Parva 5
Ancient Vyāsa Sanskrit5.1.1
vaiśaṃpāyana uvāca kṛtvā vivāhaṃ tu kurupravīrās; tadābhimanyor muditasvapakṣāḥ viśramya catvāry uṣasaḥ pratītāḥ; sabhāṃ virāṭasya tato 'bhijagmuḥ
5.1.2
sabhā tu sā matsyapateḥ samṛddhā; maṇipravekottamaratnacitrā nyastāsanā mālyavatī sugandhā; tām abhyayus te nararājavaryāḥ
5.1.3
athāsanāny āviśatāṃ purastād; ubhau virāṭadrupadau narendrau vṛddhaś ca mānyaś ca pṛthivīpatīnāṃ; pitāmaho rāmajanārdanābhyām
5.1.4
pāñcālarājasya samīpatas tu; śinipravīraḥ saharauhiṇeyaḥ matsyasya rājñas tu susaṃnikṛṣṭau; janārdanaś caiva yudhiṣṭhiraś ca
5.1.5
sutāś ca sarve drupadasya rājño; bhīmārjunau mādravatīsutau ca pradyumnasāmbau ca yudhi pravīrau; virāṭaputraś ca sahābhimanyuḥ
5.1.6
sarve ca śūrāḥ pitṛbhiḥ samānā; vīryeṇa rūpeṇa balena caiva upāviśan draupadeyāḥ kumārāḥ; suvarṇacitreṣu varāsaneṣu
5.1.7
tathopaviṣṭeṣu mahāratheṣu; vibhrājamānāmbarabhūṣaṇeṣu rarāja sā rājavatī samṛddhā; grahair iva dyaur vimalair upetā
5.1.8
tataḥ kathās te samavāyayuktāḥ; kṛtvā vicitrāḥ puruṣapravīrāḥ tasthur muhūrtaṃ paricintayantaḥ; kṛṣṇaṃ nṛpās te samudīkṣamāṇāḥ
5.1.9
kathāntam āsādya ca mādhavena; saṃghaṭṭitāḥ pāṇḍavakāryahetoḥ te rājasiṃhāḥ sahitā hy aśṛṇvan; vākyaṃ mahārthaṃ ca mahodayaṃ ca
5.1.10
kṛṣṇa uvāca sarvair bhavadbhir viditaṃ yathāyaṃ; yudhiṣṭhiraḥ saubalenākṣavatyām jito nikṛtyāpahṛtaṃ ca rājyaṃ; punaḥ pravāse samayaḥ kṛtaś ca
5.1.11
śaktair vijetuṃ tarasā mahīṃ ca; satye sthitais tac caritaṃ yathāvat pāṇḍoḥ sutais tad vratam ugrarūpaṃ; varṣāṇi ṣaṭ sapta ca bhāratāgryaiḥ
5.1.12
trayodaśaś caiva sudustaro 'yam; ajñāyamānair bhavatāṃ samīpe kleśān asahyāṃś ca titikṣamāṇair; yathoṣitaṃ tad viditaṃ ca sarvam
5.1.13
evaṃ gate dharmasutasya rājño; duryodhanasyāpi ca yad dhitaṃ syāt tac cintayadhvaṃ kurupāṇḍavānāṃ; dharmyaṃ ca yuktaṃ ca yaśaskaraṃ ca
5.1.14
adharmayuktaṃ ca na kāmayeta; rājyaṃ surāṇām api dharmarājaḥ dharmārthayuktaṃ ca mahīpatitvaṃ; grāme 'pi kasmiṃś cid ayaṃ bubhūṣet
5.1.15
pitryaṃ hi rājyaṃ viditaṃ nṛpāṇāṃ; yathāpakṛṣṭaṃ dhṛtarāṣṭraputraiḥ mithyopacāreṇa tathāpy anena; kṛcchraṃ mahat prāptam asahyarūpam
5.1.16
na cāpi pārtho vijito raṇe taiḥ; svatejasā dhṛtarāṣṭrasya putraiḥ tathāpi rājā sahitaḥ suhṛdbhir; abhīpsate 'nāmayam eva teṣām
5.1.17
yat tat svayaṃ pāṇḍusutair vijitya; samāhṛtaṃ bhūmipatīn nipīḍya tat prārthayante puruṣapravīrāḥ; kuntīsutā mādravatīsutau ca
5.1.18
bālās tv ime tair vividhair upāyaiḥ; saṃprārthitā hantum amitrasāhāḥ rājyaṃ jihīrṣadbhir asadbhir ugraiḥ; sarvaṃ ca tad vo viditaṃ yathāvat
5.1.19
teṣāṃ ca lobhaṃ prasamīkṣya vṛddhaṃ; dharmātmatāṃ cāpi yudhiṣṭhirasya saṃbandhitāṃ cāpi samīkṣya teṣāṃ; matiṃ kurudhvaṃ sahitāḥ pṛthak ca
5.1.20
ime ca satye 'bhiratā sadaiva; taṃ pārayitvā samayaṃ yathāvat ato 'nyathā tair upacaryamāṇā; hanyuḥ sametān dhṛtarāṣṭraputrān
5.1.21
tair viprakāraṃ ca niśamya rājñaḥ; suhṛjjanās tān parivārayeyuḥ yuddhena bādheyur imāṃs tathaiva; tair vadhyamānā yudhi tāṃś ca hanyuḥ
5.1.22
tathāpi neme 'lpatayā samarthās; teṣāṃ jayāyeti bhaven mataṃ vaḥ sametya sarve sahitāḥ suhṛdbhis; teṣāṃ vināśāya yateyur eva
5.1.23
duryodhanasyāpi mataṃ yathāvan; na jñāyate kiṃ nu kariṣyatīti ajñāyamāne ca mate parasya; kiṃ syāt samārabhyatamaṃ mataṃ vaḥ
5.1.24
tasmād ito gacchatu dharmaśīlaḥ; śuciḥ kulīnaḥ puruṣo 'pramattaḥ dūtaḥ samarthaḥ praśamāya teṣāṃ; rājyārdhadānāya yudhiṣṭhirasya
5.1.25
niśamya vākyaṃ tu janārdanasya; dharmārthayuktaṃ madhuraṃ samaṃ ca samādade vākyam athāgrajo 'sya; saṃpūjya vākyaṃ tad atīva rājan
5.2.1
baladeva uvāca śrutaṃ bhavadbhir gadapūrvajasya; vākyaṃ yathā dharmavad arthavac ca ajātaśatroś ca hitaṃ hitaṃ ca; duryodhanasyāpi tathaiva rājñaḥ
5.2.2
ardhaṃ hi rājyasya visṛjya vīrāḥ; kuntīsutās tasya kṛte yatante pradāya cārdhaṃ dhṛtarāṣṭraputraḥ; sukhī sahāsmābhir atīva modet
5.2.3
labdhvā hi rājyaṃ puruṣapravīrāḥ; samyak pravṛtteṣu pareṣu caiva dhruvaṃ praśāntāḥ sukham āviśeyus; teṣāṃ praśāntiś ca hitaṃ prajānām
5.2.4
duryodhanasyāpi mataṃ ca vettuṃ; vaktuṃ ca vākyāni yudhiṣṭhirasya priyaṃ mama syād yadi tatra kaś cid; vrajec chamārthaṃ kurupāṇḍavānām
5.2.5
sa bhīṣmam āmantrya kurupravīraṃ; vaicitravīryaṃ ca mahānubhāvam droṇaṃ saputraṃ viduraṃ kṛpaṃ ca; gāndhārarājaṃ ca sasūtaputram
5.2.6
sarve ca ye 'nye dhṛtarāṣṭraputrā; balapradhānā nigamapradhānāḥ sthitāś ca dharmeṣu yathā svakeṣu; lokapravīrāḥ śrutakālavṛddhāḥ
5.2.7
eteṣu sarveṣu samāgateṣu; paureṣu vṛddheṣu ca saṃgateṣu bravītu vākyaṃ praṇipātayuktaṃ; kuntīsutasyārthakaraṃ yathā syāt
5.2.8
sarvāsv avasthāsu ca te na kauṭyād; grasto hi so 'rtho balam āśritais taiḥ priyābhyupetasya yudhiṣṭhirasya; dyūte pramattasya hṛtaṃ ca rājyam
5.2.9
nivāryamāṇaś ca kurupravīraiḥ; sarvaiḥ suhṛdbhir hy ayam apy atajjñaḥ gāndhārarājasya sutaṃ matākṣaṃ; samāhvayed devitum ājamīḍhaḥ
5.2.10
durodarās tatra sahasraśo 'nye; yudhiṣṭhiro yān viṣaheta jetum utsṛjya tān saubalam eva cāyaṃ; samāhvayat tena jito 'kṣavatyām
5.2.11
sa dīvyamānaḥ pratidevanena; akṣeṣu nityaṃ suparāṅmukheṣu saṃrambhamāṇo vijitaḥ prasahya; tatrāparādhaḥ śakuner na kaś cit
5.2.12
tasmāt praṇamyaiva vaco bravītu; vaicitravīryaṃ bahusāmayuktam tathā hi śakyo dhṛtarāṣṭraputraḥ; svārthe niyoktuṃ puruṣeṇa tena
5.2.13
vaiśaṃpāyana uvāca evaṃ bruvaty eva madhupravīre; śinipravīraḥ sahasotpapāta tac cāpi vākyaṃ parinindya tasya; samādade vākyam idaṃ samanyuḥ
5.3.1
sātyakir uvāca yādṛśaḥ puruṣasyātmā tādṛśaṃ saṃprabhāṣate yathārūpo 'ntarātmā te tathārūpaṃ prabhāṣase
5.3.2
santi vai puruṣāḥ śūrāḥ santi kāpuruṣās tathā ubhāv etau dṛḍhau pakṣau dṛśyete puruṣān prati
5.3.3
ekasminn eva jāyete kule klībamahārathau phalāphalavatī śākhe yathaikasmin vanaspatau
5.3.4
nābhyasūyāmi te vākyaṃ bruvato lāṅgaladhvaja ye tu śṛṇvanti te vākyaṃ tān asūyāmi mādhava
5.3.5
kathaṃ hi dharmarājasya doṣam alpam api bruvan labhate pariṣanmadhye vyāhartum akutobhayaḥ
5.3.6
samāhūya mahātmānaṃ jitavanto 'kṣakovidāḥ anakṣajñaṃ yathāśraddhaṃ teṣu dharmajayaḥ kutaḥ
5.3.7
yadi kuntīsutaṃ gehe krīḍantaṃ bhrātṛbhiḥ saha abhigamya jayeyus te tat teṣāṃ dharmato bhavet
5.3.8
samāhūya tu rājānaṃ kṣatradharmarataṃ sadā nikṛtyā jitavantas te kiṃ nu teṣāṃ paraṃ śubham
5.3.9
kathaṃ praṇipatec cāyam iha kṛtvā paṇaṃ param vanavāsād vimuktas tu prāptaḥ paitāmahaṃ padam
5.3.10
yady ayaṃ paravittāni kāmayeta yudhiṣṭhiraḥ evam apy ayam atyantaṃ parān nārhati yācitum
5.3.11
kathaṃ ca dharmayuktās te na ca rājyaṃ jihīrṣavaḥ nivṛttavāsān kaunteyān ya āhur viditā iti
5.3.12
anunītā hi bhīṣmeṇa droṇena ca mahātmanā na vyavasyanti pāṇḍūnāṃ pradātuṃ paitṛkaṃ vasu
5.3.13
ahaṃ tu tāñ śitair bāṇair anunīya raṇe balāt pādayoḥ pātayiṣyāmi kaunteyasya mahātmanaḥ
5.3.14
atha te na vyavasyanti praṇipātāya dhīmataḥ gamiṣyanti sahāmātyā yamasya sadanaṃ prati
5.3.15
na hi te yuyudhānasya saṃrabdhasya yuyutsataḥ vegaṃ samarthāḥ saṃsoḍhuṃ vajrasyeva mahīdharāḥ
5.3.16
ko hi gāṇḍīvadhanvānaṃ kaś ca cakrāyudhaṃ yudhi māṃ cāpi viṣahet ko nu kaś ca bhīmaṃ durāsadam
5.3.17
yamau ca dṛḍhadhanvānau yamakalpau mahādyutī ko jijīviṣur āsīded dhṛṣṭadyumnaṃ ca pārṣatam
5.3.18
pañcemān pāṇḍaveyāṃś ca draupadyāḥ kīrtivardhanān samapramāṇān pāṇḍūnāṃ samavīryān madotkaṭān
5.3.19
saubhadraṃ ca maheṣvāsam amarair api duḥsaham gadapradyumnasāmbāṃś ca kālavajrānalopamān
5.3.20
te vayaṃ dhṛtarāṣṭrasya putraṃ śakuninā saha karṇena ca nihatyājāv abhiṣekṣyāma pāṇḍavam
5.3.21
nādharmo vidyate kaś cic chatrūn hatvātatāyinaḥ adharmyam ayaśasyaṃ ca śātravāṇāṃ prayācanam
5.3.22
hṛdgatas tasya yaḥ kāmas taṃ kurudhvam atandritāḥ nisṛṣṭaṃ dhṛtarāṣṭreṇa rājyaṃ prāpnotu pāṇḍavaḥ
5.3.23
adya pāṇḍusuto rājyaṃ labhatāṃ vā yudhiṣṭhiraḥ nihatā vā raṇe sarve svapsyanti vasudhātale
5.4.1
drupada uvāca evam etan mahābāho bhaviṣyati na saṃśayaḥ na hi duryodhano rājyaṃ madhureṇa pradāsyati
5.4.2
anuvartsyati taṃ cāpi dhṛtarāṣṭraḥ sutapriyaḥ bhīṣmadroṇau ca kārpaṇyān maurkhyād rādheyasaubalau
5.4.3
baladevasya vākyaṃ tu mama jñāne na yujyate etad dhi puruṣeṇāgre kāryaṃ sunayam icchatā
5.4.4
na tu vācyo mṛdu vaco dhārtarāṣṭraḥ kathaṃ cana na hi mārdavasādhyo 'sau pāpabuddhir mato mama
5.4.5
gardabhe mārdavaṃ kuryād goṣu tīkṣṇaṃ samācaret mṛdu duryodhane vākyaṃ yo brūyāt pāpacetasi
5.4.6
mṛdu vai manyate pāpo bhāṣyamāṇam aśaktijam jitam arthaṃ vijānīyād abudho mārdave sati
5.4.7
etac caiva kariṣyāmo yatnaś ca kriyatām iha prasthāpayāma mitrebhyo balāny udyojayantu naḥ
5.4.8
śalyasya dhṛṣṭaketoś ca jayatsenasya cābhibhoḥ kekayānāṃ ca sarveṣāṃ dūtā gacchantu śīghragāḥ
5.4.9
sa tu duryodhano nūnaṃ preṣayiṣyati sarvaśaḥ pūrvābhipannāḥ santaś ca bhajante pūrvacodakam
5.4.10
tat tvaradhvaṃ narendrāṇāṃ pūrvam eva pracodane mahad dhi kāryaṃ voḍhavyam iti me vartate matiḥ
5.4.11
śalyasya preṣyatāṃ śīghraṃ ye ca tasyānugā nṛpāḥ bhagadattāya rājñe ca pūrvasāgaravāsine
5.4.12
amitaujase tathogrāya hārdikyāyāhukāya ca dīrghaprajñāya mallāya rocamānāya cābhibho
5.4.13
ānīyatāṃ bṛhantaś ca senābinduś ca pārthivaḥ pāpajit prativindhyaś ca citravarmā suvāstukaḥ
5.4.14
bāhlīko muñjakeśaś ca caidyādhipatir eva ca supārśvaś ca subāhuś ca pauravaś ca mahārathaḥ
5.4.15
śakānāṃ pahlavānāṃ ca daradānāṃ ca ye nṛpāḥ kāmbojā ṛṣikā ye ca paścimānūpakāś ca ye
5.4.16
jayatsenaś ca kāśyaś ca tathā pañcanadā nṛpāḥ krāthaputraś ca durdharṣaḥ pārvatīyāś ca ye nṛpāḥ
5.4.17
jānakiś ca suśarmā ca maṇimān pautimatsyakaḥ pāṃsurāṣṭrādhipaś caiva dhṛṣṭaketuś ca vīryavān
5.4.18
auḍraś ca daṇḍadhāraś ca bṛhatsenaś ca vīryavān aparājito niṣādaś ca śreṇimān vasumān api
5.4.19
bṛhadbalo mahaujāś ca bāhuḥ parapuraṃjayaḥ samudraseno rājā ca saha putreṇa vīryavān
5.4.20
adāriś ca nadījaś ca karṇaveṣṭaś ca pārthivaḥ samarthaś ca suvīraś ca mārjāraḥ kanyakas tathā
5.4.21
mahāvīraś ca kadruś ca nikaras tumulaḥ krathaḥ nīlaś ca vīradharmā ca bhūmipālaś ca vīryavān
5.4.22
durjayo dantavaktraś ca rukmī ca janamejayaḥ āṣāḍho vāyuvegaś ca pūrvapālī ca pārthivaḥ
5.4.23
bhūritejā devakaś ca ekalavyasya cātmajaḥ kārūṣakāś ca rājānaḥ kṣemadhūrtiś ca vīryavān
5.4.24
udbhavaḥ kṣemakaś caiva vāṭadhānaś ca pārthivaḥ śrutāyuś ca dṛḍhāyuś ca śālvaputraś ca vīryavān
5.4.25
kumāraś ca kaliṅgānām īśvaro yuddhadurmadaḥ eteṣāṃ preṣyatāṃ śīghram etad dhi mama rocate
5.4.26
ayaṃ ca brāhmaṇaḥ śīghraṃ mama rājan purohitaḥ preṣyatāṃ dhṛtarāṣṭrāya vākyam asmin samarpyatām
5.4.27
yathā duryodhano vācyo yathā śāṃtanavo nṛpaḥ dhṛtarāṣṭro yathā vācyo droṇaś ca viduṣāṃ varaḥ
5.5.1
vāsudeva uvāca upapannam idaṃ vākyaṃ somakānāṃ dhuraṃdhare arthasiddhikaraṃ rājñaḥ pāṇḍavasya mahaujasaḥ
5.5.2
etac ca pūrvakāryaṃ naḥ sunītam abhikāṅkṣatām anyathā hy ācaran karma puruṣaḥ syāt subāliśaḥ
5.5.3
kiṃ tu saṃbandhakaṃ tulyam asmākaṃ kurupāṇḍuṣu yatheṣṭaṃ vartamāneṣu pāṇḍaveṣu ca teṣu ca
5.5.4
te vivāhārtham ānītā vayaṃ sarve yathā bhavān kṛte vivāhe muditā gamiṣyāmo gṛhān prati
5.5.5
bhavān vṛddhatamo rājñāṃ vayasā ca śrutena ca śiṣyavat te vayaṃ sarve bhavāmeha na saṃśayaḥ
5.5.6
bhavantaṃ dhṛtarāṣṭraś ca satataṃ bahu manyate ācāryayoḥ sakhā cāsi droṇasya ca kṛpasya ca
5.5.7
sa bhavān preṣayatv adya pāṇḍavārthakaraṃ vacaḥ sarveṣāṃ niścitaṃ tan naḥ preṣayiṣyati yad bhavān
5.5.8
yadi tāvac chamaṃ kuryān nyāyena kurupuṃgavaḥ na bhavet kurupāṇḍūnāṃ saubhrātreṇa mahān kṣayaḥ
5.5.9
atha darpānvito mohān na kuryād dhṛtarāṣṭrajaḥ anyeṣāṃ preṣayitvā ca paścād asmān samāhvayeḥ
5.5.10
tato duryodhano mandaḥ sahāmātyaḥ sabāndhavaḥ niṣṭhām āpatsyate mūḍhaḥ kruddhe gāṇḍīvadhanvani
5.5.11
vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ satkṛtya vārṣṇeyaṃ virāṭaḥ pṛthivīpatiḥ gṛhān prasthāpayām āsa sagaṇaṃ sahabāndhavam
5.5.12
dvārakāṃ tu gate kṛṣṇe yudhiṣṭhirapurogamāḥ cakruḥ sāṃgrāmikaṃ sarvaṃ virāṭaś ca mahīpatiḥ
5.5.13
tataḥ saṃpreṣayām āsa virāṭaḥ saha bāndhavaiḥ sarveṣāṃ bhūmipālānāṃ drupadaś ca mahīpatiḥ
5.5.14
vacanāt kurusiṃhānāṃ matsyapāñcālayoś ca te samājagmur mahīpālāḥ saṃprahṛṣṭā mahābalāḥ
5.5.15
tac chrutvā pāṇḍuputrāṇāṃ samāgacchan mahad balam dhṛtarāṣṭrasutaś cāpi samāninye mahīpatīn
5.5.16
samākulā mahī rājan kurupāṇḍavakāraṇāt tadā samabhavat kṛtsnā saṃprayāṇe mahīkṣitām
5.5.17
balāni teṣāṃ vīrāṇām āgacchanti tatas tataḥ cālayantīva gāṃ devīṃ saparvatavanām imām
5.5.18
tataḥ prajñāvayovṛddhaṃ pāñcālyaḥ svapurohitam kurubhyaḥ preṣayām āsa yudhiṣṭhiramate tadā
5.6.1
drupada uvāca bhūtānāṃ prāṇinaḥ śreṣṭhāḥ prāṇināṃ buddhijīvinaḥ buddhimatsu narāḥ śreṣṭhā narāṇāṃ tu dvijātayaḥ
5.6.2
dvijeṣu vaidyāḥ śreyāṃso vaidyeṣu kṛtabuddhayaḥ sa bhavān kṛtabuddhīnāṃ pradhāna iti me matiḥ
5.6.3
kulena ca viśiṣṭo 'si vayasā ca śrutena ca prajñayānavamaś cāsi śukreṇāṅgirasena ca
5.6.4
viditaṃ cāpi te sarvaṃ yathāvṛttaḥ sa kauravaḥ pāṇḍavaś ca yathāvṛttaḥ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ
5.6.5
dhṛtarāṣṭrasya vidite vañcitāḥ pāṇḍavāḥ paraiḥ vidureṇānunīto 'pi putram evānuvartate
5.6.6
śakunir buddhipūrvaṃ hi kuntīputraṃ samāhvayat anakṣajñaṃ matākṣaḥ san kṣatravṛtte sthitaṃ śucim
5.6.7
te tathā vañcayitvā tu dharmaputraṃ yudhiṣṭhiram na kasyāṃ cid avasthāyāṃ rājyaṃ dāsyanti vai svayam
5.6.8
bhavāṃs tu dharmasaṃyuktaṃ dhṛtarāṣṭraṃ bruvan vacaḥ manāṃsi tasya yodhānāṃ dhruvam āvartayiṣyati
5.6.9
viduraś cāpi tad vākyaṃ sādhayiṣyati tāvakam bhīṣmadroṇakṛpāṇāṃ ca bhedaṃ saṃjanayiṣyati
5.6.10
amātyeṣu ca bhinneṣu yodheṣu vimukheṣu ca punar ekāgrakaraṇaṃ teṣāṃ karma bhaviṣyati
5.6.11
etasminn antare pārthāḥ sukham ekāgrabuddhayaḥ senākarma kariṣyanti dravyāṇāṃ caiva saṃcayam
5.6.12
bhidyamāneṣu ca sveṣu lambamāne ca vai tvayi na tathā te kariṣyanti senākarma na saṃśayaḥ
5.6.13
etat prayojanaṃ cātra prādhānyenopalabhyate saṃgatyā dhṛtarāṣṭraś ca kuryād dharmyaṃ vacas tava
5.6.14
sa bhavān dharmayuktaś ca dharmyaṃ teṣu samācaran kṛpāluṣu parikleśān pāṇḍavānāṃ prakīrtayan
5.6.15
vṛddheṣu kuladharmaṃ ca bruvan pūrvair anuṣṭhitam vibhetsyati manāṃsy eṣām iti me nātra saṃśayaḥ
5.6.16
na ca tebhyo bhayaṃ te 'sti brāhmaṇo hy asi vedavit dūtakarmaṇi yuktaś ca sthaviraś ca viśeṣataḥ
5.6.17
sa bhavān puṣyayogena muhūrtena jayena ca kauraveyān prayātv āśu kaunteyasyārthasiddhaye
5.6.18
vaiśaṃpāyana uvāca tathānuśiṣṭaḥ prayayau drupadena mahātmanā purodhā vṛttasaṃpanno nagaraṃ nāgasāhvayam
5.7.1
vaiśaṃpāyana uvāca gate dvāravatīṃ kṛṣṇe baladeve ca mādhave saha vṛṣṇyandhakaiḥ sarvair bhojaiś ca śataśas tathā
5.7.2
sarvam āgamayām āsa pāṇḍavānāṃ viceṣṭitam dhṛtarāṣṭrātmajo rājā dūtaiḥ praṇihitaiś caraiḥ
5.7.3
sa śrutvā mādhavaṃ yātaṃ sadaśvair anilopamaiḥ balena nātimahatā dvārakām abhyayāt purīm
5.7.4
tam eva divasaṃ cāpi kaunteyaḥ pāṇḍunandanaḥ ānartanagarīṃ ramyāṃ jagāmāśu dhanaṃjayaḥ
5.7.5
tau yātvā puruṣavyāghrau dvārakāṃ kurunandanau suptaṃ dadṛśatuḥ kṛṣṇaṃ śayānaṃ copajagmatuḥ
5.7.6
tataḥ śayāne govinde praviveśa suyodhanaḥ ucchīrṣataś ca kṛṣṇasya niṣasāda varāsane
5.7.7
tataḥ kirīṭī tasyānu praviveśa mahāmanāḥ paścārdhe ca sa kṛṣṇasya prahvo 'tiṣṭhat kṛtāñjaliḥ
5.7.8
pratibuddhaḥ sa vārṣṇeyo dadarśāgre kirīṭinam sa tayoḥ svāgataṃ kṛtvā yathārhaṃ pratipūjya ca tadāgamanajaṃ hetuṃ papraccha madhusūdanaḥ
5.7.9
tato duryodhanaḥ kṛṣṇam uvāca prahasann iva vigrahe 'smin bhavān sāhyaṃ mama dātum ihārhati
5.7.10
samaṃ hi bhavataḥ sakhyaṃ mayi caivārjune 'pi ca tathā saṃbandhakaṃ tulyam asmākaṃ tvayi mādhava
5.7.11
ahaṃ cābhigataḥ pūrvaṃ tvām adya madhusūdana pūrvaṃ cābhigataṃ santo bhajante pūrvasāriṇaḥ
5.7.12
tvaṃ ca śreṣṭhatamo loke satām adya janārdana satataṃ saṃmataś caiva sadvṛttam anupālaya
5.7.13
kṛṣṇa uvāca bhavān abhigataḥ pūrvam atra me nāsti saṃśayaḥ dṛṣṭas tu prathamaṃ rājan mayā pārtho dhanaṃjayaḥ
5.7.14
tava pūrvābhigamanāt pūrvaṃ cāpy asya darśanāt sāhāyyam ubhayor eva kariṣyāmi suyodhana
5.7.15
pravāraṇaṃ tu bālānāṃ pūrvaṃ kāryam iti śrutiḥ tasmāt pravāraṇaṃ pūrvam arhaḥ pārtho dhanaṃjayaḥ
5.7.16
matsaṃhananatulyānāṃ gopānām arbudaṃ mahat nārāyaṇā iti khyātāḥ sarve saṃgrāmayodhinaḥ
5.7.17
te vā yudhi durādharṣā bhavantv ekasya sainikāḥ ayudhyamānaḥ saṃgrāme nyastaśastro 'ham ekataḥ
5.7.18
ābhyām anyataraṃ pārtha yat te hṛdyataraṃ matam tad vṛṇītāṃ bhavān agre pravāryas tvaṃ hi dharmataḥ
5.7.19
vaiśaṃpāyana uvāca evam uktas tu kṛṣṇena kuntīputro dhanaṃjayaḥ ayudhyamānaṃ saṃgrāme varayām āsa keśavam
5.7.20
sahasrāṇāṃ sahasraṃ tu yodhānāṃ prāpya bhārata kṛṣṇaṃ cāpahṛtaṃ jñātvā saṃprāpa paramāṃ mudam
5.7.21
duryodhanas tu tat sainyaṃ sarvam ādāya pārthivaḥ tato 'bhyayād bhīmabalo rauhiṇeyaṃ mahābalam
5.7.22
sarvaṃ cāgamane hetuṃ sa tasmai saṃnyavedayat pratyuvāca tataḥ śaurir dhārtarāṣṭram idaṃ vacaḥ
5.7.23
viditaṃ te naravyāghra sarvaṃ bhavitum arhati yan mayoktaṃ virāṭasya purā vaivāhike tadā
5.7.24
nigṛhyokto hṛṣīkeśas tvadarthaṃ kurunandana mayā saṃbandhakaṃ tulyam iti rājan punaḥ punaḥ
5.7.25
na ca tad vākyam uktaṃ vai keśavaḥ pratyapadyata na cāham utsahe kṛṣṇaṃ vinā sthātum api kṣaṇam
5.7.26
nāhaṃ sahāyaḥ pārthānāṃ nāpi duryodhanasya vai iti me niścitā buddir vāsudevam avekṣya ha
5.7.27
jāto 'si bhārate vaṃśe sarvapārthivapūjite gaccha yudhyasva dharmeṇa kṣātreṇa bharatarṣabha
5.7.28
ity evam uktaḥ sa tadā pariṣvajya halāyudham kṛṣṇaṃ cāpahṛtaṃ jñātvā yuddhān mene jitaṃ jayam
5.7.29
so 'bhyayāt kṛtavarmāṇaṃ dhṛtarāṣṭrasuto nṛpaḥ kṛtavarmā dadau tasya senām akṣauhiṇīṃ tadā
5.7.30
sa tena sarvasainyena bhīmena kurunandanaḥ vṛtaḥ pratiyayau hṛṣṭaḥ suhṛdaḥ saṃpraharṣayan
5.7.31
gate duryodhane kṛṣṇaḥ kirīṭinam athābravīt ayudhyamānaḥ kāṃ buddhim āsthāyāhaṃ tvayā vṛtaḥ
5.7.32
arjuna uvāca bhavān samarthas tān sarvān nihantuṃ nātra saṃśayaḥ nihantum aham apy ekaḥ samarthaḥ puruṣottama
5.7.33
bhavāṃs tu kīrtimāṃl loke tad yaśas tvāṃ gamiṣyati yaśasā cāham apy arthī tasmād asi mayā vṛtaḥ
5.7.34
sārathyaṃ tu tvayā kāryam iti me mānasaṃ sadā cirarātrepsitaṃ kāmaṃ tad bhavān kartum arhati
5.7.35
vāsudeva uvāca upapannam idaṃ pārtha yat spardhethā mayā saha sārathyaṃ te kariṣyāmi kāmaḥ saṃpadyatāṃ tava
5.7.36
vaiśaṃpāyana uvāca evaṃ pramuditaḥ pārthaḥ kṛṣṇena sahitas tadā vṛto dāśārhapravaraiḥ punar āyād yudhiṣṭhiram
5.8.1
vaiśaṃpāyana uvāca śalyaḥ śrutvā tu dūtānāṃ sainyena mahatā vṛtaḥ abhyayāt pāṇḍavān rājan saha putrair mahārathaiḥ
5.8.2
tasya senāniveśo 'bhūd adhyardham iva yojanam tathā hi bahulāṃ senāṃ sa bibharti nararṣabhaḥ
5.8.3
vicitrakavacāḥ śūrā vicitradhvajakārmukāḥ vicitrābharaṇāḥ sarve vicitrarathavāhanāḥ
5.8.4
svadeśaveṣābharaṇā vīrāḥ śatasahasraśaḥ tasya senāpraṇetāro babhūvuḥ kṣatriyarṣabhāḥ
5.8.5
vyathayann iva bhūtāni kampayann iva medinīm śanair viśrāmayan senāṃ sa yayau yena pāṇḍavaḥ
5.8.6
tato duryodhanaḥ śrutvā mahāsenaṃ mahāratham upāyāntam abhidrutya svayam ānarca bhārata
5.8.7
kārayām āsa pūjārthaṃ tasya duryodhanaḥ sabhāḥ ramaṇīyeṣu deśeṣu ratnacitrāḥ svalaṃkṛtāḥ
5.8.8
sa tāḥ sabhāḥ samāsādya pūjyamāno yathāmaraḥ duryodhanasya sacivair deśe deśe yathārhataḥ ājagāma sabhām anyāṃ devāvasathavarcasam
5.8.9
sa tatra viṣayair yuktaḥ kalyāṇair atimānuṣaiḥ mene 'bhyadhikam ātmānam avamene puraṃdaram
5.8.10
papraccha sa tataḥ preṣyān prahṛṣṭaḥ kṣatriyarṣabhaḥ yudhiṣṭhirasya puruṣāḥ ke nu cakruḥ sabhā imāḥ ānīyantāṃ sabhākārāḥ pradeyārhā hi me matāḥ
5.8.11
gūḍho duryodhanas tatra darśayām āsa mātulam taṃ dṛṣṭvā madrarājas tu jñātvā yatnaṃ ca tasya tam pariṣvajyābravīt prīta iṣṭo 'rtho gṛhyatām iti
5.8.12
duryodhana uvāca satyavāg bhava kalyāṇa varo vai mama dīyatām sarvasenāpraṇetā me bhavān bhavitum arhati
5.8.13
vaiśaṃpāyana uvāca kṛtam ity abravīc chalyaḥ kim anyat kriyatām iti kṛtam ity eva gāndhāriḥ pratyuvāca punaḥ punaḥ
5.8.14
sa tathā śalyam āmantrya punar āyāt svakaṃ puram śalyo jagāma kaunteyān ākhyātuṃ karma tasya tat
5.8.15
upaplavyaṃ sa gatvā tu skandhāvāraṃ praviśya ca pāṇḍavān atha tān sarvāñ śalyas tatra dadarśa ha
5.8.16
sametya tu mahābāhuḥ śalyaḥ pāṇḍusutais tadā pādyam arghyaṃ ca gāṃ caiva pratyagṛhṇād yathāvidhi
5.8.17
tataḥ kuśalapūrvaṃ sa madrarājo 'risūdanaḥ prītyā paramayā yuktaḥ samāśliṣya yudhiṣṭhiram
5.8.18
tathā bhīmārjunau hṛṣṭau svasrīyau ca yamāv ubhau āsane copaviṣṭas tu śalyaḥ pārtham uvāca ha
5.8.19
kuśalaṃ rājaśārdūla kaccit te kurunandana araṇyavāsād diṣṭyāsi vimukto jayatāṃ vara
5.8.20
suduṣkaraṃ kṛtaṃ rājan nirjane vasatā vane bhrātṛbhiḥ saha rājendra kṛṣṇayā cānayā saha
5.8.21
ajñātavāsaṃ ghoraṃ ca vasatā duṣkaraṃ kṛtam duḥkham eva kutaḥ saukhyaṃ rājyabhraṣṭasya bhārata
5.8.22
duḥkhasyaitasya mahato dhārtarāṣṭrakṛtasya vai avāpsyasi sukhaṃ rājan hatvā śatrūn paraṃtapa
5.8.23
viditaṃ te mahārāja lokatattvaṃ narādhipa tasmāl lobhakṛtaṃ kiṃ cit tava tāta na vidyate
5.8.24
tato 'syākathayad rājā duryodhanasamāgamam tac ca śuśrūṣitaṃ sarvaṃ varadānaṃ ca bhārata
5.8.25
yudhiṣṭhira uvāca sukṛtaṃ te kṛtaṃ rājan prahṛṣṭenāntarātmanā duryodhanasya yad vīra tvayā vācā pratiśrutam ekaṃ tv icchāmi bhadraṃ te kriyamāṇaṃ mahīpate
5.8.26
bhavān iha mahārāja vāsudevasamo yudhi karṇārjunābhyāṃ saṃprāpte dvairathe rājasattama karṇasya bhavatā kāryaṃ sārathyaṃ nātra saṃśayaḥ
5.8.27
tatra pālyo 'rjuno rājan yadi matpriyam icchasi tejovadhaś ca te kāryaḥ sauter asmajjayāvahaḥ akartavyam api hy etat kartum arhasi mātula
5.8.28
śalya uvāca śṛṇu pāṇḍava bhadraṃ te yad bravīṣi durātmanaḥ tejovadhanimittaṃ māṃ sūtaputrasya saṃyuge
5.8.29
ahaṃ tasya bhaviṣyāmi saṃgrāme sārathir dhruvam vāsudevena hi samaṃ nityaṃ māṃ sa hi manyate
5.8.30
tasyāhaṃ kuruśārdūla pratīpam ahitaṃ vacaḥ dhruvaṃ saṃkathayiṣyāmi yoddhukāmasya saṃyuge
5.8.31
yathā sa hṛtadarpaś ca hṛtatejāś ca pāṇḍava bhaviṣyati sukhaṃ hantuṃ satyam etad bravīmi te
5.8.32
evam etat kariṣyāmi yathā tāta tvam āttha mām yac cānyad api śakṣyāmi tat kariṣyāmi te priyam
5.8.33
yac ca duḥkhaṃ tvayā prāptaṃ dyūte vai kṛṣṇayā saha paruṣāṇi ca vākyāni sūtaputrakṛtāni vai
5.8.34
jaṭāsurāt parikleśaḥ kīcakāc ca mahādyute draupadyādhigataṃ sarvaṃ damayantyā yathāśubham
5.8.35
sarvaṃ duḥkham idaṃ vīra sukhodarkaṃ bhaviṣyati nātra manyus tvayā kāryo vidhir hi balavattaraḥ
5.8.36
duḥkhāni hi mahātmānaḥ prāpnuvanti yudhiṣṭhira devair api hi duḥkhāni prāptāni jagatīpate
5.8.37
indreṇa śrūyate rājan sabhāryeṇa mahātmanā anubhūtaṃ mahad duḥkhaṃ devarājena bhārata
5.9.1
yudhiṣṭhira uvāca katham indreṇa rājendra sabhāryeṇa mahātmanā duḥkhaṃ prāptaṃ paraṃ ghoram etad icchāmi veditum
5.9.2
śalya uvāca śṛṇu rājan purā vṛttam itihāsaṃ purātanam sabhāryeṇa yathā prāptaṃ duḥkham indreṇa bhārata
5.9.3
tvaṣṭā prajāpatir hy āsīd devaśreṣṭho mahātapāḥ sa putraṃ vai triśirasam indradrohāt kilāsṛjat
5.9.4
aindraṃ sa prārthayat sthānaṃ viśvarūpo mahādyutiḥ tais tribhir vadanair ghoraiḥ sūryendujvalanopamaiḥ
5.9.5
vedān ekena so 'dhīte surām ekena cāpibat ekena ca diśaḥ sarvāḥ pibann iva nirīkṣate
5.9.6
sa tapasvī mṛdur dānto dharme tapasi codyataḥ tapo 'tapyan mahat tīvraṃ suduścaram ariṃdama
5.9.7
tasya dṛṣṭvā tapovīryaṃ sattvaṃ cāmitatejasaḥ viṣādam agamac chakra indro 'yaṃ mā bhaved iti
5.9.8
kathaṃ sajjeta bhogeṣu na ca tapyen mahat tapaḥ vivardhamānas triśirāḥ sarvaṃ tribhuvanaṃ graset
5.9.9
iti saṃcintya bahudhā buddhimān bharatarṣabha ājñāpayat so 'psarasas tvaṣṭṛputrapralobhane
5.9.10
yathā sa sajjet triśirāḥ kāmabhogeṣu vai bhṛśam kṣipraṃ kuruta gacchadhvaṃ pralobhayata māciram
5.9.11
śṛṅgāraveṣāḥ suśroṇyo bhāvair yuktā manoharaiḥ pralobhayata bhadraṃ vaḥ śamayadhvaṃ bhayaṃ mama
5.9.12
asvasthaṃ hy ātmanātmānaṃ lakṣayāmi varāṅganāḥ bhayam etan mahāghoraṃ kṣipraṃ nāśayatābalāḥ
5.9.13
apsarasa ūcuḥ tathā yatnaṃ kariṣyāmaḥ śakra tasya pralobhane yathā nāvāpsyasi bhayaṃ tasmād balaniṣūdana
5.9.14
nirdahann iva cakṣurbhyāṃ yo 'sāv āste taponidhiḥ taṃ pralobhayituṃ deva gacchāmaḥ sahitā vayam yatiṣyāmo vaśe kartuṃ vyapanetuṃ ca te bhayam
5.9.15
śalya uvāca indreṇa tās tv anujñātā jagmus triśiraso 'ntikam tatra tā vividhair bhāvair lobhayantyo varāṅganāḥ nṛtyaṃ saṃdarśayantyaś ca tathaivāṅgeṣu sauṣṭhavam
5.9.16
viceruḥ saṃpraharṣaṃ ca nābhyagacchan mahātapāḥ indriyāṇi vaśe kṛtvā pūrṇasāgarasaṃnibhaḥ
5.9.17
tās tu yatnaṃ paraṃ kṛtvā punaḥ śakram upasthitāḥ kṛtāñjalipuṭāḥ sarvā devarājam athābruvan
5.9.18
na sa śakyaḥ sudurdharṣo dhairyāc cālayituṃ prabho yat te kāryaṃ mahābhāga kriyatāṃ tadanantaram
5.9.19
saṃpūjyāpsarasaḥ śakro visṛjya ca mahāmatiḥ cintayām āsa tasyaiva vadhopāyaṃ mahātmanaḥ
5.9.20
sa tūṣṇīṃ cintayan vīro devarājaḥ pratāpavān viniścitamatir dhīmān vadhe triśiraso 'bhavat
5.9.21
vajram asya kṣipāmy adya sa kṣipraṃ na bhaviṣyati śatruḥ pravṛddho nopekṣyo durbalo 'pi balīyasā
5.9.22
śāstrabuddhyā viniścitya kṛtvā buddhiṃ vadhe dṛḍhām atha vaiśvānaranibhaṃ ghorarūpaṃ bhayāvaham mumoca vajraṃ saṃkruddhaḥ śakras triśirasaṃ prati
5.9.23
sa papāta hatas tena vajreṇa dṛḍham āhataḥ parvatasyeva śikharaṃ praṇunnaṃ medinītale
5.9.24
taṃ tu vajrahataṃ dṛṣṭvā śayānam acalopamam na śarma lebhe devendro dīpitas tasya tejasā hato 'pi dīptatejāḥ sa jīvann iva ca dṛśyate
5.9.25
abhitas tatra takṣāṇaṃ ghaṭamānaṃ śacīpatiḥ apaśyad abravīc cainaṃ satvaraṃ pākaśāsanaḥ kṣipraṃ chindhi śirāṃsy asya kuruṣva vacanaṃ mama
5.9.26
takṣovāca mahāskandho bhṛśaṃ hy eṣa paraśur na tariṣyati kartuṃ cāhaṃ na śakṣyāmi karma sadbhir vigarhitam
5.9.27
indra uvāca mā bhais tvaṃ kṣipram etad vai kuruṣva vacanaṃ mama matprasādād dhi te śastraṃ vajrakalpaṃ bhaviṣyati
5.9.28
takṣovāca kaṃ bhavantam ahaṃ vidyāṃ ghorakarmāṇam adya vai etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ tattvena kathayasva me
5.9.29
indra uvāca aham indro devarājas takṣan viditam astu te kuruṣvaitad yathoktaṃ me takṣan mā tvaṃ vicāraya
5.9.30
takṣovāca krūreṇa nāpatrapase kathaṃ śakreha karmaṇā ṛṣiputram imaṃ hatvā brahmahatyābhayaṃ na te
5.9.31
indra uvāca paścād dharmaṃ cariṣyāmi pāvanārthaṃ suduścaram śatrur eṣa mahāvīryo vajreṇa nihato mayā
5.9.32
adyāpi cāham udvignas takṣann asmād bibhemi vai kṣipraṃ chindhi śirāṃsi tvaṃ kariṣye 'nugrahaṃ tava
5.9.33
śiraḥ paśos te dāsyanti bhāgaṃ yajñeṣu mānavāḥ eṣa te 'nugrahas takṣan kṣipraṃ kuru mama priyam
5.9.34
śalya uvāca etac chrutvā tu takṣā sa mahendravacanaṃ tadā śirāṃsy atha triśirasaḥ kuṭhāreṇācchinat tadā
5.9.35
nikṛtteṣu tatas teṣu niṣkrāmaṃs triśirās tv atha kapiñjalās tittirāś ca kalaviṅkāś ca sarvaśaḥ
5.9.36
yena vedān adhīte sma pibate somam eva ca tasmād vaktrān viniṣpetuḥ kṣipraṃ tasya kapiñjalāḥ
5.9.37
yena sarvā diśo rājan pibann iva nirīkṣate tasmād vaktrād viniṣpetus tittirās tasya pāṇḍava
5.9.38
yat surāpaṃ tu tasyāsīd vaktraṃ triśirasas tadā kalaviṅkā viniṣpetus tenāsya bharatarṣabha
5.9.39
tatas teṣu nikṛtteṣu vijvaro maghavān abhūt jagāma tridivaṃ hṛṣṭas takṣāpi svagṛhān yayau
5.9.40
tvaṣṭā prajāpatiḥ śrutvā śakreṇātha hataṃ sutam krodhasaṃraktanayana idaṃ vacanam abravīt
5.9.41
tapyamānaṃ tapo nityaṃ kṣāntaṃ dāntaṃ jitendriyam anāparādhinaṃ yasmāt putraṃ hiṃsitavān mama
5.9.42
tasmāc chakravadhārthāya vṛtram utpādayāmy aham lokāḥ paśyantu me vīryaṃ tapasaś ca balaṃ mahat sa ca paśyatu devendro durātmā pāpacetanaḥ
5.9.43
upaspṛśya tataḥ kruddhas tapasvī sumahāyaśāḥ agniṃ hutvā samutpādya ghoraṃ vṛtram uvāca ha indraśatro vivardhasva prabhāvāt tapaso mama
5.9.44
so 'vardhata divaṃ stabdhvā sūryavaiśvānaropamaḥ kiṃ karomīti covāca kālasūrya ivoditaḥ śakraṃ jahīti cāpy ukto jagāma tridivaṃ tataḥ
5.9.45
tato yuddhaṃ samabhavad vṛtravāsavayos tadā saṃkruddhayor mahāghoraṃ prasaktaṃ kurusattama
5.9.46
tato jagrāha devendraṃ vṛtro vīraḥ śatakratum apāvṛtya sa jagrāsa vṛtraḥ krodhasamanvitaḥ
5.9.47
graste vṛtreṇa śakre tu saṃbhrāntās tridaśās tadā asṛjaṃs te mahāsattvā jṛmbhikāṃ vṛtranāśinīm
5.9.48
vijṛmbhamāṇasya tato vṛtrasyāsyād apāvṛtāt svāny aṅgāny abhisaṃkṣipya niṣkrānto balasūdanaḥ tataḥ prabhṛti lokeṣu jṛmbhikā prāṇisaṃśritā
5.9.49
jahṛṣuś ca surāḥ sarve dṛṣṭvā śakraṃ viniḥsṛtam tataḥ pravavṛte yuddhaṃ vṛtravāsavayoḥ punaḥ saṃrabdhayos tadā ghoraṃ suciraṃ bharatarṣabha
5.9.50
yadā vyavardhata raṇe vṛtro balasamanvitaḥ tvaṣṭus tapobalād vidvāṃs tadā śakro nyavartata
5.9.51
nivṛtte tu tadā devā viṣādam agaman param sametya śakreṇa ca te tvaṣṭus tejovimohitāḥ amantrayanta te sarve munibhiḥ saha bhārata
5.9.52
kiṃ kāryam iti te rājan vicintya bhayamohitāḥ jagmuḥ sarve mahātmānaṃ manobhir viṣṇum avyayam upaviṣṭā mandarāgre sarve vṛtravadhepsavaḥ
5.10.1
indra uvāca sarvaṃ vyāptam idaṃ devā vṛtreṇa jagad avyayam na hy asya sadṛśaṃ kiṃ cit pratighātāya yad bhavet
5.10.2
samartho hy abhavaṃ pūrvam asamartho 'smi sāṃpratam kathaṃ kuryāṃ nu bhadraṃ vo duṣpradharṣaḥ sa me mataḥ
5.10.3
tejasvī ca mahātmā ca yuddhe cāmitavikramaḥ graset tribhuvanaṃ sarvaṃ sadevāsuramānuṣam
5.10.4
tasmād viniścayam imaṃ śṛṇudhvaṃ me divaukasaḥ viṣṇoḥ kṣayam upāgamya sametya ca mahātmanā tena saṃmantrya vetsyāmo vadhopāyaṃ durātmanaḥ
5.10.5
śalya uvāca evam ukte maghavatā devāḥ sarṣigaṇās tadā śaraṇyaṃ śaraṇaṃ devaṃ jagmur viṣṇuṃ mahābalam
5.10.6
ūcuś ca sarve deveśaṃ viṣṇuṃ vṛtrabhayārditāḥ tvayā lokās trayaḥ krāntās tribhir vikramaṇaiḥ prabho
5.10.7
amṛtaṃ cāhṛtaṃ viṣṇo daityāś ca nihatā raṇe baliṃ baddhvā mahādaityaṃ śakro devādhipaḥ kṛtaḥ
5.10.8
tvaṃ prabhuḥ sarvalokānāṃ tvayā sarvam idaṃ tatam tvaṃ hi deva mahādevaḥ sarvalokanamaskṛtaḥ
5.10.9
gatir bhava tvaṃ devānāṃ sendrāṇām amarottama jagad vyāptam idaṃ sarvaṃ vṛtreṇāsurasūdana
5.10.10
viṣṇur uvāca avaśyaṃ karaṇīyaṃ me bhavatāṃ hitam uttamam tasmād upāyaṃ vakṣyāmi yathāsau na bhaviṣyati
5.10.11
gacchadhvaṃ sarṣigandharvā yatrāsau viśvarūpadhṛk sāma tasya prayuñjadhvaṃ tata enaṃ vijeṣyatha
5.10.12
bhaviṣyati gatir devāḥ śakrasya mama tejasā adṛśyaś ca pravekṣyāmi vajram asyāyudhottamam
5.10.13
gacchadhvam ṛṣibhiḥ sārdhaṃ gandharvaiś ca surottamāḥ vṛtrasya saha śakreṇa saṃdhiṃ kuruta māciram
5.10.14
śalya uvāca evam uktās tu devena ṛṣayas tridaśās tathā yayuḥ sametya sahitāḥ śakraṃ kṛtvā puraḥsaram
5.10.15
samīpam etya ca tadā sarva eva mahaujasaḥ taṃ tejasā prajvalitaṃ pratapantaṃ diśo daśa
5.10.16
grasantam iva lokāṃs trīn sūryācandramasau yathā dadṛśus tatra te vṛtraṃ śakreṇa saha devatāḥ
5.10.17
ṛṣayo 'tha tato 'bhyetya vṛtram ūcuḥ priyaṃ vacaḥ vyāptaṃ jagad idaṃ sarvaṃ tejasā tava durjaya
5.10.18
na ca śaknoṣi nirjetuṃ vāsavaṃ bhūrivikramam yudhyatoś cāpi vāṃ kālo vyatītaḥ sumahān iha
5.10.19
pīḍyante ca prajāḥ sarvāḥ sadevāsuramānavāḥ sakhyaṃ bhavatu te vṛtra śakreṇa saha nityadā avāpsyasi sukhaṃ tvaṃ ca śakralokāṃś ca śāśvatān
5.10.20
ṛṣivākyaṃ niśamyātha sa vṛtraḥ sumahābalaḥ uvāca tāṃs tadā sarvān praṇamya śirasāsuraḥ
5.10.21
sarve yūyaṃ mahābhāgā gandharvāś caiva sarvaśaḥ yad brūta tac chrutaṃ sarvaṃ mamāpi śṛṇutānaghāḥ
5.10.22
saṃdhiḥ kathaṃ vai bhavitā mama śakrasya cobhayoḥ tejasor hi dvayor devāḥ sakhyaṃ vai bhavitā katham
5.10.23
ṛṣaya ūcuḥ sakṛt satāṃ saṃgataṃ lipsitavyaṃ; tataḥ paraṃ bhavitā bhavyam eva nātikramet satpuruṣeṇa saṃgataṃ; tasmāt satāṃ saṃgataṃ lipsitavyam
5.10.24
dṛḍhaṃ satāṃ saṃgataṃ cāpi nityaṃ; brūyāc cārthaṃ hy arthakṛcchreṣu dhīraḥ mahārthavat satpuruṣeṇa saṃgataṃ; tasmāt santaṃ na jighāṃseta dhīraḥ
5.10.25
indraḥ satāṃ saṃmataś ca nivāsaś ca mahātmanām satyavādī hy adīnaś ca dharmavit suviniścitaḥ
5.10.26
tena te saha śakreṇa saṃdhir bhavatu śāśvataḥ evaṃ viśvāsam āgaccha mā te bhūd buddhir anyathā
5.10.27
śalya uvāca maharṣivacanaṃ śrutvā tān uvāca mahādyutiḥ avaśyaṃ bhagavanto me mānanīyās tapasvinaḥ
5.10.28
bravīmi yad ahaṃ devās tat sarvaṃ kriyatām iha tataḥ sarvaṃ kariṣyāmi yad ūcur māṃ dvijarṣabhāḥ
5.10.29
na śuṣkeṇa na cārdreṇa nāśmanā na ca dāruṇā na śastreṇa na vajreṇa na divā na tathā niśi
5.10.30
vadhyo bhaveyaṃ viprendrāḥ śakrasya saha daivataiḥ evaṃ me rocate saṃdhiḥ śakreṇa saha nityadā
5.10.31
bāḍham ity eva ṛṣayas tam ūcur bharatarṣabha evaṃ kṛte tu saṃdhāne vṛtraḥ pramudito 'bhavat
5.10.32
yattaḥ sadābhavac cāpi śakro 'marṣasamanvitaḥ vṛtrasya vadhasaṃyuktān upāyān anucintayan randhrānveṣī samudvignaḥ sadābhūd balavṛtrahā
5.10.33
sa kadā cit samudrānte tam apaśyan mahāsuram saṃdhyākāla upāvṛtte muhūrte ramyadāruṇe
5.10.34
tataḥ saṃcintya bhagavān varadānaṃ mahātmanaḥ saṃdhyeyaṃ vartate raudrā na rātrir divasaṃ na ca vṛtraś cāvaśyavadhyo 'yaṃ mama sarvaharo ripuḥ
5.10.35
yadi vṛtraṃ na hanmy adya vañcayitvā mahāsuram mahābalaṃ mahākāyaṃ na me śreyo bhaviṣyati
5.10.36
evaṃ saṃcintayann eva śakro viṣṇum anusmaran atha phenaṃ tadāpaśyat samudre parvatopamam
5.10.37
nāyaṃ śuṣko na cārdro 'yaṃ na ca śastram idaṃ tathā enaṃ kṣepsyāmi vṛtrasya kṣaṇād eva naśiṣyati
5.10.38
savajram atha phenaṃ taṃ kṣipraṃ vṛtre nisṛṣṭavān praviśya phenaṃ taṃ viṣṇur atha vṛtraṃ vyanāśayat
5.10.39
nihate tu tato vṛtre diśo vitimirābhavan pravavau ca śivo vāyuḥ prajāś ca jahṛṣus tadā
5.10.40
tato devāḥ sagandharvā yakṣarākṣasapannagāḥ ṛṣayaś ca mahendraṃ tam astuvan vividhaiḥ stavaiḥ
5.10.41
namaskṛtaḥ sarvabhūtaiḥ sarvabhūtāni sāntvayan hataśatruḥ prahṛṣṭātmā vāsavaḥ saha daivataiḥ viṣṇuṃ tribhuvanaśreṣṭhaṃ pūjayām āsa dharmavit
5.10.42
tato hate mahāvīrye vṛtre devabhayaṃkare anṛtenābhibhūto 'bhūc chakraḥ paramadurmanāḥ traiśīrṣayābhibhūtaś ca sa pūrvaṃ brahmahatyayā
5.10.43
so 'ntam āśritya lokānāṃ naṣṭasaṃjño vicetanaḥ na prājñāyata devendras tv abhibhūtaḥ svakalmaṣaiḥ praticchanno vasaty apsu ceṣṭamāna ivoragaḥ
5.10.44
tataḥ pranaṣṭe devendre brahmahatyābhayārdite bhūmiḥ pradhvastasaṃkāśā nirvṛkṣā śuṣkakānanā vicchinnasrotaso nadyaḥ sarāṃsy anudakāni ca
5.10.45
saṃkṣobhaś cāpi sattvānām anāvṛṣṭikṛto 'bhavat devāś cāpi bhṛśaṃ trastās tathā sarve maharṣayaḥ
5.10.46
arājakaṃ jagat sarvam abhibhūtam upadravaiḥ tato bhītābhavan devāḥ ko no rājā bhaved iti
5.10.47
divi devarṣayaś cāpi devarājavinākṛtāḥ na ca sma kaś cid devānāṃ rājyāya kurute manaḥ
5.11.1
śalya uvāca ṛṣayo 'thābruvan sarve devāś ca tridaśeśvarāḥ ayaṃ vai nahuṣaḥ śrīmān devarājye 'bhiṣicyatām te gatvāthābruvan sarve rājā no bhava pārthiva
5.11.2
sa tān uvāca nahuṣo devān ṛṣigaṇāṃs tathā pitṛbhiḥ sahitān rājan parīpsan hitam ātmanaḥ
5.11.3
durbalo 'haṃ na me śaktir bhavatāṃ paripālane balavāñ jāyate rājā balaṃ śakre hi nityadā
5.11.4
tam abruvan punaḥ sarve devāḥ sarṣipurogamāḥ asmākaṃ tapasā yuktaḥ pāhi rājyaṃ triviṣṭape
5.11.5
parasparabhayaṃ ghoram asmākaṃ hi na saṃśayaḥ abhiṣicyasva rājendra bhava rājā triviṣṭape
5.11.6
devadānavayakṣāṇām ṛṣīṇāṃ rakṣasāṃ tathā pitṛgandharvabhūtānāṃ cakṣurviṣayavartinām teja ādāsyase paśyan balavāṃś ca bhaviṣyasi
5.11.7
dharmaṃ puraskṛtya sadā sarvalokādhipo bhava brahmarṣīṃś cāpi devāṃś ca gopāyasva triviṣṭape
5.11.8
sudurlabhaṃ varaṃ labdhvā prāpya rājyaṃ triviṣṭape dharmātmā satataṃ bhūtvā kāmātmā samapadyata
5.11.9
devodyāneṣu sarveṣu nandanopavaneṣu ca kailāse himavatpṛṣṭhe mandare śvetaparvate sahye mahendre malaye samudreṣu saritsu ca
5.11.10
apsarobhiḥ parivṛto devakanyāsamāvṛtaḥ nahuṣo devarājaḥ san krīḍan bahuvidhaṃ tadā
5.11.11
śṛṇvan divyā bahuvidhāḥ kathāḥ śrutimanoharāḥ vāditrāṇi ca sarvāṇi gītaṃ ca madhurasvaram
5.11.12
viśvāvasur nāradaś ca gandharvāpsarasāṃ gaṇāḥ ṛtavaḥ ṣaṭ ca devendraṃ mūrtimanta upasthitāḥ mārutaḥ surabhir vāti manojñaḥ sukhaśītalaḥ
5.11.13
evaṃ hi krīḍatas tasya nahuṣasya mahātmanaḥ saṃprāptā darśanaṃ devī śakrasya mahiṣī priyā
5.11.14
sa tāṃ saṃdṛśya duṣṭātmā prāha sarvān sabhāsadaḥ indrasya mahiṣī devī kasmān māṃ nopatiṣṭhati
5.11.15
aham indro 'smi devānāṃ lokānāṃ ca tatheśvaraḥ āgacchatu śacī mahyaṃ kṣipram adya niveśanam
5.11.16
tac chrutvā durmanā devī bṛhaspatim uvāca ha rakṣa māṃ nahuṣād brahmaṃs tavāsmi śaraṇaṃ gatā
5.11.17
sarvalakṣaṇasaṃpannāṃ brahmas tvaṃ māṃ prabhāṣase devarājasya dayitām atyantasukhabhāginīm
5.11.18
avaidhavyena saṃyuktām ekapatnīṃ pativratām uktavān asi māṃ pūrvam ṛtāṃ tāṃ kuru vai giram
5.11.19
noktapūrvaṃ ca bhagavan mṛṣā te kiṃ cid īśvara tasmād etad bhavet satyaṃ tvayoktaṃ dvijasattama
5.11.20
bṛhaspatir athovāca indrāṇīṃ bhayamohitām yad uktāsi mayā devi satyaṃ tad bhavitā dhruvam
5.11.21
drakṣyase devarājānam indraṃ śīghram ihāgatam na bhetavyaṃ ca nahuṣāt satyam etad bravīmi te samānayiṣye śakreṇa nacirād bhavatīm aham
5.11.22
atha śuśrāva nahuṣa indrāṇīṃ śaraṇaṃ gatām bṛhaspater aṅgirasaś cukrodha sa nṛpas tadā
5.12.1
śalya uvāca kruddhaṃ tu nahuṣaṃ jñātvā devāḥ sarṣipurogamāḥ abruvan devarājānaṃ nahuṣaṃ ghoradarśanam
5.12.2
devarāja jahi krodhaṃ tvayi kruddhe jagadvibho trastaṃ sāsuragandharvaṃ sakiṃnaramahoragam
5.12.3
jahi krodham imaṃ sādho na krudhyanti bhavadvidhāḥ parasya patnī sā devī prasīdasva sureśvara
5.12.4
nivartaya manaḥ pāpāt paradārābhimarśanāt devarājo 'si bhadraṃ te prajā dharmeṇa pālaya
5.12.5
evam ukto na jagrāha tad vacaḥ kāmamohitaḥ atha devān uvācedam indraṃ prati surādhipaḥ
5.12.6
ahalyā dharṣitā pūrvam ṛṣipatnī yaśasvinī jīvato bhartur indreṇa sa vaḥ kiṃ na nivāritaḥ
5.12.7
bahūni ca nṛśaṃsāni kṛtānīndreṇa vai purā vaidharmyāṇy upadhāś caiva sa vaḥ kiṃ na nivāritaḥ
5.12.8
upatiṣṭhatu māṃ devī etad asyā hitaṃ param yuṣmākaṃ ca sadā devāḥ śivam evaṃ bhaviṣyati
5.12.9
devā ūcuḥ indrāṇīm ānayiṣyāmo yathecchasi divaspate jahi krodham imaṃ vīra prīto bhava sureśvara
5.12.10
śalya uvāca ity uktvā te tadā devā ṛṣibhiḥ saha bhārata jagmur bṛhaspatiṃ vaktum indrāṇīṃ cāśubhaṃ vacaḥ
5.12.11
jānīmaḥ śaraṇaṃ prāptam indrāṇīṃ tava veśmani dattābhayāṃ ca viprendra tvayā devarṣisattama
5.12.12
te tvāṃ devāḥ sagandharvā ṛṣayaś ca mahādyute prasādayanti cendrāṇī nahuṣāya pradīyatām
5.12.13
indrād viśiṣṭo nahuṣo devarājo mahādyutiḥ vṛṇotv iyaṃ varārohā bhartṛtve varavarṇinī
5.12.14
evam ukte tu sā devī bāṣpam utsṛjya sasvaram uvāca rudatī dīnā bṛhaspatim idaṃ vacaḥ
5.12.15
nāham icchāmi nahuṣaṃ patim anvāsya taṃ prabhum śaraṇāgatāsmi te brahmaṃs trāhi māṃ mahato bhayāt
5.12.16
bṛhaspatir uvāca śaraṇāgatāṃ na tyajeyam indrāṇi mama niścitam dharmajñāṃ dharmaśīlāṃ ca na tyaje tvām anindite
5.12.17
nākāryaṃ kartum icchāmi brāhmaṇaḥ san viśeṣataḥ śrutadharmā satyaśīlo jānan dharmānuśāsanam
5.12.18
nāham etat kariṣyāmi gacchadhvaṃ vai surottamāḥ asmiṃś cārthe purā gītaṃ brahmaṇā śrūyatām idam
5.12.19
na tasya bījaṃ rohati bījakāle; na cāsya varṣaṃ varṣati varṣakāle bhītaṃ prapannaṃ pradadāti śatrave; na so 'ntaraṃ labhate trāṇam icchan
5.12.20
mogham annaṃ vindati cāpy acetāḥ; svargāl lokād bhraśyati naṣṭaceṣṭaḥ bhītaṃ prapannaṃ pradadāti yo vai; na tasya havyaṃ pratigṛhṇanti devāḥ
5.12.21
pramīyate cāsya prajā hy akāle; sadā vivāsaṃ pitaro 'sya kurvate bhītaṃ prapannaṃ pradadāti śatrave; sendrā devāḥ praharanty asya vajram
5.12.22
etad evaṃ vijānan vai na dāsyāmi śacīm imām indrāṇīṃ viśrutāṃ loke śakrasya mahiṣīṃ priyām
5.12.23
asyā hitaṃ bhaved yac ca mama cāpi hitaṃ bhavet kriyatāṃ tat suraśreṣṭhā na hi dāsyāmy ahaṃ śacīm
5.12.24
śalya uvāca atha devās tam evāhur gurum aṅgirasāṃ varam kathaṃ sunītaṃ tu bhaven mantrayasva bṛhaspate
5.12.25
bṛhaspatir uvāca nahuṣaṃ yācatāṃ devī kiṃ cit kālāntaraṃ śubhā indrāṇīhitam etad dhi tathāsmākaṃ bhaviṣyati
5.12.26
bahuvighnakaraḥ kālaḥ kālaḥ kālaṃ nayiṣyati darpito balavāṃś cāpi nahuṣo varasaṃśrayāt
5.12.27
śalya uvāca tatas tena tathokte tu prītā devās tam abruvan brahman sādhv idam uktaṃ te hitaṃ sarvadivaukasām evam etad dvijaśreṣṭha devī ceyaṃ prasādyatām
5.12.28
tataḥ samastā indrāṇīṃ devāḥ sāgnipurogamāḥ ūcur vacanam avyagrā lokānāṃ hitakāmyayā
5.12.29
tvayā jagad idaṃ sarvaṃ dhṛtaṃ sthāvarajaṅgamam ekapatny asi satyā ca gacchasva nahuṣaṃ prati
5.12.30
kṣipraṃ tvām abhikāmaś ca vinaśiṣyati pārthivaḥ nahuṣo devi śakraś ca suraiśvaryam avāpsyati
5.12.31
evaṃ viniścayaṃ kṛtvā indrāṇī kāryasiddhaye abhyagacchata savrīḍā nahuṣaṃ ghoradarśanam
5.12.32
dṛṣṭvā tāṃ nahuṣaś cāpi vayorūpasamanvitām samahṛṣyata duṣṭātmā kāmopahatacetanaḥ
5.13.1
śalya uvāca atha tām abravīd dṛṣṭvā nahuṣo devarāṭ tadā trayāṇām api lokānām aham indraḥ śucismite bhajasva māṃ varārohe patitve varavarṇini
5.13.2
evam uktā tu sā devī nahuṣeṇa pativratā prāvepata bhayodvignā pravāte kadalī yathā
5.13.3
namasya sā tu brahmāṇaṃ kṛtvā śirasi cāñjalim devarājam athovāca nahuṣaṃ ghoradarśanam
5.13.4
kālam icchāmy ahaṃ labdhuṃ kiṃ cit tvattaḥ sureśvara na hi vijñāyate śakraḥ prāptaḥ kiṃ vā kva vā gataḥ
5.13.5
tattvam etat tu vijñāya yadi na jñāyate prabho tato 'haṃ tvām upasthāsye satyam etad bravīmi te evam uktaḥ sa indrāṇyā nahuṣaḥ prītimān abhūt
5.13.6
nahuṣa uvāca evaṃ bhavatu suśroṇi yathā mām abhibhāṣase jñātvā cāgamanaṃ kāryaṃ satyam etad anusmareḥ
5.13.7
śalya uvāca nahuṣeṇa visṛṣṭā ca niścakrāma tataḥ śubhā bṛhaspatiniketaṃ sā jagāma ca tapasvinī
5.13.8
tasyāḥ saṃśrutya ca vaco devāḥ sāgnipurogamāḥ mantrayām āsur ekāgrāḥ śakrārthaṃ rājasattama
5.13.9
devadevena saṃgamya viṣṇunā prabhaviṣṇunā ūcuś cainaṃ samudvignā vākyaṃ vākyaviśāradāḥ
5.13.10
brahmahatyābhibhūto vai śakraḥ suragaṇeśvaraḥ gatiś ca nas tvaṃ deveśa pūrvajo jagataḥ prabhuḥ rakṣārthaṃ sarvabhūtānāṃ viṣṇutvam upajagmivān
5.13.11
tvadvīryān nihate vṛtre vāsavo brahmahatyayā vṛtaḥ suragaṇaśreṣṭha mokṣaṃ tasya vinirdiśa
5.13.12
teṣāṃ tad vacanaṃ śrutvā devānāṃ viṣṇur abravīt mām eva yajatāṃ śakraḥ pāvayiṣyāmi vajriṇam
5.13.13
puṇyena hayamedhena mām iṣṭvā pākaśāsanaḥ punar eṣyati devānām indratvam akutobhayaḥ
5.13.14
svakarmabhiś ca nahuṣo nāśaṃ yāsyati durmatiḥ kaṃ cit kālam imaṃ devā marṣayadhvam atandritāḥ
5.13.15
śrutvā viṣṇoḥ śubhāṃ satyāṃ tāṃ vāṇīm amṛtopamām tataḥ sarve suragaṇāḥ sopādhyāyāḥ saharṣibhiḥ yatra śakro bhayodvignas taṃ deśam upacakramuḥ
5.13.16
tatrāśvamedhaḥ sumahān mahendrasya mahātmanaḥ vavṛte pāvanārthaṃ vai brahmahatyāpaho nṛpa
5.13.17
vibhajya brahmahatyāṃ tu vṛkṣeṣu ca nadīṣu ca parvateṣu pṛthivyāṃ ca strīṣu caiva yudhiṣṭhira
5.13.18
saṃvibhajya ca bhūteṣu visṛjya ca sureśvaraḥ vijvaraḥ pūtapāpmā ca vāsavo 'bhavad ātmavān
5.13.19
akampyaṃ nahuṣaṃ sthānād dṛṣṭvā ca balasūdanaḥ tejoghnaṃ sarvabhūtānāṃ varadānāc ca duḥsaham
5.13.20
tataḥ śacīpatir vīraḥ punar eva vyanaśyata adṛśyaḥ sarvabhūtānāṃ kālākāṅkṣī cacāra ha
5.13.21
pranaṣṭe tu tataḥ śakre śacī śokasamanvitā hā śakreti tadā devī vilalāpa suduḥkhitā
5.13.22
yadi dattaṃ yadi hutaṃ guravas toṣitā yadi ekabhartṛtvam evāstu satyaṃ yady asti vā mayi
5.13.23
puṇyāṃ cemām ahaṃ divyāṃ pravṛttām uttarāyaṇe devīṃ rātriṃ namasyāmi sidhyatāṃ me manorathaḥ
5.13.24
prayatā ca niśāṃ devīm upātiṣṭhata tatra sā pativratātvāt satyena sopaśrutim athākarot
5.13.25
yatrāste devarājo 'sau taṃ deśaṃ darśayasva me ity āhopaśrutiṃ devī satyaṃ satyena dṛśyatām
5.14.1
śalya uvāca athaināṃ rupiṇīṃ sādhvīm upātiṣṭhad upaśrutiḥ tāṃ vayorūpasaṃpannāṃ dṛṣṭvā devīm upasthitām
5.14.2
indrāṇī saṃprahṛṣṭā sā saṃpūjyainām apṛcchata icchāmi tvām ahaṃ jñātuṃ kā tvaṃ brūhi varānane
5.14.3
upaśrutir uvāca upaśrutir ahaṃ devi tavāntikam upāgatā darśanaṃ caiva saṃprāptā tava satyena toṣitā
5.14.4
pativratāsi yuktā ca yamena niyamena ca darśayiṣyāmi te śakraṃ devaṃ vṛtraniṣūdanam kṣipram anvehi bhadraṃ te drakṣyase surasattamam
5.14.5
śalya uvāca tatas tāṃ prasthitāṃ devīm indrāṇī sā samanvagāt devāraṇyāny atikramya parvatāṃś ca bahūṃs tataḥ himavantam atikramya uttaraṃ pārśvam āgamat
5.14.6
samudraṃ ca samāsādya bahuyojanavistṛtam āsasāda mahādvīpaṃ nānādrumalatāvṛtam
5.14.7
tatrāpaśyat saro divyaṃ nānāśakunibhir vṛtam śatayojanavistīrṇaṃ tāvad evāyataṃ śubham
5.14.8
tatra divyāni padmāni pañcavarṇāni bhārata ṣaṭpadair upagītāni praphullāni sahasraśaḥ
5.14.9
padmasya bhittvā nālaṃ ca viveśa sahitā tayā bisatantupraviṣṭaṃ ca tatrāpaśyac chatakratum
5.14.10
taṃ dṛṣṭvā ca susūkṣmeṇa rūpeṇāvasthitaṃ prabhum sūkṣmarūpadharā devī babhūvopaśrutiś ca sā
5.14.11
indraṃ tuṣṭāva cendrāṇī viśrutaiḥ pūrvakarmabhiḥ stūyamānas tato devaḥ śacīm āha puraṃdaraḥ
5.14.12
kimartham asi saṃprāptā vijñātaś ca kathaṃ tv aham tataḥ sā kathayām āsa nahuṣasya viceṣṭitam
5.14.13
indratvaṃ triṣu lokeṣu prāpya vīryamadānvitaḥ darpāviṣṭaś ca duṣṭātmā mām uvāca śatakrato upatiṣṭha mām iti krūraḥ kālaṃ ca kṛtavān mama
5.14.14
yadi na trāsyasi vibho kariṣyati sa māṃ vaśe etena cāhaṃ saṃtaptā prāptā śakra tavāntikam jahi raudraṃ mahābāho nahuṣaṃ pāpaniścayam
5.14.15
prakāśayasva cātmānaṃ daityadānavasūdana tejaḥ samāpnuhi vibho devarājyaṃ praśādhi ca
5.15.1
śalya uvāca evam uktaḥ sa bhagavāñ śacyā punar athābravīt vikramasya na kālo 'yaṃ nahuṣo balavattaraḥ
5.15.2
vivardhitaś ca ṛṣibhir havyaiḥ kavyaiś ca bhāmini nītim atra vidhāsyāmi devi tāṃ kartum arhasi
5.15.3
guhyaṃ caitat tvayā kāryaṃ nākhyātavyaṃ śubhe kva cit gatvā nahuṣam ekānte bravīhi tanumadhyame
5.15.4
ṛṣiyānena divyena mām upaihi jagatpate evaṃ tava vaśe prītā bhaviṣyāmīti taṃ vada
5.15.5
ity uktā devarājena patnī sā kamalekṣaṇā evam astv ity athoktvā tu jagāma nahuṣaṃ prati
5.15.6
nahuṣas tāṃ tato dṛṣṭvā vismito vākyam abravīt svāgataṃ te varārohe kiṃ karomi śucismite
5.15.7
bhaktaṃ māṃ bhaja kalyāṇi kim icchasi manasvini tava kalyāṇi yat kāryaṃ tat kariṣye sumadhyame
5.15.8
na ca vrīḍā tvayā kāryā suśroṇi mayi viśvasa satyena vai śape devi kartāsmi vacanaṃ tava
5.15.9
indrāṇy uvāca yo me tvayā kṛtaḥ kālas tam ākāṅkṣe jagatpate tatas tvam eva bhartā me bhaviṣyasi surādhipa
5.15.10
kāryaṃ ca hṛdi me yat tad devarājāvadhāraya vakṣyāmi yadi me rājan priyam etat kariṣyasi vākyaṃ praṇayasaṃyuktaṃ tataḥ syāṃ vaśagā tava
5.15.11
indrasya vājino vāhā hastino 'tha rathās tathā icchāmy aham ihāpūrvaṃ vāhanaṃ te surādhipa yan na viṣṇor na rudrasya nāsurāṇāṃ na rakṣasām
5.15.12
vahantu tvāṃ mahārāja ṛṣayaḥ saṃgatā vibho sarve śibikayā rājann etad dhi mama rocate
5.15.13
nāsureṣu na deveṣu tulyo bhavitum arhasi sarveṣāṃ teja ādatsva svena vīryeṇa darśanāt na te pramukhataḥ sthātuṃ kaś cid icchati vīryavān
5.15.14
śalya uvāca evam uktas tu nahuṣaḥ prāhṛṣyata tadā kila uvāca vacanaṃ cāpi surendras tām aninditām
5.15.15
apūrvaṃ vāhanam idaṃ tvayoktaṃ varavarṇini dṛḍhaṃ me rucitaṃ devi tvadvaśo 'smi varānane
5.15.16
na hy alpavīryo bhavati yo vāhān kurute munīn ahaṃ tapasvī balavān bhūtabhavyabhavatprabhuḥ
5.15.17
mayi kruddhe jagan na syān mayi sarvaṃ pratiṣṭhitam devadānavagandharvāḥ kiṃnaroragarākṣasāḥ
5.15.18
na me kruddhasya paryāptāḥ sarve lokāḥ śucismite cakṣuṣā yaṃ prapaśyāmi tasya tejo harāmy aham
5.15.19
tasmāt te vacanaṃ devi kariṣyāmi na saṃśayaḥ saptarṣayo māṃ vakṣyanti sarve brahmarṣayas tathā paśya māhātmyam asmākam ṛddhiṃ ca varavarṇini
5.15.20
evam uktvā tu tāṃ devīṃ visṛjya ca varānanām vimāne yojayitvā sa ṛṣīn niyamam āsthitān
5.15.21
abrahmaṇyo balopeto matto varamadena ca kāmavṛttaḥ sa duṣṭātmā vāhayām āsa tān ṛṣīn
5.15.22
nahuṣeṇa visṛṣṭā ca bṛhaspatim uvāca sā samayo 'lpāvaśeṣo me nahuṣeṇeha yaḥ kṛtaḥ śakraṃ mṛgaya śīghraṃ tvaṃ bhaktāyāḥ kuru me dayām
5.15.23
bāḍham ity eva bhagavān bṛhaspatir uvāca tām na bhetavyaṃ tvayā devi nahuṣād duṣṭacetasaḥ
5.15.24
na hy eṣa sthāsyati ciraṃ gata eṣa narādhamaḥ adharmajño maharṣīṇāṃ vāhanāc ca hataḥ śubhe
5.15.25
iṣṭiṃ cāhaṃ kariṣyāmi vināśāyāsya durmateḥ śakraṃ cādhigamiṣyāmi mā bhais tvaṃ bhadram astu te
5.15.26
tataḥ prajvālya vidhivaj juhāva paramaṃ haviḥ bṛhaspatir mahātejā devarājopalabdhaye
5.15.27
tasmāc ca bhagavān devaḥ svayam eva hutāśanaḥ strīveṣam adbhutaṃ kṛtvā sahasāntaradhīyata
5.15.28
sa diśaḥ pradiśaś caiva parvatāṃś ca vanāni ca pṛthivīṃ cāntarikṣaṃ ca vicīyātimanogatiḥ nimeṣāntaramātreṇa bṛhaspatim upāgamat
5.15.29
agnir uvāca bṛhaspate na paśyāmi devarājam ahaṃ kva cit āpaḥ śeṣāḥ sadā cāpaḥ praveṣṭuṃ notsahāmy aham na me tatra gatir brahman kim anyat karavāṇi te
5.15.30
śalya uvāca tam abravīd devagurur apo viśa mahādyute
5.15.31
agnir uvāca nāpaḥ praveṣṭuṃ śakṣyāmi kṣayo me 'tra bhaviṣyati śaraṇaṃ tvāṃ prapanno 'smi svasti te 'stu mahādyute
5.15.32
adbhyo 'gnir brahmataḥ kṣatram aśmano loham utthitam teṣāṃ sarvatragaṃ tejaḥ svāsu yoniṣu śāmyati
5.16.1
bṛhaspatir uvāca tvam agne sarvadevānāṃ mukhaṃ tvam asi havyavāṭ tvam antaḥ sarvabhūtānāṃ gūḍhaś carasi sākṣivat
5.16.2
tvām āhur ekaṃ kavayas tvām āhus trividhaṃ punaḥ tvayā tyaktaṃ jagac cedaṃ sadyo naśyed dhutāśana
5.16.3
kṛtvā tubhyaṃ namo viprāḥ svakarmavijitāṃ gatim gacchanti saha patnībhiḥ sutair api ca śāśvatīm
5.16.4
tvam evāgne havyavāhas tvam eva paramaṃ haviḥ yajanti satrais tvām eva yajñaiś ca paramādhvare
5.16.5
sṛṣṭvā lokāṃs trīn imān havyavāha; prāpte kāle pacasi punaḥ samiddhaḥ sarvasyāsya bhuvanasya prasūtis; tvam evāgne bhavasi punaḥ pratiṣṭhā
5.16.6
tvām agne jaladān āhur vidyutaś ca tvam eva hi dahanti sarvabhūtāni tvatto niṣkramya hāyanāḥ
5.16.7
tvayy āpo nihitāḥ sarvās tvayi sarvam idaṃ jagat na te 'sty aviditaṃ kiṃ cit triṣu lokeṣu pāvaka
5.16.8
svayoniṃ bhajate sarvo viśasvāpo 'viśaṅkitaḥ ahaṃ tvāṃ vardhayiṣyāmi brāhmair mantraiḥ sanātanaiḥ
5.16.9
śalya uvāca evaṃ stuto havyavāho bhagavān kavir uttamaḥ bṛhaspatim athovāca prītimān vākyam uttamam darśayiṣyāmi te śakraṃ satyam etad bravīmi te
5.16.10
praviśyāpas tato vahniḥ sasamudrāḥ sapalvalāḥ ājagāma saras tac ca gūḍho yatra śatakratuḥ
5.16.11
atha tatrāpi padmāni vicinvan bharatarṣabha anvapaśyat sa devendraṃ bisamadhyagataṃ sthitam
5.16.12
āgatya ca tatas tūrṇaṃ tam ācaṣṭa bṛhaspateḥ aṇumātreṇa vapuṣā padmatantvāśritaṃ prabhum
5.16.13
gatvā devarṣigandharvaiḥ sahito 'tha bṛhaspatiḥ purāṇaiḥ karmabhir devaṃ tuṣṭāva balasūdanam
5.16.14
mahāsuro hataḥ śakra namucir dāruṇas tvayā śambaraś ca balaś caiva tathobhau ghoravikramau
5.16.15
śatakrato vivardhasva sarvāñ śatrūn niṣūdaya uttiṣṭha vajrin saṃpaśya devarṣīṃś ca samāgatān
5.16.16
mahendra dānavān hatvā lokās trātās tvayā vibho apāṃ phenaṃ samāsādya viṣṇutejopabṛṃhitam tvayā vṛtro hataḥ pūrvaṃ devarāja jagatpate
5.16.17
tvaṃ sarvabhūteṣu vareṇya īḍyas; tvayā samaṃ vidyate neha bhūtam tvayā dhāryante sarvabhūtāni śakra; tvaṃ devānāṃ mahimānaṃ cakartha
5.16.18
pāhi devān salokāṃś ca mahendra balam āpnuhi evaṃ saṃstūyamānaś ca so 'vardhata śanaiḥ śanaiḥ
5.16.19
svaṃ caiva vapur āsthāya babhūva sa balānvitaḥ abravīc ca guruṃ devo bṛhaspatim upasthitam
5.16.20
kiṃ kāryam avaśiṣṭaṃ vo hatas tvāṣṭro mahāsuraḥ vṛtraś ca sumahākāyo grastuṃ lokān iyeṣa yaḥ
5.16.21
bṛhaspatir uvāca mānuṣo nahuṣo rājā devarṣigaṇatejasā devarājyam anuprāptaḥ sarvān no bādhate bhṛśam
5.16.22
indra uvāca kathaṃ nu nahuṣo rājyaṃ devānāṃ prāpa durlabham tapasā kena vā yuktaḥ kiṃvīryo vā bṛhaspate
5.16.23
bṛhaspatir uvāca devā bhītāḥ śakram akāmayanta; tvayā tyaktaṃ mahad aindraṃ padaṃ tat tadā devāḥ pitaro 'tharṣayaś ca; gandharvasaṃghāś ca sametya sarve
5.16.24
gatvābruvan nahuṣaṃ śakra tatra; tvaṃ no rājā bhava bhuvanasya goptā tān abravīn nahuṣo nāsmi śakta; āpyāyadhvaṃ tapasā tejasā ca
5.16.25
evam uktair vardhitaś cāpi devai; rājābhavan nahuṣo ghoravīryaḥ trailokye ca prāpya rājyaṃ tapasvinaḥ; kṛtvā vāhān yāti lokān durātmā
5.16.26
tejoharaṃ dṛṣṭiviṣaṃ sughoraṃ; mā tvaṃ paśyer nahuṣaṃ vai kadā cit devāś ca sarve nahuṣaṃ bhayārtā; na paśyanto gūḍharūpāś caranti
5.16.27
śalya uvāca evaṃ vadaty aṅgirasāṃ variṣṭhe; bṛhaspatau lokapālaḥ kuberaḥ vaivasvataś caiva yamaḥ purāṇo; devaś ca somo varuṇaś cājagāma
5.16.28
te vai samāgamya mahendram ūcur; diṣṭyā tvāṣṭro nihataś caiva vṛtraḥ diṣṭyā ca tvāṃ kuśalinam akṣataṃ ca; paśyāmo vai nihatāriṃ ca śakra
5.16.29
sa tān yathāvat pratibhāṣya śakraḥ; saṃcodayan nahuṣasyāntareṇa rājā devānāṃ nahuṣo ghorarūpas; tatra sāhyaṃ dīyatāṃ me bhavadbhiḥ
5.16.30
te cābruvan nahuṣo ghorarūpo; dṛṣṭīviṣas tasya bibhīma deva tvaṃ ced rājan nahuṣaṃ parājayes; tad vai vayaṃ bhāgam arhāma śakra
5.16.31
indro 'bravīd bhavatu bhavān apāṃ patir; yamaḥ kuberaś ca mahābhiṣekam saṃprāpnuvantv adya sahaiva tena; ripuṃ jayāmo nahuṣaṃ ghoradṛṣṭim
5.16.32
tataḥ śakraṃ jvalano 'py āha bhāgaṃ; prayaccha mahyaṃ tava sāhyaṃ kariṣye tam āha śakro bhavitāgne tavāpi; aindrāgno vai bhāga eko mahākratau
5.16.33
evaṃ saṃcintya bhagavān mahendraḥ pākaśāsanaḥ kuberaṃ sarvayakṣāṇāṃ dhanānāṃ ca prabhuṃ tathā
5.16.34
vaivasvataṃ pitṝṇāṃ ca varuṇaṃ cāpy apāṃ tathā ādhipatyaṃ dadau śakraḥ satkṛtya varadas tadā
5.17.1
śalya uvāca atha saṃcintayānasya devarājasya dhīmataḥ nahuṣasya vadhopāyaṃ lokapālaiḥ sahaiva taiḥ tapasvī tatra bhagavān agastyaḥ pratyadṛśyata
5.17.2
so 'bravīd arcya devendraṃ diṣṭyā vai vardhate bhavān viśvarūpavināśena vṛtrāsuravadhena ca
5.17.3
diṣṭyā ca nahuṣo bhraṣṭo devarājyāt puraṃdara diṣṭyā hatāriṃ paśyāmi bhavantaṃ balasūdana
5.17.4
indra uvāca svāgataṃ te maharṣe 'stu prīto 'haṃ darśanāt tava pādyam ācamanīyaṃ ca gām arghyaṃ ca pratīccha me
5.17.5
śalya uvāca pūjitaṃ copaviṣṭaṃ tam āsane munisattamam paryapṛcchata deveśaḥ prahṛṣṭo brāhmaṇarṣabham
5.17.6
etad icchāmi bhagavan kathyamānaṃ dvijottama paribhraṣṭaḥ kathaṃ svargān nahuṣaḥ pāpaniścayaḥ
5.17.7
agastya uvāca śṛṇu śakra priyaṃ vākyaṃ yathā rājā durātmavān svargād bhraṣṭo durācāro nahuṣo baladarpitaḥ
5.17.8
śramārtās tu vahantas taṃ nahuṣaṃ pāpakāriṇam devarṣayo mahābhāgās tathā brahmarṣayo 'malāḥ papracchuḥ saṃśayaṃ deva nahuṣaṃ jayatāṃ vara
5.17.9
ya ime brahmaṇā proktā mantrā vai prokṣaṇe gavām ete pramāṇaṃ bhavata utāho neti vāsava nahuṣo neti tān āha tamasā mūḍhacetanaḥ
5.17.10
ṛṣaya ūcuḥ adharme saṃpravṛttas tvaṃ dharmaṃ na pratipadyase pramāṇam etad asmākaṃ pūrvaṃ proktaṃ maharṣibhiḥ
5.17.11
agastya uvāca tato vivadamānaḥ sa munibhiḥ saha vāsava atha mām aspṛśan mūrdhni pādenādharmapīḍitaḥ
5.17.12
tenābhūd dhatatejāḥ sa niḥśrīkaś ca śacīpate tatas tam aham āvignam avocaṃ bhayapīḍitam
5.17.13
yasmāt pūrvaiḥ kṛtaṃ brahma brahmarṣibhir anuṣṭhitam aduṣṭaṃ dūṣayasi vai yac ca mūrdhny aspṛśaḥ padā
5.17.14
yac cāpi tvam ṛṣīn mūḍha brahmakalpān durāsadān vāhān kṛtvā vāhayasi tena svargād dhataprabhaḥ
5.17.15
dhvaṃsa pāpa paribhraṣṭaḥ kṣīṇapuṇyo mahītalam daśa varṣasahasrāṇi sarparūpadharo mahān vicariṣyasi pūrṇeṣu punaḥ svargam avāpsyasi
5.17.16
evaṃ bhraṣṭo durātmā sa devarājyād ariṃdama diṣṭyā vardhāmahe śakra hato brāhmaṇakaṇṭakaḥ
5.17.17
triviṣṭapaṃ prapadyasva pāhi lokāñ śacīpate jitendriyo jitāmitraḥ stūyamāno maharṣibhiḥ
5.17.18
śalya uvāca tato devā bhṛśaṃ tuṣṭā maharṣigaṇasaṃvṛtāḥ pitaraś caiva yakṣāś ca bhujagā rākṣasās tathā
5.17.19
gandharvā devakanyāś ca sarve cāpsarasāṃ gaṇāḥ sarāṃsi saritaḥ śailāḥ sāgarāś ca viśāṃ pate
5.17.20
upagamyābruvan sarve diṣṭyā vardhasi śatruhan hataś ca nahuṣaḥ pāpo diṣṭyāgastyena dhīmatā diṣṭyā pāpasamācāraḥ kṛtaḥ sarpo mahītale
5.18.1
śalya uvāca tataḥ śakraḥ stūyamāno gandharvāpsarasāṃ gaṇaiḥ airāvataṃ samāruhya dvipendraṃ lakṣaṇair yutam
5.18.2
pāvakaś ca mahātejā maharṣiś ca bṛhaspatiḥ yamaś ca varuṇaś caiva kuberaś ca dhaneśvaraḥ
5.18.3
sarvair devaiḥ parivṛtaḥ śakro vṛtraniṣūdanaḥ gandharvair apsarobhiś ca yātas tribhuvanaṃ prabhuḥ
5.18.4
sa sametya mahendrāṇyā devarājaḥ śatakratuḥ mudā paramayā yuktaḥ pālayām āsa devarāṭ
5.18.5
tataḥ sa bhagavāṃs tatra aṅgirāḥ samadṛśyata atharvavedamantraiś ca devendraṃ samapūjayat
5.18.6
tatas tu bhagavān indraḥ prahṛṣṭaḥ samapadyata varaṃ ca pradadau tasmai atharvāṅgirase tadā
5.18.7
atharvāṅgirasaṃ nāma asmin vede bhaviṣyati udāharaṇam etad dhi yajñabhāgaṃ ca lapsyase
5.18.8
evaṃ saṃpūjya bhagavān atharvāṅgirasaṃ tadā vyasarjayan mahārāja devarājaḥ śatakratuḥ
5.18.9
saṃpūjya sarvāṃs tridaśān ṛṣīṃś cāpi tapodhanān indraḥ pramudito rājan dharmeṇāpālayat prajāḥ
5.18.10
evaṃ duḥkham anuprāptam indreṇa saha bhāryayā ajñātavāsaś ca kṛtaḥ śatrūṇāṃ vadhakāṅkṣayā
5.18.11
nātra manyus tvayā kāryo yat kliṣṭo 'si mahāvane draupadyā saha rājendra bhrātṛbhiś ca mahātmabhiḥ
5.18.12
evaṃ tvam api rājendra rājyaṃ prāpsyasi bhārata vṛtraṃ hatvā yathā prāptaḥ śakraḥ kauravanandana
5.18.13
durācāraś ca nahuṣo brahmadviṭ pāpacetanaḥ agastyaśāpābhihato vinaṣṭaḥ śāśvatīḥ samāḥ
5.18.14
evaṃ tava durātmānaḥ śatravaḥ śatrusūdana kṣipraṃ nāśaṃ gamiṣyanti karṇaduryodhanādayaḥ
5.18.15
tataḥ sāgaraparyantāṃ bhokṣyase medinīm imām bhrātṛbhiḥ sahito vīra draupadyā ca sahābhibho
5.18.16
upākhyānam idaṃ śakravijayaṃ vedasaṃmitam rājñā vyūḍheṣv anīkeṣu śrotavyaṃ jayam icchatā
5.18.17
tasmāt saṃśrāvayāmi tvāṃ vijayaṃ jayatāṃ vara saṃstūyamānā vardhante mahātmāno yudhiṣṭhira
5.18.18
kṣatriyāṇām abhāvo 'yaṃ yudhiṣṭhira mahātmanām duryodhanāparādhena bhīmārjunabalena ca
5.18.19
ākhyānam indravijayaṃ ya idaṃ niyataḥ paṭhet dhūtapāpmā jitasvargaḥ sa pretyeha ca modate
5.18.20
na cārijaṃ bhayaṃ tasya na cāputro bhaven naraḥ nāpadaṃ prāpnuyāt kāṃ cid dīrgham āyuś ca vindati sarvatra jayam āpnoti na kadā cit parājayam
5.18.21
vaiśaṃpāyana uvāca evam āśvāsito rājā śalyena bharatarṣabha pūjayām āsa vidhivac chalyaṃ dharmabhṛtāṃ varaḥ
5.18.22
śrutvā śalyasya vacanaṃ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ pratyuvāca mahābāhur madrarājam idaṃ vacaḥ
5.18.23
bhavān karṇasya sārathyaṃ kariṣyati na saṃśayaḥ tatra tejovadhaḥ kāryaḥ karṇasya mama saṃstavaiḥ
5.18.24
śalya uvāca evam etat kariṣyāmi yathā māṃ saṃprabhāṣase yac cānyad api śakṣyāmi tat kariṣyāmy ahaṃ tava
5.18.25
vaiśaṃpāyana uvāca tata āmantrya kaunteyāñ śalyo madrādhipas tadā jagāma sabalaḥ śrīmān duryodhanam ariṃdamaḥ
5.19.1
vaiśaṃpāyana uvāca yuyudhānas tato vīraḥ sātvatānāṃ mahārathaḥ mahatā caturaṅgeṇa balenāgād yudhiṣṭhiram
5.19.2
tasya yodhā mahāvīryā nānādeśasamāgatāḥ nānāpraharaṇā vīrāḥ śobhayāṃ cakrire balam
5.19.3
paraśvadhair bhiṇḍipālaiḥ śaktitomaramudgaraiḥ śaktyṛṣṭiparaśuprāsaiḥ karavālaiś ca nirmalaiḥ
5.19.4
khaḍgakārmukaniryūhaiḥ śaraiś ca vividhair api tailadhautaiḥ prakāśadbhis tad aśobhata vai balam
5.19.5
tasya meghaprakāśasya śastrais taiḥ śobhitasya ca babhūva rūpaṃ sainyasya meghasyeva savidyutaḥ
5.19.6
akṣauhiṇī hi senā sā tadā yaudhiṣṭhiraṃ balam praviśyāntardadhe rājan sāgaraṃ kunadī yathā
5.19.7
tathaivākṣauhiṇīṃ gṛhya cedīnām ṛṣabho balī dhṛṣṭaketur upāgacchat pāṇḍavān amitaujasaḥ
5.19.8
māgadhaś ca jayatseno jārāsaṃdhir mahābalaḥ akṣauhiṇyaiva sainyasya dharmarājam upāgamat
5.19.9
tathaiva pāṇḍyo rājendra sāgarānūpavāsibhiḥ vṛto bahuvidhair yodhair yudhiṣṭhiram upāgamat
5.19.10
tasya sainyam atīvāsīt tasmin balasamāgame prekṣaṇīyataraṃ rājan suveṣaṃ balavat tadā
5.19.11
drupadasyāpy abhūt senā nānādeśasamāgataiḥ śobhitā puruṣaiḥ śūraiḥ putraiś cāsya mahārathaiḥ
5.19.12
tathaiva rājā matsyānāṃ virāṭo vāhinīpatiḥ pārvatīyair mahīpālaiḥ sahitaḥ pāṇḍavān iyāt
5.19.13
itaś cetaś ca pāṇḍūnāṃ samājagmur mahātmanām akṣauhiṇyas tu saptaiva vividhadhvajasaṃkulāḥ yuyutsamānāḥ kurubhiḥ pāṇḍavān samaharṣayan
5.19.14
tathaiva dhārtarāṣṭrasya harṣaṃ samabhivardhayan bhagadatto mahīpālaḥ senām akṣauhiṇīṃ dadau
5.19.15
tasya cīnaiḥ kirātaiś ca kāñcanair iva saṃvṛtam babhau balam anādhṛṣyaṃ karṇikāravanaṃ yathā
5.19.16
tathā bhūriśravāḥ śūraḥ śalyaś ca kurunandana duryodhanam upāyātāv akṣauhiṇyā pṛthak pṛthak
5.19.17
kṛtavarmā ca hārdikyo bhojāndhakabalaiḥ saha akṣauhiṇyaiva senāyā duryodhanam upāgamat
5.19.18
tasya taiḥ puruṣavyāghrair vanamālādharair balam aśobhata yathā mattair vanaṃ prakrīḍitair gajaiḥ
5.19.19
jayadrathamukhāś cānye sindhusauvīravāsinaḥ ājagmuḥ pṛthivīpālāḥ kampayanta ivācalān
5.19.20
teṣām akṣauhiṇī senā bahulā vibabhau tadā vidhūyamānā vātena bahurūpā ivāmbudāḥ
5.19.21
sudakṣiṇaś ca kāmbojo yavanaiś ca śakais tathā upājagāma kauravyam akṣauhiṇyā viśāṃ pate
5.19.22
tasya senāsamāvāyaḥ śalabhānām ivābabhau sa ca saṃprāpya kauravyaṃ tatraivāntardadhe tadā
5.19.23
tathā māhiṣmatīvāsī nīlo nīlāyudhaiḥ saha mahīpālo mahāvīryair dakṣiṇāpathavāsibhiḥ
5.19.24
āvantyau ca mahīpālau mahābalasusaṃvṛtau pṛthag akṣauhiṇībhyāṃ tāv abhiyātau suyodhanam
5.19.25
kekayāś ca naravyāghrāḥ sodaryāḥ pañca pārthivāḥ saṃharṣayantaḥ kauravyam akṣauhiṇyā samādravan
5.19.26
itaś cetaś ca sarveṣāṃ bhūmipānāṃ mahātmanām tisro 'nyāḥ samavartanta vāhinyo bharatarṣabha
5.19.27
evam ekādaśāvṛttāḥ senā duryodhanasya tāḥ yuyutsamānāḥ kaunteyān nānādhvajasamākulāḥ
5.19.28
na hāstinapure rājann avakāśo 'bhavat tadā rājñāṃ sabalamukhyānāṃ prādhānyenāpi bhārata
5.19.29
tataḥ pañcanadaṃ caiva kṛtsnaṃ ca kurujāṅgalam tathā rohitakāraṇyaṃ marubhūmiś ca kevalā
5.19.30
ahicchatraṃ kālakūṭaṃ gaṅgākūlaṃ ca bhārata vāraṇā vāṭadhānaṃ ca yāmunaś caiva parvataḥ
5.19.31
eṣa deśaḥ suvistīrṇaḥ prabhūtadhanadhānyavān babhūva kauraveyāṇāṃ balena susamākulaḥ
5.19.32
tatra sainyaṃ tathāyuktaṃ dadarśa sa purohitaḥ yaḥ sa pāñcālarājena preṣitaḥ kauravān prati
5.20.1
vaiśaṃpāyana uvāca sa tu kauravyam āsādya drupadasya purohitaḥ satkṛto dhṛtarāṣṭreṇa bhīṣmeṇa vidureṇa ca
5.20.2
sarvaṃ kauśalyam uktvādau pṛṣṭvā caivam anāmayam sarvasenāpraṇetṝṇāṃ madhye vākyam uvāca ha
5.20.3
sarvair bhavadbhir vidito rājadharmaḥ sanātanaḥ vākyopādānahetos tu vakṣyāmi vidite sati
5.20.4
dhṛtarāṣṭraś ca pāṇḍuś ca sutāv ekasya viśrutau tayoḥ samānaṃ draviṇaṃ paitṛkaṃ nātra saṃśayaḥ
5.20.5
dhṛtarāṣṭrasya ye putrās te prāptāḥ paitṛkaṃ vasu pāṇḍuputrāḥ kathaṃ nāma na prāptāḥ paitṛkaṃ vasu
5.20.6
evaṃ gate pāṇḍaveyair viditaṃ vaḥ purā yathā na prāptaṃ paitṛkaṃ dravyaṃ dhārtarāṣṭreṇa saṃvṛtam
5.20.7
prāṇāntikair apy upāyaiḥ prayatadbhir anekaśaḥ śeṣavanto na śakitā nayituṃ yamasādanam
5.20.8
punaś ca vardhitaṃ rājyaṃ svabalena mahātmabhiḥ chadmanāpahṛtaṃ kṣudrair dhārtarāṣṭraiḥ sasaubalaiḥ
5.20.9
tad apy anumataṃ karma tathāyuktam anena vai vāsitāś ca mahāraṇye varṣāṇīha trayodaśa
5.20.10
sabhāyāṃ kleśitair vīraiḥ sahabhāryais tathā bhṛśam araṇye vividhāḥ kleśāḥ saṃprāptās taiḥ sudāruṇāḥ
5.20.11
tathā virāṭanagare yonyantaragatair iva prāptaḥ paramasaṃkleśo yathā pāpair mahātmabhiḥ
5.20.12
te sarve pṛṣṭhataḥ kṛtvā tat sarvaṃ pūrvakilbiṣam sāmaiva kurubhiḥ sārdham icchanti kurupuṃgavāḥ
5.20.13
teṣāṃ ca vṛttam ājñāya vṛttaṃ duryodhanasya ca anunetum ihārhanti dhṛtarāṣṭraṃ suhṛjjanāḥ
5.20.14
na hi te vigrahaṃ vīrāḥ kurvanti kurubhiḥ saha avināśena lokasya kāṅkṣante pāṇḍavāḥ svakam
5.20.15
yaś cāpi dhārtarāṣṭrasya hetuḥ syād vigrahaṃ prati sa ca hetur na mantavyo balīyāṃsas tathā hi te
5.20.16
akṣauhiṇyo hi saptaiva dharmaputrasya saṃgatāḥ yuyutsamānāḥ kurubhiḥ pratīkṣante 'sya śāsanam
5.20.17
apare puruṣavyāghrāḥ sahasrākṣauhiṇīsamāḥ sātyakir bhīmasenaś ca yamau ca sumahābalau
5.20.18
ekādaśaitāḥ pṛtanā ekataś ca samāgatāḥ ekataś ca mahābāhur bahurūpo dhanaṃjayaḥ
5.20.19
yathā kirīṭī senābhyaḥ sarvābhyo vyatiricyate evam eva mahābāhur vāsudevo mahādyutiḥ
5.20.20
bahulatvaṃ ca senānāṃ vikramaṃ ca kirīṭinaḥ buddhimattāṃ ca kṛṣṇasya buddhvā yudhyeta ko naraḥ
5.20.21
te bhavanto yathādharmaṃ yathāsamayam eva ca prayacchantu pradātavyaṃ mā vaḥ kālo 'tyagād ayam
5.21.1
vaiśaṃpāyana uvāca tasya tad vacanaṃ śrutvā prajñāvṛddho mahādyutiḥ saṃpūjyainaṃ yathākālaṃ bhīṣmo vacanam abravīt
5.21.2
diṣṭyā kuśalinaḥ sarve pāṇḍavāḥ saha bāndhavaiḥ diṣṭyā sahāyavantaś ca diṣṭyā dharme ca te ratāḥ
5.21.3
diṣṭyā ca saṃdhikāmās te bhrātaraḥ kurunandanāḥ diṣṭyā na yuddhamanasaḥ saha dāmodareṇa te
5.21.4
bhavatā satyam uktaṃ ca sarvam etan na saṃśayaḥ atitīkṣṇaṃ tu te vākyaṃ brāhmaṇyād iti me matiḥ
5.21.5
asaṃśayaṃ kleśitās te vane ceha ca pāṇḍavāḥ prāptāś ca dharmataḥ sarvaṃ pitur dhanam asaṃśayam
5.21.6
kirīṭī balavān pārthaḥ kṛtāstraś ca mahābalaḥ ko hi pāṇḍusutaṃ yuddhe viṣaheta dhanaṃjayam
5.21.7
api vajradharaḥ sākṣāt kim utānye dhanurbhṛtaḥ trayāṇām api lokānāṃ samartha iti me matiḥ
5.21.8
bhīṣme bruvati tad vākyaṃ dhṛṣṭam ākṣipya manyumān duryodhanaṃ samālokya karṇo vacanam abravīt
5.21.9
na tan na viditaṃ brahmaṃl loke bhūtena kena cit punaruktena kiṃ tena bhāṣitena punaḥ punaḥ
5.21.10
duryodhanārthe śakunir dyūte nirjitavān purā samayena gato 'raṇyaṃ pāṇḍuputro yudhiṣṭhiraḥ
5.21.11
na taṃ samayam ādṛtya rājyam icchati paitṛkam balam āśritya matsyānāṃ pāñcālānāṃ ca pārthivaḥ
5.21.12
duryodhano bhayād vidvan na dadyāt padam antataḥ dharmatas tu mahīṃ kṛtsnāṃ pradadyāc chatrave 'pi ca
5.21.13
yadi kāṅkṣanti te rājyaṃ pitṛpaitāmahaṃ punaḥ yathāpratijñaṃ kālaṃ taṃ carantu vanam āśritāḥ
5.21.14
tato duryodhanasyāṅke vartantām akutobhayāḥ adhārmikām imāṃ buddhiṃ kuryur maurkhyād dhi kevalam
5.21.15
atha te dharmam utsṛjya yuddham icchanti pāṇḍavāḥ āsādyemān kuruśreṣṭhān smariṣyanti vaco mama
5.21.16
bhīṣma uvāca kiṃ nu rādheya vācā te karma tat smartum arhasi eka eva yadā pārthaḥ ṣaḍ rathāñ jitavān yudhi
5.21.17
na ced evaṃ kariṣyāmo yad ayaṃ brāhmaṇo 'bravīt dhruvaṃ yudhi hatās tena bhakṣayiṣyāma pāṃsukān
5.21.18
vaiśaṃpāyana uvāca dhṛtarāṣṭras tato bhīṣmam anumānya prasādya ca avabhartsya ca rādheyam idaṃ vacanam abravīt
5.21.19
asmaddhitam idaṃ vākyaṃ bhīṣmaḥ śāṃtanavo 'bravīt pāṇḍavānāṃ hitaṃ caiva sarvasya jagatas tathā
5.21.20
cintayitvā tu pārthebhyaḥ preṣayiṣyāmi saṃjayam sa bhavān pratiyātv adya pāṇḍavān eva māciram
5.21.21
sa taṃ satkṛtya kauravyaḥ preṣayām āsa pāṇḍavān sabhāmadhye samāhūya saṃjayaṃ vākyam abravīt
5.22.1
dhṛtarāṣṭra uvāca prāptān āhuḥ saṃjaya pāṇḍuputrān; upaplavye tān vijānīhi gatvā ajātaśatruṃ ca sabhājayethā; diṣṭyānagha grāmam upasthitas tvam
5.22.2
sarvān vadeḥ saṃjaya svastimantaḥ; kṛcchraṃ vāsam atadarhā niruṣya teṣāṃ śāntir vidyate 'smāsu śīghraṃ; mithyopetānām upakāriṇāṃ satām
5.22.3
nāhaṃ kva cit saṃjaya pāṇḍavānāṃ; mithyāvṛttiṃ kāṃ cana jātv apaśyam sarvāṃ śriyaṃ hy ātmavīryeṇa labdhvā; paryākārṣuḥ pāṇḍavā mahyam eva
5.22.4
doṣaṃ hy eṣāṃ nādhigacche parikṣan; nityaṃ kaṃ cid yena garheya pārthān dharmārthābhyāṃ karma kurvanti nityaṃ; sukhapriyā nānurudhyanti kāmān
5.22.5
gharmaṃ śītaṃ kṣutpipāse tathaiva; nidrāṃ tandrīṃ krodhaharṣau pramādam dhṛtyā caiva prajñayā cābhibhūya; dharmārthayogān prayatanti pārthāḥ
5.22.6
tyajanti mitreṣu dhanāni kāle; na saṃvāsāj jīryati maitram eṣām yathārhamānārthakarā hi pārthās; teṣāṃ dveṣṭā nāsty ājamīḍhasya pakṣe
5.22.7
anyatra pāpād viṣamān mandabuddher; duryodhanāt kṣudratarāc ca karṇāt teṣāṃ hīme hīnasukhapriyāṇāṃ; mahātmanāṃ saṃjanayanti tejaḥ
5.22.8
utthānavīryaḥ sukham edhamāno; duryodhanaḥ sukṛtaṃ manyate tat teṣāṃ bhāgaṃ yac ca manyeta bālaḥ; śakyaṃ hartuṃ jīvatāṃ pāṇḍavānām
5.22.9
yasyārjunaḥ padavīṃ keśavaś ca; vṛkodaraḥ sātyako 'jātaśatroḥ mādrīputrau sṛñjayāś cāpi sarve; purā yuddhāt sādhu tasya pradānam
5.22.10
sa hy evaikaḥ pṛthivīṃ savyasācī; gāṇḍīvadhanvā praṇuded rathasthaḥ tathā viṣṇuḥ keśavo 'py apradhṛṣyo; lokatrayasyādhipatir mahātmā
5.22.11
tiṣṭheta kas tasya martyaḥ purastād; yaḥ sarvadeveṣu vareṇya īḍyaḥ parjanyaghoṣān pravapañ śaraughān; pataṃgasaṃghān iva śīghravegān
5.22.12
diśaṃ hy udīcīm api cottarān kurūn; gāṇḍīvadhanvaikaratho jigāya dhanaṃ caiṣām āharat savyasācī; senānugān balidāṃś caiva cakre
5.22.13
yaś caiva devān khāṇḍave savyasācī; gāṇḍīvadhanvā prajigāya sendrān upāharat phalguno jātavedase; yaśo mānaṃ vardhayan pāṇḍavānām
5.22.14
gadābhṛtāṃ nādya samo 'sti bhīmād; dhastyāroho nāsti samaś ca tasya rathe 'rjunād āhur ahīnam enaṃ; bāhvor bale cāyutanāgavīryam
5.22.15
suśikṣitaḥ kṛtavairas tarasvī; dahet kruddhas tarasā dhārtarāṣṭrān sadātyamarṣī balavān na śakyo; yuddhe jetuṃ vāsavenāpi sākṣāt
5.22.16
sucetasau balinau śīghrahastau; suśikṣitau bhrātarau phalgunena śyenau yathā pakṣipūgān rujantau; mādrīputrau neha kurūn viśetām
5.22.17
teṣāṃ madhye vartamānas tarasvī; dhṛṣṭadyumnaḥ pāṇḍavānām ihaikaḥ sahāmātyaḥ somakānāṃ prabarhaḥ; saṃtyaktātmā pāṇḍavānāṃ jayāya
5.22.18
sahoṣitaś caritārtho vayaḥsthaḥ; śālveyānām adhipo vai virāṭaḥ saha putraiḥ pāṇḍavārthe ca śaśvad; yudhiṣṭhiraṃ bhakta iti śrutaṃ me
5.22.19
avaruddhā balinaḥ kekayebhyo; maheṣvāsā bhrātaraḥ pañca santi kekayebhyo rājyam ākāṅkṣamāṇā; yuddhārthinaś cānuvasanti pārthān
5.22.20
sarve ca vīrāḥ pṛthivīpatīnāṃ; samānītāḥ pāṇḍavārthe niviṣṭāḥ śūrān ahaṃ bhaktimataḥ śṛṇomi; prītyā yuktān saṃśritān dharmarājam
5.22.21
giryāśrayā durganivāsinaś ca; yodhāḥ pṛthivyāṃ kulajā viśuddhāḥ mlecchāś ca nānāyudhavīryavantaḥ; samāgatāḥ pāṇḍavārthe niviṣṭāḥ
5.22.22
pāṇḍyaś ca rājāmita indrakalpo; yudhi pravīrair bahubhiḥ sametaḥ samāgataḥ pāṇḍavārthe mahātmā; lokapravīro 'prativīryatejāḥ
5.22.23
astraṃ droṇād arjunād vāsudevāt; kṛpād bhīṣmād yena kṛtaṃ śṛṇomi yaṃ taṃ kārṣṇipratimaṃ prāhur ekaṃ; sa sātyakiḥ pāṇḍavārthe niviṣṭaḥ
5.22.24
apāśritāś cedikarūṣakāś ca; sarvotsāhair bhūmipālaiḥ sametāḥ teṣāṃ madhye sūryam ivātapantaṃ; śriyā vṛtaṃ cedipatiṃ jvalantam
5.22.25
astambhanīyaṃ yudhi manyamānaṃ; jyākarṣatāṃ śreṣṭhatamaṃ pṛthivyām sarvotsāhaṃ kṣatriyāṇāṃ nihatya; prasahya kṛṣṇas tarasā mamarda
5.22.26
yaśomānau vardhayan yādavānāṃ; purābhinac chiśupālaṃ samīke yasya sarve vardhayanti sma mānaṃ; karūṣarājapramukhā narendrāḥ
5.22.27
tam asahyaṃ keśavaṃ tatra matvā; sugrīvayuktena rathena kṛṣṇam saṃprādravaṃś cedipatiṃ vihāya; siṃhaṃ dṛṣṭvā kṣudramṛgā ivānye
5.22.28
yas taṃ pratīpas tarasā pratyudīyād; āśaṃsamāno dvairathe vāsudevam so 'śeta kṛṣṇena hataḥ parāsur; vātenevonmathitaḥ karṇikāraḥ
5.22.29
parākramaṃ me yad avedayanta; teṣām arthe saṃjaya keśavasya anusmaraṃs tasya karmāṇi viṣṇor; gāvalgaṇe nādhigacchāmi śāntim
5.22.30
na jātu tāñ śatrur anyaḥ saheta; yeṣāṃ sa syād agraṇīr vṛṣṇisiṃhaḥ pravepate me hṛdayaṃ bhayena; śrutvā kṛṣṇāv ekarathe sametau
5.22.31
no ced gacchet saṃgaraṃ mandabuddhis; tābhyāṃ suto me viparītacetāḥ no cet kurūn saṃjaya nirdahetām; indrāviṣṇū daityasenāṃ yathaiva mato hi me śakrasamo dhanaṃjayaḥ; sanātano vṛṣṇivīraś ca viṣṇuḥ
5.22.32
dharmārāmo hrīniṣedhas tarasvī; kuntīputraḥ pāṇḍavo 'jātaśatruḥ duryodhanena nikṛto manasvī; no cet kruddhaḥ pradahed dhārtarāṣṭrān
5.22.33
nāhaṃ tathā hy arjunād vāsudevād; bhīmād vāpi yamayor vā bibhemi yathā rājñaḥ krodhadīptasya sūta; manyor ahaṃ bhītataraḥ sadaiva
5.22.34
alaṃ tapobrahmacaryeṇa yuktaḥ; saṃkalpo 'yaṃ mānasas tasya sidhyet tasya krodhaṃ saṃjayāhaṃ samīke; sthāne jānan bhṛśam asmy adya bhītaḥ
5.22.35
sa gaccha śīghraṃ prahito rathena; pāñcālarājasya camūṃ paretya ajātaśatruṃ kuśalaṃ sma pṛccheḥ; punaḥ punaḥ prītiyuktaṃ vades tvam
5.22.36
janārdanaṃ cāpi sametya tāta; mahāmātraṃ vīryavatām udāram anāmayaṃ madvacanena pṛccher; dhṛtarāṣṭraḥ pāṇḍavaiḥ śāntim īpsuḥ
5.22.37
na tasya kiṃ cid vacanaṃ na kuryāt; kuntīputro vāsudevasya sūta priyaś caiṣām ātmasamaś ca kṛṣṇo; vidvāṃś caiṣāṃ karmaṇi nityayuktaḥ
5.22.38
samānīya pāṇḍavān sṛñjayāṃś ca; janārdanaṃ yuyudhānaṃ virāṭam anāmayaṃ madvacanena pṛccheḥ; sarvāṃs tathā draupadeyāṃś ca pañca
5.22.39
yad yat tatra prāptakālaṃ parebhyas; tvaṃ manyethā bhāratānāṃ hitaṃ ca tat tad bhāṣethāḥ saṃjaya rājamadhye; na mūrchayed yan na bhavec ca yuddham
5.23.1
vaiśaṃpāyana uvāca rājñas tu vacanaṃ śrutvā dhṛtarāṣṭrasya saṃjayaḥ upaplavyaṃ yayau draṣṭuṃ pāṇḍavān amitaujasaḥ
5.23.2
sa tu rājānam āsādya dharmātmānaṃ yudhiṣṭhiram praṇipatya tataḥ pūrvaṃ sūtaputro 'bhyabhāṣata
5.23.3
gāvalgaṇiḥ saṃjayaḥ sūtasūnur; ajātaśatrum avadat pratītaḥ diṣṭyā rājaṃs tvām arogaṃ prapaśye; sahāyavantaṃ ca mahendrakalpam
5.23.4
anāmayaṃ pṛcchati tvāmbikeyo; vṛddho rājā dhṛtarāṣṭro manīṣī kaccid bhīmaḥ kuśalī pāṇḍavāgryo; dhanaṃjayas tau ca mādrītanūjau
5.23.5
kaccit kṛṣṇā draupadī rājaputrī; satyavratā vīrapatnī saputrā manasvinī yatra ca vāñchasi tvam; iṣṭān kāmān bhārata svastikāmaḥ
5.23.6
yudhiṣṭhira uvāca gāvalgaṇe saṃjaya svāgataṃ te; prītātmāhaṃ tvābhivadāmi sūta anāmayaṃ pratijāne tavāhaṃ; sahānujaiḥ kuśalī cāsmi vidvan
5.23.7
cirād idaṃ kuśalaṃ bhāratasya; śrutvā rājñaḥ kuruvṛddhasya sūta manye sākṣād dṛṣṭam ahaṃ narendraṃ; dṛṣṭvaiva tvāṃ saṃjaya prītiyogāt
5.23.8
pitāmaho naḥ sthaviro manasvī; mahāprājñaḥ sarvadharmopapannaḥ sa kauravyaḥ kuśalī tāta bhīṣmo; yathāpūrvaṃ vṛttir apy asya kaccit
5.23.9
kaccid rājā dhṛtarāṣṭraḥ saputro; vaicitravīryaḥ kuśalī mahātmā mahārājo bāhlikaḥ prātipeyaḥ; kaccid vidvān kuśalī sūtaputra
5.23.10
sa somadattaḥ kuśalī tāta kaccid; bhūriśravāḥ satyasaṃdhaḥ śalaś ca droṇaḥ saputraś ca kṛpaś ca vipro; maheṣvāsāḥ kaccid ete 'py arogāḥ
5.23.11
mahāprājñāḥ sarvaśāstrāvadātā; dhanurbhṛtāṃ mukhyatamāḥ pṛthivyām kaccin mānaṃ tāta labhanta ete; dhanurbhṛtaḥ kaccid ete 'py arogāḥ
5.23.12
sarve kurubhyaḥ spṛhayanti saṃjaya; dhanurdharā ye pṛthivyāṃ yuvānaḥ yeṣāṃ rāṣṭre nivasati darśanīyo; maheṣvāsaḥ śīlavān droṇaputraḥ
5.23.13
vaiśyāputraḥ kuśalī tāta kaccin; mahāprājño rājaputro yuyutsuḥ karṇo 'mātyaḥ kuśalī tāta kaccit; suyodhano yasya mando vidheyaḥ
5.23.14
striyo vṛddhā bhāratānāṃ jananyo; mahānasyo dāsabhāryāś ca sūta vadhvaḥ putrā bhāgineyā bhaginyo; dauhitrā vā kaccid apy avyalīkāḥ
5.23.15
kaccid rājā brāhmaṇānāṃ yathāvat; pravartate pūrvavat tāta vṛttim kaccid dāyān māmakān dhārtarāṣṭro; dvijātīnāṃ saṃjaya nopahanti
5.23.16
kaccid rājā dhṛtarāṣṭraḥ saputra; upekṣate brāhmaṇātikramān vai kaccin na hetor iva vartmabhūta; upekṣate teṣu sa nyūnavṛttim
5.23.17
etaj jyotir uttamaṃ jīvaloke; śuklaṃ prajānāṃ vihitaṃ vidhātrā te cel lobhaṃ na niyacchanti mandāḥ; kṛtsno nāśo bhavitā kauravāṇām
5.23.18
kaccid rājā dhṛtarāṣṭraḥ saputro; bubhūṣate vṛttim amātyavarge kaccin na bhedena jijīviṣanti; suhṛdrūpā durhṛdaś caikamitrāḥ
5.23.19
kaccin na pāpaṃ kathayanti tāta; te pāṇḍavānāṃ kuravaḥ sarva eva kaccid dṛṣṭvā dasyusaṃghān sametān; smaranti pārthasya yudhāṃ praṇetuḥ
5.23.20
maurvībhujāgraprahitān sma tāta; dodhūyamānena dhanurdhareṇa gāṇḍīvamuktān stanayitnughoṣān; ajihmagān kaccid anusmaranti
5.23.21
na hy apaśyaṃ kaṃ cid ahaṃ pṛthivyāṃ; śrutaṃ samaṃ vādhikam arjunena yasyaikaṣaṣṭir niśitās tīkṣṇadhārāḥ; suvāsasaḥ saṃmato hastavāpaḥ
5.23.22
gadāpāṇir bhīmasenas tarasvī; pravepayañ śatrusaṃghān anīke nāgaḥ prabhinna iva naḍvalāsu; caṅkramyate kaccid enaṃ smaranti
5.23.23
mādrīputraḥ sahadevaḥ kaliṅgān; samāgatān ajayad dantakūre vāmenāsyan dakṣiṇenaiva yo vai; mahābalaṃ kaccid enaṃ smaranti
5.23.24
udyann ayaṃ nakulaḥ preṣito vai; gāvalgaṇe saṃjaya paśyatas te diśaṃ pratīcīṃ vaśam ānayan me; mādrīsutaṃ kaccid enaṃ smaranti
5.23.25
abhyābhavo dvaitavane ya āsīd; durmantrite ghoṣayātrāgatānām yatra mandāñ śatruvaśaṃ prayātān; amocayad bhīmaseno jayaś ca
5.23.26
ahaṃ paścād arjunam abhyarakṣaṃ; mādrīputrau bhīmasenaś ca cakre gāṇḍīvabhṛc chatrusaṃghān udasya; svasty āgamat kaccid enaṃ smaranti
5.23.27
na karmaṇā sādhunaikena nūnaṃ; kartuṃ śakyaṃ bhavatīha saṃjaya sarvātmanā parijetuṃ vayaṃ cen; na śaknumo dhṛtarāṣṭrasya putram
5.24.1
saṃjaya uvāca yathārhase pāṇḍava tat tathaiva; kurūn kuruśreṣṭha janaṃ ca pṛcchasi anāmayās tāta manasvinas te; kuruśreṣṭhān pṛcchasi pārtha yāṃs tvam
5.24.2
santy eva vṛddhāḥ sādhavo dhārtarāṣṭre; santy eva pāpāḥ pāṇḍava tasya viddhi dadyād ripoś cāpi hi dhārtarāṣṭraḥ; kuto dāyāṃl lopayed brāhmaṇānām
5.24.3
yad yuṣmākaṃ vartate 'sau na dharmyam; adrugdheṣu drugdhavat tan na sādhu mitradhruk syād dhṛtarāṣṭraḥ saputro; yuṣmān dviṣan sādhuvṛttān asādhuḥ
5.24.4
na cānujānāti bhṛśaṃ ca tapyate; śocaty antaḥ sthaviro 'jātaśatro śṛṇoti hi brāhmaṇānāṃ sametya; mitradrohaḥ pātakebhyo garīyān
5.24.5
smaranti tubhyaṃ naradeva saṃgame; yuddhe ca jiṣṇoś ca yudhāṃ praṇetuḥ samutkṛṣṭe dundubhiśaṅkhaśabde; gadāpāṇiṃ bhīmasenaṃ smaranti
5.24.6
mādrīsutau cāpi raṇājimadhye; sarvā diśaḥ saṃpatantau smaranti senāṃ varṣantau śaravarṣair ajasraṃ; mahārathau samare duṣprakampyau
5.24.7
na tv eva manye puruṣasya rājann; anāgataṃ jñāyate yad bhaviṣyam tvaṃ ced imaṃ sarvadharmopapannaḥ; prāptaḥ kleśaṃ pāṇḍava kṛcchrarūpam
5.24.8
tvam evaitat sarvam ataś ca bhūyaḥ; samīkuryāḥ prajñayājātaśatro na kāmārthaṃ saṃtyajeyur hi dharmaṃ; pāṇḍoḥ sutāḥ sarva evendrakalpāḥ
5.24.9
tvam evaitat prajñayājātaśatro; śamaṃ kuryā yena śarmāpnuyus te dhārtarāṣṭrāḥ pāṇḍavāḥ sṛñjayāś ca; ye cāpy anye pārthivāḥ saṃniviṣṭāḥ
5.24.10
yan mābravīd dhṛtarāṣṭro niśāyām; ajātaśatro vacanaṃ pitā te sahāmātyaḥ sahaputraś ca rājan; sametya tāṃ vācam imāṃ nibodha
5.25.1
yudhiṣṭhira uvāca samāgatāḥ pāṇḍavāḥ sṛñjayāś ca; janārdano yuyudhāno virāṭaḥ yat te vākyaṃ dhṛtarāṣṭrānuśiṣṭaṃ; gāvalgaṇe brūhi tat sūtaputra
5.25.2
saṃjaya uvāca ajātaśatruṃ ca vṛkodaraṃ ca; dhanaṃjayaṃ mādravatīsutau ca āmantraye vāsudevaṃ ca śauriṃ; yuyudhānaṃ cekitānaṃ virāṭam
5.25.3
pāñcālānām adhipaṃ caiva vṛddhaṃ; dhṛṣṭadyumnaṃ pārṣataṃ yājñasenim sarve vācaṃ śṛṇutemāṃ madīyāṃ; vakṣyāmi yāṃ bhūtim icchan kurūṇām
5.25.4
śamaṃ rājā dhṛtarāṣṭro 'bhinandann; ayojayat tvaramāṇo rathaṃ me sabhrātṛputrasvajanasya rājñas; tad rocatāṃ pāṇḍavānāṃ śamo 'stu
5.25.5
sarvair dharmaiḥ samupetāḥ stha pārthāḥ; prasthānena mārdavenārjavena jātāḥ kule anṛśaṃsā vadānyā; hrīniṣedhāḥ karmaṇāṃ niścayajñāḥ
5.25.6
na yujyate karma yuṣmāsu hīnaṃ; sattvaṃ hi vas tādṛśaṃ bhīmasenāḥ udbhāsate hy añjanabinduvat tac; chukle vastre yad bhavet kilbiṣaṃ vaḥ
5.25.7
sarvakṣayo dṛśyate yatra kṛtsnaḥ; pāpodayo nirayo 'bhāvasaṃsthaḥ kas tat kuryāj jātu karma prajānan; parājayo yatra samo jayaś ca
5.25.8
te vai dhanyā yaiḥ kṛtaṃ jñātikāryaṃ; ye vaḥ putrāḥ suhṛdo bāndhavāś ca upakruṣṭaṃ jīvitaṃ saṃtyajeyus; tataḥ kurūṇāṃ niyato vai bhavaḥ syāt
5.25.9
te cet kurūn anuśāsya stha pārthā; ninīya sarvān dviṣato nigṛhya samaṃ vas taj jīvitaṃ mṛtyunā syād; yaj jīvadhvaṃ jñātivadhe na sādhu
5.25.10
ko hy eva yuṣmān saha keśavena; sacekitānān pārṣatabāhuguptān sasātyakīn viṣaheta prajetuṃ; labdhvāpi devān sacivān sahendrān
5.25.11
ko vā kurūn droṇabhīṣmābhiguptān; aśvatthāmnā śalyakṛpādibhiś ca raṇe prasoḍhuṃ viṣaheta rājan; rādheyaguptān saha bhūmipālaiḥ
5.25.12
mahad balaṃ dhārtarāṣṭrasya rājñaḥ; ko vai śakto hantum akṣīyamāṇaḥ so 'haṃ jaye caiva parājaye ca; niḥśreyasaṃ nādhigacchāmi kiṃ cit
5.25.13
kathaṃ hi nīcā iva dauṣkuleyā; nirdharmārthaṃ karma kuryuś ca pārthāḥ so 'haṃ prasādya praṇato vāsudevaṃ; pāñcālānām adhipaṃ caiva vṛddham
5.25.14
kṛtāñjaliḥ śaraṇaṃ vaḥ prapadye; kathaṃ svasti syāt kurusṛñjayānām na hy eva te vacanaṃ vāsudevo; dhanaṃjayo vā jātu kiṃ cin na kuryāt
5.25.15
prāṇān ādau yācyamānaḥ kuto 'nyad; etad vidvan sādhanārthaṃ bravīmi etad rājño bhīṣmapurogamasya; mataṃ yad vaḥ śāntir ihottamā syāt
5.26.1
yudhiṣṭhira uvāca kāṃ nu vācaṃ saṃjaya me śṛṇoṣi; yuddhaiṣiṇīṃ yena yuddhād bibheṣi ayuddhaṃ vai tāta yuddhād garīyaḥ; kas tal labdhvā jātu yudhyeta sūta
5.26.2
akurvataś cet puruṣasya saṃjaya; sidhyet saṃkalpo manasā yaṃ yam icchet na karma kuryād viditaṃ mamaitad; anyatra yuddhād bahu yal laghīyaḥ
5.26.3
kuto yuddhaṃ jātu naraḥ prajānan; ko daivaśapto 'bhivṛṇīta yuddham sukhaiṣiṇaḥ karma kurvanti pārthā; dharmād ahīnaṃ yac ca lokasya pathyam
5.26.4
karmodayaṃ sukham āśaṃsamānaḥ; kṛcchropāyaṃ tattvataḥ karma duḥkham sukhaprepsur vijighāṃsuś ca duḥkhaṃ; ya indriyāṇāṃ prītivaśānugāmī kāmābhidhyā svaśarīraṃ dunoti; yayā prayukto 'nukaroti duḥkham
5.26.5
yathedhyamānasya samiddhatejaso; bhūyo balaṃ vardhate pāvakasya kāmārthalābhena tathaiva bhūyo; na tṛpyate sarpiṣevāgnir iddhaḥ saṃpaśyemaṃ bhogacayaṃ mahāntaṃ; sahāsmābhir dhṛtarāṣṭrasya rājñaḥ
5.26.6
nāśreyasām īśvaro vigrahāṇāṃ; nāśreyasāṃ gītaśabdaṃ śṛṇoti nāśreyasaḥ sevate mālyagandhān; na cāpy aśreyāṃsy anulepanāni
5.26.7
nāśreyasaḥ prāvarān adhyavaste; kathaṃ tv asmān saṃpraṇudet kurubhyaḥ atraiva ca syād avadhūya eṣa; kāmaḥ śarīre hṛdayaṃ dunoti
5.26.8
svayaṃ rājā viṣamasthaḥ pareṣu; sāmasthyam anvicchati tan na sādhu yathātmanaḥ paśyati vṛttam eva; tathā pareṣām api so 'bhyupaiti
5.26.9
āsannam agniṃ tu nidāghakāle; gambhīrakakṣe gahane visṛjya yathā vṛddhaṃ vāyuvaśena śocet; kṣemaṃ mumukṣuḥ śiśiravyapāye
5.26.10
prāptaiśvaryo dhṛtarāṣṭro 'dya rājā; lālapyate saṃjaya kasya hetoḥ pragṛhya durbuddhim anārjave rataṃ; putraṃ mandaṃ mūḍham amantriṇam tu
5.26.11
anāptaḥ sann āptatamasya vācaṃ; suyodhano vidurasyāvamanya sutasya rājā dhṛtarāṣṭraḥ priyaiṣī; saṃbudhyamāno viśate 'dharmam eva
5.26.12
medhāvinaṃ hy arthakāmaṃ kurūṇāṃ; bahuśrutaṃ vāgminaṃ śīlavantam sūta rājā dhṛtarāṣṭraḥ kurubhyo; na so 'smarad viduraṃ putrakāmyāt
5.26.13
mānaghnasya ātmakāmasya cerṣyoḥ; saṃrambhiṇaś cārthadharmātigasya durbhāṣiṇo manyuvaśānugasya; kāmātmano durhṛdo bhāvanasya
5.26.14
aneyasyāśreyaso dīrghamanyor; mitradruhaḥ saṃjaya pāpabuddheḥ sutasya rājā dhṛtarāṣṭraḥ priyaiṣī; prapaśyamānaḥ prajahād dharmakāmau
5.26.15
tadaiva me saṃjaya dīvyato 'bhūn; no cet kurūn āgataḥ syād abhāvaḥ kāvyāṃ vācaṃ viduro bhāṣamāṇo; na vindate dhṛtarāṣṭrāt praśaṃsām
5.26.16
kṣattur yadā anvavartanta buddhiṃ; kṛcchraṃ kurūn na tadābhyājagāma yāvat prajñām anvavartanta tasya; tāvat teṣāṃ rāṣṭravṛddhir babhūva
5.26.17
tadarthalubdhasya nibodha me 'dya; ye mantriṇo dhārtarāṣṭrasya sūta duḥśāsanaḥ śakuniḥ sūtaputro; gāvalgaṇe paśya saṃmoham asya
5.26.18
so 'haṃ na paśyāmi parīkṣamāṇaḥ; kathaṃ svasti syāt kurusṛñjayānām āttaiśvaryo dhṛtarāṣṭraḥ parebhyaḥ; pravrājite vidure dīrghadṛṣṭau
5.26.19
āśaṃsate vai dhṛtarāṣṭraḥ saputro; mahārājyam asapatnaṃ pṛthivyām tasmiñ śamaḥ kevalaṃ nopalabhyo; atyāsannaṃ madgataṃ manyate 'rtham
5.26.20
yat tat karṇo manyate pāraṇīyaṃ; yuddhe gṛhītāyudham arjunena āsaṃś ca yuddhāni purā mahānti; kathaṃ karṇo nābhavad dvīpa eṣām
5.26.21
karṇaś ca jānāti suyodhanaś ca; droṇaś ca jānāti pitāmahaś ca anye ca ye kuravas tatra santi; yathārjunān nāsty aparo dhanurdharaḥ
5.26.22
jānanty ete kuravaḥ sarva eva; ye cāpy anye bhūmipālāḥ sametāḥ duryodhanaṃ cāparādhe carantam; ariṃdame phalgune 'vidyamāne
5.26.23
tenārthabaddhaṃ manyate dhārtarāṣṭraḥ; śakyaṃ hartuṃ pāṇḍavānāṃ mamatvam kirīṭinā tālamātrāyudhena; tadvedinā saṃyugaṃ tatra gatvā
5.26.24
gāṇḍīvavisphāritaśabdam ājāv; aśṛṇvānā dhārtarāṣṭrā dhriyante kruddhasya ced bhīmasenasya vegāt; suyodhano manyate siddham artham
5.26.25
indro 'py etan notsahet tāta hartum; aiśvaryaṃ no jīvati bhīmasene dhanaṃjaye nakule caiva sūta; tathā vīre sahadeve madīye
5.26.26
sa ced etāṃ pratipadyeta buddhiṃ; vṛddho rājā saha putreṇa sūta evaṃ raṇe pāṇḍavakopadagdhā; na naśyeyuḥ saṃjaya dhārtarāṣṭrāḥ
5.26.27
jānāsi tvaṃ kleśam asmāsu vṛttaṃ; tvāṃ pūjayan saṃjayāhaṃ kṣameyam yac cāsmākaṃ kauravair bhūtapūrvaṃ; yā no vṛttir dhārtarāṣṭre tadāsīt
5.26.28
adyāpi tat tatra tathaiva vartatāṃ; śāntiṃ gamiṣyāmi yathā tvam āttha indraprasthe bhavatu mamaiva rājyaṃ; suyodhano yacchatu bhāratāgryaḥ
5.27.1
saṃjaya uvāca dharme nityā pāṇḍava te viceṣṭā; loke śrutā dṛśyate cāpi pārtha mahāsrāvaṃ jīvitaṃ cāpy anityaṃ; saṃpaśya tvaṃ pāṇḍava mā vinīnaśaḥ
5.27.2
na ced bhāgaṃ kuravo 'nyatra yuddhāt; prayacchante tubhyam ajātaśatro bhaikṣacaryām andhakavṛṣṇirājye; śreyo manye na tu yuddhena rājyam
5.27.3
alpakālaṃ jīvitaṃ yan manuṣye; mahāsrāvaṃ nityaduḥkhaṃ calaṃ ca bhūyaś ca tad vayaso nānurūpaṃ; tasmāt pāpaṃ pāṇḍava mā prasārṣīḥ
5.27.4
kāmā manuṣyaṃ prasajanta eva; dharmasya ye vighnamūlaṃ narendra pūrvaṃ naras tān dhṛtimān vinighnaṃl; loke praśaṃsāṃ labhate 'navadyām
5.27.5
nibandhanī hy arthatṛṣṇeha pārtha; tām eṣato bādhyate dharma eva dharmaṃ tu yaḥ pravṛṇīte sa buddhaḥ; kāme gṛddho hīyate 'rthānurodhāt
5.27.6
dharmaṃ kṛtvā karmaṇāṃ tāta mukhyaṃ; mahāpratāpaḥ saviteva bhāti hānena dharmasya mahīm apīmāṃ; labdhvā naraḥ sīdati pāpabuddhiḥ
5.27.7
vedo 'dhītaś caritaṃ brahmacaryaṃ; yajñair iṣṭaṃ brāhmaṇebhyaś ca dattam paraṃ sthānaṃ manyamānena bhūya; ātmā datto varṣapūgaṃ sukhebhyaḥ
5.27.8
sukhapriye sevamāno 'tivelaṃ; yogābhyāse yo na karoti karma vittakṣaye hīnasukho 'tivelaṃ; duḥkhaṃ śete kāmavegapraṇunnaḥ
5.27.9
evaṃ punar arthacaryāprasakto; hitvā dharmaṃ yaḥ prakaroty adharmam aśraddadhat paralokāya mūḍho; hitvā dehaṃ tapyate pretya mandaḥ
5.27.10
na karmaṇāṃ vipraṇāśo 'sty amutra; puṇyānāṃ vāpy atha vā pāpakānām pūrvaṃ kartur gacchati puṇyapāpaṃ; paścāt tv etad anuyāty eva kartā
5.27.11
nyāyopetaṃ brāhmaṇebhyo yadannaṃ; śraddhāpūtaṃ gandharasopapannam anvāhāryeṣūttamadakṣiṇeṣu; tathārūpaṃ karma vikhyāyate te
5.27.12
iha kṣetre kriyate pārtha kāryaṃ; na vai kiṃ cid vidyate pretya kāryam kṛtaṃ tvayā pāralokyaṃ ca kāryaṃ; puṇyaṃ mahat sadbhir anupraśastam
5.27.13
jahāti mṛtyuṃ ca jarāṃ bhayaṃ ca; na kṣutpipāse manasaś cāpriyāṇi na kartavyaṃ vidyate tatra kiṃ cid; anyatra vai indriyaprīṇanārthāt
5.27.14
evaṃrūpaṃ karmaphalaṃ narendra; mātrāvatā hṛdayasya priyeṇa sa krodhajaṃ pāṇḍava harṣajaṃ ca; lokāv ubhau mā prahāsīś cirāya
5.27.15
antaṃ gatvā karmaṇāṃ yā praśaṃsā; satyaṃ damaś cārjavam ānṛśaṃsyam aśvamedho rājasūyas tatheṣṭaḥ; pāpasyāntaṃ karmaṇo mā punar gāḥ
5.27.16
tac ced evaṃ deśarūpeṇa pārthāḥ; kariṣyadhvaṃ karma pāpaṃ cirāya nivasadhvaṃ varṣapūgān vaneṣu; duḥkhaṃ vāsaṃ pāṇḍavā dharmahetoḥ
5.27.17
apravrajye yojayitvā purastād; ātmādhīnaṃ yad balaṃ te tadāsīt nityaṃ pāñcālāḥ sacivās taveme; janārdano yuyudhānaś ca vīraḥ
5.27.18
matsyo rājā rukmarathaḥ saputraḥ; prahāribhiḥ saha putrair virāṭaḥ rājānaś ca ye vijitāḥ purastāt; tvām eva te saṃśrayeyuḥ samastāḥ
5.27.19
mahāsahāyaḥ pratapan balasthaḥ; puraskṛto vāsudevārjunābhyām varān haniṣyan dviṣato raṅgamadhye; vyaneṣyathā dhārtarāṣṭrasya darpam
5.27.20
balaṃ kasmād vardhayitvā parasya; nijān kasmāt karśayitvā sahāyān niruṣya kasmād varṣapūgān vaneṣu; yuyutsase pāṇḍava hīnakālam
5.27.21
aprajño vā pāṇḍava yudhyamāno; adharmajño vā bhūtipathād vyapaiti prajñāvān vā budhyamāno 'pi dharmaṃ; saṃrambhād vā so 'pi bhūter apaiti
5.27.22
nādharme te dhīyate pārtha buddhir; na saṃrambhāt karma cakartha pāpam addhā kiṃ tat kāraṇaṃ yasya hetoḥ; prajñāviruddhaṃ karma cikīrṣasīdam
5.27.23
avyādhijaṃ kaṭukaṃ śīrṣarogaṃ; yaśomuṣaṃ pāpaphalodayaṃ ca satāṃ peyaṃ yan na pibanty asanto; manyuṃ mahārāja piba praśāmya
5.27.24
pāpānubandhaṃ ko nu taṃ kāmayeta; kṣamaiva te jyāyasī nota bhogāḥ yatra bhīṣmaḥ śāṃtanavo hataḥ syād; yatra droṇaḥ sahaputro hataḥ syāt
5.27.25
kṛpaḥ śalyaḥ saumadattir vikarṇo; viviṃśatiḥ karṇaduryodhanau ca etān hatvā kīdṛśaṃ tat sukhaṃ syād; yad vindethās tad anubrūhi pārtha
5.27.26
labdhvāpīmāṃ pṛthivīṃ sāgarāntāṃ; jarāmṛtyū naiva hi tvaṃ prajahyāḥ priyāpriye sukhaduḥkhe ca rājann; evaṃ vidvān naiva yuddhaṃ kuruṣva
5.27.27
amātyānāṃ yadi kāmasya hetor; evaṃyuktaṃ karma cikīrṣasi tvam apākrameḥ saṃpradāya svam ebhyo; mā gās tvaṃ vai devayānāt patho 'dya
5.28.1
yudhiṣṭhira uvāca asaṃśayaṃ saṃjaya satyam etad; dharmo varaḥ karmaṇāṃ yat tvam āttha jñātvā tu māṃ saṃjaya garhayes tvaṃ; yadi dharmaṃ yady adharmaṃ carāmi
5.28.2
yatrādharmo dharmarūpāṇi bibhrad; dharmaḥ kṛtsno dṛśyate 'dharmarūpaḥ tathā dharmo dhārayan dharmarūpaṃ; vidvāṃsas taṃ saṃprapaśyanti buddhyā
5.28.3
evam etāv āpadi liṅgam etad; dharmādharmau vṛttinityau bhajetām ādyaṃ liṅgaṃ yasya tasya pramāṇam; āpaddharmaṃ saṃjaya taṃ nibodha
5.28.4
luptāyāṃ tu prakṛtau yena karma; niṣpādayet tat parīpsed vihīnaḥ prakṛtisthaś cāpadi vartamāna; ubhau garhyau bhavataḥ saṃjayaitau
5.28.5
avilopam icchatāṃ brāhmaṇānāṃ; prāyaścittaṃ vihitaṃ yad vidhātrā āpady athākarmasu vartamānān; vikarmasthān saṃjaya garhayeta
5.28.6
manīṣiṇāṃ tattvavicchedanāya; vidhīyate satsu vṛttiḥ sadaiva abrāhmaṇāḥ santi tu ye na vaidyāḥ; sarvocchedaṃ sādhu manyeta tebhyaḥ
5.28.7
tadarthā naḥ pitaro ye ca pūrve; pitāmahā ye ca tebhyaḥ pare 'nye prajñaiṣiṇo ye ca hi karma cakrur; nāsty antato nāsti nāstīti manye
5.28.8
yat kiṃ cid etad vittam asyāṃ pṛthivyāṃ; yad devānāṃ tridaśānāṃ paratra prājāpatyaṃ tridivaṃ brahmalokaṃ; nādharmataḥ saṃjaya kāmaye tat
5.28.9
dharmeśvaraḥ kuśalo nītimāṃś cāpy; upāsitā brāhmaṇānāṃ manīṣī nānāvidhāṃś caiva mahābalāṃś ca; rājanyabhojān anuśāsti kṛṣṇaḥ
5.28.10
yadi hy ahaṃ visṛjan syām agarhyo; yudhyamāno yadi jahyāṃ svadharmam mahāyaśāḥ keśavas tad bravītu; vāsudevas tūbhayor arthakāmaḥ
5.28.11
śaineyā hi caitrakāś cāndhakāś ca; vārṣṇeyabhojāḥ kaukurāḥ sṛñjayāś ca upāsīnā vāsudevasya buddhiṃ; nigṛhya śatrūn suhṛdo nandayanti
5.28.12
vṛṣṇyandhakā hy ugrasenādayo vai; kṛṣṇapraṇītāḥ sarva evendrakalpāḥ manasvinaḥ satyaparākramāś ca; mahābalā yādavā bhogavantaḥ
5.28.13
kāśyo babhruḥ śriyam uttamāṃ gato; labdhvā kṛṣṇaṃ bhrātaram īśitāram yasmai kāmān varṣati vāsudevo; grīṣmātyaye megha iva prajābhyaḥ
5.28.14
īdṛśo 'yaṃ keśavas tāta bhūyo; vidmo hy enaṃ karmaṇāṃ niścayajñam priyaś ca naḥ sādhutamaś ca kṛṣṇo; nātikrame vacanaṃ keśavasya
5.29.1
vāsudeva uvāca avināśaṃ saṃjaya pāṇḍavānām; icchāmy ahaṃ bhūtim eṣāṃ priyaṃ ca tathā rājño dhṛtarāṣṭrasya sūta; sadāśaṃse bahuputrasya vṛddhim
5.29.2
kāmo hi me saṃjaya nityam eva; nānyad brūyāṃ tān prati śāmyateti rājñaś ca hi priyam etac chṛṇomi; manye caitat pāṇḍavānāṃ samartham
5.29.3
suduṣkaraś cātra śamo hi nūnaṃ; pradarśitaḥ saṃjaya pāṇḍavena yasmin gṛddho dhṛtarāṣṭraḥ saputraḥ; kasmād eṣāṃ kalaho nātra mūrcchet
5.29.4
tattvaṃ dharmaṃ vicaran saṃjayeha; mattaś ca jānāsi yudhiṣṭhirāc ca atho kasmāt saṃjaya pāṇḍavasya; utsāhinaḥ pūrayataḥ svakarma yathākhyātam āvasataḥ kuṭumbaṃ; purākalpāt sādhu vilopam āttha
5.29.5
asmin vidhau vartamāne yathāvad; uccāvacā matayo brāhmaṇānām karmaṇāhuḥ siddhim eke paratra; hitvā karma vidyayā siddhim eke nābhuñjāno bhakṣyabhojyasya tṛpyed; vidvān apīha viditaṃ brāhmaṇānām
5.29.6
yā vai vidyāḥ sādhayantīha karma; tāsāṃ phalaṃ vidyate netarāsām tatreha vai dṛṣṭaphalaṃ tu karma; pītvodakaṃ śāmyati tṛṣṇayārtaḥ
5.29.7
so 'yaṃ vidhir vihitaḥ karmaṇaiva; tad vartate saṃjaya tatra karma tatra yo 'nyat karmaṇaḥ sādhu manyen; moghaṃ tasya lapitaṃ durbalasya
5.29.8
karmaṇāmī bhānti devāḥ paratra; karmaṇaiveha plavate mātariśvā ahorātre vidadhat karmaṇaiva; atandrito nityam udeti sūryaḥ
5.29.9
māsārdhamāsān atha nakṣatrayogān; atandritaś candramā abhyupaiti atandrito dahate jātavedāḥ; samidhyamānaḥ karma kurvan prajābhyaḥ
5.29.10
atandritā bhāram imaṃ mahāntaṃ; bibharti devī pṛthivī balena atandritāḥ śīghram apo vahanti; saṃtarpayantyaḥ sarvabhūtāni nadyaḥ
5.29.11
atandrito varṣati bhūritejāḥ; saṃnādayann antarikṣaṃ divaṃ ca atandrito brahmacaryaṃ cacāra; śreṣṭhatvam icchan balabhid devatānām
5.29.12
hitvā sukhaṃ manasaś ca priyāṇi; tena śakraḥ karmaṇā śraiṣṭhyam āpa satyaṃ dharmaṃ pālayann apramatto; damaṃ titikṣāṃ samatāṃ priyaṃ ca etāni sarvāṇy upasevamāno; devarājyaṃ maghavān prāpa mukhyam
5.29.13
bṛhaspatir brahmacaryaṃ cacāra; samāhitaḥ saṃśitātmā yathāvat hitvā sukhaṃ pratirudhyendriyāṇi; tena devānām agamad gauravaṃ saḥ
5.29.14
nakṣatrāṇi karmaṇāmutra bhānti; rudrādityā vasavo 'thāpi viśve yamo rājā vaiśravaṇaḥ kubero; gandharvayakṣāpsarasaś ca śubhrāḥ brahmacaryaṃ vedavidyāḥ kriyāś ca; niṣevamāṇā munayo 'mutra bhānti
5.29.15
jānann imaṃ sarvalokasya dharmaṃ; brāhmaṇānāṃ kṣatriyāṇāṃ viśāṃ ca sa kasmāt tvaṃ jānatāṃ jñānavān san; vyāyacchase saṃjaya kauravārthe
5.29.16
āmnāyeṣu nityasaṃyogam asya; tathāśvamedhe rājasūye ca viddhi saṃyujyate dhanuṣā varmaṇā ca; hastatrāṇai rathaśastraiś ca bhūyaḥ
5.29.17
te ced ime kauravāṇām upāyam; adhigaccheyur avadhenaiva pārthāḥ dharmatrāṇaṃ puṇyam eṣāṃ kṛtaṃ syād; ārye vṛtte bhīmasenaṃ nigṛhya
5.29.18
te cet pitrye karmaṇi vartamānā; āpadyeran diṣṭavaśena mṛtyum yathāśaktyā pūrayantaḥ svakarma; tad apy eṣāṃ nidhanaṃ syāt praśastam
5.29.19
utāho tvaṃ manyase sarvam eva; rājñāṃ yuddhe vartate dharmatantram ayuddhe vā vartate dharmatantraṃ; tathaiva te vācam imāṃ śṛṇomi
5.29.20
cāturvarṇyasya prathamaṃ vibhāgam; avekṣya tvaṃ saṃjaya svaṃ ca karma niśamyātho pāṇḍavānāṃ svakarma; praśaṃsa vā ninda vā yā matis te
5.29.21
adhīyīta brāhmaṇo 'tho yajeta; dadyād iyāt tīrthamukhyāni caiva adhyāpayed yājayec cāpi yājyān; pratigrahān vā viditān pratīcchet
5.29.22
tathā rājanyo rakṣaṇaṃ vai prajānāṃ; kṛtvā dharmeṇāpramatto 'tha dattvā yajñair iṣṭvā sarvavedān adhītya; dārān kṛtvā puṇyakṛd āvased gṛhān
5.29.23
vaiśyo 'dhītya kṛṣigorakṣapaṇyair; vittaṃ cinvan pālayann apramattaḥ priyaṃ kurvan brāhmaṇakṣatriyāṇāṃ; dharmaśīlaḥ puṇyakṛd āvased gṛhān
5.29.24
paricaryā vandanaṃ brāhmaṇānāṃ; nādhīyīta pratiṣiddho 'sya yajñaḥ nityotthito bhūtaye 'tandritaḥ syād; eṣa smṛtaḥ śūdradharmaḥ purāṇaḥ
5.29.25
etān rājā pālayann apramatto; niyojayan sarvavarṇān svadharme akāmātmā samavṛttiḥ prajāsu; nādhārmikān anurudhyeta kāmān
5.29.26
śreyāṃs tasmād yadi vidyeta kaś cid; abhijñātaḥ sarvadharmopapannaḥ sa taṃ duṣṭam anuśiṣyāt prajānan; na ced gṛdhyed iti tasmin na sādhu
5.29.27
yadā gṛdhyet parabhūmiṃ nṛśaṃso; vidhiprakopād balam ādadānaḥ tato rājñāṃ bhavitā yuddham etat; tatra jātaṃ varma śastraṃ dhanuś ca indreṇedaṃ dasyuvadhāya karma; utpāditaṃ varma śastraṃ dhanuś ca
5.29.28
steno hared yatra dhanaṃ hy adṛṣṭaḥ; prasahya vā yatra hareta dṛṣṭaḥ ubhau garhyau bhavataḥ saṃjayaitau; kiṃ vai pṛthak tvaṃ dhṛtarāṣṭrasya putre yo 'yaṃ lobhān manyate dharmam etaṃ; yam icchate manyuvaśānugāmī
5.29.29
bhāgaḥ punaḥ pāṇḍavānāṃ niviṣṭas; taṃ no 'kasmād ādadīran pare vai asmin pade yudhyatāṃ no vadho 'pi; ślāghyaḥ pitryaḥ pararājyād viśiṣṭaḥ etān dharmān kauravāṇāṃ purāṇān; ācakṣīthāḥ saṃjaya rājyamadhye
5.29.30
ye te mandā mṛtyuvaśābhipannāḥ; samānītā dhārtarāṣṭreṇa mūḍhāḥ idaṃ punaḥ karma pāpīya eva; sabhāmadhye paśya vṛttaṃ kurūṇām
5.29.31
priyāṃ bhāryāṃ draupadīṃ pāṇḍavānāṃ; yaśasvinīṃ śīlavṛttopapannām yad upekṣanta kuravo bhīṣmamukhyāḥ; kāmānugenoparuddhāṃ rudantīm
5.29.32
taṃ cet tadā te sakumāravṛddhā; avārayiṣyan kuravaḥ sametāḥ mama priyaṃ dhṛtarāṣṭro 'kariṣyat; putrāṇāṃ ca kṛtam asyābhaviṣyat
5.29.33
duḥśāsanaḥ prātilomyān nināya; sabhāmadhye śvaśurāṇāṃ ca kṛṣṇām sā tatra nītā karuṇāny avocan; nānyaṃ kṣattur nātham adṛṣṭa kaṃ cit
5.29.34
kārpaṇyād eva sahitās tatra rājño; nāśaknuvan prativaktuṃ sabhāyām ekaḥ kṣattā dharmyam arthaṃ bruvāṇo; dharmaṃ buddhvā pratyuvācālpabuddhim
5.29.35
anuktvā tvaṃ dharmam evaṃ sabhāyām; athecchase pāṇḍavasyopadeṣṭum kṛṣṇā tv etat karma cakāra śuddhaṃ; suduṣkaraṃ tad dhi sabhāṃ sametya yena kṛcchrāt pāṇḍavān ujjahāra; tathātmānaṃ naur iva sāgaraughāt
5.29.36
yatrābravīt sūtaputraḥ sabhāyāṃ; kṛṣṇāṃ sthitāṃ śvaśurāṇāṃ samīpe na te gatir vidyate yājñaseni; prapadyedānīṃ dhārtarāṣṭrasya veśma parājitās te patayo na santi; patiṃ cānyaṃ bhāmini tvaṃ vṛṇīṣva
5.29.37
yo bībhatsor hṛdaye prauḍha āsīd; asthipracchinmarmaghātī sughoraḥ karṇāc charo vāṅmayas tigmatejāḥ; pratiṣṭhito hṛdaye phalgunasya
5.29.38
kṛṣṇājināni paridhit samānān; duḥśāsanaḥ kaṭukāny abhyabhāṣat ete sarve ṣaṇḍhatilā vinaṣṭāḥ; kṣayaṃ gatā narakaṃ dīrghakālam
5.29.39
gāndhārarājaḥ śakunir nikṛtyā; yad abravīd dyūtakāle sa pārthān parājito nakulaḥ kiṃ tavāsti; kṛṣṇayā tvaṃ dīvya vai yājñasenyā
5.29.40
jānāsi tvaṃ saṃjaya sarvam etad; dyūte 'vācyaṃ vākyam evaṃ yathoktam svayaṃ tv ahaṃ prārthaye tatra gantuṃ; samādhātuṃ kāryam etad vipannam
5.29.41
ahāpayitvā yadi pāṇḍavārthaṃ; śamaṃ kurūṇām atha cec careyam puṇyaṃ ca me syāc caritaṃ mahodayaṃ; mucyeraṃś ca kuravo mṛtyupāśāt
5.29.42
api vācaṃ bhāṣamāṇasya kāvyāṃ; dharmārāmām arthavatīm ahiṃsrām avekṣeran dhārtarāṣṭrāḥ samakṣaṃ; māṃ ca prāptaṃ kuravaḥ pūjayeyuḥ
5.29.43
ato 'nyathā rathinā phalgunena; bhīmena caivāhavadaṃśitena parāsiktān dhārtarāṣṭrāṃs tu viddhi; pradahyamānān karmaṇā svena mandān
5.29.44
parājitān pāṇḍaveyāṃs tu vāco; raudrarūpā bhāṣate dhārtarāṣṭraḥ gadāhasto bhīmaseno 'pramatto; duryodhanaṃ smārayitvā hi kāle
5.29.45
suyodhano manyumayo mahādrumaḥ; skandhaḥ karṇaḥ śakunis tasya śākhāḥ duḥśāsanaḥ puṣpaphale samṛddhe; mūlaṃ rājā dhṛtarāṣṭro 'manīṣī
5.29.46
yudhiṣṭhiro dharmamayo mahādrumaḥ; skandho 'rjuno bhīmaseno 'sya śākhāḥ mādrīputrau puṣpaphale samṛddhe; mūlaṃ tv ahaṃ brahma ca brāhmaṇāś ca
5.29.47
vanaṃ rājā dhṛtarāṣṭraḥ saputro; vyāghrā vane saṃjaya pāṇḍaveyāḥ mā vanaṃ chindhi savyāghraṃ mā vyāghrān nīnaśo vanāt
5.29.48
nirvano vadhyate vyāghro nirvyāghraṃ chidyate vanam tasmād vyāghro vanaṃ rakṣed vanaṃ vyāghraṃ ca pālayet
5.29.49
latādharmā dhārtarāṣṭrāḥ śālāḥ saṃjaya pāṇḍavāḥ na latā vardhate jātu anāśritya mahādrumam
5.29.50
sthitāḥ śuśrūṣituṃ pārthāḥ sthitā yoddhum ariṃdamāḥ yatkṛtyaṃ dhṛtarāṣṭrasya tat karotu narādhipaḥ
5.29.51
sthitāḥ śame mahātmānaḥ pāṇḍavā dharmacāriṇaḥ yodhāḥ samṛddhās tad vidvan nācakṣīthā yathātatham
5.30.1
saṃjaya uvāca āmantraye tvā naradevadeva; gacchāmy ahaṃ pāṇḍava svasti te 'stu kaccin na vācā vṛjinaṃ hi kiṃ cid; uccāritaṃ me manaso 'bhiṣaṅgāt
5.30.2
janārdanaṃ bhīmasenārjunau ca; mādrīsutau sātyakiṃ cekitānam āmantrya gacchāmi śivaṃ sukhaṃ vaḥ; saumyena māṃ paśyata cakṣuṣā nṛpāḥ
5.30.3
yudhiṣṭhira uvāca anujñātaḥ saṃjaya svasti gaccha; na no 'kārṣīr apriyaṃ jātu kiṃ cit vidmaś ca tvā te ca vayaṃ ca sarve; śuddhātmānaṃ madhyagataṃ sabhāstham
5.30.4
āpto dūtaḥ saṃjaya supriyo 'si; kalyāṇavāk śīlavān dṛṣṭimāṃś ca na muhyes tvaṃ saṃjaya jātu matyā; na ca krudhyer ucyamāno 'pi tathyam
5.30.5
na marmagāṃ jātu vaktāsi rūkṣāṃ; nopastutiṃ kaṭukāṃ nota śuktām dharmārāmām arthavatīm ahiṃsrām; etāṃ vācaṃ tava jānāmi sūta
5.30.6
tvam eva naḥ priyatamo 'si dūta; ihāgacched viduro vā dvitīyaḥ abhīkṣṇadṛṣṭo 'si purā hi nas tvaṃ; dhanaṃjayasyātmasamaḥ sakhāsi
5.30.7
ito gatvā saṃjaya kṣipram eva; upātiṣṭhethā brāhmaṇān ye tadarhāḥ viśuddhavīryāṃś caraṇopapannān; kule jātān sarvadharmopapannān
5.30.8
svādhyāyino brāhmaṇā bhikṣavaś ca; tapasvino ye ca nityā vaneṣu abhivādyā vai madvacanena vṛddhās; tathetareṣāṃ kuśalaṃ vadethāḥ
5.30.9
purohitaṃ dhṛtarāṣṭrasya rājña; ācāryāś ca ṛtvijo ye ca tasya taiś ca tvaṃ tāta sahitair yathārhaṃ; saṃgacchethāḥ kuśalenaiva sūta
5.30.10
ācārya iṣṭo 'napago vidheyo; vedān īpsan brahmacaryaṃ cacāra yo 'straṃ catuṣpāt punar eva cakre; droṇaḥ prasanno 'bhivādyo yathārham
5.30.11
adhītavidyaś caraṇopapanno; yo 'straṃ catuṣpāt punar eva cakre gandharvaputrapratimaṃ tarasvinaṃ; tam aśvatthāmānaṃ kuśalaṃ sma pṛccheḥ
5.30.12
śāradvatasyāvasathaṃ sma gatvā; mahārathasyāstravidāṃ varasya tvaṃ mām abhīkṣṇaṃ parikīrtayan vai; kṛpasya pādau saṃjaya pāṇinā spṛśeḥ
5.30.13
yasmiñ śauryam ānṛśaṃsyaṃ tapaś ca; prajñā śīlaṃ śrutisattve dhṛtiś ca pādau gṛhītvā kurusattamasya; bhīṣmasya māṃ tatra nivedayethāḥ
5.30.14
prajñācakṣur yaḥ praṇetā kurūṇāṃ; bahuśruto vṛddhasevī manīṣī tasmai rājñe sthavirāyābhivādya; ācakṣīthāḥ saṃjaya mām arogam
5.30.15
jyeṣṭhaḥ putro dhṛtarāṣṭrasya mando; mūrkhaḥ śaṭhaḥ saṃjaya pāpaśīlaḥ praśāstā vai pṛthivī yena sarvā; suyodhanaṃ kuśalaṃ tāta pṛccheḥ
5.30.16
bhrātā kanīyān api tasya mandas; tathāśīlaḥ saṃjaya so 'pi śaśvat maheṣvāsaḥ śūratamaḥ kurūṇāṃ; duḥśāsanaṃ kuśalaṃ tāta pṛccheḥ
5.30.17
vṛndārakaṃ kavim artheṣv amūḍhaṃ; mahāprajñaṃ sarvadharmopapannam na tasya yuddhaṃ rocate vai kadā cid; vaiśyāputraṃ kuśalaṃ tāta pṛccheḥ
5.30.18
nikartane devane yo 'dvitīyaś; channopadhaḥ sādhudevī matākṣaḥ yo durjayo devitavyena saṃkhye; sa citrasenaḥ kuśalaṃ tāta vācyaḥ
5.30.19
yasya kāmo vartate nityam eva; nānyaḥ śamād bhāratānām iti sma sa bāhlikānām ṛṣabho manasvī; purā yathā mābhivadet prasannaḥ
5.30.20
guṇair anekaiḥ pravaraiś ca yukto; vijñānavān naiva ca niṣṭhuro yaḥ snehād amarṣaṃ sahate sadaiva; sa somadattaḥ pūjanīyo mato me
5.30.21
arhattamaḥ kuruṣu saumadattiḥ; sa no bhrātā saṃjaya matsakhā ca maheṣvāso rathinām uttamo yaḥ; sahāmātyaḥ kuśalaṃ tasya pṛccheḥ
5.30.22
ye caivānye kurumukhyā yuvānaḥ; putrāḥ pautrā bhrātaraś caiva ye naḥ yaṃ yam eṣāṃ yena yenābhigaccher; anāmayaṃ madvacanena vācyaḥ
5.30.23
ye rājānaḥ pāṇḍavāyodhanāya; samānītā dhārtarāṣṭreṇa ke cit vasātayaḥ śālvakāḥ kekayāś ca; tathāmbaṣṭhā ye trigartāś ca mukhyāḥ
5.30.24
prācyodīcyā dākṣiṇātyāś ca śūrās; tathā pratīcyāḥ pārvatīyāś ca sarve anṛśaṃsāḥ śīlavṛttopapannās; teṣāṃ sarveṣāṃ kuśalaṃ tāta pṛccheḥ
5.30.25
hastyārohā rathinaḥ sādinaś ca; padātayaś cāryasaṃghā mahāntaḥ ākhyāya māṃ kuśalinaṃ sma teṣām; anāmayaṃ paripṛccheḥ samagrān
5.30.26
tathā rājño hy arthayuktān amātyān; dauvārikān ye ca senāṃ nayanti āyavyayaṃ ye gaṇayanti yuktā; arthāṃś ca ye mahataś cintayanti
5.30.27
gāndhārarājaḥ śakuniḥ pārvatīyo; nikartane yo 'dvitīyo 'kṣadevī mānaṃ kurvan dhārtarāṣṭrasya sūta; mithyābuddheḥ kuśalaṃ tāta pṛccheḥ
5.30.28
yaḥ pāṇḍavān ekarathena vīraḥ; samutsahaty apradhṛṣyān vijetum yo muhyatāṃ mohayitādvitīyo; vaikartanaṃ kuśalaṃ tāta pṛccheḥ
5.30.29
sa eva bhaktaḥ sa guruḥ sa bhṛtyaḥ; sa vai pitā sa ca mātā suhṛc ca agādhabuddhir viduro dīrghadarśī; sa no mantrī kuśalaṃ tāta pṛccheḥ
5.30.30
vṛddhāḥ striyo yāś ca guṇopapannā; yā jñāyante saṃjaya mātaras tāḥ tābhiḥ sarvābhiḥ sahitābhiḥ sametya; strībhir vṛddhābhiḥ abhivādaṃ vadethāḥ
5.30.31
kaccit putrā jīvaputrāḥ susamyag; vartante vo vṛttim anṛśaṃsarūpām iti smoktvā saṃjaya brūhi paścād; ajātaśatruḥ kuśalī saputraḥ
5.30.32
yā no bhāryāḥ saṃjaya vettha tatra; tāsāṃ sarvāsāṃ kuśalaṃ tāta pṛccheḥ susaṃguptāḥ surabhayo 'navadyāḥ; kaccid gṛhān āvasathāpramattāḥ
5.30.33
kaccid vṛttiṃ śvaśureṣu bhadrāḥ; kalyāṇīṃ vartadhvam anṛśaṃsarūpām yathā ca vaḥ syuḥ patayo 'nukūlās; tathā vṛttim ātmanaḥ sthāpayadhvam
5.30.34
yā naḥ snuṣāḥ saṃjaya vettha tatra; prāptāḥ kulebhyaś ca guṇopapannāḥ prajāvatyo brūhi sametya tāś ca; yudhiṣṭhiro vo 'bhyavadat prasannaḥ
5.30.35
kanyāḥ svajethāḥ sadaneṣu saṃjaya; anāmayaṃ madvacanena pṛṣṭvā kalyāṇā vaḥ santu patayo 'nukūlā; yūyaṃ patīnāṃ bhavatānukūlāḥ
5.30.36
alaṃkṛtā vastravatyaḥ sugandhā; abībhatsāḥ sukhitā bhogavatyaḥ laghu yāsāṃ darśanaṃ vāk ca laghvī; veśastriyaḥ kuśalaṃ tāta pṛccheḥ
5.30.37
dāsīputrā ye ca dāsāḥ kurūṇāṃ; tadāśrayā bahavaḥ kubjakhañjāḥ ākhyāya māṃ kuśalinaṃ sma tebhyo; anāmayaṃ paripṛccher jaghanyam
5.30.38
kaccid vṛttir vartate vai purāṇī; kaccid bhogān dhārtarāṣṭro dadāti aṅgahīnān kṛpaṇān vāmanāṃś ca; ānṛśaṃsyād dhṛtarāṣṭro bibharti
5.30.39
andhāś ca sarve sthavirās tathaiva; hastājīvā bahavo ye 'tra santi ākhyāya māṃ kuśalinaṃ sma teṣām; anāmayaṃ paripṛccher jaghanyam
5.30.40
mā bhaiṣṭa duḥkhena kujīvitena; nūnaṃ kṛtaṃ paralokeṣu pāpam nigṛhya śatrūn suhṛdo 'nugṛhya; vāsobhir annena ca vo bhariṣye
5.30.41
santy eva me brāhmaṇebhyaḥ kṛtāni; bhāvīny atho no bata vartayanti paśyāmy ahaṃ yuktarūpāṃs tathaiva; tām eva siddhiṃ śrāvayethā nṛpaṃ tam
5.30.42
ye cānāthā durbalāḥ sarvakālam; ātmany eva prayatante 'tha mūḍhāḥ tāṃś cāpi tvaṃ kṛpaṇān sarvathaiva; asmadvākyāt kuśalaṃ tāta pṛccheḥ
5.30.43
ye cāpy anye saṃśritā dhārtarāṣṭrān; nānādigbhyo 'bhyāgatāḥ sūtaputra dṛṣṭvā tāṃś caivārhataś cāpi sarvān; saṃpṛcchethāḥ kuśalaṃ cāvyayaṃ ca
5.30.44
evaṃ sarvānāgatābhyāgatāṃś ca; rājño dūtān sarvadigbhyo 'bhyupetān pṛṣṭvā sarvān kuśalaṃ tāṃś ca sūta; paścād ahaṃ kuśalī teṣu vācyaḥ
5.30.45
na hīdṛśāḥ santy apare pṛthivyāṃ; ye yodhakā dhārtarāṣṭreṇa labdhāḥ dharmas tu nityo mama dharma eva; mahābalaḥ śatrunibarhaṇāya
5.30.46
idaṃ punar vacanaṃ dhārtarāṣṭraṃ; suyodhanaṃ saṃjaya śrāvayethāḥ yas te śarīre hṛdayaṃ dunoti; kāmaḥ kurūn asapatno 'nuśiṣyām
5.30.47
na vidyate yuktir etasya kā cin; naivaṃvidhāḥ syāma yathā priyaṃ te dadasva vā śakrapuraṃ mamaiva; yudhyasva vā bhāratamukhya vīra
5.31.1
yudhiṣṭhira uvāca uta santam asantaṃ ca bālaṃ vṛddhaṃ ca saṃjaya utābalaṃ balīyāṃsaṃ dhātā prakurute vaśe
5.31.2
uta bālāya pāṇḍityaṃ paṇḍitāyota bālatām dadāti sarvam īśānaḥ purastāc chukram uccaran
5.31.3
alaṃ vijñāpanāya syād ācakṣīthā yathātatham atho mantraṃ mantrayitvā anyonyenātihṛṣṭavat
5.31.4
gāvalgaṇe kurūn gatvā dhṛtarāṣṭraṃ mahābalam abhivādyopasaṃgṛhya tataḥ pṛccher anāmayam
5.31.5
brūyāś cainaṃ tvam āsīnaṃ kurubhiḥ parivāritam tavaiva rājan vīryeṇa sukhaṃ jīvanti pāṇḍavāḥ
5.31.6
tava prasādād bālās te prāptā rājyam ariṃdama rājye tān sthāpayitvāgre nopekṣīr vinaśiṣyataḥ
5.31.7
sarvam apy etad ekasya nālaṃ saṃjaya kasya cit tāta saṃhatya jīvāmo mā dviṣadbhyo vaśaṃ gamaḥ
5.31.8
tathā bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ bhāratānāṃ pitāmaham śirasābhivadethās tvaṃ mama nāma prakīrtayan
5.31.9
abhivādya ca vaktavyas tato 'smākaṃ pitāmahaḥ bhavatā śaṃtanor vaṃśo nimagnaḥ punar uddhṛtaḥ
5.31.10
sa tvaṃ kuru tathā tāta svamatena pitāmaha yathā jīvanti te pautrāḥ prītimantaḥ parasparam
5.31.11
tathaiva viduraṃ brūyāḥ kurūṇāṃ mantradhāriṇam ayuddhaṃ saumya bhāṣasva hitakāmo yudhiṣṭhiraḥ
5.31.12
atho suyodhanaṃ brūyā rājaputram amarṣaṇam madhye kurūṇām āsīnam anunīya punaḥ punaḥ
5.31.13
apaśyan mām upekṣantaṃ kṛṣṇām ekāṃ sabhāgatām tadduḥkham atitikṣāma mā vadhīṣma kurūn iti
5.31.14
evaṃ pūrvāparān kleśān atitikṣanta pāṇḍavāḥ yathā balīyasaḥ santas tat sarvaṃ kuravo viduḥ
5.31.15
yan naḥ prāvrājayaḥ saumya ajinaiḥ prativāsitān tadduḥkham atitikṣāma mā vadhīṣma kurūn iti
5.31.16
yat tat sabhāyām ākramya kṛṣṇāṃ keśeṣv adharṣayat duḥśāsanas te 'numate tac cāsmābhir upekṣitam
5.31.17
yathocitaṃ svakaṃ bhāgaṃ labhemahi paraṃtapa nivartaya paradravye buddhiṃ gṛddhāṃ nararṣabha
5.31.18
śāntir evaṃ bhaved rājan prītiś caiva parasparam rājyaikadeśam api naḥ prayaccha śamam icchatām
5.31.19
kuśasthalaṃ vṛkasthalam āsandī vāraṇāvatam avasānaṃ bhaved atra kiṃ cid eva tu pañcamam
5.31.20
bhrātṝṇāṃ dehi pañcānāṃ grāmān pañca suyodhana śāntir no 'stu mahāprājña jñātibhiḥ saha saṃjaya
5.31.21
bhrātā bhrātaram anvetu pitā putreṇa yujyatām smayamānāḥ samāyāntu pāñcālāḥ kurubhiḥ saha
5.31.22
akṣatān kurupāñcālān paśyema iti kāmaye sarve sumanasas tāta śāmyāma bharatarṣabha
5.31.23
alam eva śamāyāsmi tathā yuddhāya saṃjaya dharmārthayor alaṃ cāhaṃ mṛdave dāruṇāya ca
5.32.1
vaiśaṃpāyana uvāca anujñātaḥ pāṇḍavena prayayau saṃjayas tadā śāsanaṃ dhṛtarāṣṭrasya sarvaṃ kṛtvā mahātmanaḥ
5.32.2
saṃprāpya hāstinapuraṃ śīghraṃ ca praviveśa ha antaḥpuram upasthāya dvāḥsthaṃ vacanam abravīt
5.32.3
ācakṣva māṃ dhṛtarāṣṭrāya dvāḥstha; upāgataṃ pāṇḍavānāṃ sakāśāt jāgarti ced abhivades tvaṃ hi kṣattaḥ; praviśeyaṃ vidito bhūmipasya
5.32.4
dvāḥstha uvāca saṃjayo 'yaṃ bhūmipate namas te; didṛkṣayā dvāram upāgatas te prāpto dūtaḥ pāṇḍavānāṃ sakāśāt; praśādhi rājan kim ayaṃ karotu
5.32.5
dhṛtarāṣṭra uvāca ācakṣva māṃ sukhinaṃ kālyam asmai; praveśyatāṃ svāgataṃ saṃjayāya na cāham etasya bhavāmy akālyaḥ; sa me kasmād dvāri tiṣṭheta kṣattaḥ
5.32.6
vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ praviśyānumate nṛpasya; mahad veśma prājñaśūrāryaguptam siṃhāsanasthaṃ pārthivam āsasāda; vaicitravīryaṃ prāñjaliḥ sūtaputraḥ
5.32.7
saṃjaya uvāca saṃjayo 'haṃ bhūmipate namas te; prāpto 'smi gatvā naradeva pāṇḍavān abhivādya tvāṃ pāṇḍuputro manasvī; yudhiṣṭhiraḥ kuśalaṃ cānvapṛcchat
5.32.8
sa te putrān pṛcchati prīyamāṇaḥ; kaccit putraiḥ prīyase naptṛbhiś ca tathā suhṛdbhiḥ sacivaiś ca rājan; ye cāpi tvām upajīvanti taiś ca
5.32.9
dhṛtarāṣṭra uvāca abhyetya tvāṃ tāta vadāmi saṃjaya; ajātaśatruṃ ca sukhena pārtham kaccit sa rājā kuśalī saputraḥ; sahāmātyaḥ sānujaḥ kauravāṇām
5.32.10
saṃjaya uvāca sahāmātyaḥ kuśalī pāṇḍuputro; bhūyaś cāto yac ca te 'gre mano 'bhūt nirṇiktadharmārthakaro manasvī; bahuśruto dṛṣṭimāñ śīlavāṃś ca
5.32.11
paraṃ dharmāt pāṇḍavasyānṛśaṃsyaṃ; dharmaḥ paro vittacayān mato 'sya sukhapriye dharmahīne na pārtho; 'nurudhyate bhārata tasya viddhi
5.32.12
paraprayuktaḥ puruṣo viceṣṭate; sūtraprotā dārumayīva yoṣā imaṃ dṛṣṭvā niyamaṃ pāṇḍavasya; manye paraṃ karma daivaṃ manuṣyāt
5.32.13
imaṃ ca dṛṣṭvā tava karmadoṣaṃ; pādodarkaṃ ghoram avarṇarūpam yāvan naraḥ kāmayate 'tikālyaṃ; tāvan naro 'yaṃ labhate praśaṃsām
5.32.14
ajātaśatrus tu vihāya pāpaṃ; jīrṇāṃ tvacaṃ sarpa ivāsamarthām virocate 'hāryavṛttena dhīro; yudhiṣṭhiras tvayi pāpaṃ visṛjya
5.32.15
aṅgātmanaḥ karma nibodha rājan; dharmārthayuktād āryavṛttād apetam upakrośaṃ ceha gato 'si rājan; noheś ca pāpaṃ prasajed amutra
5.32.16
sa tvam arthaṃ saṃśayitaṃ vinā tair; āśaṃsase putravaśānugo 'dya adharmaśabdaś ca mahān pṛthivyāṃ; nedaṃ karma tvatsamaṃ bhāratāgrya
5.32.17
hīnaprajño dauṣkuleyo nṛśaṃso; dīrghavairī kṣatravidyāsv adhīraḥ evaṃdharmā nāpadaḥ saṃtitīrṣed; dhīnavīryo yaś ca bhaved aśiṣṭaḥ
5.32.18
kule jāto dharmavān yo yaśasvī; bahuśrutaḥ sukhajīvī yatātmā dharmārthayor grathitayor bibharti; nānyatra diṣṭasya vaśād upaiti
5.32.19
kathaṃ hi mantrāgryadharo manīṣī; dharmārthayor āpadi saṃpraṇetā evaṃyuktaḥ sarvamantrair ahīno; anānṛśaṃsyaṃ karma kuryād amūḍhaḥ
5.32.20
tavāpīme mantravidaḥ sametya; samāsate karmasu nityayuktāḥ teṣām ayaṃ balavān niścayaś ca; kurukṣayārthe nirayo vyapādi
5.32.21
akālikaṃ kuravo nābhaviṣyan; pāpena cet pāpam ajātaśatruḥ icchej jātu tvayi pāpaṃ visṛjya; nindā ceyaṃ tava loke 'bhaviṣyat
5.32.22
kim anyatra viṣayād īśvarāṇāṃ; yatra pārthaḥ paralokaṃ dadarśa atyakrāmat sa tathā saṃmataḥ syān; na saṃśayo nāsti manuṣyakāraḥ
5.32.23
etān guṇān karmakṛtān avekṣya; bhāvābhāvau vartamānāv anityau balir hi rājā pāram avindamāno; nānyat kālāt kāraṇaṃ tatra mene
5.32.24
cakṣuḥ śrotre nāsikā tvak ca jihvā; jñānasyaitāny āyatanāni jantoḥ tāni prītāny eva tṛṣṇākṣayānte; tāny avyatho duḥkhahīnaḥ praṇudyāt
5.32.25
na tv eva manye puruṣasya karma; saṃvartate suprayuktaṃ yathāvat mātuḥ pituḥ karmaṇābhiprasūtaḥ; saṃvardhate vidhivad bhojanena
5.32.26
priyāpriye sukhaduḥkhe ca rājan; nindāpraśaṃse ca bhajeta enam paras tv enaṃ garhayate 'parādhe; praśaṃsate sādhuvṛttaṃ tam eva
5.32.27
sa tvā garhe bhāratānāṃ virodhād; anto nūnaṃ bhavitāyaṃ prajānām no ced idaṃ tava karmāparādhāt; kurūn dahet kṛṣṇavartmeva kakṣam
5.32.28
tvam evaiko jātaputreṣu rājan; vaśaṃ gantā sarvaloke narendra kāmātmanāṃ ślāghase dyūtakāle; nānyac chamāt paśya vipākam asya
5.32.29
anāptānāṃ pragrahāt tvaṃ narendra; tathāptānāṃ nigrahāc caiva rājan bhūmiṃ sphītāṃ durbalatvād anantāṃ; na śaktas tvaṃ rakṣituṃ kauraveya
5.32.30
anujñāto rathavegāvadhūtaḥ; śrānto nipadye śayanaṃ nṛsiṃha prātaḥ śrotāraḥ kuravaḥ sabhāyām; ajātaśatror vacanaṃ sametāḥ
5.33.1
vaiśaṃpāyana uvāca dvāḥsthaṃ prāha mahāprājño dhṛtarāṣṭro mahīpatiḥ viduraṃ draṣṭum icchāmi tam ihānaya māciram
5.33.2
prahito dhṛtarāṣṭreṇa dūtaḥ kṣattāram abravīt īśvaras tvāṃ mahārājo mahāprājña didṛkṣati
5.33.3
evam uktas tu viduraḥ prāpya rājaniveśanam abravīd dhṛtarāṣṭrāya dvāḥstha māṃ prativedaya
5.33.4
dvāḥstha uvāca viduro 'yam anuprāpto rājendra tava śāsanāt draṣṭum icchati te pādau kiṃ karotu praśādhi mām
5.33.5
dhṛtarāṣṭra uvāca praveśaya mahāprājñaṃ viduraṃ dīrghadarśinam ahaṃ hi vidurasyāsya nākālyo jātu darśane
5.33.6
dvāḥstha uvāca praviśāntaḥpuraṃ kṣattar mahārājasya dhīmataḥ na hi te darśane 'kālyo jātu rājā bravīti mām
5.33.7
vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ praviśya viduro dhṛtarāṣṭraniveśanam abravīt prāñjalir vākyaṃ cintayānaṃ narādhipam
5.33.8
viduro 'haṃ mahāprājña saṃprāptas tava śāsanāt yadi kiṃ cana kartavyam ayam asmi praśādhi mām
5.33.9
dhṛtarāṣṭra uvāca saṃjayo vidura prāpto garhayitvā ca māṃ gataḥ ajātaśatroḥ śvo vākyaṃ sabhāmadhye sa vakṣyati
5.33.10
tasyādya kuruvīrasya na vijñātaṃ vaco mayā tan me dahati gātrāṇi tad akārṣīt prajāgaram
5.33.11
jāgrato dahyamānasya śreyo yad iha paśyasi tad brūhi tvaṃ hi nas tāta dharmārthakuśalo hy asi
5.33.12
yataḥ prāptaḥ saṃjayaḥ pāṇḍavebhyo; na me yathāvan manasaḥ praśāntiḥ sarvendriyāṇy aprakṛtiṃ gatāni; kiṃ vakṣyatīty eva hi me 'dya cintā
5.33.13
vidura uvāca abhiyuktaṃ balavatā durbalaṃ hīnasādhanam hṛtasvaṃ kāminaṃ coram āviśanti prajāgarāḥ
5.33.14
kaccid etair mahādoṣair na spṛṣṭo 'si narādhipa kaccin na paravitteṣu gṛdhyan viparitapyase
5.33.15
dhṛtarāṣṭra uvāca śrotum icchāmi te dharmyaṃ paraṃ naiḥśreyasaṃ vacaḥ asmin rājarṣivaṃśe hi tvam ekaḥ prājñasaṃmataḥ
5.33.16
vidura uvāca niṣevate praśastāni ninditāni na sevate anāstikaḥ śraddadhāna etat paṇḍitalakṣaṇam
5.33.17
krodho harṣaś ca darpaś ca hrīstambho mānyamānitā yam arthān nāpakarṣanti sa vai paṇḍita ucyate
5.33.18
yasya kṛtyaṃ na jānanti mantraṃ vā mantritaṃ pare kṛtam evāsya jānanti sa vai paṇḍita ucyate
5.33.19
yasya kṛtyaṃ na vighnanti śītam uṣṇaṃ bhayaṃ ratiḥ samṛddhir asamṛddhir vā sa vai paṇḍita ucyate
5.33.20
yasya saṃsāriṇī prajñā dharmārthāv anuvartate kāmād arthaṃ vṛṇīte yaḥ sa vai paṇḍita ucyate
5.33.21
yathāśakti cikīrṣanti yathāśakti ca kurvate na kiṃ cid avamanyante paṇḍitā bharatarṣabha
5.33.22
kṣipraṃ vijānāti ciraṃ śṛṇoti; vijñāya cārthaṃ bhajate na kāmāt nāsaṃpṛṣṭo vyupayuṅkte parārthe; tat prajñānaṃ prathamaṃ paṇḍitasya
5.33.23
nāprāpyam abhivāñchanti naṣṭaṃ necchanti śocitum āpatsu ca na muhyanti narāḥ paṇḍitabuddhayaḥ
5.33.24
niścitya yaḥ prakramate nāntar vasati karmaṇaḥ avandhyakālo vaśyātmā sa vai paṇḍita ucyate
5.33.25
āryakarmaṇi rajyante bhūtikarmāṇi kurvate hitaṃ ca nābhyasūyanti paṇḍitā bharatarṣabha
5.33.26
na hṛṣyaty ātmasaṃmāne nāvamānena tapyate gāṅgo hrada ivākṣobhyo yaḥ sa paṇḍita ucyate
5.33.27
tattvajñaḥ sarvabhūtānāṃ yogajñaḥ sarvakarmaṇām upāyajño manuṣyāṇāṃ naraḥ paṇḍita ucyate
5.33.28
pravṛttavāk citrakatha ūhavān pratibhānavān āśu granthasya vaktā ca sa vai paṇḍita ucyate
5.33.29
śrutaṃ prajñānugaṃ yasya prajñā caiva śrutānugā asaṃbhinnāryamaryādaḥ paṇḍitākhyāṃ labheta saḥ
5.33.30
aśrutaś ca samunnaddho daridraś ca mahāmanāḥ arthāṃś cākarmaṇā prepsur mūḍha ity ucyate budhaiḥ
5.33.31
svam arthaṃ yaḥ parityajya parārtham anutiṣṭhati mithyā carati mitrārthe yaś ca mūḍhaḥ sa ucyate
5.33.32
akāmān kāmayati yaḥ kāmayānān paridviṣan balavantaṃ ca yo dveṣṭi tam āhur mūḍhacetasam
5.33.33
amitraṃ kurute mitraṃ mitraṃ dveṣṭi hinasti ca karma cārabhate duṣṭaṃ tam āhur mūḍhacetasam
5.33.34
saṃsārayati kṛtyāni sarvatra vicikitsate ciraṃ karoti kṣiprārthe sa mūḍho bharatarṣabha
5.33.35
anāhūtaḥ praviśati apṛṣṭo bahu bhāṣate viśvasaty apramatteṣu mūḍhacetā narādhamaḥ
5.33.36
paraṃ kṣipati doṣeṇa vartamānaḥ svayaṃ tathā yaś ca krudhyaty anīśaḥ san sa ca mūḍhatamo naraḥ
5.33.37
ātmano balam ajñāya dharmārthaparivarjitam alabhyam icchan naiṣkarmyān mūḍhabuddhir ihocyate
5.33.38
aśiṣyaṃ śāsti yo rājan yaś ca śūnyam upāsate kadaryaṃ bhajate yaś ca tam āhur mūḍhacetasam
5.33.39
arthaṃ mahāntam āsādya vidyām aiśvaryam eva vā vicaraty asamunnaddho yaḥ sa paṇḍita ucyate
5.33.40
ekaḥ saṃpannam aśnāti vas te vāsaś ca śobhanam yo 'saṃvibhajya bhṛtyebhyaḥ ko nṛśaṃsataras tataḥ
5.33.41
ekaḥ pāpāni kurute phalaṃ bhuṅkte mahājanaḥ bhoktāro vipramucyante kartā doṣeṇa lipyate
5.33.42
ekaṃ hanyān na vā hanyād iṣur mukto dhanuṣmatā buddhir buddhimatotsṛṣṭā hanyād rāṣṭraṃ sarājakam
5.33.43
ekayā dve viniścitya trīṃś caturbhir vaśe kuru pañca jitvā viditvā ṣaṭ sapta hitvā sukhī bhava
5.33.44
ekaṃ viṣaraso hanti śastreṇaikaś ca vadhyate sarāṣṭraṃ saprajaṃ hanti rājānaṃ mantravisravaḥ
5.33.45
ekaḥ svādu na bhuñjīta ekaś cārthān na cintayet eko na gacched adhvānaṃ naikaḥ supteṣu jāgṛyāt
5.33.46
ekam evādvitīyaṃ tad yad rājan nāvabudhyase satyaṃ svargasya sopānaṃ pārāvārasya naur iva
5.33.47
ekaḥ kṣamāvatāṃ doṣo dvitīyo nopalabhyate yad enaṃ kṣamayā yuktam aśaktaṃ manyate janaḥ
5.33.48
eko dharmaḥ paraṃ śreyaḥ kṣamaikā śāntir uttamā vidyaikā paramā dṛṣṭir ahiṃsaikā sukhāvahā
5.33.49
dvāv imau grasate bhūmiḥ sarpo bilaśayān iva rājānaṃ cāviroddhāraṃ brāhmaṇaṃ cāpravāsinam
5.33.50
dve karmaṇī naraḥ kurvann asmiṃl loke virocate abruvan paruṣaṃ kiṃ cid asato nārthayaṃs tathā
5.33.51
dvāv imau puruṣavyāghra parapratyayakāriṇau striyaḥ kāmitakāminyo lokaḥ pūjitapūjakaḥ
5.33.52
dvāv imau kaṇṭakau tīkṣṇau śarīrapariśoṣaṇau yaś cādhanaḥ kāmayate yaś ca kupyaty anīśvaraḥ
5.33.53
dvāv imau puruṣau rājan svargasyopari tiṣṭhataḥ prabhuś ca kṣamayā yukto daridraś ca pradānavān
5.33.54
nyāyāgatasya dravyasya boddhavyau dvāv atikramau apātre pratipattiś ca pātre cāpratipādanam
5.33.55
trayo nyāyā manuṣyāṇāṃ śrūyante bharatarṣabha kanīyān madhyamaḥ śreṣṭha iti vedavido viduḥ
5.33.56
trividhāḥ puruṣā rājann uttamādhamamadhyamāḥ niyojayed yathāvat tāṃs trividheṣv eva karmasu
5.33.57
traya evādhanā rājan bhāryā dāsas tathā sutaḥ yat te samadhigacchanti yasya te tasya tad dhanam
5.33.58
catvāri rājñā tu mahābalena; varjyāny āhuḥ paṇḍitas tāni vidyāt alpaprajñaiḥ saha mantraṃ na kuryān; na dīrghasūtrair alasaiś cāraṇaiś ca
5.33.59
catvāri te tāta gṛhe vasantu; śriyābhijuṣṭasya gṛhasthadharme vṛddho jñātir avasannaḥ kulīnaḥ; sakhā daridro bhaginī cānapatyā
5.33.60
catvāry āha mahārāja sadyaskāni bṛhaspatiḥ pṛcchate tridaśendrāya tānīmāni nibodha me
5.33.61
devatānāṃ ca saṃkalpam anubhāvaṃ ca dhīmatām vinayaṃ kṛtavidyānāṃ vināśaṃ pāpakarmaṇām
5.33.62
pañcāgnayo manuṣyeṇa paricaryāḥ prayatnataḥ pitā mātāgnir ātmā ca guruś ca bharatarṣabha
5.33.63
pañcaiva pūjayaṃl loke yaśaḥ prāpnoti kevalam devān pitṝn manuṣyāṃś ca bhikṣūn atithipañcamān
5.33.64
pañca tvānugamiṣyanti yatra yatra gamiṣyasi mitrāṇy amitrā madhyasthā upajīvyopajīvinaḥ
5.33.65
pañcendriyasya martyasya chidraṃ ced ekam indriyam tato 'sya sravati prajñā dṛteḥ pādād ivodakam
5.33.66
ṣaḍ doṣāḥ puruṣeṇeha hātavyā bhūtim icchatā nidrā tandrī bhayaṃ krodha ālasyaṃ dīrghasūtratā
5.33.67
ṣaḍ imān puruṣo jahyād bhinnāṃ nāvam ivārṇave apravaktāram ācāryam anadhīyānam ṛtvijam
5.33.68
arakṣitāraṃ rājānaṃ bhāryāṃ cāpriyavādinīm grāmakāmaṃ ca gopālaṃ vanakāmaṃ ca nāpitam
5.33.69
ṣaḍ eva tu guṇāḥ puṃsā na hātavyāḥ kadā cana satyaṃ dānam anālasyam anasūyā kṣamā dhṛtiḥ
5.33.70
ṣaṇṇām ātmani nityānām aiśvaryaṃ yo 'dhigacchati na sa pāpaiḥ kuto 'narthair yujyate vijitendriyaḥ
5.33.71
ṣaḍ ime ṣaṭsu jīvanti saptamo nopalabhyate corāḥ pramatte jīvanti vyādhiteṣu cikitsakāḥ
5.33.72
pramadāḥ kāmayāneṣu yajamāneṣu yājakāḥ rājā vivadamāneṣu nityaṃ mūrkheṣu paṇḍitāḥ
5.33.73
sapta doṣāḥ sadā rājñā hātavyā vyasanodayāḥ prāyaśo yair vinaśyanti kṛtamūlāś ca pārthivāḥ
5.33.74
striyo 'kṣā mṛgayā pānaṃ vākpāruṣyaṃ ca pañcamam mahac ca daṇḍapāruṣyam arthadūṣaṇam eva ca
5.33.75
aṣṭau pūrvanimittāni narasya vinaśiṣyataḥ brāhmaṇān prathamaṃ dveṣṭi brāhmaṇaiś ca virudhyate
5.33.76
brāhmaṇasvāni cādatte brāhmaṇāṃś ca jighāṃsati ramate nindayā caiṣāṃ praśaṃsāṃ nābhinandati
5.33.77
naitān smarati kṛtyeṣu yācitaś cābhyasūyati etān doṣān naraḥ prājño buddhyā buddhvā vivarjayet
5.33.78
aṣṭāv imāni harṣasya navanītāni bhārata vartamānāni dṛśyante tāny eva susukhāny api
5.33.79
samāgamaś ca sakhibhir mahāṃś caiva dhanāgamaḥ putreṇa ca pariṣvaṅgaḥ saṃnipātaś ca maithune
5.33.80
samaye ca priyālāpaḥ svayūtheṣu ca saṃnatiḥ abhipretasya lābhaś ca pūjā ca janasaṃsadi
5.33.81
navadvāram idaṃ veśma tristhūṇaṃ pañcasākṣikam kṣetrajñādhiṣṭhitaṃ vidvān yo veda sa paraḥ kaviḥ
5.33.82
daśa dharmaṃ na jānanti dhṛtarāṣṭra nibodha tān mattaḥ pramatta unmattaḥ śrāntaḥ kruddho bubhukṣitaḥ
5.33.83
tvaramāṇaś ca bhīruś ca lubdhaḥ kāmī ca te daśa tasmād eteṣu bhāveṣu na prasajjeta paṇḍitaḥ
5.33.84
atraivodāharantīmam itihāsaṃ purātanam putrārtham asurendreṇa gītaṃ caiva sudhanvanā
5.33.85
yaḥ kāmamanyū prajahāti rājā; pātre pratiṣṭhāpayate dhanaṃ ca viśeṣavic chrutavān kṣiprakārī; taṃ sarvalokaḥ kurute pramāṇam
5.33.86
jānāti viśvāsayituṃ manuṣyān; vijñātadoṣeṣu dadhāti daṇḍam jānāti mātrāṃ ca tathā kṣamāṃ ca; taṃ tādṛśaṃ śrīr juṣate samagrā
5.33.87
sudurbalaṃ nāvajānāti kaṃ cid; yukto ripuṃ sevate buddhipūrvam na vigrahaṃ rocayate balasthaiḥ; kāle ca yo vikramate sa dhīraḥ
5.33.88
prāpyāpadaṃ na vyathate kadā cid; udyogam anvicchati cāpramattaḥ duḥkhaṃ ca kāle sahate jitātmā; dhuraṃdharas tasya jitāḥ sapatnāḥ
5.33.89
anarthakaṃ vipravāsaṃ gṛhebhyaḥ; pāpaiḥ saṃdhiṃ paradārābhimarśam dambhaṃ stainyaṃ paiśunaṃ madyapānaṃ; na sevate yaḥ sa sukhī sadaiva
5.33.90
na saṃrambheṇārabhate 'rthavargam; ākāritaḥ śaṃsati tathyam eva na mātrārthe rocayate vivādaṃ; nāpūjitaḥ kupyati cāpy amūḍhaḥ
5.33.91
na yo 'bhyasūyaty anukampate ca; na durbalaḥ prātibhāvyaṃ karoti nātyāha kiṃ cit kṣamate vivādaṃ; sarvatra tādṛg labhate praśaṃsām
5.33.92
yo noddhataṃ kurute jātu veṣaṃ; na pauruṣeṇāpi vikatthate 'nyān na mūrcchitaḥ kaṭukāny āha kiṃ cit; priyaṃ sadā taṃ kurute jano 'pi
5.33.93
na vairam uddīpayati praśāntaṃ; na darpam ārohati nāstam eti na durgato 'smīti karoti manyuṃ; tam āryaśīlaṃ param āhur agryam
5.33.94
na sve sukhe vai kurute praharṣaṃ; nānyasya duḥkhe bhavati pratītaḥ dattvā na paścāt kurute 'nutāpaṃ; na katthate satpuruṣāryaśīlaḥ
5.33.95
deśācārān samayāñ jātidharmān; bubhūṣate yas tu parāvarajñaḥ sa tatra tatrādhigataḥ sadaiva; mahājanasyādhipatyaṃ karoti
5.33.96
dambhaṃ mohaṃ matsaraṃ pāpakṛtyaṃ; rājadviṣṭaṃ paiśunaṃ pūgavairam mattonmattair durjanaiś cāpi vādaṃ; yaḥ prajñāvān varjayet sa pradhānaḥ
5.33.97
damaṃ śaucaṃ daivataṃ maṅgalāni; prāyaścittaṃ vividhāṃl lokavādān etāni yaḥ kurute naityakāni; tasyotthānaṃ devatā rādhayanti
5.33.98
samair vivāhaṃ kurute na hīnaiḥ; samaiḥ sakhyaṃ vyavahāraṃ kathāś ca guṇair viśiṣṭāṃś ca purodadhāti; vipaścitas tasya nayāḥ sunītāḥ
5.33.99
mitaṃ bhuṅkte saṃvibhajyāśritebhyo; mitaṃ svapity amitaṃ karma kṛtvā dadāty amitreṣv api yācitaḥ saṃs; tam ātmavantaṃ prajahaty anarthāḥ
5.33.100
cikīrṣitaṃ viprakṛtaṃ ca yasya; nānye janāḥ karma jānanti kiṃ cit mantre gupte samyag anuṣṭhite ca; svalpo nāsya vyathate kaś cid arthaḥ
5.33.101
yaḥ sarvabhūtapraśame niviṣṭaḥ; satyo mṛdur dānakṛc chuddhabhāvaḥ atīva saṃjñāyate jñātimadhye; mahāmaṇir jātya iva prasannaḥ
5.33.102
ya ātmanāpatrapate bhṛśaṃ naraḥ; sa sarvalokasya gurur bhavaty uta anantatejāḥ sumanāḥ samāhitaḥ; svatejasā sūrya ivāvabhāsate
5.33.103
vane jātāḥ śāpadagdhasya rājñaḥ; pāṇḍoḥ putrāḥ pañca pañcendrakalpāḥ tvayaiva bālā vardhitāḥ śikṣitāś ca; tavādeśaṃ pālayanty āmbikeya
5.33.104
pradāyaiṣām ucitaṃ tāta rājyaṃ; sukhī putraiḥ sahito modamānaḥ na devānāṃ nāpi ca mānuṣāṇāṃ; bhaviṣyasi tvaṃ tarkaṇīyo narendra
5.34.1
dhṛtarāṣṭra uvāca jāgrato dahyamānasya yat kāryam anupaśyasi tad brūhi tvaṃ hi nas tāta dharmārthakuśalaḥ śuciḥ
5.34.2
tvaṃ māṃ yathāvad vidura praśādhi; prajñāpūrvaṃ sarvam ajātaśatroḥ yan manyase pathyam adīnasattva; śreyaskaraṃ brūhi tad vai kurūṇām
5.34.3
pāpāśaṅkī pāpam evānupaśyan; pṛcchāmi tvāṃ vyākulenātmanāham kave tan me brūhi sarvaṃ yathāvan; manīṣitaṃ sarvam ajātaśatroḥ
5.34.4
vidura uvāca śubhaṃ vā yadi vā pāpaṃ dveṣyaṃ vā yadi vā priyam apṛṣṭas tasya tad brūyād yasya necchet parābhavam
5.34.5
tasmād vakṣyāmi te rājan bhavam icchan kurūn prati vacaḥ śreyaskaraṃ dharmyaṃ bruvatas tan nibodha me
5.34.6
mithyopetāni karmāṇi sidhyeyur yāni bhārata anupāyaprayuktāni mā sma teṣu manaḥ kṛthāḥ
5.34.7
tathaiva yogavihitaṃ na sidhyet karma yan nṛpa upāyayuktaṃ medhāvī na tatra glapayen manaḥ
5.34.8
anubandhān avekṣeta sānubandheṣu karmasu saṃpradhārya ca kurvīta na vegena samācaret
5.34.9
anubandhaṃ ca saṃprekṣya vipākāṃś caiva karmaṇām utthānam ātmanaś caiva dhīraḥ kurvīta vā na vā
5.34.10
yaḥ pramāṇaṃ na jānāti sthāne vṛddhau tathā kṣaye kośe janapade daṇḍe na sa rājye 'vatiṣṭhate
5.34.11
yas tv etāni pramāṇāni yathoktāny anupaśyati yukto dharmārthayor jñāne sa rājyam adhigacchati
5.34.12
na rājyaṃ prāptam ity eva vartitavyam asāṃpratam śriyaṃ hy avinayo hanti jarā rūpam ivottamam
5.34.13
bhakṣyottamapraticchannaṃ matsyo baḍiśam āyasam rūpābhipātī grasate nānubandham avekṣate
5.34.14
yac chakyaṃ grasituṃ grasyaṃ grastaṃ pariṇamec ca yat hitaṃ ca pariṇāme yat tad adyaṃ bhūtim icchatā
5.34.15
vanaspater apakvāni phalāni pracinoti yaḥ sa nāpnoti rasaṃ tebhyo bījaṃ cāsya vinaśyati
5.34.16
yas tu pakvam upādatte kāle pariṇataṃ phalam phalād rasaṃ sa labhate bījāc caiva phalaṃ punaḥ
5.34.17
yathā madhu samādatte rakṣan puṣpāṇi ṣaṭpadaḥ tadvad arthān manuṣyebhya ādadyād avihiṃsayā
5.34.18
puṣpaṃ puṣpaṃ vicinvīta mūlacchedaṃ na kārayet mālākāra ivārāme na yathāṅgārakārakaḥ
5.34.19
kiṃ nu me syād idaṃ kṛtvā kiṃ nu me syād akurvataḥ iti karmāṇi saṃcintya kuryād vā puruṣo na vā
5.34.20
anārabhyā bhavanty arthāḥ ke cin nityaṃ tathāgatāḥ kṛtaḥ puruṣakāro 'pi bhaved yeṣu nirarthakaḥ
5.34.21
kāṃś cid arthān naraḥ prājño laghumūlān mahāphalān kṣipram ārabhate kartuṃ na vighnayati tādṛśān
5.34.22
ṛju paśyati yaḥ sarvaṃ cakṣuṣānupibann iva āsīnam api tūṣṇīkam anurajyanti taṃ prajāḥ
5.34.23
cakṣuṣā manasā vācā karmaṇā ca caturvidham prasādayati lokaṃ yaḥ taṃ loko 'nuprasīdati
5.34.24
yasmāt trasyanti bhūtāni mṛgavyādhān mṛgā iva sāgarāntām api mahīṃ labdhvā sa parihīyate
5.34.25
pitṛpaitāmahaṃ rājyaṃ prāptavān svena tejasā vāyur abhram ivāsādya bhraṃśayaty anaye sthitaḥ
5.34.26
dharmam ācarato rājñaḥ sadbhiś caritam āditaḥ vasudhā vasusaṃpūrṇā vardhate bhūtivardhanī
5.34.27
atha saṃtyajato dharmam adharmaṃ cānutiṣṭhataḥ pratisaṃveṣṭate bhūmir agnau carmāhitaṃ yathā
5.34.28
ya eva yatnaḥ kriyate pararāṣṭrāvamardane sa eva yatnaḥ kartavyaḥ svarāṣṭraparipālane
5.34.29
dharmeṇa rājyaṃ vindeta dharmeṇa paripālayet dharmamūlāṃ śriyaṃ prāpya na jahāti na hīyate
5.34.30
apy unmattāt pralapato bālāc ca parisarpataḥ sarvataḥ sāram ādadyād aśmabhya iva kāñcanam
5.34.31
suvyāhṛtāni sudhiyāṃ sukṛtāni tatas tataḥ saṃcinvan dhīra āsīta śilāhārī śilaṃ yathā
5.34.32
gandhena gāvaḥ paśyanti vedaiḥ paśyanti brāhmaṇāḥ cāraiḥ paśyanti rājānaś cakṣurbhyām itare janāḥ
5.34.33
bhūyāṃsaṃ labhate kleśaṃ yā gaur bhavati durduhā atha yā suduhā rājan naiva tāṃ vinayanty api
5.34.34
yad ataptaṃ praṇamati na tat saṃtāpayanty api yac ca svayaṃ nataṃ dāru na tat saṃnāmayanty api
5.34.35
etayopamayā dhīraḥ saṃnameta balīyase indrāya sa praṇamate namate yo balīyase
5.34.36
parjanyanāthāḥ paśavo rājāno mitrabāndhavāḥ patayo bāndhavāḥ strīṇāṃ brāhmaṇā vedabāndhavāḥ
5.34.37
satyena rakṣyate dharmo vidyā yogena rakṣyate mṛjayā rakṣyate rūpaṃ kulaṃ vṛttena rakṣyate
5.34.38
mānena rakṣyate dhānyam aśvān rakṣaty anukramaḥ abhīkṣṇadarśanād gāvaḥ striyo rakṣyāḥ kucelataḥ
5.34.39
na kulaṃ vṛttahīnasya pramāṇam iti me matiḥ antyeṣv api hi jātānāṃ vṛttam eva viśiṣyate
5.34.40
ya īrṣyuḥ paravitteṣu rūpe vīrye kulānvaye sukhe saubhāgyasatkāre tasya vyādhir anantakaḥ
5.34.41
akāryakaraṇād bhītaḥ kāryāṇāṃ ca vivarjanāt akāle mantrabhedāc ca yena mādyen na tat pibet
5.34.42
vidyāmado dhanamadas tṛtīyo 'bhijano madaḥ ete madāvaliptānām eta eva satāṃ damāḥ
5.34.43
asanto 'bhyarthitāḥ sadbhiḥ kiṃ cit kāryaṃ kadā cana manyante santam ātmānam asantam api viśrutam
5.34.44
gatir ātmavatāṃ santaḥ santa eva satāṃ gatiḥ asatāṃ ca gatiḥ santo na tv asantaḥ satāṃ gatiḥ
5.34.45
jitā sabhā vastravatā samāśā gomatā jitā adhvā jito yānavatā sarvaṃ śīlavatā jitam
5.34.46
śīlaṃ pradhānaṃ puruṣe tad yasyeha praṇaśyati na tasya jīvitenārtho na dhanena na bandhubhiḥ
5.34.47
āḍhyānāṃ māṃsaparamaṃ madhyānāṃ gorasottaram lavaṇottaraṃ daridrāṇāṃ bhojanaṃ bharatarṣabha
5.34.48
saṃpannataram evānnaṃ daridrā bhuñjate sadā kṣut svādutāṃ janayati sā cāḍhyeṣu sudurlabhā
5.34.49
prāyeṇa śrīmatāṃ loke bhoktuṃ śaktir na vidyate daridrāṇāṃ tu rājendra api kāṣṭhaṃ hi jīryate
5.34.50
avṛttir bhayam antyānāṃ madhyānāṃ maraṇād bhayam uttamānāṃ tu martyānām avamānāt paraṃ bhayam
5.34.51
aiśvaryamadapāpiṣṭhā madāḥ pānamadādayaḥ aiśvaryamadamatto hi nāpatitvā vibudhyate
5.34.52
indriyair indriyārtheṣu vartamānair anigrahaiḥ tair ayaṃ tāpyate loko nakṣatrāṇi grahair iva
5.34.53
yo jitaḥ pañcavargeṇa sahajenātmakarśinā āpadas tasya vardhante śuklapakṣa ivoḍurāṭ
5.34.54
avijitya ya ātmānam amātyān vijigīṣate amitrān vājitāmātyaḥ so 'vaśaḥ parihīyate
5.34.55
ātmānam eva prathamaṃ deśarūpeṇa yo jayet tato 'mātyān amitrāṃś ca na moghaṃ vijigīṣate
5.34.56
vaśyendriyaṃ jitāmātyaṃ dhṛtadaṇḍaṃ vikāriṣu parīkṣyakāriṇaṃ dhīram atyantaṃ śrīr niṣevate
5.34.57
rathaḥ śarīraṃ puruṣasya rājan; nātmā niyantendriyāṇy asya cāśvāḥ tair apramattaḥ kuśalaḥ sadaśvair; dāntaiḥ sukhaṃ yāti rathīva dhīraḥ
5.34.58
etāny anigṛhītāni vyāpādayitum apy alam avidheyā ivādāntā hayāḥ pathi kusārathim
5.34.59
anartham arthataḥ paśyann arthaṃ caivāpy anarthataḥ indriyaiḥ prasṛto bālaḥ suduḥkhaṃ manyate sukham
5.34.60
dharmārthau yaḥ parityajya syād indriyavaśānugaḥ śrīprāṇadhanadārebhya kṣipraṃ sa parihīyate
5.34.61
arthānām īśvaro yaḥ syād indriyāṇām anīśvaraḥ indriyāṇām anaiśvaryād aiśvaryād bhraśyate hi saḥ
5.34.62
ātmanātmānam anvicchen manobuddhīndriyair yataiḥ ātmaiva hy ātmano bandhur ātmaiva ripur ātmanaḥ
5.34.63
kṣudrākṣeṇeva jālena jhaṣāv apihitāv ubhau kāmaś ca rājan krodhaś ca tau prajñānaṃ vilumpataḥ
5.34.64
samavekṣyeha dharmārthau saṃbhārān yo 'dhigacchati sa vai saṃbhṛtasaṃbhāraḥ satataṃ sukham edhate
5.34.65
yaḥ pañcābhyantarāñ śatrūn avijitya matikṣayān jigīṣati ripūn anyān ripavo 'bhibhavanti tam
5.34.66
dṛśyante hi durātmāno vadhyamānāḥ svakarmabhiḥ indriyāṇām anīśatvād rājāno rājyavibhramaiḥ
5.34.67
asaṃtyāgāt pāpakṛtām apāpāṃs; tulyo daṇḍaḥ spṛśate miśrabhāvāt śuṣkeṇārdraṃ dahyate miśrabhāvāt; tasmāt pāpaiḥ saha saṃdhiṃ na kuryāt
5.34.68
nijān utpatataḥ śatrūn pañca pañcaprayojanān yo mohān na nigṛhṇāti tam āpad grasate naram
5.34.69
anasūyārjavaṃ śaucaṃ saṃtoṣaḥ priyavāditā damaḥ satyam anāyāso na bhavanti durātmanām
5.34.70
ātmajñānam anāyāsas titikṣā dharmanityatā vāk caiva guptā dānaṃ ca naitāny antyeṣu bhārata
5.34.71
ākrośaparivādābhyāṃ vihiṃsanty abudhā budhān vaktā pāpam upādatte kṣamamāṇo vimucyate
5.34.72
hiṃsā balam asādhūnāṃ rājñāṃ daṇḍavidhir balam śuśrūṣā tu balaṃ strīṇāṃ kṣamā guṇavatāṃ balam
5.34.73
vāksaṃyamo hi nṛpate suduṣkaratamo mataḥ arthavac ca vicitraṃ ca na śakyaṃ bahu bhāṣitum
5.34.74
abhyāvahati kalyāṇaṃ vividhā vāk subhāṣitā saiva durbhāṣitā rājann anarthāyopapadyate
5.34.75
saṃrohati śarair viddhaṃ vanaṃ paraśunā hatam vācā duruktaṃ bībhatsaṃ na saṃrohati vākkṣatam
5.34.76
karṇinālīkanārācā nirharanti śarīrataḥ vākśalyas tu na nirhartuṃ śakyo hṛdiśayo hi saḥ
5.34.77
vāksāyakā vadanān niṣpatanti; yair āhataḥ śocati rātryahāni parasya nāmarmasu te patanti; tān paṇḍito nāvasṛjet pareṣu
5.34.78
yasmai devāḥ prayacchanti puruṣāya parābhavam buddhiṃ tasyāpakarṣanti so 'pācīnāni paśyati
5.34.79
buddhau kaluṣabhūtāyāṃ vināśe pratyupasthite anayo nayasaṃkāśo hṛdayān nāpasarpati
5.34.80
seyaṃ buddhiḥ parītā te putrāṇāṃ tava bhārata pāṇḍavānāṃ virodhena na cainām avabudhyase
5.34.81
rājā lakṣaṇasaṃpannas trailokyasyāpi yo bhavet śiṣyas te śāsitā so 'stu dhṛtarāṣṭra yudhiṣṭhiraḥ
5.34.82
atīva sarvān putrāṃs te bhāgadheyapuraskṛtaḥ tejasā prajñayā caiva yukto dharmārthatattvavit
5.34.83
ānṛśaṃsyād anukrośād yo 'sau dharmabhṛtāṃ varaḥ gauravāt tava rājendra bahūn kleśāṃs titikṣati
5.35.1
dhṛtarāṣṭra uvāca brūhi bhūyo mahābuddhe dharmārthasahitaṃ vacaḥ śṛṇvato nāsti me tṛptir vicitrāṇīha bhāṣase
5.35.2
vidura uvāca sarvatīrtheṣu vā snānaṃ sarvabhūteṣu cārjavam ubhe ete same syātām ārjavaṃ vā viśiṣyate
5.35.3
ārjavaṃ pratipadyasva putreṣu satataṃ vibho iha kīrtiṃ parāṃ prāpya pretya svargam avāpsyasi
5.35.4
yāvat kīrtir manuṣyasya puṇyā lokeṣu gīyate tāvat sa puruṣavyāghra svargaloke mahīyate
5.35.5
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam virocanasya saṃvādaṃ keśinyarthe sudhanvanā
5.35.6
keśiny uvāca kiṃ brāhmaṇāḥ svic chreyāṃso ditijāḥ svid virocana atha kena sma paryaṅkaṃ sudhanvā nādhirohati
5.35.7
virocana uvāca prājāpatyā hi vai śreṣṭhā vayaṃ keśini sattamāḥ asmākaṃ khalv ime lokāḥ ke devāḥ ke dvijātayaḥ
5.35.8
keśiny uvāca ihaivāssva pratīkṣāva upasthāne virocana sudhanvā prātar āgantā paśyeyaṃ vāṃ samāgatau
5.35.9
virocana uvāca tathā bhadre kariṣyāmi yathā tvaṃ bhīru bhāṣase sudhanvānaṃ ca māṃ caiva prātar draṣṭāsi saṃgatau
5.35.10
sudhanvovāca anvālabhe hiraṇmayaṃ prāhrāde 'haṃ tavāsanam ekatvam upasaṃpanno na tv āseyaṃ tvayā saha
5.35.11
virocana uvāca anvāharantu phalakaṃ kūrcaṃ vāpy atha vā bṛsīm sudhanvan na tvam arho 'si mayā saha samāsanam
5.35.12
sudhanvovāca pitāpi te samāsīnam upāsītaiva mām adhaḥ bālaḥ sukhaidhito gehe na tvaṃ kiṃ cana budhyase
5.35.13
virocana uvāca hiraṇyaṃ ca gavāśvaṃ ca yad vittam asureṣu naḥ sudhanvan vipaṇe tena praśnaṃ pṛcchāva ye viduḥ
5.35.14
sudhanvovāca hiraṇyaṃ ca gavāśvaṃ ca tavaivāstu virocana prāṇayos tu paṇaṃ kṛtvā praśnaṃ pṛcchāva ye viduḥ
5.35.15
virocana uvāca āvāṃ kutra gamiṣyāvaḥ prāṇayor vipaṇe kṛte na hi deveṣv ahaṃ sthātā na manuṣyeṣu karhi cit
5.35.16
sudhanvovāca pitaraṃ te gamiṣyāvaḥ prāṇayor vipaṇe kṛte putrasyāpi sa hetor hi prahrādo nānṛtaṃ vadet
5.35.17
prahrāda uvāca imau tau saṃpradṛśyete yābhyāṃ na caritaṃ saha āśīviṣāv iva kruddhāv ekamārgam ihāgatau
5.35.18
kiṃ vai sahaiva carato na purā carataḥ saha virocanaitat pṛcchāmi kiṃ te sakhyaṃ sudhanvanā
5.35.19
virocana uvāca na me sudhanvanā sakhyaṃ prāṇayor vipaṇāvahe prahrāda tat tvāṃ pṛcchāmi mā praśnam anṛtaṃ vadīḥ
5.35.20
prahrāda uvāca udakaṃ madhuparkaṃ cāpy ānayantu sudhanvane brahmann abhyarcanīyo 'si śvetā gauḥ pīvarīkṛtā
5.35.21
sudhanvovāca udakaṃ madhuparkaṃ ca patha evārpitaṃ mama prahrāda tvaṃ tu nau praśnaṃ tathyaṃ prabrūhi pṛcchatoḥ
5.35.22
prahrāda uvāca putro vānyo bhavān brahman sākṣye caiva bhavet sthitaḥ tayor vivadatoḥ praśnaṃ katham asmadvidho vadet
5.35.23
atha yo naiva prabrūyāt satyaṃ vā yadi vānṛtam etat sudhanvan pṛcchāmi durvivaktā sma kiṃ vaset
5.35.24
sudhanvovāca yāṃ rātrim adhivinnā strī yāṃ caivākṣaparājitaḥ yāṃ ca bhārābhitaptāṅgo durvivaktā sma tāṃ vaset
5.35.25
nagare pratiruddhaḥ san bahirdvāre bubhukṣitaḥ amitrān bhūyasaḥ paśyan durvivaktā sma tāṃ vaset
5.35.26
pañca paśvanṛte hanti daśa hanti gavānṛte śatam aśvānṛte hanti sahasraṃ puruṣānṛte
5.35.27
hanti jātān ajātāṃś ca hiraṇyārthe 'nṛtaṃ vadan sarvaṃ bhūmyanṛte hanti mā sma bhūmyanṛtaṃ vadīḥ
5.35.28
prahrāda uvāca mattaḥ śreyān aṅgirā vai sudhanvā tvad virocana mātāsya śreyasī mātus tasmāt tvaṃ tena vai jitaḥ
5.35.29
virocana sudhanvāyaṃ prāṇānām īśvaras tava sudhanvan punar icchāmi tvayā dattaṃ virocanam
5.35.30
sudhanvovāca yad dharmam avṛṇīthās tvaṃ na kāmād anṛtaṃ vadīḥ punar dadāmi te tasmāt putraṃ prahrāda durlabham
5.35.31
eṣa prahrāda putras te mayā datto virocanaḥ pādaprakṣālanaṃ kuryāt kumāryāḥ saṃnidhau mama
5.35.32
vidura uvāca tasmād rājendra bhūmyarthe nānṛtaṃ vaktum arhasi mā gamaḥ sasutāmātyo 'tyayaṃ putrān anubhraman
5.35.33
na devā yaṣṭim ādāya rakṣanti paśupālavat yaṃ tu rakṣitum icchanti buddhyā saṃvibhajanti tam
5.35.34
yathā yathā hi puruṣaḥ kalyāṇe kurute manaḥ tathā tathāsya sarvārthāḥ sidhyante nātra saṃśayaḥ
5.35.35
na chandāṃsi vṛjināt tārayanti; māyāvinaṃ māyayā vartamānam nīḍaṃ śakuntā iva jātapakṣāś; chandāṃsy enaṃ prajahaty antakāle
5.35.36
mattāpānaṃ kalahaṃ pūgavairaṃ; bhāryāpatyor antaraṃ jñātibhedam rājadviṣṭaṃ strīpumāṃsor vivādaṃ; varjyāny āhur yaś ca panthāḥ praduṣṭaḥ
5.35.37
sāmudrikaṃ vaṇijaṃ corapūrvaṃ; śalākadhūrtaṃ ca cikitsakaṃ ca ariṃ ca mitraṃ ca kuśīlavaṃ ca; naitān sākṣyeṣv adhikurvīta sapta
5.35.38
mānāgnihotram uta mānamaunaṃ; mānenādhītam uta mānayajñaḥ etāni catvāry abhayaṃkarāṇi; bhayaṃ prayacchanty ayathākṛtāni
5.35.39
agāradāhī garadaḥ kuṇḍāśī somavikrayī parvakāraś ca sūcī ca mitradhruk pāradārikaḥ
5.35.40
bhrūṇahā gurutalpī ca yaś ca syāt pānapo dvijaḥ atitīkṣṇaś ca kākaś ca nāstiko vedanindakaḥ
5.35.41
sruvapragrahaṇo vrātyaḥ kīnāśaś cārthavān api rakṣety uktaś ca yo hiṃsyāt sarve brahmahaṇaiḥ samāḥ
5.35.42
tṛṇolkayā jñāyate jātarūpaṃ; yuge bhadro vyavahāreṇa sādhuḥ śūro bhayeṣv arthakṛcchreṣu dhīraḥ; kṛcchrāsv āpatsu suhṛdaś cārayaś ca
5.35.43
jarā rūpaṃ harati hi dhairyam āśā; mṛtyuḥ prāṇān dharmacaryām asūyā krodhaḥ śriyaṃ śīlam anāryasevā; hriyaṃ kāmaḥ sarvam evābhimānaḥ
5.35.44
śrīr maṅgalāt prabhavati prāgalbhyāt saṃpravardhate dākṣyāt tu kurute mūlaṃ saṃyamāt pratitiṣṭhati
5.35.45
aṣṭau guṇāḥ puruṣaṃ dīpayanti; prajñā ca kaulyaṃ ca damaḥ śrutaṃ ca parākramaś cābahubhāṣitā ca; dānaṃ yathāśakti kṛtajñatā ca
5.35.46
etān guṇāṃs tāta mahānubhāvān; eko guṇaḥ saṃśrayate prasahya rājā yadā satkurute manuṣyaṃ; sarvān guṇān eṣa guṇo 'tibhāti
5.35.47
aṣṭau nṛpemāni manuṣyaloke; svargasya lokasya nidarśanāni catvāry eṣām anvavetāni sadbhiś; catvāry eṣām anvavayanti santaḥ
5.35.48
yajño dānam adhyayanaṃ tapaś ca; catvāry etāny anvavetāni sadbhiḥ damaḥ satyam ārjavam ānṛśaṃsyaṃ; catvāry etāny anvavayanti santaḥ
5.35.49
na sā sabhā yatra na santi vṛddhā; na te vṛddhā ye na vadanti dharmam nāsau dharmo yatra na satyam asti; na tat satyaṃ yac chalenānuviddham
5.35.50
satyaṃ rūpaṃ śrutaṃ vidyā kaulyaṃ śīlaṃ balaṃ dhanam śauryaṃ ca citrabhāṣyaṃ ca daśa saṃsargayonayaḥ
5.35.51
pāpaṃ kurvan pāpakīrtiḥ pāpam evāśnute phalam puṇyaṃ kurvan puṇyakīrtiḥ puṇyam evāśnute phalam
5.35.52
pāpaṃ prajñāṃ nāśayati kriyamāṇaṃ punaḥ punaḥ naṣṭaprajñaḥ pāpam eva nityam ārabhate naraḥ
5.35.53
puṇyaṃ prajñāṃ vardhayati kriyamāṇaṃ punaḥ punaḥ vṛddhaprajñaḥ puṇyam eva nityam ārabhate naraḥ
5.35.54
asūyako dandaśūko niṣṭhuro vairakṛn naraḥ sa kṛcchraṃ mahad āpnoti nacirāt pāpam ācaran
5.35.55
anasūyaḥ kṛtaprajñaḥ śobhanāny ācaran sadā akṛcchrāt sukham āpnoti sarvatra ca virājate
5.35.56
prajñām evāgamayati yaḥ prājñebhyaḥ sa paṇḍitaḥ prājño hy avāpya dharmārthau śaknoti sukham edhitum
5.35.57
divasenaiva tat kuryād yena rātrau sukhaṃ vaset aṣṭamāsena tat kuryād yena varṣāḥ sukhaṃ vaset
5.35.58
pūrve vayasi tat kuryād yena vṛddhaḥ sukhaṃ vaset yāvajjīvena tat kuryād yena pretya sukhaṃ vaset
5.35.59
jīrṇam annaṃ praśaṃsanti bhāryāṃ ca gatayauvanām śūraṃ vigatasaṃgrāmaṃ gatapāraṃ tapasvinam
5.35.60
dhanenādharmalabdhena yac chidram apidhīyate asaṃvṛtaṃ tad bhavati tato 'nyad avadīryate
5.35.61
gurur ātmavatāṃ śāstā śāstā rājā durātmanām atha pracchannapāpānāṃ śāstā vaivasvato yamaḥ
5.35.62
ṛṣīṇāṃ ca nadīnāṃ ca kulānāṃ ca mahātmanām prabhavo nādhigantavyaḥ strīṇāṃ duścaritasya ca
5.35.63
dvijātipūjābhirato dātā jñātiṣu cārjavī kṣatriyaḥ svargabhāg rājaṃś ciraṃ pālayate mahīm
5.35.64
suvarṇapuṣpāṃ pṛthivīṃ cinvanti puruṣās trayaḥ śūraś ca kṛtavidyaś ca yaś ca jānāti sevitum
5.35.65
buddhiśreṣṭhāni karmāṇi bāhumadhyāni bhārata tāni jaṅghājaghanyāni bhārapratyavarāṇi ca
5.35.66
duryodhane ca śakunau mūḍhe duḥśāsane tathā karṇe caiśvaryam ādhāya kathaṃ tvaṃ bhūtim icchasi
5.35.67
sarvair guṇair upetāś ca pāṇḍavā bharatarṣabha pitṛvat tvayi vartante teṣu vartasva putravat
5.36.1
vidura uvāca atraivodāharantīmam itihāsaṃ purātanam ātreyasya ca saṃvādaṃ sādhyānāṃ ceti naḥ śrutam
5.36.2
carantaṃ haṃsarūpeṇa maharṣiṃ saṃśitavratam sādhyā devā mahāprājñaṃ paryapṛcchanta vai purā
5.36.3
sādhyā devā vayam asmo maharṣe; dṛṣṭvā bhavantaṃ na śaknumo 'numātum śrutena dhīro buddhimāṃs tvaṃ mato naḥ; kāvyāṃ vācaṃ vaktum arhasy udārām
5.36.4
haṃsa uvāca etat kāryam amarāḥ saṃśrutaṃ me; dhṛtiḥ śamaḥ satyadharmānuvṛttiḥ granthiṃ vinīya hṛdayasya sarvaṃ; priyāpriye cātmavaśaṃ nayīta
5.36.5
ākruśyamāno nākrośen manyur eva titikṣitaḥ ākroṣṭāraṃ nirdahati sukṛtaṃ cāsya vindati
5.36.6
nākrośī syān nāvamānī parasya; mitradrohī nota nīcopasevī na cātimānī na ca hīnavṛtto; rūkṣāṃ vācaṃ ruśatīṃ varjayīta
5.36.7
marmāṇy asthīni hṛdayaṃ tathāsūn; ghorā vāco nirdahantīha puṃsām tasmād vācaṃ ruśatīṃ rūkṣarūpāṃ; dharmārāmo nityaśo varjayīta
5.36.8
aruṃtudaṃ paruṣaṃ rūkṣavācaṃ; vākkaṇṭakair vitudantaṃ manuṣyān vidyād alakṣmīkatamaṃ janānāṃ; mukhe nibaddhāṃ nirṛtiṃ vahantam
5.36.9
paraś ced enam adhividhyeta bāṇair; bhṛśaṃ sutīkṣṇair analārkadīptaiḥ viricyamāno 'py atiricyamāno; vidyāt kaviḥ sukṛtaṃ me dadhāti
5.36.10
yadi santaṃ sevate yady asantaṃ; tapasvinaṃ yadi vā stenam eva vāso yathā raṅgavaśaṃ prayāti; tathā sa teṣāṃ vaśam abhyupaiti
5.36.11
vādaṃ tu yo na pravaden na vādayed; yo nāhataḥ pratihanyān na ghātayet yo hantukāmasya na pāpam icchet; tasmai devāḥ spṛhayanty āgatāya
5.36.12
avyāhṛtaṃ vyāhṛtāc chreya āhuḥ; satyaṃ vaded vyāhṛtaṃ tad dvitīyam priyaṃ vaded vyāhṛtaṃ tat tṛtīyaṃ; dharmyaṃ vaded vyāhṛtaṃ tac caturtham
5.36.13
yādṛśaiḥ saṃvivadate yādṛśāṃś copasevate yādṛg icchec ca bhavituṃ tādṛg bhavati pūruṣaḥ
5.36.14
yato yato nivartate tatas tato vimucyate nivartanād dhi sarvato na vetti duḥkham aṇv api
5.36.15
na jīyate nota jigīṣate 'nyān; na vairakṛc cāpratighātakaś ca nindāpraśaṃsāsu samasvabhāvo; na śocate hṛṣyati naiva cāyam
5.36.16
bhāvam icchati sarvasya nābhāve kurute matim satyavādī mṛdur dānto yaḥ sa uttamapūruṣaḥ
5.36.17
nānarthakaṃ sāntvayati pratijñāya dadāti ca rāddhāparāddhe jānāti yaḥ sa madhyamapūruṣaḥ
5.36.18
duḥśāsanas tūpahantā na śāstā; nāvartate manyuvaśāt kṛtaghnaḥ na kasya cin mitram atho durātmā; kalāś caitā adhamasyeha puṃsaḥ
5.36.19
na śraddadhāti kalyāṇaṃ parebhyo 'py ātmaśaṅkitaḥ nirākaroti mitrāṇi yo vai so 'dhamapūruṣaḥ
5.36.20
uttamān eva seveta prāpte kāle tu madhyamān adhamāṃs tu na seveta ya icchec chreya ātmanaḥ
5.36.21
prāpnoti vai vittam asadbalena; nityotthānāt prajñayā pauruṣeṇa na tv eva samyag labhate praśaṃsāṃ; na vṛttam āpnoti mahākulānām
5.36.22
dhṛtarāṣṭra uvāca mahākulānāṃ spṛhayanti devā; dharmārthavṛddhāś ca bahuśrutāś ca pṛcchāmi tvāṃ vidura praśnam etaṃ; bhavanti vai kāni mahākulāni
5.36.23
vidura uvāca tapo damo brahmavit tvaṃ vitānāḥ; puṇyā vivāhāḥ satatānnadānam yeṣv evaite sapta guṇā bhavanti; samyag vṛttās tāni mahākulāni
5.36.24
yeṣāṃ na vṛttaṃ vyathate na yonir; vṛttaprasādena caranti dharmam ye kīrtim icchanti kule viśiṣṭāṃ; tyaktānṛtās tāni mahākulāni
5.36.25
anijyayāvivāhaiś ca vedasyotsādanena ca kulāny akulatāṃ yānti dharmasyātikrameṇa ca
5.36.26
devadravyavināśena brahmasvaharaṇena ca kulāny akulatāṃ yānti brāhmaṇātikrameṇa ca
5.36.27
brāhmaṇānāṃ paribhavāt parivādāc ca bhārata kulāny akulatāṃ yānti nyāsāpaharaṇena ca
5.36.28
kulāni samupetāni gobhiḥ puruṣato 'śvataḥ kulasaṃkhyāṃ na gacchanti yāni hīnāni vṛttataḥ
5.36.29
vṛttatas tv avihīnāni kulāny alpadhanāny api kulasaṃkhyāṃ tu gacchanti karṣanti ca mahad yaśaḥ
5.36.30
mā naḥ kule vairakṛt kaś cid astu; rājāmātyo mā parasvāpahārī mitradrohī naikṛtiko 'nṛtī vā; pūrvāśī vā pitṛdevātithibhyaḥ
5.36.31
yaś ca no brāhmaṇaṃ hanyād yaś ca no brāhmaṇān dviṣet na naḥ sa samitiṃ gacched yaś ca no nirvapet kṛṣim
5.36.32
tṛṇāni bhūmir udakaṃ vāk caturthī ca sūnṛtā satām etāni geheṣu nocchidyante kadā cana
5.36.33
śraddhayā parayā rājann upanītāni satkṛtim pravṛttāni mahāprājña dharmiṇāṃ puṇyakarmaṇām
5.36.34
sūkṣmo 'pi bhāraṃ nṛpate syandano vai; śakto voḍhuṃ na tathānye mahījāḥ evaṃ yuktā bhārasahā bhavanti; mahākulīnā na tathānye manuṣyāḥ
5.36.35
na tan mitraṃ yasya kopād bibheti; yad vā mitraṃ śaṅkitenopacaryam yasmin mitre pitarīvāśvasīta; tad vai mitraṃ saṃgatānītarāṇi
5.36.36
yadi ced apy asaṃbandho mitrabhāvena vartate sa eva bandhus tan mitraṃ sā gatis tatparāyaṇam
5.36.37
calacittasya vai puṃso vṛddhān anupasevataḥ pāriplavamater nityam adhruvo mitrasaṃgrahaḥ
5.36.38
calacittam anātmānam indriyāṇāṃ vaśānugam arthāḥ samativartante haṃsāḥ śuṣkaṃ saro yathā
5.36.39
akasmād eva kupyanti prasīdanty animittataḥ śīlam etad asādhūnām abhraṃ pāriplavaṃ yathā
5.36.40
satkṛtāś ca kṛtārthāś ca mitrāṇāṃ na bhavanti ye tān mṛtān api kravyādāḥ kṛtaghnān nopabhuñjate
5.36.41
arthayed eva mitrāṇi sati vāsati vā dhane nānarthayan vijānāti mitrāṇāṃ sāraphalgutām
5.36.42
saṃtāpād bhraśyate rūpaṃ saṃtāpād bhraśyate balam saṃtāpād bhraśyate jñānaṃ saṃtāpād vyādhim ṛcchati
5.36.43
anavāpyaṃ ca śokena śarīraṃ copatapyate amitrāś ca prahṛṣyanti mā sma śoke manaḥ kṛthāḥ
5.36.44
punar naro mriyate jāyate ca; punar naro hīyate vardhate punaḥ punar naro yācati yācyate ca; punar naraḥ śocate śocyate punaḥ
5.36.45
sukhaṃ ca duḥkhaṃ ca bhavābhavau ca; lābhālābhau maraṇaṃ jīvitaṃ ca paryāyaśaḥ sarvam iha spṛśanti; tasmād dhīro naiva hṛṣyen na śocet
5.36.46
calāni hīmāni ṣaḍindriyāṇi; teṣāṃ yad yad vartate yatra yatra tatas tataḥ sravate buddhir asya; chidrodakumbhād iva nityam ambhaḥ
5.36.47
dhṛtarāṣṭra uvāca tanur ucchaḥ śikhī rājā mithyopacarito mayā mandānāṃ mama putrāṇāṃ yuddhenāntaṃ kariṣyati
5.36.48
nityodvignam idaṃ sarvaṃ nityodvignam idaṃ manaḥ yat tat padam anudvignaṃ tan me vada mahāmate
5.36.49
vidura uvāca nānyatra vidyātapasor nānyatrendriyanigrahāt nānyatra lobhasaṃtyāgāc chāntiṃ paśyāmi te 'nagha
5.36.50
buddhyā bhayaṃ praṇudati tapasā vindate mahat guruśuśrūṣayā jñānaṃ śāntiṃ tyāgena vindati
5.36.51
anāśritā dānapuṇyaṃ vedapuṇyam anāśritāḥ rāgadveṣavinirmuktā vicarantīha mokṣiṇaḥ
5.36.52
svadhītasya suyuddhasya sukṛtasya ca karmaṇaḥ tapasaś ca sutaptasya tasyānte sukham edhate
5.36.53
svāstīrṇāni śayanāni prapannā; na vai bhinnā jātu nidrāṃ labhante na strīṣu rājan ratim āpnuvanti; na māgadhaiḥ stūyamānā na sūtaiḥ
5.36.54
na vai bhinnā jātu caranti dharmaṃ; na vai sukhaṃ prāpnuvantīha bhinnāḥ na vai bhinnā gauravaṃ mānayanti; na vai bhinnāḥ praśamaṃ rocayanti
5.36.55
na vai teṣāṃ svadate pathyam uktaṃ; yogakṣemaṃ kalpate nota teṣām bhinnānāṃ vai manujendra parāyaṇaṃ; na vidyate kiṃ cid anyad vināśāt
5.36.56
saṃbhāvyaṃ goṣu saṃpannaṃ saṃbhāvyaṃ brāhmaṇe tapaḥ saṃbhāvyaṃ strīṣu cāpalyaṃ saṃbhāvyaṃ jñātito bhayam
5.36.57
tantavo 'py āyatā nityaṃ tantavo bahulāś ca te bahūn bahutvād āyāsān sahantīty upamā satām
5.36.58
dhūmāyante vyapetāni jvalanti sahitāni ca dhṛtarāṣṭrolmukānīva jñātayo bharatarṣabha
5.36.59
brāhmaṇeṣu ca ye śūrāḥ strīṣu jñātiṣu goṣu ca vṛntād iva phalaṃ pakvaṃ dhṛtarāṣṭra patanti te
5.36.60
mahān apy ekajo vṛkṣo balavān supratiṣṭhitaḥ prasahya eva vātena śākhāskandhaṃ vimarditam
5.36.61
atha ye sahitā vṛkṣāḥ saṃghaśaḥ supratiṣṭhitāḥ te hi śīghratamān vātān sahante 'nyonyasaṃśrayāt
5.36.62
evaṃ manuṣyam apy ekaṃ guṇair api samanvitam śakyaṃ dviṣanto manyante vāyur drumam ivaikajam
5.36.63
anyonyasamupaṣṭambhād anyonyāpāśrayeṇa ca jñātayaḥ saṃpravardhante sarasīvotpalāny uta
5.36.64
avadhyā brāhmaṇā gāvaḥ striyo bālāś ca jñātayaḥ yeṣāṃ cānnāni bhuñjīta ye ca syuḥ śaraṇāgatāḥ
5.36.65
na manuṣye guṇaḥ kaś cid anyo dhanavatām api anāturatvād bhadraṃ te mṛtakalpā hi rogiṇaḥ
5.36.66
avyādhijaṃ kaṭukaṃ śīrṣarogaṃ; pāpānubandhaṃ paruṣaṃ tīkṣṇam ugram satāṃ peyaṃ yan na pibanty asanto; manyuṃ mahārāja piba praśāmya
5.36.67
rogārditā na phalāny ādriyante; na vai labhante viṣayeṣu tattvam duḥkhopetā rogiṇo nityam eva; na budhyante dhanabhogān na saukhyam
5.36.68
purā hy ukto nākaros tvaṃ vaco me; dyūte jitāṃ draupadīṃ prekṣya rājan duryodhanaṃ vārayety akṣavatyāṃ; kitavatvaṃ paṇḍitā varjayanti
5.36.69
na tad balaṃ yan mṛdunā virudhyate; miśro dharmas tarasā sevitavyaḥ pradhvaṃsinī krūrasamāhitā śrīr; mṛduprauḍhā gacchati putrapautrān
5.36.70
dhārtarāṣṭrāḥ pāṇḍavān pālayantu; pāṇḍoḥ sutās tava putrāṃś ca pāntu ekārimitrāḥ kuravo hy ekamantrā; jīvantu rājan sukhinaḥ samṛddhāḥ
5.36.71
meḍhībhūtaḥ kauravāṇāṃ tvam adya; tvayy ādhīnaṃ kurukulam ājamīḍha pārthān bālān vanavāsaprataptān; gopāyasva svaṃ yaśas tāta rakṣan
5.36.72
saṃdhatsva tvaṃ kauravān pāṇḍuputrair; mā te 'ntaraṃ ripavaḥ prārthayantu satye sthitās te naradeva sarve; duryodhanaṃ sthāpaya tvaṃ narendra
5.37.1
vidura uvāca saptadaśemān rājendra manuḥ svāyaṃbhuvo 'bravīt vaicitravīrya puruṣān ākāśaṃ muṣṭibhir ghnataḥ
5.37.2
tān evendrasya hi dhanur anāmyaṃ namato 'bravīt atho marīcinaḥ pādān anāmyān namatas tathā
5.37.3
yaś cāśiṣyaṃ śāsati yaś ca kupyate; yaś cātivelaṃ bhajate dviṣantam striyaś ca yo 'rakṣati bhadram astu te; yaś cāyācyaṃ yācati yaś ca katthate
5.37.4
yaś cābhijātaḥ prakaroty akāryaṃ; yaś cābalo balinā nityavairī aśraddadhānāya ca yo bravīti; yaś cākāmyaṃ kāmayate narendra
5.37.5
vadhvā hāsaṃ śvaśuro yaś ca manyate; vadhvā vasann uta yo mānakāmaḥ parakṣetre nirvapati yaś ca bījaṃ; striyaṃ ca yaḥ parivadate 'tivelam
5.37.6
yaś caiva labdhvā na smarāmīty uvāca; dattvā ca yaḥ katthati yācyamānaḥ yaś cāsataḥ sāntvam upāsatīha; ete 'nuyānty anilaṃ pāśahastāḥ
5.37.7
yasmin yathā vartate yo manuṣyas; tasmiṃs tathā vartitavyaṃ sa dharmaḥ māyācāro māyayā vartitavyaḥ; sādhv ācāraḥ sādhunā pratyudeyaḥ
5.37.8
dhṛtarāṣṭra uvāca śatāyur uktaḥ puruṣaḥ sarvavedeṣu vai yadā nāpnoty atha ca tat sarvam āyuḥ keneha hetunā
5.37.9
vidura uvāca ativādo 'timānaś ca tathātyāgo narādhipa krodhaś cātivivitsā ca mitradrohaś ca tāni ṣaṭ
5.37.10
eta evāsayas tīkṣṇāḥ kṛntanty āyūṃṣi dehinām etāni mānavān ghnanti na mṛtyur bhadram astu te
5.37.11
viśvastasyaiti yo dārān yaś cāpi gurutalpagaḥ vṛṣalīpatir dvijo yaś ca pānapaś caiva bhārata
5.37.12
śaraṇāgatahā caiva sarve brahmahaṇaiḥ samāḥ etaiḥ sametya kartavyaṃ prāyaścittam iti śrutiḥ
5.37.13
gṛhī vadānyo 'napaviddhavākyaḥ; śeṣānnabhoktāpy avihiṃsakaś ca nānarthakṛt tyaktakaliḥ kṛtajñaḥ; satyo mṛduḥ svargam upaiti vidvān
5.37.14
sulabhāḥ puruṣā rājan satataṃ priyavādinaḥ apriyasya tu pathyasya vaktā śrotā ca durlabhaḥ
5.37.15
yo hi dharmaṃ vyapāśritya hitvā bhartuḥ priyāpriye apriyāṇy āha pathyāni tena rājā sahāyavān
5.37.16
tyajet kulārthe puruṣaṃ grāmasyārthe kulaṃ tyajet grāmaṃ janapadasyārthe ātmārthe pṛthivīṃ tyajet
5.37.17
āpadarthaṃ dhanaṃ rakṣed dārān rakṣed dhanair api ātmānaṃ satataṃ rakṣed dārair api dhanair api
5.37.18
uktaṃ mayā dyūtakāle 'pi rājan; naivaṃ yuktaṃ vacanaṃ prātipīya tadauṣadhaṃ pathyam ivāturasya; na rocate tava vaicitravīrya
5.37.19
kākair imāṃś citrabarhān mayūrān; parājaiṣṭhāḥ pāṇḍavān dhārtarāṣṭraiḥ hitvā siṃhān kroṣṭukān gūhamānaḥ; prāpte kāle śocitā tvaṃ narendra
5.37.20
yas tāta na krudhyati sarvakālaṃ; bhṛtyasya bhaktasya hite ratasya tasmin bhṛtyā bhartari viśvasanti; na cainam āpatsu parityajanti
5.37.21
na bhṛtyānāṃ vṛttisaṃrodhanena; bāhyaṃ janaṃ saṃjighṛkṣed apūrvam tyajanti hy enam ucitāvaruddhāḥ; snigdhā hy amātyāḥ parihīnabhogāḥ
5.37.22
kṛtyāni pūrvaṃ parisaṃkhyāya sarvāṇy; āyavyayāv anurūpāṃ ca vṛttim saṃgṛhṇīyād anurūpān sahāyān; sahāyasādhyāni hi duṣkarāṇi
5.37.23
abhiprāyaṃ yo viditvā tu bhartuḥ; sarvāṇi kāryāṇi karoty atandrīḥ vaktā hitānām anurakta āryaḥ; śaktijña ātmeva hi so 'nukampyaḥ
5.37.24
vākyaṃ tu yo nādriyate 'nuśiṣṭaḥ; pratyāha yaś cāpi niyujyamānaḥ prajñābhimānī pratikūlavādī; tyājyaḥ sa tādṛk tvarayaiva bhṛtyaḥ
5.37.25
astabdham aklībam adīrghasūtraṃ; sānukrośaṃ ślakṣṇam ahāryam anyaiḥ arogajātīyam udāravākyaṃ; dūtaṃ vadanty aṣṭaguṇopapannam
5.37.26
na viśvāsāj jātu parasya gehaṃ; gacchen naraś cetayāno vikāle na catvare niśi tiṣṭhen nigūḍho; na rājanyāṃ yoṣitaṃ prārthayīta
5.37.27
na nihnavaṃ satragatasya gacchet; saṃsṛṣṭamantrasya kusaṃgatasya na ca brūyān nāśvasāmi tvayīti; sakāraṇaṃ vyapadeśaṃ tu kuryāt
5.37.28
ghṛṇī rājā puṃścalī rājabhṛtyaḥ; putro bhrātā vidhavā bālaputrā senājīvī coddhṛtabhakta eva; vyavahāre vai varjanīyāḥ syur ete
5.37.29
guṇā daśa snānaśīlaṃ bhajante; balaṃ rūpaṃ svaravarṇapraśuddhiḥ sparśaś ca gandhaś ca viśuddhatā ca; śrīḥ saukumāryaṃ pravarāś ca nāryaḥ
5.37.30
guṇāś ca ṣaṇmitabhuktaṃ bhajante; ārogyam āyuś ca sukhaṃ balaṃ ca anāvilaṃ cāsya bhaved apatyaṃ; na cainam ādyūna iti kṣipanti
5.37.31
akarmaśīlaṃ ca mahāśanaṃ ca; lokadviṣṭaṃ bahumāyaṃ nṛśaṃsam adeśakālajñam aniṣṭaveṣam; etān gṛhe na prativāsayīta
5.37.32
kadaryam ākrośakam aśrutaṃ ca; varākasaṃbhūtam amānyamāninam niṣṭhūriṇaṃ kṛtavairaṃ kṛtaghnam; etān bhṛśārto 'pi na jātu yācet
5.37.33
saṃkliṣṭakarmāṇam atipravādaṃ; nityānṛtaṃ cādṛḍhabhaktikaṃ ca vikṛṣṭarāgaṃ bahumāninaṃ cāpy; etān na seveta narādhamān ṣaṭ
5.37.34
sahāyabandhanā hy arthāḥ sahāyāś cārthabandhanāḥ anyonyabandhanāv etau vinānyonyaṃ na sidhyataḥ
5.37.35
utpādya putrān anṛṇāṃś ca kṛtvā; vṛttiṃ ca tebhyo 'nuvidhāya kāṃ cit sthāne kumārīḥ pratipādya sarvā; araṇyasaṃstho munivad bubhūṣet
5.37.36
hitaṃ yat sarvabhūtānām ātmanaś ca sukhāvaham tat kuryād īśvaro hy etan mūlaṃ dharmārthasiddhaye
5.37.37
buddhiḥ prabhāvas tejaś ca sattvam utthānam eva ca vyavasāyaś ca yasya syāt tasyāvṛttibhayaṃ kutaḥ
5.37.38
paśya doṣān pāṇḍavair vigrahe tvaṃ; yatra vyatherann api devāḥ saśakrāḥ putrair vairaṃ nityam udvignavāso; yaśaḥpraṇāśo dviṣatāṃ ca harṣaḥ
5.37.39
bhīṣmasya kopas tava cendrakalpa; droṇasya rājñaś ca yudhiṣṭhirasya utsādayel lokam imaṃ pravṛddhaḥ; śveto grahas tiryag ivāpatan khe
5.37.40
tava putraśataṃ caiva karṇaḥ pañca ca pāṇḍavāḥ pṛthivīm anuśāseyur akhilāṃ sāgarāmbarām
5.37.41
dhārtarāṣṭrā vanaṃ rājan vyāghrāḥ pāṇḍusutā matāḥ mā vanaṃ chindhi savyāghraṃ mā vyāghrān nīnaśo vanāt
5.37.42
na syād vanam ṛte vyāghrān vyāghrā na syur ṛte vanam vanaṃ hi rakṣyate vyāghrair vyāghrān rakṣati kānanam
5.37.43
na tathecchanty akalyāṇāḥ pareṣāṃ vedituṃ guṇān yathaiṣāṃ jñātum icchanti nairguṇyaṃ pāpacetasaḥ
5.37.44
arthasiddhiṃ parām icchan dharmam evāditaś caret na hi dharmād apaity arthaḥ svargalokād ivāmṛtam
5.37.45
yasyātmā virataḥ pāpāt kalyāṇe ca niveśitaḥ tena sarvam idaṃ buddhaṃ prakṛtir vikṛtiś ca yā
5.37.46
yo dharmam arthaṃ kāmaṃ ca yathākālaṃ niṣevate dharmārthakāmasaṃyogaṃ so 'mutreha ca vindati
5.37.47
saṃniyacchati yo vegam utthitaṃ krodhaharṣayoḥ sa śriyo bhājanaṃ rājan yaś cāpatsu na muhyati
5.37.48
balaṃ pañcavidhaṃ nityaṃ puruṣāṇāṃ nibodha me yat tu bāhubalaṃ nāma kaniṣṭhaṃ balam ucyate
5.37.49
amātyalābho bhadraṃ te dvitīyaṃ balam ucyate dhanalābhas tṛtīyaṃ tu balam āhur jigīṣavaḥ
5.37.50
yat tv asya sahajaṃ rājan pitṛpaitāmahaḥ balam abhijātabalaṃ nāma tac caturthaṃ balaṃ smṛtam
5.37.51
yena tv etāni sarvāṇi saṃgṛhītāni bhārata yad balānāṃ balaṃ śreṣṭhaṃ tat prajñābalam ucyate
5.37.52
mahate yo 'pakārāya narasya prabhaven naraḥ tena vairaṃ samāsajya dūrastho 'smīti nāśvaset
5.37.53
strīṣu rājasu sarpeṣu svādhyāye śatruseviṣu bhoge cāyuṣi viśvāsaṃ kaḥ prājñaḥ kartum arhati
5.37.54
prajñāśareṇābhihatasya jantoś; cikitsakāḥ santi na cauṣadhāni na homamantrā na ca maṅgalāni; nātharvaṇā nāpy agadāḥ susiddhāḥ
5.37.55
sarpaś cāgniś ca siṃhaś ca kulaputraś ca bhārata nāvajñeyā manuṣyeṇa sarve te hy atitejasaḥ
5.37.56
agnis tejo mahal loke gūḍhas tiṣṭhati dāruṣu na copayuṅkte tad dāru yāvan no dīpyate paraiḥ
5.37.57
sa eva khalu dārubhyo yadā nirmathya dīpyate tadā tac ca vanaṃ cānyan nirdahaty āśu tejasā
5.37.58
evam eva kule jātāḥ pāvakopamatejasaḥ kṣamāvanto nirākārāḥ kāṣṭhe 'gnir iva śerate
5.37.59
latādharmā tvaṃ saputraḥ śālāḥ pāṇḍusutā matāḥ na latā vardhate jātu mahādrumam anāśritā
5.37.60
vanaṃ rājaṃs tvaṃ saputro 'mbikeya; siṃhān vane pāṇḍavāṃs tāta viddhi siṃhair vihīnaṃ hi vanaṃ vinaśyet; siṃhā vinaśyeyur ṛte vanena
5.38.1
vidura uvāca ūrdhvaṃ prāṇā hy utkrāmanti yūnaḥ sthavira āyati pratyutthānābhivādābhyāṃ punas tān pratipadyate
5.38.2
pīṭhaṃ dattvā sādhave 'bhyāgatāya; ānīyāpaḥ parinirṇijya pādau sukhaṃ pṛṣṭvā prativedyātmasaṃsthaṃ; tato dadyād annam avekṣya dhīraḥ
5.38.3
yasyodakaṃ madhuparkaṃ ca gāṃ ca; namantravit pratigṛhṇāti gehe lobhād bhayād arthakārpaṇyato vā; tasyānarthaṃ jīvitam āhur āryāḥ
5.38.4
cikitsakaḥ śalyakartāvakīrṇī; stenaḥ krūro madyapo bhrūṇahā ca senājīvī śrutivikrāyakaś ca; bhṛśaṃ priyo 'py atithir nodakārhaḥ
5.38.5
avikreyaṃ lavaṇaṃ pakvam annaṃ; dadhi kṣīraṃ madhu tailaṃ ghṛtaṃ ca tilā māṃsaṃ mūlaphalāni śākaṃ; raktaṃ vāsaḥ sarvagandhā guḍaś ca
5.38.6
aroṣaṇo yaḥ samaloṣṭakāñcanaḥ; prahīṇaśoko gatasaṃdhivigrahaḥ nindāpraśaṃsoparataḥ priyāpriye; carann udāsīnavad eṣa bhikṣukaḥ
5.38.7
nīvāramūleṅgudaśākavṛttiḥ; susaṃyatātmāgnikāryeṣv acodyaḥ vane vasann atithiṣv apramatto; dhuraṃdharaḥ puṇyakṛd eṣa tāpasaḥ
5.38.8
apakṛtvā buddhimato dūrastho 'smīti nāśvaset dīrghau buddhimato bāhū yābhyāṃ hiṃsati hiṃsitaḥ
5.38.9
na viśvased aviśvaste viśvaste nātiviśvaset viśvāsād bhayam utpannaṃ mūlāny api nikṛntati
5.38.10
anīrṣyur guptadāraḥ syāt saṃvibhāgī priyaṃvadaḥ ślakṣṇo madhuravāk strīṇāṃ na cāsāṃ vaśago bhavet
5.38.11
pūjanīyā mahābhāgāḥ puṇyāś ca gṛhadīptayaḥ striyaḥ śriyo gṛhasyoktās tasmād rakṣyā viśeṣataḥ
5.38.12
pitur antaḥpuraṃ dadyān mātur dadyān mahānasam goṣu cātmasamaṃ dadyāt svayam eva kṛṣiṃ vrajet bhṛtyair vaṇijyācāraṃ ca putraiḥ seveta brāhmaṇān
5.38.13
adbhyo 'gnir brahmataḥ kṣatram aśmano loham utthitam teṣāṃ sarvatragaṃ tejaḥ svāsu yoniṣu śāmyati
5.38.14
nityaṃ santaḥ kule jātāḥ pāvakopamatejasaḥ kṣamāvanto nirākārāḥ kāṣṭhe 'gnir iva śerate
5.38.15
yasya mantraṃ na jānanti bāhyāś cābhyantarāś ca ye sa rājā sarvataścakṣuś ciram aiśvaryam aśnute
5.38.16
kariṣyan na prabhāṣeta kṛtāny eva ca darśayet dharmakāmārthakāryāṇi tathā mantro na bhidyate
5.38.17
giripṛṣṭham upāruhya prāsādaṃ vā rahogataḥ araṇye niḥśalāke vā tatra mantro vidhīyate
5.38.18
nāsuhṛt paramaṃ mantraṃ bhāratārhati veditum apaṇḍito vāpi suhṛt paṇḍito vāpy anātmavān amātye hy arthalipsā ca mantrarakṣaṇam eva ca
5.38.19
kṛtāni sarvakāryāṇi yasya vā pārṣadā viduḥ gūḍhamantrasya nṛpates tasya siddhir asaṃśayam
5.38.20
apraśastāni karmāṇi yo mohād anutiṣṭhati sa teṣāṃ viparibhraṃśe bhraśyate jīvitād api
5.38.21
karmaṇāṃ tu praśastānām anuṣṭhānaṃ sukhāvaham teṣām evānanuṣṭhānaṃ paścāttāpakaraṃ mahat
5.38.22
sthānavṛddhikṣayajñasya ṣāḍguṇyaviditātmanaḥ anavajñātaśīlasya svādhīnā pṛthivī nṛpa
5.38.23
amoghakrodhaharṣasya svayaṃ kṛtyānvavekṣiṇaḥ ātmapratyayakośasya vasudheyaṃ vasuṃdharā
5.38.24
nāmamātreṇa tuṣyeta chatreṇa ca mahīpatiḥ bhṛtyebhyo visṛjed arthān naikaḥ sarvaharo bhavet
5.38.25
brāhmaṇo brāhmaṇaṃ veda bhartā veda striyaṃ tathā amātyaṃ nṛpatir veda rājā rājānam eva ca
5.38.26
na śatrur aṅkam āpanno moktavyo vadhyatāṃ gataḥ ahatād dhi bhayaṃ tasmāj jāyate nacirād iva
5.38.27
daivateṣu ca yatnena rājasu brāhmaṇeṣu ca niyantavyaḥ sadā krodho vṛddhabālātureṣu ca
5.38.28
nirarthaṃ kalahaṃ prājño varjayen mūḍhasevitam kīrtiṃ ca labhate loke na cānarthena yujyate
5.38.29
prasādo niṣphalo yasya krodhaś cāpi nirarthakaḥ na taṃ bhartāram icchanti ṣaṇḍhaṃ patim iva striyaḥ
5.38.30
na buddhir dhanalābhāya na jāḍyam asamṛddhaye lokaparyāyavṛttāntaṃ prājño jānāti netaraḥ
5.38.31
vidyāśīlavayovṛddhān buddhivṛddhāṃś ca bhārata dhanābhijanavṛddhāṃś ca nityaṃ mūḍho 'vamanyate
5.38.32
anāryavṛttam aprājñam asūyakam adhārmikam anarthāḥ kṣipram āyānti vāgduṣṭaṃ krodhanaṃ tathā
5.38.33
avisaṃvādanaṃ dānaṃ samayasyāvyatikramaḥ āvartayanti bhūtāni samyak praṇihitā ca vāk
5.38.34
avisaṃvādako dakṣaḥ kṛtajño matimān ṛjuḥ api saṃkṣīṇakośo 'pi labhate parivāraṇam
5.38.35
dhṛtiḥ śamo damaḥ śaucaṃ kāruṇyaṃ vāg aniṣṭhurā mitrāṇāṃ cānabhidrohaḥ saptaitāḥ samidhaḥ śriyaḥ
5.38.36
asaṃvibhāgī duṣṭātmā kṛtaghno nirapatrapaḥ tādṛṅ narādhamo loke varjanīyo narādhipa
5.38.37
na sa rātrau sukhaṃ śete sasarpa iva veśmani yaḥ kopayati nirdoṣaṃ sadoṣo 'bhyantaraṃ janam
5.38.38
yeṣu duṣṭeṣu doṣaḥ syād yogakṣemasya bhārata sadā prasādanaṃ teṣāṃ devatānām ivācaret
5.38.39
ye 'rthāḥ strīṣu samāsaktāḥ prathamotpatiteṣu ca ye cānāryasamāsaktāḥ sarve te saṃśayaṃ gatāḥ
5.38.40
yatra strī yatra kitavo yatra bālo 'nuśāsti ca majjanti te 'vaśā deśā nadyām aśmaplavā iva
5.38.41
prayojaneṣu ye saktā na viśeṣeṣu bhārata tān ahaṃ paṇḍitān manye viśeṣā hi prasaṅginaḥ
5.38.42
yaṃ praśaṃsanti kitavā yaṃ praśaṃsanti cāraṇāḥ yaṃ praśaṃsanti bandhakyo na sa jīvati mānavaḥ
5.38.43
hitvā tān parameṣvāsān pāṇḍavān amitaujasaḥ āhitaṃ bhārataiśvaryaṃ tvayā duryodhane mahat
5.38.44
taṃ drakṣyasi paribhraṣṭaṃ tasmāt tvaṃ nacirād iva aiśvaryamadasaṃmūḍhaṃ baliṃ lokatrayād iva
5.39.1
dhṛtarāṣṭra uvāca anīśvaro 'yaṃ puruṣo bhavābhave; sūtraprotā dārumayīva yoṣā dhātrā tu diṣṭasya vaśe kilāyaṃ; tasmād vada tvaṃ śravaṇe dhṛto 'ham
5.39.2
vidura uvāca aprāptakālaṃ vacanaṃ bṛhaspatir api bruvan labhate buddhyavajñānam avamānaṃ ca bhārata
5.39.3
priyo bhavati dānena priyavādena cāparaḥ mantraṃ mūlabalenānyo yaḥ priyaḥ priya eva saḥ
5.39.4
dveṣyo na sādhur bhavati na medhāvī na paṇḍitaḥ priye śubhāni karmāṇi dveṣye pāpāni bhārata
5.39.5
na sa kṣayo mahārāja yaḥ kṣayo vṛddhim āvahet kṣayaḥ sa tv iha mantavyo yaṃ labdhvā bahu nāśayet
5.39.6
samṛddhā guṇataḥ ke cid bhavanti dhanato 'pare dhanavṛddhān guṇair hīnān dhṛtarāṣṭra vivarjayet
5.39.7
dhṛtarāṣṭra uvāca sarvaṃ tvam āyatīyuktaṃ bhāṣase prājñasaṃmatam na cotsahe sutaṃ tyaktuṃ yato dharmas tato jayaḥ
5.39.8
vidura uvāca svabhāvaguṇasaṃpanno na jātu vinayānvitaḥ susūkṣmam api bhūtānām upamardaṃ prayokṣyate
5.39.9
parāpavādaniratāḥ paraduḥkhodayeṣu ca parasparavirodhe ca yatante satatotthitāḥ
5.39.10
sadoṣaṃ darśanaṃ yeṣāṃ saṃvāse sumahad bhayam arthādāne mahān doṣaḥ pradāne ca mahad bhayam
5.39.11
ye pāpā iti vikhyātāḥ saṃvāse parigarhitāḥ yuktāś cānyair mahādoṣair ye narās tān vivarjayet
5.39.12
nivartamāne sauhārde prītir nīce praṇaśyati yā caiva phalanirvṛttiḥ sauhṛde caiva yat sukham
5.39.13
yatate cāpavādāya yatnam ārabhate kṣaye alpe 'py apakṛte mohān na śāntim upagacchati
5.39.14
tādṛśaiḥ saṃgataṃ nīcair nṛśaṃsair akṛtātmabhiḥ niśāmya nipuṇaṃ buddhyā vidvān dūrād vivarjayet
5.39.15
yo jñātim anugṛhṇāti daridraṃ dīnam āturam sa putrapaśubhir vṛddhiṃ yaśaś cāvyayam aśnute
5.39.16
jñātayo vardhanīyās tair ya icchanty ātmanaḥ śubham kulavṛddhiṃ ca rājendra tasmāt sādhu samācara
5.39.17
śreyasā yokṣyase rājan kurvāṇo jñātisatkriyām viguṇā hy api saṃrakṣyā jñātayo bharatarṣabha
5.39.18
kiṃ punar guṇavantas te tvatprasādābhikāṅkṣiṇaḥ prasādaṃ kuru dīnānāṃ pāṇḍavānāṃ viśāṃ pate
5.39.19
dīyantāṃ grāmakāḥ ke cit teṣāṃ vṛttyartham īśvara evaṃ loke yaśaḥprāpto bhaviṣyasi narādhipa
5.39.20
vṛddhena hi tvayā kāryaṃ putrāṇāṃ tāta rakṣaṇam mayā cāpi hitaṃ vācyaṃ viddhi māṃ tvaddhitaiṣiṇam
5.39.21
jñātibhir vigrahas tāta na kartavyo bhavārthinā sukhāni saha bhojyāni jñātibhir bharatarṣabha
5.39.22
saṃbhojanaṃ saṃkathanaṃ saṃprītiś ca parasparam jñātibhiḥ saha kāryāṇi na virodhaḥ kathaṃ cana
5.39.23
jñātayas tārayantīha jñātayo majjayanti ca suvṛttās tārayantīha durvṛttā majjayanti ca
5.39.24
suvṛtto bhava rājendra pāṇḍavān prati mānada adharṣaṇīyaḥ śatrūṇāṃ tair vṛtas tvaṃ bhaviṣyasi
5.39.25
śrīmantaṃ jñātim āsādya yo jñātir avasīdati digdhahastaṃ mṛga iva sa enas tasya vindati
5.39.26
paścād api naraśreṣṭha tava tāpo bhaviṣyati tān vā hatān sutān vāpi śrutvā tad anucintaya
5.39.27
yena khaṭvāṃ samārūḍhaḥ paritapyeta karmaṇā ādāv eva na tat kuryād adhruve jīvite sati
5.39.28
na kaś cin nāpanayate pumān anyatra bhārgavāt śeṣasaṃpratipattis tu buddhimatsv eva tiṣṭhati
5.39.29
duryodhanena yady etat pāpaṃ teṣu purā kṛtam tvayā tat kulavṛddhena pratyāneyaṃ nareśvara
5.39.30
tāṃs tvaṃ pade pratiṣṭhāpya loke vigatakalmaṣaḥ bhaviṣyasi naraśreṣṭha pūjanīyo manīṣiṇām
5.39.31
suvyāhṛtāni dhīrāṇāṃ phalataḥ pravicintya yaḥ adhyavasyati kāryeṣu ciraṃ yaśasi tiṣṭhati
5.39.32
avṛttiṃ vinayo hanti hanty anarthaṃ parākramaḥ hanti nityaṃ kṣamā krodham ācāro hanty alakṣaṇam
5.39.33
paricchadena kṣetreṇa veśmanā paricaryayā parīkṣeta kulaṃ rājan bhojanācchādanena ca
5.39.34
yayoś cittena vā cittaṃ naibhṛtaṃ naibhṛtena vā sameti prajñayā prajñā tayor maitrī na jīryate
5.39.35
durbuddhim akṛtaprajñaṃ channaṃ kūpaṃ tṛṇair iva vivarjayīta medhāvī tasmin maitrī praṇaśyati
5.39.36
avalipteṣu mūrkheṣu raudrasāhasikeṣu ca tathaivāpetadharmeṣu na maitrīm ācared budhaḥ
5.39.37
kṛtajñaṃ dhārmikaṃ satyam akṣudraṃ dṛḍhabhaktikam jitendriyaṃ sthitaṃ sthityāṃ mitram atyāgi ceṣyate
5.39.38
indriyāṇām anutsargo mṛtyunā na viśiṣyate atyarthaṃ punar utsargaḥ sādayed daivatāny api
5.39.39
mārdavaṃ sarvabhūtānām anasūyā kṣamā dhṛtiḥ āyuṣyāṇi budhāḥ prāhur mitrāṇāṃ cāvimānanā
5.39.40
apanītaṃ sunītena yo 'rthaṃ pratyāninīṣate matim āsthāya sudṛḍhāṃ tad akāpuruṣavratam
5.39.41
āyatyāṃ pratikārajñas tadātve dṛḍhaniścayaḥ atīte kāryaśeṣajño naro 'rthair na prahīyate
5.39.42
karmaṇā manasā vācā yad abhīkṣṇaṃ niṣevate tad evāpaharaty enaṃ tasmāt kalyāṇam ācaret
5.39.43
maṅgalālambhanaṃ yogaḥ śrutam utthānam ārjavam bhūtim etāni kurvanti satāṃ cābhīkṣṇadarśanam
5.39.44
anirvedaḥ śriyo mūlaṃ duḥkhanāśe sukhasya ca mahān bhavaty anirviṇṇaḥ sukhaṃ cātyantam aśnute
5.39.45
nātaḥ śrīmattaraṃ kiṃ cid anyat pathyatamaṃ tathā prabhaviṣṇor yathā tāta kṣamā sarvatra sarvadā
5.39.46
kṣamed aśaktaḥ sarvasya śaktimān dharmakāraṇāt arthānarthau samau yasya tasya nityaṃ kṣamā hitā
5.39.47
yat sukhaṃ sevamāno 'pi dharmārthābhyāṃ na hīyate kāmaṃ tad upaseveta na mūḍhavratam ācaret
5.39.48
duḥkhārteṣu pramatteṣu nāstikeṣv alaseṣu ca na śrīr vasaty adānteṣu ye cotsāhavivarjitāḥ
5.39.49
ārjavena naraṃ yuktam ārjavāt savyapatrapam aśaktimantaṃ manyanto dharṣayanti kubuddhayaḥ
5.39.50
atyāryam atidātāram atiśūram ativratam prajñābhimāninaṃ caiva śrīr bhayān nopasarpati
5.39.51
agnihotraphalā vedāḥ śīlavṛttaphalaṃ śrutam ratiputraphalā dārā dattabhuktaphalaṃ dhanam
5.39.52
adharmopārjitair arthair yaḥ karoty aurdhvadehikam na sa tasya phalaṃ pretya bhuṅkte 'rthasya durāgamāt
5.39.53
kāntāravanadurgeṣu kṛcchrāsv āpatsu saṃbhrame udyateṣu ca śastreṣu nāsti śeṣavatāṃ bhayam
5.39.54
utthānaṃ saṃyamo dākṣyam apramādo dhṛtiḥ smṛtiḥ samīkṣya ca samārambho viddhi mūlaṃ bhavasya tat
5.39.55
tapo balaṃ tāpasānāṃ brahma brahmavidāṃ balam hiṃsā balam asādhūnāṃ kṣamā guṇavatāṃ balam
5.39.56
aṣṭau tāny avrataghnāni āpo mūlaṃ phalaṃ payaḥ havir brāhmaṇakāmyā ca guror vacanam auṣadham
5.39.57
na tatparasya saṃdadhyāt pratikūlaṃ yadātmanaḥ saṃgraheṇaiṣa dharmaḥ syāt kāmād anyaḥ pravartate
5.39.58
akrodhena jayet krodham asādhuṃ sādhunā jayet jayet kadaryaṃ dānena jayet satyena cānṛtam
5.39.59
strīdhūrtake 'lase bhīrau caṇḍe puruṣamānini caure kṛtaghne viśvāso na kāryo na ca nāstike
5.39.60
abhivādanaśīlasya nityaṃ vṛddhopasevinaḥ catvāri saṃpravardhante kīrtir āyur yaśobalam
5.39.61
atikleśena ye 'rthāḥ syur dharmasyātikrameṇa ca arer vā praṇipātena mā sma teṣu manaḥ kṛthāḥ
5.39.62
avidyaḥ puruṣaḥ śocyaḥ śocyaṃ mithunam aprajam nirāhārāḥ prajāḥ śocyāḥ śocyaṃ rāṣṭram arājakam
5.39.63
adhvā jarā dehavatāṃ parvatānāṃ jalaṃ jarā asaṃbhogo jarā strīṇāṃ vākśalyaṃ manaso jarā
5.39.64
anāmnāyamalā vedā brāhmaṇasyāvrataṃ malam kautūhalamalā sādhvī vipravāsamalāḥ striyaḥ
5.39.65
suvarṇasya malaṃ rūpyaṃ rūpyasyāpi malaṃ trapu jñeyaṃ trapumalaṃ sīsaṃ sīsasyāpi malaṃ malam
5.39.66
na svapnena jayen nidrāṃ na kāmena striyaṃ jayet nendhanena jayed agniṃ na pānena surāṃ jayet
5.39.67
yasya dānajitaṃ mitram amitrā yudhi nirjitāḥ annapānajitā dārāḥ saphalaṃ tasya jīvitam
5.39.68
sahasriṇo 'pi jīvanti jīvanti śatinas tathā dhṛtarāṣṭraṃ vimuñcecchāṃ na kathaṃ cin na jīvyate
5.39.69
yat pṛthivyāṃ vrīhiyavaṃ hiraṇyaṃ paśavaḥ striyaḥ nālam ekasya tat sarvam iti paśyan na muhyati
5.39.70
rājan bhūyo bravīmi tvāṃ putreṣu samam ācara samatā yadi te rājan sveṣu pāṇḍusuteṣu ca
5.40.1
vidura uvāca yo 'bhyarthitaḥ sadbhir asajjamānaḥ; karoty arthaṃ śaktim ahāpayitvā kṣipraṃ yaśas taṃ samupaiti santam alaṃ; prasannā hi sukhāya santaḥ
5.40.2
mahāntam apy artham adharmayuktaṃ; yaḥ saṃtyajaty anupākruṣṭa eva sukhaṃ sa duḥkhāny avamucya śete; jīrṇāṃ tvacaṃ sarpa ivāvamucya
5.40.3
anṛtaṃ ca samutkarṣe rājagāmi ca paiśunam guroś cālīkanirbandhaḥ samāni brahmahatyayā
5.40.4
asūyaikapadaṃ mṛtyur ativādaḥ śriyo vadhaḥ aśuśrūṣā tvarā ślāghā vidyāyāḥ śatravas trayaḥ
5.40.5
sukhārthinaḥ kuto vidyā nāsti vidyārthinaḥ sukham sukhārthī vā tyajed vidyāṃ vidyārthī vā sukhaṃ tyajet
5.40.6
nāgnis tṛpyati kāṣṭhānāṃ nāpagānāṃ mahodadhiḥ nāntakaḥ sarvabhūtānāṃ na puṃsāṃ vāmalocanā
5.40.7
āśā dhṛtiṃ hanti samṛddhim antakaḥ; krodhaḥ śriyaṃ hanti yaśaḥ kadaryatā apālanaṃ hanti paśūṃś ca rājann; ekaḥ kruddho brāhmaṇo hanti rāṣṭram
5.40.8
ajaś ca kāṃsyaṃ ca rathaś ca nityaṃ; madhv ākarṣaḥ śakuniḥ śrotriyaś ca vṛddho jñātir avasanno vayasya; etāni te santu gṛhe sadaiva
5.40.9
ajokṣā candanaṃ vīṇā ādarśo madhusarpiṣī viṣam audumbaraṃ śaṅkhaḥ svarṇaṃ nābhiś ca rocanā
5.40.10
gṛhe sthāpayitavyāni dhanyāni manur abravīt devabrāhmaṇapūjārtham atithīnāṃ ca bhārata
5.40.11
idaṃ ca tvāṃ sarvaparaṃ bravīmi; puṇyaṃ padaṃ tāta mahāviśiṣṭam na jātu kāmān na bhayān na lobhād; dharmaṃ tyajej jīvitasyāpi hetoḥ
5.40.12
nityo dharmaḥ sukhaduḥkhe tv anitye; nityo jīvo dhātur asya tv anityaḥ tyaktvānityaṃ pratitiṣṭhasva nitye; saṃtuṣya tvaṃ toṣaparo hi lābhaḥ
5.40.13
mahābalān paśya mahānubhāvān; praśāsya bhūmiṃ dhanadhānyapūrṇām rājyāni hitvā vipulāṃś ca bhogān; gatān narendrān vaśam antakasya
5.40.14
mṛtaṃ putraṃ duḥkhapuṣṭaṃ manuṣyā; utkṣipya rājan svagṛhān nirharanti taṃ muktakeśāḥ karuṇaṃ rudantaś; citāmadhye kāṣṭham iva kṣipanti
5.40.15
anyo dhanaṃ pretagatasya bhuṅkte; vayāṃsi cāgniś ca śarīradhātūn dvābhyām ayaṃ saha gacchaty amutra; puṇyena pāpena ca veṣṭyamānaḥ
5.40.16
utsṛjya vinivartante jñātayaḥ suhṛdaḥ sutāḥ agnau prāstaṃ tu puruṣaṃ karmānveti svayaṃkṛtam
5.40.17
asmāl lokād ūrdhvam amuṣya cādho; mahat tamas tiṣṭhati hy andhakāram tad vai mahāmohanam indriyāṇāṃ; budhyasva mā tvāṃ pralabheta rājan
5.40.18
idaṃ vacaḥ śakṣyasi ced yathāvan; niśamya sarvaṃ pratipattum evam yaśaḥ paraṃ prāpsyasi jīvaloke; bhayaṃ na cāmutra na ceha te 'sti
5.40.19
ātmā nadī bhārata puṇyatīrthā; satyodakā dhṛtikūlā damormiḥ tasyāṃ snātaḥ pūyate puṇyakarmā; puṇyo hy ātmā nityam ambho 'mbha eva
5.40.20
kāmakrodhagrāhavatīṃ pañcendriyajalāṃ nadīm kṛtvā dhṛtimayīṃ nāvaṃ janmadurgāṇi saṃtara
5.40.21
prajñāvṛddhaṃ dharmavṛddhaṃ svabandhuṃ; vidyāvṛddhaṃ vayasā cāpi vṛddham kāryākārye pūjayitvā prasādya; yaḥ saṃpṛcchen na sa muhyet kadā cit
5.40.22
dhṛtyā śiśnodaraṃ rakṣet pāṇipādaṃ ca cakṣuṣā cakṣuḥśrotre ca manasā mano vācaṃ ca karmaṇā
5.40.23
nityodakī nityayajñopavītī; nityasvādhyāyī patitānnavarjī ṛtaṃ bruvan gurave karma kurvan; na brāhmaṇaś cyavate brahmalokāt
5.40.24
adhītya vedān parisaṃstīrya cāgnīn; iṣṭvā yajñaiḥ pālayitvā prajāś ca gobrāhmaṇārthe śastrapūtāntarātmā; hataḥ saṃgrāme kṣatriyaḥ svargam eti
5.40.25
vaiśyo 'dhītya brāhmaṇān kṣatriyāṃś ca; dhanaiḥ kāle saṃvibhajyāśritāṃś ca tretāpūtaṃ dhūmam āghrāya puṇyaṃ; pretya svarge devasukhāni bhuṅkte
5.40.26
brahmakṣatraṃ vaiśyavarṇaṃ ca śūdraḥ; krameṇaitān nyāyataḥ pūjayānaḥ tuṣṭeṣv eteṣv avyatho dagdhapāpas; tyaktvā dehaṃ svargasukhāni bhuṅkte
5.40.27
cāturvarṇyasyaiṣa dharmas tavokto; hetuṃ cātra bruvato me nibodha kṣātrād dharmād dhīyate pāṇḍuputras; taṃ tvaṃ rājan rājadharme niyuṅkṣva
5.40.28
dhṛtarāṣṭra uvāca evam etad yathā māṃ tvam anuśāsasi nityadā mamāpi ca matiḥ saumya bhavaty evaṃ yathāttha mām
5.40.29
sā tu buddhiḥ kṛtāpy evaṃ pāṇḍavān prati me sadā duryodhanaṃ samāsādya punar viparivartate
5.40.30
na diṣṭam abhyatikrāntuṃ śakyaṃ martyena kena cit diṣṭam eva kṛtaṃ manye pauruṣaṃ tu nirarthakam
5.41.1
dhṛtarāṣṭra uvāca anuktaṃ yadi te kiṃ cid vācā vidura vidyate tan me śuśrūṣave brūhi vicitrāṇi hi bhāṣase
5.41.2
vidura uvāca dhṛtarāṣṭra kumāro vai yaḥ purāṇaḥ sanātanaḥ sanatsujātaḥ provāca mṛtyur nāstīti bhārata
5.41.3
sa te guhyān prakāśāṃś ca sarvān hṛdayasaṃśrayān pravakṣyati mahārāja sarvabuddhimatāṃ varaḥ
5.41.4
dhṛtarāṣṭra uvāca kiṃ tvaṃ na veda tad bhūyo yan me brūyāt sanātanaḥ tvam eva vidura brūhi prajñāśeṣo 'sti cet tava
5.41.5
vidura uvāca śūdrayonāv ahaṃ jāto nāto 'nyad vaktum utsahe kumārasya tu yā buddhir veda tāṃ śāśvatīm aham
5.41.6
brāhmīṃ hi yonim āpannaḥ suguhyam api yo vadet na tena garhyo devānāṃ tasmād etad bravīmi te
5.41.7
dhṛtarāṣṭra uvāca bravīhi vidura tvaṃ me purāṇaṃ taṃ sanātanam katham etena dehena syād ihaiva samāgamaḥ
5.41.8
vaiśaṃpāyana uvāca cintayām āsa viduras tam ṛṣiṃ saṃśitavratam sa ca tac cintitaṃ jñātvā darśayām āsa bhārata
5.41.9
sa cainaṃ pratijagrāha vidhidṛṣṭena karmaṇā sukhopaviṣṭaṃ viśrāntam athainaṃ viduro 'bravīt
5.41.10
bhagavan saṃśayaḥ kaś cid dhṛtarāṣṭrasya mānase yo na śakyo mayā vaktuṃ tam asmai vaktum arhasi yaṃ śrutvāyaṃ manuṣyendraḥ sukhaduḥkhātigo bhavet
5.41.11
lābhālābhau priyadveṣyau yathainaṃ na jarāntakau viṣaheran bhayāmarṣau kṣutpipāse madodbhavau aratiś caiva tandrī ca kāmakrodhau kṣayodayau
5.42.1
vaiśaṃpāyana uvāca tato rājā dhṛtarāṣṭro manīṣī; saṃpūjya vākyaṃ vidureritaṃ tat sanatsujātaṃ rahite mahātmā; papraccha buddhiṃ paramāṃ bubhūṣan
5.42.2
dhṛtarāṣṭra uvāca sanatsujāta yadīdaṃ śṛṇomi; mṛtyur hi nāstīti tavopadeśam devāsurā hy ācaran brahmacaryam; amṛtyave tat kataran nu satyam
5.42.3
sanatsujāta uvāca amṛtyuḥ karmaṇā ke cin mṛtyur nāstīti cāpare śṛṇu me bruvato rājan yathaitan mā viśaṅkithāḥ
5.42.4
ubhe satye kṣatriyādyapravṛtte; moho mṛtyuḥ saṃmato yaḥ kavīnām pramādaṃ vai mṛtyum ahaṃ bravīmi; sadāpramādam amṛtatvaṃ bravīmi
5.42.5
pramādād vai asurāḥ parābhavann; apramādād brahmabhūtā bhavanti na vai mṛtyur vyāghra ivātti jantūn; na hy asya rūpam upalabhyate ha
5.42.6
yamaṃ tv eke mṛtyum ato 'nyam āhur; ātmāvasannam amṛtaṃ brahmacaryam pitṛloke rājyam anuśāsti devaḥ; śivaḥ śivānām aśivo 'śivānām
5.42.7
āsyād eṣa niḥsarate narāṇāṃ; krodhaḥ pramādo moharūpaś ca mṛtyuḥ te mohitās tadvaśe vartamānā; itaḥ pretās tatra punaḥ patanti
5.42.8
tatas taṃ devā anu viplavante; ato mṛtyur maraṇākhyām upaiti karmodaye karmaphalānurāgās; tatrānu yānti na taranti mṛtyum
5.42.9
yo 'bhidhyāyann utpatiṣṇūn nihanyād; anādareṇāpratibudhyamānaḥ sa vai mṛtyur mṛtyur ivātti bhūtvā; evaṃ vidvān yo vinihanti kāmān
5.42.10
kāmānusārī puruṣaḥ kāmān anu vinaśyati kāmān vyudasya dhunute yat kiṃ cit puruṣo rajaḥ
5.42.11
tamo 'prakāśo bhūtānāṃ narako 'yaṃ pradṛśyate gṛhyanta iva dhāvanti gacchantaḥ śvabhram unmukhāḥ
5.42.12
abhidhyā vai prathamaṃ hanti cainaṃ; kāmakrodhau gṛhya cainaṃ tu paścāt ete bālān mṛtyave prāpayanti; dhīrās tu dhairyeṇa taranti mṛtyum
5.42.13
amanyamānaḥ kṣatriya kiṃ cid anyan; nādhīyate tārṇa ivāsya vyāghraḥ krodhāl lobhān mohamayāntarātmā; sa vai mṛtyus tvac charīre ya eṣaḥ
5.42.14
evaṃ mṛtyuṃ jāyamānaṃ viditvā; jñāne tiṣṭhan na bibhetīha mṛtyoḥ vinaśyate viṣaye tasya mṛtyur; mṛtyor yathā viṣayaṃ prāpya martyaḥ
5.42.15
dhṛtarāṣṭra uvāca ye 'smin dharmān nācarantīha ke cit; tathā dharmān ke cid ihācaranti dharmaḥ pāpena pratihanyate sma; utāho dharmaḥ pratihanti pāpam
5.42.16
sanatsujāta uvāca ubhayam eva tatropabhujyate phalaṃ; dharmasyaivetarasya ca dharmeṇādharmaṃ praṇudatīha vidvān; dharmo balīyān iti tasya viddhi
5.42.17
dhṛtarāṣṭra uvāca yān imān āhuḥ svasya dharmasya lokān; dvijātīnāṃ puṇyakṛtāṃ sanātanān teṣāṃ parikramān kathayantas tato 'nyān; naitad vidvan naiva kṛtaṃ ca karma
5.42.18
sanatsujāta uvāca yeṣāṃ bale na vispardhā bale balavatām iva te brāhmaṇā itaḥ pretya svargaloke prakāśate
5.42.19
yatra manyeta bhūyiṣṭhaṃ prāvṛṣīva tṛṇolapam annaṃ pānaṃ ca brāhmaṇas taj jīvan nānusaṃjvaret
5.42.20
yatrākathayamānasya prayacchaty aśivaṃ bhayam atiriktam ivākurvan sa śreyān netaro janaḥ
5.42.21
yo vākathayamānasya ātmānaṃ nānusaṃjvaret brahmasvaṃ nopabhuñjed vā tadannaṃ saṃmataṃ satām
5.42.22
yathā svaṃ vāntam aśnāti śvā vai nityam abhūtaye evaṃ te vāntam aśnanti svavīryasyopajīvanāt
5.42.23
nityam ajñātacaryā me iti manyeta brāhmaṇaḥ jñātīnāṃ tu vasan madhye naiva vidyeta kiṃ cana
5.42.24
ko hy evam antarātmānaṃ brāhmaṇo hantum arhati tasmād dhi kiṃ cit kṣatriya brahmāvasati paśyati
5.42.25
aśrāntaḥ syād anādānāt saṃmato nirupadravaḥ śiṣṭo na śiṣṭavat sa syād brāhmaṇo brahmavit kaviḥ
5.42.26
anāḍhyā mānuṣe vitte āḍhyā vedeṣu ye dvijāḥ te durdharṣā duṣprakampyā vidyāt tān brahmaṇas tanum
5.42.27
sarvān sviṣṭakṛto devān vidyād ya iha kaś cana na samāno brāhmaṇasya yasmin prayatate svayam
5.42.28
yam aprayatamānaṃ tu mānayanti sa mānitaḥ na mānyamāno manyeta nāmānād abhisaṃjvaret
5.42.29
vidvāṃso mānayantīha iti manyeta mānitaḥ adharmaviduṣo mūḍhā lokaśāstraviśāradāḥ na mānyaṃ mānayiṣyanti iti manyed amānitaḥ
5.42.30
na vai mānaṃ ca maunaṃ ca sahitau carataḥ sadā ayaṃ hi loko mānasya asau mānasya tad viduḥ
5.42.31
śrīḥ sukhasyeha saṃvāsaḥ sā cāpi paripanthinī brāhmī sudurlabhā śrīr hi prajñāhīnena kṣatriya
5.42.32
dvārāṇi tasyā hi vadanti santo; bahuprakārāṇi durāvarāṇi satyārjave hrīr damaśaucavidyāḥ; ṣaṇmānamohapratibādhanāni
5.43.1
dhṛtarāṣṭra uvāca ṛco yajūṃṣy adhīte yaḥ sāmavedaṃ ca yo dvijaḥ pāpāni kurvan pāpena lipyate na sa lipyate
5.43.2
sanatsujāta uvāca nainaṃ sāmāny ṛco vāpi na yajūṃṣi vicakṣaṇa trāyante karmaṇaḥ pāpān na te mithyā bravīmy aham
5.43.3
na chandāṃsi vṛjināt tārayanti; māyāvinaṃ māyayā vartamānam nīḍaṃ śakuntā iva jātapakṣāś; chandāṃsy enaṃ prajahaty antakāle
5.43.4
dhṛtarāṣṭra uvāca na ced vedā vedavidaṃ śaktās trātuṃ vicakṣaṇa atha kasmāt pralāpo 'yaṃ brāhmaṇānāṃ sanātanaḥ
5.43.5
sanatsujāta uvāca asmiṃl loke tapas taptaṃ phalam anyatra dṛśyate brāhmaṇānām ime lokā ṛddhe tapasi saṃyatāḥ
5.43.6
dhṛtarāṣṭra uvāca kathaṃ samṛddham apy ṛddhaṃ tapo bhavati kevalam sanatsujāta tad brūhi yathā vidyāma tad vayam
5.43.7
sanatsujāta uvāca krodhādayo dvādaśa yasya doṣās; tathā nṛśaṃsādi ṣaḍ atra rājan dharmādayo dvādaśa cātatānāḥ; śāstre guṇā ye viditā dvijānām
5.43.8
krodhaḥ kāmo lobhamohau vivitsā;kṛpāsūyā mānaśokau spṛhā ca īrṣyā jugupsā ca manuṣyadoṣā; varjyāḥ sadā dvādaśaite nareṇa
5.43.9
ekaikam ete rājendra manuṣyān paryupāsate lipsamāno 'ntaraṃ teṣāṃ mṛgāṇām iva lubdhakaḥ
5.43.10
vikatthanaḥ spṛhayālur manasvī; bibhrat kopaṃ capalo 'rakṣaṇaś ca ete prāptāḥ ṣaṇ narān pāpadharmān; prakurvate nota santaḥ sudurge
5.43.11
saṃbhogasaṃvid dviṣam edhamāno; dattānutāpī kṛpaṇo 'balīyān vargapraśaṃsī vanitāsu dveṣṭā; ete 'pare sapta nṛśaṃsadharmāḥ
5.43.12
dharmaś ca satyaṃ ca damas tapaś ca; amātsaryaṃ hrīs titikṣānasūyā yajñaś ca dānaṃ ca dhṛtiḥ śrutaṃ ca; mahāvratā dvādaśa brāhmaṇasya
5.43.13
yas tv etebhyaḥ pravased dvādaśebhyaḥ; sarvām apīmāṃ pṛthivīṃ praśiṣyāt tribhir dvābhyām ekato vā viśiṣṭo; nāsya svam astīti sa veditavyaḥ
5.43.14
damas tyāgo 'pramādaś ca eteṣv amṛtam āhitam tāni satyamukhāny āhur brāhmaṇā ye manīṣiṇaḥ
5.43.15
damo 'ṣṭādaśadoṣaḥ syāt pratikūlaṃ kṛtākṛte anṛtaṃ cābhyasūyā ca kāmārthau ca tathā spṛhā
5.43.16
krodhaḥ śokas tathā tṛṣṇā lobhaḥ paiśunyam eva ca matsaraś ca vivitsā ca paritāpas tathā ratiḥ
5.43.17
apasmāraḥ sātivādas tathā saṃbhāvanātmani etair vimukto doṣair yaḥ sa damaḥ sadbhir ucyate
5.43.18
śreyāṃs tu ṣaḍvidhas tyāgaḥ priyaṃ prāpya na hṛṣyati apriye tu samutpanne vyathāṃ jātu na cārcchati
5.43.19
iṣṭān dārāṃś ca putrāṃś ca na cānyaṃ yad vaco bhavet arhate yācamānāya pradeyaṃ tad vaco bhavet apy avācyaṃ vadaty eva sa tṛtīyo guṇaḥ smṛtaḥ
5.43.20
tyaktair dravyair yo bhavati nopayuṅkte ca kāmataḥ na ca karmasu tad dhīnaḥ śiṣyabuddhir naro yathā sarvair eva guṇair yukto dravyavān api yo bhavet
5.43.21
apramādo 'ṣṭadoṣaḥ syāt tān doṣān parivarjayet indriyebhyaś ca pañcabhyo manasaś caiva bhārata atītānāgatebhyaś ca mukto hy etaiḥ sukhī bhavet
5.43.22
doṣair etair vimuktaṃ tu guṇair etaiḥ samanvitam etat samṛddham apy ṛddhaṃ tapo bhavati kevalam yan māṃ pṛcchasi rājendra kiṃ bhūyaḥ śrotum icchasi
5.43.23
dhṛtarāṣṭra uvāca ākhyānapañcamair vedair bhūyiṣṭhaṃ kathyate janaḥ tathaivānye caturvedās trivedāś ca tathāpare
5.43.24
dvivedāś caikavedāś ca anṛcaś ca tathāpare teṣāṃ tu katamaḥ sa syād yam ahaṃ veda brāhmaṇam
5.43.25
sanatsujāta uvāca ekasya vedasyājñānād vedās te bahavo 'bhavan satyasyaikasya rājendra satye kaś cid avasthitaḥ evaṃ vedam anutsādya prajñāṃ mahati kurvate
5.43.26
dānam adhyayanaṃ yajño lobhād etat pravartate satyāt pracyavamānānāṃ saṃkalpo vitatho bhavet
5.43.27
tato yajñaḥ pratāyeta satyasyaivāvadhāraṇāt manasānyasya bhavati vācānyasyota karmaṇā saṃkalpasiddhaḥ puruṣaḥ saṃkalpān adhitiṣṭhati
5.43.28
anaibhṛtyena vai tasya dīkṣitavratam ācaret nāmaitad dhātunirvṛttaṃ satyam eva satāṃ param jñānaṃ vai nāma pratyakṣaṃ parokṣaṃ jāyate tapaḥ
5.43.29
vidyād bahu paṭhantaṃ tu bahupāṭhīti brāhmaṇam tasmāt kṣatriya mā maṃsthā jalpitenaiva brāhmaṇam ya eva satyān nāpaiti sa jñeyo brāhmaṇas tvayā
5.43.30
chandāṃsi nāma kṣatriya tāny atharvā; jagau purastād ṛṣisarga eṣaḥ chandovidas te ya u tān adhītya; na vedyavedasya vidur na vedyam
5.43.31
na vedānāṃ veditā kaś cid asti; kaś cid vedān budhyate vāpi rājan yo veda vedān na sa veda vedyaṃ; satye sthito yas tu sa veda vedyam
5.43.32
abhijānāmi brāhmaṇam ākhyātāraṃ vicakṣaṇam yaś chinnavicikitsaḥ sann ācaṣṭe sarvasaṃśayān
5.43.33
tasya paryeṣaṇaṃ gacchet prācīnaṃ nota dakṣiṇam nārvācīnaṃ kutas tiryaṅ nādiśaṃ tu kathaṃ cana
5.43.34
tūṣṇīṃbhūta upāsīta na ceṣṭen manasā api abhyāvarteta brahmāsya antarātmani vai śritam
5.43.35
maunād dhi sa munir bhavati nāraṇyavasanān muniḥ akṣaraṃ tat tu yo veda sa muniḥ śreṣṭha ucyate
5.43.36
sarvārthānāṃ vyākaraṇād vaiyākaraṇa ucyate pratyakṣadarśī lokānāṃ sarvadarśī bhaven naraḥ
5.43.37
satye vai brāhmaṇas tiṣṭhan brahma paśyati kṣatriya vedānāṃ cānupūrvyeṇa etad vidvan bravīmi te
5.44.1
dhṛtarāṣṭra uvāca sanatsujāta yad imāṃ parārthāṃ; brāhmīṃ vācaṃ pravadasi viśvarūpām parāṃ hi kāmeṣu sudurlabhāṃ kathāṃ; tad brūhi me vākyam etat kumāra
5.44.2
sanatsujāta uvāca naitad brahma tvaramāṇena labhyaṃ; yan māṃ pṛcchasy abhihṛṣyasy atīva avyaktavidyām abhidhāsye purāṇīṃ; buddhyā ca teṣāṃ brahmacaryeṇa siddhām
5.44.3
dhṛtarāṣṭra uvāca avyaktavidyām iti yat sanātanīṃ; bravīṣi tvaṃ brahmacaryeṇa siddhām anārabhyā vasatīhārya kāle; kathaṃ brāhmaṇyam amṛtatvaṃ labheta
5.44.4
sanatsujāta uvāca ye 'smiṃl loke vijayantīha kāmān; brāhmīṃ sthitim anutitikṣamāṇāḥ ta ātmānaṃ nirharantīha dehān; muñjād iṣīkām iva sattvasaṃsthāḥ
5.44.5
śarīram etau kurutaḥ pitā mātā ca bhārata ācāryaśāstā yā jātiḥ sā satyā sājarāmarā
5.44.6
ācāryayonim iha ye praviśya; bhūtvā garbhaṃ brahmacaryaṃ caranti ihaiva te śāstrakārā bhavanti; prahāya dehaṃ paramaṃ yānti yogam
5.44.7
ya āvṛṇoty avitathena karṇā;vṛtaṃ kurvann amṛtaṃ saṃprayacchan taṃ manyeta pitaraṃ mātaraṃ ca; tasmai na druhyet kṛtam asya jānan
5.44.8
guruṃ śiṣyo nityam abhimanyamānaḥ; svādhyāyam icchec chucir apramattaḥ mānaṃ na kuryān na dadhīta roṣam; eṣa prathamo brahmacaryasya pādaḥ
5.44.9
ācāryasya priyaṃ kuryāt prāṇair api dhanair api karmaṇā manasā vācā dvitīyaḥ pāda ucyate
5.44.10
samā gurau yathā vṛttir gurupatnyāṃ tathā bhavet yathoktakārī priyakṛt tṛtīyaḥ pāda ucyate
5.44.11
nācāryāyehopakṛtvā pravādaṃ; prājñaḥ kurvīta naitad ahaṃ karomi itīva manyeta na bhāṣayeta; sa vai caturtho brahmacaryasya pādaḥ
5.44.12
evaṃ vasantaṃ yad upaplaved dhanam; ācāryāya tad anuprayacchet satāṃ vṛttiṃ bahuguṇām evam eti; guroḥ putre bhavati ca vṛttir eṣā
5.44.13
evaṃ vasan sarvato vardhatīha; bahūn putrāṃl labhate ca pratiṣṭhām varṣanti cāsmai pradiśo diśaś ca; vasanty asmin brahmacarye janāś ca
5.44.14
etena brahmacaryeṇa devā devatvam āpnuvan ṛṣayaś ca mahābhāgā brahmalokaṃ manīṣiṇaḥ
5.44.15
gandharvāṇām anenaiva rūpam apsarasām abhūt etena brahmacaryeṇa sūryo ahnāya jāyate
5.44.16
ya āśayet pāṭayec cāpi rājan; sarvaṃ śarīraṃ tapasā tapyamānaḥ etenāsau bālyam atyeti vidvān; mṛtyuṃ tathā rodhayaty antakāle
5.44.17
antavantaḥ kṣatriya te jayanti; lokāñ janāḥ karmaṇā nirmitena brahmaiva vidvāṃs tena abhyeti sarvaṃ; nānyaḥ panthā ayanāya vidyate
5.44.18
dhṛtarāṣṭra uvāca ābhāti śuklam iva lohitam iva; atho kṛṣṇam athāñjanaṃ kādravaṃ vā tad brāhmaṇaḥ paśyati yo 'tra vidvān; kathaṃrūpaṃ tad amṛtam akṣaraṃ padam
5.44.19
sanatsujāta uvāca nābhāti śuklam iva lohitam iva; atho kṛṣṇam āyasam arkavarṇam na pṛthivyāṃ tiṣṭhati nāntarikṣe; naitat samudre salilaṃ bibharti
5.44.20
na tārakāsu na ca vidyud āśritaṃ; na cābhreṣu dṛśyate rūpam asya na cāpi vāyau na ca devatāsu; na tac candre dṛśyate nota sūrye
5.44.21
naivarkṣu tan na yajuḥṣu nāpy atharvasu; na caiva dṛśyaty amaleṣu sāmasu rathaṃtare bārhate cāpi rājan; mahāvrate naiva dṛśyed dhruvaṃ tat
5.44.22
apāraṇīyaṃ tamasaḥ parastāt; tad antako 'py eti vināśakāle aṇīyarūpaṃ kṣuradhārayā tan; mahac ca rūpaṃ tv api parvatebhyaḥ
5.44.23
sā pratiṣṭhā tad amṛtaṃ lokās tad brahma tad yaśaḥ bhūtāni jajñire tasmāt pralayaṃ yānti tatra ca
5.44.24
anāmayaṃ tan mahad udyataṃ yaśo; vāco vikārān kavayo vadanti tasmiñ jagat sarvam idaṃ pratiṣṭhitaṃ; ye tad vidur amṛtās te bhavanti
5.45.1
sanatsujāta uvāca yat tac chukraṃ mahaj jyotir dīpyamānaṃ mahad yaśaḥ tad vai devā upāsante yasmād arko virājate yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam
5.45.2
śukrād brahma prabhavati brahma śukreṇa vardhate tac chukraṃ jyotiṣāṃ madhye 'taptaṃ tapati tāpanam yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam
5.45.3
āpo 'tha adbhyaḥ salilasya madhye; ubhau devau śiśriyāte 'ntarikṣe sa sadhrīcīḥ sa viṣūcīr vasānā; ubhe bibharti pṛthivīṃ divaṃ ca yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam
5.45.4
ubhau ca devau pṛthivīṃ divaṃ ca; diśaś ca śukraṃ bhuvanaṃ bibharti tasmād diśaḥ saritaś ca sravanti; tasmāt samudrā vihitā mahāntaḥ yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam
5.45.5
cakre rathasya tiṣṭhantaṃ dhruvasyāvyayakarmaṇaḥ ketumantaṃ vahanty aśvās taṃ divyam ajaraṃ divi yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam
5.45.6
na sādṛśye tiṣṭhati rūpam asya; na cakṣuṣā paśyati kaś cid enam manīṣayātho manasā hṛdā ca; ya evaṃ vidur amṛtās te bhavanti yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam
5.45.7
dvādaśapūgāṃ saritaṃ devarakṣitam madhu īśantas tadā saṃcaranti ghoram yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam
5.45.8
tad ardhamāsaṃ pibati saṃcitya bhramaro madhu īśānaḥ sarvabhūteṣu havirbhūtam akalpayat yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam
5.45.9
hiraṇyaparṇam aśvattham abhipatya apakṣakāḥ te tatra pakṣiṇo bhūtvā prapatanti yathādiśam yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam
5.45.10
pūrṇāt pūrṇāny uddharanti pūrṇāt pūrṇāni cakrire haranti pūrṇāt pūrṇāni pūrṇam evāvaśiṣyate yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam
5.45.11
tasmād vai vāyur āyātas tasmiṃś ca prayataḥ sadā tasmād agniś ca somaś ca tasmiṃś ca prāṇa ātataḥ
5.45.12
sarvam eva tato vidyāt tat tad vaktuṃ na śaknumaḥ yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam
5.45.13
apānaṃ girati prāṇaḥ prāṇaṃ girati candramāḥ ādityo girate candram ādityaṃ girate paraḥ yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam
5.45.14
ekaṃ pādaṃ notkṣipati salilād dhaṃsa uccaran taṃ cet satatam ṛtvijaṃ na mṛtyur nāmṛtaṃ bhavet yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam
5.45.15
evaṃ devo mahātmā sa pāvakaṃ puruṣo giran yo vai taṃ puruṣaṃ veda tasyehātmā na riṣyate yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam
5.45.16
yaḥ sahasraṃ sahasrāṇāṃ pakṣān saṃtatya saṃpatet madhyame madhya āgacched api cet syān manojavaḥ yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam
5.45.17
na darśane tiṣṭhati rūpam asya; paśyanti cainaṃ suviśuddhasattvāḥ hito manīṣī manasābhipaśyed; ye taṃ śrayeyur amṛtās te bhavanti yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam
5.45.18
gūhanti sarpā iva gahvarāṇi; svaśikṣayā svena vṛttena martyāḥ teṣu pramuhyanti janā vimūḍhā; yathādhvānaṃ mohayante bhayāya yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam
5.45.19
sadā sadāsatkṛtaḥ syān na mṛtyur amṛtaṃ kutaḥ satyānṛte satyasamānabandhane; sataś ca yonir asataś caika eva yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam
5.45.20
na sādhunā nota asādhunā vā; samānam etad dṛśyate mānuṣeṣu samānam etad amṛtasya vidyād; evaṃyukto madhu tad vai parīpset yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam
5.45.21
nāsyātivādā hṛdayaṃ tāpayanti; nānadhītaṃ nāhutam agnihotram mano brāhmīṃ laghutām ādadhīta; prajñānam asya nāma dhīrā labhante yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam
5.45.22
evaṃ yaḥ sarvabhūteṣu ātmānam anupaśyati anyatrānyatra yukteṣu kiṃ sa śocet tataḥ param
5.45.23
yathodapāne mahati sarvataḥ saṃplutodake evaṃ sarveṣu vedeṣu brāhmaṇasya vijānataḥ
5.45.24
aṅguṣṭhamātraḥ puruṣo mahātmā; na dṛśyate 'sau hṛdaye niviṣṭaḥ ajaś caro divārātram atandritaś ca; sa taṃ matvā kavir āste prasannaḥ
5.45.25
aham evāsmi vo mātā pitā putro 'smy ahaṃ punaḥ ātmāham api sarvasya yac ca nāsti yad asti ca
5.45.26
pitāmaho 'smi sthaviraḥ pitā putraś ca bhārata mamaiva yūyam ātmasthā na me yūyaṃ na vo 'py aham
5.45.27
ātmaiva sthānaṃ mama janma cātmā; vedaprokto 'ham ajarapratiṣṭhaḥ
5.45.28
aṇor aṇīyān sumanāḥ sarvabhūteṣu jāgṛmi pitaraṃ sarvabhūtānāṃ puṣkare nihitaṃ viduḥ
5.46.1
vaiśaṃpāyana uvāca evaṃ sanatsujātena vidureṇa ca dhīmatā sārdhaṃ kathayato rājñaḥ sā vyatīyāya śarvarī
5.46.2
tasyāṃ rajanyāṃ vyuṣṭāyāṃ rājānaḥ sarva eva te sabhām āviviśur hṛṣṭāḥ sūtasyopadidṛkṣayā
5.46.3
śuśrūṣamāṇāḥ pārthānāṃ vaco dharmārthasaṃhitam dhṛtarāṣṭramukhāḥ sarve yayū rājasabhāṃ śubhām
5.46.4
sudhāvadātāṃ vistīrṇāṃ kanakājirabhūṣitām candraprabhāṃ surucirāṃ siktāṃ paramavāriṇā
5.46.5
rucirair āsanaiḥ stīrṇāṃ kāñcanair dāravair api aśmasāramayair dāntaiḥ svāstīrṇaiḥ sottaracchadaiḥ
5.46.6
bhīṣmo droṇaḥ kṛpaḥ śalyaḥ kṛtavarmā jayadrathaḥ aśvatthāmā vikarṇaś ca somadattaś ca bāhlikaḥ
5.46.7
viduraś ca mahāprājño yuyutsuś ca mahārathaḥ sarve ca sahitāḥ śūrāḥ pārthivā bharatarṣabha dhṛtarāṣṭraṃ puraskṛtya viviśus tāṃ sabhāṃ śubhām
5.46.8
duḥśāsanaś citrasenaḥ śakuniś cāpi saubalaḥ durmukho duḥsahaḥ karṇa ulūko 'tha viviṃśatiḥ
5.46.9
kururājaṃ puraskṛtya duryodhanam amarṣaṇam viviśus tāṃ sabhāṃ rājan surāḥ śakrasado yathā
5.46.10
āviśadbhis tadā rājañ śūraiḥ parighabāhubhiḥ śuśubhe sā sabhā rājan siṃhair iva girer guhā
5.46.11
te praviśya maheṣvāsāḥ sabhāṃ samitiśobhanāḥ āsanāni mahārhāṇi bhejire sūryavarcasaḥ
5.46.12
āsanastheṣu sarveṣu teṣu rājasu bhārata dvāḥstho nivedayām āsa sūtaputram upasthitam
5.46.13
ayaṃ sa ratha āyāti yo 'yāsīt pāṇḍavān prati dūto nas tūrṇam āyātaḥ saindhavaiḥ sādhuvāhibhiḥ
5.46.14
upayāya tu sa kṣipraṃ rathāt praskandya kuṇḍalī praviveśa sabhāṃ pūrṇāṃ mahīpālair mahātmabhiḥ
5.46.15
saṃjaya uvāca prāpto 'smi pāṇḍavān gatvā tad vijānīta kauravāḥ yathāvayaḥ kurūn sarvān pratinandanti pāṇḍavāḥ
5.46.16
abhivādayanti vṛddhāṃś ca vayasyāṃś ca vayasyavat yūnaś cābhyavadan pārthāḥ pratipūjya yathāvayaḥ
5.46.17
yathāhaṃ dhṛtarāṣṭreṇa śiṣṭaḥ pūrvam ito gataḥ abruvaṃ pāṇḍavān gatvā tan nibodhata pārthivāḥ
5.47.1
dhṛtarāṣṭra uvāca pṛcchāmi tvāṃ saṃjaya rājamadhye; kim abravīd vākyam adīnasattvaḥ dhanaṃjayas tāta yudhāṃ praṇetā; durātmanāṃ jīvitacchin mahātmā
5.47.2
saṃjaya uvāca duryodhano vācam imāṃ śṛṇotu; yad abravīd arjuno yotsyamānaḥ yudhiṣṭhirasyānumate mahātmā; dhanaṃjayaḥ śṛṇvataḥ keśavasya
5.47.3
anvatrasto bāhuvīryaṃ vidāna; upahvare vāsudevasya dhīraḥ avocan māṃ yotsyamānaḥ kirīṭī; madhye brūyā dhārtarāṣṭraṃ kurūṇām
5.47.4
ye vai rājānaḥ pāṇḍavāyodhanāya; samānītāḥ śṛṇvatāṃ cāpi teṣām yathā samagraṃ vacanaṃ mayoktaṃ; sahāmātyaṃ śrāvayethā nṛpaṃ tam
5.47.5
yathā nūnaṃ devarājasya devāḥ; śuśrūṣante vajrahastasya sarve tathāśṛṇvan pāṇḍavāḥ sṛñjayāś ca; kirīṭinā vācam uktāṃ samarthām
5.47.6
ity abravīd arjuno yotsyamāno; gāṇḍīvadhanvā lohitapadmanetraḥ na ced rājyaṃ muñcati dhārtarāṣṭro; yudhiṣṭhirasyājamīḍhasya rājñaḥ asti nūnaṃ karma kṛtaṃ purastād; anirviṣṭaṃ pāpakaṃ dhārtarāṣṭraiḥ
5.47.7
yeṣāṃ yuddhaṃ bhīmasenārjunābhyāṃ; tathāśvibhyāṃ vāsudevena caiva śaineyena dhruvam āttāyudhena; dhṛṣṭadyumnenātha śikhaṇḍinā ca yudhiṣṭhireṇendrakalpena caiva; yo 'padhyānān nirdahed gāṃ divaṃ ca
5.47.8
taiś ced yuddhaṃ manyate dhārtarāṣṭro; nirvṛtto 'rthaḥ sakalaḥ pāṇḍavānām mā tat kārṣīḥ pāṇḍavārthāya hetor; upaihi yuddhaṃ yadi manyase tvam
5.47.9
yāṃ tāṃ vane duḥkhaśayyām uvāsa; pravrājitaḥ pāṇḍavo dharmacārī āśiṣyate duḥkhatarām anarthām; antyāṃ śayyāṃ dhārtarāṣṭraḥ parāsuḥ
5.47.10
hriyā jñānena tapasā damena; krodhenātho dharmaguptyā dhanena anyāyavṛttaḥ kurupāṇḍaveyān; adhyātiṣṭhad dhārtarāṣṭro durātmā
5.47.11
māyopadhaḥ praṇidhānārjavābhyāṃ; tapodamābhyāṃ dharmaguptyā balena satyaṃ bruvan prītiyuktyānṛtena; titikṣamāṇaḥ kliśyamāno 'tivelam
5.47.12
yadā jyeṣṭhaḥ pāṇḍavaḥ saṃśitātmā; krodhaṃ yat taṃ varṣapūgān sughoram avasraṣṭā kuruṣūdvṛttacetās; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.13
kṛṣṇavartmeva jvalitaḥ samiddho; yathā dahet kakṣam agnir nidāghe evaṃ dagdhā dhārtarāṣṭrasya senāṃ; yudhiṣṭhiraḥ krodhadīpto 'nuvīkṣya
5.47.14
yadā draṣṭā bhīmasenaṃ raṇasthaṃ; gadāhastaṃ krodhaviṣaṃ vamantam durmarṣaṇaṃ pāṇḍavaṃ bhīmavegaṃ; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.15
mahāsiṃho gāva iva praviśya; gadāpāṇir dhārtarāṣṭrān upetya yadā bhīmo bhīmarūpo nihantā; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.16
mahābhaye vītabhayaḥ kṛtāstraḥ; samāgame śatrubalāvamardī sakṛd rathena pratiyād rathaughān; padātisaṃghān gadayābhinighnan
5.47.17
sainyān anekāṃs tarasā vimṛdnan; yadā kṣeptā dhārtarāṣṭrasya sainyam chindan vanaṃ paraśuneva śūras; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.18
tṛṇaprāyaṃ jvalaneneva dagdhaṃ; grāmaṃ yathā dhārtarāṣṭraḥ samīkṣya pakvaṃ sasyaṃ vaidyuteneva dagdhaṃ; parāsiktaṃ vipulaṃ svaṃ balaugham
5.47.19
hatapravīraṃ vimukhaṃ bhayārtaṃ; parāṅmukhaṃ prāyaśo 'dhṛṣṭayodham śastrārciṣā bhīmasenena dagdhaṃ; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.20
upāsaṅgād uddharan dakṣiṇena; paraḥśatān nakulaś citrayodhī yadā rathāgryo rathinaḥ pracetā; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.21
sukhocito duḥkhaśayyāṃ vaneṣu; dīrghaṃ kālaṃ nakulo yām aśeta āśīviṣaḥ kruddha iva śvasan bhṛśaṃ; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.22
tyaktātmānaḥ pārthivāyodhanāya; samādiṣṭā dharmarājena vīrāḥ rathaiḥ śubhraiḥ sainyam abhidravanto; dṛṣṭvā paścāt tapsyate dhārtarāṣṭraḥ
5.47.23
śiśūn kṛtāstrān aśiśuprakāśān; yadā draṣṭā kauravaḥ pañca śūrān tyaktvā prāṇān kekayān ādravantas; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.24
yadā gatodvāham akūjanākṣaṃ; suvarṇatāraṃ ratham ātatāyī dāntair yuktaṃ sahadevo 'dhirūḍhaḥ; śirāṃsi rājñāṃ kṣepsyate mārgaṇaughaiḥ
5.47.25
mahābhaye saṃpravṛtte rathasthaṃ; vivartamānaṃ samare kṛtāstram sarvāṃ diśaṃ saṃpatantaṃ samīkṣya; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.26
hrīniṣedho nipuṇaḥ satyavādī; mahābalaḥ sarvadharmopapannaḥ gāndhārim ārcchaṃs tumule kṣiprakārī; kṣeptā janān sahadevas tarasvī
5.47.27
yadā draṣṭā draupadeyān maheṣūñ; śūrān kṛtāstrān rathayuddhakovidān āśīviṣān ghoraviṣān ivāyatas; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.28
yadābhimanyuḥ paravīraghātī; śaraiḥ parān megha ivābhivarṣan vigāhitā kṛṣṇasamaḥ kṛtāstras; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.29
yadā draṣṭā bālam abālavīryaṃ; dviṣaccamūṃ mṛtyum ivāpatantam saubhadram indrapratimaṃ kṛtāstraṃ; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.30
prabhadrakāḥ śīghratarā yuvāno; viśāradāḥ siṃhasamānavīryāḥ yadā kṣeptāro dhārtarāṣṭrān sasainyāṃs; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.31
vṛddhau virāṭadrupadau mahārathau; pṛthak camūbhyām abhivartamānau yadā draṣṭārau dhārtarāṣṭrān sasainyāṃs; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.32
yadā kṛtāstro drupadaḥ pracinvañ; śirāṃsi yūnāṃ samare rathasthaḥ kruddhaḥ śaraiś chetsyati cāpamuktais; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.33
yadā virāṭaḥ paravīraghātī; marmāntare śatrucamūṃ praveṣṭā matsyaiḥ sārdham anṛśaṃsarūpais; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.34
jyeṣṭhaṃ mātsyānām anṛśaṃsarūpaṃ; virāṭaputraṃ rathinaṃ purastāt yadā draṣṭā daṃśitaṃ pāṇḍavārthe; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.35
raṇe hate kauravāṇāṃ pravīre; śikhaṇḍinā sattame śaṃtanūje na jātu naḥ śatravo dhārayeyur; asaṃśayaṃ satyam etad bravīmi
5.47.36
yadā śikhaṇḍī rathinaḥ pracinvan; bhīṣmaṃ rathenābhiyātā varūthī divyair hayair avamṛdnan rathaughāṃs; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.37
yadā draṣṭā sṛñjayānām anīke; dhṛṣṭadyumnaṃ pramukhe rocamānam astraṃ yasmai guhyam uvāca dhīmān; droṇas tadā tapsyati dhārtarāṣṭraḥ
5.47.38
yadā sa senāpatir aprameyaḥ; parābhavann iṣubhir dhārtarāṣṭrān droṇaṃ raṇe śatrusaho 'bhiyātā; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.39
hrīmān manīṣī balavān manasvī; sa lakṣmīvān somakānāṃ prabarhaḥ na jātu taṃ śatravo 'nye saheran; yeṣāṃ sa syād agraṇīr vṛṣṇisiṃhaḥ
5.47.40
brūyāc ca mā pravṛṇīṣveti loke; yuddhe 'dvitīyaṃ sacivaṃ rathastham śiner naptāraṃ pravṛṇīma sātyakiṃ; mahābalaṃ vītabhayaṃ kṛtāstram
5.47.41
yadā śinīnām adhipo mayoktaḥ; śaraiḥ parān megha iva pravarṣan pracchādayiṣyañ śarajālena yodhāṃs; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.42
yadā dhṛtiṃ kurute yotsyamānaḥ; sa dīrghabāhur dṛḍhadhanvā mahātmā siṃhasyeva gandham āghrāya gāvaḥ; saṃveṣṭante śatravo 'smād yathāgneḥ
5.47.43
sa dīrghabāhur dṛḍhadhanvā mahātmā; bhindyād girīn saṃharet sarvalokān astre kṛtī nipuṇaḥ kṣiprahasto; divi sthitaḥ sūrya ivābhibhāti
5.47.44
citraḥ sūkṣmaḥ sukṛto yādavasya; astre yogo vṛṣṇisiṃhasya bhūyān yathāvidhaṃ yogam āhuḥ praśastaṃ; sarvair guṇaiḥ sātyakis tair upetaḥ
5.47.45
hiraṇmayaṃ śvetahayaiś caturbhir; yadā yuktaṃ syandanaṃ mādhavasya draṣṭā yuddhe sātyaker vai suyodhanas; tadā tapsyaty akṛtātmā sa mandaḥ
5.47.46
yadā rathaṃ hemamaṇiprakāśaṃ; śvetāśvayuktaṃ vānaraketum ugram draṣṭā raṇe saṃyataṃ keśavena; tadā tapsyaty akṛtātmā sa mandaḥ
5.47.47
yadā maurvyās talaniṣpeṣam ugraṃ; mahāśabdaṃ vajraniṣpeṣatulyam vidhūyamānasya mahāraṇe mayā; gāṇḍīvasya śroṣyati mandabuddhiḥ
5.47.48
tadā mūḍho dhṛtarāṣṭrasya putras; taptā yuddhe durmatir duḥsahāyaḥ dṛṣṭvā sainyaṃ bāṇavarṣāndhakāraṃ; prabhajyantaṃ gokulavad raṇāgre
5.47.49
balāhakād uccarantīva vidyut; sahasraghnī dviṣatāṃ saṃgameṣu asthicchido marmabhido vamec charāṃs; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.50
yadā draṣṭā jyāmukhād bāṇasaṃghān; gāṇḍīvamuktān patataḥ śitāgrān nāgān hayān varmiṇaś cādadānāṃs; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.51
yadā mandaḥ parabāṇān vimuktān; mameṣubhir hriyamāṇān pratīpam tiryag vidvāṃś chidyamānān kṣuraprais; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.52
yadā vipāṭhā madbhujavipramuktā; dvijāḥ phalānīva mahīruhāgrāt pracchettāra uttamāṅgāni yūnāṃ; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.53
yadā draṣṭā patataḥ syandanebhyo; mahāgajebhyo 'śvagatāṃś ca yodhān śarair hatān pātitāṃś caiva raṅge; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat
5.47.54
padātisaṃghān rathasaṃghān samantād; vyāttānanaḥ kāla ivātateṣuḥ praṇotsyāmi jvalitair bāṇavarṣaiḥ; śatrūṃs tadā tapsyati mandabuddhiḥ
5.47.55
sarvā diśaḥ saṃpatatā rathena; rajodhvastaṃ gāṇḍivenāpakṛttam yadā draṣṭā svabalaṃ saṃpramūḍhaṃ; tadā paścāt tapsyati mandabuddhiḥ
5.47.56
kāṃdigbhūtaṃ chinnagātraṃ visaṃjñaṃ; duryodhano drakṣyati sarvasainyam hatāśvavīrāgryanarendranāgaṃ; pipāsitaṃ śrāntapatraṃ bhayārtam
5.47.57
ārtasvaraṃ hanyamānaṃ hataṃ ca; vikīrṇakeśāsthikapālasaṃgham prajāpateḥ karma yathārdhaniṣṭhitaṃ; tadā dṛṣṭvā tapsyate mandabuddhiḥ
5.47.58
yadā rathe gāṇḍivaṃ vāsudevaṃ; divyaṃ śaṅkhaṃ pāñcajanyaṃ hayāṃś ca tūṇāv akṣayyau devadattaṃ ca māṃ ca; draṣṭā yuddhe dhārtarāṣṭraḥ sametān
5.47.59
udvartayan dasyusaṃghān sametān; pravartayan yugam anyad yugānte yadā dhakṣyāmy agnivat kauraveyāṃs; tadā taptā dhṛtarāṣṭraḥ saputraḥ
5.47.60
sahabhrātā sahaputraḥ sasainyo; bhraṣṭaiśvaryaḥ krodhavaśo 'lpacetāḥ darpasyānte vihite vepamānaḥ; paścān mandas tapsyati dhārtarāṣṭraḥ
5.47.61
pūrvāhṇe māṃ kṛtajapyaṃ kadā cid; vipraḥ provācodakānte manojñam kartavyaṃ te duṣkaraṃ karma pārtha; yoddhavyaṃ te śatrubhiḥ savyasācin
5.47.62
indro vā te harivān vajrahastaḥ; purastād yātu samare 'rīn vinighnan sugrīvayuktena rathena vā te; paścāt kṛṣṇo rakṣatu vāsudevaḥ
5.47.63
vavre cāhaṃ vajrahastān mahendrād; asmin yuddhe vāsudevaṃ sahāyam sa me labdho dasyuvadhāya kṛṣṇo; manye caitad vihitaṃ daivatair me
5.47.64
ayudhyamāno manasāpi yasya; jayaṃ kṛṣṇaḥ puruṣasyābhinandet dhruvaṃ sarvān so 'bhyatīyād amitrān; sendrān devān mānuṣe nāsti cintā
5.47.65
sa bāhubhyāṃ sāgaram uttitīrṣen; mahodadhiṃ salilasyāprameyam tejasvinaṃ kṛṣṇam atyantaśūraṃ; yuddhena yo vāsudevaṃ jigīṣet
5.47.66
giriṃ ya iccheta talena bhettuṃ; śiloccayaṃ śvetam atipramāṇam tasyaiva pāṇiḥ sanakho viśīryen; na cāpi kiṃ cit sa gires tu kuryāt
5.47.67
agniṃ samiddhaṃ śamayed bhujābhyāṃ; candraṃ ca sūryaṃ ca nivārayeta hared devānām amṛtaṃ prasahya; yuddhena yo vāsudevaṃ jigīṣet
5.47.68
yo rukmiṇīm ekarathena bhojyām; utsādya rājñāṃ viṣayaṃ prasahya uvāha bhāryāṃ yaśasā jvalantīṃ; yasyāṃ jajñe raukmiṇeyo mahātmā
5.47.69
ayaṃ gāndhārāṃs tarasā saṃpramathya; jitvā putrān nagnajitaḥ samagrān baddhaṃ mumoca vinadantaṃ prasahya; sudarśanīyaṃ devatānāṃ lalāmam
5.47.70
ayaṃ kavāṭe nijaghāna pāṇḍyaṃ; tathā kaliṅgān dantakūre mamarda anena dagdhā varṣapūgān vināthā; vārāṇasī nagarī saṃbabhūva
5.47.71
yaṃ sma yuddhe manyate 'nyair ajeyam; ekalavyaṃ nāma niṣādarājam vegeneva śailam abhihatya jambhaḥ; śete sa kṛṣṇena hataḥ parāsuḥ
5.47.72
tathograsenasya sutaṃ praduṣṭaṃ; vṛṣṇyandhakānāṃ madhyagāṃ tapantam apātayad baladevadvitīyo; hatvā dadau cograsenāya rājyam
5.47.73
ayaṃ saubhaṃ yodhayām āsa khasthaṃ; vibhīṣaṇaṃ māyayā śālvarājam saubhadvāri pratyagṛhṇāc chataghnīṃ; dorbhyāṃ ka enaṃ viṣaheta martyaḥ
5.47.74
prāgjyotiṣaṃ nāma babhūva durgaṃ; puraṃ ghoram asurāṇām asahyam mahābalo narakas tatra bhaumo; jahārādityā maṇikuṇḍale śubhe
5.47.75
na taṃ devāḥ saha śakreṇa sehire; samāgatā āharaṇāya bhītāḥ dṛṣṭvā ca te vikramaṃ keśavasya; balaṃ tathaivāstram avāraṇīyam
5.47.76
jānanto 'sya prakṛtiṃ keśavasya; nyayojayan dasyuvadhāya kṛṣṇam sa tat karma pratiśuśrāva duṣkaram; aiśvaryavān siddhiṣu vāsudevaḥ
5.47.77
nirmocane ṣaṭ sahasrāṇi hatvā; saṃchidya pāśān sahasā kṣurāntān muraṃ hatvā vinihatyaugharākṣasaṃ; nirmocanaṃ cāpi jagāma vīraḥ
5.47.78
tatraiva tenāsya babhūva yuddhaṃ; mahābalenātibalasya viṣṇoḥ śete sa kṛṣṇena hataḥ parāsur; vāteneva mathitaḥ karṇikāraḥ
5.47.79
āhṛtya kṛṣṇo maṇikuṇḍale te; hatvā ca bhaumaṃ narakaṃ muraṃ ca śriyā vṛto yaśasā caiva dhīmān; pratyājagāmāpratimaprabhāvaḥ
5.47.80
tasmai varān adadaṃs tatra devā; dṛṣṭvā bhīmaṃ karma raṇe kṛtaṃ tat śramaś ca te yudhyamānasya na syād; ākāśe vā apsu caiva kramaḥ syāt
5.47.81
śastrāṇi gātre ca na te kramerann; ity eva kṛṣṇaś ca tataḥ kṛtārthaḥ evaṃrūpe vāsudeve 'prameye; mahābale guṇasaṃpat sadaiva
5.47.82
tam asahyaṃ viṣṇum anantavīryam; āśaṃsate dhārtarāṣṭro balena yadā hy enaṃ tarkayate durātmā; tac cāpy ayaṃ sahate 'smān samīkṣya
5.47.83
paryāgataṃ mama kṛṣṇasya caiva; yo manyate kalahaṃ saṃprayujya śakyaṃ hartuṃ pāṇḍavānāṃ mamatvaṃ; tad veditā saṃyugaṃ tatra gatvā
5.47.84
namaskṛtvā śāṃtanavāya rājñe; droṇāyātho sahaputrāya caiva śāradvatāyāpratidvandvine ca; yotsyāmy ahaṃ rājyam abhīpsamānaḥ
5.47.85
dharmeṇāstraṃ niyataṃ tasya manye; yo yotsyate pāṇḍavair dharmacārī mithyāglahe nirjitā vai nṛśaṃsaiḥ; saṃvatsarān dvādaśa pāṇḍuputrāḥ
5.47.86
avāpya kṛcchraṃ vihitaṃ hy araṇye; dīrghaṃ kālaṃ caikam ajñātacaryām te hy akasmāj jīvitaṃ pāṇḍavānāṃ; na mṛṣyante dhārtarāṣṭrāḥ padasthāḥ
5.47.87
te ced asmān yudhyamānāñ jayeyur; devair apīndrapramukhaiḥ sahāyaiḥ dharmād adharmaś carito garīyān; iti dhruvaṃ nāsti kṛtaṃ na sādhu
5.47.88
na ced imaṃ puruṣaṃ karmabaddhaṃ; na ced asmān manyate 'sau viśiṣṭān āśaṃse 'haṃ vāsudevadvitīyo; duryodhanaṃ sānubandhaṃ nihantum
5.47.89
na ced idaṃ karma nareṣu baddhaṃ; na vidyate puruṣasya svakarma idaṃ ca tac cāpi samīkṣya nūnaṃ; parājayo dhārtarāṣṭrasya sādhuḥ
5.47.90
pratyakṣaṃ vaḥ kuravo yad bravīmi; yudhyamānā dhārtarāṣṭrā na santi anyatra yuddhāt kuravaḥ parīpsan; na yudhyatāṃ śeṣa ihāsti kaś cit
5.47.91
hatvā tv ahaṃ dhārtarāṣṭrān sakarṇān; rājyaṃ kurūṇām avajetā samagram yad vaḥ kāryaṃ tat kurudhvaṃ yathāsvam; iṣṭān dārān ātmajāṃś copabhuṅkta
5.47.92
apy evaṃ no brāhmaṇāḥ santi vṛddhā; bahuśrutāḥ śīlavantaḥ kulīnāḥ sāṃvatsarā jyotiṣi cāpi yuktā; nakṣatrayogeṣu ca niścayajñāḥ
5.47.93
uccāvacaṃ daivayuktaṃ rahasyaṃ; divyāḥ praśnā mṛgacakrā muhūrtāḥ kṣayaṃ mahāntaṃ kurusṛñjayānāṃ; nivedayante pāṇḍavānāṃ jayaṃ ca
5.47.94
tathā hi no manyate 'jātaśatruḥ; saṃsiddhārtho dviṣatāṃ nigrahāya janārdanaś cāpy aparokṣavidyo; na saṃśayaṃ paśyati vṛṣṇisiṃhaḥ
5.47.95
ahaṃ ca jānāmi bhaviṣyarūpaṃ; paśyāmi buddhyā svayam apramattaḥ dṛṣṭiś ca me na vyathate purāṇī; yudhyamānā dhārtarāṣṭrā na santi
5.47.96
anālabdhaṃ jṛmbhati gāṇḍivaṃ dhanur; anālabdhā kampati me dhanurjyā bāṇāś ca me tūṇamukhād visṛjya; muhur muhur gantum uśanti caiva
5.47.97
saikyaḥ kośān niḥsarati prasanno; hitveva jīrṇām uragas tvacaṃ svām dhvaje vāco raudrarūpā vadanti; kadā ratho yokṣyate te kirīṭin
5.47.98
gomāyusaṃghāś ca vadanti rātrau; rakṣāṃsy atho niṣpatanty antarikṣāt mṛgāḥ śṛgālāḥ śitikaṇṭhāś ca kākā; gṛdhrā baḍāś caiva tarakṣavaś ca
5.47.99
suparṇapātāś ca patanti paścād; dṛṣṭvā rathaṃ śvetahayaprayuktam ahaṃ hy ekaḥ pārthivān sarvayodhāñ; śarān varṣan mṛtyulokaṃ nayeyam
5.47.100
samādadānaḥ pṛthag astramārgān; yathāgnir iddho gahanaṃ nidāghe sthūṇākarṇaṃ pāśupataṃ ca ghoraṃ; tathā brahmāstraṃ yac ca śakro viveda
5.47.101
vadhe dhṛto vegavataḥ pramuñcan; nāhaṃ prajāḥ kiṃ cid ivāvaśiṣye śāntiṃ lapsye paramo hy eṣa bhāvaḥ; sthiro mama brūhi gāvalgaṇe tān
5.47.102
nityaṃ punaḥ sacivair yair avocad; devān apīndrapramukhān sahāyān tair manyate kalahaṃ saṃprayujya; sa dhārtarāṣṭraḥ paśyata moham asya
5.47.103
vṛddho bhīṣmaḥ śāṃtanavaḥ kṛpaś ca; droṇaḥ saputro viduraś ca dhīmān ete sarve yad vadante tad astu; āyuṣmantaḥ kuravaḥ santu sarve
5.48.1
vaiśaṃpāyana uvāca samaveteṣu sarveṣu teṣu rājasu bhārata duryodhanam idaṃ vākyaṃ bhīṣmaḥ śāṃtanavo 'bravīt
5.48.2
bṛhaspatiś cośanā ca brahmāṇaṃ paryupasthitau marutaś ca sahendreṇa vasavaś ca sahāśvinau
5.48.3
ādityāś caiva sādhyāś ca ye ca saptarṣayo divi viśvāvasuś ca gandharvaḥ śubhāś cāpsarasāṃ gaṇāḥ
5.48.4
namaskṛtvopajagmus te lokavṛddhaṃ pitāmaham parivārya ca viśveśaṃ paryāsata divaukasaḥ
5.48.5
teṣāṃ manaś ca tejaś cāpy ādadānau divaukasām pūrvadevau vyatikrāntau naranārāyaṇāv ṛṣī
5.48.6
bṛhaspatiś ca papraccha brāhmaṇaṃ kāv imāv iti bhavantaṃ nopatiṣṭhete tau naḥ śaṃsa pitāmaha
5.48.7
brahmovāca yāv etau pṛthivīṃ dyāṃ ca bhāsayantau tapasvinau jvalantau rocamānau ca vyāpyātītau mahābalau
5.48.8
naranārāyaṇāv etau lokāl lokaṃ samāsthitau ūrjitau svena tapasā mahāsattvaparākramau
5.48.9
etau hi karmaṇā lokān nandayām āsatur dhruvau asurāṇām abhāvāya devagandharvapūjitau
5.48.10
vaiśaṃpāyana uvāca jagāma śakras tac chrutvā yatra tau tepatus tapaḥ sārdhaṃ devagaṇaiḥ sarvair bṛhaspatipurogamaiḥ
5.48.11
tadā devāsure ghore bhaye jāte divaukasām ayācata mahātmānau naranārāyaṇau varam
5.48.12
tāv abrūtāṃ vṛṇīṣveti tadā bharatasattama athaitāv abravīc chakraḥ sāhyaṃ naḥ kriyatām iti
5.48.13
tatas tau śakram abrūtāṃ kariṣyāvo yad icchasi tābhyāṃ ca sahitaḥ śakro vijigye daityadānavān
5.48.14
nara indrasya saṃgrāme hatvā śatrūn paraṃtapaḥ paulomān kālakhañjāṃś ca sahasrāṇi śatāni ca
5.48.15
eṣa bhrānte rathe tiṣṭhan bhallenāpaharac chiraḥ jambhasya grasamānasya yajñam arjuna āhave
5.48.16
eṣa pāre samudrasya hiraṇyapuram ārujat hatvā ṣaṣṭisahasrāṇi nivātakavacān raṇe
5.48.17
eṣa devān sahendreṇa jitvā parapuraṃjayaḥ atarpayan mahābāhur arjuno jātavedasam nārāyaṇas tathaivātra bhūyaso 'nyāñ jaghāna ha
5.48.18
evam etau mahāvīryau tau paśyata samāgatau vāsudevārjunau vīrau samavetau mahārathau
5.48.19
naranārāyaṇau devau pūrvadevāv iti śrutiḥ ajeyau mānuṣe loke sendrair api surāsuraiḥ
5.48.20
eṣa nārāyaṇaḥ kṛṣṇaḥ phalgunas tu naraḥ smṛtaḥ nārāyaṇo naraś caiva sattvam ekaṃ dvidhākṛtam
5.48.21
etau hi karmaṇā lokān aśnuvāte 'kṣayān dhruvān tatra tatraiva jāyete yuddhakāle punaḥ punaḥ
5.48.22
tasmāt karmaiva kartavyam iti hovāca nāradaḥ etad dhi sarvam ācaṣṭa vṛṣṇicakrasya vedavit
5.48.23
śaṅkhacakragadāhastaṃ yadā drakṣyasi keśavam paryādadānaṃ cāstrāṇi bhīmadhanvānam arjunam
5.48.24
sanātanau mahātmānau kṛṣṇāv ekarathe sthitau duryodhana tadā tāta smartāsi vacanaṃ mama
5.48.25
no ced ayam abhāvaḥ syāt kurūṇāṃ pratyupasthitaḥ arthāc ca tāta dharmāc ca tava buddhir upaplutā
5.48.26
na ced grahīṣyase vākyaṃ śrotāsi subahūn hatān tavaiva hi mataṃ sarve kuravaḥ paryupāsate
5.48.27
trayāṇām eva ca mataṃ tattvam eko 'numanyate rāmeṇa caiva śaptasya karṇasya bharatarṣabha
5.48.28
durjāteḥ sūtaputrasya śakuneḥ saubalasya ca tathā kṣudrasya pāpasya bhrātur duḥśāsanasya ca
5.48.29
karṇa uvāca naivam āyuṣmatā vācyaṃ yan mām āttha pitāmaha kṣatradharme sthito hy asmi svadharmād anapeyivān
5.48.30
kiṃ cānyan mayi durvṛttaṃ yena māṃ parigarhase na hi me vṛjinaṃ kiṃ cid dhārtarāṣṭrā viduḥ kva cit
5.48.31
rājño hi dhṛtarāṣṭrasya sarvaṃ kāryaṃ priyaṃ mayā tathā duryodhanasyāpi sa hi rājye samāhitaḥ
5.48.32
vaiśaṃpāyana uvāca karṇasya tu vacaḥ śrutvā bhīṣmaḥ śāṃtanavaḥ punaḥ dhṛtarāṣṭraṃ mahārājam ābhāṣyedaṃ vaco 'bravīt
5.48.33
yad ayaṃ katthate nityaṃ hantāhaṃ pāṇḍavān iti nāyaṃ kalāpi saṃpūrṇā pāṇḍavānāṃ mahātmanām
5.48.34
anayo yo 'yam āgantā putrāṇāṃ te durātmanām tad asya karma jānīhi sūtaputrasya durmateḥ
5.48.35
enam āśritya putras te mandabuddhiḥ suyodhanaḥ avamanyata tān vīrān devaputrān ariṃdamān
5.48.36
kiṃ cāpy anena tat karma kṛtaṃ pūrvaṃ suduṣkaram tair yathā pāṇḍavaiḥ sarvair ekaikena kṛtaṃ purā
5.48.37
dṛṣṭvā virāṭanagare bhrātaraṃ nihataṃ priyam dhanaṃjayena vikramya kim anena tadā kṛtam
5.48.38
sahitān hi kurūn sarvān abhiyāto dhanaṃjayaḥ pramathya cācchinad gāvaḥ kim ayaṃ proṣitas tadā
5.48.39
gandharvair ghoṣayātrāyāṃ hriyate yat sutas tava kva tadā sūtaputro 'bhūd ya idānīṃ vṛṣāyate
5.48.40
nanu tatrāpi pārthena bhīmena ca mahātmanā yamābhyām eva cāgamya gandharvās te parājitāḥ
5.48.41
etāny asya mṛṣoktāni bahūni bharatarṣabha vikatthanasya bhadraṃ te sadā dharmārthalopinaḥ
5.48.42
bhīṣmasya tu vacaḥ śrutvā bhāradvājo mahāmanāḥ dhṛtarāṣṭram uvācedaṃ rājamadhye 'bhipūjayan
5.48.43
yad āha bharataśreṣṭho bhīṣmas tat kriyatāṃ nṛpa na kāmam arthalipsūnāṃ vacanaṃ kartum arhasi
5.48.44
purā yuddhāt sādhu manye pāṇḍavaiḥ saha saṃgamam yad vākyam arjunenoktaṃ saṃjayena niveditam
5.48.45
sarvaṃ tad abhijānāmi kariṣyati ca pāṇḍavaḥ na hy asya triṣu lokeṣu sadṛśo 'sti dhanurdharaḥ
5.48.46
anādṛtya tu tad vākyam arthavad droṇabhīṣmayoḥ tataḥ sa saṃjayaṃ rājā paryapṛcchata pāṇḍavam
5.48.47
tadaiva kuravaḥ sarve nirāśā jīvite 'bhavan bhīṣmadroṇau yadā rājā na samyag anubhāṣate
5.49.1
dhṛtarāṣṭra uvāca kim asau pāṇḍavo rājā dharmaputro 'bhyabhāṣata śrutvemā bahulāḥ senāḥ pratyarthena samāgatāḥ
5.49.2
kim icchaty abhisaṃrambhād yotsyamāno yudhiṣṭhiraḥ kasya svid bhrātṛputrāṇāṃ cintāsu mukham īkṣate
5.49.3
ke svid enaṃ vārayanti śāmya yudhyeti vā punaḥ nikṛtyā kopitaṃ mandair dharmajñaṃ dharmacāriṇam
5.49.4
saṃjaya uvāca rājño mukham udīkṣante pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ saha yudhiṣṭhirasya bhadraṃ te sa sarvān anuśāsti ca
5.49.5
pṛthagbhūtāḥ pāṇḍavānāṃ pāñcālānāṃ rathavrajāḥ āyāntam abhinandanti kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram
5.49.6
tamaḥ sūryam ivodyantaṃ kaunteyaṃ dīptatejasam pāñcālāḥ pratinandanti tejorāśim ivodyatam
5.49.7
ā gopālāvipālebhyo nandamānaṃ yudhiṣṭhiram pāñcālāḥ kekayā matsyāḥ pratinandanti pāṇḍavam
5.49.8
brāhmaṇyo rājaputryaś ca viśāṃ duhitaraś ca yāḥ krīḍantyo 'bhisamāyānti pārthaṃ saṃnaddham īkṣitum
5.49.9
dhṛtarāṣṭra uvāca saṃjayācakṣva kenāsmān pāṇḍavā abhyayuñjata dhṛṣṭadyumnena senānyā somakāḥ kiṃbalā iva
5.49.10
vaiśaṃpāyana uvāca gāvalgaṇis tu tat pṛṣṭaḥ sabhāyāṃ kurusaṃsadi niḥśvasya subhṛśaṃ dīrghaṃ muhuḥ saṃcintayann iva tatrānimittato daivāt sūtaṃ kaśmalam āviśat
5.49.11
tadācacakṣe puruṣaḥ sabhāyāṃ rājasaṃsadi saṃjayo 'yaṃ mahārāja mūrcchitaḥ patito bhuvi vācaṃ na sṛjate kāṃ cid dhīnaprajño 'lpacetanaḥ
5.49.12
dhṛtarāṣṭra uvāca apaśyat saṃjayo nūnaṃ kuntīputrān mahārathān tair asya puruṣavyāghrair bhṛśam udvejitaṃ manaḥ
5.49.13
vaiśaṃpāyana uvāca saṃjayaś cetanāṃ labdhvā pratyāśvasyedam abravīt dhṛtarāṣṭraṃ mahārāja sabhāyāṃ kurusaṃsadi
5.49.14
dṛṣṭavān asmi rājendra kuntīputrān mahārathān matsyarājagṛhāvāsād avarodhena karśitān śṛṇu yair hi mahārāja pāṇḍavā abhyayuñjata
5.49.15
yo naiva roṣān na bhayān na kāmān nārthakāraṇāt na hetuvādād dharmātmā satyaṃ jahyāt kathaṃ cana
5.49.16
yaḥ pramāṇaṃ mahārāja dharme dharmabhṛtāṃ varaḥ ajātaśatruṇā tena pāṇḍavā abhyayuñjata
5.49.17
yasya bāhubale tulyaḥ pṛthivyāṃ nāsti kaś cana yo vai sarvān mahīpālān vaśe cakre dhanurdharaḥ tena vo bhīmasenena pāṇḍavā abhyayuñjata
5.49.18
niḥsṛtānāṃ jatugṛhād dhiḍimbāt puruṣādakāt ya eṣām abhavad dvīpaḥ kuntīputro vṛkodaraḥ
5.49.19
yājñasenīm atho yatra sindhurājo 'pakṛṣṭavān tatraiṣām abhavad dvīpaḥ kuntīputro vṛkodaraḥ
5.49.20
yaś ca tān saṃgatān sarvān pāṇḍavān vāraṇāvate dahyato mocayām āsa tena vas te 'bhyayuñjata
5.49.21
kṛṣṇāyāś caratā prītiṃ yena krodhavaśā hatāḥ praviśya viṣamaṃ ghoraṃ parvataṃ gandhamādanam
5.49.22
yasya nāgāyutaṃ vīryaṃ bhujayoḥ sāram arpitam tena vo bhīmasenena pāṇḍavā abhyayuñjata
5.49.23
kṛṣṇadvitīyo vikramya tuṣṭyarthaṃ jātavedasaḥ ajayad yaḥ purā vīro yudhyamānaṃ puraṃdaram
5.49.24
yaḥ sa sākṣān mahādevaṃ giriśaṃ śūlapāṇinam toṣayām āsa yuddhena devadevam umāpatim
5.49.25
yaś ca sarvān vaśe cakre lokapālān dhanurdharaḥ tena vo vijayenājau pāṇḍavā abhyayuñjata
5.49.26
yaḥ pratīcīṃ diśaṃ cakre vaśe mlecchagaṇāyutām sa tatra nakulo yoddhā citrayodhī vyavasthitaḥ
5.49.27
tena vo darśanīyena vīreṇātidhanurbhṛtā mādrīputreṇa kauravya pāṇḍavā abhyayuñjata
5.49.28
yaḥ kāśīn aṅgamagadhān kaliṅgāṃś ca yudhājayat tena vaḥ sahadevena pāṇḍavā abhyayuñjata
5.49.29
yasya vīryeṇa sadṛśāś catvāro bhuvi mānavāḥ aśvatthāmā dhṛṣṭaketuḥ pradyumno rukmir eva ca
5.49.30
tena vaḥ sahadevena pāṇḍavā abhyayuñjata yavīyasā nṛvīreṇa mādrīnandikareṇa ca
5.49.31
tapaś cacāra yā ghoraṃ kāśikanyā purā satī bhīṣmasya vadham icchantī pretyāpi bharatarṣabha
5.49.32
pāñcālasya sutā jajñe daivāc ca sa punaḥ pumān strīpuṃsoḥ puruṣavyāghra yaḥ sa veda guṇāguṇān
5.49.33
yaḥ kaliṅgān samāpede pāñcālo yuddhadurmadaḥ śikhaṇḍinā vaḥ kuravaḥ kṛtāstreṇābhyayuñjata
5.49.34
yāṃ yakṣaḥ puruṣaṃ cakre bhīṣmasya nidhane kila maheṣvāsena raudreṇa pāṇḍavā abhyayuñjata
5.49.35
maheṣvāsā rājaputrā bhrātaraḥ pañca kekayāḥ sumṛṣṭakavacāḥ śūrās taiś ca vas te 'bhyayuñjata
5.49.36
yo dīrghabāhuḥ kṣiprāstro dhṛtimān satyavikramaḥ tena vo vṛṣṇivīreṇa yuyudhānena saṃgaraḥ
5.49.37
ya āsīc charaṇaṃ kāle pāṇḍavānāṃ mahātmanām raṇe tena virāṭena pāṇḍavā abhyayuñjata
5.49.38
yaḥ sa kāśipatī rājā vārāṇasyāṃ mahārathaḥ sa teṣām abhavad yoddhā tena vas te 'bhyayuñjata
5.49.39
śiśubhir durjayaiḥ saṃkhye draupadeyair mahātmabhiḥ āśīviṣasamasparśaiḥ pāṇḍavā abhyayuñjata
5.49.40
yaḥ kṛṣṇasadṛśo vīrye yudhiṣṭhirasamo dame tenābhimanyunā saṃkhye pāṇḍavā abhyayuñjata
5.49.41
yaś caivāpratimo vīrye dhṛṣṭaketur mahāyaśāḥ duḥsahaḥ samare kruddhaḥ śaiśupālir mahārathaḥ tena vaś cedirājena pāṇḍavā abhyayuñjata
5.49.42
yaḥ saṃśrayaḥ pāṇḍavānāṃ devānām iva vāsavaḥ tena vo vāsudevena pāṇḍavā abhyayuñjata
5.49.43
tathā cedipater bhrātā śarabho bharatarṣabha karakarṣeṇa sahitas tābhyāṃ vas te 'bhyayuñjata
5.49.44
jārāsaṃdhiḥ sahadevo jayatsenaś ca tāv ubhau drupadaś ca mahātejā balena mahatā vṛtaḥ tyaktātmā pāṇḍavārthāya yotsyamāno vyavasthitaḥ
5.49.45
ete cānye ca bahavaḥ prācyodīcyā mahīkṣitaḥ śataśo yān apāśritya dharmarājo vyavasthitaḥ
5.50.1
dhṛtarāṣṭra uvāca sarva ete mahotsāhā ye tvayā parikīrtitāḥ ekatas tv eva te sarve sametā bhīma ekataḥ
5.50.2
bhīmasenād dhi me bhūyo bhayaṃ saṃjāyate mahat kruddhād amarṣaṇāt tāta vyāghrād iva mahāruroḥ
5.50.3
jāgarmi rātrayaḥ sarvā dīrgham uṣṇaṃ ca niḥśvasan bhīto vṛkodarāt tāta siṃhāt paśur ivābalaḥ
5.50.4
na hi tasya mahābāhoḥ śakrapratimatejasaḥ sainye 'smin pratipaśyāmi ya enaṃ viṣahed yudhi
5.50.5
amarṣaṇaś ca kaunteyo dṛḍhavairaś ca pāṇḍavaḥ anarmahāsī sonmādas tiryakprekṣī mahāsvanaḥ
5.50.6
mahāvego mahotsāho mahābāhur mahābalaḥ mandānāṃ mama putrāṇāṃ yuddhenāntaṃ kariṣyati
5.50.7
ūrugrāhagṛhītānāṃ gadāṃ bibhrad vṛkodaraḥ kurūṇām ṛṣabho yuddhe daṇḍapāṇir ivāntakaḥ
5.50.8
śaikyāyasamayīṃ ghorāṃ gadāṃ kāñcanabhūṣitām manasāhaṃ prapaśyāmi brahmadaṇḍam ivodyatam
5.50.9
yathā rurūṇāṃ yūtheṣu siṃho jātabalaś caret māmakeṣu tathā bhīmo baleṣu vicariṣyati
5.50.10
sarveṣāṃ mama putrāṇāṃ sa ekaḥ krūravikramaḥ bahvāśī vipratīpaś ca bālye 'pi rabhasaḥ sadā
5.50.11
udvepate me hṛdayaṃ yadā duryodhanādayaḥ bālye 'pi tena yudhyanto vāraṇeneva marditāḥ
5.50.12
tasya vīryeṇa saṃkliṣṭā nityam eva sutā mama sa eva hetur bhedasya bhīmo bhīmaparākramaḥ
5.50.13
grasamānam anīkāni naravāraṇavājinām paśyāmīvāgrato bhīmaṃ krodhamūrchitam āhave
5.50.14
astre droṇārjunasamaṃ vāyuvegasamaṃ jave saṃjayācakṣva me śūraṃ bhīmasenam amarṣaṇam
5.50.15
atilābhaṃ tu manye 'haṃ yat tena ripughātinā tadaiva na hatāḥ sarve mama putrā manasvinā
5.50.16
yena bhīmabalā yakṣā rākṣasāś ca samāhatāḥ kathaṃ tasya raṇe vegaṃ mānuṣaḥ prasahiṣyati
5.50.17
na sa jātu vaśe tasthau mama bālo 'pi saṃjaya kiṃ punar mama duṣputraiḥ kliṣṭaḥ saṃprati pāṇḍavaḥ
5.50.18
niṣṭhuraḥ sa ca naiṣṭhuryād bhajyed api na saṃnamet tiryakprekṣī saṃhatabhrūḥ kathaṃ śāmyed vṛkodaraḥ
5.50.19
bṛhadaṃso 'pratibalo gauras tāla ivodgataḥ pramāṇato bhīmasenaḥ prādeśenādhiko 'rjunāt
5.50.20
javena vājino 'tyeti balenātyeti kuñjarān avyaktajalpī madhvakṣo madhyamaḥ pāṇḍavo balī
5.50.21
iti bālye śrutaḥ pūrvaṃ mayā vyāsamukhāt purā rūpato vīryataś caiva yāthātathyena pāṇḍavaḥ
5.50.22
āyasena sa daṇḍena rathān nāgān hayān narān haniṣyati raṇe kruddho bhīmaḥ praharatāṃ varaḥ
5.50.23
amarṣī nityasaṃrabdho raudraḥ krūraparākramaḥ mama tāta pratīpāni kurvan pūrvaṃ vimānitaḥ
5.50.24
niṣkīrṇām āyasīṃ sthūlāṃ suparvāṃ kāñcanīṃ gadām śataghnīṃ śatanirhrādāṃ kathaṃ śakṣyanti me sutāḥ
5.50.25
apāram aplavāgādhaṃ samudraṃ śaraveginam bhīmasenamayaṃ durgaṃ tāta mandās titīrṣavaḥ
5.50.26
krośato me na śṛṇvanti bālāḥ paṇḍitamāninaḥ viṣamaṃ nāvabudhyante prapātaṃ madhudarśinaḥ
5.50.27
saṃyugaṃ ye kariṣyanti nararūpeṇa vāyunā niyataṃ coditā dhātrā siṃheneva mahāmṛgāḥ
5.50.28
śaikyāṃ tāta catuṣkiṣkuṃ ṣaḍasrim amitaujasam prahitāṃ duḥkhasaṃsparśāṃ kathaṃ śakṣyanti me sutāḥ
5.50.29
gadāṃ bhrāmayatas tasya bhindato hastimastakān sṛkkiṇī lelihānasya bāṣpam utsṛjato muhuḥ
5.50.30
uddiśya pātān patataḥ kurvato bhairavān ravān pratīpān patato mattān kuñjarān pratigarjataḥ
5.50.31
vigāhya rathamārgeṣu varān uddiśya nighnataḥ agneḥ prajvalitasyeva api mucyeta me prajā
5.50.32
vīthīṃ kurvan mahābāhur drāvayan mama vāhinīm nṛtyann iva gadāpāṇir yugāntaṃ darśayiṣyati
5.50.33
prabhinna iva mātaṅgaḥ prabhañjan puṣpitān drumān pravekṣyati raṇe senāṃ putrāṇāṃ me vṛkodaraḥ
5.50.34
kurvan rathān vipuruṣān vidhvajān bhagnapuṣkarān ārujan puruṣavyāghro rathinaḥ sādinas tathā
5.50.35
gaṅgāvega ivānūpāṃs tīrajān vividhān drumān pravekṣyati mahāsenāṃ putrāṇāṃ mama saṃjaya
5.50.36
vaśaṃ nūnaṃ gamiṣyanti bhīmasenabalārditāḥ mama putrāś ca bhṛtyāś ca rājānaś caiva saṃjaya
5.50.37
yena rājā mahāvīryaḥ praviśyāntaḥpuraṃ purā vāsudevasahāyena jarāsaṃdho nipātitaḥ
5.50.38
kṛtsneyaṃ pṛthivī devī jarāsaṃdhena dhīmatā māgadhendreṇa balinā vaśe kṛtvā pratāpitā
5.50.39
bhīṣmapratāpāt kuravo nayenāndhakavṛṣṇayaḥ te na tasya vaśaṃ jagmuḥ kevalaṃ daivam eva vā
5.50.40
sa gatvā pāṇḍuputreṇa tarasā bāhuśālinā anāyudhena vīreṇa nihataḥ kiṃ tato 'dhikam
5.50.41
dīrghakālena saṃsiktaṃ viṣam āśīviṣo yathā sa mokṣyati raṇe tejaḥ putreṣu mama saṃjaya
5.50.42
mahendra iva vajreṇa dānavān devasattamaḥ bhīmaseno gadāpāṇiḥ sūdayiṣyati me sutān
5.50.43
aviṣahyam anāvāryaṃ tīvravegaparākramam paśyāmīvātitāmrākṣam āpatantaṃ vṛkodaram
5.50.44
agadasyāpy adhanuṣo virathasya vivarmaṇaḥ bāhubhyāṃ yudhyamānasya kas tiṣṭhed agrataḥ pumān
5.50.45
bhīṣmo droṇaś ca vipro 'yaṃ kṛpaḥ śāradvatas tathā jānanty ete yathaivāhaṃ vīryajñas tasya dhīmataḥ
5.50.46
āryavrataṃ tu jānantaḥ saṃgarān na bibhitsavaḥ senāmukheṣu sthāsyanti māmakānāṃ nararṣabhāḥ
5.50.47
balīyaḥ sarvato diṣṭaṃ puruṣasya viśeṣataḥ paśyann api jayaṃ teṣāṃ na niyacchāmi yat sutān
5.50.48
te purāṇaṃ maheṣvāsā mārgam aindraṃ samāsthitāḥ tyakṣyanti tumule prāṇān rakṣantaḥ pārthivaṃ yaśaḥ
5.50.49
yathaiṣāṃ māmakās tāta tathaiṣāṃ pāṇḍavā api pautrā bhīṣmasya śiṣyāś ca droṇasya ca kṛpasya ca
5.50.50
yat tv asmad āśrayaṃ kiṃ cid dattam iṣṭaṃ ca saṃjaya tasyāpacitim āryatvāt kartāraḥ sthavirās trayaḥ
5.50.51
ādadānasya śastraṃ hi kṣatradharmaṃ parīpsataḥ nidhanaṃ brāhmaṇasyājau varam evāhur uttamam
5.50.52
sa vai śocāmi sarvān vai ye yuyutsanti pāṇḍavān vikruṣṭaṃ vidureṇādau tad etad bhayam āgatam
5.50.53
na tu manye vighātāya jñānaṃ duḥkhasya saṃjaya bhavaty atibale hy etaj jñānam apy upaghātakam
5.50.54
ṛṣayo hy api nirmuktāḥ paśyanto lokasaṃgrahān sukhe bhavanti sukhinas tathā duḥkhena duḥkhitāḥ
5.50.55
kiṃ punar yo 'ham āsaktas tatra tatra sahasradhā putreṣu rājyadāreṣu pautreṣv api ca bandhuṣu
5.50.56
saṃśaye tu mahaty asmin kiṃ nu me kṣamam uttamam vināśaṃ hy eva paśyāmi kurūṇām anucintayan
5.50.57
dyūtapramukham ābhāti kurūṇāṃ vyasanaṃ mahat mandenaiśvaryakāmena lobhāt pāpam idaṃ kṛtam
5.50.58
manye paryāyadharmo 'yaṃ kālasyātyantagāminaḥ cakre pradhir ivāsakto nāsya śakyaṃ palāyitum
5.50.59
kiṃ nu kāryaṃ kathaṃ kuryāṃ kva nu gacchāmi saṃjaya ete naśyanti kuravo mandāḥ kālavaśaṃ gatāḥ
5.50.60
avaśo 'haṃ purā tāta putrāṇāṃ nihate śate śroṣyāmi ninadaṃ strīṇāṃ kathaṃ māṃ maraṇaṃ spṛśet
5.50.61
yathā nidāghe jvalanaḥ samiddho; dahet kakṣaṃ vāyunā codyamānaḥ gadāhastaḥ pāṇḍavas tadvad eva; hantā madīyān sahito 'rjunena
5.51.1
dhṛtarāṣṭra uvāca yasya vai nānṛtā vācaḥ pravṛttā anuśuśrumaḥ trailokyam api tasya syād yoddhā yasya dhanaṃjayaḥ
5.51.2
tasyaiva ca na paśyāmi yudhi gāṇḍīvadhanvanaḥ aniśaṃ cintayāno 'pi yaḥ pratīyād rathena tam
5.51.3
asyataḥ karṇinālīkān mārgaṇān hṛdayacchidaḥ pratyetā na samaḥ kaś cid yudhi gāṇḍīvadhanvanaḥ
5.51.4
droṇakarṇau pratīyātāṃ yadi vīrau nararṣabhau māhātmyāt saṃśayo loke na tv asti vijayo mama
5.51.5
ghṛṇī karṇaḥ pramādī ca ācāryaḥ sthaviro guruḥ samartho balavān pārtho dṛḍhadhanvā jitaklamaḥ bhavet sutumulaṃ yuddhaṃ sarvaśo 'py aparājayaḥ
5.51.6
sarve hy astravidaḥ śūrāḥ sarve prāptā mahad yaśaḥ api sarvāmaraiśvaryaṃ tyajeyur na punar jayam vadhe nūnaṃ bhavec chāntis tayor vā phalgunasya vā
5.51.7
na tu jetārjunasyāsti hantā cāsya na vidyate manyus tasya kathaṃ śāmyen mandān prati ya utthitaḥ
5.51.8
anye 'py astrāṇi jānanti jīyante ca jayanti ca ekāntavijayas tv eva śrūyate phalgunasya ha
5.51.9
trayastriṃśat samāhūya khāṇḍave 'gnim atarpayat jigāya ca surān sarvān nāsya vedmi parājayam
5.51.10
yasya yantā hṛṣīkeśaḥ śīlavṛttasamo yudhi dhruvas tasya jayas tāta yathendrasya jayas tathā
5.51.11
kṛṣṇāv ekarathe yattāv adhijyaṃ gāṇḍivaṃ dhanuḥ yugapat trīṇi tejāṃsi sametāny anuśuśrumaḥ
5.51.12
naiva no 'sti dhanus tādṛṅ na yoddhā na ca sārathiḥ tac ca mandā na jānanti duryodhanavaśānugāḥ
5.51.13
śeṣayed aśanir dīpto nipatan mūrdhni saṃjaya na tu śeṣaṃ śarāḥ kuryur astās tāta kirīṭinā
5.51.14
api cāsyann ivābhāti nighnann iva ca phalgunaḥ uddharann iva kāyebhyaḥ śirāṃsi śaravṛṣṭibhiḥ
5.51.15
api bāṇamayaṃ tejaḥ pradīptam iva sarvataḥ gāṇḍīveddhaṃ dahetājau putrāṇāṃ mama vāhinīm
5.51.16
api sā rathaghoṣeṇa bhayārtā savyasācinaḥ vitrastā bahulā senā bhāratī pratibhāti me
5.51.17
yathā kakṣaṃ dahaty agniḥ pravṛddhaḥ sarvataś caran mahārcir aniloddhūtas tadvad dhakṣyati māmakān
5.51.18
yadodvaman niśitān bāṇasaṃghān; sthātātatāyī samare kirīṭī sṛṣṭo 'ntakaḥ sarvaharo vidhātrā; yathā bhavet tadvad avāraṇīyaḥ
5.51.19
yadā hy abhīkṣṇaṃ subahūn prakārāñ; śrotāsmi tān āvasathe kurūṇām teṣāṃ samantāc ca tathā raṇāgre; kṣayaḥ kilāyaṃ bharatān upaiti
5.52.1
dhṛtarāṣṭra uvāca yathaiva pāṇḍavāḥ sarve parākrāntā jigīṣavaḥ tathaivābhisarās teṣāṃ tyaktātmāno jaye dhṛtāḥ
5.52.2
tvam eva hi parākrāntān ācakṣīthāḥ parān mama pāñcālān kekayān matsyān māgadhān vatsabhūmipān
5.52.3
yaś ca sendrān imāṃl lokān icchan kuryād vaśe balī sa śreṣṭho jagataḥ kṛṣṇaḥ pāṇḍavānāṃ jaye dhṛtaḥ
5.52.4
samastām arjunād vidyāṃ sātyakiḥ kṣipram āptavān śaineyaḥ samare sthātā bījavat pravapañ śarān
5.52.5
dhṛṣṭadyumnaś ca pāñcālyaḥ krūrakarmā mahārathaḥ māmakeṣu raṇaṃ kartā baleṣu paramāstravit
5.52.6
yudhiṣṭhirasya ca krodhād arjunasya ca vikramāt yamābhyāṃ bhīmasenāc ca bhayaṃ me tāta jāyate
5.52.7
amānuṣaṃ manuṣyendrair jālaṃ vitatam antarā mama senāṃ haniṣyanti tataḥ krośāmi saṃjaya
5.52.8
darśanīyo manasvī ca lakṣmīvān brahmavarcasī medhāvī sukṛtaprajño dharmātmā pāṇḍunandanaḥ
5.52.9
mitrāmātyaiḥ susaṃpannaḥ saṃpanno yojyayojakaiḥ bhrātṛbhiḥ śvaśuraiḥ putrair upapanno mahārathaiḥ
5.52.10
dhṛtyā ca puruṣavyāghro naibhṛtyena ca pāṇḍavaḥ anṛśaṃso vadānyaś ca hrīmān satyaparākramaḥ
5.52.11
bahuśrutaḥ kṛtātmā ca vṛddhasevī jitendriyaḥ taṃ sarvaguṇasaṃpannaṃ samiddham iva pāvakam
5.52.12
tapantam iva ko mandaḥ patiṣyati pataṃgavat pāṇḍavāgnim anāvāryaṃ mumūrṣur mūḍhacetanaḥ
5.52.13
tanur uccaḥ śikhī rājā śuddhajāmbūnadaprabhaḥ mandānāṃ mama putrāṇāṃ yuddhenāntaṃ kariṣyati
5.52.14
tair ayuddhaṃ sādhu manye kuravas tan nibodhata yuddhe vināśaḥ kṛtsnasya kulasya bhavitā dhruvam
5.52.15
eṣā me paramā śāntir yayā śāmyati me manaḥ yadi tv ayuddham iṣṭaṃ vo vayaṃ śāntyai yatāmahe
5.52.16
na tu naḥ śikṣamāṇānām upekṣeta yudhiṣṭhiraḥ jugupsati hy adharmeṇa mām evoddiśya kāraṇam
5.53.1
saṃjaya uvāca evam etan mahārāja yathā vadasi bhārata yuddhe vināśaḥ kṣatrasya gāṇḍīvena pradṛśyate
5.53.2
idaṃ tu nābhijānāmi tava dhīrasya nityaśaḥ yat putravaśam āgaccheḥ sattvajñaḥ savyasācinaḥ
5.53.3
naiṣa kālo mahārāja tava śaśvat kṛtāgasaḥ tvayā hy evāditaḥ pārthā nikṛtā bharatarṣabha
5.53.4
pitā śreṣṭhaḥ suhṛd yaś ca samyak praṇihitātmavān āstheyaṃ hi hitaṃ tena na drogdhā gurur ucyate
5.53.5
idaṃ jitam idaṃ labdham iti śrutvā parājitān dyūtakāle mahārāja smayase sma kumāravat
5.53.6
paruṣāṇy ucyamānāni purā pārthān upekṣase kṛtsnaṃ rājyaṃ jayantīti prapātaṃ nānupaśyasi
5.53.7
pitryaṃ rājyaṃ mahārāja kuravas te sajāṅgalāḥ atha vīrair jitāṃ bhūmim akhilāṃ pratyapadyathāḥ
5.53.8
bāhuvīryārjitā bhūmis tava pārthair niveditā mayedaṃ kṛtam ity eva manyase rājasattama
5.53.9
grastān gandharvarājena majjato hy aplave 'mbhasi ānināya punaḥ pārthaḥ putrāṃs te rājasattama
5.53.10
kumāravac ca smayase dyūte vinikṛteṣu yat pāṇḍaveṣu vanaṃ rājan pravrajatsu punaḥ punaḥ
5.53.11
pravarṣataḥ śaravrātān arjunasya śitān bahūn apy arṇavā viśuṣyeyuḥ kiṃ punar māṃsayonayaḥ
5.53.12
asyatāṃ phalgunaḥ śreṣṭho gāṇḍīvaṃ dhanuṣāṃ varam keśavaḥ sarvabhūtānāṃ cakrāṇāṃ ca sudarśanam
5.53.13
vānaro rocamānaś ca ketuḥ ketumatāṃ varaḥ evam etāni saratho vahañ śvetahayo raṇe kṣapayiṣyati no rājan kālacakram ivodyatam
5.53.14
tasyādya vasudhā rājan nikhilā bharatarṣabha yasya bhīmārjunau yodhau sa rājā rājasattama
5.53.15
tathā bhīmahataprāyāṃ majjantīṃ tava vāhinīm duryodhanamukhā dṛṣṭvā kṣayaṃ yāsyanti kauravāḥ
5.53.16
na hi bhīmabhayād bhītā lapsyante vijayaṃ vibho tava putrā mahārāja rājānaś cānusāriṇaḥ
5.53.17
matsyās tvām adya nārcanti pāñcālāś ca sakekayāḥ śālveyāḥ śūrasenāś ca sarve tvām avajānate pārthaṃ hy ete gatāḥ sarve vīryajñās tasya dhīmataḥ
5.53.18
anarhān eva tu vadhe dharmayuktān vikarmaṇā sarvopāyair niyantavyaḥ sānugaḥ pāpapūruṣaḥ tava putro mahārāja nātra śocitum arhasi
5.53.19
dyūtakāle mayā coktaṃ vidureṇa ca dhīmatā yad idaṃ te vilapitaṃ pāṇḍavān prati bhārata anīśeneva rājendra sarvam etan nirarthakam
5.54.1
duryodhana uvāca na bhetavyaṃ mahārāja na śocyā bhavatā vayam samarthāḥ sma parān rājan vijetuṃ samare vibho
5.54.2
vanaṃ pravrājitān pārthān yad āyān madhusūdanaḥ mahatā balacakreṇa pararāṣṭrāvamardinā
5.54.3
kekayā dhṛṣṭaketuś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ rājānaś cānvayuḥ pārthān bahavo 'nye 'nuyāyinaḥ
5.54.4
indraprasthasya cādūrāt samājagmur mahārathāḥ vyagarhayaṃś ca saṃgamya bhavantaṃ kurubhiḥ saha
5.54.5
te yudhiṣṭhiram āsīnam ajinaiḥ prativāsitam kṛṣṇapradhānāḥ saṃhatya paryupāsanta bhārata
5.54.6
pratyādānaṃ ca rājyasya kāryam ūcur narādhipāḥ bhavataḥ sānubandhasya samucchedaṃ cikīrṣavaḥ
5.54.7
śrutvā caitan mayoktās tu bhīṣmadroṇakṛpās tadā jñātikṣayabhayād rājan bhītena bharatarṣabha
5.54.8
na te sthāsyanti samaye pāṇḍavā iti me matiḥ samucchedaṃ hi naḥ kṛtsnaṃ vāsudevaś cikīrṣati
5.54.9
ṛte ca viduraṃ sarve yūyaṃ vadhyā mahātmanaḥ dhṛtarāṣṭraś ca dharmajño na vadhyaḥ kurusattamaḥ
5.54.10
samucchedaṃ ca kṛtsnaṃ naḥ kṛtvā tāta janārdanaḥ ekarājyaṃ kurūṇāṃ sma cikīrṣati yudhiṣṭhire
5.54.11
tatra kiṃ prāptakālaṃ naḥ praṇipātaḥ palāyanam prāṇān vā saṃparityajya pratiyudhyāmahe parān
5.54.12
pratiyuddhe tu niyataḥ syād asmākaṃ parājayaḥ yudhiṣṭhirasya sarve hi pārthivā vaśavartinaḥ
5.54.13
viraktarāṣṭrāś ca vayaṃ mitrāṇi kupitāni naḥ dhikkṛtāḥ pārthivaiḥ sarvaiḥ svajanena ca sarvaśaḥ
5.54.14
praṇipāte tu doṣo 'sti bandhūnāṃ śāśvatīḥ samāḥ pitaraṃ tv eva śocāmi prajñānetraṃ janeśvaram matkṛte duḥkham āpannaṃ kleśaṃ prāptam anantakam
5.54.15
kṛtaṃ hi tava putraiś ca pareṣām avarodhanam matpriyārthaṃ puraivaitad viditaṃ te narottama
5.54.16
te rājño dhṛtarāṣṭrasya sāmātyasya mahārathāḥ vairaṃ pratikariṣyanti kulocchedena pāṇḍavāḥ
5.54.17
tato droṇo 'bravīd bhīṣmaḥ kṛpo drauṇiś ca bhārata matvā māṃ mahatīṃ cintām āsthitaṃ vyathitendriyam
5.54.18
abhidrugdhāḥ pare cen no na bhetavyaṃ paraṃtapa asamarthāḥ pare jetum asmān yudhi janeśvara
5.54.19
ekaikaśaḥ samarthāḥ smo vijetuṃ sarvapārthivān āgacchantu vineṣyāmo darpam eṣāṃ śitaiḥ śaraiḥ
5.54.20
puraikena hi bhīṣmeṇa vijitāḥ sarvapārthivāḥ mṛte pitary abhikruddho rathenaikena bhārata
5.54.21
jaghāna subahūṃs teṣāṃ saṃrabdhaḥ kurusattamaḥ tatas te śaraṇaṃ jagmur devavratam imaṃ bhayāt
5.54.22
sa bhīṣmaḥ susamartho 'yam asmābhiḥ sahito raṇe parān vijetuṃ tasmāt te vyetu bhīr bharatarṣabha ity eṣāṃ niścayo hy āsīt tatkālam amitaujasām
5.54.23
purā pareṣāṃ pṛthivī kṛtsnāsīd vaśavartinī asmān punar amī nādya samarthā jetum āhave chinnapakṣāḥ pare hy adya vīryahīnāś ca pāṇḍavāḥ
5.54.24
asmatsaṃsthā ca pṛthivī vartate bharatarṣabha ekārthāḥ sukhaduḥkheṣu mayānītāś ca pārthivāḥ
5.54.25
apy agniṃ praviśeyus te samudraṃ vā paraṃtapa madarthe pārthivāḥ sarve tad viddhi kurusattama
5.54.26
unmattam iva cāpi tvāṃ prahasantīha duḥkhitam vilapantaṃ bahuvidhaṃ bhītaṃ paravikatthane
5.54.27
eṣāṃ hy ekaikaśo rājñāṃ samarthaḥ pāṇḍavān prati ātmānaṃ manyate sarvo vyetu te bhayam āgatam
5.54.28
sarvāṃ samagrāṃ senāṃ me vāsavo 'pi na śaknuyāt hantum akṣayyarūpeyaṃ brahmaṇāpi svayambhuvā
5.54.29
yudhiṣṭhiraḥ puraṃ hitvā pañca grāmān sa yācati bhīto hi māmakāt sainyāt prabhāvāc caiva me prabho
5.54.30
samarthaṃ manyase yac ca kuntīputraṃ vṛkodaram tan mithyā na hi me kṛtsnaṃ prabhāvaṃ vettha bhārata
5.54.31
matsamo hi gadāyuddhe pṛthivyāṃ nāsti kaś cana nāsīt kaś cid atikrānto bhavitā na ca kaś cana
5.54.32
yukto duḥkhocitaś cāhaṃ vidyāpāragatas tathā tasmān na bhīmān nānyebhyo bhayaṃ me vidyate kva cit
5.54.33
duryodhanasamo nāsti gadāyām iti niścayaḥ saṃkarṣaṇasya bhadraṃ te yat tadainam upāvasam
5.54.34
yuddhe saṃkarṣaṇasamo balenābhyadhiko bhuvi gadāprahāraṃ bhīmo me na jātu viṣahed yudhi
5.54.35
ekaṃ prahāraṃ yaṃ dadyāṃ bhīmāya ruṣito nṛpa sa evainaṃ nayed ghoraṃ kṣipraṃ vaivasvatakṣayam
5.54.36
iccheyaṃ ca gadāhastaṃ rājan draṣṭuṃ vṛkodaram suciraṃ prārthito hy eṣa mama nityaṃ manorathaḥ
5.54.37
gadayā nihato hy ājau mama pārtho vṛkodaraḥ viśīrṇagātraḥ pṛthivīṃ parāsuḥ prapatiṣyati
5.54.38
gadāprahārābhihato himavān api parvataḥ sakṛn mayā viśīryeta giriḥ śatasahasradhā
5.54.39
sa cāpy etad vijānāti vāsudevārjunau tathā duryodhanasamo nāsti gadāyām iti niścayaḥ
5.54.40
tat te vṛkodaramayaṃ bhayaṃ vyetu mahāhave vyapaneṣyāmy ahaṃ hy enaṃ mā rājan vimanā bhava
5.54.41
tasmin mayā hate kṣipram arjunaṃ bahavo rathāḥ tulyarūpā viśiṣṭāś ca kṣepsyanti bharatarṣabha
5.54.42
bhīṣmo droṇaḥ kṛpo drauṇiḥ karṇo bhūriśravās tathā prāgjyotiṣādhipaḥ śalyaḥ sindhurājo jayadrathaḥ
5.54.43
ekaika eṣāṃ śaktas tu hantuṃ bhārata pāṇḍavān samastās tu kṣaṇenaitān neṣyanti yamasādanam
5.54.44
samagrā pārthivī senā pārtham ekaṃ dhanaṃjayam kasmād aśaktā nirjetum iti hetur na vidyate
5.54.45
śaravrātais tu bhīṣmeṇa śataśo 'tha sahasraśaḥ droṇadrauṇikṛpaiś caiva gantā pārtho yamakṣayam
5.54.46
pitāmaho hi gāṅgeyaḥ śaṃtanor adhi bhārata brahmarṣisadṛśo jajñe devair api durutsahaḥ pitrā hy uktaḥ prasannena nākāmas tvaṃ mariṣyasi
5.54.47
brahmarṣeś ca bharadvājād droṇyāṃ droṇo vyajāyata droṇāj jajñe mahārāja drauṇiś ca paramāstravit
5.54.48
kṛpaś cācāryamukhyo 'yaṃ maharṣer gautamād api śarastambodbhavaḥ śrīmān avadhya iti me matiḥ
5.54.49
ayonijaṃ trayaṃ hy etat pitā mātā ca mātulaḥ aśvatthāmno mahārāja sa ca śūraḥ sthito mama
5.54.50
sarva ete mahārāja devakalpā mahārathāḥ śakrasyāpi vyathāṃ kuryuḥ saṃyuge bharatarṣabha
5.54.51
bhīṣmadroṇakṛpāṇāṃ ca tulyaḥ karṇo mato mama anujñātaś ca rāmeṇa matsamo 'sīti bhārata
5.54.52
kuṇḍale rucire cāstāṃ karṇasya sahaje śubhe te śacyarthe mahendreṇa yācitaḥ sa paraṃtapaḥ amoghayā mahārāja śaktyā paramabhīmayā
5.54.53
tasya śaktyopagūḍhasya kasmāj jīved dhanaṃjayaḥ vijayo me dhruvaṃ rājan phalaṃ pāṇāv ivāhitam abhivyaktaḥ pareṣāṃ ca kṛtsno bhuvi parājayaḥ
5.54.54
ahnā hy ekena bhīṣmo 'yam ayutaṃ hanti bhārata tat samāś ca maheṣvāsā droṇadrauṇikṛpā api
5.54.55
saṃśaptāni ca vṛndāni kṣatriyāṇāṃ paraṃtapa arjunaṃ vayam asmān vā dhanaṃjaya iti sma ha
5.54.56
tāṃś cālam iti manyante savyasācivadhe vibho pārthivāḥ sa bhavān rājann akasmād vyathate katham
5.54.57
bhīmasene ca nihate ko 'nyo yudhyeta bhārata pareṣāṃ tan mamācakṣva yadi vettha paraṃtapa
5.54.58
pañca te bhrātaraḥ sarve dhṛṣṭadyumno 'tha sātyakiḥ pareṣāṃ sapta ye rājan yodhāḥ paramakaṃ balam
5.54.59
asmākaṃ tu viśiṣṭā ye bhīṣmadroṇakṛpādayaḥ drauṇir vaikartanaḥ karṇaḥ somadatto 'tha bāhlikaḥ
5.54.60
prāgjyotiṣādhipaḥ śalya āvantyo 'tha jayadrathaḥ duḥśāsano durmukhaś ca duḥsahaś ca viśāṃ pate
5.54.61
śrutāyuś citrasenaś ca purumitro viviṃśatiḥ śalo bhūriśravāś cobhau vikarṇaś ca tavātmajaḥ
5.54.62
akṣauhiṇyo hi me rājan daśaikā ca samāhṛtāḥ nyūnāḥ pareṣāṃ saptaiva kasmān me syāt parājayaḥ
5.54.63
balaṃ triguṇato hīnaṃ yodhyaṃ prāha bṛhaspatiḥ parebhyas triguṇā ceyaṃ mama rājann anīkinī
5.54.64
guṇahīnaṃ pareṣāṃ ca bahu paśyāmi bhārata guṇodayaṃ bahuguṇam ātmanaś ca viśāṃ pate
5.54.65
etat sarvaṃ samājñāya balāgryaṃ mama bhārata nyūnatāṃ pāṇḍavānāṃ ca na mohaṃ gantum arhasi
5.54.66
vaiśaṃpāyana uvāca ity uktvā saṃjayaṃ bhūyaḥ paryapṛcchata bhārata vidhitsuḥ prāptakālāni jñātvā parapuraṃjayaḥ
5.55.1
duryodhana uvāca akṣauhiṇīḥ sapta labdhvā rājabhiḥ saha saṃjaya kiṃ svid icchati kaunteyo yuddhaprepsur yudhiṣṭhiraḥ
5.55.2
saṃjaya uvāca atīva mudito rājan yuddhaprepsur yudhiṣṭhiraḥ bhīmasenārjunau cobhau yamāv api na bibhyataḥ
5.55.3
rathaṃ tu divyaṃ kaunteyaḥ sarvā vibhrājayan diśaḥ mantraṃ jijñāsamānaḥ san bībhatsuḥ samayojayat
5.55.4
tam apaśyāma saṃnaddhaṃ meghaṃ vidyutprabhaṃ yathā sa mantrān samabhidhyāya hṛṣyamāṇo 'bhyabhāṣata
5.55.5
pūrvarūpam idaṃ paśya vayaṃ jeṣyāma saṃjaya bībhatsur māṃ yathovāca tathāvaimy aham apy uta
5.55.6
duryodhana uvāca praśaṃsasy abhinandaṃs tān pārthān akṣaparājitān arjunasya rathe brūhi katham aśvāḥ kathaṃ dhvajaḥ
5.55.7
saṃjaya uvāca bhauvanaḥ saha śakreṇa bahucitraṃ viśāṃ pate rūpāṇi kalpayām āsa tvaṣṭā dhātrā sahābhibho
5.55.8
dhvaje hi tasmin rūpāṇi cakrus te devamāyayā mahādhanāni divyāni mahānti ca laghūni ca
5.55.9
sarvā diśo yojanamātram antaraṃ; sa tiryag ūrdhvaṃ ca rurodha vai dhvajaḥ na saṃsajjet tarubhiḥ saṃvṛto 'pi; tathā hi māyā vihitā bhauvanena
5.55.10
yathākāśe śakradhanuḥ prakāśate; na caikavarṇaṃ na ca vidma kiṃ nu tat tathā dhvajo vihito bhauvanena; bahvākāraṃ dṛśyate rūpam asya
5.55.11
yathāgnidhūmo divam eti ruddhvā; varṇān bibhrat taijasaṃ tac charīram tathā dhvajo vihito bhauvanena; na ced bhāro bhavitā nota rodhaḥ
5.55.12
śvetās tasmin vātavegāḥ sadaśvā; divyā yuktāś citrarathena dattāḥ śataṃ yat tat pūryate nityakālaṃ; hataṃ hataṃ dattavaraṃ purastāt
5.55.13
tathā rājño dantavarṇā bṛhanto; rathe yuktā bhānti tadvīryatulyāḥ ṛśyaprakhyā bhīmasenasya vāhā; raṇe vāyos tulyavegā babhūvuḥ
5.55.14
kalmāṣāṅgās tittiricitrapṛṣṭhā; bhrātrā dattāḥ prīyatā phalgunena bhrātur vīrasya svais turaṃgair viśiṣṭā; mudā yuktāḥ sahadevaṃ vahanti
5.55.15
mādrīputraṃ nakulaṃ tv ājamīḍhaṃ; mahendradattā harayo vājimukhyāḥ samā vāyor balavantas tarasvino; vahanti vīraṃ vṛtraśatruṃ yathendram
5.55.16
tulyāś caibhir vayasā vikrameṇa; javena caivāpratirūpāḥ sadaśvāḥ saubhadrādīn draupadeyān kumārān; vahanty aśvā devadattā bṛhantaḥ
5.56.1
dhṛtarāṣṭra uvāca kāṃs tatra saṃjayāpaśyaḥ pratyarthena samāgatān ye yotsyante pāṇḍavārthe putrasya mama vāhinīm
5.56.2
saṃjaya uvāca mukhyam andhakavṛṣṇīnām apaśyaṃ kṛṣṇam āgatam cekitānaṃ ca tatraiva yuyudhānaṃ ca sātyakim
5.56.3
pṛthag akṣauhiṇībhyāṃ tau pāṇḍavān abhisaṃśritau mahārathau samākhyātāv ubhau puruṣamāninau
5.56.4
akṣauhiṇyātha pāñcālyo daśabhis tanayair vṛtaḥ satyajitpramukhair vīrair dhṛṣṭadyumnapurogamaiḥ
5.56.5
drupado vardhayan mānaṃ śikhaṇḍiparipālitaḥ upāyāt sarvasainyānāṃ praticchādya tadā vapuḥ
5.56.6
virāṭaḥ saha putrābhyāṃ śaṅkhenaivottareṇa ca sūryadattādibhir vīrair madirāśvapurogamaiḥ
5.56.7
sahitaḥ pṛthivīpālo bhrātṛbhis tanayais tathā akṣauhiṇyaiva sainyasya vṛtaḥ pārthaṃ samāśritaḥ
5.56.8
jārāsaṃdhir māgadhaś ca dhṛṣṭaketuś ca cedirāṭ pṛthak pṛthag anuprāptau pṛthag akṣauhiṇīvṛtau
5.56.9
kekayā bhrātaraḥ pañca sarve lohitakadhvajāḥ akṣauhiṇīparivṛtāḥ pāṇḍavān abhisaṃśritāḥ
5.56.10
etān etāvatas tatra yān apaśyaṃ samāgatān ye pāṇḍavārthe yotsyanti dhārtarāṣṭrasya vāhinīm
5.56.11
yo veda mānuṣaṃ vyūhaṃ daivaṃ gāndharvam āsuram sa tasya senāpramukhe dhṛṣṭadyumno mahāmanāḥ
5.56.12
bhīṣmaḥ śāṃtanavo rājan bhāgaḥ kḷptaḥ śikhaṇḍinaḥ taṃ virāṭo 'nu saṃyātā saha matsyaiḥ prahāribhiḥ
5.56.13
jyeṣṭhasya pāṇḍuputrasya bhāgo madrādhipo balī tau tu tatrābruvan ke cid viṣamau no matāv iti
5.56.14
duryodhanaḥ sahasutaḥ sārdhaṃ bhrātṛśatena ca prācyāś ca dākṣiṇātyāś ca bhīmasenasya bhāgataḥ
5.56.15
arjunasya tu bhāgena karṇo vaikartano mataḥ aśvatthāmā vikarṇaś ca saindhavaś ca jayadrathaḥ
5.56.16
aśakyāś caiva ye ke cit pṛthivyāṃ śūramāninaḥ sarvāṃs tān arjunaḥ pārthaḥ kalpayām āsa bhāgataḥ
5.56.17
maheṣvāsā rājaputrā bhrātaraḥ pañca kekayāḥ kekayān eva bhāgena kṛtvā yotsyanti saṃyuge
5.56.18
teṣām eva kṛto bhāgo mālavāḥ śālvakekayāḥ trigartānāṃ ca dvau mukhyau yau tau saṃśaptakāv iti
5.56.19
duryodhanasutāḥ sarve tathā duḥśāsanasya ca saubhadreṇa kṛto bhāgo rājā caiva bṛhadbalaḥ
5.56.20
draupadeyā maheṣvāsāḥ suvarṇavikṛtadhvajāḥ dhṛṣṭadyumnamukhā droṇam abhiyāsyanti bhārata
5.56.21
cekitānaḥ somadattaṃ dvairathe yoddhum icchati bhojaṃ tu kṛtavarmāṇaṃ yuyudhāno yuyutsati
5.56.22
sahadevas tu mādreyaḥ śūraḥ saṃkrandano yudhi svam aṃśaṃ kalpayām āsa śyālaṃ te subalātmajam
5.56.23
ulūkaṃ cāpi kaitavyaṃ ye ca sārasvatā gaṇāḥ nakulaḥ kalpayām āsa bhāgaṃ mādravatīsutaḥ
5.56.24
ye cānye pārthivā rājan pratyudyāsyanti saṃyuge samāhvānena tāṃś cāpi pāṇḍuputrā akalpayan
5.56.25
evam eṣām anīkāni pravibhaktāni bhāgaśaḥ yat te kāryaṃ saputrasya kriyatāṃ tad akālikam
5.56.26
dhṛtarāṣṭra uvāca na santi sarve putrā me mūḍhā durdyūtadevinaḥ yeṣāṃ yuddhaṃ balavatā bhīmena raṇamūrdhani
5.56.27
rājānaḥ pārthivāḥ sarve prokṣitāḥ kāladharmaṇā gāṇḍīvāgniṃ pravekṣyanti pataṅgā iva pāvakam
5.56.28
vidrutāṃ vāhinīṃ manye kṛtavairair mahātmabhiḥ tāṃ raṇe ke 'nuyāsyanti prabhagnāṃ pāṇḍavair yudhi
5.56.29
sarve hy atirathāḥ śūrāḥ kīrtimantaḥ pratāpinaḥ sūryapāvakayos tulyās tejasā samitiṃjayāḥ
5.56.30
yeṣāṃ yudhiṣṭhiro netā goptā ca madhusūdanaḥ yodhau ca pāṇḍavau vīrau savyasācivṛkodarau
5.56.31
nakulaḥ sahadevaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ sātyakir drupadaś caiva dhṛṣṭadyumnasya cātmajaḥ
5.56.32
uttamaujāś ca pāñcālyo yudhāmanyuś ca durjayaḥ śikhaṇḍī kṣatradevaś ca tathā vairāṭir uttaraḥ
5.56.33
kāśayaś cedayaś caiva matsyāḥ sarve ca sṛñjayāḥ virāṭaputro babhrūś ca pāñcālāś ca prabhadrakāḥ
5.56.34
yeṣām indro 'py akāmānāṃ na haret pṛthivīm imām vīrāṇāṃ raṇadhīrāṇāṃ ye bhindyuḥ parvatān api
5.56.35
tān sarvān guṇasaṃpannān amanuṣyapratāpinaḥ krośato mama duṣputro yoddhum icchati saṃjaya
5.56.36
duryodhana uvāca ubhau sva ekajātīyau tathobhau bhūmigocarau atha kasmāt pāṇḍavānām ekato manyase jayam
5.56.37
pitāmahaṃ ca droṇaṃ ca kṛpaṃ karṇaṃ ca durjayam jayadrathaṃ somadattam aśvatthāmānam eva ca
5.56.38
sucetaso maheṣvāsān indro 'pi sahito 'maraiḥ aśaktaḥ samare jetuṃ kiṃ punas tāta pāṇḍavāḥ
5.56.39
sarvā ca pṛthivī sṛṣṭā madarthe tāta pāṇḍavān āryān dhṛtimataḥ śūrān agnikalpān prabādhitum
5.56.40
na māmakān pāṇḍavās te samarthāḥ prativīkṣitum parākrānto hy ahaṃ pāṇḍūn saputrān yoddhum āhave
5.56.41
matpriyaṃ pārthivāḥ sarve ye cikīrṣanti bhārata te tān āvārayiṣyanti aiṇeyān iva tantunā
5.56.42
mahatā rathavaṃśena śarajālaiś ca māmakaiḥ abhidrutā bhaviṣyanti pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ saha
5.56.43
dhṛtarāṣṭra uvāca unmatta iva me putro vilapaty eṣa saṃjaya na hi śakto yudhā jetuṃ dharmarājaṃ yudhiṣṭhiram
5.56.44
jānāti hi sadā bhīṣmaḥ pāṇḍavānāṃ yaśasvinām balavattāṃ saputrāṇāṃ dharmajñānāṃ mahātmanām
5.56.45
yato nārocayam ahaṃ vigrahaṃ tair mahātmabhiḥ kiṃ tu saṃjaya me brūhi punas teṣāṃ viceṣṭitam
5.56.46
kas tāṃs tarasvino bhūyaḥ saṃdīpayati pāṇḍavān arciṣmato maheṣvāsān haviṣā pāvakān iva
5.56.47
saṃjaya uvāca dhṛṣṭadyumnaḥ sadaivaitān saṃdīpayati bhārata yudhyadhvam iti mā bhaiṣṭa yuddhād bharatasattamāḥ
5.56.48
ye ke cit pārthivās tatra dhārtarāṣṭreṇa saṃvṛtāḥ yuddhe samāgamiṣyanti tumule kavacahrade
5.56.49
tān sarvān āhave kruddhān sānubandhān samāgatān aham ekaḥ samādāsye timir matsyān ivaudakān
5.56.50
bhīṣmaṃ droṇaṃ kṛpaṃ karṇaṃ drauṇiṃ śalyaṃ suyodhanam etāṃś cāpi nirotsyāmi veleva makarālayam
5.56.51
tathā bruvāṇaṃ dharmātmā prāha rājā yudhiṣṭhiraḥ tava dhairyaṃ ca vīryaṃ ca pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ saha sarve samadhirūḍhāḥ sma saṃgrāmān naḥ samuddhara
5.56.52
jānāmi tvāṃ mahābāho kṣatradharme vyavasthitam samartham ekaṃ paryāptaṃ kauravāṇāṃ yuyutsatām bhavatā yad vidhātavyaṃ tan naḥ śreyaḥ paraṃtapa
5.56.53
saṃgrāmād apayātānāṃ bhagnānāṃ śaraṇaiṣiṇām pauruṣaṃ darśayañ śūro yas tiṣṭhed agrataḥ pumān krīṇīyāt taṃ sahasreṇa nītiman nāma tat padam
5.56.54
sa tvaṃ śūraś ca vīraś ca vikrāntaś ca nararṣabha bhayārtānāṃ paritrātā saṃyugeṣu na saṃśayaḥ
5.56.55
evaṃ bruvati kaunteye dharmātmani yudhiṣṭhire dhṛṣṭadyumna uvācedaṃ māṃ vaco gatasādhvasaḥ
5.56.56
sarvāñ janapadān sūta yodhā duryodhanasya ye sabāhlīkān kurūn brūyāḥ prātipeyāñ śaradvataḥ
5.56.57
sūtaputraṃ tathā droṇaṃ sahaputraṃ jayadratham duḥśāsanaṃ vikarṇaṃ ca tathā duryodhanaṃ nṛpam
5.56.58
bhīṣmaṃ caiva brūhi gatvā tvam āśu; yudhiṣṭhiraṃ sādhunaivābhyupeta mā vo vadhīd arjuno devaguptaḥ; kṣipraṃ yācadhvaṃ pāṇḍavaṃ lokavīram
5.56.59
naitādṛśo hi yodho 'sti pṛthivyām iha kaś cana yathāvidhaḥ savyasācī pāṇḍavaḥ śastravittamaḥ
5.56.60
devair hi saṃbhṛto divyo ratho gāṇḍīvadhanvanaḥ na sa jeyo manuṣyeṇa mā sma kṛdhvaṃ mano yudhi
5.57.1
dhṛtarāṣṭra uvāca kṣatratejā brahmacārī kaumārād api pāṇḍavaḥ tena saṃyugam eṣyanti mandā vilapato mama
5.57.2
duryodhana nivartasva yuddhād bharatasattama na hi yuddhaṃ praśaṃsanti sarvāvastham ariṃdama
5.57.3
alam ardhaṃ pṛthivyās te sahāmātyasya jīvitum prayaccha pāṇḍuputrāṇāṃ yathocitam ariṃdama
5.57.4
etad dhi kuravaḥ sarve manyante dharmasaṃhitam yat tvaṃ praśāntim icchethāḥ pāṇḍuputrair mahātmabhiḥ
5.57.5
aṅgemāṃ samavekṣasva putra svām eva vāhinīm jāta eva tava srāvas tvaṃ tu mohān na budhyase
5.57.6
na hy ahaṃ yuddham icchāmi naitad icchati bāhlikaḥ na ca bhīṣmo na ca droṇo nāśvatthāmā na saṃjayaḥ
5.57.7
na somadatto na śalyo na kṛpo yuddham icchati satyavrataḥ purumitro jayo bhūriśravās tathā
5.57.8
yeṣu saṃpratitiṣṭheyuḥ kuravaḥ pīḍitāḥ paraiḥ te yuddhaṃ nābhinandanti tat tubhyaṃ tāta rocatām
5.57.9
na tvaṃ karoṣi kāmena karṇaḥ kārayitā tava duḥśāsanaś ca pāpātmā śakuniś cāpi saubalaḥ
5.57.10
duryodhana uvāca nāhaṃ bhavati na droṇe nāśvatthāmni na saṃjaye na vikarṇe na kāmboje na kṛpe na ca bāhlike
5.57.11
satyavrate purumitre bhūriśravasi vā punaḥ anyeṣu vā tāvakeṣu bhāraṃ kṛtvā samāhvaye
5.57.12
ahaṃ ca tāta karṇaś ca raṇayajñaṃ vitatya vai yudhiṣṭhiraṃ paśuṃ kṛtvā dīkṣitau bharatarṣabha
5.57.13
ratho vedī sruvaḥ khaḍgo gadā sruk kavacaṃ sadaḥ cāturhotraṃ ca dhuryā me śarā darbhā havir yaśaḥ
5.57.14
ātmayajñena nṛpate iṣṭvā vaivasvataṃ raṇe vijitya svayam eṣyāvo hatāmitrau śriyā vṛtau
5.57.15
ahaṃ ca tāta karṇaś ca bhrātā duḥśāsanaś ca me ete vayaṃ haniṣyāmaḥ pāṇḍavān samare trayaḥ
5.57.16
ahaṃ hi pāṇḍavān hatvā praśāstā pṛthivīm imām māṃ vā hatvā pāṇḍuputrā bhoktāraḥ pṛthivīm imām
5.57.17
tyaktaṃ me jīvitaṃ rājan dhanaṃ rājyaṃ ca pārthiva na jātu pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ vaseyam aham acyuta
5.57.18
yāvad dhi sūcyās tīkṣṇāyā vidhyed agreṇa māriṣa tāvad apy aparityājyaṃ bhūmer naḥ pāṇḍavān prati
5.57.19
dhṛtarāṣṭra uvāca sarvān vas tāta śocāmi tyakto duryodhano mayā ye mandam anuyāsyadhvaṃ yāntaṃ vaivasvatakṣayam
5.57.20
rurūṇām iva yūtheṣu vyāghrāḥ praharatāṃ varāḥ varān varān haniṣyanti sametā yudhi pāṇḍavāḥ
5.57.21
pratīpam iva me bhāti yuyudhānena bhāratī vyastā sīmantinī trastā pramṛṣṭā dīrghabāhunā
5.57.22
saṃpūrṇaṃ pūrayan bhūyo balaṃ pārthasya mādhavaḥ śaineyaḥ samare sthātā bījavat pravapañ śarān
5.57.23
senāmukhe prayuddhānāṃ bhīmaseno bhaviṣyati taṃ sarve saṃśrayiṣyanti prākāram akutobhayam
5.57.24
yadā drakṣyasi bhīmena kuñjarān vinipātitān viśīrṇadantān giryābhān bhinnakumbhān saśoṇitān
5.57.25
tān abhiprekṣya saṃgrāme viśīrṇān iva parvatān bhīto bhīmasya saṃsparśāt smartāsi vacanasya me
5.57.26
nirdagdhaṃ bhīmasenena sainyaṃ hatarathadvipam gatim agner iva prekṣya smartāsi vacanasya me
5.57.27
mahad vo bhayam āgāmi na cec chāmyatha pāṇḍavaiḥ gadayā bhīmasenena hatāḥ śamam upaiṣyatha
5.57.28
mahāvanam iva chinnaṃ yadā drakṣyasi pātitam balaṃ kurūṇāṃ saṃgrāme tadā smartāsi me vacaḥ
5.57.29
vaiśaṃpāyana uvāca etāvad uktvā rājā tu sa sarvān pṛthivīpatīn anubhāṣya mahārāja punaḥ papraccha saṃjayam
5.58.1
dhṛtarāṣṭra uvāca yad abrūtāṃ mahātmānau vāsudevadhanaṃjayau tan me brūhi mahāprājña śuśrūṣe vacanaṃ tava
5.58.2
saṃjaya uvāca śṛṇu rājan yathā dṛṣṭau mayā kṛṣṇadhanaṃjayau ūcatuś cāpi yad vīrau tat te vakṣyāmi bhārata
5.58.3
pādāṅgulīr abhiprekṣan prayato 'haṃ kṛtāñjaliḥ śuddhāntaṃ prāviśaṃ rājann ākhyātuṃ naradevayoḥ
5.58.4
naivābhimanyur na yamau taṃ deśam abhiyānti vai yatra kṛṣṇau ca kṛṣṇā ca satyabhāmā ca bhāminī
5.58.5
ubhau madhvāsavakṣībāv ubhau candanarūṣitau sragviṇau varavastrau tau divyābharaṇabhūṣitau
5.58.6
naikaratnavicitraṃ tu kāñcanaṃ mahad āsanam vividhāstaraṇāstīrṇaṃ yatrāsātām ariṃdamau
5.58.7
arjunotsaṅgagau pādau keśavasyopalakṣaye arjunasya ca kṛṣṇāyāṃ satyāyāṃ ca mahātmanaḥ
5.58.8
kāñcanaṃ pādapīṭhaṃ tu pārtho me prādiśat tadā tad ahaṃ pāṇinā spṛṣṭvā tato bhūmāv upāviśam
5.58.9
ūrdhvarekhatalau pādau pārthasya śubhalakṣaṇau pādapīṭhād apahṛtau tatrāpaśyam ahaṃ śubhau
5.58.10
śyāmau bṛhantau taruṇau śālaskandhāv ivodgatau ekāsanagatau dṛṣṭvā bhayaṃ māṃ mahad āviśat
5.58.11
indraviṣṇusamāv etau mandātmā nāvabudhyate saṃśrayād droṇabhīṣmābhyāṃ karṇasya ca vikatthanāt
5.58.12
nideśasthāv imau yasya mānasas tasya setsyate saṃkalpo dharmarājasya niścayo me tadābhavat
5.58.13
satkṛtaś cānnapānābhyām ācchanno labdhasatkriyaḥ añjaliṃ mūrdhni saṃdhāya tau saṃdeśam acodayam
5.58.14
dhanurbāṇocitenaikapāṇinā śubhalakṣaṇam pādam ānamayan pārthaḥ keśavaṃ samacodayat
5.58.15
indraketur ivotthāya sarvābharaṇabhūṣitaḥ indravīryopamaḥ kṛṣṇaḥ saṃviṣṭo mābhyabhāṣata
5.58.16
vācaṃ sa vadatāṃ śreṣṭho hlādinīṃ vacanakṣamām trāsanīṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ mṛdupūrvāṃ sudāruṇām
5.58.17
vācaṃ tāṃ vacanārhasya śikṣākṣarasamanvitām aśrauṣam aham iṣṭārthāṃ paścād dhṛdayaśoṣiṇīm
5.58.18
vāsudeva uvāca saṃjayedaṃ vaco brūyā dhṛtarāṣṭraṃ manīṣiṇam śṛṇvataḥ kurumukhyasya droṇasyāpi ca śṛṇvataḥ
5.58.19
yajadhvaṃ vipulair yajñair viprebhyo datta dakṣiṇāḥ putrair dāraiś ca modadhvaṃ mahad vo bhayam āgatam
5.58.20
arthāṃs tyajata pātrebhyaḥ sutān prāpnuta kāmajān priyaṃ priyebhyaś carata rājā hi tvarate jaye
5.58.21
ṛṇam etat pravṛddhaṃ me hṛdayān nāpasarpati yad govindeti cukrośa kṛṣṇā māṃ dūravāsinam
5.58.22
tejomayaṃ durādharṣaṃ gāṇḍīvaṃ yasya kārmukam maddvitīyena teneha vairaṃ vaḥ savyasācinā
5.58.23
maddvitīyaṃ punaḥ pārthaṃ kaḥ prārthayitum icchati yo na kālaparīto vāpy api sākṣāt puraṃdaraḥ
5.58.24
bāhubhyām udvahed bhūmiṃ dahet kruddha imāḥ prajāḥ pātayet tridivād devān yo 'rjunaṃ samare jayet
5.58.25
devāsuramanuṣyeṣu yakṣagandharvabhogiṣu na taṃ paśyāmy ahaṃ yuddhe pāṇḍavaṃ yo 'bhyayād raṇe
5.58.26
yat tad virāṭanagare śrūyate mahad adbhutam ekasya ca bahūnāṃ ca paryāptaṃ tan nidarśanam
5.58.27
ekena pāṇḍuputreṇa virāṭanagare yadā bhagnāḥ palāyanta diśaḥ paryāptaṃ tan nidarśanam
5.58.28
balaṃ vīryaṃ ca tejaś ca śīghratā laghuhastatā aviṣādaś ca dhairyaṃ ca pārthān nānyatra vidyate
5.58.29
saṃjaya uvāca ity abravīd dhṛṣīkeśaḥ pārtham uddharṣayan girā garjan samayavarṣīva gagane pākaśāsanaḥ
5.58.30
keśavasya vacaḥ śrutvā kirīṭī śvetavāhanaḥ arjunas tan mahad vākyam abravīl lomaharṣaṇam
5.59.1
vaiśaṃpāyana uvāca saṃjayasya vacaḥ śrutvā prajñācakṣur nareśvaraḥ tataḥ saṃkhyātum ārebhe tad vaco guṇadoṣataḥ
5.59.2
prasaṃkhyāya ca saukṣmyeṇa guṇadoṣān vicakṣaṇaḥ yathāvan matitattvena jayakāmaḥ sutān prati
5.59.3
balābale viniścitya yāthātathyena buddhimān śaktiṃ saṃkhyātum ārebhe tadā vai manujādhipaḥ
5.59.4
devamānuṣayoḥ śaktyā tejasā caiva pāṇḍavān kurūñ śaktyālpatarayā duryodhanam athābravīt
5.59.5
duryodhaneyaṃ cintā me śaśvan nāpy upaśāmyati satyaṃ hy etad ahaṃ manye pratyakṣaṃ nānumānataḥ
5.59.6
ātmajeṣu paraṃ snehaṃ sarvabhūtāni kurvate priyāṇi caiṣāṃ kurvanti yathāśakti hitāni ca
5.59.7
evam evopakartṝṇāṃ prāyaśo lakṣayāmahe icchanti bahulaṃ santaḥ pratikartuṃ mahat priyam
5.59.8
agniḥ sācivyakartā syāt khāṇḍave tat kṛtaṃ smaran arjunasyātibhīme 'smin kurupāṇḍusamāgame
5.59.9
jātagṛdhyābhipannāś ca pāṇḍavānām anekaśaḥ dharmādayo bhaviṣyanti samāhūtā divaukasaḥ
5.59.10
bhīṣmadroṇakṛpādīnāṃ bhayād aśanisaṃmitam rirakṣiṣantaḥ saṃrambhaṃ gamiṣyantīti me matiḥ
5.59.11
te devasahitāḥ pārthā na śakyāḥ prativīkṣitum mānuṣeṇa naravyāghrā vīryavanto 'strapāragāḥ
5.59.12
durāsadaṃ yasya divyaṃ gāṇḍīvaṃ dhanur uttamam vāruṇau cākṣayau divyau śarapūrṇau maheṣudhī
5.59.13
vānaraś ca dhvajo divyo niḥsaṅgo dhūmavad gatiḥ rathaś ca caturantāyāṃ yasya nāsti samas tviṣā
5.59.14
mahāmeghanibhaś cāpi nirghoṣaḥ śrūyate janaiḥ mahāśanisamaḥ śabdaḥ śātravāṇāṃ bhayaṃkaraḥ
5.59.15
yaṃ cātimānuṣaṃ vīrye kṛtsno loko vyavasyati devānām api jetāraṃ yaṃ viduḥ pārthivā raṇe
5.59.16
śatāni pañca caiveṣūn udvapann iva dṛśyate nimeṣāntaramātreṇa muñcan dūraṃ ca pātayan
5.59.17
yam āha bhīṣmo droṇaś ca kṛpo drauṇis tathaiva ca madrarājas tathā śalyo madhyasthā ye ca mānavāḥ
5.59.18
yuddhāyāvasthitaṃ pārthaṃ pārthivair atimānuṣaiḥ aśakyaṃ rathaśārdūlaṃ parājetum ariṃdamam
5.59.19
kṣipaty ekena vegena pañca bāṇaśatāni yaḥ sadṛśaṃ bāhuvīryeṇa kārtavīryasya pāṇḍavam
5.59.20
tam arjunaṃ maheṣvāsaṃ mahendropendrarakṣitam nighnantam iva paśyāmi vimarde 'smin mahāmṛdhe
5.59.21
ity evaṃ cintayan kṛtsnam ahorātrāṇi bhārata anidro niḥsukhaś cāsmi kurūṇāṃ śamacintayā
5.59.22
kṣayodayo 'yaṃ sumahān kurūṇāṃ pratyupasthitaḥ asya cet kalahasyāntaḥ śamād anyo na vidyate
5.59.23
śamo me rocate nityaṃ pārthais tāta na vigrahaḥ kurubhyo hi sadā manye pāṇḍavāñ śaktimattarān
5.60.1
vaiśaṃpāyana uvāca pitur etad vacaḥ śrutvā dhārtarāṣṭro 'tyamarṣaṇaḥ ādhāya vipulaṃ krodhaṃ punar evedam abravīt
5.60.2
aśakyā devasacivāḥ pārthāḥ syur iti yad bhavān manyate tadbhayaṃ vyetu bhavato rājasattama
5.60.3
akāmadveṣasaṃyogād drohāl lobhāc ca bhārata upekṣayā ca bhāvānāṃ devā devatvam āpnuvan
5.60.4
iti dvaipāyano vyāso nāradaś ca mahātapāḥ jāmadagnyaś ca rāmo naḥ kathām akathayat purā
5.60.5
naiva mānuṣavad devāḥ pravartante kadā cana kāmāl lobhād anukrośād dveṣāc ca bharatarṣabha
5.60.6
yadi hy agniś ca vāyuś ca dharma indro 'śvināv api kāmayogāt pravarteran na pārthā duḥkham āpnuyuḥ
5.60.7
tasmān na bhavatā cintā kāryaiṣā syāt kadā cana daiveṣv apekṣakā hy ete śaśvad bhāveṣu bhārata
5.60.8
atha cet kāmasaṃyogād dveṣāl lobhāc ca lakṣyate deveṣu devaprāmāṇyaṃ naiva tad vikramiṣyati
5.60.9
mayābhimantritaḥ śaśvaj jātavedāḥ praśaṃsati didhakṣuḥ sakalāṃl lokān parikṣipya samantataḥ
5.60.10
yad vā paramakaṃ tejo yena yuktā divaukasaḥ mamāpy anupamaṃ bhūyo devebhyo viddhi bhārata
5.60.11
pradīryamāṇāṃ vasudhāṃ girīṇāṃ śikharāṇi ca lokasya paśyato rājan sthāpayāmy abhimantraṇāt
5.60.12
cetanācetanasyāsya jaṅgamasthāvarasya ca vināśāya samutpannaṃ mahāghoraṃ mahāsvanam
5.60.13
aśmavarṣaṃ ca vāyuṃ ca śamayāmīha nityaśaḥ jagataḥ paśyato 'bhīkṣṇaṃ bhūtānām anukampayā
5.60.14
stambhitāsv apsu gacchanti mayā rathapadātayaḥ devāsurāṇāṃ bhāvānām aham ekaḥ pravartitā
5.60.15
akṣauhiṇībhir yān deśān yāmi kāryeṇa kena cit tatrāpo me pravartante yatra yatrābhikāmaye
5.60.16
bhayāni viṣaye rājan vyālādīni na santi me mattaḥ suptāni bhūtāni na hiṃsanti bhayaṃkarāḥ
5.60.17
nikāmavarṣī parjanyo rājan viṣayavāsinām dharmiṣṭhāś ca prajāḥ sarvā ītayaś ca na santi me
5.60.18
aśvināv atha vāyvagnī marudbhiḥ saha vṛtrahā dharmaś caiva mayā dviṣṭān notsahante 'bhirakṣitum
5.60.19
yadi hy ete samarthāḥ syur maddviṣas trātum ojasā na sma trayodaśa samāḥ pārthā duḥkham avāpnuyuḥ
5.60.20
naiva devā na gandharvā nāsurā na ca rākṣasāḥ śaktās trātuṃ mayā dviṣṭaṃ satyam etad bravīmi te
5.60.21
yad abhidhyāmy ahaṃ śaśvac chubhaṃ vā yadi vāśubham naitad vipannapūrvaṃ me mitreṣv ariṣu cobhayoḥ
5.60.22
bhaviṣyatīdam iti vā yad bravīmi paraṃtapa nānyathā bhūtapūrvaṃ tat satyavāg iti māṃ viduḥ
5.60.23
lokasākṣikam etan me māhātmyaṃ dikṣu viśrutam āśvāsanārthaṃ bhavataḥ proktaṃ na ślāghayā nṛpa
5.60.24
na hy ahaṃ ślāghano rājan bhūtapūrvaḥ kadā cana asad ācaritaṃ hy etad yad ātmānaṃ praśaṃsati
5.60.25
pāṇḍavāṃś caiva matsyāṃś ca pāñcālān kekayaiḥ saha sātyakiṃ vāsudevaṃ ca śrotāsi vijitān mayā
5.60.26
saritaḥ sāgaraṃ prāpya yathā naśyanti sarvaśaḥ tathaiva te vinaṅkṣyanti mām āsādya sahānvayāḥ
5.60.27
parā buddhiḥ paraṃ tejo vīryaṃ ca paramaṃ mayi parā vidyā paro yogo mama tebhyo viśiṣyate
5.60.28
pitāmahaś ca droṇaś ca kṛpaḥ śalyaḥ śalas tathā astreṣu yat prajānanti sarvaṃ tan mayi vidyate
5.60.29
ity uktvā saṃjayaṃ bhūyaḥ paryapṛcchata bhārata jñātvā yuyutsuḥ kāryāṇi prāptakālam ariṃdama
5.61.1
vaiśaṃpāyana uvāca tathā tu pṛcchantam atīva pārthān; vaicitravīryaṃ tam acintayitvā uvāca karṇo dhṛtarāṣṭraputraṃ; praharṣayan saṃsadi kauravāṇām
5.61.2
mithyā pratijñāya mayā yad astraṃ; rāmād dhṛtaṃ brahmapuraṃ purastāt vijñāya tenāsmi tadaivam uktas; tavāntakāle 'pratibhāsyatīti
5.61.3
mahāparādhe hy api saṃnatena; maharṣiṇāhaṃ guruṇā ca śaptaḥ śaktaḥ pradagdhuṃ hy api tigmatejāḥ; sasāgarām apy avaniṃ maharṣiḥ
5.61.4
prasāditaṃ hy asya mayā mano 'bhūc; chuśrūṣayā svena ca pauruṣeṇa tatas tad astraṃ mama sāvaśeṣaṃ; tasmāt samartho 'smi mamaiṣa bhāraḥ
5.61.5
nimeṣamātraṃ tam ṛṣiprasādam; avāpya pāñcālakarūṣamatsyān nihatya pārthāṃś ca saputrapautrāṃl; lokān ahaṃ śastrajitān prapatsye
5.61.6
pitāmahas tiṣṭhatu te samīpe; droṇaś ca sarve ca narendramukhyāḥ yathāpradhānena balena yātvā; pārthān haniṣyāmi mamaiṣa bhāraḥ
5.61.7
evaṃ bruvāṇaṃ tam uvāca bhīṣmaḥ; kiṃ katthase kālaparītabuddhe na karṇa jānāsi yathā pradhāne; hate hatāḥ syur dhṛtarāṣṭraputrāḥ
5.61.8
yat khāṇḍavaṃ dāhayatā kṛtaṃ hi; kṛṣṇadvitīyena dhanaṃjayena śrutvaiva tat karma niyantum ātmā; śakyas tvayā vai saha bāndhavena
5.61.9
yāṃ cāpi śaktiṃ tridaśādhipas te; dadau mahātmā bhagavān mahendraḥ bhasmīkṛtāṃ tāṃ patitāṃ viśīrṇāṃ; cakrāhatāṃ drakṣyasi keśavena
5.61.10
yas te śaraḥ sarpamukho vibhāti; sadāgryamālyair mahitaḥ prayatnāt sa pāṇḍuputrābhihataḥ śaraughaiḥ; saha tvayā yāsyati karṇa nāśam
5.61.11
bāṇasya bhaumasya ca karṇa hantā; kirīṭinaṃ rakṣati vāsudevaḥ yas tvādṛśānāṃ ca garīyasāṃ ca; hantā ripūṇāṃ tumule pragāḍhe
5.61.12
karṇa uvāca asaṃśayaṃ vṛṣṇipatir yathoktas; tathā ca bhūyaś ca tato mahātmā ahaṃ yad uktaḥ paruṣaṃ tu kiṃ cit; pitāmahas tasya phalaṃ śṛṇotu
5.61.13
nyasyāmi śastrāṇi na jātu saṃkhye; pitāmaho drakṣyati māṃ sabhāyām tvayi praśānte tu mama prabhāvaṃ; drakṣyanti sarve bhuvi bhūmipālāḥ
5.61.14
vaiśaṃpāyana uvāca ity evam uktvā sa mahādhanuṣmān; hitvā sabhāṃ svaṃ bhavanaṃ jagāma bhīṣmas tu duryodhanam eva rājan; madhye kurūṇāṃ prahasann uvāca
5.61.15
satyapratijñaḥ kila sūtaputras; tathā sa bhāraṃ viṣaheta kasmāt vyūhaṃ prativyūhya śirāṃsi bhittvā; lokakṣayaṃ paśyata bhīmasenāt
5.61.16
āvantyakāliṅgajayadratheṣu; vedidhvaje tiṣṭhati bāhlike ca ahaṃ haniṣyāmi sadā pareṣāṃ; sahasraśaś cāyutaśaś ca yodhān
5.61.17
yadaiva rāme bhagavaty anindye; brahma bruvāṇaḥ kṛtavāṃs tad astram tadaiva dharmaś ca tapaś ca naṣṭaṃ; vaikartanasyādhamapūruṣasya
5.61.18
athoktavākye nṛpatau tu bhīṣme; nikṣipya śastrāṇi gate ca karṇe vaicitravīryasya suto 'lpabuddhir; duryodhanaḥ śāṃtanavaṃ babhāṣe
5.62.1
duryodhana uvāca sadṛśānāṃ manuṣyeṣu sarveṣāṃ tulyajanmanām katham ekāntatas teṣāṃ pārthānāṃ manyase jayam
5.62.2
sarve sma samajātīyāḥ sarve mānuṣayonayaḥ pitāmaha vijānīṣe pārtheṣu vijayaṃ katham
5.62.3
nāhaṃ bhavati na droṇe na kṛpe na ca bāhlike anyeṣu ca narendreṣu parākramya samārabhe
5.62.4
ahaṃ vaikartanaḥ karṇo bhrātā duḥśāsanaś ca me pāṇḍavān samare pañca haniṣyāmaḥ śitaiḥ śaraiḥ
5.62.5
tato rājan mahāyajñair vividhair bhūridakṣiṇaiḥ brāhmaṇāṃs tarpayiṣyāmi gobhir aśvair dhanena ca
5.62.6
vidura uvāca śakunīnām ihārthāya pāśaṃ bhūmāv ayojayat kaś cic chākunikas tāta pūrveṣām iti śuśruma
5.62.7
tasmin dvau śakunau baddhau yugapat samapauruṣau tāv upādāya taṃ pāśaṃ jagmatuḥ khacarāv ubhau
5.62.8
tau vihāyasam ākrāntau dṛṣṭvā śākunikas tadā anvadhāvad anirviṇṇo yena yena sma gacchataḥ
5.62.9
tathā tam anudhāvantaṃ mṛgayuṃ śakunārthinam āśramastho muniḥ kaś cid dadarśātha kṛtāhnikaḥ
5.62.10
tāv antarikṣagau śīghram anuyāntaṃ mahīcaram ślokenānena kauravya papraccha sa munis tadā
5.62.11
vicitram idam āścaryaṃ mṛgahan pratibhāti me plavamānau hi khacarau padātir anudhāvasi
5.62.12
śākunika uvāca pāśam ekam ubhāv etau sahitau harato mama yatra vai vivadiṣyete tatra me vaśam eṣyataḥ
5.62.13
vidura uvāca tau vivādam anuprāptau śakunau mṛtyusaṃdhitau vigṛhya ca sudurbuddhī pṛthivyāṃ saṃnipetatuḥ
5.62.14
tau yudhyamānau saṃrabdhau mṛtyupāśavaśānugau upasṛtyāparijñāto jagrāha mṛgayus tadā
5.62.15
evaṃ ye jñātayo 'rtheṣu mitho gacchanti vigraham te 'mitravaśam āyānti śakunāv iva vigrahāt
5.62.16
saṃbhojanaṃ saṃkathanaṃ saṃpraśno 'tha samāgamaḥ etāni jñātikāryāṇi na virodhaḥ kadā cana
5.62.17
yasmin kāle sumanasaḥ sarve vṛddhān upāsate siṃhaguptam ivāraṇyam apradhṛṣyā bhavanti te
5.62.18
ye 'rthaṃ saṃtatam āsādya dīnā iva samāsate śriyaṃ te saṃprayacchanti dviṣadbhyo bharatarṣabha
5.62.19
dhūmāyante vyapetāni jvalanti sahitāni ca dhṛtarāṣṭrolmukānīva jñātayo bharatarṣabha
5.62.20
idam anyat pravakṣyāmi yathā dṛṣṭaṃ girau mayā śrutvā tad api kauravya yathā śreyas tathā kuru
5.62.21
vayaṃ kirātaiḥ sahitā gacchāmo girim uttaram brāhmaṇair devakalpaiś ca vidyājambhakavātikaiḥ
5.62.22
kuñjabhūtaṃ giriṃ sarvam abhito gandhamādanam dīpyamānauṣadhigaṇaṃ siddhagandharvasevitam
5.62.23
tatra paśyāmahe sarve madhu pītam amākṣikam maruprapāte viṣame niviṣṭaṃ kumbhasaṃmitam
5.62.24
āśīviṣai rakṣyamāṇaṃ kuberadayitaṃ bhṛśam yat prāśya puruṣo martyo amaratvaṃ nigacchati
5.62.25
acakṣur labhate cakṣur vṛddho bhavati vai yuvā iti te kathayanti sma brāhmaṇā jambhasādhakāḥ
5.62.26
tataḥ kirātās tad dṛṣṭvā prārthayanto mahīpate vineśur viṣame tasmin sasarpe girigahvare
5.62.27
tathaiva tava putro 'yaṃ pṛthivīm eka icchati madhu paśyati saṃmohāt prapātaṃ nānupaśyati
5.62.28
duryodhano yoddhumanāḥ samare savyasācinā na ca paśyāmi tejo 'sya vikramaṃ vā tathāvidham
5.62.29
ekena ratham āsthāya pṛthivī yena nirjitā pratīkṣamāṇo yo vīraḥ kṣamate vīkṣitaṃ tava
5.62.30
drupado matsyarājaś ca saṃkruddhaś ca dhanaṃjayaḥ na śeṣayeyuḥ samare vāyuyuktā ivāgnayaḥ
5.62.31
aṅke kuruṣva rājānaṃ dhṛtarāṣṭra yudhiṣṭhiram yudhyator hi dvayor yuddhe naikāntena bhavej jayaḥ
5.63.1
dhṛtarāṣṭra uvāca duryodhana vijānīhi yat tvāṃ vakṣyāmi putraka utpathaṃ manyase mārgam anabhijña ivādhvagaḥ
5.63.2
pañcānāṃ pāṇḍuputrāṇāṃ yat tejaḥ pramimīṣasi pañcānām iva bhūtānāṃ mahatāṃ sumahātmanām
5.63.3
yudhiṣṭhiraṃ hi kaunteyaṃ paraṃ dharmam ihāsthitam parāṃ gatim asaṃprekṣya na tvaṃ vettum ihārhasi
5.63.4
bhīmasenaṃ ca kaunteyaṃ yasya nāsti samo bale raṇāntakaṃ tarkayase mahāvātam iva drumaḥ
5.63.5
sarvaśastrabhṛtāṃ śreṣṭhaṃ meruṃ śikhariṇām iva yudhi gāṇḍīvadhanvānaṃ ko nu yudhyeta buddhimān
5.63.6
dhṛṣṭadyumnaś ca pāñcālyaḥ kam ivādya na śātayet śatrumadhye śarān muñcan devarāḍ aśanīm iva
5.63.7
sātyakiś cāpi durdharṣaḥ saṃmato 'ndhakavṛṣṇiṣu dhvaṃsayiṣyati te senāṃ pāṇḍaveyahite rataḥ
5.63.8
yaḥ punaḥ pratimānena trīṃl lokān atiricyate taṃ kṛṣṇaṃ puṇḍarīkākṣaḥ ko nu yudhyeta buddhimān
5.63.9
ekato hy asya dārāś ca jñātayaś ca sabāndhavāḥ ātmā ca pṛthivī ceyam ekataś ca dhanaṃjayaḥ
5.63.10
vāsudevo 'pi durdharṣo yatātmā yatra pāṇḍavaḥ aviṣahyaṃ pṛthivyāpi tad balaṃ yatra keśavaḥ
5.63.11
tiṣṭha tāta satāṃ vākye suhṛdām arthavādinām vṛddhaṃ śāṃtanavaṃ bhīṣmaṃ titikṣasva pitāmaham
5.63.12
māṃ ca bruvāṇaṃ śuśrūṣa kurūṇām arthavādinam droṇaṃ kṛpaṃ vikarṇaṃ ca mahārājaṃ ca bāhlikam
5.63.13
ete hy api yathaivāhaṃ mantum arhasi tāṃs tathā sarve dharmavido hy ete tulyasnehāś ca bhārata
5.63.14
yat tad virāṭanagare saha bhrātṛbhir agrataḥ utsṛjya gāḥ susaṃtrastaṃ balaṃ te samaśīryata
5.63.15
yac caiva tasmin nagare śrūyate mahad adbhutam ekasya ca bahūnāṃ ca paryāptaṃ tan nidarśanam
5.63.16
arjunas tat tathākārṣīt kiṃ punaḥ sarva eva te sabhrātṝn abhijānīhi vṛttyā ca pratipādaya
5.64.1
vaiśaṃpāyana uvāca evam uktvā mahāprājño dhṛtarāṣṭraḥ suyodhanam punar eva mahābhāgaḥ saṃjayaṃ paryapṛcchata
5.64.2
brūhi saṃjaya yac cheṣaṃ vāsudevād anantaram yad arjuna uvāca tvāṃ paraṃ kautūhalaṃ hi me
5.64.3
saṃjaya uvāca vāsudevavacaḥ śrutvā kuntīputro dhanaṃjayaḥ uvāca kāle durdharṣo vāsudevasya śṛṇvataḥ
5.64.4
pitāmahaṃ śāṃtanavaṃ dhṛtarāṣṭraṃ ca saṃjaya droṇaṃ kṛpaṃ ca karṇaṃ ca mahārājaṃ ca bāhlikam
5.64.5
drauṇiṃ ca somadattaṃ ca śakuniṃ cāpi saubalam duḥśāsanaṃ śalaṃ caiva purumitraṃ viviṃśatim
5.64.6
vikarṇaṃ citrasenaṃ ca jayatsenaṃ ca pārthivam vindānuvindāv āvantyau durmukhaṃ cāpi kauravam
5.64.7
saindhavaṃ duḥsahaṃ caiva bhūriśravasam eva ca bhagadattaṃ ca rājānaṃ jalasaṃdhaṃ ca pārthivam
5.64.8
ye cāpy anye pārthivās tatra yoddhuṃ; samāgatāḥ kauravāṇāṃ priyārtham mumūrṣavaḥ pāṇḍavāgnau pradīpte; samānītā dhārtarāṣṭreṇa sūta
5.64.9
yathānyāyaṃ kauśalaṃ vandanaṃ ca; samāgatā madvacanena vācyāḥ idaṃ brūyāḥ saṃjaya rājamadhye; suyodhanaṃ pāpakṛtāṃ pradhānam
5.64.10
amarṣaṇaṃ durmatiṃ rājaputraṃ; pāpātmānaṃ dhārtarāṣṭraṃ sulubdham sarvaṃ mamaitad vacanaṃ samagraṃ; sahāmātyaṃ saṃjaya śrāvayethāḥ
5.64.11
evaṃ pratiṣṭhāpya dhanaṃjayo māṃ; tato 'rthavad dharmavac cāpi vākyam provācedaṃ vāsudevaṃ samīkṣya; pārtho dhīmāṃl lohitāntāyatākṣaḥ
5.64.12
yathā śrutaṃ te vadato mahātmano; madhupravīrasya vacaḥ samāhitam tathaiva vācyaṃ bhavatā hi madvacaḥ; samāgateṣu kṣitipeṣu sarvaśaḥ
5.64.13
śarāgnidhūme rathaneminādite; dhanuḥsruveṇāstrabalāpahāriṇā yathā na homaḥ kriyate mahāmṛdhe; tathā sametya prayatadhvam ādṛtāḥ
5.64.14
na cet prayacchadhvam amitraghātino; yudhiṣṭhirasyāṃśam abhīpsitaṃ svakam nayāmi vaḥ svāśvapadātikuñjarān; diśaṃ pitṝṇām aśivāṃ śitaiḥ śaraiḥ
5.64.15
tato 'ham āmantrya caturbhujaṃ hariṃ; dhanaṃjayaṃ caiva namasya satvaraḥ javena saṃprāpta ihāmaradyute; tavāntikaṃ prāpayituṃ vaco mahat
5.65.1
vaiśaṃpāyana uvāca duryodhane dhārtarāṣṭre tad vaco 'pratinandati tūṣṇīṃbhūteṣu sarveṣu samuttasthur nareśvarāḥ
5.65.2
utthiteṣu mahārāja pṛthivyāṃ sarvarājasu rahite saṃjayaṃ rājā paripraṣṭuṃ pracakrame
5.65.3
āśaṃsamāno vijayaṃ teṣāṃ putravaśānugaḥ ātmanaś ca pareṣāṃ ca pāṇḍavānāṃ ca niścayam
5.65.4
dhṛtarāṣṭra uvāca gāvalgaṇe brūhi naḥ sāraphalgu; svasenāyāṃ yāvad ihāsti kiṃ cit tvaṃ pāṇḍavānāṃ nipuṇaṃ vettha sarvaṃ; kim eṣāṃ jyāyaḥ kim u teṣāṃ kanīyaḥ
5.65.5
tvam etayoḥ sāravit sarvadarśī; dharmārthayor nipuṇo niścayajñaḥ sa me pṛṣṭaḥ saṃjaya brūhi sarvaṃ; yudhyamānāḥ katare 'smin na santi
5.65.6
saṃjaya uvāca na tvāṃ brūyāṃ rahite jātu kiṃ cid; asūyā hi tvāṃ prasaheta rājan ānayasva pitaraṃ saṃśitavrataṃ; gāṃdhārīṃ ca mahiṣīm ājamīḍha
5.65.7
tau te 'sūyāṃ vinayetāṃ narendra; dharmajñau tau nipuṇau niścayajñau tayos tu tvāṃ saṃnidhau tad vadeyaṃ; kṛtsnaṃ mataṃ vāsudevārjunābhyām
5.65.8
vaiśaṃpāyana uvāca tatas tan matam ājñāya saṃjayasyātmajasya ca abhyupetya mahāprājñaḥ kṛṣṇadvaipāyano 'bravīt
5.65.9
saṃpṛcchate dhṛtarāṣṭrāya saṃjaya; ācakṣva sarvaṃ yāvad eṣo 'nuyuṅkte sarvaṃ yāvad vettha tasmin yathāvad; yāthātathyaṃ vāsudeve 'rjune ca
5.66.1
saṃjaya uvāca arjuno vāsudevaś ca dhanvinau paramārcitau kāmād anyatra saṃbhūtau sarvābhāvāya saṃmitau
5.66.2
dyām antaraṃ samāsthāya yathāyuktaṃ manasvinaḥ cakraṃ tad vāsudevasya māyayā vartate vibho
5.66.3
sāpahnavaṃ pāṇḍaveṣu pāṇḍavānāṃ susaṃmatam sārāsārabalaṃ jñātvā tat samāsena me śṛṇu
5.66.4
narakaṃ śambaraṃ caiva kaṃsaṃ caidyaṃ ca mādhavaḥ jitavān ghorasaṃkāśān krīḍann iva janārdanaḥ
5.66.5
pṛthivīṃ cāntarikṣaṃ ca dyāṃ caiva puruṣottamaḥ manasaiva viśiṣṭātmā nayaty ātmavaśaṃ vaśī
5.66.6
bhūyo bhūyo hi yad rājan pṛcchase pāṇḍavān prati sārāsārabalaṃ jñātuṃ tan me nigadataḥ śṛṇu
5.66.7
ekato vā jagat kṛtsnam ekato vā janārdanaḥ sārato jagataḥ kṛtsnād atirikto janārdanaḥ
5.66.8
bhasma kuryāj jagad idaṃ manasaiva janārdanaḥ na tu kṛtsnaṃ jagac chaktaṃ bhasma kartuṃ janārdanam
5.66.9
yataḥ satyaṃ yato dharmo yato hrīr ārjavaṃ yataḥ tato bhavati govindo yataḥ kṛṣṇas tato jayaḥ
5.66.10
pṛthivīṃ cāntarikṣaṃ ca divaṃ ca puruṣottamaḥ viceṣṭayati bhūtātmā krīḍann iva janārdanaḥ
5.66.11
sa kṛtvā pāṇḍavān satraṃ lokaṃ saṃmohayann iva adharmaniratān mūḍhān dagdhum icchati te sutān
5.66.12
kālacakraṃ jagaccakraṃ yugacakraṃ ca keśavaḥ ātmayogena bhagavān parivartayate 'niśam
5.66.13
kālasya ca hi mṛtyoś ca jaṅgamasthāvarasya ca īśate bhagavān ekaḥ satyam etad bravīmi te
5.66.14
īśann api mahāyogī sarvasya jagato hariḥ karmāṇy ārabhate kartuṃ kīnāśa iva durbalaḥ
5.66.15
tena vañcayate lokān māyāyogena keśavaḥ ye tam eva prapadyante na te muhyanti mānavāḥ
5.67.1
dhṛtarāṣṭra uvāca kathaṃ tvaṃ mādhavaṃ vettha sarvalokamaheśvaram katham enaṃ na vedāhaṃ tan mamācakṣva saṃjaya
5.67.2
saṃjaya uvāca vidyā rājan na te vidyā mama vidyā na hīyate vidyāhīnas tamodhvasto nābhijānāti keśavam
5.67.3
vidyayā tāta jānāmi triyugaṃ madhusūdanam kartāram akṛtaṃ devaṃ bhūtānāṃ prabhavāpyayam
5.67.4
dhṛtarāṣṭra uvāca gāvalgaṇe 'tra kā bhaktir yā te nityā janārdane yayā tvam abhijānāsi triyugaṃ madhusūdanam
5.67.5
saṃjaya uvāca māyāṃ na seve bhadraṃ te na vṛthādharmam ācare śuddhabhāvaṃ gato bhaktyā śāstrād vedmi janārdanam
5.67.6
dhṛtarāṣṭra uvāca duryodhana hṛṣīkeśaṃ prapadyasva janārdanam āpto naḥ saṃjayas tāta śaraṇaṃ gaccha keśavam
5.67.7
duryodhana uvāca bhagavān devakīputro lokaṃ cen nihaniṣyati pravadann arjune sakhyaṃ nāhaṃ gacche 'dya keśavam
5.67.8
dhṛtarāṣṭra uvāca avāg gāndhāri putrās te gacchaty eṣa sudurmatiḥ īrṣyur durātmā mānī ca śreyasāṃ vacanātigaḥ
5.67.9
gāndhāry uvāca aiśvaryakāma duṣṭātman vṛddhānāṃ śāsanātiga aiśvaryajīvite hitvā pitaraṃ māṃ ca bāliśa
5.67.10
vardhayan durhṛdāṃ prītiṃ māṃ ca śokena vardhayan nihato bhīmasenena smartāsi vacanaṃ pituḥ
5.67.11
vyāsa uvāca dayito 'si rājan kṛṣṇasya dhṛtarāṣṭra nibodha me yasya te saṃjayo dūto yas tvāṃ śreyasi yokṣyate
5.67.12
jānāty eṣa hṛṣīkeśaṃ purāṇaṃ yac ca vai navam śuśrūṣamāṇam ekāgraṃ mokṣyate mahato bhayāt
5.67.13
vaicitravīrya puruṣāḥ krodhaharṣatamovṛtāḥ sitā bahuvidhaiḥ pāśair ye na tuṣṭāḥ svakair dhanaiḥ
5.67.14
yamasya vaśam āyānti kāmamūḍhāḥ punaḥ punaḥ andhanetrā yathaivāndhā nīyamānāḥ svakarmabhiḥ
5.67.15
eṣa ekāyanaḥ panthā yena yānti manīṣiṇaḥ taṃ dṛṣṭvā mṛtyum atyeti mahāṃs tatra na sajjate
5.67.16
dhṛtarāṣṭra uvāca aṅga saṃjaya me śaṃsa panthānam akutobhayam yena gatvā hṛṣīkeśaṃ prāpnuyāṃ śāntim uttamām
5.67.17
saṃjaya uvāca nākṛtātmā kṛtātmānaṃ jātu vidyāj janārdanam ātmanas tu kriyopāyo nānyatrendriyanigrahāt
5.67.18
indriyāṇām udīrṇānāṃ kāmatyāgo 'pramādataḥ apramādo 'vihiṃsā ca jñānayonir asaṃśayam
5.67.19
indriyāṇāṃ yame yatto bhava rājann atandritaḥ buddhiś ca mā te cyavatu niyacchaitāṃ yatas tataḥ
5.67.20
etaj jñānaṃ vidur viprā dhruvam indriyadhāraṇam etaj jñānaṃ ca panthāś ca yena yānti manīṣiṇaḥ
5.67.21
aprāpyaḥ keśavo rājann indriyair ajitair nṛbhiḥ āgamādhigato yogād vaśī tattve prasīdati
5.68.1
dhṛtarāṣṭra uvāca bhūyo me puṇḍarīkākṣaṃ saṃjayācakṣva pṛcchate nāmakarmārthavit tāta prāpnuyāṃ puruṣottamam
5.68.2
saṃjaya uvāca śrutaṃ me tasya devasya nāmanirvacanaṃ śubham yāvat tatrābhijāne 'ham aprameyo hi keśavaḥ
5.68.3
vasanāt sarvabhūtānāṃ vasutvād devayonitaḥ vāsudevas tato vedyo vṛṣatvād vṛṣṇir ucyate
5.68.4
maunād dhyānāc ca yogāc ca viddhi bhārata mādhavam sarvatattvalayāc caiva madhuhā madhusūdanaḥ
5.68.5
kṛṣir bhūvācakaḥ śabdo ṇaś ca nirvṛtivācakaḥ kṛṣṇas tadbhāvayogāc ca kṛṣṇo bhavati śāśvataḥ
5.68.6
puṇḍarīkaṃ paraṃ dhāma nityam akṣayam akṣaram tadbhāvāt puṇḍarīkākṣo dasyutrāsāj janārdanaḥ
5.68.7
yataḥ sattvaṃ na cyavate yac ca sattvān na hīyate sattvataḥ sātvatas tasmād ārṣabhād vṛṣabhekṣaṇaḥ
5.68.8
na jāyate janitryāṃ yad ajas tasmād anīkajit devānāṃ svaprakāśatvād damād dāmodaraṃ viduḥ
5.68.9
harṣāt saukhyāt sukhaiśvaryād dhṛṣīkeśatvam aśnute bāhubhyāṃ rodasī bibhran mahābāhur iti smṛtaḥ
5.68.10
adho na kṣīyate jātu yasmāt tasmād adhokṣajaḥ narāṇām ayanāc cāpi tena nārāyaṇaḥ smṛtaḥ pūraṇāt sadanāc caiva tato 'sau puruṣottamaḥ
5.68.11
asataś ca sataś caiva sarvasya prabhavāpyayāt sarvasya ca sadā jñānāt sarvam enaṃ pracakṣate
5.68.12
satye pratiṣṭhitaḥ kṛṣṇaḥ satyam atra pratiṣṭhitam satyāt satyaṃ ca govindas tasmāt satyo 'pi nāmataḥ
5.68.13
viṣṇur vikramaṇād eva jayanāj jiṣṇur ucyate śāśvatatvād anantaś ca govindo vedanād gavām
5.68.14
atattvaṃ kurute tattvaṃ tena mohayate prajāḥ evaṃvidho dharmanityo bhagavān munibhiḥ saha āgantā hi mahābāhur ānṛśaṃsyārtham acyutaḥ
5.69.1
dhṛtarāṣṭra uvāca cakṣuṣmatāṃ vai spṛhayāmi saṃjaya; drakṣyanti ye vāsudevaṃ samīpe vibhrājamānaṃ vapuṣā pareṇa; prakāśayantaṃ pradiśo diśaś ca
5.69.2
īrayantaṃ bhāratīṃ bhāratānām; abhyarcanīyāṃ śaṃkarīṃ sṛñjayānām bubhūṣadbhir grahaṇīyām anindyāṃ; parāsūnām agrahaṇīyarūpām
5.69.3
samudyantaṃ sātvatam ekavīraṃ; praṇetāram ṛṣabhaṃ yādavānām nihantāraṃ kṣobhaṇaṃ śātravāṇāṃ; muṣṇantaṃ ca dviṣatāṃ vai yaśāṃsi
5.69.4
draṣṭāro hi kuravas taṃ sametā; mahātmānaṃ śatruhaṇaṃ vareṇyam bruvantaṃ vācam anṛśaṃsarūpāṃ; vṛṣṇiśreṣṭhaṃ mohayantaṃ madīyān
5.69.5
ṛṣiṃ sanātanatamaṃ vipaścitaṃ; vācaḥ samudraṃ kalaśaṃ yatīnām ariṣṭanemiṃ garuḍaṃ suparṇaṃ; patiṃ prajānāṃ bhuvanasya dhāma
5.69.6
sahasraśīrṣaṃ puruṣaṃ purāṇam; anādimadhyāntam anantakīrtim śukrasya dhātāram ajaṃ janitraṃ; paraṃ parebhyaḥ śaraṇaṃ prapadye
5.69.7
trailokyanirmāṇakaraṃ janitraṃ; devāsurāṇām atha nāgarakṣasām narādhipānāṃ viduṣāṃ pradhānam; indrānujaṃ taṃ śaraṇaṃ prapadye
5.70.1
vaiśaṃpāyana uvāca saṃjaye pratiyāte tu dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ abhyabhāṣata dāśārham ṛṣabhaṃ sarvasātvatām
5.70.2
ayaṃ sa kālaḥ saṃprāpto mitrāṇāṃ me janārdana na ca tvad anyaṃ paśyāmi yo na āpatsu tārayet
5.70.3
tvāṃ hi mādhava saṃśritya nirbhayā mohadarpitam dhārtarāṣṭraṃ sahāmātyaṃ svam aṃśam anuyuñjmahe
5.70.4
yathā hi sarvāsv āpatsu pāsi vṛṣṇīn ariṃdama tathā te pāṇḍavā rakṣyāḥ pāhy asmān mahato bhayāt
5.70.5
bhagavān uvāca ayam asmi mahābāho brūhi yat te vivakṣitam kariṣyāmi hi tat sarvaṃ yat tvaṃ vakṣyasi bhārata
5.70.6
yudhiṣṭhira uvāca śrutaṃ te dhṛtarāṣṭrasya saputrasya cikīrṣitam etad dhi sakalaṃ kṛṣṇa saṃjayo māṃ yad abravīt
5.70.7
tan mataṃ dhṛtarāṣṭrasya so 'syātmā vivṛtāntaraḥ yathoktaṃ dūta ācaṣṭe vadhyaḥ syād anyathā bruvan
5.70.8
apradānena rājyasya śāntim asmāsu mārgati lubdhaḥ pāpena manasā carann asamam ātmanaḥ
5.70.9
yat tad dvādaśa varṣāṇi vane nirvyuṣitā vayam chadmanā śaradaṃ caikāṃ dhṛtarāṣṭrasya śāsanāt
5.70.10
sthātā naḥ samaye tasmin dhṛtarāṣṭra iti prabho nāhāsma samayaṃ kṛṣṇa tad dhi no brāhmaṇā viduḥ
5.70.11
vṛddho rājā dhṛtarāṣṭraḥ svadharmaṃ nānupaśyati paśyan vā putragṛddhitvān mandasyānveti śāsanam
5.70.12
suyodhanamate tiṣṭhan rājāsmāsu janārdana mithyā carati lubdhaḥ saṃś caran priyam ivātmanaḥ
5.70.13
ito duḥkhataraṃ kiṃ nu yatrāhaṃ mātaraṃ tataḥ saṃvidhātuṃ na śaknomi mitrāṇāṃ vā janārdana
5.70.14
kāśibhiś cedipāñcālair matsyaiś ca madhusūdana bhavatā caiva nāthena pañca grāmā vṛtā mayā
5.70.15
kuśasthalaṃ vṛkasthalam āsandī vāraṇāvatam avasānaṃ ca govinda kiṃ cid evātra pañcamam
5.70.16
pañca nas tāta dīyantāṃ grāmā vā nagarāṇi vā vasema sahitā yeṣu mā ca no bharatā naśan
5.70.17
na ca tān api duṣṭātmā dhārtarāṣṭro 'numanyate svāmyam ātmani matvāsāv ato duḥkhataraṃ nu kim
5.70.18
kule jātasya vṛddhasya paravitteṣu gṛdhyataḥ lobhaḥ prajñānam āhanti prajñā hanti hatā hriyam
5.70.19
hrīr hatā bādhate dharmaṃ dharmo hanti hataḥ śriyam śrīr hatā puruṣaṃ hanti puruṣasyāsvatā vadhaḥ
5.70.20
asvato hi nivartante jñātayaḥ suhṛdartvijaḥ apuṣpād aphalād vṛkṣād yathā tāta patatriṇaḥ
5.70.21
etac ca maraṇaṃ tāta yad asmāt patitād iva jñātayo vinivartante pretasattvād ivāsavaḥ
5.70.22
nātaḥ pāpīyasīṃ kāṃ cid avasthāṃ śambaro 'bravīt yatra naivādya na prātar bhojanaṃ pratidṛśyate
5.70.23
dhanam āhuḥ paraṃ dharmaṃ dhane sarvaṃ pratiṣṭhitam jīvanti dhanino loke mṛtā ye tv adhanā narāḥ
5.70.24
ye dhanād apakarṣanti naraṃ svabalam āśritāḥ te dharmam arthaṃ kāmaṃ ca pramathnanti naraṃ ca tam
5.70.25
etām avasthāṃ prāpyaike maraṇaṃ vavrire janāḥ grāmāyaike vanāyaike nāśāyaike pravavrajuḥ
5.70.26
unmādam eke puṣyanti yānty anye dviṣatāṃ vaśam dāsyam eke nigacchanti pareṣām arthahetunā
5.70.27
āpad evāsya maraṇāt puruṣasya garīyasī śriyo vināśas tad dhy asya nimittaṃ dharmakāmayoḥ
5.70.28
yad asya dharmyaṃ maraṇaṃ śāśvataṃ lokavartma tat samantāt sarvabhūtānāṃ na tad atyeti kaś cana
5.70.29
na tathā bādhyate kṛṣṇa prakṛtyā nirdhano janaḥ yathā bhadrāṃ śriyaṃ prāpya tayā hīnaḥ sukhaidhitaḥ
5.70.30
sa tadātmāparādhena saṃprāpto vyasanaṃ mahat sendrān garhayate devān nātmānaṃ ca kathaṃ cana
5.70.31
na cāsmin sarvaśāstrāṇi prataranti nigarhaṇām so 'bhikrudhyati bhṛtyānāṃ suhṛdaś cābhyasūyati
5.70.32
taṃ tadā manyur evaiti sa bhūyaḥ saṃpramuhyati sa mohavaśam āpannaḥ krūraṃ karma niṣevate
5.70.33
pāpakarmātyayāyaiva saṃkaraṃ tena puṣyati saṃkaro narakāyaiva sā kāṣṭhā pāpakarmaṇām
5.70.34
na cet prabudhyate kṛṣṇa narakāyaiva gacchati tasya prabodhaḥ prajñaiva prajñācakṣur na riṣyati
5.70.35
prajñālābhe hi puruṣaḥ śāstrāṇy evānvavekṣate śāstranityaḥ punar dharmaṃ tasya hrīr aṅgam uttamam
5.70.36
hrīmān hi pāpaṃ pradveṣṭi tasya śrīr abhivardhate śrīmān sa yāvad bhavati tāvad bhavati pūruṣaḥ
5.70.37
dharmanityaḥ praśāntātmā kāryayogavahaḥ sadā nādharme kurute buddhiṃ na ca pāpeṣu vartate
5.70.38
ahrīko vā vimūḍho vā naiva strī na punaḥ pumān nāsyādhikāro dharme 'sti yathā śūdras tathaiva saḥ
5.70.39
hrīmān avati devāṃś ca pitṝn ātmānam eva ca tenāmṛtatvaṃ vrajati sā kāṣṭhā puṇyakarmaṇām
5.70.40
tad idaṃ mayi te dṛṣṭaṃ pratyakṣaṃ madhusūdana yathā rājyāt paribhraṣṭo vasāmi vasatīr imāḥ
5.70.41
te vayaṃ na śriyaṃ hātum alaṃ nyāyena kena cit atra no yatamānānāṃ vadhaś ced api sādhu tat
5.70.42
tatra naḥ prathamaḥ kalpo yad vayaṃ te ca mādhava praśāntāḥ samabhūtāś ca śriyaṃ tān aśnuvīmahi
5.70.43
tatraiṣā paramā kāṣṭhā raudrakarmakṣayodayā yad vayaṃ kauravān hatvā tāni rāṣṭrāṇy aśīmahi
5.70.44
ye punaḥ syur asaṃbaddhā anāryāḥ kṛṣṇa śatravaḥ teṣām apy avadhaḥ kāryaḥ kiṃ punar ye syur īdṛśāḥ
5.70.45
jñātayaś ca hi bhūyiṣṭhāḥ sahāyā guravaś ca naḥ teṣāṃ vadho 'tipāpīyān kiṃ nu yuddhe 'sti śobhanam
5.70.46
pāpaḥ kṣatriyadharmo 'yaṃ vayaṃ ca kṣatrabāndhavāḥ sa naḥ svadharmo 'dharmo vā vṛttir anyā vigarhitā
5.70.47
śūdraḥ karoti śuśrūṣāṃ vaiśyā vipaṇijīvinaḥ vayaṃ vadhena jīvāmaḥ kapālaṃ brāhmaṇair vṛtam
5.70.48
kṣatriyaḥ kṣatriyaṃ hanti matsyo matsyena jīvati śvā śvānaṃ hanti dāśārha paśya dharmo yathāgataḥ
5.70.49
yuddhe kṛṣṇa kalir nityaṃ prāṇāḥ sīdanti saṃyuge balaṃ tu nītimātrāya haṭhe jayaparājayau
5.70.50
nātmacchandena bhūtānāṃ jīvitaṃ maraṇaṃ tathā nāpy akāle sukhaṃ prāpyaṃ duḥkhaṃ vāpi yadūttama
5.70.51
eko hy api bahūn hanti ghnanty ekaṃ bahavo 'py uta śūraṃ kāpuruṣo hanti ayaśasvī yaśasvinam
5.70.52
jayaś caivobhayor dṛṣṭa ubhayoś ca parājayaḥ tathaivāpacayo dṛṣṭo vyapayāne kṣayavyayau
5.70.53
sarvathā vṛjinaṃ yuddhaṃ ko ghnan na pratihanyate hatasya ca hṛṣīkeśa samau jayaparājayau
5.70.54
parājayaś ca maraṇān manye naiva viśiṣyate yasya syād vijayaḥ kṛṣṇa tasyāpy apacayo dhruvam
5.70.55
antato dayitaṃ ghnanti ke cid apy apare janāḥ tasyāṅga balahīnasya putrān bhrātṝn apaśyataḥ nirvedo jīvite kṛṣṇa sarvataś copajāyate
5.70.56
ye hy eva vīrā hrīmanta āryāḥ karuṇavedinaḥ ta eva yuddhe hanyante yavīyān mucyate janaḥ
5.70.57
hatvāpy anuśayo nityaṃ parān api janārdana anubandhaś ca pāpo 'tra śeṣaś cāpy avaśiṣyate
5.70.58
śeṣo hi balam āsādya na śeṣam avaśeṣayet sarvocchede ca yatate vairasyāntavidhitsayā
5.70.59
jayo vairaṃ prasṛjati duḥkham āste parājitaḥ sukhaṃ praśāntaḥ svapiti hitvā jayaparājayau
5.70.60
jātavairaś ca puruṣo duḥkhaṃ svapiti nityadā anirvṛtena manasā sasarpa iva veśmani
5.70.61
utsādayati yaḥ sarvaṃ yaśasā sa viyujyate akīrtiṃ sarvabhūteṣu śāśvatīṃ sa niyacchati
5.70.62
na hi vairāṇi śāmyanti dīrghakālakṛtāny api ākhyātāraś ca vidyante pumāṃś cotpadyate kule
5.70.63
na cāpi vairaṃ vaireṇa keśava vyupaśāmyati haviṣāgnir yathā kṛṣṇa bhūya evābhivardhate
5.70.64
ato 'nyathā nāsti śāntir nityam antaram antataḥ antaraṃ lipsamānānām ayaṃ doṣo nirantaraḥ
5.70.65
pauruṣeyo hi balavān ādhir hṛdayabādhanaḥ tasya tyāgena vā śāntir nivṛttyā manaso 'pi vā
5.70.66
atha vā mūlaghātena dviṣatāṃ madhusūdana phalanirvṛttir iddhā syāt tan nṛśaṃsataraṃ bhavet
5.70.67
yā tu tyāgena śāntiḥ syāt tad ṛte vadha eva saḥ saṃśayāc ca samucchedād dviṣatām ātmanas tathā
5.70.68
na ca tyaktuṃ tad icchāmo na cecchāmaḥ kulakṣayam atra yā praṇipātena śāntiḥ saiva garīyasī
5.70.69
sarvathā yatamānānām ayuddham abhikāṅkṣatām sāntve pratihate yuddhaṃ prasiddham aparākramam
5.70.70
pratighātena sāntvasya dāruṇaṃ saṃpravartate tac chunām iva gopāde paṇḍitair upalakṣitam
5.70.71
lāṅgūlacālanaṃ kṣveḍaḥ pratirāvo vivartanam dantadarśanam ārāvas tato yuddhaṃ pravartate
5.70.72
tatra yo balavān kṛṣṇa jitvā so 'tti tad āmiṣam evam eva manuṣyeṣu viśeṣo nāsti kaś cana
5.70.73
sarvathā tv etad ucitaṃ durbaleṣu balīyasām anādaro virodhaś ca praṇipātī hi durbalaḥ
5.70.74
pitā rājā ca vṛddhaś ca sarvathā mānam arhati tasmān mānyaś ca pūjyaś ca dhṛtarāṣṭro janārdana
5.70.75
putrasnehas tu balavān dhṛtarāṣṭrasya mādhava sa putravaśam āpannaḥ praṇipātaṃ prahāsyati
5.70.76
tatra kiṃ manyase kṛṣṇa prāptakālam anantaram katham arthāc ca dharmāc ca na hīyemahi mādhava
5.70.77
īdṛśe hy arthakṛcchre 'smin kam anyaṃ madhusūdana upasaṃpraṣṭum arhāmi tvām ṛte puruṣottama
5.70.78
priyaś ca priyakāmaś ca gatijñaḥ sarvakarmaṇām ko hi kṛṣṇāsti nas tvādṛk sarvaniścayavit suhṛt
5.70.79
vaiśaṃpāyana uvāca evam uktaḥ pratyuvāca dharmarājaṃ janārdanaḥ ubhayor eva vām arthe yāsyāmi kurusaṃsadam
5.70.80
śamaṃ tatra labheyaṃ ced yuṣmadartham ahāpayan puṇyaṃ me sumahad rājaṃś caritaṃ syān mahāphalam
5.70.81
mocayeyaṃ mṛtyupāśāt saṃrabdhān kurusṛñjayān pāṇḍavān dhārtarāṣṭrāṃś ca sarvāṃ ca pṛthivīm imām
5.70.82
yudhiṣṭhira uvāca na mamaitan mataṃ kṛṣṇa yat tvaṃ yāyāḥ kurūn prati suyodhanaḥ sūktam api na kariṣyati te vacaḥ
5.70.83
sametaṃ pārthivaṃ kṣatraṃ suyodhanavaśānugam teṣāṃ madhyāvataraṇaṃ tava kṛṣṇa na rocaye
5.70.84
na hi naḥ prīṇayed dravyaṃ na devatvaṃ kutaḥ sukham na ca sarvāmaraiśvaryaṃ tava rodhena mādhava
5.70.85
bhagavān uvāca jānāmy etāṃ mahārāja dhārtarāṣṭrasya pāpatām avācyās tu bhaviṣyāmaḥ sarvaloke mahīkṣitām
5.70.86
na cāpi mama paryāptāḥ sahitāḥ sarvapārthivāḥ kruddhasya pramukhe sthātuṃ siṃhasyevetare mṛgāḥ
5.70.87
atha cet te pravarteran mayi kiṃ cid asāṃpratam nirdaheyaṃ kurūn sarvān iti me dhīyate matiḥ
5.70.88
na jātu gamanaṃ tatra bhavet pārtha nirarthakam arthaprāptiḥ kadā cit syād antato vāpy avācyatā
5.70.89
yudhiṣṭhira uvāca yat tubhyaṃ rocate kṛṣṇa svasti prāpnuhi kauravān kṛtārthaṃ svastimantaṃ tvāṃ drakṣyāmi punarāgatam
5.70.90
viṣvaksena kurūn gatvā bhāratāñ śamayeḥ prabho yathā sarve sumanasaḥ saha syāmaḥ sucetasaḥ
5.70.91
bhrātā cāsi sakhā cāsi bībhatsor mama ca priyaḥ sauhṛdenāviśaṅkyo 'si svasti prāpnuhi bhūtaye
5.70.92
asmān vettha parān vettha vetthārthaṃ vettha bhāṣitam yad yad asmaddhitaṃ kṛṣṇa tat tad vācyaḥ suyodhanaḥ
5.70.93
yad yad dharmeṇa saṃyuktam upapadyed dhitaṃ vacaḥ tat tat keśava bhāṣethāḥ sāntvaṃ vā yadi vetarat
5.71.1
bhagavān uvāca saṃjayasya śrutaṃ vākyaṃ bhavataś ca śrutaṃ mayā sarvaṃ jānāmy abhiprāyaṃ teṣāṃ ca bhavataś ca yaḥ
5.71.2
tava dharmāśritā buddhis teṣāṃ vairāśritā matiḥ yad ayuddhena labhyeta tat te bahumataṃ bhavet
5.71.3
na ca tan naiṣṭhikaṃ karma kṣatriyasya viśāṃ pate āhur āśramiṇaḥ sarve yad bhaikṣaṃ kṣatriyaś caret
5.71.4
jayo vadho vā saṃgrāme dhātrā diṣṭaḥ sanātanaḥ svadharmaḥ kṣatriyasyaiṣa kārpaṇyaṃ na praśasyate
5.71.5
na hi kārpaṇyam āsthāya śakyā vṛttir yudhiṣṭhira vikramasva mahābāho jahi śatrūn ariṃdama
5.71.6
atigṛddhāḥ kṛtasnehā dīrghakālaṃ sahoṣitāḥ kṛtamitrāḥ kṛtabalā dhārtarāṣṭrāḥ paraṃtapa
5.71.7
na paryāyo 'sti yat sāmyaṃ tvayi kuryur viśāṃ pate balavattāṃ hi manyante bhīṣmadroṇakṛpādibhiḥ
5.71.8
yāvac ca mārdavenaitān rājann upacariṣyasi tāvad ete hariṣyanti tava rājyam ariṃdama
5.71.9
nānukrośān na kārpaṇyān na ca dharmārthakāraṇāt alaṃ kartuṃ dhārtarāṣṭrās tava kāmam ariṃdama
5.71.10
etad eva nimittaṃ te pāṇḍavās tu yathā tvayi nānvatapyanta kaupīnaṃ tāvat kṛtvāpi duṣkaram
5.71.11
pitāmahasya droṇasya vidurasya ca dhīmataḥ paśyatāṃ kurumukhyānāṃ sarveṣām eva tattvataḥ
5.71.12
dānaśīlaṃ mṛduṃ dāntaṃ dharmakāmam anuvratam yat tvām upadhinā rājan dyūtenāvañcayat tadā na cāpatrapate pāpo nṛśaṃsas tena karmaṇā
5.71.13
tathāśīlasamācāre rājan mā praṇayaṃ kṛthāḥ vadhyās te sarvalokasya kiṃ punas tava bhārata
5.71.14
vāgbhis tv apratirūpābhir atudat sakanīyasam ślāghamānaḥ prahṛṣṭaḥ san bhāṣate bhrātṛbhiḥ saha
5.71.15
etāvat pāṇḍavānāṃ hi nāsti kiṃ cid iha svakam nāmadheyaṃ ca gotraṃ ca tad apy eṣāṃ na śiṣyate
5.71.16
kālena mahatā caiṣāṃ bhaviṣyati parābhavaḥ prakṛtiṃ te bhajiṣyanti naṣṭaprakṛtayo janāḥ
5.71.17
etāś cānyāś ca paruṣā vācaḥ sa samudīrayan ślāghate jñātimadhye sma tvayi pravrajite vanam
5.71.18
ye tatrāsan samānītās te dṛṣṭvā tvām anāgasam aśrukaṇṭhā rudantaś ca sabhāyām āsate tadā
5.71.19
na cainam abhyanandaṃs te rājāno brāhmaṇaiḥ saha sarve duryodhanaṃ tatra nindanti sma sabhāsadaḥ
5.71.20
kulīnasya ca yā nindā vadhaś cāmitrakarśana mahāguṇo vadho rājan na tu nindā kujīvikā
5.71.21
tadaiva nihato rājan yadaiva nirapatrapaḥ ninditaś ca mahārāja pṛthivyāṃ sarvarājasu
5.71.22
īṣatkāryo vadhas tasya yasya cāritram īdṛśam praskambhanapratistabdhaś chinnamūla iva drumaḥ
5.71.23
vadhyaḥ sarpa ivānāryaḥ sarvalokasya durmatiḥ jahy enaṃ tvam amitraghna mā rājan vicikitsithāḥ
5.71.24
sarvathā tvatkṣamaṃ caitad rocate ca mamānagha yat tvaṃ pitari bhīṣme ca praṇipātaṃ samācareḥ
5.71.25
ahaṃ tu sarvalokasya gatvā chetsyāmi saṃśayam yeṣām asti dvidhābhāvo rājan duryodhanaṃ prati
5.71.26
madhye rājñām ahaṃ tatra prātipauruṣikān guṇān tava saṃkīrtayiṣyāmi ye ca tasya vyatikramāḥ
5.71.27
bruvatas tatra me vākyaṃ dharmārthasahitaṃ hitam niśamya pārthivāḥ sarve nānājanapadeśvarāḥ
5.71.28
tvayi saṃpratipatsyante dharmātmā satyavāg iti tasmiṃś cādhigamiṣyanti yathā lobhād avartata
5.71.29
garhayiṣyāmi caivainaṃ paurajānapadeṣv api vṛddhabālān upādāya cāturvarṇyasamāgame
5.71.30
śamaṃ ced yācamānas tvaṃ na dharmaṃ tatra lapsyase kurūn vigarhayiṣyanti dhṛtarāṣṭraṃ ca pārthivāḥ
5.71.31
tasmiṃl lokaparityakte kiṃ kāryam avaśiṣyate hate duryodhane rājan yad anyat kriyatām iti
5.71.32
yātvā cāhaṃ kurūn sarvān yuṣmadartham ahāpayan yatiṣye praśamaṃ kartuṃ lakṣayiṣye ca ceṣṭitam
5.71.33
kauravāṇāṃ pravṛttiṃ ca gatvā yuddhādhikārikām niśāmya vinivartiṣye jayāya tava bhārata
5.71.34
sarvathā yuddham evāham āśaṃsāmi paraiḥ saha nimittāni hi sarvāṇi tathā prādurbhavanti me
5.71.35
mṛgāḥ śakuntāś ca vadanti ghoraṃ; hastyaśvamukhyeṣu niśāmukheṣu ghorāṇi rūpāṇi tathaiva cāgnir; varṇān bahūn puṣyati ghorarūpān manuṣyalokakṣapaṇo 'tha ghoro; no ced anuprāpta ihāntakaḥ syāt
5.71.36
śastrāṇi patraṃ kavacān rathāṃś ca; nāgān dhvajāṃś ca pratipādayitvā yodhāś ca sarve kṛtaniśramās te; bhavantu hastyaśvaratheṣu yattāḥ sāṃgrāmikaṃ te yad upārjanīyaṃ; sarvaṃ samagraṃ kuru tan narendra
5.71.37
duryodhano na hy alam adya dātuṃ; jīvaṃs tavaitan nṛpate kathaṃ cit yat te purastād abhavat samṛddhaṃ; dyūte hṛtaṃ pāṇḍavamukhya rājyam
5.72.1
bhīmasena uvāca yathā yathaiva śāntiḥ syāt kurūṇāṃ madhusūdana tathā tathaiva bhāṣethā mā sma yuddhena bhīṣayeḥ
5.72.2
amarṣī nityasaṃrabdhaḥ śreyodveṣī mahāmanāḥ nograṃ duryodhano vācyaḥ sāmnaivainaṃ samācareḥ
5.72.3
prakṛtyā pāpasattvaś ca tulyacetāś ca dasyubhiḥ aiśvaryamadamattaś ca kṛtavairaś ca pāṇḍavaiḥ
5.72.4
adīrghadarśī niṣṭhūrī kṣeptā krūraparākramaḥ dīrghamanyur aneyaś ca pāpātmā nikṛtipriyaḥ
5.72.5
mriyetāpi na bhajyeta naiva jahyāt svakaṃ matam tādṛśena śamaṃ kṛṣṇa manye paramaduṣkaram
5.72.6
suhṛdām apy avācīnas tyaktadharmaḥ priyānṛtaḥ pratihanty eva suhṛdāṃ vācaś caiva manāṃsi ca
5.72.7
sa manyuvaśam āpannaḥ svabhāvaṃ duṣṭam āsthitaḥ svabhāvāt pāpam anveti tṛṇais tunna ivoragaḥ
5.72.8
duryodhano hi yat senaḥ sarvathā viditas tava yacchīlo yatsvabhāvaś ca yadbalo yatparākramaḥ
5.72.9
purā prasannāḥ kuravaḥ sahaputrās tathā vayam indrajyeṣṭhā ivābhūma modamānāḥ sabāndhavāḥ
5.72.10
duryodhanasya krodhena bhāratā madhusūdana dhakṣyante śiśirāpāye vanānīva hutāśanaiḥ
5.72.11
aṣṭādaśeme rājānaḥ prakhyātā madhusūdana ye samuccicchidur jñātīn suhṛdaś ca sabāndhavān
5.72.12
asurāṇāṃ samṛddhānāṃ jvalatām iva tejasā paryāyakāle dharmasya prāpte balir ajāyata
5.72.13
haihayānām udāvarto nīpānāṃ janamejayaḥ bahulas tālajaṅghānāṃ kṛmīṇām uddhato vasuḥ
5.72.14
ajabinduḥ suvīrāṇāṃ surāṣṭrāṇāṃ kuśarddhikaḥ arkajaś ca balīhānāṃ cīnānāṃ dhautamūlakaḥ
5.72.15
hayagrīvo videhānāṃ varapraś ca mahaujasām bāhuḥ sundaravegānāṃ dīptākṣāṇāṃ purūravāḥ
5.72.16
sahajaś cedimatsyānāṃ pracetānāṃ bṛhadbalaḥ dhāraṇaś cendravatsānāṃ mukuṭānāṃ vigāhanaḥ
5.72.17
śamaś ca nandivegānām ity ete kulapāṃsanāḥ yugānte kṛṣṇa saṃbhūtāḥ kuleṣu puruṣādhamāḥ
5.72.18
apy ayaṃ naḥ kurūṇāṃ syād yugānte kālasaṃbhṛtaḥ duryodhanaḥ kulāṅgāro jaghanyaḥ pāpapūruṣaḥ
5.72.19
tasmān mṛdu śanair enaṃ brūyā dharmārthasaṃhitam kāmānubandhabahulaṃ nogram ugraparākramam
5.72.20
api duryodhanaṃ kṛṣṇa sarve vayam adhaścarāḥ nīcair bhūtvānuyāsyāmo mā sma no bharatā naśan
5.72.21
apy udāsīnavṛttiḥ syād yathā naḥ kurubhiḥ saha vāsudeva tathā kāryaṃ na kurūn anayaḥ spṛśet
5.72.22
vācyaḥ pitāmaho vṛddho ye ca kṛṣṇa sabhāsadaḥ bhrātṝṇām astu saubhrātraṃ dhārtarāṣṭraḥ praśāmyatām
5.72.23
aham etad bravīmy evaṃ rājā caiva praśaṃsati arjuno naiva yuddhārthī bhūyasī hi dayārjune
5.73.1
vaiśaṃpāyana uvāca etac chrutvā mahābāhuḥ keśavaḥ prahasann iva abhūtapūrvaṃ bhīmasya mārdavopagataṃ vacaḥ
5.73.2
girer iva laghutvaṃ tac chītatvam iva pāvake matvā rāmānujaḥ śauriḥ śārṅgadhanvā vṛkodaram
5.73.3
saṃtejayaṃs tadā vāgbhir mātariśveva pāvakam uvāca bhīmam āsīnaṃ kṛpayābhipariplutam
5.73.4
tvam anyadā bhīmasena yuddham eva praśaṃsasi vadhābhinandinaḥ krūrān dhārtarāṣṭrān mimardiṣuḥ
5.73.5
na ca svapiṣi jāgarṣi nyubjaḥ śeṣe paraṃtapa ghorām aśāntāṃ ruśatīṃ sadā vācaṃ prabhāṣase
5.73.6
niḥśvasann agnivarṇena saṃtaptaḥ svena manyunā apraśāntamanā bhīma sadhūma iva pāvakaḥ
5.73.7
ekānte niṣṭanañ śeṣe bhārārta iva durbalaḥ api tvāṃ ke cid unmantaṃ manyante 'tadvido janāḥ
5.73.8
ārujya vṛkṣān nirmūlān gajaḥ paribhujann iva nighnan padbhiḥ kṣitiṃ bhīma niṣṭanan paridhāvasi
5.73.9
nāsmiñ jane 'bhiramase rahaḥ kṣiyasi pāṇḍava nānyaṃ niśi divā vāpi kadā cid abhinandasi
5.73.10
akasmāt smayamānaś ca rahasy āsse rudann iva jānvor mūrdhānam ādhāya ciram āsse pramīlitaḥ
5.73.11
bhrukuṭiṃ ca punaḥ kurvann oṣṭhau ca vilihann iva abhīkṣṇaṃ dṛśyase bhīma sarvaṃ tan manyukāritam
5.73.12
yathā purastāt savitā dṛśyate śukram uccaran yathā ca paścān nirmukto dhruvaṃ paryeti raśmivān
5.73.13
tathā satyaṃ bravīmy etan nāsti tasya vyatikramaḥ hantāhaṃ gadayābhyetya duryodhanam amarṣaṇam
5.73.14
iti sma madhye bhrātṝṇāṃ satyenālabhase gadām tasya te praśame buddhir dhīyate 'dya paraṃtapa
5.73.15
aho yuddhapratīpāni yuddhakāla upasthite paśyasīvāpratīpāni kiṃ tvāṃ bhīr bhīma vindati
5.73.16
aho pārtha nimittāni viparītāni paśyasi svapnānte jāgarānte ca tasmāt praśamam icchasi
5.73.17
aho nāśaṃsase kiṃ cit puṃstvaṃ klība ivātmani kaśmalenābhipanno 'si tena te vikṛtaṃ manaḥ
5.73.18
udvepate te hṛdayaṃ manas te praviṣīdati ūrustambhagṛhīto 'si tasmāt praśamam icchasi
5.73.19
anityaṃ kila martyasya cittaṃ pārtha calācalam vātavegapracalitā aṣṭhīlā śālmaler iva
5.73.20
tavaiṣā vikṛtā buddhir gavāṃ vāg iva mānuṣī manāṃsi pāṇḍuputrāṇāṃ majjayaty aplavān iva
5.73.21
idaṃ me mahad āścaryaṃ parvatasyeva sarpaṇam yadīdṛśaṃ prabhāṣethā bhīmasenāsamaṃ vacaḥ
5.73.22
sa dṛṣṭvā svāni karmāṇi kule janma ca bhārata uttiṣṭhasva viṣādaṃ mā kṛthā vīra sthiro bhava
5.73.23
na caitad anurūpaṃ te yat te glānir ariṃdama yad ojasā na labhate kṣatriyo na tad aśnute
5.74.1
vaiśaṃpāyana uvāca tathokto vāsudevena nityamanyur amarṣaṇaḥ sadaśvavat samādhāvad babhāṣe tadanantaram
5.74.2
anyathā māṃ cikīrṣantam anyathā manyase 'cyuta praṇītabhāvam atyantaṃ yudhi satyaparākramam
5.74.3
vettha dāśārha sattvaṃ me dīrghakālaṃ sahoṣitaḥ uta vā māṃ na jānāsi plavan hrada ivālpavaḥ tasmād apratirūpābhir vāgbhir māṃ tvaṃ samarchasi
5.74.4
kathaṃ hi bhīmasenaṃ māṃ jānan kaś cana mādhava brūyād apratirūpāṇi yathā māṃ vaktum arhasi
5.74.5
tasmād idaṃ pravakṣyāmi vacanaṃ vṛṣṇinandana ātmanaḥ pauruṣaṃ caiva balaṃ ca na samaṃ paraiḥ
5.74.6
sarvathā nāryakarmaitat praśaṃsā svayam ātmanaḥ ativādāpaviddhas tu vakṣyāmi balam ātmanaḥ
5.74.7
paśyeme rodasī kṛṣṇa yayor āsann imāḥ prajāḥ acale cāpy anante ca pratiṣṭhe sarvamātarau
5.74.8
yadīme sahasā kruddhe sameyātāṃ śile iva aham ete nigṛhṇīyāṃ bāhubhyāṃ sacarācare
5.74.9
paśyaitad antaraṃ bāhvor mahāparighayor iva ya etat prāpya mucyeta na taṃ paśyāmi pūruṣam
5.74.10
himavāṃś ca samudraś ca vajrī ca balabhit svayam mayābhipannaṃ trāyeran balam āsthāya na trayaḥ
5.74.11
yudhyeyaṃ kṣatriyān sarvān pāṇḍaveṣv ātatāyinaḥ adhaḥ pādatalenaitān adhiṣṭhāsyāmi bhūtale
5.74.12
na hi tvaṃ nābhijānāsi mama vikramam acyuta yathā mayā vinirjitya rājāno vaśagāḥ kṛtāḥ
5.74.13
atha cen māṃ na jānāsi sūryasyevodyataḥ prabhām vigāḍhe yudhi saṃbādhe vetsyase māṃ janārdana
5.74.14
kiṃ mātyavākṣīḥ paruṣair vraṇaṃ sūcyā ivānagha yathāmati bravīmy etad viddhi mām adhikaṃ tataḥ
5.74.15
draṣṭāsi yudhi saṃbādhe pravṛtte vaiśase 'hani mayā praṇunnān mātaṅgān rathinaḥ sādinas tathā
5.74.16
tathā narān abhikruddhaṃ nighnantaṃ kṣatriyarṣabhān draṣṭā māṃ tvaṃ ca lokaś ca vikarṣantaṃ varān varān
5.74.17
na me sīdanti majjāno na mamodvepate manaḥ sarvalokād abhikruddhān na bhayaṃ vidyate mama
5.74.18
kiṃ tu sauhṛdam evaitat kṛpayā madhusūdana sarvāṃs titikṣe saṃkleśān mā sma no bharatā naśan
5.75.1
bhagavān uvāca bhāvaṃ jijñāsamāno 'haṃ praṇayād idam abruvam na cākṣepān na pāṇḍityān na krodhān na vivakṣayā
5.75.2
vedāhaṃ tava māhātmyam uta te veda yad balam uta te veda karmāṇi na tvāṃ paribhavāmy aham
5.75.3
yathā cātmani kalyāṇaṃ saṃbhāvayasi pāṇḍava sahasraguṇam apy etat tvayi saṃbhāvayāmy aham
5.75.4
yādṛśe ca kule janma sarvarājābhipūjite bandhubhiś ca suhṛdbhiś ca bhīma tvam asi tādṛśaḥ
5.75.5
jijñāsanto hi dharmasya saṃdigdhasya vṛkodara paryāyaṃ na vyavasyanti daivamānuṣayor janāḥ
5.75.6
sa eva hetur bhūtvā hi puruṣasyārthasiddhiṣu vināśe 'pi sa evāsya saṃdigdhaṃ karma pauruṣam
5.75.7
anyathā paridṛṣṭāni kavibhir doṣadarśibhiḥ anyathā parivartante vegā iva nabhasvataḥ
5.75.8
sumantritaṃ sunītaṃ ca nyāyataś copapāditam kṛtaṃ mānuṣyakaṃ karma daivenāpi virudhyate
5.75.9
daivam apy akṛtaṃ karma pauruṣeṇa vihanyate śītam uṣṇaṃ tathā varṣaṃ kṣutpipāse ca bhārata
5.75.10
yad anyad diṣṭabhāvasya puruṣasya svayaṃkṛtam tasmād anavarodhaś ca vidyate tatra lakṣaṇam
5.75.11
lokasya nānyato vṛttiḥ pāṇḍavānyatra karmaṇaḥ evaṃbuddhiḥ pravarteta phalaṃ syād ubhayānvayāt
5.75.12
ya evaṃ kṛtabuddhiḥ san karmasv eva pravartate nāsiddhau vyathate tasya na siddhau harṣam aśnute
5.75.13
tatreyam arthamātrā me bhīmasena vivakṣitā naikāntasiddhir mantavyā kurubhiḥ saha saṃyuge
5.75.14
nātipraṇītaraśmiḥ syāt tathā bhavati paryaye viṣādam arched glāniṃ vā etadarthaṃ bravīmi te
5.75.15
śvobhūte dhṛtarāṣṭrasya samīpaṃ prāpya pāṇḍava yatiṣye praśamaṃ kartuṃ yuṣmadartham ahāpayan
5.75.16
śamaṃ cet te kariṣyanti tato 'nantaṃ yaśo mama bhavatāṃ ca kṛtaḥ kāmas teṣāṃ ca śreya uttamam
5.75.17
te ced abhinivekṣyanti nābhyupaiṣyanti me vacaḥ kuravo yuddham evātra raudraṃ karma bhaviṣyati
5.75.18
asmin yuddhe bhīmasena tvayi bhāraḥ samāhitaḥ dhūr arjunena dhāryā syād voḍhavya itaro janaḥ
5.75.19
ahaṃ hi yantā bībhatsor bhavitā saṃyuge sati dhanaṃjayasyaiṣa kāmo na hi yuddhaṃ na kāmaye
5.75.20
tasmād āśaṅkamāno 'haṃ vṛkodara matiṃ tava tudann aklībayā vācā tejas te samadīpayam
5.76.1
arjuna uvāca uktaṃ yudhiṣṭhireṇaiva yāvad vācyaṃ janārdana tava vākyaṃ tu me śrutvā pratibhāti paraṃtapa
5.76.2
naiva praśamam atra tvaṃ manyase sukaraṃ prabho lobhād vā dhṛtarāṣṭrasya dainyād vā samupasthitāt
5.76.3
aphalaṃ manyase cāpi puruṣasya parākramam na cāntareṇa karmāṇi pauruṣeṇa phalodayaḥ
5.76.4
tad idaṃ bhāṣitaṃ vākyaṃ tathā ca na tathaiva ca na caitad evaṃ draṣṭavyam asādhyam iti kiṃ cana
5.76.5
kiṃ caitan manyase kṛcchram asmākaṃ pāpam āditaḥ kurvanti teṣāṃ karmāṇi yeṣāṃ nāsti phalodayaḥ
5.76.6
saṃpādyamānaṃ samyak ca syāt karma saphalaṃ prabho sa tathā kṛṣṇa vartasva yathā śarma bhavet paraiḥ
5.76.7
pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca bhavān paramakaḥ suhṛt surāṇām asurāṇāṃ ca yathā vīra prajāpatiḥ
5.76.8
kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca pratipatsva nirāmayam asmaddhitam anuṣṭhātuṃ na manye tava duṣkaram
5.76.9
evaṃ cet kāryatām eti kāryaṃ tava janārdana gamanād evam eva tvaṃ kariṣyasi na saṃśayaḥ
5.76.10
cikīrṣitam athānyat te tasmin vīra durātmani bhaviṣyati tathā sarvaṃ yathā tava cikīrṣitam
5.76.11
śarma taiḥ saha vā no 'stu tava vā yac cikīrṣitam vicāryamāṇo yaḥ kāmas tava kṛṣṇa sa no guruḥ
5.76.12
na sa nārhati duṣṭātmā vadhaṃ sasutabāndhavaḥ yena dharmasute dṛṣṭvā na sā śrīr upamarṣitā
5.76.13
yac cāpy apaśyatopāyaṃ dharmiṣṭhaṃ madhusūdana upāyena nṛśaṃsena hṛtā durdyūtadevinā
5.76.14
kathaṃ hi puruṣo jātaḥ kṣatriyeṣu dhanurdharaḥ samāhūto nivarteta prāṇatyāge 'py upasthite
5.76.15
adharmeṇa jitān dṛṣṭvā vane pravrajitāṃs tathā vadhyatāṃ mama vārṣṇeya nirgato 'sau suyodhanaḥ
5.76.16
na caitad adbhutaṃ kṛṣṇa mitrārthe yac cikīrṣasi kriyā kathaṃ nu mukhyā syān mṛdunā vetareṇa vā
5.76.17
atha vā manyase jyāyān vadhas teṣām anantaram tad eva kriyatām āśu na vicāryam atas tvayā
5.76.18
jānāsi hi yathā tena draupadī pāpabuddhinā parikliṣṭā sabhāmadhye tac ca tasyāpi marṣitam
5.76.19
sa nāma samyag varteta pāṇḍaveṣv iti mādhava na me saṃjāyate buddhir bījam uptam ivoṣare
5.76.20
tasmād yan manyase yuktaṃ pāṇḍavānāṃ ca yad dhitam tad āśu kuru vārṣṇeya yan naḥ kāryam anantaram
5.77.1
bhagavān uvāca evam etan mahābāho yathā vadasi pāṇḍava sarvaṃ tv idaṃ samāyattaṃ bībhatso karmaṇor dvayoḥ
5.77.2
kṣetraṃ hi rasavac chuddhaṃ karṣakeṇopapāditam ṛte varṣaṃ na kaunteya jātu nirvartayet phalam
5.77.3
tatra vai pauruṣaṃ brūyur āsekaṃ yatnakāritam tatra cāpi dhruvaṃ paśyec choṣaṇaṃ daivakāritam
5.77.4
tad idaṃ niścitaṃ buddhyā pūrvair api mahātmabhiḥ daive ca mānuṣe caiva saṃyuktaṃ lokakāraṇam
5.77.5
ahaṃ hi tat kariṣyāmi paraṃ puruṣakārataḥ daivaṃ tu na mayā śakyaṃ karma kartuṃ kathaṃ cana
5.77.6
sa hi dharmaṃ ca satyaṃ ca tyaktvā carati durmatiḥ na hi saṃtapyate tena tathārūpeṇa karmaṇā
5.77.7
tāṃ cāpi buddhiṃ pāpiṣṭhāṃ vardhayanty asya mantriṇaḥ śakuniḥ sūtaputraś ca bhrātā duḥśāsanas tathā
5.77.8
sa hi tyāgena rājyasya na śamaṃ samupeṣyati antareṇa vadhāt pārtha sānubandhaḥ suyodhanaḥ
5.77.9
na cāpi praṇipātena tyaktum icchati dharmarāṭ yācyamānas tu rājyaṃ sa na pradāsyati durmatiḥ
5.77.10
na tu manye sa tad vācyo yad yudhiṣṭhiraśāsanam uktaṃ prayojanaṃ tatra dharmarājena bhārata
5.77.11
tathā pāpas tu tat sarvaṃ na kariṣyati kauravaḥ tasmiṃś cākriyamāṇe 'sau lokavadhyo bhaviṣyati
5.77.12
mama cāpi sa vadhyo vai jagataś cāpi bhārata yena kaumārake yūyaṃ sarve viprakṛtās tathā
5.77.13
vipraluptaṃ ca vo rājyaṃ nṛśaṃsena durātmanā na copaśāmyate pāpaḥ śriyaṃ dṛṣṭvā yudhiṣṭhire
5.77.14
asakṛc cāpy ahaṃ tena tvatkṛte pārtha bheditaḥ na mayā tad gṛhītaṃ ca pāpaṃ tasya cikīrṣitam
5.77.15
jānāsi hi mahābāho tvam apy asya paraṃ matam priyaṃ cikīrṣamāṇaṃ ca dharmarājasya mām api
5.77.16
sa jānaṃs tasya cātmānaṃ mama caiva paraṃ matam ajānann iva cākasmād arjunādyābhiśaṅkase
5.77.17
yac cāpi paramaṃ divyaṃ tac cāpy avagataṃ tvayā vidhānavihitaṃ pārtha kathaṃ śarma bhavet paraiḥ
5.77.18
yat tu vācā mayā śakyaṃ karmaṇā cāpi pāṇḍava kariṣye tad ahaṃ pārtha na tv āśaṃse śamaṃ paraiḥ
5.77.19
kathaṃ goharaṇe brūyād icchañ śarma tathāvidham yācyamāno 'pi bhīṣmeṇa saṃvatsaragate 'dhvani
5.77.20
tadaiva te parābhūtā yadā saṃkalpitās tvayā lavaśaḥ kṣaṇaśaś cāpi na ca tuṣṭaḥ suyodhanaḥ
5.77.21
sarvathā tu mayā kāryaṃ dharmarājasya śāsanam vibhāvyaṃ tasya bhūyaś ca karma pāpaṃ durātmanaḥ
5.78.1
nakula uvāca uktaṃ bahuvidhaṃ vākyaṃ dharmarājena mādhava dharmajñena vadānyena dharmayuktaṃ ca tattvataḥ
5.78.2
matam ājñāya rājñaś ca bhīmasenena mādhava saṃśamo bāhuvīryaṃ ca khyāpitaṃ mādhavātmanaḥ
5.78.3
tathaiva phalgunenāpi yad uktaṃ tat tvayā śrutam ātmanaś ca mataṃ vīra kathitaṃ bhavatāsakṛt
5.78.4
sarvam etad atikramya śrutvā paramataṃ bhavān yat prāptakālaṃ manyethās tat kuryāḥ puruṣottama
5.78.5
tasmiṃs tasmin nimitte hi mataṃ bhavati keśava prāptakālaṃ manuṣyeṇa svayaṃ kāryam ariṃdama
5.78.6
anyathā cintito hy arthaḥ punar bhavati so 'nyathā anityamatayo loke narāḥ puruṣasattama
5.78.7
anyathā buddhayo hy āsann asmāsu vanavāsiṣu adṛśyeṣv anyathā kṛṣṇa dṛśyeṣu punar anyathā
5.78.8
asmākam api vārṣṇeya vane vicaratāṃ tadā na tathā praṇayo rājye yathā saṃprati vartate
5.78.9
nivṛttavanavāsān naḥ śrutvā vīra samāgatāḥ akṣauhiṇyo hi saptemās tvatprasādāj janārdana
5.78.10
imān hi puruṣavyāghrān acintyabalapauruṣān āttaśastrān raṇe dṛṣṭvā na vyathed iha kaḥ pumān
5.78.11
sa bhavān kurumadhye taṃ sāntvapūrvaṃ bhayānvitam brūyād vākyaṃ yathā mando na vyatheta suyodhanaḥ
5.78.12
yudhiṣṭhiraṃ bhīmasenaṃ bībhatsuṃ cāparājitam sahadevaṃ ca māṃ caiva tvāṃ ca rāmaṃ ca keśava
5.78.13
sātyakiṃ ca mahāvīryaṃ virāṭaṃ ca sahātmajam drupadaṃ ca sahāmātyaṃ dhṛṣṭadyumnaṃ ca pārṣatam
5.78.14
kāśirājaṃ ca vikrāntaṃ dhṛṣṭaketuṃ ca cedipam māṃsaśoṇitabhṛn martyaḥ pratiyudhyeta ko yudhi
5.78.15
sa bhavān gamanād eva sādhayiṣyaty asaṃśayam iṣṭam arthaṃ mahābāho dharmarājasya kevalam
5.78.16
viduraś caiva bhīṣmaś ca droṇaś ca sahabāhlikaḥ śreyaḥ samarthā vijñātum ucyamānaṃ tvayānagha
5.78.17
te cainam anuneṣyanti dhṛtarāṣṭraṃ janādhipam taṃ ca pāpasamācāraṃ sahāmātyaṃ suyodhanam
5.78.18
śrotā cārthasya viduras tvaṃ ca vaktā janārdana kam ivārthaṃ vivartantaṃ sthāpayetāṃ na vartmani
5.79.1
sahadeva uvāca yad etat kathitaṃ rājñā dharma eṣa sanātanaḥ yathā tu yuddham eva syāt tathā kāryam ariṃdama
5.79.2
yadi praśamam iccheyuḥ kuravaḥ pāṇḍavaiḥ saha tathāpi yuddhaṃ dāśārha yojayethāḥ sahaiva taiḥ
5.79.3
kathaṃ nu dṛṣṭvā pāñcālīṃ tathā kliṣṭāṃ sabhāgatām avadhena praśāmyeta mama manyuḥ suyodhane
5.79.4
yadi bhīmārjunau kṛṣṇa dharmarājaś ca dhārmikaḥ dharmam utsṛjya tenāhaṃ yoddhum icchāmi saṃyuge
5.79.5
sātyakir uvāca satyam āha mahābāho sahadevo mahāmatiḥ duryodhanavadhe śāntis tasya kopasya me bhavet
5.79.6
jānāsi hi yathā dṛṣṭvā cīrājinadharān vane tavāpi manyur udbhūto duḥkhitān prekṣya pāṇḍavān
5.79.7
tasmān mādrīsutaḥ śūro yad āha puruṣarṣabhaḥ vacanaṃ sarvayodhānāṃ tan mataṃ puruṣottama
5.79.8
vaiśaṃpāyana uvāca evaṃ vadati vākyaṃ tu yuyudhāne mahāmatau subhīmaḥ siṃhanādo 'bhūd yodhānāṃ tatra sarvaśaḥ
5.79.9
sarve hi sarvato vīrās tad vacaḥ pratyapūjayan sādhu sādhv iti śaineyaṃ harṣayanto yuyutsavaḥ
5.80.1
vaiśaṃpāyana uvāca rājñas tu vacanaṃ śrutvā dharmārthasahitaṃ hitam kṛṣṇā dāśārham āsīnam abravīc chokakarṣitā
5.80.2
sutā drupadarājasya svasitāyatamūrdhajā saṃpūjya sahadevaṃ ca sātyakiṃ ca mahāratham
5.80.3
bhīmasenaṃ ca saṃśāntaṃ dṛṣṭvā paramadurmanāḥ aśrupūrṇekṣaṇā vākyam uvācedaṃ manasvinī
5.80.4
viditaṃ te mahābāho dharmajña madhusūdana yathā nikṛtim āsthāya bhraṃśitāḥ pāṇḍavāḥ sukhāt
5.80.5
dhṛtarāṣṭrasya putreṇa sāmātyena janārdana yathā ca saṃjayo rājñā mantraṃ rahasi śrāvitaḥ
5.80.6
yudhiṣṭhireṇa dāśārha tac cāpi viditaṃ tava yathoktaḥ saṃjayaś caiva tac ca sarvaṃ śrutaṃ tvayā
5.80.7
pañca nas tāta dīyantāṃ grāmā iti mahādyute kuśasthalaṃ vṛkasthalam āsandī vāraṇāvatam
5.80.8
avasānaṃ mahābāho kiṃ cid eva tu pañcamam iti duryodhano vācyaḥ suhṛdaś cāsya keśava
5.80.9
tac cāpi nākarod vākyaṃ śrutvā kṛṣṇa suyodhanaḥ yudhiṣṭhirasya dāśārha hrīmataḥ saṃdhim icchataḥ
5.80.10
apradānena rājyasya yadi kṛṣṇa suyodhanaḥ saṃdhim icchen na kartavyas tatra gatvā kathaṃ cana
5.80.11
śakṣyanti hi mahābāho pāṇḍavāḥ sṛñjayaiḥ saha dhārtarāṣṭrabalaṃ ghoraṃ kruddhaṃ pratisamāsitum
5.80.12
na hi sāmnā na dānena śakyo 'rthas teṣu kaś cana tasmāt teṣu na kartavyā kṛpā te madhusūdana
5.80.13
sāmnā dānena vā kṛṣṇa ye na śāmyanti śatravaḥ moktavyas teṣu daṇḍaḥ syāj jīvitaṃ parirakṣatā
5.80.14
tasmāt teṣu mahādaṇḍaḥ kṣeptavyaḥ kṣipram acyuta tvayā caiva mahābāho pāṇḍavaiḥ saha sṛñjayaiḥ
5.80.15
etat samarthaṃ pārthānāṃ tava caiva yaśaskaram kriyamāṇaṃ bhavet kṛṣṇa kṣatrasya ca sukhāvaham
5.80.16
kṣatriyeṇa hi hantavyaḥ kṣatriyo lobham āsthitaḥ akṣatriyo vā dāśārha svadharmam anutiṣṭhatā
5.80.17
anyatra brāhmaṇāt tāta sarvapāpeṣv avasthitāt gurur hi sarvavarṇānāṃ brāhmaṇaḥ prasṛtāgrabhuk
5.80.18
yathāvadhye bhaved doṣo vadhyamāne janārdana sa vadhyasyāvadhe dṛṣṭa iti dharmavido viduḥ
5.80.19
yathā tvāṃ na spṛśed eṣa doṣaḥ kṛṣṇa tathā kuru pāṇḍavaiḥ saha dāśārha sṛñjayaiś ca sasainikaiḥ
5.80.20
punar uktaṃ ca vakṣyāmi viśrambheṇa janārdana kā nu sīmantinī mādṛk pṛthivyām asti keśava
5.80.21
sutā drupadarājasya vedimadhyāt samutthitā dhṛṣṭadyumnasya bhaginī tava kṛṣṇa priyā sakhī
5.80.22
ājamīḍhakulaṃ prāptā snuṣā pāṇḍor mahātmanaḥ mahiṣī pāṇḍuputrāṇāṃ pañcendrasamavarcasām
5.80.23
sutā me pañcabhir vīraiḥ pañca jātā mahārathāḥ abhimanyur yathā kṛṣṇa tathā te tava dharmataḥ
5.80.24
sāhaṃ keśagrahaṃ prāptā parikliṣṭā sabhāṃ gatā paśyatāṃ pāṇḍuputrāṇāṃ tvayi jīvati keśava
5.80.25
jīvatsu kauraveyeṣu pāñcāleṣv atha vṛṣṇiṣu dāsībhūtāsmi pāpānāṃ sabhāmadhye vyavasthitā
5.80.26
nirāmarṣeṣv aceṣṭeṣu prekṣamāṇeṣu pāṇḍuṣu trāhi mām iti govinda manasā kāṅkṣito 'si me
5.80.27
yatra māṃ bhagavān rājā śvaśuro vākyam abravīt varaṃ vṛṇīṣva pāñcāli varārhāsi matāsi me
5.80.28
adāsāḥ pāṇḍavāḥ santu sarathāḥ sāyudhā iti mayokte yatra nirmuktā vanavāsāya keśava
5.80.29
evaṃvidhānāṃ duḥkhānām abhijño 'si janārdana trāhi māṃ puṇḍarīkākṣa sabhartṛjñātibāndhavām
5.80.30
nanv ahaṃ kṛṣṇa bhīṣmasya dhṛtarāṣṭrasya cobhayoḥ snuṣā bhavāmi dharmeṇa sāhaṃ dāsīkṛtābhavam
5.80.31
dhig balaṃ bhīmasenasya dhik pārthasya dhanuṣmatām yatra duryodhanaḥ kṛṣṇa muhūrtam api jīvati
5.80.32
yadi te 'ham anugrāhyā yadi te 'sti kṛpā mayi dhārtarāṣṭreṣu vai kopaḥ sarvaḥ kṛṣṇa vidhīyatām
5.80.33
ity uktvā mṛdusaṃhāraṃ vṛjināgraṃ sudarśanam sunīlam asitāpāṅgī puṇyagandhādhivāsitam
5.80.34
sarvalakṣaṇasaṃpannaṃ mahābhujagavarcasam keśapakṣaṃ varārohā gṛhya savyena pāṇinā
5.80.35
padmākṣī puṇḍarīkākṣam upetya gajagāminī aśrupūrṇekṣaṇā kṛṣṇā kṛṣṇaṃ vacanam abravīt
5.80.36
ayaṃ te puṇḍarīkākṣa duḥśāsanakaroddhṛtaḥ smartavyaḥ sarvakāleṣu pareṣāṃ saṃdhim icchatā
5.80.37
yadi bhīmārjunau kṛṣṇa kṛpaṇau saṃdhikāmukau pitā me yotsyate vṛddhaḥ saha putrair mahārathaiḥ
5.80.38
pañca caiva mahāvīryāḥ putrā me madhusūdana abhimanyuṃ puraskṛtya yotsyanti kurubhiḥ saha
5.80.39
duḥśāsanabhujaṃ śyāmaṃ saṃchinnaṃ pāṃsuguṇṭhitam yady ahaṃ taṃ na paśyāmi kā śāntir hṛdayasya me
5.80.40
trayodaśa hi varṣāṇi pratīkṣantyā gatāni me nidhāya hṛdaye manyuṃ pradīptam iva pāvakam
5.80.41
vidīryate me hṛdayaṃ bhīmavākśalyapīḍitam yo 'yam adya mahābāhur dharmaṃ samanupaśyati
5.80.42
ity uktvā bāṣpasannena kaṇṭhenāyatalocanā ruroda kṛṣṇā sotkampaṃ sasvaraṃ bāṣpagadgadam
5.80.43
stanau pīnāyataśroṇī sahitāv abhivarṣatī dravībhūtam ivātyuṣṇam utsṛjad vāri netrajam
5.80.44
tām uvāca mahābāhuḥ keśavaḥ parisāntvayan acirād drakṣyase kṛṣṇe rudatīr bharatastriyaḥ
5.80.45
evaṃ tā bhīru rotsyanti nihatajñātibāndhavāḥ hatamitrā hatabalā yeṣāṃ kruddhāsi bhāmini
5.80.46
ahaṃ ca tat kariṣyāmi bhīmārjunayamaiḥ saha yudhiṣṭhiraniyogena daivāc ca vidhinirmitāt
5.80.47
dhārtarāṣṭrāḥ kālapakvā na cec chṛṇvanti me vacaḥ śeṣyante nihatā bhūmau śvaśṛgālādanīkṛtāḥ
5.80.48
caled dhi himavāñ śailo medinī śatadhā bhavet dyauḥ patec ca sanakṣatrā na me moghaṃ vaco bhavet
5.80.49
satyaṃ te pratijānāmi kṛṣṇe bāṣpo nigṛhyatām hatāmitrāñ śriyā yuktān acirād drakṣyase patīn
5.81.1
arjuna uvāca kurūṇām adya sarveṣāṃ bhavān suhṛd anuttamaḥ saṃbandhī dayito nityam ubhayoḥ pakṣayor api
5.81.2
pāṇḍavair dhārtarāṣṭrāṇāṃ pratipādyam anāmayam samarthaḥ praśamaṃ caiṣāṃ kartuṃ tvam asi keśava
5.81.3
tvam itaḥ puṇḍarīkākṣa suyodhanam amarṣaṇam śāntyarthaṃ bhārataṃ brūyā yat tad vācyam amitrahan
5.81.4
tvayā dharmārthayuktaṃ ced uktaṃ śivam anāmayam hitaṃ nādāsyate bālo diṣṭasya vaśam eṣyati
5.81.5
bhagavān uvāca dharmyam asmaddhitaṃ caiva kurūṇāṃ yad anāmayam eṣa yāsyāmi rājānaṃ dhṛtarāṣṭram abhīpsayā
5.81.6
vaiśaṃpāyana uvāca tato vyapete tamasi sūrye vimala udgate maitre muhūrte saṃprāpte mṛdvarciṣi divākare
5.81.7
kaumude māsi revatyāṃ śaradante himāgame sphītasasyasukhe kāle kalyaḥ sattvavatāṃ varaḥ
5.81.8
maṅgalyāḥ puṇyanirghoṣā vācaḥ śṛṇvaṃś ca sūnṛtāḥ brāhmaṇānāṃ pratītānām ṛṣīṇām iva vāsavaḥ
5.81.9
kṛtvā paurvāhṇikaṃ kṛtyaṃ snātaḥ śucir alaṃkṛtaḥ upatasthe vivasvantaṃ pāvakaṃ ca janārdanaḥ
5.81.10
ṛṣabhaṃ pṛṣṭha ālabhya brāhmaṇān abhivādya ca agniṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā paśyan kalyāṇam agrataḥ
5.81.11
tat pratijñāya vacanaṃ pāṇḍavasya janārdanaḥ śiner naptāram āsīnam abhyabhāṣata sātyakim
5.81.12
ratha āropyatāṃ śaṅkhaś cakraṃ ca gadayā saha upāsaṅgāś ca śaktyaś ca sarvapraharaṇāni ca
5.81.13
duryodhano hi duṣṭātmā karṇaś ca sahasaubalaḥ na ca śatrur avajñeyaḥ prākṛto 'pi balīyasā
5.81.14
tatas tan matam ājñāya keśavasya puraḥsarāḥ prasasrur yojayiṣyanto rathaṃ cakragadābhṛtaḥ
5.81.15
taṃ dīptam iva kālāgnim ākāśagam ivādhvagam candrasūryaprakāśābhyāṃ cakrābhyāṃ samalaṃkṛtam
5.81.16
ardhacandraiś ca candraiś ca matsyaiḥ samṛgapakṣibhiḥ puṣpaiś ca vividhaiś citraṃ maṇiratnaiś ca sarvaśaḥ
5.81.17
taruṇādityasaṃkāśaṃ bṛhantaṃ cārudarśanam maṇihemavicitrāṅgaṃ sudhvajaṃ supatākinam
5.81.18
sūpaskaram anādhṛṣyaṃ vaiyāghraparivāraṇam yaśoghnaṃ pratyamitrāṇāṃ yadūnāṃ nandivardhanam
5.81.19
vājibhiḥ sainyasugrīvameghapuṣpabalāhakaiḥ snātaiḥ saṃpādayāṃ cakruḥ saṃpannaiḥ sarvasaṃpadā
5.81.20
mahimānaṃ tu kṛṣṇasya bhūya evābhivardhayan sughoṣaḥ patagendreṇa dhvajena yuyuje rathaḥ
5.81.21
taṃ meruśikharaprakhyaṃ meghadundubhinisvanam āruroha rathaṃ śaurir vimānam iva puṇyakṛt
5.81.22
tataḥ sātyakim āropya prayayau puruṣottamaḥ pṛthivīṃ cāntarikṣaṃ ca rathaghoṣeṇa nādayan
5.81.23
vyapoḍhābhraghanaḥ kālaḥ kṣaṇena samapadyata śivaś cānuvavau vāyuḥ praśāntam abhavad rajaḥ
5.81.24
pradakṣiṇānulomāś ca maṅgalyā mṛgapakṣiṇaḥ prayāṇe vāsudevasya babhūvur anuyāyinaḥ
5.81.25
maṅgalyārthapadaiḥ śabdair anvavartanta sarvaśaḥ sārasāḥ śatapatrāś ca haṃsāś ca madhusūdanam
5.81.26
mantrāhutimahāhomair hūyamānaś ca pāvakaḥ pradakṣiṇaśikho bhūtvā vidhūmaḥ samapadyata
5.81.27
vasiṣṭho vāmadevaś ca bhūridyumno gayaḥ krathaḥ śukranāradavālmīkā marutaḥ kuśiko bhṛguḥ
5.81.28
brahmadevarṣayaś caiva kṛṣṇaṃ yadusukhāvaham pradakṣiṇam avartanta sahitā vāsavānujam
5.81.29
evam etair mahābhāgair maharṣigaṇasādhubhiḥ pūjitaḥ prayayau kṛṣṇaḥ kurūṇāṃ sadanaṃ prati
5.81.30
taṃ prayāntam anuprāyāt kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ bhīmasenārjunau cobhau mādrīputrau ca pāṇḍavau
5.81.31
cekitānaś ca vikrānto dhṛṣṭaketuś ca cedipaḥ drupadaḥ kāśirājaś ca śikhaṇḍī ca mahārathaḥ
5.81.32
dhṛṣṭadyumnaḥ saputraś ca virāṭaḥ kekayaiḥ saha saṃsādhanārthaṃ prayayuḥ kṣatriyāḥ kṣatriyarṣabham
5.81.33
tato 'nuvrajya govindaṃ dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ rājñāṃ sakāśe dyutimān uvācedaṃ vacas tadā
5.81.34
yo naiva kāmān na bhayān na lobhān nārthakāraṇāt anyāyam anuvarteta sthirabuddhir alolupaḥ
5.81.35
dharmajño dhṛtimān prājñaḥ sarvabhūteṣu keśavaḥ īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ devadevaḥ pratāpavān
5.81.36
taṃ sarvaguṇasaṃpannaṃ śrīvatsakṛtalakṣaṇam saṃpariṣvajya kaunteyaḥ saṃdeṣṭum upacakrame
5.81.37
yā sā bālyāt prabhṛty asmān paryavardhayatābalā upavāsatapaḥśīlā sadā svastyayane ratā
5.81.38
devatātithipūjāsu guruśuśrūṣaṇe ratā vatsalā priyaputrā ca priyāsmākaṃ janārdana
5.81.39
suyodhanabhayād yā no 'trāyatāmitrakarśana mahato mṛtyusaṃbādhād uttaran naur ivārṇavāt
5.81.40
asmatkṛte ca satataṃ yayā duḥkhāni mādhava anubhūtāny aduḥkhārhā tāṃ sma pṛccher anāmayam
5.81.41
bhṛśam āśvāsayeś caināṃ putraśokapariplutām abhivādya svajethāś ca pāṇḍavān parikīrtayan
5.81.42
ūḍhāt prabhṛti duḥkhāni śvaśurāṇām ariṃdama nikārān atadarhā ca paśyantī duḥkham aśnute
5.81.43
api jātu sa kālaḥ syāt kṛṣṇa duḥkhaviparyayaḥ yad ahaṃ mātaraṃ kliṣṭāṃ sukhe dadhyām ariṃdama
5.81.44
pravrajanto 'nvadhāvat sā kṛpaṇā putragṛddhinī rudatīm apahāyainām upagacchāma yad vanam
5.81.45
na nūnaṃ mriyate duḥkhaiḥ sā cej jīvati keśava tathā putrādhibhir gāḍham ārtā hy ānartasatkṛtā
5.81.46
abhivādyā tu sā kṛṣṇa tvayā madvacanād vibho dhṛtarāṣṭraś ca kauravyo rājānaś ca vayo 'dhikāḥ
5.81.47
bhīṣmaṃ droṇaṃ kṛpaṃ caiva mahārājaṃ ca bāhlikam drauṇiṃ ca somadattaṃ ca sarvāṃś ca bharatān pṛthak
5.81.48
viduraṃ ca mahāprājñaṃ kurūṇāṃ mantradhāriṇam agādhabuddhiṃ dharmajñaṃ svajethā madhusūdana
5.81.49
ity uktvā keśavaṃ tatra rājamadhye yudhiṣṭhiraḥ anujñāto nivavṛte kṛṣṇaṃ kṛtvā pradakṣiṇam
5.81.50
vrajann eva tu bībhatsuḥ sakhāyaṃ puruṣarṣabham abravīt paravīraghnaṃ dāśārham aparājitam
5.81.51
yad asmākaṃ vibho vṛttaṃ purā vai mantraniścaye ardharājyasya govinda viditaṃ sarvarājasu
5.81.52
tac ced dadyād asaṅgena satkṛtyānavamanya ca priyaṃ me syān mahābāho mucyeran mahato bhayāt
5.81.53
ataś ced anyathā kartā dhārtarāṣṭro 'nupāyavit antaṃ nūnaṃ kariṣyāmi kṣatriyāṇāṃ janārdana
5.81.54
evam ukte pāṇḍavena paryahṛṣyad vṛkodaraḥ muhur muhuḥ krodhavaśāt prāvepata ca pāṇḍavaḥ
5.81.55
vepamānaś ca kaunteyaḥ prākrośan mahato ravān dhanaṃjayavacaḥ śrutvā harṣotsiktamanā bhṛśam
5.81.56
tasya taṃ ninadaṃ śrutvā saṃprāvepanta dhanvinaḥ vāhanāni ca sarvāṇi śakṛnmūtraṃ prasusruvuḥ
5.81.57
ity uktvā keśavaṃ tatra tathā coktvā viniścayam anujñāto nivavṛte pariṣvajya janārdanam
5.81.58
teṣu rājasu sarveṣu nivṛtteṣu janārdanaḥ tūrṇam abhyapatad dhṛṣṭaḥ sainyasugrīvavāhanaḥ
5.81.59
te hayā vāsudevasya dārukeṇa pracoditāḥ panthānam ācemur iva grasamānā ivāmbaram
5.81.60
athāpaśyan mahābāhur ṛṣīn adhvani keśavaḥ brāhmyā śriyā dīpyamānān sthitān ubhayataḥ pathi
5.81.61
so 'vatīrya rathāt tūrṇam abhivādya janārdanaḥ yathāvat tān ṛṣīn sarvān abhyabhāṣata pūjayan
5.81.62
kaccil lokeṣu kuśalaṃ kaccid dharmaḥ svanuṣṭhitaḥ brāhmaṇānāṃ trayo varṇāḥ kaccit tiṣṭhanti śāsane
5.81.63
tebhyaḥ prayujya tāṃ pūjāṃ provāca madhusūdanaḥ bhagavantaḥ kva saṃsiddhāḥ kā vīthī bhavatām iha
5.81.64
kiṃ vā bhagavatāṃ kāryam ahaṃ kiṃ karavāṇi vaḥ kenārthenopasaṃprāptā bhagavanto mahītalam
5.81.65
tam abravīj jāmadagnya upetya madhusūdanam pariṣvajya ca govindaṃ purā sucarite sakhā
5.81.66
devarṣayaḥ puṇyakṛto brāhmaṇāś ca bahuśrutāḥ rājarṣayaś ca dāśārha mānayantas tapasvinaḥ
5.81.67
devāsurasya draṣṭāraḥ purāṇasya mahādyute sametaṃ pārthivaṃ kṣatraṃ didṛkṣantaś ca sarvataḥ
5.81.68
sabhāsadaś ca rājānas tvāṃ ca satyaṃ janārdana etan mahat prekṣaṇīyaṃ draṣṭuṃ gacchāma keśava
5.81.69
dharmārthasahitā vācaḥ śrotum icchāma mādhava tvayocyamānāḥ kuruṣu rājamadhye paraṃtapa
5.81.70
bhīṣmadroṇādayaś caiva viduraś ca mahāmatiḥ tvaṃ ca yādavaśārdūla sabhāyāṃ vai sameṣyatha
5.81.71
tava vākyāni divyāni tatra teṣāṃ ca mādhava śrotum icchāma govinda satyāni ca śubhāni ca
5.81.72
āpṛṣṭo 'si mahābāho punar drakṣyāmahe vayam yāhy avighnena vai vīra drakṣyāmas tvāṃ sabhāgatam
5.82.1
vaiśaṃpāyana uvāca prayāntaṃ devakīputraṃ paravīrarujo daśa mahārathā mahābāhum anvayuḥ śastrapāṇayaḥ
5.82.2
padātīnāṃ sahasraṃ ca sādināṃ ca paraṃtapa bhojyaṃ ca vipulaṃ rājan preṣyāś ca śataśo 'pare
5.82.3
janamejaya uvāca kathaṃ prayāto dāśārho mahātmā madhusūdanaḥ kāni vā vrajatas tasya nimittāni mahaujasaḥ
5.82.4
vaiśaṃpāyana uvāca tasya prayāṇe yāny āsann adbhutāni mahātmanaḥ tāni me śṛṇu divyāni daivāny autpātikāni ca
5.82.5
anabhre 'śaninirghoṣaḥ savidyutsamajāyata anvag eva ca parjanyaḥ prāvarṣad vighane bhṛśam
5.82.6
pratyag ūhur mahānadyaḥ prāṅmukhāḥ sindhusattamāḥ viparītā diśaḥ sarvā na prājñāyata kiṃ cana
5.82.7
prājvalann agnayo rājan pṛthivī samakampata udapānāś ca kumbhāś ca prāsiñcañ śataśo jalam
5.82.8
tamaḥsaṃvṛtam apy āsīt sarvaṃ jagad idaṃ tadā na diśo nādiśo rājan prajñāyante sma reṇunā
5.82.9
prādurāsīn mahāñ śabdaḥ khe śarīraṃ na dṛśyate sarveṣu rājan deśeṣu tad adbhutam ivābhavat
5.82.10
prāmathnād dhāstinapuraṃ vāto dakṣiṇapaścimaḥ ārujan gaṇaśo vṛkṣān paruṣo bhīmanisvanaḥ
5.82.11
yatra yatra tu vārṣṇeyo vartate pathi bhārata tatra tatra sukho vāyuḥ sarvaṃ cāsīt pradakṣiṇam
5.82.12
vavarṣa puṣpavarṣaṃ ca kamalāni ca bhūriśaḥ samaś ca panthā nirduḥkho vyapetakuśakaṇṭakaḥ
5.82.13
sa gacchan brāhmaṇai rājaṃs tatra tatra mahābhujaḥ arcyate madhuparkaiś ca sumanobhir vasupradaḥ
5.82.14
taṃ kiranti mahātmānaṃ vanyaiḥ puṣpaiḥ sugandhibhiḥ striyaḥ pathi samāgamya sarvabhūtahite ratam
5.82.15
sa śālibhavanaṃ ramyaṃ sarvasasyasamācitam sukhaṃ paramadharmiṣṭham atyagād bharatarṣabha
5.82.16
paśyan bahupaśūn grāmān ramyān hṛdayatoṣaṇān purāṇi ca vyatikrāman rāṣṭrāṇi vividhāni ca
5.82.17
nityahṛṣṭāḥ sumanaso bhāratair abhirakṣitāḥ nodvignāḥ paracakrāṇām anayānām akovidāḥ
5.82.18
upaplavyād athāyāntaṃ janāḥ puranivāsinaḥ pathy atiṣṭhanta sahitā viṣvaksenadidṛkṣayā
5.82.19
te tu sarve sunāmānam agnim iddham iva prabhum arcayām āsur arcyaṃ taṃ deśātithim upasthitam
5.82.20
vṛkasthalaṃ samāsādya keśavaḥ paravīrahā prakīrṇaraśmāv āditye vimale lohitāyati
5.82.21
avatīrya rathāt tūrṇaṃ kṛtvā śaucaṃ yathāvidhi rathamocanam ādiśya saṃdhyām upaviveśa ha
5.82.22
dāruko 'pi hayān muktvā paricarya ca śāstrataḥ mumoca sarvaṃ varmāṇi muktvā cainān avāsṛjat
5.82.23
abhyatītya tu tat sarvam uvāca madhusūdanaḥ yudhiṣṭhirasya kāryārtham iha vatsyāmahe kṣapām
5.82.24
tasya tan matam ājñāya cakrur āvasathaṃ narāḥ kṣaṇena cānnapānāni guṇavanti samārjayan
5.82.25
tasmin grāme pradhānās tu ya āsan brāhmaṇā nṛpa āryāḥ kulīnā hrīmanto brāhmīṃ vṛttim anuṣṭhitāḥ
5.82.26
te 'bhigamya mahātmānaṃ hṛṣīkeśam ariṃdamam pūjāṃ cakrur yathānyāyam āśīrmaṅgalasaṃyutām
5.82.27
te pūjayitvā dāśārhaṃ sarvalokeṣu pūjitam nyavedayanta veśmāni ratnavanti mahātmane
5.82.28
tān prabhuḥ kṛtam ity uktvā satkṛtya ca yathārhataḥ abhyetya teṣāṃ veśmāni punar āyāt sahaiva taiḥ
5.82.29
sumṛṣṭaṃ bhojayitvā ca brāhmaṇāṃs tatra keśavaḥ bhuktvā ca saha taiḥ sarvair avasat tāṃ kṣapāṃ sukham
5.83.1
vaiśaṃpāyana uvāca tathā dūtaiḥ samājñāya āyāntaṃ madhusūdanam dhṛtarāṣṭro 'bravīd bhīṣmam arcayitvā mahābhujam
5.83.2
droṇaṃ ca saṃjayaṃ caiva viduraṃ ca mahāmatim duryodhanaṃ ca sāmātyaṃ hṛṣṭaromābravīd idam
5.83.3
adbhutaṃ mahad āścaryaṃ śrūyate kurunandana striyo bālāś ca vṛddhāś ca kathayanti gṛhe gṛhe
5.83.4
satkṛtyācakṣate cānye tathaivānye samāgatāḥ pṛthagvādāś ca vartante catvareṣu sabhāsu ca
5.83.5
upayāsyati dāśārhaḥ pāṇḍavārthe parākramī sa no mānyaś ca pūjyaś ca sarvathā madhusūdanaḥ
5.83.6
tasmin hi yātrā lokasya bhūtānām īśvaro hi saḥ tasmin dhṛtiś ca vīryaṃ ca prajñā caujaś ca mādhave
5.83.7
sa mānyatāṃ naraśreṣṭhaḥ sa hi dharmaḥ sanātanaḥ pūjito hi sukhāya syād asukhaḥ syād apūjitaḥ
5.83.8
sa cet tuṣyati dāśārha upacārair ariṃdamaḥ kṛtsnān sarvān abhiprāyān prāpsyāmaḥ sarvarājasu
5.83.9
tasya pūjārtham adyaiva saṃvidhatsva paraṃtapa sabhāḥ pathi vidhīyantāṃ sarvakāmasamāhitāḥ
5.83.10
yathā prītir mahābāho tvayi jāyeta tasya vai tathā kuruṣva gāndhāre kathaṃ vā bhīṣma manyase
5.83.11
tato bhīṣmādayaḥ sarve dhṛtarāṣṭraṃ janādhipam ūcuḥ paramam ity evaṃ pūjayanto 'sya tad vacaḥ
5.83.12
teṣām anumataṃ jñātvā rājā duryodhanas tadā sabhāvāstūni ramyāṇi pradeṣṭum upacakrame
5.83.13
tato deśeṣu deśeṣu ramaṇīyeṣu bhāgaśaḥ sarvaratnasamākīrṇāḥ sabhāś cakrur anekaśaḥ
5.83.14
āsanāni vicitrāṇi yuktāni vividhair guṇaiḥ striyo gandhān alaṃkārān sūkṣmāṇi vasanāni ca
5.83.15
guṇavanty annapānāni bhojyāni vividhāni ca mālyāni ca sugandhīni tāni rājā dadau tataḥ
5.83.16
viśeṣataś ca vāsārthaṃ sabhāṃ grāme vṛkasthale vidadhe kauravo rājā bahuratnāṃ manoramām
5.83.17
etad vidhāya vai sarvaṃ devārham atimānuṣam ācakhyau dhṛtarāṣṭrāya rājā duryodhanas tadā
5.83.18
tāḥ sabhāḥ keśavaḥ sarvā ratnāni vividhāni ca asamīkṣyaiva dāśārha upāyāt kurusadma tat
5.84.1
dhṛtarāṣṭra uvāca upaplavyād iha kṣattar upayāto janārdanaḥ vṛkasthale nivasati sa ca prātar iheṣyati
5.84.2
āhukānām adhipatiḥ purogaḥ sarvasātvatām mahāmanā mahāvīryo mahāmātro janārdanaḥ
5.84.3
sphītasya vṛṣṇivaṃśasya bhartā goptā ca mādhavaḥ trayāṇām api lokānāṃ bhagavān prapitāmahaḥ
5.84.4
vṛṣṇyandhakāḥ sumanaso yasya prajñām upāsate ādityā vasavo rudrā yathā buddhiṃ bṛhaspateḥ
5.84.5
tasmai pūjāṃ prayokṣyāmi dāśārhāya mahātmane pratyakṣaṃ tava dharmajña tan me kathayataḥ śṛṇu
5.84.6
ekavarṇaiḥ sukṛṣṇāṅgair bāhlijātair hayottamaiḥ caturyuktān rathāṃs tasmai raukmān dāsyāmi ṣoḍaśa
5.84.7
nityaprabhinnān mātaṅgān īṣādantān prahāriṇaḥ aṣṭānucaram ekaikam aṣṭau dāsyāmi keśave
5.84.8
dāsīnām aprajātānāṃ śubhānāṃ rukmavarcasām śatam asmai pradāsyāmi dāsānām api tāvataḥ
5.84.9
āvikaṃ bahu susparśaṃ pārvatīyair upāhṛtam tad apy asmai pradāsyāmi sahasrāṇi daśāṣṭa ca
5.84.10
ajinānāṃ sahasrāṇi cīnadeśodbhavāni ca tāny apy asmai pradāsyāmi yāvad arhati keśavaḥ
5.84.11
divā rātrau ca bhāty eṣa sutejā vimalo maṇiḥ tam apy asmai pradāsyāmi tam apy arhati keśavaḥ
5.84.12
ekenāpi pataty ahnā yojanāni caturdaśa yānam aśvatarīyuktaṃ dāsye tasmai tad apy aham
5.84.13
yāvanti vāhanāny asya yāvantaḥ puruṣāś ca te tato 'ṣṭaguṇam apy asmai bhojyaṃ dāsyāmy ahaṃ sadā
5.84.14
mama putrāś ca pautrāś ca sarve duryodhanād ṛte pratyudyāsyanti dāśārhaṃ rathair mṛṣṭair alaṃkṛtāḥ
5.84.15
svalaṃkṛtāś ca kalyāṇyaḥ pādair eva sahasraśaḥ vāramukhyā mahābhāgaṃ pratyudyāsyanti keśavam
5.84.16
nagarād api yāḥ kāś cid gamiṣyanti janārdanam draṣṭuṃ kanyāś ca kalyāṇyas tāś ca yāsyanty anāvṛtāḥ
5.84.17
sastrīpuruṣabālaṃ hi nagaraṃ madhusūdanam udīkṣate mahātmānaṃ bhānumantam iva prajāḥ
5.84.18
mahādhvajapatākāś ca kriyantāṃ sarvatodiśam jalāvasikto virajāḥ panthās tasyeti cānvaśāt
5.84.19
duḥśāsanasya ca gṛhaṃ duryodhanagṛhād varam tad asya kriyatāṃ kṣipraṃ susaṃmṛṣṭam alaṃkṛtam
5.84.20
etad dhi rucirākāraiḥ prāsādair upaśobhitam śivaṃ ca ramaṇīyaṃ ca sarvartu sumahādhanam
5.84.21
sarvam asmin gṛhe ratnaṃ mama duryodhanasya ca yad yad arhet sa vārṣṇeyas tat tad deyam asaṃśayam
5.85.1
vidura uvāca rājan bahumataś cāsi trailokyasyāpi sattamaḥ saṃbhāvitaś ca lokasya saṃmataś cāsi bhārata
5.85.2
yat tvam evaṃgate brūyāḥ paścime vayasi sthitaḥ śāstrād vā supratarkād vā susthiraḥ sthaviro hy asi
5.85.3
lekhāśmanīva bhāḥ sūrye mahormir iva sāgare dharmas tvayi mahān rājann iti vyavasitāḥ prajāḥ
5.85.4
sadaiva bhāvito loko guṇaughais tava pārthiva guṇānāṃ rakṣaṇe nityaṃ prayatasva sabāndhavaḥ
5.85.5
ārjavaṃ pratipadyasva mā bālyād bahudhā naśīḥ rājyaṃ putrāṃś ca pautrāṃś ca suhṛdaś cāpi supriyān
5.85.6
yat tvaṃ ditsasi kṛṣṇāya rājann atithaye bahu etad anyac ca dāśārhaḥ pṛthivīm api cārhati
5.85.7
na tu tvaṃ dharmam uddiśya tasya vā priyakāraṇāt etad icchasi kṛṣṇāya satyenātmānam ālabhe
5.85.8
māyaiṣātattvam evaitac chadmaitad bhūridakṣiṇa jānāmi te mataṃ rājan gūḍhaṃ bāhyena karmaṇā
5.85.9
pañca pañcaiva lipsanti grāmakān pāṇḍavā nṛpa na ca ditsasi tebhyas tāṃs tac chamaṃ kaḥ kariṣyati
5.85.10
arthena tu mahābāhuṃ vārṣṇeyaṃ tvaṃ jihīrṣasi anenaivābhyupāyena pāṇḍavebhyo bibhitsasi
5.85.11
na ca vittena śakyo 'sau nodyamena na garhayā anyo dhanaṃjayāt kartum etat tattvaṃ bravīmi te
5.85.12
veda kṛṣṇasya māhātmyaṃ vedāsya dṛḍhabhaktitām atyājyam asya jānāmi prāṇais tulyaṃ dhanaṃjayam
5.85.13
anyat kumbhād apāṃ pūrṇād anyat pādāvasecanāt anyat kuśalasaṃpraśnān naiṣiṣyati janārdanaḥ
5.85.14
yat tv asya priyam ātithyaṃ mānārhasya mahātmanaḥ tad asmai kriyatāṃ rājan mānārho hi janārdanaḥ
5.85.15
āśaṃsamānaḥ kalyāṇaṃ kurūn abhyeti keśavaḥ yenaiva rājann arthena tad evāsmā upākuru
5.85.16
śamam icchati dāśārhas tava duryodhanasya ca pāṇḍavānāṃ ca rājendra tad asya vacanaṃ kuru
5.85.17
pitāsi rājan putrās te vṛddhas tvaṃ śiśavaḥ pare vartasva pitṛvat teṣu vartante te hi putravat
5.86.1
duryodhana uvāca yad āha viduraḥ kṛṣṇe sarvaṃ tat satyam ucyate anurakto hy asaṃhāryaḥ pārthān prati janārdanaḥ
5.86.2
yat tu satkārasaṃyuktaṃ deyaṃ vasu janārdane anekarūpaṃ rājendra na tad deyaṃ kadā cana
5.86.3
deśaḥ kālas tathāyukto na hi nārhati keśavaḥ maṃsyaty adhokṣajo rājan bhayād arcati mām iti
5.86.4
avamānaś ca yatra syāt kṣatriyasya viśāṃ pate na tat kuryād budhaḥ kāryam iti me niścitā matiḥ
5.86.5
sa hi pūjyatamo devaḥ kṛṣṇaḥ kamalalocanaḥ trayāṇām api lokānāṃ viditaṃ mama sarvathā
5.86.6
na tu tasmin pradeyaṃ syāt tathā kāryagatiḥ prabho vigrahaḥ samupārabdho na hi śāmyaty avigrahāt
5.86.7
vaiśaṃpāyana uvāca tasya tad vacanaṃ śrutvā bhīṣmaḥ kurupitāmahaḥ vaicitravīryaṃ rājānam idaṃ vacanam abravīt
5.86.8
satkṛto 'satkṛto vāpi na krudhyeta janārdanaḥ nālam anyam avajñātum avajñāto 'pi keśavaḥ
5.86.9
yat tu kāryaṃ mahābāho manasā kāryatāṃ gatam sarvopāyair na tac chakyaṃ kena cit kartum anyathā
5.86.10
sa yad brūyān mahābāhus tat kāryam aviśaṅkayā vāsudevena tīrthena kṣipraṃ saṃśāmya pāṇḍavaiḥ
5.86.11
dharmyam arthyaṃ sa dharmātmā dhruvaṃ vaktā janārdanaḥ tasmin vācyāḥ priyā vāco bhavatā bāndhavaiḥ saha
5.86.12
duryodhana uvāca na paryāyo 'sti yad rājañ śriyaṃ niṣkevalām aham taiḥ sahemām upāśnīyāṃ jīvañ jīvaiḥ pitāmaha
5.86.13
idaṃ tu sumahat kāryaṃ śṛṇu me yat samarthitam parāyaṇaṃ pāṇḍavānāṃ niyaṃsyāmi janārdanam
5.86.14
tasmin baddhe bhaviṣyanti vṛṣṇayaḥ pṛthivī tathā pāṇḍavāś ca vidheyā me sa ca prātar iheṣyati
5.86.15
atropāyaṃ yathā samyaṅ na budhyeta janārdanaḥ na cāpāyo bhavet kaś cit tad bhavān prabravītu me
5.86.16
vaiśaṃpāyana uvāca tasya tad vacanaṃ śrutvā ghoraṃ kṛṣṇābhisaṃhitam dhṛtarāṣṭraḥ sahāmātyo vyathito vimanābhavat
5.86.17
tato duryodhanam idaṃ dhṛtarāṣṭro 'bravīd vacaḥ maivaṃ vocaḥ prajāpāla naiṣa dharmaḥ sanātanaḥ
5.86.18
dūtaś ca hi hṛṣīkeśaḥ saṃbandhī ca priyaś ca naḥ apāpaḥ kauraveyeṣu kathaṃ bandhanam arhati
5.86.19
bhīṣma uvāca parīto dhṛtarāṣṭrāyaṃ tava putraḥ sumandadhīḥ vṛṇoty anarthaṃ na tv arthaṃ yācyamānaḥ suhṛdgaṇaiḥ
5.86.20
imam utpathi vartantaṃ pāpaṃ pāpānubandhinam vākyāni suhṛdāṃ hitvā tvam apy asyānuvartase
5.86.21
kṛṣṇam akliṣṭakarmāṇam āsādyāyaṃ sudurmatiḥ tava putraḥ sahāmātyaḥ kṣaṇena na bhaviṣyati
5.86.22
pāpasyāsya nṛśaṃsasya tyaktadharmasya durmateḥ notsahe 'narthasaṃyuktāṃ vācaṃ śrotuṃ kathaṃ cana
5.86.23
vaiśaṃpāyana uvāca ity uktvā bharataśreṣṭho vṛddhaḥ paramamanyumān utthāya tasmāt prātiṣṭhad bhīṣmaḥ satyaparākramaḥ
5.87.1
vaiśaṃpāyana uvāca prātar utthāya kṛṣṇas tu kṛtavān sarvam āhnikam brāhmaṇair abhyanujñātaḥ prayayau nagaraṃ prati
5.87.2
taṃ prayāntaṃ mahābāhum anujñāpya tato nṛpa paryavartanta te sarve vṛkasthalanivāsinaḥ
5.87.3
dhārtarāṣṭrās tam āyāntaṃ pratyujjagmuḥ svalaṃkṛtāḥ duryodhanam ṛte sarve bhīṣmadroṇakṛpādayaḥ
5.87.4
paurāś ca bahulā rājan hṛṣīkeśaṃ didṛkṣavaḥ yānair bahuvidhair anye padbhir eva tathāpare
5.87.5
sa vai pathi samāgamya bhīṣmeṇākliṣṭakarmaṇā droṇena dhārtarāṣṭraiś ca tair vṛto nagaraṃ yayau
5.87.6
kṛṣṇasaṃmānanārthaṃ ca nagaraṃ samalaṃkṛtam babhūvū rājamārgāś ca bahuratnasamācitāḥ
5.87.7
na sma kaś cid gṛhe rājaṃs tad āsīd bharatarṣabha na strī na vṛddho na śiśur vāsudevadidṛkṣayā
5.87.8
rājamārge narā na sma saṃbhavanty avaniṃ gatāḥ tathā hi sumahad rājan hṛṣīkeśapraveśane
5.87.9
āvṛtāni varastrībhir gṛhāṇi sumahānty api pracalantīva bhāreṇa dṛśyante sma mahītale
5.87.10
tathā ca gatimantas te vāsudevasya vājinaḥ pranaṣṭagatayo 'bhūvan rājamārge narair vṛte
5.87.11
sa gṛhaṃ dhṛtarāṣṭrasya prāviśac chatrukarśanaḥ pāṇḍuraṃ puṇḍarīkākṣaḥ prāsādair upaśobhitam
5.87.12
tisraḥ kakṣyā vyatikramya keśavo rājaveśmanaḥ vaicitravīryaṃ rājānam abhyagacchad ariṃdamaḥ
5.87.13
abhyāgacchati dāśārhe prajñācakṣur nareśvaraḥ sahaiva droṇabhīṣmābhyām udatiṣṭhan mahāyaśāḥ
5.87.14
kṛpaś ca somadattaś ca mahārājaś ca bāhlikaḥ āsanebhyo 'calan sarve pūjayanto janārdanam
5.87.15
tato rājānam āsādya dhṛtarāṣṭraṃ yaśasvinam sa bhīṣmaṃ pūjayām āsa vārṣṇeyo vāgbhir añjasā
5.87.16
teṣu dharmānupūrvīṃ tāṃ prayujya madhusūdanaḥ yathāvayaḥ samīyāya rājabhis tatra mādhavaḥ
5.87.17
atha droṇaṃ saputraṃ sa bāhlīkaṃ ca yaśasvinam kṛpaṃ ca somadattaṃ ca samīyāya janārdanaḥ
5.87.18
tatrāsīd ūrjitaṃ mṛṣṭaṃ kāñcanaṃ mahad āsanam śāsanād dhṛtarāṣṭrasya tatropāviśad acyutaḥ
5.87.19
atha gāṃ madhuparkaṃ cāpy udakaṃ ca janārdane upajahrur yathānyāyaṃ dhṛtarāṣṭrapurohitāḥ
5.87.20
kṛtātithyas tu govindaḥ sarvān parihasan kurūn āste saṃbandhakaṃ kurvan kurubhiḥ parivāritaḥ
5.87.21
so 'rcito dhṛtarāṣṭreṇa pūjitaś ca mahāyaśāḥ rājānaṃ samanujñāpya nirākrāmad ariṃdamaḥ
5.87.22
taiḥ sametya yathānyāyaṃ kurubhiḥ kurusaṃsadi vidurāvasathaṃ ramyam upātiṣṭhata mādhavaḥ
5.87.23
viduraḥ sarvakalyāṇair abhigamya janārdanam arcayām āsa dāśārhaṃ sarvakāmair upasthitam
5.87.24
kṛtātithyaṃ tu govindaṃ viduraḥ sarvadharmavit kuśalaṃ pāṇḍuputrāṇām apṛcchan madhusūdanam
5.87.25
prīyamāṇasya suhṛdo viduṣo buddhisattamaḥ dharmanityasya ca tadā gatadoṣasya dhīmataḥ
5.87.26
tasya sarvaṃ savistāraṃ pāṇḍavānāṃ viceṣṭitam kṣattur ācaṣṭa dāśārhaḥ sarvapratyakṣadarśivān
5.88.1
vaiśaṃpāyana uvāca athopagamya viduram aparāhṇe janārdanaḥ pitṛṣvasāraṃ govindaḥ so 'bhyagacchad ariṃdamaḥ
5.88.2
sā dṛṣṭvā kṛṣṇam āyāntaṃ prasannādityavarcasam kaṇṭhe gṛhītvā prākrośat pṛthā pārthān anusmaran
5.88.3
teṣāṃ sattvavatāṃ madhye govindaṃ sahacāriṇam cirasya dṛṣṭvā vārṣṇeyaṃ bāṣpam āhārayat pṛthā
5.88.4
sābravīt kṛṣṇam āsīnaṃ kṛtātithyaṃ yudhāṃ patim bāṣpagadgadapūrṇena mukhena pariśuṣyatā
5.88.5
ye te bālyāt prabhṛtyeva guruśuśrūṣaṇe ratāḥ parasparasya suhṛdaḥ saṃmatāḥ samacetasaḥ
5.88.6
nikṛtyā bhraṃśitā rājyāj janārhā nirjanaṃ gatāḥ vinītakrodhaharṣāś ca brahmaṇyāḥ satyavādinaḥ
5.88.7
tyaktvā priyasukhe pārthā rudantīm apahāya mām ahārṣuś ca vanaṃ yāntaḥ samūlaṃ hṛdayaṃ mama
5.88.8
atadarhā mahātmānaḥ kathaṃ keśava pāṇḍavāḥ ūṣur mahāvane tāta siṃhavyāghragajākule
5.88.9
bālā vihīnāḥ pitrā te mayā satatalālitāḥ apaśyantaḥ svapitarau katham ūṣur mahāvane
5.88.10
śaṅkhadundubhinirghoṣair mṛdaṅgair vaiṇavair api pāṇḍavāḥ samabodhyanta bālyāt prabhṛti keśava
5.88.11
ye sma vāraṇaśabdena hayānāṃ heṣitena ca rathanemininādaiś ca vyabodhyanta sadā gṛhe
5.88.12
śaṅkhabherīninādena veṇuvīṇānunādinā puṇyāhaghoṣamiśreṇa pūjyamānā dvijātibhiḥ
5.88.13
vastrai ratnair alaṃkāraiḥ pūjayanto dvijanmanaḥ gīrbhir maṅgalayuktābhir brāhmaṇānāṃ mahātmanām
5.88.14
arcitair arcanārhaiś ca stuvadbhir abhinanditāḥ prāsādāgreṣv abodhyanta rāṅkavājinaśāyinaḥ
5.88.15
te nūnaṃ ninadaṃ śrutvā śvāpadānāṃ mahāvane na smopayānti nidrāṃ vai atadarhā janārdana
5.88.16
bherīmṛdaṅganinadaiḥ śaṅkhavaiṇavanisvanaiḥ strīṇāṃ gītaninādaiś ca madhurair madhusūdana
5.88.17
bandimāgadhasūtaiś ca stuvadbhir bodhitāḥ katham mahāvane vyabodhyanta śvāpadānāṃ rutena te
5.88.18
hrīmān satyadhṛtir dānto bhūtānām anukampitā kāmadveṣau vaśe kṛtvā satāṃ vartmānuvartate
5.88.19
ambarīṣasya māndhātur yayāter nahuṣasya ca bharatasya dilīpasya śiber auśīnarasya ca
5.88.20
rājarṣīṇāṃ purāṇānāṃ dhuraṃ dhatte durudvahām śīlavṛttopasaṃpanno dharmajñaḥ satyasaṃgaraḥ
5.88.21
rājā sarvaguṇopetas trailokyasyāpi yo bhavet ajātaśatrur dharmātmā śuddhajāmbūnadaprabhaḥ
5.88.22
śreṣṭhaḥ kuruṣu sarveṣu dharmataḥ śrutavṛttataḥ priyadarśano dīrghabhujaḥ kathaṃ kṛṣṇa yudhiṣṭhiraḥ
5.88.23
yaḥ sa nāgāyutaprāṇo vātaraṃhā vṛkodaraḥ amarṣī pāṇḍavo nityaṃ priyo bhrātuḥ priyaṃkaraḥ
5.88.24
kīcakasya ca sajñāter yo hantā madhusūdana śūraḥ krodhavaśānāṃ ca hiḍimbasya bakasya ca
5.88.25
parākrame śakrasamo vāyuvegasamo jave maheśvarasamaḥ krodhe bhīmaḥ praharatāṃ varaḥ
5.88.26
krodhaṃ balam amarṣaṃ ca yo nidhāya paraṃtapaḥ jitātmā pāṇḍavo 'marṣī bhrātus tiṣṭhati śāsane
5.88.27
tejorāśiṃ mahātmānaṃ balaugham amitaujasam bhīmaṃ pradarśanenāpi bhīmasenaṃ janārdana taṃ mamācakṣva vārṣṇeya katham adya vṛkodaraḥ
5.88.28
āste parighabāhuḥ sa madhyamaḥ pāṇḍavo 'cyuta arjunenārjuno yaḥ sa kṛṣṇa bāhusahasriṇā dvibāhuḥ spardhate nityam atītenāpi keśava
5.88.29
kṣipaty ekena vegena pañca bāṇaśatāni yaḥ iṣvastre sadṛśo rājñaḥ kārtavīryasya pāṇḍavaḥ
5.88.30
tejasādityasadṛśo maharṣipratimo dame kṣamayā pṛthivītulyo mahendrasamavikramaḥ
5.88.31
ādhirājyaṃ mahad dīptaṃ prathitaṃ madhusūdana āhṛtaṃ yena vīryeṇa kurūṇāṃ sarvarājasu
5.88.32
yasya bāhubalaṃ ghoraṃ kauravāḥ paryupāsate sa sarvarathināṃ śreṣṭhaḥ pāṇḍavaḥ satyavikramaḥ
5.88.33
yo 'pāśrayaḥ pāṇḍavānāṃ devānām iva vāsavaḥ sa te bhrātā sakhā caiva katham adya dhanaṃjayaḥ
5.88.34
dayāvān sarvabhūteṣu hrīniṣedho mahāstravit mṛduś ca sukumāraś ca dhārmikaś ca priyaś ca me
5.88.35
sahadevo maheṣvāsaḥ śūraḥ samitiśobhanaḥ bhrātṝṇāṃ kṛṣṇa śuśrūṣur dharmārthakuśalo yuvā
5.88.36
sadaiva sahadevasya bhrātaro madhusūdana vṛttaṃ kalyāṇavṛttasya pūjayanti mahātmanaḥ
5.88.37
jyeṣṭhāpacāyinaṃ vīraṃ sahadevaṃ yudhāṃ patim śuśrūṣuṃ mama vārṣṇeya mādrīputraṃ pracakṣva me
5.88.38
sukumāro yuvā śūro darśanīyaś ca pāṇḍavaḥ bhrātṝṇāṃ kṛṣṇa sarveṣāṃ priyaḥ prāṇo bahiścaraḥ
5.88.39
citrayodhī ca nakulo maheṣvāso mahābalaḥ kaccit sa kuśalī kṛṣṇa vatso mama sukhaidhitaḥ
5.88.40
sukhocitam aduḥkhārhaṃ sukumāraṃ mahāratham api jātu mahābāho paśyeyaṃ nakulaṃ punaḥ
5.88.41
pakṣmasaṃpātaje kāle nakulena vinākṛtā na labhāmi sukhaṃ vīra sādya jīvāmi paśya mām
5.88.42
sarvaiḥ putraiḥ priyatamā draupadī me janārdana kulīnā śīlasaṃpannā sarvaiḥ samuditā guṇaiḥ
5.88.43
putralokāt patilokān vṛṇvānā satyavādinī priyān putrān parityajya pāṇḍavān anvapadyata
5.88.44
mahābhijanasaṃpannā sarvakāmaiḥ supūjitā īśvarī sarvakalyāṇī draupadī katham acyuta
5.88.45
patibhiḥ pañcabhiḥ śūrair agnikalpaiḥ prahāribhiḥ upapannā maheṣvāsair draupadī duḥkhabhāginī
5.88.46
caturdaśam imaṃ varṣaṃ yan nāpaśyam ariṃdama putrādhibhiḥ paridyūnāṃ draupadīṃ satyavādinīm
5.88.47
na nūnaṃ karmabhiḥ puṇyair aśnute puruṣaḥ sukham draupadī cet tathāvṛttā nāśnute sukham avyayam
5.88.48
na priyo mama kṛṣṇāya bībhatsur na yudhiṣṭhiraḥ bhīmaseno yamau vāpi yad apaśyaṃ sabhāgatām
5.88.49
na me duḥkhataraṃ kiṃ cid bhūtapūrvaṃ tato 'dhikam yad draupadīṃ nivātasthāṃ śvaśurāṇāṃ samīpagām
5.88.50
ānāyitām anāryeṇa krodhalobhānuvartinā sarve praikṣanta kurava ekavastrāṃ sabhāgatām
5.88.51
tatraiva dhṛtarāṣṭraś ca mahārājaś ca bāhlikaḥ kṛpaś ca somadattaś ca nirviṇṇāḥ kuravas tathā
5.88.52
tasyāṃ saṃsadi sarvasyāṃ kṣattāraṃ pūjayāmy aham vṛttena hi bhavaty āryo na dhanena na vidyayā
5.88.53
tasya kṛṣṇa mahābuddher gambhīrasya mahātmanaḥ kṣattuḥ śīlam alaṃkāro lokān viṣṭabhya tiṣṭhati
5.88.54
sā śokārtā ca hṛṣṭā ca dṛṣṭvā govindam āgatam nānāvidhāni duḥkhāni sarvāṇy evānvakīrtayat
5.88.55
pūrvair ācaritaṃ yat tat kurājabhir ariṃdama akṣadyūtaṃ mṛgavadhaḥ kaccid eṣāṃ sukhāvaham
5.88.56
tan māṃ dahati yat kṛṣṇā sabhāyāṃ kurusaṃnidhau dhārtarāṣṭraiḥ parikliṣṭā yathā nakuśalaṃ tathā
5.88.57
nirvāsanaṃ ca nagarāt pravrajyā ca paraṃtapa nānāvidhānāṃ duḥkhānām āvāso 'smi janārdana ajñātacaryā bālānām avarodhaś ca keśava
5.88.58
na sma kleśatamaṃ me syāt putraiḥ saha paraṃtapa duryodhanena nikṛtā varṣam adya caturdaśam
5.88.59
duḥkhād api sukhaṃ na syād yadi puṇyaphalakṣayaḥ na me viśeṣo jātv āsīd dhārtarāṣṭreṣu pāṇḍavaiḥ
5.88.60
tena satyena kṛṣṇa tvāṃ hatāmitraṃ śriyā vṛtam asmād vimuktaṃ saṃgrāmāt paśyeyaṃ pāṇḍavaiḥ saha naiva śakyāḥ parājetuṃ sattvaṃ hy eṣāṃ tathāgatam
5.88.61
pitaraṃ tv eva garheyaṃ nātmānaṃ na suyodhanam yenāhaṃ kuntibhojāya dhanaṃ dhūrtair ivārpitā
5.88.62
bālāṃ mām āryakas tubhyaṃ krīḍantīṃ kanduhastakām adadāt kuntibhojāya sakhā sakhye mahātmane
5.88.63
sāhaṃ pitrā ca nikṛtā śvaśuraiś ca paraṃtapa atyantaduḥkhitā kṛṣṇa kiṃ jīvitaphalaṃ mama
5.88.64
yan mā vāg abravīn naktaṃ sūtake savyasācinaḥ putras te pṛthivīṃ jetā yaśaś cāsya divaṃ spṛśet
5.88.65
hatvā kurūn grāmajanye rājyaṃ prāpya dhanaṃjayaḥ bhrātṛbhiḥ saha kaunteyas trīn medhān āhariṣyati
5.88.66
nāhaṃ tām abhyasūyāmi namo dharmāya vedhase kṛṣṇāya mahate nityaṃ dharmo dhārayati prajāḥ
5.88.67
dharmaś ced asti vārṣṇeya tathā satyaṃ bhaviṣyati tvaṃ cāpi tat tathā kṛṣṇa sarvaṃ saṃpādayiṣyasi
5.88.68
na māṃ mādhava vaidhavyaṃ nārthanāśo na vairitā tathā śokāya bhavati yathā putrair vinābhavaḥ
5.88.69
yāhaṃ gāṇḍīvadhanvānaṃ sarvaśastrabhṛtāṃ varam dhanaṃjayaṃ na paśyāmi kā śāntir hṛdayasya me
5.88.70
idaṃ caturdaśaṃ varṣaṃ yan nāpaśyaṃ yudhiṣṭhiram dhanaṃjayaṃ ca govinda yamau taṃ ca vṛkodaram
5.88.71
jīvanāśaṃ pranaṣṭānāṃ śrāddhaṃ kurvanti mānavāḥ arthatas te mama mṛtās teṣāṃ cāhaṃ janārdana
5.88.72
brūyā mādhava rājānaṃ dharmātmānaṃ yudhiṣṭhiram bhūyāṃs te hīyate dharmo mā putraka vṛthā kṛthāḥ
5.88.73
parāśrayā vāsudeva yā jīvāmi dhig astu mām vṛtteḥ kṛpaṇalabdhāyā apratiṣṭhaiva jyāyasī
5.88.74
atho dhanaṃjayaṃ brūyā nityodyuktaṃ vṛkodaram yadarthaṃ kṣatriyā sūte tasya kālo 'yam āgataḥ
5.88.75
asmiṃś ced āgate kāle kālo vo 'tikramiṣyati lokasaṃbhāvitāḥ santaḥ sunṛśaṃsaṃ kariṣyatha
5.88.76
nṛśaṃsena ca vo yuktāṃs tyajeyaṃ śāśvatīḥ samāḥ kāle hi samanuprāpte tyaktavyam api jīvitam
5.88.77
mādrīputrau ca vaktavyau kṣatradharmaratau sadā vikrameṇārjitān bhogān vṛṇītaṃ jīvitād api
5.88.78
vikramādhigatā hy arthāḥ kṣatradharmeṇa jīvataḥ mano manuṣyasya sadā prīṇanti puruṣottama
5.88.79
gatvā brūhi mahābāho sarvaśastrabhṛtāṃ varam arjunaṃ pāṇḍavaṃ vīraṃ draupadyāḥ padavīṃ cara
5.88.80
viditau hi tavātyantaṃ kruddhāv iva yathāntakau bhīmārjunau nayetāṃ hi devān api parāṃ gatim
5.88.81
tayoś caitad avajñānaṃ yat sā kṛṣṇā sabhāṃ gatā duḥśāsanaś ca karṇaś ca paruṣāṇy abhyabhāṣatām
5.88.82
duryodhano bhīmasenam abhyagacchan manasvinam paśyatāṃ kurumukhyānāṃ tasya drakṣyati yat phalam
5.88.83
na hi vairaṃ samāsādya praśāmyati vṛkodaraḥ sucirād api bhīmasya na hi vairaṃ praśāmyati yāvadantaṃ na nayati śātravāñ śatrukarśanaḥ
5.88.84
na duḥkhaṃ rājyaharaṇaṃ na ca dyūte parājayaḥ pravrājanaṃ ca putrāṇāṃ na me tad duḥkhakāraṇam
5.88.85
yat tu sā bṛhatī śyāmā ekavastrā sabhāṃ gatā aśṛṇot paruṣā vācas tato duḥkhataraṃ nu kim
5.88.86
strīdharmiṇī varārohā kṣatradharmaratā sadā nādhyagacchat tathā nāthaṃ kṛṣṇā nāthavatī satī
5.88.87
yasyā mama saputrāyās tvaṃ nātho madhusūdana rāmaś ca balināṃ śreṣṭhaḥ pradyumnaś ca mahārathaḥ
5.88.88
sāham evaṃvidhaṃ duḥkhaṃ sahe 'dya puruṣottama bhīme jīvati durdharṣe vijaye cāpalāyini
5.88.89
tata āśvāsayām āsa putrādhibhir abhiplutām pitṛṣvasāraṃ śocantīṃ śauriḥ pārthasakhaḥ pṛthām
5.88.90
kā nu sīmantinī tvādṛg lokeṣv asti pitṛṣvasaḥ śūrasya rājño duhitā ājamīḍhakulaṃ gatā
5.88.91
mahākulīnā bhavatī hradād dhradam ivāgatā īśvarī sarvakalyāṇī bhartrā paramapūjitā
5.88.92
vīrasūr vīrapatnī ca sarvaiḥ samuditā guṇaiḥ sukhaduḥkhe mahāprājñe tvādṛśī soḍhum arhati
5.88.93
nidrātandrī krodhaharṣau kṣutpipāse himātapau etāni pārthā nirjitya nityaṃ vīrāḥ sukhe ratāḥ
5.88.94
tyaktagrāmyasukhāḥ pārthā nityaṃ vīrasukhapriyāḥ na te svalpena tuṣyeyur mahotsāhā mahābalāḥ
5.88.95
antaṃ dhīrā niṣevante madhyaṃ grāmyasukhapriyāḥ uttamāṃś ca parikleśān bhogāṃś cātīva mānuṣān
5.88.96
anteṣu remire dhīrā na te madhyeṣu remire antaprāptiṃ sukhām āhur duḥkham antaram antayoḥ
5.88.97
abhivādayanti bhavatīṃ pāṇḍavāḥ saha kṛṣṇayā ātmānaṃ ca kuśalinaṃ nivedyāhur anāmayam
5.88.98
arogān sarvasiddhārthān kṣipraṃ drakṣyasi pāṇḍavān īśvarān sarvalokasya hatāmitrāñ śriyā vṛtān
5.88.99
evam āśvāsitā kuntī pratyuvāca janārdanam putrādhibhir abhidhvastā nigṛhyābuddhijaṃ tamaḥ
5.88.100
yad yat teṣāṃ mahābāho pathyaṃ syān madhusūdana yathā yathā tvaṃ manyethāḥ kuryāḥ kṛṣṇa tathā tathā
5.88.101
avilopena dharmasya anikṛtyā paraṃtapa prabhāvajñāsmi te kṛṣṇa satyasyābhijanasya ca
5.88.102
vyavasthāyāṃ ca mitreṣu buddhivikramayos tathā tvam eva naḥ kule dharmas tvaṃ satyaṃ tvaṃ tapo mahat
5.88.103
tvaṃ trātā tvaṃ mahad brahma tvayi sarvaṃ pratiṣṭhitam yathaivāttha tathaivaitat tvayi satyaṃ bhaviṣyati
5.88.104
tām āmantrya ca govindaḥ kṛtvā cābhipradakṣiṇam prātiṣṭhata mahābāhur duryodhanagṛhān prati
5.89.1
vaiśaṃpāyana uvāca pṛthām āmantrya govindaḥ kṛtvā cāpi pradakṣiṇam duryodhanagṛhaṃ śaurir abhyagacchad ariṃdamaḥ
5.89.2
lakṣmyā paramayā yuktaṃ puraṃdaragṛhopamam tasya kakṣyā vyatikramya tisro dvāḥsthair avāritaḥ
5.89.3
tato 'bhraghanasaṃkāśaṃ girikūṭam ivocchritam śriyā jvalantaṃ prāsādam āruroha mahāyaśāḥ
5.89.4
tatra rājasahasraiś ca kurubhiś cābhisaṃvṛtam dhārtarāṣṭraṃ mahābāhuṃ dadarśāsīnam āsane
5.89.5
duḥśāsanaṃ ca karṇaṃ ca śakuniṃ cāpi saubalam duryodhanasamīpe tān āsanasthān dadarśa saḥ
5.89.6
abhyāgacchati dāśārhe dhārtarāṣṭro mahāyaśāḥ udatiṣṭhat sahāmātyaḥ pūjayan madhusūdanam
5.89.7
sametya dhārtarāṣṭreṇa sahāmātyena keśavaḥ rājabhis tatra vārṣṇeyaḥ samāgacchad yathāvayaḥ
5.89.8
tatra jāmbūnadamayaṃ paryaṅkaṃ supariṣkṛtam vividhāstaraṇāstīrṇam abhyupāviśad acyutaḥ
5.89.9
tasmin gāṃ madhuparkaṃ ca upahṛtya janārdane nivedayām āsa tadā gṛhān rājyaṃ ca kauravaḥ
5.89.10
tatra govindam āsīnaṃ prasannādityavarcasam upāsāṃ cakrire sarve kuravo rājabhiḥ saha
5.89.11
tato duryodhano rājā vārṣṇeyaṃ jayatāṃ varam nyamantrayad bhojanena nābhyanandac ca keśavaḥ
5.89.12
tato duryodhanaḥ kṛṣṇam abravīd rājasaṃsadi mṛdupūrvaṃ śaṭhodarkaṃ karṇam ābhāṣya kauravaḥ
5.89.13
kasmād annāni pānāni vāsāṃsi śayanāni ca tvadartham upanītāni nāgrahīs tvaṃ janārdana
5.89.14
ubhayoś cādadaḥ sāhyam ubhayoś ca hite rataḥ saṃbandhī dayitaś cāsi dhṛtarāṣṭrasya mādhava
5.89.15
tvaṃ hi govinda dharmārthau vettha tattvena sarvaśaḥ tatra kāraṇam icchāmi śrotuṃ cakragadādhara
5.89.16
sa evam ukto govindaḥ pratyuvāca mahāmanāḥ oghameghasvanaḥ kāle pragṛhya vipulaṃ bhujam
5.89.17
anambūkṛtam agrastam anirastam asaṃkulam rājīvanetro rājānaṃ hetumadvākyam uttamam
5.89.18
kṛtārthā bhuñjate dūtāḥ pūjāṃ gṛhṇanti caiva hi kṛtārthaṃ māṃ sahāmātyas tvam arciṣyasi bhārata
5.89.19
evam uktaḥ pratyuvāca dhārtarāṣṭro janārdanam na yuktaṃ bhavatāsmāsu pratipattum asāṃpratam
5.89.20
kṛtārthaṃ cākṛtārthaṃ ca tvāṃ vayaṃ madhusūdana yatāmahe pūjayituṃ govinda na ca śaknumaḥ
5.89.21
na ca tat kāraṇaṃ vidmo yasmin no madhusūdana pūjāṃ kṛtāṃ prīyamāṇair nāmaṃsthāḥ puruṣottama
5.89.22
vairaṃ no nāsti bhavatā govinda na ca vigrahaḥ sa bhavān prasamīkṣyaitan nedṛśaṃ vaktum arhati
5.89.23
evam uktaḥ pratyuvāca dhārtarāṣṭraṃ janārdanaḥ abhivīkṣya sahāmātyaṃ dāśārhaḥ prahasann iva
5.89.24
nāhaṃ kāmān na saṃrambhān na dveṣān nārthakāraṇāt na hetuvādāl lobhād vā dharmaṃ jahyāṃ kathaṃ cana
5.89.25
saṃprītibhojyāny annāni āpadbhojyāni vā punaḥ na ca saṃprīyase rājan na cāpy āpadgatā vayam
5.89.26
akasmād dviṣase rājañ janmaprabhṛti pāṇḍavān priyānuvartino bhrātṝn sarvaiḥ samuditān guṇaiḥ
5.89.27
akasmāc caiva pārthānāṃ dveṣaṇaṃ nopapadyate dharme sthitāḥ pāṇḍaveyāḥ kas tān kiṃ vaktum arhati
5.89.28
yas tān dveṣṭi sa māṃ dveṣṭi yas tān anu sa mām anu aikātmyaṃ māṃ gataṃ viddhi pāṇḍavair dharmacāribhiḥ
5.89.29
kāmakrodhānuvartī hi yo mohād virurutsate guṇavantaṃ ca yo dveṣṭi tam āhuḥ puruṣādhamam
5.89.30
yaḥ kalyāṇaguṇāñ jñātīn mohāl lobhād didṛkṣate so 'jitātmājitakrodho na ciraṃ tiṣṭhati śriyam
5.89.31
atha yo guṇasaṃpannān hṛdayasyāpriyān api priyeṇa kurute vaśyāṃś ciraṃ yaśasi tiṣṭhati
5.89.32
sarvam etad abhoktavyam annaṃ duṣṭābhisaṃhitam kṣattur ekasya bhoktavyam iti me dhīyate matiḥ
5.89.33
evam uktvā mahābāhur duryodhanam amarṣaṇam niścakrāma tataḥ śubhrād dhārtarāṣṭraniveśanāt
5.89.34
niryāya ca mahābāhur vāsudevo mahāmanāḥ niveśāya yayau veśma vidurasya mahātmanaḥ
5.89.35
tam abhyagacchad droṇaś ca kṛpo bhīṣmo 'tha bāhlikaḥ kuravaś ca mahābāhuṃ vidurasya gṛhe sthitam
5.89.36
te 'bhigamyābruvaṃs tatra kuravo madhusūdanam nivedayāmo vārṣṇeya saratnāṃs te gṛhānvayam
5.89.37
tān uvāca mahātejāḥ kauravān madhusūdanaḥ sarve bhavanto gacchantu sarvā me 'pacitiḥ kṛtā
5.89.38
yāteṣu kuruṣu kṣattā dāśārham aparājitam abhyarcayām āsa tadā sarvakāmaiḥ prayatnavān
5.89.39
tataḥ kṣattānnapānāni śucīni guṇavanti ca upāharad anekāni keśavāya mahātmane
5.89.40
tair tarpayitvā prathamaṃ brāhmaṇān madhusūdanaḥ vedavidbhyo dadau kṛṣṇaḥ paramadraviṇāny api
5.89.41
tato 'nuyāyibhiḥ sārdhaṃ marudbhir iva vāsavaḥ vidurānnāni bubhuje śucīni guṇavanti ca
5.90.1
vaiśaṃpāyana uvāca taṃ bhuktavantam āśvastaṃ niśāyāṃ viduro 'bravīt nedaṃ samyag vyavasitaṃ keśavāgamanaṃ tava
5.90.2
arthadharmātigo mūḍhaḥ saṃrambhī ca janārdana mānaghno mānakāmaś ca vṛddhānāṃ śāsanātigaḥ
5.90.3
dharmaśāstrātigo mando durātmā pragrahaṃ gataḥ aneyaḥ śreyasāṃ pāpo dhārtarāṣṭro janārdana
5.90.4
kāmātmā prājñamānī ca mitradhruk sarvaśaṅkitaḥ akartā cākṛtajñaś ca tyaktadharmaḥ priyānṛtaḥ
5.90.5
etaiś cānyaiś ca bahubhir doṣair eṣa samanvitaḥ tvayocyamānaḥ śreyo 'pi saṃrambhān na grahīṣyati
5.90.6
senāsamudayaṃ dṛṣṭvā pārthivaṃ madhusūdana kṛtārthaṃ manyate bāla ātmānam avicakṣaṇaḥ
5.90.7
ekaḥ karṇaḥ parāñ jetuṃ samartha iti niścitam dhārtarāṣṭrasya durbuddheḥ sa śamaṃ nopayāsyati
5.90.8
bhīṣme droṇe kṛpe karṇe droṇaputre jayadrathe bhūyasīṃ vartate vṛttiṃ na śame kurute manaḥ
5.90.9
niścitaṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ sakarṇānāṃ janārdana bhīṣmadroṇakṛpān pārthā na śaktāḥ prativīkṣitum
5.90.10
saṃvic ca dhārtarāṣṭrāṇāṃ sarveṣām eva keśava śame prayatamānasya tava saubhrātrakāṅkṣiṇaḥ
5.90.11
na pāṇḍavānām asmābhiḥ pratideyaṃ yathocitam iti vyavasitās teṣu vacanaṃ syān nirarthakam
5.90.12
yatra sūktaṃ duruktaṃ ca samaṃ syān madhusūdana na tatra pralapet prājño badhireṣv iva gāyanaḥ
5.90.13
avijānatsu mūḍheṣu nirmaryādeṣu mādhava na tvaṃ vākyaṃ bruvan yuktaś cāṇḍāleṣu dvijo yathā
5.90.14
so 'yaṃ balastho mūḍhaś ca na kariṣyati te vacaḥ tasmin nirarthakaṃ vākyam uktaṃ saṃpatsyate tava
5.90.15
teṣāṃ samupaviṣṭānāṃ sarveṣāṃ pāpacetasām tava madhyāvataraṇaṃ mama kṛṣṇa na rocate
5.90.16
durbuddhīnām aśiṣṭānāṃ bahūnāṃ pāpacetasām pratīpaṃ vacanaṃ madhye tava kṛṣṇa na rocate
5.90.17
anupāsitavṛddhatvāc chriyā mohāc ca darpitaḥ vayodarpād amarṣāc ca na te śreyo grahīṣyati
5.90.18
balaṃ balavad apy asya yadi vakṣyasi mādhava tvayy asya mahatī śaṅkā na kariṣyati te vacaḥ
5.90.19
nedam adya yudhā śakyam indreṇāpi sahāmaraiḥ iti vyavasitāḥ sarve dhārtarāṣṭrā janārdana
5.90.20
teṣv evam upapanneṣu kāmakrodhānuvartiṣu samartham api te vākyam asamarthaṃ bhaviṣyati
5.90.21
madhye tiṣṭhan hastyanīkasya mando; rathāśvayuktasya balasya mūḍhaḥ duryodhano manyate vītamanyuḥ; kṛtsnā mayeyaṃ pṛthivī jiteti
5.90.22
āśaṃsate dhṛtarāṣṭrasya putro; mahārājyam asapatnaṃ pṛthivyām tasmiñ śamaḥ kevalo nopalabhyo; baddhaṃ santam āgataṃ manyate 'rtham
5.90.23
paryasteyaṃ pṛthivī kālapakvā; duryodhanārthe pāṇḍavān yoddhukāmāḥ samāgatāḥ sarvayodhāḥ pṛthivyāṃ; rājānaś ca kṣitipālaiḥ sametāḥ
5.90.24
sarve caite kṛtavairāḥ purastāt; tvayā rājāno hṛtasārāś ca kṛṣṇa tavodvegāt saṃśritā dhārtarāṣṭrān; susaṃhatāḥ saha karṇena vīrāḥ
5.90.25
tyaktātmānaḥ saha duryodhanena; sṛṣṭā yoddhuṃ pāṇḍavān sarvayodhāḥ teṣāṃ madhye praviśethā yadi tvaṃ; na tan mataṃ mama dāśārha vīra
5.90.26
teṣāṃ samupaviṣṭānāṃ bahūnāṃ duṣṭacetasām kathaṃ madhyaṃ prapadyethāḥ śatrūṇāṃ śatrukarśana
5.90.27
sarvathā tvaṃ mahābāho devair api durutsahaḥ prabhāvaṃ pauruṣaṃ buddhiṃ jānāmi tava śatruhan
5.90.28
yā me prītiḥ pāṇḍaveṣu bhūyaḥ sā tvayi mādhava premṇā ca bahumānāc ca sauhṛdāc ca bravīmy aham
5.91.1
bhagavān uvāca yathā brūyān mahāprājño yathā brūyād vicakṣaṇaḥ yathā vācyas tvadvidhena suhṛdā madvidhaḥ suhṛt
5.91.2
dharmārthayuktaṃ tathyaṃ ca yathā tvayy upapadyate tathā vacanam ukto 'smi tvayaitat pitṛmātṛvat
5.91.3
satyaṃ prāptaṃ ca yuktaṃ cāpy evam eva yathāttha mām śṛṇuṣvāgamane hetuṃ vidurāvahito bhava
5.91.4
daurātmyaṃ dhārtarāṣṭrasya kṣatriyāṇāṃ ca vairitām sarvam etad ahaṃ jānan kṣattaḥ prāpto 'dya kauravān
5.91.5
paryastāṃ pṛthivīṃ sarvāṃ sāśvāṃ sarathakuñjarām yo mocayen mṛtyupāśāt prāpnuyād dharmam uttamam
5.91.6
dharmakāryaṃ yatañ śaktyā na cec chaknoti mānavaḥ prāpto bhavati tat puṇyam atra me nāsti saṃśayaḥ
5.91.7
manasā cintayan pāpaṃ karmaṇā nābhirocayan na prāpnoti phalaṃ tasya evaṃ dharmavido viduḥ
5.91.8
so 'haṃ yatiṣye praśamaṃ kṣattaḥ kartum amāyayā kurūṇāṃ sṛñjayānāṃ ca saṃgrāme vinaśiṣyatām
5.91.9
seyam āpan mahāghorā kuruṣv eva samutthitā karṇaduryodhanakṛtā sarve hy ete tadanvayāḥ
5.91.10
vyasanaiḥ kliśyamānaṃ hi yo mitraṃ nābhipadyate anunīya yathāśakti taṃ nṛśaṃsaṃ vidur budhāḥ
5.91.11
ā keśagrahaṇān mitram akāryāt saṃnivartayan avācyaḥ kasya cid bhavati kṛtayatno yathābalam
5.91.12
tat samarthaṃ śubhaṃ vākyaṃ dharmārthasahitaṃ hitam dhārtarāṣṭraḥ sahāmātyo grahītuṃ vidurārhati
5.91.13
hitaṃ hi dhārtarāṣṭrāṇāṃ pāṇḍavānāṃ tathaiva ca pṛthivyāṃ kṣatriyāṇāṃ ca yatiṣye 'ham amāyayā
5.91.14
hite prayatamānaṃ māṃ śaṅked duryodhano yadi hṛdayasya ca me prītir ānṛṇyaṃ ca bhaviṣyati
5.91.15
jñātīnāṃ hi mitho bhede yan mitraṃ nābhipadyate sarvayatnena madhyasthaṃ na tan mitraṃ vidur budhāḥ
5.91.16
na māṃ brūyur adharmajñā mūḍhā asuhṛdas tathā śakto nāvārayat kṛṣṇaḥ saṃrabdhān kurupāṇḍavān
5.91.17
ubhayoḥ sādhayann artham aham āgata ity uta tatra yatnam ahaṃ kṛtvā gaccheyaṃ nṛṣv avācyatām
5.91.18
mama dharmārthayuktaṃ hi śrutvā vākyam anāmayam na ced ādāsyate bālo diṣṭasya vaśam eṣyati
5.91.19
ahāpayan pāṇḍavārthaṃ yathāvac; chamaṃ kurūṇāṃ yadi cācareyam puṇyaṃ ca me syāc caritaṃ mahārthaṃ; mucyeraṃś ca kuravo mṛtyupāśāt
5.91.20
api vācaṃ bhāṣamāṇasya kāvyāṃ; dharmārāmām arthavatīm ahiṃsrām avekṣeran dhārtarāṣṭrāḥ samarthāṃ; māṃ ca prāptaṃ kuravaḥ pūjayeyuḥ
5.91.21
na cāpi mama paryāptāḥ sahitāḥ sarvapārthivāḥ kruddhasya pramukhe sthātuṃ siṃhasyevetare mṛgāḥ
5.91.22
vaiśaṃpāyana uvāca ity evam uktvā vacanaṃ vṛṣṇīnām ṛṣabhas tadā śayane sukhasaṃsparśe śiśye yadusukhāvahaḥ
5.92.1
vaiśaṃpāyana uvāca tathā kathayator eva tayor buddhimatos tadā śivā nakṣatrasaṃpannā sā vyatīyāya śarvarī
5.92.2
dharmārthakāmayuktāś ca vicitrārthapadākṣarāḥ śṛṇvato vividhā vāco vidurasya mahātmanaḥ
5.92.3
kathābhir anurūpābhiḥ kṛṣṇasyāmitatejasaḥ akāmasyeva kṛṣṇasya sā vyatīyāya śarvarī
5.92.4
tatas tu svarasaṃpannā bahavaḥ sūtamāgadhāḥ śaṅkhadundubhinirghoṣaiḥ keśavaṃ pratyabodhayan
5.92.5
tata utthāya dāśārha ṛṣabhaḥ sarvasātvatām sarvam āvaśyakaṃ cakre prātaḥkāryaṃ janārdanaḥ
5.92.6
kṛtodakāryajapyaḥ sa hutāgniḥ samalaṃkṛtaḥ tata ādityam udyantam upātiṣṭhata mādhavaḥ
5.92.7
atha duryodhanaḥ kṛṣṇaṃ śakuniś cāpi saubalaḥ saṃdhyāṃ tiṣṭhantam abhyetya dāśārham aparājitam
5.92.8
ācakṣetāṃ tu kṛṣṇasya dhṛtarāṣṭraṃ sabhāgatam kurūṃś ca bhīṣmapramukhān rājñaḥ sarvāṃś ca pārthivān
5.92.9
tvām arthayante govinda divi śakram ivāmarāḥ tāv abhyanandad govindaḥ sāmnā paramavalgunā
5.92.10
tato vimala āditye brāhmaṇebhyo janārdanaḥ dadau hiraṇyaṃ vāsāṃsi gāś cāśvāṃś ca paraṃtapaḥ
5.92.11
visṛṣṭavantaṃ ratnāni dāśārham aparājitam tiṣṭhantam upasaṃgamya vavande sārathis tadā
5.92.12
tam upasthitam ājñāya rathaṃ divyaṃ mahāmanāḥ mahābhraghananirghoṣaṃ sarvaratnavibhūṣitam
5.92.13
agniṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā brāhmaṇāṃś ca janārdanaḥ kaustubhaṃ maṇim āmucya śriyā paramayā jvalan
5.92.14
kurubhiḥ saṃvṛtaḥ kṛṣṇo vṛṣṇibhiś cābhirakṣitaḥ ātiṣṭhata rathaṃ śauriḥ sarvayādavanandanaḥ
5.92.15
anvāruroha dāśārhaṃ viduraḥ sarvadharmavit sarvaprāṇabhṛtāṃ śreṣṭhaṃ sarvadharmabhṛtāṃ varam
5.92.16
tato duryodhanaḥ kṛṣṇaṃ śakuniś cāpi saubalaḥ dvitīyena rathenainam anvayātāṃ paraṃtapam
5.92.17
sātyakiḥ kṛtavarmā ca vṛṣṇīnāṃ ca mahārathāḥ pṛṣṭhato 'nuyayuḥ kṛṣṇaṃ rathair aśvair gajair api
5.92.18
teṣāṃ hemapariṣkārā yuktāḥ paramavājibhiḥ gacchatāṃ ghoṣiṇaś citrāś cāru babhrājire rathāḥ
5.92.19
saṃmṛṣṭasaṃsiktarajaḥ pratipede mahāpatham rājarṣicaritaṃ kāle kṛṣṇo dhīmāñ śriyā jvalan
5.92.20
tataḥ prayāte dāśārhe prāvādyantaikapuṣkarāḥ śaṅkhāś ca dadhmire tatra vādyāny anyāni yāni ca
5.92.21
pravīrāḥ sarvalokasya yuvānaḥ siṃhavikramāḥ parivārya rathaṃ śaurer agacchanta paraṃtapāḥ
5.92.22
tato 'nye bahusāhasrā vicitrādbhutavāsasaḥ asiprāsāyudhadharāḥ kṛṣṇasyāsan puraḥsarāḥ
5.92.23
gajāḥ paraḥśatās tatra varāś cāśvāḥ sahasraśaḥ prayāntam anvayur vīraṃ dāśārham aparājitam
5.92.24
puraṃ kurūṇāṃ saṃvṛttaṃ draṣṭukāmaṃ janārdanam savṛddhabālaṃ sastrīkaṃ rathyāgatam ariṃdamam
5.92.25
vedikāpāśritābhiś ca samākrāntāny anekaśaḥ pracalantīva bhāreṇa yoṣidbhir bhavanāny uta
5.92.26
saṃpūjyamānaḥ kurubhiḥ saṃśṛṇvan vividhāḥ kathāḥ yathārhaṃ pratisatkurvan prekṣamāṇaḥ śanair yayau
5.92.27
tataḥ sabhāṃ samāsādya keśavasyānuyāyinaḥ saśaṅkhair veṇunirghoṣair diśaḥ sarvā vyanādayan
5.92.28
tataḥ sā samitiḥ sarvā rājñām amitatejasām saṃprākampata harṣeṇa kṛṣṇāgamanakāṅkṣayā
5.92.29
tato 'bhyāśagate kṛṣṇe samahṛṣyan narādhipāḥ śrutvā taṃ rathanirghoṣaṃ parjanyaninadopamam
5.92.30
āsādya tu sabhādvāram ṛṣabhaḥ sarvasātvatām avatīrya rathāc chauriḥ kailāsaśikharopamāt
5.92.31
nagameghapratīkāśāṃ jvalantīm iva tejasā mahendrasadanaprakhyāṃ praviveśa sabhāṃ tataḥ
5.92.32
pāṇau gṛhītvā viduraṃ sātyakiṃ ca mahāyaśāḥ jyotīṃṣy ādityavad rājan kurūn pracchādayañ śriyā
5.92.33
agrato vāsudevasya karṇaduryodhanāv ubhau vṛṣṇayaḥ kṛtavarmā ca āsan kṛṣṇasya pṛṣṭhataḥ
5.92.34
dhṛtarāṣṭraṃ puraskṛtya bhīṣmadroṇādayas tataḥ āsanebhyo 'calan sarve pūjayanto janārdanam
5.92.35
abhyāgacchati dāśārhe prajñācakṣur mahāmanāḥ sahaiva bhīṣmadroṇābhyām udatiṣṭhan mahāyaśāḥ
5.92.36
uttiṣṭhati mahārāje dhṛtarāṣṭre janeśvare tāni rājasahasrāṇi samuttasthuḥ samantataḥ
5.92.37
āsanaṃ sarvatobhadraṃ jāmbūnadapariṣkṛtam kṛṣṇārthe kalpitaṃ tatra dhṛtarāṣṭrasya śāsanāt
5.92.38
smayamānas tu rājānaṃ bhīṣmadroṇau ca mādhavaḥ abhyabhāṣata dharmātmā rājñaś cānyān yathāvayaḥ
5.92.39
tatra keśavam ānarcuḥ samyag abhyāgataṃ sabhām rājānaḥ pārthivāḥ sarve kuravaś ca janārdanam
5.92.40
tatra tiṣṭhan sa dāśārho rājamadhye paraṃtapaḥ apaśyad antarikṣasthān ṛṣīn parapuraṃjayaḥ
5.92.41
tatas tān abhisaṃprekṣya nāradapramukhān ṛṣīn abhyabhāṣata dāśārho bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ śanaiḥ
5.92.42
pārthivīṃ samitiṃ draṣṭum ṛṣayo 'bhyāgatā nṛpa nimantryantām āsanaiś ca satkāreṇa ca bhūyasā
5.92.43
naiteṣv anupaviṣṭeṣu śakyaṃ kena cid āsitum pūjā prayujyatām āśu munīnāṃ bhāvitātmanām
5.92.44
ṛṣīñ śāṃtanavo dṛṣṭvā sabhādvāram upasthitān tvaramāṇas tato bhṛtyān āsanānīty acodayat
5.92.45
āsanāny atha mṛṣṭāni mahānti vipulāni ca maṇikāñcanacitrāṇi samājahrus tatas tataḥ
5.92.46
teṣu tatropaviṣṭeṣu gṛhītārgheṣu bhārata niṣasādāsane kṛṣṇo rājānaś ca yathāsanam
5.92.47
duḥśāsanaḥ sātyakaye dadāv āsanam uttamam viviṃśatir dadau pīṭhaṃ kāñcanaṃ kṛtavarmaṇe
5.92.48
avidūre 'tha kṛṣṇasya karṇaduryodhanāv ubhau ekāsane mahātmānau niṣīdatur amarṣaṇau
5.92.49
gāndhārarājaḥ śakunir gāndhārair abhirakṣitaḥ niṣasādāsane rājā sahaputro viśāṃ pate
5.92.50
viduro maṇipīṭhe tu śuklaspardhyājinottare saṃspṛśann āsanaṃ śaurer mahāmatir upāviśat
5.92.51
cirasya dṛṣṭvā dāśārhaṃ rājānaḥ sarvapārthivāḥ amṛtasyeva nātṛpyan prekṣamāṇā janārdanam
5.92.52
atasīpuṣpasaṃkāśaḥ pītavāsā janārdanaḥ vyabhrājata sabhāmadhye hemnīvopahito maṇiḥ
5.92.53
tatas tūṣṇīṃ sarvam āsīd govindagatamānasam na tatra kaś cit kiṃ cid dhi vyājahāra pumān kva cit
5.93.1
vaiśaṃpāyana uvāca teṣv āsīneṣu sarveṣu tūṣṇīṃbhūteṣu rājasu vākyam abhyādade kṛṣṇaḥ sudaṃṣṭro dundubhisvanaḥ
5.93.2
jīmūta iva gharmānte sarvāṃ saṃśrāvayan sabhām dhṛtarāṣṭram abhiprekṣya samabhāṣata mādhavaḥ
5.93.3
kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca śamaḥ syād iti bhārata aprayatnena vīrāṇām etad yatitum āgataḥ
5.93.4
rājan nānyat pravaktavyaṃ tava niḥśreyasaṃ vacaḥ viditaṃ hy eva te sarvaṃ veditavyam ariṃdama
5.93.5
idam adya kulaṃ śreṣṭhaṃ sarvarājasu pārthiva śrutavṛttopasaṃpannaṃ sarvaiḥ samuditaṃ guṇaiḥ
5.93.6
kṛpānukampā kāruṇyam ānṛśaṃsyaṃ ca bhārata tathārjavaṃ kṣamā satyaṃ kuruṣv etad viśiṣyate
5.93.7
tasminn evaṃvidhe rājan kule mahati tiṣṭhati tvannimittaṃ viśeṣeṇa neha yuktam asāṃpratam
5.93.8
tvaṃ hi vārayitā śreṣṭhaḥ kurūṇāṃ kurusattama mithyā pracaratāṃ tāta bāhyeṣv ābhyantareṣu ca
5.93.9
te putrās tava kauravya duryodhanapurogamāḥ dharmārthau pṛṣṭhataḥ kṛtvā pracaranti nṛśaṃsavat
5.93.10
aśiṣṭā gatamaryādā lobhena hṛtacetasaḥ sveṣu bandhuṣu mukhyeṣu tad vettha bharatarṣabha
5.93.11
seyam āpan mahāghorā kuruṣv eva samutthitā upekṣyamāṇā kauravya pṛthivīṃ ghātayiṣyati
5.93.12
śakyā ceyaṃ śamayituṃ tvaṃ ced icchasi bhārata na duṣkaro hy atra śamo mato me bharatarṣabha
5.93.13
tvayy adhīnaḥ śamo rājan mayi caiva viśāṃ pate putrān sthāpaya kauravya sthāpayiṣyāmy ahaṃ parān
5.93.14
ājñā tava hi rājendra kāryā putraiḥ sahānvayaiḥ hitaṃ balavad apy eṣāṃ tiṣṭhatāṃ tava śāsane
5.93.15
tava caiva hitaṃ rājan pāṇḍavānām atho hitam śame prayatamānasya mama śāsanakāṅkṣiṇām
5.93.16
svayaṃ niṣkalam ālakṣya saṃvidhatsva viśāṃ pate sahabhūtās tu bharatās tavaiva syur janeśvara
5.93.17
dharmārthayos tiṣṭha rājan pāṇḍavair abhirakṣitaḥ na hi śakyās tathābhūtā yatnād api narādhipa
5.93.18
na hi tvāṃ pāṇḍavair jetuṃ rakṣyamāṇaṃ mahātmabhiḥ indro 'pi devaiḥ sahitaḥ prasaheta kuto nṛpāḥ
5.93.19
yatra bhīṣmaś ca droṇaś ca kṛpaḥ karṇo viviṃśatiḥ aśvatthāmā vikarṇaś ca somadatto 'tha bāhlikaḥ
5.93.20
saindhavaś ca kaliṅgaś ca kāmbojaś ca sudakṣiṇaḥ yudhiṣṭhiro bhīmasenaḥ savyasācī yamau tathā
5.93.21
sātyakiś ca mahātejā yuyutsuś ca mahārathaḥ ko nu tān viparītātmā yudhyeta bharatarṣabha
5.93.22
lokasyeśvaratāṃ bhūyaḥ śatrubhiś cāpradhṛṣyatām prāpsyasi tvam amitraghna sahitaḥ kurupāṇḍavaiḥ
5.93.23
tasya te pṛthivīpālās tvatsamāḥ pṛthivīpate śreyāṃsaś caiva rājānaḥ saṃdhāsyante paraṃtapa
5.93.24
sa tvaṃ putraiś ca pautraiś ca bhrātṛbhiḥ pitṛbhis tathā suhṛdbhiḥ sarvato guptaḥ sukhaṃ śakṣyasi jīvitum
5.93.25
etān eva purodhāya satkṛtya ca yathā purā akhilāṃ bhokṣyase sarvāṃ pṛthivīṃ pṛthivīpate
5.93.26
etair hi sahitaḥ sarvaiḥ pāṇḍavaiḥ svaiś ca bhārata anyān vijeṣyase śatrūn eṣa svārthas tavākhilaḥ
5.93.27
tair evopārjitāṃ bhūmiṃ bhokṣyase ca paraṃtapa yadi saṃpatsyase putraiḥ sahāmātyair narādhipa
5.93.28
saṃyuge vai mahārāja dṛśyate sumahān kṣayaḥ kṣaye cobhayato rājan kaṃ dharmam anupaśyasi
5.93.29
pāṇḍavair nihataiḥ saṃkhye putrair vāpi mahābalaiḥ yad vindethāḥ sukhaṃ rājaṃs tad brūhi bharatarṣabha
5.93.30
śūrāś ca hi kṛtāstrāś ca sarve yuddhābhikāṅkṣiṇaḥ pāṇḍavās tāvakāś caiva tān rakṣa mahato bhayāt
5.93.31
na paśyema kurūn sarvān pāṇḍavāṃś caiva saṃyuge kṣīṇān ubhayataḥ śūrān rathebhyo rathibhir hatān
5.93.32
samavetāḥ pṛthivyāṃ hi rājāno rājasattama amarṣavaśam āpannā nāśayeyur imāḥ prajāḥ
5.93.33
trāhi rājann imaṃ lokaṃ na naśyeyur imāḥ prajāḥ tvayi prakṛtim āpanne śeṣaṃ syāt kurunandana
5.93.34
śuklā vadānyā hrīmanta āryāḥ puṇyābhijātayaḥ anyonyasacivā rājaṃs tān pāhi mahato bhayāt
5.93.35
śiveneme bhūmipālāḥ samāgamya parasparam saha bhuktvā ca pītvā ca pratiyāntu yathāgṛham
5.93.36
suvāsasaḥ sragviṇaś ca satkṛtya bharatarṣabha amarṣāṃś ca nirākṛtya vairāṇi ca paraṃtapa
5.93.37
hārdaṃ yat pāṇḍaveṣv āsīt prāpte 'sminn āyuṣaḥ kṣaye tad eva te bhavatv adya śaśvac ca bharatarṣabha
5.93.38
bālā vihīnāḥ pitrā te tvayaiva parivardhitāḥ tān pālaya yathānyāyaṃ putrāṃś ca bharatarṣabha
5.93.39
bhavataiva hi rakṣyās te vyasaneṣu viśeṣataḥ mā te dharmas tathaivārtho naśyeta bharatarṣabha
5.93.40
āhus tvāṃ pāṇḍavā rājann abhivādya prasādya ca bhavataḥ śāsanād duḥkham anubhūtaṃ sahānugaiḥ
5.93.41
dvādaśemāni varṣāṇi vane nirvyuṣitāni naḥ trayodaśaṃ tathājñātaiḥ sajane parivatsaram
5.93.42
sthātā naḥ samaye tasmin piteti kṛtaniścayāḥ nāhāsma samayaṃ tāta tac ca no brāhmaṇā viduḥ
5.93.43
tasmin naḥ samaye tiṣṭha sthitānāṃ bharatarṣabha nityaṃ saṃkleśitā rājan svarājyāṃśaṃ labhemahi
5.93.44
tvaṃ dharmam arthaṃ yuñjānaḥ samyaṅ nas trātum arhasi gurutvaṃ bhavati prekṣya bahūn kleśāṃs titikṣmahe
5.93.45
sa bhavān mātṛpitṛvad asmāsu pratipadyatām guror garīyasī vṛttir yā ca śiṣyasya bhārata
5.93.46
pitrā sthāpayitavyā hi vayam utpatham āsthitāḥ saṃsthāpaya pathiṣv asmāṃs tiṣṭha rājan svavartmani
5.93.47
āhuś cemāṃ pariṣadaṃ putrās te bharatarṣabha dharmajñeṣu sabhāsatsu neha yuktam asāṃpratam
5.93.48
yatra dharmo hy adharmeṇa satyaṃ yatrānṛtena ca hanyate prekṣamāṇānāṃ hatās tatra sabhāsadaḥ
5.93.49
viddho dharmo hy adharmeṇa sabhāṃ yatra prapadyate na cāsya śalyaṃ kṛntanti viddhās tatra sabhāsadaḥ dharma etān ārujati yathā nady anukūlajān
5.93.50
ye dharmam anupaśyantas tūṣṇīṃ dhyāyanta āsate te satyam āhur dharmaṃ ca nyāyyaṃ ca bharatarṣabha
5.93.51
śakyaṃ kim anyad vaktuṃ te dānād anyaj janeśvara bruvantu vā mahīpālāḥ sabhāyāṃ ye samāsate dharmārthau saṃpradhāryaiva yadi satyaṃ bravīmy aham
5.93.52
pramuñcemān mṛtyupāśāt kṣatriyān kṣatriyarṣabha praśāmya bharataśreṣṭha mā manyuvaśam anvagāḥ
5.93.53
pitryaṃ tebhyaḥ pradāyāṃśaṃ pāṇḍavebhyo yathocitam tataḥ saputraḥ siddhārthaḥ bhuṅkṣva bhogān paraṃtapa
5.93.54
ajātaśatruṃ jānīṣe sthitaṃ dharme satāṃ sadā saputre tvayi vṛttiṃ ca vartate yāṃ narādhipa
5.93.55
dāhitaś ca nirastaś ca tvām evopāśritaḥ punaḥ indraprasthaṃ tvayaivāsau saputreṇa vivāsitaḥ
5.93.56
sa tatra nivasan sarvān vaśam ānīya pārthivān tvanmukhān akarod rājan na ca tvām atyavartata
5.93.57
tasyaivaṃ vartamānasya saubalena jihīrṣatā rāṣṭrāṇi dhanadhānyaṃ ca prayuktaḥ paramopadhiḥ
5.93.58
sa tām avasthāṃ saṃprāpya kṛṣṇāṃ prekṣya sabhāgatām kṣatradharmād ameyātmā nākampata yudhiṣṭhiraḥ
5.93.59
ahaṃ tu tava teṣāṃ ca śreya icchāmi bhārata dharmād arthāt sukhāc caiva mā rājan nīnaśaḥ prajāḥ
5.93.60
anartham arthaṃ manvānā arthaṃ vānartham ātmanaḥ lobhe 'tiprasṛtān putrān nigṛhṇīṣva viśāṃ pate
5.93.61
sthitāḥ śuśrūṣituṃ pārthāḥ sthitā yoddhum ariṃdamāḥ yat te pathyatamaṃ rājaṃs tasmiṃs tiṣṭha paraṃtapa
5.93.62
tad vākyaṃ pārthivāḥ sarve hṛdayaiḥ samapūjayan na tatra kaś cid vaktuṃ hi vācaṃ prākrāmad agrataḥ
5.94.1
vaiśaṃpāyana uvāca tasminn abhihite vākye keśavena mahātmanā stimitā hṛṣṭaromāṇa āsan sarve sabhāsadaḥ
5.94.2
kaḥ svid uttaram etasmād vaktum utsahate pumān iti sarve manobhis te cintayanti sma pārthivāḥ
5.94.3
tathā teṣu ca sarveṣu tūṣṇīṃbhūteṣu rājasu jāmadagnya idaṃ vākyam abravīt kurusaṃsadi
5.94.4
imām ekopamāṃ rājañ śṛṇu satyām aśaṅkitaḥ tāṃ śrutvā śreya ādatsva yadi sādhv iti manyase
5.94.5
rājā dambhodbhavo nāma sārvabhaumaḥ purābhavat akhilāṃ bubhuje sarvāṃ pṛthivīm iti naḥ śrutam
5.94.6
sa sma nityaṃ niśāpāye prātar utthāya vīryavān brāhmaṇān kṣatriyāṃś caiva pṛcchann āste mahārathaḥ
5.94.7
asti kaś cid viśiṣṭo vā madvidho vā bhaved yudhi śūdro vaiśyaḥ kṣatriyo vā brāhmaṇo vāpi śastrabhṛt
5.94.8
iti bruvann anvacarat sa rājā pṛthivīm imām darpeṇa mahatā mattaḥ kaṃ cid anyam acintayan
5.94.9
taṃ sma vaidyā akṛpaṇā brāhmaṇāḥ sarvato 'bhayāḥ pratyaṣedhanta rājānaṃ ślāghamānaṃ punaḥ punaḥ
5.94.10
pratiṣidhyamāno 'py asakṛt pṛcchaty eva sa vai dvijān abhimānī śriyā mattas tam ūcur brāhmaṇās tadā
5.94.11
tapasvino mahātmāno vedavratasamanvitāḥ udīryamāṇaṃ rājānaṃ krodhadīptā dvijātayaḥ
5.94.12
anekajananaṃ sakhyaṃ yayoḥ puruṣasiṃhayoḥ tayos tvaṃ na samo rājan bhavitāsi kadā cana
5.94.13
evam uktaḥ sa rājā tu punaḥ papraccha tān dvijān kva tau vīrau kvajanmānau kiṃkarmāṇau ca kau ca tau
5.94.14
brāhmaṇā ūcuḥ naro nārāyaṇaś caiva tāpasāv iti naḥ śrutam āyātau mānuṣe loke tābhyāṃ yudhyasva pārthiva
5.94.15
śrūyate tau mahātmānau naranārāyaṇāv ubhau tapo ghoram anirdeśyaṃ tapyete gandhamādane
5.94.16
rāma uvāca sa rājā mahatīṃ senāṃ yojayitvā ṣaḍaṅginīm amṛṣyamāṇaḥ saṃprāyād yatra tāv aparājitau
5.94.17
sa gatvā viṣamaṃ ghoraṃ parvataṃ gandhamādanam mṛgayāṇo 'nvagacchat tau tāpasāv aparājitau
5.94.18
tau dṛṣṭvā kṣutpipāsābhyāṃ kṛśau dhamanisaṃtatau śītavātātapaiś caiva karśitau puruṣottamau abhigamyopasaṃgṛhya paryapṛcchad anāmayam
5.94.19
tam arcitvā mūlaphalair āsanenodakena ca nyamantrayetāṃ rājānaṃ kiṃ kāryaṃ kriyatām iti
5.94.20
dambhodbhava uvāca bāhubhyāṃ me jitā bhūmir nihatāḥ sarvaśatravaḥ bhavadbhyāṃ yuddham ākāṅkṣann upayāto 'smi parvatam ātithyaṃ dīyatām etat kāṅkṣitaṃ me ciraṃ prati
5.94.21
naranārāyaṇāv ūcatuḥ apetakrodhalobho 'yam āśramo rājasattama na hy asminn āśrame yuddhaṃ kutaḥ śastraṃ kuto 'nṛjuḥ anyatra yuddham ākāṅkṣva bahavaḥ kṣatriyāḥ kṣitau
5.94.22
rāma uvāca ucyamānas tathāpi sma bhūya evābhyabhāṣata punaḥ punaḥ kṣamyamāṇaḥ sāntvyamānaś ca bhārata dambhodbhavo yuddham icchann āhvayaty eva tāpasau
5.94.23
tato naras tv iṣīkāṇāṃ muṣṭim ādāya kaurava abravīd ehi yudhyasva yuddhakāmuka kṣatriya
5.94.24
sarvaśastrāṇi cādatsva yojayasva ca vāhinīm ahaṃ hi te vineṣyāmi yuddhaśraddhām itaḥ param
5.94.25
dambhodbhava uvāca yady etad astram asmāsu yuktaṃ tāpasa manyase etenāpi tvayā yotsye yuddhārthī hy aham āgataḥ
5.94.26
rāma uvāca ity uktvā śaravarṣeṇa sarvataḥ samavākirat dambhodbhavas tāpasaṃ taṃ jighāṃsuḥ sahasainikaḥ
5.94.27
tasya tān asyato ghorān iṣūn paratanucchidaḥ kadarthīkṛtya sa munir iṣīkābhir apānudat
5.94.28
tato 'smai prāsṛjad ghoram aiṣīkam aparājitaḥ astram apratisaṃdheyaṃ tad adbhutam ivābhavat
5.94.29
teṣām akṣīṇi karṇāṃś ca nastakāṃś caiva māyayā nimittavedhī sa munir iṣīkābhiḥ samarpayat
5.94.30
sa dṛṣṭvā śvetam ākāśam iṣīkābhiḥ samācitam pādayor nyapatad rājā svasti me 'stv iti cābravīt
5.94.31
tam abravīn naro rājañ śaraṇyaḥ śaraṇaiṣiṇām brahmaṇyo bhava dharmātmā mā ca smaivaṃ punaḥ kṛthāḥ
5.94.32
mā ca darpasamāviṣṭaḥ kṣepsīḥ kāṃś cit kadā cana alpīyāṃsaṃ viśiṣṭaṃ vā tat te rājan paraṃ hitam
5.94.33
kṛtaprajño vītalobho nirahaṃkāra ātmavān dāntaḥ kṣānto mṛduḥ kṣemaḥ prajāḥ pālaya pārthiva
5.94.34
anujñātaḥ svasti gaccha maivaṃ bhūyaḥ samācareḥ kuśalaṃ brāhmaṇān pṛccher āvayor vacanād bhṛśam
5.94.35
tato rājā tayoḥ pādāv abhivādya mahātmanoḥ pratyājagāma svapuraṃ dharmaṃ caivācinod bhṛśam
5.94.36
sumahac cāpi tat karma yan nareṇa kṛtaṃ purā tato guṇaiḥ subahubhiḥ śreṣṭho nārāyaṇo 'bhavat
5.94.37
tasmād yāvad dhanuḥśreṣṭhe gāṇḍīve 'straṃ na yujyate tāvat tvaṃ mānam utsṛjya gaccha rājan dhanaṃjayam
5.94.38
kākudīkaṃ śukaṃ nākam akṣisaṃtarjanaṃ tathā saṃtānaṃ nartanaṃ ghoram āsyamodakam aṣṭamam
5.94.39
etair viddhāḥ sarva eva maraṇaṃ yānti mānavāḥ unmattāś ca viceṣṭante naṣṭasaṃjñā vicetasaḥ
5.94.40
svapante ca plavante ca chardayanti ca mānavāḥ mūtrayante ca satataṃ rudanti ca hasanti ca
5.94.41
asaṃkhyeyā guṇāḥ pārthe tadviśiṣṭo janārdanaḥ tvam eva bhūyo jānāsi kuntīputraṃ dhanaṃjayam
5.94.42
naranārāyaṇau yau tau tāv evārjunakeśavau vijānīhi mahārāja pravīrau puruṣarṣabhau
5.94.43
yady etad evaṃ jānāsi na ca mām atiśaṅkase āryāṃ matiṃ samāsthāya śāmya bhārata pāṇḍavaiḥ
5.94.44
atha cen manyase śreyo na me bhedo bhaved iti praśāmya bharataśreṣṭha mā ca yuddhe manaḥ kṛthāḥ
5.94.45
bhavatāṃ ca kuruśreṣṭha kulaṃ bahumataṃ bhuvi tat tathaivāstu bhadraṃ te svārtham evānucintaya
5.95.1
vaiśaṃpāyana uvāca jāmadagnyavacaḥ śrutvā kaṇvo 'pi bhagavān ṛṣiḥ duryodhanam idaṃ vākyam abravīt kurusaṃsadi
5.95.2
akṣayaś cāvyayaś caiva brahmā lokapitāmahaḥ tathaiva bhagavantau tau naranārāyaṇāv ṛṣī
5.95.3
ādityānāṃ hi sarveṣāṃ viṣṇur ekaḥ sanātanaḥ ajayyaś cāvyayaś caiva śāśvataḥ prabhur īśvaraḥ
5.95.4
nimittamaraṇās tv anye candrasūryau mahī jalam vāyur agnis tathākāśaṃ grahās tārāgaṇās tathā
5.95.5
te ca kṣayānte jagato hitvā lokatrayaṃ sadā kṣayaṃ gacchanti vai sarve sṛjyante ca punaḥ punaḥ
5.95.6
muhūrtamaraṇās tv anye mānuṣā mṛgapakṣiṇaḥ tiryagyonyaś ca ye cānye jīvalokacarāḥ smṛtāḥ
5.95.7
bhūyiṣṭhena tu rājānaḥ śriyaṃ bhuktvāyuṣaḥ kṣaye maraṇaṃ pratigacchanti bhoktuṃ sukṛtaduṣkṛtam
5.95.8
sa bhavān dharmaputreṇa śamaṃ kartum ihārhati pāṇḍavāḥ kuravaś caiva pālayantu vasuṃdharām
5.95.9
balavān aham ity eva na mantavyaṃ suyodhana balavanto hi balibhir dṛśyante puruṣarṣabha
5.95.10
na balaṃ balināṃ madhye balaṃ bhavati kaurava balavanto hi te sarve pāṇḍavā devavikramāḥ
5.95.11
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam mātaler dātukāmasya kanyāṃ mṛgayato varam
5.95.12
matas trailokyarājasya mātalir nāma sārathiḥ tasyaikaiva kule kanyā rūpato lokaviśrutā
5.95.13
guṇakeśīti vikhyātā nāmnā sā devarūpiṇī śriyā ca vapuṣā caiva striyo 'nyāḥ sātiricyate
5.95.14
tasyāḥ pradānasamayaṃ mātaliḥ saha bhāryayā jñātvā vimamṛśe rājaṃs tatparaḥ paricintayan
5.95.15
dhik khalv alaghuśīlānām ucchritānāṃ yaśasvinām narāṇām ṛddhasattvānāṃ kule kanyāprarohaṇam
5.95.16
mātuḥ kulaṃ pitṛkulaṃ yatra caiva pradīyate kulatrayaṃ saṃśayitaṃ kurute kanyakā satām
5.95.17
devamānuṣalokau dvau mānasenaiva cakṣuṣā avagāhyaiva vicitau na ca me rocate varaḥ
5.95.18
na devān naiva ditijān na gandharvān na mānuṣān arocayaṃ varakṛte tathaiva bahulān ṛṣīn
5.95.19
bhāryayā tu sa saṃmantrya saha rātrau sudharmayā mātalir nāgalokāya cakāra gamane matim
5.95.20
na me devamanuṣyeṣu guṇakeśyāḥ samo varaḥ rūpato dṛśyate kaś cin nāgeṣu bhavitā dhruvam
5.95.21
ity āmantrya sudharmāṃ sa kṛtvā cābhipradakṣiṇam kanyāṃ śirasy upāghrāya praviveśa mahītalam
5.96.1
kaṇva uvāca mātalis tu vrajan mārge nāradena maharṣiṇā varuṇaṃ gacchatā draṣṭuṃ samāgacchad yadṛcchayā
5.96.2
nārado 'thābravīd enaṃ kva bhavān gantum udyataḥ svena vā sūta kāryeṇa śāsanād vā śatakratoḥ
5.96.3
mātalir nāradenaivaṃ saṃpṛṣṭaḥ pathi gacchatā yathāvat sarvam ācaṣṭa svakāryaṃ varuṇaṃ prati
5.96.4
tam uvācātha sa munir gacchāvaḥ sahitāv iti salileśadidṛkṣārtham aham apy udyato divaḥ
5.96.5
ahaṃ te sarvam ākhyāsye darśayan vasudhātalam dṛṣṭvā tatra varaṃ kaṃ cid rocayiṣyāva mātale
5.96.6
avagāhya tato bhūmim ubhau mātalināradau dadṛśāte mahātmānau lokapālam apāṃ patim
5.96.7
tatra devarṣisadṛśīṃ pūjāṃ prāpa sa nāradaḥ mahendrasadṛśīṃ caiva mātaliḥ pratyapadyata
5.96.8
tāv ubhau prītamanasau kāryavattāṃ nivedya ha varuṇenābhyanujñātau nāgalokaṃ viceratuḥ
5.96.9
nāradaḥ sarvabhūtānām antarbhūminivāsinām jānaṃś cakāra vyākhyānaṃ yantuḥ sarvam aśeṣataḥ
5.96.10
nārada uvāca dṛṣṭas te varuṇas tāta putrapautrasamāvṛtaḥ paśyodakapateḥ sthānaṃ sarvatobhadram ṛddhimat
5.96.11
eṣa putro mahāprājño varuṇasyeha gopateḥ eṣa taṃ śīlavṛttena śaucena ca viśiṣyate
5.96.12
eṣo 'sya putro 'bhimataḥ puṣkaraḥ puṣkarekṣaṇaḥ rūpavān darśanīyaś ca somaputryā vṛtaḥ patiḥ
5.96.13
jyotsnākālīti yām āhur dvitīyāṃ rūpataḥ śriyam ādityasyaiva goḥ putro jyeṣṭhaḥ putraḥ kṛtaḥ smṛtaḥ
5.96.14
bhavanaṃ paśya vāruṇyā yad etat sarvakāñcanam yāṃ prāpya suratāṃ prāptāḥ surāḥ surapateḥ sakhe
5.96.15
etāni hṛtarājyānāṃ daiteyānāṃ sma mātale dīpyamānāni dṛśyante sarvapraharaṇāny uta
5.96.16
akṣayāṇi kilaitāni vivartante sma mātale anubhāvaprayuktāni surair avajitāni ha
5.96.17
atra rākṣasajātyaś ca bhūtajātyaś ca mātale divyapraharaṇāś cāsan pūrvadaivatanirmitāḥ
5.96.18
agnir eṣa mahārciṣmāñ jāgarti varuṇahrade vaiṣṇavaṃ cakram āviddhaṃ vidhūmena haviṣmatā
5.96.19
eṣa gāṇḍīmayaś cāpo lokasaṃhārasaṃbhṛtaḥ rakṣyate daivatair nityaṃ yatas tad gāṇḍivaṃ dhanuḥ
5.96.20
eṣa kṛtye samutpanne tat tad dhārayate balam sahasraśatasaṃkhyena prāṇena satataṃ dhruvam
5.96.21
aśāsyān api śāsty eṣa rakṣobandhuṣu rājasu sṛṣṭaḥ prathamajo daṇḍo brahmaṇā brahmavādinā
5.96.22
etac chatraṃ narendrāṇāṃ mahac chakreṇa bhāṣitam putrāḥ salilarājasya dhārayanti mahodayam
5.96.23
etat salilarājasya chatraṃ chatragṛhe sthitam sarvataḥ salilaṃ śītaṃ jīmūta iva varṣati
5.96.24
etac chatrāt paribhraṣṭaṃ salilaṃ somanirmalam tamasā mūrchitaṃ yāti yena nārchati darśanam
5.96.25
bahūny adbhutarūpāṇi draṣṭavyānīha mātale tava kāryoparodhas tu tasmād gacchāva māciram
5.97.1
nārada uvāca etat tu nāgalokasya nābhisthāne sthitaṃ puram pātālam iti vikhyātaṃ daityadānavasevitam
5.97.2
idam adbhiḥ samaṃ prāptā ye ke cid dhruvajaṅgamāḥ praviśanto mahānādaṃ nadanti bhayapīḍitāḥ
5.97.3
atrāsuro 'gniḥ satataṃ dīpyate vāribhojanaḥ vyāpāreṇa dhṛtātmānaṃ nibaddhaṃ samabudhyata
5.97.4
atrāmṛtaṃ suraiḥ pītvā nihitaṃ nihatāribhiḥ ataḥ somasya hāniś ca vṛddhiś caiva pradṛśyate
5.97.5
atra divyaṃ hayaśiraḥ kāle parvaṇi parvaṇi uttiṣṭhati suvarṇābhaṃ vārbhir āpūrayañ jagat
5.97.6
yasmād atra samagrās tāḥ patanti jalamūrtayaḥ tasmāt pātālam ity etat khyāyate puram uttamam
5.97.7
airāvato 'smāt salilaṃ gṛhītvā jagato hitaḥ megheṣv āmuñcate śītaṃ yan mahendraḥ pravarṣati
5.97.8
atra nānāvidhākārās timayo naikarūpiṇaḥ apsu somaprabhāṃ pītvā vasanti jalacāriṇaḥ
5.97.9
atra sūryāṃśubhir bhinnāḥ pātālatalam āśritāḥ mṛtā divasataḥ sūta punar jīvanti te niśi
5.97.10
udaye nityaśaś cātra candramā raśmibhir vṛtaḥ amṛtaṃ spṛśya saṃsparśāt saṃjīvayati dehinaḥ
5.97.11
atra te 'dharmaniratā baddhāḥ kālena pīḍitāḥ daiteyā nivasanti sma vāsavena hṛtaśriyaḥ
5.97.12
atra bhūtapatir nāma sarvabhūtamaheśvaraḥ bhūtaye sarvabhūtānām acarat tapa uttamam
5.97.13
atra govratino viprāḥ svādhyāyāmnāyakarśitāḥ tyaktaprāṇā jitasvargā nivasanti maharṣayaḥ
5.97.14
yatratatraśayo nityaṃ yenakenacidāśitaḥ yenakenacidācchannaḥ sa govrata ihocyate
5.97.15
airāvato nāgarājo vāmanaḥ kumudo 'ñjanaḥ prasūtāḥ supratīkasya vaṃśe vāraṇasattamāḥ
5.97.16
paśya yady atra te kaś cid rocate guṇato varaḥ varayiṣyāva taṃ gatvā yatnam āsthāya mātale
5.97.17
aṇḍam etaj jale nyastaṃ dīpyamānam iva śriyā ā prajānāṃ nisargād vai nodbhidyati na sarpati
5.97.18
nāsya jātiṃ nisargaṃ vā kathyamānaṃ śṛṇomi vai pitaraṃ mātaraṃ vāpi nāsya jānāti kaś cana
5.97.19
ataḥ kila mahān agnir antakāle samutthitaḥ dhakṣyate mātale sarvaṃ trailokyaṃ sacarācaram
5.97.20
kaṇva uvāca mātalis tv abravīc chrutvā nāradasyātha bhāṣitam na me 'tra rocate kaś cid anyato vraja māciram
5.98.1
nārada uvāca hiraṇyapuram ity etat khyātaṃ puravaraṃ mahat daityānāṃ dānavānāṃ ca māyāśatavicāriṇām
5.98.2
analpena prayatnena nirmitaṃ viśvakarmaṇā mayena manasā sṛṭaṃ pātālatalam āśritam
5.98.3
atra māyāsahasrāṇi vikurvāṇā mahaujasaḥ dānavā nivasanti sma śūrā dattavarāḥ purā
5.98.4
naite śakreṇa nānyena varuṇena yamena vā śakyante vaśam ānetuṃ tathaiva dhanadena ca
5.98.5
asurāḥ kālakhañjāś ca tathā viṣṇupadodbhavāḥ nairṛtā yātudhānāś ca brahmavedodbhavāś ca ye
5.98.6
daṃṣṭriṇo bhīmarūpāś ca nivasanty ātmarakṣiṇaḥ māyāvīryopasaṃpannā nivasanty ātmarakṣiṇaḥ
5.98.7
nivātakavacā nāma dānavā yuddhadurmadāḥ jānāsi ca yathā śakro naitāñ śaknoti bādhitum
5.98.8
bahuśo mātale tvaṃ ca tava putraś ca gomukhaḥ nirbhagno devarājaś ca sahaputraḥ śacīpatiḥ
5.98.9
paśya veśmāni raukmāṇi mātale rājatāni ca karmaṇā vidhiyuktena yuktāny upagatāni ca
5.98.10
vaiḍūryaharitānīva pravālarucirāṇi ca arkasphaṭikaśubhrāṇi vajrasārojjvalāni ca
5.98.11
pārthivānīva cābhānti punar nagamayāni ca śailānīva ca dṛśyante tārakāṇīva cāpy uta
5.98.12
sūryarūpāṇi cābhānti dīptāgnisadṛśāni ca maṇijālavicitrāṇi prāṃśūni nibiḍāni ca
5.98.13
naitāni śakyaṃ nirdeṣṭuṃ rūpato dravyatas tathā guṇataś caiva siddhāni pramāṇaguṇavanti ca
5.98.14
ākrīḍān paśya daityānāṃ tathaiva śayanāny uta ratnavanti mahārhāṇi bhājanāny āsanāni ca
5.98.15
jaladābhāṃs tathā śailāṃs toyaprasravaṇānvitān kāmapuṣpaphalāṃś caiva pādapān kāmacāriṇaḥ
5.98.16
mātale kaś cid atrāpi rucitas te varo bhavet atha vānyāṃ diśaṃ bhūmer gacchāva yadi manyase
5.98.17
kaṇva uvāca mātalis tv abravīd enaṃ bhāṣamāṇaṃ tathāvidham devarṣe naiva me kāryaṃ vipriyaṃ tridivaukasām
5.98.18
nityānuṣaktavairā hi bhrātaro devadānavāḥ aripakṣeṇa saṃbandhaṃ rocayiṣyāmy ahaṃ katham
5.98.19
anyatra sādhu gacchāvo draṣṭuṃ nārhāmi dānavān jānāmi tu tathātmānaṃ ditsātmakamalaṃ yathā
5.99.1
nārada uvāca ayaṃ lokaḥ suparṇānāṃ pakṣiṇāṃ pannagāśinām vikrame gamane bhāre naiṣām asti pariśramaḥ
5.99.2
vainateyasutaiḥ sūta ṣaḍbhis tatam idaṃ kulam sumukhena sunāmnā ca sunetreṇa suvarcasā
5.99.3
surūpapakṣirājena subalena ca mātale vardhitāni prasūtyā vai vinatākulakartṛbhiḥ
5.99.4
pakṣirājābhijātyānāṃ sahasrāṇi śatāni ca kaśyapasya tato vaṃśe jātair bhūtivivardhanaiḥ
5.99.5
sarve hy ete śriyā yuktāḥ sarve śrīvatsalakṣaṇāḥ sarve śriyam abhīpsanto dhārayanti balāny uta
5.99.6
karmaṇā kṣatriyāś caite nirghṛṇā bhogibhojinaḥ jñātisaṃkṣayakartṛtvād brāhmaṇyaṃ na labhanti vai
5.99.7
nāmāni caiṣāṃ vakṣyāmi yathā prādhānyataḥ śṛṇu mātale ślāghyam etad dhi kulaṃ viṣṇuparigraham
5.99.8
daivataṃ viṣṇur eteṣāṃ viṣṇur eva parāyaṇam hṛdi caiṣāṃ sadā viṣṇur viṣṇur eva gatiḥ sadā
5.99.9
suvarṇacūḍo nāgāśī dāruṇaś caṇḍatuṇḍakaḥ analaś cānilaś caiva viśālākṣo 'tha kuṇḍalī
5.99.10
kāśyapir dhvajaviṣkambho vainateyo 'tha vāmanaḥ vātavego diśācakṣur nimeṣo nimiṣas tathā
5.99.11
trivāraḥ saptavāraś ca vālmīkir dvīpakas tathā daityadvīpaḥ sariddvīpaḥ sārasaḥ padmakesaraḥ
5.99.12
sumukhaḥ sukhaketuś ca citrabarhas tathānaghaḥ meghakṛt kumudo dakṣaḥ sarpāntaḥ somabhojanaḥ
5.99.13
gurubhāraḥ kapotaś ca sūryanetraś cirāntakaḥ viṣṇudhanvā kumāraś ca paribarho haris tathā
5.99.14
susvaro madhuparkaś ca hemavarṇas tathaiva ca malayo mātariśvā ca niśākaradivākarau
5.99.15
ete pradeśamātreṇa mayoktā garuḍātmajāḥ prādhānyato 'tha yaśasā kīrtitāḥ prāṇataś ca te
5.99.16
yady atra na ruciḥ kā cid ehi gacchāva mātale taṃ nayiṣyāmi deśaṃ tvāṃ ruciṃ yatropalapsyase
5.100.1
nārada uvāca idaṃ rasātalaṃ nāma saptamaṃ pṛthivītalam yatrāste surabhir mātā gavām amṛtasaṃbhavā
5.100.2
kṣarantī satataṃ kṣīraṃ pṛthivīsārasaṃbhavam ṣaṇṇāṃ rasānāṃ sāreṇa rasam ekam anuttamam
5.100.3
amṛtenābhitṛptasya sāram udgirataḥ purā pitāmahasya vadanād udatiṣṭhad aninditā
5.100.4
yasyāḥ kṣīrasya dhārāyā nipatantyā mahītale hradaḥ kṛtaḥ kṣīranidhiḥ pavitraṃ param uttamam
5.100.5
puṣpitasyeva phenasya paryantam anuveṣṭitam pibanto nivasanty atra phenapā munisattamāḥ
5.100.6
phenapā nāma nāmnā te phenāhārāś ca mātale ugre tapasi vartante yeṣāṃ bibhyati devatāḥ
5.100.7
asyāś catasro dhenvo 'nyā dikṣu sarvāsu mātale nivasanti diśāpālyo dhārayantyo diśaḥ smṛtāḥ
5.100.8
pūrvāṃ diśaṃ dhārayate surūpā nāma saurabhī dakṣiṇāṃ haṃsakā nāma dhārayaty aparāṃ diśam
5.100.9
paścimā vāruṇī dik ca dhāryate vai subhadrayā mahānubhāvayā nityaṃ mātale viśvarūpayā
5.100.10
sarvakāmadughā nāma dhenur dhārayate diśam uttarāṃ mātale dharmyāṃ tathailavilasaṃjñitām
5.100.11
āsāṃ tu payasā miśraṃ payo nirmathya sāgare manthānaṃ mandaraṃ kṛtvā devair asurasaṃhitaiḥ
5.100.12
uddhṛtā vāruṇī lakṣmīr amṛtaṃ cāpi mātale uccaiḥśravāś cāśvarājo maṇiratnaṃ ca kaustubham
5.100.13
sudhāhāreṣu ca sudhāṃ svadhābhojiṣu ca svadhām amṛtaṃ cāmṛtāśeṣu surabhiḥ kṣarate payaḥ
5.100.14
atra gāthā purā gītā rasātalanivāsibhiḥ paurāṇī śrūyate loke gīyate yā manīṣibhiḥ
5.100.15
na nāgaloke na svarge na vimāne triviṣṭape parivāsaḥ sukhas tādṛg rasātalatale yathā
5.101.1
nārada uvāca iyaṃ bhogavatī nāma purī vāsukipālitā yādṛśī devarājasya purīvaryāmarāvatī
5.101.2
eṣa śeṣaḥ sthito nāgo yeneyaṃ dhāryate sadā tapasā lokamukhyena prabhāvamahatā mahī
5.101.3
śvetoccayanibhākāro nānāvidhavibhūṣaṇaḥ sahasraṃ dhārayan mūrdhnāṃ jvālājihvo mahābalaḥ
5.101.4
iha nānāvidhākārā nānāvidhavibhūṣaṇāḥ surasāyāḥ sutā nāgā nivasanti gatavyathāḥ
5.101.5
maṇisvastikacakrāṅkāḥ kamaṇḍalukalakṛtāḥ sahasrasaṃkhyā balinaḥ sarve raudrāḥ svabhāvataḥ
5.101.6
sahasraśirasaḥ ke cit ke cit pañcaśatānanāḥ śataśīrṣās tathā ke cit ke cit triśiraso 'pi ca
5.101.7
dvipañcaśirasaḥ ke cit ke cit saptamukhās tathā mahābhogā mahākāyāḥ parvatābhogabhoginaḥ
5.101.8
bahūnīha sahasrāṇi prayutāny arbudāni ca nāgānām ekavaṃśānāṃ yathāśreṣṭhāṃs tu me śṛṇu
5.101.9
vāsukis takṣakaś caiva karkoṭakadhanaṃjayau kālīyo nahuṣaś caiva kambalāśvatarāv ubhau
5.101.10
bāhyakuṇḍo maṇir nāgas tathaivāpūraṇaḥ khagaḥ vāmanaś cailapatraś ca kukuraḥ kukuṇas tathā
5.101.11
āryako nandakaś caiva tathā kalaśapotakau kailāsakaḥ piñjarako nāgaś cairāvatas tathā
5.101.12
sumanomukho dadhimukhaḥ śaṅkho nandopanandakau āptaḥ koṭanakaś caiva śikhī niṣṭhūrikas tathā
5.101.13
tittirir hastibhadraś ca kumudo mālyapiṇḍakaḥ dvau padmau puṇḍarīkaś ca puṣpo mudgaraparṇakaḥ
5.101.14
karavīraḥ pīṭharakaḥ saṃvṛtto vṛtta eva ca piṇḍāro bilvapatraś ca mūṣikādaḥ śirīṣakaḥ
5.101.15
dilīpaḥ śaṅkhaśīrṣaś ca jyotiṣko 'thāparājitaḥ kauravyo dhṛtarāṣṭraś ca kumāraḥ kuśakas tathā
5.101.16
virajā dhāraṇaś caiva subāhur mukharo jayaḥ badhirāndhau vikuṇḍaś ca virasaḥ surasas tathā
5.101.17
ete cānye ca bahavaḥ kaśyapasyātmajāḥ smṛtāḥ mātale paśya yady atra kaś cit te rocate varaḥ
5.101.18
kaṇva uvāca mātalis tv ekam avyagraḥ satataṃ saṃnirīkṣya vai papraccha nāradaṃ tatra prītimān iva cābhavat
5.101.19
sthito ya eṣa purataḥ kauravyasyāryakasya ca dyutimān darśanīyaś ca kasyaiṣa kulanandanaḥ
5.101.20
kaḥ pitā jananī cāsya katamasyaiṣa bhoginaḥ vaṃśasya kasyaiṣa mahān ketubhūta iva sthitaḥ
5.101.21
praṇidhānena dhairyeṇa rūpeṇa vayasā ca me manaḥ praviṣṭo devarṣe guṇakeśyāḥ patir varaḥ
5.101.22
mātaliṃ prītimanasaṃ dṛṣṭvā sumukhadarśanāt nivedayām āsa tadā māhātmyaṃ janma karma ca
5.101.23
airāvatakule jātaḥ sumukho nāma nāgarāṭ āryakasya mataḥ pautro dauhitro vāmanasya ca
5.101.24
etasya hi pitā nāgaś cikuro nāma mātale nacirād vainateyena pañcatvam upapāditaḥ
5.101.25
tato 'bravīt prītamanā mātalir nāradaṃ vacaḥ eṣa me rucitas tāta jāmātā bhujagottamaḥ
5.101.26
kriyatām atra yatno hi prītimān asmy anena vai asya nāgapater dātuṃ priyāṃ duhitaraṃ mune
5.102.1
nārada uvāca sūto 'yaṃ mātalir nāma śakrasya dayitaḥ suhṛt śuciḥ śīlaguṇopetas tejasvī vīryavān balī
5.102.2
śakrasyāyaṃ sakhā caiva mantrī sārathir eva ca alpāntaraprabhāvaś ca vāsavena raṇe raṇe
5.102.3
ayaṃ harisahasreṇa yuktaṃ jaitraṃ rathottamam devāsureṣu yuddheṣu manasaiva niyacchati
5.102.4
anena vijitān aśvair dorbhyāṃ jayati vāsavaḥ anena prahṛte pūrvaṃ balabhit praharaty uta
5.102.5
asya kanyā varārohā rūpeṇāsadṛśī bhuvi sattvaśīlaguṇopetā guṇakeśīti viśrutā
5.102.6
tasyāsya yatnāc caratas trailokyam amaradyute sumukho bhavataḥ pautro rocate duhituḥ patiḥ
5.102.7
yadi te rocate saumya bhujagottama māciram kriyatām āryaka kṣipraṃ buddhiḥ kanyāpratigrahe
5.102.8
yathā viṣṇukule lakṣmīr yathā svāhā vibhāvasoḥ kule tava tathaivāstu guṇakeśī sumadhyamā
5.102.9
pautrasyārthe bhavāṃs tasmād guṇakeśīṃ pratīcchatu sadṛśīṃ pratirūpasya vāsavasya śacīm iva
5.102.10
pitṛhīnam api hy enaṃ guṇato varayāmahe bahumānāc ca bhavatas tathaivairāvatasya ca sumukhasya guṇaiś caiva śīlaśaucadamādibhiḥ
5.102.11
abhigamya svayaṃ kanyām ayaṃ dātuṃ samudyataḥ mātales tasya saṃmānaṃ kartum arho bhavān api
5.102.12
kaṇva uvāca sa tu dīnaḥ prahṛṣṭaś ca prāha nāradam āryakaḥ vriyamāṇe tathā pautre putre ca nidhanaṃ gate
5.102.13
na me naitad bahumataṃ devarṣe vacanaṃ tava sakhā śakrasya saṃyuktaḥ kasyāyaṃ nepsito bhavet
5.102.14
kāraṇasya tu daurbalyāc cintayāmi mahāmune asya dehakaras tāta mama putro mahādyute bhakṣito vainateyena duḥkhārtās tena vai vayam
5.102.15
punar eva ca tenoktaṃ vainateyena gacchatā māsenānyena sumukhaṃ bhakṣayiṣya iti prabho
5.102.16
dhruvaṃ tathā tad bhavitā jānīmas tasya niścayam tena harṣaḥ pranaṣṭo me suparṇavacanena vai
5.102.17
mātalis tv abravīd enaṃ buddhir atra kṛtā mayā jāmātṛbhāvena vṛtaḥ sumukhas tava putrajaḥ
5.102.18
so 'yaṃ mayā ca sahito nāradena ca pannagaḥ trilokeśaṃ surapatiṃ gatvā paśyatu vāsavam
5.102.19
śeṣeṇaivāsya kāryeṇa prajñāsyāmy aham āyuṣaḥ suparṇasya vighāte ca prayatiṣyāmi sattama
5.102.20
sumukhaś ca mayā sārdhaṃ deveśam abhigacchatu kāryasaṃsādhanārthāya svasti te 'stu bhujaṃgama
5.102.21
tatas te sumukhaṃ gṛhya sarva eva mahaujasaḥ dadṛśuḥ śakram āsīnaṃ devarājaṃ mahādyutim
5.102.22
saṃgatyā tatra bhagavān viṣṇur āsīc caturbhujaḥ tatas tat sarvam ācakhyau nārado mātaliṃ prati
5.102.23
tataḥ puraṃdaraṃ viṣṇur uvāca bhuvaneśvaram amṛtaṃ dīyatām asmai kriyatām amaraiḥ samaḥ
5.102.24
mātalir nāradaś caiva sumukhaś caiva vāsava labhantāṃ bhavataḥ kāmāt kāmam etaṃ yathepsitam
5.102.25
puraṃdaro 'tha saṃcintya vainateyaparākramam viṣṇum evābravīd enaṃ bhavān eva dadātv iti
5.102.26
viṣṇur uvāca īśas tvam asi lokānāṃ carāṇām acarāś ca ye tvayā dattam adattaṃ kaḥ kartum utsahate vibho
5.102.27
kaṇva uvāca prādāc chakras tatas tasmai pannagāyāyur uttamam na tv enam amṛtaprāśaṃ cakāra balavṛtrahā
5.102.28
labdhvā varaṃ tu sumukhaḥ sumukhaḥ saṃbabhūva ha kṛtadāro yathākāmaṃ jagāma ca gṛhān prati
5.102.29
nāradas tv āryakaś caiva kṛtakāryau mudā yutau pratijagmatur abhyarcya devarājaṃ mahādyutim
5.103.1
kaṇva uvāca garuḍas tat tu śuśrāva yathāvṛttaṃ mahābalaḥ āyuḥpradānaṃ śakreṇa kṛtaṃ nāgasya bhārata
5.103.2
pakṣavātena mahatā ruddhvā tribhuvanaṃ khagaḥ suparṇaḥ paramakruddho vāsavaṃ samupādravat
5.103.3
garuḍa uvāca bhagavan kim avajñānāt kṣudhāṃ prati bhaye mama kāmakāravaraṃ dattvā punaś calitavān asi
5.103.4
nisargāt sarvabhūtānāṃ sarvabhūteśvareṇa me āhāro vihito dhātrā kimarthaṃ vāryate tvayā
5.103.5
vṛtaś caiṣa mahānāgaḥ sthāpitaḥ samayaś ca me anena ca mayā deva bhartavyaḥ prasavo mahān
5.103.6
etasmiṃs tv anyathābhūte nānyaṃ hiṃsitum utsahe krīḍase kāmakāreṇa devarāja yathecchakam
5.103.7
so 'haṃ prāṇān vimokṣyāmi tathā parijano mama ye ca bhṛtyā mama gṛhe prītimān bhava vāsava
5.103.8
etac caivāham arhāmi bhūyaś ca balavṛtrahan trailokyasyeśvaro yo 'haṃ parabhṛtyatvam āgataḥ
5.103.9
tvayi tiṣṭhati deveśa na viṣṇuḥ kāraṇaṃ mama trailokyarāja rājyaṃ hi tvayi vāsava śāśvatam
5.103.10
mamāpi dakṣasya sutā jananī kaśyapaḥ pitā aham apy utsahe lokān samastān voḍhum añjasā
5.103.11
asahyaṃ sarvabhūtānāṃ mamāpi vipulaṃ balam mayāpi sumahat karma kṛtaṃ daiteyavigrahe
5.103.12
śrutaśrīḥ śrutasenaś ca vivasvān rocanāmukhaḥ prasabhaḥ kālakākṣaś ca mayāpi ditijā hatāḥ
5.103.13
yat tu dhvajasthānagato yatnāt paricarāmy aham vahāmi caivānujaṃ te tena mām avamanyase
5.103.14
ko 'nyo bhārasaho hy asti ko 'nyo 'sti balavattaraḥ mayā yo 'haṃ viśiṣṭaḥ san vahāmīmaṃ sabāndhavam
5.103.15
avajñāya tu yat te 'haṃ bhojanād vyaparopitaḥ tena me gauravaṃ naṣṭaṃ tvattaś cāsmāc ca vāsava
5.103.16
adityāṃ ya ime jātā balavikramaśālinaḥ tvam eṣāṃ kila sarveṣāṃ viśeṣād balavattaraḥ
5.103.17
so 'haṃ pakṣaikadeśena vahāmi tvāṃ gataklamaḥ vimṛśa tvaṃ śanais tāta ko nv atra balavān iti
5.103.18
kaṇva uvāca tasya tad vacanaṃ śrutvā khagasyodarkadāruṇam akṣobhyaṃ kṣobhayaṃs tārkṣyam uvāca rathacakrabhṛt
5.103.19
garutman manyase ''tmānaṃ balavantaṃ sudurbalam alam asmatsamakṣaṃ te stotum ātmānam aṇḍaja
5.103.20
trailokyam api me kṛtsnam aśaktaṃ dehadhāraṇe aham evātmanātmānaṃ vahāmi tvāṃ ca dhāraye
5.103.21
imaṃ tāvan mamaikaṃ tvaṃ bāhuṃ savyetaraṃ vaha yady enaṃ dhārayasy ekaṃ saphalaṃ te vikatthitam
5.103.22
tataḥ sa bhagavāṃs tasya skandhe bāhuṃ samāsajat nipapāta sa bhārārto vihvalo naṣṭacetanaḥ
5.103.23
yāvān hi bhāraḥ kṛtsnāyāḥ pṛthivyāḥ parvataiḥ saha ekasyā dehaśākhāyās tāvad bhāram amanyata
5.103.24
na tv enaṃ pīḍayām āsa balena balavattaraḥ tato hi jīvitaṃ tasya na vyanīnaśad acyutaḥ
5.103.25
vipakṣaḥ srastakāyaś ca vicetā vihvalaḥ khagaḥ mumoca patrāṇi tadā gurubhāraprapīḍitaḥ
5.103.26
sa viṣṇuṃ śirasā pakṣī praṇamya vinatāsutaḥ vicetā vihvalo dīnaḥ kiṃ cid vacanam abravīt
5.103.27
bhagavaṃl lokasārasya sadṛśena vapuṣmatā bhujena svairamuktena niṣpiṣṭo 'smi mahītale
5.103.28
kṣantum arhasi me deva vihvalasyālpacetasaḥ baladāhavidagdhasya pakṣiṇo dhvajavāsinaḥ
5.103.29
na vijñātaṃ balaṃ deva mayā te paramaṃ vibho tena manyāmy ahaṃ vīryam ātmano 'sadṛśaṃ paraiḥ
5.103.30
tataś cakre sa bhagavān prasādaṃ vai garutmataḥ maivaṃ bhūya iti snehāt tadā cainam uvāca ha
5.103.31
tathā tvam api gāndhāre yāvat pāṇḍusutān raṇe nāsādayasi tān vīrāṃs tāvaj jīvasi putraka
5.103.32
bhīmaḥ praharatāṃ śreṣṭho vāyuputro mahābalaḥ dhanaṃjayaś cendrasuto na hanyātāṃ tu kaṃ raṇe
5.103.33
viṣṇur vāyuś ca śakraś ca dharmas tau cāśvināv ubhau ete devās tvayā kena hetunā śakyam īkṣitum
5.103.34
tad alaṃ te virodhena śamaṃ gaccha nṛpātmaja vāsudevena tīrthena kulaṃ rakṣitum arhasi
5.103.35
pratyakṣo hy asya sarvasya nārado 'yaṃ mahātapāḥ māhātmyaṃ yat tadā viṣṇor yo 'yaṃ cakragadādharaḥ
5.103.36
vaiśaṃpāyana uvāca duryodhanas tu tac chrutvā niḥśvasan bhṛkuṭīmukhaḥ rādheyam abhisaṃprekṣya jahāsa svanavat tadā
5.103.37
kadarthīkṛtya tad vākyam ṛṣeḥ kaṇvasya durmatiḥ ūruṃ gajakarākāraṃ tāḍayann idam abravīt
5.103.38
yathaiveśvarasṛṣṭo 'smi yad bhāvi yā ca me gatiḥ tathā maharṣe vartāmi kiṃ pralāpaḥ kariṣyati
5.104.1
janamejaya uvāca anarthe jātanirbandhaṃ parārthe lobhamohitam anāryakeṣv abhirataṃ maraṇe kṛtaniścayam
5.104.2
jñātīnāṃ duḥkhakartāraṃ bandhūnāṃ śokavardhanam suhṛdāṃ kleśadātāraṃ dviṣatāṃ harṣavardhanam
5.104.3
kathaṃ nainaṃ vimārgasthaṃ vārayantīha bāndhavāḥ sauhṛdād vā suhṛtsnigdho bhagavān vā pitāmahaḥ
5.104.4
vaiśaṃpāyana uvāca uktaṃ bhagavatā vākyam uktaṃ bhīṣmeṇa yat kṣamam uktaṃ bahuvidhaṃ caiva nāradenāpi tac chṛṇu
5.104.5
nārada uvāca durlabho vai suhṛc chrotā durlabhaś ca hitaḥ suhṛt tiṣṭhate hi suhṛd yatra na bandhus tatra tiṣṭhati
5.104.6
śrotavyam api paśyāmi suhṛdāṃ kurunandana na kartavyaś ca nirbandho nirbandho hi sudāruṇaḥ
5.104.7
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam yathā nirbandhataḥ prāpto gālavena parājayaḥ
5.104.8
viśvāmitraṃ tapasyantaṃ dharmo jijñāsayā purā abhyagacchat svayaṃ bhūtvā vasiṣṭho bhagavān ṛṣiḥ
5.104.9
saptarṣīṇām anyatamaṃ veṣam āsthāya bhārata bubhukṣuḥ kṣudhito rājann āśramaṃ kauśikasya ha
5.104.10
viśvāmitro 'tha saṃbhrāntaḥ śrapayām āsa vai carum paramānnasya yatnena na ca sa pratyapālayat
5.104.11
annaṃ tena yadā bhuktam anyair dattaṃ tapasvibhiḥ atha gṛhyānnam atyuṣṭhaṃ viśvāmitro 'bhyupāgamat
5.104.12
bhuktaṃ me tiṣṭha tāvat tvam ity uktvā bhagavān yayau viśvāmitras tato rājan sthita eva mahādyutiḥ
5.104.13
bhaktaṃ pragṛhya mūrdhnā tad bāhubhyāṃ pārśvato 'gamat sthitaḥ sthāṇur ivābhyāśe niśceṣṭo mārutāśanaḥ
5.104.14
tasya śuśrūṣaṇe yatnam akarod gālavo muniḥ gauravād bahumānāc ca hārdena priyakāmyayā
5.104.15
atha varṣaśate pūrṇe dharmaḥ punar upāgamat vāsiṣṭhaṃ veṣam āsthāya kauśikaṃ bhojanepsayā
5.104.16
sa dṛṣṭvā śirasā bhaktaṃ dhriyamāṇaṃ maharṣiṇā tiṣṭhatā vāyubhakṣeṇa viśvāmitreṇa dhīmatā
5.104.17
pratigṛhya tato dharmas tathaivoṣṇaṃ tathā navam bhuktvā prīto 'smi viprarṣe tam uktvā sa munir gataḥ
5.104.18
kṣatrabhāvād apagato brāhmaṇatvam upāgataḥ dharmasya vacanāt prīto viśvāmitras tadābhavat
5.104.19
viśvāmitras tu śiṣyasya gālavasya tapasvinaḥ śuśrūṣayā ca bhaktyā ca prītimān ity uvāca tam anujñāto mayā vatsa yatheṣṭaṃ gaccha gālava
5.104.20
ity uktaḥ pratyuvācedaṃ gālavo munisattamam prīto madhurayā vācā viśvāmitraṃ mahādyutim
5.104.21
dakṣiṇāṃ kāṃ prayacchāmi bhavate gurukarmaṇi dakṣiṇābhir upetaṃ hi karma sidhyati mānavam
5.104.22
dakṣiṇānāṃ hi sṛṣṭānām apavargeṇa bhujyate svarge kratuphalaṃ sadbhir dakṣiṇā śāntir ucyate kim āharāmi gurvarthaṃ bravītu bhagavān iti
5.104.23
jānamānas tu bhagavāñ jitaḥ śuśrūṣaṇena ca viśvāmitras tam asakṛd gaccha gacchety acodayat
5.104.24
asakṛd gaccha gaccheti viśvāmitreṇa bhāṣitaḥ kiṃ dadānīti bahuśo gālavaḥ pratyabhāṣata
5.104.25
nirbandhatas tu bahuśo gālavasya tapasvinaḥ kiṃ cid āgatasaṃrambho viśvāmitro 'bravīd idam
5.104.26
ekataḥśyāmakarṇānāṃ śatāny aṣṭau dadasva me hayānāṃ candraśubhrāṇāṃ gaccha gālava māciram
5.105.1
nārada uvāca evam uktas tadā tena viśvāmitreṇa dhīmatā nāste na śete nāhāraṃ kurute gālavas tadā
5.105.2
tvagasthibhūto hariṇaś cintāśokaparāyaṇaḥ śocamāno 'timātraṃ sa dahyamānaś ca manyunā
5.105.3
kutaḥ puṣṭāni mitrāṇi kuto 'rthāḥ saṃcayaḥ kutaḥ hayānāṃ candraśubhrāṇāṃ śatāny aṣṭau kuto mama
5.105.4
kuto me bhojanaśraddhā sukhaśraddhā kutaś ca me śraddhā me jīvitasyāpi chinnā kiṃ jīvitena me
5.105.5
ahaṃ pāraṃ samudrasya pṛthivyā vā paraṃ parāt gatvātmānaṃ vimuñcāmi kiṃ phalaṃ jīvitena me
5.105.6
adhanasyākṛtārthasya tyaktasya vividhaiḥ phalaiḥ ṛṇaṃ dhārayamāṇasya kutaḥ sukham anīhayā
5.105.7
suhṛdāṃ hi dhanaṃ bhuktvā kṛtvā praṇayam īpsitam pratikartum aśaktasya jīvitān maraṇaṃ varam
5.105.8
pratiśrutya kariṣyeti kartavyaṃ tad akurvataḥ mithyāvacanadagdhasya iṣṭāpūrtaṃ praṇaśyati
5.105.9
na rūpam anṛtasyāsti nānṛtasyāsti saṃtatiḥ nānṛtasyādhipatyaṃ ca kuta eva gatiḥ śubhā
5.105.10
kutaḥ kṛtaghnasya yaśaḥ kutaḥ sthānaṃ kutaḥ sukham aśraddheyaḥ kṛtaghno hi kṛtaghne nāsti niṣkṛtiḥ
5.105.11
na jīvaty adhanaḥ pāpaḥ kutaḥ pāpasya tantraṇam pāpo dhruvam avāpnoti vināśaṃ nāśayan kṛtam
5.105.12
so 'haṃ pāpaḥ kṛtaghnaś ca kṛpaṇaś cānṛto 'pi ca guror yaḥ kṛtakāryaḥ saṃs tat karomi na bhāṣitam so 'haṃ prāṇān vimokṣyāmi kṛtvā yatnam anuttamam
5.105.13
arthanā na mayā kā cit kṛtapūrvā divaukasām mānayanti ca māṃ sarve tridaśā yajñasaṃstare
5.105.14
ahaṃ tu vibudhaśreṣṭhaṃ devaṃ tribhuvaneśvaram viṣṇuṃ gacchāmy ahaṃ kṛṣṇaṃ gatiṃ gatimatāṃ varam
5.105.15
bhogā yasmāt pratiṣṭhante vyāpya sarvān surāsurān prayato draṣṭum icchāmi mahāyoginam avyayam
5.105.16
evam ukte sakhā tasya garuḍo vinatātmajaḥ darśayām āsa taṃ prāha saṃhṛṣṭaḥ priyakāmyayā
5.105.17
suhṛd bhavān mama mataḥ suhṛdāṃ ca mataḥ suhṛt īpsitenābhilāṣeṇa yoktavyo vibhave sati
5.105.18
vibhavaś cāsti me vipra vāsavāvarajo dvija pūrvam uktas tvadarthaṃ ca kṛtaḥ kāmaś ca tena me
5.105.19
sa bhavān etu gacchāva nayiṣye tvāṃ yathāsukham deśaṃ pāraṃ pṛthivyā vā gaccha gālava māciram
5.106.1
suparṇa uvāca anuśiṣṭo 'smi devena gālavājñātayoninā brūhi kām anusaṃyāmi draṣṭuṃ prathamato diśam
5.106.2
pūrvāṃ vā dakṣiṇāṃ vāham atha vā paścimāṃ diśam uttarāṃ vā dvijaśreṣṭha kuto gacchāmi gālava
5.106.3
yasyām udayate pūrvaṃ sarvalokaprabhāvanaḥ savitā yatra saṃdhyāyāṃ sādhyānāṃ vartate tapaḥ
5.106.4
yasyāṃ pūrvaṃ matir jātā yayā vyāptam idaṃ jagat cakṣuṣī yatra dharmasya yatra caiṣa pratiṣṭhitaḥ
5.106.5
hutaṃ yatomukhair havyaṃ sarpate sarvatodiśam etad dvāraṃ dvijaśreṣṭha divasasya tathādhvanaḥ
5.106.6
yatra pūrvaṃ prasūtā vai dākṣāyaṇyaḥ prajāḥ striyaḥ yasyāṃ diśi pravṛddhāś ca kaśyapasyātmasaṃbhavāḥ
5.106.7
yatomūlā surāṇāṃ śrīr yatra śakro 'bhyaṣicyata surarājyena viprarṣe devaiś cātra tapaś citam
5.106.8
etasmāt kāraṇād brahman pūrvety eṣā dig ucyate yasmāt pūrvatare kāle pūrvam eṣāvṛtā suraiḥ
5.106.9
ata eva ca pūrveṣāṃ pūrvām āśām avekṣatām pūrvakāryāṇi kāryāṇi daivāni sukham īpsatā
5.106.10
atra vedāñ jagau pūrvaṃ bhagavāṃl lokabhāvanaḥ atraivoktā savitrāsīt sāvitrī brahmavādiṣu
5.106.11
atra dattāni sūryeṇa yajūṃṣi dvijasattama atra labdhavaraiḥ somaḥ suraiḥ kratuṣu pīyate
5.106.12
atra tṛptā hutavahāḥ svāṃ yonim upabhuñjate atra pātālam āśritya varuṇaḥ śriyam āpa ca
5.106.13
atra pūrvaṃ vasiṣṭhasya paurāṇasya dvijarṣabha sūtiś caiva pratiṣṭhā ca nidhanaṃ ca prakāśate
5.106.14
oṃkārasyātra jāyante sūtayo daśatīr daśa pibanti munayo yatra havirdhāne sma somapāḥ
5.106.15
prokṣitā yatra bahavo varāhādyā mṛgā vane śakreṇa yatra bhāgārthe daivateṣu prakalpitāḥ
5.106.16
atrāhitāḥ kṛtaghnāś ca mānuṣāś cāsurāś ca ye udayaṃs tān hi sarvān vai krodhād dhanti vibhāvasuḥ
5.106.17
etad dvāraṃ trilokasya svargasya ca sukhasya ca eṣa pūrvo diśābhāgo viśāvainaṃ yadīcchasi
5.106.18
priyaṃ kāryaṃ hi me tasya yasyāsmi vacane sthitaḥ brūhi gālava yāsyāmi śṛṇu cāpy aparāṃ diśam
5.107.1
suparṇa uvāca iyaṃ vivasvatā pūrvaṃ śrautena vidhinā kila gurave dakṣiṇā dattā dakṣiṇety ucyate 'tha dik
5.107.2
atra lokatrayasyāsya pitṛpakṣaḥ pratiṣṭhitaḥ atroṣmapānāṃ devānāṃ nivāsaḥ śrūyate dvija
5.107.3
atra viśve sadā devāḥ pitṛbhiḥ sārdham āsate ijyamānāḥ sma lokeṣu saṃprāptās tulyabhāgatām
5.107.4
etad dvitīyaṃ dharmasya dvāram ācakṣate dvija truṭiśo lavaśaś cātra gaṇyate kālaniścayaḥ
5.107.5
atra devarṣayo nityaṃ pitṛlokarṣayas tathā tathā rājarṣayaḥ sarve nivasanti gatavyathāḥ
5.107.6
atra dharmaś ca satyaṃ ca karma cātra niśāmyate gatir eṣā dvijaśreṣṭha karmaṇātmāvasādinaḥ
5.107.7
eṣā dik sā dvijaśreṣṭha yāṃ sarvaḥ pratipadyate vṛtā tv anavabodhena sukhaṃ tena na gamyate
5.107.8
nairṛtānāṃ sahasrāṇi bahūny atra dvijarṣabha sṛṣṭāni pratikūlāni draṣṭavyāny akṛtātmabhiḥ
5.107.9
atra mandarakuñjeṣu viprarṣisadaneṣu ca gandharvā gānti gāthā vai cittabuddhiharā dvija
5.107.10
atra sāmāni gāthābhiḥ śrutvā gītāni raivataḥ gatadāro gatāmātyo gatarājyo vanaṃ gataḥ
5.107.11
atra sāvarṇinā caiva yavakrītātmajena ca maryādā sthāpitā brahman yāṃ sūryo nātivartate
5.107.12
atra rākṣasarājena paulastyena mahātmanā rāvaṇena tapaś cīrtvā surebhyo 'maratā vṛtā
5.107.13
atra vṛttena vṛtro 'pi śakraśatrutvam īyivān atra sarvāsavaḥ prāptāḥ punar gacchanti pañcadhā
5.107.14
atra duṣkṛtakarmāṇo narāḥ pacyanti gālava atra vaitaraṇī nāma nadī vitaraṇair vṛtā atra gatvā sukhasyāntaṃ duḥkhasyāntaṃ prapadyate
5.107.15
atrāvṛtto dinakaraḥ kṣarate surasaṃ payaḥ kāṣṭhāṃ cāsādya dhāniṣṭhāṃ himam utsṛjate punaḥ
5.107.16
atrāhaṃ gālava purā kṣudhārtaḥ paricintayan labdhavān yudhyamānau dvau bṛhantau gajakacchapau
5.107.17
atra śakradhanur nāma sūryāj jāto mahān ṛṣiḥ vidur yaṃ kapilaṃ devaṃ yenāttāḥ sagarātmajāḥ
5.107.18
atra siddhāḥ śivā nāma brāhmaṇā vedapāragāḥ adhītya sakhilān vedān ālabhante yamakṣayam
5.107.19
atra bhogavatī nāma purī vāsukipālitā takṣakeṇa ca nāgena tathaivairāvatena ca
5.107.20
atra niryāṇakāleṣu tamaḥ saṃprāpyate mahat abhedyaṃ bhāskareṇāpi svayaṃ vā kṛṣṇavartmanā
5.107.21
eṣa tasyāpi te mārgaḥ paritāpasya gālava brūhi me yadi gantavyaṃ pratīcīṃ śṛṇu vā mama
5.108.1
suparṇa uvāca iyaṃ dig dayitā rājño varuṇasya tu gopateḥ sadā salilarājasya pratiṣṭhā cādir eva ca
5.108.2
atra paścād ahaḥ sūryo visarjayati bhāḥ svayam paścimety abhivikhyātā dig iyaṃ dvijasattama
5.108.3
yādasām atra rājyena salilasya ca guptaye kaśyapo bhagavān devo varuṇaṃ smābhyaṣecayat
5.108.4
atra pītvā samastān vai varuṇasya rasāṃs tu ṣaṭ jāyate taruṇaḥ somaḥ śuklasyādau tamisrahā
5.108.5
atra paścāt kṛtā daityā vāyunā saṃyatās tadā niḥśvasanto mahānāgair arditāḥ suṣupur dvija
5.108.6
atra sūryaṃ praṇayinaṃ pratigṛhṇāti parvataḥ asto nāma yataḥ saṃdhyā paścimā pratisarpati
5.108.7
ato rātriś ca nidrā ca nirgatā divasakṣaye jāyate jīvalokasya hartum ardham ivāyuṣaḥ
5.108.8
atra devīṃ ditiṃ suptām ātmaprasavadhāriṇīm vigarbhām akaroc chakro yatra jāto marudgaṇaḥ
5.108.9
atra mūlaṃ himavato mandaraṃ yāti śāśvatam api varṣasahasreṇa na cāsyānto 'dhigamyate
5.108.10
atra kāñcanaśailasya kāñcanāmbuvahasya ca udadhes tīram āsādya surabhiḥ kṣarate payaḥ
5.108.11
atra madhye samudrasya kabandhaḥ pratidṛśyate svarbhānoḥ sūryakalpasya somasūryau jighāṃsataḥ
5.108.12
suvarṇaśiraso 'py atra hariromṇaḥ pragāyataḥ adṛśyasyāprameyasya śrūyate vipulo dhvaniḥ
5.108.13
atra dhvajavatī nāma kumārī harimedhasaḥ ākāśe tiṣṭha tiṣṭheti tasthau sūryasya śāsanāt
5.108.14
atra vāyus tathā vahnir āpaḥ khaṃ caiva gālava āhnikaṃ caiva naiśaṃ ca duḥkhasparśaṃ vimuñcati ataḥ prabhṛti sūryasya tiryag āvartate gatiḥ
5.108.15
atra jyotīṃṣi sarvāṇi viśanty ādityamaṇḍalam aṣṭāviṃśatirātraṃ ca caṅkramya saha bhānunā niṣpatanti punaḥ sūryāt somasaṃyogayogataḥ
5.108.16
atra nityaṃ sravantīnāṃ prabhavaḥ sāgarodayaḥ atra lokatrayasyāpas tiṣṭhanti varuṇāśrayāḥ
5.108.17
atra pannagarājasyāpy anantasya niveśanam anādinidhanasyātra viṣṇoḥ sthānam anuttamam
5.108.18
atrānalasakhasyāpi pavanasya niveśanam maharṣeḥ kaśyapasyātra mārīcasya niveśanam
5.108.19
eṣa te paścimo mārgo digdvāreṇa prakīrtitaḥ brūhi gālava gacchāvo buddhiḥ kā dvijasattama
5.109.1
suparṇa uvāca yasmād uttāryate pāpād yasmān niḥśreyaso 'śnute tasmād uttāraṇaphalād uttarety ucyate budhaiḥ
5.109.2
uttarasya hiraṇyasya parivāpasya gālava mārgaḥ paścimapūrvābhyāṃ digbhyāṃ vai madhyamaḥ smṛtaḥ
5.109.3
asyāṃ diśi variṣṭhāyām uttarāyāṃ dvijarṣabha nāsaumyo nāvidheyātmā nādharmyo vasate janaḥ
5.109.4
atra nārāyaṇaḥ kṛṣṇo jiṣṇuś caiva narottamaḥ badaryām āśramapade tathā brahmā ca śāśvataḥ
5.109.5
atra vai himavatpṛṣṭhe nityam āste maheśvaraḥ atra rājyena viprāṇāṃ candramāś cābhyaṣicyata
5.109.6
atra gaṅgāṃ mahādevaḥ patantīṃ gaganāc cyutām pratigṛhya dadau loke mānuṣe brahmavittama
5.109.7
atra devyā tapas taptaṃ maheśvaraparīpsayā atra kāmaś ca roṣaś ca śailaś comā ca saṃbabhuḥ
5.109.8
atra rākṣasayakṣāṇāṃ gandharvāṇāṃ ca gālava ādhipatyena kailāse dhanado 'py abhiṣecitaḥ
5.109.9
atra caitrarathaṃ ramyam atra vaikhānasāśramaḥ atra mandākinī caiva mandaraś ca dvijarṣabha
5.109.10
atra saugandhikavanaṃ nairṛtair abhirakṣyate śāḍvalaṃ kadalīskandham atra saṃtānakā nagāḥ
5.109.11
atra saṃyamanityānāṃ siddhānāṃ svairacāriṇām vimānāny anurūpāṇi kāmabhogyāni gālava
5.109.12
atra te ṛṣayaḥ sapta devī cārundhatī tathā atra tiṣṭhati vai svātir atrāsyā udayaḥ smṛtaḥ
5.109.13
atra yajñaṃ samāruhya dhruvaṃ sthātā pitāmahaḥ jyotīṃṣi candrasūryau ca parivartanti nityaśaḥ
5.109.14
atra gāyantikādvāraṃ rakṣanti dvijasattamāḥ dhāmā nāma mahātmāno munayaḥ satyavādinaḥ
5.109.15
na teṣāṃ jñāyate sūtir nākṛtir na tapaś citam parivartasahasrāṇi kāmabhogyāni gālava
5.109.16
yathā yathā praviśati tasmāt parataraṃ naraḥ tathā tathā dvijaśreṣṭha pravilīyati gālava
5.109.17
na tat kena cid anyena gatapūrvaṃ dvijarṣabha ṛte nārāyaṇaṃ devaṃ naraṃ vā jiṣṇum avyayam
5.109.18
atra kailāsam ity uktaṃ sthānam ailavilasya tat atra vidyutprabhā nāma jajñire 'psaraso daśa
5.109.19
atra viṣṇupadaṃ nāma kramatā viṣṇunā kṛtam trilokavikrame brahmann uttarāṃ diśam āśritam
5.109.20
atra rājñā maruttena yajñeneṣṭaṃ dvijottama uśīrabīje viprarṣe yatra jāmbūnadaṃ saraḥ
5.109.21
jīmūtasyātra viprarṣer upatasthe mahātmanaḥ sākṣād dhaimavataḥ puṇyo vimalaḥ kamalākaraḥ
5.109.22
brāhmaṇeṣu ca yat kṛtsnaṃ svantaṃ kṛtvā dhanaṃ mahat vavre vanaṃ maharṣiḥ sa jaimūtaṃ tad vanaṃ tataḥ
5.109.23
atra nityaṃ diśāpālāḥ sāyaṃ prātar dvijarṣabha kasya kāryaṃ kim iti vai parikrośanti gālava
5.109.24
evam eṣā dvijaśreṣṭha guṇair anyair dig uttarā uttareti parikhyātā sarvakarmasu cottarā
5.109.25
etā vistaraśas tāta tava saṃkīrtitā diśaḥ catasraḥ kramayogena kāmāśāṃ gantum icchasi
5.109.26
udyato 'haṃ dvijaśreṣṭha tava darśayituṃ diśaḥ pṛthivīṃ cākhilāṃ brahmaṃs tasmād āroha māṃ dvija
5.110.1
gālava uvāca garutman bhujagendrāre suparṇa vinatātmaja naya māṃ tārkṣya pūrveṇa yatra dharmasya cakṣuṣī
5.110.2
pūrvam etāṃ diśaṃ gaccha yā pūrvaṃ parikīrtitā daivatānāṃ hi sāṃnidhyam atra kīrtitavān asi
5.110.3
atra satyaṃ ca dharmaś ca tvayā samyak prakīrtitaḥ iccheyaṃ tu samāgantuṃ samastair daivatair aham bhūyaś ca tān surān draṣṭum iccheyam aruṇānuja
5.110.4
nārada uvāca tam āha vinatāsūnur ārohasveti vai dvijam ārurohātha sa munir garuḍaṃ gālavas tadā
5.110.5
gālava uvāca kramamāṇasya te rūpaṃ dṛśyate pannagāśana bhāskarasyeva pūrvāhṇe sahasrāṃśor vivasvataḥ
5.110.6
pakṣavātapraṇunnānāṃ vṛkṣāṇām anugāminām prasthitānām iva samaṃ paśyāmīha gatiṃ khaga
5.110.7
sasāgaravanām urvīṃ saśailavanakānanām ākarṣann iva cābhāsi pakṣavātena khecara
5.110.8
samīnanāganakraṃ ca kham ivāropyate jalam vāyunā caiva mahatā pakṣavātena cāniśam
5.110.9
tulyarūpānanān matsyāṃs timimatsyāṃs timiṃgilān nāgāṃś ca naravaktrāṃś ca paśyāmy unmathitān iva
5.110.10
mahārṇavasya ca ravaiḥ śrotre me badhirīkṛte na śṛṇomi na paśyāmi nātmano vedmi kāraṇam
5.110.11
śanaiḥ sādhu bhavān yātu brahmahatyām anusmaran na dṛśyate ravis tāta na diśo na ca khaṃ khaga
5.110.12
tama eva tu paśyāmi śarīraṃ te na lakṣaye maṇīva jātyau paśyāmi cakṣuṣī te 'ham aṇḍaja
5.110.13
śarīre tu na paśyāmi tava caivātmanaś ca ha pade pade tu paśyāmi salilād agnim utthitam
5.110.14
sa me nirvāpya sahasā cakṣuṣī śāmyate punaḥ tan nivarta mahān kālo gacchato vinatātmaja
5.110.15
na me prayojanaṃ kiṃ cid gamane pannagāśana saṃnivarta mahāvega na vegaṃ viṣahāmi te
5.110.16
gurave saṃśrutānīha śatāny aṣṭau hi vājinām ekataḥśyāmakarṇānāṃ śubhrāṇāṃ candravarcasām
5.110.17
teṣāṃ caivāpavargāya mārgaṃ paśyāmi nāṇḍaja tato 'yaṃ jīvitatyāge dṛṣṭo mārgo mayātmanaḥ
5.110.18
naiva me 'sti dhanaṃ kiṃ cin na dhanenānvitaḥ suhṛt na cārthenāpi mahatā śakyam etad vyapohitum
5.110.19
nārada uvāca evaṃ bahu ca dīnaṃ ca bruvāṇaṃ gālavaṃ tadā pratyuvāca vrajann eva prahasan vinatātmajaḥ
5.110.20
nātiprajño 'si viprarṣe yo ''tmānaṃ tyaktum icchasi na cāpi kṛtrimaḥ kālaḥ kālo hi parameśvaraḥ
5.110.21
kim ahaṃ pūrvam eveha bhavatā nābhicoditaḥ upāyo 'tra mahān asti yenaitad upapadyate
5.110.22
tad eṣa ṛṣabho nāma parvataḥ sāgarorasi atra viśramya bhuktvā ca nivartiṣyāva gālava
5.111.1
nārada uvāca ṛṣabhasya tataḥ śṛṅge nipatya dvijapakṣiṇau śāṇḍilīṃ brāhmaṇīṃ tatra dadṛśāte taponvitām
5.111.2
abhivādya suparṇas tu gālavaś cābhipūjya tām tayā ca svāgatenoktau viṣṭare saṃniṣīdatuḥ
5.111.3
siddham annaṃ tayā kṣipraṃ balimantropabṛṃhitam bhuktvā tṛptāv ubhau bhūmau suptau tāv annamohitau
5.111.4
muhūrtāt pratibuddhas tu suparṇo gamanepsayā atha bhraṣṭatanūjāṅgam ātmānaṃ dadṛśe khagaḥ
5.111.5
māṃsapiṇḍopamo 'bhūt sa mukhapādānvitaḥ khagaḥ gālavas taṃ tathā dṛṣṭvā viṣaṇṇaḥ paryapṛcchata
5.111.6
kim idaṃ bhavatā prāptam ihāgamanajaṃ phalam vāso 'yam iha kālaṃ tu kiyantaṃ nau bhaviṣyati
5.111.7
kiṃ nu te manasā dhyātam aśubhaṃ dharmadūṣaṇam na hy ayaṃ bhavataḥ svalpo vyabhicāro bhaviṣyati
5.111.8
suparṇo 'thābravīd vipraṃ pradhyātaṃ vai mayā dvija imāṃ siddhām ito netuṃ tatra yatra prajāpatiḥ
5.111.9
yatra devo mahādevo yatra viṣṇuḥ sanātanaḥ yatra dharmaś ca yajñaś ca tatreyaṃ nivased iti
5.111.10
so 'haṃ bhagavatīṃ yāce praṇataḥ priyakāmyayā mayaitan nāma pradhyātaṃ manasā śocatā kila
5.111.11
tad evaṃ bahumānāt te mayehānīpsitaṃ kṛtam sukṛtaṃ duṣkṛtaṃ vā tvaṃ māhātmyāt kṣantum arhasi
5.111.12
sā tau tadābravīt tuṣṭā patagendradvijarṣabhau na bhetavyaṃ suparṇo 'si suparṇa tyaja saṃbhramam
5.111.13
ninditāsmi tvayā vatsa na ca nindāṃ kṣamāmy aham lokebhyaḥ sa paribhraśyed yo māṃ nindeta pāpakṛt
5.111.14
hīnayālakṣaṇaiḥ sarvais tathāninditayā mayā ācāraṃ pratigṛhṇantyā siddhiḥ prāpteyam uttamā
5.111.15
ācārāl labhate dharmam ācārāl labhate dhanam ācārāc chriyam āpnoti ācāro hanty alakṣaṇam
5.111.16
tadāyuṣman khagapate yatheṣṭaṃ gamyatām itaḥ na ca te garhaṇīyāpi garhitavyāḥ striyaḥ kva cit
5.111.17
bhavitāsi yathāpūrvaṃ balavīryasamanvitaḥ babhūvatus tatas tasya pakṣau draviṇavattarau
5.111.18
anujñātaś ca śāṇḍilyā yathāgatam upāgamat naiva cāsādayām āsa tathārūpāṃs turaṃgamān
5.111.19
viśvāmitro 'tha taṃ dṛṣṭvā gālavaṃ cādhvani sthitam uvāca vadatāṃ śreṣṭho vainateyasya saṃnidhau
5.111.20
yas tvayā svayam evārthaḥ pratijñāto mama dvija tasya kālo 'pavargasya yathā vā manyate bhavān
5.111.21
pratīkṣiṣyāmy ahaṃ kālam etāvantaṃ tathā param yathā saṃsidhyate vipra sa mārgas tu niśamyatām
5.111.22
suparṇo 'thābravīd dīnaṃ gālavaṃ bhṛśaduḥkhitam pratyakṣaṃ khalv idānīṃ me viśvāmitro yad uktavān
5.111.23
tad āgaccha dvijaśreṣṭha mantrayiṣyāva gālava nādattvā gurave śakyaṃ kṛtsnam arthaṃ tvayāsitum
5.112.1
nārada uvāca athāha gālavaṃ dīnaṃ suparṇaḥ patatāṃ varaḥ nirmitaṃ vahninā bhūmau vāyunā vaidhitaṃ tathā yasmād dhiraṇmayaṃ sarvaṃ hiraṇyaṃ tena cocyate
5.112.2
dhatte dhārayate cedam etasmāt kāraṇād dhanam tad etat triṣu lokeṣu dhanaṃ tiṣṭhati śāśvatam
5.112.3
nityaṃ proṣṭhapadābhyāṃ ca śukre dhanapatau tathā manuṣyebhyaḥ samādatte śukraś cittārjitaṃ dhanam
5.112.4
ajaikapādahirbudhnyai rakṣyate dhanadena ca evaṃ na śakyate labdhum alabdhavyaṃ dvijarṣabha
5.112.5
ṛte ca dhanam aśvānāṃ nāvāptir vidyate tava arthaṃ yācātra rājānaṃ kaṃ cid rājarṣivaṃśajam apīḍya rājā paurān hi yo nau kuryāt kṛtārthinau
5.112.6
asti somānvavāye me jātaḥ kaś cin nṛpaḥ sakhā abhigacchāvahe taṃ vai tasyāsti vibhavo bhuvi
5.112.7
yayātir nāma rājarṣir nāhuṣaḥ satyavikramaḥ sa dāsyati mayā cokto bhavatā cārthitaḥ svayam
5.112.8
vibhavaś cāsya sumahān āsīd dhanapater iva evaṃ sa tu dhanaṃ vidvān dānenaiva vyaśodhayat
5.112.9
tathā tau kathayantau ca cintayantau ca yat kṣamam pratiṣṭhāne narapatiṃ yayātiṃ pratyupasthitau
5.112.10
pratigṛhya ca satkāram arghādiṃ bhojanaṃ varam pṛṣṭaś cāgamane hetum uvāca vinatāsutaḥ
5.112.11
ayaṃ me nāhuṣa sakhā gālavas tapaso nidhiḥ viśvāmitrasya śiṣyo 'bhūd varṣāṇy ayutaśo nṛpa
5.112.12
so 'yaṃ tenābhyanujñāta upakārepsayā dvijaḥ tam āha bhagavān kāṃ te dadāni gurudakṣiṇām
5.112.13
asakṛt tena coktena kiṃ cid āgatamanyunā ayam uktaḥ prayaccheti jānatā vibhavaṃ laghu
5.112.14
ekataḥśyāmakarṇānāṃ śubhrāṇāṃ śuddhajanmanām aṣṭau śatāni me dehi hayānāṃ candravarcasām
5.112.15
gurvartho dīyatām eṣa yadi gālava manyase ity evam āha sakrodho viśvāmitras tapodhanaḥ
5.112.16
so 'yaṃ śokena mahatā tapyamāno dvijarṣabhaḥ aśaktaḥ pratikartuṃ tad bhavantaṃ śaraṇaṃ gataḥ
5.112.17
pratigṛhya naravyāghra tvatto bhikṣāṃ gatavyathaḥ kṛtvāpavargaṃ gurave cariṣyati mahat tapaḥ
5.112.18
tapasaḥ saṃvibhāgena bhavantam api yokṣyate svena rājarṣitapasā pūrṇaṃ tvāṃ pūrayiṣyati
5.112.19
yāvanti romāṇi haye bhavanti hi nareśvara tāvato vājidā lokān prāpnuvanti mahīpate
5.112.20
pātraṃ pratigrahasyāyaṃ dātuṃ pātraṃ tathā bhavān śaṅkhe kṣīram ivāsaktaṃ bhavatv etat tathopamam
5.113.1
nārada uvāca evam uktaḥ suparṇena tathyaṃ vacanam uttamam vimṛśyāvahito rājā niścitya ca punaḥ punaḥ
5.113.2
yaṣṭā kratusahasrāṇāṃ dātā dānapatiḥ prabhuḥ yayātir vatsakāśīśa idaṃ vacanam abravīt
5.113.3
dṛṣṭvā priyasakhaṃ tārkṣyaṃ gālavaṃ ca dvijarṣabham nidarśanaṃ ca tapaso bhikṣāṃ ślāghyāṃ ca kīrtitām
5.113.4
atītya ca nṛpān anyān ādityakulasaṃbhavān matsakāśam anuprāptāv etau buddhim avekṣya ca
5.113.5
adya me saphalaṃ janma tāritaṃ cādya me kulam adyāyaṃ tārito deśo mama tārkṣya tvayānagha
5.113.6
vaktum icchāmi tu sakhe yathā jānāsi māṃ purā na tathā vittavān asmi kṣīṇaṃ vittaṃ hi me sakhe
5.113.7
na ca śakto 'smi te kartuṃ mogham āgamanaṃ khaga na cāśām asya viprarṣer vitathāṃ kartum utsahe
5.113.8
tat tu dāsyāmi yat kāryam idaṃ saṃpādayiṣyati abhigamya hatāśo hi nivṛtto dahate kulam
5.113.9
nātaḥ paraṃ vainateya kiṃ cit pāpiṣṭham ucyate yathāśānāśanaṃ loke dehi nāstīti vā vacaḥ
5.113.10
hatāśo hy akṛtārthaḥ san hataḥ saṃbhāvito naraḥ hinasti tasya putrāṃś ca pautrāṃś cākurvato 'rthinām
5.113.11
tasmāc caturṇāṃ vaṃśānāṃ sthāpayitrī sutā mama iyaṃ surasutaprakhyā sarvadharmopacāyinī
5.113.12
sadā devamanuṣyāṇām asurāṇāṃ ca gālava kāṅkṣitā rūpato bālā sutā me pratigṛhyatām
5.113.13
asyāḥ śulkaṃ pradāsyanti nṛpā rājyam api dhruvam kiṃ punaḥ śyāmakarṇānāṃ hayānāṃ dve catuḥśate
5.113.14
sa bhavān pratigṛhṇātu mamemāṃ mādhavīṃ sutām ahaṃ dauhitravān syāṃ vai vara eṣa mama prabho
5.113.15
pratigṛhya ca tāṃ kanyāṃ gālavaḥ saha pakṣiṇā punar drakṣyāva ity uktvā pratasthe saha kanyayā
5.113.16
upalabdham idaṃ dvāram aśvānām iti cāṇḍajaḥ uktvā gālavam āpṛcchya jagāma bhavanaṃ svakam
5.113.17
gate patagarāje tu gālavaḥ saha kanyayā cintayānaḥ kṣamaṃ dāne rājñāṃ vai śulkato 'gamat
5.113.18
so 'gacchan manasekṣvākuṃ haryaśvaṃ rājasattamam ayodhyāyāṃ mahāvīryaṃ caturaṅgabalānvitam
5.113.19
kośadhānyabalopetaṃ priyapauraṃ dvijapriyam prajābhikāmaṃ śāmyantaṃ kurvāṇaṃ tapa uttamam
5.113.20
tam upāgamya vipraḥ sa haryaśvaṃ gālavo 'bravīt kanyeyaṃ mama rājendra prasavaiḥ kulavardhinī
5.113.21
iyaṃ śulkena bhāryārthe haryaśva pratigṛhyatām śulkaṃ te kīrtayiṣyāmi tac chrutvā saṃpradhāryatām
5.114.1
nārada uvāca haryaśvas tv abravīd rājā vicintya bahudhā tataḥ dīrgham uṣṇaṃ ca niḥśvasya prajāhetor nṛpottamaḥ
5.114.2
unnateṣūnnatā ṣaṭsu sūkṣmā sūkṣmeṣu saptasu gambhīrā triṣu gambhīreṣv iyaṃ raktā ca pañcasu
5.114.3
bahudevāsurālokā bahugandharvadarśanā bahulakṣaṇasaṃpannā bahuprasavadhāriṇī
5.114.4
samartheyaṃ janayituṃ cakravartinam ātmajam brūhi śulkaṃ dvijaśreṣṭha samīkṣya vibhavaṃ mama
5.114.5
gālava uvāca ekataḥśyāmakarṇānāṃ śatāny aṣṭau dadasva me hayānāṃ candraśubhrāṇāṃ deśajānāṃ vapuṣmatām
5.114.6
tatas tava bhavitrīyaṃ putrāṇāṃ jananī śubhā araṇīva hutāśānāṃ yonir āyatalocanā
5.114.7
nārada uvāca etac chrutvā vaco rājā haryaśvaḥ kāmamohitaḥ uvāca gālavaṃ dīno rājarṣir ṛṣisattamam
5.114.8
dve me śate saṃnihite hayānāṃ yad vidhās tava eṣṭavyāḥ śataśas tv anye caranti mama vājinaḥ
5.114.9
so 'ham ekam apatyaṃ vai janayiṣyāmi gālava asyām etaṃ bhavān kāmaṃ saṃpādayatu me varam
5.114.10
etac chrutvā tu sā kanyā gālavaṃ vākyam abravīt mama datto varaḥ kaś cit kena cid brahmavādinā
5.114.11
prasūtyante prasūtyante kanyaiva tvaṃ bhaviṣyasi sa tvaṃ dadasva māṃ rājñe pratigṛhya hayottamān
5.114.12
nṛpebhyo hi caturbhyas te pūrṇāny aṣṭau śatāni vai bhaviṣyanti tathā putrā mama catvāra eva ca
5.114.13
kriyatāṃ mama saṃhāro gurvarthaṃ dvijasattama eṣā tāvan mama prajñā yathā vā manyase dvija
5.114.14
evam uktas tu sa muniḥ kanyayā gālavas tadā haryaśvaṃ pṛthivīpālam idaṃ vacanam abravīt
5.114.15
iyaṃ kanyā naraśreṣṭha haryaśva pratigṛhyatām caturbhāgena śulkasya janayasvaikam ātmajam
5.114.16
pratigṛhya sa tāṃ kanyāṃ gālavaṃ pratinandya ca samaye deśakāle ca labdhavān sutam īpsitam
5.114.17
tato vasumanā nāma vasubhyo vasumattaraḥ vasuprakhyo narapatiḥ sa babhūva vasupradaḥ
5.114.18
atha kāle punar dhīmān gālavaḥ pratyupasthitaḥ upasaṃgamya covāca haryaśvaṃ prītimānasam
5.114.19
jāto nṛpa sutas te 'yaṃ bālabhāskarasaṃnibhaḥ kālo gantuṃ naraśreṣṭha bhikṣārtham aparaṃ nṛpam
5.114.20
haryaśvaḥ satyavacane sthitaḥ sthitvā ca pauruṣe durlabhatvād dhayānāṃ ca pradadau mādhavīṃ punaḥ
5.114.21
mādhavī ca punar dīptāṃ parityajya nṛpaśriyam kumārī kāmato bhūtvā gālavaṃ pṛṣṭhato 'nvagāt
5.114.22
tvayy eva tāvat tiṣṭhantu hayā ity uktavān dvijaḥ prayayau kanyayā sārdhaṃ divodāsaṃ prajeśvaram
5.115.1
gālava uvāca mahāvīryo mahīpālaḥ kāśīnām īśvaraḥ prabhuḥ divodāsa iti khyāto bhaimasenir narādhipaḥ
5.115.2
tatra gacchāvahe bhadre śanair āgaccha mā śucaḥ dhārmikaḥ saṃyame yuktaḥ satyaś caiva janeśvaraḥ
5.115.3
nārada uvāca tam upāgamya sa munir nyāyatas tena satkṛtaḥ gālavaḥ prasavasyārthe taṃ nṛpaṃ pratyacodayat
5.115.4
divodāsa uvāca śrutam etan mayā pūrvaṃ kim uktvā vistaraṃ dvija kāṅkṣito hi mayaiṣo 'rthaḥ śrutvaitad dvijasattama
5.115.5
etac ca me bahumataṃ yad utsṛjya narādhipān mām evam upayāto 'si bhāvi caitad asaṃśayam
5.115.6
sa eva vibhavo 'smākam aśvānām api gālava aham apy ekam evāsyāṃ janayiṣyāmi pārthivam
5.115.7
nārada uvāca tathety uktvā dvijaśreṣṭhaḥ prādāt kanyāṃ mahīpateḥ vidhipūrvaṃ ca tāṃ rājā kanyāṃ pratigṛhītavān
5.115.8
reme sa tasyāṃ rājarṣiḥ prabhāvatyāṃ yathā raviḥ svāhāyāṃ ca yathā vahnir yathā śacyāṃ sa vāsavaḥ
5.115.9
yathā candraś ca rohiṇyāṃ yathā dhūmorṇayā yamaḥ varuṇaś ca yathā gauryāṃ yathā carddhyāṃ dhaneśvaraḥ
5.115.10
yathā nārāyaṇo lakṣmyāṃ jāhnavyāṃ ca yathodadhiḥ yathā rudraś ca rudrāṇyāṃ yathā vedyāṃ pitāmahaḥ
5.115.11
adṛśyantyāṃ ca vāsiṣṭho vasiṣṭhaś cākṣamālayā cyavanaś ca sukanyāyāṃ pulastyaḥ saṃdhyayā yathā
5.115.12
agastyaś cāpi vaidarbhyāṃ sāvitryāṃ satyavān yathā yathā bhṛguḥ pulomāyām adityāṃ kaśyapo yathā
5.115.13
reṇukāyāṃ yathārcīko haimavatyāṃ ca kauśikaḥ bṛhaspatiś ca tārāyāṃ śukraś ca śataparvayā
5.115.14
yathā bhūmyāṃ bhūmipatir urvaśyāṃ ca purūravāḥ ṛcīkaḥ satyavatyāṃ ca sarasvatyāṃ yathā manuḥ
5.115.15
tathā tu ramamāṇasya divodāsasya bhūpateḥ mādhavī janayām āsa putram ekaṃ pratardanam
5.115.16
athājagāma bhagavān divodāsaṃ sa gālavaḥ samaye samanuprāpte vacanaṃ cedam abravīt
5.115.17
niryātayatu me kanyāṃ bhavāṃs tiṣṭhantu vājinaḥ yāvad anyatra gacchāmi śulkārthaṃ pṛthivīpate
5.115.18
divodāso 'tha dharmātmā samaye gālavasya tām kanyāṃ niryātayām āsa sthitaḥ satye mahīpatiḥ
5.116.1
nārada uvāca tathaiva sā śriyaṃ tyaktvā kanyā bhūtvā yaśasvinī mādhavī gālavaṃ vipram anvayāt satyasaṃgarā
5.116.2
gālavo vimṛśann eva svakāryagatamānasaḥ jagāma bhojanagaraṃ draṣṭum auśīnaraṃ nṛpam
5.116.3
tam uvācātha gatvā sa nṛpatiṃ satyavikramam iyaṃ kanyā sutau dvau te janayiṣyati pārthivau
5.116.4
asyāṃ bhavān avāptārtho bhavitā pretya ceha ca somārkapratisaṃkāśau janayitvā sutau nṛpa
5.116.5
śulkaṃ tu sarvadharmajña hayānāṃ candravarcasām ekataḥśyāmakarṇānāṃ deyaṃ mahyaṃ catuḥśatam
5.116.6
gurvartho 'yaṃ samārambho na hayaiḥ kṛtyam asti me yadi śakyaṃ mahārāja kriyatāṃ mā vicāryatām
5.116.7
anapatyo 'si rājarṣe putrau janaya pārthiva pitṝn putraplavena tvam ātmānaṃ caiva tāraya
5.116.8
na putraphalabhoktā hi rājarṣe pātyate divaḥ na yāti narakaṃ ghoraṃ yatra gacchanty anātmajāḥ
5.116.9
etac cānyac ca vividhaṃ śrutvā gālavabhāṣitam uśīnaraḥ prativaco dadau tasya narādhipaḥ
5.116.10
śrutavān asmi te vākyaṃ yathā vadasi gālava vidhis tu balavān brahman pravaṇaṃ hi mano mama
5.116.11
śate dve tu mamāśvānām īdṛśānāṃ dvijottama itareṣāṃ sahasrāṇi subahūni caranti me
5.116.12
aham apy ekam evāsyāṃ janayiṣyāmi gālava putraṃ dvija gataṃ mārgaṃ gamiṣyāmi parair aham
5.116.13
mūlyenāpi samaṃ kuryāṃ tavāhaṃ dvijasattama paurajānapadārthaṃ tu mamārtho nātmabhogataḥ
5.116.14
kāmato hi dhanaṃ rājā pārakyaṃ yaḥ prayacchati na sa dharmeṇa dharmātman yujyate yaśasā na ca
5.116.15
so 'haṃ pratigrahīṣyāmi dadātv etāṃ bhavān mama kumārīṃ devagarbhābhām ekaputrabhavāya me
5.116.16
tathā tu bahukalyāṇam uktavantaṃ narādhipam uśīnaraṃ dvijaśreṣṭho gālavaḥ pratyapūjayat
5.116.17
uśīnaraṃ pratigrāhya gālavaḥ prayayau vanam reme sa tāṃ samāsādya kṛtapuṇya iva śriyam
5.116.18
kandareṣu ca śailānāṃ nadīnāṃ nirjhareṣu ca udyāneṣu vicitreṣu vaneṣūpavaneṣu ca
5.116.19
harmyeṣu ramaṇīyeṣu prāsādaśikhareṣu ca vātāyanavimāneṣu tathā garbhagṛheṣu ca
5.116.20
tato 'sya samaye jajñe putro bālaraviprabhaḥ śibir nāmnābhivikhyāto yaḥ sa pārthivasattamaḥ
5.116.21
upasthāya sa taṃ vipro gālavaḥ pratigṛhya ca kanyāṃ prayātas tāṃ rājan dṛṣṭavān vinatātmajam
5.117.1
nārada uvāca gālavaṃ vainateyo 'tha prahasann idam abravīt diṣṭyā kṛtārthaṃ paśyāmi bhavantam iha vai dvija
5.117.2
gālavas tu vacaḥ śrutvā vainateyena bhāṣitam caturbhāgāvaśiṣṭaṃ tad ācakhyau kāryam asya hi
5.117.3
suparṇas tv abravīd enaṃ gālavaṃ patatāṃ varaḥ prayatnas te na kartavyo naiṣa saṃpatsyate tava
5.117.4
purā hi kanyakubje vai gādheḥ satyavatīṃ sutām bhāryārthe 'varayat kanyām ṛcīkas tena bhāṣitaḥ
5.117.5
ekataḥśyāmakarṇānāṃ hayānāṃ candravarcasām bhagavan dīyatāṃ mahyaṃ sahasram iti gālava
5.117.6
ṛcīkas tu tathety uktvā varuṇasyālayaṃ gataḥ aśvatīrthe hayāṃl labdhvā dattavān pārthivāya vai
5.117.7
iṣṭvā te puṇḍarīkeṇa dattā rājñā dvijātiṣu tebhyo dve dve śate krītvā prāptās te pārthivais tadā
5.117.8
aparāṇy api catvāri śatāni dvijasattama nīyamānāni saṃtāre hṛtāny āsan vitastayā evaṃ na śakyam aprāpyaṃ prāptuṃ gālava karhi cit
5.117.9
imām aśvaśatābhyāṃ vai dvābhyāṃ tasmai nivedaya viśvāmitrāya dharmātman ṣaḍbhir aśvaśataiḥ saha tato 'si gatasaṃmohaḥ kṛtakṛtyo dvijarṣabha
5.117.10
gālavas taṃ tathety uktvā suparṇasahitas tataḥ ādāyāśvāṃś ca kanyāṃ ca viśvāmitram upāgamat
5.117.11
gālava uvāca aśvānāṃ kāṅkṣitārthānāṃ ṣaḍ imāni śatāni vai śatadvayena kanyeyaṃ bhavatā pratigṛhyatām
5.117.12
asyāṃ rājarṣibhiḥ putrā jātā vai dhārmikās trayaḥ caturthaṃ janayatv ekaṃ bhavān api narottama
5.117.13
pūrṇāny evaṃ śatāny aṣṭau turagāṇāṃ bhavantu te bhavato hy anṛṇo bhūtvā tapaḥ kuryāṃ yathāsukham
5.117.14
nārada uvāca viśvāmitras tu taṃ dṛṣṭvā gālavaṃ saha pakṣiṇā kanyāṃ ca tāṃ varārohām idam ity abravīd vacaḥ
5.117.15
kim iyaṃ pūrvam eveha na dattā mama gālava putrā mamaiva catvāro bhaveyuḥ kulabhāvanāḥ
5.117.16
pratigṛhṇāmi te kanyām ekaputraphalāya vai aśvāś cāśramam āsādya tiṣṭhantu mama sarvaśaḥ
5.117.17
sa tayā ramamāṇo 'tha viśvāmitro mahādyutiḥ ātmajaṃ janayām āsa mādhavīputram aṣṭakam
5.117.18
jātamātraṃ sutaṃ taṃ ca viśvāmitro mahādyutiḥ saṃyojyārthais tathā dharmair aśvais taiḥ samayojayat
5.117.19
athāṣṭakaḥ puraṃ prāyāt tadā somapuraprabham niryātya kanyāṃ śiṣyāya kauśiko 'pi vanaṃ yayau
5.117.20
gālavo 'pi suparṇena saha niryātya dakṣiṇām manasābhipratītena kanyām idam uvāca ha
5.117.21
jāto dānapatiḥ putras tvayā śūras tathāparaḥ satyadharmarataś cānyo yajvā cāpi tathāparaḥ
5.117.22
tad āgaccha varārohe tāritas te pitā sutaiḥ catvāraś caiva rājānas tathāhaṃ ca sumadhyame
5.117.23
gālavas tv abhyanujñāya suparṇaṃ pannagāśanam pitur niryātya tāṃ kanyāṃ prayayau vanam eva ha
5.118.1
nārada uvāca sa tu rājā punas tasyāḥ kartukāmaḥ svayaṃvaram upagamyāśramapadaṃ gaṅgāyamunasaṃgame
5.118.2
gṛhītamālyadāmāṃ tāṃ ratham āropya mādhavīm pūrur yaduś ca bhaginīm āśrame paryadhāvatām
5.118.3
nāgayakṣamanuṣyāṇāṃ patatrimṛgapakṣiṇām śailadrumavanaukānām āsīt tatra samāgamaḥ
5.118.4
nānāpuruṣadeśānām īśvaraiś ca samākulam ṛṣibhir brahmakalpaiś ca samantād āvṛtaṃ vanam
5.118.5
nirdiśyamāneṣu tu sā vareṣu varavarṇinī varān utkramya sarvāṃs tān vanaṃ vṛtavatī varam
5.118.6
avatīrya rathāt kanyā namaskṛtvā ca bandhuṣu upagamya vanaṃ puṇyaṃ tapas tepe yayātijā
5.118.7
upavāsaiś ca vividhair dīkṣābhir niyamais tathā ātmano laghutāṃ kṛtvā babhūva mṛgacāriṇī
5.118.8
vaiḍūryāṅkurakalpāni mṛdūni haritāni ca carantī śaṣpamukhyāni tiktāni madhurāṇi ca
5.118.9
sravantīnāṃ ca puṇyānāṃ surasāni śucīni ca pibantī vārimukhyāni śītāni vimalāni ca
5.118.10
vaneṣu mṛgarājeṣu siṃhaviproṣiteṣu ca dāvāgnivipramukteṣu śūnyeṣu gahaneṣu ca
5.118.11
carantī hariṇaiḥ sārdhaṃ mṛgīva vanacāriṇī cacāra vipulaṃ dharmaṃ brahmacaryeṇa saṃvṛtā
5.118.12
yayātir api pūrveṣāṃ rājñāṃ vṛttam anuṣṭhitaḥ bahuvarṣasahasrāyur ayujat kāladharmaṇā
5.118.13
pūrur yaduś ca dvau vaṃśau vardhamānau narottamau tābhyāṃ pratiṣṭhito loke paraloke ca nāhuṣaḥ
5.118.14
mahīyate narapatir yayātiḥ svargam āsthitaḥ maharṣikalpo nṛpatiḥ svargāgryaphalabhug vibhuḥ
5.118.15
bahuvarṣasahasrākhye kāle bahuguṇe gate rājarṣiṣu niṣaṇṇeṣu mahīyaḥsu maharṣiṣu
5.118.16
avamene narān sarvān devān ṛṣigaṇāṃs tathā yayātir mūḍhavijñāno vismayāviṣṭacetanaḥ
5.118.17
tatas taṃ bubudhe devaḥ śakro balaniṣūdanaḥ te ca rājarṣayaḥ sarve dhig dhig ity evam abruvan
5.118.18
vicāraś ca samutpanno nirīkṣya nahuṣātmajam ko nv ayaṃ kasya vā rājñaḥ kathaṃ vā svargam āgataḥ
5.118.19
karmaṇā kena siddho 'yaṃ kva vānena tapaś citam kathaṃ vā jñāyate svarge kena vā jñāyate 'py uta
5.118.20
evaṃ vicārayantas te rājānaḥ svargavāsinaḥ dṛṣṭvā papracchur anyonyaṃ yayātiṃ nṛpatiṃ prati
5.118.21
vimānapālāḥ śataśaḥ svargadvārābhirakṣiṇaḥ pṛṣṭā āsanapālāś ca na jānīmety athābruvan
5.118.22
sarve te hy āvṛtajñānā nābhyajānanta taṃ nṛpam sa muhūrtād atha nṛpo hataujā abhavat tadā
5.119.1
nārada uvāca atha pracalitaḥ sthānād āsanāc ca paricyutaḥ kampitenaiva manasā dharṣitaḥ śokavahninā
5.119.2
mlānasragbhraṣṭavijñānaḥ prabhraṣṭamukuṭāṅgadaḥ vighūrṇan srastasarvāṅgaḥ prabhraṣṭābharaṇāmbaraḥ
5.119.3
adṛśyamānas tān paśyann apaśyaṃś ca punaḥ punaḥ śūnyaḥ śūnyena manasā prapatiṣyan mahītalam
5.119.4
kiṃ mayā manasā dhyātam aśubhaṃ dharmadūṣaṇam yenāhaṃ calitaḥ sthānād iti rājā vyacintayat
5.119.5
te tu tatraiva rājānaḥ siddhāś cāpsarasas tathā apaśyanta nirālambaṃ yayātiṃ taṃ paricyutam
5.119.6
athaitya puruṣaḥ kaś cit kṣīṇapuṇyanipātakaḥ yayātim abravīd rājan devarājasya śāsanāt
5.119.7
atīva madamattas tvaṃ na kaṃ cin nāvamanyase mānena bhraṣṭaḥ svargas te nārhas tvaṃ pārthivātmaja na ca prajñāyase gaccha patasveti tam abravīt
5.119.8
pateyaṃ satsv iti vacas trir uktvā nahuṣātmajaḥ patiṣyaṃś cintayām āsa gatiṃ gatimatāṃ varaḥ
5.119.9
etasminn eva kāle tu naimiṣe pārthivarṣabhān caturo 'paśyata nṛpas teṣāṃ madhye papāta saḥ
5.119.10
pratardano vasumanāḥ śibirauśīnaro 'ṣṭakaḥ vājapeyena yajñena tarpayanti sureśvaram
5.119.11
teṣām adhvarajaṃ dhūmaṃ svargadvāram upasthitam yayātir upajighran vai nipapāta mahīṃ prati
5.119.12
bhūmau svarge ca saṃbaddhāṃ nadīṃ dhūmamayīṃ nṛpaḥ sa gaṅgām iva gacchantīm ālambya jagatīpatiḥ
5.119.13
śrīmatsv avabhṛthāgryeṣu caturṣu pratibandhuṣu madhye nipatito rājā lokapālopameṣu ca
5.119.14
caturṣu hutakalpeṣu rājasiṃhamahāgniṣu papāta madhye rājarṣir yayātiḥ puṇyasaṃkṣaye
5.119.15
tam āhuḥ pārthivāḥ sarve pratimānam iva śriyaḥ ko bhavān kasya vā bandhur deśasya nagarasya vā
5.119.16
yakṣo vāpy atha vā devo gandharvo rākṣaso 'pi vā na hi mānuṣarūpo 'si ko vārthaḥ kāṅkṣitas tvayā
5.119.17
yayātir uvāca yayātir asmi rājarṣiḥ kṣīṇapuṇyaś cyuto divaḥ pateyaṃ satsv iti dhyāyan bhavatsu patitas tataḥ
5.119.18
rājāna ūcuḥ satyam etad bhavatu te kāṅkṣitaṃ puruṣarṣabha sarveṣāṃ naḥ kratuphalaṃ dharmaś ca pratigṛhyatām
5.119.19
yayātir uvāca nāhaṃ pratigrahadhano brāhmaṇaḥ kṣatriyo hy aham na ca me praṇavā buddhiḥ parapuṇyavināśane
5.119.20
nārada uvāca etasminn eva kāle tu mṛgacaryākramāgatām mādhavīṃ prekṣya rājānas te 'bhivādyedam abruvan
5.119.21
kim āgamanakṛtyaṃ te kiṃ kurvaḥ śāsanaṃ tava ājñāpyā hi vayaṃ sarve tava putrās tapodhane
5.119.22
teṣāṃ tad bhāṣitaṃ śrutvā mādhavī parayā mudā pitaraṃ samupāgacchad yayātiṃ sā vavanda ca
5.119.23
dṛṣṭvā mūrdhnā natān putrāṃs tāpasī vākyam abravīt dauhitrās tava rājendra mama putrā na te parāḥ ime tvāṃ tārayiṣyanti diṣṭam etat purātanam
5.119.24
ahaṃ te duhitā rājan mādhavī mṛgacāriṇī mayāpy upacito dharmas tato 'rdhaṃ pratigṛhyatām
5.119.25
yasmād rājan narāḥ sarve apatyaphalabhāginaḥ tasmād icchanti dauhitrān yathā tvaṃ vasudhādhipa
5.119.26
tatas te pārthivāḥ sarve śirasā jananīṃ tadā abhivādya namaskṛtya mātāmaham athābruvan
5.119.27
uccair anupamaiḥ snigdhaiḥ svarair āpūrya medinīm mātāmahaṃ nṛpatayas tārayanto divaś cyutam
5.119.28
atha tasmād upagato gālavo 'py āha pārthivam tapaso me 'ṣṭabhāgena svargam ārohatāṃ bhavān
5.120.1
nārada uvāca pratyabhijñātamātro 'tha sadbhis tair narapuṃgavaḥ yayātir divyasaṃsthāno babhūva vigatajvaraḥ
5.120.2
divyamālyāmbaradharo divyābharaṇabhūṣitaḥ divyagandhaguṇopeto na pṛthvīm aspṛśat padā
5.120.3
tato vasumanāḥ pūrvam uccair uccārayan vacaḥ khyāto dānapatir loke vyājahāra nṛpaṃ tadā
5.120.4
prāptavān asmi yal loke sarvavarṇeṣv agarhayā tad apy atha ca dāsyāmi tena saṃyujyatāṃ bhavān
5.120.5
yat phalaṃ dānaśīlasya kṣamāśīlasya yat phalam yac ca me phalam ādhāne tena saṃyujyatāṃ bhavān
5.120.6
tataḥ pratardano 'py āha vākyaṃ kṣatriyapuṃgavaḥ yathā dharmaratir nityaṃ nityaṃ yuddhaparāyaṇaḥ
5.120.7
prāptavān asmi yal loke kṣatradharmodbhavaṃ yaśaḥ vīraśabdaphalaṃ caiva tena saṃyujyatāṃ bhavān
5.120.8
śibirauśīnaro dhīmān uvāca madhurāṃ giram yathā bāleṣu nārīṣu vaihāryeṣu tathaiva ca
5.120.9
saṃgareṣu nipāteṣu tathāpad vyasaneṣu ca anṛtaṃ noktapūrvaṃ me tena satyena khaṃ vraja
5.120.10
yathā prāṇāṃś ca rājyaṃ ca rājan karma sukhāni ca tyajeyaṃ na punaḥ satyaṃ tena satyena khaṃ vraja
5.120.11
yathā satyena me dharmo yathā satyena pāvakaḥ prītaḥ śakraś ca satyena tena satyena khaṃ vraja
5.120.12
aṣṭakas tv atha rājarṣiḥ kauśiko mādhavīsutaḥ anekaśatayajvānaṃ vacanaṃ prāha dharmavit
5.120.13
śataśaḥ puṇḍarīkā me gosavāś ca citāḥ prabho kratavo vājapeyāś ca teṣāṃ phalam avāpnuhi
5.120.14
na me ratnāni na dhanaṃ na tathānye paricchadāḥ kratuṣv anupayuktāni tena satyena khaṃ vraja
5.120.15
yathā yathā hi jalpanti dauhitrās taṃ narādhipam tathā tathā vasumatīṃ tyaktvā rājā divaṃ yayau
5.120.16
evaṃ sarve samastās te rājānaḥ sukṛtais tadā yayātiṃ svargato bhraṣṭaṃ tārayām āsur añjasā
5.120.17
dauhitrāḥ svena dharmeṇa yajñadānakṛtena vai caturṣu rājavaṃśeṣu saṃbhūtāḥ kulavardhanāḥ mātāmahaṃ mahāprājñaṃ divam āropayanti te
5.120.18
rājāna ūcuḥ rājadharmaguṇopetāḥ sarvadharmaguṇānvitāḥ dauhitrās te vayaṃ rājan divam āroha pārthivaḥ
5.121.1
nārada uvāca sadbhir āropitaḥ svargaṃ pārthivair bhūridakṣiṇaiḥ abhyanujñāya dauhitrān yayātir divam āsthitaḥ
5.121.2
abhivṛṣṭaś ca varṣeṇa nānāpuṣpasugandhinā pariṣvaktaś ca puṇyena vāyunā puṇyagandhinā
5.121.3
acalaṃ sthānam āruhya dauhitraphalanirjitam karmabhiḥ svair upacito jajvāla parayā śriyā
5.121.4
upagītopanṛttaś ca gandharvāpsarasāṃ gaṇaiḥ prītyā pratigṛhītaś ca svarge dundubhinisvanaiḥ
5.121.5
abhiṣṭutaś ca vividhair devarājarṣicāraṇaiḥ arcitaś cottamārgheṇa daivatair abhinanditaḥ
5.121.6
prāptaḥ svargaphalaṃ caiva tam uvāca pitāmahaḥ nirvṛtaṃ śāntamanasaṃ vacobhis tarpayann iva
5.121.7
catuṣpādas tvayā dharmaś cito lokyena karmaṇā akṣayas tava loko 'yaṃ kīrtiś caivākṣayā divi punas tavādya rājarṣe sukṛteneha karmaṇā
5.121.8
āvṛtaṃ tamasā cetaḥ sarveṣāṃ svargavāsinām yena tvāṃ nābhijānanti tato 'jñātvāsi pātitaḥ
5.121.9
prītyaiva cāsi dauhitrais tāritas tvam ihāgataḥ sthānaṃ ca pratipanno 'si karmaṇā svena nirjitam acalaṃ śāśvataṃ puṇyam uttamaṃ dhruvam avyayam
5.121.10
yayātir uvāca bhagavan saṃśayo me 'sti kaś cit taṃ chettum arhasi na hy anyam aham arhāmi praṣṭuṃ lokapitāmaha
5.121.11
bahuvarṣasahasrāntaṃ prajāpālanavardhitam anekakratudānaughair arjitaṃ me mahat phalam
5.121.12
kathaṃ tad alpakālena kṣīṇaṃ yenāsmi pātitaḥ bhagavan vettha lokāṃś ca śāśvatān mama nirjitān
5.121.13
pitāmaha uvāca bahuvarṣasahasrāntaṃ prajāpālanavardhitam anekakratudānaughair yat tvayopārjitaṃ phalam
5.121.14
tad anenaiva doṣeṇa kṣīṇaṃ yenāsi pātitaḥ abhimānena rājendra dhikkṛtaḥ svargavāsibhiḥ
5.121.15
nāyaṃ mānena rājarṣe na balena na hiṃsayā na śāṭhyena na māyābhir loko bhavati śāśvataḥ
5.121.16
nāvamānyās tvayā rājann avarotkṛṣṭamadhyamāḥ na hi mānapradagdhānāṃ kaś cid asti samaḥ kva cit
5.121.17
patanārohaṇam idaṃ kathayiṣyanti ye narāḥ viṣamāṇy api te prāptās tariṣyanti na saṃśayaḥ
5.121.18
nārada uvāca eṣa doṣo 'bhimānena purā prāpto yayātinā nirbandhataś cātimātraṃ gālavena mahīpate
5.121.19
śrotavyaṃ hitakāmānāṃ suhṛdāṃ bhūtim icchatām na kartavyo hi nirbandho nirbandho hi kṣayodayaḥ
5.121.20
tasmāt tvam api gāndhāre mānaṃ krodhaṃ ca varjaya saṃdhatsva pāṇḍavair vīra saṃrambhaṃ tyaja pārthiva
5.121.21
dadāti yat pārthiva yat karoti; yad vā tapas tapyati yaj juhoti na tasya nāśo 'sti na cāpakarṣo; nānyas tad aśnāti sa eva kartā
5.121.22
idaṃ mahākhyānam anuttamaṃ mataṃ; bahuśrutānāṃ gataroṣarāgiṇām samīkṣya loke bahudhā pradhāvitā; trivargadṛṣṭiḥ pṛthivīm upāśnute
5.122.1
dhṛtarāṣṭra uvāca bhagavann evam evaitad yathā vadasi nārada icchāmi cāham apy evaṃ na tv īśo bhagavann aham
5.122.2
vaiśaṃpāyana uvāca evam uktvā tataḥ kṛṣṇam abhyabhāṣata bhārata svargyaṃ lokyaṃ ca mām āttha dharmyaṃ nyāyyaṃ ca keśava
5.122.3
na tv ahaṃ svavaśas tāta kriyamāṇaṃ na me priyam aṅga duryodhanaṃ kṛṣṇa mandaṃ śāstrātigaṃ mama
5.122.4
anunetuṃ mahābāho yatasva puruṣottama suhṛtkāryaṃ tu sumahat kṛtaṃ te syāj janārdana
5.122.5
tato 'bhyāvṛtya vārṣṇeyo duryodhanam amarṣaṇam abravīn madhurāṃ vācaṃ sarvadharmārthatattvavit
5.122.6
duryodhana nibodhedaṃ madvākyaṃ kurusattama samarthaṃ te viśeṣeṇa sānubandhasya bhārata
5.122.7
mahāprājña kule jātaḥ sādhv etat kartum arhasi śrutavṛttopasaṃpannaḥ sarvaiḥ samudito guṇaiḥ
5.122.8
dauṣkuleyā durātmāno nṛśaṃsā nirapatrapāḥ ta etad īdṛśaṃ kuryur yathā tvaṃ tāta manyase
5.122.9
dharmārthayuktā loke 'smin pravṛttir lakṣyate satām asatāṃ viparītā tu lakṣyate bharatarṣabha
5.122.10
viparītā tv iyaṃ vṛttir asakṛl lakṣyate tvayi adharmaś cānubandho 'tra ghoraḥ prāṇaharo mahān
5.122.11
anekaśas tvannimittam ayaśasyaṃ ca bhārata tam anarthaṃ pariharann ātmaśreyaḥ kariṣyasi
5.122.12
bhrātṝṇām atha bhṛtyānāṃ mitrāṇāṃ ca paraṃtapa adharmyād ayaśasyāc ca karmaṇas tvaṃ pramokṣyase
5.122.13
prājñaiḥ śūrair mahotsāhair ātmavadbhir bahuśrutaiḥ saṃdhatsva puruṣavyāghra pāṇḍavair bharatarṣabha
5.122.14
tad dhitaṃ ca priyaṃ caiva dhṛtarāṣṭrasya dhīmataḥ pitāmahasya droṇasya vidurasya mahāmateḥ
5.122.15
kṛpasya somadattasya bāhlīkasya ca dhīmataḥ aśvatthāmno vikarṇasya saṃjayasya viśāṃ pate
5.122.16
jñātīnāṃ caiva bhūyiṣṭhaṃ mitrāṇāṃ ca paraṃtapa śame śarma bhavet tāta sarvasya jagatas tathā
5.122.17
hrīmān asi kule jātaḥ śrutavān anṛśaṃsavān tiṣṭha tāta pituḥ śāstre mātuś ca bharatarṣabha
5.122.18
etac chreyo hi manyante pitā yac chāsti bhārata uttamāpadgataḥ sarvaḥ pituḥ smarati śāsanam
5.122.19
rocate te pitus tāta pāṇḍavaiḥ saha saṃgamaḥ sāmātyasya kuruśreṣṭha tat tubhyaṃ tāta rocatām
5.122.20
śrutvā yaḥ suhṛdāṃ śāstraṃ martyo na pratipadyate vipākānte dahaty enaṃ kiṃpākam iva bhakṣitam
5.122.21
yas tu niḥśreyasaṃ vākyaṃ mohān na pratipadyate sa dīrghasūtro hīnārthaḥ paścāttāpena yujyate
5.122.22
yas tu niḥśreyasaṃ śrutvā prāptam evābhipadyate ātmano matam utsṛjya sa loke sukham edhate
5.122.23
yo 'rthakāmasya vacanaṃ prātikūlyān na mṛṣyate śṛṇoti pratikūlāni dviṣatāṃ vaśam eti saḥ
5.122.24
satāṃ matam atikramya yo 'satāṃ vartate mate śocante vyasane tasya suhṛdo nacirād iva
5.122.25
mukhyān amātyān utsṛjya yo nihīnān niṣevate sa ghorām āpadaṃ prāpya nottāram adhigacchati
5.122.26
yo 'satsevī vṛthācāro na śrotā suhṛdāṃ sadā parān vṛṇīte svān dveṣṭi taṃ gauḥ śapati bhārata
5.122.27
sa tvaṃ virudhya tair vīrair anyebhyas trāṇam icchasi aśiṣṭebhyo 'samarthebhyo mūḍhebhyo bharatarṣabha
5.122.28
ko hi śakrasamāñ jñātīn atikramya mahārathān anyebhyas trāṇam āśaṃset tvad anyo bhuvi mānavaḥ
5.122.29
janmaprabhṛti kaunteyā nityaṃ vinikṛtās tvayā na ca te jātu kupyanti dharmātmāno hi pāṇḍavāḥ
5.122.30
mithyāpracaritās tāta janmaprabhṛti pāṇḍavāḥ tvayi samyaṅ mahābāho pratipannā yaśasvinaḥ
5.122.31
tvayāpi pratipattavyaṃ tathaiva bharatarṣabha sveṣu bandhuṣu mukhyeṣu mā manyuvaśam anvagāḥ
5.122.32
trivargayuktā prājñānām ārambhā bharatarṣabha dharmārthāv anurudhyante trivargāsaṃbhave narāḥ
5.122.33
pṛthak tu viniviṣṭānāṃ dharmaṃ dhīro 'nurudhyate madhyamo 'rthaṃ kaliṃ bālaḥ kāmam evānurudhyate
5.122.34
indriyaiḥ prasṛto lobhād dharmaṃ viprajahāti yaḥ kāmārthāv anupāyena lipsamāno vinaśyati
5.122.35
kāmārthau lipsamānas tu dharmam evāditaś caret na hi dharmād apaity arthaḥ kāmo vāpi kadā cana
5.122.36
upāyaṃ dharmam evāhus trivargasya viśāṃ pate lipsamāno hi tenāśu kakṣe 'gnir iva vardhate
5.122.37
sa tvaṃ tātānupāyena lipsase bharatarṣabha ādhirājyaṃ mahad dīptaṃ prathitaṃ sarvarājasu
5.122.38
ātmānaṃ takṣati hy eṣa vanaṃ paraśunā yathā yaḥ samyag vartamāneṣu mithyā rājan pravartate
5.122.39
na tasya hi matiṃ chindyād yasya necchet parābhavam avicchinnasya dhīrasya kalyāṇe dhīyate matiḥ
5.122.40
tyaktātmānaṃ na bādheta triṣu lokeṣu bhārata apy anyaṃ prākṛtaṃ kiṃ cit kim u tān pāṇḍavarṣabhān
5.122.41
amarṣavaśam āpanno na kiṃ cid budhyate naraḥ chidyate hy ātataṃ sarvaṃ pramāṇaṃ paśya bhārata
5.122.42
śreyas te durjanāt tāta pāṇḍavaiḥ saha saṃgamaḥ tair hi saṃprīyamāṇas tvaṃ sarvān kāmān avāpsyasi
5.122.43
pāṇḍavair nirjitāṃ bhūmiṃ bhuñjāno rājasattama pāṇḍavān pṛṣṭhataḥ kṛtvā trāṇam āśaṃsase 'nyataḥ
5.122.44
duḥśāsane durviṣahe karṇe cāpi sasaubale eteṣv aiśvaryam ādhāya bhūtim icchasi bhārata
5.122.45
na caite tava paryāptā jñāne dharmārthayos tathā vikrame cāpy aparyāptāḥ pāṇḍavān prati bhārata
5.122.46
na hīme sarvarājānaḥ paryāptāḥ sahitās tvayā kruddhasya bhīmasenasya prekṣituṃ mukham āhave
5.122.47
idaṃ saṃnihitaṃ tāta samagraṃ pārthivaṃ balam ayaṃ bhīṣmas tathā droṇaḥ karṇaś cāyaṃ tathā kṛpaḥ
5.122.48
bhūriśravāḥ saumadattir aśvatthāmā jayadrathaḥ aśaktāḥ sarva evaite pratiyoddhuṃ dhanaṃjayam
5.122.49
ajeyo hy arjunaḥ kruddhaḥ sarvair api surāsuraiḥ mānuṣair api gandharvair mā yuddhe ceta ādhithāḥ
5.122.50
dṛśyatāṃ vā pumān kaś cit samagre pārthive bale yo 'rjunaṃ samare prāpya svastimān āvrajed gṛhān
5.122.51
kiṃ te janakṣayeṇeha kṛtena bharatarṣabha yasmiñ jite jitaṃ te syāt pumān ekaḥ sa dṛśyatām
5.122.52
yaḥ sa devān sagandharvān sayakṣāsurapannagān ajayat khāṇḍavaprasthe kas taṃ yudhyeta mānavaḥ
5.122.53
tathā virāṭanagare śrūyate mahad adbhutam ekasya ca bahūnāṃ ca paryāptaṃ tan nidarśanam
5.122.54
tam ajeyam anādhṛṣyaṃ vijetuṃ jiṣṇum acyutam āśaṃsasīha samare vīram arjunam ūrjitam
5.122.55
maddvitīyaṃ punaḥ pārthaṃ kaḥ prārthayitum arhati yuddhe pratīpam āyāntam api sākṣāt puraṃdaraḥ
5.122.56
bāhubhyām uddhared bhūmiṃ dahet kruddha imāḥ prajāḥ pātayet tridivād devān yo 'rjunaṃ samare jayet
5.122.57
paśya putrāṃs tathā bhrātṝñ jñātīn saṃbandhinas tathā tvatkṛte na vinaśyeyur ete bharatasattama
5.122.58
astu śeṣaṃ kauravāṇāṃ mā parābhūd idaṃ kulam kulaghna iti nocyethā naṣṭakīrtir narādhipa
5.122.59
tvām eva sthāpayiṣyanti yauvarājye mahārathāḥ mahārājye ca pitaraṃ dhṛtarāṣṭraṃ janeśvaram
5.122.60
mā tāta śriyam āyāntīm avamaṃsthāḥ samudyatām ardhaṃ pradāya pārthebhyo mahatīṃ śriyam āpsyasi
5.122.61
pāṇḍavaiḥ saṃśamaṃ kṛtvā kṛtvā ca suhṛdāṃ vacaḥ saṃprīyamāṇo mitraiś ca ciraṃ bhadrāṇy avāpsyasi
5.123.1
vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ śāṃtanavo bhīṣmo duryodhanam amarṣaṇam keśavasya vacaḥ śrutvā provāca bharatarṣabha
5.123.2
kṛṣṇena vākyam ukto 'si suhṛdāṃ śamam icchatā anupaśyasva tat tāta mā manyuvaśam anvagāḥ
5.123.3
akṛtvā vacanaṃ tāta keśavasya mahātmanaḥ śreyo na jātu na sukhaṃ na kalyāṇam avāpsyasi
5.123.4
dharmyam arthaṃ mahābāhur āha tvāṃ tāta keśavaḥ tam artham abhipadyasva mā rājan nīnaśaḥ prajāḥ
5.123.5
imāṃ śriyaṃ prajvalitāṃ bhāratīṃ sarvarājasu jīvato dhṛtarāṣṭrasya daurātmyād bhraṃśayiṣyasi
5.123.6
ātmānaṃ ca sahāmātyaṃ saputrapaśubāndhavam sahamitram asadbuddhyā jīvitād bhraṃśayiṣyasi
5.123.7
atikrāman keśavasya tathyaṃ vacanam arthavat pituś ca bharataśreṣṭha vidurasya ca dhīmataḥ
5.123.8
mā kulaghno 'ntapuruṣo durmatiḥ kāpathaṃ gamaḥ pitaraṃ mātaraṃ caiva vṛddhau śokāya mā dadaḥ
5.123.9
atha droṇo 'bravīt tatra duryodhanam idaṃ vacaḥ amarṣavaśam āpannaṃ niḥśvasantaṃ punaḥ punaḥ
5.123.10
dharmārthayuktaṃ vacanam āha tvāṃ tāta keśavaḥ tathā bhīṣmaḥ śāṃtanavas taj juṣasva narādhipa
5.123.11
prājñau medhāvinau dāntāv arthakāmau bahuśrutau āhatus tvāṃ hitaṃ vākyaṃ tad ādatsva paraṃtapa
5.123.12
anutiṣṭha mahāprājña kṛṣṇabhīṣmau yad ūcatuḥ mā vaco laghubuddhīnāṃ samāsthās tvaṃ paraṃtapa
5.123.13
ye tvāṃ protsāhayanty ete naite kṛtyāya karhi cit vairaṃ pareṣāṃ grīvāyāṃ pratimokṣyanti saṃyuge
5.123.14
mā kurūñ jīghanaḥ sarvān putrān bhrātṝṃs tathaiva ca vāsudevārjunau yatra viddhy ajeyaṃ balaṃ hi tat
5.123.15
etac caiva mataṃ satyaṃ suhṛdoḥ kṛṣṇabhīṣmayoḥ yadi nādāsyase tāta paścāt tapsyasi bhārata
5.123.16
yathoktaṃ jāmadagnyena bhūyān eva tato 'rjunaḥ kṛṣṇo hi devakīputro devair api durutsahaḥ
5.123.17
kiṃ te sukhapriyeṇeha proktena bharatarṣabha etat te sarvam ākhyātaṃ yathecchasi tathā kuru na hi tvām utsahe vaktuṃ bhūyo bharatasattama
5.123.18
tasmin vākyāntare vākyaṃ kṣattāpi viduro 'bravīt duryodhanam abhiprekṣya dhārtarāṣṭram amarṣaṇam
5.123.19
duryodhana na śocāmi tvām ahaṃ bharatarṣabha imau tu vṛddhau śocāmi gāndhārīṃ pitaraṃ ca te
5.123.20
yāv anāthau cariṣyete tvayā nāthena durhṛdā hatamitrau hatāmātyau lūnapakṣāv iva dvijau
5.123.21
bhikṣukau vicariṣyete śocantau pṛthivīm imām kulaghnam īdṛśaṃ pāpaṃ janayitvā kupūruṣam
5.123.22
atha duryodhanaṃ rājā dhṛtarāṣṭro 'bhyabhāṣata āsīnaṃ bhrātṛbhiḥ sārdhaṃ rājabhiḥ parivāritam
5.123.23
duryodhana nibodhedaṃ śauriṇoktaṃ mahātmanā ādatsva śivam atyantaṃ yogakṣemavad avyayam
5.123.24
anena hi sahāyena kṛṣṇenākliṣṭakarmaṇā iṣṭān sarvān abhiprāyān prāpsyāmaḥ sarvarājasu
5.123.25
susaṃhitaḥ keśavena gaccha tāta yudhiṣṭhiram cara svastyayanaṃ kṛtsnaṃ bhāratānām anāmayam
5.123.26
vāsudevena tīrthena tāta gacchasva saṃgamam kālaprāptam idaṃ manye mā tvaṃ duryodhanātigāḥ
5.123.27
śamaṃ ced yācamānaṃ tvaṃ pratyākhyāsyasi keśavam tvadartham abhijalpantaṃ na tavāsty aparābhavaḥ
5.124.1
vaiśaṃpāyana uvāca dhṛtarāṣṭravacaḥ śrutvā bhīṣmadroṇau samarthya tau duryodhanam idaṃ vākyam ūcatuḥ śāsanātigam
5.124.2
yāvat kṛṣṇāv asaṃnaddhau yāvat tiṣṭhati gāṇḍivam yāvad dhaumyo na senāgnau juhotīha dviṣadbalam
5.124.3
yāvan na prekṣate kruddhaḥ senāṃ tava yudhiṣṭhiraḥ hrīniṣedho maheṣvāsas tāvac chāmyatu vaiśasam
5.124.4
yāvan na dṛṣyate pārthaḥ sveṣv anīkeṣv avasthitaḥ bhīmaseno maheṣvāsas tāvac chāmyatu vaiśasam
5.124.5
yāvan na carate mārgān pṛtanām abhiharṣayan yāvan na śātayaty ājau śirāṃsi gajayodhinām
5.124.6
gadayā vīraghātinyā phalānīva vanaspateḥ kālena paripakvāni tāvac chāmyatu vaiśasam
5.124.7
nakulaḥ sahadevaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ virāṭaś ca śikhaṇḍī ca śaiśupāliś ca daṃśitāḥ
5.124.8
yāvan na praviśanty ete nakrā iva mahārṇavam kṛtāstrāḥ kṣipram asyantas tāvac chāmyatu vaiśasam
5.124.9
yāvan na sukumāreṣu śarīreṣu mahīkṣitām gārdhrapatrāḥ patanty ugrās tāvac chāmyatu vaiśasam
5.124.10
candanāgarudigdheṣu hāraniṣkadhareṣu ca noraḥsu yāvad yodhānāṃ maheṣvāsair maheṣavaḥ
5.124.11
kṛtāstraiḥ kṣipram asyadbhir dūrapātibhir āyasāḥ abhilakṣyair nipātyante tāvac chāmyatu vaiśasam
5.124.12
abhivādayamānaṃ tvāṃ śirasā rājakuñjaraḥ pāṇibhyāṃ pratigṛhṇātu dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ
5.124.13
dhvajāṅkuśapatākāṅkaṃ dakṣiṇaṃ te sudakṣiṇaḥ skandhe nikṣipatāṃ bāhuṃ śāntaye bharatarṣabha
5.124.14
ratnauṣadhisametena ratnāṅgulitalena ca upaviṣṭasya pṛṣṭhaṃ te pāṇinā parimārjatu
5.124.15
śālaskandho mahābāhus tvāṃ svajāno vṛkodaraḥ sāmnābhivadatāṃ cāpi śāntaye bharatarṣabha
5.124.16
arjunena yamābhyāṃ ca tribhis tair abhivāditaḥ mūrdhni tān samupāghrāya premṇābhivada pārthiva
5.124.17
dṛṣṭvā tvāṃ pāṇḍavair vīrais tair bhrātṛbhiḥ saha saṃgatam yāvad ānandajāśrūṇi pramuñcantu narādhipāḥ
5.124.18
ghuṣyatāṃ rājadhānīṣu sarvasaṃpan mahīkṣitām pṛthivī bhrātṛbhāvena bhujyatāṃ vijvaro bhava
5.125.1
vaiśaṃpāyana uvāca śrutvā duryodhano vākyam apriyaṃ kurusaṃsadi pratyuvāca mahābāhuṃ vāsudevaṃ yaśasvinam
5.125.2
prasamīkṣya bhavān etad vaktum arhati keśava mām eva hi viśeṣeṇa vibhāṣya parigarhase
5.125.3
bhaktivādena pārthānām akasmān madhusūdana bhavān garhayate nityaṃ kiṃ samīkṣya balābalam
5.125.4
bhavān kṣattā ca rājā ca ācāryo vā pitāmahaḥ mām eva parigarhante nānyaṃ kaṃ cana pārthivam
5.125.5
na cāhaṃ lakṣaye kaṃ cid vyabhicāram ihātmanaḥ atha sarve bhavanto māṃ vidviṣanti sarājakāḥ
5.125.6
na cāhaṃ kaṃ cid atyartham aparādham ariṃdama vicintayan prapaśyāmi susūkṣmam api keśava
5.125.7
priyābhyupagate dyūte pāṇḍavā madhusūdana jitāḥ śakuninā rājyaṃ tatra kiṃ mama duṣkṛtam
5.125.8
yat punar draviṇaṃ kiṃ cit tatrājīyanta pāṇḍavāḥ tebhya evābhyanujñātaṃ tat tadā madhusūdana
5.125.9
aparādho na cāsmākaṃ yat te hy akṣaparājitāḥ ajeyā jayatāṃ śreṣṭha pārthāḥ pravrājitā vanam
5.125.10
kena cāpy apavādena virudhyante 'ribhiḥ saha aśaktāḥ pāṇḍavāḥ kṛṣṇa prahṛṣṭāḥ pratyamitravat
5.125.11
kim asmābhiḥ kṛtaṃ teṣāṃ kasmin vā punar āgasi dhārtarāṣṭrāñ jighāṃsanti pāṇḍavāḥ sṛñjayaiḥ saha
5.125.12
na cāpi vayam ugreṇa karmaṇā vacanena vā vitrastāḥ praṇamāmeha bhayād api śatakratoḥ
5.125.13
na ca taṃ kṛṣṇa paśyāmi kṣatradharmam anuṣṭhitam utsaheta yudhā jetuṃ yo naḥ śatrunibarhaṇa
5.125.14
na hi bhīṣmakṛpadroṇāḥ sagaṇā madhusūdana devair api yudhā jetuṃ śakyāḥ kim uta pāṇḍavaiḥ
5.125.15
svadharmam anutiṣṭhanto yadi mādhava saṃyuge śastreṇa nidhanaṃ kāle prāpsyāmaḥ svargam eva tat
5.125.16
mukhyaś caivaiṣa no dharmaḥ kṣatriyāṇāṃ janārdana yac chayīmahi saṃgrāme śaratalpagatā vayam
5.125.17
te vayaṃ vīraśayanaṃ prāpsyāmo yadi saṃyuge apraṇamyaiva śatrūṇāṃ na nas tapsyati mādhava
5.125.18
kaś ca jātu kule jātaḥ kṣatradharmeṇa vartayan bhayād vṛttiṃ samīkṣyaivaṃ praṇamed iha kasya cit
5.125.19
udyacched eva na named udyamo hy eva pauruṣam apy aparvaṇi bhajyeta na named iha kasya cit
5.125.20
iti mātaṅgavacanaṃ parīpsanti hitepsavaḥ dharmāya caiva praṇamed brāhmaṇebhyaś ca madvidhaḥ
5.125.21
acintayan kaṃ cid anyaṃ yāvajjīvaṃ tathācaret eṣa dharmaḥ kṣatriyāṇāṃ matam etac ca me sadā
5.125.22
rājyāṃśaś cābhyanujñāto yo me pitrā purābhavat na sa labhyaḥ punar jātu mayi jīvati keśava
5.125.23
yāvac ca rājā dhriyate dhṛtarāṣṭro janārdana nyastaśastrā vayaṃ te vāpy upajīvāma mādhava
5.125.24
yady adeyaṃ purā dattaṃ rājyaṃ paravato mama ajñānād vā bhayād vāpi mayi bāle janārdana
5.125.25
na tad adya punar labhyaṃ pāṇḍavair vṛṣṇinandana dhriyamāṇe mahābāho mayi saṃprati keśava
5.125.26
yāvad dhi sūcyās tīkṣṇāyā vidhyed agreṇa mādhava tāvad apy aparityājyaṃ bhūmer naḥ pāṇḍavān prati
5.126.1
vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ prahasya dāśārhaḥ krodhaparyākulekṣaṇaḥ duryodhanam idaṃ vākyam abravīt kurusaṃsadi
5.126.2
lapsyase vīraśayanaṃ kāmam etad avāpsyasi sthiro bhava sahāmātyo vimardo bhavitā mahān
5.126.3
yac caivaṃ manyase mūḍha na me kaś cid vyatikramaḥ pāṇḍaveṣv iti tat sarvaṃ nibodhata narādhipāḥ
5.126.4
śriyā saṃtapyamānena pāṇḍavānāṃ mahātmanām tvayā durmantritaṃ dyūtaṃ saubalena ca bhārata
5.126.5
kathaṃ ca jñātayas tāta śreyāṃsaḥ sādhusaṃmatāḥ tathānyāyyam upasthātuṃ jihmenājihmacāriṇaḥ
5.126.6
akṣadyūtaṃ mahāprājña satām aratināśanam asatāṃ tatra jāyante bhedāś ca vyasanāni ca
5.126.7
tad idaṃ vyasanaṃ ghoraṃ tvayā dyūtamukhaṃ kṛtam asamīkṣya sadācāraiḥ sārdhaṃ pāpānubandhanaiḥ
5.126.8
kaś cānyo jñātibhāryāṃ vai viprakartuṃ tathārhati ānīya ca sabhāṃ vaktuṃ yathoktā draupadī tvayā
5.126.9
kulīnā śīlasaṃpannā prāṇebhyo 'pi garīyasī mahiṣī pāṇḍuputrāṇāṃ tathā vinikṛtā tvayā
5.126.10
jānanti kuravaḥ sarve yathoktāḥ kurusaṃsadi duḥśāsanena kaunteyāḥ pravrajantaḥ paraṃtapāḥ
5.126.11
samyagvṛtteṣv alubdheṣu satataṃ dharmacāriṣu sveṣu bandhuṣu kaḥ sādhuś cared evam asāṃpratam
5.126.12
nṛśaṃsānām anāryāṇāṃ paruṣāṇāṃ ca bhāṣaṇam karṇaduḥśāsanābhyāṃ ca tvayā ca bahuśaḥ kṛtam
5.126.13
saha mātrā pradagdhuṃ tān bālakān vāraṇāvate āsthitaḥ paramaṃ yatnaṃ na samṛddhaṃ ca tat tava
5.126.14
ūṣuś ca suciraṃ kālaṃ pracchannāḥ pāṇḍavās tadā mātrā sahaikacakrāyāṃ brāhmaṇasya niveśane
5.126.15
viṣeṇa sarpabandhaiś ca yatitāḥ pāṇḍavās tvayā sarvopāyair vināśāya na samṛddhaṃ ca tat tava
5.126.16
evaṃbuddhiḥ pāṇḍaveṣu mithyāvṛttiḥ sadā bhavān kathaṃ te nāparādho 'sti pāṇḍaveṣu mahātmasu
5.126.17
kṛtvā bahūny akāryāṇi pāṇḍaveṣu nṛśaṃsavat mithyāvṛttir anāryaḥ sann adya vipratipadyase
5.126.18
mātāpitṛbhyāṃ bhīṣmeṇa droṇena vidureṇa ca śāmyeti muhur ukto 'si na ca śāmyasi pārthiva
5.126.19
śame hi sumahān arthas tava pārthasya cobhayoḥ na ca rocayase rājan kim anyad buddhilāghavāt
5.126.20
na śarma prāpsyase rājann utkramya suhṛdāṃ vacaḥ adharmyam ayaśasyaṃ ca kriyate pārthiva tvayā
5.126.21
evaṃ bruvati dāśārhe duryodhanam amarṣaṇam duḥśāsana idaṃ vākyam abravīt kurusaṃsadi
5.126.22
na cet saṃdhāsyase rājan svena kāmena pāṇḍavaiḥ baddhvā kila tvāṃ dāsyanti kuntīputrāya kauravāḥ
5.126.23
vaikartanaṃ tvāṃ ca māṃ ca trīn etān manujarṣabha pāṇḍavebhyaḥ pradāsyanti bhīṣmo droṇaḥ pitā ca te
5.126.24
bhrātur etad vacaḥ śrutvā dhārtarāṣṭraḥ suyodhanaḥ kruddhaḥ prātiṣṭhatotthāya mahānāga iva śvasan
5.126.25
viduraṃ dhṛtarāṣṭraṃ ca mahārājaṃ ca bāhlikam kṛpaṃ ca somadattaṃ ca bhīṣmaṃ droṇaṃ janārdanam
5.126.26
sarvān etān anādṛtya durmatir nirapatrapaḥ aśiṣṭavad amaryādo mānī mānyāvamānitā
5.126.27
taṃ prasthitam abhiprekṣya bhrātaro manujarṣabham anujagmuḥ sahāmātyā rājānaś cāpi sarvaśaḥ
5.126.28
sabhāyām utthitaṃ kruddhaṃ prasthitaṃ bhrātṛbhiḥ saha duryodhanam abhiprekṣya bhīṣmaḥ śāṃtanavo 'bravīt
5.126.29
dharmārthāv abhisaṃtyajya saṃrambhaṃ yo 'numanyate hasanti vyasane tasya durhṛdo nacirād iva
5.126.30
durātmā rājaputro 'yaṃ dhārtarāṣṭro 'nupāyavit mithyābhimānī rājyasya krodhalobhavaśānugaḥ
5.126.31
kālapakvam idaṃ manye sarvakṣatraṃ janārdana sarve hy anusṛtā mohāt pārthivāḥ saha mantribhiḥ
5.126.32
bhīṣmasyātha vacaḥ śrutvā dāśārhaḥ puṣkarekṣaṇaḥ bhīṣmadroṇamukhān sarvān abhyabhāṣata vīryavān
5.126.33
sarveṣāṃ kuruvṛddhānāṃ mahān ayam atikramaḥ prasahya mandam aiśvarye na niyacchata yan nṛpam
5.126.34
tatra kāryam ahaṃ manye prāptakālam ariṃdamāḥ kriyamāṇe bhavec chreyas tat sarvaṃ śṛṇutānaghāḥ
5.126.35
pratyakṣam etad bhavatāṃ yad vakṣyāmi hitaṃ vacaḥ bhavatām ānukūlyena yadi roceta bhāratāḥ
5.126.36
bhojarājasya vṛddhasya durācāro hy anātmavān jīvataḥ pitur aiśvaryaṃ hṛtvā manyuvaśaṃ gataḥ
5.126.37
ugrasenasutaḥ kaṃsaḥ parityaktaḥ sa bāndhavaiḥ jñātīnāṃ hitakāmena mayā śasto mahāmṛdhe
5.126.38
āhukaḥ punar asmābhir jñātibhiś cāpi satkṛtaḥ ugrasenaḥ kṛto rājā bhojarājanyavardhanaḥ
5.126.39
kaṃsam ekaṃ parityajya kulārthe sarvayādavāḥ saṃbhūya sukham edhante bhāratāndhakavṛṣṇayaḥ
5.126.40
api cāpy avadad rājan parameṣṭhī prajāpatiḥ vyūḍhe devāsure yuddhe 'bhyudyateṣv āyudheṣu ca
5.126.41
dvaidhībhūteṣu lokeṣu vinaśyatsu ca bhārata abravīt sṛṣṭimān devo bhagavāṃl lokabhāvanaḥ
5.126.42
parābhaviṣyanty asurā daiteyā dānavaiḥ saha ādityā vasavo rudrā bhaviṣyanti divaukasaḥ
5.126.43
devāsuramanuṣyāś ca gandharvoragarākṣasāḥ asmin yuddhe susaṃyattā haniṣyanti parasparam
5.126.44
iti matvābravīd dharmaṃ parameṣṭhī prajāpatiḥ varuṇāya prayacchaitān baddhvā daiteyadānavān
5.126.45
evam uktas tato dharmo niyogāt parameṣṭhinaḥ varuṇāya dadau sarvān baddhvā daiteyadānavān
5.126.46
tān baddhvā dharmapāśaiś ca svaiś ca pāśair jaleśvaraḥ varuṇaḥ sāgare yatto nityaṃ rakṣati dānavān
5.126.47
tathā duryodhanaṃ karṇaṃ śakuniṃ cāpi saubalam baddhvā duḥśāsanaṃ cāpi pāṇḍavebhyaḥ prayacchata
5.126.48
tyajet kulārthe puruṣaṃ grāmasyārthe kulaṃ tyajet grāmaṃ janapadasyārthe ātmārthe pṛthivīṃ tyajet
5.126.49
rājan duryodhanaṃ baddhvā tataḥ saṃśāmya pāṇḍavaiḥ tvatkṛte na vinaśyeyuḥ kṣatriyāḥ kṣatriyarṣabha
5.127.1
vaiśaṃpāyana uvāca kṛṣṇasya vacanaṃ śrutvā dhṛtarāṣṭro janeśvaraḥ viduraṃ sarvadharmajñaṃ tvaramāṇo 'bhyabhāṣata
5.127.2
gaccha tāta mahāprājñāṃ gāndhārīṃ dīrghadarśinīm ānayeha tayā sārdham anuneṣyāmi durmatim
5.127.3
yadi sāpi durātmānaṃ śamayed duṣṭacetasam api kṛṣṇāya suhṛdas tiṣṭhema vacane vayam
5.127.4
api lobhābhibhūtasya panthānam anudarśayet durbuddher duḥsahāyasya samarthaṃ bruvatī vacaḥ
5.127.5
api no vyasanaṃ ghoraṃ duryodhanakṛtaṃ mahat śamayec cirarātrāya yogakṣemavad avyayam
5.127.6
rājñas tu vacanaṃ śrutvā viduro dīrghadarśinīm ānayām āsa gāndhārīṃ dhṛtarāṣṭrasya śāsanāt
5.127.7
dhṛtarāṣṭra uvāca eṣa gāndhāri putras te durātmā śāsanātigaḥ aiśvaryalobhād aiśvaryaṃ jīvitaṃ ca prahāsyati
5.127.8
aśiṣṭavad amaryādaḥ pāpaiḥ saha durātmabhiḥ sabhāyā nirgato mūḍho vyatikramya suhṛdvacaḥ
5.127.9
vaiśaṃpāyana uvāca sā bhartur vacanaṃ śrutvā rājaputrī yaśasvinī anvicchantī mahac chreyo gāndhārī vākyam abravīt
5.127.10
ānayeha sutaṃ kṣipraṃ rājyakāmukam āturam na hi rājyam aśiṣṭena śakyaṃ dharmārthalopinā
5.127.11
tvaṃ hy evātra bhṛśaṃ garhyo dhṛtarāṣṭra sutapriyaḥ yo jānan pāpatām asya tatprajñām anuvartase
5.127.12
sa eṣa kāmamanyubhyāṃ pralabdho moham āsthitaḥ aśakyo 'dya tvayā rājan vinivartayituṃ balāt
5.127.13
rājyapradāne mūḍhasya bāliśasya durātmanaḥ duḥsahāyasya lubdhasya dhṛtarāṣṭro 'śnute phalam
5.127.14
kathaṃ hi svajane bhedam upekṣeta mahāmatiḥ bhinnaṃ hi svajanena tvāṃ prasahiṣyanti śatravaḥ
5.127.15
yā hi śakyā mahārāja sāmnā dānena vā punaḥ nistartum āpadaḥ sveṣu daṇḍaṃ kas tatra pātayet
5.127.16
śāsanād dhṛtarāṣṭrasya duryodhanam amarṣaṇam mātuś ca vacanāt kṣattā sabhāṃ prāveśayat punaḥ
5.127.17
sa mātur vacanākāṅkṣī praviveśa sabhāṃ punaḥ abhitāmrekṣaṇaḥ krodhān niḥśvasann iva pannagaḥ
5.127.18
taṃ praviṣṭam abhiprekṣya putram utpatham āsthitam vigarhamāṇā gāndhārī samarthaṃ vākyam abravīt
5.127.19
duryodhana nibodhedaṃ vacanaṃ mama putraka hitaṃ te sānubandhasya tathāyatyāṃ sukhodayam
5.127.20
bhīṣmasya tu pituś caiva mama cāpacitiḥ kṛtā bhaved droṇamukhānāṃ ca suhṛdāṃ śāmyatā tvayā
5.127.21
na hi rājyaṃ mahāprājña svena kāmena śakyate avāptuṃ rakṣituṃ vāpi bhoktuṃ vā bharatarṣabha
5.127.22
na hy avaśyendriyo rājyam aśnīyād dīrgham antaram vijitātmā tu medhāvī sa rājyam abhipālayet
5.127.23
kāmakrodhau hi puruṣam arthebhyo vyapakarṣataḥ tau tu śatrū vinirjitya rājā vijayate mahīm
5.127.24
lokeśvaraprabhutvaṃ hi mahad etad durātmabhiḥ rājyaṃ nāmepsitaṃ sthānaṃ na śakyam abhirakṣitum
5.127.25
indriyāṇi mahat prepsur niyacched arthadharmayoḥ indriyair niyatair buddhir vardhate 'gnir ivendhanaiḥ
5.127.26
avidhyeyāni hīmāni vyāpādayitum apy alam avidheyā ivādāntā hayāḥ pathi kusārathim
5.127.27
avijitya ya ātmānam amātyān vijigīṣate ajitātmājitāmātyaḥ so 'vaśaḥ parihīyate
5.127.28
ātmānam eva prathamaṃ deśarūpeṇa yo jayet tato 'mātyān amitrāṃś ca na moghaṃ vijigīṣate
5.127.29
vaśyendriyaṃ jitāmātyaṃ dhṛtadaṇḍaṃ vikāriṣu parīkṣyakāriṇaṃ dhīram atyantaṃ śrīr niṣevate
5.127.30
kṣudrākṣeṇeva jālena jhaṣāv apihitāv ubhau kāmakrodhau śarīrasthau prajñānaṃ tau vilumpataḥ
5.127.31
yābhyāṃ hi devāḥ svaryātuḥ svargasyāpidadhur mukham bibhyato 'nuparāgasya kāmakrodhau sma vardhitau
5.127.32
kāmaṃ krodhaṃ ca lobhaṃ ca dambhaṃ darpaṃ ca bhūmipaḥ samyag vijetuṃ yo veda sa mahīm abhijāyate
5.127.33
satataṃ nigrahe yukta indriyāṇāṃ bhaven nṛpaḥ īpsann arthaṃ ca dharmaṃ ca dviṣatāṃ ca parābhavam
5.127.34
kāmābhibhūtaḥ krodhād vā yo mithyā pratipadyate sveṣu cānyeṣu vā tasya na sahāyā bhavanty uta
5.127.35
ekībhūtair mahāprājñaiḥ śūrair arinibarhaṇaiḥ pāṇḍavaiḥ pṛthivīṃ tāta bhokṣyase sahitaḥ sukhī
5.127.36
yathā bhīṣmaḥ śāṃtanavo droṇaś cāpi mahārathaḥ āhatus tāta tat satyam ajeyau kṛṣṇapāṇḍavau
5.127.37
prapadyasva mahābāhuṃ kṛṣṇam akliṣṭakāriṇam prasanno hi sukhāya syād ubhayor eva keśavaḥ
5.127.38
suhṛdām arthakāmānāṃ yo na tiṣṭhati śāsane prājñānāṃ kṛtavidyānāṃ sa naraḥ śatrunandanaḥ
5.127.39
na yuddhe tāta kalyāṇaṃ na dharmārthau kutaḥ sukham na cāpi vijayo nityaṃ mā yuddhe ceta ādhithāḥ
5.127.40
bhīṣmeṇa hi mahāprājña pitrā te bāhlikena ca datto 'ṃśaḥ pāṇḍuputrāṇāṃ bhedād bhītair ariṃdama
5.127.41
tasya caitat pradānasya phalam adyānupaśyasi yadbhuṅkṣe pṛthivīṃ sarvāṃ śūrair nihatakaṇṭakām
5.127.42
prayaccha pāṇḍuputrāṇāṃ yathocitam ariṃdama yadīcchasi sahāmātyo bhoktum ardhaṃ mahīkṣitām
5.127.43
alam ardhaṃ pṛthivyās te sahāmātyasya jīvanam suhṛdāṃ vacane tiṣṭhan yaśaḥ prāpsyasi bhārata
5.127.44
śrīmadbhir ātmavadbhir hi buddhimadbhir jitendriyaiḥ pāṇḍavair vigrahas tāta bhraṃśayen mahataḥ sukhāt
5.127.45
nigṛhya suhṛdāṃ manyuṃ śādhi rājyaṃ yathocitam svam aṃśaṃ pāṇḍuputrebhyaḥ pradāya bharatarṣabha
5.127.46
alam ahnā nikāro 'yaṃ trayodaśa samāḥ kṛtaḥ śamayainaṃ mahāprājña kāmakrodhasamedhitam
5.127.47
na caiṣa śaktaḥ pārthānāṃ yas tvadartham abhīpsati sūtaputro dṛḍhakrodho bhrātā duḥśāsanaś ca te
5.127.48
bhīṣme droṇe kṛpe karṇe bhīmasene dhanaṃjaye dhṛṣṭadyumne ca saṃkruddhe na syuḥ sarvāḥ prajā dhruvam
5.127.49
amarṣavaśam āpanno mā kurūṃs tāta jīghanaḥ sarvā hi pṛthivī spṛṣṭā tvat pāṇḍavakṛte vadham
5.127.50
yac ca tvaṃ manyase mūḍha bhīṣmadroṇakṛpādayaḥ yotsyante sarvaśaktyeti naitad adyopapadyate
5.127.51
samaṃ hi rājyaṃ prītiś ca sthānaṃ ca vijitātmanām pāṇḍaveṣv atha yuṣmāsu dharmas tv abhyadhikas tataḥ
5.127.52
rājapiṇḍabhayād ete yadi hāsyanti jīvitam na hi śakṣyanti rājānaṃ yudhiṣṭhiram udīkṣitum
5.127.53
na lobhād arthasaṃpattir narāṇām iha dṛśyate tad alaṃ tāta lobhena praśāmya bharatarṣabha
5.128.1
vaiśaṃpāyana uvāca tat tu vākyam anādṛtya so 'rthavan mātṛbhāṣitam punaḥ pratasthe saṃrambhāt sakāśam akṛtātmanām
5.128.2
tataḥ sabhāyā nirgamya mantrayām āsa kauravaḥ saubalena matākṣeṇa rājñā śakuninā saha
5.128.3
duryodhanasya karṇasya śakuneḥ saubalasya ca duḥśāsanacaturthānām idam āsīd viceṣṭitam
5.128.4
purāyam asmān gṛhṇāti kṣiprakārī janārdanaḥ sahito dhṛtarāṣṭreṇa rājñā śāṃtanavena ca
5.128.5
vayam eva hṛṣīkeśaṃ nigṛhṇīma balād iva prasahya puruṣavyāghram indro vairocaniṃ yathā
5.128.6
śrutvā gṛhītaṃ vārṣṇeyaṃ pāṇḍavā hatacetasaḥ nirutsāhā bhaviṣyanti bhagnadaṃṣṭrā ivoragāḥ
5.128.7
ayaṃ hy eṣāṃ mahābāhuḥ sarveṣāṃ śarma varma ca asmin gṛhīte varade ṛṣabhe sarvasātvatām nirudyamā bhaviṣyanti pāṇḍavāḥ somakaiḥ saha
5.128.8
tasmād vayam ihaivainaṃ keśavaṃ kṣiprakāriṇam krośato dhṛtarāṣṭrasya baddhvā yotsyāmahe ripūn
5.128.9
teṣāṃ pāpam abhiprāyaṃ pāpānāṃ duṣṭacetasām iṅgitajñaḥ kaviḥ kṣipram anvabudhyata sātyakiḥ
5.128.10
tadartham abhiniṣkramya hārdikyena sahāsthitaḥ abravīt kṛtavarmāṇaṃ kṣipraṃ yojaya vāhinīm
5.128.11
vyūḍhānīkaḥ sabhādvāram upatiṣṭhasva daṃśitaḥ yāvad ākhyāmy ahaṃ caitat kṛṣṇāyākliṣṭakarmaṇe
5.128.12
sa praviśya sabhāṃ vīraḥ siṃho giriguhām iva ācaṣṭa tam abhiprāyaṃ keśavāya mahātmane
5.128.13
dhṛtarāṣṭraṃ tataś caiva viduraṃ cānvabhāṣata teṣām etam abhiprāyam ācacakṣe smayann iva
5.128.14
dharmād apetam arthāc ca karma sādhuvigarhitam mandāḥ kartum ihecchanti na cāvāpyaṃ kathaṃ cana
5.128.15
purā vikurvate mūḍhāḥ pāpātmānaḥ samāgatāḥ dharṣitāḥ kāmamanyubhyāṃ krodhalobhavaśānugāḥ
5.128.16
imaṃ hi puṇḍarīkākṣaṃ jighṛkṣanty alpacetasaḥ paṭenāgniṃ prajvalitaṃ yathā bālā yathā jaḍāḥ
5.128.17
sātyakes tad vacaḥ śrutvā viduro dīrghadarśivān dhṛtarāṣṭraṃ mahābāhum abravīt kurusaṃsadi
5.128.18
rājan parītakālās te putrāḥ sarve paraṃtapa ayaśasyam aśakyaṃ ca karma kartuṃ samudyatāḥ
5.128.19
imaṃ hi puṇḍarīkākṣam abhibhūya prasahya ca nigrahītuṃ kilecchanti sahitā vāsavānujam
5.128.20
imaṃ puruṣaśārdūlam apradhṛṣyaṃ durāsadam āsādya na bhaviṣyanti pataṃgā iva pāvakam
5.128.21
ayam icchan hi tān sarvān yatamānāñ janārdanaḥ siṃho mṛgān iva kruddho gamayed yamasādanam
5.128.22
na tv ayaṃ ninditaṃ karma kuryāt kṛṣṇaḥ kathaṃ cana na ca dharmād apakrāmed acyutaḥ puruṣottamaḥ
5.128.23
vidureṇaivam ukte tu keśavo vākyam abravīt dhṛtarāṣṭram abhiprekṣya suhṛdāṃ śṛṇvatāṃ mithaḥ
5.128.24
rājann ete yadi kruddhā māṃ nigṛhṇīyur ojasā ete vā mām ahaṃ vainān anujānīhi pārthiva
5.128.25
etān hi sarvān saṃrabdhān niyantum aham utsahe na tv ahaṃ ninditaṃ karma kuryāṃ pāpaṃ kathaṃ cana
5.128.26
pāṇḍavārthe hi lubhyantaḥ svārthād dhāsyanti te sutāḥ ete ced evam icchanti kṛtakāryo yudhiṣṭhiraḥ
5.128.27
adyaiva hy aham etāṃś ca ye caitān anu bhārata nigṛhya rājan pārthebhyo dadyāṃ kiṃ duṣkṛtaṃ bhavet
5.128.28
idaṃ tu na pravarteyaṃ ninditaṃ karma bhārata saṃnidhau te mahārāja krodhajaṃ pāpabuddhijam
5.128.29
eṣa duryodhano rājan yathecchati tathāstu tat ahaṃ tu sarvān samayān anujānāmi bhārata
5.128.30
etac chrutvā tu viduraṃ dhṛtarāṣṭro 'bhyabhāṣata kṣipram ānaya taṃ pāpaṃ rājyalubdhaṃ suyodhanam
5.128.31
sahamitraṃ sahāmātyaṃ sasodaryaṃ sahānugam śaknuyāṃ yadi panthānam avatārayituṃ punaḥ
5.128.32
tato duryodhanaṃ kṣattā punaḥ prāveśayat sabhām akāmaṃ bhrātṛbhiḥ sārdhaṃ rājabhiḥ parivāritam
5.128.33
atha duryodhanaṃ rājā dhṛtarāṣṭro 'bhyabhāṣata karṇaduḥśāsanābhyāṃ ca rājabhiś cābhisaṃvṛtam
5.128.34
nṛśaṃsa pāpabhūyiṣṭha kṣudrakarmasahāyavān pāpaiḥ sahāyaiḥ saṃhatya pāpaṃ karma cikīrṣasi
5.128.35
aśakyam ayaśasyaṃ ca sadbhiś cāpi vigarhitam yathā tvādṛśako mūḍho vyavasyet kulapāṃsanaḥ
5.128.36
tvam imaṃ puṇḍarīkākṣam apradhṛṣyaṃ durāsadam pāpaiḥ sahāyaiḥ saṃhatya nigrahītuṃ kilecchasi
5.128.37
yo na śakyo balātkartuṃ devair api savāsavaiḥ taṃ tvaṃ prārthayase manda bālaś candramasaṃ yathā
5.128.38
devair manuṣyair gandharvair asurair uragaiś ca yaḥ na soḍhuṃ samare śakyas taṃ na budhyasi keśavam
5.128.39
durgrahaḥ pāṇinā vāyur duḥsparśaḥ pāṇinā śaśī durdharā pṛthivī mūrdhnā durgrahaḥ keśavo balāt
5.128.40
ity ukte dhṛtarāṣṭreṇa kṣattāpi viduro 'bravīt duryodhanam abhiprekṣya dhārtarāṣṭram amarṣaṇam
5.128.41
saubhadvāre vānarendro dvivido nāma nāmataḥ śilāvarṣeṇa mahatā chādayām āsa keśavam
5.128.42
grahītukāmo vikramya sarvayatnena mādhavam grahītuṃ nāśakat tatra taṃ tvaṃ prārthayase balāt
5.128.43
nirmocane ṣaṭ sahasrāḥ pāśair baddhvā mahāsurāḥ grahītuṃ nāśakaṃś cainaṃ taṃ tvaṃ prārthayase balāt
5.128.44
prāgjyotiṣagataṃ śauriṃ narakaḥ saha dānavaiḥ grahītuṃ nāśakat tatra taṃ tvaṃ prārthayase balāt
5.128.45
anena hi hatā bālye pūtanā śiśunā tathā govardhano dhāritaś ca gavārthe bharatarṣabha
5.128.46
ariṣṭo dhenukaś caiva cāṇūraś ca mahābalaḥ aśvarājaś ca nihataḥ kaṃsaś cāriṣṭam ācaran
5.128.47
jarāsaṃdhaś ca vakraś ca śiśupālaś ca vīryavān bāṇaś ca nihataḥ saṃkhye rājānaś ca niṣūditāḥ
5.128.48
varuṇo nirjito rājā pāvakaś cāmitaujasā pārijātaṃ ca haratā jitaḥ sākṣāc chacīpatiḥ
5.128.49
ekārṇave śayānena hatau tau madhukaiṭabhau janmāntaram upāgamya hayagrīvas tathā hataḥ
5.128.50
ayaṃ kartā na kriyate kāraṇaṃ cāpi pauruṣe yad yad icched ayaṃ śauris tat tat kuryād ayatnataḥ
5.128.51
taṃ na budhyasi govindaṃ ghoravikramam acyutam āśīviṣam iva kruddhaṃ tejorāśim anirjitam
5.128.52
pradharṣayan mahābāhuṃ kṛṣṇam akliṣṭakāriṇam pataṃgo 'gnim ivāsādya sāmātyo na bhaviṣyasi
5.129.1
vaiśaṃpāyana uvāca vidureṇaivam ukte tu keśavaḥ śatrupūgahā duryodhanaṃ dhārtarāṣṭram abhyabhāṣata vīryavān
5.129.2
eko 'ham iti yan mohān manyase māṃ suyodhana paribhūya ca durbuddhe grahītuṃ māṃ cikīrṣasi
5.129.3
ihaiva pāṇḍavāḥ sarve tathaivāndhakavṛṣṇayaḥ ihādityāś ca rudrāś ca vasavaś ca maharṣibhiḥ
5.129.4
evam uktvā jahāsoccaiḥ keśavaḥ paravīrahā tasya saṃsmayataḥ śaurer vidyudrūpā mahātmanaḥ aṅguṣṭhamātrās tridaśā mumucuḥ pāvakārciṣaḥ
5.129.5
tasya brahmā lalāṭastho rudro vakṣasi cābhavat lokapālā bhujeṣv āsann agnir āsyād ajāyata
5.129.6
ādityāś caiva sādhyāś ca vasavo 'thāśvināv api marutaś ca sahendreṇa viśvedevās tathaiva ca babhūvuś caiva rūpāṇi yakṣagandharvarakṣasām
5.129.7
prādurāstāṃ tathā dorbhyāṃ saṃkarṣaṇadhanaṃjayau dakṣiṇe 'thārjuno dhanvī halī rāmaś ca savyataḥ
5.129.8
bhīmo yudhiṣṭhiraś caiva mādrīputrau ca pṛṣṭhataḥ andhakā vṛṣṇayaś caiva pradyumnapramukhās tataḥ
5.129.9
agre babhūvuḥ kṛṣṇasya samudyatamahāyudhāḥ śaṅkhacakragadāśaktiśārṅgalāṅgalanandakāḥ
5.129.10
adṛśyantodyatāny eva sarvapraharaṇāni ca nānābāhuṣu kṛṣṇasya dīpyamānāni sarvaśaḥ
5.129.11
netrābhyāṃ nas tataś caiva śrotrābhyāṃ ca samantataḥ prādurāsan mahāraudrāḥ sadhūmāḥ pāvakārciṣaḥ romakūpeṣu ca tathā sūryasyeva marīcayaḥ
5.129.12
taṃ dṛṣṭvā ghoram ātmānaṃ keśavasya mahātmanaḥ nyamīlayanta netrāṇi rājānas trastacetasaḥ
5.129.13
ṛte droṇaṃ ca bhīṣmaṃ ca viduraṃ ca mahāmatim saṃjayaṃ ca mahābhāgam ṛṣīṃś caiva tapodhanān prādāt teṣāṃ sa bhagavān divyaṃ cakṣur janārdanaḥ
5.129.14
tad dṛṣṭvā mahad āścaryaṃ mādhavasya sabhātale devadundubhayo neduḥ puṣpavarṣaṃ papāta ca
5.129.15
cacāla ca mahī kṛtsnā sāgaraś cāpi cukṣubhe vismayaṃ paramaṃ jagmuḥ pārthivā bharatarṣabha
5.129.16
tataḥ sa puruṣavyāghraḥ saṃjahāra vapuḥ svakam tāṃ divyām adbhutāṃ citrām ṛddhimattām ariṃdamaḥ
5.129.17
tataḥ sātyakim ādāya pāṇau hārdikyam eva ca ṛṣibhis tair anujñāto niryayau madhusūdanaḥ
5.129.18
ṛṣayo 'ntarhitā jagmus tatas te nāradādayaḥ tasmin kolāhale vṛtte tad adbhutam abhūt tadā
5.129.19
taṃ prasthitam abhiprekṣya kauravāḥ saha rājabhiḥ anujagmur naravyāghraṃ devā iva śatakratum
5.129.20
acintayann ameyātmā sarvaṃ tad rājamaṇḍalam niścakrāma tataḥ śauriḥ sadhūma iva pāvakaḥ
5.129.21
tato rathena śubhreṇa mahatā kiṅkiṇīkinā hemajālavicitreṇa laghunā meghanādinā
5.129.22
sūpaskareṇa śubhreṇa vaiyāghreṇa varūthinā sainyasugrīvayuktena pratyadṛśyata dārukaḥ
5.129.23
tathaiva ratham āsthāya kṛtavarmā mahārathaḥ vṛṣṇīnāṃ saṃmato vīro hārdikyaḥ pratyadṛśyata
5.129.24
upasthitarathaṃ śauriṃ prayāsyantam ariṃdamam dhṛtarāṣṭro mahārājaḥ punar evābhyabhāṣata
5.129.25
yāvad balaṃ me putreṣu paśyasy etaj janārdana pratyakṣaṃ te na te kiṃ cit parokṣaṃ śatrukarśana
5.129.26
kurūṇāṃ śamam icchantaṃ yatamānaṃ ca keśava viditvaitām avasthāṃ me nātiśaṅkitum arhasi
5.129.27
na me pāpo 'sty abhiprāyaḥ pāṇḍavān prati keśava jñātam eva hi te vākyaṃ yan mayoktaḥ suyodhanaḥ
5.129.28
jānanti kuravaḥ sarve rājānaś caiva pārthivāḥ śame prayatamānaṃ māṃ sarvayatnena mādhava
5.129.29
tato 'bravīn mahābāhur dhṛtarāṣṭraṃ janeśvaram droṇaṃ pitāmahaṃ bhīṣmaṃ kṣattāraṃ bāhlikaṃ kṛpam
5.129.30
pratyakṣam etad bhavatāṃ yad vṛttaṃ kurusaṃsadi yathā cāśiṣṭavan mando roṣād asakṛd utthitaḥ
5.129.31
vadaty anīśam ātmānaṃ dhṛtarāṣṭro mahīpatiḥ āpṛcche bhavataḥ sarvān gamiṣyāmi yudhiṣṭhiram
5.129.32
āmantrya prasthitaṃ śauriṃ rathasthaṃ puruṣarṣabham anujagmur maheṣvāsāḥ pravīrā bharatarṣabhāḥ
5.129.33
bhīṣmo droṇaḥ kṛpaḥ kṣattā dhṛtarāṣṭro 'tha bāhlikaḥ aśvatthāmā vikarṇaś ca yuyutsuś ca mahārathaḥ
5.129.34
tato rathena śubhreṇa mahatā kiṅkiṇīkinā kurūṇāṃ paśyatāṃ prāyāt pṛthāṃ draṣṭuṃ pitṛṣvasām
5.130.1
vaiśaṃpāyana uvāca praviśyātha gṛhaṃ tasyāś caraṇāv abhivādya ca ācakhyau tat samāsena yad vṛttaṃ kurusaṃsadi
5.130.2
vāsudeva uvāca uktaṃ bahuvidhaṃ vākyaṃ grahaṇīyaṃ sahetukam ṛṣibhiś ca mayā caiva na cāsau tad gṛhītavān
5.130.3
kālapakvam idaṃ sarvaṃ duryodhanavaśānugam āpṛcche bhavatīṃ śīghraṃ prayāsye pāṇḍavān prati
5.130.4
kiṃ vācyāḥ pāṇḍaveyās te bhavatyā vacanān mayā tad brūhi tvaṃ mahāprājñe śuśrūṣe vacanaṃ tava
5.130.5
kunty uvāca brūyāḥ keśava rājānaṃ dharmātmānaṃ yudhiṣṭhiram bhūyāṃs te hīyate dharmo mā putraka vṛthā kṛthāḥ
5.130.6
śrotriyasyeva te rājan mandakasyāvipaścitaḥ anuvākahatā buddhir dharmam evaikam īkṣate
5.130.7
aṅgāvekṣasva dharmaṃ tvaṃ yathā sṛṣṭaḥ svayaṃbhuvā urastaḥ kṣatriyaḥ sṛṣṭo bāhuvīryopajīvitā krūrāya karmaṇe nityaṃ prajānāṃ paripālane
5.130.8
śṛṇu cātropamām ekāṃ yā vṛddhebhyaḥ śrutā mayā mucukundasya rājarṣer adadāt pṛthivīm imām purā vaiśravaṇaḥ prīto na cāsau tāṃ gṛhītavān
5.130.9
bāhuvīryārjitaṃ rājyam aśnīyām iti kāmaye tato vaiśravaṇaḥ prīto vismitaḥ samapadyata
5.130.10
mucukundas tato rājā so 'nvaśāsad vasuṃdharām bāhuvīryārjitāṃ samyak kṣatradharmam anuvrataḥ
5.130.11
yaṃ hi dharmaṃ carantīha prajā rājñā surakṣitāḥ caturthaṃ tasya dharmasya rājā bhārata vindati
5.130.12
rājā carati ced dharmaṃ devatvāyaiva kalpate sa ced adharmaṃ carati narakāyaiva gacchati
5.130.13
daṇḍanītiḥ svadharmeṇa cāturvarṇyaṃ niyacchati prayuktā svāminā samyag adharmebhyaś ca yacchati
5.130.14
daṇḍanītyāṃ yadā rājā samyak kārtsnyena vartate tadā kṛtayugaṃ nāma kālaḥ śreṣṭhaḥ pravartate
5.130.15
kālo vā kāraṇaṃ rājño rājā vā kālakāraṇam iti te saṃśayo mā bhūd rājā kālasya kāraṇam
5.130.16
rājā kṛtayugasraṣṭā tretāyā dvāparasya ca yugasya ca caturthasya rājā bhavati kāraṇam
5.130.17
kṛtasya kāraṇād rājā svargam atyantam aśnute tretāyāḥ kāraṇād rājā svargaṃ nātyantam aśnute pravartanād dvāparasya yathābhāgam upāśnute
5.130.18
tato vasati duṣkarmā narake śāśvatīḥ samāḥ rājadoṣeṇa hi jagat spṛśyate jagataḥ sa ca
5.130.19
rājadharmān avekṣasva pitṛpaitāmahocitān naitad rājarṣivṛttaṃ hi yatra tvaṃ sthātum icchasi
5.130.20
na hi vaiklavyasaṃsṛṣṭa ānṛśaṃsye vyavasthitaḥ prajāpālanasaṃbhūtaṃ kiṃ cit prāpa phalaṃ nṛpaḥ
5.130.21
na hy etām āśiṣaṃ pāṇḍur na cāhaṃ na pitāmahaḥ prayuktavantaḥ pūrvaṃ te yayā carasi medhayā
5.130.22
yajño dānaṃ tapaḥ śauryaṃ prajāsaṃtānam eva ca māhātmyaṃ balam ojaś ca nityam āśaṃsitaṃ mayā
5.130.23
nityaṃ svāhā svadhā nityaṃ dadur mānuṣadevatāḥ dīrgham āyur dhanaṃ putrān samyag ārādhitāḥ śubhāḥ
5.130.24
putreṣv āśāsate nityaṃ pitaro daivatāni ca dānam adhyayanaṃ yajñaṃ prajānāṃ paripālanam
5.130.25
etad dharmam adharmaṃ vā janmanaivābhyajāyathāḥ te stha vaidyāḥ kule jātā avṛttyā tāta pīḍitāḥ
5.130.26
yat tu dānapatiṃ śūraṃ kṣudhitāḥ pṛthivīcarāḥ prāpya tṛptāḥ pratiṣṭhante dharmaḥ ko 'bhyadhikas tataḥ
5.130.27
dānenānyaṃ balenānyaṃ tathā sūnṛtayāparam sarvataḥ pratigṛhṇīyād rājyaṃ prāpyeha dhārmikaḥ
5.130.28
brāhmaṇaḥ pracared bhaikṣaṃ kṣatriyaḥ paripālayet vaiśyo dhanārjanaṃ kuryāc chūdraḥ paricarec ca tān
5.130.29
bhaikṣaṃ vipratiṣiddhaṃ te kṛṣir naivopapadyate kṣatriyo 'si kṣatāt trātā bāhuvīryopajīvitā
5.130.30
pitryam aṃśaṃ mahābāho nimagnaṃ punar uddhara sāmnā dānena bhedena daṇḍenātha nayena ca
5.130.31
ito duḥkhataraṃ kiṃ nu yad ahaṃ hīnabāndhavā parapiṇḍam udīkṣāmi tvāṃ sūtvāmitranandana
5.130.32
yudhyasva rājadharmeṇa mā nimajjīḥ pitāmahān mā gamaḥ kṣīṇapuṇyas tvaṃ sānujaḥ pāpikāṃ gatim
5.131.1
kunty uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam vidurāyāś ca saṃvādaṃ putrasya ca paraṃtapa
5.131.2
atra śreyaś ca bhūyaś ca yathā sā vaktum arhati yaśasvinī manyumatī kule jātā vibhāvarī
5.131.3
kṣatradharmaratā dhanyā vidurā dīrghadarśinī viśrutā rājasaṃsatsu śrutavākyā bahuśrutā
5.131.4
vidurā nāma vai satyā jagarhe putram aurasam nirjitaṃ sindhurājena śayānaṃ dīnacetasam anandanam adharmajñaṃ dviṣatāṃ harṣavardhanam
5.131.5
na mayā tvaṃ na pitrāsi jātaḥ kvābhyāgato hy asi nirmanyur upaśākhīyaḥ puruṣaḥ klībasādhanaḥ
5.131.6
yāvajjīvaṃ nirāśo 'si kalyāṇāya dhuraṃ vaha mātmānam avamanyasva mainam alpena bībharaḥ manaḥ kṛtvā sukalyāṇaṃ mā bhais tvaṃ pratisaṃstabha
5.131.7
uttiṣṭha he kāpuruṣa mā śeṣvaivaṃ parājitaḥ amitrān nandayan sarvān nirmāno bandhuśokadaḥ
5.131.8
supūrā vai kunadikā supūro mūṣikāñjaliḥ susaṃtoṣaḥ kāpuruṣaḥ svalpakenāpi tuṣyati
5.131.9
apy arer ārujan daṃṣṭrām āśveva nidhanaṃ vraja api vā saṃśayaṃ prāpya jīvite 'pi parākrama
5.131.10
apy areḥ śyenavac chidraṃ paśyes tvaṃ viparikraman vinadan vātha vā tūṣṇīṃ vyomni vāpariśaṅkitaḥ
5.131.11
tvam evaṃ pretavac cheṣe kasmād vajrahato yathā uttiṣṭha he kāpuruṣa mā śeṣvaivaṃ parājitaḥ
5.131.12
māstaṃ gamas tvaṃ kṛpaṇo viśrūyasva svakarmaṇā mā madhye mā jaghanye tvaṃ mādho bhūs tiṣṭha corjitaḥ
5.131.13
alātaṃ tindukasyeva muhūrtam api vijvala mā tuṣāgnir ivānarciḥ kākaraṅkhā jijīviṣuḥ muhūrtaṃ jvalitaṃ śreyo na tu dhūmāyitaṃ ciram
5.131.14
mā ha sma kasya cid gehe janī rājñaḥ kharīmṛduḥ kṛtvā mānuṣyakaṃ karma sṛtvājiṃ yāvad uttamam dharmasyānṛṇyam āpnoti na cātmānaṃ vigarhate
5.131.15
alabdhvā yadi vā labdhvā nānuśocanti paṇḍitāḥ ānantaryaṃ cārabhate na prāṇānāṃ dhanāyate
5.131.16
udbhāvayasva vīryaṃ vā tāṃ vā gaccha dhruvāṃ gatim dharmaṃ putrāgrataḥ kṛtvā kiṃnimittaṃ hi jīvasi
5.131.17
iṣṭāpūrtaṃ hi te klība kīrtiś ca sakalā hatā vicchinnaṃ bhogamūlaṃ te kiṃnimittaṃ hi jīvasi
5.131.18
śatrur nimajjatā grāhyo jaṅghāyāṃ prapatiṣyatā viparicchinnamūlo 'pi na viṣīdet kathaṃ cana udyamya dhuram utkarṣed ājāneyakṛtaṃ smaran
5.131.19
kuru sattvaṃ ca mānaṃ ca viddhi pauruṣam ātmanaḥ udbhāvaya kulaṃ magnaṃ tvatkṛte svayam eva hi
5.131.20
yasya vṛttaṃ na jalpanti mānavā mahad adbhutam rāśivardhanamātraṃ sa naiva strī na punaḥ pumān
5.131.21
dāne tapasi śaurye ca yasya na prathitaṃ yaśaḥ vidyāyām arthalābhe vā mātur uccāra eva saḥ
5.131.22
śrutena tapasā vāpi śriyā vā vikrameṇa vā janān yo 'bhibhavaty anyān karmaṇā hi sa vai pumān
5.131.23
na tv eva jālmīṃ kāpālīṃ vṛttim eṣitum arhasi nṛśaṃsyām ayaśasyāṃ ca duḥkhāṃ kāpuruṣocitām
5.131.24
yam enam abhinandeyur amitrāḥ puruṣaṃ kṛśam lokasya samavajñātaṃ nihīnāśanavāsasam
5.131.25
aholābhakaraṃ dīnam alpajīvanam alpakam nedṛśaṃ bandhum āsādya bāndhavaḥ sukham edhate
5.131.26
avṛttyaiva vipatsyāmo vayaṃ rāṣṭrāt pravāsitāḥ sarvakāmarasair hīnāḥ sthānabhraṣṭā akiṃcanāḥ
5.131.27
avarṇakāriṇaṃ satsu kulavaṃśasya nāśanam kaliṃ putrapravādena saṃjaya tvām ajījanam
5.131.28
niramarṣaṃ nirutsāhaṃ nirvīryam arinandanam mā sma sīmantinī kā cij janayet putram īdṛśam
5.131.29
mā dhūmāya jvalātyantam ākramya jahi śātravān jvala mūrdhany amitrāṇāṃ muhūrtam api vā kṣaṇam
5.131.30
etāvān eva puruṣo yad amarṣī yad akṣamī kṣamāvān niramarṣaś ca naiva strī na punaḥ pumān
5.131.31
saṃtoṣo vai śriyaṃ hanti tathānukrośa eva ca anutthānabhaye cobhe nirīho nāśnute mahat
5.131.32
ebhyo nikṛtipāpebhyaḥ pramuñcātmānam ātmanā āyasaṃ hṛdayaṃ kṛtvā mṛgayasva punaḥ svakam
5.131.33
puraṃ viṣahate yasmāt tasmāt puruṣa ucyate tam āhur vyarthanāmānaṃ strīvad ya iha jīvati
5.131.34
śūrasyorjitasattvasya siṃhavikrāntagāminaḥ diṣṭabhāvaṃ gatasyāpi vighase modate prajā
5.131.35
ya ātmanaḥ priyasukhe hitvā mṛgayate śriyam amātyānām atho harṣam ādadhāty acireṇa saḥ
5.131.36
putra uvāca kiṃ nu te mām apaśyantyāḥ pṛthivyā api sarvayā kim ābharaṇakṛtyaṃ te kiṃ bhogair jīvitena vā
5.131.37
mātovāca kim adyakānāṃ ye lokā dviṣantas tān avāpnuyuḥ ye tv ādṛtātmanāṃ lokāḥ suhṛdas tān vrajantu naḥ
5.131.38
bhṛtyair vihīyamānānāṃ parapiṇḍopajīvinām kṛpaṇānām asattvānāṃ mā vṛttim anuvartithāḥ
5.131.39
anu tvāṃ tāta jīvantu brāhmaṇāḥ suhṛdas tathā parjanyam iva bhūtāni devā iva śatakratum
5.131.40
yam ājīvanti puruṣaṃ sarvabhūtāni saṃjaya pakvaṃ drumam ivāsādya tasya jīvitam arthavat
5.131.41
yasya śūrasya vikrāntair edhante bāndhavāḥ sukham tridaśā iva śakrasya sādhu tasyeha jīvitam
5.131.42
svabāhubalam āśritya yo 'bhyujjīvati mānavaḥ sa loke labhate kīrtiṃ paratra ca śubhāṃ gatim
5.132.1
vidurovāca athaitasyām avasthāyāṃ pauruṣaṃ hātum icchasi nihīnasevitaṃ mārgaṃ gamiṣyasy acirād iva
5.132.2
yo hi tejo yathāśakti na darśayati vikramāt kṣatriyo jīvitākāṅkṣī stena ity eva taṃ viduḥ
5.132.3
arthavanty upapannāni vākyāni guṇavanti ca naiva saṃprāpnuvanti tvāṃ mumūrṣum iva bheṣajam
5.132.4
santi vai sindhurājasya saṃtuṣṭā bahavo janāḥ daurbalyād āsate mūḍhā vyasanaughapratīkṣiṇaḥ
5.132.5
sahāyopacayaṃ kṛtvā vyavasāyya tatas tataḥ anuduṣyeyur apare paśyantas tava pauruṣam
5.132.6
taiḥ kṛtvā saha saṃghātaṃ giridurgālayāṃś cara kāle vyasanam ākāṅkṣan naivāyam ajarāmaraḥ
5.132.7
saṃjayo nāmataś ca tvaṃ na ca paśyāmi tat tvayi anvarthanāmā bhava me putra mā vyarthanāmakaḥ
5.132.8
samyagdṛṣṭir mahāprājño bālaṃ tvāṃ brāhmaṇo 'bravīt ayaṃ prāpya mahat kṛcchraṃ punar vṛddhiṃ gamiṣyati
5.132.9
tasya smarantī vacanam āśaṃse vijayaṃ tava tasmāt tāta bravīmi tvāṃ vakṣyāmi ca punaḥ punaḥ
5.132.10
yasya hy arthābhinirvṛttau bhavanty āpyāyitāḥ pare tasyārthasiddhir niyatā nayeṣv arthānusāriṇaḥ
5.132.11
samṛddhir asamṛddhir vā pūrveṣāṃ mama saṃjaya evaṃ vidvān yuddhamanā bhava mā pratyupāhara
5.132.12
nātaḥ pāpīyasīṃ kāṃ cid avasthāṃ śambaro 'bravīt yatra naivādya na prātar bhojanaṃ pratidṛśyate
5.132.13
patiputravadhād etat paramaṃ duḥkham abravīt dāridryam iti yat proktaṃ paryāyamaraṇaṃ hi tat
5.132.14
ahaṃ mahākule jātā hradād dhradam ivāgatā īśvarī sarvakalyāṇair bhartrā paramapūjitā
5.132.15
mahārhamālyābharaṇāṃ sumṛṣṭāmbaravāsasam purā dṛṣṭvā suhṛdvargo mām apaśyat sudurgatām
5.132.16
yadā māṃ caiva bhāryāṃ ca draṣṭāsi bhṛśadurbale na tadā jīvitenārtho bhavitā tava saṃjaya
5.132.17
dāsakarmakarān bhṛtyān ācāryartvik purohitān avṛttyāsmān prajahato dṛṣṭvā kiṃ jīvitena te
5.132.18
yadi kṛtyaṃ na paśyāmi tavādyeha yathā purā ślāghanīyaṃ yaśasyaṃ ca kā śāntir hṛdayasya me
5.132.19
neti ced brāhmaṇān brūyāṃ dīryate hṛdayaṃ mama na hy ahaṃ na ca me bhartā neti brāhmaṇam uktavān
5.132.20
vayam āśrayaṇīyāḥ sma nāśritāraḥ parasya ca sānyān āśritya jīvantī parityakṣyāmi jīvitam
5.132.21
apāre bhava naḥ pāram aplave bhava naḥ plavaḥ kuruṣva sthānam asthāne mṛtān saṃjīvayasva naḥ
5.132.22
sarve te śatravaḥ sahyā na cej jīvitum icchasi atha ced īdṛśīṃ vṛttiṃ klībām abhyupapadyase
5.132.23
nirviṇṇātmā hatamanā muñcaitāṃ pāpajīvikām ekaśatruvadhenaiva śūro gacchati viśrutim
5.132.24
indro vṛtravadhenaiva mahendraḥ samapadyata māhendraṃ ca grahaṃ lebhe lokānāṃ ceśvaro 'bhavat
5.132.25
nāma viśrāvya vā saṃkhye śatrūn āhūya daṃśitān senāgraṃ vāpi vidrāvya hatvā vā puruṣaṃ varam
5.132.26
yadaiva labhate vīraḥ suyuddhena mahad yaśaḥ tadaiva pravyathante 'sya śatravo vinamanti ca
5.132.27
tyaktvātmānaṃ raṇe dakṣaṃ śūraṃ kāpuruṣā janāḥ avaśāḥ pūrayanti sma sarvakāmasamṛddhibhiḥ
5.132.28
rājyaṃ vāpy ugravibhraṃśaṃ saṃśayo jīvitasya vā pralabdhasya hi śatror vai śeṣaṃ kurvanti sādhavaḥ
5.132.29
svargadvāropamaṃ rājyam atha vāpy amṛtopamam ruddham ekāyane matvā patolmuka ivāriṣu
5.132.30
jahi śatrūn raṇe rājan svadharmam anupālaya mā tvā paśyet sukṛpaṇaṃ śatruḥ śrīmān kadā cana
5.132.31
asmadīyaiś ca śocadbhir nadadbhiś ca parair vṛtam api tvāṃ nānupaśyeyaṃ dīnā dīnam avasthitam
5.132.32
uṣya sauvīrakanyābhiḥ ślāghasvārthair yathā purā mā ca saindhavakanyānām avasan no vaśaṃ gamaḥ
5.132.33
yuvā rūpeṇa saṃpanno vidyayābhijanena ca yas tvādṛśo vikurvīta yaśasvī lokaviśrutaḥ voḍhavye dhury anaḍuvan manye maraṇam eva tat
5.132.34
yadi tvām anupaśyāmi parasya priyavādinam pṛṣṭhato 'nuvrajantaṃ vā kā śāntir hṛdayasya me
5.132.35
nāsmiñ jātu kule jāto gacched yo 'nyasya pṛṣṭhataḥ na tvaṃ parasyānudhuraṃ tāta jīvitum arhasi
5.132.36
ahaṃ hi kṣatrahṛdayaṃ veda yat pariśāśvatam pūrvaiḥ pūrvataraiḥ proktaṃ paraiḥ paratarair api
5.132.37
yo vai kaś cid ihājātaḥ kṣatriyaḥ kṣatradharmavit bhayād vṛttisamīkṣo vā na named iha kasya cit
5.132.38
udyacched eva na named udyamo hy eva pauruṣam apy aparvaṇi bhajyeta na named iha kasya cit
5.132.39
mātaṅgo matta iva ca parīyāt sumahāmanāḥ brāhmaṇebhyo namen nityaṃ dharmāyaiva ca saṃjaya
5.132.40
niyacchann itarān varṇān vinighnan sarvaduṣkṛtaḥ sasahāyo 'sahāyo vā yāvajjīvaṃ tathā bhavet
5.133.1
putra uvāca kṛṣṇāyasasyeva ca te saṃhatya hṛdayaṃ kṛtam mama mātas tv akaruṇe vairaprajñe hy amarṣaṇe
5.133.2
aho kṣatrasamācāro yatra mām aparaṃ yathā īdṛśaṃ vacanaṃ brūyād bhavatī putram ekajam
5.133.3
kiṃ nu te mām apaśyantyāḥ pṛthivyā api sarvayā kim ābharaṇakṛtyaṃ te kiṃ bhogair jīvitena vā
5.133.4
mātovāca sarvārambhā hi viduṣāṃ tāta dharmārthakāraṇāt tān evābhisamīkṣyāhaṃ saṃjaya tvām acūcudam
5.133.5
sa samīkṣyakramopeto mukhyaḥ kālo 'yam āgataḥ asmiṃś ced āgate kāle kāryaṃ na pratipadyase asaṃbhāvitarūpas tvaṃ sunṛśaṃsaṃ kariṣyasi
5.133.6
taṃ tvām ayaśasā spṛṣṭaṃ na brūyāṃ yadi saṃjaya kharīvātsalyam āhus tan niḥsāmarthyam ahetukam
5.133.7
sadbhir vigarhitaṃ mārgaṃ tyaja mūrkhaniṣevitam avidyā vai mahaty asti yām imāṃ saṃśritāḥ prajāḥ
5.133.8
tava syād yadi sadvṛttaṃ tena me tvaṃ priyo bhaveḥ dharmārthaguṇayuktena netareṇa kathaṃ cana daivamānuṣayuktena sadbhir ācaritena ca
5.133.9
yo hy evam avinītena ramate putranaptṛṇā anutthānavatā cāpi moghaṃ tasya prajāphalam
5.133.10
akurvanto hi karmāṇi kurvanto ninditāni ca sukhaṃ naiveha nāmutra labhante puruṣādhamāḥ
5.133.11
yuddhāya kṣatriyaḥ sṛṣṭaḥ saṃjayeha jayāya ca krūrāya karmaṇe nityaṃ prajānāṃ paripālane jayan vā vadhyamāno vā prāpnotīndrasalokatām
5.133.12
na śakrabhavane puṇye divi tad vidyate sukham yad amitrān vaśe kṛtvā kṣatriyaḥ sukham aśnute
5.133.13
manyunā dahyamānena puruṣeṇa manasvinā nikṛteneha bahuśaḥ śatrūn pratijigīṣayā
5.133.14
ātmānaṃ vā parityajya śatrūn vā vinipātya vai ato 'nyena prakāreṇa śāntir asya kuto bhavet
5.133.15
iha prājño hi puruṣaḥ svalpam apriyam icchati yasya svalpaṃ priyaṃ loke dhruvaṃ tasyālpam apriyam
5.133.16
priyābhāvāc ca puruṣo naiva prāpnoti śobhanam dhruvaṃ cābhāvam abhyeti gatvā gaṅgeva sāgaram
5.133.17
putra uvāca neyaṃ matis tvayā vācyā mātaḥ putre viśeṣataḥ kāruṇyam evātra paśya bhūtveha jaḍamūkavat
5.133.18
mātovāca ato me bhūyasī nandir yad evam anupaśyasi codyaṃ māṃ codayasy etad bhṛśaṃ vai codayāmi te
5.133.19
atha tvāṃ pūjayiṣyāmi hatvā vai sarvasaindhavān ahaṃ paśyāmi vijayaṃ kṛtsnaṃ bhāvinam eva te
5.133.20
putra uvāca akośasyāsahāyasya kutaḥ svid vijayo mama ity avasthāṃ viditvemām ātmanātmani dāruṇām rājyād bhāvo nivṛtto me tridivād iva duṣkṛteḥ
5.133.21
īdṛśaṃ bhavatī kaṃ cid upāyam anupaśyati tan me pariṇataprajñe samyak prabrūhi pṛcchate kariṣyāmi hi tat sarvaṃ yathāvad anuśāsanam
5.133.22
mātovāca putrātmā nāvamantavyaḥ pūrvābhir asamṛddhibhiḥ abhūtvā hi bhavanty arthā bhūtvā naśyanti cāpare
5.133.23
amarṣeṇaiva cāpy arthā nārabdhavyāḥ subāliśaiḥ sarveṣāṃ karmaṇāṃ tāta phale nityam anityatā
5.133.24
anityam iti jānanto na bhavanti bhavanti ca atha ye naiva kurvanti naiva jātu bhavanti te
5.133.25
aikaguṇyam anīhāyām abhāvaḥ karmaṇāṃ phalam atha dvaiguṇyam īhāyāṃ phalaṃ bhavati vā na vā
5.133.26
yasya prāg eva viditā sarvārthānām anityatā nuded vṛddhisamṛddhī sa pratikūle nṛpātmaja
5.133.27
utthātavyaṃ jāgṛtavyaṃ yoktavyaṃ bhūtikarmasu bhaviṣyatīty eva manaḥ kṛtvā satatam avyathaiḥ maṅgalāni puraskṛtya brāhmaṇaiś ceśvaraiḥ saha
5.133.28
prājñasya nṛpater āśu vṛddhir bhavati putraka abhivartati lakṣmīs taṃ prācīm iva divākaraḥ
5.133.29
nidarśanāny upāyāṃś ca bahūny uddharṣaṇāni ca anudarśitarūpo 'si paśyāmi kuru pauruṣam puruṣārtham abhipretaṃ samāhartum ihārhasi
5.133.30
kruddhāṃl lubdhān parikṣīṇān avakṣiptān vimānitān spardhinaś caiva ye ke cit tān yukta upadhāraya
5.133.31
etena tvaṃ prakāreṇa mahato bhetsyase gaṇān mahāvega ivoddhūto mātariśvā balāhakān
5.133.32
teṣām agrapradāyī syāḥ kalyotthāyī priyaṃvadaḥ te tvāṃ priyaṃ kariṣyanti puro dhāsyanti ca dhruvam
5.133.33
yadaiva śatrur jānīyāt sapatnaṃ tyaktajīvitam tadaivāsmād udvijate sarpād veśmagatād iva
5.133.34
taṃ viditvā parākrāntaṃ vaśe na kurute yadi nirvādair nirvaded enam antatas tad bhaviṣyati
5.133.35
nirvādād āspadaṃ labdhvā dhanavṛddhir bhaviṣyati dhanavantaṃ hi mitrāṇi bhajante cāśrayanti ca
5.133.36
skhalitārthaṃ punas tāta saṃtyajanty api bāndhavāḥ apy asminn āśrayante ca jugupsanti ca tādṛśam
5.133.37
śatruṃ kṛtvā yaḥ sahāyaṃ viśvāsam upagacchati ataḥ saṃbhāvyam evaitad yad rājyaṃ prāpnuyād iti
5.134.1
mātovāca naiva rājñā daraḥ kāryo jātu kasyāṃ cid āpadi atha ced api dīrṇaḥ syān naiva varteta dīrṇavat
5.134.2
dīrṇaṃ hi dṛṣṭvā rājānaṃ sarvam evānudīryate rāṣṭraṃ balam amātyāś ca pṛthak kurvanti te matim
5.134.3
śatrūn eke prapadyante prajahaty apare punaḥ anv eke prajihīrṣanti ye purastād vimānitāḥ
5.134.4
ya evātyantasuhṛdas ta enaṃ paryupāsate aśaktayaḥ svastikāmā baddhavatsā iḍā iva śocantam anuśocanti pratītān iva bāndhavān
5.134.5
api te pūjitāḥ pūrvam api te suhṛdo matāḥ ye rāṣṭram abhimanyante rājño vyasanam īyuṣaḥ mā dīdaras tvaṃ suhṛdo mā tvāṃ dīrṇaṃ prahāsiṣuḥ
5.134.6
prabhāvaṃ pauruṣaṃ buddhiṃ jijñāsantyā mayā tava ullapantyā samāśvāsaṃ balavān iva durbalam
5.134.7
yady etat saṃvijānāsi yadi samyag bravīmy aham kṛtvāsaumyam ivātmānaṃ jayāyottiṣṭha saṃjaya
5.134.8
asti naḥ kośanicayo mahān aviditas tava tam ahaṃ veda nānyas tam upasaṃpādayāmi te
5.134.9
santi naikaśatā bhūyaḥ suhṛdas tava saṃjaya sukhaduḥkhasahā vīra śatārhā anivartinaḥ
5.134.10
tādṛśā hi sahāyā vai puruṣasya bubhūṣataḥ īṣad ujjihataḥ kiṃ cit sacivāḥ śatrukarśanāḥ
5.134.11
putra uvāca kasya tv īdṛśakaṃ vākyaṃ śrutvāpi svalpacetasaḥ tamo na vyapahanyeta sucitrārthapadākṣaram
5.134.12
udake dhūr iyaṃ dhāryā sartavyaṃ pravaṇe mayā yasya me bhavatī netrī bhaviṣyad bhūtadarśinī
5.134.13
ahaṃ hi vacanaṃ tvattaḥ śuśrūṣur aparāparam kiṃ cit kiṃ cit prativadaṃs tūṣṇīm āsaṃ muhur muhuḥ
5.134.14
atṛpyann amṛtasyeva kṛcchrāl labdhasya bāndhavāt udyacchāmy eṣa śatrūṇāṃ niyamāya jayāya ca
5.134.15
kunty uvāca sadaśva iva sa kṣiptaḥ praṇunno vākyasāyakaiḥ tac cakāra tathā sarvaṃ yathāvad anuśāsanam
5.134.16
idam uddharṣaṇaṃ bhīmaṃ tejovardhanam uttamam rājānaṃ śrāvayen mantrī sīdantaṃ śatrupīḍitam
5.134.17
jayo nāmetihāso 'yaṃ śrotavyo vijigīṣuṇā mahīṃ vijayate kṣipraṃ śrutvā śatrūṃś ca mardati
5.134.18
idaṃ puṃsavanaṃ caiva vīrājananam eva ca abhīkṣṇaṃ garbhiṇī śrutvā dhruvaṃ vīraṃ prajāyate
5.134.19
vidyāśūraṃ tapaḥśūraṃ damaśūraṃ tapasvinam brāhmyā śriyā dīpyamānaṃ sādhuvādena saṃmatam
5.134.20
arciṣmantaṃ balopetaṃ mahābhāgaṃ mahāratham dhṛṣṭavantam anādhṛṣyaṃ jetāram aparājitam
5.134.21
niyantāram asādhūnāṃ goptāraṃ dharmacāriṇām tadarthaṃ kṣatriyā sūte vīraṃ satyaparākramam
5.135.1
kunty uvāca arjunaṃ keśava brūyās tvayi jāte sma sūtake upopaviṣṭā nārībhir āśrame parivāritā
5.135.2
athāntarikṣe vāg āsīd divyarūpā manoramā sahasrākṣasamaḥ kunti bhaviṣyaty eṣa te sutaḥ
5.135.3
eṣa jeṣyati saṃgrāme kurūn sarvān samāgatān bhīmasenadvitīyaś ca lokam udvartayiṣyati
5.135.4
putras te pṛthivīṃ jetā yaśaś cāsya divaspṛśam hatvā kurūn grāmajanye vāsudevasahāyavān
5.135.5
pitryam aṃśaṃ pranaṣṭaṃ ca punar apy uddhariṣyati bhrātṛbhiḥ sahitaḥ śrīmāṃs trīn medhān āhariṣyati
5.135.6
taṃ satyasaṃdhaṃ bībhatsuṃ savyasācinam acyuta yathāham evaṃ jānāmi balavantaṃ durāsadam tathā tad astu dāśārha yathā vāg abhyabhāṣata
5.135.7
dharmaś ced asti vārṣṇeya tathā satyaṃ bhaviṣyati tvaṃ cāpi tat tathā kṛṣṇa sarvaṃ saṃpādayiṣyasi
5.135.8
nāhaṃ tad abhyasūyāmi yathā vāg abhyabhāṣata namo dharmāya mahate dharmo dhārayati prajāḥ
5.135.9
etad dhanaṃjayo vācyo nityodyukto vṛkodaraḥ yadarthaṃ kṣatriyā sūte tasya kālo 'yam āgataḥ na hi vairaṃ samāsādya sīdanti puruṣarṣabhāḥ
5.135.10
viditā te sadā buddhir bhīmasya na sa śāmyati yāvadantaṃ na kurute śatrūṇāṃ śatrukarśanaḥ
5.135.11
sarvadharmaviśeṣajñāṃ snuṣāṃ pāṇḍor mahātmanaḥ brūyā mādhava kalyāṇīṃ kṛṣṇāṃ kṛṣṇa yaśasvinīm
5.135.12
yuktam etan mahābhāge kule jāte yaśasvini yan me putreṣu sarveṣu yathāvat tvam avartithāḥ
5.135.13
mādrīputrau ca vaktavyau kṣatradharmaratāv ubhau vikrameṇārjitān bhogān vṛṇītaṃ jīvitād api
5.135.14
vikramādhigatā hy arthāḥ kṣatradharmeṇa jīvataḥ mano manuṣyasya sadā prīṇanti puruṣottama
5.135.15
yac ca vaḥ prekṣamāṇānāṃ sarvadharmopacāyinī pāñcālī paruṣāṇy uktā ko nu tat kṣantum arhati
5.135.16
na rājyaharaṇaṃ duḥkhaṃ dyūte cāpi parājayaḥ pravrājanaṃ sutānāṃ vā na me tad duḥkhakāraṇam
5.135.17
yat tu sā bṛhatī śyāmā sabhāyāṃ rudatī tadā aśrauṣīt paruṣā vācas tan me duḥkhataraṃ matam
5.135.18
strīdharmiṇī varārohā kṣatradharmaratā sadā nādhyagacchat tadā nāthaṃ kṛṣṇā nāthavatī satī
5.135.19
taṃ vai brūhi mahābāho sarvaśastrabhṛtāṃ varam arjunaṃ puruṣavyāghraṃ draupadyāḥ padavīṃ cara
5.135.20
viditau hi tavātyantaṃ kruddhāv iva yamāntakau bhīmārjunau nayetāṃ hi devān api parāṃ gatim
5.135.21
tayoś caitad avajñānaṃ yat sā kṛṣṇā sabhāgatā duḥśāsanaś ca yad bhīmaṃ kaṭukāny abhyabhāṣata paśyatāṃ kuruvīrāṇāṃ tac ca saṃsmārayeḥ punaḥ
5.135.22
pāṇḍavān kuśalaṃ pṛccheḥ saputrān kṛṣṇayā saha māṃ ca kuśalinīṃ brūyās teṣu bhūyo janārdana ariṣṭaṃ gaccha panthānaṃ putrān me paripālaya
5.135.23
vaiśaṃpāyana uvāca abhivādyātha tāṃ kṛṣṇaḥ kṛtvā cābhipradakṣiṇam niścakrāma mahābāhuḥ siṃhakhelagatis tataḥ
5.135.24
tato visarjayām āsa bhīṣmādīn kurupuṃgavān āropya ca rathe karṇaṃ prāyāt sātyakinā saha
5.135.25
tataḥ prayāte dāśārhe kuravaḥ saṃgatā mithaḥ jajalpur mahad āścaryaṃ keśave paramādbhutam
5.135.26
pramūḍhā pṛthivī sarvā mṛtyupāśasitā kṛtā duryodhanasya bāliśyān naitad astīti cābruvan
5.135.27
tato niryāya nagarāt prayayau puruṣottamaḥ mantrayām āsa ca tadā karṇena suciraṃ saha
5.135.28
visarjayitvā rādheyaṃ sarvayādavanandanaḥ tato javena mahatā tūrṇam aśvān acodayat
5.135.29
te pibanta ivākāśaṃ dārukeṇa pracoditāḥ hayā jagmur mahāvegā manomārutaraṃhasaḥ
5.135.30
te vyatītya tam adhvānaṃ kṣipraṃ śyenā ivāśugāḥ uccaiḥ sūryam upaplavyaṃ śārṅgadhanvānam āvahan
5.136.1
vaiśaṃpāyana uvāca kuntyās tu vacanaṃ śrutvā bhīṣmadroṇau mahārathau duryodhanam idaṃ vākyam ūcatuḥ śāsanātigam
5.136.2
śrutaṃ te puruṣavyāghra kuntyāḥ kṛṣṇasya saṃnidhau vākyam arthavad avyagram uktaṃ dharmyam anuttamam
5.136.3
tat kariṣyanti kaunteyā vāsudevasya saṃmatam na hi te jātu śāmyerann ṛte rājyena kaurava
5.136.4
kleśitā hi tvayā pārthā dharmapāśasitās tadā sabhāyāṃ draupadī caiva taiś ca tan marṣitaṃ tava
5.136.5
kṛtāstraṃ hy arjunaṃ prāpya bhīmaṃ ca kṛtaniśramam gāṇḍīvaṃ ceṣudhī caiva rathaṃ ca dhvajam eva ca sahāyaṃ vāsudevaṃ ca na kṣaṃsyati yudhiṣṭhiraḥ
5.136.6
pratyakṣaṃ te mahābāho yathā pārthena dhīmatā virāṭanagare pūrvaṃ sarve sma yudhi nirjitāḥ
5.136.7
dānavān ghorakarmāṇo nivātakavacān yudhi raudram astraṃ samādhāya dagdhavān astravahninā
5.136.8
karṇaprabhṛtayaś ceme tvaṃ cāpi kavacī rathī mokṣitā ghoṣayātrāyāṃ paryāptaṃ tan nidarśanam
5.136.9
praśāmya bharataśreṣṭha bhrātṛbhiḥ saha pāṇḍavaiḥ rakṣemāṃ pṛthivīṃ sarvāṃ mṛtyor daṃṣṭrāntaraṃ gatām
5.136.10
jyeṣṭho bhrātā dharmaśīlo vatsalaḥ ślakṣṇavāk śuciḥ taṃ gaccha puruṣavyāghraṃ vyapanīyeha kilbiṣam
5.136.11
dṛṣṭaś cet tvaṃ pāṇḍavena vyapanītaśarāsanaḥ prasannabhrukuṭiḥ śrīmān kṛtā śāntiḥ kulasya naḥ
5.136.12
tam abhyetya sahāmātyaḥ pariṣvajya nṛpātmajam abhivādaya rājānaṃ yathāpūrvam ariṃdama
5.136.13
abhivādayamānaṃ tvāṃ pāṇibhyāṃ bhīmapūrvajaḥ pratigṛhṇātu sauhārdāt kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ
5.136.14
siṃhaskandhorubāhus tvāṃ vṛttāyatamahābhujaḥ pariṣvajatu bāhubhyāṃ bhīmaḥ praharatāṃ varaḥ
5.136.15
siṃhagrīvo guḍākeśas tatas tvāṃ puṣkarekṣaṇaḥ abhivādayatāṃ pārthaḥ kuntīputro dhanaṃjayaḥ
5.136.16
āśvineyau naravyāghrau rūpeṇāpratimau bhuvi tau ca tvāṃ guruvat premṇā pūjayā pratyudīyatām
5.136.17
muñcantv ānandajāśrūṇi dāśārhapramukhā nṛpāḥ saṃgaccha bhrātṛbhiḥ sārdhaṃ mānaṃ saṃtyajya pārthiva
5.136.18
praśādhi pṛthivīṃ kṛtsnāṃ tatas taṃ bhrātṛbhiḥ saha samāliṅgya ca harṣeṇa nṛpā yāntu parasparam
5.136.19
alaṃ yuddhena rājendra suhṛdāṃ śṛṇu kāraṇam dhruvaṃ vināśo yuddhe hi kṣatriyāṇāṃ pradṛśyate
5.136.20
jyotīṃṣi pratikūlāni dāruṇā mṛgapakṣiṇaḥ utpātā vividhā vīra dṛśyante kṣatranāśanāḥ
5.136.21
viśeṣata ihāsmākaṃ nimittāni vināśane ulkābhir hi pradīptābhir vadhyate pṛtanā tava
5.136.22
vāhanāny aprahṛṣṭāni rudantīva viśāṃ pate gṛdhrās te paryupāsante sainyāni ca samantataḥ
5.136.23
nagaraṃ na yathāpūrvaṃ tathā rājaniveśanam śivāś cāśivanirghoṣā dīptāṃ sevanti vai diśam
5.136.24
kuru vākyaṃ pitur mātur asmākaṃ ca hitaiṣiṇām tvayy āyatto mahābāho śamo vyāyāma eva ca
5.136.25
na cet kariṣyasi vacaḥ suhṛdām arikarśana tapsyase vāhinīṃ dṛṣṭvā pārthabāṇaprapīḍitām
5.136.26
bhīmasya ca mahānādaṃ nadataḥ śuṣmiṇo raṇe śrutvā smartāsi me vākyaṃ gāṇḍīvasya ca nisvanam yady etad apasavyaṃ te bhaviṣyati vaco mama
5.137.1
vaiśaṃpāyana uvāca evam uktas tu vimanās tiryagdṛṣṭir adhomukhaḥ saṃhatya ca bhruvor madhyaṃ na kiṃ cid vyājahāra ha
5.137.2
taṃ vai vimanasaṃ dṛṣṭvā saṃprekṣyānyonyam antikāt punar evottaraṃ vākyam uktavantau nararṣabhau
5.137.3
bhīṣma uvāca śuśrūṣum anasūyaṃ ca brahmaṇyaṃ satyasaṃgaram pratiyotsyāmahe pārtham ato duḥkhataraṃ nu kim
5.137.4
droṇa uvāca aśvatthāmni yathā putre bhūyo mama dhanaṃjaye bahumānaḥ paro rājan saṃnatiś ca kapidhvaje
5.137.5
taṃ cet putrāt priyataraṃ pratiyotsye dhanaṃjayam kṣatradharmam anuṣṭhāya dhig astu kṣatrajīvikām
5.137.6
yasya loke samo nāsti kaś cid anyo dhanurdharaḥ matprasādāt sa bībhatsuḥ śreyān anyair dhanurdharaiḥ
5.137.7
mitradhrug duṣṭabhāvaś ca nāstiko 'thānṛjuḥ śaṭhaḥ na satsu labhate pūjāṃ yajñe mūrkha ivāgataḥ
5.137.8
vāryamāṇo 'pi pāpebhyaḥ pāpātmā pāpam icchati codyamāno 'pi pāpena śubhātmā śubham icchati
5.137.9
mithyopacaritā hy ete vartamānā hy anu priye ahitatvāya kalpante doṣā bharatasattama
5.137.10
tvam uktaḥ kuruvṛddhena mayā ca vidureṇa ca vāsudevena ca tathā śreyo naivābhipadyase
5.137.11
asti me balam ity eva sahasā tvaṃ titīrṣasi sagrāhanakramakaraṃ gaṅgāvegam ivoṣṇage
5.137.12
vāsa eva yathā hi tvaṃ prāvṛṇvāno 'dya manyase srajaṃ tyaktām iva prāpya lobhād yaudhiṣṭhirīṃ śriyam
5.137.13
draupadīsahitaṃ pārthaṃ sāyudhair bhrātṛbhir vṛtam vanastham api rājyasthaḥ pāṇḍavaṃ ko 'tijīvati
5.137.14
nideśe yasya rājānaḥ sarve tiṣṭhanti kiṃkarāḥ tam ailavilam āsādya dharmarājo vyarājata
5.137.15
kuberasadanaṃ prāpya tato ratnāny avāpya ca sphītam ākramya te rāṣṭraṃ rājyam icchanti pāṇḍavāḥ
5.137.16
dattaṃ hutam adhītaṃ ca brāhmaṇās tarpitā dhanaiḥ āvayor gatam āyuś ca kṛtakṛtyau ca viddhi nau
5.137.17
tvaṃ tu hitvā sukhaṃ rājyaṃ mitrāṇi ca dhanāni ca vigrahaṃ pāṇḍavaiḥ kṛtvā mahad vyasanam āpsyasi
5.137.18
draupadī yasya cāśāste vijayaṃ satyavādinī tapoghoravratā devī na tvaṃ jeṣyasi pāṇḍavam
5.137.19
mantrī janārdano yasya bhrātā yasya dhanaṃjayaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ śreṣṭhaṃ kathaṃ jeṣyasi pāṇḍavam
5.137.20
sahāyā brāhmaṇā yasya dhṛtimanto jitendriyāḥ tam ugratapasaṃ vīraṃ kathaṃ jeṣyasi pāṇḍavam
5.137.21
punar uktaṃ ca vakṣyāmi yat kāryaṃ bhūtim icchatā suhṛdā majjamāneṣu suhṛtsu vyasanārṇave
5.137.22
alaṃ yuddhena tair vīraiḥ śāmya tvaṃ kuruvṛddhaye mā gamaḥ sasutāmātyaḥ sabalaś ca parābhavam
5.138.1
dhṛtarāṣṭra uvāca rājaputraiḥ parivṛtas tathāmātyaiś ca saṃjaya upāropya rathe karṇaṃ niryāto madhusūdanaḥ
5.138.2
kim abravīd rathopasthe rādheyaṃ paravīrahā kāni sāntvāni govindaḥ sūtaputre prayuktavān
5.138.3
oghameghasvanaḥ kāle yat kṛṣṇaḥ karṇam abravīt mṛdu vā yadi vā tīkṣṇaṃ tan mamācakṣva saṃjaya
5.138.4
saṃjaya uvāca ānupūrvyeṇa vākyāni ślakṣṇāni ca mṛdūni ca priyāṇi dharmayuktāni satyāni ca hitāni ca
5.138.5
hṛdayagrahaṇīyāni rādheyaṃ madhusūdanaḥ yāny abravīd ameyātmā tāni me śṛṇu bhārata
5.138.6
vāsudeva uvāca upāsitās te rādheya brāhmaṇā vedapāragāḥ tattvārthaṃ paripṛṣṭāś ca niyatenānasūyayā
5.138.7
tvam eva karṇa jānāsi vedavādān sanātanān tvaṃ hy eva dharmaśāstreṣu sūkṣmeṣu pariniṣṭhitaḥ
5.138.8
kānīnaś ca sahoḍhaś ca kanyāyāṃ yaś ca jāyate voḍhāraṃ pitaraṃ tasya prāhuḥ śāstravido janāḥ
5.138.9
so 'si karṇa tathā jātaḥ pāṇḍoḥ putro 'si dharmataḥ nigrahād dharmaśāstrāṇām ehi rājā bhaviṣyasi
5.138.10
pitṛpakṣe hi te pārthā mātṛpakṣe ca vṛṣṇayaḥ dvau pakṣāv abhijānīhi tvam etau puruṣarṣabha
5.138.11
mayā sārdham ito yātam adya tvāṃ tāta pāṇḍavāḥ abhijānantu kaunteyaṃ pūrvajātaṃ yudhiṣṭhirāt
5.138.12
pādau tava grahīṣyanti bhrātaraḥ pañca pāṇḍavāḥ draupadeyās tathā pañca saubhadraś cāparājitaḥ
5.138.13
rājāno rājaputrāś ca pāṇḍavārthe samāgatāḥ pādau tava grahīṣyanti sarve cāndhakavṛṣṇayaḥ
5.138.14
hiraṇmayāṃś ca te kumbhān rājatān pārthivāṃs tathā oṣadhyaḥ sarvabījāni sarvaratnāni vīrudhaḥ
5.138.15
rājanyā rājakanyāś cāpy ānayantv abhiṣecanam ṣaṣṭhe ca tvāṃ tathā kāle draupady upagamiṣyati
5.138.16
adya tvām abhiṣiñcantu cāturvaidyā dvijātayaḥ purohitaḥ pāṇḍavānāṃ vyāghracarmaṇy avasthitam
5.138.17
tathaiva bhrātaraḥ pañca pāṇḍavāḥ puruṣarṣabhāḥ draupadeyās tathā pañca pāñcālāś cedayas tathā
5.138.18
ahaṃ ca tvābhiṣekṣyāmi rājānaṃ pṛthivīpatim yuvarājo 'stu te rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ
5.138.19
gṛhītvā vyajanaṃ śvetaṃ dharmātmā saṃśitavrataḥ upānvārohatu rathaṃ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ
5.138.20
chatraṃ ca te mahac chvetaṃ bhīmaseno mahābalaḥ abhiṣiktasya kaunteya kaunteyo dhārayiṣyati
5.138.21
kiṅkiṇīśatanirghoṣaṃ vaiyāghraparivāraṇam rathaṃ śvetahayair yuktam arjuno vāhayiṣyati
5.138.22
abhimanyuś ca te nityaṃ pratyāsanno bhaviṣyati nakulaḥ sahadevaś ca draupadeyāś ca pañca ye
5.138.23
pāñcālās tvānuyāsyanti śikhaṇḍī ca mahārathaḥ ahaṃ ca tvānuyāsyāmi sarve cāndhakavṛṣṇayaḥ dāśārhāḥ parivārās te dāśārṇāś ca viśāṃ pate
5.138.24
bhuṅkṣva rājyaṃ mahābāho bhrātṛbhiḥ saha pāṇḍavaiḥ japair homaiś ca saṃyukto maṅgalaiś ca pṛthagvidhaiḥ
5.138.25
purogamāś ca te santu draviḍāḥ saha kuntalaiḥ āndhrās tālacarāś caiva cūcupā veṇupās tathā
5.138.26
stuvantu tvādya bahuśaḥ stutibhiḥ sūtamāgadhāḥ vijayaṃ vasuṣeṇasya ghoṣayantu ca pāṇḍavāḥ
5.138.27
sa tvaṃ parivṛtaḥ pārthair nakṣatrair iva candramāḥ praśādhi rājyaṃ kaunteya kuntīṃ ca pratinandaya
5.138.28
mitrāṇi te prahṛṣyantu vyathantu ripavas tathā saubhrātraṃ caiva te 'dyāstu bhrātṛbhiḥ saha pāṇḍavaiḥ
5.139.1
karṇa uvāca asaṃśayaṃ sauhṛdān me praṇayāc cāttha keśava sakhyena caiva vārṣṇeya śreyaskāmatayaiva ca
5.139.2
sarvaṃ caivābhijānāmi pāṇḍoḥ putro 'smi dharmataḥ nigrahād dharmaśāstrāṇāṃ yathā tvaṃ kṛṣṇa manyase
5.139.3
kanyā garbhaṃ samādhatta bhāskarān māṃ janārdana ādityavacanāc caiva jātaṃ māṃ sā vyasarjayat
5.139.4
so 'smi kṛṣṇa tathā jātaḥ pāṇḍoḥ putro 'smi dharmataḥ kuntyā tv aham apākīrṇo yathā na kuśalaṃ tathā
5.139.5
sūto hi mām adhiratho dṛṣṭvaiva anayad gṛhān rādhāyāś caiva māṃ prādāt sauhārdān madhusūdana
5.139.6
matsnehāc caiva rādhāyāḥ sadyaḥ kṣīram avātarat sā me mūtraṃ purīṣaṃ ca pratijagrāha mādhava
5.139.7
tasyāḥ piṇḍavyapanayaṃ kuryād asmadvidhaḥ katham dharmavid dharmaśāstrāṇāṃ śravaṇe satataṃ rataḥ
5.139.8
tathā mām abhijānāti sūtaś cādhirathaḥ sutam pitaraṃ cābhijānāmi tam ahaṃ sauhṛdāt sadā
5.139.9
sa hi me jātakarmādi kārayām āsa mādhava śāstradṛṣṭena vidhinā putraprītyā janārdana
5.139.10
nāma me vasuṣeṇeti kārayām āsa vai dvijaiḥ bhāryāś coḍhā mama prāpte yauvane tena keśava
5.139.11
tāsu putrāś ca pautrāś ca mama jātā janārdana tāsu me hṛdayaṃ kṛṣṇa saṃjātaṃ kāmabandhanam
5.139.12
na pṛthivyā sakalayā na suvarṇasya rāśibhiḥ harṣād bhayād vā govinda anṛtaṃ vaktum utsahe
5.139.13
dhṛtarāṣṭrakule kṛṣṇa duryodhanasamāśrayāt mayā trayodaśa samā bhuktaṃ rājyam akaṇṭakam
5.139.14
iṣṭaṃ ca bahubhir yajñaiḥ saha sūtair mayāsakṛt āvāhāś ca vivāhāś ca saha sūtaiḥ kṛtā mayā
5.139.15
māṃ ca kṛṣṇa samāśritya kṛtaḥ śastrasamudyamaḥ duryodhanena vārṣṇeya vigrahaś cāpi pāṇḍavaiḥ
5.139.16
tasmād raṇe dvairathe māṃ pratyudyātāram acyuta vṛtavān paramaṃ hṛṣṭaḥ pratīpaṃ savyasācinaḥ
5.139.17
vadhād bandhād bhayād vāpi lobhād vāpi janārdana anṛtaṃ notsahe kartuṃ dhārtarāṣṭrasya dhīmataḥ
5.139.18
yadi hy adya na gaccheyaṃ dvairathaṃ savyasācinā akīrtiḥ syād dhṛṣīkeśa mama pārthasya cobhayoḥ
5.139.19
asaṃśayaṃ hitārthāya brūyās tvaṃ madhusūdana sarvaṃ ca pāṇḍavāḥ kuryus tvadvaśitvān na saṃśayaḥ
5.139.20
mantrasya niyamaṃ kuryās tvam atra puruṣottama etad atra hitaṃ manye sarvayādavanandana
5.139.21
yadi jānāti māṃ rājā dharmātmā saṃśitavrataḥ kuntyāḥ prathamajaṃ putraṃ na sa rājyaṃ grahīṣyati
5.139.22
prāpya cāpi mahad rājyaṃ tad ahaṃ madhusūdana sphītaṃ duryodhanāyaiva saṃpradadyām ariṃdama
5.139.23
sa eva rājā dharmātmā śāśvato 'stu yudhiṣṭhiraḥ netā yasya hṛṣīkeśo yoddhā yasya dhanaṃjayaḥ
5.139.24
pṛthivī tasya rāṣṭraṃ ca yasya bhīmo mahārathaḥ nakulaḥ sahadevaś ca draupadeyāś ca mādhava
5.139.25
uttamaujā yudhāmanyuḥ satyadharmā ca somakiḥ caidyaś ca cekitānaś ca śikhaṇḍī cāparājitaḥ
5.139.26
indragopakavarṇāś ca kekayā bhrātaras tathā indrāyudhasavarṇaś ca kuntibhojo mahārathaḥ
5.139.27
mātulo bhīmasenasya senajic ca mahārathaḥ śaṅkhaḥ putro virāṭasya nidhis tvaṃ ca janārdana
5.139.28
mahān ayaṃ kṛṣṇa kṛtaḥ kṣatrasya samudānayaḥ rājyaṃ prāptam idaṃ dīptaṃ prathitaṃ sarvarājasu
5.139.29
dhārtarāṣṭrasya vārṣṇeya śastrayajño bhaviṣyati asya yajñasya vettā tvaṃ bhaviṣyasi janārdana ādhvaryavaṃ ca te kṛṣṇa kratāv asmin bhaviṣyati
5.139.30
hotā caivātra bībhatsuḥ saṃnaddhaḥ sa kapidhvajaḥ gāṇḍīvaṃ sruk tathājyaṃ ca vīryaṃ puṃsāṃ bhaviṣyati
5.139.31
aindraṃ pāśupataṃ brāhmaṃ sthūṇākarṇaṃ ca mādhava mantrās tatra bhaviṣyanti prayuktāḥ savyasācinā
5.139.32
anuyātaś ca pitaram adhiko vā parākrame grāvastotraṃ sa saubhadraḥ samyak tatra kariṣyati
5.139.33
udgātātra punar bhīmaḥ prastotā sumahābalaḥ vinadan sa naravyāghro nāgānīkāntakṛd raṇe
5.139.34
sa caiva tatra dharmātmā śaśvad rājā yudhiṣṭhiraḥ japair homaiś ca saṃyukto brahmatvaṃ kārayiṣyati
5.139.35
śaṅkhaśabdāḥ samurajā bheryaś ca madhusūdana utkṛṣṭasiṃhanādāś ca subrahmaṇyo bhaviṣyati
5.139.36
nakulaḥ sahadevaś ca mādrīputrau yaśasvinau śāmitraṃ tau mahāvīryau samyak tatra kariṣyataḥ
5.139.37
kalmāṣadaṇḍā govinda vimalā rathaśaktayaḥ yūpāḥ samupakalpantām asmin yajñe janārdana
5.139.38
karṇinālīkanārācā vatsadantopabṛṃhaṇāḥ tomarāḥ somakalaśāḥ pavitrāṇi dhanūṃṣi ca
5.139.39
asayo 'tra kapālāni puroḍāśāḥ śirāṃsi ca havis tu rudhiraṃ kṛṣṇa asmin yajñe bhaviṣyati
5.139.40
idhmāḥ paridhayaś caiva śaktyo 'tha vimalā gadāḥ sadasyā droṇaśiṣyāś ca kṛpasya ca śaradvataḥ
5.139.41
iṣavo 'tra paristomā muktā gāṇḍīvadhanvanā mahārathaprayuktāś ca droṇadrauṇipracoditāḥ
5.139.42
prātiprasthānikaṃ karma sātyakiḥ sa kariṣyati dīkṣito dhārtarāṣṭro 'tra patnī cāsya mahācamūḥ
5.139.43
ghaṭotkaco 'tra śāmitraṃ kariṣyati mahābalaḥ atirātre mahābāho vitate yajñakarmaṇi
5.139.44
dakṣiṇā tv asya yajñasya dhṛṣṭadyumnaḥ pratāpavān vaitāne karmaṇi tate jāto yaḥ kṛṣṇa pāvakāt
5.139.45
yad abruvam ahaṃ kṛṣṇa kaṭukāni sma pāṇḍavān priyārthaṃ dhārtarāṣṭrasya tena tapye 'dya karmaṇā
5.139.46
yadā drakṣyasi māṃ kṛṣṇa nihataṃ savyasācinā punaś citis tadā cāsya yajñasyātha bhaviṣyati
5.139.47
duḥśāsanasya rudhiraṃ yadā pāsyati pāṇḍavaḥ ānardaṃ nardataḥ samyak tadā sutyaṃ bhaviṣyati
5.139.48
yadā droṇaṃ ca bhīṣmaṃ ca pāñcālyau pātayiṣyataḥ tadā yajñāvasānaṃ tad bhaviṣyati janārdana
5.139.49
duryodhanaṃ yadā hantā bhīmaseno mahābalaḥ tadā samāpsyate yajño dhārtarāṣṭrasya mādhava
5.139.50
snuṣāś ca prasnuṣāś caiva dhṛtarāṣṭrasya saṃgatāḥ hateśvarā hatasutā hatanāthāś ca keśava
5.139.51
gāndhāryā saha rodantyaḥ śvagṛdhrakurarākule sa yajñe 'sminn avabhṛtho bhaviṣyati janārdana
5.139.52
vidyāvṛddhā vayovṛddhāḥ kṣatriyāḥ kṣatriyarṣabha vṛthāmṛtyuṃ na kurvīraṃs tvatkṛte madhusūdana
5.139.53
śastreṇa nidhanaṃ gacchet samṛddhaṃ kṣatramaṇḍalam kurukṣetre puṇyatame trailokyasyāpi keśava
5.139.54
tad atra puṇḍarīkākṣa vidhatsva yad abhīpsitam yathā kārtsnyena vārṣṇeya kṣatraṃ svargam avāpnuyāt
5.139.55
yāvat sthāsyanti girayaḥ saritaś ca janārdana tāvat kīrtibhavaḥ śabdaḥ śāśvato 'yaṃ bhaviṣyati
5.139.56
brāhmaṇāḥ kathayiṣyanti mahābhāratam āhavam samāgameṣu vārṣṇeya kṣatriyāṇāṃ yaśodharam
5.139.57
samupānaya kaunteyaṃ yuddhāya mama keśava mantrasaṃvaraṇaṃ kurvan nityam eva paraṃtapa
5.140.1
saṃjaya uvāca karṇasya vacanaṃ śrutvā keśavaḥ paravīrahā uvāca prahasan vākyaṃ smitapūrvam idaṃ tadā
5.140.2
api tvāṃ na tapet karṇa rājyalābhopapādanā mayā dattāṃ hi pṛthivīṃ na praśāsitum icchasi
5.140.3
dhruvo jayaḥ pāṇḍavānām itīdaṃ; na saṃśayaḥ kaś cana vidyate 'tra jayadhvajo dṛśyate pāṇḍavasya; samucchrito vānararāja ugraḥ
5.140.4
divyā māyā vihitā bhauvanena; samucchritā indraketuprakāśā divyāni bhūtāni bhayāvahāni; dṛśyanti caivātra bhayānakāni
5.140.5
na sajjate śailavanaspatibhya; ūrdhvaṃ tiryag yojanamātrarūpaḥ śrīmān dhvajaḥ karṇa dhanaṃjayasya; samucchritaḥ pāvakatulyarūpaḥ
5.140.6
yadā drakṣyasi saṃgrāme śvetāśvaṃ kṛṣṇasārathim aindram astraṃ vikurvāṇam ubhe caivāgnimārute
5.140.7
gāṇḍīvasya ca nirghoṣaṃ visphūrjitam ivāśaneḥ na tadā bhavitā tretā na kṛtaṃ dvāparaṃ na ca
5.140.8
yadā drakṣyasi saṃgrāme kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram japahomasamāyuktaṃ svāṃ rakṣantaṃ mahācamūm
5.140.9
ādityam iva durdharṣaṃ tapantaṃ śatruvāhinīm na tadā bhavitā tretā na kṛtaṃ dvāparaṃ na ca
5.140.10
yadā drakṣyasi saṃgrāme bhīmasenaṃ mahābalam duḥśāsanasya rudhiraṃ pītvā nṛtyantam āhave
5.140.11
prabhinnam iva mātaṅgaṃ pratidviradaghātinam na tadā bhavitā tretā na kṛtaṃ dvāparaṃ na ca
5.140.12
yadā drakṣyasi saṃgrāme mādrīputrau mahārathau vāhinīṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ kṣobhayantau gajāv iva
5.140.13
vigāḍhe śastrasaṃpāte paravīrarathārujau na tadā bhavitā tretā na kṛtaṃ dvāparaṃ na ca
5.140.14
yadā drakṣyasi saṃgrāme droṇaṃ śāṃtanavaṃ kṛpam suyodhanaṃ ca rājānaṃ saindhavaṃ ca jayadratham
5.140.15
yuddhāyāpatatas tūrṇaṃ vāritān savyasācinā na tadā bhavitā tretā na kṛtaṃ dvāparaṃ na ca
5.140.16
brūyāḥ karṇa ito gatvā droṇaṃ śāṃtanavaṃ kṛpam saumyo 'yaṃ vartate māsaḥ suprāpayavasendhanaḥ
5.140.17
pakvauṣadhivanasphītaḥ phalavān alpamakṣikaḥ niṣpaṅko rasavat toyo nātyuṣṇaśiśiraḥ sukhaḥ
5.140.18
saptamāc cāpi divasād amāvāsyā bhaviṣyati saṃgrāmaṃ yojayet tatra tāṃ hy āhuḥ śakradevatām
5.140.19
tathā rājño vadeḥ sarvān ye yuddhāyābhyupāgatāḥ yad vo manīṣitaṃ tad vai sarvaṃ saṃpādayāmi vaḥ
5.140.20
rājāno rājaputrāś ca duryodhanavaśānugāḥ prāpya śastreṇa nidhanaṃ prāpsyanti gatim uttamām
5.141.1
saṃjaya uvāca keśavasya tu tad vākyaṃ karṇaḥ śrutvā hitaṃ śubham abravīd abhisaṃpūjya kṛṣṇaṃ madhuniṣūdanam jānan māṃ kiṃ mahābāho saṃmohayitum icchasi
5.141.2
yo 'yaṃ pṛthivyāḥ kārtsnyena vināśaḥ samupasthitaḥ nimittaṃ tatra śakunir ahaṃ duḥśāsanas tathā duryodhanaś ca nṛpatir dhṛtarāṣṭrasuto 'bhavat
5.141.3
asaṃśayam idaṃ kṛṣṇa mahad yuddham upasthitam pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca ghoraṃ rudhirakardamam
5.141.4
rājāno rājaputrāś ca duryodhanavaśānugāḥ raṇe śastrāgninā dagdhāḥ prāpsyanti yamasādanam
5.141.5
svapnā hi bahavo ghorā dṛśyante madhusūdana nimittāni ca ghorāṇi tathotpātāḥ sudāruṇāḥ
5.141.6
parājayaṃ dhārtarāṣṭre vijayaṃ ca yudhiṣṭhire śaṃsanta iva vārṣṇeya vividhā lomaharṣaṇāḥ
5.141.7
prājāpatyaṃ hi nakṣatraṃ grahas tīkṣṇo mahādyutiḥ śanaiścaraḥ pīḍayati pīḍayan prāṇino 'dhikam
5.141.8
kṛtvā cāṅgārako vakraṃ jyeṣṭhāyāṃ madhusūdana anurādhāṃ prārthayate maitraṃ saṃśamayann iva
5.141.9
nūnaṃ mahad bhayaṃ kṛṣṇa kurūṇāṃ samupasthitam viśeṣeṇa hi vārṣṇeya citrāṃ pīḍayate grahaḥ
5.141.10
somasya lakṣma vyāvṛttaṃ rāhur arkam upeṣyati divaś colkāḥ patanty etāḥ sanirghātāḥ sakampanāḥ
5.141.11
niṣṭananti ca mātaṅgā muñcanty aśrūṇi vājinaḥ pānīyaṃ yavasaṃ cāpi nābhinandanti mādhava
5.141.12
prādurbhūteṣu caiteṣu bhayam āhur upasthitam nimitteṣu mahābāho dāruṇaṃ prāṇināśanam
5.141.13
alpe bhukte purīṣaṃ ca prabhūtam iha dṛśyate vājināṃ vāraṇānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca keśava
5.141.14
dhārtarāṣṭrasya sainyeṣu sarveṣu madhusūdana parābhavasya tal liṅgam iti prāhur manīṣiṇaḥ
5.141.15
prahṛṣṭaṃ vāhanaṃ kṛṣṇa pāṇḍavānāṃ pracakṣate pradakṣiṇā mṛgāś caiva tat teṣāṃ jayalakṣaṇam
5.141.16
apasavyā mṛgāḥ sarve dhārtarāṣṭrasya keśava vācaś cāpy aśarīriṇyas tat parābhavalakṣaṇam
5.141.17
mayūrāḥ puṣpaśakunā haṃsāḥ sārasacātakāḥ jīvaṃ jīvakasaṃghāś cāpy anugacchanti pāṇḍavān
5.141.18
gṛdhrāḥ kākā baḍāḥ śyenā yātudhānāḥ śalāvṛkāḥ makṣikāṇāṃ ca saṃghātā anugacchanti kauravān
5.141.19
dhārtarāṣṭrasya sainyeṣu bherīṇāṃ nāsti nisvanaḥ anāhatāḥ pāṇḍavānāṃ nadanti paṭahāḥ kila
5.141.20
udapānāś ca nardanti yathā govṛṣabhās tathā dhārtarāṣṭrasya sainyeṣu tat parābhavalakṣaṇam
5.141.21
māṃsaśoṇitavarṣaṃ ca vṛṣṭaṃ devena mādhava tathā gandharvanagaraṃ bhānumantam upasthitam saprākāraṃ saparikhaṃ savapraṃ cārutoraṇam
5.141.22
kṛṣṇaś ca parighas tatra bhānum āvṛtya tiṣṭhati udayāstamaye saṃdhye vedayāno mahad bhayam ekā sṛg vāśate ghoraṃ tat parābhavalakṣaṇam
5.141.23
kṛṣṇagrīvāś ca śakunā lambamānā bhayānakāḥ saṃdhyām abhimukhā yānti tat parābhavalakṣaṇam
5.141.24
brāhmaṇān prathamaṃ dveṣṭi gurūṃś ca madhusūdana bhṛtyān bhaktimataś cāpi tat parābhavalakṣaṇam
5.141.25
pūrvā dig lohitākārā śastravarṇā ca dakṣiṇā āmapātrapratīkāśā paścimā madhusūdana
5.141.26
pradīptāś ca diśaḥ sarvā dhārtarāṣṭrasya mādhava mahad bhayaṃ vedayanti tasminn utpātalakṣaṇe
5.141.27
sahasrapādaṃ prāsādaṃ svapnānte sma yudhiṣṭhiraḥ adhirohan mayā dṛṣṭaḥ saha bhrātṛbhir acyuta
5.141.28
śvetoṣṇīṣāś ca dṛśyante sarve te śuklavāsasaḥ āsanāni ca śubhrāṇi sarveṣām upalakṣaye
5.141.29
tava cāpi mayā kṛṣṇa svapnānte rudhirāvilā āntreṇa pṛthivī dṛṣṭā parikṣiptā janārdana
5.141.30
asthisaṃcayam ārūḍhaś cāmitaujā yudhiṣṭhiraḥ suvarṇapātryāṃ saṃhṛṣṭo bhuktavān ghṛtapāyasam
5.141.31
yudhiṣṭhiro mayā dṛṣṭo grasamāno vasuṃdharām tvayā dattām imāṃ vyaktaṃ bhokṣyate sa vasuṃdharām
5.141.32
uccaṃ parvatam ārūḍho bhīmakarmā vṛkodaraḥ gadāpāṇir naravyāghro vīkṣann iva mahīm imām
5.141.33
kṣapayiṣyati naḥ sarvān sa suvyaktaṃ mahāraṇe viditaṃ me hṛṣīkeśa yato dharmas tato jayaḥ
5.141.34
pāṇḍuraṃ gajam ārūḍho gāṇḍīvī sa dhanaṃjayaḥ tvayā sārdhaṃ hṛṣīkeśa śriyā paramayā jvalan
5.141.35
yūyaṃ sarvān vadhiṣyadhvaṃ tatra me nāsti saṃśayaḥ pārthivān samare kṛṣṇa duryodhanapurogamān
5.141.36
nakulaḥ sahadevaś ca sātyakiś ca mahārathaḥ śuddhakeyūrakaṇṭhatrāḥ śuklamālyāmbarāvṛtāḥ
5.141.37
adhirūḍhā naravyāghrā naravāhanam uttamam traya ete mahāmātrāḥ pāṇḍuracchatravāsasaḥ
5.141.38
śvetoṣṇīṣāś ca dṛśyante traya eva janārdana dhārtarāṣṭrasya sainyeṣu tān vijānīhi keśava
5.141.39
aśvatthāmā kṛpaś caiva kṛtavarmā ca sātvataḥ raktoṣṇīṣāś ca dṛśyante sarve mādhava pārthivāḥ
5.141.40
uṣṭrayuktaṃ samārūḍhau bhīṣmadroṇau janārdana mayā sārdhaṃ mahābāho dhārtarāṣṭreṇa cābhibho
5.141.41
agastyaśāstāṃ ca diśaṃ prayātāḥ sma janārdana acireṇaiva kālena prāpsyāmo yamasādanam
5.141.42
ahaṃ cānye ca rājāno yac ca tat kṣatramaṇḍalam gāṇḍīvāgniṃ pravekṣyāma iti me nāsti saṃśayaḥ
5.141.43
kṛṣṇa uvāca upasthitavināśeyaṃ nūnam adya vasuṃdharā tathā hi me vacaḥ karṇa nopaiti hṛdayaṃ tava
5.141.44
sarveṣāṃ tāta bhūtānāṃ vināśe samupasthite anayo nayasaṃkāśo hṛdayān nāpasarpati
5.141.45
karṇa uvāca api tvā kṛṣṇa paśyāma jīvanto 'smān mahāraṇāt samuttīrṇā mahābāho vīrakṣayavināśanāt
5.141.46
atha vā saṃgamaḥ kṛṣṇa svarge no bhavitā dhruvam tatredānīṃ sameṣyāmaḥ punaḥ sārdhaṃ tvayānagha
5.141.47
saṃjaya uvāca ity uktvā mādhavaṃ karṇaḥ pariṣvajya ca pīḍitam visarjitaḥ keśavena rathopasthād avātarat
5.141.48
tataḥ svaratham āsthāya jāmbūnadavibhūṣitam sahāsmābhir nivavṛte rādheyo dīnamānasaḥ
5.141.49
tataḥ śīghrataraṃ prāyāt keśavaḥ sahasātyakiḥ punar uccārayan vāṇīṃ yāhi yāhīti sārathim
5.142.1
vaiśaṃpāyana uvāca asiddhānunaye kṛṣṇe kurubhyaḥ pāṇḍavān gate abhigamya pṛthāṃ kṣattā śanaiḥ śocann ivābravīt
5.142.2
jānāsi me jīvaputre bhāvaṃ nityam anugrahe krośato na ca gṛhṇīte vacanaṃ me suyodhanaḥ
5.142.3
upapanno hy asau rājā cedipāñcālakekayaiḥ bhīmārjunābhyāṃ kṛṣṇena yuyudhānayamair api
5.142.4
upaplavye niviṣṭo 'pi dharmam eva yudhiṣṭhiraḥ kāṅkṣate jñātisauhārdād balavān durbalo yathā
5.142.5
rājā tu dhṛtarāṣṭro 'yaṃ vayovṛddho na śāmyati mattaḥ putramadenaiva vidharme pathi vartate
5.142.6
jayadrathasya karṇasya tathā duḥśāsanasya ca saubalasya ca durbuddhyā mithobhedaḥ pravartate
5.142.7
adharmeṇa hi dharmiṣṭhaṃ hṛtaṃ vai rājyam īdṛśam yeṣāṃ teṣām ayaṃ dharmaḥ sānubandho bhaviṣyati
5.142.8
hriyamāṇe balād dharme kurubhiḥ ko na saṃjvaret asāmnā keśave yāte samudyokṣyanti pāṇḍavāḥ
5.142.9
tataḥ kurūṇām anayo bhavitā vīranāśanaḥ cintayan na labhe nidrām ahaḥsu ca niśāsu ca
5.142.10
śrutvā tu kuntī tad vākyam arthakāmena bhāṣitam aniṣṭanantī duḥkhārtā manasā vimamarśa ha
5.142.11
dhig astv arthaṃ yatkṛte 'yaṃ mahāñ jñātivadhe kṣayaḥ vartsyate suhṛdāṃ hy eṣāṃ yuddhe 'smin vai parābhavaḥ
5.142.12
pāṇḍavāś cedipāñcālā yādavāś ca samāgatāḥ bhāratair yadi yotsyanti kiṃ nu duḥkham ataḥ param
5.142.13
paśye doṣaṃ dhruvaṃ yuddhe tathā yuddhe parābhavam adhanasya mṛtaṃ śreyo na hi jñātikṣaye jayaḥ
5.142.14
pitāmahaḥ śāṃtanava ācāryaś ca yudhāṃ patiḥ karṇaś ca dhārtarāṣṭrārthaṃ vardhayanti bhayaṃ mama
5.142.15
nācāryaḥ kāmavāñ śiṣyair droṇo yudhyeta jātu cit pāṇḍaveṣu kathaṃ hārdaṃ kuryān na ca pitāmahaḥ
5.142.16
ayaṃ tv eko vṛthādṛṣṭir dhārtarāṣṭrasya durmateḥ mohānuvartī satataṃ pāpo dveṣṭi ca pāṇḍavān
5.142.17
mahaty anarthe nirbandhī balavāṃś ca viśeṣataḥ karṇaḥ sadā pāṇḍavānāṃ tan me dahati sāṃpratam
5.142.18
āśaṃse tv adya karṇasya mano 'haṃ pāṇḍavān prati prasādayitum āsādya darśayantī yathātatham
5.142.19
toṣito bhagavān yatra durvāsā me varaṃ dadau āhvānaṃ devasaṃyuktaṃ vasantyāḥ pitṛveśmani
5.142.20
sāham antaḥpure rājñaḥ kuntibhojapuraskṛtā cintayantī bahuvidhaṃ hṛdayena vidūyatā
5.142.21
balābalaṃ ca mantrāṇāṃ brāhmaṇasya ca vāgbalam strībhāvād bālabhāvāc ca cintayantī punaḥ punaḥ
5.142.22
dhātryā viśrabdhayā guptā sakhījanavṛtā tadā doṣaṃ pariharantī ca pituś cāritrarakṣiṇī
5.142.23
kathaṃ nu sukṛtaṃ me syān nāparādhavatī katham bhaveyam iti saṃcintya brāhmaṇaṃ taṃ namasya ca
5.142.24
kautūhalāt tu taṃ labdhvā bāliśyād ācaraṃ tadā kanyā satī devam arkam āsādayam ahaṃ tataḥ
5.142.25
yo 'sau kānīnagarbho me putravat parivartitaḥ kasmān na kuryād vacanaṃ pathyaṃ bhrātṛhitaṃ tathā
5.142.26
iti kuntī viniścitya kāryaṃ niścitam uttamam kāryārtham abhiniryāya yayau bhāgīrathīṃ prati
5.142.27
ātmajasya tatas tasya ghṛṇinaḥ satyasaṅginaḥ gaṅgātīre pṛthāśṛṇvad upādhyayananisvanam
5.142.28
prāṅmukhasyordhvabāhoḥ sā paryatiṣṭhata pṛṣṭhataḥ japyāvasānaṃ kāryārthaṃ pratīkṣantī tapasvinī
5.142.29
atiṣṭhat sūryatāpārtā karṇasyottaravāsasi kauravyapatnī vārṣṇeyī padmamāleva śuṣyatī
5.142.30
ā pṛṣṭhatāpāj japtvā sa parivṛtya yatavrataḥ dṛṣṭvā kuntīm upātiṣṭhad abhivādya kṛtāñjaliḥ yathānyāyaṃ mahātejā mānī dharmabhṛtāṃ varaḥ
5.143.1
karṇa uvāca rādheyo 'ham ādhirathiḥ karṇas tvām abhivādaye prāptā kimarthaṃ bhavatī brūhi kiṃ karavāṇi te
5.143.2
kunty uvāca kaunteyas tvaṃ na rādheyo na tavādhirathaḥ pitā nāsi sūtakule jātaḥ karṇa tad viddhi me vacaḥ
5.143.3
kānīnas tvaṃ mayā jātaḥ pūrvajaḥ kukṣiṇā dhṛtaḥ kuntibhojasya bhavane pārthas tvam asi putraka
5.143.4
prakāśakarmā tapano yo 'yaṃ devo virocanaḥ ajījanat tvāṃ mayy eṣa karṇa śastrabhṛtāṃ varam
5.143.5
kuṇḍalī baddhakavaco devagarbhaḥ śriyā vṛtaḥ jātas tvam asi durdharṣa mayā putra pitur gṛhe
5.143.6
sa tvaṃ bhrātṝn asaṃbuddhvā mohād yad upasevase dhārtarāṣṭrān na tad yuktaṃ tvayi putra viśeṣataḥ
5.143.7
etad dharmaphalaṃ putra narāṇāṃ dharmaniścaye yat tuṣyanty asya pitaro mātā cāpy ekadarśinī
5.143.8
arjunena arjitāṃ pūrvaṃ hṛtāṃ lobhād asādhubhiḥ ācchidya dhārtarāṣṭrebhyo bhuṅkṣva yaudhiṣṭhirīṃ śriyam
5.143.9
adya paśyantu kuravaḥ karṇārjunasamāgamam saubhrātreṇa tad ālakṣya saṃnamantām asādhavaḥ
5.143.10
karṇārjunau vai bhavatāṃ yathā rāmajanārdanau asādhyaṃ kiṃ nu loke syād yuvayoḥ sahitātmanoḥ
5.143.11
karṇa śobhiṣyase nūnaṃ pañcabhir bhrātṛbhir vṛtaḥ vedaiḥ parivṛto brahmā yathā vedāṅgapañcamaiḥ
5.143.12
upapanno guṇaiḥ śreṣṭho jyeṣṭhaḥ śreṣṭheṣu bandhuṣu sūtaputreti mā śabdaḥ pārthas tvam asi vīryavān
5.144.1
vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ sūryān niścaritāṃ karṇaḥ śuśrāva bhāratīm duratyayāṃ praṇayinīṃ pitṛvad bhāskareritām
5.144.2
satyam āha pṛthā vākyaṃ karṇa mātṛvacaḥ kuru śreyas te syān naravyāghra sarvam ācaratas tathā
5.144.3
evam uktasya mātrā ca svayaṃ pitrā ca bhānunā cacāla naiva karṇasya matiḥ satyadhṛtes tadā
5.144.4
karṇa uvāca na te na śraddadhe vākyaṃ kṣatriye bhāṣitaṃ tvayā dharmadvāraṃ mamaitat syān niyogakaraṇaṃ tava
5.144.5
akaron mayi yat pāpaṃ bhavatī sumahātyayam avakīrṇo 'smi te tena tad yaśaḥkīrtināśanam
5.144.6
ahaṃ ca kṣatriyaḥ jāto na prāptaḥ kṣatrasatkriyām tvatkṛte kiṃ nu pāpīyaḥ śatruḥ kuryān mamāhitam
5.144.7
kriyākāle tv anukrośam akṛtvā tvam imaṃ mama hīnasaṃskārasamayam adya māṃ samacūcudaḥ
5.144.8
na vai mama hitaṃ pūrvaṃ mātṛvac ceṣṭitaṃ tvayā sā māṃ saṃbodhayasy adya kevalātmahitaiṣiṇī
5.144.9
kṛṣṇena sahitāt ko vai na vyatheta dhanaṃjayāt ko 'dya bhītaṃ na māṃ vidyāt pārthānāṃ samitiṃ gatam
5.144.10
abhrātā viditaḥ pūrvaṃ yuddhakāle prakāśitaḥ pāṇḍavān yadi gacchāmi kiṃ māṃ kṣatraṃ vadiṣyati
5.144.11
sarvakāmaiḥ saṃvibhaktaḥ pūjitaś ca sadā bhṛśam ahaṃ vai dhārtarāṣṭrāṇāṃ kuryāṃ tad aphalaṃ katham
5.144.12
upanahya parair vairaṃ ye māṃ nityam upāsate namaskurvanti ca sadā vasavo vāsavaṃ yathā
5.144.13
mama prāṇena ye śatrūñ śaktāḥ pratisamāsitum manyante 'dya kathaṃ teṣām ahaṃ bhindyāṃ manoratham
5.144.14
mayā plavena saṃgrāmaṃ titīrṣanti duratyayam apāre pārakāmā ye tyajeyaṃ tān ahaṃ katham
5.144.15
ayaṃ hi kālaḥ saṃprāpto dhārtarāṣṭropajīvinām nirveṣṭavyaṃ mayā tatra prāṇān aparirakṣatā
5.144.16
kṛtārthāḥ subhṛtā ye hi kṛtyakāla upasthite anavekṣya kṛtaṃ pāpā vikurvanty anavasthitāḥ
5.144.17
rājakilbiṣiṇāṃ teṣāṃ bhartṛpiṇḍāpahāriṇām naivāyaṃ na paro loko vidyate pāpakarmaṇām
5.144.18
dhṛtarāṣṭrasya putrāṇām arthe yotsyāmi te sutaiḥ balaṃ ca śaktiṃ cāsthāya na vai tvayy anṛtaṃ vade
5.144.19
ānṛśaṃsyam atho vṛttaṃ rakṣan satpuruṣocitam ato 'rthakaram apy etan na karomy adya te vacaḥ
5.144.20
na tu te 'yaṃ samārambho mayi mogho bhaviṣyati vadhyān viṣahyān saṃgrāme na haniṣyāmi te sutān yudhiṣṭhiraṃ ca bhīmaṃ ca yamau caivārjunād ṛte
5.144.21
arjunena samaṃ yuddhaṃ mama yaudhiṣṭhire bale arjunaṃ hi nihatyājau saṃprāptaṃ syāt phalaṃ mayā yaśasā cāpi yujyeyaṃ nihataḥ savyasācinā
5.144.22
na te jātu naśiṣyanti putrāḥ pañca yaśasvini nirarjunāḥ sakarṇā vā sārjunā vā hate mayi
5.144.23
vaiśaṃpāyana uvāca iti karṇavacaḥ śrutvā kuntī duḥkhāt pravepatī uvāca putram āśliṣya karṇaṃ dhairyād akampitam
5.144.24
evaṃ vai bhāvyam etena kṣayaṃ yāsyanti kauravāḥ yathā tvaṃ bhāṣase karṇa daivaṃ tu balavattaram
5.144.25
tvayā caturṇāṃ bhrātṝṇām abhayaṃ śatrukarśana dattaṃ tat pratijānīhi saṃgarapratimocanam
5.144.26
anāmayaṃ svasti ceti pṛthātho karṇam abravīt tāṃ karṇo 'bhyavadat prītas tatas tau jagmatuḥ pṛthak
5.145.1
vaiśaṃpāyana uvāca āgamya hāstinapurād upaplavyam ariṃdamaḥ pāṇḍavānāṃ yathāvṛttaṃ keśavaḥ sarvam uktavān
5.145.2
saṃbhāṣya suciraṃ kālaṃ mantrayitvā punaḥ punaḥ svam evāvasathaṃ śaurir viśrāmārthaṃ jagāma ha
5.145.3
visṛjya sarvān nṛpatīn virāṭapramukhāṃs tadā pāṇḍavā bhrātaraḥ pañca bhānāv astaṃgate sati
5.145.4
saṃdhyām upāsya dhyāyantas tam eva gatamānasāḥ ānāyya kṛṣṇaṃ dāśārhaṃ punar mantram amantrayan
5.145.5
yudhiṣṭhira uvāca tvayā nāgapuraṃ gatvā sabhāyāṃ dhṛtarāṣṭrajaḥ kim uktaḥ puṇḍarīkākṣa tan naḥ śaṃsitum arhasi
5.145.6
vāsudeva uvāca mayā nāgapuraṃ gatvā sabhāyāṃ dhṛtarāṣṭrajaḥ tathyaṃ pathyaṃ hitaṃ cokto na ca gṛhṇāti durmatiḥ
5.145.7
yudhiṣṭhira uvāca tasminn utpatham āpanne kuruvṛddhaḥ pitāmahaḥ kim uktavān hṛṣīkeśa duryodhanam amarṣaṇam ācāryo vā mahābāho bhāradvājaḥ kim abravīt
5.145.8
pitā yavīyān asmākaṃ kṣattā dharmabhṛtāṃ varaḥ putraśokābhisaṃtaptaḥ kim āha dhṛtarāṣṭrajam
5.145.9
kiṃ ca sarve nṛpatayaḥ sabhāyāṃ ye samāsate uktavanto yathātattvaṃ tad brūhi tvaṃ janārdana
5.145.10
uktavān hi bhavān sarvaṃ vacanaṃ kurumukhyayoḥ kāmalobhābhibhūtasya mandasya prājñamāninaḥ
5.145.11
apriyaṃ hṛdaye mahyaṃ tan na tiṣṭhati keśava teṣāṃ vākyāni govinda śrotum icchāmy ahaṃ vibho
5.145.12
yathā ca nābhipadyeta kālas tāta tathā kuru bhavān hi no gatiḥ kṛṣṇa bhavān nātho bhavān guruḥ
5.145.13
vāsudeva uvāca śṛṇu rājan yathā vākyam ukto rājā suyodhanaḥ madhye kurūṇāṃ rājendra sabhāyāṃ tan nibodha me
5.145.14
mayā vai śrāvite vākye jahāsa dhṛtarāṣṭrajaḥ atha bhīṣmaḥ susaṃkruddha idaṃ vacanam abravīt
5.145.15
duryodhana nibodhedaṃ kulārthe yad bravīmi te tac chrutvā rājaśārdūla svakulasya hitaṃ kuru
5.145.16
mama tāta pitā rājañ śaṃtanur lokaviśrutaḥ tasyāham eka evāsaṃ putraḥ putravatāṃ varaḥ
5.145.17
tasya buddhiḥ samutpannā dvitīyaḥ syāt kathaṃ sutaḥ ekaputram aputraṃ vai pravadanti manīṣiṇaḥ
5.145.18
na cocchedaṃ kulaṃ yāyād vistīryeta kathaṃ yaśaḥ tasyāham īpsitaṃ buddhvā kālīṃ mātaram āvaham
5.145.19
pratijñāṃ duṣkarāṃ kṛtvā pitur arthe kulasya ca arājā cordhvaretāś ca yathā suviditaṃ tava pratīto nivasāmy eṣa pratijñām anupālayan
5.145.20
tasyāṃ jajñe mahābāhuḥ śrīmān kurukulodvahaḥ vicitravīryo dharmātmā kanīyān mama pārthivaḥ
5.145.21
svaryāte 'haṃ pitari taṃ svarājye saṃnyaveśayam vicitravīryaṃ rājānaṃ bhṛtyo bhūtvā hy adhaścaraḥ
5.145.22
tasyāhaṃ sadṛśān dārān rājendra samudāvaham jitvā pārthivasaṃghātam api te bahuśaḥ śrutam
5.145.23
tato rāmeṇa samare dvandvayuddham upāgamam sa hi rāmabhayād ebhir nāgarair vipravāsitaḥ dāreṣv atiprasaktaś ca yakṣmāṇaṃ samapadyata
5.145.24
yadā tv arājake rāṣṭre na vavarṣa sureśvaraḥ tadābhyadhāvan mām eva prajāḥ kṣudbhayapīḍitāḥ
5.145.25
prajā ūcuḥ upakṣīṇāḥ prajāḥ sarvā rājā bhava bhavāya naḥ ītayo nuda bhadraṃ te śaṃtanoḥ kulavardhana
5.145.26
pīḍyante te prajāḥ sarvā vyādhibhir bhṛśadāruṇaiḥ alpāvaśiṣṭā gāṅgeya tāḥ paritrātum arhasi
5.145.27
vyādhīn praṇudya vīra tvaṃ prajā dharmeṇa pālaya tvayi jīvati mā rāṣṭraṃ vināśam upagacchatu
5.145.28
bhīṣma uvāca prajānāṃ krośatīnāṃ vai naivākṣubhyata me manaḥ pratijñāṃ rakṣamāṇasya sadvṛttaṃ smaratas tathā
5.145.29
tataḥ paurā mahārāja mātā kālī ca me śubhā bhṛtyāḥ purohitācāryā brāhmaṇāś ca bahuśrutāḥ mām ūcur bhṛśasaṃtaptā bhava rājeti saṃtatam
5.145.30
pratīparakṣitaṃ rāṣṭraṃ tvāṃ prāpya vinaśiṣyati sa tvam asmaddhitārthaṃ vai rājā bhava mahāmate
5.145.31
ity uktaḥ prāñjalir bhūtvā duḥkhito bhṛśam āturaḥ tebhyo nyavedayaṃ putra pratijñāṃ pitṛgauravāt ūrdhvaretā hy arājā ca kulasyārthe punaḥ punaḥ
5.145.32
tato 'haṃ prāñjalir bhūtvā mātaraṃ saṃprasādayam nāmba śaṃtanunā jātaḥ kauravaṃ vaṃśam udvahan pratijñāṃ vitathāṃ kuryām iti rājan punaḥ punaḥ
5.145.33
viśeṣatas tvadarthaṃ ca dhuri mā māṃ niyojaya ahaṃ preṣyaś ca dāsaś ca tavāmba sutavatsale
5.145.34
evaṃ tām anunīyāhaṃ mātaraṃ janam eva ca ayācaṃ bhrātṛdāreṣu tadā vyāsaṃ mahāmunim
5.145.35
saha mātrā mahārāja prasādya tam ṛṣiṃ tadā apatyārtham ayācaṃ vai prasādaṃ kṛtavāṃś ca saḥ trīn sa putrān ajanayat tadā bharatasattama
5.145.36
andhaḥ karaṇahīneti na vai rājā pitā tava rājā tu pāṇḍur abhavan mahātmā lokaviśrutaḥ
5.145.37
sa rājā tasya te putrāḥ pitur dāyādyahāriṇaḥ mā tāta kalahaṃ kārṣī rājyasyārdhaṃ pradīyatām
5.145.38
mayi jīvati rājyaṃ kaḥ saṃpraśāset pumān iha māvamaṃsthā vaco mahyaṃ śamam icchāmi vaḥ sadā
5.145.39
na viśeṣo 'sti me putra tvayi teṣu ca pārthiva matam etat pitus tubhyaṃ gāndhāryā vidurasya ca
5.145.40
śrotavyaṃ yadi vṛddhānāṃ mātiśaṅkīr vaco mama nāśayiṣyasi mā sarvam ātmānaṃ pṛthivīṃ tathā
5.146.1
vāsudeva uvāca bhīṣmeṇokte tato droṇo duryodhanam abhāṣata madhye nṛpāṇāṃ bhadraṃ te vacanaṃ vacanakṣamaḥ
5.146.2
prātīpaḥ śaṃtanus tāta kulasyārthe yathotthitaḥ tathā devavrato bhīṣmaḥ kulasyārthe sthito 'bhavat
5.146.3
tataḥ pāṇḍur narapatiḥ satyasaṃdho jitendriyaḥ rājā kurūṇāṃ dharmātmā suvrataḥ susamāhitaḥ
5.146.4
jyeṣṭhāya rājyam adadād dhṛtarāṣṭrāya dhīmate yavīyasas tathā kṣattuḥ kuruvaṃśavivardhanaḥ
5.146.5
tataḥ siṃhāsane rājan sthāpayitvainam acyutam vanaṃ jagāma kauravyo bhāryābhyāṃ sahito 'nagha
5.146.6
nīcaiḥ sthitvā tu vidura upāste sma vinītavat preṣyavat puruṣavyāghro vālavyajanam utkṣipan
5.146.7
tataḥ sarvāḥ prajās tāta dhṛtarāṣṭraṃ janeśvaram anvapadyanta vidhivad yathā pāṇḍuṃ narādhipam
5.146.8
visṛjya dhṛtarāṣṭrāya rājyaṃ sa vidurāya ca cacāra pṛthivīṃ pāṇḍuḥ sarvāṃ parapuraṃjayaḥ
5.146.9
kośasaṃjanane dāne bhṛtyānāṃ cānvavekṣaṇe bharaṇe caiva sarvasya viduraḥ satyasaṃgaraḥ
5.146.10
saṃdhivigrahasaṃyukto rājñaḥ saṃvāhanakriyāḥ avaikṣata mahātejā bhīṣmaḥ parapuraṃjayaḥ
5.146.11
siṃhāsanastho nṛpatir dhṛtarāṣṭro mahābalaḥ anvāsyamānaḥ satataṃ vidureṇa mahātmanā
5.146.12
kathaṃ tasya kule jātaḥ kulabhedaṃ vyavasyasi saṃbhūya bhrātṛbhiḥ sārdhaṃ bhuṅkṣva bhogāñ janādhipa
5.146.13
bravīmy ahaṃ na kārpaṇyān nārthahetoḥ kathaṃ cana bhīṣmeṇa dattam aśnāmi na tvayā rājasattama
5.146.14
nāhaṃ tvatto 'bhikāṅkṣiṣye vṛttyupāyaṃ janādhipa yato bhīṣmas tato droṇo yad bhīṣmas tv āha tat kuru
5.146.15
dīyatāṃ pāṇḍuputrebhyo rājyārdham arikarśana samam ācāryakaṃ tāta tava teṣāṃ ca me sadā
5.146.16
aśvatthāmā yathā mahyaṃ tathā śvetahayo mama bahunā kiṃ pralāpena yato dharmas tato jayaḥ
5.146.17
evam ukte mahārāja droṇenāmitatejasā vyājahāra tato vākyaṃ viduraḥ satyasaṃgaraḥ pitur vadanam anvīkṣya parivṛtya ca dharmavit
5.146.18
devavrata nibodhedaṃ vacanaṃ mama bhāṣataḥ pranaṣṭaḥ kauravo vaṃśas tvayāyaṃ punar uddhṛtaḥ
5.146.19
tan me vilapamānasya vacanaṃ samupekṣase ko 'yaṃ duryodhano nāma kule 'smin kulapāṃsanaḥ
5.146.20
yasya lobhābhibhūtasya matiṃ samanuvartase anāryasyākṛtajñasya lobhopahatacetasaḥ atikrāmati yaḥ śāstraṃ pitur dharmārthadarśinaḥ
5.146.21
ete naśyanti kuravo duryodhanakṛtena vai yathā te na praṇaśyeyur mahārāja tathā kuru
5.146.22
māṃ caiva dhṛtarāṣṭraṃ ca pūrvam eva mahādyute citrakāra ivālekhyaṃ kṛtvā mā sma vināśaya prajāpatiḥ prajāḥ sṛṣṭvā yathā saṃharate tathā
5.146.23
nopekṣasva mahābāho paśyamānaḥ kulakṣayam atha te 'dya matir naṣṭā vināśe pratyupasthite vanaṃ gaccha mayā sārdhaṃ dhṛtarāṣṭreṇa caiva ha
5.146.24
baddhvā vā nikṛtiprajñaṃ dhārtarāṣṭraṃ sudurmatim sādhv idaṃ rājyam adyāstu pāṇḍavair abhirakṣitam
5.146.25
prasīda rājaśārdūla vināśo dṛśyate mahān pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca rājñāṃ cāmitatejasām
5.146.26
virarāmaivam uktvā tu viduro dīnamānasaḥ pradhyāyamānaḥ sa tadā niḥśvasaṃś ca punaḥ punaḥ
5.146.27
tato 'tha rājñaḥ subalasya putrī; dharmārthayuktaṃ kulanāśabhītā duryodhanaṃ pāpamatiṃ nṛśaṃsaṃ; rājñāṃ samakṣaṃ sutam āha kopāt
5.146.28
ye pārthivā rājasabhāṃ praviṣṭā; brahmarṣayo ye ca sabhāsado 'nye śṛṇvantu vakṣyāmi tavāparādhaṃ; pāpasya sāmātyaparicchadasya
5.146.29
rājyaṃ kurūṇām anupūrvabhogyaṃ; kramāgato naḥ kuladharma eṣaḥ tvaṃ pāpabuddhe 'tinṛśaṃsakarman; rājyaṃ kurūṇām anayād vihaṃsi
5.146.30
rājye sthito dhṛtarāṣṭro manīṣī; tasyānujo viduro dīrghadarśī etāv atikramya kathaṃ nṛpatvaṃ; duryodhana prārthayase 'dya mohāt
5.146.31
rājā ca kṣattā ca mahānubhāvau; bhīṣme sthite paravantau bhavetām ayaṃ tu dharmajñatayā mahātmā; na rājyakāmo nṛvaro nadījaḥ
5.146.32
rājyaṃ tu pāṇḍor idam apradhṛṣyaṃ; tasyādya putrāḥ prabhavanti nānye rājyaṃ tad etan nikhilaṃ pāṇḍavānāṃ; paitāmahaṃ putrapautrānugāmi
5.146.33
yad vai brūte kurumukhyo mahātmā; devavrataḥ satyasaṃdho manīṣī sarvaṃ tad asmābhir ahatya dharmaṃ; grāhyaṃ svadharmaṃ paripālayadbhiḥ
5.146.34
anujñayā cātha mahāvratasya; brūyān nṛpo yad viduras tathaiva kāryaṃ bhavet tat suhṛdbhir niyujya; dharmaṃ puraskṛtya sudīrghakālam
5.146.35
nyāyāgataṃ rājyam idaṃ kurūṇāṃ; yudhiṣṭhiraḥ śāstu vai dharmaputraḥ pracodito dhṛtarāṣṭreṇa rājñā; puraskṛtaḥ śāṃtanavena caiva
5.147.1
vāsudeva uvāca evam ukte tu gāndhāryā dhṛtarāṣṭro janeśvaraḥ duryodhanam uvācedaṃ nṛpamadhye janādhipa
5.147.2
duryodhana nibodhedaṃ yat tvāṃ vakṣyāmi putraka tathā tat kuru bhadraṃ te yady asti pitṛgauravam
5.147.3
somaḥ prajāpatiḥ pūrvaṃ kurūṇāṃ vaṃśavardhanaḥ somād babhūva ṣaṣṭho vai yayātir nahuṣātmajaḥ
5.147.4
tasya putrā babhūvuś ca pañca rājarṣisattamāḥ teṣāṃ yadur mahātejā jyeṣṭhaḥ samabhavat prabhuḥ
5.147.5
pūrur yavīyāṃś ca tato yo 'smākaṃ vaṃśavardhanaḥ śarmiṣṭhāyāḥ saṃprasūto duhitur vṛṣaparvaṇaḥ
5.147.6
yaduś ca bharataśreṣṭha devayānyāḥ suto 'bhavat dauhitras tāta śukrasya kāvyasyāmitatejasaḥ
5.147.7
yādavānāṃ kulakaro balavān vīryasaṃmataḥ avamene sa tu kṣatraṃ darpapūrṇaḥ sumandadhīḥ
5.147.8
na cātiṣṭhat pituḥ śāstre baladarpavimohitaḥ avamene ca pitaraṃ bhrātṝṃś cāpy aparājitaḥ
5.147.9
pṛthivyāṃ caturantāyāṃ yadur evābhavad balī vaśe kṛtvā sa nṛpatīn avasan nāgasāhvaye
5.147.10
taṃ pitā paramakruddho yayātir nahuṣātmajaḥ śaśāpa putraṃ gāndhāre rājyāc ca vyaparopayat
5.147.11
ya cainam anvavartanta bhrātaro baladarpitam śaśāpa tān api kruddho yayātis tanayān atha
5.147.12
yavīyāṃsaṃ tataḥ pūruṃ putraṃ svavaśavartinam rājye niveśayām āsa vidheyaṃ nṛpasattamaḥ
5.147.13
evaṃ jyeṣṭho 'py athotsikto na rājyam abhijāyate yavīyāṃso 'bhijāyante rājyaṃ vṛddhopasevayā
5.147.14
tathaiva sarvadharmajñaḥ pitur mama pitāmahaḥ pratīpaḥ pṛthivīpālas triṣu lokeṣu viśrutaḥ
5.147.15
tasya pārthivasiṃhasya rājyaṃ dharmeṇa śāsataḥ trayaḥ prajajñire putrā devakalpā yaśasvinaḥ
5.147.16
devāpir abhavaj jyeṣṭho bāhlīkas tadanantaram tṛtīyaḥ śaṃtanus tāta dhṛtimān me pitāmahaḥ
5.147.17
devāpis tu mahātejās tvagdoṣī rājasattamaḥ dhārmikaḥ satyavādī ca pituḥ śuśrūṣaṇe rataḥ
5.147.18
paurajānapadānāṃ ca saṃmataḥ sādhusatkṛtaḥ sarveṣāṃ bālavṛddhānāṃ devāpir hṛdayaṃgamaḥ
5.147.19
prājñaś ca satyasaṃdhaś ca sarvabhūtahite rataḥ vartamānaḥ pituḥ śāstre brāhmaṇānāṃ tathaiva ca
5.147.20
bāhlīkasya priyo bhrātā śaṃtanoś ca mahātmanaḥ saubhrātraṃ ca paraṃ teṣāṃ sahitānāṃ mahātmanām
5.147.21
atha kālasya paryāye vṛddho nṛpatisattamaḥ saṃbhārān abhiṣekārthaṃ kārayām āsa śāstrataḥ maṅgalāni ca sarvāṇi kārayām āsa cābhibhūḥ
5.147.22
taṃ brāhmaṇāś ca vṛddhāś ca paurajānapadaiḥ saha sarve nivārayām āsur devāper abhiṣecanam
5.147.23
sa tac chrutvā tu nṛpatir abhiṣekanivāraṇam aśrukaṇṭho 'bhavad rājā paryaśocata cātmajam
5.147.24
evaṃ vadānyo dharmajñaḥ satyasaṃdhaś ca so 'bhavat priyaḥ prajānām api saṃs tvagdoṣeṇa pradūṣitaḥ
5.147.25
hīnāṅgaṃ pṛthivīpālaṃ nābhinandanti devatāḥ iti kṛtvā nṛpaśreṣṭhaṃ pratyaṣedhan dvijarṣabhāḥ
5.147.26
tataḥ pravyathitātmāsau putraśokasamanvitaḥ mamāra taṃ mṛtaṃ dṛṣṭvā devāpiḥ saṃśrito vanam
5.147.27
bāhlīko mātulakule tyaktvā rājyaṃ vyavasthitaḥ pitṛbhrātṝn parityajya prāptavān puram ṛddhimat
5.147.28
bāhlīkena tv anujñātaḥ śaṃtanur lokaviśrutaḥ pitary uparate rājan rājā rājyam akārayat
5.147.29
tathaivāhaṃ matimatā paricintyeha pāṇḍunā jyeṣṭhaḥ prabhraṃśito rājyād dhīnāṅga iti bhārata
5.147.30
pāṇḍus tu rājyaṃ saṃprāptaḥ kanīyān api san nṛpaḥ vināśe tasya putrāṇām idaṃ rājyam ariṃdama mayy abhāgini rājyāya kathaṃ tvaṃ rājyam icchasi
5.147.31
yudhiṣṭhiro rājaputro mahātmā; nyāyāgataṃ rājyam idaṃ ca tasya sa kauravasyāsya janasya bhartā; praśāsitā caiva mahānubhāvaḥ
5.147.32
sa satyasaṃdhaḥ satatāpramattaḥ; śāstre sthito bandhujanasya sādhuḥ priyaḥ prajānāṃ suhṛdānukampī; jitendriyaḥ sādhujanasya bhartā
5.147.33
kṣamā titikṣā dama ārjavaṃ ca; satyavratatvaṃ śrutam apramādaḥ bhūtānukampā hy anuśāsanaṃ ca; yudhiṣṭhire rājaguṇāḥ samastāḥ
5.147.34
arājaputras tvam anāryavṛtto; lubdhas tathā bandhuṣu pāpabuddhiḥ kramāgataṃ rājyam idaṃ pareṣāṃ; hartuṃ kathaṃ śakṣyasi durvinītaḥ
5.147.35
prayaccha rājyārdham apetamohaḥ; savāhanaṃ tvaṃ saparicchadaṃ ca tato 'vaśeṣaṃ tava jīvitasya; sahānujasyaiva bhaven narendra
5.148.1
vāsudeva uvāca evam ukte tu bhīṣmeṇa droṇena vidureṇa ca gāndhāryā dhṛtarāṣṭreṇa na ca mando 'nvabudhyata
5.148.2
avadhūyotthitaḥ kruddho roṣāt saṃraktalocanaḥ anvadravanta taṃ paścād rājānas tyaktajīvitāḥ
5.148.3
ajñāpayac ca rājñas tān pārthivān duṣṭacetasaḥ prayādhvaṃ vai kurukṣetraṃ puṣyo 'dyeti punaḥ punaḥ
5.148.4
tatas te pṛthivīpālāḥ prayayuḥ sahasainikāḥ bhīṣmaṃ senāpatiṃ kṛtvā saṃhṛṣṭāḥ kālacoditāḥ
5.148.5
akṣauhiṇyo daśaikā ca pārthivānāṃ samāgatāḥ tāsāṃ pramukhato bhīṣmas tālaketur vyarocata yad atra yuktaṃ prāptaṃ ca tad vidhatsva viśāṃ pate
5.148.6
uktaṃ bhīṣmeṇa yad vākyaṃ droṇena vidureṇa ca gāndhāryā dhṛtarāṣṭreṇa samakṣaṃ mama bhārata etat te kathitaṃ rājan yadvṛttaṃ kurusaṃsadi
5.148.7
sāma ādau prayuktaṃ me rājan saubhrātram icchatā abhedāt kuruvaṃśasya prajānāṃ ca vivṛddhaye
5.148.8
punar bhedaś ca me yukto yadā sāma na gṛhyate karmānukīrtanaṃ caiva devamānuṣasaṃhitam
5.148.9
yadā nādriyate vākyaṃ sāmapūrvaṃ suyodhanaḥ tadā mayā samānīya bheditāḥ sarvapārthivāḥ
5.148.10
adbhutāni ca ghorāṇi dāruṇāni ca bhārata amānuṣāṇi karmāṇi darśitāni ca me vibho
5.148.11
bhartsayitvā tu rājñas tāṃs tṛṇīkṛtya suyodhanam rādheyaṃ bhīṣayitvā ca saubalaṃ ca punaḥ punaḥ
5.148.12
nyūnatāṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ nindāṃ caiva punaḥ punaḥ bhedayitvā nṛpān sarvān vāgbhir mantreṇa cāsakṛt
5.148.13
punaḥ sāmābhisaṃyuktaṃ saṃpradānam athābruvam abhedāt kuruvaṃśasya kāryayogāt tathaiva ca
5.148.14
te bālā dhṛtarāṣṭrasya bhīṣmasya vidurasya ca tiṣṭheyuḥ pāṇḍavāḥ sarve hitvā mānam adhaścarāḥ
5.148.15
prayacchantu ca te rājyam anīśās te bhavantu ca yathāha rājā gāṅgeyo viduraś ca tathāstu tat
5.148.16
sarvaṃ bhavatu te rājyaṃ pañca grāmān visarjaya avaśyaṃ bharaṇīyā hi pitus te rājasattama
5.148.17
evam uktas tu duṣṭātmā naiva bhāvaṃ vyamuñcata daṇḍaṃ caturthaṃ paśyāmi teṣu pāpeṣu nānyathā
5.148.18
niryātāś ca vināśāya kurukṣetraṃ narādhipāḥ etat te kathitaṃ sarvaṃ yadvṛttaṃ kurusaṃsadi
5.148.19
na te rājyaṃ prayacchanti vinā yuddhena pāṇḍava vināśahetavaḥ sarve pratyupasthitamṛtyavaḥ
5.149.1
vaiśaṃpāyana uvāca janārdanavacaḥ śrutvā dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ bhrātṝn uvāca dharmātmā samakṣaṃ keśavasya ha
5.149.2
śrutaṃ bhavadbhir yadvṛttaṃ sabhāyāṃ kurusaṃsadi keśavasyāpi yad vākyaṃ tat sarvam avadhāritam
5.149.3
tasmāt senāvibhāgaṃ me kurudhvaṃ narasattamāḥ akṣauhiṇyas tu saptaitāḥ sametā vijayāya vai
5.149.4
tāsāṃ me patayaḥ sapta vikhyātās tān nibodhata drupadaś ca virāṭaś ca dhṛṣṭadyumnaśikhaṇḍinau
5.149.5
sātyakiś cekitānaś ca bhīmasenaś ca vīryavān ete senāpraṇetāro vīrāḥ sarve tanutyajaḥ
5.149.6
sarve vedavidaḥ śūrāḥ sarve sucaritavratāḥ hrīmanto nītimantaś ca sarve yuddhaviśāradāḥ iṣvastrakuśalāś caiva tathā sarvāstrayodhinaḥ
5.149.7
saptānām api yo netā senānāṃ pravibhāgavit yaḥ saheta raṇe bhīṣmaṃ śarārciḥpāvakopamam
5.149.8
tvaṃ tāvat sahadevātra prabrūhi kurunandana svamataṃ puruṣavyāghra ko naḥ senāpatiḥ kṣamaḥ
5.149.9
sahadeva uvāca saṃyukta ekaduḥkhaś ca vīryavāṃś ca mahīpatiḥ yaṃ samāśritya dharmajñaṃ svam aṃśam anuyuñjmahe
5.149.10
matsyo virāṭo balavān kṛtāstro yuddhadurmadaḥ prasahiṣyati saṃgrāme bhīṣmaṃ tāṃś ca mahārathān
5.149.11
vaiśaṃpāyana uvāca tathokte sahadevena vākye vākyaviśāradaḥ nakulo 'nantaraṃ tasmād idaṃ vacanam ādade
5.149.12
vayasā śāstrato dhairyāt kulenābhijanena ca hrīmān kulānvitaḥ śrīmān sarvaśāstraviśāradaḥ
5.149.13
veda cāstraṃ bharadvājād durdharṣaḥ satyasaṃgaraḥ yo nityaṃ spardhate droṇaṃ bhīṣmaṃ caiva mahābalam
5.149.14
ślāghyaḥ pārthivasaṃghasya pramukhe vāhinīpatiḥ putrapautraiḥ parivṛtaḥ śataśākha iva drumaḥ
5.149.15
yas tatāpa tapo ghoraṃ sadāraḥ pṛthivīpatiḥ roṣād droṇavināśāya vīraḥ samitiśobhanaḥ
5.149.16
pitevāsmān samādhatte yaḥ sadā pārthivarṣabhaḥ śvaśuro drupado 'smākaṃ senām agre prakarṣatu
5.149.17
sa droṇabhīṣmāv āyāntau sahed iti matir mama sa hi divyāstravid rājā sakhā cāṅgiraso nṛpaḥ
5.149.18
mādrīsutābhyām ukte tu svamate kurunandanaḥ vāsavir vāsavasamaḥ savyasācy abravīd vacaḥ
5.149.19
yo 'yaṃ tapaḥprabhāvena ṛṣisaṃtoṣaṇena ca divyaḥ puruṣa utpanno jvālāvarṇo mahābalaḥ
5.149.20
dhanuṣmān kavacī khaḍgī ratham āruhya daṃśitaḥ divyair hayavarair yuktam agnikuṇḍāt samutthitaḥ
5.149.21
garjann iva mahāmegho rathaghoṣeṇa vīryavān siṃhasaṃhanano vīraḥ siṃhavikrāntavikramaḥ
5.149.22
siṃhorasko mahābāhuḥ siṃhavakṣā mahābalaḥ siṃhapragarjano vīraḥ siṃhaskandho mahādyutiḥ
5.149.23
subhrūḥ sudaṃṣṭraḥ suhanuḥ subāhuḥ sumukho 'kṛśaḥ sujatruḥ suviśālākṣaḥ supādaḥ supratiṣṭhitaḥ
5.149.24
abhedyaḥ sarvaśastrāṇāṃ prabhinna iva vāraṇaḥ jajñe droṇavināśāya satyavādī jitendriyaḥ
5.149.25
dhṛṣṭadyumnam ahaṃ manye sahed bhīṣmasya sāyakān vajrāśanisamasparśān dīptāsyān uragān iva
5.149.26
yamadūtasamān vege nipāte pāvakopamān rāmeṇājau viṣahitān vajraniṣpeṣadāruṇān
5.149.27
puruṣaṃ taṃ na paśyāmi yaḥ saheta mahāvratam dhṛṣṭadyumnam ṛte rājann iti me dhīyate matiḥ
5.149.28
kṣiprahastaś citrayodhī mataḥ senāpatir mama abhedyakavacaḥ śrīmān mātaṅga iva yūthapaḥ
5.149.29
bhīma uvāca vadhārthaṃ yaḥ samutpannaḥ śikhaṇḍī drupadātmajaḥ vadanti siddhā rājendra ṛṣayaś ca samāgatāḥ
5.149.30
yasya saṃgrāmamadhyeṣu divyam astraṃ vikurvataḥ rūpaṃ drakṣyanti puruṣā rāmasyeva mahātmanaḥ
5.149.31
na taṃ yuddheṣu paśyāmi yo vibhindyāc chikhaṇḍinam śastreṇa samare rājan saṃnaddhaṃ syandane sthitam
5.149.32
dvairathe viṣahen nānyo bhīṣmaṃ rājan mahāvratam śikhaṇḍinam ṛte vīraṃ sa me senāpatir mataḥ
5.149.33
yudhiṣṭhira uvāca sarvasya jagatas tāta sārāsāraṃ balābalam sarvaṃ jānāti dharmātmā gatam eṣyac ca keśavaḥ
5.149.34
yam āha kṛṣṇo dāśārhaḥ so 'stu no vāhinīpatiḥ kṛtāstro hy akṛtāstro vā vṛddho vā yadi vā yuvā
5.149.35
eṣa no vijaye mūlam eṣa tāta viparyaye atra prāṇāś ca rājyaṃ ca bhāvābhāvau sukhāsukhe
5.149.36
eṣa dhātā vidhātā ca siddhir atra pratiṣṭhitā yam āha kṛṣṇo dāśārhaḥ sa naḥ senāpatiḥ kṣamaḥ bravītu vadatāṃ śreṣṭho niśā samativartate
5.149.37
tataḥ senāpatiṃ kṛtvā kṛṣṇasya vaśavartinam rātriśeṣe vyatikrānte prayāsyāmo raṇājiram adhivāsitaśastrāś ca kṛtakautukamaṅgalāḥ
5.149.38
vaiśaṃpāyana uvāca tasya tad vacanaṃ śrutvā dharmarājasya dhīmataḥ abravīt puṇḍarīkākṣo dhanaṃjayam avekṣya ha
5.149.39
mamāpy ete mahārāja bhavadbhir ya udāhṛtāḥ netāras tava senāyāḥ śūrā vikrāntayodhinaḥ sarva ete samarthā hi tava śatrūn pramarditum
5.149.40
indrasyāpi bhayaṃ hy ete janayeyur mahāhave kiṃ punar dhārtarāṣṭrāṇāṃ lubdhānāṃ pāpacetasām
5.149.41
mayāpi hi mahābāho tvatpriyārtham ariṃdama kṛto yatno mahāṃs tatra śamaḥ syād iti bhārata dharmasya gatam ānṛṇyaṃ na sma vācyā vivakṣatām
5.149.42
kṛtārthaṃ manyate bālaḥ so ''tmānam avicakṣaṇaḥ dhārtarāṣṭro balasthaṃ ca manyate ''tmānam āturaḥ
5.149.43
yujyatāṃ vāhinī sādhu vadhasādhyā hi te matāḥ na dhārtarāṣṭrāḥ śakṣyanti sthātuṃ dṛṣṭvā dhanaṃjayam
5.149.44
bhīmasenaṃ ca saṃkruddhaṃ yamau cāpi yamopamau yuyudhānadvitīyaṃ ca dhṛṣṭadyumnam amarṣaṇam
5.149.45
abhimanyuṃ draupadeyān virāṭadrupadāv api akṣauhiṇīpatīṃś cānyān narendrān dṛḍhavikramān
5.149.46
sāravad balam asmākaṃ duṣpradharṣaṃ durāsadam dhārtarāṣṭrabalaṃ saṃkhye vadhiṣyati na saṃśayaḥ
5.149.47
evam ukte tu kṛṣṇena saṃprahṛṣyan narottamāḥ teṣāṃ prahṛṣṭamanasāṃ nādaḥ samabhavan mahān
5.149.48
yoga ity atha sainyānāṃ tvaratāṃ saṃpradhāvatām hayavāraṇaśabdaś ca nemighoṣaś ca sarvaśaḥ śaṅkhadundubhinirghoṣas tumulaḥ sarvato 'bhavat
5.149.49
prayāsyatāṃ pāṇḍavānāṃ sasainyānāṃ samantataḥ gaṅgeva pūrṇā durdharṣā samadṛśyata vāhinī
5.149.50
agrānīke bhīmaseno mādrīputrau ca daṃśitau saubhadro draupadeyāś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ prabhadrakāś ca pāñcālā bhīmasenamukhā yayuḥ
5.149.51
tataḥ śabdaḥ samabhavat samudrasyeva parvaṇi hṛṣṭānāṃ saṃprayātānāṃ ghoṣo divam ivāspṛśat
5.149.52
prahṛṣṭā daṃśitā yodhāḥ parānīkavidāraṇāḥ teṣāṃ madhye yayau rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ
5.149.53
śakaṭāpaṇaveśāś ca yānayugyaṃ ca sarvaśaḥ kośayantrāyudhaṃ caiva ye ca vaidyāś cikitsakāḥ
5.149.54
phalgu yac ca balaṃ kiṃ cit tathaiva kṛśadurbalam tat saṃgṛhya yayau rājā ye cāpi paricārakāḥ
5.149.55
upaplavye tu pāñcālī draupadī satyavādinī saha strībhir nivavṛte dāsīdāsasamāvṛtā
5.149.56
kṛtvā mūlapratīkārān gulmaiḥ sthāvarajaṅgamaiḥ skandhāvāreṇa mahatā prayayuḥ pāṇḍunandanāḥ
5.149.57
dadato gāṃ hiraṇyaṃ ca brāhmaṇair abhisaṃvṛtāḥ stūyamānā yayū rājan rathair maṇivibhūṣitaiḥ
5.149.58
kekayā dhṛṣṭaketuś ca putraḥ kāśyasya cābhibhūḥ śreṇimān vasudānaś ca śikhaṇḍī cāparājitaḥ
5.149.59
hṛṣṭās tuṣṭāḥ kavacinaḥ saśastrāḥ samalaṃkṛtāḥ rājānam anvayuḥ sarve parivārya yudhiṣṭhiram
5.149.60
jaghanārdhe virāṭaś ca yajñasenaś ca somakiḥ sudharmā kuntibhojaś ca dhṛṣṭadyumnasya cātmajāḥ
5.149.61
rathāyutāni catvāri hayāḥ pañcaguṇās tataḥ pattisainyaṃ daśaguṇaṃ sādinām ayutāni ṣaṭ
5.149.62
anādhṛṣṭiś cekitānaś cedirājo 'tha sātyakiḥ parivārya yayuḥ sarve vāsudevadhanaṃjayau
5.149.63
āsādya tu kurukṣetraṃ vyūḍhānīkāḥ prahāriṇaḥ pāṇḍavāḥ samadṛśyanta nardanto vṛṣabhā iva
5.149.64
te 'vagāhya kurukṣetraṃ śaṅkhān dadhmur ariṃdamāḥ tathaiva dadhmatuḥ śaṅkhau vāsudevadhanaṃjayau
5.149.65
pāñcajanyasya nirghoṣaṃ visphūrjitam ivāśaneḥ niśamya sarvasainyāni samahṛṣyanta sarvaśaḥ
5.149.66
śaṅkhadundubhisaṃsṛṣṭaḥ siṃhanādas tarasvinām pṛthivīṃ cāntarikṣaṃ ca sāgarāṃś cānvanādayat
5.149.67
tato deśe same snigdhe prabhūtayavasendhane niveśayām āsa tadā senāṃ rājā yudhiṣṭhiraḥ
5.149.68
parihṛtya śmaśānāni devatāyatanāni ca āśramāṃś ca maharṣīṇāṃ tīrthāny āyatanāni ca
5.149.69
madhurānūṣare deśe śive puṇye mahīpatiḥ niveśaṃ kārayām āsa kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ
5.149.70
tataś ca punar utthāya sukhī viśrāntavāhanaḥ prayayau pṛthivīpālair vṛtaḥ śatasahasraśaḥ
5.149.71
vidrāvya śataśo gulmān dhārtarāṣṭrasya sainikān paryakrāmat samantāc ca pārthena saha keśavaḥ
5.149.72
śibiraṃ māpayām āsa dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ sātyakiś ca rathodāro yuyudhānaḥ pratāpavān
5.149.73
āsādya saritaṃ puṇyāṃ kurukṣetre hiraṇvatīm sūpatīrthāṃ śucijalāṃ śarkarāpaṅkavarjitām
5.149.74
khānayām āsa parikhāṃ keśavas tatra bhārata guptyartham api cādiśya balaṃ tatra nyaveśayat
5.149.75
vidhir yaḥ śibirasyāsīt pāṇḍavānāṃ mahātmanām tadvidhāni narendrāṇāṃ kārayām āsa keśavaḥ
5.149.76
prabhūtajalakāṣṭhāni durādharṣatarāṇi ca bhakṣyabhojyopapannāni śataśo 'tha sahasraśaḥ
5.149.77
śibirāṇi mahārhāṇi rājñāṃ tatra pṛthak pṛthak vimānānīva rājendra niviṣṭāni mahītale
5.149.78
tatrāsañ śilpinaḥ prājñāḥ śataśo dattavetanāḥ sarvopakaraṇair yuktā vaidyāś ca suviśāradāḥ
5.149.79
jyādhanurvarmaśastrāṇāṃ tathaiva madhusarpiṣoḥ sasarja rasapāṃsūnāṃ rāśayaḥ parvatopamāḥ
5.149.80
bahūdakaṃ suyavasaṃ tuṣāṅgārasamanvitam śibire śibire rājā saṃcakāra yudhiṣṭhiraḥ
5.149.81
mahāyantrāṇi nārācās tomararṣṭiparaśvadhāḥ dhanūṃṣi kavacādīni hṛdy abhūvan nṛṇāṃ tadā
5.149.82
gajāḥ kaṅkaṭasaṃnāhā lohavarmottaracchadāḥ adṛśyaṃs tatra giryābhāḥ sahasraśatayodhinaḥ
5.149.83
niviṣṭān pāṇḍavāṃs tatra jñātvā mitrāṇi bhārata abhisasrur yathoddeśaṃ sabalāḥ sahavāhanāḥ
5.149.84
caritabrahmacaryās te somapā bhūridakṣiṇāḥ jayāya pāṇḍuputrāṇāṃ samājagmur mahīkṣitaḥ
5.150.1
janamejaya uvāca yudhiṣṭhiraṃ sahānīkam upayāntaṃ yuyutsayā saṃniviṣṭaṃ kurukṣetre vāsudevena pālitam
5.150.2
virāṭadrupadābhyāṃ ca saputrābhyāṃ samanvitam kekayair vṛṣṇibhiś caiva pārthivaiḥ śataśo vṛtam
5.150.3
mahendram iva cādityair abhiguptaṃ mahārathaiḥ śrutvā duryodhano rājā kiṃ kāryaṃ pratyapadyata
5.150.4
etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ vistareṇa tapodhana saṃbhrame tumule tasmin yadāsīt kurujāṅgale
5.150.5
vyathayeyur hi devānāṃ senām api samāgame pāṇḍavā vāsudevaś ca virāṭadrupadau tathā
5.150.6
dhṛṣṭadyumnaś ca pāñcālyaḥ śikhaṇḍī ca mahārathaḥ yuyudhānaś ca vikrānto devair api durāsadaḥ
5.150.7
etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ vistareṇa tapodhana kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca yad yad āsīd viceṣṭitam
5.150.8
vaiśaṃpāyana uvāca pratiyāte tu dāśārhe rājā duryodhanas tadā karṇaṃ duḥśāsanaṃ caiva śakuniṃ cābravīd idam
5.150.9
akṛtenaiva kāryeṇa gataḥ pārthān adhokṣajaḥ sa enān manyunāviṣṭo dhruvaṃ vakṣyaty asaṃśayam
5.150.10
iṣṭo hi vāsudevasya pāṇḍavair mama vigrahaḥ bhīmasenārjunau caiva dāśārhasya mate sthitau
5.150.11
ajātaśatrur apy adya bhīmārjunavaśānugaḥ nikṛtaś ca mayā pūrvaṃ saha sarvaiḥ sahodaraiḥ
5.150.12
virāṭadrupadau caiva kṛtavairau mayā saha tau ca senāpraṇetārau vāsudevavaśānugau
5.150.13
bhavitā vigrahaḥ so 'yaṃ tumulo lomaharṣaṇaḥ tasmāt sāṃgrāmikaṃ sarvaṃ kārayadhvam atandritāḥ
5.150.14
śibirāṇi kurukṣetre kriyantāṃ vasudhādhipāḥ suparyāptāvakāśāni durādeyāni śatrubhiḥ
5.150.15
āsannajalakāṣṭhāni śataśo 'tha sahasraśaḥ acchedyāhāramārgāṇi ratnoccayacitāni ca vividhāyudhapūrṇāni patākādhvajavanti ca
5.150.16
samāś ca teṣāṃ panthānaḥ kriyantāṃ nagarād bahiḥ prayāṇaṃ ghuṣyatām adya śvobhūta iti māciram
5.150.17
te tatheti pratijñāya śvobhūte cakrire tathā hṛṣṭarūpā mahātmāno vināśāya mahīkṣitām
5.150.18
tatas te pārthivāḥ sarve tac chrutvā rājaśāsanam āsanebhyo mahārhebhya udatiṣṭhann amarṣitāḥ
5.150.19
bāhūn parighasaṃkāśān saṃspṛśantaḥ śanaiḥ śanaiḥ kāñcanāṅgadadīptāṃś ca candanāgarubhūṣitān
5.150.20
uṣṇīṣāṇi niyacchantaḥ puṇḍarīkanibhaiḥ karaiḥ antarīyottarīyāṇi bhūṣaṇāni ca sarvaśaḥ
5.150.21
te rathān rathinaḥ śreṣṭhā hayāṃś ca hayakovidāḥ sajjayanti sma nāgāṃś ca nāgaśikṣāsu niṣṭhitāḥ
5.150.22
atha varmāṇi citrāṇi kāñcanāni bahūni ca vividhāni ca śastrāṇi cakruḥ sajjāni sarvaśaḥ
5.150.23
padātayaś ca puruṣāḥ śastrāṇi vividhāni ca upajahruḥ śarīreṣu hemacitrāṇy anekaśaḥ
5.150.24
tad utsava ivodagraṃ saṃprahṛṣṭanarāvṛtam nagaraṃ dhārtarāṣṭrasya bhāratāsīt samākulam
5.150.25
janaughasalilāvarto rathanāgāśvamīnavān śaṅkhadundubhinirghoṣaḥ kośasaṃcayaratnavān
5.150.26
citrābharaṇavarmormiḥ śastranirmalaphenavān prāsādamālādrivṛto rathyāpaṇamahāhradaḥ
5.150.27
yodhacandrodayodbhūtaḥ kururājamahārṇavaḥ adṛśyata tadā rājaṃś candrodaya ivārṇavaḥ
5.151.1
vaiśaṃpāyana uvāca vāsudevasya tad vākyam anusmṛtya yudhiṣṭhiraḥ punaḥ papraccha vārṣṇeyaṃ kathaṃ mando 'bravīd idam
5.151.2
asminn abhyāgate kāle kiṃ ca naḥ kṣamam acyuta kathaṃ ca vartamānā vai svadharmān na cyavemahi
5.151.3
duryodhanasya karṇasya śakuneḥ saubalasya ca vāsudeva matajño 'si mama sabhrātṛkasya ca
5.151.4
vidurasyāpi te vākyaṃ śrutaṃ bhīṣmasya cobhayoḥ kuntyāś ca vipulaprajña prajñā kārtsnyena te śrutā
5.151.5
sarvam etad atikramya vicārya ca punaḥ punaḥ yan naḥ kṣamaṃ mahābāho tad bravīhy avicārayan
5.151.6
śrutvaitad dharmarājasya dharmārthasahitaṃ vacaḥ meghadundubhinirghoṣaḥ kṛṣṇo vacanam abravīt
5.151.7
uktavān asmi yad vākyaṃ dharmārthasahitaṃ hitam na tu tan nikṛtiprajñe kauravye pratitiṣṭhati
5.151.8
na ca bhīṣmasya durmedhāḥ śṛṇoti vidurasya vā mama vā bhāṣitaṃ kiṃ cit sarvam evātivartate
5.151.9
na sa kāmayate dharmaṃ na sa kāmayate yaśaḥ jitaṃ sa manyate sarvaṃ durātmā karṇam āśritaḥ
5.151.10
bandham ājñāpayām āsa mama cāpi suyodhanaḥ na ca taṃ labdhavān kāmaṃ durātmā śāsanātigaḥ
5.151.11
na ca bhīṣmo na ca droṇo yuktaṃ tatrāhatur vacaḥ sarve tam anuvartante ṛte viduram acyuta
5.151.12
śakuniḥ saubalaś caiva karṇaduḥśāsanāv api tvayy ayuktāny abhāṣanta mūḍhā mūḍham amarṣaṇam
5.151.13
kiṃ ca tena mayoktena yāny abhāṣanta kauravāḥ saṃkṣepeṇa durātmāsau na yuktaṃ tvayi vartate
5.151.14
na pārthiveṣu sarveṣu ya ime tava sainikāḥ yat pāpaṃ yan na kalyāṇaṃ sarvaṃ tasmin pratiṣṭhitam
5.151.15
na cāpi vayam atyarthaṃ parityāgena karhi cit kauravaiḥ śamam icchāmas tatra yuddham anantaram
5.151.16
tac chrutvā pārthivāḥ sarve vāsudevasya bhāṣitam abruvanto mukhaṃ rājñaḥ samudaikṣanta bhārata
5.151.17
yudhiṣṭhiras tv abhiprāyam upalabhya mahīkṣitām yogam ājñāpayām āsa bhīmārjunayamaiḥ saha
5.151.18
tataḥ kilakilābhūtam anīkaṃ pāṇḍavasya ha ājñāpite tadā yoge samahṛṣyanta sainikāḥ
5.151.19
avadhyānāṃ vadhaṃ paśyan dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ niṣṭanan bhīmasenaṃ ca vijayaṃ cedam abravīt
5.151.20
yadarthaṃ vanavāsaś ca prāptaṃ duḥkhaṃ ca yan mayā so 'yam asmān upaity eva paro 'narthaḥ prayatnataḥ
5.151.21
yasmin yatnaḥ kṛto 'smābhiḥ sa no hīnaḥ prayatnataḥ akṛte tu prayatne 'smān upāvṛttaḥ kalir mahān
5.151.22
kathaṃ hy avadhyaiḥ saṃgrāmaḥ kāryaḥ saha bhaviṣyati kathaṃ hatvā gurūn vṛddhān vijayo no bhaviṣyati
5.151.23
tac chrutvā dharmarājasya savyasācī paraṃtapaḥ yad uktaṃ vāsudevena śrāvayām āsa tad vacaḥ
5.151.24
uktavān devakīputraḥ kuntyāś ca vidurasya ca vacanaṃ tat tvayā rājan nikhilenāvadhāritam
5.151.25
na ca tau vakṣyato 'dharmam iti me naiṣṭhikī matiḥ na cāpi yuktaṃ kaunteya nivartitum ayudhyataḥ
5.151.26
tac chrutvā vāsudevo 'pi savyasācivacas tadā smayamāno 'bravīt pārtham evam etad iti bruvan
5.151.27
tatas te dhṛtasaṃkalpā yuddhāya sahasainikāḥ pāṇḍaveyā mahārāja tāṃ rātriṃ sukham āvasan
5.152.1
vaiśaṃpāyana uvāca vyuṣitāyāṃ rajanyāṃ tu rājā duryodhanas tataḥ vyabhajat tāny anīkāni daśa caikaṃ ca bhārata
5.152.2
narahastirathāśvānāṃ sāraṃ madhyaṃ ca phalgu ca sarveṣv eteṣu anīkeṣu saṃdideśa mahīpatiḥ
5.152.3
sānukarṣāḥ satūṇīrāḥ savarūthāḥ satomarāḥ sopāsaṅgāḥ saśaktīkāḥ saniṣaṅgāḥ sapothikāḥ
5.152.4
sadhvajāḥ sapatākāś ca saśarāsanatomarāḥ rajjubhiś ca vicitrābhiḥ sapāśāḥ saparistarāḥ
5.152.5
sakacagrahavikṣepāḥ satailaguḍavālukāḥ sāśīviṣaghaṭāḥ sarve sasarjarasapāṃsavaḥ
5.152.6
saghaṇṭāphalakāḥ sarve vāsīvṛkṣādanānvitāḥ vyāghracarmaparīvārā vṛtāś ca dvīpicarmabhiḥ
5.152.7
savastayaḥ saśṛṅgāś ca saprāsavividhāyudhāḥ sakuṭhārāḥ sakuddālāḥ satailakṣaumasarpiṣaḥ
5.152.8
citrānīkāḥ suvapuṣo jvalitā iva pāvakāḥ tathā kavacinaḥ śūrāḥ śastreṣu kṛtaniśramāḥ
5.152.9
kulīnā hayayonijñāḥ sārathye viniveśitāḥ baddhāriṣṭā baddhakakṣyā baddhadhvajapatākinaḥ
5.152.10
caturyujo rathāḥ sarve sarve śastrasamāyutāḥ saṃhṛṣṭavāhanāḥ sarve sarve śataśarāsanāḥ
5.152.11
dhuryayor hayayor ekas tathānyau pārṣṇisārathī tau cāpi rathināṃ śreṣṭhau rathī ca hayavit tathā
5.152.12
nagarāṇīva guptāni durādeyāni śatrubhiḥ āsan rathasahasrāṇi hemamālīni sarvaśaḥ
5.152.13
yathā rathās tathā nāgā baddhakakṣyā svalaṃkṛtāḥ babhūvuḥ sapta puruṣā ratnavanta ivādrayaḥ
5.152.14
dvāv aṅkuśadharau teṣu dvāv uttamadhanurdharau dvau varāsidharau rājann ekaḥ śaktipatākadhṛk
5.152.15
gajair mattaiḥ samākīrṇaṃ savarmāyudhakośakaiḥ tad babhūva balaṃ rājan kauravyasya sahasraśaḥ
5.152.16
vicitrakavacāmuktaiḥ sapatākaiḥ svalaṃkṛtāḥ sādibhiś copasaṃpannā āsann ayutaśo hayāḥ
5.152.17
susaṃgrāhāḥ susaṃtoṣā hemabhāṇḍaparicchadāḥ anekaśatasāhasrās te ca sādivaśe sthitāḥ
5.152.18
nānārūpavikārāś ca nānākavacaśastriṇaḥ padātino narās tatra babhūvur hemamālinaḥ
5.152.19
rathasyāsan daśa gajā gajasya daśa vājinaḥ narā daśa hayasyāsan pādarakṣāḥ samantataḥ
5.152.20
rathasya nāgāḥ pañcāśan nāgasyāsañ śataṃ hayāḥ hayasya puruṣāḥ sapta bhinnasaṃdhānakāriṇaḥ
5.152.21
senā pañcaśataṃ nāgā rathās tāvanta eva ca daśasenā ca pṛtanā pṛtanā daśavāhinī
5.152.22
vāhinī pṛtanā senā dhvajinī sādinī camūḥ akṣauhiṇīti paryāyair niruktātha varūthinī evaṃ vyūḍhāny anīkāni kauraveyeṇa dhīmatā
5.152.23
akṣauhiṇyo daśaikā ca saṃkhyātāḥ sapta caiva ha akṣauhiṇyas tu saptaiva pāṇḍavānām abhūd balam akṣauhiṇyo daśaikā ca kauravāṇām abhūd balam
5.152.24
narāṇāṃ pañcapañcāśad eṣā pattir vidhīyate senāmukhaṃ ca tisras tā gulma ity abhisaṃjñitaḥ
5.152.25
daśa gulmā gaṇas tv āsīd gaṇās tv ayutaśo 'bhavan duryodhanasya senāsu yotsyamānāḥ prahāriṇaḥ
5.152.26
tatra duryodhano rājā śūrān buddhimato narān prasamīkṣya mahābāhuś cakre senāpatīṃs tadā
5.152.27
pṛthag akṣauhiṇīnāṃ ca praṇetṝn narasattamān vidhipūrvaṃ samānīya pārthivān abhyaṣecayat
5.152.28
kṛpaṃ droṇaṃ ca śalyaṃ ca saindhavaṃ ca mahāratham sudakṣiṇaṃ ca kāmbojaṃ kṛtavarmāṇam eva ca
5.152.29
droṇaputraṃ ca karṇaṃ ca bhūriśravasam eva ca śakuniṃ saubalaṃ caiva bāhlīkaṃ ca mahāratham
5.152.30
divase divase teṣāṃ prativelaṃ ca bhārata cakre sa vividhāḥ saṃjñāḥ pratyakṣaṃ ca punaḥ punaḥ
5.152.31
tathā viniyatāḥ sarve ye ca teṣāṃ padānugāḥ babhūvuḥ sainikā rājan rājñaḥ priyacikīrṣavaḥ
5.153.1
vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ śāṃtanavaṃ bhīṣmaṃ prāñjalir dhṛtarāṣṭrajaḥ saha sarvair mahīpālair idaṃ vacanam abravīt
5.153.2
ṛte senāpraṇetāraṃ pṛtanā sumahaty api dīryate yuddham āsādya pipīlikapuṭaṃ yathā
5.153.3
na hi jātu dvayor buddhiḥ samā bhavati karhi cit śauryaṃ ca nāma netṝṇāṃ spardhate ca parasparam
5.153.4
śrūyate ca mahāprājña haihayān amitaujasaḥ abhyayur brāhmaṇāḥ sarve samucchritakuśadhvajāḥ
5.153.5
tān anvayus tadā vaiśyāḥ śūdrāś caiva pitāmaha ekatas tu trayo varṇā ekataḥ kṣatriyarṣabhāḥ
5.153.6
te sma yuddheṣv abhajyanta trayo varṇāḥ punaḥ punaḥ kṣatriyās tu jayanty eva bahulaṃ caikato balam
5.153.7
tatas te kṣatriyān eva papracchur dvijasattamāḥ tebhyaḥ śaśaṃsur dharmajñā yāthātathyaṃ pitāmaha
5.153.8
vayam ekasya śṛṇumo mahābuddhimato raṇe bhavantas tu pṛthak sarve svabuddhivaśavartinaḥ
5.153.9
tatas te brāhmaṇāś cakrur ekaṃ senāpatiṃ dvijam nayeṣu kuśalaṃ śūram ajayan kṣatriyāṃs tataḥ
5.153.10
evaṃ ye kuśalaṃ śūraṃ hite sthitam akalmaṣam senāpatiṃ prakurvanti te jayanti raṇe ripūn
5.153.11
bhavān uśanasā tulyo hitaiṣī ca sadā mama asaṃhāryaḥ sthito dharme sa naḥ senāpatir bhava
5.153.12
raśmīvatām ivādityo vīrudhām iva candramāḥ kubera iva yakṣāṇāṃ marutām iva vāsavaḥ
5.153.13
parvatānāṃ yathā meruḥ suparṇaḥ patatām iva kumāra iva bhūtānāṃ vasūnām iva havyavāṭ
5.153.14
bhavatā hi vayaṃ guptāḥ śakreṇeva divaukasaḥ anādhṛṣyā bhaviṣyāmas tridaśānām api dhruvam
5.153.15
prayātu no bhavān agre devānām iva pāvakiḥ vayaṃ tvām anuyāsyāmaḥ saurabheyā ivarṣabham
5.153.16
bhīṣma uvāca evam etan mahābāho yathā vadasi bhārata yathaiva hi bhavanto me tathaiva mama pāṇḍavāḥ
5.153.17
api caiva maya śreyo vācyaṃ teṣāṃ narādhipa yoddhavyaṃ tu tavārthāya yathā sa samayaḥ kṛtaḥ
5.153.18
na tu paśyāmi yoddhāram ātmanaḥ sadṛśaṃ bhuvi ṛte tasmān naravyāghrāt kuntīputrād dhanaṃjayāt
5.153.19
sa hi veda mahābāhur divyāny astrāṇi sarvaśaḥ na tu māṃ vivṛto yuddhe jātu yudhyeta pāṇḍavaḥ
5.153.20
ahaṃ sa ca kṣaṇenaiva nirmanuṣyam idaṃ jagat kuryāṃ śastrabalenaiva sasurāsurarākṣasam
5.153.21
na tv evotsādanīyā me pāṇḍoḥ putrā narādhipa tasmād yodhān haniṣyāmi prayogeṇāyutaṃ sadā
5.153.22
evam eṣāṃ kariṣyāmi nidhanaṃ kurunandana na cet te māṃ haniṣyanti pūrvam eva samāgame
5.153.23
senāpatis tv ahaṃ rājan samayenāpareṇa te bhaviṣyāmi yathākāmaṃ tan me śrotum ihārhasi
5.153.24
karṇo vā yudhyatāṃ pūrvam ahaṃ vā pṛthivīpate spardhate hi sadātyarthaṃ sūtaputro mayā raṇe
5.153.25
karṇa uvāca nāhaṃ jīvati gāṅgeye yotsye rājan kathaṃ cana hate bhīṣme tu yotsyāmi saha gāṇḍīvadhanvanā
5.153.26
vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ senāpatiṃ cakre vidhivad bhūridakṣiṇam dhṛtarāṣṭrātmajo bhīṣmaṃ so 'bhiṣikto vyarocata
5.153.27
tato bherīś ca śaṅkhāṃś ca śataśaś caiva puṣkarān vādayām āsur avyagrāḥ puruṣā rājaśāsanāt
5.153.28
siṃhanādāś ca vividhā vāhanānāṃ ca nisvanāḥ prādurāsann anabhre ca varṣaṃ rudhirakardamam
5.153.29
nirghātāḥ pṛthivīkampā gajabṛṃhitanisvanāḥ āsaṃś ca sarvayodhānāṃ pātayanto manāṃsy uta
5.153.30
vācaś cāpy aśarīriṇyo divaś colkāḥ prapedire śivāś ca bhayavedinyo nedur dīptasvarā bhṛśam
5.153.31
senāpatye yadā rājā gāṅgeyam abhiṣiktavān tadaitāny ugrarūpāṇi abhavañ śataśo nṛpa
5.153.32
tataḥ senāpatiṃ kṛtvā bhīṣmaṃ parabalārdanam vācayitvā dvijaśreṣṭhān niṣkair gobhiś ca bhūriśaḥ
5.153.33
vardhamāno jayāśīrbhir niryayau sainikair vṛtaḥ āpageyaṃ puraskṛtya bhrātṛbhiḥ sahitas tadā skandhāvāreṇa mahatā kurukṣetraṃ jagāma ha
5.153.34
parikramya kurukṣetraṃ karṇena saha kauravaḥ śibiraṃ māpayām āsa same deśe narādhipaḥ
5.153.35
madhurānūṣare deśe prabhūtayavasendhane yathaiva hāstinapuraṃ tadvac chibiram ābabhau
5.154.1
janamejaya uvāca āpageyaṃ mahātmānaṃ bhīṣmaṃ śastrabhṛtāṃ varam pitāmahaṃ bhāratānāṃ dhvajaṃ sarvamahīkṣitām
5.154.2
bṛhaspatisamaṃ buddhyā kṣamayā pṛthivīsamam samudram iva gāmbhīrye himavantam iva sthiram
5.154.3
prajāpatim ivaudārye tejasā bhāskaropamam mahendram iva śatrūṇāṃ dhvaṃsanaṃ śaravṛṣṭibhiḥ
5.154.4
raṇayajñe pratibhaye svābhīle lomaharṣaṇe dīkṣitaṃ cirarātrāya śrutvā rājā yudhiṣṭhiraḥ
5.154.5
kim abravīn mahābāhuḥ sarvadharmaviśāradaḥ bhīmasenārjunau vāpi kṛṣṇo vā pratyapadyata
5.154.6
vaiśaṃpāyana uvāca āpaddharmārthakuśalo mahābuddhir yudhiṣṭhiraḥ sarvān bhrātṝn samānīya vāsudevaṃ ca sātvatam uvāca vadatāṃ śreṣṭhaḥ sāntvapūrvam idaṃ vacaḥ
5.154.7
paryākrāmata sainyāni yattās tiṣṭhata daṃśitāḥ pitāmahena vo yuddhaṃ pūrvam eva bhaviṣyati tasmāt saptasu senāsu praṇetṝn mama paśyata
5.154.8
vāsudeva uvāca yathārhati bhavān vaktum asmin kāla upasthite tathedam arthavad vākyam uktaṃ te bharatarṣabha
5.154.9
rocate me mahābāho kriyatāṃ yad anantaram nāyakās tava senāyām abhiṣicyantu sapta vai
5.154.10
vaiśaṃpāyana uvāca tato drupadam ānāyya virāṭaṃ śinipuṃgavam dhṛṣṭadyumnaṃ ca pāñcālyaṃ dhṛṣṭaketuṃ ca pārthivam śikhaṇḍinaṃ ca pāñcālyaṃ sahadevaṃ ca māgadham
5.154.11
etān sapta maheṣvāsān vīrān yuddhābhinandinaḥ senāpraṇetṝn vidhivad abhyaṣiñcad yudhiṣṭhiraḥ
5.154.12
sarvasenāpatiṃ cātra dhṛṣṭadyumnam upādiśat droṇāntahetor utpanno ya iddhāñ jātavedasaḥ
5.154.13
sarveṣām eva teṣāṃ tu samastānāṃ mahātmanām senāpatipatiṃ cakre guḍākeśaṃ dhanaṃjayam
5.154.14
arjunasyāpi netā ca saṃyantā caiva vājinām saṃkarṣaṇānujaḥ śrīmān mahābuddhir janārdanaḥ
5.154.15
tad dṛṣṭvā upasthitaṃ yuddhaṃ samāsannaṃ mahātyayam prāviśad bhavanaṃ rājñaḥ pāṇḍavasya halāyudhaḥ
5.154.16
sahākrūraprabhṛtibhir gadasāmbolmukādibhiḥ raukmiṇeyāhukasutaiś cārudeṣṇapurogamaiḥ
5.154.17
vṛṣṇimukhyair abhigatair vyāghrair iva balotkaṭaiḥ abhigupto mahābāhur marudbhir iva vāsavaḥ
5.154.18
nīlakauśeyavasanaḥ kailāsaśikharopamaḥ siṃhakhelagatiḥ śrīmān madaraktāntalocanaḥ
5.154.19
taṃ dṛṣṭvā dharmarājaś ca keśavaś ca mahādyutiḥ udatiṣṭhat tadā pārtho bhīmakarmā vṛkodaraḥ
5.154.20
gāṇḍīvadhanvā ye cānye rājānas tatra ke cana pūjayāṃ cakrur abhyetya te sma sarve halāyudham
5.154.21
tatas taṃ pāṇḍavo rājā kare pasparśa pāṇinā vāsudevapurogās tu sarva evābhyavādayan
5.154.22
virāṭadrupadau vṛddhāv abhivādya halāyudhaḥ yudhiṣṭhireṇa sahita upāviśad ariṃdamaḥ
5.154.23
tatas teṣūpaviṣṭeṣu pārthiveṣu samantataḥ vāsudevam abhiprekṣya rauhiṇeyo 'bhyabhāṣata
5.154.24
bhavitāyaṃ mahāraudro dāruṇaḥ puruṣakṣayaḥ diṣṭam etad dhruvaṃ manye na śakyam ativartitum
5.154.25
asmād yuddhāt samuttīrṇān api vaḥ sasuhṛjjanān arogān akṣatair dehaiḥ paśyeyam iti me matiḥ
5.154.26
sametaṃ pārthivaṃ kṣatraṃ kālapakvam asaṃśayam vimardaḥ sumahān bhāvī māṃsaśoṇitakardamaḥ
5.154.27
ukto mayā vāsudevaḥ punaḥ punar upahvare saṃbandhiṣu samāṃ vṛttiṃ vartasva madhusūdana
5.154.28
pāṇḍavā hi yathāsmākaṃ tathā duryodhano nṛpaḥ tasyāpi kriyatāṃ yuktyā saparyeti punaḥ punaḥ
5.154.29
tac ca me nākarod vākyaṃ tvadarthe madhusūdanaḥ niviṣṭaḥ sarvabhāvena dhanaṃjayam avekṣya ca
5.154.30
dhruvo jayaḥ pāṇḍavānām iti me niścitā matiḥ tathā hy abhiniveśo 'yaṃ vāsudevasya bhārata
5.154.31
na cāham utsahe kṛṣṇam ṛte lokam udīkṣitum tato 'ham anuvartāmi keśavasya cikīrṣitam
5.154.32
ubhau śiṣyau hi me vīrau gadāyuddhaviśāradau tulyasneho 'smy ato bhīme tathā duryodhane nṛpe
5.154.33
tasmād yāsyāmi tīrthāni sarasvatyā niṣevitum na hi śakṣyāmi kauravyān naśyamānān upekṣitum
5.154.34
evam uktvā mahābāhur anujñātaś ca pāṇḍavaiḥ tīrthayātrāṃ yayau rāmo nivartya madhusūdanam
5.155.1
vaiśaṃpāyana uvāca etasminn eva kāle tu bhīṣmakasya mahātmanaḥ hiraṇyalomno nṛpateḥ sākṣād indrasakhasya vai
5.155.2
āhṛtīnām adhipater bhojasyātiyaśasvinaḥ dākṣiṇātyapateḥ putro dikṣu rukmīti viśrutaḥ
5.155.3
yaḥ kiṃpuruṣasiṃhasya gandhamādanavāsinaḥ śiṣyaḥ kṛtsnaṃ dhanurvedaṃ catuṣpādam avāptavān
5.155.4
yo māhendraṃ dhanur lebhe tulyaṃ gāṇḍīvatejasā śārṅgeṇa ca mahābāhuḥ saṃmitaṃ divyam akṣayam
5.155.5
trīṇy evaitāni divyāni dhanūṃṣi divicāriṇām vāruṇaṃ gāṇḍivaṃ tatra māhendraṃ vijayaṃ dhanuḥ
5.155.6
śārṅgaṃ tu vaiṣṇavaṃ prāhur divyaṃ tejomayaṃ dhanuḥ dhārayām āsa yat kṛṣṇaḥ parasenābhayāvaham
5.155.7
gāṇḍīvaṃ pāvakāl lebhe khāṇḍave pākaśāsaniḥ drumād rukmī mahātejā vijayaṃ pratyapadyata
5.155.8
saṃchidya mauravān pāśān nihatya muram ojasā nirjitya narakaṃ bhaumam āhṛtya maṇikuṇḍale
5.155.9
ṣoḍaśa strīsahasrāṇi ratnāni vividhāni ca pratipede hṛṣīkeśaḥ śārṅgaṃ ca dhanur uttamam
5.155.10
rukmī tu vijayaṃ labdhvā dhanur meghasamasvanam vibhīṣayann iva jagat pāṇḍavān abhyavartata
5.155.11
nāmṛṣyata purā yo 'sau svabāhubaladarpitaḥ rukmiṇyā haraṇaṃ vīro vāsudevena dhīmatā
5.155.12
kṛtvā pratijñāṃ nāhatvā nivartiṣyāmi keśavam tato 'nvadhāvad vārṣṇeyaṃ sarvaśastrabhṛtāṃ varam
5.155.13
senayā caturaṅgiṇyā mahatyā dūrapātayā vicitrāyudhavarmiṇyā gaṅgayeva pravṛddhayā
5.155.14
sa samāsādya vārṣṇeyaṃ yogānām īśvaraṃ prabhum vyaṃsito vrīḍito rājann ājagāma sa kuṇḍinam
5.155.15
yatraiva kṛṣṇena raṇe nirjitaḥ paravīrahā tatra bhojakaṭaṃ nāma cakre nagaram uttamam
5.155.16
sainyena mahatā tena prabhūtagajavājinā puraṃ tad bhuvi vikhyātaṃ nāmnā bhojakaṭaṃ nṛpa
5.155.17
sa bhojarājaḥ sainyena mahatā parivāritaḥ akṣauhiṇyā mahāvīryaḥ pāṇḍavān samupāgamat
5.155.18
tataḥ sa kavacī khaḍgī śarī dhanvī talī rathī dhvajenādityavarṇena praviveśa mahācamūm
5.155.19
viditaḥ pāṇḍaveyānāṃ vāsudevapriyepsayā yudhiṣṭhiras tu taṃ rājā pratyudgamyābhyapūjayat
5.155.20
sa pūjitaḥ pāṇḍusutair yathānyāyaṃ susatkṛtaḥ pratipūjya ca tān sarvān viśrāntaḥ sahasainikaḥ uvāca madhye vīrāṇāṃ kuntīputraṃ dhanaṃjayam
5.155.21
sahāyo 'smi sthito yuddhe yadi bhīto 'si pāṇḍava kariṣyāmi raṇe sāhyam asahyaṃ tava śatrubhiḥ
5.155.22
na hi me vikrame tulyaḥ pumān astīha kaś cana nihatya samare śatrūṃs tava dāsyāmi phalguna
5.155.23
ity ukto dharmarājasya keśavasya ca saṃnidhau śṛṇvatāṃ pārthivendrāṇām anyeṣāṃ caiva sarvaśaḥ
5.155.24
vāsudevam abhiprekṣya dharmarājaṃ ca pāṇḍavam uvāca dhīmān kaunteyaḥ prahasya sakhipūrvakam
5.155.25
yudhyamānasya me vīra gandharvaiḥ sumahābalaiḥ sahāyo ghoṣayātrāyāṃ kas tadāsīt sakhā mama
5.155.26
tathā pratibhaye tasmin devadānavasaṃkule khāṇḍave yudhyamānasya kaḥ sahāyas tadābhavat
5.155.27
nivātakavacair yuddhe kālakeyaiś ca dānavaiḥ tatra me yudhyamānasya kaḥ sahāyas tadābhavat
5.155.28
tathā virāṭanagare kurubhiḥ saha saṃgare yudhyato bahubhis tāta kaḥ sahāyo 'bhavan mama
5.155.29
upajīvya raṇe rudraṃ śakraṃ vaiśravaṇaṃ yamam varuṇaṃ pāvakaṃ caiva kṛpaṃ droṇaṃ ca mādhavam
5.155.30
dhārayan gāṇḍivaṃ divyaṃ dhanus tejomayaṃ dṛḍham akṣayyaśarasaṃyukto divyāstraparibṛṃhitaḥ
5.155.31
kauravāṇāṃ kule jātaḥ pāṇḍoḥ putro viśeṣataḥ droṇaṃ vyapadiśañ śiṣyo vāsudevasahāyavān
5.155.32
katham asmadvidho brūyād bhīto 'smīty ayaśaskaram vacanaṃ naraśārdūla vajrāyudham api svayam
5.155.33
nāsmi bhīto mahābāho sahāyārthaś ca nāsti me yathākāmaṃ yathāyogaṃ gaccha vānyatra tiṣṭha vā
5.155.34
vinivartya tato rukmī senāṃ sāgarasaṃnibhām duryodhanam upāgacchat tathaiva bharatarṣabha
5.155.35
tathaiva cābhigamyainam uvāca sa narādhipaḥ pratyākhyātaś ca tenāpi sa tadā śūramāninā
5.155.36
dvāv eva tu mahārāja tasmād yuddhād vyapeyatuḥ rauhiṇeyaś ca vārṣṇeyo rukmī ca vasudhādhipaḥ
5.155.37
gate rāme tīrthayātrāṃ bhīṣmakasya sute tathā upāviśan pāṇḍaveyā mantrāya punar eva hi
5.155.38
samitir dharmarājasya sā pārthivasamākulā śuśubhe tārakācitrā dyauś candreṇeva bhārata
5.156.1
janamejaya uvāca tathā vyūḍheṣv anīkeṣu kurukṣetre dvijarṣabha kim akurvanta kuravaḥ kālenābhipracoditāḥ
5.156.2
vaiśaṃpāyana uvāca tathā vyūḍheṣv anīkeṣu yat teṣu bharatarṣabha dhṛtarāṣṭro mahārāja saṃjayaṃ vākyam abravīt
5.156.3
ehi saṃjaya me sarvam ācakṣvānavaśeṣataḥ senāniveśe yadvṛttaṃ kurupāṇḍavasenayoḥ
5.156.4
diṣṭam eva paraṃ manye pauruṣaṃ cāpy anarthakam yad ahaṃ jānamāno 'pi yuddhadoṣān kṣayodayān
5.156.5
tathāpi nikṛtiprajñaṃ putraṃ durdyūtadevinam na śaknomi niyantuṃ vā kartuṃ vā hitam ātmanaḥ
5.156.6
bhavaty eva hi me sūta buddhir doṣānudarśinī duryodhanaṃ samāsādya punaḥ sā parivartate
5.156.7
evaṃ gate vai yad bhāvi tad bhaviṣyati saṃjaya kṣatradharmaḥ kila raṇe tanutyāgo 'bhipūjitaḥ
5.156.8
saṃjaya uvāca tvadyukto 'yam anupraśno mahārāja yathārhasi na tu duryodhane doṣam imam āsaktum arhasi śṛṇuṣvānavaśeṣeṇa vadato mama pārthiva
5.156.9
ya ātmano duścaritād aśubhaṃ prāpnuyān naraḥ enasā na sa daivaṃ vā kālaṃ vā gantum arhati
5.156.10
mahārāja manuṣyeṣu nindyaṃ yaḥ sarvam ācaret sa vadhyaḥ sarvalokasya ninditāni samācaran
5.156.11
nikārā manujaśreṣṭha pāṇḍavais tvatpratīkṣayā anubhūtāḥ sahāmātyair nikṛtair adhidevane
5.156.12
hayānāṃ ca gajānāṃ ca rājñāṃ cāmitatejasām vaiśasaṃ samare vṛttaṃ yat tan me śṛṇu sarvaśaḥ
5.156.13
sthiro bhūtvā mahārāja sarvalokakṣayodayam yathābhūtaṃ mahāyuddhe śrutvā mā vimanā bhava
5.156.14
na hy eva kartā puruṣaḥ karmaṇoḥ śubhapāpayoḥ asvatantro hi puruṣaḥ kāryate dāruyantravat
5.156.15
ke cid īśvaranirdiṣṭāḥ ke cid eva yadṛcchayā pūrvakarmabhir apy anye traidham etad vikṛṣyate
5.157.1
saṃjaya uvāca hiraṇvatyāṃ niviṣṭeṣu pāṇḍaveṣu mahātmasu duryodhano mahārāja karṇena saha bhārata
5.157.2
saubalena ca rājendra tathā duḥśāsanena ca āhūyopahvare rājann ulūkam idam abravīt
5.157.3
ulūka gaccha kaitavya pāṇḍavān sahasomakān gatvā mama vaco brūhi vāsudevasya śṛṇvataḥ
5.157.4
idaṃ tat samanuprāptaṃ varṣapūgābhicintitam pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca yuddhaṃ lokabhayaṃkaram
5.157.5
yad etat katthanāvākyaṃ saṃjayo mahad abravīt madhye kurūṇāṃ kaunteya tasya kālo 'yam āgataḥ yathā vaḥ saṃpratijñātaṃ tat sarvaṃ kriyatām iti
5.157.6
amarṣaṃ rājyaharaṇaṃ vanavāsaṃ ca pāṇḍava draupadyāś ca parikleśaṃ saṃsmaran puruṣo bhava
5.157.7
yadarthaṃ kṣatriyā sūte garbhaṃ tad idam āgatam balaṃ vīryaṃ ca śauryaṃ ca paraṃ cāpy astralāghavam pauruṣaṃ darśayan yuddhe kopasya kuru niṣkṛtim
5.157.8
parikliṣṭasya dīnasya dīrghakāloṣitasya ca na sphuṭed dhṛdayaṃ kasya aiśvaryād bhraṃśitasya ca
5.157.9
kule jātasya śūrasya paravitteṣu gṛdhyataḥ ācchinnaṃ rājyam ākramya kopaṃ kasya na dīpayet
5.157.10
yat tad uktaṃ mahad vākyaṃ karmaṇā tad vibhāvyatām akarmaṇā katthitena santaḥ kupuruṣaṃ viduḥ
5.157.11
amitrāṇāṃ vaśe sthānaṃ rājyasya ca punarbhavaḥ dvāv arthau yudhyamānasya tasmāt kuruta pauruṣam
5.157.12
asmān vā tvaṃ parājitya praśādhi pṛthivīm imām atha vā nihato 'smābhir vīralokaṃ gamiṣyasi
5.157.13
rāṣṭrāt pravrājanaṃ kleśaṃ vanavāsaṃ ca pāṇḍava kṛṣṇāyāś ca parikleśaṃ saṃsmaran puruṣo bhava
5.157.14
apriyāṇāṃ ca vacane pravrajatsu punaḥ punaḥ amarṣaṃ darśayādya tvam amarṣo hy eva pauruṣam
5.157.15
krodho balaṃ tathā vīryaṃ jñānayogo 'stralāghavam iha te pārtha dṛśyantāṃ saṃgrāme puruṣo bhava
5.157.16
taṃ ca tūbarakaṃ mūḍhaṃ bahvāśinam avidyakam ulūka madvaco brūyā asakṛd bhīmasenakam
5.157.17
aśaktenaiva yac chaptaṃ sabhāmadhye vṛkodara duḥśāsanasya rudhiraṃ pīyatāṃ yadi śakyate
5.157.18
lohābhihāro nirvṛttaḥ kurukṣetram akardamam puṣṭās te 'śvā bhṛtā yodhāḥ śvo yudhyasva sakeśavaḥ
5.158.1
saṃjaya uvāca senāniveśaṃ saṃprāpya kaitavyaḥ pāṇḍavasya ha samāgataḥ pāṇḍaveyair yudhiṣṭhiram abhāṣata
5.158.2
abhijño dūtavākyānāṃ yathoktaṃ bruvato mama duryodhanasamādeśaṃ śrutvā na kroddhum arhasi
5.158.3
yudhiṣṭhira uvāca ulūka na bhayaṃ te 'sti brūhi tvaṃ vigatajvaraḥ yan mataṃ dhārtarāṣṭrasya lubdhasyādīrghadarśinaḥ
5.158.4
saṃjaya uvāca tato dyutimatāṃ madhye pāṇḍavānāṃ mahātmanām sṛñjayānāṃ ca sarveṣāṃ kṛṣṇasya ca yaśasvinaḥ
5.158.5
drupadasya saputrasya virāṭasya ca saṃnidhau bhūmipānāṃ ca sarveṣāṃ madhye vākyaṃ jagāda ha
5.158.6
idaṃ tvām abravīd rājā dhārtarāṣṭro mahāmanāḥ śṛṇvatāṃ kuruvīrāṇāṃ tan nibodha narādhipa
5.158.7
parājito 'si dyūtena kṛṣṇā cānāyitā sabhām śakyo 'marṣo manuṣyeṇa kartuṃ puruṣamāninā
5.158.8
dvādaśaiva tu varṣāṇi vane dhiṣṇyād vivāsitāḥ saṃvatsaraṃ virāṭasya dāsyam āsthāya coṣitāḥ
5.158.9
amarṣaṃ rājyaharaṇaṃ vanavāsaṃ ca pāṇḍava draupadyāś ca parikleśaṃ saṃsmaran puruṣo bhava
5.158.10
aśaktena ca yac chaptaṃ bhīmasenena pāṇḍava duḥśāsanasya rudhiraṃ pīyatāṃ yadi śakyate
5.158.11
lohābhihāro nirvṛttaḥ kurukṣetram akardamam samaḥ panthā bhṛtā yodhāḥ śvo yudhyasva sakeśavaḥ
5.158.12
asamāgamya bhīṣmeṇa saṃyuge kiṃ vikatthase ārurukṣur yathā mandaḥ parvataṃ gandhamādanam
5.158.13
droṇaṃ ca yudhyatāṃ śreṣṭhaṃ śacīpatisamaṃ yudhi ajitvā saṃyuge pārtha rājyaṃ katham ihecchasi
5.158.14
brāhme dhanuṣi cācāryaṃ vedayor antaraṃ dvayoḥ yudhi dhuryam avikṣobhyam anīkadharam acyutam
5.158.15
droṇaṃ mohād yudhā pārtha yaj jigīṣasi tan mṛṣā na hi śuśruma vātena merum unmathitaṃ girim
5.158.16
anilo vā vahen meruṃ dyaur vāpi nipaten mahīm yugaṃ vā parivarteta yady evaṃ syād yathāttha mām
5.158.17
ko hy ābhyāṃ jīvitākāṅkṣī prāpyāstram arimardanam gajo vājī naro vāpi punaḥ svasti gṛhān vrajet
5.158.18
katham ābhyām abhidhyātaḥ saṃsṛṣṭo dāruṇena vā raṇe jīvan vimucyeta padā bhūmim upaspṛśan
5.158.19
kiṃ darduraḥ kūpaśayo yathemāṃ; na budhyase rājacamūṃ sametām durādharṣāṃ devacamūprakāśāṃ; guptāṃ narendrais tridaśair iva dyām
5.158.20
prācyaiḥ pratīcyair atha dākṣiṇātyair; udīcyakāmbojaśakaiḥ khaśaiś ca śālvaiḥ samatsyaiḥ kurumadhyadeśair; mlecchaiḥ pulindair draviḍāndhrakāñcyaiḥ
5.158.21
nānājanaughaṃ yudhi saṃpravṛddhaṃ; gāṅgaṃ yathā vegam avāraṇīyam māṃ ca sthitaṃ nāgabalasya madhye; yuyutsase manda kim alpabuddhe
5.158.22
ity evam uktvā rājānaṃ dharmaputraṃ yudhiṣṭhiram abhyāvṛtya punar jiṣṇum ulūkaḥ pratyabhāṣata
5.158.23
akatthamāno yudhyasva katthase 'rjuna kiṃ bahu paryāyāt siddhir etasya naitat sidhyati katthanāt
5.158.24
yadīdaṃ katthanāt sidhyet karma loke dhanaṃjaya sarve bhaveyuḥ siddhārthā bahu kattheta durgataḥ
5.158.25
jānāmi te vāsudevaṃ sahāyaṃ; jānāmi te gāṇḍivaṃ tālamātram jānāmy etat tvādṛśo nāsti yoddhā; rājyaṃ ca te jānamāno harāmi
5.158.26
na tu paryāyadharmeṇa siddhiṃ prāpnoti bhūyasīm manasaiva hi bhūtāni dhātā prakurute vaśe
5.158.27
trayodaśa samā bhuktaṃ rājyaṃ vilapatas tava bhūyaś caiva praśāsiṣye nihatya tvāṃ sabāndhavam
5.158.28
kva tadā gāṇḍivaṃ te 'bhūd yat tvaṃ dāsapaṇe jitaḥ kva tadā bhīmasenasya balam āsīc ca phalguna
5.158.29
sagadād bhīmasenāc ca pārthāc caiva sagāṇḍivāt na vai mokṣas tadā vo 'bhūd vinā kṛṣṇām aninditām
5.158.30
sā vo dāsyaṃ samāpannān mokṣayām āsa bhāminī amānuṣyasamāyuktān dāsyakarmaṇy avasthitān
5.158.31
avocaṃ yat ṣaṇḍhatilān ahaṃ vas tathyam eva tat dhṛtā hi veṇī pārthena virāṭanagare tadā
5.158.32
sūdakarmaṇi ca śrāntaḥ virāṭasya mahānase bhīmasenena kaunteya yac ca tan mama pauruṣam
5.158.33
evam eva sadā daṇḍaṃ kṣatriyāḥ kṣatriye dadhuḥ śreṇyāṃ kakṣyāṃ ca veṇyāṃ ca saṃyuge yaḥ palāyate
5.158.34
na bhayād vāsudevasya na cāpi tava phalguna rājyaṃ pratipradāsyāmi yudhyasva sahakeśavaḥ
5.158.35
na māyā hīndrajālaṃ vā kuhakā vā vibhīṣaṇī āttaśastrasya me yuddhe vahanti pratigarjanāḥ
5.158.36
vāsudevasahasraṃ vā phalgunānāṃ śatāni vā āsādya mām amogheṣuṃ draviṣyanti diśo daśa
5.158.37
saṃyugaṃ gaccha bhīṣmeṇa bhindhi tvaṃ śirasā girim prataremaṃ mahāgādhaṃ bāhubhyāṃ puruṣodadhim
5.158.38
śāradvatamahīmānaṃ viviṃśatijhaṣākulam bṛhadbalasamuccālaṃ saumadattitimiṃgilam
5.158.39
duḥśāsanaughaṃ śalaśalyamatsyaṃ; suṣeṇacitrāyudhanāganakram jayadrathādriṃ purumitragādhaṃ; durmarṣaṇodaṃ śakuniprapātam
5.158.40
śastraugham akṣayyam atipravṛddhaṃ; yadāvagāhya śramanaṣṭacetāḥ bhaviṣyasi tvaṃ hatasarvabāndhavas; tadā manas te paritāpam eṣyati
5.158.41
tadā manas te tridivād ivāśucer; nivartatāṃ pārtha mahīpraśāsanāt rājyaṃ praśāstuṃ hi sudurlabhaṃ tvayā; bubhūṣatā svarga ivātapasvinā
5.159.1
saṃjaya uvāca ulūkas tv arjunaṃ bhūyo yathoktaṃ vākyam abravīt āśīviṣam iva kruddhaṃ tudan vākyaśalākayā
5.159.2
tasya tad vacanaṃ śrutvā ruṣitāḥ pāṇḍavā bhṛśam prāg eva bhṛśasaṃkruddhāḥ kaitavyena pradharṣitāḥ
5.159.3
nāsaneṣv avatiṣṭhanta bāhūṃś caiva vicikṣipuḥ āśīviṣā iva kruddhā vīkṣāṃ cakruḥ parasparam
5.159.4
avākśirā bhīmasenaḥ samudaikṣata keśavam netrābhyāṃ lohitāntābhyām āśīviṣa iva śvasan
5.159.5
ārtaṃ vātātmajaṃ dṛṣṭvā krodhenābhihataṃ bhṛśam utsmayann iva dāśārhaḥ kaitavyaṃ pratyabhāṣata
5.159.6
prayāhi śīghraṃ kaitavya brūyāś caiva suyodhanam śrutaṃ vākyaṃ gṛhīto 'rtho mataṃ yat te tathāstu tat
5.159.7
madvacaś cāpi bhūyas te vaktavyaḥ sa suyodhanaḥ śva idānīṃ pradṛśyethāḥ puruṣo bhava durmate
5.159.8
manyase yac ca mūḍha tvaṃ na yotsyati janārdanaḥ sārathyena vṛtaḥ pārthair iti tvaṃ na bibheṣi ca
5.159.9
jaghanyakālam apy etad bhaved yat sarvapārthivān nirdaheyam ahaṃ krodhāt tṛṇānīva hutāśanaḥ
5.159.10
yudhiṣṭhiraniyogāt tu phalgunasya mahātmanaḥ kariṣye yudhyamānasya sārathyaṃ viditātmanaḥ
5.159.11
yady utpatasi lokāṃs trīn yady āviśasi bhūtalam tatra tatrārjunarathaṃ prabhāte drakṣyase 'grataḥ
5.159.12
yac cāpi bhīmasenasya manyase moghagarjitam duḥśāsanasya rudhiraṃ pītam ity avadhāryatām
5.159.13
na tvāṃ samīkṣate pārtho nāpi rājā yudhiṣṭhiraḥ na bhīmaseno na yamau pratikūlaprabhāṣiṇam
5.160.1
saṃjaya uvāca duryodhanasya tad vākyaṃ niśamya bharatarṣabhaḥ netrābhyām atitāmrābhyāṃ kaitavyaṃ samudaikṣata
5.160.2
sa keśavam abhiprekṣya guḍākeśo mahāyaśāḥ abhyabhāṣata kaitavyaṃ pragṛhya vipulaṃ bhujam
5.160.3
svavīryaṃ yaḥ samāśritya samāhvayati vai parān abhītaḥ pūrayañ śaktiṃ sa vai puruṣa ucyate
5.160.4
paravīryaṃ samāśritya yaḥ samāhvayate parān kṣatrabandhur aśaktatvāl loke sa puruṣādhamaḥ
5.160.5
sa tvaṃ pareṣāṃ vīryeṇa manyase vīryam ātmanaḥ svayaṃ kāpuruṣo mūḍhaḥ parāṃś ca kṣeptum icchasi
5.160.6
yas tvaṃ vṛddhaṃ sarvarājñāṃ hitabuddhiṃ jitendriyam maraṇāya mahābuddhiṃ dīkṣayitvā vikatthase
5.160.7
bhāvas te vidito 'smābhir durbuddhe kulapāṃsana na haniṣyanti gaṅgeyaṃ pāṇḍavā ghṛṇayeti ca
5.160.8
yasya vīryaṃ samāśritya dhārtarāṣṭra vikatthase hantāsmi prathamaṃ bhīṣmaṃ miṣatāṃ sarvadhanvinām
5.160.9
kaitavya gatvā bharatān sametya; suyodhanaṃ dhārtarāṣṭraṃ bravīhi tathety āha arjunaḥ savyasācī; niśāvyapāye bhavitā vimardaḥ
5.160.10
yad vo 'bravīd vākyam adīnasattvo; madhye kurūṇāṃ harṣayan satyasaṃdhaḥ ahaṃ hantā pāṇḍavānām anīkaṃ; śālveyakāṃś ceti mamaiṣa bhāraḥ
5.160.11
hanyām ahaṃ droṇam ṛte hi lokaṃ; na te bhayaṃ vidyate pāṇḍavebhyaḥ tato hi te labdhatamaṃ ca rājyaṃ; kṣayaṃ gatāḥ pāṇḍavāś ceti bhāvaḥ
5.160.12
sa darpapūrṇo na samīkṣase tvam; anartham ātmany api vartamānam tasmād ahaṃ te prathamaṃ samūhe; hantā samakṣaṃ kuruvṛddham eva
5.160.13
sūryodaye yuktasenaḥ pratīkṣya; dhvajī rathī rakṣa ca satyasaṃdham ahaṃ hi vaḥ paśyatāṃ dvīpam enaṃ; rathād bhīṣmaṃ pātayitāsmi bāṇaiḥ
5.160.14
śvobhūte katthanāvākyaṃ vijñāsyati suyodhanaḥ arditaṃ śarajālena mayā dṛṣṭvā pitāmaham
5.160.15
yad uktaś ca sabhāmadhye puruṣo hrasvadarśanaḥ kruddhena bhīmasenena bhrātā duḥśāsanas tava
5.160.16
adharmajño nityavairī pāpabuddhir nṛśaṃsakṛt satyāṃ pratijñāṃ nacirād rakṣyase tāṃ suyodhana
5.160.17
abhimānasya darpasya krodhapāruṣyayos tathā naiṣṭhuryasyāvalepasya ātmasaṃbhāvanasya ca
5.160.18
nṛśaṃsatāyās taikṣṇyasya dharmavidveṣaṇasya ca adharmasyātivādasya vṛddhātikramaṇasya ca
5.160.19
darśanasya ca vakrasya kṛtsnasyāpanayasya ca drakṣyasi tvaṃ phalaṃ tīvram acireṇa suyodhana
5.160.20
vāsudevadvitīye hi mayi kruddhe narādhipa āśā te jīvite mūḍha rājye vā kena hetunā
5.160.21
śānte bhīṣme tathā droṇe sūtaputre ca pātite nirāśo jīvite rājye putreṣu ca bhaviṣyasi
5.160.22
bhrātṝṇāṃ nidhanaṃ dṛṣṭvā putrāṇāṃ ca suyodhana bhīmasenena nihato duṣkṛtāni smariṣyasi
5.160.23
na dvitīyāṃ pratijñāṃ hi pratijñāsyati keśavaḥ satyaṃ bravīmy ahaṃ hy etat sarvaṃ satyaṃ bhaviṣyati
5.160.24
ity uktaḥ kaitavo rājaṃs tad vākyam upadhārya ca anujñāto nivavṛte punar eva yathāgatam
5.160.25
upāvṛtya tu pāṇḍubhyaḥ kaitavyo dhṛtarāṣṭrajam gatvā yathoktaṃ tat sarvam uvāca kurusaṃsadi
5.160.26
keśavārjunayor vākyaṃ niśamya bharatarṣabhaḥ duḥśāsanaṃ ca karṇaṃ ca śakuniṃ cābhyabhāṣata
5.160.27
ājñāpayata rājñaś ca balaṃ mitrabalaṃ tathā yathā prāg udayāt sarvā yuktā tiṣṭhaty anīkinī
5.160.28
tataḥ karṇasamādiṣṭā dūtāḥ pratvaritā rathaiḥ uṣṭravāmībhir apy anye sadaśvaiś ca mahājavaiḥ
5.160.29
tūrṇaṃ pariyayuḥ senāṃ kṛtsnāṃ karṇasya śāsanāt ājñāpayanto rājñas tān yogaḥ prāg udayād iti
5.161.1
saṃjaya uvāca ulūkasya vacaḥ śrutvā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ senāṃ niryāpayām āsa dhṛṣṭadyumnapurogamām
5.161.2
padātinīṃ nāgavatīṃ rathinīm aśvavṛndinīm caturvidhabalāṃ bhīmām akampyāṃ pṛthivīm iva
5.161.3
bhīmasenādibhir guptāṃ sārjunaiś ca mahārathaiḥ dhṛṣṭadyumnavaśāṃ durgāṃ sāgarastimitopamām
5.161.4
tasyās tv agre maheṣvāsaḥ pāñcālyo yuddhadurmadaḥ droṇaprepsur anīkāni dhṛṣṭadyumnaḥ prakarṣati
5.161.5
yathābalaṃ yathotsāhaṃ rathinaḥ samupādiśat arjunaṃ sūtaputrāya bhīmaṃ duryodhanāya ca
5.161.6
aśvatthāmne ca nakulaṃ śaibyaṃ ca kṛtavarmaṇe saindhavāya ca vārṣṇeyaṃ yuyudhānam upādiśat
5.161.7
śikhaṇḍinaṃ ca bhīṣmāya pramukhe samakalpayat sahadevaṃ śakunaye cekitānaṃ śalāya ca
5.161.8
dhṛṣṭaketuṃ ca śalyāya gautamāyottamaujasam draupadeyāṃś ca pañcabhyas trigartebhyaḥ samādiśat
5.161.9
vṛṣasenāya saubhadraṃ śeṣāṇāṃ ca mahīkṣitām samarthaṃ taṃ hi mene vai pārthād abhyadhikaṃ raṇe
5.161.10
evaṃ vibhajya yodhāṃs tān pṛthak ca saha caiva ha jvālāvarṇo maheṣvāso droṇam aṃśam akalpayat
5.161.11
dhṛṣṭadyumno maheṣvāsaḥ senāpatipatis tataḥ vidhivad vyūhya medhāvī yuddhāya dhṛtamānasaḥ
5.161.12
yathādiṣṭāny anīkāni pāṇḍavānām ayojayat jayāya pāṇḍuputrāṇāṃ yattas tasthau raṇājire
5.162.1
dhṛtarāṣṭra uvāca pratijñāte phalgunena vadhe bhīṣmasya saṃjaya kim akurvanta me mandāḥ putrā duryodhanādayaḥ
5.162.2
hatam eva hi paśyāmi gāṅgeyaṃ pitaraṃ raṇe vāsudevasahāyena pārthena dṛḍhadhanvanā
5.162.3
sa cāparimitaprajñas tac chrutvā pārthabhāṣitam kim uktavān maheṣvāso bhīṣmaḥ praharatāṃ varaḥ
5.162.4
senāpatyaṃ ca saṃprāpya kauravāṇāṃ dhuraṃdharaḥ kim aceṣṭata gāṅgeyo mahābuddhiparākramaḥ
5.162.5
vaiśaṃpāyana uvāca tatas tat saṃjayas tasmai sarvam eva nyavedayat yathoktaṃ kuruvṛddhe na bhīṣmeṇāmitatejasā
5.162.6
saṃjaya uvāca senāpatyam anuprāpya bhīṣmaḥ śāṃtanavo nṛpa duryodhanam uvācedaṃ vacanaṃ harṣayann iva
5.162.7
namaskṛtvā kumārāya senānye śaktipāṇaye ahaṃ senāpatis te 'dya bhaviṣyāmi na saṃśayaḥ
5.162.8
senākarmaṇy abhijño 'smi vyūheṣu vividheṣu ca karma kārayituṃ caiva bhṛtān apy abhṛtāṃs tathā
5.162.9
yātrāyāneṣu yuddheṣu labdhapraśamaneṣu ca bhṛśaṃ veda mahārāja yathā veda bṛhaspatiḥ
5.162.10
vyūhān api mahārambhān daivagāndharvamānuṣān tair ahaṃ mohayiṣyāmi pāṇḍavān vyetu te jvaraḥ
5.162.11
so 'haṃ yotsyāmi tattvena pālayaṃs tava vāhinīm yathāvac chāstrato rājan vyetu te mānaso jvaraḥ
5.162.12
duryodhana uvāca na vidyate me gāṅgeya bhayaṃ devāsureṣv api samasteṣu mahābāho satyam etad bravīmi te
5.162.13
kiṃ punas tvayi durdharṣe senāpatye vyavasthite droṇe ca puruṣavyāghre sthite yuddhābhinandini
5.162.14
bhavadbhyāṃ puruṣāgryābhyāṃ sthitābhyāṃ vijayo mama na durlabhaṃ kuruśreṣṭha devarājyam api dhruvam
5.162.15
rathasaṃkhyāṃ tu kārtsnyena pareṣām ātmanas tathā tathaivātirathānāṃ ca vettum icchāmi kaurava
5.162.16
pitāmaho hi kuśalaḥ pareṣām ātmanas tathā śrotum icchāmy ahaṃ sarvaiḥ sahaibhir vasudhādhipaiḥ
5.162.17
bhīṣma uvāca gāndhāre śṛṇu rājendra rathasaṃkhyāṃ svake bale ye rathāḥ pṛthivīpāla tathaivātirathāś ca ye
5.162.18
bahūnīha sahasrāṇi prayutāny arbudāni ca rathānāṃ tava senāyāṃ yathāmukhyaṃ tu me śṛṇu
5.162.19
bhavān agre rathodāraḥ saha sarvaiḥ sahodaraiḥ duḥśāsanaprabhṛtibhir bhrātṛbhiḥ śatasaṃmitaiḥ
5.162.20
sarve kṛtapraharaṇāś chedyabhedyaviśāradāḥ rathopasthe gajaskandhe gadāyuddhe 'sicarmaṇi
5.162.21
saṃyantāraḥ prahartāraḥ kṛtāstrā bhārasādhanāḥ iṣvastre droṇaśiṣyāś ca kṛpasya ca śaradvataḥ
5.162.22
ete haniṣyanti raṇe pāñcālān yuddhadurmadān kṛtakilbiṣāḥ pāṇḍaveyair dhārtarāṣṭrā manasvinaḥ
5.162.23
tato 'haṃ bharataśreṣṭha sarvasenāpatis tava śatrūn vidhvaṃsayiṣyāmi kadarthīkṛtya pāṇḍavān na tv ātmano guṇān vaktum arhāmi vidito 'smi te
5.162.24
kṛtavarmā tv atiratho bhojaḥ praharatāṃ varaḥ arthasiddhiṃ tava raṇe kariṣyati na saṃśayaḥ
5.162.25
astravidbhir anādhṛṣyo dūrapātī dṛḍhāyudhaḥ haniṣyati ripūṃs tubhyaṃ mahendro dānavān iva
5.162.26
madrarājo maheṣvāsaḥ śalyo me 'tiratho mataḥ spardhate vāsudevena yo vai nityaṃ raṇe raṇe
5.162.27
bhāgineyān nijāṃs tyaktvā śalyas te rathasattamaḥ eṣa yotsyati saṃgrāme kṛṣṇaṃ cakragadādharam
5.162.28
sāgarormisamair vegaiḥ plāvayann iva śātravān bhūriśravāḥ kṛtāstraś ca tava cāpi hitaḥ suhṛt
5.162.29
saumadattir maheṣvāso rathayūthapayūthapaḥ balakṣayam amitrāṇāṃ sumahāntaṃ kariṣyati
5.162.30
sindhurājo mahārāja mato me dviguṇo rathaḥ yotsyate samare rājan vikrānto rathasattamaḥ
5.162.31
draupadīharaṇe pūrvaṃ parikliṣṭaḥ sa pāṇḍavaiḥ saṃsmaraṃs taṃ parikleśaṃ yotsyate paravīrahā
5.162.32
etena hi tadā rājaṃs tapa āsthāya dāruṇam sudurlabho varo labdhaḥ pāṇḍavān yoddhum āhave
5.162.33
sa eṣa rathaśārdūlas tad vairaṃ saṃsmaran raṇe yotsyate pāṇḍavāṃs tāta prāṇāṃs tyaktvā sudustyajān
5.163.1
bhīṣma uvāca sudakṣiṇas tu kāmbojo ratha ekaguṇo mataḥ tavārthasiddhim ākāṅkṣan yotsyate samare paraiḥ
5.163.2
etasya rathasiṃhasya tavārthe rājasattama parākramaṃ yathendrasya drakṣyanti kuravo yudhi
5.163.3
etasya rathavaṃśo hi tigmavegaprahāriṇām kāmbojānāṃ mahārāja śalabhānām ivāyatiḥ
5.163.4
nīlo māhiṣmatīvāsī nīlavarmadharas tava rathavaṃśena śatrūṇāṃ kadanaṃ vai kariṣyati
5.163.5
kṛtavairaḥ purā caiva sahadevena pārthivaḥ yotsyate satataṃ rājaṃs tavārthe kurusattama
5.163.6
vindānuvindāv āvantyau sametau rathasattamau kṛtinau samare tāta dṛḍhavīryaparākramau
5.163.7
etau tau puruṣavyāghrau ripusainyaṃ pradhakṣyataḥ gadāprāsāsinārācais tomaraiś ca bhujacyutaiḥ
5.163.8
yuddhābhikāmau samare krīḍantāv iva yūthapau yūthamadhye mahārāja vicarantau kṛtāntavat
5.163.9
trigartā bhrātaraḥ pañca rathodārā matā mama kṛtavairāś ca pārthena virāṭanagare tadā
5.163.10
makarā iva rājendra samuddhatataraṅgiṇīm gaṅgāṃ vikṣobhayiṣyanti pārthānāṃ yudhi vāhinīm
5.163.11
te rathāḥ pañca rājendra yeṣāṃ satyaratho mukham ete yotsyanti samare saṃsmarantaḥ purā kṛtam
5.163.12
vyalīkaṃ pāṇḍaveyena bhīmasenānujena ha diśo vijayatā rājañ śvetavāhena bhārata
5.163.13
te haniṣyanti pārthānāṃ samāsādya mahārathān varān varān maheṣvāsān kṣatriyāṇāṃ dhuraṃdharāḥ
5.163.14
lakṣmaṇas tava putras tu tathā duḥśāsanasya ca ubhau tau puruṣavyāghrau saṃgrāmeṣv anivartinau
5.163.15
taruṇau sukumārau ca rājaputrau tarasvinau yuddhānāṃ ca viśeṣajñau praṇetārau ca sarvaśaḥ
5.163.16
rathau tau rathaśārdūla matau me rathasattamau kṣatradharmaratau vīrau mahat karma kariṣyataḥ
5.163.17
daṇḍadhāro mahārāja ratha eko nararṣabhaḥ yotsyate samaraṃ prāpya svena sainyena pālitaḥ
5.163.18
bṛhadbalas tathā rājā kausalyo rathasattamaḥ ratho mama matas tāta dṛḍhavegaparākramaḥ
5.163.19
eṣa yotsyati saṃgrāme svāṃ camūṃ saṃpraharṣayan ugrāyudho maheṣvāso dhārtarāṣṭrahite rataḥ
5.163.20
kṛpaḥ śāradvato rājan rathayūthapayūthapaḥ priyān prāṇān parityajya pradhakṣyati ripūṃs tava
5.163.21
gautamasya maharṣer ya ācāryasya śaradvataḥ kārttikeya ivājeyaḥ śarastambāt suto 'bhavat
5.163.22
eṣa senāṃ bahuvidhāṃ vividhāyudhakārmukām agnivat samare tāta cariṣyati vimardayan
5.164.1
bhīṣma uvāca śakunir mātulas te 'sau ratha eko narādhipa prasajya pāṇḍavair vairaṃ yotsyate nātra saṃśayaḥ
5.164.2
etasya sainyā durdharṣāḥ samare 'pratiyāyinaḥ vikṛtāyudhabhūyiṣṭhā vāyuvegasamā jave
5.164.3
droṇaputro maheṣvāsaḥ sarveṣām ati dhanvinām samare citrayodhī ca dṛḍhāstraś ca mahārathaḥ
5.164.4
etasya hi mahārāja yathā gāṇḍīvadhanvanaḥ śarāsanād vinirmuktāḥ saṃsaktā yānti sāyakāḥ
5.164.5
naiṣa śakyo mayā vīraḥ saṃkhyātuṃ rathasattamaḥ nirdahed api lokāṃs trīn icchann eṣa mahāyaśāḥ
5.164.6
krodhas tejaś ca tapasā saṃbhṛto ''śramavāsinā droṇenānugṛhītaś ca divyair astrair udāradhīḥ
5.164.7
doṣas tv asya mahān eko yenaiṣa bharatarṣabha na me ratho nātiratho mataḥ pārthivasattama
5.164.8
jīvitaṃ priyam atyartham āyuṣkāmaḥ sadā dvijaḥ na hy asya sadṛśaḥ kaś cid ubhayoḥ senayor api
5.164.9
hanyād ekarathenaiva devānām api vāhinīm vapuṣmāṃs talaghoṣeṇa sphoṭayed api parvatān
5.164.10
asaṃkhyeyaguṇo vīraḥ prahartā dāruṇadyutiḥ daṇḍapāṇir ivāsahyaḥ kālavat pracariṣyati
5.164.11
yugāntāgnisamaḥ krodhe siṃhagrīvo mahāmatiḥ eṣa bhārata yuddhasya pṛṣṭhaṃ saṃśamayiṣyati
5.164.12
pitā tv asya mahātejā vṛddho 'pi yuvabhir varaḥ raṇe karma mahat kartā tatra me nāsti saṃśayaḥ
5.164.13
astravegāniloddhūtaḥ senākakṣendhanotthitaḥ pāṇḍuputrasya sainyāni pradhakṣyati jaye dhṛtaḥ
5.164.14
rathayūthapayūthānāṃ yūthapaḥ sa nararṣabhaḥ bhāradvājātmajaḥ kartā karma tīvraṃ hitāya vaḥ
5.164.15
sarvamūrdhābhiṣiktānām ācāryaḥ sthaviro guruḥ gacched antaṃ sṛñjayānāṃ priyas tv asya dhanaṃjayaḥ
5.164.16
naiṣa jātu maheṣvāsaḥ pārtham akliṣṭakāriṇam hanyād ācāryakaṃ dīptaṃ saṃsmṛtya guṇanirjitam
5.164.17
ślāghaty eṣa sadā vīraḥ pārthasya guṇavistaraiḥ putrād abhyadhikaṃ caiva bhāradvājo 'nupaśyati
5.164.18
hanyād ekarathenaiva devagandharvadānavān ekībhūtān api raṇe divyair astraiḥ pratāpavān
5.164.19
pauravo rājaśārdūlas tava rājan mahārathaḥ mato mama ratho vīra paravīrarathārujaḥ
5.164.20
svena sainyena sahitaḥ pratapañ śatruvāhinīm pradhakṣyati sa pāñcālān kakṣaṃ kṛṣṇagatir yathā
5.164.21
satyavrato rathavaro rājaputro mahārathaḥ tava rājan ripubale kālavat pracariṣyati
5.164.22
etasya yodhā rājendra vicitrakavacāyudhāḥ vicariṣyanti saṃgrāme nighnantaḥ śātravāṃs tava
5.164.23
vṛṣaseno rathāgryas te karṇaputro mahārathaḥ pradhakṣyati ripūṇāṃ te balāni balināṃ varaḥ
5.164.24
jalasaṃdho mahātejā rājan rathavaras tava tyakṣyate samare prāṇān māgadhaḥ paravīrahā
5.164.25
eṣa yotsyati saṃgrāme gajaskandhaviśāradaḥ rathena vā mahābāhuḥ kṣapayañ śatruvāhinīm
5.164.26
ratha eṣa mahārāja mato mama nararṣabhaḥ tvadarthe tyakṣyati prāṇān saha sainyo mahāraṇe
5.164.27
eṣa vikrāntayodhī ca citrayodhī ca saṃgare vītabhīś cāpi te rājañ śātravaiḥ saha yotsyate
5.164.28
bāhlīko 'tirathaś caiva samare cānivartitā mama rājan mato yuddhe śūro vaivasvatopamaḥ
5.164.29
na hy eṣa samaraṃ prāpya nivarteta kathaṃ cana yathā satatago rājan nābhihatya parān raṇe
5.164.30
senāpatir mahārāja satyavāṃs te mahārathaḥ raṇeṣv adbhutakarmā ca rathaḥ pararathārujaḥ
5.164.31
etasya samaraṃ dṛṣṭvā na vyathāsti kathaṃ cana utsmayann abhyupaity eṣa parān rathapathe sthitān
5.164.32
eṣa cāriṣu vikrāntaḥ karma satpuruṣocitam kartā vimarde sumahat tvadarthe puruṣottamaḥ
5.164.33
alāyudho rākṣasendraḥ krūrakarmā mahābalaḥ haniṣyati parān rājan pūrvavairam anusmaran
5.164.34
eṣa rākṣasasainyānāṃ sarveṣāṃ rathasattamaḥ māyāvī dṛḍhavairaś ca samare vicariṣyati
5.164.35
prāgjyotiṣādhipo vīro bhagadattaḥ pratāpavān gajāṅkuśadharaśreṣṭho rathe caiva viśāradaḥ
5.164.36
etena yuddham abhavat purā gāṇḍīvadhanvanaḥ divasān subahūn rājann ubhayor jayagṛddhinoḥ
5.164.37
tataḥ sakhāyaṃ gāndhāre mānayan pākaśāsanam akarot saṃvidaṃ tena pāṇḍavena mahātmanā
5.164.38
eṣa yotsyati saṃgrāme gajaskandhaviśāradaḥ airāvatagato rājā devānām iva vāsavaḥ
5.165.1
bhīṣma uvāca acalo vṛṣakaś caiva bhrātarau sahitāv ubhau rathau tava durādharṣau śatrūn vidhvaṃsayiṣyataḥ
5.165.2
balavantau naravyāghrau dṛḍhakrodhau prahāriṇau gāndhāramukhyau taruṇau darśanīyau mahābalau
5.165.3
sakhā te dayito nityaṃ ya eṣa raṇakarkaśaḥ protsāhayati rājaṃs tvāṃ vigrahe pāṇḍavaiḥ saha
5.165.4
paruṣaḥ katthano nīcaḥ karṇo vaikartanas tava mantrī netā ca bandhuś ca mānī cātyantam ucchritaḥ
5.165.5
eṣa naiva rathaḥ pūrṇo nāpy evātiratho nṛpa viyuktaḥ kavacenaiṣa sahajena vicetanaḥ kuṇḍalābhyāṃ ca divyābhyāṃ viyuktaḥ satataṃ ghṛṇī
5.165.6
abhiśāpāc ca rāmasya brāhmaṇasya ca bhāṣaṇāt karaṇānāṃ viyogāc ca tena me 'rdharatho mataḥ naiṣa phalgunam āsādya punar jīvan vimokṣyate
5.165.7
saṃjaya uvāca tato 'bravīn mahābāhur droṇaḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ evam etad yathāttha tvaṃ na mithyāstīti kiṃ cana
5.165.8
raṇe raṇe 'timānī ca vimukhaś caiva dṛśyate ghṛṇī karṇaḥ pramādī ca tena me 'rdharatho mataḥ
5.165.9
etac chrutvā tu rādheyaḥ krodhād utphullalocanaḥ uvāca bhīṣmaṃ rājendra tudan vāgbhiḥ pratodavat
5.165.10
pitāmaha yatheṣṭaṃ māṃ vākśarair upakṛntasi anāgasaṃ sadā dveṣād evam eva pade pade marṣayāmi ca tat sarvaṃ duryodhanakṛtena vai
5.165.11
tvaṃ tu māṃ manyase 'śaktaṃ yathā kāpuruṣaṃ tathā bhavān ardharatho mahyaṃ mato nāsty atra saṃśayaḥ
5.165.12
sarvasya jagataś caiva gāṅgeya na mṛṣā vade kurūṇām ahito nityaṃ na ca rājāvabudhyate
5.165.13
ko hi nāma samāneṣu rājasūdāttakarmasu tejovadham imaṃ kuryād vibhedayiṣur āhave yathā tvaṃ guṇanirdeśād aparādhaṃ cikīrṣasi
5.165.14
na hāyanair na palitair na vittair na ca bandhubhiḥ mahārathatvaṃ saṃkhyātuṃ śakyaṃ kṣatrasya kaurava
5.165.15
balajyeṣṭhaṃ smṛtaṃ kṣatraṃ mantrajyeṣṭhā dvijātayaḥ dhanajyeṣṭhāḥ smṛtā vaiśyāḥ śūdrās tu vayasādhikāḥ
5.165.16
yathecchakaṃ svayaṃgrāhād rathān atirathāṃs tathā kāmadveṣasamāyukto mohāt prakurute bhavān
5.165.17
duryodhana mahābāho sādhu samyag avekṣyatām tyajyatāṃ duṣṭabhāvo 'yaṃ bhīṣmaḥ kilbiṣakṛt tava
5.165.18
bhinnā hi senā nṛpate duḥsaṃdheyā bhavaty uta maulāpi puruṣavyāghra kim u nānā samutthitā
5.165.19
eṣāṃ dvaidhaṃ samutpannaṃ yodhānāṃ yudhi bhārata tejovadho naḥ kriyate pratyakṣeṇa viśeṣataḥ
5.165.20
rathānāṃ kva ca vijñānaṃ kva ca bhīṣmo 'lpacetanaḥ aham āvārayiṣyāmi pāṇḍavānām anīkinīm
5.165.21
āsādya mām amogheṣuṃ gamiṣyanti diśo daśa pāṇḍavāḥ sahapañcālāḥ śārdūlaṃ vṛṣabhā iva
5.165.22
kva ca yuddhavimardo vā mantrāḥ suvyāhṛtāni vā kva ca bhīṣmo gatavayā mandātmā kālamohitaḥ
5.165.23
spardhate hi sadā nityaṃ sarveṇa jagatā saha na cānyaṃ puruṣaṃ kaṃ cin manyate moghadarśanaḥ
5.165.24
śrotavyaṃ khalu vṛddhānām iti śāstranidarśanam na tv evāpy ativṛddhānāṃ punar bālā hi te matāḥ
5.165.25
aham eko haniṣyāmi pāṇḍavān nātra saṃśayaḥ suyuddhe rājaśārdūla yaśo bhīṣmaṃ gamiṣyati
5.165.26
kṛtaḥ senāpatis tv eṣa tvayā bhīṣmo narādhipa senāpatiṃ guṇo gantā na tu yodhān kathaṃ cana
5.165.27
nāhaṃ jīvati gāṅgeye yotsye rājan kathaṃ cana hate tu bhīṣme yodhāsmi sarvair eva mahārathaiḥ
5.166.1
bhīṣma uvāca samudyato 'yaṃ bhāro me sumahān sāgaropamaḥ dhārtarāṣṭrasya saṃgrāme varṣapūgābhicintitaḥ
5.166.2
tasminn abhyāgate kāle pratapte lomaharṣaṇe mithobhedo na me kāryas tena jīvasi sūtaja
5.166.3
na hy ahaṃ nādya vikramya sthaviro 'pi śiśos tava yuddhaśraddhāṃ raṇe chindyāṃ jīvitasya ca sūtaja
5.166.4
jāmadagnyena rāmeṇa mahāstrāṇi pramuñcatā na me vyathābhavat kā cit tvaṃ tu me kiṃ kariṣyasi
5.166.5
kāmaṃ naitat praśaṃsanti santo ''tmabalasaṃstavam vakṣyāmi tu tvāṃ saṃtapto nihīna kulapāṃsana
5.166.6
sametaṃ pārthivaṃ kṣatraṃ kāśirājñaḥ svayaṃvare nirjityaikarathenaiva yat kanyās tarasā hṛtāḥ
5.166.7
īdṛśānāṃ sahasrāṇi viśiṣṭānām atho punaḥ mayaikena nirastāni sasainyāni raṇājire
5.166.8
tvāṃ prāpya vairapuruṣaṃ kurūṇām anayo mahān upasthito vināśāya yatasva puruṣo bhava
5.166.9
yudhyasva pārthaṃ samare yena vispardhase saha drakṣyāmi tvāṃ vinirmuktam asmād yuddhāt sudurmate
5.166.10
saṃjaya uvāca tam uvāca tato rājā dhārtarāṣṭro mahāmanāḥ mām avekṣasva gāṅgeya kāryaṃ hi mahad udyatam
5.166.11
cintyatām idam evāgre mama niḥśreyasaṃ param ubhāv api bhavantau me mahat karma kariṣyataḥ
5.166.12
bhūyaś ca śrotum icchāmi pareṣāṃ rathasattamān ye caivātirathās tatra tathaiva rathayūthapāḥ
5.166.13
balābalam amitrāṇāṃ śrotum icchāmi kaurava prabhātāyāṃ rajanyāṃ vai idaṃ yuddhaṃ bhaviṣyati
5.166.14
bhīṣma uvāca ete rathās te saṃkhyātās tathaivātirathā nṛpa ya cāpy ardharathā rājan pāṇḍavānām ataḥ śṛṇu
5.166.15
yadi kautūhalaṃ te 'dya pāṇḍavānāṃ bale nṛpa rathasaṃkhyāṃ mahābāho sahaibhir vasudhādhipaiḥ
5.166.16
svayaṃ rājā rathodāraḥ pāṇḍavaḥ kuntinandanaḥ agnivat samare tāta cariṣyati na saṃśayaḥ
5.166.17
bhīmasenas tu rājendra ratho 'ṣṭaguṇasaṃmitaḥ nāgāyutabalo mānī tejasā na sa mānuṣaḥ
5.166.18
mādrīputrau tu rathinau dvāv eva puruṣarṣabhau aśvināv iva rūpeṇa tejasā ca samanvitau
5.166.19
ete camūmukhagatāḥ smarantaḥ kleśam ātmanaḥ rudravat pracariṣyanti tatra me nāsti saṃśayaḥ
5.166.20
sarva eva mahātmānaḥ śālaskandhā ivodgatāḥ prādeśenādhikāḥ pumbhir anyais te ca pramāṇataḥ
5.166.21
siṃhasaṃhananāḥ sarve pāṇḍuputrā mahābalāḥ caritabrahmacaryāś ca sarve cātitapasvinaḥ
5.166.22
hrīmantaḥ puruṣavyāghrā vyāghrā iva balotkaṭāḥ jave prahāre saṃmarde sarva evātimānuṣāḥ sarve jitamahīpālā digjaye bharatarṣabha
5.166.23
na caiṣāṃ puruṣāḥ ke cid āyudhāni gadāḥ śarān viṣahanti sadā kartum adhijyāny api kaurava udyantuṃ vā gadāṃ gurvīṃ śarān vāpi prakarṣitum
5.166.24
jave lakṣyasya haraṇe bhojye pāṃsuvikarṣaṇe bālair api bhavantas taiḥ sarva eva viśeṣitāḥ
5.166.25
te te sainyaṃ samāsādya vyāghrā iva balotkaṭāḥ vidhvaṃsayiṣyanti raṇe mā sma taiḥ saha saṃgamaḥ
5.166.26
ekaikaśas te saṃgrāme hanyuḥ sarvān mahīkṣitaḥ pratyakṣaṃ tava rājendra rājasūye yathābhavat
5.166.27
draupadyāś ca parikleśaṃ dyūte ca paruṣā giraḥ te saṃsmarantaḥ saṃgrāme vicariṣyanti kālavat
5.166.28
lohitākṣo guḍākeśo nārāyaṇasahāyavān ubhayoḥ senayor vīra ratho nāstīha tādṛśaḥ
5.166.29
na hi deveṣu vā pūrvaṃ dānaveṣūrageṣu vā rākṣaseṣv atha yakṣeṣu nareṣu kuta eva tu
5.166.30
bhūto 'tha vā bhaviṣyo vā rathaḥ kaś cin mayā śrutaḥ samāyukto mahārāja yathā pārthasya dhīmataḥ
5.166.31
vāsudevaś ca saṃyantā yoddhā caiva dhanaṃjayaḥ gāṇḍīvaṃ ca dhanur divyaṃ te cāśvā vātaraṃhasaḥ
5.166.32
abhedyaṃ kavacaṃ divyam akṣayyau ca maheṣudhī astragrāmaś ca māhendro raudraḥ kaubera eva ca
5.166.33
yāmyaś ca vāruṇaś caiva gadāś cograpradarśanāḥ vajrādīni ca mukhyāni nānāpraharaṇāni vai
5.166.34
dānavānāṃ sahasrāṇi hiraṇyapuravāsinām hatāny ekarathenājau kas tasya sadṛśo rathaḥ
5.166.35
eṣa hanyād dhi saṃrambhī balavān satyavikramaḥ tava senāṃ mahābāhuḥ svāṃ caiva paripālayan
5.166.36
ahaṃ cainaṃ pratyudiyām ācāryo vā dhanaṃjayam na tṛtīyo 'sti rājendra senayor ubhayor api ya enaṃ śaravarṣāṇi varṣantam udiyād rathī
5.166.37
jīmūta iva gharmānte mahāvātasamīritaḥ samāyuktas tu kaunteyo vāsudevasahāyavān taruṇaś ca kṛtī caiva jīrṇāv āvām ubhāv api
5.166.38
saṃjaya uvāca etac chrutvā tu bhīṣmasya rājñāṃ dadhvaṃsire tadā kāñcanāṅgadinaḥ pīnā bhujāś candanarūṣitāḥ
5.166.39
manobhiḥ saha sāvegaiḥ saṃsmṛtya ca purātanam sāmarthyaṃ pāṇḍaveyānāṃ yathāpratyakṣadarśanāt
5.167.1
bhīṣma uvāca draupadeyā mahārāja sarve pañca mahārathāḥ vairāṭir uttaraś caiva ratho mama mahān mataḥ
5.167.2
abhimanyur mahārāja rathayūthapayūthapaḥ samaḥ pārthena samare vāsudevena vā bhavet
5.167.3
laghv astraś citrayodhī ca manasvī dṛḍhavikramaḥ saṃsmaran vai parikleśaṃ svapitur vikramiṣyati
5.167.4
sātyakir mādhavaḥ śūro rathayūthapayūthapaḥ eṣa vṛṣṇipravīrāṇām amarṣī jitasādhvasaḥ
5.167.5
uttamaujās tathā rājan ratho mama mahān mataḥ yudhāmanyuś ca vikrānto rathodāro nararṣabhaḥ
5.167.6
eteṣāṃ bahusāhasrā rathā nāgā hayās tathā yotsyante te tanuṃ tyaktvā kuntīputrapriyepsayā
5.167.7
pāṇḍavaiḥ saha rājendra tava senāsu bhārata agnimārutavad rājann āhvayantaḥ parasparam
5.167.8
ajeyau samare vṛddhau virāṭadrupadāv ubhau mahārathau mahāvīryau matau me puruṣarṣabhau
5.167.9
vayovṛddhāv api tu tau kṣatradharmaparāyaṇau yatiṣyete paraṃ śaktyā sthitau vīragate pathi
5.167.10
saṃbandhakena rājendra tau tu vīryabalānvayāt āryavṛttau maheṣvāsau snehapāśasitāv ubhau
5.167.11
kāraṇaṃ prāpya tu narāḥ sarva eva mahābhujāḥ śūrā vā kātarā vāpi bhavanti narapuṃgava
5.167.12
ekāyanagatāv etau pārthena dṛḍhabhaktikau tyaktvā prāṇān paraṃ śaktyā ghaṭitārau narādhipa
5.167.13
pṛthag akṣauhiṇībhyāṃ tāv ubhau saṃyati dāruṇau saṃbandhibhāvaṃ rakṣantau mahat karma kariṣyataḥ
5.167.14
lokavīrau maheṣvāsau tyaktātmānau ca bhārata pratyayaṃ parirakṣantau mahat karma kariṣyataḥ
5.168.1
bhīṣma uvāca pāñcālarājasya suto rājan parapuraṃjayaḥ śikhaṇḍī rathamukhyo me mataḥ pārthasya bhārata
5.168.2
eṣa yotsyati saṃgrāme nāśayan pūrvasaṃsthitim paraṃ yaśo viprathayaṃs tava senāsu bhārata
5.168.3
etasya bahulāḥ senāḥ pāñcālāś ca prabhadrakāḥ tenāsau rathavaṃśena mahat karma kariṣyati
5.168.4
dhṛṣṭadyumnaś ca senānīḥ sarvasenāsu bhārata mato me 'tiratho rājan droṇaśiṣyo mahārathaḥ
5.168.5
eṣa yotsyati saṃgrāme sūdayan vai parān raṇe bhagavān iva saṃkruddhaḥ pinākī yugasaṃkṣaye
5.168.6
etasya tadrathānīkaṃ kathayanti raṇapriyāḥ bahutvāt sāgaraprakhyaṃ devānām iva saṃyuge
5.168.7
kṣatradharmā tu rājendra mato me 'rdharatho nṛpa dhṛṣṭadyumnasya tanayo bālyān nātikṛtaśramaḥ
5.168.8
śiśupālasuto vīraś cedirājo mahārathaḥ dhṛṣṭaketur maheṣvāsaḥ saṃbandhī pāṇḍavasya ha
5.168.9
eṣa cedipatiḥ śūraḥ saha putreṇa bhārata mahārathenāsukaraṃ mahat karma kariṣyati
5.168.10
kṣatradharmarato mahyaṃ mataḥ parapuraṃjayaḥ kṣatradevas tu rājendra pāṇḍaveṣu rathottamaḥ jayantaś cāmitaujāś ca satyajic ca mahārathaḥ
5.168.11
mahārathā mahātmānaḥ sarve pāñcālasattamāḥ yotsyante samare tāta saṃrabdhā iva kuñjarāḥ
5.168.12
ajo bhojaś ca vikrāntau pāṇḍaveṣu mahārathau pāṇḍavānāṃ sahāyārthe paraṃ śaktyā yatiṣyataḥ śīghrāstrau citrayoddhārau kṛtinau dṛḍhavikramau
5.168.13
kekayāḥ pañca rājendra bhrātaro yuddhadurmadāḥ sarva ete rathodārāḥ sarve lohitakadhvajāḥ
5.168.14
kāśikaḥ sukumāraś ca nīlo yaś cāparo nṛpaḥ sūryadattaś ca śaṅkhaś ca madirāśvaś ca nāmataḥ
5.168.15
sarva ete rathodārāḥ sarve cāhavalakṣaṇāḥ sarvāstraviduṣaḥ sarve mahātmāno matā mama
5.168.16
vārdhakṣemir mahārāja ratho mama mahān mataḥ citrāyudhaś ca nṛpatir mato me rathasattamaḥ sa hi saṃgrāmaśobhī ca bhaktaś cāpi kirīṭinaḥ
5.168.17
cekitānaḥ satyadhṛtiḥ pāṇḍavānāṃ mahārathau dvāv imau puruṣavyāghrau rathodārau matau mama
5.168.18
vyāghradattaś ca rājendra candrasenaś ca bhārata matau mama rathodārau pāṇḍavānāṃ na saṃśayaḥ
5.168.19
senābinduś ca rājendra krodhahantā ca nāmataḥ yaḥ samo vāsudevena bhīmasenena cābhibhūḥ sa yotsyatīha vikramya samare tava sainikaiḥ
5.168.20
māṃ droṇaṃ ca kṛpaṃ caiva yathā saṃmanyate bhavān tathā sa samaraślāghī mantavyo rathasattamaḥ
5.168.21
kāśyaḥ paramaśīghrāstraḥ ślāghanīyo rathottamaḥ ratha ekaguṇo mahyaṃ mataḥ parapuraṃjayaḥ
5.168.22
ayaṃ ca yudhi vikrānto mantavyo 'ṣṭaguṇo rathaḥ satyajit samaraślāghī drupadasyātmajo yuvā
5.168.23
gataḥ so 'tirathatvaṃ hi dhṛṣṭadyumnena saṃmitaḥ pāṇḍavānāṃ yaśaskāmaḥ paraṃ karma kariṣyati
5.168.24
anuraktaś ca śūraś ca ratho 'yam aparo mahān pāṇḍyarājo mahāvīryaḥ pāṇḍavānāṃ dhuraṃdharaḥ
5.168.25
dṛḍhadhanvā maheṣvāsaḥ pāṇḍavānāṃ rathottamaḥ śreṇimān kauravaśreṣṭha vasudānaś ca pārthivaḥ ubhāv etāv atirathau matau mama paraṃtapa
5.169.1
bhīṣma uvāca rocamāno mahārāja pāṇḍavānāṃ mahārathaḥ yotsyate 'maravat saṃkhye parasainyeṣu bhārata
5.169.2
purujit kuntibhojaś ca maheṣvāso mahābalaḥ mātulo bhīmasenasya sa ca me 'tiratho mataḥ
5.169.3
eṣa vīro maheṣvāsaḥ kṛtī ca nipuṇaś ca ha citrayodhī ca śaktaś ca mato me rathapuṃgavaḥ
5.169.4
sa yotsyati hi vikramya maghavān iva dānavaiḥ yodhāś cāsya parikhyātāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ
5.169.5
bhāgineyakṛte vīraḥ sa kariṣyati saṃgare sumahat karma pāṇḍūnāṃ sthitaḥ priyahite nṛpaḥ
5.169.6
bhaimasenir mahārāja haiḍimbo rākṣaseśvaraḥ mato me bahumāyāvī rathayūthapayūthapaḥ
5.169.7
yotsyate samare tāta māyābhiḥ samarapriyaḥ ye cāsya rākṣasāḥ śūrāḥ sacivā vaśavartinaḥ
5.169.8
ete cānye ca bahavo nānājanapadeśvarāḥ sametāḥ pāṇḍavasyārthe vāsudevapurogamāḥ
5.169.9
ete prādhānyato rājan pāṇḍavasya mahātmanaḥ rathāś cātirathāś caiva ye cāpy ardharathā matāḥ
5.169.10
neṣyanti samare senāṃ bhīmāṃ yaudhiṣṭhirīṃ nṛpa mahendreṇeva vīreṇa pālyamānāṃ kirīṭinā
5.169.11
tair ahaṃ samare vīra tvām āyadbhir jayaiṣibhiḥ yotsyāmi jayam ākāṅkṣann atha vā nidhanaṃ raṇe
5.169.12
pārthaṃ ca vāsudevaṃ ca cakragāṇḍīvadhāriṇau saṃdhyāgatāv ivārkendū sameṣye puruṣottamau
5.169.13
ye caiva te rathodārāḥ pāṇḍuputrasya sainikāḥ sahasainyān ahaṃ tāṃś ca pratīyāṃ raṇamūrdhani
5.169.14
ete rathāś cātirathāś ca tubhyaṃ; yathāpradhānaṃ nṛpa kīrtitā mayā tathā rājann ardharathāś ca ke cit; tathaiva teṣām api kauravendra
5.169.15
arjunaṃ vāsudevaṃ ca ye cānye tatra pārthivāḥ sarvān āvārayiṣyāmi yāvad drakṣyāmi bhārata
5.169.16
pāñcālyaṃ tu mahābāho nāhaṃ hanyāṃ śikhaṇḍinam udyateṣum abhiprekṣya pratiyudhyantam āhave
5.169.17
lokas tad veda yad ahaṃ pituḥ priyacikīrṣayā prāptaṃ rājyaṃ parityajya brahmacarye dhṛtavrataḥ
5.169.18
citrāṅgadaṃ kauravāṇām ahaṃ rājye 'bhyaṣecayam vicitravīryaṃ ca śiśuṃ yauvarājye 'bhyaṣecayam
5.169.19
devavratatvaṃ vikhyāpya pṛthivyāṃ sarvarājasu naiva hanyāṃ striyaṃ jātu na strīpūrvaṃ kathaṃ cana
5.169.20
sa hi strīpūrvako rājañ śikhaṇḍī yadi te śrutaḥ kanyā bhūtvā pumāñ jāto na yotsye tena bhārata
5.169.21
sarvāṃs tv anyān haniṣyāmi pārthivān bharatarṣabha yān sameṣyāmi samare na tu kuntīsutān nṛpa
5.170.1
duryodhana uvāca kimarthaṃ bharataśreṣṭha na hanyās tvaṃ śikhaṇḍinam udyateṣum atho dṛṣṭvā samareṣv ātatāyinam
5.170.2
pūrvam uktvā mahābāho pāṇḍavān saha somakaiḥ vadhiṣyāmīti gāṅgeya tan me brūhi pitāmaha
5.170.3
bhīṣma uvāca śṛṇu duryodhana kathāṃ sahaibhir vasudhādhipaiḥ yadarthaṃ yudhi saṃprekṣya nāhaṃ hanyāṃ śikhaṇḍinam
5.170.4
mahārājo mama pitā śaṃtanur bharatarṣabhaḥ diṣṭāntaṃ prāpa dharmātmā samaye puruṣarṣabha
5.170.5
tato 'haṃ bharataśreṣṭha pratijñāṃ paripālayan citrāṅgadaṃ bhrātaraṃ vai mahārājye 'bhyaṣecayam
5.170.6
tasmiṃś ca nidhanaṃ prāpte satyavatyā mate sthitaḥ vicitravīryaṃ rājānam abhyaṣiñcaṃ yathāvidhi
5.170.7
mayābhiṣikto rājendra yavīyān api dharmataḥ vicitravīryo dharmātmā mām eva samudaikṣata
5.170.8
tasya dārakriyāṃ tāta cikīrṣur aham apy uta anurūpād iva kulād iti cintya mano dadhe
5.170.9
tathāśrauṣaṃ mahābāho tisraḥ kanyāḥ svayaṃvare rūpeṇāpratimāḥ sarvāḥ kāśirājasutās tadā ambā caivāmbikā caiva tathaivāmbālikāparā
5.170.10
rājānaś ca samāhūtāḥ pṛthivyāṃ bharatarṣabha ambā jyeṣṭhābhavat tāsām ambikā tv atha madhyamā ambālikā ca rājendra rājakanyā yavīyasī
5.170.11
so 'ham ekarathenaiva gataḥ kāśipateḥ purīm apaśyaṃ tā mahābāho tisraḥ kanyāḥ svalaṃkṛtāḥ rājñaś caiva samāvṛttān pārthivān pṛthivīpate
5.170.12
tato 'haṃ tān nṛpān sarvān āhūya samare sthitān ratham āropayāṃ cakre kanyās tā bharatarṣabha
5.170.13
vīryaśulkāś ca tā jñātvā samāropya rathaṃ tadā avocaṃ pārthivān sarvān ahaṃ tatra samāgatān bhīṣmaḥ śāṃtanavaḥ kanyā haratīti punaḥ punaḥ
5.170.14
te yatadhvaṃ paraṃ śaktyā sarve mokṣāya pārthivāḥ prasahya hi nayāmy eṣa miṣatāṃ vo narādhipāḥ
5.170.15
tatas te pṛthivīpālāḥ samutpetur udāyudhāḥ yogo yoga iti kruddhāḥ sārathīṃś cāpy acodayan
5.170.16
te rathair meghasaṃkāśair gajaiś ca gajayodhinaḥ pṛṣṭhyaiś cāśvair mahīpālāḥ samutpetur udāyudhāḥ
5.170.17
tatas te māṃ mahīpālāḥ sarva eva viśāṃ pate rathavrātena mahatā sarvataḥ paryavārayan
5.170.18
tān ahaṃ śaravarṣeṇa mahatā pratyavārayam sarvān nṛpāṃś cāpy ajayaṃ devarāḍ iva dānavān
5.170.19
teṣām āpatatāṃ citrān dhvajān hemapariṣkṛtān ekaikena hi bāṇena bhūmau pātitavān aham
5.170.20
hayāṃś caiṣāṃ gajāṃś caiva sārathīṃś cāpy ahaṃ raṇe apātayaṃ śarair dīptaiḥ prahasan puruṣarṣabha
5.170.21
te nivṛttāś ca bhagnāś ca dṛṣṭvā tal lāghavaṃ mama athāhaṃ hāstinapuram āyāṃ jitvā mahīkṣitaḥ
5.170.22
ato 'haṃ tāś ca kanyā vai bhrātur arthāya bhārata tac ca karma mahābāho satyavatyai nyavedayam
5.171.1
bhīṣma uvāca tato 'haṃ bharataśreṣṭha mātaraṃ vīramātaram abhigamyopasaṃgṛhya dāśeyīm idam abruvam
5.171.2
imāḥ kāśipateḥ kanyā mayā nirjitya pārthivān vicitravīryasya kṛte vīryaśulkā upārjitāḥ
5.171.3
tato mūrdhany upāghrāya paryaśrunayanā nṛpa āha satyavatī hṛṣṭā diṣṭyā putra jitaṃ tvayā
5.171.4
satyavatyās tv anumate vivāhe samupasthite uvāca vākyaṃ savrīḍā jyeṣṭhā kāśipateḥ sutā
5.171.5
bhīṣma tvam asi dharmajñaḥ sarvaśāstraviśāradaḥ śrutvā ca dharmyaṃ vacanaṃ mahyaṃ kartum ihārhasi
5.171.6
mayā śālvapatiḥ pūrvaṃ manasābhivṛto varaḥ tena cāsmi vṛtā pūrvaṃ rahasy avidite pituḥ
5.171.7
kathaṃ mām anyakāmāṃ tvaṃ rājañ śāstram adhītya vai vāsayethā gṛhe bhīṣma kauravaḥ san viśeṣataḥ
5.171.8
etad buddhyā viniścitya manasā bharatarṣabha yat kṣamaṃ te mahābāho tad ihārabdhum arhasi
5.171.9
sa māṃ pratīkṣate vyaktaṃ śālvarājo viśāṃ pate kṛpāṃ kuru mahābāho mayi dharmabhṛtāṃ vara tvaṃ hi satyavrato vīra pṛthivyām iti naḥ śrutam
5.172.1
bhīṣma uvāca tato 'haṃ samanujñāpya kālīṃ satyavatīṃ tadā mantriṇaś ca dvijāṃś caiva tathaiva ca purohitān samanujñāsiṣaṃ kanyāṃ jyeṣṭhām ambāṃ narādhipa
5.172.2
anujñātā yayau sā tu kanyā śālvapateḥ puram vṛddhair dvijātibhir guptā dhātryā cānugatā tadā atītya ca tam adhvānam āsasāda narādhipam
5.172.3
sā tam āsādya rājānaṃ śālvaṃ vacanam abravīt āgatāhaṃ mahābāho tvām uddiśya mahādyute
5.172.4
tām abravīc chālvapatiḥ smayann iva viśāṃ pate tvayānyapūrvayā nāhaṃ bhāryārthī varavarṇini
5.172.5
gaccha bhadre punas tatra sakāśaṃ bhāratasya vai nāham icchāmi bhīṣmeṇa gṛhītāṃ tvāṃ prasahya vai
5.172.6
tvaṃ hi nirjitya bhīṣmeṇa nītā prītimatī tadā parāmṛśya mahāyuddhe nirjitya pṛthivīpatīn nāhaṃ tvayy anyapūrvāyāṃ bhāryārthī varavarṇini
5.172.7
katham asmadvidho rājā parapūrvāṃ praveśayet nārīṃ viditavijñānaḥ pareṣāṃ dharmam ādiśan yatheṣṭaṃ gamyatāṃ bhadre mā te kālo 'tyagād ayam
5.172.8
ambā tam abravīd rājann anaṅgaśarapīḍitā maivaṃ vada mahīpāla naitad evaṃ kathaṃ cana
5.172.9
nāsmi prītimatī nītā bhīṣmeṇāmitrakarśana balān nītāsmi rudatī vidrāvya pṛthivīpatīn
5.172.10
bhajasva māṃ śālvapate bhaktāṃ bālām anāgasam bhaktānāṃ hi parityāgo na dharmeṣu praśasyate
5.172.11
sāham āmantrya gāṅgeyaṃ samareṣv anivartinam anujñātā ca tenaiva tavaiva gṛham āgatā
5.172.12
na sa bhīṣmo mahābāhur mām icchati viśāṃ pate bhrātṛhetoḥ samārambho bhīṣmasyeti śrutaṃ mayā
5.172.13
bhaginyau mama ye nīte ambikāmbālike nṛpa prādād vicitravīryāya gāṅgeyo hi yavīyase
5.172.14
yathā śālvapate nānyaṃ naraṃ dhyāmi kathaṃ cana tvām ṛte puruṣavyāghra tathā mūrdhānam ālabhe
5.172.15
na cānyapūrvā rājendra tvām ahaṃ samupasthitā satyaṃ bravīmi śālvaitat satyenātmānam ālabhe
5.172.16
bhajasva māṃ viśālākṣa svayaṃ kanyām upasthitāṃ ananyapūrvāṃ rājendra tvatprasādābhikāṅkṣiṇīm
5.172.17
tām evaṃ bhāṣamāṇāṃ tu śālvaḥ kāśipateḥ sutām atyajad bharataśreṣṭha tvacaṃ jīrṇām ivoragaḥ
5.172.18
evaṃ bahuvidhair vākyair yācyamānas tayānagha nāśraddadhac chālvapatiḥ kanyāyā bharatarṣabha
5.172.19
tataḥ sā manyunāviṣṭā jyeṣṭhā kāśipateḥ sutā abravīt sāśrunayanā bāṣpavihvalayā girā
5.172.20
tvayā tyaktā gamiṣyāmi yatra yatra viśāṃ pate tatra me santu gatayaḥ santaḥ satyaṃ yathābruvam
5.172.21
evaṃ saṃbhāṣamāṇāṃ tu nṛśaṃsaḥ śālvarāṭ tadā paryatyajata kauravya karuṇaṃ paridevatīm
5.172.22
gaccha gaccheti tāṃ śālvaḥ punaḥ punar abhāṣata bibhemi bhīṣmāt suśroṇi tvaṃ ca bhīṣmaparigrahaḥ
5.172.23
evam uktā tu sā tena śālvenādīrghadarśinā niścakrāma purād dīnā rudatī kurarī yathā
5.173.1
bhīṣma uvāca sā niṣkramantī nagarāc cintayām āsa bhārata pṛthivyāṃ nāsti yuvatir viṣamasthatarā mayā bāndhavair viprahīnāsmi śālvena ca nirākṛtā
5.173.2
na ca śakyaṃ punar gantuṃ mayā vāraṇasāhvayam anujñātāsmi bhīṣmeṇa śālvam uddiśya kāraṇam
5.173.3
kiṃ nu garhāmy athātmānam atha bhīṣmaṃ durāsadam āho svit pitaraṃ mūḍhaṃ yo me 'kārṣīt svayaṃvaram
5.173.4
mamāyaṃ svakṛto doṣo yāhaṃ bhīṣmarathāt tadā pravṛtte vaiśase yuddhe śālvārthaṃ nāpataṃ purā tasyeyaṃ phalanirvṛttir yad āpannāsmi mūḍhavat
5.173.5
dhig bhīṣmaṃ dhik ca me mandaṃ pitaraṃ mūḍhacetasam yenāhaṃ vīryaśulkena paṇyastrīvat praveritā
5.173.6
dhiṅ māṃ dhik śālvarājānaṃ dhig dhātāram athāpi ca yeṣāṃ durnītabhāvena prāptāsmy āpadam uttamām
5.173.7
sarvathā bhāgadheyāni svāni prāpnoti mānavaḥ anayasyāsya tu mukhaṃ bhīṣmaḥ śāṃtanavo mama
5.173.8
sā bhīṣme pratikartavyam ahaṃ paśyāmi sāṃpratam tapasā vā yudhā vāpi duḥkhahetuḥ sa me mataḥ ko nu bhīṣmaṃ yudhā jetum utsaheta mahīpatiḥ
5.173.9
evaṃ sā pariniścitya jagāma nagarād bahiḥ āśramaṃ puṇyaśīlānāṃ tāpasānāṃ mahātmanām tatas tām avasad rātriṃ tāpasaiḥ parivāritā
5.173.10
ācakhyau ca yathā vṛttaṃ sarvam ātmani bhārata vistareṇa mahābāho nikhilena śucismitā haraṇaṃ ca visargaṃ ca śālvena ca visarjanam
5.173.11
tatas tatra mahān āsīd brāhmaṇaḥ saṃśitavrataḥ śaikhāvatyas tapovṛddhaḥ śāstre cāraṇyake guruḥ
5.173.12
ārtāṃ tām āha sa muniḥ śaikhāvatyo mahātapāḥ niḥśvasantīṃ satīṃ bālāṃ duḥkhaśokaparāyaṇām
5.173.13
evaṃ gate kiṃ nu bhadre śakyaṃ kartuṃ tapasvibhiḥ āśramasthair mahābhāgais taponityair mahātmabhiḥ
5.173.14
sā tv enam abravīd rājan kriyatāṃ madanugrahaḥ pravrājitum ihecchāmi tapas tapsyāmi duścaram
5.173.15
mayaivaitāni karmāṇi pūrvadeheṣu mūḍhayā kṛtāni nūnaṃ pāpāni teṣām etat phalaṃ dhruvam
5.173.16
notsaheyaṃ punar gantuṃ svajanaṃ prati tāpasāḥ pratyākhyātā nirānandā śālvena ca nirākṛtā
5.173.17
upadiṣṭam ihecchāmi tāpasyaṃ vītakalmaṣāḥ yuṣmābhir devasaṃkāśāḥ kṛpā bhavatu vo mayi
5.173.18
sa tām āśvāsayat kanyāṃ dṛṣṭāntāgamahetubhiḥ sāntvayām āsa kāryaṃ ca pratijajñe dvijaiḥ saha
5.174.1
bhīṣma uvāca tatas te tāpasāḥ sarve kāryavanto 'bhavaṃs tadā tāṃ kanyāṃ cintayanto vai kiṃ kāryam iti dharmiṇaḥ
5.174.2
ke cid āhuḥ pitur veśma nīyatām iti tāpasāḥ ke cid asmadupālambhe matiṃ cakrur dvijottamāḥ
5.174.3
ke cic chālvapatiṃ gatvā niyojyam iti menire neti ke cid vyavasyanti pratyākhyātā hi tena sā
5.174.4
evaṃ gate kiṃ nu śakyaṃ bhadre kartuṃ manīṣibhiḥ punar ūcuś ca te sarve tāpasāḥ saṃśitavratāḥ
5.174.5
alaṃ pravrajiteneha bhadre śṛṇu hitaṃ vacaḥ ito gacchasva bhadraṃ te pitur eva niveśanam
5.174.6
pratipatsyati rājā sa pitā te yad anantaram tatra vatsyasi kalyāṇi sukhaṃ sarvaguṇānvitā na ca te 'nyā gatir nyāyyā bhaved bhadre yathā pitā
5.174.7
patir vāpi gatir nāryāḥ pitā vā varavarṇini gatiḥ patiḥ samasthāyā viṣame tu pitā gatiḥ
5.174.8
pravrajyā hi suduḥkheyaṃ sukumāryā viśeṣataḥ rājaputryāḥ prakṛtyā ca kumāryās tava bhāmini
5.174.9
bhadre doṣā hi vidyante bahavo varavarṇini āśrame vai vasantyās te na bhaveyuḥ pitur gṛhe
5.174.10
tatas tu te 'bruvan vākyaṃ brāhmaṇās tāṃ tapasvinīm tvām ihaikākinīṃ dṛṣṭvā nirjane gahane vane prārthayiṣyanti rājendrās tasmān maivaṃ manaḥ kṛthāḥ
5.174.11
ambovāca na śakyaṃ kāśinagarīṃ punar gantuṃ pitur gṛhān avajñātā bhaviṣyāmi bāndhavānāṃ na saṃśayaḥ
5.174.12
uṣitā hy anyathā bālye pitur veśmani tāpasāḥ nāhaṃ gamiṣye bhadraṃ vas tatra yatra pitā mama tapas taptum abhīpsāmi tāpasaiḥ paripālitā
5.174.13
yathā pare 'pi me loke na syād evaṃ mahātyayaḥ daurbhāgyaṃ brāhmaṇaśreṣṭhās tasmāt tapsyāmy ahaṃ tapaḥ
5.174.14
bhīṣma uvāca ity evaṃ teṣu vipreṣu cintayatsu tathā tathā rājarṣis tad vanaṃ prāptas tapasvī hotravāhanaḥ
5.174.15
tatas te tāpasāḥ sarve pūjayanti sma taṃ nṛpam pūjābhiḥ svāgatādyābhir āsanenodakena ca
5.174.16
tasyopaviṣṭasya tato viśrāntasyopaśṛṇvataḥ punar eva kathāṃ cakruḥ kanyāṃ prati vanaukasaḥ
5.174.17
ambāyās tāṃ kathāṃ śrutvā kāśirājñaś ca bhārata sa vepamāna utthāya mātur asyāḥ pitā tadā tāṃ kanyām aṅkam āropya paryāśvāsayata prabho
5.174.18
sa tām apṛcchat kārtsnyena vyasanotpattim āditaḥ sā ca tasmai yathāvṛttaṃ vistareṇa nyavedayat
5.174.19
tataḥ sa rājarṣir abhūd duḥkhaśokasamanvitaḥ kāryaṃ ca pratipede tan manasā sumahātapāḥ
5.174.20
abravīd vepamānaś ca kanyām ārtāṃ suduḥkhitaḥ mā gāḥ pitṛgṛhaṃ bhadre mātus te janako hy aham
5.174.21
duḥkhaṃ chetsyāmi te 'haṃ vai mayi vartasva putrike paryāptaṃ te manaḥ putri yad evaṃ pariśuṣyasi
5.174.22
gaccha madvacanād rāmaṃ jāmadagnyaṃ tapasvinam rāmas tava mahad duḥkhaṃ śokaṃ cāpanayiṣyati haniṣyati raṇe bhīṣmaṃ na kariṣyati ced vacaḥ
5.174.23
taṃ gaccha bhārgavaśreṣṭhaṃ kālāgnisamatejasam pratiṣṭhāpayitā sa tvāṃ same pathi mahātapāḥ
5.174.24
tatas tu sasvaraṃ bāṣpam utsṛjantī punaḥ punaḥ abravīt pitaraṃ mātuḥ sā tadā hotravāhanam
5.174.25
abhivādayitvā śirasā gamiṣye tava śāsanāt api nāmādya paśyeyam āryaṃ taṃ lokaviśrutam
5.174.26
kathaṃ ca tīvraṃ duḥkhaṃ me haniṣyati sa bhārgavaḥ etad icchāmy ahaṃ śrotum atha yāsyāmi tatra vai
5.175.1
hotravāhana uvāca rāmaṃ drakṣyasi vatse tvaṃ jāmadagnyaṃ mahāvane ugre tapasi vartantaṃ satyasaṃdhaṃ mahābalam
5.175.2
mahendre vai giriśreṣṭhe rāmaṃ nityam upāsate ṛṣayo vedaviduṣo gandharvāpsarasas tathā
5.175.3
tatra gacchasva bhadraṃ te brūyāś cainaṃ vaco mama abhivādya pūrvaṃ śirasā tapovṛddhaṃ dṛḍhavratam
5.175.4
brūyāś cainaṃ punar bhadre yat te kāryaṃ manīṣitam mayi saṃkīrtite rāmaḥ sarvaṃ tat te kariṣyati
5.175.5
mama rāmaḥ sakhā vatse prītiyuktaḥ suhṛc ca me jamadagnisuto vīraḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ
5.175.6
evaṃ bruvati kanyāṃ tu pārthive hotravāhane akṛtavraṇaḥ prādurāsīd rāmasyānucaraḥ priyaḥ
5.175.7
tatas te munayaḥ sarve samuttasthuḥ sahasraśaḥ sa ca rājā vayovṛddhaḥ sṛñjayo hotravāhanaḥ
5.175.8
tataḥ pṛṣṭvā yathānyāyam anyonyaṃ te vanaukasaḥ sahitā bharataśreṣṭha niṣeduḥ parivārya tam
5.175.9
tatas te kathayām āsuḥ kathās tās tā manoramāḥ kāntā divyāś ca rājendra prītiharṣamudā yutāḥ
5.175.10
tataḥ kathānte rājarṣir mahātmā hotravāhanaḥ rāmaṃ śreṣṭhaṃ maharṣīṇām apṛcchad akṛtavraṇam
5.175.11
kva saṃprati mahābāho jāmadagnyaḥ pratāpavān akṛtavraṇa śakyo vai draṣṭuṃ vedavidāṃ varaḥ
5.175.12
akṛtavraṇa uvāca bhavantam eva satataṃ rāmaḥ kīrtayati prabho sṛñjayo me priyasakho rājarṣir iti pārthiva
5.175.13
iha rāmaḥ prabhāte śvo bhaviteti matir mama draṣṭāsy enam ihāyāntaṃ tava darśanakāṅkṣayā
5.175.14
iyaṃ ca kanyā rājarṣe kimarthaṃ vanam āgatā kasya ceyaṃ tava ca kā bhavatīcchāmi veditum
5.175.15
hotravāhana uvāca dauhitrīyaṃ mama vibho kāśirājasutā śubhā jyeṣṭhā svayaṃvare tasthau bhaginībhyāṃ sahānagha
5.175.16
iyam ambeti vikhyātā jyeṣṭhā kāśipateḥ sutā ambikāmbālike tv anye yavīyasyau tapodhana
5.175.17
sametaṃ pārthivaṃ kṣatraṃ kāśipuryāṃ tato 'bhavat kanyānimittaṃ brahmarṣe tatrāsīd utsavo mahān
5.175.18
tataḥ kila mahāvīryo bhīṣmaḥ śāṃtanavo nṛpān avākṣipya mahātejās tisraḥ kanyā jahāra tāḥ
5.175.19
nirjitya pṛthivīpālān atha bhīṣmo gajāhvayam ājagāma viśuddhātmā kanyābhiḥ saha bhārata
5.175.20
satyavatyai nivedyātha vivāhārtham anantaram bhrātur vicitravīryasya samājñāpayata prabhuḥ
5.175.21
tato vaivāhikaṃ dṛṣṭvā kanyeyaṃ samupārjitam abravīt tatra gāṅgeyaṃ mantrimadhye dvijarṣabha
5.175.22
mayā śālvapatir vīra manasābhivṛtaḥ patiḥ na mām arhasi dharmajña paracittāṃ pradāpitum
5.175.23
tac chrutvā vacanaṃ bhīṣmaḥ saṃmantrya saha mantribhiḥ niścitya visasarjemāṃ satyavatyā mate sthitaḥ
5.175.24
anujñātā tu bhīṣmeṇa śālvaṃ saubhapatiṃ tataḥ kanyeyaṃ muditā vipra kāle vacanam abravīt
5.175.25
visarjitāsmi bhīṣmeṇa dharmaṃ māṃ pratipādaya manasābhivṛtaḥ pūrvaṃ mayā tvaṃ pārthivarṣabha
5.175.26
pratyācakhyau ca śālvo 'pi cāritrasyābhiśaṅkitaḥ seyaṃ tapovanaṃ prāptā tāpasye 'bhiratā bhṛśam
5.175.27
mayā ca pratyabhijñātā vaṃśasya parikīrtanāt asya duḥkhasya cotpattiṃ bhīṣmam eveha manyate
5.175.28
ambovāca bhagavann evam evaitad yathāha pṛthivīpatiḥ śarīrakartā mātur me sṛñjayo hotravāhanaḥ
5.175.29
na hy utsahe svanagaraṃ pratiyātuṃ tapodhana avamānabhayāc caiva vrīḍayā ca mahāmune
5.175.30
yat tu māṃ bhagavān rāmo vakṣyati dvijasattama tan me kāryatamaṃ kāryam iti me bhagavan matiḥ
5.176.1
akṛtavraṇa uvāca duḥkhadvayam idaṃ bhadre katarasya cikīrṣasi pratikartavyam abale tat tvaṃ vatse bravīhi me
5.176.2
yadi saubhapatir bhadre niyoktavyo mate tava niyokṣyati mahātmā taṃ rāmas tvaddhitakāmyayā
5.176.3
athāpageyaṃ bhīṣmaṃ taṃ rāmeṇecchasi dhīmatā raṇe vinirjitaṃ draṣṭuṃ kuryāt tad api bhārgavaḥ
5.176.4
sṛñjayasya vacaḥ śrutvā tava caiva śucismite yad atrānantaraṃ kāryaṃ tad adyaiva vicintyatām
5.176.5
ambovāca apanītāsmi bhīṣmeṇa bhagavann avijānatā na hi jānāti me bhīṣmo brahmañ śālvagataṃ manaḥ
5.176.6
etad vicārya manasā bhavān eva viniścayam vicinotu yathānyāyaṃ vidhānaṃ kriyatāṃ tathā
5.176.7
bhīṣme vā kuruśārdūle śālvarāje 'tha vā punaḥ ubhayor eva vā brahman yad yuktaṃ tat samācara
5.176.8
niveditaṃ mayā hy etad duḥkhamūlaṃ yathātatham vidhānaṃ tatra bhagavan kartum arhasi yuktitaḥ
5.176.9
akṛtavraṇa uvāca upapannam idaṃ bhadre yad evaṃ varavarṇini dharmaṃ prati vaco brūyāḥ śṛṇu cedaṃ vaco mama
5.176.10
yadi tvām āpageyo vai na nayed gajasāhvayam śālvas tvāṃ śirasā bhīru gṛhṇīyād rāmacoditaḥ
5.176.11
tena tvaṃ nirjitā bhadre yasmān nītāsi bhāmini saṃśayaḥ śālvarājasya tena tvayi sumadhyame
5.176.12
bhīṣmaḥ puruṣamānī ca jitakāśī tathaiva ca tasmāt pratikriyā yuktā bhīṣme kārayituṃ tvayā
5.176.13
ambovāca mamāpy eṣa mahān brahman hṛdi kāmo 'bhivartate ghātayeyaṃ yadi raṇe bhīṣmam ity eva nityadā
5.176.14
bhīṣmaṃ vā śālvarājaṃ vā yaṃ vā doṣeṇa gacchasi praśādhi taṃ mahābāho yatkṛte 'haṃ suduḥkhitā
5.176.15
bhīṣma uvāca evaṃ kathayatām eva teṣāṃ sa divaso gataḥ rātriś ca bharataśreṣṭha sukhaśītoṣṇamārutā
5.176.16
tato rāmaḥ prādurāsīt prajvalann iva tejasā śiṣyaiḥ parivṛto rājañ jaṭācīradharo muniḥ
5.176.17
dhanuṣpāṇir adīnātmā khaḍgaṃ bibhrat paraśvadhī virajā rājaśārdūla so 'bhyayāt sṛñjayaṃ nṛpam
5.176.18
tatas taṃ tāpasā dṛṣṭvā sa ca rājā mahātapāḥ tasthuḥ prāñjalayaḥ sarve sā ca kanyā tapasvinī
5.176.19
pūjayām āsur avyagrā madhuparkeṇa bhārgavam arcitaś ca yathāyogaṃ niṣasāda sahaiva taiḥ
5.176.20
tataḥ pūrvavyatītāni kathayete sma tāv ubhau sṛñjayaś ca sa rājarṣir jāmadagnyaś ca bhārata
5.176.21
tataḥ kathānte rājarṣir bhṛguśreṣṭhaṃ mahābalam uvāca madhuraṃ kāle rāmaṃ vacanam arthavat
5.176.22
rāmeyaṃ mama dauhitrī kāśirājasutā prabho asyāḥ śṛṇu yathātattvaṃ kāryaṃ kāryaviśārada
5.176.23
paramaṃ kathyatāṃ ceti tāṃ rāmaḥ pratyabhāṣata tataḥ sābhyagamad rāmaṃ jvalantam iva pāvakam
5.176.24
sā cābhivādya caraṇau rāmasya śirasā śubhā spṛṣṭvā padmadalābhābhyāṃ pāṇibhyām agrataḥ sthitā
5.176.25
ruroda sā śokavatī bāṣpavyākulalocanā prapede śaraṇaṃ caiva śaraṇyaṃ bhṛgunandanam
5.176.26
rāma uvāca yathāsi sṛñjayasyāsya tathā mama nṛpātmaje brūhi yat te manoduḥkhaṃ kariṣye vacanaṃ tava
5.176.27
ambovāca bhagavañ śaraṇaṃ tvādya prapannāsmi mahāvrata śokapaṅkārṇavād ghorād uddharasva ca māṃ vibho
5.176.28
bhīṣma uvāca tasyāś ca dṛṣṭvā rūpaṃ ca vayaś cābhinavaṃ punaḥ saukumāryaṃ paraṃ caiva rāmaś cintāparo 'bhavat
5.176.29
kim iyaṃ vakṣyatīty evaṃ vimṛśan bhṛgusattamaḥ iti dadhyau ciraṃ rāmaḥ kṛpayābhipariplutaḥ
5.176.30
kathyatām iti sā bhūyo rāmeṇoktā śucismitā sarvam eva yathātattvaṃ kathayām āsa bhārgave
5.176.31
tac chrutvā jāmadagnyas tu rājaputryā vacas tadā uvāca tāṃ varārohāṃ niścityārthaviniścayam
5.176.32
preṣayiṣyāmi bhīṣmāya kuruśreṣṭhāya bhāmini kariṣyati vaco dharmyaṃ śrutvā me sa narādhipaḥ
5.176.33
na cet kariṣyati vaco mayoktaṃ jāhnavīsutaḥ dhakṣyāmy enaṃ raṇe bhadre sāmātyaṃ śastratejasā
5.176.34
atha vā te matis tatra rājaputri nivartate tāvac chālvapatiṃ vīraṃ yojayāmy atra karmaṇi
5.176.35
ambovāca visarjitāsmi bhīṣmeṇa śrutvaiva bhṛgunandana śālvarājagataṃ ceto mama pūrvaṃ manīṣitam
5.176.36
saubharājam upetyāham abruvaṃ durvacaṃ vacaḥ na ca māṃ pratyagṛhṇāt sa cāritrapariśaṅkitaḥ
5.176.37
etat sarvaṃ viniścitya svabuddhyā bhṛgunandana yad atraupayikaṃ kāryaṃ tac cintayitum arhasi
5.176.38
mamātra vyasanasyāsya bhīṣmo mūlaṃ mahāvrataḥ yenāhaṃ vaśam ānītā samutkṣipya balāt tadā
5.176.39
bhīṣmaṃ jahi mahābāho yatkṛte duḥkham īdṛśam prāptāhaṃ bhṛguśārdūla carāmy apriyam uttamam
5.176.40
sa hi lubdhaś ca mānī ca jitakāśī ca bhārgava tasmāt pratikriyā kartuṃ yuktā tasmai tvayānagha
5.176.41
eṣa me hriyamāṇāyā bhāratena tadā vibho abhavad dhṛdi saṃkalpo ghātayeyaṃ mahāvratam
5.176.42
tasmāt kāmaṃ mamādyemaṃ rāma saṃvartayānagha jahi bhīṣmaṃ mahābāho yathā vṛtraṃ puraṃdaraḥ
5.177.1
bhīṣma uvāca evam uktas tadā rāmo jahi bhīṣmam iti prabho uvāca rudatīṃ kanyāṃ codayantīṃ punaḥ punaḥ
5.177.2
kāśye kāmaṃ na gṛhṇāmi śastraṃ vai varavarṇini ṛte brahmavidāṃ hetoḥ kim anyat karavāṇi te
5.177.3
vācā bhīṣmaś ca śālvaś ca mama rājñi vaśānugau bhaviṣyato 'navadyāṅgi tat kariṣyāmi mā śucaḥ
5.177.4
na tu śastraṃ grahīṣyāmi kathaṃ cid api bhāmini ṛte niyogād viprāṇām eṣa me samayaḥ kṛtaḥ
5.177.5
ambovāca mama duḥkhaṃ bhagavatā vyapaneyaṃ yatas tataḥ tat tu bhīṣmaprasūtaṃ me taṃ jahīśvara māciram
5.177.6
rāma uvāca kāśikanye punar brūhi bhīṣmas te caraṇāv ubhau śirasā vandanārho 'pi grahīṣyati girā mama
5.177.7
ambovāca jahi bhīṣmaṃ raṇe rāma mama ced icchasi priyam pratiśrutaṃ ca yadi tat satyaṃ kartum ihārhasi
5.177.8
bhīṣma uvāca tayoḥ saṃvadator evaṃ rājan rāmāmbayos tadā akṛtavraṇo jāmadagnyam idaṃ vacanam abravīt
5.177.9
śaraṇāgatāṃ mahābāho kanyāṃ na tyaktum arhasi jahi bhīṣmaṃ raṇe rāma garjantam asuraṃ yathā
5.177.10
yadi bhīṣmas tvayāhūto raṇe rāma mahāmune nirjito 'smīti vā brūyāt kuryād vā vacanaṃ tava
5.177.11
kṛtam asyā bhavet kāryaṃ kanyāyā bhṛgunandana vākyaṃ satyaṃ ca te vīra bhaviṣyati kṛtaṃ vibho
5.177.12
iyaṃ cāpi pratijñā te tadā rāma mahāmune jitvā vai kṣatriyān sarvān brāhmaṇeṣu pratiśrutam
5.177.13
brāhmaṇaḥ kṣatriyo vaiśyaḥ śūdraś caiva raṇe yadi brahmadviḍ bhavitā taṃ vai haniṣyāmīti bhārgava
5.177.14
śaraṇaṃ hi prapannānāṃ bhītānāṃ jīvitārthinām na śakṣyāmi parityāgaṃ kartuṃ jīvan kathaṃ cana
5.177.15
yaś ca kṣatraṃ raṇe kṛtsnaṃ vijeṣyati samāgatam dṛptātmānam ahaṃ taṃ ca haniṣyāmīti bhārgava
5.177.16
sa evaṃ vijayī rāma bhīṣmaḥ kurukulodvahaḥ tena yudhyasva saṃgrāme sametya bhṛgunandana
5.177.17
rāma uvāca smarāmy ahaṃ pūrvakṛtāṃ pratijñām ṛṣisattama tathaiva ca kariṣyāmi yathā sāmnaiva lapsyate
5.177.18
kāryam etan mahad brahman kāśikanyāmanogatam gamiṣyāmi svayaṃ tatra kanyām ādāya yatra saḥ
5.177.19
yadi bhīṣmo raṇaślāghī na kariṣyati me vacaḥ haniṣyāmy enam udriktam iti me niścitā matiḥ
5.177.20
na hi bāṇā mayotsṛṣṭāḥ sajjantīha śarīriṇām kāyeṣu viditaṃ tubhyaṃ purā kṣatriyasaṃgare
5.177.21
bhīṣma uvāca evam uktvā tato rāmaḥ saha tair brahmavādibhiḥ prayāṇāya matiṃ kṛtvā samuttasthau mahāmanāḥ
5.177.22
tatas te tām uṣitvā tu rajanīṃ tatra tāpasāḥ hutāgnayo japtajapyāḥ pratasthur majjighāṃsayā
5.177.23
abhyagacchat tato rāmaḥ saha tair brāhmaṇarṣabhaiḥ kurukṣetraṃ mahārāja kanyayā saha bhārata
5.177.24
nyaviśanta tataḥ sarve parigṛhya sarasvatīm tāpasās te mahātmāno bhṛguśreṣṭhapuraskṛtāḥ
5.178.1
bhīṣma uvāca tatas tṛtīye divase same deśe vyavasthitaḥ preṣayām āsa me rājan prāpto 'smīti mahāvrataḥ
5.178.2
tam āgatam ahaṃ śrutvā viṣayāntaṃ mahābalam abhyagacchaṃ javenāśu prītyā tejonidhiṃ prabhum
5.178.3
gāṃ puraskṛtya rājendra brāhmaṇaiḥ parivāritaḥ ṛtvigbhir devakalpaiś ca tathaiva ca purohitaiḥ
5.178.4
sa mām abhigataṃ dṛṣṭvā jāmadagnyaḥ pratāpavān pratijagrāha tāṃ pūjāṃ vacanaṃ cedam abravīt
5.178.5
bhīṣma kāṃ buddhim āsthāya kāśirājasutā tvayā akāmeyam ihānītā punaś caiva visarjitā
5.178.6
vibhraṃśitā tvayā hīyaṃ dharmāvāpteḥ parāvarāt parāmṛṣṭāṃ tvayā hīmāṃ ko hi gantum ihārhati
5.178.7
pratyākhyātā hi śālvena tvayā nīteti bhārata tasmād imāṃ manniyogāt pratigṛhṇīṣva bhārata
5.178.8
svadharmaṃ puruṣavyāghra rājaputrī labhatv iyam na yuktam avamāno 'yaṃ kartuṃ rājñā tvayānagha
5.178.9
tatas taṃ nātimanasaṃ samudīkṣyāham abruvam nāham enāṃ punar dadyāṃ bhrātre brahman kathaṃ cana
5.178.10
śālvasyāham iti prāha purā mām iha bhārgava mayā caivābhyanujñātā gatā saubhapuraṃ prati
5.178.11
na bhayān nāpy anukrośān na lobhān nārthakāmyayā kṣatradharmam ahaṃ jahyām iti me vratam āhitam
5.178.12
atha mām abravīd rāmaḥ krodhaparyākulekṣaṇaḥ na kariṣyasi ced etad vākyaṃ me kurupuṃgava
5.178.13
haniṣyāmi sahāmātyaṃ tvām adyeti punaḥ punaḥ saṃrambhād abravīd rāmaḥ krodhaparyākulekṣaṇaḥ
5.178.14
tam ahaṃ gīrbhir iṣṭābhiḥ punaḥ punar ariṃdamam ayācaṃ bhṛguśārdūlaṃ na caiva praśaśāma saḥ
5.178.15
tam ahaṃ praṇamya śirasā bhūyo brāhmaṇasattamam abruvaṃ kāraṇaṃ kiṃ tad yat tvaṃ yoddhum ihecchasi
5.178.16
iṣvastraṃ mama bālasya bhavataiva caturvidham upadiṣṭaṃ mahābāho śiṣyo 'smi tava bhārgava
5.178.17
tato mām abravīd rāmaḥ krodhasaṃraktalocanaḥ jānīṣe māṃ guruṃ bhīṣma na cemāṃ pratigṛhṇase sutāṃ kāśyasya kauravya matpriyārthaṃ mahīpate
5.178.18
na hi te vidyate śāntir anyathā kurunandana gṛhāṇemāṃ mahābāho rakṣasva kulam ātmanaḥ tvayā vibhraṃśitā hīyaṃ bhartāraṃ nābhigacchati
5.178.19
tathā bruvantaṃ tam ahaṃ rāmaṃ parapuraṃjayam naitad evaṃ punar bhāvi brahmarṣe kiṃ śrameṇa te
5.178.20
gurutvaṃ tvayi saṃprekṣya jāmadagnya purātanam prasādaye tvāṃ bhagavaṃs tyaktaiṣā hi purā mayā
5.178.21
ko jātu parabhāvāṃ hi nārīṃ vyālīm iva sthitām vāsayeta gṛhe jānan strīṇāṃ doṣān mahātyayān
5.178.22
na bhayād vāsavasyāpi dharmaṃ jahyāṃ mahādyute prasīda mā vā yad vā te kāryaṃ tat kuru māciram
5.178.23
ayaṃ cāpi viśuddhātman purāṇe śrūyate vibho maruttena mahābuddhe gītaḥ śloko mahātmanā
5.178.24
guror apy avaliptasya kāryākāryam ajānataḥ utpathapratipannasya kāryaṃ bhavati śāsanam
5.178.25
sa tvaṃ gurur iti premṇā mayā saṃmānito bhṛśam guruvṛttaṃ na jānīṣe tasmād yotsyāmy ahaṃ tvayā
5.178.26
guruṃ na hanyāṃ samare brāhmaṇaṃ ca viśeṣataḥ viśeṣatas tapovṛddham evaṃ kṣāntaṃ mayā tava
5.178.27
udyateṣum atho dṛṣṭvā brāhmaṇaṃ kṣatrabandhuvat yo hanyāt samare kruddho yudhyantam apalāyinam brahmahatyā na tasya syād iti dharmeṣu niścayaḥ
5.178.28
kṣatriyāṇāṃ sthito dharme kṣatriyo 'smi tapodhana yo yathā vartate yasmiṃs tathā tasmin pravartayan nādharmaṃ samavāpnoti naraḥ śreyaś ca vindati
5.178.29
arthe vā yadi vā dharme samartho deśakālavit anarthasaṃśayāpannaḥ śreyān niḥsaṃśayena ca
5.178.30
yasmāt saṃśayite 'rthe 'smin yathānyāyaṃ pravartase tasmād yotsyāmi sahitas tvayā rāma mahāhave paśya me bāhuvīryaṃ ca vikramaṃ cātimānuṣam
5.178.31
evaṃ gate 'pi tu mayā yac chakyaṃ bhṛgunandana tat kariṣye kurukṣetre yotsye vipra tvayā saha dvaṃdve rāma yatheṣṭaṃ te sajjo bhava mahāmune
5.178.32
tatra tvaṃ nihato rāma mayā śaraśatācitaḥ lapsyase nirjitāṃl lokāñ śastrapūto mahāraṇe
5.178.33
sa gaccha vinivartasva kurukṣetraṃ raṇapriya tatraiṣyāmi mahābāho yuddhāya tvāṃ tapodhana
5.178.34
api yatra tvayā rāma kṛtaṃ śaucaṃ purā pituḥ tatrāham api hatvā tvāṃ śaucaṃ kartāsmi bhārgava
5.178.35
tatra gacchasva rāma tvaṃ tvaritaṃ yuddhadurmada vyapaneṣyāmi te darpaṃ paurāṇaṃ brāhmaṇabruva
5.178.36
yac cāpi katthase rāma bahuśaḥ pariṣatsu vai nirjitāḥ kṣatriyā loke mayaikeneti tac chṛṇu
5.178.37
na tadā jāyate bhīṣmo madvidhaḥ kṣatriyo 'pi vā yas te yuddhamayaṃ darpaṃ kāmaṃ ca vyapanāśayet
5.178.38
so 'haṃ jāto mahābāho bhīṣmaḥ parapuraṃjayaḥ vyapaneṣyāmi te darpaṃ yuddhe rāma na saṃśayaḥ
5.179.1
bhīṣma uvāca tato mām abravīd rāmaḥ prahasann iva bhārata diṣṭyā bhīṣma mayā sārdhaṃ yoddhum icchasi saṃgare
5.179.2
ayaṃ gacchāmi kauravya kurukṣetraṃ tvayā saha bhāṣitaṃ tat kariṣyāmi tatrāgaccheḥ paraṃtapa
5.179.3
tatra tvāṃ nihataṃ mātā mayā śaraśatācitam jāhnavī paśyatāṃ bhīṣma gṛdhrakaṅkabaḍāśanam
5.179.4
kṛpaṇaṃ tvām abhiprekṣya siddhacāraṇasevitā mayā vinihataṃ devī rodatām adya pārthiva
5.179.5
atadarhā mahābhāgā bhagīrathasutā nadī yā tvām ajījanan mandaṃ yuddhakāmukam āturam
5.179.6
ehi gaccha mayā bhīṣma yuddham adyaiva vartatām gṛhāṇa sarvaṃ kauravya rathādi bharatarṣabha
5.179.7
iti bruvāṇaṃ tam ahaṃ rāmaṃ parapuraṃjayam praṇamya śirasā rājann evam astv ity athābruvam
5.179.8
evam uktvā yayau rāmaḥ kurukṣetraṃ yuyutsayā praviśya nagaraṃ cāhaṃ satyavatyai nyavedayam
5.179.9
tataḥ kṛtasvastyayano mātrā pratyabhinanditaḥ dvijātīn vācya puṇyāhaṃ svasti caiva mahādyute
5.179.10
ratham āsthāya ruciraṃ rājataṃ pāṇḍurair hayaiḥ sūpaskaraṃ svadhiṣṭhānaṃ vaiyāghraparivāraṇam
5.179.11
upapannaṃ mahāśastraiḥ sarvopakaraṇānvitam tat kulīnena vīreṇa hayaśāstravidā nṛpa
5.179.12
yuktaṃ sūtena śiṣṭena bahuśo dṛṣṭakarmaṇā daṃśitaḥ pāṇḍureṇāhaṃ kavacena vapuṣmatā
5.179.13
pāṇḍuraṃ kārmukaṃ gṛhya prāyāṃ bharatasattama pāṇḍureṇātapatreṇa dhriyamāṇena mūrdhani
5.179.14
pāṇḍuraiś cāmaraiś cāpi vījyamāno narādhipa śuklavāsāḥ sitoṣṇīṣaḥ sarvaśuklavibhūṣaṇaḥ
5.179.15
stūyamāno jayāśīrbhir niṣkramya gajasāhvayāt kurukṣetraṃ raṇakṣetram upāyāṃ bharatarṣabha
5.179.16
te hayāś coditās tena sūtena paramāhave avahan māṃ bhṛśaṃ rājan manomārutaraṃhasaḥ
5.179.17
gatvāhaṃ tat kurukṣetraṃ sa ca rāmaḥ pratāpavān yuddhāya sahasā rājan parākrāntau parasparam
5.179.18
tataḥ saṃdarśane 'tiṣṭhaṃ rāmasyātitapasvinaḥ pragṛhya śaṅkhapravaraṃ tataḥ prādhamam uttamam
5.179.19
tatas tatra dvijā rājaṃs tāpasāś ca vanaukasaḥ apaśyanta raṇaṃ divyaṃ devāḥ sarṣigaṇās tadā
5.179.20
tato divyāni mālyāni prādurāsan muhur muhuḥ vāditrāṇi ca divyāni meghavṛndāni caiva ha
5.179.21
tatas te tāpasāḥ sarve bhārgavasyānuyāyinaḥ prekṣakāḥ samapadyanta parivārya raṇājiram
5.179.22
tato mām abravīd devī sarvabhūtahitaiṣiṇī mātā svarūpiṇī rājan kim idaṃ te cikīrṣitam
5.179.23
gatvāhaṃ jāmadagnyaṃ taṃ prayāciṣye kurūdvaha bhīṣmeṇa saha mā yotsīḥ śiṣyeṇeti punaḥ punaḥ
5.179.24
mā maivaṃ putra nirbandhaṃ kuru vipreṇa pārthiva jāmadagnyena samare yoddhum ity avabhartsayat
5.179.25
kiṃ na vai kṣatriyaharo haratulyaparākramaḥ viditaḥ putra rāmas te yatas tvaṃ yoddhum icchasi
5.179.26
tato 'ham abruvaṃ devīm abhivādya kṛtāñjaliḥ sarvaṃ tad bharataśreṣṭha yathāvṛttaṃ svayaṃvare
5.179.27
yathā ca rāmo rājendra mayā pūrvaṃ prasāditaḥ kāśirājasutāyāś ca yathā kāmaḥ purātanaḥ
5.179.28
tataḥ sā rāmam abhyetya jananī me mahānadī madarthaṃ tam ṛṣiṃ devī kṣamayām āsa bhārgavam bhīṣmeṇa saha mā yotsīḥ śiṣyeṇeti vaco 'bravīt
5.179.29
sa ca tām āha yācantīṃ bhīṣmam eva nivartaya na hi me kurute kāmam ity ahaṃ tam upāgamam
5.179.30
saṃjaya uvāca tato gaṅgā sutasnehād bhīṣmaṃ punar upāgamat na cāsyāḥ so 'karod vākyaṃ krodhaparyākulekṣaṇaḥ
5.179.31
athādṛśyata dharmātmā bhṛguśreṣṭho mahātapāḥ āhvayām āsa ca punar yuddhāya dvijasattamaḥ
5.180.1
bhīṣma uvāca tam ahaṃ smayann iva raṇe pratyabhāṣaṃ vyavasthitam bhūmiṣṭhaṃ notsahe yoddhuṃ bhavantaṃ ratham āsthitaḥ
5.180.2
āroha syandanaṃ vīra kavacaṃ ca mahābhuja badhāna samare rāma yadi yoddhuṃ mayecchasi
5.180.3
tato mām abravīd rāmaḥ smayamāno raṇājire ratho me medinī bhīṣma vāhā vedāḥ sadaśvavat
5.180.4
sūto me mātariśvā vai kavacaṃ vedamātaraḥ susaṃvīto raṇe tābhir yotsye 'haṃ kurunandana
5.180.5
evaṃ bruvāṇo gāndhāre rāmo māṃ satyavikramaḥ śaravrātena mahatā sarvataḥ paryavārayat
5.180.6
tato 'paśyaṃ jāmadagnyaṃ rathe divye vyavasthitam sarvāyudhadhare śrīmaty adbhutopamadarśane
5.180.7
manasā vihite puṇye vistīrṇe nagaropame divyāśvayuji saṃnaddhe kāñcanena vibhūṣite
5.180.8
dhvajena ca mahābāho somālaṃkṛtalakṣmaṇā dhanurdharo baddhatūṇo baddhagodhāṅgulitravān
5.180.9
sārathyaṃ kṛtavāṃs tatra yuyutsor akṛtavraṇaḥ sakhā vedavid atyantaṃ dayito bhārgavasya ha
5.180.10
āhvayānaḥ sa māṃ yuddhe mano harṣayatīva me punaḥ punar abhikrośann abhiyāhīti bhārgavaḥ
5.180.11
tam ādityam ivodyantam anādhṛṣyaṃ mahābalam kṣatriyāntakaraṃ rāmam ekam ekaḥ samāsadam
5.180.12
tato 'haṃ bāṇapāteṣu triṣu vāhān nigṛhya vai avatīrya dhanur nyasya padātir ṛṣisattamam
5.180.13
abhyagacchaṃ tadā rāmam arciṣyan dvijasattamam abhivādya cainaṃ vidhivad abruvaṃ vākyam uttamam
5.180.14
yotsye tvayā raṇe rāma viśiṣṭenādhikena ca guruṇā dharmaśīlena jayam āśāssva me vibho
5.180.15
rāma uvāca evam etat kuruśreṣṭha kartavyaṃ bhūtim icchatā dharmo hy eṣa mahābāho viśiṣṭaiḥ saha yudhyatām
5.180.16
śapeyaṃ tvāṃ na ced evam āgacchethā viśāṃ pate yudhyasva tvaṃ raṇe yatto dhairyam ālambya kaurava
5.180.17
na tu te jayam āśāse tvāṃ hi jetum ahaṃ sthitaḥ gaccha yudhyasva dharmeṇa prīto 'smi caritena te
5.180.18
bhīṣma uvāca tato 'haṃ taṃ namaskṛtya ratham āruhya satvaraḥ prādhmāpayaṃ raṇe śaṅkhaṃ punar hemavibhūṣitam
5.180.19
tato yuddhaṃ samabhavan mama tasya ca bhārata divasān subahūn rājan parasparajigīṣayā
5.180.20
sa me tasmin raṇe pūrvaṃ prāharat kaṅkapatribhiḥ ṣaṣṭyā śataiś ca navabhiḥ śarāṇām agnivarcasām
5.180.21
catvāras tena me vāhāḥ sūtaś caiva viśāṃ pate pratiruddhās tathaivāhaṃ samare daṃśitaḥ sthitaḥ
5.180.22
namaskṛtya ca devebhyo brāhmaṇebhyaś ca bhārata tam ahaṃ smayann iva raṇe pratyabhāṣaṃ vyavasthitam
5.180.23
ācāryatā mānitā me nirmaryāde hy api tvayi bhūyas tu śṛṇu me brahman saṃpadaṃ dharmasaṃgrahe
5.180.24
ye te vedāḥ śarīrasthā brāhmaṇyaṃ yac ca te mahat tapaś ca sumahat taptaṃ na tebhyaḥ praharāmy aham
5.180.25
prahare kṣatradharmasya yaṃ tvaṃ rāma samāsthitaḥ brāhmaṇaḥ kṣatriyatvaṃ hi yāti śastrasamudyamāt
5.180.26
paśya me dhanuṣo vīryaṃ paśya bāhvor balaṃ ca me eṣa te kārmukaṃ vīra dvidhā kurmi sasāyakam
5.180.27
tasyāhaṃ niśitaṃ bhallaṃ prāhiṇvaṃ bharatarṣabha tenāsya dhanuṣaḥ koṭiś chinnā bhūmim athāgamat
5.180.28
nava cāpi pṛṣatkānāṃ śatāni nataparvaṇām prāhiṇvaṃ kaṅkapatrāṇāṃ jāmadagnyarathaṃ prati
5.180.29
kāye viṣaktās tu tadā vāyunābhisamīritāḥ celuḥ kṣaranto rudhiraṃ nāgā iva ca te śarāḥ
5.180.30
kṣatajokṣitasarvāṅgaḥ kṣaran sa rudhiraṃ vraṇaiḥ babhau rāmas tadā rājan merur dhātūn ivotsṛjan
5.180.31
hemantānte 'śoka iva raktastabakamaṇḍitaḥ babhau rāmas tadā rājan kva cit kiṃśukasaṃnibhaḥ
5.180.32
tato 'nyad dhanur ādāya rāmaḥ krodhasamanvitaḥ hemapuṅkhān suniśitāñ śarāṃs tān hi vavarṣa saḥ
5.180.33
te samāsādya māṃ raudrā bahudhā marmabhedinaḥ akampayan mahāvegāḥ sarpānalaviṣopamāḥ
5.180.34
tato 'haṃ samavaṣṭabhya punar ātmānam āhave śatasaṃkhyaiḥ śaraiḥ kruddhas tadā rāmam avākiram
5.180.35
sa tair agnyarkasaṃkāśaiḥ śarair āśīviṣopamaiḥ śitair abhyardito rāmo mandacetā ivābhavat
5.180.36
tato 'haṃ kṛpayāviṣṭo vinindyātmānam ātmanā dhig dhig ity abruvaṃ yuddhaṃ kṣatraṃ ca bharatarṣabha
5.180.37
asakṛc cābruvaṃ rājañ śokavegapariplutaḥ aho bata kṛtaṃ pāpaṃ mayedaṃ kṣatrakarmaṇā
5.180.38
gurur dvijātir dharmātmā yad evaṃ pīḍitaḥ śaraiḥ tato na prāharaṃ bhūyo jāmadagnyāya bhārata
5.180.39
athāvatāpya pṛthivīṃ pūṣā divasasaṃkṣaye jagāmāstaṃ sahasrāṃśus tato yuddham upāramat
5.181.1
bhīṣma uvāca ātmanas tu tataḥ sūto hayānāṃ ca viśāṃ pate mama cāpanayām āsa śalyān kuśalasaṃmataḥ
5.181.2
snātopavṛttais turagair labdhatoyair avihvalaiḥ prabhāta udite sūrye tato yuddham avartata
5.181.3
dṛṣṭvā māṃ tūrṇam āyāntaṃ daṃśitaṃ syandane sthitam akarod ratham atyarthaṃ rāmaḥ sajjaṃ pratāpavān
5.181.4
tato 'haṃ rāmam āyāntaṃ dṛṣṭvā samarakāṅkṣiṇam dhanuḥśreṣṭhaṃ samutsṛjya sahasāvataraṃ rathāt
5.181.5
abhivādya tathaivāhaṃ ratham āruhya bhārata yuyutsur jāmadagnyasya pramukhe vītabhīḥ sthitaḥ
5.181.6
tato māṃ śaravarṣeṇa mahatā samavākirat ahaṃ ca śaravarṣeṇa varṣantaṃ samavākiram
5.181.7
saṃkruddho jāmadagnyas tu punar eva patatriṇaḥ preṣayām āsa me rājan dīptāsyān uragān iva
5.181.8
tān ahaṃ niśitair bhallaiḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ acchidaṃ sahasā rājann antarikṣe punaḥ punaḥ
5.181.9
tatas tv astrāṇi divyāni jāmadagnyaḥ pratāpavān mayi pracodayām āsa tāny ahaṃ pratyaṣedhayam
5.181.10
astrair eva mahābāho cikīrṣann adhikāṃ kriyām tato divi mahān nādaḥ prādurāsīt samantataḥ
5.181.11
tato 'ham astraṃ vāyavyaṃ jāmadagnye prayuktavān pratyājaghne ca tad rāmo guhyakāstreṇa bhārata
5.181.12
tato 'stram aham āgneyam anumantrya prayuktavān vāruṇenaiva rāmas tad vārayām āsa me vibhuḥ
5.181.13
evam astrāṇi divyāni rāmasyāham avārayam rāmaś ca mama tejasvī divyāstravid ariṃdamaḥ
5.181.14
tato māṃ savyato rājan rāmaḥ kurvan dvijottamaḥ urasy avidhyat saṃkruddho jāmadagnyo mahābalaḥ
5.181.15
tato 'haṃ bharataśreṣṭha saṃnyaṣīdaṃ rathottame atha māṃ kaśmalāviṣṭaṃ sūtas tūrṇam apāvahat gorutaṃ bharataśreṣṭha rāmabāṇaprapīḍitam
5.181.16
tato mām apayātaṃ vai bhṛśaṃ viddham acetasam rāmasyānucarā hṛṣṭāḥ sarve dṛṣṭvā pracukruśuḥ akṛtavraṇaprabhṛtayaḥ kāśikanyā ca bhārata
5.181.17
tatas tu labdhasaṃjño 'haṃ jñātvā sūtam athābruvam yāhi sūta yato rāmaḥ sajjo 'haṃ gatavedanaḥ
5.181.18
tato mām avahat sūto hayaiḥ paramaśobhitaiḥ nṛtyadbhir iva kauravya mārutapratimair gatau
5.181.19
tato 'haṃ rāmam āsādya bāṇajālena kaurava avākiraṃ susaṃrabdhaḥ saṃrabdhaṃ vijigīṣayā
5.181.20
tān āpatata evāsau rāmo bāṇān ajihmagān bāṇair evācchinat tūrṇam ekaikaṃ tribhir āhave
5.181.21
tatas te mṛditāḥ sarve mama bāṇāḥ susaṃśitāḥ rāmabāṇair dvidhā chinnāḥ śataśo 'tha mahāhave
5.181.22
tataḥ punaḥ śaraṃ dīptaṃ suprabhaṃ kālasaṃmitam asṛjaṃ jāmadagnyāya rāmāyāhaṃ jighāṃsayā
5.181.23
tena tv abhihato gāḍhaṃ bāṇacchedavaśaṃ gataḥ mumoha sahasā rāmo bhūmau ca nipapāta ha
5.181.24
tato hāhākṛtaṃ sarvaṃ rāme bhūtalam āśrite jagad bhārata saṃvignaṃ yathārkapatane 'bhavat
5.181.25
tata enaṃ susaṃvignāḥ sarva evābhidudruvuḥ tapodhanās te sahasā kāśyā ca bhṛgunandanam
5.181.26
ta enaṃ saṃpariṣvajya śanair āśvāsayaṃs tadā pāṇibhir jalaśītaiś ca jayāśīrbhiś ca kaurava
5.181.27
tataḥ sa vihvalo vākyaṃ rāma utthāya mābravīt tiṣṭha bhīṣma hato 'sīti bāṇaṃ saṃdhāya kārmuke
5.181.28
sa mukto nyapatat tūrṇaṃ pārśve savye mahāhave yenāhaṃ bhṛśasaṃvigno vyāghūrṇita iva drumaḥ
5.181.29
hatvā hayāṃs tato rājañ śīghrāstreṇa mahāhave avākiran māṃ viśrabdho bāṇais tair lomavāhibhiḥ
5.181.30
tato 'ham api śīghrāstraṃ samare 'prativāraṇam avāsṛjaṃ mahābāho te 'ntarādhiṣṭhitāḥ śarāḥ rāmasya mama caivāśu vyomāvṛtya samantataḥ
5.181.31
na sma sūryaḥ pratapati śarajālasamāvṛtaḥ mātariśvāntare tasmin megharuddha ivānadat
5.181.32
tato vāyoḥ prakampāc ca sūryasya ca marīcibhiḥ abhitāpāt svabhāvāc ca pāvakaḥ samajāyata
5.181.33
te śarāḥ svasamutthena pradīptāś citrabhānunā bhūmau sarve tadā rājan bhasmabhūtāḥ prapedire
5.181.34
tadā śatasahasrāṇi prayutāny arbudāni ca ayutāny atha kharvāṇi nikharvāṇi ca kaurava rāmaḥ śarāṇāṃ saṃkruddho mayi tūrṇam apātayat
5.181.35
tato 'haṃ tān api raṇe śarair āśīviṣopamaiḥ saṃchidya bhūmau nṛpate 'pātayaṃ pannagān iva
5.181.36
evaṃ tad abhavad yuddhaṃ tadā bharatasattama saṃdhyākāle vyatīte tu vyapāyāt sa ca me guruḥ
5.182.1
bhīṣma uvāca samāgatasya rāmeṇa punar evātidāruṇam anyedyus tumulaṃ yuddhaṃ tadā bharatasattama
5.182.2
tato divyāstravic chūro divyāny astrāṇy anekaśaḥ ayojayata dharmātmā divase divase vibhuḥ
5.182.3
tāny ahaṃ tatpratīghātair astrair astrāṇi bhārata vyadhamaṃ tumule yuddhe prāṇāṃs tyaktvā sudustyajān
5.182.4
astrair astreṣu bahudhā hateṣv atha ca bhārgavaḥ akrudhyata mahātejās tyaktaprāṇaḥ sa saṃyuge
5.182.5
tataḥ śaktiṃ prāhiṇod ghorarūpām; astrai ruddho jāmadagnyo mahātmā kālotsṛṣṭāṃ prajvalitām ivolkāṃ; saṃdīptāgrāṃ tejasāvṛtya lokān
5.182.6
tato 'haṃ tām iṣubhir dīpyamānaiḥ; samāyāntīm antakālārkadīptām chittvā tridhā pātayām āsa bhūmau; tato vavau pavanaḥ puṇyagandhiḥ
5.182.7
tasyāṃ chinnāyāṃ krodhadīpto 'tha rāmaḥ; śaktīr ghorāḥ prāhiṇod dvādaśānyāḥ tāsāṃ rūpaṃ bhārata nota śakyaṃ; tejasvitvāl lāghavāc caiva vaktum
5.182.8
kiṃ tv evāhaṃ vihvalaḥ saṃpradṛśya; digbhyaḥ sarvās tā maholkā ivāgneḥ nānārūpās tejasogreṇa dīptā; yathādityā dvādaśa lokasaṃkṣaye
5.182.9
tato jālaṃ bāṇamayaṃ vivṛtya; saṃdṛśya bhittvā śarajālena rājan dvādaśeṣūn prāhiṇavaṃ raṇe 'haṃ; tataḥ śaktīr vyadhamaṃ ghorarūpāḥ
5.182.10
tato 'parā jāmadagnyo mahātmā; śaktīr ghorāḥ prākṣipad dhemadaṇḍāḥ vicitritāḥ kāñcanapaṭṭanaddhā; yathā maholkā jvalitās tathā tāḥ
5.182.11
tāś cāpy ugrāś carmaṇā vārayitvā; khaḍgenājau pātitā me narendra bāṇair divyair jāmadagnyasya saṃkhye; divyāṃś cāśvān abhyavarṣaṃ sasūtān
5.182.12
nirmuktānāṃ pannagānāṃ sarūpā; dṛṣṭvā śaktīr hemacitrā nikṛttāḥ prāduścakre divyam astraṃ mahātmā; krodhāviṣṭo haihayeśapramāthī
5.182.13
tataḥ śreṇyaḥ śalabhānām ivogrāḥ; samāpetur viśikhānāṃ pradīptāḥ samācinoc cāpi bhṛśaṃ śarīraṃ; hayān sūtaṃ sarathaṃ caiva mahyam
5.182.14
rathaḥ śarair me nicitaḥ sarvato 'bhūt; tathā hayāḥ sārathiś caiva rājan yugaṃ ratheṣā ca tathaiva cakre; tathaivākṣaḥ śarakṛtto 'tha bhagnaḥ
5.182.15
tatas tasmin bāṇavarṣe vyatīte; śaraugheṇa pratyavarṣaṃ guruṃ tam sa vikṣato mārgaṇair brahmarāśir; dehād ajasraṃ mumuce bhūri raktam
5.182.16
yathā rāmo bāṇajālābhitaptas; tathaivāhaṃ subhṛśaṃ gāḍhaviddhaḥ tato yuddhaṃ vyaramac cāparāhṇe; bhānāv astaṃ prārthayāne mahīdhram
5.183.1
bhīṣma uvāca tataḥ prabhāte rājendra sūrye vimala udgate bhārgavasya mayā sārdhaṃ punar yuddham avartata
5.183.2
tato bhrānte rathe tiṣṭhan rāmaḥ praharatāṃ varaḥ vavarṣa śaravarṣāṇi mayi śakra ivācale
5.183.3
tena sūto mama suhṛc charavarṣeṇa tāḍitaḥ nipapāta rathopasthe mano mama viṣādayan
5.183.4
tataḥ sūtaḥ sa me 'tyarthaṃ kaśmalaṃ prāviśan mahat pṛthivyāṃ ca śarāghātān nipapāta mumoha ca
5.183.5
tataḥ sūto 'jahāt prāṇān rāmabāṇaprapīḍitaḥ muhūrtād iva rājendra māṃ ca bhīr āviśat tadā
5.183.6
tataḥ sūte hate rājan kṣipatas tasya me śarān pramattamanaso rāmaḥ prāhiṇon mṛtyusaṃmitān
5.183.7
tataḥ sūtavyasaninaṃ viplutaṃ māṃ sa bhārgavaḥ śareṇābhyahanad gāḍhaṃ vikṛṣya balavad dhanuḥ
5.183.8
sa me jatrvantare rājan nipatya rudhirāśanaḥ mayaiva saha rājendra jagāma vasudhātalam
5.183.9
matvā tu nihataṃ rāmas tato māṃ bharatarṣabha meghavad vyanadac coccair jahṛṣe ca punaḥ punaḥ
5.183.10
tathā tu patite rājan mayi rāmo mudā yutaḥ udakrośan mahānādaṃ saha tair anuyāyibhiḥ
5.183.11
mama tatrābhavan ye tu kauravāḥ pārśvataḥ sthitāḥ āgatā ye ca yuddhaṃ taj janās tatra didṛkṣavaḥ ārtiṃ paramikāṃ jagmus te tadā mayi pātite
5.183.12
tato 'paśyaṃ pātito rājasiṃha; dvijān aṣṭau sūryahutāśanābhān te māṃ samantāt parivārya tasthuḥ; svabāhubhiḥ parigṛhyājimadhye
5.183.13
rakṣyamāṇaś ca tair viprair nāhaṃ bhūmim upāspṛśam antarikṣe sthito hy asmi tair viprair bāndhavair iva svapann ivāntarikṣe ca jalabindubhir ukṣitaḥ
5.183.14
tatas te brāhmaṇā rājann abruvan parigṛhya mām mā bhair iti samaṃ sarve svasti te 'stv iti cāsakṛt
5.183.15
tatas teṣām ahaṃ vāgbhis tarpitaḥ sahasotthitaḥ mātaraṃ saritāṃ śreṣṭhām apaśyaṃ ratham āsthitām
5.183.16
hayāś ca me saṃgṛhītās tayā vai; mahānadyā saṃyati kauravendra pādau jananyāḥ pratipūjya cāhaṃ; tathārṣṭiṣeṇaṃ ratham abhyaroham
5.183.17
rarakṣa sā mama rathaṃ hayāṃś copaskarāṇi ca tām ahaṃ prāñjalir bhūtvā punar eva vyasarjayam
5.183.18
tato 'haṃ svayam udyamya hayāṃs tān vātaraṃhasaḥ ayudhyaṃ jāmadagnyena nivṛtte 'hani bhārata
5.183.19
tato 'haṃ bharataśreṣṭha vegavantaṃ mahābalam amuñcaṃ samare bāṇaṃ rāmāya hṛdayacchidam
5.183.20
tato jagāma vasudhāṃ bāṇavegaprapīḍitaḥ jānubhyāṃ dhanur utsṛjya rāmo mohavaśaṃ gataḥ
5.183.21
tatas tasmin nipatite rāme bhūrisahasrade āvavrur jaladā vyoma kṣaranto rudhiraṃ bahu
5.183.22
ulkāś ca śataśaḥ petuḥ sanirghātāḥ sakampanāḥ arkaṃ ca sahasā dīptaṃ svarbhānur abhisaṃvṛṇot
5.183.23
vavuś ca vātāḥ paruṣāś calitā ca vasuṃdharā gṛdhrā baḍāś ca kaṅkāś ca paripetur mudā yutāḥ
5.183.24
dīptāyāṃ diśi gomāyur dāruṇaṃ muhur unnadat anāhatā dundubhayo vinedur bhṛśanisvanāḥ
5.183.25
etad autpātikaṃ ghoram āsīd bharatasattama visaṃjñakalpe dharaṇīṃ gate rāme mahātmani
5.183.26
tato ravir mandamarīcimaṇḍalo; jagāmāstaṃ pāṃsupuñjāvagāḍhaḥ niśā vyagāhat sukhaśītamārutā; tato yuddhaṃ pratyavahārayāvaḥ
5.183.27
evaṃ rājann avahāro babhūva; tataḥ punar vimale 'bhūt sughoram kālyaṃ kālyaṃ viṃśatiṃ vai dināni; tathaiva cānyāni dināni trīṇi
5.184.1
bhīṣma uvāca tato 'haṃ niśi rājendra praṇamya śirasā tadā brāhmaṇānāṃ pitṝṇāṃ ca devatānāṃ ca sarvaśaḥ
5.184.2
naktaṃcarāṇāṃ bhūtānāṃ rajanyāś ca viśāṃ pate śayanaṃ prāpya rahite manasā samacintayam
5.184.3
jāmadagnyena me yuddham idaṃ paramadāruṇam ahāni subahūny adya vartate sumahātyayam
5.184.4
na ca rāmaṃ mahāvīryaṃ śaknomi raṇamūrdhani vijetuṃ samare vipraṃ jāmadagnyaṃ mahābalam
5.184.5
yadi śakyo mayā jetuṃ jāmadagnyaḥ pratāpavān daivatāni prasannāni darśayantu niśāṃ mama
5.184.6
tato 'haṃ niśi rājendra prasuptaḥ śaravikṣataḥ dakṣiṇenaiva pārśvena prabhātasamaye iva
5.184.7
tato 'haṃ vipramukhyais tair yair asmi patito rathāt utthāpito dhṛtaś caiva mā bhair iti ca sāntvitaḥ
5.184.8
ta eva māṃ mahārāja svapnadarśanam etya vai parivāryābruvan vākyaṃ tan nibodha kurūdvaha
5.184.9
uttiṣṭha mā bhair gāṅgeya bhayaṃ te nāsti kiṃ cana rakṣāmahe naravyāghra svaśarīraṃ hi no bhavān
5.184.10
na tvāṃ rāmo raṇe jetā jāmadagnyaḥ kathaṃ cana tvam eva samare rāmaṃ vijetā bharatarṣabha
5.184.11
idam astraṃ sudayitaṃ pratyabhijñāsyate bhavān viditaṃ hi tavāpy etat pūrvasmin dehadhāraṇe
5.184.12
prājāpatyaṃ viśvakṛtaṃ prasvāpaṃ nāma bhārata na hīdaṃ veda rāmo 'pi pṛthivyāṃ vā pumān kva cit
5.184.13
tat smarasva mahābāho bhṛśaṃ saṃyojayasva ca na ca rāmaḥ kṣayaṃ gantā tenāstreṇa narādhipa
5.184.14
enasā ca na yogaṃ tvaṃ prāpsyase jātu mānada svapsyate jāmadagnyo 'sau tvadbāṇabalapīḍitaḥ
5.184.15
tato jitvā tvam evainaṃ punar utthāpayiṣyasi astreṇa dayitenājau bhīṣma saṃbodhanena vai
5.184.16
evaṃ kuruṣva kauravya prabhāte ratham āsthitaḥ prasuptaṃ vā mṛtaṃ vāpi tulyaṃ manyāmahe vayam
5.184.17
na ca rāmeṇa martavyaṃ kadā cid api pārthiva tataḥ samutpannam idaṃ prasvāpaṃ yujyatām iti
5.184.18
ity uktvāntarhitā rājan sarva eva dvijottamāḥ aṣṭau sadṛśarūpās te sarve bhāsvaramūrtayaḥ
5.185.1
bhīṣma uvāca tato rātryāṃ vyatītāyāṃ pratibuddho 'smi bhārata taṃ ca saṃcintya vai svapnam avāpaṃ harṣam uttamam
5.185.2
tataḥ samabhavad yuddhaṃ mama tasya ca bhārata tumulaṃ sarvabhūtānāṃ lomaharṣaṇam adbhutam
5.185.3
tato bāṇamayaṃ varṣaṃ vavarṣa mayi bhārgavaḥ nyavārayam ahaṃ taṃ ca śarajālena bhārata
5.185.4
tataḥ paramasaṃkruddhaḥ punar eva mahātapāḥ hyastanenaiva kopena śaktiṃ vai prāhiṇon mayi
5.185.5
indrāśanisamasparśāṃ yamadaṇḍopamaprabhām jvalantīm agnivat saṃkhye lelihānāṃ samantataḥ
5.185.6
tato bharataśārdūla dhiṣṇyam ākāśagaṃ yathā sā mām abhyahanat tūrṇam aṃsadeśe ca bhārata
5.185.7
athāsṛṅ me 'sravad ghoraṃ girer gairikadhātuvat rāmeṇa sumahābāho kṣatasya kṣatajekṣaṇa
5.185.8
tato 'haṃ jāmadagnyāya bhṛśaṃ krodhasamanvitaḥ preṣayaṃ mṛtyusaṃkāśaṃ bāṇaṃ sarpaviṣopamam
5.185.9
sa tenābhihato vīro lalāṭe dvijasattamaḥ aśobhata mahārāja saśṛṅga iva parvataḥ
5.185.10
sa saṃrabdhaḥ samāvṛtya bāṇaṃ kālāntakopamam saṃdadhe balavat kṛṣya ghoraṃ śatrunibarhaṇam
5.185.11
sa vakṣasi papātograḥ śaro vyāla iva śvasan mahīṃ rājaṃs tataś cāham agacchaṃ rudhirāvilaḥ
5.185.12
avāpya tu punaḥ saṃjñāṃ jāmadagnyāya dhīmate prāhiṇvaṃ vimalāṃ śaktiṃ jvalantīm aśanīm iva
5.185.13
sā tasya dvijamukhyasya nipapāta bhujāntare vihvalaś cābhavad rājan vepathuś cainam āviśat
5.185.14
tata enaṃ pariṣvajya sakhā vipro mahātapāḥ akṛtavraṇaḥ śubhair vākyair āśvāsayad anekadhā
5.185.15
samāśvastas tadā rāmaḥ krodhāmarṣasamanvitaḥ prāduścakre tadā brāhmaṃ paramāstraṃ mahāvrataḥ
5.185.16
tatas tatpratighātārthaṃ brāhmam evāstram uttamam mayā prayuktaṃ jajvāla yugāntam iva darśayat
5.185.17
tayor brahmāstrayor āsīd antarā vai samāgamaḥ asaṃprāpyaiva rāmaṃ ca māṃ ca bhāratasattama
5.185.18
tato vyomni prādurabhūt teja eva hi kevalam bhūtāni caiva sarvāṇi jagmur ārtiṃ viśāṃ pate
5.185.19
ṛṣayaś ca sagandharvā devatāś caiva bhārata saṃtāpaṃ paramaṃ jagmur astratejobhipīḍitāḥ
5.185.20
tataś cacāla pṛthivī saparvatavanadrumā saṃtaptāni ca bhūtāni viṣādaṃ jagmur uttamam
5.185.21
prajajvāla nabho rājan dhūmāyante diśo daśa na sthātum antarikṣe ca śekur ākāśagās tadā
5.185.22
tato hāhākṛte loke sadevāsurarākṣase idam antaram ity eva yoktukāmo 'smi bhārata
5.185.23
prasvāpam astraṃ dayitaṃ vacanād brahmavādinām cintitaṃ ca tad astraṃ me manasi pratyabhāt tadā
5.186.1
bhīṣma uvāca tato halahalāśabdo divi rājan mahān abhūt prasvāpaṃ bhīṣma mā srākṣīr iti kauravanandana
5.186.2
ayuñjam eva caivāhaṃ tad astraṃ bhṛgunandane prasvāpaṃ māṃ prayuñjānaṃ nārado vākyam abravīt
5.186.3
ete viyati kauravya divi devagaṇāḥ sthitāḥ te tvāṃ nivārayanty adya prasvāpaṃ mā prayojaya
5.186.4
rāmas tapasvī brahmaṇyo brāhmaṇaś ca guruś ca te tasyāvamānaṃ kauravya mā sma kārṣīḥ kathaṃ cana
5.186.5
tato 'paśyaṃ diviṣṭhān vai tān aṣṭau brahmavādinaḥ te māṃ smayanto rājendra śanakair idam abruvan
5.186.6
yathāha bharataśreṣṭha nāradas tat tathā kuru etad dhi paramaṃ śreyo lokānāṃ bharatarṣabha
5.186.7
tataś ca pratisaṃhṛtya tad astraṃ svāpanaṃ mṛdhe brahmāstraṃ dīpayāṃ cakre tasmin yudhi yathāvidhi
5.186.8
tato rāmo ruṣito rājaputra; dṛṣṭvā tad astraṃ vinivartitaṃ vai jito 'smi bhīṣmeṇa sumandabuddhir; ity eva vākyaṃ sahasā vyamuñcat
5.186.9
tato 'paśyat pitaraṃ jāmadagnyaḥ; pitus tathā pitaraṃ tasya cānyam ta evainaṃ saṃparivārya tasthur; ūcuś cainaṃ sāntvapūrvaṃ tadānīm
5.186.10
mā smaivaṃ sāhasaṃ vatsa punaḥ kārṣīḥ kathaṃ cana bhīṣmeṇa saṃyugaṃ gantuṃ kṣatriyeṇa viśeṣataḥ
5.186.11
kṣatriyasya tu dharmo 'yaṃ yad yuddhaṃ bhṛgunandana svādhyāyo vratacaryā ca brāhmaṇānāṃ paraṃ dhanam
5.186.12
idaṃ nimitte kasmiṃś cid asmābhir upamantritam śastradhāraṇam atyugraṃ tac ca kāryaṃ kṛtaṃ tvayā
5.186.13
vatsa paryāptam etāvad bhīṣmeṇa saha saṃyuge vimardas te mahābāho vyapayāhi raṇād itaḥ
5.186.14
paryāptam etad bhadraṃ te tava kārmukadhāraṇam visarjayaitad durdharṣa tapas tapyasva bhārgava
5.186.15
eṣa bhīṣmaḥ śāṃtanavo devaiḥ sarvair nivāritaḥ nivartasva raṇād asmād iti caiva pracoditaḥ
5.186.16
rāmeṇa saha mā yotsīr guruṇeti punaḥ punaḥ na hi rāmo raṇe jetuṃ tvayā nyāyyaḥ kurūdvaha mānaṃ kuruṣva gāṅgeya brāhmaṇasya raṇājire
5.186.17
vayaṃ tu guravas tubhyaṃ tatas tvāṃ vārayāmahe bhīṣmo vasūnām anyatamo diṣṭyā jīvasi putraka
5.186.18
gāṅgeyaḥ śaṃtanoḥ putro vasur eṣa mahāyaśāḥ kathaṃ tvayā raṇe jetuṃ rāma śakyo nivarta vai
5.186.19
arjunaḥ pāṇḍavaśreṣṭhaḥ puraṃdarasuto balī naraḥ prajāpatir vīraḥ pūrvadevaḥ sanātanaḥ
5.186.20
savyasācīti vikhyātas triṣu lokeṣu vīryavān bhīṣmamṛtyur yathākālaṃ vihito vai svayaṃbhuvā
5.186.21
evam uktaḥ sa pitṛbhiḥ pitṝn rāmo 'bravīd idam nāhaṃ yudhi nivarteyam iti me vratam āhitam
5.186.22
na nivartitapūrvaṃ ca kadā cid raṇamūrdhani nivartyatām āpageyaḥ kāmaṃ yuddhāt pitāmahāḥ na tv ahaṃ vinivartiṣye yuddhād asmāt kathaṃ cana
5.186.23
tatas te munayo rājann ṛcīkapramukhās tadā nāradenaiva sahitāḥ samāgamyedam abruvan
5.186.24
nivartasva raṇāt tāta mānayasva dvijottamān nety avocam ahaṃ tāṃś ca kṣatradharmavyapekṣayā
5.186.25
mama vratam idaṃ loke nāhaṃ yuddhāt kathaṃ cana vimukho vinivarteyaṃ pṛṣṭhato 'bhyāhataḥ śaraiḥ
5.186.26
nāhaṃ lobhān na kārpaṇyān na bhayān nārthakāraṇāt tyajeyaṃ śāśvataṃ dharmam iti me niścitā matiḥ
5.186.27
tatas te munayaḥ sarve nāradapramukhā nṛpa bhāgīrathī ca me mātā raṇamadhyaṃ prapedire
5.186.28
tathaivāttaśaro dhanvī tathaiva dṛḍhaniścayaḥ sthito 'ham āhave yoddhuṃ tatas te rāmam abruvan sametya sahitā bhūyaḥ samare bhṛgunandanam
5.186.29
nāvanītaṃ hi hṛdayaṃ viprāṇāṃ śāmya bhārgava rāma rāma nivartasva yuddhād asmād dvijottama avadhyo hi tvayā bhīṣmas tvaṃ ca bhīṣmasya bhārgava
5.186.30
evaṃ bruvantas te sarve pratirudhya raṇājiram nyāsayāṃ cakrire śastraṃ pitaro bhṛgunandanam
5.186.31
tato 'haṃ punar evātha tān aṣṭau brahmavādinaḥ adrākṣaṃ dīpyamānān vai grahān aṣṭāv ivoditān
5.186.32
te māṃ sapraṇayaṃ vākyam abruvan samare sthitam praihi rāmaṃ mahābāho guruṃ lokahitaṃ kuru
5.186.33
dṛṣṭvā nivartitaṃ rāmaṃ suhṛdvākyena tena vai lokānāṃ ca hitaṃ kurvann aham apy ādade vacaḥ
5.186.34
tato 'haṃ rāmam āsādya vavande bhṛśavikṣataḥ rāmaś cābhyutsmayan premṇā mām uvāca mahātapāḥ
5.186.35
tvatsamo nāsti loke 'smin kṣatriyaḥ pṛthivīcaraḥ gamyatāṃ bhīṣma yuddhe 'smiṃs toṣito 'haṃ bhṛśaṃ tvayā
5.186.36
mama caiva samakṣaṃ tāṃ kanyām āhūya bhārgavaḥ uvāca dīnayā vācā madhye teṣāṃ tapasvinām
5.187.1
rāma uvāca pratyakṣam etal lokānāṃ sarveṣām eva bhāmini yathā mayā paraṃ śaktyā kṛtaṃ vai pauruṣaṃ mahat
5.187.2
na caiva yudhi śaknomi bhīṣmaṃ śastrabhṛtāṃ varam viśeṣayitum atyartham uttamāstrāṇi darśayan
5.187.3
eṣā me paramā śaktir etan me paramaṃ balam yatheṣṭaṃ gamyatāṃ bhadre kim anyad vā karomi te
5.187.4
bhīṣmam eva prapadyasva na te 'nyā vidyate gatiḥ nirjito hy asmi bhīṣmeṇa mahāstrāṇi pramuñcatā
5.187.5
bhīṣma uvāca evam uktvā tato rāmo viniḥśvasya mahāmanāḥ tūṣṇīm āsīt tadā kanyā provāca bhṛgunandanam
5.187.6
bhagavann evam evaitad yathāha bhagavāṃs tathā ajeyo yudhi bhīṣmo 'yam api devair udāradhīḥ
5.187.7
yathāśakti yathotsāhaṃ mama kāryaṃ kṛtaṃ tvayā anidhāya raṇe vīryam astrāṇi vividhāni ca
5.187.8
na caiṣa śakyate yuddhe viśeṣayitum antataḥ na cāham enaṃ yāsyāmi punar bhīṣmaṃ kathaṃ cana
5.187.9
gamiṣyāmi tu tatrāhaṃ yatra bhīṣmaṃ tapodhana samare pātayiṣyāmi svayam eva bhṛgūdvaha
5.187.10
evam uktvā yayau kanyā roṣavyākulalocanā tapase dhṛtasaṃkalpā mama cintayatī vadham
5.187.11
tato mahendraṃ saha tair munibhir bhṛgusattamaḥ yathāgataṃ yayau rāmo mām upāmantrya bhārata
5.187.12
tato 'haṃ ratham āruhya stūyamāno dvijātibhiḥ praviśya nagaraṃ mātre satyavatyai nyavedayam yathāvṛttaṃ mahārāja sā ca māṃ pratyanandata
5.187.13
puruṣāṃś cādiśaṃ prājñān kanyāvṛttāntakarmaṇi divase divase hy asyā gatajalpitaceṣṭitam pratyāharaṃś ca me yuktāḥ sthitāḥ priyahite mama
5.187.14
yadaiva hi vanaṃ prāyāt kanyā sā tapase dhṛtā tadaiva vyathito dīno gatacetā ivābhavam
5.187.15
na hi māṃ kṣatriyaḥ kaś cid vīryeṇa vijayed yudhi ṛte brahmavidas tāta tapasā saṃśitavratāt
5.187.16
api caitan mayā rājan nārade 'pi niveditam vyāse caiva bhayāt kāryaṃ tau cobhau mām avocatām
5.187.17
na viṣādas tvayā kāryo bhīṣma kāśisutāṃ prati daivaṃ puruṣakāreṇa ko nivartitum utsahet
5.187.18
sā tu kanyā mahārāja praviśyāśramamaṇḍalam yamunātīram āśritya tapas tepe 'timānuṣam
5.187.19
nirāhārā kṛśā rūkṣā jaṭilā malapaṅkinī ṣaṇ māsān vāyubhakṣā ca sthāṇubhūtā tapodhanā
5.187.20
yamunātīram āsādya saṃvatsaram athāparam udavāsaṃ nirāhārā pārayām āsa bhāminī
5.187.21
śīrṇaparṇena caikena pārayām āsa cāparam saṃvatsaraṃ tīvrakopā pādāṅguṣṭhāgradhiṣṭhitā
5.187.22
evaṃ dvādaśa varṣāṇi tāpayām āsa rodasī nivartyamānāpi tu sā jñātibhir naiva śakyate
5.187.23
tato 'gamad vatsabhūmiṃ siddhacāraṇasevitām āśramaṃ puṇyaśīlānāṃ tāpasānāṃ mahātmanām
5.187.24
tatra puṇyeṣu deśeṣu sāplutāṅgī divāniśam vyacarat kāśikanyā sā yathākāmavicāriṇī
5.187.25
nandāśrame mahārāja tatolūkāśrame śubhe cyavanasyāśrame caiva brahmaṇaḥ sthāna eva ca
5.187.26
prayāge devayajane devāraṇyeṣu caiva ha bhogavatyāṃ tathā rājan kauśikasyāśrame tathā
5.187.27
māṇḍavyasyāśrame rājan dilīpasyāśrame tathā rāmahrade ca kauravya pailagārgyasya cāśrame
5.187.28
eteṣu tīrtheṣu tadā kāśikanyā viśāṃ pate āplāvayata gātrāṇi tīvram āsthāya vai tapaḥ
5.187.29
tām abravīt kauraveya mama mātā jalotthitā kimarthaṃ kliśyase bhadre tathyam etad bravīhi me
5.187.30
sainām athābravīd rājan kṛtāñjalir aninditā bhīṣmo rāmeṇa samare na jitaś cārulocane
5.187.31
ko 'nyas tam utsahej jetum udyateṣuṃ mahīpatim sāhaṃ bhīṣmavināśāya tapas tapsye sudāruṇam
5.187.32
carāmi pṛthivīṃ devi yathā hanyām ahaṃ nṛpam etad vrataphalaṃ dehe parasmin syād yathā hi me
5.187.33
tato 'bravīt sāgaragā jihmaṃ carasi bhāmini naiṣa kāmo 'navadyāṅgi śakyaḥ prāptuṃ tvayābale
5.187.34
yadi bhīṣmavināśāya kāśye carasi vai vratam vratasthā ca śarīraṃ tvaṃ yadi nāma vimokṣyasi nadī bhaviṣyasi śubhe kuṭilā vārṣikodakā
5.187.35
dustīrthā cānabhijñeyā vārṣikī nāṣṭamāsikī bhīmagrāhavatī ghorā sarvabhūtabhayaṃkarī
5.187.36
evam uktvā tato rājan kāśikanyāṃ nyavartata mātā mama mahābhāgā smayamāneva bhāminī
5.187.37
kadā cid aṣṭame māsi kadā cid daśame tathā na prāśnītodakam api punaḥ sā varavarṇinī
5.187.38
sā vatsabhūmiṃ kauravya tīrthalobhāt tatas tataḥ patitā paridhāvantī punaḥ kāśipateḥ sutā
5.187.39
sā nadī vatsabhūmyāṃ tu prathitāmbeti bhārata vārṣikī grāhabahulā dustīrthā kuṭilā tathā
5.187.40
sā kanyā tapasā tena bhāgārdhena vyajāyata nadī ca rājan vatseṣu kanyā caivābhavat tadā
5.188.1
bhīṣma uvāca tatas te tāpasāḥ sarve tapase dhṛtaniścayām dṛṣṭvā nyavartayaṃs tāta kiṃ kāryam iti cābruvan
5.188.2
tān uvāca tataḥ kanyā tapovṛddhān ṛṣīṃs tadā nirākṛtāsmi bhīṣmeṇa bhraṃśitā patidharmataḥ
5.188.3
vadhārthaṃ tasya dīkṣā me na lokārthaṃ tapodhanāḥ nihatya bhīṣmaṃ gaccheyaṃ śāntim ity eva niścayaḥ
5.188.4
yatkṛte duḥkhavasatim imāṃ prāptāsmi śāśvatīm patilokād vihīnā ca naiva strī na pumān iha
5.188.5
nāhatvā yudhi gāṅgeyaṃ nivarteyaṃ tapodhanāḥ eṣa me hṛdi saṃkalpo yadartham idam udyatam
5.188.6
strībhāve parinirviṇṇā puṃstvārthe kṛtaniścayā bhīṣme praticikīrṣāmi nāsmi vāryeti vai punaḥ
5.188.7
tāṃ devo darśayām āsa śūlapāṇir umāpatiḥ madhye teṣāṃ maharṣīṇāṃ svena rūpeṇa bhāminīm
5.188.8
chandyamānā vareṇātha sā vavre matparājayam vadhiṣyasīti tāṃ devaḥ pratyuvāca manasvinīm
5.188.9
tataḥ sā punar evātha kanyā rudram uvāca ha upapadyet kathaṃ deva striyo mama jayo yudhi strībhāvena ca me gāḍhaṃ manaḥ śāntam umāpate
5.188.10
pratiśrutaś ca bhūteśa tvayā bhīṣmaparājayaḥ yathā sa satyo bhavati tathā kuru vṛṣadhvaja yathā hanyāṃ samāgamya bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ yudhi
5.188.11
tām uvāca mahādevaḥ kanyāṃ kila vṛṣadhvajaḥ na me vāg anṛtaṃ bhadre prāha satyaṃ bhaviṣyati
5.188.12
vadhiṣyasi raṇe bhīṣmaṃ puruṣatvaṃ ca lapsyase smariṣyasi ca tat sarvaṃ deham anyaṃ gatā satī
5.188.13
drupadasya kule jātā bhaviṣyasi mahārathaḥ śīghrāstraś citrayodhī ca bhaviṣyasi susaṃmataḥ
5.188.14
yathoktam eva kalyāṇi sarvam etad bhaviṣyati bhaviṣyasi pumān paścāt kasmāc cit kālaparyayāt
5.188.15
evam uktvā mahātejāḥ kapardī vṛṣabhadhvajaḥ paśyatām eva viprāṇāṃ tatraivāntaradhīyata
5.188.16
tataḥ sā paśyatāṃ teṣāṃ maharṣīṇām aninditā samāhṛtya vanāt tasmāt kāṣṭhāni varavarṇinī
5.188.17
citāṃ kṛtvā sumahatīṃ pradāya ca hutāśanam pradīpte 'gnau mahārāja roṣadīptena cetasā
5.188.18
uktvā bhīṣmavadhāyeti praviveśa hutāśanam jyeṣṭhā kāśisutā rājan yamunām abhito nadīm
5.189.1
duryodhana uvāca kathaṃ śikhaṇḍī gāṅgeya kanyā bhūtvā satī tadā puruṣo 'bhavad yudhi śreṣṭha tan me brūhi pitāmaha
5.189.2
bhīṣma uvāca bhāryā tu tasya rājendra drupadasya mahīpateḥ mahiṣī dayitā hy āsīd aputrā ca viśāṃ pate
5.189.3
etasminn eva kāle tu drupado vai mahīpatiḥ apatyārthaṃ mahārāja toṣayām āsa śaṃkaram
5.189.4
asmadvadhārthaṃ niścitya tapo ghoraṃ samāsthitaḥ lebhe kanyāṃ mahādevāt putro me syād iti bruvan
5.189.5
bhagavan putram icchāmi bhīṣmaṃ praticikīrṣayā ity ukto devadevena strīpumāṃs te bhaviṣyati
5.189.6
nivartasva mahīpāla naitaj jātv anyathā bhavet sa tu gatvā ca nagaraṃ bhāryām idam uvāca ha
5.189.7
kṛto yatno mayā devi putrārthe tapasā mahān kanyā bhūtvā pumān bhāvī iti cokto 'smi śaṃbhunā
5.189.8
punaḥ punar yācyamāno diṣṭam ity abravīc chivaḥ na tad anyad dhi bhavitā bhavitavyaṃ hi tat tathā
5.189.9
tataḥ sā niyatā bhūtvā ṛtukāle manasvinī patnī drupadarājasya drupadaṃ saṃviveśa ha
5.189.10
lebhe garbhaṃ yathākālaṃ vidhidṛṣṭena hetunā pārṣatāt sā mahīpāla yathā māṃ nārado 'bravīt
5.189.11
tato dadhāra taṃ garbhaṃ devī rājīvalocanā tāṃ sa rājā priyāṃ bhāryāṃ drupadaḥ kurunandana putrasnehān mahābāhuḥ sukhaṃ paryacarat tadā
5.189.12
aputrasya tato rājño drupadasya mahīpateḥ kanyāṃ pravararūpāṃ tāṃ prājāyata narādhipa
5.189.13
aputrasya tu rājñaḥ sā drupadasya yaśasvinī khyāpayām āsa rājendra putro jāto mameti vai
5.189.14
tataḥ sa rājā drupadaḥ pracchannāyā narādhipa putravat putrakāryāṇi sarvāṇi samakārayat
5.189.15
rakṣaṇaṃ caiva mantrasya mahiṣī drupadasya sā cakāra sarvayatnena bruvāṇā putra ity uta na hi tāṃ veda nagare kaś cid anyatra pārṣatāt
5.189.16
śraddadhāno hi tad vākyaṃ devasyādbhutatejasaḥ chādayām āsa tāṃ kanyāṃ pumān iti ca so 'bravīt
5.189.17
jātakarmāṇi sarvāṇi kārayām āsa pārthivaḥ puṃvad vidhānayuktāni śikhaṇḍīti ca tāṃ viduḥ
5.189.18
aham ekas tu cāreṇa vacanān nāradasya ca jñātavān devavākyena ambāyās tapasā tathā
5.190.1
bhīṣma uvāca cakāra yatnaṃ drupadaḥ sarvasmin svajane mahat tato lekhyādiṣu tathā śilpeṣu ca paraṃ gatā iṣvastre caiva rājendra droṇaśiṣyo babhūva ha
5.190.2
tasya mātā mahārāja rājānaṃ varavarṇinī codayām āsa bhāryārthaṃ kanyāyāḥ putravat tadā
5.190.3
tatas tāṃ pārṣato dṛṣṭvā kanyāṃ saṃprāptayauvanām striyaṃ matvā tadā cintāṃ prapede saha bhāryayā
5.190.4
drupada uvāca kanyā mameyaṃ saṃprāptā yauvanaṃ śokavardhinī mayā pracchāditā ceyaṃ vacanāc chūlapāṇinaḥ
5.190.5
na tan mithyā mahārājñi bhaviṣyati kathaṃ cana trailokyakartā kasmād dhi tan mṛṣā kartum arhati
5.190.6
bhāryovāca yadi te rocate rājan vakṣyāmi śṛṇu me vacaḥ śrutvedānīṃ prapadyethāḥ svakāryaṃ pṛṣatātmaja
5.190.7
kriyatām asya nṛpate vidhivad dārasaṃgrahaḥ satyaṃ bhavati tad vākyam iti me niścitā matiḥ
5.190.8
bhīṣma uvāca tatas tau niścayaṃ kṛtvā tasmin kārye 'tha dampatī varayāṃ cakratuḥ kanyāṃ daśārṇādhipateḥ sutām
5.190.9
tato rājā drupado rājasiṃhaḥ; sarvān rājñaḥ kulataḥ saṃniśāmya dāśārṇakasya nṛpates tanūjāṃ; śikhaṇḍine varayām āsa dārān
5.190.10
hiraṇyavarmeti nṛpo yo 'sau dāśārṇakaḥ smṛtaḥ sa ca prādān mahīpālaḥ kanyāṃ tasmai śikhaṇḍine
5.190.11
sa ca rājā daśārṇeṣu mahān āsīn mahīpatiḥ hiraṇyavarmā durdharṣo mahāseno mahāmanāḥ
5.190.12
kṛte vivāhe tu tadā sā kanyā rājasattama yauvanaṃ samanuprāptā sā ca kanyā śikhaṇḍinī
5.190.13
kṛtadāraḥ śikhaṇḍī tu kāmpilyaṃ punar āgamat na ca sā veda tāṃ kanyāṃ kaṃ cit kālaṃ striyaṃ kila
5.190.14
hiraṇyavarmaṇaḥ kanyā jñātvā tāṃ tu śikhaṇḍinīm dhātrīṇāṃ ca sakhīnāṃ ca vrīḍamānā nyavedayat kanyāṃ pañcālarājasya sutāṃ tāṃ vai śikhaṇḍinīm
5.190.15
tatas tā rājaśārdūla dhātryo dāśārṇikās tadā jagmur ārtiṃ parāṃ duḥkhāt preṣayām āsur eva ca
5.190.16
tato daśārṇādhipateḥ preṣyāḥ sarvaṃ nyavedayan vipralambhaṃ yathāvṛttaṃ sa ca cukrodha pārthivaḥ
5.190.17
śikhaṇḍy api mahārāja puṃvad rājakule tadā vijahāra mudā yuktaḥ strītvaṃ naivātirocayan
5.190.18
tataḥ katipayāhasya tac chrutvā bharatarṣabha hiraṇyavarmā rājendra roṣād ārtiṃ jagāma ha
5.190.19
tato dāśārṇako rājā tīvrakopasamanvitaḥ dūtaṃ prasthāpayām āsa drupadasya niveśane
5.190.20
tato drupadam āsādya dūtaḥ kāñcanavarmaṇaḥ eka ekāntam utsārya raho vacanam abravīt
5.190.21
daśārṇarājo rājaṃs tvām idaṃ vacanam abravīt abhiṣaṅgāt prakupito vipralabdhas tvayānagha
5.190.22
avamanyase māṃ nṛpate nūnaṃ durmantritaṃ tava yan me kanyāṃ svakanyārthe mohād yācitavān asi
5.190.23
tasyādya vipralambhasya phalaṃ prāpnuhi durmate eṣa tvāṃ sajanāmātyam uddharāmi sthiro bhava
5.191.1
bhīṣma uvāca evam uktasya dūtena drupadasya tadā nṛpa corasyeva gṛhītasya na prāvartata bhāratī
5.191.2
sa yatnam akarot tīvraṃ saṃbandhair anusāntvanaiḥ dūtair madhurasaṃbhāṣair naitad astīti saṃdiśan
5.191.3
sa rājā bhūya evātha kṛtvā tattvata āgamam kanyeti pāñcālasutāṃ tvaramāṇo 'bhiniryayau
5.191.4
tataḥ saṃpreṣayām āsa mitrāṇām amitaujasām duhitur vipralambhaṃ taṃ dhātrīṇāṃ vacanāt tadā
5.191.5
tataḥ samudayaṃ kṛtvā balānāṃ rājasattamaḥ abhiyāne matiṃ cakre drupadaṃ prati bhārata
5.191.6
tataḥ saṃmantrayām āsa mitraiḥ saha mahīpatiḥ hiraṇyavarmā rājendra pāñcālyaṃ pārthivaṃ prati
5.191.7
tatra vai niścitaṃ teṣām abhūd rājñāṃ mahātmanām tathyaṃ ced bhavati hy etat kanyā rājañ śikhaṇḍinī baddhvā pāñcālarājānam ānayiṣyāmahe gṛhān
5.191.8
anyaṃ rājānam ādhāya pāñcāleṣu nareśvaram ghātayiṣyāma nṛpatiṃ drupadaṃ saśikhaṇḍinam
5.191.9
sa tadā dūtam ājñāya punaḥ kṣattāram īśvaraḥ prāsthāpayat pārṣatāya hanmīti tvāṃ sthiro bhava
5.191.10
sa prakṛtyā ca vai bhīruḥ kilbiṣī ca narādhipaḥ bhayaṃ tīvram anuprāpto drupadaḥ pṛthivīpatiḥ
5.191.11
visṛjya dūtaṃ dāśārṇaṃ drupadaḥ śokakarśitaḥ sametya bhāryāṃ rahite vākyam āha narādhipaḥ
5.191.12
bhayena mahatāviṣṭo hṛdi śokena cāhataḥ pāñcālarājo dayitāṃ mātaraṃ vai śikhaṇḍinaḥ
5.191.13
abhiyāsyati māṃ kopāt saṃbandhī sumahābalaḥ hiraṇyavarmā nṛpatiḥ karṣamāṇo varūthinīm
5.191.14
kim idānīṃ kariṣyāmi mūḍhaḥ kanyām imāṃ prati śikhaṇḍī kila putras te kanyeti pariśaṅkitaḥ
5.191.15
iti niścitya tattvena samitraḥ sabalānugaḥ vañcito 'smīti manvāno māṃ kiloddhartum icchati
5.191.16
kim atra tathyaṃ suśroṇi kiṃ mithyā brūhi śobhane śrutvā tvattaḥ śubhe vākyaṃ saṃvidhāsyāmy ahaṃ tathā
5.191.17
ahaṃ hi saṃśayaṃ prāpto bālā ceyaṃ śikhaṇḍinī tvaṃ ca rājñi mahat kṛcchraṃ saṃprāptā varavarṇini
5.191.18
sā tvaṃ sarvavimokṣāya tattvam ākhyāhi pṛcchataḥ tathā vidadhyāṃ suśroṇi kṛtyasyāsya śucismite śikhaṇḍini ca mā bhais tvaṃ vidhāsye tatra tattvataḥ
5.191.19
kriyayāhaṃ varārohe vañcitaḥ putradharmataḥ mayā dāśārṇako rājā vañcitaś ca mahīpatiḥ tad ācakṣva mahābhāge vidhāsye tatra yad dhitam
5.191.20
jānatāpi narendreṇa khyāpanārthaṃ parasya vai prakāśaṃ coditā devī pratyuvāca mahīpatim
5.192.1
bhīṣma uvāca tataḥ śikhaṇḍino mātā yathātattvaṃ narādhipa ācacakṣe mahābāho bhartre kanyāṃ śikhaṇḍinīm
5.192.2
aputrayā mayā rājan sapatnīnāṃ bhayād idam kanyā śikhaṇḍinī jātā puruṣo vai niveditaḥ
5.192.3
tvayā caiva naraśreṣṭha tan me prītyānumoditam putrakarma kṛtaṃ caiva kanyāyāḥ pārthivarṣabha bhāryā coḍhā tvayā rājan daśārṇādhipateḥ sutā
5.192.4
tvayā ca prāg abhihitaṃ devavākyārthadarśanāt kanyā bhūtvā pumān bhāvīty evaṃ caitad upekṣitam
5.192.5
etac chrutvā drupado yajñasenaḥ; sarvaṃ tattvaṃ mantravidbhyo nivedya mantraṃ rājā mantrayām āsa rājan; yad yad yuktaṃ rakṣaṇe vai prajānām
5.192.6
saṃbandhakaṃ caiva samarthya tasmin; dāśārṇake vai nṛpatau narendra svayaṃ kṛtvā vipralambhaṃ yathāvan; mantraikāgro niścayaṃ vai jagāma
5.192.7
svabhāvaguptaṃ nagaram āpatkāle tu bhārata gopayām āsa rājendra sarvataḥ samalaṃkṛtam
5.192.8
ārtiṃ ca paramāṃ rājā jagāma saha bhāryayā daśārṇapatinā sārdhaṃ virodhe bharatarṣabha
5.192.9
kathaṃ saṃbandhinā sārdhaṃ na me syād vigraho mahān iti saṃcintya manasā daivatāny arcayat tadā
5.192.10
taṃ tu dṛṣṭvā tadā rājan devī devaparaṃ tathā arcāṃ prayuñjānam atho bhāryā vacanam abravīt
5.192.11
devānāṃ pratipattiś ca satyā sādhumatā sadā sā tu duḥkhārṇavaṃ prāpya naḥ syād arcayatāṃ bhṛśam
5.192.12
daivatāni ca sarvāṇi pūjyantāṃ bhūridakṣiṇaiḥ agnayaś cāpi hūyantāṃ dāśārṇapratiṣedhane
5.192.13
ayuddhena nivṛttiṃ ca manasā cintayābhibho devatānāṃ prasādena sarvam etad bhaviṣyati
5.192.14
mantribhir mantritaṃ sārdhaṃ tvayā yat pṛthulocana purasyāsyāvināśāya tac ca rājaṃs tathā kuru
5.192.15
daivaṃ hi mānuṣopetaṃ bhṛśaṃ sidhyati pārthiva parasparavirodhāt tu nānayoḥ siddhir asti vai
5.192.16
tasmād vidhāya nagare vidhānaṃ sacivaiḥ saha arcayasva yathākāmaṃ daivatāni viśāṃ pate
5.192.17
evaṃ saṃbhāṣamāṇau tau dṛṣṭvā śokaparāyaṇau śikhaṇḍinī tadā kanyā vrīḍiteva manasvinī
5.192.18
tataḥ sā cintayām āsa matkṛte duḥkhitāv ubhau imāv iti tataś cakre matiṃ prāṇavināśane
5.192.19
evaṃ sā niścayaṃ kṛtvā bhṛśaṃ śokaparāyaṇā jagāma bhavanaṃ tyaktvā gahanaṃ nirjanaṃ vanam
5.192.20
yakṣeṇarddhimatā rājan sthūṇākarṇena pālitam tadbhayād eva ca jano visarjayati tad vanam
5.192.21
tatra sthūṇasya bhavanaṃ sudhāmṛttikalepanam lājollāpikadhūmāḍhyam uccaprākāratoraṇam
5.192.22
tat praviśya śikhaṇḍī sā drupadasyātmajā nṛpa anaśnatī bahutithaṃ śarīram upaśoṣayat
5.192.23
darśayām āsa tāṃ yakṣaḥ sthūṇo madhvakṣasaṃyutaḥ kimartho 'yaṃ tavārambhaḥ kariṣye brūhi māciram
5.192.24
aśakyam iti sā yakṣaṃ punaḥ punar uvāca ha kariṣyāmīti caināṃ sa pratyuvācātha guhyakaḥ
5.192.25
dhaneśvarasyānucaro varado 'smi nṛpātmaje adeyam api dāsyāmi brūhi yat te vivakṣitam
5.192.26
tataḥ śikhaṇḍī tat sarvam akhilena nyavedayat tasmai yakṣapradhānāya sthūṇākarṇāya bhārata
5.192.27
āpanno me pitā yakṣa nacirād vinaśiṣyati abhiyāsyati saṃkruddho daśārṇādhipatir hi tam
5.192.28
mahābalo mahotsāhaḥ sa hemakavaco nṛpaḥ tasmād rakṣasva māṃ yakṣa pitaraṃ mātaraṃ ca me
5.192.29
pratijñāto hi bhavatā duḥkhapratinayo mama bhaveyaṃ puruṣo yakṣa tvatprasādād aninditaḥ
5.192.30
yāvad eva sa rājā vai nopayāti puraṃ mama tāvad eva mahāyakṣa prasādaṃ kuru guhyaka
5.193.1
bhīṣma uvāca śikhaṇḍivākyaṃ śrutvātha sa yakṣo bharatarṣabha provāca manasā cintya daivenopanipīḍitaḥ bhavitavyaṃ tathā tad dhi mama duḥkhāya kaurava
5.193.2
bhadre kāmaṃ kariṣyāmi samayaṃ tu nibodha me kiṃ cit kālāntaraṃ dāsye puṃliṅgaṃ svam idaṃ tava āgantavyaṃ tvayā kāle satyam etad bravīmi te
5.193.3
prabhuḥ saṃkalpasiddho 'smi kāmarūpī vihaṃgamaḥ matprasādāt puraṃ caiva trāhi bandhūṃś ca kevalān
5.193.4
strīliṅgaṃ dhārayiṣyāmi tvadīyaṃ pārthivātmaje satyaṃ me pratijānīhi kariṣyāmi priyaṃ tava
5.193.5
śikhaṇḍy uvāca pratidāsyāmi bhagavaṃl liṅgaṃ punar idaṃ tava kiṃ cit kālāntaraṃ strītvaṃ dhārayasva niśācara
5.193.6
pratiprayāte dāśārṇe pārthive hemavarmaṇi kanyaivāhaṃ bhaviṣyāmi puruṣas tvaṃ bhaviṣyasi
5.193.7
bhīṣma uvāca ity uktvā samayaṃ tatra cakrāte tāv ubhau nṛpa anyonyasyānabhidrohe tau saṃkrāmayatāṃ tataḥ
5.193.8
strīliṅgaṃ dhārayām āsa sthūṇo yakṣo narādhipa yakṣarūpaṃ ca tad dīptaṃ śikhaṇḍī pratyapadyata
5.193.9
tataḥ śikhaṇḍī pāñcālyaḥ puṃstvam āsādya pārthiva viveśa nagaraṃ hṛṣṭaḥ pitaraṃ ca samāsadat yathāvṛttaṃ tu tat sarvam ācakhyau drupadasya ca
5.193.10
drupadas tasya tac chrutvā harṣam āhārayat param sabhāryas tac ca sasmāra maheśvaravacas tadā
5.193.11
tataḥ saṃpreṣayām āsa daśārṇādhipater nṛpa puruṣo 'yaṃ mama sutaḥ śraddhattāṃ me bhavān iti
5.193.12
atha dāśārṇako rājā sahasābhyāgamat tadā pāñcālarājaṃ drupadaṃ duḥkhāmarṣasamanvitaḥ
5.193.13
tataḥ kāmpilyam āsādya daśārṇādhipatis tadā preṣayām āsa satkṛtya dūtaṃ brahmavidāṃ varam
5.193.14
brūhi madvacanād dūta pāñcālyaṃ taṃ nṛpādhamam yad vai kanyāṃ svakanyārthe vṛtavān asi durmate phalaṃ tasyāvalepasya drakṣyasy adya na saṃśayaḥ
5.193.15
evam uktas tu tenāsau brāhmaṇo rājasattama dūtaḥ prayāto nagaraṃ dāśārṇanṛpacoditaḥ
5.193.16
tata āsādayām āsa purodhā drupadaṃ pure tasmai pāñcālako rājā gām arghyaṃ ca susatkṛtam prāpayām āsa rājendra saha tena śikhaṇḍinā
5.193.17
tāṃ pūjāṃ nābhyanandat sa vākyaṃ cedam uvāca ha yad uktaṃ tena vīreṇa rājñā kāñcanavarmaṇā
5.193.18
yat te 'ham adhamācāra duhitrarthe 'smi vañcitaḥ tasya pāpasya karaṇāt phalaṃ prāpnuhi durmate
5.193.19
dehi yuddhaṃ narapate mamādya raṇamūrdhani uddhariṣyāmi te sadyaḥ sāmātyasutabāndhavam
5.193.20
tad upālambhasaṃyuktaṃ śrāvitaḥ kila pārthivaḥ daśārṇapatidūtena mantrimadhye purodhasā
5.193.21
abravīd bharataśreṣṭha drupadaḥ praṇayānataḥ yad āha māṃ bhavān brahman saṃbandhivacanād vacaḥ tasyottaraṃ prativaco dūta eva vadiṣyati
5.193.22
tataḥ saṃpreṣayām āsa drupado 'pi mahātmane hiraṇyavarmaṇe dūtaṃ brāhmaṇaṃ vedapāragam
5.193.23
samāgamya tu rājñā sa daśārṇapatinā tadā tad vākyam ādade rājan yad uktaṃ drupadena ha
5.193.24
āgamaḥ kriyatāṃ vyaktaṃ kumāro vai suto mama mithyaitad uktaṃ kenāpi tan na śraddheyam ity uta
5.193.25
tataḥ sa rājā drupadasya śrutvā; vimarśayukto yuvatīr variṣṭhāḥ saṃpreṣayām āsa sucārurūpāḥ; śikhaṇḍinaṃ strī pumān veti vettum
5.193.26
tāḥ preṣitās tattvabhāvaṃ viditvā; prītyā rājñe tac chaśaṃsur hi sarvam śikhaṇḍinaṃ puruṣaṃ kauravendra; daśārṇarājāya mahānubhāvam
5.193.27
tataḥ kṛtvā tu rājā sa āgamaṃ prītimān atha saṃbandhinā samāgamya hṛṣṭo vāsam uvāsa ha
5.193.28
śikhaṇḍine ca muditaḥ prādād vittaṃ janeśvaraḥ hastino 'śvāṃś ca gāś caiva dāsyo bahuśatās tathā pūjitaś ca pratiyayau nivartya tanayāṃ kila
5.193.29
vinītakilbiṣe prīte hemavarmaṇi pārthive pratiyāte tu dāśārṇe hṛṣṭarūpā śikhaṇḍinī
5.193.30
kasya cit tv atha kālasya kubero naravāhanaḥ lokānuyātrāṃ kurvāṇaḥ sthūṇasyāgān niveśanam
5.193.31
sa tadgṛhasyopari vartamāna; ālokayām āsa dhanādhigoptā sthūṇasya yakṣasya niśāmya veśma; svalaṃkṛtaṃ mālyaguṇair vicitram
5.193.32
lājaiś ca gandhaiś ca tathā vitānair; abhyarcitaṃ dhūpanadhūpitaṃ ca dhvajaiḥ patākābhir alaṃkṛtaṃ ca; bhakṣyānnapeyāmiṣadattahomam
5.193.33
tat sthānaṃ tasya dṛṣṭvā tu sarvataḥ samalaṃkṛtam athābravīd yakṣapatis tān yakṣān anugāṃs tadā
5.193.34
svalaṃkṛtam idaṃ veśma sthūṇasyāmitavikramāḥ nopasarpati māṃ cāpi kasmād adya sumandadhīḥ
5.193.35
yasmāj jānan sumandātmā mām asau nopasarpati tasmāt tasmai mahādaṇḍo dhāryaḥ syād iti me matiḥ
5.193.36
yakṣā ūcuḥ drupadasya sutā rājan rājño jātā śikhaṇḍinī tasyai nimitte kasmiṃś cit prādāt puruṣalakṣaṇam
5.193.37
agrahīl lakṣaṇaṃ strīṇāṃ strībhūtas tiṣṭhate gṛhe nopasarpati tenāsau savrīḍaḥ strīsvarūpavān
5.193.38
etasmāt kāraṇād rājan sthūṇo na tvādya paśyati śrutvā kuru yathānyāyaṃ vimānam iha tiṣṭhatām
5.193.39
bhīṣma uvāca ānīyatāṃ sthūṇa iti tato yakṣādhipo 'bravīt kartāsmi nigrahaṃ tasyety uvāca sa punaḥ punaḥ
5.193.40
so 'bhyagacchata yakṣendram āhūtaḥ pṛthivīpate strīsvarūpo mahārāja tasthau vrīḍāsamanvitaḥ
5.193.41
taṃ śaśāpa susaṃkruddho dhanadaḥ kurunandana evam eva bhavatv asya strītvaṃ pāpasya guhyakāḥ
5.193.42
tato 'bravīd yakṣapatir mahātmā; yasmād adās tv avamanyeha yakṣān śikhaṇḍine lakṣaṇaṃ pāpabuddhe; strīlakṣaṇaṃ cāgrahīḥ pāpakarman
5.193.43
apravṛttaṃ sudurbuddhe yasmād etat kṛtaṃ tvayā tasmād adya prabhṛty eva tvaṃ strī sa puruṣas tathā
5.193.44
tataḥ prasādayām āsur yakṣā vaiśravaṇaṃ kila sthūṇasyārthe kuruṣvāntaṃ śāpasyeti punaḥ punaḥ
5.193.45
tato mahātmā yakṣendraḥ pratyuvācānugāminaḥ sarvān yakṣagaṇāṃs tāta śāpasyāntacikīrṣayā
5.193.46
hate śikhaṇḍini raṇe svarūpaṃ pratipatsyate sthūṇo yakṣo nirudvego bhavatv iti mahāmanāḥ
5.193.47
ity uktvā bhagavān devo yakṣarākṣasapūjitaḥ prayayau saha taiḥ sarvair nimeṣāntaracāribhiḥ
5.193.48
sthūṇas tu śāpaṃ saṃprāpya tatraiva nyavasat tadā samaye cāgamat taṃ vai śikhaṇḍī sa kṣapācaram
5.193.49
so 'bhigamyābravīd vākyaṃ prāpto 'smi bhagavann iti tam abravīt tataḥ sthūṇaḥ prīto 'smīti punaḥ punaḥ
5.193.50
ārjavenāgataṃ dṛṣṭvā rājaputraṃ śikhaṇḍinam sarvam eva yathāvṛttam ācacakṣe śikhaṇḍine
5.193.51
yakṣa uvāca śapto vaiśravaṇenāsmi tvatkṛte pārthivātmaja gacchedānīṃ yathākāmaṃ cara lokān yathāsukham
5.193.52
diṣṭam etat purā manye na śakyam ativartitum gamanaṃ tava ceto hi paulastyasya ca darśanam
5.193.53
bhīṣma uvāca evam uktaḥ śikhaṇḍī tu sthūṇayakṣeṇa bhārata pratyājagāma nagaraṃ harṣeṇa mahatānvitaḥ
5.193.54
pūjayām āsa vividhair gandhamālyair mahādhanaiḥ dvijātīn devatāś cāpi caityān atha catuṣpathān
5.193.55
drupadaḥ saha putreṇa siddhārthena śikhaṇḍinā mudaṃ ca paramāṃ lebhe pāñcālyaḥ saha bāndhavaiḥ
5.193.56
śiṣyārthaṃ pradadau cāpi droṇāya kurupuṃgava śikhaṇḍinaṃ mahārāja putraṃ strīpūrviṇaṃ tathā
5.193.57
pratipede catuṣpādaṃ dhanurvedaṃ nṛpātmajaḥ śikhaṇḍī saha yuṣmābhir dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ
5.193.58
mama tv etac carās tāta yathāvat pratyavedayan jaḍāndhabadhirākārā ye yuktā drupade mayā
5.193.59
evam eṣa mahārāja strīpumān drupadātmajaḥ saṃbhūtaḥ kauravaśreṣṭha śikhaṇḍī rathasattamaḥ
5.193.60
jyeṣṭhā kāśipateḥ kanyā ambā nāmeti viśrutā drupadasya kule jātā śikhaṇḍī bharatarṣabha
5.193.61
nāham enaṃ dhanuṣpāṇiṃ yuyutsuṃ samupasthitam muhūrtam api paśyeyaṃ prahareyaṃ na cāpy uta
5.193.62
vratam etan mama sadā pṛthivyām api viśrutam striyāṃ strīpūrvake cāpi strīnāmni strīsvarūpiṇi
5.193.63
na muñceyam ahaṃ bāṇān iti kauravanandana na hanyām aham etena kāraṇena śikhaṇḍinam
5.193.64
etat tattvam ahaṃ veda janma tāta śikhaṇḍinaḥ tato nainaṃ haniṣyāmi samareṣv ātatāyinam
5.193.65
yadi bhīṣmaḥ striyaṃ hanyād dhanyād ātmānam apy uta nainaṃ tasmād dhaniṣyāmi dṛṣṭvāpi samare sthitam
5.193.66
saṃjaya uvāca etac chrutvā tu kauravyo rājā duryodhanas tadā muhūrtam iva sa dhyātvā bhīṣme yuktam amanyata
5.194.1
saṃjaya uvāca prabhātāyāṃ tu śarvaryāṃ punar eva sutas tava madhye sarvasya sainyasya pitāmaham apṛcchata
5.194.2
pāṇḍaveyasya gāṅgeya yad etat sainyam uttamam prabhūtanaranāgāśvaṃ mahārathasamākulam
5.194.3
bhīmārjunaprabhṛtibhir maheṣvāsair mahābalaiḥ lokapālopamair guptaṃ dhṛṣṭadyumnapurogamaiḥ
5.194.4
apradhṛṣyam anāvāryam udvṛttam iva sāgaram senāsāgaram akṣobhyam api devair mahāhave
5.194.5
kena kālena gāṅgeya kṣapayethā mahādyute ācāryo vā maheṣvāsaḥ kṛpo vā sumahābalaḥ
5.194.6
karṇo vā samaraślāghī drauṇir vā dvijasattamaḥ divyāstraviduṣaḥ sarve bhavanto hi bale mama
5.194.7
etad icchāmy ahaṃ jñātuṃ paraṃ kautūhalaṃ hi me hṛdi nityaṃ mahābāho vaktum arhasi tan mama
5.194.8
bhīṣma uvāca anurūpaṃ kuruśreṣṭha tvayy etat pṛthivīpate balābalam amitrāṇāṃ sveṣāṃ ca yadi pṛcchasi
5.194.9
śṛṇu rājan mama raṇe yā śaktiḥ paramā bhavet astravīryaṃ raṇe yac ca bhujayoś ca mahābhuja
5.194.10
ārjavenaiva yuddhena yoddhavya itaro janaḥ māyāyuddhena māyāvī ity etad dharmaniścayaḥ
5.194.11
hanyām ahaṃ mahābāho pāṇḍavānām anīkinīm divase divase kṛtvā bhāgaṃ prāgāhnikaṃ mama
5.194.12
yodhānāṃ daśasāhasraṃ kṛtvā bhāgaṃ mahādyute sahasraṃ rathinām ekam eṣa bhāgo mato mama
5.194.13
anenāhaṃ vidhānena saṃnaddhaḥ satatotthitaḥ kṣapayeyaṃ mahat sainyaṃ kālenānena bhārata
5.194.14
yadi tv astrāṇi muñceyaṃ mahānti samare sthitaḥ śatasāhasraghātīni hanyāṃ māsena bhārata
5.194.15
saṃjaya uvāca śrutvā bhīṣmasya tad vākyaṃ rājā duryodhanas tadā paryapṛcchata rājendra droṇam aṅgirasāṃ varam
5.194.16
ācārya kena kālena pāṇḍuputrasya sainikān nihanyā iti taṃ droṇaḥ pratyuvāca hasann iva
5.194.17
sthaviro 'smi kuruśreṣṭha mandaprāṇaviceṣṭitaḥ astrāgninā nirdaheyaṃ pāṇḍavānām anīkinīm
5.194.18
yathā bhīṣmaḥ śāṃtanavo māseneti matir mama eṣā me paramā śaktir etan me paramaṃ balam
5.194.19
dvābhyām eva tu māsābhyāṃ kṛpaḥ śāradvato 'bravīt drauṇis tu daśarātreṇa pratijajñe balakṣayam karṇas tu pañcarātreṇa pratijajñe mahāstravit
5.194.20
tac chrutvā sūtaputrasya vākyaṃ sāgaragāsutaḥ jahāsa sasvanaṃ hāsaṃ vākyaṃ cedam uvāca ha
5.194.21
na hi tāvad raṇe pārthaṃ bāṇakhaḍgadhanurdharam vāsudevasamāyuktaṃ rathenodyantam acyutam
5.194.22
samāgacchasi rādheya tenaivam abhimanyase śakyam evaṃ ca bhūyaś ca tvayā vaktuṃ yatheṣṭataḥ
5.195.1
vaiśaṃpāyana uvāca etac chrutvā tu kaunteyaḥ sarvān bhrātṝn upahvare āhūya bharataśreṣṭha idaṃ vacanam abravīt
5.195.2
dhārtarāṣṭrasya sainyeṣu ye cārapuruṣā mama te pravṛttiṃ prayacchanti mamemāṃ vyuṣitāṃ niśām
5.195.3
duryodhanaḥ kilāpṛcchad āpageyaṃ mahāvratam kena kālena pāṇḍūnāṃ hanyāḥ sainyam iti prabho
5.195.4
māseneti ca tenokto dhārtarāṣṭraḥ sudurmatiḥ tāvatā cāpi kālena droṇo 'pi pratyajānata
5.195.5
gautamo dviguṇaṃ kālam uktavān iti naḥ śrutam drauṇis tu daśarātreṇa pratijajñe mahāstravit
5.195.6
tathā divyāstravit karṇaḥ saṃpṛṣṭaḥ kurusaṃsadi pañcabhir divasair hantuṃ sa sainyaṃ pratijajñivān
5.195.7
tasmād aham apīcchāmi śrotum arjuna te vacaḥ kālena kiyatā śatrūn kṣapayer iti saṃyuge
5.195.8
evam ukto guḍākeśaḥ pārthivena dhanaṃjayaḥ vāsudevam avekṣyedaṃ vacanaṃ pratyabhāṣata
5.195.9
sarva ete mahātmānaḥ kṛtāstrāś citrayodhinaḥ asaṃśayaṃ mahārāja hanyur eva balaṃ tava
5.195.10
apaitu te manastāpo yathāsatyaṃ bravīmy aham hanyām ekarathenāhaṃ vāsudevasahāyavān
5.195.11
sāmarān api lokāṃs trīn sahasthāvarajaṅgamān bhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyac ca nimeṣād iti me matiḥ
5.195.12
yat tad ghoraṃ paśupatiḥ prādād astraṃ mahan mama kairāte dvandvayuddhe vai tad idaṃ mayi vartate
5.195.13
yad yugānte paśupatiḥ sarvabhūtāni saṃharan prayuṅkte puruṣavyāghra tad idaṃ mayi vartate
5.195.14
tan na jānāti gāṅgeyo na droṇo na ca gautamaḥ na ca droṇasuto rājan kuta eva tu sūtajaḥ
5.195.15
na tu yuktaṃ raṇe hantuṃ divyair astraiḥ pṛthagjanam ārjavenaiva yuddhena vijeṣyāmo vayaṃ parān
5.195.16
tatheme puruṣavyāghrāḥ sahāyās tava pārthiva sarve divyāstraviduṣaḥ sarve yuddhābhinandinaḥ
5.195.17
vedāntāvabhṛthasnātāḥ sarva ete 'parājitāḥ nihanyuḥ samare senāṃ devānām api pāṇḍava
5.195.18
śikhaṇḍī yuyudhānaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ bhīmaseno yamau cobhau yudhāmanyūttamaujasau
5.195.19
virāṭadrupadau cobhau bhīṣmadroṇasamau yudhi svayaṃ cāpi samartho 'si trailokyotsādane api
5.195.20
krodhād yaṃ puruṣaṃ paśyes tvaṃ vāsavasamadyute kṣipraṃ na sa bhaved vyaktam iti tvāṃ vedmi kaurava
5.196.1
vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ prabhāte vimale dhārtarāṣṭreṇa coditāḥ duryodhanena rājānaḥ prayayuḥ pāṇḍavān prati
5.196.2
āplāvya śucayaḥ sarve sragviṇaḥ śuklavāsasaḥ gṛhītaśastrā dhvajinaḥ svasti vācya hutāgnayaḥ
5.196.3
sarve vedavidaḥ śūrāḥ sarve sucaritavratāḥ sarve karmakṛtaś caiva sarve cāhavalakṣaṇāḥ
5.196.4
āhaveṣu parāṃl lokāñ jigīṣanto mahābalāḥ ekāgramanasaḥ sarve śraddadhānāḥ parasya ca
5.196.5
vindānuvindāv āvantyau kekayā bāhlikaiḥ saha prayayuḥ sarva evaite bhāradvājapurogamāḥ
5.196.6
aśvatthāmā śāṃtanavaḥ saindhavo 'tha jayadrathaḥ dākṣiṇātyāḥ pratīcyāś ca pārvatīyāś ca ye rathāḥ
5.196.7
gāndhārarājaḥ śakuniḥ prācyodīcyāś ca sarvaśaḥ śakāḥ kirātā yavanāḥ śibayo 'tha vasātayaḥ
5.196.8
svaiḥ svair anīkaiḥ sahitāḥ parivārya mahāratham ete mahārathāḥ sarve dvitīye niryayur bale
5.196.9
kṛtavarmā sahānīkas trigartāś ca mahābalāḥ duryodhanaś ca nṛpatir bhrātṛbhiḥ parivāritaḥ
5.196.10
śalo bhūriśravāḥ śalyaḥ kausalyo 'tha bṛhadbalaḥ ete paścād avartanta dhārtarāṣṭrapurogamāḥ
5.196.11
te samena pathā yātvā yotsyamānā mahārathāḥ kurukṣetrasya paścārdhe vyavatiṣṭhanta daṃśitāḥ
5.196.12
duryodhanas tu śibiraṃ kārayām āsa bhārata yathaiva hāstinapuraṃ dvitīyaṃ samalaṃkṛtam
5.196.13
na viśeṣaṃ vijānanti purasya śibirasya vā kuśalā api rājendra narā nagaravāsinaḥ
5.196.14
tādṛśāny eva durgāṇi rājñām api mahīpatiḥ kārayām āsa kauravyaḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ
5.196.15
pañcayojanam utsṛjya maṇḍalaṃ tad raṇājiram senāniveśās te rājann āviśañ śatasaṃghaśaḥ
5.196.16
tatra te pṛthivīpālā yathotsāhaṃ yathābalam viviśuḥ śibirāṇy āśu dravyavanti sahasraśaḥ
5.196.17
teṣāṃ duryodhano rājā sasainyānāṃ mahātmanām vyādideśa sabāhyānāṃ bhakṣyabhojyam anuttamam
5.196.18
sagajāśvamanuṣyāṇāṃ ye ca śilpopajīvinaḥ ye cānye 'nugatās tatra sūtamāgadhabandinaḥ
5.196.19
vaṇijo gaṇikā vārā ye caiva prekṣakā janāḥ sarvāṃs tān kauravo rājā vidhivat pratyavaikṣata
5.197.1
vaiśaṃpāyana uvāca tathaiva rājā kaunteyo dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ dhṛṣṭadyumnamukhān vīrāṃś codayām āsa bhārata
5.197.2
cedikāśikarūṣāṇāṃ netāraṃ dṛḍhavikramam senāpatim amitraghnaṃ dhṛṣṭaketum athādiśat
5.197.3
virāṭaṃ drupadaṃ caiva yuyudhānaṃ śikhaṇḍinam pāñcālyau ca maheṣvāsau yudhāmanyūttamaujasau
5.197.4
te śūrāś citravarmāṇas taptakuṇḍaladhāriṇaḥ ājyāvasiktā jvalitā dhiṣṇyeṣv iva hutāśanāḥ aśobhanta maheṣvāsā grahāḥ prajvalitā iva
5.197.5
so 'tha sainyaṃ yathāyogaṃ pūjayitvā nararṣabhaḥ dideśa tāny anīkāni prayāṇāya mahīpatiḥ
5.197.6
abhimanyuṃ bṛhantaṃ ca draupadeyāṃś ca sarvaśaḥ dhṛṣṭadyumnamukhān etān prāhiṇot pāṇḍunandanaḥ
5.197.7
bhīmaṃ ca yuyudhānaṃ ca pāṇḍavaṃ ca dhanaṃjayam dvitīyaṃ preṣayām āsa balaskandhaṃ yudhiṣṭhiraḥ
5.197.8
bhāṇḍaṃ samāropayatāṃ caratāṃ saṃpradhāvatām hṛṣṭānāṃ tatra yodhānāṃ śabdo divam ivāspṛśat
5.197.9
svayam eva tataḥ paścād virāṭadrupadānvitaḥ tathānyaiḥ pṛthivīpālaiḥ saha prāyān mahīpatiḥ
5.197.10
bhīmadhanvāyanī senā dhṛṣṭadyumnapuraskṛtā gaṅgeva pūrṇā stimitā syandamānā vyadṛśyata
5.197.11
tataḥ punar anīkāni vyayojayata buddhimān mohayan dhṛtarāṣṭrasya putrāṇāṃ buddhinisravam
5.197.12
draupadeyān maheṣvāsān abhimanyuṃ ca pāṇḍavaḥ nakulaṃ sahadevaṃ ca sarvāṃś caiva prabhadrakān
5.197.13
daśa cāśvasahasrāṇi dvisāhasraṃ ca dantinaḥ ayutaṃ ca padātīnāṃ rathāḥ pañcaśatās tathā
5.197.14
bhīmasenaṃ ca durdharṣaṃ prathamaṃ prādiśad balam madhyame tu virāṭaṃ ca jayatsenaṃ ca māgadham
5.197.15
mahārathau ca pāñcālyau yudhāmanyūttamaujasau vīryavantau mahātmānau gadākārmukadhāriṇau anvayātāṃ tato madhye vāsudevadhanaṃjayau
5.197.16
babhūvur atisaṃrabdhāḥ kṛtapraharaṇā narāḥ teṣāṃ viṃśatisāhasrā dhvajāḥ śūrair adhiṣṭhitāḥ
5.197.17
pañca nāgasahasrāṇi rathavaṃśāś ca sarvaśaḥ padātayaś ca ye śūrāḥ kārmukāsigadādharāḥ sahasraśo 'nvayuḥ paścād agrataś ca sahasraśaḥ
5.197.18
yudhiṣṭhiro yatra sainye svayam eva balārṇave tatra te pṛthivīpālā bhūyiṣṭhaṃ paryavasthitāḥ
5.197.19
tatra nāgasahasrāṇi hayānām ayutāni ca tathā rathasahasrāṇi padātīnāṃ ca bhārata yad āśrityābhiyuyudhe dhārtarāṣṭraṃ suyodhanam
5.197.20
tato 'nye śataśaḥ paścāt sahasrāyutaśo narāḥ nadantaḥ prayayus teṣām anīkāni sahasraśaḥ
5.197.21
tatra bherīsahasrāṇi śaṅkhānām ayutāni ca vādayanti sma saṃhṛṣṭāḥ sahasrāyutaśo narāḥ