Parva 6
Ancient Vyāsa Sanskrit6.1.1
janamejaya uvāca kathaṃ yuyudhire vīrāḥ kurupāṇḍavasomakāḥ pārthivāś ca mahābhāgā nānādeśasamāgatāḥ
6.1.2
vaiśaṃpāyana uvāca yathā yuyudhire vīrāḥ kurupāṇḍavasomakāḥ kurukṣetre tapaḥkṣetre śṛṇu tat pṛthivīpate
6.1.3
avatīrya kurukṣetraṃ pāṇḍavāḥ sahasomakāḥ kauravān abhyavartanta jigīṣanto mahābalāḥ
6.1.4
vedādhyayanasaṃpannāḥ sarve yuddhābhinandinaḥ āśaṃsanto jayaṃ yuddhe vadhaṃ vābhimukhā raṇe
6.1.5
abhiyāya ca durdharṣāṃ dhārtarāṣṭrasya vāhinīm prāṅmukhāḥ paścime bhāge nyaviśanta sasainikāḥ
6.1.6
samantapañcakād bāhyaṃ śibirāṇi sahasraśaḥ kārayām āsa vidhivat kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ
6.1.7
śūnyeva pṛthivī sarvā bālavṛddhāvaśeṣitā niraśvapuruṣā cāsīd rathakuñjaravarjitā
6.1.8
yāvat tapati sūryo hi jambūdvīpasya maṇḍalam tāvad eva samāvṛttaṃ balaṃ pārthivasattama
6.1.9
ekasthāḥ sarvavarṇās te maṇḍalaṃ bahuyojanam paryākrāmanta deśāṃś ca nadīḥ śailān vanāni ca
6.1.10
teṣāṃ yudhiṣṭhiro rājā sarveṣāṃ puruṣarṣabha ādideśa savāhānāṃ bhakṣyabhojyam anuttamam
6.1.11
saṃjñāś ca vividhās tās tās teṣāṃ cakre yudhiṣṭhiraḥ evaṃvādī veditavyaḥ pāṇḍaveyo 'yam ity uta
6.1.12
abhijñānāni sarveṣāṃ saṃjñāś cābharaṇāni ca yojayām āsa kauravyo yuddhakāla upasthite
6.1.13
dṛṣṭvā dhvajāgraṃ pārthānāṃ dhārtarāṣṭro mahāmanāḥ saha sarvair mahīpālaiḥ pratyavyūhata pāṇḍavān
6.1.14
pāṇḍureṇātapatreṇa dhriyamāṇena mūrdhani madhye nāgasahasrasya bhrātṛbhiḥ parivāritam
6.1.15
dṛṣṭvā duryodhanaṃ hṛṣṭāḥ sarve pāṇḍavasainikāḥ dadhmuḥ sarve mahāśaṅkhān bherīr jaghnuḥ sahasraśaḥ
6.1.16
tataḥ prahṛṣṭāṃ svāṃ senām abhivīkṣyātha pāṇḍavāḥ babhūvur hṛṣṭamanaso vāsudevaś ca vīryavān
6.1.17
tato yodhān harṣayantau vāsudevadhanaṃjayau dadhmatuḥ puruṣavyāghrau divyau śaṅkhau rathe sthitau
6.1.18
pāñcajanyasya nirghoṣaṃ devadattasya cobhayoḥ śrutvā savāhanā yodhāḥ śakṛnmūtraṃ prasusruvuḥ
6.1.19
yathā siṃhasya nadataḥ svanaṃ śrutvetare mṛgāḥ traseyus tadvad evāsīd dhārtarāṣṭrabalaṃ tadā
6.1.20
udatiṣṭhad rajo bhaumaṃ na prājñāyata kiṃ cana antardhīyata cādityaḥ sainyena rajasāvṛtaḥ
6.1.21
vavarṣa cātra parjanyo māṃsaśoṇitavṛṣṭimān vyukṣan sarvāṇy anīkāni tad adbhutam ivābhavat
6.1.22
vāyus tataḥ prādurabhūn nīcaiḥ śarkarakarṣaṇaḥ vinighnaṃs tāny anīkāni vidhamaṃś caiva tad rajaḥ
6.1.23
ubhe sene tadā rājan yuddhāya mudite bhṛśam kurukṣetre sthite yatte sāgarakṣubhitopame
6.1.24
tayos tu senayor āsīd adbhutaḥ sa samāgamaḥ yugānte samanuprāpte dvayoḥ sāgarayor iva
6.1.25
śūnyāsīt pṛthivī sarvā bālavṛddhāvaśeṣitā tena senāsamūhena samānītena kauravaiḥ
6.1.26
tatas te samayaṃ cakruḥ kurupāṇḍavasomakāḥ dharmāṃś ca sthāpayām āsur yuddhānāṃ bharatarṣabha
6.1.27
nivṛtte caiva no yuddhe prītiś ca syāt parasparam yathāpuraṃ yathāyogaṃ na ca syāc chalanaṃ punaḥ
6.1.28
vācā yuddhe pravṛtte no vācaiva pratiyodhanam niṣkrāntaḥ pṛtanāmadhyān na hantavyaḥ kathaṃ cana
6.1.29
rathī ca rathinā yodhyo gajena gajadhūrgataḥ aśvenāśvī padātiś ca padātenaiva bhārata
6.1.30
yathāyogaṃ yathāvīryaṃ yathotsāhaṃ yathāvayaḥ samābhāṣya prahartavyaṃ na viśvaste na vihvale
6.1.31
pareṇa saha saṃyuktaḥ pramatto vimukhas tathā kṣīṇaśastro vivarmā ca na hantavyaḥ kathaṃ cana
6.1.32
na sūteṣu na dhuryeṣu na ca śastropanāyiṣu na bherīśaṅkhavādeṣu prahartavyaṃ kathaṃ cana
6.1.33
evaṃ te samayaṃ kṛtvā kurupāṇḍavasomakāḥ vismayaṃ paramaṃ jagmuḥ prekṣamāṇāḥ parasparam
6.1.34
niviśya ca mahātmānas tatas te puruṣarṣabhāḥ hṛṣṭarūpāḥ sumanaso babhūvuḥ sahasainikāḥ
6.2.1
vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ pūrvāpare saṃdhye samīkṣya bhagavān ṛṣiḥ sarvavedavidāṃ śreṣṭho vyāsaḥ satyavatīsutaḥ
6.2.2
bhaviṣyati raṇe ghore bharatānāṃ pitāmahaḥ pratyakṣadarśī bhagavān bhūtabhavyabhaviṣyavit
6.2.3
vaicitravīryaṃ rājānaṃ sa rahasyaṃ bravīd idam śocantam ārtaṃ dhyāyantaṃ putrāṇām anayaṃ tadā
6.2.4
vyāsa uvāca rājan parītakālās te putrāś cānye ca bhūmipāḥ te haniṣyanti saṃgrāme samāsādyetaretaram
6.2.5
teṣu kālaparīteṣu vinaśyatsu ca bhārata kālaparyāyam ājñāya mā sma śoke manaḥ kṛthāḥ
6.2.6
yadi tv icchasi saṃgrāme draṣṭum enaṃ viśāṃ pate cakṣur dadāni te hanta yuddham etan niśāmaya
6.2.7
dhṛtarāṣṭra uvāca na rocaye jñātivadhaṃ draṣṭuṃ brahmarṣisattama yuddham etat tv aśeṣeṇa śṛṇuyāṃ tava tejasā
6.2.8
vaiśaṃpāyana uvāca tasminn anicchati draṣṭuṃ saṃgrāmaṃ śrotum icchati varāṇām īśvaro dātā saṃjayāya varaṃ dadau
6.2.9
vyāsa uvāca eṣa te saṃjayo rājan yuddham etad vadiṣyati etasya sarvaṃ saṃgrāme naparokṣaṃ bhaviṣyati
6.2.10
cakṣuṣā saṃjayo rājan divyenaiṣa samanvitaḥ kathayiṣyati te yuddhaṃ sarvajñaś ca bhaviṣyati
6.2.11
prakāśaṃ vā rahasyaṃ vā rātrau vā yadi vā divā manasā cintitam api sarvaṃ vetsyati saṃjayaḥ
6.2.12
nainaṃ śastrāṇi bhetsyanti nainaṃ bādhiṣyate śramaḥ gāvalgaṇir ayaṃ jīvan yuddhād asmād vimokṣyate
6.2.13
ahaṃ ca kīrtim eteṣāṃ kurūṇāṃ bharatarṣabha pāṇḍavānāṃ ca sarveṣāṃ prathayiṣyāmi mā śucaḥ
6.2.14
diṣṭam etat purā caiva nātra śocitum arhasi na caiva śakyaṃ saṃyantuṃ yato dharmas tato jayaḥ
6.2.15
vaiśaṃpāyana uvāca evam uktvā sa bhagavān kurūṇāṃ prapitāmahaḥ punar eva mahābāhuṃ dhṛtarāṣṭram uvāca ha
6.2.16
iha yuddhe mahārāja bhaviṣyati mahān kṣayaḥ yathemāni nimittāni bhayāyādyopalakṣaye
6.2.17
śyenā gṛdhrāś ca kākāś ca kaṅkāś ca sahitā balaiḥ saṃpatanti vanānteṣu samavāyāṃś ca kurvate
6.2.18
atyugraṃ ca prapaśyanti yuddham ānandino dvijāḥ kravyādā bhakṣayiṣyanti māṃsāni gajavājinām
6.2.19
khaṭākhaṭeti vāśanto bhairavaṃ bhayavedinaḥ kahvāḥ prayānti madhyena dakṣiṇām abhito diśam
6.2.20
ubhe pūrvāpare saṃdhye nityaṃ paśyāmi bhārata udayāstamane sūryaṃ kabandhaiḥ parivāritam
6.2.21
śvetalohitaparyantāḥ kṛṣṇagrīvāḥ savidyutaḥ trivarṇāḥ parighāḥ saṃdhau bhānum āvārayanty uta
6.2.22
jvalitārkendunakṣatraṃ nirviśeṣadinakṣapam ahorātraṃ mayā dṛṣṭaṃ tatkṣayāya bhaviṣyati
6.2.23
alakṣyaḥ prabhayā hīnaḥ paurṇamāsīṃ ca kārttikīm candro 'bhūd agnivarṇaś ca samavarṇe nabhastale
6.2.24
svapsyanti nihatā vīrā bhūmim āvṛtya pārthivāḥ rājāno rājaputrāś ca śūrāḥ parighabāhavaḥ
6.2.25
antarikṣe varāhasya vṛṣadaṃśasya cobhayoḥ praṇādaṃ yudhyato rātrau raudraṃ nityaṃ pralakṣaye
6.2.26
devatāpratimāś cāpi kampanti ca hasanti ca vamanti rudhiraṃ cāsyaiḥ svidyanti prapatanti ca
6.2.27
anāhatā dundubhayaḥ praṇadanti viśāṃ pate ayuktāś ca pravartante kṣatriyāṇāṃ mahārathāḥ
6.2.28
kokilāḥ śatapatrāś ca cāṣā bhāsāḥ śukās tathā sārasāś ca mayūrāś ca vāco muñcanti dāruṇāḥ
6.2.29
gṛhītaśastrābharaṇā varmiṇo vājipṛṣṭhagāḥ aruṇodayeṣu dṛśyante śataśaḥ śalabhavrajāḥ
6.2.30
ubhe saṃdhye prakāśete diśāṃ dāhasamanvite āsīd rudhiravarṣaṃ ca asthivarṣaṃ ca bhārata
6.2.31
yā caiṣā viśrutā rājaṃs trailokye sādhusaṃmatā arundhatī tayāpy eṣa vasiṣṭhaḥ pṛṣṭhataḥ kṛtaḥ
6.2.32
rohiṇīṃ pīḍayann eṣa sthito rājañ śanaiścaraḥ vyāvṛttaṃ lakṣma somasya bhaviṣyati mahad bhayam
6.2.33
anabhre ca mahāghoraṃ stanitaṃ śrūyate 'niśam vāhanānāṃ ca rudatāṃ prapatanty aśrubindavaḥ
6.3.1
vyāsa uvāca kharā goṣu prajāyante ramante mātṛbhiḥ sutāḥ anārtavaṃ puṣpaphalaṃ darśayanti vane drumāḥ
6.3.2
garbhiṇyo rājaputryaś ca janayanti vibhīṣaṇān kravyādān pakṣiṇaś caiva gomāyūn aparān mṛgān
6.3.3
triviṣāṇāś caturnetrāḥ pañcapādā dvimehanāḥ dviśīrṣāś ca dvipucchāś ca daṃṣṭriṇaḥ paśavo 'śivāḥ
6.3.4
jāyante vivṛtāsyāś ca vyāharanto 'śivā giraḥ tripadāḥ śikhinas tārkṣyāś caturdaṃṣṭrā viṣāṇinaḥ
6.3.5
tathaivānyāś ca dṛśyante striyaś ca brahmavādinām vainateyān mayūrāṃś ca janayantyaḥ pure tava
6.3.6
govatsaṃ vaḍavā sūte śvā sṛgālaṃ mahīpate krakarāñ śārikāś caiva śukāṃś cāśubhavādinaḥ
6.3.7
striyaḥ kāś cit prajāyante catasraḥ pañca kanyakāḥ tā jātamātrā nṛtyanti gāyanti ca hasanti ca
6.3.8
pṛthagjanasya kuḍakāḥ stanapāḥ stenaveśmani nṛtyanti parigāyanti vedayanto mahad bhayam
6.3.9
pratimāś cālikhanty anye saśastrāḥ kālacoditāḥ anyonyam abhidhāvanti śiśavo daṇḍapāṇayaḥ uparundhanti kṛtvā ca nagarāṇi yuyutsavaḥ
6.3.10
padmotpalāni vṛkṣeṣu jāyante kumudāni ca viṣvagvātāś ca vānty ugrā rajo na vyupaśāmyati
6.3.11
abhīkṣṇaṃ kampate bhūmir arkaṃ rāhus tathāgrasat śveto grahas tathā citrāṃ samatikramya tiṣṭhati
6.3.12
abhāvaṃ hi viśeṣeṇa kurūṇāṃ pratipaśyati dhūmaketur mahāghoraḥ puṣyam ākramya tiṣṭhati
6.3.13
senayor aśivaṃ ghoraṃ kariṣyati mahāgrahaḥ maghāsv aṅgārako vakraḥ śravaṇe ca bṛhaspatiḥ
6.3.14
bhāgyaṃ nakṣatram ākramya sūryaputreṇa pīḍyate śukraḥ proṣṭhapade pūrve samāruhya viśāṃ pate uttare tu parikramya sahitaḥ pratyudīkṣate
6.3.15
śyāmo grahaḥ prajvalitaḥ sadhūmaḥ sahapāvakaḥ aindraṃ tejasvi nakṣatraṃ jyeṣṭhām ākramya tiṣṭhati
6.3.16
dhruvaḥ prajvalito ghoram apasavyaṃ pravartate citrāsvātyantare caiva dhiṣṭhitaḥ paruṣo grahaḥ
6.3.17
vakrānuvakraṃ kṛtvā ca śravaṇe pāvakaprabhaḥ brahmarāśiṃ samāvṛtya lohitāṅgo vyavasthitaḥ
6.3.18
sarvasasyapraticchannā pṛthivī phalamālinī pañcaśīrṣā yavāś caiva śataśīrṣāś ca śālayaḥ
6.3.19
pradhānāḥ sarvalokasya yāsv āyattam idaṃ jagat tā gāvaḥ prasnutā vatsaiḥ śoṇitaṃ prakṣaranty uta
6.3.20
niścerur apidhānebhyaḥ khaḍgāḥ prajvalitā bhṛśam vyaktaṃ paśyanti śastrāṇi saṃgrāmaṃ samupasthitam
6.3.21
agnivarṇā yathā bhāsaḥ śastrāṇām udakasya ca kavacānāṃ dhvajānāṃ ca bhaviṣyati mahān kṣayaḥ
6.3.22
dikṣu prajvalitāsyāś ca vyāharanti mṛgadvijāḥ atyāhitaṃ darśayanto vedayanti mahad bhayam
6.3.23
ekapakṣākṣicaraṇaḥ śakuniḥ khacaro niśi raudraṃ vadati saṃrabdhaḥ śoṇitaṃ chardayan muhuḥ
6.3.24
grahau tāmrāruṇaśikhau prajvalantāv iva sthitau saptarṣīṇām udārāṇāṃ samavacchādya vai prabhām
6.3.25
saṃvatsarasthāyinau ca grahau prajvalitāv ubhau viśākhayoḥ samīpasthau bṛhaspatiśanaiścarau
6.3.26
kṛttikāsu grahas tīvro nakṣatre prathame jvalan vapūṃṣy apaharan bhāsā dhūmaketur iva sthitaḥ
6.3.27
triṣu pūrveṣu sarveṣu nakṣatreṣu viśāṃ pate budhaḥ saṃpatate 'bhīkṣṇaṃ janayan sumahad bhayam
6.3.28
caturdaśīṃ pañcadaśīṃ bhūtapūrvāṃ ca ṣoḍaśīm imāṃ tu nābhijānāmi amāvāsyāṃ trayodaśīm
6.3.29
candrasūryāv ubhau grastāv ekamāse trayodaśīm aparvaṇi grahāv etau prajāḥ saṃkṣapayiṣyataḥ
6.3.30
rajovṛtā diśaḥ sarvāḥ pāṃsuvarṣaiḥ samantataḥ utpātameghā raudrāś ca rātrau varṣanti śoṇitam
6.3.31
māṃsavarṣaṃ punas tīvram āsīt kṛṣṇacaturdaśīm ardharātre mahāghoram atṛpyaṃs tatra rākṣasāḥ
6.3.32
pratisroto 'vahan nadyaḥ saritaḥ śoṇitodakāḥ phenāyamānāḥ kūpāś ca nardanti vṛṣabhā iva patanty ulkāḥ sanirghātāḥ śuṣkāśanivimiśritāḥ
6.3.33
adya caiva niśāṃ vyuṣṭām udaye bhānur āhataḥ jvalantībhir maholkābhiś caturbhiḥ sarvatodiśam
6.3.34
ādityam upatiṣṭhadbhis tatra coktaṃ maharṣibhiḥ bhūmipālasahasrāṇāṃ bhūmiḥ pāsyati śoṇitam
6.3.35
kailāsamandarābhyāṃ tu tathā himavato gireḥ sahasraśo mahāśabdaṃ śikharāṇi patanti ca
6.3.36
mahābhūtā bhūmikampe caturaḥ sāgarān pṛthak velām udvartayanti sma kṣobhayantaḥ punaḥ punaḥ
6.3.37
vṛkṣān unmathya vānty ugrā vātāḥ śarkarakarṣiṇaḥ patanti caityavṛkṣāś ca grāmeṣu nagareṣu ca
6.3.38
pītalohitanīlaś ca jvalaty agnir huto dvijaiḥ vāmārciḥ śāvagandhī ca dhūmaprāyaḥ kharasvanaḥ sparśā gandhā rasāś caiva viparītā mahīpate
6.3.39
dhūmāyante dhvajā rājñāṃ kampamānā muhur muhuḥ muñcanty aṅgāravarṣāṇi bheryo 'tha paṭahās tathā
6.3.40
prāsādaśikharāgreṣu puradvāreṣu caiva hi gṛdhrāḥ paripatanty ugrā vāmaṃ maṇḍalam āśritāḥ
6.3.41
pakvāpakveti subhṛśaṃ vāvāśyante vayāṃsi ca nilīyante dhvajāgreṣu kṣayāya pṛthivīkṣitām
6.3.42
dhyāyantaḥ prakirantaś ca vālān vepathusaṃyutāḥ rudanti dīnās turagā mātaṅgāś ca sahasraśaḥ
6.3.43
etac chrutvā bhavān atra prāptakālaṃ vyavasyatām yathā lokaḥ samucchedaṃ nāyaṃ gaccheta bhārata
6.3.44
vaiśaṃpāyana uvāca pitur vaco niśamyaitad dhṛtarāṣṭro 'bravīd idam diṣṭam etat purā manye bhaviṣyati na saṃśayaḥ
6.3.45
kṣatriyāḥ kṣatradharmeṇa vadhyante yadi saṃyuge vīralokaṃ samāsādya sukhaṃ prāpsyanti kevalam
6.3.46
iha kīrtiṃ pare loke dīrghakālaṃ mahat sukham prāpsyanti puruṣavyāghrāḥ prāṇāṃs tyaktvā mahāhave
6.4.1
vaiśaṃpāyana uvāca evam ukto munis tattvaṃ kavīndro rājasattama putreṇa dhṛtarāṣṭreṇa dhyānam anvagamat param
6.4.2
punar evābravīd vākyaṃ kālavādī mahātapāḥ asaṃśayaṃ pārthivendra kālaḥ saṃkṣipate jagat
6.4.3
sṛjate ca punar lokān neha vidyati śāśvatam jñātīnāṃ ca kurūṇāṃ ca saṃbandhisuhṛdāṃ tathā
6.4.4
dharmyaṃ deśaya panthānaṃ samartho hy asi vāraṇe kṣudraṃ jñātivadhaṃ prāhur mā kuruṣva mamāpriyam
6.4.5
kālo 'yaṃ putrarūpeṇa tava jāto viśāṃ pate na vadhaḥ pūjyate vede hitaṃ naitat kathaṃ cana
6.4.6
hanyāt sa eva yo hanyāt kuladharmaṃ svakāṃ tanum kālenotpathagantāsi śakye sati yathāpathi
6.4.7
kulasyāsya vināśāya tathaiva ca mahīkṣitām anartho rājyarūpeṇa tyajyatām asukhāvahaḥ
6.4.8
luptaprajñaḥ pareṇāsi dharmaṃ darśaya vai sutān kiṃ te rājyena durdharṣa yena prāpto 'si kilbiṣam
6.4.9
yaśo dharmaṃ ca kīrtiṃ ca pālayan svargam āpsyasi labhantāṃ pāṇḍavā rājyaṃ śamaṃ gacchantu kauravāḥ
6.4.10
evaṃ bruvati viprendre dhṛtarāṣṭro 'mbikāsutaḥ ākṣipya vākyaṃ vākyajño vākpathenāpy ayāt punaḥ
6.4.11
dhṛtarāṣṭra uvāca yathā bhavān veda tathāsmi vettā; bhāvābhāvau viditau me yathāvat svārthe hi saṃmuhyati tāta loko; māṃ cāpi lokātmakam eva viddhi
6.4.12
prasādaye tvām atulaprabhāvaṃ; tvaṃ no gatir darśayitā ca dhīraḥ na cāpi te vaśagā me maharṣe; na kalmaṣaṃ kartum ihārhase mām
6.4.13
tvaṃ hi dharmaḥ pavitraṃ ca yaśaḥ kīrtir dhṛtiḥ smṛtiḥ kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca mānyaś cāsi pitāmahaḥ
6.4.14
vyāsa uvāca vaicitravīrya nṛpate yat te manasi vartate abhidhatsva yathākāmaṃ chettāsmi tava saṃśayam
6.4.15
dhṛtarāṣṭra uvāca yāni liṅgāni saṃgrāme bhavanti vijayiṣyatām tāni sarvāṇi bhagavañ śrotum icchāmi tattvataḥ
6.4.16
vyāsa uvāca prasannabhāḥ pāvaka ūrdhvaraśmiḥ; pradakṣiṇāvartaśikho vidhūmaḥ puṇyā gandhāś cāhutīnāṃ pravānti; jayasyaitad bhāvino rūpam āhuḥ
6.4.17
gambhīraghoṣāś ca mahāsvanāś ca; śaṅkhā mṛdaṅgāś ca nadanti yatra viśuddharaśmis tapanaḥ śaśī ca; jayasyaitad bhāvino rūpam āhuḥ
6.4.18
iṣṭā vācaḥ pṛṣṭhato vāyasānāṃ; saṃprasthitānāṃ ca gamiṣyatāṃ ca ye pṛṣṭhatas te tvarayanti rājan; ye tv agratas te pratiṣedhayanti
6.4.19
kalyāṇavācaḥ śakunā rājahaṃsāḥ; śukāḥ krauñcāḥ śatapatrāś ca yatra pradakṣiṇāś caiva bhavanti saṃkhye; dhruvaṃ jayaṃ tatra vadanti viprāḥ
6.4.20
alaṃkāraiḥ kavacaiḥ ketubhiś ca; mukhaprasādair hemavarṇaiś ca nṝṇām bhrājiṣmatī duṣpratiprekṣaṇīyā; yeṣāṃ camūs te vijayanti śatrūn
6.4.21
hṛṣṭā vācas tathā sattvaṃ yodhānāṃ yatra bhārata na mlāyante srajaś caiva te taranti raṇe ripūn
6.4.22
iṣṭo vātaḥ praviṣṭasya dakṣiṇā pravivikṣataḥ paścāt saṃsādhayaty arthaṃ purastāt pratiṣedhate
6.4.23
śabdarūparasasparśagandhāś cāviṣkṛtāḥ śubhāḥ sadā yodhāś ca hṛṣṭāś ca yeṣāṃ teṣāṃ dhruvaṃ jayaḥ
6.4.24
anv eva vāyavo vānti tathābhrāṇi vayāṃsi ca anuplavante meghāś ca tathaivendradhanūṃṣi ca
6.4.25
etāni jayamānānāṃ lakṣaṇāni viśāṃ pate bhavanti viparītāni mumūrṣūṇāṃ janādhipa
6.4.26
alpāyāṃ vā mahatyāṃ vā senāyām iti niścitam harṣo yodhagaṇasyaikaṃ jayalakṣaṇam ucyate
6.4.27
eko dīrṇo dārayati senāṃ sumahatīm api taṃ dīrṇam anudīryante yodhāḥ śūratamā api
6.4.28
durnivāratamā caiva prabhagnā mahatī camūḥ apām iva mahāvegas trastā mṛgagaṇā iva
6.4.29
naiva śakyā samādhātuṃ saṃnipāte mahācamūḥ dīrṇā ity eva dīryante yodhāḥ śūratamā api bhītān bhagnāṃś ca saṃprekṣya bhayaṃ bhūyo vivardhate
6.4.30
prabhagnā sahasā rājan diśo vibhrāmitā paraiḥ naiva sthāpayituṃ śakyā śūrair api mahācamūḥ
6.4.31
saṃbhṛtya mahatīṃ senāṃ caturaṅgāṃ mahīpatiḥ upāyapūrvaṃ medhāvī yateta satatotthitaḥ
6.4.32
upāyavijayaṃ śreṣṭham āhur bhedena madhyamam jaghanya eṣa vijayo yo yuddhena viśāṃ pate mahādoṣaḥ saṃnipātas tato vyaṅgaḥ sa ucyate
6.4.33
parasparajñāḥ saṃhṛṣṭā vyavadhūtāḥ suniścitāḥ pañcāśad api ye śūrā mathnanti mahatīṃ camūm atha vā pañca ṣaṭ sapta vijayanty anivartinaḥ
6.4.34
na vainateyo garuḍaḥ praśaṃsati mahājanam dṛṣṭvā suparṇopacitiṃ mahatīm api bhārata
6.4.35
na bāhulyena senāyā jayo bhavati bhārata adhruvo hi jayo nāma daivaṃ cātra parāyaṇam jayanto hy api saṃgrāme kṣayavanto bhavanty uta
6.5.1
vaiśaṃpāyana uvāca evam uktvā yayau vyāso dhṛtarāṣṭrāya dhīmate dhṛtarāṣṭro 'pi tac chrutvā dhyānam evānvapadyata
6.5.2
sa muhūrtam iva dhyātvā viniḥśvasya muhur muhuḥ saṃjayaṃ saṃśitātmānam apṛcchad bharatarṣabha
6.5.3
saṃjayeme mahīpālāḥ śūrā yuddhābhinandinaḥ anyonyam abhinighnanti śastrair uccāvacair api
6.5.4
pārthivāḥ pṛthivīhetoḥ samabhityaktajīvitāḥ na ca śāmyanti nighnanto vardhayanto yamakṣayam
6.5.5
bhaumam aiśvaryam icchanto na mṛṣyante parasparam manye bahuguṇā bhūmis tan mamācakṣva saṃjaya
6.5.6
bahūni ca sahasrāṇi prayutāny arbudāni ca koṭyaś ca lokavīrāṇāṃ sametāḥ kurujāṅgale
6.5.7
deśānāṃ ca parīmāṇaṃ nagarāṇāṃ ca saṃjaya śrotum icchāmi tattvena yata ete samāgatāḥ
6.5.8
divyabuddhipradīpena yuktas tvaṃ jñānacakṣuṣā prasādāt tasya viprarṣer vyāsasyāmitatejasaḥ
6.5.9
saṃjaya uvāca yathāprajñaṃ mahāprājña bhaumān vakṣyāmi te guṇān śāstracakṣur avekṣasva namas te bharatarṣabha
6.5.10
dvividhānīha bhūtāni trasāni sthāvarāṇi ca trasānāṃ trividhā yonir aṇḍasvedajarāyujāḥ
6.5.11
trasānāṃ khalu sarveṣāṃ śreṣṭhā rājañ jarāyujāḥ jarāyujānāṃ pravarā mānavāḥ paśavaś ca ye
6.5.12
nānārūpāṇi bibhrāṇās teṣāṃ bhedāś caturdaśa araṇyavāsinaḥ sapta saptaiṣāṃ grāmavāsinaḥ
6.5.13
siṃhavyāghravarāhāś ca mahiṣā vāraṇās tathā ṛkṣāś ca vānarāś caiva saptāraṇyāḥ smṛtā nṛpa
6.5.14
gaur ajo manujo meṣo vājyaśvataragardabhāḥ ete grāmyāḥ samākhyātāḥ paśavaḥ sapta sādhubhiḥ
6.5.15
ete vai paśavo rājan grāmyāraṇyāś caturdaśa vedoktāḥ pṛthivīpāla yeṣu yajñāḥ pratiṣṭhitāḥ
6.5.16
grāmyāṇāṃ puruṣaḥ śreṣṭhaḥ siṃhaś cāraṇyavāsinām sarveṣām eva bhūtānām anyonyenābhijīvanam
6.5.17
udbhijjāḥ sthāvarāḥ proktās teṣāṃ pañcaiva jātayaḥ vṛkṣagulmalatāvallyas tvaksārās tṛṇajātayaḥ
6.5.18
eṣāṃ viṃśatir ekonā mahābhūteṣu pañcasu caturviṃśatir uddiṣṭā gāyatrī lokasaṃmatā
6.5.19
ya etāṃ veda gāyatrīṃ puṇyāṃ sarvaguṇānvitām tattvena bharataśreṣṭha sa lokān na praṇaśyati
6.5.20
bhūmau hi jāyate sarvaṃ bhūmau sarvaṃ praṇaśyati bhūmiḥ pratiṣṭhā bhūtānāṃ bhūmir eva parāyaṇam
6.5.21
yasya bhūmis tasya sarvaṃ jagat sthāvarajaṅgamam tatrābhigṛddhā rājāno vinighnantītaretaram
6.6.1
dhṛtarāṣṭra uvāca nadīnāṃ parvatānāṃ ca nāmadheyāni saṃjaya tathā janapadānāṃ ca ye cānye bhūmim āśritāḥ
6.6.2
pramāṇaṃ ca pramāṇajña pṛthivyā api sarvaśaḥ nikhilena samācakṣva kānanāni ca saṃjaya
6.6.3
saṃjaya uvāca pañcemāni mahārāja mahābhūtāni saṃgrahāt jagat sthitāni sarvāṇi samāny āhur manīṣiṇaḥ
6.6.4
bhūmir āpas tathā vāyur agnir ākāśam eva ca guṇottarāṇi sarvāṇi teṣāṃ bhūmiḥ pradhānataḥ
6.6.5
śabdaḥ sparśaś ca rūpaṃ ca raso gandhaś ca pañcamaḥ bhūmer ete guṇāḥ proktā ṛṣibhis tattvavedibhiḥ
6.6.6
catvāro 'psu guṇā rājan gandhas tatra na vidyate śabdaḥ sparśaś ca rūpaṃ ca tejaso 'tha guṇās trayaḥ śabdaḥ sparśaś ca vāyos tu ākāśe śabda eva ca
6.6.7
ete pañca guṇā rājan mahābhūteṣu pañcasu vartante sarvalokeṣu yeṣu lokāḥ pratiṣṭhitāḥ
6.6.8
anyonyaṃ nābhivartante sāmyaṃ bhavati vai yadā yadā tu viṣamībhāvam āviśanti parasparam tadā dehair dehavanto vyatirohanti nānyathā
6.6.9
ānupūrvyād vinaśyanti jāyante cānupūrvaśaḥ sarvāṇy aparimeyāni tad eṣāṃ rūpam aiśvaram
6.6.10
tatra tatra hi dṛśyante dhātavaḥ pāñcabhautikāḥ teṣāṃ manuṣyās tarkeṇa pramāṇāni pracakṣate
6.6.11
acintyāḥ khalu ye bhāvā na tāṃs tarkeṇa sādhayet prakṛtibhyaḥ paraṃ yat tu tad acintyasya lakṣaṇam
6.6.12
sudarśanaṃ pravakṣyāmi dvīpaṃ te kurunandana parimaṇḍalo mahārāja dvīpo 'sau cakrasaṃsthitaḥ
6.6.13
nadījalapraticchannaḥ parvataiś cābhrasaṃnibhaiḥ puraiś ca vividhākārai ramyair janapadais tathā
6.6.14
vṛkṣaiḥ puṣpaphalopetaiḥ saṃpannadhanadhānyavān lāvaṇena samudreṇa samantāt parivāritaḥ
6.6.15
yathā ca puruṣaḥ paśyed ādarśe mukham ātmanaḥ evaṃ sudarśanadvīpo dṛśyate candramaṇḍale
6.6.16
dvir aṃśe pippalas tatra dvir aṃśe ca śaśo mahān sarvauṣadhisamāvāpaiḥ sarvataḥ paribṛṃhitaḥ āpas tato 'nyā vijñeyā eṣa saṃkṣepa ucyate
6.7.1
dhṛtarāṣṭra uvāca ukto dvīpasya saṃkṣepo vistaraṃ brūhi saṃjaya yāvad bhūmyavakāśo 'yaṃ dṛśyate śaśalakṣaṇe tasya pramāṇaṃ prabrūhi tato vakṣyasi pippalam
6.7.2
vaiśaṃpāyana uvāca evam uktaḥ sa rājñā tu saṃjayo vākyam abravīt prāgāyatā mahārāja ṣaḍ ete ratnaparvatāḥ avagāḍhā hy ubhayataḥ samudrau pūrvapaścimau
6.7.3
himavān hemakūṭaś ca niṣadhaś ca nagottamaḥ nīlaś ca vaiḍūryamayaḥ śvetaś ca rajataprabhaḥ sarvadhātuvinaddhaś ca śṛṅgavān nāma parvataḥ
6.7.4
ete vai parvatā rājan siddhacāraṇasevitāḥ teṣām antaraviṣkambho yojanāni sahasraśaḥ
6.7.5
tatra puṇyā janapadās tāni varṣāṇi bhārata vasanti teṣu sattvāni nānājātīni sarvaśaḥ
6.7.6
idaṃ tu bhārataṃ varṣaṃ tato haimavataṃ param hemakūṭāt paraṃ caiva harivarṣaṃ pracakṣate
6.7.7
dakṣiṇena tu nīlasya niṣadhasyottareṇa ca prāgāyato mahārāja mālyavān nāma parvataḥ
6.7.8
tataḥ paraṃ mālyavataḥ parvato gandhamādanaḥ parimaṇḍalas tayor madhye meruḥ kanakaparvataḥ
6.7.9
ādityataruṇābhāso vidhūma iva pāvakaḥ yojanānāṃ sahasrāṇi ṣoḍaśādhaḥ kila smṛtaḥ
6.7.10
uccaiś ca caturāśītir yojanānāṃ mahīpate ūrdhvam antaś ca tiryak ca lokān āvṛtya tiṣṭhati
6.7.11
tasya pārśve tv ime dvīpāś catvāraḥ saṃsthitāḥ prabho bhadrāśvaḥ ketumālaś ca jambūdvīpaś ca bhārata uttarāś caiva kuravaḥ kṛtapuṇyapratiśrayāḥ
6.7.12
vihagaḥ sumukho yatra suparṇasyātmajaḥ kila sa vai vicintayām āsa sauvarṇān prekṣya vāyasān
6.7.13
merur uttamamadhyānām adhamānāṃ ca pakṣiṇām aviśeṣakaro yasmāt tasmād enaṃ tyajāmy aham
6.7.14
tam ādityo 'nuparyeti satataṃ jyotiṣāṃ patiḥ candramāś ca sanakṣatro vāyuś caiva pradakṣiṇam
6.7.15
sa parvato mahārāja divyapuṣpaphalānvitaḥ bhavanair āvṛtaḥ sarvair jāmbūnadamayaiḥ śubhaiḥ
6.7.16
tatra devagaṇā rājan gandharvāsurarākṣasāḥ apsarogaṇasaṃyuktāḥ śaile krīḍanti nityaśaḥ
6.7.17
tatra brahmā ca rudraś ca śakraś cāpi sureśvaraḥ sametya vividhair yajñair yajante 'nekadakṣiṇaiḥ
6.7.18
tumburur nāradaś caiva viśvāvasur hahā huhūḥ abhigamyāmaraśreṣṭhāḥ stavai stunvanti cābhibho
6.7.19
saptarṣayo mahātmānaḥ kaśyapaś ca prajāpatiḥ tatra gacchanti bhadraṃ te sadā parvaṇi parvaṇi
6.7.20
tasyaiva mūrdhany uśanāḥ kāvyo daityair mahīpate tasya hīmāni ratnāni tasyeme ratnaparvatāḥ
6.7.21
tasmāt kubero bhagavāṃś caturthaṃ bhāgam aśnute tataḥ kalāṃśaṃ vittasya manuṣyebhyaḥ prayacchati
6.7.22
pārśve tasyottare divyaṃ sarvartukusumaṃ śivam karṇikāravanaṃ ramyaṃ śilājālasamudgatam
6.7.23
tatra sākṣāt paśupatir divyair bhūtaiḥ samāvṛtaḥ umāsahāyo bhagavān ramate bhūtabhāvanaḥ
6.7.24
karṇikāramayīṃ mālāṃ bibhrat pādāvalambinīm tribhir netraiḥ kṛtoddyotas tribhiḥ sūryair ivoditaiḥ
6.7.25
tam ugratapasaḥ siddhāḥ suvratāḥ satyavādinaḥ paśyanti na hi durvṛttaiḥ śakyo draṣṭuṃ maheśvaraḥ
6.7.26
tasya śailasya śikharāt kṣīradhārā nareśvara triṃśad bāhuparigrāhyā bhīmanirghātanisvanā
6.7.27
puṇyā puṇyatamair juṣṭā gaṅgā bhāgīrathī śubhā pataty ajasravegena hrade cāndramase śubhe tayā hy utpāditaḥ puṇyaḥ sa hradaḥ sāgaropamaḥ
6.7.28
tāṃ dhārayām āsa purā durdharāṃ parvatair api śataṃ varṣasahasrāṇāṃ śirasā vai maheśvaraḥ
6.7.29
meros tu paścime pārśve ketumālo mahīpate jambūṣaṇḍaś ca tatraiva sumahān nandanopamaḥ
6.7.30
āyur daśa sahasrāṇi varṣāṇāṃ tatra bhārata suvarṇavarṇāś ca narāḥ striyaś cāpsarasopamāḥ
6.7.31
anāmayā vītaśokā nityaṃ muditamānasāḥ jāyante mānavās tatra niṣṭaptakanakaprabhāḥ
6.7.32
gandhamādanaśṛṅgeṣu kuberaḥ saha rākṣasaiḥ saṃvṛto 'psarasāṃ saṃghair modate guhyakādhipaḥ
6.7.33
gandhamādanapādeṣu pareṣv aparagaṇḍikāḥ ekādaśa sahasrāṇi varṣāṇāṃ paramāyuṣaḥ
6.7.34
tatra kṛṣṇā narā rājaṃs tejoyuktā mahābalāḥ striyaś cotpalapatrābhāḥ sarvāḥ supriyadarśanāḥ
6.7.35
nīlāt parataraṃ śvetaṃ śvetād dhairaṇyakaṃ param varṣam airāvataṃ nāma tataḥ śṛṅgavataḥ param
6.7.36
dhanuḥsaṃsthe mahārāja dve varṣe dakṣiṇottare ilāvṛtaṃ madhyamaṃ tu pañca varṣāṇi caiva ha
6.7.37
uttarottaram etebhyo varṣam udricyate guṇaiḥ āyuṣpramāṇam ārogyaṃ dharmataḥ kāmato 'rthataḥ
6.7.38
samanvitāni bhūtāni teṣu varṣeṣu bhārata evam eṣā mahārāja parvataiḥ pṛthivī citā
6.7.39
hemakūṭas tu sumahān kailāso nāma parvataḥ yatra vaiśravaṇo rājā guhyakaiḥ saha modate
6.7.40
asty uttareṇa kailāsaṃ mainākaṃ parvataṃ prati hiraṇyaśṛṅgaḥ sumahān divyo maṇimayo giriḥ
6.7.41
tasya pārśve mahad divyaṃ śubhaṃ kāñcanavālukam ramyaṃ bindusaro nāma yatra rājā bhagīrathaḥ dṛṣṭvā bhāgīrathīṃ gaṅgām uvāsa bahulāḥ samāḥ
6.7.42
yūpā maṇimayās tatra cityāś cāpi hiraṇmayāḥ tatreṣṭvā tu gataḥ siddhiṃ sahasrākṣo mahāyaśāḥ
6.7.43
sṛṣṭvā bhūtapatir yatra sarvalokān sanātanaḥ upāsyate tigmatejā vṛto bhūtaiḥ samāgataiḥ naranārāyaṇau brahmā manuḥ sthāṇuś ca pañcamaḥ
6.7.44
tatra tripathagā devī prathamaṃ tu pratiṣṭhitā brahmalokād apakrāntā saptadhā pratipadyate
6.7.45
vasvokasārā nalinī pāvanā ca sarasvatī jambūnadī ca sītā ca gaṅgā sindhuś ca saptamī
6.7.46
acintyā divyasaṃkalpā prabhor eṣaiva saṃvidhiḥ upāsate yatra satraṃ sahasrayugaparyaye
6.7.47
dṛśyādṛśyā ca bhavati tatra tatra sarasvatī etā divyāḥ sapta gaṅgās triṣu lokeṣu viśrutāḥ
6.7.48
rakṣāṃsi vai himavati hemakūṭe tu guhyakāḥ sarpā nāgāś ca niṣadhe gokarṇe ca tapodhanāḥ
6.7.49
devāsurāṇāṃ ca gṛhaṃ śvetaḥ parvata ucyate gandharvā niṣadhe śaile nīle brahmarṣayo nṛpa śṛṅgavāṃs tu mahārāja pitṝṇāṃ pratisaṃcaraḥ
6.7.50
ity etāni mahārāja sapta varṣāṇi bhāgaśaḥ bhūtāny upaniviṣṭāni gatimanti dhruvāṇi ca
6.7.51
teṣām ṛddhir bahuvidhā dṛśyate daivamānuṣī aśakyā parisaṃkhyātuṃ śraddheyā tu bubhūṣatā
6.7.52
yāṃ tu pṛcchasi mā rājan divyām etāṃ śaśākṛtim pārśve śaśasya dve varṣe ubhaye dakṣiṇottare karṇau tu nāgadvīpaṃ ca kaśyapadvīpam eva ca
6.7.53
tāmravarṇaḥ śiro rājañ śrīmān malayaparvataḥ etad dvitīyaṃ dvīpasya dṛśyate śaśasaṃsthitam
6.8.1
dhṛtarāṣṭra uvāca meror athottaraṃ pārśvaṃ pūrvaṃ cācakṣva saṃjaya nikhilena mahābuddhe mālyavantaṃ ca parvatam
6.8.2
saṃjaya uvāca dakṣiṇena tu nīlasya meroḥ pārśve tathottare uttarāḥ kuravo rājan puṇyāḥ siddhaniṣevitāḥ
6.8.3
tatra vṛkṣā madhuphalā nityapuṣpaphalopagāḥ puṣpāṇi ca sugandhīni rasavanti phalāni ca
6.8.4
sarvakāmaphalās tatra ke cid vṛkṣā janādhipa apare kṣīriṇo nāma vṛkṣās tatra narādhipa
6.8.5
ye kṣaranti sadā kṣīraṃ ṣaḍrasaṃ hy amṛtopamam vastrāṇi ca prasūyante phaleṣv ābharaṇāni ca
6.8.6
sarvā maṇimayī bhūmiḥ sūkṣmakāñcanavālukā sarvatra sukhasaṃsparśā niṣpaṅkā ca janādhipa
6.8.7
devalokacyutāḥ sarve jāyante tatra mānavāḥ tulyarūpaguṇopetāḥ sameṣu viṣameṣu ca
6.8.8
mithunāni ca jāyante striyaś cāpsarasopamāḥ teṣāṃ te kṣīriṇāṃ kṣīraṃ pibanty amṛtasaṃnibham
6.8.9
mithunaṃ jāyamānaṃ vai samaṃ tac ca pravardhate tulyarūpaguṇopetaṃ samaveṣaṃ tathaiva ca ekaikam anuraktaṃ ca cakravākasamaṃ vibho
6.8.10
nirāmayā vītaśokā nityaṃ muditamānasāḥ daśa varṣasahasrāṇi daśa varṣaśatāni ca jīvanti te mahārāja na cānyonyaṃ jahaty uta
6.8.11
bhāruṇḍā nāma śakunās tīkṣṇatuṇḍā mahābalāḥ te nirharanti hi mṛtān darīṣu prakṣipanti ca
6.8.12
uttarāḥ kuravo rājan vyākhyātās te samāsataḥ meroḥ pārśvam ahaṃ pūrvaṃ vakṣyāmy atha yathātatham
6.8.13
tasya pūrvābhiṣekas tu bhadrāśvasya viśāṃ pate bhadrasālavanaṃ yatra kālāmraś ca mahādrumaḥ
6.8.14
kālāmraś ca mahārāja nityapuṣpaphalaḥ śubhaḥ dvīpaś ca yojanotsedhaḥ siddhacāraṇasevitaḥ
6.8.15
tatra te puruṣāḥ śvetās tejoyuktā mahābalāḥ striyaḥ kumudavarṇāś ca sundaryaḥ priyadarśanāḥ
6.8.16
candraprabhāś candravarṇāḥ pūrṇacandranibhānanāḥ candraśītalagātryaś ca nṛttagītaviśāradāḥ
6.8.17
daśa varṣasahasrāṇi tatrāyur bharatarṣabha kālāmrarasapītās te nityaṃ saṃsthitayauvanāḥ
6.8.18
dakṣiṇena tu nīlasya niṣadhasyottareṇa tu sudarśano nāma mahāñ jambūvṛkṣaḥ sanātanaḥ
6.8.19
sarvakāmaphalaḥ puṇyaḥ siddhacāraṇasevitaḥ tasya nāmnā samākhyāto jambūdvīpaḥ sanātanaḥ
6.8.20
yojanānāṃ sahasraṃ ca śataṃ ca bharatarṣabha utsedho vṛkṣarājasya divaspṛṅ manujeśvara
6.8.21
aratnīnāṃ sahasraṃ ca śatāni daśa pañca ca pariṇāhas tu vṛkṣasya phalānāṃ rasabhedinām
6.8.22
patamānāni tāny urvyāṃ kurvanti vipulaṃ svanam muñcanti ca rasaṃ rājaṃs tasmin rajatasaṃnibham
6.8.23
tasyā jambvāḥ phalaraso nadī bhūtvā janādhipa meruṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā saṃprayāty uttarān kurūn
6.8.24
pibanti tad rasaṃ hṛṣṭā janā nityaṃ janādhipa tasmin phalarase pīte na jarā bādhate ca tān
6.8.25
tatra jāmbūnadaṃ nāma kanakaṃ devabhūṣaṇam taruṇādityavarṇāś ca jāyante tatra mānavāḥ
6.8.26
tathā mālyavataḥ śṛṅge dīpyate tatra havyavāṭ nāmnā saṃvartako nāma kālāgnir bharatarṣabha
6.8.27
tathā mālyavataḥ śṛṅge pūrve pūrvāntagaṇḍikā yojanānāṃ sahasrāṇi pañcāśan mālyavān sthitaḥ
6.8.28
mahārajatasaṃkāśā jāyante tatra mānavāḥ brahmalokāc cyutāḥ sarve sarve ca brahmavādinaḥ
6.8.29
tapas tu tapyamānās te bhavanti hy ūrdhvaretasaḥ rakṣaṇārthaṃ tu bhūtānāṃ praviśanti divākaram
6.8.30
ṣaṣṭis tāni sahasrāṇi ṣaṣṭir eva śatāni ca aruṇasyāgrato yānti parivārya divākaram
6.8.31
ṣaṣṭiṃ varṣasahasrāṇi ṣaṣṭim eva śatāni ca ādityatāpataptās te viśanti śaśimaṇḍalam
6.9.1
dhṛtarāṣṭra uvāca varṣāṇāṃ caiva nāmāni parvatānāṃ ca saṃjaya ācakṣva me yathātattvaṃ ye ca parvatavāsinaḥ
6.9.2
saṃjaya uvāca dakṣiṇena tu śvetasya nīlasyaivottareṇa tu varṣaṃ ramaṇakaṃ nāma jāyante tatra mānavāḥ
6.9.3
śuklābhijanasaṃpannāḥ sarve supriyadarśanāḥ ratipradhānāś ca tathā jāyante tatra mānavāḥ
6.9.4
daśa varṣasahasrāṇi śatāni daśa pañca ca jīvanti te mahārāja nityaṃ muditamānasāḥ
6.9.5
dakṣiṇe śṛṅgiṇaś caiva śvetasyāthottareṇa ca varṣaṃ hairaṇvataṃ nāma yatra hairaṇvatī nadī
6.9.6
yakṣānugā mahārāja dhaninaḥ priyadarśanāḥ mahābalās tatra sadā rājan muditamānasāḥ
6.9.7
ekādaśa sahasrāṇi varṣāṇāṃ te janādhipa āyuṣpramāṇaṃ jīvanti śatāni daśa pañca ca
6.9.8
śṛṅgāṇi vai śṛṅgavatas trīṇy eva manujādhipa ekaṃ maṇimayaṃ tatra tathaikaṃ raukmam adbhutam
6.9.9
sarvaratnamayaṃ caikaṃ bhavanair upaśobhitam tatra svayaṃprabhā devī nityaṃ vasati śāṇḍilī
6.9.10
uttareṇa tu śṛṅgasya samudrānte janādhipa varṣam airāvataṃ nāma tasmāc chṛṅgavataḥ param
6.9.11
na tatra sūryas tapati na te jīryanti mānavāḥ candramāś ca sanakṣatro jyotir bhūta ivāvṛtaḥ
6.9.12
padmaprabhāḥ padmavarṇāḥ padmapatranibhekṣaṇāḥ padmapatrasugandhāś ca jāyante tatra mānavāḥ
6.9.13
aniṣpandāḥ sugandhāś ca nirāhārā jitendriyāḥ devalokacyutāḥ sarve tathā virajaso nṛpa
6.9.14
trayodaśa sahasrāṇi varṣāṇāṃ te janādhipa āyuṣpramāṇaṃ jīvanti narā bharatasattama
6.9.15
kṣīrodasya samudrasya tathaivottarataḥ prabhuḥ harir vasati vaikuṇṭhaḥ śakaṭe kanakātmake
6.9.16
aṣṭacakraṃ hi tad yānaṃ bhūtayuktaṃ manojavam agnivarṇaṃ mahāvegaṃ jāmbūnadapariṣkṛtam
6.9.17
sa prabhuḥ sarvabhūtānāṃ vibhuś ca bharatarṣabha saṃkṣepo vistaraś caiva kartā kārayitā ca saḥ
6.9.18
pṛthivy āpas tathākāśaṃ vāyus tejaś ca pārthiva sa yajñaḥ sarvabhūtānām āsyaṃ tasya hutāśanaḥ
6.9.19
vaiśaṃpāyana uvāca evam uktaḥ saṃjayena dhṛtarāṣṭro mahāmanāḥ dhyānam anvagamad rājā putrān prati janādhipa
6.9.20
sa vicintya mahārāja punar evābravīd vacaḥ asaṃśayaṃ sūtaputra kālaḥ saṃkṣipate jagat sṛjate ca punaḥ sarvaṃ neha vidyati śāśvatam
6.9.21
naro nārāyaṇaś caiva sarvajñaḥ sarvabhūtabhṛt devā vaikuṇṭha ity āhur vedā viṣṇur iti prabhum
6.10.1
dhṛtarāṣṭra uvāca yad idaṃ bhārataṃ varṣaṃ yatredaṃ mūrchitaṃ balam yatrātimātraṃ lubdho 'yaṃ putro duryodhano mama
6.10.2
yatra gṛddhāḥ pāṇḍusutā yatra me sajjate manaḥ etan me tattvam ācakṣva kuśalo hy asi saṃjaya
6.10.3
saṃjaya uvāca na tatra pāṇḍavā gṛddhāḥ śṛṇu rājan vaco mama gṛddho duryodhanas tatra śakuniś cāpi saubalaḥ
6.10.4
apare kṣatriyāś cāpi nānājanapadeśvarāḥ ye gṛddhā bhārate varṣe na mṛṣyanti parasparam
6.10.5
atra te varṇayiṣyāmi varṣaṃ bhārata bhāratam priyam indrasya devasya manor vaivasvatasya ca
6.10.6
pṛthoś ca rājan vainyasya tathekṣvākor mahātmanaḥ yayāter ambarīṣasya māndhātur nahuṣasya ca
6.10.7
tathaiva mucukundasya śiber auśīnarasya ca ṛṣabhasya tathailasya nṛgasya nṛpates tathā
6.10.8
anyeṣāṃ ca mahārāja kṣatriyāṇāṃ balīyasām sarveṣām eva rājendra priyaṃ bhārata bhāratam
6.10.9
tat te varṣaṃ pravakṣyāmi yathāśrutam ariṃdama śṛṇu me gadato rājan yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi
6.10.10
mahendro malayaḥ sahyaḥ śuktimān ṛkṣavān api vindhyaś ca pāriyātraś ca saptaite kulaparvatāḥ
6.10.11
teṣāṃ sahasraśo rājan parvatās tu samīpataḥ abhijñātāḥ sāravanto vipulāś citrasānavaḥ
6.10.12
anye tato 'parijñātā hrasvā hrasvopajīvinaḥ āryā mlecchāś ca kauravya tair miśrāḥ puruṣā vibho
6.10.13
nadīḥ pibanti bahulā gaṅgāṃ sindhuṃ sarasvatīm godāvarīṃ narmadāṃ ca bāhudāṃ ca mahānadīm
6.10.14
śatadruṃ candrabhāgāṃ ca yamunāṃ ca mahānadīm dṛṣadvatīṃ vipāśāṃ ca vipāpāṃ sthūlavālukām
6.10.15
nadīṃ vetravatīṃ caiva kṛṣṇaveṇāṃ ca nimnagām irāvatīṃ vitastāṃ ca payoṣṇīṃ devikām api
6.10.16
vedasmṛtiṃ vetasinīṃ tridivām iṣkumālinīm karīṣiṇīṃ citravahāṃ citrasenāṃ ca nimnagām
6.10.17
gomatīṃ dhūtapāpāṃ ca vandanāṃ ca mahānadīm kauśikīṃ tridivāṃ kṛtyāṃ vicitrāṃ lohatāriṇīm
6.10.18
rathasthāṃ śatakumbhāṃ ca sarayūṃ ca nareśvara carmaṇvatīṃ vetravatīṃ hastisomāṃ diśaṃ tathā
6.10.19
śatāvarīṃ payoṣṇīṃ ca parāṃ bhaimarathīṃ tathā kāverīṃ culukāṃ cāpi vāpīṃ śatabalām api
6.10.20
nicīrāṃ mahitāṃ cāpi suprayogāṃ narādhipa pavitrāṃ kuṇḍalāṃ sindhuṃ vājinīṃ puramālinīm
6.10.21
pūrvābhirāmāṃ vīrāṃ ca bhīmām oghavatīṃ tathā palāśinīṃ pāpaharāṃ mahendrāṃ pippalāvatīm
6.10.22
pāriṣeṇām asiknīṃ ca saralāṃ bhāramardinīm puruhīṃ pravarāṃ menāṃ moghāṃ ghṛtavatīṃ tathā
6.10.23
dhūmatyām atikṛṣṇāṃ ca sūcīṃ chāvīṃ ca kaurava sadānīrām adhṛṣyāṃ ca kuśadhārāṃ mahānadīm
6.10.24
śaśikāntāṃ śivāṃ caiva tathā vīravatīm api vāstuṃ suvāstuṃ gaurīṃ ca kampanāṃ sahiraṇvatīm
6.10.25
hiraṇvatīṃ citravatīṃ citrasenāṃ ca nimnagām rathacitrāṃ jyotirathāṃ viśvāmitrāṃ kapiñjalām
6.10.26
upendrāṃ bahulāṃ caiva kucarām ambuvāhinīm vainandīṃ piñjalāṃ veṇṇāṃ tuṅgaveṇāṃ mahānadīm
6.10.27
vidiśāṃ kṛṣṇaveṇṇāṃ ca tāmrāṃ ca kapilām api śaluṃ suvāmāṃ vedāśvāṃ harisrāvāṃ mahāpagām
6.10.28
śīghrāṃ ca picchilāṃ caiva bhāradvājīṃ ca nimnagām kauśikīṃ nimnagāṃ śoṇāṃ bāhudām atha candanām
6.10.29
durgām antaḥśilāṃ caiva brahmamedhyāṃ bṛhadvatīm carakṣāṃ mahirohīṃ ca tathā jambunadīm api
6.10.30
sunasāṃ tamasāṃ dāsīṃ trasām anyāṃ varāṇasīm loloddhṛtakarāṃ caiva pūrṇāśāṃ ca mahānadīm
6.10.31
mānavīṃ vṛṣabhāṃ caiva mahānadyo janādhipa sadānirāmayāṃ vṛtyāṃ mandagāṃ mandavāhinīm
6.10.32
brahmāṇīṃ ca mahāgaurīṃ durgām api ca bhārata citropalāṃ citrabarhāṃ mañjuṃ makaravāhinīm
6.10.33
mandākinīṃ vaitaraṇīṃ kokāṃ caiva mahānadīm śuktimatīm araṇyāṃ ca puṣpaveṇyutpalāvatīm
6.10.34
lohityāṃ karatoyāṃ ca tathaiva vṛṣabhaṅginīm kumārīm ṛṣikulyāṃ ca brahmakulyāṃ ca bhārata
6.10.35
sarasvatīḥ supuṇyāś ca sarvā gaṅgāś ca māriṣa viśvasya mātaraḥ sarvāḥ sarvāś caiva mahābalāḥ
6.10.36
tathā nadyas tv aprakāśāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ ity etāḥ sarito rājan samākhyātā yathāsmṛti
6.10.37
ata ūrdhvaṃ janapadān nibodha gadato mama tatreme kurupāñcālāḥ śālvamādreyajāṅgalāḥ
6.10.38
śūrasenāḥ kaliṅgāś ca bodhā maukās tathaiva ca matsyāḥ sukuṭyaḥ saubalyāḥ kuntalāḥ kāśikośalāḥ
6.10.39
cedivatsāḥ karūṣāś ca bhojāḥ sindhupulindakāḥ uttamaujā daśārṇāś ca mekalāś cotkalaiḥ saha
6.10.40
pāñcālāḥ kauśijāś caiva ekapṛṣṭhā yugaṃdharāḥ saudhā madrā bhujiṅgāś ca kāśayo 'parakāśayaḥ
6.10.41
jaṭharāḥ kukkuśāś caiva sudāśārṇāś ca bhārata kuntayo 'vantayaś caiva tathaivāparakuntayaḥ
6.10.42
govindā mandakāḥ ṣaṇḍā vidarbhānūpavāsikāḥ aśmakāḥ pāṃsurāṣṭrāś ca goparāṣṭrāḥ panītakāḥ
6.10.43
ādirāṣṭrāḥ sukuṭṭāś ca balirāṣṭraṃ ca kevalam vānarāsyāḥ pravāhāś ca vakrā vakrabhayāḥ śakāḥ
6.10.44
videhakā māgadhāś ca suhmāś ca vijayās tathā aṅgā vaṅgāḥ kaliṅgāś ca yakṛllomāna eva ca
6.10.45
mallāḥ sudeṣṇāḥ prāhūtās tathā māhiṣakārṣikāḥ vāhīkā vāṭadhānāś ca ābhīrāḥ kālatoyakāḥ
6.10.46
aparandhrāś ca śūdrāś ca pahlavāś carmakhaṇḍikāḥ aṭavīśabarāś caiva marubhaumāś ca māriṣa
6.10.47
upāvṛścānupāvṛścasurāṣṭrāḥ kekayās tathā kuṭṭāparāntā dvaidheyāḥ kākṣāḥ sāmudraniṣkuṭāḥ
6.10.48
andhrāś ca bahavo rājann antargiryās tathaiva ca bahirgiryāṅgamaladā māgadhā mānavarjakāḥ
6.10.49
mahyuttarāḥ prāvṛṣeyā bhārgavāś ca janādhipa puṇḍrā bhārgāḥ kirātāś ca sudoṣṇāḥ pramudās tathā
6.10.50
śakā niṣādā niṣadhās tathaivānartanairṛtāḥ dugūlāḥ pratimatsyāś ca kuśalāḥ kunaṭās tathā
6.10.51
tīragrāhās taratoyā rājikā rasyakāgaṇāḥ tilakāḥ pārasīkāś ca madhumantaḥ prakutsakāḥ
6.10.52
kāśmīrāḥ sindhusauvīrā gāndhārā darśakās tathā abhīsārā kulūtāś ca śaivalā bāhlikās tathā
6.10.53
darvīkāḥ sakacā darvā vātajāmarathoragāḥ bahuvādyāś ca kauravya sudāmānaḥ sumallikāḥ
6.10.54
vadhrāḥ karīṣakāś cāpi kulindopatyakās tathā vanāyavo daśāpārśvā romāṇaḥ kuśabindavaḥ
6.10.55
kacchā gopālakacchāś ca lāṅgalāḥ paravallakāḥ kirātā barbarāḥ siddhā videhās tāmraliṅgakāḥ
6.10.56
oṣṭrāḥ puṇḍrāḥ sasairandhrāḥ pārvatīyāś ca māriṣa athāpare janapadā dakṣiṇā bharatarṣabha
6.10.57
draviḍāḥ keralāḥ prācyā bhūṣikā vanavāsinaḥ unnatyakā māhiṣakā vikalpā mūṣakās tathā
6.10.58
karṇikāḥ kuntikāś caiva saudbhidā nalakālakāḥ kaukuṭṭakās tathā colāḥ koṅkaṇā mālavāṇakāḥ
6.10.59
samaṅgāḥ kopanāś caiva kukurāṅgadamāriṣāḥ dhvajiny utsavasaṃketās trigartāḥ sarvasenayaḥ
6.10.60
tryaṅgāḥ kekarakāḥ proṣṭhāḥ parasaṃcarakās tathā tathaiva vindhyapulakāḥ pulindāḥ kalkalaiḥ saha
6.10.61
mālakā mallakāś caiva tathaivāparavartakāḥ kulindāḥ kulakāś caiva karaṇṭhāḥ kurakās tathā
6.10.62
mūṣakā stanabālāś ca satiyaḥ pattipañjakāḥ ādidāyāḥ sirālāś ca stūbakā stanapās tathā
6.10.63
hṛṣīvidarbhāḥ kāntīkās taṅgaṇāḥ parataṅgaṇāḥ uttarāś cāpare mlecchā janā bharatasattama
6.10.64
yavanāś ca sakāmbojā dāruṇā mlecchajātayaḥ sakṣaddruhaḥ kuntalāś ca hūṇāḥ pāratakaiḥ saha
6.10.65
tathaiva maradhāś cīnās tathaiva daśamālikāḥ kṣatriyopaniveśāś ca vaiśyaśūdrakulāni ca
6.10.66
śūdrābhīrātha daradāḥ kāśmīrāḥ paśubhiḥ saha khaśikāś ca tukhārāś ca pallavā girigahvarāḥ
6.10.67
ātreyāḥ sabharadvājās tathaiva stanayoṣikāḥ aupakāś ca kaliṅgāś ca kirātānāṃ ca jātayaḥ
6.10.68
tāmarā haṃsamārgāś ca tathaiva karabhañjakāḥ uddeśamātreṇa mayā deśāḥ saṃkīrtitāḥ prabho
6.10.69
yathāguṇabalaṃ cāpi trivargasya mahāphalam duhyed dhenuḥ kāmadhuk ca bhūmiḥ samyag anuṣṭhitā
6.10.70
tasyāṃ gṛdhyanti rājānaḥ śūrā dharmārthakovidāḥ te tyajanty āhave prāṇān rasāgṛddhās tarasvinaḥ
6.10.71
devamānuṣakāyānāṃ kāmaṃ bhūmiḥ parāyaṇam anyonyasyāvalumpanti sārameyā ivāmiṣam
6.10.72
rājāno bharataśreṣṭha bhoktukāmā vasuṃdharām na cāpi tṛptiḥ kāmānāṃ vidyate ceha kasya cit
6.10.73
tasmāt parigrahe bhūmer yatante kurupāṇḍavāḥ sāmnā dānena bhedena daṇḍenaiva ca pārthiva
6.10.74
pitā mātā ca putraś ca khaṃ dyauś ca narapuṃgava bhūmir bhavati bhūtānāṃ samyag acchidradarśinī
6.11.1
dhṛtarāṣṭra uvāca bhāratasyāsya varṣasya tathā haimavatasya ca pramāṇam āyuṣaḥ sūta phalaṃ cāpi śubhāśubham
6.11.2
anāgatam atikrāntaṃ vartamānaṃ ca saṃjaya ācakṣva me vistareṇa harivarṣaṃ tathaiva ca
6.11.3
saṃjaya uvāca catvāri bhārate varṣe yugāni bharatarṣabha kṛtaṃ tretā dvāparaṃ ca puṣyaṃ ca kuruvardhana
6.11.4
pūrvaṃ kṛtayugaṃ nāma tatas tretāyugaṃ vibho saṃkṣepād dvāparasyātha tataḥ puṣyaṃ pravartate
6.11.5
catvāri ca sahasrāṇi varṣāṇāṃ kurusattama āyuḥsaṃkhyā kṛtayuge saṃkhyātā rājasattama
6.11.6
tathā trīṇi sahasrāṇi tretāyāṃ manujādhipa dvisahasraṃ dvāpare tu śate tiṣṭhati saṃprati
6.11.7
na pramāṇasthitir hy asti puṣye 'smin bharatarṣabha garbhasthāś ca mriyante 'tra tathā jātā mriyanti ca
6.11.8
mahābalā mahāsattvāḥ prajāguṇasamanvitāḥ ajāyanta kṛte rājan munayaḥ sutapodhanāḥ
6.11.9
mahotsāhā mahātmāno dhārmikāḥ satyavādinaḥ jātāḥ kṛtayuge rājan dhaninaḥ priyadarśanāḥ
6.11.10
āyuṣmanto mahāvīrā dhanurdharavarā yudhi jāyante kṣatriyāḥ śūrās tretāyāṃ cakravartinaḥ
6.11.11
sarvavarṇā mahārāja jāyante dvāpare sati mahotsāhā mahāvīryāḥ parasparavadhaiṣiṇaḥ
6.11.12
tejasālpena saṃyuktāḥ krodhanāḥ puruṣā nṛpa lubdhāś cānṛtakāś caiva puṣye jāyanti bhārata
6.11.13
īrṣyā mānas tathā krodho māyāsūyā tathaiva ca puṣye bhavanti martyānāṃ rāgo lobhaś ca bhārata
6.11.14
saṃkṣepo vartate rājan dvāpare 'smin narādhipa guṇottaraṃ haimavataṃ harivarṣaṃ tataḥ param
6.12.1
dhṛtarāṣṭra uvāca jambūkhaṇḍas tvayā prokto yathāvad iha saṃjaya viṣkambham asya prabrūhi parimāṇaṃ ca tattvataḥ
6.12.2
samudrasya pramāṇaṃ ca samyag acchidradarśana śākadvīpaṃ ca me brūhi kuśadvīpaṃ ca saṃjaya
6.12.3
śālmalaṃ caiva tattvena krauñcadvīpaṃ tathaiva ca brūhi gāvalgaṇe sarvaṃ rāhoḥ somārkayos tathā
6.12.4
saṃjaya uvāca rājan subahavo dvīpā yair idaṃ saṃtataṃ jagat sapta tv ahaṃ pravakṣyāmi candrādityau grahāṃs tathā
6.12.5
aṣṭādaśa sahasrāṇi yojanānāṃ viśāṃ pate ṣaṭśatāni ca pūrṇāni viṣkambho jambuparvataḥ
6.12.6
lāvaṇasya samudrasya viṣkambho dviguṇaḥ smṛtaḥ nānājanapadākīrṇo maṇividrumacitritaḥ
6.12.7
naikadhātuvicitraiś ca parvatair upaśobhitaḥ siddhacāraṇasaṃkīrṇaḥ sāgaraḥ parimaṇḍalaḥ
6.12.8
śākadvīpaṃ ca vakṣyāmi yathāvad iha pārthiva śṛṇu me tvaṃ yathānyāyaṃ bruvataḥ kurunandana
6.12.9
jambūdvīpapramāṇena dviguṇaḥ sa narādhipa viṣkambheṇa mahārāja sāgaro 'pi vibhāgaśaḥ kṣīrodo bharataśreṣṭha yena saṃparivāritaḥ
6.12.10
tatra puṇyā janapadā na tatra mriyate janaḥ kuta eva hi durbhikṣaṃ kṣamātejoyutā hi te
6.12.11
śākadvīpasya saṃkṣepo yathāvad bharatarṣabha ukta eṣa mahārāja kim anyac chrotum icchasi
6.12.12
dhṛtarāṣṭra uvāca śākadvīpasya saṃkṣepo yathāvad iha saṃjaya uktas tvayā mahābhāga vistaraṃ brūhi tattvataḥ
6.12.13
saṃjaya uvāca tathaiva parvatā rājan saptātra maṇibhūṣitāḥ ratnākarās tathā nadyas teṣāṃ nāmāni me śṛṇu atīvaguṇavat sarvaṃ tatra puṇyaṃ janādhipa
6.12.14
devarṣigandharvayutaḥ paramo merur ucyate prāgāyato mahārāja malayo nāma parvataḥ yato meghāḥ pravartante prabhavanti ca sarvaśaḥ
6.12.15
tataḥ pareṇa kauravya jaladhāro mahāgiriḥ yatra nityam upādatte vāsavaḥ paramaṃ jalam yato varṣaṃ prabhavati varṣākāle janeśvara
6.12.16
uccair girī raivatako yatra nityaṃ pratiṣṭhitaḥ revatī divi nakṣatraṃ pitāmahakṛto vidhiḥ
6.12.17
uttareṇa tu rājendra śyāmo nāma mahāgiriḥ yataḥ śyāmatvam āpannāḥ prajā janapadeśvara
6.12.18
dhṛtarāṣṭra uvāca sumahān saṃśayo me 'dya proktaṃ saṃjaya yat tvayā prajāḥ kathaṃ sūtaputra saṃprāptāḥ śyāmatām iha
6.12.19
saṃjaya uvāca sarveṣv eva mahāprājña dvīpeṣu kurunandana gauraḥ kṛṣṇaś ca varṇau dvau tayor varṇāntaraṃ nṛpa
6.12.20
śyāmo yasmāt pravṛtto vai tat te vakṣyāmi bhārata āste 'tra bhagavān kṛṣṇas tat kāntyā śyāmatāṃ gataḥ
6.12.21
tataḥ paraṃ kauravendra durgaśailo mahodayaḥ kesarī kesarayuto yato vātaḥ pravāyati
6.12.22
teṣāṃ yojanaviṣkambho dviguṇaḥ pravibhāgaśaḥ varṣāṇi teṣu kauravya saṃproktāni manīṣibhiḥ
6.12.23
mahāmerur mahākāśo jaladaḥ kumudottaraḥ jaladhārāt paro rājan sukumāra iti smṛtaḥ
6.12.24
raivatasya tu kaumāraḥ śyāmasya tu maṇīcakaḥ kesarasyātha modākī pareṇa tu mahāpumān
6.12.25
parivārya tu kauravya dairghyaṃ hrasvatvam eva ca jambūdvīpena vikhyātas tasya madhye mahādrumaḥ
6.12.26
śāko nāma mahārāja tasya dvīpasya madhyagaḥ tatra puṇyā janapadāḥ pūjyate tatra śaṃkaraḥ
6.12.27
tatra gacchanti siddhāś ca cāraṇā daivatāni ca dhārmikāś ca prajā rājaṃś catvāro 'tīva bhārata
6.12.28
varṇāḥ svakarmaniratā na ca steno 'tra dṛśyate dīrghāyuṣo mahārāja jarāmṛtyuvivarjitāḥ
6.12.29
prajās tatra vivardhante varṣāsv iva samudragāḥ nadyaḥ puṇyajalās tatra gaṅgā ca bahudhāgatiḥ
6.12.30
sukumārī kumārī ca sītā kāverakā tathā mahānadī ca kauravya tathā maṇijalā nadī ikṣuvardhanikā caiva tathā bharatasattama
6.12.31
tataḥ pravṛttāḥ puṇyodā nadyaḥ kurukulodvaha sahasrāṇāṃ śatāny eva yato varṣati vāsavaḥ
6.12.32
na tāsāṃ nāmadheyāni parimāṇaṃ tathaiva ca śakyate parisaṃkhyātuṃ puṇyās tā hi saridvarāḥ
6.12.33
tatra puṇyā janapadāś catvāro lokasaṃmatāḥ magāś ca maśakāś caiva mānasā mandagās tathā
6.12.34
magā brāhmaṇabhūyiṣṭhāḥ svakarmaniratā nṛpa maśakeṣu tu rājanyā dhārmikāḥ sarvakāmadāḥ
6.12.35
mānaseṣu mahārāja vaiśyāḥ karmopajīvinaḥ sarvakāmasamāyuktāḥ śūrā dharmārthaniścitāḥ śūdrās tu mandage nityaṃ puruṣā dharmaśīlinaḥ
6.12.36
na tatra rājā rājendra na daṇḍo na ca daṇḍikāḥ svadharmeṇaiva dharmaṃ ca te rakṣanti parasparam
6.12.37
etāvad eva śakyaṃ tu tasmin dvīpe prabhāṣitum etāvad eva śrotavyaṃ śākadvīpe mahaujasi
6.13.1
saṃjaya uvāca uttareṣu tu kauravya dvīpeṣu śrūyate kathā yathāśrutaṃ mahārāja bruvatas tan nibodha me
6.13.2
ghṛtatoyaḥ samudro 'tra dadhimaṇḍodako 'paraḥ surodaḥ sāgaraś caiva tathānyo gharmasāgaraḥ
6.13.3
paraspareṇa dviguṇāḥ sarve dvīpā narādhipa sarvataś ca mahārāja parvataiḥ parivāritāḥ
6.13.4
gauras tu madhyame dvīpe girir mānaḥśilo mahān parvataḥ paścimaḥ kṛṣṇo nārāyaṇanibho nṛpa
6.13.5
tatra ratnāni divyāni svayaṃ rakṣati keśavaḥ prajāpatim upāsīnaḥ prajānāṃ vidadhe sukham
6.13.6
kuśadvīpe kuśastambo madhye janapadasya ha saṃpūjyate śalmaliś ca dvīpe śālmalike nṛpa
6.13.7
krauñcadvīpe mahākrauñco girī ratnacayākaraḥ saṃpūjyate mahārāja cāturvarṇyena nityadā
6.13.8
gomandaḥ parvato rājan sumahān sarvadhātumān yatra nityaṃ nivasati śrīmān kamalalocanaḥ mokṣibhiḥ saṃstuto nityaṃ prabhur nārāyaṇo hariḥ
6.13.9
kuśadvīpe tu rājendra parvato vidrumaiś citaḥ sudhāmā nāma durdharṣo dvitīyo hemaparvataḥ
6.13.10
dyutimān nāma kauravya tṛtīyaḥ kumudo giriḥ caturthaḥ puṣpavān nāma pañcamas tu kuśeśayaḥ
6.13.11
ṣaṣṭho harigirir nāma ṣaḍ ete parvatottamāḥ teṣām antaraviṣkambho dviguṇaḥ pravibhāgaśaḥ
6.13.12
audbhidaṃ prathamaṃ varṣaṃ dvitīyaṃ veṇumaṇḍalam tṛtīyaṃ vai rathākāraṃ caturthaṃ pālanaṃ smṛtam
6.13.13
dhṛtimat pañcamaṃ varṣaṃ ṣaṣṭhaṃ varṣaṃ prabhākaram saptamaṃ kāpilaṃ varṣaṃ saptaite varṣapuñjakāḥ
6.13.14
eteṣu devagandharvāḥ prajāś ca jagatīśvara viharanti ramante ca na teṣu mriyate janaḥ
6.13.15
na teṣu dasyavaḥ santi mlecchajātyo 'pi vā nṛpa gauraprāyo janaḥ sarvaḥ sukumāraś ca pārthiva
6.13.16
avaśiṣṭeṣu varṣeṣu vakṣyāmi manujeśvara yathāśrutaṃ mahārāja tad avyagramanāḥ śṛṇu
6.13.17
krauñcadvīpe mahārāja krauñco nāma mahāgiriḥ krauñcāt paro vāmanako vāmanād andhakārakaḥ
6.13.18
andhakārāt paro rājan mainākaḥ parvatottamaḥ mainākāt parato rājan govindo girir uttamaḥ
6.13.19
govindāt tu paro rājan nibiḍo nāma parvataḥ paras tu dviguṇas teṣāṃ viṣkambho vaṃśavardhana
6.13.20
deśāṃs tatra pravakṣyāmi tan me nigadataḥ śṛṇu krauñcasya kuśalo deśo vāmanasya manonugaḥ
6.13.21
manonugāt paraś coṣṇo deśaḥ kurukulodvaha uṣṇāt paraḥ prāvarakaḥ prāvarād andhakārakaḥ
6.13.22
andhakārakadeśāt tu munideśaḥ paraḥ smṛtaḥ munideśāt paraś caiva procyate dundubhisvanaḥ
6.13.23
siddhacāraṇasaṃkīrṇo gauraprāyo janādhipa ete deśā mahārāja devagandharvasevitāḥ
6.13.24
puṣkare puṣkaro nāma parvato maṇiratnamān tatra nityaṃ nivasati svayaṃ devaḥ prajāpatiḥ
6.13.25
taṃ paryupāsate nityaṃ devāḥ sarve maharṣibhiḥ vāgbhir manonukūlābhiḥ pūjayanto janādhipa
6.13.26
jambūdvīpāt pravartante ratnāni vividhāny uta dvīpeṣu teṣu sarveṣu prajānāṃ kurunandana
6.13.27
viprāṇāṃ brahmacaryeṇa satyena ca damena ca ārogyāyuḥpramāṇābhyāṃ dviguṇaṃ dviguṇaṃ tataḥ
6.13.28
eko janapado rājan dvīpeṣv eteṣu bhārata uktā janapadā yeṣu dharmaś caikaḥ pradṛśyate
6.13.29
īśvaro daṇḍam udyamya svayam eva prajāpatiḥ dvīpān etān mahārāja rakṣaṃs tiṣṭhati nityadā
6.13.30
sa rājā sa śivo rājan sa pitā sa pitāmahaḥ gopāyati naraśreṣṭha prajāḥ sajaḍapaṇḍitāḥ
6.13.31
bhojanaṃ cātra kauravya prajāḥ svayam upasthitam siddham eva mahārāja bhuñjate tatra nityadā
6.13.32
tataḥ paraṃ samā nāma dṛśyate lokasaṃsthitiḥ caturaśrā mahārāja trayas triṃśat tu maṇḍalam
6.13.33
tatra tiṣṭhanti kauravya catvāro lokasaṃmatāḥ diggajā bharataśreṣṭha vāmanairāvatādayaḥ supratīkas tathā rājan prabhinnakaraṭāmukhaḥ
6.13.34
tasyāhaṃ parimāṇaṃ tu na saṃkhyātum ihotsahe asaṃkhyātaḥ sa nityaṃ hi tiryag ūrdhvam adhas tathā
6.13.35
tatra vai vāyavo vānti digbhyaḥ sarvābhya eva ca asaṃbādhā mahārāja tān nigṛhṇanti te gajāḥ
6.13.36
puṣkaraiḥ padmasaṃkāśair varṣmavadbhir mahāprabhaiḥ te śanaiḥ punar evāśu vāyūn muñcanti nityaśaḥ
6.13.37
śvasadbhir mucyamānās tu diggajair iha mārutāḥ āgacchanti mahārāja tatas tiṣṭhanti vai prajāḥ
6.13.38
dhṛtarāṣṭra uvāca paro vai vistaro 'tyarthaṃ tvayā saṃjaya kīrtitaḥ darśitaṃ dvīpasaṃsthānam uttaraṃ brūhi saṃjaya
6.13.39
saṃjaya uvāca uktā dvīpā mahārāja grahān me śṛṇu tattvataḥ svarbhānuḥ kauravaśreṣṭha yāvad eṣa prabhāvataḥ
6.13.40
parimaṇḍalo mahārāja svarbhānuḥ śrūyate grahaḥ yojanānāṃ sahasrāṇi viṣkambho dvādaśāsya vai
6.13.41
pariṇāhena ṣaṭtriṃśad vipulatvena cānagha ṣaṣṭim āhuḥ śatāny asya budhāḥ paurāṇikās tathā
6.13.42
candramās tu sahasrāṇi rājann ekādaśa smṛtaḥ viṣkambheṇa kuruśreṣṭha trayastriṃśat tu maṇḍalam ekonaṣaṣṭir vaipulyāc chītaraśmer mahātmanaḥ
6.13.43
sūryas tv aṣṭau sahasrāṇi dve cānye kurunandana viṣkambheṇa tato rājan maṇḍalaṃ triṃśataṃ samam
6.13.44
aṣṭapañcāśataṃ rājan vipulatvena cānagha śrūyate paramodāraḥ pataṃgo 'sau vibhāvasuḥ etat pramāṇam arkasya nirdiṣṭam iha bhārata
6.13.45
sa rāhuś chādayaty etau yathākālaṃ mahattayā candrādityau mahārāja saṃkṣepo 'yam udāhṛtaḥ
6.13.46
ity etat te mahārāja pṛcchataḥ śāstracakṣuṣā sarvam uktaṃ yathātattvaṃ tasmāc chamam avāpnuhi
6.13.47
yathādṛṣṭaṃ mayā proktaṃ saniryāṇam idaṃ jagat tasmād āśvasa kauravya putraṃ duryodhanaṃ prati
6.13.48
śrutvedaṃ bharataśreṣṭha bhūmiparva manonugam śrīmān bhavati rājanyaḥ siddhārthaḥ sādhusaṃmataḥ āyur balaṃ ca vīryaṃ ca tasya tejaś ca vardhate
6.13.49
yaḥ śṛṇoti mahīpāla parvaṇīdaṃ yatavrataḥ prīyante pitaras tasya tathaiva ca pitāmahāḥ
6.13.50
idaṃ tu bhārataṃ varṣaṃ yatra vartāmahe vayam pūrvaṃ pravartate puṇyaṃ tat sarvaṃ śrutavān asi
6.14.1
vaiśaṃpāyana uvāca atha gāvalgaṇir dhīmān samarād etya saṃjayaḥ pratyakṣadarśī sarvasya bhūtabhavyabhaviṣyavit
6.14.2
dhyāyate dhṛtarāṣṭrāya sahasopetya duḥkhitaḥ ācaṣṭa nihataṃ bhīṣmaṃ bharatānām amadhyamam
6.14.3
saṃjayo 'haṃ mahārāja namas te bharatarṣabha hato bhīṣmaḥ śāṃtanavo bharatānāṃ pitāmahaḥ
6.14.4
kakudaṃ sarvayodhānāṃ dhāma sarvadhanuṣmatām śaratalpagataḥ so 'dya śete kurupitāmahaḥ
6.14.5
yasya vīryaṃ samāśritya dyūtaṃ putras tavākarot sa śete nihato rājan saṃkhye bhīṣmaḥ śikhaṇḍinā
6.14.6
yaḥ sarvān pṛthivīpālān samavetān mahāmṛdhe jigāyaikarathenaiva kāśipuryāṃ mahārathaḥ
6.14.7
jāmadagnyaṃ raṇe rāmam āyodhya vasusaṃbhavaḥ na hato jāmadagnyena sa hato 'dya śikhaṇḍinā
6.14.8
mahendrasadṛśaḥ śaurye sthairye ca himavān iva samudra iva gāmbhīrye sahiṣṇutve dharāsamaḥ
6.14.9
śaradaṃṣṭro dhanurvaktraḥ khaḍgajihvo durāsadaḥ narasiṃhaḥ pitā te 'dya pāñcālyena nipātitaḥ
6.14.10
pāṇḍavānāṃ mahat sainyaṃ yaṃ dṛṣṭvodyantam āhave pravepata bhayodvignaṃ siṃhaṃ dṛṣṭveva gogaṇaḥ
6.14.11
parirakṣya sa senāṃ te daśarātram anīkahā jagāmāstam ivādityaḥ kṛtvā karma suduṣkaram
6.14.12
yaḥ sa śakra ivākṣobhyo varṣan bāṇān sahasraśaḥ jaghāna yudhi yodhānām arbudaṃ daśabhir dinaiḥ
6.14.13
sa śete niṣṭanan bhūmau vātarugṇa iva drumaḥ tava durmantrite rājan yathā nārhaḥ sa bhārata
6.15.1
dhṛtarāṣṭra uvāca kathaṃ kurūṇām ṛṣabho hato bhīṣmaḥ śikhaṇḍinā kathaṃ rathāt sa nyapatat pitā me vāsavopamaḥ
6.15.2
katham āsaṃś ca me putrā hīnā bhīṣmeṇa saṃjaya balinā devakalpena gurvarthe brahmacāriṇā
6.15.3
tasmin hate mahāsattve maheṣvāse mahābale mahārathe naravyāghre kim u āsīn manas tadā
6.15.4
ārtiḥ parā māviśati yataḥ śaṃsasi me hatam kurūṇām ṛṣabhaṃ vīram akampyaṃ puruṣarṣabham
6.15.5
ke taṃ yāntam anupreyuḥ ke cāsyāsan purogamāḥ ke 'tiṣṭhan ke nyavartanta ke 'bhyavartanta saṃjaya
6.15.6
ke śūrā rathaśārdūlam acyutaṃ kṣatriyarṣabham rathānīkaṃ gāhamānaṃ sahasā pṛṣṭhato 'nvayuḥ
6.15.7
yas tamo 'rka ivāpohan parasainyam amitrahā sahasraraśmipratimaḥ pareṣāṃ bhayam ādadhat akarod duṣkaraṃ karma raṇe kauravaśāsanāt
6.15.8
grasamānam anīkāni ya enaṃ paryavārayan kṛtinaṃ taṃ durādharṣaṃ samyag yāsyantam antike kathaṃ śāṃtanavaṃ yuddhe pāṇḍavāḥ pratyavārayan
6.15.9
nikṛntantam anīkāni śaradaṃṣṭraṃ tarasvinam cāpavyāttānanaṃ ghoram asijihvaṃ durāsadam
6.15.10
atyanyān puruṣavyāghrān hrīmantam aparājitam pātayām āsa kaunteyaḥ kathaṃ tam ajitaṃ yudhi
6.15.11
ugradhanvānam ugreṣuṃ vartamānaṃ rathottame pareṣām uttamāṅgāni pracinvantaṃ śiteṣubhiḥ
6.15.12
pāṇḍavānāṃ mahat sainyaṃ yaṃ dṛṣṭvodyantam āhave kālāgnim iva durdharṣaṃ samaveṣṭata nityaśaḥ
6.15.13
parikṛṣya sa senāṃ me daśarātram anīkahā jagāmāstam ivādityaḥ kṛtvā karma suduṣkaram
6.15.14
yaḥ sa śakra ivākṣayyaṃ varṣaṃ śaramayaṃ sṛjan jaghāna yudhi yodhānām arbudaṃ daśabhir dinaiḥ
6.15.15
sa śete niṣṭanan bhūmau vātarugṇa iva drumaḥ mama durmantritenāsau yathā nārhaḥ sa bhārataḥ
6.15.16
kathaṃ śāṃtanavaṃ dṛṣṭvā pāṇḍavānām anīkinī prahartum aśakat tatra bhīṣmaṃ bhīmaparākramam
6.15.17
kathaṃ bhīṣmeṇa saṃgrāmam akurvan pāṇḍunandanāḥ kathaṃ ca nājayad bhīṣmo droṇe jīvati saṃjaya
6.15.18
kṛpe saṃnihite tatra bharadvājātmaje tathā bhīṣmaḥ praharatāṃ śreṣṭhaḥ kathaṃ sa nidhanaṃ gataḥ
6.15.19
kathaṃ cātirathas tena pāñcālyena śikhaṇḍinā bhīṣmo vinihato yuddhe devair api durutsahaḥ
6.15.20
yaḥ spardhate raṇe nityaṃ jāmadagnyaṃ mahābalam ajitaṃ jāmadagnyena śakratulyaparākramam
6.15.21
taṃ hataṃ samare bhīṣmaṃ mahārathabalocitam saṃjayācakṣva me vīraṃ yena śarma na vidmahe
6.15.22
māmakāḥ ke maheṣvāsā nājahuḥ saṃjayācyutam duryodhanasamādiṣṭāḥ ke vīrāḥ paryavārayan
6.15.23
yac chikhaṇḍimukhāḥ sarve pāṇḍavā bhīṣmam abhyayuḥ kaccin na kuravo bhītās tatyajuḥ saṃjayācyutam
6.15.24
maurvīghoṣastanayitnuḥ pṛṣatkapṛṣato mahān dhanurhvādamahāśabdo mahāmegha ivonnataḥ
6.15.25
yad abhyavarṣat kaunteyān sapāñcālān sasṛñjayān nighnan pararathān vīro dānavān iva vajrabhṛt
6.15.26
iṣvastrasāgaraṃ ghoraṃ bāṇagrāhaṃ durāsadam kārmukormiṇam akṣayyam advīpaṃ samare 'plavam gadāsimakarāvartaṃ hayagrāhaṃ gajākulam
6.15.27
hayān gajān padātāṃś ca rathāṃś ca tarasā bahūn nimajjayantaṃ samare paravīrāpahāriṇam
6.15.28
vidahyamānaṃ kopena tejasā ca paraṃtapam veleva makarāvāsaṃ ke vīrāḥ paryavārayan
6.15.29
bhīṣmo yad akarot karma samare saṃjayārihā duryodhanahitārthāya ke tadāsya puro 'bhavan
6.15.30
ke 'rakṣan dakṣiṇaṃ cakraṃ bhīṣmasyāmitatejasaḥ pṛṣṭhataḥ ke parān vīrā upāsedhan yatavratāḥ
6.15.31
ke purastād avartanta rakṣanto bhīṣmam antike ke 'rakṣann uttaraṃ cakraṃ vīrā vīrasya yudhyataḥ
6.15.32
vāme cakre vartamānāḥ ke 'ghnan saṃjaya sṛñjayān sametāgram anīkeṣu ke 'bhyarakṣan durāsadam
6.15.33
pārśvataḥ ke 'bhyavartanta gacchanto durgamāṃ gatim samūhe ke parān vīrān pratyayudhyanta saṃjaya
6.15.34
rakṣyamāṇaḥ kathaṃ vīrair gopyamānāś ca tena te durjayānām anīkāni nājayaṃs tarasā yudhi
6.15.35
sarvalokeśvarasyeva parameṣṭhiprajāpateḥ kathaṃ prahartum api te śekuḥ saṃjaya pāṇḍavāḥ
6.15.36
yasmin dvīpe samāśritya yudhyanti kuravaḥ paraiḥ taṃ nimagnaṃ naravyāghraṃ bhīṣmaṃ śaṃsasi saṃjaya
6.15.37
yasya vīrye samāśvasya mama putro bṛhadbalaḥ na pāṇḍavān agaṇayat kathaṃ sa nihataḥ paraiḥ
6.15.38
yaḥ purā vibudhaiḥ sendraiḥ sāhāyye yuddhadurmadaḥ kāṅkṣito dānavān ghnadbhiḥ pitā mama mahāvrataḥ
6.15.39
yasmiñ jāte mahāvīrye śaṃtanur lokaśaṃkare śokaṃ duḥkhaṃ ca dainyaṃ ca prājahāt putralakṣmaṇi
6.15.40
prajñā parāyaṇaṃ tajjñaṃ saddharmanirataṃ śucim vedavedāṅgatattvajñaṃ kathaṃ śaṃsasi me hatam
6.15.41
sarvāstravinayopetaṃ dāntaṃ śāntaṃ manasvinam hataṃ śāṃtanavaṃ śrutvā manye śeṣaṃ balaṃ hatam
6.15.42
dharmād adharmo balavān saṃprāpta iti me matiḥ yatra vṛddhaṃ guruṃ hatvā rājyam icchanti pāṇḍavāḥ
6.15.43
jāmadagnyaḥ purā rāmaḥ sarvāstravid anuttamaḥ ambārtham udyataḥ saṃkhye bhīṣmeṇa yudhi nirjitaḥ
6.15.44
tam indrasamakarmāṇaṃ kakudaṃ sarvadhanvinām hataṃ śaṃsasi bhīṣmaṃ me kiṃ nu duḥkham ataḥ param
6.15.45
asakṛt kṣatriyavrātāḥ saṃkhye yena vinirjitāḥ jāmadagnyas tathā rāmaḥ paravīranighātinā
6.15.46
tasmān nūnaṃ mahāvīryād bhārgavād yuddhadurmadāt tejovīryabalair bhūyāñ śikhaṇḍī drupadātmajaḥ
6.15.47
yaḥ śūraṃ kṛtinaṃ yuddhe sarvaśāstraviśāradam paramāstravidaṃ vīraṃ jaghāna bharatarṣabham
6.15.48
ke vīrās tam amitraghnam anvayuḥ śatrusaṃsadi śaṃsa me tad yathā vṛttaṃ yuddhaṃ bhīṣmasya pāṇḍavaiḥ
6.15.49
yoṣeva hatavīrā me senā putrasya saṃjaya agopam iva codbhrāntaṃ gokulaṃ tad balaṃ mama
6.15.50
pauruṣaṃ sarvalokasya paraṃ yasya mahāhave parāsikte ca vas tasmin katham āsīn manas tadā
6.15.51
jīvite 'py adya sāmarthyaṃ kim ivāsmāsu saṃjaya ghātayitvā mahāvīryaṃ pitaraṃ lokadhārmikam
6.15.52
agādhe salile magnāṃ nāvaṃ dṛṣṭveva pāragāḥ bhīṣme hate bhṛśaṃ duḥkhān manye śocanti putrakāḥ
6.15.53
adrisāramayaṃ nūnaṃ sudṛḍhaṃ hṛdayaṃ mama yac chrutvā puruṣavyāghraṃ hataṃ bhīṣmaṃ na dīryate
6.15.54
yasminn astraṃ ca medhā ca nītiś ca bharatarṣabhe aprameyāṇi durdharṣe kathaṃ sa nihato yudhi
6.15.55
na cāstreṇa na śauryeṇa tapasā medhayā na ca na dhṛtyā na punas tyāgān mṛtyoḥ kaś cid vimucyate
6.15.56
kālo nūnaṃ mahāvīryaḥ sarvalokaduratyayaḥ yatra śāṃtanavaṃ bhīṣmaṃ hataṃ śaṃsasi saṃjaya
6.15.57
putraśokābhisaṃtapto mahad duḥkham acintayan āśaṃse 'haṃ purā trāṇaṃ bhīṣmāc chaṃtanunandanāt
6.15.58
yadādityam ivāpaśyat patitaṃ bhuvi saṃjaya duryodhanaḥ śāṃtanavaṃ kiṃ tadā pratyapadyata
6.15.59
nāhaṃ sveṣāṃ pareṣāṃ vā buddhyā saṃjaya cintayan śeṣaṃ kiṃ cit prapaśyāmi pratyanīke mahīkṣitām
6.15.60
dāruṇaḥ kṣatradharmo 'yam ṛṣibhiḥ saṃpradarśitaḥ yatra śāṃtanavaṃ hatvā rājyam icchanti pāṇḍavāḥ
6.15.61
vayaṃ vā rājyam icchāmo ghātayitvā pitāmaham kṣatradharme sthitāḥ pārthā nāparādhyanti putrakāḥ
6.15.62
etad āryeṇa kartavyaṃ kṛcchrāsv āpatsu saṃjaya parākramaḥ paraṃ śaktyā tac ca tasmin pratiṣṭhitam
6.15.63
anīkāni vinighnantaṃ hrīmantam aparājitam kathaṃ śāṃtanavaṃ tāta pāṇḍuputrā nyapātayan
6.15.64
kathaṃ yuktāny anīkāni kathaṃ yuddhaṃ mahātmabhiḥ kathaṃ vā nihato bhīṣmaḥ pitā saṃjaya me paraiḥ
6.15.65
duryodhanaś ca karṇaś ca śakuniś cāpi saubalaḥ duḥśāsanaś ca kitavo hate bhīṣme kim abruvan
6.15.66
yac charīrair upastīrṇāṃ naravāraṇavājinām śaraśaktigadākhaḍgatomarākṣāṃ bhayāvahām
6.15.67
prāviśan kitavā mandāḥ sabhāṃ yudhi durāsadām prāṇadyūte pratibhaye ke 'dīvyanta nararṣabhāḥ
6.15.68
ke 'jayan ke jitās tatra hṛtalakṣā nipātitāḥ anye bhīṣmāc chāṃtanavāt tan mamācakṣva saṃjaya
6.15.69
na hi me śāntir astīha yudhi devavrataṃ hatam pitaraṃ bhīmakarmāṇaṃ śrutvā me duḥkham āviśat
6.15.70
ārtiṃ me hṛdaye rūḍhāṃ mahatīṃ putrakāritām tvaṃ siñcan sarpiṣevāgnim uddīpayasi saṃjaya
6.15.71
mahāntaṃ bhāram udyamya viśrutaṃ sārvalaukikam dṛṣṭvā vinihataṃ bhīṣmaṃ manye śocanti putrakāḥ
6.15.72
śroṣyāmi tāni duḥkhāni duryodhanakṛtāny aham tasmān me sarvam ācakṣva yad vṛttaṃ tatra saṃjaya
6.15.73
saṃgrāme pṛthivīśānāṃ mandasyābuddhisaṃbhavam apanītaṃ sunītaṃ vā tan mamācakṣva saṃjaya
6.15.74
yat kṛtaṃ tatra bhīṣmeṇa saṃgrāme jayam icchatā tejoyuktaṃ kṛtāstreṇa śaṃsa tac cāpy aśeṣataḥ
6.15.75
yathā tad abhavad yuddhaṃ kurupāṇḍavasenayoḥ krameṇa yena yasmiṃś ca kāle yac ca yathā ca tat
6.16.1
saṃjaya uvāca tvadyukto 'yam anupraśno mahārāja yathārhasi na tu duryodhane doṣam imam āsaktum arhasi
6.16.2
ya ātmano duścaritād aśubhaṃ prāpnuyān naraḥ enasā tena nānyaṃ sa upāśaṅkitum arhati
6.16.3
mahārāja manuṣyeṣu nindyaṃ yaḥ sarvam ācaret sa vadhyaḥ sarvalokasya ninditāni samācaran
6.16.4
nikāro nikṛtiprajñaiḥ pāṇḍavais tvatpratīkṣayā anubhūtaḥ sahāmātyaiḥ kṣāntaṃ ca suciraṃ vane
6.16.5
hayānāṃ ca gajānāṃ ca śūrāṇāṃ cāmitaujasām pratyakṣaṃ yan mayā dṛṣṭaṃ dṛṣṭaṃ yogabalena ca
6.16.6
śṛṇu tat pṛthivīpāla mā ca śoke manaḥ kṛthāḥ diṣṭam etat purā nūnam evaṃbhāvi narādhipa
6.16.7
namaskṛtvā pitus te 'haṃ pārāśaryāya dhīmate yasya prasādād divyaṃ me prāptaṃ jñānam anuttamam
6.16.8
dṛṣṭiś cātīndriyā rājan dūrāc chravaṇam eva ca paracittasya vijñānam atītānāgatasya ca
6.16.9
vyutthitotpattivijñānam ākāśe ca gatiḥ sadā śastrair asaṅgo yuddheṣu varadānān mahātmanaḥ
6.16.10
śṛṇu me vistareṇedaṃ vicitraṃ paramādbhutam bhāratānāṃ mahad yuddhaṃ yathābhūl lomaharṣaṇam
6.16.11
teṣv anīkeṣu yat teṣu vyūḍheṣu ca vidhānataḥ duryodhano mahārāja duḥśāsanam athābravīt
6.16.12
duḥśāsana rathās tūrṇaṃ yujyantāṃ bhīṣmarakṣiṇaḥ anīkāni ca sarvāṇi śīghraṃ tvam anucodaya
6.16.13
ayaṃ mā samanuprāpto varṣapūgābhicintitaḥ pāṇḍavānāṃ sasainyānāṃ kurūṇāṃ ca samāgamaḥ
6.16.14
nātaḥ kāryatamaṃ manye raṇe bhīṣmasya rakṣaṇāt hanyād gupto hy asau pārthān somakāṃś ca sasṛñjayān
6.16.15
abravīc ca viśuddhātmā nāhaṃ hanyāṃ śikhaṇḍinam śrūyate strī hy asau pūrvaṃ tasmād varjyo raṇe mama
6.16.16
tasmād bhīṣmo rakṣitavyo viśeṣeṇeti me matiḥ śikhaṇḍino vadhe yattāḥ sarve tiṣṭhantu māmakāḥ
6.16.17
tathā prācyāḥ pratīcyāś ca dākṣiṇātyottarāpathāḥ sarvaśastrāstrakuśalās te rakṣantu pitāmaham
6.16.18
arakṣyamāṇaṃ hi vṛko hanyāt siṃhaṃ mahābalam mā siṃhaṃ jambukeneva ghātayāmaḥ śikhaṇḍinā
6.16.19
vāmaṃ cakraṃ yudhāmanyur uttamaujāś ca dakṣiṇam goptārau phalgunasyaitau phalguno 'pi śikhaṇḍinaḥ
6.16.20
saṃrakṣyamāṇaḥ pārthena bhīṣmeṇa ca vivarjitaḥ yathā na hanyād gāṅgeyaṃ duḥśāsana tathā kuru
6.16.21
tato rajanyāṃ vyuṣṭāyāṃ śabdaḥ samabhavan mahān krośatāṃ bhūmipālānāṃ yujyatāṃ yujyatām iti
6.16.22
śaṅkhadundubhinirghoṣaiḥ siṃhanādaiś ca bhārata hayaheṣitaśabdaiś ca rathanemisvanais tathā
6.16.23
gajānāṃ bṛṃhatāṃ caiva yodhānāṃ cābhigarjatām kṣveḍitāsphoṭitotkruṣṭais tumulaṃ sarvato 'bhavat
6.16.24
udatiṣṭhan mahārāja sarvaṃ yuktam aśeṣataḥ sūryodaye mahat sainyaṃ kurupāṇḍavasenayoḥ tava rājendra putrāṇāṃ pāṇḍavānāṃ tathaiva ca
6.16.25
tatra nāgā rathāś caiva jāmbūnadapariṣkṛtāḥ vibhrājamānā dṛśyante meghā iva savidyutaḥ
6.16.26
rathānīkāny adṛśyanta nagarāṇīva bhūriśaḥ atīva śuśubhe tatra pitā te pūrṇacandravat
6.16.27
dhanurbhir ṛṣṭibhiḥ khaḍgair gadābhiḥ śaktitomaraiḥ yodhāḥ praharaṇaiḥ śubhraiḥ sveṣv anīkeṣv avasthitāḥ
6.16.28
gajā rathāḥ padātāś ca turagāś ca viśāṃ pate vyatiṣṭhan vāgurākārāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ
6.16.29
dhvajā bahuvidhākārā vyadṛśyanta samucchritāḥ sveṣāṃ caiva pareṣāṃ ca dyutimantaḥ sahasraśaḥ
6.16.30
kāñcanā maṇicitrāṅgā jvalanta iva pāvakāḥ arciṣmanto vyarocanta dhvajā rājñāṃ sahasraśaḥ
6.16.31
mahendraketavaḥ śubhrā mahendrasadaneṣv iva saṃnaddhās teṣu te vīrā dadṛśur yuddhakāṅkṣiṇaḥ
6.16.32
udyatair āyudhaiś citrās talabaddhāḥ kalāpinaḥ ṛṣabhākṣā manuṣyendrāś camūmukhagatā babhuḥ
6.16.33
śakuniḥ saubalaḥ śalyaḥ saindhavo 'tha jayadrathaḥ vindānuvindāv āvantyau kāmbojaś ca sudakṣiṇaḥ
6.16.34
śrutāyudhaś ca kāliṅgo jayatsenaś ca pārthivaḥ bṛhadbalaś ca kauśalyaḥ kṛtavarmā ca sātvataḥ
6.16.35
daśaite puruṣavyāghrāḥ śūrāḥ parighabāhavaḥ akṣauhiṇīnāṃ patayo yajvāno bhūridakṣiṇāḥ
6.16.36
ete cānye ca bahavo duryodhanavaśānugāḥ rājāno rājaputrāś ca nītimanto mahābalāḥ
6.16.37
saṃnaddhāḥ samadṛśyanta sveṣv anīkeṣv avasthitāḥ baddhakṛṣṇājināḥ sarve dhvajino muñjamālinaḥ
6.16.38
sṛṣṭā duryodhanasyārthe brahmalokāya dīkṣitāḥ samṛddhā daśa vāhinyaḥ parigṛhya vyavasthitāḥ
6.16.39
ekādaśī dhārtarāṣṭrī kauravāṇāṃ mahācamūḥ agrataḥ sarvasainyānāṃ yatra śāṃtanavo 'graṇīḥ
6.16.40
śvetoṣṇīṣaṃ śvetahayaṃ śvetavarmāṇam acyutam apaśyāma mahārāja bhīṣmaṃ candram ivoditam
6.16.41
hematāladhvajaṃ bhīṣmaṃ rājate syandane sthitam śvetābhra iva tīkṣṇāṃśuṃ dadṛśuḥ kurupāṇḍavāḥ
6.16.42
dṛṣṭvā camūmukhe bhīṣmaṃ samakampanta pāṇḍavāḥ sṛñjayāś ca maheṣvāsā dhṛṣṭadyumnapurogamāḥ
6.16.43
jṛmbhamāṇaṃ mahāsiṃhaṃ dṛṣṭvā kṣudramṛgā yathā dhṛṣṭadyumnamukhāḥ sarve samudvivijire muhuḥ
6.16.44
ekādaśaitāḥ śrījuṣṭā vāhinyas tava bhārata pāṇḍavānāṃ tathā sapta mahāpuruṣapālitāḥ
6.16.45
unmattamakarāvartau mahāgrāhasamākulau yugānte samupetau dvau dṛśyete sāgarāv iva
6.16.46
naiva nas tādṛśo rājan dṛṣṭapūrvo na ca śrutaḥ anīkānāṃ sametānāṃ samavāyas tathāvidhaḥ
6.17.1
saṃjaya uvāca yathā sa bhagavān vyāsaḥ kṛṣṇadvaipāyano 'bravīt tathaiva sahitāḥ sarve samājagmur mahīkṣitaḥ
6.17.2
maghāviṣayagaḥ somas tad dinaṃ pratyapadyata dīpyamānāś ca saṃpetur divi sapta mahāgrahāḥ
6.17.3
dvidhābhūta ivāditya udaye pratyadṛśyata jvalantyā śikhayā bhūyo bhānumān udito divi
6.17.4
vavāśire ca dīptāyāṃ diśi gomāyuvāyasāḥ lipsamānāḥ śarīrāṇi māṃsaśoṇitabhojanāḥ
6.17.5
ahany ahani pārthānāṃ vṛddhaḥ kurupitāmahaḥ bharadvājātmajaś caiva prātar utthāya saṃyatau
6.17.6
jayo 'stu pāṇḍuputrāṇām ity ūcatur ariṃdamau yuyudhāte tavārthāya yathā sa samayaḥ kṛtaḥ
6.17.7
sarvadharmaviśeṣajñaḥ pitā devavratas tava samānīya mahīpālān idaṃ vacanam abravīt
6.17.8
idaṃ vaḥ kṣatriyā dvāraṃ svargāyāpāvṛtaṃ mahat gacchadhvaṃ tena śakrasya brahmaṇaś ca salokatām
6.17.9
eṣa vaḥ śāśvataḥ panthāḥ pūrvaiḥ pūrvatarair gataḥ saṃbhāvayata cātmānam avyagramanaso yudhi
6.17.10
nābhāgo hi yayātiś ca māndhātā nahuṣo nṛgaḥ saṃsiddhāḥ paramaṃ sthānaṃ gatāḥ karmabhir īdṛśaiḥ
6.17.11
adharmaḥ kṣatriyasyaiṣa yad vyādhimaraṇaṃ gṛhe yad ājau nidhanaṃ yāti so 'sya dharmaḥ sanātanaḥ
6.17.12
evam uktā mahīpālā bhīṣmeṇa bharatarṣabha niryayuḥ svāny anīkāni śobhayanto rathottamaiḥ
6.17.13
sa tu vaikartanaḥ karṇaḥ sāmātyaḥ saha bandhubhiḥ nyāsitaḥ samare śastraṃ bhīṣmeṇa bharatarṣabha
6.17.14
apetakarṇāḥ putrās te rājānaś caiva tāvakāḥ niryayuḥ siṃhanādena nādayanto diśo daśa
6.17.15
śvetaiś chatraiḥ patākābhir dhvajavāraṇavājibhiḥ tāny anīkāny aśobhanta rathair atha padātibhiḥ
6.17.16
bherīpaṇavaśabdaiś ca paṭahānāṃ ca nisvanaiḥ rathanemininādaiś ca babhūvākulitā mahī
6.17.17
kāñcanāṅgadakeyūraiḥ kārmukaiś ca mahārathāḥ bhrājamānā vyadṛśyanta jaṅgamāḥ parvatā iva
6.17.18
tālena mahatā bhīṣmaḥ pañcatāreṇa ketunā vimalādityasaṃkāśas tasthau kurucamūpatiḥ
6.17.19
ye tvadīyā maheṣvāsā rājāno bharatarṣabha avartanta yathādeśaṃ rājañ śāṃtanavasya te
6.17.20
sa tu govāsanaḥ śaibyaḥ sahitaḥ sarvarājabhiḥ yayau mātaṅgarājena rājārheṇa patākinā padmavarṇas tv anīkānāṃ sarveṣām agrataḥ sthitaḥ
6.17.21
aśvatthāmā yayau yattaḥ siṃhalāṅgūlaketanaḥ śrutāyuś citrasenaś ca purumitro viviṃśatiḥ
6.17.22
śalyo bhūriśravāś caiva vikarṇaś ca mahārathaḥ ete sapta maheṣvāsā droṇaputrapurogamāḥ syandanair varavarṇābhair bhīṣmasyāsan puraḥsarāḥ
6.17.23
teṣām api mahotsedhāḥ śobhayanto rathottamān bhrājamānā vyadṛśyanta jāmbūnadamayā dhvajāḥ
6.17.24
jāmbūnadamayī vediḥ kamaṇḍaluvibhūṣitā ketur ācāryamukhyasya droṇasya dhanuṣā saha
6.17.25
anekaśatasāhasram anīkam anukarṣataḥ mahān duryodhanasyāsīn nāgo maṇimayo dhvajaḥ
6.17.26
tasya pauravakāliṅgau kāmbojaś ca sudakṣiṇaḥ kṣemadhanvā sumitraś ca tasthuḥ pramukhato rathāḥ
6.17.27
syandanena mahārheṇa ketunā vṛṣabheṇa ca prakarṣann iva senāgraṃ māgadhaś ca nṛpo yayau
6.17.28
tad aṅgapatinā guptaṃ kṛpeṇa ca mahātmanā śāradābhracayaprakhyaṃ prācyānām abhavad balam
6.17.29
anīkapramukhe tiṣṭhan varāheṇa mahāyaśāḥ śuśubhe ketumukhyena rājatena jayadrathaḥ
6.17.30
śataṃ rathasahasrāṇāṃ tasyāsan vaśavartinaḥ aṣṭau nāgasahasrāṇi sādinām ayutāni ṣaṭ
6.17.31
tat sindhupatinā rājan pālitaṃ dhvajinīmukham anantarathanāgāśvam aśobhata mahad balam
6.17.32
ṣaṣṭyā rathasahasrais tu nāgānām ayutena ca patiḥ sarvakaliṅgānāṃ yayau ketumatā saha
6.17.33
tasya parvatasaṃkāśā vyarocanta mahāgajāḥ yantratomaratūṇīraiḥ patākābhiś ca śobhitāḥ
6.17.34
śuśubhe ketumukhyena pādapena kaliṅgapaḥ śvetacchatreṇa niṣkeṇa cāmaravyajanena ca
6.17.35
ketumān api mātaṅgaṃ vicitraparamāṅkuśam āsthitaḥ samare rājan meghastha iva bhānumān
6.17.36
tejasā dīpyamānas tu vāraṇottamam āsthitaḥ bhagadatto yayau rājā yathā vajradharas tathā
6.17.37
gajaskandhagatāv āstāṃ bhagadattena saṃmitau vindānuvindāv āvantyau ketumantam anuvratau
6.17.38
sa rathānīkavān vyūho hastyaṅgottamaśīrṣavān vājipakṣaḥ patann ugraḥ prāharat sarvatomukhaḥ
6.17.39
droṇena vihito rājan rājñā śāṃtanavena ca tathaivācāryaputreṇa bāhlīkena kṛpeṇa ca
6.18.1
saṃjaya uvāca tato muhūrtāt tumulaḥ śabdo hṛdayakampanaḥ aśrūyata mahārāja yodhānāṃ prayuyutsatām
6.18.2
śaṅkhadundubhinirghoṣair vāraṇānāṃ ca bṛṃhitaiḥ rathānāṃ nemighoṣaiś ca dīryatīva vasuṃdharā
6.18.3
hayānāṃ heṣamāṇānāṃ yodhānāṃ tatra garjatām kṣaṇena khaṃ diśaś caiva śabdenāpūritaṃ tadā
6.18.4
putrāṇāṃ tava durdharṣa pāṇḍavānāṃ tathaiva ca samakampanta sainyāni parasparasamāgame
6.18.5
tatra nāgā rathāś caiva jāmbūnadavibhūṣitāḥ bhrājamānā vyadṛśyanta meghā iva savidyutaḥ
6.18.6
dhvajā bahuvidhākārās tāvakānāṃ narādhipa kāñcanāṅgadino rejur jvalitā iva pāvakāḥ
6.18.7
sveṣāṃ caiva pareṣāṃ ca samadṛśyanta bhārata mahendraketavaḥ śubhrā mahendrasadaneṣv iva
6.18.8
kāñcanaiḥ kavacair vīrā jvalanārkasamaprabhaiḥ saṃnaddhāḥ pratyadṛśyanta grahāḥ prajvalitā iva
6.18.9
udyatair āyudhaiś citrais talabaddhāḥ patākinaḥ ṛṣabhākṣā maheṣvāsāś camūmukhagatā babhuḥ
6.18.10
pṛṣṭhagopās tu bhīṣmasya putrās tava narādhipa duḥśāsano durviṣaho durmukho duḥsahas tathā
6.18.11
viviṃśatiś citraseno vikarṇaś ca mahārathaḥ satyavrataḥ purumitro jayo bhūriśravāḥ śalaḥ
6.18.12
rathā viṃśatisāhasrās tathaiṣām anuyāyinaḥ abhīṣāhāḥ śūrasenāḥ śibayo 'tha vasātayaḥ
6.18.13
śālvā matsyās tathāmbaṣṭhās trigartāḥ kekayās tathā sauvīrāḥ kitavāḥ prācyāḥ pratīcyodīcyamālavāḥ
6.18.14
dvādaśaite janapadāḥ sarve śūrās tanutyajaḥ mahatā rathavaṃśena te 'bhyarakṣan pitāmaham
6.18.15
anīkaṃ daśasāhasraṃ kuñjarāṇāṃ tarasvinām māgadho yena nṛpatis tad rathānīkam anvayāt
6.18.16
rathānāṃ cakrarakṣāś ca pādarakṣāś ca dantinām abhūvan vāhinīmadhye śatānām ayutāni ṣaṭ
6.18.17
pādātāś cāgrato 'gacchan dhanuścarmāsipāṇayaḥ anekaśatasāhasrā nakharaprāsayodhinaḥ
6.18.18
akṣauhiṇyo daśaikā ca tava putrasya bhārata adṛśyanta mahārāja gaṅgeva yamunāntare
6.19.1
dhṛtarāṣṭra uvāca akṣauhiṇyo daśaikāṃ ca vyūḍhāṃ dṛṣṭvā yudhiṣṭhiraḥ katham alpena sainyena pratyavyūhata pāṇḍavaḥ
6.19.2
yo veda mānuṣaṃ vyūhaṃ daivaṃ gāndharvam āsuram kathaṃ bhīṣmaṃ sa kaunteyaḥ pratyavyūhata pāṇḍavaḥ
6.19.3
saṃjaya uvāca dhārtarāṣṭrāṇy anīkāni dṛṣṭvā vyūḍhāni pāṇḍavaḥ abhyabhāṣata dharmātmā dharmarājo dhanaṃjayam
6.19.4
maharṣer vacanāt tāta vedayanti bṛhaspateḥ saṃhatān yodhayed alpān kāmaṃ vistārayed bahūn
6.19.5
sūcīmukham anīkaṃ syād alpānāṃ bahubhiḥ saha asmākaṃ ca tathā sainyam alpīyaḥ sutarāṃ paraiḥ
6.19.6
etad vacanam ājñāya maharṣer vyūha pāṇḍava tac chrutvā dharmarājasya pratyabhāṣata phalguṇaḥ
6.19.7
eṣa vyūhāmi te rājan vyūhaṃ paramadurjayam acalaṃ nāma vajrākhyaṃ vihitaṃ vajrapāṇinā
6.19.8
yaḥ sa vāta ivoddhūtaḥ samare duḥsahaḥ paraiḥ sa naḥ puro yotsyati vai bhīmaḥ praharatāṃ varaḥ
6.19.9
tejāṃsi ripusainyānāṃ mṛdnan puruṣasattamaḥ agre 'graṇīr yāsyati no yuddhopāyavicakṣaṇaḥ
6.19.10
yaṃ dṛṣṭvā pārthivāḥ sarve duryodhanapurogamāḥ nivartiṣyanti saṃbhrāntāḥ siṃhaṃ kṣudramṛgā iva
6.19.11
taṃ sarve saṃśrayiṣyāmaḥ prākāram akutobhayam bhīmaṃ praharatāṃ śreṣṭhaṃ vajrapāṇim ivāmarāḥ
6.19.12
na hi so 'sti pumāṃl loke yaḥ saṃkruddhaṃ vṛkodaram draṣṭum atyugrakarmāṇaṃ viṣaheta nararṣabham
6.19.13
bhīmaseno gadāṃ bibhrad vajrasāramayīṃ dṛḍhām caran vegena mahatā samudram api śoṣayet
6.19.14
kekayā dhṛṣṭaketuś ca cekitānaś ca vīryavān eta tiṣṭhanti sāmātyāḥ prekṣakās te nareśvara
6.19.15
dhṛtarāṣṭrasya dāyādā iti bībhatsur abravīt bruvāṇaṃ tu tathā pārthaṃ sarvasainyāni māriṣa apūjayaṃs tadā vāgbhir anukūlābhir āhave
6.19.16
evam uktvā mahābāhus tathā cakre dhanaṃjayaḥ vyūhya tāni balāny āśu prayayau phalgunas tadā
6.19.17
saṃprayātān kurūn dṛṣṭvā pāṇḍavānāṃ mahācamūḥ gaṅgeva pūrṇā stimitā syandamānā vyadṛśyata
6.19.18
bhīmaseno 'graṇīs teṣāṃ dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ nakulaḥ sahadevaś ca dhṛṣṭaketuś ca vīryavān
6.19.19
samudyojya tataḥ paścād rājāpy akṣauhiṇīvṛtaḥ bhrātṛbhiḥ saha putraiś ca so 'bhyarakṣata pṛṣṭhataḥ
6.19.20
cakrarakṣau tu bhīmasya mādrīputrau mahādyutī draupadeyāḥ sasaubhadrāḥ pṛṣṭhagopās tarasvinaḥ
6.19.21
dhṛṣṭadyumnaś ca pāñcālyas teṣāṃ goptā mahārathaḥ sahitaḥ pṛtanāśūrai rathamukhyaiḥ prabhadrakaiḥ
6.19.22
śikhaṇḍī tu tataḥ paścād arjunenābhirakṣitaḥ yatto bhīṣmavināśāya prayayau bharatarṣabha
6.19.23
pṛṣṭhagopo 'rjunasyāpi yuyudhāno mahārathaḥ cakrarakṣau tu pāñcālyau yudhāmanyūttamaujasau
6.19.24
rājā tu madhyamānīke kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ bṛhadbhiḥ kuñjarair mattaiś caladbhir acalair iva
6.19.25
akṣauhiṇyā ca pāñcālyo yajñaseno mahāmanāḥ virāṭam anvayāt paścāt pāṇḍavārthe parākramī
6.19.26
teṣām ādityacandrābhāḥ kanakottamabhūṣaṇāḥ nānācihnadharā rājan ratheṣv āsan mahādhvajāḥ
6.19.27
samutsarpya tataḥ paścād dhṛṣṭadyumno mahārathaḥ bhrātṛbhiḥ saha putraiś ca so 'bhyarakṣad yudhiṣṭhiram
6.19.28
tvadīyānāṃ pareṣāṃ ca ratheṣu vividhān dhvajān abhibhūyārjunasyaiko dhvajas tasthau mahākapiḥ
6.19.29
pādātās tv agrato 'gacchann asiśaktyṛṣṭipāṇayaḥ anekaśatasāhasrā bhīmasenasya rakṣiṇaḥ
6.19.30
vāraṇā daśasāhasrāḥ prabhinnakaraṭāmukhāḥ śūrā hemamayair jālair dīpyamānā ivācalāḥ
6.19.31
kṣaranta iva jīmūtā madārdrāḥ padmagandhinaḥ rājānam anvayuḥ paścāc calanta iva parvatāḥ
6.19.32
bhīmaseno gadāṃ bhīmāṃ prakarṣan parighopamām pracakarṣa mahat sainyaṃ durādharṣo mahāmanāḥ
6.19.33
tam arkam iva duṣprekṣyaṃ tapantaṃ raśmimālinam na śekuḥ sarvato yodhāḥ prativīkṣitum antike
6.19.34
vajro nāmaiṣa tu vyūho durbhidaḥ sarvatomukhaḥ cāpavidyuddhvajo ghoro gupto gāṇḍīvadhanvanā
6.19.35
yaṃ prativyūhya tiṣṭhanti pāṇḍavās tava vāhinīm ajeyo mānuṣe loke pāṇḍavair abhirakṣitaḥ
6.19.36
saṃdhyāṃ tiṣṭhatsu sainyeṣu sūryasyodayanaṃ prati prāvāt sapṛṣato vāyur anabhre stanayitnumān
6.19.37
viṣvagvātāś ca vānty ugrā nīcaiḥ śarkarakarṣiṇaḥ rajaś coddhūyamānaṃ tu tamasāc chādayaj jagat
6.19.38
papāta mahatī colkā prāṅmukhī bharatarṣabha udyantaṃ sūryam āhatya vyaśīryata mahāsvanā
6.19.39
atha sajjīyamāneṣu sainyeṣu bharatarṣabha niṣprabho 'bhyudiyāt sūryaḥ saghoṣo bhūś cacāla ha vyaśīryata sanādā ca tadā bharatasattama
6.19.40
nirghātā bahavo rājan dikṣu sarvāsu cābhavan prādurāsīd rajas tīvraṃ na prājñāyata kiṃ cana
6.19.41
dhvajānāṃ dhūyamānānāṃ sahasā mātariśvanā kiṅkiṇījālanaddhānāṃ kāñcanasragvatāṃ ravaiḥ
6.19.42
mahatāṃ sapatākānām ādityasamatejasām sarvaṃ jhaṇajhaṇībhūtam āsīt tālavaneṣv iva
6.19.43
evaṃ te puruṣavyāghrāḥ pāṇḍavā yuddhanandinaḥ vyavasthitāḥ prativyūhya tava putrasya vāhinīm
6.19.44
sraṃsanta iva majjāno yodhānāṃ bharatarṣabha dṛṣṭvāgrato bhīmasenaṃ gadāpāṇim avasthitam
6.20.1
dhṛtarāṣṭra uvāca sūryodaye saṃjaya ke nu pūrvaṃ; yuyutsavo hṛṣyamāṇā ivāsan māmakā vā bhīṣmanetrāḥ samīke; pāṇḍavā vā bhīmanetrās tadānīm
6.20.2
keṣāṃ jaghanyau somasūryau savāyū; keṣāṃ senāṃ śvāpadā vyābhaṣanta keṣāṃ yūnāṃ mukhavarṇāḥ prasannāḥ; sarvaṃ hy etad brūhi tattvaṃ yathāvat
6.20.3
saṃjaya uvāca ubhe sene tulyam ivopayāte; ubhe vyūhe hṛṣṭarūpe narendra ubhe citre vanarājiprakāśe; tathaivobhe nāgarathāśvapūrṇe
6.20.4
ubhe sene bṛhatī bhīmarūpe; tathaivobhe bhārata durviṣahye tathaivobhe svargajayāya sṛṣṭe; tathā hy ubhe satpuruṣāryagupte
6.20.5
paścānmukhāḥ kuravo dhārtarāṣṭrāḥ; sthitāḥ pārthāḥ prāṅmukhā yotsyamānāḥ daityendraseneva ca kauravāṇāṃ; devendraseneva ca pāṇḍavānām
6.20.6
śukro vāyuḥ pṛṣṭhataḥ pāṇḍavānāṃ; dhārtarāṣṭrāñ śvāpadā vyābhaṣanta gajendrāṇāṃ madagandhāṃś ca tīvrān; na sehire tava putrasya nāgāḥ
6.20.7
duryodhano hastinaṃ padmavarṇaṃ; suvarṇakakṣyaṃ jātibalaṃ prabhinnam samāsthito madhyagataḥ kurūṇāṃ; saṃstūyamāno bandibhir māgadhaiś ca
6.20.8
candraprabhaṃ śvetam asyātapatraṃ; sauvarṇī srag bhrājate cottamāṅge taṃ sarvataḥ śakuniḥ pārvatīyaiḥ; sārdhaṃ gāndhāraiḥ pāti gāndhārarājaḥ
6.20.9
bhīṣmo 'grataḥ sarvasainyasya vṛddhaḥ; śvetacchatraḥ śvetadhanuḥ saśaṅkhaḥ śvetoṣṇīṣaḥ pāṇḍureṇa dhvajena; śvetair aśvaiḥ śvetaśailaprakāśaḥ
6.20.10
tasya sainyaṃ dhārtarāṣṭrāś ca sarve; bāhlīkānām ekadeśaḥ śalaś ca ye cāmbaṣṭhāḥ kṣatriyā ye ca sindhau; tathā sauvīrāḥ pañcanadāś ca śūrāḥ
6.20.11
śoṇair hayai rukmaratho mahātmā; droṇo mahābāhur adīnasattvaḥ āste guruḥ prayaśāḥ sarvarājñāṃ; paścāc camūm indra ivābhirakṣan
6.20.12
vārddhakṣatriḥ sarvasainyasya madhye; bhūriśravāḥ purumitro jayaś ca śālvā matsyāḥ kekayāś cāpi sarve; gajānīkair bhrātaro yotsyamānāḥ
6.20.13
śāradvataś cottaradhūr mahātmā; maheṣvāso gautamaś citrayodhī śakaiḥ kirātair yavanaiḥ pahlavaiś ca; sārdhaṃ camūm uttarato 'bhipāti
6.20.14
mahārathair andhakavṛṣṇibhojaiḥ; saurāṣṭrakair nairṛtair āttaśastraiḥ bṛhadbalaḥ kṛtavarmābhigupto; balaṃ tvadīyaṃ dakṣiṇato 'bhipāti
6.20.15
saṃśaptakānām ayutaṃ rathānāṃ; mṛtyur jayo vārjunasyeti sṛṣṭāḥ yenārjunas tena rājan kṛtāstrāḥ; prayātā vai te trigartāś ca śūrāḥ
6.20.16
sāgraṃ śatasahasraṃ tu nāgānāṃ tava bhārata nāge nāge rathaśataṃ śataṃ cāśvā rathe rathe
6.20.17
aśve 'śve daśa dhānuṣkā dhānuṣke daśa carmiṇaḥ evaṃ vyūḍhāny anīkāni bhīṣmeṇa tava bhārata
6.20.18
avyūhan mānuṣaṃ vyūhaṃ daivaṃ gāndharvam āsuram divase divase prāpte bhīṣmaḥ śāṃtanavo 'graṇīḥ
6.20.19
mahārathaughavipulaḥ samudra iva parvaṇi bhīṣmeṇa dhārtarāṣṭrāṇāṃ vyūhaḥ pratyaṅmukho yudhi
6.20.20
anantarūpā dhvajinī tvadīyā; narendra bhīmā na tu pāṇḍavānām tāṃ tv eva manye bṛhatīṃ duṣpradhṛṣyāṃ; yasyā netārau keśavaś cārjunaś ca
6.21.1
saṃjaya uvāca bṛhatīṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ dṛṣṭvā senāṃ samudyatām viṣādam agamad rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ
6.21.2
vyūhaṃ bhīṣmeṇa cābhedyaṃ kalpitaṃ prekṣya pāṇḍavaḥ abhedyam iva saṃprekṣya viṣaṇṇo 'rjunam abravīt
6.21.3
dhanaṃjaya kathaṃ śakyam asmābhir yoddhum āhave dhārtarāṣṭrair mahābāho yeṣāṃ yoddhā pitāmahaḥ
6.21.4
akṣobhyo 'yam abhedyaś ca bhīṣmeṇāmitrakarśinā kalpitaḥ śāstradṛṣṭena vidhinā bhūritejasā
6.21.5
te vayaṃ saṃśayaṃ prāptāḥ sasainyāḥ śatrukarśana katham asmān mahāvyūhād udyānaṃ no bhaviṣyati
6.21.6
athārjuno 'bravīt pārthaṃ yudhiṣṭhiram amitrahā viṣaṇṇam abhisaṃprekṣya tava rājann anīkinīm
6.21.7
prajñayābhyadhikāñ śūrān guṇayuktān bahūn api jayanty alpatarā yena tan nibodha viśāṃ pate
6.21.8
tat tu te kāraṇaṃ rājan pravakṣyāmy anasūyave nāradas tam ṛṣir veda bhīṣmadroṇau ca pāṇḍava
6.21.9
etam evārtham āśritya yuddhe devāsure 'bravīt pitāmahaḥ kila purā mahendrādīn divaukasaḥ
6.21.10
na tathā balavīryābhyāṃ vijayante jigīṣavaḥ yathā satyānṛśaṃsyābhyāṃ dharmeṇaivodyamena ca
6.21.11
tyaktvādharmaṃ ca lobhaṃ ca mohaṃ codyamam āsthitāḥ yudhyadhvam anahaṃkārā yato dharmas tato jayaḥ
6.21.12
evaṃ rājan vijānīhi dhruvo 'smākaṃ raṇe jayaḥ yathā me nāradaḥ prāha yataḥ kṛṣṇas tato jayaḥ
6.21.13
guṇabhūto jayaḥ kṛṣṇe pṛṣṭhato 'nveti mādhavam anyathā vijayaś cāsya saṃnatiś cāparo guṇaḥ
6.21.14
anantatejā govindaḥ śatrupūgeṣu nirvyathaḥ puruṣaḥ sanātanatamo yataḥ kṛṣṇas tato jayaḥ
6.21.15
purā hy eṣa harir bhūtvā vaikuṇṭho 'kuṇṭhasāyakaḥ surāsurān avasphūrjann abravīt ke jayantv iti
6.21.16
anu kṛṣṇaṃ jayemeti yair uktaṃ tatra tair jitam tatprasādād dhi trailokyaṃ prāptaṃ śakrādibhiḥ suraiḥ
6.21.17
tasya te na vyathāṃ kāṃ cid iha paśyāmi bhārata yasya te jayam āśāste viśvabhuk tridaśeśvaraḥ
6.22.1
saṃjaya uvāca tato yudhiṣṭhiro rājā svāṃ senāṃ samacodayat prativyūhann anīkāni bhīṣmasya bharatarṣabha
6.22.2
yathoddiṣṭāny anīkāni pratyavyūhanta pāṇḍavāḥ svargaṃ param abhīpsantaḥ suyuddhena kurūdvahāḥ
6.22.3
madhye śikhaṇḍino 'nīkaṃ rakṣitaṃ savyasācinā dhṛṣṭadyumnasya ca svayaṃ bhīmena paripālitam
6.22.4
anīkaṃ dakṣiṇaṃ rājan yuyudhānena pālitam śrīmatā sātvatāgryeṇa śakreṇeva dhanuṣmatā
6.22.5
mahendrayānapratimaṃ rathaṃ tu; sopaskaraṃ hāṭakaratnacitram yudhiṣṭhiraḥ kāñcanabhāṇḍayoktraṃ; samāsthito nāgakulasya madhye
6.22.6
samucchritaṃ dāntaśalākam asya; supāṇḍuraṃ chatram atīva bhāti pradakṣiṇaṃ cainam upācaranti; maharṣayaḥ saṃstutibhir narendram
6.22.7
purohitāḥ śatruvadhaṃ vadanto; maharṣivṛddhāḥ śrutavanta eva japyaiś ca mantraiś ca tathauṣadhībhiḥ; samantataḥ svasty ayanaṃ pracakruḥ
6.22.8
tataḥ sa vastrāṇi tathaiva gāś ca; phalāni puṣpāṇi tathaiva niṣkān kurūttamo brāhmaṇasān mahātmā; kurvan yayau śakra ivāmarebhyaḥ
6.22.9
sahasrasūryaḥ śatakiṅkiṇīkaḥ; parārdhyajāmbūnadahemacitraḥ ratho 'rjunasyāgnir ivārcimālī; vibhrājate śvetahayaḥ sucakraḥ
6.22.10
tam āsthitaḥ keśavasaṃgṛhītaṃ; kapidhvajaṃ gāṇḍivabāṇahastaḥ dhanurdharo yasya samaḥ pṛthivyāṃ; na vidyate no bhavitā vā kadā cit
6.22.11
udvartayiṣyaṃs tava putrasenām; atīva raudraṃ sa bibharti rūpam anāyudho yaḥ subhujo bhujābhyāṃ; narāśvanāgān yudhi bhasma kuryāt
6.22.12
sa bhīmasenaḥ sahito yamābhyāṃ; vṛkodaro vīrarathasya goptā taṃ prekṣya mattarṣabhasiṃhakhelaṃ; loke mahendrapratimānakalpam
6.22.13
samīkṣya senāgragataṃ durāsadaṃ; pravivyathuḥ paṅkagatā ivoṣṭrāḥ vṛkodaraṃ vāraṇarājadarpaṃ; yodhās tvadīyā bhayavignasattvāḥ
6.22.14
anīkamadhye tiṣṭhantaṃ rājaputraṃ durāsadam abravīd bharataśreṣṭhaṃ guḍākeśaṃ janārdanaḥ
6.22.15
vāsudeva uvāca ya eṣa goptā pratapan balastho; yo naḥ senāṃ siṃha ivekṣate ca sa eṣa bhīṣmaḥ kuruvaṃśaketur; yenāhṛtās triṃśato vājimedhāḥ
6.22.16
etāny anīkāni mahānubhāvaṃ; gūhanti meghā iva gharmaraśmim etāni hatvā puruṣapravīra; kāṅkṣasva yuddhaṃ bharatarṣabheṇa
6.22.17
dhṛtarāṣṭra uvāca keṣāṃ prahṛṣṭās tatrāgre yodhā yudhyanti saṃjaya udagramanasaḥ ke 'tra ke vā dīnā vicetasaḥ
6.22.18
ke pūrvaṃ prāharaṃs tatra yuddhe hṛdayakampane māmakāḥ pāṇḍavānāṃ vā tan mamācakṣva saṃjaya
6.22.19
kasya senāsamudaye gandhamālyasamudbhavaḥ vācaḥ pradakṣiṇāś caiva yodhānām abhigarjatām
6.22.20
saṃjaya uvāca ubhayoḥ senayos tatra yodhā jahṛṣire mudā sragdhūpapānagandhānām ubhayatra samudbhavaḥ
6.22.21
saṃhatānām anīkānāṃ vyūḍhānāṃ bharatarṣabha saṃsarpatām udīrṇānāṃ vimardaḥ sumahān abhūt
6.22.22
vāditraśabdas tumulaḥ śaṅkhabherīvimiśritaḥ kuñjarāṇāṃ ca nadatāṃ sainyānāṃ ca prahṛṣyatām
6.23.1
dhṛtarāṣṭra uvāca dharmakṣetre kurukṣetre samavetā yuyutsavaḥ māmakāḥ pāṇḍavāś caiva kim akurvata saṃjaya
6.23.2
saṃjaya uvāca dṛṣṭvā tu pāṇḍavānīkaṃ vyūḍhaṃ duryodhanas tadā ācāryam upasaṃgamya rājā vacanam abravīt
6.23.3
paśyaitāṃ pāṇḍuputrāṇām ācārya mahatīṃ camūm vyūḍhāṃ drupadaputreṇa tava śiṣyeṇa dhīmatā
6.23.4
atra śūrā maheṣvāsā bhīmārjunasamā yudhi yuyudhāno virāṭaś ca drupadaś ca mahārathaḥ
6.23.5
dhṛṣṭaketuś cekitānaḥ kāśirājaś ca vīryavān purujit kuntibhojaś ca śaibyaś ca narapuṃgavaḥ
6.23.6
yudhāmanyuś ca vikrānta uttamaujāś ca vīryavān saubhadro draupadeyāś ca sarva eva mahārathāḥ
6.23.7
asmākaṃ tu viśiṣṭā ye tān nibodha dvijottama nāyakā mama sainyasya saṃjñārthaṃ tān bravīmi te
6.23.8
bhavān bhīṣmaś ca karṇaś ca kṛpaś ca samitiṃjayaḥ aśvatthāmā vikarṇaś ca saumadattis tathaiva ca
6.23.9
anye ca bahavaḥ śūrā madarthe tyaktajīvitāḥ nānāśastrapraharaṇāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ
6.23.10
aparyāptaṃ tad asmākaṃ balaṃ bhīṣmābhirakṣitam paryāptaṃ tv idam eteṣāṃ balaṃ bhīmābhirakṣitam
6.23.11
ayaneṣu ca sarveṣu yathābhāgam avasthitāḥ bhīṣmam evābhirakṣantu bhavantaḥ sarva eva hi
6.23.12
tasya saṃjanayan harṣaṃ kuruvṛddhaḥ pitāmahaḥ siṃhanādaṃ vinadyoccaiḥ śaṅkhaṃ dadhmau pratāpavān
6.23.13
tataḥ śaṅkhāś ca bheryaś ca paṇavānakagomukhāḥ sahasaivābhyahanyanta sa śabdas tumulo 'bhavat
6.23.14
tataḥ śvetair hayair yukte mahati syandane sthitau mādhavaḥ pāṇḍavaś caiva divyau śaṅkhau pradadhmatuḥ
6.23.15
pāñcajanyaṃ hṛṣīkeśo devadattaṃ dhanaṃjayaḥ pauṇḍraṃ dadhmau mahāśaṅkhaṃ bhīmakarmā vṛkodaraḥ
6.23.16
anantavijayaṃ rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ nakulaḥ sahadevaś ca sughoṣamaṇipuṣpakau
6.23.17
kāśyaś ca parameṣvāsaḥ śikhaṇḍī ca mahārathaḥ dhṛṣṭadyumno virāṭaś ca sātyakiś cāparājitaḥ
6.23.18
drupado draupadeyāś ca sarvaśaḥ pṛthivīpate saubhadraś ca mahābāhuḥ śaṅkhān dadhmuḥ pṛthak pṛthak
6.23.19
sa ghoṣo dhārtarāṣṭrāṇāṃ hṛdayāni vyadārayat nabhaś ca pṛthivīṃ caiva tumulo vyanunādayan
6.23.20
atha vyavasthitān dṛṣṭvā dhārtarāṣṭrān kapidhvajaḥ pravṛtte śastrasaṃpāte dhanur udyamya pāṇḍavaḥ
6.23.21
hṛṣīkeśaṃ tadā vākyam idam āha mahīpate senayor ubhayor madhye rathaṃ sthāpaya me 'cyuta
6.23.22
yāvad etān nirīkṣe 'haṃ yoddhukāmān avasthitān kair mayā saha yoddhavyam asmin raṇasamudyame
6.23.23
yotsyamānān avekṣe 'haṃ ya ete 'tra samāgatāḥ dhārtarāṣṭrasya durbuddher yuddhe priyacikīrṣavaḥ
6.23.24
evam ukto hṛṣīkeśo guḍākeśena bhārata senayor ubhayor madhye sthāpayitvā rathottamam
6.23.25
bhīṣmadroṇapramukhataḥ sarveṣāṃ ca mahīkṣitām uvāca pārtha paśyaitān samavetān kurūn iti
6.23.26
tatrāpaśyat sthitān pārthaḥ pitṝn atha pitāmahān ācāryān mātulān bhrātṝn putrān pautrān sakhīṃs tathā
6.23.27
śvaśurān suhṛdaś caiva senayor ubhayor api tān samīkṣya sa kaunteyaḥ sarvān bandhūn avasthitān
6.23.28
kṛpayā parayāviṣṭo viṣīdann idam abravīt dṛṣṭvemān svajanān kṛṣṇa yuyutsūn samavasthitān
6.23.29
sīdanti mama gātrāṇi mukhaṃ ca pariśuṣyati vepathuś ca śarīre me romaharṣaś ca jāyate
6.23.30
gāṇḍīvaṃ sraṃsate hastāt tvak caiva paridahyate na ca śaknomy avasthātuṃ bhramatīva ca me manaḥ
6.23.31
nimittāni ca paśyāmi viparītāni keśava na ca śreyo 'nupaśyāmi hatvā svajanam āhave
6.23.32
na kāṅkṣe vijayaṃ kṛṣṇa na ca rājyaṃ sukhāni ca kiṃ no rājyena govinda kiṃ bhogair jīvitena vā
6.23.33
yeṣām arthe kāṅkṣitaṃ no rājyaṃ bhogāḥ sukhāni ca ta ime 'vasthitā yuddhe prāṇāṃs tyaktvā dhanāni ca
6.23.34
ācāryāḥ pitaraḥ putrās tathaiva ca pitāmahāḥ mātulāḥ śvaśurāḥ pautrāḥ syālāḥ saṃbandhinas tathā
6.23.35
etān na hantum icchāmi ghnato 'pi madhusūdana api trailokyarājyasya hetoḥ kiṃ nu mahīkṛte
6.23.36
nihatya dhārtarāṣṭrān naḥ kā prītiḥ syāj janārdana pāpam evāśrayed asmān hatvaitān ātatāyinaḥ
6.23.37
tasmān nārhā vayaṃ hantuṃ dhārtarāṣṭrān sabāndhavān svajanaṃ hi kathaṃ hatvā sukhinaḥ syāma mādhava
6.23.38
yady apy ete na paśyanti lobhopahatacetasaḥ kulakṣayakṛtaṃ doṣaṃ mitradrohe ca pātakam
6.23.39
kathaṃ na jñeyam asmābhiḥ pāpād asmān nivartitum kulakṣayakṛtaṃ doṣaṃ prapaśyadbhir janārdana
6.23.40
kulakṣaye praṇaśyanti kuladharmāḥ sanātanāḥ dharme naṣṭe kulaṃ kṛtsnam adharmo 'bhibhavaty uta
6.23.41
adharmābhibhavāt kṛṣṇa praduṣyanti kulastriyaḥ strīṣu duṣṭāsu vārṣṇeya jāyate varṇasaṃkaraḥ
6.23.42
saṃkaro narakāyaiva kulaghnānāṃ kulasya ca patanti pitaro hy eṣāṃ luptapiṇḍodakakriyāḥ
6.23.43
doṣair etaiḥ kulaghnānāṃ varṇasaṃkarakārakaiḥ utsādyante jātidharmāḥ kuladharmāś ca śāśvatāḥ
6.23.44
utsannakuladharmāṇāṃ manuṣyāṇāṃ janārdana narake niyataṃ vāso bhavatīty anuśuśruma
6.23.45
aho bata mahat pāpaṃ kartuṃ vyavasitā vayam yad rājyasukhalobhena hantuṃ svajanam udyatāḥ
6.23.46
yadi mām apratīkāram aśastraṃ śastrapāṇayaḥ dhārtarāṣṭrā raṇe hanyus tan me kṣemataraṃ bhavet
6.23.47
evam uktvārjunaḥ saṃkhye rathopastha upāviśat visṛjya saśaraṃ cāpaṃ śokasaṃvignamānasaḥ
6.24.1
saṃjaya uvāca taṃ tathā kṛpayāviṣṭam aśrupūrṇākulekṣaṇam viṣīdantam idaṃ vākyam uvāca madhusūdanaḥ
6.24.2
śrībhagavān uvāca kutas tvā kaśmalam idaṃ viṣame samupasthitam anāryajuṣṭam asvargyam akīrtikaram arjuna
6.24.3
klaibyaṃ mā sma gamaḥ pārtha naitat tvayy upapadyate kṣudraṃ hṛdayadaurbalyaṃ tyaktvottiṣṭha paraṃtapa
6.24.4
arjuna uvāca kathaṃ bhīṣmam ahaṃ saṃkhye droṇaṃ ca madhusūdana iṣubhiḥ pratiyotsyāmi pūjārhāv arisūdana
6.24.5
gurūn ahatvā hi mahānubhāvāñ; śreyo bhoktuṃ bhaikṣam apīha loke hatvārthakāmāṃs tu gurūn ihaiva; bhuñjīya bhogān rudhirapradigdhān
6.24.6
na caitad vidmaḥ kataran no garīyo; yad vā jayema yadi vā no jayeyuḥ yān eva hatvā na jijīviṣāmas; te 'vasthitāḥ pramukhe dhārtarāṣṭrāḥ
6.24.7
kārpaṇyadoṣopahatasvabhāvaḥ; pṛcchāmi tvāṃ dharmasaṃmūḍhacetāḥ yac chreyaḥ syān niścitaṃ brūhi tan me; śiṣyas te 'haṃ śādhi māṃ tvāṃ prapannam
6.24.8
na hi prapaśyāmi mamāpanudyād; yac chokam ucchoṣaṇam indriyāṇām avāpya bhūmāv asapatnam ṛddhaṃ; rājyaṃ surāṇām api cādhipatyam
6.24.9
saṃjaya uvāca evam uktvā hṛṣīkeśaṃ guḍākeśaḥ paraṃtapa na yotsya iti govindam uktvā tūṣṇīṃ babhūva ha
6.24.10
tam uvāca hṛṣīkeśaḥ prahasann iva bhārata senayor ubhayor madhye viṣīdantam idaṃ vacaḥ
6.24.11
śrībhagavān uvāca aśocyān anvaśocas tvaṃ prajñāvādāṃś ca bhāṣase gatāsūn agatāsūṃś ca nānuśocanti paṇḍitāḥ
6.24.12
na tv evāhaṃ jātu nāsaṃ na tvaṃ neme janādhipāḥ na caiva na bhaviṣyāmaḥ sarve vayam ataḥ param
6.24.13
dehino 'smin yathā dehe kaumāraṃ yauvanaṃ jarā tathā dehāntaraprāptir dhīras tatra na muhyati
6.24.14
mātrāsparśās tu kaunteya śītoṣṇasukhaduḥkhadāḥ āgamāpāyino 'nityās tāṃs titikṣasva bhārata
6.24.15
yaṃ hi na vyathayanty ete puruṣaṃ puruṣarṣabha samaduḥkhasukhaṃ dhīraṃ so 'mṛtatvāya kalpate
6.24.16
nāsato vidyate bhāvo nābhāvo vidyate sataḥ ubhayor api dṛṣṭo 'ntas tv anayos tattvadarśibhiḥ
6.24.17
avināśi tu tad viddhi yena sarvam idaṃ tatam vināśam avyayasyāsya na kaś cit kartum arhati
6.24.18
antavanta ime dehā nityasyoktāḥ śarīriṇaḥ anāśino 'prameyasya tasmād yudhyasva bhārata
6.24.19
ya enaṃ vetti hantāraṃ yaś cainaṃ manyate hatam ubhau tau na vijānīto nāyaṃ hanti na hanyate
6.24.20
na jāyate mriyate vā kadā cin; nāyaṃ bhūtvā bhavitā vā na bhūyaḥ ajo nityaḥ śāśvato 'yaṃ purāṇo; na hanyate hanyamāne śarīre
6.24.21
vedāvināśinaṃ nityaṃ ya enam ajam avyayam kathaṃ sa puruṣaḥ pārtha kaṃ ghātayati hanti kam
6.24.22
vāsāṃsi jīrṇāni yathā vihāya; navāni gṛhṇāti naro 'parāṇi tathā śarīrāṇi vihāya jīrṇāny; anyāni saṃyāti navāni dehī
6.24.23
nainaṃ chindanti śastrāṇi nainaṃ dahati pāvakaḥ na cainaṃ kledayanty āpo na śoṣayati mārutaḥ
6.24.24
acchedyo 'yam adāhyo 'yam akledyo 'śoṣya eva ca nityaḥ sarvagataḥ sthāṇur acalo 'yaṃ sanātanaḥ
6.24.25
avyakto 'yam acintyo 'yam avikāryo 'yam ucyate tasmād evaṃ viditvainaṃ nānuśocitum arhasi
6.24.26
atha cainaṃ nityajātaṃ nityaṃ vā manyase mṛtam tathāpi tvaṃ mahābāho nainaṃ śocitum arhasi
6.24.27
jātasya hi dhruvo mṛtyur dhruvaṃ janma mṛtasya ca tasmād aparihārye 'rthe na tvaṃ śocitum arhasi
6.24.28
avyaktādīni bhūtāni vyaktamadhyāni bhārata avyaktanidhanāny eva tatra kā paridevanā
6.24.29
āścaryavat paśyati kaś cid enam; āścaryavad vadati tathaiva cānyaḥ āścaryavac cainam anyaḥ śṛṇoti; śrutvāpy enaṃ veda na caiva kaś cit
6.24.30
dehī nityam avadhyo 'yaṃ dehe sarvasya bhārata tasmāt sarvāṇi bhūtāni na tvaṃ śocitum arhasi
6.24.31
svadharmam api cāvekṣya na vikampitum arhasi dharmyād dhi yuddhāc chreyo 'nyat kṣatriyasya na vidyate
6.24.32
yadṛcchayā copapannaṃ svargadvāram apāvṛtam sukhinaḥ kṣatriyāḥ pārtha labhante yuddham īdṛśam
6.24.33
atha cet tvam imaṃ dharmyaṃ saṃgrāmaṃ na kariṣyasi tataḥ svadharmaṃ kīrtiṃ ca hitvā pāpam avāpsyasi
6.24.34
akīrtiṃ cāpi bhūtāni kathayiṣyanti te 'vyayām saṃbhāvitasya cākīrtir maraṇād atiricyate
6.24.35
bhayād raṇād uparataṃ maṃsyante tvāṃ mahārathāḥ yeṣāṃ ca tvaṃ bahumato bhūtvā yāsyasi lāghavam
6.24.36
avācyavādāṃś ca bahūn vadiṣyanti tavāhitāḥ nindantas tava sāmarthyaṃ tato duḥkhataraṃ nu kim
6.24.37
hato vā prāpsyasi svargaṃ jitvā vā bhokṣyase mahīm tasmād uttiṣṭha kaunteya yuddhāya kṛtaniścayaḥ
6.24.38
sukhaduḥkhe same kṛtvā lābhālābhau jayājayau tato yuddhāya yujyasva naivaṃ pāpam avāpsyasi
6.24.39
eṣā te 'bhihitā sāṃkhye buddhir yoge tv imāṃ śṛṇu buddhyā yukto yayā pārtha karmabandhaṃ prahāsyasi
6.24.40
nehābhikramanāśo 'sti pratyavāyo na vidyate svalpam apy asya dharmasya trāyate mahato bhayāt
6.24.41
vyavasāyātmikā buddhir ekeha kurunandana bahuśākhā hy anantāś ca buddhayo 'vyavasāyinām
6.24.42
yām imāṃ puṣpitāṃ vācaṃ pravadanty avipaścitaḥ vedavādaratāḥ pārtha nānyad astīti vādinaḥ
6.24.43
kāmātmānaḥ svargaparā janmakarmaphalapradām kriyāviśeṣabahulāṃ bhogaiśvaryagatiṃ prati
6.24.44
bhogaiśvaryaprasaktānāṃ tayāpahṛtacetasām vyavasāyātmikā buddhiḥ samādhau na vidhīyate
6.24.45
traiguṇyaviṣayā vedā nistraiguṇyo bhavārjuna nirdvaṃdvo nityasattvastho niryogakṣema ātmavān
6.24.46
yāvān artha udapāne sarvataḥ saṃplutodake tāvān sarveṣu vedeṣu brāhmaṇasya vijānataḥ
6.24.47
karmaṇy evādhikāras te mā phaleṣu kadā cana mā karmaphalahetur bhūr mā te saṅgo 'stv akarmaṇi
6.24.48
yogasthaḥ kuru karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā dhanaṃjaya siddhyasiddhyoḥ samo bhūtvā samatvaṃ yoga ucyate
6.24.49
dūreṇa hy avaraṃ karma buddhiyogād dhanaṃjaya buddhau śaraṇam anviccha kṛpaṇāḥ phalahetavaḥ
6.24.50
buddhiyukto jahātīha ubhe sukṛtaduṣkṛte tasmād yogāya yujyasva yogaḥ karmasu kauśalam
6.24.51
karmajaṃ buddhiyuktā hi phalaṃ tyaktvā manīṣiṇaḥ janmabandhavinirmuktāḥ padaṃ gacchanty anāmayam
6.24.52
yadā te mohakalilaṃ buddhir vyatitariṣyati tadā gantāsi nirvedaṃ śrotavyasya śrutasya ca
6.24.53
śrutivipratipannā te yadā sthāsyati niścalā samādhāv acalā buddhis tadā yogam avāpsyasi
6.24.54
arjuna uvāca sthitaprajñasya kā bhāṣā samādhisthasya keśava sthitadhīḥ kiṃ prabhāṣeta kim āsīta vrajeta kim
6.24.55
śrībhagavān uvāca prajahāti yadā kāmān sarvān pārtha manogatān ātmany evātmanā tuṣṭaḥ sthitaprajñas tadocyate
6.24.56
duḥkheṣv anudvignamanāḥ sukheṣu vigataspṛhaḥ vītarāgabhayakrodhaḥ sthitadhīr munir ucyate
6.24.57
yaḥ sarvatrānabhisnehas tat tat prāpya śubhāśubham nābhinandati na dveṣṭi tasya prajñā pratiṣṭhitā
6.24.58
yadā saṃharate cāyaṃ kūrmo 'ṅgānīva sarvaśaḥ indriyāṇīndriyārthebhyas tasya prajñā pratiṣṭhitā
6.24.59
viṣayā vinivartante nirāhārasya dehinaḥ rasavarjaṃ raso 'py asya paraṃ dṛṣṭvā nivartate
6.24.60
yatato hy api kaunteya puruṣasya vipaścitaḥ indriyāṇi pramāthīni haranti prasabhaṃ manaḥ
6.24.61
tāni sarvāṇi saṃyamya yukta āsīta matparaḥ vaśe hi yasyendriyāṇi tasya prajñā pratiṣṭhitā
6.24.62
dhyāyato viṣayān puṃsaḥ saṅgas teṣūpajāyate saṅgāt saṃjāyate kāmaḥ kāmāt krodho 'bhijāyate
6.24.63
krodhād bhavati saṃmohaḥ saṃmohāt smṛtivibhramaḥ smṛtibhraṃśād buddhināśo buddhināśāt praṇaśyati
6.24.64
rāgadveṣaviyuktais tu viṣayān indriyaiś caran ātmavaśyair vidheyātmā prasādam adhigacchati
6.24.65
prasāde sarvaduḥkhānāṃ hānir asyopajāyate prasannacetaso hy āśu buddhiḥ paryavatiṣṭhate
6.24.66
nāsti buddhir ayuktasya na cāyuktasya bhāvanā na cābhāvayataḥ śāntir aśāntasya kutaḥ sukham
6.24.67
indriyāṇāṃ hi caratāṃ yan mano 'nuvidhīyate tad asya harati prajñāṃ vāyur nāvam ivāmbhasi
6.24.68
tasmād yasya mahābāho nigṛhītāni sarvaśaḥ indriyāṇīndriyārthebhyas tasya prajñā pratiṣṭhitā
6.24.69
yā niśā sarvabhūtānāṃ tasyāṃ jāgarti saṃyamī yasyāṃ jāgrati bhūtāni sā niśā paśyato muneḥ
6.24.70
āpūryamāṇam acalapratiṣṭhaṃ; samudram āpaḥ praviśanti yadvat tadvat kāmā yaṃ praviśanti sarve; sa śāntim āpnoti na kāmakāmī
6.24.71
vihāya kāmān yaḥ sarvān pumāṃś carati niḥspṛhaḥ nirmamo nirahaṃkāraḥ sa śāntim adhigacchati
6.24.72
eṣā brāhmī sthitiḥ pārtha naināṃ prāpya vimuhyati sthitvāsyām antakāle 'pi brahmanirvāṇam ṛcchati
6.25.1
arjuna uvāca jyāyasī cet karmaṇas te matā buddhir janārdana tat kiṃ karmaṇi ghore māṃ niyojayasi keśava
6.25.2
vyāmiśreṇaiva vākyena buddhiṃ mohayasīva me tad ekaṃ vada niścitya yena śreyo 'ham āpnuyām
6.25.3
śrībhagavān uvāca loke 'smin dvividhā niṣṭhā purā proktā mayānagha jñānayogena sāṃkhyānāṃ karmayogena yoginām
6.25.4
na karmaṇām anārambhān naiṣkarmyaṃ puruṣo 'śnute na ca saṃnyasanād eva siddhiṃ samadhigacchati
6.25.5
na hi kaś cit kṣaṇam api jātu tiṣṭhaty akarmakṛt kāryate hy avaśaḥ karma sarvaḥ prakṛtijair guṇaiḥ
6.25.6
karmendriyāṇi saṃyamya ya āste manasā smaran indriyārthān vimūḍhātmā mithyācāraḥ sa ucyate
6.25.7
yas tv indriyāṇi manasā niyamyārabhate 'rjuna karmendriyaiḥ karmayogam asaktaḥ sa viśiṣyate
6.25.8
niyataṃ kuru karma tvaṃ karma jyāyo hy akarmaṇaḥ śarīrayātrāpi ca te na prasidhyed akarmaṇaḥ
6.25.9
yajñārthāt karmaṇo 'nyatra loko 'yaṃ karmabandhanaḥ tadarthaṃ karma kaunteya muktasaṅgaḥ samācara
6.25.10
sahayajñāḥ prajāḥ sṛṣṭvā purovāca prajāpatiḥ anena prasaviṣyadhvam eṣa vo 'stv iṣṭakāmadhuk
6.25.11
devān bhāvayatānena te devā bhāvayantu vaḥ parasparaṃ bhāvayantaḥ śreyaḥ param avāpsyatha
6.25.12
iṣṭān bhogān hi vo devā dāsyante yajñabhāvitāḥ tair dattān apradāyaibhyo yo bhuṅkte stena eva saḥ
6.25.13
yajñaśiṣṭāśinaḥ santo mucyante sarvakilbiṣaiḥ bhuñjate te tv aghaṃ pāpā ye pacanty ātmakāraṇāt
6.25.14
annād bhavanti bhūtāni parjanyād annasaṃbhavaḥ yajñād bhavati parjanyo yajñaḥ karmasamudbhavaḥ
6.25.15
karma brahmodbhavaṃ viddhi brahmākṣarasamudbhavam tasmāt sarvagataṃ brahma nityaṃ yajñe pratiṣṭhitam
6.25.16
evaṃ pravartitaṃ cakraṃ nānuvartayatīha yaḥ aghāyur indriyārāmo moghaṃ pārtha sa jīvati
6.25.17
yas tv ātmaratir eva syād ātmatṛptaś ca mānavaḥ ātmany eva ca saṃtuṣṭas tasya kāryaṃ na vidyate
6.25.18
naiva tasya kṛtenārtho nākṛteneha kaś cana na cāsya sarvabhūteṣu kaś cid arthavyapāśrayaḥ
6.25.19
tasmād asaktaḥ satataṃ kāryaṃ karma samācara asakto hy ācaran karma param āpnoti pūruṣaḥ
6.25.20
karmaṇaiva hi saṃsiddhim āsthitā janakādayaḥ lokasaṃgraham evāpi saṃpaśyan kartum arhasi
6.25.21
yad yad ācarati śreṣṭhas tat tad evetaro janaḥ sa yat pramāṇaṃ kurute lokas tad anuvartate
6.25.22
na me pārthāsti kartavyaṃ triṣu lokeṣu kiṃ cana nānavāptam avāptavyaṃ varta eva ca karmaṇi
6.25.23
yadi hy ahaṃ na varteyaṃ jātu karmaṇy atandritaḥ mama vartmānuvartante manuṣyāḥ pārtha sarvaśaḥ
6.25.24
utsīdeyur ime lokā na kuryāṃ karma ced aham saṃkarasya ca kartā syām upahanyām imāḥ prajāḥ
6.25.25
saktāḥ karmaṇy avidvāṃso yathā kurvanti bhārata kuryād vidvāṃs tathāsaktaś cikīrṣur lokasaṃgraham
6.25.26
na buddhibhedaṃ janayed ajñānāṃ karmasaṅginām joṣayet sarvakarmāṇi vidvān yuktaḥ samācaran
6.25.27
prakṛteḥ kriyamāṇāni guṇaiḥ karmāṇi sarvaśaḥ ahaṃkāravimūḍhātmā kartāham iti manyate
6.25.28
tattvavit tu mahābāho guṇakarmavibhāgayoḥ guṇā guṇeṣu vartanta iti matvā na sajjate
6.25.29
prakṛter guṇasaṃmūḍhāḥ sajjante guṇakarmasu tān akṛtsnavido mandān kṛtsnavin na vicālayet
6.25.30
mayi sarvāṇi karmāṇi saṃnyasyādhyātmacetasā nirāśīr nirmamo bhūtvā yudhyasva vigatajvaraḥ
6.25.31
ye me matam idaṃ nityam anutiṣṭhanti mānavāḥ śraddhāvanto 'nasūyanto mucyante te 'pi karmabhiḥ
6.25.32
ye tv etad abhyasūyanto nānutiṣṭhanti me matam sarvajñānavimūḍhāṃs tān viddhi naṣṭān acetasaḥ
6.25.33
sadṛśaṃ ceṣṭate svasyāḥ prakṛter jñānavān api prakṛtiṃ yānti bhūtāni nigrahaḥ kiṃ kariṣyati
6.25.34
indriyasyendriyasyārthe rāgadveṣau vyavasthitau tayor na vaśam āgacchet tau hy asya paripanthinau
6.25.35
śreyān svadharmo viguṇaḥ paradharmāt svanuṣṭhitāt svadharme nidhanaṃ śreyaḥ paradharmo bhayāvahaḥ
6.25.36
arjuna uvāca atha kena prayukto 'yaṃ pāpaṃ carati pūruṣaḥ anicchann api vārṣṇeya balād iva niyojitaḥ
6.25.37
śrībhagavān uvāca kāma eṣa krodha eṣa rajoguṇasamudbhavaḥ mahāśano mahāpāpmā viddhy enam iha vairiṇam
6.25.38
dhūmenāvriyate vahnir yathādarśo malena ca yatholbenāvṛto garbhas tathā tenedam āvṛtam
6.25.39
āvṛtaṃ jñānam etena jñānino nityavairiṇā kāmarūpeṇa kaunteya duṣpūreṇānalena ca
6.25.40
indriyāṇi mano buddhir asyādhiṣṭhānam ucyate etair vimohayaty eṣa jñānam āvṛtya dehinam
6.25.41
tasmāt tvam indriyāṇy ādau niyamya bharatarṣabha pāpmānaṃ prajahihy enaṃ jñānavijñānanāśanam
6.25.42
indriyāṇi parāṇy āhur indriyebhyaḥ paraṃ manaḥ manasas tu parā buddhir yo buddheḥ paratas tu saḥ
6.25.43
evaṃ buddheḥ paraṃ buddhvā saṃstabhyātmānam ātmanā jahi śatruṃ mahābāho kāmarūpaṃ durāsadam
6.26.1
śrībhagavān uvāca imaṃ vivasvate yogaṃ proktavān aham avyayam vivasvān manave prāha manur ikṣvākave 'bravīt
6.26.2
evaṃ paraṃparāprāptam imaṃ rājarṣayo viduḥ sa kāleneha mahatā yogo naṣṭaḥ paraṃtapa
6.26.3
sa evāyaṃ mayā te 'dya yogaḥ proktaḥ purātanaḥ bhakto 'si me sakhā ceti rahasyaṃ hy etad uttamam
6.26.4
arjuna uvāca aparaṃ bhavato janma paraṃ janma vivasvataḥ katham etad vijānīyāṃ tvam ādau proktavān iti
6.26.5
śrībhagavān uvāca bahūni me vyatītāni janmāni tava cārjuna tāny ahaṃ veda sarvāṇi na tvaṃ vettha paraṃtapa
6.26.6
ajo 'pi sann avyayātmā bhūtānām īśvaro 'pi san prakṛtiṃ svām adhiṣṭhāya saṃbhavāmy ātmamāyayā
6.26.7
yadā yadā hi dharmasya glānir bhavati bhārata abhyutthānam adharmasya tadātmānaṃ sṛjāmy aham
6.26.8
paritrāṇāya sādhūnāṃ vināśāya ca duṣkṛtām dharmasaṃsthāpanārthāya saṃbhavāmi yuge yuge
6.26.9
janma karma ca me divyam evaṃ yo vetti tattvataḥ tyaktvā dehaṃ punarjanma naiti mām eti so 'rjuna
6.26.10
vītarāgabhayakrodhā manmayā mām upāśritāḥ bahavo jñānatapasā pūtā madbhāvam āgatāḥ
6.26.11
ye yathā māṃ prapadyante tāṃs tathaiva bhajāmy aham mama vartmānuvartante manuṣyāḥ pārtha sarvaśaḥ
6.26.12
kāṅkṣantaḥ karmaṇāṃ siddhiṃ yajanta iha devatāḥ kṣipraṃ hi mānuṣe loke siddhir bhavati karmajā
6.26.13
cāturvarṇyaṃ mayā sṛṣṭaṃ guṇakarmavibhāgaśaḥ tasya kartāram api māṃ viddhy akartāram avyayam
6.26.14
na māṃ karmāṇi limpanti na me karmaphale spṛhā iti māṃ yo 'bhijānāti karmabhir na sa badhyate
6.26.15
evaṃ jñātvā kṛtaṃ karma pūrvair api mumukṣubhiḥ kuru karmaiva tasmāt tvaṃ pūrvaiḥ pūrvataraṃ kṛtam
6.26.16
kiṃ karma kim akarmeti kavayo 'py atra mohitāḥ tat te karma pravakṣyāmi yaj jñātvā mokṣyase 'śubhāt
6.26.17
karmaṇo hy api boddhavyaṃ boddhavyaṃ ca vikarmaṇaḥ akarmaṇaś ca boddhavyaṃ gahanā karmaṇo gatiḥ
6.26.18
karmaṇy akarma yaḥ paśyed akarmaṇi ca karma yaḥ sa buddhimān manuṣyeṣu sa yuktaḥ kṛtsnakarmakṛt
6.26.19
yasya sarve samārambhāḥ kāmasaṃkalpavarjitāḥ jñānāgnidagdhakarmāṇaṃ tam āhuḥ paṇḍitaṃ budhāḥ
6.26.20
tyaktvā karmaphalāsaṅgaṃ nityatṛpto nirāśrayaḥ karmaṇy abhipravṛtto 'pi naiva kiṃ cit karoti saḥ
6.26.21
nirāśīr yatacittātmā tyaktasarvaparigrahaḥ śārīraṃ kevalaṃ karma kurvan nāpnoti kilbiṣam
6.26.22
yadṛcchālābhasaṃtuṣṭo dvaṃdvātīto vimatsaraḥ samaḥ siddhāv asiddhau ca kṛtvāpi na nibadhyate
6.26.23
gatasaṅgasya muktasya jñānāvasthitacetasaḥ yajñāyācarataḥ karma samagraṃ pravilīyate
6.26.24
brahmārpaṇaṃ brahmahavir brahmāgnau brahmaṇā hutam brahmaiva tena gantavyaṃ brahmakarmasamādhinā
6.26.25
daivam evāpare yajñaṃ yoginaḥ paryupāsate brahmāgnāv apare yajñaṃ yajñenaivopajuhvati
6.26.26
śrotrādīnīndriyāṇy anye saṃyamāgniṣu juhvati śabdādīn viṣayān anya indriyāgniṣu juhvati
6.26.27
sarvāṇīndriyakarmāṇi prāṇakarmāṇi cāpare ātmasaṃyamayogāgnau juhvati jñānadīpite
6.26.28
dravyayajñās tapoyajñā yogayajñās tathāpare svādhyāyajñānayajñāś ca yatayaḥ saṃśitavratāḥ
6.26.29
apāne juhvati prāṇaṃ prāṇe 'pānaṃ tathāpare prāṇāpānagatī ruddhvā prāṇāyāmaparāyaṇāḥ
6.26.30
apare niyatāhārāḥ prāṇān prāṇeṣu juhvati sarve 'py ete yajñavido yajñakṣapitakalmaṣāḥ
6.26.31
yajñaśiṣṭāmṛtabhujo yānti brahma sanātanam nāyaṃ loko 'sty ayajñasya kuto 'nyaḥ kurusattama
6.26.32
evaṃ bahuvidhā yajñā vitatā brahmaṇo mukhe karmajān viddhi tān sarvān evaṃ jñātvā vimokṣyase
6.26.33
śreyān dravyamayād yajñāj jñānayajñaḥ paraṃtapa sarvaṃ karmākhilaṃ pārtha jñāne parisamāpyate
6.26.34
tad viddhi praṇipātena paripraśnena sevayā upadekṣyanti te jñānaṃ jñāninas tattvadarśinaḥ
6.26.35
yaj jñātvā na punar moham evaṃ yāsyasi pāṇḍava yena bhūtāny aśeṣeṇa drakṣyasy ātmany atho mayi
6.26.36
api ced asi pāpebhyaḥ sarvebhyaḥ pāpakṛttamaḥ sarvaṃ jñānaplavenaiva vṛjinaṃ saṃtariṣyasi
6.26.37
yathaidhāṃsi samiddho 'gnir bhasmasāt kurute 'rjuna jñānāgniḥ sarvakarmāṇi bhasmasāt kurute tathā
6.26.38
na hi jñānena sadṛśaṃ pavitram iha vidyate tat svayaṃ yogasaṃsiddhaḥ kālenātmani vindati
6.26.39
śraddhāvāṃl labhate jñānaṃ tatparaḥ saṃyatendriyaḥ jñānaṃ labdhvā parāṃ śāntim acireṇādhigacchati
6.26.40
ajñaś cāśraddadhānaś ca saṃśayātmā vinaśyati nāyaṃ loko 'sti na paro na sukhaṃ saṃśayātmanaḥ
6.26.41
yogasaṃnyastakarmāṇaṃ jñānasaṃchinnasaṃśayam ātmavantaṃ na karmāṇi nibadhnanti dhanaṃjaya
6.26.42
tasmād ajñānasaṃbhūtaṃ hṛtsthaṃ jñānāsinātmanaḥ chittvainaṃ saṃśayaṃ yogam ātiṣṭhottiṣṭha bhārata
6.27.1
arjuna uvāca saṃnyāsaṃ karmaṇāṃ kṛṣṇa punar yogaṃ ca śaṃsasi yac chreya etayor ekaṃ tan me brūhi suniścitam
6.27.2
śrībhagavān uvāca saṃnyāsaḥ karmayogaś ca niḥśreyasakarāv ubhau tayos tu karmasaṃnyāsāt karmayogo viśiṣyate
6.27.3
jñeyaḥ sa nityasaṃnyāsī yo na dveṣṭi na kāṅkṣati nirdvaṃdvo hi mahābāho sukhaṃ bandhāt pramucyate
6.27.4
sāṃkhyayogau pṛthag bālāḥ pravadanti na paṇḍitāḥ ekam apy āsthitaḥ samyag ubhayor vindate phalam
6.27.5
yat sāṃkhyaiḥ prāpyate sthānaṃ tad yogair api gamyate ekaṃ sāṃkhyaṃ ca yogaṃ ca yaḥ paśyati sa paśyati
6.27.6
saṃnyāsas tu mahābāho duḥkham āptum ayogataḥ yogayukto munir brahma nacireṇādhigacchati
6.27.7
yogayukto viśuddhātmā vijitātmā jitendriyaḥ sarvabhūtātmabhūtātmā kurvann api na lipyate
6.27.8
naiva kiṃ cit karomīti yukto manyeta tattvavit paśyañ śṛṇvan spṛśañ jighrann aśnan gacchan svapañ śvasan
6.27.9
pralapan visṛjan gṛhṇann unmiṣan nimiṣann api indriyāṇīndriyārtheṣu vartanta iti dhārayan
6.27.10
brahmaṇy ādhāya karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā karoti yaḥ lipyate na sa pāpena padmapatram ivāmbhasā
6.27.11
kāyena manasā buddhyā kevalair indriyair api yoginaḥ karma kurvanti saṅgaṃ tyaktvātmaśuddhaye
6.27.12
yuktaḥ karmaphalaṃ tyaktvā śāntim āpnoti naiṣṭhikīm ayuktaḥ kāmakāreṇa phale sakto nibadhyate
6.27.13
sarvakarmāṇi manasā saṃnyasyāste sukhaṃ vaśī navadvāre pure dehī naiva kurvan na kārayan
6.27.14
na kartṛtvaṃ na karmāṇi lokasya sṛjati prabhuḥ na karmaphalasaṃyogaṃ svabhāvas tu pravartate
6.27.15
nādatte kasya cit pāpaṃ na caiva sukṛtaṃ vibhuḥ ajñānenāvṛtaṃ jñānaṃ tena muhyanti jantavaḥ
6.27.16
jñānena tu tad ajñānaṃ yeṣāṃ nāśitam ātmanaḥ teṣām ādityavaj jñānaṃ prakāśayati tatparam
6.27.17
tadbuddhayas tadātmānas tanniṣṭhās tatparāyaṇāḥ gacchanty apunarāvṛttiṃ jñānanirdhūtakalmaṣāḥ
6.27.18
vidyāvinayasaṃpanne brāhmaṇe gavi hastini śuni caiva śvapāke ca paṇḍitāḥ samadarśinaḥ
6.27.19
ihaiva tair jitaḥ sargo yeṣāṃ sāmye sthitaṃ manaḥ nirdoṣaṃ hi samaṃ brahma tasmād brahmaṇi te sthitāḥ
6.27.20
na prahṛṣyet priyaṃ prāpya nodvijet prāpya cāpriyam sthirabuddhir asaṃmūḍho brahmavid brahmaṇi sthitaḥ
6.27.21
bāhyasparśeṣv asaktātmā vindaty ātmani yat sukham sa brahmayogayuktātmā sukham akṣayam aśnute
6.27.22
ye hi saṃsparśajā bhogā duḥkhayonaya eva te ādyantavantaḥ kaunteya na teṣu ramate budhaḥ
6.27.23
śaknotīhaiva yaḥ soḍhuṃ prāk śarīravimokṣaṇāt kāmakrodhodbhavaṃ vegaṃ sa yuktaḥ sa sukhī naraḥ
6.27.24
yo 'ntaḥsukho 'ntarārāmas tathāntarjyotir eva yaḥ sa yogī brahmanirvāṇaṃ brahmabhūto 'dhigacchati
6.27.25
labhante brahmanirvāṇam ṛṣayaḥ kṣīṇakalmaṣāḥ chinnadvaidhā yatātmānaḥ sarvabhūtahite ratāḥ
6.27.26
kāmakrodhaviyuktānāṃ yatīnāṃ yatacetasām abhito brahmanirvāṇaṃ vartate viditātmanām
6.27.27
sparśān kṛtvā bahir bāhyāṃś cakṣuś caivāntare bhruvoḥ prāṇāpānau samau kṛtvā nāsābhyantaracāriṇau
6.27.28
yatendriyamanobuddhir munir mokṣaparāyaṇaḥ vigatecchābhayakrodho yaḥ sadā mukta eva saḥ
6.27.29
bhoktāraṃ yajñatapasāṃ sarvalokamaheśvaram suhṛdaṃ sarvabhūtānāṃ jñātvā māṃ śāntim ṛcchati
6.28.1
śrībhagavān uvāca anāśritaḥ karmaphalaṃ kāryaṃ karma karoti yaḥ sa saṃnyāsī ca yogī ca na niragnir na cākriyaḥ
6.28.2
yaṃ saṃnyāsam iti prāhur yogaṃ taṃ viddhi pāṇḍava na hy asaṃnyastasaṃkalpo yogī bhavati kaś cana
6.28.3
ārurukṣor muner yogaṃ karma kāraṇam ucyate yogārūḍhasya tasyaiva śamaḥ kāraṇam ucyate
6.28.4
yadā hi nendriyārtheṣu na karmasv anuṣajjate sarvasaṃkalpasaṃnyāsī yogārūḍhas tadocyate
6.28.5
uddhared ātmanātmānaṃ nātmānam avasādayet ātmaiva hy ātmano bandhur ātmaiva ripur ātmanaḥ
6.28.6
bandhur ātmātmanas tasya yenātmaivātmanā jitaḥ anātmanas tu śatrutve vartetātmaiva śatruvat
6.28.7
jitātmanaḥ praśāntasya paramātmā samāhitaḥ śītoṣṇasukhaduḥkheṣu tathā mānāvamānayoḥ
6.28.8
jñānavijñānatṛptātmā kūṭastho vijitendriyaḥ yukta ity ucyate yogī samaloṣṭāśmakāñcanaḥ
6.28.9
suhṛnmitrāryudāsīnamadhyasthadveṣyabandhuṣu sādhuṣv api ca pāpeṣu samabuddhir viśiṣyate
6.28.10
yogī yuñjīta satatam ātmānaṃ rahasi sthitaḥ ekākī yatacittātmā nirāśīr aparigrahaḥ
6.28.11
śucau deśe pratiṣṭhāpya sthiram āsanam ātmanaḥ nātyucchritaṃ nātinīcaṃ cailājinakuśottaram
6.28.12
tatraikāgraṃ manaḥ kṛtvā yatacittendriyakriyaḥ upaviśyāsane yuñjyād yogam ātmaviśuddhaye
6.28.13
samaṃ kāyaśirogrīvaṃ dhārayann acalaṃ sthiraḥ saṃprekṣya nāsikāgraṃ svaṃ diśaś cānavalokayan
6.28.14
praśāntātmā vigatabhīr brahmacārivrate sthitaḥ manaḥ saṃyamya maccitto yukta āsīta matparaḥ
6.28.15
yuñjann evaṃ sadātmānaṃ yogī niyatamānasaḥ śāntiṃ nirvāṇaparamāṃ matsaṃsthām adhigacchati
6.28.16
nātyaśnatas tu yogo 'sti na caikāntam anaśnataḥ na cātisvapnaśīlasya jāgrato naiva cārjuna
6.28.17
yuktāhāravihārasya yuktaceṣṭasya karmasu yuktasvapnāvabodhasya yogo bhavati duḥkhahā
6.28.18
yadā viniyataṃ cittam ātmany evāvatiṣṭhate niḥspṛhaḥ sarvakāmebhyo yukta ity ucyate tadā
6.28.19
yathā dīpo nivātastho neṅgate sopamā smṛtā yogino yatacittasya yuñjato yogam ātmanaḥ
6.28.20
yatroparamate cittaṃ niruddhaṃ yogasevayā yatra caivātmanātmānaṃ paśyann ātmani tuṣyati
6.28.21
sukham ātyantikaṃ yat tad buddhigrāhyam atīndriyam vetti yatra na caivāyaṃ sthitaś calati tattvataḥ
6.28.22
yaṃ labdhvā cāparaṃ lābhaṃ manyate nādhikaṃ tataḥ yasmin sthito na duḥkhena guruṇāpi vicālyate
6.28.23
taṃ vidyād duḥkhasaṃyogaviyogaṃ yogasaṃjñitam sa niścayena yoktavyo yogo 'nirviṇṇacetasā
6.28.24
saṃkalpaprabhavān kāmāṃs tyaktvā sarvān aśeṣataḥ manasaivendriyagrāmaṃ viniyamya samantataḥ
6.28.25
śanaiḥ śanair uparamed buddhyā dhṛtigṛhītayā ātmasaṃsthaṃ manaḥ kṛtvā na kiṃ cid api cintayet
6.28.26
yato yato niścarati manaś cañcalam asthiram tatas tato niyamyaitad ātmany eva vaśaṃ nayet
6.28.27
praśāntamanasaṃ hy enaṃ yoginaṃ sukham uttamam upaiti śāntarajasaṃ brahmabhūtam akalmaṣam
6.28.28
yuñjann evaṃ sadātmānaṃ yogī vigatakalmaṣaḥ sukhena brahmasaṃsparśam atyantaṃ sukham aśnute
6.28.29
sarvabhūtastham ātmānaṃ sarvabhūtāni cātmani īkṣate yogayuktātmā sarvatra samadarśanaḥ
6.28.30
yo māṃ paśyati sarvatra sarvaṃ ca mayi paśyati tasyāhaṃ na praṇaśyāmi sa ca me na praṇaśyati
6.28.31
sarvabhūtasthitaṃ yo māṃ bhajaty ekatvam āsthitaḥ sarvathā vartamāno 'pi sa yogī mayi vartate
6.28.32
ātmaupamyena sarvatra samaṃ paśyati yo 'rjuna sukhaṃ vā yadi vā duḥkhaṃ sa yogī paramo mataḥ
6.28.33
arjuna uvāca yo 'yaṃ yogas tvayā proktaḥ sāmyena madhusūdana etasyāhaṃ na paśyāmi cañcalatvāt sthitiṃ sthirām
6.28.34
cañcalaṃ hi manaḥ kṛṣṇa pramāthi balavad dṛḍham tasyāhaṃ nigrahaṃ manye vāyor iva suduṣkaram
6.28.35
śrībhagavān uvāca asaṃśayaṃ mahābāho mano durnigrahaṃ calam abhyāsena tu kaunteya vairāgyeṇa ca gṛhyate
6.28.36
asaṃyatātmanā yogo duṣprāpa iti me matiḥ vaśyātmanā tu yatatā śakyo 'vāptum upāyataḥ
6.28.37
arjuna uvāca ayatiḥ śraddhayopeto yogāc calitamānasaḥ aprāpya yogasaṃsiddhiṃ kāṃ gatiṃ kṛṣṇa gacchati
6.28.38
kaccin nobhayavibhraṣṭaś chinnābhram iva naśyati apratiṣṭho mahābāho vimūḍho brahmaṇaḥ pathi
6.28.39
etan me saṃśayaṃ kṛṣṇa chettum arhasy aśeṣataḥ tvad anyaḥ saṃśayasyāsya chettā na hy upapadyate
6.28.40
śrībhagavān uvāca pārtha naiveha nāmutra vināśas tasya vidyate na hi kalyāṇakṛt kaś cid durgatiṃ tāta gacchati
6.28.41
prāpya puṇyakṛtāṃl lokān uṣitvā śāśvatīḥ samāḥ śucīnāṃ śrīmatāṃ gehe yogabhraṣṭo 'bhijāyate
6.28.42
atha vā yoginām eva kule bhavati dhīmatām etad dhi durlabhataraṃ loke janma yad īdṛśam
6.28.43
tatra taṃ buddhisaṃyogaṃ labhate paurvadehikam yatate ca tato bhūyaḥ saṃsiddhau kurunandana
6.28.44
pūrvābhyāsena tenaiva hriyate hy avaśo 'pi saḥ jijñāsur api yogasya śabdabrahmātivartate
6.28.45
prayatnād yatamānas tu yogī saṃśuddhakilbiṣaḥ anekajanmasaṃsiddhas tato yāti parāṃ gatim
6.28.46
tapasvibhyo 'dhiko yogī jñānibhyo 'pi mato 'dhikaḥ karmibhyaś cādhiko yogī tasmād yogī bhavārjuna
6.28.47
yoginām api sarveṣāṃ madgatenāntarātmanā śraddhāvān bhajate yo māṃ sa me yuktatamo mataḥ
6.29.1
śrībhagavān uvāca mayy āsaktamanāḥ pārtha yogaṃ yuñjan madāśrayaḥ asaṃśayaṃ samagraṃ māṃ yathā jñāsyasi tac chṛṇu
6.29.2
jñānaṃ te 'haṃ savijñānam idaṃ vakṣyāmy aśeṣataḥ yaj jñātvā neha bhūyo 'nyaj jñātavyam avaśiṣyate
6.29.3
manuṣyāṇāṃ sahasreṣu kaś cid yatati siddhaye yatatām api siddhānāṃ kaś cin māṃ vetti tattvataḥ
6.29.4
bhūmir āpo 'nalo vāyuḥ khaṃ mano buddhir eva ca ahaṃkāra itīyaṃ me bhinnā prakṛtir aṣṭadhā
6.29.5
apareyam itas tv anyāṃ prakṛtiṃ viddhi me parām jīvabhūtāṃ mahābāho yayedaṃ dhāryate jagat
6.29.6
etadyonīni bhūtāni sarvāṇīty upadhāraya ahaṃ kṛtsnasya jagataḥ prabhavaḥ pralayas tathā
6.29.7
mattaḥ parataraṃ nānyat kiṃ cid asti dhanaṃjaya mayi sarvam idaṃ protaṃ sūtre maṇigaṇā iva
6.29.8
raso 'ham apsu kaunteya prabhāsmi śaśisūryayoḥ praṇavaḥ sarvavedeṣu śabdaḥ khe pauruṣaṃ nṛṣu
6.29.9
puṇyo gandhaḥ pṛthivyāṃ ca tejaś cāsmi vibhāvasau jīvanaṃ sarvabhūteṣu tapaś cāsmi tapasviṣu
6.29.10
bījaṃ māṃ sarvabhūtānāṃ viddhi pārtha sanātanam buddhir buddhimatām asmi tejas tejasvinām aham
6.29.11
balaṃ balavatāṃ cāhaṃ kāmarāgavivarjitam dharmāviruddho bhūteṣu kāmo 'smi bharatarṣabha
6.29.12
ye caiva sāttvikā bhāvā rājasās tāmasāś ca ye matta eveti tān viddhi na tv ahaṃ teṣu te mayi
6.29.13
tribhir guṇamayair bhāvair ebhiḥ sarvam idaṃ jagat mohitaṃ nābhijānāti mām ebhyaḥ param avyayam
6.29.14
daivī hy eṣā guṇamayī mama māyā duratyayā mām eva ye prapadyante māyām etāṃ taranti te
6.29.15
na māṃ duṣkṛtino mūḍhāḥ prapadyante narādhamāḥ māyayāpahṛtajñānā āsuraṃ bhāvam āśritāḥ
6.29.16
caturvidhā bhajante māṃ janāḥ sukṛtino 'rjuna ārto jijñāsur arthārthī jñānī ca bharatarṣabha
6.29.17
teṣāṃ jñānī nityayukta ekabhaktir viśiṣyate priyo hi jñānino 'tyartham ahaṃ sa ca mama priyaḥ
6.29.18
udārāḥ sarva evaite jñānī tv ātmaiva me matam āsthitaḥ sa hi yuktātmā mām evānuttamāṃ gatim
6.29.19
bahūnāṃ janmanām ante jñānavān māṃ prapadyate vāsudevaḥ sarvam iti sa mahātmā sudurlabhaḥ
6.29.20
kāmais tais tair hṛtajñānāḥ prapadyante 'nyadevatāḥ taṃ taṃ niyamam āsthāya prakṛtyā niyatāḥ svayā
6.29.21
yo yo yāṃ yāṃ tanuṃ bhaktaḥ śraddhayārcitum icchati tasya tasyācalāṃ śraddhāṃ tām eva vidadhāmy aham
6.29.22
sa tayā śraddhayā yuktas tasyā rādhanam īhate labhate ca tataḥ kāmān mayaiva vihitān hi tān
6.29.23
antavat tu phalaṃ teṣāṃ tad bhavaty alpamedhasām devān devayajo yānti madbhaktā yānti mām api
6.29.24
avyaktaṃ vyaktim āpannaṃ manyante mām abuddhayaḥ paraṃ bhāvam ajānanto mamāvyayam anuttamam
6.29.25
nāhaṃ prakāśaḥ sarvasya yogamāyāsamāvṛtaḥ mūḍho 'yaṃ nābhijānāti loko mām ajam avyayam
6.29.26
vedāhaṃ samatītāni vartamānāni cārjuna bhaviṣyāṇi ca bhūtāni māṃ tu veda na kaś cana
6.29.27
icchādveṣasamutthena dvaṃdvamohena bhārata sarvabhūtāni saṃmohaṃ sarge yānti paraṃtapa
6.29.28
yeṣāṃ tv antagataṃ pāpaṃ janānāṃ puṇyakarmaṇām te dvaṃdvamohanirmuktā bhajante māṃ dṛḍhavratāḥ
6.29.29
jarāmaraṇamokṣāya mām āśritya yatanti ye te brahma tad viduḥ kṛtsnam adhyātmaṃ karma cākhilam
6.29.30
sādhibhūtādhidaivaṃ māṃ sādhiyajñaṃ ca ye viduḥ prayāṇakāle 'pi ca māṃ te vidur yuktacetasaḥ
6.30.1
arjuna uvāca kiṃ tad brahma kim adhyātmaṃ kiṃ karma puruṣottama adhibhūtaṃ ca kiṃ proktam adhidaivaṃ kim ucyate
6.30.2
adhiyajñaḥ kathaṃ ko 'tra dehe 'smin madhusūdana prayāṇakāle ca kathaṃ jñeyo 'si niyatātmabhiḥ
6.30.3
śrībhagavān uvāca akṣaraṃ brahma paramaṃ svabhāvo 'dhyātmam ucyate bhūtabhāvodbhavakaro visargaḥ karmasaṃjñitaḥ
6.30.4
adhibhūtaṃ kṣaro bhāvaḥ puruṣaś cādhidaivatam adhiyajño 'ham evātra dehe dehabhṛtāṃ vara
6.30.5
antakāle ca mām eva smaran muktvā kalevaram yaḥ prayāti sa madbhāvaṃ yāti nāsty atra saṃśayaḥ
6.30.6
yaṃ yaṃ vāpi smaran bhāvaṃ tyajaty ante kalevaram taṃ tam evaiti kaunteya sadā tadbhāvabhāvitaḥ
6.30.7
tasmāt sarveṣu kāleṣu mām anusmara yudhya ca mayy arpitamanobuddhir mām evaiṣyasy asaṃśayaḥ
6.30.8
abhyāsayogayuktena cetasā nānyagāminā paramaṃ puruṣaṃ divyaṃ yāti pārthānucintayan
6.30.9
kaviṃ purāṇam anuśāsitāram; aṇor aṇīyāṃsam anusmared yaḥ sarvasya dhātāram acintyarūpam; ādityavarṇaṃ tamasaḥ parastāt
6.30.10
prayāṇakāle manasācalena; bhaktyā yukto yogabalena caiva bhruvor madhye prāṇam āveśya samyak; sa taṃ paraṃ puruṣam upaiti divyam
6.30.11
yad akṣaraṃ vedavido vadanti; viśanti yad yatayo vītarāgāḥ yad icchanto brahmacaryaṃ caranti; tat te padaṃ saṃgraheṇa pravakṣye
6.30.12
sarvadvārāṇi saṃyamya mano hṛdi nirudhya ca mūrdhny ādhāyātmanaḥ prāṇam āsthito yogadhāraṇām
6.30.13
om ity ekākṣaraṃ brahma vyāharan mām anusmaran yaḥ prayāti tyajan dehaṃ sa yāti paramāṃ gatim
6.30.14
ananyacetāḥ satataṃ yo māṃ smarati nityaśaḥ tasyāhaṃ sulabhaḥ pārtha nityayuktasya yoginaḥ
6.30.15
mām upetya punarjanma duḥkhālayam aśāśvatam nāpnuvanti mahātmānaḥ saṃsiddhiṃ paramāṃ gatāḥ
6.30.16
ā brahmabhuvanāl lokāḥ punarāvartino 'rjuna mām upetya tu kaunteya punarjanma na vidyate
6.30.17
sahasrayugaparyantam ahar yad brahmaṇo viduḥ rātriṃ yugasahasrāntāṃ te 'horātravido janāḥ
6.30.18
avyaktād vyaktayaḥ sarvāḥ prabhavanty aharāgame rātryāgame pralīyante tatraivāvyaktasaṃjñake
6.30.19
bhūtagrāmaḥ sa evāyaṃ bhūtvā bhūtvā pralīyate rātryāgame 'vaśaḥ pārtha prabhavaty aharāgame
6.30.20
paras tasmāt tu bhāvo 'nyo 'vyakto 'vyaktāt sanātanaḥ yaḥ sa sarveṣu bhūteṣu naśyatsu na vinaśyati
6.30.21
avyakto 'kṣara ity uktas tam āhuḥ paramāṃ gatim yaṃ prāpya na nivartante tad dhāma paramaṃ mama
6.30.22
puruṣaḥ sa paraḥ pārtha bhaktyā labhyas tv ananyayā yasyāntaḥsthāni bhūtāni yena sarvam idaṃ tatam
6.30.23
yatra kāle tv anāvṛttim āvṛttiṃ caiva yoginaḥ prayātā yānti taṃ kālaṃ vakṣyāmi bharatarṣabha
6.30.24
agnir jyotir ahaḥ śuklaḥ ṣaṇmāsā uttarāyaṇam tatra prayātā gacchanti brahma brahmavido janāḥ
6.30.25
dhūmo rātris tathā kṛṣṇaḥ ṣaṇmāsā dakṣiṇāyanam tatra cāndramasaṃ jyotir yogī prāpya nivartate
6.30.26
śuklakṛṣṇe gatī hy ete jagataḥ śāśvate mate ekayā yāty anāvṛttim anyayāvartate punaḥ
6.30.27
naite sṛtī pārtha jānan yogī muhyati kaś cana tasmāt sarveṣu kāleṣu yogayukto bhavārjuna
6.30.28
vedeṣu yajñeṣu tapaḥsu caiva; dāneṣu yat puṇyaphalaṃ pradiṣṭam atyeti tat sarvam idaṃ viditvā; yogī paraṃ sthānam upaiti cādyam
6.31.1
śrībhagavān uvāca idaṃ tu te guhyatamaṃ pravakṣyāmy anasūyave jñānaṃ vijñānasahitaṃ yaj jñātvā mokṣyase 'śubhāt
6.31.2
rājavidyā rājaguhyaṃ pavitram idam uttamam pratyakṣāvagamaṃ dharmyaṃ susukhaṃ kartum avyayam
6.31.3
aśraddadhānāḥ puruṣā dharmasyāsya paraṃtapa aprāpya māṃ nivartante mṛtyusaṃsāravartmani
6.31.4
mayā tatam idaṃ sarvaṃ jagad avyaktamūrtinā matsthāni sarvabhūtāni na cāhaṃ teṣv avasthitaḥ
6.31.5
na ca matsthāni bhūtāni paśya me yogam aiśvaram bhūtabhṛn na ca bhūtastho mamātmā bhūtabhāvanaḥ
6.31.6
yathākāśasthito nityaṃ vāyuḥ sarvatrago mahān tathā sarvāṇi bhūtāni matsthānīty upadhāraya
6.31.7
sarvabhūtāni kaunteya prakṛtiṃ yānti māmikām kalpakṣaye punas tāni kalpādau visṛjāmy aham
6.31.8
prakṛtiṃ svām avaṣṭabhya visṛjāmi punaḥ punaḥ bhūtagrāmam imaṃ kṛtsnam avaśaṃ prakṛter vaśāt
6.31.9
na ca māṃ tāni karmāṇi nibadhnanti dhanaṃjaya udāsīnavad āsīnam asaktaṃ teṣu karmasu
6.31.10
mayādhyakṣeṇa prakṛtiḥ sūyate sacarācaram hetunānena kaunteya jagad viparivartate
6.31.11
avajānanti māṃ mūḍhā mānuṣīṃ tanum āśritam paraṃ bhāvam ajānanto mama bhūtamaheśvaram
6.31.12
moghāśā moghakarmāṇo moghajñānā vicetasaḥ rākṣasīm āsurīṃ caiva prakṛtiṃ mohinīṃ śritāḥ
6.31.13
mahātmānas tu māṃ pārtha daivīṃ prakṛtim āśritāḥ bhajanty ananyamanaso jñātvā bhūtādim avyayam
6.31.14
satataṃ kīrtayanto māṃ yatantaś ca dṛḍhavratāḥ namasyantaś ca māṃ bhaktyā nityayuktā upāsate
6.31.15
jñānayajñena cāpy anye yajanto mām upāsate ekatvena pṛthaktvena bahudhā viśvatomukham
6.31.16
ahaṃ kratur ahaṃ yajñaḥ svadhāham aham auṣadham mantro 'ham aham evājyam aham agnir ahaṃ hutam
6.31.17
pitāham asya jagato mātā dhātā pitāmahaḥ vedyaṃ pavitram oṃkāra ṛk sāma yajur eva ca
6.31.18
gatir bhartā prabhuḥ sākṣī nivāsaḥ śaraṇaṃ suhṛt prabhavaḥ pralayaḥ sthānaṃ nidhānaṃ bījam avyayam
6.31.19
tapāmy aham ahaṃ varṣaṃ nigṛhṇāmy utsṛjāmi ca amṛtaṃ caiva mṛtyuś ca sad asac cāham arjuna
6.31.20
traividyā māṃ somapāḥ pūtapāpā; yajñair iṣṭvā svargatiṃ prārthayante te puṇyam āsādya surendralokam; aśnanti divyān divi devabhogān
6.31.21
te taṃ bhuktvā svargalokaṃ viśālaṃ; kṣīṇe puṇye martyalokaṃ viśanti evaṃ trayīdharmam anuprapannā; gatāgataṃ kāmakāmā labhante
6.31.22
ananyāś cintayanto māṃ ye janāḥ paryupāsate teṣāṃ nityābhiyuktānāṃ yogakṣemaṃ vahāmy aham
6.31.23
ye 'py anyadevatā bhaktā yajante śraddhayānvitāḥ te 'pi mām eva kaunteya yajanty avidhipūrvakam
6.31.24
ahaṃ hi sarvayajñānāṃ bhoktā ca prabhur eva ca na tu mām abhijānanti tattvenātaś cyavanti te
6.31.25
yānti devavratā devān pitṝn yānti pitṛvratāḥ bhūtāni yānti bhūtejyā yānti madyājino 'pi mām
6.31.26
patraṃ puṣpaṃ phalaṃ toyaṃ yo me bhaktyā prayacchati tad ahaṃ bhaktyupahṛtam aśnāmi prayatātmanaḥ
6.31.27
yat karoṣi yad aśnāsi yaj juhoṣi dadāsi yat yat tapasyasi kaunteya tat kuruṣva madarpaṇam
6.31.28
śubhāśubhaphalair evaṃ mokṣyase karmabandhanaiḥ saṃnyāsayogayuktātmā vimukto mām upaiṣyasi
6.31.29
samo 'haṃ sarvabhūteṣu na me dveṣyo 'sti na priyaḥ ye bhajanti tu māṃ bhaktyā mayi te teṣu cāpy aham
6.31.30
api cet sudurācāro bhajate mām ananyabhāk sādhur eva sa mantavyaḥ samyag vyavasito hi saḥ
6.31.31
kṣipraṃ bhavati dharmātmā śaśvacchāntiṃ nigacchati kaunteya pratijānīhi na me bhaktaḥ praṇaśyati
6.31.32
māṃ hi pārtha vyapāśritya ye 'pi syuḥ pāpayonayaḥ striyo vaiśyās tathā śūdrās te 'pi yānti parāṃ gatim
6.31.33
kiṃ punar brāhmaṇāḥ puṇyā bhaktā rājarṣayas tathā anityam asukhaṃ lokam imaṃ prāpya bhajasva mām
6.31.34
manmanā bhava madbhakto madyājī māṃ namaskuru mām evaiṣyasi yuktvaivam ātmānaṃ matparāyaṇaḥ
6.32.1
śrībhagavān uvāca bhūya eva mahābāho śṛṇu me paramaṃ vacaḥ yat te 'haṃ prīyamāṇāya vakṣyāmi hitakāmyayā
6.32.2
na me viduḥ suragaṇāḥ prabhavaṃ na maharṣayaḥ aham ādir hi devānāṃ maharṣīṇāṃ ca sarvaśaḥ
6.32.3
yo mām ajam anādiṃ ca vetti lokamaheśvaram asaṃmūḍhaḥ sa martyeṣu sarvapāpaiḥ pramucyate
6.32.4
buddhir jñānam asaṃmohaḥ kṣamā satyaṃ damaḥ śamaḥ sukhaṃ duḥkhaṃ bhavo 'bhāvo bhayaṃ cābhayam eva ca
6.32.5
ahiṃsā samatā tuṣṭis tapo dānaṃ yaśo 'yaśaḥ bhavanti bhāvā bhūtānāṃ matta eva pṛthagvidhāḥ
6.32.6
maharṣayaḥ sapta pūrve catvāro manavas tathā madbhāvā mānasā jātā yeṣāṃ loka imāḥ prajāḥ
6.32.7
etāṃ vibhūtiṃ yogaṃ ca mama yo vetti tattvataḥ so 'vikampena yogena yujyate nātra saṃśayaḥ
6.32.8
ahaṃ sarvasya prabhavo mattaḥ sarvaṃ pravartate iti matvā bhajante māṃ budhā bhāvasamanvitāḥ
6.32.9
maccittā madgataprāṇā bodhayantaḥ parasparam kathayantaś ca māṃ nityaṃ tuṣyanti ca ramanti ca
6.32.10
teṣāṃ satatayuktānāṃ bhajatāṃ prītipūrvakam dadāmi buddhiyogaṃ taṃ yena mām upayānti te
6.32.11
teṣām evānukampārtham aham ajñānajaṃ tamaḥ nāśayāmy ātmabhāvastho jñānadīpena bhāsvatā
6.32.12
arjuna uvāca paraṃ brahma paraṃ dhāma pavitraṃ paramaṃ bhavān puruṣaṃ śāśvataṃ divyam ādidevam ajaṃ vibhum
6.32.13
āhus tvām ṛṣayaḥ sarve devarṣir nāradas tathā asito devalo vyāsaḥ svayaṃ caiva bravīṣi me
6.32.14
sarvam etad ṛtaṃ manye yan māṃ vadasi keśava na hi te bhagavan vyaktiṃ vidur devā na dānavāḥ
6.32.15
svayam evātmanātmānaṃ vettha tvaṃ puruṣottama bhūtabhāvana bhūteśa devadeva jagatpate
6.32.16
vaktum arhasy aśeṣeṇa divyā hy ātmavibhūtayaḥ yābhir vibhūtibhir lokān imāṃs tvaṃ vyāpya tiṣṭhasi
6.32.17
kathaṃ vidyām ahaṃ yogiṃs tvāṃ sadā paricintayan keṣu keṣu ca bhāveṣu cintyo 'si bhagavan mayā
6.32.18
vistareṇātmano yogaṃ vibhūtiṃ ca janārdana bhūyaḥ kathaya tṛptir hi śṛṇvato nāsti me 'mṛtam
6.32.19
śrībhagavān uvāca hanta te kathayiṣyāmi divyā hy ātmavibhūtayaḥ prādhānyataḥ kuruśreṣṭha nāsty anto vistarasya me
6.32.20
aham ātmā guḍākeśa sarvabhūtāśayasthitaḥ aham ādiś ca madhyaṃ ca bhūtānām anta eva ca
6.32.21
ādityānām ahaṃ viṣṇur jyotiṣāṃ ravir aṃśumān marīcir marutām asmi nakṣatrāṇām ahaṃ śaśī
6.32.22
vedānāṃ sāmavedo 'smi devānām asmi vāsavaḥ indriyāṇāṃ manaś cāsmi bhūtānām asmi cetanā
6.32.23
rudrāṇāṃ śaṃkaraś cāsmi vitteśo yakṣarakṣasām vasūnāṃ pāvakaś cāsmi meruḥ śikhariṇām aham
6.32.24
purodhasāṃ ca mukhyaṃ māṃ viddhi pārtha bṛhaspatim senānīnām ahaṃ skandaḥ sarasām asmi sāgaraḥ
6.32.25
maharṣīṇāṃ bhṛgur ahaṃ girām asmy ekam akṣaram yajñānāṃ japayajño 'smi sthāvarāṇāṃ himālayaḥ
6.32.26
aśvatthaḥ sarvavṛkṣāṇāṃ devarṣīṇāṃ ca nāradaḥ gandharvāṇāṃ citrarathaḥ siddhānāṃ kapilo muniḥ
6.32.27
uccaiḥśravasam aśvānāṃ viddhi mām amṛtodbhavam airāvataṃ gajendrāṇāṃ narāṇāṃ ca narādhipam
6.32.28
āyudhānām ahaṃ vajraṃ dhenūnām asmi kāmadhuk prajanaś cāsmi kandarpaḥ sarpāṇām asmi vāsukiḥ
6.32.29
anantaś cāsmi nāgānāṃ varuṇo yādasām aham pitṝṇām aryamā cāsmi yamaḥ saṃyamatām aham
6.32.30
prahlādaś cāsmi daityānāṃ kālaḥ kalayatām aham mṛgāṇāṃ ca mṛgendro 'haṃ vainateyaś ca pakṣiṇām
6.32.31
pavanaḥ pavatām asmi rāmaḥ śastrabhṛtām aham jhaṣāṇāṃ makaraś cāsmi srotasām asmi jāhnavī
6.32.32
sargāṇām ādir antaś ca madhyaṃ caivāham arjuna adhyātmavidyā vidyānāṃ vādaḥ pravadatām aham
6.32.33
akṣarāṇām akāro 'smi dvaṃdvaḥ sāmāsikasya ca aham evākṣayaḥ kālo dhātāhaṃ viśvatomukhaḥ
6.32.34
mṛtyuḥ sarvaharaś cāham udbhavaś ca bhaviṣyatām kīrtiḥ śrīr vāk ca nārīṇāṃ smṛtir medhā dhṛtiḥ kṣamā
6.32.35
bṛhatsāma tathā sāmnāṃ gāyatrī chandasām aham māsānāṃ mārgaśīrṣo 'ham ṛtūnāṃ kusumākaraḥ
6.32.36
dyūtaṃ chalayatām asmi tejas tejasvinām aham jayo 'smi vyavasāyo 'smi sattvaṃ sattvavatām aham
6.32.37
vṛṣṇīnāṃ vāsudevo 'smi pāṇḍavānāṃ dhanaṃjayaḥ munīnām apy ahaṃ vyāsaḥ kavīnām uśanā kaviḥ
6.32.38
daṇḍo damayatām asmi nītir asmi jigīṣatām maunaṃ caivāsmi guhyānāṃ jñānaṃ jñānavatām aham
6.32.39
yac cāpi sarvabhūtānāṃ bījaṃ tad aham arjuna na tad asti vinā yat syān mayā bhūtaṃ carācaram
6.32.40
nānto 'sti mama divyānāṃ vibhūtīnāṃ paraṃtapa eṣa tūddeśataḥ prokto vibhūter vistaro mayā
6.32.41
yad yad vibhūtimat sattvaṃ śrīmad ūrjitam eva vā tat tad evāvagaccha tvaṃ mama tejoṃśasaṃbhavam
6.32.42
atha vā bahunaitena kiṃ jñātena tavārjuna viṣṭabhyāham idaṃ kṛtsnam ekāṃśena sthito jagat
6.33.1
arjuna uvāca madanugrahāya paramaṃ guhyam adhyātmasaṃjñitam yat tvayoktaṃ vacas tena moho 'yaṃ vigato mama
6.33.2
bhavāpyayau hi bhūtānāṃ śrutau vistaraśo mayā tvattaḥ kamalapatrākṣa māhātmyam api cāvyayam
6.33.3
evam etad yathāttha tvam ātmānaṃ parameśvara draṣṭum icchāmi te rūpam aiśvaraṃ puruṣottama
6.33.4
manyase yadi tac chakyaṃ mayā draṣṭum iti prabho yogeśvara tato me tvaṃ darśayātmānam avyayam
6.33.5
śrībhagavān uvāca paśya me pārtha rūpāṇi śataśo 'tha sahasraśaḥ nānāvidhāni divyāni nānāvarṇākṛtīni ca
6.33.6
paśyādityān vasūn rudrān aśvinau marutas tathā bahūny adṛṣṭapūrvāṇi paśyāścaryāṇi bhārata
6.33.7
ihaikasthaṃ jagat kṛtsnaṃ paśyādya sacarācaram mama dehe guḍākeśa yac cānyad draṣṭum icchasi
6.33.8
na tu māṃ śakyase draṣṭum anenaiva svacakṣuṣā divyaṃ dadāmi te cakṣuḥ paśya me yogam aiśvaram
6.33.9
saṃjaya uvāca evam uktvā tato rājan mahāyogeśvaro hariḥ darśayām āsa pārthāya paramaṃ rūpam aiśvaram
6.33.10
anekavaktranayanam anekādbhutadarśanam anekadivyābharaṇaṃ divyānekodyatāyudham
6.33.11
divyamālyāmbaradharaṃ divyagandhānulepanam sarvāścaryamayaṃ devam anantaṃ viśvatomukham
6.33.12
divi sūryasahasrasya bhaved yugapad utthitā yadi bhāḥ sadṛśī sā syād bhāsas tasya mahātmanaḥ
6.33.13
tatraikasthaṃ jagat kṛtsnaṃ pravibhaktam anekadhā apaśyad devadevasya śarīre pāṇḍavas tadā
6.33.14
tataḥ sa vismayāviṣṭo hṛṣṭaromā dhanaṃjayaḥ praṇamya śirasā devaṃ kṛtāñjalir abhāṣata
6.33.15
arjuna uvāca paśyāmi devāṃs tava deva dehe; sarvāṃs tathā bhūtaviśeṣasaṃghān brahmāṇam īśaṃ kamalāsanastham; ṛṣīṃś ca sarvān uragāṃś ca divyān
6.33.16
anekabāhūdaravaktranetraṃ; paśyāmi tvā sarvato 'nantarūpam nāntaṃ na madhyaṃ na punas tavādiṃ; paśyāmi viśveśvara viśvarūpa
6.33.17
kirīṭinaṃ gadinaṃ cakriṇaṃ ca; tejorāśiṃ sarvato dīptimantam paśyāmi tvāṃ durnirīkṣyaṃ samantād; dīptānalārkadyutim aprameyam
6.33.18
tvam akṣaraṃ paramaṃ veditavyaṃ; tvam asya viśvasya paraṃ nidhānam tvam avyayaḥ śāśvatadharmagoptā; sanātanas tvaṃ puruṣo mato me
6.33.19
anādimadhyāntam anantavīryam; anantabāhuṃ śaśisūryanetram paśyāmi tvāṃ dīptahutāśavaktraṃ; svatejasā viśvam idaṃ tapantam
6.33.20
dyāvāpṛthivyor idam antaraṃ hi; vyāptaṃ tvayaikena diśaś ca sarvāḥ dṛṣṭvādbhutaṃ rūpam idaṃ tavograṃ; lokatrayaṃ pravyathitaṃ mahātman
6.33.21
amī hi tvā surasaṃghā viśanti; ke cid bhītāḥ prāñjalayo gṛṇanti svastīty uktvā maharṣisiddhasaṃghāḥ; stuvanti tvāṃ stutibhiḥ puṣkalābhiḥ
6.33.22
rudrādityā vasavo ye ca sādhyā; viśve 'śvinau marutaś coṣmapāś ca gandharvayakṣāsurasiddhasaṃghā; vīkṣante tvā vismitāś caiva sarve
6.33.23
rūpaṃ mahat te bahuvaktranetraṃ; mahābāho bahubāhūrupādam bahūdaraṃ bahudaṃṣṭrākarālaṃ; dṛṣṭvā lokāḥ pravyathitās tathāham
6.33.24
nabhaḥspṛśaṃ dīptam anekavarṇaṃ; vyāttānanaṃ dīptaviśālanetram dṛṣṭvā hi tvāṃ pravyathitāntarātmā; dhṛtiṃ na vindāmi śamaṃ ca viṣṇo
6.33.25
daṃṣṭrākarālāni ca te mukhāni; dṛṣṭvaiva kālānalasaṃnibhāni diśo na jāne na labhe ca śarma; prasīda deveśa jagannivāsa
6.33.26
amī ca tvāṃ dhṛtarāṣṭrasya putrāḥ; sarve sahaivāvanipālasaṃghaiḥ bhīṣmo droṇaḥ sūtaputras tathāsau; sahāsmadīyair api yodhamukhyaiḥ
6.33.27
vaktrāṇi te tvaramāṇā viśanti; daṃṣṭrākarālāni bhayānakāni ke cid vilagnā daśanāntareṣu; saṃdṛśyante cūrṇitair uttamāṅgaiḥ
6.33.28
yathā nadīnāṃ bahavo 'mbuvegāḥ; samudram evābhimukhā dravanti tathā tavāmī naralokavīrā; viśanti vaktrāṇy abhivijvalanti
6.33.29
yathā pradīptaṃ jvalanaṃ pataṃgā; viśanti nāśāya samṛddhavegāḥ tathaiva nāśāya viśanti lokās; tavāpi vaktrāṇi samṛddhavegāḥ
6.33.30
lelihyase grasamānaḥ samantāl; lokān samagrān vadanair jvaladbhiḥ tejobhir āpūrya jagat samagraṃ; bhāsas tavogrāḥ pratapanti viṣṇo
6.33.31
ākhyāhi me ko bhavān ugrarūpo; namo 'stu te devavara prasīda vijñātum icchāmi bhavantam ādyaṃ; na hi prajānāmi tava pravṛttim
6.33.32
śrībhagavān uvāca kālo 'smi lokakṣayakṛt pravṛddho; lokān samāhartum iha pravṛttaḥ ṛte 'pi tvā na bhaviṣyanti sarve; ye 'vasthitāḥ pratyanīkeṣu yodhāḥ
6.33.33
tasmāt tvam uttiṣṭha yaśo labhasva; jitvā śatrūn bhuṅkṣva rājyaṃ samṛddham mayaivaite nihatāḥ pūrvam eva; nimittamātraṃ bhava savyasācin
6.33.34
droṇaṃ ca bhīṣmaṃ ca jayadrathaṃ ca; karṇaṃ tathānyān api yodhavīrān mayā hatāṃs tvaṃ jahi mā vyathiṣṭhā; yudhyasva jetāsi raṇe sapatnān
6.33.35
saṃjaya uvāca etac chrutvā vacanaṃ keśavasya; kṛtāñjalir vepamānaḥ kirīṭī namaskṛtvā bhūya evāha kṛṣṇaṃ; sagadgadaṃ bhītabhītaḥ praṇamya
6.33.36
arjuna uvāca sthāne hṛṣīkeśa tava prakīrtyā; jagat prahṛṣyaty anurajyate ca rakṣāṃsi bhītāni diśo dravanti; sarve namasyanti ca siddhasaṃghāḥ
6.33.37
kasmāc ca te na nameran mahātman; garīyase brahmaṇo 'py ādikartre ananta deveśa jagannivāsa; tvam akṣaraṃ sad asat tatparaṃ yat
6.33.38
tvam ādidevaḥ puruṣaḥ purāṇas; tvam asya viśvasya paraṃ nidhānam vettāsi vedyaṃ ca paraṃ ca dhāma; tvayā tataṃ viśvam anantarūpa
6.33.39
vāyur yamo 'gnir varuṇaḥ śaśāṅkaḥ; prajāpatis tvaṃ prapitāmahaś ca namo namas te 'stu sahasrakṛtvaḥ; punaś ca bhūyo 'pi namo namas te
6.33.40
namaḥ purastād atha pṛṣṭhatas te; namo 'stu te sarvata eva sarva anantavīryāmitavikramas tvaṃ; sarvaṃ samāpnoṣi tato 'si sarvaḥ
6.33.41
sakheti matvā prasabhaṃ yad uktaṃ; he kṛṣṇa he yādava he sakheti ajānatā mahimānaṃ tavedaṃ; mayā pramādāt praṇayena vāpi
6.33.42
yac cāvahāsārtham asatkṛto 'si; vihāraśayyāsanabhojaneṣu eko 'tha vāpy acyuta tatsamakṣaṃ; tat kṣāmaye tvām aham aprameyam
6.33.43
pitāsi lokasya carācarasya; tvam asya pūjyaś ca gurur garīyān na tvatsamo 'sty abhyadhikaḥ kuto 'nyo; lokatraye 'py apratimaprabhāva
6.33.44
tasmāt praṇamya praṇidhāya kāyaṃ; prasādaye tvām aham īśam īḍyam piteva putrasya sakheva sakhyuḥ; priyaḥ priyāyārhasi deva soḍhum
6.33.45
adṛṣṭapūrvaṃ hṛṣito 'smi dṛṣṭvā; bhayena ca pravyathitaṃ mano me tad eva me darśaya deva rūpaṃ; prasīda deveśa jagannivāsa
6.33.46
kirīṭinaṃ gadinaṃ cakrahastam; icchāmi tvāṃ draṣṭum ahaṃ tathaiva tenaiva rūpeṇa caturbhujena; sahasrabāho bhava viśvamūrte
6.33.47
śrībhagavān uvāca mayā prasannena tavārjunedaṃ; rūpaṃ paraṃ darśitam ātmayogāt tejomayaṃ viśvam anantam ādyaṃ; yan me tvad anyena na dṛṣṭapūrvam
6.33.48
na vedayajñādhyayanair na dānair; na ca kriyābhir na tapobhir ugraiḥ evaṃrūpaḥ śakya ahaṃ nṛloke; draṣṭuṃ tvad anyena kurupravīra
6.33.49
mā te vyathā mā ca vimūḍhabhāvo; dṛṣṭvā rūpaṃ ghoram īdṛṅ mamedam vyapetabhīḥ prītamanāḥ punas tvaṃ; tad eva me rūpam idaṃ prapaśya
6.33.50
saṃjaya uvāca ity arjunaṃ vāsudevas tathoktvā; svakaṃ rūpaṃ darśayām āsa bhūyaḥ āśvāsayām āsa ca bhītam enaṃ; bhūtvā punaḥ saumyavapur mahātmā
6.33.51
arjuna uvāca dṛṣṭvedaṃ mānuṣaṃ rūpaṃ tava saumyaṃ janārdana idānīm asmi saṃvṛttaḥ sacetāḥ prakṛtiṃ gataḥ
6.33.52
śrībhagavān uvāca sudurdarśam idaṃ rūpaṃ dṛṣṭavān asi yan mama devā apy asya rūpasya nityaṃ darśanakāṅkṣiṇaḥ
6.33.53
nāhaṃ vedair na tapasā na dānena na cejyayā śakya evaṃvidho draṣṭuṃ dṛṣṭavān asi māṃ yathā
6.33.54
bhaktyā tv ananyayā śakya aham evaṃvidho 'rjuna jñātuṃ draṣṭuṃ ca tattvena praveṣṭuṃ ca paraṃtapa
6.33.55
matkarmakṛn matparamo madbhaktaḥ saṅgavarjitaḥ nirvairaḥ sarvabhūteṣu yaḥ sa mām eti pāṇḍava
6.34.1
arjuna uvāca evaṃ satatayuktā ye bhaktās tvāṃ paryupāsate ye cāpy akṣaram avyaktaṃ teṣāṃ ke yogavittamāḥ
6.34.2
śrībhagavān uvāca mayy āveśya mano ye māṃ nityayuktā upāsate śraddhayā parayopetās te me yuktatamā matāḥ
6.34.3
ye tv akṣaram anirdeśyam avyaktaṃ paryupāsate sarvatragam acintyaṃ ca kūṭastham acalaṃ dhruvam
6.34.4
saṃniyamyendriyagrāmaṃ sarvatra samabuddhayaḥ te prāpnuvanti mām eva sarvabhūtahite ratāḥ
6.34.5
kleśo 'dhikataras teṣām avyaktāsaktacetasām avyaktā hi gatir duḥkhaṃ dehavadbhir avāpyate
6.34.6
ye tu sarvāṇi karmāṇi mayi saṃnyasya matparāḥ ananyenaiva yogena māṃ dhyāyanta upāsate
6.34.7
teṣām ahaṃ samuddhartā mṛtyusaṃsārasāgarāt bhavāmi nacirāt pārtha mayy āveśitacetasām
6.34.8
mayy eva mana ādhatsva mayi buddhiṃ niveśaya nivasiṣyasi mayy eva ata ūrdhvaṃ na saṃśayaḥ
6.34.9
atha cittaṃ samādhātuṃ na śaknoṣi mayi sthiram abhyāsayogena tato mām icchāptuṃ dhanaṃjaya
6.34.10
abhyāse 'py asamartho 'si matkarmaparamo bhava madartham api karmāṇi kurvan siddhim avāpsyasi
6.34.11
athaitad apy aśakto 'si kartuṃ madyogam āśritaḥ sarvakarmaphalatyāgaṃ tataḥ kuru yatātmavān
6.34.12
śreyo hi jñānam abhyāsāj jñānād dhyānaṃ viśiṣyate dhyānāt karmaphalatyāgas tyāgāc chāntir anantaram
6.34.13
adveṣṭā sarvabhūtānāṃ maitraḥ karuṇa eva ca nirmamo nirahaṃkāraḥ samaduḥkhasukhaḥ kṣamī
6.34.14
saṃtuṣṭaḥ satataṃ yogī yatātmā dṛḍhaniścayaḥ mayy arpitamanobuddhir yo madbhaktaḥ sa me priyaḥ
6.34.15
yasmān nodvijate loko lokān nodvijate ca yaḥ harṣāmarṣabhayodvegair mukto yaḥ sa ca me priyaḥ
6.34.16
anapekṣaḥ śucir dakṣa udāsīno gatavyathaḥ sarvārambhaparityāgī yo madbhaktaḥ sa me priyaḥ
6.34.17
yo na hṛṣyati na dveṣṭi na śocati na kāṅkṣati śubhāśubhaparityāgī bhaktimān yaḥ sa me priyaḥ
6.34.18
samaḥ śatrau ca mitre ca tathā mānāvamānayoḥ śītoṣṇasukhaduḥkheṣu samaḥ saṅgavivarjitaḥ
6.34.19
tulyanindāstutir maunī saṃtuṣṭo yena kena cit aniketaḥ sthiramatir bhaktimān me priyo naraḥ
6.34.20
ye tu dharmyāmṛtam idaṃ yathoktaṃ paryupāsate śraddadhānā matparamā bhaktās te 'tīva me priyāḥ
6.35.1
śrībhagavān uvāca idaṃ śarīraṃ kaunteya kṣetram ity abhidhīyate etad yo vetti taṃ prāhuḥ kṣetrajña iti tadvidaḥ
6.35.2
kṣetrajñaṃ cāpi māṃ viddhi sarvakṣetreṣu bhārata kṣetrakṣetrajñayor jñānaṃ yat taj jñānaṃ mataṃ mama
6.35.3
tat kṣetraṃ yac ca yādṛk ca yadvikāri yataś ca yat sa ca yo yatprabhāvaś ca tat samāsena me śṛṇu
6.35.4
ṛṣibhir bahudhā gītaṃ chandobhir vividhaiḥ pṛthak brahmasūtrapadaiś caiva hetumadbhir viniścitaiḥ
6.35.5
mahābhūtāny ahaṃkāro buddhir avyaktam eva ca indriyāṇi daśaikaṃ ca pañca cendriyagocarāḥ
6.35.6
icchā dveṣaḥ sukhaṃ duḥkhaṃ saṃghātaś cetanā dhṛtiḥ etat kṣetraṃ samāsena savikāram udāhṛtam
6.35.7
amānitvam adambhitvam ahiṃsā kṣāntir ārjavam ācāryopāsanaṃ śaucaṃ sthairyam ātmavinigrahaḥ
6.35.8
indriyārtheṣu vairāgyam anahaṃkāra eva ca janmamṛtyujarāvyādhiduḥkhadoṣānudarśanam
6.35.9
asaktir anabhiṣvaṅgaḥ putradāragṛhādiṣu nityaṃ ca samacittatvam iṣṭāniṣṭopapattiṣu
6.35.10
mayi cānanyayogena bhaktir avyabhicāriṇī viviktadeśasevitvam aratir janasaṃsadi
6.35.11
adhyātmajñānanityatvaṃ tattvajñānārthadarśanam etaj jñānam iti proktam ajñānaṃ yad ato 'nyathā
6.35.12
jñeyaṃ yat tat pravakṣyāmi yaj jñātvāmṛtam aśnute anādimat paraṃ brahma na sat tan nāsad ucyate
6.35.13
sarvataḥpāṇipādaṃ tat sarvatokṣiśiromukham sarvataḥśrutimal loke sarvam āvṛtya tiṣṭhati
6.35.14
sarvendriyaguṇābhāsaṃ sarvendriyavivarjitam asaktaṃ sarvabhṛc caiva nirguṇaṃ guṇabhoktṛ ca
6.35.15
bahir antaś ca bhūtānām acaraṃ caram eva ca sūkṣmatvāt tad avijñeyaṃ dūrasthaṃ cāntike ca tat
6.35.16
avibhaktaṃ ca bhūteṣu vibhaktam iva ca sthitam bhūtabhartṛ ca taj jñeyaṃ grasiṣṇu prabhaviṣṇu ca
6.35.17
jyotiṣām api taj jyotis tamasaḥ param ucyate jñānaṃ jñeyaṃ jñānagamyaṃ hṛdi sarvasya viṣṭhitam
6.35.18
iti kṣetraṃ tathā jñānaṃ jñeyaṃ coktaṃ samāsataḥ madbhakta etad vijñāya madbhāvāyopapadyate
6.35.19
prakṛtiṃ puruṣaṃ caiva viddhy anādī ubhāv api vikārāṃś ca guṇāṃś caiva viddhi prakṛtisaṃbhavān
6.35.20
kāryakāraṇakartṛtve hetuḥ prakṛtir ucyate puruṣaḥ sukhaduḥkhānāṃ bhoktṛtve hetur ucyate
6.35.21
puruṣaḥ prakṛtistho hi bhuṅkte prakṛtijān guṇān kāraṇaṃ guṇasaṅgo 'sya sadasadyonijanmasu
6.35.22
upadraṣṭānumantā ca bhartā bhoktā maheśvaraḥ paramātmeti cāpy ukto dehe 'smin puruṣaḥ paraḥ
6.35.23
ya evaṃ vetti puruṣaṃ prakṛtiṃ ca guṇaiḥ saha sarvathā vartamāno 'pi na sa bhūyo 'bhijāyate
6.35.24
dhyānenātmani paśyanti ke cid ātmānam ātmanā anye sāṃkhyena yogena karmayogena cāpare
6.35.25
anye tv evam ajānantaḥ śrutvānyebhya upāsate te 'pi cātitaranty eva mṛtyuṃ śrutiparāyaṇāḥ
6.35.26
yāvat saṃjāyate kiṃ cit sattvaṃ sthāvarajaṅgamam kṣetrakṣetrajñasaṃyogāt tad viddhi bharatarṣabha
6.35.27
samaṃ sarveṣu bhūteṣu tiṣṭhantaṃ parameśvaram vinaśyatsv avinaśyantaṃ yaḥ paśyati sa paśyati
6.35.28
samaṃ paśyan hi sarvatra samavasthitam īśvaram na hinasty ātmanātmānaṃ tato yāti parāṃ gatim
6.35.29
prakṛtyaiva ca karmāṇi kriyamāṇāni sarvaśaḥ yaḥ paśyati tathātmānam akartāraṃ sa paśyati
6.35.30
yadā bhūtapṛthagbhāvam ekastham anupaśyati tata eva ca vistāraṃ brahma saṃpadyate tadā
6.35.31
anāditvān nirguṇatvāt paramātmāyam avyayaḥ śarīrastho 'pi kaunteya na karoti na lipyate
6.35.32
yathā sarvagataṃ saukṣmyād ākāśaṃ nopalipyate sarvatrāvasthito dehe tathātmā nopalipyate
6.35.33
yathā prakāśayaty ekaḥ kṛtsnaṃ lokam imaṃ raviḥ kṣetraṃ kṣetrī tathā kṛtsnaṃ prakāśayati bhārata
6.35.34
kṣetrakṣetrajñayor evam antaraṃ jñānacakṣuṣā bhūtaprakṛtimokṣaṃ ca ye vidur yānti te param
6.36.1
śrībhagavān uvāca paraṃ bhūyaḥ pravakṣyāmi jñānānāṃ jñānam uttamam yaj jñātvā munayaḥ sarve parāṃ siddhim ito gatāḥ
6.36.2
idaṃ jñānam upāśritya mama sādharmyam āgatāḥ sarge 'pi nopajāyante pralaye na vyathanti ca
6.36.3
mama yonir mahad brahma tasmin garbhaṃ dadhāmy aham saṃbhavaḥ sarvabhūtānāṃ tato bhavati bhārata
6.36.4
sarvayoniṣu kaunteya mūrtayaḥ saṃbhavanti yāḥ tāsāṃ brahma mahad yonir ahaṃ bījapradaḥ pitā
6.36.5
sattvaṃ rajas tama iti guṇāḥ prakṛtisaṃbhavāḥ nibadhnanti mahābāho dehe dehinam avyayam
6.36.6
tatra sattvaṃ nirmalatvāt prakāśakam anāmayam sukhasaṅgena badhnāti jñānasaṅgena cānagha
6.36.7
rajo rāgātmakaṃ viddhi tṛṣṇāsaṅgasamudbhavam tan nibadhnāti kaunteya karmasaṅgena dehinam
6.36.8
tamas tv ajñānajaṃ viddhi mohanaṃ sarvadehinām pramādālasyanidrābhis tan nibadhnāti bhārata
6.36.9
sattvaṃ sukhe sañjayati rajaḥ karmaṇi bhārata jñānam āvṛtya tu tamaḥ pramāde sañjayaty uta
6.36.10
rajas tamaś cābhibhūya sattvaṃ bhavati bhārata rajaḥ sattvaṃ tamaś caiva tamaḥ sattvaṃ rajas tathā
6.36.11
sarvadvāreṣu dehe 'smin prakāśa upajāyate jñānaṃ yadā tadā vidyād vivṛddhaṃ sattvam ity uta
6.36.12
lobhaḥ pravṛttir ārambhaḥ karmaṇām aśamaḥ spṛhā rajasy etāni jāyante vivṛddhe bharatarṣabha
6.36.13
aprakāśo 'pravṛttiś ca pramādo moha eva ca tamasy etāni jāyante vivṛddhe kurunandana
6.36.14
yadā sattve pravṛddhe tu pralayaṃ yāti dehabhṛt tadottamavidāṃ lokān amalān pratipadyate
6.36.15
rajasi pralayaṃ gatvā karmasaṅgiṣu jāyate tathā pralīnas tamasi mūḍhayoniṣu jāyate
6.36.16
karmaṇaḥ sukṛtasyāhuḥ sāttvikaṃ nirmalaṃ phalam rajasas tu phalaṃ duḥkham ajñānaṃ tamasaḥ phalam
6.36.17
sattvāt saṃjāyate jñānaṃ rajaso lobha eva ca pramādamohau tamaso bhavato 'jñānam eva ca
6.36.18
ūrdhvaṃ gacchanti sattvasthā madhye tiṣṭhanti rājasāḥ jaghanyaguṇavṛttasthā adho gacchanti tāmasāḥ
6.36.19
nānyaṃ guṇebhyaḥ kartāraṃ yadā draṣṭānupaśyati guṇebhyaś ca paraṃ vetti madbhāvaṃ so 'dhigacchati
6.36.20
guṇān etān atītya trīn dehī dehasamudbhavān janmamṛtyujarāduḥkhair vimukto 'mṛtam aśnute
6.36.21
arjuna uvāca kair liṅgais trīn guṇān etān atīto bhavati prabho kimācāraḥ kathaṃ caitāṃs trīn guṇān ativartate
6.36.22
śrībhagavān uvāca prakāśaṃ ca pravṛttiṃ ca moham eva ca pāṇḍava na dveṣṭi saṃpravṛttāni na nivṛttāni kāṅkṣati
6.36.23
udāsīnavad āsīno guṇair yo na vicālyate guṇā vartanta ity eva yo 'vatiṣṭhati neṅgate
6.36.24
samaduḥkhasukhaḥ svasthaḥ samaloṣṭāśmakāñcanaḥ tulyapriyāpriyo dhīras tulyanindātmasaṃstutiḥ
6.36.25
mānāvamānayos tulyas tulyo mitrāripakṣayoḥ sarvārambhaparityāgī guṇātītaḥ sa ucyate
6.36.26
māṃ ca yo 'vyabhicāreṇa bhaktiyogena sevate sa guṇān samatītyaitān brahmabhūyāya kalpate
6.36.27
brahmaṇo hi pratiṣṭhāham amṛtasyāvyayasya ca śāśvatasya ca dharmasya sukhasyaikāntikasya ca
6.37.1
śrībhagavān uvāca ūrdhvamūlam adhaḥśākham aśvatthaṃ prāhur avyayam chandāṃsi yasya parṇāni yas taṃ veda sa vedavit
6.37.2
adhaś cordhvaṃ prasṛtās tasya śākhā; guṇapravṛddhā viṣayapravālāḥ adhaś ca mūlāny anusaṃtatāni; karmānubandhīni manuṣyaloke
6.37.3
na rūpam asyeha tathopalabhyate; nānto na cādir na ca saṃpratiṣṭhā aśvattham enaṃ suvirūḍhamūlam; asaṅgaśastreṇa dṛḍhena chittvā
6.37.4
tataḥ padaṃ tatparimārgitavyaṃ; yasmin gatā na nivartanti bhūyaḥ tam eva cādyaṃ puruṣaṃ prapadye; yataḥ pravṛttiḥ prasṛtā purāṇī
6.37.5
nirmānamohā jitasaṅgadoṣā; adhyātmanityā vinivṛttakāmāḥ dvaṃdvair vimuktāḥ sukhaduḥkhasaṃjñair; gacchanty amūḍhāḥ padam avyayaṃ tat
6.37.6
na tad bhāsayate sūryo na śaśāṅko na pāvakaḥ yad gatvā na nivartante tad dhāma paramaṃ mama
6.37.7
mamaivāṃśo jīvaloke jīvabhūtaḥ sanātanaḥ manaḥṣaṣṭhānīndriyāṇi prakṛtisthāni karṣati
6.37.8
śarīraṃ yad avāpnoti yac cāpy utkrāmatīśvaraḥ gṛhītvaitāni saṃyāti vāyur gandhān ivāśayāt
6.37.9
śrotraṃ cakṣuḥ sparśanaṃ ca rasanaṃ ghrāṇam eva ca adhiṣṭhāya manaś cāyaṃ viṣayān upasevate
6.37.10
utkrāmantaṃ sthitaṃ vāpi bhuñjānaṃ vā guṇānvitam vimūḍhā nānupaśyanti paśyanti jñānacakṣuṣaḥ
6.37.11
yatanto yoginaś cainaṃ paśyanty ātmany avasthitam yatanto 'py akṛtātmāno nainaṃ paśyanty acetasaḥ
6.37.12
yad ādityagataṃ tejo jagad bhāsayate 'khilam yac candramasi yac cāgnau tat tejo viddhi māmakam
6.37.13
gām āviśya ca bhūtāni dhārayāmy aham ojasā puṣṇāmi cauṣadhīḥ sarvāḥ somo bhūtvā rasātmakaḥ
6.37.14
ahaṃ vaiśvānaro bhūtvā prāṇināṃ deham āśritaḥ prāṇāpānasamāyuktaḥ pacāmy annaṃ caturvidham
6.37.15
sarvasya cāhaṃ hṛdi saṃniviṣṭo; mattaḥ smṛtir jñānam apohanaṃ ca vedaiś ca sarvair aham eva vedyo; vedāntakṛd vedavid eva cāham
6.37.16
dvāv imau puruṣau loke kṣaraś cākṣara eva ca kṣaraḥ sarvāṇi bhūtāni kūṭastho 'kṣara ucyate
6.37.17
uttamaḥ puruṣas tv anyaḥ paramātmety udāhṛtaḥ yo lokatrayam āviśya bibharty avyaya īśvaraḥ
6.37.18
yasmāt kṣaram atīto 'ham akṣarād api cottamaḥ ato 'smi loke vede ca prathitaḥ puruṣottamaḥ
6.37.19
yo mām evam asaṃmūḍho jānāti puruṣottamam sa sarvavid bhajati māṃ sarvabhāvena bhārata
6.37.20
iti guhyatamaṃ śāstram idam uktaṃ mayānagha etad buddhvā buddhimān syāt kṛtakṛtyaś ca bhārata
6.38.1
śrībhagavān uvāca abhayaṃ sattvasaṃśuddhir jñānayogavyavasthitiḥ dānaṃ damaś ca yajñaś ca svādhyāyas tapa ārjavam
6.38.2
ahiṃsā satyam akrodhas tyāgaḥ śāntir apaiśunam dayā bhūteṣv aloluptvaṃ mārdavaṃ hrīr acāpalam
6.38.3
tejaḥ kṣamā dhṛtiḥ śaucam adroho nātimānitā bhavanti saṃpadaṃ daivīm abhijātasya bhārata
6.38.4
dambho darpo 'timānaś ca krodhaḥ pāruṣyam eva ca ajñānaṃ cābhijātasya pārtha saṃpadam āsurīm
6.38.5
daivī saṃpad vimokṣāya nibandhāyāsurī matā mā śucaḥ saṃpadaṃ daivīm abhijāto 'si pāṇḍava
6.38.6
dvau bhūtasargau loke 'smin daiva āsura eva ca daivo vistaraśaḥ prokta āsuraṃ pārtha me śṛṇu
6.38.7
pravṛttiṃ ca nivṛttiṃ ca janā na vidur āsurāḥ na śaucaṃ nāpi cācāro na satyaṃ teṣu vidyate
6.38.8
asatyam apratiṣṭhaṃ te jagad āhur anīśvaram aparasparasaṃbhūtaṃ kim anyat kāmahaitukam
6.38.9
etāṃ dṛṣṭim avaṣṭabhya naṣṭātmāno 'lpabuddhayaḥ prabhavanty ugrakarmāṇaḥ kṣayāya jagato 'hitāḥ
6.38.10
kāmam āśritya duṣpūraṃ dambhamānamadānvitāḥ mohād gṛhītvāsadgrāhān pravartante 'śucivratāḥ
6.38.11
cintām aparimeyāṃ ca pralayāntām upāśritāḥ kāmopabhogaparamā etāvad iti niścitāḥ
6.38.12
āśāpāśaśatair baddhāḥ kāmakrodhaparāyaṇāḥ īhante kāmabhogārtham anyāyenārthasaṃcayān
6.38.13
idam adya mayā labdham idaṃ prāpsye manoratham idam astīdam api me bhaviṣyati punar dhanam
6.38.14
asau mayā hataḥ śatrur haniṣye cāparān api īśvaro 'ham ahaṃ bhogī siddho 'haṃ balavān sukhī
6.38.15
āḍhyo 'bhijanavān asmi ko 'nyo 'sti sadṛśo mayā yakṣye dāsyāmi modiṣya ity ajñānavimohitāḥ
6.38.16
anekacittavibhrāntā mohajālasamāvṛtāḥ prasaktāḥ kāmabhogeṣu patanti narake 'śucau
6.38.17
ātmasaṃbhāvitāḥ stabdhā dhanamānamadānvitāḥ yajante nāmayajñais te dambhenāvidhipūrvakam
6.38.18
ahaṃkāraṃ balaṃ darpaṃ kāmaṃ krodhaṃ ca saṃśritāḥ mām ātmaparadeheṣu pradviṣanto 'bhyasūyakāḥ
6.38.19
tān ahaṃ dviṣataḥ krūrān saṃsāreṣu narādhamān kṣipāmy ajasram aśubhān āsurīṣv eva yoniṣu
6.38.20
āsurīṃ yonim āpannā mūḍhā janmani janmani mām aprāpyaiva kaunteya tato yānty adhamāṃ gatim
6.38.21
trividhaṃ narakasyedaṃ dvāraṃ nāśanam ātmanaḥ kāmaḥ krodhas tathā lobhas tasmād etat trayaṃ tyajet
6.38.22
etair vimuktaḥ kaunteya tamodvārais tribhir naraḥ ācaraty ātmanaḥ śreyas tato yāti parāṃ gatim
6.38.23
yaḥ śāstravidhim utsṛjya vartate kāmakārataḥ na sa siddhim avāpnoti na sukhaṃ na parāṃ gatim
6.38.24
tasmāc chāstraṃ pramāṇaṃ te kāryākāryavyavasthitau jñātvā śāstravidhānoktaṃ karma kartum ihārhasi
6.39.1
arjuna uvāca ye śāstravidhim utsṛjya yajante śraddhayānvitāḥ teṣāṃ niṣṭhā tu kā kṛṣṇa sattvam āho rajas tamaḥ
6.39.2
śrībhagavān uvāca trividhā bhavati śraddhā dehināṃ sā svabhāvajā sāttvikī rājasī caiva tāmasī ceti tāṃ śṛṇu
6.39.3
sattvānurūpā sarvasya śraddhā bhavati bhārata śraddhāmayo 'yaṃ puruṣo yo yacchraddhaḥ sa eva saḥ
6.39.4
yajante sāttvikā devān yakṣarakṣāṃsi rājasāḥ pretān bhūtagaṇāṃś cānye yajante tāmasā janāḥ
6.39.5
aśāstravihitaṃ ghoraṃ tapyante ye tapo janāḥ dambhāhaṃkārasaṃyuktāḥ kāmarāgabalānvitāḥ
6.39.6
karśayantaḥ śarīrasthaṃ bhūtagrāmam acetasaḥ māṃ caivāntaḥśarīrasthaṃ tān viddhy āsuraniścayān
6.39.7
āhāras tv api sarvasya trividho bhavati priyaḥ yajñas tapas tathā dānaṃ teṣāṃ bhedam imaṃ śṛṇu
6.39.8
āyuḥsattvabalārogyasukhaprītivivardhanāḥ rasyāḥ snigdhāḥ sthirā hṛdyā āhārāḥ sāttvikapriyāḥ
6.39.9
kaṭvamlalavaṇātyuṣṇatīkṣṇarūkṣavidāhinaḥ āhārā rājasasyeṣṭā duḥkhaśokāmayapradāḥ
6.39.10
yātayāmaṃ gatarasaṃ pūti paryuṣitaṃ ca yat ucchiṣṭam api cāmedhyaṃ bhojanaṃ tāmasapriyam
6.39.11
aphalākāṅkṣibhir yajño vidhidṛṣṭo ya ijyate yaṣṭavyam eveti manaḥ samādhāya sa sāttvikaḥ
6.39.12
abhisaṃdhāya tu phalaṃ dambhārtham api caiva yat ijyate bharataśreṣṭha taṃ yajñaṃ viddhi rājasam
6.39.13
vidhihīnam asṛṣṭānnaṃ mantrahīnam adakṣiṇam śraddhāvirahitaṃ yajñaṃ tāmasaṃ paricakṣate
6.39.14
devadvijaguruprājñapūjanaṃ śaucam ārjavam brahmacaryam ahiṃsā ca śārīraṃ tapa ucyate
6.39.15
anudvegakaraṃ vākyaṃ satyaṃ priyahitaṃ ca yat svādhyāyābhyasanaṃ caiva vāṅmayaṃ tapa ucyate
6.39.16
manaḥprasādaḥ saumyatvaṃ maunam ātmavinigrahaḥ bhāvasaṃśuddhir ity etat tapo mānasam ucyate
6.39.17
śraddhayā parayā taptaṃ tapas tat trividhaṃ naraiḥ aphalākāṅkṣibhir yuktaiḥ sāttvikaṃ paricakṣate
6.39.18
satkāramānapūjārthaṃ tapo dambhena caiva yat kriyate tad iha proktaṃ rājasaṃ calam adhruvam
6.39.19
mūḍhagrāheṇātmano yat pīḍayā kriyate tapaḥ parasyotsādanārthaṃ vā tat tāmasam udāhṛtam
6.39.20
dātavyam iti yad dānaṃ dīyate 'nupakāriṇe deśe kāle ca pātre ca tad dānaṃ sāttvikaṃ smṛtam
6.39.21
yat tu pratyupakārārthaṃ phalam uddiśya vā punaḥ dīyate ca parikliṣṭaṃ tad dānaṃ rājasaṃ smṛtam
6.39.22
adeśakāle yad dānam apātrebhyaś ca dīyate asatkṛtam avajñātaṃ tat tāmasam udāhṛtam
6.39.23
oṃ tat sad iti nirdeśo brahmaṇas trividhaḥ smṛtaḥ brāhmaṇās tena vedāś ca yajñāś ca vihitāḥ purā
6.39.24
tasmād om ity udāhṛtya yajñadānatapaḥkriyāḥ pravartante vidhānoktāḥ satataṃ brahmavādinām
6.39.25
tad ity anabhisaṃdhāya phalaṃ yajñatapaḥkriyāḥ dānakriyāś ca vividhāḥ kriyante mokṣakāṅkṣibhiḥ
6.39.26
sadbhāve sādhubhāve ca sad ity etat prayujyate praśaste karmaṇi tathā sacchabdaḥ pārtha yujyate
6.39.27
yajñe tapasi dāne ca sthitiḥ sad iti cocyate karma caiva tadarthīyaṃ sad ity evābhidhīyate
6.39.28
aśraddhayā hutaṃ dattaṃ tapas taptaṃ kṛtaṃ ca yat asad ity ucyate pārtha na ca tat pretya no iha
6.40.1
arjuna uvāca saṃnyāsasya mahābāho tattvam icchāmi veditum tyāgasya ca hṛṣīkeśa pṛthak keśiniṣūdana
6.40.2
śrībhagavān uvāca kāmyānāṃ karmaṇāṃ nyāsaṃ saṃnyāsaṃ kavayo viduḥ sarvakarmaphalatyāgaṃ prāhus tyāgaṃ vicakṣaṇāḥ
6.40.3
tyājyaṃ doṣavad ity eke karma prāhur manīṣiṇaḥ yajñadānatapaḥkarma na tyājyam iti cāpare
6.40.4
niścayaṃ śṛṇu me tatra tyāge bharatasattama tyāgo hi puruṣavyāghra trividhaḥ saṃprakīrtitaḥ
6.40.5
yajñadānatapaḥkarma na tyājyaṃ kāryam eva tat yajño dānaṃ tapaś caiva pāvanāni manīṣiṇām
6.40.6
etāny api tu karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā phalāni ca kartavyānīti me pārtha niścitaṃ matam uttamam
6.40.7
niyatasya tu saṃnyāsaḥ karmaṇo nopapadyate mohāt tasya parityāgas tāmasaḥ parikīrtitaḥ
6.40.8
duḥkham ity eva yat karma kāyakleśabhayāt tyajet sa kṛtvā rājasaṃ tyāgaṃ naiva tyāgaphalaṃ labhet
6.40.9
kāryam ity eva yat karma niyataṃ kriyate 'rjuna saṅgaṃ tyaktvā phalaṃ caiva sa tyāgaḥ sāttviko mataḥ
6.40.10
na dveṣṭy akuśalaṃ karma kuśale nānuṣajjate tyāgī sattvasamāviṣṭo medhāvī chinnasaṃśayaḥ
6.40.11
na hi dehabhṛtā śakyaṃ tyaktuṃ karmāṇy aśeṣataḥ yas tu karmaphalatyāgī sa tyāgīty abhidhīyate
6.40.12
aniṣṭam iṣṭaṃ miśraṃ ca trividhaṃ karmaṇaḥ phalam bhavaty atyāgināṃ pretya na tu saṃnyāsināṃ kva cit
6.40.13
pañcaitāni mahābāho kāraṇāni nibodha me sāṃkhye kṛtānte proktāni siddhaye sarvakarmaṇām
6.40.14
adhiṣṭhānaṃ tathā kartā karaṇaṃ ca pṛthagvidham vividhāś ca pṛthakceṣṭā daivaṃ caivātra pañcamam
6.40.15
śarīravāṅmanobhir yat karma prārabhate naraḥ nyāyyaṃ vā viparītaṃ vā pañcaite tasya hetavaḥ
6.40.16
tatraivaṃ sati kartāram ātmānaṃ kevalaṃ tu yaḥ paśyaty akṛtabuddhitvān na sa paśyati durmatiḥ
6.40.17
yasya nāhaṃkṛto bhāvo buddhir yasya na lipyate hatvāpi sa imāṃl lokān na hanti na nibadhyate
6.40.18
jñānaṃ jñeyaṃ parijñātā trividhā karmacodanā karaṇaṃ karma karteti trividhaḥ karmasaṃgrahaḥ
6.40.19
jñānaṃ karma ca kartā ca tridhaiva guṇabhedataḥ procyate guṇasaṃkhyāne yathāvac chṛṇu tāny api
6.40.20
sarvabhūteṣu yenaikaṃ bhāvam avyayam īkṣate avibhaktaṃ vibhakteṣu taj jñānaṃ viddhi sāttvikam
6.40.21
pṛthaktvena tu yaj jñānaṃ nānābhāvān pṛthagvidhān vetti sarveṣu bhūteṣu taj jñānaṃ viddhi rājasam
6.40.22
yat tu kṛtsnavad ekasmin kārye saktam ahaitukam atattvārthavad alpaṃ ca tat tāmasam udāhṛtam
6.40.23
niyataṃ saṅgarahitam arāgadveṣataḥ kṛtam aphalaprepsunā karma yat tat sāttvikam ucyate
6.40.24
yat tu kāmepsunā karma sāhaṃkāreṇa vā punaḥ kriyate bahulāyāsaṃ tad rājasam udāhṛtam
6.40.25
anubandhaṃ kṣayaṃ hiṃsām anapekṣya ca pauruṣam mohād ārabhyate karma yat tat tāmasam ucyate
6.40.26
muktasaṅgo 'nahaṃvādī dhṛtyutsāhasamanvitaḥ siddhyasiddhyor nirvikāraḥ kartā sāttvika ucyate
6.40.27
rāgī karmaphalaprepsur lubdho hiṃsātmako 'śuciḥ harṣaśokānvitaḥ kartā rājasaḥ parikīrtitaḥ
6.40.28
ayuktaḥ prākṛtaḥ stabdhaḥ śaṭho naikṛtiko 'lasaḥ viṣādī dīrghasūtrī ca kartā tāmasa ucyate
6.40.29
buddher bhedaṃ dhṛteś caiva guṇatas trividhaṃ śṛṇu procyamānam aśeṣeṇa pṛthaktvena dhanaṃjaya
6.40.30
pravṛttiṃ ca nivṛttiṃ ca kāryākārye bhayābhaye bandhaṃ mokṣaṃ ca yā vetti buddhiḥ sā pārtha sāttvikī
6.40.31
yayā dharmam adharmaṃ ca kāryaṃ cākāryam eva ca ayathāvat prajānāti buddhiḥ sā pārtha rājasī
6.40.32
adharmaṃ dharmam iti yā manyate tamasāvṛtā sarvārthān viparītāṃś ca buddhiḥ sā pārtha tāmasī
6.40.33
dhṛtyā yayā dhārayate manaḥprāṇendriyakriyāḥ yogenāvyabhicāriṇyā dhṛtiḥ sā pārtha sāttvikī
6.40.34
yayā tu dharmakāmārthān dhṛtyā dhārayate 'rjuna prasaṅgena phalākāṅkṣī dhṛtiḥ sā pārtha rājasī
6.40.35
yayā svapnaṃ bhayaṃ śokaṃ viṣādaṃ madam eva ca na vimuñcati durmedhā dhṛtiḥ sā pārtha tāmasī
6.40.36
sukhaṃ tv idānīṃ trividhaṃ śṛṇu me bharatarṣabha abhyāsād ramate yatra duḥkhāntaṃ ca nigacchati
6.40.37
yat tadagre viṣam iva pariṇāme 'mṛtopamam tat sukhaṃ sāttvikaṃ proktam ātmabuddhiprasādajam
6.40.38
viṣayendriyasaṃyogād yat tadagre 'mṛtopamam pariṇāme viṣam iva tat sukhaṃ rājasaṃ smṛtam
6.40.39
yad agre cānubandhe ca sukhaṃ mohanam ātmanaḥ nidrālasyapramādotthaṃ tat tāmasam udāhṛtam
6.40.40
na tad asti pṛthivyāṃ vā divi deveṣu vā punaḥ sattvaṃ prakṛtijair muktaṃ yad ebhiḥ syāt tribhir guṇaiḥ
6.40.41
brāhmaṇakṣatriyaviśāṃ śūdrāṇāṃ ca paraṃtapa karmāṇi pravibhaktāni svabhāvaprabhavair guṇaiḥ
6.40.42
śamo damas tapaḥ śaucaṃ kṣāntir ārjavam eva ca jñānaṃ vijñānam āstikyaṃ brahmakarma svabhāvajam
6.40.43
śauryaṃ tejo dhṛtir dākṣyaṃ yuddhe cāpy apalāyanam dānam īśvarabhāvaś ca kṣatrakarma svabhāvajam
6.40.44
kṛṣigorakṣyavāṇijyaṃ vaiśyakarma svabhāvajam paricaryātmakaṃ karma śūdrasyāpi svabhāvajam
6.40.45
sve sve karmaṇy abhirataḥ saṃsiddhiṃ labhate naraḥ svakarmanirataḥ siddhiṃ yathā vindati tac chṛṇu
6.40.46
yataḥ pravṛttir bhūtānāṃ yena sarvam idaṃ tatam svakarmaṇā tam abhyarcya siddhiṃ vindati mānavaḥ
6.40.47
śreyān svadharmo viguṇaḥ paradharmāt svanuṣṭhitāt svabhāvaniyataṃ karma kurvan nāpnoti kilbiṣam
6.40.48
sahajaṃ karma kaunteya sadoṣam api na tyajet sarvārambhā hi doṣeṇa dhūmenāgnir ivāvṛtāḥ
6.40.49
asaktabuddhiḥ sarvatra jitātmā vigataspṛhaḥ naiṣkarmyasiddhiṃ paramāṃ saṃnyāsenādhigacchati
6.40.50
siddhiṃ prāpto yathā brahma tathāpnoti nibodha me samāsenaiva kaunteya niṣṭhā jñānasya yā parā
6.40.51
buddhyā viśuddhayā yukto dhṛtyātmānaṃ niyamya ca śabdādīn viṣayāṃs tyaktvā rāgadveṣau vyudasya ca
6.40.52
viviktasevī laghvāśī yatavākkāyamānasaḥ dhyānayogaparo nityaṃ vairāgyaṃ samupāśritaḥ
6.40.53
ahaṃkāraṃ balaṃ darpaṃ kāmaṃ krodhaṃ parigraham vimucya nirmamaḥ śānto brahmabhūyāya kalpate
6.40.54
brahmabhūtaḥ prasannātmā na śocati na kāṅkṣati samaḥ sarveṣu bhūteṣu madbhaktiṃ labhate parām
6.40.55
bhaktyā mām abhijānāti yāvān yaś cāsmi tattvataḥ tato māṃ tattvato jñātvā viśate tadanantaram
6.40.56
sarvakarmāṇy api sadā kurvāṇo madvyapāśrayaḥ matprasādād avāpnoti śāśvataṃ padam avyayam
6.40.57
cetasā sarvakarmāṇi mayi saṃnyasya matparaḥ buddhiyogam upāśritya maccittaḥ satataṃ bhava
6.40.58
maccittaḥ sarvadurgāṇi matprasādāt tariṣyasi atha cet tvam ahaṃkārān na śroṣyasi vinaṅkṣyasi
6.40.59
yad ahaṃkāram āśritya na yotsya iti manyase mithyaiṣa vyavasāyas te prakṛtis tvāṃ niyokṣyati
6.40.60
svabhāvajena kaunteya nibaddhaḥ svena karmaṇā kartuṃ necchasi yan mohāt kariṣyasy avaśo 'pi tat
6.40.61
īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ hṛddeśe 'rjuna tiṣṭhati bhrāmayan sarvabhūtāni yantrārūḍhāni māyayā
6.40.62
tam eva śaraṇaṃ gaccha sarvabhāvena bhārata tatprasādāt parāṃ śāntiṃ sthānaṃ prāpsyasi śāśvatam
6.40.63
iti te jñānam ākhyātaṃ guhyād guhyataraṃ mayā vimṛśyaitad aśeṣeṇa yathecchasi tathā kuru
6.40.64
sarvaguhyatamaṃ bhūyaḥ śṛṇu me paramaṃ vacaḥ iṣṭo 'si me dṛḍham iti tato vakṣyāmi te hitam
6.40.65
manmanā bhava madbhakto madyājī māṃ namaskuru mām evaiṣyasi satyaṃ te pratijāne priyo 'si me
6.40.66
sarvadharmān parityajya mām ekaṃ śaraṇaṃ vraja ahaṃ tvā sarvapāpebhyo mokṣayiṣyāmi mā śucaḥ
6.40.67
idaṃ te nātapaskāya nābhaktāya kadā cana na cāśuśrūṣave vācyaṃ na ca māṃ yo 'bhyasūyati
6.40.68
ya idaṃ paramaṃ guhyaṃ madbhakteṣv abhidhāsyati bhaktiṃ mayi parāṃ kṛtvā mām evaiṣyaty asaṃśayaḥ
6.40.69
na ca tasmān manuṣyeṣu kaś cin me priyakṛttamaḥ bhavitā na ca me tasmād anyaḥ priyataro bhuvi
6.40.70
adhyeṣyate ca ya imaṃ dharmyaṃ saṃvādam āvayoḥ jñānayajñena tenāham iṣṭaḥ syām iti me matiḥ
6.40.71
śraddhāvān anasūyaś ca śṛṇuyād api yo naraḥ so 'pi muktaḥ śubhāṃl lokān prāpnuyāt puṇyakarmaṇām
6.40.72
kaccid etac chrutaṃ pārtha tvayaikāgreṇa cetasā kaccid ajñānasaṃmohaḥ pranaṣṭas te dhanaṃjaya
6.40.73
arjuna uvāca naṣṭo mohaḥ smṛtir labdhā tvatprasādān mayācyuta sthito 'smi gatasaṃdehaḥ kariṣye vacanaṃ tava
6.40.74
saṃjaya uvāca ity ahaṃ vāsudevasya pārthasya ca mahātmanaḥ saṃvādam imam aśrauṣam adbhutaṃ romaharṣaṇam
6.40.75
vyāsaprasādāc chrutavān etad guhyam ahaṃ param yogaṃ yogeśvarāt kṛṣṇāt sākṣāt kathayataḥ svayam
6.40.76
rājan saṃsmṛtya saṃsmṛtya saṃvādam imam adbhutam keśavārjunayoḥ puṇyaṃ hṛṣyāmi ca muhur muhuḥ
6.40.77
tac ca saṃsmṛtya saṃsmṛtya rūpam atyadbhutaṃ hareḥ vismayo me mahān rājan hṛṣyāmi ca punaḥ punaḥ
6.40.78
yatra yogeśvaraḥ kṛṣṇo yatra pārtho dhanurdharaḥ tatra śrīr vijayo bhūtir dhruvā nītir matir mama
6.41.1
saṃjaya uvāca tato dhanaṃjayaṃ dṛṣṭvā bāṇagāṇḍīvadhāriṇam punar eva mahānādaṃ vyasṛjanta mahārathāḥ
6.41.2
pāṇḍavāḥ somakāś caiva ye caiṣām anuyāyinaḥ dadhmuś ca muditāḥ śaṅkhān vīrāḥ sāgarasaṃbhavān
6.41.3
tato bheryaś ca peśyaś ca krakacā goviṣāṇikāḥ sahasaivābhyahanyanta tataḥ śabdo mahān abhūt
6.41.4
atha devāḥ sagandharvāḥ pitaraś ca janeśvara siddhacāraṇasaṃghāś ca samīyus te didṛkṣayā
6.41.5
ṛṣayaś ca mahābhāgāḥ puraskṛtya śatakratum samīyus tatra sahitā draṣṭuṃ tad vaiśasaṃ mahat
6.41.6
tato yudhiṣṭhiro dṛṣṭvā yuddhāya susamudyate te sene sāgaraprakhye muhuḥ pracalite nṛpa
6.41.7
vimucya kavacaṃ vīro nikṣipya ca varāyudham avaruhya rathāt tūrṇaṃ padbhyām eva kṛtāñjaliḥ
6.41.8
pitāmaham abhiprekṣya dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ vāgyataḥ prayayau yena prāṅmukho ripuvāhinīm
6.41.9
taṃ prayāntam abhiprekṣya kuntīputro dhanaṃjayaḥ avatīrya rathāt tūrṇaṃ bhrātṛbhiḥ sahito 'nvayāt
6.41.10
vāsudevaś ca bhagavān pṛṣṭhato 'nujagāma ha yathāmukhyāś ca rājānas tam anvājagmur utsukāḥ
6.41.11
arjuna uvāca kiṃ te vyavasitaṃ rājan yad asmān apahāya vai padbhyām eva prayāto 'si prāṅmukho ripuvāhinīm
6.41.12
bhīmasena uvāca kva gamiṣyasi rājendra nikṣiptakavacāyudhaḥ daṃśiteṣv arisainyeṣu bhrātṝn utsṛjya pārthiva
6.41.13
nakula uvāca evaṃgate tvayi jyeṣṭhe mama bhrātari bhārata bhīr me dunoti hṛdayaṃ brūhi gantā bhavān kva nu
6.41.14
sahadeva uvāca asmin raṇasamūhe vai vartamāne mahābhaye yoddhavye kva nu gantāsi śatrūn abhimukho nṛpa
6.41.15
saṃjaya uvāca evam ābhāṣyamāṇo 'pi bhrātṛbhiḥ kurunandana novāca vāgyataḥ kiṃ cid gacchaty eva yudhiṣṭhiraḥ
6.41.16
tān uvāca mahāprājño vāsudevo mahāmanāḥ abhiprāyo 'sya vijñāto mayeti prahasann iva
6.41.17
eṣa bhīṣmaṃ tathā droṇaṃ gautamaṃ śalyam eva ca anumānya gurūn sarvān yotsyate pārthivo 'ribhiḥ
6.41.18
śrūyate hi purākalpe gurūn ananumānya yaḥ yudhyate sa bhaved vyaktam apadhyāto mahattaraiḥ
6.41.19
anumānya yathāśāstraṃ yas tu yudhyen mahattaraiḥ dhruvas tasya jayo yuddhe bhaved iti matir mama
6.41.20
evaṃ bruvati kṛṣṇe tu dhārtarāṣṭracamūṃ prati hāhākāro mahān āsīn niḥśabdās tv apare 'bhavan
6.41.21
dṛṣṭvā yudhiṣṭhiraṃ dūrād dhārtarāṣṭrasya sainikāḥ mithaḥ saṃkathayāṃ cakrur neśo 'sti kulapāṃsanaḥ
6.41.22
vyaktaṃ bhīta ivābhyeti rājāsau bhīṣmam antikāt yudhiṣṭhiraḥ sasodaryaḥ śaraṇārthaṃ prayācakaḥ
6.41.23
dhanaṃjaye kathaṃ nāthe pāṇḍave ca vṛkodare nakule sahadeve ca bhīto 'bhyeti ca pāṇḍavaḥ
6.41.24
na nūnaṃ kṣatriyakule jātaḥ saṃprathite bhuvi yathāsya hṛdayaṃ bhītam alpasattvasya saṃyuge
6.41.25
tatas te kṣatriyāḥ sarve praśaṃsanti sma kauravān hṛṣṭāḥ sumanaso bhūtvā cailāni dudhuvuḥ pṛthak
6.41.26
vyanindanta tataḥ sarve yodhās tatra viśāṃ pate yudhiṣṭhiraṃ sasodaryaṃ sahitaṃ keśavena ha
6.41.27
tatas tat kauravaṃ sainyaṃ dhikkṛtvā tu yudhiṣṭhiram niḥśabdam abhavat tūrṇaṃ punar eva viśāṃ pate
6.41.28
kiṃ nu vakṣyati rājāsau kiṃ bhīṣmaḥ prativakṣyati kiṃ bhīmaḥ samaraślāghī kiṃ nu kṛṣṇārjunāv iti
6.41.29
vivakṣitaṃ kim asyeti saṃśayaḥ sumahān abhūt ubhayoḥ senayo rājan yudhiṣṭhirakṛte tadā
6.41.30
sa vigāhya camūṃ śatroḥ śaraśaktisamākulām bhīṣmam evābhyayāt tūrṇaṃ bhrātṛbhiḥ parivāritaḥ
6.41.31
tam uvāca tataḥ pādau karābhyāṃ pīḍya pāṇḍavaḥ bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ rājā yuddhāya samupasthitam
6.41.32
yudhiṣṭhira uvāca āmantraye tvāṃ durdharṣa yotsye tāta tvayā saha anujānīhi māṃ tāta āśiṣaś ca prayojaya
6.41.33
bhīṣma uvāca yady evaṃ nābhigacchethā yudhi māṃ pṛthivīpate śapeyaṃ tvāṃ mahārāja parābhāvāya bhārata
6.41.34
prīto 'smi putra yudhyasva jayam āpnuhi pāṇḍava yat te 'bhilaṣitaṃ cānyat tad avāpnuhi saṃyuge
6.41.35
vriyatāṃ ca varaḥ pārtha kim asmatto 'bhikāṅkṣasi evaṃ gate mahārāja na tavāsti parājayaḥ
6.41.36
arthasya puruṣo dāso dāsas tv artho na kasya cit iti satyaṃ mahārāja baddho 'smy arthena kauravaiḥ
6.41.37
atas tvāṃ klībavad vākyaṃ bravīmi kurunandana hṛto 'smy arthena kauravya yuddhād anyat kim icchasi
6.41.38
yudhiṣṭhira uvāca mantrayasva mahāprājña hitaiṣī mama nityaśaḥ yudhyasva kauravasyārthe mamaiṣa satataṃ varaḥ
6.41.39
bhīṣma uvāca rājan kim atra sāhyaṃ te karomi kurunandana kāmaṃ yotsye parasyārthe brūhi yat te vivakṣitam
6.41.40
yudhiṣṭhira uvāca kathaṃ jayeyaṃ saṃgrāme bhavantam aparājitam etan me mantraya hitaṃ yadi śreyaḥ prapaśyasi
6.41.41
bhīṣma uvāca na taṃ paśyāmi kaunteya yo māṃ yudhyantam āhave vijayeta pumān kaś cid api sākṣāc chatakratuḥ
6.41.42
yudhiṣṭhira uvāca hanta pṛcchāmi tasmāt tvāṃ pitāmaha namo 'stu te jayopāyaṃ bravīhi tvam ātmanaḥ samare paraiḥ
6.41.43
bhīṣma uvāca na śatruṃ tāta paśyāmi samare yo jayeta mām na tāvan mṛtyukālo me punarāgamanaṃ kuru
6.41.44
saṃjaya uvāca tato yudhiṣṭhiro vākyaṃ bhīṣmasya kurunandana śirasā pratijagrāha bhūyas tam abhivādya ca
6.41.45
prāyāt punar mahābāhur ācāryasya rathaṃ prati paśyatāṃ sarvasainyānāṃ madhyena bhrātṛbhiḥ saha
6.41.46
sa droṇam abhivādyātha kṛtvā caiva pradakṣiṇam uvāca vācā durdharṣam ātmaniḥśreyasaṃ vacaḥ
6.41.47
āmantraye tvāṃ bhagavan yotsye vigatakalmaṣaḥ jayeyaṃ ca ripūn sarvān anujñātas tvayā dvija
6.41.48
droṇa uvāca yadi māṃ nābhigacchethā yuddhāya kṛtaniścayaḥ śapeyaṃ tvāṃ mahārāja parābhāvāya sarvaśaḥ
6.41.49
tad yudhiṣṭhira tuṣṭo 'smi pūjitaś ca tvayānagha anujānāmi yudhyasva vijayaṃ samavāpnuhi
6.41.50
karavāṇi ca te kāmaṃ brūhi yat te 'bhikāṅkṣitam evaṃ gate mahārāja yuddhād anyat kim icchasi
6.41.51
arthasya puruṣo dāso dāsas tv artho na kasya cit iti satyaṃ mahārāja baddho 'smy arthena kauravaiḥ
6.41.52
atas tvāṃ klībavad brūmo yuddhād anyat kim icchasi yotsyāmi kauravasyārthe tavāśāsyo jayo mayā
6.41.53
yudhiṣṭhira uvāca jayam āśāssva me brahman mantrayasva ca maddhitam yudhyasva kauravasyārthe vara eṣa vṛto mayā
6.41.54
droṇa uvāca dhruvas te vijayo rājan yasya mantrī haris tava ahaṃ ca tvābhijānāmi raṇe śatrūn vijeṣyasi
6.41.55
yato dharmas tataḥ kṛṣṇo yataḥ kṛṣṇas tato jayaḥ yudhyasva gaccha kaunteya pṛccha māṃ kiṃ bravīmi te
6.41.56
yudhiṣṭhira uvāca pṛcchāmi tvāṃ dvijaśreṣṭha śṛṇu me yad vivakṣitam kathaṃ jayeyaṃ saṃgrāme bhavantam aparājitam
6.41.57
droṇa uvāca na te 'sti vijayas tāvad yāvad yudhyāmy ahaṃ raṇe mamāśu nidhane rājan yatasva saha sodaraiḥ
6.41.58
yudhiṣṭhira uvāca hanta tasmān mahābāho vadhopāyaṃ vadātmanaḥ ācārya praṇipatyaiṣa pṛcchāmi tvāṃ namo 'stu te
6.41.59
droṇa uvāca na śatruṃ tāta paśyāmi yo māṃ hanyād raṇe sthitam yudhyamānaṃ susaṃrabdhaṃ śaravarṣaughavarṣiṇam
6.41.60
ṛte prāyagataṃ rājan nyastaśastram acetanam hanyān māṃ yudhi yodhānāṃ satyam etad bravīmi te
6.41.61
śastraṃ cāhaṃ raṇe jahyāṃ śrutvā sumahad apriyam śraddheyavākyāt puruṣād etat satyaṃ bravīmi te
6.41.62
saṃjaya uvāca etac chrutvā mahārāja bhāradvājasya dhīmataḥ anumānya tam ācāryaṃ prāyāc chāradvataṃ prati
6.41.63
so 'bhivādya kṛpaṃ rājā kṛtvā cāpi pradakṣiṇam uvāca durdharṣatamaṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ
6.41.64
anumānaye tvāṃ yotsyāmi guro vigatakalmaṣaḥ jayeyaṃ ca ripūn sarvān anujñātas tvayānagha
6.41.65
kṛpa uvāca yadi māṃ nābhigacchethā yuddhāya kṛtaniścayaḥ śapeyaṃ tvāṃ mahārāja parābhāvāya sarvaśaḥ
6.41.66
arthasya puruṣo dāso dāsas tv artho na kasya cit iti satyaṃ mahārāja baddho 'smy arthena kauravaiḥ
6.41.67
teṣām arthe mahārāja yoddhavyam iti me matiḥ atas tvāṃ klībavad brūmi yuddhād anyat kim icchasi
6.41.68
yudhiṣṭhira uvāca hanta pṛcchāmi te tasmād ācārya śṛṇu me vacaḥ
6.41.69
saṃjaya uvāca ity uktvā vyathito rājā novāca gatacetanaḥ taṃ gautamaḥ pratyuvāca vijñāyāsya vivakṣitam avadhyo 'haṃ mahīpāla yudhyasva jayam āpnuhi
6.41.70
prītas tv abhigamenāhaṃ jayaṃ tava narādhipa āśāsiṣye sadotthāya satyam etad bravīmi te
6.41.71
etac chrutvā mahārāja gautamasya vacas tadā anumānya kṛpaṃ rājā prayayau yena madrarāṭ
6.41.72
sa śalyam abhivādyātha kṛtvā cābhipradakṣiṇam uvāca rājā durdharṣam ātmaniḥśreyasaṃ vacaḥ
6.41.73
anumānaye tvāṃ yotsyāmi guro vigatakalmaṣaḥ jayeyaṃ ca mahārāja anujñātas tvayā ripūn
6.41.74
śalya uvāca yadi māṃ nābhigacchethā yuddhāya kṛtaniścayaḥ śapeyaṃ tvāṃ mahārāja parābhāvāya vai raṇe
6.41.75
tuṣṭo 'smi pūjitaś cāsmi yat kāṅkṣasi tad astu te anujānāmi caiva tvāṃ yudhyasva jayam āpnuhi
6.41.76
brūhi caiva paraṃ vīra kenārthaḥ kiṃ dadāmi te evaṃ gate mahārāja yuddhād anyat kim icchasi
6.41.77
arthasya puruṣo dāso dāsas tv artho na kasya cit iti satyaṃ mahārāja baddho 'smy arthena kauravaiḥ
6.41.78
kariṣyāmi hi te kāmaṃ bhāgineya yathepsitam bravīmy ataḥ klībavat tvāṃ yuddhād anyat kim icchasi
6.41.79
yudhiṣṭhira uvāca mantrayasva mahārāja nityaṃ maddhitam uttamam kāmaṃ yudhya parasyārthe varam etad vṛṇomy aham
6.41.80
śalya uvāca brūhi kim atra sāhyaṃ te karomi nṛpasattama kāmaṃ yotsye parasyārthe vṛto 'smy arthena kauravaiḥ
6.41.81
yudhiṣṭhira uvāca sa eva me varaḥ satya udyoge yas tvayā kṛtaḥ sūtaputrasya saṃgrāme kāryas tejovadhas tvayā
6.41.82
śalya uvāca saṃpatsyaty eṣa te kāmaḥ kuntīputra yathepsitaḥ gaccha yudhyasva visrabdhaṃ pratijāne jayaṃ tava
6.41.83
saṃjaya uvāca anumānyātha kaunteyo mātulaṃ madrakeśvaram nirjagāma mahāsainyād bhrātṛbhiḥ parivāritaḥ
6.41.84
vāsudevas tu rādheyam āhave 'bhijagāma vai tata enam uvācedaṃ pāṇḍavārthe gadāgrajaḥ
6.41.85
śrutaṃ me karṇa bhīṣmasya dveṣāt kila na yotsyasi asmān varaya rādheya yāvad bhīṣmo na hanyate
6.41.86
hate tu bhīṣme rādheya punar eṣyasi saṃyuge dhārtarāṣṭrasya sāhāyyaṃ yadi paśyasi cet samam
6.41.87
karṇa uvāca na vipriyaṃ kariṣyāmi dhārtarāṣṭrasya keśava tyaktaprāṇaṃ hi māṃ viddhi duryodhanahitaiṣiṇam
6.41.88
saṃjaya uvāca tac chrutvā vacanaṃ kṛṣṇaḥ saṃnyavartata bhārata yudhiṣṭhirapurogaiś ca pāṇḍavaiḥ saha saṃgataḥ
6.41.89
atha sainyasya madhye tu prākrośat pāṇḍavāgrajaḥ yo 'smān vṛṇoti tad ahaṃ varaye sāhyakāraṇāt
6.41.90
atha tān samabhiprekṣya yuyutsur idam abravīt prītātmā dharmarājānaṃ kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram
6.41.91
ahaṃ yotsyāmi miṣataḥ saṃyuge dhārtarāṣṭrajān yuṣmadarthe mahārāja yadi māṃ vṛṇuṣe 'nagha
6.41.92
yudhiṣṭhira uvāca ehy ehi sarve yotsyāmas tava bhrātṝn apaṇḍitān yuyutso vāsudevaś ca vayaṃ ca brūma sarvaśaḥ
6.41.93
vṛṇomi tvāṃ mahābāho yudhyasva mama kāraṇāt tvayi piṇḍaś ca tantuś ca dhṛtarāṣṭrasya dṛśyate
6.41.94
bhajasvāsmān rājaputra bhajamānān mahādyute na bhaviṣyati durbuddhir dhārtarāṣṭro 'tyamarṣaṇaḥ
6.41.95
saṃjaya uvāca tato yuyutsuḥ kauravyaḥ parityajya sutāṃs tava jagāma pāṇḍuputrāṇāṃ senāṃ viśrāvya dundubhim
6.41.96
tato yudhiṣṭhiro rājā saṃprahṛṣṭaḥ sahānujaiḥ jagrāha kavacaṃ bhūyo dīptimat kanakojjvalam
6.41.97
pratyapadyanta te sarve rathān svān puruṣarṣabhāḥ tato vyūhaṃ yathāpūrvaṃ pratyavyūhanta te punaḥ
6.41.98
avādayan dundubhīṃś ca śataśaś caiva puṣkarān siṃhanādāṃś ca vividhān vineduḥ puruṣarṣabhāḥ
6.41.99
rathasthān puruṣavyāghrān pāṇḍavān prekṣya pārthivāḥ dhṛṣṭadyumnādayaḥ sarve punar jahṛṣire mudā
6.41.100
gauravaṃ pāṇḍuputrāṇāṃ mānyān mānayatāṃ ca tān dṛṣṭvā mahīkṣitas tatra pūjayāṃ cakrire bhṛśam
6.41.101
sauhṛdaṃ ca kṛpāṃ caiva prāptakālaṃ mahātmanām dayāṃ ca jñātiṣu parāṃ kathayāṃ cakrire nṛpāḥ
6.41.102
sādhu sādhv iti sarvatra niśceruḥ stutisaṃhitāḥ vācaḥ puṇyāḥ kīrtimatāṃ manohṛdayaharṣiṇīḥ
6.41.103
mlecchāś cāryāś ca ye tatra dadṛśuḥ śuśruvus tadā vṛttaṃ tat pāṇḍuputrāṇāṃ rurudus te sagadgadāḥ
6.41.104
tato jaghnur mahābherīḥ śataśaś caiva puṣkarān śaṅkhāṃś ca gokṣīranibhān dadhmur hṛṣṭā manasvinaḥ
6.42.1
dhṛtarāṣṭra uvāca evaṃ vyūḍheṣv anīkeṣu māmakeṣv itareṣu ca ke pūrvaṃ prāharaṃs tatra kuravaḥ pāṇḍavās tathā
6.42.2
saṃjaya uvāca bhrātṛbhiḥ sahito rājan putro duryodhanas tava bhīṣmaṃ pramukhataḥ kṛtvā prayayau saha senayā
6.42.3
tathaiva pāṇḍavāḥ sarve bhīmasenapurogamāḥ bhīṣmeṇa yuddham icchantaḥ prayayur hṛṣṭamānasāḥ
6.42.4
kṣveḍāḥ kilakilāśabdāḥ krakacā goviṣāṇikāḥ bherīmṛdaṅgamurajā hayakuñjaranisvanāḥ
6.42.5
ubhayoḥ senayo rājaṃs tatas te 'smān samādravan vayaṃ pratinadantaś ca tadāsīt tumulaṃ mahat
6.42.6
mahānty anīkāni mahāsamucchraye; samāgame pāṇḍavadhārtarāṣṭrayoḥ cakampire śaṅkhamṛdaṅganisvanaiḥ; prakampitānīva vanāni vāyunā
6.42.7
narendranāgāśvarathākulānām; abhyāyatīnām aśive muhūrte babhūva ghoṣas tumulaś camūnāṃ; vātoddhutānām iva sāgarāṇām
6.42.8
tasmin samutthite śabde tumule lomaharṣaṇe bhīmaseno mahābāhuḥ prāṇadad govṛṣo yathā
6.42.9
śaṅkhadundubhinirghoṣaṃ vāraṇānāṃ ca bṛṃhitam siṃhanādaṃ ca sainyānāṃ bhīmasenaravo 'bhyabhūt
6.42.10
hayānāṃ heṣamāṇānām anīkeṣu sahasraśaḥ sarvān abhyabhavac chabdān bhīmasenasya nisvanaḥ
6.42.11
taṃ śrutvā ninadaṃ tasya sainyās tava vitatrasuḥ jīmūtasyeva nadataḥ śakrāśanisamasvanam
6.42.12
vāhanāni ca sarvāṇi śakṛnmūtraṃ prasusruvuḥ śabdena tasya vīrasya siṃhasyevetare mṛgāḥ
6.42.13
darśayan ghoram ātmānaṃ mahābhram iva nādayan vibhīṣayaṃs tava sutāṃs tava senāṃ samabhyayāt
6.42.14
tam āyāntaṃ maheṣvāsaṃ sodaryāḥ paryavārayan chādayantaḥ śaravrātair meghā iva divākaram
6.42.15
duryodhanaś ca putras te durmukho duḥsahaḥ śalaḥ duḥśāsanaś cātirathas tathā durmarṣaṇo nṛpa
6.42.16
viviṃśatiś citraseno vikarṇaś ca mahārathaḥ purumitro jayo bhojaḥ saumadattiś ca vīryavān
6.42.17
mahācāpāni dhunvanto jaladā iva vidyutaḥ ādadānāś ca nārācān nirmuktāśīviṣopamān
6.42.18
atha tān draupadīputrāḥ saubhadraś ca mahārathaḥ nakulaḥ sahadevaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ
6.42.19
dhārtarāṣṭrān pratiyayur ardayantaḥ śitaiḥ śaraiḥ vajrair iva mahāvegaiḥ śikharāṇi dharābhṛtām
6.42.20
tasmin prathamasaṃmarde bhīmajyātalanisvane tāvakānāṃ pareṣāṃ ca nāsīt kaś cit parāṅmukhaḥ
6.42.21
lāghavaṃ droṇaśiṣyāṇām apaśyaṃ bharatarṣabha nimittavedhināṃ rājañ śarān utsṛjatāṃ bhṛśam
6.42.22
nopaśāmyati nirghoṣo dhanuṣāṃ kūjatāṃ tathā viniśceruḥ śarā dīptā jyotīṃṣīva nabhastalāt
6.42.23
sarve tv anye mahīpālāḥ prekṣakā iva bhārata dadṛśur darśanīyaṃ taṃ bhīmaṃ jñātisamāgamam
6.42.24
tatas te jātasaṃrambhāḥ parasparakṛtāgasaḥ anyonyaspardhayā rājan vyāyacchanta mahārathāḥ
6.42.25
kurupāṇḍavasene te hastyaśvarathasaṃkule śuśubhāte raṇe 'tīva paṭe citragate iva
6.42.26
tatas te pārthivāḥ sarve pragṛhītaśarāsanāḥ sahasainyāḥ samāpetuḥ putrasya tava śāsanāt
6.42.27
yudhiṣṭhireṇa cādiṣṭāḥ pārthivās te sahasraśaḥ vinadantaḥ samāpetuḥ putrasya tava vāhinīm
6.42.28
ubhayoḥ senayos tīvraḥ sainyānāṃ sa samāgamaḥ antardhīyata cādityaḥ sainyena rajasāvṛtaḥ
6.42.29
prayuddhānāṃ prabhagnānāṃ punarāvartatām api nātra sveṣāṃ pareṣāṃ vā viśeṣaḥ samajāyata
6.42.30
tasmiṃs tu tumule yuddhe vartamāne mahābhaye ati sarvāṇy anīkāni pitā te 'bhivyarocata
6.43.1
saṃjaya uvāca pūrvāhṇe tasya raudrasya yuddham ahno viśāṃ pate prāvartata mahāghoraṃ rājñāṃ dehāvakartanam
6.43.2
kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca saṃgrāme vijigīṣatām siṃhānām iva saṃhrādo divam urvīṃ ca nādayan
6.43.3
āsīt kilakilāśabdas talaśaṅkharavaiḥ saha jajñire siṃhanādāś ca śūrāṇāṃ pratigarjatām
6.43.4
talatrābhihatāś caiva jyāśabdā bharatarṣabha pattīnāṃ pādaśabdāś ca vājināṃ ca mahāsvanāḥ
6.43.5
tottrāṅkuśanipātāś ca āyudhānāṃ ca nisvanāḥ ghaṇṭāśabdāś ca nāgānām anyonyam abhidhāvatām
6.43.6
tasmin samudite śabde tumule lomaharṣaṇe babhūva rathanirghoṣaḥ parjanyaninadopamaḥ
6.43.7
te manaḥ krūram ādhāya samabhityaktajīvitāḥ pāṇḍavān abhyavartanta sarva evocchritadhvajāḥ
6.43.8
svayaṃ śāṃtanavo rājann abhyadhāvad dhanaṃjayam pragṛhya kārmukaṃ ghoraṃ kāladaṇḍopamaṃ raṇe
6.43.9
arjuno 'pi dhanur gṛhya gāṇḍīvaṃ lokaviśrutam abhyadhāvata tejasvī gāṅgeyaṃ raṇamūrdhani
6.43.10
tāv ubhau kuruśārdūlau parasparavadhaiṣiṇau gāṅgeyas tu raṇe pārthaṃ viddhvā nākampayad balī tathaiva pāṇḍavo rājan bhīṣmaṃ nākampayad yudhi
6.43.11
sātyakiś ca maheṣvāsaḥ kṛtavarmāṇam abhyayāt tayoḥ samabhavad yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam
6.43.12
sātyakiḥ kṛtavarmāṇaṃ kṛtavarmā ca sātyakim ānarchatuḥ śarair ghorais takṣamāṇau parasparam
6.43.13
tau śarācitasarvāṅgau śuśubhāte mahābalau vasante puṣpaśabalau puṣpitāv iva kiṃśukau
6.43.14
abhimanyur maheṣvāso bṛhadbalam ayodhayat tataḥ kosalako rājā saubhadrasya viśāṃ pate dhvajaṃ ciccheda samare sārathiṃ ca nyapātayat
6.43.15
saubhadras tu tataḥ kruddhaḥ pātite rathasārathau bṛhadbalaṃ mahārāja vivyādha navabhiḥ śaraiḥ
6.43.16
athāparābhyāṃ bhallābhyāṃ pītābhyām arimardanaḥ dhvajam ekena ciccheda pārṣṇim ekena sārathim anyonyaṃ ca śarais tīkṣṇaiḥ kruddhau rājaṃs tatakṣatuḥ
6.43.17
māninaṃ samare dṛptaṃ kṛtavairaṃ mahāratham bhīmasenas tava sutaṃ duryodhanam ayodhayat
6.43.18
tāv ubhau naraśārdūlau kurumukhyau mahābalau anyonyaṃ śaravarṣābhyāṃ vavṛṣāte raṇājire
6.43.19
tau tu vīkṣya mahātmānau kṛtinau citrayodhinau vismayaḥ sarvabhūtānāṃ samapadyata bhārata
6.43.20
duḥśāsanas tu nakulaṃ pratyudyāya mahāratham avidhyan niśitair bāṇair bahubhir marmabhedibhiḥ
6.43.21
tasya mādrīsutaḥ ketuṃ saśaraṃ ca śarāsanam ciccheda niśitair bāṇaiḥ prahasann iva bhārata athainaṃ pañcaviṃśatyā kṣudrakāṇāṃ samārdayat
6.43.22
putras tu tava durdharṣo nakulasya mahāhave yugeṣāṃ cicchide bāṇair dhvajaṃ caiva nyapātayat
6.43.23
durmukhaḥ sahadevaṃ tu pratyudyāya mahābalam vivyādha śaravarṣeṇa yatamānaṃ mahāhave
6.43.24
sahadevas tato vīro durmukhasya mahāhave śareṇa bhṛśatīkṣṇena pātayām āsa sārathim
6.43.25
tāv anyonyaṃ samāsādya samare yuddhadurmadau trāsayetāṃ śarair ghoraiḥ kṛtapratikṛtaiṣiṇau
6.43.26
yudhiṣṭhiraḥ svayaṃ rājā madrarājānam abhyayāt tasya madrādhipaś cāpaṃ dvidhā ciccheda māriṣa
6.43.27
tad apāsya dhanuś chinnaṃ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ anyat kārmukam ādāya vegavad balavattaram
6.43.28
tato madreśvaraṃ rājā śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ chādayām āsa saṃkruddhas tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
6.43.29
dhṛṣṭadyumnas tato droṇam abhyadravata bhārata tasya droṇaḥ susaṃkruddhaḥ parāsukaraṇaṃ dṛḍham tridhā ciccheda samare yatamānasya kārmukam
6.43.30
śaraṃ caiva mahāghoraṃ kāladaṇḍam ivāparam preṣayām āsa samare so 'sya kāye nyamajjata
6.43.31
athānyad dhanur ādāya sāyakāṃś ca caturdaśa droṇaṃ drupadaputras tu prativivyādha saṃyuge tāv anyonyaṃ susaṃkruddhau cakratuḥ subhṛśaṃ raṇam
6.43.32
saumadattiṃ raṇe śaṅkho rabhasaṃ rabhaso yudhi pratyudyayau mahārāja tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
6.43.33
tasya vai dakṣiṇaṃ vīro nirbibheda raṇe bhujam saumadattis tathā śaṅkhaṃ jatrudeśe samāhanat
6.43.34
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ ghorarūpaṃ viśāṃ pate dṛptayoḥ samare tūrṇaṃ vṛtravāsavayor iva
6.43.35
bāhlīkaṃ tu raṇe kruddhaṃ kruddharūpo viśāṃ pate abhyadravad ameyātmā dhṛṣṭaketur mahārathaḥ
6.43.36
bāhlīkas tu tato rājan dhṛṣṭaketum amarṣaṇam śarair bahubhir ānarchat siṃhanādam athānadat
6.43.37
cedirājas tu saṃkruddho bāhlīkaṃ navabhiḥ śaraiḥ vivyādha samare tūrṇaṃ matto mattam iva dvipam
6.43.38
tau tatra samare kruddhau nardantau ca muhur muhuḥ samīyatuḥ susaṃkruddhāv aṅgārakabudhāv iva
6.43.39
rākṣasaṃ krūrakarmāṇaṃ krūrakarmā ghaṭotkacaḥ alambusaṃ pratyudiyād balaṃ śakra ivāhave
6.43.40
ghaṭotkacas tu saṃkruddho rākṣasaṃ taṃ mahābalam navatyā sāyakais tīkṣṇair dārayām āsa bhārata
6.43.41
alambusas tu samare bhaimaseniṃ mahābalam bahudhā vārayām āsa śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
6.43.42
vyabhrājetāṃ tatas tau tu saṃyuge śaravikṣatau yathā devāsure yuddhe balaśakrau mahābalau
6.43.43
śikhaṇḍī samare rājan drauṇim abhyudyayau balī aśvatthāmā tataḥ kruddhaḥ śikhaṇḍinam avasthitam
6.43.44
nārācena sutīkṣṇena bhṛśaṃ viddhvā vyakampayat śikhaṇḍy api tato rājan droṇaputram atāḍayat
6.43.45
sāyakena supītena tīkṣṇena niśitena ca tau jaghnatus tadānyonyaṃ śarair bahuvidhair mṛdhe
6.43.46
bhagadattaṃ raṇe śūraṃ virāṭo vāhinīpatiḥ abhyayāt tvarito rājaṃs tato yuddham avartata
6.43.47
virāṭo bhagadattena śaravarṣeṇa tāḍitaḥ abhyavarṣat susaṃkruddho megho vṛṣṭyā ivācalam
6.43.48
bhagadattas tatas tūrṇaṃ virāṭaṃ pṛthivīpatim chādayām āsa samare meghaḥ sūryam ivoditam
6.43.49
bṛhatkṣatraṃ tu kaikeyaṃ kṛpaḥ śāradvato yayau taṃ kṛpaḥ śaravarṣeṇa chādayām āsa bhārata
6.43.50
gautamaṃ kekayaḥ kruddhaḥ śaravṛṣṭyābhyapūrayat tāv anyonyaṃ hayān hatvā dhanuṣī vinikṛtya vai
6.43.51
virathāv asiyuddhāya samīyatur amarṣaṇau tayos tad abhavad yuddhaṃ ghorarūpaṃ sudāruṇam
6.43.52
drupadas tu tato rājā saindhavaṃ vai jayadratham abhyudyayau saṃprahṛṣṭo hṛṣṭarūpaṃ paraṃtapa
6.43.53
tataḥ saindhavako rājā drupadaṃ viśikhais tribhiḥ tāḍayām āsa samare sa ca taṃ pratyavidhyata
6.43.54
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ ghorarūpaṃ sudāruṇam īkṣitṛprītijananaṃ śukrāṅgārakayor iva
6.43.55
vikarṇas tu sutas tubhyaṃ sutasomaṃ mahābalam abhyayāj javanair aśvais tato yuddham avartata
6.43.56
vikarṇaḥ sutasomaṃ tu viddhvā nākampayac charaiḥ sutasomo vikarṇaṃ ca tad adbhutam ivābhavat
6.43.57
suśarmāṇaṃ naravyāghraṃ cekitāno mahārathaḥ abhyadravat susaṃkruddhaḥ pāṇḍavārthe parākramī
6.43.58
suśarmā tu mahārāja cekitānaṃ mahāratham mahatā śaravarṣeṇa vārayām āsa saṃyuge
6.43.59
cekitāno 'pi saṃrabdhaḥ suśarmāṇaṃ mahāhave prācchādayat tam iṣubhir mahāmegha ivācalam
6.43.60
śakuniḥ prativindhyaṃ tu parākrāntaṃ parākramī abhyadravata rājendra matto mattam iva dvipam
6.43.61
yaudhiṣṭhiras tu saṃkruddhaḥ saubalaṃ niśitaiḥ śaraiḥ vyadārayata saṃgrāme maghavān iva dānavam
6.43.62
śakuniḥ prativindhyaṃ tu pratividhyantam āhave vyadārayan mahāprājñaḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
6.43.63
sudakṣiṇaṃ tu rājendra kāmbojānāṃ mahāratham śrutakarmā parākrāntam abhyadravata saṃyuge
6.43.64
sudakṣiṇas tu samare sāhadeviṃ mahāratham viddhvā nākampayata vai mainākam iva parvatam
6.43.65
śrutakarmā tataḥ kruddhaḥ kāmbojānāṃ mahāratham śarair bahubhir ānarchad dārayann iva sarvaśaḥ
6.43.66
irāvān atha saṃkruddhaḥ śrutāyuṣam amarṣaṇam pratyudyayau raṇe yatto yattarūpataraṃ tataḥ
6.43.67
ārjunis tasya samare hayān hatvā mahārathaḥ nanāda sumahan nādaṃ tat sainyaṃ pratyapūrayat
6.43.68
śrutāyus tv atha saṃkruddhaḥ phālguneḥ samare hayān nijaghāna gadāgreṇa tato yuddham avartata
6.43.69
vindānuvindāv āvantyau kuntibhojaṃ mahāratham sasenaṃ sasutaṃ vīraṃ saṃsasajjatur āhave
6.43.70
tatrādbhutam apaśyāma āvantyānāṃ parākramam yad ayudhyan sthirā bhūtvā mahatyā senayā saha
6.43.71
anuvindas tu gadayā kuntibhojam atāḍayat kuntibhojas tatas tūrṇaṃ śaravrātair avākirat
6.43.72
kuntibhojasutaś cāpi vindaṃ vivyādha sāyakaiḥ sa ca taṃ prativivyādha tad adbhutam ivābhavat
6.43.73
kekayā bhrātaraḥ pañca gāndhārān pañca māriṣa sasainyās te sasainyāṃś ca yodhayām āsur āhave
6.43.74
vīrabāhuś ca te putro vairāṭiṃ rathasattamam uttaraṃ yodhayām āsa vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ uttaraś cāpi taṃ dhīraṃ vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ
6.43.75
cedirāṭ samare rājann ulūkaṃ samabhidravat ulūkaś cāpi taṃ bāṇair niśitair lomavāhibhiḥ
6.43.76
tayor yuddhaṃ samabhavad ghorarūpaṃ viśāṃ pate dārayetāṃ susaṃkruddhāv anyonyam aparājitau
6.43.77
evaṃ dvaṃdvasahasrāṇi rathavāraṇavājinām padātīnāṃ ca samare tava teṣāṃ ca saṃkulam
6.43.78
muhūrtam iva tad yuddham āsīn madhuradarśanam tata unmattavad rājan na prājñāyata kiṃ cana
6.43.79
gajo gajena samare rathī ca rathinaṃ yayau aśvo 'śvaṃ samabhipretya padātiś ca padātinam
6.43.80
tato yuddhaṃ sudurdharṣaṃ vyākulaṃ samapadyata śūrāṇāṃ samare tatra samāsādya parasparam
6.43.81
tatra devarṣayaḥ siddhāś cāraṇāś ca samāgatāḥ praikṣanta tad raṇaṃ ghoraṃ devāsuraraṇopamam
6.43.82
tato dantisahasrāṇi rathānāṃ cāpi māriṣa aśvaughāḥ puruṣaughāś ca viparītaṃ samāyayuḥ
6.43.83
tatra tatraiva dṛśyante rathavāraṇapattayaḥ sādinaś ca naravyāghra yudhyamānā muhur muhuḥ
6.44.1
saṃjaya uvāca rājañ śatasahasrāṇi tatra tatra tadā tadā nirmaryādaṃ prayuddhāni tat te vakṣyāmi bhārata
6.44.2
na putraḥ pitaraṃ jajñe na pitā putram aurasam na bhrātā bhrātaraṃ tatra svasrīyaṃ na ca mātulaḥ
6.44.3
mātulaṃ na ca svasrīyo na sakhāyaṃ sakhā tathā āviṣṭā iva yudhyante pāṇḍavāḥ kurubhiḥ saha
6.44.4
rathānīkaṃ naravyāghrāḥ ke cid abhyapatan rathaiḥ abhajyanta yugair eva yugāni bharatarṣabha
6.44.5
ratheṣāś ca ratheṣābhiḥ kūbarā rathakūbaraiḥ saṃhatāḥ saṃhataiḥ ke cit parasparajighāṃsavaḥ
6.44.6
na śekuś calituṃ ke cit saṃnipatya rathā rathaiḥ prabhinnās tu mahākāyāḥ saṃnipatya gajā gajaiḥ
6.44.7
bahudhādārayan kruddhā viṣāṇair itaretaram satomarapatākaiś ca vāraṇāḥ paravāraṇaiḥ
6.44.8
abhisṛtya mahārāja vegavadbhir mahāgajaiḥ dantair abhihatās tatra cukruśuḥ paramāturāḥ
6.44.9
abhinītāś ca śikṣābhis tottrāṅkuśasamāhatāḥ suprabhinnāḥ prabhinnānāṃ saṃmukhābhimukhā yayuḥ
6.44.10
prabhinnair api saṃsaktāḥ ke cit tatra mahāgajāḥ krauñcavan ninadaṃ muktvā prādravanta tatas tataḥ
6.44.11
samyak praṇītā nāgāś ca prabhinnakaraṭāmukhāḥ ṛṣṭitomaranārācair nirviddhā varavāraṇāḥ
6.44.12
vinedur bhinnamarmāṇo nipetuś ca gatāsavaḥ prādravanta diśaḥ ke cin nadanto bhairavān ravān
6.44.13
gajānāṃ pādarakṣās tu vyūḍhoraskāḥ prahāriṇaḥ ṛṣṭibhiś ca dhanurbhiś ca vimalaiś ca paraśvadhaiḥ
6.44.14
gadābhir musalaiś caiva bhiṇḍipālaiḥ satomaraiḥ āyasaiḥ parighaiś caiva nistriṃśair vimalaiḥ śitaiḥ
6.44.15
pragṛhītaiḥ susaṃrabdhā dhāvamānās tatas tataḥ vyadṛśyanta mahārāja parasparajighāṃsavaḥ
6.44.16
rājamānāś ca nistriṃśāḥ saṃsiktā naraśoṇitaiḥ pratyadṛśyanta śūrāṇām anyonyam abhidhāvatām
6.44.17
avakṣiptāvadhūtānām asīnāṃ vīrabāhubhiḥ saṃjajñe tumulaḥ śabdaḥ patatāṃ paramarmasu
6.44.18
gadāmusalarugṇānāṃ bhinnānāṃ ca varāsibhiḥ dantidantāv abhinnānāṃ mṛditānāṃ ca dantibhiḥ
6.44.19
tatra tatra naraughāṇāṃ krośatām itaretaram śuśruvur dāruṇā vācaḥ pretānām iva bhārata
6.44.20
hayair api hayārohāś cāmarāpīḍadhāribhiḥ haṃsair iva mahāvegair anyonyam abhidudruvuḥ
6.44.21
tair vimuktā mahāprāsā jāmbūnadavibhūṣaṇāḥ āśugā vimalās tīkṣṇāḥ saṃpetur bhujagopamāḥ
6.44.22
aśvair agryajavaiḥ ke cid āplutya mahato rathān śirāṃsy ādadire vīrā rathinām aśvasādinaḥ
6.44.23
bahūn api hayārohān bhallaiḥ saṃnataparvabhiḥ rathī jaghāna saṃprāpya bāṇagocaram āgatān
6.44.24
nagameghapratīkāśāś cākṣipya turagān gajāḥ pādair evāvamṛdnanta mattāḥ kanakabhūṣaṇāḥ
6.44.25
pāṭyamāneṣu kumbheṣu pārśveṣv api ca vāraṇāḥ prāsair vinihatāḥ ke cid vineduḥ paramāturāḥ
6.44.26
sāśvārohān hayān ke cid unmathya varavāraṇāḥ sahasā cikṣipus tatra saṃkule bhairave sati
6.44.27
sāśvārohān viṣāṇāgrair utkṣipya turagān dvipāḥ rathaughān avamṛdnantaḥ sadhvajān paricakramuḥ
6.44.28
puṃstvād abhimadatvāc ca ke cid atra mahāgajāḥ sāśvārohān hayāñ jaghnuḥ karaiḥ sacaraṇais tathā
6.44.29
ke cid ākṣipya kariṇaḥ sāśvān api rathān karaiḥ vikarṣanto diśaḥ sarvāḥ samīyuḥ sarvaśabdagāḥ
6.44.30
āśugā vimalās tīkṣṇāḥ saṃpetur bhujagopamāḥ narāśvakāyān nirbhidya lauhāni kavacāni ca
6.44.31
nipetur vimalāḥ śaktyo vīrabāhubhir arpitāḥ maholkāpratimā ghorās tatra tatra viśāṃ pate
6.44.32
dvīpicarmāvanaddhaiś ca vyāghracarmaśayair api vikośair vimalaiḥ khaḍgair abhijaghnuḥ parān raṇe
6.44.33
abhiplutam abhikruddham ekapārśvāvadāritam vidarśayantaḥ saṃpetuḥ khaḍgacarmaparaśvadhaiḥ
6.44.34
śaktibhir dāritāḥ ke cit saṃchinnāś ca paraśvadhaiḥ hastibhir mṛditāḥ ke cit kṣuṇṇāś cānye turaṃgamaiḥ
6.44.35
rathaneminikṛttāś ca nikṛttā niśitaiḥ śaraiḥ vikrośanti narā rājaṃs tatra tatra sma bāndhavān
6.44.36
putrān anye pitṝn anye bhrātṝṃś ca saha bāndhavaiḥ mātulān bhāgineyāṃś ca parān api ca saṃyuge
6.44.37
vikīrṇāntrāḥ subahavo bhagnasakthāś ca bhārata bāhubhiḥ subhujācchinnaiḥ pārśveṣu ca vidāritāḥ krandantaḥ samadṛśyanta tṛṣitā jīvitepsavaḥ
6.44.38
tṛṣṇāparigatāḥ ke cid alpasattvā viśāṃ pate bhūmau nipatitāḥ saṃkhye jalam eva yayācire
6.44.39
rudhiraughapariklinnāḥ kliśyamānāś ca bhārata vyanindan bhṛśam ātmānaṃ tava putrāṃś ca saṃgatān
6.44.40
apare kṣatriyāḥ śūrāḥ kṛtavairāḥ parasparam naiva śastraṃ vimuñcanti naiva krandanti māriṣa tarjayanti ca saṃhṛṣṭās tatra tatra parasparam
6.44.41
nirdaśya daśanaiś cāpi krodhāt svadaśanac chadān bhrukuṭīkuṭilair vaktraiḥ prekṣante ca parasparam
6.44.42
apare kliśyamānās tu vraṇārtāḥ śarapīḍitāḥ niṣkūjāḥ samapadyanta dṛḍhasattvā mahābalāḥ
6.44.43
anye tu virathāḥ śūrā ratham anyasya saṃyuge prārthayānā nipatitāḥ saṃkṣuṇṇā varavāraṇaiḥ aśobhanta mahārāja puṣpitā iva kiṃśukāḥ
6.44.44
saṃbabhūvur anīkeṣu bahavo bhairavasvanāḥ vartamāne mahābhīme tasmin vīravarakṣaye
6.44.45
ahanat tu pitā putraṃ putraś ca pitaraṃ raṇe svasrīyo mātulaṃ cāpi svasrīyaṃ cāpi mātulaḥ
6.44.46
sakhāyaṃ ca sakhā rājan saṃbandhī bāndhavaṃ tathā evaṃ yuyudhire tatra kuravaḥ pāṇḍavaiḥ saha
6.44.47
vartamāne bhaye tasmin nirmaryāde mahāhave bhīṣmam āsādya pārthānāṃ vāhinī samakampata
6.44.48
ketunā pañcatāreṇa tālena bharatarṣabha rājatena mahābāhur ucchritena mahārathe babhau bhīṣmas tadā rājaṃś candramā iva meruṇā
6.45.1
saṃjaya uvāca gatapūrvāhṇabhūyiṣṭhe tasminn ahani dāruṇe vartamāne mahāraudre mahāvīravarakṣaye
6.45.2
durmukhaḥ kṛtavarmā ca kṛpaḥ śalyo viviṃśatiḥ bhīṣmaṃ jugupur āsādya tava putreṇa coditāḥ
6.45.3
etair atirathair guptaḥ pañcabhir bharatarṣabha pāṇḍavānām anīkāni vijagāhe mahārathaḥ
6.45.4
cedikāśikarūṣeṣu pāñcāleṣu ca bhārata bhīṣmasya bahudhā tālaś caran ketur adṛśyata
6.45.5
śirāṃsi ca tadā bhīṣmo bāhūṃś cāpi sahāyudhān nicakarta mahāvegair bhallaiḥ saṃnataparvabhiḥ
6.45.6
nṛtyato rathamārgeṣu bhīṣmasya bharatarṣabha ke cid ārtasvaraṃ cakrur nāgā marmaṇi tāḍitāḥ
6.45.7
abhimanyuḥ susaṃkruddhaḥ piśaṅgais turagottamaiḥ saṃyuktaṃ ratham āsthāya prāyād bhīṣmarathaṃ prati
6.45.8
jāmbūnadavicitreṇa karṇikāreṇa ketunā abhyavarṣata bhīṣmaṃ ca tāṃś caiva rathasattamān
6.45.9
sa tālaketos tīkṣṇena ketum āhatya patriṇā bhīṣmeṇa yuyudhe vīras tasya cānucaraiḥ saha
6.45.10
kṛtavarmāṇam ekena śalyaṃ pañcabhir āyasaiḥ viddhvā navabhir ānarchac chitāgraiḥ prapitāmaham
6.45.11
pūrṇāyatavisṛṣṭena samyak praṇihitena ca dhvajam ekena vivyādha jāmbūnadavibhūṣitam
6.45.12
durmukhasya tu bhallena sarvāvaraṇabhedinā jahāra sāratheḥ kāyāc chiraḥ saṃnataparvaṇā
6.45.13
dhanuś ciccheda bhallena kārtasvaravibhūṣitam kṛpasya niśitāgreṇa tāṃś ca tīkṣṇamukhaiḥ śaraiḥ
6.45.14
jaghāna paramakruddho nṛtyann iva mahārathaḥ tasya lāghavam udvīkṣya tutuṣur devatā api
6.45.15
labdhalakṣyatayā karṣṇeḥ sarve bhīṣmamukhā rathāḥ sattvavantam amanyanta sākṣād iva dhanaṃjayam
6.45.16
tasya lāghavamārgastham alātasadṛśaprabham diśaḥ paryapatac cāpaṃ gāṇḍīvam iva ghoṣavat
6.45.17
tam āsādya mahāvegair bhīṣmo navabhir āśugaiḥ vivyādha samare tūrṇam ārjuniṃ paravīrahā
6.45.18
dhvajaṃ cāsya tribhir bhallaiś ciccheda paramaujasaḥ sārathiṃ ca tribhir bāṇair ājaghāna yatavrataḥ
6.45.19
tathaiva kṛtavarmā ca kṛpaḥ śalyaś ca māriṣa viddhvā nākampayat kārṣṇiṃ mainākam iva parvatam
6.45.20
sa taiḥ parivṛtaḥ śūro dhārtarāṣṭrair mahārathaiḥ vavarṣa śaravarṣāṇi kārṣṇiḥ pañcarathān prati
6.45.21
tatas teṣāṃ mahāstrāṇi saṃvārya śaravṛṣṭibhiḥ nanāda balavān kārṣṇir bhīṣmāya visṛjañ śarān
6.45.22
tatrāsya sumahad rājan bāhvor balam adṛśyata yatamānasya samare bhīṣmam ardayataḥ śaraiḥ
6.45.23
parākrāntasya tasyaiva bhīṣmo 'pi prāhiṇoc charān sa tāṃś ciccheda samare bhīṣmacāpacyutāñ śarān
6.45.24
tato dhvajam amogheṣur bhīṣmasya navabhiḥ śaraiḥ ciccheda samare vīras tata uccukruśur janāḥ
6.45.25
sa rājato mahāskandhas tālo hemavibhūṣitaḥ saubhadraviśikhaiś chinnaḥ papāta bhuvi bhārata
6.45.26
dhvajaṃ saubhadraviśikhaiḥ patitaṃ bharatarṣabha dṛṣṭvā bhīmo 'nadad dhṛṣṭaḥ saubhadram abhiharṣayan
6.45.27
atha bhīṣmo mahāstrāṇi divyāni ca bahūni ca prāduścakre mahāraudraḥ kṣaṇe tasmin mahābalaḥ
6.45.28
tataḥ śatasahasreṇa saubhadraṃ prapitāmahaḥ avākirad ameyātmā śarāṇāṃ nataparvaṇām
6.45.29
tato daśa maheṣvāsāḥ pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ rakṣārtham abhyadhāvanta saubhadraṃ tvaritā rathaiḥ
6.45.30
virāṭaḥ saha putreṇa dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ bhīmaś ca kekayāś caiva sātyakiś ca viśāṃ pate
6.45.31
javenāpatatāṃ teṣāṃ bhīṣmaḥ śāṃtanavo raṇe pāñcālyaṃ tribhir ānarchat sātyakiṃ niśitaiḥ śaraiḥ
6.45.32
pūrṇāyatavisṛṣṭena kṣureṇa niśitena ca dhvajam ekena ciccheda bhīmasenasya patriṇā
6.45.33
jāmbūnadamayaḥ ketuḥ kesarī narasattama papāta bhīmasenasya bhīṣmeṇa mathito rathāt
6.45.34
bhīmasenas tribhir viddhvā bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ raṇe kṛpam ekena vivyādha kṛtavarmāṇam aṣṭabhiḥ
6.45.35
pragṛhītāgrahastena vairāṭir api dantinā abhyadravata rājānaṃ madrādhipatim uttaraḥ
6.45.36
tasya vāraṇarājasya javenāpatato rathī śalyo nivārayām āsa vegam apratimaṃ raṇe
6.45.37
tasya kruddhaḥ sa nāgendro bṛhataḥ sādhuvāhinaḥ padā yugam adhiṣṭhāya jaghāna caturo hayān
6.45.38
sa hatāśve rathe tiṣṭhan madrādhipatir āyasīm uttarāntakarīṃ śaktiṃ cikṣepa bhujagopamām
6.45.39
tayā bhinnatanutrāṇaḥ praviśya vipulaṃ tamaḥ sa papāta gajaskandhāt pramuktāṅkuśatomaraḥ
6.45.40
samādāya ca śalyo 'sim avaplutya rathottamāt vāraṇendrasya vikramya cicchedātha mahākaram
6.45.41
bhinnamarmā śaravrātaiś chinnahastaḥ sa vāraṇaḥ bhīmam ārtasvaraṃ kṛtvā papāta ca mamāra ca
6.45.42
etad īdṛśakaṃ kṛtvā madrarājo mahārathaḥ āruroha rathaṃ tūrṇaṃ bhāsvaraṃ kṛtavarmaṇaḥ
6.45.43
uttaraṃ nihataṃ dṛṣṭvā vairāṭir bhrātaraṃ śubham kṛtavarmaṇā ca sahitaṃ dṛṣṭvā śalyam avasthitam śaṅkhaḥ krodhāt prajajvāla haviṣā havyavāḍ iva
6.45.44
sa visphārya mahac cāpaṃ kārtasvaravibhūṣitam abhyadhāvaj jighāṃsan vai śalyaṃ madrādhipaṃ balī
6.45.45
mahatā rathavaṃśena samantāt parivāritaḥ sṛjan bāṇamayaṃ varṣaṃ prāyāc chalyarathaṃ prati
6.45.46
tam āpatantaṃ saṃprekṣya mattavāraṇavikramam tāvakānāṃ rathāḥ sapta samantāt paryavārayan madrarājaṃ parīpsanto mṛtyor daṃṣṭrāntaraṃ gatam
6.45.47
tato bhīṣmo mahābāhur vinadya jalado yathā tālamātraṃ dhanur gṛhya śaṅkham abhyadravad raṇe
6.45.48
tam udyatam udīkṣyātha maheṣvāsaṃ mahābalam saṃtrastā pāṇḍavī senā vātavegahateva nauḥ
6.45.49
tatrārjunaḥ saṃtvaritaḥ śaṅkhasyāsīt puraḥsaraḥ bhīṣmād rakṣyo 'yam adyeti tato yuddham avartata
6.45.50
hāhākāro mahān āsīd yodhānāṃ yudhi yudhyatām tejas tejasi saṃpṛktam ity evaṃ vismayaṃ yayuḥ
6.45.51
atha śalyo gadāpāṇir avatīrya mahārathāt śaṅkhasya caturo vāhān ahanad bharatarṣabha
6.45.52
sa hatāśvād rathāt tūrṇaṃ khaḍgam ādāya vidrutaḥ bībhatsoḥ syandanaṃ prāpya tataḥ śāntim avindata
6.45.53
tato bhīṣmarathāt tūrṇam utpatanti patatriṇaḥ yair antarikṣaṃ bhūmiś ca sarvataḥ samavastṛtam
6.45.54
pāñcālān atha matsyāṃś ca kekayāṃś ca prabhadrakān bhīṣmaḥ praharatāṃ śreṣṭhaḥ pātayām āsa mārgaṇaiḥ
6.45.55
utsṛjya samare tūrṇaṃ pāṇḍavaṃ savyasācinam abhyadravata pāñcālyaṃ drupadaṃ senayā vṛtam priyaṃ saṃbandhinaṃ rājañ śarān avakiran bahūn
6.45.56
agnineva pradagdhāni vanāni śiśirātyaye śaradagdhāny adṛśyanta sainyāni drupadasya ha atiṣṭhata raṇe bhīṣmo vidhūma iva pāvakaḥ
6.45.57
madhyaṃdine yathādityaṃ tapantam iva tejasā na śekuḥ pāṇḍaveyasya yodhā bhīṣmaṃ nirīkṣitum
6.45.58
vīkṣāṃ cakruḥ samantāt te pāṇḍavā bhayapīḍitāḥ trātāraṃ nādhyagacchanta gāvaḥ śītārditā iva
6.45.59
hatavipradrute sainye nirutsāhe vimardite hāhākāro mahān āsīt pāṇḍusainyeṣu bhārata
6.45.60
tato bhīṣmaḥ śāṃtanavo nityaṃ maṇḍalakārmukaḥ mumoca bāṇān dīptāgrān ahīn āśīviṣān iva
6.45.61
śarair ekāyanīkurvan diśaḥ sarvā yatavrataḥ jaghāna pāṇḍavarathān ādiśyādiśya bhārata
6.45.62
tataḥ sainyeṣu bhagneṣu mathiteṣu ca sarvaśaḥ prāpte cāstaṃ dinakare na prājñāyata kiṃ cana
6.45.63
bhīṣmaṃ ca samudīryantaṃ dṛṣṭvā pārthā mahāhave avahāram akurvanta sainyānāṃ bharatarṣabha
6.46.1
saṃjaya uvāca kṛte 'vahāre sainyānāṃ prathame bharatarṣabha bhīṣme ca yudhi saṃrabdhe hṛṣṭe duryodhane tathā
6.46.2
dharmarājas tatas tūrṇam abhigamya janārdanam bhrātṛbhiḥ sahitaḥ sarvaiḥ sarvaiś caiva janeśvaraiḥ
6.46.3
śucā paramayā yuktaś cintayānaḥ parājayam vārṣṇeyam abravīd rājan dṛṣṭvā bhīṣmasya vikramam
6.46.4
kṛṣṇa paśya maheṣvāsaṃ bhīṣmaṃ bhīmaparākramam śarair dahantaṃ sainyaṃ me grīṣme kakṣam ivānalam
6.46.5
katham enaṃ mahātmānaṃ śakṣyāmaḥ prativīkṣitum lelihyamānaṃ sainyaṃ me haviṣmantam ivānalam
6.46.6
etaṃ hi puruṣavyāghraṃ dhanuṣmantaṃ mahābalam dṛṣṭvā vipradrutaṃ sainyaṃ madīyaṃ mārgaṇāhatam
6.46.7
śakyo jetuṃ yamaḥ kruddho vajrapāṇiś ca saṃyuge varuṇaḥ pāśabhṛc cāpi kubero vā gadādharaḥ
6.46.8
na tu bhīṣmo mahātejāḥ śakyo jetuṃ mahābalaḥ so 'ham evaṃ gate magno bhīṣmāgādhajale 'plavaḥ
6.46.9
ātmano buddhidaurbalyād bhīṣmam āsādya keśava vanaṃ yāsyāmi govinda śreyo me tatra jīvitum
6.46.10
na tv imān pṛthivīpālān dātuṃ bhīṣmāya mṛtyave kṣapayiṣyati senāṃ me kṛṣṇa bhīṣmo mahāstravit
6.46.11
yathānalaṃ prajvalitaṃ pataṃgāḥ samabhidrutāḥ vināśāyaiva gacchanti tathā me sainiko janaḥ
6.46.12
kṣayaṃ nīto 'smi vārṣṇeya rājyahetoḥ parākramī bhrātaraś caiva me vīrāḥ karśitāḥ śarapīḍitāḥ
6.46.13
matkṛte bhrātṛsauhārdād rājyād bhraṣṭās tathā sukhāt jīvitaṃ bahu manye 'haṃ jīvitaṃ hy adya durlabham
6.46.14
jīvitasya hi śeṣeṇa tapas tapsyāmi duścaram na ghātayiṣyāmi raṇe mitrāṇīmāni keśava
6.46.15
rathān me bahusāhasrān divyair astrair mahābalaḥ ghātayaty aniśaṃ bhīṣmaḥ pravarāṇāṃ prahāriṇām
6.46.16
kiṃ nu kṛtvā kṛtaṃ me syād brūhi mādhava māciram madhyastham iva paśyāmi samare savyasācinam
6.46.17
eko bhīmaḥ paraṃ śaktyā yudhyaty eṣa mahābhujaḥ kevalaṃ bāhuvīryeṇa kṣatradharmam anusmaran
6.46.18
gadayā vīraghātinyā yathotsāhaṃ mahāmanāḥ karoty asukaraṃ karma gajāśvarathapattiṣu
6.46.19
nālam eṣa kṣayaṃ kartuṃ parasainyasya māriṣa ārjavenaiva yuddhena vīra varṣaśatair api
6.46.20
eko 'stravit sakhā te 'yaṃ so 'py asmān samupekṣate nirdahyamānān bhīṣmeṇa droṇena ca mahātmanā
6.46.21
divyāny astrāṇi bhīṣmasya droṇasya ca mahātmanaḥ dhakṣyanti kṣatriyān sarvān prayuktāni punaḥ punaḥ
6.46.22
kṛṣṇa bhīṣmaḥ susaṃrabdhaḥ sahitaḥ sarvapārthivaiḥ kṣapayiṣyati no nūnaṃ yādṛśo 'sya parākramaḥ
6.46.23
sa tvaṃ paśya maheṣvāsaṃ yogīṣvara mahāratham yo bhīṣmaṃ śamayet saṃkhye dāvāgniṃ jalado yathā
6.46.24
tava prasādād govinda pāṇḍavā nihatadviṣaḥ svarājyam anusaṃprāptā modiṣyanti sabāndhavāḥ
6.46.25
evam uktvā tataḥ pārtho dhyāyann āste mahāmanāḥ ciram antarmanā bhūtvā śokopahatacetanaḥ
6.46.26
śokārtaṃ pāṇḍavaṃ jñātvā duḥkhena hatacetasam abravīt tatra govindo harṣayan sarvapāṇḍavān
6.46.27
mā śuco bharataśreṣṭha na tvaṃ śocitum arhasi yasya te bhrātaraḥ śūrāḥ sarvalokasya dhanvinaḥ
6.46.28
ahaṃ ca priyakṛd rājan sātyakiś ca mahārathaḥ virāṭadrupadau vṛddhau dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ
6.46.29
tathaiva sabalāḥ sarve rājāno rājasattama tvatprasādaṃ pratīkṣante tvadbhaktāś ca viśāṃ pate
6.46.30
eṣa te pārṣato nityaṃ hitakāmaḥ priye rataḥ senāpatyam anuprāpto dhṛṣṭadyumno mahābalaḥ śikhaṇḍī ca mahābāho bhīṣmasya nidhanaṃ kila
6.46.31
etac chrutvā tato rājā dhṛṣṭadyumnaṃ mahāratham abravīt samitau tasyāṃ vāsudevasya śṛṇvataḥ
6.46.32
dhṛṣṭadyumna nibodhedaṃ yat tvā vakṣyāmi māriṣa nātikramyaṃ bhavet tac ca vacanaṃ mama bhāṣitam
6.46.33
bhavān senāpatir mahyaṃ vāsudevena saṃmataḥ kārttikeyo yathā nityaṃ devānām abhavat purā tathā tvam api pāṇḍūnāṃ senānīḥ puruṣarṣabha
6.46.34
sa tvaṃ puruṣaśārdūla vikramya jahi kauravān ahaṃ ca tvānuyāsyāmi bhīmaḥ kṛṣṇaś ca māriṣa
6.46.35
mādrīputrau ca sahitau draupadeyāś ca daṃśitāḥ ye cānye pṛthivīpālāḥ pradhānāḥ puruṣarṣabha
6.46.36
tata uddharṣayan sarvān dhṛṣṭadyumno 'bhyabhāṣata ahaṃ droṇāntakaḥ pārtha vihitaḥ śaṃbhunā purā
6.46.37
raṇe bhīṣmaṃ tathā droṇaṃ kṛpaṃ śalyaṃ jayadratham sarvān adya raṇe dṛptān pratiyotsyāmi pārthiva
6.46.38
athotkruṣṭaṃ maheṣvāsaiḥ pāṇḍavair yuddhadurmadaiḥ samudyate pārthivendre pārṣate śatrusūdane
6.46.39
tam abravīt tataḥ pārthaḥ pārṣataṃ pṛtanāpatim vyūhaḥ krauñcāruṇo nāma sarvaśatrunibarhaṇaḥ
6.46.40
yaṃ bṛhaspatir indrāya tadā devāsure 'bravīt taṃ yathāvat prativyūha parānīkavināśanam adṛṣṭapūrvaṃ rājānaḥ paśyantu kurubhiḥ saha
6.46.41
tathoktaḥ sa nṛdevena viṣṇur vajrabhṛtā iva prabhāte sarvasainyānām agre cakre dhanaṃjayam
6.46.42
ādityapathagaḥ ketus tasyādbhutamanoramaḥ śāsanāt puruhūtasya nirmito viśvakarmaṇā
6.46.43
indrāyudhasavarṇābhiḥ patākābhir alaṃkṛtaḥ ākāśaga ivākāśe gandharvanagaropamaḥ nṛtyamāna ivābhāti rathacaryāsu māriṣa
6.46.44
tena ratnavatā pārthaḥ sa ca gāṇḍīvadhanvanā babhūva paramopetaḥ svayaṃbhūr iva bhānunā
6.46.45
śiro 'bhūd drupado rājā mahatyā senayā vṛtaḥ kuntibhojaś ca caidyaś ca cakṣuṣy āstāṃ janeśvara
6.46.46
dāśārṇakāḥ prayāgāś ca dāśerakagaṇaiḥ saha anūpagāḥ kirātāś ca grīvāyāṃ bharatarṣabha
6.46.47
paṭaccaraiś ca huṇḍaiś ca rājan pauravakais tathā niṣādaiḥ sahitaś cāpi pṛṣṭham āsīd yudhiṣṭhiraḥ
6.46.48
pakṣau tu bhīmasenaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ draupadeyābhimanyuś ca sātyakiś ca mahārathaḥ
6.46.49
piśācā daradāś caiva puṇḍrāḥ kuṇḍīviṣaiḥ saha maḍakā laḍakāś caiva taṅgaṇāḥ parataṅgaṇāḥ
6.46.50
bāhlikās tittirāś caiva colāḥ pāṇḍyāś ca bhārata ete janapadā rājan dakṣiṇaṃ pakṣam āśritāḥ
6.46.51
agniveṣyā jagattuṇḍāḥ paladāśāś ca bhārata śabarās tumbupāś caiva vatsāś ca saha nākulaiḥ nakulaḥ sahadevaś ca vāmaṃ pārśvaṃ samāśritāḥ
6.46.52
rathānām ayutaṃ pakṣau śiraś ca niyutaṃ tathā pṛṣṭham arbudam evāsīt sahasrāṇi ca viṃśatiḥ grīvāyāṃ niyutaṃ cāpi sahasrāṇi ca saptatiḥ
6.46.53
pakṣakoṭiprapakṣeṣu pakṣānteṣu ca vāraṇāḥ jagmuḥ parivṛtā rājaṃś calanta iva parvatāḥ
6.46.54
jaghanaṃ pālayām āsa virāṭaḥ saha kekayaiḥ kāśirājaś ca śaibyaś ca rathānām ayutais tribhiḥ
6.46.55
evam etaṃ mahāvyūhaṃ vyūhya bhārata pāṇḍavāḥ sūryodayanam icchantaḥ sthitā yuddhāya daṃśitāḥ
6.46.56
teṣām ādityavarṇāni vimalāni mahānti ca śvetacchatrāṇy aśobhanta vāraṇeṣu ratheṣu ca
6.47.1
saṃjaya uvāca krauñcaṃ tato mahāvyūham abhedyaṃ tanayas tava vyūḍhaṃ dṛṣṭvā mahāghoraṃ pārthenāmitatejasā
6.47.2
ācāryam upasaṃgamya kṛpaṃ śalyaṃ ca māriṣa saumadattiṃ vikarṇaṃ ca aśvatthāmānam eva ca
6.47.3
duḥśāsanādīn bhrātṝṃś ca sa sarvān eva bhārata anyāṃś ca subahūñ śūrān yuddhāya samupāgatān
6.47.4
prāhedaṃ vacanaṃ kāle harṣayaṃs tanayas tava nānāśastrapraharaṇāḥ sarve śastrāstravedinaḥ
6.47.5
ekaikaśaḥ samarthā hi yūyaṃ sarve mahārathāḥ pāṇḍuputrān raṇe hantuṃ sasainyān kim u saṃhatāḥ
6.47.6
aparyāptaṃ tad asmākaṃ balaṃ bhīṣmābhirakṣitam paryāptaṃ tv idam eteṣāṃ balaṃ pārthivasattamāḥ
6.47.7
saṃsthānāḥ śūrasenāś ca veṇikāḥ kukurās tathā ārevakās trigartāś ca madrakā yavanās tathā
6.47.8
śatruṃjayena sahitās tathā duḥśāsanena ca vikarṇena ca vīreṇa tathā nandopanandakaiḥ
6.47.9
citrasenena sahitāḥ sahitāḥ pāṇibhadrakaiḥ bhīṣmam evābhirakṣantu saha sainyapuraskṛtāḥ
6.47.10
tato droṇaś ca bhīṣmaś ca tava putraś ca māriṣa avyūhanta mahāvyūhaṃ pāṇḍūnāṃ pratibādhane
6.47.11
bhīṣmaḥ sainyena mahatā samantāt parivāritaḥ yayau prakarṣan mahatīṃ vāhinīṃ surarāḍ iva
6.47.12
tam anvayān maheṣvāso bhāradvājaḥ pratāpavān kuntalaiś ca daśārṇaiś ca māgadhaiś ca viśāṃ pate
6.47.13
vidarbhair mekalaiś caiva karṇaprāvaraṇair api sahitāḥ sarvasainyena bhīṣmam āhavaśobhinam
6.47.14
gāndhārāḥ sindhusauvīrāḥ śibayo 'tha vasātayaḥ śakuniś ca svasainyena bhāradvājam apālayat
6.47.15
tato duryodhano rājā sahitaḥ sarvasodaraiḥ aśvātakair vikarṇaiś ca tathā śarmilakosalaiḥ
6.47.16
daradaiś cūcupaiś caiva tathā kṣudrakamālavaiḥ abhyarakṣata saṃhṛṣṭaḥ saubaleyasya vāhinīm
6.47.17
bhūriśravāḥ śalaḥ śalyo bhagadattaś ca māriṣa vindānuvindāv āvantyau vāmaṃ pārśvam apālayan
6.47.18
saumadattiḥ suśarmā ca kāmbojaś ca sudakṣiṇaḥ śatāyuś ca śrutāyuś ca dakṣiṇaṃ pārśvam āsthitāḥ
6.47.19
aśvatthāmā kṛpaś caiva kṛtavarmā ca sātvataḥ mahatyā senayā sārdhaṃ senāpṛṣṭhe vyavasthitāḥ
6.47.20
pṛṣṭhagopās tu tasyāsan nānādeśyā janeśvarāḥ ketumān vasudānaś ca putraḥ kāśyasya cābhibhūḥ
6.47.21
tatas te tāvakāḥ sarve hṛṣṭā yuddhāya bhārata dadhmuḥ śaṅkhān mudā yuktāḥ siṃhanādāṃś ca nādayan
6.47.22
teṣāṃ śrutvā tu hṛṣṭānāṃ kuruvṛddhaḥ pitāmahaḥ siṃhanādaṃ vinadyoccaiḥ śaṅkhaṃ dadhmau pratāpavān
6.47.23
tataḥ śaṅkhāś ca bheryaś ca peśyaś ca vividhāḥ paraiḥ ānakāś cābhyahanyanta sa śabdas tumulo 'bhavat
6.47.24
tataḥ śvetair hayair yukte mahati syandane sthitau pradadhmatuḥ śaṅkhavarau hemaratnapariṣkṛtau
6.47.25
pāñcajanyaṃ hṛṣīkeśo devadattaṃ dhanaṃjayaḥ pauṇḍraṃ dadhmau mahāśaṅkhaṃ bhīmakarmā vṛkodaraḥ
6.47.26
anantavijayaṃ rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ nakulaḥ sahadevaś ca sughoṣamaṇipuṣpakau
6.47.27
kāśirājaś ca śaibyaś ca śikhaṇḍī ca mahārathaḥ dhṛṣṭadyumno virāṭaś ca sātyakiś ca mahāyaśāḥ
6.47.28
pāñcālyaś ca maheṣvāso draupadyāḥ pañca cātmajāḥ sarve dadhmur mahāśaṅkhān siṃhanādāṃś ca nedire
6.47.29
sa ghoṣaḥ sumahāṃs tatra vīrais taiḥ samudīritaḥ nabhaś ca pṛthivīṃ caiva tumulo vyanunādayat
6.47.30
evam ete mahārāja prahṛṣṭāḥ kurupāṇḍavāḥ punar yuddhāya saṃjagmus tāpayānāḥ parasparam
6.48.1
dhṛtarāṣṭra uvāca evaṃ vyūḍheṣv anīkeṣu māmakeṣv itareṣu ca kathaṃ praharatāṃ śreṣṭhāḥ saṃprahāraṃ pracakrire
6.48.2
saṃjaya uvāca samaṃ vyūḍheṣv anīkeṣu saṃnaddhā ruciradhvajāḥ apāram iva saṃdṛśya sāgarapratimaṃ balam
6.48.3
teṣāṃ madhye sthito rājā putro duryodhanas tava abravīt tāvakān sarvān yudhyadhvam iti daṃśitāḥ
6.48.4
te manaḥ krūram āsthāya samabhityaktajīvitāḥ pāṇḍavān abhyavartanta sarva evocchritadhvajāḥ
6.48.5
tato yuddhaṃ samabhavat tumulaṃ lomaharṣaṇam tāvakānāṃ pareṣāṃ ca vyatiṣaktarathadvipam
6.48.6
muktās tu rathibhir bāṇā rukmapuṅkhāḥ sutejanāḥ saṃnipetur akuṇṭhāgrā nāgeṣu ca hayeṣu ca
6.48.7
tathā pravṛtte saṃgrāme dhanur udyamya daṃśitaḥ abhipatya mahābāhur bhīṣmo bhīmaparākramaḥ
6.48.8
saubhadre bhīmasene ca śaineye ca mahārathe kekaye ca virāṭe ca dhṛṣṭadyumne ca pārṣate
6.48.9
eteṣu naravīreṣu cedimatsyeṣu cābhitaḥ vavarṣa śaravarṣāṇi vṛddhaḥ kurupitāmahaḥ
6.48.10
prākampata mahāvyūhas tasmin vīrasamāgame sarveṣām eva sainyānām āsīd vyatikaro mahān
6.48.11
sāditadhvajanāgāś ca hatapravaravājinaḥ viprayātarathānīkāḥ samapadyanta pāṇḍavāḥ
6.48.12
arjunas tu naravyāghro dṛṣṭvā bhīṣmaṃ mahāratham vārṣṇeyam abravīt kruddho yāhi yatra pitāmahaḥ
6.48.13
eṣa bhīṣmaḥ susaṃkruddho vārṣṇeya mama vāhinīm nāśayiṣyati suvyaktaṃ duryodhanahite rataḥ
6.48.14
eṣa droṇaḥ kṛpaḥ śalyo vikarṇaś ca janārdana dhārtarāṣṭrāś ca sahitā duryodhanapurogamāḥ
6.48.15
pāñcālān nihaniṣyanti rakṣitā dṛḍhadhanvanā so 'haṃ bhīṣmaṃ gamiṣyāmi sainyahetor janārdana
6.48.16
tam abravīd vāsudevo yatto bhava dhanaṃjaya eṣa tvā prāpaye vīra pitāmaharathaṃ prati
6.48.17
evam uktvā tataḥ śaurī rathaṃ taṃ lokaviśrutam prāpayām āsa bhīṣmāya rathaṃ prati janeśvara
6.48.18
cañcadbahupatākena balākāvarṇavājinā samucchritamahābhīmanadadvānaraketunā mahatā meghanādena rathenādityavarcasā
6.48.19
vinighnan kauravānīkaṃ śūrasenāṃś ca pāṇḍavaḥ āyāc charān nudañ śīghraṃ suhṛcchoṣavināśanaḥ
6.48.20
tam āpatantaṃ vegena prabhinnam iva vāraṇam trāsayānaṃ raṇe śūrān pātayantaṃ ca sāyakaiḥ
6.48.21
saindhavapramukhair guptaḥ prācyasauvīrakekayaiḥ sahasā pratyudīyāya bhīṣmaḥ śāṃtanavo 'rjunam
6.48.22
ko hi gāṇḍīvadhanvānam anyaḥ kurupitāmahāt droṇavaikartanābhyāṃ vā rathaḥ saṃyātum arhati
6.48.23
tato bhīṣmo mahārāja kauravāṇāṃ pitāmahaḥ arjunaṃ saptasaptatyā nārācānāṃ samāvṛṇot
6.48.24
droṇaś ca pañcaviṃśatyā kṛpaḥ pañcāśatā śaraiḥ duryodhanaś catuḥṣaṣṭyā śalyaś ca navabhiḥ śaraiḥ
6.48.25
saindhavo navabhiś cāpi śakuniś cāpi pañcabhiḥ vikarṇo daśabhir bhallai rājan vivyādha pāṇḍavam
6.48.26
sa tair viddho maheṣvāsaḥ samantān niśitaiḥ śaraiḥ na vivyathe mahābāhur bhidyamāna ivācalaḥ
6.48.27
sa bhīṣmaṃ pañcaviṃśatyā kṛpaṃ ca navabhiḥ śaraiḥ droṇaṃ ṣaṣṭyā naravyāghro vikarṇaṃ ca tribhiḥ śaraiḥ
6.48.28
ārtāyaniṃ tribhir bāṇai rājānaṃ cāpi pañcabhiḥ pratyavidhyad ameyātmā kirīṭī bharatarṣabha
6.48.29
taṃ sātyakir virāṭaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ draupadeyābhimanyuś ca parivavrur dhanaṃjayam
6.48.30
tato droṇaṃ maheṣvāsaṃ gāṅgeyasya priye ratam abhyavarṣata pāñcālyaḥ saṃyuktaḥ saha somakaiḥ
6.48.31
bhīṣmas tu rathināṃ śreṣṭhas tūrṇaṃ vivyādha pāṇḍavam aśītyā niśitair bāṇais tato 'krośanta tāvakāḥ
6.48.32
teṣāṃ tu ninadaṃ śrutvā prahṛṣṭānāṃ prahṛṣṭavat praviveśa tato madhyaṃ rathasiṃhaḥ pratāpavān
6.48.33
teṣāṃ tu rathasiṃhānāṃ madhyaṃ prāpya dhanaṃjayaḥ cikrīḍa dhanuṣā rājaṃl lakṣyaṃ kṛtvā mahārathān
6.48.34
tato duryodhano rājā bhīṣmam āha janeśvaraḥ pīḍyamānaṃ svakaṃ sainyaṃ dṛṣṭvā pārthena saṃyuge
6.48.35
eṣa pāṇḍusutas tāta kṛṣṇena sahito balī yatatāṃ sarvasainyānāṃ mūlaṃ naḥ parikṛntati tvayi jīvati gāṅgeye droṇe ca rathināṃ vare
6.48.36
tvatkṛte hy eṣa karṇo 'pi nyastaśastro mahārathaḥ na yudhyati raṇe pārthaṃ hitakāmaḥ sadā mama
6.48.37
sa tathā kuru gāṅgeya yathā hanyeta phalgunaḥ evam uktas tato rājan pitā devavratas tava dhik kṣatradharmam ity uktvā yayau pārtharathaṃ prati
6.48.38
ubhau śvetahayau rājan saṃsaktau dṛśya pārthivāḥ siṃhanādān bhṛśaṃ cakruḥ śaṅkhaśabdāṃś ca bhārata
6.48.39
drauṇir duryodhanaś caiva vikarṇaś ca tavātmajaḥ parivārya raṇe bhīṣmaṃ sthitā yuddhāya māriṣa
6.48.40
tathaiva pāṇḍavāḥ sarve parivārya dhanaṃjayam sthitā yuddhāya mahate tato yuddham avartata
6.48.41
gāṅgeyas tu raṇe pārtham ānarchan navabhiḥ śaraiḥ tam arjunaḥ pratyavidhyad daśabhir marmavedhibhiḥ
6.48.42
tataḥ śarasahasreṇa suprayuktena pāṇḍavaḥ arjunaḥ samaraślāghī bhīṣmasyāvārayad diśaḥ
6.48.43
śarajālaṃ tatas tat tu śarajālena kaurava vārayām āsa pārthasya bhīṣmaḥ śāṃtanavas tathā
6.48.44
ubhau paramasaṃhṛṣṭāv ubhau yuddhābhinandinau nirviśeṣam ayudhyetāṃ kṛtapratikṛtaiṣiṇau
6.48.45
bhīṣmacāpavimuktāni śarajālāni saṃghaśaḥ śīryamāṇāny adṛśyanta bhinnāny arjunasāyakaiḥ
6.48.46
tathaivārjunamuktāni śarajālāni bhāgaśaḥ gāṅgeyaśaranunnāni nyapatanta mahītale
6.48.47
arjunaḥ pañcaviṃśatyā bhīṣmam ārcchac chitaiḥ śaraiḥ bhīṣmo 'pi samare pārthaṃ vivyādha triṃśatā śaraiḥ
6.48.48
anyonyasya hayān viddhvā dhvajau ca sumahābalau ratheṣāṃ rathacakre ca cikrīḍatur ariṃdamau
6.48.49
tataḥ kruddho mahārāja bhīṣmaḥ praharatāṃ varaḥ vāsudevaṃ tribhir bāṇair ājaghāna stanāntare
6.48.50
bhīṣmacāpacyutair bāṇair nirviddho madhusūdanaḥ virarāja raṇe rājan sapuṣpa iva kiṃśukaḥ
6.48.51
tato 'rjuno bhṛśaṃ kruddho nirviddhaṃ prekṣya mādhavam gāṅgeyasārathiṃ saṃkhye nirbibheda tribhiḥ śaraiḥ
6.48.52
yatamānau tu tau vīrāv anyonyasya vadhaṃ prati nāśaknutāṃ tadānyonyam abhisaṃdhātum āhave
6.48.53
maṇḍalāni vicitrāṇi gatapratyāgatāni ca adarśayetāṃ bahudhā sūtasāmarthyalāghavāt
6.48.54
antaraṃ ca prahāreṣu tarkayantau mahārathau rājann antaramārgasthau sthitāv āstāṃ muhur muhuḥ
6.48.55
ubhau siṃharavonmiśraṃ śaṅkhaśabdaṃ pracakratuḥ tathaiva cāpanirghoṣaṃ cakratus tau mahārathau
6.48.56
tayoḥ śaṅkhapraṇādena rathanemisvanena ca dāritā sahasā bhūmiś cakampa ca nanāda ca
6.48.57
na tayor antaraṃ kaś cid dadṛśe bharatarṣabha balinau samare śūrāv anyonyasadṛśāv ubhau
6.48.58
cihnamātreṇa bhīṣmaṃ tu prajajñus tatra kauravāḥ tathā pāṇḍusutāḥ pārthaṃ cihnamātreṇa jajñire
6.48.59
tayor nṛvarayo rājan dṛśya tādṛk parākramam vismayaṃ sarvabhūtāni jagmur bhārata saṃyuge
6.48.60
na tayor vivaraṃ kaś cid raṇe paśyati bhārata dharme sthitasya hi yathā na kaś cid vṛjinaṃ kva cit
6.48.61
ubhau hi śarajālena tāv adṛśyau babhūvatuḥ prakāśau ca punas tūrṇaṃ babhūvatur ubhau raṇe
6.48.62
tatra devāḥ sagandharvāś cāraṇāś ca saharṣibhiḥ anyonyaṃ pratyabhāṣanta tayor dṛṣṭvā parākramam
6.48.63
na śakyau yudhi saṃrabdhau jetum etau mahārathau sadevāsuragandharvair lokair api kathaṃ cana
6.48.64
āścaryabhūtaṃ lokeṣu yuddham etan mahādbhutam naitādṛśāni yuddhāni bhaviṣyanti kathaṃ cana
6.48.65
nāpi śakyo raṇe jetuṃ bhīṣmaḥ pārthena dhīmatā sadhanuś ca rathasthaś ca pravapan sāyakān raṇe
6.48.66
tathaiva pāṇḍavaṃ yuddhe devair api durāsadam na vijetuṃ raṇe bhīṣma utsaheta dhanurdharam
6.48.67
iti sma vācaḥ śrūyante proccarantyas tatas tataḥ gāṅgeyārjunayoḥ saṃkhye stavayuktā viśāṃ pate
6.48.68
tvadīyās tu tato yodhāḥ pāṇḍaveyāś ca bhārata anyonyaṃ samare jaghnus tayos tatra parākrame
6.48.69
śitadhārais tathā khaḍgair vimalaiś ca paraśvadhaiḥ śarair anyaiś ca bahubhiḥ śastrair nānāvidhair yudhi ubhayoḥ senayor vīrā nyakṛntanta parasparam
6.48.70
vartamāne tathā ghore tasmin yuddhe sudāruṇe droṇapāñcālyayo rājan mahān āsīt samāgamaḥ
6.49.1
dhṛtarāṣṭra uvāca kathaṃ droṇo maheṣvāsaḥ pāñcālyaś cāpi pārṣataḥ raṇe samīyatur yattau tan mamācakṣva saṃjaya
6.49.2
diṣṭam eva paraṃ manye pauruṣād api saṃjaya yatra śāṃtanavo bhīṣmo nātarad yudhi pāṇḍavam
6.49.3
bhīṣmo hi samare kruddho hanyāl lokāṃś carācarān sa kathaṃ pāṇḍavaṃ yuddhe nātarat saṃjayaujasā
6.49.4
saṃjaya uvāca śṛṇu rājan sthiro bhūtvā yuddham etat sudāruṇam na śakyaḥ pāṇḍavo jetuṃ devair api savāsavaiḥ
6.49.5
droṇas tu niśitair bāṇair dhṛṣṭadyumnam ayodhayat sārathiṃ cāsya bhallena rathanīḍād apātayat
6.49.6
tasyātha caturo vāhāṃś caturbhiḥ sāyakottamaiḥ pīḍayām āsa saṃkruddho dhṛṣṭadyumnasya māriṣa
6.49.7
dhṛṣṭadyumnas tato droṇaṃ navatyā niśitaiḥ śaraiḥ vivyādha prahasan vīras tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
6.49.8
tataḥ punar ameyātmā bhāradvājaḥ pratāpavān śaraiḥ pracchādayām āsa dhṛṣṭadyumnam amarṣaṇam
6.49.9
ādade ca śaraṃ ghoraṃ pārṣatasya vadhaṃ prati śakrāśanisamasparśaṃ mṛtyudaṇḍam ivāparam
6.49.10
hāhākāro mahān āsīt sarvasainyasya bhārata tam iṣuṃ saṃdhitaṃ dṛṣṭvā bhāradvājena saṃyuge
6.49.11
tatrādbhutam apaśyāma dhṛṣṭadyumnasya pauruṣam yad ekaḥ samare vīras tasthau girir ivācalaḥ
6.49.12
taṃ ca dīptaṃ śaraṃ ghoram āyāntaṃ mṛtyum ātmanaḥ ciccheda śaravṛṣṭiṃ ca bhāradvāje mumoca ha
6.49.13
tata uccukruśuḥ sarve pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ saha dhṛṣṭadyumnena tat karma kṛtaṃ dṛṣṭvā suduṣkaram
6.49.14
tataḥ śaktiṃ mahāvegāṃ svarṇavaiḍūryabhūṣitām droṇasya nidhanākāṅkṣī cikṣepa sa parākramī
6.49.15
tām āpatantīṃ sahasā śaktiṃ kanakabhūṣaṇām tridhā cikṣepa samare bhāradvājo hasann iva
6.49.16
śaktiṃ vinihatāṃ dṛṣṭvā dhṛṣṭadyumnaḥ pratāpavān vavarṣa śaravarṣāṇi droṇaṃ prati janeśvara
6.49.17
śaravarṣaṃ tatas taṃ tu saṃnivārya mahāyaśāḥ droṇo drupadaputrasya madhye ciccheda kārmukam
6.49.18
sa cchinnadhanvā samare gadāṃ gurvīṃ mahāyaśāḥ droṇāya preṣayām āsa girisāramayīṃ balī
6.49.19
sā gadā vegavan muktā prāyād droṇajighāṃsayā tatrādbhutam apaśyāma bhāradvājasya vikramam
6.49.20
lāghavād vyaṃsayām āsa gadāṃ hemavibhūṣitām vyaṃsayitvā gadāṃ tāṃ ca preṣayām āsa pārṣate
6.49.21
bhallān suniśitān pītān svarṇapuṅkhāñ śilāśitān te tasya kavacaṃ bhittvā papuḥ śoṇitam āhave
6.49.22
athānyad dhanur ādāya dhṛṣṭadyumno mahāmanāḥ droṇaṃ yudhi parākramya śarair vivyādha pañcabhiḥ
6.49.23
rudhirāktau tatas tau tu śuśubhāte nararṣabhau vasantasamaye rājan puṣpitāv iva kiṃśukau
6.49.24
amarṣitas tato rājan parākramya camūmukhe droṇo drupadaputrasya punaś ciccheda kārmukam
6.49.25
athainaṃ chinnadhanvānaṃ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ avākirad ameyātmā vṛṣṭyā megha ivācalam
6.49.26
sārathiṃ cāsya bhallena rathanīḍād apātayat athāsya caturo vāhāṃś caturbhir niśitaiḥ śaraiḥ
6.49.27
pātayām āsa samare siṃhanādaṃ nanāda ca tato 'pareṇa bhallena hastāc cāpam athācchinat
6.49.28
sa cchinnadhanvā viratho hatāśvo hatasārathiḥ gadāpāṇir avārohat khyāpayan pauruṣaṃ mahat
6.49.29
tām asya viśikhais tūrṇaṃ pātayām āsa bhārata rathād anavarūḍhasya tad adbhutam ivābhavat
6.49.30
tataḥ sa vipulaṃ carma śatacandraṃ ca bhānumat khaḍgaṃ ca vipulaṃ divyaṃ pragṛhya subhujo balī
6.49.31
abhidudrāva vegena droṇasya vadhakāṅkṣayā āmiṣārthī yathā siṃho vane mattam iva dvipam
6.49.32
tatrādbhutam apaśyāma bhāradvājasya pauruṣam lāghavaṃ cāstrayogaṃ ca balaṃ bāhvoś ca bhārata
6.49.33
yad enaṃ śaravarṣeṇa vārayām āsa pārṣatam na śaśāka tato gantuṃ balavān api saṃyuge
6.49.34
tatra sthitam apaśyāma dhṛṣṭadyumnaṃ mahāratham vārayāṇaṃ śaraughāṃś ca carmaṇā kṛtahastavat
6.49.35
tato bhīmo mahābāhuḥ sahasābhyapatad balī sāhāyyakārī samare pārṣatasya mahātmanaḥ
6.49.36
sa droṇaṃ niśitair bāṇai rājan vivyādha saptabhiḥ pārṣataṃ ca tadā tūrṇam anyam āropayad ratham
6.49.37
tato duryodhano rājā kaliṅgaṃ samacodayat sainyena mahatā yuktaṃ bhāradvājasya rakṣaṇe
6.49.38
tataḥ sā mahatī senā kaliṅgānāṃ janeśvara bhīmam abhyudyayau tūrṇaṃ tava putrasya śāsanāt
6.49.39
pāñcālyam abhisaṃtyajya droṇo 'pi rathināṃ varaḥ virāṭadrupadau vṛddhau yodhayām āsa saṃgatau dhṛṣṭadyumno 'pi samare dharmarājaṃ samabhyayāt
6.49.40
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam kaliṅgānāṃ ca samare bhīmasya ca mahātmanaḥ jagataḥ prakṣayakaraṃ ghorarūpaṃ bhayānakam
6.50.1
dhṛtarāṣṭra uvāca tathā pratisamādiṣṭaḥ kaliṅgo vāhinīpatiḥ katham adbhutakarmāṇaṃ bhīmasenaṃ mahābalam
6.50.2
carantaṃ gadayā vīraṃ daṇḍapāṇim ivāntakam yodhayām āsa samare kaliṅgaḥ saha senayā
6.50.3
saṃjaya uvāca putreṇa tava rājendra sa tathokto mahābalaḥ mahatyā senayā guptaḥ prāyād bhīmarathaṃ prati
6.50.4
tām āpatantīṃ sahasā kaliṅgānāṃ mahācamūm rathanāgāśvakalilāṃ pragṛhītamahāyudhām
6.50.5
bhīmasenaḥ kaliṅgānām ārchad bhārata vāhinīm ketumantaṃ ca naiṣādim āyāntaṃ saha cedibhiḥ
6.50.6
tataḥ śrutāyuḥ saṃkruddho rājñā ketumatā saha āsasāda raṇe bhīmaṃ vyūḍhānīkeṣu cediṣu
6.50.7
rathair anekasāhasraiḥ kaliṅgānāṃ janādhipaḥ ayutena gajānāṃ ca niṣādaiḥ saha ketumān bhīmasenaṃ raṇe rājan samantāt paryavārayat
6.50.8
cedimatsyakarūṣāś ca bhīmasenapurogamāḥ abhyavartanta sahasā niṣādān saha rājabhiḥ
6.50.9
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ ghorarūpaṃ bhayānakam prajānan na ca yodhān svān parasparajighāṃsayā
6.50.10
ghoram āsīt tato yuddhaṃ bhīmasya sahasā paraiḥ yathendrasya mahārāja mahatyā daityasenayā
6.50.11
tasya sainyasya saṃgrāme yudhyamānasya bhārata babhūva sumahāñ śabdaḥ sāgarasyeva garjataḥ
6.50.12
anyonyasya tadā yodhā nikṛntanto viśāṃ pate mahīṃ cakruś citāṃ sarvāṃ śaśaśoṇitasaṃnibhām
6.50.13
yodhāṃś ca svān parān vāpi nābhyajānañ jighāṃsayā svān apy ādadate svāś ca śūrāḥ samaradurjayāḥ
6.50.14
vimardaḥ sumahān āsīd alpānāṃ bahubhiḥ saha kaliṅgaiḥ saha cedīnāṃ niṣādaiś ca viśāṃ pate
6.50.15
kṛtvā puruṣakāraṃ tu yathāśakti mahābalāḥ bhīmasenaṃ parityajya saṃnyavartanta cedayaḥ
6.50.16
sarvaiḥ kaliṅgair āsannaḥ saṃnivṛtteṣu cediṣu svabāhubalam āsthāya na nyavartata pāṇḍavaḥ
6.50.17
na cacāla rathopasthād bhīmaseno mahābalaḥ śitair avākiran bāṇaiḥ kaliṅgānāṃ varūthinīm
6.50.18
kaliṅgas tu maheṣvāsaḥ putraś cāsya mahārathaḥ śakradeva iti khyāto jaghnatuḥ pāṇḍavaṃ śaraiḥ
6.50.19
tato bhīmo mahābāhur vidhunvan ruciraṃ dhanuḥ yodhayām āsa kāliṅgān svabāhubalam āśritaḥ
6.50.20
śakradevas tu samare visṛjan sāyakān bahūn aśvāñ jaghāna samare bhīmasenasya sāyakaiḥ vavarṣa śaravarṣāṇi tapānte jalado yathā
6.50.21
hatāśve tu rathe tiṣṭhan bhīmaseno mahābalaḥ śakradevāya cikṣepa sarvaśaikyāyasīṃ gadām
6.50.22
sa tayā nihato rājan kaliṅgasya suto rathāt sadhvajaḥ saha sūtena jagāma dharaṇītalam
6.50.23
hatam ātmasutaṃ dṛṣṭvā kaliṅgānāṃ janādhipaḥ rathair anekasāhasrair bhimasyāvārayad diśaḥ
6.50.24
tato bhīmo mahābāhur gurvīṃ tyaktvā mahāgadām udbabarhātha nistriṃśaṃ cikīrṣuḥ karma dāruṇam
6.50.25
carma cāpratimaṃ rājann ārṣabhaṃ puruṣarṣabha nakṣatrair ardhacandraiś ca śātakumbhamayaiś citam
6.50.26
kaliṅgas tu tataḥ kruddho dhanurjyām avamṛjya ha pragṛhya ca śaraṃ ghoram ekaṃ sarpaviṣopamam prāhiṇod bhīmasenāya vadhākāṅkṣī janeśvaraḥ
6.50.27
tam āpatantaṃ vegena preritaṃ niśitaṃ śaram bhīmaseno dvidhā rājaṃś ciccheda vipulāsinā udakrośac ca saṃhṛṣṭas trāsayāno varūthinīm
6.50.28
kaliṅgas tu tataḥ kruddho bhīmasenāya saṃyuge tomarān prāhiṇoc chīghraṃ caturdaśa śilāśitān
6.50.29
tān aprāptān mahābāhuḥ khagatān eva pāṇḍavaḥ ciccheda sahasā rājann asaṃbhrānto varāsinā
6.50.30
nikṛtya tu raṇe bhīmas tomarān vai caturdaśa bhānumantam abhiprekṣya prādravat puruṣarṣabhaḥ
6.50.31
bhānumāṃs tu tato bhīmaṃ śaravarṣeṇa chādayan nanāda balavan nādaṃ nādayāno nabhastalam
6.50.32
na taṃ sa mamṛṣe bhīmaḥ siṃhanādaṃ mahāraṇe tataḥ svareṇa mahatā vinanāda mahāsvanam
6.50.33
tena śabdena vitrastā kaliṅgānāṃ varūthinī na bhīmaṃ samare mene mānuṣaṃ bharatarṣabha
6.50.34
tato bhīmo mahārāja naditvā vipulaṃ svanam sāsir vegād avaplutya dantābhyāṃ vāraṇottamam
6.50.35
āruroha tato madhyaṃ nāgarājasya māriṣa khaḍgena pṛthunā madhye bhānumantam athācchinat
6.50.36
so 'ntarāyudhinaṃ hatvā rājaputram ariṃdamaḥ gurubhārasahaskandhe nāgasyāsim apātayat
6.50.37
chinnaskandhaḥ sa vinadan papāta gajayūthapaḥ ārugṇaḥ sindhuvegena sānumān iva parvataḥ
6.50.38
tatas tasmād avaplutya gajād bhārata bhārataḥ khaḍgapāṇir adīnātmā atiṣṭhad bhuvi daṃśitaḥ
6.50.39
sa cacāra bahūn mārgān abhītaḥ pātayan gajān agnicakram ivāviddhaṃ sarvataḥ pratyadṛśyata
6.50.40
aśvavṛndeṣu nāgeṣu rathānīkeṣu cābhibhūḥ padātīnāṃ ca saṃgheṣu vinighnañ śoṇitokṣitaḥ śyenavad vyacarad bhīmo raṇe ripubalotkaṭaḥ
6.50.41
chindaṃs teṣāṃ śarīrāṇi śirāṃsi ca mahājavaḥ khaḍgena śitadhāreṇa saṃyuge gajayodhinām
6.50.42
padātir ekaḥ saṃkruddhaḥ śatrūṇāṃ bhayavardhanaḥ mohayām āsa ca tadā kālāntakayamopamaḥ
6.50.43
mūḍhāś ca te tam evājau vinadantaḥ samādravan sāsim uttamavegena vicarantaṃ mahāraṇe
6.50.44
nikṛtya rathinām ājau ratheṣāś ca yugāni ca jaghāna rathinaś cāpi balavān arimardanaḥ
6.50.45
bhīmasenaś caran mārgān subahūn pratyadṛśyata bhrāntam udbhrāntam āviddham āplutaṃ prasṛtaṃ sṛtam saṃpātaṃ samudīryaṃ ca darśayām āsa pāṇḍavaḥ
6.50.46
ke cid agrāsinā chinnāḥ pāṇḍavena mahātmanā vinedur bhinnamarmāṇo nipetuś ca gatāsavaḥ
6.50.47
chinnadantāgrahastāś ca bhinnakumbhās tathāpare viyodhāḥ svāny anīkāni jaghnur bhārata vāraṇāḥ nipetur urvyāṃ ca tathā vinadanto mahāravān
6.50.48
chinnāṃś ca tomarāṃś cāpān mahāmātraśirāṃsi ca paristomāni citrāṇi kakṣyāś ca kanakojjvalāḥ
6.50.49
graiveyāṇy atha śaktīś ca patākāḥ kaṇapāṃs tathā tūṇīrāṇy atha yantrāṇi vicitrāṇi dhanūṃṣi ca
6.50.50
agnikuṇḍāni śubhrāṇi tottrāṃś caivāṅkuśaiḥ saha ghaṇṭāś ca vividhā rājan hemagarbhāṃs tsarūn api patataḥ patitāṃś caiva paśyāmaḥ saha sādibhiḥ
6.50.51
chinnagātrāvarakarair nihataiś cāpi vāraṇaiḥ āsīt tasmin samāstīrṇā patitair bhūr nagair iva
6.50.52
vimṛdyaivaṃ mahānāgān mamardāśvān nararṣabhaḥ aśvārohavarāṃś cāpi pātayām āsa bhārata tad ghoram abhavad yuddhaṃ tasya teṣāṃ ca bhārata
6.50.53
khalīnāny atha yoktrāṇi kaśāś ca kanakojjvalāḥ paristomāś ca prāsāś ca ṛṣṭayaś ca mahādhanāḥ
6.50.54
kavacāny atha carmāṇi citrāṇy āstaraṇāni ca tatra tatrāpaviddhāni vyadṛśyanta mahāhave
6.50.55
prothayantrair vicitraiś ca śastraiś ca vimalais tathā sa cakre vasudhāṃ kīrṇāṃ śabalaiḥ kusumair iva
6.50.56
āplutya rathinaḥ kāṃś cit parāmṛśya mahābalaḥ pātayām āsa khaḍgena sadhvajān api pāṇḍavaḥ
6.50.57
muhur utpatato dikṣu dhāvataś ca yaśasvinaḥ mārgāṃś ca carataś citrān vyasmayanta raṇe janāḥ
6.50.58
nijaghāna padā kāṃś cid ākṣipyānyān apothayat khaḍgenānyāṃś ca ciccheda nādenānyāṃś ca bhīṣayan
6.50.59
ūruvegena cāpy anyān pātayām āsa bhūtale apare cainam ālokya bhayāt pañcatvam āgatāḥ
6.50.60
evaṃ sā bahulā senā kaliṅgānāṃ tarasvinām parivārya raṇe bhīṣmaṃ bhīmasenam upādravat
6.50.61
tataḥ kaliṅgasainyānāṃ pramukhe bharatarṣabha śrutāyuṣam abhiprekṣya bhīmasenaḥ samabhyayāt
6.50.62
tam āyāntam abhiprekṣya kaliṅgo navabhiḥ śaraiḥ bhīmasenam ameyātmā pratyavidhyat stanāntare
6.50.63
kaliṅgabāṇābhihatas tottrārdita iva dvipaḥ bhīmasenaḥ prajajvāla krodhenāgnir ivendhanaiḥ
6.50.64
athāśokaḥ samādāya rathaṃ hemapariṣkṛtam bhīmaṃ saṃpādayām āsa rathena rathasārathiḥ
6.50.65
tam āruhya rathaṃ tūrṇaṃ kaunteyaḥ śatrusūdanaḥ kaliṅgam abhidudrāva tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
6.50.66
tataḥ śrutāyur balavān bhīmāya niśitāñ śarān preṣayām āsa saṃkruddho darśayan pāṇilāghavam
6.50.67
sa kārmukavarotsṛṣṭair navabhir niśitaiḥ śaraiḥ samāhato bhṛśaṃ rājan kaliṅgena mahāyaśāḥ saṃcukrudhe bhṛśaṃ bhīmo daṇḍāhata ivoragaḥ
6.50.68
kruddhaś ca cāpam āyamya balavad balināṃ varaḥ kaliṅgam avadhīt pārtho bhīmaḥ saptabhir āyasaiḥ
6.50.69
kṣurābhyāṃ cakrarakṣau ca kaliṅgasya mahābalau satyadevaṃ ca satyaṃ ca prāhiṇod yamasādanam
6.50.70
tataḥ punar ameyātmā nārācair niśitais tribhiḥ ketumantaṃ raṇe bhīmo 'gamayad yamasādanam
6.50.71
tataḥ kaliṅgāḥ saṃkruddhā bhīmasenam amarṣaṇam anīkair bahusāhasraiḥ kṣatriyāḥ samavārayan
6.50.72
tataḥ śaktigadākhaḍgatomararṣṭiparaśvadhaiḥ kaliṅgāś ca tato rājan bhīmasenam avākiran
6.50.73
saṃnivārya sa tāṃ ghorāṃ śaravṛṣṭiṃ samutthitām gadām ādāya tarasā pariplutya mahābalaḥ bhīmaḥ saptaśatān vīrān anayad yamasādanam
6.50.74
punaś caiva dvisāhasrān kaliṅgān arimardanaḥ prāhiṇon mṛtyulokāya tad adbhutam ivābhavat
6.50.75
evaṃ sa tāny anīkāni kaliṅgānāṃ punaḥ punaḥ bibheda samare vīraḥ prekṣya bhīṣmaṃ mahāvratam
6.50.76
hatārohāś ca mātaṅgāḥ pāṇḍavena mahātmanā viprajagmur anīkeṣu meghā vātahatā iva mṛdnantaḥ svāny anīkāni vinadantaḥ śarāturāḥ
6.50.77
tato bhīmo mahābāhuḥ śaṅkhaṃ prādhmāpayad balī sarvakāliṅgasainyānāṃ manāṃsi samakampayat
6.50.78
mohaś cāpi kaliṅgānām āviveśa paraṃtapa prākampanta ca sainyāni vāhanāni ca sarvaśaḥ
6.50.79
bhīmena samare rājan gajendreṇeva sarvataḥ mārgān bahūn vicaratā dhāvatā ca tatas tataḥ muhur utpatatā caiva saṃmohaḥ samajāyata
6.50.80
bhīmasenabhayatrastaṃ sainyaṃ ca samakampata kṣobhyamāṇam asaṃbādhaṃ grāheṇeva mahat saraḥ
6.50.81
trāsiteṣu ca vīreṣu bhīmenādbhutakarmaṇā punarāvartamāneṣu vidravatsu ca saṃghaśaḥ
6.50.82
sarvakāliṅgayodheṣu pāṇḍūnāṃ dhvajinīpatiḥ abravīt svāny anīkāni yudhyadhvam iti pārṣataḥ
6.50.83
senāpativacaḥ śrutvā śikhaṇḍipramukhā gaṇāḥ bhīmam evābhyavartanta rathānīkaiḥ prahāribhiḥ
6.50.84
dharmarājaś ca tān sarvān upajagrāha pāṇḍavaḥ mahatā meghavarṇena nāgānīkena pṛṣṭhataḥ
6.50.85
evaṃ saṃcodya sarvāṇi svāny anīkāni pārṣataḥ bhīmasenasya jagrāha pārṣṇiṃ satpuruṣocitām
6.50.86
na hi pāñcālarājasya loke kaś cana vidyate bhīmasātyakayor anyaḥ prāṇebhyaḥ priyakṛttamaḥ
6.50.87
so 'paśyat taṃ kaliṅgeṣu carantam arisūdanam bhīmasenaṃ mahābāhuṃ pārṣataḥ paravīrahā
6.50.88
nanarda bahudhā rājan hṛṣṭaś cāsīt paraṃtapaḥ śaṅkhaṃ dadhmau ca samare siṃhanādaṃ nanāda ca
6.50.89
sa ca pārāvatāśvasya rathe hemapariṣkṛte kovidāradhvajaṃ dṛṣṭvā bhīmasenaḥ samāśvasat
6.50.90
dhṛṣṭadyumnas tu taṃ dṛṣṭvā kaliṅgaiḥ samabhidrutam bhīmasenam ameyātmā trāṇāyājau samabhyayāt
6.50.91
tau dūrāt sātyakir dṛṣṭvā dhṛṣṭadyumnavṛkodarau kaliṅgān samare vīrau yodhayantau manasvinau
6.50.92
sa tatra gatvā śaineyo javena jayatāṃ varaḥ pārthapārṣatayoḥ pārṣṇiṃ jagrāha puruṣarṣabhaḥ
6.50.93
sa kṛtvā kadanaṃ tatra pragṛhītaśarāsanaḥ āsthito raudram ātmānaṃ jaghāna samare parān
6.50.94
kaliṅgaprabhavāṃ caiva māṃsaśoṇitakardamām rudhirasyandinīṃ tatra bhīmaḥ prāvartayan nadīm
6.50.95
antareṇa kaliṅgānāṃ pāṇḍavānāṃ ca vāhinīm saṃtatāra sudustārāṃ bhīmaseno mahābalaḥ
6.50.96
bhīmasenaṃ tathā dṛṣṭvā prākrośaṃs tāvakā nṛpa kālo 'yaṃ bhīmarūpeṇa kaliṅgaiḥ saha yudhyate
6.50.97
tataḥ śāṃtanavo bhīṣmaḥ śrutvā taṃ ninadaṃ raṇe abhyayāt tvarito bhīmaṃ vyūḍhānīkaḥ samantataḥ
6.50.98
taṃ sātyakir bhīmaseno dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ abhyadravanta bhīṣmasya rathaṃ hemapariṣkṛtam
6.50.99
parivārya ca te sarve gāṅgeyaṃ rabhasaṃ raṇe tribhis tribhiḥ śarair ghorair bhīṣmam ānarchur añjasā
6.50.100
pratyavidhyata tān sarvān pitā devavratas tava yatamānān maheṣvāsāṃs tribhis tribhir ajihmagaiḥ
6.50.101
tataḥ śarasahasreṇa saṃnivārya mahārathān hayān kāñcanasaṃnāhān bhīmasya nyahanac charaiḥ
6.50.102
hatāśve tu rathe tiṣṭhan bhīmasenaḥ pratāpavān śaktiṃ cikṣepa tarasā gāṅgeyasya rathaṃ prati
6.50.103
aprāptām eva tāṃ śaktiṃ pitā devavratas tava tridhā ciccheda samare sā pṛthivyām aśīryata
6.50.104
tataḥ śaikyāyasīṃ gurvīṃ pragṛhya balavad gadām bhīmaseno rathāt tūrṇaṃ pupluve manujarṣabha
6.50.105
sātyako 'pi tatas tūrṇaṃ bhīmasya priyakāmyayā sārathiṃ kuruvṛddhasya pātayām āsa sāyakaiḥ
6.50.106
bhīṣmas tu nihate tasmin sārathau rathināṃ varaḥ vātāyamānais tair aśvair apanīto raṇājirāt
6.50.107
bhīmasenas tato rājann apanīte mahāvrate prajajvāla yathā vahnir dahan kakṣam ivaidhitaḥ
6.50.108
sa hatvā sarvakāliṅgān senāmadhye vyatiṣṭhata nainam abhyutsahan ke cit tāvakā bharatarṣabha
6.50.109
dhṛṣṭadyumnas tam āropya svarathe rathināṃ varaḥ paśyatāṃ sarvasainyānām apovāha yaśasvinam
6.50.110
saṃpūjyamānaḥ pāñcālyair matsyaiś ca bharatarṣabha dhṛṣṭadyumnaṃ pariṣvajya sameyād atha sātyakim
6.50.111
athābravīd bhīmasenaṃ sātyakiḥ satyavikramaḥ praharṣayan yaduvyāghro dhṛṣṭadyumnasya paśyataḥ
6.50.112
diṣṭyā kaliṅgarājaś ca rājaputraś ca ketumān śakradevaś ca kāliṅgaḥ kaliṅgāś ca mṛdhe hatāḥ
6.50.113
svabāhubalavīryeṇa nāgāśvarathasaṃkulaḥ mahāvyūhaḥ kaliṅgānām ekena mṛditas tvayā
6.50.114
evam uktvā śiner naptā dīrghabāhur ariṃdamaḥ rathād ratham abhidrutya paryaṣvajata pāṇḍavam
6.50.115
tataḥ svaratham āruhya punar eva mahārathaḥ tāvakān avadhīt kruddho bhīmasya balam ādadhat
6.51.1
saṃjaya uvāca gatāparāhṇabhūyiṣṭhe tasminn ahani bhārata rathanāgāśvapattīnāṃ sādināṃ ca mahākṣaye
6.51.2
droṇaputreṇa śalyena kṛpeṇa ca mahātmanā samasajjata pāñcālyas tribhir etair mahārathaiḥ
6.51.3
sa lokaviditān aśvān nijaghāna mahābalaḥ drauṇeḥ pāñcāladāyādaḥ śitair daśabhir āśugaiḥ
6.51.4
tataḥ śalyarathaṃ tūrṇam āsthāya hatavāhanaḥ drauṇiḥ pāñcāladāyādam abhyavarṣad atheṣubhiḥ
6.51.5
dhṛṣṭadyumnaṃ tu saṃsaktaṃ drauṇinā dṛśya bhārata saubhadro 'bhyapatat tūrṇaṃ vikiran niśitāñ śarān
6.51.6
sa śalyaṃ pañcaviṃśatyā kṛpaṃ ca navabhiḥ śaraiḥ aśvatthāmānam aṣṭābhir vivyādha puruṣarṣabha
6.51.7
ārjuniṃ tu tatas tūrṇaṃ drauṇir vivyādha patriṇā śalyo dvādaśabhiś caiva kṛpaś ca niśitais tribhiḥ
6.51.8
lakṣmaṇas tava pautras tu tava pautram avasthitam abhyavartata saṃhṛṣṭas tato yuddham avartata
6.51.9
dauryodhanis tu saṃkruddhaḥ saubhadraṃ navabhiḥ śaraiḥ vivyādha samare rājaṃs tad adbhutam ivābhavat
6.51.10
abhimanyus tu saṃkruddho bhrātaraṃ bharatarṣabha śaraiḥ pañcāśatā rājan kṣiprahasto 'bhyavidhyata
6.51.11
lakṣmaṇo 'pi tatas tasya dhanuś ciccheda patriṇā muṣṭideśe mahārāja tata uccukruśur janāḥ
6.51.12
tad vihāya dhanuś chinnaṃ saubhadraḥ paravīrahā anyad ādattavāṃś citraṃ kārmukaṃ vegavattaram
6.51.13
tau tatra samare hṛṣṭau kṛtapratikṛtaiṣiṇau anyonyaṃ viśikhais tīkṣṇair jaghnatuḥ puruṣarṣabhau
6.51.14
tato duryodhano rājā dṛṣṭvā putraṃ mahāratham pīḍitaṃ tava pautreṇa prāyāt tatra janeśvaraḥ
6.51.15
saṃnivṛtte tava sute sarva eva janādhipāḥ ārjuniṃ rathavaṃśena samantāt paryavārayan
6.51.16
sa taiḥ parivṛtaḥ śūraiḥ śūro yudhi sudurjayaiḥ na sma vivyathate rājan kṛṣṇatulyaparākramaḥ
6.51.17
saubhadram atha saṃsaktaṃ tatra dṛṣṭvā dhanaṃjayaḥ abhidudrāva saṃkruddhas trātukāmaḥ svam ātmajam
6.51.18
tataḥ sarathanāgāśvā bhīṣmadroṇapurogamāḥ abhyavartanta rājānaḥ sahitāḥ savyasācinam
6.51.19
uddhūtaṃ sahasā bhaumaṃ nāgāśvarathasādibhiḥ divākarapathaṃ prāpya rajas tīvram adṛśyata
6.51.20
tāni nāgasahasrāṇi bhūmipālaśatāni ca tasya bāṇapathaṃ prāpya nābhyavartanta sarvaśaḥ
6.51.21
praṇeduḥ sarvabhūtāni babhūvus timirā diśaḥ kurūṇām anayas tīvraḥ samadṛśyata dāruṇaḥ
6.51.22
nāpy antarikṣaṃ na diśo na bhūmir na ca bhāskaraḥ prajajñe bharataśreṣṭha śarasaṃghaiḥ kirīṭinaḥ
6.51.23
sāditadhvajanāgās tu hatāśvā rathino bhṛśam vipradrutarathāḥ ke cid dṛśyante rathayūthapāḥ
6.51.24
virathā rathinaś cānye dhāvamānāḥ samantataḥ tatra tatraiva dṛśyante sāyudhāḥ sāṅgadair bhujaiḥ
6.51.25
hayārohā hayāṃs tyaktvā gajārohāś ca dantinaḥ arjunasya bhayād rājan samantād vipradudruvuḥ
6.51.26
rathebhyaś ca gajebhyaś ca hayebhyaś ca narādhipāḥ patitāḥ pātyamānāś ca dṛśyante 'rjunatāḍitāḥ
6.51.27
sagadān udyatān bāhūn sakhaḍgāṃś ca viśāṃ pate saprāsāṃś ca satūṇīrān saśarān saśarāsanān
6.51.28
sāṅkuśān sapatākāṃś ca tatra tatrārjuno nṛṇām nicakarta śarair ugrai raudraṃ bibhrad vapus tadā
6.51.29
parighāṇāṃ pravṛddhānāṃ mudgarāṇāṃ ca māriṣa prāsānāṃ bhiṇḍipālānāṃ nistriṃśānāṃ ca saṃyuge
6.51.30
paraśvadhānāṃ tīkṣṇānāṃ tomarāṇāṃ ca bhārata varmaṇāṃ cāpaviddhānāṃ kavacānāṃ ca bhūtale
6.51.31
dhvajānāṃ carmaṇāṃ caiva vyajanānāṃ ca sarvaśaḥ chatrāṇāṃ hemadaṇḍānāṃ cāmarāṇāṃ ca bhārata
6.51.32
pratodānāṃ kaśānāṃ ca yoktrāṇāṃ caiva māriṣa rāśayaś cātra dṛśyante vinikīrṇā raṇakṣitau
6.51.33
nāsīt tatra pumān kaś cit tava sainyasya bhārata yo 'rjunaṃ samare śūraṃ pratyudyāyāt kathaṃ cana
6.51.34
yo yo hi samare pārthaṃ patyudyāti viśāṃ pate sa sa vai viśikhais tīkṣṇaiḥ paralokāya nīyate
6.51.35
teṣu vidravamāṇeṣu tava yodheṣu sarvaśaḥ arjuno vāsudevaś ca dadhmatur vārijottamau
6.51.36
tat prabhagnaṃ balaṃ dṛṣṭvā pitā devavratas tava abravīt samare śūraṃ bhāradvājaṃ smayann iva
6.51.37
eṣa pāṇḍusuto vīraḥ kṛṣṇena sahito balī tathā karoti sainyāni yathā kuryād dhanaṃjayaḥ
6.51.38
na hy eṣa samare śakyo jetum adya kathaṃ cana yathāsya dṛśyate rūpaṃ kālāntakayamopamam
6.51.39
na nivartayituṃ cāpi śakyeyaṃ mahatī camūḥ anyonyaprekṣayā paśya dravatīyaṃ varūthinī
6.51.40
eṣa cāstaṃ giriśreṣṭhaṃ bhānumān pratipadyate vapūṃṣi sarvalokasya saṃharann iva sarvathā
6.51.41
tatrāvahāraṃ saṃprāptaṃ manye 'haṃ puruṣarṣabha śrāntā bhītāś ca no yodhā na yotsyanti kathaṃ cana
6.51.42
evam uktvā tato bhīṣmo droṇam ācāryasattamam avahāram atho cakre tāvakānāṃ mahārathaḥ
6.51.43
tato 'vahāraḥ sainyānāṃ tava teṣāṃ ca bhārata astaṃ gacchati sūrye 'bhūt saṃdhyākāle ca vartati
6.52.1
saṃjaya uvāca prabhātāyāṃ tu śarvaryāṃ bhīṣmaḥ śāṃtanavas tataḥ anīkāny anusaṃyāne vyādideśātha bhārata
6.52.2
gāruḍaṃ ca mahāvyūhaṃ cakre śāṃtanavas tadā putrāṇāṃ te jayākāṅkṣī bhīṣmaḥ kurupitāmahaḥ
6.52.3
garuḍasya svayaṃ tuṇḍe pitā devavratas tava cakṣuṣī ca bharadvājaḥ kṛtavarmā ca sātvataḥ
6.52.4
aśvatthāmā kṛpaś caiva śīrṣam āstāṃ yaśasvinau trigartair matsyakaikeyair vāṭadhānaiś ca saṃyutau
6.52.5
bhūriśravāḥ śalaḥ śalyo bhagadattaś ca māriṣa madrakāḥ sindhusauvīrās tathā pañcanadāś ca ye
6.52.6
jayadrathena sahitā grīvāyāṃ saṃniveśitāḥ pṛṣṭhe duryodhano rājā sodaraiḥ sānugair vṛtaḥ
6.52.7
vindānuvindāv āvantyau kāmbojaś ca śakaiḥ saha puccham āsan mahārāja śūrasenāś ca sarvaśaḥ
6.52.8
māgadhāś ca kaliṅgāś ca dāśerakagaṇaiḥ saha dakṣiṇaṃ pakṣam āsādya sthitā vyūhasya daṃśitāḥ
6.52.9
kānanāś ca vikuñjāś ca muktāḥ puṇḍrāviṣas tathā bṛhadbalena sahitā vāmaṃ pakṣam upāśritāḥ
6.52.10
vyūḍhaṃ dṛṣṭvā tu tat sainyaṃ savyasācī paraṃtapaḥ dhṛṣṭadyumnena sahitaḥ pratyavyūhata saṃyuge ardhacandreṇa vyūhena vyūhaṃ tam atidāruṇam
6.52.11
dakṣiṇaṃ śṛṅgam āsthāya bhīmaseno vyarocata nānāśastraughasaṃpannair nānādeśyair nṛpair vṛtaḥ
6.52.12
tad anv eva virāṭaś ca drupadaś ca mahārathaḥ tadanantaram evāsīn nīlo nīlāyudhaiḥ saha
6.52.13
nīlād anantaraṃ caiva dhṛṣṭaketur mahārathaḥ cedikāśikarūṣaiś ca pauravaiś cābhisaṃvṛtaḥ
6.52.14
dhṛṣṭadyumnaḥ śikhaṇḍī ca pāñcālāś ca prabhadrakāḥ madhye sainyasya mahataḥ sthitā yuddhāya bhārata
6.52.15
tathaiva dharmarājo 'pi gajānīkena saṃvṛtaḥ tatas tu sātyakī rājan draupadyāḥ pañca cātmajāḥ
6.52.16
abhimanyus tatas tūrṇam irāvāṃś ca tataḥ param bhaimasenis tato rājan kekayāś ca mahārathāḥ
6.52.17
tato 'bhūd dvipadāṃ śreṣṭho vāmaṃ pārśvam upāśritaḥ sarvasya jagato goptā goptā yasya janārdanaḥ
6.52.18
evam etan mahāvyūhaṃ pratyavyūhanta pāṇḍavāḥ vadhārthaṃ tava putrāṇāṃ tatpakṣaṃ ye ca saṃgatāḥ
6.52.19
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ vyatiṣaktarathadvipam tāvakānāṃ pareṣāṃ ca nighnatām itaretaram
6.52.20
hayaughāś ca rathaughāś ca tatra tatra viśāṃ pate saṃpatantaḥ sma dṛśyante nighnamānāḥ parasparam
6.52.21
dhāvatāṃ ca rathaughānāṃ nighnatāṃ ca pṛthak pṛthak babhūva tumulaḥ śabdo vimiśro dundubhisvanaiḥ
6.52.22
divaspṛṅ naravīrāṇāṃ nighnatām itaretaram saṃprahāre sutumule tava teṣāṃ ca bhārata
6.53.1
saṃjaya uvāca tato vyūḍheṣv anīkeṣu tāvakeṣv itareṣu ca dhanaṃjayo rathānīkam avadhīt tava bhārata śarair atiratho yuddhe pātayan rathayūthapān
6.53.2
te vadhyamānāḥ pārthena kāleneva yugakṣaye dhārtarāṣṭrā raṇe yattāḥ pāṇḍavān pratyayodhayan prārthayānā yaśo dīptaṃ mṛtyuṃ kṛtvā nivartanam
6.53.3
ekāgramanaso bhūtvā pāṇḍavānāṃ varūthinīm babhañjur bahuśo rājaṃs te cābhajyanta saṃyuge
6.53.4
dravadbhir atha bhagnaiś ca parivartadbhir eva ca pāṇḍavaiḥ kauravaiś caiva na prajñāyata kiṃ cana
6.53.5
udatiṣṭhad rajo bhaumaṃ chādayānaṃ divākaram diśaḥ pratidiśo vāpi tatra jajñuḥ kathaṃ cana
6.53.6
anumānena saṃjñābhir nāmagotraiś ca saṃyuge vartate sma tadā yuddhaṃ tatra tatra viśāṃ pate
6.53.7
na vyūho bhidyate tatra kauravāṇāṃ kathaṃ cana rakṣitaḥ satyasaṃdhena bhāradvājena dhīmatā
6.53.8
tathaiva pāṇḍaveyānāṃ rakṣitaḥ savyasācinā nābhidhyata mahāvyūho bhīmena ca surakṣitaḥ
6.53.9
senāgrād abhiniṣpatya prāyudhyaṃs tatra mānavāḥ ubhayoḥ senayo rājan vyatiṣaktarathadvipāḥ
6.53.10
hayārohair hayārohāḥ pātyante sma mahāhave ṛṣṭibhir vimalāgrābhiḥ prāsair api ca saṃyuge
6.53.11
rathī rathinam āsādya śaraiḥ kanakabhūṣaṇaiḥ pātayām āsa samare tasminn atibhayaṃkare
6.53.12
gajārohā gajārohān nārācaśaratomaraiḥ saṃsaktāḥ pātayām āsus tava teṣāṃ ca saṃghaśaḥ
6.53.13
pattisaṃghā raṇe pattīn bhiṇḍipālaparaśvadhaiḥ nyapātayanta saṃhṛṣṭāḥ parasparakṛtāgasaḥ
6.53.14
padātī rathinaṃ saṃkhye rathī cāpi padātinam nyapātayac chitaiḥ śastraiḥ senayor ubhayor api
6.53.15
gajārohā hayārohān pātayāṃ cakrire tadā hayārohā gajasthāṃś ca tad adbhutam ivābhavat
6.53.16
gajārohavaraiś cāpi tatra tatra padātayaḥ pātitāḥ samadṛśyanta taiś cāpi gajayodhinaḥ
6.53.17
pattisaṃghā hayārohaiḥ sādisaṃghāś ca pattibhiḥ pātyamānā vyadṛśyanta śataśo 'tha sahasraśaḥ
6.53.18
dhvajais tatrāpaviddhaiś ca kārmukais tomarais tathā prāsais tathā gadābhiś ca parighaiḥ kampanais tathā
6.53.19
śaktibhiḥ kavacaiś citraiḥ kaṇapair aṅkuśair api nistriṃśair vimalaiś cāpi svarṇapuṅkhaiḥ śarais tathā
6.53.20
paristomaiḥ kuthābhiś ca kambalaiś ca mahādhanaiḥ bhūr bhāti bharataśreṣṭha sragdāmair iva citritā
6.53.21
narāśvakāyaiḥ patitair dantibhiś ca mahāhave agamyarūpā pṛthivī māṃsaśoṇitakardamā
6.53.22
praśaśāma rajo bhaumaṃ vyukṣitaṃ raṇaśoṇitaiḥ diśaś ca vimalāḥ sarvāḥ saṃbabhūvur janeśvara
6.53.23
utthitāny agaṇeyāni kabandhāni samantataḥ cihnabhūtāni jagato vināśārthāya bhārata
6.53.24
tasmin yuddhe mahāraudre vartamāne sudāruṇe pratyadṛśyanta rathino dhāvamānāḥ samantataḥ
6.53.25
tato droṇaś ca bhīṣmaś ca saindhavaś ca jayadrathaḥ purumitro vikarṇaś ca śakuniś cāpi saubalaḥ
6.53.26
ete samaradurdharṣāḥ siṃhatulyaparākramāḥ pāṇḍavānām anīkāni babhañjuḥ sma punaḥ punaḥ
6.53.27
tathaiva bhīmaseno 'pi rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ sātyakiś cekitānaś ca draupadeyāś ca bhārata
6.53.28
tāvakāṃs tava putrāṃś ca sahitān sarvarājabhiḥ drāvayām āsur ājau te tridaśā dānavān iva
6.53.29
tathā te samare 'nyonyaṃ nighnantaḥ kṣatriyarṣabhāḥ raktokṣitā ghorarūpā virejur dānavā iva
6.53.30
vinirjitya ripūn vīrāḥ senayor ubhayor api vyadṛśyanta mahāmātrā grahā iva nabhastale
6.53.31
tato rathasahasreṇa putro duryodhanas tava abhyayāt pāṇḍavān yuddhe rākṣasaṃ ca ghaṭotkacam
6.53.32
tathaiva pāṇḍavāḥ sarve mahatyā senayā saha droṇabhīṣmau raṇe śūrau pratyudyayur ariṃdamau
6.53.33
kirīṭī tu yayau kruddhaḥ samarthān pārthivottamān ārjuniḥ sātyakiś caiva yayatuḥ saubalaṃ balam
6.53.34
tataḥ pravavṛte bhūyaḥ saṃgrāmo lomaharṣaṇaḥ tāvakānāṃ pareṣāṃ ca samare vijigīṣatām
6.54.1
saṃjaya uvāca tatas te pārthivāḥ kruddhāḥ phalgunaṃ vīkṣya saṃyuge rathair anekasāhasraiḥ samantāt paryavārayan
6.54.2
athainaṃ rathavṛndena koṣṭakīkṛtya bhārata śaraiḥ subahusāhasraiḥ samantād abhyavārayan
6.54.3
śaktīś ca vimalās tīkṣṇā gadāś ca parighaiḥ saha prāsān paraśvadhāṃś caiva mudgarān musalān api cikṣipuḥ samare kruddhāḥ phalgunasya rathaṃ prati
6.54.4
śastrāṇām atha tāṃ vṛṣṭiṃ śalabhānām ivāyatim rurodha sarvataḥ pārthaḥ śaraiḥ kanakabhūṣaṇaiḥ
6.54.5
tatra tal lāghavaṃ dṛṣṭvā bībhatsor atimānuṣam devadānavagandharvāḥ piśācoragarākṣasāḥ sādhu sādhv iti rājendra phalgunaṃ pratyapūjayan
6.54.6
sātyakiṃ cābhimanyuṃ ca mahatyā senayā saha gāndhārāḥ samare śūrā rurudhuḥ sahasaubalāḥ
6.54.7
tatra saubalakāḥ kruddhā vārṣṇeyasya rathottamam tilaśaś cicchiduḥ krodhāc chastrair nānāvidhair yudhi
6.54.8
sātyakis tu rathaṃ tyaktvā vartamāne mahābhaye abhimanyo rathaṃ tūrṇam āruroha paraṃtapaḥ
6.54.9
tāv ekarathasaṃyuktau saubaleyasya vāhinīm vyadhametāṃ śitais tūrṇaṃ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
6.54.10
droṇabhīṣmau raṇe yattau dharmarājasya vāhinīm nāśayetāṃ śarais tīkṣṇaiḥ kaṅkapatraparicchadaiḥ
6.54.11
tato dharmasuto rājā mādrīputrau ca pāṇḍavau miṣatāṃ sarvasainyānāṃ droṇānīkam upādravan
6.54.12
tatrāsīt sumahad yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam yathā devāsuraṃ yuddhaṃ pūrvam āsīt sudāruṇam
6.54.13
kurvāṇau tu mahat karma bhīmasenaghaṭotkacau duryodhanas tato 'bhyetya tāv ubhāv abhyavārayat
6.54.14
tatrādbhutam apaśyāma haiḍimbasya parākramam atītya pitaraṃ yuddhe yad ayudhyata bhārata
6.54.15
bhīmasenas tu saṃkruddho duryodhanam amarṣaṇam hṛdy avidhyat pṛṣatkena prahasann iva pāṇḍavaḥ
6.54.16
tato duryodhano rājā prahāravaramohitaḥ niṣasāda rathopasthe kaśmalaṃ ca jagāma ha
6.54.17
taṃ visaṃjñam atho jñātvā tvaramāṇo 'sya sārathiḥ apovāha raṇād rājaṃs tataḥ sainyam abhidyata
6.54.18
tatas tāṃ kauravīṃ senāṃ dravamāṇāṃ samantataḥ nighnan bhīmaḥ śarais tīkṣṇair anuvavrāja pṛṣṭhataḥ
6.54.19
pārṣataś ca rathaśreṣṭho dharmaputraś ca pāṇḍavaḥ droṇasya paśyataḥ sainyaṃ gāṅgeyasya ca paśyataḥ jaghnatur viśikhais tīkṣṇaiḥ parānīkaviśātanaiḥ
6.54.20
dravamāṇaṃ tu tat sainyaṃ tava putrasya saṃyuge nāśaknutāṃ vārayituṃ bhīṣmadroṇau mahārathau
6.54.21
vāryamāṇaṃ hi bhīṣmeṇa droṇena ca viśāṃ pate vidravaty eva tat sainyaṃ paśyator droṇabhīṣmayoḥ
6.54.22
tato rathasahasreṣu vidravatsu tatas tataḥ tāv āsthitāv ekarathaṃ saubhadraśinipuṃgavau saubalīṃ samare senāṃ śātayetāṃ samantataḥ
6.54.23
śuśubhāte tadā tau tu śaineyakurupuṃgavau amāvāsyāṃ gatau yadvat somasūryau nabhastale
6.54.24
arjunas tu tataḥ kruddhas tava sainyaṃ viśāṃ pate vavarṣa śaravarṣeṇa dhārābhir iva toyadaḥ
6.54.25
vadhyamānaṃ tatas tat tu śaraiḥ pārthasya saṃyuge dudrāva kauravaṃ sainyaṃ viṣādabhayakampitam
6.54.26
dravatas tān samālokya bhīṣmadroṇau mahārathau nyavārayetāṃ saṃrabdhau duryodhanahitaiṣiṇau
6.54.27
tato duryodhano rājā samāśvasya viśāṃ pate nyavartayata tat sainyaṃ dravamāṇaṃ samantataḥ
6.54.28
yatra yatra sutaṃ tubhyaṃ yo yaḥ paśyati bhārata tatra tatra nyavartanta kṣatriyāṇāṃ mahārathāḥ
6.54.29
tān nivṛttān samīkṣyaiva tato 'nye 'pītare janāḥ anyonyaspardhayā rājaṃl lajjayānye 'vatasthire
6.54.30
punarāvartatāṃ teṣāṃ vega āsīd viśāṃ pate pūryataḥ sāgarasyeva candrasyodayanaṃ prati
6.54.31
saṃnivṛttāṃs tatas tāṃs tu dṛṣṭvā rājā suyodhanaḥ abravīt tvarito gatvā bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ vacaḥ
6.54.32
pitāmaha nibodhedaṃ yat tvā vakṣyāmi bhārata nānurūpam ahaṃ manye tvayi jīvati kaurava
6.54.33
droṇe cāstravidāṃ śreṣṭhe saputre sasuhṛjjane kṛpe caiva maheṣvāse dravatīyaṃ varūthinī
6.54.34
na pāṇḍavāḥ pratibalās tava rājan kathaṃ cana tathā droṇasya saṃgrāme drauṇeś caiva kṛpasya ca
6.54.35
anugrāhyāḥ pāṇḍusutā nūnaṃ tava pitāmaha yathemāṃ kṣamase vīra vadhyamānāṃ varūthinīm
6.54.36
so 'smi vācyas tvayā rājan pūrvam eva samāgame na yotsye pāṇḍavān saṃkhye nāpi pārṣatasātyakī
6.54.37
śrutvā tu vacanaṃ tubhyam ācāryasya kṛpasya ca karṇena sahitaḥ kṛtyaṃ cintayānas tadaiva hi
6.54.38
yadi nāhaṃ parityājyo yuvābhyām iha saṃyuge vikrameṇānurūpeṇa yudhyetāṃ puruṣarṣabhau
6.54.39
etac chrutvā vaco bhīṣmaḥ prahasan vai muhur muhuḥ abravīt tanayaṃ tubhyaṃ krodhād udvṛtya cakṣuṣī
6.54.40
bahuśo hi mayā rājaṃs tathyam uktaṃ hitaṃ vacaḥ ajeyāḥ pāṇḍavā yuddhe devair api savāsavaiḥ
6.54.41
yat tu śakyaṃ mayā kartuṃ vṛddhenādya nṛpottama kariṣyāmi yathāśakti prekṣedānīṃ sabāndhavaḥ
6.54.42
adya pāṇḍusutān sarvān sasainyān saha bandhubhiḥ miṣato vārayiṣyāmi sarvalokasya paśyataḥ
6.54.43
evam ukte tu bhīṣmeṇa putrās tava janeśvara dadhmuḥ śaṅkhān mudā yuktā bherīś ca jaghnire bhṛśam
6.54.44
pāṇḍavāpi tato rājañ śrutvā taṃ ninadaṃ mahat dadhmuḥ śaṅkhāṃś ca bherīś ca murajāṃś ca vyanādayan
6.55.1
dhṛtarāṣṭra uvāca pratijñāte tu bhīṣmeṇa tasmin yuddhe sudāruṇe krodhito mama putreṇa duḥkhitena viśeṣataḥ
6.55.2
bhīṣmaḥ kim akarot tatra pāṇḍaveyeṣu saṃjaya pitāmahe vā pāñcālās tan mamācakṣva saṃjaya
6.55.3
saṃjaya uvāca gatapūrvāhṇabhūyiṣṭhe tasminn ahani bhārata jayaṃ prāpteṣu hṛṣṭeṣu pāṇḍaveṣu mahātmasu
6.55.4
sarvadharmaviśeṣajñaḥ pitā devavratas tava abhyayāj javanair aśvaiḥ pāṇḍavānām anīkinīm mahatyā senayā guptas tava putraiś ca sarvaśaḥ
6.55.5
prāvartata tato yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam asmākaṃ pāṇḍavaiḥ sārdham anayāt tava bhārata
6.55.6
dhanuṣāṃ kūjatāṃ tatra talānāṃ cābhihanyatām mahān samabhavac chabdo girīṇām iva dīryatām
6.55.7
tiṣṭha sthito 'smi viddhy enaṃ nivartasva sthiro bhava sthito 'smi praharasveti śabdāḥ śrūyanta sarvaśaḥ
6.55.8
kāñcaneṣu tanutreṣu kirīṭeṣu dhvajeṣu ca śilānām iva śaileṣu patitānām abhūt svanaḥ
6.55.9
patitāny uttamāṅgāni bāhavaś ca vibhūṣitāḥ vyaceṣṭanta mahīṃ prāpya śataśo 'tha sahasraśaḥ
6.55.10
hṛtottamāṅgāḥ ke cit tu tathaivodyatakārmukāḥ pragṛhītāyudhāś cāpi tasthuḥ puruṣasattamāḥ
6.55.11
prāvartata mahāvegā nadī rudhiravāhinī mātaṅgāṅgaśilāraudrā māṃsaśoṇitakardamā
6.55.12
varāśvanaranāgānāṃ śarīraprabhavā tadā paralokārṇavamukhī gṛdhragomāyumodinī
6.55.13
na dṛṣṭaṃ na śrutaṃ cāpi yuddham etādṛśaṃ nṛpa yathā tava sutānāṃ ca pāṇḍavānāṃ ca bhārata
6.55.14
nāsīd rathapathas tatra yodhair yudhi nipātitaiḥ gajaiś ca patitair nīlair giriśṛṅgair ivāvṛtam
6.55.15
vikīrṇaiḥ kavacaiś citrair dhvajaiś chatraiś ca māriṣa śuśubhe tad raṇasthānaṃ śaradīva nabhastalam
6.55.16
vinirbhinnāḥ śaraiḥ ke cid antapīḍāvikarṣiṇaḥ abhītāḥ samare śatrūn abhyadhāvanta daṃśitāḥ
6.55.17
tāta bhrātaḥ sakhe bandho vayasya mama mātula mā māṃ parityajety anye cukruśuḥ patitā raṇe
6.55.18
ādhāvābhyehi mā gaccha kiṃ bhīto 'si kva yāsyasi sthito 'haṃ samare mā bhair iti cānye vicukruśuḥ
6.55.19
tatra bhīṣmaḥ śāṃtanavo nityaṃ maṇḍalakārmukaḥ mumoca bāṇān dīptāgrān ahīn āśīviṣān iva
6.55.20
śarair ekāyanīkurvan diśaḥ sarvā yatavrataḥ jaghāna pāṇḍavarathān ādiśyādiśya bhārata
6.55.21
sa nṛtyan vai rathopasthe darśayan pāṇilāghavam alātacakravad rājaṃs tatra tatra sma dṛśyate
6.55.22
tam ekaṃ samare śūraṃ pāṇḍavāḥ sṛñjayās tathā anekaśatasāhasraṃ samapaśyanta lāghavāt
6.55.23
māyākṛtātmānam iva bhīṣmaṃ tatra sma menire pūrvasyāṃ diśi taṃ dṛṣṭvā pratīcyāṃ dadṛśur janāḥ
6.55.24
udīcyāṃ cainam ālokya dakṣiṇasyāṃ punaḥ prabho evaṃ sa samare vīro gāṅgeyaḥ pratyadṛśyata
6.55.25
na cainaṃ pāṇḍaveyānāṃ kaś cic chaknoti vīkṣitum viśikhān eva paśyanti bhīṣmacāpacyutān bahūn
6.55.26
kurvāṇaṃ samare karma sūdayānaṃ ca vāhinīm vyākrośanta raṇe tatra vīrā bahuvidhaṃ bahu amānuṣeṇa rūpeṇa carantaṃ pitaraṃ tava
6.55.27
śalabhā iva rājānaḥ patanti vidhicoditāḥ bhīṣmāgnim abhi saṃkruddhaṃ vināśāya sahasraśaḥ
6.55.28
na hi moghaḥ śaraḥ kaś cid āsīd bhīṣmasya saṃyuge naranāgāśvakāyeṣu bahutvāl laghuvedhinaḥ
6.55.29
bhinatty ekena bāṇena sumuktena patatriṇā gajakaṅkaṭasaṃnāhaṃ vajreṇevācalottamam
6.55.30
dvau trīn api gajārohān piṇḍitān varmitān api nārācena sutīkṣṇena nijaghāna pitā tava
6.55.31
yo yo bhīṣmaṃ naravyāghram abhyeti yudhi kaś cana muhūrtadṛṣṭaḥ sa mayā pātito bhuvi dṛśyate
6.55.32
evaṃ sā dharmarājasya vadhyamānā mahācamūḥ bhīṣmeṇātulavīryeṇa vyaśīryata sahasradhā
6.55.33
prakīryata mahāsenā śaravarṣābhitāpitā paśyato vāsudevasya pārthasya ca mahātmanaḥ
6.55.34
yatamānāpi te vīrā dravamāṇān mahārathān nāśaknuvan vārayituṃ bhīṣmabāṇaprapīḍitāḥ
6.55.35
mahendrasamavīryeṇa vadhyamānā mahācamūḥ abhajyata mahārāja na ca dvau saha dhāvataḥ
6.55.36
āviddhanaranāgāśvaṃ patitadhvajakūbaram anīkaṃ pāṇḍuputrāṇāṃ hāhābhūtam acetanam
6.55.37
jaghānātra pitā putraṃ putraś ca pitaraṃ tathā priyaṃ sakhāyaṃ cākrande sakhā daivabalātkṛtaḥ
6.55.38
vimucya kavacān anye pāṇḍuputrasya sainikāḥ prakīrya keśān dhāvantaḥ pratyadṛśyanta bhārata
6.55.39
tad gokulam ivodbhrāntam udbhrāntarathayūthapam dadṛśe pāṇḍuputrasya sainyam ārtasvaraṃ tadā
6.55.40
prabhajyamānaṃ tat sainyaṃ dṛṣṭvā devakinandanaḥ uvāca pārthaṃ bībhatsuṃ nigṛhya ratham uttamam
6.55.41
ayaṃ sa kālaḥ saṃprāptaḥ pārtha yaḥ kāṅkṣitas tvayā praharāsmai naravyāghra na cen mohād vimuhyase
6.55.42
yat tvayā kathitaṃ vīra purā rājñāṃ samāgame bhīṣmadroṇamukhān sarvān dhārtarāṣṭrasya sainikān
6.55.43
sānubandhān haniṣyāmi ye māṃ yotsyanti saṃyuge iti tat kuru kaunteya satyaṃ vākyam ariṃdama
6.55.44
bībhatso paśya sainyaṃ svaṃ bhajyamānaṃ samantataḥ dravataś ca mahīpālān sarvān yaudhiṣṭhire bale
6.55.45
dṛṣṭvā hi samare bhīṣmaṃ vyāttānanam ivāntakam bhayārtāḥ saṃpraṇaśyanti siṃhaṃ kṣudramṛgā iva
6.55.46
evam uktaḥ pratyuvāca vāsudevaṃ dhanaṃjayaḥ codayāśvān yato bhīṣmo vigāhyaitad balārṇavam
6.55.47
tato 'śvān rajataprakhyāṃś codayām āsa mādhavaḥ yato bhīṣmaratho rājan duṣprekṣyo raśmimān iva
6.55.48
tatas tat punar āvṛttaṃ yudhiṣṭhirabalaṃ mahat dṛṣṭvā pārthaṃ mahābāhuṃ bhīṣmāyodyantam āhave
6.55.49
tato bhīṣmaḥ kuruśreṣṭhaḥ siṃhavad vinadan muhuḥ dhanaṃjayarathaṃ tūrṇaṃ śaravarṣair avākirat
6.55.50
kṣaṇena sa rathas tasya sahayaḥ sahasārathiḥ śaravarṣeṇa mahatā saṃchanno na prakāśate
6.55.51
vāsudevas tv asaṃbhrānto dhairyam āsthāya sattvavān codayām āsa tān aśvān vitunnān bhīṣmasāyakaiḥ
6.55.52
tataḥ pārtho dhanur gṛhya divyaṃ jaladanisvanam pātayām āsa bhīṣmasya dhanuś chittvā tribhiḥ śaraiḥ
6.55.53
sa cchinnadhanvā kauravyaḥ punar anyan mahad dhanuḥ nimeṣāntaramātreṇa sajyaṃ cakre pitā tava
6.55.54
vicakarṣa tato dorbhyāṃ dhanur jaladanisvanam athāsya tad api kruddhaś ciccheda dhanur arjunaḥ
6.55.55
tasya tat pūjayām āsa lāghavaṃ śaṃtanoḥ sutaḥ sādhu pārtha mahābāho sādhu bho pāṇḍunandana
6.55.56
tvayy evaitad yuktarūpaṃ mahat karma dhanaṃjaya prīto 'smi sudṛḍhaṃ putra kuru yuddhaṃ mayā saha
6.55.57
iti pārthaṃ praśasyātha pragṛhyānyan mahad dhanuḥ mumoca samare vīraḥ śarān pārtharathaṃ prati
6.55.58
adarśayad vāsudevo hayayāne paraṃ balam moghān kurvañ śarāṃs tasya maṇḍalāny acaral laghu
6.55.59
tathāpi bhīṣmaḥ sudṛḍhaṃ vāsudevadhanaṃjayau vivyādha niśitair bāṇaiḥ sarvagātreṣu māriṣa
6.55.60
śuśubhāte naravyāghrau tau bhīṣmaśaravikṣatau govṛṣāv iva nardantau viṣāṇollikhitāṅkitau
6.55.61
punaś cāpi susaṃkruddhaḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ kṛṣṇayor yudhi saṃrabdho bhīṣmo vyāvārayad diśaḥ
6.55.62
vārṣṇeyaṃ ca śarais tīkṣṇaiḥ kampayām āsa roṣitaḥ muhur abhyutsmayan bhīṣmaḥ prahasya svanavat tadā
6.55.63
tataḥ kṛṣṇas tu samare dṛṣṭvā bhīṣmaparākramam saṃprekṣya ca mahābāhuḥ pārthasya mṛduyuddhatām
6.55.64
bhīṣmaṃ ca śaravarṣāṇi sṛjantam aniśaṃ yudhi pratapantam ivādityaṃ madhyam āsādya senayoḥ
6.55.65
varān varān vinighnantaṃ pāṇḍuputrasya sainikān yugāntam iva kurvāṇaṃ bhīṣmaṃ yaudhiṣṭhire bale
6.55.66
amṛṣyamāṇo bhagavān keśavaḥ paravīrahā acintayad ameyātmā nāsti yaudhiṣṭhiraṃ balam
6.55.67
ekāhnā hi raṇe bhīṣmo nāśayed devadānavān kim u pāṇḍusutān yuddhe sabalān sapadānugān
6.55.68
dravate ca mahat sainyaṃ pāṇḍavasya mahātmanaḥ ete ca kauravās tūrṇaṃ prabhagnān dṛśya somakān ādravanti raṇe hṛṣṭā harṣayantaḥ pitāmaham
6.55.69
so 'haṃ bhīṣmaṃ nihanmy adya pāṇḍavārthāya daṃśitaḥ bhāram etaṃ vineṣyāmi pāṇḍavānāṃ mahātmanām
6.55.70
arjuno 'pi śarais tīkṣṇair vadhyamāno hi saṃyuge kartavyaṃ nābhijānāti raṇe bhīṣmasya gauravāt
6.55.71
tathā cintayatas tasya bhūya eva pitāmahaḥ preṣayām āsa saṃkruddhaḥ śarān pārtharathaṃ prati
6.55.72
teṣāṃ bahutvād dhi bhṛśaṃ śarāṇāṃ; diśo 'tha sarvāḥ pihitā babhūvuḥ na cāntarikṣaṃ na diśo na bhūmir; na bhāskaro 'dṛśyata raśmimālī vavuś ca vātās tumulāḥ sadhūmā; diśaś ca sarvāḥ kṣubhitā babhūvuḥ
6.55.73
droṇo vikarṇo 'tha jayadrathaś ca; bhūriśravāḥ kṛtavarmā kṛpaś ca śrutāyur ambaṣṭhapatiś ca rājā; vindānuvindau ca sudakṣiṇaś ca
6.55.74
prācyāś ca sauvīragaṇāś ca sarve; vasātayaḥ kṣudrakamālavāś ca kirīṭinaṃ tvaramāṇābhisasrur; nideśagāḥ śāṃtanavasya rājñaḥ
6.55.75
taṃ vājipādātarathaughajālair; anekasāhasraśatair dadarśa kirīṭinaṃ saṃparivāryamāṇaṃ; śiner naptā vāraṇayūthapaiś ca
6.55.76
tatas tu dṛṣṭvārjunavāsudevau; padātināgāśvarathaiḥ samantāt abhidrutau śastrabhṛtāṃ variṣṭhau; śinipravīro 'bhisasāra tūrṇam
6.55.77
sa tāny anīkāni mahādhanuṣmāñ; śinipravīraḥ sahasābhipatya cakāra sāhāyyam athārjunasya; viṣṇur yathā vṛtraniṣūdanasya
6.55.78
viśīrṇanāgāśvarathadhvajaughaṃ; bhīṣmeṇa vitrāsitasarvayodham yudhiṣṭhirānīkam abhidravantaṃ; provāca saṃdṛśya śinipravīraḥ
6.55.79
kva kṣatriyā yāsyatha naiṣa dharmaḥ; satāṃ purastāt kathitaḥ purāṇaiḥ mā svāṃ pratijñāṃ jahata pravīrāḥ; svaṃ vīradharmaṃ paripālayadhvam
6.55.80
tān vāsavān antarajo niśamya; narendramukhyān dravataḥ samantāt pārthasya dṛṣṭvā mṛduyuddhatāṃ ca; bhīṣmaṃ ca saṃkhye samudīryamāṇam
6.55.81
amṛṣyamāṇaḥ sa tato mahātmā; yaśasvinaṃ sarvadaśārhabhartā uvāca śaineyam abhipraśaṃsan; dṛṣṭvā kurūn āpatataḥ samantāt
6.55.82
ye yānti yāntv eva śinipravīra; ye 'pi sthitāḥ sātvata te 'pi yāntu bhīṣmaṃ rathāt paśya nipātyamānaṃ; droṇaṃ ca saṃkhye sagaṇaṃ mayādya
6.55.83
nāsau rathaḥ sātvata kauravāṇāṃ; kruddhasya mucyeta raṇe 'dya kaś cit tasmād ahaṃ gṛhya rathāṅgam ugraṃ; prāṇaṃ hariṣyāmi mahāvratasya
6.55.84
nihatya bhīṣmaṃ sagaṇaṃ tathājau; droṇaṃ ca śaineya rathapravīram prītiṃ kariṣyāmi dhanaṃjayasya; rājñaś ca bhīmasya tathāśvinoś ca
6.55.85
nihatya sarvān dhṛtarāṣṭraputrāṃs; tatpakṣiṇo ye ca narendramukhyāḥ rājyena rājānam ajātaśatruṃ; saṃpādayiṣyāmy aham adya hṛṣṭaḥ
6.55.86
tataḥ sunābhaṃ vasudevaputraḥ; sūryaprabhaṃ vajrasamaprabhāvam kṣurāntam udyamya bhujena cakraṃ; rathād avaplutya visṛjya vāhān
6.55.87
saṃkampayan gāṃ caraṇair mahātmā; vegena kṛṣṇaḥ prasasāra bhīṣmam madāndham ājau samudīrṇadarpaḥ; siṃho jighāṃsann iva vāraṇendram
6.55.88
so 'bhyadravad bhīṣmam anīkamadhye; kruddho mahendrāvarajaḥ pramāthī vyālambipītāntapaṭaś cakāśe; ghano yathā khe 'cirabhāpinaddhaḥ
6.55.89
sudarśanaṃ cāsya rarāja śaures; tac cakrapadmaṃ subhujorunālam yathādipadmaṃ taruṇārkavarṇaṃ; rarāja nārāyaṇanābhijātam
6.55.90
tat kṛṣṇakopodayasūryabuddhaṃ; kṣurāntatīkṣṇāgrasujātapatram tasyaiva dehorusaraḥprarūḍhaṃ; rarāja nārāyaṇabāhunālam
6.55.91
tam āttacakraṃ praṇadantam uccaiḥ; kruddhaṃ mahendrāvarajaṃ samīkṣya sarvāṇi bhūtāni bhṛśaṃ vineduḥ; kṣayaṃ kurūṇām iti cintayitvā
6.55.92
sa vāsudevaḥ pragṛhītacakraḥ; saṃvartayiṣyann iva jīvalokam abhyutpataṃl lokagurur babhāse; bhūtāni dhakṣyann iva kālavahniḥ
6.55.93
tam āpatantaṃ pragṛhītacakraṃ; samīkṣya devaṃ dvipadāṃ variṣṭham asaṃbhramāt kārmukabāṇapāṇī; rathe sthitaḥ śāṃtanavo 'bhyuvāca
6.55.94
ehy ehi deveśa jagannivāsa; namo 'stu te śārṅgarathāṅgapāṇe prasahya māṃ pātaya lokanātha; rathottamād bhūtaśaraṇya saṃkhye
6.55.95
tvayā hatasyeha mamādya kṛṣṇa; śreyaḥ parasminn iha caiva loke saṃbhāvito 'smy andhakavṛṣṇinātha; lokais tribhir vīra tavābhiyānāt
6.55.96
rathād avaplutya tatas tvarāvān; pārtho 'py anudrutya yadupravīram jagrāha pīnottamalambabāhuṃ; bāhvor hariṃ vyāyatapīnabāhuḥ
6.55.97
nigṛhyamāṇaś ca tadādidevo; bhṛśaṃ saroṣaḥ kila nāma yogī ādāya vegena jagāma viṣṇur; jiṣṇuṃ mahāvāta ivaikavṛkṣam
6.55.98
pārthas tu viṣṭabhya balena pādau; bhīṣmāntikaṃ tūrṇam abhidravantam balān nijagrāha kirīṭamālī; pade 'tha rājan daśame kathaṃ cit
6.55.99
avasthitaṃ ca praṇipatya kṛṣṇaṃ; prīto 'rjunaḥ kāñcanacitramālī uvāca kopaṃ pratisaṃhareti; gatir bhavān keśava pāṇḍavānām
6.55.100
na hāsyate karma yathāpratijñaṃ; putraiḥ śape keśava sodaraiś ca antaṃ kariṣyāmi yathā kurūṇāṃ; tvayāham indrānuja saṃprayuktaḥ
6.55.101
tataḥ pratijñāṃ samayaṃ ca tasmai; janārdanaḥ prītamanā niśamya sthitaḥ priye kauravasattamasya; rathaṃ sacakraḥ punar āruroha
6.55.102
sa tān abhīṣūn punar ādadānaḥ; pragṛhya śaṅkhaṃ dviṣatāṃ nihantā vinādayām āsa tato diśaś ca; sa pāñcajanyasya raveṇa śauriḥ
6.55.103
vyāviddhaniṣkāṅgadakuṇḍalaṃ taṃ; rajovikīrṇāñcitapakṣmanetram viśuddhadaṃṣṭraṃ pragṛhītaśaṅkhaṃ; vicukruśuḥ prekṣya kurupravīrāḥ
6.55.104
mṛdaṅgabherīpaṭahapraṇādā; nemisvanā dundubhinisvanāś ca sasiṃhanādāś ca babhūvur ugrāḥ; sarveṣv anīkeṣu tataḥ kurūṇām
6.55.105
gāṇḍīvaghoṣaḥ stanayitnukalpo; jagāma pārthasya nabho diśaś ca jagmuś ca bāṇā vimalāḥ prasannāḥ; sarvā diśaḥ pāṇḍavacāpamuktāḥ
6.55.106
taṃ kauravāṇām adhipo balena; bhīṣmeṇa bhūriśravasā ca sārdham abhyudyayāv udyatabāṇapāṇiḥ; kakṣaṃ didhakṣann iva dhūmaketuḥ
6.55.107
athārjunāya prajahāra bhallān; bhūriśravāḥ sapta suvarṇapuṅkhān duryodhanas tomaram ugravegaṃ; śalyo gadāṃ śāṃtanavaś ca śaktim
6.55.108
sa saptabhiḥ sapta śarapravekān; saṃvārya bhūriśravasā visṛṣṭān śitena duryodhanabāhumuktaṃ; kṣureṇa tat tomaram unmamātha
6.55.109
tataḥ śubhām āpatatīṃ sa śaktiṃ; vidyutprabhāṃ śāṃtanavena muktām gadāṃ ca madrādhipabāhumuktāṃ; dvābhyāṃ śarābhyāṃ nicakarta vīraḥ
6.55.110
tato bhujābhyāṃ balavad vikṛṣya; citraṃ dhanur gāṇḍivam aprameyam māhendram astraṃ vidhivat sughoraṃ; prāduścakārādbhutam antarikṣe
6.55.111
tenottamāstreṇa tato mahātmā; sarvāṇy anīkāni mahādhanuṣmān śaraughajālair vimalāgnivarṇair; nivārayām āsa kirīṭamālī
6.55.112
śilīmukhāḥ pārthadhanuḥpramuktā; rathān dhvajāgrāṇi dhanūṃṣi bāhūn nikṛtya dehān viviśuḥ pareṣāṃ; narendranāgendraturaṃgamāṇām
6.55.113
tato diśaś cānudiśaś ca pārthaḥ; śaraiḥ sudhārair niśitair vitatya gāṇḍīvaśabdena manāṃsi teṣāṃ; kirīṭamālī vyathayāṃ cakāra
6.55.114
tasmiṃs tathā ghoratame pravṛtte; śaṅkhasvanā dundubhinisvanāś ca antarhitā gāṇḍivanisvanena; bhabhūvur ugrāś ca raṇapraṇādāḥ
6.55.115
gāṇḍīvaśabdaṃ tam atho viditvā; virāṭarājapramukhā nṛvīrāḥ pāñcālarājo drupadaś ca vīras; taṃ deśam ājagmur adīnasattvāḥ
6.55.116
sarvāṇi sainyāni tu tāvakāni; yato yato gāṇḍivajaḥ praṇādaḥ tatas tataḥ saṃnatim eva jagmur; na taṃ pratīpo 'bhisasāra kaś cit
6.55.117
tasmin sughore nṛpasaṃprahāre; hatāḥ pravīrāḥ sarathāḥ sasūtāḥ gajāś ca nārācanipātataptā; mahāpatākāḥ śubharukmakakṣyāḥ
6.55.118
parītasattvāḥ sahasā nipetuḥ; kirīṭinā bhinnatanutrakāyāḥ dṛḍhāhatāḥ patribhir ugravegaiḥ; pārthena bhallair niśitaiḥ śitāgraiḥ
6.55.119
nikṛttayantrā nihatendrakīlā; dhvajā mahānto dhvajinīmukheṣu padātisaṃghāś ca rathāś ca saṃkhye; hayāś ca nāgāś ca dhanaṃjayena
6.55.120
bāṇāhatās tūrṇam apetasattvā; viṣṭabhya gātrāṇi nipetur urvyām aindreṇa tenāstravareṇa rājan; mahāhave bhinnatanutradehāḥ
6.55.121
tataḥ śaraughair niśitaiḥ kirīṭinā; nṛdehaśastrakṣatalohitodā nadī sughorā naradehaphenā; pravartitā tatra raṇājire vai
6.55.122
vegena sātīva pṛthupravāhā; prasusrutā bhairavārāvarūpā paretanāgāśvaśarīrarodhā; narāntramajjābhṛtamāṃsapaṅkā
6.55.123
prabhūtarakṣogaṇabhūtasevitā; śiraḥkapālākulakeśaśādvalā śarīrasaṃghātasahasravāhinī; viśīrṇanānākavacormisaṃkulā
6.55.124
narāśvanāgāsthinikṛttaśarkarā; vināśapātālavatī bhayāvahā tāṃ kaṅkamālāvṛtagṛdhrakahvaiḥ; kravyādasaṃghaiś ca tarakṣubhiś ca
6.55.125
upetakūlāṃ dadṛśuḥ samantāt; krūrāṃ mahāvaitaraṇīprakāśām pravartitām arjunabāṇasaṃghair; medovasāsṛkpravahāṃ subhīmām
6.55.126
te cedipāñcālakarūṣamatsyāḥ; pārthāś ca sarve sahitāḥ praṇeduḥ vitrāsya senāṃ dhvajinīpatīnāṃ; siṃho mṛgāṇām iva yūthasaṃghān vinedatus tāv atiharṣayuktau; gāṇḍīvadhanvā ca janārdanaś ca
6.55.127
tato raviṃ saṃhṛtaraśmijālaṃ; dṛṣṭvā bhṛśaṃ śastraparikṣatāṅgāḥ tad aindram astraṃ vitataṃ sughoram; asahyam udvīkṣya yugāntakalpam
6.55.128
athāpayānaṃ kuravaḥ sabhīṣmāḥ; sadroṇaduryodhanabāhlikāś ca cakrur niśāṃ saṃdhigatāṃ samīkṣya; vibhāvasor lohitarājiyuktām
6.55.129
avāpya kīrtiṃ ca yaśaś ca loke; vijitya śatrūṃś ca dhanaṃjayo 'pi yayau narendraiḥ saha sodaraiś ca; samāptakarmā śibiraṃ niśāyām tataḥ prajajñe tumulaḥ kurūṇāṃ; niśāmukhe ghorataraḥ praṇādaḥ
6.55.130
raṇe rathānām ayutaṃ nihatya; hatā gajāḥ saptaśatārjunena prācyāś ca sauvīragaṇāś ca sarve; nipātitāḥ kṣudrakamālavāś ca mahat kṛtaṃ karma dhanaṃjayena; kartuṃ yathā nārhati kaś cid anyaḥ
6.55.131
śrutāyur ambaṣṭhapatiś ca rājā; tathaiva durmarṣaṇacitrasenau droṇaḥ kṛpaḥ saindhavabāhlikau ca; bhūriśravāḥ śalyaśalau ca rājan svabāhuvīryeṇa jitāḥ sabhīṣmāḥ; kirīṭinā lokamahārathena
6.55.132
iti bruvantaḥ śibirāṇi jagmuḥ; sarve gaṇā bhārata ye tvadīyāḥ ulkāsahasraiś ca susaṃpradīptair; vibhrājamānaiś ca tathā pradīpaiḥ kirīṭivitrāsitasarvayodhā; cakre niveśaṃ dhvajinī kurūṇām
6.56.1
saṃjaya uvāca vyuṣṭāṃ niśāṃ bhārata bhāratānām; anīkinīnāṃ pramukhe mahātmā yayau sapatnān prati jātakopo; vṛtaḥ samagreṇa balena bhīṣmaḥ
6.56.2
taṃ droṇaduryodhanabāhlikāś ca; tathaiva durmarṣaṇacitrasenau jayadrathaś cātibalo balaughair; nṛpās tathānye 'nuyayuḥ samantāt
6.56.3
sa tair mahadbhiś ca mahārathaiś; ca tejasvibhir vīryavadbhiś ca rājan rarāja rājottama rājamukhyair; vṛtaḥ sa devair iva vajrapāṇiḥ
6.56.4
tasminn anīkapramukhe viṣaktā; dodhūyamānāś ca mahāpatākāḥ suraktapītāsitapāṇḍurābhā; mahāgajaskandhagatā virejuḥ
6.56.5
sā vāhinī śāṃtanavena rājñā; mahārathair vāraṇavājibhiś ca babhau savidyutstanayitnukalpā; jalāgame dyaur iva jātameghā
6.56.6
tato raṇāyābhimukhī prayātā; praty arjunaṃ śāṃtanavābhiguptā senā mahogrā sahasā kurūṇāṃ; vego yathā bhīma ivāpagāyāḥ
6.56.7
taṃ vyālanānāvidhagūḍhasāraṃ; gajāśvapādātarathaughapakṣam vyūhaṃ mahāmeghasamaṃ mahātmā; dadarśa dūrāt kapirājaketuḥ
6.56.8
sa niryayau ketumatā rathena; nararṣabhaḥ śvetahayena vīraḥ varūthinā sainyamukhe mahātmā; vadhe dhṛtaḥ sarvasapatnayūnām
6.56.9
sūpaskaraṃ sottarabandhureṣaṃ; yattaṃ yadūnām ṛṣabheṇa saṃkhye kapidhvajaṃ prekṣya viṣedur ājau; sahaiva putrais tava kauraveyāḥ
6.56.10
prakarṣatā guptam udāyudhena; kirīṭinā lokamahārathena taṃ vyūharājaṃ dadṛśus tvadīyāś; catuścaturvyālasahasrakīrṇam
6.56.11
yathā hi pūrve 'hani dharmarājñā; vyūhaḥ kṛtaḥ kauravanandanena tathā tathoddeśam upetya tasthuḥ; pāñcālamukhyaiḥ saha cedimukhyāḥ
6.56.12
tato mahāvegasamāhatāni; bherīsahasrāṇi vinedur ājau śaṅkhasvanā dundubhinisvanāś ca; sarveṣv anīkeṣu sasiṃhanādāḥ
6.56.13
tataḥ sabāṇāni mahāsvanāni; visphāryamāṇāni dhanūṃṣi vīraiḥ kṣaṇena bherīpaṇavapraṇādān; antardadhuḥ śaṅkhamahāsvanāś ca
6.56.14
tac chaṅkhaśabdāvṛtam antarikṣam; uddhūtabhaumadrutareṇujālam mahāvitānāvatataprakāśam; ālokya vīrāḥ sahasābhipetuḥ
6.56.15
rathī rathenābhihataḥ sasūtaḥ; papāta sāśvaḥ sarathaḥ saketuḥ gajo gajenābhihataḥ papāta; padātinā cābhihataḥ padātiḥ
6.56.16
āvartamānāny abhivartamānair; bāṇaiḥ kṣatāny adbhutadarśanāni prāsaiś ca khaḍgaiś ca samāhatāni; sadaśvavṛndāni sadaśvavṛndaiḥ
6.56.17
suvarṇatārāgaṇabhūṣitāni; śarāvarāṇi prahitāni vīraiḥ vidāryamāṇāni paraśvadhaiś ca; prāsaiś ca khaḍgaiś ca nipetur urvyām
6.56.18
gajair viṣāṇair varahastarugṇāḥ; ke cit sasūtā rathinaḥ prapetuḥ gajarṣabhāś cāpi ratharṣabheṇa; nipetire bāṇahatāḥ pṛthivyām
6.56.19
gajaughavegoddhatasāditānāṃ; śrutvā niṣedur vasudhāṃ manuṣyāḥ ārtasvaraṃ sādipadātiyūnāṃ; viṣāṇagātrāvaratāḍitānām
6.56.20
saṃbhrāntanāgāśvarathe prasūte; mahābhaye sādipadātiyūnām mahārathaiḥ saṃparivāryamāṇaṃ; dadarśa bhīṣmaḥ kapirājaketum
6.56.21
taṃ pañcatālocchritatālaketuḥ; sadaśvavegoddhatavīryayātaḥ mahāstrabāṇāśanidīptamārgaṃ; kirīṭinaṃ śāṃtanavo 'bhyadhāvat
6.56.22
tathaiva śakrapratimānakalpam; indrātmajaṃ droṇamukhābhisasruḥ kṛpaś ca śalyaś ca viviṃśatiś ca; duryodhanaḥ saumadattiś ca rājan
6.56.23
tato rathānīkamukhād upetya; sarvāstravit kāñcanacitravarmā javena śūro 'bhisasāra sarvāṃs; tathārjunasyātra suto 'bhimanyuḥ
6.56.24
teṣāṃ mahāstrāṇi mahārathānām; asaktakarmā vinihatya kārṣṇiḥ babhau mahāmantrahutārcimālī; sadogataḥ san bhagavān ivāgniḥ
6.56.25
tataḥ sa tūrṇaṃ rudhirodaphenāṃ; kṛtvā nadīṃ vaiśasane ripūṇām jagāma saubhadram atītya bhīṣmo; mahārathaṃ pārtham adīnasattvaḥ
6.56.26
tataḥ prahasyādbhutadarśanena; gāṇḍīvanirhvādamahāsvanena vipāṭhajālena mahāstrajālaṃ; vināśayām āsa kirīṭamālī
6.56.27
tam uttamaṃ sarvadhanurdharāṇām; asaktakarmā kapirājaketuḥ bhīṣmaṃ mahātmābhivavarṣa tūrṇaṃ; śaraughajālair vimalaiś ca bhallaiḥ
6.56.28
evaṃvidhaṃ kārmukabhīmanādam; adīnavat satpuruṣottamābhyām dadarśa lokaḥ kurusṛñjayāś ca; tad dvairathaṃ bhīṣmadhanaṃjayābhyām
6.57.1
saṃjaya uvāca drauṇir bhūriśravāḥ śalyaś citrasenaś ca māriṣa putraḥ sāṃyamaneś caiva saubhadraṃ samayodhayan
6.57.2
saṃsaktam atitejobhis tam ekaṃ dadṛśur janāḥ pañcabhir manujavyāghrair gajaiḥ siṃhaśiśuṃ yathā
6.57.3
nābhilakṣyatayā kaś cin na śaurye na parākrame babhūva sadṛśaḥ kārṣṇer nāstre nāpi ca lāghave
6.57.4
tathā tam ātmajaṃ yuddhe vikramantam ariṃdamam dṛṣṭvā pārtho raṇe yattaḥ siṃhanādam atho 'nadat
6.57.5
pīḍayānaṃ ca tat sainyaṃ pautraṃ tava viśāṃ pate dṛṣṭvā tvadīyā rājendra samantāt paryavārayan
6.57.6
dhvajinīṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ dīnaśatrur adīnavat pratyudyayau sa saubhadras tejasā ca balena ca
6.57.7
tasya lāghavamārgastham ādityasadṛśaprabham vyadṛśyata mahac cāpaṃ samare yudhyataḥ paraiḥ
6.57.8
sa drauṇim iṣuṇaikena viddhvā śalyaṃ ca pañcabhiḥ dhvajaṃ sāṃyamaneś cāpi so 'ṣṭābhir apavarjayat
6.57.9
rukmadaṇḍāṃ mahāśaktiṃ preṣitāṃ saumadattinā śitenoragasaṃkāśāṃ patriṇā vijahāra tām
6.57.10
śalyasya ca mahāghorān asyataḥ śataśaḥ śarān nivāryārjunadāyādo jaghāna samare hayān
6.57.11
bhūriśravāś ca śalyaś ca drauṇiḥ sāṃyamaniḥ śalaḥ nābhyavartanta saṃrabdhāḥ kārṣṇer bāhubalāśrayāt
6.57.12
tatas trigartā rājendra madrāś ca saha kekayaiḥ pañcatriṃśatisāhasrās tava putreṇa coditāḥ
6.57.13
dhanurvedavido mukhyā ajeyāḥ śatrubhir yudhi sahaputraṃ jighāṃsantaṃ parivavruḥ kirīṭinam
6.57.14
tau tu tatra pitāputrau parikṣiptau ratharṣabhau dadarśa rājan pāñcālyaḥ senāpatir amitrajit
6.57.15
sa vāraṇarathaughānāṃ sahasrair bahubhir vṛtaḥ vājibhiḥ pattibhiś caiva vṛtaḥ śatasahasraśaḥ
6.57.16
dhanur visphārya saṃkruddhaś codayitvā varūthinīm yayau tan madrakānīkaṃ kekayāṃś ca paraṃtapaḥ
6.57.17
tena kīrtimatā guptam anīkaṃ dṛḍhadhanvanā prayuktarathanāgāśvaṃ yotsyamānam aśobhata
6.57.18
so 'rjunaṃ pramukhe yāntaṃ pāñcālyaḥ kurunandana tribhiḥ śāradvataṃ bāṇair jatrudeśe samarpayat
6.57.19
tataḥ sa madrakān hatvā daśabhir daśabhiḥ śaraiḥ hṛṣṭa eko jaghānāśvaṃ bhallena kṛtavarmaṇaḥ
6.57.20
damanaṃ cāpi dāyādaṃ pauravasya mahātmanaḥ jaghāna vipulāgreṇa nārācena paraṃtapaḥ
6.57.21
tataḥ sāṃyamaneḥ putraḥ pāñcālyaṃ yuddhadurmadam avidhyat triṃśatā bāṇair daśabhiś cāsya sārathim
6.57.22
so 'tividdho maheṣvāsaḥ sṛkkiṇī parisaṃlihan bhallena bhṛśatīkṣṇena nicakartāsya kārmukam
6.57.23
athainaṃ pañcaviṃśatyā kṣipram eva samarpayat aśvāṃś cāsyāvadhīd rājann ubhau tau pārṣṇisārathī
6.57.24
sa hatāśve rathe tiṣṭhan dadarśa bharatarṣabha putraḥ sāṃyamaneḥ putraṃ pāñcālyasya mahātmanaḥ
6.57.25
sa saṃgṛhya mahāghoraṃ nistriṃśavaram āyasam padātis tūrṇam abhyarchad rathasthaṃ drupadātmajam
6.57.26
taṃ mahaugham ivāyāntaṃ khāt patantam ivoragam bhrāntāvaraṇanistriṃśaṃ kālotsṛṣṭam ivāntakam
6.57.27
dīpyantam iva śastrārcyā mattavāraṇavikramam apaśyan pāṇḍavās tatra dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ
6.57.28
tasya pāñcālaputras tu pratīpam abhidhāvataḥ śitanistriṃśahastasya śarāvaraṇadhāriṇaḥ
6.57.29
bāṇavegam atītasya rathābhyāśam upeyuṣaḥ tvaran senāpatiḥ kruddho bibheda gadayā śiraḥ
6.57.30
tasya rājan sanistriṃśaṃ suprabhaṃ ca śarāvaram hatasya patato hastād vegena nyapatad bhuvi
6.57.31
taṃ nihatya gadāgreṇa lebhe sa paramaṃ yaśaḥ putraḥ pāñcālarājasya mahātmā bhīmavikramaḥ
6.57.32
tasmin hate maheṣvāse rājaputre mahārathe hāhākāro mahān āsīt tava sainyasya māriṣa
6.57.33
tataḥ sāṃyamaniḥ kruddho dṛṣṭvā nihatam ātmajam abhidudrāva vegena pāñcālyaṃ yuddhadurmadam
6.57.34
tau tatra samare vīrau sametau rathināṃ varau dadṛśuḥ sarvarājānaḥ kuravaḥ pāṇḍavās tathā
6.57.35
tataḥ sāṃyamaniḥ kruddhaḥ pārṣataṃ paravīrahā ājaghāna tribhir bāṇais tottrair iva mahādvipam
6.57.36
tathaiva pārṣataṃ śūraṃ śalyaḥ samitiśobhanaḥ ājaghānorasi kruddhas tato yuddham avartata
6.58.1
dhṛtarāṣṭra uvāca daivam eva paraṃ manye pauruṣād api saṃjaya yat sainyaṃ mama putrasya pāṇḍusainyena vadhyate
6.58.2
nityaṃ hi māmakāṃs tāta hatān eva hi śaṃsasi avyagrāṃś ca prahṛṣṭāṃś ca nityaṃ śaṃsasi pāṇḍavān
6.58.3
hīnān puruṣakāreṇa māmakān adya saṃjaya patitān pātyamānāṃś ca hatān eva ca śaṃsasi
6.58.4
yudhyamānān yathāśakti ghaṭamānāñ jayaṃ prati pāṇḍavā vijayanty eva jīyante caiva māmakāḥ
6.58.5
so 'haṃ tīvrāṇi duḥkhāni duryodhanakṛtāni ca aśrauṣaṃ satataṃ tāta duḥsahāni bahūni ca
6.58.6
tam upāyaṃ na paśyāmi jīyeran yena pāṇḍavāḥ māmakā vā jayaṃ yuddhe prāpnuyur yena saṃjaya
6.58.7
saṃjaya uvāca kṣayaṃ manuṣyadehānāṃ gajavājirathakṣayam śṛṇu rājan sthiro bhūtvā tavaivāpanayo mahān
6.58.8
dhṛṣṭadyumnas tu śalyena pīḍito navabhiḥ śaraiḥ pīḍayām āsa saṃkruddho madrādhipatim āyasaiḥ
6.58.9
tatrādbhutam apaśyāma pārṣatasya parākramam nyavārayata yat tūrṇaṃ śalyaṃ samitiśobhanam
6.58.10
nāntaraṃ dadṛśe kaś cit tayoḥ saṃrabdhayo raṇe muhūrtam iva tad yuddhaṃ tayoḥ samam ivābhavat
6.58.11
tataḥ śalyo mahārāja dhṛṣṭadyumnasya saṃyuge dhanuś ciccheda bhallena pītena niśitena ca
6.58.12
athainaṃ śaravarṣeṇa chādayām āsa bhārata giriṃ jalāgame yadvaj jaladā jaladhāriṇaḥ
6.58.13
abhimanyus tu saṃkruddho dhṛṣṭadyumne nipīḍite abhidudrāva vegena madrarājarathaṃ prati
6.58.14
tato madrādhiparathaṃ kārṣṇiḥ prāpyātikopanaḥ ārtāyanim ameyātmā vivyādha viśikhais tribhiḥ
6.58.15
tatas tu tāvakā rājan parīpsanto ''rjuniṃ raṇe madrarājarathaṃ tūrṇaṃ parivāryāvatasthire
6.58.16
duryodhano vikarṇaś ca duḥśāsanaviviṃśatī durmarṣaṇo duḥsahaś ca citrasenaś ca durmukhaḥ
6.58.17
satyavrataś ca bhadraṃ te purumitraś ca bhārata ete madrādhiparathaṃ pālayantaḥ sthitā raṇe
6.58.18
tān bhīmasenaḥ saṃkruddho dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ draupadeyābhimanyuś ca mādrīputrau ca pāṇḍavau
6.58.19
nānārūpāṇi śastrāṇi visṛjanto viśāṃ pate abhyavartanta saṃhṛṣṭāḥ parasparavadhaiṣiṇaḥ te vai samīyuḥ saṃgrāme rājan durmantrite tava
6.58.20
tasmin dāśarathe yuddhe vartamāne bhayāvahe tāvakānāṃ pareṣāṃ ca prekṣakā rathino 'bhavan
6.58.21
śastrāṇy anekarūpāṇi visṛjanto mahārathāḥ anyonyam abhinardantaḥ saṃprahāraṃ pracakrire
6.58.22
te yattā jātasaṃrambhāḥ sarve 'nyonyaṃ jighāṃsavaḥ mahāstrāṇi vimuñcantaḥ samāpetur amarṣaṇāḥ
6.58.23
duryodhanas tu saṃkruddho dhṛṣṭadyumnaṃ mahāraṇe vivyādha niśitair bāṇaiś caturbhis tvarito bhṛśam
6.58.24
durmarṣaṇaś ca viṃśatyā citrasenaś ca pañcabhiḥ durmukho navabhir bāṇair duḥsahaś cāpi saptabhiḥ viviṃśatiḥ pañcabhiś ca tribhir duḥśāsanas tathā
6.58.25
tān pratyavidhyad rājendra pārṣataḥ śatrutāpanaḥ ekaikaṃ pañcaviṃśatyā darśayan pāṇilāghavam
6.58.26
satyavrataṃ tu samare purumitraṃ ca bhārata abhimanyur avidhyat tau daśabhir daśabhiḥ śaraiḥ
6.58.27
mādrīputrau tu samare mātulaṃ mātṛnandanau chādayetāṃ śaravrātais tad adbhutam ivābhavat
6.58.28
tataḥ śalyo mahārāja svasrīyau rathināṃ varau śarair bahubhir ānarchat kṛtapratikṛtaiṣiṇau chādyamānau tatas tau tu mādrīputrau na celatuḥ
6.58.29
atha duryodhanaṃ dṛṣṭvā bhīmaseno mahābalaḥ vidhitsuḥ kalahasyāntaṃ gadāṃ jagrāha pāṇḍavaḥ
6.58.30
tam udyatagadaṃ dṛṣṭvā kailāsam iva śṛṅgiṇam bhīmasenaṃ mahābāhuṃ putrās te prādravan bhayāt
6.58.31
duryodhanas tu saṃkruddho māgadhaṃ samacodayat anīkaṃ daśasāhasraṃ kuñjarāṇāṃ tarasvinām māgadhaṃ purataḥ kṛtvā bhīmasenaṃ samabhyayāt
6.58.32
āpatantaṃ ca taṃ dṛṣṭvā gajānīkaṃ vṛkodaraḥ gadāpāṇir avārohad rathāt siṃha ivonnadan
6.58.33
adrisāramayīṃ gurvīṃ pragṛhya mahatīṃ gadām abhyadhāvad gajānīkaṃ vyāditāsya ivāntakaḥ
6.58.34
sa gajān gadayā nighnan vyacarat samare balī bhīmaseno mahābāhuḥ savajra iva vāsavaḥ
6.58.35
tasya nādena mahatā manohṛdayakampinā vyatyaceṣṭanta saṃhatya gajā bhīmasya nardataḥ
6.58.36
tatas tu draupadīputrāḥ saubhadraś ca mahārathaḥ nakulaḥ sahadevaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ
6.58.37
pṛṣṭhaṃ bhīmasya rakṣantaḥ śaravarṣeṇa vāraṇān abhyadhāvanta varṣanto meghā iva girīn yathā
6.58.38
kṣuraiḥ kṣuraprair bhallaiś ca pītair añjalikair api pātayantottamāṅgāni pāṇḍavā gajayodhinām
6.58.39
śirobhiḥ prapatadbhiś ca bāhubhiś ca vibhūṣitaiḥ aśmavṛṣṭir ivābhāti pāṇibhiś ca sahāṅkuśaiḥ
6.58.40
hṛtottamāṅgāḥ skandheṣu gajānāṃ gajayodhinaḥ adṛśyantācalāgreṣu drumā bhagnaśikhā iva
6.58.41
dhṛṣṭadyumnahatān anyān apaśyāma mahāgajān patitān pātyamānāṃś ca pārṣatena mahātmanā
6.58.42
māgadho 'tha mahīpālo gajam airāvatopamam preṣayām āsa samare saubhadrasya rathaṃ prati
6.58.43
tam āpatantaṃ saṃprekṣya māgadhasya gajottamam jaghānaikeṣuṇā vīraḥ saubhadraḥ paravīrahā
6.58.44
tasyāvarjitanāgasya kārṣṇiḥ parapuraṃjayaḥ rājño rajatapuṅkhena bhallenāpaharac chiraḥ
6.58.45
vigāhya tad gajānīkaṃ bhīmaseno 'pi pāṇḍavaḥ vyacarat samare mṛdnan gajān indro girīn iva
6.58.46
ekaprahārābhihatān bhīmasenena kuñjarān apaśyāma raṇe tasmin girīn vajrahatān iva
6.58.47
bhagnadantān bhagnakaṭān bhagnasakthāṃś ca vāraṇān bhagnapṛṣṭhān bhagnakumbhān nihatān parvatopamān
6.58.48
nadataḥ sīdataś cānyān vimukhān samare gajān vimūtrān bhagnasaṃvignāṃs tathā viśakṛto 'parān
6.58.49
bhīmasenasya mārgeṣu gatāsūn parvatopamān apaśyāma hatān nāgān niṣṭanantas tathāpare
6.58.50
vamanto rudhiraṃ cānye bhinnakumbhā mahāgajāḥ vihvalanto gatā bhūmiṃ śailā iva dharātale
6.58.51
medorudhiradigdhāṅgo vasāmajjāsamukṣitaḥ vyacarat samare bhīmo daṇḍapāṇir ivāntakaḥ
6.58.52
gajānāṃ rudhirāktāṃ tāṃ gadāṃ bibhrad vṛkodaraḥ ghoraḥ pratibhayaś cāsīt pinākīva pinākadhṛk
6.58.53
nirmathyamānāḥ kruddhena bhīmasenena dantinaḥ sahasā prādravañ śiṣṭā mṛdnantas tava vāhinīm
6.58.54
taṃ hi vīraṃ maheṣvāsāḥ saubhadrapramukhā rathāḥ paryarakṣanta yudhyantaṃ vajrāyudham ivāmarāḥ
6.58.55
śoṇitāktāṃ gadāṃ bibhrad ukṣito gajaśoṇitaiḥ kṛtānta iva raudrātmā bhīmaseno vyadṛśyata
6.58.56
vyāyacchamānaṃ gadayā dikṣu sarvāsu bhārata nṛtyamānam apaśyāma nṛtyantam iva śaṃkaram
6.58.57
yamadaṇḍopamāṃ gurvīm indrāśanisamasvanām apaśyāma mahārāja raudrāṃ viśasanīṃ gadām
6.58.58
vimiśrāṃ keśamajjābhiḥ pradigdhāṃ rudhireṇa ca pinākam iva rudrasya kruddhasyābhighnataḥ paśūn
6.58.59
yathā paśūnāṃ saṃghātaṃ yaṣṭyā pālaḥ prakālayet tathā bhīmo gajānīkaṃ gadayā paryakālayat
6.58.60
gadayā vadhyamānās te mārgaṇaiś ca samantataḥ svāny anīkāni mṛdnantaḥ prādravan kuñjarās tava
6.58.61
mahāvāta ivābhrāṇi vidhamitvā sa vāraṇān atiṣṭhat tumule bhīmaḥ śmaśāna iva śūlabhṛt
6.59.1
saṃjaya uvāca tasmin hate gajānīke putro duryodhanas tava bhīmasenaṃ ghnatety evaṃ sarvasainyāny acodayat
6.59.2
tataḥ sarvāṇy anīkāni tava putrasya śāsanāt abhyadravan bhīmasenaṃ nadantaṃ bhairavān ravān
6.59.3
taṃ balaugham aparyantaṃ devair api durutsaham āpatantaṃ suduṣpāraṃ samudram iva parvaṇi
6.59.4
rathanāgāśvakalilaṃ śaṅkhadundubhināditam athānantam apāraṃ ca narendrastimitahradam
6.59.5
taṃ bhīmasenaḥ samare mahodadhim ivāparam senāsāgaram akṣobhyaṃ veleva samavārayat
6.59.6
tad āścaryam apaśyāma śraddheyam api cādbhutam bhīmasenasya samare rājan karmātimānuṣam
6.59.7
udīrṇāṃ pṛthivīṃ sarvāṃ sāśvāṃ sarathakuñjarām asaṃbhramaṃ bhīmaseno gadayā samatāḍayat
6.59.8
sa saṃvārya balaughāṃs tān gadayā rathināṃ varaḥ atiṣṭhat tumule bhīmo girir merur ivācalaḥ
6.59.9
tasmin sutumule ghore kāle paramadāruṇe bhrātaraś caiva putrāś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ
6.59.10
draupadeyābhimanyuś ca śikhaṇḍī ca mahārathaḥ na prājahan bhīmasenaṃ bhaye jāte mahābalam
6.59.11
tataḥ śaikyāyasīṃ gurvīṃ pragṛhya mahatīṃ gadām avadhīt tāvakān yodhān daṇḍapāṇir ivāntakaḥ pothayan rathavṛndāni vājivṛndāni cābhibhūḥ
6.59.12
vyacarat samare bhīmo yugānte pāvako yathā vinighnan samare sarvān yugānte kālavad vibhuḥ
6.59.13
ūruvegena saṃkarṣan rathajālāni pāṇḍavaḥ pramardayan gajān sarvān naḍvalānīva kuñjaraḥ
6.59.14
mṛdnan rathebhyo rathino gajebhyo gajayodhinaḥ sādinaś cāśvapṛṣṭhebhyo bhūmau caiva padātinaḥ
6.59.15
tatra tatra hataiś cāpi manuṣyagajavājibhiḥ raṇāṅgaṇaṃ tad abhavan mṛtyor āghātasaṃnibham
6.59.16
pinākam iva rudrasya kruddhasyābhighnataḥ paśūn yamadaṇḍopamām ugrām indrāśanisamasvanām dadṛśur bhīmasenasya raudrāṃ viśasanīṃ gadām
6.59.17
āvidhyato gadāṃ tasya kaunteyasya mahātmanaḥ babhau rūpaṃ mahāghoraṃ kālasyeva yugakṣaye
6.59.18
taṃ tathā mahatīṃ senāṃ drāvayantaṃ punaḥ punaḥ dṛṣṭvā mṛtyum ivāyāntaṃ sarve vimanaso 'bhavan
6.59.19
yato yataḥ prekṣate sma gadām udyamya pāṇḍavaḥ tena tena sma dīryante sarvasainyāni bhārata
6.59.20
pradārayantaṃ sainyāni balaughenāparājitam grasamānam anīkāni vyāditāsyam ivāntakam
6.59.21
taṃ tathā bhīmakarmāṇaṃ pragṛhītamahāgadam dṛṣṭvā vṛkodaraṃ bhīṣmaḥ sahasaiva samabhyayāt
6.59.22
mahatā meghaghoṣeṇa rathenādityavarcasā chādayañ śaravarṣeṇa parjanya iva vṛṣṭimān
6.59.23
tam āyāntaṃ tathā dṛṣṭvā vyāttānanam ivāntakam bhīṣmaṃ bhīmo mahābāhuḥ pratyudīyād amarṣaṇaḥ
6.59.24
tasmin kṣaṇe sātyakiḥ satyasaṃdhaḥ; śinipravīro 'bhyapatat pitāmaham nighnann amitrān dhanuṣā dṛḍhena; sa kampayaṃs tava putrasya senām
6.59.25
taṃ yāntam aśvai rajataprakāśaiḥ; śarān dhamantaṃ dhanuṣā dṛḍhena nāśaknuvan vārayituṃ tadānīṃ; sarve gaṇā bhārata ye tvadīyāḥ
6.59.26
avidhyad enaṃ niśitaiḥ śarāgrair; alambuso rājavarārśyaśṛṅgiḥ taṃ vai caturbhiḥ pratividhya vīro; naptā śiner abhyapatad rathena
6.59.27
anvāgataṃ vṛṣṇivaraṃ niśamya; madhye ripūṇāṃ parivartamānam prāvartayantaṃ kurupuṃgavāṃś ca; punaḥ punaś ca praṇadantam ājau
6.59.28
nāśaknuvan vārayituṃ variṣṭhaṃ; madhyaṃdine sūryam ivātapantam na tatra kaś cinn aviṣaṇṇa āsīd; ṛte rājan somadattasya putrāt
6.59.29
sa hy ādadāno dhanur ugravegaṃ; bhūriśravā bhārata saumadattiḥ dṛṣṭvā rathān svān vyapanīyamānān; pratyudyayau sātyakiṃ yoddhum icchan
6.60.1
saṃjaya uvāca tato bhūriśravā rājan sātyakiṃ navabhiḥ śaraiḥ avidhyad bhṛśasaṃkruddhas tottrair iva mahādvipam
6.60.2
kauravaṃ sātyakiś caiva śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ avākirad ameyātmā sarvalokasya paśyataḥ
6.60.3
tato duryodhano rājā sodaryaiḥ parivāritaḥ saumadattiṃ raṇe yattaḥ samantāt paryavārayat
6.60.4
tathaiva pāṇḍavāḥ sarve sātyakiṃ rabhasaṃ raṇe parivārya sthitāḥ saṃkhye samantāt sumahaujasaḥ
6.60.5
bhīmasenas tu saṃkruddho gadām udyamya bhārata duryodhanamukhān sarvān putrāṃs te paryavārayat
6.60.6
rathair anekasāhasraiḥ krodhāmarṣasamanvitaḥ nandakas tava putras tu bhīmasenaṃ mahābalam vivyādha niśitaiḥ ṣaḍbhiḥ kaṅkapatraiḥ śilāśitaiḥ
6.60.7
duryodhanas tu samare bhīmasenaṃ mahābalam ājaghānorasi kruddho mārgaṇair niśitais tribhiḥ
6.60.8
tato bhīmo mahābāhuḥ svarathaṃ sumahābalaḥ āruroha rathaśreṣṭhaṃ viśokaṃ cedam abravīt
6.60.9
ete mahārathāḥ śūrā dhārtarāṣṭrā mahābalāḥ mām eva bhṛśasaṃkruddhā hantum abhyudyatā yudhi
6.60.10
etān adya haniṣyāmi paśyatas te na saṃśayaḥ tasmān mamāśvān saṃgrāme yattaḥ saṃyaccha sārathe
6.60.11
evam uktvā tataḥ pārthaḥ putraṃ duryodhanaṃ tava vivyādha daśabhis tīkṣṇaiḥ śaraiḥ kanakabhūṣaṇaiḥ nandakaṃ ca tribhir bāṇaiḥ pratyavidhyat stanāntare
6.60.12
taṃ tu duryodhanaḥ ṣaṣṭyā viddhvā bhīmaṃ mahābalam tribhir anyaiḥ suniśitair viśokaṃ pratyavidhyata
6.60.13
bhīmasya ca raṇe rājan dhanuś ciccheda bhāsvaram muṣṭideśe śarais tīkṣṇais tribhī rājā hasann iva
6.60.14
bhīmas tu prekṣya yantāraṃ viśokaṃ saṃyuge tadā pīḍitaṃ viśikhais tīkṣṇais tava putreṇa dhanvinā
6.60.15
amṛṣyamāṇaḥ saṃkruddho dhanur divyaṃ parāmṛśat putrasya te mahārāja vadhārthaṃ bharatarṣabha
6.60.16
samādatta ca saṃrabdhaḥ kṣurapraṃ lomavāhinam tena ciccheda nṛpater bhīmaḥ kārmukam uttamam
6.60.17
so 'pavidhya dhanuś chinnaṃ krodhena prajvalann iva anyat kārmukam ādatta satvaraṃ vegavattaram
6.60.18
saṃdhatta viśikhaṃ ghoraṃ kālamṛtyusamaprabham tenājaghāna saṃkruddho bhīmasenaṃ stanāntare
6.60.19
sa gāḍhaviddho vyathitaḥ syandanopastha āviśat sa niṣaṇṇo rathopasthe mūrchām abhijagāma ha
6.60.20
taṃ dṛṣṭvā vyathitaṃ bhīmam abhimanyupurogamāḥ nāmṛṣyanta maheṣvāsāḥ pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ
6.60.21
tatas tu tumulāṃ vṛṣṭiṃ śastrāṇāṃ tigmatejasām pātayām āsur avyagrāḥ putrasya tava mūrdhani
6.60.22
pratilabhya tataḥ saṃjñāṃ bhīmaseno mahābalaḥ duryodhanaṃ tribhir viddhvā punar vivyādha pañcabhiḥ
6.60.23
śalyaṃ ca pañcaviṃśatyā śarair vivyādha pāṇḍavaḥ rukmapuṅkhair maheṣvāsaḥ sa viddho vyapayād raṇāt
6.60.24
pratyudyayus tato bhīmaṃ tava putrāś caturdaśa senāpatiḥ suṣeṇaś ca jalasaṃdhaḥ sulocanaḥ
6.60.25
ugro bhīmaratho bhīmo bhīmabāhur alolupaḥ durmukho duṣpradharṣaś ca vivitsur vikaṭaḥ samaḥ
6.60.26
visṛjanto bahūn bāṇān krodhasaṃraktalocanāḥ bhīmasenam abhidrutya vivyadhuḥ sahitā bhṛśam
6.60.27
putrāṃs tu tava saṃprekṣya bhīmaseno mahābalaḥ sṛkkiṇī vilihan vīraḥ paśumadhye vṛko yathā senāpateḥ kṣurapreṇa śiraś ciccheda pāṇḍavaḥ
6.60.28
jalasaṃdhaṃ vinirbhidya so 'nayad yamasādanam suṣeṇaṃ ca tato hatvā preṣayām āsa mṛtyave
6.60.29
ugrasya saśirastrāṇaṃ śiraś candropamaṃ bhuvi pātayām āsa bhallena kuṇḍalābhyāṃ vibhūṣitam
6.60.30
bhīmabāhuṃ ca saptatyā sāśvaketuṃ sasārathim nināya samare bhīmaḥ paralokāya māriṣa
6.60.31
bhīmaṃ bhīmarathaṃ cobhau bhīmaseno hasann iva bhrātarau rabhasau rājann anayad yamasādanam
6.60.32
tataḥ sulocanaṃ bhīmaḥ kṣurapreṇa mahāmṛdhe miṣatāṃ sarvasainyānām anayad yamasādanam
6.60.33
putrās tu tava taṃ dṛṣṭvā bhīmasenaparākramam śeṣā ye 'nye 'bhavaṃs tatra te bhīmasya bhayārditāḥ vipradrutā diśo rājan vadhyamānā mahātmanā
6.60.34
tato 'bravīc chāṃtanavaḥ sarvān eva mahārathān eṣa bhīmo raṇe kruddho dhārtarāṣṭrān mahārathān
6.60.35
yathāprāgryān yathājyeṣṭhān yathāśūrāṃś ca saṃgatān nipātayaty ugradhanvā taṃ pramathnīta pārthivāḥ
6.60.36
evam uktās tataḥ sarve dhārtarāṣṭrasya sainikāḥ abhyadravanta saṃkruddhā bhīmasenaṃ mahābalam
6.60.37
bhagadattaḥ prabhinnena kuñjareṇa viśāṃ pate apatat sahasā tatra yatra bhīmo vyavasthitaḥ
6.60.38
āpatann eva ca raṇe bhīmasenaṃ śilāśitaiḥ adṛśyaṃ samare cakre jīmūta iva bhāskaram
6.60.39
abhimanyumukhās tatra nāmṛṣyanta mahārathāḥ bhīmasyācchādanaṃ saṃkhye svabāhubalam āśritāḥ
6.60.40
ta enaṃ śaravarṣeṇa samantāt paryavārayan gajaṃ ca śaravṛṣṭyā taṃ bibhidus te samantataḥ
6.60.41
sa śastravṛṣṭyābhihataḥ prādravad dviguṇaṃ padam prāgjyotiṣagajo rājan nānāliṅgaiḥ sutejanaiḥ
6.60.42
saṃjātarudhirotpīḍaḥ prekṣaṇīyo 'bhavad raṇe gabhastibhir ivārkasya saṃsyūto jalado mahān
6.60.43
sa codito madasrāvī bhagadattena vāraṇaḥ abhyadhāvata tān sarvān kālotsṛṣṭa ivāntakaḥ dviguṇaṃ javam āsthāya kampayaṃś caraṇair mahīm
6.60.44
tasya tat sumahad rūpaṃ dṛṣṭvā sarve mahārathāḥ asahyaṃ manyamānās te nātipramanaso 'bhavan
6.60.45
tatas tu nṛpatiḥ kruddho bhīmasenaṃ stanāntare ājaghāna naravyāghra śareṇa nataparvaṇā
6.60.46
so 'tividdho maheṣvāsas tena rājñā mahārathaḥ mūrchayābhiparītāṅgo dhvajayaṣṭim upāśritaḥ
6.60.47
tāṃs tu bhītān samālakṣya bhīmasenaṃ ca mūrchitam nanāda balavan nādaṃ bhagadattaḥ pratāpavān
6.60.48
tato ghaṭotkaco rājan prekṣya bhīmaṃ tathāgatam saṃkruddho rākṣaso ghoras tatraivāntaradhīyata
6.60.49
sa kṛtvā dāruṇāṃ māyāṃ bhīrūṇāṃ bhayavardhinīm adṛśyata nimeṣārdhād ghorarūpaṃ samāśritaḥ
6.60.50
airāvataṃ samāruhya svayaṃ māyāmayaṃ kṛtam tasya cānye 'pi diṅnāgā babhūvur anuyāyinaḥ
6.60.51
añjano vāmanaś caiva mahāpadmaś ca suprabhaḥ traya ete mahānāgā rākṣasaiḥ samadhiṣṭhitāḥ
6.60.52
mahākāyās tridhā rājan prasravanto madaṃ bahu tejovīryabalopetā mahābalaparākramāḥ
6.60.53
ghaṭotkacas tu svaṃ nāgaṃ codayām āsa taṃ tataḥ sagajaṃ bhagadattaṃ tu hantukāmaḥ paraṃtapaḥ
6.60.54
te cānye coditā nāgā rākṣasais tair mahābalaiḥ paripetuḥ susaṃrabdhāś caturdaṃṣṭrāś caturdiśam bhagadattasya taṃ nāgaṃ viṣāṇais te 'bhyapīḍayan
6.60.55
saṃpīḍyamānas tair nāgair vedanārtaḥ śarāturaḥ so 'nadat sumahānādam indrāśanisamasvanam
6.60.56
tasya taṃ nadato nādaṃ sughoraṃ bhīmanisvanam śrutvā bhīṣmo 'bravīd droṇaṃ rājānaṃ ca suyodhanam
6.60.57
eṣa yudhyati saṃgrāme haiḍimbena durātmanā bhagadatto maheṣvāsaḥ kṛcchreṇa parivartate
6.60.58
rākṣasaś ca mahāmāyaḥ sa ca rājātikopanaḥ tau sametau mahāvīryau kālamṛtyusamāv ubhau
6.60.59
śrūyate hy eṣa hṛṣṭānāṃ pāṇḍavānāṃ mahāsvanaḥ hastinaś caiva sumahān bhītasya ruvato dhvaniḥ
6.60.60
tatra gacchāma bhadraṃ vo rājānaṃ parirakṣitum arakṣyamāṇaḥ samare kṣipraṃ prāṇān vimokṣyate
6.60.61
te tvaradhvaṃ mahāvīryāḥ kiṃ cireṇa prayāmahe mahān hi vartate raudraḥ saṃgrāmo lomaharṣaṇaḥ
6.60.62
bhaktaś ca kulaputraś ca śūraś ca pṛtanāpatiḥ yuktaṃ tasya paritrāṇaṃ kartum asmābhir acyutāḥ
6.60.63
bhīṣmasya tad vacaḥ śrutvā bhāradvājapurogamāḥ sahitāḥ sarvarājāno bhagadattaparīpsayā uttamaṃ javam āsthāya prayayur yatra so 'bhavat
6.60.64
tān prayātān samālokya yudhiṣṭhirapurogamāḥ pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ pṛṣṭhato 'nuyayuḥ parān
6.60.65
tāny anīkāny athālokya rākṣasendraḥ pratāpavān nanāda sumahānādaṃ visphoṭam aśaner iva
6.60.66
tasya taṃ ninadaṃ śrutvā dṛṣṭvā nāgāṃś ca yudhyataḥ bhīṣmaḥ śāṃtanavo bhūyo bhāradvājam abhāṣata
6.60.67
na rocate me saṃgrāmo haiḍimbena durātmanā balavīryasamāviṣṭaḥ sasahāyaś ca sāṃpratam
6.60.68
naiṣa śakyo yudhā jetum api vajrabhṛtā svayam labdhalakṣyaḥ prahārī ca vayaṃ ca śrāntavāhanāḥ pāñcālaiḥ pāṇḍaveyaiś ca divasaṃ kṣatavikṣatāḥ
6.60.69
tan na me rocate yuddhaṃ pāṇḍavair jitakāśibhiḥ ghuṣyatām avahāro 'dya śvo yotsyāmaḥ paraiḥ saha
6.60.70
pitāmahavacaḥ śrutvā tathā cakruḥ sma kauravāḥ upāyenāpayānaṃ te ghaṭotkacabhayārditāḥ
6.60.71
kauraveṣu nivṛtteṣu pāṇḍavā jitakāśinaḥ siṃhanādam akurvanta śaṅkhaveṇusvanaiḥ saha
6.60.72
evaṃ tad abhavad yuddhaṃ divasaṃ bharatarṣabha pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca puraskṛtya ghaṭotkacam
6.60.73
kauravās tu tato rājan prayayuḥ śibiraṃ svakam vrīḍamānā niśākāle pāṇḍaveyaiḥ parājitāḥ
6.60.74
śaravikṣatagātrāś ca pāṇḍuputrā mahārathāḥ yuddhe sumanaso bhūtvā śibirāyaiva jagmire
6.60.75
puraskṛtya mahārāja bhīmasenaghaṭotkacau pūjayantas tadānyonyaṃ mudā paramayā yutāḥ
6.60.76
nadanto vividhān nādāṃs tūryasvanavimiśritān siṃhanādāṃś ca kurvāṇā vimiśrāñ śaṅkhanisvanaiḥ
6.60.77
vinadanto mahātmānaḥ kampayantaś ca medinīm ghaṭṭayantaś ca marmāṇi tava putrasya māriṣa prayātāḥ śibirāyaiva niśākāle paraṃtapāḥ
6.60.78
duryodhanas tu nṛpatir dīno bhrātṛvadhena ca muhūrtaṃ cintayām āsa bāṣpaśokasamākulaḥ
6.60.79
tataḥ kṛtvā vidhiṃ sarvaṃ śibirasya yathāvidhi pradadhyau śokasaṃtapto bhrātṛvyasanakarśitaḥ
6.61.1
dhṛtarāṣṭra uvāca bhayaṃ me sumahaj jātaṃ vismayaś caiva saṃjaya śrutvā pāṇḍukumārāṇāṃ karma devaiḥ suduṣkaram
6.61.2
putrāṇāṃ ca parābhavaṃ śrutvā saṃjaya sarvaśaḥ cintā me mahatī sūta bhaviṣyati kathaṃ tv iti
6.61.3
dhruvaṃ viduravākyāni dhakṣyanti hṛdayaṃ mama yathā hi dṛśyate sarvaṃ daivayogena saṃjaya
6.61.4
yatra bhīṣmamukhāñ śūrān astrajñān yodhasattamān pāṇḍavānām anīkāni yodhayanti prahāriṇaḥ
6.61.5
kenāvadhyā mahātmānaḥ pāṇḍuputrā mahābalāḥ kena dattavarās tāta kiṃ vā jñānaṃ vidanti te yena kṣayaṃ na gacchanti divi tārāgaṇā iva
6.61.6
punaḥ punar na mṛṣyāmi hataṃ sainyaṃ sma pāṇḍavaiḥ mayy eva daṇḍaḥ patati daivāt paramadāruṇaḥ
6.61.7
yathāvadhyāḥ pāṇḍusutā yathā vadhyāś ca me sutāḥ etan me sarvam ācakṣva yathātattvena saṃjaya
6.61.8
na hi pāraṃ prapaśyāmi duḥkhasyāsya kathaṃ cana samudrasyeva mahato bhujābhyāṃ prataran naraḥ
6.61.9
putrāṇāṃ vyasanaṃ manye dhruvaṃ prāptaṃ sudāruṇam ghātayiṣyati me putrān sarvān bhīmo na saṃśayaḥ
6.61.10
na hi paśyāmi taṃ vīraṃ yo me rakṣet sutān raṇe dhruvaṃ vināśaḥ samare putrāṇāṃ mama saṃjaya
6.61.11
tasmān me kāraṇaṃ sūta yuktiṃ caiva viśeṣataḥ pṛcchato 'dya yathātattvaṃ sarvam ākhyātum arhasi
6.61.12
duryodhano 'pi yac cakre dṛṣṭvā svān vimukhān raṇe bhīṣmadroṇau kṛpaś caiva saubaleyo jayadrathaḥ drauṇir vāpi maheṣvāso vikarṇo vā mahābalaḥ
6.61.13
niścayo vāpi kas teṣāṃ tadā hy āsīn mahātmanām vimukheṣu mahāprājña mama putreṣu saṃjaya
6.61.14
saṃjaya uvāca śṛṇu rājann avahitaḥ śrutvā caivāvadhāraya naiva mantrakṛtaṃ kiṃ cin naiva māyāṃ tathāvidhām na vai vibhīṣikāṃ kāṃ cid rājan kurvanti pāṇḍavāḥ
6.61.15
yudhyanti te yathānyāyaṃ śaktimantaś ca saṃyuge dharmeṇa sarvakāryāṇi kīrtitānīti bhārata ārabhante sadā pārthāḥ prārthayānā mahad yaśaḥ
6.61.16
na te yuddhān nivartante dharmopetā mahābalāḥ śriyā paramayā yuktā yato dharmas tato jayaḥ tenāvadhyā raṇe pārthā jayayuktāś ca pārthiva
6.61.17
tava putrā durātmānaḥ pāpeṣv abhiratāḥ sadā niṣṭhurā hīnakarmāṇas tena hīyanti saṃyuge
6.61.18
subahūni nṛśaṃsāni putrais tava janeśvara nikṛtānīha pāṇḍūnāṃ nīcair iva yathā naraiḥ
6.61.19
sarvaṃ ca tad anādṛtya putrāṇāṃ tava kilbiṣam sāpahnavāḥ sadaivāsan pāṇḍavāḥ pāṇḍupūrvaja na cainān bahu manyante putrās tava viśāṃ pate
6.61.20
tasya pāpasya satataṃ kriyamāṇasya karmaṇaḥ saṃprāptaṃ sumahad ghoraṃ phalaṃ kiṃpākasaṃnibham sa tad bhuṅkṣva mahārāja saputraḥ sasuhṛjjanaḥ
6.61.21
nāvabudhyasi yad rājan vāryamāṇaḥ suhṛjjanaiḥ vidureṇātha bhīṣmeṇa droṇena ca mahātmanā
6.61.22
tathā mayā cāpy asakṛd vāryamāṇo na gṛhṇasi vākyaṃ hitaṃ ca pathyaṃ ca martyaḥ pathyam ivauṣadham putrāṇāṃ matam āsthāya jitān manyasi pāṇḍavān
6.61.23
śṛṇu bhūyo yathātattvaṃ yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi kāraṇaṃ bharataśreṣṭha pāṇḍavānāṃ jayaṃ prati tat te 'haṃ kathayiṣyāmi yathāśrutam ariṃdama
6.61.24
duryodhanena saṃpṛṣṭa etam arthaṃ pitāmahaḥ dṛṣṭvā bhrātṝn raṇe sarvān nirjitān sumahārathān
6.61.25
śokasaṃmūḍhahṛdayo niśākāle sma kauravaḥ pitāmahaṃ mahāprājñaṃ vinayenopagamya ha yad abravīt sutas te 'sau tan me śṛṇu janeśvara
6.61.26
duryodhana uvāca tvaṃ ca droṇaś ca śalyaś ca kṛpo drauṇis tathaiva ca kṛtavarmā ca hārdikyaḥ kāmbojaś ca sudakṣiṇaḥ
6.61.27
bhūriśravā vikarṇaś ca bhagadattaś ca vīryavān mahārathāḥ samākhyātāḥ kulaputrās tanutyajaḥ
6.61.28
trayāṇām api lokānāṃ paryāptā iti me matiḥ pāṇḍavānāṃ samastāś ca na tiṣṭhanti parākrame
6.61.29
tatra me saṃśayo jātas tan mamācakṣva pṛcchataḥ yaṃ samāśritya kaunteyā jayanty asmān pade pade
6.61.30
bhīṣma uvāca śṛṇu rājan vaco mahyaṃ yat tvāṃ vakṣyāmi kaurava bahuśaś ca mamokto 'si na ca me tattvayā kṛtam
6.61.31
kriyatāṃ pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ śamo bharatasattama etat kṣamam ahaṃ manye pṛthivyās tava cābhibho
6.61.32
bhuñjemāṃ pṛthivīṃ rājan bhrātṛbhiḥ sahitaḥ sukhī durhṛdas tāpayan sarvān nandayaṃś cāpi bāndhavān
6.61.33
na ca me krośatas tāta śrutavān asi vai purā tad idaṃ samanuprāptaṃ yat pāṇḍūn avamanyase
6.61.34
yaś ca hetur avadhyatve teṣām akliṣṭakarmaṇām taṃ śṛṇuṣva mahārāja mama kīrtayataḥ prabho
6.61.35
nāsti lokeṣu tad bhūtaṃ bhavitā no bhaviṣyati yo jayet pāṇḍavān saṃkhye pālitāñ śārṅgadhanvanā
6.61.36
yat tu me kathitaṃ tāta munibhir bhāvitātmabhiḥ purāṇagītaṃ dharmajña tac chṛṇuṣva yathātatham
6.61.37
purā kila surāḥ sarve ṛṣayaś ca samāgatāḥ pitāmaham upāseduḥ parvate gandhamādane
6.61.38
madhye teṣāṃ samāsīnaḥ prajāpatir apaśyata vimānaṃ jājvalad bhāsā sthitaṃ pravaram ambare
6.61.39
dhyānenāvedya taṃ brahmā kṛtvā ca niyato 'ñjalim namaścakāra hṛṣṭātmā paramaṃ parameśvaram
6.61.40
ṛṣayas tv atha devāś ca dṛṣṭvā brahmāṇam utthitam sthitāḥ prāñjalayaḥ sarve paśyanto mahad adbhutam
6.61.41
yathāvac ca tam abhyarcya brahmā brahmavidāṃ varaḥ jagāda jagataḥ sraṣṭā paraṃ paramadharmavit
6.61.42
viśvāvasur viśvamūrtir viśveśo; viṣvakseno viśvakarmā vaśī ca viśveśvaro vāsudevo 'si tasmād; yogātmānaṃ daivataṃ tvām upaimi
6.61.43
jaya viśva mahādeva jaya lokahite rata jaya yogīśvara vibho jaya yogaparāvara
6.61.44
padmagarbha viśālākṣa jaya lokeśvareśvara bhūtabhavyabhavan nātha jaya saumyātmajātmaja
6.61.45
asaṃkhyeyaguṇājeya jaya sarvaparāyaṇa nārāyaṇa suduṣpāra jaya śārṅgadhanurdhara
6.61.46
sarvaguhyaguṇopeta viśvamūrte nirāmaya viśveśvara mahābāho jaya lokārthatatpara
6.61.47
mahoraga varāhādya harikeśa vibho jaya harivāsa viśāmīśa viśvāvāsāmitāvyaya
6.61.48
vyaktāvyaktāmitasthāna niyatendriya sendriya asaṃkhyeyātmabhāvajña jaya gambhīra kāmada
6.61.49
ananta viditaprajña nityaṃ bhūtavibhāvana kṛtakārya kṛtaprajña dharmajña vijayājaya
6.61.50
guhyātman sarvabhūtātman sphuṭasaṃbhūtasaṃbhava bhūtārthatattva lokeśa jaya bhūtavibhāvana
6.61.51
ātmayone mahābhāga kalpasaṃkṣepatatpara udbhāvana manodbhāva jaya brahmajanapriya
6.61.52
nisargasargābhirata kāmeśa parameśvara amṛtodbhava sadbhāva yugāgne vijayaprada
6.61.53
prajāpatipate deva padmanābha mahābala ātmabhūta mahābhūta karmātmañ jaya karmada
6.61.54
pādau tava dharā devī diśo bāhur divaṃ śiraḥ mūrtis te 'haṃ surāḥ kāyaś candrādityau ca cakṣuṣī
6.61.55
balaṃ tapaś ca satyaṃ ca dharmaḥ kāmātmajaḥ prabho tejo 'gniḥ pavanaḥ śvāsa āpas te svedasaṃbhavāḥ
6.61.56
aśvinau śravaṇau nityaṃ devī jihvā sarasvatī vedāḥ saṃskāraniṣṭhā hi tvayīdaṃ jagad āśritam
6.61.57
na saṃkhyāṃ na parīmāṇaṃ na tejo na parākramam na balaṃ yogayogīśa jānīmas te na saṃbhavam
6.61.58
tvadbhaktiniratā deva niyamais tvā samāhitāḥ arcayāmaḥ sadā viṣṇo parameśaṃ maheśvaram
6.61.59
ṛṣayo devagandharvā yakṣarākṣasapannagāḥ piśācā mānuṣāś caiva mṛgapakṣisarīsṛpāḥ
6.61.60
evamādi mayā sṛṣṭaṃ pṛthivyāṃ tvatprasādajam padmanābha viśālākṣa kṛṣṇa duḥsvapnanāśana
6.61.61
tvaṃ gatiḥ sarvabhūtānāṃ tvaṃ netā tvaṃ jaganmukham tvatprasādena deveśa sukhino vibudhāḥ sadā
6.61.62
pṛthivī nirbhayā deva tvatprasādāt sadābhavat tasmād bhava viśālākṣa yaduvaṃśavivardhanaḥ
6.61.63
dharmasaṃsthāpanārthāya daiteyānāṃ vadhāya ca jagato dhāraṇārthāya vijñāpyaṃ kuru me prabho
6.61.64
yad etat paramaṃ guhyaṃ tvatprasādamayaṃ vibho vāsudeva tad etat te mayodgītaṃ yathātatham
6.61.65
sṛṣṭvā saṃkarṣaṇaṃ devaṃ svayam ātmānam ātmanā kṛṣṇa tvam ātmanāsrākṣīḥ pradyumnaṃ cātmasaṃbhavam
6.61.66
pradyumnāc cāniruddhaṃ tvaṃ yaṃ vidur viṣṇum avyayam aniruddho 'sṛjan māṃ vai brahmāṇaṃ lokadhāriṇam
6.61.67
vāsudevamayaḥ so 'haṃ tvayaivāsmi vinirmitaḥ vibhajya bhāgaśo ''tmānaṃ vraja mānuṣatāṃ vibho
6.61.68
tatrāsuravadhaṃ kṛtvā sarvalokasukhāya vai dharmaṃ sthāpya yaśaḥ prāpya yogaṃ prāpsyasi tattvataḥ
6.61.69
tvāṃ hi brahmarṣayo loke devāś cāmitavikrama tais taiś ca nāmabhir bhaktā gāyanti paramātmakam
6.61.70
sthitāś ca sarve tvayi bhūtasaṃghāḥ; kṛtvāśrayaṃ tvāṃ varadaṃ subāho anādimadhyāntam apārayogaṃ; lokasya setuṃ pravadanti viprāḥ
6.62.1
bhīṣma uvāca tataḥ sa bhagavān devo lokānāṃ parameśvaraḥ brahmāṇaṃ pratyuvācedaṃ snigdhagambhīrayā girā
6.62.2
viditaṃ tāta yogān me sarvam etat tavepsitam tathā tad bhavitety uktvā tatraivāntaradhīyata
6.62.3
tato devarṣigandharvā vismayaṃ paramaṃ gatāḥ kautūhalaparāḥ sarve pitāmaham athābruvan
6.62.4
ko nv ayaṃ yo bhagavatā praṇamya vinayād vibho vāgbhiḥ stuto variṣṭhābhiḥ śrotum icchāma taṃ vayam
6.62.5
evam uktas tu bhagavān pratyuvāca pitāmahaḥ devabrahmarṣigandharvān sarvān madhurayā girā
6.62.6
yat tatparaṃ bhaviṣyaṃ ca bhavitavyaṃ ca yat param bhūtātmā yaḥ prabhuś caiva brahma yac ca paraṃ padam
6.62.7
tenāsmi kṛtasaṃvādaḥ prasannena surarṣabhāḥ jagato 'nugrahārthāya yācito me jagatpatiḥ
6.62.8
mānuṣaṃ lokam ātiṣṭha vāsudeva iti śrutaḥ asurāṇāṃ vadhārthāya saṃbhavasva mahītale
6.62.9
saṃgrāme nihatā ye te daityadānavarākṣasāḥ ta ime nṛṣu saṃbhūtā ghorarūpā mahābalāḥ
6.62.10
teṣāṃ vadhārthaṃ bhagavān nareṇa sahito vaśī mānuṣīṃ yonim āsthāya cariṣyati mahītale
6.62.11
naranārāyaṇau yau tau purāṇāv ṛṣisattamau sahitau mānuṣe loke saṃbhūtāv amitadyutī
6.62.12
ajeyau samare yattau sahitāv amarair api mūḍhās tv etau na jānanti naranārāyaṇāv ṛṣī
6.62.13
tasyāham ātmajo brahmā sarvasya jagataḥ patiḥ vāsudevo 'rcanīyo vaḥ sarvalokamaheśvaraḥ
6.62.14
tathā manuṣyo 'yam iti kadā cit surasattamāḥ nāvajñeyo mahāvīryaḥ śaṅkhacakragadādharaḥ
6.62.15
etat paramakaṃ guhyam etat paramakaṃ padam etat paramakaṃ brahma etat paramakaṃ yaśaḥ
6.62.16
etad akṣaram avyaktam etat tac chāśvataṃ mahat etat puruṣasaṃjñaṃ vai gīyate jñāyate na ca
6.62.17
etat paramakaṃ teja etat paramakaṃ sukham etat paramakaṃ satyaṃ kīrtitaṃ viśvakarmaṇā
6.62.18
tasmāt sarvaiḥ suraiḥ sendrair lokaiś cāmitavikramaḥ nāvajñeyo vāsudevo mānuṣo 'yam iti prabhuḥ
6.62.19
yaś ca mānuṣamātro 'yam iti brūyāt sumandadhīḥ hṛṣīkeśam avajñānāt tam āhuḥ puruṣādhamam
6.62.20
yoginaṃ taṃ mahātmānaṃ praviṣṭaṃ mānuṣīṃ tanum avamanyed vāsudevaṃ tam āhus tāmasaṃ janāḥ
6.62.21
devaṃ carācarātmānaṃ śrīvatsāṅkaṃ suvarcasam padmanābhaṃ na jānāti tam āhus tāmasaṃ janāḥ
6.62.22
kirīṭakaustubhadharaṃ mitrāṇām abhayaṃkaram avajānan mahātmānaṃ ghore tamasi majjati
6.62.23
evaṃ viditvā tattvārthaṃ lokānām īśvareśvaraḥ vāsudevo namaskāryaḥ sarvalokaiḥ surottamāḥ
6.62.24
evam uktvā sa bhagavān sarvān devagaṇān purā visṛjya sarvalokātmā jagāma bhavanaṃ svakam
6.62.25
tato devāḥ sagandharvā munayo 'psaraso 'pi ca kathāṃ tāṃ brahmaṇā gītāṃ śrutvā prītā divaṃ yayuḥ
6.62.26
etac chrutaṃ mayā tāta ṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām vāsudevaṃ kathayatāṃ samavāye purātanam
6.62.27
jāmadagnyasya rāmasya mārkaṇḍeyasya dhīmataḥ vyāsanāradayoś cāpi śrutaṃ śrutaviśārada
6.62.28
etam arthaṃ ca vijñāya śrutvā ca prabhum avyayam vāsudevaṃ mahātmānaṃ lokānām īśvareśvaram
6.62.29
yasyāsāv ātmajo brahmā sarvasya jagataḥ pitā kathaṃ na vāsudevo 'yam arcyaś cejyaś ca mānavaiḥ
6.62.30
vārito 'si purā tāta munibhir vedapāragaiḥ mā gaccha saṃyugaṃ tena vāsudevena dhīmatā mā pāṇḍavaiḥ sārdham iti tac ca mohān na budhyase
6.62.31
manye tvāṃ rākṣasaṃ krūraṃ tathā cāsi tamovṛtaḥ yasmād dviṣasi govindaṃ pāṇḍavaṃ ca dhanaṃjayam naranārāyaṇau devau nānyo dviṣyād dhi mānavaḥ
6.62.32
tasmād bravīmi te rājann eṣa vai śāśvato 'vyayaḥ sarvalokamayo nityaḥ śāstā dhātā dharo dhruvaḥ
6.62.33
lokān dhārayate yas trīṃś carācaraguruḥ prabhuḥ yoddhā jayaś ca jetā ca sarvaprakṛtir īśvaraḥ
6.62.34
rājan sattvamayo hy eṣa tamorāgavivarjitaḥ yataḥ kṛṣṇas tato dharmo yato dharmas tato jayaḥ
6.62.35
tasya māhātmyayogena yogenātmana eva ca dhṛtāḥ pāṇḍusutā rājañ jayaś caiṣāṃ bhaviṣyati
6.62.36
śreyoyuktāṃ sadā buddhiṃ pāṇḍavānāṃ dadhāti yaḥ balaṃ caiva raṇe nityaṃ bhayebhyaś caiva rakṣati
6.62.37
sa eṣa śāśvato devaḥ sarvaguhyamayaḥ śivaḥ vāsudeva iti jñeyo yan māṃ pṛcchasi bhārata
6.62.38
brāhmaṇaiḥ kṣatriyair vaiśyaiḥ śūdraiś ca kṛtalakṣaṇaiḥ sevyate 'bhyarcyate caiva nityayuktaiḥ svakarmabhiḥ
6.62.39
dvāparasya yugasyānte ādau kaliyugasya ca sātvataṃ vidhim āsthāya gītaḥ saṃkarṣaṇena yaḥ
6.62.40
sa eṣa sarvāsuramartyalokaṃ; samudrakakṣyāntaritāḥ purīś ca yuge yuge mānuṣaṃ caiva vāsaṃ; punaḥ punaḥ sṛjate vāsudevaḥ
6.63.1
duryodhana uvāca vāsudevo mahad bhūtaṃ sarvalokeṣu kathyate tasyāgamaṃ pratiṣṭhāṃ ca jñātum icche pitāmaha
6.63.2
bhīṣma uvāca vāsudevo mahad bhūtaṃ saṃbhūtaṃ saha daivataiḥ na paraṃ puṇḍarīkākṣād dṛśyate bharatarṣabha mārkaṇḍeyaś ca govindaṃ kathayaty adbhutaṃ mahat
6.63.3
sarvabhūtāni bhūtātmā mahātmā puruṣottamaḥ āpo vāyuś ca tejaś ca trayam etad akalpayat
6.63.4
sa sṛṣṭvā pṛthivīṃ devaḥ sarvalokeśvaraḥ prabhuḥ apsu vai śayanaṃ cakre mahātmā puruṣottamaḥ sarvatoyamayo devo yogāt suṣvāpa tatra ha
6.63.5
mukhataḥ so 'gnim asṛjat prāṇād vāyum athāpi ca sarasvatīṃ ca vedāṃś ca manasaḥ sasṛje 'cyutaḥ
6.63.6
eṣa lokān sasarjādau devāṃś carṣigaṇaiḥ saha nidhanaṃ caiva mṛtyuṃ ca prajānāṃ prabhavo 'vyayaḥ
6.63.7
eṣa dharmaś ca dharmajño varadaḥ sarvakāmadaḥ eṣa kartā ca kāryaṃ ca pūrvadevaḥ svayaṃprabhuḥ
6.63.8
bhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyac ca pūrvam etad akalpayat ubhe saṃdhye diśaḥ khaṃ ca niyamaṃ ca janārdanaḥ
6.63.9
ṛṣīṃś caiva hi govindas tapaś caivānu kalpayat sraṣṭāraṃ jagataś cāpi mahātmā prabhur avyayaḥ
6.63.10
agrajaṃ sarvabhūtānāṃ saṃkarṣaṇam akalpayat śeṣaṃ cākalpayad devam anantam iti yaṃ viduḥ
6.63.11
yo dhārayati bhūtāni dharāṃ cemāṃ saparvatām dhyānayogena viprāś ca taṃ vadanti mahaujasam
6.63.12
karṇasrotodbhavaṃ cāpi madhuṃ nāma mahāsuram tam ugram ugrakarmāṇam ugrāṃ buddhiṃ samāsthitam brahmaṇo 'pacitiṃ kurvañ jaghāna puruṣottamaḥ
6.63.13
tasya tāta vadhād eva devadānavamānavāḥ madhusūdanam ity āhur ṛṣayaś ca janārdanam varāhaś caiva siṃhaś ca trivikramagatiḥ prabhuḥ
6.63.14
eṣa mātā pitā caiva sarveṣāṃ prāṇināṃ hariḥ paraṃ hi puṇḍarīkākṣān na bhūtaṃ na bhaviṣyati
6.63.15
mukhato 'sṛjad brāhmaṇān bāhubhyāṃ kṣatriyāṃs tathā vaiśyāṃś cāpy ūruto rājañ śūdrān padbhyāṃ tathaiva ca tapasā niyato devo nidhānaṃ sarvadehinām
6.63.16
brahmabhūtam amāvāsyāṃ paurṇamāsyāṃ tathaiva ca yogabhūtaṃ paricaran keśavaṃ mahad āpnuyāt
6.63.17
keśavaḥ paramaṃ tejaḥ sarvalokapitāmahaḥ evam āhur hṛṣīkeśaṃ munayo vai narādhipa
6.63.18
evam enaṃ vijānīhi ācāryaṃ pitaraṃ gurum kṛṣṇo yasya prasīdeta lokās tenākṣayā jitāḥ
6.63.19
yaś caivainaṃ bhayasthāne keśavaṃ śaraṇaṃ vrajet sadā naraḥ paṭhaṃś cedaṃ svastimān sa sukhī bhavet
6.63.20
ye ca kṛṣṇaṃ prapadyante te na muhyanti mānavāḥ bhaye mahati ye magnāḥ pāti nityaṃ janārdanaḥ
6.63.21
etad yudhiṣṭhiro jñātvā yāthātathyena bhārata sarvātmanā mahātmānaṃ keśavaṃ jagadīśvaram prapannaḥ śaraṇaṃ rājan yogānām īśvaraṃ prabhum
6.64.1
bhīṣma uvāca śṛṇu cedaṃ mahārāja brahmabhūtastavaṃ mama brahmarṣibhiś ca devaiś ca yaḥ purā kathito bhuvi
6.64.2
sādhyānām api devānāṃ devadeveśvaraḥ prabhuḥ lokabhāvanabhāvajña iti tvāṃ nārado 'bravīt bhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyaṃ ca mārkaṇḍeyo 'bhyuvāca ha
6.64.3
yajñānāṃ caiva yajñaṃ tvāṃ tapaś ca tapasām api devānām api devaṃ ca tvām āha bhagavān bhṛguḥ purāṇe bhairavaṃ rūpaṃ viṣṇo bhūtapateti vai
6.64.4
vāsudevo vasūnāṃ tvaṃ śakraṃ sthāpayitā tathā devadevo 'si devānām iti dvaipāyano 'bravīt
6.64.5
pūrve prajānisargeṣu dakṣam āhuḥ prajāpatim sraṣṭāraṃ sarvabhūtānām aṅgirās tvāṃ tato 'bravīt
6.64.6
avyaktaṃ te śarīrotthaṃ vyaktaṃ te manasi sthitam devā vāksaṃbhavāś ceti devalas tv asito 'bravīt
6.64.7
śirasā te divaṃ vyāptaṃ bāhubhyāṃ pṛthivī dhṛtā jaṭharaṃ te trayo lokāḥ puruṣo 'si sanātanaḥ
6.64.8
evaṃ tvām abhijānanti tapasā bhāvitā narāḥ ātmadarśanatṛptānām ṛṣīṇāṃ cāpi sattamaḥ
6.64.9
rājarṣīṇām udārāṇām āhaveṣv anivartinām sarvadharmapradhānānāṃ tvaṃ gatir madhusūdana
6.64.10
eṣa te vistaras tāta saṃkṣepaś ca prakīrtitaḥ keśavasya yathātattvaṃ suprīto bhava keśave
6.64.11
saṃjaya uvāca puṇyaṃ śrutvaitad ākhyānaṃ mahārāja sutas tava keśavaṃ bahu mene sa pāṇḍavāṃś ca mahārathān
6.64.12
tam abravīn mahārāja bhīṣmaḥ śāṃtanavaḥ punaḥ māhātmyaṃ te śrutaṃ rājan keśavasya mahātmanaḥ
6.64.13
narasya ca yathātattvaṃ yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi yadarthaṃ nṛṣu saṃbhūtau naranārāyaṇāv ubhau
6.64.14
avadhyau ca yathā vīrau saṃyugeṣv aparājitau yathā ca pāṇḍavā rājann agamyā yudhi kasya cit
6.64.15
prītimān hi dṛḍhaṃ kṛṣṇaḥ pāṇḍaveṣu yaśasviṣu tasmād bravīmi rājendra śamo bhavatu pāṇḍavaiḥ
6.64.16
pṛthivīṃ bhuṅkṣva sahito bhrātṛbhir balibhir vaśī naranārāyaṇau devāv avajñāya naśiṣyasi
6.64.17
evam uktvā tava pitā tūṣṇīm āsīd viśāṃ pate vyasarjayac ca rājānaṃ śayanaṃ ca viveśa ha
6.64.18
rājāpi śibiraṃ prāyāt praṇipatya mahātmane śiśye ca śayane śubhre tāṃ rātriṃ bharatarṣabha
6.65.1
saṃjaya uvāca vyuṣitāyāṃ ca śarvaryām udite ca divākare ubhe sene mahārāja yuddhāyaiva samīyatuḥ
6.65.2
abhyadhāvaṃś ca saṃkruddhāḥ parasparajigīṣavaḥ te sarve sahitā yuddhe samālokya parasparam
6.65.3
pāṇḍavā dhārtarāṣṭrāś ca rājan durmantrite tava vyūhau ca vyūhya saṃrabdhāḥ saṃprayuddhāḥ prahāriṇaḥ
6.65.4
arakṣan makaravyūhaṃ bhīṣmo rājan samantataḥ tathaiva pāṇḍavā rājann arakṣan vyūham ātmanaḥ
6.65.5
sa niryayau rathānīkaṃ pitā devavratas tava mahatā rathavaṃśena saṃvṛto rathināṃ varaḥ
6.65.6
itaretaram anvīyur yathābhāgam avasthitāḥ rathinaḥ pattayaś caiva dantinaḥ sādinas tathā
6.65.7
tān dṛṣṭvā prodyatān saṃkhye pāṇḍavāś ca yaśasvinaḥ śyenena vyūharājena tenājayyena saṃyuge
6.65.8
aśobhata mukhe tasya bhīmaseno mahābalaḥ netre śikhaṇḍī durdharṣo dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ
6.65.9
śīrṣaṃ tasyābhavad vīraḥ sātyakiḥ satyavikramaḥ vidhunvan gāṇḍivaṃ pārtho grīvāyām abhavat tadā
6.65.10
akṣauhiṇyā samagrā yā vāmapakṣo 'bhavat tadā mahātmā drupadaḥ śrīmān saha putreṇa saṃyuge
6.65.11
dakṣiṇaś cābhavat pakṣaḥ kaikeyo 'kṣauhiṇīpatiḥ pṛṣṭhato draupadeyāś ca saubhadraś cāpi vīryavān
6.65.12
pṛṣṭhe samabhavac chrīmān svayaṃ rājā yudhiṣṭhiraḥ bhrātṛbhyāṃ sahito dhīmān yamābhyāṃ cāruvikramaḥ
6.65.13
praviśya tu raṇe bhīmo makaraṃ mukhatas tadā bhīṣmam āsādya saṃgrāme chādayām āsa sāyakaiḥ
6.65.14
tato bhīṣmo mahāstrāṇi pātayām āsa bhārata mohayan pāṇḍuputrāṇāṃ vyūḍhaṃ sainyaṃ mahāhave
6.65.15
saṃmuhyati tadā sainye tvaramāṇo dhanaṃjayaḥ bhīṣmaṃ śarasahasreṇa vivyādha raṇamūrdhani
6.65.16
parisaṃvārya cāstrāṇi bhīṣmamuktāni saṃyuge svenānīkena hṛṣṭena yuddhāya samavasthitaḥ
6.65.17
tato duryodhano rājā bhāradvājam abhāṣata pūrvaṃ dṛṣṭvā vadhaṃ ghoraṃ balasya balināṃ varaḥ bhrātṝṇāṃ ca vadhaṃ yuddhe smaramāṇo mahārathaḥ
6.65.18
ācārya satataṃ tvaṃ hi hitakāmo mamānagha vayaṃ hi tvāṃ samāśritya bhīṣmaṃ caiva pitāmaham
6.65.19
devān api raṇe jetuṃ prārthayāmo na saṃśayaḥ kim u pāṇḍusutān yuddhe hīnavīryaparākramān
6.65.20
evam uktas tato droṇas tava putreṇa māriṣa abhinat pāṇḍavānīkaṃ prekṣamāṇasya sātyakeḥ
6.65.21
sātyakis tu tadā droṇaṃ vārayām āsa bhārata tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam
6.65.22
śaineyaṃ tu raṇe kruddho bhāradvājaḥ pratāpavān avidhyan niśitair bāṇair jatrudeśe hasann iva
6.65.23
bhīmasenas tataḥ kruddho bhāradvājam avidhyata saṃrakṣan sātyakiṃ rājan droṇāc chastrabhṛtāṃ varāt
6.65.24
tato droṇaś ca bhīṣmaś ca tathā śalyaś ca māriṣa bhīmasenaṃ raṇe kruddhāś chādayāṃ cakrire śaraiḥ
6.65.25
tatrābhimanyuḥ saṃkruddho draupadeyāś ca māriṣa vivyadhur niśitair bāṇaiḥ sarvāṃs tān udyatāyudhān
6.65.26
bhīṣmadroṇau ca saṃkruddhāv āpatantau mahābalau pratyudyayau śikhaṇḍī tu maheṣvāso mahāhave
6.65.27
pragṛhya balavad vīro dhanur jaladanisvanam abhyavarṣac charais tūrṇaṃ chādayāno divākaram
6.65.28
śikhaṇḍinaṃ samāsādya bharatānāṃ pitāmahaḥ avarjayata saṃgrāme strītvaṃ tasyānusaṃsmaran
6.65.29
tato droṇo mahārāja abhyadravata taṃ raṇe rakṣamāṇas tato bhīṣmaṃ tava putreṇa coditaḥ
6.65.30
śikhaṇḍī tu samāsādya droṇaṃ śastrabhṛtāṃ varam avarjayata saṃgrāme yugāntāgnim ivolbaṇam
6.65.31
tato balena mahatā putras tava viśāṃ pate jugopa bhīṣmam āsādya prārthayāno mahad yaśaḥ
6.65.32
tathaiva pāṇḍavā rājan puraskṛtya dhanaṃjayam bhīṣmam evābhyavartanta jaye kṛtvā dṛḍhāṃ matim
6.65.33
tad yuddham abhavad ghoraṃ devānāṃ dānavair iva jayaṃ ca kāṅkṣatāṃ nityaṃ yaśaś ca paramādbhutam
6.66.1
saṃjaya uvāca akarot tumulaṃ yuddhaṃ bhīṣmaḥ śāṃtanavas tadā bhīmasenabhayād icchan putrāṃs tārayituṃ tava
6.66.2
pūrvāhṇe tan mahāraudraṃ rājñāṃ yuddham avartata kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca mukhyaśūravināśanam
6.66.3
tasminn ākulasaṃgrāme vartamāne mahābhaye abhavat tumulaḥ śabdaḥ saṃspṛśan gaganaṃ mahat
6.66.4
nadadbhiś ca mahānāgair heṣamāṇaiś ca vājibhiḥ bherīśaṅkhaninādaiś ca tumulaḥ samapadyata
6.66.5
yuyutsavas te vikrāntā vijayāya mahābalāḥ anyonyam abhigarjanto goṣṭheṣv iva maharṣabhāḥ
6.66.6
śirasāṃ pātyamānānāṃ samare niśitaiḥ śaraiḥ aśmavṛṣṭir ivākāśe babhūva bharatarṣabha
6.66.7
kuṇḍaloṣṇīṣadhārīṇi jātarūpojjvalāni ca patitāni sma dṛśyante śirāṃsi bharatarṣabha
6.66.8
viśikhonmathitair gātrair bāhubhiś ca sakārmukaiḥ sahastābharaṇaiś cānyair abhavac chāditā mahī
6.66.9
kavacopahitair gātrair hastaiś ca samalaṃkṛtaiḥ mukhaiś ca candrasaṃkāśai raktāntanayanaiḥ śubhaiḥ
6.66.10
gajavājimanuṣyāṇāṃ sarvagātraiś ca bhūpate āsīt sarvā samākīrṇā muhūrtena vasuṃdharā
6.66.11
rajomeghaiś ca tumulaiḥ śastravidyutprakāśitaiḥ āyudhānāṃ ca nirghoṣaḥ stanayitnusamo 'bhavat
6.66.12
sa saṃprahāras tumulaḥ kaṭukaḥ śoṇitodakaḥ prāvartata kurūṇāṃ ca pāṇḍavānāṃ ca bhārata
6.66.13
tasmin mahābhaye ghore tumule lomaharṣaṇe vavarṣuḥ śaravarṣāṇi kṣatriyā yuddhadurmadāḥ
6.66.14
krośanti kuñjarās tatra śaravarṣapratāpitāḥ tāvakānāṃ pareṣāṃ ca saṃyuge bharatottama aśvāś ca paryadhāvanta hatārohā diśo daśa
6.66.15
utpatya nipatanty anye śaraghātaprapīḍitāḥ tāvakānāṃ pareṣāṃ ca yodhānāṃ bharatarṣabha
6.66.16
aśvānāṃ kuñjarāṇāṃ ca rathānāṃ cātivartatām saṃghātāḥ sma pradṛśyante tatra tatra viśāṃ pate
6.66.17
gadābhir asibhiḥ prāsair bāṇaiś ca nataparvabhiḥ jaghnuḥ parasparaṃ tatra kṣatriyāḥ kālacoditāḥ
6.66.18
apare bāhubhir vīrā niyuddhakuśalā yudhi bahudhā samasajjanta āyasaiḥ parighair iva
6.66.19
muṣṭibhir jānubhiś caiva talaiś caiva viśāṃ pate anyonyaṃ jaghnire vīrās tāvakāḥ pāṇḍavaiḥ saha
6.66.20
virathā rathinaś cātra nistriṃśavaradhāriṇaḥ anyonyam abhidhāvanta parasparavadhaiṣiṇaḥ
6.66.21
tato duryodhano rājā kaliṅgair bahubhir vṛtaḥ puraskṛtya raṇe bhīṣmaṃ pāṇḍavān abhyavartata
6.66.22
tathaiva pāṇḍavāḥ sarve parivārya vṛkodaram bhīṣmam abhyadravan kruddhā raṇe rabhasavāhanāḥ
6.67.1
saṃjaya uvāca dṛṣṭvā bhīṣmeṇa saṃsaktān bhrātṝn anyāṃś ca pārthivān tam abhyadhāvad gāṅgeyam udyatāstro dhanaṃjayaḥ
6.67.2
pāñcajanyasya nirghoṣaṃ dhanuṣo gāṇḍivasya ca dhvajaṃ ca dṛṣṭvā pārthasya sarvān no bhayam āviśat
6.67.3
asajjamānaṃ vṛkṣeṣu dhūmaketum ivotthitam bahuvarṇaṃ ca citraṃ ca divyaṃ vānaralakṣaṇam apaśyāma mahārāja dhvajaṃ gāṇḍivadhanvanaḥ
6.67.4
vidyutaṃ meghamadhyasthāṃ bhrājamānām ivāmbare dadṛśur gāṇḍivaṃ yodhā rukmapṛṣṭhaṃ mahārathe
6.67.5
aśuśruma bhṛśaṃ cāsya śakrasyevābhigarjataḥ sughoraṃ talayoḥ śabdaṃ nighnatas tava vāhinīm
6.67.6
caṇḍavāto yathā meghaḥ savidyutstanayitnumān diśaḥ saṃplāvayan sarvāḥ śaravarṣaiḥ samantataḥ
6.67.7
abhyadhāvata gāṅgeyaṃ bhairavāstro dhanaṃjayaḥ diśaṃ prācīṃ pratīcīṃ ca na jānīmo 'stramohitāḥ
6.67.8
kāṃdigbhūtāḥ śrāntapatrā hatāstrā hatacetasaḥ anyonyam abhisaṃśliṣya yodhās te bharatarṣabha
6.67.9
bhīṣmam evābhilīyanta saha sarvais tavātmajaiḥ teṣām ārtāyanam abhūd bhīṣmaḥ śaṃtanavo raṇe
6.67.10
samutpatanta vitrastā rathebhyo rathinas tadā sādinaś cāśvapṛṣṭhebhyo bhūmau cāpi padātayaḥ
6.67.11
śrutvā gāṇḍīvanirghoṣaṃ visphūrjitam ivāśaneḥ sarvasainyāni bhītāni vyavalīyanta bhārata
6.67.12
atha kāmbojamukhyais tu bṛhadbhiḥ śīghragāmibhiḥ gopānāṃ bahusāhasrair balair govāsano vṛtaḥ
6.67.13
madrasauvīragāndhārais trigartaiś ca viśāṃ pate sarvakāliṅgamukhyaiś ca kaliṅgādhipatir vṛtaḥ
6.67.14
nāgā naragaṇaughāś ca duḥśāsanapuraḥsarāḥ jayadrathaś ca nṛpatiḥ sahitaḥ sarvarājabhiḥ
6.67.15
hayārohavarāś caiva tava putreṇa coditāḥ caturdaśa sahasrāṇi saubalaṃ paryavārayan
6.67.16
tatas te sahitāḥ sarve vibhaktarathavāhanāḥ pāṇḍavān samare jagmus tāvakā bharatarṣabha
6.67.17
rathibhir vāraṇair aśvaiḥ padātaiś ca samīritam ghoram āyodhanaṃ jajñe mahābhrasadṛśaṃ rajaḥ
6.67.18
tomaraprāsanārācagajāśvarathayodhinām balena mahatā bhīṣmaḥ samasajjat kirīṭinā
6.67.19
āvantyaḥ kāśirājena bhīmasenena saindhavaḥ ajātaśatrur madrāṇām ṛṣabheṇa yaśasvinā sahaputraḥ sahāmātyaḥ śalyena samasajjata
6.67.20
vikarṇaḥ sahadevena citrasenaḥ śikhaṇḍinā matsyā duryodhanaṃ jagmuḥ śakuniṃ ca viśāṃ pate
6.67.21
drupadaś cekitānaś ca sātyakiś ca mahārathaḥ droṇena samasajjanta saputreṇa mahātmanā kṛpaś ca kṛtavarmā ca dhṛṣṭaketum abhidrutau
6.67.22
evaṃ prajavitāśvāni bhrāntanāgarathāni ca sainyāni samasajjanta prayuddhāni samantataḥ
6.67.23
nirabhre vidyutas tīvrā diśaś ca rajasāvṛtāḥ prādurāsan maholkāś ca sanirghātā viśāṃ pate
6.67.24
pravavau ca mahāvātaḥ pāṃsuvarṣaṃ papāta ca nabhasy antardadhe sūryaḥ sainyena rajasāvṛtaḥ
6.67.25
pramohaḥ sarvasattvānām atīva samapadyata rajasā cābhibhūtānām astrajālaiś ca tudyatām
6.67.26
vīrabāhuvisṛṣṭānāṃ sarvāvaraṇabhedinām saṃghātaḥ śarajālānāṃ tumulaḥ samapadyata
6.67.27
prakāśaṃ cakrur ākāśam udyatāni bhujottamaiḥ nakṣatravimalābhāni śastrāṇi bharatarṣabha
6.67.28
ārṣabhāṇi vicitrāṇi rukmajālāvṛtāni ca saṃpetur dikṣu sarvāsu carmāṇi bharatarṣabha
6.67.29
sūryavarṇaiś ca nistriṃśaiḥ pātyamānāni sarvaśaḥ dikṣu sarvāsv adṛśyanta śarīrāṇi śirāṃsi ca
6.67.30
bhagnacakrākṣanīḍāś ca nipātitamahādhvajāḥ hatāśvāḥ pṛthivīṃ jagmus tatra tatra mahārathāḥ
6.67.31
paripetur hayāś cātra ke cic chastrakṛtavraṇāḥ rathān viparikarṣanto hateṣu rathayodhiṣu
6.67.32
śarāhatā bhinnadehā baddhayoktrā hayottamāḥ yugāni paryakarṣanta tatra tatra sma bhārata
6.67.33
adṛśyanta sasūtāś ca sāśvāḥ sarathayodhinaḥ ekena balinā rājan vāraṇena hatā rathāḥ
6.67.34
gandhahastimadasrāvam āghrāya bahavo raṇe saṃnipāte balaughānāṃ vītam ādadire gajāḥ
6.67.35
satomaramahāmātrair nipatadbhir gatāsubhiḥ babhūvāyodhanaṃ channaṃ nārācābhihatair gajaiḥ
6.67.36
saṃnipāte balaughānāṃ preṣitair varavāraṇaiḥ nipetur yudhi saṃbhagnāḥ sayodhāḥ sadhvajā rathāḥ
6.67.37
nāgarājopamair hastair nāgair ākṣipya saṃyuge vyadṛśyanta mahārāja saṃbhagnā rathakūbarāḥ
6.67.38
viśīrṇarathajālāś ca keśeṣv ākṣipya dantibhiḥ drumaśākhā ivāvidhya niṣpiṣṭā rathino raṇe
6.67.39
ratheṣu ca rathān yuddhe saṃsaktān varavāraṇāḥ vikarṣanto diśaḥ sarvāḥ saṃpetuḥ sarvaśabdagāḥ
6.67.40
teṣāṃ tathā karṣatāṃ ca gajānāṃ rūpam ābabhau saraḥsu nalinījālaṃ viṣaktam iva karṣatām
6.67.41
evaṃ saṃchāditaṃ tatra babhūvāyodhanaṃ mahat sādibhiś ca padātaiś ca sadhvajaiś ca mahārathaiḥ
6.68.1
saṃjaya uvāca śikhaṇḍī saha matsyena virāṭena viśāṃ pate bhīṣmam āśu maheṣvāsam āsasāda sudurjayam
6.68.2
droṇaṃ kṛpaṃ vikarṇaṃ ca maheṣvāsān mahābalān rājñaś cānyān raṇe śūrān bahūn ārchad dhanaṃjayaḥ
6.68.3
saindhavaṃ ca maheṣvāsaṃ sāmātyaṃ saha bandhubhiḥ prācyāṃś ca dākṣiṇātyāṃś ca bhūmipān bhūmiparṣabha
6.68.4
putraṃ ca te maheṣvāsaṃ duryodhanam amarṣaṇam duḥsahaṃ caiva samare bhīmaseno 'bhyavartata
6.68.5
sahadevas tu śakunim ulūkaṃ ca mahāratham pitāputrau maheṣvāsāv abhyavartata durjayau
6.68.6
yudhiṣṭhiro mahārāja gajānīkaṃ mahārathaḥ samavartata saṃgrāme putreṇa nikṛtas tava
6.68.7
mādrīputras tu nakulaḥ śūraḥ saṃkrandano yudhi trigartānāṃ rathodāraiḥ samasajjata pāṇḍavaḥ
6.68.8
abhyavartanta durdharṣāḥ samare śālvakekayān sātyakiś cekitānaś ca saubhadraś ca mahārathaḥ
6.68.9
dhṛṣṭaketuś ca samare rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ putrāṇāṃ te rathānīkaṃ pratyudyātāḥ sudurjayāḥ
6.68.10
senāpatir ameyātmā dhṛṣṭadyumno mahābalaḥ droṇena samare rājan samiyāyendrakarmaṇā
6.68.11
evam ete maheṣvāsās tāvakāḥ pāṇḍavaiḥ saha sametya samare śūrāḥ saṃprahāraṃ pracakrire
6.68.12
madhyaṃdinagate sūrye nabhasy ākulatāṃ gate kuravaḥ pāṇḍaveyāś ca nijaghnur itaretaram
6.68.13
dhvajino hemacitrāṅgā vicaranto raṇājire sapatākā rathā rejur vaiyāghraparivāraṇāḥ
6.68.14
sametānāṃ ca samare jigīṣūṇāṃ parasparam babhūva tumulaḥ śabdaḥ siṃhānām iva nardatām
6.68.15
tatrādbhutam apaśyāma saṃprahāraṃ sudāruṇam yam akurvan raṇe vīrāḥ sṛñjayāḥ kurubhiḥ saha
6.68.16
naiva khaṃ na diśo rājan na sūryaṃ śatrutāpana vidiśo vāpy apaśyāma śarair muktaiḥ samantataḥ
6.68.17
śaktīnāṃ vimalāgrāṇāṃ tomarāṇāṃ tathāsyatām nistriṃśānāṃ ca pītānāṃ nīlotpalanibhāḥ prabhāḥ
6.68.18
kavacānāṃ vicitrāṇāṃ bhūṣaṇānāṃ prabhās tathā khaṃ diśaḥ pradiśaś caiva bhāsayām āsur ojasā virarāja tadā rājaṃs tatra tatra raṇāṅgaṇam
6.68.19
rathasiṃhāsanavyāghrāḥ samāyāntaś ca saṃyuge virejuḥ samare rājan grahā iva nabhastale
6.68.20
bhīṣmas tu rathināṃ śreṣṭho bhīmasenaṃ mahābalam avārayata saṃkruddhaḥ sarvasainyasya paśyataḥ
6.68.21
tato bhīṣmavinirmuktā rukmapuṅkhāḥ śilāśitāḥ abhyaghnan samare bhīmaṃ tailadhautāḥ sutejanāḥ
6.68.22
tasya śaktiṃ mahāvegāṃ bhīmaseno mahābalaḥ kruddhāśīviṣasaṃkāśāṃ preṣayām āsa bhārata
6.68.23
tām āpatantīṃ sahasā rukmadaṇḍāṃ durāsadām ciccheda samare bhīṣmaḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
6.68.24
tato 'pareṇa bhallena pītena niśitena ca kārmukaṃ bhīmasenasya dvidhā ciccheda bhārata
6.68.25
sātyakis tu tatas tūrṇaṃ bhīṣmam āsādya saṃyuge śarair bahubhir ānarchat pitaraṃ te janeśvara
6.68.26
tataḥ saṃdhāya vai tīkṣṇaṃ śaraṃ paramadāruṇam vārṣṇeyasya rathād bhīṣmaḥ pātayām āsa sārathim
6.68.27
tasyāśvāḥ pradrutā rājan nihate rathasārathau tena tenaiva dhāvanti manomārutaraṃhasaḥ
6.68.28
tataḥ sarvasya sainyasya nisvanas tumulo 'bhavat hāhākāraś ca saṃjajñe pāṇḍavānāṃ mahātmanām
6.68.29
abhidravata gṛhṇīta hayān yacchata dhāvata ity āsīt tumulaḥ śabdo yuyudhānarathaṃ prati
6.68.30
etasminn eva kāle tu bhīṣmaḥ śāṃtanavaḥ punaḥ vyahanat pāṇḍavīṃ senām āsurīm iva vṛtrahā
6.68.31
te vadhyamānā bhīṣmeṇa pāñcālāḥ somakaiḥ saha āryāṃ yuddhe matiṃ kṛtvā bhīṣmam evābhidudruvuḥ
6.68.32
dhṛṣṭadyumnamukhāś cāpi pārthāḥ śāṃtanavaṃ raṇe abhyadhāvañ jigīṣantas tava putrasya vāhinīm
6.68.33
tathaiva tāvakā rājan bhīṣmadroṇamukhāḥ parān abhyadhāvanta vegena tato yuddham avartata
6.69.1
saṃjaya uvāca virāṭo 'tha tribhir bāṇair bhīṣmam ārchan mahāratham vivyādha turagāṃś cāsya tribhir bāṇair mahārathaḥ
6.69.2
taṃ pratyavidhyad daśabhir bhīṣmaḥ śāṃtanavaḥ śaraiḥ rukmapuṅkhair maheṣvāsaḥ kṛtahasto mahābalaḥ
6.69.3
drauṇir gāṇḍīvadhanvānaṃ bhīmadhanvā mahārathaḥ avidhyad iṣubhiḥ ṣaḍbhir dṛḍhahastaḥ stanāntare
6.69.4
kārmukaṃ tasya ciccheda phalgunaḥ paravīrahā avidhyac ca bhṛśaṃ tīkṣṇaiḥ patribhiḥ śatrukarśanaḥ
6.69.5
so 'nyat kārmukam ādāya vegavat krodhamūrchitaḥ amṛṣyamāṇaḥ pārthena kārmukacchedam āhave
6.69.6
avidhyat phalgunaṃ rājan navatyā niśitaiḥ śaraiḥ vāsudevaṃ ca saptatyā vivyādha parameṣubhiḥ
6.69.7
tataḥ krodhābhitāmrākṣaḥ saha kṛṣṇena phalgunaḥ dīrgham uṣṇaṃ ca niḥśvasya cintayitvā muhur muhuḥ
6.69.8
dhanuḥ prapīḍya vāmena kareṇāmitrakarśanaḥ gāṇḍīvadhanvā saṃkruddhaḥ śitān saṃnataparvaṇaḥ jīvitāntakarān ghorān samādatta śilīmukhān
6.69.9
tais tūrṇaṃ samare 'vidhyad drauṇiṃ balavatāṃ varam tasya te kavacaṃ bhittvā papuḥ śoṇitam āhave
6.69.10
na vivyathe ca nirbhinno drauṇir gāṇḍīvadhanvanā tathaiva śaravarṣāṇi pratimuñcann avihvalaḥ tasthau sa samare rājaṃs trātum icchan mahāvratam
6.69.11
tasya tat sumahat karma śaśaṃsuḥ puruṣarṣabhāḥ yat kṛṣṇābhyāṃ sametābhyāṃ nāpatrapata saṃyuge
6.69.12
sa hi nityam anīkeṣu yudhyate 'bhayam āsthitaḥ astragrāmaṃ sasaṃhāraṃ droṇāt prāpya sudurlabham
6.69.13
mamāyam ācāryasuto droṇasyātipriyaḥ sutaḥ brāhmaṇaś ca viśeṣeṇa mānanīyo mameti ca
6.69.14
samāsthāya matiṃ vīro bībhatsuḥ śatrutāpanaḥ kṛpāṃ cakre rathaśreṣṭho bhāradvājasutaṃ prati
6.69.15
drauṇiṃ tyaktvā tato yuddhe kaunteyaḥ śatrutāpanaḥ yuyudhe tāvakān nighnaṃs tvaramāṇaḥ parākramī
6.69.16
duryodhanas tu daśabhir gārdhrapatraiḥ śilāśitaiḥ bhīmasenaṃ maheṣvāsaṃ rukmapuṅkhaiḥ samarpayat
6.69.17
bhīmasenas tu saṃkruddhaḥ parāsukaraṇaṃ dṛḍham citraṃ kārmukam ādatta śarāṃś ca niśitān daśa
6.69.18
ākarṇaprahitais tīkṣṇair vegitais tigmatejanaiḥ avidhyat tūrṇam avyagraḥ kururājaṃ mahorasi
6.69.19
tasya kāñcanasūtras tu śaraiḥ parivṛto maṇiḥ rarājorasi vai sūryo grahair iva samāvṛtaḥ
6.69.20
putras tu tava tejasvī bhīmasenena tāḍitaḥ nāmṛṣyata yathā nāgas talaśabdaṃ samīritam
6.69.21
tataḥ śarair mahārāja rukmapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ bhīmaṃ vivyādha saṃkruddhas trāsayāno varūthinīm
6.69.22
tau yudhyamānau samare bhṛśam anyonyavikṣatau putrau te devasaṃkāśau vyarocetāṃ mahābalau
6.69.23
citrasenaṃ naravyāghraṃ saubhadraḥ paravīrahā avidhyad daśabhir bāṇaiḥ purumitraṃ ca saptabhiḥ
6.69.24
satyavrataṃ ca saptatyā viddhvā śakrasamo yudhi nṛtyann iva raṇe vīra ārtiṃ naḥ samajījanat
6.69.25
taṃ pratyavidyad daśabhiś citrasenaḥ śilīmukhaiḥ satyavrataś ca navabhiḥ purumitraś ca saptabhiḥ
6.69.26
sa viddho vikṣaran raktaṃ śatrusaṃvāraṇaṃ mahat ciccheda citrasenasya citraṃ kārmukam ārjuniḥ bhittvā cāsya tanutrāṇaṃ śareṇorasy atāḍayat
6.69.27
tatas te tāvakā vīrā rājaputrā mahārathāḥ sametya yudhi saṃrabdhā vivyadhur niśitaiḥ śaraiḥ tāṃś ca sarvāñ śarais tīkṣṇair jaghāna paramāstravit
6.69.28
tasya dṛṣṭvā tu tat karma parivavruḥ sutās tava dahantaṃ samare sainyaṃ tava kakṣaṃ yatholbaṇam
6.69.29
apetaśiśire kāle samiddham iva pāvakaḥ atyarocata saubhadras tava sainyāni śātayan
6.69.30
tat tasya caritaṃ dṛṣṭvā pautras tava viśāṃ pate lakṣmaṇo 'bhyapatat tūrṇaṃ sātvatīputram āhave
6.69.31
abhimanyus tu saṃkruddho lakṣmaṇaṃ śubhalakṣaṇam vivyādha viśikhaiḥ ṣaḍbhiḥ sārathiṃ ca tribhiḥ śaraiḥ
6.69.32
tathaiva lakṣmaṇo rājan saubhadraṃ niśitaiḥ śaraiḥ avidhyata mahārāja tad adbhutam ivābhavat
6.69.33
tasyāśvāṃś caturo hatvā sārathiṃ ca mahābalaḥ abhyadravata saubhadro lakṣmaṇaṃ niśitaiḥ śaraiḥ
6.69.34
hatāśve tu rathe tuṣṭhaṃl lakṣmaṇaḥ paravīrahā śaktiṃ cikṣepa saṃkruddhaḥ saubhadrasya rathaṃ prati
6.69.35
tām āpatantīṃ sahasā ghorarūpāṃ durāsadām abhimanyuḥ śarais tīkṣṇaiś ciccheda bhujagopamām
6.69.36
tataḥ svaratham āropya lakṣmaṇaṃ gautamas tadā apovāha rathenājau sarvasainyasya paśyataḥ
6.69.37
tataḥ samākule tasmin vartamāne mahābhaye abhyadravañ jighāṃsantaḥ parasparavadhaiṣiṇaḥ
6.69.38
tāvakāś ca maheṣvāsāḥ pāṇḍavāś ca mahārathāḥ juhvantaḥ samare prāṇān nijaghnur itaretaram
6.69.39
muktakeśā vikavacā virathāś chinnakārmukāḥ bāhubhiḥ samayudhyanta sṛñjayāḥ kurubhiḥ saha
6.69.40
tato bhīṣmo mahābāhuḥ pāṇḍavānāṃ mahātmanām senāṃ jaghāna saṃkruddho divyair astrair mahābalaḥ
6.69.41
hateśvarair gajais tatra narair aśvaiś ca pātitaiḥ rathibhiḥ sādibhiś caiva samāstīryata medinī
6.70.1
saṃjaya uvāca atha rājan mahābāhuḥ sātyakir yuddhadurmadaḥ vikṛṣya cāpaṃ samare bhārasādhanam uttamam
6.70.2
prāmuñcat puṅkhasaṃyuktāñ śarān āśīviṣopamān prakāśaṃ laghu citraṃ ca darśayann astralāghavam
6.70.3
tasya vikṣipataś cāpaṃ śarān anyāṃś ca muñcataḥ ādadānasya bhūyaś ca saṃdadhānasya cāparān
6.70.4
kṣipataś ca śarān asya raṇe śatrūn vinighnataḥ dadṛśe rūpam atyarthaṃ meghasyeva pravarṣataḥ
6.70.5
tam udīryantam ālokya rājā duryodhanas tataḥ rathānām ayutaṃ tasya preṣayām āsa bhārata
6.70.6
tāṃs tu sarvān maheṣvāsān sātyakiḥ satyavikramaḥ jaghāna parameṣvāso divyenāstreṇa vīryavān
6.70.7
sa kṛtvā dāruṇaṃ karma pragṛhītaśarāsanaḥ āsasāda tato vīro bhūriśravasam āhave
6.70.8
sa hi saṃdṛśya senāṃ tāṃ yuyudhānena pātitām abhyadhāvata saṃkruddhaḥ kurūṇāṃ kīrtivardhanaḥ
6.70.9
indrāyudhasavarṇaṃ tat sa visphārya mahad dhanuḥ vyasṛjad vajrasaṃkāśāñ śarān āśīviṣopamān sahasraśo mahārāja darśayan pāṇilāghavam
6.70.10
śarāṃs tān mṛtyusaṃsparśān sātyakes tu padānugāḥ na viṣehus tadā rājan dudruvus te samantataḥ vihāya samare rājan sātyakiṃ yuddhadurmadam
6.70.11
taṃ dṛṣṭvā yuyudhānasya sutā daśa mahābalāḥ mahārathāḥ samākhyātāś citravarmāyudhadhvajāḥ
6.70.12
samāsādya maheṣvāsaṃ bhūriśravasam āhave ūcuḥ sarve susaṃrabdhā yūpaketuṃ mahāraṇe
6.70.13
bho bho kauravadāyāda sahāsmābhir mahābala ehi yudhyasva saṃgrāme samastaiḥ pṛthag eva vā
6.70.14
asmān vā tvaṃ parājitya yaśaḥ prāpnuhi saṃyuge vayaṃ vā tvāṃ parājitya prītiṃ dāsyāmahe pituḥ
6.70.15
evam uktas tadā śūrais tān uvāca mahābalaḥ vīryaślāghī naraśreṣṭhas tān dṛṣṭvā samupasthitān
6.70.16
sādhv idaṃ kathyate vīrā yad evaṃ matir adya vaḥ yudhyadhvaṃ sahitā yattā nihaniṣyāmi vo raṇe
6.70.17
evam uktā maheṣvāsās te vīrāḥ kṣiprakāriṇaḥ mahatā śaravarṣeṇa abhyavarṣann ariṃdamam
6.70.18
aparāhṇe mahārāja saṃgrāmas tumulo 'bhavat ekasya ca bahūnāṃ ca sametānāṃ raṇājire
6.70.19
tam ekaṃ rathināṃ śreṣṭhaṃ śaravarṣair avākiran prāvṛṣīva mahāśailaṃ siṣicur jaladā nṛpa
6.70.20
tais tu muktāñ śaraughāṃs tān yamadaṇḍāśaniprabhān asaṃprāptān asaṃprāptāṃś cicchedāśu mahārathaḥ
6.70.21
tatrādbhutam apaśyāma saumadatteḥ parākramam yad eko bahubhir yuddhe samasajjad abhītavat
6.70.22
visṛjya śaravṛṣṭiṃ tāṃ daśa rājan mahārathāḥ parivārya mahābāhuṃ nihantum upacakramuḥ
6.70.23
saumadattis tataḥ kruddhas teṣāṃ cāpāni bhārata ciccheda daśabhir bāṇair nimeṣeṇa mahārathaḥ
6.70.24
athaiṣāṃ chinnadhanuṣāṃ bhallaiḥ saṃnataparvabhiḥ ciccheda samare rājañ śirāṃsi niśitaiḥ śaraiḥ te hatā nyapatan bhūmau vajrabhagnā iva drumāḥ
6.70.25
tān dṛṣṭvā nihatān vīrān raṇe putrān mahābalān vārṣṇeyo vinadan rājan bhūriśravasam abhyayāt
6.70.26
rathaṃ rathena samare pīḍayitvā mahābalau tāv anyonyasya samare nihatya rathavājinaḥ virathāv abhivalgantau sameyātāṃ mahārathau
6.70.27
pragṛhītamahākhaḍgau tau carmavaradhāriṇau śuśubhāte naravyāghrau yuddhāya samavasthitau
6.70.28
tataḥ sātyakim abhyetya nistriṃśavaradhāriṇam bhīmasenas tvaran rājan ratham āropayat tadā
6.70.29
tavāpi tanayo rājan bhūriśravasam āhave āropayad rathaṃ tūrṇaṃ paśyatāṃ sarvadhanvinām
6.70.30
tasmiṃs tathā vartamāne raṇe bhīṣmaṃ mahāratham ayodhayanta saṃrabdhāḥ pāṇḍavā bharatarṣabha
6.70.31
lohitāyati cāditye tvaramāṇo dhanaṃjayaḥ pañcaviṃśatisāhasrān nijaghāna mahārathān
6.70.32
te hi duryodhanādiṣṭās tadā pārthanibarhaṇe saṃprāpyaiva gatā nāśaṃ śalabhā iva pāvakam
6.70.33
tato matsyāḥ kekayāś ca dhanurvedaviśāradāḥ parivavrus tadā pārthaṃ sahaputraṃ mahāratham
6.70.34
etasminn eva kāle tu sūrye 'stam upagacchati sarveṣām eva sainyānāṃ pramohaḥ samajāyata
6.70.35
avahāraṃ tataś cakre pitā devavratas tava saṃdhyākāle mahārāja sainyānāṃ śrāntavāhanaḥ
6.70.36
pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca parasparasamāgame te sene bhṛśasaṃvigne yayatuḥ svaṃ niveśanam
6.70.37
tataḥ svaśibiraṃ gatvā nyaviśaṃs tatra bhārata pāṇḍavāḥ sṛñjayaiḥ sārdhaṃ kuravaś ca yathāvidhi
6.71.1
saṃjaya uvāca vihṛtya ca tato rājan sahitāḥ kurupāṇḍavāḥ vyatītāyāṃ tu śarvaryāṃ punar yuddhāya niryayuḥ
6.71.2
tatra śabdo mahān āsīt tava teṣāṃ ca bhārata yujyatāṃ rathamukhyānāṃ kalpyatāṃ caiva dantinām
6.71.3
saṃnahyatāṃ padātīnāṃ hayānāṃ caiva bhārata śaṅkhadundubhinādaś ca tumulaḥ sarvato 'bhavat
6.71.4
tato yudhiṣṭhiro rājā dhṛṣṭadyumnam abhāṣata vyūhaṃ vyūha mahābāho makaraṃ śatrutāpanam
6.71.5
evam uktas tu pārthena dhṛṣṭadyumno mahārathaḥ vyādideśa mahārāja rathino rathināṃ varaḥ
6.71.6
śiro 'bhūd drupadas tasya pāṇḍavaś ca dhanaṃjayaḥ cakṣuṣī sahadevaś ca nakulaś ca mahārathaḥ tuṇḍam āsīn mahārāja bhīmaseno mahābalaḥ
6.71.7
saubhadro draupadeyāś ca rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ sātyakir dharmarājaś ca vyūhagrīvāṃ samāsthitāḥ
6.71.8
pṛṣṭham āsīn mahārāja virāṭo vāhinīpatiḥ dhṛṣṭadyumnena sahito mahatyā senayā vṛtaḥ
6.71.9
kekayā bhrātaraḥ pañca vāmaṃ pārśvaṃ samāśritāḥ dhṛṣṭaketur naravyāghraḥ karakarṣaś ca vīryavān dakṣiṇaṃ pakṣam āśritya sthitā vyūhasya rakṣaṇe
6.71.10
pādayos tu mahārāja sthitaḥ śrīmān mahārathaḥ kuntibhojaḥ śatānīko mahatyā senayā vṛtaḥ
6.71.11
śikhaṇḍī tu maheṣvāsaḥ somakaiḥ saṃvṛto balī irāvāṃś ca tataḥ pucche makarasya vyavasthitau
6.71.12
evam etan mahāvyūhaṃ vyūhya bhārata pāṇḍavāḥ sūryodaye mahārāja punar yuddhāya daṃśitāḥ
6.71.13
kauravān abhyayus tūrṇaṃ hastyaśvarathapattibhiḥ samucchritair dhvajaiś citraiḥ śastraiś ca vimalaiḥ śitaiḥ
6.71.14
vyūhaṃ dṛṣṭvā tu tat sainyaṃ pitā devavratas tava krauñcena mahatā rājan pratyavyūhata vāhinīm
6.71.15
tasya tuṇḍe maheṣvāso bhāradvājo vyarocata aśvatthāmā kṛpaś caiva cakṣur āstāṃ nareśvara
6.71.16
kṛtavarmā tu sahitaḥ kāmbojāraṭṭabāhlikaiḥ śirasy āsīn naraśreṣṭhaḥ śreṣṭhaḥ sarvadhanuṣmatām
6.71.17
grīvāyāṃ śūrasenas tu tava putraś ca māriṣa duryodhano mahārāja rājabhir bahubhir vṛtaḥ
6.71.18
prāgjyotiṣas tu sahitaḥ madrasauvīrakekayaiḥ urasy abhūn naraśreṣṭha mahatyā senayā vṛtaḥ
6.71.19
svasenayā ca sahitaḥ suśarmā prasthalādhipaḥ vāmaṃ pakṣaṃ samāśritya daṃśitaḥ samavasthitaḥ
6.71.20
tuṣārā yavanāś caiva śakāś ca saha cūcupaiḥ dakṣiṇaṃ pakṣam āśritya sthitā vyūhasya bhārata
6.71.21
śrutāyuś ca śatāyuś ca saumadattiś ca māriṣa vyūhasya jaghane tasthū rakṣamāṇāḥ parasparam
6.71.22
tato yuddhāya saṃjagmuḥ pāṇḍavāḥ kauravaiḥ saha sūryodaye mahārāja tato yuddham abhūn mahat
6.71.23
pratīyū rathino nāgān nāgāś ca rathino yayuḥ hayārohā hayārohān rathinaś cāpi sādinaḥ
6.71.24
sārathiṃ ca rathī rājan kuñjarāṃś ca mahāraṇe hastyārohā rathārohān rathinaś cāpi sādinaḥ
6.71.25
rathinaḥ pattibhiḥ sārdhaṃ sādinaś cāpi pattibhiḥ anyonyaṃ samare rājan pratyadhāvann amarṣitāḥ
6.71.26
bhīmasenārjunayamair guptā cānyair mahārathaiḥ śuśubhe pāṇḍavī senā nakṣatrair iva śarvarī
6.71.27
tathā bhīṣmakṛpadroṇaśalyaduryodhanādibhiḥ tavāpi vibabhau senā grahair dyaur iva saṃvṛtā
6.71.28
bhīmasenas tu kaunteyo droṇaṃ dṛṣṭvā parākramī abhyayāj javanair aśvair bhāradvājasya vāhinīm
6.71.29
droṇas tu samare kruddho bhīmaṃ navabhir āyasaiḥ vivyādha samare rājan marmāṇy uddiśya vīryavān
6.71.30
dṛḍhāhatas tato bhīmo bhāradvājasya saṃyuge sārathiṃ preṣayām āsa yamasya sadanaṃ prati
6.71.31
sa saṃgṛhya svayaṃ vāhān bhāradvājaḥ pratāpavān vyadhamat pāṇḍavīṃ senāṃ tūlarāśim ivānalaḥ
6.71.32
te vadhyamānā droṇena bhīṣmeṇa ca narottama sṛñjayāḥ kekayaiḥ sārdhaṃ palāyanaparābhavan
6.71.33
tathaiva tāvakaṃ sainyaṃ bhīmārjunaparikṣatam muhyate tatra tatraiva samadeva varāṅganā
6.71.34
abhidyetāṃ tato vyūhau tasmin vīravarakṣaye āsīd vyatikaro ghoras tava teṣāṃ ca bhārata
6.71.35
tad adbhutam apaśyāma tāvakānāṃ paraiḥ saha ekāyanagatāḥ sarve yad ayudhyanta bhārata
6.71.36
pratisaṃvārya cāstrāṇi te 'nyonyasya viśāṃ pate yuyudhuḥ pāṇḍavāś caiva kauravāś ca mahārathāḥ
6.72.1
dhṛtarāṣṭra uvāca evaṃ bahuguṇaṃ sainyam evaṃ bahuvidhaṃ param vyūḍham evaṃ yathāśāstram amoghaṃ caiva saṃjaya
6.72.2
puṣṭam asmākam atyantam abhikāmaṃ ca naḥ sadā prahvam avyasanopetaṃ purastād dṛṣṭavikramam
6.72.3
nātivṛddham abālaṃ ca na kṛśaṃ na ca pīvaram laghuvṛttāyataprāyaṃ sāragātram anāmayam
6.72.4
āttasaṃnāhaśastraṃ ca bahuśastraparigraham asiyuddhe niyuddhe ca gadāyuddhe ca kovidam
6.72.5
prāsarṣṭitomareṣv ājau parigheṣv āyaseṣu ca bhiṇḍipāleṣu śaktīṣu musaleṣu ca sarvaśaḥ
6.72.6
kampaneṣu ca cāpeṣu kaṇapeṣu ca sarvaśaḥ kṣepaṇīṣu ca citrāsu muṣṭiyuddheṣu kovidam
6.72.7
aparokṣaṃ ca vidyāsu vyāyāmeṣu kṛtaśramam śastragrahaṇavidyāsu sarvāsu pariniṣṭhitam
6.72.8
ārohe paryavaskande saraṇe sāntaraplute samyakpraharaṇe yāne vyapayāne ca kovidam
6.72.9
nāgāśvarathayāneṣu bahuśaḥ suparīkṣitam parīkṣya ca yathānyāyaṃ vetanenopapāditam
6.72.10
na goṣṭhyā nopacāreṇa na ca bandhunimittataḥ na sauhṛdabalaiś cāpi nākulīnaparigrahaiḥ
6.72.11
samṛddhajanam āryaṃ ca tuṣṭasatkṛtabāndhavam kṛtopakārabhūyiṣṭhaṃ yaśasvi ca manasvi ca
6.72.12
sajayaiś ca narair mukhyair bahuśo mukhyakarmabhiḥ lokapālopamais tāta pālitaṃ lokaviśrutaiḥ
6.72.13
bahubhiḥ kṣatriyair guptaṃ pṛthivyāṃ lokasaṃmataiḥ asmān abhigataiḥ kāmāt sabalaiḥ sapadānugaiḥ
6.72.14
mahodadhim ivāpūrṇam āpagābhiḥ samantataḥ apakṣaiḥ pakṣasaṃkāśai rathair nāgaiś ca saṃvṛtam
6.72.15
nānāyodhajalaṃ bhīmaṃ vāhanormitaraṅgiṇam kṣepaṇyasigadāśaktiśaraprāsasamākulam
6.72.16
dhvajabhūṣaṇasaṃbādhaṃ ratnapaṭṭena saṃcitam vāhanaiḥ parisarpadbhir vāyuvegavikampitam
6.72.17
apāram iva garjantaṃ sāgarapratimaṃ mahat droṇabhīṣmābhisaṃguptaṃ guptaṃ ca kṛtavarmaṇā
6.72.18
kṛpaduḥśāsanābhyāṃ ca jayadrathamukhais tathā bhagadattavikarṇābhyāṃ drauṇisaubalabāhlikaiḥ
6.72.19
guptaṃ pravīrair lokasya sāravadbhir mahātmabhiḥ yad ahanyata saṃgrāme diṣṭam etat purātanam
6.72.20
naitādṛśaṃ samudyogaṃ dṛṣṭavanto 'tha mānuṣāḥ ṛṣayo vā mahābhāgāḥ purāṇā bhuvi saṃjaya
6.72.21
īdṛśo hi balaughas tu yuktaḥ śastrāstrasaṃpadā vadhyate yatra saṃgrāme kim anyad bhāgadheyataḥ
6.72.22
viparītam idaṃ sarvaṃ pratibhāti sma saṃjaya yatredṛśaṃ balaṃ ghoraṃ nātarad yudhi pāṇḍavān
6.72.23
atha vā pāṇḍavārthāya devās tatra samāgatāḥ yudhyante māmakaṃ sainyaṃ yad avadhyanta saṃjaya
6.72.24
ukto hi vidureṇeha hitaṃ pathyaṃ ca saṃjaya na ca gṛhṇāti tan mandaḥ putro duryodhano mama
6.72.25
tasya manye matiḥ pūrvaṃ sarvajñasya mahātmanaḥ āsīd yathāgataṃ tāta yena dṛṣṭam idaṃ purā
6.72.26
atha vā bhāvyam evaṃ hi saṃjayaitena sarvathā purā dhātrā yathā sṛṣṭaṃ tat tathā na tad anyathā
6.73.1
saṃjaya uvāca ātmadoṣāt tvayā rājan prāptaṃ vyasanam īdṛśam na hi duryodhanas tāni paśyate bharatarṣabha yāni tvaṃ dṛṣṭavān rājan dharmasaṃkarakārite
6.73.2
tava doṣāt purā vṛttaṃ dyūtam etad viśāṃ pate tava doṣeṇa yuddhaṃ ca pravṛttaṃ saha pāṇḍavaiḥ tvam evādya phalaṃ bhuṅkṣva kṛtvā kilbiṣam ātmanā
6.73.3
ātmanā hi kṛtaṃ karma ātmanaivopabhujyate iha vā pretya vā rājaṃs tvayā prāptaṃ yathātatham
6.73.4
tasmād rājan sthiro bhūtvā prāpyedaṃ vyasanaṃ mahat śṛṇu yuddhaṃ yathāvṛttaṃ śaṃsato mama māriṣa
6.73.5
bhīmasenas tu niśitair bāṇair bhittvā mahācamūm āsasāda tato vīraḥ sarvān duryodhanānujān
6.73.6
duḥśāsanaṃ durviṣahaṃ duḥsahaṃ durmadaṃ jayam jayatsenaṃ vikarṇaṃ ca citrasenaṃ sudarśanam
6.73.7
cārucitraṃ suvarmāṇaṃ duṣkarṇaṃ karṇam eva ca etān anyāṃś ca subahūn samīpasthān mahārathān
6.73.8
dhārtarāṣṭrān susaṃkruddhān dṛṣṭvā bhīmo mahābalaḥ bhīṣmeṇa samare guptāṃ praviveśa mahācamūm
6.73.9
athāhvayanta te 'nyonyam ayaṃ prāpto vṛkodaraḥ jīvagrāhaṃ nigṛhṇīmo vayam enaṃ narādhipāḥ
6.73.10
sa taiḥ parivṛtaḥ pārtho bhrātṛbhiḥ kṛtaniścayaiḥ prajāsaṃharaṇe sūryaḥ krūrair iva mahāgrahaiḥ
6.73.11
saṃprāpya madhyaṃ vyūhasya na bhīḥ pāṇḍavam āviśat yathā devāsure yuddhe mahendraḥ prāpya dānavān
6.73.12
tataḥ śatasahasrāṇi rathināṃ sarvaśaḥ prabho chādayānaṃ śarair ghorais tam ekam anuvavrire
6.73.13
sa teṣāṃ pravarān yodhān hastyaśvarathasādinaḥ jaghāna samare śūro dhārtarāṣṭrān acintayan
6.73.14
teṣāṃ vyavasitaṃ jñātvā bhīmaseno jighṛkṣatām samastānāṃ vadhe rājan matiṃ cakre mahāmanāḥ
6.73.15
tato rathaṃ samutsṛjya gadām ādāya pāṇḍavaḥ jaghāna dhārtarāṣṭrāṇāṃ taṃ balaughamahārṇavam
6.73.16
bhīmasene praviṣṭe tu dhṛṣṭadyumno 'pi pārṣataḥ droṇam utsṛjya tarasā prayayau yatra saubalaḥ
6.73.17
vidārya mahatīṃ senāṃ tāvakānāṃ nararṣabhaḥ āsasāda rathaṃ śūnyaṃ bhīmasenasya saṃyuge
6.73.18
dṛṣṭvā viśokaṃ samare bhīmasenasya sārathim dhṛṣṭadyumno mahārāja durmanā gatacetanaḥ
6.73.19
apṛcchad bāṣpasaṃruddho nisvanāṃ vācam īrayan mama prāṇaiḥ priyatamaḥ kva bhīma iti duḥkhitaḥ
6.73.20
viśokas tam uvācedaṃ dhṛṣṭadyumnaṃ kṛtāñjaliḥ saṃsthāpya mām iha balī pāṇḍaveyaḥ pratāpavān
6.73.21
praviṣṭo dhārtarāṣṭrāṇām etad balamahārṇavam mām uktvā puruṣavyāghra prītiyuktam idaṃ vacaḥ
6.73.22
pratipālaya māṃ sūta niyamyāśvān muhūrtakam yāvad etān nihanmy āśu ya ime madvadhodyatāḥ
6.73.23
tato dṛṣṭvā gadāhastaṃ pradhāvantaṃ mahābalam sarveṣām eva sainyānāṃ saṃgharṣaḥ samajāyata
6.73.24
tasmiṃs tu tumule yuddhe vartamāne bhayānake bhittvā rājan mahāvyūhaṃ praviveśa sakhā tava
6.73.25
viśokasya vacaḥ śrutvā dhṛṣṭadyumno 'pi pārṣataḥ pratyuvāca tataḥ sūtaṃ raṇamadhye mahābalaḥ
6.73.26
na hi me vidyate sūta jīvite 'dya prayojanam bhīmasenaṃ raṇe hitvā sneham utsṛjya pāṇḍavaiḥ
6.73.27
yadi yāmi vinā bhīmaṃ kiṃ māṃ kṣatraṃ vadiṣyati ekāyanagate bhīme mayi cāvasthite yudhi
6.73.28
asvasti tasya kurvanti devāḥ sāgnipurogamāḥ yaḥ sahāyān parityajya svastimān āvrajed gṛhān
6.73.29
mama bhīmaḥ sakhā caiva saṃbandhī ca mahābalaḥ bhakto 'smān bhaktimāṃś cāhaṃ tam apy ariniṣūdanam
6.73.30
so 'haṃ tatra gamiṣyāmi yatra yāto vṛkodaraḥ nighnantaṃ mām arīn paśya dānavān iva vāsavam
6.73.31
evam uktvā tato vīro yayau madhyena bhāratīm bhīmasenasya mārgeṣu gadāpramathitair gajaiḥ
6.73.32
sa dadarśa tato bhīmaṃ dahantaṃ ripuvāhinīm vātaṃ vṛkṣān iva balāt prabhañjantaṃ raṇe nṛpān
6.73.33
te hanyamānāḥ samare rathinaḥ sādinas tathā pādātā dantinaś caiva cakrur ārtasvaraṃ mahat
6.73.34
hāhākāraś ca saṃjajñe tava sainyasya māriṣa vadhyato bhīmasenena kṛtinā citrayodhinā
6.73.35
tataḥ kṛtāstrās te sarve parivārya vṛkodaram abhītāḥ samavartanta śastravṛṣṭyā samantataḥ
6.73.36
abhidrutaṃ śastrabhṛtāṃ variṣṭhaṃ; samantataḥ pāṇḍavaṃ lokavīraiḥ sainyena ghoreṇa susaṃgatena; dṛṣṭvā balī pārṣato bhīmasenam
6.73.37
athopagacchac charavikṣatāṅgaṃ; padātinaṃ krodhaviṣaṃ vamantam āśvāsayan pārṣato bhīmasenaṃ; gadāhastaṃ kālam ivāntakāle
6.73.38
niḥśalyam enaṃ ca cakāra tūrṇam; āropayac cātmarathaṃ mahātmā bhṛśaṃ pariṣvajya ca bhīmasenam; āśvāsayām āsa ca śatrumadhye
6.73.39
bhrātṝn athopetya tavāpi putras; tasmin vimarde mahati pravṛtte ayaṃ durātmā drupadasya putraḥ; samāgato bhīmasenena sārdham taṃ yāta sarve sahitā nihantuṃ; mā vo ripuḥ prārthayatām anīkam
6.73.40
śrutvā tu vākyaṃ tam amṛṣyamāṇā; jyeṣṭhājñayā coditā dhārtarāṣṭrāḥ vadhāya niṣpetur udāyudhās te; yugakṣaye ketavo yadvad ugrāḥ
6.73.41
pragṛhya citrāṇi dhanūṃṣi vīrā; jyānemighoṣaiḥ pravikampayantaḥ śarair avarṣan drupadasya putraṃ; yathāmbudā bhūdharaṃ vārijālaiḥ nihatya tāṃś cāpi śaraiḥ sutīkṣṇair; na vivyathe samare citrayodhī
6.73.42
samabhyudīrṇāṃś ca tavātmajāṃs tathā; niśāmya vīrān abhitaḥ sthitān raṇe jighāṃsur ugraṃ drupadātmajo yuvā; pramohanāstraṃ yuyuje mahārathaḥ kruddho bhṛśaṃ tava putreṣu rājan; daityeṣu yadvat samare mahendraḥ
6.73.43
tato vyamuhyanta raṇe nṛvīrāḥ; pramohanāstrāhatabuddhisattvāḥ pradudruvuḥ kuravaś caiva sarve; savājināgāḥ sarathāḥ samantāt parītakālān iva naṣṭasaṃjñān; mohopetāṃs tava putrān niśamya
6.73.44
etasminn eva kāle tu droṇaḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ drupadaṃ tribhir āsādya śarair vivyādha dāruṇaiḥ
6.73.45
so 'tividdhas tadā rājan raṇe droṇena pārthivaḥ apāyād drupado rājan pūrvavairam anusmaran
6.73.46
jitvā tu drupadaṃ droṇaḥ śaṅkhaṃ dadhmau pratāpavān tasya śaṅkhasvanaṃ śrutvā vitresuḥ sarvasomakāḥ
6.73.47
atha śuśrāva tejasvī droṇaḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ pramohanāstreṇa raṇe mohitān ātmajāṃs tava
6.73.48
tato droṇo rājagṛddhī tvarito 'bhiyayau raṇāt tatrāpaśyan maheṣvāso bhāradvājaḥ pratāpavān dhṛṣṭadyumnaṃ ca bhīmaṃ ca vicarantau mahāraṇe
6.73.49
mohāviṣṭāṃś ca te putrān apaśyat sa mahārathaḥ tataḥ prajñāstram ādāya mohanāstraṃ vyaśātayat
6.73.50
atha pratyāgataprāṇās tava putrā mahārathāḥ punar yuddhāya samare prayayur bhīmapārṣatau
6.73.51
tato yudhiṣṭhiraḥ prāha samāhūya svasainikān gacchantu padavīṃ śaktyā bhīmapārṣatayor yudhi
6.73.52
saubhadrapramukhā vīrā rathā dvādaśa daṃśitāḥ pravṛttim adhigacchantu na hi śudhyati me manaḥ
6.73.53
ta evaṃ samanujñātāḥ śūrā vikrāntayodhinaḥ bāḍham ity evam uktvā tu sarve puruṣamāninaḥ madhyaṃdinagate sūrye prayayuḥ sarva eva hi
6.73.54
kekayā draupadeyāś ca dhṛṣṭaketuś ca vīryavān abhimanyuṃ puraskṛtya mahatyā senayā vṛtāḥ
6.73.55
te kṛtvā samare vyūhaṃ sūcīmukham ariṃdamāḥ bibhidur dhārtarāṣṭrāṇāṃ tad rathānīkam āhave
6.73.56
tān prayātān maheṣvāsān abhimanyupurogamān bhīmasenabhayāviṣṭā dhṛṣṭadyumnavimohitā
6.73.57
na saṃdhārayituṃ śaktā tava senā janādhipa madamūrchānvitātmānaṃ pramadevādhvani sthitā
6.73.58
te 'bhiyātā maheṣvāsāḥ suvarṇavikṛtadhvajāḥ parīpsanto 'bhyadhāvanta dhṛṣṭadyumnavṛkodarau
6.73.59
tau ca dṛṣṭvā maheṣvāsān abhimanyupurogamān babhūvatur mudā yuktau nighnantau tava vāhinīm
6.73.60
dṛṣṭvā ca sahasāyāntaṃ pāñcālyo gurum ātmanaḥ nāśaṃsata vadhaṃ vīraḥ putrāṇāṃ tava pārṣataḥ
6.73.61
tato rathaṃ samāropya kekayasya vṛkodaram abhyadhāvat susaṃkruddho droṇam iṣvastrapāragam
6.73.62
tasyābhipatatas tūrṇaṃ bhāradvājaḥ pratāpavān kruddhaś ciccheda bhallena dhanuḥ śatruniṣūdanaḥ
6.73.63
anyāṃś ca śataśo bāṇān preṣayām āsa pārṣate duryodhanahitārthāya bhartṛpiṇḍam anusmaran
6.73.64
athānyad dhanur ādāya pārṣataḥ paravīrahā droṇaṃ vivyādha saptatyā rukmapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ
6.73.65
tasya droṇaḥ punaś cāpaṃ cicchedāmitrakarśanaḥ hayāṃś ca caturas tūrṇaṃ caturbhiḥ sāyakottamaiḥ
6.73.66
vaivasvatakṣayaṃ ghoraṃ preṣayām āsa vīryavān sārathiṃ cāsya bhallena preṣayām āsa mṛtyave
6.73.67
hatāśvāt sa rathāt tūrṇam avaplutya mahārathaḥ āruroha mahābāhur abhimanyor mahāratham
6.73.68
tataḥ sarathanāgāśvā samakampata vāhinī paśyato bhīmasenasya pārṣatasya ca paśyataḥ
6.73.69
tat prabhagnaṃ balaṃ dṛṣṭvā droṇenāmitatejasā nāśaknuvan vārayituṃ samastās te mahārathāḥ
6.73.70
vadhyamānaṃ tu tat sainyaṃ droṇena niśitaiḥ śaraiḥ vyabhramat tatra tatraiva kṣobhyamāṇa ivārṇavaḥ
6.73.71
tathā dṛṣṭvā ca tat sainyaṃ jahṛṣe ca balaṃ tava dṛṣṭvācāryaṃ ca saṃkruddhaṃ dahantaṃ ripuvāhinīm cukruśuḥ sarvato yodhāḥ sādhu sādhv iti bhārata
6.74.1
saṃjaya uvāca tato duryodhano rājā mohāt pratyāgatas tadā śaravarṣaiḥ punar bhīmaṃ pratyavārayad acyutam
6.74.2
ekībhūtāḥ punaś caiva tava putrā mahārathāḥ sametya samare bhīmaṃ yodhayām āsur udyatāḥ
6.74.3
bhīmaseno 'pi samare saṃprāpya svarathaṃ punaḥ samāruhya mahābāhur yayau yena tavātmajaḥ
6.74.4
pragṛhya ca mahāvegaṃ parāsukaraṇaṃ dṛḍham citraṃ śarāsanaṃ saṃkhye śarair vivyādha te sutān
6.74.5
tato duryodhano rājā bhīmasenaṃ mahābalam nārācena sutīkṣṇena bhṛśaṃ marmaṇy atāḍayat
6.74.6
so 'tividdho maheṣvāsas tava putreṇa dhanvinā krodhasaṃraktanayano vegenotkṣipya kārmukam
6.74.7
duryodhanaṃ tribhir bāṇair bāhvor urasi cārpayat sa tathābhihato rājā nācalad girirāḍ iva
6.74.8
tau dṛṣṭvā samare kruddhau vinighnantau parasparam duryodhanānujāḥ sarve śūrāḥ saṃtyaktajīvitāḥ
6.74.9
saṃsmṛtya mantritaṃ pūrvaṃ nigrahe bhīmakarmaṇaḥ niścayaṃ manasā kṛtvā nigrahītuṃ pracakramuḥ
6.74.10
tān āpatata evājau bhīmaseno mahābalaḥ pratyudyayau mahārāja gajaḥ pratigajān iva
6.74.11
bhṛśaṃ kruddhaś ca tejasvī nārācena samarpayat citrasenaṃ mahārāja tava putraṃ mahāyaśāḥ
6.74.12
tathetarāṃs tava sutāṃs tāḍayām āsa bhārata śarair bahuvidhaiḥ saṃkhye rukmapuṅkhaiḥ suvegitaiḥ
6.74.13
tataḥ saṃsthāpya samare svāny anīkāni sarvaśaḥ abhimanyuprabhṛtayas te dvādaśa mahārathāḥ
6.74.14
preṣitā dharmarājena bhīmasenapadānugāḥ pratyudyayur mahārāja tava putrān mahābalān
6.74.15
dṛṣṭvā rathasthāṃs tāñ śūrān sūryāgnisamatejasaḥ sarvān eva maheṣvāsān bhrājamānāñ śriyā vṛtān
6.74.16
mahāhave dīpyamānān suvarṇakavacojjvalān tatyajuḥ samare bhīmaṃ tava putrā mahābalāḥ
6.74.17
tān nāmṛṣyata kaunteyo jīvamānā gatā iti anvīya ca punaḥ sarvāṃs tava putrān apīḍayat
6.74.18
athābhimanyuṃ samare bhīmasenena saṃgatam pārṣatena ca saṃprekṣya tava sainye mahārathāḥ
6.74.19
duryodhanaprabhṛtayaḥ pragṛhītaśarāsanāḥ bhṛśam aśvaiḥ prajavitaiḥ prayayur yatra te rathāḥ
6.74.20
aparāhṇe tato rājan prāvartata mahān raṇaḥ tāvakānāṃ ca balināṃ pareṣāṃ caiva bhārata
6.74.21
abhimanyur vikarṇasya hayān hatvā mahājavān athainaṃ pañcaviṃśatyā kṣudrakāṇāṃ samācinot
6.74.22
hatāśvaṃ ratham utsṛjya vikarṇas tu mahārathaḥ āruroha rathaṃ rājaṃś citrasenasya bhāsvaram
6.74.23
sthitāv ekarathe tau tu bhrātarau kuruvardhanau ārjuniḥ śarajālena chādayām āsa bhārata
6.74.24
durjayo 'tha vikarṇaś ca kārṣṇiṃ pañcabhir āyasaiḥ vivyadhāte na cākampat kārṣṇir merur ivācalaḥ
6.74.25
duḥśāsanas tu samare kekayān pañca māriṣa yodhayām āsa rājendra tad adbhutam ivābhavat
6.74.26
draupadeyā raṇe kruddhā duryodhanam avārayan ekaikas tribhir ānarchat putraṃ tava viśāṃ pate
6.74.27
putro 'pi tava durdharṣo draupadyās tanayān raṇe sāyakair niśitai rājann ājaghāna pṛthak pṛthak
6.74.28
taiś cāpi viddhaḥ śuśubhe rudhireṇa samukṣitaḥ giriprasravaṇair yadvad girir dhātuvimiśritaiḥ
6.74.29
bhīṣmo 'pi samare rājan pāṇḍavānām anīkinīm kālayām āsa balavān pālaḥ paśugaṇān iva
6.74.30
tato gāṇḍīvanirghoṣaḥ prādurāsīd viśāṃ pate dakṣiṇena varūthinyāḥ pārthasyārīn vinighnataḥ
6.74.31
uttasthuḥ samare tatra kabandhāni samantataḥ kurūṇāṃ cāpi sainyeṣu pāṇḍavānāṃ ca bhārata
6.74.32
śoṇitodaṃ rathāvartaṃ gajadvīpaṃ hayormiṇam rathanaubhir naravyāghrāḥ prateruḥ sainyasāgaram
6.74.33
chinnahastā vikavacā videhāś ca narottamāḥ patitās tatra dṛśyante śataśo 'tha sahasraśaḥ
6.74.34
nihatair mattamātaṅgaiḥ śoṇitaughapariplutaiḥ bhūr bhāti bharataśreṣṭha parvatair ācitā yathā
6.74.35
tatrādbhutam apaśyāma tava teṣāṃ ca bhārata na tatrāsīt pumān kaś cid yo yoddhuṃ nābhikāṅkṣati
6.74.36
evaṃ yuyudhire vīrāḥ prārthayānā mahad yaśaḥ tāvakāḥ pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ kāṅkṣamāṇā jayaṃ yudhi
6.75.1
saṃjaya uvāca tato duryodhano rājā lohitāyati bhāskare saṃgrāmarabhaso bhīmaṃ hantukāmo 'bhyadhāvata
6.75.2
tam āyāntam abhiprekṣya nṛvīraṃ dṛḍhavairiṇam bhīmasenaḥ susaṃkruddha idaṃ vacanam abravīt
6.75.3
ayaṃ sa kālaḥ saṃprāpto varṣapūgābhikāṅkṣitaḥ adya tvāṃ nihaniṣyāmi yadi notsṛjase raṇam
6.75.4
adya kuntyāḥ parikleśaṃ vanavāsaṃ ca kṛtsnaśaḥ draupadyāś ca parikleśaṃ praṇotsyāmi hate tvayi
6.75.5
yat tvaṃ durodaro bhūtvā pāṇḍavān avamanyase tasya pāpasya gāndhāre paśya vyasanam āgatam
6.75.6
karṇasya matam ājñāya saubalasya ca yat purā acintya pāṇḍavān kāmād yatheṣṭaṃ kṛtavān asi
6.75.7
yācamānaṃ ca yan mohād dāśārham avamanyase ulūkasya samādeśaṃ yad dadāsi ca hṛṣṭavat
6.75.8
adya tvā nihaniṣyāmi sānubandhaṃ sabāndhavam samīkariṣye tat pāpaṃ yat purā kṛtavān asi
6.75.9
evam uktvā dhanur ghoraṃ vikṛṣyodbhrāmya cāsakṛt samādāya śarān ghorān mahāśanisamaprabhān
6.75.10
ṣaḍviṃśat tarasā kruddho mumocāśu suyodhane jvalitāgniśikhākārān vajrakalpān ajihmagān
6.75.11
tato 'sya kārmukaṃ dvābhyāṃ sūtaṃ dvābhyāṃ ca vivyadhe caturbhir aśvāñ javanān anayad yamasādanam
6.75.12
dvābhyāṃ ca suvikṛṣṭābhyāṃ śarābhyām arimardanaḥ chatraṃ ciccheda samare rājñas tasya rathottamāt
6.75.13
tribhiś ca tasya ciccheda jvalantaṃ dhvajam uttamam chittvā taṃ ca nanādoccais tava putrasya paśyataḥ
6.75.14
rathāc ca sa dhvajaḥ śrīmān nānāratnavibhūṣitaḥ papāta sahasā bhūmiṃ vidyuj jaladharād iva
6.75.15
jvalantaṃ sūryasaṃkāśaṃ nāgaṃ maṇimayaṃ śubham dhvajaṃ kurupateś chinnaṃ dadṛśuḥ sarvapārthivāḥ
6.75.16
athainaṃ daśabhir bāṇais tottrair iva mahāgajam ājaghāna raṇe bhīmaḥ smayann iva mahārathaḥ
6.75.17
tatas tu rājā sindhūnāṃ rathaśreṣṭho jayadrathaḥ duryodhanasya jagrāha pārṣṇiṃ satpuruṣocitām
6.75.18
kṛpaś ca rathināṃ śreṣṭhaḥ kauravyam amitaujasam āropayad rathaṃ rājan duryodhanam amarṣaṇam
6.75.19
sa gāḍhaviddho vyathito bhīmasenena saṃyuge niṣasāda rathopasthe rājā duryodhanas tadā
6.75.20
parivārya tato bhīmaṃ hantukāmo jayadrathaḥ rathair anekasāhasrair bhīmasyāvārayad diśaḥ
6.75.21
dhṛṣṭaketus tato rājann abhimanyuś ca vīryavān kekayā draupadeyāś ca tava putrān ayodhayan
6.75.22
citrasenaḥ sucitraś ca citrāśvaś citradarśanaḥ cārucitraḥ sucāruś ca tathā nandopanandakau
6.75.23
aṣṭāv ete maheṣvāsāḥ sukumārā yaśasvinaḥ abhimanyurathaṃ rājan samantāt paryavārayan
6.75.24
ājaghāna tatas tūrṇam abhimanyur mahāmanāḥ ekaikaṃ pañcabhir viddhvā śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ vajramṛtyupratīkāśair vicitrāyudhaniḥsṛtaiḥ
6.75.25
amṛṣyamāṇās te sarve saubhadraṃ rathasattamam vavarṣur mārgaṇais tīkṣṇair giriṃ merum ivāmbudāḥ
6.75.26
sa pīḍyamānaḥ samare kṛtāstro yuddhadurmadaḥ abhimanyur mahārāja tāvakān samakampayat yathā devāsure yuddhe vajrapāṇir mahāsurān
6.75.27
vikarṇasya tato bhallān preṣayām āsa bhārata caturdaśa rathaśreṣṭho ghorān āśīviṣopamān dhvajaṃ sūtaṃ hayāṃś cāsya chittvā nṛtyann ivāhave
6.75.28
punaś cānyāñ śarān pītān akuṇṭhāgrāñ śilāśitān preṣayām āsa saubhadro vikarṇāya mahābalaḥ
6.75.29
te vikarṇaṃ samāsādya kaṅkabarhiṇavāsasaḥ bhittvā dehaṃ gatā bhūmiṃ jvalanta iva pannagāḥ
6.75.30
te śarā hemapuṅkhāgrā vyadṛśyanta mahītale vikarṇarudhiraklinnā vamanta iva śoṇitam
6.75.31
vikarṇaṃ vīkṣya nirbhinnaṃ tasyaivānye sahodarāḥ abhyadravanta samare saubhadrapramukhān rathān
6.75.32
abhiyātvā tathaivāśu rathasthān sūryavarcasaḥ avidhyan samare 'nyonyaṃ saṃrabdhā yuddhadurmadāḥ
6.75.33
durmukhaḥ śrutakarmāṇaṃ viddhvā saptabhir āśugaiḥ dhvajam ekena ciccheda sārathiṃ cāsya saptabhiḥ
6.75.34
aśvāñ jāmbūnadair jālaiḥ pracchannān vātaraṃhasaḥ jaghāna ṣaḍbhir āsādya sārathiṃ cābhyapātayat
6.75.35
sa hatāśve rathe tiṣṭhañ śrutakarmā mahārathaḥ śaktiṃ cikṣepa saṃkruddho maholkāṃ jvalitām iva
6.75.36
sā durmukhasya vipulaṃ varma bhittvā yaśasvinaḥ vidārya prāviśad bhūmiṃ dīpyamānā sutejanā
6.75.37
taṃ dṛṣṭvā virathaṃ tatra sutasomo mahābalaḥ paśyatāṃ sarvasainyānāṃ ratham āropayat svakam
6.75.38
śrutakīrtis tathā vīro jayatsenaṃ sutaṃ tava abhyayāt samare rājan hantukāmo yaśasvinam
6.75.39
tasya vikṣipataś cāpaṃ śrutakīrter mahātmanaḥ ciccheda samare rājañ jayatsenaḥ sutas tava kṣurapreṇa sutīkṣṇena prahasann iva bhārata
6.75.40
taṃ dṛṣṭvā chinnadhanvānaṃ śatānīkaḥ sahodaram abhyapadyata tejasvī siṃhavad vinadan muhuḥ
6.75.41
śatānīkas tu samare dṛḍhaṃ visphārya kārmukam vivyādha daśabhis tūrṇaṃ jayatsenaṃ śilīmukhaiḥ
6.75.42
athānyena sutīkṣṇena sarvāvaraṇabhedinā śatānīko jayatsenaṃ vivyādha hṛdaye bhṛśam
6.75.43
tathā tasmin vartamāne duṣkarṇo bhrātur antike ciccheda samare cāpaṃ nākuleḥ krodhamūrchitaḥ
6.75.44
athānyad dhanur ādāya bhārasādhanam uttamam samādatta śitān bāṇāñ śatānīko mahābalaḥ
6.75.45
tiṣṭha tiṣṭheti cāmantrya duṣkarṇaṃ bhrātur agrataḥ mumoca niśitān bāṇāñ jvalitān pannagān iva
6.75.46
tato 'sya dhanur ekena dvābhyāṃ sūtaṃ ca māriṣa ciccheda samare tūrṇaṃ taṃ ca vivyādha saptabhiḥ
6.75.47
aśvān manojavāṃś cāsya kalmāṣān vītakalmaṣaḥ jaghāna niśitais tūrṇaṃ sarvān dvādaśabhiḥ śaraiḥ
6.75.48
athāpareṇa bhallena sumuktena nipātinā duṣkarṇaṃ samare kruddho vivyādha hṛdaye bhṛśam
6.75.49
duṣkarṇaṃ nihataṃ dṛṣṭvā pañca rājan mahārathāḥ jighāṃsantaḥ śatānīkaṃ sarvataḥ paryavārayan
6.75.50
chādyamānaṃ śaravrātaiḥ śatānīkaṃ yaśasvinam abhyadhāvanta saṃrabdhāḥ kekayāḥ pañca sodarāḥ
6.75.51
tān abhyāpatataḥ prekṣya tava putrā mahārathāḥ pratyudyayur mahārāja gajā iva mahāgajān
6.75.52
durmukho durjayaś caiva tathā durmarṣaṇo yuvā śatruṃjayaḥ śatrusahaḥ sarve kruddhā yaśasvinaḥ pratyudyātā mahārāja kekayān bhrātaraḥ samam
6.75.53
rathair nagarasaṃkāśair hayair yuktair manojavaiḥ nānāvarṇavicitrābhiḥ patākābhir alaṃkṛtaiḥ
6.75.54
varacāpadharā vīrā vicitrakavacadhvajāḥ viviśus te paraṃ sainyaṃ siṃhā iva vanād vanam
6.75.55
teṣāṃ sutumulaṃ yuddhaṃ vyatiṣaktarathadvipam avartata mahāraudraṃ nighnatām itaretaram anyonyāgaskṛtāṃ rājan yamarāṣṭravivardhanam
6.75.56
muhūrtāstamite sūrye cakrur yuddhaṃ sudāruṇam rathinaḥ sādinaś caiva vyakīryanta sahasraśaḥ
6.75.57
tataḥ śāṃtanavaḥ kruddhaḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ nāśayām āsa senāṃ vai bhīṣmas teṣāṃ mahātmanām pāñcālānāṃ ca sainyāni śarair ninye yamakṣayam
6.75.58
evaṃ bhittvā maheṣvāsaḥ pāṇḍavānām anīkinīm kṛtvāvahāraṃ sainyānāṃ yayau svaśibiraṃ nṛpa
6.75.59
dharmarājo 'pi saṃprekṣya dhṛṣṭadyumnavṛkodarau mūrdhni caitāv upāghrāya saṃhṛṣṭaḥ śibiraṃ yayau
6.76.1
saṃjaya uvāca atha śūrā mahārāja parasparakṛtāgasaḥ jagmuḥ svaśibirāṇy eva rudhireṇa samukṣitāḥ
6.76.2
viśramya ca yathānyāyaṃ pūjayitvā parasparam saṃnaddhāḥ samadṛśyanta bhūyo yuddhacikīrṣayā
6.76.3
tatas tava suto rājaṃś cintayābhipariplutaḥ visravac choṇitāktāṅgaḥ papracchedaṃ pitāmaham
6.76.4
sainyāni raudrāṇi bhayānakāni vyūḍhāni samyag bahuladhvajāni vidārya hatvā ca nipīḍya śūrās te pāṇḍavānāṃ tvaritā rathaughāḥ
6.76.5
saṃmohya sarvān yudhi kīrtimanto vyūhaṃ ca taṃ makaraṃ vajrakalpam praviśya bhīmena nibarhito 'smi ghoraiḥ śarair mṛtyudaṇḍaprakāśaiḥ
6.76.6
kruddhaṃ tam udvīkṣya bhayena rājan saṃmūrchito nālabhaṃ śāntim adya icche prasādāt tava satyasaṃdha prāptuṃ jayaṃ pāṇḍaveyāṃś ca hantum
6.76.7
tenaivam uktaḥ prahasan mahātmā duryodhanaṃ jātamanyuṃ viditvā taṃ pratyuvācāvimanā manasvī gaṅgāsutaḥ śastrabhṛtāṃ variṣṭhaḥ
6.76.8
pareṇa yatnena vigāhya senāṃ sarvātmanāhaṃ tava rājaputra icchāmi dātuṃ vijayaṃ sukhaṃ ca na cātmānaṃ chādaye 'haṃ tvadarthe
6.76.9
ete tu raudrā bahavo mahārathā yaśasvinaḥ śūratamāḥ kṛtāstrāḥ ye pāṇḍavānāṃ samare sahāyā jitaklamāḥ krodhaviṣaṃ vamanti
6.76.10
te neha śakyāḥ sahasā vijetuṃ vīryonnaddhāḥ kṛtavairās tvayā ca ahaṃ hy etān pratiyotsyāmi rājan sarvātmanā jīvitaṃ tyajya vīra
6.76.11
raṇe tavārthāya mahānubhāva; na jīvitaṃ rakṣyatamaṃ mamādya sarvāṃs tavārthāya sadevadaityāṃl; lokān daheyaṃ kim u śatrūṃs taveha
6.76.12
tat pāṇḍavān yodhayiṣyāmi rājan; priyaṃ ca te sarvam ahaṃ kariṣye śrutvaiva caitat paramapratīto; duryodhanaḥ prītamanā babhūva
6.76.13
sarvāṇi sainyāni tataḥ prahṛṣṭo; nirgacchatety āha nṛpāṃś ca sarvān tadājñayā tāni viniryayur drutaṃ; rathāśvapādātagajāyutāni
6.76.14
praharṣayuktāni tu tāni rājan; mahānti nānāvidhaśastravanti sthitāni nāgāśvapadātimanti; virejur ājau tava rājan balāni
6.76.15
vṛndaiḥ sthitāś cāpi susaṃprayuktāś; cakāśire dantigaṇāḥ samantāt śastrāstravidbhir naradeva yodhair; adhiṣṭhitāḥ sainyagaṇās tvadīyāḥ
6.76.16
rathaiś ca pādātagajāśvasaṃghaiḥ; prayādbhir ājau vidhivat praṇunnaiḥ samuddhataṃ vai taruṇārkavarṇaṃ; rajo babhau chādayat sūryaraśmīn
6.76.17
rejuḥ patākā rathadantisaṃsthā; vāteritā bhrāmyamāṇāḥ samantāt nānāraṅgāḥ samare tatra rājan; meghair yuktā vidyutaḥ khe yathaiva
6.76.18
dhanūṃṣi visphārayatāṃ nṛpāṇāṃ; babhūva śabdas tumulo 'tighoraḥ vimathyato devamahāsuraughair; yathārṇavasyādiyuge tadānīm
6.76.19
tad ugranādaṃ bahurūpavarṇaṃ; tavātmajānāṃ samudīrṇam evam babhūva sainyaṃ ripusainyahantṛ; yugāntameghaughanibhaṃ tadānīm
6.77.1
saṃjaya uvāca athātmajaṃ tava punar gāṅgeyo dhyānam āsthitam abravīd bharataśreṣṭhaḥ saṃpraharṣakaraṃ vacaḥ
6.77.2
ahaṃ droṇaś ca śalyaś ca kṛtavarmā ca sātvataḥ aśvatthāmā vikarṇaś ca somadatto 'tha saindhavaḥ
6.77.3
vindānuvindāv āvantyau bāhlikaḥ saha bāhlikaiḥ trigartarājaś ca balī māgadhaś ca sudurjayaḥ
6.77.4
bṛhadbalaś ca kausalyaś citraseno viviṃśatiḥ rathāś ca bahusāhasrāḥ śobhamānā mahādhvajāḥ
6.77.5
deśajāś ca hayā rājan svārūḍhā hayasādibhiḥ gajendrāś ca madodvṛttāḥ prabhinnakaraṭāmukhāḥ
6.77.6
padātāś ca tathā śūrā nānāpraharaṇāyudhāḥ nānādeśasamutpannās tvadarthe yoddhum udyatāḥ
6.77.7
ete cānye ca bahavas tvadarthe tyaktajīvitāḥ devān api raṇe jetuṃ samarthā iti me matiḥ
6.77.8
avaśyaṃ tu mayā rājaṃs tava vācyaṃ hitaṃ sadā aśakyāḥ pāṇḍavā jetuṃ devair api savāsavaiḥ vāsudevasahāyāś ca mahendrasamavikramāḥ
6.77.9
sarvathāhaṃ tu rājendra kariṣye vacanaṃ tava pāṇḍavān vā raṇe jeṣye māṃ vā jeṣyanti pāṇḍavāḥ
6.77.10
evam uktvā dadau cāsmai viśalyakaraṇīṃ śubhām oṣadhīṃ vīryasaṃpannāṃ viśalyaś cābhavat tadā
6.77.11
tataḥ prabhāte vimale svenānīkena vīryavān avyūhata svayaṃ vyūhaṃ bhīṣmo vyūhaviśāradaḥ
6.77.12
maṇḍalaṃ manujaśreṣṭha nānāśastrasamākulam saṃpūrṇaṃ yodhamukhyaiś ca tathā dantipadātibhiḥ
6.77.13
rathair anekasāhasraiḥ samantāt parivāritam aśvavṛndair mahadbhiś ca ṛṣṭitomaradhāribhiḥ
6.77.14
nāge nāge rathāḥ sapta sapta cāśvā rathe rathe anv aśvaṃ daśa dhānuṣkā dhānuṣke sapta carmiṇaḥ
6.77.15
evaṃvyūhaṃ mahārāja tava sainyaṃ mahārathaiḥ sthitaṃ raṇāya mahate bhīṣmeṇa yudhi pālitam
6.77.16
daśāśvānāṃ sahasrāṇi dantināṃ ca tathaiva ca rathānām ayutaṃ cāpi putrāś ca tava daṃśitāḥ citrasenādayaḥ śūrā abhyarakṣan pitāmaham
6.77.17
rakṣyamāṇaś ca taiḥ śūrair gopyamānāś ca tena te saṃnaddhāḥ samadṛśyanta rājānaś ca mahābalāḥ
6.77.18
duryodhanas tu samare daṃśito ratham āsthitaḥ vyabhrājata śriyā juṣṭo yathā śakras triviṣṭape
6.77.19
tataḥ śabdo mahān āsīt putrāṇāṃ tava bhārata rathaghoṣaś ca tumulo vāditrāṇāṃ ca nisvanaḥ
6.77.20
bhīṣmeṇa dhārtarāṣṭrāṇāṃ vyūḍhaḥ pratyaṅmukho yudhi maṇḍalaḥ sumahāvyūho durbhedyo 'mitraghātinām sarvataḥ śuśubhe rājan raṇe 'rīṇāṃ durāsadaḥ
6.77.21
maṇḍalaṃ tu samālokya vyūhaṃ paramadāruṇam svayaṃ yudhiṣṭhiro rājā vyūhaṃ vajram athākarot
6.77.22
tathā vyūḍheṣv anīkeṣu yathāsthānam avasthitāḥ rathinaḥ sādinaś caiva siṃhanādam athānadan
6.77.23
bibhitsavas tato vyūhaṃ niryayur yuddhakāṅkṣiṇaḥ itaretarataḥ śūrāḥ sahasainyāḥ prahāriṇaḥ
6.77.24
bhāradvājo yayau matsyaṃ drauṇiś cāpi śikhaṇḍinam svayaṃ duryodhano rājā pārṣataṃ samupādravat
6.77.25
nakulaḥ sahadevaś ca rājan madreśam īyatuḥ vindānuvindāv āvantyāv irāvantam abhidrutau
6.77.26
sarve nṛpās tu samare dhanaṃjayam ayodhayan bhīmaseno raṇe yatto hārdikyaṃ samavārayat
6.77.27
citrasenaṃ vikarṇaṃ ca tathā durmarṣaṇaṃ vibho ārjuniḥ samare rājaṃs tava putrān ayodhayat
6.77.28
prāgjyotiṣaṃ maheṣvāsaṃ haiḍimbo rākṣasottamaḥ abhidudrāva vegena matto mattam iva dvipam
6.77.29
alambusas tato rājan sātyakiṃ yuddhadurmadam sasainyaṃ samare kruddho rākṣasaḥ samabhidravat
6.77.30
bhūriśravā raṇe yatto dhṛṣṭaketum ayodhayat śrutāyuṣaṃ tu rājānaṃ dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ
6.77.31
cekitānas tu samare kṛpam evānvayodhayat śeṣāḥ pratiyayur yattā bhīmam eva mahāratham
6.77.32
tato rājasahasrāṇi parivavrur dhanaṃjayam śaktitomaranārācagadāparighapāṇayaḥ
6.77.33
arjuno 'tha bhṛśaṃ kruddho vārṣṇeyam idam abravīt paśya mādhava sainyāni dhārtarāṣṭrasya saṃyuge vyūḍhāni vyūhaviduṣā gāṅgeyena mahātmanā
6.77.34
yuddhābhikāmāñ śūrāṃś ca paśya mādhava daṃśitān trigartarājaṃ sahitaṃ bhrātṛbhiḥ paśya keśava
6.77.35
adyaitān pātayiṣyāmi paśyatas te janārdana ya ime māṃ yaduśreṣṭha yoddhukāmā raṇājire
6.77.36
evam uktvā tu kaunteyo dhanurjyām avamṛjya ca vavarṣa śaravarṣāṇi narādhipagaṇān prati
6.77.37
te 'pi taṃ parameṣvāsāḥ śaravarṣair apūrayan taḍāgam iva dhārābhir yathā prāvṛṣi toyadā
6.77.38
hāhākāro mahān āsīt tava sainye viśāṃ pate chādyamānau bhṛśaṃ kṛṣṇau śarair dṛṣṭvā mahāraṇe
6.77.39
devā devarṣayaś caiva gandharvāś ca mahoragāḥ vismayaṃ paramaṃ jagmur dṛṣṭvā kṛṣṇau tathāgatau
6.77.40
tataḥ kruddho 'rjuno rājann aindram astram udīrayat tatrādbhutam apaśyāma vijayasya parākramam
6.77.41
śastravṛṣṭiṃ parair muktāṃ śaraughair yad avārayat na ca tatrāpy anirbhinnaḥ kaś cid āsīd viśāṃ pate
6.77.42
teṣāṃ rājasahasrāṇāṃ hayānāṃ dantināṃ tathā dvābhyāṃ tribhiḥ śaraiś cānyān pārtho vivyādha māriṣa
6.77.43
te hanyamānāḥ pārthena bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ yayuḥ agādhe majjamānānāṃ bhīṣmas trātābhavat tadā
6.77.44
āpatadbhis tu tais tatra prabhagnaṃ tāvakaṃ balam saṃcukṣubhe mahārāja vātair iva mahārṇavaḥ
6.78.1
saṃjaya uvāca tathā pravṛtte saṃgrāme nivṛtte ca suśarmaṇi prabhagneṣu ca vīreṣu pāṇḍavena mahātmanā
6.78.2
kṣubhyamāṇe bale tūrṇaṃ sāgarapratime tava pratyudyāte ca gāṅgeye tvaritaṃ vijayaṃ prati
6.78.3
dṛṣṭvā duryodhano rājan raṇe pārthasya vikramam tvaramāṇaḥ samabhyetya sarvāṃs tān abravīn nṛpān
6.78.4
teṣāṃ ca pramukhe śūraṃ suśarmāṇaṃ mahābalam madhye sarvasya sainyasya bhṛśaṃ saṃharṣayan vacaḥ
6.78.5
eṣa bhīṣmaḥ śāṃtanavo yoddhukāmo dhanaṃjayam sarvātmanā kuruśreṣṭhas tyaktvā jīvitam ātmanaḥ
6.78.6
taṃ prayāntaṃ parānīkaṃ sarvasainyena bhāratam saṃyattāḥ samare sarve pālayadhvaṃ pitāmaham
6.78.7
bāḍham ity evam uktvā tu tāny anīkāni sarvaśaḥ narendrāṇāṃ mahārāja samājagmuḥ pitāmaham
6.78.8
tataḥ prayātaḥ sahasā bhīṣmaḥ śāṃtanavo 'rjunam raṇe bhāratam āyāntam āsasāda mahābalam
6.78.9
mahāśvetāśvayuktena bhīmavānaraketunā mahatā meghanādena rathenāti virājata
6.78.10
samare sarvasainyānām upayātaṃ dhanaṃjayam abhavat tumulo nādo bhayād dṛṣṭvā kirīṭinam
6.78.11
abhīśuhastaṃ kṛṣṇaṃ ca dṛṣṭvādityam ivāparam madhyaṃdinagataṃ saṃkhye na śekuḥ prativīkṣitum
6.78.12
tathā śāṃtanavaṃ bhīṣmaṃ śvetāśvaṃ śvetakārmukam na śekuḥ pāṇḍavā draṣṭuṃ śvetagraham ivoditam
6.78.13
sa sarvataḥ parivṛtas trigartaiḥ sumahātmabhiḥ bhrātṛbhis tava putraiś ca tathānyaiś ca mahārathaiḥ
6.78.14
bhāradvājas tu samare matsyaṃ vivyādha patriṇā dhvajaṃ cāsya śareṇājau dhanuś caikena cicchide
6.78.15
tad apāsya dhanuś chinnaṃ virāṭo vāhinīpatiḥ anyad ādatta vegena dhanur bhārasahaṃ dṛḍham śarāṃś cāśīviṣākārāñ jvalitān pannagān iva
6.78.16
droṇaṃ tribhiḥ pravivyādha caturbhiś cāsya vājinaḥ dhvajam ekena vivyādha sārathiṃ cāsya pañcabhiḥ dhanur ekeṣuṇāvidhyat tatrākrudhyad dvijarṣabhaḥ
6.78.17
tasya droṇo 'vadhīd aśvāñ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ aṣṭābhir bharataśreṣṭha sūtam ekena patriṇā
6.78.18
sa hatāśvād avaplutya syandanād dhatasārathiḥ āruroha rathaṃ tūrṇaṃ śaṅkhasya rathināṃ varaḥ
6.78.19
tatas tu tau pitāputrau bhāradvājaṃ rathe sthitau mahatā śaravarṣeṇa vārayām āsatur balāt
6.78.20
bhāradvājas tataḥ kruddhaḥ śaram āśīviṣopamam cikṣepa samare tūrṇaṃ śaṅkhaṃ prati janeśvara
6.78.21
sa tasya hṛdayaṃ bhittvā pītvā śoṇitam āhave jagāma dharaṇiṃ bāṇo lohitārdrīkṛtacchaviḥ
6.78.22
sa papāta rathāt tūrṇaṃ bhāradvājaśarāhataḥ dhanus tyaktvā śarāṃś caiva pitur eva samīpataḥ
6.78.23
hataṃ svam ātmajaṃ dṛṣṭvā virāṭaḥ prādravad bhayāt utsṛjya samare droṇaṃ vyāttānanam ivāntakam
6.78.24
bhāradvājas tatas tūrṇaṃ pāṇḍavānāṃ mahācamūm dārayām āsa samare śataśo 'tha sahasraśaḥ
6.78.25
śikhaṇḍy api mahārāja drauṇim āsādya saṃyuge ājaghāna bhruvor madhye nārācais tribhir āśugaiḥ
6.78.26
sa babhau naraśārdūlo lalāṭe saṃsthitais tribhiḥ śikharaiḥ kāñcanamayair merus tribhir ivocchritaiḥ
6.78.27
aśvatthāmā tataḥ kruddho nimeṣārdhāc chikhaṇḍinaḥ sūtaṃ dhvajam atho rājaṃs turagān āyudhaṃ tathā śarair bahubhir uddiśya pātayām āsa saṃyuge
6.78.28
sa hatāśvād avaplutya rathād vai rathināṃ varaḥ khaḍgam ādāya niśitaṃ vimalaṃ ca śarāvaram śyenavad vyacarat kruddhaḥ śikhaṇḍī śatrutāpanaḥ
6.78.29
sakhaḍgasya mahārāja caratas tasya saṃyuge nāntaraṃ dadṛśe drauṇis tad adbhutam ivābhavat
6.78.30
tataḥ śarasahasrāṇi bahūni bharatarṣabha preṣayām āsa samare drauṇiḥ paramakopanaḥ
6.78.31
tām āpatantīṃ samare śaravṛṣṭiṃ sudāruṇām asinā tīkṣṇadhāreṇa ciccheda balināṃ varaḥ
6.78.32
tato 'sya vimalaṃ drauṇiḥ śatacandraṃ manoramam carmācchinad asiṃ cāsya khaṇḍayām āsa saṃyuge śitaiḥ subahuśo rājaṃs taṃ ca vivyādha patribhiḥ
6.78.33
śikhaṇḍī tu tataḥ khaḍgaṃ khaṇḍitaṃ tena sāyakaiḥ āvidhya vyasṛjat tūrṇaṃ jvalantam iva pannagam
6.78.34
tam āpatantaṃ sahasā kālānalasamaprabham ciccheda samare drauṇir darśayan pāṇilāghavam śikhaṇḍinaṃ ca vivyādha śarair bahubhir āyasaiḥ
6.78.35
śikhaṇḍī tu bhṛśaṃ rājaṃs tāḍyamānaḥ śitaiḥ śaraiḥ āruroha rathaṃ tūrṇaṃ mādhavasya mahātmanaḥ
6.78.36
sātyakis tu tataḥ kruddho rākṣasaṃ krūram āhave alambusaṃ śarair ghorair vivyādha balinaṃ balī
6.78.37
rākṣasendras tatas tasya dhanuś ciccheda bhārata ardhacandreṇa samare taṃ ca vivyādha sāyakaiḥ māyāṃ ca rākṣasīṃ kṛtvā śaravarṣair avākirat
6.78.38
tatrādbhutam apaśyāma śaineyasya parākramam nāsaṃbhramad yat samare vadhyamānaḥ śitaiḥ śaraiḥ
6.78.39
aindram astraṃ ca vārṣṇeyo yojayām āsa bhārata vijayād yad anuprāptaṃ mādhavena yaśasvinā
6.78.40
tad astraṃ bhasmasāt kṛtvā māyāṃ tāṃ rākṣasīṃ tadā alambusaṃ śarair ghorair abhyākirata sarvaśaḥ parvataṃ vāridhārābhiḥ prāvṛṣīva balāhakaḥ
6.78.41
tat tathā pīḍitaṃ tena mādhavena mahātmanā pradudrāva bhayād rakṣo hitvā sātyakim āhave
6.78.42
tam ajeyaṃ rākṣasendraṃ saṃkhye maghavatā api śaineyaḥ prāṇadaj jitvā yodhānāṃ tava paśyatām
6.78.43
nyahanat tāvakāṃś cāpi sātyakiḥ satyavikramaḥ niśitair bahubhir bāṇais te 'dravanta bhayārditāḥ
6.78.44
etasminn eva kāle tu drupadasyātmajo balī dhṛṣṭadyumno mahārāja tava putraṃ janeśvaram chādayām āsa samare śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
6.78.45
saṃchādyamāno viśikhair dhṛṣṭadyumnena bhārata vivyathe na ca rājendra tava putro janeśvaraḥ
6.78.46
dhṛṣṭadyumnaṃ ca samare tūrṇaṃ vivyādha sāyakaiḥ ṣaṣṭyā ca triṃśatā caiva tad adbhutam ivābhavat
6.78.47
tasya senāpatiḥ kruddho dhanuś ciccheda māriṣa hayāṃś ca caturaḥ śīghraṃ nijaghāna mahārathaḥ śaraiś cainaṃ suniśitaiḥ kṣipraṃ vivyādha saptabhiḥ
6.78.48
sa hatāśvān mahābāhur avaplutya rathād balī padātir asim udyamya prādravat pārṣataṃ prati
6.78.49
śakunis taṃ samabhyetya rājagṛddhī mahābalaḥ rājānaṃ sarvalokasya ratham āropayat svakam
6.78.50
tato nṛpaṃ parājitya pārṣataḥ paravīrahā nyahanat tāvakaṃ sainyaṃ vajrapāṇir ivāsuram
6.78.51
kṛtavarmā raṇe bhīmaṃ śarair ārchan mahāratham pracchādayām āsa ca taṃ mahāmegho raviṃ yathā
6.78.52
tataḥ prahasya samare bhīmasenaḥ paraṃtapaḥ preṣayām āsa saṃkruddhaḥ sāyakān kṛtavarmaṇe
6.78.53
tair ardyamāno 'tirathaḥ sātvataḥ śastrakovidaḥ nākampata mahārāja bhīmaṃ cārchac chitaiḥ śaraiḥ
6.78.54
tasyāśvāṃś caturo hatvā bhīmaseno mahābalaḥ sārathiṃ pātayām āsa dhvajaṃ ca supariṣkṛtam
6.78.55
śarair bahuvidhaiś cainam ācinot paravīrahā śakalīkṛtasarvāṅgaḥ śvāvidvat samadṛśyata
6.78.56
hatāśvāt tu rathāt tūrṇaṃ vṛṣakasya rathaṃ yayau syālasya te mahārāja tava putrasya paśyataḥ
6.78.57
bhīmaseno 'pi saṃkruddhas tava sainyam upādravat nijaghāna ca saṃkruddho daṇḍapāṇir ivāntakaḥ
6.79.1
dhṛtarāṣṭra uvāca bahūnīha vicitrāṇi dvairathāni sma saṃjaya pāṇḍūnāṃ māmakaiḥ sārdham aśrauṣaṃ tava jalpataḥ
6.79.2
na caiva māmakaṃ kaṃ cid dhṛṣṭaṃ śaṃsasi saṃjaya nityaṃ pāṇḍusutān hṛṣṭān abhagnāṃś caiva śaṃsasi
6.79.3
jīyamānān vimanaso māmakān vigataujasaḥ vadase saṃyuge sūta diṣṭam etad asaṃśayam
6.79.4
saṃjaya uvāca yathāśakti yathotsāhaṃ yuddhe ceṣṭanti tāvakāḥ darśayānāḥ paraṃ śaktyā pauruṣaṃ puruṣarṣabha
6.79.5
gaṅgāyāḥ suranadyā vai svādubhūtaṃ yathodakam mahodadhiguṇābhyāsāl lavaṇatvaṃ nigacchati
6.79.6
tathā tat pauruṣaṃ rājaṃs tāvakānāṃ mahātmanām prāpya pāṇḍusutān vīrān vyarthaṃ bhavati saṃyuge
6.79.7
ghaṭamānān yathāśakti kurvāṇān karma duṣkaram na doṣeṇa kuruśreṣṭha kauravān gantum arhasi
6.79.8
tavāparādhāt sumahān saputrasya viśāṃ pate pṛthivyāḥ prakṣayo ghoro yamarāṣṭravivardhanaḥ
6.79.9
ātmadoṣāt samutpannaṃ śocituṃ nārhase nṛpa na hi rakṣanti rājānaḥ sarvārthān nāpi jīvitam
6.79.10
yuddhe sukṛtināṃ lokān icchanto vasudhādhipāḥ camūṃ vigāhya yudhyante nityaṃ svargaparāyaṇāḥ
6.79.11
pūrvāhṇe tu mahārāja prāvartata janakṣayaḥ tan mamaikamanā bhūtvā śṛṇu devāsuropamam
6.79.12
āvantyau tu maheṣvāsau mahātmānau mahābalau irāvantam abhiprekṣya sameyātāṃ raṇotkaṭau teṣāṃ pravavṛte yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam
6.79.13
irāvāṃs tu susaṃkruddho bhrātarau devarūpiṇau vivyādha niśitais tūrṇaṃ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ tāv enaṃ pratyavidhyetāṃ samare citrayodhinau
6.79.14
yudhyatāṃ hi tathā rājan viśeṣo na vyadṛśyata yatatāṃ śatrunāśāya kṛtapratikṛtaiṣiṇām
6.79.15
irāvāṃs tu tato rājann anuvindasya sāyakaiḥ caturbhiś caturo vāhān anayad yamasādanam
6.79.16
bhallābhyāṃ ca sutīkṣṇābhyāṃ dhanuḥ ketuṃ ca māriṣa ciccheda samare rājaṃs tad adbhutam ivābhavat
6.79.17
tyaktvānuvindo 'tha rathaṃ vindasya ratham āsthitaḥ dhanur gṛhītvā navamaṃ bhārasādhanam uttamam
6.79.18
tāv ekasthau raṇe vīrāv āvantyau rathināṃ varau śarān mumucatus tūrṇam irāvati mahātmani
6.79.19
tābhyāṃ muktā mahāvegāḥ śarāḥ kāñcanabhūṣaṇāḥ divākarapathaṃ prāpya chādayām āsur ambaram
6.79.20
irāvāṃs tu tataḥ kruddho bhrātarau tau mahārathau vavarṣa śaravarṣeṇa sārathiṃ cāpy apātayat
6.79.21
tasmin nipatite bhūmau gatasattve 'tha sārathau rathaḥ pradudrāva diśaḥ samudbhrāntahayas tataḥ
6.79.22
tau sa jitvā mahārāja nāgarājasutāsutaḥ pauruṣaṃ khyāpayaṃs tūrṇaṃ vyadhamat tava vāhinīm
6.79.23
sā vadhyamānā samare dhārtarāṣṭrī mahācamūḥ vegān bahuvidhāṃś cakre viṣaṃ pītveva mānavaḥ
6.79.24
haiḍimbo rākṣasendras tu bhagadattaṃ samādravat rathenādityavarṇena sadhvajena mahābalaḥ
6.79.25
tataḥ prāgjyotiṣo rājā nāgarājaṃ samāsthitaḥ yathā vajradharaḥ pūrvaṃ saṃgrāme tārakāmaye
6.79.26
tatra devāḥ sagandharvā ṛṣayaś ca samāgatāḥ viśeṣaṃ na sma vividur haiḍimbabhagadattayoḥ
6.79.27
yathā surapatiḥ śakras trāsayām āsa dānavān tathaiva samare rājaṃs trāsayām āsa pāṇḍavān
6.79.28
tena vidrāvyamāṇās te pāṇḍavāḥ sarvatodiśam trātāraṃ nābhyavindanta sveṣv anīkeṣu bhārata
6.79.29
bhaimaseniṃ rathasthaṃ tu tatrāpaśyāma bhārata śeṣā vimanaso bhūtvā prādravanta mahārathāḥ
6.79.30
nivṛtteṣu tu pāṇḍūnāṃ punaḥ sainyeṣu bhārata āsīn niṣṭānako ghoras tava sainyeṣu saṃyuge
6.79.31
ghaṭotkacas tato rājan bhagadattaṃ mahāraṇe śaraiḥ pracchādayām āsa meruṃ girim ivāmbudaḥ
6.79.32
nihatya tāñ śarān rājā rākṣasasya dhanuścyutān bhaimaseniṃ raṇe tūrṇaṃ sarvamarmasv atāḍayat
6.79.33
sa tāḍyamāno bahubhiḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ na vivyathe rākṣasendro bhidyamāna ivācalaḥ
6.79.34
tasya prāgjyotiṣaḥ kruddhas tomarān sa caturdaśa preṣayām āsa samare tāṃś ca ciccheda rākṣasaḥ
6.79.35
sa tāṃś chittvā mahābāhus tomarān niśitaiḥ śaraiḥ bhagadattaṃ ca vivyādha saptatyā kaṅkapatribhiḥ
6.79.36
tataḥ prāgjyotiṣo rājan prahasann iva bhārata tasyāśvāṃś caturaḥ saṃkhye pātayām āsa sāyakaiḥ
6.79.37
sa hatāśve rathe tiṣṭhan rākṣasendraḥ pratāpavān śaktiṃ cikṣepa vegena prāgjyotiṣagajaṃ prati
6.79.38
tām āpatantīṃ sahasā hemadaṇḍāṃ suvegitām tridhā ciccheda nṛpatiḥ sā vyakīryata medinīm
6.79.39
śaktiṃ vinihatāṃ dṛṣṭvā haiḍimbaḥ prādravad bhayāt yathendrasya raṇāt pūrvaṃ namucir daityasattamaḥ
6.79.40
taṃ vijitya raṇe śūraṃ vikrāntaṃ khyātapauruṣam ajeyaṃ samare rājan yamena varuṇena ca
6.79.41
pāṇḍavīṃ samare senāṃ saṃmamarda sakuñjaraḥ yathā vanagajo rājan mṛdnaṃś carati padminīm
6.79.42
madreśvaras tu samare yamābhyāṃ saha saṃgataḥ svasrīyau chādayāṃ cakre śaraughaiḥ pāṇḍunandanau
6.79.43
sahadevas tu samare mātulaṃ vīkṣya saṃgatam avārayac charaugheṇa megho yadvad divākaram
6.79.44
chādyamānaḥ śaraugheṇa hṛṣṭarūpataro 'bhavat tayoś cāpy abhavat prītir atulā mātṛkāraṇāt
6.79.45
tataḥ prahasya samare nakulasya mahārathaḥ aśvān vai caturo rājaṃś caturbhiḥ sāyakottamaiḥ preṣayām āsa samare yamasya sadanaṃ prati
6.79.46
hatāśvāt tu rathāt tūrṇam avaplutya mahārathaḥ āruroha tato yānaṃ bhrātur eva yaśasvinaḥ
6.79.47
ekasthau tu raṇe śūrau dṛḍhe vikṣipya kārmuke madrarājarathaṃ kruddhau chādayām āsatuḥ kṣaṇāt
6.79.48
sa cchādyamāno bahubhiḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ svasrīyābhyāṃ naravyāghro nākampata yathācalaḥ prahasann iva tāṃ cāpi śaravṛṣṭiṃ jaghāna ha
6.79.49
sahadevas tataḥ kruddhaḥ śaram udyamya vīryavān madrarājam abhiprekṣya preṣayām āsa bhārata
6.79.50
sa śaraḥ preṣitas tena garutmān iva vegavān madrarājaṃ vinirbhidya nipapāta mahītale
6.79.51
sa gāḍhaviddho vyathito rathopasthe mahārathaḥ niṣasāda mahārāja kaśmalaṃ ca jagāma ha
6.79.52
taṃ visaṃjñaṃ nipatitaṃ sūtaḥ saṃprekṣya saṃyuge apovāha rathenājau yamābhyām abhipīḍitam
6.79.53
dṛṣṭvā madreśvararathaṃ dhārtarāṣṭrāḥ parāṅmukham sarve vimanaso bhūtvā nedam astīty acintayan
6.79.54
nirjitya mātulaṃ saṃkhye mādrīputrau mahārathau dadhmatur muditau śaṅkhau siṃhanādaṃ vinedatuḥ
6.79.55
abhidudruvatur hṛṣṭau tava sainyaṃ viśāṃ pate yathā daityacamūṃ rājann indropendrāv ivāmarau
6.80.1
saṃjaya uvāca tato yudhiṣṭhiro rājā madhyaṃ prāpte divākare śrutāyuṣam abhiprekṣya codayām āsa vājinaḥ
6.80.2
abhyadhāvat tato rājā śrutāyuṣam ariṃdamam vinighnan sāyakais tīkṣṇair navabhir nataparvabhiḥ
6.80.3
sa saṃvārya raṇe rājā preṣitān dharmasūnunā śarān sapta maheṣvāsaḥ kaunteyāya samarpayat
6.80.4
te tasya kavacaṃ bhittvā papuḥ śoṇitam āhave asūn iva vicinvanto dehe tasya mahātmanaḥ
6.80.5
pāṇḍavas tu bhṛśaṃ viddhas tena rājñā mahātmanā raṇe varāhakarṇena rājānaṃ hṛdi vivyadhe
6.80.6
athāpareṇa bhallena ketuṃ tasya mahātmanaḥ rathaśreṣṭho rathāt tūrṇaṃ bhūmau pārtho nyapātayat
6.80.7
ketuṃ nipatitaṃ dṛṣṭvā śrutāyuḥ sa tu pārthivaḥ pāṇḍavaṃ viśikhais tīkṣṇai rājan vivyādha saptabhiḥ
6.80.8
tataḥ krodhāt prajajvāla dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ yathā yugānte bhūtāni dhakṣyann iva hutāśanaḥ
6.80.9
kruddhaṃ tu pāṇḍavaṃ dṛṣṭvā devagandharvarākṣasāḥ pravivyathur mahārāja vyākulaṃ cāpy abhūj jagat
6.80.10
sarveṣāṃ caiva bhūtānām idam āsīn manogatam trīṃl lokān adya saṃkruddho nṛpo 'yaṃ dhakṣyatīti vai
6.80.11
ṛṣayaś caiva devāś ca cakruḥ svastyayanaṃ mahat lokānāṃ nṛpa śāntyarthaṃ krodhite pāṇḍave tadā
6.80.12
sa ca krodhasamāviṣṭaḥ sṛkkiṇī parilelihan dadhārātmavapur ghoraṃ yugāntādityasaṃnibham
6.80.13
tataḥ sarvāṇi sainyāni tāvakāni viśāṃ pate nirāśāny abhavaṃs tatra jīvitaṃ prati bhārata
6.80.14
sa tu dhairyeṇa taṃ kopaṃ saṃnivārya mahāyaśāḥ śrutāyuṣaḥ praciccheda muṣṭideśe mahad dhanuḥ
6.80.15
athainaṃ chinnadhanvānaṃ nārācena stanāntare nirbibheda raṇe rājā sarvasainyasya paśyataḥ
6.80.16
satvaraṃ caraṇe rājaṃs tasya vāhān mahātmanaḥ nijaghāna śaraiḥ kṣipraṃ sūtaṃ ca sumahābalaḥ
6.80.17
hatāśvaṃ tu rathaṃ tyaktvā dṛṣṭvā rājñas tu pauruṣam vipradudrāva vegena śrutāyuḥ samare tadā
6.80.18
tasmiñ jite maheṣvāse dharmaputreṇa saṃyuge duryodhanabalaṃ rājan sarvam āsīt parāṅmukham
6.80.19
etat kṛtvā mahārāja dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ vyāttānano yathā kālas tava sainyaṃ jaghāna ha
6.80.20
cekitānas tu vārṣṇeyo gautamaṃ rathināṃ varam prekṣatāṃ sarvasainyānāṃ chādayām āsa sāyakaiḥ
6.80.21
saṃnivārya śarāṃs tāṃs tu kṛpaḥ śāradvato yudhi cekitānaṃ raṇe yattaṃ rājan vivyādha patribhiḥ
6.80.22
athāpareṇa bhallena dhanuś ciccheda māriṣa sārathiṃ cāsya samare kṣiprahasto nyapātayat hayāṃś cāsyāvadhīd rājann ubhau ca pārṣṇisārathī
6.80.23
so 'vaplutya rathāt tūrṇaṃ gadāṃ jagrāha sātvataḥ sa tayā vīraghātinyā gadayā gadināṃ varaḥ gautamasya hayān hatvā sārathiṃ ca nyapātayat
6.80.24
bhūmiṣṭho gautamas tasya śarāṃś cikṣepa ṣoḍaśa te śarāḥ sātvataṃ bhittvā prāviśanta dharātalam
6.80.25
cekitānas tataḥ kruddhaḥ punaś cikṣepa tāṃ gadām gautamasya vadhākāṅkṣī vṛtrasyeva puraṃdaraḥ
6.80.26
tām āpatantīṃ vimalām aśmagarbhāṃ mahāgadām śarair anekasāhasrair vārayām āsa gautamaḥ
6.80.27
cekitānas tataḥ khaḍgaṃ kośād uddhṛtya bhārata lāghavaṃ param āsthāya gautamaṃ samupādravat
6.80.28
gautamo 'pi dhanus tyaktvā pragṛhyāsiṃ susaṃśitam vegena mahatā rājaṃś cekitānam upādravat
6.80.29
tāv ubhau balasaṃpannau nistriṃśavaradhāriṇau nistriṃśābhyāṃ sutīkṣṇābhyām anyonyaṃ saṃtatakṣatuḥ
6.80.30
nistriṃśavegābhihatau tatas tau puruṣarṣabhau dharaṇīṃ samanuprāptau sarvabhūtaniṣevitām mūrchayābhiparītāṅgau vyāyāmena ca mohitau
6.80.31
tato 'bhyadhāvad vegena karakarṣaḥ suhṛt tayā cekitānaṃ tathābhūtaṃ dṛṣṭvā samaradurmadam ratham āropayac cainaṃ sarvasainyasya paśyataḥ
6.80.32
tathaiva śakuniḥ śūraḥ syālas tava viśāṃ pate āropayad rathaṃ tūrṇaṃ gautamaṃ rathināṃ varam
6.80.33
saumadattiṃ tathā kruddho dhṛṣṭaketur mahābalaḥ navatyā sāyakaiḥ kṣipraṃ rājan vivyādha vakṣasi
6.80.34
saumadattir uraḥsthais tair bhṛśaṃ bāṇair aśobhata madhyaṃdine mahārāja raśmibhis tapano yathā
6.80.35
bhūriśravās tu samare dhṛṣṭaketuṃ mahāratham hatasūtahayaṃ cakre virathaṃ sāyakottamaiḥ
6.80.36
virathaṃ cainam ālokya hatāśvaṃ hatasārathim mahatā śaravarṣeṇa chādayām āsa saṃyuge
6.80.37
sa ca taṃ ratham utsṛjya dhṛṣṭaketur mahāmanāḥ āruroha tato yānaṃ śatānīkasya māriṣa
6.80.38
citraseno vikarṇaś ca rājan durmarṣaṇas tathā rathino hemasaṃnāhāḥ saubhadram abhidudruvuḥ
6.80.39
abhimanyos tatas tais tu ghoraṃ yuddham avartata śarīrasya yathā rājan vātapittakaphais tribhiḥ
6.80.40
virathāṃs tava putrāṃs tu kṛtvā rājan mahāhave na jaghāna naravyāghraḥ smaran bhīmavacas tadā
6.80.41
tato rājñāṃ bahuśatair gajāśvarathayāyibhiḥ saṃvṛtaṃ samare bhīṣmaṃ devair api durāsadam
6.80.42
prayāntaṃ śīghram udvīkṣya paritrātuṃ sutāṃs tava abhimanyuṃ samuddiśya bālam ekaṃ mahāratham vāsudevam uvācedaṃ kaunteyaḥ śvetavāhanaḥ
6.80.43
codayāśvān hṛṣīkeśa yatraite bahulā rathāḥ ete hi bahavaḥ śūrāḥ kṛtāstrā yuddhadurmadāḥ yathā na hanyur naḥ senāṃ tathā mādhava codaya
6.80.44
evam uktaḥ sa vārṣṇeyaḥ kaunteyenāmitaujasā rathaṃ śvetahayair yuktaṃ preṣayām āsa saṃyuge
6.80.45
niṣṭānako mahān āsīt tava sainyasya māriṣa yad arjuno raṇe kruddhaḥ saṃyātas tāvakān prati
6.80.46
samāsādya tu kaunteyo rājñas tān bhīṣmarakṣiṇaḥ suśarmāṇam atho rājann idaṃ vacanam abravīt
6.80.47
jānāmi tvāṃ yudhi śreṣṭham atyantaṃ pūrvavairiṇam paryāyasyādya saṃprāptaṃ phalaṃ paśya sudāruṇam adya te darśayiṣyāmi pūrvapretān pitāmahān
6.80.48
evaṃ saṃjalpatas tasya bībhatsoḥ śatrughātinaḥ śrutvāpi paruṣaṃ vākyaṃ suśarmā rathayūthapaḥ na cainam abravīt kiṃ cic chubhaṃ vā yadi vāśubham
6.80.49
abhi gatvārjunaṃ vīraṃ rājabhir bahubhir vṛtaḥ purastāt pṛṣṭhataś caiva pārśvataś caiva sarvataḥ
6.80.50
parivāryārjunaṃ saṃkhye tava putraiḥ sahānagha śaraiḥ saṃchādayām āsa meghair iva divākaram
6.80.51
tataḥ pravṛttaḥ sumahān saṃgrāmaḥ śoṇitodakaḥ tāvakānāṃ ca samare pāṇḍavānāṃ ca bhārata
6.81.1
saṃjaya uvāca sa tudyamānas tu śarair dhanaṃjayaḥ; padā hato nāga iva śvasan balī bāṇena bāṇena mahārathānāṃ; ciccheda cāpāni raṇe prasahya
6.81.2
saṃchidya cāpāni ca tāni rājñāṃ; teṣāṃ raṇe vīryavatāṃ kṣaṇena vivyādha bāṇair yugapan mahātmā; niḥśeṣatāṃ teṣv atha manyamānaḥ
6.81.3
nipetur ājau rudhirapradigdhās; te tāḍitāḥ śakrasutena rājan vibhinnagātrāḥ patitottamāṅgā; gatāsavaś chinnatanutrakāyāḥ
6.81.4
mahīṃ gatāḥ pārthabalābhibhūtā; vicitrarūpā yugapad vineśuḥ dṛṣṭvā hatāṃs tān yudhi rājaputrāṃs; trigartarājaḥ prayayau kṣaṇena
6.81.5
teṣāṃ rathānām atha pṛṣṭhagopā; dvātriṃśad anye 'byapatanta pārtham tathaiva te saṃparivārya pārthaṃ; vikṛṣya cāpāni mahāravāṇi avīvṛṣan bāṇamahaughavṛṣṭyā; yathā giriṃ toyadharā jalaughaiḥ
6.81.6
saṃpīḍyamānas tu śaraughavṛṣṭyā; dhanaṃjayas tān yudhi jātaroṣaḥ ṣaṣṭyā śaraiḥ saṃyati tailadhautair; jaghāna tān apy atha pṛṣṭhagopān
6.81.7
ṣaṣṭiṃ rathāṃs tān avajitya saṃkhye; dhanaṃjayaḥ prītamanā yaśasvī athātvarad bhīṣmavadhāya jiṣṇur; balāni rājñāṃ samare nihatya
6.81.8
trigartarājo nihatān samīkṣya; mahārathāṃs tān atha bandhuvargān raṇe puraskṛtya narādhipāṃs tāñ; jagāma pārthaṃ tvarito vadhāya
6.81.9
abhidrutaṃ cāstrabhṛtāṃ variṣṭhaṃ; dhanaṃjayaṃ vīkṣya śikhaṇḍimukhyāḥ abhyudyayus te śitaśastrahastā; rirakṣiṣanto ratham arjunasya
6.81.10
pārtho 'pi tān āpatataḥ samīkṣya; trigartarājñā sahitān nṛvīrān vidhvaṃsayitvā samare dhanuṣmān; gāṇḍīvamuktair niśitaiḥ pṛṣatkaiḥ bhīṣmaṃ yiyāsur yudhi saṃdadarśa; duryodhanaṃ saindhavādīṃś ca rājñaḥ
6.81.11
āvārayiṣṇūn abhisaṃprayāya; muhūrtam āyodhya balena vīraḥ utsṛjya rājānam anantavīryo; jayadrathādīṃś ca nṛpān mahaujāḥ yayau tato bhīmabalo manasvī; gāṅgeyam ājau śaracāpapāṇiḥ
6.81.12
yudhiṣṭhiraś cograbalo mahātmā; samāyayau tvarito jātakopaḥ madrādhipaṃ samabhityajya saṃkhye; svabhāgam āptaṃ tam anantakīrtiḥ sārdhaṃ sa mādrīsutabhīmasenair; bhīṣmaṃ yayau śāṃtanavaṃ raṇāya
6.81.13
taiḥ saṃprayuktaḥ sa mahārathāgryair; gaṅgāsutaḥ samare citrayodhī na vivyathe śāṃtanavo mahātmā; samāgataiḥ pāṇḍusutaiḥ samastaiḥ
6.81.14
athaitya rājā yudhi satyasaṃdho; jayadratho 'tyugrabalo manasvī ciccheda cāpāni mahārathānāṃ; prasahya teṣāṃ dhanuṣā vareṇa
6.81.15
yudhiṣṭhiraṃ bhīmasenaṃ yamau ca; pārthaṃ tathā yudhi saṃjātakopaḥ duryodhanaḥ krodhaviṣo mahātmā; jaghāna bāṇair analaprakāśaiḥ
6.81.16
kṛpeṇa śalyena śalena caiva; tathā vibho citrasenena cājau viddhāḥ śarais te 'tivivṛddhakopair; devā yathā daityagaṇaiḥ sametaiḥ
6.81.17
chinnāyudhaṃ śāṃtanavena rājā; śikhaṇḍinaṃ prekṣya ca jātakopaḥ ajātaśatruḥ samare mahātmā; śikhaṇḍinaṃ kruddha uvāca vākyam
6.81.18
uktvā tathā tvaṃ pitur agrato mām; ahaṃ haniṣyāmi mahāvrataṃ tam bhīṣmaṃ śaraughair vimalārkavarṇaiḥ; satyaṃ vadāmīti kṛtā pratijñā
6.81.19
tvayā na caināṃ saphalāṃ karoṣi; devavrataṃ yan na nihaṃsi yuddhe mithyāpratijño bhava mā nṛvīra; rakṣasva dharmaṃ ca kulaṃ yaśaś ca
6.81.20
prekṣasva bhīṣmaṃ yudhi bhīmavegaṃ; sarvāṃs tapantaṃ mama sainyasaṃghān śaraughajālair atitigmatejaiḥ; kālaṃ yathā mṛtyukṛtaṃ kṣaṇena
6.81.21
nikṛttacāpaḥ samarānapekṣaḥ; parājitaḥ śāṃtanavena rājñā vihāya bandhūn atha sodarāṃś ca; kva yāsyase nānurūpaṃ tavedam
6.81.22
dṛṣṭvā hi bhīṣmaṃ tam anantavīryaṃ; bhagnaṃ ca sainyaṃ dravamāṇam evam bhīto 'si nūnaṃ drupadasya putra; tathā hi te mukhavarṇo 'prahṛṣṭaḥ
6.81.23
ājñāyamāne 'pi dhanaṃjayena; mahāhave saṃprasakte nṛvīra kathaṃ hi bhīṣmāt prathitaḥ pṛthivyāṃ; bhayaṃ tvam adya prakaroṣi vīra
6.81.24
sa dharmarājasya vaco niśamya; rūkṣākṣaraṃ vipralāpānubaddham pratyādeśaṃ manyamāno mahātmā; pratatvare bhīṣmavadhāya rājan
6.81.25
tam āpatantaṃ mahatā javena; śikhaṇḍinaṃ bhīṣmam abhidravantam āvārayām āsa hi śalya enaṃ; śastreṇa ghoreṇa sudurjayena
6.81.26
sa cāpi dṛṣṭvā samudīryamāṇam; astraṃ yugāntāgnisamaprabhāvam nāsau vyamuhyad drupadasya putro; rājan mahendrapratimaprabhāvaḥ
6.81.27
tasthau ca tatraiva mahādhanuṣmāñ; śarais tad astraṃ pratibādhamānaḥ athādade vāruṇam anyad astraṃ; śikhaṇḍy athograṃ pratighātāya tasya tad astram astreṇa vidāryamāṇaṃ; khasthāḥ surā dadṛśuḥ pārthivāś ca
6.81.28
bhīṣmas tu rājan samare mahātmā; dhanuḥ sucitraṃ dhvajam eva cāpi chittvānadat pāṇḍusutasya vīro; yudhiṣṭhirasyājamīḍhasya rājñaḥ
6.81.29
tataḥ samutsṛjya dhanuḥ sabāṇaṃ; yudhiṣṭhiraṃ vīkṣya bhayābhibhūtam gadāṃ pragṛhyābhipapāta saṃkhye; jayadrathaṃ bhīmasenaḥ padātiḥ
6.81.30
tam āpatantaṃ mahatā javena; jayadrathaḥ sagadaṃ bhīmasenam vivyādha ghorair yamadaṇḍakalpaiḥ; śitaiḥ śaraiḥ pañcaśataiḥ samantāt
6.81.31
acintayitvā sa śarāṃs tarasvī; vṛkodaraḥ krodhaparītacetāḥ jaghāna vāhān samare samastān; āraṭṭajān sindhurājasya saṃkhye
6.81.32
tato 'bhivīkṣyāpratimaprabhāvas; tavātmajas tvaramāṇo rathena abhyāyayau bhīmasenaṃ nihantuṃ; samudyatāstraḥ surarājakalpaḥ
6.81.33
bhīmo 'py athainaṃ sahasā vinadya; pratyudyayau gadayā tarjamānaḥ samudyatāṃ tāṃ yamadaṇḍakalpāṃ; dṛṣṭvā gadāṃ te kuravaḥ samantāt
6.81.34
vihāya sarve tava putram ugraṃ; pātaṃ gadāyāḥ parihartukāmāḥ apakrāntās tumule saṃvimarde; sudāruṇe bhārata mohanīye
6.81.35
amūḍhacetās tv atha citraseno; mahāgadām āpatantīṃ nirīkṣya rathaṃ samutsṛjya padātir ājau; pragṛhya khaḍgaṃ vimalaṃ ca carma avaplutaḥ siṃha ivācalāgrāj; jagāma cānyaṃ bhuvi bhūmideśam
6.81.36
gadāpi sā prāpya rathaṃ sucitraṃ; sāśvaṃ sasūtaṃ vinihatya saṃkhye jagāma bhūmiṃ jvalitā maholkā; bhraṣṭāmbarād gām iva saṃpatantī
6.81.37
āścaryabhūtaṃ sumahat tvadīyā; dṛṣṭvaiva tad bhārata saṃprahṛṣṭāḥ sarve vineduḥ sahitāḥ samantāt; pupūjire tava putraṃ sasainyāḥ
6.82.1
saṃjaya uvāca virathaṃ taṃ samāsādya citrasenaṃ manasvinam ratham āropayām āsa vikarṇas tanayas tava
6.82.2
tasmiṃs tathā vartamāne tumule saṃkule bhṛśam bhīṣmaḥ śāṃtanavas tūrṇaṃ yudhiṣṭhiram upādravat
6.82.3
tataḥ sarathanāgāśvāḥ samakampanta sṛñjayāḥ mṛtyor āsyam anuprāptaṃ menire ca yudhiṣṭhiram
6.82.4
yidhiṣṭhiro 'pi kauravyo yamābhyāṃ sahitaḥ prabhuḥ maheṣvāsaṃ naravyāghraṃ bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ yayau
6.82.5
tataḥ śarasahasrāṇi pramuñcan pāṇḍavo yudhi bhīṣmaṃ saṃchādayām āsa yathā megho divākaram
6.82.6
tena samyak praṇītāni śarajālāni bhārata patijagrāha gāṅgeyaḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ
6.82.7
tathaiva śarajālāni bhīṣmeṇāstāni māriṣa ākāśe samadṛśyanta khagamānāṃ vrajā iva
6.82.8
nimeṣārdhāc ca kaunteyaṃ bhīṣmaḥ śāṃtanavo yudhi adṛśyaṃ samare cakre śarajālena bhāgaśaḥ
6.82.9
tato yudhiṣṭhiro rājā kauravyasya mahātmanaḥ nārācaṃ preṣayām āsa kruddha āśīviṣopamam
6.82.10
asaṃprāptaṃ tatas taṃ tu kṣurapreṇa mahārathaḥ ciccheda samare rājan bhīṣmas tasya dhanuścyutam
6.82.11
taṃ tu chittvā raṇe bhīṣmo nārācaṃ kālasaṃmitam nijaghne kauravendrasya hayān kāñcanabhūṣaṇān
6.82.12
hatāśvaṃ tu rathaṃ tyaktvā dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ āruroha rathaṃ tūrṇaṃ nakulasya mahātmanaḥ
6.82.13
yamāv api susaṃkruddhaḥ samāsādya raṇe tadā śaraiḥ saṃchādayām āsa bhīṣmaḥ parapuraṃjayaḥ
6.82.14
tau tu dṛṣṭvā mahārāja bhīṣmabāṇaprapīḍitau jagāmātha parāṃ cintāṃ bhīṣmasya vadhakāṅkṣayā
6.82.15
tato yudhiṣṭhiro vaśyān rājñas tān samacodayat bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ sarve nihateti suhṛdgaṇān
6.82.16
tatas te pārthivāḥ sarve śrutvā pārthasya bhāṣitam mahatā rathavaṃśena parivavruḥ pitāmaham
6.82.17
sa samantāt parivṛtaḥ pitā devavratas tava cikrīda dhanuṣā rājan pātayāno mahārathān
6.82.18
taṃ carantaṃ raṇe pārthā dadṛśuḥ kauravaṃ yudhi mṛgamadhyaṃ praviśyeva yathā siṃhaśiśuṃ vane
6.82.19
tarjayānaṃ raṇe śūrāṃs trāsayānaṃ ca sāyakaiḥ dṛṣṭvā tresur mahārāja siṃhaṃ mṛgagaṇā iva
6.82.20
raṇe bharatasiṃhasya dadṛśuḥ kṣatriyā gatim agner vāyusahāyasya yathā kakṣaṃ didhakṣataḥ
6.82.21
śirāṃsi rathināṃ bhīṣmaḥ pātayām āsa saṃyuge tālebhya iva pakvāni phalāni kuśalo naraḥ
6.82.22
patadbhiś ca mahārāja śirobhir dharaṇītale babhūva tumulaḥ śabdaḥ patatām aśmanām iva
6.82.23
tasmiṃs tu tumule yuddhe vartamāne sudāruṇe sarveṣām eva sainyānām āsīd vyatikaro mahān
6.82.24
bhinneṣu teṣu vyūheṣu kṣatriyā itaretaram ekam ekaṃ samāhūya yuddhāyaivopatasthire
6.82.25
śikhaṇḍī tu samāsādya bharatānāṃ pitāmaham abhidudrāva vegena tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
6.82.26
anādṛtya tato bhīṣmas taṃ śikhaṇḍinam āhave prayayau sṛñjayān kruddhaḥ strītvaṃ cintya śikhaṇḍinaḥ
6.82.27
sṛñjayās tu tato hṛṣṭā dṛṣṭvā bhīṣmaṃ mahāratham siṃhanādān bahuvidhāṃś cakruḥ śaṅkhavimiśritān
6.82.28
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ vyatiṣaktarathadvipam aparāṃ diśam āsthāya sthite savitari prabho
6.82.29
dhṛṣṭadyumno 'tha pāñcālyaḥ sātyakiś ca mahārathaḥ pīḍayantau bhṛśaṃ sainyaṃ śaktitomaravṛṣṭibhiḥ śastraiś ca bahubhī rājañ jaghnatus tāvakān raṇe
6.82.30
te hanyamānāḥ samare tāvakāḥ puruṣarṣabha āryāṃ yuddhe matiṃ kṛtvā na tyajanti sma saṃyugam yathotsāhaṃ ca samare jaghnur lokaṃ mahārathāḥ
6.82.31
tatrākrando mahān āsīt tāvakānāṃ mahātmanām vadhyatāṃ samare rājan pārṣatena mahātmanā
6.82.32
taṃ śrutvā ninadaṃ ghoraṃ tāvakānāṃ mahārathau vindānuvindāv āvantyau pārṣataṃ patyupasthitau
6.82.33
tau tasya turagān hatvā tvaramāṇau mahārathau chādayām āsatur ubhau śaravarṣeṇa pārṣatam
6.82.34
avaplutyātha pāñcālyo rathāt tūrṇaṃ mahābalaḥ āruroha rathaṃ tūrṇaṃ sātyakeḥ sumahātmanaḥ
6.82.35
tato yudhiṣṭhiro rājā mahatyā senayā vṛtaḥ āvantyau samare kruddhāv abhyayāt sa paraṃtapau
6.82.36
tathaiva tava putro 'pi sarvodyogena māriṣa vindānuvindāv āvantyau parivāryopatasthivān
6.82.37
arjunaś cāpi saṃkruddhaḥ kṣatriyān kṣatriyarṣabha ayodhayata saṃgrāme vajrapāṇir ivāsurān
6.82.38
droṇaś ca samare kruddhaḥ putrasya priyakṛt tava vyadhamat sarvapāñcālāṃs tūlarāśim ivānalaḥ
6.82.39
duryodhanapurogās tu putrās tava viśāṃ pate parivārya raṇe bhīṣmaṃ yuyudhuḥ pāṇḍavaiḥ saha
6.82.40
tato duryodhano rājā lohitāyati bhāskare abravīt tāvakān sarvāṃs tvaradhvam iti bhārata
6.82.41
yudhyatāṃ tu tathā teṣāṃ kurvatāṃ karma duṣkaram astaṃ girim athārūḍhe naprakāśati bhāskare
6.82.42
prāvartata nadī ghorā śoṇitaughataraṅgiṇī gomāyugaṇasaṃkīrṇā kṣaṇena rajanīmukhe
6.82.43
śivābhir aśivābhiś ca ruvadbhir bhairavaṃ ravam ghoram āyodhanaṃ jajñe bhūtasaṃghasamākulam
6.82.44
rākṣasāś ca piśācāś ca tathānye piśitāśanāḥ samantato vyadṛśyanta śataśo 'tha sahasraśaḥ
6.82.45
arjuno 'tha suśarmādīn rājñas tān sapadānugān vijitya pṛtanāmadhye yayau svaśibiraṃ prati
6.82.46
yudhiṣṭhiro 'pi kauravyo bhrātṛbhyāṃ sahitas tadā yayau svaśibiraṃ rājā niśāyāṃ senayā vṛtaḥ
6.82.47
bhīmaseno 'pi rājendra duryodhanamukhān rathān avajitya tataḥ saṃkhye yayau svaśibiraṃ prati
6.82.48
duryodhano 'pi nṛpatiḥ parivārya mahāraṇe bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ tūrṇaṃ prayātaḥ śibiraṃ prati
6.82.49
droṇo drauṇiḥ kṛpaḥ śalyaḥ kṛtavarmā ca sātvataḥ parivārya camūṃ sarvāṃ prayayuḥ śibiraṃ prati
6.82.50
tathaiva sātyakī rājan dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ parivārya raṇe yodhān yayatuḥ śibiraṃ prati
6.82.51
evam ete mahārāja tāvakāḥ pāṇḍavaiḥ saha paryavartanta sahitā niśākāle paraṃtapāḥ
6.82.52
tataḥ svaśibiraṃ gatvā pāṇḍavāḥ kuravas tathā nyaviśanta mahārāja pūjayantaḥ parasparam
6.82.53
rakṣāṃ kṛtvātmanaḥ śūrā nyasya gulmān yathāvidhi apanīya ca śalyāṃs te snātvā ca vividhair jalaiḥ
6.82.54
kṛtasvastyayanāḥ sarve saṃstūyantaś ca bandibhiḥ gītavāditraśabdena vyakrīḍanta yaśasvinaḥ
6.82.55
muhūrtam iva tat sarvam abhavat svargasaṃnibham na hi yuddhakathāṃ kāṃ cit tatra cakrur mahārathāḥ
6.82.56
te prasupte bale tatra pariśrāntajane nṛpa hastyaśvabahule rājan prekṣaṇīye babhūvatuḥ
6.83.1
saṃjaya uvāca pariṇāmya niśāṃ tāṃ tu sukhasuptā janeśvarāḥ kuravaḥ pāṇḍavāś caiva punar yuddhāya niryayuḥ
6.83.2
tataḥ śabdo mahān āsīt senayor ubhayor api nirgacchamānayoḥ saṃkhye sāgarapratimo mahān
6.83.3
tato duryodhano rājā citraseno viviṃśatiḥ bhīṣmaś ca rathināṃ śreṣṭho bhāradvājaś ca vai dvijaḥ
6.83.4
ekībhūtāḥ susaṃyattāḥ kauravāṇāṃ mahācamūḥ vyūhāya vidadhū rājan pāṇḍavān prati daṃśitāḥ
6.83.5
bhīṣmaḥ kṛtvā mahāvyūhaṃ pitā tava viśāṃ pate sāgarapratimaṃ ghoraṃ vāhanormitaraṅgiṇam
6.83.6
agrataḥ sarvasainyānāṃ bhīṣmaḥ śāṃtanavo yayau mālavair dākṣiṇātyaiś ca āvantyaiś ca samanvitaḥ
6.83.7
tato 'nantaram evāsīd bhāradvājaḥ pratāpavān pulindaiḥ pāradaiś caiva tathā kṣudrakamālavaiḥ
6.83.8
droṇād anantaraṃ yatto bhagadattaḥ pratāpavān māgadhaiś ca kaliṅgaiś ca piśācaiś ca viśāṃ pate
6.83.9
prāgjyotiṣād anu nṛpaḥ kausalyo 'tha bṛhadbalaḥ mekalais traipuraiś caiva cicchilaiś ca samanvitaḥ
6.83.10
bṛhadbalāt tataḥ śūras trigartaḥ prasthalādhipaḥ kāmbojair bahubhiḥ sārdhaṃ yavanaiś ca sahasraśaḥ
6.83.11
drauṇis tu rabhasaḥ śūras trigartād anu bhārata prayayau siṃhanādena nādayāno dharātalam
6.83.12
tathā sarveṇa sainyena rājā duryodhanas tadā drauṇer anantaraṃ prāyāt sodaryaiḥ parivāritaḥ
6.83.13
duryodhanād anu kṛpas tataḥ śāradvato yayau evam eṣa mahāvyūhaḥ prayayau sāgaropamaḥ
6.83.14
rejus tatra patākāś ca śvetacchatrāṇi cābhibho aṅgadāny atha citrāṇi mahārhāṇi dhanūṃṣi ca
6.83.15
taṃ tu dṛṣṭvā mahāvyūhaṃ tāvakānāṃ mahārathaḥ yudhiṣṭhiro 'bravīt tūrṇaṃ pārṣataṃ pṛtanāpatim
6.83.16
paśya vyūhaṃ maheṣvāsa nirmitaṃ sāgaropamam prativyūhaṃ tvam api hi kuru pārṣata māciram
6.83.17
tataḥ sa pārṣataḥ śūro vyūhaṃ cakre sudāruṇam śṛṅgāṭakaṃ mahārāja paravyūhavināśanam
6.83.18
śṛṅgebhyo bhīmasenaś ca sātyakiś ca mahārathaḥ rathair anekasāhasrais tathā hayapadātibhiḥ
6.83.19
nābhyām abhūn naraśreṣṭhaḥ śvetāśvo vānaradhvajaḥ madhye yudhiṣṭhiro rājā mādrīputrau ca pāṇḍavau
6.83.20
athetare maheṣvāsāḥ sahasainyā narādhipāḥ vyūhaṃ taṃ pūrayām āsur vyūhaśāstraviśāradāḥ
6.83.21
abhimanyus tataḥ paścād virāṭaś ca mahārathaḥ draupadeyāś ca saṃhṛṣṭā rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ
6.83.22
evam etaṃ mahāvyūhaṃ vyūhya bhārata pāṇḍavāḥ atiṣṭhan samare śūrā yoddhukāmā jayaiṣiṇaḥ
6.83.23
bherīśabdāś ca tumulā vimiśrāḥ śaṅkhanisvanaiḥ kṣveḍitāsphoṭitotkruṣṭaiḥ subhīmāḥ sarvatodiśam
6.83.24
tataḥ śūrāḥ samāsādya samare te parasparam netrair animiṣai rājann avaikṣanta prakopitāḥ
6.83.25
manobhis te manuṣyendra pūrvaṃ yodhāḥ parasparam yuddhāya samavartanta samāhūyetaretaram
6.83.26
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ ghorarūpaṃ bhayāvaham tāvakānāṃ pareṣāṃ ca nighnatām itaretaram
6.83.27
nārācā niśitāḥ saṃkhye saṃpatanti sma bhārata vyāttānanā bhayakarā uragā iva saṃghaśaḥ
6.83.28
niṣpetur vimalāḥ śaktyas tailadhautāḥ sutejanāḥ ambudebhyo yathā rājan bhrājamānāḥ śatahradāḥ
6.83.29
gadāś ca vimalaiḥ paṭṭaiḥ pinaddhāḥ svarṇabhūṣitāḥ patantyas tatra dṛśyante giriśṛṅgopamāḥ śubhāḥ nistriṃśāś ca vyarājanta vimalāmbarasaṃnibhāḥ
6.83.30
ārṣabhāṇi ca carmāṇi śatacandrāṇi bhārata aśobhanta raṇe rājan patamānāni sarvaśaḥ
6.83.31
te 'nyonyaṃ samare sene yudhyamāne narādhipa aśobhetāṃ yathā daityadevasene samudyate abhyadravanta samare te 'nyonyaṃ vai samantataḥ
6.83.32
rathās tu rathibhis tūrṇaṃ preṣitāḥ paramāhave yugair yugāni saṃśliṣya yuyudhuḥ pārthivarṣabhāḥ
6.83.33
dantināṃ yudhyamānānāṃ saṃgharṣāt pāvako 'bhavat danteṣu bharataśreṣṭha sadhūmaḥ sarvatodiśam
6.83.34
prāsair abhihatāḥ ke cid gajayodhāḥ samantataḥ patamānāḥ sma dṛśyante giriśṛṅgān nagā iva
6.83.35
pādātāś cāpy adṛśyanta nighnanto hi parasparam citrarūpadharāḥ śūrā nakharaprāsayodhinaḥ
6.83.36
anyonyaṃ te samāsādya kurupāṇḍavasainikāḥ śastrair nānāvidhair ghorai raṇe ninyur yamakṣayam
6.83.37
tataḥ śāṃtanavo bhīṣmo rathaghoṣeṇa nādayan abhyāgamad raṇe pāṇḍūn dhanuḥśabdena mohayan
6.83.38
pāṇḍavānāṃ rathāś cāpi nadanto bhairavasvanam abhyadravanta saṃyattā dhṛṣṭadyumnapurogamāḥ
6.83.39
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tava teṣāṃ ca bhārata narāśvarathanāgānāṃ vyatiṣaktaṃ parasparam
6.84.1
saṃjaya uvāca bhīṣmaṃ tu samare kruddhaṃ pratapantaṃ samantataḥ na śekuḥ pāṇḍavā draṣṭuṃ tapantam iva bhāskaram
6.84.2
tataḥ sarvāṇi sainyāni dharmaputrasya śāsanāt abhyadravanta gāṅgeyaṃ mardayantaṃ śitaiḥ śaraiḥ
6.84.3
sa tu bhīṣmo raṇaślāghī somakān sahasṛñjayān pāñcālāṃś ca maheṣvāsān pātayām āsa sāyakaiḥ
6.84.4
te vadhyamānā bhīṣmeṇa pāñcālāḥ somakaiḥ saha bhīṣmam evābhyayus tūrṇaṃ tyaktvā mṛtyukṛtaṃ bhayam
6.84.5
sa teṣāṃ rathināṃ vīro bhīṣmaḥ śāṃtanavo yudhi ciccheda sahasā rājan bāhūn atha śirāṃsi ca
6.84.6
virathān rathinaś cakre pitā devavratas tava patitāny uttamāṅgāni hayebhyo hayasādinām
6.84.7
nirmanuṣyāṃś ca mātaṅgāñ śayānān parvatopamān apaśyāma mahārāja bhīṣmāstreṇa pramohitān
6.84.8
na tatrāsīt pumān kaś cit pāṇḍavānāṃ viśāṃ pate anyatra rathināṃ śreṣṭhād bhīmasenān mahābalāt
6.84.9
sa hi bhīṣmaṃ samāsādya tāḍayām āsa saṃyuge tato niṣṭānako ghoro bhīṣmabhīmasamāgame
6.84.10
babhūva sarvasainyānāṃ ghorarūpo bhayānakaḥ tathaiva pāṇḍavā hṛṣṭāḥ siṃhanādam athānadan
6.84.11
tato duryodhano rājā sodaryaiḥ parivāritaḥ bhīṣmaṃ jugopa samare vartamāne janakṣaye
6.84.12
bhīmas tu sārathiṃ hatvā bhīṣmasya rathināṃ varaḥ vidrutāśve rathe tasmin dravamāṇe samantataḥ sunābhasya śareṇāśu śiraś ciccheda cārihā
6.84.13
kṣurapreṇa sutīkṣṇena sa hato nyapatad bhuvi hate tasmin mahārāja tava putre mahārathe nāmṛṣyanta raṇe śūrāḥ sodaryāḥ sapta saṃyuge
6.84.14
ādityaketur bahvāśī kuṇḍadhāro mahodaraḥ aparājitaḥ paṇḍitako viśālākṣaḥ sudurjayaḥ
6.84.15
pāṇḍavaṃ citrasaṃnāhā vicitrakavacadhvajāḥ abhyadravanta saṃgrāme yoddhukāmārimardanāḥ
6.84.16
mahodaras tu samare bhīmaṃ vivyādha patribhiḥ navabhir vajrasaṃkāśair namuciṃ vṛtrahā yathā
6.84.17
ādityaketuḥ saptatyā bahvāśī cāpi pañcabhiḥ navatyā kuṇḍadhāras tu viśālākṣaś ca saptabhiḥ
6.84.18
aparājito mahārāja parājiṣṇur mahārathaḥ śarair bahubhir ānarchad bhīmasenaṃ mahābalam
6.84.19
raṇe paṇḍitakaś cainaṃ tribhir bāṇaiḥ samardayat sa tan na mamṛṣe bhīmaḥ śatrubhir vadham āhave
6.84.20
dhanuḥ prapīḍya vāmena kareṇāmitrakarśanaḥ śiraś ciccheda samare śareṇa nataparvaṇā
6.84.21
aparājitasya sunasaṃ tava putrasya saṃyuge parājitasya bhīmena nipapāta śiro mahīm
6.84.22
athāpareṇa bhallena kuṇḍadhāraṃ mahāratham prāhiṇon mṛtyulokāya sarvalokasya paśyataḥ
6.84.23
tataḥ punar ameyātmā prasaṃdhāya śilīmukham preṣayām āsa samare paṇḍitaṃ prati bhārata
6.84.24
sa śaraḥ paṇḍitaṃ hatvā viveśa dharaṇītalam yathā naraṃ nihatyāśu bhujagaḥ kālacoditaḥ
6.84.25
viśālākṣaśiraś chittvā pātayām āsa bhūtale tribhiḥ śarair adīnātmā smaran kleśaṃ purātanam
6.84.26
mahodaraṃ maheṣvāsaṃ nārācena stanāntare vivyādha samare rājan sa hato nyapatad bhuvi
6.84.27
ādityaketoḥ ketuṃ ca chittvā bāṇena saṃyuge bhallena bhṛśatīkṣṇena śiraś ciccheda cārihā
6.84.28
bahvāśinaṃ tato bhīmaḥ śareṇa nataparvaṇā preṣayām āsa saṃkruddho yamasya sadanaṃ prati
6.84.29
pradudruvus tatas te 'nye putrās tava viśāṃ pate manyamānā hi tat satyaṃ sabhāyāṃ tasya bhāṣitam
6.84.30
tato duryodhano rājā bhrātṛvyasanakarśitaḥ abravīt tāvakān yodhān bhīmo 'yaṃ yudhi vadhyatām
6.84.31
evam ete maheṣvāsāḥ putrās tava viśāṃ pate bhrātṝn saṃdṛśya nihatān prāsmaraṃs te hi tad vacaḥ
6.84.32
yad uktavān mahāprājñaḥ kṣattā hitam anāmayam tad idaṃ samanuprāptaṃ vacanaṃ divyadarśinaḥ
6.84.33
lobhamohasamāviṣṭaḥ putraprītyā janādhipa na budhyase purā yat tat tathyam uktaṃ vaco mahat
6.84.34
tathaiva hi vadhārthāya putrāṇāṃ pāṇḍavo balī nūnaṃ jāto mahābāhur yathā hanti sma kauravān
6.84.35
tato duryodhano rājā bhīṣmam āsādya māriṣa duḥkhena mahatāviṣṭo vilalāpātikarśitaḥ
6.84.36
nihatā bhrātaraḥ śūrā bhīmasenena me yudhi yatamānās tathānye 'pi hanyante sarvasainikāḥ
6.84.37
bhavāṃś ca madhyasthatayā nityam asmān upekṣate so 'haṃ kāpatham ārūḍhaḥ paśya daivam idaṃ mama
6.84.38
etac chrutvā vacaḥ krūraṃ pitā devavratas tava duryodhanam idaṃ vākyam abravīt sāśrulocanam
6.84.39
uktam etan mayā pūrvaṃ droṇena vidureṇa ca gāndhāryā ca yaśasvinyā tattvaṃ tāta na buddhavān
6.84.40
samayaś ca mayā pūrvaṃ kṛto vaḥ śatrukarśana nāhaṃ yudhi vimoktavyo nāpy ācāryaḥ kathaṃ cana
6.84.41
yaṃ yaṃ hi dhārtarāṣṭrāṇāṃ bhīmo drakṣyati saṃyuge haniṣyati raṇe taṃ taṃ satyam etad bravīmi te
6.84.42
sa tvaṃ rājan sthiro bhūtvā dṛḍhāṃ kṛtvā raṇe matim yodhayasva raṇe pārthān svargaṃ kṛtvā parāyaṇam
6.84.43
na śakyāḥ pāṇḍavā jetuṃ sendrair api surāsuraiḥ tasmād yuddhe matiṃ kṛtvā sthirāṃ yudhyasva bhārata
6.85.1
dhṛtarāṣṭra uvāca dṛṣṭvā mama hatān putrān bahūn ekena saṃjaya bhīṣmo droṇaḥ kṛpaś caiva kim akurvata saṃyuge
6.85.2
ahany ahani me putrāḥ kṣayaṃ gacchanti saṃjaya manye 'haṃ sarvathā sūta daivenopahatā bhṛśam
6.85.3
yatra me tanayāḥ sarve jīyante na jayanty uta yatra bhīṣmasya droṇasya kṛpasya ca mahātmanaḥ
6.85.4
saumadatteś ca vīrasya bhagadattasya cobhayoḥ aśvatthāmnas tathā tāta śūrāṇāṃ sumahātmanām
6.85.5
anyeṣāṃ caiva vīrāṇāṃ madhyagās tanayā mama yad ahanyanta saṃgrāme kim anyad bhāgadheyataḥ
6.85.6
na hi duryodhano mandaḥ purā proktam abudhyata vāryamāṇo mayā tāta bhīṣmeṇa vidureṇa ca
6.85.7
gāndhāryā caiva durmedhāḥ satataṃ hitakāmyayā nāvabudhyat purā mohāt tasya prāptam idaṃ phalam
6.85.8
yad bhīmasenaḥ samare putrān mama vicetasaḥ ahany ahani saṃkruddho nayate yamasādanam
6.85.9
saṃjaya uvāca idaṃ tat samanuprāptaṃ kṣattur vacanam uttamam na buddhavān asi vibho procyamānaṃ hitaṃ tadā
6.85.10
nivāraya sutān dyūtāt pāṇḍavān mā druheti ca suhṛdāṃ hitakāmānāṃ bruvatāṃ tat tad eva ca
6.85.11
na śuśrūṣasi yad vākyaṃ martyaḥ pathyam ivauṣadham tad eva tvām anuprāptaṃ vacanaṃ sādhu bhāṣitam
6.85.12
viduradroṇabhīṣmāṇāṃ tathānyeṣāṃ hitaiṣiṇām akṛtvā vacanaṃ pathyaṃ kṣayaṃ gacchanti kauravāḥ
6.85.13
tad etat samatikrāntaṃ pūrvam eva viśāṃ pate tasmān me śṛṇu tattvena yathā yuddham avartata
6.85.14
madhyāhne sumahāraudraḥ saṃgrāmaḥ samapadyata lokakṣayakaro rājaṃs tan me nigadataḥ śṛṇu
6.85.15
tataḥ sarvāṇi sainyāni dharmaputrasya śāsanāt saṃrabdhāny abhyadhāvanta bhīṣmam eva jighāṃsayā
6.85.16
dhṛṣṭadyumnaḥ śikhaṇḍī ca sātyakiś ca mahārathaḥ yuktānīkā mahārāja bhīṣmam eva samabhyayuḥ
6.85.17
arjuno draupadeyāś ca cekitānaś ca saṃyuge duryodhanasamādiṣṭān rājñaḥ sarvān samabhyayuḥ
6.85.18
abhimanyus tathā vīro haiḍimbaś ca mahārathaḥ bhīmasenaś ca saṃkruddhas te 'bhyadhāvanta kauravān
6.85.19
tridhābhūtair avadhyanta pāṇḍavaiḥ kauravā yudhi tathaiva kaurave rājann avadhyanta pare raṇe
6.85.20
droṇas tu rathināṃ śreṣṭhaḥ somakān sṛñjayaiḥ saha abhyadravata saṃkruddhaḥ preṣayiṣyan yamakṣayam
6.85.21
tatrākrando mahān āsīt sṛñjayānāṃ mahātmanām vadhyatāṃ samare rājan bhāradvājena dhanvinā
6.85.22
droṇena nihatās tatra kṣatriyā bahavo raṇe viveṣṭantaḥ sma dṛśyante vyādhikliṣṭā narā iva
6.85.23
kūjatāṃ krandatāṃ caiva stanatāṃ caiva saṃyuge aniśaṃ śrūyate śabdaḥ kṣutkṛśānāṃ nṛṇām iva
6.85.24
tathaiva kauraveyāṇāṃ bhīmaseno mahābalaḥ cakāra kadanaṃ ghoraṃ kruddhaḥ kāla ivāparaḥ
6.85.25
vadhyatāṃ tatra sainyānām anyonyena mahāraṇe prāvartata nadī ghorā rudhiraughapravāhinī
6.85.26
sa saṃgrāmo mahārāja ghorarūpo 'bhavan mahān kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca yamarāṣṭravivardhanaḥ
6.85.27
tato bhīmo raṇe kruddho rabhasaś ca viśeṣataḥ gajānīkaṃ samāsādya preṣayām āsa mṛtyave
6.85.28
tatra bhārata bhīmena nārācābhihatā gajāḥ petuḥ seduś ca neduś ca diśaś ca paribabhramuḥ
6.85.29
chinnahastā mahānāgāś chinnapādāś ca māriṣa krauñcavad vyanadan bhītāḥ pṛthivīm adhiśiśyire
6.85.30
nakulaḥ sahadevaś ca hayānīkam abhidrutau te hayāḥ kāñcanāpīḍā rukmabhāṇḍaparicchadāḥ vadhyamānā vyadṛśyanta śataśo 'tha sahasraśaḥ
6.85.31
patadbhiś ca hayai rājan samāstīryata medinī nirjihvaiś ca śvasadbhiś ca kūjadbhiś ca gatāsubhiḥ hayair babhau naraśreṣṭha nānārūpadharair dharā
6.85.32
arjunena hataiḥ saṃkhye tathā bhārata vājibhiḥ prababhau vasudhā ghorā tatra tatra viśāṃ pate
6.85.33
rathair bhagnair dhvajaiś chinnaiś chatraiś ca sumahāprabhaiḥ hārair niṣkaiḥ sakeyūraiḥ śirobhiś ca sakuṇḍalaiḥ
6.85.34
uṣṇīṣair apaviddhaiś ca patākābhiś ca sarvaṣaḥ anukarṣaiḥ śubhai rājan yoktraiś cavyasuraśmibhiḥ saṃchannā vasudhā bhāti vasante kusumair iva
6.85.35
evam eṣa kṣayo vṛttaḥ pāṇḍūnām api bhārata kruddhe śāṃtanave bhīṣme droṇe ca rathasattame
6.85.36
aśvatthāmni kṛpe caiva tathaiva kṛtavarmaṇi tathetareṣu kruddheṣu tāvakānām api kṣayaḥ
6.86.1
saṃjaya uvāca vartamāne tathā raudre rājan vīravarakṣaye śakuniḥ saubalaḥ śrīmān pāṇḍavān samupādravat
6.86.2
tathaiva sātvato rājan hārdikyaḥ paravīrahā abhyadravata saṃgrāme pāṇḍavānām anīkinīm
6.86.3
tataḥ kāmbojamukhyānāṃ nadījānāṃ ca vājinām āraṭṭānāṃ mahījānāṃ sindhujānāṃ ca sarvaśaḥ
6.86.4
vanāyujānāṃ śubhrāṇāṃ tathā parvatavāsinām ye cāpare tittirajā javanā vātaraṃhasaḥ
6.86.5
suvarṇālaṃkṛtair etair varmavadbhiḥ sukalpitaiḥ hayair vātajavair mukhyaiḥ pāṇḍavasya suto balī abhyavartata tat sainyaṃ hṛṣṭarūpaḥ paraṃtapaḥ
6.86.6
arjunasyātha dāyāda irāvān nāma vīryavān sutāyāṃ nāgarājasya jātaḥ pārthena dhīmatā
6.86.7
airāvatena sā dattā anapatyā mahātmanā patyau hate suparṇena kṛpaṇā dīnacetanā
6.86.8
bhāryārthaṃ tāṃ ca jagrāha pārthaḥ kāmavaśānugām evam eṣa samutpannaḥ parakṣetre 'rjunātmajaḥ
6.86.9
sa nāgaloke saṃvṛddho mātrā ca parirakṣitaḥ pitṛvyeṇa parityaktaḥ pārthadveṣād durātmanā
6.86.10
rūpavān vīryasaṃpanno guṇavān satyavikramaḥ indralokaṃ jagāmāśu śrutvā tatrārjunaṃ gatam
6.86.11
so 'bhigamya mahātmānaṃ pitaraṃ satyavikramam abhyavādayad avyagro vinayena kṛtāñjaliḥ irāvān asmi bhadraṃ te putraś cāhaṃ tavābhibho
6.86.12
mātuḥ samāgamo yaś ca tat sarvaṃ pratyavedayat tac ca sarvaṃ yathāvṛttam anusasmāra pāṇḍavaḥ
6.86.13
pariṣvajya sutaṃ cāpi so ''tmanaḥ sadṛśaṃ guṇaiḥ prītimān abhavat pārtho devarājaniveśane
6.86.14
so 'rjunena samājñapto devaloke tadā nṛpa prītipūrvaṃ mahābāhuḥ svakāryaṃ prati bhārata yuddhakāle tvayāsmākaṃ sāhyaṃ deyam iti prabho
6.86.15
bāḍham ity evam uktvā ca yuddhakāla upāgataḥ kāmavarṇajavair aśvaiḥ saṃvṛto bahubhir nṛpa
6.86.16
te hayāḥ kāñcanāpīḍā nānāvarṇā manojavāḥ utpetuḥ sahasā rājan haṃsā iva mahodadhau
6.86.17
te tvadīyān samāsādya hayasaṃghān mahājavān kroḍaiḥ kroḍān abhighnanto ghoṇābhiś ca parasparam nipetuḥ sahasā rājan suvegābhihatā bhuvi
6.86.18
nipatadbhis tathā taiś ca hayasaṃghaiḥ parasparam śuśruve dāruṇaḥ śabdaḥ suparṇapatane yathā
6.86.19
tathaiva ca mahārāja sametyānyonyam āhave parasparavadhaṃ ghoraṃ cakrus te hayasādinaḥ
6.86.20
tasmiṃs tathā vartamāne saṃkule tumule bhṛśam ubhayor api saṃśāntā hayasaṃghāḥ samantataḥ
6.86.21
prakṣīṇasāyakāḥ śūrā nihatāśvāḥ śramāturāḥ vilayaṃ samanuprāptās takṣamāṇāḥ parasparam
6.86.22
tataḥ kṣīṇe hayānīke kiṃciccheṣe ca bhārata saubalasyātmajāḥ śūrā nirgatā raṇamūrdhani
6.86.23
vāyuvegasamasparśā jave vāyusamāṃs tathā āruhya śīlasaṃpannān vayaḥsthāṃs turagottamān
6.86.24
gajo gavākṣo vṛṣakaś carmavān ārjavaḥ śukaḥ ṣaḍ ete balasaṃpannā niryayur mahato balāt
6.86.25
vāryamāṇāḥ śakuninā svaiś ca yodhair mahābalaiḥ saṃnaddhā yuddhakuśalā raudrarūpā mahābalāḥ
6.86.26
tad anīkaṃ mahābāho bhittvā paramadurjayam balena mahatā yuktāḥ svargāya vijayaiṣiṇaḥ viviśus te tadā hṛṣṭā gāndhārā yuddhadurmadāḥ
6.86.27
tān praviṣṭāṃs tadā dṛṣṭvā irāvān api vīryavān abravīt samare yodhān vicitrābharaṇāyudhān
6.86.28
yathaite dhārtarāṣṭrasya yodhāḥ sānugavāhanāḥ hanyante samare sarve tathā nītir vidhīyatām
6.86.29
bāḍham ity evam uktvā te sarve yodhā irāvataḥ jaghnus te vai parānīkaṃ durjayaṃ samare paraiḥ
6.86.30
tad anīkam anīkena samare vīkṣya pātitam amṛṣyamāṇās te sarve subalasyātmajā raṇe irāvantam abhidrutya sarvataḥ paryavārayan
6.86.31
tāḍayantaḥ śitaiḥ prāsaiś codayantaḥ parasparam te śūrāḥ paryadhāvanta kurvanto mahad ākulam
6.86.32
irāvān atha nirbhinnaḥ prāsais tīkṣṇair mahātmabhiḥ sravatā rudhireṇāktas tottrair viddha iva dvipaḥ
6.86.33
urasy api ca pṛṣṭhe ca pārśvayoś ca bhṛśāhataḥ eko bahubhir atyarthaṃ dhairyād rājan na vivyathe
6.86.34
irāvān atha saṃkruddhaḥ sarvāṃs tān niśitaiḥ śaraiḥ mohayām āsa samare viddhvā parapuraṃjayaḥ
6.86.35
prāsān uddhṛtya sarvāṃś ca svaśarīrād ariṃdamaḥ tair eva tāḍayām āsa subalasyātmajān raṇe
6.86.36
nikṛṣya niśitaṃ khaḍgaṃ gṛhītvā ca śarāvaram padātis tūrṇam āgacchaj jighāṃsuḥ saubalān yudhi
6.86.37
tataḥ pratyāgataprāṇāḥ sarve te subalātmajāḥ bhūyaḥ krodhasamāviṣṭā irāvantam athādravan
6.86.38
irāvān api khaḍgena darśayan pāṇilāghavam abhyavartata tān sarvān saubalān baladarpitaḥ
6.86.39
lāghavenātha carataḥ sarve te subalātmajāḥ antaraṃ nādhyagacchanta carantaḥ śīghragāminaḥ
6.86.40
bhūmiṣṭham atha taṃ saṃkhye saṃpradṛśya tataḥ punaḥ parivārya bhṛśaṃ sarve grahītum upacakramuḥ
6.86.41
athābhyāśagatānāṃ sa khaḍgenāmitrakarśanaḥ upahastāvahastābhyāṃ teṣāṃ gātrāṇy akṛntata
6.86.42
āyudhāni ca sarveṣāṃ bāhūn api ca bhūṣitān apatanta nikṛttāṅgā gatā bhūmiṃ gatāsavaḥ
6.86.43
vṛṣakas tu mahārāja bahudhā parivikṣataḥ amucyata mahāraudrāt tasmād vīrāvakartanāt
6.86.44
tān sarvān patitān dṛṣṭvā bhīto duryodhanas tataḥ abhyabhāṣata saṃkruddho rākṣasaṃ ghoradarśanam
6.86.45
ārśyaśṛṅgiṃ maheṣvāsaṃ māyāvinam ariṃdamam vairiṇaṃ bhīmasenasya pūrvaṃ bakavadhena vai
6.86.46
paśya vīra yathā hy eṣa phalgunasya suto balī māyāvī vipriyaṃ ghoram akārṣīn me balakṣayam
6.86.47
tvaṃ ca kāmagamas tāta māyāstre ca viśāradaḥ kṛtavairaś ca pārthena tasmād enaṃ raṇe jahi
6.86.48
bāḍham ity evam uktvā tu rākṣaso ghoradarśanaḥ prayayau siṃhanādena yatrārjunasuto yuvā
6.86.49
svārūḍhair yuddhakuśalair vimalaprāsayodhibhiḥ vīraiḥ prahāribhir yuktaḥ svair anīkaiḥ samāvṛtaḥ nihantukāmaḥ samare irāvantaṃ mahābalam
6.86.50
irāvān api saṃkruddhas tvaramāṇaḥ parākramī hantukāmam amitraghno rākṣasaṃ pratyavārayat
6.86.51
tam āpatantaṃ saṃprekṣya rākṣasaḥ sumahābalaḥ tvaramāṇas tato māyāṃ prayoktum upacakrame
6.86.52
tena māyāmayāḥ kḷptā hayās tāvanta eva hi svārūḍhā rākṣasair ghoraiḥ śūlapaṭṭiśapāṇibhiḥ
6.86.53
te saṃrabdhāḥ samāgamya dvisāhasrāḥ prahāriṇaḥ acirād gamayām āsuḥ pretalokaṃ parasparam
6.86.54
tasmiṃs tu nihate sainye tāv ubhau yuddhadurmadau saṃgrāme vyavatiṣṭhetāṃ yathā vai vṛtravāsavau
6.86.55
ādravantam abhiprekṣya rākṣasaṃ yuddhadurmadam irāvān krodhasaṃrabdhaḥ pratyadhāvan mahābalaḥ
6.86.56
samabhyāśagatasyājau tasya khaḍgena durmateḥ ciccheda kārmukaṃ dīptaṃ śarāvāpaṃ ca pañcakam
6.86.57
sa nikṛttaṃ dhanur dṛṣṭvā khaṃ javena samāviśat irāvantam abhikruddhaṃ mohayann iva māyayā
6.86.58
tato 'ntarikṣam utpatya irāvān api rākṣasam vimohayitvā māyābhis tasya gātrāṇi sāyakaiḥ ciccheda sarvamarmajñaḥ kāmarūpo durāsadaḥ
6.86.59
tathā sa rākṣasaśreṣṭhaḥ śaraiḥ kṛttaḥ punaḥ punaḥ saṃbabhūva mahārāja samavāpa ca yauvanam
6.86.60
māyā hi sahajā teṣāṃ vayo rūpaṃ ca kāmajam evaṃ tad rākṣasasyāṅgaṃ chinnaṃ chinnaṃ vyarohata
6.86.61
irāvān api saṃkruddho rākṣasaṃ taṃ mahābalam paraśvadhena tīkṣṇena ciccheda ca punaḥ punaḥ
6.86.62
sa tena balinā vīraś chidyamāna iva drumaḥ rākṣaso vyanadad ghoraṃ sa śabdas tumulo 'bhavat
6.86.63
paraśvadhakṣataṃ rakṣaḥ susrāva rudhiraṃ bahu tataś cukrodha balavāṃś cakre vegaṃ ca saṃyuge
6.86.64
ārśyaśṛṅgis tato dṛṣṭvā samare śatrum ūrjitam kṛtvā ghoraṃ mahad rūpaṃ grahītum upacakrame saṃgrāmaśiraso madhye sarveṣāṃ tatra paśyatām
6.86.65
tāṃ dṛṣṭvā tādṛśīṃ māyāṃ rākṣasasya mahātmanaḥ irāvān api saṃkruddho māyāṃ sraṣṭuṃ pracakrame
6.86.66
tasya krodhābhibhūtasya saṃyugeṣv anivartinaḥ yo 'nvayo mātṛkas tasya sa enam abhipedivān
6.86.67
sa nāgair bahuśo rājan sarvataḥ saṃvṛto raṇe dadhāra sumahad rūpam ananta iva bhogavān tato bahuvidhair nāgaiś chādayām āsa rākṣasam
6.86.68
chādyamānas tu nāgaiḥ sa dhyātvā rākṣasapuṃgavaḥ sauparṇaṃ rūpam āsthāya bhakṣayām āsa pannagān
6.86.69
māyayā bhakṣite tasminn anvaye tasya mātṛke vimohitam irāvantam asinā rākṣaso 'vadhīt
6.86.70
sakuṇḍalaṃ samukuṭaṃ padmendusadṛśaprabham irāvataḥ śiro rakṣaḥ pātayām āsa bhūtale
6.86.71
tasmiṃs tu nihate vīre rākṣasenārjunātmaje viśokāḥ samapadyanta dhārtarāṣṭrāḥ sarājakāḥ
6.86.72
tasmin mahati saṃgrāme tādṛśe bhairave punaḥ mahān vyatikaro ghoraḥ senayoḥ samapadyata
6.86.73
hayā gajāḥ padātāś ca vimiśrā dantibhir hatāḥ rathāś ca dantinaś caiva pattibhis tatra sūditāḥ
6.86.74
tathā pattirathaughāś ca hayāś ca bahavo raṇe rathibhir nihatā rājaṃs tava teṣāṃ ca saṃkule
6.86.75
ajānann arjunaś cāpi nihataṃ putram aurasam jaghāna samare śūrān rājñas tān bhīṣmarakṣiṇaḥ
6.86.76
tathaiva tāvakā rājan sṛñjayāś ca mahābalāḥ juhvataḥ samare prāṇān nijaghnur itaretaram
6.86.77
muktakeśā vikavacā virathāś chinnakārmukāḥ bāhubhiḥ samayudhyanta samavetāḥ parasparam
6.86.78
tathā marmātigair bhīṣmo nijaghāna mahārathān kampayan samare senāṃ pāṇḍavānāṃ mahābalaḥ
6.86.79
tena yaudhiṣṭhire sainye bahavo mānavā hatāḥ dantinaḥ sādinaś caiva rathino 'tha hayās tathā
6.86.80
tatra bhārata bhīṣmasya raṇe dṛṣṭvā parākramam atyadbhutam apaśyāma śakrasyeva parākramam
6.86.81
tathaiva bhīmasenasya pārṣatasya ca bhārata raudram āsīt tadā yuddhaṃ sātvatasya ca dhanvinaḥ
6.86.82
dṛṣṭvā droṇasya vikrāntaṃ pāṇḍavān bhayam āviśat eka eva raṇe śakto hantum asmān sasainikān
6.86.83
kiṃ punaḥ pṛthivīśūrair yodhavrātaiḥ samāvṛtaḥ ity abruvan mahārāja raṇe droṇena pīḍitāḥ
6.86.84
vartamāne tathā raudre saṃgrāme bharatarṣabha ubhayoḥ senayoḥ śūrā nāmṛṣyanta parasparam
6.86.85
āviṣṭā iva yudhyante rakṣobhūtā mahābalāḥ tāvakāḥ pāṇḍaveyāś ca saṃrabdhās tāta dhanvinaḥ
6.86.86
na sma paśyāmahe kaṃ cid yaḥ prāṇān parirakṣati saṃgrāme daityasaṃkāśe tasmin yoddhā narādhipa
6.87.1
dhṛtarāṣṭra uvāca irāvantaṃ tu nihataṃ dṛṣṭvā pārthā mahārathāḥ saṃgrāme kim akurvanta tan mamācakṣva saṃjaya
6.87.2
saṃjaya uvāca irāvantaṃ tu nihataṃ saṃgrāme vīkṣya rākṣasaḥ vyanadat sumahānādaṃ bhaimasenir ghaṭotkacaḥ
6.87.3
nadatas tasya śabdena pṛthivī sāgarāmbarā saparvatavanā rājaṃś cacāla subhṛśaṃ tadā antarikṣaṃ diśaś caiva sarvāś ca pradiśas tathā
6.87.4
taṃ śrutvā sumahānādaṃ tava sainyasya bhārata ūrustambhaḥ samabhavad vepathuḥ sveda eva ca
6.87.5
sarva eva ca rājendra tāvakā dīnacetasaḥ sarpavat samaveṣṭanta siṃhabhītā gajā iva
6.87.6
ninadat sumahānādaṃ nirghātam iva rākṣasaḥ jvalitaṃ śūlam udyamya rūpaṃ kṛtvā vibhīṣaṇam
6.87.7
nānāpraharaṇair ghorair vṛto rākṣasapuṃgavaiḥ ājagāma susaṃkruddhaḥ kālāntakayamopamaḥ
6.87.8
tam āpatantaṃ saṃprekṣya saṃkruddhaṃ bhīmadarśanam svabalaṃ ca bhayāt tasya prāyaśo vimukhīkṛtam
6.87.9
tato duryodhano rājā ghaṭotkacam upādravat pragṛhya vipulaṃ cāpaṃ siṃhavad vinadan muhuḥ
6.87.10
pṛṣṭhato 'nuyayau cainaṃ sravadbhiḥ parvatopamaiḥ kuñjarair daśasāhasrair vaṅgānām adhipaḥ svayam
6.87.11
tam āpatantaṃ saṃprekṣya gajānīkena saṃvṛtam putraṃ tava mahārāja cukopa sa niśācaraḥ
6.87.12
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam rākṣasānāṃ ca rājendra duryodhanabalasya ca
6.87.13
gajānīkaṃ ca saṃprekṣya meghavṛndam ivodyatam abhyadhāvanta saṃkruddhā rākṣasāḥ śastrapāṇayaḥ
6.87.14
nadanto vividhān nādān meghā iva savidyutaḥ śaraśaktyṛṣṭinārācair nighnanto gajayodhinaḥ
6.87.15
bhiṇḍipālais tathā śūlair mudgaraiḥ saparaśvadhaiḥ parvatāgraiś ca vṛkṣaiś ca nijaghnus te mahāgajān
6.87.16
bhinnakumbhān virudhirān bhinnagātrāṃś ca vāraṇān apaśyāma mahārāja vadhyamānān niśācaraiḥ
6.87.17
teṣu prakṣīyamāṇeṣu bhagneṣu gajayodhiṣu duryodhano mahārāja rākṣasān samupādravat
6.87.18
amarṣavaśam āpannas tyaktvā jīvitam ātmanaḥ mumoca niśitān bāṇān rākṣaseṣu mahābalaḥ
6.87.19
jaghāna ca maheṣvāsaḥ pradhānāṃs tatra rākṣasān saṃkruddho bharataśreṣṭha putro duryodhanas tava
6.87.20
vegavantaṃ mahāraudraṃ vidyujjihvaṃ pramāthinam śaraiś caturbhiś caturo nijaghāna mahārathaḥ
6.87.21
tataḥ punar ameyātmā śaravarṣaṃ durāsadam mumoca bharataśreṣṭha niśācarabalaṃ prati
6.87.22
tat tu dṛṣṭvā mahat karma putrasya tava māriṣa krodhenābhiprajajvāla bhaimasenir mahābalaḥ
6.87.23
visphārya ca mahac cāpam indrāśanisamasvanam abhidudrāva vegena duryodhanam ariṃdamam
6.87.24
tam āpatantam udvīkṣya kālasṛṣṭam ivāntakam na vivyathe mahārāja putro duryodhanas tava
6.87.25
athainam abravīt kruddhaḥ krūraḥ saṃraktalocanaḥ ye tvayā sunṛśaṃsena dīrghakālaṃ pravāsitāḥ yac ca te pāṇḍavā rājaṃś chaladyūte parājitāḥ
6.87.26
yac caiva draupadī kṛṣṇā ekavastrā rajasvalā sabhām ānīya durbuddhe bahudhā kleśitā tvayā
6.87.27
tava ca priyakāmena āśramasthā durātmanā saindhavena parikliṣṭā paribhūya pitṝn mama
6.87.28
eteṣām avamānānām anyeṣāṃ ca kulādhama antam adya gamiṣyāmi yadi notsṛjase raṇam
6.87.29
evam uktvā tu haiḍimbo mahad visphārya kārmukam saṃdaśya daśanair oṣṭhaṃ sṛkkiṇī parisaṃlihan
6.87.30
śaravarṣeṇa mahatā duryodhanam avākirat parvataṃ vāridhārābhiḥ prāvṛṣīva balāhakaḥ
6.88.1
saṃjaya uvāca tatas tad bāṇavarṣaṃ tu duḥsahaṃ dānavair api dadhāra yudhi rājendro yathā varṣaṃ mahādvipaḥ
6.88.2
tataḥ krodhasamāviṣṭo niḥśvasann iva pannagaḥ saṃśayaṃ paramaṃ prāptaḥ putras te bharatarṣabha
6.88.3
mumoca niśitāṃs tīkṣṇān nārācān pañcaviṃśatim te 'patan sahasā rājaṃs tasmin rākṣasapuṃgave āśīviṣā iva kruddhāḥ parvate gandhamādane
6.88.4
sa tair viddhaḥ sravan raktaṃ prabhinna iva kuñjaraḥ dadhre matiṃ vināśāya rājñaḥ sa piśitāśanaḥ jagrāha ca mahāśaktiṃ girīṇām api dāraṇīm
6.88.5
saṃpradīptāṃ maholkābhām aśanīṃ maghavān iva samudyacchan mahābāhur jighāṃsus tanayaṃ tava
6.88.6
tām udyatām abhiprekṣya vaṅgānām adhipas tvaran kuñjaraṃ girisaṃkāśaṃ rākṣasaṃ pratyacodayat
6.88.7
sa nāgapravareṇājau balinā śīghragāminā yato duryodhanarathas taṃ mārgaṃ pratyapadyata rathaṃ ca vārayām āsa kuñjareṇa sutasya te
6.88.8
mārgam āvāritaṃ dṛṣṭvā rājñā vaṅgena dhīmatā ghaṭotkaco mahārāja krodhasaṃraktalocanaḥ udyatāṃ tāṃ mahāśaktiṃ tasmiṃś cikṣepa vāraṇe
6.88.9
sa tayābhihato rājaṃs tena bāhuvimuktayā saṃjātarudhirotpīḍaḥ papāta ca mamāra ca
6.88.10
pataty atha gaje cāpi vaṅgānām īśvaro balī javena samabhidrutya jagāma dharaṇītalam
6.88.11
duryodhano 'pi saṃprekṣya pātitaṃ varavāraṇam prabhagnaṃ ca balaṃ dṛṣṭvā jagāma paramāṃ vyathām
6.88.12
kṣatradharmaṃ puraskṛtya ātmanaś cābhimānitām prāpte 'pakramaṇe rājā tasthau girir ivācalaḥ
6.88.13
saṃdhāya ca śitaṃ bāṇaṃ kālāgnisamatejasam mumoca paramakruddhas tasmin ghore niśācare
6.88.14
tam āpatantaṃ saṃprekṣya bāṇam indrāśaniprabham lāghavād vañcayām āsa mahākāyo ghaṭotkacaḥ
6.88.15
bhūya eva nanādograḥ krodhasaṃraktalocanaḥ trāsayan sarvabhūtāni yugānte jalado yathā
6.88.16
taṃ śrutvā ninadaṃ ghoraṃ tasya bhīṣmasya rakṣasaḥ ācāryam upasaṃgamya bhīṣmaḥ śāṃtanavo 'bravīt
6.88.17
yathaiṣa ninado ghoraḥ śrūyate rākṣaseritaḥ haiḍimbo yudhyate nūnaṃ rājñā duryodhanena ha
6.88.18
naiṣa śakyo hi saṃgrāme jetuṃ bhūtena kena cit tatra gacchata bhadraṃ vo rājānaṃ parirakṣata
6.88.19
abhidrutaṃ mahābhāgaṃ rākṣasena durātmanā etad dhi paramaṃ kṛtyaṃ sarveṣāṃ naḥ paraṃtapāḥ
6.88.20
pitāmahavacaḥ śrutvā tvaramāṇā mahārathāḥ uttamaṃ javam āsthāya prayayur yatra kauravaḥ
6.88.21
droṇaś ca somadattaś ca bāhlikaś ca jayadrathaḥ kṛpo bhūriśravāḥ śalyaś citraseno viviṃśatiḥ
6.88.22
aśvatthāmā vikarṇaś ca āvantyaś ca bṛhadbalaḥ rathāś cānekasāhasrā ye teṣām anuyāyinaḥ abhidrutaṃ parīpsantaḥ putraṃ duryodhanaṃ tava
6.88.23
tad anīkam anādhṛṣyaṃ pālitaṃ lokasattamaiḥ ātatāyinam āyāntaṃ prekṣya rākṣasasattamaḥ nākampata mahābāhur maināka iva parvataḥ
6.88.24
pragṛhya vipulaṃ cāpaṃ jñātibhiḥ parivāritaḥ śūlamudgarahastaiś ca nānāpraharaṇair api
6.88.25
tataḥ samabhavad yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam rākṣasānāṃ ca mukhyasya duryodhanabalasya ca
6.88.26
dhanuṣāṃ kūjatāṃ śabdaḥ sarvatas tumulo 'bhavat aśrūyata mahārāja vaṃśānāṃ dahyatām iva
6.88.27
śastrāṇāṃ pātyamānānāṃ kavaceṣu śarīriṇām śabdaḥ samabhavad rājann adrīṇām iva dīryatām
6.88.28
vīrabāhuvisṛṣṭānāṃ tomarāṇāṃ viśāṃ pate rūpam āsīd viyatsthānāṃ sarpāṇāṃ sarpatām iva
6.88.29
tataḥ paramasaṃkruddho visphārya sumahad dhanuḥ rākṣasendro mahābāhur vinadan bhairavaṃ ravam
6.88.30
ācāryasyārdhacandreṇa kruddhaś ciccheda kārmukam somadattasya bhallena dhvajam unmathya cānadat
6.88.31
bāhlikaṃ ca tribhir bāṇair abhyavidhyat stanāntare kṛpam ekena vivyādha citrasenaṃ tribhiḥ śaraiḥ
6.88.32
pūrṇāyatavisṛṣṭena samyak praṇihitena ca jatrudeśe samāsādya vikarṇaṃ samatāḍayat nyaṣīdat sa rathopasthe śoṇitena pariplutaḥ
6.88.33
tataḥ punar ameyātmā nārācān daśa pañca ca bhūriśravasi saṃkruddhaḥ prāhiṇod bharatarṣabha te varma bhittvā tasyāśu prāviśan medinītalam
6.88.34
viviṃśateś ca drauṇeś ca yantārau samatāḍayat tau petatū rathopasthe raśmīn utsṛjya vājinām
6.88.35
sindhurājño 'rdhacandreṇa vārāhaṃ svarṇabhūṣitam unmamātha mahārāja dvitīyenācchinad dhanuḥ
6.88.36
caturbhir atha nārācair āvantyasya mahātmanaḥ jaghāna caturo vāhān krodhasaṃraktalocanaḥ
6.88.37
pūrṇāyatavisṛṣṭena pītena niśitena ca nirbibheda mahārāja rājaputraṃ bṛhadbalam sa gāḍhaviddho vyathito rathopastha upāviśat
6.88.38
bhṛśaṃ krodhena cāviṣṭo rathastho rākṣasādhipaḥ cikṣepa niśitāṃs tīkṣṇāñ śarān āśīviṣopamān bibhidus te mahārāja śalyaṃ yuddhaviśāradam
6.89.1
saṃjaya uvāca vimukhīkṛtya tān sarvāṃs tāvakān yudhi rākṣasaḥ jighāṃsur bharataśreṣṭha duryodhanam upādravat
6.89.2
tam āpatantaṃ saṃprekṣya rājānaṃ prati vegitam abhyadhāvaj jighāṃsantas tāvakā yuddhadurmadāḥ
6.89.3
tālamātrāṇi cāpāni vikarṣanto mahābalāḥ tam ekam abhyadhāvanta nadantaḥ siṃhasaṃghavat
6.89.4
athainaṃ śaravarṣeṇa samantāt paryavārayan parvataṃ vāridhārābhiḥ śaradīva balāhakāḥ
6.89.5
sa gāḍhaviddho vyathitas tottrārdita iva dvipaḥ utpapāta tadākāśaṃ samantād vainateyavat
6.89.6
vyanadat sumahānādaṃ jīmūta iva śāradaḥ diśaḥ khaṃ pradiśaś caiva nādayan bhairavasvanaḥ
6.89.7
rākṣasasya tu taṃ śabdaṃ śrutvā rājā yudhiṣṭhiraḥ uvāca bharataśreṣṭho bhīmasenam idaṃ vacaḥ
6.89.8
yudhyate rākṣaso nūnaṃ dhārtarāṣṭrair mahārathaiḥ yathāsya śrūyate śabdo nadato bhairavaṃ svanam atibhāraṃ ca paśyāmi tatra tāta samāhitam
6.89.9
pitāmahaś ca saṃkruddhaḥ pāñcālān hantum udyataḥ teṣāṃ ca rakṣaṇārthāya yudhyate phalgunaḥ paraiḥ
6.89.10
etac chrutvā mahābāho kāryadvayam upasthitam gaccha rakṣasva haiḍimbaṃ saṃśayaṃ paramaṃ gatam
6.89.11
bhrātur vacanam ājñāya tvaramāṇo vṛkodaraḥ prayayau siṃhanādena trāsayan sarvapārthivān vegena mahatā rājan parvakāle yathodadhiḥ
6.89.12
tam anvayāt satyadhṛtiḥ saucittir yuddhadurmadaḥ śreṇimān vasudānaś ca putraḥ kāśyasya cābhibhūḥ
6.89.13
abhimanyumukhāś caiva draupadeyā mahārathāḥ kṣatradevaś ca vikrāntaḥ kṣatradharmā tathaiva ca
6.89.14
anūpādhipatiś caiva nīlaḥ svabalam āsthitaḥ mahatā rathavaṃśena haiḍimbaṃ paryavārayan
6.89.15
kuñjaraiś ca sadā mattaiḥ ṣaṭsahasraiḥ prahāribhiḥ abhyarakṣanta sahitā rākṣasendraṃ ghaṭotkacam
6.89.16
siṃhanādena mahatā nemighoṣeṇa caiva hi khuraśabdaninādaiś ca kampayanto vasuṃdharām
6.89.17
teṣām āpatatāṃ śrutvā śabdaṃ taṃ tāvakaṃ balam bhīmasenabhayodvignaṃ vivarṇavadanaṃ tathā parivṛttaṃ mahārāja parityajya ghaṭotkacam
6.89.18
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tatra tatra mahātmanām tāvakānāṃ pareṣāṃ ca saṃgrāmeṣv anivartinām
6.89.19
nānārūpāṇi śastrāṇi visṛjanto mahārathāḥ anyonyam abhidhāvantaḥ saṃprahāraṃ pracakrire vyatiṣaktaṃ mahāraudraṃ yuddhaṃ bhīrubhayāvaham
6.89.20
hayā gajaiḥ samājagmuḥ pādātā rathibhiḥ saha anyonyaṃ samare rājan prārthayānā mahad yaśaḥ
6.89.21
sahasā cābhavat tīvraṃ saṃnipātān mahad rajaḥ rathāśvagajapattīnāṃ padanemisamuddhatam
6.89.22
dhūmrāruṇaṃ rajas tīvraṃ raṇabhūmiṃ samāvṛṇot naiva sve na pare rājan samajānan parasparam
6.89.23
pitā putraṃ na jānīte putro vā pitaraṃ tathā nirmaryāde tathā bhūte vaiśase lomaharṣaṇe
6.89.24
śastrāṇāṃ bharataśreṣṭha manuṣyāṇāṃ ca garjatām sumahān abhavac chabdo vaṃśānām iva dahyatām
6.89.25
gajavājimanuṣyāṇāṃ śoṇitāntrataraṅgiṇī prāvartata nadī tatra keśaśaivalaśādvalā
6.89.26
narāṇāṃ caiva kāyebhyaḥ śirasāṃ patatāṃ raṇe śuśruve sumahāñ śabdaḥ patatām aśmanām iva
6.89.27
viśiraskair manuṣyaiś ca chinnagātraiś ca vāraṇaiḥ aśvaiḥ saṃbhinnadehaiś ca saṃkīrṇābhūd vasuṃdharā
6.89.28
nānāvidhāni śastrāṇi visṛjanto mahārathāḥ anyonyam abhidhāvantaḥ saṃprahāraṃ pracakrire
6.89.29
hayā hayān samāsādya preṣitā hayasādibhiḥ samāhatya raṇe 'nyonyaṃ nipetur gatajīvitāḥ
6.89.30
narā narān samāsādya krodharaktekṣaṇā bhṛśam urāṃsy urobhir anyonyaṃ samāśliṣya nijaghnire
6.89.31
preṣitāś ca mahāmātrair vāraṇāḥ paravāraṇāḥ abhighnanti viṣāṇāgrair vāraṇān eva saṃyuge
6.89.32
te jātarudhirāpīḍāḥ patākābhir alaṃkṛtāḥ saṃsaktāḥ pratyadṛśyanta meghā iva savidyutaḥ
6.89.33
ke cid bhinnā viṣāṇāgrair bhinnakumbhāś ca tomaraiḥ vinadanto 'bhyadhāvanta garjanto jaladā iva
6.89.34
ke cid dhastair dvidhā chinnaiś chinnagātrās tathāpare nipetus tumule tasmiṃś chinnapakṣā ivādrayaḥ
6.89.35
pārśvais tu dāritair anye vāraṇair varavāraṇāḥ mumucuḥ śoṇitaṃ bhūri dhātūn iva mahīdharāḥ
6.89.36
nārācābhihatās tv anye tathā viddhāś ca tomaraiḥ hatārohā vyadṛśyanta viśṛṅgā iva parvatāḥ
6.89.37
ke cit krodhasamāviṣṭā madāndhā niravagrahāḥ rathān hayān padātāṃś ca mamṛduḥ śataśo raṇe
6.89.38
tathā hayā hayārohais tāḍitāḥ prāsatomaraiḥ tena tenābhyavartanta kurvanto vyākulā diśaḥ
6.89.39
rathino rathibhiḥ sārdhaṃ kulaputrās tanutyajaḥ parāṃ śaktiṃ samāsthāya cakruḥ karmāṇy abhītavat
6.89.40
svayaṃvara ivāmarde prajahrur itaretaram prārthayānā yaśo rājan svargaṃ vā yuddhaśālinaḥ
6.89.41
tasmiṃs tathā vartamāne saṃgrāme lomaharṣaṇe dhārtarāṣṭraṃ mahat sainyaṃ prāyaśo vimukhīkṛtam
6.90.1
saṃjaya uvāca svasainyaṃ nihataṃ dṛṣṭvā rājā duryodhanaḥ svayam abhyadhāvata saṃkruddho bhīmasenam ariṃdamam
6.90.2
pragṛhya sumahac cāpam indrāśanisamasvanam mahatā śaravarṣeṇa pāṇḍavaṃ samavākirat
6.90.3
ardhacandraṃ ca saṃdhāya sutīkṣṇaṃ lomavāhinam bhīmasenasya ciccheda cāpaṃ krodhasamanvitaḥ
6.90.4
tadantaraṃ ca saṃprekṣya tvaramāṇo mahārathaḥ saṃdadhe niśitaṃ bāṇaṃ girīṇām api dāraṇam tenorasi mahābāhur bhīmasenam atāḍayat
6.90.5
sa gāḍhaviddho vyathitaḥ sṛkkiṇī parisaṃlihan samālalambe tejasvī dhvajaṃ hemapariṣkṛtam
6.90.6
tathā vimanasaṃ dṛṣṭvā bhīmasenaṃ ghaṭotkacaḥ krodhenābhiprajajvāla didhakṣann iva pāvakaḥ
6.90.7
abhimanyumukhāś caiva pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ samabhyadhāvan krośanto rājānaṃ jātasaṃbhramāḥ
6.90.8
saṃprekṣya tān āpatataḥ saṃkruddhāñ jātasaṃbhramān bhāradvājo 'bravīd vākyaṃ tāvakānāṃ mahārathān
6.90.9
kṣipraṃ gacchata bhadraṃ vo rājānaṃ parirakṣata saṃśayaṃ paramaṃ prāptaṃ majjantaṃ vyasanārṇave
6.90.10
ete kruddhā maheṣvāsāḥ pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ bhīmasenaṃ puraskṛtya duryodhanam upadrutāḥ
6.90.11
nānāvidhāni śastrāṇi visṛjanto jaye ratāḥ nadanto bhairavān nādāṃs trāsayantaś ca bhūm imām
6.90.12
tad ācāryavacaḥ śrutvā somadattapurogamāḥ tāvakāḥ samavartanta pāṇḍavānām anīkinīm
6.90.13
kṛpo bhūriśravāḥ śalyo droṇaputro viviṃśatiḥ citraseno vikarṇaś ca saindhavo 'tha bṛhadbalaḥ āvantyau ca maheṣvāsau kauravaṃ paryavārayan
6.90.14
te viṃśatipadaṃ gatvā saṃprahāraṃ pracakrire pāṇḍavā dhārtarāṣṭrāś ca parasparajighāṃsavaḥ
6.90.15
evam uktvā mahābāhur mahad visphārya kārmukam bhāradvājas tato bhīmaṃ ṣaḍviṃśatyā samārpayat
6.90.16
bhūyaś cainaṃ mahābāhuḥ śaraiḥ śīghram avākirat parvataṃ vāridhārābhiḥ śaradīva balāhakaḥ
6.90.17
taṃ pratyavidhyad daśabhir bhīmasenaḥ śilīmukhaiḥ tvaramāṇo maheṣvāsaḥ savye pārśve mahābalaḥ
6.90.18
sa gāḍhaviddho vyathito vayovṛddhaś ca bhārata pranaṣṭasaṃjñaḥ sahasā rathopastha upāviśat
6.90.19
guruṃ pravyathitaṃ dṛṣṭvā rājā duryodhanaḥ svayam drauṇāyaniś ca saṃkruddhau bhīmasenam abhidrutau
6.90.20
tāv āpatantau saṃprekṣya kālāntakayamopamau bhīmaseno mahābāhur gadām ādāya satvaraḥ
6.90.21
avaplutya rathāt tūrṇaṃ tasthau girir ivācalaḥ samudyamya gadāṃ gurvīṃ yamadaṇḍopamāṃ raṇe
6.90.22
tam udyatagadaṃ dṛṣṭvā kailāsam iva śṛṅgiṇam kauravo droṇaputraś ca sahitāv abhyadhāvatām
6.90.23
tāv āpatantau sahitau tvaritau balināṃ varau abhyadhāvata vegena tvaramāṇo vṛkodaraḥ
6.90.24
tam āpatantaṃ saṃprekṣya saṃkruddhaṃ bhīmadarśanam samabhyadhāvaṃs tvaritāḥ kauravāṇāṃ mahārathāḥ
6.90.25
bhāradvājamukhāḥ sarve bhīmasenajighāṃsayā nānāvidhāni śastrāṇi bhīmasyorasy apātayan sahitāḥ pāṇḍavaṃ sarve pīḍayantaḥ samantataḥ
6.90.26
taṃ dṛṣṭvā saṃśayaṃ prāptaṃ pīḍyamānaṃ mahāratham abhimanyuprabhṛtayaḥ pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ abhyadhāvan parīpsantaḥ prāṇāṃs tyaktvā sudustyajān
6.90.27
anūpādhipatiḥ śūro bhīmasya dayitaḥ sakhā nīlo nīlāmbudaprakhyaḥ saṃkruddho drauṇim abhyayāt spardhate hi maheṣvāso nityaṃ droṇasutena yaḥ
6.90.28
sa visphārya mahac cāpaṃ drauṇiṃ vivyādha patriṇā yathā śakro mahārāja purā vivyādha dānavam
6.90.29
vipracittiṃ durādharṣaṃ devatānāṃ bhayaṃkaram yena lokatrayaṃ krodhāt trāsitaṃ svena tejasā
6.90.30
tathā nīlena nirbhinnaḥ sumukhena patatriṇā saṃjātarudhirotpīḍo drauṇiḥ krodhasamanvitaḥ
6.90.31
sa visphārya dhanuś citram indrāśanisamasvanam dadhre nīlavināśāya matiṃ matimatāṃ varaḥ
6.90.32
tataḥ saṃdhāya vimalān bhallān karmārapāyitān jaghāna caturo vāhān pātayām āsa ca dhvajam
6.90.33
saptamena ca bhallena nīlaṃ vivyādha vakṣasi sa gāḍhaviddho vyathito rathopastha upāviśat
6.90.34
mohitaṃ vīkṣya rājānaṃ nīlam abhracayopamam ghaṭotkaco 'pi saṃkruddho bhrātṛbhiḥ parivāritaḥ
6.90.35
abhidudrāva vegena drauṇim āhavaśobhinam tathetare abhyadhāvan rākṣasā yuddhadurmadāḥ
6.90.36
tam āpatantaṃ saṃprekṣya rākṣasaṃ ghoradarśanam abhyadhāvata tejasvī bhāradvājātmajas tvaran
6.90.37
nijaghāna ca saṃkruddho rākṣasān bhīmadarśanān yo 'bhavann agrataḥ kruddhā rākṣasasya puraḥsarāḥ
6.90.38
vimukhāṃś caiva tān dṛṣṭvā drauṇicāpacyutaiḥ śaraiḥ akrudhyata mahākāyo bhaimasenir ghaṭotkacaḥ
6.90.39
prāduścakre mahāmāyāṃ ghorarūpāṃ sudāruṇām mohayan samare drauṇiṃ māyāvī rākṣasādhipaḥ
6.90.40
tatas te tāvakāḥ sarve māyayā vimukhīkṛtāḥ anyonyaṃ samapaśyanta nikṛttān medinītale viceṣṭamānān kṛpaṇāñ śoṇitena samukṣitān
6.90.41
droṇaṃ duryodhanaṃ śalyam aśvatthāmānam eva ca prāyaśaś ca maheṣvāsā ye pradhānāś ca kauravāḥ
6.90.42
vidhvastā rathinaḥ sarve gajāś ca vinipātitāḥ hayāś ca sahayārohā vinikṛttāḥ sahasraśaḥ
6.90.43
tad dṛṣṭvā tāvakaṃ sainyaṃ vidrutaṃ śibiraṃ prati mama prākrośato rājaṃs tathā devavratasya ca
6.90.44
yudhyadhvaṃ mā palāyadhvaṃ māyaiṣā rākṣasī raṇe ghaṭotkacaprayukteti nātiṣṭhanta vimohitāḥ naiva te śraddadhur bhītā vadator āvayor vacaḥ
6.90.45
tāṃś ca pradravato dṛṣṭvā jayaṃ prāptāś ca pāṇḍavāḥ ghaṭotkacena sahitāḥ siṃhanādān pracakrire śaṅkhadundubhighoṣāś ca samantāt sasvanur bhṛśam
6.90.46
evaṃ tava balaṃ sarvaṃ haiḍimbena durātmanā sūryāstamanavelāyāṃ prabhagnaṃ vidrutaṃ diśaḥ
6.91.1
saṃjaya uvāca tasmin mahati saṃkrande rājā duryodhanas tadā gāṅgeyam upasaṃgamya vinayenābhivādya ca
6.91.2
tasya sarvaṃ yathāvṛttam ākhyātum upacakrame ghaṭotkacasya vijayam ātmanaś ca parājayam
6.91.3
kathayām āsa durdharṣo viniḥśvasya punaḥ punaḥ abravīc ca tadā rājan bhīṣmaṃ kurupitāmaham
6.91.4
bhavantaṃ samupāśritya vāsudevaṃ yathā paraiḥ pāṇḍavair vigraho ghoraḥ samārabdho mayā prabho
6.91.5
ekādaśa samākhyātā akṣauhiṇyaś ca yā mama nideśe tava tiṣṭhanti mayā sārdhaṃ paraṃtapa
6.91.6
so 'haṃ bharataśārdūla bhīmasenapurogamaiḥ ghaṭotkacaṃ samāśritya pāṇḍavair yudhi nirjitaḥ
6.91.7
tan me dahati gātrāṇi śuṣkavṛkṣam ivānalaḥ tad icchāmi mahābhāga tvatprasādāt paraṃtapa
6.91.8
rākṣasāpasadaṃ hantuṃ svayam eva pitāmaha tvāṃ samāśritya durdharṣaṃ tan me kartuṃ tvam arhasi
6.91.9
etac chrutvā tu vacanaṃ rājño bharatasattama duryodhanam idaṃ vākyaṃ bhīṣmaḥ śāṃtanavo 'bravīt
6.91.10
śṛṇu rājan mama vaco yat tvā vakṣyāmi kaurava yathā tvayā mahārāja vartitavyaṃ paraṃtapa
6.91.11
ātmā rakṣyo raṇe tāta sarvāvasthāsv ariṃdama dharmarājena saṃgrāmas tvayā kāryaḥ sadānagha
6.91.12
arjunena yamābhyāṃ vā bhīmasenena vā punaḥ rājadharmaṃ puraskṛtya rājā rājānam ṛcchati
6.91.13
ahaṃ droṇaḥ kṛpo drauṇiḥ kṛtavarmā ca sātvataḥ śalyaś ca saumadattiś ca vikarṇaś ca mahārathaḥ
6.91.14
tava ca bhrātaraḥ śūrā duḥśāsanapurogamāḥ tvadarthaṃ pratiyotsyāmo rākṣasaṃ taṃ mahābalam
6.91.15
tasmin raudre rākṣasendre yadi te hṛcchayo mahān ayaṃ vā gacchatu raṇe tasya yuddhāya durmateḥ bhagadatto mahīpālaḥ puraṃdarasamo yudhi
6.91.16
etāvad uktvā rājānaṃ bhagadattam athābravīt samakṣaṃ pārthivendrasya vākyaṃ vākyaviśāradaḥ
6.91.17
gaccha śīghraṃ mahārāja haiḍimbaṃ yuddhadurmadam vārayasva raṇe yatto miṣatāṃ sarvadhanvinām rākṣasaṃ krūrakarmāṇaṃ yathendras tārakaṃ purā
6.91.18
tava divyāni cāstrāṇi vikramaś ca paraṃtapa samāgamaś ca bahubhiḥ purābhūd asuraiḥ saha
6.91.19
tvaṃ tasya rājaśārdūla pratiyoddhā mahāhave svabalena vṛto rājañ jahi rākṣasapuṃgavam
6.91.20
etac chrutvā tu vacanaṃ bhīṣmasya pṛtanāpateḥ prayayau siṃhanādena parān abhimukho drutam
6.91.21
tam ādravantaṃ saṃprekṣya garjantam iva toyadam abhyavartanta saṃkruddhāḥ pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ
6.91.22
bhimaseno 'bhimanyuś ca rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ draupadeyāḥ satyadhṛtiḥ kṣatradevaś ca māriṣa
6.91.23
cedipo vasudānaś ca daśārṇādhipatis tathā supratīkena tāṃś cāpi bhagadatto 'py upādravat
6.91.24
tataḥ samabhavad yuddhaṃ ghorarūpaṃ bhayānakam pāṇḍūnāṃ bhagadattena yamarāṣṭravivardhanam
6.91.25
pramuktā rathibhir bāṇā bhīmavegāḥ sutejanāḥ te nipetur mahārāja nāgeṣu ca ratheṣu ca
6.91.26
prabhinnāś ca mahānāgā vinītā hastisādibhiḥ parasparaṃ samāsādya saṃnipetur abhītavat
6.91.27
madāndhā roṣasaṃrabdhā viṣāṇāgrair mahāhave bibhidur dantamusalaiḥ samāsādya parasparam
6.91.28
hayāś ca cāmarāpīḍāḥ prāsapāṇibhir āsthitāḥ coditāḥ sādibhiḥ kṣipraṃ nipetur itaretaram
6.91.29
pādātāś ca padātyoghais tāḍitāḥ śaktitomaraiḥ nyapatanta tadā bhūmau śataśo 'tha sahasraśaḥ
6.91.30
rathinaś ca tathā rājan karṇinālīkasāyakaiḥ nihatya samare vīrān siṃhanādān vinedire
6.91.31
tasmiṃs tathā vartamāne saṃgrāme lomaharṣaṇe bhagadatto maheṣvāso bhīmasenam athādravat
6.91.32
kuñjareṇa prabhinnena saptadhā sravatā madam parvatena yathā toyaṃ sravamāṇena sarvataḥ
6.91.33
kirañ śarasahasrāṇi supratīkaśirogataḥ airāvatastho maghavān vāridhārā ivānagha
6.91.34
sa bhīmaṃ śaradhārābhis tāḍayām āsa pārthivaḥ parvataṃ vāridhārābhiḥ prāvṛṣīva balāhakaḥ
6.91.35
bhīmasenas tu saṃkruddhaḥ pādarakṣān paraḥśatān nijaghāna maheṣvāsaḥ saṃkruddhaḥ śaravṛṣṭibhiḥ
6.91.36
tān dṛṣṭvā nihatān kruddho bhagadattaḥ pratāpavān codayām āsa nāgendraṃ bhīmasenarathaṃ prati
6.91.37
sa nāgaḥ preṣitas tena bāṇo jyācodito yathā abhyadhāvata vegena bhīmasenam ariṃdamam
6.91.38
tam āpatantaṃ saṃprekṣya pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ abhyavartanta vegena bhīmasenapurogamāḥ
6.91.39
kekayāś cābhimanyuś ca draupadeyāś ca sarvaśaḥ daśārṇādhipatiḥ śūraḥ kṣatradevaś ca māriṣa cedipaś citraketuś ca saṃkruddhāḥ sarva eva te
6.91.40
uttamāstrāṇi divyāni darśayanto mahābalāḥ tam ekaṃ kuñjaraṃ kruddhāḥ samantāt paryavārayan
6.91.41
sa viddho bahubhir bāṇair vyarocata mahādvipaḥ saṃjātarudhirotpīḍo dhātucitra ivādrirāṭ
6.91.42
daśārṇādhipatiś cāpi gajaṃ bhūmidharopamam samāsthito 'bhidudrāva bhagadattasya vāraṇam
6.91.43
tam āpatantaṃ samare gajaṃ gajapatiḥ sa ca dadhāra supratīko 'pi veleva makarālayam
6.91.44
vāritaṃ prekṣya nāgendraṃ daśārṇasya mahātmanaḥ sādhu sādhv iti sainyāni pāṇḍaveyāny apūjayan
6.91.45
tataḥ prāgjyotiṣaḥ kruddhas tomarān vai caturdaśa prāhiṇot tasya nāgasya pramukhe nṛpasattama
6.91.46
tasya varma mukhatrāṇaṃ śātakumbhapariṣkṛtam vidārya prāviśan kṣipraṃ valmīkam iva pannagāḥ
6.91.47
sa gāḍhaviddho vyathito nāgo bharatasattama upāvṛttamadaḥ kṣipraṃ sa nyavartata vegataḥ
6.91.48
pradudrāva ca vegena praṇadan bhairavaṃ svanam sa mardamānaḥ svabalaṃ vāyur vṛkṣān ivaujasā
6.91.49
tasmin parājite nāge pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ siṃhanādaṃ vinadyoccair yuddhāyaivopatasthire
6.91.50
tato bhīmaṃ puraskṛtya bhagadattam upādravan kiranto vividhān bāṇāñ śastrāṇi vividhāni ca
6.91.51
teṣām āpatatāṃ rājan saṃkruddhānām amarṣiṇām śrutvā sa ninadaṃ ghoram amarṣād gatasādhvasaḥ bhagadatto maheṣvāso svanāgaṃ pratyacodayat
6.91.52
aṅkuśāṅguṣṭhanuditaḥ sa gajapravaro yudhi tasmin kṣaṇe samabhavat saṃvartaka ivānalaḥ
6.91.53
rathasaṃghāṃs tathā nāgān hayāṃś ca saha sādibhiḥ pādātāṃś ca susaṃkruddhaḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ amṛdnāt samare rājan saṃpradhāvaṃs tatas tataḥ
6.91.54
tena saṃloḍyamānaṃ tu pāṇḍūnāṃ tad balaṃ mahat saṃcukoca mahārāja carmevāgnau samāhitam
6.91.55
bhagnaṃ tu svabalaṃ dṛṣṭvā bhagadattena dhīmatā ghaṭotkaco 'tha saṃkruddho bhagadattam upādravat
6.91.56
vikaṭaḥ puruṣo rājan dīptāsyo dīptalocanaḥ rūpaṃ vibhīṣaṇaṃ kṛtvā roṣeṇa prajvalann iva
6.91.57
jagrāha vipulaṃ śūlaṃ girīṇām api dāraṇam nāgaṃ jighāṃsuḥ sahasā cikṣepa ca mahābalaḥ saviṣphuliṅgajvālābhiḥ samantāt pariveṣṭitam
6.91.58
tam āpatantaṃ sahasā dṛṣṭvā jvālākulaṃ raṇe cikṣepa ruciraṃ tīkṣṇam ardhacandraṃ sa pārthivaḥ ciccheda sumahac chūlaṃ tena bāṇena vegavat
6.91.59
nipapāta dvidhā chinnaṃ śūlaṃ hemapariṣkṛtam mahāśanir yathā bhraṣṭā śakramuktā nabhogatā
6.91.60
śūlaṃ nipatitaṃ dṛṣṭvā dvidhā kṛttaṃ sa pārthivaḥ rukmadaṇḍāṃ mahāśaktiṃ jagrāhāgniśikhopamām cikṣepa tāṃ rākṣasasya tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
6.91.61
tām āpatantīṃ saṃprekṣya viyatsthām aśanīm iva utpatya rākṣasas tūrṇaṃ jagrāha ca nanāda ca
6.91.62
babhañja caināṃ tvarito jānuny āropya bhārata paśyataḥ pārthivendrasya tad adbhutam ivābhavat
6.91.63
tad avekṣya kṛtaṃ karma rākṣasena balīyasā divi devāḥ sagandharvā munayaś cāpi vismitāḥ
6.91.64
pāṇḍavāś ca maheṣvāsā bhīmasenapurogamāḥ sādhu sādhv iti nādena pṛthivīm anunādayan
6.91.65
taṃ tu śrutvā mahānādaṃ prahṛṣṭānāṃ mahātmanām nāmṛṣyata maheṣvāso bhagadattaḥ pratāpavān
6.91.66
sa visphārya mahac cāpam indrāśanisamasvanam abhidudrāva vegena pāṇḍavānāṃ mahārathān visṛjan vimalāṃs tīkṣṇān nārācāñ jvalanaprabhān
6.91.67
bhīmam ekena vivyādha rākṣasaṃ navabhiḥ śaraiḥ abhimanyuṃ tribhiś caiva kekayān pañcabhis tathā
6.91.68
pūrṇāyatavisṛṣṭena svarṇapuṅkhena patriṇā bibheda dakṣiṇaṃ bāhuṃ kṣatradevasya cāhave papāta sahasā tasya saśaraṃ dhanur uttamam
6.91.69
draupadeyāṃs tataḥ pañca pañcabhiḥ samatāḍayat bhīmasenasya ca krodhān nijaghāna turaṃgamān
6.91.70
dhvajaṃ kesariṇaṃ cāsya ciccheda viśikhais tribhiḥ nirbibheda tribhiś cānyaiḥ sārathiṃ cāsya patribhiḥ
6.91.71
sa gāḍhaviddho vyathito rathopastha upāviśat viśoko bharataśreṣṭha bhagadattena saṃyuge
6.91.72
tato bhīmo mahārāja viratho rathināṃ varaḥ gadāṃ pragṛhya vegena pracaskanda mahārathāt
6.91.73
tam udyatagadaṃ dṛṣṭvā saśṛṅgam iva parvatam tāvakānāṃ bhayaṃ ghoraṃ samapadyata bhārata
6.91.74
etasminn eva kāle tu pāṇḍavaḥ kṛṣṇasārathiḥ ājagāma mahārāja nighnañ śatrūn sahasraśaḥ
6.91.75
yatra tau puruṣavyāghrau pitāputrau paraṃtapau prāgjyotiṣeṇa saṃsaktau bhīmasenaghaṭotkacau
6.91.76
dṛṣṭvā tu pāṇḍavo rājan yudhyamānān mahārathān tvarito bharataśreṣṭha tatrāyād vikirañ śarān
6.91.77
tato duryodhano rājā tvaramāṇo mahārathaḥ senām acodayat kṣipraṃ rathanāgāśvasaṃkulām
6.91.78
tām āpatantīṃ sahasā kauravāṇāṃ mahācamūm abhidudrāva vegena pāṇḍavaḥ śvetavāhanaḥ
6.91.79
bhagadatto 'pi samare tena nāgena bhārata vimṛdnan pāṇḍavabalaṃ yudhiṣṭhiram upādravat
6.91.80
tadāsīt tumulaṃ yuddhaṃ bhagadattasya māriṣa pāñcālaiḥ sṛñjayaiś caiva kekayaiś codyatāyudhaiḥ
6.91.81
bhīmaseno 'pi samare tāv ubhau keśavārjunau āśrāvayad yathāvṛttam irāvad vadham uttamam
6.92.1
saṃjaya uvāca putraṃ tu nihataṃ śrutvā irāvantaṃ dhanaṃjayaḥ duḥkhena mahatāviṣṭo niḥśvasan pannago yathā
6.92.2
abravīt samare rājan vāsudevam idaṃ vacaḥ idaṃ nūnaṃ mahāprājño viduro dṛṣṭavān purā
6.92.3
kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca kṣayaṃ ghoraṃ mahāmatiḥ tato nivārayitavān dhṛtarāṣṭraṃ janeśvaram
6.92.4
avadhyā bahavo vīrāḥ saṃgrāme madhusūdana nihatāḥ kauravaiḥ saṃkhye tathāsmābhiś ca te hatāḥ
6.92.5
arthahetor naraśreṣṭha kriyate karma kutsitam dhig arthān yatkṛte hy evaṃ kriyate jñātisaṃkṣayaḥ
6.92.6
adhanasya mṛtaṃ śreyo na ca jñātivadhād dhanam kiṃ nu prāpsyāmahe kṛṣṇa hatvā jñātīn samāgatān
6.92.7
duryodhanāparādhena śakuneḥ saubalasya ca kṣatriyā nidhanaṃ yānti karṇadurmantritena ca
6.92.8
idānīṃ ca vijānāmi sukṛtaṃ madhusūdana kṛtaṃ rājñā mahābāho yācatā sma suyodhanam rājyārdhaṃ pañca vā grāmān nākārṣīt sa ca durmatiḥ
6.92.9
dṛṣṭvā hi kṣatriyāñ śūrāñ śayānān dharaṇītale nindāmi bhṛśam ātmānaṃ dhig astu kṣatrajīvikām
6.92.10
aśaktam iti mām ete jñāsyanti kṣatriyā raṇe yuddhaṃ mamaibhirucitaṃ jñātibhir madhusūdana
6.92.11
saṃcodaya hayān kṣipraṃ dhārtarāṣṭracamūṃ prati pratariṣye mahāpāraṃ bhujābhyāṃ samarodadhim nāyaṃ klībayituṃ kālo vidyate mādhava kva cit
6.92.12
evam uktas tu pārthena keśavaḥ paravīrahā codayām āsa tān aśvān pāṇḍurān vātaraṃhasaḥ
6.92.13
atha śabdo mahān āsīt tava sainyasya bhārata mārutoddhūtavegasya sāgarasyeva parvaṇi
6.92.14
aparāhṇe mahārāja saṃgrāmaḥ samapadyata parjanyasamanirghoṣo bhīṣmasya saha pāṇḍavaiḥ
6.92.15
tato rājaṃs tava sutā bhīmasenam upādravan parivārya raṇe droṇaṃ vasavo vāsavaṃ yathā
6.92.16
tataḥ śāṃtanavo bhīṣmaḥ kṛpaś ca rathināṃ varaḥ bhagadattaḥ suśarmā ca dhanaṃjayam upādravan
6.92.17
hārdikyo bāhlikaś caiva sātyakiṃ samabhidrutau ambaṣṭhakas tu nṛpatir abhimanyum avārayat
6.92.18
śeṣās tv anye mahārāja śeṣān eva mahārathān tataḥ pravavṛte yuddhaṃ ghorarūpaṃ bhayāvaham
6.92.19
bhīmasenas tu saṃprekṣya putrāṃs tava janeśvara prajajvāla raṇe kruddho haviṣā havyavāḍ iva
6.92.20
putrās tu tava kaunteyaṃ chādayāṃ cakrire śaraiḥ prāvṛṣīva mahārāja jaladāḥ parvataṃ yathā
6.92.21
sa cchādyamāno bahudhā putrais tava viśāṃ pate sṛkkiṇī vilihan vīraḥ śārdūla iva darpitaḥ
6.92.22
vyūḍhoraskaṃ tato bhīmaḥ pātayām āsa pārthiva kṣurapreṇa sutīkṣṇena so 'bhavad gatajīvitaḥ
6.92.23
apareṇa tu bhallena pītena niśitena ca apātayat kuṇḍalinaṃ siṃhaḥ kṣudramṛgaṃ yathā
6.92.24
tataḥ suniśitān pītān samādatta śilīmukhān sa sapta tvarayā yuktaḥ putrāṃs te prāpya māriṣa
6.92.25
preṣitā bhīmasenena śarās te dṛḍhadhanvanā apātayanta putrāṃs te rathebhyaḥ sumahārathān
6.92.26
anādhṛṣṭiṃ kuṇḍabhedaṃ vairāṭaṃ dīrghalocanam dīrghabāhuṃ subāhuṃ ca tathaiva kanakadhvajam
6.92.27
prapatanta sma te vīrā virejur bharatarṣabha vasante puṣpaśabalāś cūtāḥ prapatitā iva
6.92.28
tataḥ pradudruvuḥ śeṣāḥ putrās tava viśāṃ pate taṃ kālam iva manyanto bhīmasenaṃ mahābalam
6.92.29
droṇas tu samare vīraṃ nirdahantaṃ sutāṃs tava yathādriṃ vāridhārābhiḥ samantād vyakirac charaiḥ
6.92.30
tatrādbhutam apaśyāma kuntīputrasya pauruṣam droṇena vāryamāṇo 'pi nijaghne yat sutāṃs tava
6.92.31
yathā hi govṛṣo varṣaṃ saṃdhārayati khāt patat bhīmas tathā droṇamuktaṃ śaravarṣam adīdharat
6.92.32
adbhutaṃ ca mahārāja tatra cakre vṛkodaraḥ yat putrāṃs te 'vadhīt saṃkhye droṇaṃ caiva nyayodhayat
6.92.33
putreṣu tava vīreṣu cikrīḍārjunapūrvajaḥ mṛgeṣv iva mahārāja caran vyāghro mahābalaḥ
6.92.34
yathā vā paśumadhyastho drāvayeta paśūn vṛkaḥ vṛkodaras tava sutāṃs tathā vyadrāvayad raṇe
6.92.35
gāṅgeyo bhagadattaś ca gautamaś ca mahārathaḥ pāṇḍavaṃ rabhasaṃ yuddhe vārayām āsur arjunam
6.92.36
astrair astrāṇi saṃvārya teṣāṃ so 'tiratho raṇe pravīrāṃs tava sainyeṣu preṣayām āsa mṛtyave
6.92.37
abhimanyuś ca rājānam ambaṣṭhaṃ lokaviśrutam virathaṃ rathināṃ śreṣṭhaṃ kārayām āsa sāyakaiḥ
6.92.38
viratho vadhyamānaḥ sa saubhadreṇa yaśasvinā avaplutya rathāt tūrṇaṃ savrīḍo manujādhipaḥ
6.92.39
asiṃ cikṣepa samare saubhadrasya mahātmanaḥ āruroha rathaṃ caiva hārdikyasya mahātmanaḥ
6.92.40
āpatantaṃ tu nistriṃśaṃ yuddhamārgaviśāradaḥ lāghavād vyaṃsayām āsa saubhadraḥ paravīrahā
6.92.41
vyaṃsitaṃ vīkṣya nistriṃśaṃ saubhadreṇa raṇe tadā sādhu sādhv iti sainyānāṃ praṇādo 'bhūd viśāṃ pate
6.92.42
dhṛṣṭadyumnamukhās tv anye tava sainyam ayodhayan tathaiva tāvakāḥ sarve pāṇḍusainyam ayodhayan
6.92.43
tatrākrando mahān āsīt tava teṣāṃ ca bhārata nighnatāṃ bhṛśam anyonyaṃ kurvatāṃ karma duṣkaram
6.92.44
anyonyaṃ hi raṇe śūrāḥ keśeṣv ākṣipya māriṣa nakhair dantair ayudhyanta muṣṭibhir jānubhis tathā
6.92.45
bāhubhiś ca talaiś caiva nistriṃśaiś ca susaṃśitaiḥ vivaraṃ prāpya cānyonyam anayan yamasādanam
6.92.46
nyahanac ca pitā putraṃ putraś ca pitaraṃ raṇe vyākulīkṛtasaṃkalpā yuyudhus tatra mānavāḥ
6.92.47
raṇe cārūṇi cāpāni hemapṛṣṭhāni bhārata hatānām apaviddhāni kalāpāś ca mahādhanāḥ
6.92.48
jātarūpamayaiḥ puṅkhai rājataiś ca śitāḥ śarāḥ tailadhautā vyarājanta nirmuktabhujagopamāḥ
6.92.49
hastidantatsarūn khaḍgāñ jātarūpapariṣkṛtān carmāṇi cāpaviddhāni rukmapṛṣṭhāni dhanvinām
6.92.50
suvarṇavikṛtaprāsān paṭṭiśān hemabhūṣitān jātarūpamayāś carṣṭīḥ śaktyaś ca kanakojjvalāḥ
6.92.51
apakṛttāś ca patitā musalāni gurūṇi ca parighān paṭṭiśāṃś caiva bhiṇḍipālāṃś ca māriṣa
6.92.52
patitāṃs tomarāṃś cāpi citrā hemapariṣkṛtāḥ kuthāś ca bahudhākārāś cāmaravyajanāni ca
6.92.53
nānāvidhāni śastrāṇi visṛjya patitā narāḥ jīvanta iva dṛśyante gatasattvā mahārathāḥ
6.92.54
gadāvimathitair gātrair musalair bhinnamastakāḥ gajavājirathakṣuṇṇāḥ śerate sma narāḥ kṣitau
6.92.55
tathaivāśvanṛnāgānāṃ śarīrair ābabhau tadā saṃchannā vasudhā rājan parvatair iva sarvataḥ
6.92.56
samare patitaiś caiva śaktyṛṣṭiśaratomaraiḥ nistriṃśaiḥ paṭṭiśaiḥ prāsair ayaskuntaiḥ paraśvadhaiḥ
6.92.57
parighair bhiṇḍipālaiś ca śataghnībhis tathaiva ca śarīraiḥ śastrabhinnaiś ca samāstīryata medinī
6.92.58
niḥśabdair alpaśabdaiś ca śoṇitaughapariplutaiḥ gatāsubhir amitraghna vibabhau saṃvṛtā mahī
6.92.59
satalatraiḥ sakeyūrair bāhubhiś candanokṣitaiḥ hastihastopamaiś chinnair ūrubhiś ca tarasvinām
6.92.60
baddhacūḍāmaṇidharaiḥ śirobhiś ca sakuṇḍalaiḥ patitair vṛṣabhākṣāṇāṃ babhau bhārata medinī
6.92.61
kavacaiḥ śoṇitādigdhair viprakīrṇaiś ca kāñcanaiḥ rarāja subhṛśaṃ bhūmiḥ śāntārcibhir ivānalaiḥ
6.92.62
vipraviddhaiḥ kalāpaiś ca patitaiś ca śarāsanaiḥ viprakīrṇaiḥ śaraiś cāpi rukmapuṅkhaiḥ samantataḥ
6.92.63
rathaiś ca bahubhir bhagnaiḥ kiṅkiṇījālamālibhiḥ vājibhiś ca hataiḥ kīrṇaiḥ srastajihvaiḥ saśoṇitaiḥ
6.92.64
anukarṣaiḥ patākābhir upāsaṅgair dhvajair api pravīrāṇāṃ mahāśaṅkhair viprakīrṇaiś ca pāṇḍuraiḥ
6.92.65
srastahastaiś ca mātaṅgaiḥ śayānair vibabhau mahī nānārūpair alaṃkāraiḥ pramadevābhyalaṃkṛtā
6.92.66
dantibhiś cāparais tatra saprāsair gāḍhavedanaiḥ karaiḥ śabdaṃ vimuñcadbhiḥ śīkaraṃ ca muhur muhuḥ vibabhau tad raṇasthānaṃ dhamyamānair ivācalaiḥ
6.92.67
nānārāgaiḥ kambalaiś ca paristomaiś ca dantinām vaiḍūryamaṇidaṇḍaiś ca patitair aṅkuśaiḥ śubhaiḥ
6.92.68
ghaṇṭābhiś ca gajendrāṇāṃ patitābhiḥ samantataḥ vighāṭitavicitrābhiḥ kuthābhī rāṅkavais tathā
6.92.69
graiveyaiś citrarūpaiś ca rukmakakṣyābhir eva ca yantraiś ca bahudhā chinnais tomaraiś ca sakampanaiḥ
6.92.70
aśvānāṃ reṇukapilai rukmacchannair uraśchadaiḥ sādināṃ ca bhujaiś chinnaiḥ patitaiḥ sāṅgadais tathā
6.92.71
prāsaiś ca vimalais tīkṣṇair vimalābhis tatharṣṭibhiḥ uṣṇīṣaiś ca tathā chinnaiḥ praviddhaiś ca tatas tataḥ
6.92.72
vicitrair ardhacandraiś ca jātarūpapariṣkṛtaiḥ aśvāstaraparistomai rāṅkavair mṛditais tathā
6.92.73
narendracūḍāmaṇibhir vicitraiś ca mahādhanaiḥ chatrais tathāpaviddhaiś ca cāmaravyajanair api
6.92.74
padmendudyutibhiś caiva vadanaiś cārukuṇḍalaiḥ kḷptaśmaśrubhir atyarthaṃ vīrāṇāṃ samalaṃkṛtaiḥ
6.92.75
apaviddhair mahārāja suvarṇojjvalakuṇḍalaiḥ grahanakṣatraśabalā dyaur ivāsīd vasuṃdharā
6.92.76
evam ete mahāsene mṛdite tatra bhārata parasparaṃ samāsādya tava teṣāṃ ca saṃyuge
6.92.77
teṣu śrānteṣu bhagneṣu mṛditeṣu ca bhārata rātriḥ samabhavad ghorā nāpaśyāma tato raṇam
6.92.78
tato 'vahāraṃ sainyānāṃ pracakruḥ kurupāṇḍavāḥ ghore niśāmukhe raudre vartamāne sudāruṇe
6.92.79
avahāraṃ tataḥ kṛtvā sahitāḥ kurupāṇḍavāḥ nyaviśanta yathākālaṃ gatvā svaśibiraṃ tadā
6.93.1
saṃjaya uvāca tato duryodhano rājā śakuniś cāpi saubalaḥ duḥśāsanaś ca putras te sūtaputraś ca durjayaḥ
6.93.2
samāgamya mahārāja mantraṃ cakrūr vivakṣitam kathaṃ pāṇḍusutā yuddhe jetavyāḥ sagaṇā iti
6.93.3
tato duryodhano rājā sarvāṃs tān āha mantriṇaḥ sūtaputraṃ samābhāṣya saubalaṃ ca mahābalam
6.93.4
droṇo bhīṣmaḥ kṛpaḥ śalyaḥ saumadattiś ca saṃyuge na pārthān pratibādhante na jāne tatra kāraṇam
6.93.5
avadhyamānās te cāpi kṣapayanti balaṃ mama so 'smi kṣīṇabalaḥ karṇa kṣīṇaśastraś ca saṃyuge
6.93.6
nikṛtaḥ pāṇḍavaiḥ śūrair avadhyair daivatair api so 'haṃ saṃśayam āpannaḥ prakariṣye kathaṃ raṇam
6.93.7
tam abravīn mahārāja sūtaputro narādhipam mā śuco bharataśreṣṭha prakariṣye priyaṃ tava
6.93.8
bhīṣmaḥ śāṃtanavas tūrṇam apayātu mahāraṇāt nivṛtte yudhi gāṅgeye nyastaśastre ca bhārata
6.93.9
ahaṃ pārthān haniṣyāmi sanitān sarvasomakaiḥ paśyato yudhi bhīṣmasya śape satyena te nṛpa
6.93.10
pāṇḍaveṣu dayāṃ rājan sadā bhīṣmaḥ karoti vai aśaktaś ca raṇe bhīṣmo jetum etān mahārathān
6.93.11
abhimānī raṇe bhīṣmo nityaṃ cāpi raṇapriyaḥ sa kathaṃ pāṇḍavān yuddhe jeṣyate tāta saṃgatān
6.93.12
sa tvaṃ śīghram ito gatvā bhīṣmasya śibiraṃ prati anumānya raṇe bhīṣmaṃ śastraṃ nyāsaya bhārata
6.93.13
nyastaśastre tato bhīṣme nihatān paśya pāṇḍavān mayaikena raṇe rājan sasuhṛdgaṇabāndhavān
6.93.14
evam uktas tu karṇena putro duryodhanas tava abravīd bhrātaraṃ tatra duḥśāsanam idaṃ vacaḥ
6.93.15
anuyātraṃ yathā sajjaṃ sarvaṃ bhavati sarvataḥ duḥśāsana tathā kṣipraṃ sarvam evopapādaya
6.93.16
evam uktvā tato rājan karṇam āha janeśvaraḥ anumānya raṇe bhīṣmam ito 'haṃ dvipadāṃ varam
6.93.17
āgamiṣye tataḥ kṣipraṃ tvatsakāśam ariṃdama tatas tvaṃ puruṣavyāghra prakariṣyasi saṃyugam
6.93.18
niṣpapāta tatas tūrṇaṃ putras tava viśāṃ pate sahito bhrātṛbhiḥ sarvair devair iva śatakratuḥ
6.93.19
tatas taṃ nṛpaśārdūlaṃ śārdūlasamavikramam ārohayad dhayaṃ tūrṇaṃ bhrātā duḥśāsanas tadā
6.93.20
aṅgadī baddhamukuṭo hastābharaṇavān nṛpaḥ dhārtarāṣṭro mahārāja vibabhau sa mahendravat
6.93.21
bhāṇḍīpuṣpanikāśena tapanīyanibhena ca anuliptaḥ parārdhyena candanena sugandhinā
6.93.22
arajombarasaṃvītaḥ siṃhakhelagatir nṛpaḥ śuśubhe vimalārciṣmañ śaradīva divākaraḥ
6.93.23
taṃ prayāntaṃ naravyāghraṃ bhīṣmasya śibiraṃ prati anujagmur maheṣvāsāḥ sarvalokasya dhanvinaḥ bhrātaraś ca maheṣvāsās tridaśā iva vāsavam
6.93.24
hayān anye samāruhya gajān anye ca bhārata rathair anye naraśreṣṭhāḥ parivavruḥ samantataḥ
6.93.25
āttaśastrāś ca suhṛdo rakṣaṇārthaṃ mahīpateḥ prādurbabhūvuḥ sahitāḥ śakrasyevāmarā divi
6.93.26
saṃpūjyamānaḥ kurubhiḥ kauravāṇāṃ mahārathaḥ prayayau sadanaṃ rājan gāṅgeyasya yaśasvinaḥ anvīyamānaḥ sahitaiḥ sodaraiḥ sarvato nṛpaḥ
6.93.27
dakṣiṇaṃ dakṣiṇaḥ kāle saṃbhṛtya svabhujaṃ tadā hastihastopamaṃ śaikṣaṃ sarvaśatrunibarhaṇam
6.93.28
pragṛhṇann añjalīn nṝṇām udyatān sarvatodiśam śuśrāva madhurā vāco nānādeśanivāsinām
6.93.29
saṃstūyamānaḥ sūtaiś ca māgadhaiś ca mahāyaśāḥ pūjayānaś ca tān sarvān sarvalokeśvareśvaraḥ
6.93.30
pradīpaiḥ kāñcanais tatra gandhatailāvasecanaiḥ parivavrur mahātmānaṃ prajvaladbhiḥ samantataḥ
6.93.31
sa taiḥ parivṛto rājā pradīpaiḥ kāñcanaiḥ śubhaiḥ śuśubhe candramā yukto dīptair iva mahāgrahaiḥ
6.93.32
kañcukoṣṇīṣiṇas tatra vetrajharjharapāṇayaḥ protsārayantaḥ śanakais taṃ janaṃ sarvatodiśam
6.93.33
saṃprāpya tu tato rājā bhīṣmasya sadanaṃ śubham avatīrya hayāc cāpi bhīṣmaṃ prāpya janeśvaraḥ
6.93.34
abhivādya tato bhīṣmaṃ niṣaṇṇaḥ paramāsane kāñcane sarvatobhadre spardhyāstaraṇasaṃvṛte uvāca prāñjalir bhīṣmaṃ bāṣpakaṇṭho 'śrulocanaḥ
6.93.35
tvāṃ vayaṃ samupāśritya saṃyuge śatrusūdana utsahema raṇe jetuṃ sendrān api surāsurān
6.93.36
kim u pāṇḍusutān vīrān sasuhṛdgaṇabāndhavān tasmād arhasi gāṅgeya kṛpāṃ kartuṃ mayi prabho jahi pāṇḍusutān vīrān mahendra iva dānavān
6.93.37
pūrvam uktaṃ mahābāho nihaniṣyāmi somakān pāñcālān pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ karūṣāṃś ceti bhārata
6.93.38
tad vacaḥ satyam evāstu jahi pārthān samāgatān somakāṃś ca maheṣvāsān satyavāg bhava bhārata
6.93.39
dayayā yadi vā rājan dveṣyabhāvān mama prabho mandabhāgyatayā vāpi mama rakṣasi pāṇḍavān
6.93.40
anujānīhi samare karṇam āhavaśobhinam sa jeṣyati raṇe pārthān sasuhṛdgaṇabāndhavān
6.93.41
etāvad uktvā nṛpatiḥ putro duryodhanas tava novāca vacanaṃ kiṃ cid bhīṣmaṃ bhīmaparākramam
6.94.1
saṃjaya uvāca vākśalyais tava putreṇa so 'tividdhaḥ pitāmahaḥ duḥkhena mahatāviṣṭo novācāpriyam aṇv api
6.94.2
sa dhyātvā suciraṃ kālaṃ duḥkharoṣasamanvitaḥ śvasamāno yathā nāgaḥ praṇunno vai śalākayā
6.94.3
udvṛtya cakṣuṣī kopān nirdahann iva bhārata sadevāsuragandharvaṃ lokaṃ lokavidāṃ varaḥ abravīt tava putraṃ tu sāmapūrvam idaṃ vacaḥ
6.94.4
kiṃ nu duryodhanaivaṃ māṃ vākśalyair upavidhyasi ghaṭamānaṃ yathāśakti kurvāṇaṃ ca tava priyam juhvānaṃ samare prāṇāṃs tavaiva hitakāmyayā
6.94.5
yadā tu pāṇḍavaḥ śūraḥ khāṇḍave 'gnim atarpayat parājitya raṇe śakraṃ paryāptaṃ tan nidarśanam
6.94.6
yadā ca tvāṃ mahābāho gandharvair hṛtam ojasā amocayat pāṇḍusutaḥ paryāptaṃ tan nidarśanam
6.94.7
dravamāṇeṣu śūreṣu sodareṣu tathābhibho sūtaputre ca rādheye paryāptaṃ tan nidarśanam
6.94.8
yac ca naḥ sahitān sarvān virāṭanagare tadā eka eva samudyātaḥ paryāptaṃ tan nidarśanam
6.94.9
droṇaṃ ca yudhi saṃrabdhaṃ māṃ ca nirjitya saṃyuge karṇaṃ ca tvāṃ ca drauṇiṃ ca kṛpaṃ ca sumahāratham vāsāṃsi sa samādatta paryāptaṃ tan nidarśanam
6.94.10
nivātakavacān yuddhe vāsavenāpi durjayān jitavān samare pārthaḥ paryāptaṃ tan nidarśanam
6.94.11
ko hi śakto raṇe jetuṃ pāṇḍavaṃ rabhasaṃ raṇe tvaṃ tu mohān na jānīṣe vācyāvācyaṃ suyodhana
6.94.12
mumūrṣur hi naraḥ sarvān vṛkṣān paśyati kāñcanān tathā tvam api gāndhāre viparītāni paśyasi
6.94.13
svayaṃ vairaṃ mahat kṛtvā pāṇḍavaiḥ sahasṛñjayaiḥ yudhyasva tān adya raṇe paśyāmaḥ puruṣo bhava
6.94.14
ahaṃ tu somakān sarvān sapāñcālān samāgatān nihaniṣye naravyāghra varjayitvā śikhaṇḍinam
6.94.15
tair vāhaṃ nihataḥ saṃkhye gamiṣye yamasādanam tān vā nihatya saṃgrāme prītiṃ dāsyāmi vai tava
6.94.16
pūrvaṃ hi strī samutpannā śikhaṇḍī rājaveśmani varadānāt pumāñ jātaḥ saiṣā vai strī śikhaṇḍinī
6.94.17
tām ahaṃ na haniṣyāmi prāṇatyāge 'pi bhārata yāsau prāṅ nirmitā dhātrā saiṣā vai strī śikhaṇḍinī
6.94.18
sukhaṃ svapihi gāndhāre śvo 'smi kartā mahāraṇam yaj janāḥ kathayiṣyanti yāvat sthāsyati medinī
6.94.19
evam uktas tava suto nirjagāma janeśvara abhivādya guruṃ mūrdhnā prayayau svaṃ niveśanam
6.94.20
āgamya tu tato rājā visṛjya ca mahājanam praviveśa tatas tūrṇaṃ kṣayaṃ śatrukṣayaṃkaraḥ praviṣṭaḥ sa niśāṃ tāṃ ca gamayām āsa pārthivaḥ
6.95.1
saṃjaya uvāca prabhātāyāṃ tu śarvaryāṃ prātar utthāya vai nṛpaḥ rājñaḥ samājñāpayata senāṃ yojayateti ha adya bhīṣmo raṇe kruddho nihaniṣyati somakān
6.95.2
duryodhanasya tac chrutvā rātrau vilapitaṃ bahu manyamānaḥ sa taṃ rājan pratyādeśam ivātmanaḥ
6.95.3
nirvedaṃ paramaṃ gatvā vinindya paravācyatām dīrghaṃ dadhyau śāṃtanavo yoddhukāmo 'rjunaṃ raṇe
6.95.4
iṅgitena tu taj jñātvā gāṅgeyena vicintitam duryodhano mahārāja duḥśāsanam acodayat
6.95.5
duḥśāsana rathās tūrṇaṃ yujyantāṃ bhīṣmarakṣiṇaḥ dvātriṃśat tvam anīkāni sarvāṇy evābhicodaya
6.95.6
idaṃ hi samanuprāptaṃ varṣapūgābhicintitam pāṇḍavānāṃ sasainyānāṃ vadho rājyasya cāgamaḥ
6.95.7
tatra kāryam ahaṃ manye bhīṣmasyaivābhirakṣaṇam sa no guptaḥ sukhāya syād dhanyāt pārthāṃś ca saṃyuge
6.95.8
abravīc ca viśuddhātmā nāhaṃ hanyāṃ śikhaṇḍinam strīpūrvako hy asau jātas tasmād varjyo raṇe mayā
6.95.9
lokas tad veda yad ahaṃ pituḥ priyacikīrṣayā rājyaṃ sphītaṃ mahābāho striyaś ca tyaktavān purā
6.95.10
naiva cāhaṃ striyaṃ jātu na strīpūrvaṃ kathaṃ cana hanyāṃ yudhi naraśreṣṭha satyam etad bravīmi te
6.95.11
ayaṃ strīpūrvako rājañ śikhaṇḍī yadi te śrutaḥ udyoge kathitaṃ yat tat tathā jātā śikhaṇḍinī
6.95.12
kanyā bhūtvā pumāñ jātaḥ sa ca yotsyati bhārata tasyāhaṃ pramukhe bāṇān na muñceyaṃ kathaṃ cana
6.95.13
yuddhe tu kṣatriyāṃs tāta pāṇḍavānāṃ jayaiṣiṇaḥ sarvān anyān haniṣyāmi saṃprāptān bāṇagocarān
6.95.14
evaṃ māṃ bharataśreṣṭho gāṅgeyaḥ prāha śāstravit tatra sarvātmanā manye bhīṣmasyaivābhipālanam
6.95.15
arakṣyamāṇaṃ hi vṛko hanyāt siṃhaṃ mahāvane mā vṛkeṇeva śārdūlaṃ ghātayema śikhaṇḍinā
6.95.16
mātulaḥ śakuniḥ śalyaḥ kṛpo droṇo viviṃśatiḥ yattā rakṣantu gāṅgeyaṃ tasmin gupte dhruvo jayaḥ
6.95.17
etac chrutvā tu rājāno duryodhanavacas tadā sarvato rathavaṃśena gāṅgeyaṃ paryavārayan
6.95.18
putrāś ca tava gāṅgeyaṃ parivārya yayur mudā kampayanto bhuvaṃ dyāṃ ca kṣobhayantaś ca pāṇḍavān
6.95.19
tai rathaiś ca susaṃyuktair dantibhiś ca mahārathāḥ parivārya raṇe bhīṣmaṃ daṃśitāḥ samavasthitāḥ
6.95.20
yathā devāsure yuddhe tridaśā vajradhāriṇam sarve te sma vyatiṣṭhanta rakṣantas taṃ mahāratham
6.95.21
tato duryodhano rājā punar bhrātaram abravīt savyaṃ cakraṃ yudhāmanyur uttamaujāś ca dakṣiṇam goptārāv arjunasyaitāv arjuno 'pi śikhaṇḍinaḥ
6.95.22
sa rakṣyamāṇaḥ pārthena tathāsmābhir vivarjitaḥ yathā bhīṣmaṃ na no hanyād duḥśāsana tathā kuru
6.95.23
bhrātus tad vacanaṃ śrutvā putro duḥśāsanas tava bhīṣmaṃ pramukhataḥ kṛtvā prayayau senayā saha
6.95.24
bhīṣmaṃ tu rathavaṃśena dṛṣṭvā tam abhisaṃvṛtam arjuno rathināṃ śreṣṭho dhṛṣṭadyumnam uvāca ha
6.95.25
śikhaṇḍinaṃ naravyāghra bhīṣmasya pramukhe 'nagha sthāpayasvādya pāñcālya tasya goptāham apy uta
6.95.26
tataḥ śāṃtanavo bhīṣmo niryayau senayā saha vyūhaṃ cāvyūhata mahat sarvatobhadram āhave
6.95.27
kṛpaś ca kṛtavarmā ca śaibyaś caiva mahārathaḥ śakuniḥ saindhavaś caiva kāmbojaś ca sudakṣiṇaḥ
6.95.28
bhīṣmeṇa sahitāḥ sarve putraiś ca tava bhārata agrataḥ sarvasainyānāṃ vyūhasya pramukhe sthitāḥ
6.95.29
droṇo bhūriśravāḥ śalyo bhagadattaś ca māriṣa dakṣiṇaṃ pakṣam āśritya sthitā vyūhasya daṃśitāḥ
6.95.30
aśvatthāmā somadatta āvantyau ca mahārathau mahatyā senayā yuktā vāmaṃ pakṣam apālayan
6.95.31
duryodhano mahārāja trigartaiḥ sarvato vṛtaḥ vyūhamadhye sthito rājan pāṇḍavān prati bhārata
6.95.32
alambuso rathaśreṣṭhaḥ śrutāyuś ca mahārathaḥ pṛṣṭhataḥ sarvasainyānāṃ sthitau vyūhasya daṃśitau
6.95.33
evam ete tadā vyūhaṃ kṛtvā bhārata tāvakāḥ saṃnaddhāḥ samadṛśyanta pratapanta ivāgnayaḥ
6.95.34
tathā yudhiṣṭhiro rājā bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ nakulaḥ sahadevaś ca mādrīputrāv ubhāv api agrataḥ sarvasainyānāṃ sthitā vyūhasya daṃśitāḥ
6.95.35
dhṛṣṭadyumno virāṭaś ca sātyakiś ca mahārathaḥ sthitāḥ sainyena mahatā parānīkavināśanāḥ
6.95.36
śikhaṇḍī vijayaś caiva rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ cekitāno mahābāhuḥ kuntibhojaś ca vīryavān sthitā raṇe mahārāja mahatyā senayā vṛtāḥ
6.95.37
abhimanyur maheṣvāso drupadaś ca mahārathaḥ kekayā bhrātaraḥ pañca sthitā yuddhāya daṃśitāḥ
6.95.38
evaṃ te 'pi mahāvyūhaṃ prativyūhya sudurjayam pāṇḍavāḥ samare śūrāḥ sthitā yuddhāya māriṣa
6.95.39
tāvakās tu raṇe yattāḥ sahasenā narādhipāḥ abhyudyayū raṇe pārthān bhīṣmaṃ kṛtvāgrato nṛpa
6.95.40
tathaiva pāṇḍavā rājan bhīmasenapurogamāḥ bhīṣmaṃ yuddhapariprepsuṃ saṃgrāme vijigīṣavaḥ
6.95.41
kṣveḍāḥ kilikilāśabdān krakacān goviṣāṇikāḥ bherīmṛdaṅgapaṇavān nādayantaś ca puṣkarān pāṇḍavā abhyadhāvanta nadanto bhairavān ravān
6.95.42
bherīmṛdaṅgaśaṅkhānāṃ dundubhīnāṃ ca nisvanaiḥ utkruṣṭasiṃhanādaiś ca valgitaiś ca pṛthagvidhaiḥ
6.95.43
vayaṃ pratinadantas tān abhyagacchāma satvarāḥ sahasaivābhisaṃkruddhās tadāsīt tumulaṃ mahat
6.95.44
tato 'nyonyaṃ pradhāvantaḥ saṃprahāraṃ pracakrire tataḥ śabdena mahatā pracakampe vasuṃdharā
6.95.45
pakṣiṇaś ca mahāghoraṃ vyāharanto vibabhramuḥ saprabhaś coditaḥ sūryo niṣprabhaḥ samapadyata
6.95.46
vavuś ca tumulā vātāḥ śaṃsantaḥ sumahad bhayam ghorāś ca ghoranirhrādāḥ śivās tatra vavāśire vedayantyo mahārāja mahad vaiśasam āgatam
6.95.47
diśaḥ prajvalitā rājan pāṃsuvarṣaṃ papāta ca rudhireṇa samunmiśram asthivarṣaṃ tathaiva ca
6.95.48
rudatāṃ vāhanānāṃ ca netrebhyaḥ prāpataj jalam susruvuś ca śakṛnmūtraṃ pradhyāyanto viśāṃ pate
6.95.49
antarhitā mahānādāḥ śrūyante bharatarṣabha rakṣasāṃ puruṣādānāṃ nadatāṃ bhairavān ravān
6.95.50
saṃpatantaḥ sma dṛśyante gomāyubakavāyasāḥ śvānaś ca vividhair nādair bhaṣantas tatra tasthire
6.95.51
jvalitāś ca maholkā vai samāhatya divākaram nipetuḥ sahasā bhūmau vedayānā mahad bhayam
6.95.52
mahānty anīkāni mahāsamucchraye; samāgame pāṇḍavadhārtarāṣṭrayoḥ prakāśire śaṅkhamṛdaṅganisvanaiḥ; prakampitānīva vanāni vāyunā
6.95.53
narendranāgāśvasamākulānām; abhyāyatīnām aśive muhūrte babhūva ghoṣas tumulaś camūnāṃ; vātoddhutānām iva sāgarāṇām
6.96.1
saṃjaya uvāca abhimanyū rathodāraḥ piśaṅgais turagottamaiḥ abhidudrāva tejasvī duryodhanabalaṃ mahat vikirañ śaravarṣāṇi vāridhārā ivāmbudaḥ
6.96.2
na śekuḥ samare kruddhaṃ saubhadram arisūdanam śastraughiṇaṃ gāhamānaṃ senāsāgaram akṣayam nivārayitum apy ājau tvadīyāḥ kurupuṃgavāḥ
6.96.3
tena muktā raṇe rājañ śarāḥ śatrunibarhaṇāḥ kṣatriyān anayañ śūrān pretarājaniveśanam
6.96.4
yamadaṇḍopamān ghorāñ jvalanāśīviṣopamān saubhadraḥ samare kruddhaḥ preṣayām āsa sāyakān
6.96.5
rathinaṃ ca rathāt tūrṇaṃ hayapṛṣṭhāc ca sādinam gajārohāṃś ca sagajān pātayām āsa phālguniḥ
6.96.6
tasya tat kurvataḥ karma mahat saṃkhye 'dbhutaṃ nṛpāḥ pūjayāṃ cakrire hṛṣṭāḥ praśaśaṃsuś ca phālgunim
6.96.7
tāny anīkāni saubhadro drāvayan bahv aśobhata tūlarāśim ivādhūya mārutaḥ sarvatodiśam
6.96.8
tena vidrāvyamāṇāni tava sainyāni bhārata trātāraṃ nādhyagacchanta paṅke magnā iva dvipāḥ
6.96.9
vidrāvya sarvasainyāni tāvakāni narottamaḥ abhimanyuḥ sthito rājan vidhūmo 'gnir iva jvalan
6.96.10
na cainaṃ tāvakāḥ sarve viṣehur arighātinam pradīptaṃ pāvakaṃ yadvat pataṃgāḥ kālacoditāḥ
6.96.11
praharan sarvaśatrubhyaḥ pāṇḍavānāṃ mahārathaḥ adṛśyata maheṣvāsaḥ savajra iva vajrabhṛt
6.96.12
hemapṛṣṭhaṃ dhanuś cāsya dadṛśe carato diśaḥ toyadeṣu yathā rājan bhrājamānāḥ śatahvadāḥ
6.96.13
śarāś ca niśitāḥ pītā niścaranti sma saṃyuge vanāt phulladrumād rājan bhramarāṇām iva vrajāḥ
6.96.14
tathaiva caratas tasya saubhadrasya mahātmanaḥ rathena meghaghoṣeṇa dadṛśur nāntaraṃ janāḥ
6.96.15
mohayitvā kṛpaṃ droṇaṃ drauṇiṃ ca sa bṛhadbalam saindhavaṃ ca maheṣvāsaṃ vyacaral laghu suṣṭhu ca
6.96.16
maṇḍalīkṛtam evāsya dhanuḥ paśyāma māriṣa sūryamaṇḍalasaṃkāśaṃ tapatas tava vāhinīm
6.96.17
taṃ dṛṣṭvā kṣatriyāḥ śūrāḥ pratapantaṃ śarārcibhiḥ dviphalgunam imaṃ lokaṃ menire tasya karmabhiḥ
6.96.18
tenārditā mahārāja bhāratī sā mahācamūḥ babhrāma tatra tatraiva yoṣin madavaśād iva
6.96.19
drāvayitvā ca tat sainyaṃ kampayitvā mahārathān nandayām āsa suhṛdo mayaṃ jitveva vāsavaḥ
6.96.20
tena vidrāvyamāṇāni tava sainyāni saṃyuge cakrur ārtasvaraṃ ghoraṃ parjanyaninadopamam
6.96.21
taṃ śrutvā ninadaṃ ghoraṃ tava sainyasya māriṣa mārutoddhūtavegasya samudrasyeva parvaṇi duryodhanas tadā rājā ārśyaśṛṅgim abhāṣata
6.96.22
eṣa kārṣṇir maheṣvāso dvitīya iva phalgunaḥ camūṃ drāvayate krodhād vṛtro devacamūm iva
6.96.23
tasya nānyaṃ prapaśyāmi saṃyuge bheṣajaṃ mahat ṛte tvāṃ rākṣasaśreṣṭha sarvavidyāsu pāragam
6.96.24
sa gatvā tvaritaṃ vīraṃ jahi saubhadram āhave vayaṃ pārthān haniṣyāmo bhīṣmadroṇapuraḥsarāḥ
6.96.25
sa evam ukto balavān rākṣasendraḥ pratāpavān prayayau samare tūrṇaṃ tava putrasya śāsanāt nardamāno mahānādaṃ prāvṛṣīva balāhakaḥ
6.96.26
tasya śabdena mahatā pāṇḍavānāṃ mahad balam prācalat sarvato rājan pūryamāṇa ivārṇavaḥ
6.96.27
bahavaś ca narā rājaṃs tasya nādena bhīṣitāḥ priyān prāṇān parityajya nipetur dharaṇītale
6.96.28
kārṣṇiś cāpi mudā yuktaḥ pragṛhītaśarāsanaḥ nṛtyann iva rathopasthe tad rakṣaḥ samupādravat
6.96.29
tataḥ sa rākṣasaḥ kruddhaḥ saṃprāpyaivārjuniṃ raṇe nātidūre sthitas tasya drāvayām āsa vai camūm
6.96.30
sā vadhyamānā samare pāṇḍavānāṃ mahācamūḥ pratyudyayau raṇe rakṣo devasenā yathā balim
6.96.31
vimardaḥ sumahān āsīt tasya sainyasya māriṣa rakṣasā ghorarūpeṇa vadhyamānasya saṃyuge
6.96.32
tataḥ śarasahasrais tāṃ pāṇḍavānāṃ mahācamūm vyadrāvayad raṇe rakṣo darśayad vai parākramam
6.96.33
sā vadhyamānā ca tathā pāṇḍavānām anīkinī rakṣasā ghorarūpeṇa pradudrāva raṇe bhayāt
6.96.34
tāṃ pramṛdya tataḥ senāṃ padminīṃ vāraṇo yathā tato 'bhidudrāva raṇe draupadeyān mahābalān
6.96.35
te tu kruddhā maheṣvāsā draupadeyāḥ prahāriṇaḥ rākṣasaṃ dudruvuḥ sarve grahāḥ pañca yathā ravim
6.96.36
vīryavadbhis tatas tais tu pīḍito rākṣasottamaḥ yathā yugakṣaye ghore candramāḥ pañcabhir grahaiḥ
6.96.37
prativindhyas tato rakṣo bibheda niśitaiḥ śaraiḥ sarvapāraśavais tūrṇam akuṇṭhāgrair mahābalaḥ
6.96.38
sa tair bhinnatanutrāṇaḥ śuśubhe rākṣasottamaḥ marīcibhir ivārkasya saṃsyūto jalado mahān
6.96.39
viṣaktaiḥ sa śaraiś cāpi tapanīyaparicchadaiḥ ārśyaśṛṅgir babhau rājan dīptaśṛṅga ivācalaḥ
6.96.40
tatas te bhrātaraḥ pañca rākṣasendraṃ mahāhave vivyadhur niśitair bāṇais tapanīyavibhūṣitaiḥ
6.96.41
sa nirbhinnaḥ śarair ghorair bhujagaiḥ kopitair iva alambuso bhṛśaṃ rājan nāgendra iva cukrudhe
6.96.42
so 'tividdho mahārāja muhūrtam atha māriṣa praviveśa tamo dīrghaṃ pīḍitas tair mahārathaiḥ
6.96.43
pratilabhya tataḥ saṃjñāṃ krodhena dviguṇīkṛtaḥ ciccheda sāyakais teṣāṃ dhvajāṃś caiva dhanūṃṣi ca
6.96.44
ekaikaṃ ca tribhir bāṇair ājaghāna smayann iva alambuso rathopasthe nṛtyann iva mahārathaḥ
6.96.45
tvaramāṇaś ca saṃkruddho hayāṃs teṣāṃ mahātmanām jaghāna rākṣasaḥ kruddhaḥ sārathīṃś ca mahābalaḥ
6.96.46
bibheda ca susaṃhṛṣṭaḥ punaś cainān susaṃśitaiḥ śarair bahuvidhākāraiḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ
6.96.47
virathāṃś ca maheṣvāsān kṛtvā tatra sa rākṣasaḥ abhidudrāva vegena hantukāmo niśācaraḥ
6.96.48
tān arditān raṇe tena rākṣasena durātmanā dṛṣṭvārjunasutaḥ saṃkhye rākṣasaṃ samupādravat
6.96.49
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ vṛtravāsavayor iva dadṛśus tāvakāḥ sarve pāṇḍavāś ca mahārathāḥ
6.96.50
tau sametau mahāyuddhe krodhadīptau parasparam mahābalau mahārāja krodhasaṃraktalocanau parasparam avekṣetāṃ kālānalasamau yudhi
6.96.51
tayoḥ samāgamo ghoro babhūva kaṭukodayaḥ yathā devāsure yuddhe śakraśambarayor iva
6.97.1
dhṛtarāṣṭra uvāca ārjuniṃ samare śūraṃ vinighnantaṃ mahāratham alambusaḥ kathaṃ yuddhe pratyayudhyata saṃjaya
6.97.2
ārśyaśṛṅgiṃ kathaṃ cāpi saubhadraḥ paravīrahā tan mamācakṣva tattvena yathā vṛttaṃ sma saṃyuge
6.97.3
dhanaṃjayaś ca kiṃ cakre mama sainyeṣu saṃjaya bhīmo vā balināṃ śreṣṭho rākṣaso vā ghaṭotkacaḥ
6.97.4
nakulaḥ sahadevo vā sātyakir vā mahārathaḥ etad ācakṣva me sarvaṃ kuśalo hy asi saṃjaya
6.97.5
saṃjaya uvāca hanta te 'haṃ pravakṣyāmi saṃgrāmaṃ lomaharṣaṇam yathābhūd rākṣasendrasya saubhadrasya ca māriṣa
6.97.6
arjunaś ca yathā saṃkhye bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ nakulaḥ sahadevaś ca raṇe cakruḥ parākramam
6.97.7
tathaiva tāvakāḥ sarve bhīṣmadroṇapurogamāḥ adbhutāni vicitrāṇi cakruḥ karmāṇy abhītavat
6.97.8
alambusas tu samare abhimanyuṃ mahāratham vinadya sumahānādaṃ tarjayitvā muhur muhuḥ abhidudrāva vegena tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
6.97.9
saubhadro 'pi raṇe rājan siṃhavad vinadan muhuḥ ārśyaśṛṅgiṃ maheṣvāsaṃ pitur atyantavairiṇam
6.97.10
tataḥ sameyatuḥ saṃkhye tvaritau nararākṣasau rathābhyāṃ rathināṃ śreṣṭhau yathā vai devadānavau māyāvī rākṣasaśreṣṭho divyāstrajñaś ca phālguniḥ
6.97.11
tataḥ kārṣṇir mahārāja niśitaiḥ sāyakais tribhiḥ ārśyaśṛṅgiṃ raṇe viddhvā punar vivyādha pañcabhiḥ
6.97.12
alambuso 'pi saṃkruddhaḥ kārṣṇiṃ navabhir āśugaiḥ hṛdi vivyādha vegena tottrair iva mahādvipam
6.97.13
tataḥ śarasahasreṇa kṣiprakārī niśācaraḥ arjunasya sutaṃ saṃkhye pīḍayām āsa bhārata
6.97.14
abhimanyus tataḥ kruddho navatiṃ nataparvaṇām cikṣepa niśitān bāṇān rākṣasasya mahorasi
6.97.15
te tasya viviśus tūrṇaṃ kāyaṃ nirbhidya marmaṇi sa tair vibhinnasarvāṅgaḥ śuśubhe rākṣasottamaḥ puṣpitaiḥ kiṃśukai rājan saṃstīrṇa iva parvataḥ
6.97.16
sa dhārayañ śarān hemapuṅkhān api mahābalaḥ vibabhau rākṣasaśreṣṭhaḥ sajvāla iva parvataḥ
6.97.17
tataḥ kruddho mahārāja ārśyaśṛṅgir mahābalaḥ mahendrapratimaṃ kārṣṇiṃ chādayām āsa patribhiḥ
6.97.18
tena te viśikhā muktā yamadaṇḍopamāḥ śitāḥ abhimanyuṃ vinirbhidya prāviśan dharaṇītalam
6.97.19
tathaivārjuninirmuktāḥ śarāḥ kāñcanabhūṣaṇāḥ alambusaṃ vinirbhidya prāviśanta dharātalam
6.97.20
saubhadras tu raṇe rakṣaḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ cakre vimukham āsādya mayaṃ śakra ivāhave
6.97.21
vimukhaṃ ca tato rakṣo vadhyamānaṃ raṇe 'riṇā prāduścakre mahāmāyāṃ tāmasīṃ paratāpanaḥ
6.97.22
tatas te tamasā sarve hṛtā hy āsan mahītale nābhimanyum apaśyanta naiva svān na parān raṇe
6.97.23
abhimanyuś ca tad dṛṣṭvā ghorarūpaṃ mahat tamaḥ prāduścakre 'stram atyugraṃ bhāskaraṃ kurunandanaḥ
6.97.24
tataḥ prakāśam abhavaj jagat sarvaṃ mahīpate tāṃ cāpi jaghnivān māyāṃ rākṣasasya durātmanaḥ
6.97.25
saṃkruddhaś ca mahāvīryo rākṣasendraṃ narottamaḥ chādayām āsa samare śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
6.97.26
bahvīs tathānyā māyāś ca prayuktās tena rakṣasā sarvāstravid ameyātmā vārayām āsa phālguniḥ
6.97.27
hatamāyaṃ tato rakṣo vadhyamānaṃ ca sāyakaiḥ rathaṃ tatraiva saṃtyajya prādravan mahato bhayāt
6.97.28
tasmin vinirjite tūrṇaṃ kūṭayodhini rākṣase ārjuniḥ samare sainyaṃ tāvakaṃ saṃmamarda ha madāndho vanyanāgendraḥ sapadmāṃ padminīm iva
6.97.29
tataḥ śāṃtanavo bhīṣmaḥ sainyaṃ dṛṣṭvābhividrutam mahatā rathavaṃśena saubhadraṃ paryavārayat
6.97.30
koṣṭhakīkṛtya taṃ vīraṃ dhārtarāṣṭrā mahārathāḥ ekaṃ subahavo yuddhe tatakṣuḥ sāyakair dṛḍham
6.97.31
sa teṣāṃ rathināṃ vīraḥ pitus tulyaparākramaḥ sadṛśo vāsudevasya vikrameṇa balena ca
6.97.32
ubhayoḥ sadṛśaṃ karma sa pitur mātulasya ca raṇe bahuvidhaṃ cakre sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ
6.97.33
tato dhanaṃjayo rājan vinighnaṃs tava sainikān āsasāda raṇe bhīṣmaṃ putraprepsur amarṣaṇaḥ
6.97.34
tathaiva samare rājan pitā devavratas tava āsasāda raṇe pārthaṃ svarbhānur iva bhāskaram
6.97.35
tataḥ sarathanāgāśvāḥ putrās tava viśāṃ pate parivavrū raṇe bhīṣmaṃ jugupuś ca samantataḥ
6.97.36
tathaiva pāṇḍavā rājan parivārya dhanaṃjayam raṇāya mahate yuktā daṃśitā bharatarṣabha
6.97.37
śāradvatas tato rājan bhīṣmasya pramukhe sthitam arjunaṃ pañcaviṃśatyā sāyakānāṃ samācinot
6.97.38
patyudgamyātha vivyādha sātyakis taṃ śitaiḥ śaraiḥ pāṇḍavapriyakāmārthaṃ śārdūla iva kuñjaram
6.97.39
gautamo 'pi tvarāyukto mādhavaṃ navabhiḥ śaraiḥ hṛdi vivyādha saṃkruddhaḥ kaṅkapatraparicchadaiḥ
6.97.40
śaineyo 'pi tataḥ kruddho bhṛśaṃ viddho mahārathaḥ gautamāntakaraṃ ghoraṃ samādatta śilīmukham
6.97.41
tam āpatantaṃ vegena śakrāśanisamadyutim dvidhā ciccheda saṃkruddho drauṇiḥ paramakopanaḥ
6.97.42
samutsṛjyātha śaineyo gautamaṃ rathināṃ varam abhyadravad raṇe drauṇiṃ rāhuḥ khe śaśinaṃ yathā
6.97.43
tasya droṇasutaś cāpaṃ dvidhā ciccheda bhārata athainaṃ chinnadhanvānaṃ tāḍayām āsa sāyakaiḥ
6.97.44
so 'nyat kārmukam ādāya śatrughnaṃ bhārasādhanam drauṇiṃ ṣaṣṭyā mahārāja bāhvor urasi cārpayat
6.97.45
sa viddho vyathitaś caiva muhūrtaṃ kaśmalāyutaḥ niṣasāda rathopasthe dhvajayaṣṭim upāśritaḥ
6.97.46
pratilabhya tataḥ saṃjñāṃ droṇaputraḥ pratāpavān vārṣṇeyaṃ samare kruddho nārācena samardayat
6.97.47
śaineyaṃ sa tu nirbhidya prāviśad dharaṇītalam vasantakāle balavān bilaṃ sarpaśiśur yathā
6.97.48
tato 'pareṇa bhallena mādhavasya dhvajottamam ciccheda samare drauṇiḥ siṃhanādaṃ nanāda ca
6.97.49
punaś cainaṃ śarair ghoraiś chādayām āsa bhārata nidāghānte mahārāja yathā megho divākaram
6.97.50
sātyakiś ca mahārāja śarajālaṃ nihatya tat drauṇim abhyapatat tūrṇaṃ śarajālair anekadhā
6.97.51
tāpayām āsa ca drauṇiṃ śaineyaḥ paravīrahā vimukto meghajālena yathaiva tapanas tathā
6.97.52
śarāṇāṃ ca sahasreṇa punar enaṃ samudyatam sātyakiś chādayām āsa nanāda ca mahābalaḥ
6.97.53
dṛṣṭvā putraṃ tathā grastaṃ rāhuṇeva niśākaram abhyadravata śaineyaṃ bhāradvājaḥ pratāpavān
6.97.54
vivyādha ca pṛṣatkena sutīkṣṇena mahāmṛdhe parīpsan svasutaṃ rājan vārṣṇeyenābhitāpitam
6.97.55
sātyakis tu raṇe jitvā guruputraṃ mahāratham droṇaṃ vivyādha viṃśatyā sarvapāraśavaiḥ śaraiḥ
6.97.56
tadantaram ameyātmā kaunteyaḥ śvetavāhanaḥ abhyadravad raṇe kruddho droṇaṃ prati mahārathaḥ
6.97.57
tato droṇaś ca pārthaś ca sameyātāṃ mahāmṛdhe yathā budhaś ca śukraś ca mahārāja nabhastale
6.98.1
dhṛtarāṣṭra uvāca kathaṃ droṇo maheṣvāsaḥ pāṇḍavaś ca dhanaṃjayaḥ samīyatū raṇe śūrau tan mamācakṣva saṃjaya
6.98.2
priyo hi pāṇḍavo nityaṃ bhāradvājasya dhīmataḥ ācāryaś ca raṇe nityaṃ priyaḥ pārthasya saṃjaya
6.98.3
tāv ubhau rathinau saṃkhye dṛptau siṃhāv ivotkaṭau kathaṃ samīyatur yuddhe bhāradvājadhanaṃjayau
6.98.4
saṃjaya uvāca na droṇaḥ samare pārthaṃ jānīte priyam ātmanaḥ kṣatradharmaṃ puraskṛtya pārtho vā gurum āhave
6.98.5
na kṣatriyā raṇe rājan varjayanti parasparam nirmaryādaṃ hi yudhyante pitṛbhir bhrātṛbhiḥ saha
6.98.6
raṇe bhārata pārthena droṇo viddhas tribhiḥ śaraiḥ nācintayata tān bāṇān pārthacāpacyutān yudhi
6.98.7
śaravṛṣṭyā punaḥ pārthaś chādayām āsa taṃ raṇe prajajvāla ca roṣeṇa gahane 'gnir ivotthitaḥ
6.98.8
tato 'rjunaṃ raṇe droṇaḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ vārayām āsa rājendra nacirād iva bhārata
6.98.9
tato duryodhano rājā suśarmāṇam acodayat droṇasya samare rājan pārṣṇigrahaṇakāraṇāt
6.98.10
trigartarāḍ api kruddho bhṛśam āyamya kārmukam chādayām āsa samare pārthaṃ bāṇair ayomukhaiḥ
6.98.11
tābhyāṃ muktāḥ śarā rājann antarikṣe virejire haṃsā iva mahārāja śaratkāle nabhastale
6.98.12
te śarāḥ prāpya kaunteyaṃ samastā viviśuḥ prabho phalabhāranataṃ yadvat svāduvṛkṣaṃ vihaṃgamāḥ
6.98.13
arjunas tu raṇe nādaṃ vinadya rathināṃ varaḥ trigartarājaṃ samare saputraṃ vivyadhe śaraiḥ
6.98.14
te vadhyamānāḥ pārthena kāleneva yugakṣaye pārtham evābhyavartanta maraṇe kṛtaniścayāḥ mumucuḥ śaravṛṣṭiṃ ca pāṇḍavasya rathaṃ prati
6.98.15
śaravṛṣṭiṃ tatas tāṃ tu śaravarṣeṇa pāṇḍavaḥ pratijagrāha rājendra toyavṛṣṭim ivācalaḥ
6.98.16
tatrādbhutam apaśyāma bībhatsor hastalāghavam vimuktāṃ bahubhiḥ śūraiḥ śastravṛṣṭiṃ durāsadām
6.98.17
yad eko vārayām āsa māruto 'bhragaṇān iva karmaṇā tena pārthasya tutuṣur devadānavāḥ
6.98.18
atha kruddho raṇe pārthas trigartān prati bhārata mumocāstraṃ mahārāja vāyavyaṃ pṛtanāmukhe
6.98.19
prādurāsīt tato vāyuḥ kṣobhayāṇo nabhastalam pātayan vai tarugaṇān vinighnaṃś caiva sainikān
6.98.20
tato droṇo 'bhivīkṣyaiva vāyavyāstraṃ sudāruṇam śailam anyan mahārāja ghoram astraṃ mumoca ha
6.98.21
droṇena yudhi nirmukte tasminn astre mahāmṛdhe praśaśāma tato vāyuḥ prasannāś cābhavan diśaḥ
6.98.22
tataḥ pāṇḍusuto vīras trigartasya rathavrajān nirutsāhān raṇe cakre vimukhān viparākramān
6.98.23
tato duryodhano rājā kṛpaś ca rathināṃ varaḥ aśvatthāmā tataḥ śalyaḥ kāmbojaś ca sudakṣiṇaḥ
6.98.24
vindānuvindāv āvantyau bāhlikaś ca sabāhlikaḥ mahatā rathavaṃśena pārthasyāvārayan diśaḥ
6.98.25
tathaiva bhagadattaś ca śrutāyuś ca mahābalaḥ gajānīkena bhīmasya tāv avārayatāṃ diśaḥ
6.98.26
bhūriśravāḥ śalaś caiva saubalaś ca viśāṃ pate śaraughair vividhais tūrṇaṃ mādrīputrāv avārayan
6.98.27
bhīṣmas tu sahitaḥ sarvair dhārtarāṣṭrasya sainikaiḥ yudhiṣṭhiraṃ samāsādya sarvataḥ paryavārayat
6.98.28
āpatantaṃ gajānīkaṃ dṛṣṭvā pārtho vṛkodaraḥ lelihan sṛkkiṇī vīro mṛgarāḍ iva kānane
6.98.29
tatas tu rathināṃ śreṣṭho gadāṃ gṛhya mahāhave avaplutya rathāt tūrṇaṃ tava sainyam abhīṣayat
6.98.30
tam udvīkṣya gadāhastaṃ tatas te gajasādinaḥ parivavrū raṇe yattā bhīmasenaṃ samantataḥ
6.98.31
gajamadhyam anuprāptaḥ pāṇḍavaś ca vyarājata meghajālasya mahato yathā madhyagato raviḥ
6.98.32
vyadhamat sa gajānīkaṃ gadayā pāṇḍavarṣabhaḥ mahābhrajālam atulaṃ mātariśveva saṃtatam
6.98.33
te vadhyamānā balinā bhīmasenena dantinaḥ ārtanādaṃ raṇe cakrur garjanto jaladā iva
6.98.34
bahudhā dāritaś caiva viṣāṇais tatra dantibhiḥ phullāśokanibhaḥ pārthaḥ śuśubhe raṇamūrdhani
6.98.35
viṣāṇe dantinaṃ gṛhya nirviṣāṇam athākarot viṣāṇena ca tenaiva kumbhe 'bhyāhatya dantinam pātayām āsa samare daṇḍahasta ivāntakaḥ
6.98.36
śoṇitāktāṃ gadāṃ bibhran medomajjākṛtacchaviḥ kṛtāṅgadaḥ śoṇitena rudravat pratyadṛśyata
6.98.37
evaṃ te vadhyamānās tu hataśeṣā mahāgajāḥ prādravanta diśo rājan vimṛdnantaḥ svakaṃ balam
6.98.38
dravadbhis tair mahānāgaiḥ samantād bharatarṣabha duryodhanabalaṃ sarvaṃ punar āsīt parāṅmukham
6.99.1
saṃjaya uvāca madhyāhne tu mahārāja saṃgrāmaḥ samapadyata lokakṣayakaro raudro bhīṣmasya saha somakaiḥ
6.99.2
gāṅgeyo rathināṃ śreṣṭhaḥ pāṇḍavānām anīkinīm vyadhaman niśitair bāṇaiḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ
6.99.3
saṃmamarda ca tat sainyaṃ pitā devavratas tava dhānyānām iva lūnānāṃ prakaraṃ gogaṇā iva
6.99.4
dhṛṣṭadyumnaḥ śikhaṇḍī ca virāṭo drupadas tathā bhīṣmam āsādya samare śarair jaghnur mahāratham
6.99.5
dhṛṣṭadyumnaṃ tato viddhvā virāṭaṃ ca tribhiḥ śaraiḥ drupadasya ca nārācaṃ preṣayām āsa bhārata
6.99.6
tena viddhā maheṣvāsā bhīṣmeṇāmitrakarśinā cukrudhuḥ samare rājan pādaspṛṣṭā ivoragāḥ
6.99.7
śikhaṇḍī taṃ ca vivyādha bharatānāṃ pitāmaham strīmayaṃ manasā dhyātvā nāsmai prāharad acyutaḥ
6.99.8
dhṛṣṭadyumnas tu samare krodhād agnir iva jvalan pitāmahaṃ tribhir bāṇair bāhvor urasi cārpayat
6.99.9
drupadaḥ pañcaviṃśatyā virāṭo daśabhiḥ śaraiḥ śikhaṇḍī pañcaviṃśatyā bhīṣmaṃ vivyādha sāyakaiḥ
6.99.10
so 'tividdho mahārāja bhīṣmaḥ saṃkhye mahātmabhiḥ vasante puṣpaśabalo raktāśoka ivābabhau
6.99.11
tān pratyavidhyad gāṅgeyas tribhis tribhir ajihmagaiḥ drupadasya ca bhallena dhanuś ciccheda māriṣa
6.99.12
so 'nyat kārmukam ādāya bhīṣmaṃ vivyādha pañcabhiḥ sārathiṃ ca tribhir bāṇaiḥ suśitai raṇamūrdhani
6.99.13
tato bhīmo mahārāja draupadyāḥ pañca cātmajāḥ kekayā bhrātaraḥ pañca sātyakiś caiva sātvataḥ
6.99.14
abhyadravanta gāṅgeyaṃ yudhiṣṭhirahitepsayā rirakṣiṣantaḥ pāñcālyaṃ dhṛṣṭadyumnamukhan raṇe
6.99.15
tathaiva tāvakāḥ sarve bhīṣmarakṣārtham udyatāḥ pratyudyayuḥ pāṇḍusenāṃ sahasainyā narādhipa
6.99.16
tatrāsīt sumahad yuddhaṃ tava teṣāṃ ca saṃkulam narāśvarathanāgānāṃ yamarāṣṭravivardhanam
6.99.17
rathī rathinam āsādya prāhiṇod yamasādanam tathetarān samāsādya naranāgāśvasādinaḥ
6.99.18
anayan paralokāya śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ astraiś ca vividhair ghorais tatra tatra viśāṃ pate
6.99.19
rathāś ca rathibhir hīnā hatasārathayas tathā vipradrutāśvāḥ samare diśo jagmuḥ samantataḥ
6.99.20
mardamānā narān rājan hayāṃś ca subahūn raṇe vātāyamānā dṛśyante gandharvanagaropamāḥ
6.99.21
rathinaś ca rathair hīnā varmiṇas tejasā yutāḥ kuṇḍaloṣṇīṣiṇaḥ sarve niṣkāṅgadavibhūṣitāḥ
6.99.22
devaputrasamā rūpe śaurye śakrasamā yudhi ṛddhyā vaiśravaṇaṃ cāti nayena ca bṛhaspatim
6.99.23
sarvalokeśvarāḥ śūrās tatra tatra viśāṃ pate vipradrutā vyadṛśyanta prākṛtā iva mānavāḥ
6.99.24
dantinaś ca naraśreṣṭha vihīnā varasādibhiḥ mṛdnantaḥ svāny anīkāni saṃpetuḥ sarvaśabdagāḥ
6.99.25
varmabhiś cāmaraiś chatraiḥ patākābhiś ca māriṣa kakṣyābhir atha tottraiś ca ghaṇṭābhis tomarais tathā
6.99.26
viśīrṇair vipradhāvanto dṛśyante sma diśo daśa nagameghapratīkāśair jaladodayanisvanaiḥ
6.99.27
tathaiva dantibhir hīnān gajārohān viśāṃ pate pradhāvanto 'nvapaśyāma tava teṣāṃ ca saṃkule
6.99.28
nānādeśasamutthāṃś ca turagān hemabhūṣitān vātāyamānān adrākṣaṃ śataśo 'tha sahasraśaḥ
6.99.29
aśvārohān hatair aśvair gṛhītāsīn samantataḥ dravamāṇān apaśyāma drāvyamāṇāṃś ca saṃyuge
6.99.30
gajo gajaṃ samāsādya dravamāṇaṃ mahāraṇe yayau vimṛdnaṃs tarasā padātīn vājinas tathā
6.99.31
tathaiva ca rathān rājan saṃmamarda raṇe gajaḥ rathaś caiva samāsādya padātiṃ turagaṃ tathā
6.99.32
vyamṛdnāt samare rājaṃs turagāṃś ca narān raṇe evaṃ te bahudhā rājan pramṛdnantaḥ parasparam
6.99.33
tasmin raudre tathā yuddhe vartamāne mahābhaye prāvartata nadī ghorā śoṇitāntrataraṅgiṇī
6.99.34
asthisaṃcayasaṃghāṭā keśaśaivalaśādvalā rathahradā śarāvartā hayamīnā durāsadā
6.99.35
śīrṣopalasamākīrṇā hastigrāhasamākulā kavacoṣṇīṣaphenāḍhyā dhanurdvīpāsikacchapā
6.99.36
patākādhvajavṛkṣāḍhyā martyakūlāpahāriṇī kravyādasaṃghasaṃkīrṇā yamarāṣṭravivardhinī
6.99.37
tāṃ nadīṃ kṣatriyāḥ śūrā hayanāgarathaplavaiḥ praterur bahavo rājan bhayaṃ tyaktvā mahāhave
6.99.38
apovāha raṇe bhīrūn kaśmalenābhisaṃvṛtān yathā vaitaraṇī pretān pretarājapuraṃ prati
6.99.39
prākrośan kṣatriyās tatra dṛṣṭvā tad vaiśasaṃ mahat duryodhanāparādhena kṣayaṃ gacchanti kauravāḥ
6.99.40
guṇavatsu kathaṃ dveṣaṃ dhārtarāṣṭro janeśvaraḥ kṛtavān pāṇḍuputreṣu pāpātmā lobhamohitaḥ
6.99.41
evaṃ bahuvidhā vācaḥ śrūyante smātra bhārata pāṇḍavastavasaṃyuktāḥ putrāṇāṃ te sudāruṇāḥ
6.99.42
tā niśamya tadā vācaḥ sarvayodhair udāhṛtāḥ āgaskṛt sarvalokasya putro duryodhanas tava
6.99.43
bhīṣmaṃ droṇaṃ kṛpaṃ caiva śalyaṃ covāca bhārata yudhyadhvam anahaṃkārāḥ kiṃ ciraṃ kurutheti ca
6.99.44
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ kurūṇāṃ pāṇḍavaiḥ saha akṣadyūtakṛtaṃ rājan sughoraṃ vaiśasaṃ tadā
6.99.45
yat purā na nigṛhṇīṣe vāryamāṇo mahātmabhiḥ vaicitravīrya tasyedaṃ phalaṃ paśya tathāvidham
6.99.46
na hi pāṇḍusutā rājan sasainyāḥ sapadānugāḥ rakṣanti samare prāṇān kauravā vā viśāṃ pate
6.99.47
etasmāt kāraṇād ghoro vartate sma janakṣayaḥ daivād vā puruṣavyāghra tava cāpanayān nṛpa
6.100.1
saṃjaya uvāca arjunas tu naravyāghra suśarmapramukhān nṛpān anayat pretarājasya bhavanaṃ sāyakaiḥ śitaiḥ
6.100.2
suśarmāpi tato bāṇaiḥ pārthaṃ vivyādha saṃyuge vāsudevaṃ ca saptatyā pārthaṃ ca navabhiḥ punaḥ
6.100.3
tān nivārya śaraugheṇa śakrasūnur mahārathaḥ suśarmaṇo raṇe yodhān prāhiṇod yamasādanam
6.100.4
te vadhyamānāḥ pārthena kāleneva yugakṣaye vyadravanta raṇe rājan bhaye jāte mahārathāḥ
6.100.5
utsṛjya turagān ke cid rathān ke cic ca māriṣa gajān anye samutsṛjya prādravanta diśo daśa
6.100.6
apare tudyamānās tu vājināgarathā raṇāt tvarayā parayā yuktāḥ prādravanta viśāṃ pate
6.100.7
pādātāś cāpi śastrāṇi samutsṛjya mahāraṇe nirapekṣā vyadhāvanta tena tena sma bhārata
6.100.8
vāryamāṇāḥ sma bahuśas traigartena suśarmaṇā tathānyaiḥ pārthivaśreṣṭhair na vyatiṣṭhanta saṃyuge
6.100.9
tad balaṃ pradrutaṃ dṛṣṭvā putro duryodhanas tava puraskṛtya raṇe bhīṣmaṃ sarvasainyapuraskṛtam
6.100.10
sarvodyogena mahatā dhanaṃjayam upādravat trigartādhipater arthe jīvitasya viśāṃ pate
6.100.11
sa ekaḥ samare tasthau kiran bahuvidhāñ śarān bhrātṛbhiḥ sahitaḥ sarvaiḥ śeṣā vipradrutā narāḥ
6.100.12
tathaiva paṇḍavā rājan sarvodyogena daṃśitāḥ prayayuḥ phalgunārthāya yatra bhīṣmo vyavasthitaḥ
6.100.13
jānanto 'pi raṇe śauryaṃ ghoraṃ gāṇḍīvadhanvanaḥ hāhākārakṛtotsāhā bhīṣmaṃ jagmuḥ samantataḥ
6.100.14
tatas tāladhvajaḥ śūraḥ pāṇḍavānām anīkinīm chādayām āsa samare śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
6.100.15
ekībhūtās tataḥ sarve kuravaḥ pāṇḍavaiḥ saha ayudhyanta mahārāja madhyaṃ prāpte divākare
6.100.16
sātyakiḥ kṛtavarmāṇaṃ viddhvā pañcabhir āyasaiḥ atiṣṭhad āhave śūraḥ kiran bāṇān sahasraśaḥ
6.100.17
tathaiva drupado rājā droṇaṃ viddhvā śitaiḥ śaraiḥ punar vivyādha saptatyā sārathiṃ cāsya saptabhiḥ
6.100.18
bhīmasenas tu rājānaṃ bāhlikaṃ prapitāmaham viddhvānadan mahānādaṃ śārdūla iva kānane
6.100.19
ārjuniś citrasenena viddho bahubhir āśugaiḥ citrasenaṃ tribhir bāṇair vivyādha hṛdaye bhṛśam
6.100.20
samāgatau tau tu raṇe mahāmātrau vyarocatām yathā divi mahāghorau rājan budhaśanaiścarau
6.100.21
tasyāśvāṃś caturo hatvā sūtaṃ ca navabhiḥ śaraiḥ nanāda balavan nādaṃ saubhadraḥ paravīrahā
6.100.22
hatāśvāt tu rathāt tūrṇam avaplutya mahārathaḥ āruroha rathaṃ tūrṇaṃ durmukhasya viśāṃ pate
6.100.23
droṇaś ca drupadaṃ viddhvā śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ sārathiṃ cāsya vivyādha tvaramāṇaḥ parākramī
6.100.24
pīḍyamānas tato rājā drupado vāhinīmukhe apāyāj javanair aśvaiḥ pūrvavairam anusmaran
6.100.25
bhīmasenas tu rājānaṃ muhūrtād iva bāhlikam vyaśvasūtarathaṃ cakre sarvasainyasya paśyataḥ
6.100.26
sasaṃbhramo mahārāja saṃśayaṃ paramaṃ gataḥ avaplutya tato vāhād bāhlikaḥ puruṣottamaḥ āruroha rathaṃ tūrṇaṃ lakṣmaṇasya mahārathaḥ
6.100.27
sātyakiḥ kṛtavarmāṇaṃ vārayitvā mahārathaḥ śarair bahuvidhai rājann āsasāda pitāmaham
6.100.28
sa viddhvā bhārataṃ ṣaṣṭyā niśitair lomavāhibhiḥ nanarteva rathopasthe vidhunvāno mahad dhanuḥ
6.100.29
tasyāyasīṃ mahāśaktiṃ cikṣepātha pitāmahaḥ hemacitrāṃ mahāvegāṃ nāgakanyopamāṃ śubhām
6.100.30
tām āpatantīṃ sahasā mṛtyukalpāṃ sutejanām dhvaṃsayām āsa vārṣṇeyo lāghavena mahāyaśāḥ
6.100.31
anāsādya tu vārṣṇeyaṃ śaktiḥ paramadāruṇā nyapatad dharaṇīpṛṣṭhe maholkeva gataprabhā
6.100.32
vārṣṇeyas tu tato rājan svāṃ śaktiṃ ghoradarśanām vegavad gṛhya cikṣepa pitāmaharathaṃ prati
6.100.33
vārṣṇeyabhujavegena praṇunnā sā mahāhave abhidudrāva vegena kālarātrir yathā naram
6.100.34
tām āpatantīṃ sahasā dvidhā ciccheda bhārata kṣuraprābhyāṃ sutīkṣṇābhyāṃ sānvakīryata bhūtale
6.100.35
chittvā tu śaktiṃ gāṅgeyaḥ sātyakiṃ navabhiḥ śaraiḥ ājaghānorasi kruddhaḥ prahasañ śatrukarśanaḥ
6.100.36
tataḥ sarathanāgāśvāḥ pāṇḍavāḥ pāṇḍupūrvaja parivavrū raṇe bhīṣmaṃ mādhavatrāṇakāraṇāt
6.100.37
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca samare vijayaiṣiṇām
6.101.1
saṃjaya uvāca dṛṣṭvā bhīṣmaṃ raṇe kruddhaṃ pāṇḍavair abhisaṃvṛtam yathā meghair mahārāja tapānte divi bhāskaram
6.101.2
duryodhano mahārāja duḥśāsanam abhāṣata eṣa śūro maheṣvāso bhīṣmaḥ śatruniṣūdanaḥ
6.101.3
chāditaḥ pāṇḍavaiḥ śūraiḥ samantād bharatarṣabha tasya kāryaṃ tvayā vīra rakṣaṇaṃ sumahātmanaḥ
6.101.4
rakṣyamāṇo hi samare bhīṣmo 'smākaṃ pitāmahaḥ nihanyāt samare yattān pāñcālān pāṇḍavaiḥ saha
6.101.5
tatra kāryam ahaṃ manye bhīṣmasyaivābhirakṣaṇam goptā hy eṣa maheṣvāso bhīṣmo 'smākaṃ pitāmahaḥ
6.101.6
sa bhavān sarvasainyena parivārya pitāmaham samare duṣkaraṃ karma kurvāṇaṃ parirakṣatu
6.101.7
evam uktas tu samare putro duḥśāsanas tava parivārya sthito bhīṣmaṃ sainyena mahatā vṛtaḥ
6.101.8
tataḥ śatasahasreṇa hayānāṃ subalātmajaḥ vimalaprāsahastānām ṛṣṭitomaradhāriṇām
6.101.9
darpitānāṃ suvegānāṃ balasthānāṃ patākinām śikṣitair yuddhakuśalair upetānāṃ narottamaiḥ
6.101.10
nakulaṃ sahadevaṃ ca dharmarājaṃ ca pāṇḍavam nyavārayan naraśreṣṭhaṃ parivārya samantataḥ
6.101.11
tato duryodhano rājā śūrāṇāṃ hayasādinām ayutaṃ preṣayām āsa pāṇḍavānāṃ nivāraṇe
6.101.12
taiḥ praviṣṭair mahāvegair garutmadbhir ivāhave khurāhatā dharā rājaṃś cakampe ca nanāda ca
6.101.13
khuraśabdaś ca sumahān vājināṃ śuśruve tadā mahāvaṃśavanasyeva dahyamānasya parvate
6.101.14
utpatadbhiś ca tais tatra samuddhūtaṃ mahad rajaḥ divākarapathaṃ prāpya chādayām āsa bhāskaram
6.101.15
vegavadbhir hayais tais tu kṣobhitaṃ pāṇḍavaṃ balam nipatadbhir mahāvegair haṃsair iva mahat saraḥ heṣatāṃ caiva śabdena na prājñāyata kiṃ cana
6.101.16
tato yudhiṣṭhiro rājā mādrīputrau ca pāṇḍavau pratyaghnaṃs tarasā vegaṃ samare hayasādinām
6.101.17
udvṛttasya mahārāja prāvṛṭkālena pūryataḥ paurṇamāsyām ambuvegaṃ yathā velā mahodadheḥ
6.101.18
tatas te rathino rājañ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ nyakṛntann uttamāṅgāni kāyebhyo hayasādinām
6.101.19
te nipetur mahārāja nihatā dṛḍhadhanvibhiḥ nāgair iva mahānāgā yathā syur girigahvare
6.101.20
te 'pi prāsaiḥ suniśitaiḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ nyakṛntann uttamāṅgāni vicaranto diśo daśa
6.101.21
atyāsannā hayārohā ṛṣṭibhir bharatarṣabha acchinann uttamāṅgāni phalānīva mahādrumāt
6.101.22
sasādino hayā rājaṃs tatra tatra niṣūditāḥ patitāḥ pātyamānāś ca śataśo 'tha sahasraśaḥ
6.101.23
vadhyamānā hayās te tu prādravanta bhayārditāḥ yathā siṃhān samāsādya mṛgāḥ prāṇaparāyaṇāḥ
6.101.24
pāṇḍavās tu mahārāja jitvā śatrūn mahāhave dadhmuḥ śaṅkhāṃś ca bherīś ca tāḍayām āsur āhave
6.101.25
tato duryodhano dṛṣṭvā dīnaṃ sainyam avasthitam abravīd bharataśreṣṭha madrarājam idaṃ vacaḥ
6.101.26
eṣa pāṇḍusuto jyeṣṭho jitvā mātula māmakān paśyatāṃ no mahābāho senāṃ drāvayate balī
6.101.27
taṃ vāraya mahābāho veleva makarālayam tvaṃ hi saṃśrūyase 'tyartham asahyabalavikramaḥ
6.101.28
putrasya tava tad vākyaṃ śrutvā śalyaḥ pratāpavān prayayau rathavaṃśena yatra rājā yudhiṣṭhiraḥ
6.101.29
tad āpatad vai sahasā śalyasya sumahad balam mahaughavegaṃ samare vārayām āsa pāṇḍavaḥ
6.101.30
madrarājaṃ ca samare dharmarājo mahārathaḥ daśabhiḥ sāyakais tūrṇam ājaghāna stanāntare nakulaḥ sahadevaś ca tribhis tribhir ajihmagaiḥ
6.101.31
madrarājo 'pi tān sarvān ājaghāna tribhis tribhiḥ yudhiṣṭhiraṃ punaḥ ṣaṣṭyā vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ mādrīputrau ca saṃrabdhau dvābhyāṃ dvābhyām atāḍayat
6.101.32
tato bhīmo mahābāhur dṛṣṭvā rājānam āhave madrarājavaśaṃ prāptaṃ mṛtyor āsyagataṃ yathā abhyadravata saṃgrāme yudhiṣṭhiram amitrajit
6.101.33
tato yuddhaṃ mahāghoraṃ prāvartata sudāruṇam aparāṃ diśam āsthāya dyotamāne divākare
6.102.1
saṃjaya uvāca tataḥ pitā tava kruddho niśitaiḥ sāyakottamaiḥ ājaghāna raṇe pārthān sahasenān samantataḥ
6.102.2
bhīmaṃ dvādaśabhir viddhvā sātyakiṃ navabhiḥ śaraiḥ nakulaṃ ca tribhir bāṇaiḥ sahadevaṃ ca saptabhiḥ
6.102.3
yudhiṣṭhiraṃ dvādaśabhir bāhvor urasi cārpayat dhṛṣṭadyumnaṃ tato viddhvā vinanāda mahābalaḥ
6.102.4
taṃ dvādaśārdhair nakulo mādhavaś ca tribhiḥ śaraiḥ dhṛṣṭadyumnaś ca saptatyā bhīmasenaś ca pañcabhiḥ yudhiṣṭhiro dvādaśabhiḥ pratyavidhyat pitāmaham
6.102.5
droṇas tu sātyakiṃ viddhvā bhīmasenam avidhyata ekaikaṃ pañcabhir bāṇair yamadaṇḍopamaiḥ śitaiḥ
6.102.6
tau ca taṃ pratyavidhyetāṃ tribhis tribhir ajihmagaiḥ tottrair iva mahānāgaṃ droṇaṃ brāhmaṇapuṃgavam
6.102.7
sauvīrāḥ kitavāḥ prācyāḥ pratīcyodīcyamālavāḥ abhīṣāhāḥ śūrasenāḥ śibayo 'tha vasātayaḥ saṃgrāme nājahur bhīṣmaṃ vadhyamānāḥ śitaiḥ śaraiḥ
6.102.8
tathaivānye vadhyamānāḥ pāṇḍaveyair mahātmabhiḥ pāṇḍavān abhyavartanta vividhāyudhapāṇayaḥ tathaiva pāṇḍavā rājan parivavruḥ pitāmaham
6.102.9
sa samantāt parivṛto rathaughair aparājitaḥ gahane 'gnir ivotsṛṣṭaḥ prajajvāla dahan parān
6.102.10
rathāgnyagāraś cāpārcir asiśaktigadendhanaḥ śarasphuliṅgo bhīṣmāgnir dadāha kṣatriyarṣabhān
6.102.11
suvarṇapuṅkhair iṣubhir gārdhrapakṣaiḥ sutejanaiḥ karṇinālīkanārācaiś chādayām āsa tad balam
6.102.12
apātayad dhvajāṃś caiva rathinaś ca śitaiḥ śaraiḥ muṇḍatālavanānīva cakāra sa rathavrajān
6.102.13
nirmanuṣyān rathān rājan gajān aśvāṃś ca saṃyuge akarot sa mahābāhuḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ
6.102.14
tasya jyātalanirghoṣaṃ visphūrjitam ivāśaneḥ niśamya sarvabhūtāni samakampanta bhārata
6.102.15
amoghā hy apatan bāṇāḥ pitus te bharatarṣabha nāsajjanta tanutreṣu bhīṣmacāpacyutāḥ śarāḥ
6.102.16
hatavīrān rathān rājan saṃyuktāñ javanair hayaiḥ apaśyāma mahārāja hriyamāṇān raṇājire
6.102.17
cedikāśikarūṣāṇāṃ sahasrāṇi caturdaśa mahārathāḥ samākhyātāḥ kulaputrās tanutyajaḥ aparāvartinaḥ sarve suvarṇavikṛtadhvajāḥ
6.102.18
saṃgrāme bhīṣmam āsādya vyāditāsyam ivāntakam nimagnāḥ paralokāya savājirathakuñjarāḥ
6.102.19
bhagnākṣopaskarān kāṃś cid bhagnacakrāṃś ca sarvaśaḥ apaśyāma rathān rājañ śataśo 'tha sahasraśaḥ
6.102.20
savarūthai rathair bhagnai rathibhiś ca nipātitaiḥ śaraiḥ sukavacaiś chinnaiḥ paṭṭiśaiś ca viśāṃ pate
6.102.21
gadābhir musalaiś caiva nistriṃśaiś ca śilīmukhaiḥ anukarṣair upāsaṅgaiś cakrair bhagnaiś ca māriṣa
6.102.22
bāhubhiḥ kārmukaiḥ khaḍgaiḥ śirobhiś ca sakuṇḍalaiḥ talatrair aṅgulitraiś ca dhvajaiś ca vinipātitaiḥ cāpaiś ca bahudhā chinnaiḥ samāstīryata medinī
6.102.23
hatārohā gajā rājan hayāś ca hatasādinaḥ paripetur drutaṃ tatra śataśo 'tha sahasraśaḥ
6.102.24
yatamānāś ca te vīrā dravamāṇān mahārathān nāśaknuvan vārayituṃ bhīṣmabāṇaprapīḍitān
6.102.25
mahendrasamavīryeṇa vadhyamānā mahācamūḥ abhajyata mahārāja na ca dvau saha dhāvataḥ
6.102.26
āviddharathanāgāśvaṃ patitadhvajakūbaram anīkaṃ pāṇḍuputrāṇāṃ hāhābhūtam acetanam
6.102.27
jaghānātra pitā putraṃ putraś ca pitaraṃ tathā priyaṃ sakhāyaṃ cākrande sakhā daivabalātkṛtaḥ
6.102.28
vimucya kavacān anye pāṇḍuputrasya sainikāḥ prakīrya keśān dhāvantaḥ pratyadṛśyanta bhārata
6.102.29
tad gokulam ivodbhrāntam udbhrāntarathakuñjaram dadṛśe pāṇḍuputrasya sainyam ārtasvaraṃ tadā
6.102.30
prabhajyamānaṃ sainyaṃ tu dṛṣṭvā yādavanandanaḥ uvāca pārthaṃ bībhatsuṃ nigṛhya ratham uttamam
6.102.31
ayaṃ sa kālaḥ saṃprāptaḥ pārtha yaḥ kāṅkṣitas tava praharāsmai naravyāghra na cen mohāt pramuhyase
6.102.32
yat purā kathitaṃ vīra tvayā rājñāṃ samāgame virāṭanagare pārtha saṃjayasya samīpataḥ
6.102.33
bhīṣmadroṇamukhān sarvān dhārtarāṣṭrasya sainikān sānubandhān haniṣyāmi ye māṃ yotsyanti saṃyuge
6.102.34
iti tat kuru kaunteya satyaṃ vākyam ariṃdama kṣatradharmam anusmṛtya yudhyasva bharatarṣabha
6.102.35
ity ukto vāsudevena tiryagdṛṣṭir adhomukhaḥ akāma iva bībhatsur idaṃ vacanam abravīt
6.102.36
avadhyānāṃ vadhaṃ kṛtvā rājyaṃ vā narakottaram duḥkhāni vanavāse vā kiṃ nu me sukṛtaṃ bhavet
6.102.37
codayāśvān yato bhīṣmaḥ kariṣye vacanaṃ tava pātayiṣyāmi durdharṣaṃ vṛddhaṃ kurupitāmaham
6.102.38
tato 'śvān rajataprakhyāṃś codayām āsa mādhavaḥ yato bhīṣmas tato rājan duṣprekṣyo raśmivān iva
6.102.39
tatas tat punar āvṛttaṃ yudhiṣṭhirabalaṃ mahat dṛṣṭvā pārthaṃ mahābāhuṃ bhīṣmāyodyantam āhave
6.102.40
tato bhīṣmaḥ kuruśreṣṭhaḥ siṃhavad vinadan muhuḥ dhanaṃjayarathaṃ śīghraṃ śaravarṣair avākirat
6.102.41
kṣaṇena sa rathas tasya sahayaḥ sahasārathiḥ śaravarṣeṇa mahatā na prājñāyata kiṃ cana
6.102.42
vāsudevas tv asaṃbhrānto dhairyam āsthāya sātvataḥ codayām āsa tān aśvān vitunnān bhīṣmasāyakaiḥ
6.102.43
tataḥ pārtho dhanur gṛhya divyaṃ jaladanisvanam pātayām āsa bhīṣmasya dhanuś chittvā śitaiḥ śaraiḥ
6.102.44
sa cchinnadhanvā kauravyaḥ punar anyan mahad dhanuḥ nimeṣāntaramātreṇa sajyaṃ cakre pitā tava
6.102.45
vicakarṣa tato dorbhyāṃ dhanur jaladanisvanam athāsya tad api kruddhaś ciccheda dhanur arjunaḥ
6.102.46
tasya tat pūjayām āsa lāghavaṃ śaṃtanoḥ sutaḥ sādhu pārtha mahābāho sādhu kuntīsuteti ca
6.102.47
samābhāṣyainam aparaṃ pragṛhya ruciraṃ dhanuḥ mumoca samare bhīṣmaḥ śarān pārtharathaṃ prati
6.102.48
adarśayad vāsudevo hayayāne paraṃ balam moghān kurvañ śarāṃs tasya maṇḍalāni vidarśayan
6.102.49
śuśubhāte naravyāghrau bhīṣmapārthau śarakṣatau govṛṣāv iva saṃrabdhau viṣāṇollikhitāṅkitau
6.102.50
vāsudevas tu saṃprekṣya pārthasya mṛduyuddhatām bhīṣmaṃ ca śaravarṣāṇi sṛjantam aniśaṃ yudhi
6.102.51
pratapantam ivādityaṃ madhyam āsādya senayoḥ varān varān vinighnantaṃ pāṇḍuputrasya sainikān
6.102.52
yugāntam iva kurvāṇaṃ bhīṣmaṃ yaudhiṣṭhire bale nāmṛṣyata mahābāhur mādhavaḥ paravīrahā
6.102.53
utsṛjya rajataprakhyān hayān pārthasya māriṣa kruddho nāma mahāyogī pracaskanda mahārathāt abhidudrāva bhīṣmaṃ sa bhujapraharaṇo balī
6.102.54
pratodapāṇis tejasvī siṃhavad vinadan muhuḥ dārayann iva padbhyāṃ sa jagatīṃ jagatīśvaraḥ
6.102.55
krodhatāmrekṣaṇaḥ kṛṣṇo jighāṃsur amitadyutiḥ grasann iva ca cetāṃsi tāvakānāṃ mahāhave
6.102.56
dṛṣṭvā mādhavam ākrande bhīṣmāyodyantam āhave hato bhīṣmo hato bhīṣma iti tatra sma sainikāḥ krośantaḥ prādravan sarve vāsudevabhayān narāḥ
6.102.57
pītakauśeyasaṃvīto maṇiśyāmo janārdanaḥ śuśubhe vidravan bhīṣmaṃ vidyunmālī yathāmbudaḥ
6.102.58
sa siṃha iva mātaṅgaṃ yūtharṣabha ivarṣabham abhidudrāva tejasvī vinadan yādavarṣabhaḥ
6.102.59
tam āpatantaṃ saṃprekṣya puṇḍarīkākṣam āhave asaṃbhramaṃ raṇe bhīṣmo vicakarṣa mahad dhanuḥ uvāca cainaṃ govindam asaṃbhrāntena cetasā
6.102.60
ehy ehi puṇḍarīkākṣa devadeva namo 'stu te mām adya sātvataśreṣṭha pātayasva mahāhave
6.102.61
tvayā hi deva saṃgrāme hatasyāpi mamānagha śreya eva paraṃ kṛṣṇa loke 'muṣminn ihaiva ca saṃbhāvito 'smi govinda trailokyenādya saṃyuge
6.102.62
anvag eva tataḥ pārthas tam anudrutya keśavam nijagrāha mahābāhur bāhubhyāṃ parigṛhya vai
6.102.63
nigṛhyamāṇaḥ pārthena kṛṣṇo rājīvalocanaḥ jagāma cainam ādāya vegena puruṣottamaḥ
6.102.64
pārthas tu viṣṭabhya balāc caraṇau paravīrahā nijaghrāha hṛṣīkeśaṃ kathaṃ cid daśame pade
6.102.65
tata enam uvācārtaḥ krodhaparyākulekṣaṇam niḥśvasantaṃ yathā nāgam arjunaḥ paravīrahā
6.102.66
nivartasva mahābāho nānṛtaṃ kartum arhasi yat tvayā kathitaṃ pūrvaṃ na yotsyāmīti keśava
6.102.67
mithyāvādīti lokas tvāṃ kathayiṣyati mādhava mamaiṣa bhāraḥ sarvo hi haniṣyāmi yatavratam
6.102.68
śape mādhava sakhyena satyena sukṛtena ca antaṃ yathā gamiṣyāmi śatrūṇāṃ śatrukarśana
6.102.69
adyaiva paśya durdharṣaṃ pātyamānaṃ mahāvratam tārāpatim ivāpūrṇam antakāle yadṛcchayā
6.102.70
mādhavas tu vacaḥ śrutvā phalgunasya mahātmanaḥ nakiṃcid uktvā sakrodha āruroha rathaṃ punaḥ
6.102.71
tau rathasthau naravyāghrau bhīṣmaḥ śāṃtanavaḥ punaḥ vavarṣa śaravarṣeṇa megho vṛṣṭyā yathācalau
6.102.72
prāṇāṃś cādatta yodhānāṃ pitā devavratas tava gabhastibhir ivādityas tejāṃsi śiśirātyaye
6.102.73
yathā kurūṇāṃ sainyāni babhañja yudhi pāṇḍavaḥ tathā pāṇḍavasainyāni babhañja yudhi te pitā
6.102.74
hatavidrutasainyās tu nirutsāhā vicetasaḥ nirīkṣituṃ na śekus te bhīṣmam apratimaṃ raṇe madhyaṃ gatam ivādityaṃ pratapantaṃ svatejasā
6.102.75
te vadhyamānā bhīṣmeṇa kāleneva yugakṣaye vīkṣāṃ cakrur mahārāja pāṇḍavā bhayapīḍitāḥ
6.102.76
trātāraṃ nādhyagacchanta gāvaḥ paṅkagatā iva pipīlikā iva kṣuṇṇā durbalā balinā raṇe
6.102.77
mahārathaṃ bhārata duṣpradharṣaṃ; śaraughiṇaṃ pratapantaṃ narendrān bhīṣmaṃ na śekuḥ prativīkṣituṃ te; śarārciṣaṃ sūryam ivātapantam
6.102.78
vimṛdnatas tasya tu pāṇḍusenām; astaṃ jagāmātha sahasraraśmiḥ tato balānāṃ śramakarśitānāṃ; mano 'vahāraṃ prati saṃbabhūva
6.103.1
saṃjaya uvāca yudhyatām eva teṣāṃ tu bhāskare 'stam upāgate saṃdhyā samabhavad ghorā nāpaśyāma tato raṇam
6.103.2
tato yudhiṣṭhiro rājā saṃdhyāṃ saṃdṛśya bhārata vadhyamānaṃ balaṃ cāpi bhīṣmeṇāmitraghātinā
6.103.3
muktaśastraṃ parāvṛttaṃ palāyanaparāyaṇam bhīṣmaṃ ca yudhi saṃrabdham anuyāntaṃ mahārathān
6.103.4
somakāṃś ca jitān dṛṣṭvā nirutsāhān mahārathān cintayitvā ciraṃ dhyātvā avahāram arocayat
6.103.5
tato 'vahāraṃ sainyānāṃ cakre rājā yudhiṣṭhiraḥ tathaiva tava sainyānām avahāro hy abhūt tadā
6.103.6
tato 'vahāraṃ sainyānāṃ kṛtvā tatra mahārathāḥ nyaviśanta kuruśreṣṭha saṃgrāme kṣatavikṣatāḥ
6.103.7
bhīṣmasya samare karma cintayānās tu pāṇḍavāḥ nālabhanta tadā śāntiṃ bhṛśaṃ bhīṣmeṇa pīḍitāḥ
6.103.8
bhīṣmo 'pi samare jitvā pāṇḍavān saha sṛñjayaiḥ pūjyamānas tava sutair vandyamānaś ca bhārata
6.103.9
nyaviśat kurubhiḥ sārdhaṃ hṛṣṭarūpaiḥ samantataḥ tato rātriḥ samabhavat sarvabhūtapramohinī
6.103.10
tasmin rātrimukhe ghore pāṇḍavā vṛṣṇibhiḥ saha sṛñjayāś ca durādharṣā mantrāya samupāviśan
6.103.11
ātmaniḥśreyasaṃ sarve prāptakālaṃ mahābalāḥ mantrayām āsur avyagrā mantraniścayakovidāḥ
6.103.12
tato yudhiṣṭhiro rājā mantrayitvā ciraṃ nṛpa vāsudevaṃ samudvīkṣya vākyam etad uvāca ha
6.103.13
paśya kṛṣṇa mahātmānaṃ bhīṣmaṃ bhīmaparākramam gajaṃ nalavanānīva vimṛdnantaṃ balaṃ mama
6.103.14
na caivainaṃ mahātmānam utsahāmo nirīkṣitum lelihyamānaṃ sainyeṣu pravṛddham iva pāvakam
6.103.15
yathā ghoro mahānāgas takṣako vai viṣolbaṇaḥ tathā bhīṣmo raṇe kṛṣṇa tīkṣṇaśastraḥ pratāpavān
6.103.16
gṛhītacāpaḥ samare vimuñcaṃś ca śitāñ śarān śakyo jetuṃ yamaḥ kruddho vajrapāṇiś ca devarāṭ
6.103.17
varuṇaḥ pāśabhṛd vāpi sagado vā dhaneśvaraḥ na tu bhīṣmaḥ susaṃkruddhaḥ śakyo jetuṃ mahāhave
6.103.18
so 'ham evaṃ gate kṛṣṇa nimagnaḥ śokasāgare ātmano buddhidaurbalyād bhīṣmam āsādya saṃyuge
6.103.19
vanaṃ yāsyāmi durdharṣa śreyo me tatra vai gatam na yuddhaṃ rocaye kṛṣṇa hanti bhīṣmo hi naḥ sadā
6.103.20
yathā prajvalitaṃ vahniṃ pataṃgaḥ samabhidravan ekato mṛtyum abhyeti tathāhaṃ bhīṣmam īyivān
6.103.21
kṣayaṃ nīto 'smi vārṣṇeya rājyahetoḥ parākramī bhrātaraś caiva me śūrāḥ sāyakair bhṛśapīḍitāḥ
6.103.22
matkṛte bhrātṛsauhārdād rājyāt prabhraṃśanaṃ gatāḥ parikliṣṭā tathā kṛṣṇā matkṛte madhusūdana
6.103.23
jīvitaṃ bahu manye 'haṃ jīvitaṃ hy adya durlabham jīvitasyādya śeṣeṇa cariṣye dharmam uttamam
6.103.24
yadi te 'ham anugrāhyo bhrātṛbhiḥ saha keśava svadharmasyāvirodhena tad udāhara keśava
6.103.25
etac chrutvā vacas tasya kāruṇyād bahuvistaram pratyuvāca tataḥ kṛṣṇaḥ sāntvayāno yudhiṣṭhiram
6.103.26
dharmaputra viṣādaṃ tvaṃ mā kṛthāḥ satyasaṃgara yasya te bhrātaraḥ śūrā durjayāḥ śatrusūdanāḥ
6.103.27
arjuno bhīmasenaś ca vāyvagnisamatejasau mādrīputrau ca vikrāntau tridaśānām iveśvarau
6.103.28
māṃ vā niyuṅkṣva sauhārdād yotsye bhīṣmeṇa pāṇḍava tvatprayukto hy ahaṃ rājan kiṃ na kuryāṃ mahāhave
6.103.29
haniṣyāmi raṇe bhīṣmam āhūya puruṣarṣabham paśyatāṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ yadi necchati phalgunaḥ
6.103.30
yadi bhīṣme hate rājañ jayaṃ paśyasi pāṇḍava hantāsmy ekarathenādya kuruvṛddhaṃ pitāmaham
6.103.31
paśya me vikramaṃ rājan mahendrasyeva saṃyuge vimuñcantaṃ mahāstrāṇi pātayiṣyāmi taṃ rathāt
6.103.32
yaḥ śatruḥ pāṇḍuputrāṇāṃ macchatruḥ sa na saṃśayaḥ madarthā bhavadarthā ye ye madīyās tavaiva te
6.103.33
tava bhrātā mama sakhā saṃbandhī śiṣya eva ca māṃsāny utkṛtya vai dadyām arjunārthe mahīpate
6.103.34
eṣa cāpi naravyāghro matkṛte jīvitaṃ tyajet eṣa naḥ samayas tāta tārayema parasparam sa māṃ niyuṅkṣva rājendra yāvad dvīpo bhavāmy aham
6.103.35
pratijñātam upaplavye yat tat pārthena pūrvataḥ ghātayiṣyāmi gāṅgeyam ity ulūkasya saṃnidhau
6.103.36
parirakṣyaṃ ca mama tad vacaḥ pārthasya dhīmataḥ anujñātaṃ tu pārthena mayā kāryaṃ na saṃśayaḥ
6.103.37
atha vā phalgunasyaiṣa bhāraḥ parimito raṇe nihaniṣyati saṃgrāme bhīṣmaṃ parapuraṃjayam
6.103.38
aśakyam api kuryād dhi raṇe pārthaḥ samudyataḥ tridaśān vā samudyuktān sahitān daityadānavaiḥ nihanyād arjunaḥ saṃkhye kim u bhīṣmaṃ narādhipa
6.103.39
viparīto mahāvīryo gatasattvo 'lpajīvitaḥ bhīṣmaḥ śāṃtanavo nūnaṃ kartavyaṃ nāvabudhyate
6.103.40
yudhiṣṭhira uvāca evam etan mahābāho yathā vadasi mādhava sarve hy ete na paryāptās tava veganivāraṇe
6.103.41
niyataṃ samavāpsyāmi sarvam eva yathepsitam yasya me puruṣavyāghra bhavān nātho mahābalaḥ
6.103.42
sendrān api raṇe devāñ jayeyaṃ jayatāṃ vara tvayā nāthena govinda kim u bhīṣmaṃ mahāhave
6.103.43
na tu tvām anṛtaṃ kartum utsahe svārthagauravāt ayudhyamānaḥ sāhāyyaṃ yathoktaṃ kuru mādhava
6.103.44
samayas tu kṛtaḥ kaś cid bhīṣmeṇa mama mādhava mantrayiṣye tavārthāya na tu yotsye kathaṃ cana duryodhanārthe yotsyāmi satyam etad iti prabho
6.103.45
sa hi rājyasya me dātā mantrasyaiva ca mādhava tasmād devavrataṃ bhūyo vadhopāyārtham ātmanaḥ bhavatā sahitāḥ sarve pṛcchāmo madhusūdana
6.103.46
tad vayaṃ sahitā gatvā bhīṣmam āśu narottamam rucite tava vārṣṇeya mantraṃ pṛcchāma kauravam
6.103.47
sa vakṣyati hitaṃ vākyaṃ tathyaṃ caiva janārdana yathā sa vakṣyate kṛṣṇa tathā kartāsmi saṃyuge
6.103.48
sa no jayasya dātā ca mantrasya ca dhṛtavrataḥ bālāḥ pitrā vihīnāś ca tena saṃvardhitā vayam
6.103.49
taṃ cet pitāmahaṃ vṛddhaṃ hantum icchāmi mādhava pituḥ pitaram iṣṭaṃ vai dhig astu kṣatrajīvikām
6.103.50
saṃjaya uvāca tato 'bravīn mahārāja vārṣṇeyaḥ kurunandanam rocate me mahābāho satataṃ tava bhāṣitam
6.103.51
devavrataḥ kṛtī bhīṣmaḥ prekṣitenāpi nirdahet gamyatāṃ sa vadhopāyaṃ praṣṭuṃ sāgaragāsutaḥ vaktum arhati satyaṃ sa tvayā pṛṣṭo viśeṣataḥ
6.103.52
te vayaṃ tatra gacchāmaḥ praṣṭuṃ kurupitāmaham praṇamya śirasā cainaṃ mantraṃ pṛcchāma mādhava sa no dāsyati yaṃ mantraṃ tena yotsyāmahe parān
6.103.53
evaṃ saṃmantrya vai vīrāḥ pāṇḍavāḥ pāṇḍupūrvaja jagmus te sahitāḥ sarve vāsudevaś ca vīryavān vimuktaśastrakavacā bhīṣmasya sadanaṃ prati
6.103.54
praviśya ca tadā bhīṣmaṃ śirobhiḥ pratipedire pūjayanto mahārāja pāṇḍavā bharatarṣabha praṇamya śirasā cainaṃ bhīṣmaṃ śaraṇam anvayuḥ
6.103.55
tān uvāca mahābāhur bhīṣmaḥ kurupitāmahaḥ svāgataṃ tava vārṣṇeya svāgataṃ te dhanaṃjaya svāgataṃ dharmaputrāya bhīmāya yamayos tathā
6.103.56
kiṃ kāryaṃ vaḥ karomy adya yuṣmatprītivivardhanam sarvātmanā ca kartāsmi yady api syāt suduṣkaram
6.103.57
tathā bruvāṇaṃ gāṅgeyaṃ prītiyuktaṃ punaḥ punaḥ uvāca vākyaṃ dīnātmā dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ
6.103.58
kathaṃ jayema dharmajña kathaṃ rājyaṃ labhemahi prajānāṃ saṃkṣayo na syāt kathaṃ tan me vadābhibho
6.103.59
bhavān hi no vadhopāyaṃ bravītu svayam ātmanaḥ bhavantaṃ samare rājan viṣahema kathaṃ vayam
6.103.60
na hi te sūkṣmam apy asti randhraṃ kurupitāmaha maṇḍalenaiva dhanuṣā sadā dṛśyo 'si saṃyuge
6.103.61
nādadānaṃ saṃdadhānaṃ vikarṣantaṃ dhanur na ca paśyāmas tvā mahābāho rathe sūryam iva sthitam
6.103.62
narāśvarathanāgānāṃ hantāraṃ paravīrahan ka ivotsahate hantuṃ tvāṃ pumān bharatarṣabha
6.103.63
varṣatā śaravarṣāṇi mahānti puruṣottama kṣayaṃ nītā hi pṛtanā bhavatā mahatī mama
6.103.64
yathā yudhi jayeyaṃ tvāṃ yathā rājyaṃ bhaven mama bhavet sainyasya vā śāntis tan me brūhi pitāmaha
6.103.65
tato 'bravīc chāṃtanavaḥ pāṇḍavān pāṇḍupūrvaja na kathaṃ cana kaunteya mayi jīvati saṃyuge yuṣmāsu dṛśyate vṛddhiḥ satyam etad bravīmi vaḥ
6.103.66
nirjite mayi yuddhe tu dhruvaṃ jeṣyatha kauravān kṣipraṃ mayi praharata yadīcchatha raṇe jayam anujānāmi vaḥ pārthāḥ praharadhvaṃ yathāsukham
6.103.67
evaṃ hi sukṛtaṃ manye bhavatāṃ vidito hy aham hate mayi hataṃ sarvaṃ tasmād evaṃ vidhīyatām
6.103.68
yudhiṣṭhira uvāca brūhi tasmād upāyaṃ no yathā yuddhe jayemahi bhavantaṃ samare kruddhaṃ daṇḍapāṇim ivāntakam
6.103.69
śakyo vajradharo jetuṃ varuṇo 'tha yamas tathā na bhavān samare śakyaḥ sendrair api surāsuraiḥ
6.103.70
bhīṣma uvāca satyam etan mahābāho yathā vadasi pāṇḍava nāhaṃ śakyo raṇe jetuṃ sendrair api surāsuraiḥ
6.103.71
āttaśastro raṇe yatto gṛhītavarakārmukaḥ nyastaśastraṃ tu māṃ rājan hanyur yudhi mahārathāḥ
6.103.72
nikṣiptaśastre patite vimuktakavacadhvaje dravamāṇe ca bhīte ca tavāsmīti ca vādini
6.103.73
striyāṃ strīnāmadheye ca vikale caikaputrake aprasūte ca duṣprekṣye na yuddhaṃ rocate mama
6.103.74
imaṃ ca śṛṇu me pārtha saṃkalpaṃ pūrvacintitam amaṅgalyadhvajaṃ dṛṣṭvā na yudhyeyaṃ kathaṃ cana
6.103.75
ya eṣa draupado rājaṃs tava sainye mahārathaḥ śikhaṇḍī samarākāṅkṣī śūraś ca samitiṃjayaḥ
6.103.76
yathābhavac ca strī pūrvaṃ paścāt puṃstvam upāgataḥ jānanti ca bhavanto 'pi sarvam etad yathātatham
6.103.77
arjunaḥ samare śūraḥ puraskṛtya śikhaṇḍinam mām eva viśikhais tūrṇam abhidravatu daṃśitaḥ
6.103.78
amaṅgalyadhvaje tasmin strīpūrve ca viśeṣataḥ na prahartum abhīpsāmi gṛhīteṣuṃ kathaṃ cana
6.103.79
tad antaraṃ samāsādya pāṇḍavo māṃ dhanaṃjayaḥ śarair ghātayatu kṣipraṃ samantād bharatarṣabha
6.103.80
na taṃ paśyāmi lokeṣu yo māṃ hanyāt samudyatam ṛte kṛṣṇān mahābhāgāt pāṇḍavād vā dhanaṃjayāt
6.103.81
eṣa tasmāt purodhāya kaṃ cid anyaṃ mamāgrataḥ māṃ pātayatu bībhatsur evaṃ te vijayo bhavet
6.103.82
etat kuruṣva kaunteya yathoktaṃ vacanaṃ mama tato jeṣyasi saṃgrāme dhārtarāṣṭrān samāgatān
6.103.83
saṃjaya uvāca te 'nujñātās tataḥ pārthā jagmuḥ svaśibiraṃ prati abhivādya mahātmānaṃ bhīṣmaṃ kurupitāmaham
6.103.84
tathoktavati gāṅgeye paralokāya dīkṣite arjuno duḥkhasaṃtaptaḥ savrīḍam idam abravīt
6.103.85
guruṇā kulavṛddhena kṛtaprajñena dhīmatā pitāmahena saṃgrāme kathaṃ yotsyāmi mādhava
6.103.86
krīḍatā hi mayā bālye vāsudeva mahāmanāḥ pāṃsurūṣitagātreṇa mahātmā paruṣīkṛtaḥ
6.103.87
yasyāham adhiruhyāṅkaṃ bālaḥ kila gadāgraja tātety avocaṃ pitaraṃ pituḥ pāṇḍor mahātmanaḥ
6.103.88
nāhaṃ tātas tava pitus tāto 'smi tava bhārata iti mām abravīd bālye yaḥ sa vadhyaḥ kathaṃ mayā
6.103.89
kāmaṃ vadhyatu me sainyaṃ nāhaṃ yotsye mahātmanā jayo vāstu vadho vā me kathaṃ vā kṛṣṇa manyase
6.103.90
śrīkṛṣṇa uvāca pratijñāya vadhaṃ jiṣṇo purā bhīṣmasya saṃyuge kṣatradharme sthitaḥ pārtha kathaṃ nainaṃ haniṣyasi
6.103.91
pātayainaṃ rathāt pārtha vajrāhatam iva drumam nāhatvā yudhi gāṅgeyaṃ vijayas te bhaviṣyati
6.103.92
diṣṭam etat purā devair bhaviṣyaty avaśasya te hantā bhīṣmasya pūrvendra iti tan na tad anyathā
6.103.93
na hi bhīṣmaṃ durādharṣaṃ vyāttānanam ivāntakam tvad anyaḥ śaknuyād dhantum api vajradharaḥ svayam
6.103.94
jahi bhīṣmaṃ mahābāho śṛṇu cedaṃ vaco mama yathovāca purā śakraṃ mahābuddhir bṛhaspatiḥ
6.103.95
jyāyāṃsam api cec chakra guṇair api samanvitam ātatāyinam āmantrya hanyād ghātakam āgatam
6.103.96
śāśvato 'yaṃ sthito dharmaḥ kṣatriyāṇāṃ dhanaṃjaya yoddhavyaṃ rakṣitavyaṃ ca yaṣṭavyaṃ cānasūyubhiḥ
6.103.97
arjuna uvāca śikhaṇḍī nidhanaṃ kṛṣṇa bhīṣmasya bhavitā dhruvam dṛṣṭvaiva hi sadā bhīṣmaḥ pāñcālyaṃ vinivartate
6.103.98
te vayaṃ pramukhe tasya sthāpayitvā śikhaṇḍinam gāṅgeyaṃ pātayiṣyāma upāyeneti me matiḥ
6.103.99
aham anyān maheṣvāsān vārayiṣyāmi sāyakaiḥ śikhaṇḍy api yudhāṃ śreṣṭho bhīṣmam evābhiyāsyatu
6.103.100
śrutaṃ te kurumukhyasya nāhaṃ hanyāṃ śikhaṇḍinam kanyā hy eṣā purā jātā puruṣaḥ samapadyata
6.103.101
saṃjaya uvāca ity evaṃ niścayaṃ kṛtvā pāṇḍavāḥ sahamādhavāḥ śayanāni yathāsvāni bhejire puruṣarṣabhāḥ
6.104.1
dhṛtarāṣṭra uvāca kathaṃ śikhaṇḍī gāṅgeyam abhyavartata saṃyuge pāṇḍavāś ca tathā bhīṣmaṃ tan mamācakṣva saṃjaya
6.104.2
saṃjaya uvāca tataḥ prabhāte vimale sūryasyodayanaṃ prati vādyamānāsu bherīṣu mṛdaṅgeṣv ānakeṣu ca
6.104.3
dhmāyatsu dadhivarṇeṣu jalajeṣu samantataḥ śikhaṇḍinaṃ puraskṛtya niryātāḥ pāṇḍavā yudhi
6.104.4
kṛtvā vyūhaṃ mahārāja sarvaśatrunibarhaṇam śikhaṇḍī sarvasainyānām agra āsīd viśāṃ pate
6.104.5
cakrarakṣau tatas tasya bhīmasenadhanaṃjayau pṛṣṭhato draupadeyāś ca saubhadraś caiva vīryavān
6.104.6
sātyakiś cekitānaś ca teṣāṃ goptā mahārathaḥ dhṛṣṭadyumnas tataḥ paścāt pāñcālair abhirakṣitaḥ
6.104.7
tato yudhiṣṭhiro rājā yamābhyāṃ sahitaḥ prabhuḥ prayayau siṃhanādena nādayan bharatarṣabha
6.104.8
virāṭas tu tataḥ paścāt svena sainyena saṃvṛtaḥ drupadaś ca mahārāja tataḥ paścād upādravat
6.104.9
kekayā bhrātaraḥ pañca dhṛṣṭaketuś ca vīryavān jaghanaṃ pālayām āsa pāṇḍusainyasya bhārata
6.104.10
evaṃ vyūhya mahat sainyaṃ pāṇḍavās tava vāhinīm abhyadravanta saṃgrāme tyaktvā jīvitam ātmanaḥ
6.104.11
tathaiva kuravo rājan bhīṣmaṃ kṛtvā mahābalam agrataḥ sarvasainyānāṃ prayayuḥ pāṇḍavān prati
6.104.12
putrais tava durādharṣai rakṣitaḥ sumahābalaiḥ tato droṇo maheṣvāsaḥ putraś cāsya mahārathaḥ
6.104.13
bhagadattas tataḥ paścād gajānīkena saṃvṛtaḥ kṛpaś ca kṛtavarmā ca bhagadattam anuvratau
6.104.14
kāmbojarājo balavāṃs tataḥ paścāt sudakṣiṇaḥ māgadhaś ca jayatsenaḥ saubalaś ca bṛhadbalaḥ
6.104.15
tathetare maheṣvāsāḥ suśarmapramukhā nṛpāḥ jaghanaṃ pālayām āsus tava sainyasya bhārata
6.104.16
divase divase prāpte bhīṣmaḥ śāṃtanavo yudhi āsurān akarod vyūhān paiśācān atha rākṣasān
6.104.17
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tava teṣāṃ ca bhārata anyonyaṃ nighnatāṃ rājan yamarāṣṭravivardhanam
6.104.18
arjunapramukhāḥ pārthāḥ puraskṛtya śikhaṇḍinam bhīṣmaṃ yuddhe 'bhyavartanta kiranto vividhāñ śarān
6.104.19
tatra bhārata bhīmena pīḍitās tāvakāḥ śaraiḥ rudhiraughapariklinnāḥ paralokaṃ yayus tadā
6.104.20
nakulaḥ sahadevaś ca sātyakiś ca mahārathaḥ tava sainyaṃ samāsādya pīḍayām āsur ojasā
6.104.21
te vadhyamānāḥ samare tāvakā bharatarṣabha nāśaknuvan vārayituṃ pāṇḍavānāṃ mahad balam
6.104.22
tatas tu tāvakaṃ sainyaṃ vadhyamānaṃ samantataḥ saṃprādravad diśo rājan kālyamānaṃ mahārathaiḥ
6.104.23
trātāraṃ nādhyagacchanta tāvakā bharatarṣabha vadhyamānāḥ śitair bāṇaiḥ pāṇḍavaiḥ sahasṛñjayaiḥ
6.104.24
dhṛtarāṣṭra uvāca pīḍyamānaṃ balaṃ pārthair dṛṣṭvā bhīṣmaḥ parākramī yad akārṣīd raṇe kruddhas tan mamācakṣva saṃjaya
6.104.25
kathaṃ vā pāṇḍavān yuddhe pratyudyātaḥ paraṃtapaḥ vinighnan somakān vīrāṃs tan mamācakṣva saṃjaya
6.104.26
saṃjaya uvāca ācakṣe te mahārāja yad akārṣīt pitāmahaḥ pīḍite tava putrasya sainye pāṇḍavasṛñjayaiḥ
6.104.27
prahṛṣṭamanasaḥ śūrāḥ pāṇḍavāḥ pāṇḍupūrvaja abhyavartanta nighnantas tava putrasya vāhinīm
6.104.28
taṃ vināśaṃ manuṣyendra naravāraṇavājinām nāmṛṣyata tadā bhīṣmaḥ sainyaghātaṃ raṇe paraiḥ
6.104.29
sa pāṇḍavān maheṣvāsaḥ pāñcālāṃś ca sasṛñjayān abhyadravata durdharṣas tyaktvā jīvitam ātmanaḥ
6.104.30
sa pāṇḍavānāṃ pravarān pañca rājan mahārathān āttaśastrān raṇe yattān vārayām āsa sāyakaiḥ nārācair vatsadantaiś ca śitair añjalikais tathā
6.104.31
nijaghne samare kruddho hastyaśvam amitaṃ bahu rathino 'pātayad rājan rathebhyaḥ puruṣarṣabhaḥ
6.104.32
sādinaś cāśvapṛṣṭhebhyaḥ padātīṃś ca samāgatān gajārohān gajebhyaś ca pareṣāṃ vidadhad bhayam
6.104.33
tam ekaṃ samare bhīṣmaṃ tvaramāṇaṃ mahāratham pāṇḍavāḥ samavartanta vajrapāṇim ivāsurāḥ
6.104.34
śakrāśanisamasparśān vimuñcan niśitāñ śarān dikṣv adṛśyata sarvāsu ghoraṃ saṃdhārayan vapuḥ
6.104.35
maṇḍalīkṛtam evāsya nityaṃ dhanur adṛśyata saṃgrāme yudhyamānasya śakracāpanibhaṃ mahat
6.104.36
tad dṛṣṭvā samare karma tava putrā viśāṃ pate vismayaṃ paramaṃ prāptāḥ pitāmaham apūjayan
6.104.37
pārthā vimanaso bhūtvā praikṣanta pitaraṃ tava yudhyamānaṃ raṇe śūraṃ vipracittim ivāmarāḥ na cainaṃ vārayām āsur vyāttānanam ivāntakam
6.104.38
daśame 'hani saṃprāpte rathānīkaṃ śikhaṇḍinaḥ adahan niśitair bāṇaiḥ kṛṣṇavartmeva kānanam
6.104.39
taṃ śikhaṇḍī tribhir bāṇair abhyavidhyat stanāntare āśīviṣam iva kruddhaṃ kālasṛṣṭam ivāntakam
6.104.40
sa tenātibhṛśaṃ viddhaḥ prekṣya bhīṣmaḥ śikhaṇḍinam anicchann api saṃkruddhaḥ prahasann idam abravīt
6.104.41
kāmam abhyasa vā mā vā na tvāṃ yotsye kathaṃ cana yaiva hi tvaṃ kṛtā dhātrā saiva hi tvaṃ śikhaṇḍinī
6.104.42
tasya tad vacanaṃ śrutvā śikhaṇḍī krodhamūrchitaḥ uvāca bhīṣmaṃ samare sṛkkiṇī parilelihan
6.104.43
jānāmi tvāṃ mahābāho kṣatriyāṇāṃ kṣayaṃkaram mayā śrutaṃ ca te yuddhaṃ jāmadagnyena vai saha
6.104.44
divyaś ca te prabhāvo 'yaṃ sa mayā bahuśaḥ śrutaḥ jānann api prabhāvaṃ te yotsye 'dyāhaṃ tvayā saha
6.104.45
pāṇḍavānāṃ priyaṃ kurvann ātmanaś ca narottama adya tvā yodhayiṣyāmi raṇe puruṣasattama
6.104.46
dhruvaṃ ca tvā haniṣyāmi śape satyena te 'grataḥ etac chrutvā vaco mahyaṃ yat kṣamaṃ tat samācara
6.104.47
kāmam abhyasa vā mā vā na me jīvan vimokṣyase sudṛṣṭaḥ kriyatāṃ bhīṣma loko 'yaṃ samitiṃjaya
6.104.48
evam uktvā tato bhīṣmaṃ pañcabhir nataparvabhiḥ avidhyata raṇe rājan praṇunnaṃ vākyasāyakaiḥ
6.104.49
tasya tad vacanaṃ śrutvā savyasācī paraṃtapaḥ kālo 'yam iti saṃcintya śikhaṇḍinam acodayat
6.104.50
ahaṃ tvām anuyāsyāmi parān vidrāvayañ śaraiḥ abhidrava susaṃrabdho bhīṣmaṃ bhīmaparākramam
6.104.51
na hi te saṃyuge pīḍāṃ śaktaḥ kartuṃ mahābalaḥ tasmād adya mahābāho vīra bhīṣmam abhidrava
6.104.52
ahatvā samare bhīṣmaṃ yadi yāsyasi māriṣa avahāsyo 'sya lokasya bhaviṣyasi mayā saha
6.104.53
nāvahāsyā yathā vīra bhavema paramāhave tathā kuru raṇe yatnaṃ sādhayasva pitāmaham
6.104.54
ahaṃ te rakṣaṇaṃ yuddhe kariṣyāmi paraṃtapa vārayan rathinaḥ sarvān sādhayasva pitāmaham
6.104.55
droṇaṃ ca droṇaputraṃ ca kṛpaṃ cātha suyodhanam citrasenaṃ vikarṇaṃ ca saindhavaṃ ca jayadratham
6.104.56
vindānuvindāv āvantyau kāmbojaṃ ca sudakṣiṇam bhagadattaṃ tathā śūraṃ māgadhaṃ ca mahāratham
6.104.57
saumadattiṃ raṇe śūram ārśyaśṛṅgiṃ ca rākṣasam trigartarājaṃ ca raṇe saha sarvair mahārathaiḥ aham āvārayiṣyāmi veleva makarālayam
6.104.58
kurūṃś ca sahitān sarvān ye caiṣāṃ sainikāḥ sthitāḥ nivārayiṣyāmi raṇe sādhayasva pitāmaham
6.105.1
dhṛtarāṣṭra uvāca kathaṃ śikhaṇḍī gāṅgeyam abhyadhāvat pitāmaham pāñcālyaḥ samare kruddho dharmātmānaṃ yatavratam
6.105.2
ke 'rakṣan pāṇḍavānīke śikhaṇḍinam udāyudham tvaramāṇās tvarākāle jigīṣanto mahārathāḥ
6.105.3
kathaṃ śāṃtanavo bhīṣmaḥ sa tasmin daśame 'hani ayudhyata mahāvīryaḥ pāṇḍavaiḥ sahasṛñjayaiḥ
6.105.4
na mṛṣyāmi raṇe bhīṣmaṃ pratyudyātaṃ śikhaṇḍinam kaccin na rathabhaṅgo 'sya dhanur vāśīryatāsyataḥ
6.105.5
saṃjaya uvāca nāśīryata dhanus tasya rathabhaṅgo na cāpy abhūt yudhyamānasya saṃgrāme bhīṣmasya bharatarṣabha nighnataḥ samare śatrūñ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
6.105.6
anekaśatasāhasrās tāvakānāṃ mahārathāḥ rathadantigaṇā rājan hayāś caiva susajjitāḥ abhyavartanta yuddhāya puraskṛtya pitāmaham
6.105.7
yathāpratijñaṃ kauravya sa cāpi samitiṃjayaḥ pārthānām akarod bhīṣmaḥ satataṃ samitikṣayam
6.105.8
yudhyamānaṃ maheṣvāsaṃ vinighnantaṃ parāñ śaraiḥ pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ sarva evābhyavārayan
6.105.9
daśame 'hani saṃprāpte tatāpa ripuvāhinīm kīryamāṇāṃ śitair bāṇaiḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ
6.105.10
na hi bhīṣmaṃ maheṣvāsaṃ pāṇḍavāḥ pāṇḍupūrvaja aśaknuvan raṇe jetuṃ pāśahastam ivāntakam
6.105.11
athopāyān mahārāja savyasācī paraṃtapaḥ trāsayan rathinaḥ sarvān bībhatsur aparājitaḥ
6.105.12
siṃhavad vinadann uccair dhanurjyāṃ vikṣipan muhuḥ śaraughān visṛjan pārtho vyacarat kālavad raṇe
6.105.13
tasya śabdena vitrastās tāvakā bharatarṣabha siṃhasyeva mṛgā rājan vyadravanta mahābhayāt
6.105.14
jayantaṃ pāṇḍavaṃ dṛṣṭvā tvatsainyaṃ cābhipīḍitam duryodhanas tato bhīṣmam abravīd bhṛśapīḍitaḥ
6.105.15
eṣa pāṇḍusutas tāta śvetāśvaḥ kṛṣṇasārathiḥ dahate māmakān sarvān kṛṣṇavartmeva kānanam
6.105.16
paśya sainyāni gāṅgeya dravamāṇāni sarvaśaḥ pāṇḍavena yudhāṃ śreṣṭha kālyamānāni saṃyuge
6.105.17
yathā paśugaṇān pālaḥ saṃkālayati kānane tathedaṃ māmakaṃ sainyaṃ kālyate śatrutāpana
6.105.18
dhanaṃjayaśarair bhagnaṃ dravamāṇam itas tataḥ bhīmo hy eṣa durādharṣo vidrāvayati me balam
6.105.19
sātyakiś cekitānaś ca mādrīputrau ca pāṇḍavau abhimanyuś ca vikrānto vāhinīṃ dahate mama
6.105.20
dhṛṣṭadyumnas tathā śūro rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ vyadrāvayetāṃ sahasā sainyaṃ mama mahābalau
6.105.21
vadhyamānasya sainyasya sarvair etair mahābalaiḥ nānyāṃ gatiṃ prapaśyāmi sthāne yuddhe ca bhārata
6.105.22
ṛte tvāṃ puruṣavyāghra devatulyaparākrama paryāptaś ca bhavān kṣipraṃ pīḍitānāṃ gatir bhava
6.105.23
evam ukto mahārāja pitā devavratas tava cintayitvā muhūrtaṃ tu kṛtvā niścayam ātmanaḥ tava saṃdhārayan putram abravīc chaṃtanoḥ sutaḥ
6.105.24
duryodhana vijānīhi sthiro bhava viśāṃ pate pūrvakālaṃ tava mayā pratijñātaṃ mahābala
6.105.25
hatvā daśa sahasrāṇi kṣatriyāṇāṃ mahātmanām saṃgrāmād vyapayātavyam etat karma mamāhnikam iti tat kṛtavāṃś cāhaṃ yathoktaṃ bharatarṣabha
6.105.26
adya cāpi mahat karma prakariṣye mahāhave ahaṃ vā nihataḥ śeṣye haniṣye vādya pāṇḍavān
6.105.27
adya te puruṣavyāghra pratimokṣye ṛṇaṃ mahat bhartṛpiṇḍakṛtaṃ rājan nihataḥ pṛtanāmukhe
6.105.28
ity uktvā bharataśreṣṭhaḥ kṣatriyān pratapañ śaraiḥ āsasāda durādharṣaḥ pāṇḍavānām anīkinīm
6.105.29
anīkamadhye tiṣṭhantaṃ gāṅgeyaṃ bharatarṣabha āśīviṣam iva kruddhaṃ pāṇḍavāḥ paryavārayan
6.105.30
daśame 'hani tasmiṃs tu darśayañ śaktim ātmanaḥ rājañ śatasahasrāṇi so 'vadhīt kurunandana
6.105.31
pañcālānāṃ ca ye śreṣṭhā rājaputrā mahābalāḥ teṣām ādatta tejāṃsi jalaṃ sūrya ivāṃśubhiḥ
6.105.32
hatvā daśa sahasrāṇi kuñjarāṇāṃ tarasvinām sārohāṇāṃ mahārāja hayānāṃ cāyutaṃ punaḥ
6.105.33
pūrṇe śatasahasre dve padātīnāṃ narottamaḥ prajajvāla raṇe bhīṣmo vidhūma iva pāvakaḥ
6.105.34
na cainaṃ pāṇḍaveyānāṃ ke cic chekur nirīkṣitum uttaraṃ mārgam āsthāya tapantam iva bhāskaram
6.105.35
te pāṇḍaveyāḥ saṃrabdhā maheṣvāsena pīḍitāḥ vadhāyābhyadravan bhīṣmaṃ sṛñjayāś ca mahārathāḥ
6.105.36
sa yudhyamāno bahubhir bhīṣmaḥ śāṃtanavas tadā avakīrṇo mahābāhuḥ śailo meghair ivāsitaiḥ
6.105.37
putrās tu tava gāṅgeyaṃ samantāt paryavārayan mahatyā senayā sārdhaṃ tato yuddham avartata
6.106.1
saṃjaya uvāca arjunas tu raṇe rājan dṛṣṭvā bhīṣmasya vikramam śikhaṇḍinam athovāca samabhyehi pitāmaham
6.106.2
na cāpi bhīs tvayā kāryā bhīṣmād adya kathaṃ cana aham enaṃ śarais tīkṣṇaiḥ pātayiṣye rathottamāt
6.106.3
evam uktas tu pārthena śikhaṇḍī bharatarṣabha abhyadravata gāṅgeyaṃ śrutvā pārthasya bhāṣitam
6.106.4
dhṛṣṭadyumnas tathā rājan saubhadraś ca mahārathaḥ hṛṣṭāv ādravatāṃ bhīṣmaṃ śrutvā pārthasya bhāṣitam
6.106.5
virāṭadrupadau vṛddhau kuntibhojaś ca daṃśitaḥ abhyadravata gāṅgeyaṃ putrasya tava paśyataḥ
6.106.6
nakulaḥ sahadevaś ca dharmarājaś ca vīryavān tathetarāṇi sainyāni sarvāṇy eva viśāṃ pate samādravanta gāṅgeyaṃ śrutvā pārthasya bhāṣitam
6.106.7
pratyudyayus tāvakāś ca sametās tān mahārathān yathāśakti yathotsāhaṃ tan me nigadataḥ śṛṇu
6.106.8
citraseno mahārāja cekitānaṃ samabhyayāt bhīṣmaprepsuṃ raṇe yāntaṃ vṛṣaṃ vyāghraśiśur yathā
6.106.9
dhṛṣṭadyumnaṃ mahārāja bhīṣmāntikam upāgatam tvaramāṇo raṇe yattaṃ kṛtavarmā nyavārayat
6.106.10
bhīmasenaṃ susaṃkruddhaṃ gāṅgeyasya vadhaiṣiṇam tvaramāṇo mahārāja saumadattir nyavārayat
6.106.11
tathaiva nakulaṃ vīraṃ kirantaṃ sāyakān bahūn vikarṇo vārayām āsa icchan bhīṣmasya jīvitam
6.106.12
sahadevaṃ tathā yāntaṃ yattaṃ bhīṣmarathaṃ prati vārayām āsa saṃkruddhaḥ kṛpaḥ śāradvato yudhi
6.106.13
rākṣasaṃ krūrakarmāṇaṃ bhaimaseniṃ mahābalam bhīṣmasya nidhanaṃ prepsuṃ durmukho 'bhyadravad balī
6.106.14
sātyakiṃ samare kruddham ārśyaśṛṅgir avārayat abhimanyuṃ mahārāja yāntaṃ bhīṣmarathaṃ prati sudakṣiṇo mahārāja kāmbojaḥ pratyavārayat
6.106.15
virāṭadrupadau vṛddhau sametāv arimardanau aśvatthāmā tataḥ kruddho vārayām āsa bhārata
6.106.16
tathā pāṇḍusutaṃ jyeṣṭhaṃ bhīṣmasya vadhakāṅkṣiṇam bhāradvājo raṇe yatto dharmaputram avārayat
6.106.17
arjunaṃ rabhasaṃ yuddhe puraskṛtya śikhaṇḍinam bhīṣmaprepsuṃ mahārāja tāpayantaṃ diśo daśa duḥśāsano maheṣvāso vārayām āsa saṃyuge
6.106.18
anye ca tāvakā yodhāḥ pāṇḍavānāṃ mahārathān bhīṣmāyābhimukhaṃ yātān vārayām āsur āhave
6.106.19
dhṛṣṭadyumnas tu sainyāni prākrośata punaḥ punaḥ abhidravata saṃrabdhā bhīṣmam ekaṃ mahābalam
6.106.20
eṣo 'rjuno raṇe bhīṣmaṃ prayāti kurunandanaḥ abhidravata mā bhaiṣṭa bhīṣmo na prāpsyate hi vaḥ
6.106.21
arjunaṃ samare yoddhuṃ notsahetāpi vāsavaḥ kim u bhīṣmo raṇe vīrā gatasattvo 'lpajīvitaḥ
6.106.22
iti senāpateḥ śrutvā pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ abhyadravanta saṃhṛṣṭā gāṅgeyasya rathaṃ prati
6.106.23
āgacchatas tān samare vāryoghān prabalān iva nyavārayanta saṃhṛṣṭās tāvakāḥ puruṣarṣabhāḥ
6.106.24
duḥśāsano mahārāja bhayaṃ tyaktvā mahārathaḥ bhīṣmasya jīvitākāṅkṣī dhanaṃjayam upādravat
6.106.25
tathaiva pāṇḍavāḥ śūrā gāṅgeyasya rathaṃ prati abhyadravanta saṃgrāme tava putrān mahārathān
6.106.26
tatrādbhutam apaśyāma citrarūpaṃ viśāṃ pate duḥśāsanarathaṃ prāpto yat pārtho nātyavartata
6.106.27
yathā vārayate velā kṣubhitaṃ vai mahārṇavam tathaiva pāṇḍavaṃ kruddhaṃ tava putro nyavārayat
6.106.28
ubhau hi rathināṃ śreṣṭhāv ubhau bhārata durjayau ubhau candrārkasadṛśau kāntyā dīptyā ca bhārata
6.106.29
tau tathā jātasaṃrambhāv anyonyavadhakāṅkṣiṇau samīyatur mahāsaṃkhye mayaśakrau yathā purā
6.106.30
duḥśāsano mahārāja pāṇḍavaṃ viśikhais tribhiḥ vāsudevaṃ ca viṃśatyā tāḍayām āsa saṃyuge
6.106.31
tato 'rjuno jātamanyur vārṣṇeyaṃ vīkṣya pīḍitam duḥśāsanaṃ śatenājau nārācānāṃ samārpayat te tasya kavacaṃ bhittvā papuḥ śoṇitam āhave
6.106.32
duḥśāsanas tataḥ kruddhaḥ pārthaṃ vivyādha pañcabhiḥ lalāṭe bharataśreṣṭha śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
6.106.33
lalāṭasthais tu tair bāṇaiḥ śuśubhe pāṇḍavottamaḥ yathā merur mahārāja śṛṅgair atyartham ucchritaiḥ
6.106.34
so 'tividdho maheṣvāsaḥ putreṇa tava dhanvinā vyarājata raṇe pārthaḥ kiṃśukaḥ puṣpavān iva
6.106.35
duḥśāsanaṃ tataḥ kruddhaḥ pīḍayām āsa pāṇḍavaḥ parvaṇīva susaṃkruddho rāhur ugro niśākaram
6.106.36
pīḍyamāno balavatā putras tava viśāṃ pate vivyādha samare pārthaṃ kaṅkapatraiḥ śilāśitaiḥ
6.106.37
tasya pārtho dhanuś chittvā tvaramāṇaḥ parākramī ājaghāna tataḥ paścāt putraṃ te navabhiḥ śaraiḥ
6.106.38
so 'nyat kārmukam ādāya bhīṣmasya pramukhe sthitaḥ arjunaṃ pañcaviṃśatyā bāhvor urasi cārpayat
6.106.39
tasya kruddho mahārāja pāṇḍavaḥ śatrukarśanaḥ apraiṣīd viśikhān ghorān yamadaṇḍopamān bahūn
6.106.40
aprāptān eva tān bāṇāṃś ciccheda tanayas tava yatamānasya pārthasya tad adbhutam ivābhavat pārthaṃ ca niśitair bāṇair avidhyat tanayas tava
6.106.41
tataḥ kruddho raṇe pārthaḥ śarān saṃdhāya kārmuke preṣayām āsa samare svarṇapuṅkhāñ śilāśitān
6.106.42
nyamajjaṃs te mahārāja tasya kāye mahātmanaḥ yathā haṃsā mahārāja taḍāgaṃ prāpya bhārata
6.106.43
pīḍitaś caiva putras te pāṇḍavena mahātmanā hitvā pārthaṃ raṇe tūrṇaṃ bhīṣmasya ratham āśrayat agādhe majjatas tasya dvīpo bhīṣmo 'bhavat tadā
6.106.44
pratilabhya tataḥ saṃjñāṃ putras tava viśāṃ pate avārayat tataḥ śūro bhūya eva parākramī
6.106.45
śaraiḥ suniśitaiḥ pārthaṃ yathā vṛtraḥ puraṃdaram nirbibheda mahāvīryo vivyathe naiva cārjunāt
6.107.1
saṃjaya uvāca sātyakiṃ daṃśitaṃ yuddhe bhīṣmāyābhyudyataṃ tadā ārśyaśṛṅgir maheṣvāso vārayām āsa saṃyuge
6.107.2
mādhavas tu susaṃkruddho rākṣasaṃ navabhiḥ śaraiḥ ājaghāna raṇe rājan prahasann iva bhārata
6.107.3
tathaiva rākṣaso rājan mādhavaṃ niśitaiḥ śaraiḥ ardayām āsa rājendra saṃkruddhaḥ śinipuṃgavam
6.107.4
śaineyaḥ śarasaṃghaṃ tu preṣayām āsa saṃyuge rākṣasāya susaṃkruddho mādhavaḥ paravīrahā
6.107.5
tato rakṣo mahābāhuṃ sātyakiṃ satyavikramam vivyādha viśikhais tīkṣṇaiḥ siṃhanādaṃ nanāda ca
6.107.6
mādhavas tu bhṛśaṃ viddho rākṣasena raṇe tadā dhairyam ālambya tejasvī jahāsa ca nanāda ca
6.107.7
bhagadattas tataḥ kruddho mādhavaṃ niśitaiḥ śaraiḥ tāḍayām āsa samare tottrair iva mahāgajam
6.107.8
vihāya rākṣasaṃ yuddhe śaineyo rathināṃ varaḥ prāgjyotiṣāya cikṣepa śarān saṃnataparvaṇaḥ
6.107.9
tasya prāgjyotiṣo rājā mādhavasya mahad dhanuḥ ciccheda śitadhāreṇa bhallena kṛtahastavat
6.107.10
athānyad dhanur ādāya vegavat paravīrahā bhagadattaṃ raṇe kruddho vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ
6.107.11
so 'tividdho maheṣvāsaḥ sṛkkiṇī saṃlihan muhuḥ śaktiṃ kanakavaiḍūryabhūṣitām āyasīṃ dṛḍhām yamadaṇḍopamāṃ ghorāṃ prāhiṇot sātyakāya vai
6.107.12
tām āpatantīṃ sahasā tasya bāhor baleritām sātyakiḥ samare rājaṃs tridhā ciccheda sāyakaiḥ sā papāta tadā bhūmau maholkeva hataprabhā
6.107.13
śaktiṃ vinihatāṃ dṛṣṭvā putras tava viśāṃ pate mahatā rathavaṃśena vārayām āsa mādhavam
6.107.14
tathā parivṛtaṃ dṛṣṭvā vārṣṇeyānāṃ mahāratham duryodhano bhṛśaṃ hṛṣṭo bhrātṝn sarvān uvāca ha
6.107.15
tathā kuruta kauravyā yathā vaḥ sātyako yudhi na jīvan pratiniryāti mahato 'smād rathavrajāt asmin hate hataṃ manye pāṇḍavānāṃ mahad balam
6.107.16
tat tatheti vacas tasya parigṛhya mahārathāḥ śaineyaṃ yodhayām āsur bhīṣmasya pramukhe tadā
6.107.17
abhimanyuṃ tadāyāntaṃ bhīṣmāyābhyudyataṃ mṛdhe kāmbojarājo balavān vārayām āsa saṃyuge
6.107.18
ārjunir nṛpatiṃ viddhvā śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ punar eva catuḥṣaṣṭyā rājan vivyādha taṃ nṛpam
6.107.19
sudakṣiṇas tu samare kārṣṇiṃ vivyādha pañcabhiḥ sārathiṃ cāsya navabhir icchan bhīṣmasya jīvitam
6.107.20
tad yuddham āsīt sumahat tayos tatra parākrame yad abhyadhāvad gāṅgeyaṃ śikhaṇḍī śatrutāpanaḥ
6.107.21
virāṭadrupadau vṛddhau vārayantau mahācamūm bhīṣmaṃ ca yudhi saṃrabdhāv ādravantau mahārathau
6.107.22
aśvatthāmā tataḥ kruddhaḥ samāyād rathasattamaḥ tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tava teṣāṃ ca bhārata
6.107.23
virāṭo daśabhir bhallair ājaghāna paraṃtapa yatamānaṃ maheṣvāsaṃ drauṇim āhavaśobhinam
6.107.24
drupadaś ca tribhir bāṇair vivyādha niśitais tathā guruputraṃ samāsādya bhīṣmasya purataḥ sthitam
6.107.25
aśvatthāmā tatas tau tu vivyādha daśabhiḥ śaraiḥ virāṭadrupadau vṛddhau bhīṣmaṃ prati samudyatau
6.107.26
tatrādbhutam apaśyāma vṛddhayoś caritaṃ mahat yad drauṇeḥ sāyakān ghorān pratyavārayatāṃ yudhi
6.107.27
sahadevaṃ tathā yāntaṃ kṛpaḥ śāradvato 'bhyayāt yathā nāgo vane nāgaṃ matto mattam upādravat
6.107.28
kṛpaś ca samare rājan mādrīputraṃ mahāratham ājaghāna śarais tūrṇaṃ saptatyā rukmabhūṣaṇaiḥ
6.107.29
tasya mādrīsutaś cāpaṃ dvidhā ciccheda sāyakaiḥ athainaṃ chinnadhanvānaṃ vivyādha navabhiḥ śaraiḥ
6.107.30
so 'nyat kārmukam ādāya samare bhārasādhanam mādrīputraṃ susaṃhṛṣṭo daśabhir niśitaiḥ śaraiḥ ājaghānorasi kruddha icchan bhīṣmasya jīvitam
6.107.31
tathaiva pāṇḍavo rājañ śāradvatam amarṣaṇam ājaghānorasi kruddho bhīṣmasya vadhakāṅkṣayā tayor yuddhaṃ samabhavad ghorarūpaṃ bhayāvaham
6.107.32
nakulaṃ tu raṇe kruddhaṃ vikarṇaḥ śatrutāpanaḥ vivyādha sāyakaiḥ ṣaṣṭyā rakṣan bhīṣmasya jīvitam
6.107.33
nakulo 'pi bhṛśaṃ viddhas tava putreṇa dhanvinā vikarṇaṃ saptasaptatyā nirbibheda śilīmukhaiḥ
6.107.34
tatra tau naraśārdūlau bhīṣmahetoḥ paraṃtapau anyonyaṃ jaghnatur vīrau goṣṭhe govṛṣabhāv iva
6.107.35
ghaṭotkacaṃ raṇe yattaṃ nighnantaṃ tava vāhinīm durmukhaḥ samare prāyād bhīṣmahetoḥ parākramī
6.107.36
haiḍimbas tu tato rājan durmukhaṃ śatrutāpanam ājaghānorasi kruddho navatyā niśitaiḥ śaraiḥ
6.107.37
bhīmasenasutaṃ cāpi durmukhaḥ sumukhaiḥ śaraiḥ ṣaṣṭyā vīro nadan hṛṣṭo vivyādha raṇamūrdhani
6.107.38
dhṛṣṭadyumnaṃ raṇe yāntaṃ bhīṣmasya vadhakāṅkṣiṇam hārdikyo vārayām āsa rakṣan bhīṣmasya jīvitam
6.107.39
vārṣṇeyaḥ pārṣataṃ śūraṃ viddhvā pañcabhir āyasaiḥ punaḥ pañcāśatā tūrṇam ājaghāna stanāntare
6.107.40
tathaiva pārṣato rājan hārdikyaṃ navabhiḥ śaraiḥ vivyādha niśitais tīkṣṇaiḥ kaṅkapatraparicchadaiḥ
6.107.41
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ bhīṣmahetor mahāraṇe anyonyātiśayair yuktaṃ yathā vṛtramahendrayoḥ
6.107.42
bhīmasenam athāyāntaṃ bhīṣmaṃ prati mahābalam bhūriśravābhyayāt tūrṇaṃ tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
6.107.43
saumadattir atho bhīmam ājaghāna stanāntare nārācena sutīkṣṇena rukmapuṅkhena saṃyuge
6.107.44
uraḥsthena babhau tena bhīmasenaḥ pratāpavān skandaśaktyā yathā krauñcaḥ purā nṛpatisattama
6.107.45
tau śarān sūryasaṃkāśān karmāraparimārjitān anyonyasya raṇe kruddhau cikṣipāte muhur muhuḥ
6.107.46
bhīmo bhīṣmavadhākānṣkī saumadattiṃ mahāratham tathā bhīṣmajaye gṛdhnuḥ saumadattiś ca pāṇḍavam kṛtapratikṛte yattau yodhayām āsatū raṇe
6.107.47
yudhiṣṭhiraṃ mahārāja mahatyā senayā vṛtam bhīṣmāyābhimukhaṃ yāntaṃ bhāradvājo nyavārayat
6.107.48
droṇasya rathanirghoṣaṃ parjanyaninadopamam śrutvā prabhadrakā rājan samakampanta māriṣa
6.107.49
sā senā mahatī rājan pāṇḍuputrasya saṃyuge droṇena vāritā yattā na cacāla padāt padam
6.107.50
cekitānaṃ raṇe kruddhaṃ bhīṣmaṃ prati janeśvara citrasenas tava sutaḥ kruddharūpam avārayat
6.107.51
bhīṣmahetoḥ parākrāntaś citraseno mahārathaḥ cekitānaṃ paraṃ śaktyā yodhayām āsa bhārata
6.107.52
tathaiva cekitāno 'pi citrasenam ayodhayat tad yuddham āsīt sumahat tayos tatra parākrame
6.107.53
arjuno vāryamāṇas tu bahuśas tanayena te vimukhīkṛtya putraṃ te tava senāṃ mamarda ha
6.107.54
duḥśāsano 'pi parayā śaktyā pārtham avārayat kathaṃ bhīṣmaṃ paro hanyād iti niścitya bhārata
6.107.55
sā vadhyamānā samare putrasya tava vāhinī loḍyate rathibhiḥ śreṣṭhais tatra tatraiva bhārata
6.108.1
saṃjaya uvāca atha vīro maheṣvāso mattavāraṇavikramaḥ samādāya mahac cāpaṃ mattavāraṇavāraṇam
6.108.2
vidhunvāno dhanuḥ śreṣṭhaṃ drāvayāṇo mahārathān pṛtanāṃ pāṇḍaveyānāṃ pātayāno mahārathaḥ
6.108.3
nimittāni nimittajñaḥ sarvato vīkṣya vīryavān pratapantam anīkāni droṇaḥ putram abhāṣata
6.108.4
ayaṃ sa divasas tāta yatra pārtho mahārathaḥ jighāṃsuḥ samare bhīṣmaṃ paraṃ yatnaṃ kariṣyati
6.108.5
utpatanti hi me bāṇā dhanuḥ prasphuratīva me yogam astrāṇi gacchanti krūre me vartate matiḥ
6.108.6
dikṣu śāntāsu ghorāṇi vyāharanti mṛgadvijāḥ nīcair gṛdhrā nilīyante bhāratānāṃ camūṃ prati
6.108.7
naṣṭaprabha ivādityaḥ sarvato lohitā diśaḥ rasate vyathate bhūmir anuṣṭanati vāhanam
6.108.8
kaṅkā gṛdhrā balākāś ca vyāharanti muhur muhuḥ śivāś cāśivanirghoṣā vedayantyo mahad bhayam
6.108.9
papāta mahatī colkā madhyenādityamaṇḍalāt sakabandhaś ca parigho bhānum āvṛtya tiṣṭhati
6.108.10
pariveṣas tathā ghoraś candrabhāskarayor abhūt vedayāno bhayaṃ ghoraṃ rājñāṃ dehāvakartanam
6.108.11
devatāyatanasthāś ca kauravendrasya devatāḥ kampante ca hasante ca nṛtyanti ca rudanti ca
6.108.12
apasavyaṃ grahāś cakrur alakṣmāṇaṃ niśākaram avākśirāś ca bhagavān udatiṣṭhata candramāḥ
6.108.13
vapūṃṣi ca narendrāṇāṃ vigatānīva lakṣaye dhārtarāṣṭrasya sainyeṣu na ca bhrājanti daṃśitāḥ
6.108.14
senayor ubhayoś caiva samantāc chrūyate mahān pāñcajanyasya nirghoṣo gāṇḍīvasya ca nisvanaḥ
6.108.15
dhruvam āsthāya bībhatsur uttamāstrāṇi saṃyuge apāsyānyān raṇe yodhān abhyasyati pitāmaham
6.108.16
hṛṣyanti romakūpāni sīdatīva ca me manaḥ cintayitvā mahābāho bhīṣmārjunasamāgamam
6.108.17
taṃ caiva nikṛtiprajñaṃ pāñcālyaṃ pāpacetasam puraskṛtya raṇe pārtho bhīṣmasyāyodhanaṃ gataḥ
6.108.18
abravīc ca purā bhīṣmo nāhaṃ hanyāṃ śikhaṇḍinam strī hy eṣā vihitā dhātrā daivāc ca sa punaḥ pumān
6.108.19
amaṅgalyadhvajaś caiva yājñasenir mahārathaḥ na cāmaṅgalaketoḥ sa prahared āpagāsutaḥ
6.108.20
etad vicintayānasya prajñā sīdati me bhṛśam adyaiva tu raṇe pārthaḥ kuruvṛddham upādravat
6.108.21
yudhiṣṭhirasya ca krodho bhīṣmārjunasamāgamaḥ mama cāstrābhisaṃrambhaḥ prajānām aśubhaṃ dhruvam
6.108.22
manasvī balavāñ śūraḥ kṛtāstro dṛḍhavikramaḥ dūrapātī dṛḍheṣuś ca nimittajñaś ca pāṇḍavaḥ
6.108.23
ajeyaḥ samare caiva devair api savāsavaiḥ balavān buddhimāṃś caiva jitakleśo yudhāṃ varaḥ
6.108.24
vijayī ca raṇe nityaṃ bhairavāstraś ca pāṇḍavaḥ tasya mārgaṃ pariharan drutaṃ gaccha yatavratam
6.108.25
paśya caitan mahābāho vaiśasaṃ samupasthitam hemacitrāṇi śūrāṇāṃ mahānti ca śubhāni ca
6.108.26
kavacāny avadīryante śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ chidyante ca dhvajāgrāṇi tomarāṇi dhanūṃṣi ca
6.108.27
prāsāś ca vimalās tīkṣṇāḥ śaktyaś ca kanakojjvalāḥ vaijayantyaś ca nāgānāṃ saṃkruddhena kirīṭinā
6.108.28
nāyaṃ saṃrakṣituṃ kālaḥ prāṇān putropajīvibhiḥ yāhi svargaṃ puraskṛtya yaśase vijayāya ca
6.108.29
hayanāgarathāvartāṃ mahāghorāṃ sudustarām rathena saṃgrāmanadīṃ taraty eṣa kapidhvajaḥ
6.108.30
brahmaṇyatā damo dānaṃ tapaś ca caritaṃ mahat ihaiva dṛśyate rājño bhrātā yasya dhanaṃjayaḥ
6.108.31
bhīmasenaś ca balavān mādrīputrau ca pāṇḍavau vāsudevaś ca vārṣṇeyo yasya nātho vyavasthitaḥ
6.108.32
tasyaiṣa manyuprabhavo dhārtarāṣṭrasya durmateḥ tapodagdhaśarīrasya kopo dahati bhāratān
6.108.33
eṣa saṃdṛśyate pārtho vāsudevavyapāśrayaḥ dārayan sarvasainyāni dhārtarāṣṭrāṇi sarvaśaḥ
6.108.34
etad ālokyate sainyaṃ kṣobhyamāṇaṃ kirīṭinā mahorminaddhaṃ sumahat timineva nadīmukham
6.108.35
hāhākilakilāśabdāḥ śrūyante ca camūmukhe yāhi pāñcāladāyādam ahaṃ yāsye yudhiṣṭhiram
6.108.36
durlabhaṃ hy antaraṃ rājño vyūhasyāmitatejasaḥ samudrakukṣipratimaṃ sarvato 'tirathaiḥ sthitaiḥ
6.108.37
sātyakiś cābhimanyuś ca dhṛṣṭadyumnavṛkodarau parirakṣanti rājānaṃ yamau ca manujeśvaram
6.108.38
upendrasadṛśaḥ śyāmo mahāśāla ivodgataḥ eṣa gacchaty anīkāni dvitīya iva phalgunaḥ
6.108.39
uttamāstrāṇi cādatsva gṛhītvānyan mahad dhanuḥ pārśvato yāhi rājānaṃ yudhyasva ca vṛkodaram
6.108.40
ko hi necchet priyaṃ putraṃ jīvantaṃ śāśvatīḥ samāḥ kṣatradharmaṃ puraskṛtya tatas tvā viniyujmahe
6.108.41
eṣa cāpi raṇe bhīṣmo dahate vai mahācamūm yuddhe susadṛśas tāta yamasya varuṇasya ca
6.109.1
saṃjaya uvāca bhagadattaḥ kṛpaḥ śalyaḥ kṛtavarmā ca sātvataḥ vindānuvindāv āvantyau saindhavaś ca jayadrathaḥ
6.109.2
citraseno vikarṇaś ca tathā durmarṣaṇo yuvā daśaite tāvakā yodhā bhīmasenam ayodhayan
6.109.3
mahatyā senayā yuktā nānādeśasamutthayā bhīṣmasya samare rājan prārthayānā mahad yaśaḥ
6.109.4
śalyas tu navabhir bāṇair bhīmasenam atāḍayat kṛtavarmā tribhir bāṇaiḥ kṛpaś ca navabhiḥ śaraiḥ
6.109.5
citraseno vikarṇaś ca bhagadattaś ca māriṣa daśabhir daśabhir bhallair bhīmasenam atāḍayan
6.109.6
saindhavaś ca tribhir bāṇair jatrudeśe 'bhyatāḍayat vindānuvindāv āvantyau pañcabhiḥ pañcabhiḥ śaraiḥ durmarṣaṇaś ca viṃśatyā pāṇḍavaṃ niśitaiḥ śaraiḥ
6.109.7
sa tān sarvān mahārāja bhrājamānān pṛthak pṛthak pravīrān sarvalokasya dhārtarāṣṭrān mahārathān vivyādha bahubhir bāṇair bhīmaseno mahābalaḥ
6.109.8
śalyaṃ pañcāśatā viddhvā kṛtavarmāṇam aṣṭabhiḥ kṛpasya saśaraṃ cāpaṃ madhye ciccheda bhārata athainaṃ chinnadhanvānaṃ punar vivyādha pañcabhiḥ
6.109.9
vindānuvindau ca tathā tribhis tribhir atāḍayat durmarṣaṇaṃ ca viṃśatyā citrasenaṃ ca pañcabhiḥ
6.109.10
vikarṇaṃ daśabhir bāṇaiḥ pañcabhiś ca jayadratham viddhvā bhīmo 'nadad dhṛṣṭaḥ saindhavaṃ ca punas tribhiḥ
6.109.11
athānyad dhanur ādāya gautamo rathināṃ varaḥ bhīmaṃ vivyādha saṃrabdho daśabhir niśitaiḥ śaraiḥ
6.109.12
sa viddho bahubhir bāṇais tottrair iva mahādvipaḥ tataḥ kruddho mahābāhur bhīmasenaḥ pratāpavān gautamaṃ tāḍayām āsa śarair bahubhir āhave
6.109.13
saindhavasya tathāśvāṃś ca sārathiṃ ca tribhiḥ śaraiḥ prāhiṇon mṛtyulokāya kālāntakasamadyutiḥ
6.109.14
hatāśvāt tu rathāt tūrṇam avaplutya mahārathaḥ śarāṃś cikṣepa niśitān bhīmasenasya saṃyuge
6.109.15
tasya bhīmo dhanurmadhye dvābhyāṃ ciccheda bhārata bhallābhyāṃ bharataśreṣṭha saindhavasya mahātmanaḥ
6.109.16
sa cchinnadhanvā viratho hatāśvo hatasārathiḥ citrasenarathaṃ rājann āruroha tvarānvitaḥ
6.109.17
atyadbhutaṃ raṇe karma kṛtavāṃs tatra pāṇḍavaḥ mahārathāñ śarair viddhvā vārayitvā mahārathaḥ virathaṃ saindhavaṃ cakre sarvalokasya paśyataḥ
6.109.18
nātīva mamṛṣe śalyo bhīmasenasya vikramam sa saṃdhāya śarāṃs tīkṣṇān karmāraparimārjitān bhīmaṃ vivyādha saptatyā tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
6.109.19
kṛpaś ca kṛtavarmā ca bhagadattaś ca māriṣa vindānuvindāv āvantyau citrasenaś ca saṃyuge
6.109.20
durmarṣaṇo vikarṇaś ca sindhurājaś ca vīryavān bhīmaṃ te vivyadhus tūrṇaṃ śalyahetor ariṃdamāḥ
6.109.21
sa tu tān prativivyādha pañcabhiḥ pañcabhiḥ śaraiḥ śalyaṃ vivyādha saptatyā punaś ca daśabhiḥ śaraiḥ
6.109.22
taṃ śalyo navabhir viddhvā punar vivyādha pañcabhiḥ sārathiṃ cāsya bhallena gāḍhaṃ vivyādha marmaṇi
6.109.23
viśokaṃ vīkṣya nirbhinnaṃ bhīmasenaḥ pratāpavān madrarājaṃ tribhir bāṇair bāhvor urasi cārpayat
6.109.24
tathetarān maheṣvāsāṃs tribhis tribhir ajihmagaiḥ tāḍayām āsa samare siṃhavac ca nanāda ca
6.109.25
te hi yattā maheṣvāsāḥ pāṇḍavaṃ yuddhadurmadam tribhis tribhir akuṇṭhāgrair bhṛśaṃ marmasv atāḍayan
6.109.26
so 'tividdho maheṣvāso bhīmaseno na vivyathe parvato vāridhārābhir varṣamāṇair ivāmbudaiḥ
6.109.27
śalyaṃ ca navabhir bāṇair bhṛśaṃ viddhvā mahāyaśāḥ prāgjyotiṣaṃ śatenājau rājan vivyādha vai dṛḍham
6.109.28
tatas tu saśaraṃ cāpaṃ sātvatasya mahātmanaḥ kṣurapreṇa sutīkṣṇena ciccheda kṛtahastavat
6.109.29
athānyad dhanur ādāya kṛtavarmā vṛkodaram ājaghāna bhruvor madhye nārācena paraṃtapa
6.109.30
bhīmas tu samare viddhvā śalyaṃ navabhir āyasaiḥ bhagadattaṃ tribhiś caiva kṛtavarmāṇam aṣṭabhiḥ
6.109.31
dvābhyāṃ dvābhyāṃ ca vivyādha gautamaprabhṛtīn rathān te tu taṃ samare rājan vivyadhur niśitaiḥ śaraiḥ
6.109.32
sa tathā pīḍyamāno 'pi sarvatas tair mahārathaiḥ matvā tṛṇena tāṃs tulyān vicacāra gatavyathaḥ
6.109.33
te cāpi rathināṃ śreṣṭhā bhīmāya niśitāñ śarān preṣayām āsur avyagrāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ
6.109.34
tasya śaktiṃ mahāvegāṃ bhagadatto mahārathaḥ cikṣepa samare vīraḥ svarṇadaṇḍāṃ mahādhanām
6.109.35
tomaraṃ saindhavo rājā paṭṭiśaṃ ca mahābhujaḥ śataghnīṃ ca kṛpo rājañ śaraṃ śalyaś ca saṃyuge
6.109.36
athetare maheṣvāsāḥ pañca pañca śilīmukhān bhīmasenaṃ samuddiśya preṣayām āsur ojasā
6.109.37
tomaraṃ sa dvidhā cakre kṣurapreṇānilātmajaḥ paṭṭiśaṃ ca tribhir bāṇaiś ciccheda tilakāṇḍavat
6.109.38
sa bibheda śataghnīṃ ca navabhiḥ kaṅkapatribhiḥ madrarājaprayuktaṃ ca śaraṃ chittvā mahābalaḥ
6.109.39
śaktiṃ ciccheda sahasā bhagadatteritāṃ raṇe tathetarāñ śarān ghorāñ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
6.109.40
bhīmaseno raṇaślāghī tridhaikaikaṃ samācchinat tāṃś ca sarvān maheṣvāsāṃs tribhis tribhir atāḍayat
6.109.41
tato dhanaṃjayas tatra vartamāne mahāraṇe jagāma sa rathenājau bhīmaṃ dṛṣṭvā mahāratham nighnantaṃ samare śatrūn yodhayānaṃ ca sāyakaiḥ
6.109.42
tau tu tatra mahātmānau sametau vīkṣya pāṇḍavau nāśaśaṃsur jayaṃ tatra tāvakāḥ puruṣarṣabha
6.109.43
athārjuno raṇe bhīṣmaṃ yodhayan vai mahāratham bhīṣmasya nidhanākāṅkṣī puraskṛtya śikhaṇḍinam
6.109.44
āsasāda raṇe yodhāṃs tāvakān daśa bhārata ye sma bhīmaṃ raṇe rājan yodhayanto vyavasthitāḥ bībhatsus tān athāvidhyad bhīmasya priyakāmyayā
6.109.45
tato duryodhano rājā suśarmāṇam acodayat arjunasya vadhārthāya bhīmasenasya cobhayoḥ
6.109.46
suśarman gaccha śīghraṃ tvaṃ balaughaiḥ parivāritaḥ jahi pāṇḍusutāv etau dhanaṃjayavṛkodarau
6.109.47
tac chrutvā śāsanaṃ tasya trigartaḥ prasthalādhipaḥ abhidrutya raṇe bhīmam arjunaṃ caiva dhanvinau
6.109.48
rathair anekasāhasraiḥ parivavre samantataḥ tataḥ pravavṛte yuddham arjunasya paraiḥ saha
6.110.1
saṃjaya uvāca arjunas tu raṇe śalyaṃ yatamānaṃ mahāratham chādayām āsa samare śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
6.110.2
suśarmāṇaṃ kṛpaṃ caiva tribhis tribhir avidhyata prāgjyotiṣaṃ ca samare saindhavaṃ ca jayadratham
6.110.3
citrasenaṃ vikarṇaṃ ca kṛtavarmāṇam eva ca durmarṣaṇaṃ ca rājendra āvantyau ca mahārathau
6.110.4
ekaikaṃ tribhir ānarchat kaṅkabarhiṇavājitaiḥ śarair atiratho yuddhe pīḍayan vāhinīṃ tava
6.110.5
jayadratho raṇe pārthaṃ bhittvā bhārata sāyakaiḥ bhīmaṃ vivyādha tarasā citrasenarathe sthitaḥ
6.110.6
śalyaś ca samare jiṣṇuṃ kṛpaś ca rathināṃ varaḥ vivyadhāte mahābāhuṃ bahudhā marmabhedibhiḥ
6.110.7
citrasenādayaś caiva putrās tava viśāṃ pate pañcabhiḥ pañcabhis tūrṇaṃ saṃyuge niśitaiḥ śaraiḥ ājaghnur arjunaṃ saṃkhye bhīmasenaṃ ca māriṣa
6.110.8
tau tatra rathināṃ śreṣṭhau kaunteyau bharatarṣabhau apīḍayetāṃ samare trigartānāṃ mahad balam
6.110.9
suśarmāpi raṇe pārthaṃ viddhvā bahubhir āyasaiḥ nanāda balavan nādaṃ nādayan vai nabhastalam
6.110.10
anye ca rathinaḥ śūrā bhīmasenadhanaṃjayau vivyadhur niśitair bāṇai rukmapuṅkhair ajihmagaiḥ
6.110.11
teṣāṃ tu rathināṃ madhye kaunteyau rathināṃ varau krīḍamānau rathodārau citrarūpau vyarocatām āmiṣepsū gavāṃ madhye siṃhāv iva balotkaṭau
6.110.12
chittvā dhanūṃṣi vīrāṇāṃ śarāṃś ca bahudhā raṇe pātayām āsatur vīrau śirāṃsi śataśo nṛṇām
6.110.13
rathāś ca bahavo bhagnā hayāś ca śataśo hatāḥ gajāś ca sagajārohāḥ petur urvyāṃ mahāmṛdhe
6.110.14
rathinaḥ sādinaś caiva tatra tatra nisūditāḥ dṛśyante bahudhā rājan veṣṭamānāḥ samantataḥ
6.110.15
hatair gajapadātyoghair vājibhiś ca nisūditaiḥ rathaiś ca bahudhā bhagnaiḥ samāstīryata medinī
6.110.16
chatraiś ca bahudhā chinnair dhvajaiś ca vinipātitaiḥ aṅkuśair apaviddhaiś ca paristomaiś ca bhārata
6.110.17
keyūrair aṅgadair hārai rāṅkavair mṛditais tathā uṣṇīṣair apaviddhaiś ca cāmaravyajanair api
6.110.18
tatra tatrāpaviddhaiś ca bāhubhiś candanokṣitaiḥ ūrubhiś ca narendrāṇāṃ samāstīryata medinī
6.110.19
tatrādbhutam apaśyāma raṇe pārthasya vikramam śaraiḥ saṃvārya tān vīrān nijaghāna balaṃ tava
6.110.20
putras tu tava taṃ dṛṣṭvā bhīmārjunasamāgamam gāṅgeyasya rathābhyāśam upajagme mahābhaye
6.110.21
kṛpaś ca kṛtavarmā ca saindhavaś ca jayadrathaḥ vindānuvindāv āvantyāv ājagmuḥ saṃyugaṃ tadā
6.110.22
tato bhīmo maheṣvāsaḥ phalgunaś ca mahārathaḥ kauravāṇāṃ camūṃ ghorāṃ bhṛśaṃ dudruvatū raṇe
6.110.23
tato barhiṇavājānām ayutāny arbudāni ca dhanaṃjayarathe tūrṇaṃ pātayanti sma saṃyuge
6.110.24
tatas tāñ śarajālena saṃnivārya mahārathān pārthaḥ samantāt samare preṣayām āsa mṛtyave
6.110.25
śalyas tu samare jiṣṇuṃ krīḍann iva mahārathaḥ ājaghānorasi kruddho bhallaiḥ saṃnataparvabhiḥ
6.110.26
tasya pārtho dhanuś chittvā hastāvāpaṃ ca pañcabhiḥ athainaṃ sāyakais tīkṣṇair bhṛśaṃ vivyādha marmaṇi
6.110.27
athānyad dhanur ādāya samare bhārasādhanam madreśvaro raṇe jiṣṇuṃ tāḍayām āsa roṣitaḥ
6.110.28
tribhiḥ śarair mahārāja vāsudevaṃ ca pañcabhiḥ bhīmasenaṃ ca navabhir bāhvor urasi cārpayat
6.110.29
tato droṇo mahārāja māgadhaś ca mahārathaḥ duryodhanasamādiṣṭau taṃ deśam upajagmatuḥ
6.110.30
yatra pārtho mahārāja bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ kauravyasya mahāsenāṃ jaghnatus tau mahārathau
6.110.31
jayatsenas tu samare bhīmaṃ bhīmāyudhaṃ yuvā vivyādha niśitair bāṇair aṣṭabhir bharatarṣabha
6.110.32
taṃ bhīmo daśabhir viddhvā punar vivyādha saptabhiḥ sārathiṃ cāsya bhallena rathanīḍād apāharat
6.110.33
udbhrāntais turagaiḥ so 'tha dravamāṇaiḥ samantataḥ māgadho 'pahṛto rājā sarvasainyasya paśyataḥ
6.110.34
droṇas tu vivaraṃ labdhvā bhīmasenaṃ śilīmukhaiḥ vivyādha bāṇaiḥ suśitaiḥ pañcaṣaṣṭyā tam āyasaiḥ
6.110.35
taṃ bhīmaḥ samaraślāghī guruṃ pitṛsamaṃ raṇe vivyādha navabhir bhallais tathā ṣaṣṭyā ca bhārata
6.110.36
arjunas tu suśarmāṇaṃ viddhvā bahubhir āyasaiḥ vyadhamat tasya tat sainyaṃ mahābhrāṇi yathānilaḥ
6.110.37
tato bhīṣmaś ca rājā ca saubalaś ca bṛhadbalaḥ abhyadravanta saṃkruddhā bhīmasenadhanaṃjayau
6.110.38
tathaiva pāṇḍavāḥ śūrā dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ abhyadravan raṇe bhīṣmaṃ vyāditāsyam ivāntakam
6.110.39
śikhaṇḍī tu samāsādya bhāratānāṃ pitāmaham abhyadravata saṃhṛṣṭo bhayaṃ tyaktvā yatavratam
6.110.40
yudhiṣṭhiramukhāḥ pārthāḥ puraskṛtya śikhaṇḍinam ayodhayan raṇe bhīṣmaṃ saṃhatāḥ saha sṛñjayaiḥ
6.110.41
tathaiva tāvakāḥ sarve puraskṛtya yatavratam śikhaṇḍipramukhān pārthān yodhayanti sma saṃyuge
6.110.42
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ kauravāṇāṃ bhayāvaham tatra pāṇḍusutaiḥ sārdhaṃ bhīṣmasya vijayaṃ prati
6.110.43
tāvakānāṃ raṇe bhīṣmo glaha āsīd viśāṃ pate tatra hi dyūtam āyātaṃ vijayāyetarāya vā
6.110.44
dhṛṣṭadyumno mahārāja sarvasainyāny acodayat abhidravata gāṅgeyaṃ mā bhaiṣṭa narasattamāḥ
6.110.45
senāpativacaḥ śrutvā pāṇḍavānāṃ varūthinī bhīṣmam evābhyayāt tūrṇaṃ prāṇāṃs tyaktvā mahāhave
6.110.46
bhīṣmo 'pi rathināṃ śreṣṭhaḥ pratijagrāha tāṃ camūm āpatantīṃ mahārāja velām iva mahodadhiḥ
6.111.1
dhṛtarāṣṭra uvāca kathaṃ śāṃtanavo bhīṣmo daśame 'hani saṃjaya ayudhyata mahāvīryaiḥ pāṇḍavaiḥ sahasṛñjayaiḥ
6.111.2
kuravaś ca kathaṃ yuddhe pāṇḍavān pratyavārayan ācakṣva me mahāyuddhaṃ bhīṣmasyāhavaśobhinaḥ
6.111.3
saṃjaya uvāca kuravaḥ pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ yathāyudhyanta bhārata yathā ca tad abhūd yuddhaṃ tat te vakṣyāmi śṛṇvataḥ
6.111.4
preṣitāḥ paralokāya paramāstraiḥ kirīṭinā ahany ahani saṃprāptās tāvakānāṃ rathavrajāḥ
6.111.5
yathāpratijñaṃ kauravyaḥ sa cāpi samitiṃjayaḥ pārthānām akarod bhīṣmaḥ satataṃ samitikṣayam
6.111.6
kurubhiḥ sahitaṃ bhīṣmaṃ yudhyamānaṃ mahāratham arjunaṃ ca sapāñcālyaṃ dṛṣṭvā saṃśayitā janāḥ
6.111.7
daśame 'hani tasmiṃs tu bhīṣmārjunasamāgame avartata mahāraudraḥ satataṃ samitikṣayaḥ
6.111.8
tasminn ayutaśo rājan bhūyaś ca sa paraṃtapaḥ bhīṣmaḥ śāṃtanavo yodhāñ jaghāna paramāstravit
6.111.9
yeṣām ajñātakalpāni nāmagotrāṇi pārthiva te hatās tatra bhīṣmeṇa śūrāḥ sarve 'nivartinaḥ
6.111.10
daśāhāni tatas taptvā bhīṣmaḥ pāṇḍavavāhinīm niravidyata dharmātmā jīvitena paraṃtapaḥ
6.111.11
sa kṣipraṃ vadham anvicchann ātmano 'bhimukhaṃ raṇe na hanyāṃ mānavaśreṣṭhān saṃgrāme 'bhimukhān iti
6.111.12
cintayitvā mahābāhuḥ pitā devavratas tava abhyāśasthaṃ mahārāja pāṇḍavaṃ vākyam abravīt
6.111.13
yudhiṣṭhira mahāprājña sarvaśāstraviśārada śṛṇu me vacanaṃ tāta dharmyaṃ svargyaṃ ca jalpataḥ
6.111.14
nirviṇṇo 'smi bhṛśaṃ tāta dehenānena bhārata ghnataś ca me gataḥ kālaḥ subahūn prāṇino raṇe
6.111.15
tasmāt pārthaṃ purodhāya pāñcālān sṛñjayāṃs tathā madvadhe kriyatāṃ yatno mama ced icchasi priyam
6.111.16
tasya tan matam ājñāya pāṇḍavaḥ satyadarśanaḥ bhīṣmaṃ pratiyayau yattaḥ saṃgrāme saha sṛñjayaiḥ
6.111.17
dhṛṣṭadyumnas tato rājan pāṇḍavaś ca yudhiṣṭhiraḥ śrutvā bhīṣmasya tāṃ vācaṃ codayām āsatur balam
6.111.18
abhidravata yudhyadhvaṃ bhīṣmaṃ jayata saṃyuge rakṣitāḥ satyasaṃdhena jiṣṇunā ripujiṣṇunā
6.111.19
ayaṃ cāpi maheṣvāsaḥ pārṣato vāhinīpatiḥ bhīmasenaś ca samare pālayiṣyati vo dhruvam
6.111.20
na vai bhīṣmād bhayaṃ kiṃ cit kartavyaṃ yudhi sṛñjayāḥ dhruvaṃ bhīṣmaṃ vijeṣyāmaḥ puraskṛtya śikhaṇḍinam
6.111.21
tathā tu samayaṃ kṛtvā daśame 'hani pāṇḍavāḥ brahmalokaparā bhūtvā saṃjagmuḥ krodhamūrchitāḥ
6.111.22
śikhaṇḍinaṃ puraskṛtya pāṇḍavaṃ ca dhanaṃjayam bhīṣmasya pātane yatnaṃ paramaṃ te samāsthitāḥ
6.111.23
tatas tava sutādiṣṭā nānājanapadeśvarāḥ droṇena sahaputreṇa sahasenā mahābalāḥ
6.111.24
duḥśāsanaś ca balavān saha sarvaiḥ sahodaraiḥ bhīṣmaṃ samaramadhyasthaṃ pālayāṃ cakrire tadā
6.111.25
tatas tu tāvakāḥ śūrāḥ puraskṛtya yatavratam śikhaṇḍipramukhān pārthān yodhayanti sma saṃyuge
6.111.26
cedibhiś ca sapāñcālaiḥ sahito vānaradhvajaḥ yayau śāṃtanavaṃ bhīṣmaṃ puraskṛtya śikhaṇḍinam
6.111.27
droṇaputraṃ śiner naptā dhṛṣṭaketus tu pauravam yudhāmanyuḥ sahāmātyaṃ duryodhanam ayodhayat
6.111.28
virāṭas tu sahānīkaḥ sahasenaṃ jayadratham vṛddhakṣatrasya dāyādam āsasāda paraṃtapaḥ
6.111.29
madrarājaṃ maheṣvāsaṃ sahasainyaṃ yudhiṣṭhiraḥ bhīmasenābhiguptaś ca nāgānīkam upādravat
6.111.30
apradhṛṣyam anāvāryaṃ sarvaśastrabhṛtāṃ varam droṇaṃ prati yayau yattaḥ pāñcālyaḥ saha somakaiḥ
6.111.31
karṇikāradhvajaṃ cāpi siṃhaketur ariṃdamaḥ pratyujjagāma saubhadraṃ rājaputro bṛhadbalaḥ
6.111.32
śikhaṇḍinaṃ ca putrās te pāṇḍavaṃ ca dhanaṃjayam rājabhiḥ samare sārdham abhipetur jighāṃsavaḥ
6.111.33
tasminn atimahābhīme senayor vai parākrame saṃpradhāvatsv anīkeṣu medinī samakampata
6.111.34
tāny anīkāny anīkeṣu samasajjanta bhārata tāvakānāṃ pareṣāṃ ca dṛṣṭvā śāṃtanavaṃ raṇe
6.111.35
tatas teṣāṃ prayatatām anyonyam abhidhāvatām prādurāsīn mahāñ śabdo dikṣu sarvāsu bhārata
6.111.36
śaṅkhadundubhighoṣaiś ca vāraṇānāṃ ca bṛṃhitaiḥ siṃhanādaiś ca sainyānāṃ dāruṇaḥ samapadyata
6.111.37
sā ca sarvanarendrāṇāṃ candrārkasadṛśī prabhā vīrāṅgadakirīṭeṣu niṣprabhā samapadyata
6.111.38
rajomeghāś ca saṃjajñuḥ śastravidyudbhir āvṛtāḥ dhanuṣāṃ caiva nirghoṣo dāruṇaḥ samapadyata
6.111.39
bāṇaśaṅkhapraṇādāś ca bherīṇāṃ ca mahāsvanāḥ rathagoṣaś ca saṃjagmuḥ senayor ubhayor api
6.111.40
prāsaśaktyṛṣṭisaṃghaiś ca bāṇaughaiś ca samākulam niṣprakāśam ivākāśaṃ senayoḥ samapadyata
6.111.41
anyonyaṃ rathinaḥ petur vājinaś ca mahāhave kuñjarāḥ kuñjarāñ jaghnuḥ padātīṃś ca padātayaḥ
6.111.42
tad āsīt sumahad yuddhaṃ kurūṇāṃ pāṇḍavaiḥ saha bhīṣmahetor naravyāghra śyenayor āmiṣe yathā
6.111.43
tayoḥ samāgamo ghoro babhūva yudhi bhārata anyonyasya vadhārthāya jigīṣūṇāṃ raṇājire
6.112.1
saṃjaya uvāca abhimanyur mahārāja tava putram ayodhayat mahatyā senayā yukto bhīṣmahetoḥ parākramī
6.112.2
duryodhano raṇe kārṣṇiṃ navabhir nataparvabhiḥ ājaghāna raṇe kruddhaḥ punaś cainaṃ tribhiḥ śaraiḥ
6.112.3
tasya śaktiṃ raṇe kārṣṇir mṛtyor ghorām iva svasām preṣayām āsa saṃkruddho duryodhanarathaṃ prati
6.112.4
tām āpatantīṃ sahasā ghorarūpāṃ viśāṃ pate dvidhā ciccheda te putraḥ kṣurapreṇa mahārathaḥ
6.112.5
tāṃ śaktiṃ patitāṃ dṛṣṭvā kārṣṇiḥ paramakopanaḥ duryodhanaṃ tribhir bāṇair bāhvor urasi cārpayat
6.112.6
punaś cainaṃ śarair ghorair ājaghāna stanāntare daśabhir bharataśreṣṭha duryodhanam amarṣaṇam
6.112.7
tad yuddham abhavad ghoraṃ citrarūpaṃ ca bhārata īkṣitṛprītijananaṃ sarvapārthivapūjitam
6.112.8
bhīṣmasya nidhanārthāya pārthasya vijayāya ca yuyudhāte raṇe vīrau saubhadrakurupuṃgavau
6.112.9
sātyakiṃ rabhasaṃ yuddhe drauṇir brāhmaṇapuṃgavaḥ ājaghānorasi kruddho nārācena paraṃtapaḥ
6.112.10
śaineyo 'pi guroḥ putraṃ sarvamarmasu bhārata atāḍayad ameyātmā navabhiḥ kaṅkapatribhiḥ
6.112.11
aśvatthāmā tu samare sātyakiṃ navabhiḥ śaraiḥ triṃśatā ca punas tūrṇaṃ bāhvor urasi cārpayat
6.112.12
so 'tividdho maheṣvāso droṇaputreṇa sātvataḥ droṇaputraṃ tribhir bāṇair ājaghāna mahāyaśāḥ
6.112.13
pauravo dhṛṣṭaketuṃ ca śarair āsādya saṃyuge bahudhā dārayāṃ cakre maheṣvāsaṃ mahāratham
6.112.14
tathaiva pauravaṃ yuddhe dhṛṣṭaketur mahārathaḥ triṃśatā niśitair bāṇair vivyādha sumahābalaḥ
6.112.15
pauravas tu dhanuś chittvā dhṛṣṭaketor mahārathaḥ nanāda balavan nādaṃ vivyādha daśabhiḥ śaraiḥ
6.112.16
so 'nyat kārmukam ādāya pauravaṃ niśitaiḥ śaraiḥ ājaghāna mahārāja trisaptatyā śilīmukhaiḥ
6.112.17
tau tu tatra maheṣvāsau mahāmātrau mahārathau mahatā śaravarṣeṇa parasparam avarṣatām
6.112.18
anyonyasya dhanuś chittvā hayān hatvā ca bhārata virathāv asiyuddhāya saṃgatau tau mahārathau
6.112.19
ārṣabhe carmaṇī citre śatacandrapariṣkṛte tārakāśatacitrau ca nistriṃśau sumahāprabhau
6.112.20
pragṛhya vimalau rājaṃs tāv anyonyam abhidrutau vāśitāsaṃgame yattau siṃhāv iva mahāvane
6.112.21
maṇḍalāni vicitrāṇi gatapratyāgatāni ca ceratur darśayantau ca prārthayantau parasparam
6.112.22
pauravo dhṛṣṭaketuṃ tu śaṅkhadeśe mahāsinā tāḍayām āsa saṃkruddhas tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
6.112.23
cedirājo 'pi samare pauravaṃ puruṣarṣabham ājaghāna śitāgreṇa jatrudeśe mahāsinā
6.112.24
tāv anyonyaṃ mahārāja samāsādya mahāhave anyonyavegābhihatau nipetatur ariṃdamau
6.112.25
tataḥ svaratham āropya pauravaṃ tanayas tava jayatseno rathe rājann apovāha raṇājirāt
6.112.26
dhṛṣṭaketuṃ ca samare mādrīputraḥ paraṃtapaḥ apovāha raṇe rājan sahadevaḥ pratāpavān
6.112.27
citrasenaḥ suśarmāṇaṃ viddhvā navabhir āśugaiḥ punar vivyādha taṃ ṣaṣṭyā punaś ca navabhiḥ śaraiḥ
6.112.28
suśarmā tu raṇe kruddhas tava putraṃ viśāṃ pate daśabhir daśabhiś caiva vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ
6.112.29
citrasenaś ca taṃ rājaṃs triṃśatā nataparvaṇām ājaghāna raṇe kruddhaḥ sa ca taṃ pratyavidhyata bhīṣmasya samare rājan yaśo mānaṃ ca vardhayan
6.112.30
saubhadro rājaputraṃ tu bṛhadbalam ayodhayat ārjuniṃ kosalendras tu viddhvā pañcabhir āyasaiḥ punar vivyādha viṃśatyā śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
6.112.31
bṛhadbalaṃ ca saubhadro viddhvā navabhir āyasaiḥ nākampayata saṃgrāme vivyādha ca punaḥ punaḥ
6.112.32
kausalyasya punaś cāpi dhanuś ciccheda phālguṇiḥ ājaghāna śaraiś caiva triṃśatā kaṅkapatribhiḥ
6.112.33
so 'nyat kārmukam ādāya rājaputro bṛhadbalaḥ phālguniṃ samare kruddho vivyādha bahubhiḥ śaraiḥ
6.112.34
tayor yuddhaṃ samabhavad bhīṣmahetoḥ paraṃtapa saṃrabdhayor mahārāja samare citrayodhinoḥ yathā devāsure yuddhe mayavāsavayor abhūt
6.112.35
bhīmaseno gajānīkaṃ yodhayan bahv aśobhata yathā śakro vajrapāṇir dārayan parvatottamān
6.112.36
te vadhyamānā bhīmena mātaṅgā girisaṃnibhāḥ nipetur urvyāṃ sahitā nādayanto vasuṃdharām
6.112.37
girimātrā hi te nāgā bhinnāñjanacayopamāḥ virejur vasudhāṃ prāpya vikīrṇā iva parvatāḥ
6.112.38
yudhiṣṭhiro maheṣvāso madrarājānam āhave mahatyā senayā guptaṃ pīḍayām āsa saṃgataḥ
6.112.39
madreśvaraś ca samare dharmaputraṃ mahāratham pīḍayām āsa saṃrabdho bhīṣmahetoḥ parākramī
6.112.40
virāṭaṃ saindhavo rājā viddhvā saṃnataparvabhiḥ navabhiḥ sāyakais tīkṣṇais triṃśatā punar ardayat
6.112.41
virāṭaś ca mahārāja saindhavaṃ vāhinīmukhe triṃśatā niśitair bāṇair ājaghāna stanāntare
6.112.42
citrakārmukanistriṃśau citravarmāyudhadhvajau rejatuś citrarūpau tau saṃgrāme matsyasaindhavau
6.112.43
droṇaḥ pāñcālaputreṇa samāgamya mahāraṇe mahāsamudayaṃ cakre śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
6.112.44
tato droṇo mahārāja pārṣatasya mahad dhanuḥ chittvā pañcāśateṣūṇāṃ pārṣataṃ samavidhyata
6.112.45
so 'nyat kārmukam ādāya pārṣataḥ paravīrahā droṇasya miṣato yuddhe preṣayām āsa sāyakān
6.112.46
tāñ śarāñ śarasaṃghais tu saṃnivārya mahārathaḥ droṇo drupadaputrāya prāhiṇot pañca sāyakān
6.112.47
tasya kruddho mahārāja pārṣataḥ paravīrahā droṇāya cikṣepa gadāṃ yamadaṇḍopamāṃ raṇe
6.112.48
tām āpatantīṃ sahasā hemapaṭṭavibhūṣitām śaraiḥ pañcāśatā droṇo vārayām āsa saṃyuge
6.112.49
sā chinnā bahudhā rājan droṇacāpacyutaiḥ śaraiḥ cūrṇīkṛtā viśīryantī papāta vasudhātale
6.112.50
gadāṃ vinihatāṃ dṛṣṭvā pārṣataḥ śatrusūdanaḥ droṇāya śaktiṃ cikṣepa sarvapāraśavīṃ śubhām
6.112.51
tāṃ droṇo navabhir bāṇaiś ciccheda yudhi bhārata pārṣataṃ ca maheṣvāsaṃ pīḍayām āsa saṃyuge
6.112.52
evam etan mahad yuddhaṃ droṇapārṣatayor abhūt bhīṣmaṃ prati mahārāja ghorarūpaṃ bhayānakam
6.112.53
arjunaḥ prāpya gāṅgeyaṃ pīḍayan niśitaiḥ śaraiḥ abhyadravata saṃyattaṃ vane mattam iva dvipam
6.112.54
pratyudyayau ca taṃ pārthaṃ bhagadattaḥ pratāpavān tridhā bhinnena nāgena madāndhena mahābalaḥ
6.112.55
tam āpatantaṃ sahasā mahendragajasaṃnibham paraṃ yatnaṃ samāsthāya bībhatsuḥ pratyapadyata
6.112.56
tato gajagato rājā bhagadattaḥ pratāpavān arjunaṃ śaravarṣeṇa vārayām āsa saṃyuge
6.112.57
arjunas tu raṇe nāgam āyāntaṃ rajatopamam vimalair āyasais tīkṣṇair avidhyata mahāraṇe
6.112.58
śikhaṇḍinaṃ ca kaunteyo yāhi yāhīty acodayat bhīṣmaṃ prati mahārāja jahy enam iti cābravīt
6.112.59
prāgjyotiṣas tato hitvā pāṇḍavaṃ pāṇḍupūrvaja prayayau tvarito rājan drupadasya rathaṃ prati
6.112.60
tato 'rjuno mahārāja bhīṣmam abhyadravad drutam śikhaṇḍinaṃ puraskṛtya tato yuddham avartata
6.112.61
tatas te tāvakāḥ śūrāḥ pāṇḍavaṃ rabhasaṃ raṇe sarve 'bhyadhāvan krośantas tad adbhutam ivābhavat
6.112.62
nānāvidhāny anīkāni putrāṇāṃ te janādhipa arjuno vyadhamat kāle divīvābhrāṇi mārutaḥ
6.112.63
śikhaṇḍī tu samāsādya bharatānāṃ pitāmaham iṣubhis tūrṇam avyagro bahubhiḥ sa samācinot
6.112.64
somakāṃś ca raṇe bhīṣmo jaghne pārthapadānugān nyavārayata sainyaṃ ca pāṇḍavānāṃ mahārathaḥ
6.112.65
rathāgnyagāraś cāpārcir asiśaktigadendhanaḥ śarasaṃghamahājvālaḥ kṣatriyān samare 'dahat
6.112.66
yathā hi sumahān agniḥ kakṣe carati sānilaḥ tathā jajvāla bhīṣmo 'pi divyāny astrāṇy udīrayan
6.112.67
suvarṇapuṅkhair iṣubhiḥ śitaiḥ saṃnataparvabhiḥ nādayan sa diśo bhīṣmaḥ pradiśaś ca mahāyaśāḥ
6.112.68
pātayan rathino rājan gajāṃś ca saha sādibhiḥ muṇḍatālavanānīva cakāra sa rathavrajān
6.112.69
nirmanuṣyān rathān rājan gajān aśvāṃś ca saṃyuge cakāra sa tadā bhīṣmaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ
6.112.70
tasya jyātalanirghoṣaṃ visphūrjitam ivāśaneḥ niśamya sarvato rājan samakampanta sainikāḥ
6.112.71
amoghā hy apatan bāṇāḥ pitus te manujeśvara nāsajjanta śarīreṣu bhīṣmacāpacyutāḥ śarāḥ
6.112.72
nirmanuṣyān rathān rājan suyuktāñ javanair hayaiḥ vātāyamānān paśyāma hriyamāṇān viśāṃ pate
6.112.73
cedikāśikarūṣāṇāṃ sahasrāṇi caturdaśa mahārathāḥ samākhyātāḥ kulaputrās tanutyajaḥ
6.112.74
aparāvartinaḥ śūrāḥ suvarṇavikṛtadhvajāḥ saṃgrāme bhīṣmam āsādya savājirathakuñjarāḥ jagmus te paralokāya vyāditāsyam ivāntakam
6.112.75
na tatrāsīn mahārāja somakānāṃ mahārathaḥ yaḥ saṃprāpya raṇe bhīṣmaṃ jīvite sma mano dadhe
6.112.76
tāṃś ca sarvān raṇe yodhān pretarājapuraṃ prati nītān amanyanta janā dṛṣṭvā bhīṣmasya vikramam
6.112.77
na kaś cid enaṃ samare pratyudyāti mahārathaḥ ṛte pāṇḍusutaṃ vīraṃ śvetāśvaṃ kṛṣṇasārathim śikhaṇḍinaṃ ca samare pāñcālyam amitaujasam
6.112.78
śikhaṇḍī tu raṇe bhīṣmam āsādya bharatarṣabha daśabhir daśabhir bāṇair ājaghāna mahāhave
6.112.79
śikhaṇḍinaṃ tu gāṅgeyaḥ krodhadīptena cakṣuṣā avaikṣata kaṭākṣeṇa nirdahann iva bhārata
6.112.80
strītvaṃ tat saṃsmaran rājan sarvalokasya paśyataḥ na jaghāna raṇe bhīṣmaḥ sa ca taṃ nāvabuddhavān
6.112.81
arjunas tu mahārāja śikhaṇḍinam abhāṣata abhitvarasva tvarito jahi cainaṃ pitāmaham
6.112.82
kiṃ te vivakṣayā vīra jahi bhīṣmaṃ mahāratham na hy anyam anupaśyāmi kaṃ cid yaudhiṣṭhire bale
6.112.83
yaḥ śaktaḥ samare bhīṣmaṃ yodhayeta pitāmaham ṛte tvāṃ puruṣavyāghra satyam etad bravīmi te
6.112.84
evam uktas tu pārthena śikhaṇḍī bharatarṣabha śarair nānāvidhais tūrṇaṃ pitāmaham upādravat
6.112.85
acintayitvā tān bāṇān pitā devavratas tava arjunaṃ samare kruddhaṃ vārayām āsa sāyakaiḥ
6.112.86
tathaiva ca camūṃ sarvāṃ pāṇḍavānāṃ mahārathaḥ apraiṣīt samare tīkṣṇaiḥ paralokāya māriṣa
6.112.87
tathaiva pāṇḍavā rājan sainyena mahatā vṛtāḥ bhīṣmaṃ pracchādayām āsur meghā iva divākaram
6.112.88
sa samantāt parivṛto bhārato bharatarṣabha nirdadāha raṇe śūrān vanaṃ vahnir iva jvalan
6.112.89
tatrādbhutam apaśyāma tava putrasya pauruṣam ayodhayata yat pārthaṃ jugopa ca yatavratam
6.112.90
karmaṇā tena samare tava putrasya dhanvinaḥ duḥśāsanasya tutuṣuḥ sarve lokā mahātmanaḥ
6.112.91
yad ekaḥ samare pārthān sānugān samayodhayat na cainaṃ pāṇḍavā yuddhe vāyarām āsur ulbaṇam
6.112.92
duḥśāsanena samare rathino virathīkṛtāḥ sādinaś ca mahārāja dantinaś ca mahābalāḥ
6.112.93
vinirbhinnāḥ śarais tīkṣṇair nipetur dharaṇītale śarāturās tathaivānye dantino vidrutā diśaḥ
6.112.94
yathāgnir indhanaṃ prāpya jvaled dīptārcir ulbaṇaḥ tathā jajvāla putras te pāṇḍavān vai vinirdahan
6.112.95
taṃ bhāratamahāmātraṃ pāṇḍavānāṃ mahārathaḥ jetuṃ notsahate kaś cin nāpy udyātuṃ kathaṃ cana ṛte mahendratanayaṃ śvetāśvaṃ kṛṣṇasārathim
6.112.96
sa hi taṃ samare rājan vijitya vijayo 'rjunaḥ bhīṣmam evābhidudrāva sarvasainyasya paśyataḥ
6.112.97
vijitas tava putro 'pi bhīṣmabāhuvyapāśrayaḥ punaḥ punaḥ samāśvasya prāyudhyata raṇotkaṭaḥ arjunaṃ ca raṇe rājan yodhayan sa vyarājata
6.112.98
śikhaṇḍī tu raṇe rājan vivyādhaiva pitāmaham śarair aśanisaṃsparśais tathā sarpaviṣopamaiḥ
6.112.99
na ca te 'sya rujaṃ cakruḥ pitus tava janeśvara smayamānaś ca gāṅgeyas tān bāṇāñ jagṛhe tadā
6.112.100
uṣṇārto hi naro yadvaj jaladhārāḥ pratīcchati tathā jagrāha gāṅgeyaḥ śaradhārāḥ śikhaṇḍinaḥ
6.112.101
taṃ kṣatriyā mahārāja dadṛśur ghoram āhave bhīṣmaṃ dahantaṃ sainyāni pāṇḍavānāṃ mahātmanām
6.112.102
tato 'bravīt tava sutaḥ sarvasainyāni māriṣa abhidravata saṃgrāme phalgunaṃ sarvato rathaiḥ
6.112.103
bhīṣmo vaḥ samare sarvān palayiṣyati dharmavit te bhayaṃ sumahat tvaktvā pāṇḍavān pratiyudhyata
6.112.104
eṣa tālena dīptena bhīṣmas tiṣṭhati pālayan sarveṣāṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ raṇe śarma ca varma ca
6.112.105
tridaśāpi samudyuktā nālaṃ bhīṣmaṃ samāsitum kim u pārthā mahātmānaṃ martyabhūtās tathābalāḥ tasmād dravata he yodhāḥ phalgunaṃ prāpya saṃyuge
6.112.106
aham adya raṇe yatto yodhayiṣyāmi phalgunam sahitaḥ sarvato yattair bhavadbhir vasudhādhipāḥ
6.112.107
tac chrutvā tu vaco rājaṃs tava putrasya dhanvinaḥ arjunaṃ prati saṃyattā balavanto mahārathāḥ
6.112.108
te videhāḥ kaliṅgāś ca dāśerakagaṇaiḥ saha abhipetur niṣādāś ca sauvīrāś ca mahāraṇe
6.112.109
bāhlikā daradāś caiva prācyodīcyāś ca mālavāḥ abhīṣāhāḥ śūrasenāḥ śibayo 'tha vasātayaḥ
6.112.110
śālvāśrayās trigartāś ca ambaṣṭhāḥ kekayaiḥ saha abhipetū raṇe pārthaṃ pataṃgā iva pāvakam
6.112.111
sa tān sarvān sahānīkān mahārāja mahārathān divyāny astrāṇi saṃcintya prasaṃdhāya dhanaṃjayaḥ
6.112.112
sa tair astrair mahāvegair dadāhāśu mahābalaḥ śarapratāpair bībhatsuḥ pataṃgān iva pāvakaḥ
6.112.113
tasya bāṇasahasrāṇi sṛjato dṛḍhadhanvinaḥ dīpyamānam ivākāśe gāṇḍīvaṃ samadṛśyata
6.112.114
te śarārtā mahārāja viprakīrṇarathadhvajāḥ nābyavartanta rājānaḥ sahitā vānaradhvajam
6.112.115
sadhvajā rathinaḥ petur hayārohā hayaiḥ saha gajāḥ saha gajārohaiḥ kirīṭiśaratāḍitāḥ
6.112.116
tato 'rjunabhujotsṛṣṭair āvṛtāsīd vasuṃdharā vidravadbhiś ca bahudhā balai rājñāṃ samantataḥ
6.112.117
atha pārtho mahābāhur drāvayitvā varūthinīm duḥśāsanāya samare preṣayām āsa sāyakān
6.112.118
te tu bhittvā tava sutaṃ duḥśāsanam ayomukhāḥ dharaṇīṃ viviśuḥ sarve valmīkam iva pannagāḥ hayāṃś cāsya tato jaghne sārathiṃ ca nyapātayat
6.112.119
viviṃśatiṃ ca viṃśatyā virathaṃ kṛtavān prabho ājaghāna bhṛśaṃ caiva pañcabhir nataparvabhiḥ
6.112.120
kṛpaṃ śalyaṃ vikarṇaṃ ca viddhvā bahubhir āyasaiḥ cakāra virathāṃś caiva kaunteyaḥ śvetavāhanaḥ
6.112.121
evaṃ te virathāḥ pañca kṛpaḥ śalyaś ca māriṣa duḥśāsano vikarṇaś ca tathaiva ca viviṃśatiḥ saṃprādravanta samare nirjitāḥ savyasācinā
6.112.122
pūrvāhṇe tu tathā rājan parājitya mahārathān prajajvāla raṇe pārtho vidhūma iva pāvakaḥ
6.112.123
tathaiva śaravarṣeṇa bhāskaro raśmivān iva anyān api mahārāja pātayām āsa pārthivān
6.112.124
parāṅmukhīkṛtya tadā śaravarṣair mahārathān prāvartayata saṃgrāme śoṇitodāṃ mahānadīm madhyena kurusainyānāṃ pāṇḍavānāṃ ca bhārata
6.112.125
gajāś ca rathasaṃghāś ca bahudhā rathibhir hatāḥ rathāś ca nihatā nāgair nāgā hayapadātibhiḥ
6.112.126
antarā chidhyamānāni śarīrāṇi śirāṃsi ca nipetur dikṣu sarvāsu gajāśvarathayodhinām
6.112.127
channam āyodhanaṃ reje kuṇḍalāṅgadadhāribhiḥ patitaiḥ pātyamānaiś ca rājaputrair mahārathaiḥ
6.112.128
rathaneminikṛttāś ca gajaiś caivāvapothitāḥ pādātāś cāpy adṛśyanta sāśvāḥ sahayasādinaḥ
6.112.129
gajāśvarathasaṃghāś ca paripetuḥ samantataḥ viśīrṇāś ca rathā bhūmau bhagnacakrayugadhvajāḥ
6.112.130
tad gajāśvarathaughānāṃ rudhireṇa samukṣitam channam āyodhanaṃ reje raktābhram iva śāradam
6.112.131
śvānaḥ kākāś ca gṛdhrāś ca vṛkā gomāyubhiḥ saha praṇedur bhakṣyam āsādya vikṛtāś ca mṛgadvijāḥ
6.112.132
vavur bahuvidhāś caiva dikṣu sarvāsu mārutāḥ dṛśyamāneṣu rakṣaḥsu bhūteṣu vinadatsu ca
6.112.133
kāñcanāni ca dāmāni patākāś ca mahādhanāḥ dhūmāyamānā dṛśyante sahasā māruteritāḥ
6.112.134
śvetacchatrasahasrāṇi sadhvajāś ca mahārathāḥ vinikīrṇāḥ sma dṛśyante śataśo 'tha sahasraśaḥ sapatākāś ca mātaṅgā diśo jagmuḥ śarāturāḥ
6.112.135
kṣatriyāś ca manuṣyendra gadāśaktidhanurdharāḥ samantato vyadṛśyanta patitā dharaṇītale
6.112.136
tato bhīṣmo mahārāja divyam astram udīrayan abhyadhāvata kaunteyaṃ miṣatāṃ sarvadhanvinām
6.112.137
taṃ śikhaṇḍī raṇe yattam abhyadhāvata daṃśitaḥ saṃjahāra tato bhīṣmas tad astraṃ pāvakopamam
6.112.138
etasminn eva kāle tu kaunteyaḥ śvetavāhanaḥ nijaghne tāvakaṃ sainyaṃ mohayitvā pitāmaham
6.113.1
saṃjaya uvāca evaṃ vyūḍheṣv anīkeṣu bhūyiṣṭham anuvartiṣu brahmalokaparāḥ sarve samapadyanta bhārata
6.113.2
na hy anīkam anīkena samasajjata saṃkule na rathā rathibhiḥ sārdhaṃ na padātāḥ padātibhiḥ
6.113.3
aśvā nāśvair ayudhyanta na gajā gajayodhibhiḥ mahān vyatikaro raudraḥ senayoḥ samapadyata
6.113.4
naranāgaratheṣv evaṃ vyavakīrṇeṣu sarvaśaḥ kṣaye tasmin mahāraudre nirviśeṣam ajāyata
6.113.5
tataḥ śalyaḥ kṛpaś caiva citrasenaś ca bhārata duḥśāsano vikarṇaś ca rathān āsthāya satvarāḥ pāṇḍavānāṃ raṇe śūrā dhvajinīṃ samakampayan
6.113.6
sā vadhyamānā samare pāṇḍusenā mahātmabhiḥ trātāraṃ nādhyagacchad vai majjamāneva naur jale
6.113.7
yathā hi śaiśiraḥ kālo gavāṃ marmāṇi kṛntati tathā pāṇḍusutānāṃ vai bhīṣmo marmāṇy akṛntata
6.113.8
atīva tava sainyasya pārthena ca mahātmanā nagameghapratīkāśāḥ pātitā bahudhā gajāḥ
6.113.9
mṛdyamānāś ca dṛśyante pārthena narayūthapāḥ iṣubhis tāḍyamānāś ca nārācaiś ca sahasraśaḥ
6.113.10
petur ārtasvaraṃ kṛtvā tatra tatra mahāgajāḥ ābaddhābharaṇaiḥ kāyair nihatānāṃ mahātmanām
6.113.11
channam āyodhanaṃ reje śirobhiś ca sakuṇḍalaiḥ tasminn atimahābhīme rājan vīravarakṣaye bhīṣme ca yudhi vikrānte pāṇḍave ca dhanaṃjaye
6.113.12
te parākrāntam ālokya rājan yudhi pitāmaham na nyavartanta kauravyā brahmalokapuraskṛtāḥ
6.113.13
icchanto nidhanaṃ yuddhe svargaṃ kṛtvā parāyaṇam pāṇḍavān abhyavartanta tasmin vīravarakṣaye
6.113.14
pāṇḍavāpi mahārāja smaranto vividhān bahūn kleśān kṛtān saputreṇa tvayā pūrvaṃ narādhipa
6.113.15
bhayaṃ tyaktvā raṇe śūrā brahmalokapuraskṛtāḥ tāvakāṃs tava putrāṃś ca yodhayanti sma hṛṣṭavat
6.113.16
senāpatis tu samare prāha senāṃ mahārathaḥ abhidravata gāṅgeyaṃ somakāḥ sṛñjayaiḥ saha
6.113.17
senāpativacaḥ śrutvā somakāḥ saha sṛñjayaiḥ abhyadravanta gāṅgeyaṃ śastravṛṣṭyā samantataḥ
6.113.18
vadhyamānas tato rājan pitā śāṃtanavas tava amarṣavaśam āpanno yodhayām āsa sṛñjayān
6.113.19
tasya kīrtimatas tāta purā rāmeṇa dhīmatā saṃpradattāstraśikṣā vai parānīkavināśinī
6.113.20
sa tāṃ śikṣām adhiṣṭhāya kṛtvā parabalakṣayam ahany ahani pārthānāṃ vṛddhaḥ kurupitāmahaḥ bhīṣmo daśa sahasrāṇi jaghāna paravīrahā
6.113.21
tasmiṃs tu divase prāpte daśame bharatarṣabha bhīṣmeṇaikena matsyeṣu pāñcāleṣu ca saṃyuge gajāśvam amitaṃ hatvā hatāḥ sapta mahārathāḥ
6.113.22
hatvā pañca sahasrāṇi rathināṃ prapitāmahaḥ narāṇāṃ ca mahāyuddhe sahasrāṇi caturdaśa
6.113.23
tathā dantisahasraṃ ca hayānām ayutaṃ punaḥ śikṣābalena nihataṃ pitrā tava viśāṃ pate
6.113.24
tataḥ sarvamahīpānāṃ kṣobhayitvā varūthinīm virāṭasya priyo bhrātā śatānīko nipātitaḥ
6.113.25
śatānīkaṃ ca samare hatvā bhīṣmaḥ pratāpavān sahasrāṇi mahārāja rājñāṃ bhallair nyapātayat
6.113.26
ye ca ke cana pārthānām abhiyātā dhanaṃjayam rājāno bhīṣmam āsādya gatās te yamasādanam
6.113.27
evaṃ daśa diśo bhīṣmaḥ śarajālaiḥ samantataḥ atītya senāṃ pārthānām avatasthe camūmukhe
6.113.28
sa kṛtvā sumahat karma tasmin vai daśame 'hani senayor antare tiṣṭhan pragṛhītaśarāsanaḥ
6.113.29
na cainaṃ pārthivā rājañ śekuḥ ke cin nirīkṣitum madhyaṃ prāptaṃ yathā grīṣme tapantaṃ bhāskaraṃ divi
6.113.30
yathā daityacamūṃ śakras tāpayām āsa saṃyuge tathā bhīṣmaḥ pāṇḍaveyāṃs tāpayām āsa bhārata
6.113.31
tathā ca taṃ parākrāntam ālokya madhusūdanaḥ uvāca devakīputraḥ prīyamāṇo dhanaṃjayam
6.113.32
eṣa śāṃtanavo bhīṣmaḥ senayor antare sthitaḥ nānihatya balād enaṃ vijayas te bhaviṣyati
6.113.33
yattaḥ saṃstambhayasvainaṃ yatraiṣā bhidyate camūḥ na hi bhīṣmaśarān anyaḥ soḍhum utsahate vibho
6.113.34
tatas tasmin kṣaṇe rājaṃś codito vānaradhvajaḥ sadhvajaṃ sarathaṃ sāśvaṃ bhīṣmam antardadhe śaraiḥ
6.113.35
sa cāpi kurumukhyānām ṛṣabhaḥ pāṇḍaveritān śaravrātaiḥ śaravrātān bahudhā vidudhāva tān
6.113.36
tena pāñcālarājaś ca dhṛṣṭaketuś ca vīryavān pāṇḍavo bhīmasenaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ
6.113.37
yamau ca cekitānaś ca kekayāḥ pañca caiva ha sātyakiś ca mahārāja saubhadro 'tha ghaṭotkacaḥ
6.113.38
draupadeyāḥ śikhaṇḍī ca kuntibhojaś ca vīryavān suśarmā ca virāṭaś ca pāṇḍaveyā mahābalāḥ
6.113.39
ete cānye ca bahavaḥ pīḍitā bhīṣmasāyakaiḥ samuddhṛtāḥ phalgunena nimagnāḥ śokasāgare
6.113.40
tataḥ śikhaṇḍī vegena pragṛhya paramāyudham bhīṣmam evābhidudrāva rakṣyamāṇaḥ kirīṭinā
6.113.41
tato 'syānucarān hatvā sarvān raṇavibhāgavit bhīṣmam evābhidudrāva bībhatsur aparājitaḥ
6.113.42
sātyakiś cekitānaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ virāṭo drupadaś caiva mādrīputrau ca pāṇḍavau dudruvur bhīṣmam evājau rakṣitā dṛḍhadhanvanā
6.113.43
abhimanyuś ca samare draupadyāḥ pañca cātmajāḥ dudruvuḥ samare bhīṣmaṃ samudyatamahāyudhāḥ
6.113.44
te sarve dṛḍhadhanvānaḥ saṃyugeṣv apalāyinaḥ bahudhā bhīṣmam ānarchan mārgaṇaiḥ kṛtamārgaṇāḥ
6.113.45
vidhūya tān bāṇagaṇān ye muktāḥ pārthivottamaiḥ pāṇḍavānām adīnātmā vyagāhata varūthinīm kṛtvā śaravighātaṃ ca krīḍann iva pitāmahaḥ
6.113.46
nābhisaṃdhatta pāñcālyaṃ smayamāno muhur muhuḥ strītvaṃ tasyānusaṃsmṛtya bhīṣmo bāṇāñ śikhaṇḍinaḥ jaghāna drupadānīke rathān sapta mahārathaḥ
6.113.47
tataḥ kilakilāśabdaḥ kṣaṇena samapadyata matsyapāñcālacedīnāṃ tam ekam abhidhāvatām
6.113.48
te varāśvarathavrātair vāraṇaiḥ sapadātibhiḥ tam ekaṃ chādayām āsur meghā iva divākaram bhīṣmaṃ bhāgīrathīputraṃ pratapantaṃ raṇe ripūn
6.113.49
tatas tasya ca teṣāṃ ca yuddhe devāsuropame kirīṭī bhīṣmam ānarchat puraskṛtya śikhaṇḍinam
6.114.1
saṃjaya uvāca evaṃ te paṇḍavāḥ sarve puraskṛtya śikhaṇḍinam vivyadhuḥ samare bhīṣmaṃ parivārya samantataḥ
6.114.2
śataghnībhiḥ sughorābhiḥ paṭṭiśaiḥ saparaśvadhaiḥ mudgarair musalaiḥ prāsaiḥ kṣepaṇībhiś ca sarvaśaḥ
6.114.3
śaraiḥ kanakapuṅkhaiś ca śaktitomarakampanaiḥ nārācair vatsadantaiś ca bhuśuṇḍībhiś ca bhārata atāḍayan raṇe bhīṣmaṃ sahitāḥ sarvasṛñjayāḥ
6.114.4
sa viśīrṇatanutrāṇaḥ pīḍito bahubhis tadā vivyathe naiva gāṅgeyo bhidyamāneṣu marmasu
6.114.5
sa dīptaśaracāpārcir astraprasṛtamārutaḥ neminirhrādasaṃnādo mahāstrodayapāvakaḥ
6.114.6
citracāpamahājvālo vīrakṣayamahendhanaḥ yugāntāgnisamo bhīṣmaḥ pareṣāṃ samapadyata
6.114.7
nipatya rathasaṃghānām antareṇa viniḥsṛtaḥ dṛśyate sma narendrāṇāṃ punar madhyagataś caran
6.114.8
tataḥ pāñcālarājaṃ ca dhṛṣṭaketum atītya ca pāṇḍavānīkinīmadhyam āsasāda sa vegitaḥ
6.114.9
tataḥ sātyakibhīmau ca pāṇḍavaṃ ca dhanaṃjayam drupadaṃ ca virāṭaṃ ca dhṛṣṭadyumnaṃ ca pārṣatam
6.114.10
bhīmaghoṣair mahāvegair vairivāraṇabhedibhiḥ ṣaḍ etān ṣaḍbhir ānarchad bhāskarapratimaiḥ śaraiḥ
6.114.11
tasya te niśitān bāṇān saṃnivārya mahārathāḥ daśabhir daśabhir bhīṣmam ardayām āsur ojasā
6.114.12
śikhaṇḍī tu raṇe bāṇān yān mumoca mahāvrate te bhīṣmaṃ viviśus tūrṇaṃ svarṇapuṅkhāḥ śilāśitāḥ
6.114.13
tataḥ kirīṭī saṃrabdho bhīṣmam evābhyavartata śikhaṇḍinaṃ puraskṛtya dhanuś cāsya samācchinat
6.114.14
bhīṣmasya dhanuṣaś chedaṃ nāmṛṣyanta mahārathāḥ droṇaś ca kṛtavarmā ca saindhavaś ca jayadrathaḥ
6.114.15
bhūriśravāḥ śalaḥ śalyo bhagadattas tathaiva ca saptaite paramakruddhāḥ kirīṭinam abhidrutāḥ
6.114.16
uttamāstrāṇi divyāni darśayanto mahārathāḥ abhipetur bhṛśaṃ kruddhāś chādayanta sma pāṇḍavān
6.114.17
teṣām āpatatāṃ śabdaḥ śuśruve phalgunaṃ prati udvṛttānāṃ yathā śabdaḥ samudrāṇāṃ yugakṣaye
6.114.18
hatānayata gṛhṇīta yudhyatāpi ca kṛntata ity āsīt tumulaḥ śabdaḥ phalgunasya rathaṃ prati
6.114.19
taṃ śabdaṃ tumulaṃ śrutvā pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ abhyadhāvan parīpsantaḥ phalgunaṃ bharatarṣabha
6.114.20
sātyakir bhīmasenaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ virāṭadrupadau cobhau rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ
6.114.21
abhimanyuś ca saṃkruddhaḥ saptaite krodhamūrchitāḥ samabhyadhāvaṃs tvaritāś citrakārmukadhāriṇaḥ
6.114.22
teṣāṃ samabhavad yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam saṃgrāme bharataśreṣṭha devānāṃ dānavair iva
6.114.23
śikhaṇḍī tu rathaśreṣṭho rakṣyamāṇaḥ kirīṭinā avidhyad daśabhir bhīṣmaṃ chinnadhanvānam āhave sārathiṃ daśabhiś cāsya dhvajaṃ caikena cicchide
6.114.24
so 'nyat kārmukam ādāya gāṅgeyo vegavattaram tad apy asya śitair bhallais tribhiś ciccheda phalgunaḥ
6.114.25
evaṃ sa pāṇḍavaḥ kruddha āttam āttaṃ punaḥ punaḥ dhanur bhīṣmasya ciccheda savyasācī paraṃtapaḥ
6.114.26
sa cchinnadhanvā saṃkruddhaḥ sṛkkiṇī parisaṃlihan śaktiṃ jagrāha saṃkruddho girīṇām api dāraṇīm tāṃ ca cikṣepa saṃkruddhaḥ phalgunasya rathaṃ prati
6.114.27
tām āpatantīṃ saṃprekṣya jvalantīm aśanīm iva samādatta śitān bhallān pañca pāṇḍavanandanaḥ
6.114.28
tasya ciccheda tāṃ śaktiṃ pañcadhā pañcabhiḥ śaraiḥ saṃkruddho bharataśreṣṭha bhīṣmabāhubaleritām
6.114.29
sā papāta paricchinnā saṃkruddhena kirīṭinā meghavṛndaparibhraṣṭā vicchinneva śatahradā
6.114.30
chinnāṃ tāṃ śaktim ālokya bhīṣmaḥ krodhasamanvitaḥ acintayad raṇe vīro buddhyā parapuraṃjayaḥ
6.114.31
śakto 'haṃ dhanuṣaikena nihantuṃ sarvapāṇḍavān yady eṣāṃ na bhaved goptā viṣvakseno mahābalaḥ
6.114.32
kāraṇadvayam āsthāya nāhaṃ yotsyāmi pāṇḍavaiḥ avadhyatvāc ca pāṇḍūnāṃ strībhāvāc ca śikhaṇḍinaḥ
6.114.33
pitrā tuṣṭena me pūrvaṃ yadā kālīm udāvahat svacchandamaraṇaṃ dattam avadhyatvaṃ raṇe tathā tasmān mṛtyum ahaṃ manye prāptakālam ivātmanaḥ
6.114.34
evaṃ jñātvā vyavasitaṃ bhīṣmasyāmitatejasaḥ ṛṣayo vasavaś caiva viyatsthā bhīṣmam abruvan
6.114.35
yat te vyavasitaṃ vīra asmākaṃ sumahat priyam tat kuruṣva maheṣvāsa yuddhād buddhiṃ nivartaya
6.114.36
tasya vākyasya nidhane prādurāsīc chivo 'nilaḥ anulomaḥ sugandhī ca pṛṣataiś ca samanvitaḥ
6.114.37
devadundubhayaś caiva saṃpraṇedur mahāsvanāḥ papāta puṣpavṛṣṭiś ca bhīṣmasyopari pārthiva
6.114.38
na ca tac chuśruve kaś cit teṣāṃ saṃvadatāṃ nṛpa ṛte bhīṣmaṃ mahābāhuṃ māṃ cāpi munitejasā
6.114.39
saṃbhramaś ca mahān āsīt tridaśānāṃ viśāṃ pate patiṣyati rathād bhīṣme sarvalokapriye tadā
6.114.40
iti devagaṇānāṃ ca śrutvā vākyaṃ mahāmanāḥ tataḥ śāṃtanavo bhīṣmo bībhatsuṃ nābhyavartata bhidyamānaḥ śitair bāṇaiḥ sarvāvaraṇabhedibhiḥ
6.114.41
śikhaṇḍī tu mahārāja bharatānāṃ pitāmaham ājaghānorasi kruddho navabhir niśitaiḥ śaraiḥ
6.114.42
sa tenābhihataḥ saṃkhye bhīṣmaḥ kurupitāmahaḥ nākampata mahārāja kṣitikampe yathācalaḥ
6.114.43
tataḥ prahasya bībhatsur vyākṣipan gāṇḍivaṃ dhanuḥ gāṅgeyaṃ pañcaviṃśatyā kṣudrakāṇāṃ samarpayat
6.114.44
punaḥ śaraśatenainaṃ tvaramāṇo dhanaṃjayaḥ sarvagātreṣu saṃkruddhaḥ sarvamarmasv atāḍayat
6.114.45
evam anyair api bhṛśaṃ vadhyamāno mahāraṇe na cakrus te rujaṃ tasya rukmapuṅkhāḥ śilāśitāḥ
6.114.46
tataḥ kirīṭī saṃrabdho bhīṣmam evābhyavartata śikhaṇḍinaṃ puraskṛtya dhanuś cāsya samācchinat
6.114.47
athainaṃ daśabhir viddhvā dhvajam ekena cicchide sārathiṃ viśikhaiś cāsya daśabhiḥ samakampayat
6.114.48
so 'nyat kārmukam ādatta gāṅgeyo balavattaram tad apy asya śitair bhallais tridhā tribhir upānudat nimeṣāntaramātreṇa āttam āttaṃ mahāraṇe
6.114.49
evam asya dhanūṃṣy ājau ciccheda subahūny api tataḥ śāṃtanavo bhīṣmo bībhatsuṃ nābhyavartata
6.114.50
athainaṃ pañcaviṃśatyā kṣudrakāṇāṃ samardayat so 'tividdho maheṣvāso duḥśāsanam abhāṣata
6.114.51
eṣa pārtho raṇe kruddhaḥ pāṇḍavānāṃ mahārathaḥ śarair anekasāhasrair mām evābhyasate raṇe
6.114.52
na caiṣa śakyaḥ samare jetuṃ vajrabhṛtā api na cāpi sahitā vīrā devadānavarākṣasāḥ māṃ caiva śaktā nirjetuṃ kim u martyāḥ sudurbalāḥ
6.114.53
evaṃ tayoḥ saṃvadatoḥ phalguno niśitaiḥ śaraiḥ śikhaṇḍinaṃ puraskṛtya bhīṣmaṃ vivyādha saṃyuge
6.114.54
tato duḥśāsanaṃ bhūyaḥ smayamāno 'bhyabhāṣata atividdhaḥ śitair bāṇair bhṛśaṃ gāṇḍīvadhanvanā
6.114.55
vajrāśanisamasparśāḥ śitāgrāḥ saṃpraveśitāḥ vimuktā avyavacchinnā neme bāṇāḥ śikhaṇḍinaḥ
6.114.56
nikṛntamānā marmāṇi dṛḍhāvaraṇabhedinaḥ musalānīva me ghnanti neme bāṇāḥ śikhaṇḍinaḥ
6.114.57
brahmadaṇḍasamasparśā vajravegā durāsadāḥ mama prāṇān ārujanti neme bāṇāḥ śikhaṇḍinaḥ
6.114.58
bhujagā iva saṃkruddhā lelihānā viṣolbaṇāḥ mamāviśanti marmāṇi neme bāṇāḥ śikhaṇḍinaḥ
6.114.59
nāśayantīva me prāṇān yamadūtā ivāhitāḥ gadāparighasaṃsparśā neme bāṇāḥ śikhaṇḍinaḥ
6.114.60
kṛntanti mama gātrāṇi māghamāse gavām iva arjunasya ime bāṇā neme bāṇāḥ śikhaṇḍinaḥ
6.114.61
sarve hy api na me duḥkhaṃ kuryur anye narādhipāḥ vīraṃ gaṇḍīvadhanvānam ṛte jiṣṇuṃ kapidhvajam
6.114.62
iti bruvañ śāṃtanavo didhakṣur iva pāṇḍavam saviṣphuliṅgāṃ dīptāgrāṃ śaktiṃ cikṣepa bhārata
6.114.63
tām asya viśikhaiś chittvā tridhā tribhir apātayat paśyatāṃ kuruvīrāṇāṃ sarveṣāṃ tatra bhārata
6.114.64
carmāthādatta gāṅgeyo jātarūpapariṣkṛtam khaḍgaṃ cānyataraṃ prepsur mṛtyor agre jayāya vā
6.114.65
tasya tac chatadhā carma vyadhamad daṃśitātmanaḥ rathād anavarūḍhasya tad adbhutam ivābhavat
6.114.66
vinadyoccaiḥ siṃha iva svāny anīkāny acodayat abhidravata gāṅgeyaṃ māṃ vo 'stu bhayam aṇv api
6.114.67
atha te tomaraiḥ prāsair bāṇaughaiś ca samantataḥ paṭṭiśaiś ca sanistriṃśair nānāpraharaṇais tathā
6.114.68
vatsadantaiś ca bhallaiś ca tam ekam abhidudruvuḥ siṃhanādas tato ghoraḥ pāṇḍavānām ajāyata
6.114.69
tathaiva tava putrāś ca rājan bhīṣmajayaiṣiṇaḥ tam ekam abhyavartanta siṃhanādāṃś ca nedire
6.114.70
tatrāsīt tumulaṃ yuddhaṃ tāvakānāṃ paraiḥ saha daśame 'hani rājendra bhīṣmārjunasamāgame
6.114.71
āsīd gāṅga ivāvarto muhūrtam udadher iva sainyānāṃ yudhyamānānāṃ nighnatām itaretaram
6.114.72
agamyarūpā pṛthivī śoṇitāktā tadābhavat samaṃ ca viṣamaṃ caiva na prājñāyata kiṃ cana
6.114.73
yodhānām ayutaṃ hatvā tasmin sa daśame 'hani atiṣṭhad āhave bhīṣmo bhidyamāneṣu marmasu
6.114.74
tataḥ senāmukhe tasmin sthitaḥ pārtho dhanaṃjayaḥ madhyena kurusainyānāṃ drāvayām āsa vāhinīm
6.114.75
vayaṃ śvetahayād bhītāḥ kuntīputrād dhanaṃjayāt pīḍyamānāḥ śitaiḥ śastraiḥ pradravāma mahāraṇāt
6.114.76
sauvīrāḥ kitavāḥ prācyāḥ pratīcyodīcyamālavāḥ abhīṣāhāḥ śūrasenāḥ śibayo 'tha vasātayaḥ
6.114.77
śālvāśrayās trigartāś ca ambaṣṭhāḥ kekayaiḥ saha dvādaśaite janapadāḥ śarārtā vraṇapīḍitāḥ saṃgrāme na jahur bhīṣmaṃ yudhyamānaṃ kirīṭinā
6.114.78
tatas tam ekaṃ bahavaḥ parivārya samantataḥ parikālya kurūn sarvāñ śaravarṣair avākiran
6.114.79
nipātayata gṛhṇīta vidhyatātha ca karṣata ity āsīt tumulaḥ śabdo rājan bhīṣmarathaṃ prati
6.114.80
abhihatya śaraughais taṃ śataśo 'tha sahasraśaḥ na tasyāsīd anirbhinnaṃ gātreṣv aṅgulamātrakam
6.114.81
evaṃ vibho tava pitā śarair viśakalīkṛtaḥ śitāgraiḥ phalgunenājau prākśirāḥ prāpatad rathāt kiṃciccheṣe dinakare putrāṇāṃ tava paśyatām
6.114.82
hā heti divi devānāṃ pārthivānāṃ ca sarvaśaḥ patamāne rathād bhīṣme babhūva sumahān svanaḥ
6.114.83
taṃ patantam abhiprekṣya mahātmānaṃ pitāmaham saha bhīṣmeṇa sarveṣāṃ prāpatan hṛdayāni naḥ
6.114.84
sa papāta mahābāhur vasudhām anunādayan indradhvaja ivotsṛṣṭaḥ ketuḥ sarvadhanuṣmatām dharaṇīṃ nāspṛśac cāpi śarasaṃghaiḥ samācitaḥ
6.114.85
śaratalpe maheṣvāsaṃ śayānaṃ puruṣarṣabham rathāt prapatitaṃ cainaṃ divyo bhāvaḥ samāviśat
6.114.86
abhyavarṣata parjanyaḥ prākampata ca medinī patan sa dadṛśe cāpi kharvitaṃ ca divākaram
6.114.87
saṃjñāṃ caivālabhad vīraḥ kālaṃ saṃcintya bhārata antarikṣe ca śuśrāva divyāṃ vācaṃ samantataḥ
6.114.88
kathaṃ mahātmā gāṅgeyaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ kālaṃ kartā naravyāghraḥ saṃprāpte dakṣiṇāyane
6.114.89
sthito 'smīti ca gāṅgeyas tac chrutvā vākyam abravīt dhārayām āsa ca prāṇān patito 'pi hi bhūtale uttarāyaṇam anvicchan bhīṣmaḥ kurupitāmahaḥ
6.114.90
tasya tan matam ājñāya gaṅgā himavataḥ sutā maharṣīn haṃsarūpeṇa preṣayām āsa tatra vai
6.114.91
tataḥ saṃpātino haṃsās tvaritā mānasaukasaḥ ājagmuḥ sahitā draṣṭuṃ bhīṣmaṃ kurupitāmaham yatra śete naraśreṣṭhaḥ śaratalpe pitāmahaḥ
6.114.92
te tu bhīṣmaṃ samāsādya munayo haṃsarūpiṇaḥ apaśyañ śaratalpasthaṃ bhīṣmaṃ kurupitāmaham
6.114.93
te taṃ dṛṣṭvā mahātmānaṃ kṛtvā cāpi pradakṣiṇam gāṅgeyaṃ bharataśreṣṭhaṃ dakṣiṇena ca bhāskaram
6.114.94
itaretaram āmantrya prāhus tatra manīṣiṇaḥ bhīṣma eva mahātmā san saṃsthātā dakṣiṇāyane
6.114.95
ity uktvā prasthitān haṃsān dakṣiṇām abhito diśam saṃprekṣya vai mahābuddhiś cintayitvā ca bhārata
6.114.96
tān abravīc chāṃtanavo nāhaṃ gantā kathaṃ cana dakṣiṇāvṛtta āditye etan me manasi sthitam
6.114.97
gamiṣyāmi svakaṃ sthānam āsīd yan me purātanam udagāvṛtta āditye haṃsāḥ satyaṃ bravīmi vaḥ
6.114.98
dhārayiṣyāmy ahaṃ prāṇān uttarāyaṇakāṅkṣayā aiśvaryabhūtaḥ prāṇānām utsarge niyato hy aham tasmāt prāṇān dhārayiṣye mumūrṣur udagāyane
6.114.99
yaś ca datto varo mahyaṃ pitrā tena mahātmanā chandato mṛtyur ity evaṃ tasya cāstu varas tathā
6.114.100
dhārayiṣye tataḥ prāṇān utsarge niyate sati ity uktvā tāṃs tadā haṃsān aśeta śaratalpagaḥ
6.114.101
evaṃ kurūṇāṃ patite śṛṅge bhīṣme mahaujasi pāṇḍavāḥ sṛñjayāś caiva siṃhanādaṃ pracakrire
6.114.102
tasmin hate mahāsattve bharatānām amadhyame na kiṃ cit pratyapadyanta putrās te bharatarṣabha saṃmohaś caiva tumulaḥ kurūṇām abhavat tadā
6.114.103
nṛpā duryodhanamukhā niḥśvasya rurudus tataḥ viṣādāc ca ciraṃ kālam atiṣṭhan vigatendriyāḥ
6.114.104
dadhyuś caiva mahārāja na yuddhe dadhire manaḥ ūrugrāhagṛhītāś ca nābhyadhāvanta pāṇḍavān
6.114.105
avadhye śaṃtanoḥ putre hate bhīṣme mahaujasi abhāvaḥ sumahān rājan kurūn āgād atandritaḥ
6.114.106
hatapravīrāś ca vayaṃ nikṛttāś ca śitaiḥ śaraiḥ kartavyaṃ nābhijānīmo nirjitāḥ savyasācinā
6.114.107
pāṇḍavās tu jayaṃ labdhvā paratra ca parāṃ gatim sarve dadhmur mahāśaṅkhāñ śūrāḥ parighabāhavaḥ somakāś ca sapañcālāḥ prāhṛṣyanta janeśvara
6.114.108
tatas tūryasahasreṣu nadatsu sumahābalaḥ āsphoṭayām āsa bhṛśaṃ bhīmaseno nanarta ca
6.114.109
senayor ubhayoś cāpi gāṅgeye vinipātite saṃnyasya vīrāḥ śastrāṇi prādhyāyanta samantataḥ
6.114.110
prākrośan prāpataṃś cānye jagmur mohaṃ tathāpare kṣatraṃ cānye 'bhyanindanta bhīṣmaṃ caike 'bhyapūjayan
6.114.111
ṛṣayaḥ pitaraś caiva praśaśaṃsur mahāvratam bharatānāṃ ca ye pūrve te cainaṃ praśaśaṃsire
6.114.112
mahopaniṣadaṃ caiva yogam āsthāya vīryavān japañ śāṃtanavo dhīmān kālākāṅkṣī sthito 'bhavat
6.115.1
dhṛtarāṣṭra uvāca katham āsaṃs tadā yodhā hīnā bhīṣmeṇa saṃjaya balinā devakalpena gurvarthe brahmacāriṇā
6.115.2
tadaiva nihatān manye kurūn anyāṃś ca pārthivān na prāharad yadā bhīṣmo ghṛṇitvād drupadātmaje
6.115.3
tato duḥkhataraṃ manye kim anyat prabhaviṣyati yad adya pitaraṃ śrutvā nihataṃ mama durmateḥ
6.115.4
aśmasāramayaṃ nūnaṃ hṛdayaṃ mama saṃjaya śrutvā vinihataṃ bhīṣmaṃ śatadhā yan na dīryate
6.115.5
punaḥ punar na mṛṣyāmi hataṃ devavrataṃ raṇe na hato jāmadagnyena divyair astraiḥ sma yaḥ purā
6.115.6
yad adya nihatenājau bhīṣmeṇa jayam icchatā ceṣṭitaṃ narasiṃhena tan me kathaya saṃjaya
6.115.7
saṃjaya uvāca sāyāhne nyapatad bhūmau dhārtarāṣṭrān viṣādayan pāñcālānāṃ dadad dharṣaṃ kuruvṛddhaḥ pitāmahaḥ
6.115.8
sa śete śaratalpastho medinīm aspṛśaṃs tadā bhīṣmo rathāt prapatitaḥ pracyuto dharaṇītale
6.115.9
hā heti tumulaḥ śabdo bhūtānāṃ samapadyata sīmāvṛkṣe nipatite kurūṇāṃ samitikṣaye
6.115.10
ubhayoḥ senayo rājan kṣatriyān bhayam āviśat bhīṣmaṃ śaṃtanavaṃ dṛṣṭvā viśīrṇakavacadhvajam kuravaḥ paryavartanta pāṇḍavāś ca viśāṃ pate
6.115.11
khaṃ tamovṛtam āsīc ca nāsīd bhānumataḥ prabhā rarāsa pṛthivī caiva bhīṣme śāṃtanave hate
6.115.12
ayaṃ brahmavidāṃ śreṣṭho ayaṃ brahmavidāṃ gatiḥ ity abhāṣanta bhūtāni śayānaṃ bharatarṣabham
6.115.13
ayaṃ pitaram ājñāya kāmārtaṃ śaṃtanuṃ purā ūrdhvaretasam ātmānaṃ cakāra puruṣarṣabhaḥ
6.115.14
iti sma śaratalpasthaṃ bharatānām amadhyamam ṛṣayaḥ paryadhāvanta sahitāḥ siddhacāraṇaiḥ
6.115.15
hate śāṃtanave bhīṣme bharatānāṃ pitāmahe na kiṃ cit pratyapadyanta putrās tava ca bhārata
6.115.16
vivarṇavadanāś cāsan gataśrīkāś ca bhārata atiṣṭhan vrīḍitāś caiva hriyā yuktā hy adhomukhāḥ
6.115.17
pāṇḍavāś ca jayaṃ labdhvā saṃgrāmaśirasi sthitāḥ sarve dadhmur mahāśaṅkhān hemajālapariṣkṛtān
6.115.18
bhṛśaṃ tūryaninādeṣu vādyamāneṣu cānagha apaśyāma raṇe rājan bhīmasenaṃ mahābalam ākrīḍamānaṃ kaunteyaṃ harṣeṇa mahatā yutam
6.115.19
nihatya samare śatrūn mahābalasamanvitān saṃmohaś cāpi tumulaḥ kurūṇām abhavat tadā
6.115.20
karṇaduryodhanau cāpi niḥśvasetāṃ muhur muhuḥ tathā nipatite bhīṣme kauravāṇāṃ dhuraṃdhare hāhākāram abhūt sarvaṃ nirmaryādam avartata
6.115.21
dṛṣṭvā ca patitaṃ bhīṣmaṃ putro duḥśāsanas tava uttamaṃ javam āsthāya droṇānīkaṃ samādravat
6.115.22
bhrātrā prasthāpito vīraḥ svenānīkena daṃśitaḥ prayayau puruṣavyāghraḥ svasainyam abhicodayan
6.115.23
tam āyāntam abhiprekṣya kuravaḥ paryavārayan duḥśāsanaṃ mahārāja kim ayaṃ vakṣyatīti vai
6.115.24
tato droṇāya nihataṃ bhīṣmam ācaṣṭa kauravaḥ droṇas tad apriyaṃ śrutvā sahasā nyapatad rathāt
6.115.25
sa saṃjñām upalabhyātha bhāradvājaḥ pratāpavān nivārayām āsa tadā svāny anīkāni māriṣa
6.115.26
vinivṛttān kurūn dṛṣṭvā pāṇḍavāpi svasainikān dūtaiḥ śīghrāśvasaṃyuktair avahāram akārayan
6.115.27
vinivṛtteṣu sainyeṣu pāraṃparyeṇa sarvaśaḥ vimuktakavacāḥ sarve bhīṣmam īyur narādhipāḥ
6.115.28
vyupāramya tato yuddhād yodhāḥ śatasahasraśaḥ upatasthur mahātmānaṃ prajāpatim ivāmarāḥ
6.115.29
te tu bhīṣmaṃ samāsādya śayānaṃ bharatarṣabham abhivādya vyatiṣṭhanta pāṇḍavāḥ kurubhiḥ saha
6.115.30
atha pāṇḍūn kurūṃś caiva praṇipatyāgrataḥ sthitān abhyabhāṣata dharmātmā bhīṣmaḥ śāṃtanavas tadā
6.115.31
svāgataṃ vo mahābhāgāḥ svāgataṃ vo mahārathāḥ tuṣyāmi darśanāc cāhaṃ yuṣmākam amaropamāḥ
6.115.32
abhinandya sa tān evaṃ śirasā lambatābravīt śiro me lambate 'tyartham upadhānaṃ pradīyatām
6.115.33
tato nṛpāḥ samājahrus tanūni ca mṛdūni ca upadhānāni mukhyāni naicchat tāni pitāmahaḥ
6.115.34
abravīc ca naravyāghraḥ prahasann iva tān nṛpān naitāni vīraśayyāsu yuktarūpāṇi pārthivāḥ
6.115.35
tato vīkṣya naraśreṣṭham abhyabhāṣata pāṇḍavam dhanaṃjayaṃ dīrghabāhuṃ sarvalokamahāratham
6.115.36
dhanaṃjaya mahābāho śiraso me 'sya lambataḥ dīyatām upadhānaṃ vai yad yuktam iha manyase
6.115.37
sa saṃnyasya mahac cāpam abhivādya pitāmaham netrābhyām aśrupūrṇābhyām idaṃ vacanam abravīt
6.115.38
ājñāpaya kuruśreṣṭha sarvaśastrabhṛtāṃ vara preṣyo 'haṃ tava durdharṣa kriyatāṃ kiṃ pitāmaha
6.115.39
tam abravīc chāṃtanavaḥ śiro me tāta lambate upadhānaṃ kuruśreṣṭha phalgunopanayasva me śayanasyānurūpaṃ hi śīghraṃ vīra prayaccha me
6.115.40
tvaṃ hi pārtha mahābāho śreṣṭhaḥ sarvadhanuṣmatām kṣatradharmasya vettā ca buddhisattvaguṇānvitaḥ
6.115.41
phalgunas tu tathety uktvā vyavasāyapurojavaḥ pragṛhyāmantrya gāṇḍīvaṃ śarāṃś ca nataparvaṇaḥ
6.115.42
anumānya mahātmānaṃ bharatānām amadhyamam tribhis tīkṣṇair mahāvegair udagṛhṇāc chiraḥ śaraiḥ
6.115.43
abhiprāye tu vidite dharmātmā savyasācinā atuṣyad bharataśreṣṭho bhīṣmo dharmārthatattvavit
6.115.44
upadhānena dattena pratyanandad dhanaṃjayam kuntīputraṃ yudhāṃ śreṣṭhaṃ suhṛdāṃ prītivardhanam
6.115.45
anurūpaṃ śayānasya pāṇḍavopahitaṃ tvayā yady anyathā pravartethāḥ śapeyaṃ tvām ahaṃ ruṣā
6.115.46
evam etan mahābāho dharmeṣu pariniṣṭhitam svaptavyaṃ kṣatriyeṇājau śaratalpagatena vai
6.115.47
evam uktvā tu bībhatsuṃ sarvāṃs tān abravīd vacaḥ rājñaś ca rājaputrāṃś ca pāṇḍavenābhi saṃsthitān
6.115.48
śayeyam asyāṃ śayyāyāṃ yāvad āvartanaṃ raveḥ ye tadā pārayiṣyanti te māṃ drakṣyanti vai nṛpāḥ
6.115.49
diśaṃ vaiśravaṇākrāntāṃ yadā gantā divākaraḥ arciṣmān pratapaṃl lokān rathenottamatejasā vimokṣye 'haṃ tadā prāṇān suhṛdaḥ supriyān api
6.115.50
parikhā khanyatām atra mamāvasadane nṛpāḥ upāsiṣye vivasvantam evaṃ śaraśatācitaḥ upāramadhvaṃ saṃgrāmād vairāṇy utsṛjya pārthivāḥ
6.115.51
upātiṣṭhann atho vaidyāḥ śalyoddharaṇakovidāḥ sarvopakaraṇair yuktāḥ kuśalās te suśikṣitāḥ
6.115.52
tān dṛṣṭvā jāhnavīputraḥ provāca vacanaṃ tadā dattadeyā visṛjyantāṃ pūjayitvā cikitsakāḥ
6.115.53
evaṃgate na hīdānīṃ vaidyaiḥ kāryam ihāsti me kṣatradharmapraśastāṃ hi prāpto 'smi paramāṃ gatim
6.115.54
naiṣa dharmo mahīpālāḥ śaratalpagatasya me etair eva śaraiś cāhaṃ dagdhavyo 'nte narādhipāḥ
6.115.55
tac chrutvā vacanaṃ tasya putro duryodhanas tava vaidyān visarjayām āsa pūjayitvā yathārhataḥ
6.115.56
tatas te vismayaṃ jagmur nānājanapadeśvarāḥ sthitiṃ dharme parāṃ dṛṣṭvā bhīṣmasyāmitatejasaḥ
6.115.57
upadhānaṃ tato dattvā pitus tava janeśvara sahitāḥ pāṇḍavāḥ sarve kuravaś ca mahārathāḥ
6.115.58
upagamya mahātmānaṃ śayānaṃ śayane śubhe te 'bhivādya tato bhīṣmaṃ kṛtvā cābhipradakṣiṇam
6.115.59
vidhāya rakṣāṃ bhīṣmasya sarva eva samantataḥ vīrāḥ svaśibirāṇy eva dhyāyantaḥ paramāturāḥ niveśāyābhyupāgacchan sāyāhne rudhirokṣitāḥ
6.115.60
niviṣṭān pāṇḍavāṃś cāpi prīyamāṇān mahārathān bhīṣmasya patanād dhṛṣṭān upagamya mahārathān uvāca yādavaḥ kāle dharmaputraṃ yudhiṣṭhiram
6.115.61
diṣṭyā jayasi kauravya diṣṭyā bhīṣmo nipātitaḥ avadhyo mānuṣair eṣa satyasaṃdho mahārathaḥ
6.115.62
atha vā daivataiḥ pārtha sarvaśastrāstrapāragaḥ tvāṃ tu cakṣurhaṇaṃ prāpya dagdho ghoreṇa cakṣuṣā
6.115.63
evam ukto dharmarājaḥ pratyuvāca janārdanam tava prasādād vijayaḥ krodhāt tava parājayaḥ tvaṃ hi naḥ śaraṇaṃ kṛṣṇa bhaktānām abhayaṃkaraḥ
6.115.64
anāścaryo jayas teṣāṃ yeṣāṃ tvam asi keśava raṣkitā samare nityaṃ nityaṃ cāpi hite rataḥ sarvathā tvāṃ samāsādya nāścaryam iti me matiḥ
6.115.65
evam uktaḥ pratyuvāca smayamāno janārdanaḥ tvayy evaitad yuktarūpaṃ vacanaṃ pārthivottama
6.116.1
saṃjaya uvāca vyuṣṭāyāṃ tu mahārāja rajanyāṃ sarvapārthivāḥ pāṇḍavā dhārtarāṣṭrāś ca abhijagmuḥ pitāmaham
6.116.2
taṃ vīraśayane vīraṃ śayānaṃ kurusattamam abhivādyopatasthur vai kṣatriyāḥ kṣatriyarṣabham
6.116.3
kanyāś candanacūrṇaiś ca lājair mālyaiś ca sarvaśaḥ striyo bālās tathā vṛddhāḥ prekṣakāś ca pṛthagjanāḥ samabhyayuḥ śāṃtanavaṃ bhūtānīva tamonudam
6.116.4
tūryāṇi gaṇikā vārās tathaiva naṭanartakāḥ upānṛtyañ jaguś caiva vṛddhaṃ kurupitāmaham
6.116.5
upāramya ca yuddhebhyaḥ saṃnāhān vipramucya ca āyudhāni ca nikṣipya sahitāḥ kurupāṇḍavāḥ
6.116.6
anvāsata durādharṣaṃ devavratam ariṃdamam anyonyaṃ prītimantas te yathāpūrvaṃ yathāvayaḥ
6.116.7
sā pārthivaśatākīrṇā samitir bhīṣmaśobhitā śuśubhe bhāratī dīptā divīvādityamaṇḍalam
6.116.8
vibabhau ca nṛpāṇāṃ sā pitāmaham upāsatām devānām iva deveśaṃ pitāmaham upāsatām
6.116.9
bhīṣmas tu vedanāṃ dhairyān nigṛhya bharatarṣabha abhitaptaḥ śaraiś caiva nātihṛṣṭamanābravīt
6.116.10
śarābhitaptakāyo 'haṃ śarasaṃtāpamūrchitaḥ pānīyam abhikāṅkṣe 'haṃ rājñas tān pratyabhāṣata
6.116.11
tatas te kṣatriyā rājan samājahruḥ samantataḥ bhakṣyān uccāvacāṃs tatra vārikumbhāṃś ca śītalān
6.116.12
upanītaṃ ca tad dṛṣṭvā bhīṣmaḥ śāṃtanavo 'bravīt nādya tāta mayā śakyaṃ bhogān kāṃś cana mānuṣān
6.116.13
upabhoktuṃ manuṣyebhyaḥ śaraśayyāgato hy aham pratīkṣamāṇas tiṣṭhāmi nivṛttiṃ śaśisūryayoḥ
6.116.14
evam uktvā śāṃtanavo dīnavāk sarvapārthivān dhanaṃjayaṃ mahābāhum abhyabhāṣata bhārata
6.116.15
athopetya mahābāhur abhivādya pitāmaham atiṣṭhat prāñjaliḥ prahvaḥ kiṃ karomīti cābravīt
6.116.16
taṃ dṛṣṭvā pāṇḍavaṃ rājann abhivādyāgrataḥ sthitam abhyabhāṣata dharmātmā bhīṣmaḥ prīto dhanaṃjayam
6.116.17
dahyate 'daḥ śarīraṃ me saṃsyūto 'smi maheṣubhiḥ marmāṇi paridūyante vadanaṃ mama śuṣyati
6.116.18
hlādanārthaṃ śarīrasya prayacchāpo mamārjuna tvaṃ hi śakto maheṣvāsa dātum ambho yathāvidhi
6.116.19
arjunas tu tathety uktvā ratham āruhya vīryavān adhijyaṃ balavat kṛtvā gāṇḍīvaṃ vyākṣipad dhanuḥ
6.116.20
tasya jyātalanirghoṣaṃ visphūrjitam ivāśaneḥ vitresuḥ sarvabhūtāni śrutvā sarve ca pārthivāḥ
6.116.21
tataḥ pradakṣiṇaṃ kṛtvā rathena rathināṃ varaḥ śayānaṃ bharataśreṣṭhaṃ sarvaśastrabhṛtāṃ varam
6.116.22
saṃdhāya ca śaraṃ dīptam abhimantrya mahāyaśāḥ parjanyāstreṇa saṃyojya sarvalokasya paśyataḥ avidhyat pṛthivīṃ pārthaḥ pārśve bhīṣmasya dakṣiṇe
6.116.23
utpapāta tato dhārā vimalā vāriṇaḥ śivā śītasyāmṛtakalpasya divyagandharasasya ca
6.116.24
atarpayat tataḥ pārthaḥ śītayā vāridhārayā bhīṣmaṃ kurūṇām ṛṣabhaṃ divyakarmaparākramaḥ
6.116.25
karmaṇā tena pārthasya śakraṣyeva vikurvataḥ vismayaṃ paramaṃ jagmus tatas te vasudhādhipāḥ
6.116.26
tat karma prekṣya bībhatsor atimānuṣam adbhutam saṃprāvepanta kuravo gāvaḥ śītārditā iva
6.116.27
vismayāc cottarīyāṇi vyāvidhyan sarvato nṛpāḥ śaṅkhadundubhinirghoṣais tumulaṃ sarvato 'bhavat
6.116.28
tṛptaḥ śāṃtanavaś cāpi rājan bībhatsum abravīt sarvapārthivavīrāṇāṃ saṃnidhau pūjayann iva
6.116.29
naitac citraṃ mahābāho tvayi kauravanandana kathito nāradenāsi pūrvarṣir amitadyutiḥ
6.116.30
vāsudevasahāyas tvaṃ mahat karma kariṣyasi yan notsahati devendraḥ saha devair api dhruvam
6.116.31
vidus tvāṃ nidhanaṃ pārtha sarvakṣatrasya tadvidaḥ dhanurdharāṇām ekas tvaṃ pṛthivyāṃ pravaro nṛṣu
6.116.32
manuṣyā jagati śreṣṭhāḥ pakṣiṇāṃ garuḍo varaḥ sarasāṃ sāgaraḥ śreṣṭho gaur variṣṭhā catuṣpadām
6.116.33
ādityas tejasāṃ śreṣṭho girīṇāṃ himavān varaḥ jātīnāṃ brāhmaṇaḥ śreṣṭhaḥ śreṣṭhas tvam asi dhanvinām
6.116.34
na vai śrutaṃ dhārtarāṣṭreṇa vākyaṃ; saṃbodhyamānaṃ vidureṇa caiva droṇena rāmeṇa janārdanena; muhur muhuḥ saṃjayenāpi coktam
6.116.35
parītabuddhir hi visaṃjñakalpo; duryodhano nābhyanandad vaco me sa śeṣyate vai nihataś cirāya; śāstrātigo bhīmabalābhibhūtaḥ
6.116.36
tataḥ śrutvā tad vacaḥ kauravendro; duryodhano dīnamanā babhūva tam abravīc chāṃtanavo 'bhivīkṣya; nibodha rājan bhava vītamanyuḥ
6.116.37
dṛṣṭaṃ duryodhanedaṃ te yathā pārthena dhīmatā jalasya dhārā janitā śītasyāmṛtagandhinaḥ etasya kartā loke 'smin nānyaḥ kaś cana vidyate
6.116.38
āgneyaṃ vāruṇaṃ saumyaṃ vāyavyam atha vaiṣṇavam aindraṃ pāśupataṃ brāhmaṃ pārameṣṭhyaṃ prajāpateḥ dhātus tvaṣṭuś ca savitur divyāny astrāṇi sarvaśaḥ
6.116.39
sarvasmin mānuṣe loke vetty eko hi dhanaṃjayaḥ kṛṣṇo vā devakīputro nānyo vai veda kaś cana na śakyāḥ pāṇḍavās tāta yuddhe jetuṃ kathaṃ cana
6.116.40
amānuṣāṇi karmāṇi yasyaitāni mahātmanaḥ tena sattvavatā saṃkhye śūreṇāhavaśobhinā kṛtinā samare rājan saṃdhis te tāta yujyatām
6.116.41
yāvat kṛṣṇo mahābāhuḥ svādhīnaḥ kurusaṃsadi tāvat pārthena śūreṇa saṃdhis te tāta yujyatām
6.116.42
yāvac camūṃ na te śeṣāṃ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ nāśayaty arjunas tāvat saṃdhis te tāta yujyatām
6.116.43
yāvat tiṣṭhanti samare hataśeṣāḥ sahodarāḥ nṛpāś ca bahavo rājaṃs tāvat saṃdhiḥ prayujyatām
6.116.44
na nirdahati te yāvat krodhadīptekṣaṇaś camūm yudhiṣṭhiro hi tāvad vai saṃdhis te tāta yujyatām
6.116.45
nakulaḥ sahadevaś ca bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ yāvac camūṃ mahārāja nāśayanti na sarvaśaḥ tāvat te pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ saubhrātraṃ tāta rocatām
6.116.46
yuddhaṃ madantam evāstu tāta saṃśāmya pāṇḍavaiḥ etat te rocatāṃ vākyaṃ yad ukto 'si mayānagha etat kṣemam ahaṃ manye tava caiva kulasya ca
6.116.47
tyaktvā manyum upaśāmyasva pārthaiḥ; paryāptam etad yat kṛtaṃ phalgunena bhīṣmasyāntād astu vaḥ sauhṛdaṃ vā; saṃpraśleṣaḥ sādhu rājan prasīda
6.116.48
rājyasyārdhaṃ dīyatāṃ pāṇḍavānām; indraprasthaṃ dharmarājo 'nuśāstu mā mitradhruk pārthivānāṃ jaghanyaḥ; pāpāṃ kīrtiṃ prāpsyase kauravendra
6.116.49
mamāvasānāc chāntir astu prajānāṃ; saṃgacchantāṃ pārthivāḥ prītimantaḥ pitā putraṃ mātulaṃ bhāgineyo; bhrātā caiva bhrātaraṃ praitu rājan
6.116.50
na ced evaṃ prāptakālaṃ vaco me; mohāviṣṭaḥ pratipatsyasy abuddhyā bhīṣmasyāntād etadantāḥ stha sarve; satyām etāṃ bhāratīm īrayāmi
6.116.51
etad vākyaṃ sauhṛdād āpageyo; madhye rājñāṃ bhārataṃ śrāvayitvā tūṣṇīm āsīc chalyasaṃtaptamarmā; yatvātmānaṃ vedanāṃ saṃnigṛhya
6.117.1
saṃjaya uvāca tatas te pārthivāḥ sarve jagmuḥ svān ālayān punaḥ tūṣṇīṃbhūte mahārāja bhīṣme śaṃtanunandane
6.117.2
śrutvā tu nihataṃ bhīṣmaṃ rādheyaḥ puruṣarṣabhaḥ īṣad āgatasaṃtrāsaḥ tvarayopajagāma ha
6.117.3
sa dadarśa mahātmānaṃ śaratalpagataṃ tadā janmaśayyāgataṃ devaṃ kārttikeyam iva prabhum
6.117.4
nimīlitākṣaṃ taṃ vīraṃ sāśrukaṇṭhas tadā vṛṣaḥ abhyetya pādayos tasya nipapāta mahādyutiḥ
6.117.5
rādheyo 'haṃ kuruśreṣṭha nityaṃ cāṣkigatas tava dveṣyo 'tyantam anāgāḥ sann iti cainam uvāca ha
6.117.6
tac chrutvā kuruvṛddhaḥ sa balāt saṃvṛttalocanaḥ śanair udvīkṣya sasneham idaṃ vacanam abravīt
6.117.7
rahitaṃ dhiṣṇyam ālokya samutsārya ca rakṣiṇaḥ piteva putraṃ gāṅgeyaḥ pariṣvajyaikabāhunā
6.117.8
ehy ehi me vipratīpa spardhase tvaṃ mayā saha yadi māṃ nābhigacchethā na te śreyo bhaved dhruvam
6.117.9
kaunteyas tvaṃ na rādheyo vidito nāradān mama kṛṣṇadvaipāyanāc caiva keśavāc ca na saṃśayaḥ
6.117.10
na ca dveṣo 'sti me tāta tvayi satyaṃ bravīmi te tejovadhanimittaṃ tu paruṣāṇy aham uktavān
6.117.11
akasmāt pāṇḍavān hi tvaṃ dviṣasīti matir mama yenāsi bahuśo rūkṣaṃ coditaḥ sūryanandana
6.117.12
jānāmi samare vīryaṃ śatrubhir duḥsahaṃ tava brahmaṇyatāṃ ca śauryaṃ ca dāne ca paramāṃ gatim
6.117.13
na tvayā sadṛśaḥ kaś cit puruṣeṣv amaropama kulabhedaṃ ca matvāhaṃ sadā paruṣam uktavān
6.117.14
iṣvastre bhārasaṃdhāne lāghave 'strabale tathā sadṛśaḥ phalgunenāsi kṛṣṇena ca mahātmanā
6.117.15
karṇa rājapuraṃ gatvā tvayaikena dhanuṣmatā tasyārthe kururājasya rājāno mṛditā yudhi
6.117.16
tathā ca balavān rājā jarāsaṃdho durāsadaḥ samare samaraślāghī tvayā na sadṛśo 'bhavat
6.117.17
brahmaṇyaḥ satyavādī ca tejasārka ivāparaḥ devagarbho 'jitaḥ saṃkhye manuṣyair adhiko bhuvi
6.117.18
vyapanīto 'dya manyur me yas tvāṃ prati purā kṛtaḥ daivaṃ puruṣakāreṇa na śakyam ativartitum
6.117.19
sodaryāḥ pāṇḍavā vīrā bhrātaras te 'risūdana saṃgaccha tair mahābāho mama ced icchasi priyam
6.117.20
mayā bhavatu nirvṛttaṃ vairam ādityanandana pṛthivyāṃ sarvarājāno bhavantv adya nirāmayāḥ
6.117.21
karṇa uvāca jānāmy ahaṃ mahāprājña sarvam etan na saṃśayaḥ yathā vadasi durdharṣa kaunteyo 'haṃ na sūtajaḥ
6.117.22
avakīrṇas tv ahaṃ kuntyā sūtena ca vivardhitaḥ bhuktvā duryodhanaiśvaryaṃ na mithyā kartum utsahe
6.117.23
vasu caiva śarīraṃ ca yad udāraṃ tathā yaśaḥ sarvaṃ duryodhanasyārthe tyaktaṃ me bhūridakṣiṇa kopitāḥ pāṇḍavā nityaṃ mayāśritya suyodhanam
6.117.24
avaśyabhāvī vai yo 'rtho na sa śakyo nivartitum daivaṃ puruṣakāreṇa ko nivartitum utsahet
6.117.25
pṛthivīkṣayaśaṃsīni nimittāni pitāmaha bhavadbhir upalabdhāni kathitāni ca saṃsadi
6.117.26
pāṇḍavā vāsudevaś ca viditā mama sarvaśaḥ ajeyāḥ puruṣair anyair iti tāṃś cotsahāmahe
6.117.27
anujānīṣva māṃ tāta yuddhe prītamanāḥ sadā anujñātas tvayā vīra yudhyeyam iti me matiḥ
6.117.28
duruktaṃ vipratīpaṃ vā saṃrambhāc cāpalāt tathā yan mayāpakṛtaṃ kiṃ cit tad anukṣantum arhasi
6.117.29
bhīṣma uvāca na cec chakyam athotsraṣṭuṃ vairam etat sudāruṇam anujānāmi karṇa tvāṃ yudhyasva svargakāmyayā
6.117.30
vimanyur gatasaṃrambhaḥ kuru karma nṛpasya hi yathāśakti yathotsāhaṃ satāṃ vṛtteṣu vṛttavān
6.117.31
ahaṃ tvām anujānāmi yad icchasi tad āpnuhi kṣatradharmajitāṃl lokān saṃprāpsyasi na saṃśayaḥ
6.117.32
yudhyasva nirahaṃkāro balavīryavyapāśrayaḥ dharmo hi yuddhāc chreyo 'nyat kṣatriyasya na vidyate
6.117.33
praśame hi kṛto yatnaḥ sucirāt suciraṃ mayā na caiva śakitaḥ kartuṃ yato dharmas tato jayaḥ
6.117.34
saṃjaya uvāca evaṃ bruvantaṃ gāṅgeyam abhivādya prasādya ca rādheyo ratham āruhya prāyāt tava sutaṃ prati