Parva 7
Ancient Vyāsa Sanskrit7.1.1
janamejaya uvāca tam apratimasattvaujobalavīryaparākramam hataṃ devavrataṃ śrutvā pāñcālyena śikhaṇḍinā
7.1.2
dhṛtarāṣṭras tadā rājā śokavyākulacetanaḥ kim aceṣṭata viprarṣe hate pitari vīryavān
7.1.3
tasya putro hi bhagavan bhīṣmadroṇamukhai rathaiḥ parājitya maheṣvāsān pāṇḍavān rājyam icchati
7.1.4
tasmin hate tu bhagavan ketau sarvadhanuṣmatām yad aceṣṭata kauravyas tan me brūhi dvijottama
7.1.5
vaiśaṃpāyana uvāca nihataṃ pitaraṃ śrutvā dhṛtarāṣṭro janādhipaḥ lebhe na śāntiṃ kauravyaś cintāśokaparāyaṇaḥ
7.1.6
tasya cintayato duḥkham aniśaṃ pārthivasya tat ājagāma viśuddhātmā punar gāvalgaṇis tadā
7.1.7
śibirāt saṃjayaṃ prāptaṃ niśi nāgāhvayaṃ puram āmbikeyo mahārāja dhṛtarāṣṭro 'nvapṛcchata
7.1.8
śrutvā bhīṣmasya nidhanam aprahṛṣṭamanā bhṛśam putrāṇāṃ jayam ākāṅkṣan vilalāpāturo yathā
7.1.9
dhṛtarāṣṭra uvāca saṃsādhya tu mahātmānaṃ bhīṣmaṃ bhīmaparākramam kim akārṣuḥ paraṃ tāta kuravaḥ kālacoditāḥ
7.1.10
tasmin vinihate śūre durādharṣe mahaujasi kiṃ nu svit kuravo 'kārṣur nimagnāḥ śokasāgare
7.1.11
tad udīrṇaṃ mahat sainyaṃ trailokyasyāpi saṃjaya bhayam utpādayet tīvraṃ pāṇḍavānāṃ mahātmanām
7.1.12
devavrate tu nihate kurūṇām ṛṣabhe tadā yad akārṣur nṛpatayas tan mamācakṣva saṃjaya
7.1.13
saṃjaya uvāca śṛṇu rājann ekamanā vacanaṃ bruvato mama yat te putrās tadākārṣur hate devavrate mṛdhe
7.1.14
nihate tu tadā bhīṣme rājan satyaparākrame tāvakāḥ pāṇḍaveyāś ca prādhyāyanta pṛthak pṛthak
7.1.15
vismitāś ca prahṛṣṭāś ca kṣatradharmaṃ niśāmya te svadharmaṃ nindamānāś ca praṇipatya mahātmane
7.1.16
śayanaṃ kalpayām āsur bhīṣmāyāmitatejase sopadhānaṃ naravyāghra śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
7.1.17
vidhāya rakṣāṃ bhīṣmāya samābhāṣya parasparam anumānya ca gāṅgeyaṃ kṛtvā cāpi pradakṣiṇam
7.1.18
krodhasaṃraktanayanāḥ samavekṣya parasparam punar yuddhāya nirjagmuḥ kṣatriyāḥ kālacoditāḥ
7.1.19
tatas tūryaninādaiś ca bherīṇāṃ ca mahāsvanaiḥ tāvakānām anīkāni pareṣāṃ cāpi niryayuḥ
7.1.20
vyāvṛtte 'hani rājendra patite jāhnavīsute amarṣavaśam āpannāḥ kālopahatacetasaḥ
7.1.21
anādṛtya vacaḥ pathyaṃ gāṅgeyasya mahātmanaḥ niryayur bharataśreṣṭhāḥ śastrāṇy ādāya sarvaśaḥ
7.1.22
mohāt tava saputrasya vadhāc chāṃtanavasya ca kauravyā mṛtyusād bhūtāḥ sahitāḥ sarvarājabhiḥ
7.1.23
ajāvaya ivāgopā vane śvāpadasaṃkule bhṛśam udvignamanaso hīnā devavratena te
7.1.24
patite bharataśreṣṭhe babhūva kuruvāhinī dyaur ivāpetanakṣatrā hīnaṃ kham iva vāyunā
7.1.25
vipannasasyeva mahī vāk caivāsaṃskṛtā yathā āsurīva yathā senā nigṛhīte purā balau
7.1.26
vidhaveva varārohā śuṣkatoyeva nimnagā vṛkair iva vane ruddhā pṛṣatī hatayūthapā
7.1.27
svādharṣā hatasiṃheva mahatī girikandarā bhāratī bharataśreṣṭha patite jāhnavīsute
7.1.28
viṣvagvātahatā rugṇā naur ivāsīn mahārṇave balibhiḥ pāṇḍavair vīrair labdhalakṣair bhṛśārditā
7.1.29
sā tadāsīd bhṛśaṃ senā vyākulāśvarathadvipā viṣaṇṇabhūyiṣṭhanarā kṛpaṇā draṣṭum ābabhau
7.1.30
tasyāṃ trastā nṛpatayaḥ sainikāś ca pṛthagvidhāḥ pātāla iva majjanto hīnā devavratena te karṇaṃ hi kuravo 'smārṣuḥ sa hi devavratopamaḥ
7.1.31
sarvaśastrabhṛtāṃ śreṣṭhaṃ rocamānam ivātithim bandhum āpadgatasyeva tam evopāgaman manaḥ
7.1.32
cukruśuḥ karṇa karṇeti tatra bhārata pārthivāḥ rādheyaṃ hitam asmākaṃ sūtaputraṃ tanutyajam
7.1.33
sa hi nāyudhyata tadā daśāhāni mahāyaśāḥ sāmātyabandhuḥ karṇo vai tam āhvayata māciram
7.1.34
bhīṣmeṇa hi mahābāhuḥ sarvakṣatrasya paśyataḥ ratheṣu gaṇyamāneṣu balavikramaśāliṣu saṃkhyāto 'rdharathaḥ karṇo dviguṇaḥ san nararṣabhaḥ
7.1.35
rathātirathasaṃkhyāyāṃ yo 'graṇīḥ śūrasaṃmataḥ pitṛvittāmbudeveśān api yo yoddhum utsahet
7.1.36
sa tu tenaiva kopena rājan gāṅgeyam uktavān tvayi jīvati kauravya nāhaṃ yotsye kathaṃ cana
7.1.37
tvayā tu pāṇḍaveyeṣu nihateṣu mahāmṛdhe duryodhanam anujñāpya vanaṃ yāsyāmi kaurava
7.1.38
pāṇḍavair vā hate bhīṣme tvayi svargam upeyuṣi hantāsmy ekarathenaiva kṛtsnān yān manyase rathān
7.1.39
evam uktvā mahārāja daśāhāni mahāyaśāḥ nāyudhyata tataḥ karṇaḥ putrasya tava saṃmate
7.1.40
bhīṣmaḥ samaravikrāntaḥ pāṇḍaveyasya pārthiva jaghāna samare yodhān asaṃkhyeyaparākramaḥ
7.1.41
tasmiṃs tu nihate śūre satyasaṃdhe mahaujasi tvatsutāḥ karṇam asmārṣus tartukāmā iva plavam
7.1.42
tāvakās tava putrāś ca sahitāḥ sarvarājabhiḥ hā karṇa iti cākrandan kālo 'yam iti cābruvan
7.1.43
jāmadagnyābhyanujñātam astre durvārapauruṣam agaman no manaḥ karṇaṃ bandhum ātyayikeṣv iva
7.1.44
sa hi śakto raṇe rājaṃs trātum asmān mahābhayāt tridaśān iva govindaḥ satataṃ sumahābhayāt
7.1.45
vaiśaṃpāyana uvāca tathā karṇaṃ yudhi varaṃ kīrtayantaṃ punaḥ punaḥ āśīviṣavad ucchvasya dhṛtarāṣṭro 'bravīd idam
7.1.46
yat tad vaikartanaṃ karṇam agamad vo manas tadā apy apaśyata rādheyaṃ sūtaputraṃ tanutyajam
7.1.47
api tan na mṛṣākārṣīd yudhi satyaparākramaḥ saṃbhrāntānāṃ tadārtānāṃ trastānāṃ trāṇam icchatām
7.1.48
api tat pūrayāṃ cakre dhanurdharavaro yudhi yat tad vinihate bhīṣme kauravāṇām apāvṛtam
7.1.49
tat khaṇḍaṃ pūrayām āsa pareṣām ādadhad bhayam kṛtavān mama putrāṇāṃ jayāśāṃ saphalām api
7.2.1
saṃjaya uvāca hataṃ bhīṣmam ādhirathir viditvā; bhinnāṃ nāvam ivātyagādhe kurūṇām sodaryavad vyasanāt sūtaputraḥ; saṃtārayiṣyaṃs tava putrasya senām
7.2.2
śrutvā tu karṇaḥ puruṣendram acyutaṃ; nipātitaṃ śāṃtanavaṃ mahāratham athopāyāt tūrṇam amitrakarśano; dhanurdharāṇāṃ pravaras tadā vṛṣaḥ
7.2.3
hate tu bhīṣme rathasattame parair; nimajjatīṃ nāvam ivārṇave kurūn piteva putrāṃs tvarito 'bhyayāt tataḥ; saṃtārayiṣyaṃs tava putrasya senām
7.2.4
karṇa uvāca yasmin dhṛtir buddhiparākramaujo; damaḥ satyaṃ vīraguṇāś ca sarve astrāṇi divyāny atha saṃnatir hrīḥ; priyā ca vāg anapāyīni bhīṣme
7.2.5
brahmadviṣaghne satataṃ kṛtajñe; sanātanaṃ candramasīva lakṣma sa cet praśāntaḥ paravīrahantā; manye hatān eva hi sarvayodhān
7.2.6
neha dhruvaṃ kiṃ cana jātu vidyate; asmiṃl loke karmaṇo 'nityayogāt sūryodaye ko hi vimuktasaṃśayo; bhāvaṃ kurvītādya mahāvrate hate
7.2.7
vasuprabhāve vasuvīryasaṃbhave; gate vasūn eva vasuṃdharādhipe vasūni putrāṃś ca vasuṃdharāṃ tathā; kurūṃś ca śocadhvam imāṃ ca vāhinīm
7.2.8
saṃjaya uvāca mahāprabhāve varade nipātite; lokaśreṣṭhe śāṃtanave mahaujasi parājiteṣu bharateṣu durmanāḥ; karṇo bhṛśaṃ nyaśvasad aśru vartayan
7.2.9
idaṃ tu rādheyavaco niśamya te; sutāś ca rājaṃs tava sainikāś ca ha parasparaṃ cukruśur ārtijaṃ bhṛśaṃ; tadāśru netrair mumucur hi śabdavat
7.2.10
pravartamāne tu punar mahāhave; vigāhyamānāsu camūṣu pārthivaiḥ athābravīd dharṣakaraṃ vacas tadā; ratharṣabhān sarvamahāratharṣabhaḥ
7.2.11
karṇa uvāca jagaty anitye satataṃ pradhāvati; pracintayann asthiram adya lakṣaye bhavatsu tiṣṭhatsv iha pātito raṇe; giriprakāśaḥ kurupuṃgavaḥ katham
7.2.12
nipātite śāṃtanave mahārathe; divākare bhūtalam āsthite yathā na pārthivāḥ soḍhum alaṃ dhanaṃjayaṃ; giripravoḍhāram ivānilaṃ drumāḥ
7.2.13
hatapradhānaṃ tv idam ārtarūpaṃ; parair hatotsāham anātham adya vai mayā kurūṇāṃ paripālyam āhave; balaṃ yathā tena mahātmanā tathā
7.2.14
samāhitaṃ cātmani bhāram īdṛśaṃ; jagat tathānityam idaṃ ca lakṣaye nipātitaṃ cāhavaśauṇḍam āhave; kathaṃ nu kuryām aham āhave bhayam
7.2.15
ahaṃ tu tān kuruvṛṣabhān ajihmagaiḥ; praverayan yamasadanaṃ raṇe caran yaśaḥ paraṃ jagati vibhāvya vartitā; parair hato yudhi śayitātha vā punaḥ
7.2.16
yudhiṣṭhiro dhṛtimatidharmatattvavān; vṛkodaro gajaśatatulyavikramaḥ tathārjunas tridaśavarātmajo yato; na tad balaṃ sujayam athāmarair api
7.2.17
yamau raṇe yatra yamopamau bale; sasātyakir yatra ca devakīsutaḥ na tad balaṃ kāpuruṣo 'bhyupeyivān; nivartate mṛtyumukhād ivāsakṛt
7.2.18
tapo 'bhyudīrṇaṃ tapasaiva gamyate; balaṃ balenāpi tathā manasvibhiḥ manaś ca me śatrunivāraṇe dhruvaṃ; svarakṣaṇe cācalavad vyavasthitam
7.2.19
evaṃ caiṣāṃ budhyamānaḥ prabhāvaṃ; gatvaivāhaṃ tāñ jayāmy adya sūta mitradroho marṣaṇīyo na me 'yaṃ; bhagne sainye yaḥ sahāyaḥ sa mitram
7.2.20
kartāsmy etat satpuruṣāryakarma; tyaktvā prāṇān anuyāsyāmi bhīṣmam sarvān saṃkhye śatrusaṃghān haniṣye; hatas tair vā vīralokaṃ gamiṣye
7.2.21
saṃprākruṣṭe ruditastrīkumāre; parābhūte pauruṣe dhārtarāṣṭre mayā kṛtyam iti jānāmi sūta; tasmāc chatrūn dhārtarāṣṭrasya jeṣye
7.2.22
kurūn rakṣan pāṇḍuputrāñ jighāṃsaṃs; tyaktvā prāṇān ghorarūpe raṇe 'smin sarvān saṃkhye śatrusaṃghān nihatya; dāsyāmy ahaṃ dhārtarāṣṭrāya rājyam
7.2.23
nibadhyatāṃ me kavacaṃ vicitraṃ; haimaṃ śubhraṃ maṇiratnāvabhāsi śirastrāṇaṃ cārkasamānabhāsaṃ; dhanuḥ śarāṃś cāpi viṣāhikalpān
7.2.24
upāsaṅgān ṣoḍaśa yojayantu; dhanūṃṣi divyāni tathāharantu asīṃś ca śaktīś ca gadāś ca gurvīḥ; śaṅkhaṃ ca jāmbūnadacitrabhāsam
7.2.25
etāṃ raukmīṃ nāgakakṣyāṃ ca jaitrīṃ; jaitraṃ ca me dhvajam indīvarābham ślakṣṇair vastrair vipramṛjyānayasva; citrāṃ mālāṃ cātra baddhvā sajālām
7.2.26
aśvān agryān pāṇḍurābhraprakāśān; puṣṭān snātān mantrapūtābhir adbhiḥ taptair bhāṇḍaiḥ kāñcanair abhyupetāñ; śīghrāñ śīghraṃ sūtaputrānayasva
7.2.27
rathaṃ cāgryaṃ hemajālāvanaddhaṃ; ratnaiś citraṃ candrasūryaprakāśaiḥ dravyair yuktaṃ saṃprahāropapannair; vāhair yuktaṃ tūrṇam āvartayasva
7.2.28
citrāṇi cāpāni ca vegavanti; jyāś cottamāḥ saṃhananopapannāḥ tūṇāṃś ca pūrṇān mahataḥ śarāṇām; āsajya gātrāvaraṇāni caiva
7.2.29
prāyātrikaṃ cānayatāśu sarvaṃ; kanyāḥ pūrṇaṃ vīrakāṃsyaṃ ca haimam ānīya mālām avabadhya cāṅge; pravādayantv āśu jayāya bherīḥ
7.2.30
prayāhi sūtāśu yataḥ kirīṭī; vṛkodaro dharmasuto yamau ca tān vā haniṣyāmi sametya saṃkhye; bhīṣmāya vaiṣyāmi hato dviṣadbhiḥ
7.2.31
yasmin rājā satyadhṛtir yudhiṣṭhiraḥ; samāsthito bhīmasenārjunau ca vāsudevaḥ sātyakiḥ sṛñjayāś ca; manye balaṃ tad ajayyaṃ mahīpaiḥ
7.2.32
taṃ cen mṛtyuḥ sarvaharo 'bhirakṣet; sadāpramattaḥ samare kirīṭinam tathāpi hantāsmi sametya saṃkhye; yāsyāmi vā bhīṣmapathā yamāya
7.2.33
na tv evāhaṃ na gamiṣyāmi teṣāṃ; madhye śūrāṇāṃ tat tathāhaṃ bravīmi mitradruho durbalabhaktayo ye; pāpātmāno na mamaite sahāyāḥ
7.2.34
saṃjaya uvāca sa siddhimantaṃ ratham uttamaṃ dṛḍhaṃ; sakūbaraṃ hemapariṣkṛtaṃ śubham patākinaṃ vātajavair hayottamair; yuktaṃ samāsthāya yayau jayāya
7.2.35
saṃpūjyamānaḥ kurubhir mahātmā; ratharṣabhaḥ pāṇḍuravājiyātā yayau tadāyodhanam ugradhanvā; yatrāvasānaṃ bharatarṣabhasya
7.2.36
varūthinā mahatā sadhvajena; suvarṇamuktāmaṇivajraśālinā sadaśvayuktena rathena karṇo; meghasvanenārka ivāmitaujāḥ
7.2.37
hutāśanābhaḥ sa hutāśanaprabhe; śubhaḥ śubhe vai svarathe dhanurdharaḥ sthito rarājādhirathir mahārathaḥ; svayaṃ vimāne surarāḍ iva sthitaḥ
7.3.1
saṃjaya uvāca śaratalpe mahātmānaṃ śayānam amitaujasam mahāvātasamūhena samudram iva śoṣitam
7.3.2
divyair astrair maheṣvāsaṃ pātitaṃ savyasācinā jayāśāṃ tava putrāṇāṃ saṃbhagnāṃ śarma varma ca
7.3.3
apārāṇām iva dvīpam agādhe gādham icchatām srotasā yāmuneneva śaraugheṇa pariplutam
7.3.4
mahāntam iva mainākam asahyaṃ bhuvi pātitam nabhaścyutam ivādityaṃ patitaṃ dharaṇītale
7.3.5
śatakrator ivācintyaṃ purā vṛtreṇa nirjayam mohanaṃ sarvasainyasya yudhi bhīṣmasya pātanam
7.3.6
kakudaṃ sarvasainyānāṃ lakṣma sarvadhanuṣmatām dhanaṃjayaśaravyāptaṃ pitaraṃ te mahāvratam
7.3.7
taṃ vīraśayane vīraṃ śayānaṃ puruṣarṣabham bhīṣmam ādhirathir dṛṣṭvā bharatānām amadhyamam
7.3.8
avatīrya rathād ārto bāṣpavyākulitākṣaram abhivādyāñjaliṃ baddhvā vandamāno 'bhyabhāṣata
7.3.9
karṇo 'ham asmi bhadraṃ te adya mā vada bhārata puṇyayā kṣemayā vācā cakṣuṣā cāvalokaya
7.3.10
na nūnaṃ sukṛtasyeha phalaṃ kaś cit samaśnute yatra dharmaparo vṛddhaḥ śete bhuvi bhavān iha
7.3.11
kośasaṃjanane mantre vyūhapraharaṇeṣu ca nātham anyaṃ na paśyāmi kurūṇāṃ kurusattama
7.3.12
buddhyā viśuddhayā yukto yaḥ kurūṃs tārayed bhayāt yodhāṃs tvam aplave hitvā pitṛlokaṃ gamiṣyasi
7.3.13
adya prabhṛti saṃkruddhā vyāghrā iva mṛgakṣayam pāṇḍavā bharataśreṣṭha kariṣyanti kurukṣayam
7.3.14
adya gāṇḍīvaghoṣasya vīryajñāḥ savyasācinaḥ kuravaḥ saṃtrasiṣyanti vajrapāṇer ivāsurāḥ
7.3.15
adya gāṇḍīvamuktānām aśanīnām iva svanaḥ trāsayiṣyati saṃgrāme kurūn anyāṃś ca pārthivān
7.3.16
samiddho 'gnir yathā vīra mahājvālo drumān dahet dhārtarāṣṭrān pradhakṣyanti tathā bāṇāḥ kirīṭinaḥ
7.3.17
yena yena prasarato vāyvagnī sahitau vane tena tena pradahato bhagavantau yad icchataḥ
7.3.18
yādṛśo 'gniḥ samiddho hi tādṛk pārtho na saṃśayaḥ yathā vāyur naravyāghra tathā kṛṣṇo na saṃśayaḥ
7.3.19
nadataḥ pāñcajanyasya rasato gāṇḍivasya ca śrutvā sarvāṇi sainyāni trāsaṃ yāsyanti bhārata
7.3.20
kapidhvajasya cotpāte rathasyāmitrakarśinaḥ śabdaṃ soḍhuṃ na śakṣyanti tvām ṛte vīra pārthivāḥ
7.3.21
ko hy arjunaṃ raṇe yoddhuṃ tvad anyaḥ pārthivo 'rhati yasya divyāni karmāṇi pravadanti manīṣiṇaḥ
7.3.22
amānuṣaś ca saṃgrāmas tryambakena ca dhīmataḥ tasmāc caiva varaḥ prāpto duṣprāpaś cākṛtātmabhiḥ
7.3.23
tam adyāhaṃ pāṇḍavaṃ yuddhaśauṇḍam; amṛṣyamāṇo bhavatānuśiṣṭaḥ āśīviṣaṃ dṛṣṭiharaṃ sughoram; iyāṃ puraskṛtya vadhaṃ jayaṃ vā
7.4.1
saṃjaya uvāca tasya lālapyataḥ śrutvā vṛddhaḥ kurupitāmahaḥ deśakālocitaṃ vākyam abravīt prītamānasaḥ
7.4.2
samudra iva sindhūnāṃ jyotiṣām iva bhāskaraḥ satyasya ca yathā santo bījānām iva corvarā
7.4.3
parjanya iva bhūtānāṃ pratiṣṭhā suhṛdāṃ bhava bāndhavās tvānujīvantu sahasrākṣam ivāmarāḥ
7.4.4
svabāhubalavīryeṇa dhārtarāṣṭrapriyaiṣiṇā karṇa rājapuraṃ gatvā kāmbojā nihatās tvayā
7.4.5
girivrajagatāś cāpi nagnajitpramukhā nṛpāḥ ambaṣṭhāś ca videhāś ca gāndhārāś ca jitās tvayā
7.4.6
himavaddurganilayāḥ kirātā raṇakarkaśāḥ duryodhanasya vaśagāḥ kṛtāḥ karṇa tvayā purā
7.4.7
tatra tatra ca saṃgrāme duryodhanahitaiṣiṇā bahavaś ca jitā vīrās tvayā karṇa mahaujasā
7.4.8
yathā duryodhanas tāta sajñātikulabāndhavaḥ tathā tvam api sarveṣāṃ kauravāṇāṃ gatir bhava
7.4.9
śivenābhivadāmi tvāṃ gaccha yudhyasva śatrubhiḥ anuśādhi kurūn saṃkhye dhatsva duryodhane jayam
7.4.10
bhavān pautrasamo 'smākaṃ yathā duryodhanas tathā tavāpi dharmataḥ sarve yathā tasya vayaṃ tathā
7.4.11
yaunāt saṃbandhakāl loke viśiṣṭaṃ saṃgataṃ satām sadbhiḥ saha naraśreṣṭha pravadanti manīṣiṇaḥ
7.4.12
sa satyasaṃgaro bhūtvā mamedam iti niścitam kurūṇāṃ pālaya balaṃ yathā duryodhanas tathā
7.4.13
iti śrutvā vacaḥ so 'tha caraṇāv abhivādya ca yayau vaikartanaḥ karṇas tūrṇam āyodhanaṃ prati
7.4.14
so 'bhivīkṣya naraughāṇāṃ sthānam apratimaṃ mahat vyūḍhapraharaṇoraskaṃ sainyaṃ tat samabṛṃhayat
7.4.15
karṇaṃ dṛṣṭvā maheṣvāsaṃ yuddhāya samavasthitam kṣveḍitāsphoṭitaravaiḥ siṃhanādaravair api dhanuḥśabdaiś ca vividhaiḥ kuravaḥ samapūjayan
7.5.1
saṃjaya uvāca rathasthaṃ puruṣavyāghraṃ dṛṣṭvā karṇam avasthitam hṛṣṭo duryodhano rājann idaṃ vacanam abravīt
7.5.2
sanātham idam atyarthaṃ bhavatā pālitaṃ balam manye kiṃ tu samarthaṃ yad dhitaṃ tat saṃpradhāryatām
7.5.3
karṇa uvāca brūhi tat puruṣavyāghra tvaṃ hi prājñatamo nṛpa yathā cārthapatiḥ kṛtyaṃ paśyate na tathetaraḥ
7.5.4
te sma sarve tava vacaḥ śrotukāmā nareśvara nānyāyyaṃ hi bhavān vākyaṃ brūyād iti matir mama
7.5.5
duryodhana uvāca bhīṣmaḥ senāpraṇetāsīd vayasā vikrameṇa ca śrutena ca susaṃpannaḥ sarvair yodhaguṇais tathā
7.5.6
tenātiyaśasā karṇa ghnatā śatrugaṇān mama suyuddhena daśāhāni pālitāḥ smo mahātmanā
7.5.7
tasminn asukaraṃ karma kṛtavaty āsthite divam kaṃ nu senāpraṇetāraṃ manyase tadanantaram
7.5.8
na ṛte nāyakaṃ senā muhūrtam api tiṣṭhati āhaveṣv āhavaśreṣṭha netṛhīneva naur jale
7.5.9
yathā hy akarṇadhārā nau rathaś cāsārathir yathā draved yatheṣṭaṃ tadvat syād ṛte senāpatiṃ balam
7.5.10
sa bhavān vīkṣya sarveṣu māmakeṣu mahātmasu paśya senāpatiṃ yuktam anu śāṃtanavād iha
7.5.11
yaṃ hi senāpraṇetāraṃ bhavān vakṣyati saṃyuge taṃ vayaṃ sahitāḥ sarve prakariṣyāma māriṣa
7.5.12
karṇa uvāca sarva eva mahātmāna ime puruṣasattamāḥ senāpatitvam arhanti nātra kāryā vicāraṇā
7.5.13
kulasaṃhananajñānair balavikramabuddhibhiḥ yuktāḥ kṛtajñā hrīmanta āhaveṣv anivartinaḥ
7.5.14
yugapan na tu te śakyāḥ kartuṃ sarve puraḥsarāḥ eka evātra kartavyo yasmin vaiśeṣikā guṇāḥ
7.5.15
anyonyaspardhināṃ teṣāṃ yady ekaṃ satkariṣyasi śeṣā vimanaso vyaktaṃ na yotsyante hi bhārata
7.5.16
ayaṃ tu sarvayodhānām ācāryaḥ sthaviro guruḥ yuktaḥ senāpatiḥ kartuṃ droṇaḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ
7.5.17
ko hi tiṣṭhati durdharṣe droṇe brahmaviduttame senāpatiḥ syād anyo 'smāc chukrāṅgirasadarśanāt
7.5.18
na ca sa hy asti te yodhaḥ sarvarājasu bhārata yo droṇaṃ samare yāntaṃ nānuyāsyati saṃyuge
7.5.19
eṣa senāpraṇetṝṇām eṣa śastrabhṛtām api eṣa buddhimatāṃ caiva śreṣṭho rājan guruś ca te
7.5.20
evaṃ duryodhanācāryam āśu senāpatiṃ kuru jigīṣanto 'surān saṃkhye kārttikeyam ivāmarāḥ
7.5.21
saṃjaya uvāca karṇasya vacanaṃ śrutvā rājā duryodhanas tadā senāmadhyagataṃ droṇam idaṃ vacanam abravīt
7.5.22
varṇaśraiṣṭhyāt kulotpattyā śrutena vayasā dhiyā vīryād dākṣyād adhṛṣyatvād arthajñānān nayāj jayāt
7.5.23
tapasā ca kṛtajñatvād vṛddhaḥ sarvaguṇair api yukto bhavatsamo goptā rājñām anyo na vidyate
7.5.24
sa bhavān pātu naḥ sarvān vibudhān iva vāsavaḥ bhavannetrāḥ parāñ jetum icchāmo dvijasattama
7.5.25
rudrāṇām iva kāpālī vasūnām iva pāvakaḥ kubera iva yakṣāṇāṃ marutām iva vāsavaḥ
7.5.26
vasiṣṭha iva viprāṇāṃ tejasām iva bhāskaraḥ pitṝṇām iva dharmo 'tha ādityānām ivāmburāṭ
7.5.27
nakṣatrāṇām iva śaśī ditijānām ivośanāḥ śreṣṭhaḥ senāpraṇetṝṇāṃ sa naḥ senāpatir bhava
7.5.28
akṣauhiṇyo daśaikā ca vaśagāḥ santu te 'nagha tābhiḥ śatrūn prativyūhya jahīndro dānavān iva
7.5.29
prayātu no bhavān agre devānām iva pāvakiḥ anuyāsyāmahe tv ājau saurabheyā ivarṣabham
7.5.30
ugradhanvā maheṣvāso divyaṃ visphārayan dhanuḥ agre bhavantaṃ dṛṣṭvā no nārjunaḥ prasahiṣyate
7.5.31
dhruvaṃ yudhiṣṭhiraṃ saṃkhye sānubandhaṃ sabāndhavam jeṣyāmi puruṣavyāghra bhavān senāpatir yadi
7.5.32
evam ukte tato droṇe jayety ūcur narādhipāḥ siṃhanādena mahatā harṣayantas tavātmajam
7.5.33
sainikāś ca mudā yuktā vardhayanti dvijottamam duryodhanaṃ puraskṛtya prārthayanto mahad yaśaḥ
7.5.34
droṇa uvāca vedaṃ ṣaḍaṅgaṃ vedāham arthavidyāṃ ca mānavīm traiyambakam atheṣvastram astrāṇi vividhāni ca
7.5.35
ye cāpy uktā mayi guṇā bhavadbhir jayakāṅkṣibhiḥ cikīrṣus tān ahaṃ satyān yodhayiṣyāmi pāṇḍavān
7.5.36
saṃjaya uvāca sa evam abhyanujñātaś cakre senāpatiṃ tataḥ droṇaṃ tava suto rājan vidhidṛṣṭena karmaṇā
7.5.37
athābhiṣiṣicur droṇaṃ duryodhanamukhā nṛpāḥ senāpatye yathā skandaṃ purā śakramukhāḥ surāḥ
7.5.38
tato vāditraghoṣeṇa saha puṃsāṃ mahāsvanaiḥ prādurāsīt kṛte droṇe harṣaḥ senāpatau tadā
7.5.39
tataḥ puṇyāhaghoṣeṇa svastivādasvanena ca saṃstavair gītaśabdaiś ca sūtamāgadhabandinām
7.5.40
jayaśabdair dvijāgryāṇāṃ subhagānartitais tathā satkṛtya vidhivad droṇaṃ jitān manyanta pāṇḍavān
7.6.1
saṃjaya uvāca senāpatyaṃ tu saṃprāpya bhāradvājo mahārathaḥ yuyutsur vyūhya sainyāni prāyāt tava sutaiḥ saha
7.6.2
saindhavaś ca kaliṅgaś ca vikarṇaś ca tavātmajaḥ dakṣiṇaṃ pārśvam āsthāya samatiṣṭhanta daṃśitāḥ
7.6.3
prapakṣaḥ śakunis teṣāṃ pravarair hayasādibhiḥ yayau gāndhārakaiḥ sārdhaṃ vimalaprāsayodhibhiḥ
7.6.4
kṛpaś ca kṛtavarmā ca citraseno viviṃśatiḥ duḥśāsanamukhā yattāḥ savyaṃ pārśvam apālayan
7.6.5
teṣāṃ prapakṣāḥ kāmbojāḥ sudakṣiṇapuraḥsarāḥ yayur aśvair mahāvegaiḥ śakāś ca yavanaiḥ saha
7.6.6
madrās trigartāḥ sāmbaṣṭhāḥ pratīcyodīcyavāsinaḥ śibayaḥ śūrasenāś ca śūdrāś ca maladaiḥ saha
7.6.7
sauvīrāḥ kitavāḥ prācyā dākṣiṇātyāś ca sarvaśaḥ tavātmajaṃ puraskṛtya sūtaputrasya pṛṣṭhataḥ
7.6.8
harṣayan sarvasainyāni baleṣu balam ādadhat yayau vaikartanaḥ karṇaḥ pramukhe sarvadhanvinām
7.6.9
tasya dīpto mahākāyaḥ svāny anīkāni harṣayan hastikakṣyāmahāketur babhau sūryasamadyutiḥ
7.6.10
na bhīṣmavyasanaṃ kaś cid dṛṣṭvā karṇam amanyata viśokāś cābhavan sarve rājānaḥ kurubhiḥ saha
7.6.11
hṛṣṭāś ca bahavo yodhās tatrājalpanta saṃgatāḥ na hi karṇaṃ raṇe dṛṣṭvā yudhi sthāsyanti pāṇḍavāḥ
7.6.12
karṇo hi samare śakto jetuṃ devān savāsavān kim u pāṇḍusutān yuddhe hīnavīryaparākramān
7.6.13
bhīṣmeṇa tu raṇe pārthāḥ pālitā bāhuśālinā tāṃs tu karṇaḥ śarais tīkṣṇair nāśayiṣyaty asaṃśayam
7.6.14
evaṃ bruvantas te 'nyonyaṃ hṛṣṭarūpā viśāṃ pate rādheyaṃ pūjayantaś ca praśaṃsantaś ca niryayuḥ
7.6.15
asmākaṃ śakaṭavyūho droṇena vihito 'bhavat pareṣāṃ krauñca evāsīd vyūho rājan mahātmanām prīyamāṇena vihito dharmarājena bhārata
7.6.16
vyūhapramukhatas teṣāṃ tasthatuḥ puruṣarṣabhau vānaradhvajam ucchritya viṣvaksenadhanaṃjayau
7.6.17
kakudaṃ sarvasainyānāṃ lakṣma sarvadhanuṣmatām ādityapathagaḥ ketuḥ pārthasyāmitatejasaḥ
7.6.18
dīpayām āsa tat sainyaṃ pāṇḍavasya mahātmanaḥ yathā prajvalitaḥ sūryo yugānte vai vasuṃdharām
7.6.19
asyatām arjunaḥ śreṣṭho gāṇḍīvaṃ dhanuṣāṃ varam vāsudevaś ca bhūtānāṃ cakrāṇāṃ ca sudarśanam
7.6.20
catvāry etāni tejāṃsi vahañ śvetahayo rathaḥ pareṣām agratas tasthau kālacakram ivodyatam
7.6.21
evam etau mahātmānau balasenāgragāv ubhau tāvakānāṃ mukhaṃ karṇaḥ pareṣāṃ ca dhanaṃjayaḥ
7.6.22
tato jātābhisaṃrambhau parasparavadhaiṣiṇau avekṣetāṃ tadānyonyaṃ samare karṇapāṇḍavau
7.6.23
tataḥ prayāte sahasā bhāradvāje mahārathe antarnādena ghoreṇa vasudhā samakampata
7.6.24
tatas tumulam ākāśam āvṛṇot sadivākaram vātoddhūtaṃ rajas tīvraṃ kauśeyanikaropamam
7.6.25
anabhre pravavarṣa dyaur māṃsāsthirudhirāṇy uta gṛdhrāḥ śyenā baḍāḥ kaṅkā vāyasāś ca sahasraśaḥ upary upari senāṃ te tadā paryapatan nṛpa
7.6.26
gomāyavaś ca prākrośan bhayadān dāruṇān ravān akārṣur apasavyaṃ ca bahuśaḥ pṛtanāṃ tava cikhādiṣanto māṃsāni pipāsantaś ca śoṇitam
7.6.27
apatad dīpyamānā ca sanirghātā sakampanā ulkā jvalantī saṃgrāme pucchenāvṛtya sarvaśaḥ
7.6.28
pariveṣo mahāṃś cāpi savidyutstanayitnumān bhāskarasyābhavad rājan prayāte vāhinīpatau
7.6.29
ete cānye ca bahavaḥ prādurāsan sudāruṇāḥ utpātā yudhi vīrāṇāṃ jīvitakṣayakārakāḥ
7.6.30
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ parasparavadhaiṣiṇām kurupāṇḍavasainyānāṃ śabdenānādayaj jagat
7.6.31
te tv anyonyaṃ susaṃrabdhāḥ pāṇḍavāḥ kauravaiḥ saha pratyaghnan niśitair bāṇair jayagṛddhāḥ prahāriṇaḥ
7.6.32
sa pāṇḍavānāṃ mahatīṃ maheṣvāso mahādyutiḥ vegenābhyadravat senāṃ kirañ śaraśataiḥ śitaiḥ
7.6.33
droṇam abhyudyataṃ dṛṣṭvā pāṇḍavāḥ saha sṛñjayaiḥ pratyagṛhṇaṃs tadā rājañ śaravarṣaiḥ pṛthak pṛthak
7.6.34
saṃkṣobhyamāṇā droṇena bhidyamānā mahācamūḥ vyaśīryata sapāñcālā vāteneva balāhakāḥ
7.6.35
bahūnīha vikurvāṇo divyāny astrāṇi saṃyuge apīḍayat kṣaṇenaiva droṇaḥ pāṇḍavasṛñjayān
7.6.36
te vadhyamānā droṇena vāsaveneva dānavāḥ pāñcālāḥ samakampanta dhṛṣṭadyumnapurogamāḥ
7.6.37
tato divyāstravic chūro yājñasenir mahārathaḥ abhinac charavarṣeṇa droṇānīkam anekadhā
7.6.38
droṇasya śaravarṣais tu śaravarṣāṇi bhāgaśaḥ saṃnivārya tataḥ senāṃ kurūn apy avadhīd balī
7.6.39
saṃhṛtya tu tato droṇaḥ samavasthāpya cāhave svam anīkaṃ mahābāhuḥ pārṣataṃ samupādravat
7.6.40
sa bāṇavarṣaṃ sumahad asṛjat pārṣataṃ prati maghavān samabhikruddhaḥ sahasā dānaveṣv iva
7.6.41
te kampyamānā droṇena bāṇaiḥ pāṇḍavasṛñjayāḥ punaḥ punar abhajyanta siṃhenevetare mṛgāḥ
7.6.42
atha paryapatad droṇaḥ pāṇḍavānāṃ balaṃ balī alātacakravad rājaṃs tad adbhutam ivābhavat
7.6.43
khacaranagarakalpaṃ kalpitaṃ śāstradṛṣṭyā; caladanilapatākaṃ hrādinaṃ valgitāśvam sphaṭikavimalaketuṃ tāpanaṃ śātravāṇāṃ; rathavaram adhirūḍhaḥ saṃjahārārisenām
7.7.1
saṃjaya uvāca tathā droṇam abhighnantaṃ sāśvasūtarathadvipān vyathitāḥ pāṇḍavā dṛṣṭvā na cainaṃ paryavārayan
7.7.2
tato yudhiṣṭhiro rājā dhṛṣṭadyumnadhanaṃjayau abravīt sarvato yattaiḥ kumbhayonir nivāryatām
7.7.3
tatrainam arjunaś caiva pārṣataś ca sahānugaḥ paryagṛhṇaṃs tataḥ sarve samāyāntaṃ mahārathāḥ
7.7.4
kekayā bhīmasenaś ca saubhadro 'tha ghaṭotkacaḥ yudhiṣṭhiro yamau matsyā drupadasyātmajās tathā
7.7.5
draupadeyāś ca saṃhṛṣṭā dhṛṣṭaketuḥ sasātyakiḥ cekitānaś ca saṃkruddho yuyutsuś ca mahārathaḥ
7.7.6
ye cānye pārthivā rājan pāṇḍavasyānuyāyinaḥ kulavīryānurūpāṇi cakruḥ karmāṇy anekaśaḥ
7.7.7
saṃgṛhyamāṇāṃ tāṃ dṛṣṭvā pāṇḍavair vāhinīṃ raṇe vyāvṛtya cakṣuṣī kopād bhāradvājo 'nvavaikṣata
7.7.8
sa tīvraṃ kopam āsthāya rathe samaradurmadaḥ vyadhamat pāṇḍavānīkam abhrāṇīva sadāgatiḥ
7.7.9
rathān aśvān narān nāgān abhidhāvaṃs tatas tataḥ cacāronmattavad droṇo vṛddho 'pi taruṇo yathā
7.7.10
tasya śoṇitadigdhāṅgāḥ śoṇās te vātaraṃhasaḥ ājāneyā hayā rājann avibhrāntāḥ śriyaṃ dadhuḥ
7.7.11
tam antakam iva kruddham āpatantaṃ yatavratam dṛṣṭvā saṃprādravan yodhāḥ pāṇḍavasya tatas tataḥ
7.7.12
teṣāṃ pradravatāṃ bhīmaḥ punar āvartatām api vīkṣatāṃ tiṣṭhatāṃ cāsīc chabdaḥ paramadāruṇaḥ
7.7.13
śūrāṇāṃ harṣajanano bhīrūṇāṃ bhayavardhanaḥ dyāvāpṛthivyor vivaraṃ pūrayām āsa sarvataḥ
7.7.14
tataḥ punar api droṇo nāma viśrāvayan yudhi akarod raudram ātmānaṃ kirañ śaraśataiḥ parān
7.7.15
sa tathā tāny anīkāni pāṇḍaveyasya dhīmataḥ kālavan nyavadhīd droṇo yuveva sthaviro balī
7.7.16
utkṛtya ca śirāṃsy ugro bāhūn api sabhūṣaṇān kṛtvā śūnyān rathopasthān udakrośan mahārathaḥ
7.7.17
tasya harṣapraṇādena bāṇavegena cābhibho prākampanta raṇe yodhā gāvaḥ śītārditā iva
7.7.18
droṇasya rathaghoṣeṇa maurvīniṣpeṣaṇena ca dhanuḥśabdena cākāśe śabdaḥ samabhavan mahān
7.7.19
athāsya bahuśo bāṇā niścarantaḥ sahasraśaḥ vyāpya sarvā diśaḥ petur gajāśvarathapattiṣu
7.7.20
taṃ kārmukamahāvegam astrajvalitapāvakam droṇam āsādayāṃ cakruḥ pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ saha
7.7.21
tān vai sarathahastyaśvān prāhiṇod yamasādanam droṇo 'cireṇākaroc ca mahīṃ śoṇitakardamām
7.7.22
tanvatā paramāstrāṇi śarān satatam asyatā droṇena vihitaṃ dikṣu bāṇajālam adṛśyata
7.7.23
padātiṣu rathāśveṣu vāraṇeṣu ca sarvaśaḥ tasya vidyud ivābhreṣu caran ketur adṛśyata
7.7.24
sa kekayānāṃ pravarāṃś ca pañca; pāñcālarājaṃ ca śaraiḥ pramṛdya yudhiṣṭhirānīkam adīnayodhī; droṇo 'bhyayāt kārmukabāṇapāṇiḥ
7.7.25
taṃ bhīmasenaś ca dhanaṃjayaś ca; śineś ca naptā drupadātmajaś ca śaibyātmajaḥ kāśipatiḥ śibiś ca; hṛṣṭā nadanto vyakirañ śaraughaiḥ
7.7.26
teṣām atho droṇadhanurvimuktāḥ; patatriṇaḥ kāñcanacitrapuṅkhāḥ bhittvā śarīrāṇi gajāśvayūnāṃ; jagmur mahīṃ śoṇitadigdhavājāḥ
7.7.27
sā yodhasaṃghaiś ca rathaiś ca bhūmiḥ; śarair vibhinnair gajavājibhiś ca pracchādyamānā patitair babhūva; samantato dyaur iva kālameghaiḥ
7.7.28
śaineyabhīmārjunavāhinīpāñ; śaibyābhimanyū saha kāśirājñā anyāṃś ca vīrān samare pramṛdnād; droṇaḥ sutānāṃ tava bhūtikāmaḥ
7.7.29
etāni cānyāni ca kauravendra; karmāṇi kṛtvā samare mahātmā pratāpya lokān iva kālasūryo; droṇo gataḥ svargam ito hi rājan
7.7.30
evaṃ rukmarathaḥ śūro hatvā śatasahasraśaḥ pāṇḍavānāṃ raṇe yodhān pārṣatena nipātitaḥ
7.7.31
akṣauhiṇīm abhyadhikāṃ śūrāṇām anivartinām nihatya paścād dhṛtimān agacchat paramāṃ gatim
7.7.32
pāṇḍavaiḥ saha pāñcālair aśivaiḥ krūrakarmabhiḥ hato rukmaratho rājan kṛtvā karma suduṣkaram
7.7.33
tato ninādo bhūtānām ākāśe samajāyata sainyānāṃ ca tato rājann ācārye nihate yudhi
7.7.34
dyāṃ dharāṃ khaṃ diśo vāri pradiśaś cānunādayan aho dhig iti bhūtānāṃ śabdaḥ samabhavan mahān
7.7.35
devatāḥ pitaraś caiva pūrve ye cāsya bāndhavāḥ dadṛśur nihataṃ tatra bhāradvājaṃ mahāratham
7.7.36
pāṇḍavās tu jayaṃ labdhvā siṃhanādān pracakrire tena nādena mahatā samakampata medinī
7.8.1
dhṛtarāṣṭra uvāca kiṃ kurvāṇaṃ raṇe droṇaṃ jaghnuḥ pāṇḍavasṛñjayāḥ tathā nipuṇam astreṣu sarvaśastrabhṛtām api
7.8.2
rathabhaṅgo babhūvāsya dhanur vāśīryatāsyataḥ pramatto vābhavad droṇas tato mṛtyum upeyivān
7.8.3
kathaṃ nu pārṣatas tāta śatrubhir duṣpradharṣaṇam kirantam iṣusaṃghātān rukmapuṅkhān anekaśaḥ
7.8.4
kṣiprahastaṃ dvijaśreṣṭhaṃ kṛtinaṃ citrayodhinam dūreṣupātinaṃ dāntam astrayuddhe ca pāragam
7.8.5
pāñcālaputro nyavadhīd diṣṭyā sa varam acyutam kurvāṇaṃ dāruṇaṃ karma raṇe yattaṃ mahāratham
7.8.6
vyaktaṃ diṣṭaṃ hi balavat pauruṣād iti me matiḥ yad droṇo nihataḥ śūraḥ pārṣatena mahātmanā
7.8.7
astraṃ caturvidhaṃ vīre yasminn āsīt pratiṣṭhitam tam iṣvastravarācāryaṃ droṇaṃ śaṃsasi me hatam
7.8.8
śrutvā hataṃ rukmarathaṃ vaiyāghraparivāraṇam jātarūpapariṣkāraṃ nādya śokam apānude
7.8.9
na nūnaṃ paraduḥkhena kaś cin mriyati saṃjaya yatra droṇam ahaṃ śrutvā hataṃ jīvāmi na mriye
7.8.10
aśmasāramayaṃ nūnaṃ hṛdayaṃ sudṛḍhaṃ mama yac chrutvā nihataṃ droṇaṃ śatadhā na vidīryate
7.8.11
brāhme vede tatheṣv astre yam upāsan guṇārthinaḥ brāhmaṇā rājaputrāś ca sa kathaṃ mṛtyunā hataḥ
7.8.12
śoṣaṇaṃ sāgarasyeva meror iva visarpaṇam patanaṃ bhāskarasyeva na mṛṣye droṇapātanam
7.8.13
dṛptānāṃ pratiṣeddhāsīd dhārmikānāṃ ca rakṣitā yo 'tyākṣīt kṛpaṇasyārthe prāṇān api paraṃtapaḥ
7.8.14
mandānāṃ mama putrāṇāṃ jayāśā yasya vikrame bṛhaspatyuśanastulyo buddhyā sa nihataḥ katham
7.8.15
te ca śoṇā bṛhanto 'śvāḥ saindhavā hemamālinaḥ rathe vātajavā yuktāḥ sarvaśabdātigā raṇe
7.8.16
balino ghoṣiṇo dāntāḥ saindhavāḥ sādhuvāhinaḥ dṛḍhāḥ saṃgrāmamadhyeṣu kaccid āsan na vihvalāḥ
7.8.17
kariṇāṃ bṛṃhatāṃ yuddhe śaṅkhadundubhinisvanam jyākṣepaśaravarṣāṇāṃ śastrāṇāṃ ca sahiṣṇavaḥ
7.8.18
āśaṃsantaḥ parāñ jetuṃ jitaśvāsā jitavyathāḥ hayāḥ prajavitāḥ śīghrā bhāradvājarathodvahāḥ
7.8.19
te sma rukmarathe yuktā naravīrasamāhitāḥ kathaṃ nābhyataraṃs tāta pāṇḍavānām anīkinīm
7.8.20
jātarūpapariṣkāram āsthāya ratham uttamam bhāradvājaḥ kim akaroc chūraḥ saṃkrandano yudhi
7.8.21
vidyāṃ yasyopajīvanti sarvalokadhanurbhṛtaḥ sa satyasaṃdho balavān droṇaḥ kim akarod yudhi
7.8.22
divi śakram iva śreṣṭhaṃ mahāmātraṃ dhanurbhṛtām ke nu taṃ raudrakarmāṇaṃ yuddhe pratyudyayū rathāḥ
7.8.23
nanu rukmarathaṃ dṛṣṭvā pradravanti sma pāṇḍavāḥ divyam astraṃ vikurvāṇaṃ senāṃ kṣiṇvantam avyayam
7.8.24
utāho sarvasainyena dharmarājaḥ sahānujaḥ pāñcālyapragraho droṇaṃ sarvataḥ samavārayat
7.8.25
nūnam āvārayat pārtho rathino 'nyān ajihmagaiḥ tato droṇaṃ samārohat pārṣataḥ pāpakarmakṛt
7.8.26
na hy anyaṃ paripaśyāmi vadhe kaṃ cana śuṣmiṇaḥ dhṛṣṭadyumnād ṛte raudrāt pālyamānāt kirīṭinā
7.8.27
tair vṛtaḥ sarvataḥ śūraiḥ pāñcālyāpasadas tataḥ kekayaiś cedikārūṣair matsyair anyaiś ca bhūmipaiḥ
7.8.28
vyākulīkṛtam ācāryaṃ pipīlair uragaṃ yathā karmaṇy asukare saktaṃ jaghāneti matir mama
7.8.29
yo 'dhītya caturo vedān sarvān ākhyānapañcamān brāhmaṇānāṃ pratiṣṭhāsīt srotasām iva sāgaraḥ sa kathaṃ brāhmaṇo vṛddhaḥ śastreṇa vadham āptavān
7.8.30
amarṣaṇo marṣitavān kliśyamānaḥ sadā mayā anarhamāṇaḥ kaunteyaḥ karmaṇas tasya tat phalam
7.8.31
yasya karmānujīvanti loke sarvadhanurbhṛtaḥ sa satyasaṃdhaḥ sukṛtī śrīkāmair nihataḥ katham
7.8.32
divi śakra iva śreṣṭho mahāsattvo mahābalaḥ sa kathaṃ nihataḥ pārthaiḥ kṣudramatsyair yathā timiḥ
7.8.33
kṣiprahastaś ca balavān dṛḍhadhanvārimardanaḥ na yasya jīvitākāṅkṣī viṣayaṃ prāpya jīvati
7.8.34
yaṃ dvau na jahataḥ śabdau jīvamānaṃ kadā cana brāhmaś ca vedakāmānāṃ jyāghoṣaś ca dhanurbhṛtām
7.8.35
nāhaṃ mṛṣye hataṃ droṇaṃ siṃhadviradavikramam kathaṃ saṃjaya durdharṣam anādhṛṣyayaśobalam
7.8.36
ke 'rakṣan dakṣiṇaṃ cakraṃ savyaṃ ke ca mahātmanaḥ purastāt ke ca vīrasya yudhyamānasya saṃyuge
7.8.37
ke ca tatra tanuṃ tyaktvā pratīpaṃ mṛtyum āvrajan droṇasya samare vīrāḥ ke 'kurvanta parāṃ dhṛtim
7.8.38
etad āryeṇa kartavyaṃ kṛcchrāsv āpatsu saṃjaya parākramed yathāśaktyā tac ca tasmin pratiṣṭhitam
7.8.39
muhyate me manas tāta kathā tāvan nivartyatām bhūyas tu labdhasaṃjñas tvā pariprakṣyāmi saṃjaya
7.9.1
vaiśaṃpāyana uvāca evaṃ pṛṣṭvā sūtaputraṃ hṛcchokenārdito bhṛśam jaye nirāśaḥ putrāṇāṃ dhṛtarāṣṭro 'patat kṣitau
7.9.2
taṃ visaṃjñaṃ nipatitaṃ siṣicuḥ paricārakāḥ jalenātyarthaśītena vījantaḥ puṇyagandhinā
7.9.3
patitaṃ cainam ājñāya samantād bharatastriyaḥ parivavrur mahārājam aspṛśaṃś caiva pāṇibhiḥ
7.9.4
utthāpya cainaṃ śanakai rājānaṃ pṛthivītalāt āsanaṃ prāpayām āsur bāṣpakaṇṭhyo varāṅganāḥ
7.9.5
āsanaṃ prāpya rājā tu mūrchayābhipariplutaḥ niśceṣṭo 'tiṣṭhata tadā vījyamānaḥ samantataḥ
7.9.6
sa labdhvā śanakaiḥ saṃjñāṃ vepamāno mahīpatiḥ punar gāvalgaṇiṃ sūtaṃ paryapṛcchad yathātatham
7.9.7
yat tad udyann ivādityo jyotiṣā praṇudaṃs tamaḥ āyād ajātaśatrur vai kas taṃ droṇād avārayat
7.9.8
prabhinnam iva mātaṅgaṃ tathā kruddhaṃ tarasvinam āsaktamanasaṃ dīptaṃ pratidviradaghātinam vāśitāsaṃgame yadvad ajayyaṃ pratiyūthapaiḥ
7.9.9
ati cānyān raṇe yodhān vīraḥ puruṣasattamaḥ yo hy eko hi mahābāhur nirdahed ghoracakṣuṣā kṛtsnaṃ duryodhanabalaṃ dhṛtimān satyasaṃgaraḥ
7.9.10
cakṣurhaṇaṃ jaye saktam iṣvāsavararakṣitam dāntaṃ bahumataṃ loke ke śūrāḥ paryavārayan
7.9.11
ke duṣpradharṣaṃ rājānam iṣvāsavaram acyutam samāsedur naravyāghraṃ kaunteyaṃ tatra māmakāḥ
7.9.12
tarasaivābhipatyātha yo vai droṇam upādravat taṃ bhīmasenam āyāntaṃ ke śūrāḥ paryavārayan
7.9.13
yad āyāj jaladaprakhyo rathaḥ paramavīryavān parjanya iva bībhatsus tumulām aśaniṃ sṛjan
7.9.14
vavarṣa śaravarṣāṇi varṣāṇi maghavān iva iṣusaṃbādham ākāśaṃ kurvan kapivaradhvajaḥ avasphūrjan diśaḥ sarvās talanemisvanena ca
7.9.15
cāpavidyutprabho ghoro rathagulmabalāhakaḥ rathanemighoṣastanitaḥ śaraśabdātibandhuraḥ
7.9.16
roṣanirjitajīmūto mano 'bhiprāyaśīghragaḥ marmātigo bāṇadhāras tumulaḥ śoṇitodakaḥ
7.9.17
saṃplāvayan mahīṃ sarvāṃ mānavair āstaraṃs tadā gadāniṣṭanito raudro duryodhanakṛtodyamaḥ
7.9.18
yuddhe 'bhyaṣiñcad vijayo gārdhrapatraiḥ śilāśitaiḥ gāṇḍīvaṃ dhārayan dhīmān kīdṛśaṃ vo manas tadā
7.9.19
kaccid gāṇḍīvaśabdena na praṇaśyata vai balam yad vaḥ sa bhairavaṃ kurvann arjuno bhṛśam abhyagāt
7.9.20
kaccin nāpānudad droṇād iṣubhir vo dhanaṃjayaḥ vāto meghān ivāvidhyan pravāñ śaravanānilaḥ ko hi gāṇḍīvadhanvānaṃ naraḥ soḍhuṃ raṇe 'rhati
7.9.21
yat senāḥ samakampanta yad vīrān aspṛśad bhayam ke tatra nājahur droṇaṃ ke kṣudrāḥ prādravan bhayāt
7.9.22
ke vā tatra tanūs tyaktvā pratīpaṃ mṛtyum āvrajan amānuṣāṇāṃ jetāraṃ yuddheṣv api dhanaṃjayam
7.9.23
na ca vegaṃ sitāśvasya viśakṣyantīha māmakāḥ gāṇḍīvasya ca nirghoṣaṃ prāvṛḍjaladanisvanam
7.9.24
viṣvakseno yasya yantā yoddhā caiva dhanaṃjayaḥ aśakyaḥ sa ratho jetuṃ manye devāsurair api
7.9.25
sukumāro yuvā śūro darśanīyaś ca pāṇḍavaḥ medhāvī nipuṇo dhīmān yudhi satyaparākramaḥ
7.9.26
ārāvaṃ vipulaṃ kurvan vyathayan sarvakauravān yadāyān nakulo dhīmān ke śūrāḥ paryavārayan
7.9.27
āśīviṣa iva kruddhaḥ sahadevo yadābhyayāt śatrūṇāṃ kadanaṃ kurvañ jetāsau durjayo yudhi
7.9.28
āryavratam amogheṣuṃ hrīmantam aparājitam droṇāyābhimukhaṃ yāntaṃ ke śūrāḥ paryavārayan
7.9.29
yaḥ sa sauvīrarājasya pramathya mahatīṃ camūm ādatta mahiṣīṃ bhojyāṃ kāmyāṃ sarvāṅgaśobhanām
7.9.30
satyaṃ dhṛtiś ca śauryaṃ ca brahmacaryaṃ ca kevalam sarvāṇi yuyudhāne 'smin nityāni puruṣarṣabhe
7.9.31
balinaṃ satyakarmāṇam adīnam aparājitam vāsudevasamaṃ yuddhe vāsudevād anantaram
7.9.32
yuktaṃ dhanaṃjayapreṣye śūram ācāryakarmaṇi pārthena samam astreṣu kas taṃ droṇād avārayat
7.9.33
vṛṣṇīnāṃ pravaraṃ vīraṃ śūraṃ sarvadhanuṣmatām rāmeṇa samam astreṣu yaśasā vikrameṇa ca
7.9.34
satyaṃ dhṛtir damaḥ śauryaṃ brahmacaryam anuttamam sātvate tāni sarvāṇi trailokyam iva keśave
7.9.35
tam evaṃguṇasaṃpannaṃ durvāram api daivataiḥ samāsādya maheṣvāsaṃ ke vīrāḥ paryavārayan
7.9.36
pāñcāleṣūttamaṃ śūram uttamābhijanapriyam nityam uttamakarmāṇam uttamaujasam āhave
7.9.37
yuktaṃ dhanaṃjayahite mamānarthāya cottamam yamavaiśravaṇādityamahendravaruṇopamam
7.9.38
mahārathasamākhyātaṃ droṇāyodyantam āhave tyajantaṃ tumule prāṇān ke śūrāḥ paryavārayan
7.9.39
eko 'pasṛtya cedibhyaḥ pāṇḍavān yaḥ samāśritaḥ dhṛṣṭaketuṃ tam āyāntaṃ droṇāt kaḥ samavārayat
7.9.40
yo 'vadhīt ketumāñ śūro rājaputraṃ sudarśanam aparāntagiridvāre kas taṃ droṇād avārayat
7.9.41
strīpūrvo yo naravyāghro yaḥ sa veda guṇāguṇān śikhaṇḍinaṃ yājñasenim amlānamanasaṃ yudhi
7.9.42
devavratasya samare hetuṃ mṛtyor mahātmanaḥ droṇāyābhimukhaṃ yāntaṃ ke vīrāḥ paryavārayan
7.9.43
yasminn abhyadhikā vīre guṇāḥ sarve dhanaṃjayāt yasminn astrāṇi satyaṃ ca brahmacaryaṃ ca nityadā
7.9.44
vāsudevasamaṃ vīrye dhanaṃjayasamaṃ bale tejasādityasadṛśaṃ bṛhaspatisamaṃ matau
7.9.45
abhimanyuṃ mahātmānaṃ vyāttānanam ivāntakam droṇāyābhimukhaṃ yāntaṃ ke vīrāḥ paryavārayan
7.9.46
taruṇas tv aruṇaprakhyaḥ saubhadraḥ paravīrahā yadābhyādravata droṇaṃ tadāsīd vo manaḥ katham
7.9.47
draupadeyā naravyāghrāḥ samudram iva sindhavaḥ yad droṇam ādravan saṃkhye ke vīrās tān avārayan
7.9.48
ye te dvādaśa varṣāṇi krīḍām utsṛjya bālakāḥ astrārtham avasan bhīṣme bibhrato vratam uttamam
7.9.49
kṣatraṃjayaḥ kṣatradevaḥ kṣatradharmā ca māninaḥ dhṛṣṭadyumnātmajā vīrāḥ ke tān droṇād avārayan
7.9.50
śatād viśiṣṭaṃ yaṃ yuddhe samapaśyanta vṛṣṇayaḥ cekitānaṃ maheṣvāsaṃ kas taṃ droṇād avārayat
7.9.51
vārdhakṣemiḥ kaliṅgānāṃ yaḥ kanyām āharad yudhi anādhṛṣṭir adīnātmā kas taṃ droṇād avārayat
7.9.52
bhrātaraḥ pañca kaikeyā dhārmikāḥ satyavikramāḥ indragopakavarṇāś ca raktavarmāyudhadhvajāḥ
7.9.53
mātṛṣvasuḥ sutā vīrāḥ pāṇḍavānāṃ jayārthinaḥ tān droṇaṃ hantum āyātān ke vīrāḥ paryavārayan
7.9.54
yaṃ yodhayanto rājāno nājayan vāraṇāvate ṣaṇ māsān abhisaṃrabdhā jighāṃsanto yudhāṃ patim
7.9.55
dhanuṣmatāṃ varaṃ śūraṃ satyasaṃdhaṃ mahābalam droṇāt kas taṃ naravyāghraṃ yuyutsuṃ pratyavārayat
7.9.56
yaḥ putraṃ kāśirājasya vārāṇasyāṃ mahāratham samare strīṣu gṛdhyantaṃ bhallenāpaharad rathāt
7.9.57
dhṛṣṭadyumnaṃ maheṣvāsaṃ pārthānāṃ mantradhāriṇam yuktaṃ duryodhanānarthe sṛṣṭaṃ droṇavadhāya ca
7.9.58
nirdahantaṃ raṇe yodhān dārayantaṃ ca sarvaśaḥ droṇāyābhimukhaṃ yāntaṃ ke vīrāḥ paryavārayan
7.9.59
utsaṅga iva saṃvṛddhaṃ drupadasyāstravittamam śaikhaṇḍinaṃ kṣatradevaṃ ke taṃ droṇād avārayan
7.9.60
ya imāṃ pṛthivīṃ kṛtsnāṃ carmavat samaveṣṭayat mahatā rathavaṃśena mukhyārighno mahārathaḥ
7.9.61
daśāśvamedhān ājahre svannapānāptadakṣiṇān nirargalān sarvamedhān putravat pālayan prajāḥ
7.9.62
pibantyo dakṣiṇāṃ yasya gaṅgāsrotaḥ samāpiban tāvatīr gā dadau vīra uśīnarasuto 'dhvare
7.9.63
na pūrve nāpare cakrur idaṃ ke cana mānavāḥ iti saṃcukruśur devāḥ kṛte karmaṇi duṣkare
7.9.64
paśyāmas triṣu lokeṣu na taṃ saṃsthāsnucāriṣu jātaṃ vāpi janiṣyaṃ vā dvitīyaṃ vāpi saṃprati
7.9.65
anyam auśīnarāc chaibyād dhuro voḍhāram ity uta gatiṃ yasya na yāsyanti mānuṣā lokavāsinaḥ
7.9.66
tasya naptāram āyāntaṃ śaibyaṃ kaḥ samavārayat droṇāyābhimukhaṃ yāntaṃ vyāttānanam ivāntakam
7.9.67
virāṭasya rathānīkaṃ matsyasyāmitraghātinaḥ prepsantaṃ samare droṇaṃ ke vīrāḥ paryavārayan
7.9.68
sadyo vṛkodarāj jāto mahābalaparākramaḥ māyāvī rākṣaso ghoro yasmān mama mahad bhayam
7.9.69
pārthānāṃ jayakāmaṃ taṃ putrāṇāṃ mama kaṇṭakam ghaṭotkacaṃ mahābāhuṃ kas taṃ droṇād avārayat
7.9.70
ete cānye ca bahavo yeṣām arthāya saṃjaya tyaktāraḥ saṃyuge prāṇān kiṃ teṣām ajitaṃ yudhi
7.9.71
yeṣāṃ ca puruṣavyāghraḥ śārṅgadhanvā vyapāśrayaḥ hitārthī cāpi pārthānāṃ kathaṃ teṣāṃ parājayaḥ
7.9.72
lokānāṃ gurur atyantaṃ lokanāthaḥ sanātanaḥ nārāyaṇo raṇe nātho divyo divyātmavān prabhuḥ
7.9.73
yasya divyāni karmāṇi pravadanti manīṣiṇaḥ tāny ahaṃ kīrtayiṣyāmi bhaktyā sthairyārtham ātmanaḥ
7.10.1
dhṛtarāṣṭra uvāca śṛṇu divyāni karmāṇi vāsudevasya saṃjaya kṛtavān yāni govindo yathā nānyaḥ pumān kva cit
7.10.2
saṃvardhatā gopakule bālenaiva mahātmanā vikhyāpitaṃ balaṃ bāhvos triṣu lokeṣu saṃjaya
7.10.3
uccaiḥśravas tulyabalaṃ vāyuvegasamaṃ jave jaghāna hayarājaṃ yo yamunāvanavāsinam
7.10.4
dānavaṃ ghorakarmāṇaṃ gavāṃ mṛtyum ivotthitam vṛṣarūpadharaṃ bālye bhujābhyāṃ nijaghāna ha
7.10.5
pralambaṃ narakaṃ jambhaṃ pīṭhaṃ cāpi mahāsuram muruṃ cācalasaṃkāśam avadhīt puṣkarekṣaṇaḥ
7.10.6
tathā kaṃso mahātejā jarāsaṃdhena pālitaḥ vikrameṇaiva kṛṣṇena sagaṇaḥ śātito raṇe
7.10.7
sunāmā nāma vikrāntaḥ samagrākṣauhiṇīpatiḥ bhojarājasya madhyastho bhrātā kaṃsasya vīryavān
7.10.8
baladevadvitīyena kṛṣṇenāmitraghātinā tarasvī samare dagdhaḥ sasainyaḥ śūrasenarāṭ
7.10.9
durvāsā nāma viprarṣis tathā paramakopanaḥ ārādhitaḥ sadāreṇa sa cāsmai pradadau varān
7.10.10
tathā gāndhārarājasya sutāṃ vīraḥ svayaṃvare nirjitya pṛthivīpālān avahat puṣkarekṣaṇaḥ
7.10.11
amṛṣyamāṇā rājāno yasya jātyā hayā iva rathe vaivāhike yuktāḥ pratodena kṛtavraṇāḥ
7.10.12
jarāsaṃdhaṃ mahābāhum upāyena janārdanaḥ pareṇa ghātayām āsa pṛthag akṣauhiṇīpatim
7.10.13
cedirājaṃ ca vikrāntaṃ rājasenāpatiṃ balī arghe vivadamānaṃ ca jaghāna paśuvat tadā
7.10.14
saubhaṃ daityapuraṃ svasthaṃ śālvaguptaṃ durāsadam samudrakukṣau vikramya pātayām āsa mādhavaḥ
7.10.15
aṅgān vaṅgān kaliṅgāṃś ca māgadhān kāśikosalān vatsagargakarūṣāṃś ca puṇḍrāṃś cāpy ajayad raṇe
7.10.16
āvantyān dākṣiṇātyāṃś ca pārvatīyān daśerakān kāśmīrakān aurasakān piśācāṃś ca samandarān
7.10.17
kāmbojān vāṭadhānāṃś ca colān pāṇḍyāṃś ca saṃjaya trigartān mālavāṃś caiva daradāṃś ca sudurjayān
7.10.18
nānādigbhyaś ca saṃprāptān vrātān aśvaśakān prati jitavān puṇḍarīkākṣo yavanāṃś ca sahānugān
7.10.19
praviśya makarāvāsaṃ yādobhir abhisaṃvṛtam jigāya varuṇaṃ yuddhe salilāntargataṃ purā
7.10.20
yudhi pañcajanaṃ hatvā pātālatalavāsinam pāñcajanyaṃ hṛṣīkeśo divyaṃ śaṅkham avāptavān
7.10.21
khāṇḍave pārthasahitas toṣayitvā hutāśanam āgneyam astraṃ durdharṣaṃ cakraṃ lebhe mahābalaḥ
7.10.22
vainateyaṃ samāruhya trāsayitvāmarāvatīm mahendrabhavanād vīraḥ pārijātam upānayat
7.10.23
tac ca marṣitavāñ śakro jānaṃs tasya parākramam rājñāṃ cāpy ajitaṃ kaṃ cit kṛṣṇeneha na śuśruma
7.10.24
yac ca tan mahad āścaryaṃ sabhāyāṃ mama saṃjaya kṛtavān puṇḍarīkākṣaḥ kas tadanya ihārhati
7.10.25
yac ca bhaktyā prapanno 'ham adrākṣaṃ kṛṣṇam īśvaram tan me suviditaṃ sarvaṃ pratyakṣam iva cāgamat
7.10.26
nānto vikramayuktasya buddhyā yuktasya vā punaḥ karmaṇaḥ śakyate gantuṃ hṛṣīkeśasya saṃjaya
7.10.27
tathā gadaś ca sāmbaś ca pradyumno 'tha vidūrathaḥ āgāvaho 'niruddhaś ca cārudeṣṇaś ca sāraṇaḥ
7.10.28
ulmuko niśaṭhaś caiva jhallī babhruś ca vīryavān pṛthuś ca vipṛthuś caiva samīko 'thārimejayaḥ
7.10.29
ete vai balavantaś ca vṛṣṇivīrāḥ prahāriṇaḥ kathaṃ cit pāṇḍavānīkaṃ śrayeyuḥ samare sthitāḥ
7.10.30
āhūtā vṛṣṇivīreṇa keśavena mahātmanā tataḥ saṃśayitaṃ sarvaṃ bhaved iti matir mama
7.10.31
nāgāyutabalo vīraḥ kailāsaśikharopamaḥ vanamālī halī rāmas tatra yatra janārdanaḥ
7.10.32
yam āhuḥ sarvapitaraṃ vāsudevaṃ dvijātayaḥ api vā hy eṣa pāṇḍūnāṃ yotsyate 'rthāya saṃjaya
7.10.33
sa yadā tāta saṃnahyet pāṇḍavārthāya keśavaḥ na tadā pratyanīkeṣu bhavitā tasya kaś cana
7.10.34
yadi sma kuravaḥ sarve jayeyuḥ sarvapāṇḍavān vārṣṇeyo 'rthāya teṣāṃ vai gṛhṇīyāc chastram uttamam
7.10.35
tataḥ sarvān naravyāghro hatvā narapatīn raṇe kauravāṃś ca mahābāhuḥ kuntyai dadyāt sa medinīm
7.10.36
yasya yantā hṛṣīkeśo yoddhā yasya dhanaṃjayaḥ rathasya tasya kaḥ saṃkhye pratyanīko bhaved rathaḥ
7.10.37
na kena cid upāyena kurūṇāṃ dṛśyate jayaḥ tasmān me sarvam ācakṣva yathā yuddham avartata
7.10.38
arjunaḥ keśavasyātmā kṛṣṇo 'py ātmā kirīṭinaḥ arjune vijayo nityaṃ kṛṣṇe kīrtiś ca śāśvatī
7.10.39
prādhānyena hi bhūyiṣṭham ameyāḥ keśave guṇāḥ mohād duryodhanaḥ kṛṣṇaṃ yan na vettīha mādhavam
7.10.40
mohito daivayogena mṛtyupāśapuraskṛtaḥ na veda kṛṣṇaṃ dāśārham arjunaṃ caiva pāṇḍavam
7.10.41
pūrvadevau mahātmānau naranārāyaṇāv ubhau ekātmānau dvidhābhūtau dṛśyete mānavair bhuvi
7.10.42
manasāpi hi durdharṣau senām etāṃ yaśasvinau nāśayetām ihecchantau mānuṣatvāt tu necchataḥ
7.10.43
yugasyeva viparyāso lokānām iva mohanam bhīṣmasya ca vadhas tāta droṇasya ca mahātmanaḥ
7.10.44
na hy eva brahmacaryeṇa na vedādhyayanena ca na kriyābhir na śastreṇa mṛtyoḥ kaś cid vimucyate
7.10.45
lokasaṃbhāvitau vīrau kṛtāstrau yuddhadurmadau bhīṣmadroṇau hatau śrutvā kiṃ nu jīvāmi saṃjaya
7.10.46
yāṃ tāṃ śriyam asūyāmaḥ purā yātāṃ yudhiṣṭhire adya tām anujānīmo bhīṣmadroṇavadhena ca
7.10.47
tathā ca matkṛte prāptaḥ kurūṇām eṣa saṃkṣayaḥ pakvānāṃ hi vadhe sūta vajrāyante tṛṇāny api
7.10.48
ananyam idam aiśvaryaṃ loke prāpto yudhiṣṭhiraḥ yasya kopān maheṣvāsau bhīṣmadroṇau nipātitau
7.10.49
prāptaḥ prakṛtito dharmo nādharmo mānavān prati krūraḥ sarvavināśāya kālaḥ samativartate
7.10.50
anyathā cintitā hy arthā narais tāta manasvibhiḥ anyathaiva hi gacchanti daivād iti matir mama
7.10.51
tasmād aparihārye 'rthe saṃprāpte kṛcchra uttame apāraṇīye duścintye yathābhūtaṃ pracakṣva me
7.11.1
saṃjaya uvāca hanta te varṇayiṣyāmi sarvaṃ pratyakṣadarśivān yathā sa nyapatad droṇaḥ sāditaḥ pāṇḍusṛñjayaiḥ
7.11.2
senāpatitvaṃ saṃprāpya bhāradvājo mahārathaḥ madhye sarvasya sainyasya putraṃ te vākyam abravīt
7.11.3
yat kauravāṇām ṛṣabhād āpageyād anantaram senāpatyena māṃ rājann adya satkṛtavān asi
7.11.4
sadṛśaṃ karmaṇas tasya phalaṃ prāpnuhi pārthiva karomi kāmaṃ kaṃ te 'dya pravṛṇīṣva yam icchasi
7.11.5
tato duryodhanaś cintya karṇaduḥśāsanādibhiḥ tam athovāca durdharṣam ācāryaṃ jayatāṃ varam
7.11.6
dadāsi ced varaṃ mahyaṃ jīvagrāhaṃ yudhiṣṭhiram gṛhītvā rathināṃ śreṣṭhaṃ matsamīpam ihānaya
7.11.7
tataḥ kurūṇām ācāryaḥ śrutvā putrasya te vacaḥ senāṃ praharṣayan sarvām idaṃ vacanam abravīt
7.11.8
dhanyaḥ kuntīsuto rājā yasya grahaṇam icchasi na vadhārthaṃ sudurdharṣa varam adya prayācasi
7.11.9
kimarthaṃ ca naravyāghra na vadhaṃ tasya kāṅkṣasi nāśaṃsasi kriyām etāṃ matto duryodhana dhruvam
7.11.10
āho svid dharmaputrasya dveṣṭā tasya na vidyate yad icchasi tvaṃ jīvantaṃ kulaṃ rakṣasi cātmani
7.11.11
atha vā bharataśreṣṭha nirjitya yudhi pāṇḍavān rājyāṃśaṃ pratidattvā ca saubhrātraṃ kartum icchasi
7.11.12
dhanyaḥ kuntīsuto rājā sujātā cāsya dhīmataḥ ajātaśatrutā satyā tasya yat snihyate bhavān
7.11.13
droṇena tv evam uktasya tava putrasya bhārata sahasā niḥsṛto bhāvo yo 'sya nityaṃ pravartate
7.11.14
nākāro gūhituṃ śakyo bṛhaspatisamair api tasmāt tava suto rājan prahṛṣṭo vākyam abravīt
7.11.15
vadhe kuntīsutasyājau nācārya vijayo mama hate yudhiṣṭhire pārtho hanyāt sarvān hi no dhruvam
7.11.16
na ca śakyo raṇe sarvair nihantum amarair api ya eva caiṣāṃ śeṣaḥ syāt sa evāsmān na śeṣayet
7.11.17
satyapratijñe tv ānīte punardyūtena nirjite punar yāsyanty araṇyāya kaunteyās tam anuvratāḥ
7.11.18
so 'yaṃ mama jayo vyaktaṃ dīrghakālaṃ bhaviṣyati ato na vadham icchāmi dharmarājasya karhi cit
7.11.19
tasya jihmam abhiprāyaṃ jñātvā droṇo 'rthatattvavit taṃ varaṃ sāntaraṃ tasmai dadau saṃcintya buddhimān
7.11.20
droṇa uvāca na ced yudhiṣṭhiraṃ vīra pālayed arjuno yudhi manyasva pāṇḍavaṃ jyeṣṭham ānītaṃ vaśam ātmanaḥ
7.11.21
na hi pārtho raṇe śakyaḥ sendrair devāsurair api pratyudyātum atas tāta naitad āmarṣayāmy aham
7.11.22
asaṃśayaṃ sa śiṣyo me matpūrvaś cāstrakarmaṇi taruṇaḥ kīrtiyuktaś ca ekāyanagataś ca saḥ
7.11.23
astrāṇīndrāc ca rudrāc ca bhūyāṃsi samavāptavān amarṣitaś ca te rājaṃs tena nāmarṣayāmy aham
7.11.24
sa cāpakramyatāṃ yuddhād yenopāyena śakyate apanīte tataḥ pārthe dharmarājo jitas tvayā
7.11.25
grahaṇaṃ cej jayaṃ tasya manyase puruṣarṣabha etena cābhyupāyena dhruvaṃ grahaṇam eṣyati
7.11.26
ahaṃ gṛhītvā rājānaṃ satyadharmaparāyaṇam ānayiṣyāmi te rājan vaśam adya na saṃśayaḥ
7.11.27
yadi sthāsyati saṃgrāme muhūrtam api me 'grataḥ apanīte naravyāghre kuntīputre dhanaṃjaye
7.11.28
phalgunasya samakṣaṃ tu na hi pārtho yudhiṣṭhiraḥ grahītuṃ samare śakyaḥ sendrair api surāsuraiḥ
7.11.29
saṃjaya uvāca sāntaraṃ tu pratijñāte rājño droṇena nigrahe gṛhītaṃ tam amanyanta tava putrāḥ subāliśāḥ
7.11.30
pāṇḍaveṣu hi sāpekṣaṃ droṇaṃ jānāti te sutaḥ tataḥ pratijñāsthairyārthaṃ sa mantro bahulīkṛtaḥ
7.11.31
tato duryodhanenāpi grahaṇaṃ pāṇḍavasya tat sainyasthāneṣu sarveṣu vyāghoṣitam ariṃdama
7.12.1
saṃjaya uvāca tatas te sainikāḥ śrutvā taṃ yudhiṣṭhiranigraham siṃhanādaravāṃś cakrur bāṇaśaṅkharavaiḥ saha
7.12.2
tat tu sarvaṃ yathāvṛttaṃ dharmarājena bhārata āptair āśu parijñātaṃ bhāradvājacikīrṣitam
7.12.3
tataḥ sarvān samānāyya bhrātṝn sainyāṃś ca sarvaśaḥ abravīd dharmarājas tu dhanaṃjayam idaṃ vacaḥ
7.12.4
śrutaṃ te puruṣavyāghra droṇasyādya cikīrṣitam yathā tan na bhavet satyaṃ tathā nītir vidhīyatām
7.12.5
sāntaraṃ hi pratijñātaṃ droṇenāmitrakarśana tac cāntaram amogheṣau tvayi tena samāhitam
7.12.6
sa tvam adya mahābāho yudhyasva madanantaram yathā duryodhanaḥ kāmaṃ nemaṃ droṇād avāpnuyāt
7.12.7
arjuna uvāca yathā me na vadhaḥ kārya ācāryasya kathaṃ cana tathā tava parityāgo na me rājaṃś cikīrṣitaḥ
7.12.8
apy evaṃ pāṇḍava prāṇān utsṛjeyam ahaṃ yudhi pratīyāṃ nāham ācāryaṃ tvāṃ na jahyāṃ kathaṃ cana
7.12.9
tvāṃ nigṛhyāhave rājan dhārtarāṣṭro yam icchati na sa taṃ jīvaloke 'smin kāmaṃ prāptaḥ kathaṃ cana
7.12.10
prapated dyauḥ sanakṣatrā pṛthivī śakalībhavet na tvāṃ droṇo nigṛhṇīyāj jīvamāne mayi dhruvam
7.12.11
yadi tasya raṇe sāhyaṃ kurute vajrabhṛt svayam devair vā sahito daityair na tvāṃ prāpsyaty asau mṛdhe
7.12.12
mayi jīvati rājendra na bhayaṃ kartum arhasi droṇād astrabhṛtāṃ śreṣṭhāt sarvaśastrabhṛtām api
7.12.13
na smarāmy anṛtāṃ vācaṃ na smarāmi parājayam na smarāmi pratiśrutya kiṃ cid apy anapākṛtam
7.12.14
saṃjaya uvāca tataḥ śaṅkhāś ca bheryaś ca mṛdaṅgāś cānakaiḥ saha prāvādyanta mahārāja pāṇḍavānāṃ niveśane
7.12.15
siṃhanādaś ca saṃjajñe pāṇḍavānāṃ mahātmanām dhanurjyātalaśabdaś ca gaganaspṛk subhairavaḥ
7.12.16
taṃ śrutvā śaṅkhanirghoṣaṃ pāṇḍavasya mahātmanaḥ tvadīyeṣv apy anīkeṣu vāditrāṇy abhijaghnire
7.12.17
tato vyūḍhāny anīkāni tava teṣāṃ ca bhārata śanair upeyur anyonyaṃ yotsyamānāni saṃyuge
7.12.18
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca droṇapāñcālyayor api
7.12.19
yatamānāḥ prayatnena droṇānīkaviśātane na śekuḥ sṛñjayā rājaṃs tad dhi droṇena pālitam
7.12.20
tathaiva tava putrasya rathodārāḥ prahāriṇaḥ na śekuḥ pāṇḍavīṃ senāṃ pālyamānāṃ kirīṭinā
7.12.21
āstāṃ te stimite sene rakṣyamāṇe parasparam saṃprasupte yathā naktaṃ vanarājyau supuṣpite
7.12.22
tato rukmaratho rājann arkeṇeva virājatā varūthinā viniṣpatya vyacarat pṛtanāntare
7.12.23
tam udyataṃ rathenaikam āśukāriṇam āhave anekam iva saṃtrāsān menire pāṇḍusṛñjayāḥ
7.12.24
tena muktāḥ śarā ghorā viceruḥ sarvatodiśam trāsayanto mahārāja pāṇḍaveyasya vāhinīm
7.12.25
madhyaṃ dinam anuprāpto gabhastiśatasaṃvṛtaḥ yathādṛśyata gharmāṃśus tathā droṇo 'py adṛśyata
7.12.26
na cainaṃ pāṇḍaveyānāṃ kaś cic chaknoti māriṣa vīkṣituṃ samare kruddhaṃ mahendram iva dānavāḥ
7.12.27
mohayitvā tataḥ sainyaṃ bhāradvājaḥ pratāpavān dhṛṣṭadyumnabalaṃ tūrṇaṃ vyadhaman niśitaiḥ śaraiḥ
7.12.28
sa diśaḥ sarvato ruddhvā saṃvṛtya kham ajihmagaiḥ pārṣato yatra tatraiva mamṛde pāṇḍuvāhinīm
7.13.1
saṃjaya uvāca tataḥ sa pāṇḍavānīke janayaṃs tumulaṃ mahat vyacarat pāṇḍavān droṇo dahan kakṣam ivānalaḥ
7.13.2
nirdahantam anīkāni sākṣād agnim ivotthitam dṛṣṭvā rukmarathaṃ yuddhe samakampanta sṛñjayāḥ
7.13.3
pratataṃ cāsyamānasya dhanuṣo 'syāśukāriṇaḥ jyāghoṣaḥ śrūyate 'tyarthaṃ visphūrjitam ivāśaneḥ
7.13.4
rathinaḥ sādinaś caiva nāgān aśvān padātinaḥ raudrā hastavatā muktāḥ pramathnanti sma sāyakāḥ
7.13.5
nānadyamānaḥ parjanyaḥ sānilaḥ śucisaṃkṣaye aśmavarṣam ivāvarṣat pareṣām āvahad bhayam
7.13.6
vyacarat sa tadā rājan senāṃ vikṣobhayan prabhuḥ vardhayām āsa saṃtrāsaṃ śātravāṇām amānuṣam
7.13.7
tasya vidyud ivābhreṣu cāpaṃ hemapariṣkṛtam bhramad rathāmbude tasmin dṛśyate sma punaḥ punaḥ
7.13.8
sa vīraḥ satyavān prājño dharmanityaḥ sudāruṇaḥ yugāntakāle yanteva raudrāṃ prāskandayan nadīm
7.13.9
amarṣavegaprabhavāṃ kravyādagaṇasaṃkulām balaughaiḥ sarvataḥ pūrṇāṃ vīravṛkṣāpahāriṇīm
7.13.10
śoṇitodāṃ rathāvartāṃ hastyaśvakṛtarodhasam kavacoḍupasaṃyuktāṃ māṃsapaṅkasamākulām
7.13.11
medomajjāsthisikatām uṣṇīṣavaraphenilām saṃgrāmajaladāpūrṇāṃ prāsamatsyasamākulām
7.13.12
naranāgāśvasaṃbhūtāṃ śaravegaughavāhinīm śarīradāruśṛṅgāṭāṃ bhujanāgasamākulām
7.13.13
uttamāṅgopalatalāṃ nistriṃśajhaṣasevitām rathanāgahradopetāṃ nānābharaṇanīrajām
7.13.14
mahārathaśatāvartāṃ bhūmireṇūrmimālinīm mahāvīryavatāṃ saṃkhye sutarāṃ bhīrudustarām
7.13.15
śūravyālasamākīrṇāṃ prāṇivāṇijasevitām chinnacchatramahāhaṃsāṃ mukuṭāṇḍajasaṃkulām
7.13.16
cakrakūrmāṃ gadānakrāṃ śarakṣudrajhaṣākulām baḍagṛdhrasṛgālānāṃ ghorasaṃghair niṣevitām
7.13.17
nihatān prāṇinaḥ saṃkhye droṇena balinā śaraiḥ vahantīṃ pitṛlokāya śataśo rājasattama
7.13.18
śarīraśatasaṃbādhāṃ keśaśaivalaśādvalām nadīṃ prāvartayad rājan bhīrūṇāṃ bhayavardhinīm
7.13.19
taṃ jayantam anīkāni tāni tāny eva bhārata sarvato 'bhyadravan droṇaṃ yudhiṣṭhirapurogamāḥ
7.13.20
tān abhidravataḥ śūrāṃs tāvakā dṛḍhakārmukāḥ sarvataḥ pratyagṛhṇanta tad abhūl lomaharṣaṇam
7.13.21
śatamāyas tu śakuniḥ sahadevaṃ samādravat saniyantṛdhvajarathaṃ vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ
7.13.22
tasya mādrīsutaḥ ketuṃ dhanuḥ sūtaṃ hayān api nātikruddhaḥ śaraiś chittvā ṣaṣṭyā vivyādha mātulam
7.13.23
saubalas tu gadāṃ gṛhya pracaskanda rathottamāt sa tasya gadayā rājan rathāt sūtam apātayal
7.13.24
tatas tau virathau rājan gadāhastau mahābalau cikrīḍatū raṇe śūrau saśṛṅgāv iva parvatau
7.13.25
droṇaḥ pāñcālarājānaṃ viddhvā daśabhir āśugaiḥ bahubhis tena cābhyastas taṃ vivyādha śatādhikaiḥ
7.13.26
viviṃśatiṃ bhīmaseno viṃśatyā niśitaiḥ śaraiḥ viddhvā nākampayad vīras tad adbhutam ivābhavat
7.13.27
viviṃśatis tu sahasā vyaśvaketuśarāsanam bhīmaṃ cakre mahārāja tataḥ sainyāny apūjayan
7.13.28
sa tan na mamṛṣe vīraḥ śatror vijayam āhave tato 'sya gadayā dāntān hayān sarvān apātayat
7.13.29
śalyas tu nakulaṃ vīraḥ svasrīyaṃ priyam ātmanaḥ vivyādha prahasan bāṇair lāḍayan kopayann iva
7.13.30
tasyāśvān ātapatraṃ ca dhvajaṃ sūtam atho dhanuḥ nipātya nakulaḥ saṃkhye śaṅkhaṃ dadhmau pratāpavān
7.13.31
dhṛṣṭaketuḥ kṛpenāstāñ chittvā bahuvidhāñ śarān kṛpaṃ vivyādha saptatyā lakṣma cāsyāharat tribhiḥ
7.13.32
taṃ kṛpaḥ śaravarṣeṇa mahatā samavākirat nivārya ca raṇe vipro dhṛṣṭaketum ayodhayat
7.13.33
sātyakiḥ kṛtavarmāṇaṃ nārācena stanāntare viddhvā vivyādha saptatyā punar anyaiḥ smayann iva
7.13.34
saptasaptatibhir bhojas taṃ viddhvā niśitaiḥ śaraiḥ nākampayata śaineyaṃ śīghro vāyur ivācalam
7.13.35
senāpatiḥ suśarmāṇaṃ śīghraṃ marmasv atāḍayat sa cāpi taṃ tomareṇa jatrudeśe atāḍayat
7.13.36
vaikartanaṃ tu samare virāṭaḥ pratyavārayat saha matsyair mahāvīryais tad adbhutam ivābhavat
7.13.37
tat pauruṣam abhūt tatra sūtaputrasya dāruṇam yat sainyaṃ vārayām āsa śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
7.13.38
drupadas tu svayaṃ rājā bhagadattena saṃgataḥ tayor yuddhaṃ mahārāja citrarūpam ivābhavat bhūtānāṃ trāsajananaṃ cakrāte 'straviśāradau
7.13.39
bhūriśravā raṇe rājan yājñaseniṃ mahāratham mahatā sāyakaughena chādayām āsa vīryavān
7.13.40
śikhaṇḍī tu tataḥ kruddhaḥ saumadattiṃ viśāṃ pate navatyā sāyakānāṃ tu kampayām āsa bhārata
7.13.41
rākṣasau bhīmakarmāṇau haiḍimbālambusāv ubhau cakrāte 'tyadbhutaṃ yuddhaṃ parasparavadhaiṣiṇau
7.13.42
māyāśatasṛjau dṛptau māyābhir itaretaram antarhitau ceratus tau bhṛśaṃ vismayakāriṇau
7.13.43
cekitāno 'nuvindena yuyudhe tv atibhairavam yathā devāsure yuddhe balaśakrau mahābalau
7.13.44
lakṣmaṇaḥ kṣatradevena vimardam akarod bhṛśam yathā viṣṇuḥ purā rājan hiraṇyākṣeṇa saṃyuge
7.13.45
tataḥ prajavitāśvena vidhivat kalpitena ca rathenābhyapatad rājan saubhadraṃ pauravo nadan
7.13.46
tato 'bhiyāya tvarito yuddhākāṅkṣī mahābalaḥ tena cakre mahad yuddham abhimanyur ariṃdamaḥ
7.13.47
pauravas tv atha saubhadraṃ śaravrātair avākirat tasyārjunir dhvajaṃ chatraṃ dhanuś corvyām apātayat
7.13.48
saubhadraḥ pauravaṃ tv anyair viddhvā saptabhir āśugaiḥ pañcabhis tasya vivyādha hayān sūtaṃ ca sāyakaiḥ
7.13.49
tataḥ saṃharṣayan senāṃ siṃhavad vinadan muhuḥ samādattārjunis tūrṇaṃ pauravāntakaraṃ śaram
7.13.50
dvābhyāṃ śarābhyāṃ hārdikyaś cakarta saśaraṃ dhanuḥ tad utsṛjya dhanuś chinnaṃ saubhadraḥ paravīrahā udbabarha sitaṃ khaḍgam ādadānaḥ śarāvaram
7.13.51
sa tenānekatāreṇa carmaṇā kṛtahastavat bhrāntāsir acaran mārgān darśayan vīryam ātmanaḥ
7.13.52
bhrāmitaṃ punar udbhrāntam ādhūtaṃ punar ucchritam carmanistriṃśayo rājan nirviśeṣam adṛśyata
7.13.53
sa pauravarathasyeṣām āplutya sahasā nadan pauravaṃ ratham āsthāya keśapakṣe parāmṛśat
7.13.54
jaghānāsya padā sūtam asināpātayad dhvajam vikṣobhyāmbhonidhiṃ tārkṣyas taṃ nāgam iva cākṣipat
7.13.55
tam ākalitakeśāntaṃ dadṛśuḥ sarvapārthivāḥ ukṣāṇam iva siṃhena pātyamānam acetanam
7.13.56
tam ārjunivaśaṃ prāptaṃ kṛṣyamāṇam anāthavat pauravaṃ patitaṃ dṛṣṭvā nāmṛṣyata jayadrathaḥ
7.13.57
sa barhiṇamahāvājaṃ kiṅkiṇīśatajālavat carma cādāya khaḍgaṃ ca nadan paryapatad rathāt
7.13.58
tataḥ saindhavam ālokya kārṣṇir utsṛjya pauravam utpapāta rathāt tūrṇaṃ śyenavan nipapāta ca
7.13.59
prāsapaṭṭiśanistriṃśāñ śatrubhiḥ saṃpraveritān cicchedāthāsinā kārṣṇiś carmaṇā saṃrurodha ca
7.13.60
sa darśayitvā sainyānāṃ svabāhubalam ātmanaḥ tam udyamya mahākhaḍgaṃ carma cātha punar balī
7.13.61
vṛddhakṣatrasya dāyādaṃ pitur atyantavairiṇam sasārābhimukhaḥ śūraḥ śārdūla iva kuñjaram
7.13.62
tau parasparam āsādya khaḍgadantanakhāyudhau hṛṣṭavat saṃprajahrāte vyāghrakesariṇāv iva
7.13.63
saṃpāteṣv abhipāteṣu nipāteṣv asicarmaṇoḥ na tayor antaraṃ kaś cid dadarśa narasiṃhayoḥ
7.13.64
avakṣepo 'sinirhrādaḥ śastrāntaranidarśanam bāhyāntaranipātaś ca nirviśeṣam adṛśyata
7.13.65
bāhyam ābhyantaraṃ caiva carantau mārgam uttamam dadṛśāte mahātmānau sapakṣāv iva parvatau
7.13.66
tato vikṣipataḥ khaḍgaṃ saubhadrasya yaśasvinaḥ śarāvaraṇapakṣānte prajahāra jayadrathaḥ
7.13.67
rukmapakṣāntare saktas tasmiṃś carmaṇi bhāsvare sindhurājabaloddhūtaḥ so 'bhajyata mahān asiḥ
7.13.68
bhagnam ājñāya nistriṃśam avaplutya padāni ṣaṭ so 'dṛśyata nimeṣeṇa svarathaṃ punar āsthitaḥ
7.13.69
taṃ kārṣṇiṃ samarān muktam āsthitaṃ ratham uttamam sahitāḥ sarvarājānaḥ parivavruḥ samantataḥ
7.13.70
tataś carma ca khaḍgaṃ ca samutkṣipya mahābalaḥ nanādārjunadāyādaḥ prekṣamāṇo jayadratham
7.13.71
sindhurājaṃ parityajya saubhadraḥ paravīrahā tāpayām āsa tat sainyaṃ bhuvanaṃ bhāskaro yathā
7.13.72
tasya sarvāyasīṃ śaktiṃ śalyaḥ kanakabhūṣaṇām cikṣepa samare ghorāṃ dīptām agniśikhām iva
7.13.73
tām avaplutya jagrāha sakośaṃ cākarod asim vainateyo yathā kārṣṇiḥ patantam uragottamam
7.13.74
tasya lāghavam ājñāya sattvaṃ cāmitatejasaḥ sahitāḥ sarvarājānaḥ siṃhanādam athānadan
7.13.75
tatas tām eva śalyasya saubhadraḥ paravīrahā mumoca bhujavīryeṇa vaiḍūryavikṛtājirām
7.13.76
sā tasya ratham āsādya nirmuktabhujagopamā jaghāna sūtaṃ śalyasya rathāc cainam apātayat
7.13.77
tato virāṭadrupadau dhṛṣṭaketur yudhiṣṭhiraḥ sātyakiḥ kekayā bhīmo dhṛṣṭadyumnaśikhaṇḍinau yamau ca draupadeyāś ca sādhu sādhv iti cukruśuḥ
7.13.78
bāṇaśabdāś ca vividhāḥ siṃhanādāś ca puṣkalāḥ prādurāsan harṣayantaḥ saubhadram apalāyinam tan nāmṛṣyanta putrās te śatror vijayalakṣaṇam
7.13.79
athainaṃ sahasā sarve samantān niśitaiḥ śaraiḥ abhyākiran mahārāja jaladā iva parvatam
7.13.80
teṣāṃ ca priyam anvicchan sūtasya ca parābhavāt ārtāyanir amitraghnaḥ kruddhaḥ saubhadram abhyayāt
7.14.1
dhṛtarāṣṭra uvāca bahūni suvicitrāṇi dvaṃdvayuddhāni saṃjaya tvayoktāni niśamyāhaṃ spṛhayāmi sacakṣuṣām
7.14.2
āścaryabhūtaṃ lokeṣu kathayiṣyanti mānavāḥ kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca yuddhaṃ devāsuropamam
7.14.3
na hi me tṛptir astīha śṛṇvato yuddham uttamam tasmād ārtāyaner yuddhaṃ saubhadrasya ca śaṃsa me
7.14.4
saṃjaya uvāca sāditaṃ prekṣya yantāraṃ śalyaḥ sarvāyaṣīṃ gadām samutkṣipya nadan kruddhaḥ pracaskanda rathottamāt
7.14.5
taṃ dīptam iva kālāgniṃ daṇḍahastam ivāntakam javenābhyapatad bhīmaḥ pragṛhya mahatīṃ gadām
7.14.6
saubhadro 'py aśaniprakhyāṃ pragṛhya mahatīṃ gadām ehy ehīty abravīc chalyaṃ yatnād bhīmena vāritaḥ
7.14.7
vārayitvā tu saubhadraṃ bhīmasenaḥ pratāpavān śalyam āsādya samare tasthau girir ivācalaḥ
7.14.8
tathaiva madrarājo 'pi bhīmaṃ dṛṣṭvā mahābalam sasārābhimukhas tūrṇaṃ śārdūla iva kuñjaram
7.14.9
tatas tūryaninādāś ca śaṅkhānāṃ ca sahasraśaḥ siṃhanādāś ca saṃjajñur bherīṇāṃ ca mahāsvanāḥ
7.14.10
paśyatāṃ śataśo hy āsīd anyonyasamacetasām pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca sādhu sādhv iti nisvanaḥ
7.14.11
na hi madrādhipād anyaḥ sarvarājasu bhārata soḍhum utsahate vegaṃ bhīmasenasya saṃyuge
7.14.12
tathā madrādhipasyāpi gadāvegaṃ mahātmanaḥ soḍhum utsahate loke ko 'nyo yudhi vṛkodarāt
7.14.13
paṭṭair jāmbūnadair baddhā babhūva janaharṣiṇī prajajvāla tathāviddhā bhīmena mahatī gadā
7.14.14
tathaiva carato mārgān maṇḍalāni ca bhāgaśaḥ mahāvidyutpratīkāśā śalyasya śuśubhe gadā
7.14.15
tau vṛṣāv iva nardantau maṇḍalāni viceratuḥ āvarjitagadāśṛṅgāv ubhau śalyavṛkodarau
7.14.16
maṇḍalāvartamārgeṣu gadāviharaṇeṣu ca nirviśeṣam abhūd yuddhaṃ tayoḥ puruṣasiṃhayoḥ
7.14.17
tāḍitā bhīmasenena śalyasya mahatī gadā sāgnijvālā mahāraudrā gadācūrṇam aśīryata
7.14.18
tathaiva bhīmasenasya dviṣatābhihatā gadā varṣāpradoṣe khadyotair vṛto vṛkṣa ivābabhau
7.14.19
gadā kṣiptā tu samare madrarājena bhārata vyoma saṃdīpayānā sā sasṛje pāvakaṃ bahu
7.14.20
tathaiva bhīmasenena dviṣate preṣitā gadā tāpayām āsa tat sainyaṃ maholkā patatī yathā
7.14.21
te caivobhe gade śreṣṭhe samāsādya parasparam śvasantyau nāgakanyeva sasṛjāte vibhāvasum
7.14.22
nakhair iva mahāvyāghrau dantair iva mahāgajau tau viceratur āsādya gadābhyāṃ ca parasparam
7.14.23
tato gadāgrābhihatau kṣaṇena rudhirokṣitau dadṛśāte mahātmānau puṣpitāv iva kiṃśukau
7.14.24
śuśruve dikṣu sarvāsu tayoḥ puruṣasiṃhayoḥ gadābhighātasaṃhrādaḥ śakrāśanir ivopamaḥ
7.14.25
gadayā madrarājena savyadakṣiṇam āhataḥ nākampata tadā bhīmo bhidyamāna ivācalaḥ
7.14.26
tathā bhīmagadāvegais tāḍyamāno mahābalaḥ dhairyān madrādhipas tasthau vajrair girir ivāhataḥ
7.14.27
āpetatur mahāvegau samucchritamahāgadau punar antaramārgasthau maṇḍalāni viceratuḥ
7.14.28
athāplutya padāny aṣṭau saṃnipatya gajāv iva sahasā lohadaṇḍābhyām anyonyam abhijaghnatuḥ
7.14.29
tau parasparavegāc ca gadābhyāṃ ca bhṛśāhatau yugapat petatur vīrau kṣitāv indradhvajāv iva
7.14.30
tato vihvalamānaṃ taṃ niḥśvasantaṃ punaḥ punaḥ śalyam abhyapatat tūrṇaṃ kṛtavarmā mahārathaḥ
7.14.31
dṛṣṭvā cainaṃ mahārāja gadayābhinipīḍitam viceṣṭantaṃ yathā nāgaṃ mūrchayābhipariplutam
7.14.32
tataḥ sagadam āropya madrāṇām adhipaṃ ratham apovāha raṇāt tūrṇaṃ kṛtavarmā mahārathaḥ
7.14.33
kṣībavad vihvalo vīro nimeṣāt punar utthitaḥ bhīmo 'pi sumahābāhur gadāpāṇir adṛśyata
7.14.34
tato madrādhipaṃ dṛṣṭvā tava putrāḥ parāṅmukham sanāgarathapattyaśvāḥ samakampanta māriṣa
7.14.35
te pāṇḍavair ardyamānās tāvakā jitakāśibhiḥ bhītā diśo 'nvapadyanta vātanunnā ghanā iva
7.14.36
nirjitya dhārtarāṣṭrāṃs tu pāṇḍaveyā mahārathāḥ vyarocanta raṇe rājan dīpyamānā yaśasvinaḥ
7.14.37
siṃhanādān bhṛśaṃ cakruḥ śaṅkhān dadhmuś ca harṣitāḥ bherīś ca vādayām āsur mṛdaṅgāṃś cānakaiḥ saha
7.15.1
saṃjaya uvāca tad balaṃ sumahad dīrṇaṃ tvadīyaṃ prekṣya vīryavān dadhāraiko raṇe pāṇḍūn vṛṣaseno 'stramāyayā
7.15.2
śarā daśa diśo muktā vṛṣasenena māriṣa vicerus te vinirbhidya naravājirathadvipān
7.15.3
tasya dīptā mahābāṇā viniśceruḥ sahasraśaḥ bhānor iva mahābāho grīṣmakāle marīcayaḥ
7.15.4
tenārditā mahārāja rathinaḥ sādinas tathā nipetur urvyāṃ sahasā vātanunnā iva drumāḥ
7.15.5
hayaughāṃś ca rathaughāṃś ca gajaughāṃś ca samantataḥ apātayad raṇe rājañ śataśo 'tha sahasraśaḥ
7.15.6
dṛṣṭvā tam evaṃ samare vicarantam abhītavat sahitāḥ sarvarājānaḥ parivavruḥ samantataḥ
7.15.7
nākulis tu śatānīko vṛṣasenaṃ samabhyayāt vivyādha cainaṃ daśabhir nārācair marmabhedibhiḥ
7.15.8
tasya karṇātmajaś cāpaṃ chittvā ketum apātayat taṃ bhrātaraṃ parīpsanto draupadeyāḥ samabhyayuḥ
7.15.9
karṇātmajaṃ śaravrātaiś cakruś cādṛśyam añjasā tān nadanto 'bhyadhāvanta droṇaputramukhā rathāḥ
7.15.10
chādayanto mahārāja draupadeyān mahārathān śarair nānāvidhais tūrṇaṃ parvatāñ jaladā iva
7.15.11
tān pāṇḍavāḥ pratyagṛhṇaṃs tvaritāḥ putragṛddhinaḥ pāñcālāḥ kekayā matsyāḥ sṛñjayāś codyatāyudhāḥ
7.15.12
tad yuddham abhavad ghoraṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam tvadīyaiḥ pāṇḍuputrāṇāṃ devānām iva dānavaiḥ
7.15.13
evam uttamasaṃrambhā yuyudhuḥ kurupāṇḍavāḥ parasparam udīkṣantaḥ parasparakṛtāgasaḥ
7.15.14
teṣāṃ dadṛśire kopād vapūṃṣy amitatejasām yuyutsūnām ivākāśe patatrivarabhoginām
7.15.15
bhīmakarṇakṛpadroṇadrauṇipārṣatasātyakaiḥ babhāse sa raṇoddeśaḥ kālasūryair ivoditaiḥ
7.15.16
tadāsīt tumulaṃ yuddhaṃ nighnatām itaretaram mahābalānāṃ balibhir dānavānāṃ yathā suraiḥ
7.15.17
tato yudhiṣṭhirānīkam uddhūtārṇavanisvanam tvadīyam avadhīt sainyaṃ saṃpradrutamahāratham
7.15.18
tat prabhagnaṃ balaṃ dṛṣṭvā śatrubhir bhṛśam arditam alaṃ drutena vaḥ śūrā iti droṇo 'bhyabhāṣata
7.15.19
tataḥ śoṇahayaḥ kruddhaś caturdanta iva dvipaḥ praviśya pāṇḍavānīkaṃ yudhiṣṭhiram upādravat
7.15.20
tam avidhyac chitair bāṇaiḥ kaṅkapatrair yudhiṣṭhiraḥ tasya droṇo dhanuś chittvā taṃ drutaṃ samupādravat
7.15.21
cakrarakṣaḥ kumāras tu pāñcālānāṃ yaśaskaraḥ dadhāra droṇam āyāntaṃ veleva saritāṃ patim
7.15.22
droṇaṃ nivāritaṃ dṛṣṭvā kumāreṇa dvijarṣabham siṃhanādaravo hy āsīt sādhu sādhv iti bhāṣatām
7.15.23
kumāras tu tato droṇaṃ sāyakena mahāhave vivyādhorasi saṃkruddhaḥ siṃhavac cānadan muhuḥ
7.15.24
saṃvārya tu raṇe droṇaḥ kumāraṃ vai mahābalaḥ śarair anekasāhasraiḥ kṛtahasto jitaklamaḥ
7.15.25
taṃ śūram āryavratinam astrārthakṛtaniśramam cakrarakṣam apāmṛdnāt kumāraṃ dvijasattamaḥ
7.15.26
sa madhyaṃ prāpya senāyāḥ sarvāḥ paricaran diśaḥ tava sainyasya goptāsīd bhāradvājo ratharṣabhaḥ
7.15.27
śikhaṇḍinaṃ dvādaśabhir viṃśatyā cottamaujasam nakulaṃ pañcabhir viddhvā sahadevaṃ ca saptabhiḥ
7.15.28
yudhiṣṭhiraṃ dvādaśabhir draupadeyāṃs tribhis tribhiḥ sātyakiṃ pañcabhir viddhvā matsyaṃ ca daśabhiḥ śaraiḥ
7.15.29
vyakṣobhayad raṇe yodhān yathāmukhyān abhidravan abhyavartata saṃprepsuḥ kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram
7.15.30
yugaṃdharas tato rājan bhāradvājaṃ mahāratham vārayām āsa saṃkruddhaṃ vātoddhūtam ivārṇavam
7.15.31
yudhiṣṭhiraṃ sa viddhvā tu śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ yugaṃdharaṃ ca bhallena rathanīḍād apāharat
7.15.32
tato virāṭadrupadau kekayāḥ sātyakiḥ śibiḥ vyāghradattaś ca pāñcālyaḥ siṃhasenaś ca vīryavān
7.15.33
ete cānye ca bahavaḥ parīpsanto yudhiṣṭhiram āvavrus tasya panthānaṃ kirantaḥ sāyakān bahūn
7.15.34
vyāghradattaś ca pāñcālyo droṇaṃ vivyādha mārgaṇaiḥ pañcāśadbhiḥ śitai rājaṃs tata uccukruśur janāḥ
7.15.35
tvaritaṃ siṃhasenas tu droṇaṃ viddhvā mahāratham prāhasat sahasā hṛṣṭas trāsayan vai yatavratam
7.15.36
tato visphārya nayane dhanurjyām avamṛjya ca talaśabdaṃ mahat kṛtvā droṇas taṃ samupādravat
7.15.37
tatas tu siṃhasenasya śiraḥ kāyāt sakuṇḍalam vyāghradattasya cākramya bhallābhyām aharad balī
7.15.38
tān pramṛdya śaravrātaiḥ pāṇḍavānāṃ mahārathān yudhiṣṭhirasamabhyāśe tasthau mṛtyur ivāntakaḥ
7.15.39
tato 'bhavan mahāśabdo rājan yaudhiṣṭhire bale hṛto rājeti yodhānāṃ samīpasthe yatavrate
7.15.40
abruvan sainikās tatra dṛṣṭvā droṇasya vikramam adya rājā dhārtarāṣṭraḥ kṛtārtho vai bhaviṣyati āgamiṣyati no nūnaṃ dhārtarāṣṭrasya saṃyuge
7.15.41
evaṃ saṃjalpatāṃ teṣāṃ tāvakānāṃ mahārathaḥ āyāj javena kaunteyo rathaghoṣeṇa nādayan
7.15.42
śoṇitodāṃ rathāvartāṃ kṛtvā viśasane nadīm śūrāsthicayasaṃkīrṇāṃ pretakūlāpahāriṇīm
7.15.43
tāṃ śaraughamahāphenāṃ prāsamatsyasamākulām nadīm uttīrya vegena kurūn vidrāvya pāṇḍavaḥ
7.15.44
tataḥ kirīṭī sahasā droṇānīkam upādravat chādayann iṣujālena mahatā mohayann iva
7.15.45
śīghram abhyasyato bāṇān saṃdadhānasya cāniśam nāntaraṃ dadṛśe kaś cit kaunteyasya yaśasvinaḥ
7.15.46
na diśo nāntarikṣaṃ ca na dyaur naiva ca medinī adṛśyata mahārāja bāṇabhūtam ivābhavat
7.15.47
nādṛśyata tadā rājaṃs tatra kiṃ cana saṃyuge bāṇāndhakāre mahati kṛte gāṇḍīvadhanvanā
7.15.48
sūrye cāstam anuprāpte rajasā cābhisaṃvṛte nājñāyata tadā śatrur na suhṛn na ca kiṃ cana
7.15.49
tato 'vahāraṃ cakrus te droṇaduryodhanādayaḥ tān viditvā bhṛśaṃ trastān ayuddhamanasaḥ parān
7.15.50
svāny anīkāni bībhatsuḥ śanakair avahārayat tato 'bhituṣṭuvuḥ pārthaṃ prahṛṣṭāḥ pāṇḍusṛñjayāḥ pāñcālāś ca manojñābhir vāgbhiḥ sūryam ivarṣayaḥ
7.15.51
evaṃ svaśibiraṃ prāyāj jitvā śatrūn dhanaṃjayaḥ pṛṣṭhataḥ sarvasainyānāṃ mudito vai sakeśavaḥ
7.15.52
masāragalvarkasuvarṇarūpyair; vajrapravālasphaṭikaiś ca mukhyaiḥ citre rathe pāṇḍusuto babhāse; nakṣatracitre viyatīva candraḥ
7.16.1
saṃjaya uvāca te sene śibiraṃ gatvā nyaviśetāṃ viśāṃ pate yathābhāgaṃ yathānyāyaṃ yathāgulmaṃ ca sarvaśaḥ
7.16.2
kṛtvāvahāraṃ sainyānāṃ droṇaḥ paramadurmanāḥ duryodhanam abhiprekṣya savrīḍam idam abravīt
7.16.3
uktam etan mayā pūrvaṃ na tiṣṭhati dhanaṃjaye śakyo grahītuṃ saṃgrāme devair api yudhiṣṭhiraḥ
7.16.4
iti tad vaḥ prayatatāṃ kṛtaṃ pārthena saṃyuge mātiśaṅkīr vaco mahyam ajeyau kṛṣṇapāṇḍavau
7.16.5
apanīte tu yogena kena cic chvetavāhane tata eṣyati te rājan vaśam adya yudhiṣṭhiraḥ
7.16.6
kaś cid āhvayatāṃ saṃkhye deśam anyaṃ prakarṣatu tam ajitvā tu kaunteyo na nivartet kathaṃ cana
7.16.7
etasminn antare śūnye dharmarājam ahaṃ nṛpa grahīṣyāmi camūṃ bhittvā dhṛṣṭadyumnasya paśyataḥ
7.16.8
arjunena vihīnas tu yadi notsṛjate raṇam mām upāyāntam ālokya gṛhītam iti viddhi tam
7.16.9
evaṃ te sahasā rājan dharmaputraṃ yudhiṣṭhiram samāneṣyāmi sagaṇaṃ vaśam adya na saṃśayaḥ
7.16.10
yadi tiṣṭhati saṃgrāme muhūrtam api pāṇḍavaḥ athāpayāti saṃgrāmād vijayāt tad viśiṣyate
7.16.11
droṇasya tu vacaḥ śrutvā trigartādhipatis tataḥ bhrātṛbhiḥ sahito rājann idaṃ vacanam abravīt
7.16.12
vayaṃ vinikṛtā rājan sadā gāṇḍīvadhanvanā anāgaḥsv api cāgaskṛd asmāsu bharatarṣabha
7.16.13
te vayaṃ smaramāṇās tān vinikārān pṛthagvidhān krodhāgninā dahyamānā na śemahi sadā niśāḥ
7.16.14
sa no divyāstrasaṃpannaś cakṣurviṣayam āgataḥ kartāraḥ sma vayaṃ sarvaṃ yac cikīrṣāma hṛdgatam
7.16.15
bhavataś ca priyaṃ yat syād asmākaṃ ca yaśaskaram vayam enaṃ haniṣyāmo nikṛṣyāyodhanād bahiḥ
7.16.16
adyāstv anarjunā bhūmir atrigartātha vā punaḥ satyaṃ te pratijānīmo naitan mithyā bhaviṣyati
7.16.17
evaṃ satyarathaś coktvā satyadharmā ca bhārata satyavarmā ca satyeṣuḥ satyakarmā tathaiva ca
7.16.18
sahitā bhrātaraḥ pañca rathānām ayutena ca nyavartanta mahārāja kṛtvā śapatham āhave
7.16.19
mālavās tuṇḍikerāś ca rathānām ayutais tribhiḥ suśarmā ca naravyāghras trigartaḥ prasthalādhipaḥ
7.16.20
mācellakair lalitthaiś ca sahito madrakair api rathānām ayutenaiva so 'śapad bhrātṛbhiḥ saha
7.16.21
nānājanapadebhyaś ca rathānām ayutaṃ punaḥ samutthitaṃ viśiṣṭānāṃ saṃśapārtham upāgatam
7.16.22
tato jvalanam ādāya hutvā sarve pṛthak pṛthak jagṛhuḥ kuśacīrāṇi citrāṇi kavacāni ca
7.16.23
te ca baddhatanutrāṇā ghṛtāktāḥ kuśacīriṇaḥ maurvīmekhalino vīrāḥ sahasraśatadakṣiṇāḥ
7.16.24
yajvānaḥ putriṇo lokyāḥ kṛtakṛtyās tanutyajaḥ yokṣyamāṇās tadātmānaṃ yaśasā vijayena ca
7.16.25
brahmacaryaśrutimukhaiḥ kratubhiś cāptadakṣiṇaiḥ prāpya lokān suyuddhena kṣipram eva yiyāsavaḥ
7.16.26
brāhmaṇāṃs tarpayitvā ca niṣkān dattvā pṛthak pṛthak gāś ca vāsāṃsi ca punaḥ samābhāṣya parasparam
7.16.27
prajvālya kṛṣṇavartmānam upāgamya raṇe vratam tasminn agnau tadā cakruḥ pratijñāṃ dṛḍhaniścayāḥ
7.16.28
śṛṇvatāṃ sarvabhūtānām uccair vācaḥ sma menire dhṛtvā dhanaṃjayavadhe pratijñāṃ cāpi cakrire
7.16.29
ye vai lokāś cānṛtānāṃ ye caiva brahmaghātinām pānapasya ca ye lokā gurudāraratasya ca
7.16.30
brahmasvahāriṇaś caiva rājapiṇḍāpahāriṇaḥ śaraṇāgataṃ ca tyajato yācamānaṃ tathā ghnataḥ
7.16.31
agāradāhināṃ ye ca ye ca gāṃ nighnatām api apacāriṇāṃ ca ye lokā ye ca brahmadviṣām api
7.16.32
jāyāṃ ca ṛtukāle vai ye mohād abhigacchatām śrāddhasaṃgatikānāṃ ca ye cāpy ātmāpahāriṇām
7.16.33
nyāsāpahāriṇāṃ ye ca śrutaṃ nāśayatāṃ ca ye kopena yudhyamānānāṃ ye ca nīcānusāriṇām
7.16.34
nāstikānāṃ ca ye lokā ye 'gnihorāpitṛtyajām tān āpnuyāmahe lokān ye ca pāpakṛtām api
7.16.35
yady ahatvā vayaṃ yuddhe nivartema dhanaṃjayam tena cābhyarditās trāsād bhavema hi parāṅmukhāḥ
7.16.36
yadi tv asukaraṃ loke karma kuryāma saṃyuge iṣṭān puṇyakṛtāṃ lokān prāpnuyāma na saṃśayaḥ
7.16.37
evam uktvā tato rājaṃs te 'bhyavartanta saṃyuge āhvayanto 'rjunaṃ vīrāḥ pitṛjuṣṭāṃ diśaṃ prati
7.16.38
āhūtas tair naravyāghraiḥ pārthaḥ parapuraṃjayaḥ dharmarājam idaṃ vākyam apadāntaram abravīt
7.16.39
āhūto na nivarteyam iti me vratam āhitam saṃśaptakāś ca māṃ rājann āhvayanti punaḥ punaḥ
7.16.40
eṣa ca bhrātṛbhiḥ sārdhaṃ suśarmāhvayate raṇe vadhāya sagaṇasyāsya mām anujñātum arhasi
7.16.41
naitac chaknomi saṃsoḍhum āhvānaṃ puruṣarṣabha satyaṃ te pratijānāmi hatān viddhi parān yudhi
7.16.42
yudhiṣṭhira uvāca śrutam etat tvayā tāta yad droṇasya cikīrṣitam yathā tad anṛtaṃ tasya bhavet tadvat samācara
7.16.43
droṇo hi balavāñ śūraḥ kṛtāstraś ca jitaśramaḥ pratijñātaṃ ca tenaitad grahaṇaṃ me mahāratha
7.16.44
arjuna uvāca ayaṃ vai satyajid rājann adya te rakṣitā yudhi dhriyamāṇe hi pāñcālye nācāryaḥ kāmam āpsyati
7.16.45
hate tu puruṣavyāghre raṇe satyajiti prabho sarvair api sametair vā na sthātavyaṃ kathaṃ cana
7.16.46
saṃjaya uvāca anujñātas tato rājñā pariṣvaktaś ca phalgunaḥ premṇā dṛṣṭaś ca bahudhā āśiṣā ca prayojitaḥ
7.16.47
vihāyainaṃ tataḥ pārthas trigartān pratyayād balī kṣudhitaḥ kṣudvighātārthaṃ siṃho mṛgagaṇān iva
7.16.48
tato dauryodhanaṃ sainyaṃ mudā paramayā yutam gate 'rjune bhṛśaṃ kruddhaṃ dharmarājasya nigrahe
7.16.49
tato 'nyonyena te sene samājagmatur ojasā gaṅgāsarayvor vegena prāvṛṣīvolbaṇodake
7.17.1
saṃjaya uvāca tataḥ saṃśaptakā rājan same deśe vyavasthitāḥ vyūhyānīkaṃ rathair eva candrārdhākhyaṃ mudānvitāḥ
7.17.2
te kirīṭinam āyāntaṃ dṛṣṭvā harṣeṇa māriṣa udakrośan naravyāghrāḥ śabdena mahatā tadā
7.17.3
sa śabdaḥ pradiśaḥ sarvā diśaḥ khaṃ ca samāvṛṇot āvṛtatvāc ca lokasya nāsīt tatra pratisvanaḥ
7.17.4
atīva saṃprahṛṣṭāṃs tān upalabhya dhanaṃjayaḥ kiṃ cid abhyutsmayan kṛṣṇam idaṃ vacanam abravīt
7.17.5
paśyaitān devakīmātar mumūrṣūn adya saṃyuge bhrātṝṃs traigartakān evaṃ roditavye praharṣitān
7.17.6
atha vā harṣakālo 'yaṃ traigartānām asaṃśayam kunarair duravāpān hi lokān prāpsyanty anuttamān
7.17.7
evam uktvā mahābāhur hṛṣīkeśaṃ tato 'rjunaḥ āsasāda raṇe vyūḍhāṃ traigartānām anīkinīm
7.17.8
sa devadattam ādāya śaṅkhaṃ hemapariṣkṛtam dadhmau vegena mahatā phalgunaḥ pūrayan diśaḥ
7.17.9
tena śabdena vitrastā saṃśaptakavarūthinī niśceṣṭāvasthitā saṃkye aśmasāramayī yathā
7.17.10
vāhās teṣāṃ vivṛttākṣāḥ stabdhakarṇaśirodharāḥ viṣṭabdhacaraṇā mūtraṃ rudhiraṃ ca prasusruvuḥ
7.17.11
upalabhya ca te saṃjñām avasthāpya ca vāhinīm yugapat pāṇḍuputrāya cikṣipuḥ kaṅkapatriṇaḥ
7.17.12
tāny arjunaḥ sahasrāṇi daśa pañcaiva cāśugaiḥ anāgatāny eva śaraiś cicchedāśuparākramaḥ
7.17.13
tato 'rjunaṃ śitair bāṇair daśabhir daśabhiḥ punaḥ pratyavidhyaṃs tataḥ pārthas tān avidhyat tribhis tribhiḥ
7.17.14
ekaikas tu tataḥ pārthaṃ rājan vivyādha pañcabhiḥ sa ca tān prativivyādha dvābhyāṃ dvābhyāṃ parākramī
7.17.15
bhūya eva tu saṃrabdhās te 'rjunaṃ sahakeśavam āpūrayañ śarais tīkṣṇais taṭākam iva vṛṣṭibhiḥ
7.17.16
tataḥ śarasahasrāṇi prāpatann arjunaṃ prati bhramarāṇām iva vrātāḥ phulladrumagaṇe vane
7.17.17
tataḥ subāhus triṃśadbhir adrisāramayair dṛḍhaiḥ avidhyad iṣubhir gāḍhaṃ kirīṭe savyasācinam
7.17.18
taiḥ kirīṭī kirīṭasthair hemapuṅkhair ajihmagaiḥ śātakumbhamayāpīḍo babhau yūpa ivocchritaḥ
7.17.19
hastāvāpaṃ subāhos tu bhallena yudhi pāṇḍavaḥ ciccheda taṃ caiva punaḥ śaravarṣair avākirat
7.17.20
tataḥ suśarmā daśabhiḥ surathaś ca kirīṭinam sudharmā sudhanuś caiva subāhuś ca samarpayan
7.17.21
tāṃs tu sarvān pṛthag bāṇair vānarapravaradhvajaḥ pratyavidhyad dhvajāṃś caiṣāṃ bhallaiś ciccheda kāñcanān
7.17.22
sudhanvano dhanuś chittvā hayān vai nyavadhīc charaiḥ athāsya saśirastrāṇaṃ śiraḥ kāyād apāharat
7.17.23
tasmiṃs tu patite vīre trastās tasya padānugāḥ vyadravanta bhayād bhītā yena dauryodhanaṃ balam
7.17.24
tato jaghāna saṃkruddho vāsavis tāṃ mahācamūm śarajālair avicchinnais tamaḥ sūrya ivāṃśubhiḥ
7.17.25
tato bhagne bale tasmin viprayāte samantataḥ savyasācini saṃkruddhe traigartān bhayam āviśat
7.17.26
te vadhyamānāḥ pārthena śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ amuhyaṃs tatra tatraiva trastā mṛgagaṇā iva
7.17.27
tatas trigartarāṭ kruddhas tān uvāca mahārathān alaṃ drutena vaḥ śūrā na bhayaṃ kartum arhatha
7.17.28
śaptvā tu śapathān ghorān sarvasainyasya paśyataḥ gatvā dauryodhanaṃ sainyaṃ kiṃ vai vakṣyatha mukhyagāḥ
7.17.29
nāvahāsyāḥ kathaṃ loke karmaṇānena saṃyuge bhavema sahitāḥ sarve nivartadhvaṃ yathābalam
7.17.30
evam uktās tu te rājann udakrośan muhur muhuḥ śaṅkhāṃś ca dadhmire vīrā harṣayantaḥ parasparam
7.17.31
tatas te saṃnyavartanta saṃśaptakagaṇāḥ punaḥ nārāyaṇāś ca gopālāḥ kṛtvā mṛtyuṃ nivartanam
7.18.1
saṃjaya uvāca dṛṣṭvā tu saṃnivṛttāṃs tān saṃśaptakagaṇān punaḥ vāsudevaṃ mahātmānam arjunaḥ samabhāṣata
7.18.2
codayāśvān hṛṣīkeśa saṃśaptakagaṇān prati naite hāsyanti saṃgrāmaṃ jīvanta iti me matiḥ
7.18.3
paśya me 'strabalaṃ ghoraṃ bāhvor iṣvasanasya ca adyaitān pātayiṣyāmi kruddho rudraḥ paśūn iva
7.18.4
tataḥ kṛṣṇaḥ smitaṃ kṛtvā pariṇandya śivena tam prāveśayata durdharṣo yatra yatraicchad arjunaḥ
7.18.5
babhrāje sa ratho 'tyartham uhyamāno raṇe tadā uhyamānam ivākāśe vimānaṃ pāṇḍurair hayaiḥ
7.18.6
maṇḍalāni tataś cakre gatapratyāgatāni ca yathā śakraratho rājan yuddhe devāsure purā
7.18.7
atha nārāyaṇāḥ kruddhā vividhāyudhapāṇayaḥ chādayantaḥ śaravrātaiḥ parivavrur dhanaṃjayam
7.18.8
adṛśyaṃ ca muhūrtena cakrus te bharatarṣabha kṛṣṇena sahitaṃ yuddhe kuntīputraṃ dhanaṃjayam
7.18.9
kruddhas tu phalgunaḥ saṃkhye dviguṇīkṛtavikramaḥ gāṇḍīvam upasaṃmṛjya tūrṇaṃ jagrāha saṃyuge
7.18.10
baddhvā ca bhṛkuṭīṃ vaktre krodhasya pratilakṣaṇam devadattaṃ mahāśaṅkhaṃ pūrayām āsa pāṇḍavaḥ
7.18.11
athāstram arisaṃghaghnaṃ tvāṣṭram abhyasyad arjunaḥ tato rūpasahasrāṇi prādurāsan pṛthak pṛthak
7.18.12
ātmanaḥ pratirūpais tair nānārūpair vimohitāḥ anyonyam arjunaṃ matvā svam ātmānaṃ ca jaghnire
7.18.13
ayam arjuno 'yaṃ govinda imau yādavapāṇḍavau iti bruvāṇāḥ saṃmūḍhā jaghnur anyonyam āhave
7.18.14
mohitāḥ paramāstreṇa kṣayaṃ jagmuḥ parasparam aśobhanta raṇe yodhāḥ puṣpitā iva kiṃśukāḥ
7.18.15
tataḥ śarasahasrāṇi tair vimuktāni bhasmasāt kṛtvā tad astraṃ tān vīrān anayad yamasādanam
7.18.16
atha prahasya bībhatsur lalitthān mālavān api mācellakāṃs trigartāṃś ca yaudheyāṃś cārdayac charaiḥ
7.18.17
te vadhyamānā vīreṇa kṣatriyāḥ kālacoditāḥ vyasṛjañ śaravarṣāṇi pārthe nānāvidhāni ca
7.18.18
tato naivārjunas tatra na ratho na ca keśavaḥ pratyadṛśyata ghoreṇa śaravarṣeṇa saṃvṛtaḥ
7.18.19
tatas te labdhalakṣyatvād anyonyam abhicukruśuḥ hatau kṛṣṇāv iti prītā vāsāṃsy ādudhuvus tadā
7.18.20
bherīmṛdaṅgaśaṅkhāṃś ca dadhmur vīrāḥ sahasraśaḥ siṃhanādaravāṃś cogrāṃś cakrire tatra māriṣa
7.18.21
tataḥ prasiṣvide kṛṣṇaḥ khinnaś cārjunam abravīt kvāsi pārtha na paśye tvāṃ kaccij jīvasi śatruhan
7.18.22
tasya taṃ mānuṣaṃ bhāvaṃ bhāvajño ''jñāya pāṇḍavaḥ vāyavyāstreṇa tair astāṃ śaravṛṣṭim apāharat
7.18.23
tataḥ saṃśaptakavrātān sāśvadviparathāyudhān uvāha bhagavān vāyuḥ śuṣkaparṇacayān iva
7.18.24
uhyamānās tu te rājan bahv aśobhanta vāyunā praḍīnāḥ pakṣiṇaḥ kāle vṛkṣebhya iva māriṣa
7.18.25
tāṃs tathā vyākulīkṛtya tvaramāṇo dhanaṃjayaḥ jaghāna niśitair bāṇaiḥ sahasrāṇi śatāni ca
7.18.26
śirāṃsi bhallair aharad bāhūn api ca sāyudhān hastihastopamāṃś corūñ śarair urvyām apātayat
7.18.27
pṛṣṭhacchinnān vicaraṇān vimastiṣkekṣaṇāṅgulīn nānāṅgāvayavair hīnāṃś cakārārīn dhanaṃjayaḥ
7.18.28
gandharvanagarākārān vidhivat kalpitān rathān śarair viśakalīkurvaṃś cakre vyaśvarathadvipān
7.18.29
muṇḍatālavanānīva tatra tatra cakāśire chinnadhvajarathavrātāḥ ke cit ke cit kva cit kva cit
7.18.30
sottarāyudhino nāgāḥ sapatākāṅkuśāyudhāḥ petuḥ śakrāśanihatā drumavanta ivācalāḥ
7.18.31
cāmarāpīḍakavacāḥ srastāntranayanāsavaḥ sārohās turagāḥ petuḥ pārthabāṇahatāḥ kṣitau
7.18.32
vipraviddhāsinakharāś chinnavarmarṣṭiśaktayaḥ pattayaś chinnavarmāṇaḥ kṛpaṇaṃ śerate hatāḥ
7.18.33
tair hatair hanyamānaiś ca patadbhiḥ patitair api bhramadbhir niṣṭanadbhiś ca ghoram āyodhanaṃ babhau
7.18.34
rajaś ca mahad udbhūtaṃ śāntaṃ rudhiravṛṣṭibhiḥ mahī cāpy abhavad durgā kabandhaśatasaṃkulā
7.18.35
tad babhau raudrabībhatsaṃ bībhatsor yānam āhave ākrīḍa iva rudrasya ghnataḥ kālātyaye paśūn
7.18.36
te vadhyamānāḥ pārthena vyākulāśvarathadvipāḥ tam evābhimukhāḥ kṣīṇāḥ śakrasyātithitāṃ gatāḥ
7.18.37
sā bhūmir bharataśreṣṭha nihatais tair mahārathaiḥ āstīrṇā saṃbabhau sarvā pretībhūtaiḥ samantataḥ
7.18.38
etasminn antare caiva pramatte savyasācini vyūḍhānīkas tato droṇo yudhiṣṭhiram upādravat
7.18.39
taṃ pratyagṛhṇaṃs tvaritā vyūḍhānīkāḥ prahāriṇaḥ yudhiṣṭhiraṃ parīpsantas tadāsīt tumulaṃ mahat
7.19.1
saṃjaya uvāca pariṇāmya niśāṃ tāṃ tu bhāradvājo mahārathaḥ bahūktvā ca tato rājan rājānaṃ ca suyodhanam
7.19.2
vidhāya yogaṃ pārthena saṃśaptakagaṇaiḥ saha niṣkrānte ca raṇāt pārthe saṃśaptakavadhaṃ prati
7.19.3
vyūḍhānīkas tato droṇaḥ pāṇḍavānāṃ mahācamūm abhyayād bharataśreṣṭha dharmarājajighṛkṣayā
7.19.4
vyūhaṃ dṛṣṭvā suparṇaṃ tu bhāradvājakṛtaṃ tadā vyūhena maṇḍalārdhena pratyavyūhad yudhiṣṭhiraḥ
7.19.5
mukham āsīt suparṇasya bhāradvājo mahārathaḥ śiro duryodhano rājā sodaryaiḥ sānugaiḥ saha
7.19.6
cakṣuṣī kṛtavarmā ca gautamaś cāsyatāṃ varaḥ bhūtavarmā kṣemaśarmā karakarṣaś ca vīryavān
7.19.7
kaliṅgāḥ siṃhalāḥ prācyāḥ śūrābhīrā daśerakāḥ śakā yavanakāmbojās tathā haṃsapadāś ca ye
7.19.8
grīvāyāṃ śūrasenāś ca daradā madrakekayāḥ gajāśvarathapattyaughās tasthuḥ śatasahasraśaḥ
7.19.9
bhūriśravāḥ śalaḥ śalyaḥ somadattaś ca bāhlikaḥ akṣauhiṇyā vṛtā vīrā dakṣiṇaṃ pakṣam āśritāḥ
7.19.10
vindānuvindāv āvantyau kāmbojaś ca sudakṣiṇaḥ vāmaṃ pakṣaṃ samāśritya droṇaputrāgragāḥ sthitāḥ
7.19.11
pṛṣṭhe kaliṅgāḥ sāmbaṣṭhā māgadhāḥ paundramadrakāḥ gāndhārāḥ śakuniprāgyāḥ pārvatīyā vasātayaḥ
7.19.12
pucche vaikartanaḥ karṇaḥ saputrajñātibāndhavaḥ mahatyā senayā tasthau nānādhvajasamutthayā
7.19.13
jayadratho bhīmarathaḥ sāṃyātrikasabho jayaḥ bhūmiṃjayo vṛṣakrātho naiṣadhaś ca mahābalaḥ
7.19.14
vṛtā balena mahatā brahmalokapuraskṛtāḥ vyūhasyopari te rājan sthitā yuddhaviśāradāḥ
7.19.15
droṇena vihito vyūhaḥ padātyaśvarathadvipaiḥ vātoddhūtārṇavākāraḥ pravṛtta iva lakṣyate
7.19.16
tasya pakṣaprapakṣebhyo niṣpatanti yuyutsavaḥ savidyutstanitā meghāḥ sarvadigbhya ivoṣṇage
7.19.17
tasya prāgjyotiṣo madhye vidhivat kalpitaṃ gajam āsthitaḥ śuśubhe rājann aṃśumān udaye yathā
7.19.18
mālyadāmavatā rājā śvetacchatreṇa dhāryatā kṛttikāyogayuktena paurṇamāsyām ivendunā
7.19.19
nīlāñjanacayaprakhyo madāndho dvirado babhau abhivṛṣṭo mahāmeghair yathā syāt parvato mahān
7.19.20
nānānṛpatibhir vīrair vividhāyudhabhūṣaṇaiḥ samanvitaḥ pārvatīyaiḥ śakro devagaṇair iva
7.19.21
tato yudhiṣṭhiraḥ prekṣya vyūhaṃ tam atimānuṣam ajayyam aribhiḥ saṃkhye pārṣataṃ vākyam abravīt
7.19.22
brāhmaṇasya vaśaṃ nāham iyām adya yathā prabho pārāvatasavarṇāśva tathā nītir vidhīyatām
7.19.23
dhṛṣṭadyumna uvāca droṇasya yatamānasya vaśaṃ naiṣyasi suvrata aham āvārayiṣyāmi droṇam adya sahānugam
7.19.24
mayi jīvati kauravya nodvegaṃ kartum arhasi na hi śakto raṇe droṇo vijetuṃ māṃ kathaṃ cana
7.19.25
saṃjaya uvāca evam uktvā kiran bāṇān drupadasya suto balī pārāvatasavarṇāśvaḥ svayaṃ droṇam upādravat
7.19.26
aniṣṭadarśanaṃ dṛṣṭvā dhṛṣṭadyumnam avasthitam kṣaṇenaivābhavad droṇo nātihṛṣṭamanā iva
7.19.27
taṃ tu saṃprekṣya putras te durmukhaḥ śatrukarśanaḥ priyaṃ cikīrṣan droṇasya dhṛṣṭadyumnam avārayat
7.19.28
sa saṃprahāras tumulaḥ samarūpa ivābhavat pārṣatasya ca śūrasya durmukhasya ca bhārata
7.19.29
pārṣataḥ śarajālena kṣipraṃ pracchādya durmukham bhāradvājaṃ śaraugheṇa mahatā samavārayat
7.19.30
droṇam āvāritaṃ dṛṣṭvā bhṛśāyastas tavātmajaḥ nānāliṅgaiḥ śaravrātaiḥ pārṣataṃ samamohayat
7.19.31
tayor viṣaktayoḥ saṃkhye pāñcālyakurumukhyayoḥ droṇo yaudhiṣṭhiraṃ sainyaṃ bahudhā vyadhamac charaiḥ
7.19.32
anilena yathābhrāṇi vicchinnāni samantataḥ tathā pārthasya sainyāni vicchinnāni kva cit kva cit
7.19.33
muhūrtam iva tad yuddham āsīn madhuradarśanam tata unmattavad rājan nirmaryādam avartata
7.19.34
naiva sve na pare rājann ajñāyanta parasparam anumānena saṃjñābhir yuddhaṃ tat samavartata
7.19.35
cūḍāmaṇiṣu niṣkeṣu bhūṣaṇeṣv asicarmasu teṣām ādityavarṇābhā marīcyaḥ pracakāśire
7.19.36
tat prakīrṇapatākānāṃ rathavāraṇavājinām balākāśabalābhrābhaṃ dadṛśe rūpam āhave
7.19.37
narān eva narā jaghnur udagrāś ca hayā hayān rathāṃś ca rathino jaghnur vāraṇā varavāraṇān
7.19.38
samucchritapatākānāṃ gajānāṃ paramadvipaiḥ kṣaṇena tumulo ghoraḥ saṃgrāmaḥ samavartata
7.19.39
teṣāṃ saṃsaktagātrāṇāṃ karṣatām itaretaram dantasaṃghātasaṃgharṣāt sadhūmo 'gnir ajāyata
7.19.40
viprakīrṇapatākās te viṣāṇajanitāgnayaḥ babhūvuḥ khaṃ samāsādya savidyuta ivāmbudāḥ
7.19.41
vikṣaradbhir nadadbhiś ca nipatadbhiś ca vāraṇaiḥ saṃbabhūva mahī kīrṇā meghair dyaur iva śāradī
7.19.42
teṣām āhanyamānānāṃ bāṇatomaravṛṣṭibhiḥ vāraṇānāṃ ravo jajñe meghānām iva saṃplave
7.19.43
tomarābhihatāḥ ke cid bāṇaiś ca paramadvipāḥ vitresuḥ sarvabhūtānāṃ śabdam evāpare 'vrajan
7.19.44
viṣāṇābhihatāś cāpi ke cit tatra gajā gajaiḥ cakrur ārtasvaraṃ ghoram utpātajaladā iva
7.19.45
pratīpaṃ hriyamāṇāś ca vāraṇā varavāraṇaiḥ unmathya punar ājahruḥ preritāḥ paramāṅkuśaiḥ
7.19.46
mahāmātrā mahāmātrais tāḍitāḥ śaratomaraiḥ gajebhyaḥ pṛthivīṃ jagmur muktapraharaṇāṅkuśāḥ
7.19.47
nirmanuṣyāś ca mātaṅgā vinadantas tatas tataḥ chinnābhrāṇīva saṃpetuḥ saṃpraviśya parasparam
7.19.48
hatān parivahantaś ca yantritāḥ paramāyudhaiḥ diśo jagmur mahānāgāḥ ke cid ekacarā iva
7.19.49
tāḍitās tāḍyamānāś ca tomararṣṭiparaśvadhaiḥ petur ārtasvaraṃ kṛtvā tadā viśasane gajāḥ
7.19.50
teṣāṃ śailopamaiḥ kāyair nipatadbhiḥ samantataḥ āhatā sahasā bhūmiś cakampe ca nanāda ca
7.19.51
sāditaiḥ sagajārohaiḥ sapatākaiḥ samantataḥ mātaṅgaiḥ śuśubhe bhūmir vikīrṇair iva parvataiḥ
7.19.52
gajasthāś ca mahāmātrā nirbhinnahṛdayā raṇe rathibhiḥ pātitā bhallair vikīrṇāṅkuśatomarāḥ
7.19.53
krauñcavad vinadanto 'nye nārācābhihatā gajāḥ parān svāṃś cāpi mṛdnantaḥ paripetur diśo daśa
7.19.54
gajāśvarathasaṃghānāṃ śarīraughasamāvṛtā babhūva pṛthivī rājan māṃsaśoṇitakardamā
7.19.55
pramathya ca viṣāṇāgraiḥ samutkṣipya ca vāraṇaiḥ sacakrāś ca vicakrāś ca rathair eva mahārathāḥ
7.19.56
rathāś ca rathibhir hīnā nirmanuṣyāś ca vājinaḥ hatārohāś ca mātaṅgā diśo jagmuḥ śarāturāḥ
7.19.57
jaghānātra pitā putraṃ putraś ca pitaraṃ tathā ity āsīt tumulaṃ yuddhaṃ na prajñāyata kiṃ cana
7.19.58
ā gulphebhyo 'vasīdanta narāḥ śoṇitakardame dīpyamānaiḥ parikṣiptā dāvair iva mahādrumāḥ
7.19.59
śoṇitaiḥ sicyamānāni vastrāṇi kavacāni ca chatrāṇi ca patākāś ca sarvaṃ raktam adṛśyata
7.19.60
hayaughāś ca rathaughāś ca naraughāś ca nipātitāḥ saṃvṛttāḥ punar āvṛttā bahudhā rathanemibhiḥ
7.19.61
sa gajaughamahāvegaḥ parāsunaraśaivalaḥ rathaughatumulāvartaḥ prababhau sainyasāgaraḥ
7.19.62
taṃ vāhanamahānaubhir yodhā jayadhanaiṣiṇaḥ avagāhyāvamajjanto naiva mohaṃ pracakrire
7.19.63
śaravarṣābhivṛṣṭeṣu yodheṣv ajitalakṣmasu na hi svacittatāṃ lebhe kaś cid āhatalakṣaṇaḥ
7.19.64
vartamāne tathā yuddhe ghorarūpe bhayaṃkare mohayitvā parān droṇo yudhiṣṭhiram upādravat
7.20.1
saṃjaya uvāca tato yudhiṣṭhiro droṇaṃ dṛṣṭvāntikam upāgatam mahatā śaravarṣeṇa pratyagṛhṇād abhītavat
7.20.2
tato halahalāśabda āsīd yaudhiṣṭhire bale jighṛkṣati mahāsiṃhe gajānām iva yūthapam
7.20.3
dṛṣṭvā droṇaṃ tataḥ śūraḥ satyajit satyavikramaḥ yudhiṣṭhiraṃ pariprepsum ācāryaṃ samupādravat
7.20.4
tata ācāryapāñcālyau yuyudhāte parasparam vikṣobhayantau tat sainyam indravairocanāv iva
7.20.5
tataḥ satyajitaṃ tīkṣṇair daśabhir marmabhedibhiḥ avidhyac chīghram ācāryaś chittvāsya saśaraṃ dhanuḥ
7.20.6
sa śīghrataram ādāya dhanur anyat pratāpavān droṇaṃ so 'bhijaghānāśu viṃśadbhiḥ kaṅkapatribhiḥ
7.20.7
jñātvā satyajitā droṇaṃ grasyamānam ivāhave vṛkaḥ śaraśatais tīkṣṇaiḥ pāñcālyo droṇam ardayat
7.20.8
saṃchādyamānaṃ samare droṇaṃ dṛṣṭvā mahāratham cukruśuḥ pāṇḍavā rājan vastrāṇi dudhuvuś ca ha
7.20.9
vṛkas tu paramakruddho droṇaṃ ṣaṣṭyā stanāntare vivyādha balavān rājaṃs tad adbhutam ivābhavat
7.20.10
droṇas tu śaravarṣeṇa chādyamāno mahārathaḥ vegaṃ cakre mahāvegaḥ krodhād udvṛtya cakṣuṣī
7.20.11
tataḥ satyajitaś cāpaṃ chittvā droṇo vṛkasya ca ṣaḍbhiḥ sasūtaṃ sahayaṃ śarair droṇo 'vadhīd vṛkam
7.20.12
athānyad dhanur ādāya satyajid vegavattaram sāśvaṃ sasūtaṃ viśikhair droṇaṃ vivyādha sadhvajam
7.20.13
sa tan na mamṛṣe droṇaḥ pāñcālyenārdanaṃ mṛdhe tatas tasya vināśāya satvaraṃ vyasṛjac charān
7.20.14
hayān dhvajaṃ dhanur muṣṭim ubhau ca pārṣṇisārathī avākirat tato droṇaḥ śaravarṣaiḥ sahasraśaḥ
7.20.15
tathā saṃchidyamāneṣu kārmukeṣu punaḥ punaḥ pāñcālyaḥ paramāstrajñaḥ śoṇāśvaṃ samayodhayat
7.20.16
sa satyajitam ālakṣya tathodīrṇaṃ mahāhave ardhacandreṇa ciccheda śiras tasya mahātmanaḥ
7.20.17
tasmin hate mahāmātre pāñcālānāṃ ratharṣabhe apāyāj javanair aśvair droṇāt trasto yudhiṣṭhiraḥ
7.20.18
pāñcālāḥ kekayā matsyāś cedikārūṣakosalāḥ yudhiṣṭhiram udīkṣanto hṛṣṭā droṇam upādravan
7.20.19
tato yudhiṣṭhiraprepsur ācāryaḥ śatrupūgahā vyadhamat tāny anīkāni tūlarāśim ivānilaḥ
7.20.20
nirdahantam anīkāni tāni tāni punaḥ punaḥ droṇaṃ matsyād avarajaḥ śatānīko 'bhyavartata
7.20.21
sūryaraśmipratīkāśaiḥ karmāraparimārjitaiḥ ṣaḍbhiḥ sasūtaṃ sahayaṃ droṇaṃ viddhvānadad bhṛśam
7.20.22
tasya nānadato droṇaḥ śiraḥ kāyāt sakuṇḍalam kṣureṇāpāharat tūrṇaṃ tato matsyāḥ pradudruvuḥ
7.20.23
matsyāñ jitvājayac cedīn kārūṣān kekayān api pāñcālān sṛñjayān pāṇḍūn bhāradvājaḥ punaḥ punaḥ
7.20.24
taṃ dahantam anīkāni kruddham agniṃ yathā vanam dṛṣṭvā rukmarathaṃ kruddhaṃ samakampanta sṛñjayāḥ
7.20.25
uttamaṃ hy ādadhānasya dhanur asyāśukāriṇaḥ jyāghoṣo nighnato 'mitrān dikṣu sarvāsu śuśruve
7.20.26
nāgān aśvān padātīṃś ca rathino gajasādinaḥ raudrā hastavatā muktāḥ pramathnanti sma sāyakāḥ
7.20.27
nānadyamānaḥ parjanyo miśravāto himātyaye aśmavarṣam ivāvarṣat pareṣāṃ bhayam ādadhat
7.20.28
sarvā diśaḥ samacarat sainyaṃ vikṣobhayann iva balī śūro maheṣvāso mitrāṇām abhayaṃkaraḥ
7.20.29
tasya vidyud ivābhreṣu cāpaṃ hemapariṣkṛtam dikṣu sarvāsv apaśyāma droṇasyāmitatejasaḥ
7.20.30
droṇas tu pāṇḍavānīke cakāra kadanaṃ mahat yathā daityagaṇe viṣṇuḥ surāsuranamaskṛtaḥ
7.20.31
sa śūraḥ satyavāk prājño balavān satyavikramaḥ mahānubhāvaḥ kālānte raudrīṃ bhīruvibhīṣaṇām
7.20.32
kavacormidhvajāvartāṃ martyakūlāpahāriṇīm gajavājimahāgrāhām asimīnāṃ durāsadām
7.20.33
vīrāsthiśarkarāṃ raudrāṃ bherīmurajakacchapām carmavarmaplavāṃ ghorāṃ keśaśaivalaśāḍvalām
7.20.34
śaraughiṇīṃ dhanuḥsrotāṃ bāhupannagasaṃkulām raṇabhūmivahāṃ ghorāṃ kurusṛñjayavāhinīm manuṣyaśīrṣapāṣāṇāṃ śaktimīnāṃ gadoḍupām
7.20.35
uṣṇīṣaphenavasanāṃ niṣkīrṇāntrasarīsṛpām vīrāpahāriṇīm ugrāṃ māṃsaśoṇitakardamām
7.20.36
hastigrāhāṃ ketuvṛkṣāṃ kṣatriyāṇāṃ nimajjanīm krūrāṃ śarīrasaṃghāṭāṃ sādinakrāṃ duratyayām droṇaḥ prāvartayat tatra nadīm antakagāminīm
7.20.37
kravyādagaṇasaṃghuṣṭāṃ śvaśṛgālagaṇāyutām niṣevitāṃ mahāraudraiḥ piśitāśaiḥ samantataḥ
7.20.38
taṃ dahantam anīkāni rathodāraṃ kṛtāntavat sarvato 'bhyadravan droṇaṃ kuntīputrapurogamāḥ
7.20.39
tāṃs tu śūrān maheṣvāsāṃs tāvakābhyudyatāyudhāḥ rājāno rājaputrāś ca samantāt paryavārayan
7.20.40
tato droṇaḥ satyasaṃdhaḥ prabhinna iva kuñjaraḥ abhyatītya rathānīkaṃ dṛḍhasenam apātayat
7.20.41
tato rājānam āsādya praharantam abhītavat avidhyan navabhiḥ kṣemaṃ sa hataḥ prāpatad rathāt
7.20.42
sa madhyaṃ prāpya sainyānāṃ sarvāḥ pravicaran diśaḥ trātā hy abhavad anyeṣāṃ na trātavyaḥ kathaṃ cana
7.20.43
śikhaṇḍinaṃ dvādaśabhir viṃśatyā cottamaujasam vasudānaṃ ca bhallena preṣayad yamasādanam
7.20.44
aśītyā kṣatravarmāṇaṃ ṣaḍviṃśatyā sudakṣiṇam kṣatradevaṃ tu bhallena rathanīḍād apāharat
7.20.45
yudhāmanyuṃ catuḥṣaṣṭyā triṃśatā caiva sātyakim viddhvā rukmarathas tūrṇaṃ yudhiṣṭhiram upādravat
7.20.46
tato yudhiṣṭhiraḥ kṣipraṃ kitavo rājasattamaḥ apāyāj javanair aśvaiḥ pāñcālyo droṇam abhyayāt
7.20.47
taṃ droṇaḥ sadhanuṣkaṃ tu sāśvayantāram akṣiṇot sa hataḥ prāpatad bhūmau rathāj jyotir ivāmbarāt
7.20.48
tasmin hate rājaputre pāñcālānāṃ yaśaskare hata droṇaṃ hata droṇam ity āsīt tumulaṃ mahat
7.20.49
tāṃs tathā bhṛśasaṃkruddhān pāñcālān matsyakekayān sṛñjayān pāṇḍavāṃś caiva droṇo vyakṣobhayad balī
7.20.50
sātyakiṃ cekitānaṃ ca dhṛṣṭadyumnaśikhaṇḍinau vārdhakṣemiṃ citrasenaṃ senābinduṃ suvarcasam
7.20.51
etāṃś cānyāṃś ca subahūn nānājanapadeśvarān sarvān droṇo 'jayad yuddhe kurubhiḥ parivāritaḥ
7.20.52
tāvakās tu mahārāja jayaṃ labdhvā mahāhave pāṇḍaveyān raṇe jaghnur dravamāṇān samantataḥ
7.20.53
te dānavā ivendreṇa vadhyamānā mahātmanā pāñcālāḥ kekayā matsyāḥ samakampanta bhārata
7.21.1
dhṛtarāṣṭra uvāca bhāradvājena bhagneṣu pāṇḍaveṣu mahāmṛdhe pāñcāleṣu ca sarveṣu kaś cid anyo 'bhyavartata
7.21.2
āryāṃ yuddhe matiṃ kṛtvā kṣatriyāṇāṃ yaśaskarīm asevitāṃ kāpuruṣaiḥ sevitāṃ puruṣarṣabhaiḥ
7.21.3
sa hi vīro naraḥ sūta yo bhagneṣu nivartate aho nāsīt pumān kaś cid dṛṣṭvā droṇaṃ vyavasthitam
7.21.4
jṛmbhamāṇam iva vyāghraṃ prabhinnam iva kuñjaram tyajantam āhave prāṇān saṃnaddhaṃ citrayodhinam
7.21.5
maheṣvāsaṃ naravyāghraṃ dviṣatām aghavardhanam kṛtajñaṃ satyanirataṃ duryodhanahitaiṣiṇam
7.21.6
bhāradvājaṃ tathānīke dṛṣṭvā śūram avasthitam ke vīrāḥ saṃnyavartanta tan mamācakṣva saṃjaya
7.21.7
saṃjaya uvāca tān dṛṣṭvā calitān saṃkhye praṇunnān droṇasāyakaiḥ pāñcālān pāṇḍavān matsyān sṛñjayāṃś cedikekayān
7.21.8
droṇacāpavimuktena śaraugheṇāsuhāriṇā sindhor iva mahaughena hriyamāṇān yathā plavān
7.21.9
kauravāḥ siṃhanādena nānāvādyasvanena ca rathadvipanarāśvaiś ca sarvataḥ paryavārayan
7.21.10
tān paśyan sainyamadhyastho rājā svajanasaṃvṛtaḥ duryodhano 'bravīt karṇaṃ prahṛṣṭaḥ prahasann iva
7.21.11
paśya rādheya pāñcālān praṇunnān droṇasāyakaiḥ siṃheneva mṛgān vanyāṃs trāsitān dṛḍhadhanvanā
7.21.12
naite jātu punar yuddham īheyur iti me matiḥ yathā tu bhagnā droṇena vāteneva mahādrumāḥ
7.21.13
ardyamānāḥ śarair ete rukmapuṅkhair mahātmanā pathā naikena gacchanti ghūrṇamānās tatas tataḥ
7.21.14
saṃniruddhāś ca kauravyair droṇena ca mahātmanā ete 'nye maṇḍalībhūtāḥ pāvakeneva kuñjarāḥ
7.21.15
bhramarair iva cāviṣṭā droṇasya niśitaiḥ śaraiḥ anyonyaṃ samalīyanta palāyanaparāyaṇāḥ
7.21.16
eṣa bhīmo dṛḍhakrodho hīnaḥ pāṇḍavasṛñjayaiḥ madīyair āvṛto yodhaiḥ karṇa tarjayatīva mām
7.21.17
vyaktaṃ droṇamayaṃ lokam adya paśyati durmatiḥ nirāśo jīvitān nūnam adya rājyāc ca pāṇḍavaḥ
7.21.18
karṇa uvāca naiṣa jātu mahābāhur jīvann āhavam utsṛjet na cemān puruṣavyāghra siṃhanādān viśakṣyate
7.21.19
na cāpi pāṇḍavā yuddhe bhajyerann iti me matiḥ śūrāś ca balavantaś ca kṛtāstrā yuddhadurmadāḥ
7.21.20
viṣāgnidyūtasaṃkleśān vanavāsaṃ ca pāṇḍavāḥ smaramāṇā na hāsyanti saṃgrāmam iti me matiḥ
7.21.21
nikṛto hi mahābāhur amitaujā vṛkodaraḥ varān varān hi kaunteyo rathodārān haniṣyati
7.21.22
asinā dhanuṣā śaktyā hayair nāgair narai rathaiḥ āyasena ca daṇḍena vrātān vrātān haniṣyati
7.21.23
tam ete cānuvartante sātyakipramukhā rathāḥ pāñcālāḥ kekayā matsyāḥ pāṇḍavāś ca viśeṣataḥ
7.21.24
śūrāś ca balavantaś ca vikrāntāś ca mahārathāḥ viśeṣataś ca bhīmena saṃrabdhenābhicoditāḥ
7.21.25
te droṇam abhivartante sarvataḥ kurupuṃgavāḥ vṛkodaraṃ parīpsantaḥ sūryam abhragaṇā iva
7.21.26
ekāyanagatā hy ete pīḍayeyur yatavratam arakṣyamāṇaṃ śalabhā yathā dīpaṃ mumūrṣavaḥ asaṃśayaṃ kṛtāstrāś ca paryāptāś cāpi vāraṇe
7.21.27
atibhāraṃ tv ahaṃ manye bhāradvāje samāhitam te śīghram anugacchāmo yatra droṇo vyavasthitaḥ kākā iva mahānāgaṃ mā vai hanyur yatavratam
7.21.28
saṃjaya uvāca rādheyasya vacaḥ śrutvā rājā duryodhanas tadā bhrātṛbhiḥ sahito rājan prāyād droṇarathaṃ prati
7.21.29
tatrārāvo mahān āsīd ekaṃ droṇaṃ jighāṃsatām pāṇḍavānāṃ nivṛttānāṃ nānāvarṇair hayottamaiḥ
7.22.1
dhṛtarāṣṭra uvāca sarveṣām eva me brūhi rathacihnāni saṃjaya ye droṇam abhyavartanta kruddhā bhīmapurogamāḥ
7.22.2
saṃjaya uvāca ṛśyavarṇair hayair dṛṣṭvā vyāyacchantaṃ vṛkodaram rajatāśvas tataḥ śūraḥ śaineyaḥ saṃnyavartata
7.22.3
darśanīyās tu kāmbojāḥ śukapatraparicchadāḥ vahanto nakulaṃ śīghraṃ tāvakān abhidudruvuḥ
7.22.4
kṛṣṇās tu meghasaṃkāśāḥ sahadevam udāyudham bhīmavegā naravyāghram avahan vātaraṃhasaḥ
7.22.5
hemottamapraticchannair hayair vātasamair jave abhyavartanta sainyāni sarvāṇy eva yudhiṣṭhiram
7.22.6
rājñas tv anantaraṃ rājā pāñcālyo drupado 'bhavat jātarūpamayacchatraḥ sarvaiḥ svair abhirakṣitaḥ
7.22.7
lalāmair haribhir yuktaiḥ sarvaśabdakṣamair yudhi rājñāṃ madhye maheṣvāsaḥ śāntabhīr abhyavartata
7.22.8
taṃ virāṭo 'nvayāt paścāt saha śūrair mahārathaiḥ kekayāś ca śikhaṇḍī ca dhṛṣṭaketus tathaiva ca svaiḥ svaiḥ sainyaiḥ parivṛtā matsyarājānam anvayuḥ
7.22.9
te tu pāṭalapuṣpāṇāṃ samavarṇā hayottamāḥ vahamānā vyarājanta matsyasyāmitraghātinaḥ
7.22.10
hāridrasamavarṇās tu javanā hemamālinaḥ putraṃ virāṭarājasya satvarāḥ samudāvahan
7.22.11
indragopakavarṇais tu bhrātaraḥ pañca kekayāḥ jātarūpasamābhāsaḥ sarve lohitakadhvajāḥ
7.22.12
te hemamālinaḥ śūrāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ varṣanta iva jīmūtāḥ pratyadṛśyanta daṃśitāḥ
7.22.13
āmapātranibhākārāḥ pāñcālyam amitaujasam dāntās tāmrāruṇā yuktāḥ śikhaṇḍinam udāvahan
7.22.14
tathā dvādaśasāhasrāḥ pāñcālānāṃ mahārathāḥ teṣāṃ tu ṣaṭ sahasrāṇi ye śikhaṇḍinam anvayuḥ
7.22.15
putraṃ tu śiśupālasya narasiṃhasya māriṣa ākrīḍanto vahanti sma sāraṅgaśabalā hayāḥ
7.22.16
dhṛṣṭaketuś ca cedīnām ṛṣabho 'tibaloditaḥ kāmbojaiḥ śabalair aśvair abhyavartata durjayaḥ
7.22.17
bṛhatkṣatraṃ tu kaikeyaṃ sukumāraṃ hayottamāḥ palāladhūmavarṇābhāḥ saindhavāḥ śīghram āvahan
7.22.18
mallikākṣāḥ padmavarṇā bāhlijātāḥ svalaṃkṛtāḥ śūraṃ śikhaṇḍinaḥ putraṃ kṣatradevam udāvahan
7.22.19
yuvānam avahan yuddhe krauñcavarṇā hayottamāḥ kāśyasyābhibhuvaḥ putraṃ sukumāraṃ mahāratham
7.22.20
śvetās tu prativindhyaṃ taṃ kṛṣṇagrīvā manojavāḥ yantuḥ preṣyakarā rājan rājaputram udāvahan
7.22.21
sutasomaṃ tu yaṃ dhaumyāt pārthaḥ putram ayācata māṣapuṣpasavarṇās tam avahan vājino raṇe
7.22.22
sahasrasomapratimā babhūvuḥ; pure kurūṇām udayendunāmni tasmiñ jātaḥ somasaṃkrandamadhye; yasmāt tasmāt sutasomo 'bhavat saḥ
7.22.23
nākuliṃ tu śatānīkaṃ śālapuṣpanibhā hayāḥ ādityataruṇaprakhyāḥ ślāghanīyam udāvahan
7.22.24
kāñcanapratimair yoktrair mayūragrīvasaṃnibhāḥ draupadeyaṃ naravyāghraṃ śrutakarmāṇam āvahan
7.22.25
śrutakīrtiṃ śrutanidhiṃ draupadeyaṃ hayottamāḥ ūhuḥ pārthasamaṃ yuddhe cāṣapatranibhā hayāḥ
7.22.26
yam āhur adhyardhaguṇaṃ kṛṣṇāt pārthāc ca saṃyuge abhimanyuṃ piśaṅgās taṃ kumāram avahan raṇe
7.22.27
ekas tu dhārtarāṣṭrebhyaḥ pāṇḍavān yaḥ samāśritaḥ taṃ bṛhanto mahākāyā yuyutsum avahan raṇe
7.22.28
palālakāṇḍavarṇās tu vārdhakṣemiṃ tarasvinam ūhuḥ sutumule yuddhe hayā hṛṣṭāḥ svalaṃkṛtāḥ
7.22.29
kumāraṃ śitipādās tu rukmapatrair uraśchadaiḥ saucittim avahan yuddhe yantuḥ preṣyakarā hayāḥ
7.22.30
rukmapṛṣṭhāvakīrṇās tu kauśeyasadṛśā hayāḥ suvarṇamālinaḥ kṣāntāḥ śreṇimantam udāvahan
7.22.31
rukmamālādharāḥ śūrā hemavarṇāḥ svalaṃkṛtāḥ kāśirājaṃ hayaśreṣṭhāḥ ślāghanīyam udāvahan
7.22.32
astrāṇāṃ ca dhanurvede brāhme vede ca pāragam taṃ satyadhṛtim āyāntam aruṇāḥ samudāvahan
7.22.33
yaḥ sa pāñcālasenānīr droṇam aṃśam akalpayat pārāvatasavarṇāśvā dhṛṣṭadyumnam udāvahan
7.22.34
tam anvayāt satyadhṛtiḥ saucittir yuddhadurmadaḥ śreṇimān vasudānaś ca putraḥ kāśyasya cābhibho
7.22.35
yuktaiḥ paramakāmbojair javanair hemamālibhiḥ bhīṣayanto dviṣatsainyaṃ yamavaiśravaṇopamāḥ
7.22.36
prabhadrakās tu pāñcālāḥ ṣaṭ sahasrāṇy udāyudhāḥ nānāvarṇair hayaśreṣṭhair hemacitrarathadhvajāḥ
7.22.37
śaravrātair vidhunvantaḥ śatrūn vitatakārmukāḥ samānamṛtyavo bhūtvā dhṛṣṭadyumnaṃ samanvayuḥ
7.22.38
babhrukauśeyavarṇās tu suvarṇavaramālinaḥ ūhur aglānamanasaś cekitānaṃ hayottamāḥ
7.22.39
indrāyudhasavarṇais tu kuntibhojo hayottamaiḥ āyāt suvaśyaiḥ purujin mātulaḥ savyasācinaḥ
7.22.40
antarikṣasavarṇās tu tārakācitritā iva rājānaṃ rocamānaṃ te hayāḥ saṃkhye samāvahan
7.22.41
karburāḥ śitipādās tu svarṇajālaparicchadāḥ jārāsaṃdhiṃ hayaśreṣṭhāḥ sahadevam udāvahan
7.22.42
ye tu puṣkaranālasya samavarṇā hayottamāḥ jave śyenasamāś citrāḥ sudāmānam udāvahan
7.22.43
śaśalohitavarṇās tu pāṇḍurodgatarājayaḥ pāñcālyaṃ gopateḥ putraṃ siṃhasenam udāvahan
7.22.44
pāñcālānāṃ naravyāghro yaḥ khyāto janamejayaḥ tasya sarṣapapuṣpāṇāṃ tulyavarṇā hayottamāḥ
7.22.45
māṣavarṇās tu javanā bṛhanto hemamālinaḥ dadhipṛṣṭhāś candramukhāḥ pāñcālyam avahan drutam
7.22.46
śūrāś ca bhadrakāś caiva śarakāṇḍanibhā hayāḥ padmakiñjalkavarṇābhā daṇḍadhāram udāvahan
7.22.47
bibhrato hemamālāś ca cakravākodarā hayāḥ kosalādhipateḥ putraṃ sukṣatraṃ vājino 'vahan
7.22.48
śabalās tu bṛhanto 'śvā dāntā jāmbūnadasrajaḥ yuddhe satyadhṛtiṃ kṣaimim avahan prāṃśavaḥ śubhāḥ
7.22.49
ekavarṇena sarveṇa dhvajena kavacena ca aśvaiś ca dhanuṣā caiva śuklaiḥ śuklo nyavartata
7.22.50
samudrasenaputraṃ tu sāmudrā rudratejasam aśvāḥ śaśāṅkasadṛśāś candradevam udāvahan
7.22.51
nīlotpalasavarṇās tu tapanīyavibhūṣitāḥ śaibyaṃ citrarathaṃ yuddhe citramālyāvahan hayāḥ
7.22.52
kalāyapuṣpavarṇās tu śvetalohitarājayaḥ rathasenaṃ hayaśreṣṭhāḥ samūhur yuddhadurmadam
7.22.53
yaṃ tu sarvamanuṣyebhyaḥ prāhuḥ śūrataraṃ nṛpam taṃ paṭaccarahantāraṃ śukavarṇāvahan hayāḥ
7.22.54
citrāyudhaṃ citramālyaṃ citravarmāyudhadhvajam ūhuḥ kiṃśukapuṣpāṇāṃ tulyavarṇā hayottamāḥ
7.22.55
ekavarṇena sarveṇa dhvajena kavacena ca dhanuṣā rathavāhaiś ca nīlair nīlo 'bhyavartata
7.22.56
nānārūpai ratnacitrair varūthadhvajakārmukaiḥ vājidhvajapatākābhiś citraiś citro 'bhyavartata
7.22.57
ye tu puṣkarapatrasya tulyavarṇā hayottamāḥ te rocamānasya sutaṃ hemavarṇam udāvahan
7.22.58
yodhāś ca bhadrakārāś ca śaradaṇḍānudaṇḍajāḥ śvetāṇḍāḥ kukkuṭāṇḍābhā daṇḍaketum udāvahan
7.22.59
āṭarūṣakapuṣpābhā hayāḥ pāṇḍyānuyāyinām avahan rathamukhyānām ayutāni caturdaśa
7.22.60
nānārūpeṇa varṇena nānākṛtimukhā hayāḥ rathacakradhvajaṃ vīraṃ ghaṭotkacam udāvahan
7.22.61
suvarṇavarṇā dharmajñam anīkasthaṃ yudhiṣṭhiram rājaśreṣṭhaṃ hayaśreṣṭhāḥ sarvataḥ pṛṣṭhato 'nvayuḥ varṇaiś coccāvacair divyaiḥ sadaśvānāṃ prabhadrakāḥ
7.22.62
te yattā bhīmasenena sahitāḥ kāñcanadhvajāḥ pratyadṛśyanta rājendra sendrā iva divaukasaḥ
7.22.63
atyarocata tān sarvān dhṛṣṭadyumnaḥ samāgatān sarvāṇy api ca sainyāni bhāradvājo 'tyarocata
7.23.1
dhṛtarāṣṭra uvāca vyathayeyur ime senāṃ devānām api saṃyuge āhave ye nyavartanta vṛkodaramukhā rathāḥ
7.23.2
saṃprayuktaḥ kilaivāyaṃ diṣṭair bhavati pūruṣaḥ tasminn eva tu sarvārthā dṛśyante vai pṛthagvidhāḥ
7.23.3
dīrghaṃ viproṣitaḥ kālam araṇye jaṭilo 'jinī ajñātaś caiva lokasya vijahāra yudhiṣṭhiraḥ
7.23.4
sa eva mahatīṃ senāṃ samāvartayad āhave kim anyad daivasaṃyogān mama putrasya cābhavat
7.23.5
yukta eva hi bhāgyena dhruvam utpadyate naraḥ sa tathākṛṣyate tena na yathā svayam icchati
7.23.6
dyūtavyasanam āsādya kleśito hi yudhiṣṭhiraḥ sa punar bhāgadheyena sahāyān upalabdhavān
7.23.7
ardhaṃ me kekayā labdhāḥ kāśikāḥ kosalāś ca ye cedayaś cāpare vaṅgā mām eva samupāśritāḥ
7.23.8
pṛthivī bhūyasī tāta mama pārthasya no tathā iti mām abravīt sūta mando duryodhanas tadā
7.23.9
tasya senāsamūhasya madhye droṇaḥ surakṣitaḥ nihataḥ pārṣatenājau kim anyad bhāgadheyataḥ
7.23.10
madhye rājñāṃ mahābāhuṃ sadā yuddhābhinandinam sarvāstrapāragaṃ droṇaṃ kathaṃ mṛtyur upeyivān
7.23.11
samanuprāptakṛcchro 'haṃ saṃmohaṃ paramaṃ gataḥ bhīṣmadroṇau hatau śrutvā nāhaṃ jīvitum utsahe
7.23.12
yan mā kṣattābravīt tāta prapaśyan putragṛddhinam duryodhanena tat sarvaṃ prāptaṃ sūta mayā saha
7.23.13
nṛśaṃsaṃ tu paraṃ tat syāt tyaktvā duryodhanaṃ yadi putraśeṣaṃ cikīrṣeyaṃ kṛcchraṃ na maraṇaṃ bhavet
7.23.14
yo hi dharmaṃ parityajya bhavaty arthaparo naraḥ so 'smāc ca hīyate lokāt kṣudrabhāvaṃ ca gacchati
7.23.15
adya cāpy asya rāṣṭrasya hatotsāhasya saṃjaya avaśeṣaṃ na paśyāmi kakude mṛdite sati
7.23.16
kathaṃ syād avaśeṣaṃ hi dhuryayor abhyatītayoḥ yau nityam anujīvāmaḥ kṣamiṇau puruṣarṣabhau
7.23.17
vyaktam eva ca me śaṃsa yathā yuddham avartata ke 'yudhyan ke vyapākarṣan ke kṣudrāḥ prādravan bhayāt
7.23.18
dhanaṃjayaṃ ca me śaṃsa yad yac cakre ratharṣabhaḥ tasmād bhayaṃ no bhūyiṣṭhaṃ bhrātṛvyāc ca viśeṣataḥ
7.23.19
yathāsīc ca nivṛtteṣu pāṇḍaveṣu ca saṃjaya mama sainyāvaśeṣasya saṃnipātaḥ sudāruṇaḥ māmakānāṃ ca ye śūrāḥ kāṃs tatra samavārayan
7.24.1
saṃjaya uvāca mahad bhairavam āsīn naḥ saṃnivṛtteṣu pāṇḍuṣu dṛṣṭvā droṇaṃ chādyamānaṃ tair bhāskaram ivāmbudaiḥ
7.24.2
taiś coddhūtaṃ rajas tīvram avacakre camūṃ tava tato hatam amanyāma droṇaṃ dṛṣṭipathe hate
7.24.3
tāṃs tu śūrān maheṣvāsān krūraṃ karma cikīrṣataḥ dṛṣṭvā duryodhanas tūrṇaṃ svasainyaṃ samacūcudat
7.24.4
yathāśakti yathotsāhaṃ yathāsattvaṃ narādhipāḥ vārayadhvaṃ yathāyogaṃ pāṇḍavānām anīkinīm
7.24.5
tato durmarṣaṇo bhīmam abhyagacchat sutas tava ārād dṛṣṭvā kiran bāṇair icchan droṇasya jīvitam
7.24.6
taṃ bāṇair avatastāra kruddho mṛtyum ivāhave taṃ ca bhīmo 'tudad bāṇais tadāsīt tumulaṃ mahat
7.24.7
ta īśvarasamādiṣṭāḥ prājñāḥ śūrāḥ prahāriṇaḥ bāhyaṃ mṛtyubhayaṃ kṛtvā pratyatiṣṭhan parān yudhi
7.24.8
kṛtavarmā śineḥ putraṃ droṇaprepsuṃ viśāṃ pate paryavārayad āyāntaṃ śūraṃ samitiśobhanam
7.24.9
taṃ śaineyaḥ śaravrātaiḥ kruddhaḥ kruddham avārayat kṛtavarmā ca śaineyaṃ matto mattam iva dvipam
7.24.10
saindhavaḥ kṣatradharmāṇam āpatantaṃ śaraughiṇam ugradhanvā maheṣvāsaṃ yatto droṇād avārayat
7.24.11
kṣatradharmā sindhupateś chittvā ketanakārmuke nārācair bahubhiḥ kruddhaḥ sarvamarmasv atāḍayat
7.24.12
athānyad dhanur ādāya saindhavaḥ kṛtahastavat vivyādha kṣatradharmāṇaṃ raṇe sarvāyasaiḥ śaraiḥ
7.24.13
yuyutsuṃ pāṇḍavārthāya yatamānaṃ mahāratham subāhur bhrātaraṃ śūraṃ yatto droṇād avārayat
7.24.14
subāhoḥ sadhanurbāṇāv asyataḥ parighopamau yuyutsuḥ śitapītābhyāṃ kṣurābhyām acchinad bhujau
7.24.15
rājānaṃ pāṇḍavaśreṣṭhaṃ dharmātmānaṃ yudhiṣṭhiram veleva sāgaraṃ kṣubdhaṃ madrarāṭ samavārayat
7.24.16
taṃ dharmarājo bahubhir marmabhidbhir avākirat madreśas taṃ catuḥṣaṣṭyā śarair viddhvānadad bhṛśam
7.24.17
tasya nānadataḥ ketum uccakarta sakārmukam kṣurābhyāṃ pāṇḍavaśreṣṭhas tata uccukruśur janāḥ
7.24.18
tathaiva rājā bāhlīko rājānaṃ drupadaṃ śaraiḥ ādravantaṃ sahānīkaṃ sahānīko nyavārayat
7.24.19
tad yuddham abhavad ghoraṃ vṛddhayoḥ sahasenayoḥ yathā mahāyūthapayor dvipayoḥ saṃprabhinnayoḥ
7.24.20
vindānuvindāv āvantyau virāṭaṃ matsyam ārcchatām sahasainyau sahānīkaṃ yathendrāgnī purā balim
7.24.21
tad utpiñjalakaṃ yuddham āsīd devāsuropamam matsyānāṃ kekayaiḥ sārdham abhītāśvarathadvipam
7.24.22
nākuliṃ tu śatānīkaṃ bhūtakarmā sabhāpatiḥ asyantam iṣujālāni yāntaṃ droṇād avārayat
7.24.23
tato nakuladāyādas tribhir bhallaiḥ susaṃśitaiḥ cakre vibāhuśirasaṃ bhūtakarmāṇam āhave
7.24.24
sutasomaṃ tu vikrāntam āpatantaṃ śaraughiṇam droṇāyābhimukhaṃ vīraṃ viviṃśatir avārayat
7.24.25
sutasomas tu saṃkruddhaḥ svapitṛvyam ajihmagaiḥ viviṃśatiṃ śarair viddhvā nābhyavartata daṃśitaḥ
7.24.26
atha bhīmarathaḥ śālvam āśugair āyasaiḥ śitaiḥ ṣaḍbhiḥ sāśvaniyantāram anayad yamasādanam
7.24.27
śrutakarmāṇam āyāntaṃ mayūrasadṛśair hayaiḥ caitrasenir mahārāja tava pautro nyavārayat
7.24.28
tau pautrau tava durdharṣau parasparavadhaiṣiṇau pitṝṇām arthasiddhyarthaṃ cakratur yuddham uttamam
7.24.29
tiṣṭhantam agrato dṛṣṭvā prativindhyaṃ tam āhave drauṇir mānaṃ pituḥ kurvan mārgaṇaiḥ samavārayat
7.24.30
taṃ kruddhaḥ prativivyādha prativindhyaḥ śitaiḥ śaraiḥ siṃhalāṅgūlalakṣmāṇaṃ pitur arthe vyavasthitam
7.24.31
pravapann iva bījāni bījakāle nararṣabha drauṇāyanir draupadeyaṃ śaravarṣair avākirat
7.24.32
yas tu śūratamo rājan senayor ubhayor mataḥ taṃ paṭaccarahantāraṃ lakṣmaṇaḥ samavārayat
7.24.33
sa lakṣmaṇasyeṣvasanaṃ chittvā lakṣma ca bhārata lakṣmaṇe śarajālāni visṛjan bahv aśobhata
7.24.34
vikarṇas tu mahāprājño yājñaseniṃ śikhaṇḍinam paryavārayad āyāntaṃ yuvānaṃ samare yuvā
7.24.35
tatas tam iṣujālena yājñaseniḥ samāvṛṇot vidhūya tad bāṇajālaṃ babhau tava suto balī
7.24.36
aṅgado 'bhimukhaḥ śūram uttamaujasam āhave droṇāyābhimukhaṃ yāntaṃ vatsadantair avārayat
7.24.37
sa saṃprahāras tumulas tayoḥ puruṣasiṃhayoḥ sainikānāṃ ca sarveṣāṃ tayoś ca prītivardhanaḥ
7.24.38
durmukhas tu maheṣvāso vīraṃ purujitaṃ balī droṇāyābhimukhaṃ yāntaṃ kuntibhojam avārayat
7.24.39
sa durmukhaṃ bhruvor madhye nārācena vyatāḍayat tasya tad vibabhau vaktraṃ sanālam iva paṅkajam
7.24.40
karṇas tu kekayān bhrātṝn pañca lohitakadhvajān droṇāyābhimukhaṃ yātāñ śaravarṣair avārayat
7.24.41
te cainaṃ bhṛśasaṃkruddhāḥ śaravrātair avākiran sa ca tāṃś chādayām āsa śarajālaiḥ punaḥ punaḥ
7.24.42
naiva karṇo na te pañca dadṛśur bāṇasaṃvṛtāḥ sāśvasūtadhvajarathāḥ parasparaśarācitāḥ
7.24.43
putras te durjayaś caiva jayaś ca vijayaś ca ha nīlaṃ kāśyaṃ jayaṃ śūrās trayas trīn pratyavārayan
7.24.44
tad yuddham abhavad ghoram īkṣitṛprītivardhanam siṃhavyāghratarakṣūṇāṃ yathebhamahiṣarṣabhaiḥ
7.24.45
kṣemadhūrtibṛhantau tau bhrātarau sātvataṃ yudhi droṇāyābhimukhaṃ yāntaṃ śarais tīkṣṇais tatakṣatuḥ
7.24.46
tayos tasya ca tad yuddham atyadbhutam ivābhavat siṃhasya dvipamukhyābhyāṃ prabhinnābhyāṃ yathā vane
7.24.47
rājānaṃ tu tathāmbaṣṭham ekaṃ yuddhābhinandinam cedirājaḥ śarān asyan kruddho droṇād avārayat
7.24.48
tam ambaṣṭho 'sthibhedinyā niravidhyac chalākayā sa tyaktvā saśaraṃ cāpaṃ rathād bhūmim athāpatat
7.24.49
vārdhakṣemiṃ tu vārṣṇeyaṃ kṛpaḥ śāradvataḥ śaraiḥ akṣudraḥ kṣudrakair droṇāt kruddharūpam avārayat
7.24.50
yudhyantau kṛpavārṣṇeyau ye 'paśyaṃś citrayodhinau te yuddhasaktamanaso nānyā bubudhire kriyāḥ
7.24.51
saumadattis tu rājānaṃ maṇimantam atandritam paryavārayad āyāntaṃ yaśo droṇasya vardhayan
7.24.52
sa saumadattes tvaritaś chittveṣvasanaketane punaḥ patākāṃ sūtaṃ ca chatraṃ cāpātayad rathāt
7.24.53
athāplutya rathāt tūrṇaṃ yūpaketur amitrahā sāśvasūtadhvajarathaṃ taṃ cakarta varāsinā
7.24.54
rathaṃ ca svaṃ samāsthāya dhanur ādāya cāparam svayaṃ yacchan hayān rājan vyadhamat pāṇḍavīṃ camūm
7.24.55
musalair mudgaraiś cakrair bhiṇḍipālaiḥ paraśvadhaiḥ pāṃsuvātāgnisalilair bhasmaloṣṭhatṛṇadrumaiḥ
7.24.56
ārujan prarujan bhañjan nighnan vidrāvayan kṣipan senāṃ vibhīṣayann āyād droṇaprepsur ghaṭotkacaḥ
7.24.57
taṃ tu nānāpraharaṇair nānāyuddhaviśeṣaṇaiḥ rākṣasaṃ rākṣasaḥ kruddhaḥ samājaghne hy alambusaḥ
7.24.58
tayos tad abhavad yuddhaṃ rakṣogrāmaṇimukhyayoḥ tādṛg yādṛk purā vṛttaṃ śambarāmararājayoḥ
7.24.59
evaṃ dvaṃdvaśatāny āsan rathavāraṇavājinām padātīnāṃ ca bhadraṃ te tava teṣāṃ ca saṃkulam
7.24.60
naitādṛśo dṛṣṭapūrvaḥ saṃgrāmo naiva ca śrutaḥ droṇasyābhāvabhāveṣu prasaktānāṃ yathābhavat
7.24.61
idaṃ ghoram idaṃ citram idaṃ raudram iti prabho tatra yuddhāny adṛśyanta pratatāni bahūni ca
7.25.1
dhṛtarāṣṭra uvāca teṣv evaṃ saṃnivṛtteṣu pratyudyāteṣu bhāgaśaḥ kathaṃ yuyudhire pārthā māmakāś ca tarasvinaḥ
7.25.2
kim arjunaś cāpy akarot saṃśaptakabalaṃ prati saṃśaptakā vā pārthasya kim akurvata saṃjaya
7.25.3
saṃjaya uvāca tathā teṣu nivṛtteṣu pratyudyāteṣu bhāgaśaḥ svayam abhyadravad bhīmaṃ nāgānīkena te sutaḥ
7.25.4
sa nāga iva nāgena govṛṣeṇeva govṛṣaḥ samāhūtaḥ svayaṃ rājñā nāgānīkam upādravat
7.25.5
sa yuddhakuśalaḥ pārtho bāhuvīryeṇa cānvitaḥ abhinat kuñjarānīkam acireṇaiva māriṣa
7.25.6
te gajā girisaṃkāśāḥ kṣarantaḥ sarvato madam bhīmasenasya nārācair vimukhā vimadīkṛtāḥ
7.25.7
vidhamed abhrajālāni yathā vāyuḥ samantataḥ vyadhamat tāny anīkāni tathaiva pavanātmajaḥ
7.25.8
sa teṣu visṛjan bāṇān bhīmo nāgeṣv aśobhata bhuvaneṣv iva sarveṣu gabhastīn udito raviḥ
7.25.9
te bhīmabāṇaiḥ śataśaḥ saṃsyūtā vibabhur gajāḥ gabhastibhir ivārkasya vyomni nānābalāhakāḥ
7.25.10
tathā gajānāṃ kadanaṃ kurvāṇam anilātmajam kruddho duryodhano 'bhyetya pratyavidhyac chitaiḥ śaraiḥ
7.25.11
tataḥ kṣaṇena kṣitipaṃ kṣatajapratimekṣaṇaḥ kṣayaṃ ninīṣur niśitair bhīmo vivyādha patribhiḥ
7.25.12
sa śarārpitasarvāṅgaḥ kruddho vivyādha pāṇḍavam nārācair arkaraśmyābhair bhīmasenaṃ smayann iva
7.25.13
tasya nāgaṃ maṇimayaṃ ratnacitraṃ dhvaje sthitam bhallābhyāṃ kārmukaṃ caiva kṣipraṃ ciccheda pāṇḍavaḥ
7.25.14
duryodhanaṃ pīḍyamānaṃ dṛṣṭvā bhīmena māriṣa cukṣobhayiṣur abhyāgād aṅgo mātaṅgam āsthitaḥ
7.25.15
tam āpatantaṃ mātaṅgam ambudapratimasvanam kumbhāntare bhīmaseno nārācenārdayad bhṛśam
7.25.16
tasya kāyaṃ vinirbhidya mamajja dharaṇītale tataḥ papāta dvirado vajrāhata ivācalaḥ
7.25.17
tasyāvarjitanāgasya mlecchasyāvapatiṣyataḥ śiraś ciccheda bhallena kṣiprakārī vṛkodaraḥ
7.25.18
tasmin nipatite vīre saṃprādravata sā camūḥ saṃbhrāntāśvadviparathā padātīn avamṛdnatī
7.25.19
teṣv anīkeṣu sarveṣu vidravatsu samantataḥ prāgjyotiṣas tato bhīmaṃ kuñjareṇa samādravat
7.25.20
yena nāgena maghavān ajayad daityadānavān sa nāgapravaro bhīmaṃ sahasā samupādravat
7.25.21
śravaṇābhyām atho padbhyāṃ saṃhatena kareṇa ca vyāvṛttanayanaḥ kruddhaḥ pradahann iva pāṇḍavam
7.25.22
tataḥ sarvasya sainyasya nādaḥ samabhavan mahān hā hā vinihato bhīmaḥ kuñjareṇeti māriṣa
7.25.23
tena nādena vitrastā pāṇḍavānām anīkinī sahasābhyadravad rājan yatra tasthau vṛkodaraḥ
7.25.24
tato yudhiṣṭhiro rājā hataṃ matvā vṛkodaram bhagadattaṃ sapāñcālaḥ sarvataḥ samavārayat
7.25.25
taṃ rathai rathināṃ śreṣṭhāḥ parivārya samantataḥ avākirañ śarais tīkṣṇaiḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ
7.25.26
sa vighātaṃ pṛṣatkānām aṅkuśena samācaran gajena pāṇḍupāñcālān vyadhamat parvateśvaraḥ
7.25.27
tad adbhutam apaśyāma bhagadattasya saṃyuge tathā vṛddhasya caritaṃ kuñjareṇa viśāṃ pate
7.25.28
tato rājā daśārṇānāṃ prāgjyotiṣam upādravat tiryagyātena nāgena samadenāśugāminā
7.25.29
tayor yuddhaṃ samabhavan nāgayor bhīmarūpayoḥ sapakṣayoḥ parvatayor yathā sadrumayoḥ purā
7.25.30
prāgjyotiṣapater nāgaḥ saṃnipatyāpavṛtya ca pārśve daśārṇādhipater bhittvā nāgam apātayat
7.25.31
tomaraiḥ sūryaraśmyābhair bhagadatto 'tha saptabhiḥ jaghāna dviradasthaṃ taṃ śatruṃ pracalitāsanam
7.25.32
upasṛtya tu rājānaṃ bhagadattaṃ yudhiṣṭhiraḥ rathānīkena mahatā sarvataḥ paryavārayat
7.25.33
sa kuñjarastho rathibhiḥ śuśubhe sarvato vṛtaḥ parvate vanamadhyastho jvalann iva hutāśanaḥ
7.25.34
maṇḍalaṃ sarvataḥ śliṣṭaṃ rathinām ugradhanvinām kiratāṃ śaravarṣāṇi sa nāgaḥ paryavartata
7.25.35
tataḥ prāgjyotiṣo rājā parigṛhya dviparṣabham preṣayām āsa sahasā yuyudhānarathaṃ prati
7.25.36
śineḥ pautrasya tu rathaṃ parigṛhya mahādvipaḥ abhicikṣepa vegena yuyudhānas tv apākramat
7.25.37
bṛhataḥ saindhavān aśvān samutthāpya tu sārathiḥ tasthau sātyakim āsādya saṃplutas taṃ rathaṃ punaḥ
7.25.38
sa tu labdhvāntaraṃ nāgas tvarito rathamaṇḍalāt niścakrāma tataḥ sarvān paricikṣepa pārthivān
7.25.39
te tv āśugatinā tena trāsyamānā nararṣabhāḥ tam ekaṃ dviradaṃ saṃkhye menire śataśo nṛpāḥ
7.25.40
te gajasthena kālyante bhagadattena pāṇḍavāḥ airāvatasthena yathā devarājena dānavāḥ
7.25.41
teṣāṃ pradravatāṃ bhīmaḥ pāñcālānām itas tataḥ gajavājikṛtaḥ śabdaḥ sumahān samajāyata
7.25.42
bhagadattena samare kālyamāneṣu pāṇḍuṣu prāgjyotiṣam abhikruddhaḥ punar bhīmaḥ samabhyayāt
7.25.43
tasyābhidravato vāhān hastamuktena vāriṇā siktvā vyatrāsayan nāgas te pārtham aharaṃs tataḥ
7.25.44
tatas tam abhyayāt tūrṇaṃ ruciparvākṛtīsutaḥ samukṣañ śaravarṣeṇa rathastho 'ntakasaṃnibhaḥ
7.25.45
tato ruciraparvāṇaṃ śareṇa nataparvaṇā suparvā parvatapatir ninye vaivasvatakṣayam
7.25.46
tasmin nipatite vīre saubhadro draupadīsutāḥ cekitāno dhṛṣṭaketur yuyutsuś cārdayan dvipam
7.25.47
ta enaṃ śaradhārābhir dhārābhir iva toyadāḥ siṣicur bhairavān nādān vinadanto jighāṃsavaḥ
7.25.48
tataḥ pārṣṇyaṅkuśāṅguṣṭhaiḥ kṛtinā codito dvipaḥ prasāritakaraḥ prāyāt stabdhakarṇekṣaṇo drutam
7.25.49
so 'dhiṣṭhāya padā vāhān yuyutsoḥ sūtam ārujat putras tu tava saṃbhrāntaḥ saubhadrasyāpluto ratham
7.25.50
sa kuñjarastho visṛjann iṣūn ariṣu pārthivaḥ babhau raśmīn ivādityo bhuvaneṣu samutsṛjan
7.25.51
tam ārjunir dvādaśabhir yuyutsur daśabhiḥ śaraiḥ tribhis tribhir draupadeyā dhṛṣṭaketuś ca vivyadhuḥ
7.25.52
so 'riyatnārpitair bāṇair ācito dvirado babhau saṃsyūta iva sūryasya raśmibhir jalado mahān
7.25.53
niyantuḥ śilpayatnābhyāṃ preṣito 'riśarārditaḥ paricikṣepa tān nāgaḥ sa ripūn savyadakṣiṇam
7.25.54
gopāla iva daṇḍena yathā paśugaṇān vane āveṣṭayata tāṃ senāṃ bhagadattas tathā muhuḥ
7.25.55
kṣipraṃ śyenābhipannānāṃ vāyasānām iva svanaḥ babhūva pāṇḍaveyānāṃ bhṛśaṃ vidravatāṃ svanaḥ
7.25.56
sa nāgarājaḥ pravarāṅkuśāhataḥ; purā sapakṣo 'drivaro yathā nṛpa bhayaṃ tathā ripuṣu samādadhad bhṛśaṃ; vaṇiggaṇānāṃ kṣubhito yathārṇavaḥ
7.25.57
tato dhvanir dviradarathāśvapārthivair; bhayād dravadbhir janito 'tibhairavaḥ kṣitiṃ viyad dyāṃ vidiśo diśas tathā; samāvṛṇot pārthiva saṃyuge tadā
7.25.58
sa tena nāgapravareṇa pārthivo; bhṛśaṃ jagāhe dviṣatām anīkinīm purā suguptāṃ vibudhair ivāhave; virocano devavarūthinīm iva
7.25.59
bhṛśaṃ vavau jvalanasakho viyad rajaḥ; samāvṛṇon muhur api caiva sainikān tam ekanāgaṃ gaṇaśo yathā gajāḥ; samantato drutam iva menire janāḥ
7.26.1
saṃjaya uvāca yan māṃ pārthasya saṃgrāme karmāṇi paripṛcchasi tac chṛṇuṣva mahārāja pārtho yad akaron mṛdhe
7.26.2
rajo dṛṣṭvā samudbhūtaṃ śrutvā ca gajanisvanam bhajyatāṃ bhagadattena kaunteyaḥ kṛṣṇam abravīt
7.26.3
yathā prāgjyotiṣo rājā gajena madhusūdana tvaramāṇo 'bhyatikrānto dhruvaṃ tasyaiṣa nisvanaḥ
7.26.4
indrād anavaraḥ saṃkhye gajayānaviśāradaḥ prathamo vā dvitīyo vā pṛthivyām iti me matiḥ
7.26.5
sa cāpi dviradaśreṣṭhaḥ sadāpratigajo yudhi sarvaśabdātigaḥ saṃkhye kṛtakarmā jitaklamaḥ
7.26.6
sahaḥ śastranipātānām agnisparśasya cānagha sa pāṇḍavabalaṃ vyaktam adyaiko nāśayiṣyati
7.26.7
na cāvābhyām ṛte 'nyo 'sti śaktas taṃ pratibādhitum tvaramāṇas tato yāhi yataḥ prāgjyotiṣādhipaḥ
7.26.8
śakrasakhyād dvipabalair vayasā cāpi vismitam adyainaṃ preṣayiṣyāmi balahantuḥ priyātithim
7.26.9
vacanād atha kṛṣṇas tu prayayau savyasācinaḥ dāryate bhagadattena yatra pāṇḍavavāhinī
7.26.10
taṃ prayāntaṃ tataḥ paścād āhvayanto mahārathāḥ saṃśaptakāḥ samārohan sahasrāṇi caturdaśa
7.26.11
daśaiva tu sahasrāṇi trigartānāṃ narādhipa catvāri tu sahasrāṇi vāsudevasya ye 'nugāḥ
7.26.12
dāryamāṇāṃ camūṃ dṛṣṭvā bhagadattena māriṣa āhūyamānasya ca tair abhavad dhṛdayaṃ dvidhā
7.26.13
kiṃ nu śreyaskaraṃ karma bhaved iti vicintayan ito vā vinivarteyaṃ gaccheyaṃ vā yudhiṣṭhiram
7.26.14
tasya buddhyā vicāryaitad arjunasya kurūdvaha abhavad bhūyasī buddhiḥ saṃśaptakavadhe sthirā
7.26.15
sa saṃnivṛttaḥ sahasā kapipravaraketanaḥ eko rathasahasrāṇi nihantuṃ vāsavī raṇe
7.26.16
sā hi duryodhanasyāsīn matiḥ karṇasya cobhayoḥ arjunasya vadhopāye tena dvaidham akalpayat
7.26.17
sa tu saṃvartayām āsa dvaidhībhāvena pāṇḍavaḥ rathena tu rathāgryāṇām akarot tāṃ mṛṣā tadā
7.26.18
tataḥ śatasahasrāṇi śarāṇāṃ nataparvaṇām vyasṛjann arjune rājan saṃśaptakamahārathāḥ
7.26.19
naiva kuntīsutaḥ pārtho naiva kṛṣṇo janārdanaḥ na hayā na ratho rājan dṛśyante sma śaraiś citāḥ
7.26.20
yadā moham anuprāptaḥ sasvedaś ca janārdanaḥ tatas tān prāyaśaḥ pārtho vajrāstreṇa nijaghnivān
7.26.21
śataśaḥ pāṇayaś chinnāḥ seṣujyātalakārmukāḥ ketavo vājinaḥ sūtā rathinaś cāpatan kṣitau
7.26.22
drumācalāgrāmbudharaiḥ samarūpāḥ sukalpitāḥ hatārohāḥ kṣitau petur dvipāḥ pārthaśarāhatāḥ
7.26.23
vipraviddhakuthāvalgāś chinnabhāṇḍāḥ parāsavaḥ sārohās turagāḥ petur mathitāḥ pārthamārgaṇaiḥ
7.26.24
sarṣṭicarmāsinakharāḥ samudgaraparaśvadhāḥ saṃchinnā bāhavaḥ petur nṛṇāṃ bhallaiḥ kirīṭinā
7.26.25
bālādityāmbujendūnāṃ tulyarūpāṇi māriṣa saṃchinnāny arjunaśaraiḥ śirāṃsy urvīṃ prapedire
7.26.26
jajvālālaṃkṛtaiḥ senā patribhiḥ prāṇabhojanaiḥ nānāliṅgais tadāmitrān kruddhe nighnati phalgune
7.26.27
kṣobhayantaṃ tadā senāṃ dviradaṃ nalinīm iva dhanaṃjayaṃ bhūtagaṇāḥ sādhu sādhv ity apūjayan
7.26.28
dṛṣṭvā tat karma pārthasya vāsavasyeva mādhavaḥ vismayaṃ paramaṃ gatvā talam āhatya pūjayat
7.26.29
tataḥ saṃśaptakān hatvā bhūyiṣṭhaṃ ye vyavasthitāḥ bhagadattāya yāhīti pārthaḥ kṛṣṇam acodayat
7.27.1
saṃjaya uvāca yiyāsatas tataḥ kṛṣṇaḥ pārthasyāśvān manojavān apraiṣīd dhemasaṃchannān droṇānīkāya pāṇḍurān
7.27.2
taṃ prayāntaṃ kuruśreṣṭhaṃ svāṃs trātuṃ droṇatāpitān suśarmā bhrātṛbhiḥ sārdhaṃ yuddhārthī pṛṣṭhato 'nvayāt
7.27.3
tataḥ śvetahayaḥ kṛṣṇam abravīd ajitaṃ jayaḥ eṣa māṃ bhrātṛbhiḥ sārdhaṃ suśarmāhvayate 'cyuta
7.27.4
dīryate cottareṇaitat sainyaṃ naḥ śatrusūdana dvaidhībhūtaṃ mano me 'dya kṛtaṃ saṃśaptakair idam
7.27.5
kiṃ nu saṃśaptakān hanmi svān rakṣāmy ahitārditān iti me tvaṃ mataṃ vettha tatra kiṃ sukṛtaṃ bhavet
7.27.6
evam uktas tu dāśārhaḥ syandanaṃ pratyavartayat yena trigartādhipatiḥ pāṇḍavaṃ samupāhvayat
7.27.7
tato 'rjunaḥ suśarmāṇaṃ viddhvā saptabhir āśugaiḥ dhvajaṃ dhanuś cāsya tathā kṣurābhyāṃ samakṛntata
7.27.8
trigartādhipateś cāpi bhrātaraṃ ṣaḍbhir āyasaiḥ sāśvaṃ sasūtaṃ tvaritaḥ pārthaḥ praiṣīd yamakṣayam
7.27.9
tato bhujagasaṃkāśāṃ suśarmā śaktim āyasīm cikṣepārjunam ādiśya vāsudevāya tomaram
7.27.10
śaktiṃ tribhiḥ śaraiś chittvā tomaraṃ tribhir arjunaḥ suśarmāṇaṃ śaravrātair mohayitvā nyavartata
7.27.11
taṃ vāsavam ivāyāntaṃ bhūrivarṣaśaraughiṇam rājaṃs tāvakasainyānāṃ nograṃ kaś cid avārayat
7.27.12
tato dhanaṃjayo bāṇais tata eva mahārathān āyād vinighnan kauravyān dahan kakṣam ivānalaḥ
7.27.13
tasya vegam asahyaṃ tu kuntīputrasya dhīmataḥ nāśaknuvaṃs te saṃsoḍhuṃ sparśam agner iva prajāḥ
7.27.14
saṃveṣṭayann anīkāni śaravarṣeṇa pāṇḍavaḥ suparṇapātavad rājann āyāt prāgjyotiṣaṃ prati
7.27.15
yat tadānāmayaj jiṣṇur bharatānām apāyinām dhanuḥ kṣemakaraṃ saṃkhye dviṣatām aśruvardhanam
7.27.16
tad eva tava putrasya rājan durdyūtadevinaḥ kṛte kṣatravināśāya dhanur āyacchad arjunaḥ
7.27.17
tathā vikṣobhyamāṇā sā pārthena tava vāhinī vyadīryata mahārāja naur ivāsādya parvatam
7.27.18
tato daśa sahasrāṇi nyavartanta dhanuṣmatām matiṃ kṛtvā raṇe kruddhā vīrā jayaparājaye
7.27.19
vyapetahṛdayatrāsa āpaddharmātigo rathaḥ ārchat pārtho guruṃ bhāraṃ sarvabhārasaho yudhi
7.27.20
yathā naḍavanaṃ kruddhaḥ prabhinnaḥ ṣaṣṭihāyanaḥ mṛdnīyāt tadvad āyastaḥ pārtho 'mṛdnāc camūṃ tava
7.27.21
tasmin pramathite sainye bhagadatto narādhipaḥ tena nāgena sahasā dhanaṃjayam upādravat
7.27.22
taṃ rathena naravyāghraḥ pratyagṛhṇād abhītavat sa saṃnipātas tumulo babhūva rathanāgayoḥ
7.27.23
kalpitābhyāṃ yathāśāstraṃ rathena ca gajena ca saṃgrāme ceratur vīrau bhagadattadhanaṃjayau
7.27.24
tato jīmūtasaṃkāśān nāgād indra ivābhibhūḥ abhyavarṣac charaugheṇa bhagadatto dhanaṃjayam
7.27.25
sa cāpi śaravarṣaṃ tac charavarṣeṇa vāsaviḥ aprāptam eva ciccheda bhagadattasya vīryavān
7.27.26
tataḥ prāgjyotiṣo rājā śaravarṣaṃ nivārya tat śarair jaghne mahābāhuṃ pārthaṃ kṛṣṇaṃ ca bhārata
7.27.27
tataḥ sa śarajālena mahatābhyavakīrya tau codayām āsa taṃ nāgaṃ vadhāyācyutapārthayoḥ
7.27.28
tam āpatantaṃ dviradaṃ dṛṣṭvā kruddham ivāntakam cakre 'pasavyaṃ tvaritaḥ syandanena janārdanaḥ
7.27.29
saṃprāptam api neyeṣa parāvṛttaṃ mahādvipam sārohaṃ mṛtyusāt kartuṃ smaran dharmaṃ dhanaṃjayaḥ
7.27.30
sa tu nāgo dviparathān hayāṃś cārujya māriṣa prāhiṇon mṛtyulokāya tato 'krudhyad dhanaṃjayaḥ
7.28.1
dhṛtarāṣṭra uvāca tathā kruddhaḥ kim akarod bhagadattasya pāṇḍavaḥ prāgjyotiṣo vā pārthasya tan me śaṃsa yathātatham
7.28.2
saṃjaya uvāca prāgjyotiṣeṇa saṃsaktāv ubhau dāśārhapāṇḍavau mṛtyor ivāntikaṃ prāptau sarvabhūtāni menire
7.28.3
tathā hi śaravarṣāṇi pātayaty aniśaṃ prabho bhagadatto gajaskandhāt kṛṣṇayoḥ syandanasthayoḥ
7.28.4
atha kārṣṇāyasair bāṇaiḥ pūrṇakārmukaniḥsṛtaiḥ avidhyad devakīputraṃ hemapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ
7.28.5
agnisparśasamās tīkṣṇā bhagadattena coditāḥ nirbhidya devakīputraṃ kṣitiṃ jagmuḥ śarās tataḥ
7.28.6
tasya pārtho dhanuś chittvā śarāvāpaṃ nihatya ca lāḍayann iva rājānaṃ bhagadattam ayodhayat
7.28.7
so 'rkaraśminibhāṃs tīkṣṇāṃs tomarān vai caturdaśa prerayat savyasācī tāṃs tridhaikaikam athācchinat
7.28.8
tato nāgasya tad varma vyadhamat pākaśāsaniḥ śarajālena sa babhau vyabhraḥ parvatarāḍ iva
7.28.9
tataḥ prāgjyotiṣaḥ śaktiṃ hemadaṇḍām ayasmayīm vyasṛjad vāsudevāya dvidhā tām arjuno 'cchinat
7.28.10
tataś chatraṃ dhvajaṃ caiva chittvā rājño 'rjunaḥ śaraiḥ vivyādha daśabhis tūrṇam utsmayan parvatādhipam
7.28.11
so 'tividdho 'rjunaśaraiḥ supuṅkhaiḥ kaṅkapatribhiḥ bhagadattas tataḥ kruddhaḥ pāṇḍavasya mahātmanaḥ
7.28.12
vyasṛjat tomarān mūrdhni śvetāśvasyonnanāda ca tair arjunasya samare kirīṭaṃ parivartitam
7.28.13
parivṛttaṃ kirīṭaṃ taṃ yamayann eva phalgunaḥ sudṛṣṭaḥ kriyatāṃ loka iti rājānam abravīt
7.28.14
evam uktas tu saṃkruddhaḥ śaravarṣeṇa pāṇḍavam abhyavarṣat sagovindaṃ dhanur ādāya bhāsvaram
7.28.15
tasya pārtho dhanuś chittvā tūṇīrān saṃnikṛtya ca tvaramāṇo dvisaptatyā sarvamarmasv atāḍayat
7.28.16
viddhas tathāpy avyathito vaiṣṇavāstram udīrayan abhimantryāṅkuśaṃ kruddho vyasṛjat pāṇḍavorasi
7.28.17
visṛṣṭaṃ bhagadattena tad astraṃ sarvaghātakam urasā pratijagrāha pārthaṃ saṃchādya keśavaḥ
7.28.18
vaijayanty abhavan mālā tad astraṃ keśavorasi tato 'rjunaḥ klāntamanāḥ keśavaṃ pratyabhāṣata
7.28.19
ayudhyamānas turagān saṃyantāsmi janārdana ity uktvā puṇḍarīkākṣa pratijñāṃ svāṃ na rakṣasi
7.28.20
yady ahaṃ vyasanī vā syām aśakto vā nivāraṇe tatas tvayaivaṃ kāryaṃ syān na tu kāryaṃ mayi sthite
7.28.21
sabāṇaḥ sadhanuś cāhaṃ sasurāsuramānavān śakto lokān imāñ jetuṃ tac cāpi viditaṃ tava
7.28.22
tato 'rjunaṃ vāsudevaḥ pratyuvācārthavad vacaḥ śṛṇu guhyam idaṃ pārtha yathā vṛttaṃ purānagha
7.28.23
caturmūrtir ahaṃ śaśval lokatrāṇārtham udyataḥ ātmānaṃ pravibhajyeha lokānāṃ hitam ādadhe
7.28.24
ekā mūrtis tapaścaryāṃ kurute me bhuvi sthitā aparā paśyati jagat kurvāṇaṃ sādhvasādhunī
7.28.25
aparā kurute karma mānuṣaṃ lokam āśritā śete caturthī tv aparā nidrāṃ varṣasahasrikām
7.28.26
yāsau varṣasahasrānte mūrtir uttiṣṭhate mama varārhebhyo varāñ śreṣṭhāṃs tasmin kāle dadāti sā
7.28.27
taṃ tu kālam anuprāptaṃ viditvā pṛthivī tadā prāyācata varaṃ yaṃ māṃ narakārthāya taṃ śṛṇu
7.28.28
devānām asurāṇāṃ ca avadhyas tanayo 'stu me upeto vaiṣṇavāstreṇa tan me tvaṃ dātum arhasi
7.28.29
evaṃ varam ahaṃ śrutvā jagatyās tanaye tadā amogham astram adadaṃ vaiṣṇavaṃ tad ahaṃ purā
7.28.30
avocaṃ caitad astraṃ vai hy amoghaṃ bhavatu kṣame narakasyābhirakṣārthaṃ nainaṃ kaś cid vadhiṣyati
7.28.31
anenāstreṇa te guptaḥ sutaḥ parabalārdanaḥ bhaviṣyati durādharṣaḥ sarvalokeṣu sarvadā
7.28.32
tathety uktvā gatā devī kṛtakāmā manasvinī sa cāpy āsīd durādharṣo narakaḥ śatrutāpanaḥ
7.28.33
tasmāt prāgjyotiṣaṃ prāptaṃ tad astraṃ pārtha māmakam nāsyāvadhyo 'sti lokeṣu sendrarudreṣu māriṣa
7.28.34
tan mayā tvatkṛtenaitad anyathā vyapanāśitam viyuktaṃ paramāstreṇa jahi pārtha mahāsuram
7.28.35
vairiṇaṃ yudhi durdharṣaṃ bhagadattaṃ suradviṣam yathāhaṃ jaghnivān pūrvaṃ hitārthaṃ narakaṃ tathā
7.28.36
evam uktas tataḥ pārthaḥ keśavena mahātmanā bhagadattaṃ śitair bāṇaiḥ sahasā samavākirat
7.28.37
tataḥ pārtho mahābāhur asaṃbhrānto mahāmanāḥ kumbhayor antare nāgaṃ nārācena samārpayat
7.28.38
samāsādya tu taṃ nāgaṃ bāṇo vajra ivācalam abhyagāt saha puṅkhena valmīkam iva pannagaḥ
7.28.39
sa tu viṣṭabhya gātrāṇi dantābhyām avaniṃ yayau nadann ārtasvaraṃ prāṇān utsasarja mahādvipaḥ
7.28.40
tataś candrārdhabimbena śareṇa nataparvaṇā bibheda hṛdayaṃ rājño bhagadattasya pāṇḍavaḥ
7.28.41
sa bhinnahṛdayo rājā bhagadattaḥ kirīṭinā śarāsanaṃ śarāṃś caiva gatāsuḥ pramumoca ha
7.28.42
śirasas tasya vibhraṣṭaḥ papāta ca varāṅkuśaḥ nālatāḍanavibhraṣṭaṃ palāśaṃ nalinād iva
7.28.43
sa hemamālī tapanīyabhāṇḍāt; papāta nāgād girisaṃnikāśāt supuṣpito mārutavegarugṇo; mahīdharāgrād iva karṇikāraḥ
7.28.44
nihatya taṃ narapatim indravikramaṃ; sakhāyam indrasya tathaindrir āhave tato 'parāṃs tava jayakāṅkṣiṇo narān; babhañja vāyur balavān drumān iva
7.29.1
saṃjaya uvāca priyam indrasya satataṃ sakhāyam amitaujasam hatvā prāgjyotiṣaṃ pārthaḥ pradakṣiṇam avartata
7.29.2
tato gāndhārarājasya sutau parapuraṃjayau ārchetām arjunaṃ saṃkhye bhrātarau vṛṣakācalau
7.29.3
tau sametyārjunaṃ vīrau puraḥ paścāc ca dhanvinau avidhyetāṃ mahāvegair niśitair āśugair bhṛśam
7.29.4
vṛṣakasya hayān sūtaṃ dhanuś chatraṃ rathaṃ dhvajam tilaśo vyadhamat pārthaḥ saubalasya śitaiḥ śaraiḥ
7.29.5
tato 'rjunaḥ śaravrātair nānāpraharaṇair api gāndhārān vyākulāṃś cakre saubalapramukhān punaḥ
7.29.6
tataḥ pañcaśatān vīrān gāndhārān udyatāyudhān prāhiṇon mṛtyulokāya kruddho bāṇair dhanaṃjayaḥ
7.29.7
hatāśvāt tu rathāt tūrṇam avatīrya mahābhujaḥ āruroha rathaṃ bhrātur anyac ca dhanur ādade
7.29.8
tāv ekaratham ārūḍhau bhrātarau vṛṣakācalau śaravarṣeṇa bībhatsum avidhyetāṃ punaḥ punaḥ
7.29.9
syālau tava mahātmānau rājānau vṛṣakācalau bhṛśaṃ nijaghnatuḥ pārtham indraṃ vṛtrabalāv iva
7.29.10
labdhalakṣyau tu gāndhārāv ahatāṃ pāṇḍavaṃ punaḥ nidāghavārṣikau māsau lokaṃ gharmāmbubhir yathā
7.29.11
tau rathasthau naravyāghrau rājānau vṛṣakācalau saṃśliṣṭāṅgau sthitau rājañ jaghānaikeṣuṇārjunaḥ
7.29.12
tau rathāt siṃhasaṃkāśau lohitākṣau mahābhujau gatāsū petatur vīrau sodaryāv ekalakṣaṇau
7.29.13
tayor dehau rathād bhūmiṃ gatau bandhujanapriyau yaśo daśa diśaḥ puṇyaṃ gamayitvā vyavasthitau
7.29.14
dṛṣṭvā vinihatau saṃkhye mātulāv apalāyinau bhṛśaṃ mumucur aśrūṇi putrās tava viśāṃ pate
7.29.15
nihatau bhrātarau dṛṣṭvā māyāśataviśāradaḥ kṛṣṇau saṃmohayan māyāṃ vidadhe śakunis tataḥ
7.29.16
laguḍāyoguḍāśmānaḥ śataghnyaś ca saśaktayaḥ gadāparighanistriṃśaśūlamudgarapaṭṭiśāḥ
7.29.17
sakampanarṣṭinakharā musalāni paraśvadhāḥ kṣurāḥ kṣurapranālīkā vatsadantās trisaṃdhinaḥ
7.29.18
cakrāṇi viśikhāḥ prāsā vividhāny āyudhāni ca prapetuḥ sarvato digbhyaḥ pradigbhyaś cārjunaṃ prati
7.29.19
kharoṣṭramahiṣāḥ siṃhā vyāghrāḥ sṛmaracillikāḥ ṛkṣāḥ sālāvṛkā gṛdhrāḥ kapayo 'tha sarīsṛpāḥ
7.29.20
vividhāni ca rakṣāṃsi kṣudhitāny arjunaṃ prati saṃkruddhāny abhyadhāvanta vividhāni vayāṃsi ca
7.29.21
tato divyāstravic chūraḥ kuntīputro dhanaṃjayaḥ visṛjann iṣujālāni sahasā tāny atāḍayat
7.29.22
te hanyamānāḥ śūreṇa pravaraiḥ sāyakair dṛḍhaiḥ viruvanto mahārāvān vineśuḥ sarvato hatāḥ
7.29.23
tatas tamaḥ prādurabhūd arjunasya rathaṃ prati tasmāc ca tamaso vācaḥ krūrāḥ pārtham abhartsayan
7.29.24
tat tamo 'streṇa mahatā jyotiṣeṇārjuno 'vadhīt hate tasmiñ jalaughās tu prādurāsan bhayānakāḥ
7.29.25
ambhasas tasya nāśārtham ādityāstram athārjunaḥ prāyuṅktāmbhas tatas tena prāyaśo 'streṇa śoṣitam
7.29.26
evaṃ bahuvidhā māyāḥ saubalasya kṛtāḥ kṛtāḥ jaghānāstrabalenāśu prahasann arjunas tadā
7.29.27
tathā hatāsu māyāsu trasto 'rjunaśarāhataḥ apāyāj javanair aśvaiḥ śakuniḥ prākṛto yathā
7.29.28
tato 'rjuno 'stravic chraiṣṭhyaṃ darśayann ātmano 'riṣu abhyavarṣac charaugheṇa kauravāṇām anīkinīm
7.29.29
sā hanyamānā pārthena putrasya tava vāhinī dvaidhībhūtā mahārāja gaṅgevāsādya parvatam
7.29.30
droṇam evānvapadyanta ke cit tatra mahārathāḥ ke cid duryodhanaṃ rājann ardyamānāḥ kirīṭinā
7.29.31
nāpaśyāma tatas tv etat sainyaṃ vai tamasāvṛtam gāṇḍīvasya ca nirghoṣaḥ śruto dakṣiṇato mayā
7.29.32
śaṅkhadundubhinirghoṣaṃ vāditrāṇāṃ ca nisvanam gāṇḍīvasya ca nirghoṣo vyatikramyāspṛśad divam
7.29.33
tataḥ punar dakṣiṇataḥ saṃgrāmaś citrayodhinām suyuddham arjunasyāsīd ahaṃ tu droṇam anvagām
7.29.34
nānāvidhāny anīkāni putrāṇāṃ tava bhārata arjuno vyadhamat kāle divīvābhrāṇi mārutaḥ
7.29.35
taṃ vāsavam ivāyāntaṃ bhūrivarṣaśaraughiṇam maheṣvāsaṃ naravyāghraṃ nograṃ kaś cid avārayat
7.29.36
te hanyamānāḥ pārthena tvadīyā vyathitā bhṛśam svān eva bahavo jaghnur vidravantas tatas tataḥ
7.29.37
te 'rjunena śarā muktāḥ kaṅkapatrās tanucchidaḥ śalabhā iva saṃpetuḥ saṃvṛṇvānā diśo daśa
7.29.38
turagaṃ rathinaṃ nāgaṃ padātim api māriṣa vinirbhidya kṣitiṃ jagmur valmīkam iva pannagāḥ
7.29.39
na ca dvitīyaṃ vyasṛjat kuñjarāśvanareṣu saḥ pṛthag ekaśarārugṇā nipetus te gatāsavaḥ
7.29.40
hatair manuṣyais turagaiś ca sarvataḥ; śarābhivṛṣṭair dviradaiś ca pātitaiḥ tadā śvagomāyubaḍābhināditaṃ; vicitram āyodhaśiro babhūva ha
7.29.41
pitā sutaṃ tyajati suhṛdvaraṃ suhṛt; tathaiva putraḥ pitaraṃ śarāturaḥ svarakṣaṇe kṛtamatayas tadā janās; tyajanti vāhān api pārthapīḍitāḥ
7.30.1
dhṛtarāṣṭra uvāca teṣv anīkeṣu bhagneṣu pāṇḍuputreṇa saṃjaya calitānāṃ drutānāṃ ca katham āsīn mano hi vaḥ
7.30.2
anīkānāṃ prabhagnānāṃ vyavasthānam apaśyatām duṣkaraṃ pratisaṃdhānaṃ tan mamācakṣva saṃjaya
7.30.3
saṃjaya uvāca tathāpi tava putrasya priyakāmā viśāṃ pate yaśaḥ pravīrā lokeṣu rakṣanto droṇam anvayuḥ
7.30.4
samudyateṣu śastreṣu saṃprāpte ca yudhiṣṭhire akurvann āryakarmāṇi bhairave satyabhītavat
7.30.5
antaraṃ bhīmasenasya prāpatann amitaujasaḥ sātyakeś caiva śūrasya dhṛṣṭadyumnasya cābhibho
7.30.6
droṇaṃ droṇam iti krūrāḥ pāñcālāḥ samacodayan mā droṇam iti putrās te kurūn sarvān acodayan
7.30.7
droṇaṃ droṇam iti hy eke mā droṇam iti cāpare kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca droṇadyūtam avartata
7.30.8
yaṃ yaṃ sma bhajate droṇaḥ pāñcālānāṃ rathavrajam tatra tatra sma pāñcālyo dhṛṣṭadyumno 'tha dhīyate
7.30.9
yathābhāgaviparyāse saṃgrāme bhairave sati vīrāḥ samāsadan vīrān agacchan bhīravaḥ parān
7.30.10
akampanīyāḥ śatrūṇāṃ babhūvus tatra pāṇḍavāḥ akampayaṃs tv anīkāni smarantaḥ kleśam ātmanaḥ
7.30.11
te tv amarṣavaśaṃ prāptā hrīmantaḥ sattvacoditāḥ tyaktvā prāṇān nyavartanta ghnanto droṇaṃ mahāhave
7.30.12
ayasām iva saṃpātaḥ śilānām iva cābhavat dīvyatāṃ tumule yuddhe prāṇair amitatejasām
7.30.13
na tu smaranti saṃgrāmam api vṛddhās tathāvidham dṛṣṭapūrvaṃ mahārāja śrutapūrvam athāpi vā
7.30.14
prākampateva pṛthivī tasmin vīrāvasādane pravartatā balaughena mahatā bhārapīḍitā
7.30.15
ghūrṇato hi balaughasya divaṃ stabdhveva nisvanaḥ ajātaśatroḥ kruddhasya putrasya tava cābhavat
7.30.16
samāsādya tu pāṇḍūnām anīkāni sahasraśaḥ droṇena caratā saṃkhye prabhagnāni śitaiḥ śaraiḥ
7.30.17
teṣu pramathyamāneṣu droṇenādbhutakarmaṇā paryavārayad āsādya droṇaṃ senāpatiḥ svayam
7.30.18
tad adbhutam abhūd yuddhaṃ droṇapāñcālyayos tadā naiva tasyopamā kā cit saṃbhaved iti me matiḥ
7.30.19
tato nīlo 'nalaprakhyo dadāha kuruvāhinīm śarasphuliṅgaś cāpārcir dahan kakṣam ivānalaḥ
7.30.20
taṃ dahantam anīkāni droṇaputraḥ pratāpavān pūrvābhibhāṣī suślakṣṇaṃ smayamāno 'bhyabhāṣata
7.30.21
nīla kiṃ bahubhir dagdhais tava yodhaiḥ śarārciṣā mayaikena hi yudhyasva kruddhaḥ prahara cāśugaiḥ
7.30.22
taṃ padmanikarākāraṃ padmapatranibhekṣaṇam vyākośapadmābhamukhaṃ nīlo vivyādha sāyakaiḥ
7.30.23
tenātividdhaḥ sahasā drauṇir bhallaiḥ śitais tribhiḥ dhanur dhvajaṃ ca chatraṃ ca dviṣataḥ sa nyakṛntata
7.30.24
sotplutya syandanāt tasmān nīlaś carmavarāsidhṛk droṇāyaneḥ śiraḥ kāyād dhartum aicchat patatrivat
7.30.25
tasyodyatāseḥ sunasaṃ śiraḥ kāyāt sakuṇḍalam bhallenāpāharad drauṇiḥ smayamāna ivānagha
7.30.26
saṃpūrṇacandrābhamukhaḥ padmapatranibhekṣaṇaḥ prāṃśur utpalagarbhābho nihato nyapatat kṣitau
7.30.27
tataḥ pravivyathe senā pāṇḍavī bhṛśam ākulā ācāryaputreṇa hate nīle jvalitatejasi
7.30.28
acintayaṃś ca te sarve pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ kathaṃ no vāsavis trāyāc chatrubhya iti māriṣa
7.30.29
dakṣiṇena tu senāyāḥ kurute kadanaṃ balī saṃśaptakāvaśeṣasya nārāyaṇabalasya ca
7.31.1
saṃjaya uvāca pratighātaṃ tu sainyasya nāmṛṣyata vṛkodaraḥ so 'bhinad bāhlikaṃ ṣaṣṭyā karṇaṃ ca daśabhiḥ śaraiḥ
7.31.2
tasya droṇaḥ śitair bāṇais tīkṣṇadhārair ayasmayaiḥ jīvitāntam abhiprepsur marmaṇy āśu jaghāna ha
7.31.3
karṇo dvādaśabhir bāṇair aśvatthāmā ca saptabhiḥ ṣaḍbhir duryodhano rājā tata enam avākirat
7.31.4
bhīmaseno 'pi tān sarvān pratyavidhyan mahābalaḥ droṇaṃ pañcāśateṣūṇāṃ karṇaṃ ca daśabhiḥ śaraiḥ
7.31.5
duryodhanaṃ dvādaśabhir drauṇiṃ cāṣṭābhir āśugaiḥ ārāvaṃ tumulaṃ kurvann abhyavartata tān raṇe
7.31.6
tasmin saṃtyajati prāṇān mṛtyusādhāraṇīkṛte ajātaśatrus tān yodhān bhīmaṃ trātety acodayat
7.31.7
te yayur bhīmasenasya samīpam amitaujasaḥ yuyudhānaprabhṛtayo mādrīputrau ca pāṇḍavau
7.31.8
te sametya susaṃrabdhāḥ sahitāḥ puruṣarṣabhāḥ maheṣvāsavarair guptaṃ droṇānīkaṃ bibhitsavaḥ
7.31.9
samāpetur mahāvīryā bhīmaprabhṛtayo rathāḥ tān pratyagṛhṇād avyagro droṇo 'pi rathināṃ varaḥ
7.31.10
mahābalān atirathān vīrān samaraśobhinaḥ bāhyaṃ mṛtyubhayaṃ kṛtvā tāvakāḥ pāṇḍavān yayuḥ
7.31.11
sādinaḥ sādino 'bhyaghnaṃs tathaiva rathino rathān āsīc chaktyasisaṃpāto yuddham āsīt paraśvadhaiḥ
7.31.12
nikṛṣṭam asiyuddhaṃ ca babhūva kaṭukodayam kuñjarāṇāṃ ca saṃghātair yuddham āsīt sudāruṇam
7.31.13
apatat kuñjarād anyo hayād anyas tv avākśirāḥ naro bāṇena nirbhinno rathād anyaś ca māriṣa
7.31.14
tatrānyasya ca saṃmarde patitasya vivarmaṇaḥ śiraḥ pradhvaṃsayām āsa vakṣasy ākramya kuñjaraḥ
7.31.15
apare 'py aparāñ jaghnur vāraṇāḥ patitān narān viṣāṇaiś cāvaniṃ gatvā vyabhindan rathino bahūn
7.31.16
narāntraiḥ ke cid apare viṣāṇālagnasaṃsravaiḥ babhramuḥ śataśo nāgā mṛdnantaḥ śataśo narān
7.31.17
kāṃsyāyasatanutrāṇān narāśvarathakuñjarān patitān pothayāṃ cakrur dvipāḥ sthūlanaḍān iva
7.31.18
gṛdhrapatrādhivāsāṃsi śayanāni narādhipāḥ hrīmantaḥ kālasaṃpakvāḥ suduḥkhāny adhiśerate
7.31.19
hanti smātra pitā putraṃ rathenābhyativartate putraś ca pitaraṃ mohān nirmaryādam avartata
7.31.20
akṣo bhagno dhvajaś chinnaś chatram urvyāṃ nipātitam yugārdhaṃ chinnam ādāya pradudrāva tathā hayaḥ
7.31.21
sāsir bāhur nipatitaḥ śiraś chinnaṃ sakuṇḍalam gajenākṣipya balinā rathaḥ saṃcūrṇitaḥ kṣitau
7.31.22
rathinā tāḍito nāgo nārācenāpatad vyasuḥ sārohaś cāpatad vājī gajenātāḍito bhṛśam
7.31.23
nirmaryādaṃ mahad yuddham avartata sudāruṇam hā tāta hā putra sakhe kvāsi tiṣṭha kva dhāvasi
7.31.24
praharāhara jahy enaṃ smitakṣveḍitagarjitaiḥ ity evam uccarantyaḥ sma śrūyante vividhā giraḥ
7.31.25
narasyāśvasya nāgasya samasajjata śoṇitam upāśāmyad rajo bhaumaṃ bhīrūn kaśmalam āviśat
7.31.26
āsīt keśaparāmarśo muṣṭiyuddhaṃ ca dāruṇam nakhair dantaiś ca śūrāṇam advīpe dvīpam icchatām
7.31.27
tatrācchidyata vīrasya sakhaḍgo bāhur udyataḥ sadhanuś cāparasyāpi saśaraḥ sāṅkuśas tathā
7.31.28
prākrośad anyam anyo 'tra tathānyo vimukho 'dravat anyaḥ prāptasya cānyasya śiraḥ kāyād apāharat
7.31.29
śabdam abhyadravac cānyaḥ śabdād anyo 'dravad bhṛśam svān anyo 'tha parān anyo jaghāna niśitaiḥ śaraiḥ
7.31.30
giriśṛṅgopamaś cātra nārācena nipātitaḥ mātaṅgo nyapatad bhūmau nadīrodha ivoṣṇage
7.31.31
tathaiva rathinaṃ nāgaḥ kṣaran girir ivārujat adhyatiṣṭhat padā bhūmau sahāśvaṃ sahasārathim
7.31.32
śūrān praharato dṛṣṭvā kṛtāstrān rudhirokṣitān bahūn apy āviśan moho bhīrūn hṛdayadurbalān
7.31.33
sarvam āvignam abhavan na prājñāyata kiṃ cana sainye ca rajasā dhvaste nirmaryādam avartata
7.31.34
tataḥ senāpatiḥ śīghram ayaṃ kāla iti bruvan nityābhitvaritān eva tvarayām āsa pāṇḍavān
7.31.35
kurvantaḥ śāsanaṃ tasya pāṇḍaveyā yaśasvinaḥ saro haṃsā ivāpetur ghnanto droṇarathaṃ prati
7.31.36
gṛhṇītādravatānyonyaṃ vibhītā vinikṛntata ity āsīt tumulaḥ śabdo durdharṣasya rathaṃ prati
7.31.37
tato droṇaḥ kṛpaḥ karṇo drauṇī rājā jayadrathaḥ vindānuvindāv avantyau śalyaś cainān avārayan
7.31.38
te tv āryadharmasaṃrabdhā durnivāryā durāsadāḥ śarārtā na juhur droṇaṃ pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ saha
7.31.39
tato droṇo 'bhisaṃkruddho visṛjañ śataśaḥ śarān cedipāñcālapāṇḍūnām akarot kadanaṃ mahat
7.31.40
tasya jyātalanirghoṣaḥ śuśruve dikṣu māriṣa vajrasaṃghātasaṃkāśas trāsayan pāṇḍavān bahūn
7.31.41
etasminn antare jiṣṇur hatvā saṃśaptakān balī abyayāt tatra yatra sma droṇaḥ pāṇḍūn pramardati
7.31.42
taṃ śaraughamahāvartaṃ śoṇitodaṃ mahāhradam tīrṇaḥ saṃśaptakān hatvā pratyadṛśyata phalgunaḥ
7.31.43
tasya kīrtimato lakṣma sūryapratimatejasaḥ dīpyamānam apaśyāma tejasā vānaradhvajam
7.31.44
saṃśaptakasamudraṃ tam ucchoṣyāstragabhastibhiḥ sa pāṇḍavayugāntārkaḥ kurūn apy abhyatītapat
7.31.45
pradadāha kurūn sarvān arjunaḥ śastratejasā yugānte sarvabhūtāni dhūmaketur ivotthitaḥ
7.31.46
tena bāṇasahasraughair gajāśvarathayodhinaḥ tāḍyamānāḥ kṣitiṃ jagmur muktaśastrāḥ śarārditāḥ
7.31.47
ke cid ārtasvaraṃ cakrur vinedur apare punaḥ pārthabāṇahatāḥ ke cin nipetur vigatāsavaḥ
7.31.48
teṣām utpatatāṃ kāṃś cit patitāṃś ca parāṅmukhān na jaghānārjuno yodhān yodhavratam anusmaran
7.31.49
te viśīrṇarathāśvebhāḥ prāyaśaś ca parāṅmukhāḥ kuravaḥ karṇa karṇeti hā heti ca vicukruśuḥ
7.31.50
tam ādhirathir ākrandaṃ vijñāya śaraṇaiṣiṇām mā bhaiṣṭeti pratiśrutya yayāv abhimukho 'rjunam
7.31.51
sa bhāratarathaśreṣṭhaḥ sarvabhārataharṣaṇaḥ prāduścakre tad āgneyam astram astravidāṃ varaḥ
7.31.52
tasya dīptaśaraughasya dīptacāpadharasya ca śaraughāñ śarajālena vidudhāva dhanaṃjayaḥ astram astreṇa saṃvārya prāṇadad visṛjañ śarān
7.31.53
dhṛṣṭadyumnaś ca bhīmaś ca sātyakiś ca mahārathaḥ vivyadhuḥ karṇam āsādya tribhis tribhir ajihmagaiḥ
7.31.54
arjunāstraṃ tu rādheyaḥ saṃvārya śaravṛṣṭibhiḥ teṣāṃ trayāṇāṃ cāpāni ciccheda viśikhais tribhiḥ
7.31.55
te nikṛttāyudhāḥ śūrā nirviṣā bhujagā iva rathaśaktīḥ samutkṣipya bhṛśaṃ siṃhā ivānadan
7.31.56
tā bhujāgrair mahāvegā visṛṣṭā bhujagopamāḥ dīpyamānā mahāśaktyo jagmur ādhirathiṃ prati
7.31.57
tā nikṛtya śitair bāṇais tribhis tribhir ajihmagaiḥ nanāda balavān karṇaḥ pārthāya visṛjañ śarān
7.31.58
arjunaś cāpi rādheyaṃ viddhvā saptabhir āśugaiḥ karṇād avarajaṃ bāṇair jaghāna niśitais tribhiḥ
7.31.59
tataḥ śatruṃjayaṃ hatvā pārthaḥ ṣaḍbhir ajihmagaiḥ jahāra sadyo bhallena vipāṭasya śiro rathāt
7.31.60
paśyatāṃ dhārtarāṣṭrāṇām ekenaiva kirīṭinā pramukhe sūtaputrasya sodaryā nihatās trayaḥ
7.31.61
tato bhīmaḥ samutpatya svarathād vainateyavat varāsinā karṇapakṣāñ jaghāna daśa pañca ca
7.31.62
punaḥ svaratham āsthāya dhanur ādāya cāparam vivyādha daśabhiḥ karṇaṃ sūtam aśvāṃś ca pañcabhiḥ
7.31.63
dhṛṣṭadyumno 'py asivaraṃ carma cādāya bhāsvaram jaghāna candravarmāṇaṃ bṛhatkṣatraṃ ca pauravam
7.31.64
tataḥ svaratham āsthāya pāñcālyo 'nyac ca kārmukam ādāya karṇaṃ vivyādha trisaptatyā nadan raṇe
7.31.65
śaineyo 'py anyad ādāya dhanur indrāyudhadyuti sūtaputraṃ catuḥṣaṣṭyā viddhvā siṃha ivānadat
7.31.66
bhallabhyāṃ sādhumuktābhyāṃ chittvā karṇasya kārmukam punaḥ karṇaṃ tribhir bāṇair bāhvor urasi cārpayat
7.31.67
tato duryodhano droṇo rājā caiva jayadrathaḥ nimajjamānaṃ rādheyam ujjahruḥ sātyakārṇavāt
7.31.68
dhṛṣṭadyumnaś ca bhīmaś ca saubhadro 'rjuna eva ca nakulaḥ sahadevaś ca sātyakiṃ jugupū raṇe
7.31.69
evam eṣa mahāraudraḥ kṣayārthaṃ sarvadhanvinām tāvakānāṃ pareṣāṃ ca tyaktvā prāṇān abhūd raṇaḥ
7.31.70
padātirathanāgāśvair gajāśvarathapattayaḥ rathino nāgapattyaśvai rathapattī rathadvipaiḥ
7.31.71
aśvair aśvā gajair nāgā rathino rathibhiḥ saha saṃsaktāḥ samadṛśyanta pattayaś cāpi pattibhiḥ
7.31.72
evaṃ sukalilaṃ yuddham āsīt kravyādaharṣaṇam mahadbhis tair abhītānāṃ yamarāṣṭravivardhanam
7.31.73
tato hatā nararathavājikuñjarair; anekaśo dviparathavājipattayaḥ gajair gajā rathibhir udāyudhā rathā; hayair hayāḥ pattigaṇaiś ca pattayaḥ
7.31.74
rathair dvipā dviradavarair mahāhayā; hayair narā vararathibhiś ca vājinaḥ nirastajihvādaśanekṣaṇāḥ kṣitau; kṣayaṃ gatāḥ pramathitavarmabhūṣaṇāḥ
7.31.75
tathā parair bahukaraṇair varāyudhair; hatā gatāḥ pratibhayadarśanāḥ kṣitim vipothitā hayagajapādatāḍitā; bhṛśākulā rathakhuranemibhir hatāḥ
7.31.76
pramodane śvāpadapakṣirakṣasāṃ; janakṣaye vartati tatra dāruṇe mahābalās te kupitāḥ parasparaṃ; niṣūdayantaḥ pravicerur ojasā
7.31.77
tato bale bhṛśalulite parasparaṃ; nirīkṣamāṇe rudhiraughasaṃplute divākare 'staṃgirim āsthite śanair; ubhe prayāte śibirāya bhārata
7.32.1
saṃjaya uvāca pūrvam asmāsu bhagneṣu phalgunenāmitaujasā droṇe ca moghasaṃkalpe rakṣite ca yudhiṣṭhire
7.32.2
sarve vidhvastakavacās tāvakā yudhi nirjitāḥ rajasvalā bhṛśodvignā vīkṣamāṇā diśo daśa
7.32.3
avahāraṃ tataḥ kṛtvā bhāradvājasya saṃmate labdhalakṣyaiḥ parair dīnā bhṛśāvahasitā raṇe
7.32.4
ślāghamāneṣu bhūteṣu phalgunasyāmitān guṇān keśavasya ca sauhārde kīrtyamāne 'rjunaṃ prati abhiśastā ivābhūvan dhyānamūkatvam āsthitāḥ
7.32.5
tataḥ prabhātasamaye droṇaṃ duryodhano 'bravīt praṇayād abhimānāc ca dviṣadvṛddhyā ca durmanāḥ śṛṇvatāṃ sarvabhūtānāṃ saṃrabdho vākyakovidaḥ
7.32.6
nūnaṃ vayaṃ vadhyapakṣe bhavato brahmavittama tathā hi nāgrahīḥ prāptaṃ samīpe 'dya yudhiṣṭhiram
7.32.7
icchatas te na mucyeta cakṣuḥprāpto raṇe ripuḥ jighṛkṣato rakṣyamāṇaḥ sāmarair api pāṇḍavaiḥ
7.32.8
varaṃ dattvā mama prītaḥ paścād vikṛtavān asi āśābhaṅgaṃ na kurvanti bhaktasyāryāḥ kathaṃ cana
7.32.9
tato 'prītas tathoktaḥ sa bhāradvājo 'bravīn nṛpam nārhase mānyathā jñātuṃ ghaṭamānaṃ tava priye
7.32.10
sasurāsuragandharvāḥ sayakṣoragarākṣasāḥ nālaṃ lokā raṇe jetuṃ pālyamānaṃ kirīṭinā
7.32.11
viśvasṛg yatra govindaḥ pṛtanāris tahārjunaḥ tatra kasya balaṃ krāmed anyatra tryambakāt prabhoḥ
7.32.12
satyaṃ tu te bravīmy adya naitaj jātv anyathā bhavet adyaiṣāṃ pravaraṃ vīraṃ pātayiṣye mahāratham
7.32.13
taṃ ca vyūhaṃ vidhāsyāmi yo 'bhedyas tridaśair api yogena kena cid rājann arjunas tv apanīyatām
7.32.14
na hy ajñātam asādhyaṃ vā tasya saṃkhye 'sti kiṃ cana tena hy upāttaṃ balavat sarvajñānam itas tataḥ
7.32.15
droṇena vyāhṛte tv evaṃ saṃśaptakagaṇāḥ punaḥ āhvayann arjunaṃ saṃkhye dakṣiṇām abhito diśam
7.32.16
tatrārjunasyātha paraiḥ sārdhaṃ samabhavad raṇaḥ tādṛśo yādṛśo nānyaḥ śruto dṛṣṭo 'pi vā kva cit
7.32.17
tato droṇena vihito rājan vyūho vyarocata caran madhyaṃdine sūryaḥ pratapann iva durdṛśaḥ
7.32.18
taṃ cābhimanyur vacanāt pitur jyeṣṭhasya bhārata bibheda durbhidaṃ saṃkhye cakravyūham anekadhā
7.32.19
sa kṛtvā duṣkaraṃ karma hatvā vīrān sahasraśaḥ ṣaṭsu vīreṣu saṃsakto dauḥśāsanivaśaṃ gataḥ
7.32.20
vayaṃ paramasaṃhṛṣṭāḥ pāṇḍavāḥ śokakarśitāḥ saubhadre nihate rājann avahāram akurvata
7.32.21
dhṛtarāṣṭra uvāca putraṃ puruṣasiṃhasya saṃjayāprāptayauvanam raṇe vinihataṃ śrutvā bhṛśaṃ me dīryate manaḥ
7.32.22
dāruṇaḥ kṣatradharmo 'yaṃ vihito dharmakartṛbhiḥ yatra rājyepsavaḥ śūrā bāle śastram apātayan
7.32.23
bālam atyantasukhinaṃ vicarantam abhītavat kṛtāstrā bahavo jaghnur brūhi gāvalgaṇe katham
7.32.24
bibhitsatā rathānīkaṃ saubhadreṇāmitaujasā vikrīḍitaṃ yathā saṃkhye tan mamācakṣva saṃjaya
7.32.25
saṃjaya uvāca yan māṃ pṛcchasi rājendra saubhadrasya nipātanam tat te kārtsnyena vakṣyāmi śṛṇu rājan samāhitaḥ vikrīḍitaṃ kumāreṇa yathānīkaṃ bibhitsatā
7.32.26
dāvāgnyabhiparītānāṃ bhūrigulmatṛṇadrume vanaukasām ivāraṇye tvadīyānām abhūd bhayam
7.33.1
saṃjaya uvāca samare 'tyugrakarmāṇaḥ karmabhir vyañjitaśramāḥ sakṛṣṇāḥ pāṇḍavāḥ pañca devair api durāsadāḥ
7.33.2
sattvakarmānvayair buddhyā prakṛtyā yaśasā śriyā naiva bhūto na bhavitā kṛṣṇatulyaguṇaḥ pumān
7.33.3
satyadharmaparo dātā viprapūjādibhir guṇaiḥ sadaiva tridivaṃ prāpto rājā kila yudhiṣṭhiraḥ
7.33.4
yugānte cāntako rājañ jāmadagnyaś ca vīryavān raṇastho bhīmasenaś ca kathyante sadṛśās trayaḥ
7.33.5
pratijñākarmadakṣasya raṇe gāṇḍīvadhanvanaḥ upamāṃ nādhigacchāmi pārthasya sadṛśīṃ kṣitau
7.33.6
guruvātsalyam atyantaṃ naibhṛtyaṃ vinayo damaḥ nakule 'prātirūpyaṃ ca śauryaṃ ca niyatāni ṣaṭ
7.33.7
śrutagāmbhīryamādhuryasattvavīryaparākramaiḥ sadṛśo devayor vīraḥ sahadevaḥ kilāśvinoḥ
7.33.8
ye ca kṛṣṇe guṇāḥ sphītāḥ pāṇḍaveṣu ca ye guṇāḥ abhimanyau kilaikasthā dṛśyante guṇasaṃcayāḥ
7.33.9
yudhiṣṭhirasya dhairyeṇa kṛṣṇasya caritena ca karmabhir bhīmasenasya sadṛśo bhīmakarmaṇaḥ
7.33.10
dhanaṃjayasya rūpeṇa vikrameṇa śrutena ca vinayāt sahadevasya sadṛśo nakulasya ca
7.33.11
dhṛtarāṣṭra uvāca abhimanyum ahaṃ sūta saubhadram aparājitam śrotum icchāmi kārtsnyena katham āyodhane hataḥ
7.33.12
saṃjaya uvāca cakravyūho mahārāja ācāryeṇābhikalpitaḥ tatra śakropamāḥ sarve rājāno viniveśitāḥ
7.33.13
saṃghāto rājaputrāṇāṃ sarveṣām abhavat tadā kṛtābhisamayāḥ sarve suvarṇavikṛtadhvajāḥ
7.33.14
raktāmbaradharāḥ sarve sarve raktavibhūṣaṇāḥ sarve raktapatākāś ca sarve vai hemamālinaḥ
7.33.15
teṣāṃ daśasahasrāṇi babhūvur dṛḍhadhanvinām pautraṃ tava puraskṛtya lakṣmaṇaṃ priyadarśanam
7.33.16
anyonyasamaduḥkhās te anyonyasamasāhasāḥ anyonyaṃ spardhamānāś ca anyonyasya hite ratāḥ
7.33.17
karṇaduḥśāsanakṛpair vṛto rājā mahārathaiḥ devarājopamaḥ śrīmāñ śvetacchatrābhisaṃvṛtaḥ cāmaravyajanākṣepair udayann iva bhāskaraḥ
7.33.18
pramukhe tasya sainyasya droṇo 'vasthitanāyake sindhurājas tathātiṣṭhac chrīmān merur ivācalaḥ
7.33.19
sindhurājasya pārśvasthā aśvatthāmapurogamāḥ sutās tava mahārāja triṃśat tridaśasaṃnibhāḥ
7.33.20
gāndhārarājaḥ kitavaḥ śalyo bhūriśravās tathā pārśvataḥ sindhurājasya vyarājanta mahārathāḥ
7.34.1
saṃjaya uvāca tad anīkam anādhṛṣyaṃ bhāradvājena rakṣitam pārthāḥ samabhyavartanta bhīmasenapurogamāḥ
7.34.2
sātyakiś cekitānaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ kuntibhojaś ca vikrānto drupadaś ca mahārathaḥ
7.34.3
ārjuniḥ kṣatradharmā ca bṛhatkṣatraś ca vīryavān cedipo dhṛṣṭaketuś ca mādrīputrau ghaṭotkacaḥ
7.34.4
yudhāmanyuś ca vikrāntaḥ śikhaṇḍī cāparājitaḥ uttamaujāś ca durdharṣo virāṭaś ca mahārathaḥ
7.34.5
draupadeyāś ca saṃrabdhāḥ śaiśupāliś ca vīryavān kekayāś ca mahāvīryāḥ sṛñjayāś ca sahasraśaḥ
7.34.6
ete cānye ca sagaṇāḥ kṛtāstrā yuddhadurmadāḥ samabhyadhāvan sahasā bhāradvājaṃ yuyutsavaḥ
7.34.7
samavetāṃs tu tān sarvān bhāradvājo 'pi vīryavān asaṃbhrāntaḥ śaraugheṇa mahatā samavārayat
7.34.8
mahaughāḥ salilasyeva girim āsādya durbhidam droṇaṃ te nābhyavartanta velām iva jalāśayāḥ
7.34.9
pīḍyamānāḥ śarai rājan droṇacāpaviniḥsṛtaiḥ na śekuḥ pramukhe sthātuṃ bhāradvājasya pāṇḍavāḥ
7.34.10
tad adbhutam apaśyāma droṇasya bhujayor balam yad enaṃ nābhyavartanta pāñcālāḥ sṛñjayaiḥ saha
7.34.11
tam āyāntam abhikruddhaṃ droṇaṃ dṛṣṭvā yudhiṣṭhiraḥ bahudhā cintayām āsa droṇasya prativāraṇam
7.34.12
aśakyaṃ tu tam anyena droṇaṃ matvā yudhiṣṭhiraḥ aviṣahyaṃ guruṃ bhāraṃ saubhadre samavāsṛjat
7.34.13
vāsudevād anavaraṃ phalgunāc cāmitaujasam abravīt paravīraghnam abhimanyum idaṃ vacaḥ
7.34.14
etya no nārjuno garhed yathā tāta tathā kuru cakravyūhasya na vayaṃ vidma bhedaṃ kathaṃ cana
7.34.15
tvaṃ vārjuno vā kṛṣṇo vā bhindyāt pradyumna eva vā cakravyūhaṃ mahābāho pañcamo 'nyo na vidyate
7.34.16
abhimanyo varaṃ tāta yācatāṃ dātum arhasi pitṝṇāṃ mātulānāṃ ca sainyānāṃ caiva sarvaśaḥ
7.34.17
dhanaṃjayo hi nas tāta garhayed etya saṃyugāt kṣipram astraṃ samādāya droṇānīkaṃ viśātaya
7.34.18
abhimanyur uvāca droṇasya dṛḍham avyagram anīkapravaraṃ yudhi pitṝṇāṃ jayam ākāṅkṣann avagāhe bhinadmi ca
7.34.19
upadiṣṭo hi me pitrā yogo 'nīkasya bhedane notsahe tu vinirgantum ahaṃ kasyāṃ cid āpadi
7.34.20
yudhiṣṭhira uvāca bhindhy anīkaṃ yudhā śreṣṭha dvāraṃ saṃjanayasva naḥ vayaṃ tvānugamiṣyāmo yena tvaṃ tāta yāsyasi
7.34.21
dhanaṃjayasamaṃ yuddhe tvāṃ vayaṃ tāta saṃyuge praṇidhāyānuyāsyāmo rakṣantaḥ sarvatomukhāḥ
7.34.22
bhīma uvāca ahaṃ tvānugamiṣyāmi dhṛṣṭadyumno 'tha sātyakiḥ pāñcālāḥ kekayā matsyās tathā sarve prabhadrakāḥ
7.34.23
sakṛd bhinnaṃ tvayā vyūhaṃ tatra tatra punaḥ punaḥ vayaṃ pradhvaṃsayiṣyāmo nighnamānā varān varān
7.34.24
abhimanyur uvāca aham etat pravekṣyāmi droṇānīkaṃ durāsadam pataṃga iva saṃkruddho jvalitaṃ jātavedasam
7.34.25
tat karmādya kariṣyāmi hitaṃ yad vaṃśayor dvayoḥ mātulasya ca yā prītir bhaviṣyati pituś ca me
7.34.26
śiśunaikena saṃgrāme kālyamānāni saṃghaśaḥ adya drakṣyanti bhūtāni dviṣatsainyāni vai mayā
7.34.27
yudhiṣṭhira uvāca evaṃ te bhāṣamāṇasya balaṃ saubhadra vardhatām yas tvam utsahase bhettuṃ droṇānīkaṃ sudurbhidam
7.34.28
rakṣitaṃ puruṣavyāghrair maheṣvāsaiḥ prahāribhiḥ sādhyarudramarutkalpair vasvagnyādityavikramaiḥ
7.34.29
saṃjaya uvāca tasya tad vacanaṃ śrutvā sa yantāram acodayat sumitrāśvān raṇe kṣipraṃ droṇānīkāya codaya
7.35.1
saṃjaya uvāca saubhadras tu vacaḥ śrutvā dharmarājasya dhīmataḥ acodayata yantāraṃ droṇānīkāya bhārata
7.35.2
tena saṃcodyamānas tu yāhi yāhīti sārathiḥ pratyuvāca tato rājann abhimanyum idaṃ vacaḥ
7.35.3
atibhāro 'yam āyuṣmann āhitas tvayi pāṇḍavaiḥ saṃpradhārya kṣamaṃ buddhyā tatas tvaṃ yoddhum arhasi
7.35.4
ācāryo hi kṛtī droṇaḥ paramāstre kṛtaśramaḥ atyantasukhasaṃvṛddhas tvaṃ ca yuddhaviśāradaḥ
7.35.5
tato 'bhimanyuḥ prahasan sārathiṃ vākyam abravīt sārathe ko nv ayaṃ droṇaḥ samagraṃ kṣatram eva vā
7.35.6
airāvatagataṃ śakraṃ sahāmaragaṇair aham yodhayeyaṃ raṇamukhe na me kṣatre 'dya vismayaḥ na mamaitad dviṣatsainyaṃ kalām arhati ṣoḍaśīm
7.35.7
api viśvajitaṃ viṣṇuṃ mātulaṃ prāpya sūtaja pitaraṃ cārjunaṃ saṃkhye na bhīr mām upayāsyati
7.35.8
tato 'bhimanyus tāṃ vācaṃ kadarthīkṛtya sāratheḥ yāhīty evābravīd enaṃ droṇānīkāya māciram
7.35.9
tataḥ saṃcodayām āsa hayān asya trihāyanān nātihṛṣṭamanāḥ sūto hemabhāṇḍaparicchadān
7.35.10
te preṣitāḥ sumitreṇa droṇānīkāya vājinaḥ droṇam abhyadravan rājan mahāvegaparākramāḥ
7.35.11
tam udīkṣya tathāyāntaṃ sarve droṇapurogamāḥ abhyavartanta kauravyāḥ pāṇḍavāś ca tam anvayuḥ
7.35.12
sa karṇikārapravarocchritadhvajaḥ; suvarṇavarmārjunir arjunād varaḥ yuyutsayā droṇamukhān mahārathān; samāsadat siṃhaśiśur yathā gajān
7.35.13
te viṃśatipade yattāḥ saṃprahāraṃ pracakrire āsīd gāṅga ivāvarto muhūrtam udadher iva
7.35.14
śūrāṇāṃ yudhyamānānāṃ nighnatām itaretaram saṃgrāmas tumulo rājan prāvartata sudāruṇaḥ
7.35.15
pravartamāne saṃgrāme tasminn atibhayaṃkare droṇasya miṣato vyūhaṃ bhittvā prāviśad ārjuniḥ
7.35.16
taṃ praviṣṭaṃ parān ghnantaṃ śatrumadhye mahābalam hastyaśvarathapattyaughāḥ parivavrur udāyudhāḥ
7.35.17
nānāvāditraninadaiḥ kṣveḍitotkruṣṭagarjitaiḥ huṃkāraiḥ siṃhanādaiś ca tiṣṭha tiṣṭheti nisvanaiḥ
7.35.18
ghorair halahalāśabdair mā gās tiṣṭhaihi mām iti asāv aham amutreti pravadanto muhur muhuḥ
7.35.19
bṛṃhitaiḥ śiñjitair hāsaiḥ khuranemisvanair api saṃnādayanto vasudhām abhidudruvur ārjunim
7.35.20
teṣām āpatatāṃ vīraḥ pūrvaṃ śīghram atho dṛḍham kṣiprāstro nyavadhīd vrātān marmajño marmabhedibhiḥ
7.35.21
te hanyamānāś ca tathā nānāliṅgaiḥ śitaiḥ śaraiḥ abhipetus tam evājau śalabhā iva pāvakam
7.35.22
tatas teṣāṃ śarīraiś ca śarīrāvayavaiś ca saḥ saṃtastāra kṣitiṃ kṣipraṃ kuśair vedim ivādhvare
7.35.23
baddhagodhāṅgulitrāṇān saśarāvarakārmukān sāsicarmāṅkuśābhīśūn satomaraparaśvadhān
7.35.24
saguḍāyomukhaprāsān sarṣṭitomarapaṭṭiśān sabhiṇḍipālaparighān saśaktivarakampanān
7.35.25
sapratodamahāśaṅkhān sakuntān sakacagrahān samudgarakṣepaṇīyān sapāśaparighopalān
7.35.26
sakeyūrāṅgadān bāhūn hṛdyagandhānulepanān saṃcicchedārjunir vṛttāṃs tvadīyānāṃ sahasraśaḥ
7.35.27
taiḥ sphuradbhir mahārāja śuśubhe lohitokṣitaiḥ pañcāsyaiḥ pannagaiś chinnair garuḍeneva māriṣa
7.35.28
sunāsānanakeśāntair avraṇaiś cārukuṇḍalaiḥ saṃdaṣṭauṣṭhapuṭaiḥ krodhāt kṣaradbhiḥ śoṇitaṃ bahu
7.35.29
cārusraṅmukuṭoṣṇīṣair maṇiratnavirājitaiḥ vinālanalinākārair divākaraśaśiprabhaiḥ
7.35.30
hitapriyaṃvadaiḥ kāle bahubhiḥ puṇyagandhibhiḥ dviṣacchirobhiḥ pṛthivīm avatastāra phālguṇiḥ
7.35.31
gandharvanagarākārān vidhivat kalpitān rathān vīṣāmukhān vitriveṇūn vyastadaṇḍakabandhurān
7.35.32
vijaṅghakūbarākṣāṃś ca vinemīn anarān api vicakropaskaropasthān bhagnopakaraṇān api
7.35.33
praśātitopakaraṇān hatayodhān sahasraśaḥ śarair viśakalīkurvan dikṣu sarvāsv adṛśyata
7.35.34
punar dvipān dvipārohān vaijayantyaṅkuśadhvajān tūṇān varmāṇy atho kakṣyā graiveyān atha kambalān
7.35.35
ghaṇṭāḥ śuṇḍān viṣāṇāgrān kṣurapālān padānugān śarair niśitadhārāgraiḥ śātravāṇām aśātayat
7.35.36
vanāyujān pārvatīyān kāmbojāraṭṭabāhlikān sthiravāladhikarṇākṣāñ javanān sādhuvāhinaḥ
7.35.37
svārūḍhāñ śikṣitair yodhaiḥ śaktyṛṣṭiprāsayodhibhiḥ vidhvastacāmarakuthān viprakīrṇaprakīrṇakān
7.35.38
nirastajihvānayanān niṣkīrṇāntrayakṛdghanān hatārohān bhinnabhāṇḍān kravyādagaṇamodanān
7.35.39
nikṛttavarmakavacāñ śakṛnmūtrāsṛgāplutān nipātayann aśvavarāṃs tāvakān so 'bhyarocata
7.35.40
eko viṣṇur ivācintyaḥ kṛtvā prāk karma duṣkaram tathā vimathitaṃ tena tryaṅgaṃ tava balaṃ mahat vyahanat sa padātyoghāṃs tvadīyān eva bhārata
7.35.41
evam ekena tāṃ senāṃ saubhadreṇa śitaiḥ śaraiḥ bhṛśaṃ viprahatāṃ dṛṣṭvā skandenevāsurīṃ camūm
7.35.42
tvadīyās tava putrāś ca vīkṣamāṇā diśo daśa saṃśuṣkāsyāś calannetrāḥ prasvinnā lomaharṣaṇāḥ
7.35.43
palāyanakṛtotsāhā nirutsāhā dviṣajjaye gotranāmabhir anyonyaṃ krandanto jīvitaiṣiṇaḥ
7.35.44
hatān putrāṃs tathā pitṝn suhṛtsaṃbandhibāndhavān prātiṣṭhanta samutsṛjya tvarayanto hayadvipān
7.36.1
saṃjaya uvāca tāṃ prabhagnāṃ camūṃ dṛṣṭvā saubhadreṇāmitaujasā duryodhano bhṛśaṃ kruddhaḥ svayaṃ saubhadram abhyayāt
7.36.2
tato rājānam āvṛttaṃ saubhadraṃ prati saṃyuge dṛṣṭvā droṇo 'bravīd yodhān paryāpnuta narādhipam
7.36.3
purābhimanyur lakṣyaṃ naḥ paśyatāṃ hanti vīryavān tam ādravata mā bhaiṣṭa kṣipraṃ rakṣata kauravam
7.36.4
tataḥ kṛtajñā balinaḥ suhṛdo jitakāśinaḥ trāsyamānā bhayād vīraṃ parivavrus tavātmajam
7.36.5
droṇo drauṇiḥ kṛpaḥ karṇaḥ kṛtavarmā ca saubalaḥ bṛhadbalo madrarājo bhūrir bhūriśravāḥ śalaḥ
7.36.6
pauravo vṛṣasenaś ca visṛjantaḥ śitāñ śarān saubhadraṃ śaravarṣeṇa mahatā samavākiran
7.36.7
saṃmohayitvā tam atha duryodhanam amocayan āsyād grāsam ivākṣiptaṃ mamṛṣe nārjunātmajaḥ
7.36.8
tāñ śaraugheṇa mahatā sāśvasūtān mahārathān vimukhīkṛtya saubhadraḥ siṃhanādam athānadat
7.36.9
tasya nādaṃ tataḥ śrutvā siṃhasyevāmiṣaiṣiṇaḥ nāmṛṣyanta susaṃrabdhāḥ punar droṇamukhā rathāḥ
7.36.10
ta enaṃ koṣṭhakīkṛtya rathavaṃśena māriṣa vyasṛjann iṣujālāni nānāliṅgāni saṃghaśaḥ
7.36.11
tāny antarikṣe ciccheda pautras tava śitaiḥ śaraiḥ tāṃś caiva prativivyādha tad adbhutam ivābhavat
7.36.12
tatas te kopitās tena śarair āśīviṣopamaiḥ parivavrur jighāṃsantaḥ saubhadram apalāyinam
7.36.13
samudram iva paryastaṃ tvadīyaṃ tad balārṇavam abhimanyur dadhāraiko veleva makarālayam
7.36.14
śūrāṇāṃ yudhyamānānāṃ nighnatām itaretaram abhimanyoḥ pareṣāṃ ca nāsīt kaś cit parāṅmukhaḥ
7.36.15
tasmiṃs tu ghore saṃgrāme vartamāne bhayaṃkare duḥsaho navabhir bāṇair abhimanyum avidhyata
7.36.16
duḥśāsano dvādaśabhiḥ kṛpaḥ śāradvatas tribhiḥ droṇas tu saptadaśabhiḥ śarair āśīviṣopamaiḥ
7.36.17
viviṃśatis tu viṃśatyā kṛtavarmā ca saptabhiḥ bṛhadbalas tathāṣṭābhir aśvatthāmā ca saptabhiḥ
7.36.18
bhūriśravās tribhir bāṇair madreśaḥ ṣaḍbhir āśugaiḥ dvābhyāṃ śarābhyāṃ śakunis tribhir duryodhano nṛpaḥ
7.36.19
sa tu tān prativivyādha tribhis tribhir ajihmagaiḥ nṛtyann iva mahārāja cāpahastaḥ pratāpavān
7.36.20
tato 'bhimanyuḥ saṃkruddhas tāpyamānas tavātmajaiḥ vidarśayan vai sumahac chikṣaurasakṛtaṃ balam
7.36.21
garuḍānilaraṃhobhir yantur vākyakarair hayaiḥ dāntair aśmakadāyādaṃ tvaramāṇo 'bhyahārayat vivyādha cainaṃ daśabhir bāṇais tiṣṭheti cābravīt
7.36.22
tasyābhimanyur daśabhir bāṇaiḥ sūtaṃ hayān dhvajam bāhū dhanuḥ śiraś corvyāṃ smayamāno 'bhyapātayat
7.36.23
tatas tasmin hate vīre saubhadreṇāśmakeśvare saṃcacāla balaṃ sarvaṃ palāyanaparāyaṇam
7.36.24
tataḥ karṇaḥ kṛpo droṇo drauṇir gāndhārarāṭ śalaḥ śalyo bhūriśravāḥ krāthaḥ somadatto viviṃśatiḥ
7.36.25
vṛṣasenaḥ suṣeṇaś ca kuṇḍabhedī pratardanaḥ vṛndārako lalitthaś ca prabāhur dīrghalocanaḥ duryodhanaś ca saṃkruddhaḥ śaravarṣair avākiran
7.36.26
so 'tikruddho maheṣvāsair abhimanyur ajihmagaiḥ śaram ādatta karṇāya parakāyāvabhedanam
7.36.27
tasya bhittvā tanutrāṇaṃ dehaṃ nirbhidya cāśugaḥ prāviśad dharaṇīṃ rājan valmīkam iva pannagaḥ
7.36.28
sa tenātiprahāreṇa vyathito vihvalann iva saṃcacāla raṇe karṇaḥ kṣitikampe yathācalaḥ
7.36.29
athānyair niśitair bāṇaiḥ suṣeṇaṃ dīrghalocanam kuṇḍabhediṃ ca saṃkruddhas tribhis trīn avadhīd balī
7.36.30
karṇas taṃ pañcaviṃśatyā nārācānāṃ samarpayat aśvatthāmā ca viṃśatyā kṛtavarmā ca saptabhiḥ
7.36.31
sa śarārditasarvāṅgaḥ kruddhaḥ śakrātmajātmajaḥ vicaran dṛśyate sainye pāśahasta ivāntakaḥ
7.36.32
śalyaṃ ca bāṇavarṣeṇa samīpastham avākirat udakrośan mahābāhus tava sainyāni bhīṣayan
7.36.33
tataḥ sa viddho 'stravidā marmabhidbhir ajihmagaiḥ śalyo rājan rathopasthe niṣasāda mumoha ca
7.36.34
taṃ hi viddhaṃ tathā dṛṣṭvā saubhadreṇa yaśasvinā saṃprādravac camūḥ sarvā bhāradvājasya paśyataḥ
7.36.35
prekṣantas taṃ mahābāhuṃ rukmapuṅkhaiḥ samāvṛtam tvadīyāś ca palāyante mṛgāḥ siṃhārditā iva
7.36.36
sa tu raṇayaśasābhipūjyamānaḥ; pitṛsuracāraṇasiddhayakṣasaṃghaiḥ avanitalagataiś ca bhūtasaṃghair; ativibabhau hutabhug yathājyasiktaḥ
7.37.1
dhṛtarāṣṭra uvāca tathā pramathamānaṃ taṃ maheṣvāsam ajihmagaiḥ ārjuniṃ māmakāḥ sarve ke tv enaṃ samavākiran
7.37.2
saṃjaya uvāca śṛṇu rājan kumārasya raṇe vikrīḍitaṃ mahat bibhitsato rathānīkaṃ bhāradvājena rakṣitam
7.37.3
madreśaṃ sāditaṃ dṛṣṭvā saubhādreṇāśugai raṇe śalyād avarajaḥ kruddhaḥ kiran bāṇān samabhyayāt
7.37.4
sa viddhvā daśabhir bāṇaiḥ sāśvayantāram ārjunim udakrośan mahāśabdaṃ tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
7.37.5
tasyārjuniḥ śirogrīvaṃ pāṇipādaṃ dhanur hayān chatraṃ dhvajaṃ niyantāraṃ triveṇuṃ śamyupaskaram
7.37.6
cakre yugeṣāṃ tūṇīrān anukarṣaṃ ca sāyakaiḥ patākāṃ cakragoptārau sarvopakaraṇāni ca vyadhamal lāghavāt tac ca dadṛśe nāsya kaś cana
7.37.7
sa papāta kṣitau kṣīṇaḥ praviddhābharaṇāmbaraḥ vāyuneva mahācaityaḥ saṃbhagno 'mitatejasā anugāś cāsya vitrastāḥ prādravan sarvatodiśam
7.37.8
ārjuneḥ karma tad dṛṣṭva praṇeduś ca samantataḥ nādena sarvabhūtāni sādhu sādhv iti bhārata
7.37.9
śalyabhrātary athārugṇe bahuśas tasya sainikāḥ kulādhivāsanāmāni śrāvayanto 'rjunātmajam
7.37.10
abhyavartanta saṃkruddhā vividhāyudhapāṇayaḥ rathair aśvair gajaiś cānye pādātaiś ca balotkaṭāḥ
7.37.11
bāṇaśabdena mahatā khuranemisvanena ca huṃkāraiḥ kṣveḍitotkruṣṭaiḥ siṃhanādaiḥ sagarjitaiḥ
7.37.12
jyātalatrasvanair anye garjanto 'rjunanandanam bruvantaś ca na no jīvan mokṣyase jīvatām iti
7.37.13
tāṃs tathā bruvato dṛṣṭvā saubhadraḥ prahasann iva yo yaḥ sma prāharat pūrvaṃ taṃ taṃ vivyādha patribhiḥ
7.37.14
saṃdarśayiṣyann astrāṇi citrāṇi ca laghūni ca ārjuniḥ samare śūro mṛdupūrvam ayudhyata
7.37.15
vāsudevād upāttaṃ yad yad astraṃ ca dhanaṃjayāt adarśayata tat kārṣṇiḥ kṛṣṇābhyām aviśeṣayan
7.37.16
dūram asyan guruṃ bhāraṃ sādhayaṃś ca punaḥ punaḥ saṃdadhad visṛjaṃś ceṣūn nirviśeṣam adṛśyata
7.37.17
cāpamaṇḍalam evāsya visphurad dikṣv adṛśyata tamo ghnataḥ sudīptasya savitur maṇḍalaṃ yathā
7.37.18
jyāśabdaḥ śuśruve tasya talaśabdaś ca dāruṇaḥ mahāśanimucaḥ kāle payodasyeva nisvanaḥ
7.37.19
hrīmān amarṣī saubhadro mānakṛt priyadarśanaḥ saṃmimānayiṣur vīrān iṣvāsāṃś cāpy ayudhyata
7.37.20
mṛdur bhūtvā mahārāja dāruṇaḥ samapadyata varṣābhyatīto bhagavāñ śaradīva divākaraḥ
7.37.21
śarān vicitrān mahato rukmapuṅkhāñ śilāśitān mumoca śataśaḥ kruddho gabhastīn iva bhāskaraḥ
7.37.22
kṣuraprair vatsadantaiś ca vipāṭhaiś ca mahāyaśāḥ nārācair ardhanārācair bhallair ajñalikair api
7.37.23
avākirad rathānīkaṃ bhāradvājasya paśyataḥ tatas tat sainyam abhavad vimukhaṃ śarapīḍitam
7.38.1
dhṛtarāṣṭra uvāca dvaidhībhavati me cittaṃ hriyā tuṣṭyā ca saṃjaya mama putrasya yat sainyaṃ saubhadraḥ samavārayat
7.38.2
vistareṇaiva me śaṃsa sarvaṃ gāvalgaṇe punaḥ vikrīḍitaṃ kumārasya skandasyevāsuraiḥ saha
7.38.3
saṃjaya uvāca hanta te saṃpravakṣyāmi vimardam atidāruṇam ekasya ca bahūnāṃ ca yathāsīt tumulo raṇaḥ
7.38.4
abhimanyuḥ kṛtotsāhaḥ kṛtotsāhān ariṃdamān rathastho rathinaḥ sarvāṃs tāvakān apy aharṣayat
7.38.5
droṇaṃ karṇaṃ kṛpaṃ śalyaṃ drauṇiṃ bhojaṃ bṛhadbalam duryodhanaṃ saumadattiṃ śakuniṃ ca mahābalam
7.38.6
nānānṛpān nṛpasutān sainyāni vividhāni ca alātacakravat sarvāṃś caran bāṇaiḥ samabhyayāt
7.38.7
nighnann amitrān saubhadraḥ paramāstraḥ pratāpavān adarśayata tejasvī dikṣu sarvāsu bhārata
7.38.8
tad dṛṣṭvā caritaṃ tasya saubhadrasyāmitaujasaḥ samakampanta sainyāni tvadīyāni punaḥ punaḥ
7.38.9
athābravīn mahāprājño bhāradvājaḥ pratāpavān harṣeṇotphullanayanaḥ kṛpam ābhāṣya satvaram
7.38.10
ghaṭṭayann iva marmāṇi tava putrasya māriṣa abhimanyuṃ raṇe dṛṣṭvā tadā raṇaviśāradam
7.38.11
eṣa gacchati saubhadraḥ pārthānām agrato yuvā nandayan suhṛdaḥ sarvān rājānaṃ ca yudhiṣṭhiram
7.38.12
nakulaṃ sahadevaṃ ca bhīmasenaṃ ca pāṇḍavam bandhūn saṃbandhinaś cānyān madhyasthān suhṛdas tathā
7.38.13
nāsya yuddhe samaṃ manye kaṃ cid anyaṃ dhanurdharam icchan hanyād imāṃ senāṃ kimartham api necchati
7.38.14
droṇasya prītisaṃyuktaṃ śrutvā vākyaṃ tavātmajaḥ ārjuniṃ prati saṃkruddho droṇaṃ dṛṣṭvā smayann iva
7.38.15
atha duryodhanaḥ karṇam abravīd bāhlikaṃ kṛpam duḥsāsanaṃ madrarājaṃ tāṃs tāṃś cānyān mahārathān
7.38.16
sarvamūrdhāvasiktānām ācāryo brahmavittamaḥ arjunasya sutaṃ mūḍhaṃ nābhihantum ihecchati
7.38.17
na hy asya samare mucyed antako 'py ātatāyinaḥ kim aṅga punar evānyo martyaḥ satyaṃ bravīmi vaḥ
7.38.18
arjunasya sutaṃ tv eṣa śiṣyatvād abhirakṣati putrāḥ śiṣyāś ca dayitās tad apatyaṃ ca dharmiṇām
7.38.19
saṃrakṣyamāṇo droṇena manyate vīryam ātmanaḥ ātmasaṃbhāvito mūḍhas taṃ pramathnīta māciram
7.38.20
evam uktās tu te rājñā sātvatīputram abhyayuḥ saṃrabdhās taṃ jighāṃsanto bhāradvājasya paśyataḥ
7.38.21
duḥśāsanas tu tac chrutvā duryodhanavacas tadā abravīt kuruśārdūlo duryodhanam idaṃ vacaḥ
7.38.22
aham enaṃ haniṣyāmi mahārāja bravīmi te miṣatāṃ pāṇḍuputrāṇāṃ pāñcālānāṃ ca paśyatām grasiṣyāmy adya saubhadraṃ yathā rāhur divākaram
7.38.23
utkruśya cābravīd vākyaṃ kururājam idaṃ punaḥ śrutvā kṛṣṇau mayā grastaṃ saubhadram atimāninau gamiṣyataḥ pretalokaṃ jīvalokān na saṃśayaḥ
7.38.24
tau ca śrutvā mṛtau vyaktaṃ pāṇḍoḥ kṣetrodbhavāḥ sutāḥ ekāhnā sasuhṛdvargāḥ klaibyād dhāsyanti jīvitam
7.38.25
tasmād asmin hate śatrau hatāḥ sarve 'hitās tava śivena dhyāhi mā rājann eṣa hanmi ripuṃ tava
7.38.26
evam uktvā nadan rājan putro duḥśāsanas tava saubhadram abhyayāt kruddhaḥ śaravarṣair avākiran
7.38.27
tam abhikruddham āyāntaṃ tava putram ariṃdamaḥ abhimanyuḥ śarais tīkṣṇaiḥ ṣaḍviṃśatyā samarpayat
7.38.28
duḥśāsanas tu saṃkruddhaḥ prabhinna iva kuñjaraḥ ayodhayata saubhadram abhimanyuś ca taṃ raṇe
7.38.29
tau maṇḍalāni citrāṇi rathābhyāṃ savyadakṣiṇam caramāṇāv ayudhyetāṃ rathaśikṣāviśāradau
7.38.30
atha paṇavamṛdaṅgadundubhīnāṃ; kṛkaramahānakabherijharjharāṇām ninadam atibhṛśaṃ narāḥ pracakrur; lavaṇajalodbhavasiṃhanādamiśram
7.39.1
saṃjaya uvāca śaravikṣatagātras tu pratyamitram avasthitam abhimanyuḥ smayan dhīmān duḥśāsanam athābravīt
7.39.2
diṣṭyā paśyāmi saṃgrāme māninaṃ śatrum āgatam niṣṭhuraṃ tyaktadharmāṇam ākrośanaparāyaṇam
7.39.3
yat sabhāyāṃ tvayā rājño dhṛtarāṣṭrasya śṛṇvataḥ kopitaḥ paruṣair vākyair dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ jayonmattena bhīmaś ca bahvabaddhaṃ prabhāṣatā
7.39.4
paravittāpahārasya krodhasyāpraśamasya ca lobhasya jñānanāśasya drohasyātyāhitasya ca
7.39.5
pitṝṇāṃ mama rājyasya haraṇasyogradhanvinām tat tvām idam anuprāptaṃ tat kopād vai mahātmanām
7.39.6
sadyaś cogram adharmasya phalaṃ prāpnuhi durmate śāsitāsmy adya te bāṇaiḥ sarvasainyasya paśyataḥ
7.39.7
adyāham anṛṇas tasya kopasya bhavitā raṇe amarṣitāyāḥ kṛṣṇāyāḥ kāṅkṣitasya ca me pituḥ
7.39.8
adya kauravya bhīmasya bhavitāsmy anṛṇo yudhi na hi me mokṣyase jīvan yadi notsṛjase raṇam
7.39.9
evam uktvā mahābāhur bāṇaṃ duḥśāsanāntakam saṃdadhe paravīraghnaḥ kālāgnyanilavarcasam
7.39.10
tasyoras tūrṇam āsādya jatrudeśe vibhidya tam athainaṃ pañcaviṃśatyā punaś caiva samarpayat
7.39.11
sa gāḍhaviddho vyathito rathopastha upāviśat duḥśāsano mahārāja kaśmalaṃ cāviśan mahat
7.39.12
sārathis tvaramāṇas tu duḥśāsanam acetasam raṇamadhyād apovāha saubhadraśarapīḍitam
7.39.13
pāṇḍavā draupadeyāś ca virāṭaś ca samīkṣya tam pāñcālāḥ kekayāś caiva siṃhanādam athānadan
7.39.14
vāditrāṇi ca sarvāṇi nānāliṅgāni sarvaśaḥ prāvādayanta saṃhṛṣṭāḥ pāṇḍūnāṃ tatra sainikāḥ
7.39.15
paśyantaḥ smayamānāś ca saubhadrasya viceṣṭitam atyantavairiṇaṃ dṛptaṃ dṛṣṭvā śatruṃ parājitam
7.39.16
dharmamārutaśakrāṇām āśvinoḥ pratimās tathā dhārayanto dhvajāgreṣu draupadeyā mahārathāḥ
7.39.17
sātyakiś cekitānaś ca dhṛṣṭadyumnaśikhaṇḍinau kekayā dhṛṣṭaketuś ca matsyapāñcālasṛṃjayāḥ
7.39.18
pāṇḍavāś ca mudā yuktā yudhiṣṭhirapurogamāḥ abhyavartanta sahitā droṇānīkaṃ bibhitsavaḥ
7.39.19
tato 'bhavan mahad yuddhaṃ tvadīyānāṃ paraiḥ saha jayam ākāṅkṣamāṇānāṃ śūrāṇām anivartinām
7.39.20
duryodhano mahārāja rādheyam idam abravīt paśya duḥśāsanaṃ vīram abhimanyuvaśaṃ gatam
7.39.21
pratapantam ivādityaṃ nighnantaṃ śātravān raṇe saubhadram udyatās trātum abhidhāvanti pāṇḍavāḥ
7.39.22
tataḥ karṇaḥ śarais tīkṣṇair abhimanyuṃ durāsadam abhyavarṣata saṃkruddhaḥ putrasya hitakṛt tava
7.39.23
tasya cānucarāṃs tīkṣṇair vivyādha parameṣubhiḥ avajñāpūrvakaṃ vīraḥ saubhadrasya raṇājire
7.39.24
abhimanyus tu rādheyaṃ trisaptatyā śilīmukhaiḥ avidhyat tvarito rājan droṇaṃ prepsur mahāmanāḥ
7.39.25
taṃ tadā nāśakat kaś cid droṇād vārayituṃ raṇe ārujantaṃ rathaśreṣṭhān vajrahastam ivāsurān
7.39.26
tataḥ karṇo jayaprepsur mānī sarvadhanurbhṛtām saubhadraṃ śataśo 'vidhyad uttamāstrāṇi darśayan
7.39.27
so 'strair astravidāṃ śreṣṭho rāmaśiṣyaḥ pratāpavān samare śatrudurdharṣam abhimanyum apīḍayat
7.39.28
sa tathā pīḍyamānas tu rādheyenāstravṛṣṭibhiḥ samare 'marasaṃkāśaḥ saubhadro na vyaṣīdata
7.39.29
tataḥ śilāśitais tīkṣṇair bhallaiḥ saṃnataparvabhiḥ chittvā dhanūṃṣi śūrāṇām ārjuniḥ karṇam ārdayat sa dhvajaṃ kārmukaṃ cāsya chittvā bhūmau nyapātayat
7.39.30
tataḥ kṛcchragataṃ karṇaṃ dṛṣṭvā karṇād anantaraḥ saubhadram abhyayāt tūrṇaṃ dṛḍham udyamya kārmukam
7.39.31
tata uccukruśuḥ pārthās teṣāṃ cānucarā janāḥ vāditrāṇi ca saṃjaghnuḥ saubhadraṃ cāpi tuṣṭuvuḥ
7.40.1
saṃjaya uvāca so 'bhigarjan dhanuṣpāṇir jyāṃ vikarṣan punaḥ punaḥ tayor mahātmanos tūrṇaṃ rathāntaram avāpatat
7.40.2
so 'vidhyad daśabhir bāṇair abhimanyuṃ durāsadam sacchatradhvajayantāraṃ sāśvam āśu smayann iva
7.40.3
pitṛpaitāmahaṃ karma kurvāṇam atimānuṣam dṛṣṭvārditaṃ śaraiḥ kārṣṇiṃ tvadīyā hṛṣitābhavan
7.40.4
tasyābhimanyur āyamya smayann ekena patriṇā śiraḥ pracyāvayām āsa sa rathāt prāpatad bhuvi
7.40.5
karṇikāram ivoddhūtaṃ vātena mathitaṃ nagāt bhrātaraṃ nihataṃ dṛṣṭvā rājan karṇo vyathāṃ yayau
7.40.6
vimukhīkṛtya karṇaṃ tu saubhadraḥ kaṅkapatribhiḥ anyān api maheṣvāsāṃs tūrṇam evābhidudruve
7.40.7
tatas tad vitataṃ jālaṃ hastyaśvarathapattimat jhaṣaḥ kruddha ivābhindad abhimanyur mahāyaśāḥ
7.40.8
karṇas tu bahubhir bāṇair ardyamāno 'bhimanyunā apāyāj javanair aśvais tato 'nīkam abhidyata
7.40.9
śalabhair iva cākāśe dhārābhir iva cāvṛte abhimanyoḥ śarai rājan na prājñāyata kiṃ cana
7.40.10
tāvakānāṃ tu yodhānāṃ vadhyatāṃ niśitaiḥ śaraiḥ anyatra saindhavād rājan na sma kaś cid atiṣṭhata
7.40.11
saubhadras tu tataḥ śaṅkhaṃ pradhmāpya puruṣarṣabhaḥ śīghram abhyapatat senāṃ bhāratīṃ bharatarṣabha
7.40.12
sa kakṣe 'gnir ivotsṛṣṭo nirdahaṃs tarasā ripūn madhye bhāratasainyānām ārjuniḥ paryavartata
7.40.13
rathanāgāśvamanujān ardayan niśitaiḥ śaraiḥ sa praviśyākarod bhūmiṃ kabandhagaṇasaṃkulām
7.40.14
saubhadracāpaprabhavair nikṛttāḥ parameṣubhiḥ svān evābhimukhān ghnantaḥ prādravañ jīvitārthinaḥ
7.40.15
te ghorā raudrakarmāṇo vipāṭhāḥ pṛthavaḥ śitāḥ nighnanto rathanāgāśvāñ jagmur āśu vasuṃdharām
7.40.16
sāyudhāḥ sāṅgulitrāṇāḥ sakhaḍgāḥ sāṅgadā raṇe dṛśyante bāhavaś chinnā hemābharaṇabhūṣitāḥ
7.40.17
śarāś cāpāni khaḍgāś ca śarīrāṇi śirāṃsi ca sakuṇḍalāni sragvīṇi bhūmāv āsan sahasraśaḥ
7.40.18
apaskarair adhiṣṭhānair īṣādaṇḍakabandhuraiḥ akṣair vimathitaiś cakrair bhagnaiś ca bahudhā rathaiḥ śakticāpāyudhaiś cāpi patitaiś ca mahādhvajaiḥ
7.40.19
nihataiḥ kṣatriyair aśvair vāraṇaiś ca viśāṃ pate agamyakalpā pṛthivī kṣaṇenāsīt sudāruṇā
7.40.20
vadhyatāṃ rājaputrāṇāṃ krandatām itaretaram prādurāsīn mahāśabdo bhīrūṇāṃ bhayavardhanaḥ sa śabdo bharataśreṣṭha diśaḥ sarvā vyanādayat
7.40.21
saubhadraś cādravat senāṃ nighnann aśvarathadvipān vyacarat sa diśaḥ sarvāḥ pradiśaś cāhitān rujan
7.40.22
taṃ tadā nānupaśyāma sainyena rajasāvṛtam ādadānaṃ gajāśvānāṃ nṛṇāṃ cāyūṃṣi bhārata
7.40.23
kṣaṇena bhūyo 'paśyāma sūryaṃ madhyaṃdine yathā abhimanyuṃ mahārāja pratapantaṃ dviṣadgaṇān
7.40.24
sa vāsavasamaḥ saṃkhye vāsavasyātmajātmajaḥ abhimanyur mahārāja sainyamadhye vyarocata
7.41.1
dhṛtarāṣṭra uvāca bālam atyantasukhinam avāryabaladarpitam yuddheṣu kuśalaṃ vīraṃ kulaputraṃ tanutyajam
7.41.2
gāhamānam anīkāni sadaśvais taṃ trihāyanaiḥ api yaudhiṣṭhirāt sainyāt kaś cid anvapatad rathī
7.41.3
saṃjaya uvāca yudhiṣṭhiro bhīmasenaḥ śikhaṇḍī sātyakir yamau dhṛṣṭadyumno virāṭaś ca drupadaś ca sakekayaḥ dhṛṣṭaketuś ca saṃrabdho matsyāś cānvapatan raṇe
7.41.4
abhyadravan parīpsanto vyūḍhānīkāḥ prahāriṇaḥ tān dṛṣṭvā dravataḥ śūrāṃs tvadīyā vimukhābhavan
7.41.5
tatas tad vimukhaṃ dṛṣṭvā tava sūnor mahad balam jāmātā tava tejasvī viṣṭambhayiṣur ādravat
7.41.6
saindhavasya mahārāja putro rājā jayadrathaḥ sa putragṛddhinaḥ pārthān sahasainyān avārayat
7.41.7
ugradhanvā maheṣvāso divyam astram udīrayan vārdhakṣatrir upāsedhat pravaṇād iva kuñjarān
7.41.8
dhṛtarāṣṭra uvāca atibhāram ahaṃ manye saindhave saṃjayāhitam yad ekaḥ pāṇḍavān kruddhān putragṛddhīn avārayat
7.41.9
atyadbhutam idaṃ manye balaṃ śauryaṃ ca saindhave tad asya brūhi me vīryaṃ karma cāgryaṃ mahātmanaḥ
7.41.10
kiṃ dattaṃ hutam iṣṭaṃ vā sutaptam atha vā tapaḥ sindhurājena yenaikaḥ kruddhān pārthān avārayat
7.41.11
saṃjaya uvāca draupadīharaṇe yat tad bhīmasenena nirjitaḥ mānāt sa taptavān rājā varārthī sumahat tapaḥ
7.41.12
indriyāṇīndriyārthebhyaḥ priyebhyaḥ saṃnivartya saḥ kṣutpipāsātapasahaḥ kṛśo dhamanisaṃtataḥ devam ārādhayac charvaṃ gṛṇan brahma sanātanam
7.41.13
bhaktānukampī bhagavāṃs tasya cakre tato dayām svapnānte 'py atha caivāha haraḥ sindhupateḥ sutam varaṃ vṛṇīṣva prīto 'smi jayadratha kim icchasi
7.41.14
evam uktas tu śarveṇa sindhurājo jayadrathaḥ uvāca praṇato rudraṃ prāñjalir niyatātmavān
7.41.15
pāṇḍaveyān ahaṃ saṃkhye bhīmavīryaparākramān eko raṇe dhārayeyaṃ samastān iti bhārata
7.41.16
evam uktas tu deveśo jayadratham athābravīt dadāmi te varaṃ saumya vinā pārthaṃ dhanaṃjayam
7.41.17
dhārayiṣyasi saṃgrāme caturaḥ pāṇḍunandanān evam astv iti deveśam uktvābudhyata pārthivaḥ
7.41.18
sa tena varadānena divyenāstrabalena ca ekaḥ saṃdhārayām āsa pāṇḍavānām anīkinīm
7.41.19
tasya jyātalaghoṣeṇa kṣatriyān bhayam āviśat parāṃs tu tava sainyasya harṣaḥ paramako 'bhavat
7.41.20
dṛṣṭvā tu kṣatriyā bhāraṃ saindhave sarvam arpitam utkruśyābhyadravan rājan yena yaudhiṣṭhiraṃ balam
7.42.1
saṃjaya uvāca yan mā pṛcchasi rājendra sindhurājasya vikramam śṛṇu tat sarvam ākhyāsye yathā pāṇḍūn ayodhayat
7.42.2
tam ūhuḥ sārather vaśyāḥ saindhavāḥ sādhuvāhinaḥ vikurvāṇā bṛhanto 'śvāḥ śvasanopamaraṃhasaḥ
7.42.3
gandharvanagarākāraṃ vidhivat kalpitaṃ ratham tasyābhyaśobhayat ketur vārāho rājato mahān
7.42.4
śvetacchatrapatākābhiś cāmaravyajanena ca sa babhau rājaliṅgais tais tārāpatir ivāmbare
7.42.5
muktāvajramaṇisvarṇair bhūṣitaṃ tad ayasmayam varūthaṃ vibabhau tasya jyotirbhiḥ kham ivāvṛtam
7.42.6
sa visphārya mahac cāpaṃ kirann iṣugaṇān bahūn tat khaṇḍaṃ pūrayām āsa yad vyadārayad ārjuniḥ
7.42.7
sa sātyakiṃ tribhir bāṇair aṣṭabhiś ca vṛkodaram dhṛṣṭadyumnaṃ tathā ṣaṣṭyā virāṭaṃ daśabhiḥ śaraiḥ
7.42.8
drupadaṃ pañcabhis tīkṣṇair daśabhiś ca śikhaṇḍinam kekayān pañcaviṃśatyā draupadeyāṃs tribhis tribhiḥ
7.42.9
yudhiṣṭhiraṃ ca saptatyā tataḥ śeṣān apānudat iṣujālena mahatā tad adbhutam ivābhavat
7.42.10
athāsya śitapītena bhallenādiśya kārmukam ciccheda prahasan rājā dharmaputraḥ pratāpavān
7.42.11
akṣṇor nimeṣamātreṇa so 'nyad ādāya kārmukam vivyādha daśabhiḥ pārtha tāṃś caivānyāṃs tribhis tribhiḥ
7.42.12
tasya tal lāghavaṃ jñātvā bhīmo bhallais tribhiḥ punaḥ dhanur dhvajaṃ ca chatraṃ ca kṣitau kṣipram apātayat
7.42.13
so 'nyad ādāya balavān sajyaṃ kṛtvā ca kārmukam bhīmasyāpothayat ketuṃ dhanur aśvāṃś ca māriṣa
7.42.14
sa hatāśvād avaplutya chinnadhanvā rathottamāt sātyaker āpluto yānaṃ giryagram iva kesarī
7.42.15
tatas tvadīyāḥ saṃhṛṣṭāḥ sādhu sādhv iti cukruśuḥ sindhurājasya tat karma prekṣyāśraddheyam uttamam
7.42.16
saṃkruddhān pāṇḍavān eko yad dadhārāstratejasā tat tasya karma bhūtāni sarvāṇy evābhyapūjayan
7.42.17
saubhadreṇa hataiḥ pūrvaṃ sottarāyudhibhir dvipaiḥ pāṇḍūnāṃ darśitaḥ panthāḥ saindhavena nivāritaḥ
7.42.18
yatamānās tu te vīrā matsyapāñcālakekayāḥ pāṇḍavāś cānvapadyanta pratyaikaśyena saindhavam
7.42.19
yo yo hi yatate bhettuṃ droṇānīkaṃ tavāhitaḥ taṃ taṃ devavaraprāptyā saindhavaḥ pratyavārayat
7.43.1
saṃjaya uvāca saindhavena niruddheṣu jayagṛddhiṣu pāṇḍuṣu sughoram abhavad yuddhaṃ tvadīyānāṃ paraiḥ saha
7.43.2
praviśya tv ārjuniḥ senāṃ satyasaṃdho durāsadām vyakṣobhayata tejasvī makaraḥ sāgaraṃ yathā
7.43.3
taṃ tathā śaravarṣeṇa kṣobhayantam ariṃdamam yathāpradhānāḥ saubhadram abhyayuḥ kurusattamāḥ
7.43.4
teṣāṃ tasya ca saṃmardo dāruṇaḥ samapadyata sṛjatāṃ śaravarṣāṇi prasaktam amitaujasām
7.43.5
rathavrajena saṃruddhas tair amitrair athārjuniḥ vṛṣasenasya yantāraṃ hatvā ciccheda kārmukam
7.43.6
tasya vivyādha balavāñ śarair aśvān ajihmagaiḥ vātāyamānair atha tair aśvair apahṛto raṇāt
7.43.7
tenāntareṇābhimanyor yantāpāsārayad ratham rathavrajās tato hṛṣṭāḥ sādhu sādhv iti cukruśuḥ
7.43.8
taṃ siṃham iva saṃkruddhaṃ pramathnantaṃ śarair arīn ārād āyāntam abhyetya vasātīyo 'bhyayād drutam
7.43.9
so 'bhimanyuṃ śaraiḥ ṣaṣṭyā rukmapuṅkhair avākirat abravīc ca na me jīvañ jīvato yudhi mokṣyase
7.43.10
tam ayasmayavarmāṇam iṣuṇā āśupātinā vivyādha hṛdi saubhadraḥ sa papāta vyasuḥ kṣitau
7.43.11
vasātyaṃ nihataṃ dṛṣṭvā kruddhāḥ kṣatriyapuṃgavāḥ parivavrus tadā rājaṃs tava pautraṃ jighāṃsavaḥ
7.43.12
visphārayantaś cāpāni nānārūpāṇy anekaśaḥ tad yuddham abhavad raudraṃ saubhadrasyāribhiḥ saha
7.43.13
teṣāṃ śarān seṣvasanāñ śarīrāṇi śirāṃsi ca sakuṇḍalāni sragvīṇi kruddhaś ciccheda phālguniḥ
7.43.14
sakhaḍgāḥ sāṅgulitrāṇāḥ sapaṭṭiśaparaśvadhāḥ adṛśyanta bhujāś chinnā hemābharaṇabhūṣitāḥ
7.43.15
sragbhir ābharaṇair vastraiḥ patitaiś ca mahādhvajaiḥ varmabhiś carmabhir hārair mukuṭaiś chatracāmaraiḥ
7.43.16
apaskarair adhiṣṭhānair īṣādaṇḍakabandhuraiḥ akṣair vimathitaiś cakrair bhagnaiś ca bahudhā yugaiḥ
7.43.17
anukarṣaiḥ patākābhis tathā sārathivājibhiḥ rathaiś ca bhagnair nāgaiś ca hataiḥ kīrṇābhavan mahī
7.43.18
nihataiḥ kṣatriyaiḥ śūrair nānājanapadeśvaraiḥ jayagṛddhair vṛtā bhūmir dāruṇā samapadyata
7.43.19
diśo vicaratas tasya sarvāś ca pradiśas tathā raṇe 'bhimanyoḥ kruddhasya rūpam antaradhīyata
7.43.20
kāñcanaṃ yad yad asyāsīd varma cābharaṇāni ca dhanuṣaś ca śarāṇāṃ ca tad apaśyāma kevalam
7.43.21
taṃ tadā nāśakat kaś cic cakṣurbhyām abhivīkṣitum ādadānaṃ śarair yodhān madhye sūryam iva sthitam
7.44.1
saṃjaya uvāca ādadānas tu śūrāṇām āyūṃṣy abhavad ārjuniḥ antakaḥ sarvabhūtānāṃ prāṇān kāla ivāgate
7.44.2
sa śakra iva vikrāntaḥ śakrasūnoḥ suto balī abhimanyus tadānīkaṃ loḍayan bahv aśobhata
7.44.3
praviśyaiva tu rājendra kṣatriyendrāntakopamaḥ satyaśravasam ādatta vyāghro mṛgam ivolbaṇam
7.44.4
satyaśravasi cākṣipte tvaramāṇā mahārathāḥ pragṛhya vipulaṃ śastram abhimanyum upādravan
7.44.5
ahaṃ pūrvam ahaṃ pūrvam iti kṣatriyapuṃgavāḥ spardhamānāḥ samājagmur jighāṃsanto 'rjunātmajam
7.44.6
kṣatriyāṇām anīkāni pradrutāny abhidhāvatām jagrāsa timir āsādya kṣudramatsyān ivārṇave
7.44.7
ye ke cana gatās tasya samīpam apalāyinaḥ na te pratinyavartanta samudrād iva sindhavaḥ
7.44.8
mahāgrāhagṛhīteva vātavegabhayārditā samakampata sā senā vibhraṣṭā naur ivārṇave
7.44.9
atha rukmaratho nāma madreśvarasuto balī trastām āśvāsayan senām atrasto vākyam abravīt
7.44.10
alaṃ trāsena vaḥ śūrā naiṣa kaś cin mayi sthite aham enaṃ grahīṣyāmi jīvagrāhaṃ na saṃśayaḥ
7.44.11
evam uktvā tu saubhadram abhidudrāva vīryavān sukalpitenohyamānaḥ syandanena virājatā
7.44.12
so 'bhimanyuṃ tribhir bāṇair viddhvā vakṣasy athānadat tribhiś ca dakṣiṇe bāhau savye ca niśitais tribhiḥ
7.44.13
sa tasyeṣvasanaṃ chittvā phālguṇiḥ savyadakṣiṇau bhujau śiraś ca svakṣibhru kṣitau kṣipram apātayat
7.44.14
dṛṣṭvā rukmarathaṃ rugṇaṃ putraṃ śalyasya māninam jīvagrāhaṃ jighṛkṣantaṃ saubhadreṇa yaśasvinā
7.44.15
saṃgrāmadurmadā rājan rājaputrāḥ prahāriṇaḥ vayasyāḥ śalyaputrasya suvarṇavikṛtadhvajāḥ
7.44.16
tālamātrāṇi cāpāni vikarṣanto mahārathāḥ ārjuniṃ śaravarṣeṇa samantāt paryavārayan
7.44.17
śūraiḥ śikṣābalopetais taruṇair atyamarṣaṇaiḥ dṛṣṭvaikaṃ samare śūraṃ saubhadram aparājitam
7.44.18
chādyamānaṃ śaravrātair hṛṣṭo duryodhano 'bhavat vaivasvatasya bhavanaṃ gatam enam amanyata
7.44.19
suvarṇapuṅkhair iṣubhir nānāliṅgais tribhis tribhiḥ adṛśyam ārjuniṃ cakrur nimeṣāt te nṛpātmajāḥ
7.44.20
sasūtāśvadhvajaṃ tasya syandanaṃ taṃ ca māriṣa ācitaṃ samapaśyāma śvāvidhaṃ śalalair iva
7.44.21
sa gāḍhaviddhaḥ kruddhaś ca tottrair gaja ivārditaḥ gāndharvam astram āyacchad rathamāyāṃ ca yojayat
7.44.22
arjunena tapas taptvā gandharvebhyo yad āhṛtam tumburupramukhebhyo vai tenāmohayatāhitān
7.44.23
ekaḥ sa śatadhā rājan dṛśyate sma sahasradhā alātacakravat saṃkhye kṣipram astrāṇi darśayan
7.44.24
rathacaryāstramāyābhir mohayitvā paraṃtapaḥ bibheda śatadhā rājañ śarīrāṇi mahīkṣitām
7.44.25
prāṇāḥ prāṇabhṛtāṃ saṃkhye preṣitā niśitaiḥ śaraiḥ rājan prāpur amuṃ lokaṃ śarīrāṇy avaniṃ yayuḥ
7.44.26
dhanūṃṣy aśvān niyantṝṃś ca dhvajān bāhūṃś ca sāṅgadān śirāṃsi ca śitair bhallais teṣāṃ ciccheda phālguniḥ
7.44.27
cūtārāmo yathā bhagnaḥ pañcavarṣaphalopagaḥ rājaputraśataṃ tadvat saubhadreṇāpatad dhatam
7.44.28
kruddhāśīviṣasaṃkāśān sukumārān sukhocitān ekena nihatān dṛṣṭvā bhīto duryodhano 'bhavat
7.44.29
rathinaḥ kuñjarān aśvān padātīṃś cāvamarditān dṛṣṭvā duryodhanaḥ kṣipram upāyāt tam amarṣitaḥ
7.44.30
tayoḥ kṣaṇam ivāpūrṇaḥ saṃgrāmaḥ samapadyata athābhavat te vimukhaḥ putraḥ śaraśatārditaḥ
7.45.1
dhṛtarāṣṭra uvāca yathā vadasi me sūta ekasya bahubhiḥ saha saṃgrāmaṃ tumulaṃ ghoraṃ jayaṃ caiva mahātmanaḥ
7.45.2
aśraddheyam ivāścaryaṃ saubhadrasyātha vikramam kiṃ tu nātyadbhutaṃ teṣāṃ yeṣāṃ dharmo vyapāśrayaḥ
7.45.3
duryodhane 'tha vimukhe rājaputraśate hate saubhadre pratipattiṃ kāṃ pratyapadyanta māmakāḥ
7.45.4
saṃjaya uvāca saṃśuṣkāsyāś calannetrāḥ prasvinnā lomaharṣiṇaḥ palāyanakṛtotsāhā nirutsāhā dviṣajjaye
7.45.5
hatān bhrātṝn pitṝn putrān suhṛtsaṃbandhibāndhavān utsṛjyotsṛjya samiyus tvarayanto hayadvipān
7.45.6
tān prabhagnāṃs tathā dṛṣṭvā droṇo drauṇir bṛhadbalaḥ kṛpo duryodhanaḥ karṇaḥ kṛtavarmātha saubalaḥ
7.45.7
abhidrutāḥ susaṃkruddhāḥ saubhadram aparājitam te 'pi pautreṇa te rājan prāyaśo vimukhīkṛtāḥ
7.45.8
ekas tu sukhasaṃvṛddho bālyād darpāc ca nirbhayaḥ iṣvastravin mahātejā lakṣmaṇo ''rjunim abhyayāt
7.45.9
tam anvag evāsya pitā putragṛddhī nyavartata anu duryodhanaṃ cānye nyavartanta mahārathāḥ
7.45.10
taṃ te 'bhiṣiṣicur bāṇair meghā girim ivāmbubhiḥ sa ca tān pramamāthaiko viṣvag vāto yathāmbudān
7.45.11
pautraṃ tu tava durdharṣaṃ lakṣmaṇaṃ priyadarśanam pituḥ samīpe tiṣṭhantaṃ śūram udyatakārmukam
7.45.12
atyantasukhasaṃvṛddhaṃ dhaneśvarasutopamam āsasāda raṇe kārṣṇir matto mattam iva dvipam
7.45.13
lakṣmaṇena tu saṃgamya saubhadraḥ paravīrahā śaraiḥ suniśitais tīkṣṇair bāhvor urasi cārpitaḥ
7.45.14
saṃkruddho vai mahābāhur daṇḍāhata ivoragaḥ pautras tava mahārāja tava pautram abhāṣata
7.45.15
sudṛṣṭaḥ kriyatāṃ loko amuṃ lokaṃ gamiṣyasi paśyatāṃ bāndhavānāṃ tvāṃ nayāmi yamasādanam
7.45.16
evam uktvā tato bhallaṃ saubhadraḥ paravīrahā udbabarha mahābāhur nirmuktoragasaṃnibham
7.45.17
sa tasya bhujanirmukto lakṣmaṇasya sudarśanam sunasaṃ subhru keśāntaṃ śiro 'hārṣīt sakuṇḍalam lakṣmaṇaṃ nihataṃ dṛṣṭvā hā hety uccukruśur janāḥ
7.45.18
tato duryodhanaḥ kruddhaḥ priye putre nipātite hatainam iti cukrośa kṣatriyān kṣatriyarṣabhaḥ
7.45.19
tato droṇaḥ kṛpaḥ karṇo droṇaputro bṛhadbalaḥ kṛtavarmā ca hārdikyaḥ ṣaḍ rathāḥ paryavārayan
7.45.20
sa tān viddhvā śitair bāṇair vimukhīkṛtya cārjuniḥ vegenābhyapatat kruddhaḥ saindhavasya mahad balam
7.45.21
āvavrus tasya panthānaṃ gajānīkena daṃśitāḥ kaliṅgāś ca niṣādāś ca krāthaputraś ca vīryavān tat prasaktam ivātyarthaṃ yuddham āsīd viśāṃ pate
7.45.22
tatas tat kuñjarānīkaṃ vyadhamad dhṛṣṭam ārjuniḥ yathā vivān nityagatir jaladāñ śataśo 'mbare
7.45.23
tataḥ krāthaḥ śaravrātair ārjuniṃ samavākirat athetare saṃnivṛttāḥ punar droṇamukhā rathāḥ paramāstrāṇi dhunvānāḥ saubhadram abhidudruvuḥ
7.45.24
tān nivāryārjunir bāṇaiḥ krāthaputram athārdayat śaraugheṇāprameyeṇa tvaramāṇo jighāṃsayā
7.45.25
sadhanurbāṇakeyūrau bāhū samukuṭaṃ śiraḥ chatraṃ dhvajaṃ niyantāram aśvāṃś cāsya nyapātayat
7.45.26
kulaśīlaśrutabalaiḥ kīrtyā cāstrabalena ca yukte tasmin hate vīrāḥ prāyaśo vimukhābhavan
7.46.1
dhṛtarāṣṭra uvāca tathā praviṣṭaṃ taruṇaṃ saubhadram aparājitam kulānurūpaṃ kurvāṇaṃ saṃgrāmeṣv apalāyinam
7.46.2
ājāneyaiḥ subalibhir yuktam aśvais trihāyanaiḥ plavamānam ivākāśe ke śūrāḥ samavārayan
7.46.3
saṃjaya uvāca abhimanyuḥ praviśyaiva tāvakān niśitaiḥ śaraiḥ akarod vimukhān sarvān pārthivān pāṇḍunandanaḥ
7.46.4
taṃ tu droṇaḥ kṛpaḥ karṇo drauṇiś ca sabṛhadbalaḥ kṛtavarmā ca hārdikyaḥ ṣaḍ rathāḥ paryavārayan
7.46.5
dṛṣṭvā tu saindhave bhāram atimātraṃ samāhitam sainyaṃ tava mahārāja yudhiṣṭhiram upādravat
7.46.6
saubhadram itare vīram abhyavarṣañ śarāmbubhiḥ tālamātrāṇi cāpāni vikarṣanto mahārathāḥ
7.46.7
tāṃs tu sarvān maheṣvāsān sarvavidyāsu niṣṭhitān vyaṣṭambhayad raṇe bāṇaiḥ saubhadraḥ paravīrahā
7.46.8
droṇaṃ pañcāśatā viddhvā viṃśatyā ca bṛhadbalam aśītyā kṛtavarmāṇaṃ kṛpaṃ ṣaṣṭyā śilīmukhaiḥ
7.46.9
rukmapuṅkhair mahāvegair ākarṇasamacoditaiḥ avidhyad daśabhir bāṇair aśvatthāmānam ārjuniḥ
7.46.10
sa karṇaṃ karṇinā karṇe pītena niśitena ca phālgunir dviṣatāṃ madhye vivyādha parameṣuṇā
7.46.11
pātayitvā kṛpasyāśvāṃs tathobhau pārṣṇisārathī athainaṃ daśabhir bāṇaiḥ pratyavidhyat stanāntare
7.46.12
tato vṛndārakaṃ vīraṃ kurūṇāṃ kīrtivardhanam putrāṇāṃ tava vīrāṇāṃ paśyatām avadhīd balī
7.46.13
taṃ drauṇiḥ pañcaviṃśatyā kṣudrakāṇāṃ samarpayat varaṃ varam amitrāṇām ārujantam abhītavat
7.46.14
sa tu bāṇaiḥ śitais tūrṇaṃ pratyavidhyata māriṣa paśyatāṃ dhārtarāṣṭrāṇām aśvatthāmānam ārjuniḥ
7.46.15
ṣaṣṭyā śarāṇāṃ taṃ drauṇis tigmadhāraiḥ sutejanaiḥ ugrair nākampayad viddhvā mainākam iva parvatam
7.46.16
sa tu drauṇiṃ trisaptatyā hemapuṅkhair ajihmagaiḥ pratyavidhyan mahātejā balavān apakāriṇam
7.46.17
tasmin droṇo bāṇaśataṃ putragṛddhī nyapātayat aśvatthāmā tathāṣṭau ca parīpsan pitaraṃ raṇe
7.46.18
karṇo dvāviṃśatiṃ bhallān kṛtavarmā caturdaśa bṛhadbalas tu pañcāśat kṛpaḥ śāradvato daśa
7.46.19
tāṃs tu pratyavadhīt sarvān daśabhir daśabhiḥ śaraiḥ tair ardyamānaḥ saubhadraḥ sarvato niśitaiḥ śaraiḥ
7.46.20
taṃ kosalānām adhipaḥ karṇinātāḍayad dhṛdi sa tasyāśvān dhvajaṃ cāpaṃ sūtaṃ cāpātayat kṣitau
7.46.21
atha kosalarājas tu virathaḥ khaḍgacarmadhṛt iyeṣa phālguneḥ kāyāc chiro hartuṃ sakuṇḍalam
7.46.22
sa kosalānāṃ bhartāraṃ rājaputraṃ bṛhadbalam hṛdi vivyādha bāṇena sa bhinnahṛdayo 'patat
7.46.23
babhañja ca sahasrāṇi daśa rājan mahātmanām sṛjatām aśivā vācaḥ khaḍgakārmukadhāriṇām
7.46.24
tathā bṛhadbalaṃ hatvā saubhadro vyacarad raṇe viṣṭambhayan maheṣvāsān yodhāṃs tava śarāmbubhiḥ
7.47.1
saṃjaya uvāca sa karṇaṃ karṇinā karṇe punar vivyādha phālguniḥ śaraiḥ pañcāśatā cainam avidhyat kopayan bhṛśam
7.47.2
prativivyādha rādheyas tāvadbhir atha taṃ punaḥ sa tair ācitasarvāṅgo bahv aśobhata bhārata
7.47.3
karṇaṃ cāpy akarot kruddho rudhirotpīḍavāhinam karṇo 'pi vibabhau śūraḥ śaraiś citro 'sṛgāplutaḥ
7.47.4
tāv ubhau śaracitrāṅgau rudhireṇa samukṣitau babhūvatur mahātmānau puṣpitāv iva kiṃśukau
7.47.5
atha karṇasya sacivān ṣaṭ śūrāṃś citrayodhinaḥ sāśvasūtadhvajarathān saubhadro nijaghāna ha
7.47.6
athetarān maheṣvāsān daśabhir daśabhiḥ śaraiḥ pratyavidhyad asaṃbhrāntas tad adbhutam ivābhavat
7.47.7
māgadhasya punaḥ putraṃ hatvā ṣaḍbhir ajihmagaiḥ sāśvaṃ sasūtaṃ taruṇam aśvaketum apātayat
7.47.8
mārtikāvatakaṃ bhojaṃ tataḥ kuñjaraketanam kṣurapreṇa samunmathya nanāda visṛjañ śarān
7.47.9
tasya dauḥśāsanir viddhvā caturbhiś caturo hayān sūtam ekena vivyādha daśabhiś cārjunātmajam
7.47.10
tato dauḥśāsaniṃ kārṣṇir viddhvā saptabhir āśugaiḥ saṃrambhād raktanayano vākyam uccair athābravīt
7.47.11
pitā tavāhavaṃ tyaktvā gataḥ kāpuruṣo yathā diṣṭyā tvam api jānīṣe yoddhuṃ na tv adya mokṣyase
7.47.12
etāvad uktvā vacanaṃ karmāraparimārjitam nārācaṃ visasarjāsmai taṃ drauṇis tribhir ācchinat
7.47.13
tasyārjunir dhvajaṃ chittvā śalyaṃ tribhir atāḍayat taṃ śalyo navabhir bāṇair gārdhrapatrair atāḍayat
7.47.14
tasyārjunir dhvajaṃ chittvā ubhau ca pārṣṇisārathī taṃ vivyādhāyasaiḥ ṣaḍbhiḥ so 'pakrāmad rathāntaram
7.47.15
śatruṃjayaṃ candraketuṃ meghavegaṃ suvarcasam sūryabhāsaṃ ca pañcaitān hatvā vivyādha saubalam
7.47.16
taṃ saubalas tribhir viddhvā duryodhanam athābravīt sarva enaṃ pramathnīmaḥ puraikaikaṃ hinasti naḥ
7.47.17
athābravīt tadā droṇaṃ karṇo vaikartano vṛṣā purā sarvān pramathnāti brūhy asya vadham āśu naḥ
7.47.18
tato droṇo maheṣvāsaḥ sarvāṃs tān pratyabhāṣata asti vo 'syāntaraṃ kaś cit kumārasya prapaśyati
7.47.19
anv asya pitaraṃ hy adya carataḥ sarvatodiśam śīghratāṃ narasiṃhasya pāṇḍaveyasya paśyata
7.47.20
dhanurmaṇḍalam evāsya rathamārgeṣu dṛśyate saṃdadhānasya viśikhāñ śīghraṃ caiva vimuñcataḥ
7.47.21
ārujann iva me prāṇān mohayann api sāyakaiḥ praharṣayati mā bhūyaḥ saubhadraḥ paravīrahā
7.47.22
ati mā nandayaty eṣa saubhadro vicaran raṇe antaraṃ yasya saṃrabdhā na paśyanti mahārathāḥ
7.47.23
asyato laghuhastasya diśaḥ sarvā maheṣubhiḥ na viśeṣaṃ prapaśyāmi raṇe gāṇḍīvadhanvanaḥ
7.47.24
atha karṇaḥ punar droṇam āhārjuniśarārditaḥ sthātavyam iti tiṣṭhāmi pīḍyamāno 'bhimanyunā
7.47.25
tejasvinaḥ kumārasya śarāḥ paramadāruṇāḥ kṣiṇvanti hṛdayaṃ me 'dya ghorāḥ pāvakatejasaḥ
7.47.26
tam ācāryo 'bravīt karṇaṃ śanakaiḥ prahasann iva abhedyam asya kavacaṃ yuvā cāśuparākramaḥ
7.47.27
upadiṣṭā mayā asya pituḥ kavacadhāraṇā tām eṣa nikhilāṃ vetti dhruvaṃ parapuraṃjayaḥ
7.47.28
śakyaṃ tv asya dhanuś chettuṃ jyāṃ ca bāṇaiḥ samāhitaiḥ abhīśavo hayāś caiva tathobhau pārṣṇisārathī
7.47.29
etat kuru maheṣvāsa rādheya yadi śakyate athainaṃ vimukhīkṛtya paścāt praharaṇaṃ kuru
7.47.30
sadhanuṣko na śakyo 'yam api jetuṃ surāsuraiḥ virathaṃ vidhanuṣkaṃ ca kuruṣvainaṃ yadīcchasi
7.47.31
tad ācāryavacaḥ śrutvā karṇo vaikartanas tvaran asyato laghuhastasya pṛṣatkair dhanur ācchinat
7.47.32
aśvān asyāvadhīd bhojo gautamaḥ pārṣṇisārathī śeṣās tu chinnadhanvānaṃ śaravarṣair avākiran
7.47.33
tvaramāṇās tvarākāle virathaṃ ṣaṇ mahārathāḥ śaravarṣair akaruṇā bālam ekam avākiran
7.47.34
sa chinnadhanvā virathaḥ svadharmam anupālayan khaḍgacarmadharaḥ śrīmān utpapāta vihāyasam
7.47.35
mārgaiḥ sa kaiśikādyaiś ca lāghavena balena ca ārjunir vyacarad vyomni bhṛśaṃ vai pakṣirāḍ iva
7.47.36
mayy eva nipataty eṣa sāsir ity ūrdhvadṛṣṭayaḥ vivyadhus taṃ maheṣvāsāḥ samare chidradarśinaḥ
7.47.37
tasya droṇo 'cchinan muṣṭau khaḍgaṃ maṇimayatsarum rādheyo niśitair bāṇair vyadhamac carma cottamam
7.47.38
vyasicarmeṣupūrṇāṅgaḥ so 'ntarikṣāt punaḥ kṣitim āsthitaś cakram udyamya droṇaṃ kruddho 'bhyadhāvata
7.47.39
sa cakrareṇūjjvalaśobhitāṅgo; babhāv atīvonnatacakrapāṇiḥ raṇe 'bhimanyuḥ kṣaṇadāsubhadraḥ; sa vāsubhadrānukṛtiṃ prakurvan
7.47.40
srutarudhirakṛtaikarāgavaktro; bhrukuṭipuṭākuṭilo 'tisiṃhanādaḥ prabhur amitabalo raṇe 'bhimanyur; nṛpavaramadhyagato bhṛśaṃ vyarājat
7.48.1
saṃjaya uvāca viṣṇoḥ svasānandikaraḥ sa viṣṇvāyudhabhūṣitaḥ rarājātirathaḥ saṃkhye janārdana ivāparaḥ
7.48.2
mārutoddhūtakeśāntam udyatārivarāyudham vapuḥ samīkṣya pṛthvīśā duḥsamīkṣyaṃ surair api
7.48.3
tac cakraṃ bhṛśam udvignāḥ saṃcicchidur anekadhā mahārathas tataḥ kārṣṇiḥ saṃjagrāha mahāgadām
7.48.4
vidhanuḥsyandanāsis tair vicakraś cāribhiḥ kṛtaḥ abhimanyur gadāpāṇir aśvatthāmānam ādravat
7.48.5
sa gadām udyatāṃ dṛṣṭvā jvalantīm aśanīm iva apākrāmad rathopasthād vikramāṃs trīn nararṣabhaḥ
7.48.6
tasyāśvān gadayā hatvā tathobhau pārṣṇisārathī śarācitāṅgaḥ saubhadraḥ śvāvidvat pratyadṛśyata
7.48.7
tataḥ subaladāyādaṃ kālakeyam apothayat jaghāna cāsyānucarān gāndhārān saptasaptatim
7.48.8
punar brahmavasātīyāñ jaghāna rathino daśa kekayānāṃ rathān sapta hatvā ca daśa kuñjarān dauḥśāsanirathaṃ sāśvaṃ gadayā samapothayat
7.48.9
tato dauḥśāsaniḥ kruddho gadām udyamya māriṣa abhidudrāva saubhadraṃ tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
7.48.10
tāv udyatagadau vīrāv anyonyavadhakāṅkṣiṇau bhrātṛvyau saṃprajahrāte pureva tryambakāntakau
7.48.11
tāv anyonyaṃ gadāgrābhyāṃ saṃhatya patitau kṣitau indradhvajāv ivotsṛṣṭau raṇamadhye paraṃtapau
7.48.12
dauḥśāsanir athotthāya kurūṇāṃ kīrtivardhanaḥ prottiṣṭhamānaṃ saubhadraṃ gadayā mūrdhny atāḍayat
7.48.13
gadāvegena mahatā vyāyāmena ca mohitaḥ vicetā nyapatad bhūmau saubhadraḥ paravīrahā evaṃ vinihato rājann eko bahubhir āhave
7.48.14
kṣobhayitvā camūṃ sarvāṃ nalinīm iva kuñjaraḥ aśobhata hato vīro vyādhair vanagajo yathā
7.48.15
taṃ tathā patitaṃ śūraṃ tāvakāḥ paryavārayan dāvaṃ dagdhvā yathā śāntaṃ pāvakaṃ śiśirātyaye
7.48.16
vimṛdya taruśṛṅgāṇi saṃnivṛttam ivānilam astaṃ gatam ivādityaṃ taptvā bhāratavāhinīm
7.48.17
upaplutaṃ yathā somaṃ saṃśuṣkam iva sāgaram pūrṇacandrābhavadanaṃ kākapakṣavṛtākṣakam
7.48.18
taṃ bhūmau patitaṃ dṛṣṭvā tāvakās te mahārathāḥ mudā paramayā yuktāś cukruśuḥ siṃhavan muhuḥ
7.48.19
āsīt paramako harṣas tāvakānāṃ viśāṃ pate itareṣāṃ tu vīrāṇāṃ netrebhyaḥ prāpataj jalam
7.48.20
abhikrośanti bhūtāni antarikṣe viśāṃ pate dṛṣṭvā nipatitaṃ vīraṃ cyutaṃ candram ivāmbarāt
7.48.21
droṇakarṇamukhaiḥ ṣaḍbhir dhārtarāṣṭrair mahārathaiḥ eko 'yaṃ nihataḥ śete naiṣa dharmo mato hi naḥ
7.48.22
tasmiṃs tu nihate vīre bahv aśobhata medinī dyaur yathā pūrṇacandreṇa nakṣatragaṇamālinī
7.48.23
rukmapuṅkhaiś ca saṃpūrṇā rudhiraughapariplutā uttamāṅgaiś ca vīrāṇāṃ bhrājamānaiḥ sakuṇḍalaiḥ
7.48.24
vicitraiś ca paristomaiḥ patākābhiś ca saṃvṛtā cāmaraiś ca kuthābhiś ca praviddhaiś cāmbarottamaiḥ
7.48.25
rathāśvanaranāgānām alaṃkāraiś ca suprabhaiḥ khaḍgaiś ca niśitaiḥ pītair nirmuktair bhujagair iva
7.48.26
cāpaiś ca viśikhaiś chinnaiḥ śaktyṛṣṭiprāsakampanaiḥ vividhair āyudhaiś cānyaiḥ saṃvṛtā bhūr aśobhata
7.48.27
vājibhiś cāpi nirjīvaiḥ svapadbhiḥ śoṇitokṣitaiḥ sārohair viṣamā bhūmiḥ saubhadreṇa nipātitaiḥ
7.48.28
sāṅkuśaiḥ samahāmātraiḥ savarmāyudhaketubhiḥ parvatair iva vidhvastair viśikhonmathitair gajaiḥ
7.48.29
pṛthivyām anukīrṇaiś ca vyaśvasārathiyodhibhiḥ hradair iva prakṣubhitair hatanāgai rathottamaiḥ
7.48.30
padātisaṃghaiś ca hatair vividhāyudhabhūṣaṇaiḥ bhīrūṇāṃ trāsajananī ghorarūpābhavan mahī
7.48.31
taṃ dṛṣṭvā patitaṃ bhūmau candrārkasadṛśadyutim tāvakānāṃ parā prītiḥ pāṇḍūnāṃ cābhavad vyathā
7.48.32
abhimanyau hate rājañ śiśuke 'prāptayauvane saṃprādravac camūḥ sarvā dharmarājasya paśyataḥ
7.48.33
dīryamāṇaṃ balaṃ dṛṣṭvā saubhadre vinipātite ajātaśatruḥ svān vīrān idaṃ vacanam abravīt
7.48.34
svargam eṣa gataḥ śūro yo hato naparāṅmukhaḥ saṃstambhayata mā bhaiṣṭa vijeṣyāmo raṇe ripūn
7.48.35
ity evaṃ sa mahātejā duḥkhitebhyo mahādyutiḥ dharmarājo yudhāṃ śreṣṭho bruvan duḥkham apānudat
7.48.36
yuddhe hy āśīviṣākārān rājaputrān raṇe bahūn pūrvaṃ nihatya saṃgrāme paścād ārjunir anvagāt
7.48.37
hatvā daśasahasrāṇi kausalyaṃ ca mahāratham kṛṣṇārjunasamaḥ kārṣṇiḥ śakrasadma gato dhruvam
7.48.38
rathāśvanaramātaṅgān vinihatya sahasraśaḥ avitṛptaḥ sa saṃgrāmād aśocyaḥ puṇyakarmakṛt
7.48.39
vayaṃ tu pravaraṃ hatvā teṣāṃ taiḥ śarapīḍitāḥ niveśāyābhyupāyāma sāyāhne rudhirokṣitāḥ
7.48.40
nirīkṣamāṇās tu vayaṃ pare cāyodhanaṃ śanaiḥ apayātā mahārāja glāniṃ prāptā vicetasaḥ
7.48.41
tato niśāyā divasasya cāśivaḥ; śivārutaḥ saṃdhir avartatādbhutaḥ kuśeśayāpīḍanibhe divākare; vilambamāne 'stam upetya parvatam
7.48.42
varāsiśaktyṛṣṭivarūthacarmaṇāṃ; vibhūṣaṇānāṃ ca samākṣipan prabhām divaṃ ca bhūmiṃ ca samānayann iva; priyāṃ tanuṃ bhānur upaiti pāvakam
7.48.43
mahābhrakūṭācalaśṛṅgasaṃnibhair; gajair anekair iva vajrapātitaiḥ savaijayantyaṅkuśavarmayantṛbhir; nipātitair niṣṭanatīva gauś citā
7.48.44
hateśvaraiś cūrṇitapattyupaskarair; hatāśvasūtair vipatākaketubhiḥ mahārathair bhūḥ śuśubhe vicūrṇitaiḥ; purair ivāmitrahatair narādhipa
7.48.45
rathāśvavṛndaiḥ sahasādibhir hataiḥ; praviddhabhāṇḍābharaṇaiḥ pṛthagvidhaiḥ nirastajihvādaśanāntralocanair; dharā babhau ghoravirūpadarśanā
7.48.46
praviddhavarmābharaṇā varāyudhā; vipannahastyaśvarathānugā narāḥ mahārhaśayyāstaraṇocitāḥ sadā; kṣitāv anāthā iva śerate hatāḥ
7.48.47
atīva hṛṣṭāḥ śvasṛgālavāyasā; baḍāḥ suparṇāś ca vṛkās tarakṣavaḥ vayāṃsy asṛkpāny atha rakṣasāṃ gaṇāḥ; piśācasaṃghāś ca sudāruṇā raṇe
7.48.48
tvaco vinirbhidya piban vasām asṛk; tathaiva majjāṃ piśitāni cāśnuvan vapāṃ vilumpanti hasanti gānti ca; prakarṣamāṇāḥ kuṇapāny anekaśaḥ
7.48.49
śarīrasaṃghāṭavahā asṛgjalā; rathoḍupā kuñjaraśailasaṃkaṭā manuṣyaśīrṣopalamāṃsakardamā; praviddhanānāvidhaśastramālinī
7.48.50
mahābhayā vaitaraṇīva dustarā; pravartitā yodhavarais tadā nadī uvāha madhyena raṇājiraṃ bhṛśaṃ; bhayāvahā jīvamṛtapravāhinī
7.48.51
pibanti cāśnanti ca yatra durdṛśāḥ; piśācasaṃghā vividhāḥ subhairavāḥ sunanditāḥ prāṇabhṛtāṃ bhayaṃkarāḥ; samānabhakṣāḥ śvasṛgālapakṣiṇaḥ
7.48.52
tathā tad āyodhanam ugradarśanaṃ; niśāmukhe pitṛpatirāṣṭrasaṃnibham nirīkṣamāṇāḥ śanakair jahur narāḥ; samutthitāruṇḍakulopasaṃkulam
7.48.53
apetavidhvastamahārhabhūṣaṇaṃ; nipātitaṃ śakrasamaṃ mahāratham raṇe 'bhimanyuṃ dadṛśus tadā janā; vyapoḍhahavyaṃ sadasīva pāvakam
7.49.1
saṃjaya uvāca tasmiṃs tu nihate vīre saubhadre rathayūthape vimuktarathasaṃnāhāḥ sarve nikṣiptakārmukāḥ
7.49.2
upopaviṣṭā rājānaṃ parivārya yudhiṣṭhiram tad eva duḥkhaṃ dhyāyantaḥ saubhadragatamānasāḥ
7.49.3
tato yudhiṣṭhiro rājā vilalāpa suduḥkhitaḥ abhimanyau hate vīre bhrātuḥ putre mahārathe
7.49.4
droṇānīkam asaṃbādhaṃ mama priyacikīrṣayā bhittvā vyūhaṃ praviṣṭo 'sau gomadhyam iva kesarī
7.49.5
yasya śūrā maheṣvāsāḥ pratyanīkagatā raṇe prabhagnā vinivartante kṛtāstrā yuddhadurmadāḥ
7.49.6
atyantaśatrur asmākaṃ yena duḥśāsanaḥ śaraiḥ kṣipraṃ hy abhimukhaḥ saṃkye visaṃjño vimukhīkṛtaḥ
7.49.7
sa tīrtvā dustaraṃ vīro droṇānīkamahārṇavam prāpya dauḥśāsaniṃ kārṣṇir yāto vaivasvatakṣayam
7.49.8
kathaṃ drakṣyāmi kaunteyaṃ saubhadre nihate 'rjunam subhadrāṃ vā mahābhāgāṃ priyaṃ putram apaśyatīm
7.49.9
kiṃ svid vayam apetārtham aśliṣṭam asamañjasam tāv ubhau prativakṣyāmo hṛṣīkeśadhanaṃjayau
7.49.10
aham eva subhadrāyāḥ keśavārjunayor api priyakāmo jayākāṅkṣī kṛtavān idam apriyam
7.49.11
na lubdho budhyate doṣān mohāl lobhaḥ pravartate madhu lipsur hi nāpaśyaṃ prapātam idam īdṛśam
7.49.12
yo hi bhojye puraskāryo yāneṣu śayaneṣu ca bhūṣaṇeṣu ca so 'smābhir bālo yudhi puraskṛtaḥ
7.49.13
kathaṃ hi bālas taruṇo yuddhānām aviśāradaḥ sadaśva iva saṃbādhe viṣame kṣemam arhati
7.49.14
no ced dhi vayam apy enaṃ mahīm anuśayīmahi bībhatsoḥ kopadīptasya dagdhāḥ kṛpaṇacakṣuṣā
7.49.15
alubdho matimān hrīmān kṣamāvān rūpavān balī vapuṣmān mānakṛd vīraḥ priyaḥ satyaparāyaṇaḥ
7.49.16
yasya ślāghanti vibudhāḥ karmāṇy ūrjitakarmaṇaḥ nivātakavacāñ jaghne kālakeyāṃś ca vīryavān
7.49.17
mahendraśatravo yena hiraṇyapuravāsinaḥ akṣṇor nimeṣamātreṇa paulomāḥ sagaṇā hatāḥ
7.49.18
parebhyo 'py abhayārthibhyo yo dadāty abhayaṃ vibhuḥ tasyāsmābhir na śakitas trātum adyātmajo bhayāt
7.49.19
bhayaṃ tu sumahat prāptaṃ dhārtarāṣṭraṃ mahad balam pārthaḥ putravadhāt kruddhaḥ kauravāñ śoṣayiṣyati
7.49.20
kṣudraḥ kṣudrasahāyaś ca svapakṣakṣayam āturaḥ vyaktaṃ duryodhano dṛṣṭvā śocan hāsyati jīvitam
7.49.21
na me jayaḥ prītikaro na rājyaṃ; na cāmaratvaṃ na suraiḥ salokatā imaṃ samīkṣyāprativīryapauruṣaṃ; nipātitaṃ devavarātmajātmajam
7.50.1
saṃjaya uvāca tasminn ahani nirvṛtte ghore prāṇabhṛtāṃ kṣaye āditye 'staṃgate śrīmān saṃdhyākāla upasthite
7.50.2
vyapayāteṣu sainyeṣu vāsāya bharatarṣabha hatvā saṃśaptakavrātān divyair astraiḥ kapidhvajaḥ
7.50.3
prāyāt svaśibiraṃ jiṣṇur jaitram āsthāya taṃ ratham gacchann eva ca govindaṃ sannakaṇṭho 'bhyabhāṣata
7.50.4
kiṃ nu me hṛdayaṃ trastaṃ vākyaṃ sajjati keśava spandanti cāpy aniṣṭāni gātraṃ sīdati cācyuta
7.50.5
aniṣṭaṃ caiva me śliṣṭaṃ hṛdayān nāpasarpati bhuvi yad dikṣu cāpy ugrā utpātās trāsayanti mām
7.50.6
bahuprakārā dṛśyante sarva evāghaśaṃsinaḥ api svasti bhaved rājñaḥ sāmātyasya guror mama
7.50.7
vāsudeva uvāca vyaktaṃ śivaṃ tava bhrātuḥ sāmātyasya bhaviṣyati mā śucaḥ kiṃ cid evānyat tatrāniṣṭaṃ bhaviṣyati
7.50.8
saṃjaya uvāca tataḥ saṃdhyām upāsyaiva vīrau vīrāvasādane kathayantau raṇe vṛttaṃ prayātau ratham āsthitau
7.50.9
tataḥ svaśibiraṃ prāptau hatānandaṃ hatatviṣam vāsudevo 'rjunaś caiva kṛtvā karma suduṣkaram
7.50.10
dhvastākāraṃ samālakṣya śibiraṃ paravīrahā bībhatsur abravīt kṛṣṇam asvasthahṛdayas tataḥ
7.50.11
nādya nandanti tūryāṇi maṅgalyāni janārdana miśrā dundubhinirghoṣaiḥ śaṅkhāś cāḍambaraiḥ saha vīṇā vā nādya vādyante śamyātālasvanaiḥ saha
7.50.12
maṅgalyāni ca gītāni na gāyanti paṭhanti ca stutiyuktāni ramyāṇi mamānīkeṣu bandinaḥ
7.50.13
yodhāś cāpi hi māṃ dṛṣṭvā nivartante hy adhomukhāḥ karmāṇi ca yathāpūrvaṃ kṛtvā nābhivadanti mām
7.50.14
api svasti bhaved adya bhrātṛbhyo mama mādhava na hi śudhyati me bhāvo dṛṣṭvā svajanam ākulam
7.50.15
api pāñcālarājasya virāṭasya ca mānada sarveṣāṃ caiva yodhānāṃ sāmagryaṃ syān mamācyuta
7.50.16
na ca mām adya saubhadraḥ prahṛṣṭo bhrātṛbhiḥ saha raṇād āyāntam ucitaṃ pratyudyāti hasann iva
7.50.17
evaṃ saṃkathayantau tau praviṣṭau śibiraṃ svakam dadṛśāte bhṛśāsvasthān pāṇḍavān naṣṭacetasaḥ
7.50.18
dṛṣṭvā bhrātṝṃś ca putrāṃś ca vimanā vānaradhvajaḥ apaśyaṃś caiva saubhadram idaṃ vacanam abravīt
7.50.19
mukhavarṇo 'prasanno vaḥ sarveṣām eva lakṣyate na cābhimanyuṃ paśyāmi na ca māṃ pratinandatha
7.50.20
mayā śrutaś ca droṇena cakravyūho vinirmitaḥ na ca vas tasya bhettāsti ṛte saubhadram āhave
7.50.21
na copadiṣṭas tasyāsīn mayānīkavinirgamaḥ kaccin na bālo yuṣmābhiḥ parānīkaṃ praveśitaḥ
7.50.22
bhittvānīkaṃ maheṣvāsaḥ pareṣāṃ bahuśo yudhi kaccin na nihataḥ śete saubhadraḥ paravīrahā
7.50.23
lohitākṣaṃ mahābāhuṃ jātaṃ siṃham ivādriṣu upendrasadṛśaṃ brūta katham āyodhane hataḥ
7.50.24
sukumāraṃ maheṣvāsaṃ vāsavasyātmajātmajam sadā mama priyaṃ brūta katham āyodhane hataḥ
7.50.25
vārṣṇeyīdayitaṃ śūraṃ mayā satatalālitam ambāyāś ca priyaṃ nityaṃ ko 'vadhīt kālacoditaḥ
7.50.26
sadṛśo vṛṣṇisiṃhasya keśavasya mahātmanaḥ vikramaśrutamāhātmyaiḥ katham āyodhane hataḥ
7.50.27
subhadrāyāḥ priyaṃ nityaṃ draupadyāḥ keśavasya ca yadi putraṃ na paśyāmi yāsyāmi yamasādanam
7.50.28
mṛdukuñcitakeśāntaṃ bālaṃ bālamṛgekṣaṇam mattadviradavikrāntaṃ śālapotam ivodgatam
7.50.29
smitābhibhāṣiṇaṃ dāntaṃ guruvākyakaraṃ sadā bālye 'py abālakarmāṇaṃ priyavākyam amatsaram
7.50.30
mahotsāhaṃ mahābāhuṃ dīrgharājīvalocanam bhaktānukampinaṃ dāntaṃ na ca nīcānusāriṇam
7.50.31
kṛtajñaṃ jñānasaṃpannaṃ kṛtāstram anivartinam yuddhābhinandinaṃ nityaṃ dviṣatām aghavardhanam
7.50.32
sveṣāṃ priyahite yuktaṃ pitṝṇāṃ jayagṛddhinam na ca pūrvaprahartāraṃ saṃgrāme naṣṭasaṃbhramam yadi putraṃ na paśyāmi yāsyāmi yamasādanam
7.50.33
sulalāṭaṃ sukeśāntaṃ subhrvakṣidaśanacchadam apaśyatas tad vadanaṃ kā śāntir hṛdayasya me
7.50.34
tantrīsvanasukhaṃ ramyaṃ puṃskokilasamadhvanim aśṛṇvataḥ svanaṃ tasya kā śāntir hṛdayasya me
7.50.35
rūpaṃ cāpratirūpaṃ tat tridaśeṣv api durlabham apaśyato 'dya vīrasya kā śāntir hṛdayasya me
7.50.36
abhivādanadakṣaṃ taṃ pitṝṇāṃ vacane ratam nādyāhaṃ yadi paśyāmi kā śāntir hṛdayasya me
7.50.37
sukumāraḥ sadā vīro mahārhaśayanocitaḥ bhūmāv anāthavac chete nūnaṃ nāthavatāṃ varaḥ
7.50.38
śayānaṃ samupāsanti yaṃ purā paramastriyaḥ tam adya vipraviddhāṅgam upāsanty aśivāḥ śivāḥ
7.50.39
yaḥ purā bodhyate suptaḥ sūtamāgadhabandibhiḥ bodhayanty adya taṃ nūnaṃ śvāpadā vikṛtaiḥ svaraiḥ
7.50.40
chatracchāyāsamucitaṃ tasya tad vadanaṃ śubham nūnam adya rajodhvastaṃ raṇe reṇuḥ kariṣyati
7.50.41
hā putrakāvitṛptasya satataṃ putradarśane bhāgyahīnasya kālena yathā me nīyase balāt
7.50.42
sādya saṃyamanī nūnaṃ sadā sukṛtināṃ gatiḥ svabhābhir bhāsitā ramyā tvayātyarthaṃ virājate
7.50.43
nūnaṃ vaivasvataś ca tvā varuṇaś ca priyātithiḥ śatakratur dhaneśaś ca prāptam arcanty abhīrukam
7.50.44
evaṃ vilapya bahudhā bhinnapoto vaṇig yathā duḥkhena mahatāviṣṭo yudhiṣṭhiram apṛcchata
7.50.45
kaccit sa kadanaṃ kṛtvā pareṣāṃ pāṇḍunandana svargato 'bhimukhaḥ saṃkhye yudhyamāno nararṣabhaḥ
7.50.46
sa nūnaṃ bahubhir yattair yudhyamāno nararṣabhaiḥ asahāyaḥ sahāyārthī mām anudhyātavān dhruvam
7.50.47
pīḍyamānaḥ śarair bālas tāta sādhv abhidhāva mām iti vipralapan manye nṛśaṃsair bahubhir hataḥ
7.50.48
atha vā matprasūtaś ca svasrīyo mādhavasya ca subhadrāyāṃ ca saṃbhūto naivaṃ vaktum ihārhati
7.50.49
vajrasāramayaṃ nūnaṃ hṛdayaṃ sudṛḍhaṃ mama apaśyato dīrghabāhuṃ raktākṣaṃ yan na dīryate
7.50.50
kathaṃ bāle maheṣvāse nṛśaṃsā marmabhedinaḥ svasrīye vāsudevasya mama putre 'kṣipañ śarān
7.50.51
yo māṃ nityam adīnātmā pratyudgamyābhinandati upayāntaṃ ripūn hatvā so 'dya māṃ kiṃ na paśyati
7.50.52
nūnaṃ sa patitaḥ śete dharaṇyāṃ rudhirokṣitaḥ śobhayan medinīṃ gātrair āditya iva pātitaḥ
7.50.53
raṇe vinihataṃ śrutvā śokārtā vai vinaṃkṣyati subhadrā vakṣyate kiṃ mām abhimanyum apaśyatī draupadī caiva duḥkhārte te ca vakṣyāmi kiṃ nv aham
7.50.54
vajrasāramayaṃ nūnaṃ hṛdayaṃ yan na yāsyati sahasradhā vadhūṃ dṛṣṭvā rudatīṃ śokakarśitām
7.50.55
hṛṣṭānāṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ siṃhanādo mayā śrutaḥ yuyutsuś cāpi kṛṣṇena śruto vīrān upālabhan
7.50.56
aśaknuvanto bībhatsuṃ bālaṃ hatvā mahārathāḥ kiṃ nadadhvam adharmajñāḥ pārthe vai dṛśyatāṃ balam
7.50.57
kiṃ tayor vipriyaṃ kṛtvā keśavārjunayor mṛdhe siṃhavan nadata prītāḥ śokakāla upasthite
7.50.58
āgamiṣyati vaḥ kṣipraṃ phalaṃ pāpasya karmaṇaḥ adharmo hi kṛtas tīvraḥ kathaṃ syād aphalaś ciram
7.50.59
iti tān prati bhāṣan vai vaiśyāputro mahāmatiḥ apāyāc chastram utsṛjya kopaduḥkhasamanvitaḥ
7.50.60
kimartham etann ākhyātaṃ tvayā kṛṣṇa raṇe mama adhakṣyaṃ tān ahaṃ sarvāṃs tadā krūrān mahārathān
7.50.61
nigṛhya vāsudevas taṃ putrādhibhir abhiplutam maivam ity abravīt kṛṣṇas tīvraśokasamanvitam
7.50.62
sarveṣām eṣa vai panthāḥ śūrāṇām anivartinām kṣatriyāṇāṃ viśeṣeṇa yeṣāṃ yuddhena jīvikā
7.50.63
eṣā vai yudhyamānānāṃ śūrāṇām anivartinām vihitā dharmaśāstrajñair gatir gatimatāṃ vara
7.50.64
dhruvaṃ yuddhe hi maraṇaṃ śūrāṇām anivartinām gataḥ puṇyakṛtāṃ lokān abhimanyur na saṃśayaḥ
7.50.65
etac ca sarvavīrāṇāṃ kāṅkṣitaṃ bharatarṣabha saṃgrāme 'bhimukhā mṛtyuṃ prapnuyāmeti mānada
7.50.66
sa ca vīrān raṇe hatvā rājaputrān mahābalān vīrair ākāṅkṣitaṃ mṛtyuṃ saṃprāpto 'bhimukho raṇe
7.50.67
mā śucaḥ puruṣavyāghra pūrvair eṣa sanātanaḥ dharmakṛdbhiḥ kṛto dharmaḥ kṣatriyāṇāṃ raṇe kṣayaḥ
7.50.68
ime te bhrātaraḥ sarve dīnā bharatasattama tvayi śokasamāviṣṭe nṛpāś ca suhṛdas tava
7.50.69
etāṃs tvaṃ vacasā sāmnā samāśvāsaya mānada viditaṃ veditavyaṃ te na śokaṃ kartum arhasi
7.50.70
evam āśvāsitaḥ pārthaḥ kṛṣṇenādbhutakarmaṇā tato 'bravīt tadā bhrātṝn sarvān pārthaḥ sagadgadān
7.50.71
sa dīrghabāhuḥ pṛthvaṃso dīrgharājīvalocanaḥ abhimanyur yathā vṛttaḥ śrotum icchāmy ahaṃ tathā
7.50.72
sanāgasyandanahayān drakṣyadhvaṃ nihatān mayā saṃgrāme sānubandhāṃs tān mama putrasya vairiṇaḥ
7.50.73
kathaṃ ca vaḥ kṛtāstrāṇāṃ sarveṣāṃ śastrapāṇinām saubhadro nidhanaṃ gacched vajriṇāpi samāgataḥ
7.50.74
yady evam aham ajñāsyam aśaktān rakṣaṇe mama putrasya pāṇḍupāñcālān mayā gupto bhavet tataḥ
7.50.75
kathaṃ ca vo rathasthānāṃ śaravarṣāṇi muñcatām nīto 'bhimanyur nidhanaṃ kadarthīkṛtya vaḥ paraiḥ
7.50.76
aho vaḥ pauruṣaṃ nāsti na ca vo 'sti parākramaḥ yatrābhimanyuḥ samare paśyatāṃ vo nipātitaḥ
7.50.77
ātmānam eva garheyaṃ yad ahaṃ vaḥ sudurbalān yuṣmān ājñāya niryāto bhīrūn akṛtaniśramān
7.50.78
āho svid bhūṣaṇārthāya varmaśastrāyudhāni vaḥ vācaś ca vaktuṃ saṃsatsu mama putram arakṣatām
7.50.79
evam uktvā tato vākyaṃ tiṣṭhaṃś cāpavarāsimān na smāśakyata bībhatsuḥ kena cit prasamīkṣitum
7.50.80
tam antakam iva kruddhaṃ niḥśvasantaṃ muhur muhuḥ putraśokābhisaṃtaptam aśrupūrṇamukhaṃ tadā
7.50.81
nābhibhāṣṭuṃ śaknuvanti draṣṭuṃ vā suhṛdo 'rjunam anyatra vāsudevād vā jyeṣṭād vā pāṇḍunandanāt
7.50.82
sarvāsv avasthāsu hitāv arjunasya manonugau bahumānāt priyatvāc ca tāv enaṃ vaktum arhataḥ
7.50.83
tatas taṃ putraśokena bhṛśaṃ pīḍitamānasam rājīvalocanaṃ kruddhaṃ rājā vacanam abravīt
7.51.1
yudhiṣṭhira uvāca tvayi yāte mahābāho saṃśaptakabalaṃ prati prayatnam akarot tīvram ācāryo grahaṇe mama
7.51.2
vyāḍhānīkaṃ vayaṃ droṇaṃ varayāmaḥ sma sarvaśaḥ prativyūhya rathānīkaṃ yatamānaṃ tathā raṇe
7.51.3
sa vāryamāṇo rathibhī rakṣitena mayā tathā asmān api jaghānāśu pīḍayan niśitaiḥ śaraiḥ
7.51.4
te pīḍyamānā droṇena droṇānīkaṃ na śaknumaḥ prativīkṣitum apy ājau bhettuṃ tat kuta eva tu
7.51.5
vayaṃ tv apratimaṃ vīrye sarve saubhadram ātmajam uktavantaḥ sma te tāta bhindhy anīkam iti prabho
7.51.6
sa tathā codito 'smābhiḥ sadaśva iva vīryavān asahyam api taṃ bhāraṃ voḍhum evopacakrame
7.51.7
sa tavāstropadeśena vīryeṇa ca samanvitaḥ prāviśat tad balaṃ bālaḥ suparṇa iva sāgaram
7.51.8
te 'nuyātā vayaṃ vīraṃ sātvatīputram āhave praveṣṭukāmās tenaiva yena sa prāviśac camūm
7.51.9
tataḥ saindhavako rājā kṣudras tāta jayadrathaḥ varadānena rudrasya sarvān naḥ samavārayat
7.51.10
tato droṇaḥ kṛpaḥ karṇo drauṇiś ca sa bṛhadbalaḥ kṛtavarmā ca saubhadraṃ ṣaḍ rathāḥ paryavārayan
7.51.11
parivārya tu taiḥ sarvair yudhi bālo mahārathaiḥ yatamānaḥ paraṃ śaktyā bahubhir virathīkṛtaḥ
7.51.12
tato dauḥśāsaniḥ kṣipraṃ tathā tair virathīkṛtam saṃśayaṃ paramaṃ prāpya diṣṭāntenābhyayojayat
7.51.13
sa tu hatvā sahasrāṇi dvipāśvarathasādinām rājaputraśataṃ cāgryaṃ vīrāṃś cālakṣitān bahūn
7.51.14
bṛhadbalaṃ ca rājānaṃ svargeṇājau prayojya ha tataḥ paramadharmātmā diṣṭāntam upajagmivān
7.51.15
etāvad eva nirvṛttam asmākaṃ śokavardhanam sa caivaṃ puruṣavyāghraḥ svargalokam avāptavān
7.51.16
saṃjaya uvāca tato 'rjuno vacaḥ śrutvā dharmarājena bhāṣitam hā putra iti niḥśvasya vyathito nyapatad bhuvi
7.51.17
viṣaṇṇavadanāḥ sarve parigṛhya dhanaṃjayam netrair animiṣair dīnāḥ pratyavekṣan parasparam
7.51.18
pratilabhya tataḥ saṃjñāṃ vāsaviḥ krodhamūrchitaḥ kampamāno jvareṇeva niḥśvasaṃś ca muhur muhuḥ
7.51.19
pāṇiṃ pāṇau viniṣpiṣya śvasamāno 'śrunetravān unmatta iva viprekṣann idaṃ vacanam abravīt
7.51.20
satyaṃ vaḥ pratijānāmi śvo 'smi hantā jayadratham na ced vadhabhayād bhīto dhārtarāṣṭrān prahāsyati
7.51.21
na cāsmāñ śaraṇaṃ gacchet kṛṣṇaṃ vā puruṣottamam bhavantaṃ vā mahārāja śvo 'smi hantā jayadratham
7.51.22
dhārtarāṣṭrapriyakaraṃ mayi vismṛtasauhṛdam pāpaṃ bālavadhe hetuṃ śvo 'smi hantā jayadratham
7.51.23
rakṣamāṇāś ca taṃ saṃkhye ye māṃ yotsyanti ke cana api droṇakṛpau vīrau chādayiṣyāmi tāñ śaraiḥ
7.51.24
yady etad evaṃ saṃgrāme na kuryāṃ puruṣarṣabhāḥ mā sma puṇyakṛtāṃ lokān prāpnuyāṃ śūrasaṃmatān
7.51.25
ye lokā mātṛhantṝṇāṃ ye cāpi pitṛghātinām gurudāragāmināṃ ye ca piśunānāṃ ca ye tathā
7.51.26
sādhūn asūyatāṃ ye ca ye cāpi parivādinām ye ca nikṣepahartṝṇāṃ ye ca viśvāsaghātinām
7.51.27
bhuktapūrvāṃ striyaṃ ye ca nindatām aghaśaṃsinām brahmaghnānāṃ ca ye lokā ye ca goghātinām api
7.51.28
pāyasaṃ vā yavānnaṃ vā śākaṃ kṛsaram eva vā saṃyāvāpūpamāṃsāni ye ca lokā vṛthāśnatām tān ahnaivādhigaccheyaṃ na ced dhanyāṃ jayadratham
7.51.29
vedādhyāyinam atyarthaṃ saṃśitaṃ vā dvijottamam avamanyamāno yān yāti vṛddhān sādhūṃs tathā gurūn
7.51.30
spṛśatāṃ brāhmaṇaṃ gāṃ ca pādenāgniṃ ca yāṃ labhet yāpsu śleṣma purīṣaṃ vā mūtraṃ vā muñcatāṃ gatiḥ tāṃ gaccheyaṃ gatiṃ ghorāṃ na ced dhanyāṃ jayadratham
7.51.31
nagnasya snāyamānasya yā ca vandhyātither gatiḥ utkocināṃ mṛṣoktīnāṃ vañcakānāṃ ca yā gatiḥ ātmāpahāriṇāṃ yā ca yā ca mithyābhiśaṃsinām
7.51.32
bhṛtyaiḥ saṃdṛśyamānānāṃ putradārāśritais tathā asaṃvibhajya kṣudrāṇāṃ yā gatir mṛṣṭam aśnatām tāṃ gaccheyaṃ gatiṃ ghorāṃ na ced dhanyāṃ jayadratham
7.51.33
saṃśritaṃ vāpi yas tyaktvā sādhuṃ tadvacane ratam na bibharti nṛśaṃsātmā nindate copakāriṇam
7.51.34
arhate prātiveśyāya śrāddhaṃ yo na dadāti ca anarhate ca yo dadyād vṛṣalīpatyur eva ca
7.51.35
madyapo bhinnamaryādaḥ kṛtaghno bhrātṛnindakaḥ teṣāṃ gatim iyāṃ kṣipraṃ na ced dhanyāṃ jayadratham
7.51.36
dharmād apetā ye cānye mayā nātrānukīrtitāḥ ye cānukīrtitāḥ kṣipraṃ teṣāṃ gatim avāpnuyām yadi vyuṣṭām imāṃ rātriṃ śvo na hanyāṃ jayadratham
7.51.37
imāṃ cāpy aparāṃ bhūyaḥ pratijñāṃ me nibodhata yady asminn ahate pāpe sūryo 'stam upayāsyati ihaiva saṃpraveṣṭāhaṃ jvalitaṃ jātavedasam
7.51.38
asurasuramanuṣyāḥ pakṣiṇo voragā vā; pitṛrajanicarā vā brahmadevarṣayo vā caram acaram apīdaṃ yat paraṃ cāpi tasmāt; tad api mama ripuṃ taṃ rakṣituṃ naiva śaktāḥ
7.51.39
yadi viśati rasātalaṃ tadagryaṃ; viyad api devapuraṃ diteḥ puraṃ vā tad api śaraśatair ahaṃ prabhāte; bhṛśam abhipatya ripoḥ śiro 'bhihartā
7.51.40
evam uktvā vicikṣepa gāṇḍīvaṃ savyadakṣiṇam tasya śabdam atikramya dhanuḥśabdo 'spṛśad divam
7.51.41
arjunena pratijñāte pāñcajanyaṃ janārdanaḥ pradadhmau tatra saṃkruddho devadattaṃ dhanaṃjayaḥ
7.51.42
sa pāñcajanyo 'cyutavaktravāyunā; bhṛśaṃ supūrṇodaraniḥsṛtadhvaniḥ jagat sapātālaviyaddigīśvaraṃ; prakampayām āsa yugātyaye yathā
7.51.43
tato vāditraghoṣāś ca prādurāsan samantataḥ siṃhanādāś ca pāṇḍūnāṃ pratijñāte mahātmanā
7.52.1
saṃjaya uvāca śrutvā tu taṃ mahāśabdaṃ pāṇḍūnāṃ putragṛddhinām cāraiḥ pravedite tatra samutthāya jayadrathaḥ
7.52.2
śokasaṃmūḍhahṛdayo duḥkhenābhihato bhṛśam majjamāna ivāgādhe vipule śokasāgare
7.52.3
jagāma samitiṃ rājñāṃ saindhavo vimṛśan bahu sa teṣāṃ naradevānāṃ sakāśe paridevayan
7.52.4
abhimanyoḥ pitur bhītaḥ savrīḍo vākyam abravīt yo 'sau pāṇḍoḥ kila kṣetre jātaḥ śakreṇa kāminā
7.52.5
sa ninīṣati durbuddhir māṃ kilaikaṃ yamakṣayam tat svasti vo 'stu yāsyāmi svagṛhaṃ jīvitepsayā
7.52.6
atha vā stha pratibalās trātuṃ māṃ kṣatriyarṣabhāḥ pārthena prārthitaṃ vīrās te dadantu mamābhayam
7.52.7
droṇaduryodhanakṛpāḥ karṇamadreśabāhlikāḥ duḥśāsanādayaḥ śaktās trātum apy antakādritam
7.52.8
kim aṅga punar ekena phalgunena jighāṃsatā na trāyeyur bhavanto māṃ samastāḥ patayaḥ kṣiteḥ
7.52.9
praharṣaṃ pāṇḍaveyānāṃ śrutvā mama mahad bhayam sīdantīva ca me 'ṅgāni mumūrṣor iva pārthivāḥ
7.52.10
vadho nūnaṃ pratijñāto mama gāṇḍīvadhanvanā tathā hi hṛṣṭāḥ krośanti śokakāle 'pi pāṇḍavāḥ
7.52.11
na devā na ca gandharvā nāsuroragarākṣasāḥ utsahante 'nyathā kartuṃ kuta eva narādhipāḥ
7.52.12
tasmān mām anujānīta bhadraṃ vo 'stu nararṣabhāḥ adarśanaṃ gamiṣyāmi na māṃ drakṣyanti pāṇḍavāḥ
7.52.13
evaṃ vilapamānaṃ taṃ bhayād vyākulacetasam ātmakāryagarīyastvād rājā duryodhano 'bravīt
7.52.14
na bhetavyaṃ naravyāghra ko hi tvā puruṣarṣabha madhye kṣatriyavīrāṇāṃ tiṣṭhantaṃ prārthayed yudhi
7.52.15
ahaṃ vaikartanaḥ karṇaś citraseno viviṃśatiḥ bhūriśravāḥ śalaḥ śalyo vṛṣaseno durāsadaḥ
7.52.16
purumitro jayo bhojaḥ kāmbojaś ca sudakṣiṇaḥ satyavrato mahābāhur vikarṇo durmukhaḥ sahaḥ
7.52.17
duḥśāsanaḥ subāhuś ca kaliṅgaś cāpy udāyudhaḥ vindānuvindāv āvantyau droṇo drauṇiḥ sasaubalaḥ
7.52.18
tvaṃ cāpi rathināṃ śreṣṭhaḥ svayaṃ śūro 'mitadyutiḥ sa kathaṃ pāṇḍaveyebhyo bhayaṃ paśyasi saindhava
7.52.19
akṣauhiṇyo daśaikā ca madīyās tava rakṣaṇe yattā yotsyanti mā bhais tvaṃ saindhava vyetu te bhayam
7.52.20
evam āśvāsito rājan putreṇa tava saindhavaḥ duryodhanena sahito droṇaṃ rātrāv upāgamat
7.52.21
upasaṃgrahaṇaṃ kṛtvā droṇāya sa viśāṃ pate upopaviśya praṇataḥ paryapṛcchad idaṃ tadā
7.52.22
nimitte dūrapātitve laghutve dṛḍhavedhane mama bravītu bhagavān viśeṣaṃ phalgunasya ca
7.52.23
vidyāviśeṣam icchāmi jñātum ācārya tattvataḥ mamārjunasya ca vibho yathātattvaṃ pracakṣva me
7.52.24
droṇa uvāca samam ācāryakaṃ tāta tava caivārjunasya ca yogād duḥkhocitatvāc ca tasmāt tvatto 'dhiko 'rjunaḥ
7.52.25
na tu te yudhi saṃtrāsaḥ kāryaḥ pārthāt kathaṃ cana ahaṃ hi rakṣitā tāta bhayāt tvāṃ nātra saṃśayaḥ
7.52.26
na hi madbāhuguptasya prabhavanty amarā api vyūhiṣyāmi ca taṃ vyūhaṃ yaṃ pārtho na tariṣyati
7.52.27
tasmād yudhyasva mā bhais tvaṃ svadharmam anupālaya pitṛpaitāmahaṃ mārgam anuyāhi narādhipa
7.52.28
adhītya vidhivad vedān agnayaḥ suhutās tvayā iṣṭaṃ ca bahubhir yajñair na te mṛtyubhayād bhayam
7.52.29
durlabhaṃ mānuṣair mandair mahābhāgyam avāpya tu bhujavīryārjitāṃl lokān divyān prāpsyasy anuttamān
7.52.30
kuravaḥ pāṇḍavāś caiva vṛṣṇayo 'nye ca mānavāḥ ahaṃ ca saha putreṇa adhruvā iti cintyatām
7.52.31
paryāyeṇa vayaṃ sarve kālena balinā hatāḥ paralokaṃ gamiṣyāmaḥ svaiḥ svaiḥ karmabhir anvitāḥ
7.52.32
tapas taptvā tu yāṃl lokān prāpnuvanti tapasvinaḥ kṣatradharmāśritāḥ śūrāḥ kṣatriyāḥ prāpnuvanti tān
7.52.33
saṃjaya uvāca evam āśvāsito rājan bhāradvājena saindhavaḥ apānudad bhayaṃ pārthād yuddhāya ca mano dadhe
7.53.1
saṃjaya uvāca pratijñāte tu pārthena sindhurājavadhe tadā vāsudevo mahābāhur dhanaṃjayam abhāṣata
7.53.2
bhrātṝṇāṃ matam ājñāya tvayā vācā pratiśrutam saindhavaṃ śvo 'smi hanteti tat sāhasatamaṃ kṛtam
7.53.3
asaṃmantrya mayā sārdham atibhāro 'yam udyataḥ kathaṃ nu sarvalokasya nāvahāsyā bhavemahi
7.53.4
dhārtarāṣṭrasya śibire mayā praṇihitāś carāḥ ta ime śīghram āgamya pravṛttiṃ vedayanti naḥ
7.53.5
tvayā vai saṃpratijñāte sindhurājavadhe tadā siṃhanādaḥ savāditraḥ sumahān iha taiḥ śrutaḥ
7.53.6
tena śabdena vitrastā dhārtarāṣṭrāḥ sasaindhavāḥ nākasmāt siṃhanādo 'yam iti matvā vyavasthitāḥ
7.53.7
sumahāñ śabdasaṃpātaḥ kauravāṇāṃ mahābhuja āsīn nāgāśvapattīnāṃ rathaghoṣaś ca bhairavaḥ
7.53.8
abhimanyuvadhaṃ śrutvā dhruvam ārto dhanaṃjayaḥ rātrau niryāsyati krodhād iti matvā vyavasthitāḥ
7.53.9
tair yatadbhir iyaṃ satyā śrutā satyavatas tava pratijñā sindhurājasya vadhe rājīvalocana
7.53.10
tato vimanasaḥ sarve trastāḥ kṣudramṛgā iva āsan suyodhanāmātyāḥ sa ca rājā jayadrathaḥ
7.53.11
athotthāya sahāmātyair dīnaḥ śibiram ātmanaḥ āyāt sauvīrasindhūnām īśvaro bhṛśaduḥkhitaḥ
7.53.12
sa mantrakāle saṃmantrya sarvā naiḥśreyasīḥ kriyāḥ suyodhanam idaṃ vākyam abravīd rājasaṃsadi
7.53.13
mām asau putrahanteti śvo 'bhiyātā dhanaṃjayaḥ pratijñāto hi senāyā madhye tena vadho mama
7.53.14
tāṃ na devā na gandharvā nāsuroragarākṣasāḥ utsahante 'nyathā kartuṃ pratijñāṃ savyasācinaḥ
7.53.15
te māṃ rakṣata saṃgrāme mā vo mūrdhni dhanaṃjayaḥ padaṃ kṛtvāpnuyāl lakṣyaṃ tasmād atra vidhīyatām
7.53.16
atha rakṣā na me saṃkhye kriyate kurunandana anujānīhi māṃ rājan gamiṣyāmi gṛhān prati
7.53.17
evam uktas tv avākśīrṣo vimanāḥ sa suyodhanaḥ śrutvābhiśaptavantaṃ tvāṃ dhyānam evānvapadyata
7.53.18
tam ārtam abhisaṃprekṣya rājā kila sa saindhavaḥ mṛdu cātmahitaṃ caiva sāpekṣam idam uktavān
7.53.19
nāhaṃ paśyāmi bhavatāṃ tathāvīryaṃ dhanurdharam yo 'rjunasyāstram astreṇa pratihanyān mahāhave
7.53.20
vāsudevasahāyasya gāṇḍīvaṃ dhunvato dhanuḥ ko 'rjunasyāgratas tiṣṭhet sākṣād api śatakratuḥ
7.53.21
maheśvaro 'pi pārthena śrūyate yodhitaḥ purā padātinā mahātejā girau himavati prabhuḥ
7.53.22
dānavānāṃ sahasrāṇi hiraṇyapuravāsinām jaghān ekarathenaiva devarājapracoditaḥ
7.53.23
samāyukto hi kaunteyo vāsudevena dhīmatā sāmarān api lokāṃs trīn nihanyād iti me matiḥ
7.53.24
so 'ham icchāmy anujñātuṃ rakṣituṃ vā mahātmanā droṇena sahaputreṇa vīreṇa yadi manyase
7.53.25
sa rājñā svayam ācāryo bhṛśam ākrandito 'rjuna saṃvidhānaṃ ca vihitaṃ rathāś ca kila sajjitāḥ
7.53.26
karṇo bhūriśravā drauṇir vṛṣasenaś ca durjayaḥ kṛpaś ca madrarājaś ca ṣaḍ ete 'sya purogamāḥ
7.53.27
śakaṭaḥ padmapaś cārdho vyūho droṇena kalpitaḥ padmakarṇikamadhyasthaḥ sūcīpāśe jayadrathaḥ sthāsyate rakṣito vīraiḥ sindhurāḍ yuddhadurmadaiḥ
7.53.28
dhanuṣy astre ca vīrye ca prāṇe caiva tathorasi aviṣahyatamā hy ete niścitāḥ pārtha ṣaḍ rathāḥ etān ajitvā sagaṇān naiva prāpyo jayadrathaḥ
7.53.29
teṣām ekaikaśo vīryaṃ ṣaṇṇāṃ tvam anucintaya sahitā hi naravyāghrā na śakyā jetum añjasā
7.53.30
bhūyaś ca cintayiṣyāmi nītim ātmahitāya vai mantrajñaiḥ sacivaiḥ sārdhaṃ suhṛdbhiḥ kāryasiddhaye
7.53.31
arjuna uvāca ṣaḍ rathān dhārtarāṣṭrasya manyase yān balādhikān teṣāṃ vīryaṃ mamārdhena na tulyam iti lakṣaye
7.53.32
astram astreṇa sarveṣām eteṣāṃ madhusūdana mayā drakṣyasi nirbhinnaṃ jayadrathavadhaiṣiṇā
7.53.33
droṇasya miṣataḥ so 'haṃ sagaṇasya vilapyataḥ mūrdhānaṃ sindhurājasya pātayiṣyāmi bhūtale
7.53.34
yadi sādhyāś ca rudrāś ca vasavaś ca sahāśvinaḥ marutaś ca sahendreṇa viśvedevās tathāsurāḥ
7.53.35
pitaraḥ sahagandharvāḥ suparṇāḥ sāgarādrayaḥ dyaur viyat pṛthivī ceyaṃ diśaś ca sadigīśvarāḥ
7.53.36
grāmyāraṇyāni bhūtāni sthāvarāṇi carāṇi ca trātāraḥ sindhurājasya bhavanti madhusūdana
7.53.37
tathāpi bāṇair nihataṃ śvo draṣṭāsi raṇe mayā satyena te śape kṛṣṇa tathaivāyudham ālabhe
7.53.38
yaś ca goptā maheṣvāsas tasya pāpasya durmateḥ tam eva prathamaṃ droṇam abhiyāsyāmi keśava
7.53.39
tasmin dyūtam idaṃ baddhaṃ manyate sma suyodhanaḥ tasmāt tasyaiva senāgraṃ bhittvā yāsyāmi saindhavam
7.53.40
draṣṭāsi śvo maheṣvāsān nārācais tigmatejanaiḥ śṛṅgāṇīva girer vajrair dāryamāṇān mayā yudhi
7.53.41
naranāgāśvadehebhyo visraviṣyati śoṇitam patadbhyaḥ patitebhyaś ca vibhinnebhyaḥ śitaiḥ śaraiḥ
7.53.42
gāṇḍīvapreṣitā bāṇā manonilasamā jave nṛnāgāśvān videhāsūn kartāraś ca sahasraśaḥ
7.53.43
yamāt kuberād varuṇād rudrād indrāc ca yan mayā upāttam astraṃ ghoraṃ vai tad draṣṭāro narā yudhi
7.53.44
brāhmeṇāstreṇa cāstrāṇi hanyamānāni saṃyuge mayā draṣṭāsi sarveṣāṃ saindhavasyābhirakṣiṇām
7.53.45
śaravegasamutkṛttai rājñāṃ keśava mūrdhabhiḥ āstīryamāṇāṃ pṛthivīṃ draṣṭāsi śvo mayā yudhi
7.53.46
kravyādāṃs tarpayiṣyāmi drāvayiṣyāmi śātravān suhṛdo nandayiṣyāmi pātayiṣyāmi saindhavam
7.53.47
bahv āgaskṛt kusaṃbandhī pāpadeśasamudbhavaḥ mayā saindhavako rājā hataḥ svāñ śocayiṣyati
7.53.48
sarvakṣīrānnabhoktāraḥ pāpācārā raṇājire mayā sarājakā bāṇair nunnā naṃkṣyanti saindhavāḥ
7.53.49
tathā prabhāte kartāsmi yathā kṛṣṇa suyodhanaḥ nānyaṃ dhanurdharaṃ loke maṃsyate matsamaṃ yudhi
7.53.50
gāṇḍīvaṃ ca dhanur divyaṃ yoddhā cāhaṃ nararṣabha tvaṃ ca yantā hṛṣīkeśa kiṃ nu syād ajitaṃ mayā
7.53.51
yathā hi lakṣma candre vai samudre ca yathā jalam evam etāṃ pratijñāṃ me satyāṃ viddhi janārdana
7.53.52
māvamaṃsthā mamāstrāṇi māvamaṃsthā dhanur dṛḍham māvamaṃsthā balaṃ bāhvor māvamaṃsthā dhanaṃjayam
7.53.53
yathā hi yātvā saṃgrāme na jīye vijayāmi ca tena satyena saṃgrāme hataṃ viddhi jayadratham
7.53.54
dhruvaṃ vai brāhmaṇe satyaṃ dhruvā sādhuṣu saṃnatiḥ śrīr dhruvā cāpi dakṣeṣu dhruvo nārāyaṇe jayaḥ
7.53.55
saṃjaya uvāca evam uktvā hṛṣīkeśaṃ svayam ātmānam ātmanā saṃdideśārjuno nardan vāsaviḥ keśavaṃ prabhum
7.53.56
yathā prabhātāṃ rajanīṃ kalpitaḥ syād ratho mama tathā kāryaṃ tvayā kṛṣṇa kāryaṃ hi mahad udyatam
7.54.1
saṃjaya uvāca tāṃ niśāṃ duḥkhaśokārtau śvasantāv iva coragau nidrāṃ naivopalebhāte vāsudevadhanaṃjayau
7.54.2
naranārāyaṇau kruddhau jñātvā devāḥ savāsavāḥ vyathitāś cintayām āsuḥ kiṃ svid etad bhaviṣyati
7.54.3
vavuś ca dāruṇā vātā rūkṣā gorābhiśaṃsinaḥ sakabandhas tathāditye parighaḥ samadṛśyata
7.54.4
śuṣkāśanyaś ca niṣpetuḥ sanirghātāḥ savidyutaḥ cacāla cāpi pṛthivī saśailavanakānanā
7.54.5
cukṣubhuś ca mahārāja sāgarā makarālayāḥ pratisrotaḥ pravṛttāś ca tathā gantuṃ samudragāḥ
7.54.6
rathāśvanaranāgānāṃ pravṛttam adharottaram kravyādānāṃ pramodārthaṃ yamarāṣṭravivṛddhaye
7.54.7
vāhanāni śakṛnmūtre mumucū ruruduś ca ha tān dṛṣṭvā dāruṇān sarvān utpātāṃl lomaharṣaṇān
7.54.8
sarve te vyathitāḥ sainyās tvadīyā bharatarṣabha śrutvā mahābalasyogrāṃ pratijñāṃ savyasācinaḥ
7.54.9
atha kṛṣṇaṃ mahābāhur abravīt pākaśāsaniḥ āśvāsaya subhadrāṃ tvaṃ bhaginīṃ snuṣayā saha
7.54.10
snuṣā śvaśvrānaghāyaste viśoke kuru mādhava sāmnā satyena yuktena vacasāśvāsaya prabho
7.54.11
tato 'rjunagṛhaṃ gatvā vāsudevaḥ sudurmanāḥ bhaginīṃ putraśokārtām āśvāsayata duḥkhitām
7.54.12
mā śokaṃ kuru vārṣṇeyi kumāraṃ prati sasnuṣā sarveṣāṃ prāṇināṃ bhīru niṣṭhaiṣā kālanirmitā
7.54.13
kule jatasya vīrasya kṣatriyasya viśeṣataḥ sadṛśaṃ maraṇaṃ hy etat tava putrasya mā śucaḥ
7.54.14
diṣṭyā mahāratho vīraḥ pitus tulyaparākramaḥ kṣātreṇa vidhinā prāpto vīrābhilaṣitāṃ gatim
7.54.15
jitvā subahuśaḥ śatrūn preṣayitvā ca mṛtyave gataḥ puṇyakṛtāṃ lokān sarvakāmaduho 'kṣayān
7.54.16
tapasā brahmacaryeṇa śrutena prajñayāpi ca santo yāṃ gatim icchanti prāptas tāṃ tava putrakaḥ
7.54.17
vīrasūr vīrapatnī tvaṃ vīraśvaśurabāndhavā mā śucas tanayaṃ bhadre gataḥ sa paramāṃ gatim
7.54.18
prāpsyate cāpy asau kṣudraḥ saindhavo bālaghātakaḥ asyāvalepasya phalaṃ sasuhṛdgaṇabāndhavaḥ
7.54.19
vyuṣṭāyāṃ tu varārohe rajanyāṃ pāpakarmakṛt na hi mokṣyati pārthāt sa praviṣṭo 'py amarāvatīm
7.54.20
śvaḥ śiraḥ śroṣyase tasya saindhavasya raṇe hṛtam samantapañcakād bāhyaṃ viśokā bhava mā rudaḥ
7.54.21
kṣatradharmaṃ puraskṛtya gataḥ śūraḥ satāṃ gatim yāṃ vayaṃ prāpnuyāmeha ye cānye śastrajīvinaḥ
7.54.22
vyūḍhorasko mahābāhur anivartī varapraṇut gatas tava varārohe putraḥ svargaṃ jvaraṃ jahi
7.54.23
anu jātaś ca pitaraṃ mātṛpakṣaṃ ca vīryavān sahasraśo ripūn hatvā hataḥ śūro mahārathaḥ
7.54.24
āśvāsaya snuṣāṃ rājñi mā śucaḥ kṣatriye bhṛṣam śvaḥ priyaṃ sumahac chrutvā viśokā bhava nandini
7.54.25
yat pārthena pratijñātaṃ tat tathā na tad anyathā cikīrṣitaṃ hi te bhartur na bhavej jātu niṣphalam
7.54.26
yadi ca manujapannagāḥ piśācā; rajanicarāḥ patagāḥ surāsurāś ca raṇagatam abhiyānti sindhurājaṃ; na sa bhavitā saha tair api prabhāte
7.55.1
saṃjaya uvāca etac chrutvā vacas tasya keśavasya mahātmanaḥ subhadrā putraśokārtā vilalāpa suduḥkhitā
7.55.2
hā putra mama mandāyāḥ kathaṃ saṃyugam etya ha nidhanaṃ prāptavāṃs tāta pitṛtulyaparākramaḥ
7.55.3
katham indīvaraśyāmaṃ sudaṃṣṭraṃ cārulocanam mukhaṃ te dṛśyate vatsa guṇṭhitaṃ raṇareṇunā
7.55.4
nūnaṃ śūraṃ nipatitaṃ tvāṃ paśyanty anivartinam suśirogrīvabāhvaṃsaṃ vyūḍhoraskaṃ nirūdaram
7.55.5
cārūpacitasarvāṅgaṃ svakṣaṃ śastrakṣatācitam bhūtāni tvā nirīkṣante nūnaṃ candram ivoditam
7.55.6
śayanīyaṃ purā yasya spardhyāstaraṇasaṃvṛtam bhūmāv adya kathaṃ śeṣe vipraviddhaḥ sukhocitaḥ
7.55.7
yo 'nvāsyata purā vīro varastrībhir mahābhujaḥ katham anvāsyate so 'dya śivābhiḥ patito mṛdhe
7.55.8
yo 'stūyata purā hṛṣṭaiḥ sūtamāgadhabandibhiḥ so 'dya kravyādgaṇair ghorair vinadadbhir upāsyate
7.55.9
pāṇḍaveṣu ca nātheṣu vṛṣṇivīreṣu cābhibho pāñcāleṣu ca vīreṣu hataḥ kenāsy anāthavat
7.55.10
atṛptadarśanā putra darśanasya tavānagha mandabhāgyā gamiṣyāmi vyaktam adya yamakṣayam
7.55.11
viśālākṣaṃ sukeśāntaṃ cāruvākyaṃ sugandhi ca tava putra kadā bhūyo mukhaṃ drakṣyāmi nirvraṇam
7.55.12
dhig balaṃ bhīmasenasya dhik pārthasya dhanuṣmatām dhig vīryaṃ vṛṣṇivīrāṇāṃ pāñcālānāṃ ca dhig balam
7.55.13
dhik kekayāṃs tathā cedīn matsyāṃś caivātha sṛñjayān ye tvā raṇe gataṃ vīraṃ na jānanti nipātitam
7.55.14
adya paśyāmi pṛthivīṃ śūnyām iva hatatviṣam abhimanyum apaśyantī śokavyākulalocanā
7.55.15
svasrīyaṃ vāsudevasya putraṃ gāṇḍīvadhanvanaḥ kathaṃ tvā virathaṃ vīraṃ drakṣyāmy anyair nipātitam
7.55.16
hā vīra dṛṣṭo naṣṭaś ca dhanaṃ svapna ivāsi me aho hy anityaṃ mānuṣyaṃ jalabudbudacañcalam
7.55.17
imāṃ te taruṇīṃ bhāryāṃ tvadādhibhir abhiplutām kathaṃ saṃdhārayiṣyāmi vivatsām iva dhenukām
7.55.18
aho hy akāle prasthānaṃ kṛtavān asi putraka vihāya phalakāle māṃ sugṛddhāṃ tava darśane
7.55.19
nūnaṃ gatiḥ kṛtāntasya prājñair api sudurvidā yatra tvaṃ keśave nāthe saṃgrāme 'nāthavad dhataḥ
7.55.20
yajvanāṃ dānaśīlānāṃ brāhmaṇānāṃ kṛtātmanām caritabrahmacaryāṇāṃ puṇyatīrthāvagāhinām
7.55.21
kṛtajñānāṃ vadānyānāṃ guruśuśrūṣiṇām api sahasradakṣiṇānāṃ ca yā gatis tām avāpnuhi
7.55.22
yā gatir yudhyamānānāṃ śūrāṇām anivartinām hatvārīn nihatānāṃ ca saṃgrāme tāṃ gatiṃ vraja
7.55.23
gosahasrapradātṝṇāṃ kratudānāṃ ca yā gatiḥ naiveśikaṃ cābhimataṃ dadatāṃ yā gatiḥ śubhā
7.55.24
brahmacaryeṇa yāṃ yānti munayaḥ saṃśitavratā ekapatnyaś ca yāṃ yānti tāṃ gatiṃ vraja putraka
7.55.25
rājñāṃ sucaritair yā ca gatir bhavati śāśvatī caturāśramiṇāṃ puṇyaiḥ pāvitānāṃ surakṣitaiḥ
7.55.26
dīnānukampināṃ yā ca satataṃ saṃvibhāginām paiśunyāc ca nivṛttānāṃ tāṃ gatiṃ vraja putraka
7.55.27
vratināṃ dharmaśīlānāṃ guruśuśrūṣiṇām api amoghātithināṃ yā ca tāṃ gatiṃ vraja putraka
7.55.28
ṛtukāle svakāṃ patnīṃ gacchatāṃ yā manasvinām na cānyadārasevīnāṃ tāṃ gatiṃ vraja putraka
7.55.29
sāmnā ye sarvabhūtāni gacchanti gatamatsarāḥ nāruṃtudānāṃ kṣamiṇāṃ yā gatis tām avāpnuhi
7.55.30
madhumāṃsanivṛttānāṃ madād dambhāt tathānṛtāt paropatāpatyaktānāṃ tāṃ gatiṃ vraja putraka
7.55.31
hrīmantaḥ sarvaśāstrajñā jñānatṛptā jitendriyāḥ yāṃ gatiṃ sādhavo yānti tāṃ gatiṃ vraja putraka
7.55.32
evaṃ vilapatīṃ dīnāṃ subhadrāṃ śokakarśitām abhyapadyata pāñcālī vairāṭīsahitā tadā
7.55.33
tāḥ prakāmaṃ ruditvā ca vilapya ca suduḥkhitāḥ unmattavat tadā rājan visaṃjñā nyapatan kṣitau
7.55.34
sopacāras tu kṛṣṇas tāṃ duḥkhitāṃ bhṛśaduḥkhitaḥ siktvāmbhasā samāśvāsya tat tad uktvā hitaṃ vacaḥ
7.55.35
visaṃjñakalpāṃ rudatīm apaviddhāṃ pravepatīm bhaginīṃ puṇḍarīkākṣa idaṃ vacanam abravīt
7.55.36
subhadre mā śucaḥ putraṃ pāñcālyāśvāsayottarām gato 'bhimanyuḥ prathitāṃ gatiṃ kṣatriyapuṃgavaḥ
7.55.37
ye cānye 'pi kule santi puruṣā no varānane sarve te vai gatiṃ yāntu abhimanyor yaśasvinaḥ
7.55.38
kuryāma tad vayaṃ karma kriyāsuḥ suhṛdaś ca naḥ kṛtavān yādṛg adyaikas tava putro mahārathaḥ
7.55.39
evam āśvāsya bhaginīṃ draupadīm api cottarām pārthasyaiva mahābāhuḥ pārśvam āgād ariṃdamaḥ
7.55.40
tato 'bhyanujñāya nṛpān kṛṣṇo bandhūṃs tathābhibhūḥ viveśāntaḥpuraṃ rājaṃs te 'nye jagmur yathālayam
7.56.1
saṃjaya uvāca tato 'rjunasya bhavanaṃ praviśyāpratimaṃ vibhuḥ spṛṣṭvāmbhaḥ puṇḍarīkākṣaḥ sthaṇḍile śubhalakṣaṇe saṃtastāra śubhāṃ śayyāṃ darbhair vaiḍūryasaṃnibhaiḥ
7.56.2
tato mālyena vidhival lājair gandhaiḥ sumaṅgalaiḥ alaṃcakāra tāṃ śayyāṃ parivāryāyudhottamaiḥ
7.56.3
tataḥ spṛṣṭodakaṃ pārthaṃ vinītāḥ paricārakāḥ darśayāṃ naityakaṃ cakrur naiśaṃ traiyambakaṃ balim
7.56.4
tataḥ prītamanāḥ pārtho gandhair mālyaiś ca mādhavam alaṃkṛtyopahāraṃ taṃ naiśam asmai nyavedayat
7.56.5
smayamānas tu govindaḥ phalgunaṃ pratyabhāṣata supyatāṃ pārtha bhadraṃ te kalyāṇāya vrajāmy aham
7.56.6
sthāpayitvā tato dvāḥsthān goptṝṃś cāttāyudhān narān dārukānugataḥ śrīmān viveśa śibiraṃ svakam śiśye ca śayane śubhre bahukṛtyaṃ vicintayan
7.56.7
na pāṇḍavānāṃ śibire kaś cit suṣvāpa tāṃ niśām prajāgaraḥ sarvajanam āviveśa viśāṃ pate
7.56.8
putraśokābhibhūtena pratijñāto mahātmanā sahasā sindhurājasya vadho gāṇḍīvadhanvanā
7.56.9
tat kathaṃ nu mahābāhur vāsaviḥ paravīrahā pratijñāṃ saphalāṃ kuryād iti te samacintayan
7.56.10
kaṣṭaṃ hīdaṃ vyavasitaṃ pāṇḍavena mahātmanā putraśokābhitaptena pratijñā mahatī kṛtā
7.56.11
bhrātaraś cāpi vikrāntā bahulāni balāni ca dhṛtarāṣṭrasya putreṇa sarvaṃ tasmai niveditam
7.56.12
sa hatvā saindhavaṃ saṃkhye punar etu dhanaṃjayaḥ jitvā ripugaṇāṃś caiva pārayatv arjuno vratam
7.56.13
ahatvā sindhurājaṃ hi dhūmaketuṃ pravekṣyati na hy etad anṛtaṃ kartum arhaḥ pārtho dhanaṃjayaḥ
7.56.14
dharmaputraḥ kathaṃ rājā bhaviṣyati mṛte 'rjune tasmin hi vijayaḥ kṛtsnaḥ pāṇḍavena samāhitaḥ
7.56.15
yadi naḥ sukṛtaṃ kiṃ cid yadi dattaṃ hutaṃ yadi phalena tasya sarvasya savyasācī jayatv arīn
7.56.16
evaṃ kathayatāṃ teṣāṃ jayam āśaṃsatāṃ prabho kṛcchreṇa mahatā rājan rajanī vyatyavartata
7.56.17
tasyāṃ rajanyāṃ madhye tu pratibuddho janārdanaḥ smṛtvā pratijñāṃ pārthasya dārukaṃ pratyabhāṣata
7.56.18
arjunena pratijñātam ārtena hatabandhunā jayadrathaṃ haniṣyāmi śvobhūta iti dāruka
7.56.19
tat tu duryodhanaḥ śrutvā mantribhir mantrayiṣyati yathā jayadrathaṃ pārtho na hanyād iti saṃyuge
7.56.20
akṣauhiṇyo hi tāḥ sarvā rakṣiṣyanti jayadratham droṇaś ca saha putreṇa sarvāstravidhipāragaḥ
7.56.21
eko vīraḥ sahasrākṣo daityadānavamarditā so 'pi taṃ notsahetājau hantuṃ droṇena rakṣitam
7.56.22
so 'haṃ śvas tat kariṣyāmi yathā kuntīsuto 'rjunaḥ aprāpte 'staṃ dinakare haniṣyati jayadratham
7.56.23
na hi dārā na mitrāṇi jñātayo na ca bāndhavāḥ kaś cin nānyaḥ priyataraḥ kuntīputrān mamārjunāt
7.56.24
anarjunam imaṃ lokaṃ muhūrtam api dāruka udīkṣituṃ na śakto 'haṃ bhavitā na ca tat tathā
7.56.25
ahaṃ dhvajinyaḥ śatrūṇāṃ sahayāḥ sarathadvipāḥ arjunārthe haniṣyāmi sakarṇāḥ sasuyodhanāḥ
7.56.26
śvo nirīkṣantu me vīryaṃ trayo lokā mahāhave dhanaṃjayārthaṃ samare parākrāntasya dāruka
7.56.27
śvo narendrasahasrāṇi rājaputraśatāni ca sāśvadviparathāny ājau vidraviṣyanti dāruka
7.56.28
śvas tāṃ cakrapramathitāṃ drakṣyase nṛpavāhinīm mayā kruddhena samare pāṇḍavārthe nipātitām
7.56.29
śvaḥ sadevāḥ sagandharvāḥ piśācoragarākṣasāḥ jñāsyanti lokāḥ sarve māṃ suhṛdaṃ savyasācinaḥ
7.56.30
yas taṃ dveṣṭi sa māṃ dveṣṭi yas tam anu sa mām anu iti saṃkalpyatāṃ buddhyā śarīrārdhaṃ mamārjunaḥ
7.56.31
yathā tvam aprabhātāyām asyāṃ niśi rathottamam kalpayitvā yathāśāstram ādāya vratasaṃyataḥ
7.56.32
gadāṃ kaumodakīṃ divyāṃ śaktiṃ cakraṃ dhanuḥ śarān āropya vai rathe sūta sarvopakaraṇāni ca
7.56.33
sthānaṃ hi kalpayitvā ca rathopasthe dhvajasya me vainateyasya vīrasya samare rathaśobhinaḥ
7.56.34
chatraṃ jāmbūnadair jālair arkajvalanasaṃnibhaiḥ viśvakarmakṛtair divyair aśvān api ca bhūṣitān
7.56.35
balāhakaṃ meghapuṣpaṃ sainyaṃ sugrīvam eva ca yuktvā vājivarān yattaḥ kavacī tiṣṭha dāruka
7.56.36
pāñcajanyasya nirghoṣam ārṣabheṇaiva pūritam śrutvā tu bhairavaṃ nādam upayāyā javena mām
7.56.37
ekāhnāham amarṣaṃ ca sarvaduḥkhāni caiva ha bhrātuḥ pitṛṣvaseyasya vyapaneṣyāmi dāruka
7.56.38
sarvopāyair yatiṣyāmi yathā bībhatsur āhave paśyatāṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ haniṣyati jayadratham
7.56.39
yasya yasya ca bībhatsur vadhe yatnaṃ kariṣyati āśaṃse sārathe tatra bhavitāsya dhruvo jayaḥ
7.56.40
dāruka uvāca jaya eva dhruvas tasya kuta eva parājayaḥ yasya tvaṃ puruṣavyāghra sārathyam upajagmivān
7.56.41
evaṃ caitat kariṣyāmi yathā mām anuśāsasi suprabhātām imāṃ rātriṃ jayāya vijayasya hi
7.57.1
saṃjaya uvāca kuntīputras tu taṃ mantraṃ smarann eva dhanaṃjayaḥ pratijñām ātmano rakṣan mumohācintyavikramaḥ
7.57.2
taṃ tu śokena saṃtaptaṃ svapne kapivaradhvajam āsasāda mahātejā dhyāyantaṃ garuḍadhvajaḥ
7.57.3
pratyutthānaṃ tu kṛṣṇasya sarvāvasthaṃ dhanaṃjayaḥ nālopayata dharmātmā bhaktyā premṇā ca sarvadā
7.57.4
pratyutthāya ca govindaṃ sa tasmāy āsanaṃ dadau na cāsane svayaṃ buddhiṃ bībhatsur vyadadhāt tadā
7.57.5
tataḥ kṛṣṇo mahātejā jānan pārthasya niścayam kuntīputram idaṃ vākyam āsīnaḥ sthitam abravīt
7.57.6
mā viṣāde manaḥ pārtha kṛthāḥ kālo hi durjayaḥ kālaḥ sarvāṇi bhūtāni niyacchati pare vidhau
7.57.7
kimarthaṃ ca viṣādas te tad brūhi vadatāṃ vara na śocitavyaṃ viduṣā śokaḥ kāryavināśanaḥ
7.57.8
śocan nandayate śatrūn karśayaty api bāndhavān kśīyate ca naras tasmān na tvaṃ śocitum arhasi
7.57.9
ity ukto vāsudevena bībhatsur aparājitaḥ ābabhāṣe tadā vidvān idaṃ vacanam arthavat
7.57.10
mayā pratijñā mahatī jayadrathavadhe kṛtā śvo 'smi hantā durātmānaṃ putraghnam iti keśava
7.57.11
matpratijñāvighātārthaṃ dhārtarāṣṭraiḥ kilācyuta pṛṣṭhataḥ saindhavaḥ kāryaḥ sarvair gupto mahārathaiḥ
7.57.12
daśa caikā ca tāḥ kṛṣṇa akṣauhiṇyaḥ sudurjayāḥ pratijñāyāṃ ca hīnāyāṃ kathaṃ jīveta madvidhaḥ
7.57.13
duḥkhopāyasya me vīra vikāṅkṣā parivartate drutaṃ ca yāti savitā tata etad bravīmy aham
7.57.14
śokasthānaṃ tu tac chrutvā pārthasya dvijaketanaḥ saṃspṛśyāmbhas tataḥ kṛṣṇaḥ prāṅmukhaḥ samavasthitaḥ
7.57.15
idaṃ vākyaṃ mahātejā babhāṣe puṣkarekṣaṇaḥ hitārthaṃ pāṇḍuputrasya saindhavasya vadhe vṛtaḥ
7.57.16
pārtha pāśupataṃ nāma paramāstraṃ sanātanam yena sarvān mṛdhe daityāñ jaghne devo maheśvaraḥ
7.57.17
yadi tad viditaṃ te 'dya śvo hantāsi jayadratham atha jñātuṃ prapadyasva manasā vṛṣabhadhvajam
7.57.18
taṃ devaṃ manasā dhyāyañ joṣam āssva dhanaṃjaya tatas tasya prasādāt tvaṃ bhaktaḥ prāpsyasi tan mahat
7.57.19
tataḥ kṛṣṇavacaḥ śrutvā saṃspṛśyāmbho dhanaṃjayaḥ bhūmāv āsīna ekāgro jagāma manasā bhavam
7.57.20
tataḥ praṇihite brāhme muhūrte śubhalakṣaṇe ātmānam arjuno 'paśyad gagane sahakeśavam
7.57.21
jyotirbhiś ca samākīrṇaṃ siddhacāraṇasevitam vāyuvegagatiḥ pārthaḥ khaṃ bheje sahakeśavaḥ
7.57.22
keśavena gṛhītaḥ sa dakṣiṇe vibhunā bhuje prekṣamāṇo bahūn bhāvāñ jagāmādbhutadarśanān
7.57.23
udīcyāṃ diśi dharmātmā so 'paśyac chvetaparvatam kuberasya vihāre ca nalinīṃ padmabhūṣitām
7.57.24
saricchreṣṭhāṃ ca tāṃ gaṅgāṃ vīkṣamāṇo bahūdakām sadāpuṣpaphalair vṛkṣair upetāṃ sphaṭikopalām
7.57.25
siṃhavyāghrasamākīrṇāṃ nānāmṛgagaṇākulām puṇyāśramavatīṃ ramyāṃ manojñāṇḍajasevitām
7.57.26
mandarasya pradeśāṃś ca kiṃnarodgītanāditān hemarūpyamayaiḥ śṛṅgair nānauṣadhividīpitān tathā mandāravṛkṣaiś ca puṣpitair upaśobhitān
7.57.27
snigdhāñjanacayākāraṃ saṃprāptaḥ kālaparvatam puṇyaṃ himavataḥ pādaṃ maṇimantaṃ ca parvatam brahmatuṅgaṃ nadīś cānyās tathā janapadān api
7.57.28
suśṛṅgaṃ śataśṛṅgaṃ ca śaryātivanam eva ca puṇyam aśvaśiraḥsthānaṃ sthānam ātharvaṇasya ca
7.57.29
vṛṣadaṃśaṃ ca śailendraṃ mahāmandaram eva ca apsarobhiḥ samākīrṇaṃ kiṃnaraiś copaśobhitam
7.57.30
tāṃś ca śailān vrajan pārthaḥ prekṣate sahakeśavaḥ śubhaiḥ prasravaṇair juṣṭān hemadhātuvibhūṣitān
7.57.31
candraraśmiprakāśāṅgīṃ pṛthivīṃ puramālinīm samudrāṃś cādbhutākārān apaśyad bahulākarān
7.57.32
viyad dyāṃ pṛthivīṃ caiva paśyan viṣṇupade vrajan vismitaḥ saha kṛṣṇena kṣipto bāṇa ivātyagāt
7.57.33
grahanakṣatrasomānāṃ sūryāgnyoś ca samatviṣam apaśyata tadā pārtho jvalantam iva parvatam
7.57.34
samāsādya tu taṃ śailaṃ śailāgre samavasthitam taponityaṃ mahātmānam apaśyad vṛṣabhadhvajam
7.57.35
sahasram iva sūryāṇāṃ dīpyamānaṃ svatejasā śūlinaṃ jaṭilaṃ gauraṃ valkalājinavāsasam
7.57.36
nayanānāṃ sahasraiś ca vicitrāṅgaṃ mahaujasam pārvatyā sahitaṃ devaṃ bhūtasaṃghaiś ca bhāsvaraiḥ
7.57.37
gītavāditrasaṃhrādais tālalāsyasamanvitam valgitāsphoṭitotkruṣṭaiḥ puṇyagandhaiś ca sevitam
7.57.38
stūyamānaṃ stavair divyair munibhir brahmavādibhiḥ goptāraṃ sarvabhūtānām iṣvāsadharam acyutam
7.57.39
vāsudevas tu taṃ dṛṣṭvā jagāma śirasā kṣitim pārthena saha dharmātmā gṛṇan brahma sanātanam
7.57.40
lokādiṃ viśvakarmāṇam ajam īśānam avyayam manasaḥ paramāṃ yoniṃ khaṃ vāyuṃ jyotiṣāṃ nidhim
7.57.41
sraṣṭāraṃ vāridhārāṇāṃ bhuvaś ca prakṛtiṃ parām devadānavayakṣāṇāṃ mānavānāṃ ca sādhanam
7.57.42
yogināṃ paramaṃ brahma vyaktaṃ brahmavidāṃ nidhim carācarasya sraṣṭāraṃ pratihartāram eva ca
7.57.43
kālakopaṃ mahātmānaṃ śakrasūryaguṇodayam avandata tadā kṛṣṇo vāṅmanobuddhikarmabhiḥ
7.57.44
yaṃ prapaśyanti vidvāṃsaḥ sūkṣmādhyātmapadaiṣiṇaḥ tam ajaṃ kāraṇātmānaṃ jagmatuḥ śaraṇaṃ bhavam
7.57.45
arjunaś cāpi taṃ devaṃ bhūyo bhūyo 'bhyavandata jñātvaikaṃ bhūtabhavyādiṃ sarvabhūtabhavodbhavam
7.57.46
tatas tāv āgatau śarvaḥ provāca prahasann iva svāgataṃ vāṃ naraśreṣṭhāv uttiṣṭhetāṃ gataklamau kiṃ ca vām īpsitaṃ vīrau manasaḥ kṣipram ucyatām
7.57.47
yena kāryeṇa saṃprāptau yuvāṃ tat sādhayāmi vām vriyatām ātmanaḥ śreyas tat sarvaṃ pradadāni vām
7.57.48
tatas tad vacanaṃ śrutvā pratyutthāya kṛtāñjalī vāsudevārjunau śarvaṃ tuṣṭuvāte mahāmatī
7.57.49
namo bhavāya śarvāya rudrāya varadāya ca paśūnāṃ pataye nityam ugrāya ca kapardine
7.57.50
mahādevāya bhīmāya tryambakāya ca śambhave īśānāya bhagaghnāya namo 'stv andhakaghātine
7.57.51
kumāragurave nityaṃ nīlagrīvāya vedhase vilohitāya dhūmrāya vyādhāyānaparājite
7.57.52
nityaṃ nīlaśikhaṇḍāya śūline divyacakṣuṣe hantre goptre trinetrāya vyādhāya vasuretase
7.57.53
acintyāyāmbikābhartre sarvadevastutāya ca vṛṣadhvajāya piṅgāya jaṭine brahmacāriṇe
7.57.54
tapyamānāya salile brahmaṇyāyājitāya ca viśvātmane viśvasṛje viśvam āvṛtya tiṣṭhate
7.57.55
namo namas te sevyāya bhūtānāṃ prabhave sadā brahmavaktrāya śarvāya śaṃkarāya śivāya ca
7.57.56
namo 'stu vācaspataye prajānāṃ pataye namaḥ namo viśvasya pataye mahatāṃ pataye namaḥ
7.57.57
namaḥ sahasraśirase sahasrabhujamanyave sahasranetrapādāya namo 'saṃkhyeyakarmaṇe
7.57.58
namo hiraṇyavarṇāya hiraṇyakavacāya ca bhaktānukampine nityaṃ sidhyatāṃ nau varaḥ prabho
7.57.59
evaṃ stutvā mahādevaṃ vāsudevaḥ sahārjunaḥ prasādayām āsa bhavaṃ tadā hy astropalabdhaye
7.57.60
tato 'rjunaḥ prītamanā vavande vṛṣabhadhvajam dadarśotphullanayanaḥ samastaṃ tejasāṃ nidhim
7.57.61
taṃ copahāraṃ svakṛtaṃ naiśaṃ naityakam ātmanaḥ dadarśa tryambakābhyāśe vāsudevaniveditam
7.57.62
tato 'bhipūjya manasā śarvaṃ kṛṣṇaṃ ca pāṇḍavaḥ icchāmy ahaṃ divyam astram ity abhāṣata śaṃkaram
7.57.63
tataḥ pārthasya vijñāya varārthe vacanaṃ prabhuḥ vāsudevārjunau devaḥ smayamāno 'bhyabhāṣata
7.57.64
saro 'mṛtamayaṃ divyam abhyāśe śatrusūdanau tatra me tad dhanur divyaṃ śaraś ca nihitaḥ purā
7.57.65
yena devārayaḥ sarve mayā yudhi nipātitāḥ tata ānīyatāṃ kṛṣṇau saśaraṃ dhanur uttamam
7.57.66
tathety uktvā tu tau vīrau taṃ śarvaṃ pārṣadaiḥ saha prasthitau tat saro divyaṃ divyāścaryaśatair vṛtam
7.57.67
nirdiṣṭaṃ yad vṛṣāṅkena puṇyaṃ sarvārthasādhakam taj jagmatur asaṃbhrāntau naranārāyaṇāv ṛṣī
7.57.68
tatas tu tat saro gatvā sūryamaṇḍalasaṃnibham nāgam antarjale ghoraṃ dadṛśāte 'rjunācyutau
7.57.69
dvitīyaṃ cāparaṃ nāgaṃ sahasraśirasaṃ varam vamantaṃ vipulāṃ jvālāṃ dadṛśāte 'gnivarcasam
7.57.70
tataḥ kṛṣṇaś ca pārthaś ca saṃspṛśyāpaḥ kṛtāñjalī tau nāgāv upatasthāte namasyantau vṛṣadhvajam
7.57.71
gṛṇantau vedaviduṣau tad brahma śatarudriyam aprameyaṃ praṇamantau gatvā sarvātmanā bhavam
7.57.72
tatas tau rudramāhātmyād dhitvā rūpaṃ mahoragau dhanur bāṇaś ca śatrughnaṃ tad dvaṃdvaṃ samapadyata
7.57.73
tato jagṛhatuḥ prītau dhanur bāṇaṃ ca suprabham ājahratur mahātmānau dadatuś ca mahātmane
7.57.74
tataḥ pārśvād vṛṣāṅkasya brahmacārī nyavartata piṅgākṣas tapasaḥ kṣetraṃ balavān nīlalohitaḥ
7.57.75
sa tad gṛhya dhanuḥśreṣṭhaṃ tasthau sthānaṃ samāhitaḥ vyakarṣac cāpi vidhivat saśaraṃ dhanur uttamam
7.57.76
tasya maurvīṃ ca muṣṭiṃ ca sthānaṃ cālakṣya pāṇḍavaḥ śrutvā mantraṃ bhavaproktaṃ jagrāhācintyavikramaḥ
7.57.77
sarasy eva ca taṃ bāṇaṃ mumocātibalaḥ prabhuḥ cakāra ca punar vīras tasmin sarasi tad dhanuḥ
7.57.78
tataḥ prītaṃ bhavaṃ jñātvā smṛtimān arjunas tadā varam āraṇyakaṃ dattaṃ darśanaṃ śaṃkarasya ca manasā cintayām āsa tan me saṃpadyatām iti
7.57.79
tasya tan matam ājñāya prītaḥ prādād varaṃ bhavaḥ tac ca pāśupataṃ ghoraṃ pratijñāyāś ca pāraṇam
7.57.80
saṃhṛṣṭaromā durdharṣaḥ kṛtaṃ kāryam amanyata vavandatuś ca saṃhṛṣṭau śirobhyāṃ tau maheśvaram
7.57.81
anujñātau kṣaṇe tasmin bhavenārjunakeśavau prāptau svaśibiraṃ vīrau mudā paramayā yutau indrāviṣṇū yathā prītau jambhasya vadhakāṅkṣiṇau
7.58.1
saṃjaya uvāca tayoḥ saṃvadator eva kṛṣṇadārukayos tadā sātyagād rajanī rājann atha rājānvabudhyata
7.58.2
paṭhanti pāṇisvanikā māgadhā madhuparkikāḥ vaitālikāś ca sūtāś ca tuṣṭuvuḥ puruṣarṣabham
7.58.3
nartakāś cāpy anṛtyanta jagur gītāni gāyakāḥ kuruvaṃśastavārthāni madhuraṃ raktakaṇṭhinaḥ
7.58.4
mṛdaṅgā jharjharā bheryaḥ paṇavānakagomukhāḥ āḍambarāś ca śaṅkhāś ca dundubhyaś ca mahāsvanāḥ
7.58.5
evam etāni sarvāṇi tathānyāny api bhārata vādayanti sma saṃhṛṣṭāḥ kuśalāḥ sādhuśikṣitāḥ
7.58.6
sa meghasamanirghoṣo mahāñ śabdo 'spṛśad divam pārthivapravaraṃ suptaṃ yudhiṣṭhiram abodhayat
7.58.7
pratibuddhaḥ sukhaṃ supto mahārhe śayanottame utthāyāvaśyakāryārthaṃ yayau snānagṛhaṃ tataḥ
7.58.8
tataḥ śuklāmbarāḥ snātās taruṇāṣṭottaraṃ śatam snāpakāḥ kāñcanaiḥ kumbhaiḥ pūrṇaiḥ samupatasthire
7.58.9
bhadrāsane sūpaviṣṭaḥ paridhāyāmbaraṃ laghu sasnau candanasaṃyuktaiḥ pānīyair abhimantritaiḥ
7.58.10
utsāditaḥ kaṣāyeṇa balavadbhiḥ suśikṣitaiḥ āplutaḥ sādhivāsena jalena ca sugandhinā
7.58.11
hariṇā candanenāṅgam anulipya mahābhujaḥ sragvī cākliṣṭavasanaḥ prāṅmukhaḥ prāñjaliḥ sthitaḥ
7.58.12
jajāpa japyaṃ kaunteyaḥ satāṃ mārgam anuṣṭhitaḥ tato 'gniśaraṇaṃ dīptaṃ praviveśa vinītavat
7.58.13
samiddhaṃ sa pavitrābhir agnim āhutibhis tathā mantrapūtābhir arcitvā niścakrāma gṛhāt tataḥ
7.58.14
dvitīyāṃ puruṣavyāghraḥ kakṣyāṃ niṣkramya pārthivaḥ tatra vedavido viprān apaśyad brāhmaṇarṣabhān
7.58.15
dāntān vedavratasnātān snātān avabhṛtheṣu ca sahasrānucarān saurān aṣṭau daśaśatāni ca
7.58.16
akṣataiḥ sumanobhiś ca vācayitvā mahābhujaḥ tān dvijān madhusarpirbhyāṃ phalaiḥ śreṣṭhaiḥ sumaṅgalaiḥ
7.58.17
prādāt kāñcanam ekaikaṃ niṣkaṃ viprāya pāṇḍavaḥ alaṃkṛtaṃ cāśvaśataṃ vāsāṃsīṣṭāś ca dakṣiṇāḥ
7.58.18
tathā gāḥ kapilā dogdhrīḥ sarṣabhāḥ pāṇḍunandanaḥ hemaśṛṅgī rūpyakhurā dattvā cakre pradakṣiṇam
7.58.19
svastikān vardhamānāṃś ca nandyāvartāṃś ca kāñcanān mālyaṃ ca jalakumbhāṃś ca jvalitaṃ ca hutāśanam
7.58.20
pūrṇāny akṣatapātrāṇi rucakān rocanāṃs tathā svalaṃkṛtāḥ śubhāḥ kanyā dadhisarpirmadhūdakam
7.58.21
maṅgalyān pakṣiṇaś caiva yac cānyad api pūjitam dṛṣṭvā spṛṣṭvā ca kaunteyo bāhyāṃ kakṣyām agāt tataḥ
7.58.22
tatas tasya mahābāhos tiṣṭhataḥ paricārakāḥ sauvarṇaṃ sarvatobhadraṃ muktāvaiḍūryamaṇḍitam
7.58.23
parārdhyāstaraṇāstīrṇaṃ sottaracchadam ṛddhimat viśvakarmakṛtaṃ divyam upajahrur varāsanam
7.58.24
tatra tasyopaviṣṭasya bhūṣaṇāni mahātmanaḥ upajahrur mahārhāṇi preṣyāḥ śubhrāṇi sarvaśaḥ
7.58.25
yuktābharaṇaveṣasya kaunteyasya mahātmanaḥ rūpam āsīn mahārāja dviṣatāṃ śokavardhanam
7.58.26
pāṇḍaraiś candraraśmyābhair hemadaṇḍaiś ca cāmaraiḥ dodhūyamānaḥ śuśubhe vidyudbhir iva toyadaḥ
7.58.27
saṃstūyamānaḥ sūtaiś ca vandyamānaś ca bandibhiḥ upagīyamāno gandharvair āste sma kurunandanaḥ
7.58.28
tato muhūrtād āsīt tu bandināṃ nisvano mahān nemighoṣaś ca rathināṃ khuraghoṣaś ca vājinām
7.58.29
hrādena gajaghaṇṭānāṃ śaṅkhānāṃ ninadena ca narāṇāṃ padaśabdaiś ca kampatīva sma medinī
7.58.30
tataḥ śuddhāntam āsādya jānubhyāṃ bhūtale sthitaḥ śirasā vandanīyaṃ tam abhivandya jagatpatim
7.58.31
kuṇḍalī baddhanistriṃśaḥ saṃnaddhakavaco yuvā abhipraṇamya śirasā dvāḥstho dharmātmajāya vai nyavedayad dhṛṣīkeśam upayātaṃ mahātmane
7.58.32
so 'bravīt puruṣavyāghraḥ svāgatenaiva mādhavam arghyaṃ caivāsanaṃ cāsmai dīyatāṃ paramārcitam
7.58.33
tataḥ praveśya vārṣṇeyam upaveśya varāsane satkṛtya satkṛtas tena paryapṛcchad yudhiṣṭhiraḥ
7.59.1
yudhiṣṭhira uvāca sukhena rajanī vyuṣṭā kaccit te madhusūdana kaccij jñānāni sarvāṇi prasannāni tavācyuta
7.59.2
saṃjaya uvāca vāsudevo 'pi tad yuktaṃ paryapṛcchad yudhiṣṭhiram tataḥ kṣattā prakṛtayo nyavedayad upasthitāḥ
7.59.3
anujñātaś ca rājñā sa prāveśayata taṃ janam virāṭaṃ bhīmasenaṃ ca dhṛṣṭadyumnaṃ ca sātyakim
7.59.4
śikhaṇḍinaṃ yamau caiva cekitānaṃ ca kekayān yuyutsuṃ caiva kauravyaṃ pāñcālyaṃ cottamaujasam
7.59.5
ete cānye ca bahavaḥ kṣatriyāḥ kṣatriyarṣabham upatasthur mahātmānaṃ viviśuś cāsaneṣu te
7.59.6
ekasminn āsane vīrāv upaviṣṭau mahābalau kṛṣṇaś ca yuyudhānaś ca mahātmānau mahādyutī
7.59.7
tato yudhiṣṭhiras teṣāṃ śṛṇvatāṃ madhusūdanam abravīt puṇḍarīkākṣam ābhāṣya madhuraṃ vacaḥ
7.59.8
ekaṃ tvāṃ vayam āśritya sahasrākṣam ivāmarāḥ prārthayāmo jayaṃ yuddhe śāśvatāni sukhāni ca
7.59.9
tvaṃ hi rājyavināśaṃ ca dviṣadbhiś ca nirākriyām kleśāṃś ca vividhān kṛṣṇa sarvāṃs tān api vettha naḥ
7.59.10
tvayi sarveśa sarveṣām asmākaṃ bhaktavatsala sukham āyattam atyarthaṃ yātrā ca madhusūdana
7.59.11
sa tathā kuru vārṣṇeya yathā tvayi mano mama arjunasya yathā satyā pratijñā syāc cikīrṣitā
7.59.12
sa bhavāṃs tārayatv asmād duḥkhāmarṣamahārṇavāt pāraṃ titīrṣatām adya plavo no bhava mādhava
7.59.13
na hi tat kurute saṃkhye kārtavīryasamas tv api rathī yat kurute kṛṣṇa sārathir yatnam āsthitaḥ
7.59.14
vāsudeva uvāca sāmareṣv api lokeṣu sarveṣu na tathāvidhaḥ śarāsanadharaḥ kaś cid yathā pārtho dhanaṃjayaḥ
7.59.15
vīryavān astrasaṃpannaḥ parākrānto mahābalaḥ yuddhaśauṇḍaḥ sadāmarṣī tejasā paramo nṛṇām
7.59.16
sa yuvā vṛṣabhaskandho dīrghabāhur mahābalaḥ siṃharṣabhagatiḥ śrīmān dviṣatas te haniṣyati
7.59.17
ahaṃ ca tat kariṣyāmi yathā kuntīsuto 'rjunaḥ dhārtarāṣṭrasya sainyāni dhakṣyaty agnir ivotthitaḥ
7.59.18
adya taṃ pāpakarmāṇaṃ kṣudraṃ saubhadraghātinam apunardarśanaṃ mārgam iṣubhiḥ kṣepsyate 'rjunaḥ
7.59.19
tasyādya gṛdhrāḥ śyenāś ca vaḍagomāyavas tathā bhakṣayiṣyanti māṃsāni ye cānye puruṣādakāḥ
7.59.20
yady asya devā goptāraḥ sendrāḥ sarve tathāpy asau rājadhānīṃ yamasyādya hataḥ prāpsyati saṃkule
7.59.21
nihatya saindhavaṃ jiṣṇur adya tvām upayāsyati viśoko vijvaro rājan bhava bhūtipuraskṛtaḥ
7.60.1
saṃjaya uvāca tathā saṃbhāṣatāṃ teṣāṃ prādurāsīd dhanaṃjayaḥ didṛkṣur bharataśreṣṭhaṃ rājānaṃ sasuhṛdgaṇam
7.60.2
taṃ praviṣṭaṃ śubhāṃ kakṣyām abhivādyāgrataḥ sthitam samutthāyārjunaṃ premṇā sasvaje pāṇḍavarṣabhaḥ
7.60.3
mūrdhni cainam upāghrāya pariṣvajya ca bāhunā āśiṣaḥ paramāḥ procya smayamāno 'bhyabhāṣata
7.60.4
vyaktam arjuna saṃgrāme dhruvas te vijayo mahān yādṛg rūpā hi te chāyā prasannaś ca janārdanaḥ
7.60.5
tam abravīt tato jiṣṇur mahad āścaryam uttamam dṛṣṭavān asmi bhadraṃ te keśavasya prasādajam
7.60.6
tatas tat kathayām āsa yathādṛṣṭaṃ dhanaṃjayaḥ āśvāsanārthaṃ suhṛdāṃ tryambakena samāgamam
7.60.7
tataḥ śirobhir avaniṃ spṛṣṭvā sarve ca vismitāḥ namaskṛtya vṛṣāṅkāya sādhu sādhv ity athābruvan
7.60.8
anujñātās tataḥ sarve suhṛdo dharmasūnunā tvaramāṇāḥ susaṃnaddhā hṛṣṭā yuddhāya niryayuḥ
7.60.9
abhivādya tu rājānaṃ yuyudhānācyutārjunāḥ hṛṣṭā viniryayus te vai yudhiṣṭhiraniveśanāt
7.60.10
rathenaikena durdharṣau yuyudhānajanārdanau jagmatuḥ sahitau vīrāv arjunasya niveśanam
7.60.11
tatra gatvā hṛṣīkeśaḥ kalpayām āsa sūtavat rathaṃ rathavarasyājau vānararṣabhalakṣaṇam
7.60.12
sa meghasamanirghoṣas taptakāñcanasaprabhaḥ babhau rathavaraḥ kḷptaḥ śiśur divasakṛd yathā
7.60.13
tataḥ puruṣaśārdūlaḥ sajjaḥ sajjaṃ puraḥsaraḥ kṛtāhnikāya pārthāya nyavedayata taṃ ratham
7.60.14
taṃ tu loke varaḥ puṃsāṃ kirīṭī hemavarmabhṛt bāṇabāṇāsanī vāhaṃ pradakṣiṇam avartata
7.60.15
tato vidyāvayovṛddhaiḥ kriyāvadbhir jitendriyaiḥ stūyamāno jayāśībhir āruroha mahāratham
7.60.16
jaitraiḥ sāṃgrāmikair mantraiḥ pūrvam eva rathottamam abhimantritam arciṣmān udayaṃ bhāskaro yathā
7.60.17
sa rathe rathināṃ śreṣṭhaḥ kāñcane kāñcanāvṛtaḥ vibabhau vimalo 'rciṣmān merāv iva divākaraḥ
7.60.18
anvārurohatuḥ pārthaṃ yuyudhānajanārdanau śaryāter yajñam āyāntaṃ yathendraṃ devam aśvinau
7.60.19
atha jagrāha govindo raśmīn raśmivatāṃ varaḥ mātalir vāsavasyeva vṛtraṃ hantuṃ prayāsyataḥ
7.60.20
sa tābhyāṃ sahitaḥ pārtho rathapravaram āsthitaḥ sahito budhaśukrābhyāṃ tamo nighnan yathā śaśī
7.60.21
saindhavasya vadhaprepsuḥ prayātaḥ śatrupūgahā sahāmbupatimitrābhyāṃ yathendras tārakāmaye
7.60.22
tato vāditranirghoṣair maṅgalyaiś ca stavaiḥ śubhaiḥ prayāntam arjunaṃ sūtā māgadhāś caiva tuṣṭuvuḥ
7.60.23
sajayāśīḥ sapuṇyāhaḥ sūtamāgadhanisvanaḥ yukto vāditraghoṣeṇa teṣāṃ ratikaro 'bhavat
7.60.24
tam anuprayato vāyuḥ puṇyagandhavahaḥ śuciḥ vavau saṃharṣayan pārthaṃ dviṣataś cāpi śoṣayan
7.60.25
prādurāsan nimittāni vijayāya bahūni ca pāṇḍavānāṃ tvadīyānāṃ viparītāni māriṣa
7.60.26
dṛṣṭvārjuno nimittāni vijayāya pradakṣiṇam yuyudhānaṃ maheṣvāsam idaṃ vacanam abravīt
7.60.27
yuyudhānādya yuddhe me dṛśyate vijayo dhruvaḥ yathā hīmāni liṅgāni dṛśyante śinipuṃgava
7.60.28
so 'haṃ tatra gamiṣyāmi yatra saindhavako nṛpaḥ yiyāsur yamalokāya mama vīryaṃ pratīkṣate
7.60.29
yathā paramakaṃ kṛtyaṃ saindhavasya vadhe mama tathaiva sumahat kṛtyaṃ dharmarājasya rakṣaṇe
7.60.30
sa tvam adya mahābāho rājānaṃ paripālaya yathaiva hi mayā guptas tvayā gupto bhavet tathā
7.60.31
tvayi cāhaṃ parāśvasya pradyumne vā mahārathe śaknuyāṃ saindhavaṃ hantum anapekṣo nararṣabha
7.60.32
mayy apekṣā na kartavyā kathaṃ cid api sātvata rājany eva parā guptiḥ kāryā sarvātmanā tvayā
7.60.33
na hi yatra mahābāhur vāsudevo vyavasthitaḥ kiṃ cid vyāpadyate tatra yatrāham api ca dhruvam
7.60.34
evam uktas tu pārthena sātyakiḥ paravīrahā tathety uktvāgamat tatra yatra rājā yudhiṣṭhiraḥ
7.61.1
dhṛtarāṣṭra uvāca śvobhūte kim akārṣus te duḥkhaśokasamanvitāḥ abhimanyau hate tatra ke vāyudhyanta māmakāḥ
7.61.2
jānantas tasya karmāṇi kuravaḥ savyasācinaḥ kathaṃ tat kilbiṣaṃ kṛtvā nirbhayā brūhi māmakāḥ
7.61.3
putraśokābhisaṃtaptaṃ kruddhaṃ mṛtyum ivāntakam āyāntaṃ puruṣavyāghraṃ kathaṃ dadṛśur āhave
7.61.4
kapirājadhvajaṃ saṃkhye vidhunvānaṃ mahad dhanuḥ dṛṣṭvā putraparidyūnaṃ kim akurvanta māmakāḥ
7.61.5
kiṃ nu saṃjaya saṃgrāme vṛttaṃ duryodhanaṃ prati paridevo mahān atra śruto me nābhinandanam
7.61.6
babhūvur ye manogrāhyāḥ śabdāḥ śrutisukhāvahāḥ na śrūyante 'dya te sarve saindhavasya niveśane
7.61.7
stuvatāṃ nādya śrūyante putrāṇāṃ śibire mama sūtamāgadhasaṃghānāṃ nartakānāṃ ca sarvaśaḥ
7.61.8
śabdena nāditābhīkṣṇam abhavad yatra me śrutiḥ dīnānām adya taṃ śabdaṃ na śṛṇomi samīritam
7.61.9
niveśane satyadhṛteḥ somadattasya saṃjaya āsīno 'haṃ purā tāta śabdam aśrauṣam uttamam
7.61.10
tad adya hīnapuṇyo 'ham ārtasvaranināditam niveśanaṃ hatotsāhaṃ putrāṇāṃ mama lakṣaye
7.61.11
viviṃśater durmukhasya citrasenavikarṇayoḥ anyeṣāṃ ca sutānāṃ me na tathā śrūyate dhvaniḥ
7.61.12
brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyā yaṃ śiṣyāḥ paryupāsate droṇaputraṃ maheṣvāsaṃ putrāṇāṃ me parāyaṇam
7.61.13
vitaṇḍālāpasaṃlāpair hutayācitavanditaiḥ gītaiś ca vividhair iṣṭai ramate yo divāniśam
7.61.14
upāsyamāno bahubhiḥ kurupāṇḍavasātvataiḥ sūta tasya gṛhe śabdho nādya drauṇer yathā purā
7.61.15
droṇaputraṃ maheṣvāsaṃ gāyanā nartakāś ca ye atyartham upatiṣṭhanti teṣāṃ na śrūyate dhvaniḥ
7.61.16
vindānuvindayoḥ sāyaṃ śibire yo mahādhvaniḥ śrūyate so 'dya na tathā kekayānāṃ ca veśmasu
7.61.17
nityapramuditānāṃ ca tālagītasvano mahān nṛtyatāṃ śrūyate tāta gaṇānāṃ so 'dya na dhvaniḥ
7.61.18
saptatantūn vitanvānā yam upāsanti yājakāḥ saumadattiṃ śrutanidhiṃ teṣāṃ na śrūyate dhvaniḥ
7.61.19
jyāghoṣo brahmaghoṣaś ca tomarāsirathadhvaniḥ droṇasyāsīd avirato gṛhe tan na śṛṇomy aham
7.61.20
nānādeśasamutthānāṃ gītānāṃ yo 'bhavat svanaḥ vāditranāditānāṃ ca so 'dya na śrūyate mahān
7.61.21
yadā prabhṛty upaplavyāc chāntim icchañ janārdanaḥ āgataḥ sarvabhūtānām anukampārtham acyutaḥ
7.61.22
tato 'ham abruvaṃ sūta mandaṃ duryodhanaṃ tadā vāsudevena tīrthena putra saṃśāmya pāṇḍavaiḥ
7.61.23
kālaprāptam ahaṃ manye mā tvaṃ duryodhanātigāḥ śame ced yācamānaṃ tvaṃ pratyākhyāsyasi keśavam hitārtham abhijalpantaṃ na tathāsty aparājayaḥ
7.61.24
pratyācaṣṭa sa dāśārham ṛṣabhaṃ sarvadhanvinām anuneyāni jalpantam anayān nānvapadyata
7.61.25
tato duḥśāsanasyaiva karṇasya ca mataṃ dvayoḥ anvavartata hitvā māṃ kṛṣṭaḥ kālena durmatiḥ
7.61.26
na hy ahaṃ dyūtam icchāmi viduro na praśaṃsati saindhavo necchate dyūtaṃ bhīṣmo na dyūtam icchati
7.61.27
śalyo bhūriśravāś caiva purumitro jayas tathā aśvatthāmā kṛpo droṇo dyūtaṃ necchanti saṃjaya
7.61.28
eteṣāṃ matam ājñāya yadi varteta putrakaḥ sajñātimitraḥ sasuhṛc ciraṃ jīved anāmayaḥ
7.61.29
ślakṣṇā madhurasaṃbhāṣā jñātimadhye priyaṃvadāḥ kulīnāḥ saṃmatāḥ prājñāḥ sukhaṃ prāpsyanti pāṇḍavāḥ
7.61.30
dharmāpekṣo naro nityaṃ sarvatra labhate sukham pretyabhāve ca kalyāṇaṃ prasādaṃ pratipadyate
7.61.31
arhanty ardhaṃ pṛthivyās te bhoktuṃ sāmarthyasādhanāḥ teṣām api samudrāntā pitṛpaitāmahī mahī
7.61.32
niyujyamānāḥ sthāsyanti pāṇḍavā dharmavartmani santi no jñātayas tāta yeṣāṃ śroṣyanti pāṇḍavāḥ
7.61.33
śalyasya somadattasya bhīṣmasya ca mahātmanaḥ droṇasyātha vikarṇasya bāhlikasya kṛpasya ca
7.61.34
anyeṣāṃ caiva vṛddhānāṃ bharatānāṃ mahātmanām tvadarthaṃ bruvatāṃ tāta kariṣyanti vaco hitam
7.61.35
kaṃ vā tvaṃ manyase teṣāṃ yas tvā brūyād ato 'nyathā kṛṣṇo na dharmaṃ saṃjahyāt sarve te ca tvadanvayāḥ
7.61.36
mayāpi coktās te vīrā vacanaṃ dharmasaṃhitam nānyathā prakariṣyanti dharmātmāno hi pāṇḍavāḥ
7.61.37
ity ahaṃ vilapan sūta bahuśaḥ putram uktavān na ca me śrutavān mūḍho manye kālasya paryayam
7.61.38
vṛkodarārjunau yatra vṛṣṇivīraś ca sātyakiḥ uttamaujāś ca pāñcālyo yudhāmanyuś ca durjayaḥ
7.61.39
dhṛṣṭadyumnaś ca durdharṣaḥ śikhaṇḍī cāparājitaḥ aśmakāḥ kekayāś caiva kṣatradharmā ca saumakiḥ
7.61.40
caidyaś ca cekitānaś ca putraḥ kāśyasya cābhibhuḥ draupadeyā virāṭaś ca drupadaś ca mahārathaḥ yamau ca puruṣavyāghrau mantrī ca madhusūdanaḥ
7.61.41
ka etāñ jātu yudhyeta loke 'smin vai jijīviṣuḥ divyam astraṃ vikurvāṇān saṃhareyur ariṃdamāḥ
7.61.42
anyo duryodhanāt karṇāc chakuneś cāpi saubalāt duḥśāsanacaturthānāṃ nānyaṃ paśyāmi pañcamam
7.61.43
yeṣām abhīśuhastaḥ syād viṣvakseno rathe sthitaḥ saṃnaddhaś cārjuno yoddhā teṣāṃ nāsti parājayaḥ
7.61.44
teṣāṃ mama vilāpānāṃ na hi duryodhanaḥ smaret hatau hi puruṣavyāghrau bhīṣmadroṇau tvam āttha me
7.61.45
teṣāṃ viduravākyānām uktānāṃ dīrghadarśinām dṛṣṭvemāṃ phalanirvṛttiṃ manye śocanti putrakāḥ
7.61.46
himātyaye yathā kakṣaṃ śuṣkaṃ vāterito mahān agnir dahet tathā senāṃ māmikāṃ sa dhanaṃjayaḥ
7.61.47
ācakṣva tad dhi naḥ sarvaṃ kuśalo hy asi saṃjaya yad upāyāt tu sāyāhne kṛtvā pārthasya kilbiṣam abhimanyau hate tāta katham āsīn mano hi vaḥ
7.61.48
na jātu tasya karmāṇi yudhi gāṇḍīvadhanvanaḥ apakṛtvā mahat tāta soḍhuṃ śakṣyanti māmakāḥ
7.61.49
kiṃ nu duryodhanaḥ kṛtyaṃ karṇaḥ kṛtyaṃ kim abravīt duḥśāsanaḥ saubalaś ca teṣām evaṃ gate api sarveṣāṃ samavetānāṃ putrāṇāṃ mama saṃjaya
7.61.50
yad vṛttaṃ tāta saṃgrāme mandasyāpanayair bhṛśam lobhānugatadurbuddheḥ krodhena vikṛtātmanaḥ
7.61.51
rājyakāmasya mūḍhasya rāgopahatacetasaḥ durnītaṃ vā sunītaṃ vā tan mamācakṣva saṃjaya
7.62.1
saṃjaya uvāca hanta te saṃpravakṣyāmi sarvaṃ pratyakṣadarśivān śuśrūṣasva sthiro bhūtvā tava hy apanayo mahān
7.62.2
gatodake setubandho yādṛk tādṛg ayaṃ tava vilāpo niṣphalo rājan mā śuco bharatarṣabha
7.62.3
anatikramaṇīyo 'yaṃ kṛtāntasyādbhuto vidhiḥ mā śuco bharataśreṣṭha diṣṭam etat purātanam
7.62.4
yadi hi tvaṃ purā dyūtāt kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram nivartayethāḥ putrāṃś ca na tvāṃ vyasanam āvrajet
7.62.5
yuddhakāle punaḥ prāpte tadaiva bhavatā yadi nivartitāḥ syuḥ saṃrabdhā na tvāṃ vyasanam āvrajet
7.62.6
duryodhanaṃ cāvidheyaṃ badhnīteti purā yadi kurūn acodayiṣyas tvaṃ na tvāṃ vyasanam āvrajet
7.62.7
tat te buddhivyabhīcāram upalapsyanti pāṇḍavāḥ pāñcālā vṛṣṇayaḥ sarve ye cānye 'pi mahājanāḥ
7.62.8
sa kṛtvā pitṛkarma tvaṃ putraṃ saṃsthāpya satpathe vartethā yadi dharmeṇa na tvāṃ vyasanam āvrajet
7.62.9
tvaṃ tu prājñatamo loke hitvā dharmaṃ sanātanam duryodhanasya karṇasya śakuneś cānvagā matam
7.62.10
tat te vilapitaṃ sarvaṃ mayā rājan niśāmitam arthe niviśamānasya viṣamiśraṃ yathā madhu
7.62.11
na tathā manyate kṛṣṇo rājānaṃ pāṇḍavaṃ purā na bhīṣmaṃ naiva ca droṇaṃ yathā tvāṃ manyate nṛpa
7.62.12
vyajānata yadā tu tvāṃ rājadharmād adhaś cyutam tadā prabhṛti kṛṣṇas tvāṃ na tathā bahu manyate
7.62.13
paruṣāṇy ucyamānāṃś ca yathā pārthān upekṣase tasyānubandhaḥ prāptas tvāṃ putrāṇāṃ rājyakāmukam
7.62.14
pitṛpaitāmahaṃ rājyam apavṛttaṃ tadānagha atha pārthair jitāṃ kṛtsnāṃ pṛthivīṃ pratyapadyathāḥ
7.62.15
pāṇḍunāvarjitaṃ rājyaṃ kauravāṇāṃ yaśas tathā tataś cābhyadhikaṃ bhūyaḥ pāṇḍavair dharmacāribhiḥ
7.62.16
teṣāṃ tat tādṛśaṃ karma tvām āsādya suniṣphalam yat pitryād bhraṃśitā rājyāt tvayehāmiṣagṛddhinā
7.62.17
yat punar yuddhakāle tvaṃ putrān garhayase nṛpa bahudhā vyāharan doṣān na tad adyopapadyate
7.62.18
na hi rakṣanti rājāno yudhyanto jīvitaṃ raṇe camūṃ vigāhya pārthānāṃ yudhyante kṣatriyarṣabhāḥ
7.62.19
yāṃ tu kṛṣṇārjunau senāṃ yāṃ sātyakivṛkodarau rakṣeran ko nu tāṃ yudhyec camūm anyatra kauravaiḥ
7.62.20
yeṣāṃ yoddhā guḍākeśo yeṣāṃ mantrī janārdanaḥ yeṣāṃ ca sātyakir goptā yeṣāṃ goptā vṛkodaraḥ
7.62.21
ko hi tān viṣahed yoddhuṃ martyadharmā dhanurdharaḥ anyatra kauraveyebhyo ye vā teṣāṃ padānugāḥ
7.62.22
yāvat tu śakyate kartum anuraktair janādhipaiḥ kṣatradharmarataiḥ śūrais tāvat kurvanti kauravāḥ
7.62.23
yathā tu puruṣavyāghrair yuddhaṃ paramasaṅkaṭam kurūṇāṃ pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ tat sarvaṃ śṛṇu tattvataḥ
7.63.1
saṃjaya uvāca tasyāṃ niśāyāṃ vyuṣṭāyāṃ droṇaḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ svāny anīkāni sarvāṇi prākrāmad vyūhituṃ tataḥ
7.63.2
śūrāṇāṃ garjatāṃ rājan saṃkruddhānām amarṣiṇām śrūyante sma giraś citrāḥ parasparavadhaiṣiṇām
7.63.3
visphārya ca dhanūṃṣy ājau jyāḥ karaiḥ parimṛjya ca viniḥśvasantaḥ prākrośan kvedānīṃ sa dhanaṃjayaḥ
7.63.4
vikośān sutsarūn anye kṛtadhārān samāhitān pītān ākāśasaṃkāśān asīn ke cic ca cikṣipuḥ
7.63.5
carantas tv asimārgāṃś ca dhanurmārgāṃś ca śikṣayā saṃgrāmamanasaḥ śūrā dṛśyante sma sahasraśaḥ
7.63.6
saghaṇṭāś candanādigdhāḥ svarṇavajravibhūṣitāḥ samutkṣipya gadāś cānye paryapṛcchanta pāṇḍavam
7.63.7
anye balamadonmattāḥ parighair bāhuśālinaḥ cakruḥ saṃbādham ākāśam ucchritendradhvajopamaiḥ
7.63.8
nānāpraharaṇaiś cānye vicitrasragalaṃkṛtāḥ saṃgrāmamanasaḥ śūrās tatra tatra vyavasthitāḥ
7.63.9
kvārjunaḥ kva ca govindaḥ kva ca mānī vṛkodaraḥ kva ca te suhṛdas teṣām āhvayanto raṇe tadā
7.63.10
tataḥ śaṅkham upādhmāya tvarayan vājinaḥ svayam itas tatas tān racayan droṇaś carati vegitaḥ
7.63.11
teṣv anīkeṣu sarveṣu sthiteṣv āhavanandiṣu bhāradvājo mahārāja jayadratham athābravīt
7.63.12
tvaṃ caiva saumadattiś ca karṇaś caiva mahārathaḥ aśvatthāmā ca śalyaś ca vṛṣasenaḥ kṛpas tathā
7.63.13
śataṃ cāśvasahasrāṇāṃ rathānām ayutāni ṣaṭ dviradānāṃ prabhinnānāṃ sahasrāṇi caturdaśa
7.63.14
padātīnāṃ sahasrāṇi daṃśitāny ekaviṃśatiḥ gavyūtiṣu trimātreṣu mām anāsādya tiṣṭhata
7.63.15
tatrasthaṃ tvāṃ na saṃsoḍhuṃ śaktā devāḥ savāsavāḥ kiṃ punaḥ pāṇḍavāḥ sarve samāśvasihi saindhava
7.63.16
evam uktaḥ samāśvastaḥ sindhurājo jayadrathaḥ saṃprāyāt saha gāndhārair vṛtas taiś ca mahārathaiḥ varmibhiḥ sādibhir yattaiḥ prāsapāṇibhir āsthitaiḥ
7.63.17
cāmarāpīḍinaḥ sarve jāmbūnadavibhūṣitāḥ jayadrathasya rājendra hayāḥ sādhupravāhinaḥ te caiva saptasāhasrā dvisāhasrāś ca saindhavāḥ
7.63.18
mattānām adhirūḍhānāṃ hastyārohair viśāradaiḥ nāgānāṃ bhīmarūpāṇāṃ varmiṇāṃ raudrakarmiṇām
7.63.19
adhyardhena sahasreṇa putro durmarṣaṇas tava agrataḥ sarvasainyānāṃ yotsyamāno vyavasthitaḥ
7.63.20
tato duḥśāsanaś caiva vikarṇaś ca tavātmajau sindhurājārthasiddhyartham agrānīke vyavasthitau
7.63.21
dīrgho dvādaśagavyūtiḥ paścārdhe pañca vistṛtaḥ vyūhaḥ sa cakraśakaṭo bhāradvājena nirmitaḥ
7.63.22
nānānṛpatibhir vīrais tatra tatra vyavasthitaiḥ rathāśvagajapattyoghair droṇena vihitaḥ svayam
7.63.23
paścārdhe tasya padmas tu garbhavyūhaḥ sudurbhidaḥ sūcī padmasya madhyastho gūḍho vyūhaḥ punaḥ kṛtaḥ
7.63.24
evam etaṃ mahāvyūhaṃ vyūhya droṇo vyavasthitaḥ sūcīmukhe maheṣvāsaḥ kṛtavarmā vyavasthitaḥ
7.63.25
anantaraṃ ca kāmbojo jalasaṃdhaś ca māriṣa duryodhanaḥ sahāmātyas tadanantaram eva ca
7.63.26
tataḥ śatasahasrāṇi yodhānām anivartinām vyavasthitāni sarvāṇi śakaṭe sūcirakṣiṇaḥ
7.63.27
teṣāṃ ca pṛṣṭhato rāja balena mahatā vṛtaḥ jayadrathas tato rājan sūcipāśe vyavasthitaḥ
7.63.28
śakaṭasya tu rājendra bhāradvājo mukhe sthitaḥ anu tasyābhavad bhojo jugopainaṃ tataḥ svayam
7.63.29
śvetavarmāmbaroṣṇīṣo vyūḍhorasko mahābhujaḥ dhanur visphārayan droṇas tasthau kruddha ivāntakaḥ
7.63.30
patākinaṃ śoṇahayaṃ vedīkṛṣṇājinadhvajam droṇasya ratham ālokya prahṛṣṭāḥ kuravo 'bhavan
7.63.31
siddhacāraṇasaṃghānāṃ vismayaḥ sumahān abhūt droṇena vihitaṃ dṛṣṭvā vyūhaṃ kṣubdhārṇavopamam
7.63.32
saśailasāgaravanāṃ nānājanapadākulām grased vyūhaḥ kṣitiṃ sarvām iti bhūtāni menire
7.63.33
bahurathamanujāśvapattināgaṃ; pratibhayanisvanam adbhutābharūpam ahitahṛdayabhedanaṃ mahad vai; śakaṭam avekṣya kṛtaṃ nananda rājā
7.64.1
saṃjaya uvāca tato vyūḍheṣv anīkeṣu samutkruṣṭeṣu māriṣa tāḍyamānāsu bherīṣu mṛdaṅgeṣu nadatsu ca
7.64.2
anīkānāṃ ca saṃhrāde vāditrāṇāṃ ca nisvane pradhmāpiteṣu śaṅkheṣu saṃnāde lomaharṣaṇe
7.64.3
abhihārayatsu śanakair bharateṣu yuyutsuṣu raudre muhūrte saṃprāpte savyasācī vyadṛśyata
7.64.4
vaḍānāṃ vāyasānāṃ ca purastāt savyasācinaḥ bahulāni sahasrāṇi prākrīḍaṃs tatra bhārata
7.64.5
mṛgāś ca ghorasaṃnādāḥ śivāś cāśivadarśanāḥ dakṣiṇena prayātānām asmākaṃ prāṇadaṃs tathā
7.64.6
sanirghātā jvalantyaś ca petur ulkāḥ samantataḥ cacāla ca mahī kṛtsnā bhaye ghore samutthite
7.64.7
viṣvag vātāḥ sanirghātā rūkṣāḥ śarkaravarṣiṇaḥ vavur āyāti kaunteye saṃgrāme samupasthite
7.64.8
nākulis tu śatānīko dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ pāṇḍavānām anīkāni prājñau tau vyūhatus tadā
7.64.9
tato rathasahasreṇa dviradānāṃ śatena ca tribhir aśvasahasraiś ca padātīnāṃ śataiḥ śataiḥ
7.64.10
adhyardhamātre dhanuṣāṃ sahasre tanayas tava agrataḥ sarvasainyānāṃ sthitvā durmarṣaṇo 'bravīt
7.64.11
adya gāṇḍīvadhanvānaṃ tapantaṃ yuddhadurmadam aham āvārayiṣyāmi veleva makarālayam
7.64.12
adya paśyantu saṃgrāme dhanaṃjayam amarṣaṇam viṣaktaṃ mayi durdharṣam aśmakūṭam ivāśmani
7.64.13
evaṃ bruvan mahārāja mahātmā sa mahāmatiḥ maheṣvāsair vṛto rājan maheṣvāso vyavasthitaḥ
7.64.14
tato 'ntaka iva kruddhaḥ savajra iva vāsavaḥ daṇḍapāṇir ivāsahyo mṛtyuḥ kālena coditaḥ
7.64.15
śūlapāṇir ivākṣobhyo varuṇaḥ pāśavān iva yugāntāgnir ivārciṣmān pradhakṣyan vai punaḥ prajāḥ
7.64.16
krodhāmarṣabaloddhūto nivātakavacāntakaḥ jayo jetā sthitaḥ satye pārayiṣyan mahāvratam
7.64.17
āmuktakavacaḥ khaḍgī jāmbūnadakirīṭabhṛt śubhravarmāmbaradharaḥ svaṅgadī cārukuṇḍalī
7.64.18
rathapravaram āsthāya naro nārāyaṇānugaḥ vidhunvan gāṇḍivaṃ saṃkhye babhau sūrya ivoditaḥ
7.64.19
so 'grānīkasya mahata iṣupāte dhanaṃjayaḥ vyavasthāpya rathaṃ sajjaṃ śaṅkhaṃ dadhmau pratāpavān
7.64.20
atha kṛṣṇo 'py asaṃbhrāntaḥ pārthena saha māriṣa prādhmāpayat pāñcajanyaṃ śaṅkhapravaram ojasā
7.64.21
tayoḥ śaṅkhapraṇādena tava sainye viśāṃ pate āsan saṃhṛṣṭaromāṇaḥ kampitā gatacetasaḥ
7.64.22
yathā trasanti bhūtāni sarvāṇy aśaninisvanāt tathā śaṅkhapraṇādena vitresus tava sainikāḥ
7.64.23
prasusruvuḥ śakṛnmūtraṃ vāhanāni ca sarvaśaḥ evaṃ savāhanaṃ sarvam āvignam abhavad balam
7.64.24
vyaṣīdanta narā rājañ śaṅkhaśabdena māriṣa visaṃjñāś cābhavan ke cit ke cid rājan vitatrasuḥ
7.64.25
tataḥ kapir mahānādaṃ saha bhūtair dhvajālayaiḥ akarod vyāditāsyaś ca bhīṣayaṃs tava sainikān
7.64.26
tataḥ śaṅkhāś ca bheryaś ca mṛdaṅgāś cānakaiḥ saha punar evābhyahanyanta tava sainyapraharṣaṇāḥ
7.64.27
nānāvāditrasaṃhrādaiḥ kṣveḍitāsphoṭitākulaiḥ siṃhanādaiḥ savāditraiḥ samāhūtair mahārathaiḥ
7.64.28
tasmin sutumule śabde bhīrūṇāṃ bhayavardhane atīva hṛṣṭo dāśārham abravīt pākaśāsaniḥ
7.64.29
codayāśvān hṛṣīkeśa yatra durmarṣaṇaḥ sthitaḥ etad bhittvā gajānīkaṃ pravekṣyāmy arivāhinīm
7.64.30
evam ukto mahābāhuḥ keśavaḥ savyasācinā acodayad dhayāṃs tatra yatra durmarṣaṇaḥ sthitaḥ
7.64.31
sa saṃprahāras tumulaḥ saṃpravṛttaḥ sudāruṇaḥ ekasya ca bahūnāṃ ca rathanāganarakṣayaḥ
7.64.32
tataḥ sāyakavarṣeṇa parjanya iva vṛṣṭimān parān avākirat pārthaḥ parvatān iva nīradaḥ
7.64.33
te cāpi rathinaḥ sarve tvaritāḥ kṛtahastavat avākiran bāṇajālais tataḥ kṛṣṇadhanaṃjayau
7.64.34
tataḥ kruddho mahābāhur vāryamāṇaḥ parair yudhi śirāṃsi rathināṃ pārthaḥ kāyebhyo 'pāharac charaiḥ
7.64.35
udbhrāntanayanair vaktraiḥ saṃdaṣṭoṣṭhapuṭaiḥ śubhaiḥ sakuṇḍalaśirastrāṇair vasudhā samakīryata
7.64.36
puṇḍarīkavanānīva vidhvastāni samantataḥ vinikīrṇāni yodhānāṃ vadanāni cakāśire
7.64.37
tapanīyavicitrāṇi siktāni rudhireṇa ca adṛśyanta yathā rājan meghasaṃghāḥ savidyutaḥ
7.64.38
śirasāṃ patatāṃ rājañ śabdo 'bhūt pṛthivītale kālena paripakvānāṃ tālānāṃ patatām iva
7.64.39
tataḥ kabandhaḥ kaś cit tu dhanur ālambya tiṣṭhati kaś cit khaḍgaṃ viniṣkṛṣya bhujenodyamya tiṣṭhati
7.64.40
nājānanta śirāṃsy urvyāṃ patitāni nararṣabhāḥ amṛṣyamāṇāḥ kaunteyaṃ saṃgrāme jayagṛddhinaḥ
7.64.41
hayānām uttamāṅgaiś ca hastihastaiś ca medinī bāhubhiś ca śirobhiś ca vīrāṇāṃ samakīryata
7.64.42
ayaṃ pārthaḥ kutaḥ pārtha eṣa pārtha iti prabho tava sainyeṣu yodhānāṃ pārthabhūtam ivābhavat
7.64.43
anyonyam api cājaghnur ātmānam api cāpare pārthabhūtam amanyanta jagat kālena mohitāḥ
7.64.44
niṣṭanantaḥ sarudhirā visaṃjñā gāḍhavedanāḥ śayānā bahavo vīrāḥ kīrtayantaḥ suhṛjjanam
7.64.45
sabhiṇḍipālāḥ saprāsāḥ saśaktyṛṣṭiparaśvadhāḥ saniryūhāḥ sanistriṃśāḥ saśarāsanatomarāḥ
7.64.46
sabāṇavarmābharaṇāḥ sagadāḥ sāṅgadā raṇe mahābhujagasaṃkāśā bāhavaḥ parighopamāḥ
7.64.47
udveṣṭanti viceṣṭanti saṃveṣṭanti ca sarvaśaḥ vegaṃ kurvanti saṃrabdhā nikṛttāḥ parameṣubhiḥ
7.64.48
yo yaḥ sma samare pārthaṃ pratisaṃrabhate naraḥ tasya tasyāntako bāṇaḥ śarīram upasarpati
7.64.49
nṛtyato rathamārgeṣu dhanur vyāyacchatas tathā na kaś cit tatra pārthasya dadarśāntaram aṇv api
7.64.50
yat tasya ghaṭamānasya kṣipraṃ vikṣipataḥ śarān lāghavāt pāṇḍuputrasya vyasmayanta pare janāḥ
7.64.51
hastinaṃ hastiyantāram aśvam āśvikam eva ca abhinat phalguno bāṇai rathinaṃ ca sasārathim
7.64.52
āvartamānam āvṛttaṃ yudhyamānaṃ ca pāṇḍavaḥ pramukhe tiṣṭhamānaṃ ca na kaṃ cin na nihanti saḥ
7.64.53
yathodayan vai gagane sūryo hanti mahat tamaḥ tathārjuno gajānīkam avadhīt kaṅkapatribhiḥ
7.64.54
hastibhiḥ patitair bhinnais tava sainyam adṛśyata antakāle yathā bhūmir vinikīrṇair mahīdharaiḥ
7.64.55
yathā madhyaṃdine sūryo duṣprekṣyaḥ prāṇibhiḥ sadā tathā dhanaṃjayaḥ kruddho duṣprekṣyo yudhi śatrubhiḥ
7.64.56
tat tathā tava putrasya sainyaṃ yudhi paraṃtapa prabhagnaṃ drutam āvignam atīva śarapīḍitam
7.64.57
māruteneva mahatā meghānīkaṃ vidhūyatā prakālyamānaṃ tat sainyaṃ nāśakat prativīkṣitum
7.64.58
pratodaiś cāpakoṭībhir huṃkāraiḥ sādhuvāhitaiḥ kaśāpārṣṇyabhighātaiś ca vāgbhir ugrābhir eva ca
7.64.59
codayanto hayāṃs tūrṇaṃ palāyante sma tāvakāḥ sādino rathinaś caiva pattayaś cārjunārditāḥ
7.64.60
pārṣṇyaṅguṣṭhāṅkuśair nāgāṃś codayantas tathāpare śaraiḥ saṃmohitāś cānye tam evābhimukhā yayau tava yodhā hatotsāhā vibhrāntamanasas tadā
7.65.1
dhṛtarāṣṭra uvāca tasmin prabhagne sainyāgre vadhyamāne kirīṭinā ke nu tatra raṇe vīrāḥ pratyudīyur dhanaṃjayam
7.65.2
āho svic chakaṭavyūhaṃ praviṣṭā moghaniścayāḥ droṇam āśritya tiṣṭhantaḥ prākāram akutobhayāḥ
7.65.3
saṃjaya uvāca tathārjunena saṃbhagne tasmiṃs tava bale tadā hatavīre hatotsāhe palāyanakṛtakṣaṇe
7.65.4
pākaśāsaninābhīkṣṇaṃ vadhyamāne śarottamaiḥ na tatra kaś cit saṃgrāme śaśākārjunam īkṣitum
7.65.5
tatas tava suto rājan dṛṣṭvā sainyaṃ tathāgatam duḥśāsano bhṛśaṃ kruddho yuddhāyārjunam abhyayāt
7.65.6
sa kāñcanavicitreṇa kavacena samāvṛtaḥ jāmbūnadaśirastrāṇaḥ śūras tīvraparākramaḥ
7.65.7
nāgānīkena mahatā grasann iva mahīm imām duḥśāsano mahārāja savyasācinam āvṛṇot
7.65.8
hrādena gajaghaṇṭānāṃ śaṅkhānāṃ ninadena ca jyākṣepaninadaiś caiva virāveṇa ca dantinām
7.65.9
bhūr diśaś cāntarikṣaṃ ca śabdenāsīt samāvṛtam sa muhūrtaṃ pratibhayo dāruṇaḥ samapadyata
7.65.10
tān dṛṣṭvā patatas tūrṇam aṅkuśair abhicoditān vyālambahastān saṃrabdhān sapakṣān iva parvatān
7.65.11
siṃhanādena mahatā narasiṃho dhanaṃjayaḥ gajānīkam amitrāṇām abhito vyadhamac charaiḥ
7.65.12
mahormiṇam ivoddhūtaṃ śvasanena mahārṇavam kirīṭī tad gajānīkaṃ prāviśan makaro yathā
7.65.13
kāṣṭhātīta ivādityaḥ pratapan yugasaṃkṣaye dadṛśe dikṣu sarvāsu pārthaḥ parapuraṃjayaḥ
7.65.14
khuraśabdena cāśvānāṃ nemighoṣeṇa tena ca tena cotkruṣṭaśabdena jyāninādena tena ca devadattasya ghoṣeṇa gāṇḍīvaninadena ca
7.65.15
mandavegatarā nāgā babhūvus te vicetasaḥ śarair āśīviṣasparśair nirbhinnāḥ savyasācinā
7.65.16
te gajā viśikhais tīkṣṇair yudhi gāṇḍīvacoditaiḥ anekaśatasāhasraiḥ sarvāṅgeṣu samarpitāḥ
7.65.17
ārāvaṃ paramaṃ kṛtvā vadhyamānāḥ kirīṭinā nipetur aniśaṃ bhūmau chinnapakṣā ivādrayaḥ
7.65.18
apare dantaveṣṭeṣu kumbheṣu ca kaṭeṣu ca śaraiḥ samarpitā nāgāḥ krauñcavad vyanadan muhuḥ
7.65.19
gajaskandhagatānāṃ ca puruṣāṇāṃ kirīṭinā ācchidyantottamāṅgāni bhallaiḥ saṃnataparvabhiḥ
7.65.20
sakuṇḍalānāṃ patatāṃ śirasāṃ dharaṇītale padmānām iva saṃghātaiḥ pārthaś cakre nivedanam
7.65.21
yantrabaddhā vikavacā vraṇārtā rudhirokṣitāḥ bhramatsu yudhi nāgeṣu manuṣyā vilalambire
7.65.22
ke cid ekena bāṇena sumuktena patatriṇā dvau trayaś ca vinirbhinnā nipetur dharaṇītale
7.65.23
maurvīṃ dhanur dhvajaṃ caiva yugānīṣās tathaiva ca rathināṃ kuṭṭayām āsa bhallaiḥ saṃnataparvabhiḥ
7.65.24
na saṃdadhan na cāpy asyan na vimuñcan na coddharan maṇḍalenaiva dhanuṣā nṛtyan pārthaḥ sma dṛśyate
7.65.25
atividdhāś ca nārācair vamanto rudhiraṃ mukhaiḥ muhūrtān nipatanty anye vāraṇā vasudhātale
7.65.26
utthitāny agaṇeyāni kabandhāni samantataḥ adṛśyanta mahārāja tasmin paramasaṃkule
7.65.27
sacāpāḥ sāṅgulitrāṇāḥ sakhaḍgāḥ sāṅgadā raṇe adṛśyanta bhujāś chinnā hemābharaṇabhūṣitāḥ
7.65.28
sūpaskarair adhiṣṭhānair īṣādaṇḍakabandhuraiḥ cakrair vimathitair akṣai bhagnaiś ca bahudhā yugaiḥ
7.65.29
varmacāpaśaraiś caiva vyavakīrṇais tatas tataḥ sragbhir ābharaṇair vastraiḥ patitaiś ca mahādhvajaiḥ
7.65.30
nihatair vāraṇair aśvaiḥ kṣatriyaiś ca nipātitaiḥ adṛśyata mahī tatra dāruṇapratidarśanā
7.65.31
evaṃ duḥśāsanabalaṃ vadhyamānaṃ kirīṭinā saṃprādravan mahārāja vyathitaṃ vai sanāyakam
7.65.32
tato duḥśāsanas trastaḥ sahānīkaḥ śarārditaḥ droṇaṃ trātāram ākāṅkṣañ śakaṭavyūham abhyagāt
7.66.1
saṃjaya uvāca duḥśāsanabalaṃ hatvā savyasācī dhanaṃjayaḥ sindhurājaṃ parīpsan vai droṇānīkam upādravat
7.66.2
sa tu droṇaṃ samāsādya vyūhasya pramukhe sthitam kṛtāñjalir idaṃ vākyaṃ kṛṣṇasyānumate 'bravīt
7.66.3
śivena dhyāhi māṃ brahman svasti caiva vadasva me bhavatprasādād icchāmi praveṣṭuṃ durbhidāṃ camūm
7.66.4
bhavān pitṛsamo mahyaṃ dharmarājasamo 'pi ca tathā kṛṣṇasamaś caiva satyam etad bravīmi te
7.66.5
aśvatthāmā yathā tāta rakṣaṇīyas tavānagha tathāham api te rakṣyaḥ sadaiva dvijasattama
7.66.6
tava prasādād icchāmi sindhurājānam āhave nihantuṃ dvipadāṃ śreṣṭha pratijñāṃ rakṣa me vibho
7.66.7
evam uktas tadācāryaḥ pratyuvāca smayann iva mām ajitvā na bībhatso śakyo jetuṃ jayadrathaḥ
7.66.8
etāvad uktvā taṃ droṇaḥ śaravrātair avākirat sarathāśvadhvajaṃ tīkṣṇaiḥ prahasan vai sasārathim
7.66.9
tato 'rjunaḥ śaravrātān droṇasyāvārya sāyakaiḥ droṇam abhyardayad bāṇair ghorarūpair mahattaraiḥ
7.66.10
vivyādha ca raṇe droṇam anumānya viśāṃ pate kṣatradharmaṃ samāsthāya navabhiḥ sāyakaiḥ punaḥ
7.66.11
tasyeṣūn iṣubhiś chittvā droṇo vivyādha tāv ubhau viṣāgnijvalanaprakhyair iṣubhiḥ kṛṣṇapāṇḍavau
7.66.12
iyeṣa pāṇḍavas tasya bāṇaiś chettuṃ śarāsanam tasya cintayatas tv evaṃ phalgunasya mahātmanaḥ droṇaḥ śarair asaṃbhrānto jyāṃ cicchedāśu vīryavān
7.66.13
vivyādha ca hayān asya dhvajaṃ sārathim eva ca arjunaṃ ca śarair vīraṃ smayamāno 'bhyavākirat
7.66.14
etasminn antare pārthaḥ sajjaṃ kṛtvā mahad dhanuḥ viśeṣayiṣyann ācāryaṃ sarvāstraviduṣāṃ varam mumoca ṣaṭśatān bāṇān gṛhītvaikam iva drutam
7.66.15
punaḥ sapta śatān anyān sahasraṃ cānivartinām cikṣepāyutaśaś cānyāṃs te 'ghnan droṇasya tāṃ camūm
7.66.16
taiḥ samyag astair balinā kṛtinā citrayodhinā manuṣyavājimātaṅgā viddhāḥ petur gatāsavaḥ
7.66.17
vidrutāś ca raṇe petuḥ saṃchinnāyudhajīvitāḥ rathino rathamukhyebhyaḥ sahayāḥ śarapīḍitāḥ
7.66.18
cūrṇitākṣiptadagdhānāṃ vajrānilahutāśanaiḥ tulyarūpā gajāḥ petur giryagrāmbudaveśmanām
7.66.19
petur aśvasahasrāṇi prahatāny arjuneṣubhiḥ haṃsā himavataḥ pṛṣṭhe vāriviprahatā iva
7.66.20
rathāśvadvipapattyoghāḥ salilaughā ivādbhutāḥ yugāntādityaraśmyābhaiḥ pāṇḍavāstaśarair hatāḥ
7.66.21
taṃ pāṇḍavādityaśarāṃśujālaṃ; kurupravīrān yudhi niṣṭapantam sa droṇameghaḥ śaravarṣavegaiḥ; prācchādayan megha ivārkaraśmīn
7.66.22
athātyarthavisṛṣṭena dviṣatām asubhojinā ājaghne vakṣasi droṇo nārācena dhanaṃjayam
7.66.23
sa vihvalitasarvāṅgaḥ kṣitikampe yathācalaḥ dhairyam ālambya bībhatsur droṇaṃ vivyādha patribhiḥ
7.66.24
droṇas tu pañcabhir bāṇair vāsudevam atāḍayat arjunaṃ ca trisaptatyā dhvajaṃ cāsya tribhiḥ śaraiḥ
7.66.25
viśeṣayiṣyañ śiṣyaṃ ca droṇo rājan parākramī adṛśyam arjunaṃ cakre nimeṣāc charavṛṣṭibhiḥ
7.66.26
prasaktān patato 'drākṣma bhāradvājasya sāyakān maṇḍalīkṛtam evāsya dhanuś cādṛśyatādbhutam
7.66.27
te 'bhyayuḥ samare rājan vāsudevadhanaṃjayau droṇasṛṣṭāḥ subahavaḥ kaṅkapatraparicchadāḥ
7.66.28
tad dṛṣṭvā tādṛśaṃ yuddhaṃ droṇapāṇḍavayos tadā vāsudevo mahābuddhiḥ kāryavattām acintayat
7.66.29
tato 'bravīd vāsudevo dhanaṃjayam idaṃ vacaḥ pārtha pārtha mahābāho na naḥ kālātyayo bhavet
7.66.30
droṇam utsṛjya gacchāmaḥ kṛtyam etan mahattaram pārthaś cāpy abravīt kṛṣṇaṃ yatheṣṭam iti keśava
7.66.31
tataḥ pradakṣiṇaṃ kṛtvā droṇaṃ prāyān mahābhujaḥ parivṛttaś ca bībhatsur agacchad visṛjañ śarān
7.66.32
tato 'bravīt smayan droṇaḥ kvedaṃ pāṇḍava gamyate nanu nāma raṇe śatrum ajitvā na nivartase
7.66.33
arjuna uvāca gurur bhavān na me śatruḥ śiṣyaḥ putrasamo 'smi te na cāsti sa pumāṃl loke yas tvāṃ yudhi parājayet
7.66.34
saṃjaya uvāca evaṃ bruvāṇo bībhatsur jayadrathavadhotsukaḥ tvarāyukto mahābāhus tat sainyaṃ samupādravat
7.66.35
taṃ cakrarakṣau pāñcālyau yudhāmanyūttamaujasau anvayātāṃ mahātmānau viśantaṃ tāvakaṃ balam
7.66.36
tato jayo mahārāja kṛtavarmā ca sāttvataḥ kāmbojaś ca śrutāyuś ca dhanaṃjayam avārayan
7.66.37
teṣāṃ daśasahasrāṇi rathānām anuyāyinām abhīṣāhāḥ śūrasenāḥ śibayo 'tha vasātayaḥ
7.66.38
mācellakā lalitthāś ca kekayā madrakās tathā nārāyaṇāś ca gopālāḥ kāmbojānāṃ ca ye gaṇāḥ
7.66.39
karṇena vijitāḥ pūrvaṃ saṃgrāme śūrasaṃmatāḥ bhāradvājaṃ puraskṛtya tyaktātmāno 'rjunaṃ prati
7.66.40
putraśokābhisaṃtaptaṃ kruddhaṃ mṛtyum ivāntakam tyajantaṃ tumule prāṇān saṃnaddhaṃ citrayodhinam
7.66.41
gāhamānam anīkāni mātaṅgam iva yūthapam maheṣvāsaṃ parākrāntaṃ naravyāghram avārayan
7.66.42
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam anyonyaṃ vai prārthayatāṃ yodhānām arjunasya ca
7.66.43
jayadrathavadhaprepsum āyāntaṃ puruṣarṣabham nyavārayanta sahitāḥ kriyā vyādhim ivotthitam
7.67.1
saṃjaya uvāca saṃniruddhas tu taiḥ pārtho mahābalaparākramaḥ drutaṃ samanuyātaś ca droṇena rathināṃ varaḥ
7.67.2
kirann iṣugaṇāṃs tikṣṇān svaraśmīn iva bhāskaraḥ tāpayām āsa tat sainyaṃ dehaṃ vyādhigaṇo yathā
7.67.3
aśvo viddho dhvajaś chinnaḥ sārohaḥ patito gajaḥ chatrāṇi cāpaviddhāni rathāś cakrair vinā kṛtāḥ
7.67.4
vidrutāni ca sainyāni śarārtāni samantataḥ ity āsīt tumulaṃ yuddhaṃ na prājñāyata kiṃ cana
7.67.5
teṣām āyacchatāṃ saṃkhye parasparam ajihmagaiḥ arjuno dhvajinīṃ rājann abhīkṣṇaṃ samakampayat
7.67.6
satyāṃ cikīrṣamāṇas tu pratijñāṃ satyasaṃgaraḥ abhyadravad rathaśreṣṭhaṃ śoṇāśvaṃ śvetavāhanaḥ
7.67.7
taṃ droṇaḥ pañcaviṃśatyā marmabhidbhir ajihmagaiḥ antevāsinam ācāryo maheṣvāsaṃ samardayat
7.67.8
taṃ tūrṇam iva bībhatsuḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ abhyadhāvad iṣūn asyann iṣuvegavighātakān
7.67.9
tasyāśu kṣipato bhallān bhallaiḥ saṃnataparvabhiḥ pratyavidhyad ameyātmā brahmāstraṃ samudīrayan
7.67.10
tad adbhutam apaśyāma droṇasyācāryakaṃ yudhi yatamāno yuvā nainaṃ pratyavidhyad yad arjunaḥ
7.67.11
kṣarann iva mahāmegho vāridhārāḥ sahasraśaḥ droṇameghaḥ pārthaśailaṃ vavarṣa śaravṛṣṭibhiḥ
7.67.12
arjunaḥ śaravarṣaṃ tad brahmāstreṇaiva māriṣa pratijagrāha tejasvī bāṇair bāṇān viśātayan
7.67.13
droṇas tu pañcaviṃśatyā śvetavāhanam ārdayat vāsudevaṃ ca saptatyā bāhvor urasi cāśugaiḥ
7.67.14
pārthas tu prahasan dhīmān ācāryaṃ sa śaraughiṇam visṛjantaṃ śitān bāṇān avārayata taṃ yudhi
7.67.15
atha tau vadhyamānau tu droṇena rathasattamau āvarjayetāṃ durdharṣaṃ yugāntāgnim ivotthitam
7.67.16
varjayan niśitān bāṇān droṇacāpaviniḥsṛtān kirīṭamālī kaunteyo bhojānīkaṃ nyapātayat
7.67.17
so 'ntarā kṛtavarmāṇaṃ kāmbojaṃ ca sudakṣiṇam abhyayād varjayan droṇaṃ mainākam iva parvatam
7.67.18
tato bhojo naravyāghraṃ duḥsahaḥ kurusattama avidhyat tūrṇam avyagro daśabhiḥ kaṅkapatribhiḥ
7.67.19
tam arjunaḥ śitenājau rājan vivyādha patriṇā punaś cānyais tribhir bāṇair mohayann iva sātvatam
7.67.20
bhojas tu prahasan pārthaṃ vāsudevaṃ ca mādhavam ekaikaṃ pañcaviṃśatyā sāyakānāṃ samārpayat
7.67.21
tasyārjuno dhanuś chittvā vivyādhainaṃ trisaptabhiḥ śarair agniśikhākāraiḥ kruddhāśīviṣasaṃnibhaiḥ
7.67.22
athānyad dhanur ādāya kṛtavarmā mahārathaḥ pañcabhiḥ sāyakais tūrṇaṃ vivyādhorasi bhārata
7.67.23
punaś ca niśitair bāṇaiḥ pārthaṃ vivyādha pañcabhiḥ taṃ pārtho navabhir bāṇair ājaghāna stanāntare
7.67.24
viṣaktaṃ dṛśya kaunteyaṃ kṛtavarmarathaṃ prati cintayām āsa vārṣṇeyo na naḥ kālātyayo bhavet
7.67.25
tataḥ kṛṣṇo 'bravīt pārthaṃ kṛtavarmaṇi mā dayām kurusāṃbandhikaṃ kṛtvā pramathyainaṃ viśātaya
7.67.26
tataḥ sa kṛtavarmāṇaṃ mohayitvārjunaḥ śaraiḥ abhyagāj javanair aśvaiḥ kāmbojānām anīkinīm
7.67.27
amarṣitas tu hārdikhyaḥ praviṣṭe śvetavāhane vidhunvan saśaraṃ cāpaṃ pāñcālyābhyāṃ samāgataḥ
7.67.28
cakrarakṣau tu pāñcālyāv arjunasya padānugau paryavārayad āyāntau kṛtavarmā ratheṣubhiḥ
7.67.29
tāv avidhyat tato bhojaḥ sarvapāraśavaiḥ śaraiḥ tribhir eva yudhāmanyuṃ caturbhiś cottamaujasam
7.67.30
tāv apy enaṃ vivyadhatur daśabhir daśabhiḥ śaraiḥ saṃcicchidatur apy asya dhvajaṃ kārmukam eva ca
7.67.31
athānyad dhanur ādāya hārdikyaḥ krodhamūrchitaḥ kṛtvā vidhanuṣau vīrau śaravarṣair avākirat
7.67.32
tāv anye dhanuṣī sajye kṛtvā bhojaṃ vijaghnatuḥ tenāntareṇa bībhatsur viveśāmitravāhinīm
7.67.33
na lebhāte tu tau dvāraṃ vāritau kṛtavarmaṇā dhārtarāṣṭreṣv anīkeṣu yatamānau nararṣabhau
7.67.34
anīkāny ardayan yuddhe tvaritaḥ śvetavāhanaḥ nāvadhīt kṛtavarmāṇaṃ prāptam apy arisūdanaḥ
7.67.35
taṃ dṛṣṭvā tu tathāyāntaṃ śūro rājā śrutāyudhaḥ abhyadravat susaṃkruddho vidhunvāno mahad dhanuḥ
7.67.36
sa pārthaṃ tribhir ānarchat saptatyā ca janārdanam kṣurapreṇa sutīkṣṇena pārthaketum atāḍayat
7.67.37
tam arjuno navatyā tu śarāṇāṃ nataparvaṇām ājaghāna bhṛśaṃ kruddhas tottrair iva mahādvipam
7.67.38
sa tan na mamṛṣe rājan pāṇḍaveyasya vikramam athainaṃ saptasaptatyā nārācānāṃ samārpayat
7.67.39
tasyārjuno dhanuś chittvā śarāvāpaṃ nikṛtya ca ājaghānorasi kruddhaḥ saptabhir nataparvabhiḥ
7.67.40
athānyad dhanur ādāya sa rājā krodhamūrchitaḥ vāsaviṃ navabhir bāṇair bāhvor urasi cārpayat
7.67.41
tato 'rjunaḥ smayann eva śrutāyudham ariṃdamaḥ śarair anekasāhasraiḥ pīḍayām āsa bhārata
7.67.42
aśvāṃś cāsyāvadhīt tūrṇaṃ sārathiṃ ca mahārathaḥ vivyādha cainaṃ saptatyā nārācānāṃ mahābalaḥ
7.67.43
hatāśvaṃ ratham utsṛjya sa tu rājā śrutāyudhaḥ abhyadravad raṇe pārthaṃ gadām udyamya vīryavān
7.67.44
varuṇasyātmajo vīraḥ sa tu rājā śrutāyudhaḥ parṇāśā jananī yasya śītatoyā mahānadī
7.67.45
tasya mātābravīd vākyaṃ varuṇaṃ putrakāraṇāt avadhyo 'yaṃ bhavelloke śatrūṇāṃ tanayo mama
7.67.46
varuṇas tv abravīt prīto dadāmy asmai varaṃ hitam divyam astraṃ sutas te 'yaṃ yanāvadhyo bhaviṣyati
7.67.47
nāsti cāpy amaratvaṃ vai manuṣyasya kathaṃ cana sarveṇāvaśyamartavyaṃ jātena saritāṃ vare
7.67.48
durdharṣas tv eṣa śatrūṇāṃ raṇeṣu bhavitā sadā astrasyāsya prabhāvād vai vyetu te mānaso jvaraḥ
7.67.49
ity uktvā varuṇaḥ prādād gadāṃ mantrapuraskṛtām yām āsādya durādharṣaḥ sarvaloke śrutāyudhaḥ
7.67.50
uvāca cainaṃ bhagavān punar eva jaleśvaraḥ ayudhyati na moktavyā sā tvayy eva pated iti
7.67.51
sa tayā vīraghātinyā janārdanam atāḍayat pratijagrāha tāṃ kṛṣṇaḥ pīnenāṃsena vīryavān
7.67.52
nākampayata śauriṃ sā vindhyaṃ girim ivānilaḥ pratyabhyayāt taṃ viproḍhā kṛtyeva duradhiṣṭhitā
7.67.53
jaghāna cāsthitaṃ vīraṃ śrutāyudham amarṣaṇam hatvā śrutāyudhaṃ vīraṃ jagatīm anvapadyata
7.67.54
hāhākāro mahāṃs tatra sainyānāṃ samajāyata svenāstreṇa hataṃ dṛṣṭvā śrutāyudham ariṃdamam
7.67.55
ayudhyamānāya hi sā keśavāya narādhipa kṣiptā śrutāyudhenātha tasmāt tam avadhīd gadā
7.67.56
yathoktaṃ varuṇenājau tathā sa nidhanaṃ gataḥ vyasuś cāpy apatad bhūmau prekṣatāṃ sarvadhanvinām
7.67.57
patamānas tu sa babhau parṇāśāyāḥ priyaḥ sutaḥ saṃbhagna iva vātena bahuśākho vanaspatiḥ
7.67.58
tataḥ sarvāṇi sainyāni senāmukhyāś ca sarvaśaḥ prādravanta hataṃ dṛṣṭvā śrutāyudham ariṃdamam
7.67.59
tatha kāmbojarājasya putraḥ śūraḥ sudakṣiṇaḥ abhyayāj javanair aśvaiḥ phalgunaṃ śatrusūdanam
7.67.60
tasya pārthaḥ śarān sapta preṣayām āsa bhārata te taṃ śūraṃ vinirbhidya prāviśan dharaṇītalam
7.67.61
so 'tividdhaḥ śarais tīkṣṇair gāṇḍīvapreṣitair mṛdhe arjunaṃ prativivyādha daśabhiḥ kaṅkapatribhiḥ
7.67.62
vāsudevaṃ tribhir viddhvā punaḥ pārthaṃ ca pañcabhiḥ tasya pārtho dhanuś chittvā ketuṃ ciccheda māriṣa
7.67.63
bhallābhyāṃ bhṛśatīkṣṇābhyāṃ taṃ ca vivyādha pāṇḍavaḥ sa tu pārthaṃ tribhir viddhvā siṃhanādam athānadat
7.67.64
sarvapāraśavīṃ caiva śaktiṃ śūraḥ sudakṣiṇaḥ saghaṇṭāṃ prāhiṇod ghorāṃ kruddho gāṇḍīvadhanvane
7.67.65
sā jvalantī maholkeva tam āsādya mahāratham savisphuliṅgā nirbhidya nipapāta mahītale
7.67.66
taṃ caturdaśabhiḥ pārtho nārācaiḥ kaṅkapatribhiḥ sāśvadhvajadhanuḥsūtaṃ vivyādhācintyavikramaḥ rathaṃ cānyaiḥ subahubhiś cakre viśakalaṃ śaraiḥ
7.67.67
sudakṣiṇaṃ tu kāmbojaṃ moghasaṃkalpavikramam bibheda hṛdi bāṇena pṛthudhāreṇa pāṇḍavaḥ
7.67.68
sa bhinnamarmā srastāṅgaḥ prabhraṣṭamukuṭāṅgadaḥ papātābhimukhaḥ śūro yantramukta iva dhvajaḥ
7.67.69
gireḥ śikharajaḥ śrīmān suśākhaḥ supratiṣṭhitaḥ nirbhagna iva vātena karṇikāro himātyaye
7.67.70
śete sma nihato bhūmau kāmbojāstaraṇocitaḥ sudarśanīyas tāmrākṣaḥ karṇinā sa sudakṣiṇaḥ putraḥ kāmbojarājasya pārthena vinipātitaḥ
7.67.71
tataḥ sarvāṇi sainyāni vyadravanta sutasya te hataṃ śrutāyudhaṃ dṛṣṭvā kāmbojaṃ ca sudakṣiṇam
7.68.1
saṃjaya uvāca hate sudakṣiṇe rājan vīre caiva śrutāyudhe javenābhyadravan pārthaṃ kupitāḥ sainikās tava
7.68.2
abhīṣāhāḥ śūrasenāḥ śibayo 'tha vasātayaḥ abhyavarṣaṃs tato rājañ śaravarṣair dhanaṃjayam
7.68.3
teṣāṃ ṣaṣṭiśatānāryān prāmathnāt pāṇḍavaḥ śaraiḥ te sma bhītāḥ palāyanta vyāghrāt kṣudramṛgā iva
7.68.4
te nivṛtya punaḥ pārthaṃ sarvataḥ paryavārayan raṇe sapatnān nighnantaṃ jigīṣantan parān yudhi
7.68.5
teṣām āpatatāṃ tūrṇaṃ gāṇḍīvapreṣitaiḥ śaraiḥ śirāṃsi pātayām āsa bāhūṃś caiva dhanaṃjayaḥ
7.68.6
śirobhiḥ patitais tatra bhūmir āsīn nirantarā abhracchāyeva caivāsīd dhvāṅkṣagṛdhravaḍairyudhi
7.68.7
teṣu tūtsādyamāneṣu krodhāmarṣasamanvitau śrutāyuś cācyutāyuś ca dhanaṃjayam ayudhyatām
7.68.8
balinau spardhinau vīrau kulajau bāhuśālinau tāv enaṃ śaravarṣāṇi savyadakṣiṇam asyatām
7.68.9
tvarāyuktau mahārāja prārthayānau mahad yaśaḥ arjunasya vadhaprepsū putrārthe tava dhanvinau
7.68.10
tāv arjunaṃ sahasreṇa patriṇāṃ nataparvaṇām pūrayām āsatuḥ kruddhau taḍāgaṃ jaladau yathā
7.68.11
śrutāyuś ca tataḥ kruddhas tomareṇa dhanaṃjayam ājaghāna rathaśreṣṭhaḥ pītena niśitena ca
7.68.12
so 'tividdho balavatā śatruṇā śatrukarśanaḥ ājagāma paraṃ mohaṃ mohayan keśavaṃ raṇe
7.68.13
etasminn eva kāle tu so 'cyutāyur mahārathaḥ śūlena bhṛśatīkṣṇena tāḍayām āsa pāṇḍavam
7.68.14
kṣate kṣāraṃ sa hi dadau pāṇḍavasya mahātmanaḥ pārtho 'pi bhṛśasaṃviddho dhvajayaṣṭiṃ samāśritaḥ
7.68.15
tataḥ sarvasya sainyasya tāvakasya viśāṃ pate siṃhanādo mahān āsīd dhataṃ matvā dhanaṃjayam
7.68.16
kṛṣṇaś ca bhṛśasaṃtapto dṛṣṭvā pārthaṃ vicetasam āśvāsayat suhṛdyābhir vāgbhis tatra dhanaṃjayam
7.68.17
tatas tau rathināṃ śreṣṭhau labdhalakṣau dhanaṃjayam vāsudevaṃ ca vārṣṇeyaṃ śaravarṣaiḥ samantataḥ
7.68.18
sacakrakūbararathaṃ sāśvadhvajapatākinam adṛśyaṃ cakratur yuddhe tad adbhutam ivābhavat
7.68.19
pratyāśvastas tu bībhatsuḥ śanakair iva bhārata pretarājapuraṃ prāpya punaḥ pratyāgato yathā
7.68.20
saṃchannaṃ śarajālena rathaṃ dṛṣṭvā sakeśavam śatrū cābhimukhau dṛṣṭvā dīpyamānāv ivānalau
7.68.21
prāduścakre tataḥ pārthaḥ śākram astraṃ mahārathaḥ tasmād āsan sahasrāṇi śarāṇāṃ nataparvaṇām
7.68.22
te jaghnus tau maheṣvāsau tābhyāṃ sṛṣṭāṃś ca sāyakān vicerur ākāśagatāḥ pārthabāṇavidāritāḥ
7.68.23
pratihatya śarāṃs tūrṇaṃ śaravegena pāṇḍavaḥ pratasthe tatra tatraiva yodhayan vai mahārathān
7.68.24
tau ca phalgunabāṇaughair vibāhuśirasau kṛtau vasudhām anvapadyetāṃ vātanunnāv iva drumau
7.68.25
śrutāyuṣaś ca nidhanaṃ vadhaś caivācyutāyuṣaḥ lokavismāpanam abhūt samudrasyeva śoṣaṇam
7.68.26
tayoḥ padānugān hatvā punaḥ pañcaśatān rathān abhyagād bhāratīṃ senāṃ nighnan pārtho varān varān
7.68.27
śrutāyuṣaṃ ca nihataṃ prekṣya caivācyutāyuṣam ayutāyuś ca saṃkruddho dīrghāyuś caiva bhārata
7.68.28
putrau tayor naraśreṣṭhau kaunteyaṃ pratijagmatuḥ kirantau vividhān bāṇān pitṛvyasanakarśitau
7.68.29
tāv arjuno muhūrtena śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ preṣayat paramakruddho yamasya sadanaṃ prati
7.68.30
loḍayantam anīkāni dvipaṃ padmasaro yathā nāśaknuvan vārayituṃ pārthaṃ kṣatriyapuṃgavāḥ
7.68.31
aṅgās tu gajavāreṇa pāṇḍavaṃ paryavārayan kruddhāḥ sahasraśo rājañ śikhitā hastisādinaḥ
7.68.32
duryodhanasamādiṣṭāḥ kuñjaraiḥ parvatopamaiḥ prācyāś ca dākṣiṇātyāś ca kaliṅgapramukhā nṛpāḥ
7.68.33
teṣām āpatatāṃ śīghraṃ gāṇḍīvapreṣitaiḥ śaraiḥ nicakarta śirāṃsy ugrau bāhūn api subhūṣaṇān
7.68.34
taiḥ śirobhir mahī kīrṇā bāhubhiś ca sahāṅgadaiḥ babhau kanakapāṣāṇā bhujagair iva saṃvṛtā
7.68.35
bāhavo viśikhaiś chinnāḥ śirāṃsy unmathitāni ca cyavamānāny adṛśyanta drumebhya iva pakṣiṇaḥ
7.68.36
śaraiḥ sahasraśo viddhā dvipāḥ prasrutaśoṇitāḥ vyadṛśyantādrayaḥ kāle gairikāmbusravā iva
7.68.37
nihatāḥ śerate smānye bībhatsor niśitaiḥ śaraiḥ gajapṛṣṭhagatā mlecchā nānāvikṛtadarśanāḥ
7.68.38
nānāveṣadharā rājan nānāśastraughasaṃvṛtāḥ rudhireṇānuliptāṅgā bhānti citraiḥ śarair hatāḥ
7.68.39
śoṇitaṃ nirvamanti sma dvipāḥ pārthaśarāhatāḥ sahasraśaś chinnagātrāḥ sārohāḥ sapadānugāḥ
7.68.40
cukruśuś ca nipetuś ca babhramuś cāpare diśaḥ bhṛśaṃ trastāś ca bahudhā svānena mamṛdur gajāḥ sāntarāyudhikā mattā dvipās tīkṣṇaviṣopamāḥ
7.68.41
vidanty asuramāyāṃ ye sughorā ghoracakṣuṣaḥ yavanāḥ pāradāś caiva śakāś ca sunikaiḥ saha
7.68.42
goyoniprabhavā mlecchāḥ kālakalpāḥ prahāriṇaḥ dārvābhisārā daradāḥ puṇḍrāś ca saha bāhlikaiḥ
7.68.43
na te sma śakyāḥ saṃkhyātuṃ vrātāḥ śatasahasraśaḥ vṛṣṭis tathāvidhā hy āsīc chalabhānām ivāyatiḥ
7.68.44
abhracchāyām iva śaraiḥ sainye kṛtvā dhanaṃjayaḥ muṇḍārdhamuṇḍajaṭilān aśucīñ jaṭilānanān mlecchān aśātayat sarvān sametān astramāyayā
7.68.45
śaraiś ca śataśo viddhās te saṃghāḥ saṃghacāriṇaḥ prādravanta raṇe bhītā girigahvaravāsinaḥ
7.68.46
gajāśvasādimlecchānāṃ patitānāṃ śataiḥ śaraiḥ vaḍāḥ kaṅkā vṛkā bhūmāv apiban rudhiraṃ mudā
7.68.47
pattyaśvarathanāgaiś ca pracchannakṛtasaṃkramām śaravarṣaplavāṃ ghorāṃ keśaśaivalaśāḍvalām prāvartayan nadīm ugrāṃ śoṇitaughataraṅgiṇīm
7.68.48
śirastrāṇakṣudramatsyāṃ yugānte kālasaṃbhṛtām akarod gajasaṃbādhāṃ nadīm uttaraśoṇitām dehebhyo rājaputrāṇāṃ nāgāśvarathasādinām
7.68.49
yathā sthalaṃ ca nimnaṃ ca na syād varṣati vāsave tathāsīt pṛthivī sarvā śoṇitena pariplutā
7.68.50
ṣaṭsahasrān varān vīrān punar daśaśatān varān prāhiṇon mṛtyulokāya kṣatriyān kṣatriyarṣabhaḥ
7.68.51
śaraiḥ sahasraśo viddhā vidhivat kalpitā dvipāḥ śerate bhūmim āsādya śailā vajrahatā iva
7.68.52
sa vājirathamātaṅgān nighnan vyacarad arjunaḥ prabhinna iva mātaṅgo mṛdnan naḍavanaṃ yathā
7.68.53
bhūridrumalatāgulmaṃ śuṣkendhanatṛṇolapam nirdahed analo 'raṇyaṃ yathā vāyusamīritaḥ
7.68.54
sainyāraṇyaṃ tava tathā kṛṣṇānilasamīritaḥ śarārcir adahat kruddhaḥ pāṇḍavāgnir dhanaṃjayaḥ
7.68.55
śūnyān kurvan rathopasthān mānavaiḥ saṃstaran mahīm prānṛtyad iva saṃbādhe cāpahasto dhanaṃjayaḥ
7.68.56
vajrakalpaiḥ śarair bhūmiṃ kurvann uttaraśoṇitām prāviśad bhāratīṃ senāṃ saṃkruddho vai dhanaṃjayaḥ taṃ śrutāyus tathāmbaṣṭho vrajamānaṃ nyavārayat
7.68.57
tasyārjunaḥ śarais tīkṣṇaiḥ kaṅkapatraparicchadaiḥ nyapātayad dhayāñ śīghraṃ yatamānasya māriṣa dhanuś cāsyāparaiś chittvā śaraiḥ pārtho vicakrame
7.68.58
ambaṣṭhas tu gadāṃ gṛhya krodhaparyākulekṣaṇaḥ āsasāda raṇe pārthaṃ keśavaṃ ca mahāratham
7.68.59
tataḥ sa prahasan vīro gadām udyamya bhārata ratham āvārya gadayā keśavaṃ samatāḍayat
7.68.60
gadayā tāḍitaṃ dṛṣṭvā keśavaṃ paravīrahā arjuno bhṛśasaṃkruddhaḥ so 'mbaṣṭhaṃ prati bhārata
7.68.61
tataḥ śarair hemapuṅkhaiḥ sagadaṃ rathināṃ varam chādayām āsa samare meghaḥ sūryam ivoditam
7.68.62
tato 'paraiḥ śaraiś cāpi gadāṃ tasya mahātmanaḥ acūrṇayat tadā pārthas tad adbhutam ivābhavat
7.68.63
atha tāṃ patitāṃ dṛṣṭvā gṛhyānyāṃ mahatīṃ gadām arjunaṃ vāsudevaṃ ca punaḥ punar atāḍayat
7.68.64
tasyārjunaḥ kṣuraprābhyāṃ sagadāv udyatau bhujau cicchedendradhvajākārau śiraś cānyena patriṇā
7.68.65
sa papāta hato rājan vasudhām anunādayan indradhvaja ivotsṛṣṭo yantranirmuktabandhanaḥ
7.68.66
rathānīkāvagāḍhaś ca vāraṇāśvaśatair vṛtaḥ so 'dṛśyata tadā pārtho ghanaiḥ sūrya ivāvṛtaḥ
7.69.1
saṃjaya uvāca tataḥ praviṣṭe kaunteye sindhurājajighāṃsayā droṇānīkaṃ vinirbhidya bhojānīkaṃ ca dustaram
7.69.2
kāmbojasya ca dāyāde hate rājan sudakṣiṇe śrutāyudhe ca vikrānte nihate savyasācinā
7.69.3
vipradruteṣv anīkeṣu vidhvasteṣu samantataḥ prabhagnaṃ svabalaṃ dṛṣṭvā putras te droṇam abhyayāt
7.69.4
tvarann ekarathenaiva sametya droṇam abravīt gataḥ sa puruṣavyāghraḥ pramathyemāṃ mahācamūm
7.69.5
atra buddhyā samīkṣasva kiṃ nu kāryam anantaram arjunasya vighātāya dāruṇe 'smiñ janakṣaye
7.69.6
yathā sa puruṣavyāghro na hanyeta jayadrathaḥ tathā vidhatsva bhadraṃ te tvaṃ hi naḥ paramā gatiḥ
7.69.7
asau dhanaṃjayāgnir hi kopamārutacoditaḥ senākakṣaṃ dahati me vahniḥ kakṣam ivotthitaḥ
7.69.8
atikrānte hi kaunteye bhittvā sainyaṃ paraṃtapa jayadrathasya goptāraḥ saṃśayaṃ paramaṃ gatāḥ
7.69.9
sthirā buddhir narendrāṇām āsīd brahmavidāṃ vara nātikramiṣyati droṇaṃ jātu jīvan dhanaṃjayaḥ
7.69.10
so 'sau pārtho vyatikrānto miṣatas te mahādyute sarvaṃ hy adyāturaṃ manye naitad asti balaṃ mama
7.69.11
jānāmi tvāṃ mahābhāga pāṇḍavānāṃ hite ratam tathā muhyāmi ca brahman kāryavattāṃ vicintayan
7.69.12
yathāśakti ca te brahman vartaye vṛttim uttamām prīṇāmi ca yathāśakti tac ca tvaṃ nāvabudhyase
7.69.13
asmān na tvaṃ sadā bhaktān icchasy amitavikrama pāṇḍavān satataṃ prīṇāsy asmākaṃ vipriye ratān
7.69.14
asmān evopajīvaṃs tvam asmākaṃ vipriye rataḥ na hy ahaṃ tvāṃ vijānāmi madhudigdham iva kṣuram
7.69.15
nādāsyac ced varaṃ mahyaṃ bhavān pāṇḍavanigrahe nāvārayiṣyaṃ gacchantam ahaṃ sindhupatiṃ gṛhān
7.69.16
mayā tv āśaṃsamānena tvattas trāṇam abuddhinā āśvāsitaḥ sindhupatir mohād dattaś ca mṛtyave
7.69.17
yamadaṃṣṭrāntaraṃ prāpto mucyetāpi hi mānavaḥ nārjunasya vaśaṃ prāpto mucyetājau jayadrathaḥ
7.69.18
sa tathā kuru śoṇāśva yathā rakṣyeta saindhavaḥ mama cārtapralāpānāṃ mā krudhaḥ pāhi saindhavam
7.69.19
droṇa uvāca nābhyasūyāmi te vācam aśvatthāmnāsi me samaḥ satyaṃ tu te pravakṣyāmi taj juṣasva viśāṃ pate
7.69.20
sārathiḥ pravaraḥ kṛṣṇaḥ śīghrāś cāsya hayottamāḥ alpaṃ ca vivaraṃ kṛtvā tūrṇaṃ yāti dhanaṃjayaḥ
7.69.21
kiṃ nu paśyasi bāṇaughān krośamātre kirīṭinaḥ paścād rathasya patitān kṣiptāñ śīghraṃ hi gacchataḥ
7.69.22
na cāhaṃ śīghrayāne 'dya samartho vayasānvitaḥ senāmukhe ca pārthānām etad balam upasthitam
7.69.23
yudhiṣṭhiraś ca me grāhyo miṣatāṃ sarvadhanvinām evaṃ mayā pratijñātaṃ kṣatramadhye mahābhuja
7.69.24
dhanaṃjayena cotsṛṣṭo vartate pramukhe mama tasmād vyūhamukhaṃ hitvā nāhaṃ yāsyāmi phalgunam
7.69.25
tulyābhijanakarmāṇaṃ śatrum ekaṃ sahāyavān gatvā yodhaya mā bhais tvaṃ tvaṃ hy asya jagataḥ patiḥ
7.69.26
rājā śūraḥ kṛtī dakṣo vairam utpādya pāṇḍavaiḥ vīra svayaṃ prayāhy āśu yatra yāto dhanaṃjayaḥ
7.69.27
duryodhana uvāca kathaṃ tvām apy atikrāntaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ dhanaṃjayo mayā śakya ācārya pratibādhitum
7.69.28
api śakyo raṇe jetuṃ vajrahastaḥ puraṃdaraḥ nārjunaḥ samare śakyo jetuṃ parapuraṃjayaḥ
7.69.29
yena bhojaś ca hārdikyo bhavāṃś ca tridaśopamaḥ astrapratāpena jitau śrutāyuś ca nibarhitaḥ
7.69.30
sudakṣiṇaś ca nihataḥ sa ca rājā śrutāyudhaḥ śrutāyuś cācyutāyuś ca mlecchāś ca śataśo hatāḥ
7.69.31
taṃ kathaṃ pāṇḍavaṃ yuddhe dahantam ahitān bahūn pratiyotsyāmi durdharṣaṃ tan me śaṃsāstrakovida
7.69.32
kṣamaṃ cen manyase yuddhaṃ mama tenādya śādhi mām paravān asmi bhavati preṣyakṛd rakṣa me yaśaḥ
7.69.33
droṇa uvāca satyaṃ vadasi kauravya durādharṣo dhanaṃjayaḥ ahaṃ tu tat kariṣyāmi yathainaṃ prasahiṣyasi
7.69.34
adbhutaṃ cādya paśyantu loke sarvadhanurdharāḥ viṣaktaṃ tvayi kaunteyaṃ vāsudevasya paśyataḥ
7.69.35
eṣa te kavacaṃ rājaṃs tathā badhnāmi kāñcanam yathā na bāṇā nāstrāṇi viṣahiṣyanti te raṇe
7.69.36
yadi tvāṃ sāsurasurāḥ sayakṣoragarākṣasāḥ yodhayanti trayo lokāḥ sanarā nāsti te bhayam
7.69.37
na kṛṣṇo na ca kaunteyo na cānyaḥ śastrabhṛd raṇe śarān arpayituṃ kaś cit kavace tava śakṣyati
7.69.38
sa tvaṃ kavacam āsthāya kruddham adya raṇe 'rjunam tvaramāṇaḥ svayaṃ yāhi na cāsau tvāṃ sahiṣyate
7.69.39
saṃjaya uvāca evam uktvā tvaran droṇaḥ spṛṣṭvāmbho varma bhāsvaram ābabandhādbhutatamaṃ japan mantraṃ yathāvidhi
7.69.40
raṇe tasmin sumahati vijayāya sutasya te visismāpayiṣur lokaṃ vidyayā brahmavittamaḥ
7.69.41
droṇa uvāca karotu svasti te brahmā svasti cāpi dvijātayaḥ sarīsṛpāś ca ye śreṣṭhās tebhyas te svasti bhārata
7.69.42
yayātir nahuṣaś caiva dhundhumāro bhagīrathaḥ tubhyaṃ rājarṣayaḥ sarve svasti kurvantu sarvaśaḥ
7.69.43
svasti te 'stv ekapādebhyo bahupādebhya eva ca svasty astv apādakebhyaś ca nityaṃ tava mahāraṇe
7.69.44
svāhā svadhā śacī caiva svasti kurvantu te sadā lakṣmīr arundhatī caiva kurutāṃ svasti te 'nagha
7.69.45
asito devalaś caiva viśvāmitras tathāṅgirāḥ vasiṣṭhaḥ kaśyapaś caiva svasti kurvantu te nṛpa
7.69.46
dhātā vidhātā lokeśo diśaś ca sadigīśvarāḥ svasti te 'dya prayacchantu kārttikeyaś ca ṣaṇmukhaḥ
7.69.47
vivasvān bhagavān svasti karotu tava sarvaśaḥ diggajāś caiva catvāraḥ kṣitiḥ khaṃ gaganaṃ grahāḥ
7.69.48
adhastād dharaṇīṃ yo 'sau sadā dhārayate nṛpa sa śeṣaḥ pannagaśreṣṭhaḥ svasti tubhyaṃ prayacchatu
7.69.49
gāndhāre yudhi vikramya nirjitāḥ surasattamāḥ purā vṛtreṇa daityena bhinnadehāḥ sahasraśaḥ
7.69.50
hṛtatejobalāḥ sarve tadā sendrā divaukasaḥ brahmāṇaṃ śaraṇaṃ jagmur vṛtrād bhītā mahāsurāt
7.69.51
devā ūcuḥ pramarditānāṃ vṛtreṇa devānāṃ devasattama gatir bhava suraśreṣṭha trāhi no mahato bhayāt
7.69.52
droṇa uvāca atha pārśve sthitaṃ viṣṇuṃ śakrādīṃś ca surottamān prāha tathyam idaṃ vākyaṃ viṣaṇṇān surasattamān
7.69.53
rakṣyā me satataṃ devāḥ sahendrāḥ sadvijātayaḥ tvaṣṭuḥ sudurdharaṃ tejo yena vṛtro vinirmitaḥ
7.69.54
tvaṣṭrā purā tapas taptvā varṣāyutaśataṃ tadā vṛtro vinirmito devāḥ prāpyānujñāṃ maheśvarāt
7.69.55
sa tasyaiva prasādād vai hanyād eva ripur balī nāgatvā śaṃkarasthānaṃ bhagavān dṛśyate haraḥ
7.69.56
dṛṣṭvā haniṣyatha ripuṃ kṣipraṃ gacchata mandaram yatrāste tapasāṃ yonir dakṣayajñavināśanaḥ pinākī sarvabhūteśo bhaganetranipātanaḥ
7.69.57
te gatvā sahitā devā brahmaṇā saha mandaram apaśyaṃs tejasāṃ rāśiṃ sūryakoṭisamaprabham
7.69.58
so 'bravīt svāgataṃ devā brūta kiṃ karavāṇy aham amoghaṃ darśanaṃ mahyaṃ kāmaprāptir ato 'stu vaḥ
7.69.59
evam uktās tu te sarve pratyūcus taṃ divaukasaḥ tejo hṛtaṃ no vṛtreṇa gatir bhava divaukasām
7.69.60
mūrtīr īkṣaṣva no deva prahārair jarjarīkṛtāḥ śaraṇaṃ tvāṃ prapannāḥ sma gatir bhava maheśvara
7.69.61
maheśvara uvāca viditaṃ me yathā devāḥ kṛtyeyaṃ sumahābalā tvaṣṭus tejobhavā ghorā durnivāryākṛtātmabhiḥ
7.69.62
avaśyaṃ tu mayā kāryaṃ sāhyaṃ sarvadivaukasām mamedaṃ gātrajaṃ śakra kavacaṃ gṛhya bhāsvaram badhānānena mantreṇa mānasena sureśvara
7.69.63
droṇa uvāca ity uktvā varadaḥ prādād varma tan mantram eva ca sa tena varmaṇā guptaḥ prāyād vṛtracamūṃ prati
7.69.64
nānāvidhaiś ca śastraughaiḥ pātyamānair mahāraṇe na saṃdhiḥ śakyate bhettuṃ varmabandhasya tasya tu
7.69.65
tato jaghāna samare vṛtraṃ devapatiḥ svayam taṃ ca matramayaṃ bandhaṃ varma cāṅgirase dadau
7.69.66
aṅgirāḥ prāha putrasya mantrajñasya bṛhaspateḥ bṛhaspatir athovāca agniveśyāya dhīmate
7.69.67
agniveśyo mama prādāt tena badhnāmi varma te tavādya deharakṣārthaṃ mantreṇa nṛpasattama
7.69.68
saṃjaya uvāca evam uktvā tato droṇas tava putraṃ mahādyutiḥ punar eva vacaḥ prāha śanair ācāryapuṃgavaḥ
7.69.69
brahmasūtreṇa badhnāmi kavacaṃ tava pārthiva hiraṇyagarbheṇa yathā baddhaṃ viṣṇoḥ purā raṇe
7.69.70
yathā ca brahmaṇā baddhaṃ saṃgrāme tārakāmaye śakrasya kavacaṃ divyaṃ tathā badhnāmy ahaṃ tava
7.69.71
baddhvā tu kavacaṃ tasya mantreṇa vidhipūrvakam preṣayām āsa rājānaṃ yuddhāya mahate dvijaḥ
7.69.72
sa saṃnaddho mahābāhur ācāryeṇa mahātmanā rathānāṃ ca sahasreṇa trigartānāṃ prahāriṇām
7.69.73
tathā dantisahasreṇa mattānāṃ vīryaśālinām aśvānām ayutenaiva tathānyaiś ca mahārathaiḥ
7.69.74
vṛtaḥ prāyān mahābāhur arjunasya rathaṃ prati nānāvāditraghoṣeṇa yathā vairocanis tathā
7.69.75
tataḥ śabdo mahān āsīt sainyānāṃ tava bhārata agādhaṃ prasthitaṃ dṛṣṭvā samudram iva kauravam
7.70.1
saṃjaya uvāca praviṣṭayor mahārāja pārthavārṣṇeyayos tadā duryodhane prayāte ca pṛṣṭhataḥ puruṣarṣabhe
7.70.2
javenābhyadravan droṇaṃ mahatā nisvanena ca pāṇḍavāḥ somakaiḥ sārdhaṃ tato yuddham avartata
7.70.3
tad yuddham abhavad ghoraṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam pāñcālānāṃ kurūṇāṃ ca vyūhasya purato 'dbhutam
7.70.4
rājan kadā cin nāsmābhir dṛṣṭaṃ tādṛṅ na ca śrutam yādṛṅ madhyagate sūrye yuddham āsīd viśāṃ pate
7.70.5
dhṛṣṭadyumnamukhāḥ pārthā vyūḍhānīkāḥ prahāriṇaḥ droṇasya sainyaṃ te sarve śaravarṣair avākiran
7.70.6
vayaṃ droṇaṃ puraskṛtya sarvaśastrabhṛtāṃ varam pārṣatapramukhān pārthān abhyavarṣāma sāyakaiḥ
7.70.7
mahāmeghāv ivodīrṇau miśravātau himātyaye senāgre viprakāśete rucire rathabhūṣite
7.70.8
sametya tu mahāsene cakratur vegam uttamam jāhnavīyamune nadyau prāvṛṣīvolbaṇodake
7.70.9
nānāśastrapurovāto dvipāśvarathasaṃvṛtaḥ gadāvidyun mahāraudraḥ saṃgrāmajalado mahān
7.70.10
bhāradvājāniloddhūtaḥ śaradhārāsahasravān abhyavarṣan mahāraudraḥ pāṇḍusenāgnim uddhatam
7.70.11
samudram iva gharmānte vivān ghoro mahānilaḥ vyakṣobhayad anīkāni pāṇḍavānāṃ dvijottamaḥ
7.70.12
te 'pi sarvaprayatnena droṇam eva samādravan bibhitsanto mahāsetuṃ vāryoghāḥ prabalā iva
7.70.13
vārayām āsa tān droṇo jalaughān acalo yathā pāṇḍavān samare kruddhān pāñcālāṃś ca sakekayān
7.70.14
athāpare 'pi rājānaḥ parāvṛtya samantataḥ mahābalā raṇe śūrāḥ pāñcālān anvavārayan
7.70.15
tato raṇe naravyāghraḥ pārṣataḥ pāṇḍavaiḥ saha saṃjaghānāsakṛd droṇaṃ bibhitsur arivāhinīm
7.70.16
yathaiva śaravarṣāṇi droṇo varṣati pārṣate tathaiva śaravarṣāṇi dhṛṣṭadyumno 'bhyavarṣata
7.70.17
sanistriṃśapurovātaḥ śaktiprāsarṣṭisaṃvṛtaḥ jyāvidyuc cāpasaṃhrādo dhṛṣṭadyumnabalāhakaḥ
7.70.18
śaradhārāśmavarṣāṇi vyasṛjat sarvatodiśam nighnan rathavarāśvaughāṃś chādayām āsa vāhinīm
7.70.19
yaṃ yam ārchac charair droṇaḥ pāṇḍavānāṃ rathavrajam tatas tataḥ śarair droṇam apākarṣata pārṣataḥ
7.70.20
tathā tu yatamānasya droṇasya yudhi bhārata dhṛṣṭadyumnaṃ samāsādya tridhā sainyam abhidyata
7.70.21
bhojam eke nyavartanta jalasaṃdham athāpare pāṇḍavair hanyamānāś ca droṇam evāpare 'vrajan
7.70.22
sainyāny aghaṭayad yāni droṇas tu rathināṃ varaḥ vyadhamac cāpi tāny asya dhṛṣṭadyumno mahārathaḥ
7.70.23
dhārtarāṣṭrās tridhābhūtā vadhyante pāṇḍusṛñjayaiḥ agopāḥ paśavo 'raṇye bahubhiḥ śvāpadair iva
7.70.24
kālaḥ saṃgrasate yodhān dhṛṣṭadyumnena mohitān saṃgrāme tumule tasminn iti saṃmenire janāḥ
7.70.25
kunṛpasya yathā rāṣṭraṃ durbhikṣavyādhitaskaraiḥ drāvyate tadvad āpannā pāṇḍavais tava vāhinī
7.70.26
arkaraśmiprabhinneṣu śastreṣu kavaceṣu ca cakṣūṃṣi pratihanyante sainyena rajasā tathā
7.70.27
tridhābhūteṣu sainyeṣu vadhyamāneṣu pāṇḍavaiḥ amarṣitas tato droṇaḥ pāñcālān vyadhamac charaiḥ
7.70.28
mṛdnatas tāny anīkāni nighnataś cāpi sāyakaiḥ babhūva rūpaṃ droṇasya kālāgner iva dīpyataḥ
7.70.29
rathaṃ nāgaṃ hayaṃ cāpi pattinaś ca viśāṃ pate ekaikeneṣuṇā saṃkhye nirbibheda mahārathaḥ
7.70.30
pāṇḍavānāṃ tu sainyeṣu nāsti kaś cit sa bhārata dadhāra yo raṇe bāṇān droṇacāpacyutāñ śitān
7.70.31
tat pacyamānam arkeṇa droṇasāyakatāpitam babhrāma pārṣataṃ sainyaṃ tatra tatraiva bhārata
7.70.32
tathaiva pārṣatenāpi kālyamānaṃ balaṃ tava abhavat sarvato dīptaṃ śuṣkaṃ vanam ivāgninā
7.70.33
vadhyamāneṣu sainyeṣu droṇapārṣatasāyakaiḥ tyaktvā prāṇān paraṃ śaktyā prāyudhyanta sma sainikāḥ
7.70.34
tāvakānāṃ pareṣāṃ ca yudhyatāṃ bharatarṣabha nāsīt kaś cin mahārāja yo 'tyākṣīt saṃyugaṃ bhayāt
7.70.35
bhīmasenaṃ tu kaunteyaṃ sodaryāḥ paryavārayan viviṃśatiś citraseno vikarṇaś ca mahārathaḥ
7.70.36
vindānuvindāv āvantyau kṣemadhūrtiś ca vīryavān trayāṇāṃ tava putrāṇāṃ traya evānuyāyinaḥ
7.70.37
bāhlīkarājas tejasvī kulaputro mahārathaḥ sahasenaḥ sahāmātyo draupadeyān avārayat
7.70.38
śaibyo govāsano rājā yodhair daśaśatāvaraiḥ kāśyasyābhibhuvaḥ putraṃ parākrāntam avārayat
7.70.39
ajātaśatruṃ kaunteyaṃ jvalantam iva pāvakam madrāṇām īśvaraḥ śalyo rājā rājānam āvṛṇot
7.70.40
duḥśāsanas tv avasthāpya svam anīkam amarṣaṇaḥ sātyakiṃ prayayau kruddhaḥ śūro rathavaraṃ yudhi
7.70.41
svakenāham anīkena saṃnaddhakavacāvṛtaḥ catuḥśatair maheṣvāsaiś cekitānam avārayam
7.70.42
śakunis tu sahānīko mādrīputram avārayat gāndhārakaiḥ saptaśataiś cāpaśaktiśarāsibhiḥ
7.70.43
vindānuvindāv āvantyau virāṭaṃ matsyam ārchatām prāṇāṃs tyaktvā maheṣvāsau mitrārthe 'bhyudyatau yudhi
7.70.44
śikhaṇḍinaṃ yājñaseniṃ rundhānam aparājitam bāhlikaḥ pratisaṃyattaḥ parākrāntam avārayat
7.70.45
dhṛṣṭadyumnaṃ ca pāñcālyaṃ krūraiḥ sārdhaṃ prabhadrakaiḥ āvantyaḥ saha sauvīraiḥ kruddharūpam avārayat
7.70.46
ghaṭotkacaṃ tathā śūraṃ rākṣasaṃ krūrayodhinam alāyudho 'dravat tūrṇaṃ kruddham āyāntam āhave
7.70.47
alambusaṃ rākṣasendraṃ kuntibhojo mahārathaḥ sainyena mahatā yuktaḥ kruddharūpam avārayat
7.70.48
saindhavaḥ pṛṣṭhatas tv āsīt sarvasainyasya bhārata rakṣitaḥ parameṣvāsaiḥ kṛpaprabhṛtibhī rathaiḥ
7.70.49
tasyāstāṃ cakrarakṣau dvau saindhavasya bṛhattamau drauṇir dakṣiṇato rājan sūtaputraś ca vāmataḥ
7.70.50
pṛṣṭhagopās tu tasyāsan saumadattipurogamāḥ kṛpaś ca vṛṣasenaś ca śalaḥ śalyaś ca durjayaḥ
7.70.51
nītimanto maheṣvāsāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ saindhavasya vidhāyaivaṃ rakṣāṃ yuyudhire tadā
7.71.1
saṃjaya uvāca rājan saṃgrāmam āścaryaṃ śṛṇu kīrtayato mama kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca yathā yuddham avartata
7.71.2
bhāradvājaṃ samāsādya vyūhasya pramukhe sthitam ayodhayan raṇe pārthā droṇānīkaṃ bibhitsavaḥ
7.71.3
rakṣamāṇāḥ svakaṃ vyūhaṃ droṇasyāpi ca sainikāḥ ayodhayan raṇe pārthān prārthayanto mahad yaśaḥ
7.71.4
vindānuvindāv āvantyau virāṭaṃ daśabhiḥ śaraiḥ ājaghnatuḥ susaṃkruddhau tava putrahitaiṣiṇau
7.71.5
virāṭaś ca mahārāja tāv ubhau samare sthitau parākrāntau parākramya yodhayām āsa sānugau
7.71.6
teṣāṃ yuddhaṃ samabhavad dāruṇaṃ śoṇitodakam siṃhasya dvipamukhyābhyāṃ prabhinnābhyāṃ yathā vane
7.71.7
bāhlīkaṃ rabhasaṃ yuddhe yājñasenir mahābalaḥ ājaghne viśikhais tīkṣṇair ghorair marmāsthibhedibhiḥ
7.71.8
bāhlīko yājñaseniṃ tu hemapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ ājaghāna bhṛśaṃ kruddho navabhir nataparvabhiḥ
7.71.9
tad yuddham abhavad ghoraṃ śaraśaktisamākulam bhīrūṇāṃ trāsajananaṃ śūrāṇāṃ harṣavardhanam
7.71.10
tābhyāṃ tatra śarair muktair antarikṣaṃ diśas tathā abhavat saṃvṛtaṃ sarvaṃ na prājñāyata kiṃ cana
7.71.11
śaibyo govāsano yuddhe kāśyaputraṃ mahāratham sasainyo yodhayām āsa gajaḥ pratigajaṃ yathā
7.71.12
bāhlīkarājaḥ saṃrabdho draupadeyān mahārathān manaḥ pañcendriyāṇīva śuśubhe yodhayan raṇe
7.71.13
ayodhayaṃs te ca bhṛśaṃ taṃ śaraughaiḥ samantataḥ indriyārthā yathā dehaṃ śaśvad dehabhṛtāṃ vara
7.71.14
vārṣṇeyaṃ sātyakiṃ yuddhe putro duḥśāsanas tava ājaghne sāyakais tīkṣṇair navabhir nataparvabhiḥ
7.71.15
so 'tividdho balavatā maheṣvāsena dhanvinā īṣan mūrchāṃ jagāmāśu sātyakiḥ satyavikramaḥ
7.71.16
samāśvastas tu vārṣṇeyas tava putraṃ mahāratham vivyādha daśabhis tūrṇaṃ sāyakaiḥ kaṅkapatribhiḥ
7.71.17
tāv anyonyaṃ dṛḍhaṃ viddhāv anyonyaśaravikṣatau rejatuḥ samare rājan puṣpitāv iva kiṃśukau
7.71.18
alambusas tu saṃkruddhaḥ kuntibhojaśarārditaḥ aśobhata paraṃ lakṣmyā puṣpāḍhya iva kiṃśukaḥ
7.71.19
kuntibhojaṃ tato rakṣo viddhvā bahubhir āyasaiḥ anadad bhairavaṃ nādaṃ vāhinyāḥ pramukhe tava
7.71.20
tatas tau samare śūrau yodhayantau parasparam dadṛśuḥ sarvabhūtāni śakrajambhau yathā purā
7.71.21
śakuniṃ rabhasaṃ yuddhe kṛtavairaṃ ca bhārata mādrīputrau ca saṃrabdhau śarair ardayatāṃ mṛdhe
7.71.22
tan mūlaḥ sa mahārāja prāvartata janakṣayaḥ tvayā saṃjanito 'tyarthaṃ karṇena ca vivardhitaḥ
7.71.23
uddhukṣitaś ca putreṇa tava krodhahutāśanaḥ ya imāṃ pṛthivīṃ rājan dagdhuṃ sarvāṃ samudyataḥ
7.71.24
śakuniḥ pāṇḍuputrābhyāṃ kṛtaḥ sa vimukhaḥ śaraiḥ nābhyajānata kartavyaṃ yudhi kiṃ cit parākramam
7.71.25
vimukhaṃ cainam ālokya mādrīputrau mahārathau vavarṣatuḥ punar bāṇair yathā meghau mahāgirim
7.71.26
sa vadhyamāno bahubhiḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ saṃprāyāj javanair aśvair droṇānīkāya saubalaḥ
7.71.27
ghaṭotkacas tathā śūraṃ rākṣasaṃ tam alāyudham abhyayād rabhasaṃ yuddhe vegam āsthāya madhyamam
7.71.28
tayor yuddhaṃ mahārāja citrarūpam ivābhavat yādṛśaṃ hi purā vṛttaṃ rāmarāvaṇayor mṛdhe
7.71.29
tato yudhiṣṭhiro rājā madrarājānam āhave viddhvā pañcāśatā bāṇaiḥ punar vivyādha saptabhiḥ
7.71.30
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tayor atyadbhutaṃ nṛpa yathā pūrvaṃ mahad yuddhaṃ śambarāmararājayoḥ
7.71.31
viviṃśatiś citraseno vikarṇaś ca tavātmajaḥ ayodhayan bhīmasenaṃ mahatyā senayā vṛtāḥ
7.72.1
saṃjaya uvāca tathā tasmin pravṛtte tu saṃgrāme lomaharṣaṇe kauraveyāṃs tridhābhūtān pāṇḍavāḥ samupādravan
7.72.2
jalasaṃdhaṃ mahābāhur bhīmaseno nyavārayat yudhiṣṭhiraḥ sahānīkaḥ kṛtavarmāṇam āhave
7.72.3
kirantaṃ śaravarṣāṇi rocamāna ivāṃśumān dhṛṣṭadyumno mahārāja droṇam abhyadravad raṇe
7.72.4
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tvaratāṃ sarvadhanvinām kurūṇāṃ somakānāṃ ca saṃkruddhānāṃ parasparam
7.72.5
saṃkṣaye tu tathā bhūte vartamāne mahābhaye dvaṃdvībhūteṣu sainyeṣu yudhyamāneṣv abhītavat
7.72.6
droṇaḥ pāñcālaputreṇa balī balavatā saha vicikṣepa pṛṣatkaughāṃs tad adbhutam ivābhavat
7.72.7
puṇḍarīkavanānīva vidhvastāni samantataḥ cakrāte droṇapāñcālyau nṛṇāṃ śīrṣāṇy anekaśaḥ
7.72.8
vinikīrṇāni vīrāṇām anīkeṣu samantataḥ vastrābharaṇaśastrāṇi dhvajavarmāyudhāni ca
7.72.9
tapanīyavicitrāṅgāḥ saṃsiktā rudhireṇa ca saṃsaktā iva dṛśyante meghasaṃghāḥ savidyutaḥ
7.72.10
kuñjarāśvanarān saṃkhye pātayantaḥ patatribhiḥ tālamātrāṇi cāpāni vikarṣanto mahārathāḥ
7.72.11
asicarmāṇi cāpāni śirāṃsi kavacāni ca viprakīryanta śūrāṇāṃ saṃprahāre mahātmanām
7.72.12
utthitāny agaṇeyāni kabandhāni samantataḥ adṛśyanta mahārāja tasmin paramasaṃkule
7.72.13
gṛdhrāḥ kaṅkā vaḍāḥ śyenā vāyasā jambukās tathā bahavaḥ piśitāśāś ca tatrādṛśyanta māriṣa
7.72.14
bhakṣayantaḥ sma māṃsāni pibantaś cāpi śoṇitam vilumpantaḥ sma keśāṃś ca majjāś ca bahudhā nṛpa
7.72.15
ākarṣantaḥ śarīrāṇi śarīrāvayavāṃs tathā narāśvagajasaṃghānāṃ śirāṃsi ca tatas tataḥ
7.72.16
kṛtāstrā raṇadīkṣābhir dīkṣitāḥ śaradhāriṇaḥ raṇe jayaṃ prārthayanto bhṛśaṃ yuyudhire tadā
7.72.17
asimārgān bahuvidhān vicerus tāvakā raṇe ṛṣṭibhiḥ śaktibhiḥ prāsaiḥ śūlatomarapaṭṭiśaiḥ
7.72.18
gadābhiḥ parighaiś cānye vyāyudhāś ca bhujair api anyonyaṃ jaghnire kruddhā yuddharaṅgagatā narāḥ
7.72.19
rathino rathibhiḥ sārdham aśvārohāś ca sādibhiḥ mātaṅgā varamātaṅgaiḥ padātāś ca padātibhiḥ
7.72.20
kṣībā ivānye conmattā raṅgeṣv iva ca cāraṇāḥ uccukruśus tathānyonyaṃ jaghnur anyonyam āhave
7.72.21
vartamāne tathā yuddhe nirmaryāde viśāṃ pate dhṛṣṭadyumno hayān aśvair droṇasya vyatyamiśrayat
7.72.22
te hayā sādhv aśobhanta vimiśrā vātaraṃhasaḥ pārāvatasavarṇāś ca raktaśoṇāś ca saṃyuge hayāḥ śuśubhire rājan meghā iva savidyutaḥ
7.72.23
dhṛṣṭadyumnaś ca saṃprekṣya droṇam abhyāśam āgatam asicarmādade vīro dhanur utsṛjya bhārata
7.72.24
cikīrṣur duṣkaraṃ karma pārṣataḥ paravīrahā īṣayā samatikramya droṇasya ratham āviśat
7.72.25
atiṣṭhad yugamadhye sa yugasaṃnahaneṣu ca jaghānārdheṣu cāśvānāṃ tat sainyāny abhyapūjayan
7.72.26
khaḍgena caratas tasya śoṇāśvān adhitiṣṭhataḥ na dadarśāntaraṃ droṇas tad adbhutam ivābhavat
7.72.27
yathā śyenasya patanaṃ vaneṣv āmiṣagṛddhinaḥ tathaivāsīd abhīsāras tasya droṇaṃ jighāṃsataḥ
7.72.28
tataḥ śaraśatenāsya śatacandraṃ samākṣipat droṇo drupadaputrasya khaḍgaṃ ca daśabhiḥ śaraiḥ
7.72.29
hayāṃś caiva catuḥṣaṣṭyā śarāṇāṃ jaghnivān balī dhvajaṃ chatraṃ ca bhallābhyāṃ tathobhau pārṣṇisārathī
7.72.30
athāsmai tvarito bāṇam aparaṃ jīvitāntakam ākarṇapūrṇaṃ cikṣepa vajraṃ vajradharo yathā
7.72.31
taṃ caturdaśabhir bāṇair bāṇaṃ ciccheda sātyakiḥ grastam ācāryamukhyena dhṛṣṭadyumnam amocayat
7.72.32
siṃheneva mṛgaṃ grastaṃ narasiṃhena māriṣa droṇena mocayām āsa pāñcālyaṃ śinipuṃgavaḥ
7.72.33
sātyakiṃ prekṣya goptāraṃ pāñcālyasya mahāhave śarāṇāṃ tvarito droṇaḥ ṣaḍviṃśatyā samarpayat
7.72.34
tato droṇaṃ śineḥ pautro grasantam iva sṛñjayān pratyavidhyac chitair bāṇaiḥ ṣaḍviṃśatyā stanāntare
7.72.35
tataḥ sarve rathās tūrṇaṃ pāñcālā jayagṛddhinaḥ sātvatābhisṛte droṇe dhṛṣṭadyumnam amocayan
7.73.1
dhṛtarāṣṭra uvāca bāṇe tasmin nikṛtte tu dhṛṣṭadyumne ca mokṣite tena vṛṣṇipravīreṇa yuyudhānena saṃjaya
7.73.2
amarṣito maheṣvāsaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ naravyāghraḥ śineḥ pautre droṇaḥ kim akarod yudhi
7.73.3
saṃjaya uvāca saṃpradrutaḥ krodhaviṣo vyāditāsyaśarāsanaḥ tīkṣṇadhāreṣudaśanaḥ śitanārācadaṃṣṭravān
7.73.4
saṃrambhāmarṣatāmrākṣo mahāhir iva niḥśvasan naravīrapramuditaiḥ śoṇair aśvair mahājavaiḥ
7.73.5
utpatadbhir ivākāśaṃ kramadbhir iva sarvataḥ rukmapuṅkhāñ śarān asyan yuyudhānam upādravat
7.73.6
śarapātamahāvarṣaṃ rathaghoṣabalāhakam kārmukākarṣavikṣiptaṃ nārācabahuvidyutam
7.73.7
śaktikhaḍgāśanidharaṃ krodhavegasamutthitam droṇamegham anāvāryaṃ hayamārutacoditam
7.73.8
dṛṣṭvaivābhipatantaṃ taṃ śūraḥ parapuraṃjayaḥ uvāca sūtaṃ śaineyaḥ prahasan yuddhadurmadaḥ
7.73.9
etaṃ vai brāhmaṇaṃ krūraṃ svakarmaṇy anavasthitam āśrayaṃ dhārtarāṣṭrasya rājño duḥkhabhayāvaham
7.73.10
śīghraṃ prajavitair aśvaiḥ pratyudyāhi prahṛṣṭavat ācāryaṃ rājaputrāṇāṃ satataṃ śūramāninam
7.73.11
tato rajatasaṃkāśā mādhavasya hayottamāḥ droṇasyābhimukhāḥ śīghram agacchan vātaraṃhasaḥ
7.73.12
iṣujālāvṛtaṃ ghoram andhakāram anantaram anādhṛṣyam ivānyeṣāṃ śūrāṇām abhavat tadā
7.73.13
tataḥ śīghrāstraviduṣor droṇasātvatayos tadā nāntaraṃ śaravṛṣṭīnāṃ dṛśyate narasiṃhayoḥ
7.73.14
iṣūṇāṃ saṃnipātena śabdo dhārābhighātajaḥ śuśruve śakramuktānām aśanīnām iva svanaḥ
7.73.15
nārācair atividdhānāṃ śarāṇāṃ rūpam ābabhau āśīviṣavidaṣṭānāṃ sarpāṇām iva bhārata
7.73.16
tayor jyātalanirghoṣo vyaśrūyata sudāruṇaḥ ajasraṃ śailaśṛṅgāṇāṃ vajreṇāhanyatām iva
7.73.17
ubhayos tau rathau rājaṃs te cāśvāstau ca sārathī rukmapuṅkhaiḥ śaraiś channāś citrarūpā babhus tadā
7.73.18
nirmalānām ajihmānāṃ nārācānāṃ viśāṃ pate nirmuktāśīviṣābhānāṃ saṃpāto 'bhūt sudāruṇaḥ
7.73.19
ubhayoḥ patite chatre tathaiva patitau dhvajau ubhau rudhirasiktāṅgāv ubhau ca vijayaiṣiṇau
7.73.20
sravadbhiḥ śoṇitaṃ gātraiḥ prasrutāv iva vāraṇau anyonyam abhividhyetāṃ jīvitāntakaraiḥ śaraiḥ
7.73.21
garjitotkruṣṭasaṃnādāḥ śaṅkhadundubhinisvanāḥ upāraman mahārāja vyājahāra na kaś cana
7.73.22
tūṣṇīṃbhūtāny anīkāni yodhā yuddhād upāraman dadṛśe dvairathaṃ tābhyāṃ jātakautūhalo janaḥ
7.73.23
rathino hastiyantāro hayārohāḥ padātayaḥ avaikṣantācalair netraiḥ parivārya ratharṣabhau
7.73.24
hastyanīkāny atiṣṭhanta tathānīkāni vājinām tathaiva rathavāhinyaḥ prativyūhya vyavasthitāḥ
7.73.25
muktāvidrumacitraiś ca maṇikāñcanabhūṣitaiḥ dhvajair ābharaṇaiś citraiḥ kavacaiś ca hiraṇmayaiḥ
7.73.26
vaijayantīpatākābhiḥ paristomāṅgakambalaiḥ vimalair niśitaiḥ śastrair hayānāṃ ca prakīrṇakaiḥ
7.73.27
jātarūpamayībhiś ca rājatībhiś ca mūrdhasu gajānāṃ kumbhamālābhir dantaveṣṭaiś ca bhārata
7.73.28
sabalākāḥ sakhadyotāḥ sairāvataśatahradāḥ adṛśyantoṣṇaparyāye meghānām iva vāgurāḥ
7.73.29
apaśyann asmadīyāś ca te ca yaudhiṣṭhirāḥ sthitāḥ tad yuddhaṃ yuyudhānasya droṇasya ca mahātmanaḥ
7.73.30
vimānāgragatā devā brahmaśakrapurogamāḥ siddhacāraṇasaṃghāś ca vidyādharamahoragāḥ
7.73.31
gatapratyāgatākṣepaiś citraiḥ śastravighātibhiḥ vividhair vismayaṃ jagmus tayoḥ puruṣasiṃhayoḥ
7.73.32
hastalāghavam astreṣu darśayantau mahābalau anyonyaṃ samavidhyetāṃ śarais tau droṇasātyakī
7.73.33
tato droṇasya dāśārhaḥ śarāṃś ciccheda saṃyuge patribhiḥ sudṛḍhair āśu dhanuś caiva mahādyute
7.73.34
nimeṣāntaramātreṇa bhāradvājo 'paraṃ dhanuḥ sajyaṃ cakāra tac cāśu cicchedāsya sa sātyakiḥ
7.73.35
tatas tvaran punar droṇo dhanurhasto vyatiṣṭhata sajyaṃ sajyaṃ punaś cāsya ciccheda niśitaiḥ śaraiḥ
7.73.36
tato 'sya saṃyuge droṇo dṛṣṭvā karmātimānuṣam yuyudhānasya rājendra manasedam acintayat
7.73.37
etad astrabalaṃ rāme kārtavīrye dhanaṃjaye bhīṣme ca puruṣavyāghre yad idaṃ sātvatāṃ vare
7.73.38
taṃ cāsya manasā droṇaḥ pūjayām āsa vikramam lāghavaṃ vāsavasyeva saṃprekṣya dvijasattamaḥ
7.73.39
tutoṣāstravidāṃ śreṣṭhas tathā devāḥ savāsavāḥ na tām ālakṣayām āsur laghutāṃ śīghrakāriṇaḥ
7.73.40
devāś ca yuyudhānasya gandharvāś ca viśāṃ pate siddhacāraṇasaṃghāś ca vidur droṇasya karma tat
7.73.41
tato 'nyad dhanur ādāya droṇaḥ kṣatriyamardanaḥ astrair astravidāṃ śreṣṭho yodhayām āsa bhārata
7.73.42
tasyāstrāṇy astramāyābhiḥ pratihanya sa sātyakiḥ jaghāna niśitair bāṇais tad adbhutam ivābhavat
7.73.43
tasyātimānuṣaṃ karma dṛṣṭvānyair asamaṃ raṇe yuktaṃ yogena yogajñās tāvakāḥ samapūjayan
7.73.44
yad astram asyati droṇas tad evāsyati sātyakiḥ tam ācāryo 'py asaṃbhrānto 'yodhayac chatrutāpanaḥ
7.73.45
tataḥ kruddho mahārāja dhanurvedasya pāragaḥ vadhāya yuyudhānasya divyam astram udairayat
7.73.46
tad āgneyaṃ mahāghoraṃ ripughnam upalakṣya saḥ astraṃ divyaṃ maheṣvāso vāruṇaṃ samudairayat
7.73.47
hāhākāro mahān āsīd dṛṣṭvā divyāstradhāriṇau na vicerus tadākāśe bhūtāny ākāśagāny api
7.73.48
astre te vāruṇāgneye tābhyāṃ bāṇasamāhite na tāvad abhiṣajyete vyāvartad atha bhāskaraḥ
7.73.49
tato yudhiṣṭhiro rājā bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ nakulaḥ sahadevaś ca paryarakṣanta sātyakim
7.73.50
dhṛṣṭadyumnamukhaiḥ sārdhaṃ virāṭaś ca sakekayaḥ matsyāḥ śālveyasenāś ca droṇam ājagmur añjasā
7.73.51
duḥśāsanaṃ puraskṛtya rājaputrāḥ sahasraśaḥ droṇam abhyupapadyanta sapatnaiḥ parivāritam
7.73.52
tato yuddham abhūd rājaṃs tava teṣāṃ ca dhanvinām rajasā saṃvṛte loke śarajālasamāvṛte
7.73.53
sarvam āvignam abhavan na prājñāyata kiṃ cana sainyena rajasā dhvaste nirmaryādam avartata
7.74.1
saṃjaya uvāca parivartamāne tv āditye tatra sūryasya raśmibhiḥ rajasā kīryamāṇāś ca mandībhūtāś ca sainikāḥ
7.74.2
tiṣṭhatāṃ yudhyamānānāṃ punar āvartatām api bhajyatāṃ jayatāṃ caiva jagāma tad ahaḥ śanaiḥ
7.74.3
tathā teṣu viṣakteṣu sainyeṣu jayagṛddhiṣu arjuno vāsudevaś ca saindhavāyaiva jagmatuḥ
7.74.4
rathamārgapramāṇaṃ tu kaunteyo niśitaiḥ śaraiḥ cakāra tatra panthānaṃ yayau yena janārdanaḥ
7.74.5
yatra yatra ratho yāti pāṇḍavasya mahātmanaḥ tatra tatraiva dīryante senās tava viśāṃ pate
7.74.6
rathaśikṣāṃ tu dāśārho darśayām āsa vīryavān uttamādhamamadhyāni maṇḍalāni vidarśayan
7.74.7
te tu nāmāṅkitāḥ pītāḥ kālajvalanasaṃnibhāḥ snāyunaddhāḥ suparvāṇaḥ pṛthavo dīrghagāminaḥ
7.74.8
vaiṇavāyasmayaśarāḥ svāyatā vividhānanāḥ rudhiraṃ patagaiḥ sārdhaṃ prāṇināṃ papur āhave
7.74.9
rathasthitaḥ krośamātre yān asyaty arjunaḥ śarān rathe krośam atikrānte tasya te ghnanti śātravān
7.74.10
tārkṣyamārutaraṃhobhir vājibhiḥ sādhuvāhibhiḥ tathāgacchad dhṛṣīkeśaḥ kṛtsnaṃ vismāpayañ jagat
7.74.11
na tathā gacchati rathas tapanasya viśāṃ pate nendrasya na ca rudrasya nāpi vaiśravaṇasya ca
7.74.12
nānyasya samare rājan gatapūrvas tathā rathaḥ yathā yayāv arjunasya manobhiprāyaśīghragaḥ
7.74.13
praviśya tu raṇe rājan keśavaḥ paravīrahā senāmadhye hayāṃs tūrṇaṃ codayām āsa bhārata
7.74.14
tatas tasya rathaughasya madhyaṃ prāpya hayottamāḥ kṛcchreṇa ratham ūhus taṃ kṣutpipāsāśramānvitāḥ
7.74.15
kṣatāś ca bahubhiḥ śastrair yuddhaśauṇḍair anekaśaḥ maṇḍalāni vicitrāṇi vicerus te muhur muhuḥ
7.74.16
hatānāṃ vājināgānāṃ rathānāṃ ca naraiḥ saha upariṣṭād atikrāntāḥ śailābhānāṃ sahasraśaḥ
7.74.17
etasminn antare vīrāv āvantyau bhrātarau nṛpa sahasenau samārchetāṃ pāṇḍavaṃ klāntavāhanam
7.74.18
tāv arjunaṃ catuḥṣaṣṭyā saptatyā ca janārdanam śarāṇāṃ ca śatenāśvān avidhyetāṃ mudānvitau
7.74.19
tāv arjuno mahārāja navabhir nataparvabhiḥ ājaghāna raṇe kruddho marmajño marmabhedibhiḥ
7.74.20
tatas tau tu śaraugheṇa bībhatsuṃ sahakeśavam ācchādayetāṃ saṃrabdhau siṃhanādaṃ ca nedatuḥ
7.74.21
tayos tu dhanuṣī citre bhallābhyāṃ śvetavāhanaḥ ciccheda samare tūrṇaṃ dhvajau ca kanakojjvalau
7.74.22
athānye dhanuṣī rājan pragṛhya samare tadā pāṇḍavaṃ bhṛśasaṃkruddhāv ardayām āsatuḥ śaraiḥ
7.74.23
tayos tu bhṛśasaṃkruddhaḥ śarābhyāṃ pāṇḍunandanaḥ ciccheda dhanuṣī tūrṇaṃ bhūya eva dhanaṃjayaḥ
7.74.24
tathānyair viśikhais tūrṇaṃ hemapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ jaghānāśvān sapadātāṃs tathobhau pārṣṇisārathī
7.74.25
jyeṣṭhasya ca śiraḥ kāyāt kṣurapreṇa nyakṛntata sa papāta hataḥ pṛthvyāṃ vātarugṇa iva drumaḥ
7.74.26
vindaṃ tu nihataṃ dṛṣṭvā anuvindaḥ pratāpavān hatāśvaṃ ratham utsṛjya gadāṃ gṛhya mahābalaḥ
7.74.27
abhyadravata saṃgrāme bhrātur vadham anusmaran gadayā gadināṃ śreṣṭho nṛtyann iva mahārathaḥ
7.74.28
anuvindas tu gadayā lalāṭe madhusūdanam spṛṣṭvā nākampayat kruddho mainākam iva parvatam
7.74.29
tasyārjunaḥ śaraiḥ ṣaḍbhir grīvāṃ pādau bhujau śiraḥ nicakarta sa saṃchinnaḥ papātādricayo yathā
7.74.30
tatas tau nihatau dṛṣṭvā tayo rājan padānugāḥ abhyadravanta saṃkruddhāḥ kirantaḥ śataśaḥ śarān
7.74.31
tān arjunaḥ śarais tūrṇaṃ nihatya bharatarṣabha vyarocata yathā vahnir dāvaṃ dagdhvā himātyaye
7.74.32
tayoḥ senām atikramya kṛcchrān niryād dhanaṃjayaḥ vibabhau jaladān bhittvā divākara ivoditaḥ
7.74.33
taṃ dṛṣṭvā kuravas trastāḥ prahṛṣṭāś cābhavan punaḥ abhyavarṣaṃs tadā pārthaṃ samantād bharatarṣabha
7.74.34
śrāntaṃ cainaṃ samālakṣya jñātvā dūre ca saindhavam siṃhanādena mahatā sarvataḥ paryavārayan
7.74.35
tāṃs tu dṛṣṭvā susaṃrabdhān utsmayan puruṣarṣabhaḥ śanakair iva dāśārham arjuno vākyam abravīt
7.74.36
śarārditāś ca glānāś ca hayā dūre ca saindhavaḥ kim ihānantaraṃ kāryaṃ jyāyiṣṭhaṃ tava rocate
7.74.37
brūhi kṛṣṇa yathātattvaṃ tvaṃ hi prājñatamaḥ sadā bhavannetrā raṇe śatrūn vijeṣyantīha pāṇḍavāḥ
7.74.38
mama tv anantaraṃ kṛtyaṃ yad vai tat saṃnibodha me hayān vimucya hi sukhaṃ viśalyān kuru mādhava
7.74.39
evam uktas tu pārthena keśavaḥ pratyuvāca tam mamāpy etan mataṃ pārtha yad idaṃ te prabhāṣitam
7.74.40
arjuna uvāca aham āvārayiṣyāmi sarvasainyāni keśava tvam apy atra yathānyāyaṃ kuru kāryam anantaram
7.74.41
saṃjaya uvāca so 'vatīrya rathopasthād asaṃbhrānto dhanaṃjayaḥ gāṇḍīvaṃ dhanur ādāya tasthau girir ivācalaḥ
7.74.42
tam abhyadhāvan krośantaḥ kṣatriyā jayakāṅkṣiṇaḥ idaṃ chidram iti jñātvā dharaṇīsthaṃ dhanaṃjayam
7.74.43
tam ekaṃ rathavaṃśena mahatā paryavārayan vikarṣantaś ca cāpāni visṛjantaś ca sāyakān
7.74.44
astrāṇi ca vicitrāṇi kruddhās tatra vyadarśayan chādayantaḥ śaraiḥ pārthaṃ meghā iva divākaram
7.74.45
abhyadravanta vegena kṣatriyāḥ kṣatriyarṣabham rathasiṃhaṃ rathodārāḥ siṃhaṃ mattā iva dvipāḥ
7.74.46
tatra pārthasya bhujayor mahad balam adṛśyata yat kruddho bahulāḥ senāḥ sarvataḥ samavārayat
7.74.47
astrair astrāṇi saṃvārya dviṣatāṃ sarvato vibhuḥ iṣubhir bahubhis tūrṇaṃ sarvān eva samāvṛṇot
7.74.48
tatrāntarikṣe bāṇānāṃ pragāḍhānāṃ viśāṃ pate saṃgharṣeṇa mahārciṣmān pāvakaḥ samajāyata
7.74.49
tatra tatra maheṣvāsaiḥ śvasadbhiḥ śoṇitokṣitaiḥ hayair nāgaiś ca saṃbhinnair nadadbhiś cārikarśanaiḥ
7.74.50
saṃrabdhaiś cāribhir vīraiḥ prārthayadbhir jayaṃ mṛdhe ekasthair bahubhiḥ kruddhair ūṣmeva samajāyata
7.74.51
śarormiṇaṃ dhvajāvartaṃ nāganakraṃ duratyayam padātimatsyakalilaṃ śaṅkhadundubhinisvanam
7.74.52
asaṃkhyeyam apāraṃ ca rajo ''bhīlam atīva ca uṣṇīṣakamaṭhacchannaṃ patākāphenamālinam
7.74.53
rathasāgaram akṣobhyaṃ mātaṅgāṅgaśilācitam velābhūtas tadā pārthaḥ patribhiḥ samavārayat
7.74.54
tato janārdanaḥ saṃkhye priyaṃ puruṣasattamam asaṃbhrānto mahābāhur arjunaṃ vākyam abravīt
7.74.55
udapānam ihāśvānāṃ nālam asti raṇe 'rjuna parīpsante jalaṃ ceme peyaṃ na tv avagāhanam
7.74.56
idam astīty asaṃbhrānto bruvann astreṇa medinīm abhihatyārjunaś cakre vājipānaṃ saraḥ śubham
7.74.57
śaravaṃśaṃ śarasthūṇaṃ śarācchādanam adbhutam śaraveśmākarot pārthas tvaṣṭevādbhutakarmakṛt
7.74.58
tataḥ prahasya govindaḥ sādhu sādhv ity athābravīt śaraveśmani pārthena kṛte tasmin mahāraṇe
7.75.1
saṃjaya uvāca salile janite tasmin kaunteyena mahātmanā nivārite dviṣatsainye kṛte ca śaraveśmani
7.75.2
vāsudevo rathāt tūrṇam avatīrya mahādyutiḥ mocayām āsa turagān vitunnān kaṅkapatribhiḥ
7.75.3
adṛṣṭapūrvaṃ tad dṛṣṭvā siṃhanādo mahān abhūt siddhacāraṇasaṃghānāṃ sainikānāṃ ca sarvaśaḥ
7.75.4
padātinaṃ tu kaunteyaṃ yudhyamānaṃ nararṣabhāḥ nāśaknuvan vārayituṃ tad adbhutam ivābhavat
7.75.5
āpatatsu rathaugheṣu prabhūtagajavājiṣu nāsaṃbhramat tadā pārthas tad asya puruṣān ati
7.75.6
vyasṛjanta śaraughāṃs te pāṇḍavaṃ prati pārthivāḥ na cāvyathata dharmātmā vāsaviḥ paravīrahā
7.75.7
sa tāni śarajālāni gadāḥ prāsāṃś ca vīryavān āgatān agrasat pārthaḥ saritaḥ sāgaro yathā
7.75.8
astravegena mahatā pārtho bāhubalena ca sarveṣāṃ pārthivendrāṇām agrasat tāñ śarottamān
7.75.9
tat tu pārthasya vikrāntaṃ vāsudevasya cobhayoḥ apūjayan mahārāja kauravāḥ paramādbhutam
7.75.10
kim adbhutataraṃ loke bhavitāpy atha vāpy abhūt yad aśvān pārthagovindau mocayām āsatū raṇe
7.75.11
bhayaṃ vipulam asmāsu tāv adhattāṃ narottamau tejo vidadhatuś cograṃ visrabdhau raṇamūrdhani
7.75.12
athotsmayan hṛṣīkeśaḥ strīmadhya iva bhārata arjunena kṛte saṃkhye śaragarbhagṛhe tadā
7.75.13
upāvartayad avyagras tān aśvān puṣkarekṣaṇaḥ miṣatāṃ sarvasainyānāṃ tvadīyānāṃ viśāṃ pate
7.75.14
teṣāṃ śramaṃ ca glāniṃ ca vepathuṃ vamathuṃ vraṇān sarvaṃ vyapānudat kṛṣṇaḥ kuśalo hy aśvakarmaṇi
7.75.15
śalyān uddhṛtya pāṇibhyāṃ parimṛjya ca tān hayān upāvṛtya yathānyāyaṃ pāyayām āsa vāri saḥ
7.75.16
sa tāṃl labdhodakān snātāñ jagdhānnān vigataklamān yojayām āsa saṃhṛṣṭaḥ punar eva rathottame
7.75.17
sa taṃ rathavaraṃ śauriḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ samāsthāya mahātejāḥ sārjunaḥ prayayau drutam
7.75.18
rathaṃ rathavarasyājau yuktaṃ labdhodakair hayaiḥ dṛṣṭvā kurubalaśreṣṭhāḥ punar vimanaso 'bhavan
7.75.19
viniḥśvasantas te rājan bhagnadaṃṣṭrā ivoragāḥ dhig aho dhig gataḥ pārthaḥ kṛṣṇaś cety abruvan pṛthak
7.75.20
sarvakṣatrasya miṣato rathenaikena daṃśitau bālakrīḍanakeneva kadarthīkṛtya no balam
7.75.21
krośatāṃ yatamānānām asaṃsaktau paraṃtapau darśayitvātmano vīryaṃ prayātau sarvarājasu
7.75.22
tau prayātau punar dṛṣṭvā tadānye sainikābruvan tvaradhvaṃ kuravaḥ sarve vadhe kṛṣṇakirīṭinoḥ
7.75.23
rathaṃ yuktvā hi dāśārho miṣatāṃ sarvadhanvinām jayadrathāya yāty eṣa kadarthīkṛtya no raṇe
7.75.24
tatra ke cin mitho rājan samabhāṣanta bhūmipāḥ adṛṣṭapūrvaṃ saṃgrāme tad dṛṣṭvā mahad adbhutam
7.75.25
sarvasainyāni rājā ca dhṛtarāṣṭro 'tyayaṃ gataḥ duryodhanāparādhena kṣatraṃ kṛtsnā ca medinī
7.75.26
vilayaṃ samanuprāptā tac ca rājā na budhyate ity evaṃ kṣatriyās tatra bruvanty anye ca bhārata
7.75.27
sindhurājasya yat kṛtyaṃ gatasya yamasādanam tat karotu vṛthādṛṣṭir dhārtarāṣṭro 'nupāyavit
7.75.28
tataḥ śīghrataraṃ prāyāt pāṇḍavaḥ saindhavaṃ prati nivartamāne tigmāṃśau hṛṣṭaiḥ pītodakair hayaiḥ
7.75.29
taṃ prayāntaṃ mahābāhuṃ sarvaśastrabhṛtāṃ varam nāśaknuvan vārayituṃ yodhāḥ kruddham ivāntakam
7.75.30
vidrāvya tu tataḥ sainyaṃ pāṇḍavaḥ śatrutāpanaḥ yathā mṛgagaṇān siṃhaḥ saindhavārthe vyaloḍayat
7.75.31
gāhamānas tv anīkāni tūrṇam aśvān acodayat balākavarṇān dāśārhaḥ pāñcajanyaṃ vyanādayat
7.75.32
kaunteyenāgrataḥ sṛṣṭā nyapatan pṛṣṭhataḥ śarāḥ tūrṇāt tūrṇataraṃ hy aśvās te 'vahan vātaraṃhasaḥ
7.75.33
vātoddhūtapatākāntaṃ rathaṃ jaladanisvanam ghoraṃ kapidhvajaṃ dṛṣṭvā viṣaṇṇā rathino 'bhavan
7.75.34
divākare 'tha rajasā sarvataḥ saṃvṛte bhṛśam śarārtāś ca raṇe yodhā na kṛṣṇau śekur īkṣitum
7.75.35
tato nṛpatayaḥ kruddhāḥ parivavrur dhanaṃjayam kṣatriyā bahavaś cānye jayadrathavadhaiṣiṇam
7.75.36
apanīyatsu śalyeṣu dhiṣṭhitaṃ puruṣarṣabham duryodhanas tv agāt pārthaṃ tvaramāṇo mahāhave
7.76.1
saṃjaya uvāca sraṃsanta iva majjānas tāvakānāṃ bhayān nṛpa tau dṛṣṭvā samatikrāntau vāsudevadhanaṃjayau
7.76.2
sarve tu pratisaṃrabdhā hrīmantaḥ sattvacoditāḥ sthirībūtā mahātmānaḥ pratyagacchan dhanaṃjayam
7.76.3
ye gatāḥ pāṇḍavaṃ yuddhe krodhāmarṣasamanvitāḥ te 'dyāpi na nivartante sindhavaḥ sāgarād iva
7.76.4
asantas tu nyavartanta vedebhya iva nāstikāḥ narakaṃ bhajamānās te pratyapadyanta kilbiṣam
7.76.5
tāv atītya rathānīkaṃ vimuktau puruṣarṣabhau dadṛśāte yathā rāhor āsyān muktau prabhākarau
7.76.6
matsyāv iva mahājālaṃ vidārya vigatajvarau tathā kṛṣṇāv adṛśyetāṃ senājālaṃ vidārya tat
7.76.7
vimuktau śastrasaṃbādhād droṇānīkāt sudurbhidāt adṛśyetāṃ mahātmānau kālasūryāv ivoditau
7.76.8
astrasaṃbādhanirmuktau vimuktau śastrasaṃkaṭāt adṛśyetāṃ mahātmānau śatrusaṃbādhakāriṇau
7.76.9
vimuktau jvalanasparśān makarāsyāj jhaṣāv iva vyakṣobhayetāṃ senāṃ tau samudraṃ makarāv iva
7.76.10
tāvakās tava putrāś ca droṇānīkasthayos tayoḥ naitau tariṣyato droṇam iti cakrus tadā matim
7.76.11
tau tu dṛṣṭvā vyatikrāntau droṇānīkaṃ mahādyutī nāśaśaṃsur mahārāja sindhurājasya jīvitam
7.76.12
āśā balavatī rājan putrāṇām abhavat tava droṇahārdikyayoḥ kṛṣṇau na mokṣyete iti prabho
7.76.13
tām āśāṃ viphalāṃ kṛtvā nistīrṇau tau paraṃtapau droṇānīkaṃ mahārāja bhojānīkaṃ ca dustaram
7.76.14
atha dṛṣṭvā vyatikrāntau jvalitāv iva pāvakau nirāśāḥ sindhurājasya jīvitaṃ nāśaśaṃsire
7.76.15
mithaś ca samabhāṣetām abhītau bhayavardhanau jayadrathavadhe vācas tās tāḥ kṛṣṇadhanaṃjayau
7.76.16
asau madhye kṛtaḥ ṣaḍbhir dhārtarāṣṭrair mahārathaiḥ cakṣurviṣayasaṃprāpto na nau mokṣyati saindhavaḥ
7.76.17
yady asya samare goptā śakro devagaṇaiḥ saha tathāpy enaṃ haniṣyāva iti kṛṣṇāv abhāṣatām
7.76.18
iti kṛṣṇau mahābāhū mithaḥ kathayatāṃ tadā sindhurājam avekṣantau tat putrās tava śuśruvuḥ
7.76.19
atītya marudhanveva prayāntau tṛṣitau gajau pītvā vāri samāśvastau tathaivāstām ariṃdamau
7.76.20
vyāghrasiṃhagajākīrṇān atikramyeva parvatān adṛśyetāṃ mahābāhū yathā mṛtyujarātigau
7.76.21
tathā hi mukhavarṇo 'yam anayor iti menire tāvakā dṛśya muktau tau vikrośanti sma sarvataḥ
7.76.22
droṇād āśīviṣākārāj jvalitād iva pāvakāt anyebhyaḥ pārthivebhyaś ca bhāsvantāv iva bhāskarau
7.76.23
tau muktau sāgaraprakhyād droṇānīkād ariṃdamau adṛśyetāṃ mudā yuktau samuttīryārṇavaṃ yathā
7.76.24
śastraughān mahato muktau droṇahārdikyarakṣitān rocamānāv adṛśyetām indrāgnyoḥ sadṛśau raṇe
7.76.25
udbhinnarudhirau kṛṣṇau bhāradvājasya sāyakaiḥ śitaiś citau vyarocetāṃ karṇikārair ivācalau
7.76.26
droṇagrāhahradān muktau śaktyāśīviṣasaṃkaṭāt ayaḥśarogramakarāt kṣatriyapravarāmbhasaḥ
7.76.27
jyāghoṣatalanirhrādād gadānistriṃśavidyutaḥ droṇāstrameghān nirmuktau sūryendū timirād iva
7.76.28
bāhubhyām iva saṃtīrṇau sindhuṣaṣṭhāḥ samudragāḥ tapānte saritaḥ pūrṇā mahāgrāhasamākulāḥ
7.76.29
iti kṛṣṇau maheṣvāsau yaśasā lokaviśrutau sarvabhūtāny amanyanta droṇāstrabalavismayāt
7.76.30
jayadrathaṃ samīpastham avekṣantau jighāṃsayā ruruṃ nipāne lipsantau vyāghravat tāv atiṣṭhatām
7.76.31
yathā hi mukhavarṇo 'yam anayor iti menire tava yodhā mahārāja hatam eva jayadratham
7.76.32
lohitākṣau mahābāhū saṃyattau kṛṣṇapāṇḍavau sindhurājam abhiprekṣya hṛṣṭau vyanadatāṃ muhuḥ
7.76.33
śaurer abhīśuhastasya pārthasya ca dhanuṣmataḥ tayor āsīt pratibhrājaḥ sūryapāvakayor iva
7.76.34
harṣa eva tayor āsīd droṇānīkapramuktayoḥ samīpe saindhavaṃ dṛṣṭvā śyenayor āmiṣaṃ yathā
7.76.35
tau tu saindhavam ālokya vartamānam ivāntike sahasā petatuḥ kruddhau kṣipraṃ śyenāv ivāmiṣe
7.76.36
tau tu dṛṣṭvā vyatikrāntau hṛṣīkeśadhanaṃjayau sindhurājasya rakṣārthaṃ parākrāntaḥ sutas tava
7.76.37
droṇenābaddhakavaco rājā duryodhanas tadā yayāv ekarathenājau hayasaṃskāravit prabho
7.76.38
kṛṣṇapārthau maheṣvāsau vyatikramyātha te sutaḥ agrataḥ puṇḍarīkākṣaṃ pratīyāya narādhipa
7.76.39
tataḥ sarveṣu sainyeṣu vāditrāṇi prahṛṣṭavat prāvādyan samatikrānte tava putre dhanaṃjayam
7.76.40
siṃhanādaravāś cāsañ śaṅkhadundubhimiśritāḥ dṛṣṭvā duryodhanaṃ tatra kṛṣṇayoḥ pramukhe sthitam
7.76.41
ye ca te sindhurājasya goptāraḥ pāvakopamāḥ te prahṛṣyanta samare dṛṣṭvā putraṃ tavābhibho
7.76.42
dṛṣṭvā duryodhanaṃ kṛṣṇas tv atikrāntaṃ sahānugam abravīd arjunaṃ rājan prāptakālam idaṃ vacaḥ
7.77.1
vāsudeva uvāca suyodhanam atikrāntam enaṃ paśya dhanaṃjaya āpadgatam imaṃ manye nāsty asya sadṛśo rathaḥ
7.77.2
dūrapātī maheṣvāsaḥ kṛtāstro yuddhadurmadaḥ dṛḍhāstraś citrayodhī ca dhārtarāṣṭro mahābalaḥ
7.77.3
atyantasukhasaṃvṛddho mānitaś ca mahārathaiḥ kṛtī ca satataṃ pārtha nityaṃ dveṣṭi ca pāṇḍavān
7.77.4
tena yuddham ahaṃ manye prāptakālaṃ tavānagha atra vo dyūtam āyātaṃ vijayāyetarāya vā
7.77.5
atra krodhaviṣaṃ pārtha vimuñca cirasaṃbhṛtam eṣa mūlam anarthānāṃ pāṇḍavānāṃ mahārathaḥ
7.77.6
so 'yaṃ prāptas tavākṣepaṃ paśya sāphalyam ātmanaḥ kathaṃ hi rājā rājyārthī tvayā gaccheta saṃyugam
7.77.7
diṣṭyā tv idānīṃ saṃprāpta eṣa te bāṇagocaram sa yathā jīvitaṃ jahyāt tathā kuru dhanaṃjaya
7.77.8
aiśvaryamadasaṃmūḍho naiṣa duḥkham upeyivān na ca te saṃyuge vīryaṃ jānāti puruṣarṣabha
7.77.9
tvāṃ hi lokās trayaḥ pārtha sasurāsuramānuṣāḥ notsahante raṇe jetuṃ kim utaikaḥ suyodhanaḥ
7.77.10
sa diṣṭyā samanuprāptas tava pārtha rathāntikam jahy enaṃ vai mahābāho yathā vṛtraṃ puraṃdaraḥ
7.77.11
eṣa hy anarthe satataṃ parākrāntas tavānagha nikṛtyā dharmarājaṃ ca dyūte vañcitavān ayam
7.77.12
bahūni sunṛśaṃsāni kṛtāny etena mānada yuṣmāsu pāpamatinā apāpeṣv eva nityadā
7.77.13
tam anāryaṃ sadā kṣudraṃ puruṣaṃ kāmacāriṇam āryāṃ yuddhe matiṃ kṛtvā jahi pārthāvicārayan
7.77.14
nikṛtyā rājyaharaṇaṃ vanavāsaṃ ca pāṇḍava parikleśaṃ ca kṛṣṇāyā hṛdi kṛtvā parākrama
7.77.15
diṣṭyaiṣa tava bāṇānāṃ gocare parivartate pratighātāya kāryasya diṣṭyā ca yatate 'grataḥ
7.77.16
diṣṭyā jānāti saṃgrāme yoddhavyaṃ hi tvayā saha diṣṭyā ca saphalāḥ pārtha sarve kāmā hi kāmitāḥ
7.77.17
tasmāj jahi raṇe pārtha dhārtarāṣṭraṃ kulādhamam yathendreṇa hataḥ pūrvaṃ jambho devāsure mṛdhe
7.77.18
asmin hate tvayā sainyam anāthaṃ bhidyatām idam vairasyāsyās tv avabhṛtho mūlaṃ chindhi durātmanām
7.77.19
saṃjaya uvāca taṃ tathety abravīt pārthaḥ kṛtyarūpam idaṃ mama sarvam anyad anādṛtya gaccha yatra suyodhanaḥ
7.77.20
yenaitad dīrghakālaṃ no bhuktaṃ rājyam akaṇṭakam apy asya yudhi vikramya chindyāṃ mūrdhānam āhave
7.77.21
api tasyā anarhāyāḥ parikleśasya mādhava kṛṣṇāyāḥ śaknuyāṃ gantuṃ padaṃ keśapradharṣaṇe
7.77.22
ity evaṃ vādinau hṛṣṭau kṛṣṇau śvetān hayottamān preṣayām āsatuḥ saṃkhye prepsantau taṃ narādhipam
7.77.23
tayoḥ samīpaṃ saṃprāpya putras te bharatarṣabha na cakāra bhayaṃ prāpte bhaye mahati māriṣa
7.77.24
tad asya kṣatriyās tatra sarva evābhyapūjayan yad arjunahṛṣīkeśau pratyudyāto 'vicārayan
7.77.25
tataḥ sarvasya sainyasya tāvakasya viśāṃ pate mahān nādo hy abhūt tatra dṛṣṭvā rājānam āhave
7.77.26
tasmiñ janasamunnāde pravṛtte bhairave sati kadarthīkṛtya te putraḥ pratyamitram avārayat
7.77.27
āvāritas tu kaunteyas tava putreṇa dhanvinā saṃrambham agamad bhūyaḥ sa ca tasmin paraṃtapaḥ
7.77.28
tau dṛṣṭvā pratisaṃrabdhau duryodhanadhanaṃjayau abhyavaikṣanta rājāno bhīmarūpāḥ samantataḥ
7.77.29
dṛṣṭvā tu pārthaṃ saṃrabdhaṃ vāsudevaṃ ca māriṣa prahasann iva putras te yoddhukāmaḥ samāhvayat
7.77.30
tataḥ prahṛṣṭo dāśārhaḥ pāṇḍavaś ca dhanaṃjayaḥ vyākrośetāṃ mahānādaṃ dadhmatuś cāmbujottamau
7.77.31
tau hṛṣṭarūpau saṃprekṣya kauraveyāś ca sarvaśaḥ nirāśāḥ samapadyanta putrasya tava jīvite
7.77.32
śokam īyuḥ paraṃ caiva kuravaḥ sarva eva te amanyanta ca putraṃ te vaiśvānaramukhe hutam
7.77.33
tathā tu dṛṣṭvā yodhās te prahṛṣṭau kṛṣṇapāṇḍavau hato rājā hato rājety ūcur evaṃ bhayārditāḥ
7.77.34
janasya saṃninādaṃ tu śrutvā duryodhano 'bravīt vyetu vo bhīr ahaṃ kṛṣṇau preṣayiṣyāmi mṛtyave
7.77.35
ity uktvā sainikān sarvāñ jayāpekṣī narādhipaḥ pārtham ābhāṣya saṃrambhād idaṃ vacanam abravīt
7.77.36
pārtha yac chikṣitaṃ te 'straṃ divyaṃ mānuṣam eva ca tad darśaya mayi kṣipraṃ yadi jāto 'si pāṇḍunā
7.77.37
yad balaṃ tava vīryaṃ ca keśavasya tathaiva ca tat kuruṣva mayi kṣipraṃ paśyāmas tava pauruṣam
7.77.38
asmat parokṣaṃ karmāṇi pravadanti kṛtāni te svāmisatkārayuktāni yāni tānīha darśaya
7.78.1
saṃjaya uvāca evam uktvārjunaṃ rājā tribhir marmātigaiḥ śaraiḥ pratyavidhyan mahāvegaiś caturbhiś caturo hayān
7.78.2
vāsudevaṃ ca daśabhiḥ pratyavidhyat stanāntare pratodaṃ cāsya bhallena chittvā bhūmāv apātayat
7.78.3
taṃ caturdaśabhiḥ pārthaś citrapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ avidhyat tūrṇam avyagras te 'syābhraśyanta varmaṇaḥ
7.78.4
teṣāṃ vaiphalyam ālokya punar nava ca pañca ca prāhiṇon niśitān bāṇāṃs te cābhraśyanta varmaṇaḥ
7.78.5
aṣṭāviṃśat tu tān bāṇān astān viprekṣya niṣphalān abravīt paravīraghnaḥ kṛṣṇo 'rjunam idaṃ vacaḥ
7.78.6
adṛṣṭapūrvaṃ paśyāmi śilānām iva sarpaṇam tvayā saṃpreṣitāḥ pārtha nārthaṃ kurvanti patriṇaḥ
7.78.7
kaccid gāṇḍīvataḥ prāṇās tathaiva bharatarṣabha muṣṭiś ca te yathāpūrvaṃ bhujayoś ca balaṃ tava
7.78.8
na ced vidher ayaṃ kālaḥ prāptaḥ syād adya paścimaḥ tava caivāsya śatroś ca tan mamācakṣva pṛcchataḥ
7.78.9
vismayo me mahān pārtha tava dṛṣṭvā śarān imān vyarthān nipatataḥ saṃkhye duryodhanarathaṃ prati
7.78.10
vajrāśanisamā ghorāḥ parakāyāvabhedinaḥ śarāḥ kurvanti te nārthaṃ pārtha kādya viḍambanā
7.78.11
arjuna uvāca droṇenaiṣā matiḥ kṛṣṇa dhārtarāṣṭre niveśitā ante vihitam astrāṇām etat kavacadhāraṇam
7.78.12
asminn antarhitaṃ kṛṣṇa trailokyam api varmaṇi eko droṇo hi vedaitad ahaṃ tasmāc ca sattamāt
7.78.13
na śakyam etat kavacaṃ bāṇair bhettuṃ kathaṃ cana api vajreṇa govinda svayaṃ maghavatā yudhi
7.78.14
jānaṃs tvam api vai kṛṣṇa māṃ vimohayase katham yadvṛttaṃ triṣu lokeṣu yac ca keśava vartate
7.78.15
tathā bhaviṣyad yac caiva tat sarvaṃ viditaṃ tava na tv evaṃ veda vai kaś cid yathā tvaṃ madhusūdana
7.78.16
eṣa duryodhanaḥ kṛṣṇa droṇena vihitām imām tiṣṭhaty abhītavat saṃkhye bibhrat kavacadhāraṇām
7.78.17
yat tv atra vihitaṃ kāryaṃ naiṣa tad vetti mādhava strīvad eṣa bibharty etāṃ yuktāṃ kavacadhāraṇām
7.78.18
paśya bāhvoś ca me vīryaṃ dhanuṣaś ca janārdana parājayiṣye kauravyaṃ kavacenāpi rakṣitam
7.78.19
idam aṅgirase prādād deveśo varma bhāsvaram punar dadau surapatir mahyaṃ varma sasaṃgraham
7.78.20
daivaṃ yady asya varmaitad brahmaṇā vā svayaṃ kṛtam naitad gopsyati durbuddhim adya bāṇahataṃ mayā
7.78.21
saṃjaya uvāca evam uktvārjuno bāṇān abhimantrya vyakarṣayat vikṛṣyamāṇāṃs tenaivaṃ dhanurmadhyagatāñ śarān tān asyāstreṇa ciccheda drauṇiḥ sarvāstraghātinā
7.78.22
tān nikṛttān iṣūn dṛṣṭvā dūrato brahmavādinā nyavedayat keśavāya vismitaḥ śvetavāhanaḥ
7.78.23
naitad astraṃ mayā śakyaṃ dviḥ prayoktuṃ janārdana astraṃ mām eva hanyād dhi paśya tv adya balaṃ mama
7.78.24
tato duryodhanaḥ kṛṣṇau navabhir nataparvabhiḥ avidhyata raṇe rājañ śarair āśīviṣopamaiḥ bhūya evābhyavarṣac ca samare kṛṣṇapāṇḍavau
7.78.25
śaravarṣeṇa mahatā tato 'hṛṣyanta tāvakāḥ cakrur vāditraninadān siṃhanādaravāṃs tathā
7.78.26
tataḥ kruddho raṇe pārthaḥ sṛkkaṇī parisaṃlihan nāpaśyata tato 'syāṅgaṃ yan na syād varmarakṣitam
7.78.27
tato 'sya niśitair bāṇaiḥ sumuktair antakopamaiḥ hayāṃś cakāra nirdehān ubhau ca pārṣṇisārathī
7.78.28
dhanur asyācchinac citraṃ hastāvāpaṃ ca vīryavān rathaṃ ca śakalīkartuṃ savyasācī pracakrame
7.78.29
duryodhanaṃ ca bāṇābhyāṃ tīkṣṇābhyāṃ virathīkṛtam avidhyad dhastatalayor ubhayor arjunas tadā
7.78.30
taṃ kṛcchrām āpadaṃ prāptaṃ dṛṣṭvā paramadhanvinaḥ samāpetuḥ parīpsanto dhanaṃjayaśarārditam
7.78.31
te rathair bahusāhasraiḥ kalpitaiḥ kuñjarair hayaiḥ padātyoghaiś ca saṃrabdhaiḥ parivavrur dhanaṃjayam
7.78.32
atha nārjunagovindau ratho vāpi vyadṛśyata astravarṣeṇa mahatā janaughaiś cāpi saṃvṛtau
7.78.33
tato 'rjuno 'stravīryeṇa nijaghne tāṃ varūthinīm tatra vyaṅgīkṛtāḥ petuḥ śataśo 'tha rathadvipāḥ
7.78.34
te hatā hanyamānāś ca nyagṛhṇaṃs taṃ rathottamam sa rathastambhitas tasthau krośamātraṃ samantataḥ
7.78.35
tato 'rjunaṃ vṛṣṇivīras tvarito vākyam abravīt dhanur visphārayātyartham ahaṃ dhmāsyāmi cāmbujam
7.78.36
tato visphārya balavad gāṇḍīvaṃ jaghnivān ripūn mahatā śaravarṣeṇa talaśabdena cārjunaḥ
7.78.37
pāñcajanyaṃ ca balavad dadhmau tāreṇa keśavaḥ rajasā dhvastapakṣmāntaḥ prasvinnavadano bhṛśam
7.78.38
tasya śaṅkhasya nādena dhanuṣo nisvanena ca niḥsattvāś ca sasattvāś ca kṣitau petus tadā janāḥ
7.78.39
tair vimukto ratho reje vāyvīrita ivāmbudaḥ jayadrathasya goptāras tataḥ kṣubdhāḥ sahānugāḥ
7.78.40
te dṛṣṭvā sahasā pārthaṃ goptāraḥ saindhavasya tu cakrur nādān bahuvidhān kampayanto vasuṃdharām
7.78.41
bāṇaśabdaravāṃś cogrān vimiśrāñ śaṅkhanisvanaiḥ prāduścakrur mahātmānaḥ siṃhanādaravān api
7.78.42
taṃ śrutvā ninadaṃ ghoraṃ tāvakānāṃ samutthitam pradadhmatus tadā śaṅkhau vāsudevadhanaṃjayau
7.78.43
tena śabdena mahatā pūriteyaṃ vasuṃdharā saśailā sārṇavadvīpā sapātālā viśāṃ pate
7.78.44
sa śabdo bharataśreṣṭha vyāpya sarvā diśo daśa pratisasvāna tatraiva kurupāṇḍavayor bale
7.78.45
tāvakā rathinas tatra dṛṣṭvā kṛṣṇadhanaṃjayau saṃrambhaṃ paramaṃ prāptās tvaramāṇā mahārathāḥ
7.78.46
atha kṛṣṇau mahābhāgau tāvakā dṛśya daṃśitau abhyadravanta saṃkruddhās tad adbhutam ivābhavat
7.79.1
saṃjaya uvāca tāvakās tu samīkṣyaiva vṛṣṇyandhakakurūttamau prāg atvarañ jighāṃsantas tathaiva vijayaḥ parān
7.79.2
suvarṇacitrair vaiyāghraiḥ svanavadbhir mahārathaiḥ dīpayanto diśaḥ sarvā jvaladbhir iva pāvakaiḥ
7.79.3
rukmapṛṣṭhaiś ca duṣprekṣyaiḥ kārmukaiḥ pṛthivīpate kūjadbhir atulān nādān roṣitair uragair iva
7.79.4
bhūriśravāḥ śalaḥ karṇo vṛṣaseno jayadrathaḥ kṛpaś ca madrarājaś ca drauṇiś ca rathināṃ varaḥ
7.79.5
te pibanta ivākāśam aśvair aṣṭau mahārathāḥ vyarājayan daśa diśo vaiyāghrair hemacandrakaiḥ
7.79.6
te daṃśitāḥ susaṃrabdhā rathair meghaughanisvanaiḥ samāvṛṇvan diśaḥ sarvāḥ pārthaṃ ca viśikhaiḥ śitaiḥ
7.79.7
kaulūtakā hayāś citrā vahantas tān mahārathān vyaśobhanta tadā śīghrā dīpayanto diśo daśa
7.79.8
ājāneyair mahāvegair nānādeśasamutthitaiḥ pārvatīyair nadījaiś ca saindhavaiś ca hayottamaiḥ
7.79.9
kuruyodhavarā rājaṃs tava putraṃ parīpsavaḥ dhanaṃjayarathaṃ śīghraṃ sarvataḥ samupādravan
7.79.10
te pragṛhya mahāśaṅkhān dadhmuḥ puruṣasattamāḥ pūrayanto divaṃ rājan pṛthivīṃ ca sasāgarām
7.79.11
tathaiva dadhmatuḥ śaṅkhau vāsudevadhanaṃjayau pravarau sarvabhūtānāṃ sarvaśaṅkhavarau bhuvi devadattaṃ ca kaunteyaḥ pāñcajanyaṃ ca keśavaḥ
7.79.12
śabdas tu devadattasya dhanaṃjayasamīritaḥ pṛthivīṃ cāntarikṣaṃ ca diśaś caiva samāvṛṇot
7.79.13
tathaiva pāñcajanyo 'pi vāsudevasamīritaḥ sarvaśabdān atikramya pūrayām āsa rodasī
7.79.14
tasmiṃs tathā vartamāne dāruṇe nādasaṃkule bhīrūṇāṃ trāsajanane śūrāṇāṃ harṣavardhane
7.79.15
pravāditāsu bherīṣu jharjhareṣv ānakeṣu ca mṛdaṅgeṣu ca rājendra vādyamāneṣv anekaśaḥ
7.79.16
mahārathasamākhyātā duryodhanahitaiṣiṇaḥ amṛṣyamāṇās taṃ śabdaṃ kruddhāḥ paramadhanvinaḥ nānādeśyā mahīpālāḥ svasainyaparirakṣiṇaḥ
7.79.17
amarṣitā mahāśaṅkhān dadhmur vīrā mahārathāḥ kṛte pratikariṣyantaḥ keśavasyārjunasya ca
7.79.18
babhūva tava tat sainyaṃ śaṅkhaśabdasamīritam udvignarathanāgāśvam asvastham iva cābhibho
7.79.19
tat prayuktam ivākāśaṃ śūraiḥ śaṅkhanināditam babhūva bhṛśam udvignaṃ nirghātair iva nāditam
7.79.20
sa śabdaḥ sumahān rājan diśaḥ sarvā vyanādayat trāsayām āsa tat sainyaṃ yugānta iva saṃbhṛtaḥ
7.79.21
tato duryodhano 'ṣṭau ca rājānas te mahārathāḥ jayadrathasya rakṣārthaṃ pāṇḍavaṃ paryavārayan
7.79.22
tato drauṇis trisaptatyā vāsudevam atāḍayat arjunaṃ ca tribhir bhallair dhvajam aśvāṃś ca pañcabhiḥ
7.79.23
tam arjunaḥ pṛṣatkānāṃ śataiḥ ṣaḍbhir atāḍayat atyartham iva saṃkruddhaḥ pratividdhe janārdane
7.79.24
karṇaṃ dvādaśabhir viddhvā vṛṣasenaṃ tribhis tathā śalyasya saśaraṃ cāpaṃ muṣṭau ciccheda vīryavān
7.79.25
gṛhītvā dhanur anyat tu śalyo vivyādha pāṇḍavam bhūriśravās tribhir bāṇair hemapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ
7.79.26
karṇo dvātriṃśatā caiva vṛṣasenaś ca pañcabhiḥ jayadrathas trisaptatyā kṛpaś ca daśabhiḥ śaraiḥ madrarājaś ca daśabhir vivyadhuḥ phalgunaṃ raṇe
7.79.27
tataḥ śarāṇāṃ ṣaṣṭyā tu drauṇiḥ pārtham avākirat vāsudevaṃ ca saptatyā punaḥ pārthaṃ ca pañcabhiḥ
7.79.28
prahasaṃs tu naravyāghraḥ śvetāśvaḥ kṛṣṇasārathiḥ pratyavidhyat sa tān sarvān darśayan pāṇilāghavam
7.79.29
karṇaṃ dvādaśabhir viddhvā vṛṣasenaṃ tribhiḥ śaraiḥ śalyasya samare cāpaṃ muṣṭideśe nyakṛntata
7.79.30
saumadattiṃ tribhir viddhvā śalyaṃ ca daśabhiḥ śaraiḥ śitair agniśikhākārair drauṇiṃ vivyādha cāṣṭabhiḥ
7.79.31
gautamaṃ pañcaviṃśatyā śaindhavaṃ ca śatena ha punar drauṇiṃ ca saptatyā śarāṇāṃ so 'bhyatāḍayat
7.79.32
bhūriśravās tu saṃkruddhaḥ pratodaṃ cicchide hareḥ arjunaṃ ca trisaptatyā bāṇānām ājaghāna ha
7.79.33
tataḥ śaraśatais tīkṣṇais tān arīñ śvetavāhanaḥ pratyaṣedhad drutaṃ kruddho mahāvāto ghanān iva
7.80.1
dhṛtarāṣṭra uvāca dhvajān bahuvidhākārān bhrājamānān atiśriyā pārthānāṃ māmakānāṃ ca tān mamācakṣva saṃjaya
7.80.2
saṃjaya uvāca dhvajān bahuvidhākārāñ śṛṇu teṣāṃ mahātmanām rūpato varṇataś caiva nāmataś ca nibodha me
7.80.3
teṣāṃ tu rathamuhyānāṃ ratheṣu vividhā dhvajāḥ pratyadṛśyanta rājendra jvalitā iva pāvakāḥ
7.80.4
kāñcanāḥ kāñcanāpīḍāḥ kāñcanasragalaṃkṛtāḥ kāñcanānīva śṛṅgāṇi kāñcanasya mahāgireḥ
7.80.5
te dhvajāḥ saṃvṛtās teṣāṃ patākābhiḥ samantataḥ nānāvarṇavirāgābhir vibabhuḥ sarvato vṛtāḥ
7.80.6
patākāś ca tatas tās tu śvasanena samīritāḥ nṛtyamānāḥ vyadṛśyanta raṅgamadhye vilāsikāḥ
7.80.7
indrāyudhasavarṇābhāḥ patākā bharatarṣabha dodhūyamānā rathināṃ śobhayanti mahārathān
7.80.8
siṃhalāṅgūlam ugrāsyaṃ dhajaṃ vānaralakṣaṇam dhanaṃjayasya saṃgrāme pratyapaśyāma bhairavam
7.80.9
sa vānaravaro rājan patākābhir alaṃkṛtaḥ trāsayām āsa tat sainyaṃ dhvajo gāṇḍīvadhanvanaḥ
7.80.10
tathaiva siṃhalāṅgūlaṃ droṇaputrasya bhārata dhvajāgraṃ samapaśyāma bālasūryasamaprabham
7.80.11
kāñcanaṃ pavanoddhūtaṃ śakradhvajasamaprabham nandanaṃ kauravendrāṇāṃ drauṇer lakṣaṇam ucchritam
7.80.12
hastikakṣyā punar haimī babhūvādhirather dhvaje āhave khaṃ mahārāja dadṛśe pūrayann iva
7.80.13
patākī kāñcanasragvī dhvajaḥ karṇasya saṃyuge nṛtyatīva rathopasthe śvasanena samīritaḥ
7.80.14
ācāryasya ca pāṇḍūnāṃ brāhmaṇasya yaśasvinaḥ govṛṣo gautamasyāsīt kṛpasya supariṣkṛtaḥ
7.80.15
sa tena bhrājate rājan govṛṣeṇa mahārathaḥ tripuraghnaratho yadvad govṛṣeṇa virājate
7.80.16
mayūro vṛṣasenasya kāñcano maṇiratnavān vyāhariṣyann ivātiṣṭhat senāgram api śobhayan
7.80.17
tena tasya ratho bhāti mayūreṇa mahātmanaḥ yathā skandasya rājendra mayūreṇa virājatā
7.80.18
madrarājasya śalyasya dhvajāgre 'gniśikhām iva sauvarṇīṃ pratipaśyāma sītām apratimāṃ śubhām
7.80.19
sā sītā bhrājate tasya ratham āsthāya māriṣa sarvabījavirūḍheva yathā sītā śriyā vṛtā
7.80.20
varāhaḥ sindhurājasya rājato 'bhivirājate dhvajāgre 'lohitārkābho hemajālapariṣkṛtaḥ
7.80.21
śuśubhe ketunā tena rājatena jayadrathaḥ yathā devāsure yuddhe purā pūṣā sma śobhate
7.80.22
saumadatteḥ punar yūpo yajñaśīlasya dhīmataḥ dhvajaḥ sūrya ivābhāti somaś cātra pradṛśyate
7.80.23
sa yūpaḥ kāñcano rājan saumadatter virājate rājasūye makhaśreṣṭhe yathā yūpaḥ samucchritaḥ
7.80.24
śalasya tu mahārāja rājato dvirado mahān ketuḥ kāñcanacitrāṅgair mayūrair upaśobhitaḥ
7.80.25
sa ketuḥ śobhayām āsa sainyaṃ te bharatarṣabha yathā śveto mahānāgo devarājacamūṃ tathā
7.80.26
nāgo maṇimayo rājño dhvajaḥ kanakasaṃvṛtaḥ kiṅkiṇīśatasaṃhrādo bhrājaṃś citre rathottame
7.80.27
vyabhrājata bhṛśaṃ rājan putras tava viśāṃ pate dhvajena mahatā saṃkhye kurūṇām ṛṣabhas tadā
7.80.28
navaite tava vāhinyām ucchritāḥ paramadhvajāḥ vyadīpayaṃs te pṛtanāṃ yugāntādityasaṃnibhāḥ
7.80.29
daśamas tv arjunasyāsīd eka eva mahākapiḥ adīpyatārjuno yena himavān iva vahninā
7.80.30
tataś citrāṇi śubhrāṇi sumahānti mahārathāḥ kārmukāṇy ādadus tūrṇam arjunārthe paraṃtapāḥ
7.80.31
tathaiva dhanur āyacchat pārthaḥ śatruvināśanaḥ gāṇḍīvaṃ divyakarmā tad rājan durmantrite tava
7.80.32
tavāparādhād dhi narā nihatā bahudhā yudhi nānādigbhyaḥ samāhūtāḥ sahayāḥ sarathadvipāḥ
7.80.33
teṣām āsīd vyatikṣepo garjatām itaretaram duryodhanamukhānāṃ ca pāṇḍūnām ṛṣabhasya ca
7.80.34
tatrādbhutaṃ paraṃ cakre kaunteyaḥ kṛṣṇasārathiḥ yad eko bahubhiḥ sārdhaṃ samāgacchad abhītavat
7.80.35
aśobhata mahābāhur gāṇḍīvaṃ vikṣipan dhanuḥ jigīṣus tān naravyāghrāñ jighāṃsuś ca jayadratham
7.80.36
tatrārjuno mahārāja śarair muktaiḥ sahasraśaḥ adṛśyān akarod yodhāṃs tāvakāñ śatrutāpanaḥ
7.80.37
tatas te 'pi naravyāghrāḥ pārthaṃ sarve mahārathāḥ adṛśyaṃ samare cakruḥ sāyakaughaiḥ samantataḥ
7.80.38
saṃvṛte narasiṃhais taiḥ kurūṇām ṛṣabhe 'rjune mahān āsīt samuddhūtas tasya sainyasya nisvanaḥ
7.81.1
dhṛtarāṣṭra uvāca arjune saindhavaṃ prāpte bhāradvājena saṃvṛtāḥ pāñcālāḥ kurubhiḥ sārdhaṃ kim akurvata saṃjaya
7.81.2
saṃjaya uvāca aparāhṇe mahārāja saṃgrāme lomaharṣaṇe pāñcālānāṃ kurūṇāṃ ca droṇe dyūtam avartata
7.81.3
pāñcālā hi jighāṃsanto droṇaṃ saṃhṛṣṭacetasaḥ abhyavarṣanta garjantaḥ śaravarṣāṇi māriṣa
7.81.4
tataḥ sutumulas teṣāṃ saṃgrāmo 'vartatādbhutaḥ pāñcālānāṃ kurūṇāṃ ca ghoro devāsuropamaḥ
7.81.5
sarve droṇarathaṃ prāpya pāñcālāḥ paṇḍavaiḥ saha tad anīkaṃ bibhitsanto mahāstrāṇi vyadarśayan
7.81.6
droṇasya rathaparyantaṃ rathino ratham āsthitāḥ kampayanto 'bhyavartanta vegam āsthāya madhyamam
7.81.7
tam abhyagād bṛhatkṣatraḥ kekayānāṃ mahārathaḥ pravapan niśitān bāṇān mahendrāśanisaṃnibhān
7.81.8
taṃ tu pratyudiyāc chīghraṃ kṣemadhūrtir mahāyaśāḥ vimuñcan niśitān bāṇāñ śataśo 'tha sahasraśaḥ
7.81.9
dhṛṣṭaketuś ca cedīnām ṛṣabho 'tibaloditaḥ tvarito 'bhyadravad droṇaṃ mahendra iva śambaram
7.81.10
tam āpatantaṃ sahasā vyāditāsyam ivāntakam vīradhanvā maheṣvāsas tvaramāṇaḥ samabhyayāt
7.81.11
yudhiṣṭhiraṃ mahārāja jigīṣuṃ samavasthitam sahānīkaṃ tato droṇo nyavārayata vīryavān
7.81.12
nakulaṃ kuśalaṃ yuddhe parākrāntaṃ parākramī abhyagacchat samāyāntaṃ vikarṇas te sutaḥ prabho
7.81.13
sahadevaṃ tathāyāntaṃ durmukhaḥ śatrukarśanaḥ śarair anekasāhasraiḥ samavākirad āśugaiḥ
7.81.14
sātyakiṃ tu naravyāghraṃ vyāghradattas tv avārayat śaraiḥ suniśitais tīkṣṇaiḥ kampayan vai muhur muhuḥ
7.81.15
draupadeyān naravyāghrān muñcataḥ sāyakottamān saṃrabdhān rathināṃ śreṣṭhān saumadattir avārayat
7.81.16
bhīmasenaṃ tathā kruddhaṃ bhīmarūpo bhayānakam pratyavārayad āyāntam ārṣyaśṛṅgir mahārathaḥ
7.81.17
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ nararākṣasayor mṛdhe yādṛg eva purā vṛttaṃ rāmarāvaṇayor nṛpa
7.81.18
tato yudhiṣṭhiro droṇaṃ navatyā nataparvaṇām ājaghne bharataśreṣṭha sarvamarmasu bhārata
7.81.19
taṃ droṇaḥ pañcaviṃśatyā nijaghāna stanāntare roṣito bharataśreṣṭha kaunteyena yaśasvinā
7.81.20
bhūya eva tu viṃśatyā sāyakānāṃ samācinot sāśvasūtadhvajaṃ droṇaḥ paśyatāṃ sarvadhanvinām
7.81.21
tāñ śarān droṇamuktāṃs tu śaravarṣeṇa pāṇḍavaḥ avārayata dharmātmā darśayan pāṇilāghavam
7.81.22
tato droṇo bhṛśaṃ kruddho dharmarājasya saṃyuge ciccheda sahasā dhanvī dhanus tasya mahātmanaḥ
7.81.23
athainaṃ chinnadhanvānaṃ tvaramāṇo mahārathaḥ śarair anekasāhasraiḥ purayām āsa sarvataḥ
7.81.24
adṛśyaṃ dṛśya rājānaṃ bhāradvājasya sāyakaiḥ sarvabhūtāny amanyanta hatam eva yudhiṣṭhiram
7.81.25
ke cic cainam amanyanta tathā vai vimukhīkṛtam hṛto rājeti rājendra brāhmaṇena yaśasvinā
7.81.26
sa kṛcchraṃ paramaṃ prāpto dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ tyaktvā tat kārmukaṃ chinnaṃ bhāradvājena saṃyuge ādade 'nyad dhanur divyaṃ bhāraghnaṃ vegavattaram
7.81.27
tatas tān sāyakān sarvān droṇamuktān sahasraśaḥ ciccheda samare vīras tad adbhutam ivābhavat
7.81.28
chittvā ca tāñ śarān rājā krodhasaṃraktalocanaḥ śaktiṃ jagrāha samare girīṇām api dāraṇīm svarṇadaṇḍāṃ mahāghorām aṣṭaghaṇṭāṃ bhayāvahām
7.81.29
samutkṣipya ca tāṃ hṛṣṭo nanāda balavad balī nādena sarvabhūtāni trāsayann iva bhārata
7.81.30
śaktiṃ samudyatāṃ dṛṣṭvā dharmarājena saṃyuge svasti droṇāya sahasā sarvabhūtāny athābruvan
7.81.31
sā rājabhujanirmuktā nirmuktoragasaṃnibhā prajvālayantī gaganaṃ diśaś ca vidiśas tathā droṇāntikam anuprāptā dīptāsyā pannagī yathā
7.81.32
tām āpatantīṃ sahasā prekṣya droṇo viśāṃ pate prāduścakre tato brāhmam astram astravidāṃ varaḥ
7.81.33
tad astraṃ bhasmasāt kṛtvā tāṃ śaktiṃ ghoradarśanām jagāma syandanaṃ tūrṇaṃ pāṇḍavasya yaśasvinaḥ
7.81.34
tato yudhiṣṭhiro rājā droṇāstraṃ tat samudyatam aśāmayan mahāprājño brahmāstreṇaiva bhārata
7.81.35
vivyādha ca raṇe droṇaṃ pañcabhir nataparvabhiḥ kṣurapreṇa ca tīkṣṇena cicchedāsya mahad dhanuḥ
7.81.36
tad apāsya dhanuś chinnaṃ droṇaḥ kṣatriyamardanaḥ gadāṃ cikṣepa sahasā dharmaputrāya māriṣa
7.81.37
tām āpatantīṃ sahasā gadāṃ dṛṣṭvā yudhiṣṭhiraḥ gadām evāgrahīt kruddhaś cikṣepa ca paraṃtapaḥ
7.81.38
te gade sahasā mukte samāsādya parasparam saṃgharṣāt pāvakaṃ muktvā sameyātāṃ mahītale
7.81.39
tato droṇo bhṛśaṃ kruddho dharmarājasya māriṣa caturbhir niśitais tīkṣṇair hayāñ jaghne śarottamaiḥ
7.81.40
dhanuś caikena bāṇena cicchedendradhvajopamam ketum ekena ciccheda pāṇḍavaṃ cārdayat tribhiḥ
7.81.41
hatāśvāt tu rathāt tūrṇam avaplutya yudhiṣṭhiraḥ tasthāv ūrdhvabhujo rājā vyāyudho bharatarṣabha
7.81.42
virathaṃ taṃ samālokya vyāyudhaṃ ca viśeṣataḥ droṇo vyamohayac chatrūn sarvasainyāni cābhibho
7.81.43
muñcann iṣugaṇāṃs tīkṣṇāṃl laghuhasto dṛḍhavrataḥ abhidudrāva rājānaṃ siṃho mṛgam ivolbaṇaḥ
7.81.44
tam abhidrutam ālokya droṇenāmitraghātinā hā heti sahasā śabdaḥ pāṇḍūnāṃ samajāyata
7.81.45
hṛto rājā hṛto rājā bhāradvājena māriṣa ity āsīt sumahāñ śabdaḥ pāṇḍusainyasya sarvataḥ
7.81.46
tatas tvaritam āruhya sahadevarathaṃ nṛpaḥ apāyāj javanair aśvaiḥ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ
7.82.1
saṃjaya uvāca bṛhatkṣatram athāyāntaṃ kekayaṃ dṛḍhavikramam kṣemadhūrtir mahārāja vivyādhorasi mārgaṇaiḥ
7.82.2
bṛhatkṣatras tu taṃ rājā navatyā nataparvaṇām ājaghne tvarito yuddhe droṇānīkabibhitsayā
7.82.3
kṣemadhūrtis tu saṃkruddhaḥ kekayasya mahātmanaḥ dhanuś ciccheda bhallena pītena niśitena ca
7.82.4
athainaṃ chinnadhanvānaṃ śareṇa nataparvaṇā vivyādha hṛdaye tūrṇaṃ pravaraṃ sarvadhanvinām
7.82.5
athānyad dhanur ādāya bṛhatkṣatro hasann iva vyaśvasūtadhvajaṃ cakre kṣemadhūrtiṃ mahāratham
7.82.6
tato 'pareṇa bhallena pītena niśitena ca jahāra nṛpateḥ kāyāc chiro jvalitakuṇḍalam
7.82.7
tac chinnaṃ sahasā tasya śiraḥ kuñcitamūrdhajam sakirīṭaṃ mahīṃ prāpya babhau jyotir ivāmbarāt
7.82.8
taṃ nihatya raṇe hṛṣṭo bṛhatkṣatro mahārathaḥ sahasābhyapatat sainyaṃ tāvakaṃ pārthakāraṇāt
7.82.9
dhṛṣṭaketum athāyāntaṃ droṇahetoḥ parākramī vīradhanvā maheṣvāso vārayām āsa bhārata
7.82.10
tau parasparam āsādya śaradaṃṣṭrau tarasvinau śarair anekasāhasrair anyonyam abhijaghnatuḥ
7.82.11
tāv ubhau naraśārdūlau yuyudhāte parasparam mahāvane tīvramadau vāraṇāv iva yūthapau
7.82.12
girigahvaram āsādya śārdūlāv iva roṣitau yuyudhāte mahāvīryau parasparajighāṃsayā
7.82.13
tad yuddham āsīt tumulaṃ prekṣaṇīyaṃ viśāṃ pate siddhacāraṇasaṃghānāṃ vismayādbhutadarśanam
7.82.14
vīradhanvā tataḥ kruddho dhṛṣṭaketoḥ śarāsanam dvidhā ciccheda bhallena prahasann iva bhārata
7.82.15
tad utsṛjya dhanuś chinnaṃ cedirājo mahārathaḥ śaktiṃ jagrāha vipulāṃ rukmadaṇḍām ayasmayīm
7.82.16
tāṃ tu śaktiṃ mahāvīryāṃ dorbhyām āyamya bhārata cikṣepa sahasā yatto vīradhanvarathaṃ prati
7.82.17
sa tayā vīraghātinyā śaktyā tv abhihato bhṛśam nirbhinnahṛdayas tūrṇaṃ nipapāta rathān mahīm
7.82.18
tasmin vinihate śūre trigartānāṃ mahārathe balaṃ te 'bhajyata vibho pāṇḍaveyaiḥ samantataḥ
7.82.19
sahadeve tataḥ ṣaṣṭiṃ sāyakān durmukho 'kṣipat nanāda ca mahānādaṃ tarjayan pāṇḍavaṃ raṇe
7.82.20
madreyas tu tataḥ kruddho durmukhaṃ daśabhiḥ śaraiḥ bhrātā bhrātaram āyāntaṃ vivyādha prahasann iva
7.82.21
taṃ raṇe rabhasaṃ dṛṣṭvā sahadevaṃ mahābalam durmukho navabhir bāṇais tāḍayām āsa bhārata
7.82.22
durmukhasya tu bhallena chittvā ketuṃ mahābalaḥ jaghāna caturo vāhāṃś caturbhir niśitaiḥ śaraiḥ
7.82.23
athāpareṇa bhallena pītena niśitena ca ciccheda sāratheḥ kāyāc chiro jvalitakuṇḍalam
7.82.24
kṣurapreṇa ca tīkṣṇena kauravyasya mahad dhanuḥ sahadevo raṇe chittvā taṃ ca vivyādha pañcabhiḥ
7.82.25
hatāśvaṃ tu rathaṃ tyaktvā durmukho vimanās tadā āruroha rathaṃ rājan niramitrasya bhārata
7.82.26
sahadevas tataḥ kruddho niramitraṃ mahāhave jaghāna pṛtanāmadhye bhallena paravīrahā
7.82.27
sa papāta rathopasthān niramitro janeśvaraḥ trigartarājasya suto vyathayaṃs tava vāhinīm
7.82.28
taṃ tu hatvā mahābāhuḥ sahadevo vyarocata yathā dāśarathī rāmaḥ kharaṃ hatvā mahābalam
7.82.29
hāhākāro mahān āsīt trigartānāṃ janeśvara rājaputraṃ hataṃ dṛṣṭvā niramitraṃ mahābalam
7.82.30
nakulas te sutaṃ rājan vikarṇaṃ pṛthulocanam muhūrtāj jitavān saṃkhye tad adbhutam ivābhavat
7.82.31
sātyakiṃ vyāghradattas tu śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ cakre 'dṛśyaṃ sāśvasūtaṃ sadhvajaṃ pṛtanāntare
7.82.32
tān nivārya śarāñ śūraḥ śaineyaḥ kṛtahastavat sāśvasūtadhvajaṃ bāṇair vyāghradattam apātayat
7.82.33
kumāre nihate tasmin magadhasya sute prabho māgadhāḥ sarvato yattā yuyudhānam upādravan
7.82.34
visṛjantaḥ śarāṃś caiva tomarāṃś ca sahasraśaḥ bhiṇḍipālāṃs tathā prāsān mudgarān musalān api
7.82.35
ayodhayan raṇe śūrāḥ sātvataṃ yuddhadurmadam tāṃs tu sarvān sa balavān sātyaktir yuddhadurmadaḥ nātikṛcchrād dhasann eva vijigye puruṣarṣabha
7.82.36
māgadhān dravato dṛṣṭvā hataśeṣān samantataḥ balaṃ te 'bhajyata vibho yuyudhānaśarārditam
7.82.37
nāśayitvā raṇe sainyaṃ tvadīyaṃ mādhavottamaḥ vidhunvāno dhanuḥśreṣṭhaṃ vyabhrājata mahāyaśāḥ
7.82.38
bhajyamānaṃ balaṃ rājan sātvatena mahātmanā nābhyavartata yuddhāya trāsitaṃ dīrghabāhunā
7.82.39
tato droṇo bhṛśaṃ kruddhaḥ sahasodvṛtya cakṣuṣī sātyakiṃ satyakarmāṇaṃ svayam evābhidudruve
7.83.1
saṃjaya uvāca draupadeyān maheṣvāsān saumadattir mahāyaśāḥ ekaikaṃ pañcabhir viddhvā punar vivyādha saptabhiḥ
7.83.2
te pīḍitā bhṛśaṃ tena raudreṇa sahasā vibho pramūḍhā naiva vividur mṛdhe kṛtyaṃ sma kiṃ cana
7.83.3
nākulis tu śatānīkaḥ saumadattiṃ nararṣabham dvābhyāṃ viddhvānadad dhṛṣṭaḥ śarābhyāṃ śatrutāpanaḥ
7.83.4
tathetare raṇe yattās tribhis tribhir ajihmagaiḥ vivyadhuḥ samare tūrṇaṃ saumadattim amarṣaṇam
7.83.5
sa tān prati mahārāja cikṣipe pañca sāyakān ekaikaṃ hṛdi cājaghne ekaikena mahāyaśāḥ
7.83.6
tatas te bhrātaraḥ pañca śarair viddhā mahātmanā parivārya rathair vīraṃ vivyadhuḥ sāyakair bhṛśam
7.83.7
ārjunis tu hayāṃs tasya caturbhir niśitaiḥ śaraiḥ preṣayām āsa saṃkruddho yamasya sadanaṃ prati
7.83.8
bhaimasenir dhanuś chittvā saumadatter mahātmanaḥ nanāda balavan nādaṃ vivyādha ca śitaiḥ śaraiḥ
7.83.9
yaudhiṣṭhiro dhvajaṃ tasya chittvā bhūmāv apātayat nākuliś cāśvayantāraṃ rathanīḍād apāharat
7.83.10
sāhadevis tu taṃ jñātvā bhrātṛbhir vimukhīkṛtam kṣurapreṇa śiro rājan nicakarta mahāmanāḥ
7.83.11
tacchiro nyapatad bhūmau tapanīyavibhūṣitam bhrājayantaṃ raṇoddeśaṃ bālasūryasamaprabham
7.83.12
saumadatteḥ śiro dṛṣṭvā nipatat tan mahātmanaḥ vitrastās tāvakā rājan pradudruvur anekadhā
7.83.13
alambusas tu samare bhīmasenaṃ mahābalam yodhayām āsa saṃkruddho lakṣmaṇaṃ rāvaṇir yathā
7.83.14
saṃprayuddhau raṇe dṛṣṭvā tāv ubhau nararākṣasau vismayaḥ sarvabhūtānāṃ praharṣaś cābhavat tadā
7.83.15
ārṣyaśṛṅgiṃ tato bhīmo navabhir niśitaiḥ śaraiḥ vivyādha prahasan rājan rākṣasendram amarṣaṇam
7.83.16
tad rakṣaḥ samare viddhaṃ kṛtvā nādaṃ bhayāvaham abhyadravat tato bhīmaṃ ye ca tasya padānugāḥ
7.83.17
sa bhīmaṃ pañcabhir viddhvā śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ bhīmānugāñ jaghānāśu rathāṃs triṃśad ariṃdamaḥ punaś catuḥśatān hatvā bhīmaṃ vivyādha patriṇā
7.83.18
so 'tividdhas tadā bhīmo rākṣasena mahābalaḥ niṣasāda rathopasthe mūrchayābhipariplutaḥ
7.83.19
pratilabhya tataḥ saṃjñāṃ mārutiḥ krodhamūrchitaḥ vikṛṣya kārmukaṃ ghoraṃ bhārasādhanam uttamam alambusaṃ śarais tīkṣṇair ardayām āsa sarvataḥ
7.83.20
sa viddho bahubhir bāṇair nīlāñjanacayopamaḥ śuśubhe sarvato rājan pradīpta iva kiṃśukaḥ
7.83.21
sa vadhyamānaḥ samare bhīmacāpacyutaiḥ śaraiḥ smaran bhrātṛvadhaṃ caiva pāṇḍavena mahātmanā
7.83.22
ghoraṃ rūpam atho kṛtvā bhīmasenam abhāṣata tiṣṭhedānīṃ raṇe pārtha paśya me 'dya parākramam
7.83.23
bako nāma sudurbuddhe rākṣasapravaro balī parokṣaṃ mama tadvṛttaṃ yad bhrātā me hatas tvayā
7.83.24
evam uktvā tato bhīmam antardhānagatas tadā mahātā śaravarṣeṇa bhṛśaṃ taṃ samavākirat
7.83.25
bhīmas tu samare rājann adṛśye rākṣase tadā ākāśaṃ pūrayām āsa śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
7.83.26
sa vadhyamāno bhīmena nimeṣād ratham āsthitaḥ jagāma dharaṇīṃ kṣudraḥ khaṃ caiva sahasāgamat
7.83.27
uccāvacāni rūpāṇi cakāra subahūni ca uccāvacās tathā vāco vyājahāra samantataḥ
7.83.28
tena pāṇḍavasainyānāṃ mṛditā yudhi vāraṇāḥ hayāś ca bahavo rājan pattayaś ca tathā punaḥ rathebhyo rathinaḥ petus tasya nunnāḥ sma sāyakaiḥ
7.83.29
śoṇitodāṃ rathāvartāṃ hastigrāhasamākulām chatrahaṃsāṃ kardaminīṃ bāhupannagasaṃkulām
7.83.30
nadīṃ pravartayām āsa rakṣogaṇasamākulām vahantīṃ bahudhā rājaṃś cedipāñcālasṛñjayān
7.83.31
taṃ tathā samare rājan vicarantam abhītavat pāṇḍavā bhṛśasaṃvignāḥ prāpaśyaṃs tatsya vikramam
7.83.32
tāvakānāṃ tu sainyānāṃ praharṣaḥ samajāyata vāditraninadaś cograḥ sumahāṃl lomaharṣaṇaḥ
7.83.33
taṃ śrutvā ninadaṃ ghoraṃ tava sainyasya pāṇḍavaḥ nāmṛṣyata yathā nāgas talaśabdaṃ samīritam
7.83.34
tataḥ krodhābhitāmrākṣo nirdahann iva pāvakaḥ saṃdadhe tvāṣṭram astraṃ sa svayaṃ tvaṣṭeva māriṣa
7.83.35
tataḥ śarasahasrāṇi prādurāsan samantataḥ taiḥ śarais tava sainyasya vidrāvaḥ sumahān abhūt
7.83.36
tad astraṃ preṣitaṃ tena bhīmasenena saṃyuge rākṣasasya mahāmāyāṃ hatvā rākṣasam ārdayat
7.83.37
sa vadhyamāno bahudhā bhīmasenena rākṣasaḥ saṃtyajya saṃyuge bhīmaṃ droṇānīkam upādravat
7.83.38
tasmiṃs tu nirjite rājan rākṣasendre mahātmanā anādayan siṃhanādaiḥ pāṇḍavāḥ sarvatodiśam
7.83.39
apūjayan mārutiṃ ca saṃhṛṣṭās te mahābalam prahrādaṃ samare jitvā yathā śakraṃ marudgaṇāḥ
7.84.1
saṃjaya uvāca alambusaṃ tathā yuddhe vicarantam abhītavat haiḍimbaḥ prayayau tūrṇaṃ vivyādha ca śitaiḥ śaraiḥ
7.84.2
tayoḥ pratibhayaṃ yuddham āsīd rākṣasasiṃhayoḥ kurvator vividhā māyāḥ śakraśambarayor iva
7.84.3
alambuso bhṛśaṃ kruddho ghaṭotkacam atāḍayat ghaṭotkacas tu viṃśatyā nārācānāṃ stanāntare alambusam atho viddhvā siṃhavad vyanadan muhuḥ
7.84.4
tathaivālambuso rājan haiḍimbaṃ yuddhadurmadam viddhvā viddhvānadad dhṛṣṭaḥ pūrayan khaṃ samantataḥ
7.84.5
tathā tau bhṛśasaṃkruddhau rākṣasendrau mahābalau nirviśeṣam ayudhyetāṃ māyābhir itaretaram
7.84.6
māyāśatasṛjau dṛptau mohayantau parasparam māyāyuddhe sukuśalau māyāyuddham ayudhyatām
7.84.7
yāṃ yāṃ ghaṭotkaco yuddhe māyāṃ darśayate nṛpa tāṃ tām alambuso rājan māyayaiva nijaghnivān
7.84.8
taṃ tathā yudhyamānaṃ tu māyāyuddhaviśāradam alambusaṃ rākṣasendraṃ dṛṣṭvākrudhyanta pāṇḍavāḥ
7.84.9
ta enaṃ bhṛśasaṃkruddhāḥ sarvataḥ pravarā rathaiḥ abhyadravanta saṃkruddhā bhīmasenādayo nṛpa
7.84.10
ta enaṃ koṣṭhakīkṛtya rathavaṃśena māriṣa sarvato vyakiran bāṇair ulkābhir iva kuñjaram
7.84.11
sa teṣām astravegaṃ taṃ pratihatyāstramāyayā tasmād rathavrajān mukto vanadāhād iva dvipaḥ
7.84.12
sa visphārya dhanur ghoram indrāśanisamasvanam mārutiṃ pañcaviṃśatyā bhaimaseniṃ ca pañcabhiḥ yudhiṣṭhiraṃ tribhir viddhvā sahadevaṃ ca saptabhiḥ
7.84.13
nakulaṃ ca trisaptatyā drupadeyāṃś ca māriṣa pañcabhiḥ pañcabhir viddhvā ghoraṃ nādaṃ nanāda ha
7.84.14
taṃ bhīmaseno navabhiḥ sahadevaś ca pañcabhiḥ yudhiṣṭhiraḥ śatenaiva rākṣasaṃ pratyavidhyata nakulaś ca catuḥṣaṣṭyā draupadeyās tribhis tribhiḥ
7.84.15
haiḍimbo rākṣasaṃ viddhvā yuddhe pañcāśatā śaraiḥ punar vivyādha saptatyā nanāda ca mahābalaḥ
7.84.16
so 'tividdho maheṣvāsaḥ sarvatas tair mahārathaiḥ prativivyādha tān sarvān pañcabhiḥ pañcabhiḥ śaraiḥ
7.84.17
taṃ kruddhaṃ rākṣasaṃ yuddhe pratikruddhas tu rākṣasaḥ haiḍimbo bharataśreṣṭha śarair vivyādha saptabhiḥ
7.84.18
so 'tividdho balavatā rākṣasendro mahābalaḥ vyasṛjat sāyakāṃs tūrṇaṃ svarṇapuṅkhāñ śilāśitān
7.84.19
te śarā nataparvāṇo viviśū rākṣasaṃ tadā ruṣitāḥ pannagā yadvad girim ugrā mahābalāḥ
7.84.20
tatas te pāṇḍavā rājan samantān niśitāñ śarān preṣayām āsur udvignā haiḍimbaś ca ghaṭotkacaḥ
7.84.21
sa vadhyamānaḥ samare pāṇḍavair jitakāśibhiḥ dagdhādrikūṭaśṛṅgābhaṃ bhinnāñjanacayopamam
7.84.22
samutkṣipya ca bāhubhyām āvidhya ca punaḥ punaḥ niṣpipeṣa kṣitau kṣipraṃ pūrṇakumbham ivāśmani
7.84.23
balalāghavasaṃpannaḥ saṃpanno vikrameṇa ca bhaimasenī raṇe kruddhaḥ sarvasainyāny abhīṣayat
7.84.24
sa visphuṭitasarvāṅgaś cūrṇitāsthivibhūṣaṇaḥ ghaṭotkacena vīreṇa hataḥ sālakaṭaṅkaṭaḥ
7.84.25
tataḥ sumanasaḥ pārthā hate tasmin niśācare cukruśuḥ siṃhanādāṃś ca vāsāṃsy ādudhuvuś ca ha
7.84.26
tāvakāś ca hataṃ dṛṣṭvā rākṣasendraṃ mahābalam alambusaṃ bhīmarūpaṃ viśīrṇam iva parvatam hāhākāram akurvanta sainyāni bharatarṣabha
7.84.27
janāś ca tad dadṛśire rakṣaḥ kautūhalānvitāḥ yadṛcchayā nipatitaṃ bhūmāv aṅgārakaṃ yathā
7.84.28
ghaṭotkacas tu tad dhatvā rakṣo balavatāṃ varam mumoca balavan nādaṃ balaṃ hatveva vāsavaḥ
7.84.29
sa pūjyamānaḥ pitṛbhiḥ sabāndhavair; ghaṭotkacaḥ karmaṇi duṣkare kṛte ripuṃ nihatyābhinananda vai tadā; alambusaṃ pakvam alambusaṃ yathā
7.84.30
tato ninādaḥ sumahān samutthitaḥ; saśaṅkhanānāvidhabāṇaghoṣavān niśamya taṃ pratyanadaṃs tu kauravās; tato dhvanir bhuvanam athāspṛśad bhṛśam
7.85.1
dhṛtarāṣṭra uvāca bhāradvājaṃ kathaṃ yuddhe yuyudhāno 'bhyavārayat saṃjayācakṣva tattvena paraṃ kautūhalaṃ hi me
7.85.2
saṃjaya uvāca śṛṇu rājan mahāprājña saṃgrāmaṃ lomaharṣaṇam droṇasya pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ yuyudhānapurogamaiḥ
7.85.3
vadhyamānaṃ balaṃ dṛṣṭvā yuyudhānena māriṣa abhyadravat svayaṃ droṇaḥ sātyakiṃ satyavikramam
7.85.4
tam āpatantaṃ sahasā bhāradvājaṃ mahāratham sātyakiḥ pañcaviṃśatyā kṣudrakāṇāṃ samārpayat
7.85.5
droṇo 'pi yudhi vikrānto yuyudhānaṃ samāhitaḥ avidhyat pañcabhis tūrṇaṃ hemapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ
7.85.6
te varma bhittvā sudṛḍhaṃ dviṣatpiśitabhojanāḥ abhyagur dharaṇīṃ rājañ śvasanta iva pannagāḥ
7.85.7
dīrghabāhur abhikruddhas tottrārdita iva dvipaḥ droṇaṃ pañcāśatāvidhyan nārācair agnisaṃnibhaiḥ
7.85.8
bhāradvājo raṇe viddho yuyudhānena satvaram sātyakiṃ bahubhir bāṇair yatamānam avidhyata
7.85.9
tataḥ kruddho maheṣvāso bhūya eva mahābalaḥ sātvataṃ pīḍayām āsa śatena nataparvaṇā
7.85.10
sa vadhyamānaḥ samare bhāradvājena sātyakiḥ nābhyapadyata kartavyaṃ kiṃ cid eva viśāṃ pate
7.85.11
viṣaṇṇavadanaś cāpi yuyudhāno 'bhavan nṛpa bhāradvājaṃ raṇe dṛṣṭvā visṛjantaṃ śitāñ śarān
7.85.12
taṃ tu saṃprekṣya te putrāḥ sainikāś ca viśāṃ pate prahṛṣṭamanaso bhūtvā siṃhavad vyanadan muhuḥ
7.85.13
taṃ śrutvā ninadaṃ ghoraṃ pīḍyamānaṃ ca mādhavam yudhiṣṭhiro 'bravīd rājan sarvasainyāni bhārata
7.85.14
eṣa vṛṣṇivaro vīraḥ sātyakiḥ satyakarmakṛt grasyate yudhi vīreṇa bhānumān iva rāhuṇā abhidravata gacchadhvaṃ sātyakir yatra yudhyate
7.85.15
dhṛṣṭadyumnaṃ ca pāñcālyam idam āha janādhipa abhidrava drutaṃ droṇaṃ kiṃ nu tiṣṭhasi pārṣata na paśyasi bhayaṃ ghoraṃ droṇān naḥ samupasthitam
7.85.16
asau droṇo maheṣvāso yuyudhānena saṃyuge krīḍate sūtrabaddhena pakṣiṇā bālako yathā
7.85.17
tatraiva sarve gacchantu bhīmasenamukhā rathāḥ tvayaiva sahitā yattā yuyudhānarathaṃ prati
7.85.18
pṛṣṭhato 'nugamiṣyāmi tvām ahaṃ sahasainikaḥ sātyakiṃ mokṣayasvādya yamadaṃṣṭrāntaraṃ gatam
7.85.19
evam uktvā tato rājā sarvasainyena pāṇḍavaḥ abhyadravad raṇe droṇaṃ yuyudhānasya kāraṇāt
7.85.20
tatrārāvo mahān āsīd droṇam ekaṃ yuyutsatām pāṇḍavānāṃ ca bhadraṃ te sṛñjayānāṃ ca sarvaśaḥ
7.85.21
te sametya naravyāghrā bhāradvājaṃ mahāratham abhyavarṣañ śarais tīkṣṇaiḥ kaṅkabarhiṇavājitaiḥ
7.85.22
smayann eva tu tān vīrān droṇaḥ pratyagrahīt svayam atithīn āgatān yadvat salilenāsanena ca
7.85.23
tarpitās te śarais tasya bhāradvājasya dhanvinaḥ ātitheyagṛhaṃ prāpya nṛpate 'tithayo yathā
7.85.24
bhāradvājaṃ ca te sarve na śekuḥ prativīkṣitum madhyaṃdinam anuprāptaṃ sahasrāṃśum iva prabho
7.85.25
tāṃs tu sarvān maheṣvāsān droṇaḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ atāpayac charavrātair gabhastibhir ivāṃśumān
7.85.26
vadhyamānā raṇe rājan pāṇḍavāḥ sṛñjayās tathā trātāraṃ nādhyagacchanta paṅkamagnā iva dvipāḥ
7.85.27
droṇasya ca vyadṛśyanta visarpanto mahāśarāḥ gabhastaya ivārkasya pratapantaḥ samantataḥ
7.85.28
tasmin droṇena nihatāḥ pāñcālāḥ pañcaviṃśatiḥ mahārathasamākhyātā dhṛṣṭadyumnasya saṃmatāḥ
7.85.29
pāṇḍūnāṃ sarvasainyeṣu pāñcālānāṃ tathaiva ca droṇaṃ sma dadṛśuḥ śūraṃ vinighnantaṃ varān varān
7.85.30
kekayānāṃ śataṃ hatvā vidrāvya ca samantataḥ droṇas tasthau mahārāja vyāditāsya ivāntakaḥ
7.85.31
pāñcālān sṛñjayān matsyān kekayān pāṇḍavān api droṇo 'jayan mahābāhuḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ
7.85.32
teṣāṃ samabhavac chabdo vadhyatāṃ droṇasāyakaiḥ vanaukasām ivāraṇye dahyatāṃ dhūmaketunā
7.85.33
tatra devāḥ sagandharvāḥ pitaraś cābruvan nṛpa ete dravanti pāñcālāḥ pāṇḍavāś ca sasainikāḥ
7.85.34
taṃ tathā samare droṇaṃ nighnantaṃ somakān raṇe na cāpy abhiyayuḥ ke cid apare naiva vivyadhuḥ
7.85.35
vartamāne tathā raudre tasmin vīravarakṣaye aśṛṇot sahasā pārthaḥ pāñcajanyasya nisvanam
7.85.36
pūrito vāsudevena śaṅkharāṭ svanate bhṛśam yudhyamāneṣu vīreṣu saindhavasyābhirakṣiṣu nadatsu dhārtarāṣṭreṣu vijayasya rathaṃ prati
7.85.37
gāṇḍīvasya ca nirghoṣe vipranaṣṭe samantataḥ kaśmalābhihato rājā cintayām āsa pāṇḍavaḥ
7.85.38
na nūnaṃ svasti pārthasya yathā nadati śaṅkharāṭ kauravāś ca yathā hṛṣṭā vinadanti muhur muhuḥ
7.85.39
evaṃ saṃcintayitvā tu vyākulenāntarātmanā ajātaśatruḥ kaunteyaḥ sātvataṃ pratyabhāṣata
7.85.40
bāṣpagadgadayā vācā muhyamāno muhur muhuḥ kṛtyasyānantarāpekṣī śaineyaṃ śinipuṃgavam
7.85.41
yaḥ sa dharmaḥ purā dṛṣṭaḥ sadbhiḥ śaineya śāśvataḥ sāṃparāye suhṛtkṛtye tasya kālo 'yam āgataḥ
7.85.42
sarveṣv api ca yodheṣu cintayañ śinipuṃgava tvattaḥ suhṛttamaṃ kaṃ cin nābhijānāmi sātyake
7.85.43
yo hi prītamanā nityaṃ yaś ca nityam anuvrataḥ sa kārye sāṃparāye tu niyojya iti me matiḥ
7.85.44
yathā ca keśavo nityaṃ pāṇḍavānāṃ parāyaṇam tathā tvam api vārṣṇeya kṛṣṇatulyaparākramaḥ
7.85.45
so 'haṃ bhāraṃ samādhāsye tvayi taṃ voḍhum arhasi abhiprāyaṃ ca me nityaṃ na vṛthā kartum arhasi
7.85.46
sa tvaṃ bhrātur vayasyasya guror api ca saṃyuge kuru kṛcchre sahāyārtham arjunasya nararṣabha
7.85.47
tvaṃ hi satyavrataḥ śūro mitrāṇām abhayaṃkaraḥ loke vikhyāyase vīra karmabhiḥ satyavāg iti
7.85.48
yo hi śaineya mitrārthe yudhyamānas tyajet tanum pṛthivīṃ vā dvijātibhyo yo dadyāt samam eva tat
7.85.49
śrutāś ca bahavo 'smābhī rājāno ye divaṃ gatāḥ dattvemāṃ pṛthivīṃ kṛtsnāṃ brāhmaṇebhyo yathāvidhi
7.85.50
evaṃ tvām api dharmātman prayāce 'haṃ kṛtāñjaliḥ pṛthivīdānatulyaṃ syād adhikaṃ vā phalaṃ vibho
7.85.51
eka eva sadā kṛṣṇo mitrāṇām abhayaṃkaraḥ raṇe saṃtyajati prāṇān dvitīyas tvaṃ ca sātyake
7.85.52
vikrāntasya ca vīrasya yuddhe prārthayato yaśaḥ śūra eva sahāyaḥ syān netaraḥ prākṛto janaḥ
7.85.53
īdṛśe tu parāmarde vartamānasya mādhava tvad anyo hi raṇe goptā vijayasya na vidyate
7.85.54
ślāghann eva hi karmāṇi śataśas tava pāṇḍavaḥ mama saṃjanayan harṣaṃ punaḥ punar akīrtayat
7.85.55
laghvastraś citrayodhī ca tathā laghuparākramaḥ prājñaḥ sarvāstravic chūro muhyate na ca saṃyuge
7.85.56
mahāskandho mahorasko mahābāhur mahādhanuḥ mahābalo mahāvīryaḥ sa mahātmā mahārathaḥ
7.85.57
śiṣyo mama sakhā caiva priyo 'syāhaṃ priyaś ca me yuyudhānaḥ sahāyo me pramathiṣyati kauravān
7.85.58
asmadarthaṃ ca rājendra saṃnahyed yadi keśavaḥ rāmo vāpy aniruddho vā pradyumno vā mahārathaḥ
7.85.59
gado vā sāraṇo vāpi sāmbo vā saha vṛṣṇibhiḥ sahāyārthaṃ mahārāja saṃgrāmottamamūrdhani
7.85.60
tathāpy ahaṃ naravyāghraṃ śaineyaṃ satyavikramam sāhāyye viniyokṣyāmi nāsti me 'nyo hi tatsamaḥ
7.85.61
iti dvaitavane tāta mām uvāca dhanaṃjayaḥ parokṣaṃ tvadguṇāṃs tathyān kathayann āryasaṃsadi
7.85.62
tasya tvam evaṃ saṃkalpaṃ na vṛthā kartum arhasi dhanaṃjayasya vārṣṇeya mama bhīmasya cobhayoḥ
7.85.63
yac cāpi tīrthāni carann agacchaṃ dvārakāṃ prati tatrāham api te bhaktim arjunaṃ prati dṛṣṭavān
7.85.64
na tat sauhṛdam anyeṣu mayā śaineya lakṣitam yathā tvam asmān bhajase vartamānān upaplave
7.85.65
so 'bhijātyā ca bhaktyā ca sakhyasyācāryakasya ca sauhṛdasya ca vīryasya kulīnatvasya mādhava
7.85.66
satyasya ca mahābāho anukampārtham eva ca anurūpaṃ maheṣvāsa karma tvaṃ kartum arhasi
7.85.67
soyodhano hi sahasā gato droṇena daṃśitaḥ pūrvam eva tu yātās te kauravāṇāṃ mahārathāḥ
7.85.68
sumahān ninadaś caiva śrūyate vijayaṃ prati sa śaineya javenātra gantum arhasi mādhava
7.85.69
bhīmaseno vayaṃ caiva saṃyattāḥ sahasainikāḥ droṇam āvārayiṣyāmo yadi tvāṃ prati yāsyati
7.85.70
paśya śaineya sainyāni dravamāṇāni saṃyuge mahāntaṃ ca raṇe śabdaṃ dīryamāṇāṃ ca bhāratīm
7.85.71
mahāmārutavegena samudram iva parvasu dhārtarāṣṭrabalaṃ tāta vikṣiptaṃ savyasācinā
7.85.72
rathair viparidhāvadbhir manuṣyaiś ca hayaiś ca ha sainyaṃ rajaḥsamuddhūtam etat saṃparivartate
7.85.73
saṃvṛtaḥ sindhusauvīrair nakharaprāsayodhibhiḥ atyantāpacitaiḥ śūraiḥ phalgunaḥ paravīrahā
7.85.74
naitad balam asaṃvārya śakyo hantuṃ jayadrathaḥ ete hi saindhavasyārthe sarve saṃtyaktajīvitāḥ
7.85.75
śaraśaktidhvajavanaṃ hayanāgasamākulam paśyaitad dhārtarāṣṭrāṇām anīkaṃ sudurāsadam
7.85.76
śṛṇu dundubhinirghoṣaṃ śaṅkhaśabdāṃś ca puṣkalān siṃhanādaravāṃś caiva rathanemisvanāṃs tathā
7.85.77
nāgānāṃ śṛṇu śabdaṃ ca pattīnāṃ ca sahasraśaḥ sādināṃ dravatāṃ caiva śṛṇu kampayatāṃ mahīm
7.85.78
purastāt saindhavānīkaṃ droṇānīkasya pṛṣṭhataḥ bahutvād dhi naravyāghra devendram api pīḍayet
7.85.79
aparyante bale magno jahyād api ca jīvitam tasmiṃś ca nihate yuddhe kathaṃ jīveta mādṛśaḥ sarvathāham anuprāptaḥ sukṛcchraṃ bata jīvitam
7.85.80
śyāmo yuvā guḍākeśo darśanīyaś ca pāṇḍavaḥ laghvastraś citrayodhī ca praviṣṭas tāta bhāratīm
7.85.81
sūryodaye mahābāhur divasaś cātivartate tanna jānāmi vārṣṇeya yadi jīvati vā na vā kurūṇāṃ cāpi tat sainyaṃ sāgarapratimaṃ mahat
7.85.82
eka eva ca bībhatsuḥ praviṣṭas tāta bhāratīm aviṣahyāṃ mahābāhuḥ surair api mahāmṛdhe
7.85.83
na ca me vartate buddhir adya yuddhe kathaṃ cana droṇo 'pi rabhaso yuddhe mama pīḍayate balam pratyakṣaṃ te mahābāho yathāsau carati dvijaḥ
7.85.84
yugapac ca sametānāṃ kāryāṇāṃ tvaṃ vicakṣaṇaḥ mahārthaṃ laghusaṃyuktaṃ kartum arhasi mādhava
7.85.85
tasya me sarvakāryeṣu kāryam etan mataṃ sadā arjunasya paritrāṇaṃ kartavyam iti saṃyuge
7.85.86
nāhaṃ śocāmi dāśārhaṃ goptāraṃ jagataḥ prabhum sa hi śakto raṇe tāta trīṃl lokān api saṃgatān
7.85.87
vijetuṃ puruṣavyāghra satyam etad bravīmi te kiṃ punar dhārtarāṣṭrasya balam etat sudurbalam
7.85.88
arjunas tv eva vārṣṇeya pīḍito bahubhir yudhi prajahyāt samare prāṇāṃs tasmād vindāmi kaśmalam
7.85.89
tasya tvaṃ padavīṃ gaccha gaccheyus tvādṛśā yathā tādṛśasyedṛśe kāle mādṛśenābhicoditaḥ
7.85.90
raṇe vṛṣṇipravīrāṇāṃ dvāv evātirathau smṛtau pradyumnaś ca mahābāhus tvaṃ ca sātvata viśrutaḥ
7.85.91
astre nārāyaṇasamaḥ saṃkarṣaṇasamo bale vīratāyāṃ naravyāghra dhanaṃjayasamo hy asi
7.85.92
bhīṣmadroṇāv atikramya sarvayuddhaviśāradam tvām adya puruṣavyāghraṃ loke santaḥ pracakṣate
7.85.93
nāsādhyaṃ vidyate loke sātyaker iti mādhava tat tvāṃ yad abhivakṣyāmi tat kuruṣva mahābala
7.85.94
saṃbhāvanā hi lokasya tava pārthasya cobhayoḥ nānyathā tāṃ mahābāho saṃprakartum ihārhasi
7.85.95
parityajya priyān prāṇān raṇe vicara vīravat na hi śaineya dāśārhā raṇe rakṣanti jīvitam
7.85.96
ayuddham anavasthānaṃ saṃgrāme ca palāyanam bhīrūṇām asatāṃ mārgo naiṣa dāśārhasevitaḥ
7.85.97
tavārjuno gurus tāta dharmātmā śinipuṃgava vāsudevo guruś cāpi tava pārthasya dhīmataḥ
7.85.98
kāraṇadvayam etad dhi jānānas tvāham abruvam māvamaṃsthā vaco mahyaṃ gurus tava guror hy aham
7.85.99
vāsudevamataṃ caitan mama caivārjunasya ca satyam etan mayoktaṃ te yāhi yatra dhanaṃjayaḥ
7.85.100
etad vacanam ājñāya mama satyaparākrama praviśaitad balaṃ tāta dhārtarāṣṭrasya durmateḥ
7.85.101
praviśya ca yathānyāyaṃ saṃgamya ca mahārathaiḥ yathārham ātmanaḥ karma raṇe sātvata darśaya
7.86.1
saṃjaya uvāca prītiyuktaṃ ca hṛdyaṃ ca madhurākṣaram eva ca kālayuktaṃ ca citraṃ ca svatayā cābhibhāṣitam
7.86.2
dharmarājasya tad vākyaṃ niśamya śinipuṃgavaḥ sātyakir bharataśreṣṭha pratyuvāca yudhiṣṭhiram
7.86.3
śrutaṃ te gadato vākyaṃ sarvam etan mayācyuta nyāyayuktaṃ ca citraṃ ca phalgunārthe yaśaskaram
7.86.4
evaṃvidhe tathā kāle madṛśaṃ prekṣya saṃmatam vaktum arhasi rājendra yathā pārthaṃ tathaiva mām
7.86.5
na me dhanaṃjayasyārthe prāṇā rakṣyāḥ kathaṃ cana tvatprayuktaḥ punar ahaṃ kiṃ na kuryāṃ mahāhave
7.86.6
lokatrayaṃ yodhayeyaṃ sadevāsuramānuṣam tvatprayukto narendreha kim utaitat sudurbalam
7.86.7
suyodhanabalaṃ tv adya yodhayiṣye samantataḥ vijeṣye ca raṇe rājan satyam etad bravīmi te
7.86.8
kuśaly ahaṃ kuśalinaṃ samāsādya dhanaṃjayam hate jayadrathe rājan punar eṣyāmi te 'ntikam
7.86.9
avaśyaṃ tu mayā sarvaṃ vijñāpyas tvaṃ narādhipa vāsudevasya yad vākyaṃ phalgunasya ca dhīmataḥ
7.86.10
dṛḍhaṃ tv abhiparīto 'ham arjunena punaḥ punaḥ madhye sarvasya sainyasya vāsudevasya śṛṇvataḥ
7.86.11
adya mādhava rājānam apramatto 'nupālaya āryāṃ yuddhe matiṃ kṛtvā yāvad dhanmi jayadratham
7.86.12
tvayi vāhaṃ mahābāho pradyumne vā mahārathe nṛpaṃ nikṣipya gaccheyaṃ nirapekṣo jayadratham
7.86.13
jānīṣe hi raṇe droṇaṃ rabhasaṃ śreṣṭhasaṃmatam pratijñā cāpi te nityaṃ śrutā droṇasya mādhava
7.86.14
grahaṇaṃ dharmarājasya bhāradvājo 'nugṛdhyati śaktaś cāpi raṇe droṇo nigṛhītuṃ yudhiṣṭhiram
7.86.15
evaṃ tvayi samādhāya dharmarājaṃ narottamam aham adya gamiṣyāmi saindhavasya vadhāya hi
7.86.16
jayadratham ahaṃ hatvā dhruvam eṣyāmi mādhava dharmarājaṃ yathā droṇo nigṛhṇīyād raṇe balāt
7.86.17
nigṛhīte naraśreṣṭhe bhāradvājena mādhava saindhavasya vadho na syān mamāprītis tathā bhavet
7.86.18
evaṃ gate naraśreṣṭha pāṇḍave satyavādini asmākaṃ gamanaṃ vyaktaṃ vanaṃ prati bhavet punaḥ
7.86.19
so 'yaṃ mama jayo vyaktaṃ vyartha eva bhaviṣyati yadi droṇo raṇe kruddho nigṛhṇīyād yudhiṣṭhiram
7.86.20
sa tvam adya mahābāho priyārthaṃ mama mādhava jayārthaṃ ca yaśorthaṃ ca rakṣa rājānam āhave
7.86.21
sa bhavān mayi nikṣepo nikṣiptaḥ savyasācinā bhāradvājād bhayaṃ nityaṃ paśyamānena te prabho
7.86.22
tasyāpi ca mahābāho nityaṃ paśyati saṃyuge nānyaṃ hi pratiyoddhāraṃ raukmiṇeyād ṛte prabho māṃ vāpi manyate yuddhe bhāradvājasya dhīmataḥ
7.86.23
so 'haṃ saṃbhāvanāṃ caitām ācāryavacanaṃ ca tat pṛṣṭhato notsahe kartuṃ tvāṃ vā tyaktuṃ mahīpate
7.86.24
ācāryo laghuhastatvād abhedyakavacāvṛtaḥ upalabhya raṇe krīḍed yathā śakuninā śiśuḥ
7.86.25
yadi kārṣṇir dhanuṣpāṇir iha syān makaradhvajaḥ tasmai tvāṃ visṛjeyaṃ vai sa tvāṃ rakṣed yathārjunaḥ
7.86.26
kuru tvam ātmano guptiṃ kas te goptā gate mayi yaḥ pratīyād raṇe droṇaṃ yāvad gacchāmi pāṇḍavam
7.86.27
mā ca te bhayam adyāstu rājann arjunasaṃbhavam na sa jātu mahābāhur bhāram udyamya sīdati
7.86.28
ye ca sauvīrakā yodhās tathā saindhavapauravāḥ udīcyā dākṣiṇātyāś ca ye cānye 'pi mahārathāḥ
7.86.29
ye ca karṇamukhā rājan rathodārāḥ prakīrtitāḥ ete 'rjunasya kruddhasya kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīm
7.86.30
udyuktā pṛthivī sarvā sasurāsuramānuṣā sarākṣasagaṇā rājan sakiṃnaramahoragā
7.86.31
jaṅgamāḥ sthāvaraiḥ sārdhaṃ nālaṃ pārthasya saṃyuge evaṃ jñātvā mahārāja vyetu te bhīr dhanaṃjaye
7.86.32
yatra vīrau maheṣvāsau kṛṣṇau satyaparākramau na tatra karmaṇo vyāpat kathaṃ cid api vidyate
7.86.33
daivaṃ kṛtāstratāṃ yogam amarṣam api cāhave kṛtajñatāṃ dayāṃ caiva bhrātus tvam anucintaya
7.86.34
mayi cāpy apayāte vai gacchamāne 'rjunaṃ prati droṇe citrāstratāṃ saṃkhye rājaṃs tvam anucintaya
7.86.35
ācāryo hi bhṛśaṃ rājan nigrahe tava gṛdhyati pratijñām ātmano rakṣan satyāṃ kartuṃ ca bhārata
7.86.36
kuruṣvādyātmano guptiṃ kas te goptā gate mayi yasyāhaṃ pratyayāt pārtha gaccheyaṃ phalgunaṃ prati
7.86.37
na hy ahaṃ tvā mahārāja anikṣipya mahāhave kva cid yāsyāmi kauravya satyam etad bravīmi te
7.86.38
etad vicārya bahuśo buddhyā buddhimatāṃ vara dṛṣṭvā śreyaḥ paraṃ buddhyā tato rājan praśādhi mām
7.86.39
yudhiṣṭhira uvāca evam etan mahābāho yathā vadasi mādhava na tu me śudhyate bhāvaḥ śvetāśvaṃ prati māriṣa
7.86.40
kariṣye paramaṃ yatnam ātmano rakṣaṇaṃ prati gaccha tvaṃ samanujñāto yatra yāto dhanaṃjayaḥ
7.86.41
ātmasaṃrakṣaṇaṃ saṃkhye gamanaṃ cārjunaṃ prati vicāryaitad dvayaṃ buddhyā gamanaṃ tatra rocaye
7.86.42
sa tvam ātiṣṭha yānāya yatra yāto dhanaṃjayaḥ mamāpi rakṣaṇaṃ bhīmaḥ kariṣyati mahābalaḥ
7.86.43
pārṣataś ca sasodaryaḥ pārthivāś ca mahābalāḥ draupadeyāś ca māṃ tāta rakṣiṣyanti na saṃśayaḥ
7.86.44
kekayā bhrātaraḥ pañca rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ virāṭo drupadaś caiva śikhaṇḍī ca mahārathaḥ
7.86.45
dhṛṣṭaketuś ca balavān kuntibhojaś ca māriṣa nakulaḥ sahadevaś ca pāñcālāḥ sṛñjayās tathā ete samāhitās tāta rakṣiṣyanti na saṃśayaḥ
7.86.46
na droṇaḥ saha sainyena kṛtavarmā ca saṃyuge samāsādayituṃ śakto na ca māṃ dharṣayiṣyati
7.86.47
dhṛṣṭadyumnaś ca samare droṇaṃ kruddhaṃ paraṃtapaḥ vārayiṣyati vikramya veleva makarālayam
7.86.48
yatra sthāsyati saṃgrāme pārṣataḥ paravīrahā na droṇasainyaṃ balavat krāmet tatra kathaṃ cana
7.86.49
eṣa droṇavināśāya samutpanno hutāśanāt kavacī sa śarī khaḍgī dhanvī ca varabhūṣaṇaḥ
7.86.50
viśrabdho gaccha śaineya mā kārṣīr mayi saṃbhramam dhṛṣṭadyumno raṇe kruddho droṇam āvārayiṣyati
7.87.1
saṃjaya uvāca dharmarājasya tad vākyaṃ niśamya śinipuṃgavaḥ pārthāc ca bhayam āśaṅkan parityāgān mahīpateḥ
7.87.2
apavādaṃ hy ātmanaś ca lokād rakṣan viśeṣataḥ na māṃ bhīta iti brūyur āyāntaṃ phalgunaṃ prati
7.87.3
niścitya bahudhaivaṃ sa sātyakir yuddhadurmadaḥ dharmarājam idaṃ vākyam abravīt puruṣarṣabha
7.87.4
kṛtāṃ cen manyase rakṣāṃ svasti te 'stu viśāṃ pate anuyāsyāmi bībhatsuṃ kariṣye vacanaṃ tava
7.87.5
na hi me pāṇḍavāt kaś cit triṣu lokeṣu vidyate yo vai priyataro rājan satyam etad bravīmi te
7.87.6
tasyāhaṃ padavīṃ yāsye saṃdeśāt tava mānada tvatkṛte na ca me kiṃ cid akartavyaṃ kathaṃ cana
7.87.7
yathā hi me guror vākyaṃ viśiṣṭaṃ dvipadāṃ vara tathā tavāpi vacanaṃ viśiṣṭataram eva me
7.87.8
priye hi tava vartete bhrātarau kṛṣṇapāṇḍavau tayoḥ priye sthitaṃ caiva viddhi māṃ rājapuṃgava
7.87.9
tavājñāṃ śirasā gṛhya pāṇḍavārtham ahaṃ prabho bhittvedaṃ durbhidaṃ sainyaṃ prayāsye narasattama
7.87.10
droṇānīkaṃ viśāmy eṣa kruddho jhaṣa ivārṇavam tatra yāsyāmi yatrāsau rājan rājā jayadrathaḥ
7.87.11
yatra senāṃ samāśritya bhītas tiṣṭhati pāṇḍavāt gupto rathavaraśreṣṭhair drauṇikarṇakṛpādibhiḥ
7.87.12
itas triyojanaṃ manye tam adhvānaṃ viśāṃ pate yatra tiṣṭhati pārtho 'sau jayadrathavadhodyataḥ
7.87.13
triyojanagatasyāpi tasya yāsyāmy ahaṃ padam āsaindhavavadhād rājan sudṛḍhenāntarātmanā
7.87.14
anādiṣṭas tu guruṇā ko nu yudhyeta mānavaḥ ādiṣṭas tu tvayā rājan ko na yudhyeta mādṛśaḥ abhijānāmi taṃ deśaṃ yatra yāsyāmy ahaṃ prabho
7.87.15
huḍaśaktigadāprāsakhaḍgacarmarṣṭitomaram iṣvastravarasaṃbādhaṃ kṣobhayiṣye balārṇavam
7.87.16
yad etat kuñjarānīkaṃ sāhasram anupaśyasi kulam añjanakaṃ nāma yatraite vīryaśālinaḥ
7.87.17
āsthitā bahubhir mlecchair yuddhaśauṇḍaiḥ prahāribhiḥ nāgā meghanibhā rājan kṣaranta iva toyadāḥ
7.87.18
naite jātu nivarteran preṣitā hastisādibhiḥ anyatra hi vadhād eṣāṃ nāsti rājan parājayaḥ
7.87.19
atha yān rathino rājan samantād anupaśyasi ete rukmarathā nāma rājaputrā mahārathāḥ
7.87.20
ratheṣv astreṣu nipuṇā nāgeṣu ca viśāṃ pate dhanurvede gatāḥ pāraṃ muṣṭiyuddhe ca kovidāḥ
7.87.21
gadāyuddhaviśeṣajñā niyuddhakuśalās tathā khaḍgapraharaṇe yuktāḥ saṃpāte cāsicarmaṇoḥ
7.87.22
śūrāś ca kṛtavidyāś ca spardhante ca parasparam nityaṃ ca samare rājan vijigīṣanti mānavān
7.87.23
karṇena vijitā rājan duḥśāsanam anuvratāḥ etāṃs tu vāsudevo 'pi rathodārān praśaṃsati
7.87.24
satataṃ priyakāmāś ca karṇasyaite vaśe sthitāḥ tasyaiva vacanād rājan nivṛttāḥ śvetavāhanāt
7.87.25
te na kṣatā na ca śrāntā dṛḍhāvaraṇakārmukāḥ madarthaṃ viṣṭhitā nūnaṃ dhārtarāṣṭrasya śāsanāt
7.87.26
etān pramathya saṃgrāme priyārthaṃ tava kaurava prayāsyāmi tataḥ paścāt padavīṃ savyasācinaḥ
7.87.27
yāṃs tv etān aparān rājan nāgān saptaśatāni ca prekṣase varmasaṃchannān kirātaiḥ samadhiṣṭhitān
7.87.28
kirātarājo yān prādād gṛhītaḥ savyasācinā svalaṃkṛtāṃs tathā preṣyān icchañ jīvitam ātmanaḥ
7.87.29
āsann ete purā rājaṃs tava karmakarā dṛḍham tvām evādya yuyutsante paśya kālasya paryayam
7.87.30
teṣām ete mahāmātrāḥ kirātā yuddhadurmadāḥ hastiśikṣāvidaś caiva sarve caivāgniyonayaḥ
7.87.31
ete vinirjitāḥ sarve saṃgrāme savyasācinā madartham adya saṃyattā duryodhanavaśānugāḥ
7.87.32
etān bhittvā śarai rājan kirātān yuddhadurmadān saindhavasya vadhe yuktam anuyāsyāmi pāṇḍavam
7.87.33
ye tv ete sumahānāgā añjanasya kulodbhavāḥ karkaśāś ca vinītāś ca prabhinnakaraṭāmukhāḥ
7.87.34
jāmbūnadamayaiḥ sarvair varmabhiḥ suvibhūṣitāḥ labdhalakṣyā raṇe rājann airāvaṇasamā yudhi
7.87.35
uttarāt parvatād ete tīkṣṇair dasyubhir āsthitāḥ karkaśaiḥ pravarair yodhaiḥ kārṣṇāyasatanucchadaiḥ
7.87.36
santi goyonayaś cātra santi vānarayonayaḥ anekayonayaś cānye tathā mānuṣayonayaḥ
7.87.37
anīkam asatām etad dhūmavarṇam udīryate mlecchānāṃ pāpakartṝṇāṃ himavaddurgavāsinām
7.87.38
etad duryodhano labdhvā samagraṃ nāgamaṇḍalam kṛpaṃ ca saumadattiṃ ca droṇaṃ ca rathināṃ varam
7.87.39
sindhurājaṃ tathā karṇam avamanyata pāṇḍavān kṛtārtham atha cātmānaṃ manyate kālacoditaḥ
7.87.40
te ca sarve 'nusaṃprāptā mama nārācagocaram na vimokṣyanti kaunteya yady api syur manojavāḥ
7.87.41
tena saṃbhāvitā nityaṃ paravīryopajīvinā vināśam upayāsyanti maccharaughanipīḍitāḥ
7.87.42
ye tv ete rathino rājan dṛśyante kāñcanadhvajāḥ ete durvāraṇā nāma kāmbojā yadi te śrutāḥ
7.87.43
śūrāś ca kṛtavidyāś ca dhanurvede ca niṣṭhitāḥ saṃhatāś ca bhṛśaṃ hy ete anyonyasya hitaiṣiṇaḥ
7.87.44
akṣauhiṇyaś ca saṃrabdhā dhārtarāṣṭrasya bhārata yattā madarthaṃ tiṣṭhanti kuruvīrābhirakṣitāḥ
7.87.45
apramattā mahārāja mām eva pratyupasthitāḥ tāṃs tv ahaṃ pramathiṣyāmi tṛṇānīva hutāśanaḥ
7.87.46
tasmāt sarvān upāsaṅgān sarvopakaraṇāni ca rathe kurvantu me rājan yathāvad rathakalpakāḥ
7.87.47
asmiṃs tu khalu saṃgrāme grāhyaṃ vividham āyudham yathopadiṣṭam ācāryaiḥ kāryaḥ pañcaguṇo rathaḥ
7.87.48
kāmbojair hi sameṣyāmi kruddhair āśīviṣopamaiḥ nānāśastrasamāvāpair vividhāyudhayodhibhiḥ
7.87.49
kirātaiś ca sameṣyāmi viṣakalpaiḥ prahāribhiḥ lālitaiḥ satataṃ rājñā duryodhanahitaiṣibhiḥ
7.87.50
śakaiś cāpi sameṣyāmi śakratulyaparākramaiḥ agnikalpair durādharṣaiḥ pradīptair iva pāvakaiḥ
7.87.51
tathānyair vividhair yodhaiḥ kālakalpair durāsadaiḥ sameṣyāmi raṇe rājan bahubhir yuddhadurmadaiḥ
7.87.52
tasmād vai vājino mukhyā viśrāntāḥ śubhalakṣaṇāḥ upāvṛttāś ca pītāś ca punar yujyantu me rathe
7.87.53
tasya sarvān upāsaṅgān sarvopakaraṇāni ca rathe prāsthāpayad rājā śastrāṇi vividhāni ca
7.87.54
tatas tān sarvato muktvā sadaśvāṃś caturo janāḥ rasavat pāyayām āsuḥ pānaṃ madasamīriṇam
7.87.55
pītopavṛttān snātāṃś ca jagdhānnān samalaṃkṛtān vinītaśalyāṃs turagāṃś caturo hemamālinaḥ
7.87.56
tān yattān rukmavarṇābhān vinītāñ śīghragāminaḥ saṃhṛṣṭamanaso 'vyagrān vidhivat kalpite rathe
7.87.57
mahādhvajena siṃhena hemakesaramālinā saṃvṛte ketanair hemair maṇividrumacitritaiḥ pāṇḍurābhraprakāśābhiḥ patākābhir alaṃkṛte
7.87.58
hemadaṇḍocchritacchatre bahuśastraparicchade yojayām āsa vidhivad dhemabhāṇḍavibhūṣitān
7.87.59
dārukasyānujo bhrātā sūtas tasya priyaḥ sakhā nyavedayad rathaṃ yuktaṃ vāsavasyeva mātaliḥ
7.87.60
tataḥ snātaḥ śucir bhūtvā kṛtakautukamaṅgalaḥ snātakānāṃ sahasrasya svarṇaniṣkān adāpayat āśīrvādaiḥ pariṣvaktaḥ sātyakiḥ śrīmatāṃ varaḥ
7.87.61
tataḥ sa madhuparkārhaḥ pītvā kailāvataṃ madhu lohitākṣo babhau tatra madavihvalalocanaḥ
7.87.62
ālabhya vīrakāṃsyaṃ ca harṣeṇa mahatānvitaḥ dviguṇīkṛtatejā hi prajvalann iva pāvakaḥ utsaṅge dhanur ādāya saśaraṃ rathināṃ varaḥ
7.87.63
kṛtasvastyayano vipraiḥ kavacī samalaṃkṛtaḥ lājair gandhais tathā mālyaiḥ kanyābhiś cābhinanditaḥ
7.87.64
yudhiṣṭhirasya caraṇāv abhivādya kṛtāñjaliḥ tena mūrdhany upāghrāta āruroha mahāratham
7.87.65
tatas te vājino hṛṣṭāḥ supuṣṭā vātaraṃhasaḥ ajayyā jaitram ūhus taṃ vikurvantaḥ sma saindhavāḥ
7.87.66
atha harṣaparītāṅgaḥ sātyakir bhīmam abravīt tvaṃ bhīma rakṣa rājānam etat kāryatamaṃ hi te
7.87.67
ahaṃ bhittvā pravekṣyāmi kālapakvam idaṃ balam āyatyāṃ ca tadātve ca śreyo rājño 'bhirakṣaṇam
7.87.68
jānīṣe mama vīryaṃ tvaṃ tava cāham ariṃdama tasmād bhīma nivartasva mama ced icchasi priyam
7.87.69
tathoktaḥ sātyakiṃ prāha vraja tvaṃ kāryasiddhaye ahaṃ rājñaḥ kariṣyāmi rakṣāṃ puruṣasattama
7.87.70
evam uktaḥ pratyuvāca bhīmasenaṃ sa mādhavaḥ gaccha gaccha drutaṃ pārtha dhruvo 'dya vijayo mama
7.87.71
yan me snigdho 'nuraktaś ca tvam adya vaśagaḥ sthitaḥ nimittāni ca dhanyāni yathā bhīma vadanti me
7.87.72
nihate saindhave pāpe pāṇḍavena mahātmanā pariṣvajiṣye rājānaṃ dharmātmānaṃ na saṃśayaḥ
7.87.73
etāvad uktvā bhīmaṃ tu visṛjya ca mahāmanāḥ saṃpraikṣat tāvakaṃ sainyaṃ vyāghro mṛgagaṇān iva
7.87.74
taṃ dṛṣṭvā pravivikṣantaṃ sainyaṃ tava janādhipa bhūya evābhavan mūḍhaṃ subhṛśaṃ cāpy akampata
7.87.75
tataḥ prayātaḥ sahasā sainyaṃ tava sa sātyakiḥ didṛkṣur arjunaṃ rājan dharmarājasya śāsanāt
7.88.1
saṃjaya uvāca prayāte tava sainyaṃ tu yuyudhāne yuyutsayā dharmarājo mahārāja svenānīkena saṃvṛtaḥ prāyād droṇarathaprepsur yuyudhānasya pṛṣṭhataḥ
7.88.2
tataḥ pāñcālarājasya putraḥ samaradurmadaḥ prākrośat pāṇḍavānīke vasudānaś ca pārthivaḥ
7.88.3
āgacchata praharata drutaṃ viparidhāvata yathā sukhena gaccheta sātyakir yuddhadurmadaḥ
7.88.4
mahārathā hi bahavo yatiṣyanty asya nirjaye iti bruvanto vegena samāpetur balaṃ tava
7.88.5
vayaṃ pratijigīṣantas tatra tān samabhidrutāḥ tataḥ śabdo mahān āsīd yuyudhānarathaṃ prati
7.88.6
prakampyamānā mahatī tava putrasya vāhinī sātvatena mahārāja śatadhābhivyadīryata
7.88.7
tasyāṃ vidīryamāṇāyāṃ śineḥ pautro mahārathaḥ sapta vīrān maheṣvāsān agrānīke vyapothayat
7.88.8
te bhītā mṛdyamānāś ca pramṛṣṭā dīrghabāhunā āyodhanaṃ jahur vīrā dṛṣṭvā tam atimānuṣam
7.88.9
rathair vimathitākṣaiś ca bhagnanīḍaiś ca māriṣa cakrair vimathitaiś chinnair dhvajaiś ca vinipātitaiḥ
7.88.10
anukarṣaiḥ patākābhiḥ śirastrāṇaiḥ sakāñcanaiḥ bāhubhiś candanādigdhaiḥ sāṅgadaiś ca viśāṃ pate
7.88.11
hastihastopamaiś cāpi bhujagābhogasaṃnibhaiḥ ūrubhiḥ pṛthivī channā manujānāṃ narottama
7.88.12
śaśāṅkasaṃnikāśaiś ca vadanaiś cārukuṇḍalaiḥ patitair vṛṣabhākṣāṇāṃ babhau bhārata medinī
7.88.13
gajaiś ca bahudhā chinnaiḥ śayānaiḥ parvatopamaiḥ rarājātibhṛśaṃ bhūmir vikīrṇair iva parvataiḥ
7.88.14
tapanīyamayair yoktrair muktājālavibhūṣitaiḥ uraśchadair vicitraiś ca vyaśobhanta turaṃgamāḥ gatasattvā mahīṃ prāpya pramṛṣṭā dīrghabāhunā
7.88.15
nānāvidhāni sainyāni tava hatvā tu sātvataḥ praviṣṭas tāvakaṃ sainyaṃ drāvayitvā camūṃ bhṛśam
7.88.16
tatas tenaiva mārgeṇa yena yāto dhanaṃjayaḥ iyeṣa sātyakir gantuṃ tato droṇena vāritaḥ
7.88.17
bharadvājaṃ samāsādya yuyudhānas tu māriṣa nābhyavartata saṃkruddho velām iva jalāśayaḥ
7.88.18
nivārya tu raṇe droṇo yuyudhānaṃ mahāratham vivyādha niśitair bāṇaiḥ pañcabhir marmabhedibhiḥ
7.88.19
sātyakis tu raṇe droṇaṃ rājan vivyādha saptabhiḥ hemapuṅkhaiḥ śilādhautaiḥ kaṅkabarhiṇavājitaiḥ
7.88.20
taṃ ṣaḍbhiḥ sāyakair droṇaḥ sāśvayantāram ārdayat sa taṃ na mamṛṣe droṇaṃ yuyudhāno mahārathaḥ
7.88.21
siṃhanādaṃ tataḥ kṛtvā droṇaṃ vivyādha sātyakiḥ daśabhiḥ sāyakaiś cānyaiḥ ṣaḍbhir aṣṭābhir eva ca
7.88.22
yuyudhānaḥ punar droṇaṃ vivyādha daśabhiḥ śaraiḥ ekena sārathiṃ cāsya caturbhiś caturo hayān dhvajam ekena bāṇena vivyādha yudhi māriṣa
7.88.23
taṃ droṇaḥ sāśvayantāraṃ sarathadhvajam āśugaiḥ tvaran prācchādayad bāṇaiḥ śalabhānām iva vrajaiḥ
7.88.24
tathaiva yuyudhāno 'pi droṇaṃ bahubhir āśugaiḥ prācchādayad asaṃbhrāntas tato droṇa uvāca ha
7.88.25
tavācāryo raṇaṃ hitvā gataḥ kāpuruṣo yathā yudhyamānaṃ hi māṃ hitvā pradakṣiṇam avartata
7.88.26
tvaṃ hi me yudhyato nādya jīvan mokṣyasi mādhava yadi māṃ tvaṃ raṇe hitvā na yāsy ācāryavad drutam
7.88.27
sātyakir uvāca dhanaṃjayasya padavīṃ dharmarājasya śāsanāt gacchāmi svasti te brahman na me kālātyayo bhavet
7.88.28
saṃjaya uvāca etāvad uktvā śaineya ācāryaṃ parivarjayan prayātaḥ sahasā rājan sārathiṃ cedam abravīt
7.88.29
droṇaḥ kariṣyate yatnaṃ sarvathā mama vāraṇe yatto yāhi raṇe sūta śṛṇu cedaṃ vacaḥ param
7.88.30
etad ālokyate sainyam āvantyānāṃ mahāprabham asyānantaratas tv etad dākṣiṇātyaṃ mahābalam
7.88.31
tadanantaram etac ca bāhlikānāṃ balaṃ mahat bāhlikābhyāśato yuktaṃ karṇasyāpi mahad balam
7.88.32
anyonyena hi sainyāni bhinnāny etāni sārathe anyonyaṃ samupāśritya na tyakṣyanti raṇājiram
7.88.33
etad antaram āsādya codayāśvān prahṛṣṭavat madhyamaṃ javam āsthāya vaha mām atra sārathe
7.88.34
bāhlikā yatra dṛśyante nānāpraharaṇodyatāḥ dākṣiṇātyāś ca bahavaḥ sūtaputrapurogamāḥ
7.88.35
hastyaśvarathasaṃbādhaṃ yac cānīkaṃ vilokyate nānādeśasamutthaiś ca padātibhir adhiṣṭhitam
7.88.36
etāvad uktvā yantāraṃ brahmāṇaṃ parivarjayan sa vyatīyāya yatrograṃ karṇasya sumahad balam
7.88.37
taṃ droṇo 'nuyayau kruddho vikiran viśikhān bahūn yuyudhānaṃ mahābāhuṃ gacchantam anivartinam
7.88.38
karṇasya sainyaṃ sumahad abhihatya śitaiḥ śaraiḥ prāviśad bhāratīṃ senām aparyantāṃ sa sātyakiḥ
7.88.39
praviṣṭe yuyudhāne tu sainikeṣu druteṣu ca amarṣī kṛtavarmā tu sātyakiṃ paryavārayat
7.88.40
tam āpatantaṃ viśikhaiḥ ṣaḍbhir āhatya sātyakiḥ caturbhiś caturo 'syāśvān ājaghānāśu vīryavān
7.88.41
tataḥ punaḥ ṣoḍaśabhir nataparvabhir āśugaiḥ sātyakiḥ kṛtavarmāṇaṃ pratyavidhyat stanāntare
7.88.42
sa tudyamāno viśikhair bahubhis tigmatejanaiḥ sātvatena mahārāja kṛtavarmā na cakṣame
7.88.43
sa vatsadantaṃ saṃdhāya jihmagānalasaṃnibham ākṛṣya rājann ākarṇād vivyādhorasi sātyakim
7.88.44
sa tasya dehāvaraṇaṃ bhittvā dehaṃ ca sāyakaḥ sapatrapuṅkhaḥ pṛthivīṃ viveśa rudhirokṣitaḥ
7.88.45
athāsya bahubhir bāṇair acchinat paramāstravit samārgaṇaguṇaṃ rājan kṛtavarmā śarāsanam
7.88.46
vivyādha ca raṇe rājan sātyakiṃ satyavikramam daśabhir viśikhais tīkṣṇair abhikruddhaḥ stanāntare
7.88.47
tataḥ praśīrṇe dhanuṣi śaktyā śaktimatāṃ varaḥ abhyahan dakṣiṇaṃ bāhuṃ sātyakiḥ kṛtavarmaṇaḥ
7.88.48
tato 'nyat sudṛḍhaṃ vīro dhanur ādāya sātyakiḥ vyasṛjad viśikhāṃs tūrṇaṃ śataśo 'tha sahasraśaḥ
7.88.49
sarathaṃ kṛtavarmāṇaṃ samantāt paryavākirat chādayitvā raṇe 'tyarthaṃ hārdikyaṃ tu sa sātyakiḥ
7.88.50
athāsya bhallena śiraḥ sāratheḥ samakṛntata sa papāta hataḥ sūto hārdikyasya mahārathāt tatas te yantari hate prādravaṃs turagā bhṛśam
7.88.51
atha bhojas tv asaṃbhrānto nigṛhya turagān svayam tasthau śaradhanuṣpāṇis tat sainyāny abhyapūjayan
7.88.52
sa muhūrtam ivāśvasya sadaśvān samacodayat vyapetabhīr amitrāṇām āvahat sumahad bhayam sātyakiś cābhyagāt tasmāt sa tu bhīmam upādravat
7.88.53
yuyudhāno 'pi rājendra droṇānīkād viniḥsṛtaḥ prayayau tvaritas tūrṇaṃ kāmbojānāṃ mahācamūm
7.88.54
sa tatra bahubhiḥ śūraiḥ saṃniruddho mahārathaiḥ na cacāla tadā rājan sātyakiḥ satyavikramaḥ
7.88.55
saṃdhāya ca camūṃ droṇo bhoje bhāraṃ niveśya ca anvadhāvad raṇe yatto yuyudhānaṃ yuyutsayā
7.88.56
tathā tam anudhāvantaṃ yuyudhānasya pṛṣṭhataḥ nyavārayanta saṃkruddhāḥ pāṇḍusainye bṛhattamāḥ
7.88.57
samāsādya tu hārdikyaṃ rathānāṃ pravaraṃ ratham pāñcālā vigatotsāhā bhīmasenapurogamāḥ vikramya vāritā rājan vīreṇa kṛtavarmaṇā
7.88.58
yatamānāṃs tu tān sarvān īṣad vigatacetasaḥ abhitas tāñ śaraugheṇa klāntavāhān avārayat
7.88.59
nigṛhītās tu bhojena bhojānīkepsavo raṇe atiṣṭhann āryavad vīrāḥ prārthayanto mahad yaśaḥ
7.89.1
dhṛtarāṣṭra uvāca evaṃ bahuvidhaṃ sainyam evaṃ pravicitaṃ varam vyūḍham evaṃ yathānyāyam evaṃ bahu ca saṃjaya
7.89.2
nityaṃ pūjitam asmābhir abhikāmaṃ ca naḥ sadā prauḍham atyadbhutākāraṃ purastād dṛḍhavikramam
7.89.3
nātivṛddham abālaṃ ca na kṛśaṃ nātipīvaram laghuvṛttāyataprāṇaṃ sāragātram anāmayam
7.89.4
āttasaṃnāhasaṃpannaṃ bahuśastraparicchadam śastragrahaṇavidyāsu bahvīṣu pariniṣṭhitam
7.89.5
ārohe paryavaskande saraṇe sāntaraplute samyakpraharaṇe yāne vyapayāne ca kovidam
7.89.6
nāgeṣv aśveṣu bahuśo ratheṣu ca parīkṣitam parīkṣya ca yathānyāyaṃ vetanenopapāditam
7.89.7
na goṣṭhyā nopacāreṇa na saṃbandhanimittataḥ nānāhūto na hy abhṛto mama sainye babhūva ha
7.89.8
kulīnāryajanopetaṃ tuṣṭapuṣṭam anuddhatam kṛtamānopakāraṃ ca yaśasvi ca manasvi ca
7.89.9
sacivaiś cāparair mukhyair bahubhir mukhyakarmabhiḥ lokapālopamais tāta pālitaṃ narasattamaiḥ
7.89.10
bahubhiḥ pārthivair guptam asmatpriyacikīrṣubhiḥ asmān abhisṛtaiḥ kāmāt sabalaiḥ sapadānugaiḥ
7.89.11
mahodadhim ivāpūrṇam āpagābhiḥ samantataḥ apakṣaiḥ pakṣisaṃkāśai rathair aśvaiś ca saṃvṛtam
7.89.12
yodhākṣayyajalaṃ bhīmaṃ vāhanormitaraṅgiṇam kṣepaṇyasigadāśaktiśaraprāsajhaṣākulam
7.89.13
dhvajabhūṣaṇasaṃbādhaṃ ratnapaṭṭena saṃcitam vāhanair api dhāvadbhir vāyuvegavikampitam
7.89.14
droṇagambhīrapātālaṃ kṛtavarmamahāhradam jalasaṃdhamahāgrāhaṃ karṇacandrodayoddhatam
7.89.15
gate sainyārṇavaṃ bhittvā tarasā pāṇḍavarṣabhe saṃjayaikarathenaiva yuyudhāne ca māmakam
7.89.16
tatra śeṣaṃ na paśyāmi praviṣṭe savyasācini sātvate ca rathodāre mama sainyasya saṃjaya
7.89.17
tau tatra samatikrāntau dṛṣṭvābhītau tarasvinau sindhurājaṃ ca saṃprekṣya gāṇḍīvasyeṣugocare
7.89.18
kiṃ tadā kuravaḥ kṛtyaṃ vidadhuḥ kālacoditāḥ dāruṇaikāyane kāle kathaṃ vā pratipedire
7.89.19
grastān hi kauravān manye mṛtyunā tāta saṃgatān vikramo hi raṇe teṣāṃ na tathā dṛśyate 'dya vai
7.89.20
akṣatau saṃyuge tatra praviṣṭau kṛṣṇapāṇḍavau na ca vārayitā kaś cit tayor astīha saṃjaya
7.89.21
bhṛtāś ca bahavo yodhāḥ parīkṣyaiva mahārathāḥ vetanena yathāyogyaṃ priyavādena cāpare
7.89.22
akāraṇabhṛtas tāta mama sainye na vidyate karmaṇā hy anurūpeṇa labhyate bhaktavetanam
7.89.23
na ca yodho 'bhavat kaś cin mama sainye tu saṃjaya alpadānabhṛtas tāta na kupyabhṛtako naraḥ
7.89.24
pūjitā hi yathāśaktyā dānamānāsanair mayā tathā putraiś ca me tāta jñātibhiś ca sabāndhavaiḥ
7.89.25
te ca prāpyaiva saṃgrāme nirjitāḥ savyasācinā śaineyena parāmṛṣṭāḥ kim anyad bhāgadheyataḥ
7.89.26
rakṣyate yaś ca saṃgrāme ye ca saṃjaya rakṣiṇaḥ ekaḥ sādhāraṇaḥ panthā rakṣyasya saha rakṣibhiḥ
7.89.27
arjunaṃ samare dṛṣṭvā saindhavasyāgrataḥ sthitam putro mama bhṛśaṃ mūḍhaḥ kiṃ kāryaṃ pratyapadyata
7.89.28
sātyakiṃ ca raṇe dṛṣṭvā praviśantam abhītavat kiṃ nu duryodhanaḥ kṛtyaṃ prāptakālam amanyata
7.89.29
sarvaśastrātigau senāṃ praviṣṭau rathasattamau dṛṣṭvā kāṃ vai dhṛtiṃ yuddhe pratyapadyanta māmakāḥ
7.89.30
dṛṣṭvā kṛṣṇaṃ tu dāśārham arjunārthe vyavasthitam śinīnām ṛṣabhaṃ caiva manye śocanti putrakāḥ
7.89.31
dṛṣṭvā senāṃ vyatikrāntāṃ sātvatenārjunena ca palāyamānāṃś ca kurūn manye śocanti putrakāḥ
7.89.32
vidrutān rathino dṛṣṭvā nirutsāhān dviṣajjaye palāyane kṛtotsāhān manye śocanti putrakāḥ
7.89.33
śūnyān kṛtān rathopasthān sātvatenārjunena ca hatāṃś ca yodhān saṃdṛśya manye śocanti putrakāḥ
7.89.34
vyaśvanāgarathān dṛṣṭvā tatra vīrān sahasraśaḥ dhāvamānān raṇe vyagrān manye śocanti putrakāḥ
7.89.35
vivīrāṃś ca kṛtān aśvān virathāṃś ca kṛtān narān tatra sātyakipārthābhyāṃ manye śocanti putrakāḥ
7.89.36
pattisaṃghān raṇe dṛṣṭvā dhāvamānāṃś ca sarvaśaḥ nirāśā vijaye sarve manye śocanti putrakāḥ
7.89.37
droṇasya samatikrāntāv anīkam aparājitau kṣaṇena dṛṣṭvā tau vīrau manye śocanti putrakāḥ
7.89.38
saṃmūḍho 'smi bhṛśaṃ tāta śrutvā kṛṣṇadhanaṃjayau praviṣṭau māmakaṃ sainyaṃ sātvatena sahācyutau
7.89.39
tasmin praviṣṭe pṛtanāṃ śinīnāṃ pravare rathe bhojānīkaṃ vyatikrānte katham āsan hi kauravāḥ
7.89.40
tathā droṇena samare nigṛhīteṣu pāṇḍuṣu kathaṃ yuddham abhūt tatra tan mamācakṣva saṃjaya
7.89.41
droṇo hi balavāñ śūraḥ kṛtāstro dṛḍhavikramaḥ pāñcālās taṃ maheṣvāsaṃ pratyayudhyan kathaṃ raṇe
7.89.42
baddhavairās tathā droṇe dharmarājajayaiṣiṇaḥ bhāradvājas tathā teṣu kṛtavairo mahārathaḥ
7.89.43
arjunaś cāpi yac cakre sindhurājavadhaṃ prati tan me sarvaṃ samācakṣva kuśalo hy asi saṃjaya
7.90.1
saṃjaya uvāca ātmāparādhāt saṃbhūtaṃ vyasanaṃ bharatarṣabha prāpya prākṛtavad vīra na tvaṃ śocitum arhasi
7.90.2
tava nirguṇatāṃ jñātvā pakṣapātaṃ suteṣu ca dvaidhībhāvaṃ tathā dharme pāṇḍaveṣu ca matsaram ārtapralāpāṃś ca bahūn manujādhipasattama
7.90.3
sarvalokasya tattvajñaḥ sarvalokaguruḥ prabhuḥ vāsudevas tato yuddhaṃ kurūṇām akaron mahat
7.90.4
ātmāparādhāt sumahān prāptas te vipulaḥ kṣayaḥ na hi te sukṛtaṃ kiṃ cid ādau madhye ca bhārata dṛśyate pṛṣṭhataś caiva tvanmūlo hi parājayaḥ
7.90.5
tasmād adya sthiro bhūtvā jñātvā lokasya nirṇayam śṛṇu yuddhaṃ yathā vṛttaṃ ghoraṃ devāsuropamam
7.90.6
praviṣṭe tava sainyaṃ tu śaineye satyavikrame bhīmasenamukhāḥ pārthāḥ pratīyur vāhinīṃ tava
7.90.7
āgacchatas tān sahasā kruddharūpān sahānugān dadhāraiko raṇe pāṇḍūn kṛtavarmā mahārathaḥ
7.90.8
yathodvṛttaṃ dhārayate velā vai salilārṇavam pāṇḍusainyaṃ tathā saṃkhye hārdikyaḥ samavārayat
7.90.9
tatrādbhutam amanyanta hārdikyasya parākramam yad enaṃ sahitāḥ pārthā nāticakramur āhave
7.90.10
tato bhīmas tribhir viddhvā kṛtavarmāṇam āyasaiḥ śaṅkhaṃ dadhmau mahābāhur harṣayan sarvapāṇḍavān
7.90.11
sahadevas tu viṃśatyā dharmarājaś ca pañcabhiḥ śatena nakulaś cāpi hārdikyaṃ samavidhyata
7.90.12
draupadeyās trisaptatyā saptabhiś ca ghaṭotkacaḥ dhṛṣṭadyumnas tribhiś cāpi kṛtavarmāṇam ārdayat virāṭo drupadaś caiva yājñaseniś ca pañcabhiḥ
7.90.13
śikhaṇḍī cāpi hārdikyaṃ viddhvā pañcabhir āśugaiḥ punar vivyādha viṃśatyā sāyakānāṃ hasann iva
7.90.14
kṛtavarmā tato rājan sarvatas tān mahārathān ekaikaṃ pañcabhir viddhvā bhīmaṃ vivyādha saptabhiḥ dhanur dhvajaṃ ca saṃyatto rathād bhūmāv apātayat
7.90.15
athainaṃ chinnadhanvānaṃ tvaramāṇo mahārathaḥ ājaghānorasi kruddhaḥ saptatyā niśitaiḥ śaraiḥ
7.90.16
sa gāḍhaviddho balavān hārdikyasya śarottamaiḥ cacāla rathamadhyasthaḥ kṣitikampe yathācalaḥ
7.90.17
bhīmasenaṃ tathā dṛṣṭvā dharmarājapurogamāḥ visṛjantaḥ śarān ghorān kṛtavarmāṇam ārdayan
7.90.18
taṃ tathā koṣṭhakīkṛtya rathavaṃśena māriṣa vivyadhuḥ sāyakair hṛṣṭā rakṣārthaṃ māruter mṛdhe
7.90.19
pratilabhya tataḥ saṃjñāṃ bhīmaseno mahābalaḥ śaktiṃ jagrāha samare hemadaṇḍām ayasmayīm cikṣepa ca rathāt tūrṇaṃ kṛtavarmarathaṃ prati
7.90.20
sā bhīmabhujanirmuktā nirmuktoragasaṃnibhā kṛtavarmāṇam abhitaḥ prajajvāla sudāruṇā
7.90.21
tām āpatantīṃ sahasā yugāntāgnisamaprabhām dvābhyāṃ śarābhyāṃ hārdikyo nicakarta dvidhā tadā
7.90.22
sā chinnā patitā bhūmau śaktiḥ kanakabhūṣaṇā dyotayantī diśo rājan maholkeva divaś cyutā śaktiṃ vinihatāṃ dṛṣṭvā bhīmaś cukrodha vai bhṛśam
7.90.23
tato 'nyad dhanur ādāya vegavat sumahāsvanam bhīmaseno raṇe kruddho hārdikyaṃ samavārayat
7.90.24
athainaṃ pañcabhir bāṇair ājaghāna stanāntare bhīmo bhīmabalo rājaṃs tava durmantritena ha
7.90.25
bhojas tu kṣatasarvāṅgo bhīmasenena māriṣa raktāśoka ivotphullo vyabhrājata raṇājire
7.90.26
tataḥ kruddhas tribhir bāṇair bhīmasenaṃ hasann iva abhihatya dṛḍhaṃ yuddhe tān sarvān pratyavidhyata
7.90.27
tribhis tribhir maheṣvāso yatamānān mahārathān te 'pi taṃ pratyavidhyanta saptabhiḥ saptabhiḥ śaraiḥ
7.90.28
śikhaṇḍinas tataḥ kruddhaḥ kṣurapreṇa mahārathaḥ dhanuś ciccheda samare prahasann iva bhārata
7.90.29
śikhaṇḍī tu tataḥ kruddhaś chinne dhanuṣi satvaram asiṃ jagrāha samare śatacandraṃ ca bhāsvaram
7.90.30
bhrāmayitvā mahācarma cāmīkaravibhūṣitam tam asiṃ preṣayām āsa kṛtavarmarathaṃ prati
7.90.31
sa tasya saśaraṃ cāpaṃ chittvā saṃkhye mahān asiḥ abhyagād dharaṇīṃ rājaṃś cyutaṃ jyotir ivāmbarāt
7.90.32
etasminn eva kāle tu tvaramāṇā mahārathāḥ vivyadhuḥ sāyakair gāḍhaṃ kṛtavarmāṇam āhave
7.90.33
athānyad dhanur ādāya tyaktvā tac ca mahad dhanuḥ viśīrṇaṃ bharataśreṣṭha hārdikyaḥ paravīrahā
7.90.34
vivyādha pāṇḍavān yuddhe tribhis tribhir ajihmagaiḥ śikhaṇḍinaṃ ca vivyādha tribhiḥ pañcabhir eva ca
7.90.35
dhanur anyat samādāya śikhaṇḍī tu mahāyaśāḥ avārayat kūrmanakhair āśugair hṛdikātmajam
7.90.36
tataḥ kruddho raṇe rājan hṛdikasyātmasaṃbhavaḥ abhidudrāva vegena yājñaseniṃ mahāratham
7.90.37
bhīṣmasya samare rājan mṛtyor hetuṃ mahātmanaḥ vidarśayan balaṃ śūraḥ śārdūla iva kuñjaram
7.90.38
tau diśāgajasaṃkāśau jvalitāv iva pāvakau samāsedatur anyonyaṃ śarasaṃghair ariṃdamau
7.90.39
vidhunvānau dhanuḥśreṣṭhe saṃdadhānau ca sāyakān visṛjantau ca śataśo gabhastīn iva bhāskarau
7.90.40
tāpayantau śarais tīkṣṇair anyonyaṃ tau mahārathau yugāntapratimau vīrau rejatur bhāskarāv iva
7.90.41
kṛtavarmā tu rabhasaṃ yājñaseniṃ mahāratham viddhveṣūṇāṃ trisaptatyā punar vivyādha saptabhiḥ
7.90.42
sa gāḍhaviddho vyathito rathopastha upāviśat visṛjan saśaraṃ cāpaṃ mūrchayābhipariplutaḥ
7.90.43
taṃ viṣaṇṇaṃ rathe dṛṣṭvā tāvakā bharatarṣabha hārdikyaṃ pūjayām āsur vāsāṃsy ādudhuvuś ca ha
7.90.44
śikhaṇḍinaṃ tathā jñātvā hārdikyaśarapīḍitam apovāha raṇād yantā tvaramāṇo mahāratham
7.90.45
sāditaṃ tu rathopasthe dṛṣṭvā pārthāḥ śikhaṇḍinam parivavrū rathais tūrṇaṃ kṛtavarmāṇam āhave
7.90.46
tatrādbhutaṃ paraṃ cakre kṛtavarmā mahārathaḥ yad ekaḥ samare pārthān vārayām āsa sānugān
7.90.47
pārthāñ jitvājayac cedīn pāñcālān sṛñjayān api kekayāṃś ca mahāvīryān kṛtavarmā mahārathaḥ
7.90.48
te vadhyamānāḥ samare hārdikyena sma pāṇḍavāḥ itaś cetaś ca dhāvanto naiva cakrur dhṛtiṃ raṇe
7.90.49
jitvā pāṇḍusutān yuddhe bhīmasenapurogamān hārdikyaḥ samare 'tiṣṭhad vidhūma iva pāvakaḥ
7.90.50
te drāvyamāṇāḥ samare hārdikyena mahārathāḥ vimukhāḥ samapadyanta śaravṛṣṭibhir arditāḥ
7.91.1
saṃjaya uvāca śṛṇuṣvaikamanā rājan yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi drāvyamāṇe bale tasmin hārdikyena mahātmanā
7.91.2
lajjayāvanate cāpi prahṛṣṭaiś caiva tāvakaiḥ dvīpo ya āsīt pāṇḍūnām agādhe gādham icchatām
7.91.3
śrutvā tu ninadaṃ bhīmaṃ tāvakānāṃ mahāhave śaineyas tvarito rājan kṛtavarmāṇam abhyayāt
7.91.4
kṛtavarmā tu hārdikyaḥ śaineyaṃ niśitaiḥ śaraiḥ avākirat susaṃkruddhas tato 'krudhyata sātyakiḥ
7.91.5
tataḥ suniśitaṃ bhallaṃ śaineyaḥ kṛtavarmaṇe preṣayām āsa samare śarāṃś ca caturo 'parān
7.91.6
te tasya jaghnire vāhān bhallenāsyācchinad dhanuḥ pṛṣṭharakṣaṃ tathā sūtam avidhyan niśitaiḥ śaraiḥ
7.91.7
tatas taṃ virathaṃ kṛtvā sātyakiḥ satyavikramaḥ senām asyārdayām āsa śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
7.91.8
sābhajyatātha pṛtanā śaineyaśarapīḍitā tataḥ prāyād vai tvaritaḥ sātyakiḥ satyavikramaḥ
7.91.9
śṛṇu rājan yad akarot tava sainyeṣu vīryavān atītya sa mahārāja droṇānīkamahārṇavam
7.91.10
parājitya ca saṃhṛṣṭaḥ kṛtavarmāṇam āhave yantāram abravīc chūraḥ śanair yāhīty asaṃbhramam
7.91.11
dṛṣṭvā tu tava tat sainyaṃ rathāśvadvipasaṃkulam padātijanasaṃpūrṇam abravīt sārathiṃ punaḥ
7.91.12
yad etan meghasaṃkāśaṃ droṇānīkasya savyataḥ sumahat kuñjarānīkaṃ yasya rukmaratho mukham
7.91.13
ete hi bahavaḥ sūta durnivāryāś ca saṃyuge duryodhanasamādiṣṭā madarthe tyaktajīvitāḥ rājaputrā maheṣvāsāḥ sarve vikrāntayodhinaḥ
7.91.14
trigartānāṃ rathodārāḥ suvarṇavikṛtadhvajāḥ mām evābhimukhā vīrā yotsyamānā vyavasthitāḥ
7.91.15
atra māṃ prāpaya kṣipram aśvāṃś codaya sārathe trigartaiḥ saha yotsyāmi bhāradvājasya paśyataḥ
7.91.16
tataḥ prāyāc chanaiḥ sūtaḥ sātvatasya mate sthitaḥ rathenādityavarṇena bhāsvareṇa patākinā
7.91.17
tam ūhuḥ sārather vaśyā valgamānā hayottamāḥ vāyuvegasamāḥ saṃkhye kundendurajataprabhāḥ
7.91.18
āpatantaṃ rathaṃ taṃ tu śaṅkhavarṇair hayottamaiḥ parivavrus tataḥ śūrā gajānīkena sarvataḥ kiranto vividhāṃs tīkṣṇān sāyakāṃl laghuvedhinaḥ
7.91.19
sātvato 'pi śitair bāṇair gajānīkam ayodhayat parvatān iva varṣeṇa tapānte jalado mahān
7.91.20
vajrāśanisamasparśair vadhyamānāḥ śarair gajāḥ prādravan raṇam utsṛjya śinivīryasamīritaiḥ
7.91.21
śīrṇadantā virudhirā bhinnamastakapiṇḍakāḥ viśīrṇakarṇāsyakarā viniyantṛpatākinaḥ
7.91.22
saṃbhinnavarmaghaṇṭāś ca saṃnikṛttamahādhvajāḥ hatārohā diśo rājan bhejire bhraṣṭakambalāḥ
7.91.23
ruvanto vividhān rāvāñ jaladopamanisvanāḥ nārācair vatsadantaiś ca sātvatena vidāritāḥ
7.91.24
tasmin drute gajānīke jalasaṃdho mahārathaḥ yattaḥ saṃprāpayan nāgaṃ rajatāśvarathaṃ prati
7.91.25
rukmavarṇakaraḥ śūras tapanīyāṅgadaḥ śuciḥ kuṇḍalī mukuṭī śaṅkhī raktacandanarūṣitaḥ
7.91.26
śirasā dhārayan dīptāṃ tapanīyamayīṃ srajam urasā dhārayan niṣkaṃ kaṇṭhasūtraṃ ca bhāsvaram
7.91.27
cāpaṃ ca rukmavikṛtaṃ vidhunvan gajamūrdhani aśobhata mahārāja savidyud iva toyadaḥ
7.91.28
tam āpatantaṃ sahasā māgadhasya gajottamam sātyakir vārayām āsa velevodvṛttam arṇavam
7.91.29
nāgaṃ nivāritaṃ dṛṣṭvā śaineyasya śarottamaiḥ akrudhyata raṇe rājañ jalasaṃdho mahābalaḥ
7.91.30
tataḥ kruddho maheṣvāso mārgaṇair bhārasādhanaiḥ avidhyata śineḥ pautraṃ jalasaṃdho mahorasi
7.91.31
tato 'pareṇa bhallena pītena niśitena ca asyato vṛṣṇivīrasya nicakarta śarāsanam
7.91.32
sātyakiṃ chinnadhanvānaṃ prahasann iva bhārata avidhyan māgadho vīraḥ pañcabhir niśitaiḥ śaraiḥ
7.91.33
sa viddho bahubhir bāṇair jalasaṃdhena vīryavān nākampata mahābāhus tad adbhutam ivābhavat
7.91.34
acintayan vai sa śarān nātyarthaṃ saṃbhramād balī dhanur anyat samādāya tiṣṭha tiṣṭhety uvāca ha
7.91.35
etāvad uktvā śaineyo jalasaṃdhaṃ mahorasi vivyādha ṣaṣṭyā subhṛśaṃ śarāṇāṃ prahasann iva
7.91.36
kṣurapreṇa ca pītena muṣṭideśe mahad dhanuḥ jalasaṃdhasya ciccheda vivyādha ca tribhiḥ śaraiḥ
7.91.37
jalasaṃdhas tu tat tyaktvā saśaraṃ vai śarāsanam tomaraṃ vyasṛjat tūrṇaṃ sātyakiṃ prati māriṣa
7.91.38
sa nirbhidya bhujaṃ savyaṃ mādhavasya mahāraṇe abhyagād dharaṇīṃ ghoraḥ śvasann iva mahoragaḥ
7.91.39
nirbhinne tu bhuje savye sātyakiḥ satyavikramaḥ triṃśadbhir viśikhais tīkṣṇair jalasaṃdham atāḍayat
7.91.40
pragṛhya tu tataḥ khaḍgaṃ jalasaṃdho mahābalaḥ ārṣabhaṃ carma ca mahac chatacandram alaṃkṛtam tata āvidhya taṃ khaḍgaṃ sātvatāyotsasarja ha
7.91.41
śaineyasya dhanuś chittvā sa khaḍgo nyapatan mahīm alātacakravac caiva vyarocata mahīṃ gataḥ
7.91.42
athānyad dhanur ādāya sarvakāyāvadāraṇam śālaskandhapratīkāśam indrāśanisamasvanam visphārya vivyadhe kruddho jalasaṃdhaṃ śareṇa ha
7.91.43
tataḥ sābharaṇau bāhū kṣurābhyāṃ mādhavottamaḥ sāṅgadau jalasaṃdhasya ciccheda prahasann iva
7.91.44
tau bāhū parighaprakhyau petatur gajasattamāt vasuṃdharadharād bhraṣṭau pañcaśīrṣāv ivoragau
7.91.45
tataḥ sudaṃṣṭraṃ suhanu cārukuṇḍalam unnasam kṣureṇāsya tṛtīyena śiraś ciccheda sātyakiḥ
7.91.46
tat pātitaśirobāhukabandhaṃ bhīmadarśanam dviradaṃ jalasaṃdhasya rudhireṇābhyaṣiñcata
7.91.47
jalasaṃdhaṃ nihatyājau tvaramāṇas tu sātvataḥ naiṣādiṃ pātayām āsa gajaskandhād viśāṃ pate
7.91.48
rudhireṇāvasiktāṅgo jalasaṃdhasya kuñjaraḥ vilambamānam avahat saṃśliṣṭaṃ param āsanam
7.91.49
śarārditaḥ sātvatena mardamānaḥ svavāhinīm ghoram ārtasvaraṃ kṛtvā vidudrāva mahāgajaḥ
7.91.50
hāhākāro mahān āsīt tava sainyasya māriṣa jalasaṃdhaṃ hataṃ dṛṣṭvā vṛṣṇīnām ṛṣabheṇa ha
7.91.51
vimukhāś cābhyadhāvanta tava yodhāḥ samantataḥ palāyane kṛtotsāhā nirutsāhā dviṣajjaye
7.91.52
etasminn antare rājan droṇaḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ abhyayāj javanair aśvair yuyudhānaṃ mahāratham
7.91.53
tam udīrṇaṃ tathā dṛṣṭvā śaineyaṃ kurupuṃgavāḥ droṇenaiva saha kruddhāḥ sātyakiṃ paryavārayan
7.91.54
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ kurūṇāṃ sātvatasya ca droṇasya ca raṇe rājan ghoraṃ devāsuropamam
7.92.1
saṃjaya uvāca te kirantaḥ śaravrātān sarve yattāḥ prahāriṇaḥ tvaramāṇā mahārāja yuyudhānam ayodhayan
7.92.2
taṃ droṇaḥ saptasaptatyā jaghāna niśitaiḥ śaraiḥ durmarṣaṇo dvādaśabhir duḥsaho daśabhiḥ śaraiḥ
7.92.3
vikarṇaś cāpi niśitais triṃśadbhiḥ kaṅkapatribhiḥ vivyādha savye pārśve tu stanābhyām antare tathā
7.92.4
durmukho daśabhir bāṇais tathā duḥśāsano 'ṣṭabhiḥ citrasenaś ca śaineyaṃ dvābhyāṃ vivyādha māriṣa
7.92.5
duryodhanaś ca mahatā śaravarṣeṇa mādhavam apīḍayad raṇe rājañ śūrāś cānye mahārathāḥ
7.92.6
sarvataḥ pratividdhas tu tava putrair mahārathaiḥ tān pratyavidhyac chaineyaḥ pṛthak pṛthag ajihmagaiḥ
7.92.7
bhāradvājaṃ tribhir bāṇair duḥsahaṃ navabhis tathā vikarṇaṃ pañcaviṃśatyā citrasenaṃ ca saptabhiḥ
7.92.8
durmarṣaṇaṃ dvādaśabhiś caturbhiś ca viviṃśatim satyavrataṃ ca navabhir vijayaṃ daśabhiḥ śaraiḥ
7.92.9
tato rukmāṅgadaṃ cāpaṃ vidhunvāno mahārathaḥ abhyayāt sātyakis tūrṇaṃ putraṃ tava mahāratham
7.92.10
rājānaṃ sarvalokasya sarvaśastrabhṛtāṃ varam śarair abhyāhanad gāḍhaṃ tato yuddham abhūt tayoḥ
7.92.11
vimuñcantau śarāṃs tīkṣṇān saṃdadhānau ca sāyakān adṛśyaṃ samare 'nyonyaṃ cakratus tau mahārathau
7.92.12
sātyakiḥ kururājena nirviddho bahv aśobhata asravad rudhiraṃ bhūri svarasaṃ candano yathā
7.92.13
sātvatena ca bāṇaughair nirviddhas tanayas tava śātakumbhamayāpīḍo babhau yūpa ivocchritaḥ
7.92.14
mādhavas tu raṇe rājan kururājasya dhanvinaḥ dhanuś ciccheda sahasā kṣurapreṇa hasann iva athainaṃ chinnadhanvānaṃ śarair bahubhir ācinot
7.92.15
nirbhinnaś ca śarais tena dviṣatā kṣiprakāriṇā nāmṛṣyata raṇe rājā śatror vijayalakṣaṇam
7.92.16
athānyad dhanur ādāya hemapṛṣṭhaṃ durāsadam vivyādha sātyakiṃ tūrṇaṃ sāyakānāṃ śatena ha
7.92.17
so 'tividdho balavatā putreṇa tava dhanvinā amarṣavaśam āpannas tava putram apīḍayat
7.92.18
pīḍitaṃ nṛpatiṃ dṛṣṭvā tava putrā mahārathāḥ sātvataṃ śaravarṣeṇa chādayām āsur añjasā
7.92.19
sa chādyamāno bahubhis tava putrair mahārathaiḥ ekaikaṃ pañcabhir viddhvā punar vivyādha saptabhiḥ
7.92.20
duryodhanaṃ ca tvarito vivyādhāṣṭabhir āśugaiḥ prahasaṃś cāsya ciccheda kārmukaṃ ripubhīṣaṇam
7.92.21
nāgaṃ maṇimayaṃ caiva śarair dhvajam apātayat hatvā tu caturo vāhāṃś caturbhir niśitaiḥ śaraiḥ sārathiṃ pātayām āsa kṣurapreṇa mahāyaśāḥ
7.92.22
etasminn antare caiva kururājaṃ mahāratham avākirac charair hṛṣṭo bahubhir marmabhedibhiḥ
7.92.23
sa vadhyamānaḥ samare śaineyasya śarottamaiḥ prādravat sahasā rājan putro duryodhanas tava āplutaś ca tato yānaṃ citrasenasya dhanvinaḥ
7.92.24
hāhābhūtaṃ jagac cāsīd dṛṣṭvā rājānam āhave grasyamānaṃ sātyakinā khe somam iva rāhuṇā
7.92.25
taṃ tu śabdaṃ mahac chrutvā kṛtavarmā mahārathaḥ abhyayāt sahasā tatra yatrāste mādhavaḥ prabhuḥ
7.92.26
vidhunvāno dhanuḥśreṣṭhaṃ codayaṃś caiva vājinaḥ bhartsayan sārathiṃ cograṃ yāhi yāhīti satvaraḥ
7.92.27
tam āpatantaṃ saṃprekṣya vyāditāsyam ivāntakam yuyudhāno mahārāja yantāram idam abravīt
7.92.28
kṛtavarmā rathenaiṣa drutam āpatate śarī pratyudyāhi rathenainaṃ pravaraṃ sarvadhanvinām
7.92.29
tataḥ prajavitāśvena vidhivat kalpitena ca āsasāda raṇe bhojaṃ pratimānaṃ dhanuṣmatām
7.92.30
tataḥ paramasaṃkruddhau jvalantāv iva pāvakau sameyātāṃ naravyāghrau vyāghrāv iva tarasvinau
7.92.31
kṛtavarmā tu śaineyaṃ ṣaḍviṃśatyā samārpayat niśitaiḥ sāyakais tīkṣṇair yantāraṃ cāsya saptabhiḥ
7.92.32
caturaś ca hayodārāṃś caturbhiḥ parameṣubhiḥ avidhyat sādhudāntān vai saindhavān sātvatasya ha
7.92.33
rukmadhvajo rukmapṛṣṭhaṃ mahad visphārya kārmukam rukmāṅgadī rukmavarmā rukmapuṅkhān avākirat
7.92.34
tato 'śītiṃ śineḥ pautraḥ sāyakān kṛtavarmaṇe prāhiṇot tvarayā yukto draṣṭukāmo dhanaṃjayam
7.92.35
so 'tividdho balavatā śatruṇā śatrutāpanaḥ samakampata durdharṣaḥ kṣitikampe yathācalaḥ
7.92.36
triṣaṣṭyā caturo 'syāśvān saptabhiḥ sārathiṃ śaraiḥ vivyādha niśitais tūrṇaṃ sātyakiḥ kṛtavarmaṇaḥ
7.92.37
suvarṇapuṅkhaṃ viśikhaṃ samādhāya sa sātyakiḥ vyasṛjat taṃ mahājvālaṃ saṃkruddham iva pannagam
7.92.38
so 'viśat kṛtavarmāṇaṃ yamadaṇḍopamaḥ śaraḥ jāmbūnadavicitraṃ ca varma nirbhidya bhānumat abhyagād dharaṇīm ugro rudhireṇa samukṣitaḥ
7.92.39
saṃjātarudhiraś cājau sātvateṣubhir arditaḥ pracalan dhanur utsṛjya nyapatat syandanottame
7.92.40
sa siṃhadaṃṣṭro jānubhyām āpanno 'mitavikramaḥ śarārditaḥ sātyakinā rathopasthe nararṣabhaḥ
7.92.41
sahasrabāhoḥ sadṛśam akṣobhyam iva sāgaram nivārya kṛtavarmāṇaṃ sātyakiḥ prayayau tataḥ
7.92.42
khaḍgaśaktidhanuḥkīrṇāṃ gajāśvarathasaṃkulām pravartitograrudhirāṃ śataśaḥ kṣatriyarṣabhaiḥ
7.92.43
prekṣatāṃ sarvasainyānāṃ madhyena śinipuṃgavaḥ abhyagād vāhinīṃ bhittvā vṛtrahevāsurīṃ camūm
7.92.44
samāśvāsya ca hārdikyo gṛhya cānyan mahad dhanuḥ tasthau tatraiva balavān vārayan yudhi pāṇḍavān
7.93.1
saṃjaya uvāca kālyamāneṣu sainyeṣu śaineyena tatas tataḥ bhāradvājaḥ śaravrātair mahadbhiḥ samavākirat
7.93.2
sa saṃprahāras tumulo droṇasātvatayor abhūt paśyatāṃ sarvasainyānāṃ balivāsavayor iva
7.93.3
tato droṇaḥ śineḥ pautraṃ citraiḥ sarvāyasaiḥ śaraiḥ tribhir āśīviṣākārair lalāṭe samavidhyata
7.93.4
tair lalāṭārpitair bāṇair yuyudhānas tv ajihmagaiḥ vyarocata mahārāja triśṛṅga iva parvataḥ
7.93.5
tato 'sya bāṇān aparān indrāśanisamasvanān bhāradvājo 'ntaraprekṣī preṣayām āsa saṃyuge
7.93.6
tān droṇacāpanirmuktān dāśārhaḥ patataḥ śarān dvābhyāṃ dvābhyāṃ supuṅkhābhyāṃ ciccheda paramāstravit
7.93.7
tām asya laghutāṃ droṇaḥ samavekṣya viśāṃ pate prahasya sahasāvidhyad viṃśatyā śinipuṃgavam
7.93.8
punaḥ pañcāśateṣūṇāṃ śatena ca samārpayat laghutāṃ yuyudhānasya lāghavena viśeṣayan
7.93.9
samutpatanti valmīkād yathā kruddhā mahoragāḥ tathā droṇarathād rājann utpatanti tanucchidaḥ
7.93.10
tathaiva yuyudhānena sṛṣṭāḥ śatasahasraśaḥ avākiran droṇarathaṃ śarā rudhirabhojanāḥ
7.93.11
lāghavād dvijamukhyasya sātvatasya ca māriṣa viśeṣaṃ nādhyagacchāma samāvāstāṃ nararṣabhau
7.93.12
sātyakis tu tato droṇaṃ navabhir nataparvabhiḥ ājaghāna bhṛśaṃ kruddho dhvajaṃ ca niśitaiḥ śaraiḥ sārathiṃ ca śatenaiva bhāradvājasya paśyataḥ
7.93.13
lāghavaṃ yuyudhānasya dṛṣṭvā droṇo mahārathaḥ saptatyā sātyakiṃ viddhvā turagāṃś ca tribhis tribhiḥ dhvajam ekena vivyādha mādhavasya rathe sthitam
7.93.14
athāpareṇa bhallena hemapuṅkhena patriṇā dhanuś ciccheda samare mādhavasya mahātmanaḥ
7.93.15
sātyakis tu tataḥ kruddho dhanus tyaktvā mahārathaḥ gadāṃ jagrāha mahatīṃ bhāradvājāya cākṣipat
7.93.16
tām āpatantīṃ sahasā paṭṭabaddhām ayasmayīm nyavārayac charair droṇo bahubhir bahurūpibhiḥ
7.93.17
athānyad dhanur ādāya sātyakiḥ satyavikramaḥ vivyādha bahubhir vīraṃ bhāradvājaṃ śilāśitaiḥ
7.93.18
sa viddhvā samare droṇaṃ siṃhanādam amuñcata taṃ vai na mamṛṣe droṇaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ
7.93.19
tathaḥ śaktiṃ gṛhītvā tu rukmadaṇḍām ayasmayīm tarasā preṣayām āsa mādhavasya rathaṃ prati
7.93.20
anāsādya tu śaineyaṃ sā śaktiḥ kālasaṃnibhā bhittvā rathaṃ jagāmogrā dharaṇīṃ dāruṇasvanā
7.93.21
tato droṇaṃ śineḥ pautro rājan vivyādha patriṇā dakṣiṇaṃ bhujam āsādya pīḍayan bharatarṣabha
7.93.22
droṇo 'pi samare rājan mādhavasya mahad dhanuḥ ardhacandreṇa ciccheda rathaśaktyā ca sārathim
7.93.23
mumoha sarathis tasya rathaśaktyā samāhataḥ sa rathopastham āsādya muhūrtaṃ saṃnyaṣīdata
7.93.24
cakāra sātyakī rājaṃs tatra karmātimānuṣam ayodhayac ca yad droṇaṃ raśmīñ jagrāha ca svayam
7.93.25
tataḥ śaraśatenaiva yuyudhāno mahārathaḥ avidhyad brāhmaṇaṃ saṃkhye hṛṣṭarūpo viśāṃ pate
7.93.26
tasya droṇaḥ śarān pañca preṣayām āsa bhārata te tasya kavacaṃ bhittvā papuḥ śoṇitam āhave
7.93.27
nirviddhas tu śarair ghorair akrudhyat sātyakir bhṛśam sāyakān vyasṛjac cāpi vīro rukmarathaṃ prati
7.93.28
tato droṇasya yantāraṃ nipātyaikeṣuṇā bhuvi aśvān vyadrāvayad bāṇair hatasūtān mahātmanaḥ
7.93.29
sa rathaḥ pradrutaḥ saṃkhye maṇḍalāni sahasraśaḥ cakāra rājato rājan bhrājamāna ivāṃśumān
7.93.30
abhidravata gṛhṇīta hayān droṇasya dhāvata iti sma cukruśuḥ sarve rājaputrāḥ sarājakāḥ
7.93.31
te sātyakim apāsyāśu rājan yudhi mahārathāḥ yato droṇas tataḥ sarve sahasā samupādravan
7.93.32
tān dṛṣṭvā pradrutān sarvān sātvatena śarārditān prabhagnaṃ punar evāsīt tava sainyaṃ samākulam
7.93.33
vyūhasyaiva punar dvāraṃ gatvā droṇo vyavasthitaḥ vātāyamānais tair aśvair hṛto vṛṣṇiśarārditaiḥ
7.93.34
pāṇḍupāñcālasaṃbhagnaṃ vyūham ālokya vīryavān śaineye nākarod yatnaṃ vyūhasyaivābhirakṣaṇe
7.93.35
nivārya pāṇḍupāñcālān droṇāgniḥ pradahann iva tasthau krodhāgnisaṃdīptaḥ kālasūrya ivoditaḥ
7.94.1
saṃjaya uvāca droṇaṃ sa jitvā puruṣapravīras; tathaiva hārdikyamukhāṃs tvadīyān prahasya sūtaṃ vacanaṃ babhāṣe; śinipravīraḥ kurupuṃgavāgrya
7.94.2
nimittamātraṃ vayam atra sūta; dagdhārayaḥ keśavaphalgunābhyām hatān nihanmeha nararṣabheṇa; vayaṃ sureśātmasamudbhavena
7.94.3
tam evam uktvā śinipuṃgavas tadā; mahāmṛdhe so 'gryadhanurdharo 'rihā kiran samantāt sahasā śarān balī; samāpatac chyena ivāmiṣaṃ yathā
7.94.4
taṃ yāntam aśvaiḥ śaśiśaṅkhavarṇair; vigāhya sainyaṃ puruṣapravīram nāśaknuvan vārayituṃ samantād; ādityaraśmipratimaṃ narāgryam
7.94.5
asahyavikrāntam adīnasattvaṃ; sarve gaṇā bhārata durviṣahyam sahasranetrapratimaprabhāvaṃ; divīva sūryaṃ jaladavyapāye
7.94.6
amarṣapūrṇas tv aticitrayodhī; śarāsanī kāñcanavarmadhārī sudarśanaḥ sātyakim āpatantaṃ; nyavārayad rājavaraḥ prasahya
7.94.7
tayor abhūd bharata saṃprahāraḥ; sudāruṇas taṃ samabhipraśaṃsan yodhās tvadīyāś ca hi somakāś ca; vṛtrendrayor yuddham ivāmaraughāḥ
7.94.8
śaraiḥ sutīkṣṇaiḥ śataśo 'bhyavidhyat; sudarśanaḥ sātvatamukhyam ājau anāgatān eva tu tān pṛṣatkāṃś; ciccheda bāṇaiḥ śinipuṃgavo 'pi
7.94.9
tathaiva śakrapratimo 'pi sātyakiḥ; sudarśane yān kṣipati sma sāyakān dvidhā tridhā tān akarot sudarśanaḥ; śarottamaiḥ syandanavaryam āsthitaḥ
7.94.10
saṃprekṣya bāṇān nihatāṃs tadānīṃ; sudarśanaḥ sātyakibāṇavegaiḥ krodhād didhakṣann iva tigmatejāḥ; śarān amuñcat tapanīyacitrān
7.94.11
punaḥ sa bāṇais tribhir agnikalpair; ākarṇapūrṇair niśitaiḥ supuṅkhaiḥ vivyādha dehāvaraṇaṃ vibhidya; te sātyaker āviviśuḥ śarīram
7.94.12
tathaiva tasyāvanipālaputraḥ; saṃdhāya bāṇair aparair jvaladbhiḥ ājaghnivāṃs tān rajataprakāśāṃś; caturbhir aśvāṃś caturaḥ prasahya
7.94.13
tathā tu tenābhihatas tarasvī; naptā śiner indrasamānavīryaḥ sudarśanasyeṣugaṇaiḥ sutīkṣṇair; hayān nihatyāśu nanāda nādam
7.94.14
athāsya sūtasya śiro nikṛtya; bhallena vajrāśanisaṃnibhena sudarśanasyāpi śinipravīraḥ; kṣureṇa ciccheda śiraḥ prasahya
7.94.15
sakuṇḍalaṃ pūrṇaśaśiprakāśaṃ; bhrājiṣṇu vaktraṃ nicakarta dehāt yathā purā vajradharaḥ prasahya; balasya saṃkhye 'tibalasya rājan
7.94.16
nihatya taṃ pārthivaputrapautraṃ; raṇe yadūnām ṛṣabhas tarasvī mudā sametaḥ parayā mahātmā; rarāja rājan surarājakalpaḥ
7.94.17
tato yayāv arjunam eva yena; nivārya sainyaṃ tava mārgaṇaughaiḥ sadaśvayuktena rathena niryāl; lokān visismāpayiṣur nṛvīraḥ
7.94.18
tat tasya vismāpayanīyam agryam; apūjayan yodhavarāḥ sametāḥ yad vartamānān iṣugocare 'rīn; dadāha bāṇair hutabhug yathaiva
7.95.1
saṃjaya uvāca tataḥ sa sātyakir dhīmān mahātmā vṛṣṇipuṃgavaḥ sudarśanaṃ nihatyājau yantāram idam abravīt
7.95.2
rathāśvanāgakalilaṃ śaraśaktyūrmimālinam khaḍgamatsyaṃ gadāgrāhaṃ śūrāyudhamahāsvanam
7.95.3
prāṇāpahāriṇaṃ raudraṃ vāditrotkruṣṭanāditam yodhānām asukhasparśaṃ durdharṣam ajayaiṣiṇām
7.95.4
tīrṇāḥ sma dustaraṃ tāta droṇānīkamahārṇavam jalasaṃdhabalenājau puruṣādair ivāvṛtam
7.95.5
ato 'nyaṃ pṛtanāśeṣaṃ manye kunadikām iva tartavyām alpasalilāṃ codayāśvān asaṃbhramam
7.95.6
hastaprāptam ahaṃ manye sāṃprataṃ savyasācinam nirjitya durdharaṃ droṇaṃ sapadānugam āhave
7.95.7
hārdikyaṃ yodhavaryaṃ ca prāptaṃ manye dhanaṃjayam na hi me jāyate trāso dṛṣṭvā sainyāny anekaśaḥ vahner iva pradīptasya grīṣme śuṣkaṃ tṛṇolapam
7.95.8
paśya pāṇḍavamukhyena yātāṃ bhūmiṃ kirīṭinā pattyaśvarathanāgaughaiḥ patitair viṣamīkṛtām
7.95.9
abhyāśastham ahaṃ manye śvetāśvaṃ kṛṣṇasārathim sa eṣa śrūyate śabdo gāṇḍīvasyāmitaujasaḥ
7.95.10
yādṛśāni nimittāni mama prādurbhavanti vai anastaṃgata āditye hantā saindhavam arjunaḥ
7.95.11
śanair viśrambhayann aśvān yāhi yatto 'rivāhinīm yatraite satanutrāṇāḥ suyodhanapurogamāḥ
7.95.12
daṃśitāḥ krūrakarmāṇaḥ kāmbojā yuddhadurmadāḥ śarabāṇāsanadharā yavanāś ca prahāriṇaḥ
7.95.13
śakāḥ kirātā daradā barbarās tāmraliptakāḥ anye ca bahavo mlecchā vividhāyudhapāṇayaḥ mām evābhimukhāḥ sarve tiṣṭhanti samarārthinaḥ
7.95.14
etān sarathanāgāśvān nihatyājau sapattinaḥ idaṃ durgaṃ mahāghoraṃ tīrṇam evopadhāraya
7.95.15
sūta uvāca na saṃbhramo me vārṣṇeya vidyate satyavikrama yady api syāt susaṃkruddho jāmadagnyo 'grataḥ sthitaḥ
7.95.16
droṇo vā rathināṃ śreṣṭhaḥ kṛpo madreśvaro 'pi vā tathāpi saṃbhramo na syāt tvām āśritya mahābhuja
7.95.17
tvayā subahavo yuddhe nirjitāḥ śatrusūdana na ca me saṃbhramaḥ kaś cid bhūtapūrvaḥ kadā cana kim u caitat samāsādya vīra saṃyugagoṣpadam
7.95.18
āyuṣman katareṇa tvā prāpayāmi dhanaṃjayam keṣāṃ kruddho 'si vārṣṇeya keṣāṃ mṛtyur upasthitaḥ keṣāṃ saṃyamanīm adya gantum utsahate manaḥ
7.95.19
ke tvāṃ yudhi parākrāntaṃ kālāntakayamopamam dṛṣṭvā vikramasaṃpannaṃ vidraviṣyanti saṃyuge keṣāṃ vaivasvato rājā smarate 'dya mahābhuja
7.95.20
sātyakir uvāca muṇḍān etān haniṣyāmi dānavān iva vāsavaḥ pratijñāṃ pārayiṣyāmi kāmbojān eva mā vaha adyaiṣāṃ kadanaṃ kṛtvā kṣipraṃ yāsyāmi pāṇḍavam
7.95.21
adya drakṣyanti me vīryaṃ kauravāḥ sasuyodhanāḥ muṇḍānīke hate sūta sarvasainyeṣu cāsakṛt
7.95.22
adya kauravasainyasya dīryamāṇasya saṃyuge śrutvā virāvaṃ bahudhā saṃtapsyati suyodhanaḥ
7.95.23
adya pāṇḍavamukhyasya śvetāśvasya mahātmanaḥ ācāryakakṛtaṃ mārgaṃ darśayiṣyāmi saṃyuge
7.95.24
adya madbāṇanihatān yodhamukhyān sahasraśaḥ dṛṣṭvā duryodhano rājā paścāttāpaṃ gamiṣyati
7.95.25
adya me kṣiprahastasya kṣipataḥ sāyakottamān alātacakrapratimaṃ dhanur drakṣyanti kauravāḥ
7.95.26
matsāyakacitāṅgānāṃ rudhiraṃ sravatāṃ bahu sainikānāṃ vadhaṃ dṛṣṭvā saṃtapsyati suyodhanaḥ
7.95.27
adya me kruddharūpasya nighnataś ca varān varān dvir arjunam imaṃ lokaṃ maṃsyate sa suyodhanaḥ
7.95.28
adya rājasahasrāṇi nihatāni mayā raṇe dṛṣṭvā duryodhano rājā saṃtapsyati mahāmṛdhe
7.95.29
adya snehaṃ ca bhaktiṃ ca pāṇḍaveṣu mahātmasu hatvā rājasahasrāṇi darśayiṣyāmi rājasu
7.95.30
saṃjaya uvāca evam uktas tadā sūtaḥ śikṣitān sādhuvāhinaḥ śaśāṅkasaṃnikāśān vai vājino 'cūcudad bhṛśam
7.95.31
te pibanta ivākāśaṃ yuyudhānaṃ hayottamāḥ prāpayan yavanāñ śīghraṃ manaḥpavanaraṃhasaḥ
7.95.32
sātyakiṃ te samāsādya pṛtanāsv anivartinam bahavo laghuhastāś ca śaravarṣair avākiran
7.95.33
teṣām iṣūn athāstrāṇi vegavan nataparvabhiḥ acchinat sātyakī rājan nainaṃ te prāpnuvañ śarāḥ
7.95.34
rukmapuṅkhaiḥ suniśitair gārdhrapatrair ajihmagaiḥ uccakarta śirāṃsy ugro yavanānāṃ bhujān api
7.95.35
śaikyāyasāni varmāṇi kāṃsyāni ca samantataḥ bhittvā dehāṃs tathā teṣāṃ śarā jagmur mahītalam
7.95.36
te hanyamānā vīreṇa mlecchāḥ sātyakinā raṇe śataśo nyapataṃs tatra vyasavo vasudhātale
7.95.37
supūrṇāyatamuktais tān avyavacchinnapiṇḍitaiḥ pañca ṣaṭ sapta cāṣṭau ca bibheda yavanāñ śaraiḥ
7.95.38
kāmbojānāṃ sahasrais tu śakānāṃ ca viśāṃ pate śabarāṇāṃ kirātānāṃ barbarāṇāṃ tathaiva ca
7.95.39
agamyarūpāṃ pṛthivīṃ māṃsaśoṇitakardamām kṛtavāṃs tatra śaineyaḥ kṣapayaṃs tāvakaṃ balam
7.95.40
dasyūnāṃ saśirastrāṇaiḥ śirobhir lūnamūrdhajaiḥ tatra tatra mahī kīrṇā vibarhair aṇḍajair iva
7.95.41
rudhirokṣitasarvāṅgais tais tad āyodhanaṃ babhau kabandhaiḥ saṃvṛtaṃ sarvaṃ tāmrābhraiḥ kham ivāvṛtam
7.95.42
vajrāśanisamasparśaiḥ suparvabhir ajihmagaiḥ te sāśvayānā nihatāḥ samāvavrur vasuṃdharām
7.95.43
alpāvaśiṣṭāḥ saṃbhagnāḥ kṛcchraprāṇā vicetasaḥ jitāḥ saṃkhye mahārāja yuyudhānena daṃśitāḥ
7.95.44
pārṣṇibhiś ca kaśābhiś ca tāḍayantas turaṃgamān javam uttamam āsthāya sarvataḥ prādravan bhayāt
7.95.45
kāmbojasainyaṃ vidrāvya durjayaṃ yudhi bhārata yavanānāṃ ca tat sainyaṃ śakānāṃ ca mahad balam
7.95.46
sa tataḥ puruṣavyāghraḥ sātyakiḥ satyavikramaḥ prahṛṣṭas tāvakāñ jitvā sūtaṃ yāhīty acodayat
7.95.47
taṃ yāntaṃ pṛṣṭhagoptāram arjunasya viśāṃ pate cāraṇāḥ prekṣya saṃhṛṣṭās tvadīyāś cāpy apūjayan
7.96.1
saṃjaya uvāca jitvā yavanakāmbojān yuyudhānas tato 'rjunam jagāma tava sainyasya madhyena rathināṃ varaḥ
7.96.2
śaradaṃṣṭro naravyāghro vicitrakavacacchaviḥ mṛgān vyāghra ivājighraṃs tava sainyam abhīṣayat
7.96.3
sa rathena caran mārgān dhanur abhrāmayad bhṛśam rukmapṛṣṭhaṃ mahāvegaṃ rukmacandrakasaṃkulam
7.96.4
rukmāṅgadaśirastrāṇo rukmavarmasamāvṛtaḥ rukmadhvajavaraḥ śūro meruśṛṅga ivābabhau
7.96.5
sadhanurmaṇḍalaḥ saṃkhye tejobhāsvararaśmivān śaradīvoditaḥ sūryo nṛsūryo virarāja ha
7.96.6
vṛṣabhaskandhavikrānto vṛṣabhākṣo nararṣabhaḥ tāvakānāṃ babhau madhye gavāṃ madhye yathā vṛṣaḥ
7.96.7
mattadviradasaṃkāśaṃ mattadviradagāminam prabhinnam iva mātaṅgaṃ yūthamadhye vyavasthitam vyāghrā iva jighāṃsantas tvadīyābhyadravan raṇe
7.96.8
droṇānīkam atikrāntaṃ bhojānīkaṃ ca dustaram jalasaṃdhārṇavaṃ tīrtvā kāmbojānāṃ ca vāhinīm
7.96.9
hārdikyamakarān muktaṃ tīrṇaṃ vai sainyasāgaram parivavruḥ susaṃkruddhās tvadīyāḥ sātyakiṃ rathāḥ
7.96.10
duryodhanaś citraseno duḥśāsanaviviṃśatī śakunir duḥsahaś caiva yuvā durmarṣaṇaḥ krathaḥ
7.96.11
anye ca bahavaḥ śūrāḥ śastravanto durāsadāḥ pṛṣṭhataḥ sātyakiṃ yāntam anvadhāvann amarṣitāḥ
7.96.12
atha śabdo mahān āsīt tava sainyasya māriṣa mārutoddhūtavegasya sāgarasyeva parvaṇi
7.96.13
tān abhidravataḥ sarvān samīkṣya śinipuṃgavaḥ śanair yāhīti yantāram abravīt prahasann iva
7.96.14
idam eti samuddhūtaṃ dhārtarāṣṭrasya yad balam mām evābhimukhaṃ tūrṇaṃ gajāśvarathapattimat
7.96.15
nādayan vai diśaḥ sarvā rathaghoṣeṇa sārathe pṛthivīṃ cāntarikṣaṃ ca kampayan sāgarān api
7.96.16
etad balārṇavaṃ tāta vārayiṣye mahāraṇe paurṇamāsyām ivoddhūtaṃ veleva salilāśayam
7.96.17
paśya me sūta vikrāntam indrasyeva mahāmṛdhe eṣa sainyāni śatrūṇāṃ vidhamāmi śitaiḥ śaraiḥ
7.96.18
nihatān āhave paśya padātyaśvarathadvipān maccharair agnisaṃkāśair videhāsūn sahasraśaḥ
7.96.19
ity evaṃ bruvatas tasya sātyaker amitaujasaḥ samīpaṃ sainikās te tu śīghram īyur yuyutsavaḥ jahy ādravasva tiṣṭheti paśya paśyeti vādinaḥ
7.96.20
tān evaṃ bruvato vīrān sātyakir niśitaiḥ śaraiḥ jaghāna triśatān aśvān kuñjarāṃś ca catuḥśatān
7.96.21
sa saṃprahāras tumulas tasya teṣāṃ ca dhanvinām devāsuraraṇaprakhyaḥ prāvartata janakṣayaḥ
7.96.22
meghajālanibhaṃ sainyaṃ tava putrasya māriṣa pratyagṛhṇāc chineḥ pautraḥ śarair āśīviṣopamaiḥ
7.96.23
pracchādyamānaḥ samare śarajālaiḥ sa vīryavān asaṃbhramaṃ mahārāja tāvakān avadhīd bahūn
7.96.24
āścaryaṃ tatra rājendra sumahad dṛṣṭavān aham na moghaḥ sāyakaḥ kaś cit sātyaker abhavat prabho
7.96.25
rathanāgāśvakalilaḥ padātyūrmisamākulaḥ śaineyavelām āsādya sthitaḥ sainyamahārṇavaḥ
7.96.26
saṃbhrāntanaranāgāśvam āvartata muhur muhuḥ tat sainyam iṣubhis tena vadhyamānaṃ samantataḥ babhrāma tatra tatraiva gāvaḥ śītārditā iva
7.96.27
padātinaṃ rathaṃ nāgaṃ sādinaṃ turagaṃ tathā aviddhaṃ tatra nādrākṣaṃ yuyudhānasya sāyakaiḥ
7.96.28
na tādṛk kadanaṃ rājan kṛtavāṃs tatra phalgunaḥ yādṛk kṣayam anīkānām akarot sātyakir nṛpa atyarjunaṃ śineḥ pautro yudhyate bharatarṣabha
7.96.29
tato duryodhano rājā sātvatasya tribhiḥ śaraiḥ vivyādha sūtaṃ niśitaiś caturbhiś caturo hayān
7.96.30
sātyakiṃ ca tribhir viddhvā punar vivyādha so 'ṣṭabhiḥ duḥśāsanaḥ ṣoḍaśabhir vivyādha śinipuṃgavam
7.96.31
śakuniḥ pañcaviṃśatyā citrasenaś ca pañcabhiḥ duḥsahaḥ pañcadaśabhir vivyādhorasi sātyakim
7.96.32
utsmayan vṛṣṇiśārdūlas tathā bāṇaiḥ samāhataḥ tān avidhyan mahārāja sarvān eva tribhis tribhiḥ
7.96.33
gāḍhaviddhān arīn kṛtvā mārgaṇaiḥ so 'titejanaiḥ śaineyaḥ śyenavat saṃkhye vyacaral laghuvikramaḥ
7.96.34
saubalasya dhanuś chittvā hastāvāpaṃ nikṛtya ca duryodhanaṃ tribhir bāṇair abhyavidhyat stanāntare
7.96.35
citrasenaṃ śatenaiva daśabhir duḥsahaṃ tathā duḥśāsanaṃ ca viṃśatyā vivyādha śinipuṃgavaḥ
7.96.36
athānyad dhanur ādāya syālas tava viśāṃ pate aṣṭabhiḥ sātyakiṃ viddhvā punar vivyādha pañcabhiḥ
7.96.37
duḥśāsanaś ca daśabhir duḥsahaś ca tribhiḥ śaraiḥ durmukhaś ca dvādaśabhī rājan vivyādha sātyakim
7.96.38
duryodhanas trisaptatyā viddhvā bhārata mādhavam tato 'sya niśitair bāṇais tribhir vivyādha sārathim
7.96.39
tān sarvān sahitāñ śūrān yatamānān mahārathān pañcabhiḥ pañcabhir bāṇaiḥ punar vivyādha sātyakiḥ
7.96.40
tataḥ sa rathināṃ śreṣṭhas tava putrasya sārathim ājaghānāśu bhallena sa hato nyapatad bhuvi
7.96.41
pātite sārathau tasmiṃs tava putrarathaḥ prabho vātāyamānais tair aśvair apānīyata saṃgarāt
7.96.42
tatas tava sutā rājan sainikāś ca viśāṃ pate rājño ratham abhiprekṣya vidrutāḥ śataśo 'bhavan
7.96.43
vidrutaṃ tatra tat sainyaṃ dṛṣṭvā bhārata sātyakiḥ avākirac charais tīkṣṇai rukmapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ
7.96.44
vidrāvya sarvasainyāni tāvakāni samantataḥ prayayau sātyakī rājañ śvetāśvasya rathaṃ prati
7.96.45
taṃ śarān ādadānaṃ ca rakṣamāṇaṃ ca sārathim ātmānaṃ mocayantaṃ ca tāvakāḥ samapūjayan
7.97.1
dhṛtarāṣṭra uvāca saṃpramṛdya mahat sainyaṃ yāntaṃ śaineyam arjunam nirhrīkā mama te putrāḥ kim akurvata saṃjaya
7.97.2
kathaṃ caiṣāṃ tathā yuddhe dhṛtir āsīn mumūrṣatām śaineyacaritaṃ dṛṣṭvā sadṛśaṃ savyasācinaḥ
7.97.3
kiṃ nu vakṣyanti te kṣātraṃ sainyamadhye parājitāḥ kathaṃ ca sātyakir yuddhe vyatikrānto mahāyaśāḥ
7.97.4
kathaṃ ca mama putrāṇāṃ jīvatāṃ tatra saṃjaya śaineyo 'bhiyayau yuddhe tan mamācakṣva tattvataḥ
7.97.5
atyadbhutam idaṃ tāta tvatsakāśāc chṛṇomy aham ekasya bahubhir yuddhaṃ śatrubhir vai mahārathaiḥ
7.97.6
viparītam ahaṃ manye mandabhāgyān sutān prati yatrāvadhyanta samare sātvatena mahātmanā
7.97.7
ekasya hi na paryāptaṃ matsainyaṃ tasya saṃjaya kruddhasya yuyudhānasya sarve tiṣṭhantu pāṇḍavāḥ
7.97.8
nirjitya samare droṇaṃ kṛtinaṃ yuddhadurmadam yathā paśugaṇān siṃhas tadvad dhantā sutān mama
7.97.9
kṛtavarmādibhiḥ śūrair yattair bahubhir āhave yuyudhāno na śakito hantuṃ yaḥ puruṣarṣabhaḥ
7.97.10
naitad īdṛśakaṃ yuddhaṃ kṛtavāṃs tatra phalgunaḥ yādṛśaṃ kṛtavān yuddhaṃ śiner naptā mahāyaśāḥ
7.97.11
saṃjaya uvāca tava durmantrite rājan duryodhanakṛtena ca śṛṇuṣvāvahito bhūtvā yat te vakṣyāmi bhārata
7.97.12
te punaḥ saṃnyavartanta kṛtvā saṃśaptakān mithaḥ parāṃ yuddhe matiṃ kṛtvā putrasya tava śāsanāt
7.97.13
trīṇi sādisahasrāṇi duryodhanapurogamāḥ śakāḥ kāmbojabāhlīkā yavanāḥ pāradās tathā
7.97.14
kuṇindās taṅgaṇāmbaṣṭhāḥ paiśācāś ca samandarāḥ abhyadravanta śaineyaṃ śalabhāḥ pāvakaṃ yathā
7.97.15
yuktāś ca pārvatīyānāṃ rathāḥ pāṣāṇayodhinām śūrāḥ pañcaśatā rājañ śaineyaṃ samupādravan
7.97.16
tato rathasahasreṇa mahārathaśatena ca dviradānāṃ sahasreṇa dvisāhasraiś ca vājibhiḥ
7.97.17
śaravarṣāṇi muñcanto vividhāni mahārathāḥ abhyadravanta śaineyam asaṃkhyeyāś ca pattayaḥ
7.97.18
tāṃś ca saṃcodayan sarvān ghnatainam iti bhārata duḥśāsano mahārāja sātyaktiṃ paryavārayat
7.97.19
tatrādbhutam apaśyāma śaineyacaritaṃ mahat yad eko bahubhiḥ sārdham asaṃbhrāntam ayudhyata
7.97.20
avadhīc ca rathānīkaṃ dviradānāṃ ca tad balam sādinaś caiva tān sarvān dasyūn api ca sarvaśaḥ
7.97.21
tatra cakrair vimathitair bhagnaiś ca paramāyudhaiḥ akṣaiś ca bahudhā bhagnair īṣādaṇḍakabandhuraiḥ
7.97.22
kūbarair mathitaiś cāpi dhvajaiś cāpi nipātitaiḥ varmabhiś cāmaraiś caiva vyavakīrṇā vasuṃdharā
7.97.23
sragbhir ābharaṇair vastrair anukarṣaiś ca māriṣa saṃchannā vasudhā tatra dyaur grahair iva bhārata
7.97.24
girirūpadharāś cāpi patitāḥ kuñjarottamāḥ añjanasya kule jātā vāmanasya ca bhārata supratīkakule jātā mahāpadmakule tathā
7.97.25
airāvaṇakule caiva tathānyeṣu kuleṣu ca jātā dantivarā rājañ śerate bahavo hatāḥ
7.97.26
vanāyujān pārvatīyān kāmbojāraṭṭabāhlikān tathā hayavarān rājan nijaghne tatra sātyakiḥ
7.97.27
nānādeśasamutthāṃś ca nānājātyāṃś ca pattinaḥ nijaghne tatra śaineyaḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ
7.97.28
teṣu prakālyamāneṣu dasyūn duḥśāsano 'bravīt nivartadhvam adharmajñā yudhyadhvaṃ kiṃ sṛtena vaḥ
7.97.29
tāṃś cāpi sarvān saṃprekṣya putro duḥśāsanas tava pāṣāṇayodhinaḥ śūrān pārvatīyān acodayat
7.97.30
aśmayuddheṣu kuśalā naitaj jānāti sātyakiḥ aśmayuddham ajānantaṃ ghnatainaṃ yuddhakāmukam
7.97.31
tathaiva kuravaḥ sarve nāśmayuddhaviśāradāḥ abhidravata mā bhaiṣṭa na vaḥ prāpsyati sātyakiḥ
7.97.32
tato gajaśiśuprakhyair upalaiḥ śailavāsinaḥ udyatair yuyudhānasya sthitā maraṇakāṅkṣiṇaḥ
7.97.33
kṣepaṇīyais tathāpy anye sātvatasya vadhaiṣiṇaḥ coditās tava putreṇa rurudhuḥ sarvatodiśam
7.97.34
teṣām āpatatām eva śilāyuddhaṃ cikīrṣatām sātyakiḥ pratisaṃdhāya triṃśataṃ prāhiṇoc charān
7.97.35
tām aśmavṛṣṭiṃ tumulāṃ pārvatīyaiḥ samīritām bibhedoragasaṃkāśair nārācaiḥ śinipuṃgavaḥ
7.97.36
tair aśmacūrṇair dīpyadbhiḥ khadyotānām iva vrajaiḥ prāyaḥ sainyāny avadhyanta hāhābhūtāni māriṣa
7.97.37
tataḥ pañcaśatāḥ śūrāḥ samudyatamahāśilāḥ nikṛttabāhavo rājan nipetur dharaṇītale
7.97.38
pāṣāṇayodhinaḥ śūrān yatamānān avasthitān avadhīd bahusāhasrāṃs tad adbhutam ivābhavat
7.97.39
tataḥ punar bastamukhair aśmavṛṣṭiṃ samantataḥ ayohastaiḥ śūlahastair daradaiḥ khaśataṅgaṇaiḥ
7.97.40
ambaṣṭhaiś ca kuṇindaiś ca kṣiptāṃ kṣiptāṃ sa sātyakiḥ nārācaiḥ prativivyādha prekṣamāṇo mahābalaḥ
7.97.41
adrīṇāṃ bhidyamānānām antarikṣe śitaiḥ śaraiḥ śabdena prādravan rājan gajāśvarathapattayaḥ
7.97.42
aśmacūrṇaiḥ samākīrṇā manuṣyāś ca vayāṃsi ca nāśaknuvann avasthātuṃ bhramarair iva daṃśitāḥ
7.97.43
hataśiṣṭā virudhirā bhinnamastakapiṇḍikāḥ kuñjarāḥ saṃnyavartanta yuyudhānarathaṃ prathi
7.97.44
tataḥ śabdaḥ samabhavat tava sainyasya māriṣa mādhavenārdyamānasya sāgarasyeva dāruṇaḥ
7.97.45
taṃ śabdaṃ tumulaṃ śrutvā droṇo yantāram abravīt eṣa sūta raṇe kruddhaḥ sātvatānāṃ mahārathaḥ
7.97.46
dārayan bahudhā sainyaṃ raṇe carati kālavat yatraiṣa śabdas tumulas tatra sūta rathaṃ naya
7.97.47
pāṣāṇayodhibhir nūnaṃ yuyudhānaḥ samāgataḥ tathā hi rathinaḥ sarve hriyante vidrutair hayaiḥ
7.97.48
viśastrakavacā rugṇās tatra tatra patanti ca na śaknuvanti yantāraḥ saṃyantuṃ tumule hayān
7.97.49
ity evaṃ bruvato rājan bhāradvājasya dhīmataḥ pratyuvāca tato yantā droṇaṃ śastrabhṛtāṃ varam
7.97.50
āyuṣman dravate sainyaṃ kauraveyaṃ samantataḥ paśya yodhān raṇe bhinnān dhāvamānāṃs tatas tataḥ
7.97.51
ete ca sahitāḥ śūrāḥ pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ saha tvām eva hi jighāṃsantaḥ prādravanti samantataḥ
7.97.52
atra kāryaṃ samādhatsva prāptakālam ariṃdama sthāne vā gamane vāpi dūraṃ yātaś ca sātyakiḥ
7.97.53
tathaivaṃ vadatas tasya bhāradvājasya māriṣa pratyadṛśyata śaineyo nighnan bahuvidhān rathān
7.97.54
te vadhyamānāḥ samare yuyudhānena tāvakāḥ yuyudhānarathaṃ tyaktvā droṇānīkāya dudruvuḥ
7.97.55
yais tu duḥśāsanaḥ sārdhaṃ rathaiḥ pūrvaṃ nyavartata te bhītās tv abhyadhāvanta sarve droṇarathaṃ prati
7.98.1
saṃjaya uvāca duḥśāsanarathaṃ dṛṣṭvā samīpe paryavasthitam bhāradvājas tato vākyaṃ duḥśāsanam athābravīt
7.98.2
duḥśāsana rathāḥ sarve kasmād ete pravidrutāḥ kaccit kṣemaṃ tu nṛpateḥ kaccij jīvati saindhavaḥ
7.98.3
rājaputro bhavān atra rājabhrātā mahārathaḥ kimarthaṃ dravase yuddhe yauvarājyam avāpya hi
7.98.4
svayaṃ vairaṃ mahat kṛtvā pāñcālaiḥ pāṇḍavaiḥ saha ekaṃ sātyakim āsādya kathaṃ bhīto 'si saṃyuge
7.98.5
na jānīṣe purā tvaṃ tu gṛhṇann akṣān durodare śarā hy ete bhaviṣyanti dāruṇāśīviṣopamāḥ
7.98.6
apriyāṇāṃ ca vacanaṃ pāṇḍaveṣu viśeṣataḥ draupadyāś ca parikleśas tvanmūlo hy abhavat purā
7.98.7
kva te mānaś ca darpaś ca kva ca tad vīra garjitam āśīviṣasamān pārthān kopayitvā kva yāsyasi
7.98.8
śocyeyaṃ bhāratī senā rājā caiva suyodhanaḥ yasya tvaṃ karkaśo bhrātā palāyanaparāyaṇaḥ
7.98.9
nanu nāma tvayā vīra dīryamāṇā bhayārditā svabāhubalam āsthāya rakṣitavyā hy anīkinī sa tvam adya raṇaṃ tyaktvā bhīto harṣayase parān
7.98.10
vidrute tvayi sainyasya nāyake śatrusūdana ko 'nyaḥ sthāsyati saṃgrāme bhīto bhīte vyapāśraye
7.98.11
ekena sātvatenādya yudhyamānasya cānagha palāyane tava matiḥ saṃgrāmād dhi pravartate
7.98.12
yadā gāṇḍīvadhanvānaṃ bhīmasenaṃ ca kaurava yamau ca yudhi draṣṭāsi tadā tvaṃ kiṃ kariṣyasi
7.98.13
yudhi phalgunabāṇānāṃ sūryāgnisamatejasām na tulyāḥ sātyakiśarā yeṣāṃ bhītaḥ palāyase
7.98.14
yadi tāvat kṛtā buddhiḥ palāyanaparāyaṇā pṛthivī dharmarājasya śamenaiva pradīyatām
7.98.15
yāvat phalgunanārācā nirmuktoragasaṃnibhāḥ nāviśanti śarīraṃ te tāvat saṃśāmya pāṇḍavaiḥ
7.98.16
yāvat te pṛthivīṃ pārthā hatvā bhrātṛśataṃ raṇe nākṣipanti mahātmānas tāvat saṃśāmya pāṇḍavaiḥ
7.98.17
yāvan na krudhyate rājā dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ kṛṣṇaś ca samaraślāghī tāvat saṃśāmya pāṇḍavaiḥ
7.98.18
yāvad bhīmo mahābāhur vigāhya mahatīṃ camūm sodarāṃs te na mṛdnāti tāvat saṃśāmya pāṇḍavaiḥ
7.98.19
pūrvam uktaś ca te bhrātā bhīṣmeṇa sa suyodhanaḥ ajeyāḥ pāṇḍavāḥ saṃkhye saumya saṃśāmya pāṇḍavaiḥ na ca tat kṛtavān mandas tava bhrātā suyodhanaḥ
7.98.20
sa yuddhe dhṛtim āsthāya yatto yudhyasva pāṇḍavaiḥ gaccha tūrṇaṃ rathenaiva tatra tiṣṭhati sātyakiḥ
7.98.21
tvayā hīnaṃ balaṃ hy etad vidraviṣyati bhārata ātmārthaṃ yodhaya raṇe sātyakiṃ satyavikramam
7.98.22
evam uktas tava suto nābravīt kiṃ cid apy asau śrutaṃ cāśrutavat kṛtvā prāyād yena sa sātyakiḥ
7.98.23
sainyena mahatā yukto mlecchānām anivartinām āsādya ca raṇe yatto yuyudhānam ayodhayat
7.98.24
droṇo 'pi rathināṃ śreṣṭhaḥ pāñcālān pāṇḍavāṃs tathā abhyadravata saṃkruddho javam āsthāya madhyamam
7.98.25
praviśya ca raṇe droṇaḥ pāñcālānāṃ varūthinīm drāvayām āsa yodhān vai śataśo 'tha sahasraśaḥ
7.98.26
tato droṇo mahārāja nāma viśrāvya saṃyuge pāṇḍupāñcālamatsyānāṃ pracakre kadanaṃ mahat
7.98.27
taṃ jayantam anīkāni bhāradvājaṃ tatas tataḥ pāñcālaputro dyutimān vīraketuḥ samabhyayāt
7.98.28
sa droṇaṃ pañcabhir viddhvā śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ dhvajam ekena vivyādha sārathiṃ cāsya saptabhiḥ
7.98.29
tatrādbhutaṃ mahārāja dṛṣṭavān asmi saṃyuge yad droṇo rabhasaṃ yuddhe pāñcālyaṃ nābhyavartata
7.98.30
saṃniruddhaṃ raṇe droṇaṃ pāñcālā vīkṣya māriṣa āvavruḥ sarvato rājan dharmaputrajayaiṣiṇaḥ
7.98.31
te śarair agnisaṃkāśais tomaraiś ca mahādhanaiḥ śastraiś ca vividhai rājan droṇam ekam avākiran
7.98.32
nihatya tān bāṇagaṇān droṇo rājan samantataḥ mahājaladharān vyomni mātariśvā vivān iva
7.98.33
tataḥ śaraṃ mahāghoraṃ sūryapāvakasaṃnibham saṃdadhe paravīraghno vīraketurathaṃ prati
7.98.34
sa bhittvā tu śaro rājan pāñcālyaṃ kulanandanam abhyagād dharaṇīṃ tūrṇaṃ lohitārdro jvalann iva
7.98.35
tato 'patad rathāt tūrṇaṃ pāñcālyaḥ kulanandanaḥ parvatāgrād iva mahāṃś campako vāyupīḍitaḥ
7.98.36
tasmin hate maheṣvāse rājaputre mahābale pāñcālās tvaritā droṇaṃ samantāt paryavārayan
7.98.37
citraketuḥ sudhanvā ca citravarmā ca bhārata tathā citrarathaś caiva bhrātṛvyasanakarṣitāḥ
7.98.38
abhyadravanta sahitā bhāradvājaṃ yuyutsavaḥ muñcantaḥ śaravarṣāṇi tapānte jaladā iva
7.98.39
sa vadhyamāno bahudhā rājaputrair mahārathaiḥ vyaśvasūtarathāṃś cakre kumārān kupito raṇe
7.98.40
tathāparaiḥ suniśitair bhallais teṣāṃ mahāyaśāḥ puṣpāṇīva vicinvan hi sottamāṅgāny apātayat
7.98.41
te rathebhyo hatāḥ petuḥ kṣitau rājan suvarcasaḥ devāsure purā yuddhe yathā daiteyadānavāḥ
7.98.42
tān nihatya raṇe rājan bhāradvājaḥ pratāpavān kārmukaṃ bhrāmayām āsa hemapṛṣṭhaṃ durāsadam
7.98.43
pāñcālān nihatān dṛṣṭvā devakalpān mahārathān dhṛṣṭadyumno bhṛśaṃ kruddho netrābhyāṃ pātayañ jalam abhyavartata saṃgrāme kruddho droṇarathaṃ prati
7.98.44
tato hā heti sahasā nādaḥ samabhavan nṛpa pāñcālyena raṇe dṛṣṭvā droṇam āvāritaṃ śaraiḥ
7.98.45
saṃchādyamāno bahudhā pārṣatena mahātmanā na vivyathe tato droṇaḥ smayann evānvayudhyata
7.98.46
tato droṇaṃ mahārāja pāñcālyaḥ krodhamūrchitaḥ ājaghānorasi kruddho navatyā nataparvaṇām
7.98.47
sa gāḍhaviddho balinā bhāradvājo mahāyaśāḥ niṣasāda rathopasthe kaśmalaṃ ca jagāma ha
7.98.48
taṃ vai tathāgataṃ dṛṣṭvā dhṛṣṭadyumnaḥ parākramī samutsṛjya dhanus tūrṇam asiṃ jagrāha vīryavān
7.98.49
avaplutya rathāc cāpi tvaritaḥ sa mahārathaḥ āruroha rathaṃ tūrṇaṃ bhāradvājasya māriṣa hartum aicchac chiraḥ kāyāt krodhasaṃraktalocanaḥ
7.98.50
pratyāśvastas tato droṇo dhanur gṛhya mahābalaḥ śarair vaitastikai rājan nityam āsannayodhibhiḥ yodhayām āsa samare dhṛṣṭadyumnaṃ mahāratham
7.98.51
te hi vaitastikā nāma śarā āsannayodhinaḥ droṇasya viditā rājan dhṛṣṭadyumnam avākṣipan
7.98.52
sa vadhyamāno bahubhiḥ sāyakais tair mahābalaḥ avaplutya rathāt tūrṇaṃ bhagnavegaḥ parākramī
7.98.53
āruhya svarathaṃ vīraḥ pragṛhya ca mahad dhanuḥ vivyādha samare droṇaṃ dhṛṣṭadyumno mahārathaḥ
7.98.54
tad adbhutaṃ tayor yuddhaṃ bhūtasaṃghā hy apūjayan kṣatriyāś ca mahārāja ye cānye tatra sainikāḥ
7.98.55
avaśyaṃ samare droṇo dhṛṣṭadyumnena saṃgataḥ vaśam eṣyati no rājñaḥ pāñcālā iti cukruśuḥ
7.98.56
droṇas tu tvarito yuddhe dhṛṣṭadyumnasya sāratheḥ śiraḥ pracyāvayām āsa phalaṃ pakvaṃ taror iva tatas te pradrutā vāhā rājaṃs tasya mahātmanaḥ
7.98.57
teṣu pradravamāṇeṣu pāñcālān sṛñjayāṃs tathā vyadrāvayad raṇe droṇas tatra tatra parākramī
7.98.58
vijitya pāṇḍupāñcālān bhāradvājaḥ pratāpavān svaṃ vyūhaṃ punar āsthāya sthiro 'bhavad ariṃdamaḥ na cainaṃ pāṇḍavā yuddhe jetum utsahire prabho
7.99.1
saṃjaya uvāca tato duḥśāsano rājañ śaineyaṃ samupādravat kirañ śarasahasrāṇi parjanya iva vṛṣṭimān
7.99.2
sa viddhvā sātyakiṃ ṣaṣṭyā tathā ṣoḍaśabhiḥ śaraiḥ nākampayat sthitaṃ yuddhe mainākam iva parvatam
7.99.3
sa tu duḥśāsanaṃ vīraḥ sāyakair āvṛṇod bhṛśam maśakaṃ samanuprāptam ūrṇanābhir ivorṇayā
7.99.4
dṛṣṭvā duḥśāsanaṃ rājā tathā śaraśatācitam trigartāṃś codayām āsa yuyudhānarathaṃ prati
7.99.5
te 'gacchan yuyudhānasya samīpaṃ krūrakāriṇaḥ trigartānāṃ trisāhasrā rathā yuddhaviśāradāḥ
7.99.6
te tu taṃ rathavaṃśena mahatā paryavārayan sthirāṃ kṛtvā matiṃ yuddhe bhūtvā saṃśaptakā mithaḥ
7.99.7
teṣāṃ prayatatāṃ yuddhe śaravarṣāṇi muñcatām yodhān pañcaśatān mukhyān agrānīke vyapothayat
7.99.8
te 'patanta hatās tūrṇaṃ śinipravarasāyakaiḥ mahāmārutavegena rugṇā iva mahādrumāḥ
7.99.9
rathaiś ca bahudhā chinnair dhvajaiś caiva viśāṃ pate hayaiś ca kanakāpīḍaiḥ patitais tatra medinī
7.99.10
śaineyaśarasaṃkṛttaiḥ śoṇitaughapariplutaiḥ aśobhata mahārāja kiṃśukair iva puṣpitaiḥ
7.99.11
te vadhyamānāḥ samare yuyudhānena tāvakāḥ trātāraṃ nādhyagacchanta paṅkamagnā iva dvipāḥ
7.99.12
tatas te paryavartanta sarve droṇarathaṃ prati bhayāt patagarājasya gartānīva mahoragāḥ
7.99.13
hatvā pañcaśatān yodhāñ śarair āśīviṣopamaiḥ prāyāt sa śanakair vīro dhanaṃjayarathaṃ prati
7.99.14
taṃ prayāntaṃ naraśreṣṭhaṃ putro duḥśāsanas tava vivyādha navabhis tūrṇaṃ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
7.99.15
sa tu taṃ prativivyādha pañcabhir niśitaiḥ śaraiḥ rukmapuṅkhair maheṣvāso gārdhrapatrair ajihmagaiḥ
7.99.16
sātyakiṃ tu mahārāja prahasann iva bhārata duḥśāsanas tribhir viddhvā punar vivyādha pañcabhiḥ
7.99.17
śaineyas tava putraṃ tu viddhvā pañcabhir āśugaiḥ dhanuś cāsya raṇe chittvā vismayann arjunaṃ yayau
7.99.18
tato duḥśāsanaḥ kruddho vṛṣṇivīrāya gacchate sarvapāraśavīṃ śaktiṃ visasarja jighāṃsayā
7.99.19
tāṃ tu śaktiṃ tadā ghorāṃ tava putrasya sātyakiḥ ciccheda śatadhā rājan niśitaiḥ kaṅkapatribhiḥ
7.99.20
athānyad dhanur ādāya putras tava janeśvara sātyakiṃ daśabhir viddhvā siṃhanādaṃ nanāda ha
7.99.21
sātyakis tu raṇe kruddho mohayitvā sutaṃ tava śarair agniśikhākārair ājaghāna stanāntare sarvāyasais tīkṣṇavaktrair aṣṭābhir vivyadhe punaḥ
7.99.22
duḥśāsanas tu viṃśatyā sātyakiṃ pratyavidhyata sātvato 'pi mahārāja taṃ vivyādha stanāntare tribhir eva mahāvegaiḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
7.99.23
tato 'sya vāhān niśitaiḥ śarair jaghne mahārathaḥ sārathiṃ ca susaṃkruddhaḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
7.99.24
dhanur ekena bhallena hastāvāpaṃ ca pañcabhiḥ dhvajaṃ ca rathaśaktiṃ ca bhallābhyāṃ paramāstravit ciccheda viśikhais tīkṣṇais tathobhau pārṣṇisārathī
7.99.25
sa chinnadhanvā viratho hatāśvo hatasārathiḥ trigartasenāpatinā svarathenāpavāhitaḥ
7.99.26
tam abhidrutya śaineyo muhūrtam iva bhārata na jaghāna mahābāhur bhīmasenavacaḥ smaran
7.99.27
bhīmasenena hi vadhaḥ sutānāṃ tava bhārata pratijñātaḥ sabhāmadhye sarveṣām eva saṃyuge
7.99.28
tathā duḥśāsanaṃ jitvā sātyakiḥ saṃyuge prabho jagāma tvarito rājan yena yāto dhanaṃjayaḥ
7.100.1
dhṛtarāṣṭra uvāca kiṃ tasyāṃ mama senāyāṃ nāsan ke cin mahārathāḥ ye tathā sātyakiṃ yāntaṃ naivāghnan nāpy avārayan
7.100.2
eko hi samare karma kṛtavān satyavikramaḥ śakratulyabalo yuddhe mahendro dānaveṣv iva
7.100.3
atha vā śūnyam āsīt tad yena yātaḥ sa sātyakiḥ eko vai bahulāḥ senāḥ pramṛdnan puruṣarṣabhaḥ
7.100.4
kathaṃ ca yudhyamānānām apakrānto mahātmanām eko bahūnāṃ śaineyas tan mamācakṣva saṃjaya
7.100.5
saṃjaya uvāca rājan senāsamudyogo rathanāgāśvapattimān tumulas tava sainyānāṃ yugāntasadṛśo 'bhavat
7.100.6
āhṇikeṣu samūheṣu tava sainyasya mānada nāsti loke samaḥ kaś cit samūha iti me matiḥ
7.100.7
tatra devāḥ sma bhāṣante cāraṇāś ca samāgatāḥ etad antāḥ samūhā vai bhaviṣyanti mahītale
7.100.8
na caiva tādṛśaḥ kaś cid vyūha āsīd viśāṃ pate yādṛg jayadrathavadhe droṇena vihito 'bhavat
7.100.9
caṇḍavātābhipannānāṃ samudrāṇām iva svanaḥ raṇe 'bhavad balaughānām anyonyam abhidhāvatām
7.100.10
pārthivānāṃ sametānāṃ bahūny āsan narottama tvadbale pāṇḍavānāṃ ca sahasrāṇi śatāni ca
7.100.11
saṃrabdhānāṃ pravīrāṇāṃ samare dṛḍhakarmaṇām tatrāsīt sumahāñ śabdas tumulo lomaharṣaṇaḥ
7.100.12
athākrandad bhīmaseno dhṛṣṭadyumnaś ca māriṣa nakulaḥ sahadevaś ca dharmarājaś ca pāṇḍavaḥ
7.100.13
āgacchata praharata balavat paridhāvata praviṣṭāv arisenāṃ hi vīrau mādhavapāṇḍavau
7.100.14
yathā sukhena gacchetāṃ jayadrathavadhaṃ prati tathā prakuruta kṣipram iti sainyāny acodayat tayor abhāve kuravaḥ kṛtārthāḥ syur vayaṃ jitāḥ
7.100.15
te yūyaṃ sahitā bhūtvā tūrṇam eva balārṇavam kṣobhayadhvaṃ mahāvegāḥ pavanāḥ sāgaraṃ yathā
7.100.16
bhīmasenena te rājan pāñcālyena ca coditāḥ ājaghnuḥ kauravān saṃkhye tyaktvāsūn ātmanaḥ priyān
7.100.17
icchanto nidhanaṃ yuddhe śastrair uttamatejasaḥ svargārthaṃ mitrakāryārthaṃ nābhyarakṣanta jīvitam
7.100.18
tathaiva tāvakā rājan prārthayanto mahad yaśaḥ āryāṃ yuddhe matiṃ kṛtvā yuddhāyaivopatasthire
7.100.19
tasmiṃs tu tumule yuddhe vartamāne mahābhaye hatvā sarvāṇi sainyāni prāyāt sātyakir arjunam
7.100.20
kavacānāṃ prabhās tatra sūryaraśmivicitritāḥ dṛṣṭīḥ saṃkhye sainikānāṃ pratijaghnuḥ samantataḥ
7.100.21
tathā prayatamāneṣu pāṇḍaveyeṣu nirbhayaḥ duryodhano mahārāja vyagāhata mahad balam
7.100.22
sa saṃnipātas tumulas teṣāṃ tasya ca bhārata abhavat sarvasainyānām abhāvakaraṇo mahān
7.100.23
dhṛtarāṣṭra uvāca tathā gateṣu sainyeṣu tathā kṛcchragataḥ svayam kaccid duryodhanaḥ sūta nākārṣīt pṛṣṭhato raṇam
7.100.24
ekasya ca bahūnāṃ ca saṃnipāto mahāhave viśeṣato nṛpatinā viṣamaḥ pratibhāti me
7.100.25
so 'tyantasukhasaṃvṛddho lakṣmyā lokasya ceśvaraḥ eko bahūn samāsādya kaccin nāsīt parāṅmukhaḥ
7.100.26
saṃjaya uvāca rājan saṃgrāmam āścaryaṃ tava putrasya bhārata ekasya ca bahūnāṃ ca śṛṇuṣva gadato 'dbhutam
7.100.27
duryodhanena sahasā pāṇḍavī pṛtanā raṇe nalinī dviradeneva samantād vipraloḍitā
7.100.28
tathā senāṃ kṛtāṃ dṛṣṭvā tava putreṇa kaurava bhīmasenapurogās taṃ pāñcālāḥ samupādravan
7.100.29
sa bhīmasenaṃ daśabhir mādrīputrau tribhis tribhiḥ virāṭadrupadau ṣaḍbhiḥ śatena ca śikhaṇḍinam
7.100.30
dhṛṣṭadyumnaṃ ca viṃśatyā dharmaputraṃ ca saptabhiḥ kekayān daśabhir viddhvā draupadeyāṃs tribhis tribhiḥ
7.100.31
śataśaś cāparān yodhān sadvipāṃś ca rathān raṇe śarair avacakartograiḥ kruddho 'ntaka iva prajāḥ
7.100.32
na saṃdadhan vimuñcan vā maṇḍalīkṛtakārmukaḥ adṛśyata ripūn nighnañ śikṣayāstrabalena ca
7.100.33
tasya tān nighnataḥ śatrūn hemapṛṣṭhaṃ mahad dhanuḥ bhallābhyāṃ pāṇḍavo jyeṣṭhas tridhā ciccheda māriṣa
7.100.34
vivyādha cainaṃ bahubhiḥ samyag astaiḥ śitaiḥ śaraiḥ varmāṇy āśu samāsādya te bhagnāḥ kṣitim āviśan
7.100.35
tataḥ pramuditāḥ pārthāḥ parivavrur yudhiṣṭhiram yathā vṛtravadhe devā mudā śakraṃ maharṣibhiḥ
7.100.36
atha duryodhano rājā dṛḍham ādāya kārmukam tiṣṭha tiṣṭheti rājānaṃ bruvan pāṇḍavam abhyayāt
7.100.37
taṃ tathā vādinaṃ rājaṃs tava putraṃ mahāratham pratyudyayuḥ pramuditāḥ pāñcālā jayagṛddhinaḥ
7.100.38
tān droṇaḥ pratijagrāha parīpsan yudhi pāṇḍavam caṇḍavātoddhutān meghān sajalān acalo yathā
7.100.39
tatra rājan mahān āsīt saṃgrāmo bhūrivardhanaḥ rudrasyākrīḍasaṃkāśaḥ saṃhāraḥ sarvadehinām
7.101.1
saṃjaya uvāca aparāhṇe mahārāja saṃgrāmaḥ samapadyata parjanyasamanirghoṣaḥ punar droṇasya somakaiḥ
7.101.2
śoṇāśvaṃ ratham āsthāya naravīraḥ samāhitaḥ samare 'bhyadravat pāṇḍūñ javam āsthāya madhyamam
7.101.3
tava priyahite yukto maheṣvāso mahābalaḥ citrapuṅkhaiḥ śitair bāṇaiḥ kalaśottamasaṃbhavaḥ
7.101.4
varān varān hi yodhānāṃ vicinvann iva bhārata akrīḍata raṇe rājan bhāradvājaḥ pratāpavān
7.101.5
tam abhyayād bṛhatkṣatraḥ kekayānāṃ mahārathaḥ bhrātṝṇāṃ vīrapañcānāṃ jyeṣṭhaḥ samarakarkaśaḥ
7.101.6
vimuñcan viśikhāṃs tīkṣṇān ācāryaṃ chādayan bhṛśam mahāmegho yathā varṣaṃ vimuñcan gandhamādane
7.101.7
tasya droṇo mahārāja svarṇapuṅkhāñ śilāśitān preṣayām āsa saṃkruddhaḥ sāyakān daśa sapta ca
7.101.8
tāṃs tu droṇadhanurmuktān ghorān āśīviṣopamān ekaikaṃ daśabhir bāṇair yudhi ciccheda hṛṣṭavat
7.101.9
tasya tal lāghavaṃ dṛṣṭvā prahasan dvijasattamaḥ preṣayām āsa viśikhān aṣṭau saṃnataparvaṇaḥ
7.101.10
tān dṛṣṭvā patataḥ śīghraṃ droṇacāpacyutāñ śarān avārayac charair eva tāvadbhir niśitair dṛḍhaiḥ
7.101.11
tato 'bhavan mahārāja tava sainyasya vismayaḥ bṛhatkṣatreṇa tat karma kṛtaṃ dṛṣṭvā suduṣkaram
7.101.12
tato droṇo mahārāja kekayaṃ vai viśeṣayan prāduścakre raṇe divyaṃ brāhmam astraṃ mahātapāḥ
7.101.13
tad asya rājan kaikeyaḥ pratyavārayad acyutaḥ brāhmeṇaiva mahābāhur āhave samudīritam
7.101.14
pratihanya tad astraṃ tu bhāradvājasya saṃyuge vivyādha brāhmaṇaṃ ṣaṣṭyā svarṇapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ
7.101.15
taṃ droṇo dvipadāṃ śreṣṭho nārācena samarpayat sa tasya kavacaṃ bhittvā prāviśad dharaṇītalam
7.101.16
kṛṣṇasarpo yathā mukto valmīkaṃ nṛpasattama tathābhyagān mahīṃ bāṇo bhittvā kaikeyam āhave
7.101.17
so 'tividdho mahārāja droṇenāstravidā bhṛśam krodhena mahatāviṣṭo vyāvṛtya nayane śubhe
7.101.18
droṇaṃ vivyādha saptatyā svarṇapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ sārathiṃ cāsya bhallena bāhvor urasi cārpayat
7.101.19
droṇas tu bahudhā viddho bṛhatkṣatreṇa māriṣa asṛjad viśikhāṃs tīkṣṇān kekayasya rathaṃ prati
7.101.20
vyākulīkṛtya taṃ droṇo bṛhatkṣatraṃ mahāratham vyasṛjat sāyakaṃ tīkṣṇaṃ kekayaṃ prati bhārata
7.101.21
sa gāḍhaviddhas tenāśu mahārāja stanāntare rathāt puruṣaśārdūlaḥ saṃbhinnahṛdayo 'patat
7.101.22
bṛhatkṣatre hate rājan kekayānāṃ mahārathe śaiśupāliḥ susaṃkruddho yantāram idam abravīt
7.101.23
sārathe yāhi yatraiṣa droṇas tiṣṭhati daṃśitaḥ vinighnan kekayān sarvān pāñcālānāṃ ca vāhinīm
7.101.24
tasya tad vacanaṃ śrutvā sārathī rathināṃ varam droṇāya prāpayām āsa kāmbojair javanair hayaiḥ
7.101.25
dhṛṣṭaketuś ca cedīnām ṛṣabho 'tibaloditaḥ sahasā prāpatad droṇaṃ pataṃga iva pāvakam
7.101.26
so 'bhyavidhyat tato droṇaṃ ṣaṣṭyā sāśvarathadhvajam punaś cānyaiḥ śarais tīkṣṇaiḥ suptaṃ vyāghraṃ tudann iva
7.101.27
tasya droṇo dhanurmadhye kṣurapreṇa śitena ha ciccheda rājño balino yatamānasya saṃyuge
7.101.28
athānyad dhanur ādāya śaiśupālir mahārathaḥ vivyādha sāyakair droṇaṃ punaḥ suniśitair dṛḍhaiḥ
7.101.29
tasya droṇo hayān hatvā sārathiṃ ca mahābalaḥ athainaṃ pañcaviṃśatyā sāyakānāṃ samārpayat
7.101.30
viratho vidhanuṣkaś ca cedirājo 'pi saṃyuge gadāṃ cikṣepa saṃkruddho bhāradvājarathaṃ prati
7.101.31
tām āpatantīṃ sahasā ghorarūpāṃ bhayāvahām aśmasāramayīṃ gurvīṃ tapanīyavibhūṣitām śarair anekasāhasrair bhāradvājo nyapātayat
7.101.32
sā papāta gadā bhūmau bhāradvājena sāditā raktamālyāmbaradharā tāreva nabhasas talāt
7.101.33
gadāṃ vinihatāṃ dṛṣṭvā dhṛṣṭaketur amarṣaṇaḥ tomaraṃ vyasṛjat tūrṇaṃ śaktiṃ ca kanakojjvalām
7.101.34
tomaraṃ tu tribhir bāṇair droṇaś chittvā mahāmṛdhe śaktiṃ ciccheda sahasā kṛtahasto mahābalaḥ
7.101.35
tato 'sya viśikhaṃ tīkṣṇaṃ vadhārthaṃ vadhakāṅkṣiṇaḥ preṣayām āsa samare bhāradvājaḥ pratāpavān
7.101.36
sa tasya kavacaṃ bhittvā hṛdayaṃ cāmitaujasaḥ abhyagād dharaṇīṃ bāṇo haṃsaḥ padmasaro yathā
7.101.37
pataṃgaṃ hi grasec cāṣo yathā rājan bubhukṣitaḥ tathā droṇo 'grasac chūro dhṛṣṭaketuṃ mahāmṛdhe
7.101.38
nihate cedirāje tu tat khaṇḍaṃ pitryam āviśat amarṣavaśam āpannaḥ putro 'sya paramāstravit
7.101.39
tam api prahasan droṇaḥ śarair ninye yamakṣayam mahāvyāghro mahāraṇye mṛgaśāvaṃ yathā balī
7.101.40
teṣu prakṣīyamāṇeṣu pāṇḍaveyeṣu bhārata jarāsaṃdhasuto vīraḥ svayaṃ droṇam upādravat
7.101.41
sa tu droṇaṃ mahārāja chādayan sāyakaiḥ śitaiḥ adṛśyam akarot tūrṇaṃ jalado bhāskaraṃ yathā
7.101.42
tasya tal lāghavaṃ dṛṣṭvā droṇaḥ kṣatriyamardanaḥ vyasṛjat sāyakāṃs tūrṇaṃ śataśo 'tha sahasraśaḥ
7.101.43
chādayitvā raṇe droṇo rathasthaṃ rathināṃ varam jārāsaṃdhim atho jaghne miṣatāṃ sarvadhanvinām
7.101.44
yo yaḥ sma līyate droṇaṃ taṃ taṃ droṇo 'ntakopamaḥ ādatta sarvabhūtāni prāpte kāle yathāntakaḥ
7.101.45
tato droṇo maheṣvāso nāma viśrāvya saṃyuge śarair anekasāhasraiḥ pāṇḍaveyān vyamohayat
7.101.46
tato droṇāṅkitā bāṇāḥ svarṇapuṅkhāḥ śilāśitāḥ narān nāgān hayāṃś caiva nijaghnuḥ sarvato raṇe
7.101.47
te vadhyamānā droṇena śakreṇeva mahāsurāḥ samakampanta pāñcālā gāvaḥ śītārditā iva
7.101.48
tato niṣṭānako ghoraḥ pāṇḍavānām ajāyata droṇena vadhyamāneṣu sainyeṣu bharatarṣabha
7.101.49
mohitāḥ śaravarṣeṇa bhāradvājasya saṃyuge ūrugrāhagṛhītā hi pāñcālānāṃ mahārathāḥ
7.101.50
cedayaś ca mahārāja sṛñjayāḥ somakās tathā abhyadravanta saṃhṛṣṭā bhāradvājaṃ yuyutsayā
7.101.51
hata droṇaṃ hata droṇam iti te droṇam abhyayuḥ yatantaḥ puruṣavyāghrāḥ sarvaśaktyā mahādyutim ninīṣanto raṇe droṇaṃ yamasya sadanaṃ prati
7.101.52
yatamānāṃs tu tān vīrān bhāradvājaḥ śilīmukhaiḥ yamāya preṣayām āsa cedimukhyān viśeṣataḥ
7.101.53
teṣu prakṣīyamāṇeṣu cedimukhyeṣu bhārata pāñcālāḥ samakampanta droṇasāyakapīḍitāḥ
7.101.54
prākrośan bhīmasenaṃ te dhṛṣṭadyumnarathaṃ prati dṛṣṭvā droṇasya karmāṇi tathārūpāṇi māriṣa
7.101.55
brāhmaṇena tapo nūnaṃ caritaṃ duścaraṃ mahat tathā hi yudhi vikrānto dahati kṣatriyarṣabhān
7.101.56
dharmo yuddhaṃ kṣatriyasya brāhmaṇasya paraṃ tapaḥ tapasvī kṛtavidyaś ca prekṣitenāpi nirdahet
7.101.57
droṇāstram agnisaṃsparśaṃ praviṣṭāḥ kṣatriyarṣabhāḥ bahavo dustaraṃ ghoraṃ yatrādahyanta bhārata
7.101.58
yathābalaṃ yathotsāhaṃ yathāsattvaṃ mahādyutiḥ mohayan sarvabhūtāni droṇo hanti balāni naḥ
7.101.59
teṣāṃ tad vacanaṃ śrutvā kṣatradharmā vyavasthitaḥ ardhacandreṇa ciccheda droṇasya saśaraṃ dhanuḥ
7.101.60
sa saṃrabdhataro bhūtvā droṇaḥ kṣatriyamardanaḥ anyat kārmukam ādāya bhāsvaraṃ vegavattaram
7.101.61
tatrādhāya śaraṃ tīkṣṇaṃ bhāraghnaṃ vimalaṃ dṛḍham ākarṇapūrṇam ācāryo balavān abhyavāsṛjat
7.101.62
sa hatvā kṣatradharmāṇaṃ jagāma dharaṇītalam sa bhinnahṛdayo vāhād apatan medinītale
7.101.63
tataḥ sainyāny akampanta dhṛṣṭadyumnasute hate atha droṇaṃ samārohac cekitāno mahārathaḥ
7.101.64
sa droṇaṃ daśabhir bāṇaiḥ pratyavidhyat stanāntare caturbhiḥ sārathiṃ cāsya caturbhiś caturo hayān
7.101.65
tasyācāryaḥ ṣoḍaśabhir avidhyad dakṣiṇaṃ bhujam dhvajaṃ ṣoḍaśabhir bāṇair yantāraṃ cāsya saptabhiḥ
7.101.66
tasya sūte hate te 'śvā ratham ādāya vidrutāḥ samare śarasaṃvītā bhāradvājena māriṣa
7.101.67
cekitānarathaṃ dṛṣṭvā vidrutaṃ hatasārathim pāñcālān pāṇḍavāṃś caiva mahad bhayam athāviśat
7.101.68
tān sametān raṇe śūrāṃś cedipāñcālasṛñjayān samantād drāvayan droṇo bahv aśobhata māriṣa
7.101.69
ākarṇapalitaḥ śyāmo vayasāśītikāt paraḥ raṇe paryacarad droṇo vṛddhaḥ ṣoḍaśavarṣavat
7.101.70
atha droṇaṃ mahārāja vicarantam abhītavat vajrahastam amanyanta śatravaḥ śatrusūdanam
7.101.71
tato 'bravīn mahārāja drupado buddhimān nṛpa lubdho 'yaṃ kṣatriyān hanti vyāghraḥ kṣudramṛgān iva
7.101.72
kṛcchrān duryodhano lokān pāpaḥ prāpsyati durmatiḥ yasya lobhād vinihatāḥ samare kṣatriyarṣabhāḥ
7.101.73
śataśaḥ śerate bhūmau nikṛttā govṛṣā iva rudhireṇa parītāṅgāḥ śvasṛgālādanīkṛtāḥ
7.101.74
evam uktvā mahārāja drupado 'kṣauhiṇīpatiḥ puraskṛtya raṇe pārthān droṇam abhyadravad drutam
7.102.1
saṃjaya uvāca vyūheṣv āloḍyamāneṣu pāṇḍavānāṃ tatas tataḥ sudūram anvayuḥ pārthāḥ pāñcālāḥ saha somakaiḥ
7.102.2
vartamāne tathā raudre saṃgrāme lomaharṣaṇe prakṣaye jagatas tīvre yugānta iva bhārata
7.102.3
droṇe yudhi parākrānte nardamāne muhur muhuḥ pāñcāleṣu ca kṣīṇeṣu vadhyamāneṣu pāṇḍuṣu
7.102.4
nāpaśyac charaṇaṃ kiṃ cid dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ cintayām āsa rājendra katham etad bhaviṣyati
7.102.5
tatrāvekṣya diśaḥ sarvāḥ savyasācididṛkṣayā yudhiṣṭhiro dadarśātha naiva pārthaṃ na mādhavam
7.102.6
so 'paśyan naraśārdūlaṃ vānararṣabhalakṣaṇam gāṇḍīvasya ca nirghoṣam aśṛṇvan vyathitendriyaḥ
7.102.7
apaśyan sātyakiṃ cāpi vṛṣṇīnāṃ pravaraṃ ratham cintayābhiparītāṅgo dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ nādhyagacchat tadā śāntiṃ tāv apaśyan nararṣabhau
7.102.8
lokopakrośabhīrutvād dharmarājo mahāyaśāḥ acintayan mahābāhuḥ śaineyasya rathaṃ prati
7.102.9
padavīṃ preṣitaś caiva phalgunasya mayā raṇe śaineyaḥ sātyakiḥ satyo mitrāṇām abhayaṃkaraḥ
7.102.10
tad idaṃ hy ekam evāsīd dvidhā jātaṃ mamādya vai sātyakiś ca hi me jñeyaḥ pāṇḍavaś ca dhanaṃjayaḥ
7.102.11
sātyakiṃ preṣayitvā tu pāṇḍavasya padānugam sātvatasyāpi kaṃ yuddhe preṣayiṣye padānugam
7.102.12
kariṣyāmi prayatnena bhrātur anveṣaṇaṃ yadi yuyudhānam ananviṣya loko māṃ garhayiṣyati
7.102.13
bhrātur anveṣaṇaṃ kṛtvā dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ parityajati vārṣṇeyaṃ sātyakiṃ satyavikramam
7.102.14
lokāpavādabhīrutvāt so 'haṃ pārthaṃ vṛkodaram padavīṃ preṣayiṣyāmi mādhavasya mahātmanaḥ
7.102.15
yathaiva ca mama prītir arjune śatrusūdane tathaiva vṛṣṇivīre 'pi sātvate yuddhadurmade
7.102.16
atibhāre niyuktaś ca mayā śaineyanandanaḥ sa tu mitroparodhena gauravāc ca mahābalaḥ praviṣṭo bhāratīṃ senāṃ makaraḥ sāgaraṃ yathā
7.102.17
asau hi śrūyate śabdaḥ śūrāṇām anivartinām mithaḥ saṃyudhyamānānāṃ vṛṣṇivīreṇa dhīmatā
7.102.18
prāptakālaṃ subalavan niścitya bahudhā hi me tatraiva pāṇḍaveyasya bhīmasenasya dhanvinaḥ gamanaṃ rocate mahyaṃ yatra yātau mahārathau
7.102.19
na cāpy asahyaṃ bhīmasya vidyate bhuvi kiṃ cana śakto hy eṣa raṇe yattān pṛthivyāṃ sarvadhanvinaḥ svabāhubalam āsthāya prativyūhitum añjasā
7.102.20
yasya bāhubalaṃ sarve samāśritya mahātmanaḥ vanavāsān nivṛttāḥ sma na ca yuddheṣu nirjitāḥ
7.102.21
ito gate bhīmasene sātvataṃ prati pāṇḍave sanāthau bhavitārau hi yudhi sātvataphalgunau
7.102.22
kāmaṃ tv aśocanīyau tau raṇe sātvataphalgunau rakṣitau vāsudevena svayaṃ cāstraviśāradau
7.102.23
avaśyaṃ tu mayā kāryam ātmanaḥ śokanāśanam tasmād bhīmaṃ niyokṣyāmi sātvatasya padānugam tataḥ pratikṛtaṃ manye vidhānaṃ sātyakiṃ prati
7.102.24
evaṃ niścitya manasā dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ yantāram abravīd rājan bhīmaṃ prati nayasva mām
7.102.25
dharmarājavacaḥ śrutvā sārathir hayakovidaḥ rathaṃ hemapariṣkāraṃ bhīmāntikam upānayat
7.102.26
bhīmasenam anuprāpya prāptakālam anusmaran kaśmalaṃ prāviśad rājā bahu tatra samādiśan
7.102.27
yaḥ sadevān sagandharvān daityāṃś caikaratho 'jayat tasya lakṣma na paśyāmi bhīmasenānujasya te
7.102.28
tato 'bravīd dharmarājaṃ bhīmasenas tathāgatam naivādrākṣaṃ na cāśrauṣaṃ tava kaśmalam īdṛśam
7.102.29
purā hi duḥkhadīrṇānāṃ bhavān gatir abhūd dhi naḥ uttiṣṭhottiṣṭha rājendra śādhi kiṃ karavāṇi te
7.102.30
na hy asādhyam akāryaṃ vā vidyate mama mānada ājñāpaya kuruśreṣṭha mā ca śoke manaḥ kṛthāḥ
7.102.31
tam abravīd aśrupūrṇaḥ kṛṣṇasarpa iva śvasan bhīmasenam idaṃ vākyaṃ pramlānavadano nṛpaḥ
7.102.32
yathā śaṅkhasya nirghoṣaḥ pāñcajanyasya śrūyate prerito vāsudevena saṃrabdhena yaśasvinā nūnam adya hataḥ śete tava bhrātā dhanaṃjayaḥ
7.102.33
tasmin vinihate nūnaṃ yudhyate 'sau janārdanaḥ yasya sattvavato vīryam upajīvanti pāṇḍavāḥ
7.102.34
yaṃ bhayeṣv abhigacchanti sahasrākṣam ivāmarāḥ sa śūraḥ saindhavaprepsur anvayād bhāratīṃ camūm
7.102.35
tasya vai gamanaṃ vidmo bhīma nāvartanaṃ punaḥ śyāmo yuvā guḍākeśo darśanīyo mahābhujaḥ
7.102.36
vyūḍhorasko mahāskandho mattadviradavikramaḥ cakoranetras tāmrākṣo dviṣatām aghavardhanaḥ
7.102.37
tad idaṃ mama bhadraṃ te śokasthānam ariṃdama arjunārthaṃ mahābāho sātvatasya ca kāraṇāt
7.102.38
vardhate haviṣevāgnir idhyamānaḥ punaḥ punaḥ tasya lakṣma na paśyāmi tena vindāmi kaśmalam
7.102.39
taṃ viddhi puruṣavyāghraṃ sātvataṃ ca mahāratham sa taṃ mahārathaṃ paścād anuyātas tavānujam tam apaśyan mahābāhum ahaṃ vindāmi kaśmalam
7.102.40
tasmāt kṛṣṇo raṇe nūnaṃ yudhyate yuddhakovidaḥ yasya vīryavato vīryam upajīvanti pāṇḍavāḥ
7.102.41
sa tatra gaccha kaunteya yatra yāto dhanaṃjayaḥ sātyakiś ca mahāvīryaḥ kartavyaṃ yadi manyase vacanaṃ mama dharmajña jyeṣṭho bhrātā bhavāmi te
7.102.42
na te 'rjunas tathā jñeyo jñātavyaḥ sātyakir yathā cikīrṣur matpriyaṃ pārtha prayātaḥ savyasācinaḥ padavīṃ durgamāṃ ghorām agamyām akṛtātmabhiḥ
7.102.43
bhīmasena uvāca brahmeśānendravaruṇān avahad yaḥ purā rathaḥ tam āsthāya gatau kṛṣṇau na tayor vidyate bhayam
7.102.44
ājñāṃ tu śirasā bibhrad eṣa gacchāmi mā śucaḥ sametya tān naravyāghrāṃs tava dāsyāmi saṃvidam
7.102.45
saṃjaya uvāca etāvad uktvā prayayau paridāya yudhiṣṭhiram dhṛṣṭadyumnāya balavān suhṛdbhyaś ca punaḥ punaḥ dhṛṣṭadyumnaṃ cedam āha bhīmaseno mahābalaḥ
7.102.46
viditaṃ te mahābāho yathā droṇo mahārathaḥ grahaṇe dharmarājasya sarvopāyena vartate
7.102.47
na ca me gamane kṛtyaṃ tādṛk pārṣata vidyate yādṛśaṃ rakṣaṇe rājñaḥ kāryam ātyayikaṃ hi naḥ
7.102.48
evam ukto 'smi pārthena prativaktuṃ sma notsahe prayāsye tatra yatrāsau mumūrṣuḥ saindhavaḥ sthitaḥ dharmarājasya vacane sthātavyam aviśaṅkayā
7.102.49
so 'dya yatto raṇe pārthaṃ parirakṣa yudhiṣṭhiram etad dhi sarvakāryāṇāṃ paramaṃ kṛtyam āhave
7.102.50
tam abravīn mahārāja dhṛṣṭadyumno vṛkodaram īpsitena mahābāho gaccha pārthāvicārayan
7.102.51
nāhatvā samare droṇo dhṛṣṭadyumnaṃ kathaṃ cana nigrahaṃ dharmarājasya prakariṣyati saṃyuge
7.102.52
tato nikṣipya rājānaṃ dhṛṣṭadyumnāya pāṇḍavaḥ abhivādya guruṃ jyeṣṭhaṃ prayayau yatra phalgunaḥ
7.102.53
pariṣvaktas tu kaunteyo dharmarājena bhārata āghrātaś ca tathā mūrdhni śrāvitaś cāśiṣaḥ śubhāḥ
7.102.54
bhīmaseno mahābāhuḥ kavacī śubhakuṇḍalī sāṅgadaḥ satanutrāṇaḥ saśarī rathināṃ varaḥ
7.102.55
tasya kārṣṇāyasaṃ varma hemacitraṃ maharddhimat vibabhau parvataśliṣṭaḥ savidyud iva toyadaḥ
7.102.56
pītaraktāsitasitair vāsobhiś ca suveṣṭitaḥ kaṇṭhatrāṇena ca babhau sendrāyudha ivāmbudaḥ
7.102.57
prayāte bhīmasene tu tava sainyaṃ yuyutsayā pāñcajanyaravo ghoraḥ punar āsīd viśāṃ pate
7.102.58
taṃ śrutvā ninadaṃ ghoraṃ trailokyatrāsanaṃ mahat punar bhīmaṃ mahābāhur dharmaputro 'bhyabhāṣata
7.102.59
eṣa vṛṣṇipravīreṇa dhmātaḥ salilajo bhṛśam pṛthivīṃ cāntarikṣaṃ ca vinādayati śaṅkharāṭ
7.102.60
nūnaṃ vyasanam āpanne sumahat savyasācini kurubhir yudhyate sārdhaṃ sarvaiś cakragadādharaḥ
7.102.61
nūnam āryā mahat kuntī pāpam adya nidarśanam draupadī ca subhadrā ca paśyanti saha bandhubhiḥ
7.102.62
sa bhīmas tvarayā yukto yāhi yatra dhanaṃjayaḥ muhyantīva hi me sarvā dhanaṃjayadidṛkṣayā diśaḥ sapradiśaḥ pārtha sātvatasya ca kāraṇāt
7.102.63
gaccha gaccheti ca punar bhīmasenam abhāṣata bhṛśaṃ sa prahito bhrātrā bhrātā bhrātuḥ priyaṃkaraḥ āhatya dundubhiṃ bhīmaḥ śaṅkhaṃ pradhmāya cāsakṛt
7.102.64
vinadya siṃhanādaṃ ca jyāṃ vikarṣan punaḥ punaḥ darśayan ghoram ātmānam amitrān sahasābhyayāt
7.102.65
tam ūhur javanā dāntā vikurvāṇā hayottamāḥ viśokenābhisaṃyattā manomārutaraṃhasaḥ
7.102.66
ārujan virujan pārtho jyāṃ vikarṣaṃś ca pāṇinā so 'vakarṣan vikarṣaṃś ca senāgraṃ samaloḍayat
7.102.67
taṃ prayāntaṃ mahābāhuṃ pāñcālāḥ sahasomakāḥ pṛṣṭhato 'nuyayuḥ śūrā maghavantam ivāmarāḥ
7.102.68
taṃ sasenā mahārāja sodaryāḥ paryavārayan duḥśalaś citrasenaś ca kuṇḍabhedī viviṃśatiḥ
7.102.69
durmukho duḥsahaś caiva vikarṇaś ca śalas tathā vindānuvindau sumukho dīrghabāhuḥ sudarśanaḥ
7.102.70
vṛndārakaḥ suhastaś ca suṣeṇo dīrghalocanaḥ abhayo raudrakarmā ca suvarmā durvimocanaḥ
7.102.71
vividhai rathināṃ śreṣṭhāḥ saha sainyaiḥ sahānugaiḥ saṃyattāḥ samare śūrā bhīmasenam upādravan
7.102.72
tān samīkṣya tu kaunteyo bhīmasenaḥ parākramī abhyavartata vegena siṃhaḥ kṣudramṛgān iva
7.102.73
te mahāstrāṇi divyāni tatra vīrā adarśayan vārayantaḥ śarair bhīmaṃ meghāḥ sūryam ivoditam
7.102.74
sa tān atītya vegena droṇānīkam upādravat agrataś ca gajānīkaṃ śaravarṣair avākirat
7.102.75
so 'cireṇaiva kālena tad gajānīkam āśugaiḥ diśaḥ sarvāḥ samabhyasya vyadhamat pavanātmajaḥ
7.102.76
trāsitāḥ śarabhasyeva garjitena vane mṛgāḥ prādravan dviradāḥ sarve nadanto bhairavān ravān
7.102.77
punaś cātītya vegena droṇānīkam upādravat tam avārayad ācāryo velevodvṛttam arṇavam
7.102.78
lalāṭe 'tāḍayac cainaṃ nārācena smayann iva ūrdhvaraśmir ivādityo vibabhau tatra pāṇḍavaḥ
7.102.79
sa manyamānas tv ācāryo mamāyaṃ phalguno yathā bhīmaḥ kariṣyate pūjām ity uvāca vṛkodaram
7.102.80
bhīmasena na te śakyaṃ praveṣṭum arivāhinīm mām anirjitya samare śatrumadhye mahābala
7.102.81
yadi te so 'nujaḥ kṛṣṇaḥ praviṣṭo 'numate mama anīkaṃ na tu śakyaṃ bhoḥ praveṣṭum iha vai tvayā
7.102.82
atha bhīmas tu tac chrutvā guror vākyam apetabhīḥ kruddhaḥ provāca vai droṇaṃ raktatāmrekṣaṇaḥ śvasan
7.102.83
tavārjuno nānumate brahmabandho raṇājiram praviṣṭaḥ sa hi durdharṣaḥ śakrasyāpi viśed balam
7.102.84
yena vai paramāṃ pūjāṃ kurvatā mānito hy asi nārjuno 'haṃ ghṛṇī droṇa bhīmaseno 'smi te ripuḥ
7.102.85
pitā nas tvaṃ gurur bandhus tathā putrā hi te vayam iti manyāmahe sarve bhavantaṃ praṇatāḥ sthitāḥ
7.102.86
adya tad viparītaṃ te vadato 'smāsu dṛśyate yadi śatruṃ tvam ātmānaṃ manyase tat tathāstv iha eṣa te sadṛśaṃ śatroḥ karma bhīmaḥ karomy aham
7.102.87
athodbhrāmya gadāṃ bhīmaḥ kāladaṇḍam ivāntakaḥ droṇāyāvasṛjad rājan sa rathād avapupluve
7.102.88
sāśvasūtadhvajaṃ yānaṃ droṇasyāpothayat tadā prāmṛdnāc ca bahūn yodhān vāyur vṛkṣān ivaujasā
7.102.89
taṃ punaḥ parivavrus te tava putrā rathottamam anyaṃ ca ratham āsthāya droṇaḥ praharatāṃ varaḥ
7.102.90
tataḥ kruddho mahārāja bhīmasenaḥ parākramī agrataḥ syandanānīkaṃ śaravarṣair avākirat
7.102.91
te vadhyamānāḥ samare tava putrā mahārathāḥ bhīmaṃ bhīmabalaṃ yuddhe 'yodhayaṃs tu jayaiṣiṇaḥ
7.102.92
tato duḥśāsanaḥ kruddho rathaśaktiṃ samākṣipat sarvapāraśavīṃ tīkṣṇāṃ jighāṃsuḥ pāṇḍunandanam
7.102.93
āpatantīṃ mahāśaktiṃ tava putrapracoditām dvidhā ciccheda tāṃ bhīmas tad adbhutam ivābhavat
7.102.94
athānyair niśitair bāṇaiḥ saṃkruddhaḥ kuṇḍabhedinam suṣeṇaṃ dīrghanetraṃ ca tribhis trīn avadhīd balī
7.102.95
tato vṛndārakaṃ vīraṃ kurūṇāṃ kīrtivardhanam putrāṇāṃ tava vīrāṇāṃ yudhyatām avadhīt punaḥ
7.102.96
abhayaṃ raudrakarmāṇaṃ durvimocanam eva ca tribhis trīn avadhīd bhīmaḥ punar eva sutāṃs tava
7.102.97
vadhyamānā mahārāja putrās tava balīyasā bhīmaṃ praharatāṃ śreṣṭhaṃ samantāt paryavārayan
7.102.98
vindānuvindau sahitau suvarmāṇaṃ ca te sutam prahasann iva kaunteyaḥ śarair ninye yamakṣayam
7.102.99
tataḥ sudarśanaṃ vīraṃ putraṃ te bharatarṣabha vivyādha samare tūrṇaṃ sa papāta mamāra ca
7.102.100
so 'cireṇaiva kālena tad rathānīkam āśugaiḥ diśaḥ sarvāḥ samabhyasya vyadhamat pāṇḍunandanaḥ
7.102.101
tato vai rathaghoṣeṇa garjitena mṛgā iva vadhyamānāś ca samare putrās tava viśāṃ pate prādravan sarathāḥ sarve bhīmasenabhayārditāḥ
7.102.102
anuyāya tu kaunteyaḥ putrāṇāṃ te mahad balam vivyādha samare rājan kauraveyān samantataḥ
7.102.103
vadhyamānā mahārāja bhīmasenena tāvakāḥ tyaktvā bhīmaṃ raṇe yānti codayanto hayottamān
7.102.104
tāṃs tu nirjitya samare bhīmaseno mahābalaḥ siṃhanādaravaṃ cakre bāhuśabdaṃ ca pāṇḍavaḥ
7.102.105
talaśabdaṃ ca sumahat kṛtvā bhīmo mahābalaḥ vyatītya rathinaś cāpi droṇānīkam upādravat
7.103.1
saṃjaya uvāca tam uttīrṇaṃ rathānīkāt tamaso bhāskaraṃ yathā didhārayiṣur ācāryaḥ śaravarṣair avākirat
7.103.2
pibann iva śaraughāṃs tān droṇacāpavarātigān so 'bhyavartata sodaryān māyayā mohayan balam
7.103.3
taṃ mṛdhe vegam āsthāya paraṃ paramadhanvinaḥ coditās tava putraiś ca sarvataḥ paryavārayan
7.103.4
sa tathā saṃvṛto bhīmaḥ prahasann iva bhārata udayacchad gadāṃ tebhyo ghorāṃ tāṃ siṃhavan nadan avāsṛjac ca vegena teṣu tān pramathad balī
7.103.5
sendrāśanir ivendreṇa praviddhā saṃhatātmanā ghoṣeṇa mahatā rājan pūrayitveva medinīm jvalantī tejasā bhīmā trāsayām āsa te sutān
7.103.6
tāṃ patantīṃ mahāvegāṃ dṛṣṭvā tejobhisaṃvṛtām prādravaṃs tāvakāḥ sarve nadanto bhairavān ravān
7.103.7
taṃ ca śabdam asaṃsahyaṃ tasyāḥ saṃlakṣya māriṣa prāpatan manujās tatra rathebhyo rathinas tadā
7.103.8
sa tān vidrāvya kaunteyaḥ saṃkhye 'mitrān durāsadaḥ suparṇa iva vegena pakṣirāḍ atyagāc camūm
7.103.9
tathā taṃ viprakurvāṇaṃ rathayūthapayūthapam bhāradvājo mahārāja bhīmasenaṃ samabhyayāt
7.103.10
droṇas tu samare bhīmaṃ vārayitvā śarormibhiḥ akarot sahasā nādaṃ pāṇḍūnāṃ bhayam ādadhat
7.103.11
tad yuddham āsīt sumahad ghoraṃ devāsuropamam droṇasya ca mahārāja bhīmasya ca mahātmanaḥ
7.103.12
yadā tu viśikhais tīkṣṇair droṇacāpaviniḥsṛtaiḥ vadhyante samare vīrāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ
7.103.13
tato rathād avaplutya vegam āsthāya pāṇḍavaḥ nimīlya nayane rājan padātir droṇam abhyayāt
7.103.14
yathā hi govṛṣo varṣaṃ pratigṛhṇāti līlayā tathā bhīmo naravyāghraḥ śaravarṣaṃ samagrahīt
7.103.15
sa vadhyamānaḥ samare rathaṃ droṇasya māriṣa īṣāyāṃ pāṇinā gṛhya pracikṣepa mahābalaḥ
7.103.16
droṇas tu satvaro rājan kṣipto bhīmena saṃyuge ratham anyaṃ samāsthāya vyūhadvāram upāyayau
7.103.17
tasmin kṣaṇe tasya yantā tūrṇam aśvān acodayat bhīmasenasya kauravya tad adbhutam ivābhavat
7.103.18
tataḥ svaratham āsthāya bhīmaseno mahābalaḥ abhyavartata vegena tava putrasya vāhinīm
7.103.19
sa mṛdnan kṣatriyān ājau vāto vṛkṣān ivoddhataḥ agacchad dārayan senāṃ sindhuvego nagān iva
7.103.20
bhojānīkaṃ samāsādya hārdikyenābhirakṣitam pramathya bahudhā rājan bhīmasenaḥ samabhyayāt
7.103.21
saṃtrāsayann anīkāni talaśabdena māriṣa ajayat sarvasainyāni śārdūla iva govṛṣān
7.103.22
bhojānīkam atikramya kāmbojānāṃ ca vāhinīm tathā mlecchagaṇāṃś cānyān bahūn yuddhaviśāradān
7.103.23
sātyakiṃ cāpi saṃprekṣya yudhyamānaṃ nararṣabham rathena yattaḥ kaunteyo vegena prayayau tadā
7.103.24
bhīmaseno mahārāja draṣṭukāmo dhanaṃjayam atītya samare yodhāṃs tāvakān pāṇḍunandanaḥ
7.103.25
so 'paśyad arjunaṃ tatra yudhyamānaṃ nararṣabham saindhavasya vadhārthaṃ hi parākrāntaṃ parākramī
7.103.26
arjunaṃ tatra dṛṣṭvātha cukrośa mahato ravān taṃ tu tasya mahānādaṃ pārthaḥ śuśrāva nardataḥ
7.103.27
tataḥ pārtho mahānādaṃ muñcan vai mādhavaś ca ha abhyayātāṃ mahārāja nardantau govṛṣāv iva
7.103.28
vāsudevārjunau śrutvā ninādaṃ tasya śuṣmiṇaḥ punaḥ punaḥ praṇadatāṃ didṛkṣantau vṛkodaram
7.103.29
bhīmasenaravaṃ śrutvā phalgunasya ca dhanvinaḥ aprīyata mahārāja dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ
7.103.30
viśokaś cābhavad rājā śrutvā taṃ ninadaṃ mahat dhanaṃjayasya ca raṇe jayam āśāstavān vibhuḥ
7.103.31
tathā tu nardamāne vai bhīmasene raṇotkaṭe smitaṃ kṛtvā mahābāhur dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ
7.103.32
hṛdgataṃ manasā prāha dhyātvā dharmabhṛtāṃ varaḥ dattā bhīma tvayā saṃvit kṛtaṃ guruvacas tathā
7.103.33
na hi teṣāṃ jayo yuddhe yeṣāṃ dveṣṭāsi pāṇḍava diṣṭyā jīvati saṃgrāme savyasācī dhanaṃjayaḥ
7.103.34
diṣṭyā ca kuśalī vīraḥ sātyakiḥ satyavikramaḥ diṣṭyā śṛṇomi garjantau vāsudevadhanaṃjayau
7.103.35
yena śakraṃ raṇe jitvā tarpito havyavāhanaḥ sa hantā dviṣatāṃ saṃkhye diṣṭyā jīvati phalgunaḥ
7.103.36
yasya bāhubalaṃ sarve vayam āśritya jīvitāḥ sa hantā ripusainyānāṃ diṣṭyā jīvati phalgunaḥ
7.103.37
nivātakavacā yena devair api sudurjayāḥ nirjitā rathinaikena diṣṭyā pārthaḥ sa jīvati
7.103.38
kauravān sahitān sarvān gograhārthe samāgatān yo 'jayan matsyanagare diṣṭyā pārthaḥ sa jīvati
7.103.39
kālakeyasahasrāṇi caturdaśa mahāraṇe yo 'vadhīd bhujavīryeṇa diṣṭyā pārthaḥ sa jīvati
7.103.40
gandharvarājaṃ balinaṃ duryodhanakṛtena vai jitavān yo 'stravīryeṇa diṣṭyā pārthaḥ sa jīvati
7.103.41
kirīṭamālī balavāñ śvetāśvaḥ kṛṣṇasārathiḥ mama priyaś ca satataṃ diṣṭyā jīvati phalgunaḥ
7.103.42
putraśokābhisaṃtaptaś cikīrṣuḥ karma duṣkaram jayadrathavadhānveṣī pratijñāṃ kṛtavān hi yaḥ kaccit sa saindhavaṃ saṃkhye haniṣyati dhanaṃjayaḥ
7.103.43
kaccit tīrṇapratijñaṃ hi vāsudevena rakṣitam anastamita āditye sameṣyāmy aham arjunam
7.103.44
kaccit saindhavako rājā duryodhanahite rataḥ nandayiṣyaty amitrāṇi phalgunena nipātitaḥ
7.103.45
kaccid duryodhano rājā phalgunena nipātitam dṛṣṭvā saindhavakaṃ saṃkhye śamam asmāsu dhāsyati
7.103.46
dṛṣṭvā vinihatān bhrātṝn bhīmasenena saṃyuge kaccid duryodhano mandaḥ śamam asmāsu dhāsyati
7.103.47
dṛṣṭvā cānyān bahūn yodhān pātitān dharaṇītale kaccid duryodhano mandaḥ paścāttāpaṃ kariṣyati
7.103.48
kaccid bhīṣmeṇa no vairam ekenaiva praśāmyati śeṣasya rakṣaṇārthaṃ ca saṃdhāsyati suyodhanaḥ
7.103.49
evaṃ bahuvidhaṃ tasya cintayānasya pārthiva kṛpayābhiparītasya ghoraṃ yuddham avartata
7.104.1
dhṛtarāṣṭra uvāca tathā tu nardamānaṃ taṃ bhīmasenaṃ mahābalam meghastanitanirghoṣaṃ ke vīrāḥ paryavārayan
7.104.2
na hi paśyāmy ahaṃ taṃ vai triṣu lokeṣu saṃjaya kruddhasya bhimasenasya yas tiṣṭhed agrato raṇe
7.104.3
gadām udyacchamānasya kālasyeva mahāmṛdhe na hi paśyāmy ahaṃ tāta yas tiṣṭheta raṇājire
7.104.4
rathaṃ rathena yo hanyāt kuñjaraṃ kuñjareṇa ca kas tasya samare sthātā sākṣād api śatakratuḥ
7.104.5
kruddhasya bhīmasenasya mama putrāñ jighāṃsataḥ duryodhanahite yuktāḥ samatiṣṭhanta ke 'grataḥ
7.104.6
bhīmasenadavāgnes tu mama putratṛṇolapam pradhakṣyato raṇamukhe ke vīrāḥ pramukhe sthitāḥ
7.104.7
kālyamānān hi me putrān bhīmenāvekṣya saṃyuge kāleneva prajāḥ sarvāḥ ke bhīmaṃ paryavārayan
7.104.8
bhīmavahneḥ pradīptasya mama putrān didhakṣataḥ ke śūrāḥ paryavartanta tan mamācakṣva saṃjaya
7.104.9
saṃjaya uvāca tathā tu nardamānaṃ taṃ bhīmasenaṃ mahāratham tumulenaiva śabdena karṇo 'py abhyapatad balī
7.104.10
vyākṣipan balavac cāpam atimātram amarṣaṇaḥ karṇas tu yuddham ākāṅkṣan darśayiṣyan balaṃ balī
7.104.11
prāvepann iva gātrāṇi karṇabhīmasamāgame rathināṃ sādināṃ caiva tayoḥ śrutvā talasvanam
7.104.12
bhīmasenasya ninadaṃ ghoraṃ śrutvā raṇājire khaṃ ca bhūmiṃ ca saṃbaddhāṃ menire kṣatriyarṣabhāḥ
7.104.13
punar ghoreṇa nādena pāṇḍavasya mahātmanaḥ samare sarvayodhānāṃ dhanūṃṣy abhyapatan kṣitau
7.104.14
vitrastāni ca sarvāṇi śakṛnmūtraṃ prasusruvuḥ vāhanāni mahārāja babhūvur vimanāṃsi ca
7.104.15
prādurāsan nimittāni ghorāṇi ca bahūni ca tasmiṃs tu tumule rājan bhīmakarṇasamāgame
7.104.16
tataḥ karṇas tu viṃśatyā śarāṇāṃ bhīmam ārdayat vivyādha cāsya tvaritaḥ sūtaṃ pañcabhir āśugaiḥ
7.104.17
prahasya bhīmasenas tu karṇaṃ pratyarpayad raṇe sāyakānāṃ catuḥṣaṣṭyā kṣiprakārī mahābalaḥ
7.104.18
tasya karṇo maheṣvāsaḥ sāyakāṃś caturo 'kṣipat asaṃprāptāṃs tu tān bhīmaḥ sāyakair nataparvabhiḥ ciccheda bahudhā rājan darśayan pāṇilāghavam
7.104.19
taṃ karṇaś chādayām āsa śaravrātair anekaśaḥ saṃchādyamānaḥ karṇena bahudhā pāṇḍunandanaḥ
7.104.20
ciccheda cāpaṃ karṇasya muṣṭideśe mahārathaḥ vivyādha cainaṃ bahubhiḥ sāyakair nataparvabhiḥ
7.104.21
athānyad dhanur ādāya sajyaṃ kṛtvā ca sūtajaḥ vivyādha samare bhīmaṃ bhīmakarmā mahārathaḥ
7.104.22
tasya bhīmo bhṛśaṃ kruddhas trīñ śarān nataparvaṇaḥ nicakhānorasi tadā sūtaputrasya vegitaḥ
7.104.23
taiḥ karṇo 'bhrājata śarair uromadhyagatais tadā mahīdhara ivodagras triśṛṅgo bharatarṣabha
7.104.24
susrāva cāsya rudhiraṃ viddhasya parameṣubhiḥ dhātuprasyandinaḥ śailād yathā gairikarājayaḥ
7.104.25
kiṃ cid vicalitaḥ karṇaḥ suprahārābhipīḍitaḥ sasāyakaṃ dhanuḥ kṛtvā bhīmaṃ vivyādha māriṣa cikṣepa ca punar bāṇāñ śataśo 'tha sahasraśaḥ
7.104.26
sa chādyamānaḥ sahasā karṇena dṛḍhadhanvinā dhanurjyām acchinat tūrṇam utsmayan pāṇḍunandanaḥ
7.104.27
sārathiṃ cāsya bhallena prāhiṇod yamasādanam vāhāṃś ca caturaḥ saṃkhye vyasūṃś cakre mahārathaḥ
7.104.28
hatāśvāt tu rathāt karṇaḥ samāplutya viśāṃ pate syandanaṃ vṛṣasenasya samārohan mahārathaḥ
7.104.29
nirjitya tu raṇe karṇaṃ bhīmasenaḥ pratāpavān nanāda sumahānādaṃ parjanyaninadopamam
7.104.30
tasya taṃ ninadaṃ śrutvā prahṛṣṭo 'bhūd yudhiṣṭhiraḥ karṇaṃ ca nirjitaṃ matvā bhīmasenena bhārata
7.104.31
samantāc chaṅkhaninadaṃ pāṇḍusenākarot tadā śatrusenādhvaniṃ śrutvā tāvakā hy api nānadan gāṇḍīvaṃ prākṣipat pārthaḥ kṛṣṇo 'py abjam avādayat
7.104.32
tam antardhāya ninadaṃ dhvanir bhīmasya nardataḥ aśrūyata mahārāja sarvasainyeṣu bhārata
7.104.33
tato vyāyacchatām astraiḥ pṛthak pṛthag ariṃdamau mṛdupūrvaṃ ca rādheyo dṛḍhapūrvaṃ ca pāṇḍavaḥ
7.105.1
saṃjaya uvāca tasmin vilulite sainye saindhavāyārjune gate sātvate bhīmasene ca putras te droṇam abhyayāt tvarann ekarathenaiva bahukṛtyaṃ vicintayan
7.105.2
sa rathas tava putrasya tvarayā parayā yutaḥ tūrṇam abhyapatad droṇaṃ manomārutavegavān
7.105.3
uvāca cainaṃ putras te saṃrambhād raktalocanaḥ arjuno bhīmasenaś ca sātyakiś cāparājitaḥ
7.105.4
vijitya sarvasainyāni sumahānti mahārathāḥ saṃprāptāḥ sindhurājasya samīpam arikarśanāḥ vyāyacchanti ca tatrāpi sarva evāparājitāḥ
7.105.5
yadi tāvad raṇe pārtho vyatikrānto mahārathaḥ kathaṃ sātyakibhīmābhyāṃ vyatikrānto 'si mānada
7.105.6
āścaryabhūtaṃ loke 'smin samudrasyeva śoṣaṇam nirjayaṃ tava viprāgrya sātvatenārjunena ca
7.105.7
tathaiva bhīmasenena lokaḥ saṃvadate bhṛśam kathaṃ droṇo jitaḥ saṃkhye dhanurvedasya pāragaḥ
7.105.8
nāśa eva tu me nūnaṃ mandabhāgyasya saṃyuge yatra tvāṃ puruṣavyāghram atikrāntās trayo rathāḥ
7.105.9
evaṃ gate tu kṛtye 'smin brūhi yat te vivakṣitam yad gataṃ gatam eveha śeṣaṃ cintaya mānada
7.105.10
yat kṛtyaṃ sindhurājasya prāptakālam anantaram tad bravītu bhavān kṣipraṃ sādhu tat saṃvidhīyatām
7.105.11
droṇa uvāca cintyaṃ bahu mahārāja kṛtyaṃ yat tatra me śṛṇu trayo hi samatikrāntāḥ pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ yāvad eva bhayaṃ paścāt tāvad eṣāṃ puraḥsaram
7.105.12
tad garīyastaraṃ manye yatra kṛṣṇadhanaṃjayau sā purastāc ca paścāc ca gṛhītā bhāratī camūḥ
7.105.13
tatra kṛtyam ahaṃ manye saindhavasyābhirakṣaṇam sa no rakṣyatamas tāta kruddhād bhīto dhanaṃjayāt
7.105.14
gatau hi saindhavaṃ vīrau yuyudhānavṛkodarau saṃprāptaṃ tad idaṃ dyūtaṃ yat tac chakunibuddhijam
7.105.15
na sabhāyāṃ jayo vṛtto nāpi tatra parājayaḥ iha no glahamānānām adya tāta jayājayau
7.105.16
yān sma tān glahate ghorāñ śakuniḥ kurusaṃsadi akṣān saṃmanyamānaḥ sa prā kśarās te durāsadāḥ
7.105.17
yatra te bahavas tāta kuravaḥ paryavasthitāḥ senāṃ durodaraṃ viddhi śarān akṣān viśāṃ pate
7.105.18
glahaṃ ca saindhavaṃ rājann atra dyūtasya niścayaḥ saindhave hi mahādyūtaṃ samāsaktaṃ paraiḥ saha
7.105.19
atra sarve mahārāja tyaktvā jīvitam ātmanaḥ saindhavasya raṇe rakṣāṃ vidhivat kartum arhatha tatra no glahamānānāṃ dhruvau tāta jayājayau
7.105.20
yatra te parameṣvāsā yattā rakṣanti saindhavam tatra yāhi svayaṃ śīghraṃ tāṃś ca rakṣasva rakṣiṇaḥ
7.105.21
ihaiva tv aham āsiṣye preṣayiṣyāmi cāparān nirotsyāmi ca pāñcālān sahitān pāṇḍusṛñjayaiḥ
7.105.22
tato duryodhanaḥ prāyāt tūrṇam ācāryaśāsanāt udyamyātmānam ugrāya karmaṇe sapadānugaḥ
7.105.23
cakrarakṣau tu pāñcālyau yudhāmanyūttamaujasau bāhyena senām abhyetya jagmatuḥ savyasācinam
7.105.24
tau hi pūrvaṃ mahārāja vāritau kṛtavarmaṇā praviṣṭe tv arjune rājaṃs tava sainyaṃ yuyutsayā
7.105.25
tābhyāṃ duryodhanaḥ sārdham agacchad yuddham uttamam tvaritas tvaramāṇābhyāṃ bhrātṛbhyāṃ bhārato balī
7.105.26
tāv abhidravatām enam ubhāv udyatakārmukau mahārathasamākhyātau kṣatriyapravarau yudhi
7.105.27
yudhāmanyus tu saṃkruddhaḥ śarāṃs triṃśatam āyasān vyasṛjat tava putrasya tvaramāṇaḥ stanāntare
7.105.28
duryodhano 'pi rājendra pāñcālyasyottamaujasaḥ jaghāna caturaś cāśvān ubhau ca pārṣṇisārathī
7.105.29
uttamaujā hatāśvas tu hatasūtaś ca saṃyuge āruroha rathaṃ bhrātur yudhāmanyor abhitvaran
7.105.30
sa rathaṃ prāpya taṃ bhrātur duryodhanahayāñ śaraiḥ bahubhis tāḍayām āsa te hatāḥ prāpatan bhuvi
7.105.31
hayeṣu patiteṣv asya ciccheda parameṣuṇā yudhāmanyur dhanuḥ śīghraṃ śarāvāpaṃ ca saṃyuge
7.105.32
hatāśvasūtāt sa rathād avaplutya mahārathaḥ gadām ādāya te putraḥ pāñcālyāv abhyadhāvata
7.105.33
tam āpatantaṃ saṃprekṣya kruddhaṃ parapuraṃjayam avaplutau rathopasthād yudhāmanyūttamaujasau
7.105.34
tataḥ sa hemacitraṃ taṃ syandanapravaraṃ gadī gadayā pothayām āsa sāśvasūtadhvajaṃ raṇe
7.105.35
hatvā cainaṃ sa putras te hatāśvo hatasārathiḥ madrarājarathaṃ tūrṇam āruroha paraṃtapaḥ
7.105.36
pāñcālānāṃ tu mukhyau tau rājaputrau mahābalau ratham anyaṃ samāruhya dhanaṃjayam abhīyatuḥ
7.106.1
dhṛtarāṣṭra uvāca yau tau karṇaś ca bhīmaś ca saṃprayuddhau mahābalau arjunasya rathopānte kīdṛśaḥ so 'bhavad raṇaḥ
7.106.2
pūrvaṃ hi nirjitaḥ karṇo bhīmasenena saṃyuge kathaṃ bhūyas tu rādheyo bhīmam āgān mahārathaḥ
7.106.3
bhīmo vā sūtatanayaṃ pratyudyātaḥ kathaṃ raṇe mahārathasamākhyātaṃ pṛthivyāṃ pravaraṃ ratham
7.106.4
bhīṣmadroṇāv atikramya dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ nānyato bhayam ādatta vinā karṇaṃ dhanurdharam
7.106.5
bhayān na śete satataṃ cintayan vai mahāratham taṃ kathaṃ sūtaputraṃ hi bhīmo 'yudhyata saṃyuge
7.106.6
brahmaṇyaṃ vīryasaṃpannaṃ samareṣv anivartinam kathaṃ karṇaṃ yudhāṃ śreṣṭhaṃ bhīmo 'yudhyata saṃyuge
7.106.7
yau tau samīyatur vīrāv arjunasya rathaṃ prati kathaṃ nu tāv ayudhyetāṃ sūtaputravṛkodarau
7.106.8
bhrātṛtvaṃ darśitaṃ pūrvaṃ ghṛṇī cāpi sa sūtajaḥ kathaṃ bhīmena yuyudhe kuntyā vākyam anusmaran
7.106.9
bhīmo vā sūtaputreṇa smaran vairaṃ purā kṛtam so 'yudhyata kathaṃ vīraḥ karṇena saha saṃyuge
7.106.10
āśāste ca sadā sūta putro duryodhano mama karṇo jeṣyati saṃgrāme sahitān pāṇḍavān iti
7.106.11
jayāśā yatra mandasya putrasya mama saṃyuge sa kathaṃ bhīmakarmāṇaṃ bhīmasenam ayudhyata
7.106.12
yaṃ samāśritya putrair me kṛtaṃ vairaṃ mahārathaiḥ taṃ sūtatanayaṃ tāta kathaṃ bhīmo hy ayodhayat
7.106.13
anekān viprakārāṃś ca sūtaputrasamudbhavān smaramāṇaḥ kathaṃ bhīmo yuyudhe sūtasūnunā
7.106.14
yo 'jayat pṛthivīṃ sarvāṃ rathenaikena vīryavān taṃ sūtatanayaṃ yuddhe kathaṃ bhīmo hy ayodhayat
7.106.15
yo jātaḥ kuṇḍalābhyāṃ ca kavacena sahaiva ca taṃ sūtaputraṃ samare bhīmaḥ katham ayodhayat
7.106.16
yathā tayor yuddham abhūd yaś cāsīd vijayī tayoḥ tan mamācakṣva tattvena kuśalo hy asi saṃjaya
7.106.17
saṃjaya uvāca bhīmasenas tu rādheyam utsṛjya rathināṃ varam iyeṣa gantuṃ yatrāstāṃ vīrau kṛṣṇadhanaṃjayau
7.106.18
taṃ prayāntam abhidrutya rādheyaḥ kaṅkapatribhiḥ abhyavarṣan mahārāja megho vṛṣṭyeva parvatam
7.106.19
phullatā paṅkajeneva vaktreṇābhyutsmayan balī ājuhāva raṇe yāntaṃ bhīmam ādhirathis tadā
7.106.20
bhīmasenas tadāhvānaṃ karṇān nāmarṣayad yudhi ardhamaṇḍalam āvṛtya sūtaputram ayodhayat
7.106.21
avakragāmibhir bāṇair abhyavarṣan mahāyasaiḥ dvairathe daṃśitaṃ yattaṃ sarvaśastrabhṛtāṃ varam
7.106.22
vidhitsuḥ kalahasyāntaṃ jighāṃsuḥ karṇam akṣiṇot taṃ ca hatvetarān sarvān hantukāmo mahābalaḥ
7.106.23
tasmai prāsṛjad ugrāṇi vividhāni paraṃtapaḥ amarṣī pāṇḍavaḥ kruddhaḥ śaravarṣāṇi māriṣa
7.106.24
tasya tānīṣuvarṣāṇi mattadviradagāminaḥ sūtaputro 'stramāyābhir agrasat sumahāyaśāḥ
7.106.25
sa yathāvan mahārāja vidyayā vai supūjitaḥ ācāryavan maheṣvāsaḥ karṇaḥ paryacarad raṇe
7.106.26
saṃrambheṇa tu yudhyantaṃ bhīmasenaṃ smayann iva abhyapadyata rādheyas tam amarṣī vṛkodaram
7.106.27
tan nāmṛṣyata kaunteyaḥ karṇasya smitam āhave yudhyamāneṣu vīreṣu paśyatsu ca samantataḥ
7.106.28
taṃ bhīmasenaḥ saṃprāptaṃ vatsadantaiḥ stanāntare vivyādha balavān kruddhas tottrair iva mahādvipam
7.106.29
sūtaṃ tu sūtaputrasya supuṅkhair niśitaiḥ śaraiḥ sumuktaiś citravarmāṇaṃ nirbibheda trisaptabhiḥ
7.106.30
karṇo jāmbūnadair jālaiḥ saṃchannān vātaraṃhasaḥ vivyādha turagān vīraḥ pañcabhiḥ pañcabhiḥ śaraiḥ
7.106.31
tato bāṇamayaṃ jālaṃ bhīmasenarathaṃ prati karṇena vihitaṃ rājan nimeṣārdhād adṛśyata
7.106.32
sarathaḥ sadhvajas tatra sasūtaḥ pāṇḍavas tadā prācchādyata mahārāja karṇacāpacyutaiḥ śaraiḥ
7.106.33
tasya karṇaś catuḥṣaṣṭyā vyadhamat kavacaṃ dṛḍham kruddhaś cāpy ahanat pārśve nārācair marmabhedibhiḥ
7.106.34
tato 'cintya mahāvegān karṇakārmukaniḥsṛtān samāśliṣyad asaṃbhrāntaḥ sūtaputraṃ vṛkodaraḥ
7.106.35
sa karṇacāpaprabhavān iṣūn āśīviṣopamān bibhrad bhīmo mahārāja na jagāma vyathāṃ raṇe
7.106.36
tato dvātriṃśatā bhallair niśitais tigmatejanaiḥ vivyādha samare karṇaṃ bhīmasenaḥ pratāpavān
7.106.37
ayatnenaiva taṃ karṇaḥ śarair upa samākirat bhīmasenaṃ mahābāhuṃ saindhavasya vadhaiṣiṇam
7.106.38
mṛdupūrvaṃ ca rādheyo bhīmam ājāv ayodhayat krodhapūrvaṃ tathā bhīmaḥ pūrvavairam anusmaran
7.106.39
taṃ bhīmaseno nāmṛṣyad avamānam amarṣaṇaḥ sa tasmai vyasṛjat tūrṇaṃ śaravarṣam amitrajit
7.106.40
te śarāḥ preṣitā rājan bhīmasenena saṃyuge nipetuḥ sarvato bhīmāḥ kūjanta iva pakṣiṇaḥ
7.106.41
hemapuṅkhā mahārāja bhīmasenadhanuścyutāḥ abhyadravaṃs te rādheyaṃ vṛkāḥ kṣudramṛgaṃ yathā
7.106.42
karṇas tu rathināṃ śreṣṭhaś chādyamānaḥ samantataḥ rājan vyasṛjad ugrāṇi śaravarṣāṇi saṃyuge
7.106.43
tasya tān aśaniprakhyān iṣūn samaraśobhinaḥ ciccheda bahubhir bhallair asaṃprāptān vṛkodaraḥ
7.106.44
punaś ca śaravarṣeṇa chādayām āsa bhārata karṇo vaikartano yuddhe bhīmasenaṃ mahāratham
7.106.45
tatra bhārata bhīmaṃ tu dṛṣṭavantaḥ sma sāyakaiḥ samācitatanuṃ saṃkhye śvāvidhaṃ śalalair iva
7.106.46
hemapuṅkhāñ śilādhautān karṇacāpacyutāñ śarān dadhāra samare vīraḥ svaraśmīn iva bhāskaraḥ
7.106.47
rudhirokṣitasarvāṅgo bhīmaseno vyarocata tapanīyanibhaiḥ puṣpaiḥ palāśa iva kānane
7.106.48
tat tu bhīmo mahārāja karṇasya caritaṃ raṇe nāmṛṣyata maheṣvāsaḥ krodhād udvṛtya cakṣuṣī
7.106.49
sa karṇaṃ pañcaviṃśatyā nārācānāṃ samārpayat mahīdharam iva śvetaṃ gūḍhapādair viṣolbaṇaiḥ
7.106.50
taṃ vivyādha punar bhīmaḥ ṣaḍbhir aṣṭābhir eva ca marmasv amaravikrāntaḥ sūtaputraṃ mahāraṇe
7.106.51
tataḥ karṇasya saṃkruddho bhīmasenaḥ pratāpavān ciccheda kārmukaṃ tūrṇaṃ sarvopakaraṇāni ca
7.106.52
jaghāna caturaś cāśvān sūtaṃ ca tvaritaḥ śaraiḥ nārācair arkaraśmyābhaiḥ karṇaṃ vivyādha corasi
7.106.53
te jagmur dharaṇīṃ sarve karṇaṃ nirbhidya māriṣa yathā hi jaladaṃ bhittvā rājan sūryasya raśmayaḥ
7.106.54
sa vaikalyaṃ mahat prāpya chinnadhanvā śarārditaḥ tathā puruṣamānī sa pratyapāyād rathāntaram
7.107.1
dhṛtarāṣṭra uvāca yasmiñ jayāśā satataṃ putrāṇāṃ mama saṃjaya taṃ dṛṣṭvā vimukhaṃ saṃkhye kiṃ nu duryodhano 'bravīt karṇo vā samare tāta kim akārṣīd ataḥ param
7.107.2
saṃjaya uvāca bhīmasenaṃ raṇe dṛṣṭvā jvalantam iva pāvakam ratham anyaṃ samāsthāya vidhivat kalpitaṃ punaḥ abhyayāt pāṇḍavaṃ karṇo vātoddhūta ivārṇavaḥ
7.107.3
kruddham ādhirathiṃ dṛṣṭvā putrās tava viśāṃ pate bhīmasenam amanyanta vaivasvatamukhe hutam
7.107.4
cāpaśabdaṃ mahat kṛtvā talaśabdaṃ ca bhairavam abhyavartata rādheyo bhīmasenarathaṃ prati
7.107.5
punar eva tato rājan mahān āsīt sudāruṇaḥ vimardaḥ sūtaputrasya bhīmasya ca viśāṃ pate
7.107.6
saṃrabdhau hi mahābāhū parasparavadhaiṣiṇau anyonyam īkṣāṃ cakrāte dahantāv iva locanaiḥ
7.107.7
krodharaktekṣaṇau kruddhau niḥśvasantau mahārathau yuddhe 'nyonyaṃ samāsādya tatakṣatur ariṃdamau
7.107.8
vyāghrāv iva susaṃrabdhau śyenāv iva ca śīghragau śarabhāv iva saṃkruddhau yuyudhāte parasparam
7.107.9
tato bhīmaḥ smaran kleśān akṣadyūte vane 'pi ca virāṭanagare caiva prāptaṃ duḥkham ariṃdamaḥ
7.107.10
rāṣṭrāṇāṃ sphītaratnānāṃ haraṇaṃ ca tavātmajaiḥ satataṃ ca parikleśān saputreṇa tvayā kṛtān
7.107.11
dagdhum aicchaś ca yat kuntīṃ saputrāṃ tvam anāgasam kṛṣṇāyāś ca parikleśaṃ sabhāmadhye durātmabhiḥ
7.107.12
patim anyaṃ parīpsasva na santi patayas tava narakaṃ patitāḥ pārthāḥ sarve ṣaṇḍhatilopamāḥ
7.107.13
samakṣaṃ tava kauravya yad ūcuḥ kuravas tadā dāsībhogena kṛṣṇāṃ ca bhoktukāmāḥ sutās tava
7.107.14
yac cāpi tān pravrajataḥ kṛṣṇājinanivāsinaḥ paruṣāṇy uktavān karṇaḥ sabhāyāṃ saṃnidhau tava
7.107.15
tṛṇīkṛtya ca yat pārthāṃs tava putro vavalga ha viṣamasthān samastho hi saṃrambhād gatacetasaḥ
7.107.16
bālyāt prabhṛti cārighnas tāni duḥkhāni cintayan niravidyata dharmātmā jīvitena vṛkodaraḥ
7.107.17
tato visphārya sumahad dhemapṛṣṭhaṃ durāsadam cāpaṃ bharataśārdūlas tyaktātmā karṇam abhyayāt
7.107.18
sa sāyakamayair jālair bhīmaḥ karṇarathaṃ prati bhānumadbhiḥ śilādhautair bhānoḥ pracchādayat prabhām
7.107.19
tataḥ prahasyādhirathis tūrṇam asyañ śitāñ śarān vyadhamad bhīmasenasya śarajālāni patribhiḥ
7.107.20
mahāratho mahābāhur mahāvegair mahābalaḥ vivyādhādhirathir bhīmaṃ navabhir niśitaiḥ śaraiḥ
7.107.21
sa tottrair iva mātaṅgo vāryamāṇaḥ patatribhiḥ abhyadhāvad asaṃbhrāntaḥ sūtaputraṃ vṛkodaraḥ
7.107.22
tam āpatantaṃ vegena rabhasaṃ pāṇḍavarṣabham karṇaḥ pratyudyayau yoddhuṃ matto mattam iva dvipam
7.107.23
tataḥ pradhmāpya jalajaṃ bherīśatanināditam akṣubhyata balaṃ harṣād uddhūta iva sāgaraḥ
7.107.24
tad uddhūtaṃ balaṃ dṛṣṭva rathanāgāśvapattimat bhīmaḥ karṇaṃ samāsādya chādayām āsa sāyakaiḥ
7.107.25
aśvān ṛśyasavarṇāṃs tu haṃsavarṇair hayottamaiḥ vyāmiśrayad raṇe karṇaḥ pāṇḍavaṃ chādayañ śaraiḥ
7.107.26
ṛśyavarṇān hayān karkair miśrān mārutaraṃhasaḥ nirīkṣya tava putrāṇāṃ hāhākṛtam abhūd balam
7.107.27
te hayā bahv aśobhanta miśritā vātaraṃhasaḥ sitāsitā mahārāja yathā vyomni balāhakāḥ
7.107.28
saṃrabdhau krodhatāmrākṣau prekṣya karṇavṛkodarau saṃtrastāḥ samakampanta tvadīyānāṃ mahārathāḥ
7.107.29
yamarāṣṭropamaṃ ghoram āsīd āyodhanaṃ tayoḥ durdarśaṃ bharataśreṣṭha pretarājapuraṃ yathā
7.107.30
samājam iva tac citraṃ prekṣamāṇā mahārathāḥ nālakṣayañ jayaṃ vyaktam ekaikasya nivāraṇe
7.107.31
tayoḥ praikṣanta saṃmardaṃ saṃnikṛṣṭamahāstrayoḥ tava durmantrite rājan saputrasya viśāṃ pate
7.107.32
chādayantau hi śatrughnāv anyonyaṃ sāyakaiḥ śitaiḥ śarajālāvṛtaṃ vyoma cakrāte śaravṛṣṭibhiḥ
7.107.33
tāv anyonyaṃ jighāṃsantau śarais tīkṣṇair mahārathau prekṣaṇīyatarāv āstāṃ vṛṣṭimantāv ivāmbudau
7.107.34
suvarṇavikṛtān bāṇān pramuñcantāv ariṃdamau bhāsvaraṃ vyoma cakrāte vahnyulkābhir iva prabho
7.107.35
tābhyāṃ muktā vyakāśanta kaṅkabarhiṇavāsasaḥ paṅktyaḥ śaradi mattānāṃ sārasānām ivāmbare
7.107.36
saṃsaktaṃ sūtaputreṇa dṛṣṭvā bhīmam ariṃdamam atibhāram amanyetāṃ bhīme kṛṣṇadhanaṃjayau
7.107.37
tatrādhirathibhīmābhyāṃ śarair muktair dṛḍhāhatāḥ iṣupātam atikramya petur aśvanaradvipāḥ
7.107.38
patadbhiḥ patitaiś cānyair gatāsubhir anekaśaḥ kṛto mahān mahārāja putrāṇāṃ te janakṣayaḥ
7.107.39
manuṣyāśvagajānāṃ ca śarīrair gatajīvitaiḥ kṣaṇena bhūmiḥ saṃjajñe saṃvṛtā bharatarṣabha
7.108.1
dhṛtarāṣṭra uvāca atyadbhutam ahaṃ manye bhīmasenasya vikramam yat karṇaṃ yodhayām āsa samare laghuvikramam
7.108.2
tridaśān api codyuktān sarvaśastradharān yudhi vārayed yo raṇe karṇaḥ sayakṣāsuramānavān
7.108.3
sa kathaṃ pāṇḍavaṃ yuddhe bhrājamānam iva śriyā nātarat saṃyuge tāta tan mamācakṣva saṃjaya
7.108.4
kathaṃ ca yuddhaṃ bhūyo 'bhūt tayoḥ prāṇadurodare atra manye samāyatto jayo vājaya eva vā
7.108.5
karṇaṃ prāpya raṇe sūta mama putraḥ suyodhanaḥ jetum utsahate pārthān sagovindān sasātvatān
7.108.6
śrutvā tu nirjitaṃ karṇam asakṛd bhīmakarmaṇā bhīmasenena samare moha āviśatīva mām
7.108.7
vinaṣṭān kauravān manye mama putrasya durnayaiḥ na hi karṇo maheṣvāsān pārthāñ jyeṣyati saṃjaya
7.108.8
kṛtavān yāni yuddhāni karṇaḥ pāṇḍusutaiḥ saha sarvatra pāṇḍavāḥ karṇam ajayanta raṇājire
7.108.9
ajayyāḥ pāṇḍavās tāta devair api savāsavaiḥ na ca tad budhyate mandaḥ putro duryodhano mama
7.108.10
dhanaṃ dhaneśvarasyeva hṛtvā pārthasya me sutaḥ madhuprepsur ivābuddhiḥ prapātaṃ nāvabudhyate
7.108.11
nikṛtyā nikṛtiprajño rājyaṃ hṛtvā mahātmanām jitān ity eva manvānaḥ pāṇḍavān avamanyate
7.108.12
putrasnehābhibhūtena mayā cāpy akṛtātmanā dharme sthitā mahātmāno nikṛtāḥ pāṇḍunandanāḥ
7.108.13
śamakāmaḥ sadā pārtho dīrghaprekṣī yudhiṣṭhiraḥ aśakta iti manvānaiḥ putrair mama nirākṛtaḥ
7.108.14
tāni duḥkhāny anekāni viprakārāṃś ca sarvaśaḥ hṛdi kṛtvā mahābāhur bhīmo 'yudhyata sūtajam
7.108.15
tasmān me saṃjaya brūhi karṇabhīmau yathā raṇe ayudhyetāṃ yudhi śreṣṭhau parasparavadhaiṣiṇau
7.108.16
saṃjaya uvāca śṛṇu rājan yathā vṛttaḥ saṃgrāmaḥ karṇabhīmayoḥ parasparavadhaprepsvor vane kuñjarayor iva
7.108.17
rājan vaikartano bhīmaṃ kruddhaḥ kruddham ariṃdamam parākrāntaṃ parākramya vivyādha triṃśatā śaraiḥ
7.108.18
mahāvegaiḥ prasannāgraiḥ śātakumbhapariṣkṛtaiḥ āhanad bharataśreṣṭha bhīmaṃ vaikartanaḥ śaraiḥ
7.108.19
tasyāsyato dhanur bhīmaś cakarta niśitais tribhiḥ rathanīḍāc ca yantāraṃ bhallenāpātayat kṣitau
7.108.20
sa kāṅkṣan bhīmasenasya vadhaṃ vaikartano vṛṣaḥ śaktiṃ kanakavaiḍūryacitradaṇḍāṃ parāmṛśat
7.108.21
pragṛhya ca mahāśaktiṃ kālaśaktim ivāparām samutkṣipya ca rādheyaḥ saṃdhāya ca mahābalaḥ cikṣepa bhīmasenāya jīvitāntakarīm iva
7.108.22
śaktiṃ visṛjya rādheyaḥ puraṃdara ivāśanim nanāda sumahānādaṃ balavān sūtanandanaḥ taṃ ca nādaṃ tataḥ śrutvā putrās te hṛṣitābhavan
7.108.23
tāṃ karṇabhujanirmuktām arkavaiśvānaraprabhām śaktiṃ viyati ciccheda bhīmaḥ saptabhir āśugaiḥ
7.108.24
chittvā śaktiṃ tato bhīmo nirmuktoragasaṃnibhām mārgamāṇa iva prāṇān sūtaputrasya māriṣa
7.108.25
prāhiṇon nava saṃrabdhaḥ śarān barhiṇavāsasaḥ svarṇapuṅkhāñ śilādhautān yamadaṇḍopamān mṛdhe
7.108.26
karṇo 'py anyad dhanur gṛhya hemapṛṣṭhaṃ durāsadam vikṛṣya ca mahātejā vyasṛjat sāyakān nava
7.108.27
tān pāṇḍuputraś ciccheda navabhir nataparvabhiḥ vasuṣeṇena nirmuktān nava rājan mahāśarān chittvā bhīmo mahārāja nādaṃ siṃha ivānadat
7.108.28
tau vṛṣāv iva nardantau balinau vāśitāntare śārdūlāv iva cānyonyam atyarthaṃ ca hy agarjatām
7.108.29
anyonyaṃ prajihīrṣantāv anyonyasyāntaraiṣiṇau anyonyam abhivīkṣantau goṣṭheṣv iva maharṣabhau
7.108.30
mahāgajāv ivāsādya viṣāṇāgraiḥ parasparam śaraiḥ pūrṇāyatotsṛṣṭair anyonyam abhijaghnatuḥ
7.108.31
nirdahantau mahārāja śaravṛṣṭyā parasparam anyonyam abhivīkṣantau kopād vivṛtalocanau
7.108.32
prahasantau tathānyonyaṃ bhartsayantau muhur muhuḥ śaṅkhaśabdaṃ ca kurvāṇau yuyudhāte parasparam
7.108.33
tasya bhīmaḥ punaś cāpaṃ muṣṭau ciccheda māriṣa śaṅkhavarṇāś ca tān aśvān bāṇair ninye yamakṣayam
7.108.34
tathā kṛcchragataṃ dṛṣṭvā karṇaṃ duryodhano nṛpaḥ vepamāna iva krodhād vyādideśātha durjayam
7.108.35
gaccha durjaya rādheyaṃ purā grasati pāṇḍavaḥ jahi tūbarakaṃ kṣipraṃ karṇasya balam ādadhat
7.108.36
evam uktas tathety uktvā tava putras tavātmajam abhyadravad bhīmasenaṃ vyāsaktaṃ vikirañ śarān
7.108.37
sa bhīmaṃ navabhir bāṇair aśvān aṣṭabhir ardayat ṣaḍbhiḥ sūtaṃ tribhiḥ ketuṃ punas taṃ cāpi saptabhiḥ
7.108.38
bhīmaseno 'pi saṃkruddhaḥ sāśvayantāram āśugaiḥ durjayaṃ bhinnamarmāṇam anayad yamasādanam
7.108.39
svalaṃkṛtaṃ kṣitau kṣuṇṇaṃ ceṣṭamānaṃ yathoragam rudann ārtas tava sutaṃ karṇaś cakre pradakṣiṇam
7.108.40
sa tu taṃ virathaṃ kṛtvā smayann atyantavairiṇam samācinod bāṇagaṇaiḥ śataghnīm iva śaṅkubhiḥ
7.108.41
tathāpy atirathaḥ karṇo bhidyamānaḥ sma sāyakaiḥ na jahau samare bhīmaṃ kruddharūpaṃ paraṃtapaḥ
7.109.1
saṃjaya uvāca sa tathā virathaḥ karṇaḥ punar bhīmena nirjitaḥ ratham anyaṃ samāsthāya sadyo vivyādha pāṇḍavam
7.109.2
mahāgajāv ivāsādya viṣāṇāgraiḥ parasparam śaraiḥ pūrṇāyatotsṛṣṭair anyonyam abhijaghnatuḥ
7.109.3
atha karṇaḥ śaravrātair bhīmaṃ balavad ardayat nanāda balavan nādaṃ punar vivyādha corasi
7.109.4
taṃ bhīmo daśabhir bāṇaiḥ pratyavidhyad ajihmagaiḥ punar vivyādha viṃśatyā śarāṇāṃ nataparvaṇām
7.109.5
karṇas tu navabhir bhīmaṃ viddhvā rājan stanāntare dhvajam ekena vivyādha sāyakena śitena ha
7.109.6
sāyakānāṃ tataḥ pārthas triṣaṣṭyā pratyavidhyata tottrair iva mahānāgaṃ kaśābhir iva vājinam
7.109.7
so 'tividdho mahārāja pāṇḍavena yaśasvinā sṛkviṇī lelihan vīraḥ krodhasaṃraktalocanaḥ
7.109.8
tataḥ śaraṃ mahārāja sarvakāyāvadāraṇam prāhiṇod bhīmasenāya balāyendra ivāśanim
7.109.9
sa nirbhidya raṇe pārthaṃ sūtaputradhanuścyutaḥ agacchad dārayan bhūmiṃ citrapuṅkhaḥ śilīmukhaḥ
7.109.10
sarvaśaikyāṃ catuṣkiṣkuṃ gurvīṃ rukmāṅgadāṃ gadām prāhiṇot sūtaputrāya ṣaḍasrām avicārayan
7.109.11
tayā jaghānādhiratheḥ sadaśvān sādhuvāhinaḥ gadayā bhārataḥ kruddho vajreṇendra ivāsurān
7.109.12
tato bhīmo mahābāhuḥ kṣurābhyāṃ bharatarṣabha dhvajam ādhiratheś chittvā sūtam abhyahanat tadā
7.109.13
hatāśvasūtam utsṛjya rathaṃ sa patitadhvajam visphārayan dhanuḥ karṇas tasthau bhārata durmanāḥ
7.109.14
tatrādbhutam apaśyāma rādheyasya parākramam viratho rathināṃ śreṣṭho vārayām āsa yad ripum
7.109.15
virathaṃ taṃ rathaśreṣṭhaṃ dṛṣṭvādhirathim āhave duryodhanas tato rājann abhyabhāṣata durmukham
7.109.16
eṣa durmukha rādheyo bhīmena virathīkṛtaḥ taṃ rathena naraśreṣṭhaṃ saṃpādaya mahāratham
7.109.17
duryodhanavacaḥ śrutvā tato bhārata durmukhaḥ tvaramāṇo 'byayāt karṇaṃ bhīmaṃ cāvārayac charaiḥ
7.109.18
durmukhaṃ prekṣya saṃgrāme sūtaputrapadānugam vāyuputraḥ prahṛṣṭo 'bhūt sṛkkiṇī parilelihan
7.109.19
tataḥ karṇaṃ mahārāja vārayitvā śilīmukhaiḥ durmukhāya rathaṃ śīghraṃ preṣayām āsa pāṇḍavaḥ
7.109.20
tasmin kṣaṇe mahārāja navabhir nataparvabhiḥ supuṅkhair durmukhaṃ bhīmaḥ śarair ninye yamakṣayam
7.109.21
tatas tam evādhirathiḥ syandanaṃ durmukhe hate āsthitaḥ prababhau rājan dīpyamāna ivāṃśumān
7.109.22
śayānaṃ bhinnamarmāṇaṃ durmukhaṃ śoṇitokṣitam dṛṣṭvā karṇo 'śrupūrṇākṣo muhūrtaṃ nābhyavartata
7.109.23
taṃ gatāsum atikramya kṛtvā karṇaḥ pradakṣiṇam dīrgham uṣṇaṃ śvasan vīro na kiṃ cit pratyapadyata
7.109.24
tasmiṃs tu vivare rājan nārācān gārdhravāsasaḥ prāhiṇot sūtaputrāya bhīmasenaś caturdaśa
7.109.25
te tasya kavacaṃ bhittvā svarṇapuṅkhā mahaujasaḥ hemacitrā mahārāja dyotayanto diśo daśa
7.109.26
apiban sūtaputrasya śoṇitaṃ raktabhojanāḥ kruddhā iva manuṣyendra bhujagāḥ kālacoditāḥ
7.109.27
prasarpamāṇā medinyāṃ te vyarocanta mārgaṇāḥ ardhapraviṣṭāḥ saṃrabdhā bilānīva mahoragāḥ
7.109.28
taṃ pratyavidhyad rādheyo jāmbūnadavibhūṣitaiḥ caturdaśabhir aty ugrair nārācair avicārayan
7.109.29
te bhīmasenasya bhujaṃ savyaṃ nirbhidya patriṇaḥ prāviśan medinīṃ bhīmāḥ krauñcaṃ patrarathā iva
7.109.30
te vyarocanta nārācāḥ praviśanto vasuṃdharām gacchaty astaṃ dinakare dīpyamānā ivāṃśavaḥ
7.109.31
sa nirbhinno raṇe bhīmo nārācair marmabhedibhiḥ susrāva rudhiraṃ bhūri parvataḥ salilaṃ yathā
7.109.32
sa bhīmas tribhir āyastaḥ sūtaputraṃ patatribhiḥ suparṇavegair vivyādha sārathiṃ cāsya saptabhiḥ
7.109.33
sa vihvalo mahārāja karṇo bhīmabalārditaḥ prādravaj javanair aśvai raṇaṃ hitvā mahāyaśāḥ
7.109.34
bhīmasenas tu visphārya cāpaṃ hemapariṣkṛtam āhave 'tiratho 'tiṣṭhaj jvalann iva hutāśanaḥ
7.110.1
dhṛtarāṣṭra uvāca daivam eva paraṃ manye dhik pauruṣam anarthakam yatrādhirathir āyasto nātarat pāṇḍavaṃ raṇe
7.110.2
karṇaḥ pārthān sagovindāñ jetum utsahate raṇe na ca karṇasamaṃ yodhaṃ loke paśyāmi kaṃ cana iti duryodhanasyāham aśrauṣaṃ jalpato muhuḥ
7.110.3
karṇo hi balavāñ śūro dṛḍhadhanvā jitaklamaḥ iti mām abravīt sūta mando duryodhanaḥ purā
7.110.4
vasuṣeṇasahāyaṃ māṃ nālaṃ devāpi saṃyuge kim u pāṇḍusutā rājan gatasattvā vicetasaḥ
7.110.5
tatra taṃ nirjitaṃ dṛṣṭvā bhujaṃgam iva nirviṣam yuddhāt karṇam apakrāntaṃ kiṃ svid duryodhano 'bravīt
7.110.6
aho durmukham evaikaṃ yuddhānām aviśāradam prāveśayad dhutavahaṃ pataṃgam iva mohitaḥ
7.110.7
aśvatthāmā madrarājaḥ kṛpaḥ karṇaś ca saṃgatāḥ na śaktāḥ pramukhe sthātuṃ nūnaṃ bhīmasya saṃjaya
7.110.8
te 'pi cāsya mahāghoraṃ balaṃ nāgāyutopamam jānanto vyavasāyaṃ ca krūraṃ mārutatejasaḥ
7.110.9
kimarthaṃ krūrakarmāṇaṃ yamakālāntakopamam balasaṃrambhavīryajñāḥ kopayiṣyanti saṃyuge
7.110.10
karṇas tv eko mahābāhuḥ svabāhubalam āśritaḥ bhīmasenam anādṛtya raṇe 'yudhyata sūtajaḥ
7.110.11
yo 'jayat samare karṇaṃ puraṃdara ivāsuram na sa pāṇḍusuto jetuṃ śakyaḥ kena cid āhave
7.110.12
droṇaṃ yaḥ saṃpramathyaikaḥ praviṣṭo mama vāhinīm bhīmo dhanaṃjayānveṣī kas tam archej jijīviṣuḥ
7.110.13
ko hi saṃjaya bhīmasya sthātum utsahate 'grataḥ udyatāśanivajrasya mahendrasyeva dānavaḥ
7.110.14
pretarājapuraṃ prāpya nivartetāpi mānavaḥ na bhīmasenaṃ saṃprāpya nivarteta kadā cana
7.110.15
pataṃgā iva vahniṃ te prāviśann alpacetasaḥ ye bhīmasenaṃ saṃkruddham abhyadhāvan vimohitāḥ
7.110.16
yat tat sabhāyāṃ bhīmena mama putravadhāśrayam śaptaṃ saṃrambhiṇogreṇa kurūṇāṃ śṛṇvatāṃ tadā
7.110.17
tan nūnam abhisaṃcintya dṛṣṭvā karṇaṃ ca nirjitam duḥśāsanaḥ saha bhrātrā bhayād bhīmād upāramat
7.110.18
yaś ca saṃjaya durbuddhir abravīt samitau muhuḥ karṇo duḥśāsano 'haṃ ca jeṣyāmo yudhi pāṇḍavān
7.110.19
sa nūnaṃ virathaṃ dṛṣṭvā karṇaṃ bhīmena nirjitam pratyākhyānāc ca kṛṣṇasya bhṛśaṃ tapyati saṃjaya
7.110.20
dṛṣṭvā bhrātṝn hatān yuddhe bhīmasenena daṃśitān ātmāparādhāt sumahan nūnaṃ tapyati putrakaḥ
7.110.21
ko hi jīvitam anvicchan pratīpaṃ pāṇḍavaṃ vrajet bhīmaṃ bhīmāyudhaṃ kruddhaṃ sākṣāt kālam iva sthitam
7.110.22
vaḍavāmukhamadhyastho mucyetāpi hi mānavaḥ na bhīmamukhasaṃprāpto mucyeteti matir mama
7.110.23
na pāṇḍavā na pāñcālā na ca keśavasātyakī jānanti yudhi saṃrabdhā jīvitaṃ parirakṣitum
7.110.24
saṃjaya uvāca yat saṃśocasi kauravya vartamāne janakṣaye tvam asya jagato mūlaṃ vināśasya na saṃśayaḥ
7.110.25
svayaṃ vairaṃ mahat kṛtvā putrāṇāṃ vacane sthitaḥ ucyamāno na gṛhṇīṣe martyaḥ pathyam ivauṣadham
7.110.26
svayaṃ pītvā mahārāja kālakūṭaṃ sudurjaram tasyedānīṃ phalaṃ kṛtsnam avāpnuhi narottama
7.110.27
yat tu kutsayase yodhān yudhyamānān yathābalam atra te varṇayiṣyāmi yathā yuddham avartata
7.110.28
dṛṣṭvā karṇaṃ tu putrās te bhīmasenaparājitam nāmṛṣyanta maheṣvāsāḥ sodaryāḥ pañca māriṣa
7.110.29
durmarṣaṇo duḥsahaś ca durmado durdharo jayaḥ pāṇḍavaṃ citrasaṃnāhās taṃ pratīpam upādravan
7.110.30
te samantān mahābāhuṃ parivārya vṛkodaram diśaḥ śaraiḥ samāvṛṇvañ śalabhānām iva vrajaiḥ
7.110.31
āgacchatas tān sahasā kumārān devarūpiṇaḥ pratijagrāha samare bhīmaseno hasann iva
7.110.32
tava dṛṣṭvā tu tanayān bhīmasenasamīpagān abhyavartata rādheyo bhīmasenaṃ mahābalam
7.110.33
visṛjan viśikhān rājan svarṇapuṅkhāñ śilāśitān taṃ tu bhīmo 'bhyayāt tūrṇaṃ vāryamāṇaḥ sutais tava
7.110.34
kuravas tu tataḥ karṇaṃ parivārya samantataḥ avākiran bhīmasenaṃ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
7.110.35
tān bāṇaiḥ pañcaviṃśatyā sāśvān rājan nararṣabhān sasūtān bhīmadhanuṣo bhīmo ninye yamakṣayam
7.110.36
prāpatan syandanebhyas te sārdhaṃ sūtair gatāsavaḥ citrapuṣpadharā bhagnā vāteneva mahādrumāḥ
7.110.37
tatrādbhutam apaśyāma bhīmasenasya vikramam saṃvāryādhirathiṃ bāṇair yaj jaghāna tavātmajān
7.110.38
sa vāryamāṇo bhīmena śitair bāṇaiḥ samantataḥ sūtaputro mahārāja bhīmasenam avaikṣata
7.110.39
taṃ bhīmasenaḥ saṃrambhāt krodhasaṃraktalocanaḥ visphārya sumahac cāpaṃ muhuḥ karṇam avaikṣata
7.111.1
saṃjaya uvāca tavātmajāṃs tu patitān dṛṣṭvā karṇaḥ pratāpavān krodhena mahatāviṣṭo nirviṇṇo 'bhūt sa jīvitāt
7.111.2
āgaskṛtam ivātmānaṃ mene cādhirathis tadā bhīmasenaṃ tataḥ kruddhaḥ samādravata saṃbhramāt
7.111.3
sa bhīmaṃ pañcabhir viddhvā rādheyaḥ prahasann iva punar vivyādha saptatyā svarṇapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ
7.111.4
avahāsaṃ tu taṃ pārtho nāmṛṣyata vṛkodaraḥ tato vivyādha rādheyaṃ śatena nataparvaṇām
7.111.5
punaś ca viśikhais tīkṣṇair viddhvā pañcabhir āśugaiḥ dhanuś ciccheda bhallena sūtaputrasya māriṣa
7.111.6
athānyad dhanur ādāya karṇo bhārata durmanāḥ iṣubhiś chādayām āsa bhīmasenaṃ samantataḥ
7.111.7
tasya bhīmo hayān hatvā vinihatya ca sārathim prajahāsa mahāhāsaṃ kṛte pratikṛtaṃ punaḥ
7.111.8
iṣubhiḥ kārmukaṃ cāsya cakarta puruṣarṣabhaḥ tat papāta mahārāja svarṇapṛṣṭhaṃ mahāsvanam
7.111.9
avārohad rathāt tasmād atha karṇo mahārathaḥ gadāṃ gṛhītvā samare bhīmasenāya cākṣipat
7.111.10
tām āpatantīṃ sahasā gadāṃ dṛṣṭvā vṛkodaraḥ śarair avārayad rājan sarvasainyasya paśyataḥ
7.111.11
tato bāṇasahasrāṇi preṣayām āsa pāṇḍavaḥ sūtaputravadhākāṅkṣī tvaramāṇaḥ parākramī
7.111.12
tān iṣūn iṣubhiḥ karṇo vārayitvā mahāmṛdhe kavacaṃ bhīmasenasya pātayām āsa sāyakaiḥ
7.111.13
athainaṃ pañcaviṃśatyā kṣudrakāṇāṃ samārpayat paśyatāṃ sarvabhūtānāṃ tad adbhutam ivābhavat
7.111.14
tato bhīmo mahārāja navabhir nataparvaṇām raṇe 'preṣayata kruddhaḥ sūtaputrasya māriṣa
7.111.15
te tasya kavacaṃ bhittvā tathā bāhuṃ ca dakṣiṇam abhyagur dharaṇīṃ tīkṣṇā valmīkam iva pannagāḥ
7.111.16
rādheyaṃ tu raṇe dṛṣṭvā padātinam avasthitam bhīmasenena saṃrabdhaṃ rājā duryodhano 'bravīt tvaradhvaṃ sarvato yattā rādheyasya rathaṃ prati
7.111.17
tatas tava sutā rājañ śrutvā bhrātur vaco drutam abhyayuḥ pāṇḍavaṃ yuddhe visṛjantaḥ śitāñ śarān
7.111.18
citropacitraś citrākṣaś cārucitraḥ śarāsanaḥ citrāyudhaś citravarmā samare citrayodhinaḥ
7.111.19
āgacchatas tān sahasā bhīmo rājan mahārathaḥ sāśvasūtadhvajān yattān pātayām āsa saṃyuge te hatā nyapatan bhūmau vātanunnā iva drumāḥ
7.111.20
dṛṣṭvā vinihatān putrāṃs tava rājan mahārathān aśrupūrṇamukhaḥ karṇaḥ kaśmalaṃ samapadyata
7.111.21
ratham anyaṃ samāsthāya vidhivat kalpitaṃ punaḥ abhyayāt pāṇḍavaṃ yuddhe tvaramāṇaḥ parākramī
7.111.22
tāv anyonyaṃ śarair viddhvā svarṇapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ vyabhrājetāṃ mahārāja puṣpitāv iva kiṃśukau
7.111.23
ṣaṭtriṃśadbhis tato bhallair niśitais tigmatejanaiḥ vyadhamat kavacaṃ kruddhaḥ sūtaputrasya pāṇḍavaḥ
7.111.24
raktacandanadigdhāṅgau śaraiḥ kṛtamahāvraṇau śoṇitāktau vyarājetāṃ kālasūryāv ivoditau
7.111.25
tau śoṇitokṣitair gātraiḥ śaraiś chinnatanucchadau vivarmāṇau vyarājetāṃ nirmuktāv iva pannagau
7.111.26
vyāghrāv iva naravyāghrau daṃṣṭrābhir itaretaram śaradaṃṣṭrā vidhunvānau tatakṣatur ariṃdamau
7.111.27
vāraṇāv iva saṃsaktau raṅgamadhye virejatuḥ tudantau viśikhais tīkṣṇair mattavāraṇavikramau
7.111.28
pracchādayantau samare śarajālaiḥ parasparam rathābhyāṃ nādayantau ca diśaḥ sarvā viceratuḥ
7.111.29
tau rathābhyāṃ mahārāja maṇḍalāvartanādiṣu vyarocetāṃ mahātmānau vṛtravajradharāv iva
7.111.30
sahastābharaṇābhyāṃ tu bhujābhyāṃ vikṣipan dhanuḥ vyarocata raṇe bhīmaḥ savidyud iva toyadaḥ
7.111.31
sa cāpaghoṣastanitaḥ śaradhārāmbudo mahān bhīmamegho mahārāja karṇaparvatam abhyayāt
7.111.32
tataḥ śarasahasreṇa dhanurmuktena bhārata pāṇḍavo vyakirat karṇaṃ ghano 'drim iva vṛṣṭibhiḥ
7.111.33
tatrāvaikṣanta putrās te bhīmasenasya vikramam supuṅkhaiḥ kaṅkavāsobhir yat karṇaṃ chādayac charaiḥ
7.111.34
sa nandayan raṇe pārthaṃ keśavaṃ ca yaśasvinam sātyakiṃ cakrarakṣau ca bhīmaḥ karṇam ayodhayat
7.111.35
vikramaṃ bhujayor vīryaṃ dhairyaṃ ca viditātmanaḥ putrās tava mahārāja dadṛśuḥ pāṇḍavasya ha
7.112.1
saṃjaya uvāca bhīmasenasya rādheyaḥ śrutvā jyātalanisvanam nāmṛṣyata yathā matto gajaḥ pratigajasvanam
7.112.2
apakramya sa bhīmasya muhūrtaṃ śaragocarāt tava cādhirathir dṛṣṭvā syandanebhyaś cyutān sutān
7.112.3
bhīmasenena nihatān vimanā duḥkhito 'bhavat niḥśvasan dīrgham uṣṇaṃ ca punaḥ pāṇḍavam abhyayāt
7.112.4
sa tāmranayanaḥ krodhāc chvasann iva mahoragaḥ babhau karṇaḥ śarān asyan raśmivān iva bhāskaraḥ
7.112.5
raśmijālair ivārkasya vitatair bharatarṣabha karṇacāpacyutair bāṇaiḥ prācchādyata vṛkodaraḥ
7.112.6
karṇacāpacyutāś citrāḥ śarā barhiṇavāsasaḥ viviśuḥ sarvataḥ pārthaṃ vāsāyevāṇḍajā drumam
7.112.7
karṇacāpacyutā bāṇāḥ saṃpatantas tatas tataḥ rukmapuṅkhā vyarājanta haṃsāḥ śreṇīkṛtā iva
7.112.8
cāpadhvajopaskarebhyaś chatrād īṣāmukhād yugāt prabhavanto vyadṛśyanta rājann ādhiratheḥ śarāḥ
7.112.9
khaṃ pūrayan mahāvegān khagamān khagavāsasaḥ suvarṇavikṛtāṃś citrān mumocādhirathiḥ śarān
7.112.10
tam antakam ivāyastam āpatantaṃ vṛkodaraḥ tyaktvā prāṇān abhikrudhya vivyādha navabhiḥ śaraiḥ
7.112.11
tasya vegam asaṃsahyaṃ dṛṣṭvā karṇasya pāṇḍavaḥ mahataś ca śaraughāṃs tān naivāvyathata vīryavān
7.112.12
tato vidhamyādhiratheḥ śarajālāni pāṇḍavaḥ vivyādha karṇaṃ viṃśatyā punar anyaiḥ śitaiḥ śaraiḥ
7.112.13
yathaiva hi śaraiḥ pārthaḥ sūtaputreṇa chāditaḥ tathaiva karṇaṃ samare chādayām āsa pāṇḍavaḥ
7.112.14
dṛṣṭvā tu bhīmasenasya vikramaṃ yudhi bhārata abhyanandaṃs tvadīyāś ca saṃprahṛṣṭāś ca cāraṇāḥ
7.112.15
bhūriśravāḥ kṛpo drauṇir madrarājo jayadrathaḥ uttamaujā yudhāmanyuḥ sātyakiḥ keśavārjunau
7.112.16
kurupāṇḍavānāṃ pravarā daśa rājan mahārathāḥ sādhu sādhv iti vegena siṃhanādam athānadan
7.112.17
tasmiṃs tu tumule śabde pravṛtte lomaharṣaṇe abhyabhāṣata putrāṃs te rājan duryodhanas tvaran
7.112.18
rājñaś ca rājaputrāṃś ca sodaryāṃś ca viśeṣataḥ karṇaṃ gacchata bhadraṃ vaḥ parīpsanto vṛkodarāt
7.112.19
purā nighnanti rādheyaṃ bhīmacāpacyutāḥ śarāḥ te yatadhvaṃ maheṣvāsāḥ sūtaputrasya rakṣaṇe
7.112.20
duryodhanasamādiṣṭāḥ sodaryāḥ sapta māriṣa bhīmasenam abhidrutya saṃrabdhāḥ paryavārayan
7.112.21
te samāsādya kaunteyam āvṛṇvañ śaravṛṣṭibhiḥ parvataṃ vāridhārābhiḥ prāvṛṣīva balāhakāḥ
7.112.22
te 'pīḍayan bhīmasenaṃ kruddhāḥ sapta mahārathāḥ prajāsaṃharaṇe rājan somaṃ sapta grahā iva
7.112.23
tato vāmena kaunteyaḥ pīḍayitvā śarāsanam muṣṭinā pāṇḍavo rājan dṛḍhena supariṣkṛtam
7.112.24
manuṣyasamatāṃ jñātvā sapta saṃdhāya sāyakān tebhyo vyasṛjad āyastaḥ sūryaraśminibhān prabhuḥ
7.112.25
nirasyann iva dehebhyas tanayānām asūṃs tava bhīmaseno mahārāja pūrvavairam anusmaran
7.112.26
te kṣiptā bhīmasenena śarā bhārata bhāratān vidārya khaṃ samutpetuḥ svarṇapuṅkhāḥ śilāśitāḥ
7.112.27
teṣāṃ vidārya cetāṃsi śarā hemavibhūṣitāḥ vyarājanta mahārāja suparṇā iva khecarāḥ
7.112.28
śoṇitādigdhavājāgrāḥ sapta hemapariṣkṛtāḥ putrāṇāṃ tava rājendra pītvā śoṇitam udgatāḥ
7.112.29
te śarair bhinnamarmāṇo rathebhyaḥ prāpatan kṣitau girisānuruhā bhagnā dvipeneva mahādrumāḥ
7.112.30
śatruṃjayaḥ śatrusahaś citraś citrāyudho dṛḍhaḥ citraseno vikarṇaś ca saptaite vinipātitāḥ
7.112.31
tān nihatya mahābāhū rādheyasyaiva paśyataḥ siṃhanādaravaṃ ghoram asṛjat pāṇḍunandanaḥ
7.112.32
sa ravas tasya śūrasya dharmarājasya bhārata ācakhyāv iva tad yuddhaṃ vijayaṃ cātmano mahat
7.112.33
taṃ śrutvā sumahānādaṃ bhīmasenasya dhanvinaḥ babhūva paramā prītir dharmarājasya saṃyuge
7.112.34
tato hṛṣṭo mahārāja vāditrāṇāṃ mahāsvanaiḥ bhīmasenaravaṃ pārthaḥ pratijagrāha sarvaśaḥ
7.112.35
abhyayāc caiva samare droṇam astrabhṛtāṃ varam harṣeṇa mahatā yuktaḥ kṛtasaṃjñe vṛkodare
7.112.36
ekatriṃśan mahārāja putrāṃs tava mahārathān hatān duryodhano dṛṣṭvā kṣattuḥ sasmāra tad vacaḥ
7.112.37
tad idaṃ samanuprāptaṃ kṣattur hitakaraṃ vacaḥ iti saṃcintya rājāsau nottaraṃ pratyapadyata
7.112.38
yad dyūtakāle durbuddhir abravīt tanayas tava yac ca karṇo 'bravīt kṛṣṇāṃ sabhāyāṃ paruṣaṃ vacaḥ
7.112.39
pramukhe pāṇḍuputrāṇāṃ tava caiva viśāṃ pate kauravāṇāṃ ca sarveṣām ācāryasya ca saṃnidhau
7.112.40
vinaṣṭāḥ pāṇḍavāḥ kṛṣṇe śāśvataṃ narakaṃ gatāḥ patim anyaṃ vṛṇīṣveti tasyedaṃ phalam āgatam
7.112.41
yat sma tāṃ paruṣāṇy āhuḥ sabhām ānāyya draupadīm pāṇḍavān ugradhanuṣaḥ krodhayantas tavātmajāḥ
7.112.42
taṃ bhīmasenaḥ krodhāgniṃ trayodaśa samāḥ sthitam visṛjaṃs tava putrāṇām antaṃ gacchati kaurava
7.112.43
vilapaṃś ca bahu kṣattā śamaṃ nālabhata tvayi saputro bharataśreṣṭha tasya bhuṅkṣva phalodayam hato vikarṇo rājendra citrasenaś ca vīryavān
7.112.44
pravarān ātmajānāṃ te sutāṃś cānyān mahārathān yān yāṃś ca dadṛśe bhīmaś cakṣurviṣayam āgatān putrāṃs tava mahābāho tvarayā tāñ jaghāna ha
7.112.45
tvatkṛte hy aham adrākṣaṃ dahyamānāṃ varūthinīm sahasraśaḥ śarair muktaiḥ pāṇḍavena vṛṣeṇa ca
7.113.1
dhṛtarāṣṭra uvāca mahān apanayaḥ sūta mamaivātra viśeṣataḥ sa idānīm anuprāpto manye saṃjaya śocataḥ
7.113.2
yad gataṃ tad gatam iti mamāsīn manasi sthitam idānīm atra kiṃ kāryaṃ prakariṣyāmi saṃjaya
7.113.3
yathā tv eṣa kṣayo vṛtto mamāpanayasaṃbhavaḥ vīrāṇāṃ tan mamācakṣva sthirībhūto 'smi saṃjaya
7.113.4
saṃjaya uvāca karṇabhīmau mahārāja parākrāntau mahāhave bāṇavarṣāṇy avarṣetāṃ vṛṣṭimantāv ivāmbudau
7.113.5
bhīmanāmāṅkitā bāṇāḥ svarṇapuṅkhāḥ śilāśitāḥ viviśuḥ karṇam āsādya bhindanta iva jīvitam
7.113.6
tathaiva karṇanirmuktaiḥ saviṣair iva pannagaiḥ ākīryata raṇe bhīmaḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ
7.113.7
tayoḥ śarair mahārāja saṃpatadbhiḥ samantataḥ babhūva tava sainyānāṃ saṃkṣobhaḥ sāgaropamaḥ
7.113.8
bhīmacāpacyutair bāṇais tava sainyam ariṃdama avadhyata camūmadhye ghorair āśīviṣopamaiḥ
7.113.9
vāraṇaiḥ patitai rājan vājibhiś ca naraiḥ saha adṛśyata mahī kīrṇā vātanunnair drumair iva
7.113.10
te vadhyamānāḥ samare bhīmacāpacyutaiḥ śaraiḥ prādravaṃs tāvakā yodhāḥ kim etad iti cābruvan
7.113.11
tato vyudastaṃ tat sainyaṃ sindhusauvīrakauravam protsāritaṃ mahāvegaiḥ karṇapāṇḍavayoḥ śaraiḥ
7.113.12
te śarāturabhūyiṣṭhā hatāśvanaravāhanāḥ utsṛjya karṇaṃ bhīmaṃ ca prādravan sarvatodiśam
7.113.13
nūnaṃ pārthārtham evāsmān mohayanti divaukasaḥ yat karṇabhīmaprabhavair vadhyate no balaṃ śaraiḥ
7.113.14
evaṃ bruvanto yodhās te tāvakā bhayapīḍitāḥ śarapātaṃ samutsṛjya sthitā yuddhadidṛkṣavaḥ
7.113.15
tataḥ prāvartata nadī ghorarūpā mahāhave babhūva ca viśeṣeṇa bhīrūṇāṃ bhayavardhinī
7.113.16
vāraṇāśvamanuṣyāṇāṃ rudhiraughasamudbhavā saṃvṛtā gatasattvaiś ca manuṣyagajavājibhiḥ
7.113.17
sānukarṣapatākaiś ca dvipāśvarathabhūṣaṇaiḥ syandanair apaviddhaiś ca bhagnacakrākṣakūbaraiḥ
7.113.18
jātarūpapariṣkārair dhanurbhiḥ sumahādhanaiḥ suvarṇapuṅkhair iṣubhir nārācaiś ca sahasraśaḥ
7.113.19
karṇapāṇḍavanirmuktair nirmuktair iva pannagaiḥ prāsatomarasaṃghātaiḥ khaḍgaiś ca saparaśvadhaiḥ
7.113.20
suvarṇavikṛtaiś cāpi gadāmusalapaṭṭiśaiḥ vajraiś ca vividhākāraiḥ śaktibhiḥ parighair api śataghnībhiś ca citrābhir babhau bhārata medinī
7.113.21
kanakāṅgadakeyūraiḥ kuṇḍalair maṇibhiḥ śubhaiḥ tanutraiḥ satalatraiś ca hārair niṣkaiś ca bhārata
7.113.22
vastraiś chatraiś ca vidhvastaiś cāmaravyajanair api gajāśvamanujair bhinnaiḥ śastraiḥ syandanabhūṣaṇaiḥ
7.113.23
tais taiś ca vividhair bhāvais tatra tatra vasuṃdharā patitair apaviddhaiś ca saṃbabhau dyaur iva grahaiḥ
7.113.24
acintyam adbhutaṃ caiva tayoḥ karmātimānuṣam dṛṣṭvā cāraṇasiddhānāṃ vismayaḥ samapadyata
7.113.25
agner vāyusahāyasya gatiḥ kakṣa ivāhave āsīd bhīmasahāyasya raudram ādhirather gatam nipātitadhvajarathaṃ hatavājinaradvipam
7.113.26
gajābhyāṃ saṃprayuktābhyām āsīn naḍavanaṃ yathā tathābhūtaṃ mahat sainyam āsīd bhārata saṃyuge vimardaḥ karṇabhīmābhyām āsīc ca paramo raṇe
7.114.1
saṃjaya uvāca tataḥ karṇo mahārāja bhīmaṃ viddhvā tribhiḥ śaraiḥ mumoca śaravarṣāṇi citrāṇi ca bahūni ca
7.114.2
vadhyamāno mahārāja sūtaputreṇa pāṇḍavaḥ na vivyathe bhīmaseno bhidyamāna ivācalaḥ
7.114.3
sa karṇaṃ karṇinā karṇe pītena niśitena ca vivyādha yudhi rājendra bhīmasenaḥ patatriṇā
7.114.4
sa kuṇḍalaṃ mahat karṇāt karṇasyāpātayad bhuvi tapanīyaṃ mahārāja dīptaṃ jyotir ivāmbarāt
7.114.5
athāpareṇa bhallena sūtaputraṃ stanāntare ājaghāna bhṛśaṃ bhīmaḥ smayann iva mahābalaḥ
7.114.6
punar asya tvaran bhīmo nārācān daśa bhārata raṇe praiṣīn mahāvegān yamadaṇḍopamāṃs tathā
7.114.7
te lalāṭaṃ samāsādya sūtaputrasya māriṣa viviśuś coditās tena valmīkam iva pannagāḥ
7.114.8
lalāṭasthais tu tair bāṇaiḥ sūtaputro vyarocata nīlotpalamayīṃ mālāṃ dhārayan sa purā yathā
7.114.9
tataḥ kruddho raṇe karṇaḥ pīḍito dṛḍhadhanvanā vegaṃ cakre mahāvego bhīmasenavadhaṃ prati
7.114.10
tasmai karṇaḥ śataṃ rājann iṣūṇāṃ gārdhravāsasām amarṣī balavān kruddhaḥ preṣayām āsa bhārata
7.114.11
tataḥ prāsṛjad ugrāṇi śaravarṣāṇi pāṇḍavaḥ samare tam anādṛtya nāsya vīryam acintayat
7.114.12
tataḥ karṇo mahārāja pāṇḍavaṃ niśitaiḥ śaraiḥ ājaghānorasi kruddhaḥ kruddharūpaṃ paraṃtapaḥ
7.114.13
jīmūtāv iva cānyonyaṃ tau vavarṣatur āhave talaśabdaravaiś caiva trāsayantau parasparam
7.114.14
śarajālaiś ca vividhaiś chādayām āsatur mṛdhe anyonyaṃ samare kruddhau kṛtapratikṛtaiṣiṇau
7.114.15
tato bhīmo mahābāhū rādheyasya mahātmanaḥ kṣurapreṇa dhanuś chittvā karṇaṃ vivyādha patriṇā
7.114.16
tad apāsya dhanuś chinnaṃ sūtaputro mahāmanāḥ anyat kārmukam ādatta vegaghnaṃ bhārasādhanam
7.114.17
dṛṣṭvā ca kurusauvīrasaindhavānāṃ balakṣayam savarmadhvajaśastraiś ca patitaiḥ saṃvṛtāṃ mahīm
7.114.18
hastyaśvanaradehāṃś ca gatāsūn prekṣya sarvataḥ sūtaputrasya saṃrambhād dīptaṃ vapur ajāyata
7.114.19
sa visphārya mahac cāpaṃ kārtasvaravibhūṣitam bhīmaṃ praikṣata rādheyo rājan ghoreṇa cakṣuṣā
7.114.20
tataḥ kruddhaḥ śarān asyan sūtaputro vyarocata madhyaṃdinagato 'rciṣmāñ śaradīva divākaraḥ
7.114.21
marīcivikacasyeva rājan bhānumato vapuḥ āsīd ādhirather ghoraṃ vapuḥ śaraśatārciṣaḥ
7.114.22
karābhyām ādadānasya saṃdadhānasya cāśugān vikarṣato muñcato vā nāntaraṃ dadṛśū raṇe
7.114.23
agnicakropamaṃ ghoraṃ maṇḍalīkṛtam āyudham karṇasyāsīn mahārāja savyadakṣiṇam asyataḥ
7.114.24
svarṇapuṅkhāḥ suniśitāḥ karṇacāpacyutāḥ śarāḥ prācchādayan mahārāja diśaḥ sūryasya ca prabhām
7.114.25
tataḥ kanakapuṅkhānāṃ śarāṇāṃ nataparvaṇām dhanuścyutānāṃ viyati dadṛśe bahudhā vrajaḥ
7.114.26
śarāsanād ādhiratheḥ prabhavantaḥ sma sāyakāḥ śreṇīkṛtā vyarājanta rājan krauñcā ivāmbare
7.114.27
gārdhrapatrāñ śilādhautān kārtasvaravibhūṣitān mahāvegān pradīptāgrān mumocādhirathiḥ śarān
7.114.28
te tu cāpabaloddhūtāḥ śātakumbhavibhūṣitāḥ ajasram anvakīryanta śarāḥ pārtharathaṃ prati
7.114.29
te vyomni ratnavikṛtā vyakāśanta sahasraśaḥ śalabhānām iva vrātāḥ śarāḥ karṇasamīritāḥ
7.114.30
cāpād ādhirather muktāḥ prapatantaḥ sma sāyakāḥ eko dīrgha iva prāṃśuḥ prabhavan dṛśyate śaraḥ
7.114.31
parvataṃ vāridhārābhiś chādayann iva toyadaḥ karṇaḥ prācchādayat kruddho bhīmaṃ sāyakavṛṣṭibhiḥ
7.114.32
tatra bhārata bhīmasya balavīryaparākramam vyavasāyaṃ ca putrās te praikṣanta kurubhiḥ saha
7.114.33
tāṃ samudram ivoddhūtāṃ śaravṛṣṭiṃ samutthitām acintayitvā bhīmas tu kruddhaḥ karṇam upādravat
7.114.34
rukmapṛṣṭhaṃ mahac cāpaṃ bhīmasyāsīd viśāṃ pate ākarṣān maṇḍalībhūtaṃ śakracāpam ivāparam tasmāc charāḥ prādurāsan pūrayanta ivāmbaram
7.114.35
suvarṇapuṅkhair bhīmena sāyakair nataparvabhiḥ gagane racitā mālā kāñcanīva vyarājata
7.114.36
tato vyomni viṣaktāni śarajālāni bhāgaśaḥ āhatāni vyaśīryanta bhīmasenasya patribhiḥ
7.114.37
karṇasya śarajālaughair bhīmasenasya cobhayoḥ agnisphuliṅgasaṃsparśair añjogatibhir āhave tais taiḥ kanakapuṅkhānāṃ dyaur āsīt saṃvṛtā vrajaiḥ
7.114.38
sa bhīmaṃ chādayan bāṇaiḥ sūtaputraḥ pṛthagvidhaiḥ upārohad anādṛtya tasya vīryaṃ mahātmanaḥ
7.114.39
tayor visṛjatos tatra śarajālāni māriṣa vāyubhūtāny adṛśyanta saṃsaktānītaretaram
7.114.40
tasmai karṇaḥ śitān bāṇān karmāraparimārjitān suvarṇavikṛtān kruddhaḥ prāhiṇod vadhakāṅkṣayā
7.114.41
tān antarikṣe viśikhais tridhaikaikam aśātayat viśeṣayan sūtaputraṃ bhīmas tiṣṭheti cābravīt
7.114.42
punaś cāsṛjad ugrāṇi śaravarṣāṇi pāṇḍavaḥ amarṣī balavān kruddho didhakṣann iva pāvakaḥ
7.114.43
tasya tāny ādade karṇaḥ sarvāṇy astrāṇy abhītavat yudhyataḥ pāṇḍuputrasya sūtaputro 'stramāyayā
7.114.44
tasyeṣudhī dhanurjyāṃ ca bāṇaiḥ saṃnataparvabhiḥ raśmīn yoktrāṇi cāśvānāṃ karṇo vaikartano 'cchinat
7.114.45
athāsyāśvān punar hatvā tribhir vivyādha sārathim so 'vaplutya drutaṃ sūto yuyudhānarathaṃ yayau
7.114.46
utsmayann iva bhīmasya kruddhaḥ kālānalaprabhaḥ dhvajaṃ ciccheda rādheyaḥ patākāś ca nyapātayat
7.114.47
sa vidhanvā mahārāja rathaśaktiṃ parāmṛśat tām avāsṛjad āvidhya kruddhaḥ karṇarathaṃ prati
7.114.48
tām ādhirathir āyastaḥ śaktiṃ hemapariṣkṛtām āpatantīṃ maholkābhāṃ ciccheda daśabhiḥ śaraiḥ
7.114.49
sāpatad daśadhā rājan nikṛttā karṇasāyakaiḥ asyataḥ sūtaputrasya mitrārthe citrayodhinaḥ
7.114.50
sa carmādatta kaunteyo jātarūpapariṣkṛtam khaḍgaṃ cānyataraprepsur mṛtyor agre jayasya vā tad asya sahasā karṇo vyadhamat prahasann iva
7.114.51
sa vicarmā mahārāja virathaḥ krodhamūrchitaḥ asiṃ prāsṛjad āvidhya tvaran karṇarathaṃ prati
7.114.52
sa dhanuḥ sūtaputrasya chittvā jyāṃ ca susaṃśitaḥ apatad bhuvi nistriṃśaś cyutaḥ sarpa ivāmbarāt
7.114.53
tataḥ prahasyādhirathir anyad ādatta kārmukam śatrughnaṃ samare kruddho dṛḍhajyaṃ vegavattaram
7.114.54
sa bhīmasenaḥ kupito balavān satyavikramaḥ vihāyasaṃ prākramad vai karṇasya vyathayan manaḥ
7.114.55
tasya tac caritaṃ dṛṣṭvā saṃgrāme vijayaiṣiṇaḥ layam āsthāya rādheyo bhīmasenam avañcayat
7.114.56
tam adṛṣṭvā rathopasthe nilīnaṃ vyathitendriyam dhvajam asya samāsādya tasthau sa dharaṇītale
7.114.57
tad asya kuravaḥ sarve cāraṇāś cābhyapūjayan yad iyeṣa rathāt karṇaṃ hantuṃ tārkṣya ivoragam
7.114.58
sa chinnadhanvā virathaḥ svadharmam anupālayan svarathaṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā yuddhāyaiva vyavasthitaḥ
7.114.59
tad vihatyāsya rādheyas tata enaṃ samabhyayāt saṃrabdhaḥ pāṇḍavaṃ saṃkhye yuddhāya samupasthitam
7.114.60
tau sametau mahāraṅge spardhamānau mahābalau jīmūtāv iva gharmānte garjamānau nabhastale
7.114.61
tayor āsīt saṃprahāraḥ kruddhayor narasiṃhayoḥ amṛṣyamāṇayoḥ saṃkhye devadānavayor iva
7.114.62
kṣīṇaśastras tu kaunteyaḥ karṇena samabhidrutaḥ dṛṣṭvārjunahatān nāgān patitān parvatopamān rathamārgavighātārthaṃ vyāyudhaḥ praviveśa ha
7.114.63
hastināṃ vrajam āsādya rathadurgaṃ praviśya ca pāṇḍavo jīvitākāṅkṣī rādheyaṃ nābhyahārayat
7.114.64
vyavasthānam athākāṅkṣan dhanaṃjayaśarair hatam udyamya kuñjaraṃ pārthas tasthau parapuraṃjayaḥ
7.114.65
tam asya viśikhaiḥ karṇo vyadhamat kuñjaraṃ punaḥ hastyaṅgāny atha karṇāya prāhiṇot pāṇḍavo nadan
7.114.66
cakrāṇy aśvāṃs tathā vāhān yad yat paśyati bhūtale tat tad ādāya cikṣepa kruddhaḥ karṇāya pāṇḍavaḥ
7.114.67
tad asya sarvaṃ ciccheda kṣiptaṃ kṣiptaṃ śitaiḥ śaraiḥ vyāyudhaṃ nāvadhīc cainaṃ karṇaḥ kuntyā vacaḥ smaran
7.114.68
dhanuṣo 'greṇa taṃ karṇas tv abhidrutya parāmṛśat utsmayann iva rādheyo bhīmasenam uvāca ha
7.114.69
punaḥ punas tūbaraka mūḍha audariketi ca akṛtāstraka mā yotsīr bāla saṃgrāmakātara
7.114.70
yatra bhojyaṃ bahuvidhaṃ bhakṣyaṃ peyaṃ ca pāṇḍava tatra tvaṃ durmate yogyo na yuddheṣu kathaṃ cana
7.114.71
munir bhūtvātha vā bhīma phalān yad dhi sudurmate vanāya vraja kaunteya na tvaṃ yuddhaviśāradaḥ
7.114.72
phalamūlāśane yuktas tvaṃ tathātithibhojane na tvāṃ śastrasamudyoge yogyaṃ manye vṛkodara
7.114.73
puṣpamūlaphalāhāro vrateṣu niyameṣu ca ucitas tvaṃ vane bhīma na tvaṃ yuddhaviśāradaḥ
7.114.74
kva yuddhaṃ kva munitvaṃ ca vanaṃ gaccha vṛkodara na tvaṃ yuddhocitas tāta vanavāsaratir bhava
7.114.75
sūdān bhṛtyajanān dāsāṃs tvaṃ gṛhe tvarayan bhṛśam yogyas tāḍayituṃ krodhād bhojanārthaṃ vṛkodara
7.114.76
kaumāre yāni cāpy āsann apriyāṇi viśāṃ pate pūrvavṛttāni cāpy enaṃ rūkṣāṇy aśrāvayad bhṛśam
7.114.77
athainaṃ tatra saṃlīnam aspṛśad dhanuṣā punaḥ prahasaṃś ca punar vākyaṃ bhīmam āha vṛṣas tadā
7.114.78
yoddhavyam āviśānyatra na yoddhavyaṃ tu mādṛśaiḥ mādṛśair yudhyamānānām etac cānyac ca vidyate
7.114.79
gaccha vā yatra tau kṛṣṇau tau tvā rakṣiṣyato raṇe gṛhaṃ vā gaccha kaunteya kiṃ te yuddhena bālaka
7.114.80
evaṃ taṃ virathaṃ kṛtvā karṇo rājan vyakatthata pramukhe vṛṣṇisiṃhasya pārthasya ca mahātmanaḥ
7.114.81
tato rājañ śilādhautāñ śarāñ śākhāmṛgadhvajaḥ prāhiṇot sūtaputrāya keśavena pracoditaḥ
7.114.82
tataḥ pārthabhujotsṛṣṭāḥ śarāḥ kāñcanabhūṣaṇāḥ gāṇḍīvaprabhavāḥ karṇaṃ haṃsāḥ krauñcam ivāviśan
7.114.83
sa bhujaṃgair ivāyastair gāṇḍīvapreṣitaiḥ śaraiḥ bhīmasenād apāsedhat sūtaputraṃ dhanaṃjayaḥ
7.114.84
sa chinnadhanvā bhīmena dhanaṃjayaśarāhataḥ karṇo bhīmād apāyāsīd rathena mahatā drutam
7.114.85
bhīmo 'pi sātyaker vāhaṃ samāruhya nararṣabhaḥ anvayād bhrātaraṃ saṃkhye pāṇḍavaṃ savyasācinam
7.114.86
tataḥ karṇaṃ samuddiśya tvaramāṇo dhanaṃjayaḥ nārācaṃ krodhatāmrākṣaḥ praiṣīn mṛtyum ivāntakaḥ
7.114.87
sa garutmān ivākāśe prārthayan bhujagottamam nārāco 'bhyapatat karṇaṃ tūrṇaṃ gāṇḍīvacoditaḥ
7.114.88
tam antarikṣe nārācaṃ drauṇiś ciccheda patriṇā dhanaṃjayabhayāt karṇam ujjihīrṣur mahārathaḥ
7.114.89
tato drauṇiṃ catuḥṣaṣṭyā vivyādha kupito 'rjunaḥ śilīmukhair mahārāja mā gās tiṣṭheti cābravīt
7.114.90
sa tu mattagajākīrṇam anīkaṃ rathasaṃkulam tūrṇam abhyāviśad drauṇir dhanaṃjayaśarārditaḥ
7.114.91
tataḥ suvarṇapṛṣṭhānāṃ dhanuṣāṃ kūjatāṃ raṇe śabdaṃ gāṇḍīvaghoṣeṇa kaunteyo 'bhyabhavad balī
7.114.92
dhanaṃjayas tathā yāntaṃ pṛṣṭhato drauṇim abhyayāt nātidīrgham ivādhvānaṃ śaraiḥ saṃtrāsayan balam
7.114.93
vidārya dehān nārācair naravāraṇavājinām kaṅkabarhiṇavāsobhir balaṃ vyadhamad arjunaḥ
7.114.94
tad balaṃ bharataśreṣṭha savājidvipamānavam pākaśāsanir āyastaḥ pārthaḥ saṃnijaghāna ha
7.115.1
dhṛtarāṣṭra uvāca ahany ahani me dīptaṃ yaśaḥ patati saṃjaya hatā me bahavo yodhā manye kālasya paryayam
7.115.2
dhanaṃjayas tu saṃkruddhaḥ praviṣṭo māmakaṃ balam rakṣitaṃ droṇakarṇābhyām apraveśyaṃ surair api
7.115.3
tābhyām ūrjitavīryābhyām āpyāyitaparākramaḥ sahitaḥ kṛṣṇabhīmābhyāṃ śinīnām ṛṣabheṇa ca
7.115.4
tadā prabhṛti mā śoko dahaty agnir ivāśayam grastān hi pratipaśyāmi bhūmipālān sasaindhavān
7.115.5
apriyaṃ sumahat kṛtvā sindhurājaḥ kirīṭinaḥ cakṣurviṣayam āpannaḥ kathaṃ mucyeta jīvitaḥ
7.115.6
anumānāc ca paśyāmi nāsti saṃjaya saindhavaḥ yuddhaṃ tu tad yathā vṛttaṃ tan mamācakṣva pṛcchataḥ
7.115.7
yac ca vikṣobhya mahatīṃ senāṃ saṃloḍya cāsakṛt ekaḥ praviṣṭaḥ saṃkruddho nalinīm iva kuñjaraḥ
7.115.8
tasya vṛṣṇipravīrasya brūhi yuddhaṃ yathātatham dhanaṃjayārthe yat tasya kuśalo hy asi saṃjaya
7.115.9
saṃjaya uvāca tathā tu vaikartanapīḍitaṃ taṃ; bhīmaṃ prayāntaṃ puruṣapravīram samīkṣya rājan naravīramadhye; śinipravīro 'nuyayau rathena
7.115.10
nadan yathā vajradharas tapānte; jvalan yathā jaladānte ca sūryaḥ nighnann amitrān dhanuṣā dṛḍhena; saṃkampayaṃs tava putrasya senām
7.115.11
taṃ yāntam aśvai rajataprakāśair; āyodhane naravīraṃ carantam nāśaknuvan vārayituṃ tvadīyāḥ; sarve rathā bhārata mādhavāgryam
7.115.12
amarṣapūrṇas tv anivṛttayodhī; śarāsanī kāñcanavarmadhārī alambusaḥ sātyakiṃ mādhavāgryam; avārayad rājavaro 'bhipatya
7.115.13
tayor abhūd bhārata saṃprahāras; tathāgato naiva babhūva kaś cit praikṣanta evāhavaśobhinau tau; yodhās tvadīyāś ca pare ca sarve
7.115.14
avidhyad enaṃ daśabhiḥ pṛṣatkair; alambuso rājavaraḥ prasahya anāgatān eva tu tān pṛṣatkāṃś; ciccheda bāṇaiḥ śinipuṃgavo 'pi
7.115.15
punaḥ sa bāṇais tribhir agnikalpair; ākarṇapūrṇair niśitaiḥ supuṅkhaiḥ vivyādha dehāvaraṇaṃ vidārya; te sātyaker āviviśuḥ śarīram
7.115.16
taiḥ kāyam asyāgnyanilaprabhāvair; vidārya bāṇair aparair jvaladbhiḥ ājaghnivāṃs tān rajataprakāśān; aśvāṃś caturbhiś caturaḥ prasahya
7.115.17
tathā tu tenābhihatas tarasvī; naptā śineś cakradharaprabhāvaḥ alambusasyottamavegavadbhir; hayāṃś caturbhir nijaghāna bāṇaiḥ
7.115.18
athāsya sūtasya śiro nikṛtya; bhallena kālānalasaṃnibhena sakuṇḍalaṃ pūrṇaśaśiprakāśaṃ; bhrājiṣṇu vaktraṃ nicakarta dehāt
7.115.19
nihatya taṃ pārthivaputrapautraṃ; saṃkhye madhūnām ṛṣabhaḥ pramāthī tato 'nvayād arjunam eva vīraḥ; sainyāni rājaṃs tava saṃnivārya
7.115.20
anvāgataṃ vṛṣṇivaraṃ samīkṣya; tathārimadhye parivartamānam ghnantaṃ kurūṇām iṣubhir balāni; punaḥ punar vāyur ivābhrapūgān
7.115.21
tato 'vahan saindhavāḥ sādhu dāntā; gokṣīrakundenduhimaprakāśāḥ suvarṇajālāvatatāḥ sadaśvā; yato yataḥ kāmayate nṛsiṃhaḥ
7.115.22
athātmajās te sahitābhipetur; anye ca yodhās tvaritās tvadīyāḥ kṛtvā mukhaṃ bhārata yodhamukhyaṃ; duḥśāsanaṃ tvatsutam ājamīḍha
7.115.23
te sarvataḥ saṃparivārya saṃkhye; śaineyam ājaghnur anīkasāhāḥ sa cāpi tān pravaraḥ sātvatānāṃ; nyavārayad bāṇajālena vīraḥ
7.115.24
nivārya tāṃs tūrṇam amitraghātī; naptā śineḥ patribhir agnikalpaiḥ duḥśāsanasyāpi jaghāna vāhān; udyamya bāṇāsanam ājamīḍha
7.116.1
saṃjaya uvāca tam udyataṃ mahābāhuṃ duḥśāsanarathaṃ prati tvaritaṃ tvaraṇīyeṣu dhanaṃjayahitaiṣiṇam
7.116.2
trigartānāṃ maheṣvāsāḥ suvarṇavikṛtadhvajāḥ senāsamudram āviṣṭam ānartaṃ paryavārayan
7.116.3
athainaṃ rathavaṃśena sarvataḥ saṃnivārya te avākirañ śaravrātaiḥ kruddhāḥ paramadhanvinaḥ
7.116.4
ajayad rājaputrāṃs tān yatamānān mahāraṇe ekaḥ pañcāśataṃ śatrūn sātyakiḥ satyavikramaḥ
7.116.5
saṃprāpya bhāratīmadhyaṃ talaghoṣasamākulam asiśaktigadāpūrṇam aplavaṃ salilaṃ yathā
7.116.6
tatrādbhutam apaśyāma śaineyacaritaṃ raṇe pratīcyāṃ diśi taṃ dṛṣṭvā prācyāṃ paśyāma lāghavāt
7.116.7
udīcīṃ dakṣiṇāṃ prācīṃ pratīcīṃ prasṛtas tathā nṛtyann ivācarac chūro yathā rathaśataṃ tathā
7.116.8
tad dṛṣṭvā caritaṃ tasya siṃhavikrāntagāminaḥ trigartāḥ saṃnyavartanta saṃtaptāḥ svajanaṃ prati
7.116.9
tam anye śūrasenānāṃ śūrāḥ saṃkhye nyavārayan niyacchantaḥ śaravrātair mattaṃ dvipam ivāṅkuśaiḥ
7.116.10
tān nyavārayad āyastān muhūrtam iva sātyakiḥ tataḥ kaliṅgair yuyudhe so 'cintyabalavikramaḥ
7.116.11
tāṃ ca senām atikramya kaliṅgānāṃ duratyayām atha pārthaṃ mahābāhur dhanaṃjayam upāsadat
7.116.12
tarann iva jale śrānto yathā sthalam upeyivān taṃ dṛṣṭvā puruṣavyāghraṃ yuyudhānaḥ samāśvasat
7.116.13
tam āyāntam abhiprekṣya keśavo 'rjunam abravīt asāv āyāti śaineyas tava pārtha padānugaḥ
7.116.14
eṣa śiṣyaḥ sakhā caiva tava satyaparākramaḥ sarvān yodhāṃs tṛṇīkṛtya vijigye puruṣarṣabhaḥ
7.116.15
eṣa kauravayodhānāṃ kṛtvā ghoram upadravam tava prāṇaiḥ priyataraḥ kirīṭinn eti sātyakiḥ
7.116.16
eṣa droṇaṃ tathā bhojaṃ kṛtavarmāṇam eva ca kadarthīkṛtya viśikhaiḥ phalgunābhyeti sātyakiḥ
7.116.17
dharmarājapriyānveṣī hatvā yodhān varān varān śūraś caiva kṛtāstraś ca phalgunābhyeti sātyakiḥ
7.116.18
kṛtvā suduṣkaraṃ karma sainyamadhye mahābalaḥ tava darśanam anvicchan pāṇḍavābhyeti sātyakiḥ
7.116.19
bahūn ekarathenājau yodhayitvā mahārathān ācāryapramukhān pārtha āyāty eṣa hi sātyakiḥ
7.116.20
svabāhubalam āśritya vidārya ca varūthinīm preṣito dharmaputreṇa parthaiṣo 'bhyeti sātyakiḥ
7.116.21
yasya nāsti samo yodhaḥ kauraveṣu kathaṃ cana so 'yam āyāti kaunteya sātyakiḥ satyavikramaḥ
7.116.22
kurusainyād vimukto vai siṃho madhyād gavām iva nihatya bahulāḥ senāḥ pārthaiṣo 'bhyeti sātyakiḥ
7.116.23
eṣa rājasahasrāṇāṃ vaktraiḥ paṅkajasaṃnibhaiḥ āstīrya vasudhāṃ pārtha kṣipram āyāti sātyakiḥ
7.116.24
eṣa duryodhanaṃ jitvā bhrātṛbhiḥ sahitaṃ raṇe nihatya jalasaṃdhaṃ ca kṣipram āyāti sātyakiḥ
7.116.25
rudhiraughavatīṃ kṛtvā nadīṃ śoṇitakardamām tṛṇavan nyasya kauravyān eṣa āyāti sātyakiḥ
7.116.26
tato 'prahṛṣṭaḥ kaunteyaḥ keśavaṃ vākyam abravīt na me priyaṃ mahābāho yan mām abhyeti sātyakiḥ
7.116.27
na hi jānāmi vṛttāntaṃ dharmarājasya keśava sātvatena vihīnaḥ sa yadi jīvati vā na vā
7.116.28
etena hi mahābāho rakṣitavyaḥ sa pārthivaḥ tam eṣa katham utsṛjya mama kṛṣṇa padānugaḥ
7.116.29
rājā droṇāya cotsṛṣṭaḥ saindhavaś cānipātitaḥ pratyudyātaś ca śaineyam eṣa bhūriśravā raṇe
7.116.30
so 'yaṃ gurutaro bhāraḥ saindhavān me samāhitaḥ jñātavyaś ca hi me rājā rakṣitavyaś ca sātyakiḥ
7.116.31
jayadrathaś ca hantavyo lambate ca divākaraḥ śrāntaś caiṣa mahābāhur alpaprāṇaś ca sāṃpratam
7.116.32
pariśrāntā hayāś cāsya hayayantā ca mādhava na ca bhūriśravāḥ śrāntaḥ sasahāyaś ca keśava
7.116.33
apīdānīṃ bhaved asya kṣemam asmin samāgame kaccin na sāgaraṃ tīrtvā sātyakiḥ satyavikramaḥ goṣpadaṃ prāpya sīdeta mahaujāḥ śinipuṃgavaḥ
7.116.34
api kauravamukhyena kṛtāstreṇa mahātmanā sametya bhūriśravasā svastimān sātyakir bhavet
7.116.35
vyatikramam imaṃ manye dharmarājasya keśava ācāryād bhayam utsṛjya yaḥ preṣayati sātyakim
7.116.36
grahaṇaṃ dharmarājasya khagaḥ śyena ivāmiṣam nityam āśaṃsate droṇaḥ kaccit syāt kuśalī nṛpaḥ
7.117.1
saṃjaya uvāca tam āpatantaṃ saṃprekṣya sātvataṃ yuddhadurmadam krodhād bhūriśravā rājan sahasā samupādravat
7.117.2
tam abravīn mahābāhuḥ kauravyaḥ śinipuṃgavam adya prāpto 'si diṣṭyā me cakṣurviṣayam ity uta
7.117.3
cirābhilaṣitaṃ kāmam adya prāpsyāmi saṃyuge na hi me mokṣyase jīvan yadi notsṛjase raṇam
7.117.4
adya tvāṃ samare hatvā nityaṃ śūrābhimāninam nandayiṣyāmi dāśārha kururājaṃ suyodhanam
7.117.5
adya madbāṇanirdagdhaṃ patitaṃ dharaṇītale drakṣyatas tvāṃ raṇe vīrau sahitau keśavārjunau
7.117.6
adya dharmasuto rājā śrutvā tvāṃ nihataṃ mayā savrīḍo bhavitā sadyo yenāsīha praveśitaḥ
7.117.7
adya me vikramaṃ pārtho vijñāsyati dhanaṃjayaḥ tvayi bhūmau vinihate śayāne rudhirokṣite
7.117.8
cirābhilaṣito hy adya tvayā saha samāgamaḥ purā devāsure yuddhe śakrasya balinā yathā
7.117.9
adya yuddhaṃ mahāghoraṃ tava dāsyāmi sātvata tato jñāsyasi tattvena madvīryabalapauruṣam
7.117.10
adya saṃyamanīṃ yātā mayā tvaṃ nihato raṇe yathā rāmānujenājau rāvaṇir lakṣmaṇena vai
7.117.11
adya kṛṣṇaś ca pārthaś ca dharmarājaś ca mādhava hate tvayi nirutsāhā raṇaṃ tyakṣyanty asaṃśayam
7.117.12
adya te 'pacitiṃ kṛtvā śitair mādhava sāyakaiḥ tatstriyo nandayiṣyāmi ye tvayā nihatā raṇe
7.117.13
cakṣurviṣayasaṃprāpto na tvaṃ mādhava mokṣyase siṃhasya viṣayaṃ prāpto yathā kṣudramṛgas tathā
7.117.14
yuyudhānas tu taṃ rājan pratyuvāca hasann iva kauraveya na saṃtrāso vidyate mama saṃyuge
7.117.15
sa māṃ nihanyāt saṃgrāme yo māṃ kuryān nirāyudham samās tu śāśvatīr hanyād yo māṃ hanyād dhi saṃyuge
7.117.16
kiṃ mṛṣoktena bahunā karmaṇā tu samācara śāradasyeva meghasya garjitaṃ niṣphalaṃ hi te
7.117.17
śrutvaitad garjitaṃ vīra hāsyaṃ hi mama jāyate cirakālepsitaṃ loke yuddham adyāstu kaurava
7.117.18
tvarate me matis tāta tvayi yuddhābhikāṅkṣiṇi nāhatvā saṃnivartiṣye tvām adya puruṣādhama
7.117.19
anyonyaṃ tau tadā vāgbhis takṣantau narapuṃgavau jighāṃsū paramakruddhāv abhijaghnatur āhave
7.117.20
sametau tau naravyāghrau śuṣmiṇau spardhinau raṇe dviradāv iva saṃkruddhau vāśitārthe madotkaṭau
7.117.21
bhūriśravāḥ sātyakiś ca vavarṣatur ariṃdamau śaravarṣāṇi bhīmāni meghāv iva parasparam
7.117.22
saumadattis tu śaineyaṃ pracchādyeṣubhir āśugaiḥ jighāṃsur bharataśreṣṭha vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ
7.117.23
daśabhiḥ sātyakiṃ viddhvā saumadattir athāparān mumoca niśitān bāṇāñ jighāṃsuḥ śinipuṃgavam
7.117.24
tān asya viśikhāṃs tīkṣṇān antarikṣe viśāṃ pate aprāptān astramāyābhir agrasat sātyakiḥ prabho
7.117.25
tau pṛthak śaravarṣābhyām avarṣetāṃ parasparam uttamābhijanau vīrau kuruvṛṣṇiyaśaskarau
7.117.26
tau nakhair iva śārdūlau dantair iva mahādvipau rathaśaktibhir anyonyaṃ viśikhaiś cāpy akṛntatām
7.117.27
nirbhidantau hi gātrāṇi vikṣarantau ca śoṇitam vyaṣṭambhayetām anyonyaṃ prāṇadyūtābhidevinau
7.117.28
evam uttamakarmāṇau kuruvṛṣṇiyaśaskarau parasparam ayudhyetāṃ vāraṇāv iva yūthapau
7.117.29
tāv adīrgheṇa kālena brahmalokapuraskṛtau jigīṣantau paraṃ sthānam anyonyam abhijaghnatuḥ
7.117.30
sātyakiḥ saumadattiś ca śaravṛṣṭyā parasparam hṛṣṭavad dhārtarāṣṭrāṇāṃ paśyatām abhyavarṣatām
7.117.31
saṃpraikṣanta janās tatra yudhyamānau yudhāṃ patī yūthapau vāśitāhetoḥ prayuddhāv iva kuñjarau
7.117.32
anyonyasya hayān hatvā dhanuṣī vinikṛtya ca virathāv asiyuddhāya sameyātāṃ mahāraṇe
7.117.33
ārṣabhe carmaṇī citre pragṛhya vipule śubhe vikośau cāpy asī kṛtvā samare tau viceratuḥ
7.117.34
carantau vividhān mārgān maṇḍalāni ca bhāgaśaḥ muhur ājaghnatuḥ kruddhāv anyonyam arimardanau
7.117.35
sakhaḍgau citravarmāṇau saniṣkāṅgadabhūṣaṇau raṇe raṇotkaṭau rājann anyonyaṃ paryakarṣatām
7.117.36
muhūrtam iva rājendra parikṛṣya parasparam paśyatāṃ sarvasainyānāṃ vīrāv āśvasatāṃ punaḥ
7.117.37
asibhyāṃ carmaṇī śubhre vipule ca śarāvare nikṛtya puruṣavyāghrau bāhuyuddhaṃ pracakratuḥ
7.117.38
vyūḍhoraskau dīrghabhujau niyuddhakuśalāv ubhau bāhubhiḥ samasajjetām āyasaiḥ parighair iva
7.117.39
tayor āsan bhujāghātā nigrahapragrahau tathā śikṣābalasamudbhūtāḥ sarvayodhapraharṣaṇāḥ
7.117.40
tayor nṛvarayo rājan samare yudhyamānayoḥ bhīmo 'bhavan mahāśabdo vajraparvatayor iva
7.117.41
dvipāv iva viṣāṇāgraiḥ śṛṅgair iva maharṣabhau yuyudhāte mahātmānau kurusātvatapuṃgavau
7.117.42
kṣīṇāyudhe sātvate yudhyamāne; tato 'bravīd arjunaṃ vāsudevaḥ paśyasvainaṃ virathaṃ yudhyamānaṃ; raṇe ketuṃ sarvadhanurdharāṇām
7.117.43
praviṣṭo bhāratīṃ senāṃ tava pāṇḍava pṛṣṭhataḥ yodhitaś ca mahāvīryaiḥ sarvair bhārata bhārataiḥ
7.117.44
pariśrānto yudhāṃ śreṣṭhaḥ saṃprāpto bhūridakṣiṇam yuddhakāṅkṣiṇam āyāntaṃ naitat samam ivārjuna
7.117.45
tato bhūriśravāḥ kruddhaḥ sātyakiṃ yuddhadurmadam udyamya nyahanad rājan matto mattam iva dvipam
7.117.46
rathasthayor dvayor yuddhe kruddhayor yodhamukhyayoḥ keśavārjunayo rājan samare prekṣamāṇayoḥ
7.117.47
atha kṛṣṇo mahābāhur arjunaṃ pratyabhāṣata paśya vṛṣṇyandhakavyāghraṃ saumadattivaśaṃ gatam
7.117.48
pariśrāntaṃ gataṃ bhūmau kṛtvā karma suduṣkaram tavāntevāsinaṃ śūraṃ pālayārjuna sātyakim
7.117.49
na vaśaṃ yajñaśīlasya gacched eṣa varārihan tvatkṛte puruṣavyāghra tad āśu kriyatāṃ vibho
7.117.50
athābravīd dhṛṣṭamanā vāsudevaṃ dhanaṃjayaḥ paśya vṛṣṇipravīreṇa krīḍantaṃ kurupuṃgavam mahādvipeneva vane mattena hariyūthapam
7.117.51
hāhākāro mahān āsīt sainyānāṃ bharatarṣabha yad udyamya mahābāhuḥ sātyakiṃ nyahanad bhuvi
7.117.52
sa siṃha iva mātaṅgaṃ vikarṣan bhūridakṣiṇaḥ vyarocata kuruśreṣṭhaḥ sātvatapravaraṃ yudhi
7.117.53
atha kośād viniṣkṛṣya khaḍgaṃ bhūriśravā raṇe mūrdhajeṣu nijagrāha padā corasy atāḍayat
7.117.54
tathā tu parikṛṣyantaṃ dṛṣṭvā sātvatam āhave vāsudevas tato rājan bhūyo 'rjunam abhāṣata
7.117.55
paśya vṛṣṇyandhakavyāghraṃ saumadattivaśaṃ gatam tava śiṣyaṃ mahābāho dhanuṣy anavaraṃ tvayā
7.117.56
asatyo vikramaḥ pārtha yatra bhūriśravā raṇe viśeṣayati vārṣṇeyaṃ sātyakiṃ satyavikramam
7.117.57
evam ukto mahābāhur vāsudevena pāṇḍavaḥ manasā pūjayām āsa bhūriśravasam āhave
7.117.58
vikarṣan sātvataśreṣṭhaṃ krīḍamāna ivāhave saṃharṣayati māṃ bhūyaḥ kurūṇāṃ kīrtivardhanaḥ
7.117.59
pravaraṃ vṛṣṇivīrāṇāṃ yan na hanyād dhi sātyakim mahādvipam ivāraṇye mṛgendra iva karṣati
7.117.60
evaṃ tu manasā rājan pārthaḥ saṃpūjya kauravam vāsudevaṃ mahābāhur arjunaḥ pratyabhāṣata
7.117.61
saindhavāsaktadṛṣṭitvān nainaṃ paśyāmi mādhava eṣa tv asukaraṃ karma yādavārthe karomy aham
7.117.62
ity uktvā vacanaṃ kurvan vāsudevasya pāṇḍavaḥ sakhaḍgaṃ yajñaśīlasya patriṇā bāhum acchinat
7.118.1
saṃjaya uvāca sa bāhur apatad bhūmau sakhaḍgaḥ saśubhāṅgadaḥ ādadhaj jīvalokasya duḥkham uttamam uttamaḥ
7.118.2
prahariṣyan hṛto bāhur adṛśyena kirīṭinā vegenābhyapatad bhūmau pañcāsya iva pannagaḥ
7.118.3
sa moghaṃ kṛtam ātmānaṃ dṛṣṭvā pārthena kauravaḥ utsṛjya sātyakiṃ krodhād garhayām āsa pāṇḍavam
7.118.4
nṛśaṃsaṃ bata kaunteya karmedaṃ kṛtavān asi apaśyato viṣaktasya yan me bāhum acicchidaḥ
7.118.5
kiṃ nu vakṣyasi rājānaṃ dharmaputraṃ yudhiṣṭhiram kiṃ kurvāṇo mayā saṃkhye hato bhūriśravā iti
7.118.6
idam indreṇa te sākṣād upadiṣṭaṃ mahātmanā astraṃ rudreṇa vā pārtha droṇenātha kṛpeṇa vā
7.118.7
nanu nāma svadharmajñas tvaṃ loke 'bhyadhikaḥ paraiḥ ayudhyamānasya kathaṃ raṇe prahṛtavān asi
7.118.8
na pramattāya bhītāya virathāya prayācate vyasane vartamānāya praharanti manasvinaḥ
7.118.9
idaṃ tu nīcācaritam asatpuruṣasevitam katham ācaritaṃ pārtha tvayā karma suduṣkaram
7.118.10
āryeṇa sukaraṃ hy āhur āryakarma dhanaṃjaya anāryakarma tv āryeṇa suduṣkarataraṃ bhuvi
7.118.11
yeṣu yeṣu naraḥ pārtha yatra yatra ca vartate āśu tacchīlatām eti tad idaṃ tvayi dṛśyate
7.118.12
kathaṃ hi rājavaṃśyas tvaṃ kauraveyo viśeṣataḥ kṣatradharmād apakrāntaḥ suvṛttaś caritavrataḥ
7.118.13
idaṃ tu yad atikṣudraṃ vārṣṇeyārthe kṛtaṃ tvayā vāsudevamataṃ nūnaṃ naitat tvayy upapadyate
7.118.14
ko hi nāma pramattāya pareṇa saha yudhyate īdṛśaṃ vyasanaṃ dadyād yo na kṛṣṇasakho bhavet
7.118.15
vrātyāḥ saṃśliṣṭakarmāṇaḥ prakṛtyaiva vigarhitāḥ vṛṣṇyandhakāḥ kathaṃ pārtha pramāṇaṃ bhavatā kṛtāḥ
7.118.16
evam uktvā mahābāhur yūpaketur mahāyaśāḥ yuyudhānaṃ parityajya raṇe prāyam upāviśat
7.118.17
śarān āstīrya savyena pāṇinā puṇyalakṣaṇaḥ yiyāsur brahmalokāya prāṇān prāṇeṣv athājuhot
7.118.18
sūrye cakṣuḥ samādhāya prasannaṃ salile manaḥ dhyāyan mahopaniṣadaṃ yogayukto 'bhavan muniḥ
7.118.19
tataḥ sa sarvasenāyāṃ janaḥ kṛṣṇadhanaṃjayau garhayām āsa taṃ cāpi śaśaṃsa puruṣarṣabham
7.118.20
nindyamānau tathā kṛṣṇau nocatuḥ kiṃ cid apriyam praśasyamānaś ca tathā nāhṛṣyad yūpaketanaḥ
7.118.21
tāṃs tathā vādino rājan putrāṃs tava dhanaṃjayaḥ amṛṣyamāṇo manasā teṣāṃ tasya ca bhāṣitam
7.118.22
asaṃkruddhamanā vācā smārayann iva bhārata uvāca pāṇḍutanayaḥ sākṣepam iva phalgunaḥ
7.118.23
mama sarve 'pi rājāno jānanty etan mahāvratam na śakyo māmako hantuṃ yo me syād bāṇagocare
7.118.24
yūpaketo samīkṣya tvaṃ na māṃ garhitum arhasi na hi dharmam avijñāya yuktaṃ garhayituṃ param
7.118.25
āttaśastrasya hi raṇe vṛṣṇivīraṃ jighāṃsataḥ yad ahaṃ bāhum acchaitsaṃ na sa dharmo vigarhitaḥ
7.118.26
nyastaśastrasya bālasya virathasya vivarmaṇaḥ abhimanyor vadhaṃ tāta dhārmikaḥ ko na pūjayet
7.118.27
evam uktas tu pārthena śirasā bhūmim aspṛśat pāṇinā caiva savyena prāhiṇod asya dakṣiṇam
7.118.28
etat pārthasya tu vacas tataḥ śrutvā mahādyutiḥ yūpaketur mahārāja tūṣṇīm āsīd avāṅmukhaḥ
7.118.29
arjuna uvāca yā prītir dharmarāje me bhīme ca vadatāṃ vare nakule sahadeve ca sā me tvayi śalāgraja
7.118.30
mayā tu samanujñātaḥ kṛṣṇena ca mahātmanā gaccha puṇyakṛtāṃl lokāñ śibir auśīnaro yathā
7.118.31
saṃjaya uvāca tata utthāya śaineyo vimuktaḥ saumadattinā khaḍgam ādāya cicchitsuḥ śiras tasya mahātmanaḥ
7.118.32
nihataṃ pāṇḍuputreṇa pramattaṃ bhūridakṣiṇam iyeṣa sātyakir hantuṃ śalāgrajam akalmaṣam
7.118.33
nikṛttabhujam āsīnaṃ chinnahastam iva dvipam krośatāṃ sarvasainyānāṃ nindyamānaḥ sudurmanāḥ
7.118.34
vāryamāṇaḥ sa kṛṣṇena pārthena ca mahātmanā bhīmena cakrarakṣābhyām aśvatthāmnā kṛpeṇa ca
7.118.35
karṇena vṛṣasenena saindhavena tathaiva ca vikrośatāṃ ca sainyānām avadhīt taṃ yatavratam
7.118.36
prāyopaviṣṭāya raṇe pārthena chinnabāhave sātyakiḥ kauravendrāya khaḍgenāpāharac chiraḥ
7.118.37
nābhyanandanta tatsainyāḥ sātyakiṃ tena karmaṇā arjunena hataṃ pūrvaṃ yaj jaghāna kurūdvaham
7.118.38
sahasrākṣasamaṃ tatra siddhacāraṇamānavāḥ bhūriśravasam ālokya yuddhe prāyagataṃ hatam
7.118.39
apūjayanta taṃ devā vismitās tasya karmabhiḥ pakṣavādāṃś ca bahuśaḥ prāvadaṃs tasya sainikāḥ
7.118.40
na vārṣṇeyasyāparādho bhavitavyaṃ hi tat tathā tasmān manyur na vaḥ kāryaḥ krodho duḥkhakaro nṛṇām
7.118.41
hantavyaś caiṣa vīreṇa nātra kāryā vicāraṇā vihito hy asya dhātraiva mṛtyuḥ sātyakir āhave
7.118.42
sātyakir uvāca na hantavyo na hantavya iti yan māṃ prabhāṣatha dharmavādair adharmiṣṭhā dharmakañcukam āsthitāḥ
7.118.43
yadā bālaḥ subhadrāyāḥ sutaḥ śastravinākṛtaḥ yuṣmābhir nihato yuddhe tadā dharmaḥ kva vo gataḥ
7.118.44
mayā tv etat pratijñātaṃ kṣepe kasmiṃś cid eva hi yo māṃ niṣpiṣya saṃgrāme jīvan hanyāt padā ruṣā sa me vadhyo bhavec chatrur yady api syān munivrataḥ
7.118.45
ceṣṭamānaṃ pratīghāte sabhujaṃ māṃ sacakṣuṣaḥ manyadhvaṃ mṛtam ity evam etad vo buddhilāghavam yukto hy asya pratīghātaḥ kṛto me kurupuṃgavāḥ
7.118.46
yat tu pārthena matsnehāt svāṃ pratijñāṃ ca rakṣatā sakhaḍgo 'sya hṛto bāhur etenaivāsmi vañcitaḥ
7.118.47
bhavitavyaṃ ca yad bhāvi daivaṃ ceṣṭayatīva ca so 'yaṃ hato vimarde 'smin kim atrādharmaceṣṭitam
7.118.48
api cāyaṃ purā gītaḥ śloko vālmīkinā bhuvi pīḍākaram amitrāṇāṃ yat syāt kartavyam eva tat
7.118.49
saṃjaya uvāca evam ukte mahārāja sarve kauravapāṇḍavāḥ na sma kiṃ cid abhāṣanta manasā samapūjayan
7.118.50
mantrair hi pūtasya mahādhvareṣu; yaśasvino bhūrisahasradasya muner ivāraṇyagatasya tasya; na tatra kaś cid vadham abhyanandat
7.118.51
sunīlakeśaṃ varadasya tasya; śūrasya pārāvatalohitākṣam aśvasya medhyasya śiro nikṛttaṃ; nyastaṃ havirdhānam ivottareṇa
7.118.52
sa tejasā śastrahatena pūto; mahāhave dehavaraṃ visṛjya ākrāmad ūrdhvaṃ varado varārho; vyāvṛtya dharmeṇa pareṇa rodasī
7.119.1
dhṛtarāṣṭra uvāca ajito droṇarādheyavikarṇakṛtavarmabhiḥ tīrṇaḥ sainyārṇavaṃ vīraḥ pratiśrutya yudhiṣṭhire
7.119.2
sa kathaṃ kauraveyeṇa samareṣv anivāritaḥ nigṛhya bhūriśravasā balād bhuvi nipātitaḥ
7.119.3
saṃjaya uvāca śṛṇu rājann ihotpattiṃ śaineyasya yathā purā yathā ca bhūriśravaso yatra te saṃśayo nṛpa
7.119.4
atreḥ putro 'bhavat somaḥ somasya tu budhaḥ smṛtaḥ budhasyāsīn mahendrābhaḥ putra ekaḥ purūravāḥ
7.119.5
purūravasa āyus tu āyuṣo nahuṣaḥ smṛtaḥ nahuṣasya yayātis tu rājarṣir devasaṃmitaḥ
7.119.6
yayāter devayānyāṃ tu yadur jyeṣṭho 'bhavat sutaḥ yador abhūd anvavāye devamīḍha iti śrutaḥ
7.119.7
yādavas tasya ca sutaḥ śūras trailokyasaṃmataḥ śūrasya śaurir nṛvaro vasudevo mahāyaśāḥ
7.119.8
dhanuṣy anavaraḥ śūraḥ kārtavīryasamo yudhi tadvīryaś cāpi tatraiva kule śinir abhūn nṛpaḥ
7.119.9
etasminn eva kāle tu devakasya mahātmanaḥ duhituḥ svayaṃvare rājan sarvakṣatrasamāgame
7.119.10
tatra vai devakīṃ devīṃ vasudevārtham āptavān nirjitya pārthivān sarvān ratham āropayac chiniḥ
7.119.11
tāṃ dṛṣṭvā devakīṃ śaure rathasthāṃ puruṣarṣabhaḥ nāmṛṣyata mahātejāḥ somadattaḥ śiner nṛpa
7.119.12
tayor yuddham abhūd rājan dinārdhaṃ citram adbhutam bāhuyuddhaṃ subalinoḥ śakraprahrādayor iva
7.119.13
śininā somadattas tu prasahya bhuvi pātitaḥ asim udyamya keśeṣu pragṛhya ca padā hataḥ
7.119.14
madhye rājasahasrāṇāṃ prekṣakāṇāṃ samantataḥ kṛpayā ca punas tena jīveti sa visarjitaḥ
7.119.15
tadavasthaḥ kṛtas tena somadatto 'tha māriṣa prasādayan mahādevam amarṣavaśam āsthitaḥ
7.119.16
tasya tuṣṭo mahādevo varāṇāṃ varadaḥ prabhuḥ vareṇa chandayām āsa sa tu vavre varaṃ nṛpaḥ
7.119.17
putram icchāmi bhagavan yo nihanyāc chineḥ sutam madhye rājasahasrāṇāṃ padā hanyāc ca saṃyuge
7.119.18
tasya tad vacanaṃ śrutvā somadattasya pārthiva evam astv iti tatroktvā sa devo 'ntaradhīyata
7.119.19
sa tena varadānena labdhavān bhūridakṣiṇam nyapātayac ca samare saumadattiḥ śineḥ sutam
7.119.20
etat te kathitaṃ rājan yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi na hi śakyā raṇe jetuṃ sātvatā manujarṣabha
7.119.21
labdhalakṣyāś ca saṃgrāme bahavaś citrayodhinaḥ devadānavagandharvān vijetāro hy avismitāḥ svavīryavijaye yuktā naite paraparigrahāḥ
7.119.22
na tulyaṃ vṛṣṇibhir iha dṛśyate kiṃ cana prabho bhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyac ca balena bharatarṣabha
7.119.23
na jñātim avamanyante vṛddhānāṃ śāsane ratāḥ na devāsuragandharvā na yakṣoragarākṣasāḥ jetāro vṛṣṇivīrāṇāṃ na punar mānuṣā raṇe
7.119.24
brahmadravye gurudravye jñātidravye 'py ahiṃsakāḥ eteṣāṃ rakṣitāraś ca ye syuḥ kasyāṃ cid āpadi
7.119.25
arthavanto na cotsiktā brahmaṇyāḥ satyavādinaḥ samarthān nāvamanyante dīnān abhyuddharanti ca
7.119.26
nityaṃ devaparā dāntā dātāraś cāvikatthanāḥ tena vṛṣṇipravīrāṇāṃ cakraṃ na pratihanyate
7.119.27
api meruṃ vahet kaś cit tared vā makarālayam na tu vṛṣṇipravīrāṇāṃ sametyāntaṃ vrajen nṛpa
7.119.28
etat te sarvam ākhyātaṃ yatra te saṃśayo vibho kururāja naraśreṣṭha tava hy apanayo mahān
7.120.1
dhṛtarāṣṭra uvāca tadavasthe hate tasmin bhūriśravasi kaurave yathā bhūyo 'bhavad yuddhaṃ tan mamācakṣva saṃjaya
7.120.2
saṃjaya uvāca bhūriśravasi saṃkrānte paralokāya bhārata vāsudevaṃ mahābāhur arjunaḥ samacūcudat
7.120.3
codayāśvān bhṛśaṃ kṛṣṇa yato rājā jayadrathaḥ astam eti mahābāho tvaramāṇo divākaraḥ
7.120.4
etad dhi puruṣavyāghra mahad abhyudyataṃ mayā kāryaṃ saṃrakṣyate caiṣa kurusenāmahārathaiḥ
7.120.5
nāstam eti yathā sūryo yathā satyaṃ bhaved vacaḥ codayāśvāṃs tathā kṛṣṇa yathā hanyāṃ jayadratham
7.120.6
tataḥ kṛṣṇo mahābāhū rajatapratimān hayān hayajñaś codayām āsa jayadratharathaṃ prati
7.120.7
taṃ prayāntam amogheṣum utpatadbhir ivāśugaiḥ tvaramāṇā mahārāja senāmukhyāḥ samāvrajan
7.120.8
duryodhanaś ca karṇaś ca vṛṣaseno 'tha madrarāṭ aśvatthāmā kṛpaś caiva svayam eva ca saindhavaḥ
7.120.9
samāsādya tu bībhatsuḥ saindhavaṃ pramukhe sthitam netrābhyāṃ krodhadīptābhyāṃ saṃpraikṣan nirdahann iva
7.120.10
tato duryodhano rājā rādheyaṃ tvarito 'bravīt arjunaṃ vīkṣya saṃyāntaṃ jayadratharathaṃ prati
7.120.11
ayaṃ sa vaikartana yuddhakālo; vidarśayasvātmabalaṃ mahātman yathā na vadhyeta raṇe 'rjunena; jayadrathaḥ karṇa tathā kuruṣva
7.120.12
alpāvaśiṣṭaṃ divasaṃ nṛvīra; vighātayasvādya ripuṃ śaraughaiḥ dinakṣayaṃ prāpya narapravīra; dhruvaṃ hi naḥ karṇa jayo bhaviṣyati
7.120.13
saindhave rakṣyamāṇe tu sūryasyāstamayaṃ prati mithyāpratijñaḥ kaunteyaḥ pravekṣyati hutāśanam
7.120.14
anarjunāyāṃ ca bhuvi muhūrtam api mānada jīvituṃ notsaheran vai bhrātaro 'sya sahānugāḥ
7.120.15
vinaṣṭaiḥ pāṇḍaveyaiś ca saśailavanakānanām vasuṃdharām imāṃ karṇa bhokṣyāmo hatakaṇṭakām
7.120.16
daivenopahataḥ pārtho viparītaś ca mānada kāryākāryam ajānan vai pratijñāṃ kṛtavān raṇe
7.120.17
nūnam ātmavināśāya pāṇḍavena kirīṭinā pratijñeyaṃ kṛtā karṇa jayadrathavadhaṃ prati
7.120.18
kathaṃ jīvati durdharṣe tvayi rādheya phalgunaḥ anastaṃgata āditye hanyāt saindhavakaṃ nṛpam
7.120.19
rakṣitaṃ madrarājena kṛpeṇa ca mahātmanā jayadrathaṃ raṇamukhe kathaṃ hanyād dhanaṃjayaḥ
7.120.20
drauṇinā rakṣyamāṇaṃ ca mayā duḥśāsanena ca kathaṃ prāpsyati bībhatsuḥ saindhavaṃ kālacoditaḥ
7.120.21
yudhyante bahavaḥ śūrā lambate ca divākaraḥ śaṅke jayadrathaṃ pārtho naiva prāpsyati mānada
7.120.22
sa tvaṃ karṇa mayā sārdhaṃ śūraiś cānyair mahārathaiḥ yudhyasva yatnam āsthāya paraṃ pārthena saṃyuge
7.120.23
evam uktas tu rādheyas tava putreṇa māriṣa duryodhanam idaṃ vākyaṃ pratyuvāca kurūttamam
7.120.24
dṛḍhalakṣyeṇa śūreṇa bhīmasenena dhanvinā bhṛśam udvejitaḥ saṃkhye śarajālair anekaśaḥ
7.120.25
sthātavyam iti tiṣṭhāmi raṇe saṃprati mānada naivāṅgam iṅgati kiṃ cin me saṃtaptasya raṇeṣubhiḥ
7.120.26
yotsyāmi tu tathā rājañ śaktyāhaṃ parayā raṇe yathā pāṇḍavamukhyo 'sau na haniṣyati saindhavam
7.120.27
na hi me yudhyamānasya sāyakāṃś cāsyataḥ śitān saindhavaṃ prāpsyate vīraḥ savyasācī dhanaṃjayaḥ
7.120.28
yat tu śaktimatā kāryaṃ satataṃ hitakāriṇā tat kariṣyāmi kauravya jayo daive pratiṣṭhitaḥ
7.120.29
adya yotsye 'rjunam ahaṃ pauruṣaṃ svaṃ vyapāśritaḥ tvadarthaṃ puruṣavyāghra jayo daive pratiṣṭhitaḥ
7.120.30
adya yuddhaṃ kuruśreṣṭha mama pārthasya cobhayoḥ paśyantu sarvabhūtāni dāruṇaṃ lomaharṣaṇam
7.120.31
karṇakauravayor evaṃ raṇe saṃbhāṣamāṇayoḥ arjuno niśitair bāṇair jaghāna tava vāhinīm
7.120.32
ciccheda tīkṣṇāgramukhaiḥ śūrāṇām anivartinām bhujān parighasaṃkāśān hastihastopamān raṇe
7.120.33
śirāṃsi ca mahābāhuś ciccheda niśitaiḥ śaraiḥ hastihastān hayagrīvā rathākṣāṃś ca samantataḥ
7.120.34
śoṇitāktān hayārohān gṛhītaprāsatomarān kṣuraiś ciccheda bībhatsur dvidhaikaikaṃ tridhaiva ca
7.120.35
hayavāraṇamukhyāś ca prāpatanta sahasraśaḥ dhvajāś chatrāṇi cāpāni cāmarāṇi śirāṃsi ca
7.120.36
kakṣam agnim ivoddhūtaḥ pradahaṃs tava vāhinīm acireṇa mahīṃ pārthaś cakāra rudhirottarām
7.120.37
hatabhūyiṣṭhayodhaṃ tat kṛtvā tava balaṃ balī āsasāda durādharṣaḥ saindhavaṃ satyavikramaḥ
7.120.38
bībhatsur bhīmasenena sātvatena ca rakṣitaḥ sa babhau bharataśreṣṭha jvalann iva hutāśanaḥ
7.120.39
taṃ tathāvasthitaṃ dṛṣṭvā tvadīyā vīryasaṃmatāḥ nāmṛṣyanta maheṣvāsāḥ phalgunaṃ puruṣarṣabhāḥ
7.120.40
duryodhanaś ca karṇaś ca vṛṣaseno 'tha madrarāṭ aśvatthāmā kṛpaś caiva svayam eva ca saindhavaḥ
7.120.41
saṃrabdhāḥ saindhavasyārthe samāvṛṇvan kirīṭinam nṛtyantaṃ rathamārgeṣu dhanurjyātalanisvanaiḥ
7.120.42
saṃgrāmakovidaṃ pārthaṃ sarve yuddhaviśāradāḥ abhītāḥ paryavartanta vyāditāsyam ivāntakam
7.120.43
saindhavaṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā jighāṃsanto 'rjunācyutau sūryāstamayam icchanto lohitāyati bhāskare
7.120.44
te bhujair bhogibhogābhair dhanūṃṣy āyamya sāyakān mumucuḥ sūryaraśmyābhāñ śataśaḥ phalgunaṃ prati
7.120.45
tān astān asyamānāṃś ca kirīṭī yuddhadurmadaḥ dvidhā tridhāṣṭadhaikaikaṃ chittvā vivyādha tān raṇe
7.120.46
siṃhalāṅgūlaketus tu darśayañ śaktim ātmanaḥ śāradvatīsuto rājann arjunaṃ pratyavārayat
7.120.47
sa viddhvā daśabhiḥ pārthaṃ vāsudevaṃ ca saptabhiḥ atiṣṭhad rathamārgeṣu saindhavaṃ paripālayan
7.120.48
athainaṃ kauravaśreṣṭhāḥ sarva eva mahārathāḥ mahatā rathavaṃśena sarvataḥ paryavārayan
7.120.49
visphārayantaś cāpāni visṛjantaś ca sāyakān saindhavaṃ paryarakṣanta śāsanāt tanayasya te
7.120.50
tatra pārthasya śūrasya bāhvor balam adṛśyata iṣūṇām akṣayatvaṃ ca dhanuṣo gāṇḍivasya ca
7.120.51
astrair astrāṇi saṃvārya drauṇeḥ śāradvatasya ca ekaikaṃ navabhir bāṇaiḥ sarvān eva samarpayat
7.120.52
taṃ drauṇiḥ pañcaviṃśatyā vṛṣasenaś ca saptabhiḥ duryodhanaś ca viṃśatyā karṇaśalyau tribhis tribhiḥ
7.120.53
ta enam abhigarjanto vidhyantaś ca punaḥ punaḥ vidhunvantaś ca cāpāni sarvataḥ paryavārayan
7.120.54
śliṣṭaṃ tu sarvataś cakrū rathamaṇḍalam āśu te sūryāstamayam icchantas tvaramāṇā mahārathāḥ
7.120.55
ta enam abhinardanto vidhunvānā dhanūṃṣi ca siṣicur mārgaṇair ghorair giriṃ meghā ivāmbubhiḥ
7.120.56
te mahāstrāṇi divyāni tatra rājan vyadarśayan dhanaṃjayasya gātreṣu śūrāḥ parighabāhavaḥ
7.120.57
hatabhūyiṣṭhayodhaṃ tat kṛtvā tava balaṃ balī āsasāda durādharṣaḥ saindhavaṃ satyavikramaḥ
7.120.58
taṃ karṇaḥ saṃyuge rājan pratyavārayad āśugaiḥ miṣato bhīmasenasya sātvatasya ca bhārata
7.120.59
taṃ pārtho daśabhir bāṇaiḥ pratyavidhyad raṇājire sūtaputraṃ mahābāhuḥ sarvasainyasya paśyataḥ
7.120.60
sātvataś ca tribhir bāṇaiḥ karṇaṃ vivyādha māriṣa bhīmasenas tribhiś caiva punaḥ pārthaś ca saptabhiḥ
7.120.61
tān karṇaḥ prativivyādha ṣaṣṭyā ṣaṣṭyā mahārathaḥ tad yuddham abhavad rājan karṇasya bahubhiḥ saha
7.120.62
tatrādbhutam apaśyāma sūtaputrasya māriṣa yad ekaḥ samare kruddhas trīn rathān paryavārayat
7.120.63
phalgunas tu mahābāhuḥ karṇaṃ vaikartanaṃ raṇe sāyakānāṃ śatenaiva sarvamarmasv atāḍayat
7.120.64
rudhirokṣitasarvāṅgaḥ sūtaputraḥ pratāpavān śaraiḥ pañcāśatā vīraḥ phalgunaṃ pratyavidhyata tasya tal lāghavaṃ dṛṣṭvā nāmṛṣyata raṇe 'rjunaḥ
7.120.65
tataḥ pārtho dhanuś chittvā vivyādhainaṃ stanāntare sāyakair navabhir vīras tvaramāṇo dhanaṃjayaḥ
7.120.66
vadhārthaṃ cāsya samare sāyakaṃ sūryavarcasam cikṣepa tvarayā yuktas tvarākāle dhanaṃjayaḥ
7.120.67
tam āpatantaṃ vegena drauṇiś ciccheda sāyakam ardhacandreṇa tīkṣṇena sa chinnaḥ prāpatad bhuvi
7.120.68
athānyad dhanur ādāya sūtaputraḥ pratāpavān karṇo 'pi dviṣatāṃ hantā chādayām āsa phalgunam sāyakair bahusāhasraiḥ kṛtapratikṛtepsayā
7.120.69
tau vṛṣāv iva nardantau narasiṃhau mahārathau sāyakaughapraticchannaṃ cakratuḥ kham ajihmagaiḥ adṛśyau ca śaraughais tau nighnatām itaretaram
7.120.70
pārtho 'ham asmi tiṣṭha tvaṃ karṇo 'haṃ tiṣṭha phalguna ity evaṃ tarjayantau tau vākśalyais tudatāṃ tathā
7.120.71
yudhyetāṃ samare vīrau citraṃ laghu ca suṣṭhu ca prekṣaṇīyau cābhavatāṃ sarvayodhasamāgame
7.120.72
praśasyamānau samare siddhacāraṇavātikaiḥ ayudhyetāṃ mahārāja parasparavadhaiṣiṇau
7.120.73
tato duryodhano rājaṃs tāvakān abhyabhāṣata yattā rakṣata rādheyaṃ nāhatvā samare 'rjunam nivartiṣyati rādheya iti mām uktavān vṛṣaḥ
7.120.74
etasminn antare rājan dṛṣṭvā karṇasya vikramam ākarṇamuktair iṣubhiḥ karṇasya caturo hayān anayan mṛtyulokāya caturbhiḥ sāyakottamaiḥ
7.120.75
sārathiṃ cāsya bhallena rathanīḍād apāharat chādayām āsa ca śarais tava putrasya paśyataḥ
7.120.76
sa chādyamānaḥ samare hatāśvo hatasārathiḥ mohitaḥ śarajālena kartavyaṃ nābhyapadyata
7.120.77
taṃ tathā virathaṃ dṛṣṭvā ratham āropya svaṃ tadā aśvatthāmā mahārāja bhūyo 'rjunam ayodhayat
7.120.78
madrarājas tu kaunteyam avidhyat triṃśatā śaraiḥ śāradvatas tu viṃśatyā vāsudevaṃ samārpayat dhanaṃjayaṃ dvādaśabhir ājaghāna śilīmukhaiḥ
7.120.79
caturbhiḥ sindhurājaś ca vṛṣasenaś ca saptabhiḥ pṛthak pṛthaṅ mahārāja kṛṣṇapārthāv avidhyatām
7.120.80
tathaiva tān pratyavidhyat kuntīputro dhanaṃjayaḥ droṇaputraṃ catuḥṣaṣṭyā madrarājaṃ śatena ca
7.120.81
saindhavaṃ daśabhir bhallair vṛṣasenaṃ tribhiḥ śaraiḥ śāradvataṃ ca viṃśatyā viddhvā pārthaḥ samunnadat
7.120.82
te pratijñāpratīghātam icchantaḥ savyasācinaḥ sahitās tāvakās tūrṇam abhipetur dhanaṃjayam
7.120.83
athārjunaḥ sarvatodhāram astraṃ; prāduścakre trāsayan dhārtarāṣṭrān taṃ pratyudīyuḥ kuravaḥ pāṇḍusūnuṃ; rathair mahārhaiḥ śaravarṣāṇy avarṣan
7.120.84
tatas tu tasmiṃs tumule samutthite; sudāruṇe bhārata mohanīye nāmuhyata prāpya sa rājaputraḥ; kirīṭamālī visṛjan pṛṣatkān
7.120.85
rājyaprepsuḥ savyasācī kurūṇāṃ; smaran kleśān dvādaśavarṣavṛttān gāṇḍīvamuktair iṣubhir mahātmā; sarvā diśo vyāvṛṇod aprameyaiḥ
7.120.86
pradīptolkam abhavac cāntarikṣaṃ; deheṣu bhūrīṇy apatan vayāṃsi yat piṅgalajyena kirīṭamālī; kruddho ripūn ājagavena hanti
7.120.87
kirīṭamālī mahatā mahāyaśāḥ; śarāsanenāsya śarān anīkajit hayapravekottamanāgadhūrgatān; kurupravīrān iṣubhir nyapātayat
7.120.88
gadāś ca gurvīḥ parighān ayasmayān; asīṃś ca śaktīś ca raṇe narādhipāḥ mahānti śastrāṇi ca bhīmadarśanāḥ; pragṛhya pārthaṃ sahasābhidudruvuḥ
7.120.89
sa tān udīrṇān sarathāśvavāraṇān; padātisaṃghāṃś ca mahādhanurdharaḥ vipannasarvāyudhajīvitān raṇe; cakāra vīro yamarāṣṭravardhanān
7.121.1
saṃjaya uvāca sa raṇe vyacarat pārthaḥ prekṣaṇīyo dhanaṃjayaḥ yugapad dikṣu sarvāsu citrāṇy astrāṇi darśayan
7.121.2
madhyaṃdinagataṃ sūryaṃ pratapantam ivāmbare na śekuḥ sarvabhūtāni pāṇḍavaṃ prativīkṣitum
7.121.3
prasṛtāṃs tasya gāṇḍīvāc charavrātān mahātmanaḥ saṃgrāme samapaśyāma haṃsapaṅktīr ivāmbare
7.121.4
vinivārya sa vīrāṇām astrair astrāṇi sarvaśaḥ darśayan raudram ātmānam ugre karmaṇi dhiṣṭhitaḥ
7.121.5
sa tān rathavarān rājann abhyatikrāmad arjunaḥ mohayann iva nārācair jayadrathavadhepsayā
7.121.6
visṛjan dikṣu sarvāsu śarān asitasārathiḥ sa raṇe vyacarat tūrṇaṃ prekṣaṇīyo dhanaṃjayaḥ
7.121.7
bhramanta iva śūrasya śaravrātā mahātmanaḥ adṛśyantāntarikṣasthāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ
7.121.8
ādadānaṃ maheṣvāsaṃ saṃdadhānaṃ ca pāṇḍavam visṛjantaṃ ca kaunteyaṃ nānupaśyāmahe tadā
7.121.9
tathā sarvā diśo rājan sarvāṃś ca rathino raṇe ākulīkṛtya kaunteyo jayadratham upādravat vivyādha ca catuḥṣaṣṭyā śarāṇāṃ nataparvaṇām
7.121.10
saindhavas tu tathā viddhaḥ śarair gāṇḍīvadhanvanā na cakṣame susaṃkruddhas tottrārdita iva dvipaḥ
7.121.11
sa varāhadhvajas tūrṇaṃ gārdhrapatrān ajihmagān āśīviṣasamaprakhyān karmāraparimārjitān mumoca niśitān saṃkhye sāyakān savyasācini
7.121.12
tribhis tu viddhvā gāṇḍīvaṃ nārācaiḥ ṣaḍbhir arjunam aṣṭābhir vājino 'vidhyad dhvajaṃ caikena patriṇā
7.121.13
sa vikṣipyārjunas tīkṣṇān saindhavapreṣitāñ śarān yugapat tasya ciccheda śarābhyāṃ saindhavasya ha sāratheś ca śiraḥ kāyād dhvajaṃ ca samalaṃkṛtam
7.121.14
sa chinnayaṣṭiḥ sumahāñ śīryamāṇaḥ śarāhataḥ varāhaḥ sindhurājasya papātāgniśikhopamaḥ
7.121.15
etasminn eva kāle tu drutaṃ gacchati bhāskare abravīt pāṇḍavaṃ tatra tvaramāṇo janārdanaḥ
7.121.16
dhanaṃjaya śiraś chindhi saindhavasya durātmanaḥ astaṃ mahīdharaśreṣṭhaṃ yiyāsati divākaraḥ śṛṇuṣvaiva ca me vākyaṃ jayadrathavadhaṃ prati
7.121.17
vṛddhakṣatraḥ saindhavasya pitā jagati viśrutaḥ sa kāleneha mahatā saindhavaṃ prāptavān sutam
7.121.18
jayadratham amitraghnaṃ taṃ covāca tato nṛpam antarhitā tadā vāṇī meghadundubhinisvanā
7.121.19
tavātmajo 'yaṃ martyeṣu kulaśīladamādibhiḥ guṇair bhaviṣyati vibho sadṛśo vaṃśayor dvayoḥ kṣatriyapravaro loke nityaṃ śūrābhisatkṛtaḥ
7.121.20
śatrubhir yudhyamānasya saṃgrāme tv asya dhanvinaḥ śiraś chetsyati saṃkruddhaḥ śatrur nālakṣito bhuvi
7.121.21
etac chrutvā sindhurājo dhyātvā ciram ariṃdama jñātīn sarvān uvācedaṃ putrasnehābhipīḍitaḥ
7.121.22
saṃgrāme yudhyamānasya vahato mahatīṃ dhuram dharaṇyāṃ mama putrasya pātayiṣyati yaḥ śiraḥ tasyāpi śatadhā mūrdhā phaliṣyati na saṃśayaḥ
7.121.23
evam uktvā tato rājye sthāpayitvā jayadratham vṛddhakṣatro vanaṃ yātas tapaśceṣṭaṃ samāsthitaḥ
7.121.24
so 'yaṃ tapyati tejasvī tapo ghoraṃ durāsadam samantapañcakād asmād bahir vānaraketana
7.121.25
tasmāj jayadrathasya tvaṃ śiraś chittvā mahāmṛdhe divyenāstreṇa ripuhan ghoreṇādbhutakarmaṇā
7.121.26
sakuṇḍalaṃ sindhupateḥ prabhañjanasutānuja utsaṅge pātayasvāśu vṛddhakṣatrasya bhārata
7.121.27
atha tvam asya mūrdhānaṃ pātayiṣyasi bhūtale tavāpi śatadhā mūrdhā phaliṣyati na saṃśayaḥ
7.121.28
yathā caitan na jānīyāt sa rājā pṛthivīpatiḥ tathā kuru kuruśreṣṭha divyam astram upāśritaḥ
7.121.29
na hy asādhyam akāryaṃ vā vidyate tava kiṃ cana samasteṣv api lokeṣu triṣu vāsavanandana
7.121.30
etac chrutvā tu vacanaṃ sṛkkiṇī parisaṃlihan indrāśanisamasparśaṃ divyamantrābhimantritam
7.121.31
sarvabhārasahaṃ śaśvadgandhamālyārcitaṃ śaram visasarjārjunas tūrṇaṃ saindhavasya vadhe vṛtaḥ
7.121.32
sa tu gāṇḍīvanirmuktaḥ śaraḥ śyena ivāśugaḥ śakuntam iva vṛkṣāgrāt saindhavasya śiro 'harat
7.121.33
aharat tat punaś caiva śarair ūrdhvaṃ dhanaṃjayaḥ durhṛdām apraharṣāya suhṛdāṃ harṣaṇāya ca
7.121.34
śaraiḥ kadambakīkṛtya kāle tasmiṃś ca pāṇḍavaḥ samantapañcakād bāhyaṃ śiras tad vyaharat tataḥ
7.121.35
etasminn eva kāle tu vṛddhakṣatro mahīpatiḥ saṃdhyām upāste tejasvī saṃbandhī tava māriṣa
7.121.36
upāsīnasya tasyātha kṛṣṇakeśaṃ sakuṇḍalam sindhurājasya mūrdhānam utsaṅge samapātayat
7.121.37
tasyotsaṅge nipatitaṃ śiras tac cārukuṇḍalam vṛddhakṣatrasya nṛpater alakṣitam ariṃdama
7.121.38
kṛtajapyasya tasyātha vṛddhakṣatrasya dhīmataḥ uttiṣṭhatas tat sahasā śiro 'gacchad dharātalam
7.121.39
tatas tasya narendrasya putramūrdhani bhūtalam gate tasyāpi śatadhā mūrdhāgacchad ariṃdama
7.121.40
tataḥ sarvāṇi bhūtāni vismayaṃ jagmur uttamam vāsudevaś ca bībhatsuṃ praśaśaṃsa mahāratham
7.121.41
tato dṛṣṭvā vinihataṃ sindhurājaṃ jayadratham putrāṇāṃ tava netrebhyo duḥkhād bahv apataj jalam
7.121.42
bhīmaseno 'pi saṃgrāme bodhayann iva pāṇḍavam siṃhanādena mahatā pūrayām āsa rodasī
7.121.43
taṃ śrutvā tu mahānādaṃ dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ saindhavaṃ nihataṃ mene phalgunena mahātmanā
7.121.44
tato vāditraghoṣeṇa svān yodhān abhiharṣayan abhyavartata saṃgrāme bhāradvājaṃ yuyutsayā
7.121.45
tataḥ pravavṛte rājann astaṃ gacchati bhāskare droṇasya somakaiḥ sārdhaṃ saṃgrāmo lomaharṣaṇaḥ
7.121.46
te tu sarvaprayatnena bhāradvājaṃ jighāṃsavaḥ saindhave nihate rājann ayudhyanta mahārathāḥ
7.121.47
pāṇḍavās tu jayaṃ labdhvā saindhavaṃ vinihatya ca ayodhayaṃs tato droṇaṃ jayonmattās tatas tataḥ
7.121.48
arjuno 'pi raṇe yodhāṃs tāvakān rathasattamān ayodhayan mahārāja hatvā saindhavakaṃ nṛpam
7.121.49
sa devaśatrūn iva devarājaḥ; kirīṭamālī vyadhamat samantāt yathā tamāṃsy abhyuditas tamoghnaḥ; pūrvāṃ pratijñāṃ samavāpya vīraḥ
7.122.1
dhṛtarāṣṭra uvāca tasmin vinihate vīre saindhave savyasācinā māmakā yad akurvanta tan mamācakṣva saṃjaya
7.122.2
saṃjaya uvāca saindhavaṃ nihataṃ dṛṣṭvā raṇe pārthena māriṣa amarṣavaśam āpannaḥ kṛpaḥ śāradvatas tadā
7.122.3
mahatā śaravarṣeṇa pāṇḍavaṃ samavākirat drauṇiś cābhyadravat pārthaṃ ratham āsthāya phalgunam
7.122.4
tāv enaṃ rathināṃ śreṣṭhau rathābhyāṃ rathasattamam ubhāv ubhayatas tīkṣṇair viśikhair abhyavarṣatām
7.122.5
sa tathā śaravarṣābhyāṃ sumahadbhyāṃ mahābhujaḥ pīḍyamānaḥ parām ārtim agamad rathināṃ varaḥ
7.122.6
so 'jighāṃsur guruṃ saṃkhye guros tanayam eva ca cakārācāryakaṃ tatra kuntīputro dhanaṃjayaḥ
7.122.7
astrair astrāṇi saṃvārya drauṇeḥ śāradvatasya ca mandavegān iṣūṃs tābhyām ajighāṃsur avāsṛjat
7.122.8
te nātibhṛśam abhyaghnan viśikhā jayacoditāḥ bahutvāt tu parām ārtiṃ śarāṇāṃ tāv agacchatām
7.122.9
atha śāradvato rājan kaunteyaśarapīḍitaḥ avāsīdad rathopasthe mūrcchām abhijagāma ha
7.122.10
vihvalaṃ tam abhijñāya bhartāraṃ śarapīḍitam hato 'yam iti ca jñātvā sārathis tam apāvahat
7.122.11
tasmin sanne mahārāja kṛpe śāradvate yudhi aśvatthāmāpy apāyāsīt pāṇḍaveyād rathāntaram
7.122.12
dṛṣṭvā śāradvataṃ pārtho mūrchitaṃ śarapīḍitam ratha eva maheṣvāsaḥ kṛpaṇaṃ paryadevayat
7.122.13
paśyann idaṃ mahāprājñaḥ kṣattā rājānam uktavān kulāntakaraṇe pāpe jātamātre suyodhane
7.122.14
nīyatāṃ paralokāya sādhv ayaṃ kulapāṃsanaḥ asmād dhi kurumukhyānāṃ mahad utpatsyate bhayam
7.122.15
tad idaṃ samanuprāptaṃ vacanaṃ satyavādinaḥ tatkṛte hy adya paśyāmi śaratalpagataṃ kṛpam
7.122.16
dhig astu kṣātram ācāraṃ dhig astu balapauruṣam ko hi brāhmaṇam ācāryam abhidruhyeta mādṛśaḥ
7.122.17
ṛṣiputro mamācāryo droṇasya dayitaḥ sakhā eṣa śete rathopasthe madbāṇair abhipīḍitaḥ
7.122.18
akāmayānena mayā viśikhair ardito bhṛśam avāsīdad rathopasthe prāṇān pīḍayatīva me
7.122.19
śarārditena hi mayā prekṣaṇīyo mahādyutiḥ pratyasto bahubhir bāṇair daśadharmagatena vai
7.122.20
śocayaty eṣa nipatan bhūyaḥ putravadhād dhi mām kṛpaṇaṃ svarathe sannaṃ paśya kṛṣṇa yathā gatam
7.122.21
upākṛtya tu vai vidyām ācāryebhyo nararṣabhāḥ prayacchantīha ye kāmān devatvam upayānti te
7.122.22
ye tu vidyām upādāya gurubhyaḥ puruṣādhamāḥ ghnanti tān eva durvṛttās te vai nirayagāminaḥ
7.122.23
tad idaṃ narakāyādya kṛtaṃ karma mayā dhruvam ācāryaṃ śaravarṣeṇa rathe sādayatā kṛpam
7.122.24
yat tat pūrvam upākurvann astraṃ mām abravīt kṛpaḥ na kathaṃ cana kauravya prahartavyaṃ gurāv iti
7.122.25
tad idaṃ vacanaṃ sādhor ācāryasya mahātmanaḥ nānuṣṭhitaṃ tam evājau viśikhair abhivarṣatā
7.122.26
namas tasmai supūjyāya gautamāyāpalāyine dhig astu mama vārṣṇeya yo hy asmai praharāmy aham
7.122.27
tathā vilapamāne tu savyasācini taṃ prati saindhavaṃ nihataṃ dṛṣṭvā rādheyaḥ samupādravat
7.122.28
upāyāntaṃ tu rādheyaṃ dṛṣṭvā pārtho mahārathaḥ prahasan devakīputram idaṃ vacanam abravīt
7.122.29
eṣa prayāty ādhirathiḥ sātyakeḥ syandanaṃ prati na mṛṣyati hataṃ nūnaṃ bhūriśravasam āhave
7.122.30
yatra yāty eṣa tatra tvaṃ codayāśvāñ janārdana mā somadatteḥ padavīṃ gamayet sātyakiṃ vṛṣaḥ
7.122.31
evam ukto mahābāhuḥ keśavaḥ savyasācinā pratyuvāca mahātejāḥ kālayuktam idaṃ vacaḥ
7.122.32
alam eṣa mahābāhuḥ karṇāyaiko hi pāṇḍava kiṃ punar draupadeyābhyāṃ sahitaḥ sātvatarṣabhaḥ
7.122.33
na ca tāvat kṣamaḥ pārtha karṇena tava saṃgaraḥ prajvalantī maholkeva tiṣṭhaty asya hi vāsavī tvadarthaṃ pūjyamānaiṣā rakṣyate paravīrahan
7.122.34
ataḥ karṇaḥ prayātv atra sātvatasya yathā tathā ahaṃ jñāsyāmi kauravya kālam asya durātmanaḥ
7.122.35
dhṛtarāṣṭra uvāca yo 'sau karṇena vīreṇa vārṣṇeyasya samāgamaḥ hate tu bhūriśravasi saindhave ca nipātite
7.122.36
sātyakiś cāpi virathaḥ kaṃ samārūḍhavān ratham cakrarakṣau ca pāñcālyau tan mamācakṣva saṃjaya
7.122.37
saṃjaya uvāca hanta te varṇayiṣyāmi yathāvṛttaṃ mahāraṇe śuśrūṣasva sthiro bhūtvā durācaritam ātmanaḥ
7.122.38
pūrvam eva hi kṛṣṇasya manogatam idaṃ prabho vijetavyo yathā vīraḥ sātyakir yūpaketunā
7.122.39
atītānāgataṃ rājan sa hi vetti janārdanaḥ ataḥ sūtaṃ samāhūya dārukaṃ saṃdideśa ha ratho me yujyatāṃ kālyam iti rājan mahābalaḥ
7.122.40
na hi devā na gandharvā na yakṣoragarākṣasāḥ mānavā vā vijetāraḥ kṛṣṇayoḥ santi ke cana
7.122.41
pitāmahapurogāś ca devāḥ siddhāś ca taṃ viduḥ tayoḥ prabhāvam atulaṃ śṛṇu yuddhaṃ ca tad yathā
7.122.42
sātyakiṃ virathaṃ dṛṣṭvā karṇaṃ cābhyudyatāyudham dadhmau śaṅkhaṃ mahāvegam ārṣabheṇātha mādhavaḥ
7.122.43
dāruko 'vetya saṃdeśaṃ śrutvā śaṅkhasya ca svanam ratham anvānayat tasmai suparṇocchritaketanam
7.122.44
sa keśavasyānumate rathaṃ dārukasaṃyutam āruroha śineḥ pautro jvalanādityasaṃnibham
7.122.45
kāmagaiḥ sainyasugrīvameghapuṣpabalāhakaiḥ hayodagrair mahāvegair hemabhāṇḍavibhūṣitaiḥ
7.122.46
yuktaṃ samāruhya ca taṃ vimānapratimaṃ ratham abhyadravata rādheyaṃ pravapan sāyakān bahūn
7.122.47
cakrarakṣāv api tadā yudhāmanyūttamaujasau dhanaṃjayarathaṃ hitvā rādheyaṃ pratyudīyayuḥ
7.122.48
rādheyo 'pi mahārāja śaravarṣaṃ samutsṛjan abhyadravat susaṃkruddho raṇe śaineyam acyutam
7.122.49
naiva daivaṃ na gāndharvaṃ nāsuroragarākṣasam tādṛśaṃ bhuvi vā yuddhaṃ divi vā śrutam ity uta
7.122.50
upāramata tat sainyaṃ sarathāśvanaradvipam tayor dṛṣṭvā mahārāja karma saṃmūḍhacetanam
7.122.51
sarve ca samapaśyanta tad yuddham atimānuṣam tayor nṛvarayo rājan sārathyaṃ dārukasya ca
7.122.52
gatapratyāgatāvṛttair maṇḍalaiḥ saṃnivartanaiḥ sārathes tu rathasthasya kāśyapeyasya vismitāḥ
7.122.53
nabhastalagatāś caiva devagandharvadānavāḥ atīvāvahitā draṣṭuṃ karṇaśaineyayo raṇam
7.122.54
mitrārthe tau parākrāntau spardhinau śuṣmiṇau raṇe karṇaś cāmarasaṃkāśo yuyudhānaś ca sātyakiḥ
7.122.55
anyonyaṃ tau mahārāja śaravarṣair avarṣatām pramamātha śineḥ pautraṃ karṇaḥ sāyakavṛṣṭibhiḥ
7.122.56
amṛṣyamāṇo nidhanaṃ kauravyajalasaṃdhayoḥ karṇaḥ śokasamāviṣṭo mahoraga iva śvasan
7.122.57
sa śaineyaṃ raṇe kruddhaḥ pradahann iva cakṣuṣā abhyadravata vegena punaḥ punar ariṃdamaḥ
7.122.58
taṃ tu saṃprekṣya saṃkruddhaṃ sātyakiḥ pratyavidhyata mahatā śaravarṣeṇa gajaḥ pratigajaṃ yathā
7.122.59
tau sametya naravyāghrau vyāghrāv iva tarasvinau anyonyaṃ saṃtatakṣāte raṇe 'nupamavikramau
7.122.60
tataḥ karṇaṃ śineḥ pautraḥ sarvapāraśavaiḥ śaraiḥ bibheda sarvagātreṣu punaḥ punar ariṃdamaḥ
7.122.61
sārathiṃ cāsya bhallena rathanīḍād apāharat aśvāṃś ca caturaḥ śvetān nijaghne niśitaiḥ śaraiḥ
7.122.62
chittvā dhvajaṃ śatenaiva śatadhā puruṣarṣabhaḥ cakāra virathaṃ karṇaṃ tava putrasya paśyataḥ
7.122.63
tato vimanaso rājaṃs tāvakāḥ puruṣarṣabhāḥ vṛṣasenaḥ karṇasutaḥ śalyo madrādhipas tathā
7.122.64
droṇaputraś ca śaineyaṃ sarvataḥ paryavārayan tataḥ paryākulaṃ sarvaṃ na prājñāyata kiṃ cana
7.122.65
tathā sātyakinā vīre virathe sūtaje kṛte hāhākāras tato rājan sarvasainyeṣu cābhavat
7.122.66
karṇo 'pi vihvalo rājan sātvatenārditaḥ śaraiḥ duryodhanarathaṃ rājann āruroha viniḥśvasan
7.122.67
mānayaṃs tava putrasya bālyāt prabhṛti sauhṛdam kṛtāṃ rājyapradānena pratijñāṃ paripālayan
7.122.68
tathā tu virathe karṇe putrān vai tava pārthiva duḥśāsanamukhāñ śūrān nāvadhīt sātyakir vaśī
7.122.69
rakṣan pratijñāṃ ca punar bhīmasenakṛtāṃ purā virathān vihvalāṃś cakre na tu prāṇair vyayojayat
7.122.70
bhīmasenena tu vadhaḥ putrāṇāṃ te pratiśrutaḥ punardyūte ca pārthena vadhaḥ karṇasya śaṃśrutaḥ
7.122.71
vadhe tv akurvan yatnaṃ te tasya karṇamukhās tadā nāśaknuvaṃś ca taṃ hantuṃ sātyakiṃ pravarā rathāḥ
7.122.72
drauṇiś ca kṛtavarmā ca tathaivānye mahārathāḥ nirjitā dhanuṣaikena śataśaḥ kṣatriyarṣabhāḥ kāṅkṣatā paralokaṃ ca dharmarājasya ca priyam
7.122.73
kṛṣṇayoḥ sadṛśo vīrye sātyakiḥ śatrukarśanaḥ kṛṣṇo vāpi bhavel loke pārtho vāpi dhanurdharaḥ śaineyo vā naravyāghraś caturtho nopalabhyate
7.122.74
dhṛtarāṣṭra uvāca ajayyaṃ ratham āsthāya vāsudevasya sātyakiḥ virathaṃ kṛtavān karṇaṃ vāsudevasamo yuvā
7.122.75
dārukeṇa samāyuktaṃ svabāhubaladarpitaḥ kaccid anyaṃ samārūḍhaḥ sa rathaṃ sātyakiḥ punaḥ
7.122.76
etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ kuśalo hy asi bhāṣitum asahyaṃ tam ahaṃ manye tan mamācakṣva saṃjaya
7.122.77
saṃjaya uvāca śṛṇu rājan yathā tasya ratham anyaṃ mahāmatiḥ dārukasyānujas tūrṇaṃ kalpanāvidhikalpitam
7.122.78
āyasaiḥ kāñcanaiś cāpi paṭṭair naddhaṃ sakūbaram tārāsahasrakhacitaṃ siṃhadhvajapatākinam
7.122.79
aśvair vātajavair yuktaṃ hemabhāṇḍaparicchadaiḥ pāṇḍurair indusaṃkāśaiḥ sarvaśabdātigair dṛḍhaiḥ
7.122.80
citrakāñcanasaṃnāhair vājimukhyair viśāṃ pate ghaṇṭājālākularavaṃ śaktitomaravidyutam
7.122.81
vṛtaṃ sāṃgrāmikair dravyair bahuśastraparicchadam rathaṃ saṃpādayām āsa meghagambhīranisvanam
7.122.82
taṃ samāruhya śaineyas tava sainyam upādravat dāruko 'pi yathākāmaṃ prayayau keśavāntikam
7.122.83
karṇasyāpi mahārāja śaṅkhagokṣīrapāṇḍuraiḥ citrakāñcanasaṃnāhaiḥ sadaśvair vegavattaraiḥ
7.122.84
hemakakṣyādhvajopetaṃ kḷptayantrapatākinam agryaṃ rathaṃ suyantāraṃ bahuśastraparicchadam
7.122.85
upājahrus tam āsthāya karṇo 'py abhyadravad ripūn etat te sarvam ākhyātaṃ yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi
7.122.86
bhūyaś cāpi nibodha tvaṃ tavāpanayajaṃ kṣayam ekatriṃśat tava sutā bhīmasenena pātitāḥ
7.122.87
durmukhaṃ pramukhe kṛtvā satataṃ citrayodhinam śataśo nihatāḥ śūrāḥ sātvatenārjunena ca
7.122.88
bhīṣmaṃ pramukhataḥ kṛtvā bhagadattaṃ ca māriṣa evam eṣa kṣayo vṛtto rājan durmantrite tava
7.123.1
dhṛtarāṣṭra uvāca tathā gateṣu śūreṣu teṣāṃ mama ca saṃjaya kiṃ vai bhīmas tadākārṣīt tan mamācakṣva saṃjaya
7.123.2
saṃjaya uvāca viratho bhīmaseno vai karṇavākśalyapīḍitaḥ amarṣavaśam āpannaḥ phalgunaṃ vākyam abravīt
7.123.3
punaḥ punas tūbaraka mūḍha audariketi ca akṛtāstraka mā yodhīr bāla saṃgrāmakātara
7.123.4
iti mām abravīt karṇaḥ paśyatas te dhanaṃjaya evaṃ vaktā ca me vadhyas tena cokto 'smi bhārata
7.123.5
etad vrataṃ mahābāho tvayā saha kṛtaṃ mayā yathaitan mama kaunteya tathā tava na saṃśayaḥ
7.123.6
tadvadhāya naraśreṣṭha smaraitad vacanaṃ mama yathā bhavati tat satyaṃ tathā kuru dhanaṃjaya
7.123.7
tac chrutvā vacanaṃ tasya bhīmasyāmitavikramaḥ tato 'rjuno 'bravīt karṇaṃ kiṃ cid abhyetya saṃyuge
7.123.8
karṇa karṇa vṛthādṛṣṭe sūtaputrātmasaṃstuta adharmabuddhe śṛṇu me yat tvā vakṣyāmi sāṃpratam
7.123.9
dvividhaṃ karma śūrāṇāṃ yuddhe jayaparājayau tau cāpy anityau rādheya vāsavasyāpi yudhyataḥ
7.123.10
mumūrṣur yuyudhānena viratho 'si visarjitaḥ yadṛcchayā bhīmasenaṃ virathaṃ kṛtavān asi
7.123.11
adharmas tv eṣa rādheya yat tvaṃ bhīmam avocathāḥ yuddhadharmaṃ vijānan vai yudhyantam apalāyinam pūrayantaṃ yathāśakti śūrakarmāhave tathā
7.123.12
paśyatāṃ sarvasainyānāṃ keśavasya mamaiva ca viratho bhīmasenena kṛto 'si bahuśo raṇe na ca tvāṃ paruṣaṃ kiṃ cid uktavān paṇḍunandanaḥ
7.123.13
yasmāt tu bahu rūkṣaṃ ca śrāvitas te vṛkodaraḥ parokṣaṃ yac ca saubhadro yuṣmābhir nihato mama
7.123.14
tasmād asyāvalepasya sadyaḥ phalam avāpnuhi tvayā tasya dhanuś chinnam ātmanāśāya durmate
7.123.15
tasmād vadhyo 'si me mūḍha sabhṛtyabalavāhanaḥ kuru tvaṃ sarvakṛtyāni mahat te bhayam āgatam
7.123.16
hantāsmi vṛṣasenaṃ te prekṣamāṇasya saṃyuge ye cānye 'py upayāsyanti buddhimohena māṃ nṛpāḥ tāṃś ca sarvān haniṣyāmi satyenāyudham ālabhe
7.123.17
tvāṃ ca mūḍhākṛtaprajñam atimāninam āhave dṛṣṭvā duryodhano mando bhṛśaṃ tapsyati pātitam
7.123.18
arjunena pratijñāte vadhe karṇasutasya tu mahān sutumulaḥ śabdo babhūva rathināṃ tadā
7.123.19
tasminn ākulasaṃgrāme vartamāne mahābhaye mandaraśmiḥ sahasrāṃśur astaṃ girim upāgamat
7.123.20
tato rājan hṛṣīkeśaḥ saṃgrāmaśirasi sthitam tīrṇapratijñaṃ bībhatsuṃ pariṣvajyedam abravīt
7.123.21
diṣṭyā saṃpāditā jiṣṇo pratijñā mahatī tvayā diṣṭyā ca nihataḥ pāpo vṛddhakṣatraḥ sahātmajaḥ
7.123.22
dhārtarāṣṭrabalaṃ prāpya devasenāpi bhārata sīdeta samare jiṣṇo nātra kāryā vicāraṇā
7.123.23
na taṃ paśyāmi lokeṣu cintayan puruṣaṃ kva cit tvad ṛte puruṣavyāghra ya etad yodhayed balam
7.123.24
mahāprabhāvā bahavas tvayā tulyādhikāpi vā sametāḥ pṛthivīpālā dhārtarāṣṭrasya kāraṇāt te tvāṃ prāpya raṇe kruddhaṃ nābhyavartanta daṃśitāḥ
7.123.25
tava vīryaṃ balaṃ caiva rudraśakrāntakopamam nedṛśaṃ śaknuyāt kaś cid raṇe kartuṃ parākramam yādṛśaṃ kṛtavān adya tvam ekaḥ śatrutāpanaḥ
7.123.26
evam eva hate karṇe sānubandhe durātmani vardhayiṣyāmi bhūyas tvāṃ vijitāriṃ hatadviṣam
7.123.27
tam arjunaḥ pratyuvāca prasādāt tava mādhava pratijñeyaṃ mayottīrṇā vibudhair api dustarā
7.123.28
anāścaryo jayas teṣāṃ yeṣāṃ nātho 'si mādhava tvatprasādān mahīṃ kṛtsnāṃ saṃprāpsyati yudhiṣṭhiraḥ
7.123.29
tavaiva bhāro vārṣṇeya tavaiva vijayaḥ prabho vardhanīyās tava vayaṃ preṣyāś ca madhusūdana
7.123.30
evam uktaḥ smayan kṛṣṇaḥ śanakair vāhayan hayān darśayām āsa pārthāya krūram āyodhanaṃ mahat
7.123.31
śrīkṛṣṇa uvāca prārthayanto jayaṃ yuddhe prathitaṃ ca mahad yaśaḥ pṛthivyāṃ śerate śūrāḥ pārthivās tvaccharair hatāḥ
7.123.32
vikīrṇaśastrābharaṇā vipannāśvarathadvipāḥ saṃchinnabhinnavarmāṇo vaiklavyaṃ paramaṃ gatāḥ
7.123.33
sasattvā gatasattvāś ca prabhayā parayā yutāḥ sajīvā iva lakṣyante gatasattvā narādhipāḥ
7.123.34
teṣāṃ śaraiḥ svarṇapuṅkhaiḥ śastraiś ca vividhaiḥ śitaiḥ vāhanair āyudhaiś caiva saṃpūrṇāṃ paśya medinīm
7.123.35
varmabhiś carmabhir hāraiḥ śirobhiś ca sakuṇḍalaiḥ uṣṇīṣair mukuṭaiḥ sragbhiś cūḍāmaṇibhir ambaraiḥ
7.123.36
kaṇṭhasūtrair aṅgadaiś ca niṣkair api ca suprabhaiḥ anyaiś cābharaṇaiś citrair bhāti bhārata medinī
7.123.37
cāmarair vyajanaiś citrair dhvajaiś cāśvarathadvipaiḥ vividhaiś ca paristomair aśvānāṃ ca prakīrṇakaiḥ
7.123.38
kuthābhiś ca vicitrābhir varūthaiś ca mahādhanaiḥ saṃstīrṇāṃ vasudhāṃ paśya citrapaṭṭair ivāvṛtām
7.123.39
nāgebhyaḥ patitān anyān kalpitebhyo dvipaiḥ saha siṃhān vajrapraṇunnebhyo giryagrebhya iva cyutān
7.123.40
saṃsyūtān vājibhiḥ sārdhaṃ dharaṇyāṃ paśya cāparān padātisādisaṃghāṃś ca kṣatajaughapariplutān
7.123.41
saṃjaya uvāca evaṃ saṃdarśayan kṛṣṇo raṇabhūmiṃ kirīṭinaḥ svaiḥ sametaḥ sa muditaḥ pāñcajanyaṃ vyanādayat
7.124.1
saṃjaya uvāca tato yudhiṣṭhiro rājā rathād āplutya bhārata paryaṣvajat tadā kṛṣṇāv ānandāśrupariplutaḥ
7.124.2
pramṛjya vadanaṃ śubhraṃ puṇḍarīkasamaprabham abravīd vāsudevaṃ ca pāṇḍavaṃ ca dhanaṃjayam
7.124.3
diṣṭyā paśyāmi saṃgrāme tīrṇabhārau mahārathau diṣṭyā ca nihataḥ pāpaḥ saindhavaḥ puruṣādhamaḥ
7.124.4
kṛṣṇa diṣṭyā mama prītir mahatī pratipāditā diṣṭyā śatrugaṇāś caiva nimagnāḥ śokasāgare
7.124.5
na teṣāṃ duṣkaraṃ kiṃ cit triṣu lokeṣu vidyate sarvalokagurur yeṣāṃ tvaṃ nātho madhusūdana
7.124.6
tava prasādād govinda vayaṃ jeṣyāmahe ripūn yathā pūrvaṃ prasādāt te dānavān pākaśāsanaḥ
7.124.7
pṛthivīvijayo vāpi trailokyavijayo 'pi vā dhruvo hi teṣāṃ vārṣṇeya yeṣāṃ tuṣṭo 'si mādhava
7.124.8
na teṣāṃ vidyate pāpaṃ saṃgrāme vā parājayaḥ tridaśeśvaranāthas tvaṃ yeṣāṃ tuṣṭo 'si mādhava
7.124.9
tvatprasādād dhṛṣīkeśa śakraḥ suragaṇeśvaraḥ trailokyavijayaṃ śrīmān prāptavān raṇamūrdhani
7.124.10
tava caiva prasādena tridaśās tridaśeśvara amaratvaṃ gatāḥ kṛṣṇa lokāṃś cāśnuvate 'kṣayān
7.124.11
tvatprasādasamutthena vikrameṇārisūdana sureśatvaṃ gataḥ śakro hatvā daityān sahasraśaḥ
7.124.12
tvatprasādād dhṛṣīkeśa jagat sthāvarajaṅgamam svavartmani sthitaṃ vīra japahomeṣu vartate
7.124.13
ekārṇavam idaṃ pūrvaṃ sarvam āsīt tamomayam tvatprasādāt prakāśatvaṃ jagat prāptaṃ narottama
7.124.14
sraṣṭāraṃ sarvalokānāṃ paramātmānam acyutam ye prapannā hṛṣīkeśaṃ na te muhyanti karhi cit
7.124.15
anādinidhanaṃ devaṃ lokakartāram avyayam tvāṃ bhaktā ye hṛṣīkeśa durgāṇy atitaranti te
7.124.16
paraṃ purāṇaṃ puruṣaṃ purāṇānāṃ paraṃ ca yat prapadyatas taṃ paramaṃ parā bhūtir vidhīyate
7.124.17
yo 'gāta caturo vedān yaś ca vedeṣu gīyate taṃ prapadya mahātmānaṃ bhūtim āpnoty anuttamām
7.124.18
dhanaṃjayasakhā yaś ca dhanaṃjayahitaś ca yaḥ taṃ dhanaṃjayagoptāraṃ prapadya sukham edhate
7.124.19
ity uktau tau mahātmānāv ubhau keśavapāṇḍavau tāv abrūtāṃ tadā hṛṣṭau rājānaṃ pṛthivīpatim
7.124.20
tava kopāgninā dagdhaḥ pāpo rājā jayadrathaḥ udīrṇaṃ cāpi sumahad dhārtarāṣṭrabalaṃ raṇe
7.124.21
hanyate nihataṃ caiva vinaṅkṣyati ca bhārata tava krodhahatā hy ete kauravāḥ śatrusūdana
7.124.22
tvāṃ hi cakṣurhaṇaṃ vīraṃ kopayitvā suyodhanaḥ samitrabandhuḥ samare prāṇāṃs tyakṣyati durmatiḥ
7.124.23
tava krodhahataḥ pūrvaṃ devair api sudurjayaḥ śaratalpagataḥ śete bhīṣmaḥ kurupitāmahaḥ
7.124.24
durlabho hi jayas teṣāṃ saṃgrāme ripusūdana yātā mṛtyuvaśaṃ te vai yeṣāṃ kruddho 'si pāṇḍava
7.124.25
rājyaṃ prāṇāḥ priyāḥ putrāḥ saukhyāni vividhāni ca acirāt tasya naśyanti yeṣāṃ kruddho 'si mānada
7.124.26
vinaṣṭān kauravān manye saputrapaśubāndhavān rājadharmapare nityaṃ tvayi kruddhe yudhiṣṭhira
7.124.27
tato bhīmo mahābāhuḥ sātyakiś ca mahārathaḥ abhivādya guruṃ jyeṣṭhaṃ mārgaṇaiḥ kṣatavikṣatau sthitāv āstāṃ maheṣvāsau pāñcālyaiḥ parivāritau
7.124.28
tau dṛṣṭva muditau vīrau prāñjalī cāgrataḥ sthitau abhyanandata kaunteyas tāv ubhau bhīmasātyakī
7.124.29
diṣṭyā paśyāmi vāṃ vīrau vimuktau sainyasāgarāt droṇagrāhād durādharṣād dhārdikyamakarālayāt diṣṭyā ca nirjitāḥ saṃkhye pṛthivyāṃ sarvapārthivāḥ
7.124.30
yuvāṃ vijayinau cāpi diṣṭyā paśyāmi saṃyuge diṣṭyā droṇo jitaḥ saṃkhye hārdikyaś ca mahābalaḥ
7.124.31
sainyārṇavaṃ samuttīrṇau diṣṭyā paśyāmi cānaghau samaraślāghinau vīrau samareṣv apalāyinau mama prāṇasamau caiva diṣṭyā paśyāmi vām aham
7.124.32
ity uktvā pāṇḍavo rājā yuyudhānavṛkodarau sasvaje puruṣavyāghrau harṣād bāṣpaṃ mumoca ha
7.124.33
tataḥ pramuditaṃ sarvaṃ balam āsīd viśāṃ pate pāṇḍavānāṃ jayaṃ dṛṣṭvā yuddhāya ca mano dadhe
7.125.1
saṃjaya uvāca saindhave nihate rājan putras tava suyodhanaḥ aśruklinnamukho dīno nirutsāho dviṣajjaye amanyatārjunasamo yodho bhuvi na vidyate
7.125.2
na droṇo na ca rādheyo nāśvatthāmā kṛpo na ca kruddhasya pramukhe sthātuṃ paryāptā iti māriṣa
7.125.3
nirjitya hi raṇe pārthaḥ sarvān mama mahārathān avadhīt saindhavaṃ saṃkhye nainaṃ kaś cid avārayat
7.125.4
sarvathā hatam evaitat kauravāṇāṃ mahad balam na hy asya vidyate trātā sākṣād api puraṃdaraḥ
7.125.5
yam upāśritya saṃgrāme kṛtaḥ śastrasamudyamaḥ sa karṇo nirjitaḥ saṃkhye hataś caiva jayadrathaḥ
7.125.6
paruṣāṇi sabhāmadhye proktavān yaḥ sma pāṇḍavān sa karṇo nirjitaḥ saṃkhye saindhavaś ca nipātitaḥ
7.125.7
yasya vīryaṃ samāśritya śamaṃ yācantam acyutam tṛṇavat tam ahaṃ manye sa karṇo nirjito yudhi
7.125.8
evaṃ klāntamanā rājann upāyād droṇam īkṣitum āgaskṛt sarvalokasya putras te bharatarṣabha
7.125.9
tatas tat sarvam ācakhyau kurūṇāṃ vaiśasaṃ mahat parān vijayataś cāpi dhārtarāṣṭrān nimajjataḥ
7.125.10
duryodhana uvāca paśya mūrdhāvasiktānām ācārya kadanaṃ kṛtam kṛtvā pramukhataḥ śūraṃ bhīṣmaṃ mama pitāmaham
7.125.11
taṃ nihatya pralubdho 'yaṃ śikhaṇḍī pūrṇamānasaḥ pāñcālaiḥ sahitaḥ sarvaiḥ senāgram abhikarṣati
7.125.12
aparaś cāpi durdharṣaḥ śiṣyas te savyasācinā akṣauhiṇīḥ sapta hatvā hato rājā jayadrathaḥ
7.125.13
asmadvijayakāmānāṃ suhṛdām upakāriṇām gantāsmi katham ānṛṇyaṃ gatānāṃ yamasādanam
7.125.14
ye madarthaṃ parīpsanti vasudhāṃ vasudhādhipāḥ te hitvā vasudhaiśvaryaṃ vasudhām adhiśerate
7.125.15
so 'haṃ kāpuruṣaḥ kṛtvā mitrāṇāṃ kṣayam īdṛśam nāśvamedhasahasreṇa pātum ātmānam utsahe
7.125.16
mama lubdhasya pāpasya tathā dharmāpacāyinaḥ vyāyacchanto jigīṣantaḥ prāptā vaivasvatakṣayam
7.125.17
kathaṃ patitavṛttasya pṛthivī suhṛdāṃ druhaḥ vivaraṃ nāśakad dātuṃ mama pārthivasaṃsadi
7.125.18
so 'haṃ rudhirasiktāṅgaṃ rājñāṃ madhye pitāmaham śayānaṃ nāśakaṃ trātuṃ bhīṣmam āyodhane hatam
7.125.19
taṃ mām anāryapuruṣaṃ mitradruham adhārmikam kiṃ sa vakṣyati durdharṣaḥ sametya paralokajit
7.125.20
jalasaṃdhaṃ maheṣvāsaṃ paśya sātyakinā hatam madartham udyataṃ śūraṃ prāṇāṃs tyaktvā mahāratham
7.125.21
kāmbojaṃ nihataṃ dṛṣṭvā tathālambusam eva ca anyān bahūṃś ca suhṛdo jīvitārtho 'dya ko mama
7.125.22
vyāyacchanto hatāḥ śūrā madarthe ye 'parāṅmukhāḥ yatamānāḥ paraṃ śaktyā vijetum ahitān mama
7.125.23
teṣāṃ gatvāham ānṛṇyam adya śaktyā paraṃtapa tarpayiṣyāmi tān eva jalena yamunām anu
7.125.24
satyaṃ te pratijānāmi sarvaśastrabhṛtāṃ vara iṣṭāpūrtena ca śape vīryeṇa ca sutair api
7.125.25
nihatya tān raṇe sarvān pāñcālān pāṇḍavaiḥ saha śāntiṃ labdhāsmi teṣāṃ vā raṇe gantā salokatām
7.125.26
na hīdānīṃ sahāyā me parīpsanty anupaskṛtāḥ śreyo hi pāṇḍūn manyante na tathāsmān mahābhuja
7.125.27
svayaṃ hi mṛtyur vihitaḥ satyasaṃdhena saṃyuge bhavān upekṣāṃ kurute suśiṣyatvād dhanaṃjaye
7.125.28
ato vinihatāḥ sarve ye 'smajjayacikīrṣavaḥ karṇam eva tu paśyāmi saṃpraty asmajjayaiṣiṇam
7.125.29
yo hi mitram avijñāya yāthātathyena mandadhīḥ mitrārthe yojayaty enaṃ tasya so 'rtho 'vasīdati
7.125.30
tādṛgrūpam idaṃ kāryaṃ kṛtaṃ mama suhṛdbruvaiḥ mohāl lubdhasya pāpasya jihmācārais tatas tataḥ
7.125.31
hato jayadrathaś caiva saumadattiś ca vīryavān abhīṣāhāḥ śūrasenāḥ śibayo 'tha vasātayaḥ
7.125.32
so 'ham adya gamiṣyāmi yatra te puruṣarṣabhāḥ hatā madarthaṃ saṃgrāme yudhyamānāḥ kirīṭinā
7.125.33
na hi me jīvitenārthas tān ṛte puruṣarṣabhān ācāryaḥ pāṇḍuputrāṇām anujānātu no bhavān
7.126.1
dhṛtarāṣṭra uvāca sindhurāje hate tāta samare savyasācinā tathaiva bhūriśravasi kim āsīd vo manas tadā
7.126.2
duryodhanena ca droṇas tathoktaḥ kurusaṃsadi kim uktavān paraṃ tasmāt tan mamācakṣva saṃjaya
7.126.3
saṃjaya uvāca niṣṭānako mahān āsīt sainyānāṃ tava bhārata saindhavaṃ nihataṃ dṛṣṭvā bhūriśravasam eva ca
7.126.4
mantritaṃ tava putrasya te sarvam avamenire yena mantreṇa nihatāḥ śataśaḥ kṣatriyarṣabhāḥ
7.126.5
droṇas tu tad vacaḥ śrutvā putrasya tava durmanāḥ muhūrtam iva tu dhyātvā bhṛśam ārto 'bhyabhāṣata
7.126.6
duryodhana kim evaṃ māṃ vākśarair abhikṛntasi ajayyaṃ samare nityaṃ bruvāṇaṃ savyasācinam
7.126.7
etenaivārjunaṃ jñātum alaṃ kaurava saṃyuge yac chikhaṇḍy avadhīd bhīṣmaṃ pālyamānaḥ kirīṭinā
7.126.8
avadhyaṃ nihataṃ dṛṣṭvā saṃyuge devamānuṣaiḥ tadaivājñāsiṣam ahaṃ neyam astīti bhāratī
7.126.9
yaṃ puṃsāṃ triṣu lokeṣu sarvaśūram amaṃsmahi tasmin vinihate śūre kiṃ śeṣaṃ paryupāsmahe
7.126.10
yān sma tān glahate tātaḥ śakuniḥ kurusaṃsadi akṣān na te 'kṣā niśitā bāṇās te śatrutāpanāḥ
7.126.11
ta ete ghnanti nas tāta viśikhā jayacoditāḥ yāṃs tadā khyāpyamānāṃs tvaṃ vidureṇa na budhyase
7.126.12
tās tā vilapataś cāpi vidurasya mahātmanaḥ dhīrasya vāco nāśrauṣīḥ kṣemāya vadataḥ śivāḥ
7.126.13
tad idaṃ vartate ghoram āgataṃ vaiśasaṃ mahat tasyāvamānād vākyasya duryodhana kṛte tava
7.126.14
yac ca naḥ prekṣamāṇānāṃ kṛṣṇām ānāyayaḥ sabhām anarhatīṃ kule jātāṃ sarvadharmānucāriṇīm
7.126.15
tasyādharmasya gāndhāre phalaṃ prāptam idaṃ tvayā no cet pāpaṃ pare loke tvam arcchethās tato 'dhikam
7.126.16
yac ca tān pāṇḍavān dyūte viṣameṇa vijitya ha prāvrājayas tadāraṇye rauravājinavāsasaḥ
7.126.17
putrāṇām iva caiteṣāṃ dharmam ācaratāṃ sadā druhyet ko nu naro loke mad anyo brāhmaṇabruvaḥ
7.126.18
pāṇḍavānām ayaṃ kopas tvayā śakuninā saha āhṛto dhṛtarāṣṭrasya saṃmate kurusaṃsadi
7.126.19
duḥśāsanena saṃyuktaḥ karṇena parivardhitaḥ kṣattur vākyam anādṛtya tvayābhyastaḥ punaḥ punaḥ
7.126.20
yat tat sarve parābhūya paryavārayatārjunim sindhurājānam āśritya sa vo madhye kathaṃ hataḥ
7.126.21
kathaṃ tvayi ca karṇe ca kṛpe śalye ca jīvati aśvatthāmni ca kauravya nidhanaṃ saindhavo 'gamat
7.126.22
yad vas tat sarvarājānas tejas tigmam upāsate sindhurājaṃ paritrātuṃ sa vo madhye kathaṃ hataḥ
7.126.23
mayy eva hi viśeṣeṇa tathā duryodhana tvayi āśaṃsata paritrāṇam arjunāt sa mahīpatiḥ
7.126.24
tatas tasmin paritrāṇam alabdhavati phalgunāt na kiṃ cid anupaśyāmi jīvitatrāṇam ātmanaḥ
7.126.25
majjantam iva cātmānaṃ dhṛṣṭadyumnasya kilbiṣe paśyāmy ahatvā pāñcālān saha tena śikhaṇḍinā
7.126.26
tan mā kim abhitapyantaṃ vākśarair abhikṛntasi aśaktaḥ sindhurājasya bhūtvā trāṇāya bhārata
7.126.27
sauvarṇaṃ satyasaṃdhasya dhvajam akliṣṭakarmaṇaḥ apaśyan yudhi bhīṣmasya katham āśaṃsase jayam
7.126.28
madhye mahārathānāṃ ca yatrāhanyata saindhavaḥ hato bhūriśravāś caiva kiṃ śeṣaṃ tatra manyase
7.126.29
kṛpa eva ca durdharṣo yadi jīvati pārthiva yo nāgāt sindhurājasya vartma taṃ pūjayāmy aham
7.126.30
yac cāpaśyaṃ hataṃ bhīṣmaṃ paśyatas te 'nujasya vai duḥśāsanasya kauravya kurvāṇaṃ karma duṣkaram avadhyakalpaṃ saṃgrāme devair api savāsavaiḥ
7.126.31
na te vasuṃdharāstīti tad ahaṃ cintaye nṛpa imāni pāṇḍavānāṃ ca sṛñjayānāṃ ca bhārata anīkāny ādravante māṃ sahitāny adya māriṣa
7.126.32
nāhatvā sarvapāñcālān kavacasya vimokṣaṇam kartāsmi samare karma dhārtarāṣṭra hitaṃ tava
7.126.33
rājan brūyāḥ sutaṃ me tvam aśvatthāmānam āhave na somakāḥ pramoktavyā jīvitaṃ parirakṣatā
7.126.34
yac ca pitrānuśiṣṭo 'si tad vacaḥ paripālaya ānṛśaṃsye dame satye ārjave ca sthiro bhava
7.126.35
dharmārthakāmakuśalo dharmārthāv apy apīḍayan dharmapradhānaḥ kāryāṇi kuryāś ceti punaḥ punaḥ
7.126.36
cakṣurmanobhyāṃ saṃtoṣyā viprāḥ sevyāś ca śaktitaḥ na caiṣāṃ vipriyaṃ kāryaṃ te hi vahniśikhopamāḥ
7.126.37
eṣa tv aham anīkāni praviśāmy arisūdana raṇāya mahate rājaṃs tvayā vākśalyapīḍitaḥ
7.126.38
tvaṃ ca duryodhana balaṃ yadi śaknoṣi dhāraya rātrāv api hi yotsyante saṃrabdhāḥ kurusṛñjayāḥ
7.126.39
evam uktvā tataḥ prāyād droṇaḥ pāṇḍavasṛñjayān muṣṇan kṣatriyatejāṃsi nakṣatrāṇām ivāṃśumān
7.127.1
saṃjaya uvāca tato duryodhano rājā droṇenaivaṃ pracoditaḥ amarṣavaśam āpanno yuddhāyaiva mano dadhe
7.127.2
abravīc ca tadā karṇaṃ putro duryodhanas tava paśya kṛṣṇasahāyena pāṇḍavena kirīṭinā ācāryavihitaṃ vyūhaṃ bhinnaṃ devaiḥ sudurbhidam
7.127.3
tava vyāyacchamānasya droṇasya ca mahātmanaḥ miṣatāṃ yodhamukhyānāṃ saindhavo vinipātitaḥ
7.127.4
paśya rādheya rājānaḥ pṛthivyāṃ pravarā yudhi pārthenaikena nihatāḥ siṃhenevetarā mṛgāḥ
7.127.5
mama vyāyacchamānasya samare śatrusūdana alpāvaśeṣaṃ sainyaṃ me kṛtaṃ śakrātmajena ha
7.127.6
kathaṃ hy anicchamānasya droṇasya yudhi phalgunaḥ bhindyāt sudurbhidaṃ vyūhaṃ yatamāno 'pi saṃyuge
7.127.7
priyo hi phalguno nityam ācāryasya mahātmanaḥ tato 'sya dattavān dvāraṃ nayuddhenārimardana
7.127.8
abhayaṃ saindhavasyājau dattvā droṇaḥ paraṃtapaḥ prādāt kirīṭine dvāraṃ paśya nirguṇatāṃ mama
7.127.9
yady adāsyam anujñāṃ vai pūrvam eva gṛhān prati sindhurājasya samare nābhaviṣyaj janakṣayaḥ
7.127.10
jayadratho jīvitārthī gacchamāno gṛhān prati mayānāryeṇa saṃruddho droṇāt prāpyābhayaṃ raṇe
7.127.11
adya me bhrātaraḥ kṣīṇāś citrasenādayo yudhi bhīmasenaṃ samāsādya paśyatāṃ no durātmanām
7.127.12
karṇa uvāca ācāryaṃ mā vigarhasva śaktyā yudhyaty asau dvijaḥ ajayyān pāṇḍavān manye droṇenāstravidā mṛdhe
7.127.13
tathā hy enam atikramya praviṣṭaḥ śvetavāhanaḥ daivadṛṣṭo 'nyathābhāvo na manye vidyate kva cit
7.127.14
tato no yudhyamānānāṃ paraṃ śaktyā suyodhana saindhavo nihato rājan daivam atra paraṃ smṛtam
7.127.15
paraṃ yatnaṃ kurvatāṃ ca tvayā sārdhaṃ raṇājire hatvāsmākaṃ pauruṣaṃ hi daivaṃ paścāt karoti naḥ satataṃ ceṣṭamānānāṃ nikṛtyā vikrameṇa ca
7.127.16
daivopasṛṣṭaḥ puruṣo yat karma kurute kva cit kṛtaṃ kṛtaṃ sma tat tasya daivena vinihanyate
7.127.17
yat kartavyaṃ manuṣyeṇa vyavasāyavatā satā tat kāryam aviśaṅkena siddhir daive pratiṣṭhitā
7.127.18
nikṛtyā nikṛtāḥ pārthā viṣayogaiś ca bhārata dagdhā jatugṛhe cāpi dyūtena ca parājitāḥ
7.127.19
rājanītiṃ vyapāśritya prahitāś caiva kānanam yatnena ca kṛtaṃ yat te daivena vinipātitam
7.127.20
yudhyasva yatnam āsthāya mṛtyuṃ kṛtvā nivartanam yatatas tava teṣāṃ ca daivaṃ mārgeṇa yāsyati
7.127.21
na teṣāṃ matipūrvaṃ hi sukṛtaṃ dṛśyate kva cit duṣkṛtaṃ tava vā vīra buddhyā hīnaṃ kurūdvaha
7.127.22
daivaṃ pramāṇaṃ sarvasya sukṛtasyetarasya vā ananyakarma daivaṃ hi jāgarti svapatām api
7.127.23
bahūni tava sainyāni yodhāś ca bahavas tathā na tathā pāṇḍuputrāṇām evaṃ yuddham avartata
7.127.24
tair alpair bahavo yūyaṃ kṣayaṃ nītāḥ prahāriṇaḥ śaṅke daivasya tat karma pauruṣaṃ yena nāśitam
7.127.25
saṃjaya uvāca evaṃ saṃbhāṣamāṇānāṃ bahu tat taj janādhipa pāṇḍavānām anīkāni samadṛśyanta saṃyuge
7.127.26
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ vyatiṣaktarathadvipam tāvakānāṃ paraiḥ sārdhaṃ rājan durmantrite tava
7.128.1
saṃjaya uvāca tad udīrṇagajāśvaughaṃ balaṃ tava janādhipa pāṇḍusenām abhidrutya yodhayām āsa sarvataḥ
7.128.2
pāñcālāḥ kuravaś caiva yodhayantaḥ parasparam yamarāṣṭrāya mahate paralokāya dīkṣitāḥ
7.128.3
śūrāḥ śūraiḥ samāgamya śaratomaraśaktibhiḥ vivyadhuḥ samare tūrṇaṃ ninyuś caiva yamakṣayam
7.128.4
rathināṃ rathibhiḥ sārdhaṃ rudhirasrāvi dāruṇam prāvartata mahad yuddhaṃ nighnatām itaretaram
7.128.5
vāraṇāś ca mahārāja samāsādya parasparam viṣāṇair dārayām āsuḥ saṃkruddhāś ca madotkaṭāḥ
7.128.6
hayārohān hayārohāḥ prāsaśaktiparaśvadhaiḥ bibhidus tumule yuddhe prārthayanto mahad yaśaḥ
7.128.7
pattayaś ca mahābāho śataśaḥ śastrapāṇayaḥ anyonyam ārdayan rājan nityayattāḥ parākrame
7.128.8
gotrāṇāṃ nāmadheyānāṃ kulānāṃ caiva māriṣa śravaṇād dhi vijānīmaḥ pāñcālān kurubhiḥ saha
7.128.9
anyonyaṃ samare yodhāḥ śaraśaktiparaśvadhaiḥ preṣayan paralokāya vicaranto hy abhītavat
7.128.10
śarair daśa diśo rājaṃs teṣāṃ muktaiḥ sahasraśaḥ na bhrājanta yathāpūrvaṃ bhāskare 'staṃ gate 'pi ca
7.128.11
tathā prayudhyamāneṣu pāṇḍaveyeṣu nirbhayaḥ duryodhano mahārāja vyavagāhata tad balam
7.128.12
saindhavasya vadhenaiva bhṛśaṃ duḥkhasamanvitaḥ martavyam iti saṃcintya prāviśat tu dviṣadbalam
7.128.13
nādayan rathaghoṣeṇa kampayann iva medinīm abhyavartata putras te pāṇḍavānām anīkinīm
7.128.14
sa saṃnipātas tumulas tasya teṣāṃ ca bhārata abhavat sarvasainyānām abhāvakaraṇo mahān
7.128.15
madhyaṃdinagataṃ sūryaṃ pratapantaṃ gabhastibhiḥ tathā tava sutaṃ madhye pratapantaṃ śarormibhiḥ
7.128.16
na śekur bhārataṃ yuddhe pāṇḍavāḥ samavekṣitum palāyane kṛtotsāhā nirutsāhā dviṣajjaye
7.128.17
paryadhāvanta pāñcālā vadhyamānā mahātmanā rukmapuṅkhaiḥ prasannāgrais tava putreṇa dhanvinā ardyamānāḥ śarais tūrṇaṃ nyapatan pāṇḍusainikāḥ
7.128.18
na tādṛśaṃ raṇe karma kṛtavantas tu tāvakāḥ yādṛśaṃ kṛtavān rājā putras tava viśāṃ pate
7.128.19
putreṇa tava sā senā pāṇḍavī mathitā raṇe nalinī dviradeneva samantāt phullapaṅkajā
7.128.20
kṣīṇatoyānilārkābhyāṃ hatatviḍ iva padminī babhūva pāṇḍavī senā tava putrasya tejasā
7.128.21
pāṇḍusenāṃ hatāṃ dṛṣṭvā tava putreṇa bhārata bhīmasenapurogās tu pāñcālāḥ samupādravan
7.128.22
sa bhīmasenaṃ daśabhir mādrīputrau tribhis tribhiḥ virāṭadrupadau ṣaḍbhiḥ śatena ca śikhaṇḍinam
7.128.23
dhṛṣṭadyumnaṃ ca saptatyā dharmaputraṃ ca saptabhiḥ kekayāṃś caiva cedīṃś ca bahubhir niśitaiḥ śaraiḥ
7.128.24
sātvataṃ pañcabhir viddhvā draupadeyāṃs tribhis tribhiḥ ghaṭotkacaṃ ca samare viddhvā siṃha ivānadat
7.128.25
śataśaś cāparān yodhān sadvipāśvarathān raṇe śarair avacakartograiḥ kruddho 'ntaka iva prajāḥ
7.128.26
tasya tān nighnataḥ śatrūn rukmapṛṣṭhaṃ mahad dhanuḥ bhallābhyāṃ pāṇḍavo jyeṣṭhas tridhā ciccheda māriṣa
7.128.27
vivyādha cainaṃ daśabhiḥ samyagastaiḥ śitaiḥ śaraiḥ marmāṇi bhittvā te sarve saṃbhagnāḥ kṣitim āviśan
7.128.28
tataḥ pramuditā yodhāḥ parivavrur yudhiṣṭhiram vṛtrahatyai yathā devāḥ parivavruḥ puraṃdaram
7.128.29
tato yudhiṣṭhiro rājā tava putrasya māriṣa śaraṃ paramadurvāraṃ preṣayām āsa saṃyuge sa tena bhṛśasaṃviddho niṣasāda rathottame
7.128.30
tataḥ pāñcālasainyānāṃ bhṛśam āsīd ravo mahān hato rājeti rājendra muditānāṃ samantataḥ
7.128.31
bāṇaśabdaravaś cograḥ śuśruve tatra māriṣa atha droṇo drutaṃ tatra pratyadṛśyata saṃyuge
7.128.32
hṛṣṭo duryodhanaś cāpi dṛḍham ādāya kārmukam tiṣṭha tiṣṭheti rājānaṃ bruvan pāṇḍavam abhyayāt
7.128.33
pratyudyayus taṃ tvaritāḥ pāñcālā rājagṛddhinaḥ tān droṇaḥ pratijagrāha parīpsan kurusattamam caṇḍavātoddhatān meghān nighnan raśmimuco yathā
7.128.34
tato rājan mahān āsīt saṃgrāmo bhūrivardhanaḥ tāvakānāṃ pareṣāṃ ca sametānāṃ yuyutsayā
7.129.1
dhṛtarāṣṭra uvāca yat tadā prāviśat pāṇḍūn ācāryaḥ kupito vaśī uktvā duryodhanaṃ samyaṅ mama śāstrātigaṃ sutam
7.129.2
praviśya vicarantaṃ ca raṇe śūram avasthitam kathaṃ droṇaṃ maheṣvāsaṃ pāṇḍavāḥ paryavārayan
7.129.3
ke 'rakṣan dakṣiṇaṃ cakram ācāryasya mahātmanaḥ ke cottaram arakṣanta nighnataḥ śātravān raṇe
7.129.4
nṛtyan sa rathamārgeṣu sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ dhūmaketur iva kruddhaḥ kathaṃ mṛtyum upeyivān
7.129.5
saṃjaya uvāca sāyāhne saindhavaṃ hatvā rājñā pārthaḥ sametya ca sātyakiś ca maheṣvāso droṇam evābhyadhāvatām
7.129.6
tathā yudhiṣṭhiras tūrṇaṃ bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ pṛthak camūbhyāṃ saṃsaktau droṇam evābhyadhāvatām
7.129.7
tathaiva nakulo dhīmān sahadevaś ca durjayaḥ dhṛṣṭadyumnaḥ śatānīko virāṭaś ca sakekayaḥ matsyāḥ śālveyasenāś ca droṇam eva yayur yudhi
7.129.8
drupadaś ca tathā rājā pāñcālair abhirakṣitaḥ dhṛṣṭadyumnapitā rājan droṇam evābhyavartata
7.129.9
draupadeyā maheṣvāsā rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ sasenās te 'bhyavartanta droṇam eva mahādyutim
7.129.10
prabhadrakāś ca pāñcālāḥ ṣaṭsahasrāḥ prahāriṇaḥ droṇam evābhyavartanta puraskṛtya śikhaṇḍinam
7.129.11
tathetare naravyāghrāḥ pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ sahitāḥ saṃnyavartanta droṇam eva dvijarṣabham
7.129.12
teṣu śūreṣu yuddhāya gateṣu bharatarṣabha babhūva rajanī ghorā bhīrūṇāṃ bhayavardhinī
7.129.13
yodhānām aśivā raudrā rājann antakagāminī kuñjarāśvamanuṣyāṇāṃ prāṇāntakaraṇī tadā
7.129.14
tasyāṃ rajanyāṃ ghorāyāṃ nadantyaḥ sarvataḥ śivāḥ nyavedayan bhayaṃ ghoraṃ sajvālakavalair mukhaiḥ
7.129.15
ulūkāś cāpy adṛśyanta śaṃsanto vipulaṃ bhayam viśeṣataḥ kauravāṇāṃ dhvajinyām atidāruṇam
7.129.16
tataḥ sainyeṣu rājendra śabdaḥ samabhavan mahān bherīśabdena mahatā mṛdaṅgānāṃ svanena ca
7.129.17
gajānāṃ garjitaiś cāpi turaṅgāṇāṃ ca heṣitaiḥ khuraśabdanipātaiś ca tumulaḥ sarvato 'bhavat
7.129.18
tataḥ samabhavad yuddhaṃ saṃdhyāyām atidāruṇam droṇasya ca mahārāja sṛñjayānāṃ ca sarvaśaḥ
7.129.19
tamasā cāvṛte loke na prājñāyata kiṃ cana sainyena rajasā caiva samantād utthitena ha
7.129.20
narasyāśvasya nāgasya samasajjata śoṇitam nāpaśyāma rajo bhaumaṃ kaśmalenābhisaṃvṛtāḥ
7.129.21
rātrau vaṃśavanasyeva dahyamānasya parvate ghoraś caṭacaṭāśabdaḥ śastrāṇāṃ patatām abhūt
7.129.22
naiva sve na pare rājan prājñāyanta tamovṛte unmattam iva tat sarvaṃ babhūva rajanīmukhe
7.129.23
bhaumaṃ rajo 'tha rājendra śoṇitena praśāmitam śātakaumbhaiś ca kavacair bhūṣaṇaiś ca tamo 'bhyagāt
7.129.24
tataḥ sā bhāratī senā maṇihemavibhūṣitā dyaur ivāsīt sanakṣatrā rajanyāṃ bharatarṣabha
7.129.25
gomāyubaḍasaṃghuṣṭā śaktidhvajasamākulā dāruṇābhirutā ghorā kṣveḍitotkruṣṭanāditā
7.129.26
tato 'bhavan mahāśabdas tumulo lomaharṣaṇaḥ samāvṛṇvan diśaḥ sarvā mahendrāśaninisvanaḥ
7.129.27
sā niśīthe mahārāja senādṛśyata bhāratī aṅgadaiḥ kuṇḍalair niṣkaiḥ śastraiś caivāvabhāsitā
7.129.28
tatra nāgā rathāś caiva jāmbūnadavibhūṣitāḥ niśāyāṃ pratyadṛśyanta meghā iva savidyutaḥ
7.129.29
ṛṣṭiśaktigadābāṇamusalaprāsapaṭṭiśāḥ saṃpatanto vyadṛśyanta bhrājamānā ivāgnayaḥ
7.129.30
duryodhanapurovātāṃ rathanāgabalāhakām vāditraghoṣastanitāṃ cāpavidyuddhvajair vṛtām
7.129.31
droṇapāṇḍavaparjanyāṃ khaḍgaśaktigadāśanim śaradhārāstrapavanāṃ bhṛśaṃ śītoṣṇasaṃkulām
7.129.32
ghorāṃ vismāpanīm ugrāṃ jīvitacchidam aplavām tāṃ prāviśann atibhayāṃ senāṃ yuddhacikīrṣavaḥ
7.129.33
tasmin rātrimukhe ghore mahāśabdaninādite bhīrūṇāṃ trāsajanane śūrāṇāṃ harṣavardhane
7.129.34
rātriyuddhe tadā ghore vartamāne sudāruṇe droṇam abhyadravan kruddhāḥ sahitāḥ pāṇḍusṛñjayāḥ
7.129.35
ye ye pramukhato rājan nyavartanta mahātmanaḥ tān sarvān vimukhāṃś cakre kāṃś cin ninye yamakṣayam
7.130.1
dhṛtarāṣṭra uvāca tasmin praviṣṭe durdharṣe sṛñjayān amitaujasi amṛṣyamāṇe saṃrabdhe kā vo 'bhūd vai matis tadā
7.130.2
duryodhanaṃ tathā putram uktvā śāstrātigaṃ mama yat prāviśad ameyātmā kiṃ pārthaḥ pratyapadyata
7.130.3
nihate saindhave vīre bhūriśravasi caiva hi yad abhyagān mahātejāḥ pāñcālān aparājitaḥ
7.130.4
kim amanyata durdharṣaḥ praviṣṭe śatrutāpane duryodhanaś ca kiṃ kṛtyaṃ prāptakālam amanyata
7.130.5
ke ca taṃ varadaṃ vīram anvayur dvijasattamam ke cāsya pṛṣṭhato 'gacchan vīrāḥ śūrasya yudhyataḥ ke purastād ayudhyanta nighnataḥ śātravān raṇe
7.130.6
manye 'haṃ pāṇḍavān sarvān bhāradvājaśarārditān śiśire kampamānā vai kṛśā gāva ivābhibho
7.130.7
praviśya sa maheṣvāsaḥ pāñcālān arimardanaḥ kathaṃ nu puruṣavyāghraḥ pañcatvam upajagmivān
7.130.8
sarveṣu sainyeṣu ca saṃgateṣu; rātrau sameteṣu mahāratheṣu saṃloḍyamāneṣu pṛthagvidheṣu; ke vas tadānīṃ matimanta āsan
7.130.9
hatāṃś caiva viṣaktāṃś ca parābhūtāṃś ca śaṃsasi rathino virathāṃś caiva kṛtān yuddheṣu māmakān
7.130.10
katham eṣāṃ tadā tatra pārthānām apalāyinām prakāśam abhavad rātrau kathaṃ kuruṣu saṃjaya
7.130.11
saṃjaya uvāca rātriyuddhe tadā rājan vartamāne sudāruṇe droṇam abhyadravan rātrau pāṇḍavāḥ sahasainikāḥ
7.130.12
tato droṇaḥ kekayāṃś ca dhṛṣṭadyumnasya cātmajān preṣayan mṛtyulokāya sarvān iṣubhir āśugaiḥ
7.130.13
tasya pramukhato rājan ye 'vartanta mahārathāḥ tān sarvān preṣayām āsa paralokāya bhārata
7.130.14
pramathnantaṃ tadā vīraṃ bhāradvājaṃ mahāratham abhyavartata saṃkruddhaḥ śibī rājan pratāpavān
7.130.15
tam āpatantaṃ saṃprekṣya pāṇḍavānāṃ mahāratham vivyādha daśabhir droṇaḥ sarvapāraśavaiḥ śaraiḥ
7.130.16
taṃ śibiḥ prativivyādha triṃśatā niśitaiḥ śaraiḥ sārathiṃ cāsya bhallena smayamāno nyapātayat
7.130.17
tasya droṇo hayān hatvā sārathiṃ ca mahātmanaḥ athāsya saśirastrāṇaṃ śiraḥ kāyād apāharat
7.130.18
kaliṅgānāṃ ca sainyena kaliṅgasya suto raṇe pūrvaṃ pitṛvadhāt kruddho bhīmasenam upādravat
7.130.19
sa bhīmaṃ pañcabhir viddhvā punar vivyādha saptabhiḥ viśokaṃ tribhir ājaghne dhvajam ekena patriṇā
7.130.20
kaliṅgānāṃ tu taṃ śūraṃ kruddhaṃ kruddho vṛkodaraḥ rathād ratham abhidrutya muṣṭinābhijaghāna ha
7.130.21
tasya muṣṭihatasyājau pāṇḍavena balīyasā sarvāṇy asthīni sahasā prāpatan vai pṛthak pṛthak
7.130.22
taṃ karṇo bhrātaraś cāsya nāmṛṣyanta mahārathāḥ te bhīmasenaṃ nārācair jaghnur āśīviṣopamaiḥ
7.130.23
tataḥ śatrurathaṃ tyaktvā bhīmo dhruvarathaṃ gataḥ dhruvaṃ cāsyantam aniśaṃ muṣṭinā samapothayat sa tathā pāṇḍuputreṇa balinā nihato 'patat
7.130.24
taṃ nihatya mahārāja bhīmaseno mahābalaḥ jayarātarathaṃ prāpya muhuḥ siṃha ivānadat
7.130.25
jayarātam athākṣipya nadan savyena pāṇinā talena nāśayām āsa karṇasyaivāgrataḥ sthitam
7.130.26
karṇas tu pāṇḍave śaktiṃ kāñcanīṃ samavāsṛjat tatas tām eva jagrāha prahasan pāṇḍunandanaḥ
7.130.27
karṇāyaiva ca durdharṣaś cikṣepājau vṛkodaraḥ tām antarikṣe ciccheda śakunis tailapāyinā
7.130.28
tatas tava sutā rājan bhīmasya ratham āvrajan mahatā śaravarṣeṇa chādayanto vṛkodaram
7.130.29
durmadasya tato bhīmaḥ prahasann iva saṃyuge sārathiṃ ca hayāṃś caiva śarair ninye yamakṣayam durmadas tu tato yānaṃ duṣkarṇasyāvapupluve
7.130.30
tāv ekaratham ārūḍhau bhrātarau paratāpanau saṃgrāmaśiraso madhye bhīmaṃ dvāv abhyadhāvatām yathāmbupatimitrau hi tārakaṃ daityasattamam
7.130.31
tatas tu durmadaś caiva duṣkarṇaś ca tavātmajau ratham ekaṃ samāruhya bhīmaṃ bāṇair avidhyatām
7.130.32
tataḥ karṇasya miṣato drauṇer duryodhanasya ca kṛpasya somadattasya bāhlīkasya ca pāṇḍavaḥ
7.130.33
durmadasya ca vīrasya duṣkarṇasya ca taṃ ratham pādaprahāreṇa dharāṃ prāveśayad ariṃdamaḥ
7.130.34
tataḥ sutau te balinau śūrau duṣkarṇadurmadau muṣṭināhatya saṃkruddho mamarda caraṇena ca
7.130.35
tato hāhākṛte sainye dṛṣṭvā bhīmaṃ nṛpābruvan rudro 'yaṃ bhīmarūpeṇa dhārtarāṣṭreṣu gṛdhyati
7.130.36
evam uktvāpalāyanta sarve bhārata pārthivāḥ visaṃjñāvāhayan vāhān na ca dvau saha dhāvataḥ
7.130.37
tato bale bhṛśalulite niśāmukhe; supūjito nṛpavṛṣabhair vṛkodaraḥ mahābalaḥ kamalavibuddhalocano; yudhiṣṭhiraṃ nṛpatim apūjayad balī
7.130.38
tato yamau drupadavirāṭakekayā; yudhiṣṭhiraś cāpi parāṃ mudaṃ yayuḥ vṛkodaraṃ bhṛśam abhipūjayaṃś ca te; yathāndhake pratinihate haraṃ surāḥ
7.130.39
tataḥ sutās tava varuṇātmajopamā; ruṣānvitāḥ saha guruṇā mahātmanā vṛkodaraṃ sarathapadātikuñjarā; yuyutsavo bhṛśam abhiparyavārayan
7.130.40
tato 'bhavat timiraghanair ivāvṛtaṃ; mahābhaye bhayadam atīva dāruṇam niśāmukhe baḍavṛkagṛdhramodanaṃ; mahātmanāṃ nṛpavarayuddham adbhutam
7.131.1
saṃjaya uvāca prāyopaviṣṭe tu hate putre sātyakinā tataḥ somadatto bhṛśaṃ kruddhaḥ sātyakiṃ vākyam abravīt
7.131.2
kṣatradharmaḥ purā dṛṣṭo yas tu devair mahātmabhiḥ taṃ tvaṃ sātvata saṃtyajya dasyudharme kathaṃ rataḥ
7.131.3
parāṅmukhāya dīnāya nyastaśastrāya yācate kṣatradharmarataḥ prājñaḥ kathaṃ nu prahared raṇe
7.131.4
dvāv eva kila vṛṣṇīnāṃ tatra khyātau mahārathau pradyumnaś ca mahābāhus tvaṃ caiva yudhi sātvata
7.131.5
kathaṃ prāyopaviṣṭāya pārthena chinnabāhave nṛśaṃsaṃ patanīyaṃ ca tādṛśaṃ kṛtavān asi
7.131.6
śape sātvata putrābhyām iṣṭena sukṛtena ca anatītām imāṃ rātriṃ yadi tvāṃ vīramāninam
7.131.7
arakṣyamāṇaṃ pārthena jiṣṇunā sasutānujam na hanyāṃ niraye ghore pateyaṃ vṛṣṇipāṃsana
7.131.8
evam uktvā susaṃkruddhaḥ somadatto mahābalaḥ dadhmau śaṅkhaṃ ca tāreṇa siṃhanādaṃ nanāda ca
7.131.9
tataḥ kamalapatrākṣaḥ siṃhadaṃṣṭro mahābalaḥ sātvato bhṛśasaṃkruddhaḥ somadattam athābravīt
7.131.10
hato bhūriśravā vīras tava putro mahārathaḥ śalaś caiva tathā rājan bhrātṛvyasanakarśitaḥ
7.131.11
tvāṃ cāpy adya vadhiṣyāmi saputrapaśubāndhavam tiṣṭhedānīṃ raṇe yattaḥ kauravo 'si viśeṣataḥ
7.131.12
yasmin dānaṃ damaḥ śaucam ahiṃsā hrīr dhṛtiḥ kṣamā anapāyīni sarvāṇi nityaṃ rājñi yudhiṣṭhire
7.131.13
mṛdaṅgaketos tasya tvaṃ tejasā nihataḥ purā sakarṇasaubalaḥ saṃkhye vināśaṃ samupeṣyasi
7.131.14
śape 'haṃ kṛṣṇacaraṇair iṣṭāpūrtena caiva ha yadi tvāṃ sasutaṃ pāpaṃ na hanyāṃ yudhi roṣitaḥ apayāsyasi cet tyaktvā tato mukto bhaviṣyasi
7.131.15
evam ābhāṣya cānyonyaṃ krodhasaṃraktalocanau pravṛttau śarasaṃpātaṃ kartuṃ puruṣasattamau
7.131.16
tato gajasahasreṇa rathānām ayutena ca duryodhanaḥ somadattaṃ parivārya vyavasthitaḥ
7.131.17
śakuniś ca susaṃkruddhaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ putrapautraiḥ parivṛto bhrātṛbhiś cendravikramaiḥ syālas tava mahābāhur vajrasaṃhanano yuvā
7.131.18
sāgraṃ śatasahasraṃ tu hayānāṃ tasya dhīmataḥ somadattaṃ maheṣvāsaṃ samantāt paryarakṣata
7.131.19
rakṣyamāṇaś ca balibhiś chādayām āsa sātyakim taṃ chādyamānaṃ viśikhair dṛṣṭvā saṃnataparvabhiḥ dhṛṣṭadyumno 'bhyayāt kruddhaḥ pragṛhya mahatīṃ camūm
7.131.20
caṇḍavātābhisṛṣṭānām udadhīnām iva svanaḥ āsīd rājan balaughānām anyonyam abhinighnatām
7.131.21
vivyādha somadattas tu sātvataṃ navabhiḥ śaraiḥ sātyakir daśabhiś cainam avadhīt kurupuṃgavam
7.131.22
so 'tividdho balavatā samare dṛḍhadhanvanā rathopasthaṃ samāsādya mumoha gatacetanaḥ
7.131.23
taṃ vimūḍhaṃ samālakṣya sārathis tvarayānvitaḥ apovāha raṇād vīraṃ somadattaṃ mahāratham
7.131.24
taṃ visaṃjñaṃ samālokya yuyudhānaśarārditam drauṇir abhyadravat kruddhaḥ sātvataṃ raṇamūrdhani
7.131.25
tam āpatantaṃ saṃprekṣya śaineyasya rathaṃ prati bhaimaseniḥ susaṃkruddhaḥ pratyamitram avārayat
7.131.26
kārṣṇāyasamayaṃ ghoram ṛkṣacarmāvṛtaṃ mahat yuktaṃ gajanibhair vāhair na hayair nāpi vā gajaiḥ
7.131.27
vikṣiptam aṣṭacakreṇa vivṛtākṣeṇa kūjatā dhvajenocchritatuṇḍena gṛdhrarājena rājatā
7.131.28
lohitārdrapatākaṃ tam antramālāvibhūṣitam aṣṭacakrasamāyuktam āsthāya vipulaṃ ratham
7.131.29
śūlamudgaradhāriṇyā śailapādapahastayā rakṣasāṃ ghorarūpāṇām akṣauhiṇyā samāvṛtaḥ
7.131.30
tam udyatamahācāpaṃ niśāmya vyathitā nṛpāḥ yugāntakālasamaye daṇḍahastam ivāntakam
7.131.31
bhayārditā pracukṣobha putrasya tava vāhinī vāyunā kṣobhitāvartā gaṅgevordhvataraṅgiṇī
7.131.32
ghaṭotkacaprayuktena siṃhanādena bhīṣitāḥ prasusruvur gajā mūtraṃ vivyathuś ca narā bhṛśam
7.131.33
tato 'śmavṛṣṭir atyartham āsīt tatra samantataḥ saṃdhyākālādhikabalaiḥ pramuktā rākṣasaiḥ kṣitau
7.131.34
āyasāni ca cakrāṇi bhuśuṇḍyaḥ prāsatomarāḥ patanty aviralāḥ śūlāḥ śataghnyaḥ paṭṭiśās tathā
7.131.35
tad ugram atiraudraṃ ca dṛṣṭvā yuddhaṃ narādhipāḥ tanayās tava karṇaś ca vyathitāḥ prādravan diśaḥ
7.131.36
tatraiko 'strabalaślāghī drauṇir mānī na vivyathe vyadhamac ca śarair māyāṃ ghaṭotkacavinirmitām
7.131.37
nihatāyāṃ tu māyāyām amarṣī sa ghaṭotkacaḥ visasarja śarān ghorāṃs te 'śvatthāmānam āviśan
7.131.38
bhujagā iva vegena valmīkaṃ krodhamūrchitāḥ te śarā rudhirābhyaktā bhittvā śāradvatīsutam viviśur dharaṇīṃ śīghrā rukmapuṅkhāḥ śilāśitāḥ
7.131.39
aśvatthāmā tu saṃkruddho laghuhastaḥ pratāpavān ghaṭotkacam abhikruddhaṃ bibheda daśabhiḥ śaraiḥ
7.131.40
ghaṭotkaco 'tividdhas tu droṇaputreṇa marmasu cakraṃ śatasahasrāram agṛhṇād vyathito bhṛśam
7.131.41
kṣurāntaṃ bālasūryābhaṃ maṇivajravibhūṣitam aśvatthāmnas tu cikṣepa bhaimasenir jighāṃsayā
7.131.42
vegena mahatā gacchad vikṣiptaṃ drauṇinā śaraiḥ abhāgyasyeva saṃkalpas tan moghaṃ nyapatad bhuvi
7.131.43
ghaṭotkacas tatas tūrṇaṃ dṛṣṭvā cakraṃ nipātitam drauṇiṃ prācchādayad bāṇaiḥ svarbhānur iva bhāskaram
7.131.44
ghaṭotkacasutaḥ śrīmān bhinnāñjanacayopamaḥ rurodha drauṇim āyāntaṃ prabhañjanam ivādrirāṭ
7.131.45
pautreṇa bhīmasenasya śaraiḥ so 'ñjanaparvaṇā babhau meghena dhārābhir girir merur ivārditaḥ
7.131.46
aśvatthāmā tv asaṃbhrānto rudropendrendravikramaḥ dhvajam ekena bāṇena cicchedāñjanaparvaṇaḥ
7.131.47
dvābhyāṃ tu rathayantāraṃ tribhiś cāsya triveṇukam dhanur ekena ciccheda caturbhiś caturo hayān
7.131.48
virathasyodyataṃ hastād dhemabindubhir ācitam viśikhena sutīkṣṇena khaḍgam asya dvidhākarot
7.131.49
gadā hemāṅgadā rājaṃs tūrṇaṃ haiḍimbasūnunā bhrāmyotkṣiptā śaraiḥ sāpi drauṇinābhyāhatāpatat
7.131.50
tato 'ntarikṣam utpatya kālamegha ivonnadan vavarṣāñjanaparvā sa drumavarṣaṃ nabhastalāt
7.131.51
tato māyādharaṃ drauṇir ghaṭotkacasutaṃ divi mārgaṇair abhivivyādha ghanaṃ sūrya ivāṃśubhiḥ
7.131.52
so 'vatīrya punas tasthau rathe hemapariṣkṛte mahīdhara ivātyuccaḥ śrīmān añjanaparvataḥ
7.131.53
tam ayasmayavarmāṇaṃ drauṇir bhīmātmajātmajam jaghānāñjanaparvāṇaṃ maheśvara ivāndhakam
7.131.54
atha dṛṣṭvā hataṃ putram aśvatthāmnā mahābalam drauṇeḥ sakāśam abhyetya roṣāt pracalitāṅgadaḥ
7.131.55
prāha vākyam asaṃbhrānto vīraṃ śāradvatīsutam dahantaṃ pāṇḍavānīkaṃ vanam agnim ivoddhatam
7.131.56
tiṣṭha tiṣṭha na me jīvan droṇaputra gamiṣyasi tvām adya nihaniṣyāmi krauñcam agnisuto yathā
7.131.57
aśvatthāmovāca gaccha vatsa sahānyais tvaṃ yudhyasvāmaravikrama na hi putreṇa haiḍimbe pitā nyāyyaṃ prabādhitum
7.131.58
kāmaṃ khalu na me roṣo haiḍimbe vidyate tvayi kiṃ tu roṣānvito jantur hanyād ātmānam apy uta
7.131.59
saṃjaya uvāca śrutvaitat krodhatāmrākṣaḥ putraśokasamanvitaḥ aśvatthāmānam āyasto bhaimasenir abhāṣata
7.131.60
kim ahaṃ kātaro drauṇe pṛthagjana ivāhave bhīmāt khalv aham utpannaḥ kurūṇāṃ vipule kule
7.131.61
pāṇḍavānām ahaṃ putraḥ samareṣv anivartinām rakṣasām adhirājo 'haṃ daśagrīvasamo bale
7.131.62
tiṣṭha tiṣṭha na me jīvan droṇaputra gamiṣyasi yuddhaśraddhām ahaṃ te 'dya vineṣyāmi raṇājire
7.131.63
ity uktvā roṣatāmrākṣo rākṣasaḥ sumahābalaḥ drauṇim abhyadravat kruddho gajendram iva kesarī
7.131.64
rathākṣamātrair iṣubhir abhyavarṣad ghaṭotkacaḥ rathinām ṛṣabhaṃ drauṇiṃ dhārābhir iva toyadaḥ
7.131.65
śaravṛṣṭiṃ śarair drauṇir aprāptāṃ tāṃ vyaśātayat tato 'ntarikṣe bāṇānāṃ saṃgrāmo 'nya ivābhavat
7.131.66
athāstrasaṃgharṣakṛtair visphuliṅgaiḥ samābabhau vibhāvarīmukhe vyoma khadyotair iva citritam
7.131.67
niśāmya nihatāṃ māyāṃ drauṇinā raṇamāninā ghaṭotkacas tato māyāṃ sasarjāntarhitaḥ punaḥ
7.131.68
so 'bhavad girir atyuccaḥ śikharais tarusaṃkaṭaiḥ śūlaprāsāsimusalajalaprasravaṇo mahān
7.131.69
tam añjanacayaprakhyaṃ drauṇir dṛṣṭvā mahīdharam prapatadbhiś ca bahubhiḥ śastrasaṃghair na cukṣubhe
7.131.70
tataḥ smayann iva drauṇir vajram astram udīrayat sa tenāstreṇa śailendraḥ kṣiptaḥ kṣipram anaśyata
7.131.71
tataḥ sa toyado bhūtvā nīlaḥ sendrāyudho divi aśmavṛṣṭibhir atyugro drauṇim ācchādayad raṇe
7.131.72
atha saṃdhāya vāyavyam astram astravidāṃ varaḥ vyadhamad droṇatanayo nīlameghaṃ samutthitam
7.131.73
sa mārgaṇagaṇair drauṇir diśaḥ pracchādya sarvataḥ śataṃ rathasahasrāṇāṃ jaghāna dvipadāṃ varaḥ
7.131.74
sa dṛṣṭvā punar āyāntaṃ rathenāyatakārmukam ghaṭotkacam asaṃbhrāntaṃ rākṣasair bahubhir vṛtam
7.131.75
siṃhaśārdūlasadṛśair mattadviradavikramaiḥ gajasthaiś ca rathasthaiś ca vājipṛṣṭhagatair api
7.131.76
vivṛtāsyaśirogrīvair haiḍimbānucaraiḥ saha paulastyair yātudhānaiś ca tāmasaiś cogravikramaiḥ
7.131.77
nānāśastradharair vīrair nānākavacabhūṣaṇaiḥ mahābalair bhīmaravaiḥ saṃrambhodvṛttalocanaiḥ
7.131.78
upasthitais tato yuddhe rākṣasair yuddhadurmadaiḥ viṣaṇṇam abhisaṃprekṣya putraṃ te drauṇir abravīt
7.131.79
tiṣṭha duryodhanādya tvaṃ na kāryaḥ saṃbhramas tvayā sahaibhir bhrātṛbhir vīraiḥ pārthivaiś cendravikramaiḥ
7.131.80
nihaniṣyāmy amitrāṃs te na tavāsti parājayaḥ satyaṃ te pratijānāmi paryāśvāsaya vāhinīm
7.131.81
duryodhana uvāca na tv etad adbhutaṃ manye yat te mahad idaṃ manaḥ asmāsu ca parā bhaktis tava gautaminandana
7.131.82
saṃjaya uvāca aśvatthāmānam uktvaivaṃ tataḥ saubalam abravīt vṛtaḥ śatasahasreṇa rathānāṃ raṇaśobhinām
7.131.83
ṣaṣṭyā gajasahasraiś ca prayāhi tvaṃ dhanaṃjayam karṇaś ca vṛṣasenaś ca kṛpo nīlas tathaiva ca
7.131.84
udīcyāḥ kṛtavarmā ca purumitraḥ śrutārpaṇaḥ duḥśāsano nikumbhaś ca kuṇḍabhedī urukramaḥ
7.131.85
puraṃjayo dṛḍharathaḥ patākī hemapaṅkajaḥ śalyāruṇīndrasenāś ca saṃjayo vijayo jayaḥ
7.131.86
kamalākṣaḥ puruḥ krāthī jayavarmā sudarśanaḥ ete tvām anuyāsyanti pattīnām ayutāni ṣaṭ
7.131.87
jahi bhīmaṃ yamau cobhau dharmarājaṃ ca mātula asurān iva devendro jayāśā me tvayi sthitā
7.131.88
dāritān drauṇinā bāṇair bhṛśaṃ vikṣatavigrahān jahi mātula kaunteyān asurān iva pāvakiḥ
7.131.89
evam ukto yayau śīghraṃ putreṇa tava saubalaḥ piprīṣus te sutān rājan didhakṣuś caiva pāṇḍavān
7.131.90
atha pravavṛte yuddhaṃ drauṇirākṣasayor mṛdhe vibhāvaryāṃ sutumulaṃ śakraprahrādayor iva
7.131.91
tato ghaṭotkaco bāṇair daśabhir gautamīsutam jaghānorasi saṃkruddho viṣāgnipratimair dṛḍhaiḥ
7.131.92
sa tair abhyāhato gāḍhaṃ śarair bhīmasuteritaiḥ cacāla rathamadhyastho vātoddhūta iva drumaḥ
7.131.93
bhūyaś cāñjalikenāsya mārgaṇena mahāprabham drauṇihastasthitaṃ cāpaṃ cicchedāśu ghaṭotkacaḥ
7.131.94
tato 'nyad drauṇir ādāya dhanur bhārasahaṃ mahat vavarṣa viśikhāṃs tīkṣṇān vāridhārā ivāmbudaḥ
7.131.95
tataḥ śāradvatīputraḥ preṣayām āsa bhārata suvarṇapuṅkhāñ śatrughnān khacarān khacarān prati
7.131.96
tadbāṇair arditaṃ yūthaṃ rakṣasāṃ pīnavakṣasām siṃhair iva babhau mattaṃ gajānām ākulaṃ kulam
7.131.97
vidhamya rākṣasān bāṇaiḥ sāśvasūtarathān vibhuḥ dadāha bhagavān vahnir bhūtānīva yugakṣaye
7.131.98
sa dagdhvākṣauhiṇīṃ bāṇair nairṛtān ruruce bhṛśam pureva tripuraṃ dagdhvā divi devo maheśvaraḥ
7.131.99
yugānte sarvabhūtāni dagdhveva vasur ulbaṇaḥ rarāja jayatāṃ śreṣṭho droṇaputras tavāhitān
7.131.100
teṣu rājasahasreṣu pāṇḍaveyeṣu bhārata nainaṃ nirīkṣituṃ kaś cic chaknoti drauṇim āhave ṛte ghaṭotkacād vīrād rākṣasendrān mahābalāt
7.131.101
sa punar bharataśreṣṭha krodhād raktāntalocanaḥ talaṃ talena saṃhatya saṃdaśya daśanacchadam svasūtam abravīt kruddho droṇaputrāya māṃ vaha
7.131.102
sa yayau ghorarūpeṇa tena jaitrapatākinā dvairathaṃ droṇaputreṇa punar apy arisūdanaḥ
7.131.103
sa cikṣepa tataḥ kruddho droṇaputrāya rākṣasaḥ aṣṭacakrāṃ mahāraudrām aśanīṃ rudranirmitām
7.131.104
tām avaplutya jagrāha drauṇir nyasya rathe dhanuḥ cikṣepa caināṃ tasyaiva syandanāt so 'vapupluve
7.131.105
sāśvasūtadhvajaṃ vāhaṃ bhasma kṛtvā mahāprabhā viveśa vasudhāṃ bhittvā sāśanir bhṛśadāruṇā
7.131.106
drauṇes tat karma dṛṣṭvā tu sarvabhūtāny apūjayan yad avaplutya jagrāha ghorāṃ śaṃkaranirmitām
7.131.107
dhṛṣṭadyumnarathaṃ gatvā bhaimasenis tato nṛpa mumoca niśitān bāṇān punar drauṇer mahorasi
7.131.108
dhṛṣṭadyumno 'py asaṃbhrānto mumocāśīviṣopamān suvarṇapuṅkhān viśikhān droṇaputrasya vakṣasi
7.131.109
tato mumoca nārācān drauṇis tābhyāṃ sahasraśaḥ tāv apy agniśikhāprakhyair jaghnatus tasya mārgaṇān
7.131.110
atitīvram abhūd yuddhaṃ tayoḥ puruṣasiṃhayoḥ yodhānāṃ prītijananaṃ drauṇeś ca bharatarṣabha
7.131.111
tato rathasahasreṇa dviradānāṃ śatais tribhiḥ ṣaḍbhir vājisahasraiś ca bhīmas taṃ deśam āvrajat
7.131.112
tato bhīmātmajaṃ rakṣo dhṛṣṭadyumnaṃ ca sānugam ayodhayata dharmātmā drauṇir akliṣṭakarmakṛt
7.131.113
tatrādbhutatamaṃ drauṇir darśayām āsa vikramam aśakyaṃ kartum anyena sarvabhūteṣu bhārata
7.131.114
nimeṣāntaramātreṇa sāśvasūtarathadvipām akṣauhiṇīṃ rākṣasānāṃ śitair bāṇair aśātayat
7.131.115
miṣato bhīmasenasya haiḍimbeḥ pārṣatasya ca yamayor dharmaputrasya vijayasyācyutasya ca
7.131.116
pragāḍham añjogatibhir nārācair abhitāḍitāḥ nipetur dviradā bhūmau dviśṛṅgā iva parvatāḥ
7.131.117
nikṛttair hastihastaiś ca vicaladbhir itas tataḥ rarāja vasudhā kīrṇā visarpadbhir ivoragaiḥ
7.131.118
kṣiptaiḥ kāñcanadaṇḍaiś ca nṛpacchatraiḥ kṣitir babhau dyaur ivoditacandrārkā grahākīrṇā yugakṣaye
7.131.119
pravṛddhadhvajamaṇḍūkāṃ bherīvistīrṇakacchapām chatrahaṃsāvalījuṣṭāṃ phenacāmaramālinīm
7.131.120
kaṅkagṛdhramahāgrāhāṃ naikāyudhajhaṣākulām rathakṣiptamahāvaprāṃ patākāruciradrumām
7.131.121
śaramīnāṃ mahāraudrāṃ prāsaśaktyugraḍuṇḍubhām majjāmāṃsamahāpaṅkāṃ kabandhāvarjitoḍupām
7.131.122
keśaśaivalakalmāṣāṃ bhīrūṇāṃ kaśmalāvahām nāgendrahayayodhānāṃ śarīravyayasaṃbhavām
7.131.123
śoṇitaughamahāvegāṃ drauṇiḥ prāvartayan nadīm yodhārtaravanirghoṣāṃ kṣatajormisamākulām
7.131.124
prāyād atimahāghoraṃ yamakṣayamahodadhim nihatya rākṣasān bāṇair drauṇir haiḍimbam ārdayat
7.131.125
punar apy atisaṃkruddhaḥ savṛkodarapārṣatān sa nārācagaṇaiḥ pārthān drauṇir viddhvā mahābalaḥ
7.131.126
jaghāna surathaṃ nāma drupadasya sutaṃ vibhuḥ punaḥ śrutaṃjayaṃ nāma surathasyānujaṃ raṇe
7.131.127
balānīkaṃ jayānīkaṃ jayāśvaṃ cābhijaghnivān śrutāhvayaṃ ca rājendra drauṇir ninye yamakṣayam
7.131.128
tribhiś cānyaiḥ śarais tīkṣṇaiḥ supuṅkhai rukmamālinam śatruṃjayaṃ ca balinaṃ śakralokaṃ nināya ha
7.131.129
jaghāna sa pṛṣadhraṃ ca candradevaṃ ca māninam kuntibhojasutāṃś cājau daśabhir daśa jaghnivān
7.131.130
aśvatthāmā susaṃkruddhaḥ saṃdhāyogram ajihmagam mumocākarṇapūrṇena dhanuṣā śaram uttamam yamadaṇḍopamaṃ ghoram uddiśyāśu ghaṭotkacam
7.131.131
sa bhittvā hṛdayaṃ tasya rākṣasasya mahāśaraḥ viveśa vasudhāṃ śīghraṃ sapuṅkhaḥ pṛthivīpate
7.131.132
taṃ hataṃ patitaṃ jñātvā dhṛṣṭadyumno mahārathaḥ drauṇeḥ sakāśād rājendra apaninye rathāntaram
7.131.133
tathā parāṅmukharathaṃ sainyaṃ yaudhiṣṭhiraṃ nṛpa parājitya raṇe vīro droṇaputro nanāda ha pūjitaḥ sarvabhūtaiś ca tava putraiś ca bhārata
7.131.134
atha śaraśatabhinnakṛttadehair; hatapatitaiḥ kṣaṇadācaraiḥ samantāt nidhanam upagatair mahī kṛtābhūd; giriśikharair iva durgamātiraudrā
7.131.135
taṃ siddhagandharvapiśācasaṃghā; nāgāḥ suparṇāḥ pitaro vayāṃsi rakṣogaṇā bhūtagaṇāś ca drauṇim; apūjayann apsarasaḥ surāś ca
7.132.1
saṃjaya uvāca drupadasyātmajān dṛṣṭvā kuntibhojasutāṃs tathā droṇaputreṇa nihatān rākṣasāṃś ca sahasraśaḥ
7.132.2
yudhiṣṭhiro bhīmaseno dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ yuyudhānaś ca saṃyattā yuddhāyaiva mano dadhuḥ
7.132.3
somadattaḥ punaḥ kurddho dṛṣṭvā sātyakim āhave mahatā śaravarṣeṇa chādayām āsa sarvataḥ
7.132.4
tataḥ samabhavad yuddham atīva bhayavardhanam tvadīyānāṃ pareṣāṃ ca ghoraṃ vijayakāṅkṣiṇām
7.132.5
daśabhiḥ sātvatasyārthe bhīmo vivyādha kauravam somadatto 'pi taṃ vīraṃ śatena pratyavidhyata
7.132.6
sātvatas tv abhisaṃkruddhaḥ putrādhibhir abhiplutam vṛddham ṛddhaṃ guṇaiḥ sarvair yayātim iva nāhuṣam
7.132.7
vivyādha daśabhis tīkṣṇaiḥ śarair vajranipātibhiḥ śaktyā cainam athāhatya punar vivyādha saptabhiḥ
7.132.8
tatas tu sātyaker arthe bhīmaseno navaṃ dṛḍham mumoca parighaṃ ghoraṃ somadattasya mūrdhani
7.132.9
sātyakiś cāgnisaṃkāśaṃ mumoca śaram uttamam somadattorasi kruddhaḥ supatraṃ niśitaṃ yudhi
7.132.10
yugapat petatur atha ghorau parighamārgaṇau śarīre somadattasya sa papāta mahārathaḥ
7.132.11
vyāmohite tu tanaye bāhlīkaḥ samupādravat visṛjañ śaravarṣāṇi kālavarṣīva toyadaḥ
7.132.12
bhīmo 'tha sātvatasyārthe bāhlīkaṃ navabhiḥ śaraiḥ pīḍayan vai mahātmānaṃ vivyādha raṇamūrdhani
7.132.13
prātipīyas tu saṃkruddhaḥ śaktiṃ bhīmasya vakṣasi nicakhāna mahābāhuḥ puraṃdara ivāśanim
7.132.14
sa tayābhihato bhīmaś cakampe ca mumoha ca prāpya cetaś ca balavān gadām asmai sasarja ha
7.132.15
sā pāṇḍavena prahitā bāhlīkasya śiro 'harat sa papāta hataḥ pṛthvyāṃ vajrāhata ivādrirāṭ
7.132.16
tasmin vinihate vīre bāhlīke puruṣarṣabhe putrās te 'bhyardayan bhīmaṃ daśa dāśaratheḥ samāḥ
7.132.17
nārācair daśabhir bhīmas tān nihatya tavātmajān karṇasya dayitaṃ putraṃ vṛṣasenam avākirat
7.132.18
tato vṛṣaratho nāma bhrātā karṇasya viśrutaḥ jaghāna bhīmaṃ nārācais tam apy abhyavadhīd balī
7.132.19
tataḥ sapta rathān vīraḥ syālānāṃ tava bhārata nihatya bhīmo nārācaiḥ śatacandram apothayat
7.132.20
amarṣayanto nihataṃ śatacandraṃ mahāratham śakuner bhrātaro vīrā gajākṣaḥ śarabho vibhuḥ abhidrutya śarais tīkṣṇair bhīmasenam atāḍayan
7.132.21
sa tudyamāno nārācair vṛṣṭivegair ivarṣabhaḥ jaghāna pañcabhir bāṇaiḥ pañcaivātibalo rathān tān dṛṣṭvā nihatān vīrān vicelur nṛpasattamāḥ
7.132.22
tato yudhiṣṭhiraḥ kruddhas tavānīkam aśātayat miṣataḥ kumbhayoneś ca putrāṇāṃ ca tavānagha
7.132.23
ambaṣṭhān mālavāñ śūrāṃs trigartān saśibīn api prāhiṇon mṛtyulokāya gaṇān yuddhe yudhiṣṭhiraḥ
7.132.24
abhīṣāhāñ śūrasenān bāhlīkān savasātikān nikṛtya pṛthivīṃ rājā cakre śoṇitakardamām
7.132.25
yaudheyāraṭṭarājanyamadrakāṇāṃ gaṇān yudhi prāhiṇon mṛtyulokāya śūrān bāṇair yudhiṣṭhiraḥ
7.132.26
hatāharata gṛhṇīta vidhyata vyavakṛntata ity āsīt tumulaḥ śabdo yudhiṣṭhirarathaṃ prati
7.132.27
sainyāni drāvayantaṃ taṃ droṇo dṛṣṭvā yudhiṣṭhiram coditas tava putreṇa sāyakair abhyavākirat
7.132.28
droṇas tu paramakruddho vāyavyāstreṇa pārthivam vivyādha so 'sya tad divyam astram astreṇa jaghnivān
7.132.29
tasmin vinihate cāstre bhāradvājo yudhiṣṭhire vāruṇaṃ yāmyam āgneyaṃ tvāṣṭraṃ sāvitram eva ca cikṣepa paramakruddho jighāṃsuḥ pāṇḍunandanam
7.132.30
kṣiptāni kṣipyamāṇāni tāni cāstrāṇi dharmajaḥ jaghānāstrair mahābāhuḥ kumbhayoner avitrasan
7.132.31
satyāṃ cikīrṣamāṇas tu pratijñāṃ kumbhasaṃbhavaḥ prāduścakre 'stram aindraṃ vai prājāpatyaṃ ca bhārata jighāṃsur dharmatanayaṃ tava putrahite rataḥ
7.132.32
patiḥ kurūṇāṃ gajasiṃhagāmī; viśālavakṣāḥ pṛthulohitākṣaḥ prāduścakārāstram ahīnatejā; māhendram anyat sa jaghāna te 'stre
7.132.33
vihanyamāneṣv astreṣu droṇaḥ krodhasamanvitaḥ yudhiṣṭhiravadhaprepsur brāhmam astram udairayat
7.132.34
tato nājñāsiṣaṃ kiṃ cid ghoreṇa tamasāvṛte sarvabhūtāni ca paraṃ trāsaṃ jagmur mahīpate
7.132.35
brahmāstram udyataṃ dṛṣṭvā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ brahmāstreṇaiva rājendra tad astraṃ pratyavārayat
7.132.36
tataḥ sainikamukhyās te praśaśaṃsur nararṣabhau droṇapārthau maheṣvāsau sarvayuddhaviśāradau
7.132.37
tataḥ pramucya kaunteyaṃ droṇo drupadavāhinīm vyadhamad roṣatāmrākṣo vāyavyāstreṇa bhārata
7.132.38
te hanyamānā droṇena pāñcālāḥ prādravan bhayāt paśyato bhīmasenasya pārthasya ca mahātmanaḥ
7.132.39
tataḥ kirīṭī bhīmaś ca sahasā saṃnyavartatām mahadbhyāṃ rathavaṃśābhyāṃ parigṛhya balaṃ tava
7.132.40
bībhatsur dakṣiṇaṃ pārśvam uttaraṃ tu vṛkodaraḥ bhāradvājaṃ śaraughābhyāṃ mahadbhyām abhyavarṣatām
7.132.41
tau tadā sṛñjayāś caiva pāñcālāś ca mahaujasaḥ anvagacchan mahārāja matsyāś ca saha sātvataiḥ
7.132.42
tataḥ sā bhāratī senā vadhyamānā kirīṭinā droṇena vāryamāṇās te svayaṃ tava sutena ca nāśakyanta mahārāja yodhā vārayituṃ tadā
7.133.1
saṃjaya uvāca udīryamāṇaṃ tad dṛṣṭvā pāṇḍavānāṃ mahad balam aviṣahyaṃ ca manvānaḥ karṇaṃ duryodhano 'bravīt
7.133.2
ayaṃ sa kālaḥ saṃprāpto mitrāṇāṃ mitravatsala trāyasva samare karṇa sarvān yodhān mahābala
7.133.3
pāñcālair matsyakaikeyaiḥ pāṇḍavaiś ca mahārathaiḥ vṛtān samantāt saṃkruddhair niḥśvasadbhir ivoragaiḥ
7.133.4
ete nadanti saṃhṛṣṭāḥ pāṇḍavā jitakāśinaḥ śakropamāś ca bahavaḥ pāñcālānāṃ rathavrajāḥ
7.133.5
karṇa uvāca paritrātum iha prāpto yadi pārthaṃ puraṃdaraḥ tam apy āśu parājitya tato hantāsmi pāṇḍavam
7.133.6
satyaṃ te pratijānāmi samāśvasihi bhārata hantāsmi pāṇḍutanayān pāñcālāṃś ca samāgatān
7.133.7
jayaṃ te pratijānāmi vāsavasyeva pāvakiḥ priyaṃ tava mayā kāryam iti jīvāmi pārthiva
7.133.8
sarveṣām eva pārthānāṃ phalguno balavattaraḥ tasyāmoghāṃ vimokṣyāmi śaktiṃ śakravinirmitām
7.133.9
tasmin hate maheṣvāse bhrātaras tasya mānada tava vaśyā bhaviṣyanti vanaṃ yāsyanti vā punaḥ
7.133.10
mayi jīvati kauravya viṣādaṃ mā kṛthāḥ kva cit ahaṃ jeṣyāmi samare sahitān sarvapāṇḍavān
7.133.11
pāñcālān kekayāṃś caiva vṛṣṇīṃś cāpi samāgatān bāṇaughaiḥ śakalīkṛtya tava dāsyāmi medinīm
7.133.12
saṃjaya uvāca evaṃ bruvāṇaṃ karṇaṃ tu kṛpaḥ śāradvato 'bravīt smayann iva mahābāhuḥ sūtaputram idaṃ vacaḥ
7.133.13
śobhanaṃ śobhanaṃ karṇa sanāthaḥ kurupuṃgavaḥ tvayā nāthena rādheya vacasā yadi sidhyati
7.133.14
bahuśaḥ katthase karṇa kauravyasya samīpataḥ na tu te vikramaḥ kaś cid dṛśyate balam eva vā
7.133.15
samāgamaḥ pāṇḍusutair dṛṣṭas te bahuśo yudhi sarvatra nirjitaś cāsi pāṇḍavaiḥ sūtanandana
7.133.16
hriyamāṇe tadā karṇa gandharvair dhṛtarāṣṭraje tadāyudhyanta sainyāni tvam ekas tu palāyathāḥ
7.133.17
virāṭanagare cāpi sametāḥ sarvakauravāḥ pārthena nirjitā yuddhe tvaṃ ca karṇa sahānujaḥ
7.133.18
ekasyāpy asamarthas tvaṃ phalgunasya raṇājire katham utsahase jetuṃ sakṛṣṇān sarvapāṇḍavān
7.133.19
abruvan karṇa yudhyasva bahu katthasi sūtaja anuktvā vikramed yas tu tad vai satpuruṣavratam
7.133.20
garjitvā sūtaputra tvaṃ śāradābhram ivājalam niṣphalo dṛśyase karṇa tac ca rājā na budhyate
7.133.21
tāvad garjasi rādheya yāvat pārthaṃ na paśyasi purā pārthaṃ hi te dṛṣṭvā durlabhaṃ garjitaṃ bhavet
7.133.22
tvam anāsādya tān bāṇān phalgunasya vigarjasi pārthasāyakaviddhasya durlabhaṃ garjitaṃ bhavet
7.133.23
bāhubhiḥ kṣatriyāḥ śūrā vāgbhiḥ śūrā dvijātayaḥ dhanuṣā phalgunaḥ śūraḥ karṇaḥ śūro manorathaiḥ
7.133.24
evaṃ paruṣitas tena tadā śāradvatena saḥ karṇaḥ praharatāṃ śreṣṭhaḥ kṛpaṃ vākyam athābravīt
7.133.25
śūrā garjanti satataṃ prāvṛṣīva balāhakāḥ phalaṃ cāśu prayacchanti bījam uptam ṛtāv iva
7.133.26
doṣam atra na paśyāmi śūrāṇāṃ raṇamūrdhani tat tad vikatthamānānāṃ bhāraṃ codvahatāṃ mṛdhe
7.133.27
yaṃ bhāraṃ puruṣo voḍhuṃ manasā hi vyavasyati daivam asya dhruvaṃ tatra sāhāyyāyopapadyate
7.133.28
vyavasāyadvitīyo 'haṃ manasā bhāram udvahan garjāmi yady ahaṃ vipra tava kiṃ tatra naśyati
7.133.29
vṛthā śūrā na garjanti sajalā iva toyadāḥ sāmarthyam ātmano jñātvā tato garjanti paṇḍitāḥ
7.133.30
so 'ham adya raṇe yattaḥ sahitau kṛṣṇapāṇḍavau utsahe tarasā jetuṃ tato garjāmi gautama
7.133.31
paśya tvaṃ garjitasyāsya phalaṃ me vipra sānugaḥ hatvā pāṇḍusutān ājau sahakṛṣṇān sasātvatān duryodhanāya dāsyāmi pṛthivīṃ hatakaṇṭakām
7.133.32
kṛpa uvāca manorathapralāpo me na grāhyas tava sūtaja yadā kṣipasi vai kṛṣṇau dharmarājaṃ ca pāṇḍavam
7.133.33
dhruvas tatra jayaḥ karṇa yatra yuddhaviśāradau devagandharvayakṣāṇāṃ manuṣyoragarakṣasām daṃśitānām api raṇe ajeyau kṛṣṇapāṇḍavau
7.133.34
brahmaṇyaḥ satyavāg dānto gurudaivatapūjakaḥ nityaṃ dharmarataś caiva kṛtāstraś ca viśeṣataḥ dhṛtimāṃś ca kṛtajñaś ca dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ
7.133.35
bhrātaraś cāsya balinaḥ sarvāstreṣu kṛtaśramāḥ guruvṛttiratāḥ prājñā dharmanityā yaśasvinaḥ
7.133.36
saṃbandhinaś cendravīryāḥ svanuraktāḥ prahāriṇaḥ dhṛṣṭadyumnaḥ śikhaṇḍī ca daurmukhir janamejayaḥ
7.133.37
candraseno bhadrasenaḥ kīrtidharmā dhruvo dharaḥ vasucandro dāmacandraḥ siṃhacandraḥ suvedhanaḥ
7.133.38
drupadasya tathā putrā drupadaś ca mahāstravit yeṣām arthāya saṃyatto matsyarājaḥ sahānugaḥ
7.133.39
śatānīkaḥ sudaśanaḥ śrutānīkaḥ śrutadhvajaḥ balānīko jayānīko jayāśvo rathavāhanaḥ
7.133.40
candrodayaḥ kāmaratho virāṭabhrātaraḥ śubhāḥ yamau ca draupadeyāś ca rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ yeṣām arthāya yudhyante na teṣāṃ vidyate kṣayaḥ
7.133.41
kāmaṃ khalu jagat sarvaṃ sadevāsuramānavam sayakṣarākṣasagaṇaṃ sabhūtabhujagadvipam niḥśeṣam astravīryeṇa kuryātāṃ bhīmaphalgunau
7.133.42
yudhiṣṭhiraś ca pṛthivīṃ nirdahed ghoracakṣuṣā aprameyabalaḥ śaurir yeṣām arthe ca daṃśitaḥ kathaṃ tān saṃyuge karṇa jetum utsahase parān
7.133.43
mahān apanayas tv eṣa tava nityaṃ hi sūtaja yas tvam utsahase yoddhuṃ samare śauriṇā saha
7.133.44
saṃjaya uvāca evam uktas tu rādheyaḥ prahasan bharatarṣabha abravīc ca tadā karṇo guruṃ śāradvataṃ kṛpam
7.133.45
satyam uktaṃ tvayā brahman pāṇḍavān prati yad vacaḥ ete cānye ca bahavo guṇāḥ pāṇḍusuteṣu vai
7.133.46
ajayyāś ca raṇe pārthā devair api savāsavaiḥ sadaityayakṣagandharvapiśācoragarākṣasaiḥ tathāpi pārthāñ jeṣyāmi śaktyā vāsavadattayā
7.133.47
mamāpy amoghā datteyaṃ śaktiḥ śakreṇa vai dvija etayā nihaniṣyāmi savyasācinam āhave
7.133.48
hate tu pāṇḍave kṛṣṇo bhrātaraś cāsya sodarāḥ anarjunā na śakṣyanti mahīṃ bhoktuṃ kathaṃ cana
7.133.49
teṣu naṣṭeṣu sarveṣu pṛthivīyaṃ sasāgarā ayatnāt kauraveyasya vaśe sthāsyati gautama
7.133.50
sunītair iha sarvārthāḥ sidhyante nātra saṃśayaḥ etam artham ahaṃ jñātvā tato garjāmi gautama
7.133.51
tvaṃ tu vṛddhaś ca vipraś ca aśaktaś cāpi saṃyuge kṛtasnehaś ca pārtheṣu mohān mām avamanyase
7.133.52
yady evaṃ vakṣyase bhūyo mām apriyam iha dvija tatas te khaḍgam udyamya jihvāṃ chetsyāmi durmate
7.133.53
yac cāpi pāṇḍavān vipra stotum icchasi saṃyuge bhīṣayan sarvasainyāni kauraveyāṇi durmate atrāpi śṛṇu me vākyaṃ yathāvad gadato dvija
7.133.54
duryodhanaś ca droṇaś ca śakunir durmukho jayaḥ duḥśāsano vṛṣaseno madrarājas tvam eva ca somadattaś ca bhūriś ca tathā drauṇir viviṃśatiḥ
7.133.55
tiṣṭheyur daṃśitā yatra sarve yuddhaviśāradāḥ jayed etān raṇe ko nu śakratulyabalo 'py ariḥ
7.133.56
śūrāś ca hi kṛtāstrāś ca balinaḥ svargalipsavaḥ dharmajñā yuddhakuśalā hanyur yuddhe surān api
7.133.57
ete sthāsyanti saṃgrāme pāṇḍavānāṃ vadhārthinaḥ jayam ākāṅkṣamāṇā hi kauraveyasya daṃśitāḥ
7.133.58
daivāyattam ahaṃ manye jayaṃ subalinām api yatra bhīṣmo mahābāhuḥ śete śaraśatācitaḥ
7.133.59
vikarṇaś citrasenaś ca bāhlīko 'tha jayadrathaḥ bhūriśravā jayaś caiva jalasaṃdhaḥ sudakṣiṇaḥ
7.133.60
śalaś ca rathināṃ śreṣṭho bhagadattaś ca vīryavān ete cānye ca rājāno devair api sudurjayāḥ
7.133.61
nihatāḥ samare śūrāḥ pāṇḍavair balavattarāḥ kim anyad daivasaṃyogān manyase puruṣādhama
7.133.62
yāṃś ca tān stauṣi satataṃ duryodhanaripūn dvija teṣām api hatāḥ śūrāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ
7.133.63
kṣīyante sarvasainyāni kurūṇāṃ pāṇḍavaiḥ saha prabhāvaṃ nātra paśyāmi pāṇḍavānāṃ kathaṃ cana
7.133.64
yāṃs tān balavato nityaṃ manyase tvaṃ dvijādhama yatiṣye 'haṃ yathāśakti yoddhuṃ taiḥ saha saṃyuge duryodhanahitārthāya jayo daive pratiṣṭhitaḥ
7.134.1
saṃjaya uvāca tathā paruṣitaṃ dṛṣṭvā sūtaputreṇa mātulam khaḍgam udyamya vegena drauṇir abhyapatad drutam
7.134.2
aśvatthāmovāca karṇa paśya sudurbuddhe tiṣṭhedānīṃ narādhama eṣa te 'dya śiraḥ kāyād uddharāmi sudurmate
7.134.3
saṃjaya uvāca tam utpatantaṃ vegena rājā duryodhanaḥ svayam nyavārayan mahārāja kṛpaś ca dvipadāṃ varaḥ
7.134.4
karṇa uvāca śūro 'yaṃ samaraślāghī durmatiś ca dvijādhamaḥ āsādayatu madvīryaṃ muñcemaṃ kurusattama
7.134.5
aśvatthāmovāca tavaitat kṣamyate 'smābhiḥ sūtātmaja sudurmate darpam utsiktam etat te phalguno nāśayiṣyati
7.134.6
duryodhana uvāca aśvatthāman prasīdasva kṣantum arhasi mānada kopaḥ khalu na kartavyaḥ sūtaputre kathaṃ cana
7.134.7
tvayi karṇe kṛpe droṇe madrarāje 'tha saubale mahat kāryaṃ samāyattaṃ prasīda dvijasattama
7.134.8
ete hy abhimukhāḥ sarve rādheyena yuyutsavaḥ āyānti pāṇḍavā brahmann āhvayantaḥ samantataḥ
7.134.9
saṃjaya uvāca karṇo 'pi rathināṃ śreṣṭhaś cāpam udyamya vīryavān kauravāgryaiḥ parivṛtaḥ śakro devagaṇair iva paryatiṣṭhata tejasvī svabāhubalam āśritaḥ
7.134.10
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ karṇasya saha pāṇḍavaiḥ saṃrabdhasya mahārāja siṃhanādavināditam
7.134.11
tatas te pāṇḍavā rājan pāñcālāś ca yaśasvinaḥ dṛṣṭvā karṇaṃ mahābāhum uccaiḥ śabdam athānadan
7.134.12
ayaṃ karṇaḥ kutaḥ karṇas tiṣṭha karṇa mahāraṇe yudhyasva sahito 'smābhir durātman puruṣādhama
7.134.13
anye tu dṛṣṭvā rādheyaṃ krodharaktekṣaṇābruvan hanyatām ayam utsiktaḥ sūtaputro 'lpacetanaḥ
7.134.14
sarvaiḥ pārthivaśārdūlair nānenārtho 'sti jīvatā atyantavairī pārthānāṃ satataṃ pāpapūruṣaḥ
7.134.15
eṣa mūlaṃ hy anarthānāṃ duryodhanamate sthitaḥ hatainam iti jalpantaḥ kṣatriyāḥ samupādravan
7.134.16
mahatā śaravarṣeṇa chādayanto mahārathāḥ vadhārthaṃ sūtaputrasya pāṇḍaveyena coditāḥ
7.134.17
tāṃs tu sarvāṃs tathā dṛṣṭvā dhāvamānān mahārathān na vivyathe sūtaputro na ca trāsam agacchata
7.134.18
dṛṣṭvā nagarakalpaṃ tam uddhūtaṃ sainyasāgaram piprīṣus tava putrāṇāṃ saṃgrāmeṣv aparājitaḥ
7.134.19
sāyakaughena balavān kṣiprakārī mahābalaḥ vārayām āsa tat sainyaṃ samantād bharatarṣabha
7.134.20
tatas tu śaravarṣeṇa pārthivās tam avārayan dhanūṃṣi te vidhunvānāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ ayodhayanta rādheyaṃ śakraṃ daityagaṇā iva
7.134.21
śaravarṣaṃ tu tat karṇaḥ pārthivaiḥ samudīritam śaravarṣeṇa mahatā samantād vyakirat prabho
7.134.22
tad yuddham abhavat teṣāṃ kṛtapratikṛtaiṣiṇām yathā devāsure yuddhe śakrasya saha dānavaiḥ
7.134.23
tatrādbhutam apaśyāma sūtaputrasya lāghavam yad enaṃ samare yattā nāpnuvanta pare yudhi
7.134.24
nivārya ca śaraughāṃs tān pārthivānāṃ mahārathaḥ yugeṣv īṣāsu chatreṣu dhvajeṣu ca hayeṣu ca ātmanāmāṅkitān bāṇān rādheyaḥ prāhiṇoc chitān
7.134.25
tatas te vyākulībhūtā rājānaḥ karṇapīḍitāḥ babhramus tatra tatraiva gāvaḥ śītārditā iva
7.134.26
hayānāṃ vadhyamānānāṃ gajānāṃ rathināṃ tathā tatra tatrābhyavekṣāmaḥ saṃghān karṇena pātitān
7.134.27
śirobhiḥ patitai rājan bāhubhiś ca samantataḥ āstīrṇā vasudhā sarvā śūrāṇām anivartinām
7.134.28
hataiś ca hanyamānaiś ca niṣṭanadbhiś ca sarvaśaḥ babhūvāyodhanaṃ raudraṃ vaivasvatapuropamam
7.134.29
tato duryodhano rājā dṛṣṭvā karṇasya vikramam aśvatthāmānam āsādya tadā vākyam uvāca ha
7.134.30
yudhyate 'sau raṇe karṇo daṃśitaḥ sarvapārthivaiḥ paśyaitāṃ dravatīṃ senāṃ karṇasāyakapīḍitām kārttikeyena vidhvastām āsurīṃ pṛtanām iva
7.134.31
dṛṣṭvaitāṃ nirjitāṃ senāṃ raṇe karṇena dhīmatā abhiyāty eṣa bībhatsuḥ sūtaputrajighāṃsayā
7.134.32
tad yathā paśyamānānāṃ sūtaputraṃ mahāratham na hanyāt pāṇḍavaḥ saṃkhye tathā nītir vidhīyatām
7.134.33
tato drauṇiḥ kṛpaḥ śalyo hārdikyaś ca mahārathaḥ pratyudyayus tadā pārthaṃ sūtaputraparīpsayā
7.134.34
āyāntaṃ dṛśya kaunteyaṃ vṛtraṃ devacamūm iva pratyudyayau tadā karṇo yathā śakraḥ pratāpavān
7.134.35
dhṛtarāṣṭra uvāca saṃrabdhaṃ phalgunaṃ dṛṣṭvā kālāntakayamopamam karṇo vaikartanaḥ sūta pratyapadyat kim uttaram
7.134.36
sa hy aspardhata pārthena nityam eva mahārathaḥ āśaṃsate ca bībhatsuṃ yuddhe jetuṃ sudāruṇe
7.134.37
sa tu taṃ sahasā prāptaṃ nityam atyantavairiṇam karṇo vaikartanaḥ sūta kim uttaram apadyata
7.134.38
saṃjaya uvāca āyāntaṃ pāṇḍavaṃ dṛṣṭvā gajaḥ pratigajaṃ yathā asaṃbhrāntataraḥ karṇaḥ partyudīyād dhanaṃjayam
7.134.39
tam āpatantaṃ vegena vaikartanam ajihmagaiḥ vārayām āsa tejasvī pāṇḍavaḥ śatrutāpanaḥ
7.134.40
taṃ karṇaḥ śarajālena chādayām āsa māriṣa vivyādha ca susaṃkruddhaḥ śarais tribhir ajihmagaiḥ
7.134.41
tasya tal lāghavaṃ pārtho nāmṛṣyata mahābalaḥ tasmai bāṇāñ śilādhautān prasannāgrān ajihmagān
7.134.42
prāhiṇot sūtaputrāya triṃśataṃ śatrutāpanaḥ vivyādha cainaṃ saṃrabdho bāṇenaikena vīryavān
7.134.43
savye bhujāgre balavān nārācena hasann iva tasya viddhasya vegena karāc cāpaṃ papāta ha
7.134.44
punar ādāya tac cāpaṃ nimeṣārdhān mahābalaḥ chādayām āsa bāṇaughaiḥ phalgunaṃ kṛtahastavat
7.134.45
śaravṛṣṭiṃ tu tāṃ muktāṃ sūtaputreṇa bhārata vyadhamac charavarṣeṇa smayann iva dhanaṃjayaḥ
7.134.46
tau parasparam āsādya śaravarṣeṇa pārthiva chādayetāṃ maheṣvāsau kṛtapratikṛtaiṣiṇau
7.134.47
tad adbhutam abhūd yuddhaṃ karṇapāṇḍavayor mṛdhe kruddhayor vāśitāhetor vanyayor gajayor iva
7.134.48
tataḥ pārtho maheṣvāso dṛṣṭvā karṇasya vikramam muṣṭideśe dhanus tasya ciccheda tvarayānvitaḥ
7.134.49
aśvāṃś ca caturo bhallair anayad yamasādanam sāratheś ca śiraḥ kāyād aharac chatrutāpanaḥ
7.134.50
athainaṃ chinnadhanvānaṃ hatāśvaṃ hatasārathim vivyādha sāyakaiḥ pārthaś caturbhiḥ pāṇḍunandanaḥ
7.134.51
hatāśvāt tu rathāt tūrṇam avaplutya nararṣabhaḥ āruroha rathaṃ tūrṇaṃ kṛpasya śarapīḍitaḥ
7.134.52
rādheyaṃ nirjitaṃ dṛṣṭvā tāvakā bharatarṣabha dhanaṃjayaśarair nunnāḥ prādravanta diśo daśa
7.134.53
dravatas tān samālokya rājā duryodhano nṛpa nivartayām āsa tadā vākyaṃ cedam uvāca ha
7.134.54
alaṃ drutena vaḥ śūrās tiṣṭhadhvaṃ kṣatriyarṣabhāḥ eṣa pārthavadhāyāhaṃ svayaṃ gacchāmi saṃyuge ahaṃ pārthān haniṣyāmi sapāñcālān sasomakān
7.134.55
adya me yudhyamānasya saha gāṇḍīvadhanvanā drakṣyanti vikramaṃ pārthāḥ kālasyeva yugakṣaye
7.134.56
adya madbāṇajālāni vimuktāni sahasraśaḥ drakṣyanti samare yodhāḥ śalabhānām ivāyatīḥ
7.134.57
adya bāṇamayaṃ varṣaṃ sṛjato mama dhanvinaḥ jīmūtasyeva gharmānte drakṣyanti yudhi sainikāḥ
7.134.58
jeṣyāmy adya raṇe pārthaṃ sāyakair nataparvabhiḥ tiṣṭhadhvaṃ samare śūrā bhayaṃ tyajata phalgunāt
7.134.59
na hi madvīryam āsādya phalgunaḥ prasahiṣyati yathā velāṃ samāsādya sāgaro makarālayaḥ
7.134.60
ity uktvā prayayau rājā sainyena mahatā vṛtaḥ phalgunaṃ prati durdharṣaḥ krodhasaṃraktalocanaḥ
7.134.61
taṃ prayāntaṃ mahābāhuṃ dṛṣṭvā śāradvatas tadā aśvatthāmānam āsādya vākyam etad uvāca ha
7.134.62
eṣa rājā mahābāhur amarṣī krodhamūrchitaḥ pataṃgavṛttim āsthāya phalgunaṃ yoddhum icchati
7.134.63
yāvan naḥ paśyamānānāṃ prāṇān pārthena saṃgataḥ na jahyāt puruṣavyāghras tāvad vāraya kauravam
7.134.64
yāvat phalgunabāṇānāṃ gocaraṃ nādhigacchati kauravaḥ pārthivo vīras tāvad vāraya taṃ drutam
7.134.65
yāvat pārthaśarair ghorair nirmuktoragasaṃnibhaiḥ na bhasmīkriyate rājā tāvad yuddhān nivāryatām
7.134.66
ayuktam iva paśyāmi tiṣṭhatsv asmāsu mānada svayaṃ yuddhāya yad rājā pārthaṃ yāty asahāyavān
7.134.67
durlabhaṃ jīvitaṃ manye kauravyasya kirīṭinā yudhyamānasya pārthena śārdūleneva hastinaḥ
7.134.68
mātulenaivam uktas tu drauṇiḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ duryodhanam idaṃ vākyaṃ tvaritaṃ samabhāṣata
7.134.69
mayi jīvati gāndhāre na yuddhaṃ gantum arhasi mām anādṛtya kauravya tava nityaṃ hitaiṣiṇam
7.134.70
na hi te saṃbhramaḥ kāryaḥ pārthasya vijayaṃ prati aham āvārayiṣyāmi pārthaṃ tiṣṭha suyodhana
7.134.71
duryodhana uvāca ācāryaḥ pāṇḍuputrān vai putravat parirakṣati tvam apy upekṣāṃ kuruṣe teṣu nityaṃ dvijottama
7.134.72
mama vā mandabhāgyatvān mandas te vikramo yudhi dharmarājapriyārthaṃ vā draupadyā vā na vidma tat
7.134.73
dhig astu mama lubdhasya yatkṛte sarvabāndhavāḥ sukhārhāḥ paramaṃ duḥkhaṃ prāpnuvanty aparājitāḥ
7.134.74
ko hi śastrabhṛtāṃ mukhyo maheśvarasamo yudhi śatrūn na kṣapayec chakto yo na syād gautamīsutaḥ
7.134.75
aśvatthāman prasīdasva nāśayaitān mamāhitān tavāstragocare śaktāḥ sthātuṃ devāpi nānagha
7.134.76
pāñcālān somakāṃś caiva jahi drauṇe sahānugān vayaṃ śeṣān haniṣyāmas tvayaiva parirakṣitāḥ
7.134.77
ete hi somakā vipra pāñcālāś ca yaśasvinaḥ mama sainyeṣu saṃrabdhā vicaranti davāgnivat
7.134.78
tān vāraya mahābāho kekayāṃś ca narottama purā kurvanti niḥśeṣaṃ rakṣyamāṇāḥ kirīṭinā
7.134.79
ādau vā yadi vā paścāt tavedaṃ karma māriṣa tvam utpanno mahābāho pāñcālānāṃ vadhaṃ prati
7.134.80
kariṣyasi jagat sarvam apāñcālaṃ kilācyuta evaṃ siddhābruvan vāco bhaviṣyati ca tat tathā
7.134.81
na te 'stragocare śaktāḥ sthātuṃ devāḥ savāsavāḥ kim u pārthāḥ sapāñcālāḥ satyam etad vaco mama
7.135.1
saṃjaya uvāca duryodhanenaivam ukto drauṇir āhavadurmadaḥ pratyuvāca mahābāho yathā vadasi kaurava
7.135.2
priyā hi pāṇḍavā nityaṃ mama cāpi pituś ca me tathaivāvāṃ priyau teṣāṃ na tu yuddhe kurūdvaha śaktitas tāta yudhyāmas tyaktvā prāṇān abhītavat
7.135.3
ahaṃ karṇaś ca śalyaś ca kṛpo hārdikya eva ca nimeṣāt pāṇḍavīṃ senāṃ kṣapayema nṛpottama
7.135.4
te cāpi kauravīṃ senāṃ nimeṣārdhāt kurūdvaha kṣapayeyur mahābāho na syāma yadi saṃyuge
7.135.5
yudhyatāṃ pāṇḍavāñ śaktyā teṣāṃ cāsmān yuyutsatām tejas tu teja āsādya praśamaṃ yāti bhārata
7.135.6
aśakyā tarasā jetuṃ pāṇḍavānām anīkinī jīvatsu pāṇḍuputreṣu tad dhi satyaṃ bravīmi te
7.135.7
ātmārthaṃ yudhyamānās te samarthāḥ pāṇḍunandanāḥ kimarthaṃ tava sainyāni na haniṣyanti bhārata
7.135.8
tvaṃ hi lubdhatamo rājan nikṛtijñaś ca kaurava sarvātiśaṅkī mānī ca tato 'smān atiśaṅkase
7.135.9
ahaṃ tu yatnam āsthāya tvadarthe tyaktajīvitaḥ eṣa gacchāmi saṃgrāmaṃ tvatkṛte kurunandana
7.135.10
yotsye 'haṃ śatrubhiḥ sārdhaṃ jeṣyāmi ca varān varān pāñcālaiḥ saha yotsyāmi somakaiḥ kekayais tathā pāṇḍaveyaiś ca saṃgrāme tvatpriyārtham ariṃdama
7.135.11
adya madbāṇanirdagdhāḥ pāñcālāḥ somakās tathā siṃhenevārditā gāvo vidraviṣyanti sarvataḥ
7.135.12
adya dharmasuto rājā dṛṣṭvā mama parākramam aśvatthāmamayaṃ lokaṃ maṃsyate saha somakaiḥ
7.135.13
āgamiṣyati nirvedaṃ dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ dṛṣṭvā vinihatān saṃkhye pāñcālān somakaiḥ saha
7.135.14
ye māṃ yuddhe 'bhiyotsyanti tān haniṣyāmi bhārata na hi te vīra mucyeran madbāhvantaram āgatāḥ
7.135.15
evam uktvā mahābāhuḥ putraṃ duryodhanaṃ tava abhyavartata yuddhāya drāvayan sarvadhanvinaḥ cikīrṣus tava putrāṇāṃ priyaṃ prāṇabhṛtāṃ varaḥ
7.135.16
tato 'bravīt sakaikeyān pāñcālān gautamīsutaḥ praharadhvam itaḥ sarve mama gātre mahārathāḥ sthirībhūtāś ca yudhyadhvaṃ darśayanto 'stralāghavam
7.135.17
evam uktās tu te sarve śastravṛṣṭim apātayan drauṇiṃ prati mahārāja jalaṃ jaladharā iva
7.135.18
tān nihatya śarān drauṇir daśa vīrān apothayat pramukhe pāṇḍuputrāṇāṃ dhṛṣṭadyumnasya cābhibho
7.135.19
te hanyamānāḥ samare pāñcālāḥ sṛñjayās tathā parityajya raṇe drauṇiṃ vyadravanta diśo daśa
7.135.20
tān dṛṣṭvā dravataḥ śūrān pāñcālān sahasomakān dhṛṣṭadyumno mahārāja drauṇim abhyadravad yudhi
7.135.21
tataḥ kāñcanacitrāṇāṃ sajalāmbudanādinām vṛtaḥ śatena śūrāṇāṃ rathānām anivartinām
7.135.22
putraḥ pāñcālarājasya dhṛṣṭadyumno mahārathaḥ drauṇim ity abravīd vākyaṃ dṛṣṭvā yodhān nipātitān
7.135.23
ācāryaputra durbuddhe kim anyair nihatais tava samāgaccha mayā sārdhaṃ yadi śūro 'si saṃyuge ahaṃ tvāṃ nihaniṣyāmi tiṣṭhedānīṃ mamāgrataḥ
7.135.24
tatas tam ācāryasutaṃ dhṛṣṭadyumnaḥ pratāpavān marmabhidbhiḥ śarais tīkṣṇair jaghāna bharatarṣabha
7.135.25
te tu paṅktīkṛtā drauṇiṃ śarā viviśur āśugāḥ rukmapuṅkhāḥ prasannāgrāḥ sarvakāyāvadāraṇāḥ madhvarthina ivoddāmā bhramarāḥ puṣpitaṃ drumam
7.135.26
so 'tividdho bhṛśaṃ kruddhaḥ padākrānta ivoragaḥ mānī drauṇir asaṃbhrānto bāṇapāṇir abhāṣata
7.135.27
dhṛṣṭadyumna sthiro bhūtvā muhūrtaṃ pratipālaya yāvat tvāṃ niśitair bāṇaiḥ preṣayāmi yamakṣayam
7.135.28
drauṇir evam athābhāṣya pārṣataṃ paravīrahā chādayām āsa bāṇaughaiḥ samantāl laghuhastavat
7.135.29
sa chādyamānaḥ samare drauṇinā yuddhadurmadaḥ drauṇiṃ pāñcālatanayo vāgbhir ātarjayat tadā
7.135.30
na jānīṣe pratijñāṃ me viprotpattiṃ tathaiva ca droṇaṃ hatvā kila mayā hantavyas tvaṃ sudurmate tatas tvāhaṃ na hanmy adya droṇe jīvati saṃyuge
7.135.31
imāṃ tu rajanīṃ prāptām aprabhātāṃ sudurmate nihatya pitaraṃ te 'dya tatas tvām api saṃyuge neṣyāmi mṛtyulokāyety evaṃ me manasi sthitam
7.135.32
yas te pārtheṣu vidveṣo yā bhaktiḥ kauraveṣu ca tāṃ darśaya sthiro bhūtvā na me jīvan vimokṣyase
7.135.33
yo hi brāhmaṇyam utsṛjya kṣatradharmarato dvijaḥ sa vadhyaḥ sarvalokasya yathā tvaṃ puruṣādhama
7.135.34
ity uktaḥ paruṣaṃ vākyaṃ pārṣatena dvijottamaḥ krodham āhārayat tīvraṃ tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
7.135.35
nirdahann iva cakṣurbhyāṃ pārṣataṃ so 'bhyavaikṣata chādayām āsa ca śarair niḥśvasan pannago yathā
7.135.36
sa chādyamānaḥ samare drauṇinā rājasattama sarvapāñcālasenābhiḥ saṃvṛto rathasattamaḥ
7.135.37
nākampata mahābāhuḥ svadhairyaṃ samupāśritaḥ sāyakāṃś caiva vividhān aśvatthāmni mumoca ha
7.135.38
tau punaḥ saṃnyavartetāṃ prāṇadyūtapare raṇe nivārayantau bāṇaughaiḥ parasparam amarṣiṇau utsṛjantau maheṣvāsau śaravṛṣṭīḥ samantataḥ
7.135.39
drauṇipārṣatayor yuddhaṃ ghorarūpaṃ bhayānakam dṛṣṭvā saṃpūjayām āsuḥ siddhacāraṇavātikāḥ
7.135.40
śaraughaiḥ pūrayantau tāv ākāśaṃ pradiśas tathā alakṣyau samayudhyetāṃ mahat kṛtvā śarais tamaḥ
7.135.41
nṛtyamānāv iva raṇe maṇḍalīkṛtakārmukau parasparavadhe yattau parasparajayaiṣiṇau
7.135.42
ayudhyetāṃ mahābāhū citraṃ laghu ca suṣṭhu ca saṃpūjyamānau samare yodhamukhyaiḥ sahasraśaḥ
7.135.43
tau prayuddhau raṇe dṛṣṭvā vane vanyau gajāv iva ubhayoḥ senayor harṣas tumulaḥ samapadyata
7.135.44
siṃhanādaravāś cāsan dadhmuḥ śaṅkhāṃś ca māriṣa vāditrāṇy abhyavādyanta śataśo 'tha sahasraśaḥ
7.135.45
tasmiṃs tu tumule yuddhe bhīrūṇāṃ bhayavardhane muhūrtam iva tad yuddhaṃ samarūpaṃ tadābhavat
7.135.46
tato drauṇir mahārāja pārṣatasya mahātmanaḥ dhvajaṃ dhanus tathā chatram ubhau ca pārṣṇisārathī sūtam aśvāṃś ca caturo nihatyābhyadravad raṇe
7.135.47
pāñcālāṃś caiva tān sarvān bāṇaiḥ saṃnataparvabhiḥ vyadrāvayad ameyātmā śataśo 'tha sahasraśaḥ
7.135.48
tataḥ pravivyathe senā pāṇḍavī bharatarṣabha dṛṣṭvā drauṇer mahat karma vāsavasyeva saṃyuge
7.135.49
śatena ca śataṃ hatvā pāñcālānāṃ mahārathaḥ tribhiś ca niśitair bāṇair hatvā trīn vai mahārathān
7.135.50
drauṇir drupadaputrasya phalgunasya ca paśyataḥ nāśayām āsa pāñcālān bhūyiṣṭhaṃ ye vyavasthitāḥ
7.135.51
te vadhyamānāḥ pāñcālāḥ samare saha sṛñjayaiḥ agacchan drauṇim utsṛjya viprakīrṇarathadhvajāḥ
7.135.52
sa jitvā samare śatrūn droṇaputro mahārathaḥ nanāda sumahānādaṃ tapānte jalado yathā
7.135.53
sa nihatya bahūñ śūrān aśvatthāmā vyarocata yugānte sarvabhūtāni bhasma kṛtveva pāvakaḥ
7.135.54
saṃpūjyamāno yudhi kauraveyair; vijitya saṃkhye 'rigaṇān sahasraśaḥ vyarocata droṇasutaḥ pratāpavān; yathā surendro 'rigaṇān nihatya
7.136.1
saṃjaya uvāca tato yudhiṣṭhiraś caiva bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ droṇaputraṃ mahārāja samantāt paryavārayan
7.136.2
tato duryodhano rājā bhāradvājena saṃvṛtaḥ abhyayāt pāṇḍavān saṃkhye tato yuddham avartata ghorarūpaṃ mahārāja bhīrūṇāṃ bhayavardhanam
7.136.3
ambaṣṭhān mālavān vaṅgāñ śibīṃs traigartakān api prāhiṇon mṛtyulokāya gaṇān kruddho yudhiṣṭhiraḥ
7.136.4
abhīṣāhāñ śūrasenān kṣatriyān yuddhadurmadān nikṛtya pṛthivīṃ cakre bhīmaḥ śoṇitakardamām
7.136.5
yaudheyāraṭṭarājanyān madrakāṃś ca gaṇān yudhi prāhiṇon mṛtyulokāya kirīṭī niśitaiḥ śaraiḥ
7.136.6
pragāḍham añjogatibhir nārācair abhipīḍitāḥ nipetur dviradā bhūmau dviśṛṅgā iva parvatāḥ
7.136.7
nikṛttair hastihastaiś ca luṭhamānais tatas tataḥ rarāja vasudhā kīrṇā visarpadbhir ivoragaiḥ
7.136.8
kṣiptaiḥ kanakacitraiś ca nṛpacchatraiḥ kṣitir babhau dyaur ivādityacandrādyair grahaiḥ kīrṇā yugakṣaye
7.136.9
hata praharatābhītā vidhyata vyavakṛntata ity āsīt tumulaḥ śabdaḥ śoṇāśvasya rathaṃ prati
7.136.10
droṇas tu paramakruddho vāyavyāstreṇa saṃyuge vyadhamat tān yathā vāyur meghān iva duratyayaḥ
7.136.11
te hanyamānā droṇena pāñcālāḥ prādravan bhayāt paśyato bhīmasenasya pārthasya ca mahātmanaḥ
7.136.12
tataḥ kirīṭī bhīmaś ca sahasā saṃnyavartatām mahatā rathavaṃśena parigṛhya balaṃ tava
7.136.13
bībhatsur dakṣiṇaṃ pārśvam uttaraṃ tu vṛkodaraḥ bhāradvājaṃ śaraughābhyāṃ mahadbhyām abhyavarṣatām
7.136.14
tau tadā sṛñjayāś caiva pāñcālāś ca mahārathāḥ anvagacchan mahārāja matsyāś ca saha somakaiḥ
7.136.15
tathaiva tava putrasya rathodārāḥ prahāriṇaḥ mahatyā senayā sārdhaṃ jagmur droṇarathaṃ prati
7.136.16
tataḥ sā bharatī senā vadhyamānā kirīṭinā tamasā nidrayā caiva punar eva vyadīryata
7.136.17
droṇena vāryamāṇās te svayaṃ tava sutena ca na śakyante mahārāja yodhā vārayituṃ tadā
7.136.18
sā pāṇḍuputrasya śarair dāryamāṇā mahācamūḥ tamasā saṃvṛte loke vyadravat sarvatomukhī
7.136.19
utsṛjya śataśo vāhāṃs tatra ke cin narādhipāḥ prādravanta mahārāja bhayāviṣṭāḥ samantataḥ
7.137.1
saṃjaya uvāca somadattaṃ tu saṃprekṣya vidhunvānaṃ mahad dhanuḥ sātyakiḥ prāha yantāraṃ somadattāya māṃ vaha
7.137.2
na hy ahatvā raṇe śatruṃ bāhlīkaṃ kauravādhamam nivartiṣye raṇāt sūta satyam etad vaco mama
7.137.3
tataḥ saṃpreṣayad yantā saindhavāṃs tān mahājavān turaṅgamāñ śaṅkhavarṇān sarvaśabdātigān raṇe
7.137.4
te 'vahan yuyudhānaṃ tu manomārutaraṃhasaḥ yathendraṃ harayo rājan purā daityavadhodyatam
7.137.5
tam āpatantaṃ saṃprekṣya sātvataṃ rabhasaṃ raṇe somadatto mahābāhur asaṃbhrānto 'bhyavartata
7.137.6
vimuñcañ śaravarṣāṇi parjanya iva vṛṣṭimān chādayām āsa śaineyaṃ jalado bhāskaraṃ yathā
7.137.7
asaṃbhrāntaś ca samare sātyakiḥ kurupuṃgavam chādayām āsa bāṇaughaiḥ samantād bharatarṣabha
7.137.8
somadattas tu taṃ ṣaṣṭyā vivyādhorasi mādhavam sātyakiś cāpi taṃ rājann avidhyat sāyakaiḥ śitaiḥ
7.137.9
tāv anyonyaṃ śaraiḥ kṛttau vyarājetāṃ nararṣabhau supuṣpau puṣpasamaye puṣpitāv iva kiṃśukau
7.137.10
rudhirokṣitasarvāṅgau kuruvṛṣṇiyaśaskarau parasparam avekṣetāṃ dahantāv iva locanaiḥ
7.137.11
rathamaṇḍalamārgeṣu carantāv arimardanau ghorarūpau hi tāv āstāṃ vṛṣṭimantāv ivāmbudau
7.137.12
śarasaṃbhinnagātrau tau sarvataḥ śakalīkṛtau śvāvidhāv iva rājendra vyadṛṣyetāṃ śarakṣatau
7.137.13
suvarṇapuṅkhair iṣubhir ācitau tau vyarocatām khadyotair āvṛtau rājan prāvṛṣīva vanaspatī
7.137.14
saṃpradīpitasarvāṅgau sāyakais tau mahārathau adṛśyetāṃ raṇe kruddhāv ulkābhir iva kuñjarau
7.137.15
tato yudhi mahārāja somadatto mahārathaḥ ardhacandreṇa ciccheda mādhavasya mahad dhanuḥ
7.137.16
athainaṃ pañcaviṃśatyā sāyakānāṃ samārpayat tvaramāṇas tvarākāle punaś ca daśabhiḥ śaraiḥ
7.137.17
athānyad dhanur ādāya sātyakir vegavattaram pañcabhiḥ sāyakais tūrṇaṃ somadattam avidhyata
7.137.18
tato 'pareṇa bhallena dhvajaṃ ciccheda kāñcanam bāhlīkasya raṇe rājan sātyakiḥ prahasann iva
7.137.19
somadattas tv asaṃbhrānto dṛṣṭvā ketuṃ nipātitam śaineyaṃ pañcaviṃśatyā sāyakānāṃ samācinot
7.137.20
sātvato 'pi raṇe kruddhaḥ somadattasya dhanvinaḥ dhanuś ciccheda samare kṣurapreṇa śitena ha
7.137.21
athainaṃ rukmapuṅkhānāṃ śatena nataparvaṇām ācinod bahudhā rājan bhagnadaṃṣṭram iva dvipam
7.137.22
athānyad dhanur ādāya somadatto mahārathaḥ sātyakiṃ chādayām āsa śaravṛṣṭyā mahābalaḥ
7.137.23
somadattaṃ tu saṃkruddho raṇe vivyādha sātyakiḥ sātyakiṃ ceṣujālena somadatto apīḍayat
7.137.24
daśabhiḥ sātvatasyārthe bhīmo 'han bāhlikātmajam somadatto 'py asaṃbhrāntaḥ śaineyam avadhīc charaiḥ
7.137.25
tatas tu sātvatasyārthe bhaimasenir navaṃ dṛḍham mumoca parighaṃ ghoraṃ somadattasya vakṣasi
7.137.26
tam āpatantaṃ vegena parighaṃ ghoradarśanam dvidhā ciccheda samare prahasann iva kauravaḥ
7.137.27
sa papāta dvidhā chinna āyasaḥ parigho mahān mahīdharasyeva mahac chikharaṃ vajradāritam
7.137.28
tatas tu sātyakī rājan somadattasya saṃyuge dhanuś ciccheda bhallena hastāvāpaṃ ca pañcabhiḥ
7.137.29
caturbhis tu śarais tūrṇaṃ caturas turagottamān samīpaṃ preṣayām āsa pretarājasya bhārata
7.137.30
sāratheś ca śiraḥ kāyād bhallena nataparvaṇā jahāra rathaśārdūlaḥ prahasañ śinipuṃgavaḥ
7.137.31
tataḥ śaraṃ mahāghoraṃ jvalantam iva pāvakam mumoca sātvato rājan svarṇapuṅkhaṃ śilāśitam
7.137.32
sa vimukto balavatā śaineyena śarottamaḥ ghoras tasyorasi vibho nipapātāśu bhārata
7.137.33
so 'tividdho balavatā sātvatena mahārathaḥ somadatto mahābāhur nipapāta mamāra ca
7.137.34
taṃ dṛṣṭvā nihataṃ tatra somadattaṃ mahārathāḥ mahatā śaravarṣeṇa yuyudhānam upādravan
7.137.35
chādyamānaṃ śarair dṛṣṭvā yuyudhānaṃ yudhiṣṭhiraḥ mahatyā senayā sārdhaṃ droṇānīkam upādravat
7.137.36
tato yudhiṣṭhiraḥ kruddhas tāvakānāṃ mahābalam śarair vidrāvayām āsa bhāradvājasya paśyataḥ
7.137.37
sainyāni drāvayantaṃ tu droṇo dṛṣṭvā yudhiṣṭhiram abhidudrāva vegena krodhasaṃraktalocanaḥ
7.137.38
tataḥ suniśitair bāṇaiḥ pārthaṃ vivyādha saptabhiḥ so 'tividdho mahābāhuḥ sṛkkiṇī parisaṃlihan yudhiṣṭhirasya ciccheda dhvajaṃ kārmukam eva ca
7.137.39
sa chinnadhanvā tvaritas tvarākāle nṛpottamaḥ anyad ādatta vegena kārmukaṃ samare dṛḍham
7.137.40
tataḥ śarasahasreṇa droṇaṃ vivyādha pārthivaḥ sāśvasūtadhvajarathaṃ tad adbhutam ivābhavat
7.137.41
tato muhūrtaṃ vyathitaḥ śaraghātaprapīḍitaḥ niṣasāda rathopasthe droṇo bharatasattama
7.137.42
pratilabhya tataḥ saṃjñāṃ muhūrtād dvijasattamaḥ krodhena mahatāviṣṭo vāyavyāstram avāsṛjat
7.137.43
asaṃbhrāntas tataḥ pārtho dhanur ākṛṣya vīryavān tad astram astreṇa raṇe stambhayām āsa bhārata
7.137.44
tato 'bravīd vāsudevaḥ kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram yudhiṣṭhira mahābāho yat tvā vakṣyāmi tac chṛṇu
7.137.45
upāramasva yuddhāya droṇād bharatasattama gṛdhyate hi sadā droṇo grahaṇe tava saṃyuge
7.137.46
nānurūpam ahaṃ manye yuddham asya tvayā saha yo 'sya sṛṣṭo vināśāya sa enaṃ śvo haniṣyati
7.137.47
parivarjya guruṃ yāhi yatra rājā suyodhanaḥ bhīmaś ca rathaśārdūlo yudhyate kauravaiḥ saha
7.137.48
vāsudevavacaḥ śrutvā dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ muhūrtaṃ cintayitvā tu tato dāruṇam āhavam
7.137.49
prāyād drutam amitraghno yatra bhīmo vyavasthitaḥ vinighnaṃs tāvakān yodhān vyāditāsya ivāntakaḥ
7.137.50
rathaghoṣeṇa mahatā nādayan vasudhātalam parjanya iva gharmānte nādayan vai diśo daśa
7.137.51
bhīmasya nighnataḥ śatrūn pārṣṇiṃ jagrāha pāṇḍavaḥ droṇo 'pi pāṇḍupāñcālān vyadhamad rajanīmukhe
7.138.1
saṃjaya uvāca vartamāne tathā yuddhe ghorarūpe bhayāvahe tamasā saṃvṛte loke rajasā ca mahīpate nāpaśyanta raṇe yodhāḥ parasparam avasthitāḥ
7.138.2
anumānena saṃjñābhir yuddhaṃ tad vavṛte mahat naranāgāśvamathanaṃ paramaṃ lomaharṣaṇam
7.138.3
droṇakarṇakṛpā vīrā bhīmapārṣatasātyakāḥ anyonyaṃ kṣobhayām āsuḥ sainyāni nṛpasattama
7.138.4
vadhyamānāni sainyāni samantāt tair mahārathaiḥ tamasā rajasā caiva samantād vipradudruvuḥ
7.138.5
te sarvato vidravanto yodhā vitrastacetasaḥ ahanyanta mahārāja dhāvamānāś ca saṃyuge
7.138.6
mahārathasahasrāṇi jaghnur anyonyam āhave andhe tamasi mūḍhāni putrasya tava mantrite
7.138.7
tataḥ sarvāṇi sainyāni senāgopāś ca bhārata vyamuhyanta raṇe tatra tamasā saṃvṛte sati
7.138.8
dhṛtarāṣṭra uvāca teṣāṃ saṃloḍyamānānāṃ pāṇḍavair nihataujasām andhe tamasi magnānām āsīt kā vo matis tadā
7.138.9
kathaṃ prakāśas teṣāṃ vā mama sainyeṣu vā punaḥ babhūva loke tamasā tathā saṃjaya saṃvṛte
7.138.10
saṃjaya uvāca tataḥ sarvāṇi sainyāni hataśiṣṭāni yāni vai senāgoptṝn athādiśya punar vyūham akalpayat
7.138.11
droṇaḥ purastāj jaghane tu śalyas; tathā drauṇiḥ pārśvataḥ saubalaś ca svayaṃ tu sarvāṇi balāni rājan; rājābhyayād gopayan vai niśāyām
7.138.12
uvāca sarvāṃś ca padātisaṃghān; duryodhanaḥ pārthiva sāntvapūrvam utsṛjya sarve paramāyudhāni; gṛhṇīta hastair jvalitān pradīpān
7.138.13
te coditāḥ pārthivasattamena; tataḥ prahṛṣṭā jagṛhuḥ pradīpān sā bhūya eva dhvajinī vibhaktā; vyarocatāgniprabhayā niśāyām
7.138.14
mahādhanair ābharaṇaiś ca divyaiḥ; śastraiḥ pradīptair abhisaṃpatadbhiḥ kṣaṇena sarve vihitāḥ pradīpā; vyadīpayaṃś ca dhvajinīṃ tadāśu
7.138.15
sarvās tu senā vyatisevyamānāḥ; padātibhiḥ pāvakatailahastaiḥ prakāśyamānā dadṛśur niśāyāṃ; yathāntarikṣe jaladās taḍidbhiḥ
7.138.16
prakāśitāyāṃ tu tathā dhvajinyāṃ; droṇo 'gnikalpaḥ pratapan samantāt rarāja rājendra suvarṇavarmā; madhyaṃ gataḥ sūrya ivāṃśumālī
7.138.17
jāmbūnadeṣv ābharaṇeṣu caiva; niṣkeṣu śuddheṣu śarāvareṣu pīteṣu śastreṣu ca pāvakasya; pratiprabhās tatra tato babhūvuḥ
7.138.18
gadāś ca śaikyāḥ parighāś ca śubhrā; ratheṣu śaktyaś ca vivartamānāḥ pratiprabhā raśmibhir ājamīḍha; punaḥ punaḥ saṃjanayanti dīptāḥ
7.138.19
chatrāṇi bālavyajanānuṣaṅgā; dīptā maholkāś ca tathaiva rājan vyāghūrṇamānāś ca suvarṇamālā; vyāyacchatāṃ tatra tadā virejuḥ
7.138.20
śastraprabhābhiś ca virājamānaṃ; dīpaprabhābhiś ca tadā balaṃ tat prakāśitaṃ cābharaṇaprabhābhir; bhṛśaṃ prakāśaṃ nṛpate babhūva
7.138.21
pītāni śastrāṇy asṛgukṣitāni; vīrāvadhūtāni tanudruhāṇi dīptāṃ prabhāṃ prājanayanta tatra; tapātyaye vidyud ivāntarikṣe
7.138.22
prakampitānām abhighātavegair; abhighnatāṃ cāpatatāṃ javena vaktrāṇy aśobhanta tadā narāṇāṃ; vāyvīritānīva mahāmbujāni
7.138.23
mahāvane dāva iva pradīpte; yathā prabhā bhāskarasyāpi naśyet tathā tavāsīd dhvajinī pradīptā; mahābhaye bhārata bhīmarūpā
7.138.24
tat saṃpradīptaṃ balam asmadīyaṃ; niśāmya pārthās tvaritās tathaiva sarveṣu sainyeṣu padātisaṃghān; acodayaṃs te 'tha cakruḥ pradīpān
7.138.25
gaje gaje sapta kṛtāḥ pradīpā; rathe rathe caiva daśa pradīpāḥ dvāv aśvapṛṣṭhe paripārśvato 'nye; dhvajeṣu cānye jaghaneṣu cānye
7.138.26
senāsu sarvāsu ca pārśvato 'nye; paścāt purastāc ca samantataś ca madhye tathānye jvalitāgnihastāḥ; senādvaye 'pi sma narā viceruḥ
7.138.27
sarveṣu sainyeṣu padātisaṃghā; vyāmiśritā hastirathāśvavṛndaiḥ madhye tathānye jvalitāgnihastā; vyadīpayan pāṇḍusutasya senām
7.138.28
tena pradīptena tathā pradīptaṃ; balaṃ tad āsīd balavad balena bhāḥ kurvatā bhānumatā graheṇa; divākareṇāgnir ivābhitaptaḥ
7.138.29
tayoḥ prabhāḥ pṛthivīm antarikṣaṃ; sarvā vyatikramya diśaś ca vṛddhāḥ tena prakāśena bhṛśaṃ prakāśaṃ; babhūva teṣāṃ tava caiva sainyam
7.138.30
tena prakāśena divaṃgamena; saṃbodhitā devagaṇāś ca rājan gandharvayakṣāsurasiddhasaṃghāḥ; samāgamann apsarasaś ca sarvāḥ
7.138.31
tad devagandharvasamākulaṃ ca; yakṣāsurendrāpsarasāṃ gaṇaiś ca hataiś ca vīrair divam āruhadbhir; āyodhanaṃ divyakalpaṃ babhūva
7.138.32
rathāśvanāgākuladīpadīptaṃ; saṃrabdhayodhāhatavidrutāśvam mahad balaṃ vyūḍharathāśvanāgaṃ; surāsuravyūhasamaṃ babhūva
7.138.33
tac chaktisaṃghākulacaṇḍavātaṃ; mahārathābhraṃ rathavājighoṣam śastraughavarṣaṃ rudhirāmbudhāraṃ; niśi pravṛttaṃ naradevayuddham
7.138.34
tasmin mahāgnipratimo mahātmā; saṃtāpayan pāṇḍavān vipramukhyaḥ gabhastibhir madhyagato yathārko; varṣātyaye tadvad abhūn narendra
7.139.1
saṃjaya uvāca prakāśite tathā loke rajasā ca tamovṛte samājagmur atho vīrāḥ parasparavadhaiṣiṇaḥ
7.139.2
te sametya raṇe rājañ śastraprāsāsidhāriṇaḥ parasparam udaikṣanta parasparakṛtāgasaḥ
7.139.3
pradīpānāṃ sahasraiś ca dīpyamānaiḥ samantataḥ virarāja tadā bhūmir dyaur grahair iva bhārata
7.139.4
ulkāśataiḥ prajvalitai raṇabhūmir vyarājata dahyamāneva lokānām abhāve vai vasuṃdharā
7.139.5
prādīpyanta diśaḥ sarvāḥ pradīpais taiḥ samantataḥ varṣāpradoṣe khadyotair vṛtā vṛkṣā ivābabhuḥ
7.139.6
asajjanta tato vīrā vīreṣv eva pṛthak pṛthak nāgā nāgaiḥ samājagmus turagāḥ saha vājibhiḥ
7.139.7
rathā rathavarair eva samājagmur mudānvitāḥ tasmin rātrimukhe ghore putrasya tava śāsanāt
7.139.8
tato 'rjuno mahārāja kauravāṇām anīkinīm vyadhamat tvarayā yuktaḥ kṣapayan sarvapārthivān
7.139.9
dhṛtarāṣṭra uvāca tasmin praviṣṭe saṃrabdhe mama putrasya vāhinīm amṛṣyamāṇe durdharṣe kiṃ va āsīn manas tadā
7.139.10
kim amanyanta sainyāni praviṣṭe śatrutāpane duryodhanaś ca kiṃ kṛtyaṃ prāptakālam amanyata
7.139.11
ke cainaṃ samare vīraṃ pratyudyayur ariṃdamam ke 'rakṣan dakṣiṇaṃ cakraṃ ke ca droṇasya savyataḥ
7.139.12
ke pṛṣṭhato 'sya hy abhavan vīrā vīrasya yudhyataḥ ke purastād agacchanta nighnataḥ śātravān raṇe
7.139.13
yat prāviśan maheṣvāsaḥ pāñcālān aparājitaḥ nṛtyann iva naravyāghro rathamārgeṣu vīryavān
7.139.14
dadāha ca śarair droṇaḥ pāñcālānāṃ rathavrajān dhūmaketur iva kruddhaḥ sa kathaṃ mṛtyum īyivān
7.139.15
avyagrān eva hi parān kathayasy aparājitān hatāṃś caiva viṣaṇṇāṃś ca viprakīrṇāṃś ca śaṃsasi rathino virathāṃś caiva kṛtān yuddheṣu māmakān
7.139.16
saṃjaya uvāca droṇasya matam ājñāya yoddhukāmasya tāṃ niśām duryodhano mahārāja vaśyān bhrātṝn abhāṣata
7.139.17
vikarṇaṃ citrasenaṃ ca mahābāhuṃ ca kauravam durdharṣaṃ dīrghabāhuṃ ca ye ca teṣāṃ padānugāḥ
7.139.18
droṇaṃ yattāḥ parākrāntāḥ sarve rakṣata pṛṣṭhataḥ hārdikyo dakṣiṇaṃ cakraṃ śalyaś caivottaraṃ tathā
7.139.19
trigartānāṃ ca ye śūrā hataśiṣṭā mahārathāḥ tāṃś caiva sarvān putras te samacodayad agrataḥ
7.139.20
ācāryo hi susaṃyatto bhṛśaṃ yattāś ca pāṇḍavāḥ taṃ rakṣata susaṃyattā nighnantaṃ śātravān raṇe
7.139.21
droṇo hi balavān yuddhe kṣiprahastaḥ parākramī nirjayet tridaśān yuddhe kim u pārthān sasomakān
7.139.22
te yūyaṃ sahitāḥ sarve bhṛśaṃ yattā mahārathāḥ droṇaṃ rakṣata pāñcālyād dhṛṣṭadyumnān mahārathāt
7.139.23
pāṇḍaveyeṣu sainyeṣu yodhaṃ paśyāmy ahaṃ na tam yo jayeta raṇe droṇaṃ dhṛṣṭadyumnād ṛte nṛpāḥ
7.139.24
tasya sarvātmanā manye bhāradvājasya rakṣaṇam sa guptaḥ somakān hanyāt sṛñjayāṃś ca sarājakān
7.139.25
sṛñjayeṣv atha sarveṣu nihateṣu camūmukhe dhṛṣṭadyumnaṃ raṇe drauṇir nāśayiṣyaty asaṃśayam
7.139.26
tathārjunaṃ raṇe karṇo vijeṣyati mahārathaḥ bhīmasenam ahaṃ cāpi yuddhe jeṣyāmi daṃśitaḥ
7.139.27
so 'yaṃ mama jayo vyaktaṃ dīrghakālaṃ bhaviṣyati tasmād rakṣata saṃgrāme droṇam eva mahārathāḥ
7.139.28
ity uktvā bharataśreṣṭha putro duryodhanas tava vyādideśa tataḥ sainyaṃ tasmiṃs tamasi dāruṇe
7.139.29
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ rātrau tad bharatarṣabha ubhayoḥ senayor ghoraṃ vijayaṃ prati kāṅkṣiṇoḥ
7.139.30
arjunaḥ kauravaṃ sainyam arjunaṃ cāpi kauravāḥ nānāśastrasamāvāpair anyonyaṃ paryapīḍayan
7.139.31
drauṇiḥ pāñcālarājānaṃ bhāradvājaś ca sṛñjayān chādayām āsatuḥ saṃkhye śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
7.139.32
pāṇḍupāñcālasenānāṃ kauravāṇāṃ ca māriṣa āsīn niṣṭānako ghoro nighnatām itaretaram
7.139.33
naivāsmābhir na pūrvair no dṛṣṭaṃ pūrvaṃ tathāvidham yuddhaṃ yādṛśam evāsīt tāṃ rātriṃ sumahābhayam
7.140.1
saṃjaya uvāca vartamāne tathā raudre rātriyuddhe viśāṃ pate sarvabhūtakṣayakare dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ
7.140.2
abravīt pāṇḍavāṃś caiva pāñcālāṃś ca sasomakān abhyadravata gacchadhvaṃ droṇam eva jighāṃsayā
7.140.3
rājñas te vacanād rājan pāñcālāḥ somakās tathā droṇam evābhyavartanta nadanto bhairavān ravān
7.140.4
tān vayaṃ pratigarjantaḥ pratyudyātās tv amarṣitāḥ yathāśakti yathotsāhaṃ yathāsattvaṃ ca saṃyuge
7.140.5
kṛtavarmā ca hārdikyo yudhiṣṭhiram upādravat droṇaṃ prati jighāṃsantaṃ matto mattam iva dvipam
7.140.6
śaineyaṃ śaravarṣāṇi vikirantaṃ samantataḥ abhyayāt kauravo rājan bhūriḥ saṃgrāmamūrdhani
7.140.7
sahadevam athāyāntaṃ droṇaprepsuṃ mahāratham karṇo vaikartano rājan vārayām āsa pāṇḍavam
7.140.8
bhīmasenam athāyāntaṃ vyāditāsyam ivāntakam svayaṃ duryodhano yuddhe pratīpaṃ mṛtyum āvrajat
7.140.9
nakulaṃ ca yudhāṃ śreṣṭhaṃ sarvayuddhaviśāradam śakuniḥ saubalo rājan vārayām āsa satvaraḥ
7.140.10
śikhaṇḍinam athāyāntaṃ rathena rathināṃ varam kṛpo śāradvato rājan vārayām āsa saṃyuge
7.140.11
prativindhyam athāyāntaṃ mayūrasadṛśair hayaiḥ duḥśāsano mahārāja yatto yattam avārayat
7.140.12
bhaimasenim athāyāntaṃ māyāśataviśāradam aśvatthāmā pitur mānaṃ kurvāṇaḥ pratyaṣedhayat
7.140.13
drupadaṃ vṛṣasenas tu sasainyaṃ sapadānugam vārayām āsa samare droṇaprepsuṃ mahāratham
7.140.14
virāṭaṃ drutam āyāntaṃ droṇasya nidhanaṃ prati madrarājaḥ susaṃkruddho vārayām āsa bhārata
7.140.15
śatānīkam athāyāntaṃ nākuliṃ rabhasaṃ raṇe citraseno rurodhāśu śarair droṇavadhepsayā
7.140.16
arjunaṃ ca yudhāṃ śreṣṭhaṃ prādravantaṃ mahāratham alambuso mahārāja rākṣasendro nyavārayat
7.140.17
tathā droṇaṃ maheṣvāsaṃ nighnantaṃ śātravān raṇe dhṛṣṭadyumno 'tha pāñcālyo hṛṣṭarūpam avārayat
7.140.18
tathānyān pāṇḍuputrāṇāṃ samāyātān mahārathān tāvakā rathino rājan vārayām āsur ojasā
7.140.19
gajārohā gajais tūrṇaṃ saṃnipatya mahāmṛdhe yodhayantaḥ sma dṛśyante śataśo 'tha sahasraśaḥ
7.140.20
niśīthe turagā rājann ādravantaḥ parasparam samadṛśyanta vegena pakṣavanta ivādrayaḥ
7.140.21
sādinaḥ sādibhiḥ sārdhaṃ prāsaśaktyṛṣṭipāṇayaḥ samāgacchan mahārāja vinadantaḥ pṛthak pṛthak
7.140.22
narās tu bahavas tatra samājagmuḥ parasparam gadābhir musalaiś caiva nānāśastraiś ca saṃghaśaḥ
7.140.23
kṛtavarmā tu hārdikyo dharmaputraṃ yudhiṣṭhiram vārayām āsa saṃkruddho velevodvṛttam arṇavam
7.140.24
yudhiṣṭhiras tu hārdikyaṃ viddhvā pañcabhir āśugaiḥ punar vivyādha viṃśatyā tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
7.140.25
kṛtavarmā tu saṃkruddho dharmaputrasya māriṣa dhanuś ciccheda bhallena taṃ ca vivyādha saptabhiḥ
7.140.26
athānyad dhanur ādāya dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ hārdikyaṃ daśabhir bāṇair bāhvor urasi cārpayat
7.140.27
mādhavas tu raṇe viddho dharmaputreṇa māriṣa prākampata ca roṣeṇa saptabhiś cārdayac charaiḥ
7.140.28
tasya pārtho dhanuś chittvā hastāvāpaṃ nikṛtya ca prāhiṇon niśitān bāṇān pañca rājañ śilāśitān
7.140.29
te tasya kavacaṃ bhittvā hemacitraṃ mahādhanam prāviśan dharaṇīm ugrā valmīkam iva pannagāḥ
7.140.30
akṣṇor nimeṣamātreṇa so 'nyad ādāya kārmukam vivyādha pāṇḍavaṃ ṣaṣṭyā sūtaṃ ca navabhiḥ śaraiḥ
7.140.31
tasya śaktim ameyātmā pāṇḍavo bhujagopamām cikṣepa bharataśreṣṭha rathe nyasya mahad dhanuḥ
7.140.32
sā hemacitrā mahatī pāṇḍavena praveritā nirbhidya dakṣiṇaṃ bāhuṃ prāviśad dharaṇītalam
7.140.33
etasminn eva kāle tu gṛhya pārthaḥ punar dhanuḥ hārdikyaṃ chādayām āsa śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
7.140.34
tatas tu samare śūro vṛṣṇīnāṃ pravaro rathī vyaśvasūtarathaṃ cakre nimeṣārdhād yudhiṣṭhiram
7.140.35
tatas tu pāṇḍavo jyeṣṭhaḥ khaḍgacarma samādade tad asya niśitair bāṇair vyadhaman mādhavo raṇe
7.140.36
tomaraṃ tu tato gṛhya svarṇadaṇḍaṃ durāsadam preṣayat samare tūrṇaṃ hārdikyasya yudhiṣṭhiraḥ
7.140.37
tam āpatantaṃ sahasā dharmarājabhujacyutam dvidhā ciccheda hārdikyaḥ kṛtahastaḥ smayann iva
7.140.38
tataḥ śaraśatenājau dharmaputram avākirat kavacaṃ cāsya saṃkruddhaḥ śarais tīkṣṇair adārayat
7.140.39
hārdikyaśarasaṃchinnaṃ kavacaṃ tan mahātmanaḥ vyaśīryata raṇe rājaṃs tārājālam ivāmbarāt
7.140.40
sa chinnadhanvā virathaḥ śīrṇavarmā śarārditaḥ apāyāsīd raṇāt tūrṇaṃ dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ
7.140.41
kṛtavarmā tu nirjitya dharmaputraṃ yudhiṣṭhiram punar droṇasya jugupe cakram eva mahābalaḥ
7.141.1
saṃjaya uvāca bhūris tu samare rājañ śaineyaṃ rathināṃ varam āpatantam apāsedhat prapānād iva kuñjaram
7.141.2
athainaṃ sātyakiḥ kruddhaḥ pañcabhir niśitaiḥ śaraiḥ vivyādha hṛdaye tūrṇaṃ prāsravat tasya śoṇitam
7.141.3
tathaiva kauravo yuddhe śaineyaṃ yuddhadurmadam daśabhir viśikhais tīkṣṇair avidhyata bhujāntare
7.141.4
tāv anyonyaṃ mahārāja tatakṣāte śarair bhṛśam krodhasaṃraktanayanau krodhād visphārya kārmuke
7.141.5
tayor āsīn mahārāja śastravṛṣṭiḥ sudāruṇā kruddhayoḥ sāyakamucor yamāntakanikāśayoḥ
7.141.6
tāv anyonyaṃ śarai rājan pracchādya samare sthitau muhūrtaṃ caiva tad yuddhaṃ samarūpam ivābhavat
7.141.7
tataḥ kruddho mahārāja śaineyaḥ prahasann iva dhanuś ciccheda samare kauravyasya mahātmanaḥ
7.141.8
athainaṃ chinnadhanvānaṃ navabhir niśitaiḥ śaraiḥ vivyādha hṛdaye tūrṇaṃ tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
7.141.9
so 'tividdho balavatā śatruṇā śatrutāpanaḥ dhanur anyat samādāya sātvataṃ pratyavidhyata
7.141.10
sa viddhvā sātvataṃ bāṇais tribhir eva viśāṃ pate dhanuś ciccheda bhallena sutīkṣṇena hasann iva
7.141.11
chinnadhanvā mahārāja sātyakiḥ krodhamūrchitaḥ prajahāra mahāvegāṃ śaktiṃ tasya mahorasi
7.141.12
sa tu śaktyā vibhinnāṅgo nipapāta rathottamāt lohitāṅga ivākāśād dīptaraśmir yadṛcchayā
7.141.13
taṃ tu dṛṣṭvā hataṃ śūram aśvatthāmā mahārathaḥ abhyadhāvata vegena śaineyaṃ prati saṃyuge abhyavarṣac charaugheṇa meruṃ vṛṣṭyā yathāmbudaḥ
7.141.14
tam āpatantaṃ saṃrabdhaṃ śaineyasya rathaṃ prati ghaṭotkaco 'bravīd rājan nādaṃ muktvā mahārathaḥ
7.141.15
tiṣṭha tiṣṭha na me jīvan droṇaputra gamiṣyasi eṣa tvādya haniṣyāmi mahiṣaṃ skandarāḍ iva yuddhaśraddhām ahaṃ te 'dya vineṣyāmi raṇājire
7.141.16
ity uktvā roṣatāmrākṣo rākṣasaḥ paravīrahā drauṇim abhyadravat kruddho gajendram iva kesarī
7.141.17
rathākṣamātrair iṣubhir abhyavarṣad ghaṭotkacaḥ rathinām ṛṣabhaṃ drauṇiṃ dhārābhir iva toyadaḥ
7.141.18
śaravṛṣṭiṃ tu tāṃ prāptāṃ śarair āśīviṣopamaiḥ śātayām āsa samare tarasā drauṇir utsmayan
7.141.19
tataḥ śaraśatais tīkṣṇair marmabhedibhir āśugaiḥ samācinod rākṣasendraṃ ghaṭotkacam ariṃdama
7.141.20
sa śarair ācitas tena rākṣaso raṇamūrdhani vyakāśata mahārāja śvāvic chalalito yathā
7.141.21
tataḥ krodhasamāviṣṭo bhaimaseniḥ pratāpavān śarair avacakartograir drauṇiṃ vajrāśanisvanaiḥ
7.141.22
kṣuraprair ardhacandraiś ca nārācaiḥ saśilīmukhaiḥ varāhakarṇair nālīkais tīkṣṇaiś cāpi vikarṇibhiḥ
7.141.23
tāṃ śastravṛṣṭim atulāṃ vajrāśanisamasvanām patantīm upari kruddho drauṇir avyathitendriyaḥ
7.141.24
suduḥsahāṃ śarair ghorair divyāstrapratimantritaiḥ vyadhamat sa mahātejā mahābhrāṇīva mārutaḥ
7.141.25
tato 'ntarikṣe bāṇānāṃ saṃgrāmo 'nya ivābhavat ghorarūpo mahārāja yodhānāṃ harṣavardhanaḥ
7.141.26
tato 'strasaṃgharṣakṛtair visphuliṅgaiḥ samantataḥ babhau niśāmukhe vyoma khadyotair iva saṃvṛtam
7.141.27
sa mārgaṇagaṇair drauṇir diśaḥ pracchādya sarvataḥ priyārthaṃ tava putrāṇāṃ rākṣasaṃ samavākirat
7.141.28
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ drauṇirākṣasayor mṛdhe vigāḍhe rajanīmadhye śakraprahrādayor iva
7.141.29
tato ghaṭotkaco bāṇair daśabhir drauṇim āhave jaghānorasi saṃkruddhaḥ kālajvalanasaṃnibhaiḥ
7.141.30
sa tair abhyāyatair viddho rākṣasena mahābalaḥ cacāla samare drauṇir vātanunna iva drumaḥ sa moham anusaṃprāpto dhvajayaṣṭiṃ samāśritaḥ
7.141.31
tato hāhākṛtaṃ sainyaṃ tava sarvaṃ janādhipa hataṃ sma menire sarve tāvakās taṃ viśāṃ pate
7.141.32
taṃ tu dṛṣṭvā tathāvastham aśvatthāmānam āhave pāñcālāḥ sṛñjayāś caiva siṃhanādaṃ pracakrire
7.141.33
pratilabhya tataḥ saṃjñām aśvatthāmā mahābalaḥ dhanuḥ prapīḍya vāmena kareṇāmitrakarśanaḥ
7.141.34
mumocākarṇapūrṇena dhanuṣā śaram uttamam yamadaṇḍopamaṃ ghoram uddiśyāśu ghaṭotkacam
7.141.35
sa bhittvā hṛdayaṃ tasya rākṣasasya śarottamaḥ viveśa vasudhām ugraḥ supuṅkhaḥ pṛthivīpate
7.141.36
so 'tividdho mahārāja rathopastha upāviśat rākṣasendraḥ subalavān drauṇinā raṇamāninā
7.141.37
dṛṣṭvā vimūḍhaṃ haiḍimbaṃ sārathis taṃ raṇājirāt drauṇeḥ sakāśāt saṃbhrāntas tv apaninye tvarānvitaḥ
7.141.38
tathā tu samare viddhvā rākṣasendraṃ ghaṭotkacam nanāda sumahānādaṃ droṇaputro mahābalaḥ
7.141.39
pūjitas tava putraiś ca sarvayodhaiś ca bhārata vapuṣā pratijajvāla madhyāhna iva bhāskaraḥ
7.141.40
bhīmasenaṃ tu yudhyantaṃ bhāradvājarathaṃ prati svayaṃ duryodhano rājā pratyavidhyac chitaiḥ śaraiḥ
7.141.41
taṃ bhīmaseno navabhiḥ śarair vivyādha māriṣa duryodhano 'pi viṃśatyā śarāṇāṃ pratyavidhyata
7.141.42
tau sāyakair avacchannāv adṛśyetāṃ raṇājire meghajālasamācchannau nabhasīvendubhāskarau
7.141.43
atha duryodhano rājā bhīmaṃ vivyādha patribhiḥ pañcabhir bharataśreṣṭha tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
7.141.44
tasya bhīmo dhanuś chittvā dhvajaṃ ca navabhiḥ śaraiḥ vivyādha kauravaśreṣṭhaṃ navatyā nataparvaṇām
7.141.45
tato duryodhanaḥ kruddho bhīmasenasya māriṣa cikṣepa sa śarān rājan paśyatāṃ sarvadhanvinām
7.141.46
tān nihatya śarān bhīmo duryodhanadhanuścyutān kauravaṃ pañcaviṃśatyā kṣudrakāṇāṃ samārpayat
7.141.47
duryodhanas tu saṃkruddho bhīmasenasya māriṣa kṣurapreṇa dhanuś chittvā daśabhiḥ pratyavidhyata
7.141.48
athānyad dhanur ādāya bhīmaseno mahābalaḥ vivyādha nṛpatiṃ tūrṇaṃ saptabhir niśitaiḥ śaraiḥ
7.141.49
tad apy asya dhanuḥ kṣipraṃ ciccheda laghuhastavat dvitīyaṃ ca tṛtīyaṃ ca caturthaṃ pañcamaṃ tathā
7.141.50
āttam āttaṃ mahārāja bhīmasya dhanur ācchinat tava putro mahārāja jitakāśī madotkaṭaḥ
7.141.51
sa tadā chidyamāneṣu kārmukeṣu punaḥ punaḥ śaktiṃ cikṣepa samare sarvapāraśavīṃ śubhām
7.141.52
aprāptām eva tāṃ śaktiṃ tridhā ciccheda kauravaḥ paśyataḥ sarvalokasya bhīmasya ca mahātmanaḥ
7.141.53
tato bhīmo mahārāja gadāṃ gurvīṃ mahāprabhām cikṣepāvidhya vegena duryodhanarathaṃ prati
7.141.54
tataḥ sā sahasā vāhāṃs tava putrasya saṃyuge sārathiṃ ca gadā gurvī mamarda bharatarṣabha
7.141.55
putras tu tava rājendra rathād dhemapariṣkṛtāt āplutaḥ sahasā yānaṃ nandakasya mahātmanaḥ
7.141.56
tato bhīmo hataṃ matvā tava putraṃ mahāratham siṃhanādaṃ mahac cakre tarjayann iva kauravān
7.141.57
tāvakāḥ sainikāś cāpi menire nihataṃ nṛpam tato vicukruśuḥ sarve hā heti ca samantataḥ
7.141.58
teṣāṃ tu ninadaṃ śrutvā trastānāṃ sarvayodhinām bhīmasenasya nādaṃ ca śrutvā rājan mahātmanaḥ
7.141.59
tato yudhiṣṭhiro rājā hataṃ matvā suyodhanam abhyavartata vegena yatra pārtho vṛkodaraḥ
7.141.60
pāñcālāḥ kekayā matsyāḥ sṛñjayāś ca viśāṃ pate sarvodyogenābhijagmur droṇam eva yuyutsayā
7.141.61
tatrāsīt sumahad yuddhaṃ droṇasyātha paraiḥ saha ghore tamasi magnānāṃ nighnatām itaretaram
7.142.1
saṃjaya uvāca sahadevam athāyāntaṃ droṇaprepsuṃ viśāṃ pate karṇo vaikartano yuddhe vārayām āsa bhārata
7.142.2
sahadevas tu rādheyaṃ viddhvā navabhir āśugaiḥ punar vivyādha daśabhir niśitair nataparvabhiḥ
7.142.3
taṃ karṇaḥ prativivyādha śatena nataparvaṇām sajyaṃ cāsya dhanuḥ śīghraṃ ciccheda laghuhastavat
7.142.4
tato 'nyad dhanur ādāya mādrīputraḥ pratāpavān karṇaṃ vivyādha viṃśatyā tad adbhutam ivābhavat
7.142.5
tasya karṇo hayān hatvā śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ sārathiṃ cāsya bhallena drutaṃ ninye yamakṣayam
7.142.6
virathaḥ sahadevas tu khaḍgaṃ carma samādade tad apy asya śaraiḥ karṇo vyadhamat prahasann iva
7.142.7
tato gurvīṃ mahāghorāṃ hemacitrāṃ mahāgadām preṣayām āsa samare vaikartanarathaṃ prati
7.142.8
tām āpatantīṃ sahasā sahadevapraveritām vyaṣṭambhayac charaiḥ karṇo bhūmau cainām apātayat
7.142.9
gadāṃ vinihatāṃ dṛṣṭvā sahadevas tvarānvitaḥ śaktiṃ cikṣepa karṇāya tām apy asyācchinac charaiḥ
7.142.10
sasaṃbhramas tatas tūrṇam avaplutya rathottamāt sahadevo mahārāja dṛṣṭvā karṇaṃ vyavasthitam rathacakraṃ tato gṛhya mumocādhirathiṃ prati
7.142.11
tam āpatantaṃ sahasā kālacakram ivodyatam śarair anekasāhasrair acchinat sūtanandanaḥ
7.142.12
tasmiṃs tu vitathe cakre kṛte tena mahātmanā vāryamāṇaś ca viśikhaiḥ sahadevo raṇaṃ jahau
7.142.13
tam abhidrutya rādheyo muhūrtād bharatarṣabha abravīt prahasan vākyaṃ sahadevaṃ viśāṃ pate
7.142.14
mā yudhyasva raṇe vīra viśiṣṭai rathibhiḥ saha sadṛśair yudhya mādreya vaco me mā viśaṅkithāḥ
7.142.15
athainaṃ dhanuṣo 'greṇa tudan bhūyo 'bravīd vacaḥ eṣo 'rjuno raṇe yatto yudhyate kurubhiḥ saha tatra gacchasva mādreya gṛhaṃ vā yadi manyase
7.142.16
evam uktvā tu taṃ karṇo rathena rathināṃ varaḥ prāyāt pāñcālapāṇḍūnāṃ sainyāni prahasann iva
7.142.17
vadhaprāptaṃ tu mādreyaṃ nāvadhīt samare 'rihā kuntyāḥ smṛtvā vaco rājan satyasaṃdho mahārathaḥ
7.142.18
sahadevas tato rājan vimanāḥ śarapīḍitaḥ karṇavākśalyataptaś ca jīvitān niravidyata
7.142.19
āruroha rathaṃ cāpi pāñcālyasya mahātmanaḥ janamejayasya samare tvarāyukto mahārathaḥ
7.142.20
virāṭaṃ sahasenaṃ tu droṇārthe drutam āgatam madrarājaḥ śaraugheṇa chādayām āsa dhanvinam
7.142.21
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ samare dṛḍhadhanvinoḥ yādṛśaṃ hy abhavad rājañ jambhavāsavayoḥ purā
7.142.22
madrarājo mahārāja virāṭaṃ vāhinīpatim ājaghne tvaritaṃ tīkṣṇaiḥ śatena nataparvaṇām
7.142.23
prativivyādha taṃ rājā navabhir niśitaiḥ śaraiḥ punaś caiva trisaptatyā bhūyaś caiva śatena ha
7.142.24
tasya madrādhipo hatvā caturo rathavājinaḥ sūtaṃ dhvajaṃ ca samare rathopasthād apātayat
7.142.25
hatāśvāt tu rathāt tūrṇam avaplutya mahārathaḥ tasthau visphārayaṃś cāpaṃ vimuñcaṃś ca śitāñ śarān
7.142.26
śatānīkas tato dṛṣṭvā bhrātaraṃ hatavāhanam rathenābhyapatat tūrṇaṃ sarvalokasya paśyataḥ
7.142.27
śatānīkam athāyāntaṃ madrarājo mahāmṛdhe viśikhair bahubhir viddhvā tato ninye yamakṣayam
7.142.28
tasmiṃs tu nihate vīre virāṭo rathasattamaḥ āruroha rathaṃ tūrṇaṃ tam eva dhvajamālinam
7.142.29
tato visphārya nayane krodhād dviguṇavikramaḥ madrarājarathaṃ tūrṇaṃ chādayām āsa patribhiḥ
7.142.30
tato madrādhipaḥ kruddhaḥ śatena nataparvaṇām ājaghānorasi dṛḍhaṃ virāṭaṃ vāhinīpatim
7.142.31
so 'tividdho mahārāja rathopastha upāviśat kaśmalaṃ cāviśat tīvraṃ virāṭo bharatarṣabha sārathis tam apovāha samare śaravikṣatam
7.142.32
tataḥ sā mahatī senā prādravan niśi bhārata vadhyamānā śaraśataiḥ śalyenāhavaśobhinā
7.142.33
tāṃ dṛṣṭvā vidrutāṃ senāṃ vāsudevadhanaṃjayau prāyātāṃ tatra rājendra yatra śalyo vyavasthitaḥ
7.142.34
tau tu pratyudyayau rājan rākṣasendro hy alambusaḥ aṣṭacakrasamāyuktam āsthāya pravaraṃ ratham
7.142.35
turaṃgamamukhair yuktaṃ piśācair ghoradarśanaiḥ lohitārdrapatākaṃ taṃ raktamālyavibhūṣitam kārṣṇāyasamayaṃ ghoram ṛkṣacarmāvṛtaṃ mahat
7.142.36
raudreṇa citrapakṣeṇa vivṛtākṣeṇa kūjatā dhvajenocchritatuṇḍena gṛdhrarājena rājatā
7.142.37
sa babhau rākṣaso rājan bhinnāñjanacayopamaḥ rurodhārjunam āyāntaṃ prabhañjanam ivādrirāṭ kiran bāṇagaṇān rājañ śataśo 'rjunamūrdhani
7.142.38
atitīvram abhūd yuddhaṃ nararākṣasayor mṛdhe draṣṭṝṇāṃ prītijananaṃ sarveṣāṃ bharatarṣabha
7.142.39
tam arjunaḥ śatenaiva patriṇām abhyatāḍayat navabhiś ca śitair bāṇaiś ciccheda dhvajam ucchritam
7.142.40
sārathiṃ ca tribhir bāṇais tribhir eva triveṇukam dhanur ekena ciccheda caturbhiś caturo hayān virathasyodyataṃ khaḍgaṃ śareṇāsya dvidhācchinat
7.142.41
athainaṃ niśitair bāṇaiś caturbhir bharatarṣabha pārtho 'rdayad rākṣasendraṃ sa viddhaḥ prādravad bhayāt
7.142.42
taṃ vijityārjunas tūrṇaṃ droṇāntikam upāyayau kirañ śaragaṇān rājan naravāraṇavājiṣu
7.142.43
vadhyamānā mahārāja pāṇḍavena yaśasvinā sainikā nyapatann urvyāṃ vātanunnā iva drumāḥ
7.142.44
teṣu tūtsādyamāneṣu phalgunena mahātmanā saṃprādravad balaṃ sarvaṃ putrāṇāṃ te viśāṃ pate
7.143.1
saṃjaya uvāca śatānīkaṃ śarais tūrṇaṃ nirdahantaṃ camūṃ tava citrasenas tava suto vārayām āsa bhārata
7.143.2
nākuliś citrasenaṃ tu nārācenārdayad bhṛśam sa ca taṃ prativivyādha daśabhir niśitaiḥ śaraiḥ
7.143.3
citraseno mahārāja śatānīkaṃ punar yudhi navabhir niśitair bāṇair ājaghāna stanāntare
7.143.4
nākulis tasya viśikhair varma saṃnataparvabhiḥ gātrāt saṃcyāvayām āsa tad adbhutam ivābhavat
7.143.5
so 'petavarmā putras te virarāja bhṛśaṃ nṛpa utsṛjya kāle rājendra nirmokam iva pannagaḥ
7.143.6
tato 'sya niśitair bāṇair dhvajaṃ ciccheda nākuliḥ dhanuś caiva mahārāja yatamānasya saṃyuge
7.143.7
sa chinnadhanvā samare vivarmā ca mahārathaḥ dhanur anyan mahārāja jagrāhārividāraṇam
7.143.8
tatas tūrṇaṃ citraseno nākuliṃ navabhiḥ śaraiḥ vivyādha samare kruddho bharatānāṃ mahārathaḥ
7.143.9
śatānīko 'tha saṃkruddhaś citrasenasya māriṣa jaghāna caturo vāhān sārathiṃ ca narottamaḥ
7.143.10
avaplutya rathāt tasmāc citraseno mahārathaḥ nākuliṃ pañcaviṃśatyā śarāṇām ārdayad balī
7.143.11
tasya tat kurvataḥ karma nakulasya suto raṇe ardhacandreṇa ciccheda cāpaṃ ratnavibhūṣitam
7.143.12
sa chinnadhanvā viratho hatāśvo hatasārathiḥ āruroha rathaṃ tūrṇaṃ hārdikyasya mahātmanaḥ
7.143.13
drupadaṃ tu sahānīkaṃ droṇaprepsuṃ mahāratham vṛṣaseno 'bhyayāt tūrṇaṃ kirañ śaraśatais tadā
7.143.14
yajñasenas tu samare karṇaputraṃ mahāratham ṣaṣṭyā śarāṇāṃ vivyādha bāhvor urasi cānagha
7.143.15
vṛṣasenas tu saṃkruddho yajñasenaṃ rathe sthitam bahubhiḥ sāyakais tīkṣṇair ājaghāna stanāntare
7.143.16
tāv ubhau śaranunnāṅgau śarakaṇṭakinau raṇe vyabhrājetāṃ mahārāja śvāvidhau śalalair iva
7.143.17
rukmapuṅkhair ajihmāgraiḥ śaraiś chinnatanucchadau rudhiraughapariklinnau vyabhrājetāṃ mahāmṛdhe
7.143.18
tapanīyanibhau citrau kalpavṛkṣāv ivādbhutau kiṃśukāv iva cotphullau vyakāśetāṃ raṇājire
7.143.19
vṛṣasenas tato rājan navabhir drupadaṃ śaraiḥ viddhvā vivyādha saptatyā punaś cānyais tribhiḥ śaraiḥ
7.143.20
tataḥ śarasahasrāṇi vimuñcan vibabhau tadā karṇaputro mahārāja varṣamāṇa ivāmbudaḥ
7.143.21
tatas tu drupadānīkaṃ śaraiś chinnatanucchadam saṃprādravad raṇe rājan niśīthe bhairave sati
7.143.22
pradīpair hi parityaktair jvaladbhis taiḥ samantataḥ vyarājata mahī rājan vītābhrā dyaur iva grahaiḥ
7.143.23
tathāṅgadair nipatitair vyarājata vasuṃdharā prāvṛṭkāle mahārāja vidyudbhir iva toyadaḥ
7.143.24
tataḥ karṇasutatrastāḥ somakā vipradudruvuḥ yathendrabhayavitrastā dānavās tārakāmaye
7.143.25
tenārdyamānāḥ samare dravamāṇāś ca somakāḥ vyarājanta mahārāja pradīpair avabhāsitāḥ
7.143.26
tāṃs tu nirjitya samare karṇaputro vyarocata madhyaṃdinam anuprāpto gharmāṃśur iva bhārata
7.143.27
teṣu rājasahasreṣu tāvakeṣu pareṣu ca eka eva jvalaṃs tasthau vṛṣasenaḥ pratāpavān
7.143.28
sa vijitya raṇe śūrān somakānāṃ mahārathān jagāma tvaritas tatra yatra rājā yudhiṣṭhiraḥ
7.143.29
prativindhyam atha kruddhaṃ pradahantaṃ raṇe ripūn duḥśāsanas tava sutaḥ pratyudgacchan mahārathaḥ
7.143.30
tayoḥ samāgamo rājaṃś citrarūpo babhūva ha vyapetajalade vyomni budhabhārgavayor iva
7.143.31
prativindhyaṃ tu samare kurvāṇaṃ karma duṣkaram duḥśāsanas tribhir bāṇair lalāṭe samavidhyata
7.143.32
so 'tividdho balavatā putreṇa tava dhanvinā virarāja mahābāhuḥ saśṛṅga iva parvataḥ
7.143.33
duḥśāsanaṃ tu samare prativindhyo mahārathaḥ navabhiḥ sāyakair viddhvā punar vivyādha saptabhiḥ
7.143.34
tatra bhārata putras te kṛtavān karma duṣkaram prativindhyahayān ugraiḥ pātayām āsa yac charaiḥ
7.143.35
sārathiṃ cāsya bhallena dhvajaṃ ca samapātayat rathaṃ ca śataśo rājan vyadhamat tasya dhanvinaḥ
7.143.36
patākāś ca sa tūṇīrān raśmīn yoktrāṇi cābhibho ciccheda tilaśaḥ kruddhaḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
7.143.37
virathaḥ sa tu dharmātmā dhanuṣpāṇir avasthitaḥ ayodhayat tava sutaṃ kirañ śaraśatān bahūn
7.143.38
kṣurapreṇa dhanus tasya ciccheda kṛtahastavat athainaṃ daśabhir bhallaiś chinnadhanvānam ārdayat
7.143.39
taṃ dṛṣṭvā virathaṃ tatra bhrātaro 'sya mahārathāḥ anvavartanta vegena mahatyā senayā saha
7.143.40
āplutaḥ sa tato yānaṃ sutasomasya bhāsvaram dhanur gṛhya mahārāja vivyādha tanayaṃ tava
7.143.41
tatas tu tāvakāḥ sarve parivārya sutaṃ tava abhyavartanta saṃgrāme mahatyā senayā vṛtāḥ
7.143.42
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tava teṣāṃ ca bhārata niśīthe dāruṇe kāle yamarāṣṭravivardhanam
7.144.1
saṃjaya uvāca nakulaṃ rabhasaṃ yuddhe nighnantaṃ vāhinīṃ tava abhyayāt saubalaḥ kruddhas tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
7.144.2
kṛtavairau tu tau vīrāv anyonyavadhakāṅkṣiṇau śaraiḥ pūrṇāyatotsṛṣṭair anyonyam abhijaghnatuḥ
7.144.3
yathaiva saubalaḥ kṣipraṃ śaravarṣāṇi muñcati tathaiva nakulo rājañ śikṣāṃ saṃdarśayan yudhi
7.144.4
tāv ubhau samare śūrau śarakaṇṭakinau tadā vyarājetāṃ mahārāja kaṇṭakair iva śālmalī
7.144.5
sujihmaṃ prekṣamāṇau ca rājan vivṛtalocanau krodhasaṃraktanayanau nirdahantau parasparam
7.144.6
syālas tu tava saṃkruddho mādrīputraṃ hasann iva karṇinaikena vivyādha hṛdaye niśitena ha
7.144.7
nakulas tu bhṛśaṃ viddhaḥ syālena tava dhanvinā niṣasāda rathopasthe kaśmalaṃ cainam āviśat
7.144.8
atyantavairiṇaṃ dṛptaṃ dṛṣṭvā śatruṃ tathāgatam nanāda śakunī rājaṃs tapānte jalado yathā
7.144.9
pratilabhya tataḥ saṃjñāṃ nakulaḥ pāṇḍunandanaḥ abhyayāt saubalaṃ bhūyo vyāttānana ivāntakaḥ
7.144.10
saṃkruddhaḥ śakuniṃ ṣaṣṭyā vivyādha bharatarṣabha punaś caiva śatenaiva nārācānāṃ stanāntare
7.144.11
tato 'sya saśaraṃ cāpaṃ muṣṭideśe sa cicchide dhvajaṃ ca tvaritaṃ chittvā rathād bhūmāv apātayat
7.144.12
so 'tividdho mahārāja rathopastha upāviśat taṃ visaṃjñaṃ nipatitaṃ dṛṣṭvā syālaṃ tavānagha apovāha rathenāśu sārathir dhvajinīmukhāt
7.144.13
tataḥ saṃcukruśuḥ pārthā ye ca teṣāṃ padānugāḥ nirjitya ca raṇe śatrūn nakulaḥ śatrutāpanaḥ abravīt sārathiṃ kruddho droṇānīkāya māṃ vaha
7.144.14
tasya tad vacanaṃ śrutvā mādrīputrasya dhīmataḥ prāyāt tena raṇe rājan yena droṇo 'nvayudhyata
7.144.15
śikhaṇḍinaṃ tu samare droṇaprepsuṃ viśāṃ pate kṛpaḥ śāradvato yattaḥ pratyudgacchat suvegitaḥ
7.144.16
gautamaṃ drutam āyāntaṃ droṇāntikam ariṃdamam vivyādha navabhir bhallaiḥ śikhaṇḍī prahasann iva
7.144.17
tam ācāryo mahārāja viddhvā pañcabhir āśugaiḥ punar vivyādha viṃśatyā putrāṇāṃ priyakṛt tava
7.144.18
mahad yuddhaṃ tayor āsīd ghorarūpaṃ viśāṃ pate yathā devāsure yuddhe śambarāmararājayoḥ
7.144.19
śarajālāvṛtaṃ vyoma cakratus tau mahārathau prakṛtyā ghorarūpaṃ tad āsīd ghorataraṃ punaḥ
7.144.20
rātriś ca bharataśreṣṭha yodhānāṃ yuddhaśālinām kālarātrinibhā hy āsīd ghorarūpā bhayāvahā
7.144.21
śikhaṇḍī tu mahārāja gautamasya mahad dhanuḥ ardhacandreṇa ciccheda sajyaṃ saviśikhaṃ tadā
7.144.22
tasya kruddhaḥ kṛpo rājañ śaktiṃ cikṣepa dāruṇām svarṇadaṇḍām akuṇṭhāgrāṃ karmāraparimārjitām
7.144.23
tām āpatantīṃ ciccheda śikhaṇḍī bahubhiḥ śaraiḥ sāpatan medinīṃ dīptā bhāsayantī mahāprabhā
7.144.24
athānyad dhanur ādāya gautamo rathināṃ varaḥ prācchādayac chitair bāṇair mahārāja śikhaṇḍinam
7.144.25
sa chādyamānaḥ samare gautamena yaśasvinā vyaṣīdata rathopasthe śikhaṇḍī rathināṃ varaḥ
7.144.26
sīdantaṃ cainam ālokya kṛpaḥ śāradvato yudhi ājaghne bahubhir bāṇair jighāṃsann iva bhārata
7.144.27
vimukhaṃ taṃ raṇe dṛṣṭvā yājñaseniṃ mahāratham pāñcālāḥ somakāś caiva parivavruḥ samantataḥ
7.144.28
tathaiva tava putrāś ca parivavrur dvijottamam mahatyā senayā sārdhaṃ tato yuddham abhūt punaḥ
7.144.29
rathānāṃ ca raṇe rājann anyonyam abhidhāvatām babhūva tumulaḥ śabdo meghānāṃ nadatām iva
7.144.30
dravatāṃ sādināṃ caiva gajānāṃ ca viśāṃ pate anyonyam abhito rājan krūram āyodhanaṃ babhau
7.144.31
pattīnāṃ dravatāṃ caiva padaśabdena medinī akampata mahārāja bhayatrasteva cāṅganā
7.144.32
rathā rathān samāsādya pradrutā vegavattaram nyagṛhṇan bahavo rājañ śalabhān vāyasā iva
7.144.33
tathā gajān prabhinnāṃś ca suprabhinnā mahāgajāḥ tasminn eva pade yattā nigṛhṇanti sma bhārata
7.144.34
sādī sādinam āsādya padātī ca padātinam samāsādya raṇe 'nyonyaṃ saṃrabdhā nāticakramuḥ
7.144.35
dhāvatāṃ dravatāṃ caiva punar āvartatām api babhūva tatra sainyānāṃ śabdaḥ sutumulo niśi
7.144.36
dīpyamānāḥ pradīpāś ca rathavāraṇavājiṣu adṛśyanta mahārāja maholkā iva khāc cyutāḥ
7.144.37
sā niśā bharataśreṣṭha pradīpair avabhāsitā divasapratimā rājan babhūva raṇamūrdhani
7.144.38
ādityena yathā vyāptaṃ tamo loke praṇaśyati tathā naṣṭaṃ tamo ghoraṃ dīpair dīptair alaṃkṛtam
7.144.39
śastrāṇāṃ kavacānāṃ ca maṇīnāṃ ca mahātmanām antardadhuḥ prabhāḥ sarvā dīpais tair avabhāsitāḥ
7.144.40
tasmin kolāhale yuddhe vartamāne niśāmukhe avadhīt samare putraṃ pitā bharatasattama
7.144.41
putraś ca pitaraṃ mohāt sakhāyaṃ ca sakhā tathā saṃbandhinaṃ ca saṃbandhī svasrīyaṃ cāpi mātulaḥ
7.144.42
sve svān pare parāṃś cāpi nijaghnur itaretaram nirmaryādam abhūd yuddhaṃ rātrau ghoraṃ bhayāvaham
7.145.1
saṃjaya uvāca tasmin sutumule yuddhe vartamāne bhayāvahe dhṛṣṭadyumno mahārāja droṇam evābhyavartata
7.145.2
saṃmṛjāno dhanuḥ śreṣṭhaṃ jyāṃ vikarṣan punaḥ punaḥ abhyavartata droṇasya rathaṃ rukmavibhūṣitam
7.145.3
dhṛṣṭadyumnaṃ tadāyāntaṃ droṇasyāntacikīrṣayā parivavrur mahārāja pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ saha
7.145.4
tathā parivṛtaṃ dṛṣṭvā droṇam ācāryasattamam putrās te sarvato yattā rarakṣur droṇam āhave
7.145.5
balārṇavau tatas tau tu sameyātāṃ niśāmukhe vātoddhūtau kṣubdhasattvau bhairavau sāgarāv iva
7.145.6
tato droṇaṃ mahārāja pāñcālyaḥ pañcabhiḥ śaraiḥ vivyādha hṛdaye tūrṇaṃ siṃhanādaṃ nanāda ca
7.145.7
taṃ droṇaḥ pañcaviṃśatyā viddhvā bhārata saṃyuge cicchedānyena bhallena dhanur asya mahāprabham
7.145.8
dhṛṣṭadyumnas tu nirviddho droṇena bharatarṣabha utsasarja dhanus tūrṇaṃ saṃdaśya daśanacchadam
7.145.9
tataḥ kruddho mahārāja dhṛṣṭadyumnaḥ pratāpavān ādade 'nyad dhanuḥ śreṣṭhaṃ droṇasyāntacikīrṣayā
7.145.10
vikṛṣya ca dhanuś citram ākarṇāt paravīrahā droṇasyāntakaraṃ ghoraṃ vyasṛjat sāyakaṃ tataḥ
7.145.11
sa visṛṣṭo balavatā śaro ghoro mahāmṛdhe bhāsayām āsa tat sainyaṃ divākara ivoditaḥ
7.145.12
taṃ dṛṣṭvā tu śaraṃ ghoraṃ devagandharvamānavāḥ svasty astu samare rājan droṇāyety abruvan vacaḥ
7.145.13
taṃ tu sāyakam aprāptam ācāryasya rathaṃ prati karṇo dvādaśadhā rājaṃś ciccheda kṛtahastavat
7.145.14
sa chinno bahudhā rājan sūtaputreṇa māriṣa nipapāta śaras tūrṇaṃ nikṛttaḥ karṇasāyakaiḥ
7.145.15
chittvā tu samare bāṇaṃ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ dhṛṣṭadyumnaṃ raṇe karṇo vivyādha daśabhiḥ śaraiḥ
7.145.16
pañcabhir droṇaputras tu svayaṃ droṇaś ca saptabhiḥ śalyaś ca navabhir bāṇais tribhir duḥśāsanas tathā
7.145.17
duryodhanaś ca viṃśatyā śakuniś cāpi pañcabhiḥ pāñcālyaṃ tvaritāvidhyan sarva eva mahārathāḥ
7.145.18
sa viddhaḥ saptabhir vīrair droṇatrāṇārtham āhave sarvān asaṃbhramād rājan pratyavidhyat tribhis tribhiḥ droṇaṃ drauṇiṃ ca karṇaṃ ca vivyādha tava cātmajam
7.145.19
te viddhvā dhanvinā tena dhṛṣṭadyumnaṃ punar mṛdhe vivyadhuḥ pañcabhis tūrṇam ekaiko rathināṃ varaḥ
7.145.20
drumasenas tu saṃkruddho rājan vivyādha patriṇā tribhiś cānyaiḥ śarais tūrṇaṃ tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
7.145.21
sa tu taṃ prativivyādha tribhis tīkṣṇair ajihmagaiḥ svarṇapuṅkhaiḥ śilādhautaiḥ prāṇāntakaraṇair yudhi
7.145.22
bhallenānyena tu punaḥ suvarṇojjvalakuṇḍalam unmamātha śiraḥ kāyād drumasenasya vīryavān
7.145.23
tacchiro nyapatad bhūmau saṃdaṣṭauṣṭhapuṭaṃ raṇe mahāvātasamuddhūtaṃ pakvaṃ tālaphalaṃ yathā
7.145.24
tāṃś ca viddhvā punar vīrān vīraḥ suniśitaiḥ śaraiḥ rādheyasyācchinad bhallaiḥ kārmukaṃ citrayodhinaḥ
7.145.25
na tu tan mamṛṣe karṇo dhanuṣaś chedanaṃ tathā nikartanam ivātyugro lāṅgūlasya yathā hariḥ
7.145.26
so 'nyad dhanuḥ samādāya krodharaktekṣaṇaḥ śvasan abhyavarṣac charaughais taṃ dhṛṣṭadyumnaṃ mahābalam
7.145.27
dṛṣṭvā tu karṇaṃ saṃrabdhaṃ te vīrāḥ ṣaḍ ratharṣabhāḥ pāñcālyaputraṃ tvaritāḥ parivavrur jighāṃsayā
7.145.28
ṣaṇṇāṃ yodhapravīrāṇāṃ tāvakānāṃ puraskṛtam mṛtyor āsyam anuprāptaṃ dhṛṣṭadyumnam amaṃsmahi
7.145.29
etasminn eva kāle tu dāśārho vikirañ śarān dhṛṣṭadyumnaṃ parākrāntaṃ sātyakiḥ pratyapadyata
7.145.30
tam āyāntaṃ maheṣvāsaṃ sātyakiṃ yuddhadurmadam rādheyo daśabhir bāṇaiḥ pratyavidhyad ajihmagaiḥ
7.145.31
taṃ sātyakir mahārāja vivyādha daśabhiḥ śaraiḥ paśyatāṃ sarvavīrāṇāṃ mā gās tiṣṭheti cābravīt
7.145.32
sa sātyakes tu balinaḥ karṇasya ca mahātmanaḥ āsīt samāgamo ghoro balivāsavayor iva
7.145.33
trāsayaṃs talaghoṣeṇa kṣatriyān kṣatriyarṣabhaḥ rājīvalocanaṃ karṇaṃ sātyakiḥ pratyavidhyata
7.145.34
kampayann iva ghoṣeṇa dhanuṣo vasudhāṃ balī sūtaputro mahārāja sātyakiṃ pratyayodhayat
7.145.35
vipāṭhakarṇinārācair vatsadantaiḥ kṣurair api karṇaḥ śaraśataiś cāpi śaineyaṃ pratyavidhyata
7.145.36
tathaiva yuyudhāno 'pi vṛṣṇīnāṃ pravaro rathaḥ abhyavarṣac charaiḥ karṇaṃ tad yuddham abhavat samam
7.145.37
tāvakāś ca mahārāja karṇaputraś ca daṃśitaḥ sātyakiṃ vivyadhus tūrṇaṃ samantān niśitaiḥ śaraiḥ
7.145.38
astrair astrāṇi saṃvārya teṣāṃ karṇasya cābhibho avidhyat sātyakiḥ kruddho vṛṣasenaṃ stanāntare
7.145.39
tena bāṇena nirviddho vṛṣaseno viśāṃ pate nyapatat sa rathe mūḍho dhanur utsṛjya vīryavān
7.145.40
tataḥ karṇo hataṃ matvā vṛṣasenaṃ mahārathaḥ putraśokābhisaṃtaptaḥ sātyakiṃ pratyapīḍayat
7.145.41
pīḍyamānas tu karṇena yuyudhāno mahārathaḥ vivyādha bahubhiḥ karṇaṃ tvaramāṇaḥ punaḥ punaḥ
7.145.42
sa karṇaṃ daśabhir viddhvā vṛṣasenaṃ ca saptabhiḥ sahastāvāpadhanuṣī tayoś ciccheda sātvataḥ
7.145.43
tāv anye dhanuṣī sajye kṛtvā śatrubhayaṃkare yuyudhānam avidhyetāṃ samantān niśitaiḥ śaraiḥ
7.145.44
vartamāne tu saṃgrāme tasmin vīravarakṣaye atīva śuśruve rājan gāṇḍīvasya mahāsvanaḥ
7.145.45
śrutvā tu rathanirghoṣaṃ gāṇḍīvasya ca nisvanam sūtaputro 'bravīd rājan duryodhanam idaṃ vacaḥ
7.145.46
eṣa sarvāñ śibīn hatvā mukhyaśaś ca nararṣabhān pauravāṃś ca maheṣvāsān gāṇḍīvaninado mahān
7.145.47
śrūyate rathaghoṣaś ca vāsavasyeva nardataḥ karoti pāṇḍavo vyaktaṃ karmaupayikam ātmanaḥ
7.145.48
eṣā vidīryate rājan bahudhā bhāratī camūḥ viprakīrṇāny anīkāni nāvatiṣṭhanti karhi cit
7.145.49
vāteneva samuddhūtam abhrajālaṃ vidīryate savyasācinam āsādya bhinnā naur iva sāgare
7.145.50
dravatāṃ yodhamukhyānāṃ gāṇḍīvapreṣitaiḥ śaraiḥ viddhānāṃ śataśo rājañ śrūyate ninado mahān niśīthe rājaśārdūla stanayitnor ivāmbare
7.145.51
hāhākāraravāṃś caiva siṃhanādāṃś ca puṣkalān śṛṇu śabdān bahuvidhān arjunasya rathaṃ prati
7.145.52
ayaṃ madhye sthito 'smākaṃ sātyakiḥ sātvatādhamaḥ iha cel labhyate lakṣyaṃ kṛtsnāñ jeṣyāmahe parān
7.145.53
eṣa pāñcālarājasya putro droṇena saṃgataḥ sarvataḥ saṃvṛto yodhai rājan puruṣasattamaiḥ
7.145.54
sātyakiṃ yadi hanyāmo dhṛṣṭadyumnaṃ ca pārṣatam asaṃśayaṃ mahārāja dhruvo no vijayo bhavet
7.145.55
saubhadravad imau vīrau parivārya mahārathau prayatāmo mahārāja nihantuṃ vṛṣṇipārṣatau
7.145.56
savyasācī puro 'bhyeti droṇānīkāya bhārata saṃsaktaṃ sātyakiṃ jñātvā bahubhiḥ kurupuṃgavaiḥ
7.145.57
tatra gacchantu bahavaḥ pravarā rathasattamāḥ yāvat pārtho na jānāti sātyakiṃ bahubhir vṛtam
7.145.58
te tvaradhvaṃ yathā śūrāḥ śarāṇāṃ mokṣaṇe bhṛśam yathā tūrṇaṃ vrajaty eṣa paralokāya mādhavaḥ
7.145.59
karṇasya matam ājñāya putras te prāha saubalam yathendraḥ samare rājan prāha viṣṇuṃ yaśasvinam
7.145.60
vṛtaḥ sahasrair daśabhir gajānām anivartinām rathaiś ca daśasāhasrair vṛto yāhi dhanaṃjayam
7.145.61
duḥśāsano durviṣahaḥ subāhur duṣpradharṣaṇaḥ ete tvām anuyāsyanti pattibhir bahubhir vṛtāḥ
7.145.62
jahi kṛṣṇau mahābāho dharmarājaṃ ca mātula nakulaṃ sahadevaṃ ca bhīmasenaṃ ca bhārata
7.145.63
devānām iva devendre jayāśā me tvayi sthitā jahi mātula kaunteyān asurān iva pāvakiḥ
7.145.64
evam ukto yayau pārthān putreṇa tava saubalaḥ mahatyā senayā sārdhaṃ tava putrais tathā vibho
7.145.65
priyārthaṃ tava putrāṇāṃ didhakṣuḥ pāṇḍunandanān tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tāvakānāṃ paraiḥ saha
7.145.66
prayāte saubale rājan pāṇḍavānām anīkinīm balena mahatā yuktaḥ sūtaputras tu sātvatam
7.145.67
abhyayāt tvaritaṃ yuddhe kirañ śaraśatān bahūn tathaiva pāṇḍavāḥ sarve sātyakiṃ paryavārayan
7.145.68
mahad yuddhaṃ tadāsīt tu droṇasya niśi bhārata dhṛṣṭadyumnena śūreṇa pāñcālaiś ca mahātmanaḥ
7.146.1
saṃjaya uvāca tatas te prādravan sarve tvaritā yuddhadurmadāḥ amṛṣyamāṇāḥ saṃrabdhā yuyudhānarathaṃ prati
7.146.2
te rathaiḥ kalpitai rājan hemarūpyavibhūṣitaiḥ sādibhiś ca gajaiś caiva parivavruḥ sma sātvatam
7.146.3
athainaṃ koṣṭhakīkṛtya sarvatas te mahārathāḥ siṃhanādāṃs tadā cakrus tarjayantaḥ sma sātyakim
7.146.4
te 'bhyavarṣañ śarais tīkṣṇaiḥ sātyakiṃ satyavikramam tvaramāṇā mahāvīryā mādhavasya vadhaiṣiṇaḥ
7.146.5
tān dṛṣṭvā patatas tūrṇaṃ śaineyaḥ paravīrahā pratyagṛhṇān mahābāhuḥ pramuñcan viśikhān bahūn
7.146.6
tatra vīro maheṣvāsaḥ sātyakir yuddhadurmadaḥ nicakarta śirāṃsy ugraiḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
7.146.7
hastihastān hayagrīvān bāhūn api ca sāyudhān kṣurapraiḥ pātayām āsa tāvakānāṃ sa mādhavaḥ
7.146.8
patitaiś cāmaraiś caiva śvetacchatraiś ca bhārata babhūva dharaṇī pūrṇā nakṣatrair dyaur iva prabho
7.146.9
teṣāṃ tu yuyudhānena yudhyatāṃ yudhi bhārata babhūva tumulaḥ śabdaḥ pretānām iva krandatām
7.146.10
tena śabdena mahatā pūritāsīd vasuṃdharā rātriḥ samabhavac caiva tīvrarūpā bhayāvahā
7.146.11
dīryamāṇaṃ balaṃ dṛṣṭvā yuyudhānaśarāhatam śrutvā ca vipulaṃ nādaṃ niśīthe lomaharṣaṇam
7.146.12
sutas tavābravīd rājan sārathiṃ rathināṃ varaḥ yatraiṣa śabdas tatrāśvāṃś codayeti punaḥ punaḥ
7.146.13
tena saṃcodyamānas tu tatas tāṃs turagottamān sūtaḥ saṃcodayām āsa yuyudhānarathaṃ prati
7.146.14
tato duryodhanaḥ kruddho dṛḍhadhanvā jitaklamaḥ śīghrahastaś citrayodhī yuyudhānam upādravat
7.146.15
tataḥ pūrṇāyatotsṛṣṭair māṃsaśoṇitabhojanaiḥ duryodhanaṃ dvādaśabhir mādhavaḥ pratyavidhyata
7.146.16
duryodhanas tena tathā pūrvam evārditaḥ śaraiḥ śaineyaṃ daśabhir bāṇaiḥ pratyavidhyad amarṣitaḥ
7.146.17
tataḥ samabhavad yuddham ākulaṃ bharatarṣabha pāñcālānāṃ ca sarveṣāṃ bhāratānāṃ ca dāruṇam
7.146.18
śaineyas tu raṇe kruddhas tava putraṃ mahāratham sāyakānām aśītyā tu vivyādhorasi bhārata
7.146.19
tato 'sya vāhān samare śarair ninye yamakṣayam sārathiṃ ca rathāt tūrṇaṃ pātayām āsa patriṇā
7.146.20
hatāśve tu rathe tiṣṭhan putras tava viśāṃ pate mumoca niśitān bāṇāñ śaineyasya rathaṃ prati
7.146.21
śarān pañcāśatas tāṃs tu śaineyaḥ kṛtahastavat ciccheda samare rājan preṣitāṃs tanayena te
7.146.22
athāpareṇa bhallena muṣṭideśe mahad dhanuḥ ciccheda rabhaso yuddhe tava putrasya māriṣa
7.146.23
viratho vidhanuṣkaś ca sarvalokeśvaraḥ prabhuḥ āruroha rathaṃ tūrṇaṃ bhāsvaraṃ kṛtavarmaṇaḥ
7.146.24
duryodhane parāvṛtte śaineyas tava vāhinīm drāvayām āsa viśikhair niśāmadhye viśāṃ pate
7.146.25
śakuniś cārjunaṃ rājan parivārya samantataḥ rathair anekasāhasrair gajaiś caiva sahasraśaḥ tathā hayasahasraiś ca tumulaṃ sarvato 'karot
7.146.26
te mahāstrāṇi divyāni vikiranto 'rjunaṃ prati arjunaṃ yodhayanti sma kṣatriyāḥ kālacoditāḥ
7.146.27
tāny arjunaḥ sahasrāṇi rathavāraṇavājinām pratyavārayad āyastaḥ prakurvan vipulaṃ kṣayam
7.146.28
tatas tu samare śūraḥ śakuniḥ saubalas tadā vivyādha niśitair bāṇair arjunaṃ prahasann iva
7.146.29
punaś caiva śatenāsya saṃrurodha mahāratham tam arjunas tu viṃśatyā vivyādha yudhi bhārata
7.146.30
athetarān maheṣvāsāṃs tribhis tribhir avidhyata saṃvārya tān bāṇagaṇair yudhi rājan dhanaṃjayaḥ avadhīt tāvakān yodhān vajrapāṇir ivāsurān
7.146.31
bhujaiś chinnair mahārāja śarīraiś ca sahasraśaḥ samāstīrṇā dharā tatra babhau puṣpair ivācitā
7.146.32
sa viddhvā śakuniṃ bhūyaḥ pañcabhir nataparvabhiḥ ulūkaṃ tribhir ājaghne tribhir eva mahāyasaiḥ
7.146.33
tam ulūkas tathā viddhvā vāsudevam atāḍayat nanāda ca mahānādaṃ pūrayan vasudhātalam
7.146.34
arjunas tu drutaṃ gatvā śakuner dhanur ācchinat ninye ca caturo vāhān yamasya sadanaṃ prati
7.146.35
tato rathād avaplutya saubalo bharatarṣabha ulūkasya rathaṃ tūrṇam āruroha viśāṃ pate
7.146.36
tāv ekaratham ārūḍhau pitāputrau mahārathau pārthaṃ siṣicatur bāṇair giriṃ meghāv ivotthitau
7.146.37
tau tu viddhvā mahārāja pāṇḍavo niśitaiḥ śaraiḥ vidrāvayaṃs tava camūṃ śataśo vyadhamac charaiḥ
7.146.38
anilena yathābhrāṇi vicchinnāni samantataḥ vicchinnāni tathā rājan balāny āsan viśāṃ pate
7.146.39
tad balaṃ bharataśreṣṭha vadhyamānaṃ tathā niśi pradudrāva diśaḥ sarvā vīkṣamāṇaṃ bhayārditam
7.146.40
utsṛjya vāhān samare codayantas tathāpare saṃbhrāntāḥ paryadhāvanta tasmiṃs tamasi dāruṇe
7.146.41
vijitya samare yodhāṃs tāvakān bharatarṣabha dadhmatur muditau śaṅkhau vāsudevadhanaṃjayau
7.146.42
dhṛṣṭadyumno mahārāja droṇaṃ viddhvā tribhiḥ śaraiḥ ciccheda dhanuṣas tūrṇaṃ jyāṃ śareṇa śitena ha
7.146.43
tan nidhāya dhanur nīḍe droṇaḥ kṣatriyamardanaḥ ādade 'nyad dhanuḥ śūro vegavat sāravattaram
7.146.44
dhṛṣṭadyumnaṃ tato droṇo viddhvā saptabhir āśugaiḥ sārathiṃ pañcabhir bāṇai rājan vivyādha saṃyuge
7.146.45
taṃ nivārya śarais tūrṇaṃ dhṛṣṭadyumno mahārathaḥ vyadhamat kauravīṃ senāṃ śataśo 'tha sahasraśaḥ
7.146.46
vadhyamāne bale tasmiṃs tava putrasya māriṣa prāvartata nadī ghorā śoṇitaughataraṅgiṇī
7.146.47
ubhayoḥ senayor madhye narāśvadvipavāhinī yathā vaitaraṇī rājan yamarāṣṭrapuraṃ prati
7.146.48
drāvayitvā tu tat sainyaṃ dhṛṣṭadyumnaḥ pratāpavān atyarājata tejasvī śakro devagaṇeṣv iva
7.146.49
atha dadhmur mahāśaṅkhān dhṛṣṭadyumnaśikhaṇḍinau yamau ca yuyudhānaś ca pāṇḍavaś ca vṛkodaraḥ
7.146.50
jitvā rathasahasrāṇi tāvakānāṃ mahārathāḥ siṃhanādaravāṃś cakruḥ pāṇḍavā jitakāśinaḥ
7.146.51
paśyatas tava putrasya karṇasya ca madotkaṭāḥ tathā droṇasya śūrasya drauṇeś caiva viśāṃ pate
7.147.1
saṃjaya uvāca vidrutaṃ svabalaṃ dṛṣṭvā vadhyamānaṃ mahātmabhiḥ krodhena mahatāviṣṭaḥ putras tava viśāṃ pate
7.147.2
abhyetya sahasā karṇaṃ droṇaṃ ca jayatāṃ varam amarṣavaśam āpanno vākyajño vākyam abravīt
7.147.3
bhavadbhyām iha saṃgrāmo kruddhābhyāṃ saṃpravartitaḥ āhave nihataṃ dṛṣṭvā saindhavaṃ savyasācinā
7.147.4
nihanyamānāṃ pāṇḍūnāṃ balena mama vāhinīm bhūtvā tadvijaye śaktāv aśaktāv iva paśyataḥ
7.147.5
yady ahaṃ bhavatos tyājyo na vācyo 'smi tadaiva hi āvāṃ pāṇḍusutān saṃkhye jeṣyāva iti mānadau
7.147.6
tadaivāhaṃ vacaḥ śrutvā bhavadbhyām anusaṃmatam kṛtavān pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ vairaṃ yodhavināśanam
7.147.7
yadi nāhaṃ parityājyo bhavadbhyāṃ puruṣarṣabhau yudhyetām anurūpeṇa vikrameṇa suvikramau
7.147.8
vākpratodena tau vīrau praṇunnau tanayena te prāvartayetāṃ tau yuddhaṃ ghaṭṭitāv iva pannagau
7.147.9
tatas tau rathināṃ śreṣṭhau sarvalokadhanurdharau śaineyapramukhān pārthān abhidudruvatū raṇe
7.147.10
tathaiva sahitāḥ pārthāḥ svena sainyena saṃvṛtāḥ abhyavartanta tau vīrau nardamānau muhur muhuḥ
7.147.11
atha droṇo maheṣvāso daśabhiḥ śinipuṃgavam avidhyat tvaritaṃ kruddhaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ
7.147.12
karṇaś ca daśabhir bāṇaiḥ putraś ca tava saptabhiḥ daśabhir vṛṣasenaś ca saubalaś cāpi saptabhiḥ ete kaurava saṃkrande śaineyaṃ paryavārayan
7.147.13
dṛṣṭvā ca samare droṇaṃ nighnantaṃ pāṇḍavīṃ camūm vivyadhuḥ somakās tūrṇaṃ samantāc charavṛṣṭibhiḥ
7.147.14
tato droṇo 'harat prāṇān kṣatriyāṇāṃ viśāṃ pate raśmibhir bhāskaro rājaṃs tamasām iva bhārata
7.147.15
droṇena vadhyamānānāṃ pāñcālānāṃ viśāṃ pate śuśruve tumulaḥ śabdaḥ krośatām itaretaram
7.147.16
putrān anye pitṝn anye bhrātṝn anye ca mātulān bhāgineyān vayasyāṃś ca tathā saṃbandhibāndhavān utsṛjyotsṛjya gacchanti tvaritā jīvitepsavaḥ
7.147.17
apare mohitā mohāt tam evābhimukhā yayuḥ pāṇḍavānāṃ raṇe yodhāḥ paralokaṃ tathāpare
7.147.18
sā tathā pāṇḍavī senā vadhyamānā mahātmabhiḥ niśi saṃprādravad rājann utsṛjyolkāḥ sahasraśaḥ
7.147.19
paśyato bhīmasenasya vijayasyācyutasya ca yamayor dharmaputrasya pārṣatasya ca paśyataḥ
7.147.20
tamasā saṃvṛte loke na prājñāyata kiṃ cana kauravāṇāṃ prakāśena dṛśyante tu drutāḥ pare
7.147.21
dravamāṇaṃ tu tat sainyaṃ droṇakarṇau mahārathau jaghnatuḥ pṛṣṭhato rājan kirantau sāyakān bahūn
7.147.22
pāñcāleṣu prabhagneṣu dīryamāṇeṣu sarvaśaḥ janārdano dīnamanāḥ pratyabhāṣata phalgunam
7.147.23
droṇakarṇau maheṣvāsāv etau pārṣatasātyakī pāñcālāṃś caiva sahitau jaghnatuḥ sāyakair bhṛśam
7.147.24
etayoḥ śaravarṣeṇa prabhagnā no mahārathāḥ vāryamāṇāpi kaunteya pṛtanā nāvatiṣṭhate
7.147.25
etāv āvāṃ sarvasainyair vyūḍhaiḥ samyag udāyudhaiḥ droṇaṃ ca sūtaputraṃ ca prayatāvaḥ prabādhitum
7.147.26
etau hi balinau śūrau kṛtāstrau jitakāśinau upekṣitau balaṃ kruddhau nāśayetāṃ niśām imām eṣa bhīmo 'bhiyāty ugraḥ punar āvartya vāhinīm
7.147.27
vṛkodaraṃ tathāyāntaṃ dṛṣṭvā tatra janārdanaḥ punar evābravīd rājan harṣayann iva pāṇḍavam
7.147.28
eṣa bhīmo raṇaślāghī vṛtaḥ somakapāṇḍavaiḥ ruṣito 'bhyeti vegena droṇakarṇau mahābalau
7.147.29
etena sahito yudhya pāñcālaiś ca mahārathaiḥ āśvāsanārthaṃ sarveṣāṃ sainyānāṃ pāṇḍunandana
7.147.30
tatas tau puruṣavyāghrāv ubhau mādhavapāṇḍavau droṇakarṇau samāsādya dhiṣṭhitau raṇamūrdhani
7.147.31
tatas tat punar āvṛttaṃ yudhiṣṭhirabalaṃ mahat tato droṇaś ca karṇaś ca parān mamṛdatur yudhi
7.147.32
sa saṃprahāras tumulo niśi pratyabhavan mahān yathā sāgarayo rājaṃś candrodayavivṛddhayoḥ
7.147.33
tata utsṛjya pāṇibhyaḥ pradīpāṃs tava vāhinī yuyudhe pāṇḍavaiḥ sārdham unmattavad ahaḥkṣaye
7.147.34
rajasā tamasā caiva saṃvṛte bhṛśadāruṇe kevalaṃ nāmagotreṇa prāyudhyanta jayaiṣiṇaḥ
7.147.35
aśrūyanta hi nāmāni śrāvyamāṇāni pārthivaiḥ praharadbhir mahārāja svayaṃvara ivāhave
7.147.36
niḥśabdam āsīt sahasā punaḥ śabdo mahān abhūt kruddhānāṃ yudhyamānānāṃ jayatāṃ jīyatām api
7.147.37
yatra yatra sma dṛśyante pradīpāḥ kurusattama tatra tatra sma te śūrā nipatanti pataṃgavat
7.147.38
tathā saṃyudhyamānānāṃ vigāḍhābhūn mahāniśā pāṇḍavānāṃ ca rājendra kauravāṇāṃ ca sarvaśaḥ
7.148.1
saṃjaya uvāca tataḥ karṇo raṇe dṛṣṭvā pārṣataṃ paravīrahā ājaghānorasi śarair daśabhir marmabhedibhiḥ
7.148.2
prativivyādha taṃ tūrṇaṃ dhṛṣṭadyumno 'pi māriṣa pañcabhiḥ sāyakair hṛṣṭas tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
7.148.3
tāv anyonyaṃ śaraiḥ saṃkhye saṃchādya sumahārathau punaḥ pūrṇāyatotsṛṣṭair vivyadhāte parasparam
7.148.4
tataḥ pāñcālamukhyasya dhṛṣṭadyumnasya saṃyuge sārathiṃ caturaś cāśvān karṇo vivyādha sāyakaiḥ
7.148.5
kārmukapravaraṃ cāsya praciccheda śitaiḥ śaraiḥ sārathiṃ cāsya bhallena rathanīḍād apātayat
7.148.6
dhṛṣṭadyumnas tu viratho hatāśvo hatasārathiḥ gṛhītvā parighaṃ ghoraṃ karṇasyāśvān apīpiṣat
7.148.7
viddhaś ca bahubhis tena śarair āśīviṣopamaiḥ tato yudhiṣṭhirānīkaṃ padbhyām evānvavartata āruroha rathaṃ cāpi sahadevasya māriṣa
7.148.8
karṇasyāpi rathe vāhān anyān sūto nyayojayat śaṅkhavarṇān mahāvegān saindhavān sādhuvāhinaḥ
7.148.9
labdhalakṣyas tu rādheyaḥ pāñcālānāṃ mahārathān abhyapīḍayad āyastaḥ śarair megha ivācalān
7.148.10
sā pīḍyamānā karṇena pāñcālānāṃ mahācamūḥ saṃprādravat susaṃtrastā siṃhenevārditā mṛgī
7.148.11
patitās turagebhyaś ca gajebhyaś ca mahītale rathebhyaś ca narās tūrṇam adṛśyanta tatas tataḥ
7.148.12
dhāvamānasya yodhasya kṣurapraiḥ sa mahāmṛdhe bāhū ciccheda vai karṇaḥ śiraś caiva sakuṇḍalam
7.148.13
ūrū ciccheda cānyasya gajasthasya viśāṃ pate vājipṛṣṭhagatasyāpi bhūmiṣṭhasya ca māriṣa
7.148.14
nājñāsiṣur dhāvamānā bahavaś ca mahārathāḥ saṃchinnāny ātmagātrāṇi vāhanāni ca saṃyuge
7.148.15
te vadhyamānāḥ samare pāñcālāḥ sṛñjayaiḥ saha tṛṇapraspandanāc cāpi sūtaputraṃ sma menire
7.148.16
api svaṃ samare yodhaṃ dhāvamānaṃ vicetasaḥ karṇam evābhyamanyanta tato bhītā dravanti te
7.148.17
tāny anīkāni bhagnāni dravamāṇāni bhārata abhyadravad drutaṃ karṇaḥ pṛṣṭhato vikirañ śarān
7.148.18
avekṣamāṇās te 'nyonyaṃ susaṃmūḍhā vicetasaḥ nāśaknuvann avasthātuṃ kālyamānā mahātmanā
7.148.19
karṇenābhyāhatā rājan pāñcālāḥ parameṣubhiḥ droṇena ca diśaḥ sarvā vīkṣamāṇāḥ pradudruvuḥ
7.148.20
tato yudhiṣṭhiro rājā svasainyaṃ prekṣya vidrutam apayāne matiṃ kṛtvā phalgunaṃ vākyam abravīt
7.148.21
paśya karṇaṃ maheṣvāsaṃ dhanuṣpāṇim avasthitam niśīthe dāruṇe kāle tapantam iva bhāskaram
7.148.22
karṇasāyakanunnānāṃ krośatām eṣa nisvanaḥ aniśaṃ śrūyate pārtha tvadbandhūnām anāthavat
7.148.23
yathā visṛjataś cāsya saṃdadhānasya cāśugān paśyāmi jayavikrāntaṃ kṣapayiṣyati no dhruvam
7.148.24
yad atrānantaraṃ kāryaṃ prāptakālaṃ prapaśyasi karṇasya vadhasaṃyuktaṃ tat kuruṣva dhanaṃjaya
7.148.25
evam ukto mahābāhuḥ pārthaḥ kṛṣṇam athābravīt bhītaḥ kuntīsuto rājā rādheyasyātivikramāt
7.148.26
evaṃ gate prāptakālaṃ karṇānīke punaḥ punaḥ bhavān vyavasyatāṃ kṣipraṃ dravate hi varūthinī
7.148.27
droṇasāyakanunnānāṃ bhagnānāṃ madhusūdana karṇena trāsyamānānām avasthānaṃ na vidyate
7.148.28
paśyāmi ca tathā karṇaṃ vicarantam abhītavat dravamāṇān rathodārān kirantaṃ viśikhaiḥ śitaiḥ
7.148.29
naitad asyotsahe soḍhuṃ caritaṃ raṇamūrdhani pratyakṣaṃ vṛṣṇiśārdūla pādasparśam ivoragaḥ
7.148.30
sa bhavān atra yātvāśu yatra karṇo mahārathaḥ aham enaṃ vadhiṣyāmi māṃ vaiṣa madhusūdana
7.148.31
vāsudeva uvāca paśyāmi karṇaṃ kaunteya devarājam ivāhave vicarantaṃ naravyāghram atimānuṣavikramam
7.148.32
naitasyānyo 'sti samare pratyudyātā dhanaṃjaya ṛte tvāṃ puruṣavyāghra rākṣasād vā ghaṭotkacāt
7.148.33
na tu tāvad ahaṃ manye prāptakālaṃ tavānagha samāgamaṃ mahābāho sūtaputreṇa saṃyuge
7.148.34
dīpyamānā maholkeva tiṣṭhaty asya hi vāsavī tvadarthaṃ hi mahābāho raudrarūpaṃ bibharti ca
7.148.35
ghaṭotkacas tu rādheyaṃ pratyudyātu mahābalaḥ sa hi bhīmena balinā jātaḥ suraparākramaḥ
7.148.36
tasminn astrāṇi divyāni rākṣasāny āsurāṇi ca satataṃ cānurakto vo hitaiṣī ca ghaṭotkacaḥ vijeṣyati raṇe karṇam iti me nātra saṃśayaḥ
7.148.37
saṃjaya uvāca evam uktvā mahābāhuḥ pārthaṃ puṣkaralocanaḥ ājuhāvātha tad rakṣaḥ tac cāsīt prādur agrataḥ
7.148.38
kavacī sa śarī khaḍgī sadhanvā ca viśāṃ pate abhivādya tataḥ kṛṣṇaṃ pāṇḍavaṃ ca dhanaṃjayam abravīt taṃ tadā hṛṣṭas tv ayam asmy anuśādhi mām
7.148.39
tatas taṃ meghasaṃkāśaṃ dīptāsyaṃ dīptakuṇḍalam abhyabhāṣata haiḍimbaṃ dāśārhaḥ prahasann iva
7.148.40
ghaṭotkaca vijānīhi yat tvāṃ vakṣyāmi putraka prāpto vikramakālo 'yaṃ tava nānyasya kasya cit
7.148.41
sa bhavān majjamānānāṃ bandhūnāṃ tvaṃ plavo yathā vividhāni tavāstrāṇi santi māyā ca rākṣasī
7.148.42
paśya karṇena haiḍimba pāṇḍavānām anīkinī kālyamānā yathā gāvaḥ pālena raṇamūrdhani
7.148.43
eṣa karṇo maheṣvāso matimān dṛḍhavikramaḥ pāṇḍavānām anīkeṣu nihanti kṣatriyarṣabhān
7.148.44
kirantaḥ śaravarṣāṇi mahānti dṛḍhadhanvinaḥ na śaknuvanty avasthātuṃ pīḍyamānāḥ śarārciṣā
7.148.45
niśīthe sūtaputreṇa śaravarṣeṇa pīḍitāḥ ete dravanti pāñcālāḥ siṃhasyeva bhayān mṛgāḥ
7.148.46
etasyaivaṃ pravṛddhasya sūtaputrasya saṃyuge niṣeddhā vidyate nānyas tvad ṛte bhīmavikrama
7.148.47
sa tvaṃ kuru mahābāho karma yuktam ihātmanaḥ mātulānāṃ pitṝṇāṃ ca tejaso 'strabalasya ca
7.148.48
etadarthaṃ hi haiḍimba putrān icchanti mānavāḥ kathaṃ nas tārayed duḥkhāt sa tvaṃ tāraya bāndhavān
7.148.49
tava hy astrabalaṃ bhīmaṃ māyāś ca tava dustarāḥ saṃgrāme yudhyamānasya satataṃ bhīmanandana
7.148.50
pāṇḍavānāṃ prabhagnānāṃ karṇena śitasāyakaiḥ majjatāṃ dhārtarāṣṭreṣu bhava pāraṃ paraṃtapa
7.148.51
rātrau hi rākṣasā bhūyo bhavanty amitavikramāḥ balavantaḥ sudurdharṣāḥ śūrā vikrāntacāriṇaḥ
7.148.52
jahi karṇaṃ maheṣvāsaṃ niśīthe māyayā raṇe pārthā droṇaṃ vadhiṣyanti dhṛṣṭadyumnapurogamāḥ
7.148.53
keśavasya vacaḥ śrutvā bībhatsur api rākṣasam abhyabhāṣata kauravya ghaṭotkacam ariṃdamam
7.148.54
ghaṭotkaca bhavāṃś caiva dīrghabāhuś ca sātyakiḥ matau me sarvasainyeṣu bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ
7.148.55
sa bhavān yātu karṇena dvairathaṃ yudhyatāṃ niśi sātyakiḥ pṛṣṭhagopas te bhaviṣyati mahārathaḥ
7.148.56
jahi karṇaṃ raṇe śūraṃ sātvatena sahāyavān yathendras tārakaṃ pūrvaṃ skandena saha jaghnivān
7.148.57
ghaṭotkaca uvāca alam evāsmi karṇāya droṇāyālaṃ ca sattama anyeṣāṃ kṣatriyāṇāṃ ca kṛtāstrāṇāṃ mahātmanām
7.148.58
adya dāsyāmi saṃgrāmaṃ sūtaputrāya taṃ niśi yaṃ janāḥ saṃpravakṣyanti yāvad bhūmir dhariṣyati
7.148.59
na cātra śūrān mokṣyāmi na bhītān na kṛtāñjalīn sarvān eva vadhiṣyāmi rākṣasaṃ dharmam āsthitaḥ
7.148.60
saṃjaya uvāca evam uktvā mahābāhur haiḍimbaḥ paravīrahā abhyayāt tumule karṇaṃ tava sainyaṃ vibhīṣayan
7.148.61
tam āpatantaṃ saṃkruddhaṃ dīptāsyam iva pannagam abhyasyan parameṣvāsaḥ pratijagrāha sūtajaḥ
7.148.62
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ karṇarākṣasayor niśi garjato rājaśārdūla śakraprahrādayor iva
7.149.1
saṃjaya uvāca dṛṣṭvā ghaṭotkacaṃ rājan sūtaputrarathaṃ prati prayāntaṃ tvararyā yuktaṃ jighāṃsuṃ karṇam āhave
7.149.2
abravīt tava putras tu duḥśāsanam idaṃ vacaḥ etad rakṣo raṇe tūrṇaṃ dṛṣṭvā karṇasya vikramam
7.149.3
abhiyāti drutaṃ karṇaṃ tad vāraya mahāratham vṛtaḥ sainyena mahatā yāhi yatra mahābalaḥ
7.149.4
karṇo vaikartano yuddhe rākṣasena yuyutsati rakṣa karṇaṃ raṇe yatto vṛtaḥ sainyena mānada
7.149.5
etasminn antare rājañ jaṭāsurasuto balī duryodhanam upāgamya prāha praharatāṃ varaḥ
7.149.6
duryodhana tavāmitrān prakhyātān yuddhadurmadān pāṇḍavān hantum icchāmi tvayājñaptaḥ sahānugān
7.149.7
jaṭāsuro mama pitā rakṣasām agraṇīḥ purā prayujya karma rakṣoghnaṃ kṣudraiḥ pārthair nipātitaḥ tasyāpacitim icchāmi tvaddiṣṭo gantum īśvara
7.149.8
tam abravīt tato rājā prīyamāṇaḥ punaḥ punaḥ droṇakarṇādibhiḥ sārdhaṃ paryāpto 'haṃ dviṣadvadhe tvaṃ tu gaccha mayājñapto jahi yuddhaṃ ghaṭotkacam
7.149.9
tathety uktvā mahākāyaḥ samāhūya ghaṭotkacam jaṭāsurir bhaimaseniṃ nānāśastrair avākirat
7.149.10
alaṃbalaṃ ca karṇaṃ ca kurusainyaṃ ca dustaram haiḍimbaḥ pramamāthaiko mahāvāto 'mbudān iva
7.149.11
tato māyāmayaṃ dṛṣṭvā rathaṃ tūrṇam alaṃbalaḥ ghaṭotkacaṃ śaravrātair nānāliṅgaiḥ samārdayat
7.149.12
viddhvā ca bahubhir bāṇair bhaimasenim alaṃbalaḥ vyadrāvayac charavrātaiḥ pāṇḍavānām anīkinīm
7.149.13
tena vidrāvyamāṇāni pāṇḍusainyāni māriṣa niśīthe viprakīryanta vātanunnā ghanā iva
7.149.14
ghaṭotkacaśarair nunnā tathaiva kuruvāhinī niśīthe prādravad rājann utsṛjyolkāḥ sahasraśaḥ
7.149.15
alaṃbalas tataḥ kruddho bhaimaseniṃ mahāmṛdhe ājaghne niśitair bāṇais tottrair iva mahādvipam
7.149.16
tilaśas tasya tad yānaṃ sūtaṃ sarvāyudhāni ca ghaṭotkacaḥ praciccheda prāṇadac cātidāruṇam
7.149.17
tataḥ karṇaṃ śaravrātaiḥ kurūn anyān sahasraśaḥ alaṃbalaṃ cābhyavarṣan megho merum ivācalam
7.149.18
tataḥ saṃcukṣubhe sainyaṃ kurūṇāṃ rākṣasārditam upary upari cānyonyaṃ caturaṅgaṃ mamarda ha
7.149.19
jaṭāsurir mahārāja viratho hatasārathiḥ ghaṭotkacaṃ raṇe kruddho muṣṭinābhyahanad dṛḍham
7.149.20
muṣṭinābhihatas tena pracacāla ghaṭotkacaḥ kṣitikampe yathā śailaḥ savṛkṣagaṇagulmavān
7.149.21
tataḥ sa parighābhena dviṭsaṃghaghnena bāhunā jaṭāsuriṃ bhaimasenir avadhīn muṣṭinā bhṛśam
7.149.22
taṃ pramathya tataḥ kruddhas tūrṇaṃ haiḍimbir ākṣipat dorbhyām indradhvajābhābhyāṃ niṣpipeṣa mahītale
7.149.23
alaṃbalo 'pi vikṣipya samutkṣipya ca rākṣasam ghaṭotkacaṃ raṇe roṣān niṣpipeṣa mahītale
7.149.24
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ garjator atikāyayoḥ ghaṭotkacālaṃbalayos tumulaṃ lomaharṣaṇam
7.149.25
viśeṣayantāv anyonyaṃ māyābhir atimāyinau yuyudhāte mahāvīryāv indravairocanāv iva
7.149.26
pāvakāmbunidhī bhūtvā punar garuḍatakṣakau punar meghamahāvātau punar vajramahācalau punaḥ kuñjaraśārdūlau punaḥ svarbhānubhāskarau
7.149.27
evaṃ māyāśatasṛjāv anyonyavadhakāṅkṣiṇau bhṛśaṃ citram ayudhyetām alaṃbalaghaṭotkacau
7.149.28
parighaiś ca gadābhiś ca prāsamudgarapaṭṭiśaiḥ musalaiḥ parvatāgraiś ca tāv anyonyaṃ nijaghnatuḥ
7.149.29
hayābhyāṃ ca gajābhyāṃ ca padātirathinau punaḥ yuyudhāte mahāmāyau rākṣasapravarau yudhi
7.149.30
tato ghaṭotkaco rājann alaṃbalavadhepsayā utpapāta bhṛśaṃ kruddhaḥ śyenavan nipapāta ha
7.149.31
gṛhītvā ca mahākāyaṃ rākṣasendram alaṃbalam udyamya nyavadhīd bhūmau mayaṃ viṣṇur ivāhave
7.149.32
tato ghaṭotkacaḥ khaḍgam udgṛhyādbhutadarśanam cakarta kāyād dhi śiro bhīmaṃ vikṛtadarśanam
7.149.33
tacchiro rudhirābhyaktaṃ gṛhya keśeṣu rākṣasaḥ ghaṭotkaco yayāv āśu duryodhanarathaṃ prati
7.149.34
abhyetya ca mahābāhuḥ smayamānaḥ sa rākṣasaḥ rathe 'sya nikṣipya śiro vikṛtānanamūrdhajam prāṇadad bhairavaṃ nādaṃ prāvṛṣīva balāhakaḥ
7.149.35
abravīc ca tato rājan duryodhanam idaṃ vacaḥ eṣa te nihato bandhus tvayā dṛṣṭo 'sya vikramaḥ punar draṣṭāsi karṇasya niṣṭhām etāṃ tathātmanaḥ
7.149.36
evam uktvā tataḥ prāyāt karṇaṃ prati janeśvara kirañ śaraśatāṃs tīkṣṇān vimuñcan karṇamūrdhani
7.149.37
tataḥ samabhavad yuddhaṃ ghorarūpaṃ bhayānakam vismāpanaṃ mahārāja nararākṣasayor mṛdhe
7.150.1
dhṛtarāṣṭra uvāca yatra vaikartanaḥ karṇo rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ niśīthe samasajjetāṃ tad yuddham abhavat katham
7.150.2
kīdṛśaṃ cābhavad yuddhaṃ tasya ghorasya rakṣasaḥ rathaś ca kīdṛśas tasya māyāḥ sarvāyudhāni ca
7.150.3
kiṃpramāṇā hayās tasya rathaketur dhanus tathā kīdṛśaṃ varma caivāsya kaṇṭhatrāṇaṃ ca kīdṛśam pṛṣṭas tvam etad ācakṣva kuśalo hy asi saṃjaya
7.150.4
saṃjaya uvāca lohitākṣo mahākāyas tāmrāsyo nimnitodaraḥ ūrdhvaromā hariśmaśruḥ śaṅkukarṇo mahāhanuḥ
7.150.5
ākarṇād dāritāsyaś ca tīkṣṇadaṃṣṭraḥ karālavān sudīrghatāmrajihvoṣṭho lambabhrūḥ sthūlanāsikaḥ
7.150.6
nīlāṅgo lohitagrīvo girivarṣmā bhayaṃkaraḥ mahākāyo mahābāhur mahāśīrṣo mahābalaḥ
7.150.7
vikacaḥ paruṣasparśo vikaṭodbaddhapiṇḍikaḥ sthūlasphig gūḍhanābhiś ca śithilopacayo mahān
7.150.8
tathaiva hastābharaṇī mahāmāyo 'ṅgadī tathā urasā dhārayan niṣkam agnimālāṃ yathācalaḥ
7.150.9
tasya hemamayaṃ citraṃ bahurūpāṅgaśobhitam toraṇapratimaṃ śubhraṃ kirīṭaṃ mūrdhny aśobhata
7.150.10
kuṇḍale bālasūryābhe mālāṃ hemamayīṃ śubhām dhārayan vipulaṃ kāṃsyaṃ kavacaṃ ca mahāprabham
7.150.11
kiṅkiṇīśatanirghoṣaṃ raktadhvajapatākinam ṛkṣacarmāvanaddhāṅgaṃ nalvamātraṃ mahāratham
7.150.12
sarvāyudhavaropetam āsthito dhvajamālinam aṣṭacakrasamāyuktaṃ meghagambhīranisvanam
7.150.13
tatra mātaṅgasaṃkāśā lohitākṣā vibhīṣaṇāḥ kāmavarṇajavā yuktā balavanto 'vahan hayāḥ
7.150.14
rākṣaso 'sya virūpākṣaḥ sūto dīptāsyakuṇḍalaḥ raśmibhiḥ sūryaraśmyābhaiḥ saṃjagrāha hayān raṇe sa tena sahitas tasthāv aruṇena yathā raviḥ
7.150.15
saṃsakta iva cābhreṇa yathādrir mahatā mahān divaspṛk sumahān ketuḥ syandane 'sya samucchritaḥ raktottamāṅgaḥ kravyādo gṛdhraḥ paramabhīṣaṇaḥ
7.150.16
vāsavāśaninirghoṣaṃ dṛḍhajyam abhivikṣipan vyaktaṃ kiṣkuparīṇāhaṃ dvādaśāratni kārmukam
7.150.17
rathākṣamātrair iṣubhiḥ sarvāḥ pracchādayan diśaḥ tasyāṃ vīrāpahāriṇyāṃ niśāyāṃ karṇam abhyayāt
7.150.18
tasya vikṣipataś cāpaṃ rathe viṣṭabhya tiṣṭhataḥ aśrūyata dhanurghoṣo visphūrjitam ivāśaneḥ
7.150.19
tena vitrāsyamānāni tava sainyāni bhārata samakampanta sarvāṇi sindhor iva mahormayaḥ
7.150.20
tam āpatantaṃ saṃprekṣya virūpākṣaṃ vibhīṣaṇam utsmayann iva rādheyas tvaramāṇo 'bhyavārayat
7.150.21
tataḥ karṇo 'bhyayād enam asyann asyantam antikāt mātaṅga iva mātaṅgaṃ yūtharṣabha ivarṣabham
7.150.22
sa saṃnipātas tumulas tayor āsīd viśāṃ pate karṇarākṣasayo rājann indraśambarayor iva
7.150.23
tau pragṛhya mahāvege dhanuṣī bhīmanisvane prācchādayetām anyonyaṃ takṣamāṇau maheṣubhiḥ
7.150.24
tataḥ pūrṇāyatotsṛṣṭaiḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ nyavārayetām anyonyaṃ kāṃsye nirbhidya varmaṇī
7.150.25
tau nakhair iva śārdūlau dantair iva mahādvipau rathaśaktibhir anyonyaṃ viśikhaiś ca tatakṣatuḥ
7.150.26
saṃchindantau hi gātrāṇi saṃdadhānau ca sāyakān dhakṣyamāṇau śaravrātair nodīkṣitum aśaknutām
7.150.27
tau tu vikṣatasarvāṅgau rudhiraughapariplutau vyabhrājetāṃ yathā vāriprasrutau gairikācalau
7.150.28
tau śarāgravibhinnāṅgau nirbhindantau parasparam nākampayetām anyonyaṃ yatamānau mahādyutī
7.150.29
tat pravṛttaṃ niśāyuddhaṃ ciraṃ samam ivābhavat prāṇayor dīvyato rājan karṇarākṣasayor mṛdhe
7.150.30
tasya saṃdadhatas tīkṣṇāñ śarāṃś cāsaktam asyataḥ dhanurghoṣeṇa vitrastāḥ sve pare ca tadābhavan ghaṭotkacaṃ yadā karṇo viśeṣayati no nṛpa
7.150.31
tataḥ prāduṣkarod divyam astram astravidāṃ varaḥ karṇena vihitaṃ dṛṣṭvā divyam astraṃ ghaṭotkacaḥ prāduścakre mahāmāyāṃ rākṣasaḥ pāṇḍunandanaḥ
7.150.32
śūlamudgaradhāriṇyā śailapādapahastayā rakṣasāṃ ghorarūpāṇāṃ mahatyā senayā vṛtaḥ
7.150.33
tam udyatamahācāpaṃ dṛṣṭvā te vyathitā nṛpāḥ bhūtāntakam ivāyāntaṃ kāladaṇḍogradhāriṇam
7.150.34
ghaṭotkacapramuktena siṃhanādena bhīṣitāḥ prasusruvur gajā mūtraṃ vivyathuś ca narā bhṛśam
7.150.35
tato 'śmavṛṣṭir atyugrā mahaty āsīt samantataḥ ardharātre 'dhikabalair vimuktā rakṣasāṃ balaiḥ
7.150.36
āyasāni ca cakrāṇi bhuśuṇḍyaḥ śaktitomarāḥ patanty aviralāḥ śūlāḥ śataghnyaḥ paṭṭiśās tathā
7.150.37
tad ugram atiraudraṃ ca dṛṣṭvā yuddhaṃ narādhipāḥ putrāś ca tava yodhāś ca vyathitā vipradudruvuḥ
7.150.38
tatraiko 'strabalaślāghī karṇo mānī na vivyathe vyadhamac ca śarair māyāṃ ghaṭotkacavinirmitām
7.150.39
māyāyāṃ tu prahīṇāyām amarṣāt sa ghaṭotkacaḥ visasarja śarān ghorān sūtaputraṃ ta āviśan
7.150.40
tatas te rudhirābhyaktā bhittvā karṇaṃ mahāhave viviśur dharaṇīṃ bāṇāḥ saṃkruddhā iva pannagāḥ
7.150.41
sūtaputras tu saṃkruddho laghuhastaḥ pratāpavān ghaṭotkacam atikramya bibheda daśabhiḥ śaraiḥ
7.150.42
ghaṭotkaco vinirbhinnaḥ sūtaputreṇa marmasu cakraṃ divyaṃ sahasrāram agṛhṇād vyathito bhṛśam
7.150.43
kṣurāntaṃ bālasūryābhaṃ maṇiratnavibhūṣitam cikṣepādhiratheḥ kruddho bhaimasenir jighāṃsayā
7.150.44
praviddham ativegena vikṣiptaṃ karṇasāyakaiḥ abhāgyasyeva saṃkalpas tan mogham apatad bhuvi
7.150.45
ghaṭotkacas tu saṃkruddho dṛṣṭvā cakraṃ nipātitam karṇaṃ prācchādayad bāṇaiḥ svarbhānur iva bhāskaram
7.150.46
sūtaputras tv asaṃbhrānto rudropendrendravikramaḥ ghaṭotkacarathaṃ tūrṇaṃ chādayām āsa patribhiḥ
7.150.47
ghaṭotkacena kruddhena gadā hemāṅgadā tadā kṣiptā bhrāmya śaraiḥ sāpi karṇenābhyāhatāpatat
7.150.48
tato 'ntarikṣam utpatya kālamegha ivonnadan pravavarṣa mahākāyo drumavarṣaṃ nabhastalāt
7.150.49
tato māyāvinaṃ karṇo bhīmasenasutaṃ divi mārgaṇair abhivivyādha ghanaṃ sūrya ivāṃśubhiḥ
7.150.50
tasya sarvān hayān hatvā saṃchidya śatadhā ratham abhyavarṣac charaiḥ karṇaḥ parjanya iva vṛṣṭimān
7.150.51
na cāsyāsīd anirbhinnaṃ gātre dvyaṅgulam antaram so 'dṛśyata muhūrtena śvāvic chalalito yathā
7.150.52
na hayān na rathaṃ tasya na dhvajaṃ na ghaṭotkacam dṛṣṭavantaḥ sma samare śaraughair abhisaṃvṛtam
7.150.53
sa tu karṇasya tad divyam astram astreṇa śātayan māyāyuddhena māyāvī sūtaputram ayodhayat
7.150.54
so 'yodhayat tadā karṇaṃ māyayā lāghavena ca alakṣyamāṇo 'tha divi śarajāleṣu saṃpatan
7.150.55
bhaimasenir mahāmāyo māyayā kurusattama pracakāra mahāmāyāṃ mohayann iva bhārata
7.150.56
sa sma kṛtvā virūpāṇi vadanāny aśubhānanaḥ agrasat sūtaputrasya divyāny astrāṇi māyayā
7.150.57
punaś cāpi mahākāyaḥ saṃchinnaḥ śatadhā raṇe gatasattvo nirutsāhaḥ patitaḥ khād vyadṛśyata hataṃ taṃ manyamānāḥ sma prāṇadan kurupuṃgavāḥ
7.150.58
atha dehair navair anyair dikṣu sarvāsv adṛśyata punaś cāpi mahākāyaḥ śataśīrṣaḥ śatodaraḥ
7.150.59
vyadṛśyata mahābāhur maināka iva parvataḥ aṅguṣṭhamātro bhūtvā ca punar eva sa rākṣasaḥ sāgarormir ivoddhūtas tiryag ūrdhvam avartata
7.150.60
vasudhāṃ dārayitvā ca punar apsu nyamajjata adṛśyata tadā tatra punar unmajjito 'nyataḥ
7.150.61
so 'vatīrya punas tasthau rathe hemapariṣkṛte kṣitiṃ dyāṃ ca diśaś caiva māyayāvṛtya daṃśitaḥ
7.150.62
gatvā karṇarathābhyāśaṃ vicalat kuṇḍalānanaḥ prāha vākyam asaṃbhrāntaḥ sūtaputraṃ viśāṃ pate
7.150.63
tiṣṭhedānīṃ na me jīvan sūtaputra gamiṣyasi yuddhaśraddhām ahaṃ te 'dya vineṣyāmi raṇājire
7.150.64
ity uktvā roṣatāmrākṣaṃ rakṣaḥ krūraparākramam utpapātāntarikṣaṃ ca jahāsa ca suvisvaram karṇam abhyāhanac caiva gajendram iva kesarī
7.150.65
rathākṣamātrair iṣubhir abhyavarṣad ghaṭotkacaḥ rathinām ṛṣabhaṃ karṇaṃ dhārābhir iva toyadaḥ śaravṛṣṭiṃ ca tāṃ karṇo dūraprāptām aśātayat
7.150.66
dṛṣṭvā ca vihatāṃ māyāṃ karṇena bharatarṣabha ghaṭotkacas tato māyāṃ sasarjāntarhitaḥ punaḥ
7.150.67
so 'bhavad girir ity uccaḥ śikharais tarusaṃkaṭaiḥ śūlaprāsāsimusalajalaprasravaṇo mahān
7.150.68
tam añjanacayaprakhyaṃ karṇo dṛṣṭvā mahīdharam prapātair āyudhāny ugrāṇy udvahantaṃ na cukṣubhe
7.150.69
smayann iva tataḥ karṇo divyam astram udīrayat tataḥ so 'streṇa śailendro vikṣipto vai vyanaśyata
7.150.70
tataḥ sa toyado bhūtvā nīlaḥ sendrāyudho divi aśmavṛṣṭibhir atyugraḥ sūtaputram avākirat
7.150.71
atha saṃdhāya vāyavyam astram astravidāṃ varaḥ vyadhamat kālameghaṃ taṃ karṇo vaikartano vṛṣā
7.150.72
sa mārgaṇagaṇaiḥ karṇo diśaḥ pracchādya sarvaśaḥ jaghānāstraṃ mahārāja ghaṭotkacasamīritam
7.150.73
tataḥ prahasya samare bhaimasenir mahābalaḥ prāduścakre mahāmāyāṃ karṇaṃ prati mahāratham
7.150.74
sa dṛṣṭvā punar āyāntaṃ rathena rathināṃ varam ghaṭotkacam asaṃbhrāntaṃ rākṣasair bahubhir vṛtam
7.150.75
siṃhaśārdūlasadṛśair mattadviradavikramaiḥ gajasthaiś ca rathasthaiś ca vājipṛṣṭhagatais tathā
7.150.76
nānāśastradharair ghorair nānākavacabhūṣaṇaiḥ vṛtaṃ ghaṭotkacaṃ krūrair marudbhir iva vāsavam dṛṣṭvā karṇo maheṣvāso yodhayām āsa rākṣasam
7.150.77
ghaṭotkacas tataḥ karṇaṃ viddhvā pañcabhir āśugaiḥ nanāda bhairavaṃ nādaṃ bhīṣayan sarvapārthivān
7.150.78
bhūyaś cāñjalikenātha samārgaṇagaṇaṃ mahat karṇahastasthitaṃ cāpaṃ cicchedāśu ghaṭotkacaḥ
7.150.79
athānyad dhanur ādāya dṛḍhaṃ bhārasahaṃ mahat vyakarṣata balāt karṇa indrāyudham ivocchritam
7.150.80
tataḥ karṇo mahārāja preṣayām āsa sāyakān suvarṇapuṅkhāñ śatrughnān khacarān rākṣasān prati
7.150.81
tad bāṇair arditaṃ yūthaṃ rakṣasāṃ pīnavakṣasām siṃhenevārditaṃ vanyaṃ gajānām ākulaṃ kulam
7.150.82
vidhamya rākṣasān bāṇaiḥ sāśvasūtagajān vibhuḥ dadāha bhagavān vahnir bhūtānīva yugakṣaye
7.150.83
sa hatvā rākṣasīṃ senāṃ śuśubhe sūtanandanaḥ pureva tripuraṃ dagdhvā divi devo maheśvaraḥ
7.150.84
teṣu rājasahasreṣu pāṇḍaveyeṣu māriṣa nainaṃ nirīkṣitum api kaś cic chaknoti pārthiva
7.150.85
ṛte ghaṭotkacād rājan rākṣasendrān mahābalāt bhīmavīryabalopetāt kruddhād vaivasvatād iva
7.150.86
tasya kruddhasya netrābhyāṃ pāvakaḥ samajāyata maholkābhyāṃ yathā rājan sārciṣaḥ snehabindavaḥ
7.150.87
talaṃ talena saṃhatya saṃdaśya daśanacchadam ratham āsthāya ca punar māyayā nirmitaṃ punaḥ
7.150.88
yuktaṃ gajanibhair vāhaiḥ piśācavadanaiḥ kharaiḥ sa sūtam abravīt kruddhaḥ sūtaputrāya mā vaha
7.150.89
sa yayau ghorarūpeṇa rathena rathināṃ varaḥ dvairathaṃ sūtaputreṇa punar eva viśāṃ pate
7.150.90
sa cikṣepa punaḥ kruddhaḥ sūtaputrāya rākṣasaḥ aṣṭacakrāṃ mahāghorām aśaniṃ rudranirmitām
7.150.91
tām avaplutya jagrāha karṇo nyasya rathe dhanuḥ cikṣepa caināṃ tasyaiva syandanāt so 'vapupluve
7.150.92
sāśvasūtadhvajaṃ yānaṃ bhasma kṛtvā mahāprabhā viveśa vasudhāṃ bhittvā surās tatra visismiyuḥ
7.150.93
karṇaṃ tu sarvabhūtāni pūjayām āsur añjasā yad avaplutya jagrāha devasṛṣṭāṃ mahāśanim
7.150.94
evaṃ kṛtvā raṇe karṇa āruroha rathaṃ punaḥ tato mumoca nārācān sūtaputraḥ paraṃtapaḥ
7.150.95
aśakyaṃ kartum anyena sarvabhūteṣu mānada yad akārṣīt tadā karṇaḥ saṃgrāme bhīmadarśane
7.150.96
sa hanyamāno nārācair dhārābhir iva parvataḥ gandharvanagarākāraḥ punar antaradhīyata
7.150.97
evaṃ sa vai mahāmāyo māyayā lāghavena ca astrāṇi tāni divyāni jaghāna ripusūdanaḥ
7.150.98
nihanyamāneṣv astreṣu māyayā tena rakṣasā asaṃbhrāntas tataḥ karṇas tad rakṣaḥ pratyayudhyata
7.150.99
tataḥ kruddho mahārāja bhaimasenir mahābalaḥ cakāra bahudhātmānaṃ bhīṣayāṇo narādhipān
7.150.100
tato digbhyaḥ samāpetuḥ siṃhavyāghratarakṣavaḥ agnijihvāś ca bhujagā vihagāś cāpy ayomukhāḥ
7.150.101
sa kīryamāṇo niśitaiḥ karṇacāpacyutaiḥ śaraiḥ nagarādrivanaprakhyas tatraivāntaradhīyata
7.150.102
rākṣasāś ca piśācāś ca yātudhānāḥ śalāvṛkāḥ te karṇaṃ bhakṣayiṣyantaḥ sarvataḥ samupādravan athainaṃ vāgbhir ugrābhis trāsayāṃ cakrire tadā
7.150.103
udyatair bahubhir ghorair āyudhaiḥ śoṇitokṣitaiḥ teṣām anekair ekaikaṃ karṇo vivyādha cāśugaiḥ
7.150.104
pratihatya tu tāṃ māyāṃ divyenāstreṇa rākṣasīm ājaghāna hayān asya śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
7.150.105
te bhagnā vikṛtāṅgāś ca chinnapṛṣṭhāś ca sāyakaiḥ vasudhām anvapadyanta paśyatas tasya rakṣasaḥ
7.150.106
sa bhagnamāyo haiḍimbaḥ karṇaṃ vaikartanaṃ tataḥ eṣa te vidadhe mṛtyum ity uktvāntaradhīyata
7.151.1
saṃjaya uvāca tasmiṃs tathā vartamāne karṇarākṣasayor mṛdhe alāyudho rākṣasendro vīryavān abhyavartata
7.151.2
mahatyā senayā yuktaḥ suyodhanam upāgamat rākṣasānāṃ virūpāṇāṃ sahasraiḥ parivāritaḥ nānārūpadharair vīraiḥ pūrvavairam anusmaran
7.151.3
tasya jñātir hi vikrānto brāhmaṇādo bako hataḥ kirmīraś ca mahātejā hiḍimbaś ca sakhā tathā
7.151.4
sa dīrghakālādhyuṣitaṃ pūrvavairam anusmaran vijñāyaitan niśāyuddhaṃ jighāṃsur bhīmam āhave
7.151.5
sa matta iva mātaṅgaḥ saṃkruddha iva coragaḥ duryodhanam idaṃ vākyam abravīd yuddhalālasaḥ
7.151.6
viditaṃ te mahārāja yathā bhīmena rākṣasāḥ hiḍimbabakakirmīrā nihatā mama bāndhavāḥ
7.151.7
parāmarśaś ca kanyāyā hiḍimbāyāḥ kṛtaḥ purā kim anyad rākṣasān anyān asmāṃś ca paribhūya ha
7.151.8
tam ahaṃ sagaṇaṃ rājan savājirathakuñjaram haiḍimbaṃ ca sahāmātyaṃ hantum abhyāgataḥ svayam
7.151.9
adya kuntīsutān sarvān vāsudevapurogamān hatvā saṃbhakṣayiṣyāmi sarvair anucaraiḥ saha nivāraya balaṃ sarvaṃ vayaṃ yotsyāma pāṇḍavān
7.151.10
tasya tad vacanaṃ śrutvā hṛṣṭo duryodhanas tadā pratipūjyābravīd vākyaṃ bhrātṛbhiḥ parivāritaḥ
7.151.11
tvāṃ puraskṛtya sagaṇaṃ vayaṃ yotsyāmahe parān na hi vairāntamanasaḥ sthāsyanti mama sainikāḥ
7.151.12
evam astv iti rājānam uktvā rākṣasapuṃgavaḥ abhyayāt tvarito bhīmaṃ sahitaḥ puruṣāśanaiḥ
7.151.13
dīpyamānena vapuṣā rathenādityavarcasā tādṛśenaiva rājendra yādṛśena ghaṭotkacaḥ
7.151.14
tasyāpy atulanirghoṣo bahutoraṇacitritaḥ ṛkṣacarmāvanaddhāṅgo nalvamātro mahārathaḥ
7.151.15
tasyāpi turagāḥ śīghrā hastikāyāḥ kharasvanāḥ śataṃ yuktā mahākāyā māṃsaśoṇitabhojanāḥ
7.151.16
tasyāpi rathanirghoṣo mahāmegharavopamaḥ tasyāpi sumahac cāpaṃ dṛḍhajyaṃ balavattaram
7.151.17
tasyāpy akṣasamā bāṇā rukmapuṅkhāḥ śilāśitāḥ so 'pi vīro mahābāhur yathaiva sa ghaṭotkacaḥ
7.151.18
tasyāpi gomāyubaḍābhigupto; babhūva ketur jvalanārkatulyaḥ sa cāpi rūpeṇa ghaṭotkacasya; śrīmattamo vyākuladīpitāsyaḥ
7.151.19
dīptāṅgado dīptakirīṭamālī; baddhasraguṣṇīṣanibaddhakhaḍgaḥ gadī bhuśuṇḍī musalī halī ca; śarāsanī vāraṇatulyavarṣmā
7.151.20
rathena tenānalavarcasā ca; vidrāvayan pāṇḍavavāhinīṃ tām rarāja saṃkhye parivartamāno; vidyunmālī megha ivāntarikṣe
7.151.21
te cāpi sarve pravarā narendrā; mahābalā varmiṇaś carmiṇaś ca harṣānvitā yuyudhus tatra rājan; samantataḥ pāṇḍavayodhavīrāḥ
7.152.1
saṃjaya uvāca tam āgatam abhiprekṣya bhīmakarmāṇam āhave harṣam āhārayāṃ cakruḥ kuravaḥ sarva eva te
7.152.2
tathaiva tava putrās te duryodhanapurogamāḥ aplavāḥ plavam āsādya tartukāmā ivārṇavam
7.152.3
punarjātam ivātmānaṃ manvānāḥ pārthivās tadā alāyudhaṃ rākṣasendraṃ svāgatenābhyapūjayan
7.152.4
tasmiṃs tv amānuṣe yuddhe vartamāne bhayāvahe karṇarākṣasayor naktaṃ dāruṇapratidarśane
7.152.5
upapraikṣanta pāñcālāḥ smayamānāḥ sarājakāḥ tathaiva tāvakā rājan ghūrṇamānās tatas tataḥ
7.152.6
cukruśur nedam astīti droṇadrauṇikṛpādayaḥ tat karma dṛṣṭvā saṃbhrāntā haiḍimbasya raṇājire
7.152.7
sarvam āvignam abhavad dhāhābhūtam acetanam tava sainyaṃ mahārāja nirāśaṃ karṇajīvite
7.152.8
duryodhanas tu saṃprekṣya karṇam ārtiṃ parāṃ gatam alāyudhaṃ rākṣasendram āhūyedam athābravīt
7.152.9
eṣa vaikartanaḥ karṇo haiḍimbena samāgataḥ kurute karma sumahad yad asyaupayikaṃ mṛdhe
7.152.10
paśyaitān pārthivāñ śūrān nihatān bhaimaseninā nānāśastrair abhihatān pādapān iva dantinā
7.152.11
tavaiṣa bhāgaḥ samare rājamadhye mayā kṛtaḥ tavaivānumate vīra taṃ vikramya nibarhaya
7.152.12
purā vaikartanaṃ karṇam eṣa pāpo ghaṭotkacaḥ māyābalam upāśritya karśayaty arikarśanaḥ
7.152.13
evam uktaḥ sa rājñā tu rākṣasas tīvravikramaḥ tathety uktvā mahābāhur ghaṭotkacam upādravat
7.152.14
tataḥ karṇaṃ samutsṛjya bhaimasenir api prabho pratyamitram upāyāntaṃ mardayām āsa mārgaṇaiḥ
7.152.15
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ kruddhayo rākṣasendrayoḥ mattayor vāśitāhetor dvipayor iva kānane
7.152.16
rakṣasā vipramuktas tu karṇo 'pi rathināṃ varaḥ abhyadravad bhīmasenaṃ rathenādityavarcasā
7.152.17
tam āyāntam anādṛtya dṛṣṭvā grastaṃ ghaṭotkacam alāyudhena samare siṃheneva gavāṃ patim
7.152.18
rathenādityavapuṣā bhīmaḥ praharatāṃ varaḥ kirañ śaraughān prayayāv alāyudharathaṃ prati
7.152.19
tam āyāntam abhiprekṣya sa tadālāyudhaḥ prabho ghaṭotkacaṃ samutsṛjya bhīmasenaṃ samāhvayat
7.152.20
taṃ bhīmaḥ sahasābhyetya rākṣasāntakaraḥ prabho sagaṇaṃ rākṣasendraṃ taṃ śaravarṣair avākirat
7.152.21
tathaivālāyudho rājañ śilādhautair ajihmagaiḥ abhyavarṣata kaunteyaṃ punaḥ punar ariṃdamaḥ
7.152.22
tathā te rākṣasāḥ sarve bhīmasenam upādravan nānāpraharaṇā bhīmās tvatsutānāṃ jayaiṣiṇaḥ
7.152.23
sa tāḍyamāno balibhir bhīmaseno mahābalaḥ pañcabhiḥ pañcabhiḥ sarvāṃs tān avidhyac chitaiḥ śaraiḥ
7.152.24
te vadhyamānā bhīmena rākṣasāḥ kharayonayaḥ vinedus tumulān nādān dudruvuś ca diśo daśa
7.152.25
tāṃs trāsyamānān bhīmena dṛṣṭvā rakṣo mahābalam abhidudrāva vegena śaraiś cainam avākirat
7.152.26
taṃ bhīmasenaḥ samare tīkṣṇāgrair akṣiṇoc charaiḥ alāyudhas tu tān astān bhīmena viśikhān raṇe ciccheda kāṃś cit samare tvarayā kāṃś cid agrahīt
7.152.27
sa taṃ dṛṣṭvā rākṣasendraṃ bhīmo bhīmaparākramaḥ gadāṃ cikṣepa vegena vajrapātopamāṃ tadā
7.152.28
tām āpatantīṃ vegena gadāṃ jvālākulāṃ tataḥ gadayā tāḍayām āsa sā gadā bhīmam āvrajat
7.152.29
sa rākṣasendraṃ kaunteyaḥ śaravarṣair avākirat tān apy asyākaron moghān rākṣaso niśitaiḥ śaraiḥ
7.152.30
te cāpi rākṣasāḥ sarve sainikā bhīmarūpiṇaḥ śāsanād rākṣasendrasya nijaghnū rathakuñjarān
7.152.31
pāñcālāḥ sṛñjayāś caiva vājinaḥ paramadvipāḥ na śāntiṃ lebhire tatra rakṣasair bhṛśapīḍitāḥ
7.152.32
taṃ tu dṛṣṭvā mahāghoraṃ vartamānaṃ mahāhave abravīt puruṣaśreṣṭho dhanaṃjayam idaṃ vacaḥ
7.152.33
paśya bhīmaṃ mahābāho rākṣasendravaśaṃ gatam padavīm asya gaccha tvaṃ mā vicāraya pāṇḍava
7.152.34
dhṛṣṭadyumnaḥ śikhaṇḍī ca yudhāmanyūttamaujasau sahitā draupadeyāś ca karṇaṃ yāntu mahārathāḥ
7.152.35
nakulaḥ sahadevaś ca yuyudhānaś ca vīryavān itarān rākṣasān ghnantu śāsanāt tava pāṇḍava
7.152.36
tvam apīmāṃ mahābāho camūṃ droṇapuraskṛtām vārayasva naravyāghra mahad dhi bhayam āgatam
7.152.37
evam ukte tu kṛṣṇena yathoddiṣṭā mahārathāḥ jagmur vaikartanaṃ karṇaṃ rākṣasāṃś cetarān raṇe
7.152.38
atha pūrṇāyatotsṛṣṭaiḥ śarair āśīviṣopamaiḥ dhanuś ciccheda bhīmasya rākṣasendraḥ pratāpavān
7.152.39
hayāṃś cāsya śitair bāṇaiḥ sārathiṃ ca mahābalaḥ jaghāna miṣataḥ saṃkhye bhīmasenasya bhārata
7.152.40
so 'vatīrya rathopasthād dhatāśvo hatasārathiḥ tasmai gurvīṃ gadāṃ ghorāṃ sa vinadyotsasarja ha
7.152.41
tatas tāṃ bhīmanirghoṣām āpatantīṃ mahāgadām gadayā rākṣaso ghoro nijaghāna nanāda ca
7.152.42
tad dṛṣṭvā rākṣasendrasya ghoraṃ karma bhayāvaham bhīmasenaḥ prahṛṣṭātmā gadām āśu parāmṛśat
7.152.43
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ tumulaṃ nararakṣasoḥ gadānipātasaṃhrādair bhuvaṃ kampayator bhṛśam
7.152.44
gadāvimuktau tau bhūyaḥ samāsādyetaretaram muṣṭibhir vajrasaṃhrādair anyonyam abhijaghnatuḥ
7.152.45
rathacakrair yugair akṣair adhiṣṭhānair upaskaraiḥ yathāsannam upādāya nijaghnatur amarṣaṇau
7.152.46
tau vikṣarantau rudhiraṃ samāsādyetaretaram mattāv iva mahānāgāv akṛṣyetāṃ punaḥ punaḥ
7.152.47
tam apaśyad dhṛṣīkeśaḥ pāṇḍavānāṃ hite rataḥ sa bhīmasenarakṣārthaṃ haiḍimbaṃ pratyacodayat
7.153.1
saṃjaya uvāca saṃprekṣya samare bhīmaṃ rakṣasā grastam antikāt vāsudevo 'bravīd vākyaṃ ghaṭotkacam idaṃ tadā
7.153.2
paśya bhīmaṃ mahābāho rakṣasā grastam antikāt paśyatāṃ sarvasainyānāṃ tava caiva mahādyute
7.153.3
sa karṇaṃ tvaṃ samutsṛjya rākṣasendram alāyudham jahi kṣipraṃ mahābāho paścāt karṇaṃ vadhiṣyasi
7.153.4
sa vārṣṇeyavacaḥ śrutvā karṇam utsṛjya vīryavān yuyudhe rākṣasendreṇa bakabhrātrā ghaṭotkacaḥ tayoḥ sutumulaṃ yuddhaṃ babhūva niśi rakṣasoḥ
7.153.5
alāyudhasya yodhāṃs tu rākṣasān bhīmadarśanān vegenāpatataḥ śūrān pragṛhītaśarāsanān
7.153.6
āttāyudhaḥ susaṃkruddho yuyudhāno mahārathaḥ nakulaḥ sahadevaś ca cicchidur niśitaiḥ śaraiḥ
7.153.7
sarvāṃś ca samare rājan kirīṭī kṣatriyarṣabhān paricikṣepa bībhatsuḥ sarvataḥ prakṣipañ śarān
7.153.8
karṇaś ca samare rājan vyadrāvayata pārthivān dhṛṣṭadyumnaśikhaṇḍyādīn pāñcālānāṃ mahārathān
7.153.9
tān vadhyamānān dṛṣṭvā tu bhīmo bhīmaparākramaḥ abhyayāt tvaritaḥ karṇaṃ viśikhān vikiran raṇe
7.153.10
tatas te 'py āyayur hatvā rākṣasān yatra sūtajaḥ nakulaḥ sahadevaś ca sātyakiś ca mahārathaḥ te karṇaṃ yodhayām āsuḥ pāñcālā droṇam eva ca
7.153.11
alāyudhas tu saṃkruddho ghaṭotkacam ariṃdamam parigheṇātikāyena tāḍayām āsa mūrdhani
7.153.12
sa tu tena prahāreṇa bhaimasenir mahābalaḥ īṣan mūrchānvito ''tmānaṃ saṃstambhayata vīryavān
7.153.13
tato dīptāgnisaṃkāśāṃ śataghaṇṭām alaṃkṛtām cikṣepa samare tasmai gadāṃ kāñcanabhūṣaṇām
7.153.14
sā hayān sārathiṃ caiva rathaṃ cāsya mahāsvanā cūrṇayām āsa vegena visṛṣṭā bhīmakarmaṇā
7.153.15
sa bhagnahayacakrākṣo viśīrṇadhvajakūbaraḥ utpapāta rathāt tūrṇaṃ māyām āsthāya rākṣasīm
7.153.16
sa samāsthāya māyāṃ tu vavarṣa rudhiraṃ bahu vidyudvibhrājitaṃ cāsīt timirābhrākulaṃ nabhaḥ
7.153.17
tato vajranipātāś ca sāśanistanayitnavaḥ mahāṃś caṭacaṭāśabdas tatrāsīd dhi mahāhave
7.153.18
tāṃ prekṣya vihitāṃ māyāṃ rākṣaso rākṣasena tu ūrdhvam utpatya haiḍimbas tāṃ māyāṃ māyayāvadhīt
7.153.19
so 'bhivīkṣya hatāṃ māyāṃ māyāvī māyayaiva hi aśmavarṣaṃ sutumulaṃ visasarja ghaṭotkace
7.153.20
aśmavarṣaṃ sa tad ghoraṃ śaravarṣeṇa vīryavān diśo vidhvaṃsayām āsa tad adbhutam ivābhavat
7.153.21
tato nānāpraharaṇair anyonyam abhivarṣatām āyasaiḥ parighaiḥ śūlair gadāmusalamudgaraiḥ
7.153.22
pinākaiḥ karavālaiś ca tomaraprāsakampanaiḥ nārācair niśitair bhallaiḥ śaraiś cakraiḥ paraśvadhaiḥ
7.153.23
ayoguḍair bhiṇḍipālair gośīrṣolūkhalair api utpāṭya ca mahāśākhair vividhair jagatīruhaiḥ
7.153.24
śamīpīlukarīraiś ca śamyākaiś caiva bhārata iṅgudair badarībhiś ca kovidāraiś ca puṣpitaiḥ
7.153.25
palāśair arimedaiś ca plakṣanyagrodhapippalaiḥ mahadbhiḥ samare tasminn anyonyam abhijaghnatuḥ
7.153.26
vividhaiḥ parvatāgraiś ca nānādhātubhir ācitaiḥ teṣāṃ śabdo mahān āsīd vajrāṇāṃ bhidyatām iva
7.153.27
yuddhaṃ tad abhavad ghoraṃ bhaimyalāyudhayor nṛpa harīndrayor yathā rājan vālisugrīvayoḥ purā
7.153.28
tau yuddhvā vividhair ghorair āyudhair viśikhais tathā pragṛhya niśitau khaḍgāv anyonyam abhijaghnatuḥ
7.153.29
tāv anyonyam abhidrutya keśeṣu sumahābalau bhujābhyāṃ paryagṛhṇītāṃ mahākāyau mahābalau
7.153.30
tau bhinnagātrau prasvedaṃ susruvāte janādhipa rudhiraṃ ca mahākāyāv abhivṛṣṭāv ivācalau
7.153.31
athābhipatya vegena samudbhrāmya ca rākṣasam balenākṣipya haiḍimbaś cakartāsya śiro mahat
7.153.32
so 'pahṛtya śiras tasya kuṇḍalābhyāṃ vibhūṣitam tadā sutumulaṃ nādaṃ nanāda sumahābalaḥ
7.153.33
hataṃ dṛṣṭvā mahākāyaṃ bakajñātim ariṃdamam pāñcālāḥ pāṇḍavāś caiva siṃhanādān vinedire
7.153.34
tato bherīsahasrāṇi śaṅkhānām ayutāni ca avādayan pāṇḍaveyās tasmin rakṣasi pātite
7.153.35
atīva sā niśā teṣāṃ babhūva vijayāvahā vidyotamānā vibabhau samantād dīpamālinī
7.153.36
alāyudhasya tu śiro bhaimasenir mahābalaḥ duryodhanasya pramukhe cikṣepa gatacetanam
7.153.37
atha duryodhano rājā dṛṣṭvā hatam alāyudham babhūva paramodvignaḥ saha sainyena bhārata
7.153.38
tena hy asya pratijñātaṃ bhīmasenam ahaṃ yudhi hanteti svayam āgamya smaratā vairam uttamam
7.153.39
dhruvaṃ sa tena hantavya ity amanyata pārthivaḥ jīvitaṃ cirakālāya bhrātṝṇāṃ cāpy amanyata
7.153.40
sa taṃ dṛṣṭvā vinihataṃ bhīmasenātmajena vai pratijñāṃ bhīmasenasya pūrṇām evābhyamanyata
7.154.1
saṃjaya uvāca nihatyālāyudhaṃ rakṣaḥ prahṛṣṭātmā ghaṭotkacaḥ nanāda vividhān nādān vāhinyāḥ pramukhe sthitaḥ
7.154.2
tasya taṃ tumulaṃ śabdaṃ śrutvā kuñjarakampanam tāvakānāṃ mahārāja bhayam āsīt sudāruṇam
7.154.3
alāyudhaviṣaktaṃ tu bhaimaseniṃ mahābalam dṛṣṭvā karṇo mahābāhuḥ pāñcālān samupādravat
7.154.4
daśabhir daśabhir bāṇair dhṛṣṭadyumnaśikhaṇḍinau dṛḍhaiḥ pūrṇāyatotsṛṣṭair bibheda nataparvabhiḥ
7.154.5
tataḥ paramanārācair yudhāmanyūttamaujasau sātyakiṃ ca rathodāraṃ kampayām āsa mārgaṇaiḥ
7.154.6
teṣām abhyasyatāṃ tatra sarveṣāṃ savyadakṣiṇam maṇḍalāny eva cāpāni vyadṛśyanta janādhipa
7.154.7
teṣāṃ jyātalanirghoṣo rathanemisvanaś ca ha meghānām iva gharmānte babhūva tumulo niśi
7.154.8
jyānemighoṣastanayitnumān vai; dhanustaḍin maṇḍalaketuśṛṅgaḥ śaraughavarṣākulavṛṣṭimāṃś ca; saṃgrāmameghaḥ sa babhūva rājan
7.154.9
tad uddhataṃ śaila ivāprakampyo; varṣaṃ mahac chailasamānasāraḥ vidhvaṃsayām āsa raṇe narendra; vaikartanaḥ śatrugaṇāvamardī
7.154.10
tato 'tulair vajranipātakalpaiḥ; śitaiḥ śaraiḥ kāñcanacitrapuṅkhaiḥ śatrūn vyapohat samare mahātmā; vaikartanaḥ putrahite ratas te
7.154.11
saṃchinnabhinnadhvajinaś ca ke cit; ke cic charair arditabhinnadehāḥ ke cid visūtā vihayāś ca ke cid; vaikartanenāśu kṛtā babhūvuḥ
7.154.12
avindamānās tv atha śarma saṃkhye; yaudhiṣṭhiraṃ te balam anvapadyan tān prekṣya bhagnān vimukhīkṛtāṃś ca; ghaṭotkaco roṣam atīva cakre
7.154.13
āsthāya taṃ kāñcanaratnacitraṃ; rathottamaṃ siṃha ivonnanāda vaikartanaṃ karṇam upetya cāpi; vivyādha vajrapratimaiḥ pṛṣatkaiḥ
7.154.14
tau karṇinārācaśilīmukhaiś ca; nālīkadaṇḍaiś ca savatsadantaiḥ varāhakarṇaiḥ saviṣāṇaśṛṅgaiḥ; kṣurapravarṣaiś ca vinedatuḥ kham
7.154.15
tad bāṇadhārāvṛtam antarikṣaṃ; tiryaggatābhiḥ samare rarāja suvarṇapuṅkhajvalitaprabhābhir; vicitrapuṣpābhir iva srajābhiḥ
7.154.16
samaṃ hi tāv apratimaprabhāvāv; anyonyam ājaghnatur uttamāstraiḥ tayor hi vīrottamayor na kaś cid; dadarśa tasmin samare viśeṣam
7.154.17
atīva tac citram atīva rūpaṃ; babhūva yuddhaṃ ravibhīmasūnvoḥ samākulaṃ śastranipātaghoraṃ; divīva rāhvaṃśumatoḥ prataptam
7.154.18
ghaṭotkaco yadā karṇaṃ na viśeṣayate nṛpa tadā prāduścakārogram astram astravidāṃ varaḥ
7.154.19
tenāstreṇa hayān pūrvaṃ hatvā karṇasya rākṣasaḥ sārathiṃ caiva haiḍimbaḥ kṣipram antaradhīyata
7.154.20
dhṛtarāṣṭra uvāca tathā hy antarhite tasmin kūṭayodhini rākṣase māmakaiḥ pratipannaṃ yat tan mamācakṣva saṃjaya
7.154.21
saṃjaya uvāca antarhitaṃ rākṣasaṃ taṃ viditvā; saṃprākrośan kuravaḥ sarva eva kathaṃ nāyaṃ rākṣasaḥ kūṭayodhī; hanyāt karṇaṃ samare 'dṛśyamānaḥ
7.154.22
tataḥ karṇo laghucitrāstrayodhī; sarvā diśo vyāvṛṇod bāṇajālaiḥ na vai kiṃ cid vyāpatat tatra bhūtaṃ; tamobhūte sāyakair antarikṣe
7.154.23
na cādadāno na ca saṃdadhāno; na ceṣudhī spṛśamānaḥ karāgraiḥ adṛśyad vai lāghavāt sūtaputraḥ; sarvaṃ bāṇaiś chādayāno 'ntarikṣam
7.154.24
tato māyāṃ vihitām antarikṣe; ghorāṃ bhīmāṃ dāruṇāṃ rākṣasena saṃpaśyāmo lohitābhraprakāśāṃ; dedīpyantīm agniśikhām ivogrām
7.154.25
tatas tasyā vidyutaḥ prādurāsann; ulkāś cāpi jvalitāḥ kauravendra ghoṣaś cānyaḥ prādurāsīt sughoraḥ; sahasraśo nadatāṃ dundubhīnām
7.154.26
tataḥ śarāḥ prāpatan rukmapuṅkhāḥ; śaktyaḥ prāsā musalāny āyudhāni paraśvadhās tailadhautāś ca khaḍgāḥ; pradīptāgrāḥ paṭṭiśās tomarāś ca
7.154.27
mayūkhinaḥ parighā lohabaddhā; gadāś citrāḥ śitadhārāś ca śūlāḥ gurvyo gadā hemapaṭṭāvanaddhāḥ; śataghnyaś ca prādurāsan samantāt
7.154.28
mahāśilāś cāpataṃs tatra tatra; sahasraśaḥ sāśanayaḥ savajrāḥ cakrāṇi cānekaśatakṣurāṇi; prādurbabhūvur jvalanaprabhāṇi
7.154.29
tāṃ śaktipāṣāṇaparaśvadhānāṃ; prāsāsivajrāśanimudgarāṇām vṛṣṭiṃ viśālāṃ jvalitāṃ patantīṃ; karṇaḥ śaraughair na śaśāka hantum
7.154.30
śarāhatānāṃ patatāṃ hayānāṃ; vajrāhatānāṃ patatāṃ gajānām śilāhatānāṃ ca mahārathānāṃ; mahān ninādaḥ patatāṃ babhūva
7.154.31
subhīmanānāvidhaśastrapātair; ghaṭotkacenābhihataṃ samantāt dauryodhanaṃ tad balam ārtarūpam; āvartamānaṃ dadṛśe bhramantam
7.154.32
hāhākṛtaṃ saṃparivartamānaṃ; saṃlīyamānaṃ ca viṣaṇṇarūpam te tv āryabhāvāt puruṣapravīrāḥ; parāṅmukhā na babhūvus tadānīm
7.154.33
tāṃ rākṣasīṃ ghoratarāṃ subhīmāṃ; vṛṣṭiṃ mahāśastramayīṃ patantīm dṛṣṭvā balaughāṃś ca nipātyamānān; mahad bhayaṃ tava putrān viveśa
7.154.34
śivāś ca vaiśvānaradīptajihvāḥ; subhīmanādāḥ śataśo nadantyaḥ rakṣogaṇān nardataś cābhivīkṣya; narendrayodhā vyathitā babhūvuḥ
7.154.35
te dīptajihvānanatīkṣṇadaṃṣṭrā; vibhīṣaṇāḥ śailanikāśakāyāḥ nabhogatāḥ śaktiviṣaktahastā; meghā vyamuñcann iva vṛṣṭimārgam
7.154.36
tair āhatās te śaraśaktiśūlair; gadābhir ugraiḥ parighaiś ca dīptaiḥ vajraiḥ pinākair aśaniprahāraiś; cakraiḥ śataghnyunmathitāś ca petuḥ
7.154.37
huḍā bhuśuṇḍyo 'śmaguḍāḥ śataghnyaḥ; sthūṇāś ca kārṣṇāyasapaṭṭanaddhāḥ avākiraṃs tava putrasya sainyaṃ; tathā raudraṃ kaśmalaṃ prādurāsīt
7.154.38
niṣkīrṇāntrā vihatair uttamāṅgaiḥ; saṃbhagnāṅgāḥ śerate tatra śūrāḥ bhinnā hayāḥ kuñjarāś cāvabhagnāḥ; saṃcūrṇitāś caiva rathāḥ śilābhiḥ
7.154.39
evaṃ mahac chastravarṣaṃ sṛjantas; te yātudhānā bhuvi ghorarūpāḥ māyāḥ sṛṣṭās tatra ghaṭotkacena; nāmuñcan vai yācamānaṃ na bhītam
7.154.40
tasmin ghore kuruvīrāvamarde; kālotsṛṣṭe kṣatriyāṇām abhāve te vai bhagnāḥ sahasā vyadravanta; prākrośantaḥ kauravāḥ sarva eva
7.154.41
palāyadhvaṃ kuravo naitad asti; sendrā devā ghnanti naḥ pāṇḍavārthe tathā teṣāṃ majjatāṃ bhāratānāṃ; na sma dvīpas tatra kaś cid babhūva
7.154.42
tasmin saṃkrande tumule vartamāne; sainye bhagne līyamāne kurūṇām anīkānāṃ pravibhāge 'prakāśe; na jñāyante kuravo netare vā
7.154.43
nirmaryāde vidrave ghorarūpe; sarvā diśaḥ prekṣamāṇāḥ sma śūnyāḥ tāṃ śastravṛṣṭim urasā gāhamānaṃ; karṇaṃ caikaṃ tatra rājann apaśyam
7.154.44
tato bāṇair āvṛṇod antarikṣaṃ; divyāṃ māyāṃ yodhayan rākṣasasya hrīmān kurvan duṣkaram āryakarma; naivāmuhyat saṃyuge sūtaputraḥ
7.154.45
tato bhītāḥ samudaikṣanta karṇaṃ; rājan sarve saindhavā bāhlikāś ca asaṃmohaṃ pūjayanto 'sya saṃkhye; saṃpaśyanto vijayaṃ rākṣasasya
7.154.46
tenotsṛṣṭā cakrayuktā śataghnī; samaṃ sarvāṃś caturo 'śvāñ jaghāna te jānubhir jagatīm anvapadyan; gatāsavo nirdaśanākṣijihvāḥ
7.154.47
tato hatāśvād avaruhya vāhād; antarmanāḥ kuruṣu prādravatsu divye cāstre māyayā vadhyamāne; naivāmuhyac cintayan prāptakālam
7.154.48
tato 'bruvan kuravaḥ sarva eva; karṇaṃ dṛṣṭvā ghorarūpāṃ ca māyām śaktyā rakṣo jahi karṇādya tūrṇaṃ; naśyanty ete kuravo dhārtarāṣṭrāḥ
7.154.49
kariṣyataḥ kiṃ ca no bhīmapārthau; tapantam enaṃ jahi rakṣo niśīthe yo naḥ saṃgrāmād ghorarūpād vimucyet; sa naḥ pārthān samare yodhayeta
7.154.50
tasmād enaṃ rākṣasaṃ ghorarūpaṃ; jahi śaktyā dattayā vāsavena mā kauravāḥ sarva evendrakalpā; rātrīmukhe karṇa neśuḥ sayodhāḥ
7.154.51
sa vadhyamāno rakṣasā vai niśīthe; dṛṣṭvā rājan naśyamānaṃ balaṃ ca mahac ca śrutvā ninadaṃ kauravāṇāṃ; matiṃ dadhre śaktimokṣāya karṇaḥ
7.154.52
sa vai kruddhaḥ siṃha ivātyamarṣī; nāmarṣayat pratighātaṃ raṇe tam śaktiṃ śreṣṭhāṃ vaijayantīm asahyāṃ; samādade tasya vadhaṃ cikīrṣan
7.154.53
yāsau rājan nihitā varṣapūgān; vadhāyājau satkṛtā phalgunasya yāṃ vai prādāt sūtaputrāya śakraḥ; śaktiṃ śreṣṭhāṃ kuṇḍalābhyāṃ nimāya
7.154.54
tāṃ vai śaktiṃ lelihānāṃ pradīptāṃ; pāśair yuktām antakasyeva rātrim mṛtyoḥ svasāraṃ jvalitām ivolkāṃ; vaikartanaḥ prāhiṇod rākṣasāya
7.154.55
tām uttamāṃ parakāyāpahantrīṃ; dṛṣṭvā sauter bāhusaṃsthāṃ jvalantīm bhītaṃ rakṣo vipradudrāva rājan; kṛtvātmānaṃ vindhyapādapramāṇam
7.154.56
dṛṣṭvā śaktiṃ karṇabāhvantarasthāṃ; nedur bhūtāny antarikṣe narendra vavur vātās tumulāś cāpi rājan; sanirghātā cāśānir gāṃ jagāma
7.154.57
sā tāṃ māyāṃ bhasma kṛtvā jvalantī; bhittvā gāḍhaṃ hṛdayaṃ rākṣasasya ūrdhvaṃ yayau dīpyamānā niśāyāṃ; nakṣatrāṇām antarāṇy āviśantī
7.154.58
yuddhvā citrair vividhaiḥ śastrapūgair; divyair vīro mānuṣai rākṣasaiś ca nadan nādān vividhān bhairavāṃś ca; prāṇān iṣṭāṃs tyājitaḥ śakraśaktyā
7.154.59
idaṃ cānyac citram āścaryarūpaṃ; cakārāsau karma śatrukṣayāya tasmin kāle śaktinirbhinnamarmā; babhau rājan meghaśailaprakāśaḥ
7.154.60
tato 'ntarikṣād apatad gatāsuḥ; sa rākṣasendro bhuvi bhinnadehaḥ avākśirāḥ stabdhagātro vijihvo; ghaṭotkaco mahad āsthāya rūpam
7.154.61
sa tad rūpaṃ bhairavaṃ bhīmakarmā; bhīmaṃ kṛtvā bhaimaseniḥ papāta hato 'py evaṃ tava sainyekadeśam; apothayat kauravān bhīṣayāṇaḥ
7.154.62
tato miśrāḥ prāṇadan siṃhanādair; bheryaḥ śaṅkhā murajāś cānakāś ca dagdhāṃ māyāṃ nihataṃ rākṣasaṃ ca; dṛṣṭvā hṛṣṭāḥ prāṇadan kauraveyāḥ
7.154.63
tataḥ karṇaḥ kurubhiḥ pūjyamāno; yathā śakro vṛtravadhe marudbhiḥ anvārūḍhas tava putraṃ rathasthaṃ; hṛṣṭaś cāpi prāviśat svaṃ sa sainyam
7.155.1
saṃjaya uvāca haiḍimbaṃ nihataṃ dṛṣṭvā vikīrṇam iva parvatam pāṇḍavā dīnamanasaḥ sarve bāṣpākulekṣaṇāḥ
7.155.2
vāsudevas tu harṣeṇa mahatābhipariplutaḥ nanāda siṃhavan nādaṃ vyathayann iva bhārata vinadya ca mahānādaṃ paryaṣvajata phalgunam
7.155.3
sa vinadya mahānādam abhīśūn saṃniyamya ca nanarta harṣasaṃvīto vātoddhūta iva drumaḥ
7.155.4
tato vinirbhrāmya punaḥ pārtham āsphoṭya cāsakṛt rathopasthagato bhīmaṃ prāṇadat punar acyutaḥ
7.155.5
prahṛṣṭamanasaṃ jñātvā vāsudevaṃ mahābalam abravīd arjuno rājan nātihṛṣṭamanā iva
7.155.6
atiharṣo 'yam asthāne tavādya madhusūdana śokasthāne pare prāpte haiḍimbasya vadhena vai
7.155.7
vimukhāni ca sainyāni hataṃ dṛṣṭvā ghaṭotkacam vayaṃ ca bhṛśam āvignā haiḍimbasya nipātanāt
7.155.8
naitat kāraṇam alpaṃ hi bhaviṣyati janārdana tad adya śaṃsa me pṛṣṭaḥ satyaṃ satyavatāṃ vara
7.155.9
yady etan na rahasyaṃ te vaktum arhasy ariṃdama dhairyasya vaikṛtaṃ brūhi tvam adya madhusūdana
7.155.10
samudrasyeva saṃkṣobho meror iva visarpaṇam tathaital lāghavaṃ manye tava karma janārdana
7.155.11
vāsudeva uvāca atiharṣam imaṃ prāptaṃ śṛṇu me tvaṃ dhanaṃjaya atīva manasaḥ sadyaḥ prasādakaram uttamam
7.155.12
śaktiṃ ghaṭotkacenemāṃ vyaṃsayitvā mahādyute karṇaṃ nihatam evājau viddhi sadyo dhanaṃjaya
7.155.13
śaktihastaṃ punaḥ karṇaṃ ko loke 'sti pumān iha ya enam abhitas tiṣṭhet kārttikeyam ivāhave
7.155.14
diṣṭyāpanītakavaco diṣṭyāpahṛtakuṇḍalaḥ diṣṭyā ca vyaṃsitā śaktir amoghāsya ghaṭotkace
7.155.15
yadi hi syāt sakavacas tathaiva ca sakuṇḍalaḥ sāmarān api lokāṃs trīn ekaḥ karṇo jayed balī
7.155.16
vāsavo vā kubero vā varuṇo vā jaleśvaraḥ yamo vā notsahet karṇaṃ raṇe pratisamāsitum
7.155.17
gāṇḍīvam āyamya bhavāṃś cakraṃ vāhaṃ sudarśanam na śaktau svo raṇe jetuṃ tathāyuktaṃ nararṣabham
7.155.18
tvaddhitārthaṃ tu śakreṇa māyayā hṛtakuṇḍalaḥ vihīnakavacaś cāyaṃ kṛtaḥ parapuraṃjayaḥ
7.155.19
utkṛtya kavacaṃ yasmāt kuṇḍale vimale ca te prādāc chakrāya karṇo vai tena vaikartanaḥ smṛtaḥ
7.155.20
āśīviṣa iva kruddhaḥ stambhito mantratejasā tathādya bhāti karṇo me śāntajvāla ivānalaḥ
7.155.21
yadā prabhṛti karṇāya śaktir dattā mahātmanā vāsavena mahābāho prāptā yāsau ghaṭotkace
7.155.22
kuṇḍalābhyāṃ nimāyātha divyena kavacena ca tāṃ prāpyāmanyata vṛṣā satataṃ tvāṃ hataṃ raṇe
7.155.23
evaṃ gate 'pi śakyo 'yaṃ hantuṃ nānyena kena cit ṛte tvā puruṣavyāghra śape satyena cānagha
7.155.24
brahmaṇyaḥ satyavādī ca tapasvī niyatavrataḥ ripuṣv api dayāvāṃś ca tasmāt karṇo vṛṣā smṛtaḥ
7.155.25
yuddhaśauṇḍo mahābāhur nityodyataśarāsanaḥ kesarīva vane mardan mattamātaṅgayūthapān vimadān rathaśārdūlān kurute raṇamūrdhani
7.155.26
madhyaṃgata ivādityo yo na śakyo nirīkṣitum tvadīyaiḥ puruṣavyāghra yodhamukhyair mahātmabhiḥ śarajālasahasrāṃśuḥ śaradīva divākaraḥ
7.155.27
tapānte toyado yadvac charadhārāḥ kṣaraty asau divyāstrajaladaḥ karṇaḥ parjanya iva vṛṣṭimān so 'dya mānuṣatāṃ prāpto vimuktaḥ śakradattayā
7.155.28
eko hi yogo 'sya bhaved vadhāya; chidre hy enaṃ svapramattaḥ pramattam kṛcchraprāptaṃ rathacakre nimagne; hanyāḥ pūrvaṃ tvaṃ tu saṃjñāṃ vicārya
7.155.29
jarāsaṃdhaś cedirājo mahātmā; mahābalaś caikalavyo niṣādaḥ ekaikaśo nihatāḥ sarva eva; yogais tais tais tvaddhitārthaṃ mayaiva
7.155.30
athāpare nihatā rākṣasendrā; hiḍimbakirmīrabakapradhānāḥ alāyudhaḥ parasainyāvamardī; ghaṭotkacaś cograkarmā tarasvī
7.156.1
arjuna uvāca katham asmaddhitārthaṃ te kaiś ca yogair janārdana jarāsaṃdhaprabhṛtayo ghātitāḥ pṛthivīṣvarāḥ
7.156.2
vāsudeva uvāca jarāsaṃdhaś cedirājo naiṣādiś ca mahābalaḥ yadi syur na hatāḥ pūrvam idānīṃ syur bhayaṃkarāḥ
7.156.3
suyodhanas tān avaśyaṃ vṛṇuyād rathasattamān te 'smābhir nityasaṃduṣṭāḥ saṃśrayeyuś ca kauravān
7.156.4
te hi vīrā mahātmānaḥ kṛtāstrā dṛḍhayodhinaḥ dhārtarāṣṭrīṃ camūṃ kṛtsnāṃ rakṣeyur amarā iva
7.156.5
sūtaputro jarāsaṃdhaś cedirājo niṣādajaḥ suyodhanaṃ samāśritya taperan pṛthivīm imām
7.156.6
yogair api hatā yais te tān me śṛṇu dhanaṃjaya ajayyā hi vinā yogair mṛdhe te daivatair api
7.156.7
ekaiko hi pṛthak teṣāṃ samastāṃ suravāhinīm yodhayet samare pārtha lokapālābhirakṣitām
7.156.8
jarāsaṃdho hi ruṣito rauhiṇeyapradharṣitaḥ asmadvadhārthaṃ cikṣepa gadāṃ vai lohitāmukhīm
7.156.9
sīmantam iva kurvāṇāṃ nabhasaḥ pāvakaprabhām vyadṛśyatāpatantī sā śakramuktā yathāśaniḥ
7.156.10
tām āpatantīṃ dṛṣṭvaiva gadāṃ rohiṇinandanaḥ pratighātārtham astraṃ vai sthūṇākarṇam avāsṛjat
7.156.11
astravegapratihatā sā gadā prāpatad bhuvi dārayantī dharāṃ devīṃ kampayantīva parvatān
7.156.12
tatra sma rākṣasī ghorā jarā nāmāśuvikramā saṃdhayām āsa taṃ jātaṃ jarāsaṃdham ariṃdamam
7.156.13
dvābhyāṃ jāto hi mātṛbhyām ardhadehaḥ pṛthak pṛthak tayā sa saṃdhito yasmāj jarāsaṃdhas tataḥ smṛtaḥ
7.156.14
sā tu bhūmigatā pārtha hatā sasutabāndhavā gadayā tena cāstreṇa sthūṇākarṇena rākṣasī
7.156.15
vinābhūtaḥ sa gadayā jarāsaṃdho mahāmṛdhe nihato bhīmasenena paśyatas te dhanaṃjaya
7.156.16
yadi hi syād gadāpāṇir jarāsaṃdhaḥ pratāpavān sendrā devā na taṃ hantuṃ raṇe śaktā narottama
7.156.17
tvaddhitārthaṃ hi naiṣādir aṅguṣṭhena viyojitaḥ droṇenācāryakaṃ kṛtvā chadmanā satyavikramaḥ
7.156.18
sa tu baddhāṅgulitrāṇo naiṣādir dṛḍhavikramaḥ asyann eko vanacaro babhau rāma ivāparaḥ
7.156.19
ekalavyaṃ hi sāṅguṣṭham aśaktā devadānavāḥ sarākṣasoragāḥ pārtha vijetuṃ yudhi karhi cit
7.156.20
kim u mānuṣamātreṇa śakyaḥ syāt prativīkṣitum dṛḍhamuṣṭiḥ kṛtī nityam asyamāno divāniśam
7.156.21
tvaddhitārthaṃ tu sa mayā hataḥ saṃgrāmamūrdhani cedirājaś ca vikrāntaḥ pratyakṣaṃ nihatas tava
7.156.22
sa cāpy aśakyaḥ saṃgrāme jetuṃ sarvaiḥ surāsuraiḥ vadhārthaṃ tasya jāto 'ham anyeṣāṃ ca suradviṣām
7.156.23
tvatsahāyo naravyāghra lokānāṃ hitakāmyayā hiḍimbabakakirmīrā bhīmasenena pātitāḥ rāvaṇena samaprāṇā brahmayajñavināśanāḥ
7.156.24
hatas tathaiva māyāvī haiḍimbenāpy alāyudhaḥ haiḍimbaś cāpy upāyena śaktyā karṇena ghātitaḥ
7.156.25
yadi hy enaṃ nāhaniṣyat karṇaḥ śaktyā mahāmṛdhe mayā vadhyo 'bhaviṣyat sa bhaimasenir ghaṭotkacaḥ
7.156.26
mayā na nihataḥ pūrvam eṣa yuṣmatpriyepsayā eṣa hi brāhmaṇadveṣī yajñadveṣī ca rākṣasaḥ
7.156.27
dharmasya loptā pāpātmā tasmād eṣa nipātitaḥ vyaṃsitā cāpy upāyena śakradattā mayānagha
7.156.28
ye hi dharmasya loptāro vadhyās te mama pāṇḍava dharmasaṃsthāpanārthaṃ hi pratijñaiṣā mamāvyayā
7.156.29
brahma satyaṃ damaḥ śaucaṃ dharmo hrīḥ śrīr dhṛtiḥ kṣamā yatra tatra rame nityam ahaṃ satyena te śape
7.156.30
na viṣādas tvayā kāryaḥ karṇaṃ vaikartanaṃ prati upadekṣyāmy upāyaṃ te yena taṃ prasahiṣyasi
7.156.31
suyodhanaṃ cāpi raṇe haniṣyati vṛkodaraḥ tasya cāpi vadhopāyaṃ vakṣyāmi tava pāṇḍava
7.156.32
vardhate tumulas tv eṣa śabdaḥ paracamūṃ prati vidravanti ca sainyāni tvadīyāni diśo daśa
7.156.33
labdhalakṣyā hi kauravyā vidhamanti camūṃ tava dahaty eṣa ca vaḥ sainyaṃ droṇaḥ praharatāṃ varaḥ
7.157.1
dhṛtarāṣṭra uvāca ekavīravadhe moghā śaktiḥ sūtātmaje yadā kasmāt sarvān samutsṛjya sa tāṃ pārthe na muktavān
7.157.2
tasmin hate hatā hi syuḥ sarve pāṇḍavasṛñjayāḥ ekavīravadhe kasmān na yuddhe jayam ādadhat
7.157.3
āhūto na nivarteyam iti tasya mahāvratam svayam āhvayitavyaḥ sa sūtaputreṇa phalgunaḥ
7.157.4
tato dvairatham ānīya phalgunaṃ śakradattayā na jaghāna vṛṣā kasmāt tan mamācakṣva saṃjaya
7.157.5
nūnaṃ buddhivihīnaś cāpy asahāyaś ca me sutaḥ śatrubhir vyaṃsitopāyaḥ kathaṃ nu sa jayed arīn
7.157.6
yā hy asya paramā śaktir jayasya ca parāyaṇam sā śaktir vāsudevena vyaṃsitāsya ghaṭotkace
7.157.7
kuṇer yathā hastagataṃ hriyed bilvaṃ balīyasā tathā śaktir amoghā sā moghībhūtā ghaṭotkace
7.157.8
yathā varāhasya śunaś ca yudhyatos; tayor abhāve śvapacasya lābhaḥ manye vidvan vāsudevasya tadvad; yuddhe lābhaḥ karṇahaiḍimbayor vai
7.157.9
ghaṭotkaco yadi hanyād dhi karṇaṃ; paro lābhaḥ sa bhavet pāṇḍavānām vaikartano vā yadi taṃ nihanyāt; tathāpi kṛtyaṃ śaktināśāt kṛtaṃ syāt
7.157.10
iti prājñaḥ prajñayaitad vicārya; ghaṭotkacaṃ sūtaputreṇa yuddhe ayodhayad vāsudevo nṛsiṃhaḥ; priyaṃ kurvan pāṇḍavānāṃ hitaṃ ca
7.157.11
saṃjaya uvāca etac cikīrṣitaṃ jñātvā karṇe madhunihā nṛpa niyojayām āsa tadā dvairathe rākṣaseśvaram
7.157.12
ghaṭotkacaṃ mahāvīryaṃ mahābuddhir janārdanaḥ amoghāyā vighātārthaṃ rājan durmantrite tava
7.157.13
tadaiva kṛtakāryā hi vayaṃ syāma kurūdvaha na rakṣed yadi kṛṣṇas taṃ pārthaṃ karṇān mahārathāt
7.157.14
sāśvadhvajarathaḥ saṃkhye dhṛtarāṣṭra pated bhuvi vinā janārdanaṃ pārtho yogānām īśvaraṃ prabhum
7.157.15
tais tair upāyair bahubhī rakṣyamāṇaḥ sa pārthiva jayaty abhimukhaḥ śatrūn pārthaḥ kṛṣṇena pālitaḥ
7.157.16
saviśeṣaṃ tv amoghāyāḥ kṛṣṇo 'rakṣata pāṇḍavam hanyāt kṣiptā hi kaunteyaṃ śaktir vṛkṣam ivāśaniḥ
7.157.17
dhṛtarāṣṭra uvāca virodhī ca kumantrī ca prājñamānī mamātmajaḥ yasyaiṣa samatikrānto vadhopāyo jayaṃ prati
7.157.18
tavāpi samatikrāntam etad gāvalgaṇe katham etam arthaṃ mahābuddhe yat tvayā nāvabodhitaḥ
7.157.19
saṃjaya uvāca duryodhanasya śakuner mama duḥśāsanasya ca rātrau rātrau bhavaty eṣā nityam eva samarthanā
7.157.20
śvaḥ sarvasainyān utsṛjya jahi karṇa dhanaṃjayam preṣyavat pāṇḍupāñcālān upabhokṣyāmahe tataḥ
7.157.21
atha vā nihate pārthe pāṇḍuṣv anyatamaṃ tataḥ sthāpayed yudhi vārṣṇeyas tasmāt kṛṣṇo nipātyatām
7.157.22
kṛṣṇo hi mūlaṃ pāṇḍūnāṃ pārthaḥ skandha ivodgataḥ śākhā ivetare pārthāḥ pāñcālāḥ patrasaṃjñitāḥ
7.157.23
kṛṣṇāśrayāḥ kṛṣṇabalāḥ kṛṣṇanāthāś ca pāṇḍavāḥ kṛṣṇaḥ parāyaṇaṃ caiṣāṃ jyotiṣām iva candramāḥ
7.157.24
tasmāt parṇāni śākhāś ca skandhaṃ cotsṛjya sūtaja kṛṣṇaṃ nikṛndhi pāṇḍūnāṃ mūlaṃ sarvatra sarvadā
7.157.25
hanyād yadi hi dāśārhaṃ karṇo yādavanandanam kṛtsnā vasumatī rājan vaśe te syān na saṃśayaḥ
7.157.26
yadi hi sa nihataḥ śayīta bhūmau; yadukulapāṇḍavanandano mahātmā nanu tava vasudhā narendra sarvā; sagirisamudravanā vaśaṃ vrajeta
7.157.27
sā tu buddhiḥ kṛtāpy evaṃ jāgrati tridaśeśvare aprameye hṛṣīkeśe yuddhakāle vyamuhyata
7.157.28
arjunaṃ cāpi kaunteyaṃ sadā rakṣati keśavaḥ na hy enam aicchat pramukhe sauteḥ sthāpayituṃ raṇe
7.157.29
anyāṃś cāsmai rathodārān upasthāpayad acyutaḥ amoghāṃ tāṃ kathaṃ śaktiṃ moghāṃ kuryām iti prabho
7.157.30
tataḥ kṛṣṇaṃ mahābāhuḥ sātyakiḥ satyavikramaḥ papraccha rathaśārdūla karṇaṃ prati mahāratham
7.157.31
ayaṃ ca pratyayaḥ karṇe śaktyā cāmitavikrama kimarthaṃ sūtaputreṇa na muktā phalgune tu sā
7.157.32
vāsudeva uvāca duḥṣāsanaś ca karṇaś ca śakuniś ca sasaindhavaḥ satataṃ mantrayanti sma duryodhanapurogamāḥ
7.157.33
karṇa karṇa maheṣvāsa raṇe 'mitaparākrama nānyasya śaktir eṣā te moktavyā jayatāṃ vara
7.157.34
ṛte mahārathāt pārthāt kuntīputrād dhanaṃjayāt sa hi teṣām atiyaśā devānām iva vāsavaḥ
7.157.35
tasmin vinihate sarve pāṇḍavāḥ sṛñjayaiḥ saha bhaviṣyanti gatātmānaḥ surā iva niragnayaḥ
7.157.36
tatheti ca pratijñātaṃ karṇena śinipuṃgava hṛdi nityaṃ tu karṇasya vadho gāṇḍīvadhanvanaḥ
7.157.37
aham eva tu rādheyaṃ mohayāmi yudhāṃ vara yato nāvasṛjac chaktiṃ pāṇḍave śvetavāhane
7.157.38
phalgunasya hi tāṃ mṛtyum avagamya yuyutsataḥ na nidrā na ca me harṣo manaso 'sti yudhāṃ vara
7.157.39
ghaṭotkace vyaṃsitāṃ tu dṛṣṭvā tāṃ śinipuṃgava mṛtyor āsyāntarān muktaṃ paśyāmy adya dhanaṃjayam
7.157.40
na pitā na ca me mātā na yūyaṃ bhrātaras tathā na ca prāṇās tathā rakṣyā yathā bībhatsur āhave
7.157.41
trailokyarājyād yat kiṃ cid bhaved anyat sudurlabham neccheyaṃ sātvatāhaṃ tad vinā pārthaṃ dhanaṃjayam
7.157.42
ataḥ praharṣaḥ sumahān yuyudhānādya me 'bhavat mṛtaṃ pratyāgatam iva dṛṣṭvā pārthaṃ dhanaṃjayam
7.157.43
ataś ca prahito yuddhe mayā karṇāya rākṣasaḥ na hy anyaḥ samare rātrau śaktaḥ karṇaṃ prabādhitum
7.157.44
saṃjaya uvāca iti sātyakaye prāha tadā devakinandanaḥ dhanaṃjayahite yuktas tatpriye satataṃ rataḥ
7.158.1
dhṛtarāṣṭra uvāca karṇaduryodhanādīnāṃ śakuneḥ saubalasya ca apanītaṃ mahat tāta tava caiva viśeṣataḥ
7.158.2
yad ājānīta tāṃ śaktim ekaghnīṃ satataṃ raṇe anivāryām asahyāṃ ca devair api savāsavaiḥ
7.158.3
sā kimarthaṃ na karṇena pravṛtte samare purā na devakīsute muktā phalgune vāpi saṃjaya
7.158.4
saṃjaya uvāca saṃgrāmād vinivṛttānāṃ sarveṣāṃ no viśāṃ pate rātrau kurukulaśreṣṭha mantro 'yaṃ samajāyata
7.158.5
prabhātamātre śvobhūte keśavāyārjunāya vā śaktir eṣā vimoktavyā karṇa karṇeti nityaśaḥ
7.158.6
tataḥ prabhātasamaye rājan karṇasya daivataiḥ anyeṣāṃ caiva yodhānāṃ sā buddhir naśyate punaḥ
7.158.7
daivam eva paraṃ manye yat karṇo hastasaṃsthayā na jaghāna raṇe pārthaṃ kṛṣṇaṃ vā devakīsutam
7.158.8
tasya hastasthitā śaktiḥ kālarātrir ivodyatā daivopahatabuddhitvān na tāṃ karṇo vimuktavān
7.158.9
kṛṣṇe vā devakīputre mohito devamāyayā pārthe vā śakrakalpe vai vadhārthaṃ vāsavīṃ prabho
7.158.10
dhṛtarāṣṭra uvāca daivenaiva hatā yūyaṃ svabuddhyā keśavasya ca gatā hi vāsavī hatvā tṛṇabhūtaṃ ghaṭotkacam
7.158.11
karṇaś ca mama putrāś ca sarve cānye ca pārthivāḥ anena duṣpraṇītena gatā vaivasvatakṣayam
7.158.12
bhūya eva tu me śaṃsa yathā yuddham avartata kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca haiḍimbe nihate tadā
7.158.13
ye ca te 'bhyadravan droṇaṃ vyūḍhānīkāḥ prahāriṇaḥ sṛñjayāḥ saha pāñcālais te 'py akurvan kathaṃ raṇam
7.158.14
saumadatter vadhād droṇam āyastaṃ saindhavasya ca amarṣāj jīvitaṃ tyaktvā gāhamānaṃ varūthinīm
7.158.15
jṛmbhamāṇam iva vyāghraṃ vyāttānanam ivāntakam kathaṃ pratyudyayur droṇam asyantaṃ pāṇḍusṛñjayāḥ
7.158.16
ācāryaṃ ye ca te 'rakṣan duryodhanapurogamāḥ drauṇikarṇakṛpās tāta te 'py akurvan kim āhave
7.158.17
bhāradvājaṃ jighāṃsantau savyasācivṛkodarau samārchan māmakā yuddhe kathaṃ saṃjaya śaṃsa me
7.158.18
sindhurājavadheneme ghaṭotkacavadhena te amarṣitāḥ susaṃkruddhā raṇaṃ cakruḥ kathaṃ niśi
7.158.19
saṃjaya uvāca hate ghaṭotkace rājan karṇena niśi rākṣase praṇadatsu ca hṛṣṭeṣu tāvakeṣu yuyutsuṣu
7.158.20
āpatatsu ca vegena vadhyamāne bale 'pi ca vigāḍhāyāṃ rajanyāṃ ca rājā dainyaṃ paraṃ gataḥ
7.158.21
abravīc ca mahābāhur bhīmasenaṃ paraṃtapaḥ āvāraya mahābāho dhārtarāṣṭrasya vāhinīm haiḍimbasyābhighātena moho mām āviśan mahān
7.158.22
evaṃ bhīmaṃ samādiśya svarathe samupāviśat aśrupūrṇamukho rājā niḥśvasaṃś ca punaḥ punaḥ kaśmalaṃ prāviśad ghoraṃ dṛṣṭvā karṇasya vikramam
7.158.23
taṃ tathā vyathitaṃ dṛṣṭvā kṛṣṇo vacanam abravīt mā vyathāṃ kuru kaunteya naitat tvayy upapadyate vaiklavyaṃ bharataśreṣṭha yathā prākṛtapūruṣe
7.158.24
uttiṣṭha rājan yudhyasva vaha gurvīṃ dhuraṃ vibho tvayi vaiklavyam āpanne saṃśayo vijaye bhavet
7.158.25
śrutvā kṛṣṇasya vacanaṃ dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ vimṛjya netre pāṇibhyāṃ kṛṣṇaṃ vacanam abravīt
7.158.26
viditā te mahābāho dharmāṇāṃ paramā gatiḥ brahmahatyāphalaṃ tasya yaḥ kṛtaṃ nāvabudhyate
7.158.27
asmākaṃ hi vanasthānāṃ haiḍimbena mahātmanā bālenāpi satā tena kṛtaṃ sāhyaṃ janārdana
7.158.28
astrahetor gataṃ jñātvā pāṇḍavaṃ śvetavāhanam asau kṛṣṇa maheṣvāsaḥ kāmyake mām upasthitaḥ uṣitaś ca sahāsmābhir yāvan nāsīd dhanaṃjayaḥ
7.158.29
gandhamādanayātrāyāṃ durgebhyaś ca sma tāritāḥ pāñcālī ca pariśrāntā pṛṣṭhenoḍhā mahātmanā
7.158.30
ārambhāc caiva yuddhānāṃ yad eṣa kṛtavān prabho madarthaṃ duṣkaraṃ karma kṛtaṃ tena mahātmanā
7.158.31
svabhāvād yā ca me prītiḥ sahadeve janārdana saiva me dviguṇā prītī rākṣasendre ghaṭotkace
7.158.32
bhaktaś ca me mahābāhuḥ priyo 'syāhaṃ priyaś ca me yena vindāmi vārṣṇeya kaśmalaṃ śokatāpitaḥ
7.158.33
paśya sainyāni vārṣṇeya drāvyamāṇāni kauravaiḥ droṇakarṇau ca saṃyattau paśya yuddhe mahārathau
7.158.34
niśīthe pāṇḍavaṃ sainyam ābhyāṃ paśya pramarditam gajābhyām iva mattābhyāṃ yathā naḍavanaṃ mahat
7.158.35
anādṛtya balaṃ bāhvor bhīmasenasya mādhava citrāstratāṃ ca pārthasya vikramante sma kauravāḥ
7.158.36
eṣa droṇaś ca karṇaś ca rājā caiva suyodhanaḥ nihatya rākṣasaṃ yuddhe hṛṣṭā nardanti saṃyuge
7.158.37
katham asmāsu jīvatsu tvayi caiva janārdana haiḍimbaḥ prāptavān mṛtyuṃ sūtaputreṇa saṃgataḥ
7.158.38
kadarthīkṛtya naḥ sarvān paśyataḥ savyasācinaḥ nihato rākṣasaḥ kṛṣṇa bhaimasenir mahābalaḥ
7.158.39
yadābhimanyur nihato dhārtarāṣṭrair durātmabhiḥ nāsīt tatra raṇe kṛṣṇa savyasācī mahārathaḥ
7.158.40
niruddhāś ca vayaṃ sarve saindhavena durātmanā nimittam abhavad droṇaḥ saputras tatra karmaṇi
7.158.41
upadiṣṭo vadhopāyaḥ karṇasya guruṇā svayam vyāyacchataś ca khaḍgena dvidhā khaḍgaṃ cakāra ha
7.158.42
vyasane vartamānasya kṛtavarmā nṛśaṃsavat aśvāñ jaghāna sahasā tathobhau pārṣṇisārathī tathetare maheṣvāsāḥ saubhadraṃ yudhy apātayan
7.158.43
alpe ca kāraṇe kṛṣṇa hato gāṇḍīvadhanvanā saindhavo yādavaśreṣṭha tac ca nātipriyaṃ mama
7.158.44
yadi śatruvadhe nyāyyo bhavet kartuṃ ca pāṇḍavaiḥ droṇakarṇau raṇe pūrvaṃ hantavyāv iti me matiḥ
7.158.45
etau mūlaṃ hi duḥkhānām asmākaṃ puruṣarṣabha etau raṇe samāsādya parāśvastaḥ suyodhanaḥ
7.158.46
yatra vadhyo bhaved droṇaḥ sūtaputraś ca sānugaḥ tatrāvadhīn mahābāhuḥ saindhavaṃ dūravāsinam
7.158.47
avaśyaṃ tu mayā kāryaḥ sūtaputrasya nigrahaḥ tato yāsyāmy ahaṃ vīra svayaṃ karṇajighāṃsayā bhīmaseno mahābāhur droṇānīkena saṃgataḥ
7.158.48
evam uktvā yayau tūrṇaṃ tvaramāṇo yudhiṣṭhiraḥ sa visphārya mahac cāpaṃ śaṅkhaṃ pradhmāpya bhairavam
7.158.49
tato rathasahasreṇa gajānāṃ ca śatais tribhiḥ vājibhiḥ pañcasāhasrais trisāhasraiḥ prabhadrakaiḥ vṛtaḥ śikhaṇḍī tvarito rājānaṃ pṛṣṭhato 'nvayāt
7.158.50
tato bherīḥ samājaghnuḥ śaṅkhān dadhmuś ca daṃśitāḥ pāñcālāḥ pāṇḍavāś caiva yudhiṣṭhirapurogamāḥ
7.158.51
tato 'bravīn mahābāhur vāsudevo dhanaṃjayam eṣa prayāti tvarito krodhāviṣṭo yudhiṣṭhiraḥ jighāṃsuḥ sūtaputrasya tasyopekṣā na yujyate
7.158.52
evam uktvā hṛṣīkeśaḥ śīghram aśvān acodayat dūraṃ ca yātaṃ rājānam anvagacchaj janārdanaḥ
7.158.53
taṃ dṛṣṭvā sahasā yāntaṃ sūtaputrajighāṃsayā śokopahatasaṃkalpaṃ dahyamānam ivāgninā abhigamyābravīd vyāso dharmaputraṃ yudhiṣṭhiram
7.158.54
karṇam āsādya saṃgrāme diṣṭyā jīvati phalgunaḥ savyasācivadhākāṅkṣī śaktiṃ rakṣitavān hi saḥ
7.158.55
na cāgād dvairathaṃ jiṣṇur diṣṭyā taṃ bharatarṣabha sṛjetāṃ spardhināv etau divyāny astrāṇi sarvaśaḥ
7.158.56
vadhyamāneṣu cāstreṣu pīḍitaḥ sūtanandanaḥ vāsavīṃ samare śaktiṃ dhruvaṃ muñced yudhiṣṭhira
7.158.57
tato bhavet te vyasanaṃ ghoraṃ bharatasattama diṣṭyā rakṣo hataṃ yuddhe sūtaputreṇa mānada
7.158.58
vāsavīṃ kāraṇaṃ kṛtvā kālenāpahato hy asau tavaiva kāraṇād rakṣo nihataṃ tāta saṃyuge
7.158.59
mā krudho bharataśreṣṭha mā ca śoke manaḥ kṛthāḥ prāṇinām iha sarveṣām eṣā niṣṭhā yudhiṣṭhira
7.158.60
bhrātṛbhiḥ sahitaḥ sarvaiḥ pārthivaiś ca mahātmabhiḥ kauravān samare rājann abhiyudhyasva bhārata pañcame divase caiva pṛthivī te bhaviṣyati
7.158.61
nityaṃ ca puruṣavyāghra dharmam eva vicintaya ānṛśaṃsyaṃ tapo dānaṃ kṣamāṃ satyaṃ ca pāṇḍava
7.158.62
sevethāḥ paramaprīto yato dharmas tato jayaḥ ity uktvā pāṇḍavaṃ vyāsas tatraivāntaradhīyata
7.159.1
saṃjaya uvāca ghaṭotkace tu nihate sūtaputreṇa tāṃ niśām duḥkhāmarṣavaśaṃ prāpto dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ
7.159.2
dṛṣṭva bhīmena mahatīṃ vāryamāṇāṃ camūṃ tava dhṛṣṭadyumnam uvācedaṃ kumbhayoniṃ nivāraya
7.159.3
tvaṃ hi droṇavināśāya samutpanno hutāśanāt saśaraḥ kavacī khaḍgī dhanvī ca paratāpanaḥ abhidrava raṇe hṛṣṭo na ca te bhīḥ kathaṃ cana
7.159.4
janamejayaḥ śikhaṇḍī ca daurmukhiś ca yaśodhanaḥ abhidravantu saṃhṛṣṭāḥ kumbhayoniṃ samantataḥ
7.159.5
nakulaḥ sahadevaś ca draupadeyāḥ prabhadrakāḥ drupadaś ca virāṭaś ca putrabhrātṛsamanvitau
7.159.6
sātyakiḥ kekayāś caiva pāṇḍavaś ca dhanaṃjayaḥ abhidravantu vegena bhāradvājavadhepsayā
7.159.7
tathaiva rathinaḥ sarve hastyaśvaṃ yac ca kiṃ cana pādātāś ca raṇe droṇaṃ prāpayantu mahāratham
7.159.8
tathājñaptās tu te sarve pāṇḍavena mahātmanā abhyadravanta vegena kumbhayoniṃ yuyutsayā
7.159.9
āgacchatas tān sahasā sarvodyogena pāṇḍavān pratijagrāha samare droṇaḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ
7.159.10
tato duryodhano rājā sarvodyogena pāṇḍavān abhyadravat susaṃkruddha icchan droṇasya jīvitam
7.159.11
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ śrāntavāhanasainikam pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca garjatām itaretaram
7.159.12
nidrāndhās te mahārāja pariśrāntāś ca saṃyuge nābhyapadyanta samare kāṃ cic ceṣṭāṃ mahārathāḥ
7.159.13
triyāmā rajanī caiṣā ghorarūpā bhayānakā sahasrayāmapratimā babhūva prāṇahāriṇī vadhyatāṃ ca tathā teṣāṃ kṣatānāṃ ca viśeṣataḥ
7.159.14
aho rātriḥ samājajñe nidrāndhānāṃ viśeṣataḥ sarve hy āsan nirutsāhāḥ kṣatriyā dīnacetasaḥ tava caiva pareṣāṃ ca gatāstrā vigateṣavaḥ
7.159.15
te tathā pārayantaś ca hrīmantaś ca viśeṣataḥ svadharmam anupaśyanto na jahuḥ svām anīkinīm
7.159.16
śastrāṇy anye samutsṛjya nidrāndhāḥ śerate janāḥ gajeṣv anye ratheṣv anye hayeṣv anye ca bhārata
7.159.17
nidrāndhā no bubudhire kāṃ cic ceṣṭāṃ narādhipāḥ te 'nyonyaṃ samare yodhāḥ preṣayanta yamakṣayam
7.159.18
svapnāyamānās tv apare parān iti vicetasaḥ ātmānaṃ samare jaghnuḥ svān eva ca parān api
7.159.19
nānāvāco vimuñcanto nidrāndhās te mahāraṇe yoddhavyam iti tiṣṭhanto nidrāsaṃsaktalocanāḥ
7.159.20
saṃmardyānye raṇe ke cin nidrāndhāś ca parasparam jaghnuḥ śūrā raṇe rājaṃs tasmiṃs tamasi dāruṇe
7.159.21
hanyamānaṃ tathātmānaṃ parebhyo bahavo janāḥ nābhyajānanta samare nidrayā mohitā bhṛśam
7.159.22
teṣām etādṛśīṃ ceṣṭāṃ vijñāya puruṣarṣabhaḥ uvāca vākyaṃ bībhatsur uccaiḥ saṃnādayan diśaḥ
7.159.23
śrāntā bhavanto nidrāndhāḥ sarva eva savāhanāḥ tamasā cāvṛte sainye rajasā bahulena ca
7.159.24
te yūyaṃ yadi manyadhvam upāramata sainikāḥ nimīlayata cātraiva raṇabhūmau muhūrtakam
7.159.25
tato vinidrā viśrāntāś candramasy udite punaḥ saṃsādhayiṣyathānyonyaṃ svargāya kurupāṇḍavāḥ
7.159.26
tad vacaḥ sarvadharmajñā dhārmikasya niśamya te arocayanta sainyāni tathā cānyonyam abruvan
7.159.27
cukruśuḥ karṇa karṇeti rājan duryodhaneti ca upāramata pāṇḍūnāṃ viratā hi varūthinī
7.159.28
tathā vikrośamānasya phalgunasya tatas tataḥ upāramata pāṇḍūnāṃ senā tava ca bhārata
7.159.29
tām asya vācaṃ devāś ca ṛṣayaś ca mahātmanaḥ sarvasainyāni cākṣudrāḥ prahṛṣṭāḥ pratyapūjayan
7.159.30
tat saṃpūjya vaco 'krūraṃ sarvasainyāni bhārata muhūrtam asvapan rājañ śrāntāni bharatarṣabha
7.159.31
sā tu saṃprāpya viśrāmaṃ dhvajinī tava bhārata sukham āptavatī vīram arjunaṃ pratyapūjayat
7.159.32
tvayi vedās tathāstrāṇi tvayi buddhiparākramau dharmas tvayi mahābāho dayā bhūteṣu cānagha
7.159.33
yac cāśvastās tavecchāmaḥ śarma pārtha tad astu te manasaś ca priyān arthān vīra kṣipram avāpnuhi
7.159.34
iti te taṃ naravyāghraṃ praśaṃsanto mahārathāḥ nidrayā samavākṣiptās tūṣṇīm āsan viśāṃ pate
7.159.35
aśvapṛṣṭheṣu cāpy anye rathanīḍeṣu cāpare gajaskandhagatāś cānye śerate cāpare kṣitau
7.159.36
sāyudhāḥ sagadāś caiva sakhaḍgāḥ saparaśvadhāḥ saprāsakavacāś cānye narāḥ suptāḥ pṛthak pṛthak
7.159.37
gajās te pannagābhogair hastair bhūreṇurūṣitaiḥ nidrāndhā vasudhāṃ cakrur ghrāṇaniḥśvāsaśītalām
7.159.38
gajāḥ śuśubhire tatra niḥśvasanto mahītale viśīrṇā girayo yadvan niḥśvasadbhir mahoragaiḥ
7.159.39
samāṃ ca viṣamāṃ cakruḥ khurāgrair vikṣatāṃ mahīm hayāḥ kāñcanayoktrāś ca kesarālambibhir yugaiḥ suṣupus tatra rājendra yuktā vāheṣu sarvaśaḥ
7.159.40
tat tathā nidrayā bhagnam avācam asvapad balam kuśalair iva vinyastaṃ paṭe citram ivādbhutam
7.159.41
te kṣatriyāḥ kuṇḍalino yuvānaḥ; parasparaṃ sāyakavikṣatāṅgāḥ kumbheṣu līnāḥ suṣupur gajānāṃ; kuceṣu lagnā iva kāminīnām
7.159.42
tataḥ kumudanāthena kāminīgaṇḍapāṇḍunā netrānandena candreṇa māhendrī dig alaṃkṛtā
7.159.43
tato muhūrtād bhagavān purastāc chaśalakṣaṇaḥ aruṇaṃ darśayām āsa grasañ jyotiḥprabhaṃ prabhuḥ
7.159.44
aruṇasya tu tasyānu jātarūpasamaprabham raśmijālaṃ mahac candro mandaṃ mandam avāsṛjat
7.159.45
utsārayantaḥ prabhayā tamas te candraraśmayaḥ paryagacchañ śanaiḥ sarvā diśaḥ khaṃ ca kṣitiṃ tathā
7.159.46
tato muhūrtād bhuvanaṃ jyotirbhūtam ivābhavat aprakhyam aprakāśaṃ ca jagāmāśu tamas tathā
7.159.47
pratiprakāśite loke divābhūte niśākare vicerur na viceruś ca rājan naktaṃcarās tataḥ
7.159.48
bodhyamānaṃ tu tat sainyaṃ rājaṃś candrasya raśmibhiḥ bubudhe śatapatrāṇāṃ vanaṃ mahad ivāmbhasi
7.159.49
yathā candrodayoddhūtaḥ kṣubhitaḥ sāgaro bhavet tathā candrodayoddhūtaḥ sa babhūva balārṇavaḥ
7.159.50
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ punar eva viśāṃ pate loke lokavināśāya paraṃ lokam abhīpsatām
7.160.1
saṃjaya uvāca tato duryodhano droṇam abhigamyedam abravīt amarṣavaśam āpanno janayan harṣatejasī
7.160.2
na marṣaṇīyāḥ saṃgrāme viśramantaḥ śramānvitāḥ sapatnā glānamanaso labdhalakṣyā viśeṣataḥ
7.160.3
tat tu marṣitam asmābhir bhavataḥ priyakāmyayā ta ete pariviśrāntāḥ pāṇḍavā balavattarāḥ
7.160.4
sarvathā parihīnāḥ sma tejasā ca balena ca bhavatā pālyamānās te vivardhante punaḥ punaḥ
7.160.5
divyāny astrāṇi sarvāṇi brahmāstrādīni yāny api tāni sarvāṇi tiṣṭhanti bhavaty eva viśeṣataḥ
7.160.6
na pāṇḍaveyā na vayaṃ nānye loke dhanurdharāḥ yudhyamānasya te tulyāḥ satyam etad bravīmi te
7.160.7
sasurāsuragandharvān imāṃl lokān dvijottama sarvāstravid bhavān hanyād divyair astrair na saṃśayaḥ
7.160.8
sa bhavān marṣayaty enāṃs tvatto bhītān viśeṣataḥ śiṣyatvaṃ vā puraskṛtya mama vā mandabhāgyatām
7.160.9
evam uddharṣito droṇaḥ kopitaś cātmajena te samanyur abravīd rājan duryodhanam idaṃ vacaḥ
7.160.10
sthaviraḥ san paraṃ śaktyā ghaṭe duryodhanāhave ataḥ paraṃ mayā kāryaṃ kṣudraṃ vijayagṛddhinā anastravid ayaṃ sarvo hantavyo 'stravidā janaḥ
7.160.11
yad bhavān manyate cāpi śubhaṃ vā yadi vāśubham tad vai kartāsmi kauravya vacanāt tava nānyathā
7.160.12
nihatya sarvapāñcālān yuddhe kṛtvā parākramam vimokṣye kavacaṃ rājan satyenāyudham ālabhe
7.160.13
manyase yac ca kaunteyam arjunaṃ śrāntam āhave tasya vīryaṃ mahābāho śṛṇu satyena kaurava
7.160.14
taṃ na devā na gandharvā na yakṣā na ca rākṣasāḥ utsahante raṇe soḍhuṃ kupitaṃ savyasācinam
7.160.15
khāṇḍave yena bhagavān pratyudyātaḥ sureśvaraḥ sāyakair vāritaś cāpi varṣamāṇo mahātmanā
7.160.16
yakṣā nāgās tathā daityā ye cānye balagarvitāḥ nihatāḥ puruṣendreṇa tac cāpi viditaṃ tava
7.160.17
gandharvā ghoṣayātrāyāṃ citrasenādayo jitāḥ yūyaṃ tair hriyamāṇāś ca mokṣitā dṛḍhadhanvanā
7.160.18
nivātakavacāś cāpi devānāṃ śatravas tathā surair avadhyāḥ saṃgrāme tena vīreṇa nirjitāḥ
7.160.19
dānavānāṃ sahasrāṇi hiraṇyapuravāsinām vijigye puruṣavyāghraḥ sa śakyo mānuṣaiḥ katham
7.160.20
pratyakṣaṃ caiva te sarvaṃ yathā balam idaṃ tava kṣapitaṃ pāṇḍuputreṇa ceṣṭatāṃ no viśāṃ pate
7.160.21
taṃ tathābhipraśaṃsantam arjunaṃ kupitas tadā droṇaṃ tava suto rājan punar evedam abravīt
7.160.22
ahaṃ duḥśāsanaḥ karṇaḥ śakunir mātulaś ca me haniṣyāmo 'rjunaṃ saṃkhye dvaidhīkṛtyādya bhāratīm
7.160.23
tasya tad vacanaṃ śrutvā bhāradvājo hasann iva anvavartata rājānaṃ svasti te 'stv iti cābravīt
7.160.24
ko hi gāṇḍīvadhanvānaṃ jvalantam iva tejasā akṣayaṃ kṣapayet kaś cit kṣatriyaḥ kṣatriyarṣabham
7.160.25
taṃ na vittapatir nendro na yamo na jaleśvaraḥ nāsuroragarakṣāṃsi kṣapayeyuḥ sahāyudham
7.160.26
mūḍhās tv etāni bhāṣante yānīmāny āttha bhārata yuddhe hy arjunam āsādya svastimān ko vrajed gṛhān
7.160.27
tvaṃ tu sarvātiśaṅkitvān niṣṭhuraḥ pāpaniścayaḥ śreyasas tvaddhite yuktāṃs tat tad vaktum ihecchasi
7.160.28
gaccha tvam api kaunteyam ātmārthebhyo hi māciram tvam apy āśaṃsase yoddhuṃ kulajaḥ kṣatriyo hy asi
7.160.29
imān kiṃ pārthivān sarvān ghātayiṣyasy anāgasaḥ tvam asya mūlaṃ vairasya tasmād āsādayārjunam
7.160.30
eṣa te mātulaḥ prājñaḥ kṣatradharmam anuvrataḥ dūrdyūtadevī gāndhāriḥ prayātv arjunam āhave
7.160.31
eṣo 'kṣakuśalo jihmo dyūtakṛt kitavaḥ śaṭhaḥ devitā nikṛtiprajño yudhi jeṣyati pāṇḍavān
7.160.32
tvayā kathitam atyantaṃ karṇena saha hṛṣṭavat asakṛc chūnyavan mohād dhṛtarāṣṭrasya śṛṇvataḥ
7.160.33
ahaṃ ca tāta karṇaś ca bhrātā duḥśāsanaś ca me pāṇḍuputrān haniṣyāmaḥ sahitāḥ samare trayaḥ
7.160.34
iti te katthamānasya śrutaṃ saṃsadi saṃsadi anutiṣṭha pratijñāṃ tāṃ satyavāg bhava taiḥ saha
7.160.35
eṣa te pāṇḍavaḥ śatrur aviṣahyo 'grataḥ sthitaḥ kṣatradharmam avekṣasva ślāghyas tava vadho jayāt
7.160.36
dattaṃ bhuktam adhītaṃ ca prāptam aiśvaryam īpsitam kṛtakṛtyo 'nṛṇaś cāsi mā bhair yudhyasva pāṇḍavam
7.160.37
ity uktvā samare droṇo nyavartata yataḥ pare dvaidhīkṛtya tataḥ senāṃ yuddhaṃ samabhavat tadā
7.161.1
saṃjaya uvāca tribhāgamātraśeṣāyāṃ rātryāṃ yuddham avartata kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca saṃhṛṣṭānāṃ viśāṃ pate
7.161.2
atha candraprabhāṃ muṣṇann ādityasya puraḥsaraḥ aruṇo 'bhyudayāṃ cakre tāmrīkurvann ivāmbaram
7.161.3
tato dvaidhīkṛte sainye droṇaḥ somakapāṇḍavān abhyadravat sapāñcālān duryodhanapurogamaḥ
7.161.4
dvaidhībhūtān kurūn dṛṣṭvā mādhavo 'rjunam abravīt sapatnān savyataḥ kurmi savyasācinn imān kurūn
7.161.5
sa mādhavam anujñāya kuruṣveti dhanaṃjayaḥ droṇakarṇau maheṣvāsau savyataḥ paryavartata
7.161.6
abhiprāyaṃ tu kṛṣṇasya jñātvā parapuraṃjayaḥ ājiśīrṣagataṃ dṛṣṭvā bhīmasenaṃ samāsadat
7.161.7
bhīma uvāca arjunārjuna bībhatso śṛṇu me tattvato vacaḥ yadarthaṃ kṣatriyā sūte tasya kālo 'yam āgataḥ
7.161.8
asmiṃś ced āgate kāle śreyo na pratipatsyase asaṃbhāvitarūpaḥ sann ānṛśaṃsyaṃ kariṣyasi
7.161.9
satyaśrīdharmayaśasāṃ vīryeṇānṛṇyam āpnuhi bhindhy anīkaṃ yudhāṃ śreṣṭha savyasācinn imān kuru
7.161.10
saṃjaya uvāca sa savyasācī bhīmena coditaḥ keśavena ca karṇadroṇāv atikramya samantāt paryavārayat
7.161.11
tam ājiśīrṣam āyāntaṃ dahantaṃ kṣatriyarṣabhān parākrāntaṃ parākramya yatantaḥ kṣatriyarṣabhāḥ nāśaknuvan vārayituṃ vardhamānam ivānalam
7.161.12
atha duryodhanaḥ karṇaḥ śakuniś cāpi saubalaḥ abhyavarṣañ śaravrātaiḥ kuntīputraṃ dhanaṃjayam
7.161.13
teṣām astrāṇi sarveṣām uttamāstravidāṃ varaḥ kadarthīkṛtya rājendra śaravarṣair avākirat
7.161.14
astrair astrāṇi saṃvārya laghuhasto dhanaṃjayaḥ sarvān avidhyan niśitair daśabhir daśabhiḥ śaraiḥ
7.161.15
uddhūtā rajaso vṛṣṭiḥ śaravṛṣṭis tathaiva ca tamaś ca ghoraṃ śabdaś ca tadā samabhavan mahān
7.161.16
na dyaur na bhūmir na diśaḥ prājñāyanta tathā gate sainyena rajasā mūḍhaṃ sarvam andham ivābhavat
7.161.17
naiva te na vayaṃ rājan prajñāsiṣma parasparam uddeśena hi tena sma samayudhyanta pārthivāḥ
7.161.18
virathā rathino rājan samāsādya parasparam keṣeśu samasajjanta kavaceṣu bhujeṣu ca
7.161.19
hatāśvā hatasūtāś ca niśceṣṭā rathinas tadā jīvanta iva tatra sma vyadṛśyanta bhayārditāḥ
7.161.20
hatān gajān samāśliṣya parvatān iva vājinaḥ gatasattvā vyadṛśyanta tathaiva saha sādibhiḥ
7.161.21
tatas tv abhyavasṛtyaiva saṃgrāmād uttarāṃ diśam atiṣṭhad āhave droṇo vidhūma iva pāvakaḥ
7.161.22
tam ājiśīrṣād ekāntam apakrāntaṃ niśāmya tu samakampanta sainyāni pāṇḍavānāṃ viśāṃ pate
7.161.23
bhrājamānaṃ śriyā yuktaṃ jvalantam iva tejasā droṇaṃ dṛṣṭvārayas tresuś celur mamluś ca māriṣa
7.161.24
āhvayantaṃ parānīkaṃ prabhinnam iva vāraṇam nainaṃ śaśaṃsire jetuṃ dānavā vāsavaṃ yathā
7.161.25
ke cid āsan nirutsāhāḥ ke cit kruddhā manasvinaḥ vismitāś cābhavan ke cit ke cid āsann amarṣitāḥ
7.161.26
hastair hastāgram apare pratyapiṃṣan narādhipāḥ apare daśanair oṣṭhān adaśan krodhamūrchitāḥ
7.161.27
vyākṣipann āyudhān anye mamṛduś cāpare bhujān anye cānvapatan droṇaṃ tyaktātmāno mahaujasaḥ
7.161.28
pāñcālās tu viśeṣeṇa droṇasāyakapīḍitāḥ samasajjanta rājendra samare bhṛśavedanāḥ
7.161.29
tato virāṭadrupadau droṇaṃ pratiyayū raṇe tathā carantaṃ saṃgrāme bhṛśaṃ samaradurjayam
7.161.30
drupadasya tataḥ pautrās traya eva viśāṃ pate cedayaś ca maheṣvāsā droṇam evābhyayur yudhi
7.161.31
teṣāṃ drupadapautrāṇāṃ trayāṇāṃ niśitaiḥ śaraiḥ tribhir droṇo 'harat prāṇāṃs te hatā nyapatan bhuvi
7.161.32
tato droṇo 'jayad yuddhe cedikekayasṛñjayān matsyāṃś caivājayat sarvān bhāradvājo mahārathaḥ
7.161.33
tatas tu drupadaḥ krodhāc charavarṣam avākirat droṇaṃ prati mahārāja virāṭaś caiva saṃyuge
7.161.34
tato droṇaḥ supītābhyāṃ bhallābhyām arimardanaḥ drupadaṃ ca virāṭaṃ ca praiṣīd vaivasvatakṣayam
7.161.35
hate virāṭe drupade kekayeṣu tathaiva ca tathaiva cedimatsyeṣu pāñcāleṣu tathaiva ca hateṣu triṣu vīreṣu drupadasya ca naptṛṣu
7.161.36
droṇasya karma tad dṛṣṭvā kopaduḥkhasamanvitaḥ śaśāpa rathināṃ madhye dhṛṣṭadyumno mahāmanāḥ
7.161.37
iṣṭāpūrtāt tathā kṣātrād brāhmaṇyāc ca sa naśyatu droṇo yasyādya mucyeta yo vā droṇāt parāṅmukhaḥ
7.161.38
iti teṣāṃ pratiśrutya madhye sarvadhanuṣmatām āyād droṇaṃ sahānīkaḥ pāñcālyaḥ paravīrahā pāñcālās tv ekato droṇam abhyaghnan pāṇḍavānyataḥ
7.161.39
duryodhanaś ca karṇaś ca śakuniś cāpi saubalaḥ sodaryāś ca yathā mukhyās te 'rakṣan droṇam āhave
7.161.40
rakṣyamāṇaṃ tathā droṇaṃ samare tair mahātmabhiḥ yatamānāpi pāñcālā na śekuḥ prativīkṣitum
7.161.41
tatrākrudhyad bhīmaseno dhṛṣṭadyumnasya māriṣa sa enaṃ vāgbhir ugrābhis tatakṣa puruṣarṣabha
7.161.42
drupadasya kule jātaḥ sarvāstreṣv astravittamaḥ kaḥ kṣatriyo manyamānaḥ prekṣetārim avasthitam
7.161.43
pitṛputravadhaṃ prāpya pumān kaḥ parihāpayet viśeṣatas tu śapathaṃ śapitvā rājasaṃsadi
7.161.44
eṣa vaiśvānara iva samiddhaḥ svena tejasā śaracāpendhano droṇaḥ kṣatraṃ dahati tejasā
7.161.45
purā karoti niḥśeṣāṃ pāṇḍavānām anīkinīm sthitāḥ paśyata me karma droṇam eva vrajāmy aham
7.161.46
ity uktvā prāviśat kruddho droṇānīkaṃ vṛkodaraḥ dṛḍhaiḥ pūrṇāyatotsṛṣṭair drāvayaṃs tava vāhinīm
7.161.47
dhṛṣṭadyumno 'pi pāñcālyaḥ praviśya mahatīṃ camūm āsasāda raṇe droṇaṃ tadāsīt tumulaṃ mahat
7.161.48
naiva nas tādṛśaṃ yuddhaṃ dṛṣṭapūrvaṃ na ca śrutam yathā sūryodaye rājan samutpiñjo 'bhavan mahān
7.161.49
saṃsaktāni vyadṛśyanta rathavṛndāni māriṣa hatāni ca vikīrṇāni śarīrāṇi śarīriṇām
7.161.50
ke cid anyatra gacchantaḥ pathi cānyair upadrutāḥ vimukhāḥ pṛṣṭhataś cānye tāḍyante pārśvato 'pare
7.161.51
tathā saṃsaktayuddhaṃ tad abhavad bhṛśadāruṇam atha saṃdhyāgataḥ sūryaḥ kṣaṇena samapadyata
7.162.1
saṃjaya uvāca te tathaiva mahārāja daṃśitā raṇamūrdhani saṃdhyāgataṃ sahasrāṃśum ādityam upatasthire
7.162.2
udite tu sahasrāṃśau taptakāñcanasaprabhe prakāśiteṣu lokeṣu punar yuddham avartata
7.162.3
dvaṃdvāni yāni tatrāsan saṃsaktāni purodayāt tāny evābhyudite sūrye samasajjanta bhārata
7.162.4
rathair hayā hayair nāgāḥ pādātāś cāpi kuñjaraiḥ hayā hayaiḥ samājagmuḥ pādātāś ca padātibhiḥ saṃsaktāś ca viyuktāś ca yodhāḥ saṃnyapatan raṇe
7.162.5
te rātrau kṛtakarmāṇaḥ śrāntāḥ sūryasya tejasā kṣutpipāsāparītāṅgā visaṃjñā bahavo 'bhavan
7.162.6
śaṅkhabherīmṛdaṅgānāṃ kuñjarāṇāṃ ca garjatām visphāritavikṛṣṭānāṃ kārmukāṇāṃ ca kūjatām
7.162.7
śabdaḥ samabhavad rājan divispṛg bharatarṣabha dravatāṃ ca padātīnāṃ śastrāṇāṃ vinipātyatām
7.162.8
hayānāṃ heṣatāṃ caiva rathānāṃ ca nivartatām krośatāṃ garjatāṃ caiva tadāsīt tumulaṃ mahat
7.162.9
vivṛddhas tumulaḥ śabdo dyām agacchan mahāsvanaḥ nānāyudhanikṛttānāṃ ceṣṭatām āturaḥ svanaḥ
7.162.10
bhūmāv aśrūyata mahāṃs tadāsīt kṛpaṇaṃ mahat patatāṃ patitānāṃ ca pattyaśvarathahastinām
7.162.11
teṣu sarveṣv anīkeṣu vyatiṣakteṣv anekaśaḥ sve svāñ jaghnuḥ pare svāṃś ca sve parāṃś ca parān pare
7.162.12
vīrabāhuvisṛṣṭāś ca yodheṣu ca gajeṣu ca asayaḥ pratyadṛśyanta vāsasāṃ nejaneṣv iva
7.162.13
udyatapratipiṣṭānāṃ khaḍgānāṃ vīrabāhubhiḥ sa eva śabdas tadrūpo vāsasāṃ nijyatām iva
7.162.14
ardhāsibhis tathā khaḍgais tomaraiḥ saparaśvadhaiḥ nikṛṣṭayuddhaṃ saṃsaktaṃ mahad āsīt sudāruṇam
7.162.15
gajāśvakāyaprabhavāṃ naradehapravāhinīm śastramatsyasusaṃpūrṇāṃ māṃsaśoṇitakardamām
7.162.16
ārtanādasvanavatīṃ patākāvastraphenilām nadīṃ prāvartayan vīrāḥ paralokapravāhinīm
7.162.17
śaraśaktyarditāḥ klāntā rātrimūḍhālpacetasaḥ viṣṭabhya sarvagātrāṇi vyatiṣṭhan gajavājinaḥ saṃśuṣkavadanā vīrāḥ śirobhiś cārukuṇḍalaiḥ
7.162.18
yuddhopakaraṇaiś cānyais tatra tatra prakāśitaiḥ kravyādasaṃghair ākīrṇaṃ mṛtair ardhamṛtair api nāsīd rathapathas tatra sarvam āyodhanaṃ prati
7.162.19
majjatsu cakreṣu rathān sattvam āsthāya vājinaḥ kathaṃ cid avahañ śrāntā vepamānāḥ śarārditāḥ kulasattvabalopetā vājino vāraṇopamāḥ
7.162.20
vihvalaṃ tat samudbhrāntaṃ sabhayaṃ bhāratāturam balam āsīt tadā sarvam ṛte droṇārjunāv ubhau
7.162.21
tāv evāstāṃ nilayanaṃ tāv ārtāyanam eva ca tāv evānye samāsādya jagmur vaivasvatakṣayam
7.162.22
āvignam abhavat sarvaṃ kauravāṇāṃ mahad balam pāñcālānāṃ ca saṃsaktaṃ na prājñāyata kiṃ cana
7.162.23
antakākrīḍasadṛśe bhīrūṇāṃ bhayavardhane pṛthivyāṃ rājavaṃśānām utthite mahati kṣaye
7.162.24
na tatra karṇaṃ na droṇaṃ nārjunaṃ na yudhiṣṭhiram na bhīmasenaṃ na yamau na pāñcālyaṃ na sātyakim
7.162.25
na ca duḥśāsanaṃ drauṇiṃ na duryodhanasaubalau na kṛpaṃ madrarājaṃ vā kṛtavarmāṇam eva ca
7.162.26
na cānyān naiva cātmānaṃ na kṣitiṃ na diśas tathā paśyāma rājan saṃsaktān sainyena rajasāvṛtān
7.162.27
saṃbhrānte tumule ghore rajomeghe samutthite dvitīyām iva saṃprāptām amanyanta niśāṃ tadā
7.162.28
na jñāyante kauraveyā na pāñcālā na pāṇḍavāḥ na diśo na divaṃ norvīṃ na samaṃ viṣamaṃ tathā
7.162.29
hastasaṃsparśam āpannān parān vāpy atha vā svakān nyapātayaṃs tadā yuddhe narāḥ sma vijayaiṣiṇaḥ
7.162.30
uddhūtatvāt tu rajasaḥ prasekāc choṇitasya ca praśaśāma rajo bhaumaṃ śīghratvād anilasya ca
7.162.31
tatra nāgā hayā yodhā rathino 'tha padātayaḥ pārijātavanānīva vyarocan rudhirokṣitāḥ
7.162.32
tato duryodhanaḥ karṇo droṇo duḥśāsanas tathā pāṇḍavaiḥ samasajjanta caturbhiś caturo rathāḥ
7.162.33
duryodhanaḥ saha bhrātrā yamābhyāṃ samasajjata vṛkodareṇa rādheyo bhāradvājena cārjunaḥ
7.162.34
tad ghoraṃ mahad āścaryaṃ sarve praikṣan samantataḥ ratharṣabhāṇām ugrāṇāṃ saṃnipātam amānuṣam
7.162.35
rathamārgair vicitraiś ca vicitrarathasaṃkulam apaśyan rathino yuddhaṃ vicitraṃ citrayodhinām
7.162.36
yatamānāḥ parākrāntāḥ parasparajigīṣavaḥ jīmūtā iva gharmānte śaravarṣair avākiran
7.162.37
te rathān sūryasaṃkāśān āsthitāḥ puruṣarṣabhāḥ aśobhanta yathā meghāḥ śāradāḥ samupasthitāḥ
7.162.38
spardhinas te maheṣvāsāḥ kṛtayatnā dhanurdharāḥ abhyagacchaṃs tathānyonyaṃ mattā gajavṛṣā iva
7.162.39
na nūnaṃ dehabhedo 'sti kāle tasmin samāgate yatra sarve na yugapad vyaśīryanta mahārathāḥ
7.162.40
bāhubhiś caraṇaiś chinnaiḥ śirobhiś cārukuṇḍalaiḥ kārmukair viśikhaiḥ prāsaiḥ khaḍgaiḥ paraśupaṭṭiśaiḥ
7.162.41
nālīkakṣuranārācair nakharaiḥ śaktitomaraiḥ anyaiś ca vividhākārair dhautaiḥ praharaṇottamaiḥ
7.162.42
citraiś ca vividhākāraiḥ śarīrāvaraṇair api vicitraiś ca rathair bhagnair hataiś ca gajavājibhiḥ
7.162.43
śūnyaiś ca nagarākārair hatayodhadhvajai rathaiḥ amanuṣyair hayais trastaiḥ kṛṣyamāṇais tatas tataḥ
7.162.44
vātāyamānair asakṛd dhatavīrair alaṃkṛtaiḥ vyajanaiḥ kaṅkaṭaiś caiva dhvajaiś ca vinipātitaiḥ
7.162.45
chatrair ābharaṇair vastrair mālyaiś ca susugandhibhiḥ hāraiḥ kirīṭair mukuṭair uṣṇīṣaiḥ kiṅkiṇīgaṇaiḥ
7.162.46
urasyair maṇibhir niṣkaiś cūḍāmaṇibhir eva ca āsīd āyodhanaṃ tatra nabhas tārāgaṇair iva
7.162.47
tato duryodhanasyāsīn nakulena samāgamaḥ amarṣitena kruddhasya kruddhenāmarṣitasya ca
7.162.48
apasavyaṃ cakārātha mādrīputras tavātmajam kirañ śaraśatair hṛṣṭas tatra nādo mahān abhūt
7.162.49
apasavyaṃ kṛtaḥ saṃkhye bhrātṛvyenātyamarṣiṇā so 'marṣitas tam apy ājau praticakre 'pasavyataḥ
7.162.50
tataḥ praticikīrṣantam apasavyaṃ tu te sutam nyavārayata tejasvī nakulaś citramārgavit
7.162.51
sarvato vinivāryainaṃ śarajālena pīḍayan vimukhaṃ nakulaś cakre tat sainyāḥ samapūjayan
7.162.52
tiṣṭha tiṣṭheti nakulo babhāṣe tanayaṃ tava saṃsmṛtya sarvaduḥkhāni tava durmantritena ca
7.163.1
saṃjaya uvāca tato duḥśāsanaḥ kruddhaḥ sahadevam upādravat rathavegena tīvreṇa kampayann iva medinīm
7.163.2
tasyāpatata evāśu bhallenāmitrakarśanaḥ mādrīsutaḥ śiro yantuḥ saśirastrāṇam acchinat
7.163.3
nainaṃ duḥśāsanaḥ sūtaṃ nāpi kaś cana sainikaḥ hṛtottamāṅgam āśutvāt sahadevena buddhavān
7.163.4
yadā tv asaṃgṛhītatvāt prayānty aśvā yathāsukham tato duḥśāsanaḥ sūtaṃ buddhavān gatacetasam
7.163.5
sa hayān saṃnigṛhyājau svayaṃ hayaviśāradaḥ yuyudhe rathināṃ śreṣṭhaś citraṃ laghu ca suṣṭhu ca
7.163.6
tad asyāpūjayan karma sve pare caiva saṃyuge hatasūtarathenājau vyacarad yad abhītavat
7.163.7
sahadevas tu tān aśvāṃs tīkṣṇair bāṇair avākirat pīḍyamānāḥ śaraiś cāśu prādravaṃs te tatas tataḥ
7.163.8
sa raśmiṣu viṣaktatvād utsasarja śarāsanam dhanuṣā karma kurvaṃs tu raśmīn sa punar utsṛjat
7.163.9
chidreṣu teṣu taṃ bāṇair mādrīputro 'bhyavākirat parīpsaṃs tvatsutaṃ karṇas tadantaram avāpatat
7.163.10
vṛkodaras tataḥ karṇaṃ tribhir bhallaiḥ samāhitaiḥ ākarṇapūrṇair abhyaghnan bāhvor urasi cānadat
7.163.11
saṃnyavartata taṃ karṇaḥ saṃghaṭṭita ivoragaḥ tad abhūt tumulaṃ yuddhaṃ bhīmarādheyayos tadā
7.163.12
tau vṛṣāv iva saṃkruddhau vivṛttanayanāv ubhau vegena mahatānyonyaṃ saṃrabdhāv abhipetatuḥ
7.163.13
abhisaṃśliṣṭayos tatra tayor āhavaśauṇḍayoḥ abhinnaśarapātatvād gadāyuddham avartata
7.163.14
gadayā bhīmasenas tu karṇasya rathakūbaram bibhedāśu tadā rājaṃs tad adbhutam ivābhavat
7.163.15
tato bhīmasya rādheyo gadām ādāya vīryavān avāsṛjad rathe tāṃ tu bibheda gadayā gadām
7.163.16
tato bhīmaḥ punar gurvīṃ cikṣepādhirather gadām tāṃ śarair daśabhiḥ karṇaḥ supuṅkhaiḥ susamāhitaiḥ pratyavidhyat punaś cānyaiḥ sā bhīmaṃ punar āvrajat
7.163.17
tasyāḥ pratinipātena bhīmasya vipulo dhvajaḥ papāta sārathiś cāsya mumoha gadayā hataḥ
7.163.18
sa karṇe sāyakān aṣṭau vyasṛjat krodhamūrchitaḥ dhvaje śarāsane caiva śarāvāpe ca bhārata
7.163.19
tataḥ punas tu rādheyo hayān asya ratheṣubhiḥ ṛṣyavarṇāñ jaghānāśu tathobhau pārṣṇisārathī
7.163.20
sa vipannaratho bhīmo nakulasyāpluto ratham harir yathā gireḥ śṛṅgaṃ samākrāmad ariṃdamaḥ
7.163.21
tathā droṇārjunau citram ayudhyetāṃ mahārathau ācāryaśiṣyau rājendra kṛtapraharaṇau yudhi
7.163.22
laghusaṃdhānayogābhyāṃ rathayoś ca raṇena ca mohayantau manuṣyāṇāṃ cakṣūṃṣi ca manāṃsi ca
7.163.23
upāramanta te sarve yodhāsmākaṃ pare tathā adṛṣṭapūrvaṃ paśyantas tad yuddhaṃ guruśiṣyayoḥ
7.163.24
vicitrān pṛtanāmadhye rathamārgān udīryataḥ anyonyam apasavyaṃ ca kartuṃ vīrau tadaiṣatuḥ parākramaṃ tayor yodhā dadṛśus taṃ suvismitāḥ
7.163.25
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ droṇapāṇḍavayor mahat āmiṣārthaṃ mahārāja gagane śyenayor iva
7.163.26
yad yac cakāra droṇas tu kuntīputrajigīṣayā tat tat pratijaghānāśu prahasaṃs tasya pāṇḍavaḥ
7.163.27
yadā droṇo na śaknoti pāṇḍavasya viśeṣaṇe tataḥ prāduścakārāstram astramārgaviśāradaḥ
7.163.28
aindraṃ pāśupataṃ tvāṣṭraṃ vāyavyam atha vāruṇam muktaṃ muktaṃ droṇacāpāt taj jaghāna dhanaṃjayaḥ
7.163.29
astrāṇy astrair yadā tasya vidhivad dhanti pāṇḍavaḥ tato 'straiḥ paramair divyair droṇaḥ pārtham avākirat
7.163.30
yad yad astraṃ sa pārthāya prayuṅkte vijigīṣayā tasyāstrasya vighātārthaṃ tat tat sa kurute 'rjunaḥ
7.163.31
sa vadhyamāneṣv astreṣu divyeṣv api yathāvidhi arjunenārjunaṃ droṇo manasaivābhyapūjayat
7.163.32
mene cātmānam adhikaṃ pṛthivyām api bhārata tena śiṣyeṇa sarvebhyaḥ śastravidbhyaḥ samantataḥ
7.163.33
vāryamāṇas tu pārthena tathā madhye mahātmanām yatamāno 'rjunaṃ prītyā pratyavārayad utsmayan
7.163.34
tato 'ntarikṣe devāś ca gandharvāś ca sahasraśaḥ ṛṣayaḥ siddhasaṃghāś ca vyatiṣṭhanta didṛkṣayā
7.163.35
tad apsarobhir ākīrṇaṃ yakṣarākṣasasaṃkulam śrīmad ākāśam abhavad bhūyo meghākulaṃ yathā
7.163.36
tatra smāntarhitā vāco vyacaranta punaḥ punaḥ droṇasya stavasaṃyuktāḥ pārthasya ca mahātmanaḥ visṛjyamāneṣv astreṣu jvālayatsu diśo daśa
7.163.37
naivedaṃ mānuṣaṃ yuddhaṃ nāsuraṃ na ca rākṣasam na daivaṃ na ca gāndharvaṃ brāhmaṃ dhruvam idaṃ param vicitram idam āścaryaṃ na no dṛṣṭaṃ na ca śrutam
7.163.38
ati pāṇḍavam ācāryo droṇaṃ cāpy ati pāṇḍavaḥ nānayor antaraṃ draṣṭuṃ śakyam astreṇa kena cit
7.163.39
yadi rudro dvidhākṛtya yudhyetātmānam ātmanā tatra śakyopamā kartum anyatra tu na vidyate
7.163.40
jñānam ekastham ācārye jñānaṃ yogaś ca pāṇḍave śauryam ekastham ācārye balaṃ śauryaṃ ca pāṇḍave
7.163.41
nemau śakyau maheṣvāsau raṇe kṣepayituṃ paraiḥ icchamānau punar imau hanyetāṃ sāmaraṃ jagat
7.163.42
ity abruvan mahārāja dṛṣṭvā tau puruṣarṣabhau antarhitāni bhūtāni prakāśāni ca saṃghaśaḥ
7.163.43
tato droṇo brāhmam astraṃ prāduścakre mahāmatiḥ saṃtāpayan raṇe pārthaṃ bhūtāny antarhitāni ca
7.163.44
tataś cacāla pṛthivī saparvatavanadrumā vavau ca viṣamo vāyuḥ sāgarāś cāpi cukṣubhuḥ
7.163.45
tatas trāso mahān āsīt kurupāṇḍavasenayoḥ sarveṣāṃ caiva bhūtānām udyate 'stre mahātmanā
7.163.46
tataḥ pārtho 'py asaṃbhrāntas tad astraṃ pratijaghnivān brahmāstreṇaiva rājendra tataḥ sarvam aśīśamat
7.163.47
yadā na gamyate pāraṃ tayor anyatarasya vā tataḥ saṃkulayuddhena tad yuddhaṃ vyakulīkṛtam
7.163.48
nājñāyata tataḥ kiṃ cit punar eva viśāṃ pate pravṛtte tumule yuddhe droṇapāṇḍavayor mṛdhe
7.163.49
śarajālaiḥ samākīrṇe meghajālair ivāmbare na sma saṃpatate kaś cid antarikṣacaras tadā
7.164.1
saṃjaya uvāca tasmiṃs tathā vartamāne narāśvagajasaṃkṣaye duḥśāsano mahārāja dhṛṣṭadyumnam ayodhayat
7.164.2
sa tu rukmarathāsakto duḥśāsanaśarārditaḥ amarṣāt tava putrasya śarair vāhān avākirat
7.164.3
kṣaṇena sa rathas tasya sadhvajaḥ sahasārathiḥ nādṛśyata mahārāja pārṣatasya śaraiś citaḥ
7.164.4
duḥśāsanas tu rājendra pāñcālyasya mahātmanaḥ nāśakat pramukhe sthātuṃ śarajālaprapīḍitaḥ
7.164.5
sa tu duḥśāsanaṃ bāṇair vimukhīkṛtya pārṣataḥ kirañ śarasahasrāṇi droṇam evābhyayād raṇe
7.164.6
pratyapadyata hārdikyaḥ kṛtavarmā tadantaram sodaryāṇāṃ trayaś caiva ta enaṃ paryavārayan
7.164.7
taṃ yamau pṛṣṭhato 'nvaitāṃ rakṣantau puruṣarṣabhau droṇāyābhimukhaṃ yāntaṃ dīpyamānam ivānalam
7.164.8
saṃprahāram akurvaṃs te sarve sapta mahārathāḥ amarṣitāḥ sattvavantaḥ kṛtvā maraṇam agrataḥ
7.164.9
śuddhātmānaḥ śuddhavṛttā rājan svargapuraskṛtāḥ āryaṃ yuddham akurvanta parasparajigīṣavaḥ
7.164.10
śuklābhijanakarmāṇo matimanto janādhipāḥ dharmayuddham ayudhyanta prekṣanto gatim uttamām
7.164.11
na tatrāsīd adharmiṣṭham aśastraṃ yuddham eva ca nātra karṇī na nālīko na lipto na ca vastakaḥ
7.164.12
na sūcī kapiśo nātra na gavāsthir gajāsthikaḥ iṣur āsīn na saṃśliṣṭo na pūtir na ca jihmagaḥ
7.164.13
ṛjūny eva viśuddhāni sarve śastrāṇy adhārayan suyuddhena parāṃl lokān īpsantaḥ kīrtim eva ca
7.164.14
tadāsīt tumulaṃ yuddhaṃ sarvadoṣavivarjitam caturṇāṃ tava yodhānāṃ tais tribhiḥ pāṇḍavaiḥ saha
7.164.15
dhṛṣṭadyumnas tu tān hitvā tava rājan ratharṣabhān yamābhyāṃ vāritān dṛṣṭvā śīghrāstro droṇam abhyayāt
7.164.16
nivāritās tu te vīrās tayoḥ puruṣasiṃhayoḥ samasajjanta catvāro vātāḥ parvatayor iva
7.164.17
dvābhyāṃ dvābhyāṃ yamau sārdhaṃ rathābhyāṃ rathapuṃgavau samāsaktau tato droṇaṃ dhṛṣṭadyumno 'bhyavartata
7.164.18
dṛṣṭvā droṇāya pāñcālyaṃ vrajantaṃ yuddhadurmadam yamābhyāṃ tāṃś ca saṃsaktāṃs tadantaram upādravat
7.164.19
duryodhano mahārāja kirañ śoṇitabhojanān taṃ sātyakiḥ śīghrataraṃ punar evābhyavartata
7.164.20
tau parasparam āsādya samīpe kurumādhavau hasamānau nṛśārdūlāv abhītau samagacchatām
7.164.21
bālye vṛttāni sarvāṇi prīyamāṇau vicintya tau anyonyaṃ prekṣamāṇau ca hasamānau punaḥ punaḥ
7.164.22
atha duryodhano rājā sātyakiṃ pratyabhāṣata priyaṃ sakhāyaṃ satataṃ garhayan vṛttam ātmanaḥ
7.164.23
dhik krodhaṃ dhik sakhe lobhaṃ dhiṅ mohaṃ dhig amarṣitam dhig astu kṣātram ācāraṃ dhig astu balam aurasam
7.164.24
yat tvaṃ mām abhisaṃdhatse tvāṃ cāhaṃ śinipuṃgava tvaṃ hi prāṇaiḥ priyataro mamāhaṃ ca sadā tava
7.164.25
smarāmi tāni sarvāṇi bālye vṛttāni yāni nau tāni sarvāṇi jīrṇāni sāṃprataṃ nau raṇājire kim anyat krodhalobhābhyāṃ yudhyāmi tvādya sātvata
7.164.26
taṃ tathāvādinaṃ rājan sātyakiḥ pratyabhāṣata prahasan viśikhāṃs tīkṣṇān udyamya paramāstravit
7.164.27
neyaṃ sabhā rājaputra na cācāryaniveśanam yatra krīḍitam asmābhis tadā rājan samāgataiḥ
7.164.28
duryodhana uvāca kva sā krīḍā gatāsmākaṃ bālye vai śinipuṃgava kva ca yuddham idaṃ bhūyaḥ kālo hi duratikramaḥ
7.164.29
kiṃ nu no vidyate kṛtyaṃ dhanena dhanalipsayā yatra yudhyāmahe sarve dhanalobhāt samāgatāḥ
7.164.30
saṃjaya uvāca taṃ tathāvādinaṃ tatra rājānaṃ mādhavo 'bravīt evaṃvṛttaṃ sadā kṣatraṃ yad dhantīha gurūn api
7.164.31
yadi te 'haṃ priyo rājañ jahi māṃ mā ciraṃ kṛthāḥ tvatkṛte sukṛtāṃl lokān gaccheyaṃ bharatarṣabha
7.164.32
yā te śaktir balaṃ caiva tat kṣipraṃ mayi darśaya necchāmy etad ahaṃ draṣṭuṃ mitrāṇāṃ vyasanaṃ mahat
7.164.33
ity evaṃ vyaktam ābhāṣya pratibhāṣya ca sātyakiḥ abhyayāt tūrṇam avyagro nirapekṣo viśāṃ pate
7.164.34
tam āyāntam abhiprekṣya pratyagṛhṇāt tavātmajaḥ śaraiś cāvākirad rājañ śaineyaṃ tanayas tava
7.164.35
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ kurumādhavasiṃhayoḥ anyonyaṃ kruddhayor ghoraṃ yathā dviradasiṃhayoḥ
7.164.36
tataḥ pūrṇāyatotsṛṣṭaiḥ sātvataṃ yuddhadurmadam duryodhanaḥ pratyavidhyad daśabhir niśitaiḥ śaraiḥ
7.164.37
taṃ sātyakiḥ pratyaviddhat tathaiva daśabhiḥ śaraiḥ pañcāśatā punaś cājau triṃśatā daśabhiś ca ha
7.164.38
tasya saṃdadhataś ceṣūn saṃhiteṣuṃ ca kārmukam acchinat sātyakis tūrṇaṃ śaraiś caivābhyavīvṛṣat
7.164.39
sa gāḍhaviddho vyathitaḥ pratyapāyād rathāntaram duryodhano mahārāja dāśārhaśarapīḍitaḥ
7.164.40
samāśvasya tu putras te sātyakiṃ punar abhyayāt visṛjann iṣujālāni yuyudhānarathaṃ prati
7.164.41
tathaiva sātyakir bāṇān duryodhanarathaṃ prati pratataṃ vyasṛjad rājaṃs tat saṃkulam avartata
7.164.42
tatreṣubhiḥ kṣipyamāṇaiḥ patadbhiś ca samantataḥ agner iva mahākakṣe śabdaḥ samabhavan mahān
7.164.43
tatrābhyadhikam ālakṣya mādhavaṃ rathasattamam kṣipram abhyapatat karṇaḥ parīpsaṃs tanayaṃ tava
7.164.44
na tu taṃ marṣayām āsa bhīmaseno mahābalaḥ abhyayāt tvaritaḥ karṇaṃ visṛjan sāyakān bahūn
7.164.45
tasya karṇaḥ śitān bāṇān pratihanya hasann iva dhanuḥ śarāṃś ca ciccheda sūtaṃ cābhyahanac charaiḥ
7.164.46
bhīmasenas tu saṃkruddho gadām ādāya pāṇḍavaḥ dhvajaṃ dhanuś ca sūtaṃ ca saṃmamardāhave ripoḥ
7.164.47
amṛṣyamāṇaḥ karṇas tu bhīmasenam ayudhyata vividhair iṣujālaiś ca nānāśastraiś ca saṃyuge
7.164.48
saṃkule vartamāne tu rājā dharmasuto 'bravīt pāñcālānāṃ naravyāghrān matsyānāṃ ca nararṣabhān
7.164.49
ye naḥ prāṇāḥ śiro ye no ye no yodhā mahābalāḥ ta ete dhārtarāṣṭreṣu viṣaktāḥ puruṣarṣabhāḥ
7.164.50
kiṃ tiṣṭhata yathā mūḍhāḥ sarve vigatacetasaḥ tatra gacchata yatraite yudhyante māmakā rathāḥ
7.164.51
kṣatradharmaṃ puraskṛtya sarva eva gatajvarāḥ jayanto vadhyamānā vā gatim iṣṭāṃ gamiṣyatha
7.164.52
jitvā ca bahubhir yajñair yakṣyadhvaṃ bhūridakṣiṇaiḥ hatā vā devasād bhūtvā lokān prāpsyatha puṣkalān
7.164.53
te rājñā coditā vīrā yotsyamānā mahārathāḥ caturdhā vahinīṃ kṛtvā tvaritā droṇam abhyayuḥ
7.164.54
pāñcālās tv ekato droṇam abhyaghnan bahubhiḥ śaraiḥ bhīmasenapurogāś ca ekataḥ paryavārayan
7.164.55
āsaṃs tu pāṇḍuputrāṇāṃ trayo 'jihmā mahārathāḥ yamau ca bhīmasenaś ca prākrośanta dhanaṃjayam
7.164.56
abhidravārjuna kṣipraṃ kurūn droṇād apānuda tata enaṃ haniṣyanti pāñcālā hatarakṣiṇam
7.164.57
kauraveyāṃs tataḥ pārthaḥ sahasā samupādravat pāñcālān eva tu droṇo dhṛṣṭadyumnapurogamān
7.164.58
pāñcālānāṃ tato droṇo 'py akarot kadanaṃ mahat yathā kruddho raṇe śakro dānavānāṃ kṣayaṃ purā
7.164.59
droṇāstreṇa mahārāja vadhyamānāḥ pare yudhi nātrasanta raṇe droṇāt sattvavanto mahārathāḥ
7.164.60
vadhyamānā mahārāja pāñcālāḥ sṛñjayās tathā droṇam evābhyayur yuddhe mohayanto mahāratham
7.164.61
teṣāṃ tūtsādyamānānāṃ pāñcālānāṃ samantataḥ abhavad bhairavo nādo vadhyatāṃ śaraśaktibhiḥ
7.164.62
vadhyamāneṣu saṃgrāme pāñcāleṣu mahātmanā udīryamāṇe droṇāstre pāṇḍavān bhayam āviśat
7.164.63
dṛṣṭvāśvanarasaṃghānāṃ vipulaṃ ca kṣayaṃ yudhi pāṇḍaveyā mahārāja nāśaṃsur vijayaṃ tadā
7.164.64
kaccid droṇo na naḥ sarvān kṣapayet paramāstravit samiddhaḥ śiśirāpāye dahan kakṣam ivānalaḥ
7.164.65
na cainaṃ saṃyuge kaś cit samarthaḥ prativīkṣitum na cainam arjuno jātu pratiyudhyeta dharmavit
7.164.66
trastān kuntīsutān dṛṣṭvā droṇasāyakapīḍitān matimāñ śreyase yuktaḥ keśavo 'rjunam abravīt
7.164.67
naiṣa yuddhena saṃgrāme jetuṃ śakyaḥ kathaṃ cana api vṛtrahaṇā yuddhe rathayūthapayūthapaḥ
7.164.68
āsthīyatāṃ jaye yogo dharmam utsṛjya pāṇḍava yathā vaḥ saṃyuge sarvān na hanyād rukmavāhanaḥ
7.164.69
aśvatthāmni hate naiṣa yudhyed iti matir mama taṃ hataṃ saṃyuge kaś cid asmai śaṃsatu mānavaḥ
7.164.70
etan nārocayad rājan kuntīputro dhanaṃjayaḥ anye tv arocayan sarve kṛcchreṇa tu yudhiṣṭhiraḥ
7.164.71
tato bhīmo mahābāhur anīke sve mahāgajam jaghāna gadayā rājann aśvatthāmānam ity uta
7.164.72
bhīmasenas tu savrīḍam upetya droṇam āhave aśvatthāmā hata iti śabdam uccaiś cakāra ha
7.164.73
aśvatthāmeti hi gajaḥ khyāto nāmnā hato 'bhavat kṛtvā manasi taṃ bhīmo mithyā vyāhṛtavāṃs tadā
7.164.74
bhīmasenavacaḥ śrutvā droṇas tat param apriyam manasā sannagātro 'bhūd yathā saikatam ambhasi
7.164.75
śaṅkamānaḥ sa tan mithyā vīryajñaḥ svasutasya vai hataḥ sa iti ca śrutvā naiva dhairyād akampata
7.164.76
sa labdhvā cetanāṃ droṇaḥ kṣaṇenaiva samāśvasat anucintyātmanaḥ putram aviṣahyam arātibhiḥ
7.164.77
sa pārṣatam abhidrutya jighāṃsur mṛtyum ātmanaḥ avākirat sahasreṇa tīkṣṇānāṃ kaṅkapatriṇām
7.164.78
taṃ vai viṃśatisāhasrāḥ pāñcālānāṃ nararṣabhāḥ tathā carantaṃ saṃgrāme sarvato vyakirañ śaraiḥ
7.164.79
tataḥ prāduṣkarod droṇo brāhmam astraṃ paraṃtapaḥ vadhāya teṣāṃ śūrāṇāṃ pāñcālānām amarṣitaḥ
7.164.80
tato vyarocata droṇo vinighnan sarvasomakān śirāṃsy apātayac cāpi pāñcālānāṃ mahāmṛdhe tathaiva parighākārān bāhūn kanakabhūṣaṇān
7.164.81
te vadhyamānāḥ samare bhāradvājena pārthivāḥ medinyām anvakīryanta vātanunnā iva drumāḥ
7.164.82
kuñjarāṇāṃ ca patatāṃ hayaughānāṃ ca bhārata agamyarūpā pṛthivī māṃsaśoṇitakardamā
7.164.83
hatvā viṃśatisāhasrān pāñcālānāṃ rathavrajān atiṣṭhad āhave droṇo vidhūmo 'gnir iva jvalan
7.164.84
tathaiva ca punaḥ kruddho bhāradvājaḥ pratāpavān vasudānasya bhallena śiraḥ kāyād apāharat
7.164.85
punaḥ pañcaśatān matsyān ṣaṭsahasrāṃś ca sṛñjayān hastinām ayutaṃ hatvā jaghānāśvāyutaṃ punaḥ
7.164.86
kṣatriyāṇām abhāvāya dṛṣṭvā droṇam avasthitam ṛṣayo 'bhyāgamaṃs tūrṇaṃ havyavāhapurogamāḥ
7.164.87
viśvāmitro jamadagnir bhāradvājo 'tha gautamaḥ vasiṣṭhaḥ kaśyapo 'triś ca brahmalokaṃ ninīṣavaḥ
7.164.88
sikatāḥ pṛśnayo gargā bālakhilyā marīcipāḥ bhṛgavo 'ṅgirasaś caiva sūkṣmāś cānye maharṣayaḥ
7.164.89
ta enam abruvan sarve droṇam āhavaśobhinam adharmataḥ kṛtaṃ yuddhaṃ samayo nidhanasya te
7.164.90
nyasyāyudhaṃ raṇe droṇa sametyāsmān avasthitān nātaḥ krūrataraṃ karma punaḥ kartuṃ tvam arhasi
7.164.91
vedavedāṅgaviduṣaḥ satyadharmaparasya ca brāhmaṇasya viśeṣeṇa tavaitan nopapadyate
7.164.92
nyasyāyudham amogheṣo tiṣṭha vartmani śāśvate paripūrṇaś ca kālas te vastuṃ loke 'dya mānuṣe
7.164.93
iti teṣāṃ vacaḥ śrutvā bhīmasenavacaś ca tat dhṛṣṭadyumnaṃ ca saṃprekṣya raṇe sa vimanābhavat
7.164.94
sa dahyamāno vyathitaḥ kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram ahataṃ vā hataṃ veti papraccha sutam ātmanaḥ
7.164.95
sthirā buddhir hi droṇasya na pārtho vakṣyate 'nṛtam trayāṇām api lokānām aiśvaryārthe kathaṃ cana
7.164.96
tasmāt taṃ paripapraccha nānyaṃ kaṃ cid viśeṣataḥ tasmiṃs tasya hi satyāśā bālyāt prabhṛti pāṇḍave
7.164.97
tato niṣpāṇḍavām urvīṃ kariṣyantaṃ yudhāṃ patim droṇaṃ jñātvā dharmarājaṃ govindo vyathito 'bravīt
7.164.98
yady ardhadivasaṃ droṇo yudhyate manyum āsthitaḥ satyaṃ bravīmi te senā vināśaṃ samupaiṣyati
7.164.99
sa bhavāṃs trātu no droṇāt satyāj jyāyo 'nṛtaṃ bhavet anṛtaṃ jīvitasyārthe vadan na spṛśyate 'nṛtaiḥ
7.164.100
tayoḥ saṃvadator evaṃ bhīmaseno 'bravīd idam śrutvaiva taṃ mahārāja vadhopāyaṃ mahātmanaḥ
7.164.101
gāhamānasya te senāṃ mālavasyendravarmaṇaḥ aśvatthāmeti vikhyāto gajaḥ śakragajopamaḥ
7.164.102
nihato yudhi vikramya tato 'haṃ droṇam abruvam aśvatthāmā hato brahman nivartasvāhavād iti
7.164.103
nūnaṃ nāśraddadhad vākyam eṣa me puruṣarṣabhaḥ sa tvaṃ govindavākyāni mānayasva jayaiṣiṇaḥ
7.164.104
droṇāya nihataṃ śaṃsa rājañ śāradvatīsutam tvayokto naiṣa yudhyeta jātu rājan dvijarṣabhaḥ satyavān hi nṛloke 'smin bhavān khyāto janādhipa
7.164.105
tasya tad vacanaṃ śrutvā kṛṣṇavākyapracoditaḥ bhāvitvāc ca mahārāja vaktuṃ samupacakrame
7.164.106
tam atathyabhaye magno jaye sakto yudhiṣṭhiraḥ avyaktam abravīd rājan hataḥ kuñjara ity uta
7.164.107
tasya pūrvaṃ rathaḥ pṛthvyāś caturaṅgula uttaraḥ babhūvaivaṃ tu tenokte tasya vāhāspṛśan mahīm
7.164.108
yudhiṣṭhirāt tu tad vākyaṃ śrutvā droṇo mahārathaḥ putravyasanasaṃtapto nirāśo jīvite 'bhavat
7.164.109
āgaskṛtam ivātmānaṃ pāṇḍavānāṃ mahātmanām ṛṣivākyaṃ ca manvānaḥ śrutvā ca nihataṃ sutam
7.164.110
vicetāḥ paramodvigno dhṛṣṭadyumnam avekṣya ca yoddhuṃ nāśaknuvad rājan yathāpūrvam ariṃdama
7.164.111
taṃ dṛṣṭvā paramodvignaṃ śokopahatacetasam pāñcālarājasya suto dhṛṣṭadyumnaḥ samādravat
7.164.112
ya iṣṭvā manujendreṇa drupadena mahāmakhe labdho droṇavināśāya samiddhād dhavyavāhanāt
7.164.113
sa dhanur jaitram ādāya ghoraṃ jaladanisvanam dṛḍhajyam ajaraṃ divyaṃ śarāṃś cāśīviṣopamān
7.164.114
saṃdadhe kārmuke tasmiñ śaram āśīviṣopamam droṇaṃ jighāṃsuḥ pāñcālyo mahājvālam ivānalam
7.164.115
tasya rūpaṃ śarasyāsīd dhanurjyāmaṇḍalāntare dyotato bhāskarasyeva ghanānte pariveśinaḥ
7.164.116
pārṣatena parāmṛṣṭaṃ jvalantam iva tad dhanuḥ antakālam iva prāptaṃ menire vīkṣya sainikāḥ
7.164.117
tam iṣuṃ saṃhitaṃ tena bhāradvājaḥ pratāpavān dṛṣṭvāmanyata dehasya kālaparyāyam āgatam
7.164.118
tataḥ sa yatnam ātiṣṭhad ācāryas tasya vāraṇe na cāsyāstrāṇi rājendra prādurāsan mahātmanaḥ
7.164.119
tasya tv ahāni catvāri kṣapā caikāsyato gatā tasya cāhnas tribhāgena kṣayaṃ jagmuḥ patatriṇaḥ
7.164.120
sa śarakṣayam āsādya putraśokena cārditaḥ vividhānāṃ ca divyānām astrāṇām aprasannatām
7.164.121
utsraṣṭukāmaḥ śastrāṇi vipravākyābhicoditaḥ tejasā preryamāṇaś ca yuyudhe so 'timānuṣam
7.164.122
athānyat sa samādāya divyam āṅgirasaṃ dhanuḥ śarāṃś ca brahmadaṇḍābhān dhṛṣṭadyumnam ayodhayat
7.164.123
tatas taṃ śaravarṣeṇa mahatā samavākirat vyaśātayac ca saṃkruddho dhṛṣṭadyumnam amarṣaṇaḥ
7.164.124
taṃ śaraṃ śatadhā cāsya droṇaś ciccheda sāyakaiḥ dhvajaṃ dhanuś ca niśitaiḥ sārathiṃ cāpy apātayat
7.164.125
dhṛṣṭadyumnaḥ prahasyānyat punar ādāya kārmukam śitena cainaṃ bāṇena pratyavidhyat stanāntare
7.164.126
so 'tividdho maheṣvāsaḥ saṃbhrānta iva saṃyuge bhallena śitadhāreṇa cicchedāsya mahad dhanuḥ
7.164.127
yac cāsya bāṇaṃ vikṛtaṃ dhanūṃṣi ca viśāṃ pate sarvaṃ saṃchidya durdharṣo gadāṃ khaḍgam athāpi ca
7.164.128
dhṛṣṭadyumnaṃ tato 'vidhyan navabhir niśitaiḥ śaraiḥ jīvitāntakaraiḥ kruddhaḥ kruddharūpaṃ paraṃtapaḥ
7.164.129
dhṛṣṭadyumnarathasyāśvān svarathāśvair mahārathaḥ amiśrayad ameyātmā brāhmam astram udīrayan
7.164.130
te miśrā bahv aśobhanta javanā vātaraṃhasaḥ pārāvatasavarṇāś ca śoṇāś ca bharatarṣabha
7.164.131
yathā savidyuto meghā nadanto jaladāgame tathā rejur mahārāja miśritā raṇamūrdhani
7.164.132
īṣābandhaṃ cakrabandhaṃ rathabandhaṃ tathaiva ca praṇāśayad ameyātmā dhṛṣṭadyumnasya sa dvijaḥ
7.164.133
sa chinnadhanvā viratho hatāśvo hatasārathiḥ uttamām āpadaṃ prāpya gadāṃ vīraḥ parāmṛśat
7.164.134
tām asya viśikhais tīkṣṇaiḥ kṣipyamāṇāṃ mahārathaḥ nijaghāna śarair droṇaḥ kruddhaḥ satyaparākramaḥ
7.164.135
tāṃ dṛṣṭvā tu naravyāghro droṇena nihatāṃ śaraiḥ vimalaṃ khaḍgam ādatta śatacandraṃ ca bhānumat
7.164.136
asaṃśayaṃ tathābhūte pāñcālyaḥ sādhv amanyata vadham ācāryamukhyasya prāptakālaṃ mahātmanaḥ
7.164.137
tataḥ svarathanīḍasthaḥ svarathasya ratheṣayā agacchad asim udyamya śatacandraṃ ca bhānumat
7.164.138
cikīrṣur duṣkaraṃ karma dhṛṣṭadyumno mahārathaḥ iyeṣa vakṣo bhettuṃ ca bhāradvājasya saṃyuge
7.164.139
so 'tiṣṭhad yugamadhye vai yugasaṃnahaneṣu ca śoṇānāṃ jaghanārdheṣu tat sainyāḥ samapūjayan
7.164.140
tiṣṭhato yugapālīṣu śoṇān apy adhitiṣṭhataḥ nāpaśyad antaraṃ droṇas tad adbhutam ivābhavat
7.164.141
kṣipraṃ śyenasya carato yathaivāmiṣagṛddhinaḥ tadvad āsīd abhīsāro droṇaṃ prārthayato raṇe
7.164.142
tasyāśvān rathaśaktyāsau tadā kruddhaḥ parākramī sarvān ekaikaśo droṇaḥ kapotābhān ajīghanat
7.164.143
te hatā nyapatan bhūmau dhṛṣṭadyumnasya vājinaḥ śoṇāś ca paryamucyanta rathabandhād viśāṃ pate
7.164.144
tān hayān nihatān dṛṣṭvā dvijāgryeṇa sa pārṣataḥ nāmṛṣyata yudhāṃ śreṣṭho yājñasenir mahārathaḥ
7.164.145
virathaḥ sa gṛhītvā tu khaḍgaṃ khaḍgabhṛtāṃ varaḥ droṇam abhyapatad rājan vainateya ivoragam
7.164.146
tasya rūpaṃ babhau rājan bhāradvājaṃ jighāṃsataḥ yathā rūpaṃ paraṃ viṣṇor hiraṇyakaśipor vadhe
7.164.147
so 'carad vividhān mārgān prakārān ekaviṃśatim bhrāntam udbhrāntam āviddham āplutaṃ prasṛtaṃ sṛtam
7.164.148
parivṛttaṃ nivṛttaṃ ca khaḍgaṃ carma ca dhārayan saṃpātaṃ samudīrṇaṃ ca darśayām āsa pārṣataḥ
7.164.149
tataḥ śarasahasreṇa śatacandram apātayat khaḍgaṃ carma ca saṃbādhe dhṛṣṭadyumnasya sa dvijaḥ
7.164.150
te tu vaitastikā nāma śarā hy āsannaghātinaḥ nikṛṣṭayuddhe droṇasya nānyeṣāṃ santi te śarāḥ
7.164.151
śāradvatasya pārthasya drauṇer vaikartanasya ca pradyumnayuyudhānābhyām abhimanyoś ca te śarāḥ
7.164.152
athāsyeṣuṃ samādhatta dṛḍhaṃ paramasaṃśitam antevāsinam ācāryo jighāṃsuḥ putrasaṃmitam
7.164.153
taṃ śarair daśabhis tīkṣṇaiś ciccheda śinipuṃgavaḥ paśyatas tava putrasya karṇasya ca mahātmanaḥ grastam ācāryamukhyena dhṛṣṭadyumnam amocayat
7.164.154
carantaṃ rathamārgeṣu sātyakiṃ satyavikramam droṇakarṇāntaragataṃ kṛpasyāpi ca bhārata apaśyetāṃ mahātmānau viṣvaksenadhanaṃjayau
7.164.155
apūjayetāṃ vārṣṇeyaṃ bruvāṇau sādhu sādhv iti divyāny astrāṇi sarveṣāṃ yudhi nighnantam acyutam abhipatya tataḥ senāṃ viṣvaksenadhanaṃjayau
7.164.156
dhanaṃjayas tataḥ kṛṣṇam abravīt paśya keśava ācāryavaramukhyānāṃ madhye krīḍan madhūdvahaḥ
7.164.157
ānandayati māṃ bhūyaḥ sātyakiḥ satyavikramaḥ mādrīputrau ca bhīmaṃ ca rājānaṃ ca yudhiṣṭhiram
7.164.158
yac chikṣayānuddhataḥ san raṇe carati sātyakiḥ mahārathān upakrīḍan vṛṣṇīnāṃ kīrtivardhanaḥ
7.164.159
tam ete pratinandanti siddhāḥ sainyāś ca vismitāḥ ajayyaṃ samare dṛṣṭvā sādhu sādhv iti sātvatam yodhāś cobhayataḥ sarve karmabhiḥ samapūjayan
7.165.1
saṃjaya uvāca krūram āyodhanaṃ jajñe tasmin rājasamāgame rudrasyeva hi kruddhasya nighnatas tu paśūn yathā
7.165.2
hastānām uttamāṅgānāṃ kārmukāṇāṃ ca bhārata chatrāṇāṃ cāpaviddhānāṃ cāmarāṇāṃ ca saṃyuge
7.165.3
bhagnacakrai rathaiś cāpi pātitaiś ca mahādhvajaiḥ sādibhiś ca hataiḥ śūraiḥ saṃkīrṇā vasudhābhavat
7.165.4
bāṇapātanikṛttās tu yodhās te kurusattama ceṣṭanto vividhāś ceṣṭā vyadṛśyanta mahāhave
7.165.5
vartamāne tathā yuddhe ghore devāsuropame abravīt kṣatriyāṃs tatra dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ abhidravata saṃyattāḥ kumbhayoniṃ mahārathāḥ
7.165.6
eṣa vai pārṣato vīro bhāradvājena saṃgataḥ ghaṭate ca yathāśakti bhāradvājasya nāśane
7.165.7
yādṛśāni hi rūpāṇi dṛśyante no mahāraṇe adya droṇaṃ raṇe kruddhaḥ pātayiṣyati pārṣataḥ te yūyaṃ sahitā bhūtvā kumbhayoniṃ parīpsata
7.165.8
yudhiṣṭhirasamājñaptāḥ sṛñjayānāṃ mahārathāḥ abhyadravanta saṃyattā bhāradvājaṃ jighāṃsavaḥ
7.165.9
tān samāpatataḥ sarvān bhāradvājo mahārathaḥ abhyadravata vegena martavyam iti niścitaḥ
7.165.10
prayāte satyasaṃdhe tu samakampata medinī vavur vātāḥ sanirghātās trāsayanto varūthinīm
7.165.11
papāta mahatī colkā ādityān nirgateva ha dīpayantīva tāpena śaṃsantīva mahad bhayam
7.165.12
jajvaluś caiva śastrāṇi bhāradvājasya māriṣa rathāḥ svananti cātyarthaṃ hayāś cāśrūṇy avāsṛjan
7.165.13
hataujā iva cāpy āsīd bhāradvājo mahārathaḥ ṛṣīṇāṃ brahmavādānāṃ svargasya gamanaṃ prati suyuddhena tataḥ prāṇān utsraṣṭum upacakrame
7.165.14
tataś caturdiśaṃ sainyair drupadasyābhisaṃvṛtaḥ nirdahan kṣatriyavrātān droṇaḥ paryacarad raṇe
7.165.15
hatvā viṃśatisāhasrān kṣatriyān arimardanaḥ daśāyutāni tīkṣṇāgrair avadhīd viśikhaiḥ śitaiḥ
7.165.16
so 'tiṣṭhad āhave yatto vidhūma iva pāvakaḥ kṣatriyāṇām abhāvāya brāhmam ātmānam āsthitaḥ
7.165.17
pāñcālyaṃ virathaṃ bhīmo hatasarvāyudhaṃ vaśī aviṣaṇṇaṃ mahātmānaṃ tvaramāṇaḥ samabhyayāt
7.165.18
tataḥ svaratham āropya pāñcālyam arimardanaḥ abravīd abhisaṃprekṣya droṇam asyantam antikāt
7.165.19
na tvad anya ihācāryaṃ yoddhum utsahate pumān tvarasva prāgvadhāyaiva tvayi bhāraḥ samāhitaḥ
7.165.20
sa tathokto mahābāhuḥ sarvabhārasahaṃ navam abhipatyādade kṣipram āyudhapravaraṃ dṛḍham
7.165.21
saṃrabdhaś ca śarān asyan droṇaṃ durvāraṇaṃ raṇe vivārayiṣur ācāryaṃ śaravarṣair avākirat
7.165.22
tau nyavārayatāṃ śreṣṭhau saṃrabdhau raṇaśobhinau udīrayetāṃ brāhmāṇi divyāny astrāṇy anekaśaḥ
7.165.23
sa mahāstrair mahārāja droṇam ācchādayad raṇe nihatya sarvāṇy astrāṇi bhāradvājasya pārṣataḥ
7.165.24
sa vasātīñ śibīṃś caiva bāhlīkān kauravān api rakṣiṣyamāṇān saṃgrāme droṇaṃ vyadhamad acyutaḥ
7.165.25
dhṛṣṭadyumnas tadā rājan gabhastibhir ivāṃśumān babhau pracchādayann āśāḥ śarajālaiḥ samantataḥ
7.165.26
tasya droṇo dhanuś chittvā viddhvā cainaṃ śilīmukhaiḥ marmāṇy abhyahanad bhūyaḥ sa vyathāṃ paramām agāt
7.165.27
tato bhīmo dṛḍhakrodho droṇasyāśliṣya taṃ ratham śanakair iva rājendra droṇaṃ vacanam abravīt
7.165.28
yadi nāma na yudhyerañ śikṣitā brahmabandhavaḥ svakarmabhir asaṃtuṣṭā na sma kṣatraṃ kṣayaṃ vrajet
7.165.29
ahiṃsā sarvabhūteṣu dharmaṃ jyāyastaraṃ viduḥ tasya ca brāhmaṇo mūlaṃ bhavāṃś ca brahmavittamaḥ
7.165.30
śvapākavan mlecchagaṇān hatvā cānyān pṛthagvidhān ajñānān mūḍhavad brahman putradāradhanepsayā
7.165.31
ekasyārthe bahūn hatvā putrasyādharmavid yathā svakarmasthān vikarmastho na vyapatrapase katham
7.165.32
sa cādya patitaḥ śete pṛṣṭenāveditas tava dharmarājena tad vākyaṃ nātiśaṅkitum arhasi
7.165.33
evam uktas tato droṇo bhīmenotsṛjya tad dhanuḥ sarvāṇy astrāṇi dharmātmā hātukāmo 'bhyabhāṣata karṇa karṇa maheṣvāsa kṛpa duryodhaneti ca
7.165.34
saṃgrāme kriyatāṃ yatno bravīmy eṣa punaḥ punaḥ pāṇḍavebhyaḥ śivaṃ vo 'stu śastram abhyutsṛjāmy aham
7.165.35
iti tatra mahārāja prākrośad drauṇim eva ca utsṛjya ca raṇe śastraṃ rathopasthe niveśya ca abhayaṃ sarvabhūtānāṃ pradadau yogayuktavān
7.165.36
tasya tac chidram ājñāya dhṛṣṭadyumnaḥ samutthitaḥ khaḍgī rathād avaplutya sahasā droṇam abhyayāt
7.165.37
hāhākṛtāni bhūtāni mānuṣāṇītarāṇi ca droṇaṃ tathāgataṃ dṛṣṭvā dhṛṣṭadyumnavaśaṃ gatam
7.165.38
hāhākāraṃ bhṛśaṃ cakrur aho dhig iti cābruvan droṇo 'pi śastrāṇy utsṛjya paramaṃ sāmyam āsthitaḥ
7.165.39
tathoktvā yogam āsthāya jyotirbhūto mahātapāḥ divam ākrāmad ācāryaḥ sadbhiḥ saha durākramam
7.165.40
dvau sūryāv iti no buddhir āsīt tasmiṃs tathā gate ekāgram iva cāsīd dhi jyotirbhiḥ pūritaṃ nabhaḥ samapadyata cārkābhe bhāradvājaniśākare
7.165.41
nimeṣamātreṇa ca taj jyotir antaradhīyata āsīt kilakilāśabdaḥ prahṛṣṭānāṃ divaukasām brahmalokaṃ gate droṇe dhṛṣṭadyumne ca mohite
7.165.42
vayam eva tadādrākṣma pañca mānuṣayonayaḥ yogayuktaṃ mahātmānaṃ gacchantaṃ paramāṃ gatim
7.165.43
ahaṃ dhanaṃjayaḥ pārthaḥ kṛpaḥ śāradvato dvijaḥ vāsudevaś ca vārṣṇeyo dharmarājaś ca pāṇḍavaḥ
7.165.44
anye tu sarve nāpaśyan bhāradvājasya dhīmataḥ mahimānaṃ mahārāja yogamuktasya gacchataḥ
7.165.45
gatiṃ paramikāṃ prāptam ajānanto nṛyonayaḥ nāpaśyan gacchamānaṃ hi taṃ sārdham ṛṣipuṃgavaiḥ ācāryaṃ yogam āsthāya brahmalokam ariṃdamam
7.165.46
vitunnāṅgaṃ śaraśatair nyastāyudham asṛkkṣaram dhikkṛtaḥ pārṣatas taṃ tu sarvabhūtaiḥ parāmṛśat
7.165.47
tasya mūrdhānam ālambya gatasattvasya dehinaḥ kiṃ cid abruvataḥ kāyād vicakartāsinā śiraḥ
7.165.48
harṣeṇa mahatā yukto bhāradvāje nipātite siṃhanādaravaṃ cakre bhrāmayan khaḍgam āhave
7.165.49
ākarṇapalitaḥ śyāmo vayasāśītipañcakaḥ tvatkṛte vyacarat saṃkhye sa tu ṣoḍaśavarṣavat
7.165.50
uktavāṃś ca mahābāhuḥ kuntīputro dhanaṃjayaḥ jīvantam ānayācāryaṃ mā vadhīr drupadātmaja
7.165.51
na hantavyo na hantavya iti te sainikāś ca ha utkrośann arjunaś caiva sānukrośas tam ādravat
7.165.52
krośamāne 'rjune caiva pārthiveṣu ca sarvaśaḥ dhṛṣṭadyumno 'vadhīd droṇaṃ rathatalpe nararṣabham
7.165.53
śoṇitena pariklinno rathād bhūmim ariṃdamaḥ lohitāṅga ivādityo durdarśaḥ samapadyata evaṃ taṃ nihataṃ saṃkhye dadṛśe sainiko janaḥ
7.165.54
dhṛṣṭadyumnas tu tad rājan bhāradvājaśiro mahat tāvakānāṃ maheṣvāsaḥ pramukhe tat samākṣipat
7.165.55
te tu dṛṣṭvā śiro rājan bhāradvājasya tāvakāḥ palāyanakṛtotsāhā dudruvuḥ sarvatodiśam
7.165.56
droṇas tu divam āsthāya nakṣatrapatham āviśat aham eva tadādrākṣaṃ droṇasya nidhanaṃ nṛpa
7.165.57
ṛṣeḥ prasādāt kṛṣṇasya satyavatyāḥ sutasya ca vidhūmām iva saṃyāntīm ulkāṃ prajvalitām iva apaśyāma divaṃ stabdhvā gacchantaṃ taṃ mahādyutim
7.165.58
hate droṇe nirutsāhān kurūn pāṇḍavasṛñjayāḥ abhyadravan mahāvegās tataḥ sainyaṃ vyadīryata
7.165.59
nihatā hayabhūyiṣṭhāḥ saṃgrāme niśitaiḥ śaraiḥ tāvakā nihate droṇe gatāsava ivābhavan
7.165.60
parājayam athāvāpya paratra ca mahad bhayam ubhayenaiva te hīnā nāvindan dhṛtim ātmanaḥ
7.165.61
anvicchantaḥ śarīraṃ tu bhāradvājasya pārthivāḥ nādhyagacchaṃs tadā rājan kabandhāyutasaṃkule
7.165.62
pāṇḍavās tu jayaṃ labdhvā paratra ca mahad yaśaḥ bāṇaśabdaravāṃś cakruḥ siṃhanādāṃś ca puṣkalān
7.165.63
bhīmasenas tato rājan dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ varūthinyām anṛtyetāṃ pariṣvajya parasparam
7.165.64
abravīc ca tadā bhīmaḥ pārṣataṃ śatrutāpanam bhūyo 'haṃ tvāṃ vijayinaṃ pariṣvakṣyāmi pārṣata sūtaputre hate pāpe dhārtarāṣṭre ca saṃyuge
7.165.65
etāvad uktvā bhīmas tu harṣeṇa mahatā yutaḥ bāhuśabdena pṛthivīṃ kampayām āsa pāṇḍavaḥ
7.165.66
tasya śabdena vitrastāḥ prādravaṃs tāvakā yudhi kṣatradharmaṃ samutsṛjya palāyanaparāyaṇāḥ
7.165.67
pāṇḍavās tu jayaṃ labdhvā hṛṣṭā hy āsan viśāṃ pate arikṣayaṃ ca saṃgrāme tena te sukham āpnuvan
7.165.68
tato droṇe hate rājan kuravaḥ śastrapīḍitāḥ hatapravīrā vidhvastā bhṛśaṃ śokaparāyaṇāḥ
7.165.69
vicetaso hatotsāhāḥ kaśmalābhihataujasaḥ ārtasvareṇa mahatā putraṃ te paryavārayan
7.165.70
rajasvalā vepamānā vīkṣamāṇā diśo daśa aśrukaṇṭhā yathā daityā hiraṇyākṣe purā hate
7.165.71
sa taiḥ parivṛto rājā trastaiḥ kṣudramṛgair iva aśaknuvann avasthātum apāyāt tanayas tava
7.165.72
kṣutpipāsāpariśrāntās te yodhās tava bhārata ādityena ca saṃtaptā bhṛśaṃ vimanaso 'bhavan
7.165.73
bhāskarasyeva patanaṃ samudrasyeva śoṣaṇam viparyāsaṃ yathā meror vāsavasyeva nirjayam
7.165.74
amarṣaṇīyaṃ tad dṛṣṭvā bhāradvājasya pātanam trastarūpatarā rājan kauravāḥ prādravan bhayāt
7.165.75
gāndhārarājaḥ śakunis trastas trastataraiḥ saha hataṃ rukmarathaṃ dṛṣṭvā prādravat sahito rathaiḥ
7.165.76
varūthinīṃ vegavatīṃ vidrutāṃ sapatākinīm parigṛhya mahāsenāṃ sūtaputro 'payād bhayāt
7.165.77
rathanāgāśvakalilāṃ puraskṛtya tu vāhinīm madrāṇām īśvaraḥ śalyo vīkṣamāṇo 'payād bhayāt
7.165.78
hatapravīrair bhūyiṣṭhaṃ dvipair bahupadātibhiḥ vṛtaḥ śāradvato 'gacchat kaṣṭaṃ kaṣṭam iti bruvan
7.165.79
bhojānīkena śiṣṭena kaliṅgāraṭṭabāhlikaiḥ kṛtavarmā vṛto rājan prāyāt sujavanair hayaiḥ
7.165.80
padātigaṇasaṃyuktas trasto rājan bhayārditaḥ ulūkaḥ prādravat tatra dṛṣṭvā droṇaṃ nipātitam
7.165.81
darśanīyo yuvā caiva śaurye ca kṛtalakṣaṇaḥ duḥśāsano bhṛśodvignaḥ prādravad gajasaṃvṛtaḥ
7.165.82
gajāśvarathasaṃyukto vṛtaś caiva padātibhiḥ duryodhano mahārāja prāyāt tatra mahārathaḥ
7.165.83
gajān rathān samāruhya parasyāpi hayāñ janāḥ prakīrṇakeśā vidhvastā na dvāv ekatra dhāvataḥ
7.165.84
nedam astīti puruṣā hatotsāhā hataujasaḥ utsṛjya kavacān anye prādravaṃs tāvakā vibho
7.165.85
anyonyaṃ te samākrośan sainikā bharatarṣabha tiṣṭha tiṣṭheti na ca te svayaṃ tatrāvatasthire
7.165.86
dhuryān pramucya tu rathād dhatasūtān svalaṃkṛtān adhiruhya hayān yodhāḥ kṣipraṃ padbhir acodayan
7.165.87
dravamāṇe tathā sainye trastarūpe hataujasi pratisrota iva grāho droṇaputraḥ parān iyāt
7.165.88
hatvā bahuvidhāṃ senāṃ pāṇḍūnāṃ yuddhadurmadaḥ kathaṃ cit saṃkaṭān mukto mattadviradavikramaḥ
7.165.89
dravamāṇaṃ balaṃ dṛṣṭvā palāyanakṛtakṣaṇam duryodhanaṃ samāsādya droṇaputro 'bravīd idam
7.165.90
kim iyaṃ dravate senā trastarūpeva bhārata dravamāṇāṃ ca rājendra nāvasthāpayase raṇe
7.165.91
tvaṃ cāpi na yathāpūrvaṃ prakṛtistho narādhipa karṇaprabhṛtayaś ceme nāvatiṣṭhanti pārthivāḥ
7.165.92
anyeṣv api ca yuddheṣu naiva senādravat tadā kaccit kṣemaṃ mahābāho tava sainyasya bhārata
7.165.93
kasminn idaṃ hate rājan rathasiṃhe balaṃ tava etām avasthāṃ saṃprāptaṃ tan mamācakṣva kaurava
7.165.94
tat tu duryodhanaḥ śrutvā droṇaputrasya bhāṣitam ghoram apriyam ākhyātuṃ nāśakat pārthivarṣabhaḥ
7.165.95
bhinnā naur iva te putro nimagnaḥ śokasāgare bāṣpeṇa pihito dṛṣṭvā droṇaputraṃ rathe sthitam
7.165.96
tataḥ śāradvataṃ rājā savrīḍam idam abravīt śaṃseha sarvaṃ bhadraṃ te yathā sainyam idaṃ drutam
7.165.97
atha śāradvato rājann ārtiṃ gacchan punaḥ punaḥ śaśaṃsa droṇaputrāya yathā droṇo nipātitaḥ
7.165.98
kṛpa uvāca vayaṃ droṇaṃ puraskṛtya pṛthivyāṃ pravaraṃ ratham prāvartayāma saṃgrāmaṃ pāñcālair eva kevalaiḥ
7.165.99
tataḥ pravṛtte saṃgrāme vimiśrāḥ kurusomakāḥ anyonyam abhigarjantaḥ śastrair dehān apātayan
7.165.100
tato droṇo brāhmam astraṃ vikurvāṇo nararṣabhaḥ ahanac chātravān bhallaiḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ
7.165.101
pāṇḍavāḥ kekayā matsyāḥ pāñcālāś ca viśeṣataḥ saṃkhye droṇarathaṃ prāpya vyanaśan kālacoditāḥ
7.165.102
sahasraṃ rathasiṃhānāṃ dvisāhasraṃ ca dantinām droṇo brahmāstranirdagdhaṃ preṣayām āsa mṛtyave
7.165.103
ākarṇapalitaḥ śyāmo vayasāśītipañcakaḥ raṇe paryacarad droṇo vṛddhaḥ ṣoḍaśavarṣavat
7.165.104
kliśyamāneṣu sainyeṣu vadhyamāneṣu rājasu amarṣavaśam āpannāḥ pāñcālā vimukhābhavan
7.165.105
teṣu kiṃ cit prabhagneṣu vimukheṣu sapatnajit divyam astraṃ vikurvāṇo babhūvārka ivoditaḥ
7.165.106
sa madhyaṃ prāpya pāṇḍūnāṃ śararaśmiḥ pratāpavān madhyaṃgata ivādityo duṣprekṣyas te pitābhavat
7.165.107
te dahyamānā droṇena sūryeṇeva virājatā dagdhavīryā nirutsāhā babhūvur gatacetasaḥ
7.165.108
tān dṛṣṭvā pīḍitān bāṇair droṇena madhusūdanaḥ jayaiṣī pāṇḍuputrāṇām idaṃ vacanam abravīt
7.165.109
naiṣa jātu paraiḥ śakyo jetuṃ śastrabhṛtāṃ varaḥ api vṛtrahaṇā saṃkhye rathayūthapayūthapaḥ
7.165.110
te yūyaṃ dharmam utsṛjya jayaṃ rakṣata pāṇḍavāḥ yathā vaḥ saṃyuge sarvān na hanyād rukmavāhanaḥ
7.165.111
aśvatthāmni hate naiṣa yudhyed iti matir mama hataṃ taṃ saṃyuge kaś cid ākhyātv asmai mṛṣā naraḥ
7.165.112
etan nārocayad vākyaṃ kuntīputro dhanaṃjayaḥ arocayaṃs tu sarve 'nye kṛcchreṇa tu yudhiṣṭhiraḥ
7.165.113
bhīmasenas tu savrīḍam abravīt pitaraṃ tava aśvatthāmā hata iti tac cābudhyata te pitā
7.165.114
sa śaṅkamānas tan mithyā dharmarājam apṛcchata hataṃ vāpy ahataṃ vājau tvāṃ pitā putravatsalaḥ
7.165.115
tadatathyabhaye magno jaye sakto yudhiṣṭhiraḥ aśvatthāmānam āhedaṃ hataḥ kuñjara ity uta bhīmena girivarṣmāṇaṃ mālavasyendravarmaṇaḥ
7.165.116
upasṛtya tadā droṇam uccair idam abhāṣata yasyārthe śastram ādhatse yam avekṣya ca jīvasi putras te dayito nityaṃ śo 'śvatthāmā nipātitaḥ
7.165.117
tac chrutvā vimanās tatra ācāryo mahad apriyam niyamya divyāny astrāṇi nāyudhyata yathā purā
7.165.118
taṃ dṛṣṭvā paramodvignaṃ śokopahatacetasam pāñcālarājasya sutaḥ krūrakarmā samādravat
7.165.119
taṃ dṛṣṭvā vihitaṃ mṛtyuṃ lokatattvavicakṣaṇaḥ divyāny astrāṇy athotsṛjya raṇe prāya upāviśat
7.165.120
tato 'sya keśān savyena gṛhītvā pāṇinā tadā pārṣataḥ krośamānānāṃ vīrāṇām acchinac chiraḥ
7.165.121
na hantavyo na hantavya iti te sarvato 'bruvan tathaiva cārjuno vāhād avaruhyainam ādravat
7.165.122
udyamya bāhū tvarito bruvāṇaś ca punaḥ punaḥ jīvantam ānayācāryaṃ mā vadhīr iti dharmavit
7.165.123
tathāpi vāryamāṇena kauravair arjunena ca hata eva nṛśaṃsena pitā tava nararṣabha
7.165.124
sainikāś ca tataḥ sarve prādravanta bhayārditāḥ vayaṃ cāpi nirutsāhā hate pitari te 'nagha
7.165.125
saṃjaya uvāca tac chrutvā droṇaputras tu nidhanaṃ pitur āhave krodham āhārayat tīvraṃ padāhata ivoragaḥ
7.166.1
dhṛtarāṣṭra uvāca adharmeṇa hataṃ śrutvā dhṛṣṭadyumnena saṃjaya brāhmaṇaṃ pitaraṃ vṛddham aśvatthāmā kim abravīt
7.166.2
mānuṣaṃ vāruṇāgneyaṃ brāhmam astraṃ ca vīryavān aindraṃ nārāyaṇaṃ caiva yasmin nityaṃ pratiṣṭhitam
7.166.3
tam adharmeṇa dharmiṣṭhaṃ dhṛṣṭadyumnena saṃjaya śrutvā nihatam ācāryam aśvatthāmā kim abravīt
7.166.4
yena rāmād avāpyeha dhanurvedaṃ mahātmanā proktāny astrāṇi divyāni putrāya gurukāṅkṣiṇe
7.166.5
ekam eva hi loke 'sminn ātmano guṇavattaram icchanti putraṃ puruṣā loke nānyaṃ kathaṃ cana
7.166.6
ācāryāṇāṃ bhavanty eva rahasyāni mahātmanām tāni putrāya vā dadyuḥ śiṣyāyānugatāya vā
7.166.7
sa śilpaṃ prāpya tat sarvaṃ saviśeṣaṃ ca saṃjaya śūraḥ śāradvatīputraḥ saṃkhye droṇād anantaraḥ
7.166.8
rāmasyānumataḥ śāstre puraṃdarasamo yudhi kārtavīryasamo vīrye bṛhaspatisamo matau
7.166.9
mahīdharasamo dhṛtyā tejasāgnisamo yuvā samudra iva gāmbhīrye krodhe sarpaviṣopamaḥ
7.166.10
sa rathī prathamo loke dṛḍhadhanvā jitaklamaḥ śīghro 'nila ivākrande caran kruddha ivāntakaḥ
7.166.11
asyatā yena saṃgrāme dharaṇyabhinipīḍitā yo na vyathati saṃgrāme vīraḥ satyaparākramaḥ
7.166.12
vedasnāto vratasnāto dhanurvede ca pāragaḥ mahodadhir ivākṣobhyo rāmo dāśarathir yathā
7.166.13
tam adharmeṇa dharmiṣṭhaṃ dhṛṣṭadyumnena saṃyuge śrutvā nihatam ācāryam aśvatthāmā kim abravīt
7.166.14
dhṛṣṭadyumnasya yo mṛtyuḥ sṛṣṭas tena mahātmanā yathā droṇasya pāñcālyo yajñasenasuto 'bhavat
7.166.15
taṃ nṛśaṃsena pāpena krūreṇātyalpadarśinā śrutvā nihatam ācāryam aśvatthāmā kim abravīt
7.166.16
saṃjaya uvāca chadmanā nihataṃ śrutvā pitaraṃ pāpakarmaṇā bāṣpeṇāpūryata drauṇī roṣeṇa ca nararṣabha
7.166.17
tasya kruddhasya rājendra vapur divyam adṛśyata antakasyeva bhūtāni jihīrṣoḥ kālaparyaye
7.166.18
aśrupūrṇe tato netre apamṛjya punaḥ punaḥ uvāca kopān niḥśvasya duryodhanam idaṃ vacaḥ
7.166.19
pitā mama yathā kṣudrair nyastaśastro nipātitaḥ dharmadhvajavatā pāpaṃ kṛtaṃ tad viditaṃ mama anāryaṃ sunṛśaṃsasya dharmaputrasya me śrutam
7.166.20
yuddheṣv api pravṛttānāṃ dhruvau jayaparājayau dvayam etad bhaved rājan vadhas tatra praśasyate
7.166.21
nyāyavṛtto vadho yas tu saṃgrāme yudhyato bhavet na sa duḥkhāya bhavati tathā dṛṣṭo hi sa dvijaḥ
7.166.22
gataḥ sa vīralokāya pitā mama na saṃśayaḥ na śocyaḥ puruṣavyāghras tathā sa nidhanaṃ gataḥ
7.166.23
yat tu dharmapravṛttaḥ san keśagrahaṇam āptavān paśyatāṃ sarvasainyānāṃ tan me marmāṇi kṛntati
7.166.24
kāmāt krodhād avajñānād darpād bālyena vā punaḥ vaidharmikāni kurvanti tathā paribhavena ca
7.166.25
tad idaṃ pārṣateneha mahad ādharmikaṃ kṛtam avajñāya ca māṃ nūnaṃ nṛśaṃsena durātmanā
7.166.26
tasyānubandhaṃ sa draṣṭā dhṛṣṭadyumnaḥ sudāruṇam anāryaṃ paramaṃ kṛtvā mithyāvādī ca pāṇḍavaḥ
7.166.27
yo hy asau chadmanācāryaṃ śastraṃ saṃnyāsayat tadā tasyādya dharmarājasya bhūmiḥ pāsyati śoṇitam
7.166.28
sarvopāyair yatiṣyāmi pāñcālānām ahaṃ vadhe dhṛṣṭadyumnaṃ ca samare hantāhaṃ pāpakāriṇam
7.166.29
karmaṇā yena teneha mṛdunā dāruṇena vā pāñcālānāṃ vadhaṃ kṛtvā śāntiṃ labdhāsmi kaurava
7.166.30
yadarthaṃ puruṣavyāghra putram icchanti mānavāḥ pretya ceha ca saṃprāptaṃ trāṇāya mahato bhayāt
7.166.31
pitrā tu mama sāvasthā prāptā nirbandhunā yathā mayi śailapratīkāśe putre śiṣye ca jīvati
7.166.32
dhiṅ mamāstrāṇi divyāni dhig bāhū dhik parākramam yan māṃ droṇaḥ sutaṃ prāpya keśagrahaṇam āptavān
7.166.33
sa tathāhaṃ kariṣyāmi yathā bharatasattama paralokagatasyāpi gamiṣyāmy anṛṇaḥ pituḥ
7.166.34
āryeṇa tu na vaktavyā kadā cit stutir ātmanaḥ pitur vadham amṛṣyaṃs tu vakṣyāmy adyeha pauruṣam
7.166.35
adya paśyantu me vīryaṃ pāṇḍavāḥ sajanārdanāḥ mṛdnataḥ sarvasainyāni yugāntam iva kurvataḥ
7.166.36
na hi devā na gandharvā nāsurā na ca rākṣasāḥ adya śaktā raṇe jetuṃ rathasthaṃ māṃ nararṣabha
7.166.37
mad anyo nāsti loke 'sminn arjunād vāstravittamaḥ ahaṃ hi jvalatāṃ madhye mayūkhānām ivāṃśumān prayoktā devasṛṣṭānām astrāṇāṃ pṛtanāgataḥ
7.166.38
kṛśāśvatanayā hy adya matprayuktā mahāmṛdhe darśayanto ''tmano vīryaṃ pramathiṣyanti pāṇḍavān
7.166.39
adya sarvā diśo rājan dhārābhir iva saṃkulāḥ āvṛtāḥ patribhis tīkṣṇair draṣṭāro māmakair iha
7.166.40
kiran hi śarajālāni sarvato bhairavasvaram śatrūn nipātayiṣyāmi mahāvāta iva drumān
7.166.41
na ca jānāti bībhatsus tad astraṃ na janārdanaḥ na bhīmaseno na yamau na ca rājā yudhiṣṭhiraḥ
7.166.42
na pārṣato durātmāsau na śikhaṇḍī na sātyakiḥ yad idaṃ mayi kauravya sakalyaṃ sanivartanam
7.166.43
nārāyaṇāya me pitrā praṇamya vidhipūrvakam upahāraḥ purā datto brahmarūpa upasthite
7.166.44
taṃ svayaṃ pratigṛhyātha bhagavān sa varaṃ dadau vavre pitā me paramam astraṃ nārāyaṇaṃ tataḥ
7.166.45
athainam abravīd rājan bhagavān devasattamaḥ bhavitā tvatsamo nānyaḥ kaś cid yudhi naraḥ kva cit
7.166.46
na tv idaṃ sahasā brahman prayoktavyaṃ kathaṃ cana na hy etad astram anyatra vadhāc chatror nivartate
7.166.47
na caitac chakyate jñātuṃ ko na vadhyed iti prabho avadhyam api hanyād dhi tasmān naitat prayojayet
7.166.48
vadhaḥ saṃkhye dravaś caiva śastrāṇāṃ ca visarjanam prayācanaṃ ca śatrūṇāṃ gamanaṃ śaraṇasya ca
7.166.49
ete praśamane yogā mahāstrasya paraṃtapa sarvathā pīḍito hi syād avadhyān pīḍayan raṇe
7.166.50
taj jagrāha pitā mahyam abravīc caiva sa prabhuḥ tvaṃ varṣiṣyasi divyāni śastravarṣāṇy anekaśaḥ anenāstreṇa saṃgrāme tejasā ca jvaliṣyasi
7.166.51
evam uktvā sa bhagavān divam ācakrame prabhuḥ etan nārāyaṇād astraṃ tat prāptaṃ mama bandhunā
7.166.52
tenāhaṃ pāṇḍavāṃś caiva pāñcālān matsyakekayān vidrāvayiṣyāmi raṇe śacīpatir ivāsurān
7.166.53
yathā yathāham iccheyaṃ tathā bhūtvā śarā mama nipateyuḥ sapatneṣu vikramatsv api bhārata
7.166.54
yatheṣṭam aśmavarṣeṇa pravarṣiṣye raṇe sthitaḥ ayomukhaiś ca vihagair drāvayiṣye mahārathān paraśvadhāṃś ca vividhān prasakṣye 'ham asaṃśayam
7.166.55
so 'haṃ nārāyaṇāstreṇa mahatā śatrutāpana śatrūn vidhvaṃsayiṣyāmi kadarthīkṛtya pāṇḍavān
7.166.56
mitrabrahmagurudveṣī jālmakaḥ suvigarhitaḥ pāñcālāpasadaś cādya na me jīvan vimokṣyate
7.166.57
tac chrutvā droṇaputrasya paryavartata vāhinī tataḥ sarve mahāśaṅkhān dadhmuḥ puruṣasattamāḥ
7.166.58
bherīś cābhyahanan hṛṣṭā ḍiṇḍimāṃś ca sahasraśaḥ tathā nanāda vasudhā khuranemiprapīḍitā sa śabdas tumulaḥ khaṃ dyāṃ pṛthivīṃ ca vyanādayat
7.166.59
taṃ śabdaṃ pāṇḍavāḥ śrutvā parjanyaninadopamam sametya rathināṃ śreṣṭhāḥ sahitāḥ saṃnyamantrayan
7.166.60
tathoktvā droṇaputro 'pi tadopaspṛśya bhārata prāduścakāra tad divyam astraṃ nārāyaṇaṃ tadā
7.167.1
saṃjaya uvāca prādurbhūte tatas tasminn astre nārāyaṇe tadā prāvāt sapṛṣato vāyur anabhre stanayitnumān
7.167.2
cacāla pṛthivī cāpi cukṣubhe ca mahodadhiḥ pratisrotaḥ pravṛttāś ca gantuṃ tatra samudragāḥ
7.167.3
śikharāṇi vyadīryanta girīṇāṃ tatra bhārata apasavyaṃ mṛgāś caiva pāṇḍuputrān pracakrire
7.167.4
tamasā cāvakīryanta sūryaś ca kaluṣo 'bhavat saṃpatanti ca bhūtāni kravyādāni prahṛṣṭavat
7.167.5
devadānavagandharvās trastā āsan viśāṃ pate kathaṃ kathābhavat tīvrā dṛṣṭvā tad vyākulaṃ mahat
7.167.6
vyathitāḥ sarvarājānas tadā hy āsan vicetasaḥ tad dṛṣṭvā ghorarūpaṃ tu drauṇer astraṃ bhayāvaham
7.167.7
dhṛtarāṣṭra uvāca nivartiteṣu sainyeṣu droṇaputreṇa saṃyuge bhṛśaṃ śokābhitaptena pitur vadham amṛṣyatā
7.167.8
kurūn āpatato dṛṣṭvā dhṛṣṭadyumnasya rakṣaṇe ko mantraḥ pāṇḍaveṣv āsīt tan mamācakṣva saṃjaya
7.167.9
saṃjaya uvāca prāg eva vidrutān dṛṣṭvā dhārtarāṣṭrān yudhiṣṭhiraḥ punaś ca tumulaṃ śabdaṃ śrutvārjunam abhāṣata
7.167.10
ācārye nihate droṇe dhṛṣṭadyumnena saṃyuge nihate vajrahastena yathā vṛtre mahāsure
7.167.11
nāśaṃsanta jayaṃ yuddhe dīnātmāno dhanaṃjaya ātmatrāṇe matiṃ kṛtvā prādravan kuravo yathā
7.167.12
ke cid bhrāntai rathais tūrṇaṃ nihatapārṣṇiyantṛbhiḥ vipatākadhvajacchatraiḥ pārthivāḥ śīrṇakūbaraiḥ
7.167.13
bhagnanīḍair ākulāśvair āruhyānye vicetasaḥ bhītāḥ pādair hayān ke cit tvarayantaḥ svayaṃ rathaiḥ yugacakrākṣabhagnaiś ca drutāḥ ke cid bhayāturāḥ
7.167.14
gajaskandheṣu saṃsyūtā nārācaiś calitāsanāḥ śarārtair vidrutair nāgair hṛtāḥ ke cid diśo daśa
7.167.15
viśastrakavacāś cānye vāhanebhyaḥ kṣitiṃ gatāḥ saṃchinnā nemiṣu gatā mṛditāś ca hayadvipaiḥ
7.167.16
krośantas tāta putreti palāyanto 'pare bhayāt nābhijānanti cānyonyaṃ kaśmalābhihataujasaḥ
7.167.17
putrān pitṝn sakhīn bhrātṝn samāropya dṛḍhakṣatān jalena kledayanty anye vimucya kavacāny api
7.167.18
avasthāṃ tādṛśīṃ prāpya hate droṇe drutaṃ balam punarāvartitaṃ kena yadi jānāsi śaṃsa me
7.167.19
hayānāṃ heṣatāṃ śabdaḥ kuñjarāṇāṃ ca bṛṃhatām rathanemisvanaś cātra vimiśraḥ śrūyate mahān
7.167.20
ete śabdā bhṛśaṃ tīvrāḥ pravṛttāḥ kurusāgare muhur muhur udīryantaḥ kampayanti hi māmakān
7.167.21
ya eṣa tumulaḥ śabdaḥ śrūyate lomaharṣaṇaḥ sendrān apy eṣa lokāṃs trīn bhañjyād iti matir mama
7.167.22
manye vajradharasyaiṣa ninādo bhairavasvanaḥ droṇe hate kauravārthaṃ vyaktam abhyeti vāsavaḥ
7.167.23
prahṛṣṭalomakūpāḥ sma saṃvignarathakuñjarāḥ dhanaṃjaya guruṃ śrutvā tatra nādaṃ subhīṣaṇam
7.167.24
ka eṣa kauravān dīrṇān avasthāpya mahārathaḥ nivartayati yuddhārthaṃ mṛdhe deveśvaro yathā
7.167.25
arjuna uvāca udyamyātmānam ugrāya karmaṇe dhairyam āsthitāḥ dhamanti kauravāḥ śaṅkhān yasya vīryam upāśritāḥ
7.167.26
yatra te saṃśayo rājan nyastaśastre gurau hate dhārtarāṣṭrān avasthāpya ka eṣa nadatīti ha
7.167.27
hrīmantaṃ taṃ mahābāhuṃ mattadviradagāminam vyākhyāsyāmy ugrakarmāṇaṃ kurūṇām abhayaṃkaram
7.167.28
yasmiñ jāte dadau droṇo gavāṃ daśaśataṃ dhanam brāhmaṇebhyo mahārhebhyaḥ so 'śvatthāmaiṣa garjati
7.167.29
jātamātreṇa vīreṇa yenoccaiḥśravasā iva heṣatā kampitā bhūmir lokāś ca sakalās trayaḥ
7.167.30
tac chrutvāntarhitaṃ bhūtaṃ nāma cāsyākarot tadā aśvatthāmeti so 'dyaiṣa śūro nadati pāṇḍava
7.167.31
yo 'dyānātha ivākramya pārṣatena hatas tathā karmaṇā sunṛśaṃsena tasya nātho vyavasthitaḥ
7.167.32
guruṃ me yatra pāñcālyaḥ keśapakṣe parāmṛśat tan na jātu kṣamed drauṇir jānan pauruṣam ātmanaḥ
7.167.33
upacīrṇo gurur mithyā bhavatā rājyakāraṇāt dharmajñena satā nāma so 'dharmaḥ sumahān kṛtaḥ
7.167.34
sarvadharmopapanno 'yaṃ mama śiṣyaś ca pāṇḍavaḥ nāyaṃ vakṣyati mithyeti pratyayaṃ kṛtavāṃs tvayi
7.167.35
sa satyakañcukaṃ nāma praviṣṭena tato 'nṛtam ācārya ukto bhavatā hataḥ kuñjara ity uta
7.167.36
tataḥ śastraṃ samutsṛjya nirmamo gatacetanaḥ āsīt sa vihvalo rājan yathā dṛṣṭas tvayā vibhuḥ
7.167.37
sa tu śokena cāviṣṭo vimukhaḥ putravatsalaḥ śāśvataṃ dharmam utsṛjya guruḥ śiṣyeṇa ghātitaḥ
7.167.38
nyastaśastram adharmeṇa ghātayitvā guruṃ bhavān rakṣatv idānīṃ sāmātyo yadi śaknoṣi pārṣatam
7.167.39
grastam ācāryaputreṇa kruddhena hatabandhunā sarve vayaṃ paritrātuṃ na śakṣyāmo 'dya pārṣatam
7.167.40
sauhārdaṃ sarvabhūteṣu yaḥ karoty atimātraśaḥ so 'dya keśagrahaṃ śrutvā pitur dhakṣyati no raṇe
7.167.41
vikrośamāne hi mayi bhṛśam ācāryagṛddhini avakīrya svadharmaṃ hi śiṣyeṇa nihato guruḥ
7.167.42
yadā gataṃ vayo bhūyaḥ śiṣṭam alpataraṃ ca naḥ tasyedānīṃ vikāro 'yam adharmo yatkṛto mahān
7.167.43
piteva nityaṃ sauhārdāt piteva sa hi dharmataḥ so 'lpakālasya rājyasya kāraṇān nihato guruḥ
7.167.44
dhṛtarāṣṭreṇa bhīṣmāya droṇāya ca viśāṃ pate visṛṣṭā pṛthivī sarvā saha putraiś ca tatparaiḥ
7.167.45
sa prāpya tādṛśīṃ vṛttiṃ satkṛtaḥ satataṃ paraiḥ avṛṇīta sadā putrān mām evābhyadhikaṃ guruḥ
7.167.46
akṣīyamāṇo nyastāstras tvadvākyenāhave hataḥ na tv enaṃ yudhyamānaṃ vai hanyād api śatakratuḥ
7.167.47
tasyācāryasya vṛddhasya droho nityopakāriṇaḥ kṛto hy anāryair asmābhī rājyārthe laghubuddhibhiḥ
7.167.48
putrān bhrātṝn pitṝn dārāñ jīvitaṃ caiva vāsaviḥ tyajet sarvaṃ mama premṇā jānāty etad dhi me guruḥ
7.167.49
sa mayā rājyakāmena hanyamāno 'py upekṣitaḥ tasmād avākśirā rājan prāpto 'smi narakaṃ vibho
7.167.50
brāhmaṇaṃ vṛddham ācāryaṃ nyastaśastraṃ yathā munim ghātayitvādya rājyārthe mṛtaṃ śreyo na jīvitam
7.168.1
saṃjaya uvāca arjunasya vacaḥ śrutvā nocus tatra mahārathāḥ apriyaṃ vā priyaṃ vāpi mahārāja dhanaṃjayam
7.168.2
tataḥ kruddho mahābāhur bhīmaseno 'bhyabhāṣata utsmayann iva kaunteyam arjunaṃ bharatarṣabha
7.168.3
munir yathāraṇyagato bhāṣase dharmasaṃhitam nyastadaṇḍo yathā pārtha brāhmaṇaḥ saṃśitavrataḥ
7.168.4
kṣatāt trātā kṣatāj jīvan kṣāntas triṣv api sādhuṣu kṣatriyaḥ kṣitim āpnoti kṣipraṃ dharmaṃ yaśaḥ śriyam
7.168.5
sa bhavān kṣatriyaguṇair yuktaḥ sarvaiḥ kulodvahaḥ avipaścid yathā vākyaṃ vyāharan nādya śobhase
7.168.6
parākramas te kaunteya śakrasyeva śacīpateḥ na cātivartase dharmaṃ velām iva mahodadhiḥ
7.168.7
na pūjayet tvā ko 'nvadya yat trayodaśavārṣikam amarṣaṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā dharmam evābhikāṅkṣase
7.168.8
diṣṭyā tāta manas te 'dya svadharmam anuvartate ānṛśaṃsye ca te diṣṭyā buddhiḥ satatam acyuta
7.168.9
yat tu dharmapravṛttasya hṛtaṃ rājyam adharmataḥ draupadī ca parāmṛṣṭā sabhām ānīya śatrubhiḥ
7.168.10
vanaṃ pravrājitāś cāsma valkalājinavāsasaḥ anarhamāṇās taṃ bhāvaṃ trayodaśa samāḥ paraiḥ
7.168.11
etāny amarṣasthānāni marṣitāni tvayānagha kṣatradharmaprasaktena sarvam etad anuṣṭhitam
7.168.12
tam adharmam apākraṣṭum ārabdhaḥ sahitas tvayā sānubandhān haniṣyāmi kṣudrān rājyaharān aham
7.168.13
tvayā tu kathitaṃ pūrvaṃ yuddhāyābhyāgatā vayam ghaṭāmaś ca yathāśakti tvaṃ tu no 'dya jugupsase
7.168.14
svadharmaṃ necchase jñātuṃ mithyā vacanam eva te bhayārditānām asmākaṃ vācā marmāṇi kṛntasi
7.168.15
vapan vraṇe kṣāram iva kṣatānāṃ śatrukarśana vidīryate me hṛdayaṃ tvayā vākśalyapīḍitam
7.168.16
adharmam etad vipulaṃ dhārmikaḥ san na budhyase yat tvam ātmānam asmāṃś ca praśaṃsyān na praśaṃsasi yaḥ kalāṃ ṣoḍaśīṃ tvatto nārhate taṃ praśaṃsasi
7.168.17
svayam evātmano vaktuṃ na yuktaṃ guṇasaṃstavam dārayeyaṃ mahīṃ krodhād vikireyaṃ ca parvatān
7.168.18
āvidhya ca gadāṃ gurvīṃ bhīmāṃ kāñcanamālinīm giriprakāśān kṣitijān bhañjeyam anilo yathā
7.168.19
sa tvam evaṃvidhaṃ jānan bhrātaraṃ māṃ nararṣabha droṇaputrād bhayaṃ kartuṃ nārhasy amitavikrama
7.168.20
atha vā tiṣṭha bībhatso saha sarvair nararṣabhaiḥ aham enaṃ gadāpāṇir jeṣyāmy eko mahāhave
7.168.21
tataḥ pāñcālarājasya putraḥ pārtham athābravīt saṃkruddham iva nardantaṃ hiraṇyakaśipuṃ hariḥ
7.168.22
bībhatso viprakarmāṇi viditāni manīṣiṇām yājanādhyāpane dānaṃ tathā yajñapratigrahau
7.168.23
ṣaṣṭham adhyayanaṃ nāma teṣāṃ kasmin pratiṣṭhitaḥ hato droṇo mayā yat tat kiṃ māṃ pārtha vigarhase
7.168.24
apakrāntaḥ svadharmāc ca kṣatradharmam upāśritaḥ amānuṣeṇa hanty asmān astreṇa kṣudrakarmakṛt
7.168.25
tathā māyāṃ prayuñjānam asahyaṃ brāhmaṇabruvam māyayaiva nihanyād yo na yuktaṃ pārtha tatra kim
7.168.26
tasmiṃs tathā mayā śaste yadi drauṇāyanī ruṣā kurute bhairavaṃ nādaṃ tatra kiṃ mama hīyate
7.168.27
na cādbhutam idaṃ manye yad drauṇiḥ śuddhagarjayā ghātayiṣyati kauravyān paritrātum aśaknuvan
7.168.28
yac ca māṃ dhārmiko bhūtvā bravīṣi gurughātinam tadartham aham utpannaḥ pāñcālyasya suto 'nalāt
7.168.29
yasya kāryam akāryaṃ vā yudhyataḥ syāt samaṃ raṇe taṃ kathaṃ brāhmaṇaṃ brūyāḥ kṣatriyaṃ vā dhanaṃjaya
7.168.30
yo hy anastravido hanyād brahmāstraiḥ krodhamūrchitaḥ sarvopāyair na sa kathaṃ vadhyaḥ puruṣasattama
7.168.31
vidharmiṇaṃ dharmavidbhiḥ proktaṃ teṣāṃ viṣopamam jānan dharmārthatattvajñaḥ kim arjuna vigarhase
7.168.32
nṛśaṃsaḥ sa mayākramya ratha eva nipātitaḥ tan mābhinandyaṃ bībhatso kimarthaṃ nābhinandase
7.168.33
kṛte raṇe kathaṃ pārtha jvalanārkaviṣopamam bhīmaṃ droṇaśiraśchede praśasyaṃ na praśaṃsasi
7.168.34
yo 'sau mamaiva nānyasya bāndhavān yudhi jaghnivān chittvāpi tasya mūrdhānaṃ naivāsmi vigatajvaraḥ
7.168.35
tac ca me kṛntate marma yan na tasya śiro mayā niṣādaviṣaye kṣiptaṃ jayadrathaśiro yathā
7.168.36
avadhaś cāpi śatrūṇām adharmaḥ śiṣyate 'rjuna kṣatriyasya hy ayaṃ dharmo hanyād dhanyeta vā punaḥ
7.168.37
sa śatrur nihataḥ saṃkhye mayā dharmeṇa pāṇḍava yathā tvayā hataḥ śūro bhagadattaḥ pituḥ sakhā
7.168.38
pitāmahaṃ raṇe hatvā manyase dharmam ātmanaḥ mayā śatrau hate kasmāt pāpe dharmaṃ na manyase
7.168.39
nānṛtaḥ pāṇḍavo jyeṣṭho nāhaṃ vādhārmiko 'rjuna śiṣyadhruṅ nihataḥ pāpo yudhyasva vijayas tava
7.169.1
dhṛtarāṣṭra uvāca sāṅgā vedā yathānyāyaṃ yenādhītā mahātmanā yasmin sākṣād dhanurvedo hrīniṣedhe pratiṣṭhitaḥ
7.169.2
tasminn ākruśyati droṇe maharṣitanaye tadā nīcātmanā nṛśaṃsena kṣudreṇa gurughātinā
7.169.3
yasya prasādāt karmāṇi kurvanti puruṣarṣabhāḥ amānuṣāṇi saṃgrāme devair asukarāṇi ca
7.169.4
tasminn ākruśyati droṇe samakṣaṃ pāpakarmiṇaḥ nāmarṣaṃ tatra kurvanti dhik kṣatraṃ dhig amarṣitam
7.169.5
pārthāḥ sarve ca rājānaḥ pṛthivyāṃ ye dhanurdharāḥ śrutvā kim āhuḥ pāñcālyaṃ tan mamācakṣva saṃjaya
7.169.6
saṃjaya uvāca śrutvā drupadaputrasya tā vācaḥ krūrakarmaṇaḥ tūṣṇīṃ babhūvū rājānaḥ sarva eva viśāṃ pate
7.169.7
arjunas tu kaṭākṣeṇa jihmaṃ prekṣya ca pārṣatam sabāṣpam abhiniḥśvasya dhig dhig dhig iti cābravīt
7.169.8
yudhiṣṭhiraś ca bhīmaś ca yamau kṛṣṇas tathāpare āsan suvrīḍitā rājan sātyakir idam abravīt
7.169.9
nehāsti puruṣaḥ kaś cid ya imaṃ pāpapūruṣam bhāṣamāṇam akalyāṇaṃ śīghraṃ hanyān narādhamam
7.169.10
kathaṃ ca śatadhā jihvā na te mūrdhā ca dīryate gurum ākrośataḥ kṣudra na cādharmeṇa pātyase
7.169.11
yāpyas tvam asi pārthaiś ca sarvaiś cāndhakavṛṣṇibhiḥ yat karma kaluṣaṃ kṛtvā ślāghase janasaṃsadi
7.169.12
akāryaṃ tādṛśaṃ kṛtvā punar eva guruṃ kṣipan vadhyas tvaṃ na tvayārtho 'sti muhūrtam api jīvatā
7.169.13
kas tv etad vyavased āryas tvad anyaḥ puruṣādhamaḥ nigṛhya keśeṣu vadhaṃ guror dharmātmanaḥ sataḥ
7.169.14
saptāvare tathā pūrve bāndhavās te nipātitāḥ yaśasā ca parityaktās tvāṃ prāpya kulapāṃsanam
7.169.15
uktavāṃś cāpi yat pārthaṃ bhīṣmaṃ prati nararṣabham tathānto vihitas tena svayam eva mahātmanā
7.169.16
tasyāpi tava sodaryo nihantā pāpakṛttamaḥ nānyaḥ pāñcālaputrebhyo vidyate bhuvi pāpakṛt
7.169.17
sa cāpi sṛṣṭaḥ pitrā te bhīṣmasyāntakaraḥ kila śikhaṇḍī rakṣitas tena sa ca mṛtyur mahātmanaḥ
7.169.18
pāñcālāś calitā dharmāt kṣudrā mitragurudruhaḥ tvāṃ prāpya sahasodaryaṃ dhikkṛtaṃ sarvasādhubhiḥ
7.169.19
punaś ced īdṛśīṃ vācaṃ matsamīpe vadiṣyasi śiras te pātayiṣyāmi gadayā vajrakalpayā
7.169.20
sātvatenaivam ākṣiptaḥ pārṣataḥ paruṣākṣaram saṃrabdhaḥ sātyakiṃ prāha saṃkruddhaḥ prahasann iva
7.169.21
śrūyate śrūyate ceti kṣamyate ceti mādhava na cānārya śubhaṃ sādhuṃ puruṣaṃ kṣeptum arhasi
7.169.22
kṣamā praśasyate loke na tu pāpo 'rhati kṣamām kṣamāvantaṃ hi pāpātmā jito 'yam iti manyate
7.169.23
sa tvaṃ kṣudrasamācāro nīcātmā pāpaniścayaḥ ā keśāgrān nakhāgrāc ca vaktavyo vaktum icchasi
7.169.24
yaḥ sa bhūriśravāś chinne bhuje prāyagatas tvayā vāryamāṇena nihatas tataḥ pāpataraṃ nu kim
7.169.25
vyūhamāno mayā droṇo divyenāstreṇa saṃyuge visṛṣṭaśastro nihataḥ kiṃ tatra krūra duṣkṛtam
7.169.26
ayudhyamānaṃ yas tv ājau tathā prāyagataṃ munim chinnabāhuṃ parair hanyāt sātyake sa kathaṃ bhavet
7.169.27
nihatya tvāṃ yadā bhūmau sa vikrāmati vīryavān kiṃ tadā na nihaṃsy enaṃ bhūtvā puruṣasattamaḥ
7.169.28
tvayā punar anāryeṇa pūrvaṃ pārthena nirjitaḥ yadā tadā hataḥ śūraḥ saumadattiḥ pratāpavān
7.169.29
yatra yatra tu pāṇḍūnāṃ droṇo drāvayate camūm kirañ śarasahasrāṇi tatra tatra prayāmy aham
7.169.30
sa tvam evaṃvidhaṃ kṛtvā karma cāṇḍālavat svayam vaktum icchasi vaktavyaḥ kasmān māṃ paruṣāṇy atha
7.169.31
kartā tvaṃ karmaṇograsya nāhaṃ vṛṣṇikulādhama pāpānāṃ ca tvam āvāsaḥ karmaṇāṃ mā punar vada
7.169.32
joṣam āssva na māṃ bhūyo vaktum arhasy ataḥ param adharottaram etad dhi yan mā tvaṃ vaktum icchasi
7.169.33
atha vakṣyasi māṃ maurkhyād bhūyaḥ paruṣam īdṛśam gamayiṣyāmi bāṇais tvāṃ yudhi vaivasvatakṣayam
7.169.34
na caiva mūrkha dharmeṇa kevalenaiva śakyate teṣām api hy adharmeṇa ceṣṭitaṃ śṛṇu yādṛśam
7.169.35
vañcitaḥ pāṇḍavaḥ pūrvam adharmeṇa yudhiṣṭhiraḥ draupadī ca parikliṣṭā tathādharmeṇa sātyake
7.169.36
pravrājitā vanaṃ sarve pāṇḍavāḥ saha kṛṣṇayā sarvasvam apakṛṣṭaṃ ca tathādharmeṇa bāliśa
7.169.37
adharmeṇāpakṛṣṭaś ca madrarājaḥ parair itaḥ ito 'py adharmeṇa hato bhīṣmaḥ kurupitāmahaḥ bhūriśravā hy adharmeṇa tvayā dharmavidā hataḥ
7.169.38
evaṃ parair ācaritaṃ pāṇḍaveyaiś ca saṃyuge rakṣamāṇair jayaṃ vīrair dharmajñair api sātvata
7.169.39
durjñeyaḥ paramo dharmas tathādharmaḥ sudurvidaḥ yudhyasva kauravaiḥ sārdhaṃ mā gāḥ pitṛniveśanam
7.169.40
evamādīni vākyāni krūrāṇi paruṣāṇi ca śrāvitaḥ sātyakiḥ śrīmān ākampita ivābhavat
7.169.41
tac chrutvā krodhatāmrākṣaḥ sātyakis tv ādade gadām viniḥśvasya yathā sarpaḥ praṇidhāya rathe dhanuḥ
7.169.42
tato 'bhipatya pāñcālyaṃ saṃrambheṇedam abravīt na tvāṃ vakṣyāmi paruṣaṃ haniṣye tvāṃ vadhakṣamam
7.169.43
tam āpatantaṃ sahasā mahābalam amarṣaṇam pāñcālyāyābhisaṃkruddham antakāyāntakopamam
7.169.44
codito vāsudevena bhīmaseno mahābalaḥ avaplutya rathāt tūrṇaṃ bāhubhyāṃ samavārayat
7.169.45
dravamāṇaṃ tathā kruddhaṃ sātyakiṃ pāṇḍavo balī praskandamānam ādāya jagāma balinaṃ balāt
7.169.46
sthitvā viṣṭabhya caraṇau bhīmena śinipuṃgavaḥ nigṛhītaḥ pade ṣaṣṭhe balena balināṃ varaḥ
7.169.47
avaruhya rathāt taṃ tu hriyamāṇaṃ balīyasā uvāca ślakṣṇayā vācā sahadevo viśāṃ pate
7.169.48
asmākaṃ puruṣavyāghra mitram anyan na vidyate param andhakavṛṣṇibhyaḥ pāñcālebhyaś ca mādhava
7.169.49
tathaivāndhakavṛṣṇīnāṃ tava caiva viśeṣataḥ kṛṣṇasya ca tathāsmatto mitram anyan na vidyate
7.169.50
pāñcālānāṃ ca vārṣṇeya samudrāntāṃ vicinvatām nānyad asti paraṃ mitraṃ yathā pāṇḍavavṛṣṇayaḥ
7.169.51
sa bhavān īdṛśaṃ mitraṃ manyate ca yathā bhavān bhavantaś ca yathāsmākaṃ bhavatāṃ ca tathā vayam
7.169.52
sa evaṃ sarvadharmajño mitradharmam anusmaran niyaccha manyuṃ pāñcālyāt praśāmya śinipuṃgava
7.169.53
pārṣatasya kṣama tvaṃ vai kṣamatāṃ tava pārṣataḥ vayaṃ kṣamayitāraś ca kim anyatra śamād bhavet
7.169.54
praśāmyamāne śaineye sahadevena māriṣa pāñcālarājasya sutaḥ prahasann idam abravīt
7.169.55
muñca muñca śineḥ pautraṃ bhīma yuddhamadānvitam āsādayatu mām eṣa dharādharam ivānilaḥ
7.169.56
yāvad asya śitair bāṇaiḥ saṃrambhaṃ vinayāmy aham yuddhaśraddhāṃ ca kaunteya jīvitasya ca saṃyuge
7.169.57
kiṃ nu śakyaṃ mayā kartuṃ kāryaṃ yad idam udyatam sumahat pāṇḍuputrāṇām āyānty ete hi kauravāḥ
7.169.58
atha vā phalgunaḥ sarvān vārayiṣyati saṃyuge aham apy asya mūrdhānaṃ pātayiṣyāmi sāyakaiḥ
7.169.59
manyate chinnabāhuṃ māṃ bhūriśravasam āhave utsṛjainam ahaṃ vainam eṣa māṃ vā haniṣyati
7.169.60
śṛṇvan pāñcālavākyāni sātyakiḥ sarpavac chvasan bhīmabāhvantare sakto visphuraty aniśaṃ balī
7.169.61
tvarayā vāsudevaś ca dharmarājaś ca māriṣa yatnena mahatā vīrau vārayām āsatus tataḥ
7.169.62
nivārya parameṣvāsau krodhasaṃraktalocanau yuyutsavaḥ parān saṃkhye pratīyuḥ kṣatriyarṣabhāḥ
7.170.1
saṃjaya uvāca tataḥ sa kadanaṃ cakre ripūṇāṃ droṇanandanaḥ yugānte sarvabhūtānāṃ kālasṛṣṭa ivāntakaḥ
7.170.2
dhvajadrumaṃ śastraśṛṅgaṃ hatanāgamahāśilam aśvakiṃpuruṣākīrṇaṃ śarāsanalatāvṛtam
7.170.3
śūlakravyādasaṃghuṣṭaṃ bhūtayakṣagaṇākulam nihatya śātravān bhallaiḥ so 'cinod dehaparvatam
7.170.4
tato vegena mahatā vinadya sa nararṣabhaḥ pratijñāṃ śrāvayām āsa punar eva tavātmajam
7.170.5
yasmād yudhyantam ācāryaṃ dharmakañcukam āsthitaḥ muñca śastram iti prāha kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ
7.170.6
tasmāt saṃpaśyatas tasya drāvayiṣyāmi vāhinīm vidrāvya satyaṃ hantāsmi pāpaṃ pāñcālyam eva tu
7.170.7
sarvān etān haniṣyāmi yadi yotsyanti māṃ raṇe satyaṃ te pratijānāmi parāvartaya vāhinīm
7.170.8
tac chrutvā tava putras tu vāhinīṃ paryavartayat siṃhanādena mahatā vyapohya sumahad bhayam
7.170.9
tataḥ samāgamo rājan kurupāṇḍavasenayoḥ punar evābhavat tīvraḥ pūrṇasāgarayor iva
7.170.10
saṃrabdhā hi sthirībhūtā droṇaputreṇa kauravāḥ udagrāḥ pāṇḍupāñcālā droṇasya nidhanena ca
7.170.11
teṣāṃ paramahṛṣṭānāṃ jayam ātmani paśyatām saṃrabdhānāṃ mahāvegaḥ prādurāsīd raṇājire
7.170.12
yathā śiloccaye śailaḥ sāgare sāgaro yathā pratihanyeta rājendra tathāsan kurupāṇḍavāḥ
7.170.13
tataḥ śaṅkhasahasrāṇi bherīṇām ayutāni ca avādayanta saṃhṛṣṭāḥ kurupāṇḍavasainikāḥ
7.170.14
tato nirmathyamānasya sāgarasyeva nisvanaḥ abhavat tasya sainyasya sumahān adbhutopamaḥ
7.170.15
prāduścakre tato drauṇir astraṃ nārāyaṇaṃ tadā abhisaṃdhāya pāṇḍūnāṃ pāñcālānāṃ ca vāhinīm
7.170.16
prādurāsaṃs tato bāṇā dīptāgrāḥ khe sahasraśaḥ pāṇḍavān bhakṣayiṣyanto dīptāsyā iva pannagāḥ
7.170.17
te diśaḥ khaṃ ca sainyaṃ ca samāvṛṇvan mahāhave muhūrtād bhāskarasyeva rājaṃl lokaṃ gabhastayaḥ
7.170.18
tathāpare dyotamānā jyotīṃṣīvāmbare 'male prādurāsan mahīpāla kārṣṇāyasamayā guḍāḥ
7.170.19
caturdiśaṃ vicitrāś ca śataghnyo 'tha hutāśadāḥ cakrāṇi ca kṣurāntāni maṇḍalānīva bhāsvataḥ
7.170.20
śastrākṛtibhir ākīrṇam atīva bharatarṣabha dṛṣṭvāntarikṣam āvignāḥ pāṇḍupāñcālasṛñjayāḥ
7.170.21
yathā yathā hy ayudhyanta pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ tathā tathā tad astraṃ vai vyavardhata janādhipa
7.170.22
vadhyamānās tathāstreṇa tena nārāyaṇena vai dahyamānānaleneva sarvato 'bhyarditā raṇe
7.170.23
yathā hi śiśirāpāye dahet kakṣaṃ hutāśanaḥ tathā tad astraṃ pāṇḍūnāṃ dadāha dhvajinīṃ prabho
7.170.24
āpūryamāṇenāstreṇa sainye kṣīyati cābhibho jagāma paramaṃ trāsaṃ dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ
7.170.25
dravamāṇaṃ tu tat sainyaṃ dṛṣṭvā vigatacetanam madhyasthatāṃ ca pārthasya dharmaputro 'bravīd idam
7.170.26
dhṛṣṭadyumna palāyasva saha pāñcālasenayā sātyake tvaṃ ca gacchasva vṛṣṇyandhakavṛto gṛhān
7.170.27
vāsudevo 'pi dharmātmā kariṣyaty ātmanaḥ kṣamam upadeṣṭuṃ samartho 'yaṃ lokasya kim utātmanaḥ
7.170.28
saṃgrāmas tu na kartavyaḥ sarvasainyān bravīmi vaḥ ahaṃ hi saha sodaryaiḥ pravekṣye havyavāhanam
7.170.29
bhīṣmadroṇārṇavaṃ tīrtvā saṃgrāmaṃ bhīrudustaram avasatsyāmy asalile sagaṇo drauṇigoṣpade
7.170.30
kāmaḥ saṃpadyatām asya bībhatsor āśu māṃ prati kalyāṇavṛtta ācāryo mayā yudhi nipātitaḥ
7.170.31
yena bālaḥ sa saubhadro yuddhānām aviśāradaḥ samarthair bahubhiḥ krūrair ghātito nābhipālitaḥ
7.170.32
yenāvibruvatā praśnaṃ tathā kṛṣṇā sabhāṃ gatā upekṣitā saputreṇa dāsabhāvaṃ niyacchatī
7.170.33
jighāṃsur dhārtarāṣṭraś ca śrānteṣv aśveṣu phalgunam kavacena tathā yukto rakṣārthaṃ saindhavasya ca
7.170.34
yena brahmāstraviduṣā pāñcālāḥ satyajinmukhāḥ kurvāṇā majjaye yatnaṃ samūlā vinipātitāḥ
7.170.35
yena pravrājyamānāś ca rājyād vayam adharmataḥ nivāryamāṇenāsmābhir anugantuṃ tad eṣitāḥ
7.170.36
yo 'sāv atyantam asmāsu kurvāṇaḥ sauhṛdaṃ param hatas tadarthe maraṇaṃ gamiṣyāmi sabāndhavaḥ
7.170.37
evaṃ bruvati kaunteye dāśārhas tvaritas tataḥ nivārya sainyaṃ bāhubhyām idaṃ vacanam abravīt
7.170.38
śīghraṃ nyasyata śastrāṇi vāhebhyaś cāvarohata eṣa yogo 'tra vihitaḥ pratighāto mahātmanā
7.170.39
dvipāśvasyandanebhyaś ca kṣitiṃ sarve 'varohata evam etan na vo hanyād astraṃ bhūmau nirāyudhān
7.170.40
yathā yathā hi yudhyante yodhā hy astrabalaṃ prati tathā tathā bhavanty ete kauravā balavattarāḥ
7.170.41
nikṣepsyanti ca śastrāṇi vāhanebhyo 'varuhya ye tān naitad astraṃ saṃgrāme nihaniṣyati mānavān
7.170.42
ye tv etat pratiyotsyanti manasāpīha ke cana nihaniṣyati tān sarvān rasātalagatān api
7.170.43
te vacas tasya tac chrutvā vāsudevasya bhārata īṣuḥ sarve 'stram utsraṣṭuṃ manobhiḥ karaṇena ca
7.170.44
tata utsraṣṭukāmāṃs tān astrāṇy ālakṣya pāṇḍavaḥ bhīmaseno 'bravīd rājann idaṃ saṃharṣayan vacaḥ
7.170.45
na kathaṃ cana śastrāṇi moktavyānīha kena cit aham āvārayiṣyāmi droṇaputrāstram āśugaiḥ
7.170.46
atha vāpy anayā gurvyā hemavigrahayā raṇe kālavad vicariṣyāmi drauṇer astraṃ viśātayan
7.170.47
na hi me vikrame tulyaḥ kaś cid asti pumān iha yathaiva savitus tulyaṃ jyotir anyan na vidyate
7.170.48
paśyadhvaṃ me dṛḍhau bāhū nāgarājakaropamā samarthau parvatasyāpi śaiśirasya nipātane
7.170.49
nāgāyutasamaprāṇo hy aham eko nareṣv iha śakro yathā pratidvaṃdvo divi deveṣu viśrutaḥ
7.170.50
adya paśyata me vīryaṃ bāhvoḥ pīnāṃsayor yudhi jvalamānasya dīptasya drauṇer astrasya vāraṇe
7.170.51
yadi nārāyaṇāstrasya pratiyoddhā na vidyate adyainaṃ pratiyotsyāmi paśyatsu kurupāṇḍuṣu
7.170.52
evam uktvā tato bhīmo droṇaputram ariṃdamaḥ abhyayān meghaghoṣeṇa rathenādityavarcasā
7.170.53
sa enam iṣujālena laghutvāc chīghravikramaḥ nimeṣamātreṇāsādya kuntīputro 'bhyavākirat
7.170.54
tato drauṇiḥ prahasyainam udāsam abhibhāṣya ca avākirat pradīptāgraiḥ śarais tair abhimantritaiḥ
7.170.55
pannagair iva dīptāsyair vamadbhir analaṃ raṇe avakīrṇo 'bhavat pārthaḥ sphuliṅgair iva kāñcanaiḥ
7.170.56
tasya rūpam abhūd rājan bhīmasenasya saṃyuge khadyotair āvṛtasyeva parvatasya dinakṣaye
7.170.57
tad astraṃ droṇaputrasya tasmin pratisamasyati avardhata mahārāja yathāgnir aniloddhataḥ
7.170.58
vivardhamānam ālakṣya tad astraṃ bhīmavikramam pāṇḍusainyam ṛte bhīmaṃ sumahad bhayam āviśat
7.170.59
tataḥ śastrāṇi te sarve samutsṛjya mahītale avārohan rathebhyaś ca hastyaśvebhyaś ca sarvaśaḥ
7.170.60
teṣu nikṣiptaśastreṣu vāhanebhyaś cyuteṣu ca tad astravīryaṃ vipulaṃ bhīmamūrdhany athāpatat
7.170.61
hāhākṛtāni bhūtāni pāṇḍavāś ca viśeṣataḥ bhīmasenam apaśyanta tejasā saṃvṛtaṃ tadā
7.171.1
saṃjaya uvāca bhīmasenaṃ samākīrṇaṃ dṛṣṭvāstreṇa dhanaṃjayaḥ tejasaḥ pratighātārthaṃ vāruṇena samāvṛṇot
7.171.2
nālakṣayata taṃ kaś cid vāruṇāstreṇa saṃvṛtam arjunasya laghutvāc ca saṃvṛtatvāc ca tejasaḥ
7.171.3
sāśvasūtaratho bhīmo droṇaputrāstrasaṃvṛtaḥ agnāv agnir iva nyasto jvālāmālī sudurdṛśaḥ
7.171.4
yathā rātrikṣaye rājañ jyotīṃṣy astagiriṃ prati samāpetus tathā bāṇā bhīmasenarathaṃ prati
7.171.5
sa hi bhīmo rathaś cāsya hayāḥ sūtaś ca māriṣa saṃvṛtā droṇaputreṇa pāvakāntargatābhavan
7.171.6
yathā dagdhvā jagat kṛtsnaṃ samaye sacarācaram gacched agnir vibhor āsyaṃ tathāstraṃ bhīmam āvṛṇot
7.171.7
sūryam agniḥ praviṣṭaḥ syād yathā cāgniṃ divākaraḥ tathā praviṣṭaṃ tat tejo na prājñāyata kiṃ cana
7.171.8
vikīrṇam astraṃ tad dṛṣṭvā tathā bhīmarathaṃ prati udīryamāṇaṃ drauṇiṃ ca niṣpratidvaṃdvam āhave
7.171.9
sarvasainyāni pāṇḍūnāṃ nyastaśastrāṇy acetasaḥ yudhiṣṭhirapurogāṃś ca vimukhāṃs tān mahārathān
7.171.10
arjuno vāsudevaś ca tvaramāṇau mahādyutī avaplutya rathād vīrau bhīmam ādravatāṃ tataḥ
7.171.11
tatas tad droṇaputrasya tejo 'strabalasaṃbhavam vigāhya tau subalinau māyayāviśatāṃ tadā
7.171.12
nyastaśastrau tatas tau tu nādahad astrajo 'nalaḥ vāruṇāstraprayogāc ca vīryavattvāc ca kṛṣṇayoḥ
7.171.13
tataś cakṛṣatur bhīmaṃ tasya sarvāyudhāni ca nārāyaṇāstraśāntyarthaṃ naranārāyaṇau balāt
7.171.14
apakṛṣyamāṇaḥ kaunteyo nadaty eva mahārathaḥ vardhate caiva tad ghoraṃ drauṇer astraṃ sudurjayam
7.171.15
tam abravīd vāsudevaḥ kim idaṃ pāṇḍunandana vāryamāṇo 'pi kaunteya yad yuddhān na nivartase
7.171.16
yadi yuddhena jeyāḥ syur ime kauravanandanāḥ vayam apy atra yudhyema tathā ceme nararṣabhāḥ
7.171.17
rathebhyas tv avatīrṇās tu sarva eva sma tāvakāḥ tasmāt tvam api kaunteya rathāt tūrṇam apākrama
7.171.18
evam uktvā tataḥ kṛṣṇo rathād bhūmim apātayat niḥśvasantaṃ yathā nāgaṃ krodhasaṃraktalocanam
7.171.19
yadāpakṛṣṭaḥ sa rathān nyāsitaś cāyudhaṃ bhuvi tato nārāyaṇāstraṃ tat praśāntaṃ śatrutāpanam
7.171.20
tasmin praśānte vidhinā tadā tejasi duḥsahe babhūvur vimalāḥ sarvā diśaḥ pradiśa eva ca
7.171.21
pravavuś ca śivā vātāḥ praśāntā mṛgapakṣiṇaḥ vāhanāni ca hṛṣṭāni yodhāś ca manujeśvara
7.171.22
vyapoḍhe ca tato ghore tasmiṃs tejasi bhārata babhau bhīmo niśāpāye dhīmān sūrya ivoditaḥ
7.171.23
hataśeṣaṃ balaṃ tatra pāṇḍavānām atiṣṭhata astravyuparamād dhṛṣṭaṃ tava putrajighāṃsayā
7.171.24
vyavasthite bale tasminn astre pratihate tathā duryodhano mahārāja droṇaputram athābravīt
7.171.25
aśvatthāman punaḥ śīghram astram etat prayojaya vyavasthitā hi pāñcālāḥ punar eva jayaiṣiṇaḥ
7.171.26
aśvatthāmā tathoktas tu tava putreṇa māriṣa sudīnam abhiniḥśvasya rājānam idam abravīt
7.171.27
naitad āvartate rājann astraṃ dvir nopapadyate āvartayan nihanty etat prayoktāraṃ na saṃśayaḥ
7.171.28
eṣa cāstrapratīghātaṃ vāsudevaḥ prayuktavān anyathā vihitaḥ saṃkhye vadhaḥ śatror janādhipa
7.171.29
parājayo vā mṛtyur vā śreyo mṛtyur na nirjayaḥ nirjitāś cārayo hy ete śastrotsargān mṛtopamāḥ
7.171.30
duryodhana uvāca ācāryaputra yady etad dvir astraṃ na prayujyate anyair gurughnā vadhyantām astrair astravidāṃ vara
7.171.31
tvayi hy astrāṇi divyāni yathā syus tryambake tathā icchato na hi te mucyet kruddhasyāpi puraṃdaraḥ
7.171.32
dhṛtarāṣṭra uvāca tasminn astre pratihate droṇe copadhinā hate tathā duryodhanenokto drauṇiḥ kim akarot punaḥ
7.171.33
dṛṣṭvā pārthāṃś ca saṃgrāme yuddhāya samavasthitān nārāyaṇāstranirmuktāṃś carataḥ pṛtanāmukhe
7.171.34
saṃjaya uvāca jānan pituḥ sa nidhanaṃ siṃhalāṅgūlaketanaḥ sakrodho bhayam utsṛjya abhidudrāva pārṣatam
7.171.35
abhidrutya ca viṃśatyā kṣudrakāṇāṃ nararṣabhaḥ pañcabhiś cātivegena vivyādha puruṣarṣabham
7.171.36
dhṛṣṭadyumnas tato rājañ jvalantam iva pāvakam droṇaputraṃ triṣaṣṭyā tu rājan vivyādha patriṇām
7.171.37
sārathiṃ cāsya viṃśatyā svarṇapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ hayāṃś ca caturo 'vidhyac caturbhir niśitaiḥ śaraiḥ
7.171.38
viddhvā viddhvānadad drauṇiḥ kampayann iva medinīm ādadat sarvalokasya prāṇān iva mahāraṇe
7.171.39
pārṣatas tu balī rājan kṛtāstraḥ kṛtaniśramaḥ drauṇim evābhidudrāva kṛtvā mṛtyuṃ nivartanam
7.171.40
tato bāṇamayaṃ varṣaṃ droṇaputrasya mūrdhani avāsṛjad ameyātmā pāñcālyo rathināṃ varaḥ
7.171.41
taṃ drauṇiḥ samare kruddhaś chādayām āsa patribhiḥ vivyādha cainaṃ daśabhiḥ pitur vadham anusmaran
7.171.42
dvābhyāṃ ca suvikṛṣṭābhyāṃ kṣurābhyāṃ dhvajakārmuke chittvā pāñcālarājasya drauṇir anyaiḥ samārdayat
7.171.43
vyaśvasūtarathaṃ cainaṃ drauṇiś cakre mahāhave tasya cānucarān sarvān kruddhaḥ prācchādayac charaiḥ
7.171.44
pradrudrāva tataḥ sainyaṃ pāñcālānāṃ viśāṃ pate saṃbhrāntarūpam ārtaṃ ca śaravarṣaparikṣatam
7.171.45
dṛṣṭvā ca vimukhān yodhān dhṛṣṭadyumnaṃ ca pīḍitam śaineyo 'codayat tūrṇaṃ raṇaṃ drauṇirathaṃ prati
7.171.46
aṣṭabhir niśitaiś caiva so 'śvatthāmānam ārdayat viṃśatyā punar āhatya nānārūpair amarṣaṇam vivyādha ca tathā sūtaṃ caturbhiś caturo hayān
7.171.47
so 'tividdho maheṣvāso nānāliṅgair amarṣaṇaḥ yuyudhānena vai drauṇiḥ prahasan vākyam abravīt
7.171.48
śaineyābhyavapattiṃ te jānāmy ācāryaghātinaḥ na tv enaṃ trāsyasi mayā grastam ātmānam eva ca
7.171.49
evam uktvārkaraśmyābhaṃ suparvāṇaṃ śarottamam vyasṛjat sātvate drauṇir vajraṃ vṛtre yathā hariḥ
7.171.50
sa taṃ nirbhidya tenāstaḥ sāyakaḥ saśarāvaram viveśa vasudhāṃ bhittvā śvasan bilam ivoragaḥ
7.171.51
sa bhinnakavacaḥ śūras tottrārdita iva dvipaḥ vimucya saśaraṃ cāpaṃ bhūrivraṇaparisravaḥ
7.171.52
sīdan rudhirasiktaś ca rathopastha upāviśat sūtenāpahṛtas tūrṇaṃ droṇaputrād rathāntaram
7.171.53
athānyena supuṅkhena śareṇa nataparvaṇā ājaghāna bhruvor madhye dhṛṣṭadyumnaṃ paraṃtapaḥ
7.171.54
sa pūrvam atividdhaś ca bhṛśaṃ paścāc ca pīḍitaḥ sasāda yudhi pāñcālyo vyapāśrayata ca dhvajam
7.171.55
taṃ mattam iva siṃhena rājan kuñjaram arditam javenābhyadravañ śūrāḥ pañca pāṇḍavato rathāḥ
7.171.56
kirīṭī bhīmasenaś ca vṛddhakṣatraś ca pauravaḥ yuvarājaś ca cedīnāṃ mālavaś ca sudarśanaḥ pañcabhiḥ pañcabhir bāṇair abhyaghnan sarvataḥ samam
7.171.57
āśīviṣābhair viṃśadbhiḥ pañcabhiś cāpi tāñ śaraiḥ ciccheda yugapad drauṇiḥ pañcaviṃśatisāyakān
7.171.58
saptabhiś ca śitair bāṇaiḥ pauravaṃ drauṇir ārdayat mālavaṃ tribhir ekena pārthaṃ ṣaḍbhir vṛkodaram
7.171.59
tatas te vivyadhuḥ sarve drauṇiṃ rājan mahārathāḥ yugapac ca pṛthak caiva rukmapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ
7.171.60
yuvarājas tu viṃśatyā drauṇiṃ vivyādha patriṇām pārthaś ca punar aṣṭābhis tathā sarve tribhis tribhiḥ
7.171.61
tato 'rjunaṃ ṣaḍbhir athājaghāna; drauṇāyanir daśabhir vāsudevam bhīmaṃ daśārdhair yuvarājaṃ caturbhir; dvābhyāṃ chittvā kārmukaṃ ca dhvajaṃ ca punaḥ pārthaṃ śaravarṣeṇa viddhvā; drauṇir ghoraṃ siṃhanādaṃ nanāda
7.171.62
tasyāsyataḥ suniśitān pītadhārān; drauṇeḥ śarān pṛṣṭhataś cāgrataś ca dharā viyad dyauḥ pradiśo diśaś ca; channā bāṇair abhavan ghorarūpaiḥ
7.171.63
āsīnasya svarathaṃ tūgratejāḥ; sudarśanasyendraketuprakāśau bhujau śiraś cendrasamānavīryas; tribhiḥ śarair yugapat saṃcakarta
7.171.64
sa pauravaṃ rathaśaktyā nihatya; chittvā rathaṃ tilaśaś cāpi bāṇaiḥ chittvāsya bāhū varacandanāktau; bhallena kāyāc chira uccakarta
7.171.65
yuvānam indīvaradāmavarṇaṃ; cedipriyaṃ yuvarājaṃ prahasya bāṇais tvarāvāñ jvalitāgnikalpair; viddhvā prādān mṛtyave sāśvasūtam
7.171.66
tān nihatya raṇe vīro droṇaputro yudhāṃ patiḥ dadhmau pramuditaḥ śaṅkhaṃ bṛhantam aparājitaḥ
7.171.67
tataḥ sarve ca pāñcālā bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ dhṛṣṭadyumnarathaṃ bhītās tyaktvā saṃprādravan diśaḥ
7.171.68
tān prabhagnāṃs tathā drauṇiḥ pṛṣṭhato vikirañ śaraiḥ abhyavartata vegena kālavat pāṇḍuvāhinīm
7.171.69
te vadhyamānāḥ samare droṇaputreṇa kṣatriyāḥ droṇaputraṃ bhayād rājan dikṣu sarvāsu menire
7.172.1
saṃjaya uvāca tat prabhagnaṃ balaṃ dṛṣṭvā kuntīputro dhanaṃjayaḥ nyavārayad ameyātmā droṇaputravadhepsayā
7.172.2
tatas te sainikā rājan naiva tatrāvatasthire saṃsthāpyamānā yatnena govindenārjunena ca
7.172.3
eka eva tu bībhatsuḥ somakāvayavaiḥ saha matsyair anyaiś ca saṃdhāya kauravaiḥ saṃnyavartata
7.172.4
tato drutam atikramya siṃhalāṅgūlaketanam savyasācī maheṣvāsam aśvatthāmānam abravīt
7.172.5
yā śaktir yac ca te vīryaṃ yaj jñānaṃ yac ca pauruṣam dhārtarāṣṭreṣu yā prītiḥ pradveṣo 'smāsu yaś ca te yac ca bhūyo 'sti tejas tat paramaṃ mama darśaya
7.172.6
sa eva droṇahantā te darpaṃ bhetsyati pārṣataḥ kālānalasamaprakhyo dviṣatām antako yudhi samāsādaya pāñcālyaṃ māṃ cāpi sahakeśavam
7.172.7
dhṛtarāṣṭra uvāca ācāryaputro mānārho balavāṃś cāpi saṃjaya prītir dhanaṃjaye cāsya priyaś cāpi sa vāsaveḥ
7.172.8
na bhūtapūrvaṃ bībhatsor vākyaṃ paruṣam īdṛśam atha kasmāt sa kaunteyaḥ sakhāyaṃ rūkṣam abravīt
7.172.9
saṃjaya uvāca yuvarāje hate caiva vṛddhakṣatre ca paurave iṣvastravidhisaṃpanne mālave ca sudarśane
7.172.10
dhṛṣṭadyumne sātyakau ca bhīme cāpi parājite yudhiṣṭhirasya tair vākyair marmaṇy api ca ghaṭṭite
7.172.11
antarbhede ca saṃjāte duḥkhaṃ saṃsmṛtya ca prabho abhūtapūrvo bībhatsor duḥkhān manyur ajāyata
7.172.12
tasmād anarham aślīlam apriyaṃ drauṇim uktavān mānyam ācāryatanayaṃ rūkṣaṃ kāpuruṣo yathā
7.172.13
evam uktaḥ śvasan krodhān maheṣvāsatamo nṛpa pārthena paruṣaṃ vākyaṃ sarvamarmaghnayā girā drauṇiś cukopa pārthāya kṛṣṇāya ca viśeṣataḥ
7.172.14
sa tu yatto rathe sthitvā vāry upaspṛśya vīryavān devair api sudurdharṣam astram āgneyam ādade
7.172.15
dṛśyādṛśyān arigaṇān uddiśyācāryanandanaḥ so 'bhimantrya śaraṃ dīptaṃ vidhūmam iva pāvakam sarvataḥ krodham āviśya cikṣepa paravīrahā
7.172.16
tatas tumulam ākāśe śaravarṣam ajāyata vavuś ca śiśirā vātāḥ sūryo naiva tatāpa ca
7.172.17
cukruśur dānavāś cāpi dikṣu sarvāsu bhairavam rudhiraṃ cāpi varṣanto vinedus toyadāmbare
7.172.18
pakṣiṇaḥ paśavo gāvo munayaś cāpi suvratāḥ paramaṃ prayatātmāno na śāntim upalebhire
7.172.19
bhrāntasarvamahābhūtam āvarjitadivākaram trailokyam abhisaṃtaptaṃ jvarāviṣṭam ivāturam
7.172.20
śaratejo 'bhisaṃtaptā nāgā bhūmiśayās tathā niḥśvasantaḥ samutpetus tejo ghoraṃ mumukṣavaḥ
7.172.21
jalajāni ca sattvāni dahyamānāni bhārata na śāntim upajagmur hi tapyamānair jalāśayaiḥ
7.172.22
diśaḥ khaṃ pradiśaś caiva bhuvaṃ ca śaravṛṣṭayaḥ uccāvacā nipetur vai garuḍānilaraṃhasaḥ
7.172.23
taiḥ śarair droṇaputrasya vajravegasamāhitaiḥ pradagdhāḥ śatravaḥ petur agnidagdhā iva drumāḥ
7.172.24
dahyamānā mahānāgāḥ petur urvyāṃ samantataḥ nadanto bhairavān nādāñ jaladopamanisvanān
7.172.25
apare pradrutās tatra dahyamānā mahāgajāḥ tresus tathāpare ghore vane dāvāgnisaṃvṛtāḥ
7.172.26
drumāṇāṃ śikharāṇīva dāvadagdhāni māriṣa aśvavṛndāny adṛśyanta rathavṛndāni cābhibho apatanta rathaughāś ca tatra tatra sahasraśaḥ
7.172.27
tat sainyaṃ bhagavān agnir dadāha yudhi bhārata yugānte sarvabhūtāni saṃvartaka ivānalaḥ
7.172.28
dṛṣṭvā tu pāṇḍavīṃ senāṃ dahyamānāṃ mahāhave prahṛṣṭās tāvakā rājan siṃhanādān vinedire
7.172.29
tatas tūryasahasrāṇi nānāliṅgāni bhārata tūrṇam ājaghnire hṛṣṭās tāvakā jitakāśinaḥ
7.172.30
kṛtsnā hy akṣauhiṇī rājan savyasācī ca pāṇḍavaḥ tamasā saṃvṛte loke nādṛśyata mahāhave
7.172.31
naiva nas tādṛśaṃ rājan dṛṣṭapūrvaṃ na ca śrutam yādṛśaṃ droṇaputreṇa sṛṣṭam astram amarṣiṇā
7.172.32
arjunas tu mahārāja brāhmam astram udairayat sarvāstrapratighātāya vihitaṃ padmayoninā
7.172.33
tato muhūrtād iva tat tamo vyupaśaśāma ha pravavau cānilaḥ śīto diśaś ca vimalābhavan
7.172.34
tatrādbhutam apaśyāma kṛtsnām akṣauhiṇīṃ hatām anabhijñeyarūpāṃ ca pradagdhām astramāyayā
7.172.35
tato vīrau maheṣvāsau vimuktau keśavārjunau sahitau saṃpradṛśyetāṃ nabhasīva tamonudau
7.172.36
sapatākadhvajahayaḥ sānukarṣavarāyudhaḥ prababhau sa ratho muktas tāvakānāṃ bhayaṃkaraḥ
7.172.37
tataḥ kilakilāśabdaḥ śaṅkhabherīravaiḥ saha pāṇḍavānāṃ prahṛṣṭānāṃ kṣaṇena samajāyata
7.172.38
hatāv iti tayor āsīt senayor ubhayor matiḥ tarasābhyāgatau dṛṣṭvā vimuktau keśavārjunau
7.172.39
tāv akṣatau pramuditau dadhmatur vārijottamau dṛṣṭvā pramuditān pārthāṃs tvadīyā vyathitābhavan
7.172.40
vimuktau ca mahātmānau dṛṣṭvā drauṇiḥ suduḥkhitaḥ muhūrtaṃ cintayām āsa kiṃ tv etad iti māriṣa
7.172.41
cintayitvā tu rājendra dhyānaśokaparāyaṇaḥ niḥśvasan dīrgham uṣṇaṃ ca vimanāś cābhavat tadā
7.172.42
tato drauṇir dhanur nyasya rathāt praskandya vegitaḥ dhig dhik sarvam idaṃ mithyety uktvā saṃprādravad raṇāt
7.172.43
tataḥ snigdhāmbudābhāsaṃ vedavyāsam akalmaṣam āvāsaṃ ca sarasvatyāḥ sa vai vyāsaṃ dadarśa ha
7.172.44
taṃ drauṇir agrato dṛṣṭvā sthitaṃ kurukulodvaha sannakaṇṭho 'bravīd vākyam abhivādya sudīnavat
7.172.45
bho bho māyā yadṛcchā vā na vidmaḥ kim idaṃ bhavet astraṃ tv idaṃ kathaṃ mithyā mama kaś ca vyatikramaḥ
7.172.46
adharottaram etad vā lokānāṃ vā parābhavaḥ yad imau jīvataḥ kṛṣṇau kālo hi duratikramaḥ
7.172.47
nāsurāmaragandharvā na piśācā na rākṣasāḥ na sarpayakṣapatagā na manuṣyāḥ kathaṃ cana
7.172.48
utsahante 'nyathā kartum etad astraṃ mayeritam tad idaṃ kevalaṃ hatvā yuktām akṣauhiṇīṃ jvalat
7.172.49
kenemau martyadharmāṇau nāvadhīt keśavārjunau etat prabrūhi bhagavan mayā pṛṣṭo yathātatham
7.172.50
vyāsa uvāca mahāntam etam arthaṃ māṃ yaṃ tvaṃ pṛcchasi vismayāt tat pravakṣyāmi te sarvaṃ samādhāya manaḥ śṛṇu
7.172.51
yo 'sau nārāyaṇo nāma pūrveṣām api pūrvajaḥ ajāyata ca kāryārthaṃ putro dharmasya viśvakṛt
7.172.52
sa tapas tīvram ātasthe mainākaṃ girim āsthitaḥ ūrdhvabāhur mahātejā jvalanādityasaṃnibhaḥ
7.172.53
ṣaṣṭiṃ varṣasahasrāṇi tāvanty eva śatāni ca aśoṣayat tadātmānaṃ vāyubhakṣo 'mbujekṣaṇaḥ
7.172.54
athāparaṃ tapas taptvā dvis tato 'nyat punar mahat dyāvāpṛthivyor vivaraṃ tejasā samapūrayat
7.172.55
sa tena tapasā tāta brahmabhūto yadābhavat tato viśveśvaraṃ yoniṃ viśvasya jagataḥ patim
7.172.56
dadarśa bhṛśadurdarśaṃ sarvadevair apīśvaram aṇīyasām aṇīyāṃsaṃ bṛhadbhyaś ca bṛhattaram
7.172.57
rudram īśānam ṛṣabhaṃ cekitānam ajaṃ param gacchatas tiṣṭhato vāpi sarvabhūtahṛdi sthitam
7.172.58
durvāraṇaṃ durdṛśaṃ tigmamanyuṃ; mahātmānaṃ sarvaharaṃ pracetasam divyaṃ cāpam iṣudhī cādadānaṃ; hiraṇyavarmāṇam anantavīryam
7.172.59
pinākinaṃ vajriṇaṃ dīptaśūlaṃ; paraśvadhiṃ gadinaṃ svāyatāsim subhruṃ jaṭāmaṇḍalacandramauliṃ; vyāghrājinaṃ parighaṃ daṇḍapāṇim
7.172.60
śubhāṅgadaṃ nāgayajñopavītiṃ; viśvair gaṇaiḥ śobhitaṃ bhūtasaṃghaiḥ ekībhūtaṃ tapasāṃ saṃnidhānaṃ; vayotigaiḥ suṣṭutam iṣṭavāgbhiḥ
7.172.61
jalaṃ divaṃ khaṃ kṣitiṃ candrasūryau; tathā vāyvagnī pratimānaṃ jagac ca nālaṃ draṣṭuṃ yamajaṃ bhinnavṛttā; brahmadviṣaghnam amṛtasya yonim
7.172.62
yaṃ paśyanti brāhmaṇāḥ sādhuvṛttāḥ; kṣīṇe pāpe manasā ye viśokāḥ sa tanniṣṭhas tapasā dharmam īḍyaṃ; tadbhaktyā vai viśvarūpaṃ dadarśa dṛṣṭvā cainaṃ vāṅmanobuddhidehaiḥ; saṃhṛṣṭātmā mumude devadevam
7.172.63
akṣamālāparikṣiptaṃ jyotiṣāṃ paramaṃ nidhim tato nārāyaṇo dṛṣṭvā vavande viśvasaṃbhavam
7.172.64
varadaṃ pṛthucārvaṅgyā pārvatyā sahitaṃ prabhum ajam īśānam avyagraṃ kāraṇātmānam acyutam
7.172.65
abhivādyātha rudrāya sadyo 'ndhakanipātine padmākṣas taṃ virūpākṣam abhituṣṭāva bhaktimān
7.172.66
tvat saṃbhūtā bhūtakṛto vareṇya; goptāro 'dya bhuvanaṃ pūrvadevāḥ āviśyemāṃ dharaṇīṃ ye 'bhyarakṣan; purā purāṇāṃ tava deva sṛṣṭim
7.172.67
surāsurān nāgarakṣaḥpiśācān; narān suparṇān atha gandharvayakṣān pṛthagvidhān bhūtasaṃghāṃś ca viśvāṃs; tvatsaṃbhūtān vidma sarvāṃs tathaiva aindraṃ yāmyaṃ vāruṇaṃ vaittapālyaṃ; maitraṃ tvāṣṭraṃ karma saumyaṃ ca tubhyam
7.172.68
rūpaṃ jyotiḥ śabda ākāśavāyuḥ; sparśaḥ svādyaṃ salilaṃ gandha urvī kāmo brahmā brahma ca brāhmaṇāś ca; tvatsaṃbhūtaṃ sthāsnu cariṣṇu cedam
7.172.69
adbhyaḥ stokā yānti yathā pṛthaktvaṃ; tābhiś caikyaṃ saṃkṣaye yānti bhūyaḥ evaṃ vidvān prabhavaṃ cāpy ayaṃ ca; hitvā bhūtānāṃ tatra sāyujyam eti
7.172.70
divyāvṛtau mānasau dvau suparṇāv; avākśākhaḥ pippalaḥ sapta gopāḥ daśāpy anye ye puraṃ dhārayanti; tvayā sṛṣṭās te hi tebhyaḥ paras tvam bhūtaṃ bhavyaṃ bhavitā cāpy adhṛṣyaṃ; tvatsaṃbhūtā bhuvanānīha viśvā
7.172.71
bhaktaṃ ca māṃ bhajamānaṃ bhajasva; mā rīriṣo mām ahitāhitena ātmānaṃ tvām ātmano 'nanyabhāvo; vidvān evaṃ gacchati brahma śukram
7.172.72
astauṣaṃ tvāṃ tava saṃmānam icchan; vicinvan vai savṛṣaṃ devavarya sudurlabhān dehi varān mameṣṭān; abhiṣṭutaḥ pratikārṣīś ca mā mām
7.172.73
tasmai varān acintyātmā nīlakaṇṭhaḥ pinākadhṛk arhate devamukhyāya prāyacchad ṛṣisaṃstutaḥ
7.172.74
nīlakaṇṭha uvāca matprasādān manuṣyeṣu devagandharvayoniṣu aprameyabalātmā tvaṃ nārāyaṇa bhaviṣyasi
7.172.75
na ca tvā prasahiṣyanti devāsuramahoragāḥ na piśācā na gandharvā na narā na ca rākṣasāḥ
7.172.76
na suparṇās tathā nāgā na ca viśve viyonijāḥ na kaś cit tvāṃ ca devo 'pi samareṣu vijeṣyati
7.172.77
na śastreṇa na vajreṇa nāgninā na ca vāyunā nārdreṇa na ca śuṣkeṇa trasena sthāvareṇa vā
7.172.78
kaś cit tava rujaṃ kartā matprasādāt kathaṃ cana api cet samaraṃ gatvā bhaviṣyasi mamādhikaḥ
7.172.79
vyāsa uvāca evam ete varā labdhāḥ purastād viddhi śauriṇā sa eṣa devaś carati māyayā mohayañ jagat
7.172.80
tasyaiva tapasā jātaṃ naraṃ nāma mahāmunim tulyam etena devena taṃ jānīhy arjunaṃ sadā
7.172.81
tāv etau pūrvadevānāṃ paramopacitāv ṛṣī lokayātrāvidhānārthaṃ saṃjāyete yuge yuge
7.172.82
tathaiva karmaṇaḥ kṛtsnaṃ mahatas tapaso 'pi ca tejomanyuś ca vidvaṃs tvaṃ jāto raudro mahāmate
7.172.83
sa bhavān devavat prājño jñātvā bhavamayaṃ jagat avākarṣas tvam ātmānaṃ niyamais tatpriyepsayā
7.172.84
śubham aurvaṃ navaṃ kṛtvā mahāpuruṣavigraham ījivāṃs tvaṃ japair homair upahāraiś ca mānada
7.172.85
sa tathā pūjyamānas te pūrvadevo 'py atūtuṣat puṣkalāṃś ca varān prādāt tava vidvan hṛdi sthitān
7.172.86
janmakarmatapoyogās tayos tava ca puṣkalāḥ tābhyāṃ liṅge 'rcito devas tvayārcāyāṃ yuge yuge
7.172.87
sarvarūpaṃ bhavaṃ jñātvā liṅge yo 'rcayati prabhum ātmayogāś ca tasmin vai śāstrayogāś ca śāśvatāḥ
7.172.88
evaṃ devā yajanto hi siddhāś ca paramarṣayaḥ prārthayanti paraṃ loke sthānam eva ca śāśvatam
7.172.89
sa eṣa rudrabhaktaś ca keśavo rudrasaṃbhavaḥ kṛṣṇa eva hi yaṣṭavyo yajñaiś caiṣa sanātanaḥ
7.172.90
sarvabhūtabhavaṃ jñātvā liṅge 'rcayati yaḥ prabhum tasminn abhyadhikāṃ prītiṃ karoti vṛṣabhadhvajaḥ
7.172.91
saṃjaya uvāca tasya tad vacanaṃ śrutvā droṇaputro mahārathaḥ namaścakāra rudrāya bahu mene ca keśavam
7.172.92
hṛṣṭalomā ca vaśyātmā namaskṛtya maharṣaye varūthinīm abhipretya avahāram akārayat
7.172.93
tataḥ pratyavahāro 'bhūt pāṇḍavānāṃ viśāṃ pate kauravāṇāṃ ca dīnānāṃ droṇe yudhi nipātite
7.172.94
yuddhaṃ kṛtvā dinān pañca droṇo hatvā varūthinīm brahmalokaṃ gato rājan brāhmaṇo vedapāragaḥ
7.173.1
dhṛtarāṣṭra uvāca tasminn atirathe droṇe nihate tatra saṃjaya māmakāḥ pāṇḍavāś caiva kim akurvann ataḥ param
7.173.2
saṃjaya uvāca tasminn atirathe droṇe nihate pārṣatena vai kauraveṣu ca bhagneṣu kuntīputro dhanaṃjayaḥ
7.173.3
dṛṣṭvā sumahad āścaryam ātmano vijayāvaham yadṛcchayāgataṃ vyāsaṃ papraccha bharatarṣabha
7.173.4
saṃgrāme nighnataḥ śatrūñ śaraughair vimalair aham agrato lakṣaye yāntaṃ puruṣaṃ pāvakaprabham
7.173.5
jvalantaṃ śūlam udyamya yāṃ diśaṃ pratipadyate tasyāṃ diśi viśīryante śatravo me mahāmune
7.173.6
na padbhyāṃ spṛśate bhūmiṃ na ca śūlaṃ vimuñcati śūlāc chūlasahasrāṇi niṣpetus tasya tejasā
7.173.7
tena bhagnān arīn sarvān madbhagnān manyate janaḥ tena dagdhāni sainyāni pṛṣṭhato 'nudahāmy aham
7.173.8
bhagavaṃs tan mamācakṣva ko vai sa puruṣottamaḥ śūlapāṇir mahān kṛṣṇa tejasā sūryasaṃnibhaḥ
7.173.9
vyāsa uvāca prajāpatīnāṃ prathamaṃ taijasaṃ puruṣaṃ vibhum bhuvanaṃ bhūr bhuvaṃ devaṃ sarvalokeśvaraṃ prabhum
7.173.10
īśānaṃ varadaṃ pārtha dṛṣṭavān asi śaṃkaram taṃ gaccha śaraṇaṃ devaṃ sarvādiṃ bhuvaneśvaram
7.173.11
mahādevaṃ mahātmānam īśānaṃ jaṭilaṃ śivam tryakṣaṃ mahābhujaṃ rudraṃ śikhinaṃ cīravāsasam dātāraṃ caiva bhaktānāṃ prasādavihitān varān
7.173.12
tasya te pārṣadā divyā rūpair nānāvidhaiḥ vibhoḥ vāmanā jaṭilā muṇḍā hrasvagrīvā mahodarāḥ
7.173.13
mahākāyā mahotsāhā mahākarṇās tathāpare ānanair vikṛtaiḥ pādaiḥ pārtha veṣaiś ca vaikṛtaiḥ
7.173.14
īdṛśaiḥ sa mahādevaḥ pūjyamāno maheśvaraḥ sa śivas tāta tejasvī prasādād yāti te 'grataḥ tasmin ghore tadā pārtha saṃgrāme lomaharṣaṇe
7.173.15
droṇakarṇakṛpair guptāṃ maheṣvāsaiḥ prahāribhiḥ kas tāṃ senāṃ tadā pārtha manasāpi pradharṣayet ṛte devān maheṣvāsād bahurūpān maheśvarāt
7.173.16
sthātum utsahate kaś cin na tasminn agrataḥ sthite na hi bhūtaṃ samaṃ tena triṣu lokeṣu vidyate
7.173.17
gandhenāpi hi saṃgrāme tasya kruddhasya śatravaḥ visaṃjñā hatabhūyiṣṭhā vepanti ca patanti ca
7.173.18
tasmai namas tu kurvanto devās tiṣṭhanti vai divi ye cānye mānavā loke ye ca svargajito narāḥ
7.173.19
ye bhaktā varadaṃ devaṃ śivaṃ rudram umāpatim iha loke sukhaṃ prāpya te yānti paramāṃ gatim
7.173.20
namaskuruṣva kaunteya tasmai śāntāya vai sadā rudrāya śitikaṇṭhāya kaniṣṭhāya suvarcase
7.173.21
kapardine karālāya haryakṣṇe varadāya ca yāmyāyāvyaktakeśāya sadvṛtte śaṃkarāya ca
7.173.22
kāmyāya harinetrāya sthāṇave puruṣāya ca harikeśāya muṇḍāya kṛśāyottaraṇāya ca
7.173.23
bhāskarāya sutīrthāya devadevāya raṃhase bahurūpāya śarvāya priyāya priyavāsase
7.173.24
uṣṇīṣiṇe suvaktrāya sahasrākṣāya mīḍhuṣe giriśāya praśāntāya pataye cīravāsase
7.173.25
hiraṇyabāhave caiva ugrāya pataye diśām parjanyapataye caiva bhūtānāṃ pataye namaḥ
7.173.26
vṛkṣāṇāṃ pataye caiva apāṃ ca pataye tathā vṛkṣair āvṛtakāyāya senānye madhyamāya ca
7.173.27
sruvahastāya devāya dhanvine bhārgavāya ca bahurūpāya viśvasya pataye cīravāsase
7.173.28
sahasraśirase caiva sahasranayanāya ca sahasrabāhave caiva sahasracaraṇāya ca
7.173.29
śaraṇaṃ prāpya kaunteya varadaṃ bhuvaneśvaram umāpatiṃ virūpākṣaṃ dakṣayajñanibarhaṇam prajānāṃ patim avyagraṃ bhūtānāṃ patim avyayam
7.173.30
kapardinaṃ vṛṣāvartaṃ vṛṣanābhaṃ vṛṣadhvajam vṛṣadarpaṃ vṛṣapatiṃ vṛṣaśṛṅgaṃ vṛṣarṣabham
7.173.31
vṛṣāṅkaṃ vṛṣabhodāraṃ vṛṣabhaṃ vṛṣabhekṣaṇam vṛṣāyudhaṃ vṛṣaśaraṃ vṛṣabhūtaṃ maheśvaram
7.173.32
mahodaraṃ mahākāyaṃ dvīpicarmanivāsinam lokeśaṃ varadaṃ muṇḍaṃ brahmaṇyaṃ brāhmaṇapriyam
7.173.33
triśūlapāṇiṃ varadaṃ khaḍgacarmadharaṃ prabhum pinākinaṃ khaṇḍaparaśuṃ lokānāṃ patim īśvaram prapadye śaraṇaṃ devaṃ śaraṇyaṃ cīravāsasam
7.173.34
namas tasmai sureśāya yasya vaiśravaṇaḥ sakhā suvāsase namo nityaṃ suvratāya sudhanvine
7.173.35
sruvahastāya devāya sukhadhanvāya dhanvine dhanvantarāya dhanuṣe dhanvācāryāya dhanvine
7.173.36
ugrāyudhāya devāya namaḥ suravarāya ca namo 'stu bahurūpāya namaś ca bahudhanvine
7.173.37
namo 'stu sthāṇave nityaṃ suvratāya sudhanvine namo 'stu tripuraghnāya bhagaghnāya ca vai namaḥ
7.173.38
vanaspatīnāṃ pataye narāṇāṃ pataye namaḥ apāṃ ca pataye nityaṃ yajñānāṃ pataye namaḥ
7.173.39
pūṣṇo dantavināśāya tryakṣāya varadāya ca nīlakaṇṭhāya piṅgāya svarṇakeśāya vai namaḥ
7.173.40
karmāṇi caiva divyāni mahādevasya dhīmataḥ tāni te kīrtayiṣyāmi yathāprajñaṃ yathāśrutam
7.173.41
na surā nāsurā loke na gandharvā na rākṣasāḥ sukham edhanti kupite tasminn api guhāgatāḥ
7.173.42
vivyādha kupito yajñaṃ nirbhayas tu bhavas tadā dhanuṣā bāṇam utsṛjya saghoṣaṃ vinanāda ca
7.173.43
te na śarma kutaḥ śāntiṃ lebhire sma surās tadā vidrute sahasā yajñe kupite ca maheśvare
7.173.44
tena jyātalaghoṣeṇa sarve lokāḥ samākulāḥ babhūvur vaśagāḥ pārtha nipetuś ca surāsurāḥ
7.173.45
āpaś cukṣubhire sarvāś cakampe ca vasuṃdharā parvatāś ca vyaśīryanta diśo nāgāś ca mohitāḥ
7.173.46
andhāś ca tamasā lokā na prakāśanta saṃvṛtāḥ jaghnivān saha sūryeṇa sarveṣāṃ jyotiṣāṃ prabhāḥ
7.173.47
cukruśur bhayabhītāś ca śāntiṃ cakrus tathaiva ca ṛṣayaḥ sarvabhūtānām ātmanaś ca sukhaiṣiṇaḥ
7.173.48
pūṣāṇam abhyadravata śaṃkaraḥ prahasann iva puroḍāśaṃ bhakṣayato daśanān vai vyaśātayat
7.173.49
tato niścakramur devā vepamānā natāḥ sma tam punaś ca saṃdadhe dīptaṃ devānāṃ niśitaṃ śaram
7.173.50
rudrasya yajñabhāgaṃ ca viśiṣṭaṃ te nv akalpayan bhayena tridaśā rājañ śaraṇaṃ ca prapedire
7.173.51
tena caivātikopena sa yajñaḥ saṃdhitas tadā yattāś cāpi surā āsan yattāś cādyāpi taṃ prati
7.173.52
asurāṇāṃ purāṇy āsaṃs trīṇi vīryavatāṃ divi āyasaṃ rājataṃ caiva sauvarṇam aparaṃ mahat
7.173.53
āyasaṃ tārakākṣasya kamalākṣasya rājatam sauvarṇaṃ paramaṃ hy āsīd vidyunmālina eva ca
7.173.54
na śaktas tāni maghavān bhettuṃ sarvāyudhair api atha sarve 'marā rudraṃ jagmuḥ śaraṇam arditāḥ
7.173.55
te tam ūcur mahātmānaṃ sarve devāḥ savāsavāḥ rudra raudrā bhaviṣyanti paśavaḥ sarvakarmasu nipātayiṣyase cainān asurān bhuvaneśvara
7.173.56
sa tathoktas tathety uktvā devānāṃ hitakāmyayā atiṣṭhat sthāṇubhūtaḥ sa sahasraṃ parivatsarān
7.173.57
yadā trīṇi sametāni antarikṣe purāṇi vai triparvaṇā triśalyena tena tāni bibheda saḥ
7.173.58
purāṇi na ca taṃ śekur dānavāḥ prativīkṣitum śaraṃ kālāgnisaṃyuktaṃ viṣṇusomasamāyutam
7.173.59
bālam aṅkagataṃ kṛtvā svayaṃ pañcaśikhaṃ punaḥ umā jijñāsamānā vai ko 'yam ity abravīt surān
7.173.60
bāhuṃ savajraṃ śakrasya kruddhasyāstambhayat prabhuḥ sa eṣa bhagavān devaḥ sarvalokeśvaraḥ prabhuḥ
7.173.61
na saṃbubudhire cainaṃ devās taṃ bhuvaneśvaram saprajāpatayaḥ sarve bālārkasadṛśaprabham
7.173.62
athābhyetya tato brahmā dṛṣṭvā ca sa maheśvaram ayaṃ śreṣṭha iti jñātvā vavande taṃ pitāmahaḥ
7.173.63
tataḥ prasādayām āsur umāṃ rudraṃ ca te surāḥ abhavac ca punar bāhur yathāprakṛti vajriṇaḥ
7.173.64
teṣāṃ prasanno bhagavān sapatnīko vṛṣadhvajaḥ devānāṃ tridaśaśreṣṭho dakṣayajñavināśanaḥ
7.173.65
sa vai rudraḥ sa ca śivaḥ so 'gniḥ śarvaḥ sa sarvavit sa cendraś caiva vāyuś ca so 'śvinau sa ca vidyutaḥ
7.173.66
sa bhavaḥ sa ca parjanyo mahādevaḥ sa cānaghaḥ sa candramāḥ sa ceśānaḥ sa sūryo varuṇaś ca saḥ
7.173.67
sa kālaḥ so 'ntako mṛtyuḥ sa yamo rātryahāni ca māsārdhamāsā ṛtavaḥ saṃdhye saṃvatsaraś ca saḥ
7.173.68
sa ca dhātā vidhātā ca viśvātmā viśvakarmakṛt sarvāsāṃ devatānāṃ ca dhārayaty avapur vapuḥ
7.173.69
sarvair devaiḥ stuto devaḥ saikadhā bahudhā ca saḥ śatadhā sahasradhā caiva tathā śatasahasradhā
7.173.70
īdṛśaḥ sa mahādevo bhūyaś ca bhagavān ajaḥ na hi sarve mayā śakyā vaktuṃ bhagavato guṇāḥ
7.173.71
sarvair grahair gṛhītān vai sarvapāpasamanvitān sa mocayati suprītaḥ śaraṇyaḥ śaraṇāgatān
7.173.72
āyur ārogyam aiśvaryaṃ vittaṃ kāmāṃś ca puṣkalān sa dadāti manuṣyebhyaḥ sa caivākṣipate punaḥ
7.173.73
sendrādiṣu ca deveṣu tasya caiśvaryam ucyate sa caiva vyāhṛte loke manuṣyāṇāṃ śubhāśubhe
7.173.74
aiśvaryāc caiva kāmānām īśvaraḥ punar ucyate maheśvaraś ca bhūtānāṃ mahatām īśvaraś ca saḥ
7.173.75
bahubhir bahudhā rūpair viśvaṃ vyāpnoti vai jagat asya devasya yad vaktraṃ samudre tad atiṣṭhata
7.173.76
eṣa caiva śmaśāneṣu devo vasati nityaśaḥ yajanty enaṃ janās tatra vīrasthāna itīśvaram
7.173.77
asya dīptāni rūpāṇi ghorāṇi ca bahūni ca loke yāny asya kurvanti manuṣyāḥ pravadanti ca
7.173.78
nāmadheyāni lokeṣu bahūny atra yathārthavat nirucyante mahattvāc ca vibhutvāt karmabhis tathā
7.173.79
vede cāsya samāmnātaṃ śatarudrīyam uttamam nāmnā cānantarudreti upasthānaṃ mahātmanaḥ
7.173.80
sa kāmānāṃ prabhur devo ye divyā ye ca mānuṣāḥ sa vibhuḥ sa prabhur devo viśvaṃ vyāpnuvate mahat
7.173.81
jyeṣṭhaṃ bhūtaṃ vadanty enaṃ brāhmaṇā munayas tathā prathamo hy eṣa devānāṃ mukhād asyānalo 'bhavat
7.173.82
sarvathā yat paśūn pāti taiś ca yad ramate punaḥ teṣām adhipatir yac ca tasmāt paśupatiḥ smṛtaḥ
7.173.83
nityena brahmacaryeṇa liṅgam asya yadā sthitam mahayanti ca lokāś ca maheśvara iti smṛtaḥ
7.173.84
ṛṣayaś caiva devāś ca gandharvāpsarasas tathā liṅgam asyārcayanti sma tac cāpy ūrdhvaṃ samāsthitam
7.173.85
pūjyamāne tatas tasmin modate sa maheśvaraḥ sukhī prītaś ca bhavati prahṛṣṭaś caiva śaṃkaraḥ
7.173.86
yad asya bahudhā rūpaṃ bhūtabhavyabhavatsthitam sthāvaraṃ jaṅgamaṃ caiva bahurūpas tataḥ smṛtaḥ
7.173.87
ekākṣo jājvalann āste sarvatokṣimayo 'pi vā krodhād yaś cāviśal lokāṃs tasmāc charva iti smṛtaḥ
7.173.88
dhūmraṃ rūpaṃ ca yat tasya dhūrjaṭis tena ucyate viśve devāś ca yat tasmin viśvarūpas tataḥ smṛtaḥ
7.173.89
tisro devīr yadā caiva bhajate bhuvaneśvaraḥ dyām apaḥ pṛthivīṃ caiva tryambakaś ca tataḥ smṛtaḥ
7.173.90
samedhayati yan nityaṃ sarvārthān sarvakarmasu śivam icchan manuṣyāṇāṃ tasmād eśa śivaḥ smṛtaḥ
7.173.91
sahasrākṣo 'yutākṣo vā sarvatokṣimayo 'pi vā yac ca viśvaṃ mahat pāti mahādevas tataḥ smṛtaḥ
7.173.92
dahaty ūrdhvaṃ sthito yac ca prāṇotpattisthitaś ca yat sthitaliṅgaś ca yan nityaṃ tasmāt sthāṇur iti smṛtaḥ
7.173.93
viṣamasthaḥ śarīreṣu samaś ca prāṇinām iha sa vāyur viṣamastheṣu prāṇāpānaśarīriṣu
7.173.94
pūjayed vigrahaṃ yas tu liṅgaṃ vāpi samarcayet liṅgaṃ pūjayitā nityaṃ mahatīṃ śriyam aśnute
7.173.95
ūrubhyām ardham āgneyaṃ somārdhaṃ ca śivā tanuḥ ātmano 'rdhaṃ ca tasyāgniḥ somo 'rdhaṃ punar ucyate
7.173.96
taijasī mahatī dīptā devebhyaś ca śivā tanuḥ bhāsvatī mānuṣeṣv asya tanur ghorāgnir ucyate
7.173.97
brahmacaryaṃ caraty eṣa śivā yāsya tanus tayā yāsya ghoratarā mūrtiḥ sarvān atti tayeśvaraḥ
7.173.98
yan nirdahati yat tīkṣṇo yad ugro yat pratāpavān māṃsaśoṇitamajjādo yat tato rudra ucyate
7.173.99
eṣa devo mahādevo yo 'sau pārtha tavāgrataḥ saṃgrāme śātravān nighnaṃs tvayā dṛṣṭaḥ pinākadhṛk
7.173.100
eṣa vai bhagavān devaḥ saṃgrāme yāti te 'grataḥ yena dattāni te 'strāṇi yais tvayā dānavā hatāḥ
7.173.101
dhanyaṃ yaśasyam āyuṣyaṃ puṇyaṃ vedaiś ca saṃjñitam devadevasya te pārtha vyākhyātaṃ śatarudriyam
7.173.102
sarvārthasādhakaṃ puṇyaṃ sarvakilbiṣanāśanam sarvapāpapraśamanaṃ sarvaduḥkhabhayāpaham
7.173.103
caturvidham idaṃ stotraṃ yaḥ śṛṇoti naraḥ sadā vijitya sarvāñ śatrūn sa rudraloke mahīyate
7.173.104
caritaṃ mahātmano divyaṃ sāṃgrāmikam idaṃ śubham paṭhan vai śatarudrīyaṃ śṛṇvaṃś ca satatotthitaḥ
7.173.105
bhakto viśveśvaraṃ devaṃ mānuṣeṣu tu yaḥ sadā varān sa kāmāṃl labhate prasanne tryambake naraḥ
7.173.106
gaccha yudhyasva kaunteya na tavāsti parājayaḥ yasya mantrī ca goptā ca pārśvatas te janārdanaḥ
7.173.107
saṃjaya uvāca evam uktvārjunaṃ saṃkhye parāśarasutas tadā jagāma bharataśreṣṭha yathāgatam ariṃdama