Parva 13
Ancient Vyāsa Sanskrit13.1.1
yudhiṣṭhira uvāca śamo bahuvidhākāraḥ sūkṣma uktaḥ pitāmaha na ca me hṛdaye śāntir asti kṛtvedam īdṛśam
13.1.2
asminn arthe bahuvidhā śāntir uktā tvayānagha svakṛte kā nu śāntiḥ syāc chamād bahuvidhād api
13.1.3
śarācitaśarīraṃ hi tīvravraṇam udīkṣya ca śamaṃ nopalabhe vīra duṣkṛtāny eva cintayan
13.1.4
rudhireṇāvasiktāṅgaṃ prasravantaṃ yathācalam tvāṃ dṛṣṭvā puruṣavyāghra sīde varṣāsv ivāmbujam
13.1.5
ataḥ kaṣṭataraṃ kiṃ nu matkṛte yat pitāmahaḥ imām avasthāṃ gamitaḥ pratyamitrai raṇājire tathaivānye nṛpatayaḥ sahaputrāḥ sabāndhavāḥ
13.1.6
vayaṃ hi dhārtarāṣṭrāś ca kālamanyuvaśānugāḥ kṛtvedaṃ ninditaṃ karma prāpsyāmaḥ kāṃ gatiṃ nṛpa
13.1.7
ahaṃ tava hy antakaraḥ suhṛdvadhakaras tathā na śāntim adhigacchāmi paśyaṃs tvāṃ duḥkhitaṃ kṣitau
13.1.8
bhīṣma uvāca paratantraṃ kathaṃ hetum ātmānam anupaśyasi karmaṇy asmin mahābhāga sūkṣmaṃ hy etad atīndriyam
13.1.9
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam saṃvādaṃ mṛtyugautamyoḥ kālalubdhakapannagaiḥ
13.1.10
gautamī nāma kaunteya sthavirā śamasaṃyutā sarpeṇa daṣṭaṃ svaṃ putram apaśyad gatacetanam
13.1.11
atha taṃ snāyupāśena baddhvā sarpam amarṣitaḥ lubdhako 'rjunako nāma gautamyāḥ samupānayat
13.1.12
tāṃ cābravīd ayaṃ te sa putrahā pannagādhamaḥ brūhi kṣipraṃ mahābhāge vadhyatāṃ kena hetunā
13.1.13
agnau prakṣipyatām eṣa cchidyatāṃ khaṇḍaśo 'pi vā na hy ayaṃ bālahā pāpaś ciraṃ jīvitum arhati
13.1.14
gautamy uvāca visṛjainam abuddhis tvaṃ na vadhyo 'rjunaka tvayā ko hy ātmānaṃ guruṃ kuryāt prāptavye sati cintayan
13.1.15
plavante dharmalaghavo loke 'mbhasi yathā plavāḥ majjanti pāpaguravaḥ śastraṃ skannam ivodake
13.1.16
na cāmṛtyur bhavitā vai hate 'smin; ko vātyayaḥ syād ahate 'smiñ janasya asyotsarge prāṇayuktasya jantor; mṛtyor lokaṃ ko nu gacched anantam
13.1.17
lubdhaka uvāca jānāmy evaṃ neha guṇāguṇajñāḥ; sarve niyuktā guravo vai bhavanti svasthasyaite tūpadeśā bhavanti; tasmāt kṣudraṃ sarpam enaṃ haniṣye
13.1.18
samīpsantaḥ kālayogaṃ tyajanti; sadyaḥ śucaṃ tv arthavidas tyajanti śreyaḥ kṣayaḥ śocatāṃ nityaśo hi; tasmāt tyājyaṃ jahi śokaṃ hate 'smin
13.1.19
gautamy uvāca na caivārtir vidyate 'smadvidhānāṃ; dharmārāmaḥ satataṃ sajjano hi nityāyasto bālajano na cāsti; dharmo hy eṣa prabhavāmy asya nāham
13.1.20
na brāhmaṇānāṃ kopo 'sti kutaḥ kopāc ca yātanā mārdavāt kṣamyatāṃ sādho mucyatām eṣa pannagaḥ
13.1.21
lubdhaka uvāca hatvā lābhaḥ śreya evāvyayaṃ syāt; sadyo lābho balavadbhiḥ praśastaḥ kālāl lābho yas tu sadyo bhaveta; hate śreyaḥ kutsite tvīdṛśe syāt
13.1.22
gautamy uvāca kārthaprāptir gṛhya śatruṃ nihatya; kā vā śāntiḥ prāpya śatruṃ namuktvā kasmāt saumya bhujage na kṣameyaṃ; mokṣaṃ vā kiṃ kāraṇaṃ nāsya kuryām
13.1.23
lubdhaka uvāca asmād ekasmād bahavo rakṣitavyā; naiko bahubhyo gautami rakṣitavyaḥ kṛtāgasaṃ dharmavidas tyajanti; sarīsṛpaṃ pāpam imaṃ jahi tvam
13.1.24
gautamy uvāca nāsmin hate pannage putrako me; saṃprāpsyate lubdhaka jīvitaṃ vai guṇaṃ cānyaṃ nāsya vadhe prapaśye; tasmāt sarpaṃ lubdhaka muñca jīvam
13.1.25
lubdhaka uvāca vṛtraṃ hatvā devarāṭ śreṣṭhabhāg vai; yajñaṃ hatvā bhāgam avāpa caiva śūlī devo devavṛttaṃ kuru tvaṃ; kṣipraṃ sarpaṃ jahi mā bhūd viśaṅkā
13.1.26
bhīṣma uvāca asakṛt procyamānāpi gautamī bhujagaṃ prati lubdhakena mahābhāgā pāpe naivākaron matim
13.1.27
īṣad ucchvasamānas tu kṛcchrāt saṃstabhya pannagaḥ utsasarja giraṃ mandāṃ mānuṣīṃ pāśapīḍitaḥ
13.1.28
ko nv arjunaka doṣo 'tra vidyate mama bāliśa asvatantraṃ hi māṃ mṛtyur vivaśaṃ yad acūcudat
13.1.29
tasyāyaṃ vacanād daṣṭo na kopena na kāmyayā tasya tat kilbiṣaṃ lubdha vidyate yadi kilbiṣam
13.1.30
lubdhaka uvāca yady anyavaśagenedaṃ kṛtaṃ te pannagāśubham kāraṇaṃ vai tvam apy atra tasmāt tvam api kilbiṣī
13.1.31
mṛtpātrasya kriyāyāṃ hi daṇḍacakrādayo yathā kāraṇatve prakalpyante tathā tvam api pannaga
13.1.32
kilbiṣī cāpi me vadhyaḥ kilbiṣī cāsi pannaga ātmānaṃ kāraṇaṃ hy atra tvam ākhyāsi bhujaṃgama
13.1.33
sarpa uvāca sarva ete hy asvavaśā daṇḍacakrādayo yathā tathāham api tasmān me naiṣa hetur matas tava
13.1.34
atha vā matam etat te te 'py anyonyaprayojakāḥ kāryakāraṇasaṃdeho bhavaty anyonyacodanāt
13.1.35
evaṃ sati na doṣo me nāsmi vadhyo na kilbiṣī kilbiṣaṃ samavāye syān manyase yadi kilbiṣam
13.1.36
lubdhaka uvāca kāraṇaṃ yadi na syād vai na kartā syās tvam apy uta vināśe kāraṇaṃ tvaṃ ca tasmād vadhyo 'si me mataḥ
13.1.37
asaty api kṛte kārye neha pannaga lipyate tasmān nātraiva hetuḥ syād vadhyaḥ kiṃ bahu bhāṣase
13.1.38
sarpa uvāca kāryābhāve kriyā na syāt saty asaty api kāraṇe tasmāt tvam asmin hetau me vācyo hetur viśeṣataḥ
13.1.39
yady ahaṃ kāraṇatvena mato lubdhaka tattvataḥ anyaḥ prayoge syād atra kilbiṣī jantunāśane
13.1.40
lubdhaka uvāca vadhyas tvaṃ mama durbuddhe bālaghātī nṛśaṃsakṛt bhāṣase kiṃ bahu punar vadhyaḥ san pannagādhama
13.1.41
sarpa uvāca yathā havīṃṣi juhvānā makhe vai lubdhakartvijaḥ na phalaṃ prāpnuvanty atra paraloke tathā hy aham
13.1.42
bhīṣma uvāca tathā bruvati tasmiṃs tu pannage mṛtyucodite ājagāma tato mṛtyuḥ pannagaṃ cābravīd idam
13.1.43
kālenāhaṃ praṇuditaḥ pannaga tvām acūcudam vināśahetur nāsya tvam ahaṃ vā prāṇinaḥ śiśoḥ
13.1.44
yathā vāyur jaladharān vikarṣati tatas tataḥ tadvaj jaladavat sarpa kālasyāhaṃ vaśānugaḥ
13.1.45
sāttvikā rājasāś caiva tāmasā ye ca ke cana bhāvāḥ kālātmakāḥ sarve pravartante hi jantuṣu
13.1.46
jaṅgamāḥ sthāvarāś caiva divi vā yadi vā bhuvi sarve kālātmakāḥ sarpa kālātmakam idaṃ jagat
13.1.47
pravṛttayaś ca yā loke tathaiva ca nivṛttayaḥ tāsāṃ vikṛtayo yāś ca sarvaṃ kālātmakaṃ smṛtam
13.1.48
ādityaś candramā viṣṇur āpo vāyuḥ śatakratuḥ agniḥ khaṃ pṛthivī mitra oṣadhyo vasavas tathā
13.1.49
saritaḥ sāgarāś caiva bhāvābhāvau ca pannaga sarve kālena sṛjyante hriyante ca tathā punaḥ
13.1.50
evaṃ jñātvā kathaṃ māṃ tvaṃ sadoṣaṃ sarpa manyase atha caivaṃgate doṣo mayi tvam api doṣavān
13.1.51
sarpa uvāca nirdoṣaṃ doṣavantaṃ vā na tvā mṛtyo bravīmy aham tvayāhaṃ codita iti bravīmy etāvad eva tu
13.1.52
yadi kāle tu doṣo 'sti yadi tatrāpi neṣyate doṣo naiva parīkṣyo me na hy atrādhikṛtā vayam
13.1.53
nirmokṣas tv asya doṣasya mayā kāryo yathā tathā mṛtyo vidoṣaḥ syām eva yathā tan me prayojanam
13.1.54
bhīṣma uvāca sarpo 'thārjunakaṃ prāha śrutaṃ te mṛtyubhāṣitam nānāgasaṃ māṃ pāśena saṃtāpayitum arhasi
13.1.55
lubdhaka uvāca mṛtyoḥ śrutaṃ me vacanaṃ tava caiva bhujaṃgama naiva tāvad vidoṣatvaṃ bhavati tvayi pannaga
13.1.56
mṛtyus tvaṃ caiva hetur hi jantor asya vināśane ubhayaṃ kāraṇaṃ manye na kāraṇam akāraṇam
13.1.57
dhiṅ mṛtyuṃ ca durātmānaṃ krūraṃ duḥkhakaraṃ satām tvāṃ caivāhaṃ vadhiṣyāmi pāpaṃ pāpasya kāraṇam
13.1.58
mṛtyur uvāca vivaśau kālavaśagāv āvāṃ tad diṣṭakāriṇau nāvāṃ doṣeṇa gantavyau yadi samyak prapaśyasi
13.1.59
lubdhaka uvāca yuvām ubhau kālavaśau yadi vai mṛtyupannagau harṣakrodhau kathaṃ syātām etad icchāmi veditum
13.1.60
mṛtyur uvāca yāḥ kāś cid iha ceṣṭāḥ syuḥ sarvāḥ kālapracoditāḥ pūrvam evaitad uktaṃ hi mayā lubdhaka kālataḥ
13.1.61
tasmād ubhau kālavaśāv āvāṃ tad diṣṭakāriṇau nāvāṃ doṣeṇa gantavyau tvayā lubdhaka karhi cit
13.1.62
bhīṣma uvāca athopagamya kālas tu tasmin dharmārthasaṃśaye abravīt pannagaṃ mṛtyuṃ lubdham arjunakaṃ ca tam
13.1.63
kāla uvāca naivāhaṃ nāpy ayaṃ mṛtyur nāyaṃ lubdhaka pannagaḥ kilbiṣī jantumaraṇe na vayaṃ hi prayojakāḥ
13.1.64
akarod yad ayaṃ karma tan no 'rjunaka codakam praṇāśahetur nānyo 'sya vadhyate 'yaṃ svakarmaṇā
13.1.65
yad anena kṛtaṃ karma tenāyaṃ nidhanaṃ gataḥ vināśahetuḥ karmāsya sarve karmavaśā vayam
13.1.66
karmadāyādavāṃl lokaḥ karmasaṃbandhalakṣaṇaḥ karmāṇi codayantīha yathānyonyaṃ tathā vayam
13.1.67
yathā mṛtpiṇḍataḥ kartā kurute yad yad icchati evam ātmakṛtaṃ karma mānavaḥ pratipadyate
13.1.68
yathā chāyātapau nityaṃ susaṃbaddhau nirantaram tathā karma ca kartā ca saṃbaddhāv ātmakarmabhiḥ
13.1.69
evaṃ nāhaṃ na vai mṛtyur na sarpo na tathā bhavān na ceyaṃ brāhmaṇī vṛddhā śiśur evātra kāraṇam
13.1.70
tasmiṃs tathā bruvāṇe tu brāhmaṇī gautamī nṛpa svakarmapratyayāṃl lokān matvārjunakam abravīt
13.1.71
naiva kālo na bhujago na mṛtyur iha kāraṇam svakarmabhir ayaṃ bālaḥ kālena nidhanaṃ gataḥ
13.1.72
mayā ca tat kṛtaṃ karma yenāyaṃ me mṛtaḥ sutaḥ yātu kālas tathā mṛtyur muñcārjunaka pannagam
13.1.73
bhīṣma uvāca tato yathāgataṃ jagmur mṛtyuḥ kālo 'tha pannagaḥ abhūd viroṣo 'rjunako viśokā caiva gautamī
13.1.74
etac chrutvā śamaṃ gaccha mā bhūś cintāparo nṛpa svakarmapratyayāṃl lokāṃs trīn viddhi manujarṣabha
13.1.75
na tu tvayā kṛtaṃ pārtha nāpi duryodhanena vai kālena tat kṛtaṃ viddhi vihatā yena pārthivāḥ
13.1.76
vaiśaṃpāyana uvāca ity etad vacanaṃ śrutvā babhūva vigatajvaraḥ yudhiṣṭhiro mahātejāḥ papracchedaṃ ca dharmavit
13.2.1
yudhiṣṭhira uvāca pitāmaha mahāprājña sarvaśāstraviśārada śrutaṃ me mahad ākhyānam idaṃ matimatāṃ vara
13.2.2
bhūyas tu śrotum icchāmi dharmārthasahitaṃ nṛpa kathyamānaṃ tvayā kiṃ cit tan me vyākhyātum arhasi
13.2.3
kena mṛtyur gṛhasthena dharmam āśritya nirjitaḥ ity etat sarvam ācakṣva tattvena mama pārthiva
13.2.4
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam yathā mṛtyur gṛhasthena dharmam āśritya nirjitaḥ
13.2.5
manoḥ prajāpate rājann ikṣvākur abhavat sutaḥ tasya putraśataṃ jajñe nṛpateḥ sūryavarcasaḥ
13.2.6
daśamas tasya putras tu daśāśvo nāma bhārata māhiṣmatyām abhūd rājā dharmātmā satyavikramaḥ
13.2.7
daśāśvasya sutas tv āsīd rājā paramadhārmikaḥ satye tapasi dāne ca yasya nityaṃ rataṃ manaḥ
13.2.8
madirāśva iti khyātaḥ pṛthivyāṃ pṛthivīpatiḥ dhanurvede ca vede ca nirato yo 'bhavat sadā
13.2.9
madirāśvasya putras tu dyutimān nāma pārthivaḥ mahābhāgo mahātejā mahāsattvo mahābalaḥ
13.2.10
putro dyutimatas tv āsīt suvīro nāma pārthivaḥ dharmātmā kośavāṃś cāpi devarāja ivāparaḥ
13.2.11
suvīrasya tu putro 'bhūt sarvasaṃgrāmadurjayaḥ durjayety abhivikhyātaḥ sarvaśāstraviśāradaḥ
13.2.12
durjayasyendravapuṣaḥ putro 'gnisadṛśadyutiḥ duryodhano nāma mahān rājāsīd rājasattama
13.2.13
tasyendrasamavīryasya saṃgrāmeṣv anivartinaḥ viṣayaś ca prabhāvaś ca tulyam evābhyavartata
13.2.14
ratnair dhanaiś ca paśubhiḥ sasyaiś cāpi pṛthagvidhaiḥ nagaraṃ viṣayaś cāsya pratipūrṇaṃ tadābhavat
13.2.15
na tasya viṣaye cābhūt kṛpaṇo nāpi durgataḥ vyādhito vā kṛśo vāpi tasmin nābhūn naraḥ kva cit
13.2.16
sudakṣiṇo madhuravāg anasūyur jitendriyaḥ dharmātmā cānṛśaṃsaś ca vikrānto 'thāvikatthanaḥ
13.2.17
yajvā vadānyo medhāvī brahmaṇyaḥ satyasaṃgaraḥ na cāvamantā dātā ca vedavedāṅgapāragaḥ
13.2.18
taṃ narmadā devanadī puṇyā śītajalā śivā cakame puruṣaśreṣṭhaṃ svena bhāvena bhārata
13.2.19
tasya jajñe tadā nadyāṃ kanyā rājīvalocanā nāmnā sudarśanā rājan rūpeṇa ca sudarśanā
13.2.20
tādṛgrūpā na nārīṣu bhūtapūrvā yudhiṣṭhira duryodhanasutā yādṛg abhavad varavarṇinī
13.2.21
tām agniś cakame sākṣād rājakanyāṃ sudarśanām bhūtvā ca brāhmaṇaḥ sākṣād varayām āsa taṃ nṛpam
13.2.22
daridraś cāsavarṇaś ca mamāyam iti pārthivaḥ na ditsati sutāṃ tasmai tāṃ viprāya sudarśanām
13.2.23
tato 'sya vitate yajñe naṣṭo 'bhūd dhavyavāhanaḥ tato duryodhano rājā vākyam āhartvijas tadā
13.2.24
duṣkṛtaṃ mama kiṃ nu syād bhavatāṃ vā dvijarṣabhāḥ yena nāśaṃ jagāmāgniḥ kṛtaṃ kupuruṣeṣv iva
13.2.25
na hy alpaṃ duṣkṛtaṃ no 'sti yenāgnir nāśam āgataḥ bhavatāṃ vātha vā mahyaṃ tattvenaitad vimṛśyatām
13.2.26
etad rājño vacaḥ śrutvā viprās te bharatarṣabha niyatā vāgyatāś caiva pāvakaṃ śaraṇaṃ yayuḥ
13.2.27
tān darśayām āsa tadā bhagavān havyavāhanaḥ svaṃ rūpaṃ dīptimat kṛtvā śaradarkasamadyutiḥ
13.2.28
tato mahātmā tān āha dahano brāhmaṇarṣabhān varayāmy ātmano 'rthāya duryodhanasutām iti
13.2.29
tatas te kālyam utthāya tasmai rājñe nyavedayan brāhmaṇā vismitāḥ sarve yad uktaṃ citrabhānunā
13.2.30
tataḥ sa rājā tac chrutvā vacanaṃ brahmavādinām avāpya paramaṃ harṣaṃ tatheti prāha buddhimān
13.2.31
prāyācata nṛpaḥ śulkaṃ bhagavantaṃ vibhāvasum nityaṃ sāṃnidhyam iha te citrabhāno bhaved iti tam āha bhagavān agnir evam astv iti pārthivam
13.2.32
tataḥ sāṃnidhyam adhyāpi māhiṣmatyāṃ vibhāvasoḥ dṛṣṭaṃ hi sahadevena diśo vijayatā tadā
13.2.33
tatas tāṃ samalaṃkṛtya kanyām ahatavāsasam dadau duryodhano rājā pāvakāya mahātmane
13.2.34
pratijagrāha cāgnis tāṃ rājaputrīṃ sudarśanām vidhinā vedadṛṣṭena vasor dhārām ivādhvare
13.2.35
tasyā rūpeṇa śīlena kulena vapuṣā śriyā abhavat prītimān agnir garbhaṃ tasyāṃ samādadhe
13.2.36
tasyāṃ samabhavat putro nāmnāgneyaḥ sudarśanaḥ śiśur evādhyagāt sarvaṃ sa ca brahma sanātanam
13.2.37
athaughavān nāma nṛpo nṛgasyāsīt pitāmahaḥ tasyāpy oghavatī kanyā putraś caugharatho 'bhavat
13.2.38
tām oghavān dadau tasmai svayam oghavatīṃ sutām sudarśanāya viduṣe bhāryārthe devarūpiṇīm
13.2.39
sa gṛhasthāśramaratas tayā saha sudarśanaḥ kurukṣetre 'vasad rājann oghavatyā samanvitaḥ
13.2.40
gṛhasthaś cāvajeṣyāmi mṛtyum ity eva sa prabho pratijñām akarod dhīmān dīptatejā viśāṃ pate
13.2.41
tām athaughavatīṃ rājan sa pāvakasuto 'bravīt atitheḥ pratikūlaṃ te na kartavyaṃ kathaṃ cana
13.2.42
yena yena ca tuṣyeta nityam eva tvayātithiḥ apy ātmanaḥ pradānena na te kāryā vicāraṇā
13.2.43
etad vrataṃ mama sadā hṛdi saṃparivartate gṛhasthānāṃ hi suśroṇi nātither vidyate param
13.2.44
pramāṇaṃ yadi vāmoru vacas te mama śobhane idaṃ vacanam avyagrā hṛdi tvaṃ dhārayeḥ sadā
13.2.45
niṣkrānte mayi kalyāṇi tathā saṃnihite 'naghe nātithis te 'vamantavyaḥ pramāṇaṃ yady ahaṃ tava
13.2.46
tam abravīd oghavatī yatā mūrdhni kṛtāñjaliḥ na me tvadvacanāt kiṃ cid akartavyaṃ kathaṃ cana
13.2.47
jigīṣamāṇaṃ tu gṛhe tadā mṛtyuḥ sudarśanam pṛṣṭhato 'nvagamad rājan randhrānveṣī tadā sadā
13.2.48
idhmārthaṃ tu gate tasminn agniputre sudarśane atithir brāhmaṇaḥ śrīmāṃs tām āhaughavatīṃ tadā
13.2.49
ātithyaṃ dattam icchāmi tvayādya varavarṇini pramāṇaṃ yadi dharmas te gṛhasthāśramasaṃmataḥ
13.2.50
ity uktā tena vipreṇa rājaputrī yaśasvinī vidhinā pratijagrāha vedoktena viśāṃ pate
13.2.51
āsanaṃ caiva pādyaṃ ca tasmai dattvā dvijātaye provācaughavatī vipraṃ kenārthaḥ kiṃ dadāmi te
13.2.52
tām abravīt tato vipro rājaputrīṃ sudarśanām tvayā mamārthaḥ kalyāṇi nirviśaṅke tad ācara
13.2.53
yadi pramāṇaṃ dharmas te gṛhasthāśramasaṃmataḥ pradānenātmano rājñi kartum arhasi me priyam
13.2.54
tathā saṃchandyamāno 'nyair īpsitair nṛpakanyayā nānyam ātmapradānāt sa tasyā vavre varaṃ dvijaḥ
13.2.55
sā tu rājasutā smṛtvā bhartur vacanam āditaḥ tatheti lajjamānā sā tam uvāca dvijarṣabham
13.2.56
tato rahaḥ sa viprarṣiḥ sā caivopaviveśa ha saṃsmṛtya bhartur vacanaṃ gṛhasthāśramakāṅkṣiṇaḥ
13.2.57
athedhmān samupādāya sa pāvakir upāgamat mṛtyunā raudrabhāvena nityaṃ bandhur ivānvitaḥ
13.2.58
tatas tv āśramam āgamya sa pāvakasutas tadā tām ājuhāvaughavatīṃ kvāsi yāteti cāsakṛt
13.2.59
tasmai prativacaḥ sā tu bhartre na pradadau tadā karābhyāṃ tena vipreṇa spṛṣṭā bhartṛvratā satī
13.2.60
ucchiṣṭāsmīti manvānā lajjitā bhartur eva ca tūṣṇīṃbhūtābhavat sādhvī na covācātha kiṃ cana
13.2.61
atha tāṃ punar evedaṃ provāca sa sudarśanaḥ kva sā sādhvī kva sā yātā garīyaḥ kim ato mama
13.2.62
pativratā satyaśīlā nityaṃ caivārjave ratā kathaṃ na pratyudety adya smayamānā yathā purā
13.2.63
uṭajasthas tu taṃ vipraḥ pratyuvāca sudarśanam atithiṃ viddhi saṃprāptaṃ pāvake brāhmaṇaṃ ca mām
13.2.64
anayā chandyamāno 'haṃ bhāryayā tava sattama tais tair atithisatkārair ārjave 'syā dṛḍhaṃ manaḥ
13.2.65
anena vidhinā seyaṃ mām arcati śubhānanā anurūpaṃ yad atrādya tad bhavān vaktum arhati
13.2.66
kūṭamudgarahastas tu mṛtyus taṃ vai samanvayāt hīnapratijñam atrainaṃ vadhiṣyāmīti cintayan
13.2.67
sudarśanas tu manasā karmaṇā cakṣuṣā girā tyakterṣyas tyaktamanyuś ca smayamāno 'bravīd idam
13.2.68
surataṃ te 'stu viprāgrya prītir hi paramā mama gṛhasthasya hi dharmo 'gryaḥ saṃprāptātithipūjanam
13.2.69
atithiḥ pūjito yasya gṛhasthasya tu gacchati nānyas tasmāt paro dharma iti prāhur manīṣiṇaḥ
13.2.70
prāṇā hi mama dārāś ca yac cānyad vidyate vasu atithibhyo mayā deyam iti me vratam āhitam
13.2.71
niḥsaṃdigdhaṃ mayā vākyam etat te samudāhṛtam tenāhaṃ vipra satyena svayam ātmānam ālabhe
13.2.72
pṛthivī vāyur ākāśam āpo jyotiś ca pañcamam buddhir ātmā manaḥ kālo diśaś caiva guṇā daśa
13.2.73
nityam ete hi paśyanti dehināṃ dehasaṃśritāḥ sukṛtaṃ duṣkṛtaṃ cāpi karma dharmabhṛtāṃ vara
13.2.74
yathaiṣā nānṛtā vāṇī mayādya samudāhṛtā tena satyena māṃ devāḥ pālayantu dahantu vā
13.2.75
tato nādaḥ samabhavad dikṣu sarvāsu bhārata asakṛt satyam ity eva naitan mithyeti sarvaśaḥ
13.2.76
uṭajāt tu tatas tasmān niścakrāma sa vai dvijaḥ vapuṣā khaṃ ca bhūmiṃ ca vyāpya vāyur ivodyataḥ
13.2.77
svareṇa vipraḥ śaikṣeṇa trīṃl lokān anunādayan uvāca cainaṃ dharmajñaṃ pūrvam āmantrya nāmataḥ
13.2.78
dharmo 'ham asmi bhadraṃ te jijñāsārthaṃ tavānagha prāptaḥ satyaṃ ca te jñātvā prītir me paramā tvayi
13.2.79
vijitaś ca tvayā mṛtyur yo 'yaṃ tvām anugacchati randhrānveṣī tava sadā tvayā dhṛtyā vaśīkṛtaḥ
13.2.80
na cāsti śaktis trailokye kasya cit puruṣottama pativratām imāṃ sādhvīṃ tavodvīkṣitum apy uta
13.2.81
rakṣitā tvadguṇair eṣā pativrataguṇais tathā adhṛṣyā yad iyaṃ brūyāt tathā tan nānyathā bhavet
13.2.82
eṣā hi tapasā svena saṃyuktā brahmavādinī pāvanārthaṃ ca lokasya saricchreṣṭhā bhaviṣyati
13.2.83
ardhenaughavatī nāma tvām ardhenānuyāsyati śarīreṇa mahābhāgā yogo hy asyā vaśe sthitaḥ
13.2.84
anayā saha lokāṃś ca gantāsi tapasārjitān yatra nāvṛttim abhyeti śāśvatāṃs tān sanātanān
13.2.85
anena caiva dehena lokāṃs tvam abhipatsyase nirjitaś ca tvayā mṛtyur aiśvaryaṃ ca tavottamam
13.2.86
pañca bhūtāny atikrāntaḥ svavīryāc ca manobhavaḥ gṛhasthadharmeṇānena kāmakrodhau ca te jitau
13.2.87
sneho rāgaś ca tandrī ca moho drohaś ca kevalaḥ tava śuśrūṣayā rājan rājaputryā vinirjitāḥ
13.2.88
bhīṣma uvāca śuklānāṃ tu sahasreṇa vājināṃ ratham uttamam yuktaṃ pragṛhya bhagavān vyavasāyo jagāma tam
13.2.89
mṛtyur ātmā ca lokāś ca jitā bhūtāni pañca ca buddhiḥ kālo mano vyoma kāmakrodhau tathaiva ca
13.2.90
tasmād gṛhāśramasthasya nānyad daivatam asti vai ṛte 'tithiṃ naravyāghra manasaitad vicāraya
13.2.91
atithiḥ pūjito yasya dhyāyate manasā śubham na tat kratuśatenāpi tulyam āhur manīṣiṇaḥ
13.2.92
pātraṃ tv atithim āsādya śīlāḍhyaṃ yo na pūjayet sa dattvā sukṛtaṃ tasya kṣapayeta hy anarcitaḥ
13.2.93
etat te kathitaṃ putra mayākhyānam anuttamam yathā hi vijito mṛtyur gṛhasthena purābhavat
13.2.94
dhanyaṃ yaśasyam āyuṣyam idam ākhyānam uttamam bubhūṣatābhimantavyaṃ sarvaduścaritāpaham
13.2.95
ya idaṃ kathayed vidvān ahany ahani bhārata sudarśanasya caritaṃ puṇyāṃl lokān avāpnuyāt
13.3.1
yudhiṣṭhira uvāca brāhmaṇyaṃ yadi duṣprāpaṃ tribhir varṇair narādhipa kathaṃ prāptaṃ mahārāja kṣatriyeṇa mahātmanā
13.3.2
viśvāmitreṇa dharmātman brāhmaṇatvaṃ nararṣabha śrotum icchāmi tattvena tan me brūhi pitāmaha
13.3.3
tena hy amitavīryeṇa vasiṣṭhasya mahātmanaḥ hataṃ putraśataṃ sadyas tapasā prapitāmaha
13.3.4
yātudhānāś ca bahavo rākṣasās tigmatejasaḥ manyunāviṣṭadehena sṛṣṭāḥ kālāntakopamāḥ
13.3.5
mahān kuśikavaṃśaś ca brahmarṣiśatasaṃkulaḥ sthāpito naraloke 'smin vidvān brāhmaṇasaṃstutaḥ
13.3.6
ṛcīkasyātmajaś caiva śunaḥśepo mahātapāḥ vimokṣito mahāsatrāt paśutām abhyupāgataḥ
13.3.7
hariścandrakratau devāṃs toṣayitvātmatejasā putratām anusaṃprāpto viśvāmitrasya dhīmataḥ
13.3.8
nābhivādayate jyeṣṭhaṃ devarātaṃ narādhipa putrāḥ pañcaśatāś cāpi śaptāḥ śvapacatāṃ gatāḥ
13.3.9
triśaṅkur bandhusaṃtyakta ikṣvākuḥ prītipūrvakam avākśirā divaṃ nīto dakṣiṇām āśrito diśam
13.3.10
viśvāmitrasya vipulā nadī rājarṣisevitā kauśikīti śivā puṇyā brahmarṣigaṇasevitā
13.3.11
tapovighnakarī caiva pañcacūḍā susaṃmatā rambhā nāmāpsarāḥ śāpād yasya śailatvam āgatā
13.3.12
tathaivāsya bhayād baddhvā vasiṣṭhaḥ salile purā ātmānaṃ majjayām āsa vipāśaḥ punar utthitaḥ
13.3.13
tadāprabhṛti puṇyā hi vipāśābhūn mahānadī vikhyātā karmaṇā tena vasiṣṭhasya mahātmanaḥ
13.3.14
vāgbhiś ca bhagavān yena devasenāgragaḥ prabhuḥ stutaḥ prītamanāś cāsīc chāpāc cainam amocayat
13.3.15
dhruvasyauttānapādasya brahmarṣīṇāṃ tathaiva ca madhye jvalati yo nityam udīcīm āśrito diśam
13.3.16
tasyaitāni ca karmāṇi tathānyāni ca kaurava kṣatriyasyety ato jātam idaṃ kautūhalaṃ mama
13.3.17
kim etad iti tattvena prabrūhi bharatarṣabha dehāntaram anāsādya kathaṃ sa brāhmaṇo 'bhavat
13.3.18
etat tattvena me rājan sarvam ākhyātum arhasi mataṃgasya yathātattvaṃ tathaivaitad bravīhi me
13.3.19
sthāne mataṃgo brāhmaṇyaṃ nālabhad bharatarṣabha caṇḍālayonau jāto hi kathaṃ brāhmaṇyam āpnuyāt
13.4.1
bhīṣma uvāca śrūyatāṃ pārtha tattvena viśvāmitro yathā purā brāhmaṇatvaṃ gatas tāta brahmarṣitvaṃ tathaiva ca
13.4.2
bharatasyānvaye caivājamīḍho nāma pārthivaḥ babhūva bharataśreṣṭha yajvā dharmabhṛtāṃ varaḥ
13.4.3
tasya putro mahān āsīj jahnur nāma nareśvaraḥ duhitṛtvam anuprāptā gaṅgā yasya mahātmanaḥ
13.4.4
tasyātmajas tulyaguṇaḥ sindhudvīpo mahāyaśāḥ sindhudvīpāc ca rājarṣir balākāśvo mahābalaḥ
13.4.5
vallabhas tasya tanayaḥ sākṣād dharma ivāparaḥ kuśikas tasya tanayaḥ sahasrākṣasamadyutiḥ
13.4.6
kuśikasyātmajaḥ śrīmān gādhir nāma janeśvaraḥ aputraḥ sa mahābāhur vanavāsam udāvasat
13.4.7
kanyā jajñe sutā tasya vane nivasataḥ sataḥ nāmnā satyavatī nāma rūpeṇāpratimā bhuvi
13.4.8
tāṃ vavre bhārgavaḥ śrīmāṃś cyavanasyātmajaḥ prabhuḥ ṛcīka iti vikhyāto vipule tapasi sthitaḥ
13.4.9
sa tāṃ na pradadau tasmai ṛcīkāya mahātmane daridra iti matvā vai gādhiḥ śatrunibarhaṇaḥ
13.4.10
pratyākhyāya punar yāntam abravīd rājasattamaḥ śulkaṃ pradīyatāṃ mahyaṃ tato vetsyasi me sutām
13.4.11
ṛcīka uvāca kiṃ prayacchāmi rājendra tubhyaṃ śulkam ahaṃ nṛpa duhitur brūhy asaṃsakto mātrābhūt te vicāraṇā
13.4.12
gādhir uvāca candraraśmiprakāśānāṃ hayānāṃ vātaraṃhasām ekataḥ śyāmakarṇānāṃ sahasraṃ dehi bhārgava
13.4.13
bhīṣma uvāca tataḥ sa bhṛguśārdūlaś cyavanasyātmajaḥ prabhuḥ abravīd varuṇaṃ devam ādityaṃ patim ambhasām
13.4.14
ekataḥ śyāmakarṇānāṃ hayānāṃ candravarcasām sahasraṃ vātavegānāṃ bhikṣe tvāṃ devasattama
13.4.15
tatheti varuṇo deva ādityo bhṛgusattamam uvāca yatra te chandas tatrotthāsyanti vājinaḥ
13.4.16
dhyātamātre ṛcīkena hayānāṃ candravarcasām gaṅgājalāt samuttasthau sahasraṃ vipulaujasām
13.4.17
adūre kanyakubjasya gaṅgāyās tīram uttamam aśvatīrthaṃ tad adyāpi mānavāḥ paricakṣate
13.4.18
tat tadā gādhaye tāta sahasraṃ vājināṃ śubham ṛcīkaḥ pradadau prītaḥ śulkārthaṃ japatāṃ varaḥ
13.4.19
tataḥ sa vismito rājā gādhiḥ śāpabhayena ca dadau tāṃ samalaṃkṛtya kanyāṃ bhṛgusutāya vai
13.4.20
jagrāha pāṇiṃ vidhinā tasya brahmarṣisattamaḥ sā ca taṃ patim āsādya paraṃ harṣam avāpa ha
13.4.21
sa tutoṣa ca viprarṣis tasyā vṛttena bhārata chandayām āsa caivaināṃ vareṇa varavarṇinīm
13.4.22
mātre tat sarvam ācakhyau sā kanyā rājasattamam atha tām abravīn mātā sutāṃ kiṃ cid avāṅmukhīm
13.4.23
mamāpi putri bhartā te prasādaṃ kartum arhati apatyasya pradānena samarthaḥ sa mahātapāḥ
13.4.24
tataḥ sā tvaritaṃ gatvā tat sarvaṃ pratyavedayat mātuś cikīrṣitaṃ rājann ṛcīkas tām athābravīt
13.4.25
guṇavantam apatyaṃ vai tvaṃ ca sā janayiṣyathaḥ jananyās tava kalyāṇi mā bhūd vai praṇayo 'nyathā
13.4.26
tava caiva guṇaślāghī putra utpatsyate śubhe asmadvaṃśakaraḥ śrīmāṃs tava bhrātā ca vaṃśakṛt
13.4.27
ṛtusnātā ca sāśvatthaṃ tvaṃ ca vṛkṣam udumbaram pariṣvajethāḥ kalyāṇi tata iṣṭam avāpsyathaḥ
13.4.28
carudvayam idaṃ caiva mantrapūtaṃ śucismite tvaṃ ca sā copayuñjīthāṃ tataḥ putrāv avāpsyathaḥ
13.4.29
tataḥ satyavatī hṛṣṭā mātaraṃ pratyabhāṣata yad ṛcīkena kathitaṃ tac cācakhyau carudvayam
13.4.30
tām uvāca tato mātā sutāṃ satyavatīṃ tadā putri mūrdhnā prapannāyāḥ kuruṣva vacanaṃ mama
13.4.31
bhartrā ya eṣa dattas te carur mantrapuraskṛtaḥ etaṃ prayaccha mahyaṃ tvaṃ madīyaṃ tvaṃ gṛhāṇa ca
13.4.32
vyatyāsaṃ vṛkṣayoś cāpi karavāva śucismite yadi pramāṇaṃ vacanaṃ mama mātur anindite
13.4.33
vyaktaṃ bhagavatā cātra kṛtam evaṃ bhaviṣyati tato me tvaccarau bhāvaḥ pādape ca sumadhyame kathaṃ viśiṣṭo bhrātā te bhaved ity eva cintaya
13.4.34
tathā ca kṛtavatyau te mātā satyavatī ca sā atha garbhāv anuprāpte ubhe te vai yudhiṣṭhira
13.4.35
dṛṣṭvā garbham anuprāptāṃ bhāryāṃ sa ca mahān ṛṣiḥ uvāca tāṃ satyavatīṃ durmanā bhṛgusattamaḥ
13.4.36
vyatyāsenopayuktas te carur vyaktaṃ bhaviṣyati vyatyāsaḥ pādape cāpi suvyaktaṃ te kṛtaḥ śubhe
13.4.37
mayā hi viśvaṃ yad brahma tvaccarau saṃniveśitam kṣatravīryaṃ ca sakalaṃ carau tasyā niveśitam
13.4.38
trilokavikhyātaguṇaṃ tvaṃ vipraṃ janayiṣyasi sā ca kṣatraṃ viśiṣṭaṃ vai tata etat kṛtaṃ mayā
13.4.39
vyatyāsas tu kṛto yasmāt tvayā mātrā tathaiva ca tasmāt sā brāhmaṇaśreṣṭhaṃ mātā te janayiṣyati
13.4.40
kṣatriyaṃ tūgrakarmāṇaṃ tvaṃ bhadre janayiṣyasi na hi te tat kṛtaṃ sādhu mātṛsnehena bhāmini
13.4.41
sā śrutvā śokasaṃtaptā papāta varavarṇinī bhūmau satyavatī rājaṃś chinneva rucirā latā
13.4.42
pratilabhya ca sā saṃjñāṃ śirasā praṇipatya ca uvāca bhāryā bhartāraṃ gādheyī brāhmaṇarṣabham
13.4.43
prasādayantyāṃ bhāryāyāṃ mayi brahmavidāṃ vara prasādaṃ kuru viprarṣe na me syāt kṣatriyaḥ sutaḥ
13.4.44
kāmaṃ mamograkarmā vai pautro bhavitum arhati na tu me syāt suto brahmann eṣa me dīyatāṃ varaḥ
13.4.45
evam astv iti hovāca svāṃ bhāryāṃ sumahātapāḥ tataḥ sā janayām āsa jamadagniṃ sutaṃ śubham
13.4.46
viśvāmitraṃ cājanayad gādher bhāryā yaśasvinī ṛṣeḥ prabhāvād rājendra brahmarṣiṃ brahmavādinam
13.4.47
tato brāhmaṇatāṃ yāto viśvāmitro mahātapāḥ kṣatriyaḥ so 'py atha tathā brahmavaṃśasya kārakaḥ
13.4.48
tasya putrā mahātmāno brahmavaṃśavivardhanāḥ tapasvino brahmavido gotrakartāra eva ca
13.4.49
madhucchandaś ca bhagavān devarātaś ca vīryavān akṣīṇaś ca śakuntaś ca babhruḥ kālapathas tathā
13.4.50
yājñavalkyaś ca vikhyātas tathā sthūṇo mahāvrataḥ ulūko yamadūtaś ca tatharṣiḥ saindhavāyanaḥ
13.4.51
karṇajaṅghaś ca bhagavān gālavaś ca mahān ṛṣiḥ ṛṣir vajras tathākhyātaḥ śālaṅkāyana eva ca
13.4.52
lālāṭyo nāradaś caiva tathā kūrcamukhaḥ smṛtaḥ vādulir musalaś caiva rakṣogrīvas tathaiva ca
13.4.53
aṅghriko naikabhṛc caiva śilāyūpaḥ sitaḥ śuciḥ cakrako mārutantavyo vātaghno 'thāśvalāyanaḥ
13.4.54
śyāmāyano 'tha gārgyaś ca jābāliḥ suśrutas tathā kārīṣir atha saṃśrutyaḥ parapauravatantavaḥ
13.4.55
mahān ṛṣiś ca kapilas tatharṣis tārakāyanaḥ tathaiva copagahanas tatharṣiś cārjunāyanaḥ
13.4.56
mārgamitrir hiraṇyākṣo jaṅghārir babhruvāhanaḥ sūtir vibhūtiḥ sūtaś ca suraṅgaś ca tathaiva hi
13.4.57
ārāddhir nāmayaś caiva cāmpeyojjayanau tathā navatantur bakanakhaḥ śayonaratir eva ca
13.4.58
śayoruhaś cārumatsyaḥ śirīṣī cātha gārdabhiḥ ujjayonir adāpekṣī nāradī ca mahān ṛṣiḥ viśvāmitrātmajāḥ sarve munayo brahmavādinaḥ
13.4.59
tan naiṣa kṣatriyo rājan viśvāmitro mahātapāḥ ṛcīkenāhitaṃ brahma param etad yudhiṣṭhira
13.4.60
etat te sarvam ākhyātaṃ tattvena bharatarṣabha viśvāmitrasya vai janma somasūryāgnitejasaḥ
13.4.61
yatra yatra ca saṃdeho bhūyas te rājasattama tatra tatra ca māṃ brūhi cchettāsmi tava saṃśayān
13.5.1
yudhiṣṭhira uvāca ānṛśaṃsasya dharmasya guṇān bhaktajanasya ca śrotum icchāmi kārtsnyena tan me brūhi pitāmaha
13.5.2
bhīṣma uvāca viṣaye kāśirājasya grāmān niṣkramya lubdhakaḥ saviṣaṃ kāṇḍam ādāya mṛgayām āsa vai mṛgam
13.5.3
tatra cāmiṣalubdhena lubdhakena mahāvane avidūre mṛgaṃ dṛṣṭvā bāṇaḥ pratisamāhitaḥ
13.5.4
tena durvāritāstreṇa nimittacapaleṣuṇā mahān vanatarur viddho mṛgaṃ tatra jighāṃsatā
13.5.5
sa tīkṣṇaviṣadigdhena śareṇātibalātkṛtaḥ utsṛjya phalapatrāṇi pādapaḥ śoṣam āgataḥ
13.5.6
tasmin vṛkṣe tathābhūte koṭareṣu ciroṣitaḥ na jahāti śuko vāsaṃ tasya bhaktyā vanaspateḥ
13.5.7
niṣpracāro nirāhāro glānaḥ śithilavāg api kṛtajñaḥ saha vṛkṣeṇa dharmātmā sa vyaśuṣyata
13.5.8
tam udāraṃ mahāsattvam atimānuṣaceṣṭitam samaduḥkhasukhaṃ jñātvā vismitaḥ pākaśāsanaḥ
13.5.9
tataś cintām upagataḥ śakraḥ katham ayaṃ dvijaḥ tiryagyonāv asaṃbhāvyam ānṛśaṃsyaṃ samāsthitaḥ
13.5.10
atha vā nātra citraṃ hīty abhavad vāsavasya tu prāṇinām iha sarveṣāṃ sarvaṃ sarvatra dṛśyate
13.5.11
tato brāhmaṇaveṣeṇa mānuṣaṃ rūpam āsthitaḥ avatīrya mahīṃ śakras taṃ pakṣiṇam uvāca ha
13.5.12
śuka bhoḥ pakṣiṇāṃ śreṣṭha dākṣeyī suprajās tvayā pṛcche tvā śuṣkam etaṃ vai kasmān na tyajasi drumam
13.5.13
atha pṛṣṭaḥ śukaḥ prāha mūrdhnā samabhivādya tam svāgataṃ devarājāya vijñātas tapasā mayā
13.5.14
tato daśaśatākṣeṇa sādhu sādhv iti bhāṣitam aho vijñānam ity evaṃ tapasā pūjitas tataḥ
13.5.15
tam evaṃ śubhakarmāṇaṃ śukaṃ paramadhārmikam vijānann api tāṃ prāptiṃ papraccha balasūdanaḥ
13.5.16
niṣpatram aphalaṃ śuṣkam aśaraṇyaṃ patatriṇām kimarthaṃ sevase vṛkṣaṃ yadā mahad idaṃ vanam
13.5.17
anye 'pi bahavo vṛkṣāḥ patrasaṃchannakoṭarāḥ śubhāḥ paryāptasaṃcārā vidyante 'smin mahāvane
13.5.18
gatāyuṣam asāmarthyaṃ kṣīṇasāraṃ hataśriyam vimṛśya prajñayā dhīra jahīmaṃ hy asthiraṃ drumam
13.5.19
tad upaśrutya dharmātmā śukaḥ śakreṇa bhāṣitam sudīrgham abhiniḥśvasya dīno vākyam uvāca ha
13.5.20
anatikramaṇīyāni daivatāni śacīpate yatrābhavas tatra bhavas tan nibodha surādhipa
13.5.21
asminn ahaṃ drume jātaḥ sādhubhiś ca guṇair yutaḥ bālabhāve ca saṃguptaḥ śatrubhiś ca na dharṣitaḥ
13.5.22
kim anukrośavaiphalyam utpādayasi me 'nagha ānṛśaṃsye 'nuraktasya bhaktasyānugatasya ca
13.5.23
anukrośo hi sādhūnāṃ sumahad dharmalakṣaṇam anukrośaś ca sādhūnāṃ sadā prītiṃ prayacchati
13.5.24
tvam eva daivataiḥ sarvaiḥ pṛcchyase dharmasaṃśayān atas tvaṃ deva devānām ādhipatye pratiṣṭhitaḥ
13.5.25
nārhasi tvaṃ sahasrākṣa tyājayitveha bhaktitaḥ samartham upajīvyemaṃ tyajeyaṃ katham adya vai
13.5.26
tasya vākyena saumyena harṣitaḥ pākaśāsanaḥ śukaṃ provāca dharmajñam ānṛśaṃsyena toṣitaḥ
13.5.27
varaṃ vṛṇīṣveti tadā sa ca vavre varaṃ śukaḥ ānṛśaṃsyaparo nityaṃ tasya vṛkṣasya saṃbhavam
13.5.28
viditvā ca dṛḍhāṃ śakras tāṃ śuke śīlasaṃpadam prītaḥ kṣipram atho vṛkṣam amṛtenāvasiktavān
13.5.29
tataḥ phalāni patrāṇi śākhāś cāpi manoramāḥ śukasya dṛḍhabhaktitvāc chrīmattvaṃ cāpa sa drumaḥ
13.5.30
śukaś ca karmaṇā tena ānṛśaṃsyakṛtena ha āyuṣo 'nte mahārāja prāpa śakrasalokatām
13.5.31
evam eva manuṣyendra bhaktimantaṃ samāśritaḥ sarvārthasiddhiṃ labhate śukaṃ prāpya yathā drumaḥ
13.6.1
yudhiṣṭhira uvāca pitāmaha mahāprājña sarvaśāstraviśārada daive puruṣakāre ca kiṃ svic chreṣṭhataraṃ bhavet
13.6.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam vasiṣṭhasya ca saṃvādaṃ brahmaṇaś ca yudhiṣṭhira
13.6.3
daivamānuṣayoḥ kiṃ svit karmaṇoḥ śreṣṭham ity uta purā vasiṣṭho bhagavān pitāmaham apṛcchata
13.6.4
tataḥ padmodbhavo rājan devadevaḥ pitāmahaḥ uvāca madhuraṃ vākyam arthavad dhetubhūṣitam
13.6.5
nābījaṃ jāyate kiṃ cin na bījena vinā phalam bījād bījaṃ prabhavati bījād eva phalaṃ smṛtam
13.6.6
yādṛśaṃ vapate bījaṃ kṣetram āsādya karṣakaḥ sukṛte duṣkṛte vāpi tādṛśaṃ labhate phalam
13.6.7
yathā bījaṃ vinā kṣetram uptaṃ bhavati niṣphalam tathā puruṣakāreṇa vinā daivaṃ na sidhyati
13.6.8
kṣetraṃ puruṣakāras tu daivaṃ bījam udāhṛtam kṣetrabījasamāyogāt tataḥ sasyaṃ samṛdhyate
13.6.9
karmaṇaḥ phalanirvṛttiṃ svayam aśnāti kārakaḥ pratyakṣaṃ dṛśyate loke kṛtasyāpy akṛtasya ca
13.6.10
śubhena karmaṇā saukhyaṃ duḥkhaṃ pāpena karmaṇā kṛtaṃ sarvatra labhate nākṛtaṃ bhujyate kva cit
13.6.11
kṛtī sarvatra labhate pratiṣṭhāṃ bhāgyavikṣataḥ akṛtī labhate bhraṣṭaḥ kṣate kṣārāvasecanam
13.6.12
tapasā rūpasaubhāgyaṃ ratnāni vividhāni ca prāpyate karmaṇā sarvaṃ na daivād akṛtātmanā
13.6.13
tathā svargaś ca bhogaś ca niṣṭhā yā ca manīṣitā sarvaṃ puruṣakāreṇa kṛtenehopapadyate
13.6.14
jyotīṃṣi tridaśā nāgā yakṣāś candrārkamārutāḥ sarve puruṣakāreṇa mānuṣyād devatāṃ gatāḥ
13.6.15
artho vā mitravargo vā aiśvaryaṃ vā kulānvitam śrīś cāpi durlabhā bhoktuṃ tathaivākṛtakarmabhiḥ
13.6.16
śaucena labhate vipraḥ kṣatriyo vikrameṇa ca vaiśyaḥ puruṣakāreṇa śūdraḥ śuśrūṣayā śriyam
13.6.17
nādātāraṃ bhajanty arthā na klībaṃ nāpi niṣkriyam nākarmaśīlaṃ nāśūraṃ tathā naivātapasvinam
13.6.18
yena lokās trayaḥ sṛṣṭā daityāḥ sarvāś ca devatāḥ sa eṣa bhagavān viṣṇuḥ samudre tapyate tapaḥ
13.6.19
svaṃ cet karmaphalaṃ na syāt sarvam evāphalaṃ bhavet loko daivaṃ samālambya udāsīno bhaven na tu
13.6.20
akṛtvā mānuṣaṃ karma yo daivam anuvartate vṛthā śrāmyati saṃprāpya patiṃ klībam ivāṅganā
13.6.21
na tathā mānuṣe loke bhayam asti śubhāśubhe yathā tridaśaloke hi bhayam alpena jāyate
13.6.22
kṛtaḥ puruṣakāras tu daivam evānuvartate na daivam akṛte kiṃ cit kasya cid dātum arhati
13.6.23
yadā sthānāny anityāni dṛśyante daivateṣv api kathaṃ karma vinā daivaṃ sthāsyate sthāpayiṣyati
13.6.24
na daivatāni loke 'smin vyāpāraṃ yānti kasya cit vyāsaṅgaṃ janayanty ugram ātmābhibhavaśaṅkayā
13.6.25
ṛṣīṇāṃ devatānāṃ ca sadā bhavati vigrahaḥ kasya vācā hy adaivaṃ syād yato daivaṃ pravartate
13.6.26
kathaṃ cāsya samutpattir yathā daivaṃ pravartate evaṃ tridaśaloke 'pi prāpyante bahavaś chalāḥ
13.6.27
ātmaiva hy ātmano bandhur ātmaiva ripur ātmanaḥ ātmaiva cātmanaḥ sākṣī kṛtasyāpy akṛtasya ca
13.6.28
kṛtaṃ ca vikṛtaṃ kiṃ cit kṛte karmaṇi sidhyati sukṛte duṣkṛtaṃ karma na yathārthaṃ prapadyate
13.6.29
devānāṃ śaraṇaṃ puṇyaṃ sarvaṃ puṇyair avāpyate puṇyaśīlaṃ naraṃ prāpya kiṃ daivaṃ prakariṣyati
13.6.30
purā yayātir vibhraṣṭaś cyāvitaḥ patitaḥ kṣitau punar āropitaḥ svargaṃ dauhitraiḥ puṇyakarmabhiḥ
13.6.31
purūravāś ca rājarṣir dvijair abhihitaḥ purā aila ity abhivikhyātaḥ svargaṃ prāpto mahīpatiḥ
13.6.32
aśvamedhādibhir yajñaiḥ satkṛtaḥ kosalādhipaḥ maharṣiśāpāt saudāsaḥ puruṣādatvam āgataḥ
13.6.33
aśvatthāmā ca rāmaś ca muniputrau dhanurdharau na gacchataḥ svargalokaṃ sukṛteneha karmaṇā
13.6.34
vasur yajñaśatair iṣṭvā dvitīya iva vāsavaḥ mithyābhidhānenaikena rasātalatalaṃ gataḥ
13.6.35
balir vairocanir baddho dharmapāśena daivataiḥ viṣṇoḥ puruṣakāreṇa pātālaśayanaḥ kṛtaḥ
13.6.36
śakrasyodasya caraṇaṃ prasthito janamejayaḥ dvijastrīṇāṃ vadhaṃ kṛtvā kiṃ daivena na vāritaḥ
13.6.37
ajñānād brāhmaṇaṃ hatvā spṛṣṭo bālavadhena ca vaiśaṃpāyanaviprarṣiḥ kiṃ daivena nivāritaḥ
13.6.38
gopradānena mithyā ca brāhmaṇebhyo mahāmakhe purā nṛgaś ca rājarṣiḥ kṛkalāsatvam āgataḥ
13.6.39
dhundhumāraś ca rājarṣiḥ satreṣv eva jarāṃ gataḥ prītidāyaṃ parityajya suṣvāpa sa girivraje
13.6.40
pāṇḍavānāṃ hṛtaṃ rājyaṃ dhārtarāṣṭrair mahābalaiḥ punaḥ pratyāhṛtaṃ caiva na daivād bhujasaṃśrayāt
13.6.41
taponiyamasaṃyuktā munayaḥ saṃśitavratāḥ kiṃ te daivabalāc chāpam utsṛjante na karmaṇā
13.6.42
pāpam utsṛjate loke sarvaṃ prāpya sudurlabham lobhamohasamāpannaṃ na daivaṃ trāyate naram
13.6.43
yathāgniḥ pavanoddhūtaḥ sūkṣmo 'pi bhavate mahān tathā karmasamāyuktaṃ daivaṃ sādhu vivardhate
13.6.44
yathā tailakṣayād dīpaḥ pramlānim upagacchati tathā karmakṣayād daivaṃ pramlānim upagacchati
13.6.45
vipulam api dhanaughaṃ prāpya bhogān striyo vā; puruṣa iha na śaktaḥ karmahīno 'pi bhoktum sunihitam api cārthaṃ daivatai rakṣyamāṇaṃ; vyayaguṇam api sādhuṃ karmaṇā saṃśrayante
13.6.46
bhavati manujalokād devaloko viśiṣṭo; bahutarasusamṛddhyā mānuṣāṇāṃ gṛhāṇi pitṛvanabhavanābhaṃ dṛśyate cāmarāṇāṃ; na ca phalati vikarmā jīvalokena daivam
13.6.47
vyapanayati vimārgaṃ nāsti daive prabhutvaṃ; gurum iva kṛtam agryaṃ karma saṃyāti daivam anupahatam adīnaṃ kāmakāreṇa daivaṃ; nayati puruṣakāraḥ saṃcitas tatra tatra
13.6.48
etat te sarvam ākhyātaṃ mayā vai munisattama phalaṃ puruṣakārasya sadā saṃdṛśya tattvataḥ
13.6.49
abhyutthānena daivasya samārabdhena karmaṇā vidhinā karmaṇā caiva svargamārgam avāpnuyāt
13.7.1
yudhiṣṭhira uvāca karmaṇāṃ me samastānāṃ śubhānāṃ bharatarṣabha phalāni mahatāṃ śreṣṭha prabrūhi paripṛcchataḥ
13.7.2
bhīṣma uvāca rahasyaṃ yad ṛṣīṇāṃ tu tac chṛṇuṣva yudhiṣṭhira yā gatiḥ prāpyate yena pretyabhāve cirepsitā
13.7.3
yena yena śarīreṇa yad yat karma karoti yaḥ tena tena śarīreṇa tat tat phalam upāśnute
13.7.4
yasyāṃ yasyām avasthāyāṃ yat karoti śubhāśubham tasyāṃ tasyām avasthāyāṃ bhuṅkte janmani janmani
13.7.5
na naśyati kṛtaṃ karma sadā pañcendriyair iha te hy asya sākṣiṇo nityaṃ ṣaṣṭha ātmā tathaiva ca
13.7.6
cakṣur dadyān mano dadyād vācaṃ dadyāc ca sūnṛtām anuvrajed upāsīta sa yajñaḥ pañcadakṣiṇaḥ
13.7.7
yo dadyād aparikliṣṭam annam adhvani vartate śrāntāyādṛṣṭapūrvāya tasya puṇyaphalaṃ mahat
13.7.8
sthaṇḍile śayamānānāṃ gṛhāṇi śayanāni ca cīravalkalasaṃvīte vāsāṃsy ābharaṇāni ca
13.7.9
vāhanāsanayānāni yogātmani tapodhane agnīn upaśayānasya rājapauruṣam ucyate
13.7.10
rasānāṃ pratisaṃhāre saubhāgyam anugacchati āmiṣapratisaṃhāre paśūn putrāṃś ca vindati
13.7.11
avākśirās tu yo lambed udavāsaṃ ca yo vaset satataṃ caikaśāyī yaḥ sa labhetepsitāṃ gatim
13.7.12
pādyam āsanam evātha dīpam annaṃ pratiśrayam dadyād atithipūjārthaṃ sa yajñaḥ pañcadakṣiṇaḥ
13.7.13
vīrāsanaṃ vīraśayyāṃ vīrasthānam upāsataḥ akṣayās tasya vai lokāḥ sarvakāmagamās tathā
13.7.14
dhanaṃ labheta dānena maunenājñāṃ viśāṃ pate upabhogāṃś ca tapasā brahmacaryeṇa jīvitam
13.7.15
rūpam aiśvaryam ārogyam ahiṃsāphalam aśnute phalamūlāśināṃ rājyaṃ svargaḥ parṇāśināṃ tathā
13.7.16
prāyopaveśanād rājyaṃ sarvatra sukham ucyate svargaṃ satyena labhate dīkṣayā kulam uttamam
13.7.17
gavāḍhyaḥ śākadīkṣāyāṃ svargagāmī tṛṇāśanaḥ striyas triṣavaṇaṃ snātvā vāyuṃ pītvā kratuṃ labhet
13.7.18
salilāśī bhaved yaś ca sadāgniḥ saṃskṛto dvijaḥ maruṃ sādhayato rājyaṃ nākapṛṣṭham anāśake
13.7.19
upavāsaṃ ca dīkṣāṃ ca abhiṣekaṃ ca pārthiva kṛtvā dvādaśavarṣāṇi vīrasthānād viśiṣyate
13.7.20
adhītya sarvavedān vai sadyo duḥkhāt pramucyate mānasaṃ hi caran dharmaṃ svargalokam avāpnuyāt
13.7.21
yā dustyajā durmatibhir yā na jīryati jīryataḥ yo 'sau prāṇāntiko rogas tāṃ tṛṣṇāṃ tyajataḥ sukham
13.7.22
yathā dhenusahasreṣu vatso vindati mātaram evaṃ pūrvakṛtaṃ karma kartāram anugacchati
13.7.23
acodyamānāni yathā puṣpāṇi ca phalāni ca svakālaṃ nātivartante tathā karma purākṛtam
13.7.24
jīryanti jīryataḥ keśā dantā jīryanti jīryataḥ cakṣuḥśrotre ca jīryete tṛṣṇaikā tu na jīryate
13.7.25
yena prīṇāti pitaraṃ tena prītaḥ prajāpatiḥ prīṇāti mātaraṃ yena pṛthivī tena pūjitā yena prīṇāty upādhyāyaṃ tena syād brahma pūjitam
13.7.26
sarve tasyādṛtā dharmā yasyaite traya ādṛtāḥ anādṛtās tu yasyaite sarvās tasyāphalāḥ kriyāḥ
13.7.27
vaiśaṃpāyana uvāca bhīṣmasya tad vacaḥ śrutvā vismitāḥ kurupuṃgavāḥ āsan prahṛṣṭamanasaḥ prītimanto 'bhavaṃs tadā
13.7.28
yan mantre bhavati vṛthā prayujyamāne; yat some bhavati vṛthābhiṣūyamāṇe yac cāgnau bhavati vṛthābhihūyamāne; tat sarvaṃ bhavati vṛthābhidhīyamāne
13.7.29
ity etad ṛṣiṇā proktam uktavān asmi yad vibho śubhāśubhaphalaprāptau kim ataḥ śrotum icchasi
13.8.1
yudhiṣṭhira uvāca ke pūjyāḥ ke namaskāryāḥ kān namasyasi bhārata etan me sarvam ācakṣva yeṣāṃ spṛhayase nṛpa
13.8.2
uttamāpadgatasyāpi yatra te vartate manaḥ manuṣyaloke sarvasmin yad amutreha cāpy uta
13.8.3
bhīṣma uvāca spṛhayāmi dvijātīnāṃ yeṣāṃ brahma paraṃ dhanam yeṣāṃ svapratyayaḥ svargas tapaḥsvādhyāyasādhanaḥ
13.8.4
yeṣāṃ vṛddhāś ca bālāś ca pitṛpaitāmahīṃ dhuram udvahanti na sīdanti teṣāṃ vai spṛhayāmy aham
13.8.5
vidyāsv abhivinītānāṃ dāntānāṃ mṛdubhāṣiṇām śrutavṛttopapannānāṃ sadākṣaravidāṃ satām
13.8.6
saṃsatsu vadatāṃ yeṣāṃ haṃsānām iva saṃghaśaḥ maṅgalyarūpā rucirā divyajīmūtaniḥsvanāḥ
13.8.7
samyag uccāritā vācaḥ śrūyante hi yudhiṣṭhira śuśrūṣamāṇe nṛpatau pretya ceha sukhāvahāḥ
13.8.8
ye cāpi teṣāṃ śrotāraḥ sadā sadasi saṃmatāḥ vijñānaguṇasaṃpannās teṣāṃ ca spṛhayāmy aham
13.8.9
susaṃskṛtāni prayatāḥ śucīni guṇavanti ca dadaty annāni tṛptyarthaṃ brāhmaṇebhyo yudhiṣṭhira ye cāpi satataṃ rājaṃs teṣāṃ ca spṛhayāmy aham
13.8.10
śakyaṃ hy evāhave yoddhuṃ na dātum anasūyitam śūrā vīrāś ca śataśaḥ santi loke yudhiṣṭhira teṣāṃ saṃkhyāyamānānāṃ dānaśūro viśiṣyate
13.8.11
dhanyaḥ syāṃ yady ahaṃ bhūyaḥ saumya brāhmaṇako 'pi vā kule jāto dharmagatis tapovidyāparāyaṇaḥ
13.8.12
na me tvattaḥ priyataro loke 'smin pāṇḍunandana tvattaś ca me priyatarā brāhmaṇā bharatarṣabha
13.8.13
yathā mama priyatarās tvatto viprāḥ kurūdvaha tena satyena gaccheyaṃ lokān yatra sa śaṃtanuḥ
13.8.14
na me pitā priyataro brāhmaṇebhyas tathābhavat na me pituḥ pitā vāpi ye cānye 'pi suhṛjjanāḥ
13.8.15
na hi me vṛjinaṃ kiṃ cid vidyate brāhmaṇeṣv iha aṇu vā yadi vā sthūlaṃ viditaṃ sādhukarmabhiḥ
13.8.16
karmaṇā manasā vāpi vācā vāpi paraṃtapa yan me kṛtaṃ brāhmaṇeṣu tenādya na tapāmy aham
13.8.17
brahmaṇya iti mām āhus tayā vācāsmi toṣitaḥ etad eva pavitrebhyaḥ sarvebhyaḥ paramaṃ smṛtam
13.8.18
paśyāmi lokān amalāñ chucīn brāhmaṇayāyinaḥ teṣu me tāta gantavyam ahnāya ca cirāya ca
13.8.19
yathā patyāśrayo dharmaḥ strīṇāṃ loke yudhiṣṭhira sa devaḥ sā gatir nānyā kṣatriyasya tathā dvijāḥ
13.8.20
kṣatriyaḥ śatavarṣī ca daśavarṣī ca brāhmaṇaḥ pitāputrau ca vijñeyau tayor hi brāhmaṇaḥ pitā
13.8.21
nārī tu patyabhāve vai devaraṃ kurute patim pṛthivī brāhmaṇālābhe kṣatriyaṃ kurute patim
13.8.22
putravac ca tato rakṣyā upāsyā guruvac ca te agnivac copacaryā vai brāhmaṇāḥ kurusattama
13.8.23
ṛjūn sataḥ satyaśīlān sarvabhūtahite ratān āśīviṣān iva kruddhān dvijān upacaret sadā
13.8.24
tejasas tapasaś caiva nityaṃ bibhyed yudhiṣṭhira ubhe caite parityājye tejaś caiva tapas tathā
13.8.25
vyavasāyas tayoḥ śīghram ubhayor eva vidyate hanyuḥ kruddhā mahārāja brāhmaṇā ye tapasvinaḥ
13.8.26
bhūyaḥ syād ubhayaṃ dattaṃ brāhmaṇād yad akopanāt kuryād ubhayataḥśeṣaṃ dattaśeṣaṃ na śeṣayet
13.8.27
daṇḍapāṇir yathā goṣu pālo nityaṃ sthiro bhavet brāhmaṇān brahma ca tathā kṣatriyaḥ paripālayet
13.8.28
piteva putrān rakṣethā brāhmaṇān brahmatejasaḥ gṛhe caiṣām avekṣethāḥ kaccid astīha jīvanam
13.9.1
yudhiṣṭhira uvāca brāhmaṇānāṃ tu ye loke pratiśrutya pitāmaha na prayacchanti mohāt te ke bhavanti mahāmate
13.9.2
etan me tattvato brūhi dharmaṃ dharmabhṛtāṃ vara pratiśrutya durātmāno na prayacchanti ye narāḥ
13.9.3
bhīṣma uvāca yo na dadyāt pratiśrutya svalpaṃ vā yadi vā bahu āśās tasya hatāḥ sarvāḥ klībasyeva prajāphalam
13.9.4
yāṃ rātriṃ jāyate pāpo yāṃ ca rātriṃ vinaśyati etasminn antare yad yat sukṛtaṃ tasya bhārata yac ca tasya hutaṃ kiṃ cit sarvaṃ tasyopahanyate
13.9.5
atraitad vacanaṃ prāhur dharmaśāstravido janāḥ niśamya bharataśreṣṭha buddhyā paramayuktayā
13.9.6
api codāharantīmaṃ dharmaśāstravido janāḥ aśvānāṃ śyāmakarṇānāṃ sahasreṇa sa mucyate
13.9.7
atraivodāharantīmam itihāsaṃ purātanam sṛgālasya ca saṃvādaṃ vānarasya ca bhārata
13.9.8
tau sakhāyau purā hy āstāṃ mānuṣatve paraṃtapa anyāṃ yoniṃ samāpannau sārgālīṃ vānarīṃ tathā
13.9.9
tataḥ parāsūn khādantaṃ sṛgālaṃ vānaro 'bravīt śmaśānamadhye saṃprekṣya pūrvajātim anusmaran
13.9.10
kiṃ tvayā pāpakaṃ karma kṛtaṃ pūrvaṃ sudāruṇam yas tvaṃ śmaśāne mṛtakān pūtikān atsi kutsitān
13.9.11
evam uktaḥ pratyuvāca sṛgālo vānaraṃ tadā brāhmaṇasya pratiśrutya na mayā tad upākṛtam
13.9.12
tatkṛte pāpikāṃ yonim āpanno 'smi plavaṃgama tasmād evaṃvidhaṃ bhakṣyaṃ bhakṣayāmi bubhukṣitaḥ
13.9.13
ity etad bruvato rājan brāhmaṇasya mayā śrutam kathāṃ kathayataḥ puṇyāṃ dharmajñasya purātanīm
13.9.14
śrutaṃ cāpi mayā bhūyaḥ kṛṣṇasyāpi viśāṃ pate kathāṃ kathayataḥ pūrvaṃ brāhmaṇaṃ prati pāṇḍava
13.9.15
evam eva ca māṃ nityaṃ brāhmaṇāḥ saṃdiśanti vai pratiśrutya bhaved deyaṃ nāśā kāryā hi brāhmaṇaiḥ
13.9.16
brāhmaṇo hy āśayā pūrvaṃ kṛtayā pṛthivīpate susamiddho yathā dīptaḥ pāvakas tadvidhaḥ smṛtaḥ
13.9.17
yaṃ nirīkṣeta saṃkruddha āśayā pūrvajātayā pradaheta hi taṃ rājan kakṣam akṣayyabhug yathā
13.9.18
sa eva hi yadā tuṣṭo vacasā pratinandati bhavaty agadasaṃkāśo viṣaye tasya bhārata
13.9.19
putrān pautrān paśūṃś caiva bāndhavān sacivāṃs tathā puraṃ janapadaṃ caiva śāntir iṣṭeva puṣyati
13.9.20
etad dhi paramaṃ tejo brāhmaṇasyeha dṛśyate sahasrakiraṇasyeva savitur dharaṇītale
13.9.21
tasmād dātavyam eveha pratiśrutya yudhiṣṭhira yadīcchec chobhanāṃ jātiṃ prāptuṃ bharatasattama
13.9.22
brāhmaṇasya hi dattena dhruvaṃ svargo hy anuttamaḥ śakyaṃ prāptuṃ viśeṣeṇa dānaṃ hi mahatī kriyā
13.9.23
ito dattena jīvanti devatāḥ pitaras tathā tasmād dānāni deyāni brāhmaṇebhyo vijānatā
13.9.24
mahad dhi bharataśreṣṭha brāhmaṇas tīrtham ucyate velāyāṃ na tu kasyāṃ cid gacched vipro hy apūjitaḥ
13.10.1
yudhiṣṭhira uvāca mitrasauhṛdabhāvena upadeśaṃ karoti yaḥ jātyāvarasya rājarṣe doṣas tasya bhaven na vā
13.10.2
etad icchāmi tattvena vyākhyātuṃ vai pitāmaha sūkṣmā gatir hi dharmasya yatra muhyanti mānavāḥ
13.10.3
bhīṣma uvāca atra te vartayiṣyāmi śṛṇu rājan yathāgamam ṛṣīṇāṃ vadatāṃ pūrvaṃ śrutam āsīd yathā mayā
13.10.4
upadeśo na kartavyo jātihīnasya kasya cit upadeśe mahān doṣa upādhyāyasya bhāṣyate
13.10.5
nidarśanam idaṃ rājañ śṛṇu me bharatarṣabha duruktavacane rājan yathā pūrvaṃ yudhiṣṭhira brahmāśramapade vṛttaṃ pārśve himavataḥ śubhe
13.10.6
tatrāśramapadaṃ puṇyaṃ nānāvṛkṣagaṇāyutam bahugulmalatākīrṇaṃ mṛgadvijaniṣevitam
13.10.7
siddhacāraṇasaṃghuṣṭaṃ ramyaṃ puṣpitakānanam vratibhir bahubhiḥ kīrṇaṃ tāpasair upaśobhitam
13.10.8
brāhmaṇaiś ca mahābhāgaiḥ sūryajvalanasaṃnibhaiḥ niyamavratasaṃpannaiḥ samākīrṇaṃ tapasvibhiḥ dīkṣitair bharataśreṣṭha yatāhāraiḥ kṛtātmabhiḥ
13.10.9
vedādhyayanaghoṣaiś ca nāditaṃ bharatarṣabha vālakhilyaiś ca bahubhir yatibhiś ca niṣevitam
13.10.10
tatra kaś cit samutsāhaṃ kṛtvā śūdro dayānvitaḥ āgato hy āśramapadaṃ pūjitaś ca tapasvibhiḥ
13.10.11
tāṃs tu dṛṣṭvā munigaṇān devakalpān mahaujasaḥ vahato vividhā dīkṣāḥ saṃprahṛṣyata bhārata
13.10.12
athāsya buddhir abhavat tapasye bharatarṣabha tato 'bravīt kulapatiṃ pādau saṃgṛhya bhārata
13.10.13
bhavatprasādād icchāmi dharmaṃ cartuṃ dvijarṣabha tan māṃ tvaṃ bhagavan vaktuṃ pravrājayitum arhasi
13.10.14
varṇāvaro 'haṃ bhagavañ śūdro jātyāsmi sattama śuśrūṣāṃ kartum icchāmi prapannāya prasīda me
13.10.15
kulapatir uvāca na śakyam iha śūdreṇa liṅgam āśritya vartitum āsyatāṃ yadi te buddhiḥ śuśrūṣānirato bhava
13.10.16
bhīṣma uvāca evam uktas tu muninā sa śūdro 'cintayan nṛpa katham atra mayā kāryaṃ śraddhā dharme parā ca me vijñātam evaṃ bhavatu kariṣye priyam ātmanaḥ
13.10.17
gatvāśramapadād dūram uṭajaṃ kṛtavāṃs tu saḥ tatra vediṃ ca bhūmiṃ ca devatāyatanāni ca niveśya bharataśreṣṭha niyamastho 'bhavat sukham
13.10.18
abhiṣekāṃś ca niyamān devatāyataneṣu ca baliṃ ca kṛtvā hutvā ca devatāṃ cāpy apūjayat
13.10.19
saṃkalpaniyamopetaḥ phalāhāro jitendriyaḥ nityaṃ saṃnihitābhiś ca oṣadhībhiḥ phalais tathā
13.10.20
atithīn pūjayām āsa yathāvat samupāgatān evaṃ hi sumahān kālo vyatyakrāmat sa tasya vai
13.10.21
athāsya munir āgacchat saṃgatyā vai tam āśramam saṃpūjya svāgatenarṣiṃ vidhivat paryatoṣayat
13.10.22
anukūlāḥ kathāḥ kṛtvā yathāvat paryapṛcchata ṛṣiḥ paramatejasvī dharmātmā saṃyatendriyaḥ
13.10.23
evaṃ sa bahuśas tasya śūdrasya bharatarṣabha so 'gacchad āśramam ṛṣiḥ śūdraṃ draṣṭuṃ nararṣabha
13.10.24
atha taṃ tāpasaṃ śūdraḥ so 'bravīd bharatarṣabha pitṛkāryaṃ kariṣyāmi tatra me 'nugrahaṃ kuru
13.10.25
bāḍham ity eva taṃ vipra uvāca bharatarṣabha śucir bhūtvā sa śūdras tu tasyarṣeḥ pādyam ānayat
13.10.26
atha darbhāṃś ca vanyāś ca oṣadhīr bharatarṣabha pavitram āsanaṃ caiva bṛsīṃ ca samupānayat
13.10.27
atha dakṣiṇam āvṛtya bṛsīṃ paramaśīrṣikām kṛtām anyāyato dṛṣṭvā tatas tam ṛṣir abravīt
13.10.28
kuruṣvaitāṃ pūrvaśīrṣāṃ bhava codaṅmukhaḥ śuciḥ sa ca tat kṛtavāñ śūdraḥ sarvaṃ yad ṛṣir abravīt
13.10.29
yathopadiṣṭaṃ medhāvī darbhādīṃs tān yathātatham havyakavyavidhiṃ kṛtsnam uktaṃ tena tapasvinā
13.10.30
ṛṣiṇā pitṛkārye ca sa ca dharmapathe sthitaḥ pitṛkārye kṛte cāpi visṛṣṭaḥ sa jagāma ha
13.10.31
atha dīrghasya kālasya sa tapyañ śūdratāpasaḥ vane pañcatvam agamat sukṛtena ca tena vai ajāyata mahārājarājavaṃśe mahādyutiḥ
13.10.32
tathaiva sa ṛṣis tāta kāladharmam avāpya ha purohitakule vipra ājāto bharatarṣabha
13.10.33
evaṃ tau tatra saṃbhūtāv ubhau śūdramunī tadā krameṇa vardhitau cāpi vidyāsu kuśalāv ubhau
13.10.34
atharvavede vede ca babhūvarṣiḥ suniścitaḥ kalpaprayoge cotpanne jyotiṣe ca paraṃ gataḥ sakhye cāpi parā prītis tayoś cāpi vyavardhata
13.10.35
pitary uparate cāpi kṛtaśaucaḥ sa bhārata abhiṣiktaḥ prakṛtibhī rājaputraḥ sa pārthivaḥ abhiṣiktena sa ṛṣir abhiṣiktaḥ purohitaḥ
13.10.36
sa taṃ purodhāya sukham avasad bharatarṣabha rājyaṃ śaśāsa dharmeṇa prajāś ca paripālayan
13.10.37
puṇyāhavācane nityaṃ dharmakāryeṣu cāsakṛt utsmayan prāhasac cāpi dṛṣṭvā rājā purohitam evaṃ sa bahuśo rājan purodhasam upāhasat
13.10.38
lakṣayitvā purodhās tu bahuśastaṃ narādhipam utsmayantaṃ ca satataṃ dṛṣṭvāsau manyumān abhūt
13.10.39
atha śūnye purodhās tu saha rājñā samāgataḥ kathābhir anukūlābhī rājānam abhirāmayat
13.10.40
tato 'bravīn narendraṃ sa purodhā bharatarṣabha varam icchāmy ahaṃ tv ekaṃ tvayā dattaṃ mahādyute
13.10.41
rājovāca varāṇāṃ te śataṃ dadyāṃ kim utaikaṃ dvijottama snehāc ca bahumānāc ca nāsty adeyaṃ hi me tava
13.10.42
purohita uvāca ekaṃ vai varam icchāmi yadi tuṣṭo 'si pārthiva yad dadāsi mahārāja satyaṃ tad vada mānṛtam
13.10.43
bhīṣma uvāca bāḍham ity eva taṃ rājā pratyuvāca yudhiṣṭhira yadi jñāsyāmi vakṣyāmi ajānan na tu saṃvade
13.10.44
purohita uvāca puṇyāhavācane nityaṃ dharmakṛtyeṣu cāsakṛt śāntihomeṣu ca sadā kiṃ tvaṃ hasasi vīkṣya mām
13.10.45
savrīḍaṃ vai bhavati hi mano me hasatā tvayā kāmayā śāpito rājan nānyathā vaktum arhasi
13.10.46
bhāvyaṃ hi kāraṇenātra na te hāsyam akāraṇam kautūhalaṃ me subhṛśaṃ tattvena kathayasva me
13.10.47
rājovāca evam ukte tvayā vipra yad avācyaṃ bhaved api avaśyam eva vaktavyaṃ śṛṇuṣvaikamanā dvija
13.10.48
pūrvadehe yathā vṛttaṃ tan nibodha dvijottama jātiṃ smarāmy ahaṃ brahmann avadhānena me śṛṇu
13.10.49
śūdro 'ham abhavaṃ pūrvaṃ tāpaso bhṛśasaṃyutaḥ ṛṣir ugratapās tvaṃ ca tadābhūr dvijasattama
13.10.50
prīyatā hi tadā brahman mamānugrahabuddhinā pitṛkārye tvayā pūrvam upadeśaḥ kṛto 'nagha bṛsyāṃ darbheṣu havye ca kavye ca munisattama
13.10.51
etena karmadoṣeṇa purodhās tvam ajāyathāḥ ahaṃ rājā ca viprendra paśya kālasya paryayam matkṛte hy upadeśena tvayā prāptam idaṃ phalam
13.10.52
etasmāt kāraṇād brahman prahase tvāṃ dvijottama na tvāṃ paribhavan brahman prahasāmi gurur bhavān
13.10.53
viparyayeṇa me manyus tena saṃtapyate manaḥ jātiṃ smarāmy ahaṃ tubhyam atas tvāṃ prahasāmi vai
13.10.54
evaṃ tavograṃ hi tapa upadeśena nāśitam purohitatvam utsṛjya yatasva tvaṃ punarbhave
13.10.55
itas tvam adhamām anyāṃ mā yoniṃ prāpsyase dvija gṛhyatāṃ draviṇaṃ vipra pūtātmā bhava sattama
13.10.56
bhīṣma uvāca tato visṛṣṭo rājñā tu vipro dānāny anekaśaḥ brāhmaṇebhyo dadau vittaṃ bhūmiṃ grāmāṃś ca sarvaśaḥ
13.10.57
kṛcchrāṇi cīrtvā ca tato yathoktāni dvijottamaḥ tīrthāni cābhigatvā vai dānāni vividhāni ca
13.10.58
dattvā gāś caiva viprāṇāṃ pūtātmā so 'bhavad dvijaḥ tam eva cāśramaṃ gatvā cacāra vipulaṃ tapaḥ
13.10.59
tataḥ siddhiṃ parāṃ prāpto brāhmaṇo rājasattama saṃmataś cābhavat teṣām āśrame ''śramavāsinām
13.10.60
evaṃ prāpto mahat kṛcchram ṛṣiḥ sa nṛpasattama brāhmaṇena na vaktavyaṃ tasmād varṇāvare jane
13.10.61
varjayed upadeśaṃ ca sadaiva brāhmaṇo nṛpa upadeśaṃ hi kurvāṇo dvijaḥ kṛcchram avāpnuyāt
13.10.62
eṣitavyaṃ sadā vācā nṛpeṇa dvijasattamāt na pravaktavyam iha hi kiṃ cid varṇāvare jane
13.10.63
brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyās trayo varṇā dvijātayaḥ eteṣu kathayan rājan brāhmaṇo na praduṣyati
13.10.64
tasmāt sadbhir na vaktavyaṃ kasya cit kiṃ cid agrataḥ sūkṣmā gatir hi dharmasya durjñeyā hy akṛtātmabhiḥ
13.10.65
tasmān maunāni munayo dīkṣāṃ kurvanti cādṛtāḥ duruktasya bhayād rājan nānubhāṣanti kiṃ cana
13.10.66
dhārmikā guṇasaṃpannāḥ satyārjavaparāyaṇāḥ duruktavācābhihatāḥ prāpnuvantīha duṣkṛtam
13.10.67
upadeśo na kartavyaḥ kadā cid api kasya cit upadeśād dhi tat pāpaṃ brāhmaṇaḥ samavāpnuyāt
13.10.68
vimṛśya tasmāt prājñena vaktavyaṃ dharmam icchatā satyānṛtena hi kṛta upadeśo hinasti vai
13.10.69
vaktavyam iha pṛṣṭena viniścitya viparyayam sa copadeśaḥ kartavyo yena dharmam avāpnuyāt
13.10.70
etat te sarvam ākhyātam upadeśe kṛte sati mahān kleśo hi bhavati tasmān nopadiśet kva cit
13.11.1
yudhiṣṭhira uvāca kīdṛśe puruṣe tāta strīṣu vā bharatarṣabha śrīḥ padmā vasate nityaṃ tan me brūhi pitāmaha
13.11.2
bhīṣma uvāca atra te vartayiṣyāmi yathādṛṣṭaṃ yathāśrutam rukmiṇī devakīputrasaṃnidhau paryapṛcchata
13.11.3
nārāyaṇasyāṅkagatāṃ jvalantīṃ; dṛṣṭvā śriyaṃ padmasamānavaktrām kautūhalād vismitacārunetrā; papraccha mātā makaradhvajasya
13.11.4
kānīha bhūtāny upasevase tvaṃ; saṃtiṣṭhatī kāni na sevase tvam tāni trilokeśvarabhūtakānte; tattvena me brūhi maharṣikanye
13.11.5
evaṃ tadā śrīr abhibhāṣyamāṇā; devyā samakṣaṃ garuḍadhvajasya uvāca vākyaṃ madhurābhidhānaṃ; manoharaṃ candramukhī prasannā
13.11.6
vasāmi satye subhage pragalbhe; dakṣe nare karmaṇi vartamāne nākarmaśīle puruṣe vasāmi; na nāstike sāṃkarike kṛtaghne na bhinnavṛtte na nṛśaṃsavṛtte; na cāpi caure na guruṣv asūye
13.11.7
ye cālpatejobalasattvasārā; hṛṣyanti kupyanti ca yatra tatra na devi tiṣṭhāmi tathāvidheṣu; nareṣu saṃsuptamanoratheṣu
13.11.8
yaś cātmani prārthayate na kiṃ cid; yaś ca svabhāvopahatāntarātmā teṣv alpasaṃtoṣarateṣu nityaṃ; nareṣu nāhaṃ nivasāmi devi
13.11.9
vasāmi dharmaśīleṣu dharmajñeṣu mahātmasu vṛddhaseviṣu dānteṣu sattvajñeṣu mahātmasu
13.11.10
strīṣu kṣāntāsu dāntāsu devadvijaparāsu ca vasāmi satyaśīlāsu svabhāvaniratāsu ca
13.11.11
prakīrṇabhāṇḍām anavekṣyakāriṇīṃ; sadā ca bhartuḥ pratikūlavādinīm parasya veśmābhiratām alajjām; evaṃvidhāṃ strīṃ parivarjayāmi
13.11.12
lolām acokṣām avalehinīṃ ca; vyapetadhairyāṃ kalahapriyāṃ ca nidrābhibhūtāṃ satataṃ śayānām; evaṃvidhāṃ strīṃ parivarjayāmi
13.11.13
satyāsu nityaṃ priyadarśanāsu; saubhāgyayuktāsu guṇānvitāsu vasāmi nārīṣu pativratāsu; kalyāṇaśīlāsu vibhūṣitāsu
13.11.14
yāneṣu kanyāsu vibhūṣaṇeṣu; yajñeṣu megheṣu ca vṛṣṭimatsu vasāmi phullāsu ca padminīṣu; nakṣatravīthīṣu ca śāradīṣu
13.11.15
śaileṣu goṣṭheṣu tathā vaneṣu; saraḥsu phullotpalapaṅkajeṣu nadīṣu haṃsasvananāditāsu; krauñcāvaghuṣṭasvaraśobhitāsu
13.11.16
vistīrṇakūlahradaśobhitāsu; tapasvisiddhadvijasevitāsu vasāmi nityaṃ subahūdakāsu; siṃhair gajaiś cākulitodakāsu matte gaje govṛṣabhe narendre; siṃhāsane satpuruṣe ca nityam
13.11.17
yasmin gṛhe hūyate havyavāho; gobrāhmaṇaś cārcyate devatāś ca kāle ca puṣpair balayaḥ kriyante; tasmin gṛhe nityam upaimi vāsam
13.11.18
svādhyāyanityeṣu dvijeṣu nityaṃ; kṣatre ca dharmābhirate sadaiva vaiśye ca kṛṣyābhirate vasāmi; śūdre ca śuśrūṣaṇanityayukte
13.11.19
nārāyaṇe tv ekamanā vasāmi; sarveṇa bhāvena śarīrabhūtā tasmin hi dharmaḥ sumahān niviṣṭo; brahmaṇyatā cātra tathā priyatvam
13.11.20
nāhaṃ śarīreṇa vasāmi devi; naivaṃ mayā śakyam ihābhidhātum yasmiṃs tu bhāvena vasāmi puṃsi; sa vardhate dharmayaśorthakāmaiḥ
13.12.1
yudhiṣṭhira uvāca strīpuṃsayoḥ saṃprayoge sparśaḥ kasyādhiko bhavet etan me saṃśayaṃ rājan yathāvad vaktum arhasi
13.12.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam bhaṅgāśvanena śakrasya yathā vairam abhūt purā
13.12.3
purā bhaṅgāśvano nāma rājarṣir atidhārmikaḥ aputraḥ sa naravyāghra putrārthaṃ yajñam āharat
13.12.4
agniṣṭuṃ nāma rājarṣir indradviṣṭaṃ mahābalaḥ prāyaścitteṣu martyānāṃ putrakāmasya ceṣyate
13.12.5
indro jñātvā tu taṃ yajñaṃ mahābhāgaḥ sureśvaraḥ antaraṃ tasya rājarṣer anvicchan niyatātmanaḥ
13.12.6
kasya cit tv atha kālasya mṛgayām aṭato nṛpa idam antaram ity eva śakro nṛpam amohayat
13.12.7
ekāśvena ca rājarṣir bhrānta indreṇa mohitaḥ na diśo 'vindata nṛpaḥ kṣutpipāsārditas tadā
13.12.8
itaś cetaś ca vai dhāvañ śramatṛṣṇārdito nṛpaḥ saro 'paśyat suruciraṃ pūrṇaṃ paramavāriṇā so 'vagāhya saras tāta pāyayām āsa vājinam
13.12.9
atha pītodakaṃ so 'śvaṃ vṛkṣe baddhvā nṛpottamaḥ avagāhya tataḥ snāto rājā strītvam avāpa ha
13.12.10
ātmānaṃ strīkṛtaṃ dṛṣṭvā vrīḍito nṛpasattamaḥ cintānugatasarvātmā vyākulendriyacetanaḥ
13.12.11
ārohiṣye kathaṃ tv aśvaṃ kathaṃ yāsyāmi vai puram agniṣṭuṃ nāma iṣṭaṃ me putrāṇāṃ śatam aurasam
13.12.12
jātaṃ mahābalānāṃ vai tān pravakṣyāmi kiṃ tv aham dāreṣu cāsmadīyeṣu paurajānapadeṣu ca
13.12.13
mṛdutvaṃ ca tanutvaṃ ca viklavatvaṃ tathaiva ca strīguṇā ṛṣibhiḥ proktā dharmatattvārthadarśibhiḥ vyāyāmaḥ karkaśatvaṃ ca vīryaṃ ca puruṣe guṇāḥ
13.12.14
pauruṣaṃ vipranaṣṭaṃ me strītvaṃ kenāpi me 'bhavat strībhāvāt katham aśvaṃ tu punar āroḍhum utsahe
13.12.15
mahatā tv atha khedena āruhyāśvaṃ narādhipaḥ punar āyāt puraṃ tāta strībhūto nṛpasattama
13.12.16
putrā dārāś ca bhṛtyāś ca paurajānapadāś ca te kiṃ nv idaṃ tv iti vijñāya vismayaṃ paramaṃ gatāḥ
13.12.17
athovāca sa rājarṣiḥ strībhūto vadatāṃ varaḥ mṛgayām asmi niryāto balaiḥ parivṛto dṛḍham udbhrāntaḥ prāviśaṃ ghorām aṭavīṃ daivamohitaḥ
13.12.18
aṭavyāṃ ca sughorāyāṃ tṛṣṇārto naṣṭacetanaḥ saraḥ suruciraprakhyam apaśyaṃ pakṣibhir vṛtam
13.12.19
tatrāvagāḍhaḥ strībhūto vyaktaṃ daivān na saṃśayaḥ atṛpta iva putrāṇāṃ dārāṇāṃ ca dhanasya ca
13.12.20
uvāca putrāṃś ca tataḥ strībhūtaḥ pārthivottamaḥ saṃprītyā bhujyatāṃ rājyaṃ vanaṃ yāsyāmi putrakāḥ abhiṣicya sa putrāṇāṃ śataṃ rājā vanaṃ gataḥ
13.12.21
tām āśrame striyaṃ tāta tāpaso 'bhyavapadyata tāpasenāsya putrāṇām āśrame 'py abhavac chatam
13.12.22
atha sā tān sutān gṛhya pūrvaputrān abhāṣata puruṣatve sutā yūyaṃ strītve ceme śataṃ sutāḥ
13.12.23
ekatra bhujyatāṃ rājyaṃ bhrātṛbhāvena putrakāḥ sahitā bhrātaras te 'tha rājyaṃ bubhujire tadā
13.12.24
tān dṛṣṭvā bhrātṛbhāvena bhuñjānān rājyam uttamam cintayām āsa devendro manyunābhipariplutaḥ upakāro 'sya rājarṣeḥ kṛto nāpakṛtaṃ mayā
13.12.25
tato brāhmaṇarūpeṇa devarājaḥ śatakratuḥ bhedayām āsa tān gatvā nagaraṃ vai nṛpātmajān
13.12.26
bhrātṝṇāṃ nāsti saubhrātraṃ ye 'py ekasya pituḥ sutāḥ rājyahetor vivaditāḥ kaśyapasya surāsurāḥ
13.12.27
yūyaṃ bhaṅgāśvanāpatyās tāpasasyetare sutāḥ kaśyapasya surāś caiva asurāś ca sutās tathā yuṣmākaṃ paitṛkaṃ rājyaṃ bhujyate tāpasātmajaiḥ
13.12.28
indreṇa bheditās te tu yuddhe 'nyonyam apātayan tac chrutvā tāpasī cāpi saṃtaptā praruroda ha
13.12.29
brāhmaṇacchadmanābhyetya tām indro 'thānvapṛcchata kena duḥkhena saṃtaptā rodiṣi tvaṃ varānane
13.12.30
brāhmaṇaṃ tu tato dṛṣṭvā sā strī karuṇam abravīt putrāṇāṃ dve śate brahman kālena vinipātite
13.12.31
ahaṃ rājābhavaṃ vipra tatra putraśataṃ mayā samutpannaṃ surūpāṇāṃ vikrāntānāṃ dvijottama
13.12.32
kadā cin mṛgayāṃ yāta udbhrānto gahane vane avagāḍhaś ca sarasi strībhūto brāhmaṇottama putrān rājye pratiṣṭhāpya vanam asmi tato gataḥ
13.12.33
striyāś ca me putraśataṃ tāpasena mahātmanā āśrame janitaṃ brahman nītās te nagaraṃ mayā
13.12.34
teṣāṃ ca vairam utpannaṃ kālayogena vai dvija etac chocāmi viprendra daivenābhipariplutā
13.12.35
indras tāṃ duḥkhitāṃ dṛṣṭvā abravīt paruṣaṃ vacaḥ purā suduḥsahaṃ bhadre mama duḥkhaṃ tvayā kṛtam
13.12.36
indradviṣṭena yajatā mām anādṛtya durmate indro 'ham asmi durbuddhe vairaṃ te yātitaṃ mayā
13.12.37
indraṃ tu dṛṣṭvā rājarṣiḥ pādayoḥ śirasā gataḥ prasīda tridaśaśreṣṭha putrakāmena sa kratuḥ iṣṭas tridaśaśārdūla tatra me kṣantum arhasi
13.12.38
praṇipātena tasyendraḥ parituṣṭo varaṃ dadau putrā vai katame rājañ jīvantu tava śaṃsa me strībhūtasya hi ye jātāḥ puruṣasyātha ye 'bhavan
13.12.39
tāpasī tu tataḥ śakram uvāca prayatāñjaliḥ strībhūtasya hi ye jātās te me jīvantu vāsava
13.12.40
indras tu vismito hṛṣṭaḥ striyaṃ papraccha tāṃ punaḥ puruṣotpāditā ye te kathaṃ dveṣyāḥ sutās tava
13.12.41
strībhūtasya hi ye jātāḥ snehas tebhyo 'dhikaḥ katham kāraṇaṃ śrotum icchāmi tan me vaktum ihārhasi
13.12.42
stry uvāca striyās tv abhyadhikaḥ sneho na tathā puruṣasya vai tasmāt te śakra jīvantu ye jātāḥ strīkṛtasya vai
13.12.43
bhīṣma uvāca evam ukte tatas tv indraḥ prīto vākyam uvāca ha sarva eveha jīvantu putrās te satyavādini
13.12.44
varaṃ ca vṛṇu rājendra yaṃ tvam icchasi suvrata puruṣatvam atha strītvaṃ matto yad abhikāṅkṣasi
13.12.45
stry uvāca strītvam eva vṛṇe śakra prasanne tvayi vāsava
13.12.46
evam uktas tu devendras tāṃ striyaṃ pratyuvāca ha puruṣatvaṃ kathaṃ tyaktvā strītvaṃ rocayase vibho
13.12.47
evam uktaḥ pratyuvāca strībhūto rājasattamaḥ striyāḥ puruṣasaṃyoge prītir abhyadhikā sadā etasmāt kāraṇāc chakra strītvam eva vṛṇomy aham
13.12.48
rame caivādhikaṃ strītve satyaṃ vai devasattama strībhāvena hi tuṣṭo 'smi gamyatāṃ tridaśādhipa
13.12.49
evam astv iti coktvā tām āpṛcchya tridivaṃ gataḥ evaṃ striyā mahārāja adhikā prītir ucyate
13.13.1
yudhiṣṭhira uvāca kiṃ kartavyaṃ manuṣyeṇa lokayātrāhitārthinā kathaṃ vai lokayātrāṃ tu kiṃśīlaś ca samācaret
13.13.2
bhīṣma uvāca kāyena trividhaṃ karma vācā cāpi caturvidham manasā trividhaṃ caiva daśa karmapathāṃs tyajet
13.13.3
prāṇātipātaṃ stainyaṃ ca paradāram athāpi ca trīṇi pāpāni kāyena sarvataḥ parivarjayet
13.13.4
asatpralāpaṃ pāruṣyaṃ paiśunyam anṛtaṃ tathā catvāri vācā rājendra na jalpen nānucintayet
13.13.5
anabhidhyā parasveṣu sarvasattveṣu sauhṛdam karmaṇāṃ phalam astīti trividhaṃ manasā caret
13.13.6
tasmād vākkāyamanasā nācared aśubhaṃ naraḥ śubhāśubhāny ācaran hi tasya tasyāśnute phalam
13.14.1
yudhiṣṭhira uvāca pitāmaheśāya vibho nāmāny ācakṣva śaṃbhave babhrave viśvamāyāya mahābhāgyaṃ ca tattvataḥ
13.14.2
bhīṣma uvāca surāsuraguro deva viṣṇo tvaṃ vaktum arhasi śivāya viśvarūpāya yan māṃ pṛcchad yudhiṣṭhiraḥ
13.14.3
nāmnāṃ sahasraṃ devasya taṇḍinā brahmayoninā niveditaṃ brahmaloke brahmaṇo yat purābhavat
13.14.4
dvaipāyanaprabhṛtayas tathaiveme tapodhanāḥ ṛṣayaḥ suvratā dāntāḥ śṛṇvantu gadatas tava
13.14.5
dhruvāya nandine hotre goptre viśvasṛje 'gnaye mahābhāgyaṃ vibho brūhi muṇḍine 'tha kapardine
13.14.6
vāsudeva uvāca na gatiḥ karmaṇāṃ śakyā vettum īśasya tattvataḥ
13.14.7
hiraṇyagarbhapramukhā devāḥ sendrā maharṣayaḥ na vidur yasya nidhanam ādiṃ vā sūkṣmadarśinaḥ sa kathaṃ naramātreṇa śakyo jñātuṃ satāṃ gatiḥ
13.14.8
tasyāham asuraghnasya kāṃś cid bhagavato guṇān bhavatāṃ kīrtayiṣyāmi vrateśāya yathātatham
13.14.9
vaiśaṃpāyana uvāca evam uktvā tu bhagavān guṇāṃs tasya mahātmanaḥ upaspṛśya śucir bhūtvā kathayām āsa dhīmataḥ
13.14.10
vāsudeva uvāca śuśrūṣadhvaṃ brāhmaṇendrās tvaṃ ca tāta yudhiṣṭhira tvaṃ cāpageya nāmāni niśāmaya jagatpateḥ
13.14.11
yad avāptaṃ ca me pūrvaṃ sāmbahetoḥ suduṣkaram yathā ca bhagavān dṛṣṭo mayā pūrvaṃ samādhinā
13.14.12
śambare nihate pūrvaṃ raukmiṇeyena dhīmatā atīte dvādaśe varṣe jāmbavaty abravīd dhi mām
13.14.13
pradyumnacārudeṣṇādīn rukmiṇyā vīkṣya putrakān putrārthinī mām upetya vākyam āha yudhiṣṭhira
13.14.14
śūraṃ balavatāṃ śreṣṭhaṃ kāntarūpam akalmaṣam ātmatulyaṃ mama sutaṃ prayacchācyuta māciram
13.14.15
na hi te 'prāpyam astīha triṣu lokeṣu kiṃ cana lokān sṛjes tvam aparān icchan yadukulodvaha
13.14.16
tvayā dvādaśa varṣāṇi vāyubhūtena śuṣyatā ārādhya paśubhartāraṃ rukmiṇyā janitāḥ sutāḥ
13.14.17
cārudeṣṇaḥ sucāruś ca cāruveṣo yaśodharaḥ cāruśravāś cāruyaśāḥ pradyumnaḥ śaṃbhur eva ca
13.14.18
yathā te janitāḥ putrā rukmiṇyāś cāruvikramāḥ tathā mamāpi tanayaṃ prayaccha balaśālinam
13.14.19
ity evaṃ codito devyā tām avocaṃ sumadhyamām anujānīhi māṃ rājñi kariṣye vacanaṃ tava sā ca mām abravīd gaccha vijayāya śivāya ca
13.14.20
brahmā śivaḥ kāśyapaś ca nadyo devā manonugāḥ kṣetrauṣadhyo yajñavāhāc chandāṃsy ṛṣigaṇā dharā
13.14.21
samudrā dakṣiṇā stobhā ṛkṣāṇi pitaro grahāḥ devapatnyo devakanyā devamātara eva ca
13.14.22
manvantarāṇi gāvaś ca candramāḥ savitā hariḥ sāvitrī brahmavidyā ca ṛtavo vatsarāḥ kṣapāḥ
13.14.23
kṣaṇā lavā muhūrtāś ca nimeṣā yugaparyayāḥ rakṣantu sarvatra gataṃ tvāṃ yādava sukhāvaham ariṣṭaṃ gaccha panthānam apramatto bhavānagha
13.14.24
evaṃ kṛtasvastyayanas tayāhaṃ; tām abhyanujñāya kapīndraputrīm pituḥ samīpe narasattamasya; mātuś ca rājñaś ca tathāhukasya
13.14.25
tam artham āvedya yad abravīn māṃ; vidyādharendrasya sutā bhṛśārtā tān abhyanujñāya tadātiduḥkhād; gadaṃ tathaivātibalaṃ ca rāmam
13.14.26
prāpyānujñāṃ gurujanād ahaṃ tārkṣyam acintayam so 'vahad dhimavantaṃ māṃ prāpya cainaṃ vyasarjayam
13.14.27
tatrāham adbhutān bhāvān apaśyaṃ girisattame kṣetraṃ ca tapasāṃ śreṣṭhaṃ paśyāmy āśramam uttamam
13.14.28
divyaṃ vaiyāghrapadyasya upamanyor mahātmanaḥ pūjitaṃ devagandharvair brāhmyā lakṣmyā samanvitam
13.14.29
dhavakakubhakadambanārikelaiḥ; kurabakaketakajambupāṭalābhiḥ vaṭavaruṇakavatsanābhabilvaiḥ; saralakapitthapriyālasālatālaiḥ
13.14.30
badarīkundapunnāgair aśokāmrātimuktakaiḥ bhallātakair madhūkaiś ca campakaiḥ panasais tathā
13.14.31
vanyair bahuvidhair vṛkṣaiḥ phalapuṣpapradair yutam puṣpagulmalatākīrṇaṃ kadalīṣaṇḍaśobhitam
13.14.32
nānāśakunisaṃbhojyaiḥ phalair vṛkṣair alaṃkṛtam yathāsthānavinikṣiptair bhūṣitaṃ vanarājibhiḥ
13.14.33
ruruvāraṇaśārdūlasiṃhadvīpisamākulam kuraṅgabarhiṇākīrṇaṃ mārjārabhujagāvṛtam pūgaiś ca mṛgajātīnāṃ mahiṣarkṣaniṣevitam
13.14.34
nānāpuṣparajomiśro gajadānādhivāsitaḥ divyastrīgītabahulo māruto 'tra sukho vavau
13.14.35
dhārāninādair vihagapraṇādaiḥ; śubhais tathā bṛṃhitaiḥ kuñjarāṇām gītais tathā kiṃnarāṇām udāraiḥ; śubhaiḥ svanaiḥ sāmagānāṃ ca vīra
13.14.36
acintyaṃ manasāpy anyaiḥ sarobhiḥ samalaṃkṛtam viśālaiś cāgniśaraṇair bhūṣitaṃ kuśasaṃvṛtam
13.14.37
vibhūṣitaṃ puṇyapavitratoyayā; sadā ca juṣṭaṃ nṛpa jahnukanyayā mahātmabhir dharmabhṛtāṃ variṣṭhair; maharṣibhir bhūṣitam agnikalpaiḥ
13.14.38
vāyvāhārair ambupair japyanityaiḥ; saṃprakṣālair yatibhir dhyānanityaiḥ dhūmāśanair ūṣmapaiḥ kṣīrapaiś ca; vibhūṣitaṃ brāhmaṇendraiḥ samantāt
13.14.39
gocāriṇo 'thāśmakuṭṭā dantolūkhalinas tathā marīcipāḥ phenapāś ca tathaiva mṛgacāriṇaḥ
13.14.40
suduḥkhān niyamāṃs tāṃs tān vahataḥ sutaponvitān paśyann utphullanayanaḥ praveṣṭum upacakrame
13.14.41
supūjitaṃ devagaṇair mahātmabhiḥ; śivādibhir bhārata puṇyakarmabhiḥ rarāja tac cāśramamaṇḍalaṃ sadā; divīva rājan ravimaṇḍalaṃ yathā
13.14.42
krīḍanti sarpair nakulā mṛgair vyāghrāś ca mitravat prabhāvād dīptatapasaḥ saṃnikarṣaguṇānvitāḥ
13.14.43
tatrāśramapade śreṣṭhe sarvabhūtamanorame sevite dvijaśārdūlair vedavedāṅgapāragaiḥ
13.14.44
nānāniyamavikhyātair ṛṣibhiś ca mahātmabhiḥ praviśann eva cāpaśyaṃ jaṭācīradharaṃ prabhum
13.14.45
tejasā tapasā caiva dīpyamānaṃ yathānalam śiṣyamadhyagataṃ śāntaṃ yuvānaṃ brāhmaṇarṣabham śirasā vandamānaṃ mām upamanyur abhāṣata
13.14.46
svāgataṃ puṇḍarīkākṣa saphalāni tapāṃsi naḥ yat pūjyaḥ pūjayasi no draṣṭavyo draṣṭum icchasi
13.14.47
tam ahaṃ prāñjalir bhūtvā mṛgapakṣiṣv athāgniṣu dharme ca śiṣyavarge ca samapṛccham anāmayam
13.14.48
tato māṃ bhagavān āha sāmnā paramavalgunā lapsyase tanayaṃ kṛṣṇa ātmatulyam asaṃśayam
13.14.49
tapaḥ sumahad āsthāya toṣayeśānam īśvaram iha devaḥ sapatnīkaḥ samākrīḍaty adhokṣaja
13.14.50
ihaiva devatāśreṣṭhaṃ devāḥ sarṣigaṇāḥ purā tapasā brahmacaryeṇa satyena ca damena ca toṣayitvā śubhān kāmān prāpnuvaṃs te janārdana
13.14.51
tejasāṃ tapasāṃ caiva nidhiḥ sa bhagavān iha śubhāśubhānvitān bhāvān visṛjan saṃkṣipann api āste devyā sahācintyo yaṃ prārthayasi śatruhan
13.14.52
hiraṇyakaśipur yo 'bhūd dānavo merukampanaḥ tena sarvāmaraiśvaryaṃ śarvāt prāptaṃ samārbudam
13.14.53
tasyaiva putrapravaro mandaro nāma viśrutaḥ mahādevavarāc chakraṃ varṣārbudam ayodhayat
13.14.54
viṣṇoś cakraṃ ca tad ghoraṃ vajram ākhaṇḍalasya ca śīrṇaṃ purābhavat tāta grahasyāṅgeṣu keśava
13.14.55
ardyamānāś ca vibudhā graheṇa subalīyasā śivadattavarāñ jaghnur asurendrān surā bhṛśam
13.14.56
tuṣṭo vidyutprabhasyāpi trilokeśvaratām adāt śataṃ varṣasahasrāṇāṃ sarvalokeśvaro 'bhavat mamaivānucaro nityaṃ bhavitāsīti cābravīt
13.14.57
tathā putrasahasrāṇām ayutaṃ ca dadau prabhuḥ kuśadvīpaṃ ca sa dadau rājyena bhagavān ajaḥ
13.14.58
tathā śatamukho nāma dhātrā sṛṣṭo mahāsuraḥ yena varṣaśataṃ sāgram ātmamāṃsair huto 'nalaḥ taṃ prāha bhagavāṃs tuṣṭaḥ kiṃ karomīti śaṃkaraḥ
13.14.59
taṃ vai śatamukhaḥ prāha yogo bhavatu me 'dbhutaḥ balaṃ ca daivataśreṣṭha śāśvataṃ saṃprayaccha me
13.14.60
svāyaṃbhuvaḥ kratuś cāpi putrārtham abhavat purā āviśya yogenātmānaṃ trīṇi varṣaśatāny api
13.14.61
tasya devo 'dadat putrān sahasraṃ kratusaṃmitān yogeśvaraṃ devagītaṃ vettha kṛṣṇa na saṃśayaḥ
13.14.62
vālakhilyā maghavatā avajñātāḥ purā kila taiḥ kruddhair bhagavān rudras tapasā toṣito hy abhūt
13.14.63
tāṃś cāpi daivataśreṣṭhaḥ prāha prīto jagatpatiḥ suparṇaṃ somahartāraṃ tapasotpādayiṣyatha
13.14.64
mahādevasya roṣāc ca āpo naṣṭāḥ purābhavan tāś ca saptakapālena devair anyāḥ pravartitāḥ
13.14.65
atrer bhāryāpi bhartāraṃ saṃtyajya brahmavādinī nāhaṃ tasya muner bhūyo vaśagā syāṃ kathaṃ cana ity uktvā sā mahādevam agacchac charaṇaṃ kila
13.14.66
nirāhārā bhayād atres trīṇi varṣaśatāny api aśeta musaleṣv eva prasādārthaṃ bhavasya sā
13.14.67
tām abravīd dhasan devo bhavitā vai sutas tava vaṃśe tavaiva nāmnā tu khyātiṃ yāsyati cepsitām
13.14.68
śākalyaḥ saṃśitātmā vai nava varṣaśatāny api ārādhayām āsa bhavaṃ manoyajñena keśava
13.14.69
taṃ cāha bhagavāṃs tuṣṭo granthakāro bhaviṣyasi vatsākṣayā ca te kīrtis trailokye vai bhaviṣyati akṣayaṃ ca kulaṃ te 'stu maharṣibhir alaṃkṛtam
13.14.70
sāvarṇiś cāpi vikhyāta ṛṣir āsīt kṛte yuge iha tena tapas taptaṃ ṣaṣṭiṃ varṣaśatāny atha
13.14.71
tam āha bhagavān rudraḥ sākṣāt tuṣṭo 'smi te 'nagha granthakṛl lokavikhyāto bhavitāsy ajarāmaraḥ
13.14.72
mayāpi ca yathā dṛṣṭo devadevaḥ purā vibhuḥ sākṣāt paśupatis tāta tac cāpi śṛṇu mādhava
13.14.73
yadarthaṃ ca mahādevaḥ prayatena mayā purā ārādhito mahātejās tac cāpi śṛṇu vistaram
13.14.74
yad avāptaṃ ca me pūrvaṃ devadevān maheśvarāt tat sarvam akhilenādya kathayiṣyāmi te 'nagha
13.14.75
purā kṛtayuge tāta ṛṣir āsīn mahāyaśāḥ vyāghrapāda iti khyāto vedavedāṅgapāragaḥ tasyāham abhavaṃ putro dhaumyaś cāpi mamānujaḥ
13.14.76
kasya cit tv atha kālasya dhaumyena saha mādhava āgaccham āśramaṃ krīḍan munīnāṃ bhāvitātmanām
13.14.77
tatrāpi ca mayā dṛṣṭā duhyamānā payasvinī lakṣitaṃ ca mayā kṣīraṃ svāduto hy amṛtopamam
13.14.78
tataḥ piṣṭaṃ samāloḍya toyena saha mādhava āvayoḥ kṣīram ity eva pānārtham upanīyate
13.14.79
atha gavyaṃ payas tāta kadā cit prāśitaṃ mayā tataḥ piṣṭarasaṃ tāta na me prītim udāvahat
13.14.80
tato 'ham abruvaṃ bālyāj jananīm ātmanas tadā kṣīrodanasamāyuktaṃ bhojanaṃ ca prayaccha me
13.14.81
tato mām abravīn mātā duḥkhaśokasamanvitā putrasnehāt pariṣvajya mūrdhni cāghrāya mādhava
13.14.82
kutaḥ kṣīrodanaṃ vatsa munīnāṃ bhāvitātmanām vane nivasatāṃ nityaṃ kandamūlaphalāśinām
13.14.83
aprasādya virūpākṣaṃ varadaṃ sthāṇum avyayam kutaḥ kṣīrodanaṃ vatsa sukhāni vasanāni ca
13.14.84
taṃ prapadya sadā vatsa sarvabhāvena śaṃkaram tatprasādāc ca kāmebhyaḥ phalaṃ prāpsyasi putraka
13.14.85
jananyās tad vacaḥ śrutvā tadāprabhṛti śatruhan mama bhaktir mahādeve naiṣṭhikī samapadyata
13.14.86
tato 'haṃ tapa āsthāya toṣayām āsa śaṃkaram divyaṃ varṣasahasraṃ tu pādāṅguṣṭhāgraviṣṭhitaḥ
13.14.87
ekaṃ varṣaśataṃ caiva phalāhāras tadābhavam dvitīyaṃ śīrṇaparṇāśī tṛtīyaṃ cāmbubhojanaḥ śatāni sapta caivāhaṃ vāyubhakṣas tadābhavam
13.14.88
tataḥ prīto mahādevaḥ sarvalokeśvaraḥ prabhuḥ śakrarūpaṃ sa kṛtvā tu sarvair devagaṇair vṛtaḥ sahasrākṣas tadā bhūtvā vajrapāṇir mahāyaśāḥ
13.14.89
sudhāvadātaṃ raktākṣaṃ stabdhakarṇaṃ madotkaṭam āveṣṭitakaraṃ raudraṃ caturdaṃṣṭraṃ mahāgajam
13.14.90
samāsthitaś ca bhagavān dīpyamānaḥ svatejasā ājagāma kirīṭī tu hārakeyūrabhūṣitaḥ
13.14.91
pāṇḍureṇātapatreṇa dhriyamāṇena mūrdhani sevyamāno 'psarobhiś ca divyagandharvanāditaḥ
13.14.92
tato mām āha devendraḥ prītas te 'haṃ dvijottama varaṃ vṛṇīṣva mattas tvaṃ yat te manasi vartate
13.14.93
śakrasya tu vacaḥ śrutvā nāhaṃ prītamanābhavam abruvaṃ ca tadā kṛṣṇa devarājam idaṃ vacaḥ
13.14.94
nāhaṃ tvatto varaṃ kāṅkṣe nānyasmād api daivatāt mahādevād ṛte saumya satyam etad bravīmi te
13.14.95
paśupativacanād bhavāmi sadyaḥ; kṛmir atha vā tarur apy anekaśākhaḥ apaśupativaraprasādajā me; tribhuvanarājyavibhūtir apy aniṣṭā
13.14.96
api kīṭaḥ pataṃgo vā bhaveyaṃ śaṃkarājñayā na tu śakra tvayā dattaṃ trailokyam api kāmaye
13.14.97
yāvac chaśāṅkaśakalāmalabaddhamaulir; na prīyate paśupatir bhagavān mameśaḥ tāvaj jarāmaraṇajanmaśatābhighātair; duḥkhāni dehavihitāni samudvahāmi
13.14.98
divasakaraśaśāṅkavahnidīptaṃ; tribhuvanasāram apāram ādyam ekam ajaram amaram aprasādya rudraṃ; jagati pumān iha ko labheta śāntim
13.14.99
śakra uvāca kaḥ punas tava hetur vai īśe kāraṇakāraṇe yena devād ṛte 'nyasmāt prasādaṃ nābhikāṅkṣasi
13.14.100
upamanyur uvāca hetubhir vā kim anyais te īśaḥ kāraṇakāraṇam na śuśruma yad anyasya liṅgam abhyarcyate suraiḥ
13.14.101
kasyānyasya suraiḥ sarvair liṅgaṃ muktvā maheśvaram arcyate 'rcitapūrvaṃ vā brūhi yady asti te śrutiḥ
13.14.102
yasya brahmā ca viṣṇuś ca tvaṃ cāpi saha daivataiḥ arcayadhvaṃ sadā liṅgaṃ tasmāc chreṣṭhatamo hi saḥ
13.14.103
tasmād varam ahaṃ kāṅkṣe nidhanaṃ vāpi kauśika gaccha vā tiṣṭha vā śakra yatheṣṭaṃ balasūdana
13.14.104
kāmam eṣa varo me 'stu śāpo vāpi maheśvarāt na cānyāṃ devatāṃ kāṅkṣe sarvakāmaphalāny api
13.14.105
evam uktvā tu devendraṃ duḥkhād ākulitendriyaḥ na prasīdati me rudraḥ kim etad iti cintayan athāpaśyaṃ kṣaṇenaiva tam evairāvataṃ punaḥ
13.14.106
haṃsakundendusadṛśaṃ mṛṇālakumudaprabham vṛṣarūpadharaṃ sākṣāt kṣīrodam iva sāgaram
13.14.107
kṛṣṇapucchaṃ mahākāyaṃ madhupiṅgalalocanam jāmbūnadena dāmnā ca sarvataḥ samalaṃkṛtam
13.14.108
raktākṣaṃ sumahānāsaṃ sukarṇaṃ sukaṭītaṭam supārśvaṃ vipulaskandhaṃ surūpaṃ cārudarśanam
13.14.109
kakudaṃ tasya cābhāti skandham āpūrya viṣṭhitam tuṣāragirikūṭābhaṃ sitābhraśikharopamam
13.14.110
tam āsthitaś ca bhagavān devadevaḥ sahomayā aśobhata mahādevaḥ paurṇamāsyām ivoḍurāṭ
13.14.111
tasya tejobhavo vahniḥ sameghaḥ stanayitnumān sahasram iva sūryāṇāṃ sarvam āvṛtya tiṣṭhati
13.14.112
īśvaraḥ sumahātejāḥ saṃvartaka ivānalaḥ yugānte sarvabhūtāni didhakṣur iva codyataḥ
13.14.113
tejasā tu tadā vyāpte durnirīkṣye samantataḥ punar udvignahṛdayaḥ kim etad iti cintayam
13.14.114
muhūrtam iva tat tejo vyāpya sarvā diśo daśa praśāntaṃ ca kṣaṇenaiva devadevasya māyayā
13.14.115
athāpaśyaṃ sthitaṃ sthāṇuṃ bhagavantaṃ maheśvaram saurabheyagataṃ saumyaṃ vidhūmam iva pāvakam sahitaṃ cārusarvāṅgyā pārvatyā parameśvaram
13.14.116
nīlakaṇṭhaṃ mahātmānam asaktaṃ tejasāṃ nidhim aṣṭādaśabhujaṃ sthāṇuṃ sarvābharaṇabhūṣitam
13.14.117
śuklāmbaradharaṃ devaṃ śuklamālyānulepanam śukladhvajam anādhṛṣyaṃ śuklayajñopavītinam
13.14.118
gāyadbhir nṛtyamānaiś ca utpatadbhir itas tataḥ vṛtaṃ pāriṣadair divyair ātmatulyaparākramaiḥ
13.14.119
bālendumukuṭaṃ pāṇḍuṃ śaraccandram ivoditam tribhir netraiḥ kṛtoddyotaṃ tribhiḥ sūryair ivoditaiḥ
13.14.120
aśobhata ca devasya mālā gātre sitaprabhe jātarūpamayaiḥ padmair grathitā ratnabhūṣitā
13.14.121
mūrtimanti tathāstrāṇi sarvatejomayāni ca mayā dṛṣṭāni govinda bhavasyāmitatejasaḥ
13.14.122
indrāyudhasahasrābhaṃ dhanus tasya mahātmanaḥ pinākam iti vikhyātaṃ sa ca vai pannago mahān
13.14.123
saptaśīrṣo mahākāyas tīkṣṇadaṃṣṭro viṣolbaṇaḥ jyāveṣṭitamahāgrīvaḥ sthitaḥ puruṣavigrahaḥ
13.14.124
śaraś ca sūryasaṃkāśaḥ kālānalasamadyutiḥ yat tad astraṃ mahāghoraṃ divyaṃ pāśupataṃ mahat
13.14.125
advitīyam anirdeśyaṃ sarvabhūtabhayāvaham sasphuliṅgaṃ mahākāyaṃ visṛjantam ivānalam
13.14.126
ekapādaṃ mahādaṃṣṭraṃ sahasraśirasodaram sahasrabhujajihvākṣam udgirantam ivānalam
13.14.127
brāhmān nārāyaṇād aindrād āgneyād api vāruṇāt yad viśiṣṭaṃ mahābāho sarvaśastravighātanam
13.14.128
yena tat tripuraṃ dagdhvā kṣaṇād bhasmīkṛtaṃ purā śareṇaikena govinda mahādevena līlayā
13.14.129
nirdadāha jagat kṛtsnaṃ trailokyaṃ sacarācaram maheśvarabhujotsṛṣṭaṃ nimeṣārdhān na saṃśayaḥ
13.14.130
nāvadhyo yasya loke 'smin brahmaviṣṇusureṣv api tad ahaṃ dṛṣṭavāṃs tāta āścaryādbhutam uttamam
13.14.131
guhyam astraṃ paraṃ cāpi tattulyādhikam eva vā yat tac chūlam iti khyātaṃ sarvalokeṣu śūlinaḥ
13.14.132
dārayed yan mahīṃ kṛtsnāṃ śoṣayed vā mahodadhim saṃhared vā jagat kṛtsnaṃ visṛṣṭaṃ śūlapāṇinā
13.14.133
yauvanāśvo hato yena māṃdhātā sabalaḥ purā cakravartī mahātejās trilokavijayī nṛpaḥ
13.14.134
mahābalo mahāvīryaḥ śakratulyaparākramaḥ karasthenaiva govinda lavaṇasyeha rakṣasaḥ
13.14.135
tac chūlam atitīkṣṇāgraṃ subhīmaṃ lomaharṣaṇam triśikhāṃ bhrukuṭīṃ kṛtvā tarjamānam iva sthitam
13.14.136
vidhūmaṃ sārciṣaṃ kṛṣṇaṃ kālasūryam ivoditam sarpahastam anirdeśyaṃ pāśahastam ivāntakam dṛṣṭavān asmi govinda tad astraṃ rudrasaṃnidhau
13.14.137
paraśus tīkṣṇadhāraś ca datto rāmasya yaḥ purā mahādevena tuṣṭena kṣatriyāṇāṃ kṣayaṃkaraḥ kārtavīryo hato yena cakravartī mahāmṛdhe
13.14.138
triḥsaptakṛtvaḥ pṛthivī yena niḥkṣatriyā kṛtā jāmadagnyena govinda rāmeṇākliṣṭakarmaṇā
13.14.139
dīptadhāraḥ suraudrāsyaḥ sarpakaṇṭhāgraveṣṭitaḥ abhavac chūlino 'bhyāśe dīptavahniśikhopamaḥ
13.14.140
asaṃkhyeyāni cāstrāṇi tasya divyāni dhīmataḥ prādhānyato mayaitāni kīrtitāni tavānagha
13.14.141
savyadeśe tu devasya brahmā lokapitāmahaḥ divyaṃ vimānam āsthāya haṃsayuktaṃ manojavam
13.14.142
vāmapārśvagataś caiva tathā nārāyaṇaḥ sthitaḥ vainateyaṃ samāsthāya śaṅkhacakragadādharaḥ
13.14.143
skando mayūram āsthāya sthito devyāḥ samīpataḥ śaktiṃ kaṇṭhe samādāya dvitīya iva pāvakaḥ
13.14.144
purastāc caiva devasya nandiṃ paśyāmy avasthitam śūlaṃ viṣṭabhya tiṣṭhantaṃ dvitīyam iva śaṃkaram
13.14.145
svāyaṃbhuvādyā manavo bhṛgvādyā ṛṣayas tathā śakrādyā devatāś caiva sarva eva samabhyayuḥ
13.14.146
te 'bhivādya mahātmānaṃ parivārya samantataḥ astuvan vividhaiḥ stotrair mahādevaṃ surās tadā
13.14.147
brahmā bhavaṃ tadā stunvan rathantaram udīrayan jyeṣṭhasāmnā ca deveśaṃ jagau nārāyaṇas tadā gṛṇañ śakraḥ paraṃ brahma śatarudrīyam uttamam
13.14.148
brahmā nārāyaṇaś caiva devarājaś ca kauśikaḥ aśobhanta mahātmānas trayas traya ivāgnayaḥ
13.14.149
teṣāṃ madhyagato devo rarāja bhagavāñ śivaḥ śaradghanavinirmuktaḥ pariviṣṭa ivāṃśumān tato 'ham astuvaṃ devaṃ stavenānena suvratam
13.14.150
namo devādhidevāya mahādevāya vai namaḥ śakrāya śakrarūpāya śakraveṣadharāya ca
13.14.151
namas te vajrahastāya piṅgalāyāruṇāya ca pinākapāṇaye nityaṃ khaḍgaśūladharāya ca
13.14.152
namas te kṛṣṇavāsāya kṛṣṇakuñcitamūrdhaje kṛṣṇājinottarīyāya kṛṣṇāṣṭam iratāya ca
13.14.153
śuklavarṇāya śuklāya śuklāmbaradharāya ca śuklabhasmāvaliptāya śuklakarmaratāya ca
13.14.154
tvaṃ brahmā sarvadevānāṃ rudrāṇāṃ nīlalohitaḥ ātmā ca sarvabhūtānāṃ sāṃkhye puruṣa ucyase
13.14.155
ṛṣabhas tvaṃ pavitrāṇāṃ yogināṃ niṣkalaḥ śivaḥ āśramāṇāṃ gṛhasthas tvam īśvarāṇāṃ maheśvaraḥ kuberaḥ sarvayakṣāṇāṃ kratūnāṃ viṣṇur ucyase
13.14.156
parvatānāṃ mahāmerur nakṣatrāṇāṃ ca candramāḥ vasiṣṭhas tvam ṛṣīṇāṃ ca grahāṇāṃ sūrya ucyase
13.14.157
āraṇyānāṃ paśūnāṃ ca siṃhas tvaṃ parameśvaraḥ grāmyāṇāṃ govṛṣaś cāsi bhagavāṃl lokapūjitaḥ
13.14.158
ādityānāṃ bhavān viṣṇur vasūnāṃ caiva pāvakaḥ pakṣiṇāṃ vainateyaś ca ananto bhujageṣu ca
13.14.159
sāmavedaś ca vedānāṃ yajuṣāṃ śatarudriyam sanatkumāro yogīnāṃ sāṃkhyānāṃ kapilo hy asi
13.14.160
śakro 'si marutāṃ deva pitṝṇāṃ dharmarāḍ asi brahmalokaś ca lokānāṃ gatīnāṃ mokṣa ucyase
13.14.161
kṣīrodaḥ sāgarāṇāṃ ca śailānāṃ himavān giriḥ varṇānāṃ brāhmaṇaś cāsi viprāṇāṃ dīkṣito dvijaḥ ādis tvam asi lokānāṃ saṃhartā kāla eva ca
13.14.162
yac cānyad api lokeṣu sattvaṃ tejodhikaṃ smṛtam tat sarvaṃ bhagavān eva iti me niścitā matiḥ
13.14.163
namas te bhagavan deva namas te bhaktavatsala yogeśvara namas te 'stu namas te viśvasaṃbhava
13.14.164
prasīda mama bhaktasya dīnasya kṛpaṇasya ca anaiśvaryeṇa yuktasya gatir bhava sanātana
13.14.165
yaṃ cāparādhaṃ kṛtavān ajñānāt parameśvara madbhakta iti deveśa tat sarvaṃ kṣantum arhasi
13.14.166
mohitaś cāsmi deveśa tubhyaṃ rūpaviparyayāt tena nārghyaṃ mayā dattaṃ pādyaṃ cāpi sureśvara
13.14.167
evaṃ stutvāham īśānaṃ pādyam arghyaṃ ca bhaktitaḥ kṛtāñjalipuṭo bhūtvā sarvaṃ tasmai nyavedayam
13.14.168
tataḥ śītāmbusaṃyuktā divyagandhasamanvitā puṣpavṛṣṭiḥ śubhā tāta papāta mama mūrdhani
13.14.169
dundubhiś ca tato divyas tāḍito devakiṃkaraiḥ vavau ca mārutaḥ puṇyaḥ śucigandhaḥ sukhāvahaḥ
13.14.170
tataḥ prīto mahādevaḥ sapatnīko vṛṣadhvajaḥ abravīt tridaśāṃs tatra harṣayann iva māṃ tadā
13.14.171
paśyadhvaṃ tridaśāḥ sarve upamanyor mahātmanaḥ mayi bhaktiṃ parāṃ divyām ekabhāvād avasthitām
13.14.172
evam uktās tataḥ kṛṣṇa surās te śūlapāṇinā ūcuḥ prāñjalayaḥ sarve namaskṛtvā vṛṣadhvajam
13.14.173
bhagavan devadeveśa lokanātha jagatpate labhatāṃ sarvakāmebhyaḥ phalaṃ tvatto dvijottamaḥ
13.14.174
evam uktas tataḥ śarvaḥ surair brahmādibhis tathā āha māṃ bhagavān īśaḥ prahasann iva śaṃkaraḥ
13.14.175
vatsopamanyo prīto 'smi paśya māṃ munipuṃgava dṛḍhabhakto 'si viprarṣe mayā jijñāsito hy asi
13.14.176
anayā caiva bhaktyā te atyarthaṃ prītimān aham tasmāt sarvān dadāmy adya kāmāṃs tava yathepśitān
13.14.177
evam uktasya caivātha mahādevena me vibho harṣād aśrūṇy avartanta lomaharṣaś ca jāyate
13.14.178
abruvaṃ ca tadā devaṃ harṣagadgadayā girā jānubhyām avaniṃ gatvā praṇamya ca punaḥ punaḥ
13.14.179
adya jāto hy ahaṃ deva adya me saphalaṃ tapaḥ yan me sākṣān mahādevaḥ prasannas tiṣṭhate 'grataḥ
13.14.180
yaṃ na paśyanti cārādhya devā hy amitavikramam tam ahaṃ dṛṣṭavān devaṃ ko 'nyo dhanyataro mayā
13.14.181
evaṃ dhyāyanti vidvāṃsaḥ paraṃ tattvaṃ sanātanam ṣaḍviṃśakam iti khyātaṃ yat parātparam akṣaram
13.14.182
sa eṣa bhagavān devaḥ sarvatattvādir avyayaḥ sarvatattvavidhānajñaḥ pradhānapuruṣeśvaraḥ
13.14.183
yo 'sṛjad dakṣiṇād aṅgād brahmāṇaṃ lokasaṃbhavam vāmapārśvāt tathā viṣṇuṃ lokarakṣārtham īśvaraḥ yugānte caiva saṃprāpte rudram aṅgāt sṛjat prabhuḥ
13.14.184
sa rudraḥ saṃharan kṛtsnaṃ jagat sthāvarajaṅgamam kālo bhūtvā mahātejāḥ saṃvartaka ivānalaḥ
13.14.185
eṣa devo mahādevo jagat sṛṣṭvā carācaram kalpānte caiva sarveṣāṃ smṛtim ākṣipya tiṣṭhati
13.14.186
sarvagaḥ sarvabhūtātmā sarvabhūtabhavodbhavaḥ āste sarvagato nityam adṛśyaḥ sarvadaivataiḥ
13.14.187
yadi deyo varo mahyaṃ yadi tuṣṭaś ca me prabhuḥ bhaktir bhavatu me nityaṃ śāśvatī tvayi śaṃkara
13.14.188
atītānāgataṃ caiva vartamānaṃ ca yad vibho jānīyām iti me buddhis tvatprasādāt surottama
13.14.189
kṣīrodanaṃ ca bhuñjīyām akṣayaṃ saha bāndhavaiḥ āśrame ca sadā mahyaṃ sāṃnidhyaṃ param astu te
13.14.190
evam uktaḥ sa māṃ prāha bhagavāṃl lokapūjitaḥ maheśvaro mahātejāś carācaraguruḥ prabhuḥ
13.14.191
ajaraś cāmaraś caiva bhava duḥkhavivarjitaḥ śīlavān guṇasaṃpannaḥ sarvajñaḥ priyadarśanaḥ
13.14.192
akṣayaṃ yauvanaṃ te 'stu tejaś caivānalopamam kṣīrodaḥ sāgaraś caiva yatra yatrecchase mune
13.14.193
tatra te bhavitā kāmaṃ sāṃnidhyaṃ payaso nidheḥ kṣīrodanaṃ ca bhuṅkṣva tvam amṛtena samanvitam
13.14.194
bandhubhiḥ sahitaḥ kalpaṃ tato mām upayāsyasi sāṃnidhyam āśrame nityaṃ kariṣyāmi dvijottama
13.14.195
tiṣṭha vatsa yathākāmaṃ notkaṇṭhāṃ kartum arhasi smṛtaḥ smṛtaś ca te vipra sadā dāsyāmi darśanam
13.14.196
evam uktvā sa bhagavān sūryakoṭisamaprabhaḥ mameśāno varaṃ dattvā tatraivāntaradhīyata
13.14.197
evaṃ dṛṣṭo mayā kṛṣṇa devadevaḥ samādhinā tad avāptaṃ ca me sarvaṃ yad uktaṃ tena dhīmatā
13.14.198
pratyakṣaṃ caiva te kṛṣṇa paśya siddhān vyavasthitān ṛṣīn vidyādharān yakṣān gandharvāpsarasas tathā
13.14.199
paśya vṛkṣān manoramyān sadā puṣpaphalānvitān sarvartukusumair yuktān snigdhapatrān suśākhinaḥ sarvam etan mahābāho divyabhāvasamanvitam
13.15.1
upamanyur uvāca etān sahasraśaś cānyān samanudhyātavān haraḥ kasmāt prasādaṃ bhagavān na kuryāt tava mādhava
13.15.2
tvādṛśena hi devānāṃ ślāghanīyaḥ samāgamaḥ brahmaṇyenānṛśaṃsena śraddadhānena cāpy uta japyaṃ ca te pradāsyāmi yena drakṣyasi śaṃkaram
13.15.3
kṛṣṇa uvāca abruvaṃ tam ahaṃ brahmaṃs tvatprasādān mahāmune drakṣye ditijasaṃghānāṃ mardanaṃ tridaśeśvaram
13.15.4
dine 'ṣṭame ca vipreṇa dīkṣito 'haṃ yathāvidhi daṇḍī muṇḍī kuśī cīrī ghṛtākto mekhalī tathā
13.15.5
māsam ekaṃ phalāhāro dvitīyaṃ salilāśanaḥ tṛtīyaṃ ca caturthaṃ ca pañcamaṃ cānilāśanaḥ
13.15.6
ekapādena tiṣṭhaṃś ca ūrdhvabāhur atandritaḥ tejaḥ sūryasahasrasya apaśyaṃ divi bhārata
13.15.7
tasya madhyagataṃ cāpi tejasaḥ pāṇḍunandana indrāyudhapinaddhāṅgaṃ vidyunmālāgavākṣakam nīlaśailacayaprakhyaṃ balākābhūṣitaṃ ghanam
13.15.8
tam āsthitaś ca bhagavān devyā saha mahādyutiḥ tapasā tejasā kāntyā dīptayā saha bhāryayā
13.15.9
rarāja bhagavāṃs tatra devyā saha maheśvaraḥ somena sahitaḥ sūryo yathā meghasthitas tathā
13.15.10
saṃhṛṣṭaromā kaunteya vismayotphullalocanaḥ apaśyaṃ devasaṃghānāṃ gatim ārtiharaṃ haram
13.15.11
kirīṭinaṃ gadinaṃ śūlapāṇiṃ; vyāghrājinaṃ jaṭilaṃ daṇḍapāṇim pinākinaṃ vajriṇaṃ tīkṣṇadaṃṣṭraṃ; śubhāṅgadaṃ vyālayajñopavītam
13.15.12
divyāṃ mālām urasānekavarṇāṃ; samudvahantaṃ gulphadeśāvalambām candraṃ yathā pariviṣṭaṃ sasaṃdhyaṃ; varṣātyaye tadvad apaśyam enam
13.15.13
pramathānāṃ gaṇaiś caiva samantāt parivāritam śaradīva suduṣprekṣyaṃ pariviṣṭaṃ divākaram
13.15.14
ekādaśa tathā cainaṃ rudrāṇāṃ vṛṣavāhanam astuvan niyatātmānaḥ karmabhiḥ śubhakarmiṇam
13.15.15
ādityā vasavaḥ sādhyā viśvedevās tathāśvinau viśvābhiḥ stutibhir devaṃ viśvadevaṃ samastuvan
13.15.16
śatakratuś ca bhagavān viṣṇuś cāditinandanau brahmā rathantaraṃ sāma īrayanti bhavāntike
13.15.17
yogīśvarāḥ subahavo yogadaṃ pitaraṃ gurum brahmarṣayaś ca sasutās tathā devarṣayaś ca vai
13.15.18
pṛthivī cāntarikṣaṃ ca nakṣatrāṇi grahās tathā māsārdhamāsā ṛtavo rātryaḥ saṃvatsarāḥ kṣaṇāḥ
13.15.19
muhūrtāś ca nimeṣāś ca tathaiva yugaparyayāḥ divyā rājan namasyanti vidyāḥ sarvā diśas tathā
13.15.20
sanatkumāro vedāś ca itihāsās tathaiva ca marīcir aṅgirā atriḥ pulastyaḥ pulahaḥ kratuḥ
13.15.21
manavaḥ saptasomaś ca atharvā sabṛhaspatiḥ bhṛgur dakṣaḥ kaśyapaś ca vasiṣṭhaḥ kāśya eva ca
13.15.22
chandāṃsi dīkṣā yajñāś ca dakṣiṇāḥ pāvako haviḥ yajñopagāni dravyāṇi mūrtimanti yudhiṣṭhira
13.15.23
prajānāṃ patayaḥ sarve saritaḥ pannagā nagāḥ devānāṃ mātaraḥ sarvā devapatnyaḥ sakanyakāḥ
13.15.24
sahasrāṇi munīnāṃ ca ayutāny arbudāni ca namasyanti prabhuṃ śāntaṃ parvatāḥ sāgarā diśaḥ
13.15.25
gandharvāpsarasaś caiva gītavāditrakovidāḥ divyatānena gāyantaḥ stuvanti bhavam adbhutam vidyādharā dānavāś ca guhyakā rākṣasās tathā
13.15.26
sarvāṇi caiva bhūtāni sthāvarāṇi carāṇi ca namasyanti mahārāja vāṅmanaḥkarmabhir vibhum purastād viṣṭhitaḥ śarvo mamāsīt tridaśeśvaraḥ
13.15.27
purastād viṣṭhitaṃ dṛṣṭvā mameśānaṃ ca bhārata saprajāpatiśakrāntaṃ jagan mām abhyudaikṣata
13.15.28
īkṣituṃ ca mahādevaṃ na me śaktir abhūt tadā tato mām abravīd devaḥ paśya kṛṣṇa vadasva ca
13.15.29
śirasā vandite deve devī prītā umābhavat tato 'ham astuvaṃ sthāṇuṃ stutaṃ brahmādibhiḥ suraiḥ
13.15.30
namo 'stu te śāśvata sarvayone; brahmādhipaṃ tvām ṛṣayo vadanti tapaś ca sattvaṃ ca rajas tamaś ca; tvām eva satyaṃ ca vadanti santaḥ
13.15.31
tvaṃ vai brahmā ca rudraś ca varuṇo 'gnir manur bhavaḥ dhātā tvaṣṭā vidhātā ca tvaṃ prabhuḥ sarvatomukhaḥ
13.15.32
tvatto jātāni bhūtāni sthāvarāṇi carāṇi ca tvam ādiḥ sarvabhūtānāṃ saṃhāraś ca tvam eva hi
13.15.33
ye cendriyārthāś ca manaś ca kṛtsnaṃ; ye vāyavaḥ sapta tathaiva cāgniḥ ye vā divisthā devatāś cāpi puṃsāṃ; tasmāt paraṃ tvām ṛṣayo vadanti
13.15.34
vedā yajñāś ca somaś ca dakṣiṇā pāvako haviḥ yajñopagaṃ ca yat kiṃ cid bhagavāṃs tad asaṃśayam
13.15.35
iṣṭaṃ dattam adhītaṃ ca vratāni niyamāś ca ye hrīḥ kīrtiḥ śrīr dyutis tuṣṭiḥ siddhiś caiva tvadarpaṇā
13.15.36
kāmaḥ krodho bhayaṃ lobho madaḥ stambho 'tha matsaraḥ ādhayo vyādhayaś caiva bhagavaṃs tanayās tava
13.15.37
kṛtir vikāraḥ pralayaḥ pradhānaṃ prabhavo 'vyayaḥ manasaḥ paramā yoniḥ svabhāvaś cāpi śāśvataḥ avyaktaḥ pāvana vibho sahasrāṃśo hiraṇmayaḥ
13.15.38
ādir guṇānāṃ sarveṣāṃ bhavān vai jīvanāśrayaḥ mahān ātmā matir brahmā viśvaḥ śaṃbhuḥ svayaṃbhuvaḥ
13.15.39
buddhiḥ prajñopalabdhiś ca saṃvit khyātir dhṛtiḥ smṛtiḥ paryāyavācakaiḥ śabdair mahān ātmā vibhāvyase
13.15.40
tvāṃ buddhvā brāhmaṇo vidvān na pramohaṃ nigacchati hṛdayaṃ sarvabhūtānāṃ kṣetrajñas tvam ṛṣiṣṭutaḥ
13.15.41
sarvataḥpāṇipādas tvaṃ sarvatokṣiśiromukhaḥ sarvataḥśrutimāṃl loke sarvam āvṛtya tiṣṭhasi
13.15.42
phalaṃ tvam asi tigmāṃśo nimeṣādiṣu karmasu tvaṃ vai prabhārciḥ puruṣaḥ sarvasya hṛdi saṃsthitaḥ aṇimā laghimā prāptir īśāno jyotir avyayaḥ
13.15.43
tvayi buddhir matir lokāḥ prapannāḥ saṃśritāś ca ye dhyānino nityayogāś ca satyasaṃdhā jitendriyāḥ
13.15.44
yas tvāṃ dhruvaṃ vedayate guhāśayaṃ; prabhuṃ purāṇaṃ puruṣaṃ viśvarūpam hiraṇmayaṃ buddhimatāṃ parāṃ gatiṃ; sa buddhimān buddhim atītya tiṣṭhati
13.15.45
viditvā sapta sūkṣmāṇi ṣaḍaṅgaṃ tvāṃ ca mūrtitaḥ pradhānavidhiyogasthas tvām eva viśate budhaḥ
13.15.46
evam ukte mayā pārtha bhave cārtivināśane carācaraṃ jagat sarvaṃ siṃhanādam athākarot
13.15.47
saviprasaṃghāś ca surāsurāś ca; nāgāḥ piśācāḥ pitaro vayāṃsi rakṣogaṇā bhūtagaṇāś ca sarve; maharṣayaś caiva tathā praṇemuḥ
13.15.48
mama mūrdhni ca divyānāṃ kusumānāṃ sugandhinām rāśayo nipatanti sma vāyuś ca susukho vavau
13.15.49
nirīkṣya bhagavān devīm umāṃ māṃ ca jagaddhitaḥ śatakratuṃ cābhivīkṣya svayaṃ mām āha śaṃkaraḥ
13.15.50
vidmaḥ kṛṣṇa parāṃ bhaktim asmāsu tava śatruhan kriyatām ātmanaḥ śreyaḥ prītir hi paramā tvayi
13.15.51
vṛṇīṣvāṣṭau varān kṛṣṇa dātāsmi tava sattama brūhi yādavaśārdūla yān icchasi sudurlabhān
13.16.1
kṛṣṇa uvāca mūrdhnā nipatya niyatas tejaḥsaṃnicaye tataḥ paramaṃ harṣam āgamya bhagavantam athābruvam
13.16.2
dharme dṛḍhatvaṃ yudhi śatrughātaṃ; yaśas tathāgryaṃ paramaṃ balaṃ ca yogapriyatvaṃ tava saṃnikarṣaṃ; vṛṇe sutānāṃ ca śataṃ śatāni
13.16.3
evam astv iti tad vākyaṃ mayoktaḥ prāha śaṃkaraḥ
13.16.4
tato māṃ jagato mātā dharaṇī sarvapāvanī uvācomā praṇihitā śarvāṇī tapasāṃ nidhiḥ
13.16.5
datto bhagavatā putraḥ sāmbo nāma tavānagha matto 'py aṣṭau varān iṣṭān gṛhāṇa tvaṃ dadāmi te praṇamya śirasā sā ca mayoktā pāṇḍunandana
13.16.6
dvijeṣv akopaṃ pitṛtaḥ prasādaṃ; śataṃ sutānām upabhogaṃ paraṃ ca kule prītiṃ mātṛtaś ca prasādaṃ; śamaprāptiṃ pravṛṇe cāpi dākṣyam
13.16.7
devy uvāca evaṃ bhaviṣyaty amaraprabhāva; nāhaṃ mṛṣā jātu vade kadā cit bhāryāsahasrāṇi ca ṣoḍaśaiva; tāsu priyatvaṃ ca tathākṣayatvam
13.16.8
prītiṃ cāgryāṃ bāndhavānāṃ sakāśād; dadāmi te vapuṣaḥ kāmyatāṃ ca bhokṣyante vai saptatir vai śatāni; gṛhe tubhyam atithīnāṃ ca nityam
13.16.9
vāsudeva uvāca evaṃ dattvā varān devo mama devī ca bhārata antarhitaḥ kṣaṇe tasmin sagaṇo bhīmapūrvaja
13.16.10
etad atyadbhutaṃ sarvaṃ brāhmaṇāyātitejase upamanyave mayā kṛtsnam ākhyātaṃ kauravottama
13.16.11
namaskṛtvā tu sa prāha devadevāya suvrata nāsti śarvasamo dāne nāsti śarvasamo raṇe nāsti śarvasamo devo nāsti śarvasamā gatiḥ
13.16.12
ṛṣir āsīt kṛte tāta taṇḍir ity eva viśrutaḥ daśa varṣasahasrāṇi tena devaḥ samādhinā ārādhito 'bhūd bhaktena tasyodarkaṃ niśāmaya
13.16.13
sa dṛṣṭavān mahādevam astauṣīc ca stavair vibhum pavitrāṇāṃ pavitras tvaṃ gatir gatimatāṃ vara atyugraṃ tejasāṃ tejas tapasāṃ paramaṃ tapaḥ
13.16.14
viśvāvasuhiraṇyākṣapuruhūtanamaskṛta bhūrikalyāṇada vibho purusatya namo 'stu te
13.16.15
jātīmaraṇabhīrūṇāṃ yatīnāṃ yatatāṃ vibho nirvāṇada sahasrāṃśo namas te 'stu sukhāśraya
13.16.16
brahmā śatakratur viṣṇur viśvedevā maharṣayaḥ na vidus tvāṃ tu tattvena kuto vetsyāmahe vayam
13.16.17
tvattaḥ pravartate kālas tvayi kālaś ca līyate kālākhyaḥ puruṣākhyaś ca brahmākhyaś ca tvam eva hi
13.16.18
tanavas te smṛtās tisraḥ purāṇajñaiḥ surarṣibhiḥ adhipauruṣam adhyātmam adhibhūtādhidaivatam adhilokyādhivijñānam adhiyajñas tvam eva hi
13.16.19
tvāṃ viditvātmadehasthaṃ durvidaṃ daivatair api vidvāṃso yānti nirmuktāḥ paraṃ bhāvam anāmayam
13.16.20
anicchatas tava vibho janmamṛtyur anekataḥ dvāraṃ tvaṃ svargamokṣāṇām ākṣeptā tvaṃ dadāsi ca
13.16.21
tvam eva mokṣaḥ svargaś ca kāmaḥ krodhas tvam eva hi sattvaṃ rajas tamaś caiva adhaś cordhvaṃ tvam eva hi
13.16.22
brahmā viṣṇuś ca rudraś ca skandendrau savitā yamaḥ varuṇendū manur dhātā vidhātā tvaṃ dhaneśvaraḥ
13.16.23
bhūr vāyur jyotir āpaś ca vāg buddhis tvaṃ matir manaḥ karma satyānṛte cobhe tvam evāsti ca nāsti ca
13.16.24
indriyāṇīndriyārthāś ca tatparaṃ prakṛter dhruvam viśvāviśvaparo bhāvaś cintyācintyas tvam eva hi
13.16.25
yac caitat paramaṃ brahma yac ca tat paramaṃ padam yā gatiḥ sāṃkhyayogānāṃ sa bhavān nātra saṃśayaḥ
13.16.26
nūnam adya kṛtārthāḥ sma nūnaṃ prāptāḥ satāṃ gatim yāṃ gatiṃ prāpnuvantīha jñānanirmalabuddhayaḥ
13.16.27
aho mūḍhāḥ sma suciram imaṃ kālam acetasaḥ yan na vidmaḥ paraṃ devaṃ śāśvataṃ yaṃ vidur budhāḥ
13.16.28
so 'yam āsāditaḥ sākṣād bahubhir janmabhir mayā bhaktānugrahakṛd devo yaṃ jñātvāmṛtam aśnute
13.16.29
devāsuramanuṣyāṇāṃ yac ca guhyaṃ sanātanam guhāyāṃ nihitaṃ brahma durvijñeyaṃ surair api
13.16.30
sa eṣa bhagavān devaḥ sarvakṛt sarvatomukhaḥ sarvātmā sarvadarśī ca sarvagaḥ sarvaveditā
13.16.31
prāṇakṛt prāṇabhṛt prāṇī prāṇadaḥ prāṇināṃ gatiḥ dehakṛd dehabhṛd dehī dehabhug dehināṃ gatiḥ
13.16.32
adhyātmagatiniṣṭhānāṃ dhyāninām ātmavedinām apunarmārakāmānāṃ yā gatiḥ so 'yam īśvaraḥ
13.16.33
ayaṃ ca sarvabhūtānāṃ śubhāśubhagatipradaḥ ayaṃ ca janmamaraṇe vidadhyāt sarvajantuṣu
13.16.34
ayaṃ ca siddhikāmānām ṛṣīṇāṃ siddhidaḥ prabhuḥ ayaṃ ca mokṣakāmānāṃ dvijānāṃ mokṣadaḥ prabhuḥ
13.16.35
bhūr ādyān sarvabhuvanān utpādya sadivaukasaḥ vibharti devas tanubhir aṣṭābhiś ca dadāti ca
13.16.36
ataḥ pravartate sarvam asmin sarvaṃ pratiṣṭhitam asmiṃś ca pralayaṃ yāti ayam ekaḥ sanātanaḥ
13.16.37
ayaṃ sa satyakāmānāṃ satyalokaḥ paraḥ satām apavargaś ca muktānāṃ kaivalyaṃ cātmavādinām
13.16.38
ayaṃ brahmādibhiḥ siddhair guhāyāṃ gopitaḥ prabhuḥ devāsuramanuṣyāṇāṃ na prakāśo bhaved iti
13.16.39
taṃ tvāṃ devāsuranarās tattvena na vidur bhavam mohitāḥ khalv anenaiva hṛcchayena praveśitāḥ
13.16.40
ye cainaṃ saṃprapadyante bhaktiyogena bhārata teṣām evātmanātmānaṃ darśayaty eṣa hṛcchayaḥ
13.16.41
yaṃ jñātvā na punarjanma maraṇaṃ cāpi vidyate yaṃ viditvā paraṃ vedyaṃ veditavyaṃ na vidyate
13.16.42
yaṃ labdhvā paramaṃ lābhaṃ manyate nādhikaṃ punaḥ prāṇasūkṣmāṃ parāṃ prāptim āgacchaty akṣayāvahām
13.16.43
yaṃ sāṃkhyā guṇatattvajñāḥ sāṃkhyaśāstraviśāradāḥ sūkṣmajñānaratāḥ pūrvaṃ jñātvā mucyanti bandhanaiḥ
13.16.44
yaṃ ca vedavido vedyaṃ vedānteṣu pratiṣṭhitam prāṇāyāmaparā nityaṃ yaṃ viśanti japanti ca
13.16.45
ayaṃ sa devayānānām ādityo dvāram ucyate ayaṃ ca pitṛyānānāṃ candramā dvāram ucyate
13.16.46
eṣa kālagatiś citrā saṃvatsarayugādiṣu bhāvābhāvau tadātve ca ayane dakṣiṇottare
13.16.47
evaṃ prajāpatiḥ pūrvam ārādhya bahubhiḥ stavaiḥ varayām āsa putratve nīlalohitasaṃjñitam
13.16.48
ṛgbhir yam anuśaṃsanti tantre karmaṇi bahvṛcaḥ yajurbhir yaṃ tridhā vedyaṃ juhvaty adhvaryavo 'dhvare
13.16.49
sāmabhir yaṃ ca gāyanti sāmagāḥ śuddhabuddhayaḥ yajñasya paramā yoniḥ patiś cāyaṃ paraḥ smṛtaḥ
13.16.50
rātryahaḥśrotranayanaḥ pakṣamāsaśirobhujaḥ ṛtuvīryas tapodhairyo hy abdaguhyorupādavān
13.16.51
mṛtyur yamo hutāśaś ca kālaḥ saṃhāravegavān kālasya paramā yoniḥ kālaś cāyaṃ sanātanaḥ
13.16.52
candrādityau sanakṣatrau sagrahau saha vāyunā dhruvaḥ saptarṣayaś caiva bhuvanāḥ sapta eva ca
13.16.53
pradhānaṃ mahad avyaktaṃ viśeṣāntaṃ savaikṛtam brahmādi stambaparyantaṃ bhūtādi sad asac ca yat
13.16.54
aṣṭau prakṛtayaś caiva prakṛtibhyaś ca yat param asya devasya yad bhāgaṃ kṛtsnaṃ saṃparivartate
13.16.55
etat paramam ānandaṃ yat tac chāśvatam eva ca eṣā gatir viraktānām eṣa bhāvaḥ paraḥ satām
13.16.56
etat padam anudvignam etad brahma sanātanam śāstravedāṅgaviduṣām etad dhyānaṃ paraṃ padam
13.16.57
iyaṃ sā paramā kāṣṭhā iyaṃ sā paramā kalā iyaṃ sā paramā siddhir iyaṃ sā paramā gatiḥ
13.16.58
iyaṃ sā paramā śāntir iyaṃ sā nirvṛtiḥ parā yaṃ prāpya kṛtakṛtyāḥ sma ity amanyanta vedhasaḥ
13.16.59
iyaṃ tuṣṭir iyaṃ siddhir iyaṃ śrutir iyaṃ smṛtiḥ adhyātmagatiniṣṭhānāṃ viduṣāṃ prāptir avyayā
13.16.60
yajatāṃ yajñakāmānāṃ yajñair vipuladakṣiṇaiḥ yā gatir daivatair divyā sā gatis tvaṃ sanātana
13.16.61
japyahomavrataiḥ kṛcchrair niyamair dehapātanaiḥ tapyatāṃ yā gatir deva vairāje sā gatir bhavān
13.16.62
karmanyāsakṛtānāṃ ca viraktānāṃ tatas tataḥ yā gatir brahmabhavane sā gatis tvaṃ sanātana
13.16.63
apunarmārakāmānāṃ vairāgye vartatāṃ pare vikṛtīnāṃ layānāṃ ca sā gatis tvaṃ sanātana
13.16.64
jñānavijñānaniṣṭhānāṃ nirupākhyā nirañjanā kaivalyā yā gatir deva paramā sā gatir bhavān
13.16.65
vedaśāstrapurāṇoktāḥ pañcaitā gatayaḥ smṛtāḥ tvatprasādād dhi labhyante na labhyante 'nyathā vibho
13.16.66
iti taṇḍis tapoyogāt tuṣṭāveśānam avyayam jagau ca paramaṃ brahma yat purā lokakṛj jagau
13.16.67
brahmā śatakratur viṣṇur viśvedevā maharṣayaḥ na vidus tvām iti tatas tuṣṭaḥ provāca taṃ śivaḥ
13.16.68
akṣayaś cāvyayaś caiva bhavitā duḥkhavarjitaḥ yaśasvī tejasā yukto divyajñānasamanvitaḥ
13.16.69
ṛṣīṇām abhigamyaś ca sūtrakartā sutas tava matprasādād dvijaśreṣṭha bhaviṣyati na saṃśayaḥ
13.16.70
kaṃ vā kāmaṃ dadāmy adya brūhi yad vatsa kāṅkṣase prāñjaliḥ sa uvācedaṃ tvayi bhaktir dṛḍhāstu me
13.16.71
evaṃ dattvā varaṃ devo vandyamānaḥ surarṣibhiḥ stūyamānaś ca vibudhais tatraivāntaradhīyata
13.16.72
antarhite bhagavati sānuge yādaveśvara ṛṣir āśramam āgamya mamaitat proktavān iha
13.16.73
yāni ca prathitāny ādau taṇḍir ākhyātavān mama nāmāni mānavaśreṣṭha tāni tvaṃ śṛṇu siddhaye
13.16.74
daśa nāmasahasrāṇi vedeṣv āha pitāmahaḥ śarvasya śāstreṣu tathā daśa nāmaśatāni vai
13.16.75
guhyānīmāni nāmāni taṇḍir bhagavato 'cyuta devaprasādād deveśa purā prāha mahātmane
13.17.1
vāsudeva uvāca tataḥ sa prayato bhūtvā mama tāta yudhiṣṭhira prāñjaliḥ prāha viprarṣir nāmasaṃhāram āditaḥ
13.17.2
upamanyur uvāca brahmaproktair ṛṣiproktair vedavedāṅgasaṃbhavaiḥ sarvalokeṣu vikhyātaiḥ sthāṇuṃ stoṣyāmi nāmabhiḥ
13.17.3
mahadbhir vihitaiḥ satyaiḥ siddhaiḥ sarvārthasādhakaiḥ ṛṣiṇā taṇḍinā bhaktyā kṛtair devakṛtātmanā
13.17.4
yathoktair lokavikhyātair munibhis tattvadarśibhiḥ pravaraṃ prathamaṃ svargyaṃ sarvabhūtahitaṃ śubham śrutaiḥ sarvatra jagati brahmalokāvatāritaiḥ
13.17.5
yat tad rahasyaṃ paramaṃ brahmaproktaṃ sanātanam vakṣye yadukulaśreṣṭha śṛṇuṣvāvahito mama
13.17.6
paratvena bhavaṃ devaṃ bhaktas tvaṃ parameśvaram tena te śrāvayiṣyāmi yat tad brahma sanātanam
13.17.7
na śakyaṃ vistarāt kṛtsnaṃ vaktuṃ śarvasya kena cit yuktenāpi vibhūtīnām api varṣaśatair api
13.17.8
yasyādir madhyam antaś ca surair api na gamyate kas tasya śaknuyād vaktuṃ guṇān kārtsnyena mādhava
13.17.9
kiṃ tu devasya mahataḥ saṃkṣiptārthapadākṣaram śaktitaś caritaṃ vakṣye prasādāt tasya caiva hi
13.17.10
aprāpyeha tato 'nujñāṃ na śakyaḥ stotum īśvaraḥ yadā tenābhyanujñātaḥ stuvaty eva sadā bhavam
13.17.11
anādinidhanasyāhaṃ sarvayoner mahātmanaḥ nāmnāṃ kaṃ cit samuddeśaṃ vakṣye hy avyaktayoninaḥ
13.17.12
varadasya vareṇyasya viśvarūpasya dhīmataḥ śṛṇu nāmasamuddeśaṃ yad uktaṃ padmayoninā
13.17.13
daśa nāmasahasrāṇi yāny āha prapitāmahaḥ tāni nirmathya manasā dadhno ghṛtam ivoddhṛtam
13.17.14
gireḥ sāraṃ yathā hema puṣpāt sāraṃ yathā madhu ghṛtāt sāraṃ yathā maṇḍas tathaitat sāram uddhṛtam
13.17.15
sarvapāpmāpaham idaṃ caturvedasamanvitam prayatnenādhigantavyaṃ dhāryaṃ ca prayatātmanā śāntikaṃ pauṣṭikaṃ caiva rakṣoghnaṃ pāvanaṃ mahat
13.17.16
idaṃ bhaktāya dātavyaṃ śraddadhānāstikāya ca nāśraddadhānarūpāya nāstikāyājitātmane
13.17.17
yaś cābhyasūyate devaṃ bhūtātmānaṃ pinākinam sa kṛṣṇa narakaṃ yāti saha pūrvaiḥ sahānugaiḥ
13.17.18
idaṃ dhyānam idaṃ yogam idaṃ dhyeyam anuttamam idaṃ japyam idaṃ jñānaṃ rahasyam idam uttamam idaṃ jñātvāntakāle 'pi gacched dhi paramāṃ gatim
13.17.19
pavitraṃ maṅgalaṃ puṇyaṃ kalyāṇam idam uttamam nigadiṣye mahābāho stavānām uttamaṃ stavam
13.17.20
idaṃ brahmā purā kṛtvā sarvalokapitāmahaḥ sarvastavānāṃ divyānāṃ rājatve samakalpayat
13.17.21
tadāprabhṛti caivāyam īśvarasya mahātmanaḥ stavarājeti vikhyāto jagaty amarapūjitaḥ brahmalokād ayaṃ caiva stavarājo 'vatāritaḥ
13.17.22
yasmāt taṇḍiḥ purā prāha tena taṇḍikṛto 'bhavat svargāc caivātra bhūlokaṃ taṇḍinā hy avatāritaḥ
13.17.23
sarvamaṅgalamaṅgalyaṃ sarvapāpapraṇāśanam nigadiṣye mahābāho stavānām uttamaṃ stavam
13.17.24
brahmaṇām api yad brahma parāṇām api yat param tejasām api yat tejas tapasām api yat tapaḥ
13.17.25
śāntīnām api yā śāntir dyutīnām api yā dyutiḥ dāntānām api yo dānto dhīmatām api yā ca dhīḥ
13.17.26
devānām api yo devo munīnām api yo muniḥ yajñānām api yo yajñaḥ śivānām api yaḥ śivaḥ
13.17.27
rudrāṇām api yo rudraḥ prabhuḥ prabhavatām api yoginām api yo yogī kāraṇānāṃ ca kāraṇam
13.17.28
yato lokāḥ saṃbhavanti na bhavanti yataḥ punaḥ sarvabhūtātmabhūtasya harasyāmitatejasaḥ
13.17.29
aṣṭottarasahasraṃ tu nāmnāṃ śarvasya me śṛṇu yac chrutvā manujaśreṣṭha sarvān kāmān avāpsyasi
13.17.30
sthiraḥ sthāṇuḥ prabhur bhānuḥ pravaro varado varaḥ sarvātmā sarvavikhyātaḥ sarvaḥ sarvakaro bhavaḥ
13.17.31
jaṭī carmī śikhaṇḍī ca sarvāṅgaḥ sarvabhāvanaḥ hariś ca hariṇākṣaś ca sarvabhūtaharaḥ prabhuḥ
13.17.32
pravṛttiś ca nivṛttiś ca niyataḥ śāśvato dhruvaḥ śmaśānacārī bhagavān khacaro gocaro 'rdanaḥ
13.17.33
abhivādyo mahākarmā tapasvī bhūtabhāvanaḥ unmattaveśapracchannaḥ sarvalokaprajāpatiḥ
13.17.34
mahārūpo mahākāyaḥ sarvarūpo mahāyaśāḥ mahātmā sarvabhūtaś ca virūpo vāmano manuḥ
13.17.35
lokapālo 'ntarhitātmā prasādo hayagardabhiḥ pavitraś ca mahāṃś caiva niyamo niyamāśrayaḥ
13.17.36
sarvakarmā svayaṃbhūś ca ādir ādikaro nidhiḥ sahasrākṣo virūpākṣaḥ somo nakṣatrasādhakaḥ
13.17.37
candrasūryagatiḥ ketur graho grahapatir varaḥ adrir adryālayaḥ kartā mṛgabāṇārpaṇo 'naghaḥ
13.17.38
mahātapā ghoratapā adīno dīnasādhakaḥ saṃvatsarakaro mantraḥ pramāṇaṃ paramaṃ tapaḥ
13.17.39
yogī yojyo mahābījo mahāretā mahātapāḥ suvarṇaretāḥ sarvajñaḥ subījo vṛṣavāhanaḥ
13.17.40
daśabāhus tv animiṣo nīlakaṇṭha umāpatiḥ viśvarūpaḥ svayaṃśreṣṭho balavīro balo gaṇaḥ
13.17.41
gaṇakartā gaṇapatir digvāsāḥ kāmya eva ca pavitraṃ paramaṃ mantraḥ sarvabhāvakaro haraḥ
13.17.42
kamaṇḍaludharo dhanvī bāṇahastaḥ kapālavān aśanī śataghnī khaḍgī paṭṭiśī cāyudhī mahān
13.17.43
sruvahastaḥ surūpaś ca tejas tejaskaro nidhiḥ uṣṇīṣī ca suvaktraś ca udagro vinatas tathā
13.17.44
dīrghaś ca harikeśaś ca sutīrthaḥ kṛṣṇa eva ca sṛgālarūpaḥ sarvārtho muṇḍaḥ kuṇḍī kamaṇḍaluḥ
13.17.45
ajaś ca mṛgarūpaś ca gandhadhārī kapardy api ūrdhvaretā ūrdhvaliṅga ūrdhvaśāyī nabhastalaḥ
13.17.46
trijaṭaś cīravāsāś ca rudraḥ senāpatir vibhuḥ ahaścaro 'tha naktaṃ ca tigmamanyuḥ suvarcasaḥ
13.17.47
gajahā daityahā loko lokadhātā guṇākaraḥ siṃhaśārdūlarūpaś ca ārdracarmāmbarāvṛtaḥ
13.17.48
kālayogī mahānādaḥ sarvavāsaś catuṣpathaḥ niśācaraḥ pretacārī bhūtacārī maheśvaraḥ
13.17.49
bahubhūto bahudhanaḥ sarvādhāro 'mito gatiḥ nṛtyapriyo nityanarto nartakaḥ sarvalāsakaḥ
13.17.50
ghoro mahātapāḥ pāśo nityo giricaro nabhaḥ sahasrahasto vijayo vyavasāyo hy aninditaḥ
13.17.51
amarṣaṇo marṣaṇātmā yajñahā kāmanāśanaḥ dakṣayajñāpahārī ca susaho madhyamas tathā
13.17.52
tejopahārī balahā mudito 'rtho jito varaḥ gambhīraghoṣo gambhīro gambhīrabalavāhanaḥ
13.17.53
nyagrodharūpo nyagrodho vṛkṣakarṇasthitir vibhuḥ tīkṣṇatāpaś ca haryaśvaḥ sahāyaḥ karmakālavit
13.17.54
viṣṇuprasādito yajñaḥ samudro vaḍavāmukhaḥ hutāśanasahāyaś ca praśāntātmā hutāśanaḥ
13.17.55
ugratejā mahātejā jayo vijayakālavit jyotiṣām ayanaṃ siddhiḥ saṃdhir vigraha eva ca
13.17.56
śikhī daṇḍī jaṭī jvālī mūrtijo mūrdhago balī vaiṇavī paṇavī tālī kālaḥ kālakaṭaṃkaṭaḥ
13.17.57
nakṣatravigrahavidhir guṇavṛddhir layo 'gamaḥ prajāpatir diśābāhur vibhāgaḥ sarvatomukhaḥ
13.17.58
vimocanaḥ suragaṇo hiraṇyakavacodbhavaḥ meḍhrajo balacārī ca mahācārī stutas tathā
13.17.59
sarvatūryaninādī ca sarvavādyaparigrahaḥ vyālarūpo bilāvāsī hemamālī taraṃgavit
13.17.60
tridaśas trikāladhṛk karmasarvabandhavimocanaḥ bandhanas tv asurendrāṇāṃ yudhi śatruvināśanaḥ
13.17.61
sāṃkhyaprasādo durvāsāḥ sarvasādhuniṣevitaḥ praskandano vibhāgaś ca atulyo yajñabhāgavit
13.17.62
sarvāvāsaḥ sarvacārī durvāsā vāsavo 'maraḥ hemo hemakaro yajñaḥ sarvadhārī dharottamaḥ
13.17.63
lohitākṣo mahākṣaś ca vijayākṣo viśāradaḥ saṃgraho nigrahaḥ kartā sarpacīranivāsanaḥ
13.17.64
mukhyo 'mukhyaś ca dehaś ca deharddhiḥ sarvakāmadaḥ sarvakālaprasādaś ca subalo balarūpadhṛk
13.17.65
ākāśanidhirūpaś ca nipātī uragaḥ khagaḥ raudrarūpo 'ṃśur ādityo vasuraśmiḥ suvarcasī
13.17.66
vasuvego mahāvego manovego niśācaraḥ sarvāvāsī śriyāvāsī upadeśakaro haraḥ
13.17.67
munir ātmapatir loke saṃbhojyaś ca sahasradaḥ pakṣī ca pakṣirūpī ca atidīpto viśāṃ patiḥ
13.17.68
unmādo madanākāro arthārthakararomaśaḥ vāmadevaś ca vāmaś ca prāgdakṣiṇyaś ca vāmanaḥ
13.17.69
siddhayogāpahārī ca siddhaḥ sarvārthasādhakaḥ bhikṣuś ca bhikṣurūpaś ca viṣāṇī mṛdur avyayaḥ
13.17.70
mahāseno viśākhaś ca ṣaṣṭibhāgo gavāṃ patiḥ vajrahastaś ca viṣkambhī camūstambhana eva ca
13.17.71
ṛtur ṛtukaraḥ kālo madhur madhukaro 'calaḥ vānaspatyo vājaseno nityam āśramapūjitaḥ
13.17.72
brahmacārī lokacārī sarvacārī sucāravit īśāna īśvaraḥ kālo niśācārī pinākadhṛk
13.17.73
nandīśvaraś ca nandī ca nandano nandivardhanaḥ bhagasyākṣinihantā ca kālo brahmavidāṃ varaḥ
13.17.74
caturmukho mahāliṅgaś cāruliṅgas tathaiva ca liṅgādhyakṣaḥ surādhyakṣo lokādhyakṣo yugāvahaḥ
13.17.75
bījādhyakṣo bījakartā adhyātmānugato balaḥ itihāsakaraḥ kalpo gautamo 'tha jaleśvaraḥ
13.17.76
dambho hy adambho vaidambho vaśyo vaśyakaraḥ kaviḥ lokakartā paśupatir mahākartā mahauṣadhiḥ
13.17.77
akṣaraṃ paramaṃ brahma balavāñ śakra eva ca nītir hy anītiḥ śuddhātmā śuddho mānyo manogatiḥ
13.17.78
bahuprasādaḥ svapano darpaṇo 'tha tv amitrajit vedakāraḥ sūtrakāro vidvān samaramardanaḥ
13.17.79
mahāmeghanivāsī ca mahāghoro vaśīkaraḥ agnijvālo mahājvālo atidhūmro huto haviḥ
13.17.80
vṛṣaṇaḥ śaṃkaro nityo varcasvī dhūmaketanaḥ nīlas tathāṅgalubdhaś ca śobhano niravagrahaḥ
13.17.81
svastidaḥ svastibhāvaś ca bhāgī bhāgakaro laghuḥ utsaṅgaś ca mahāṅgaś ca mahāgarbhaḥ paro yuvā
13.17.82
kṛṣṇavarṇaḥ suvarṇaś ca indriyaḥ sarvadehinām mahāpādo mahāhasto mahākāyo mahāyaśāḥ
13.17.83
mahāmūrdhā mahāmātro mahānetro digālayaḥ mahādanto mahākarṇo mahāmeḍhro mahāhanuḥ
13.17.84
mahānāso mahākambur mahāgrīvaḥ śmaśānadhṛk mahāvakṣā mahorasko antarātmā mṛgālayaḥ
13.17.85
lambano lambitoṣṭhaś ca mahāmāyaḥ payonidhiḥ mahādanto mahādaṃṣṭro mahājihvo mahāmukhaḥ
13.17.86
mahānakho mahāromā mahākeśo mahājaṭaḥ asapatnaḥ prasādaś ca pratyayo girisādhanaḥ
13.17.87
snehano 'snehanaś caiva ajitaś ca mahāmuniḥ vṛkṣākāro vṛkṣaketur analo vāyuvāhanaḥ
13.17.88
maṇḍalī merudhāmā ca devadānavadarpahā atharvaśīrṣaḥ sāmāsya ṛksahasrāmitekṣaṇaḥ
13.17.89
yajuḥpādabhujo guhyaḥ prakāśo jaṅgamas tathā amoghārthaḥ prasādaś ca abhigamyaḥ sudarśanaḥ
13.17.90
upahārapriyaḥ śarvaḥ kanakaḥ kāñcanaḥ sthiraḥ nābhir nandikaro bhāvyaḥ puṣkarasthapatiḥ sthiraḥ
13.17.91
dvādaśas trāsanaś cādyo yajño yajñasamāhitaḥ naktaṃ kaliś ca kālaś ca makaraḥ kālapūjitaḥ
13.17.92
sagaṇo gaṇakāraś ca bhūtabhāvanasārathiḥ bhasmaśāyī bhasmagoptā bhasmabhūtas tarur gaṇaḥ
13.17.93
agaṇaś caiva lopaś ca mahātmā sarvapūjitaḥ śaṅkus triśaṅkuḥ saṃpannaḥ śucir bhūtaniṣevitaḥ
13.17.94
āśramasthaḥ kapotastho viśvakarmā patir varaḥ śākho viśākhas tāmroṣṭho hy ambujālaḥ suniścayaḥ
13.17.95
kapilo 'kapilaḥ śūra āyuś caiva paro 'paraḥ gandharvo hy aditis tārkṣyaḥ suvijñeyaḥ susārathiḥ
13.17.96
paraśvadhāyudho deva arthakārī subāndhavaḥ tumbavīṇī mahākopa ūrdhvaretā jaleśayaḥ
13.17.97
ugro vaṃśakaro vaṃśo vaṃśanādo hy aninditaḥ sarvāṅgarūpo māyāvī suhṛdo hy anilo 'nalaḥ
13.17.98
bandhano bandhakartā ca subandhanavimocanaḥ sa yajñāriḥ sa kāmārir mahādaṃṣṭro mahāyudhaḥ
13.17.99
bāhus tv aninditaḥ śarvaḥ śaṃkaraḥ śaṃkaro 'dhanaḥ amareśo mahādevo viśvadevaḥ surārihā
13.17.100
ahirbudhno nirṛtiś ca cekitāno haris tathā ajaikapāc ca kāpālī triśaṅkur ajitaḥ śivaḥ
13.17.101
dhanvantarir dhūmaketuḥ skando vaiśravaṇas tathā dhātā śakraś ca viṣṇuś ca mitras tvaṣṭā dhruvo dharaḥ
13.17.102
prabhāvaḥ sarvago vāyur aryamā savitā raviḥ udagraś ca vidhātā ca māndhātā bhūtabhāvanaḥ
13.17.103
ratitīrthaś ca vāgmī ca sarvakāmaguṇāvahaḥ padmagarbho mahāgarbhaś candravaktro manoramaḥ
13.17.104
balavāṃś copaśāntaś ca purāṇaḥ puṇyacañcurī kurukartā kālarūpī kurubhūto maheśvaraḥ
13.17.105
sarvāśayo darbhaśāyī sarveṣāṃ prāṇināṃ patiḥ devadevamukho 'saktaḥ sad asat sarvaratnavit
13.17.106
kailāsaśikharāvāsī himavadgirisaṃśrayaḥ kūlahārī kūlakartā bahuvidyo bahupradaḥ
13.17.107
vaṇijo vardhano vṛkṣo nakulaś candanaś chadaḥ sāragrīvo mahājatrur alolaś ca mahauṣadhaḥ
13.17.108
siddhārthakārī siddhārthaś chandovyākaraṇottaraḥ siṃhanādaḥ siṃhadaṃṣṭraḥ siṃhagaḥ siṃhavāhanaḥ
13.17.109
prabhāvātmā jagatkālas tālo lokahitas taruḥ sāraṅgo navacakrāṅgaḥ ketumālī sabhāvanaḥ
13.17.110
bhūtālayo bhūtapatir ahorātram aninditaḥ vāhitā sarvabhūtānāṃ nilayaś ca vibhur bhavaḥ
13.17.111
amoghaḥ saṃyato hy aśvo bhojanaḥ prāṇadhāraṇaḥ dhṛtimān matimān dakṣaḥ satkṛtaś ca yugādhipaḥ
13.17.112
gopālir gopatir grāmo gocarmavasano haraḥ hiraṇyabāhuś ca tathā guhāpālaḥ praveśinām
13.17.113
pratiṣṭhāyī mahāharṣo jitakāmo jitendriyaḥ gandhāraś ca surālaś ca tapaḥkarmaratir dhanuḥ
13.17.114
mahāgīto mahānṛtto hy apsarogaṇasevitaḥ mahāketur dhanur dhātur naikasānucaraś calaḥ
13.17.115
āvedanīya āveśaḥ sarvagandhasukhāvahaḥ toraṇas tāraṇo vāyuḥ paridhāvati caikataḥ
13.17.116
saṃyogo vardhano vṛddho mahāvṛddho gaṇādhipaḥ nitya ātmasahāyaś ca devāsurapatiḥ patiḥ
13.17.117
yuktaś ca yuktabāhuś ca dvividhaś ca suparvaṇaḥ āṣāḍhaś ca suṣāḍhaś ca dhruvo harihaṇo haraḥ
13.17.118
vapur āvartamānebhyo vasuśreṣṭho mahāpathaḥ śirohārī vimarṣaś ca sarvalakṣaṇabhūṣitaḥ
13.17.119
akṣaś ca rathayogī ca sarvayogī mahābalaḥ samāmnāyo 'samāmnāyas tīrthadevo mahārathaḥ
13.17.120
nirjīvo jīvano mantraḥ śubhākṣo bahukarkaśaḥ ratnaprabhūto raktāṅgo mahārṇavanipānavit
13.17.121
mūlo viśālo hy amṛto vyaktāvyaktas taponidhiḥ ārohaṇo nirohaś ca śailahārī mahātapāḥ
13.17.122
senākalpo mahākalpo yugāyugakaro hariḥ yugarūpo mahārūpaḥ pavano gahano nagaḥ
13.17.123
nyāyanirvāpaṇaḥ pādaḥ paṇḍito hy acalopamaḥ bahumālo mahāmālaḥ sumālo bahulocanaḥ
13.17.124
vistāro lavaṇaḥ kūpaḥ kusumaḥ saphalodayaḥ vṛṣabho vṛṣabhāṅkāṅgo maṇibilvo jaṭādharaḥ
13.17.125
indur visargaḥ sumukhaḥ suraḥ sarvāyudhaḥ sahaḥ nivedanaḥ sudhājātaḥ sugandhāro mahādhanuḥ
13.17.126
gandhamālī ca bhagavān utthānaḥ sarvakarmaṇām manthāno bahulo bāhuḥ sakalaḥ sarvalocanaḥ
13.17.127
tarastālī karastālī ūrdhvasaṃhanano vahaḥ chatraṃ succhatro vikhyātaḥ sarvalokāśrayo mahān
13.17.128
muṇḍo virūpo vikṛto daṇḍimuṇḍo vikurvaṇaḥ haryakṣaḥ kakubho vajrī dīptajihvaḥ sahasrapāt
13.17.129
sahasramūrdhā devendraḥ sarvadevamayo guruḥ sahasrabāhuḥ sarvāṅgaḥ śaraṇyaḥ sarvalokakṛt
13.17.130
pavitraṃ trimadhur mantraḥ kaniṣṭhaḥ kṛṣṇapiṅgalaḥ brahmadaṇḍavinirmātā śataghnī śatapāśadhṛk
13.17.131
padmagarbho mahāgarbho brahmagarbho jalodbhavaḥ gabhastir brahmakṛd brahmā brahmavid brāhmaṇo gatiḥ
13.17.132
anantarūpo naikātmā tigmatejāḥ svayaṃbhuvaḥ ūrdhvagātmā paśupatir vātaraṃhā manojavaḥ
13.17.133
candanī padmamālāgryaḥ surabhyuttaraṇo naraḥ karṇikāramahāsragvī nīlamauliḥ pinākadhṛk
13.17.134
umāpatir umākānto jāhnavīdhṛg umādhavaḥ varo varāho varado vareśaḥ sumahāsvanaḥ
13.17.135
mahāprasādo damanaḥ śatruhā śvetapiṅgalaḥ prītātmā prayatātmā ca saṃyatātmā pradhānadhṛk
13.17.136
sarvapārśvasutas tārkṣyo dharmasādhāraṇo varaḥ carācarātmā sūkṣmātmā suvṛṣo govṛṣeśvaraḥ
13.17.137
sādhyarṣir vasur ādityo vivasvān savitā mṛḍaḥ vyāsaḥ sarvasya saṃkṣepo vistaraḥ paryayo nayaḥ
13.17.138
ṛtuḥ saṃvatsaro māsaḥ pakṣaḥ saṃkhyāsamāpanaḥ kalā kāṣṭhā lavo mātrā muhūrto 'haḥ kṣapāḥ kṣaṇāḥ
13.17.139
viśvakṣetraṃ prajābījaṃ liṅgam ādyas tv aninditaḥ sad asad vyaktam avyaktaṃ pitā mātā pitāmahaḥ
13.17.140
svargadvāraṃ prajādvāraṃ mokṣadvāraṃ triviṣṭapam nirvāṇaṃ hlādanaṃ caiva brahmalokaḥ parā gatiḥ
13.17.141
devāsuravinirmātā devāsuraparāyaṇaḥ devāsuragurur devo devāsuranamaskṛtaḥ
13.17.142
devāsuramahāmātro devāsuragaṇāśrayaḥ devāsuragaṇādhyakṣo devāsuragaṇāgraṇīḥ
13.17.143
devātidevo devarṣir devāsuravarapradaḥ devāsureśvaro devo devāsuramaheśvaraḥ
13.17.144
sarvadevamayo 'cintyo devatātmātmasaṃbhavaḥ udbhidas trikramo vaidyo virajo virajombaraḥ
13.17.145
īḍyo hastī suravyāghro devasiṃho nararṣabhaḥ vibudhāgravaraḥ śreṣṭhaḥ sarvadevottamottamaḥ
13.17.146
prayuktaḥ śobhano vajra īśānaḥ prabhur avyayaḥ guruḥ kānto nijaḥ sargaḥ pavitraḥ sarvavāhanaḥ
13.17.147
śṛṅgī śṛṅgapriyo babhrū rājarājo nirāmayaḥ abhirāmaḥ suragaṇo virāmaḥ sarvasādhanaḥ
13.17.148
lalāṭākṣo viśvadeho hariṇo brahmavarcasaḥ sthāvarāṇāṃ patiś caiva niyamendriyavardhanaḥ
13.17.149
siddhārthaḥ sarvabhūtārtho 'cintyaḥ satyavrataḥ śuciḥ vratādhipaḥ paraṃ brahma muktānāṃ paramā gatiḥ
13.17.150
vimukto muktatejāś ca śrīmāñ śrīvardhano jagat yathāpradhānaṃ bhagavān iti bhaktyā stuto mayā
13.17.151
yaṃ na brahmādayo devā vidur yaṃ na maharṣayaḥ taṃ stavyam arcyaṃ vandyaṃ ca kaḥ stoṣyati jagatpatim
13.17.152
bhaktim eva puraskṛtya mayā yajñapatir vasuḥ tato 'bhyanujñāṃ prāpyaiva stuto matimatāṃ varaḥ
13.17.153
śivam ebhiḥ stuvan devaṃ nāmabhiḥ puṣṭivardhanaiḥ nityayuktaḥ śucir bhūtvā prāpnoty ātmānam ātmanā
13.17.154
etad dhi paramaṃ brahma svayaṃ gītaṃ svayaṃbhuvā ṛṣayaś caiva devāś ca stuvanty etena tatparam
13.17.155
stūyamāno mahādevaḥ prīyate cātmanāmabhiḥ bhaktānukampī bhagavān ātmasaṃsthān karoti tān
13.17.156
tathaiva ca manuṣyeṣu ye manuṣyāḥ pradhānataḥ āstikāḥ śraddadhānāś ca bahubhir janmabhiḥ stavaiḥ
13.17.157
jāgrataś ca svapantaś ca vrajantaḥ pathi saṃsthitāḥ stuvanti stūyamānāś ca tuṣyanti ca ramanti ca janmakoṭisahasreṣu nānāsaṃsārayoniṣu
13.17.158
jantor viśuddhapāpasya bhave bhaktiḥ prajāyate utpannā ca bhave bhaktir ananyā sarvabhāvataḥ
13.17.159
kāraṇaṃ bhāvitaṃ tasya sarvamuktasya sarvataḥ etad deveṣu duṣprāpaṃ manuṣyeṣu na labhyate
13.17.160
nirvighnā niścalā rudre bhaktir avyabhicāriṇī tasyaiva ca prasādena bhaktir utpadyate nṛṇām yayā yānti parāṃ siddhiṃ tadbhāvagatacetasaḥ
13.17.161
ye sarvabhāvopagatāḥ paratvenābhavan narāḥ prapannavatsalo devaḥ saṃsārāt tān samuddharet
13.17.162
evam anye na kurvanti devāḥ saṃsāramocanam manuṣyāṇāṃ mahādevād anyatrāpi tapobalāt
13.17.163
iti tenendrakalpena bhagavān sadasatpatiḥ kṛttivāsāḥ stutaḥ kṛṣṇa taṇḍinā śuddhabuddhinā
13.17.164
stavam etaṃ bhagavato brahmā svayam adhārayat brahmā provāca śakrāya śakraḥ provāca mṛtyave
13.17.165
mṛtyuḥ provāca rudrāṇāṃ rudrebhyas taṇḍim āgamat mahatā tapasā prāptas taṇḍinā brahmasadmani
13.17.166
taṇḍiḥ provāca śukrāya gautamāyāha bhārgavaḥ vaivasvatāya manave gautamaḥ prāha mādhava
13.17.167
nārāyaṇāya sādhyāya manur iṣṭāya dhīmate yamāya prāha bhagavān sādhyo nārāyaṇo 'cyutaḥ
13.17.168
nāciketāya bhagavān āha vaivasvato yamaḥ mārkaṇḍeyāya vārṣṇeya nāciketo 'bhyabhāṣata
13.17.169
mārkaṇḍeyān mayā prāptaṃ niyamena janārdana tavāpy aham amitraghna stavaṃ dadmy adya viśrutam svargyam ārogyam āyuṣyaṃ dhanyaṃ balyaṃ tathaiva ca
13.17.170
na tasya vighnaṃ kurvanti dānavā yakṣarākṣasāḥ piśācā yātudhānāś ca guhyakā bhujagā api
13.17.171
yaḥ paṭheta śucir bhūtvā brahmacārī jitendriyaḥ abhagnayogo varṣaṃ tu so 'śvamedhaphalaṃ labhet
13.18.1
vaiśaṃpāyana uvāca mahāyogī tataḥ prāha kṛṣṇadvaipāyano muniḥ paṭhasva putra bhadraṃ te prīyatāṃ te maheśvaraḥ
13.18.2
purā putra mayā merau tapyatā paramaṃ tapaḥ putrahetor mahārāja stava eṣo 'nukīrtitaḥ
13.18.3
labdhavān asmi tān kāmān ahaṃ vai pāṇḍunandana tathā tvam api śarvād dhi sarvān kāmān avāpsyasi
13.18.4
catuḥśīrṣas tataḥ prāha śakrasya dayitaḥ sakhā ālambāyana ity eva viśrutaḥ karuṇātmakaḥ
13.18.5
mayā gokarṇam āsādya tapas taptvā śataṃ samāḥ ayonijānāṃ dāntānāṃ dharmajñānāṃ suvarcasām
13.18.6
ajarāṇām aduḥkhānāṃ śatavarṣasahasriṇām labdhaṃ putraśataṃ śarvāt purā pāṇḍunṛpātmaja
13.18.7
vālmīkiś cāpi bhagavān yudhiṣṭhiram abhāṣata vivāde sāmni munibhir brahmaghno vai bhavān iti uktaḥ kṣaṇena cāviṣṭas tenādharmeṇa bhārata
13.18.8
so 'ham īśānam anagham astauṣaṃ śaraṇaṃ gataḥ muktaś cāsmy avaśaḥ pāpāt tato duḥkhavināśanaḥ āha māṃ tripuraghno vai yaśas te 'gryaṃ bhaviṣyati
13.18.9
jāmadagnyaś ca kaunteyam āha dharmabhṛtāṃ varaḥ ṛṣimadhye sthitas tāta tapann iva vibhāvasuḥ
13.18.10
pitṛvipravadhenāham ārto vai pāṇḍavāgraja śucir bhūtvā mahādevaṃ gatavāñ śaraṇaṃ nṛpa
13.18.11
nāmabhiś cāstuvaṃ devaṃ tatas tuṣṭo 'bhavad bhavaḥ paraśuṃ ca dadau devo divyāny astrāṇi caiva me
13.18.12
pāpaṃ na bhavitā te 'dya ajeyaś ca bhaviṣyasi na te prabhavitā mṛtyur yaśasvī ca bhaviṣyasi
13.18.13
āha māṃ bhagavān evaṃ śikhaṇḍī śivavigrahaḥ yad avāptaṃ ca me sarvaṃ prasādāt tasya dhīmataḥ
13.18.14
asito devalaś caiva prāha pāṇḍusutaṃ nṛpam śāpāc chakrasya kaunteya cito dharmo 'naśan mama tan me dharmaṃ yaśaś cāgryam āyuś caivādadad bhavaḥ
13.18.15
ṛṣir gṛtsamado nāma śakrasya dayitaḥ sakhā prāhājamīḍhaṃ bhagavān bṛhaspatisamadyutiḥ
13.18.16
vasiṣṭho nāma bhagavāṃś cākṣuṣasya manoḥ sutaḥ śatakrator acintyasya satre varṣasahasrike vartamāne 'bravīd vākyaṃ sāmni hy uccārite mayā
13.18.17
rathantaraṃ dvijaśreṣṭha na samyag iti vartate samīkṣasva punar buddhyā harṣaṃ tyaktvā dvijottama ayajñavāhinaṃ pāpam akārṣīs tvaṃ sudurmate
13.18.18
evam uktvā mahākrodhāt prāha ruṣṭaḥ punar vacaḥ prajñayā rahito duḥkhī nityaṃ bhīto vanecaraḥ daśa varṣasahasrāṇi daśāṣṭau ca śatāni ca
13.18.19
naṣṭapānīyayavase mṛgair anyaiś ca varjite ayajñīyadrume deśe rurusiṃhaniṣevite bhavitā tvaṃ mṛgaḥ krūro mahāduḥkhasamanvitaḥ
13.18.20
tasya vākyasya nidhane pārtha jāto hy ahaṃ mṛgaḥ tato māṃ śaraṇaṃ prāptaṃ prāha yogī maheśvaraḥ
13.18.21
ajaraś cāmaraś caiva bhavitā duḥkhavarjitaḥ sāmyaṃ samas tu te saukhyaṃ yuvayor vardhatāṃ kratuḥ
13.18.22
anugrahān evam eṣa karoti bhagavān vibhuḥ paraṃ dhātā vidhātā ca sukhaduḥkhe ca sarvadā
13.18.23
acintya eṣa bhagavān karmaṇā manasā girā na me tāta yudhiśreṣṭha vidyayā paṇḍitaḥ samaḥ
13.18.24
jaigīṣavya uvāca mamāṣṭaguṇam aiśvaryaṃ dattaṃ bhagavatā purā yatnenālpena balinā vārāṇasyāṃ yudhiṣṭhira
13.18.25
gārgya uvāca catuḥṣaṣṭyaṅgam adadāt kālajñānaṃ mamādbhutam sarasvatyās taṭe tuṣṭo manoyajñena pāṇḍava
13.18.26
tulyaṃ mama sahasraṃ tu sutānāṃ brahmavādinām āyuś caiva saputrasya saṃvatsaraśatāyutam
13.18.27
parāśara uvāca prasādyāhaṃ purā śarvaṃ manasācintayaṃ nṛpa mahātapā mahātejā mahāyogī mahāyaśāḥ vedavyāsaḥ śriyāvāso brahmaṇyaḥ karuṇātmakaḥ
13.18.28
api nāmepsitaḥ putro mama syād vai maheśvarāt iti matvā hṛdi mataṃ prāha māṃ surasattamaḥ
13.18.29
mayi saṃbhavatas tasya phalāt kṛṣṇo bhaviṣyati sāvarṇasya manoḥ sarge saptarṣiś ca bhaviṣyati
13.18.30
vedānāṃ ca sa vai vyastā kuruvaṃśakaras tathā itihāsasya kartā ca putras te jagato hitaḥ
13.18.31
bhaviṣyati mahendrasya dayitaḥ sa mahāmuniḥ ajaraś cāmaraś caiva parāśara sutas tava
13.18.32
evam uktvā sa bhagavāṃs tatraivāntaradhīyata yudhiṣṭhira mahāyogī vīryavān akṣayo 'vyayaḥ
13.18.33
māṇḍavya uvāca acauraś cauraśaṅkāyāṃ śūle bhinno hy ahaṃ yadā tatrasthena stuto devaḥ prāha māṃ vai maheśvaraḥ
13.18.34
mokṣaṃ prāpsyasi śūlāc ca jīviṣyasi samārbudam rujā śūlakṛtā caiva na te vipra bhaviṣyati ādhibhir vyādhibhiś caiva varjitas tvaṃ bhaviṣyasi
13.18.35
pādāc caturthāt saṃbhūta ātmā yasmān mune tava tvaṃ bhaviṣyasy anupamo janma vai saphalaṃ kuru
13.18.36
tīrthābhiṣekaṃ saphalaṃ tvam avighnena cāpsyasi svargaṃ caivākṣayaṃ vipra vidadhāmi tavorjitam
13.18.37
evam uktvā tu bhagavān vareṇyo vṛṣavāhanaḥ maheśvaro mahārāja kṛttivāsā mahādyutiḥ sagaṇo daivataśreṣṭhas tatraivāntaradhīyata
13.18.38
gālava uvāca viśvāmitrābhyanujñāto hy ahaṃ pitaram āgataḥ abravīn māṃ tato mātā duḥkhitā rudatī bhṛśam
13.18.39
kauśikenābhyanujñātaṃ putraṃ vedavibhūṣitam na tāta taruṇaṃ dāntaṃ pitā tvāṃ paśyate 'nagha
13.18.40
śrutvā jananyā vacanaṃ nirāśo gurudarśane niyatātmā mahādevam apaśyaṃ so 'bravīc ca mām
13.18.41
pitā mātā ca te tvaṃ ca putra mṛtyuvivarjitāḥ bhaviṣyatha viśa kṣipraṃ draṣṭāsi pitaraṃ kṣaye
13.18.42
anujñāto bhagavatā gṛhaṃ gatvā yudhiṣṭhira apaśyaṃ pitaraṃ tāta iṣṭiṃ kṛtvā viniḥsṛtam
13.18.43
upaspṛśya gṛhītvedhmaṃ kuśāṃś ca śaraṇād gurūn tān visṛjya ca māṃ prāha pitā sāsrāvilekṣaṇaḥ
13.18.44
praṇamantaṃ pariṣvajya mūrdhni cāghrāya pāṇḍava diṣṭyā dṛṣṭo 'si me putra kṛtavidya ihāgataḥ
13.18.45
vaiśaṃpāyana uvāca etāny atyadbhutāny eva karmāṇy atha mahātmanaḥ proktāni munibhiḥ śrutvā vismayām āsa pāṇḍavaḥ
13.18.46
tataḥ kṛṣṇo 'bravīd vākyaṃ punar matimatāṃ varaḥ yudhiṣṭhiraṃ dharmanityaṃ puruhūtam iveśvaraḥ
13.18.47
ādityacandrāv anilānalau ca; dyaur bhūmir āpo vasavo 'tha viśve dhātāryamā śukrabṛhaspatī ca; rudrāḥ sasādhyā varuṇo vittagopaḥ
13.18.48
brahmā śakro māruto brahma satyaṃ; vedā yajñā dakṣiṇā vedavāhāḥ somo yaṣṭā yac ca havyaṃ haviś ca; rakṣā dīkṣā niyamā ye ca ke cit
13.18.49
svāhā vaṣaḍ brāhmaṇāḥ saurabheyā; dharmaṃ cakraṃ kālacakraṃ caraṃ ca yaśo damo buddhimatī sthitiś ca; śubhāśubhaṃ munayaś caiva sapta
13.18.50
agryā buddhir manasā darśane ca; sparśe siddhiḥ karmaṇāṃ yā ca siddhiḥ gaṇā devānām ūṣmapāḥ somapāś ca; lekhāḥ suyāmās tuṣitā brahmakāyāḥ
13.18.51
ābhāsvarā gandhapā dṛṣṭipāś ca; vācā viruddhāś ca manoviruddhāḥ śuddhāś ca nirvāṇaratāś ca devāḥ; sparśāśanā darśapā ājyapāś ca
13.18.52
cintāgatā ye ca deveṣu mukhyā; ye cāpy anye devatāś cājamīḍha suparṇagandharvapiśācadānavā; yakṣās tathā pannagāś cāraṇāś ca
13.18.53
sūkṣmaṃ sthūlaṃ mṛdu yac cāpy asūkṣmaṃ; sukhaṃ duḥkhaṃ sukhaduḥkhāntaraṃ ca sāṃkhyaṃ yogaṃ yat parāṇāṃ paraṃ ca; śarvāj jātaṃ viddhi yat kīrtitaṃ me
13.18.54
tatsaṃbhūtā bhūtakṛto vareṇyāḥ; sarve devā bhuvanasyāsya gopāḥ āviśyemāṃ dharaṇīṃ ye 'bhyarakṣan; purātanīṃ tasya devasya sṛṣṭim
13.18.55
vicinvantaṃ manasā toṣṭuvīmi; kiṃ cit tattvaṃ prāṇahetor nato 'smi dadātu devaḥ sa varān iheṣṭān; abhiṣṭuto naḥ prabhur avyayaḥ sadā
13.18.56
imaṃ stavaṃ saṃniyamyendriyāṇi; śucir bhūtvā yaḥ puruṣaḥ paṭheta abhagnayogo niyato 'bdam ekaṃ; sa prāpnuyād aśvamedhe phalaṃ yat
13.18.57
vedān kṛtsnān brāhmaṇaḥ prāpnuyāc ca; jayed rājā pṛthivīṃ cāpi kṛtsnām vaiśyo lābhaṃ prāpnuyān naipuṇaṃ ca; śūdro gatiṃ pretya tathā sukhaṃ ca
13.18.58
stavarājam imaṃ kṛtvā rudrāya dadhire manaḥ sarvadoṣāpahaṃ puṇyaṃ pavitraṃ ca yaśasvinam
13.18.59
yāvanty asya śarīreṣu romakūpāṇi bhārata tāvad varṣasahasrāṇi svarge vasati mānavaḥ
13.19.1
yudhiṣṭhira uvāca yad idaṃ sahadharmeti procyate bharatarṣabha pāṇigrahaṇakāle tu strīṇām etat kathaṃ smṛtam
13.19.2
ārṣa eṣa bhaved dharmaḥ prājāpatyo 'tha vāsuraḥ yad etat sahadharmeti pūrvam uktaṃ maharṣibhiḥ
13.19.3
saṃdehaḥ sumahān eṣa viruddha iti me matiḥ iha yaḥ sahadharmo vai pretyāyaṃ vihitaḥ kva nu
13.19.4
svarge mṛtānāṃ bhavati sahadharmaḥ pitāmaha pūrvam ekas tu mriyate kva caikas tiṣṭhate vada
13.19.5
nānākarmaphalopetā nānākarmanivāsinaḥ nānānirayaniṣṭhāntā mānuṣā bahavo yadā
13.19.6
anṛtāḥ striya ity evaṃ sūtrakāro vyavasyati yadānṛtāḥ striyas tāta sahadharmaḥ kutaḥ smṛtaḥ
13.19.7
anṛtāḥ striya ity evaṃ vedeṣv api hi paṭhyate dharmo 'yaṃ paurvikī saṃjñā upacāraḥ kriyāvidhiḥ
13.19.8
gahvaraṃ pratibhāty etan mama cintayato 'niśam niḥsaṃdeham idaṃ sarvaṃ pitāmaha yathā śrutiḥ
13.19.9
yad etad yādṛśaṃ caitad yathā caitat pravartitam nikhilena mahāprājña bhavān etad bravītu me
13.19.10
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam aṣṭāvakrasya saṃvādaṃ diśayā saha bhārata
13.19.11
niveṣṭukāmas tu purā aṣṭāvakro mahātapāḥ ṛṣer atha vadānyasya kanyāṃ vavre mahātmanaḥ
13.19.12
suprabhāṃ nāma vai nāmnā rūpeṇāpratimāṃ bhuvi guṇaprabarhāṃ śīlena sādhvīṃ cāritraśobhanām
13.19.13
sā tasya dṛṣṭvaiva mano jahāra śubhalocanā vanarājī yathā citrā vasante kusumācitā
13.19.14
ṛṣis tam āha deyā me sutā tubhyaṃ śṛṇuṣva me gaccha tāvad diśaṃ puṇyām uttarāṃ drakṣyase tataḥ
13.19.15
aṣṭāvakra uvāca kiṃ draṣṭavyaṃ mayā tatra vaktum arhati me bhavān tathedānīṃ mayā kāryaṃ yathā vakṣyati māṃ bhavān
13.19.16
vadānya uvāca dhanadaṃ samatikramya himavantaṃ tathaiva ca rudrasyāyatanaṃ dṛṣṭvā siddhacāraṇasevitam
13.19.17
prahṛṣṭaiḥ pārṣadair juṣṭaṃ nṛtyadbhir vividhānanaiḥ divyāṅgarāgaiḥ paiśācair vanyair nānāvidhais tathā
13.19.18
pāṇitālasatālaiś ca śamyātālaiḥ samais tathā saṃprahṛṣṭaiḥ pranṛtyadbhiḥ śarvas tatra niṣevyate
13.19.19
iṣṭaṃ kila girau sthānaṃ tad divyam anuśuśruma nityaṃ saṃnihito devas tathā pāriṣadāḥ śubhāḥ
13.19.20
tatra devyā tapas taptaṃ śaṃkarārthaṃ suduścaram atas tad iṣṭaṃ devasya tathomāyā iti śrutiḥ
13.19.21
tatra kūpo mahān pārśve devasyottaratas tathā ṛtavaḥ kālarātriś ca ye divyā ye ca mānuṣāḥ
13.19.22
sarve devam upāsante rūpiṇaḥ kila tatra ha tad atikramya bhavanaṃ tvayā yātavyam eva hi
13.19.23
tato nīlaṃ vanoddeśaṃ drakṣyase meghasaṃnibham ramaṇīyaṃ manogrāhi tatra drakṣyasi vai striyam
13.19.24
tapasvinīṃ mahābhāgāṃ vṛddhāṃ dīkṣām anuṣṭhitām draṣṭavyā sā tvayā tatra saṃpūjyā caiva yatnataḥ
13.19.25
tāṃ dṛṣṭvā vinivṛttas tvaṃ tataḥ pāṇiṃ grahīṣyasi yady eṣa samayaḥ satyaḥ sādhyatāṃ tatra gamyatām
13.20.1
aṣṭāvakra uvāca tathāstu sādhayiṣyāmi tatra yāsyāmy asaṃśayam yatra tvaṃ vadase sādho bhavān bhavatu satyavāk
13.20.2
bhīṣma uvāca tato 'gacchat sa bhagavān uttarām uttamāṃ diśam himavantaṃ giriśreṣṭhaṃ siddhacāraṇasevitam
13.20.3
sa gatvā dvijaśārdūlo himavantaṃ mahāgirim abhyagacchan nadīṃ puṇyāṃ bāhudāṃ dharmadāyinīm
13.20.4
aśoke vimale tīrthe snātvā tarpya ca devatāḥ tatra vāsāya śayane kauśye sukham uvāsa ha
13.20.5
tato rātryāṃ vyatītāyāṃ prātar utthāya sa dvijaḥ snātvā prāduścakārāgniṃ hutvā caiva vidhānataḥ
13.20.6
rudrāṇīkūpam āsādya hrade tatra samāśvasat viśrāntaś ca samutthāya kailāsam abhito yayau
13.20.7
so 'paśyat kāñcanadvāraṃ dīpyamānam iva śriyā mandākinīṃ ca nalinīṃ dhanadasya mahātmanaḥ
13.20.8
atha te rākṣasāḥ sarve ye 'bhirakṣanti padminīm pratyutthitā bhagavantaṃ maṇibhadrapurogamāḥ
13.20.9
sa tān pratyarcayām āsa rākṣasān bhīmavikramān nivedayata māṃ kṣipraṃ dhanadāyeti cābravīt
13.20.10
te rākṣasās tadā rājan bhagavantam athābruvan asau vaiśravaṇo rājā svayam āyāti te 'ntikam
13.20.11
vidito bhagavān asya kāryam āgamane ca yat paśyainaṃ tvaṃ mahābhāgaṃ jvalantam iva tejasā
13.20.12
tato vaiśravaṇo 'bhyetya aṣṭāvakram aninditam vidhivat kuśalaṃ pṛṣṭvā tato brahmarṣim abravīt
13.20.13
sukhaṃ prāpto bhavān kaccit kiṃ vā mattaś cikīrṣasi brūhi sarvaṃ kariṣyāmi yan māṃ tvaṃ vakṣyasi dvija
13.20.14
bhavanaṃ praviśa tvaṃ me yathākāmaṃ dvijottama satkṛtaḥ kṛtakāryaś ca bhavān yāsyaty avighnataḥ
13.20.15
prāviśad bhavanaṃ svaṃ vai gṛhītvā taṃ dvijottamam āsanaṃ svaṃ dadau caiva pādyam arghyaṃ tathaiva ca
13.20.16
athopaviṣṭayos tatra maṇibhadrapurogamāḥ niṣedus tatra kauberā yakṣagandharvarākṣasāḥ
13.20.17
tatas teṣāṃ niṣaṇṇānāṃ dhanado vākyam abravīt bhavacchandaṃ samājñāya nṛtyerann apsarogaṇāḥ
13.20.18
ātithyaṃ paramaṃ kāryaṃ śuśrūṣā bhavatas tathā saṃvartatām ity uvāca munir madhurayā girā
13.20.19
athorvarā miśrakeśī rambhā caivorvaśī tathā alambusā ghṛtācī ca citrā citrāṅgadā ruciḥ
13.20.20
manoharā sukeśī ca sumukhī hāsinī prabhā vidyutā praśamā dāntā vidyotā ratir eva ca
13.20.21
etāś cānyāś ca vai bahvyaḥ pranṛttāpsarasaḥ śubhāḥ avādayaṃś ca gandharvā vādyāni vividhāni ca
13.20.22
atha pravṛtte gāndharve divye ṛṣir upāvasat divyaṃ saṃvatsaraṃ tatra raman vai sumahātapāḥ
13.20.23
tato vaiśravaṇo rājā bhagavantam uvāca ha sāgraḥ saṃvatsaro yātas tava vipreha paśyataḥ
13.20.24
hāryo 'yaṃ viṣayo brahman gāndharvo nāma nāmataḥ chandato vartatāṃ vipra yathā vadati vā bhavān
13.20.25
atithiḥ pūjanīyas tvam idaṃ ca bhavato gṛham sarvam ājñāpyatām āśu paravanto vayaṃ tvayi
13.20.26
atha vaiśravaṇaṃ prīto bhagavān pratyabhāṣata arcito 'smi yathānyāyaṃ gamiṣyāmi dhaneśvara
13.20.27
prīto 'smi sadṛśaṃ caiva tava sarvaṃ dhanādhipa tava prasādād bhagavan maharṣeś ca mahātmanaḥ niyogād adya yāsyāmi vṛddhimān ṛddhimān bhava
13.20.28
atha niṣkramya bhagavān prayayāv uttarāmukhaḥ kailāsaṃ mandaraṃ haimaṃ sarvān anucacāra ha
13.20.29
tān atītya mahāśailān kairātaṃ sthānam uttamam pradakṣiṇaṃ tataś cakre prayataḥ śirasā naman dharaṇīm avatīryātha pūtātmāsau tadābhavat
13.20.30
sa taṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā triḥ śailaṃ cottarāmukhaḥ samena bhūmibhāgena yayau prītipuraskṛtaḥ
13.20.31
tato 'paraṃ vanoddeśaṃ ramaṇīyam apaśyata sarvartubhir mūlaphalaiḥ pakṣibhiś ca samanvitam ramaṇīyair vanoddeśais tatra tatra vibhūṣitam
13.20.32
tatrāśramapadaṃ divyaṃ dadarśa bhagavān atha śailāṃś ca vividhākārān kāñcanān ratnabhūṣitān maṇibhūmau niviṣṭāś ca puṣkariṇyas tathaiva ca
13.20.33
anyāny api suramyāṇi dadarśa subahūny atha bhṛśaṃ tasya mano reme maharṣer bhāvitātmanaḥ
13.20.34
sa tatra kāñcanaṃ divyaṃ sarvaratnamayaṃ gṛham dadarśādbhutasaṃkāśaṃ dhanadasya gṛhād varam
13.20.35
mahānto yatra vividhāḥ prāsādāḥ parvatopamāḥ vimānāni ca ramyāṇi ratnāni vividhāni ca
13.20.36
mandārapuṣpaiḥ saṃkīrṇā tathā mandākinī nadī svayaṃprabhāś ca maṇayo vajrair bhūmiś ca bhūṣitā
13.20.37
nānāvidhaiś ca bhavanair vicitramaṇitoraṇaiḥ muktājālaparikṣiptair maṇiratnavibhūṣitaiḥ manodṛṣṭiharai ramyaiḥ sarvataḥ saṃvṛtaṃ śubhaiḥ
13.20.38
ṛṣiḥ samantato 'paśyat tatra tatra manoramam tato 'bhavat tasya cintā kva me vāso bhaved iti
13.20.39
atha dvāraṃ samabhito gatvā sthitvā tato 'bravīt atithiṃ mām anuprāptam anujānantu ye 'tra vai
13.20.40
atha kanyāparivṛtā gṛhāt tasmād viniḥsṛtāḥ nānārūpāḥ sapta vibho kanyāḥ sarvā manoharāḥ
13.20.41
yāṃ yām apaśyat kanyāṃ sa sā sā tasya mano 'harat nāśaknuvad dhārayituṃ mano 'thāsyāvasīdati
13.20.42
tato dhṛtiḥ samutpannā tasya viprasya dhīmataḥ atha taṃ pramadāḥ prāhur bhagavān praviśatv iti
13.20.43
sa ca tāsāṃ surūpāṇāṃ tasyaiva bhavanasya ca kautūhalasamāviṣṭaḥ praviveśa gṛhaṃ dvijaḥ
13.20.44
tatrāpaśyaj jarāyuktām arajombaradhāriṇīm vṛddhāṃ paryaṅkam āsīnāṃ sarvābharaṇabhūṣitām
13.20.45
svastīti cātha tenoktā sā strī pratyavadat tadā pratyutthāya ca taṃ vipram āsyatām ity uvāca ha
13.20.46
aṣṭāvakra uvāca sarvāḥ svān ālayān yāntu ekā mām upatiṣṭhatu suprajñātā supraśāntā śeṣā gacchantu cchandataḥ
13.20.47
tataḥ pradakṣiṇīkṛtya kanyās tās tam ṛṣiṃ tadā nirākrāman gṛhāt tasmāt sā vṛddhātha vyatiṣṭhata
13.20.48
atha tāṃ saṃviśan prāha śayane bhāsvare tadā tvayāpi supyatāṃ bhadre rajanī hy ativartate
13.20.49
saṃlāpāt tena vipreṇa tathā sā tatra bhāṣitā dvitīye śayane divye saṃviveśa mahāprabhe
13.20.50
atha sā vepamānāṅgī nimittaṃ śītajaṃ tadā vyapadiśya maharṣer vai śayanaṃ cādhyarohata
13.20.51
svāgataṃ svāgatenāstu bhagavāṃs tām abhāṣata sopāgūhad bhujābhyāṃ tu ṛṣiṃ prītyā nararṣabha
13.20.52
nirvikāram ṛṣiṃ cāpi kāṣṭhakuḍyopamaṃ tadā duḥkhitā prekṣya saṃjalpam akārṣīd ṛṣiṇā saha
13.20.53
brahman na kāmakāro 'sti strīṇāṃ puruṣato dhṛtiḥ kāmena mohitā cāhaṃ tvāṃ bhajantīṃ bhajasva mām
13.20.54
prahṛṣṭo bhava viprarṣe samāgaccha mayā saha upagūha ca māṃ vipra kāmārtāhaṃ bhṛśaṃ tvayi
13.20.55
etad dhi tava dharmātmaṃs tapasaḥ pūjyate phalam prārthitaṃ darśanād eva bhajamānāṃ bhajasva mām
13.20.56
sadma cedaṃ vanaṃ cedaṃ yac cānyad api paśyasi prabhutvaṃ tava sarvatra mayi caiva na saṃśayaḥ
13.20.57
sarvān kāmān vidhāsyāmi ramasva sahito mayā ramaṇīye vane vipra sarvakāmaphalaprade
13.20.58
tvadvaśāhaṃ bhaviṣyāmi raṃsyase ca mayā saha sarvān kāmān upāśnāno ye divyā ye ca mānuṣāḥ
13.20.59
nātaḥ paraṃ hi nārīṇāṃ kāryaṃ kiṃ cana vidyate yathā puruṣasaṃsargaḥ param etad dhi naḥ phalam
13.20.60
ātmacchandena vartante nāryo manmathacoditāḥ na ca dahyanti gacchantyaḥ sutaptair api pāṃsubhiḥ
13.20.61
aṣṭāvakra uvāca paradārān ahaṃ bhadre na gaccheyaṃ kathaṃ cana dūṣitaṃ dharmaśāstreṣu paradārābhimarśanam
13.20.62
bhadre niveṣṭukāmaṃ māṃ viddhi satyena vai śape viṣayeṣv anabhijño 'haṃ dharmārthaṃ kila saṃtatiḥ
13.20.63
evaṃ lokān gamiṣyāmi putrair iti na saṃśayaḥ bhadre dharmaṃ vijānīṣva jñātvā coparamasva ha
13.20.64
stry uvāca nānilo 'gnir na varuṇo na cānye tridaśā dvija priyāḥ strīṇāṃ yathā kāmo ratiśīlā hi yoṣitaḥ
13.20.65
sahasraikā yatā nārī prāpnotīha kadā cana tathā śatasahasreṣu yadi kā cit pativratā
13.20.66
naitā jānanti pitaraṃ na kulaṃ na ca mātaram na bhrātṝn na ca bhartāraṃ na putrān na ca devarān
13.20.67
līlāyantyaḥ kulaṃ ghnanti kūlānīva saridvarāḥ doṣāṃś ca mandān mandāsu prajāpatir abhāṣata
13.20.68
bhīṣma uvāca tataḥ sa ṛṣir ekāgras tāṃ striyaṃ pratyabhāṣata āsyatāṃ ruciraṃ chandaḥ kiṃ vā kāryaṃ bravīhi me
13.20.69
sā strī provāca bhagavan drakṣyase deśakālataḥ vasa tāvan mahāprājña kṛtakṛtyo gamiṣyasi
13.20.70
brahmarṣis tām athovāca sa tatheti yudhiṣṭhira vatsye 'haṃ yāvad utsāho bhavatyā nātra saṃśayaḥ
13.20.71
atharṣir abhisaṃprekṣya striyaṃ tāṃ jarayānvitām cintāṃ paramikāṃ bheje saṃtapta iva cābhavat
13.20.72
yad yad aṅgaṃ hi so 'paśyat tasyā viprarṣabhas tadā nāramat tatra tatrāsya dṛṣṭī rūpaparājitā
13.20.73
devateyaṃ gṛhasyāsya śāpān nūnaṃ virūpitā asyāś ca kāraṇaṃ vettuṃ na yuktaṃ sahasā mayā
13.20.74
iti cintāviṣaktasya tam arthaṃ jñātum icchataḥ vyagamat tad ahaḥśeṣaṃ manasā vyākulena tu
13.20.75
atha sā strī tadovāca bhagavan paśya vai raveḥ rūpaṃ saṃdhyābhrasaṃyuktaṃ kim upasthāpyatāṃ tava
13.20.76
sa uvāca tadā tāṃ strīṃ snānodakam ihānaya upāsiṣye tataḥ saṃdhyāṃ vāgyato niyatendriyaḥ
13.21.1
bhīṣma uvāca atha sā strī tam uktvā tu vipram evaṃ bhavatv iti tailaṃ divyam upādāya snānaśāṭīm upānayat
13.21.2
anujñātā ca muninā sā strī tena mahātmanā athāsya tailenāṅgāni sarvāṇy evābhyamṛkṣayat
13.21.3
śanaiś cotsāditas tatra snānaśālām upāgamat bhadrāsanaṃ tataś citraṃ ṛṣir anvāviśan navam
13.21.4
athopaviṣṭaś ca yadā tasmin bhadrāsane tadā snāpayām āsa śanakais tam ṛṣiṃ sukhahastavat divyaṃ ca vidhivac cakre sopacāraṃ munes tadā
13.21.5
sa tena susukhoṣṇena tasyā hastasukhena ca vyatītāṃ rajanīṃ kṛtsnāṃ nājānāt sa mahāvrataḥ
13.21.6
tata utthāya sa munis tadā paramavismitaḥ pūrvasyāṃ diśi sūryaṃ ca so 'paśyad uditaṃ divi
13.21.7
tasya buddhir iyaṃ kiṃ nu mohas tattvam idaṃ bhavet athopāsya sahasrāṃśuṃ kiṃ karomīty uvāca tām
13.21.8
sā cāmṛtarasaprakhyam ṛṣer annam upāharat tasya svādutayānnasya na prabhūtaṃ cakāra saḥ vyagamac cāpy ahaḥśeṣaṃ tataḥ saṃdhyāgamat punaḥ
13.21.9
atha strī bhagavantaṃ sā supyatām ity acodayat tatra vai śayane divye tasya tasyāś ca kalpite
13.21.10
aṣṭāvakra uvāca na bhadre paradāreṣu mano me saṃprasajjati uttiṣṭha bhadre bhadraṃ te svapa vai viramasva ca
13.21.11
bhīṣma uvāca sā tadā tena vipreṇa tathā dhṛtyā nivartitā svatantrāsmīty uvācainaṃ na dharmacchalam asti te
13.21.12
aṣṭāvakra uvāca nāsti svatantratā strīṇām asvatantrā hi yoṣitaḥ prajāpatimataṃ hy etan na strī svātantryam arhati
13.21.13
stry uvāca bādhate maithunaṃ vipra mama bhaktiṃ ca paśya vai adharmaṃ prāpsyase vipra yan māṃ tvaṃ nābhinandasi
13.21.14
aṣṭāvakra uvāca haranti doṣajātāni naraṃ jātaṃ yathecchakam prabhavāmi sadā dhṛtyā bhadre svaṃ śayanaṃ vraja
13.21.15
stry uvāca śirasā praṇame vipra prasādaṃ kartum arhasi bhūmau nipatamānāyāḥ śaraṇaṃ bhava me 'nagha
13.21.16
yadi vā doṣajātaṃ tvaṃ paradāreṣu paśyasi ātmānaṃ sparśayāmy adya pāṇiṃ gṛhṇīṣva me dvija
13.21.17
na doṣo bhavitā caiva satyenaitad bravīmy aham svatantrāṃ māṃ vijānīhi yo 'dharmaḥ so 'stu vai mayi
13.21.18
aṣṭāvakra uvāca svatantrā tvaṃ kathaṃ bhadre brūhi kāraṇam atra vai nāsti loke hi kā cit strī yā vai svātantryam arhati
13.21.19
pitā rakṣati kaumāre bhartā rakṣati yauvane putrāś ca sthavirībhāve na strī svātantryam arhati
13.21.20
stry uvāca kaumāraṃ brahmacaryaṃ me kanyaivāsmi na saṃśayaḥ kuru mā vimatiṃ vipra śraddhāṃ vijahi mā mama
13.21.21
aṣṭāvakra uvāca yathā mama tathā tubhyaṃ yathā tava tathā mama jijñāseyam ṛṣes tasya vighnaḥ satyaṃ nu kiṃ bhavet
13.21.22
āścaryaṃ paramaṃ hīdaṃ kiṃ nu śreyo hi me bhavet divyābharaṇavastrā hi kanyeyaṃ mām upasthitā
13.21.23
kiṃ tv asyāḥ paramaṃ rūpaṃ jīrṇam āsīt kathaṃ punaḥ kanyārūpam ihādyaiva kim ihātrottaraṃ bhavet
13.21.24
yathā paraṃ śaktidhṛter na vyutthāsye kathaṃ cana na rocaye hi vyutthānaṃ dhṛtyaivaṃ sādhayāmy aham
13.22.1
yudhiṣṭhira uvāca na bibheti kathaṃ sā strī śāpasya paramadyuteḥ kathaṃ nivṛtto bhagavāṃs tad bhavān prabravītu me
13.22.2
bhīṣma uvāca aṣṭāvakro 'nvapṛcchat tāṃ rūpaṃ vikuruṣe katham na cānṛtaṃ te vaktavyaṃ brūhi brāhmaṇakāmyayā
13.22.3
stry uvāca dyāvāpṛthivīmātraiṣā kāmyā brāhmaṇasattama śṛṇuṣvāvahitaḥ sarvaṃ yad idaṃ satyavikrama
13.22.4
uttarāṃ māṃ diśaṃ viddhi dṛṣṭaṃ strīcāpalaṃ ca te avyutthānena te lokā jitāḥ satyaparākrama
13.22.5
jijñāseyaṃ prayuktā me sthirīkartuṃ tavānagha sthavirāṇām api strīṇāṃ bādhate maithunajvaraḥ
13.22.6
tuṣṭaḥ pitāmahas te 'dya tathā devāḥ savāsavāḥ sa tvaṃ yena ca kāryeṇa saṃprāpto bhagavān iha
13.22.7
preṣitas tena vipreṇa kanyāpitrā dvijarṣabha tavopadeśaṃ kartuṃ vai tac ca sarvaṃ kṛtaṃ mayā
13.22.8
kṣemī gamiṣyasi gṛhāñ śramaś ca na bhaviṣyati kanyāṃ prāpsyasi tāṃ vipra putriṇī ca bhaviṣyati
13.22.9
kāmyayā pṛṣṭavāṃs tvaṃ māṃ tato vyāhṛtam uttaram anatikramaṇīyaiṣā kṛtsnair lokais tribhiḥ sadā
13.22.10
gacchasva sukṛtaṃ kṛtvā kiṃ vānyac chrotum icchasi yāvad bravīmi viprarṣe aṣṭāvakra yathātatham
13.22.11
ṛṣiṇā prasāditā cāsmi tava hetor dvijarṣabha tasya saṃmānanārthaṃ me tvayi vākyaṃ prabhāṣitam
13.22.12
śrutvā tu vacanaṃ tasyāḥ sa vipraḥ prāñjaliḥ sthitaḥ anujñātas tayā cāpi svagṛhaṃ punar āvrajat
13.22.13
gṛham āgamya viśrāntaḥ svajanaṃ pratipūjya ca abhyagacchata taṃ vipraṃ nyāyataḥ kurunandana
13.22.14
pṛṣṭaś ca tena vipreṇa dṛṣṭaṃ tv etan nidarśanam prāha vipraṃ tadā vipraḥ suprītenāntarātmanā
13.22.15
bhavatāham anujñātaḥ prasthito gandhamādanam tasya cottarato deśe dṛṣṭaṃ tad daivataṃ mahat
13.22.16
tayā cāham anujñāto bhavāṃś cāpi prakīrtitaḥ śrāvitaś cāpi tad vākyaṃ gṛham abhyāgataḥ prabho
13.22.17
tam uvāca tato vipraḥ pratigṛhṇīṣva me sutām nakṣatratithisaṃyoge pātraṃ hi paramaṃ bhavān
13.22.18
bhīṣma uvāca aṣṭāvakras tathety uktvā pratigṛhya ca tāṃ prabho kanyāṃ paramadharmātmā prītimāṃś cābhavat tadā
13.22.19
kanyāṃ tāṃ pratigṛhyaiva bhāryāṃ paramaśobhanām uvāsa muditas tatra āśrame sve gatajvaraḥ
13.23.1
yudhiṣṭhira uvāca kim āhur bharataśreṣṭha pātraṃ viprāḥ sanātanam brāhmaṇaṃ liṅginaṃ caiva brāhmaṇaṃ vāpy aliṅginam
13.23.2
bhīṣma uvāca svavṛttim abhipannāya liṅgine vetarāya vā deyam āhur mahārāja ubhāv etau tapasvinau
13.23.3
yudhiṣṭhira uvāca śraddhayā parayā pūto yaḥ prayacched dvijātaye havyaṃ kavyaṃ tathā dānaṃ ko doṣaḥ syāt pitāmaha
13.23.4
bhīṣma uvāca śraddhāpūto naras tāta durdānto 'pi na saṃśayaḥ pūto bhavati sarvatra kiṃ punas tvaṃ mahīpate
13.23.5
yudhiṣṭhira uvāca na brāhmaṇaṃ parīkṣeta daiveṣu satataṃ naraḥ kavyapradāne tu budhāḥ parīkṣyaṃ brāhmaṇaṃ viduḥ
13.23.6
bhīṣma uvāca na brāhmaṇaḥ sādhayate havyaṃ daivāt prasidhyati devaprasādād ijyante yajamānā na saṃśayaḥ
13.23.7
brāhmaṇā bharataśreṣṭha satataṃ brahmavādinaḥ mārkaṇḍeyaḥ purā prāha iha lokeṣu buddhimān
13.23.8
yudhiṣṭhira uvāca apūrvo 'py atha vā vidvān saṃbandhī vātha yo bhavet tapasvī yajñaśīlo vā kathaṃ pātraṃ bhavet tu saḥ
13.23.9
bhīṣma uvāca kulīnaḥ karmakṛd vaidyas tathā cāpy ānṛśaṃsyavān hrīmān ṛjuḥ satyavādī pātraṃ pūrve ca te trayaḥ
13.23.10
tatredaṃ śṛṇu me pārtha caturṇāṃ tejasāṃ matam pṛthivyāḥ kāśyapasyāgner mārkaṇḍeyasya caiva hi
13.23.11
pṛthivy uvāca yathā mahārṇave kṣiptaḥ kṣipraṃ loṣṭo vinaśyati tathā duścaritaṃ sarvaṃ trayy āvṛttyā vinaśyati
13.23.12
kāśyapa uvāca sarve ca vedāḥ saha ṣaḍbhir aṅgaiḥ; sāṃkhyaṃ purāṇaṃ ca kule ca janma naitāni sarvāṇi gatir bhavanti; śīlavyapetasya narasya rājan
13.23.13
agnir uvāca adhīyānaḥ paṇḍitaṃ manyamāno; yo vidyayā hanti yaśaḥ pareṣām brahman sa tenācarate brahmahatyāṃ; lokās tasya hy antavanto bhavanti
13.23.14
mārkaṇḍeya uvāca aśvamedhasahasraṃ ca satyaṃ ca tulayā dhṛtam nābhijānāmi yady asya satyasyārdham avāpnuyāt
13.23.15
bhīṣma uvāca ity uktvā te jagmur āśu catvāro 'mitatejasaḥ pṛthivī kāśyapo 'gniś ca prakṛṣṭāyuś ca bhārgavaḥ
13.23.16
yudhiṣṭhira uvāca yad idaṃ brāhmaṇā loke vratino bhuñjate haviḥ bhuktaṃ brāhmaṇakāmāya kathaṃ tat sukṛtaṃ bhavet
13.23.17
bhīṣma uvāca ādiṣṭino ye rājendra brāhmaṇā vedapāragāḥ bhuñjate brahmakāmāya vrataluptā bhavanti te
13.23.18
yudhiṣṭhira uvāca anekāntaṃ bahudvāraṃ dharmam āhur manīṣiṇaḥ kiṃ niścitaṃ bhavet tatra tan me brūhi pitāmaha
13.23.19
bhīṣma uvāca ahiṃsā satyam akrodha ānṛśaṃsyaṃ damas tathā ārjavaṃ caiva rājendra niścitaṃ dharmalakṣaṇam
13.23.20
ye tu dharmaṃ praśaṃsantaś caranti pṛthivīm imām anācarantas tad dharmaṃ saṃkare niratāḥ prabho
13.23.21
tebhyo ratnaṃ hiraṇyaṃ vā gām aśvān vā dadāti yaḥ daśa varṣāṇi viṣṭhāṃ sa bhuṅkte nirayam āśritaḥ
13.23.22
medānāṃ pulkasānāṃ ca tathaivāntāvasāyinām kṛtaṃ karmākṛtaṃ cāpi rāgamohena jalpatām
13.23.23
vaiśvadevaṃ ca ye mūḍhā viprāya brahmacāriṇe dadatīha na rājendra te lokān bhuñjate 'śubhān
13.23.24
yudhiṣṭhira uvāca kiṃ paraṃ brahmacaryasya kiṃ paraṃ dharmalakṣaṇam kiṃ ca śreṣṭhatamaṃ śaucaṃ tan me brūhi pitāmaha
13.23.25
bhīṣma uvāca brahmacaryaṃ paraṃ tāta madhumāṃsasya varjanam maryādāyāṃ sthito dharmaḥ śamaḥ śaucasya lakṣaṇam
13.23.26
yudhiṣṭhira uvāca kasmin kāle cared dharmaṃ kasmin kāle 'rtham ācaret kasmin kāle sukhī ca syāt tan me brūhi pitāmaha
13.23.27
bhīṣma uvāca kālyam arthaṃ niṣeveta tato dharmam anantaram paścāt kāmaṃ niṣeveta na ca gacchet prasaṅgitām
13.23.28
brāhmaṇāṃś cābhimanyeta gurūṃś cāpy abhipūjayet sarvabhūtānulomaś ca mṛduśīlaḥ priyaṃvadaḥ
13.23.29
adhikāre yad anṛtaṃ rājagāmi ca paiśunam guroś cālīkakaraṇaṃ samaṃ tad brahmahatyayā
13.23.30
praharen na narendreṣu na gāṃ hanyāt tathaiva ca bhrūṇahatyāsamaṃ caitad ubhayaṃ yo niṣevate
13.23.31
nāgniṃ parityajej jātu na ca vedān parityajet na ca brāhmaṇam ākrośet samaṃ tad brahmahatyayā
13.23.32
yudhiṣṭhira uvāca kīdṛśāḥ sādhavo viprāḥ kebhyo dattaṃ mahāphalam kīdṛśānāṃ ca bhoktavyaṃ tan me brūhi pitāmaha
13.23.33
bhīṣma uvāca akrodhanā dharmaparāḥ satyanityā dame ratāḥ tādṛśāḥ sādhavo viprās tebhyo dattaṃ mahāphalam
13.23.34
amāninaḥ sarvasahā dṛṣṭārthā vijitendriyāḥ sarvabhūtahitā maitrās tebhyo dattaṃ mahāphalam
13.23.35
alubdhāḥ śucayo vaidyā hrīmantaḥ satyavādinaḥ svakarmaniratā ye ca tebhyo dattaṃ mahāphalam
13.23.36
sāṅgāṃś ca caturo vedān yo 'dhīyīta dvijarṣabhaḥ ṣaḍbhyo nivṛttaḥ karmabhyas taṃ pātram ṛṣayo viduḥ
13.23.37
ye tv evaṃguṇajātīyās tebhyo dattaṃ mahāphalam sahasraguṇam āpnoti guṇārhāya pradāyakaḥ
13.23.38
prajñāśrutābhyāṃ vṛttena śīlena ca samanvitaḥ tārayeta kulaṃ kṛtsnam eko 'pīha dvijarṣabhaḥ
13.23.39
gām aśvaṃ vittam annaṃ vā tadvidhe pratipādayet dravyāṇi cānyāni tathā pretyabhāve na śocati
13.23.40
tārayeta kulaṃ kṛtsnam eko 'pīha dvijottamaḥ kim aṅga punar ekaṃ vai tasmāt pātraṃ samācaret
13.23.41
niśamya ca guṇopetaṃ brāhmaṇaṃ sādhusaṃmatam dūrād ānāyayet kṛtye sarvataś cābhipūjayet
13.24.1
yudhiṣṭhira uvāca śrāddhakāle ca daive ca dharme cāpi pitāmaha icchāmīha tvayākhyātaṃ vihitaṃ yat surarṣibhiḥ
13.24.2
bhīṣma uvāca daivaṃ pūrvāhṇike kuryād aparāhṇe tu paitṛkam maṅgalācārasaṃpannaḥ kṛtaśaucaḥ prayatnavān
13.24.3
manuṣyāṇāṃ tu madhyāhne pradadyād upapattitaḥ kālahīnaṃ tu yad dānaṃ taṃ bhāgaṃ rakṣasāṃ viduḥ
13.24.4
laṅghitaṃ cāvalīḍhaṃ ca kalipūrvaṃ ca yat kṛtam rajasvalābhir dṛṣṭaṃ ca taṃ bhāgaṃ rakṣasāṃ viduḥ
13.24.5
avaghuṣṭaṃ ca yad bhuktam avratena ca bhārata parāmṛṣṭaṃ śunā caiva taṃ bhāgaṃ rakṣasāṃ viduḥ
13.24.6
keśakīṭāvapatitaṃ kṣutaṃ śvabhir avekṣitam ruditaṃ cāvadhūtaṃ ca taṃ bhāgaṃ rakṣasāṃ viduḥ
13.24.7
niroṃkāreṇa yad bhuktaṃ saśastreṇa ca bhārata durātmanā ca yad bhuktaṃ taṃ bhāgaṃ rakṣasāṃ viduḥ
13.24.8
parocchiṣṭaṃ ca yad bhuktaṃ paribhuktaṃ ca yad bhavet daive pitrye ca satataṃ taṃ bhāgaṃ rakṣasāṃ viduḥ
13.24.9
garhitaṃ ninditaṃ caiva pariviṣṭaṃ samanyunā daivaṃ vāpy atha vā paitryaṃ taṃ bhāgaṃ rakṣasāṃ viduḥ
13.24.10
mantrahīnaṃ kriyāhīnaṃ yac chrāddhaṃ pariviṣyate tribhir varṇair naraśreṣṭha taṃ bhāgaṃ rakṣasāṃ viduḥ
13.24.11
ājyāhutiṃ vinā caiva yat kiṃ cit pariviṣyate durācāraiś ca yad bhuktaṃ taṃ bhāgaṃ rakṣasāṃ viduḥ
13.24.12
ye bhāgā rakṣasāṃ proktās ta uktā bharatarṣabha ata ūrdhvaṃ visargasya parīkṣāṃ brāhmaṇe śṛṇu
13.24.13
yāvantaḥ patitā viprā jaḍonmattās tathaiva ca daive vāpy atha vā pitrye rājan nārhanti ketanam
13.24.14
śvitrī kuṣṭhī ca klībaś ca tathā yakṣmahataś ca yaḥ apasmārī ca yaś cāndho rājan nārhanti satkṛtim
13.24.15
cikitsakā devalakā vṛthāniyamadhāriṇaḥ somavikrayiṇaś caiva śrāddhe nārhanti ketanam
13.24.16
gāyanā nartakāś caiva plavakā vādakās tathā kathakā yodhakāś caiva rājan nārhanti ketanam
13.24.17
hotāro vṛṣalānāṃ ca vṛṣalādhyāpakās tathā tathā vṛṣalaśiṣyāś ca rājan nārhanti ketanam
13.24.18
anuyoktā ca yo vipro anuyuktaś ca bhārata nārhatas tāv api śrāddhaṃ brahmavikrayiṇau hi tau
13.24.19
agraṇīr yaḥ kṛtaḥ pūrvaṃ varṇāvaraparigrahaḥ brāhmaṇaḥ sarvavidyo 'pi rājan nārhati ketanam
13.24.20
anagnayaś ca ye viprā mṛtaniryātakāś ca ye stenāś ca patitāś caiva rājan nārhanti ketanam
13.24.21
aparijñātapūrvāś ca gaṇapūrvāś ca bhārata putrikāpūrvaputrāś ca śrāddhe nārhanti ketanam
13.24.22
ṛṇakartā ca yo rājan yaś ca vārdhuṣiko dvijaḥ prāṇivikrayavṛttiś ca rājan nārhanti ketanam
13.24.23
strīpūrvāḥ kāṇḍapṛṣṭhāś ca yāvanto bharatarṣabha ajapā brāhmaṇāś caiva śrāddhe nārhanti ketanam
13.24.24
śrāddhe daive ca nirdiṣṭā brāhmaṇā bharatarṣabha dātuḥ pratigrahītuś ca śṛṇuṣvānugrahaṃ punaḥ
13.24.25
cīrṇavratā guṇair yuktā bhaveyur ye 'pi karṣakāḥ sāvitrījñāḥ kriyāvantas te rājan ketanakṣamāḥ
13.24.26
kṣātradharmiṇam apy ājau ketayet kulajaṃ dvijam na tv eva vaṇijaṃ tāta śrāddheṣu parikalpayet
13.24.27
agnihotrī ca yo vipro grāmavāsī ca yo bhavet astenaś cātithijñaś ca sa rājan ketanakṣamaḥ
13.24.28
sāvitrīṃ japate yas tu trikālaṃ bharatarṣabha bhikṣāvṛttiḥ kriyāvāṃś ca sa rājan ketanakṣamaḥ
13.24.29
uditāstamito yaś ca tathaivāstamitoditaḥ ahiṃsraś cālpadoṣaś ca sa rājan ketanakṣamaḥ
13.24.30
akalkako hy atarkaś ca brāhmaṇo bharatarṣabha sasaṃjño bhaikṣyavṛttiś ca sa rājan ketanakṣamaḥ
13.24.31
avratī kitavaḥ stenaḥ prāṇivikrayy atho vaṇik paścāc ca pītavān somaṃ sa rājan ketanakṣamaḥ
13.24.32
arjayitvā dhanaṃ pūrvaṃ dāruṇaiḥ kṛṣikarmabhiḥ bhavet sarvātithiḥ paścāt sa rājan ketanakṣamaḥ
13.24.33
brahmavikrayanirdiṣṭaṃ striyā yac cārjitaṃ dhanam adeyaṃ pitṛdevebhyo yac ca klaibyād upārjitam
13.24.34
kriyamāṇe 'pavarge tu yo dvijo bharatarṣabha na vyāharati yad yuktaṃ tasyādharmo gavānṛtam
13.24.35
śrāddhasya brāhmaṇaḥ kālaḥ prāptaṃ dadhi ghṛtaṃ tathā somakṣayaś ca māṃsaṃ ca yad āraṇyaṃ yudhiṣṭhira
13.24.36
śrāddhāpavarge viprasya svadhā vai svaditā bhavet kṣatriyasyāpy atho brūyāt prīyantāṃ pitaras tv iti
13.24.37
apavarge tu vaiśyasya śrāddhakarmaṇi bhārata akṣayyam abhidhātavyaṃ svasti śūdrasya bhārata
13.24.38
puṇyāhavācanaṃ daive brāhmaṇasya vidhīyate etad eva niroṃkāraṃ kṣatriyasya vidhīyate vaiśyasya caiva vaktavyaṃ prīyantāṃ devatā iti
13.24.39
karmaṇām ānupūrvīṃ ca vidhipūrvakṛtaṃ śṛṇu jātakarmādikān sarvāṃs triṣu varṇeṣu bhārata brahmakṣatre hi mantroktā vaiśyasya ca yudhiṣṭhira
13.24.40
viprasya raśanā mauñjī maurvī rājanyagāminī bālvajīty eva vaiśyasya dharma eṣa yudhiṣṭhira
13.24.41
dātuḥ pratigrahītuś ca dharmādharmāv imau śṛṇu brāhmaṇasyānṛte 'dharmaḥ proktaḥ pātakasaṃjñitaḥ caturguṇaḥ kṣatriyasya vaiśyasyāṣṭaguṇaḥ smṛtaḥ
13.24.42
nānyatra brāhmaṇo 'śnīyāt pūrvaṃ vipreṇa ketitaḥ yavīyān paśuhiṃsāyāṃ tulyadharmo bhavet sa hi
13.24.43
atha rājanyavaiśyābhyāṃ yady aśnīyāt tu ketitaḥ yavīyān paśuhiṃsāyāṃ bhāgārdhaṃ samavāpnuyāt
13.24.44
daivaṃ vāpy atha vā pitryaṃ yo 'śnīyād brāhmaṇādiṣu asnāto brāhmaṇo rājaṃs tasyādharmo gavānṛtam
13.24.45
āśauco brāhmaṇo rājan yo 'śnīyād brāhmaṇādiṣu jñānapūrvam atho lobhāt tasyādharmo gavānṛtam
13.24.46
annenānnaṃ ca yo lipset karmārthaṃ caiva bhārata āmantrayati rājendra tasyādharmo 'nṛtaṃ smṛtam
13.24.47
avedavratacāritrās tribhir varṇair yudhiṣṭhira mantravat pariviṣyante teṣv adharmo gavānṛtam
13.24.48
yudhiṣṭhira uvāca pitryaṃ vāpy atha vā daivaṃ dīyate yat pitāmaha etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ dattaṃ yeṣu mahāphalam
13.24.49
bhīṣma uvāca yeṣāṃ dārāḥ pratīkṣante suvṛṣṭim iva karṣakāḥ uccheṣapariśeṣaṃ hi tān bhojaya yudhiṣṭhira
13.24.50
cāritraniyatā rājan ye kṛśāḥ kṛśavṛttayaḥ arthinaś copagacchanti teṣu dattaṃ mahāphalam
13.24.51
tadbhaktās tadgṛhā rājaṃs taddhanās tadapāśrayāḥ arthinaś ca bhavanty arthe teṣu dattaṃ mahāphalam
13.24.52
taskarebhyaḥ parebhyo vā ye bhayārtā yudhiṣṭhira arthino bhoktum icchanti teṣu dattaṃ mahāphalam
13.24.53
akalkakasya viprasya bhaikṣotkarakṛtātmanaḥ baṭavo yasya bhikṣanti tebhyo dattaṃ mahāphalam
13.24.54
hṛtasvā hṛtadārāś ca ye viprā deśasaṃplave arthārtham abhigacchanti tebhyo dattaṃ mahāphalam
13.24.55
vratino niyamasthāś ca ye viprāḥ śrutasaṃmatāḥ tatsamāptyartham icchanti teṣu dattaṃ mahāphalam
13.24.56
avyutkrāntāś ca dharmeṣu pāṣaṇḍasamayeṣu ca kṛśaprāṇāḥ kṛśadhanās teṣu dattaṃ mahāphalam
13.24.57
kṛtasarvasvaharaṇā nirdoṣāḥ prabhaviṣṇubhiḥ spṛhayanti ca bhuktānnaṃ teṣu dattaṃ mahāphalam
13.24.58
tapasvinas taponiṣṭhās teṣāṃ bhaikṣacarāś ca ye arthinaḥ kiṃ cid icchanti teṣu dattaṃ mahāphalam
13.24.59
mahāphalavidhir dāne śrutas te bharatarṣabha nirayaṃ yena gacchanti svargaṃ caiva hi tac chṛṇu
13.24.60
gurvarthaṃ vābhayārthaṃ vā varjayitvā yudhiṣṭhira ye 'nṛtaṃ kathayanti sma te vai nirayagāminaḥ
13.24.61
paradārābhihartāraḥ paradārābhimarśinaḥ paradāraprayoktāras te vai nirayagāminaḥ
13.24.62
ye parasvāpahartāraḥ parasvānāṃ ca nāśakāḥ sūcakāś ca pareṣāṃ ye te vai nirayagāminaḥ
13.24.63
prapāṇāṃ ca sabhānāṃ ca saṃkramāṇāṃ ca bhārata agārāṇāṃ ca bhettāro narā nirayagāminaḥ
13.24.64
anāthāṃ pramadāṃ bālāṃ vṛddhāṃ bhītāṃ tapasvinīm vañcayanti narā ye ca te vai nirayagāminaḥ
13.24.65
vṛtticchedaṃ gṛhacchedaṃ dāracchedaṃ ca bhārata mitracchedaṃ tathāśāyās te vai nirayagāminaḥ
13.24.66
sūcakāḥ saṃdhibhettāraḥ paravṛttyupajīvakāḥ akṛtajñāś ca mitrāṇāṃ te vai nirayagāminaḥ
13.24.67
pāṣaṇḍā dūṣakāś caiva samayānāṃ ca dūṣakāḥ ye pratyavasitāś caiva te vai nirayagāminaḥ
13.24.68
kṛtāśaṃ kṛtanirveśaṃ kṛtabhaktaṃ kṛtaśramam bhedair ye vyapakarṣanti te vai nirayagāminaḥ
13.24.69
paryaśnanti ca ye dārān agnibhṛtyātithīṃs tathā utsannapitṛdevejyās te vai nirayagāminaḥ
13.24.70
vedavikrayiṇaś caiva vedānāṃ caiva dūṣakāḥ vedānāṃ lekhakāś caiva te vai nirayagāminaḥ
13.24.71
cāturāśramyabāhyāś ca śrutibāhyāś ca ye narāḥ vikarmabhiś ca jīvanti te vai nirayagāminaḥ
13.24.72
keśavikrayikā rājan viṣavikrayikāś ca ye kṣīravikrayikāś caiva te vai nirayagāminaḥ
13.24.73
brāhmaṇānāṃ gavāṃ caiva kanyānāṃ ca yudhiṣṭhira ye 'ntaraṃ yānti kāryeṣu te vai nirayagāminaḥ
13.24.74
śastravikrayakāś caiva kartāraś ca yudhiṣṭhira śalyānāṃ dhanuṣāṃ caiva te vai nirayagāminaḥ
13.24.75
śalyair vā śaṅkubhir vāpi śvabhrair vā bharatarṣabha ye mārgam anurundhanti te vai nirayagāminaḥ
13.24.76
upādhyāyāṃś ca bhṛtyāṃś ca bhaktāṃś ca bharatarṣabha ye tyajanty asamarthāṃs tāṃs te vai nirayagāminaḥ
13.24.77
aprāptadamakāś caiva nāsānāṃ vedhakās tathā bandhakāś ca paśūnāṃ ye te vai nirayagāminaḥ
13.24.78
agoptāraś chaladravyā baliṣaḍbhāgatatparāḥ samarthāś cāpy adātāras te vai nirayagāminaḥ
13.24.79
kṣāntān dāntāṃs tathā prājñān dīrghakālaṃ sahoṣitān tyajanti kṛtakṛtyā ye te vai nirayagāminaḥ
13.24.80
bālānām atha vṛddhānāṃ dāsānāṃ caiva ye narāḥ adattvā bhakṣayanty agre te vai nirayagāminaḥ
13.24.81
ete pūrvarṣibhir dṛṣṭāḥ proktā nirayagāminaḥ bhāginaḥ svargalokasya vakṣyāmi bharatarṣabha
13.24.82
sarveṣv eva tu kāryeṣu daivapūrveṣu bhārata hanti putrān paśūn kṛtsnān brāhmaṇātikramaḥ kṛtaḥ
13.24.83
dānena tapasā caiva satyena ca yudhiṣṭhira ye dharmam anuvartante te narāḥ svargagāminaḥ
13.24.84
śuśrūṣābhis tapobhiś ca śrutam ādāya bhārata ye pratigrahaniḥsnehās te narāḥ svargagāminaḥ
13.24.85
bhayāt pāpāt tathābādhād dāridryād vyādhidharṣaṇāt yatkṛte pratimucyante te narāḥ svargagāminaḥ
13.24.86
kṣamāvantaś ca dhīrāś ca dharmakāryeṣu cotthitāḥ maṅgalācārayuktāś ca te narāḥ svargagāminaḥ
13.24.87
nivṛttā madhumāṃsebhyaḥ paradārebhya eva ca nivṛttāś caiva madyebhyas te narāḥ svargagāminaḥ
13.24.88
āśramāṇāṃ ca kartāraḥ kulānāṃ caiva bhārata deśānāṃ nagarāṇāṃ ca te narāḥ svargagāminaḥ
13.24.89
vastrābharaṇadātāro bhakṣapānānnadās tathā kuṭumbānāṃ ca dātāras te narāḥ svargagāminaḥ
13.24.90
sarvahiṃsānivṛttāś ca narāḥ sarvasahāś ca ye sarvasyāśrayabhūtāś ca te narāḥ svargagāminaḥ
13.24.91
mātaraṃ pitaraṃ caiva śuśrūṣanti jitendriyāḥ bhrātṝṇāṃ caiva sasnehās te narāḥ svargagāminaḥ
13.24.92
āḍhyāś ca balavantaś ca yauvanasthāś ca bhārata ye vai jitendriyā dhīrās te narāḥ svargagāminaḥ
13.24.93
aparāddheṣu sasnehā mṛdavo mitravatsalāḥ ārādhanasukhāś cāpi te narāḥ svargagāminaḥ
13.24.94
sahasrapariveṣṭāras tathaiva ca sahasradāḥ trātāraś ca sahasrāṇāṃ puruṣāḥ svargagāminaḥ
13.24.95
suvarṇasya ca dātāro gavāṃ ca bharatarṣabha yānānāṃ vāhanānāṃ ca te narāḥ svargagāminaḥ
13.24.96
vaivāhikānāṃ kanyānāṃ preṣyāṇāṃ ca yudhiṣṭhira dātāro vāsasāṃ caiva te narāḥ svargagāminaḥ
13.24.97
vihārāvasathodyānakūpārāmasabhāpradāḥ vaprāṇāṃ caiva kartāras te narāḥ svargagāminaḥ
13.24.98
niveśanānāṃ kṣetrāṇāṃ vasatīnāṃ ca bhārata dātāraḥ prārthitānāṃ ca te narāḥ svargagāminaḥ
13.24.99
rasānām atha bījānāṃ dhānyānāṃ ca yudhiṣṭhira svayam utpādya dātāraḥ puruṣāḥ svargagāminaḥ
13.24.100
yasmin kasmin kule jātā bahuputrāḥ śatāyuṣaḥ sānukrośā jitakrodhāḥ puruṣāḥ svargagāminaḥ
13.24.101
etad uktam amutrārthaṃ daivaṃ pitryaṃ ca bhārata dharmādharmau ca dānasya yathā pūrvarṣibhiḥ kṛtau
13.25.1
yudhiṣṭhira uvāca idaṃ me tattvato rājan vaktum arhasi bhārata ahiṃsayitvā keneha brahmahatyā vidhīyate
13.25.2
bhīṣma uvāca vyāsam āmantrya rājendra purā yat pṛṣṭavān aham tat te 'haṃ saṃpravakṣyāmi tad ihaikamanāḥ śṛṇu
13.25.3
caturthas tvaṃ vasiṣṭhasya tattvam ākhyāhi me mune ahiṃsayitvā keneha brahmahatyā vidhīyate
13.25.4
iti pṛṣṭo mahārāja parāśaraśarīrajaḥ abravīn nipuṇo dharme niḥsaṃśayam anuttamam
13.25.5
brāhmaṇaṃ svayam āhūya bhikṣārthe kṛśavṛttinam brūyān nāstīti yaḥ paścāt taṃ vidyād brahmaghātinam
13.25.6
madhyasthasyeha viprasya yo 'nūcānasya bhārata vṛttiṃ harati durbuddhis taṃ vidyād brahmaghātinam
13.25.7
gokulasya tṛṣārtasya jalārthe vasudhādhipa utpādayati yo vighnaṃ taṃ vidyād brahmaghātinam
13.25.8
yaḥ pravṛttāṃ śrutiṃ samyak śāstraṃ vā munibhiḥ kṛtam dūṣayaty anabhijñāya taṃ vidyād brahmaghātinam
13.25.9
ātmajāṃ rūpasaṃpannāṃ mahatīṃ sadṛśe vare na prayacchati yaḥ kanyāṃ taṃ vidyād brahmaghātinam
13.25.10
adharmanirato mūḍho mithyā yo vai dvijātiṣu dadyān marmātigaṃ śokaṃ taṃ vidyād brahmaghātinam
13.25.11
cakṣuṣā viprahīnasya paṅgulasya jaḍasya vā hareta yo vai sarvasvaṃ taṃ vidyād brahmaghātinam
13.25.12
āśrame vā vane vā yo grāme vā yadi vā pure agniṃ samutsṛjen mohāt taṃ vidyād brahmaghātinam
13.26.1
yudhiṣṭhira uvāca tīrthānāṃ darśanaṃ śreyaḥ snānaṃ ca bharatarṣabha śravaṇaṃ ca mahāprājña śrotum icchāmi tattvataḥ
13.26.2
pṛthivyāṃ yāni tīrthāni puṇyāni bharatarṣabha vaktum arhasi me tāni śrotāsmi niyataḥ prabho
13.26.3
bhīṣma uvāca imam aṅgirasā proktaṃ tīrthavaṃśaṃ mahādyute śrotum arhasi bhadraṃ te prāpsyase dharmam uttamam
13.26.4
tapovanagataṃ vipram abhigamya mahāmunim papracchāṅgirasaṃ vīra gautamaḥ saṃśitavrataḥ
13.26.5
asti me bhagavan kaś cit tīrthebhyo dharmasaṃśayaḥ tat sarvaṃ śrotum icchāmi tan me śaṃsa mahāmune
13.26.6
upaspṛśya phalaṃ kiṃ syāt teṣu tīrtheṣu vai mune pretyabhāve mahāprājña tad yathāsti tathā vada
13.26.7
aṅgirā uvāca saptāhaṃ candrabhāgāṃ vai vitastām ūrmimālinīm vigāhya vai nirāhāro nirmamo munivad bhavet
13.26.8
kāśmīramaṇḍale nadyo yāḥ patanti mahānadam tā nadīḥ sindhum āsādya śīlavān svargam āpnuyāt
13.26.9
puṣkaraṃ ca prabhāsaṃ ca naimiṣaṃ sāgarodakam devikām indramārgaṃ ca svarṇabinduṃ vigāhya ca vibodhyate vimānasthaḥ so 'psarobhir abhiṣṭutaḥ
13.26.10
hiraṇyabinduṃ vikṣobhya prayataś cābhivādya tam kuśeśayaṃ ca devatvaṃ pūyate tasya kilbiṣam
13.26.11
indratoyāṃ samāsādya gandhamādanasaṃnidhau karatoyāṃ kuraṅgeṣu trirātropoṣito naraḥ aśvamedham avāpnoti vigāhya niyataḥ śuciḥ
13.26.12
gaṅgādvāre kuśāvarte bilvake nemiparvate tathā kanakhale snātvā dhūtapāpmā divaṃ vrajet
13.26.13
apāṃ hrada upaspṛśya vājapeyaphalaṃ labhet brahmacārī jitakrodhaḥ satyasaṃdhas tv ahiṃsakaḥ
13.26.14
yatra bhāgīrathī gaṅgā bhajate diśam uttarām maheśvarasya niṣṭhāne yo naras tv abhiṣicyate ekamāsaṃ nirāhāraḥ svayaṃ paśyati devatāḥ
13.26.15
saptagaṅge trigaṅge ca indramārge ca tarpayan sudhāṃ vai labhate bhoktuṃ yo naro jāyate punaḥ
13.26.16
mahāśrama upaspṛśya yo 'gnihotraparaḥ śuciḥ ekamāsaṃ nirāhāraḥ siddhiṃ māsena sa vrajet
13.26.17
mahāhrada upaspṛśya bhṛgutuṅge tv alolupaḥ trirātropoṣito bhūtvā mucyate brahmahatyayā
13.26.18
kanyākūpa upaspṛśya balākāyāṃ kṛtodakaḥ deveṣu kīrtiṃ labhate yaśasā ca virājate
13.26.19
deśakāla upaspṛśya tathā sundarikāhrade aśvibhyāṃ rūpavarcasyaṃ pretya vai labhate naraḥ
13.26.20
mahāgaṅgām upaspṛśya kṛttikāṅgārake tathā pakṣam ekaṃ nirāhāraḥ svargam āpnoti nirmalaḥ
13.26.21
vaimānika upaspṛśya kiṅkiṇīkāśrame tathā nivāse 'psarasāṃ divye kāmacārī mahīyate
13.26.22
kālikāśramam āsādya vipāśāyāṃ kṛtodakaḥ brahmacārī jitakrodhas trirātrān mucyate bhavāt
13.26.23
āśrame kṛttikānāṃ tu snātvā yas tarpayet pitṝn toṣayitvā mahādevaṃ nirmalaḥ svargam āpnuyāt
13.26.24
mahāpura upaspṛśya trirātropoṣito naraḥ trasānāṃ sthāvarāṇāṃ ca dvipadānāṃ bhayaṃ tyajet
13.26.25
devadāruvane snātvā dhūtapāpmā kṛtodakaḥ devalokam avāpnoti saptarātroṣitaḥ śuciḥ
13.26.26
kauśante ca kuśastambe droṇaśarmapade tathā āpaḥprapatane snātaḥ sevyate so 'psarogaṇaiḥ
13.26.27
citrakūṭe janasthāne tathā mandākinījale vigāhya vai nirāhāro rājalakṣmīṃ nigacchati
13.26.28
śyāmāyās tv āśramaṃ gatvā uṣya caivābhiṣicya ca trīṃs trirātrān sa saṃdhāya gandharvanagare vaset
13.26.29
ramaṇyāṃ ca upaspṛśya tathā vai gandhatārike ekamāsaṃ nirāhāras tv antardhānaphalaṃ labhet
13.26.30
kauśikīdvāram āsādya vāyubhakṣas tv alolupaḥ ekaviṃśatirātreṇa svargam ārohate naraḥ
13.26.31
mataṅgavāpyāṃ yaḥ snāyād ekarātreṇa sidhyati vigāhati hy anālambam andhakaṃ vai sanātanam
13.26.32
naimiṣe svargatīrthe ca upaspṛśya jitendriyaḥ phalaṃ puruṣamedhasya labhen māsaṃ kṛtodakaḥ
13.26.33
gaṅgāhrada upaspṛśya tathā caivotpalāvane aśvamedham avāpnoti tatra māsaṃ kṛtodakaḥ
13.26.34
gaṅgāyamunayos tīrthe tathā kālaṃjare girau ṣaṣṭihrada upaspṛśya dānaṃ nānyad viśiṣyate
13.26.35
daśa tīrthasahasrāṇi tisraḥ koṭyas tathāparāḥ samāgacchanti māghyāṃ tu prayāge bharatarṣabha
13.26.36
māghamāsaṃ prayāge tu niyataḥ saṃśitavrataḥ snātvā tu bharataśreṣṭha nirmalaḥ svargam āpnuyāt
13.26.37
marudgaṇa upaspṛśya pitṝṇām āśrame śuciḥ vaivasvatasya tīrthe ca tīrthabhūto bhaven naraḥ
13.26.38
tathā brahmaśiro gatvā bhāgīrathyāṃ kṛtodakaḥ ekamāsaṃ nirāhāraḥ somalokam avāpnuyāt
13.26.39
kapotake naraḥ snātvā aṣṭāvakre kṛtodakaḥ dvādaśāhaṃ nirāhāro naramedhaphalaṃ labhet
13.26.40
muñjapṛṣṭhaṃ gayāṃ caiva nirṛtiṃ devaparvatam tṛtīyāṃ krauñcapādīṃ ca brahmahatyā viśudhyati
13.26.41
kalaśyāṃ vāpy upaspṛśya vedyāṃ ca bahuśojalām agneḥ pure naraḥ snātvā viśālāyāṃ kṛtodakaḥ devahrada upaspṛśya brahmabhūto virājate
13.26.42
purāpavartanaṃ nandāṃ mahānandāṃ ca sevya vai nandane sevyate dāntas tv apsarobhir ahiṃsakaḥ
13.26.43
urvaśīkṛttikāyoge gatvā yaḥ susamāhitaḥ lauhitye vidhivat snātvā puṇḍarīkaphalaṃ labhet
13.26.44
rāmahrada upaspṛśya viśālāyāṃ kṛtodakaḥ dvādaśāhaṃ nirāhāraḥ kalmaṣād vipramucyate
13.26.45
mahāhrada upaspṛśya śuddhena manasā naraḥ ekamāsaṃ nirāhāro jamadagnigatiṃ labhet
13.26.46
vindhye saṃtāpya cātmānaṃ satyasaṃdhas tv ahiṃsakaḥ ṣaṇmāsaṃ padam āsthāya māsenaikena śudhyati
13.26.47
narmadāyām upaspṛśya tathā sūrpārakodake ekapakṣaṃ nirāhāro rājaputro vidhīyate
13.26.48
jambūmārge tribhir māsaiḥ saṃyataḥ susamāhitaḥ ahorātreṇa caikena siddhiṃ samadhigacchati
13.26.49
kokāmukhe vigāhyāpo gatvā caṇḍālikāśramam śākabhakṣaś cīravāsāḥ kumārīr vindate daśa
13.26.50
vaivasvatasya sadanaṃ na sa gacchet kadā cana yasya kanyāhrade vāso devalokaṃ sa gacchati
13.26.51
prabhāse tv ekarātreṇa amāvāsyāṃ samāhitaḥ sidhyate 'tra mahābāho yo naro jāyate punaḥ
13.26.52
ujjānaka upaspṛśya ārṣṭiṣeṇasya cāśrame piṅgāyāś cāśrame snātvā sarvapāpaiḥ pramucyate
13.26.53
kulyāyāṃ samupaspṛśya japtvā caivāghamarṣaṇam aśvamedham avāpnoti trirātropoṣitaḥ śuciḥ
13.26.54
piṇḍāraka upaspṛśya ekarātroṣito naraḥ agniṣṭomam avāpnoti prabhātāṃ śarvarīṃ śuciḥ
13.26.55
tathā brahmasaro gatvā dharmāraṇyopaśobhitam puṇḍarīkam avāpnoti prabhātāṃ śarvarīṃ śuciḥ
13.26.56
maināke parvate snātvā tathā saṃdhyām upāsya ca kāmaṃ jitvā ca vai māsaṃ sarvamedhaphalaṃ labhet
13.26.57
vikhyāto himavān puṇyaḥ śaṃkaraśvaśuro giriḥ ākaraḥ sarvaratnānāṃ siddhacāraṇasevitaḥ
13.26.58
śarīram utsṛjet tatra vidhipūrvam anāśake adhruvaṃ jīvitaṃ jñātvā yo vai vedāntago dvijaḥ
13.26.59
abhyarcya devatās tatra namaskṛtya munīṃs tathā tataḥ siddho divaṃ gacched brahmalokaṃ sanātanam
13.26.60
kāmaṃ krodhaṃ ca lobhaṃ ca yo jitvā tīrtham āvaset na tena kiṃ cin na prāptaṃ tīrthābhigamanād bhavet
13.26.61
yāny agamyāni tīrthāni durgāṇi viṣamāṇi ca manasā tāni gamyāni sarvatīrthasamāsataḥ
13.26.62
idaṃ medhyam idaṃ dhanyam idaṃ svargyam idaṃ sukham idaṃ rahasyaṃ devānām āplāvyānāṃ ca pāvanam
13.26.63
idaṃ dadyād dvijātīnāṃ sādhūnām ātmajasya vā suhṛdāṃ ca japet karṇe śiṣyasyānugatasya vā
13.26.64
dattavān gautamasyedam aṅgirā vai mahātapāḥ gurubhiḥ samanujñātaḥ kāśyapena ca dhīmatā
13.26.65
maharṣīṇām idaṃ japyaṃ pāvanānāṃ tathottamam japaṃś cābhyutthitaḥ śaśvan nirmalaḥ svargam āpnuyāt
13.26.66
idaṃ yaś cāpi śṛṇuyād rahasyaṃ tv aṅgiromatam uttame ca kule janma labhej jātiṃ ca saṃsmaret
13.27.1
vaiśaṃpāyana uvāca bṛhaspatisamaṃ buddhyā kṣamayā brahmaṇaḥ samam parākrame śakrasamam ādityasamatejasam
13.27.2
gāṅgeyam arjunenājau nihataṃ bhūrivarcasam bhrātṛbhiḥ sahito 'nyaiś ca paryupāste yudhiṣṭhiraḥ
13.27.3
śayānaṃ vīraśayane kālākāṅkṣiṇam acyutam ājagmur bharataśreṣṭhaṃ draṣṭukāmā maharṣayaḥ
13.27.4
atrir vasiṣṭho 'tha bhṛguḥ pulastyaḥ pulahaḥ kratuḥ aṅgirā gautamo 'gastyaḥ sumatiḥ svāyur ātmavān
13.27.5
viśvāmitraḥ sthūlaśirāḥ saṃvartaḥ pramatir damaḥ uśanā bṛhaspatir vyāsaś cyavanaḥ kāśyapo dhruvaḥ
13.27.6
durvāsā jamadagniś ca mārkaṇḍeyo 'tha gālavaḥ bharadvājaś ca raibhyaś ca yavakrītas tritas tathā
13.27.7
sthūlākṣaḥ śakalākṣaś ca kaṇvo medhātithiḥ kṛśaḥ nāradaḥ parvataś caiva sudhanvāthaikato dvitaḥ
13.27.8
nitaṃbhūr bhuvano dhaumyaḥ śatānando 'kṛtavraṇaḥ jāmadagnyas tathā rāmaḥ kāmyaś cety evamādayaḥ samāgatā mahātmāno bhīṣmaṃ draṣṭuṃ maharṣayaḥ
13.27.9
teṣāṃ mahātmanāṃ pūjām āgatānāṃ yudhiṣṭhiraḥ bhrātṛbhiḥ sahitaś cakre yathāvad anupūrvaśaḥ
13.27.10
te pūjitāḥ sukhāsīnāḥ kathāś cakrur maharṣayaḥ bhīṣmāśritāḥ sumadhurāḥ sarvendriyamanoharāḥ
13.27.11
bhīṣmas teṣāṃ kathāḥ śrutvā ṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām mene divistham ātmānaṃ tuṣṭyā paramayā yutaḥ
13.27.12
tatas te bhīṣmam āmantrya pāṇḍavāṃś ca maharṣayaḥ antardhānaṃ gatāḥ sarve sarveṣām eva paśyatām
13.27.13
tān ṛṣīn sumahābhāgān antardhānagatān api pāṇḍavās tuṣṭuvuḥ sarve praṇemuś ca muhur muhuḥ
13.27.14
prasannamanasaḥ sarve gāṅgeyaṃ kurusattamāḥ upatasthur yathodyantam ādityaṃ mantrakovidāḥ
13.27.15
prabhāvāt tapasas teṣām ṛṣīṇāṃ vīkṣya pāṇḍavāḥ prakāśanto diśaḥ sarvā vismayaṃ paramaṃ yayuḥ
13.27.16
mahābhāgyaṃ paraṃ teṣām ṛṣīṇām anucintya te pāṇḍavāḥ saha bhīṣmeṇa kathāś cakrus tadāśrayāḥ
13.27.17
kathānte śirasā pādau spṛṣṭvā bhīṣmasya pāṇḍavaḥ dharmyaṃ dharmasutaḥ praśnaṃ paryapṛcchad yudhiṣṭhiraḥ
13.27.18
ke deśāḥ ke janapadā āśramāḥ ke ca parvatāḥ prakṛṣṭāḥ puṇyataḥ kāś ca jñeyā nadyaḥ pitāmaha
13.27.19
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam śiloñchavṛtteḥ saṃvādaṃ siddhasya ca yudhiṣṭhira
13.27.20
imāṃ kaś cit parikramya pṛthivīṃ śailabhūṣitām asakṛd dvipadāṃ śreṣṭhaḥ śreṣṭhasya gṛhamedhinaḥ
13.27.21
śilavṛtter gṛhaṃ prāptaḥ sa tena vidhinārcitaḥ kṛtakṛtya upātiṣṭhat siddhaṃ tam atithiṃ tadā
13.27.22
tau sametya mahātmānau sukhāsīnau kathāḥ śubhāḥ cakratur vedasaṃbaddhās taccheṣakṛtalakṣaṇāḥ
13.27.23
śilavṛttiḥ kathānte tu siddham āmantrya yatnataḥ praśnaṃ papraccha medhāvī yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi
13.27.24
śilavṛttir uvāca ke deśāḥ ke janapadāḥ ke ''śramāḥ ke ca parvatāḥ prakṛṣṭāḥ puṇyataḥ kāś ca jñeyā nadyas tad ucyatām
13.27.25
siddha uvāca te deśās te janapadās te ''śramās te ca parvatāḥ yeṣāṃ bhāgīrathī gaṅgā madhyenaiti saridvarā
13.27.26
tapasā brahmacaryeṇa yajñais tyāgena vā punaḥ gatiṃ tāṃ na labhej jantur gaṅgāṃ saṃsevya yāṃ labhet
13.27.27
spṛṣṭāni yeṣāṃ gāṅgeyais toyair gātrāṇi dehinām nyastāni na punas teṣāṃ tyāgaḥ svargād vidhīyate
13.27.28
sarvāṇi yeṣāṃ gāṅgeyais toyaiḥ kṛtyāni dehinām gāṃ tyaktvā mānavā vipra divi tiṣṭhanti te 'calāḥ
13.27.29
pūrve vayasi karmāṇi kṛtvā pāpāni ye narāḥ paścād gaṅgāṃ niṣevante te 'pi yānty uttamāṃ gatim
13.27.30
snātānāṃ śucibhis toyair gāṅgeyaiḥ prayatātmanām vyuṣṭir bhavati yā puṃsāṃ na sā kratuśatair api
13.27.31
yāvad asthi manuṣyasya gaṅgātoyeṣu tiṣṭhati tāvad varṣasahasrāṇi svargaṃ prāpya mahīyate
13.27.32
apahatya tamas tīvraṃ yathā bhāty udaye raviḥ tathāpahatya pāpmānaṃ bhāti gaṅgājalokṣitaḥ
13.27.33
visomā iva śarvaryo vipuṣpās taravo yathā tadvad deśā diśaś caiva hīnā gaṅgājalaiḥ śubhaiḥ
13.27.34
varṇāśramā yathā sarve svadharmajñānavarjitāḥ kratavaś ca yathāsomās tathā gaṅgāṃ vinā jagat
13.27.35
yathā hīnaṃ nabho 'rkeṇa bhūḥ śailaiḥ khaṃ ca vāyunā tathā deśā diśaś caiva gaṅgāhīnā na saṃśayaḥ
13.27.36
triṣu lokeṣu ye ke cit prāṇinaḥ sarva eva te tarpyamāṇāḥ parāṃ tṛptiṃ yānti gaṅgājalaiḥ śubhaiḥ
13.27.37
yas tu sūryeṇa niṣṭaptaṃ gāṅgeyaṃ pibate jalam gavāṃ nirhāranirmuktād yāvakāt tad viśiṣyate
13.27.38
induvratasahasraṃ tu cared yaḥ kāyaśodhanam pibed yaś cāpi gaṅgāmbhaḥ samau syātāṃ na vā samau
13.27.39
tiṣṭhed yugasahasraṃ tu pādenaikena yaḥ pumān māsam ekaṃ tu gaṅgāyāṃ samau syātāṃ na vā samau
13.27.40
lambetāvākśirā yas tu yugānām ayutaṃ pumān tiṣṭhed yatheṣṭaṃ yaś cāpi gaṅgāyāṃ sa viśiṣyate
13.27.41
agnau prāptaṃ pradhūyeta yathā tūlaṃ dvijottama tathā gaṅgāvagāḍhasya sarvaṃ pāpaṃ pradhūyate
13.27.42
bhūtānām iha sarveṣāṃ duḥkhopahatacetasām gatim anveṣamāṇānāṃ na gaṅgāsadṛśī gatiḥ
13.27.43
bhavanti nirviṣāḥ sarpā yathā tārkṣyasya darśanāt gaṅgāyā darśanāt tadvat sarvapāpaiḥ pramucyate
13.27.44
apratiṣṭhāś ca ye ke cid adharmaśaraṇāś ca ye teṣāṃ pratiṣṭhā gaṅgeha śaraṇaṃ śarma varma ca
13.27.45
prakṛṣṭair aśubhair grastān anekaiḥ puruṣādhamān patato narake gaṅgā saṃśritān pretya tārayet
13.27.46
te saṃvibhaktā munibhir nūnaṃ devaiḥ savāsavaiḥ ye 'bhigacchanti satataṃ gaṅgām abhigatāṃ suraiḥ
13.27.47
vinayācārahīnāś ca aśivāś ca narādhamāḥ te bhavanti śivā vipra ye vai gaṅgāṃ samāśritāḥ
13.27.48
yathā surāṇām amṛtaṃ pitṝṇāṃ ca yathā svadhā sudhā yathā ca nāgānāṃ tathā gaṅgājalaṃ nṛṇām
13.27.49
upāsate yathā bālā mātaraṃ kṣudhayārditāḥ śreyaskāmās tathā gaṅgām upāsantīha dehinaḥ
13.27.50
svāyaṃbhuvaṃ yathā sthānaṃ sarveṣāṃ śreṣṭham ucyate snātānāṃ saritāṃ śreṣṭhā gaṅgā tadvad ihocyate
13.27.51
yathopajīvināṃ dhenur devādīnāṃ dharā smṛtā tathopajīvināṃ gaṅgā sarvaprāṇabhṛtām iha
13.27.52
devāḥ somārkasaṃsthāni yathā satrādibhir makhaiḥ amṛtāny upajīvanti tathā gaṅgājalaṃ narāḥ
13.27.53
jāhnavīpulinotthābhiḥ sikatābhiḥ samukṣitaḥ manyate puruṣo ''tmānaṃ diviṣṭham iva śobhitam
13.27.54
jāhnavītīrasaṃbhūtāṃ mṛdaṃ mūrdhnā bibharti yaḥ bibharti rūpaṃ so 'rkasya tamonāśāt sunirmalam
13.27.55
gaṅgormibhir atho digdhaḥ puruṣaṃ pavano yadā spṛśate so 'pi pāpmānaṃ sadya evāpamārjati
13.27.56
vyasanair abhitaptasya narasya vinaśiṣyataḥ gaṅgādarśanajā prītir vyasanāny apakarṣati
13.27.57
haṃsārāvaiḥ kokaravai ravair anyaiś ca pakṣiṇām paspardha gaṅgā gandharvān pulinaiś ca śiloccayān
13.27.58
haṃsādibhiḥ subahubhir vividhaiḥ pakṣibhir vṛtām gaṅgāṃ gokulasaṃbādhāṃ dṛṣṭvā svargo 'pi vismṛtaḥ
13.27.59
na sā prītir diviṣṭhasya sarvakāmān upāśnataḥ abhavad yā parā prītir gaṅgāyāḥ puline nṛṇām
13.27.60
vāṅmanaḥkarmajair grastaḥ pāpair api pumān iha vīkṣya gaṅgāṃ bhavet pūtas tatra me nāsti saṃśayaḥ
13.27.61
saptāvarān sapta parān pitṝṃs tebhyaś ca ye pare pumāṃs tārayate gaṅgāṃ vīkṣya spṛṣṭvāvagāhya ca
13.27.62
śrutābhilaṣitā dṛṣṭā spṛṣṭā pītāvagāhitā gaṅgā tārayate nṝṇām ubhau vaṃśau viśeṣataḥ
13.27.63
darśanāt sparśanāt pānāt tathā gaṅgeti kīrtanāt punāty apuṇyān puruṣāñ śataśo 'tha sahasraśaḥ
13.27.64
ya icchet saphalaṃ janma jīvitaṃ śrutam eva ca sa pitṝṃs tarpayed gaṅgām abhigamya surāṃs tathā
13.27.65
na sutair na ca vittena karmaṇā na ca tat phalam prāpnuyāt puruṣo 'tyantaṃ gaṅgāṃ prāpya yad āpnuyāt
13.27.66
jātyandhair iha tulyās te mṛtaiḥ paṅgubhir eva ca samarthā ye na paśyanti gaṅgāṃ puṇyajalāṃ śivām
13.27.67
bhūtabhavyabhaviṣyajñair maharṣibhir upasthitām devaiḥ sendraiś ca ko gaṅgāṃ nopaseveta mānavaḥ
13.27.68
vānaprasthair gṛhasthaiś ca yatibhir brahmacāribhiḥ vidyāvadbhiḥ śritāṃ gaṅgāṃ pumān ko nāma nāśrayet
13.27.69
utkrāmadbhiś ca yaḥ prāṇaiḥ prayataḥ śiṣṭasaṃmataḥ cintayen manasā gaṅgāṃ sa gatiṃ paramāṃ labhet
13.27.70
na bhayebhyo bhayaṃ tasya na pāpebhyo na rājataḥ ā dehapatanād gaṅgām upāste yaḥ pumān iha
13.27.71
gaganād yāṃ mahāpuṇyāṃ patantīṃ vai maheśvaraḥ dadhāra śirasā devīṃ tām eva divi sevate
13.27.72
alaṃkṛtās trayo lokāḥ pathibhir vimalais tribhiḥ yas tu tasyā jalaṃ sevet kṛtakṛtyaḥ pumān bhavet
13.27.73
divi jyotir yathādityaḥ pitṝṇāṃ caiva candramāḥ deveśaś ca yathā nṝṇāṃ gaṅgeha saritāṃ tathā
13.27.74
mātrā pitrā sutair dārair viyuktasya dhanena vā na bhaved dhi tathā duḥkhaṃ yathā gaṅgāviyogajam
13.27.75
nāraṇyair neṣṭaviṣayair na sutair na dhanāgamaiḥ tathā prasādo bhavati gaṅgāṃ vīkṣya yathā nṛṇām
13.27.76
pūrṇam induṃ yathā dṛṣṭvā nṛṇāṃ dṛṣṭiḥ prasīdati gaṅgāṃ tripathagāṃ dṛṣṭvā tathā dṛṣṭiḥ prasīdati
13.27.77
tadbhāvas tadgatamanās tanniṣṭhas tatparāyaṇaḥ gaṅgāṃ yo 'nugato bhaktyā sa tasyāḥ priyatāṃ vrajet
13.27.78
bhūḥsthaiḥ khasthair diviṣṭhaiś ca bhūtair uccāvacair api gaṅgā vigāhyā satatam etat kāryatamaṃ satām
13.27.79
triṣu lokeṣu puṇyatvād gaṅgāyāḥ prathitaṃ yaśaḥ yat putrān sagarasyaiṣā bhasmākhyān anayad divam
13.27.80
vāyvīritābhiḥ sumahāsvanābhir; drutābhir atyarthasamucchritābhiḥ gaṅgormibhir bhānumatībhir iddhaḥ; sahasraraśmipratimo vibhāti
13.27.81
payasvinīṃ ghṛtinīm atyudārāṃ; samṛddhinīṃ veginīṃ durvigāhyām gaṅgāṃ gatvā yaiḥ śarīraṃ visṛṣṭaṃ; gatā dhīrās te vibudhaiḥ samatvam
13.27.82
andhāñ jaḍān dravyahīnāṃś ca gaṅgā; yaśasvinī bṛhatī viśvarūpā devaiḥ sendrair munibhir mānavaiś ca; niṣevitā sarvakāmair yunakti
13.27.83
ūrjāvatīṃ madhumatīṃ mahāpuṇyāṃ trivartmagām trilokagoptrīṃ ye gaṅgāṃ saṃśritās te divaṃ gatāḥ
13.27.84
yo vatsyati drakṣyati vāpi martyas; tasmai prayacchanti sukhāni devāḥ tadbhāvitāḥ sparśane darśane yas; tasmai devā gatim iṣṭāṃ diśanti
13.27.85
dakṣāṃ pṛthvīṃ bṛhatīṃ viprakṛṣṭāṃ; śivām ṛtāṃ surasāṃ suprasannām vibhāvarīṃ sarvabhūtapratiṣṭhāṃ; gaṅgāṃ gatā ye tridivaṃ gatās te
13.27.86
khyātir yasyāḥ khaṃ divaṃ gāṃ ca nityaṃ; purā diśo vidiśaś cāvatasthe tasyā jalaṃ sevya saridvarāyā; martyāḥ sarve kṛtakṛtyā bhavanti
13.27.87
iyaṃ gaṅgeti niyataṃ pratiṣṭhā; guhasya rukmasya ca garbhayoṣā prātas trimārgā ghṛtavahā vipāpmā; gaṅgāvatīrṇā viyato viśvatoyā
13.27.88
sutāvanīdhrasya harasya bhāryā; divo bhuvaś cāpi kakṣyānurūpā bhavyā pṛthivyā bhāvinī bhāti rājan; gaṅgā lokānāṃ puṇyadā vai trayāṇām
13.27.89
madhupravāhā ghṛtarāgoddhṛtābhir; mahormibhiḥ śobhitā brāhmaṇaiś ca divaś cyutā śirasāttā bhavena; gaṅgāvanīdhrās tridivasya mālā
13.27.90
yonir variṣṭhā virajā vitanvī; śuṣmā irā vārivahā yaśodā viśvāvatī cākṛtir iṣṭir iddhā; gaṅgokṣitānāṃ bhuvanasya panthāḥ
13.27.91
kṣāntyā mahyā gopane dhāraṇe ca; dīptyā kṛśānos tapanasya caiva tulyā gaṅgā saṃmatā brāhmaṇānāṃ; guhasya brahmaṇyatayā ca nityam
13.27.92
ṛṣiṣṭutāṃ viṣṇupadīṃ purāṇīṃ; supuṇyatoyāṃ manasāpi loke sarvātmanā jāhnavīṃ ye prapannās; te brahmaṇaḥ sadanaṃ saṃprayātāḥ
13.27.93
lokān imān nayati yā jananīva putrān; sarvātmanā sarvaguṇopapannā svasthānam iṣṭam iha brāhmam abhīpsamānair; gaṅgā sadaivātmavaśair upāsyā
13.27.94
usrāṃ juṣṭāṃ miṣatīṃ viśvatoyām; irāṃ vajrīṃ revatīṃ bhūdharāṇām śiṣṭāśrayām amṛtāṃ brahmakāntāṃ; gaṅgāṃ śrayed ātmavān siddhikāmaḥ
13.27.95
prasādya devān savibhūn samastān; bhagīrathas tapasogreṇa gaṅgām gām ānayat tām abhigamya śaśvan; pumān bhayaṃ neha nāmutra vidyāt
13.27.96
udāhṛtaḥ sarvathā te guṇānāṃ; mayaikadeśaḥ prasamīkṣya buddhyā śaktir na me kā cid ihāsti vaktuṃ; guṇān sarvān parimātuṃ tathaiva
13.27.97
meroḥ samudrasya ca sarvaratnaiḥ; saṃkhyopalānām udakasya vāpi vaktuṃ śakyaṃ neha gaṅgājalānāṃ; guṇākhyānaṃ parimātuṃ tathaiva
13.27.98
tasmād imān parayā śraddhayoktān; guṇān sarvāñ jāhnavījāṃs tathaiva bhajed vācā manasā karmaṇā ca; bhaktyā yuktaḥ parayā śraddadhānaḥ
13.27.99
lokān imāṃs trīn yaśasā vitatya; siddhiṃ prāpya mahatīṃ tāṃ durāpām gaṅgākṛtān acireṇaiva lokān; yatheṣṭam iṣṭān vicariṣyasi tvam
13.27.100
tava mama ca guṇair mahānubhāvā; juṣatu matiṃ satataṃ svadharmayuktaiḥ abhigatajanavatsalā hi gaṅgā; bhajati yunakti sukhaiś ca bhaktimantam
13.27.101
bhīṣma uvāca iti paramamatir guṇān anekāñ; śilarataye tripathānuyogarūpān bahuvidham anuśāsya tathyarūpān; gaganatalaṃ dyutimān viveśa siddhaḥ
13.27.102
śilavṛttis tu siddhasya vākyaiḥ saṃbodhitas tadā gaṅgām upāsya vidhivat siddhiṃ prāptaḥ sudurlabhām
13.27.103
tasmāt tvam api kaunteya bhaktyā paramayā yutaḥ gaṅgām abhyehi satataṃ prāpsyase siddhim uttamām
13.27.104
vaiśaṃpāyana uvāca śrutvetihāsaṃ bhīṣmoktaṃ gaṅgāyāḥ stavasaṃyutam yudhiṣṭhiraḥ parāṃ prītim agacchad bhrātṛbhiḥ saha
13.27.105
itihāsam imaṃ puṇyaṃ śṛṇuyād yaḥ paṭheta vā gaṅgāyāḥ stavasaṃyuktaṃ sa mucyet sarvakilbiṣaiḥ
13.28.1
yudhiṣṭhira uvāca prajñāśrutābhyāṃ vṛttena śīlena ca yathā bhavān guṇaiḥ samuditaḥ sarvair vayasā ca samanvitaḥ tasmād bhavantaṃ pṛcchāmi dharmaṃ dharmabhṛtāṃ vara
13.28.2
kṣatriyo yadi vā vaiśyaḥ śūdro vā rājasattama brāhmaṇyaṃ prāpnuyāt kena tan me vyākhyātum arhasi
13.28.3
tapasā vā sumahatā karmaṇā vā śrutena vā brāhmaṇyam atha ced icchet tan me brūhi pitāmaha
13.28.4
bhīṣma uvāca brāhmaṇyaṃ tāta duṣprāpaṃ varṇaiḥ kṣatrādibhis tribhiḥ paraṃ hi sarvabhūtānāṃ sthānam etad yudhiṣṭhira
13.28.5
bahvīs tu saṃsaran yonīr jāyamānaḥ punaḥ punaḥ paryāye tāta kasmiṃś cid brāhmaṇo nāma jāyate
13.28.6
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam mataṅgasya ca saṃvādaṃ gardabhyāś ca yudhiṣṭhira
13.28.7
dvijāteḥ kasya cit tāta tulyavarṇaḥ sutaḥ prabhuḥ mataṅgo nāma nāmnābhūt sarvaiḥ samudito guṇaiḥ
13.28.8
sa yajñakāraḥ kaunteya pitrā sṛṣṭaḥ paraṃtapa prāyād gardabhayuktena rathenehāśugāminā
13.28.9
sa bālaṃ gardabhaṃ rājan vahantaṃ mātur antike niravidhyat pratodena nāsikāyāṃ punaḥ punaḥ
13.28.10
taṃ tu tīvravraṇaṃ dṛṣṭvā gardabhī putragṛddhinī uvāca mā śucaḥ putra caṇḍālas tvādhitiṣṭhati
13.28.11
brāhmaṇe dāruṇaṃ nāsti maitro brāhmaṇa ucyate ācāryaḥ sarvabhūtānāṃ śāstā kiṃ prahariṣyati
13.28.12
ayaṃ tu pāpaprakṛtir bāle na kurute dayām svayoniṃ mānayaty eṣa bhāvo bhāvaṃ nigacchati
13.28.13
etac chrutvā mataṅgas tu dāruṇaṃ rāsabhīvacaḥ avatīrya rathāt tūrṇaṃ rāsabhīṃ pratyabhāṣata
13.28.14
brūhi rāsabhi kalyāṇi mātā me yena dūṣitā kathaṃ māṃ vetsi caṇḍālaṃ kṣipraṃ rāsabhi śaṃsa me
13.28.15
kena jāto 'smi caṇḍālo brāhmaṇyaṃ yena me 'naśat tattvenaitan mahāprājñe brūhi sarvam aśeṣataḥ
13.28.16
gardabhy uvāca brāhmaṇyāṃ vṛṣalena tvaṃ mattāyāṃ nāpitena ha jātas tvam asi caṇḍālo brāhmaṇyaṃ tena te 'naśat
13.28.17
evam ukto mataṅgas tu pratyupāyād gṛhaṃ prati tam āgatam abhiprekṣya pitā vākyam athābravīt
13.28.18
mayā tvaṃ yajñasaṃsiddhau niyukto gurukarmaṇi kasmāt pratinivṛtto 'si kaccin na kuśalaṃ tava
13.28.19
mataṅga uvāca ayonir agryayonir vā yaḥ syāt sa kuśalī bhavet kuśalaṃ tu kutas tasya yasyeyaṃ jananī pitaḥ
13.28.20
brāhmaṇyāṃ vṛṣalāj jātaṃ pitar vedayatīha mām amānuṣī gardabhīyaṃ tasmāt tapsye tapo mahat
13.28.21
evam uktvā sa pitaraṃ pratasthe kṛtaniścayaḥ tato gatvā mahāraṇyam atapyata mahat tapaḥ
13.28.22
tataḥ saṃtāpayām āsa vibudhāṃs tapasānvitaḥ mataṅgaḥ susukhaṃ prepsuḥ sthānaṃ sucaritād api
13.28.23
taṃ tathā tapasā yuktam uvāca harivāhanaḥ mataṅga tapyase kiṃ tvaṃ bhogān utsṛjya mānuṣān
13.28.24
varaṃ dadāni te hanta vṛṇīṣva tvaṃ yad icchasi yac cāpy avāpyam anyat te sarvaṃ prabrūhi māciram
13.28.25
mataṅga uvāca brāhmaṇyaṃ kāmayāno 'ham idam ārabdhavāṃs tapaḥ gaccheyaṃ tad avāpyeha vara eṣa vṛto mayā
13.28.26
etac chrutvā tu vacanaṃ tam uvāca puraṃdaraḥ brāhmaṇyaṃ prārthayānas tvam aprāpyam akṛtātmabhiḥ
13.28.27
śreṣṭhaṃ yat sarvabhūteṣu tapo yan nātivartate tadagryaṃ prārthayānas tvam acirād vinaśiṣyasi
13.28.28
devatāsuramartyeṣu yat pavitraṃ paraṃ smṛtam caṇḍālayonau jātena na tat prāpyaṃ kathaṃ cana
13.29.1
bhīṣma uvāca evam ukto mataṅgas tu saṃśitātmā yatavrataḥ atiṣṭhad ekapādena varṣāṇāṃ śatam acyuta
13.29.2
tam uvāca tataḥ śakraḥ punar eva mahāyaśāḥ mataṅga paramaṃ sthānaṃ prārthayann atidurlabham
13.29.3
mā kṛthāḥ sāhasaṃ putra naiṣa dharmapathas tava aprāpyaṃ prārthayāno hi nacirād vinaśiṣyasi
13.29.4
mataṅga paramaṃ sthānaṃ vāryamāṇo mayā sakṛt cikīrṣasy eva tapasā sarvathā na bhaviṣyasi
13.29.5
tiryagyonigataḥ sarvo mānuṣyaṃ yadi gacchati sa jāyate pulkaso vā caṇḍālo vā kadā cana
13.29.6
puṃścalaḥ pāpayonir vā yaḥ kaś cid iha lakṣyate sa tasyām eva suciraṃ mataṅga parivartate
13.29.7
tato daśaguṇe kāle labhate śūdratām api śūdrayonāv api tato bahuśaḥ parivartate
13.29.8
tatas triṃśad guṇe kāle labhate vaiśyatām api vaiśyatāyāṃ ciraṃ kālaṃ tatraiva parivartate
13.29.9
tataḥ ṣaṣṭiguṇe kāle rājanyo nāma jāyate rājanyatve ciraṃ kālaṃ tatraiva parivartate
13.29.10
tataḥ ṣaṣṭiguṇe kāle labhate brahmabandhutām brahmabandhuś ciraṃ kālaṃ tatraiva parivartate
13.29.11
tatas tu dviśate kāle labhate kāṇḍapṛṣṭhatām kāṇḍapṛṣṭhaś ciraṃ kālaṃ tatraiva parivartate
13.29.12
tatas tu triśate kāle labhate dvijatām api tāṃ ca prāpya ciraṃ kālaṃ tatraiva parivartate
13.29.13
tataś catuḥśate kāle śrotriyo nāma jāyate śrotriyatve ciraṃ kālaṃ tatraiva parivartate
13.29.14
tadaiva krodhaharṣau ca kāmadveṣau ca putraka atimānātivādau tam āviśanti dvijādhamam
13.29.15
tāṃś cej jayati śatrūn sa tadā prāpnoti sadgatim atha te vai jayanty enaṃ tālāgrād iva pātyate
13.29.16
mataṅga saṃpradhāryaitad yad ahaṃ tvām acūcudam vṛṇīṣva kāmam anyaṃ tvaṃ brāhmaṇyaṃ hi sudurlabham
13.30.1
bhīṣma uvāca evam ukto mataṅgas tu bhṛśaṃ śokaparāyaṇaḥ atiṣṭhata gayāṃ gatvā so 'ṅguṣṭhena śataṃ samāḥ
13.30.2
suduṣkaraṃ vahan yogaṃ kṛśo dhamanisaṃtataḥ tvagasthibhūto dharmātmā sa papāteti naḥ śrutam
13.30.3
taṃ patantam abhidrutya parijagrāha vāsavaḥ varāṇām īśvaro dātā sarvabhūtahite rataḥ
13.30.4
śakra uvāca mataṅga brāhmaṇatvaṃ te saṃvṛtaṃ paripanthibhiḥ pūjayan sukham āpnoti duḥkham āpnoty apūjayan
13.30.5
brāhmaṇe sarvabhūtānāṃ yogakṣemaḥ samāhitaḥ brāhmaṇebhyo 'nutṛpyanti pitaro devatās tathā
13.30.6
brāhmaṇaḥ sarvabhūtānāṃ mataṅga para ucyate brāhmaṇaḥ kurute tad dhi yathā yad yac ca vāñchati
13.30.7
bahvīs tu saṃsaran yonīr jāyamānaḥ punaḥ punaḥ paryāye tāta kasmiṃś cid brāhmaṇyam iha vindati
13.30.8
mataṅga uvāca kiṃ māṃ tudasi duḥkhārtaṃ mṛtaṃ mārayase ca mām taṃ tu śocāmi yo labdhvā brāhmaṇyaṃ na bubhūṣate
13.30.9
brāhmaṇyaṃ yadi duṣprāpaṃ tribhir varṇaiḥ śatakrato sudurlabhaṃ tadāvāpya nānutiṣṭhanti mānavāḥ
13.30.10
yaḥ pāpebhyaḥ pāpatamas teṣām adhama eva saḥ brāhmaṇyaṃ yo 'vajānīte dhanaṃ labdhveva durlabham
13.30.11
duṣprāpaṃ khalu vipratvaṃ prāptaṃ duranupālanam duravāpam avāpyaitan nānutiṣṭhanti mānavāḥ
13.30.12
ekārāmo hy ahaṃ śakra nirdvaṃdvo niṣparigrahaḥ ahiṃsādamadānasthaḥ kathaṃ nārhāmi vipratām
13.30.13
yathākāmavihārī syāṃ kāmarūpī vihaṃgamaḥ brahmakṣatrāvirodhena pūjāṃ ca prāpnuyām aham yathā mamākṣayā kīrtir bhavec cāpi puraṃdara
13.30.14
indra uvāca chandodeva iti khyātaḥ strīṇāṃ pūjyo bhaviṣyasi
13.30.15
bhīṣma uvāca evaṃ tasmai varaṃ dattvā vāsavo 'ntaradhīyata prāṇāṃs tyaktvā mataṅgo 'pi prāpa tat sthānam uttamam
13.30.16
evam etat paraṃ sthānaṃ brāhmaṇyaṃ nāma bhārata tac ca duṣprāpam iha vai mahendravacanaṃ yathā
13.31.1
yudhiṣṭhira uvāca śrutaṃ me mahad ākhyānam etat kurukulodvaha suduṣprāpaṃ bravīṣi tvaṃ brāhmaṇyaṃ vadatāṃ vara
13.31.2
viśvāmitreṇa ca purā brāhmaṇyaṃ prāptam ity uta śrūyate vadase tac ca duṣprāpam iti sattama
13.31.3
vītahavyaś ca rājarṣiḥ śruto me vipratāṃ gataḥ tad eva tāvad gāṅgeya śrotum icchāmy ahaṃ vibho
13.31.4
sa kena karmaṇā prāpto brāhmaṇyaṃ rājasattama vareṇa tapasā vāpi tan me vyākhyātum arhati
13.31.5
bhīṣma uvāca śṛṇu rājan yathā rājā vītahavyo mahāyaśāḥ kṣatriyaḥ san punaḥ prāpto brāhmaṇyaṃ lokasatkṛtam
13.31.6
manor mahātmanas tāta prajādharmeṇa śāsataḥ babhūva putro dharmātmā śaryātir iti viśrutaḥ
13.31.7
tasyānvavāye dvau rājan rājānau saṃbabhūvatuḥ hehayas tālajaṅghaś ca vatseṣu jayatāṃ vara
13.31.8
hehayasya tu putrāṇāṃ daśasu strīṣu bhārata śataṃ babhūva prakhyātaṃ śūrāṇām anivartinām
13.31.9
tulyarūpaprabhāvāṇāṃ viduṣāṃ yuddhaśālinām dhanurvede ca vede ca sarvatraiva kṛtaśramāḥ
13.31.10
kāśiṣv api nṛpo rājan divodāsapitāmahaḥ haryaśva iti vikhyāto babhūva jayatāṃ varaḥ
13.31.11
sa vītahavyadāyādair āgatya puruṣarṣabha gaṅgāyamunayor madhye saṃgrāme vinipātitaḥ
13.31.12
taṃ tu hatvā naravaraṃ hehayās te mahārathāḥ pratijagmuḥ purīṃ ramyāṃ vatsānām akutobhayāḥ
13.31.13
haryaśvasya tu dāyādaḥ kāśirājo 'bhyaṣicyata sudevo devasaṃkāśaḥ sākṣād dharma ivāparaḥ
13.31.14
sa pālayann eva mahīṃ dharmātmā kāśinandanaḥ tair vītahavyair āgatya yudhi sarvair vinirjitaḥ
13.31.15
tam apy ājau vinirjitya pratijagmur yathāgatam saudevis tv atha kāśīśo divodāso 'bhyaṣicyata
13.31.16
divodāsas tu vijñāya vīryaṃ teṣāṃ mahātmanām vārāṇasīṃ mahātejā nirmame śakraśāsanāt
13.31.17
viprakṣatriyasaṃbādhāṃ vaiśyaśūdrasamākulām naikadravyoccayavatīṃ samṛddhavipaṇāpaṇām
13.31.18
gaṅgāyā uttare kūle vaprānte rājasattama gomatyā dakṣiṇe caiva śakrasyevāmarāvatīm
13.31.19
tatra taṃ rājaśārdūlaṃ nivasantaṃ mahīpatim āgatya hehayā bhūyaḥ paryadhāvanta bhārata
13.31.20
sa niṣpatya dadau yuddhaṃ tebhyo rājā mahābalaḥ devāsurasamaṃ ghoraṃ divodāso mahādyutiḥ
13.31.21
sa tu yuddhe mahārāja dinānāṃ daśatīr daśa hatavāhanabhūyiṣṭhas tato dainyam upāgamat
13.31.22
hatayodhas tato rājan kṣīṇakośaś ca bhūmipaḥ divodāsaḥ purīṃ hitvā palāyanaparo 'bhavat
13.31.23
sa tv āśramam upāgamya bharadvājasya dhīmataḥ jagāma śaraṇaṃ rājā kṛtāñjalir ariṃdama
13.31.24
rājovāca bhagavan vaitahavyair me yuddhe vaṃśaḥ praṇāśitaḥ aham ekaḥ paridyūno bhavantaṃ śaraṇaṃ gataḥ
13.31.25
śiṣyasnehena bhagavan sa māṃ rakṣitum arhasi niḥśeṣo hi kṛto vaṃśo mama taiḥ pāpakarmabhiḥ
13.31.26
tam uvāca mahābhāgo bharadvājaḥ pratāpavān na bhetavyaṃ na bhetavyaṃ saudeva vyetu te bhayam
13.31.27
aham iṣṭiṃ karomy adya putrārthaṃ te viśāṃ pate vaitahavyasahasrāṇi yathā tvaṃ prasahiṣyasi
13.31.28
tata iṣṭiṃ cakārarṣis tasya vai putrakāmikīm athāsya tanayo jajñe pratardana iti śrutaḥ
13.31.29
sa jātamātro vavṛdhe samāḥ sadyas trayodaśa vedaṃ cādhijage kṛtsnaṃ dhanurvedaṃ ca bhārata
13.31.30
yogena ca samāviṣṭo bharadvājena dhīmatā tejo laukyaṃ sa saṃgṛhya tasmin deśe samāviśat
13.31.31
tataḥ sa kavacī dhanvī bāṇī dīpta ivānalaḥ prayayau sa dhanur dhunvan vivarṣur iva toyadaḥ
13.31.32
taṃ dṛṣṭvā paramaṃ harṣaṃ sudevatanayo yayau mene ca manasā dagdhān vaitahavyān sa pārthivaḥ
13.31.33
tatas taṃ yauvarājyena sthāpayitvā pratardanam kṛtakṛtyaṃ tadātmānaṃ sa rājā abhyanandata
13.31.34
tatas tu vaitahavyānāṃ vadhāya sa mahīpatiḥ putraṃ prasthāpayām āsa pratardanam ariṃdamam
13.31.35
sarathaḥ sa tu saṃtīrya gaṅgām āśu parākramī prayayau vītahavyānāṃ purīṃ parapuraṃjayaḥ
13.31.36
vaitahavyās tu saṃśrutya rathaghoṣaṃ samuddhatam niryayur nagarākārai rathaiḥ pararathārujaiḥ
13.31.37
niṣkramya te naravyāghrā daṃśitāś citrayodhinaḥ pratardanaṃ samājaghnuḥ śaravarṣair udāyudhāḥ
13.31.38
astraiś ca vividhākārai rathaughaiś ca yudhiṣṭhira abhyavarṣanta rājānaṃ himavantam ivāmbudāḥ
13.31.39
astrair astrāṇi saṃvārya teṣāṃ rājā pratardanaḥ jaghāna tān mahātejā vajrānalasamaiḥ śaraiḥ
13.31.40
kṛttottamāṅgās te rājan bhallaiḥ śatasahasraśaḥ apatan rudhirārdrāṅgā nikṛttā iva kiṃśukāḥ
13.31.41
hateṣu teṣu sarveṣu vītahavyaḥ suteṣv atha prādravan nagaraṃ hitvā bhṛgor āśramam apy uta
13.31.42
yayau bhṛguṃ ca śaraṇaṃ vītahavyo narādhipaḥ abhayaṃ ca dadau tasmai rājñe rājan bhṛgus tathā tato dadāv āsanaṃ ca tasmai śiṣyo bhṛgos tadā
13.31.43
athānupadam evāśu tatrāgacchat pratardanaḥ sa prāpya cāśramapadaṃ divodāsātmajo 'bravīt
13.31.44
bho bhoḥ ke 'trāśrame santi bhṛgoḥ śiṣyā mahātmanaḥ draṣṭum icche munim ahaṃ tasyācakṣata mām iti
13.31.45
sa taṃ viditvā tu bhṛgur niścakrāmāśramāt tadā pūjayām āsa ca tato vidhinā parameṇa ha
13.31.46
uvāca cainaṃ rājendra kiṃ kāryam iti pārthivam sa covāca nṛpas tasmai yad āgamanakāraṇam
13.31.47
ayaṃ brahmann ito rājā vītahavyo visarjyatām asya putrair hi me brahman kṛtsno vaṃśaḥ praṇāśitaḥ utsāditaś ca viṣayaḥ kāśīnāṃ ratnasaṃcayaḥ
13.31.48
etasya vīryadṛptasya hataṃ putraśataṃ mayā asyedānīṃ vadhād brahman bhaviṣyāmy anṛṇaḥ pituḥ
13.31.49
tam uvāca kṛpāviṣṭo bhṛgur dharmabhṛtāṃ varaḥ nehāsti kṣatriyaḥ kaś cit sarve hīme dvijātayaḥ
13.31.50
evaṃ tu vacanaṃ śrutvā bhṛgos tathyaṃ pratardanaḥ pādāv upaspṛśya śanaiḥ prahasan vākyam abravīt
13.31.51
evam apy asmi bhagavan kṛtakṛtyo na saṃśayaḥ yad eṣa rājā vīryeṇa svajātiṃ tyājito mayā
13.31.52
anujānīhi māṃ brahman dhyāyasva ca śivena mām tyājito hi mayā jātim eṣa rājā bhṛgūdvaha
13.31.53
tatas tenābhyanujñāto yayau rājā pratardanaḥ yathāgataṃ mahārāja muktvā viṣam ivoragaḥ
13.31.54
bhṛgor vacanamātreṇa sa ca brahmarṣitāṃ gataḥ vītahavyo mahārāja brahmavāditvam eva ca
13.31.55
tasya gṛtsamadaḥ putro rūpeṇendra ivāparaḥ śakras tvam iti yo daityair nigṛhītaḥ kilābhavat
13.31.56
ṛgvede vartate cāgryā śrutir atra viśāṃ pate yatra gṛtsamado brahman brāhmaṇaiḥ sa mahīyate
13.31.57
sa brahmacārī viprarṣiḥ śrīmān gṛtsamado 'bhavat putro gṛtsamadasyāpi sucetā abhavad dvijaḥ
13.31.58
varcāḥ sutejasaḥ putro vihavyas tasya cātmajaḥ vihavyasya tu putras tu vitatyas tasya cātmajaḥ
13.31.59
vitatyasya sutaḥ satyaḥ santaḥ satyasya cātmajaḥ śravās tasya sutaś carṣiḥ śravasaś cābhavat tamaḥ
13.31.60
tamasaś ca prakāśo 'bhūt tanayo dvijasattamaḥ prakāśasya ca vāgindro babhūva jayatāṃ varaḥ
13.31.61
tasyātmajaś ca pramatir vedavedāṅgapāragaḥ ghṛtācyāṃ tasya putras tu rurur nāmodapadyata
13.31.62
pramadvarāyāṃ tu ruroḥ putraḥ samudapadyata śunako nāma viprarṣir yasya putro 'tha śaunakaḥ
13.31.63
evaṃ vipratvam agamad vītahavyo narādhipaḥ bhṛgoḥ prasādād rājendra kṣatriyaḥ kṣatriyarṣabha
13.31.64
tathaiva kathito vaṃśo mayā gārtsamadas tava vistareṇa mahārāja kim anyad anupṛcchasi
13.32.1
yudhiṣṭhira uvāca ke pūjyāḥ ke namaskāryā mānavair bharatarṣabha vistareṇa tad ācakṣva na hi tṛpyāmi kathyatām
13.32.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam nāradasya ca saṃvādaṃ vāsudevasya cobhayoḥ
13.32.3
nāradaṃ prāñjaliṃ dṛṣṭvā pūjayānaṃ dvijarṣabhān keśavaḥ paripapraccha bhagavan kān namasyasi
13.32.4
bahumānaḥ paraḥ keṣu bhavato yān namasyasi śakyaṃ cec chrotum icchāmi brūhy etad dharmavittama
13.32.5
nārada uvāca śṛṇu govinda yān etān pūjayāmy arimardana tvatto 'nyaḥ kaḥ pumāṃl loke śrotum etad ihārhati
13.32.6
varuṇaṃ vāyum ādityaṃ parjanyaṃ jātavedasam sthāṇuṃ skandaṃ tathā lakṣmīṃ viṣṇuṃ brahmāṇam eva ca
13.32.7
vācaspatiṃ candramasam apaḥ pṛthvīṃ sarasvatīm satataṃ ye namasyanti tān namasyāmy ahaṃ vibho
13.32.8
tapodhanān vedavido nityaṃ vedaparāyaṇān mahārhān vṛṣṇiśārdūla sadā saṃpūjayāmy aham
13.32.9
abhuktvā devakāryāṇi kurvate ye 'vikatthanāḥ saṃtuṣṭāś ca kṣamāyuktās tān namasyāmy ahaṃ vibho
13.32.10
samyag dadati ye ceṣṭān kṣāntā dāntā jitendriyāḥ sasyaṃ dhanaṃ kṣitiṃ gāś ca tān namasyāmi yādava
13.32.11
ye te tapasi vartante vane mūlaphalāśanāḥ asaṃcayāḥ kriyāvantas tān namasyāmi yādava
13.32.12
ye bhṛtyabharaṇe saktāḥ satataṃ cātithipriyāḥ bhuñjante devaśeṣāṇi tān namasyāmi yādava
13.32.13
ye vedaṃ prāpya durdharṣā vāgmino brahmavādinaḥ yājanādhyāpane yuktā nityaṃ tān pūjayāmy aham
13.32.14
prasannahṛdayāś caiva sarvasattveṣu nityaśaḥ ā pṛṣṭhatāpāt svādhyāye yuktās tān pūjayāmy aham
13.32.15
guruprasāde svādhyāye yatante ye sthiravratāḥ śuśrūṣavo 'nasūyantas tān namasyāmi yādava
13.32.16
suvratā munayo ye ca brahmaṇyāḥ satyasaṃgarāḥ voḍhāro havyakavyānāṃ tān namasyāmi yādava
13.32.17
bhaikṣyacaryāsu niratāḥ kṛśā gurukulāśrayāḥ niḥsukhā nirdhanā ye ca tān namasyāmi yādava
13.32.18
nirmamā niṣpratidvaṃdvā nirhrīkā niṣprayojanāḥ ahiṃsāniratā ye ca ye ca satyavratā narāḥ dāntāḥ śamaparāś caiva tān namasyāmi keśava
13.32.19
devatātithipūjāyāṃ prasaktā gṛhamedhinaḥ kapotavṛttayo nityaṃ tān namasyāmi yādava
13.32.20
yeṣāṃ trivargaḥ kṛtyeṣu vartate nopahīyate śiṣṭācārapravṛttāś ca tān namasyāmy ahaṃ sadā
13.32.21
brāhmaṇās triṣu lokeṣu ye trivargam anuṣṭhitāḥ alolupāḥ puṇyaśīlās tān namasyāmi keśava
13.32.22
abbhakṣā vāyubhakṣāś ca sudhābhakṣāś ca ye sadā vrataiś ca vividhair yuktās tān namasyāmi mādhava
13.32.23
ayonīn agniyonīṃś ca brahmayonīṃs tathaiva ca sarvabhūtātmayonīṃś ca tān namasyāmy ahaṃ dvijān
13.32.24
nityam etān namasyāmi kṛṣṇa lokakarān ṛṣīn lokajyeṣṭhāñ jñānaniṣṭhāṃs tamoghnāṃl lokabhāskarān
13.32.25
tasmāt tvam api vārṣṇeya dvijān pūjaya nityadā pūjitāḥ pūjanārhā hi sukhaṃ dāsyanti te 'nagha
13.32.26
asmiṃl loke sadā hy ete paratra ca sukhapradāḥ ta ete mānyamānā vai pradāsyanti sukhaṃ tava
13.32.27
ye sarvātithayo nityaṃ goṣu ca brāhmaṇeṣu ca nityaṃ satye ca niratā durgāṇy atitaranti te
13.32.28
nityaṃ śamaparā ye ca tathā ye cānasūyakāḥ nityaṃ svādhyāyino ye ca durgāṇy atitaranti te
13.32.29
sarvān devān namasyanti ye caikaṃ devam āśritāḥ śraddadhānāś ca dāntāś ca durgāṇy atitaranti te
13.32.30
tathaiva viprapravarān namaskṛtya yatavratān bhavanti ye dānaratā durgāṇy atitaranti te
13.32.31
agnīn ādhāya vidhivat prayatā dhārayanti ye prāptāḥ somāhutiṃ caiva durgāṇy atitaranti te
13.32.32
mātāpitror guruṣu ca samyag vartanti ye sadā yathā tvaṃ vṛṣṇiśārdūlety uktvaivaṃ virarāma saḥ
13.32.33
tasmāt tvam api kaunteya pitṛdevadvijātithīn samyak pūjaya yena tvaṃ gatim iṣṭām avāpsyasi
13.33.1
yudhiṣṭhira uvāca kiṃ rājñaḥ sarvakṛtyānāṃ garīyaḥ syāt pitāmaha kiṃ kurvan karma nṛpatir ubhau lokau samaśnute
13.33.2
bhīṣma uvāca etad rājñaḥ kṛtyatamam abhiṣiktasya bhārata brāhmaṇānām anuṣṭhānam atyantaṃ sukham icchatā śrotriyān brāhmaṇān vṛddhān nityam evābhipūjayet
13.33.3
paurajānapadāṃś cāpi brāhmaṇāṃś ca bahuśrutān sāntvena bhogadānena namaskārais tathārcayet
13.33.4
etat kṛtyatamaṃ rājño nityam eveti lakṣayet yathātmānaṃ yathā putrāṃs tathaitān paripālayet
13.33.5
ye cāpy eṣāṃ pūjyatamās tān dṛḍhaṃ pratipūjayet teṣu śānteṣu tad rāṣṭraṃ sarvam eva virājate
13.33.6
te pūjyās te namaskāryās te rakṣyāḥ pitaro yathā teṣv eva yātrā lokasya bhūtānām iva vāsave
13.33.7
abhicārair upāyaiś ca daheyur api tejasā niḥśeṣaṃ kupitāḥ kuryur ugrāḥ satyaparākramāḥ
13.33.8
nāntam eṣāṃ prapaśyāmi na diśaś cāpy apāvṛtāḥ kupitāḥ samudīkṣante dāveṣv agniśikhā iva
13.33.9
vidyan teṣāṃ sāhasikā guṇās teṣām atīva hi kūpā iva tṛṇacchannā viśuddhā dyaur ivāpare
13.33.10
prasahyakāriṇaḥ ke cit kārpāsamṛdavo 'pare santi caiṣām atiśaṭhās tathānye 'titapasvinaḥ
13.33.11
kṛṣigorakṣyam apy anye bhaikṣam anye 'py anuṣṭhitāḥ corāś cānye 'nṛtāś cānye tathānye naṭanartakāḥ
13.33.12
sarvakarmasu dṛśyante praśānteṣv itareṣu ca vividhācārayuktāś ca brāhmaṇā bharatarṣabha
13.33.13
nānākarmasu yuktānāṃ bahukarmopajīvinām dharmajñānāṃ satāṃ teṣāṃ nityam evānukīrtayet
13.33.14
pitṝṇāṃ devatānāṃ ca manuṣyoragarakṣasām purohitā mahābhāgā brāhmaṇā vai narādhipa
13.33.15
naite devair na pitṛbhir na gandharvair na rākṣasaiḥ nāsurair na piśācaiś ca śakyā jetuṃ dvijātayaḥ
13.33.16
adaivaṃ daivataṃ kuryur daivataṃ cāpy adaivatam yam iccheyuḥ sa rājā syād yaṃ dviṣyuḥ sa parābhavet
13.33.17
parivādaṃ ca ye kuryur brāhmaṇānām acetasaḥ nindāpraśaṃsākuśalāḥ kīrtyakīrtiparāvarāḥ parikupyanti te rājan satataṃ dviṣatāṃ dvijāḥ
13.33.18
brāhmaṇā yaṃ praśaṃsanti puruṣaḥ sa pravardhate brāhmaṇair yaḥ parākruṣṭaḥ parābhūyāt kṣaṇād dhi saḥ
13.33.19
śakā yavanakāmbojās tās tāḥ kṣatriyajātayaḥ vṛṣalatvaṃ parigatā brāhmaṇānām adarśanāt
13.33.20
dramiḷāś ca kaliṅgāś ca pulindāś cāpy uśīnarāḥ kaulāḥ sarpā māhiṣakās tās tāḥ kṣatriyajātayaḥ
13.33.21
vṛṣalatvaṃ parigatā brāhmaṇānām adarśanāt śreyān parājayas tebhyo na jayo jayatāṃ vara
13.33.22
yas tu sarvam idaṃ hanyād brāhmaṇaṃ ca na tatsamam brahmavadhyā mahān doṣa ity āhuḥ paramarṣayaḥ
13.33.23
parivādo dvijātīnāṃ na śrotavyaḥ kathaṃ cana āsītādhomukhas tūṣṇīṃ samutthāya vrajeta vā
13.33.24
na sa jāto janiṣyo vā pṛthivyām iha kaś cana yo brāhmaṇavirodhena sukhaṃ jīvitum utsahet
13.33.25
durgraho muṣṭinā vāyur duḥsparśaḥ pāṇinā śaśī durdharā pṛthivī mūrdhnā durjayā brāhmaṇā bhuvi
13.34.1
bhīṣma uvāca brāhmaṇān eva satataṃ bhṛśaṃ saṃpratipūjayet ete hi somarājāna īśvarāḥ sukhaduḥkhayoḥ
13.34.2
ete bhogair alaṃkārair anyaiś caiva kim icchakaiḥ sadā pūjyā namaskāryā rakṣyāś ca pitṛvan nṛpaiḥ ato rāṣṭrasya śāntir hi bhūtānām iva vāsavāt
13.34.3
jāyatāṃ brahmavarcasvī rāṣṭre vai brāhmaṇaḥ śuciḥ mahārathaś ca rājanya eṣṭavyaḥ śatrutāpanaḥ
13.34.4
brāhmaṇaṃ jātisaṃpannaṃ dharmajñaṃ saṃśitavratam vāsayeta gṛhe rājan na tasmāt param asti vai
13.34.5
brāhmaṇebhyo havir dattaṃ pratigṛhṇanti devatāḥ pitaraḥ sarvabhūtānāṃ naitebhyo vidyate param
13.34.6
ādityaś candramā vāyur bhūmir āpo 'mbaraṃ diśaḥ sarve brāhmaṇam āviśya sadānnam upabhuñjate
13.34.7
na tasyāśnanti pitaro yasya viprā na bhuñjate devāś cāpy asya nāśnanti pāpasya brāhmaṇadviṣaḥ
13.34.8
brāhmaṇeṣu tu tuṣṭeṣu prīyante pitaraḥ sadā tathaiva devatā rājan nātra kāryā vicāraṇā
13.34.9
tathaiva te 'pi prīyante yeṣāṃ bhavati tad dhaviḥ na ca pretya vinaśyanti gacchanti paramāṃ gatim
13.34.10
yena yenaiva haviṣā brāhmaṇāṃs tarpayen naraḥ tena tenaiva prīyante pitaro devatās tathā
13.34.11
brāhmaṇād eva tad bhūtaṃ prabhavanti yataḥ prajāḥ yataś cāyaṃ prabhavati pretya yatra ca gacchati
13.34.12
vedaiṣa mārgaṃ svargasya tathaiva narakasya ca āgatānāgate cobhe brāhmaṇo dvipadāṃ varaḥ brāhmaṇo bharataśreṣṭha svadharmaṃ veda medhayā
13.34.13
ye cainam anuvartante te na yānti parābhavam na te pretya vinaśyanti gacchanti na parābhavam
13.34.14
ye brāhmaṇamukhāt prāptaṃ pratigṛhṇanti vai vacaḥ kṛtātmāno mahātmānas te na yānti parābhavam
13.34.15
kṣatriyāṇāṃ pratapatāṃ tejasā ca balena ca brāhmaṇeṣv eva śāmyanti tejāṃsi ca balāni ca
13.34.16
bhṛgavo 'jayaṃs tālajaṅghān nīpān aṅgiraso 'jayan bharadvājo vaitahavyān ailāṃś ca bharatarṣabha
13.34.17
citrāyudhāṃś cāpy ajayann ete kṛṣṇājinadhvajāḥ prakṣipyātha ca kumbhān vai pāragāminam ārabhet
13.34.18
yat kiṃ cit kathyate loke śrūyate paśyate 'pi vā sarvaṃ tad brāhmaṇeṣv eva gūḍho 'gnir iva dāruṣu
13.34.19
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam saṃvādaṃ vāsudevasya pṛthvyāś ca bharatarṣabha
13.34.20
vāsudeva uvāca mātaraṃ sarvabhūtānāṃ pṛcche tvā saṃśayaṃ śubhe kena svit karmaṇā pāpaṃ vyapohati naro gṛhī
13.34.21
pṛthivy uvāca brāhmaṇān eva seveta pavitraṃ hy etad uttamam brāhmaṇān sevamānasya rajaḥ sarvaṃ praṇaśyati
13.34.22
ato bhūtir ataḥ kīrtir ato buddhiḥ prajāyate apareṣāṃ pareṣāṃ ca parebhyaś caiva ye pare
13.34.23
brāhmaṇā yaṃ praśaṃsanti puruṣaḥ sa pravardhate atha yo brāhmaṇākruṣṭaḥ parābhavati so 'cirāt
13.34.24
yathā mahārṇave kṣipta āmaloṣṭo vinaśyati tathā duścaritaṃ karma parābhāvāya kalpate
13.34.25
paśya candre kṛtaṃ lakṣma samudre lavaṇodakam tathā bhagasahasreṇa mahendraṃ paricihnitam
13.34.26
teṣām eva prabhāvena sahasranayano hy asau śatakratuḥ samabhavat paśya mādhava yādṛśam
13.34.27
icchan bhūtiṃ ca kīrtiṃ ca lokāṃś ca madhusūdana brāhmaṇānumate tiṣṭhet puruṣaḥ śucir ātmavān
13.34.28
ity etad vacanaṃ śrutvā medinyā madhusūdanaḥ sādhu sādhv ity athety uktvā medinīṃ pratyapūjayat
13.34.29
etāṃ śrutvopamāṃ pārtha prayato brāhmaṇarṣabhān satataṃ pūjayethās tvaṃ tataḥ śreyo 'bhipatsyase
13.35.1
bhīṣma uvāca janmanaiva mahābhāgo brāhmaṇo nāma jāyate namasyaḥ sarvabhūtānām atithiḥ prasṛtāgrabhuk
13.35.2
sarvān naḥ suhṛdas tāta brāhmaṇāḥ sumanomukhāḥ gīrbhir maṅgalayuktābhir anudhyāyanti pūjitāḥ
13.35.3
sarvān no dviṣatas tāta brāhmaṇā jātamanyavaḥ gīrbhir dāruṇayuktābhir abhihanyur apūjitāḥ
13.35.4
atra gāthā brahmagītāḥ kīrtayanti purāvidaḥ sṛṣṭvā dvijātīn dhātā hi yathāpūrvaṃ samādadhat
13.35.5
na vo 'nyad iha kartavyaṃ kiṃ cid ūrdhvaṃ yathāvidhi guptā gopāyata brahma śreyo vas tena śobhanam
13.35.6
svam eva kurvatāṃ karma śrīr vo brāhmī bhaviṣyati pramāṇaṃ sarvabhūtānāṃ pragrahaṃ ca gamiṣyatha
13.35.7
na śaudraṃ karma kartavyaṃ brāhmaṇena vipaścitā śaudraṃ hi kurvataḥ karma dharmaḥ samuparudhyate
13.35.8
śrīś ca buddhiś ca tejaś ca vibhūtiś ca pratāpinī svādhyāyenaiva māhātmyaṃ vimalaṃ pratipatsyatha
13.35.9
hutvā cāhavanīyasthaṃ mahābhāgye pratiṣṭhitāḥ agrabhojyāḥ prasūtīnāṃ śriyā brāhmyānukalpitāḥ
13.35.10
śraddhayā parayā yuktā hy anabhidrohalabdhayā damasvādhyāyaniratāḥ sarvān kāmān avāpsyatha
13.35.11
yac caiva mānuṣe loke yac ca deveṣu kiṃ cana sarvaṃ tat tapasā sādhyaṃ jñānena vinayena ca
13.35.12
ity etā brahmagītās te samākhyātā mayānagha viprānukampārtham idaṃ tena proktaṃ hi dhīmatā
13.35.13
bhūyas teṣāṃ balaṃ manye yathā rājñas tapasvinaḥ durāsadāś ca caṇḍāś ca rabhasāḥ kṣiprakāriṇaḥ
13.35.14
santy eṣāṃ siṃhasattvāś ca vyāghrasattvās tathāpare varāhamṛgasattvāś ca gajasattvās tathāpare
13.35.15
karpāsamṛdavaḥ ke cit tathānye makaraspṛśaḥ vibhāṣyaghātinaḥ ke cit tathā cakṣurhaṇo 'pare
13.35.16
santi cāśīviṣanibhāḥ santi mandās tathāpare vividhānīha vṛttāni brāhmaṇānāṃ yudhiṣṭhira
13.35.17
mekalā dramiḍāḥ kāśāḥ pauṇḍrāḥ kollagirās tathā śauṇḍikā daradā darvāś caurāḥ śabarabarbarāḥ
13.35.18
kirātā yavanāś caiva tās tāḥ kṣatriyajātayaḥ vṛṣalatvam anuprāptā brāhmaṇānām adarśanāt
13.35.19
brāhmaṇānāṃ paribhavād asurāḥ salileśayāḥ brāhmaṇānāṃ prasādāc ca devāḥ svarganivāsinaḥ
13.35.20
aśakyaṃ spraṣṭum ākāśam acālyo himavān giriḥ avāryā setunā gaṅgā durjayā brāhmaṇā bhuvi
13.35.21
na brāhmaṇavirodhena śakyā śāstuṃ vasuṃdharā brāhmaṇā hi mahātmāno devānām api devatāḥ
13.35.22
tān pūjayasva satataṃ dānena paricaryayā yadīcchasi mahīṃ bhoktum imāṃ sāgaramekhalām
13.35.23
pratigraheṇa tejo hi viprāṇāṃ śāmyate 'nagha pratigrahaṃ ye neccheyus te 'pi rakṣyās tvayānagha
13.36.1
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam śakraśambarasaṃvādaṃ tan nibodha yudhiṣṭhira
13.36.2
śakro hy ajñātarūpeṇa jaṭī bhūtvā rajoruṇaḥ virūpaṃ rūpam āsthāya praśnaṃ papraccha śambaram
13.36.3
kena śambara vṛttena svajātyān adhitiṣṭhasi śreṣṭhaṃ tvāṃ kena manyante tan me prabrūhi pṛcchataḥ
13.36.4
śambara uvāca nāsūyāmi sadā viprān brahmāṇaṃ ca pitāmaham śāstrāṇi vadato viprān saṃmanyāmi yathāsukham
13.36.5
śrutvā ca nāvajānāmi nāparādhyāmi karhi cit abhyarcyān anupṛcchāmi pādau gṛhṇāmi dhīmatām
13.36.6
te viśrabdhāḥ prabhāṣante saṃyacchanti ca māṃ sadā pramatteṣv apramatto 'smi sadā supteṣu jāgṛmi
13.36.7
te mā śāstrapathe yuktaṃ brahmaṇyam anasūyakam samāsiñcanti śāstāraḥ kṣaudraṃ madhv iva makṣikāḥ
13.36.8
yac ca bhāṣanti te tuṣṭās tat tad gṛhṇāmi medhayā samādhim ātmano nityam anulomam acintayan
13.36.9
so 'haṃ vāgagrasṛṣṭānāṃ rasānām avalehakaḥ svajātyān adhitiṣṭhāmi nakṣatrāṇīva candramāḥ
13.36.10
etat pṛthivyām amṛtam etac cakṣur anuttamam yad brāhmaṇamukhāc chāstram iha śrutvā pravartate
13.36.11
etat kāraṇam ājñāya dṛṣṭvā devāsuraṃ purā yuddhaṃ pitā me hṛṣṭātmā vismitaḥ pratyapadyata
13.36.12
dṛṣṭvā ca brāhmaṇānāṃ tu mahimānaṃ mahātmanām paryapṛcchat katham ime siddhā iti niśākaram
13.36.13
soma uvāca brāhmaṇās tapasā sarve sidhyante vāgbalāḥ sadā bhujavīryā hi rājāno vāgastrāś ca dvijātayaḥ
13.36.14
pravasan vāpy adhīyīta bahvīr durvasatīr vasan nirmanyur api nirmāno yatiḥ syāt samadarśanaḥ
13.36.15
api cej jātisaṃpannaḥ sarvān vedān pitur gṛhe ślāghamāna ivādhīyed grāmya ity eva taṃ viduḥ
13.36.16
bhūmir etau nigirati sarpo bilaśayān iva rājānaṃ cāpy ayoddhāraṃ brāhmaṇaṃ cāpravāsinam
13.36.17
atimānaḥ śriyaṃ hanti puruṣasyālpamedhasaḥ garbheṇa duṣyate kanyā gṛhavāsena ca dvijaḥ
13.36.18
ity etan me pitā śrutvā somād adbhutadarśanāt brāhmaṇān pūjayām āsa tathaivāhaṃ mahāvratān
13.36.19
bhīṣma uvāca śrutvaitad vacanaṃ śakro dānavendramukhāc cyutam dvijān saṃpūjayām āsa mahendratvam avāpa ca
13.37.1
yudhiṣṭhira uvāca apūrvaṃ vā bhavet pātram atha vāpi ciroṣitam dūrād abhyāgataṃ vāpi kiṃ pātraṃ syāt pitāmaha
13.37.2
bhīṣma uvāca kriyā bhavati keṣāṃ cid upāṃśuvratam uttamam yo yo yāceta yat kiṃ cit sarvaṃ dadyāma ity uta
13.37.3
apīḍayan bhṛtyavargam ity evam anuśuśruma pīḍayan bhṛtyavargaṃ hi ātmānam apakarṣati
13.37.4
apūrvaṃ vāpi yat pātraṃ yac cāpi syāc ciroṣitam dūrād abhyāgataṃ cāpi tat pātraṃ ca vidur budhāḥ
13.37.5
yudhiṣṭhira uvāca apīḍayā ca bhṛtyānāṃ dharmasyāhiṃsayā tathā pātraṃ vidyāma tattvena yasmai dattaṃ na saṃtapet
13.37.6
bhīṣma uvāca ṛtvikpurohitācāryāḥ śiṣyāḥ saṃbandhibāndhavāḥ sarve pūjyāś ca mānyāś ca śrutavṛttopasaṃhitāḥ
13.37.7
ato 'nyathā vartamānāḥ sarve nārhanti satkriyām tasmān nityaṃ parīkṣeta puruṣān praṇidhāya vai
13.37.8
akrodhaḥ satyavacanam ahiṃsā dama ārjavam adroho nātimānaś ca hrīs titikṣā tapaḥ śamaḥ
13.37.9
yasminn etāni dṛśyante na cākāryāṇi bhārata bhāvato viniviṣṭāni tat pātraṃ mānam arhati
13.37.10
tathā ciroṣitaṃ cāpi saṃpratyāgatam eva ca apūrvaṃ caiva pūrvaṃ ca tat pātraṃ mānam arhati
13.37.11
aprāmāṇyaṃ ca vedānāṃ śāstrāṇāṃ cātilaṅghanam sarvatra cānavasthānam etan nāśanam ātmanaḥ
13.37.12
bhavet paṇḍitamānī yo brāhmaṇo vedanindakaḥ ānvīkṣikīṃ tarkavidyām anurakto nirarthikām
13.37.13
hetuvādān bruvan satsu vijetāhetuvādikaḥ ākroṣṭā cātivaktā ca brāhmaṇānāṃ sadaiva hi
13.37.14
sarvābhiśaṅkī mūḍhaś ca bālaḥ kaṭukavāg api boddhavyas tādṛśas tāta naraśvānaṃ hi taṃ viduḥ
13.37.15
yathā śvā bhaṣituṃ caiva hantuṃ caivāvasṛjyate evaṃ saṃbhāṣaṇārthāya sarvaśāstravadhāya ca alpaśrutāḥ kutarkāś ca dṛṣṭāḥ spṛṣṭāḥ kupaṇḍitāḥ
13.37.16
śrutismṛtītihāsādipurāṇāraṇyavedinaḥ anurundhyād bahujñāṃś ca sārajñāṃś caiva paṇḍitān
13.37.17
lokayātrā ca draṣṭavyā dharmaś cātmahitāni ca evaṃ naro vartamānaḥ śāśvatīr edhate samāḥ
13.37.18
ṛṇam unmucya devānām ṛṣīṇāṃ ca tathaiva ca pitṝṇām atha viprāṇām atithīnāṃ ca pañcamam
13.37.19
paryāyeṇa viśuddhena sunirṇiktena karmaṇā evaṃ gṛhasthaḥ karmāṇi kurvan dharmān na hīyate
13.38.1
yudhiṣṭhira uvāca strīṇāṃ svabhāvam icchāmi śrotuṃ bharatasattama striyo hi mūlaṃ doṣāṇāṃ laghucittāḥ pitāmaha
13.38.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam nāradasya ca saṃvādaṃ puṃścalyā pañcacūḍayā
13.38.3
lokān anucaran dhīmān devarṣir nāradaḥ purā dadarśāpsarasaṃ brāhmīṃ pañcacūḍām aninditām
13.38.4
tāṃ dṛṣṭvā cārusarvāṅgīṃ papracchāpsarasaṃ muniḥ saṃśayo hṛdi me kaś cit tan me brūhi sumadhyame
13.38.5
evam uktā tu sā vipraṃ pratyuvācātha nāradam viṣaye sati vakṣyāmi samarthāṃ manyase ca mām
13.38.6
nārada uvāca na tvām aviṣaye bhadre niyokṣyāmi kathaṃ cana strīṇāṃ svabhāvam icchāmi tvattaḥ śrotuṃ varānane
13.38.7
bhīṣma uvāca etac chrutvā vacas tasya devarṣer apsarottamā pratyuvāca na śakṣyāmi strī satī nindituṃ striyaḥ
13.38.8
viditās te striyo yāś ca yādṛśāś ca svabhāvataḥ na mām arhasi devarṣe niyoktuṃ praśna īdṛśe
13.38.9
tām uvāca sa devarṣiḥ satyaṃ vada sumadhyame mṛṣāvāde bhaved doṣaḥ satye doṣo na vidyate
13.38.10
ity uktā sā kṛtamatir abhavac cāruhāsinī strīdoṣāñ śāśvatān satyān bhāṣituṃ saṃpracakrame
13.38.11
pañcacūḍovāca kulīnā rūpavatyaś ca nāthavatyaś ca yoṣitaḥ maryādāsu na tiṣṭhanti sa doṣaḥ strīṣu nārada
13.38.12
na strībhyaḥ kiṃ cid anyad vai pāpīyastaram asti vai striyo hi mūlaṃ doṣāṇāṃ tathā tvam api vettha ha
13.38.13
samājñātān ṛddhimataḥ pratirūpān vaśe sthitān patīn antaram āsādya nālaṃ nāryaḥ pratīkṣitum
13.38.14
asaddharmas tv ayaṃ strīṇām asmākaṃ bhavati prabho pāpīyaso narān yad vai lajjāṃ tyaktvā bhajāmahe
13.38.15
striyaṃ hi yaḥ prārthayate saṃnikarṣaṃ ca gacchati īṣac ca kurute sevāṃ tam evecchanti yoṣitaḥ
13.38.16
anarthitvān manuṣyāṇāṃ bhayāt parijanasya ca maryādāyām amaryādāḥ striyas tiṣṭhanti bhartṛṣu
13.38.17
nāsāṃ kaś cid agamyo 'sti nāsāṃ vayasi saṃsthitiḥ virūpaṃ rūpavantaṃ vā pumān ity eva bhuñjate
13.38.18
na bhayān nāpy anukrośān nārthahetoḥ kathaṃ cana na jñātikulasaṃbandhāt striyas tiṣṭhanti bhartṛṣu
13.38.19
yauvane vartamānānāṃ mṛṣṭābharaṇavāsasām nārīṇāṃ svairavṛttānāṃ spṛhayanti kulastriyaḥ
13.38.20
yāś ca śaśvad bahumatā rakṣyante dayitāḥ striyaḥ api tāḥ saṃprasajjante kubjāndhajaḍavāmanaiḥ
13.38.21
paṅguṣv api ca devarṣe ye cānye kutsitā narāḥ strīṇām agamyo loke 'smin nāsti kaś cin mahāmune
13.38.22
yadi puṃsāṃ gatir brahma kathaṃ cin nopapadyate apy anyonyaṃ pravartante na hi tiṣṭhanti bhartṛṣu
13.38.23
alābhāt puruṣāṇāṃ hi bhayāt parijanasya ca vadhabandhabhayāc cāpi svayaṃ guptā bhavanti tāḥ
13.38.24
calasvabhāvā duḥsevyā durgrāhyā bhāvatas tathā prājñasya puruṣasyeha yathā vācas tathā striyaḥ
13.38.25
nāgnis tṛpyati kāṣṭhānāṃ nāpagānāṃ mahodadhiḥ nāntakaḥ sarvabhūtānāṃ na puṃsāṃ vāmalocanāḥ
13.38.26
idam anyac ca devarṣe rahasyaṃ sarvayoṣitām dṛṣṭvaiva puruṣaṃ hṛdyaṃ yoniḥ praklidyate striyaḥ
13.38.27
kāmānām api dātāraṃ kartāraṃ mānasāntvayoḥ rakṣitāraṃ na mṛṣyanti bhartāraṃ paramaṃ striyaḥ
13.38.28
na kāmabhogān bahulān nālaṃkārārthasaṃcayān tathaiva bahu manyante yathā ratyām anugraham
13.38.29
antakaḥ śamano mṛtyuḥ pātālaṃ vaḍavāmukham kṣuradhārā viṣaṃ sarpo vahnir ity ekataḥ striyaḥ
13.38.30
yataś ca bhūtāni mahānti pañca; yataś ca lokā vihitā vidhātrā yataḥ pumāṃsaḥ pramadāś ca nirmitās; tadaiva doṣāḥ pramadāsu nārada
13.39.1
yudhiṣṭhira uvāca ime vai mānavā loke strīṣu sajjanty abhīkṣṇaśaḥ mohena param āviṣṭā daivādiṣṭena pārthiva striyaś ca puruṣeṣv eva pratyakṣaṃ lokasākṣikam
13.39.2
atra me saṃśayas tīvro hṛdi saṃparivartate katham āsāṃ narāḥ saṅgaṃ kurvate kurunandana striyo vā teṣu rajyante virajyante 'tha vā punaḥ
13.39.3
iti tāḥ puruṣavyāghra kathaṃ śakyāḥ sma rakṣitum pramadāḥ puruṣeṇeha tan me vyākhyātum arhasi
13.39.4
etā hi mayamāyābhir vañcayantīha mānavān na cāsāṃ mucyate kaś cit puruṣo hastam āgataḥ gāvo navatṛṇānīva gṛhṇanty eva navān navān
13.39.5
śambarasya ca yā māyā yā māyā namucer api baleḥ kumbhīnaseś caiva sarvās tā yoṣito viduḥ
13.39.6
hasantaṃ prahasanty etā rudantaṃ prarudanti ca apriyaṃ priyavākyaiś ca gṛhṇate kālayogataḥ
13.39.7
uśanā veda yac chāstraṃ yac ca veda bṛhaspatiḥ strībuddhyā na viśiṣyete tāḥ sma rakṣyāḥ kathaṃ naraiḥ
13.39.8
anṛtaṃ satyam ity āhuḥ satyaṃ cāpi tathānṛtam iti yās tāḥ kathaṃ vīra saṃrakṣyāḥ puruṣair iha
13.39.9
strīṇāṃ buddhyupaniṣkarṣād arthaśāstrāṇi śatruhan bṛhaspatiprabhṛtibhir manye sadbhiḥ kṛtāni vai
13.39.10
saṃpūjyamānāḥ puruṣair vikurvanti mano nṛṣu apāstāś ca tathā rājan vikurvanti manaḥ striyaḥ
13.39.11
kas tāḥ śakto rakṣituṃ syād iti me saṃśayo mahān tan me brūhi mahābāho kurūṇāṃ vaṃśavardhana
13.39.12
yadi śakyā kuruśreṣṭha rakṣā tāsāṃ kathaṃ cana kartuṃ vā kṛtapūrvā vā tan me vyākhyātum arhasi
13.40.1
bhīṣma uvāca evam etan mahābāho nātra mithyāsti kiṃ cana yathā bravīṣi kauravya nārīṃ prati janādhipa
13.40.2
atra te vartayiṣyāmi itihāsaṃ purātanam yathā rakṣā kṛtā pūrvaṃ vipulena mahātmanā
13.40.3
pramadāś ca yathā sṛṣṭā brahmaṇā bharatarṣabha yadarthaṃ tac ca te tāta pravakṣye vasudhādhipa
13.40.4
na hi strībhya paraṃ putra pāpīyaḥ kiṃ cid asti vai agnir hi pramadā dīpto māyāś ca mayajā vibho kṣuradhārā viṣaṃ sarpo mṛtyur ity ekataḥ striyaḥ
13.40.5
imāḥ prajā mahābāho dhārmikā iti naḥ śrutam svayaṃ gacchanti devatvaṃ tato devān iyād bhayam
13.40.6
athābhyagacchan devās te pitāmaham ariṃdama nivedya mānasaṃ cāpi tūṣṇīm āsann avāṅmukhāḥ
13.40.7
teṣām antargataṃ jñātvā devānāṃ sa pitāmahaḥ mānavānāṃ pramohārthaṃ kṛtyā nāryo 'sṛjat prabhuḥ
13.40.8
pūrvasarge tu kaunteya sādhvyo nārya ihābhavan asādhvyas tu samutpannā kṛtyā sargāt prajāpateḥ
13.40.9
tābhyaḥ kāmān yathākāmaṃ prādād dhi sa pitāmahaḥ tāḥ kāmalubdhāḥ pramadāḥ prāmathnanta narāṃs tadā
13.40.10
krodhaṃ kāmasya deveśaḥ sahāyaṃ cāsṛjat prabhuḥ asajjanta prajāḥ sarvāḥ kāmakrodhavaśaṃ gatāḥ
13.40.11
na ca strīṇāṃ kriyā kā cid iti dharmo vyavasthitaḥ nirindriyā amantrāś ca striyo 'nṛtam iti śrutiḥ
13.40.12
śayyāsanam alaṃkāram annapānam anāryatām durvāgbhāvaṃ ratiṃ caiva dadau strībhyaḥ prajāpatiḥ
13.40.13
na tāsāṃ rakṣaṇaṃ kartuṃ śakyaṃ puṃsā kathaṃ cana api viśvakṛtā tāta kutas tu puruṣair iha
13.40.14
vācā vā vadhabandhair vā kleśair vā vividhais tathā na śakyā rakṣituṃ nāryas tā hi nityam asaṃyatāḥ
13.40.15
idaṃ tu puruṣavyāghra purastāc chrutavān aham yathā rakṣā kṛtā pūrvaṃ vipulena gurustriyaḥ
13.40.16
ṛṣir āsīn mahābhāgo devaśarmeti viśrutaḥ tasya bhāryā rucir nāma rūpeṇāsadṛśī bhuvi
13.40.17
tasya rūpeṇa saṃmattā devagandharvadānavāḥ viśeṣatas tu rājendra vṛtrahā pākaśāsanaḥ
13.40.18
nārīṇāṃ caritajñaś ca devaśarmā mahāmuniḥ yathāśakti yathotsāhaṃ bhāryāṃ tām abhyarakṣata
13.40.19
puraṃdaraṃ ca jānīte parastrīkāmacāriṇam tasmād yatnena bhāryāyā rakṣaṇaṃ sa cakāra ha
13.40.20
sa kadā cid ṛṣis tāta yajñaṃ kartumanās tadā bhāryāsaṃrakṣaṇaṃ kāryaṃ kathaṃ syād ity acintayat
13.40.21
rakṣāvidhānaṃ manasā sa vicintya mahātapāḥ āhūya dayitaṃ śiṣyaṃ vipulaṃ prāha bhārgavam
13.40.22
yajñakāro gamiṣyāmi ruciṃ cemāṃ sureśvaraḥ putra prārthayate nityaṃ tāṃ rakṣasva yathābalam
13.40.23
apramattena te bhāvyaṃ sadā prati puraṃdaram sa hi rūpāṇi kurute vividhāni bhṛgūdvaha
13.40.24
ity ukto vipulas tena tapasvī niyatendriyaḥ sadaivogratapā rājann agnyarkasadṛśadyutiḥ
13.40.25
dharmajñaḥ satyavādī ca tatheti pratyabhāṣata punaś cedaṃ mahārāja papraccha prathitaṃ gurum
13.40.26
kāni rūpāṇi śakrasya bhavanty āgacchato mune vapus tejaś ca kīdṛg vai tan me vyākhyātum arhasi
13.40.27
tataḥ sa bhagavāṃs tasmai vipulāya mahātmane ācacakṣe yathātattvaṃ māyāṃ śakrasya bhārata
13.40.28
bahumāyaḥ sa viprarṣe balahā pākaśāsanaḥ tāṃs tān vikurute bhāvān bahūn atha muhur muhuḥ
13.40.29
kirīṭī vajrabhṛd dhanvī mukuṭī baddhakuṇḍalaḥ bhavaty atha muhūrtena caṇḍālasamadarśanaḥ
13.40.30
śikhī jaṭī cīravāsāḥ punar bhavati putraka bṛhaccharīraś ca punaḥ pīvaro 'tha punaḥ kṛśaḥ
13.40.31
gauraṃ śyāmaṃ ca kṛṣṇaṃ ca varṇaṃ vikurute punaḥ virūpo rūpavāṃś caiva yuvā vṛddhas tathaiva ca
13.40.32
prājño jaḍaś ca mūkaś ca hrasvo dīrghas tathaiva ca brāhmaṇaḥ kṣatriyaś caiva vaiśyaḥ śūdras tathaiva ca pratilomānulomaś ca bhavaty atha śatakratuḥ
13.40.33
śukavāyasarūpī ca haṃsakokilarūpavān siṃhavyāghragajānāṃ ca rūpaṃ dhārayate punaḥ
13.40.34
daivaṃ daityam atho rājñāṃ vapur dhārayate 'pi ca sukṛśo vāyubhagnāṅgaḥ śakunir vikṛtas tathā
13.40.35
catuṣpād bahurūpaś ca punar bhavati bāliśaḥ makṣikāmaśakādīnāṃ vapur dhārayate 'pi ca
13.40.36
na śakyam asya grahaṇaṃ kartuṃ vipula kena cit api viśvakṛtā tāta yena sṛṣṭam idaṃ jagat
13.40.37
punar antarhitaḥ śakro dṛśyate jñānacakṣuṣā vāyubhūtaś ca sa punar devarājo bhavaty uta
13.40.38
evaṃ rūpāṇi satataṃ kurute pākaśāsanaḥ tasmād vipula yatnena rakṣemāṃ tanumadhyamām
13.40.39
yathā ruciṃ nāvalihed devendro bhṛgusattama kratāv upahitaṃ nyastaṃ haviḥ śveva durātmavān
13.40.40
evam ākhyāya sa munir yajñakāro 'gamat tadā devaśarmā mahābhāgas tato bharatasattama
13.40.41
vipulas tu vacaḥ śrutvā guroś cintāparo 'bhavat rakṣāṃ ca paramāṃ cakre devarājān mahābalāt
13.40.42
kiṃ nu śakyaṃ mayā kartuṃ gurudārābhirakṣaṇe māyāvī hi surendro 'sau durdharṣaś cāpi vīryavān
13.40.43
nāpidhāyāśramaṃ śakyo rakṣituṃ pākaśāsanaḥ uṭajaṃ vā tathā hy asya nānāvidhasarūpatā
13.40.44
vāyurūpeṇa vā śakro gurupatnīṃ pradharṣayet tasmād imāṃ saṃpraviśya ruciṃ sthāsye 'ham adya vai
13.40.45
atha vā pauruṣeṇeyam aśakyā rakṣituṃ mayā bahurūpo hi bhagavāñ chrūyate harivāhanaḥ
13.40.46
so 'haṃ yogabalād enāṃ rakṣiṣye pākaśāsanāt gātrāṇi gātrair asyāhaṃ saṃpravekṣye 'bhirakṣitum
13.40.47
yady ucchiṣṭām imāṃ patnīṃ ruciṃ paśyeta me guruḥ śapsyaty asaṃśayaṃ kopād divyajñāno mahātapāḥ
13.40.48
na ceyaṃ rakṣituṃ śakyā yathānyā pramadā nṛbhiḥ māyāvī hi surendro 'sāv aho prāpto 'smi saṃśayam
13.40.49
avaśyakaraṇīyaṃ hi guror iha hi śāsanam yadi tv etad ahaṃ kuryām āścaryaṃ syāt kṛtaṃ mayā
13.40.50
yogenānupraviśyeha gurupatnyāḥ kalevaram nirmuktasya rajorūpān nāparādho bhaven mama
13.40.51
yathā hi śūnyāṃ pathikaḥ sabhām adhyāvaset pathi tathādyāvāsayiṣyāmi gurupatnyāḥ kalevaram
13.40.52
asaktaḥ padmapatrastho jalabindur yathā calaḥ evam eva śarīre 'syā nivatsyāmi samāhitaḥ
13.40.53
ity evaṃ dharmam ālokya vedavedāṃś ca sarvaśaḥ tapaś ca vipulaṃ dṛṣṭvā guror ātmana eva ca
13.40.54
iti niścitya manasā rakṣāṃ prati sa bhārgavaḥ ātiṣṭhat paramaṃ yatnaṃ yathā tac chṛṇu pārthiva
13.40.55
gurupatnīm upāsīno vipulaḥ sa mahātapāḥ upāsīnām anindyāṅgīṃ kathābhiḥ samalobhayat
13.40.56
netrābhyāṃ netrayor asyā raśmīn saṃyojya raśmibhiḥ viveśa vipulaḥ kāyam ākāśaṃ pavano yathā
13.40.57
lakṣaṇaṃ lakṣaṇenaiva vadanaṃ vadanena ca aviceṣṭann atiṣṭhad vai chāyevāntargato muniḥ
13.40.58
tato viṣṭabhya vipulo gurupatnyāḥ kalevaram uvāsa rakṣaṇe yukto na ca sā tam abudhyata
13.40.59
yaṃ kālaṃ nāgato rājan gurus tasya mahātmanaḥ kratuṃ samāpya svagṛhaṃ taṃ kālaṃ so 'bhyarakṣata
13.41.1
bhīṣma uvāca tataḥ kadā cid devendro divyarūpavapurdharaḥ idam antaram ity evaṃ tato 'bhyāgād athāśramam
13.41.2
rūpam apratimaṃ kṛtvā lobhanīyaṃ janādhipa darśanīyatamo bhūtvā praviveśa tam āśramam
13.41.3
sa dadarśa tam āsīnaṃ vipulasya kalevaram niśceṣṭaṃ stabdhanayanaṃ yathālekhyagataṃ tathā
13.41.4
ruciṃ ca rucirāpāṅgīṃ pīnaśroṇipayodharām padmapatraviśālākṣīṃ saṃpūrṇendunibhānanām
13.41.5
sā tam ālokya sahasā pratyutthātum iyeṣa ha rūpeṇa vismitā ko 'sīty atha vaktum ihecchatī
13.41.6
utthātukāmāpi satī vyatiṣṭhad vipulena sā nigṛhītā manuṣyendra na śaśāka viceṣṭitum
13.41.7
tām ābabhāṣe devendraḥ sāmnā paramavalgunā tvadartham āgataṃ viddhi devendraṃ māṃ śucismite
13.41.8
kliśyamānam anaṅgena tvatsaṃkalpodbhavena vai tat paryāpnuhi māṃ subhru purā kālo 'tivartate
13.41.9
tam evaṃvādinaṃ śakraṃ śuśrāva vipulo muniḥ gurupatnyāḥ śarīrastho dadarśa ca surādhipam
13.41.10
na śaśāka ca sā rājan pratyutthātum aninditā vaktuṃ ca nāśakad rājan viṣṭabdhā vipulena sā
13.41.11
ākāraṃ gurupatnyās tu vijñāya sa bhṛgūdvahaḥ nijagrāha mahātejā yogena balavat prabho babandha yogabandhaiś ca tasyāḥ sarvendriyāṇi saḥ
13.41.12
tāṃ nirvikārāṃ dṛṣṭvā tu punar eva śacīpatiḥ uvāca vrīḍito rājaṃs tāṃ yogabalamohitām
13.41.13
ehy ehīti tataḥ sā taṃ prativaktum iyeṣa ca sa tāṃ vācaṃ guroḥ patnyā vipulaḥ paryavartayat
13.41.14
bhoḥ kim āgamane kṛtyam iti tasyāś ca niḥsṛtā vaktrāc chaśāṅkapratimād vāṇī saṃskārabhūṣitā
13.41.15
vrīḍitā sā tu tad vākyam uktvā paravaśā tadā puraṃdaraś ca saṃtrasto babhūva vimanās tadā
13.41.16
sa tad vaikṛtam ālakṣya devarājo viśāṃ pate avaikṣata sahasrākṣas tadā divyena cakṣuṣā
13.41.17
dadarśa ca muniṃ tasyāḥ śarīrāntaragocaram pratibimbam ivādarśe gurupatnyāḥ śarīragam
13.41.18
sa taṃ ghoreṇa tapasā yuktaṃ dṛṣṭvā puraṃdaraḥ prāvepata susaṃtrastaḥ śāpabhītas tadā vibho
13.41.19
vimucya gurupatnīṃ tu vipulaḥ sumahātapāḥ svaṃ kalevaram āviśya śakraṃ bhītam athābravīt
13.41.20
ajitendriya pāpātman kāmātmaka puraṃdara na ciraṃ pūjayiṣyanti devās tvāṃ mānuṣās tathā
13.41.21
kiṃ nu tad vismṛtaṃ śakra na tan manasi te sthitam gautamenāsi yan mukto bhagāṅkaparicihnitaḥ
13.41.22
jāne tvāṃ bāliśamatim akṛtātmānam asthiram mayeyaṃ rakṣyate mūḍha gaccha pāpa yathāgatam
13.41.23
nāhaṃ tvām adya mūḍhātman daheyaṃ hi svatejasā kṛpāyamāṇas tu na te dagdhum icchāmi vāsava
13.41.24
sa ca ghoratapā dhīmān gurur me pāpacetasam dṛṣṭvā tvāṃ nirdahed adya krodhadīptena cakṣuṣā
13.41.25
naivaṃ tu śakra kartavyaṃ punar mānyāś ca te dvijāḥ mā gamaḥ sasutāmātyo 'tyayaṃ brahmabalārditaḥ
13.41.26
amaro 'smīti yad buddhim etām āsthāya vartase māvamaṃsthā na tapasām asādhyaṃ nāma kiṃ cana
13.41.27
tac chrutvā vacanaṃ śakro vipulasya mahātmanaḥ akiṃcid uktvā vrīḍitas tatraivāntaradhīyata
13.41.28
muhūrtayāte śakre tu devaśarmā mahātapāḥ kṛtvā yajñaṃ yathākāmam ājagāma svam āśramam
13.41.29
āgate 'tha gurau rājan vipulaḥ priyakarmakṛt rakṣitāṃ gurave bhāryāṃ nyavedayad aninditām
13.41.30
abhivādya ca śāntātmā sa guruṃ guruvatsalaḥ vipulaḥ paryupātiṣṭhad yathāpūrvam aśaṅkitaḥ
13.41.31
viśrāntāya tatas tasmai sahāsīnāya bhāryayā nivedayām āsa tadā vipulaḥ śakrakarma tat
13.41.32
tac chrutvā sa munis tuṣṭo vipulasya pratāpavān babhūva śīlavṛttābhyāṃ tapasā niyamena ca
13.41.33
vipulasya gurau vṛttiṃ bhaktim ātmani ca prabhuḥ dharme ca sthiratāṃ dṛṣṭvā sādhu sādhv ity uvāca ha
13.41.34
pratinandya ca dharmātmā śiṣyaṃ dharmaparāyaṇam vareṇa cchandayām āsa sa tasmād guruvatsalaḥ anujñātaś ca guruṇā cacārānuttamaṃ tapaḥ
13.41.35
tathaiva devaśarmāpi sabhāryaḥ sa mahātapāḥ nirbhayo balavṛtraghnāc cacāra vijane vane
13.42.1
bhīṣma uvāca vipulas tv akarot tīvraṃ tapaḥ kṛtvā guror vacaḥ tapoyuktam athātmānam amanyata ca vīryavān
13.42.2
sa tena karmaṇā spardhan pṛthivīṃ pṛthivīpate cacāra gatabhīḥ prīto labdhakīrtir varo nṛṣu
13.42.3
ubhau lokau jitau cāpi tathaivāmanyata prabhuḥ karmaṇā tena kauravya tapasā vipulena ca
13.42.4
atha kāle vyatikrānte kasmiṃś cit kurunandana rucyā bhaginyā dānaṃ vai babhūva dhanadhānyavat
13.42.5
etasminn eva kāle tu divyā kā cid varāṅganā bibhratī paramaṃ rūpaṃ jagāmātha vihāyasā
13.42.6
tasyāḥ śarīrāt puṣpāṇi patitāni mahītale tasyāśramasyāvidūre divyagandhāni bhārata
13.42.7
tāny agṛhṇāt tato rājan rucir nalinalocanā tadā nimantrakas tasyā aṅgebhyaḥ kṣipram āgamat
13.42.8
tasyā hi bhaginī tāta jyeṣṭhā nāmnā prabhāvatī bhāryā citrarathasyātha babhūvāṅgeśvarasya vai
13.42.9
pinahya tāni puṣpāṇi keśeṣu varavarṇinī āmantritā tato 'gacchad rucir aṅgapater gṛhān
13.42.10
puṣpāṇi tāni dṛṣṭvātha tadāṅgendravarāṅganā bhaginīṃ codayām āsa puṣpārthe cārulocanā
13.42.11
sā bhartre sarvam ācaṣṭa ruciḥ surucirānanā bhaginyā bhāṣitaṃ sarvam ṛṣis tac cābhyanandata
13.42.12
tato vipulam ānāyya devaśarmā mahātapāḥ puṣpārthe codayām āsa gaccha gaccheti bhārata
13.42.13
vipulas tu guror vākyam avicārya mahātapāḥ sa tathety abravīd rājaṃs taṃ ca deśaṃ jagāma ha
13.42.14
yasmin deśe tu tāny āsan patitāni nabhastalāt amlānāny api tatrāsan kusumāny aparāṇy api
13.42.15
tataḥ sa tāni jagrāha divyāni rucirāṇi ca prāptāni svena tapasā divyagandhāni bhārata
13.42.16
saṃprāpya tāni prītātmā guror vacanakārakaḥ tato jagāma tūrṇaṃ ca campāṃ campakamālinīm
13.42.17
sa vane vijane tāta dadarśa mithunaṃ nṛṇām cakravat parivartantaṃ gṛhītvā pāṇinā karam
13.42.18
tatraikas tūrṇam agamat tatpade parivartayan ekas tu na tathā rājaṃś cakratuḥ kalahaṃ tataḥ
13.42.19
tvaṃ śīghraṃ gacchasīty eko 'bravīn neti tathāparaḥ neti neti ca tau tāta parasparam athocatuḥ
13.42.20
tayor vispardhator evaṃ śapatho 'yam abhūt tadā manasoddiśya vipulaṃ tato vākyam athocatuḥ
13.42.21
āvayor anṛtaṃ prāha yas tasyātha dvijasya vai vipulasya pare loke yā gatiḥ sā bhaved iti
13.42.22
etac chrutvā tu vipulo viṣaṇṇavadano 'bhavat evaṃ tīvratapāś cāhaṃ kaṣṭaś cāyaṃ parigrahaḥ
13.42.23
mithunasyāsya kiṃ me syāt kṛtaṃ pāpaṃ yato gatiḥ aniṣṭā sarvabhūtānāṃ kīrtitānena me 'dya vai
13.42.24
evaṃ saṃcintayann eva vipulo rājasattama avāṅmukho nyastaśirā dadhyau duṣkṛtam ātmanaḥ
13.42.25
tataḥ ṣaḍ anyān puruṣān akṣaiḥ kāñcanarājataiḥ apaśyad dīvyamānān vai lobhaharṣānvitāṃs tathā
13.42.26
kurvataḥ śapathaṃ taṃ vai yaḥ kṛto mithunena vai vipulaṃ vai samuddiśya te 'pi vākyam athābruvan
13.42.27
yo lobham āsthāyāsmākaṃ viṣamaṃ kartum utsahet vipulasya pare loke yā gatis tām avāpnuyāt
13.42.28
etac chrutvā tu vipulo nāpaśyad dharmasaṃkaram janmaprabhṛti kauravya kṛtapūrvam athātmanaḥ
13.42.29
sa pradadhyau tadā rājann agnāv agnir ivāhitaḥ dahyamānena manasā śāpaṃ śrutvā tathāvidham
13.42.30
tasya cintayatas tāta bahvyo dinaniśā yayuḥ idam āsīn manasi ca rucyā rakṣaṇakāritam
13.42.31
lakṣaṇaṃ lakṣaṇenaiva vadanaṃ vadanena ca vidhāya na mayā coktaṃ satyam etad guros tadā
13.42.32
etad ātmani kauravya duṣkṛtaṃ vipulas tadā amanyata mahābhāga tathā tac ca na saṃśayaḥ
13.42.33
sa campāṃ nagarīm etya puṣpāṇi gurave dadau pūjayām āsa ca guruṃ vidhivat sa gurupriyaḥ
13.43.1
bhīṣma uvāca tam āgatam abhiprekṣya śiṣyaṃ vākyam athābravīt devaśarmā mahātejā yat tac chṛṇu narādhipa
13.43.2
devaśarmovāca kiṃ te vipula dṛṣṭaṃ vai tasminn adya mahāvane te tvā jānanti nipuṇa ātmā ca rucir eva ca
13.43.3
vipula uvāca brahmarṣe mithunaṃ kiṃ tat ke ca te puruṣā vibho ye māṃ jānanti tattvena tāṃś ca me vaktum arhasi
13.43.4
devaśarmovāca yad vai tan mithunaṃ brahmann ahorātraṃ hi viddhi tat cakravat parivarteta tat te jānāti duṣkṛtam
13.43.5
ye ca te puruṣā vipra akṣair dīvyanti hṛṣṭavat ṛtūṃs tān abhijānīhi te te jānanti duṣkṛtam
13.43.6
na māṃ kaś cid vijānīta iti kṛtvā na viśvaset naro rahasi pāpātmā pāpakaṃ karma vai dvija
13.43.7
kurvāṇaṃ hi naraṃ karma pāpaṃ rahasi sarvadā paśyanti ṛtavaś cāpi tathā dinaniśe 'py uta
13.43.8
te tvāṃ harṣasmitaṃ dṛṣṭvā guroḥ karmānivedakam smārayantas tathā prāhus te yathā śrutavān bhavān
13.43.9
ahorātraṃ vijānāti ṛtavaś cāpi nityaśaḥ puruṣe pāpakaṃ karma śubhaṃ vā śubhakarmaṇaḥ
13.43.10
tat tvayā mama yat karma vyabhicārād bhayātmakam nākhyātam iti jānantas te tvām āhus tathā dvija
13.43.11
te caiva hi bhaveyus te lokāḥ pāpakṛto yathā kṛtvā nācakṣataḥ karma mama yac ca tvayā kṛtam
13.43.12
tathā śakyā ca durvṛttā rakṣituṃ pramadā dvija na ca tvaṃ kṛtavān kiṃ cid āgaḥ prīto 'smi tena te
13.43.13
yadi tv ahaṃ tvā durvṛttam adrākṣaṃ dvijasattama śapeyaṃ tvām ahaṃ krodhān na me 'trāsti vicāraṇā
13.43.14
sajjanti puruṣe nāryaḥ puṃsāṃ so 'rthaś ca puṣkalaḥ anyathā rakṣataḥ śāpo 'bhaviṣyat te gatiś ca sā
13.43.15
rakṣitā sā tvayā putra mama cāpi niveditā ahaṃ te prītimāṃs tāta svasti svargaṃ gamiṣyasi
13.43.16
bhīṣma uvāca ity uktvā vipulaṃ prīto devaśarmā mahān ṛṣiḥ mumoda svargam āsthāya sahabhāryaḥ saśiṣyakaḥ
13.43.17
idam ākhyātavāṃś cāpi mamākhyānaṃ mahāmuniḥ mārkaṇḍeyaḥ purā rājan gaṅgākūle kathāntare
13.43.18
tasmād bravīmi pārtha tvā striyaḥ sarvāḥ sadaiva ca ubhayaṃ dṛśyate tāsu satataṃ sādhv asādhu ca
13.43.19
striyaḥ sādhvyo mahābhāgāḥ saṃmatā lokamātaraḥ dhārayanti mahīṃ rājann imāṃ savanakānanām
13.43.20
asādhvyaś cāpi durvṛttāḥ kulaghnyaḥ pāpaniścayāḥ vijñeyā lakṣaṇair duṣṭaiḥ svagātrasahajair nṛpa
13.43.21
evam etāsu rakṣā vai śakyā kartuṃ mahātmabhiḥ anyathā rājaśārdūla na śakyā rakṣituṃ striyaḥ
13.43.22
etā hi manujavyāghra tīkṣṇās tīkṣṇaparākramāḥ nāsām asti priyo nāma maithune saṃgame nṛbhiḥ
13.43.23
etāḥ kṛtyāś ca kāryāś ca kṛtāś ca bharatarṣabha na caikasmin ramanty etāḥ puruṣe pāṇḍunandana
13.43.24
nāsu sneho nṛbhiḥ kāryas tathaiverṣyā janeśvara khedam āsthāya bhuñjīta dharmam āsthāya caiva hi
13.43.25
vihanyetānyathā kurvan naraḥ kauravanandana sarvathā rājaśārdūla yuktiḥ sarvatra pūjyate
13.43.26
tenaikena tu rakṣā vai vipulena kṛtā striyāḥ nānyaḥ śakto nṛloke 'smin rakṣituṃ nṛpa yoṣitaḥ
13.44.1
yudhiṣṭhira uvāca yan mūlaṃ sarvadharmāṇāṃ prajanasya gṛhasya ca pitṛdevātithīnāṃ ca tan me brūhi pitāmaha
13.44.2
bhīṣma uvāca ayaṃ hi sarvadharmāṇāṃ dharmaś cintyatamo mataḥ kīdṛśāya pradeyā syāt kanyeti vasudhādhipa
13.44.3
śīlavṛtte samājñāya vidyāṃ yoniṃ ca karma ca adbhir eva pradātavyā kanyā guṇavate vare brāhmaṇānāṃ satām eṣa dharmo nityaṃ yudhiṣṭhira
13.44.4
āvāhyam āvahed evaṃ yo dadyād anukūlataḥ śiṣṭānāṃ kṣatriyāṇāṃ ca dharma eṣa sanātanaḥ
13.44.5
ātmābhipretam utsṛjya kanyābhipreta eva yaḥ abhipretā ca yā yasya tasmai deyā yudhiṣṭhira gāndharvam iti taṃ dharmaṃ prāhur dharmavido janāḥ
13.44.6
dhanena bahunā krītvā saṃpralobhya ca bāndhavān asurāṇāṃ nṛpaitaṃ vai dharmam āhur manīṣiṇaḥ
13.44.7
hatvā chittvā ca śīrṣāṇi rudatāṃ rudatīṃ gṛhāt prasahya haraṇaṃ tāta rākṣasaṃ dharmalakṣaṇam
13.44.8
pañcānāṃ tu trayo dharmyā dvāv adharmyau yudhiṣṭhira paiśāca āsuraś caiva na kartavyau kathaṃ cana
13.44.9
brāhmaḥ kṣātro 'tha gāndharva ete dharmyā nararṣabha pṛthag vā yadi vā miśrāḥ kartavyā nātra saṃśayaḥ
13.44.10
tisro bhāryā brāhmaṇasya dve bhārye kṣatriyasya tu vaiśyaḥ svajātiṃ vindeta tāsv apatyaṃ samaṃ bhavet
13.44.11
brāhmaṇī tu bhavej jyeṣṭhā kṣatriyā kṣatriyasya tu ratyartham api śūdrā syān nety āhur apare janāḥ
13.44.12
apatyajanma śūdrāyāṃ na praśaṃsanti sādhavaḥ śūdrāyāṃ janayan vipraḥ prāyaścittī vidhīyate
13.44.13
triṃśadvarṣo daśavarṣāṃ bhāryāṃ vindeta nagnikām ekaviṃśativarṣo vā saptavarṣām avāpnuyāt
13.44.14
yasyās tu na bhaved bhrātā pitā vā bharatarṣabha nopayaccheta tāṃ jātu putrikādharmiṇī hi sā
13.44.15
trīṇi varṣāṇy udīkṣeta kanyā ṛtumatī satī caturthe tv atha saṃprāpte svayaṃ bhartāram arjayet
13.44.16
prajano hīyate tasyā ratiś ca bharatarṣabha ato 'nyathā vartamānā bhaved vācyā prajāpateḥ
13.44.17
asapiṇḍā ca yā mātur asagotrā ca yā pituḥ ity etām anugaccheta taṃ dharmaṃ manur abravīt
13.44.18
yudhiṣṭhira uvāca śulkam anyena dattaṃ syād dadānīty āha cāparaḥ balād anyaḥ prabhāṣeta dhanam anyaḥ pradarśayet
13.44.19
pāṇigrahītā tv anyaḥ syāt kasya kanyā pitāmaha tattvaṃ jijñāsamānānāṃ cakṣur bhavatu no bhavān
13.44.20
bhīṣma uvāca yat kiṃ cit karma mānuṣyaṃ saṃsthānāya prakṛṣyate mantravan mantritaṃ tasya mṛṣāvādas tu pātakaḥ
13.44.21
bhāryāpatyṛtvigācāryāḥ śiṣyopādhyāya eva ca mṛṣokte daṇḍam arhanti nety āhur apare janāḥ
13.44.22
na hy akāmena saṃvādaṃ manur evaṃ praśaṃsati ayaśasyam adharmyaṃ ca yan mṛṣā dharmakopanam
13.44.23
naikāntadoṣa ekasmiṃs tad dānaṃ nopalabhyate dharmato yāṃ prayacchanti yāṃ ca krīṇanti bhārata
13.44.24
bandhubhiḥ samanujñāto mantrahomau prayojayet tathā sidhyanti te mantrā nādattāyāḥ kathaṃ cana
13.44.25
yas tv atra mantrasamayo bhāryāpatyor mithaḥ kṛtaḥ tam evāhur garīyāṃsaṃ yaś cāsau jñātibhiḥ kṛtaḥ
13.44.26
devadattāṃ patir bhāryāṃ vetti dharmasya śāsanāt sā daivīṃ mānuṣīṃ vācam anṛtāṃ paryudasyati
13.44.27
yudhiṣṭhira uvāca kanyāyāṃ prāptaśulkāyāṃ jyāyāṃś ced āvrajed varaḥ dharmakāmārthasaṃpanno vācyam atrānṛtaṃ na vā
13.44.28
tasminn ubhayato doṣe kurvañ chreyaḥ samācaret ayaṃ naḥ sarvadharmāṇāṃ dharmaś cintyatamo mataḥ
13.44.29
tattvaṃ jijñāsamānānāṃ cakṣur bhavatu no bhavān tad etat sarvam ācakṣva na hi tṛpyāmi kathyatām
13.44.30
bhīṣma uvāca na vai niṣṭhākaraṃ śulkaṃ jñātvāsīt tena nāhṛtam na hi śulkaparāḥ santaḥ kanyāṃ dadati karhi cit
13.44.31
anyair guṇair upetaṃ tu śulkaṃ yācanti bāndhavāḥ alaṃkṛtvā vahasveti yo dadyād anukūlataḥ
13.44.32
tac ca tāṃ ca dadāty eva na śulkaṃ vikrayo na saḥ pratigṛhya bhaved deyam eṣa dharmaḥ sanātanaḥ
13.44.33
dāsyāmi bhavate kanyām iti pūrvaṃ nabhāṣitam ye caivāhur ye ca nāhur ye cāvaśyaṃ vadanty uta
13.44.34
tasmād ā grahaṇāt pāṇer yācayanti parasparam kanyāvaraḥ purā datto marudbhir iti naḥ śrutam
13.44.35
nāniṣṭāya pradātavyā kanyā ity ṛṣicoditam tan mūlaṃ kāmamūlasya prajanasyeti me matiḥ
13.44.36
samīkṣya ca bahūn doṣān saṃvāsād vidviṣāṇayoḥ yathā niṣṭhākaraṃ śulkaṃ na jātv āsīt tathā śṛṇu
13.44.37
ahaṃ vicitravīryāya dve kanye samudāvaham jitvā ca māgadhān sarvān kāśīn atha ca kosalān gṛhītapāṇir ekāsīt prāptaśulkāparābhavat
13.44.38
pāṇau gṛhītā tatraiva visṛjyā iti me pitā abravīd itarāṃ kanyām āvahat sa tu kauravaḥ
13.44.39
apy anyām anupapraccha śaṅkamānaḥ pitur vacaḥ atīva hy asya dharmepsā pitur me 'bhyadhikābhavat
13.44.40
tato 'ham abruvaṃ rājann ācārepsur idaṃ vacaḥ ācāraṃ tattvato vettum icchāmīti punaḥ punaḥ
13.44.41
tato mayaivam ukte tu vākye dharmabhṛtāṃ varaḥ pitā mama mahārāja bāhlīko vākyam abravīt
13.44.42
yadi vaḥ śulkato niṣṭhā na pāṇigrahaṇaṃ tathā lājāntaram upāsīta prāptaśulkā patiṃ vṛtam
13.44.43
na hi dharmavidaḥ prāhuḥ pramāṇaṃ vākyataḥ smṛtam yeṣāṃ vai śulkato niṣṭhā na pāṇigrahaṇāt tathā
13.44.44
prasiddhaṃ bhāṣitaṃ dāne teṣāṃ pratyasanaṃ punaḥ ye manyante krayaṃ śulkaṃ na te dharmavido janāḥ
13.44.45
na caitebhyaḥ pradātavyā na voḍhavyā tathāvidhā na hy eva bhāryā kretavyā na vikreyā kathaṃ cana
13.44.46
ye ca krīṇanti dāsīvad ye ca vikrīṇate janāḥ bhavet teṣāṃ tathā niṣṭhā lubdhānāṃ pāpacetasām
13.44.47
asmin dharme satyavantaṃ paryapṛcchanta vai janāḥ kanyāyāḥ prāptaśulkāyāḥ śulkadaḥ praśamaṃ gataḥ
13.44.48
pāṇigrahītā cānyaḥ syād atra no dharmasaṃśayaḥ tan naś chindhi mahāprājña tvaṃ hi vai prājñasaṃmataḥ tattvaṃ jijñāsamānānāṃ cakṣur bhavatu no bhavān
13.44.49
tān evaṃ bruvataḥ sarvān satyavān vākyam abravīt yatreṣṭaṃ tatra deyā syān nātra kāryā vicāraṇā kurvate jīvato 'py evaṃ mṛte naivāsti saṃśayaḥ
13.44.50
devaraṃ praviśet kanyā tapyed vāpi mahat tapaḥ tam evānuvratā bhūtvā pāṇigrāhasya nāma sā
13.44.51
likhanty eva tu keṣāṃ cid apareṣāṃ śanair api iti ye saṃvadanty atra ta etaṃ niścayaṃ viduḥ
13.44.52
tat pāṇigrahaṇāt pūrvam uttaraṃ yatra vartate sarvamaṅgalamantraṃ vai mṛṣāvādas tu pātakaḥ
13.44.53
pāṇigrahaṇamantrāṇāṃ niṣṭhā syāt saptame pade pāṇigrāhasya bhāryā syād yasya cādbhiḥ pradīyate
13.44.54
anukūlām anuvaṃśāṃ bhrātrā dattām upāgnikām parikramya yathānyāyaṃ bhāryāṃ vinded dvijottamaḥ
13.45.1
yudhiṣṭhira uvāca kanyāyāḥ prāptaśulkāyāḥ patiś cen nāsti kaś cana tatra kā pratipattiḥ syāt tan me brūhi pitāmaha
13.45.2
bhīṣma uvāca yāputrakasyāpy arikthasya pratipat sā tadā bhavet
13.45.3
atha cet sāharec chulkaṃ krītā śulkapradasya sā tasyārthe 'patyam īheta yena nyāyena śaknuyāt
13.45.4
na tasyā mantravat kāryaṃ kaś cit kurvīta kiṃ cana
13.45.5
svayaṃ vṛteti sāvitrī pitrā vai pratyapadyata tat tasyānye praśaṃsanti dharmajñā netare janāḥ
13.45.6
etat tu nāpare cakrur na pare jātu sādhavaḥ sādhūnāṃ punar ācāro garīyo dharmalakṣaṇam
13.45.7
asminn eva prakaraṇe sukratur vākyam abravīt naptā videharājasya janakasya mahātmanaḥ
13.45.8
asadācarite mārge kathaṃ syād anukīrtanam anupraśnaḥ saṃśayo vā satām etad upālabhet
13.45.9
asad eva hi dharmasya pramādo dharma āsuraḥ nānuśuśruma jātv etām imāṃ pūrveṣu janmasu
13.45.10
bhāryāpatyor hi saṃbandhaḥ strīpuṃsos tulya eva saḥ ratiḥ sādhāraṇo dharma iti cāha sa pārthivaḥ
13.45.11
yudhiṣṭhira uvāca atha kena pramāṇena puṃsām ādīyate dhanam putravad dhi pitus tasya kanyā bhavitum arhati
13.45.12
bhīṣma uvāca yathaivātmā tathā putraḥ putreṇa duhitā samā tasyām ātmani tiṣṭhantyāṃ katham anyo dhanaṃ haret
13.45.13
mātuś ca yautakaṃ yat syāt kumārībhāga eva saḥ dauhitra eva vā riktham aputrasya pitur haret
13.45.14
dadāti hi sa piṇḍaṃ vai pitur mātāmahasya ca putradauhitrayor neha viśeṣo dharmataḥ smṛtaḥ
13.45.15
anyatra jātayā sā hi prajayā putra īhate duhitānyatra jātena putreṇāpi viśiṣyate
13.45.16
dauhitrakeṇa dharmeṇa nātra paśyāmi kāraṇam vikrītāsu ca ye putrā bhavanti pitur eva te
13.45.17
asūyavas tv adharmiṣṭhāḥ parasvādāyinaḥ śaṭhāḥ āsurād adhisaṃbhūtā dharmād viṣamavṛttayaḥ
13.45.18
atra gāthā yamodgītāḥ kīrtayanti purāvidaḥ dharmajñā dharmaśāstreṣu nibaddhā dharmasetuṣu
13.45.19
yo manuṣyaḥ svakaṃ putraṃ vikrīya dhanam icchati kanyāṃ vā jīvitārthāya yaḥ śulkena prayacchati
13.45.20
saptāvare mahāghore niraye kālasāhvaye svedaṃ mūtraṃ purīṣaṃ ca tasmin preta upāśnute
13.45.21
ārṣe gomithunaṃ śulkaṃ ke cid āhur mṛṣaiva tat alpaṃ vā bahu vā rājan vikrayas tāvad eva saḥ
13.45.22
yady apy ācaritaḥ kaiś cin naiṣa dharmaḥ kathaṃ cana anyeṣām api dṛśyante lobhataḥ saṃpravṛttayaḥ
13.45.23
vaśyāṃ kumārīṃ vihitāṃ ye ca tām upabhuñjate ete pāpasya kartāras tamasy andhe 'tha śerate
13.45.24
anyo 'py atha na vikreyo manuṣyaḥ kiṃ punaḥ prajāḥ adharmamūlair hi dhanair na tair artho 'sti kaś cana
13.46.1
bhīṣma uvāca prācetasasya vacanaṃ kīrtayanti purāvidaḥ yasyāḥ kiṃ cin nādadate jñātayo na sa vikrayaḥ
13.46.2
arhaṇaṃ tat kumārīṇām ānṛśaṃsyatamaṃ ca tat sarvaṃ ca pratideyaṃ syāt kanyāyai tad aśeṣataḥ
13.46.3
pitṛbhir bhrātṛbhiś caiva śvaśurair atha devaraiḥ pūjyā lālayitavyāś ca bahukalyāṇam īpsubhiḥ
13.46.4
yadi vai strī na roceta pumāṃsaṃ na pramodayet amodanāt punaḥ puṃsaḥ prajanaṃ na pravardhate
13.46.5
pūjyā lālayitavyāś ca striyo nityaṃ janādhipa apūjitāś ca yatraitāḥ sarvās tatrāphalāḥ kriyāḥ tadaiva tat kulaṃ nāsti yadā śocanti jāmayaḥ
13.46.6
jāmīśaptāni gehāni nikṛttānīva kṛtyayā naiva bhānti na vardhante śriyā hīnāni pārthiva
13.46.7
striyaḥ puṃsāṃ paridade manur jigamiṣur divam abalāḥ svalpakaupīnāḥ suhṛdaḥ satyajiṣṇavaḥ
13.46.8
īrṣyavo mānakāmāś ca caṇḍā asuhṛdo 'budhāḥ striyo mānanam arhanti tā mānayata mānavāḥ
13.46.9
strīpratyayo hi vo dharmo ratibhogāś ca kevalāḥ paricaryānnasaṃskārās tadāyattā bhavantu vaḥ
13.46.10
utpādanam apatyasya jātasya paripālanam prītyarthaṃ lokayātrā ca paśyata strīnibandhanam
13.46.11
saṃmānyamānāś caitābhiḥ sarvakāryāṇy avāpsyatha videharājaduhitā cātra ślokam agāyata
13.46.12
nāsti yajñaḥ striyaḥ kaś cin na śrāddhaṃ nopavāsakam dharmas tu bhartṛśuśrūṣā tayā svargaṃ jayaty uta
13.46.13
pitā rakṣati kaumāre bhartā rakṣati yauvane putrās tu sthavirībhāve na strī svātantryam arhati
13.46.14
śriya etāḥ striyo nāma satkāryā bhūtim icchatā lālitā nigṛhītā ca strī śrīr bhavati bhārata
13.47.1
yudhiṣṭhira uvāca sarvaśāstravidhānajña rājadharmārthavittama atīva saṃśayacchettā bhavān vai prathitaḥ kṣitau
13.47.2
kaś cit tu saṃśayo me 'sti tan me brūhi pitāmaha asyām āpadi kaṣṭāyām anyaṃ pṛcchāma kaṃ vayam
13.47.3
yathā nareṇa kartavyaṃ yaś ca dharmaḥ sanātanaḥ etat sarvaṃ mahābāho bhavān vyākhyātum arhati
13.47.4
catasro vihitā bhāryā brāhmaṇasya pitāmaha brāhmaṇī kṣatriyā vaiśyā śūdrā ca ratim icchataḥ
13.47.5
tatra jāteṣu putreṣu sarvāsāṃ kurusattama ānupūrvyeṇa kas teṣāṃ pitryaṃ dāyādyam arhati
13.47.6
kena vā kiṃ tato hāryaṃ pitṛvittāt pitāmaha etad icchāmi kathitaṃ vibhāgas teṣu yaḥ smṛtaḥ
13.47.7
bhīṣma uvāca brāhmaṇaḥ kṣatriyo vaiśyas trayo varṇā dvijātayaḥ eteṣu vihito dharmo brāhmaṇasya yudhiṣṭhira
13.47.8
vaiṣamyād atha vā lobhāt kāmād vāpi paraṃtapa brāhmaṇasya bhavec chūdrā na tu dṛṣṭāntataḥ smṛtā
13.47.9
śūdrāṃ śayanam āropya brāhmaṇaḥ pīḍito bhavet prāyaścittīyate cāpi vidhidṛṣṭena hetunā
13.47.10
tatra jāteṣv apatyeṣu dviguṇaṃ syād yudhiṣṭhira atas te niyamaṃ vitte saṃpravakṣyāmi bhārata
13.47.11
lakṣaṇyo govṛṣo yānaṃ yat pradhānatamaṃ bhavet brāhmaṇyās tad dharet putra ekāṃśaṃ vai pitur dhanāt
13.47.12
śeṣaṃ tu daśadhā kāryaṃ brāhmaṇasvaṃ yudhiṣṭhira tatra tenaiva hartavyāś catvāro 'ṃśāḥ pitur dhanāt
13.47.13
kṣatriyāyās tu yaḥ putro brāhmaṇaḥ so 'py asaṃśayaḥ sa tu mātṛviśeṣeṇa trīn aṃśān hartum arhati
13.47.14
varṇe tṛtīye jātas tu vaiśyāyāṃ brāhmaṇād api dviraṃśas tena hartavyo brāhmaṇasvād yudhiṣṭhira
13.47.15
śūdrāyāṃ brāhmaṇāj jāto nityādeyadhanaḥ smṛtaḥ alpaṃ vāpi pradātavyaṃ śūdrāputrāya bhārata
13.47.16
daśadhā pravibhaktasya dhanasyaiṣa bhavet kramaḥ savarṇāsu tu jātānāṃ samān bhāgān prakalpayet
13.47.17
abrāhmaṇaṃ tu manyante śūdrāputram anaipuṇāt triṣu varṇeṣu jāto hi brāhmaṇād brāhmaṇo bhavet
13.47.18
smṛtā varṇāś ca catvāraḥ pañcamo nādhigamyate haret tu daśamaṃ bhāgaṃ śūdrāputraḥ pitur dhanāt
13.47.19
tat tu dattaṃ haret pitrā nādattaṃ hartum arhati avaśyaṃ hi dhanaṃ deyaṃ śūdrāputrāya bhārata
13.47.20
ānṛśaṃsyaṃ paro dharma iti tasmai pradīyate yatra tatra samutpanno guṇāyaivopakalpate
13.47.21
yadi vāpy ekaputraḥ syād aputro yadi vā bhavet nādhikaṃ daśamād dadyāc chūdrāputrāya bhārata
13.47.22
traivārṣikād yadā bhaktād adhikaṃ syād dvijasya tu yajeta tena dravyeṇa na vṛthā sādhayed dhanam
13.47.23
trisāhasraparo dāyaḥ striyo deyo dhanasya vai tac ca bhartrā dhanaṃ dattaṃ nādattaṃ bhoktum arhati
13.47.24
strīṇāṃ tu patidāyādyam upabhogaphalaṃ smṛtam nāpahāraṃ striyaḥ kuryuḥ pativittāt kathaṃ cana
13.47.25
striyās tu yad bhaved vittaṃ pitrā dattaṃ yudhiṣṭhira brāhmaṇyās tad dharet kanyā yathā putras tathā hi sā sā hi putrasamā rājan vihitā kurunandana
13.47.26
evam etat samuddiṣṭaṃ dharmeṣu bharatarṣabha etad dharmam anusmṛtya na vṛthā sādhayed dhanam
13.47.27
yudhiṣṭhira uvāca śūdrāyāṃ brāhmaṇāj jāto yady adeyadhanaḥ smṛtaḥ kena prativiśeṣeṇa daśamo 'py asya dīyate
13.47.28
brāhmaṇyāṃ brāhmaṇāj jāto brāhmaṇaḥ syān na saṃśayaḥ kṣatriyāyāṃ tathaiva syād vaiśyāyām api caiva hi
13.47.29
kasmāt te viṣamaṃ bhāgaṃ bhajeran nṛpasattama yadā sarve trayo varṇās tvayoktā brāhmaṇā iti
13.47.30
bhīṣma uvāca dārā ity ucyate loke nāmnaikena paraṃtapa proktena caikanāmnāyaṃ viśeṣaḥ sumahān bhavet
13.47.31
tisraḥ kṛtvā puro bhāryāḥ paścād vindeta brāhmaṇīm sā jyeṣṭhā sā ca pūjyā syāt sā ca tābhyo garīyasī
13.47.32
snānaṃ prasādhanaṃ bhartur dantadhāvanam añjanam havyaṃ kavyaṃ ca yac cānyad dharmayuktaṃ bhaved gṛhe
13.47.33
na tasyāṃ jātu tiṣṭhantyām anyā tat kartum arhati brāhmaṇī tv eva tat kuryād brāhmaṇasya yudhiṣṭhira
13.47.34
annaṃ pānaṃ ca mālyaṃ ca vāsāṃsy ābharaṇāni ca brāhmaṇyai tāni deyāni bhartuḥ sā hi garīyasī
13.47.35
manunābhihitaṃ śāstraṃ yac cāpi kurunandana tatrāpy eṣa mahārāja dṛṣṭo dharmaḥ sanātanaḥ
13.47.36
atha ced anyathā kuryād yadi kāmād yudhiṣṭhira yathā brāhmaṇacaṇḍālaḥ pūrvadṛṣṭas tathaiva saḥ
13.47.37
brāhmaṇyāḥ sadṛśaḥ putraḥ kṣatriyāyāś ca yo bhavet rājan viśeṣo nāsty atra varṇayor ubhayor api
13.47.38
na tu jātyā samā loke brāhmaṇyāḥ kṣatriyā bhavet brāhmaṇyāḥ prathamaḥ putro bhūyān syād rājasattama bhūyo 'pi bhūyasā hāryaṃ pitṛvittād yudhiṣṭhira
13.47.39
yathā na sadṛśī jātu brāhmaṇyāḥ kṣatriyā bhavet kṣatriyāyās tathā vaiśyā na jātu sadṛśī bhavet
13.47.40
śrīś ca rājyaṃ ca kośaś ca kṣatriyāṇāṃ yudhiṣṭhira vihitaṃ dṛśyate rājan sāgarāntā ca medinī
13.47.41
kṣatriyo hi svadharmeṇa śriyaṃ prāpnoti bhūyasīm rājā daṇḍadharo rājan rakṣā nānyatra kṣatriyāt
13.47.42
brāhmaṇā hi mahābhāgā devānām api devatāḥ teṣu rājā pravarteta pūjayā vidhipūrvakam
13.47.43
praṇītam ṛṣibhir jñātvā dharmaṃ śāśvatam avyayam lupyamānāḥ svadharmeṇa kṣatriyo rakṣati prajāḥ
13.47.44
dasyubhir hriyamāṇaṃ ca dhanaṃ dārāś ca sarvaśaḥ sarveṣām eva varṇānāṃ trātā bhavati pārthivaḥ
13.47.45
bhūyān syāt kṣatriyāputro vaiśyāputrān na saṃśayaḥ bhūyas tenāpi hartavyaṃ pitṛvittād yudhiṣṭhira
13.47.46
yudhiṣṭhira uvāca uktaṃ te vidhivad rājan brāhmaṇasve pitāmaha itareṣāṃ tu varṇānāṃ kathaṃ viniyamo bhavet
13.47.47
bhīṣma uvāca kṣatriyasyāpi bhārye dve vihite kurunandana tṛtīyā ca bhavec chūdrā na tu dṛṣṭāntataḥ smṛtā
13.47.48
eṣa eva kramo hi syāt kṣatriyāṇāṃ yudhiṣṭhira aṣṭadhā tu bhavet kāryaṃ kṣatriyasvaṃ yudhiṣṭhira
13.47.49
kṣatriyāyā haret putraś caturo 'ṃśān pitur dhanāt yuddhāvahārikaṃ yac ca pituḥ syāt sa harec ca tat
13.47.50
vaiśyāputras tu bhāgāṃs trīn śūdrāputras tathāṣṭamam so 'pi dattaṃ haret pitrā nādattaṃ hartum arhati
13.47.51
ekaiva hi bhaved bhāryā vaiśyasya kurunandana dvitīyā vā bhavec chūdrā na tu dṛṣṭāntataḥ smṛtā
13.47.52
vaiśyasya vartamānasya vaiśyāyāṃ bharatarṣabha śūdrāyāṃ caiva kaunteya tayor viniyamaḥ smṛtaḥ
13.47.53
pañcadhā tu bhavet kāryaṃ vaiśyasvaṃ bharatarṣabha tayor apatye vakṣyāmi vibhāgaṃ ca janādhipa
13.47.54
vaiśyāputreṇa hartavyāś catvāro 'ṃśāḥ pitur dhanāt pañcamas tu bhaved bhāgaḥ śūdrāputrāya bhārata
13.47.55
so 'pi dattaṃ haret pitrā nādattaṃ hartum arhati tribhir varṇais tathā jātaḥ śūdro deyadhano bhavet
13.47.56
śūdrasya syāt savarṇaiva bhāryā nānyā kathaṃ cana śūdrasya samabhāgaḥ syād yadi putraśataṃ bhavet
13.47.57
jātānāṃ samavarṇāsu putrāṇām aviśeṣataḥ sarveṣām eva varṇānāṃ samabhāgo dhane smṛtaḥ
13.47.58
jyeṣṭhasya bhāgo jyeṣṭhaḥ syād ekāṃśo yaḥ pradhānataḥ eṣa dāyavidhiḥ pārtha pūrvam uktaḥ svayaṃbhuvā
13.47.59
samavarṇāsu jātānāṃ viśeṣo 'sty aparo nṛpa vivāhavaiśeṣyakṛtaḥ pūrvaḥ pūrvo viśiṣyate
13.47.60
harej jyeṣṭhaḥ pradhānāṃśam ekaṃ tulyāsuteṣv api madhyamo madhyamaṃ caiva kanīyāṃs tu kanīyasam
13.47.61
evaṃ jātiṣu sarvāsu savarṇāḥ śreṣṭhatāṃ gatāḥ maharṣir api caitad vai mārīcaḥ kāśyapo 'bravīt
13.48.1
yudhiṣṭhira uvāca arthāśrayād vā kāmād vā varṇānāṃ vāpy aniścayāt ajñānād vāpi varṇānāṃ jāyate varṇasaṃkaraḥ
13.48.2
teṣām etena vidhinā jātānāṃ varṇasaṃkare ko dharmaḥ kāni karmāṇi tan me brūhi pitāmaha
13.48.3
bhīṣma uvāca cāturvarṇyasya karmāṇi cāturvarṇyaṃ ca kevalam asṛjat sa ha yajñārthe pūrvam eva prajāpatiḥ
13.48.4
bhāryāś catasro viprasya dvayor ātmāsya jāyate ānupūrvyād dvayor hīnau mātṛjātyau prasūyataḥ
13.48.5
paraṃ śavād brāhmaṇasyaiṣa putraḥ; śūdrāputraṃ pāraśavaṃ tam āhuḥ śuśrūṣakaḥ svasya kulasya sa syāt; svaṃ cāritraṃ nityam atho na jahyāt
13.48.6
sarvān upāyān api saṃpradhārya; samuddharet svasya kulasya tantum jyeṣṭho yavīyān api yo dvijasya; śuśrūṣavān dānaparāyaṇaḥ syāt
13.48.7
tisraḥ kṣatriyasaṃbandhād dvayor ātmāsya jāyate hīnavarṇas tṛtīyāyāṃ śūdra ugra iti smṛtaḥ
13.48.8
dve cāpi bhārye vaiśyasya dvayor ātmāsya jāyate śūdrā śūdrasya cāpy ekā śūdram eva prajāyate
13.48.9
ato viśiṣṭas tv adhamo gurudārapradharṣakaḥ bāhyaṃ varṇaṃ janayati cāturvarṇyavigarhitam
13.48.10
ayājyaṃ kṣatriyo vrātyaṃ sūtaṃ stomakriyāparam vaiśyo vaidehakaṃ cāpi maudgalyam apavarjitam
13.48.11
śūdraś caṇḍālam atyugraṃ vadhyaghnaṃ bāhyavāsinam brāhmaṇyāṃ saṃprajāyanta ity ete kulapāṃsanāḥ ete matimatāṃ śreṣṭha varṇasaṃkarajāḥ prabho
13.48.12
bandī tu jāyate vaiśyān māgadho vākyajīvanaḥ śūdrān niṣādo matsyaghnaḥ kṣatriyāyāṃ vyatikramāt
13.48.13
śūdrād āyogavaś cāpi vaiśyāyāṃ grāmadharmiṇaḥ brāhmaṇair apratigrāhyas takṣā sa vanajīvanaḥ
13.48.14
ete 'pi sadṛśaṃ varṇaṃ janayanti svayoniṣu mātṛjātyāṃ prasūyante pravarā hīnayoniṣu
13.48.15
yathā caturṣu varṇeṣu dvayor ātmāsya jāyate ānantaryāt tu jāyante tathā bāhyāḥ pradhānataḥ
13.48.16
te cāpi sadṛśaṃ varṇaṃ janayanti svayoniṣu parasparasya vartanto janayanti vigarhitān
13.48.17
yathā ca śūdro brāhmaṇyāṃ jantuṃ bāhyaṃ prasūyate evaṃ bāhyatarād bāhyaś cāturvarṇyāt prasūyate
13.48.18
pratilomaṃ tu vartanto bāhyād bāhyataraṃ punaḥ hīnā hīnāt prasūyante varṇāḥ pañcadaśaiva te
13.48.19
agamyāgamanāc caiva vartate varṇasaṃkaraḥ vrātyānām atra jāyante sairandhrā māgadheṣu ca prasādhanopacārajñam adāsaṃ dāsajīvanam
13.48.20
ataś cāyogavaṃ sūte vāgurāvanajīvanam maireyakaṃ ca vaidehaḥ saṃprasūte 'tha mādhukam
13.48.21
niṣādo mudgaraṃ sūte dāśaṃ nāvopajīvinam mṛtapaṃ cāpi caṇḍālaḥ śvapākam atikutsitam
13.48.22
caturo māgadhī sūte krūrān māyopajīvinaḥ māṃsasvādukaraṃ sūdaṃ saugandham iti saṃjñitam
13.48.23
vaidehakāc ca pāpiṣṭhaṃ krūraṃ bhāryopajīvinam niṣādān madranābhaṃ ca kharayānaprayāyinam
13.48.24
caṇḍālāt pulkasaṃ cāpi kharāśvagajabhojinam mṛtacelapraticchannaṃ bhinnabhājanabhojinam
13.48.25
āyogavīṣu jāyante hīnavarṇāsu te trayaḥ kṣudro vaidehakād andhro bahir grāmapratiśrayaḥ
13.48.26
kārāvaro niṣādyāṃ tu carmakārāt prajāyate caṇḍālāt pāṇḍusaupākas tvaksāravyavahāravān
13.48.27
āhiṇḍiko niṣādena vaidehyāṃ saṃprajāyate caṇḍālena tu saupāko maudgalyasamavṛttimān
13.48.28
niṣādī cāpi caṇḍālāt putram antāvasāyinam śmaśānagocaraṃ sūte bāhyair api bahiṣkṛtam
13.48.29
ity etāḥ saṃkare jātyaḥ pitṛmātṛvyatikramāt pracchannā vā prakāśā vā veditavyāḥ svakarmabhiḥ
13.48.30
caturṇām eva varṇānāṃ dharmo nānyasya vidyate varṇānāṃ dharmahīneṣu saṃjñā nāstīha kasya cit
13.48.31
yadṛcchayopasaṃpannair yajñasādhubahiṣkṛtaiḥ bāhyā bāhyais tu jāyante yathāvṛtti yathāśrayam
13.48.32
catuṣpathaśmaśānāni śailāṃś cānyān vanaspatīn yuñjante cāpy alaṃkārāṃs tathopakaraṇāni ca
13.48.33
gobrāhmaṇārthe sāhāyyaṃ kurvāṇā vai na saṃśayaḥ ānṛśaṃsyam anukrośaḥ satyavākyam atha kṣamā
13.48.34
svaśarīraiḥ paritrāṇaṃ bāhyānāṃ siddhikārakam manujavyāghra bhavati tatra me nāsti saṃśayaḥ
13.48.35
yathopadeśaṃ parikīrtitāsu; naraḥ prajāyeta vicārya buddhimān vihīnayonir hi suto 'vasādayet; titīrṣamāṇaṃ salile yathopalam
13.48.36
avidvāṃsam alaṃ loke vidvāṃsam api vā punaḥ nayante hy utpathaṃ nāryaḥ kāmakrodhavaśānugam
13.48.37
svabhāvaś caiva nārīṇāṃ narāṇām iha dūṣaṇam ityarthaṃ na prasajjante pramadāsu vipaścitaḥ
13.48.38
yudhiṣṭhira uvāca varṇāpetam avijñātaṃ naraṃ kaluṣayonijam āryarūpam ivānāryaṃ kathaṃ vidyāmahe nṛpa
13.48.39
bhīṣma uvāca yonisaṃkaluṣe jātaṃ nānācārasamāhitam karmabhiḥ sajjanācīrṇair vijñeyā yoniśuddhatā
13.48.40
anāryatvam anācāraḥ krūratvaṃ niṣkriyātmatā puruṣaṃ vyañjayantīha loke kaluṣayonijam
13.48.41
pitryaṃ vā bhajate śīlaṃ mātṛjaṃ vā tathobhayam na kathaṃ cana saṃkīrṇaḥ prakṛtiṃ svāṃ niyacchati
13.48.42
yathaiva sadṛśo rūpe mātāpitror hi jāyate vyāghraś citrais tathā yoniṃ puruṣaḥ svāṃ niyacchati
13.48.43
kulasrotasi saṃchanne yasya syād yonisaṃkaraḥ saṃśrayaty eva tacchīlaṃ naro 'lpam api vā bahu
13.48.44
āryarūpasamācāraṃ carantaṃ kṛtake pathi svavarṇam anyavarṇaṃ vā svaśīlaṃ śāsti niścaye
13.48.45
nānāvṛtteṣu bhūteṣu nānākarmarateṣu ca janmavṛttasamaṃ loke suśliṣṭaṃ na virajyate
13.48.46
śarīram iha sattvena narasya parikṛṣyate jyeṣṭhamadhyāvaraṃ sattvaṃ tulyasattvaṃ pramodate
13.48.47
jyāyāṃsam api śīlena vihīnaṃ naiva pūjayet api śūdraṃ tu sadvṛttaṃ dharmajñam abhipūjayet
13.48.48
ātmānam ākhyāti hi karmabhir naraḥ; svaśīlacāritrakṛtaiḥ śubhāśubhaiḥ pranaṣṭam apy ātmakulaṃ tathā naraḥ; punaḥ prakāśaṃ kurute svakarmabhiḥ
13.48.49
yoniṣv etāsu sarvāsu saṃkīrṇāsv itarāsu ca yatrātmānaṃ na janayed budhas tāḥ parivarjayet
13.49.1
yudhiṣṭhira uvāca brūhi putrān kuruśreṣṭha varṇānāṃ tvaṃ pṛthak pṛthak kīdṛśyāṃ kīdṛśāś cāpi putrāḥ kasya ca ke ca te
13.49.2
vipravādāḥ subahuśaḥ śrūyante putrakāritāḥ atra no muhyatāṃ rājan saṃśayaṃ chettum arhasi
13.49.3
bhīṣma uvāca ātmā putras tu vijñeyas tasyānantarajaś ca yaḥ niyuktajaś ca vijñeyaḥ sutaḥ prasṛtajas tathā
13.49.4
patitasya ca bhāryāyāṃ bhartrā susamavetayā tathā dattakṛtau putrāv adhyūḍhaś ca tathāparaḥ
13.49.5
ṣaḍ apadhvaṃsajāś cāpi kānīnāpasadās tathā ity ete te samākhyātās tān vijānīhi bhārata
13.49.6
yudhiṣṭhira uvāca ṣaḍ apadhvaṃsajāḥ ke syuḥ ke vāpy apasadās tathā etat sarvaṃ yathātattvaṃ vyākhyātuṃ me tvam arhasi
13.49.7
bhīṣma uvāca triṣu varṇeṣu ye putrā brāhmaṇasya yudhiṣṭhira varṇayoś ca dvayoḥ syātāṃ yau rājanyasya bhārata
13.49.8
eko dvivarṇa evātha tathātraivopalakṣitaḥ ṣaḍ apadhvaṃsajās te hi tathaivāpasadāñ śṛṇu
13.49.9
caṇḍālo vrātyavenau ca brāhmaṇyāṃ kṣatriyāsu ca vaiśyāyāṃ caiva śūdrasya lakṣyante 'pasadās trayaḥ
13.49.10
māgadho vāmakaś caiva dvau vaiśyasyopalakṣitau brāhmaṇyāṃ kṣatriyāyāṃ ca kṣatriyasyaika eva tu
13.49.11
brāhmaṇyāṃ lakṣyate sūta ity ete 'pasadāḥ smṛtāḥ putrareto na śakyaṃ hi mithyā kartuṃ narādhipa
13.49.12
yudhiṣṭhira uvāca kṣetrajaṃ ke cid evāhuḥ sutaṃ ke cit tu śukrajam tulyāv etau sutau kasya tan me brūhi pitāmaha
13.49.13
bhīṣma uvāca retajo vā bhavet putras tyakto vā kṣetrajo bhavet adhyūḍhaḥ samayaṃ bhittvety etad eva nibodha me
13.49.14
yudhiṣṭhira uvāca retojaṃ vidma vai putraṃ kṣetrajasyāgamaḥ katham adhyūḍhaṃ vidma vai putraṃ hitvā ca samayaṃ katham
13.49.15
bhīṣma uvāca ātmajaṃ putram utpādya yas tyajet kāraṇāntare na tatra kāraṇaṃ retaḥ sa kṣetrasvāmino bhavet
13.49.16
putrakāmo hi putrārthe yāṃ vṛṇīte viśāṃ pate tatra kṣetraṃ pramāṇaṃ syān na vai tatrātmajaḥ sutaḥ
13.49.17
anyatra kṣetrajaḥ putro lakṣyate bharatarṣabha na hy ātmā śakyate hantuṃ dṛṣṭāntopagato hy asau
13.49.18
kaś cic ca kṛtakaḥ putraḥ saṃgrahād eva lakṣyate na tatra retaḥ kṣetraṃ vā pramāṇaṃ syād yudhiṣṭhira
13.49.19
yudhiṣṭhira uvāca kīdṛśaḥ kṛtakaḥ putraḥ saṃgrahād eva lakṣyate śukraṃ kṣetraṃ pramāṇaṃ vā yatra lakṣyeta bhārata
13.49.20
bhīṣma uvāca mātāpitṛbhyāṃ saṃtyaktaṃ pathi yaṃ tu pralakṣayet na cāsya mātāpitarau jñāyete sa hi kṛtrimaḥ
13.49.21
asvāmikasya svāmitvaṃ yasmin saṃpratilakṣayet savarṇas taṃ ca poṣeta savarṇas tasya jāyate
13.49.22
yudhiṣṭhira uvāca katham asya prayoktavyaḥ saṃskāraḥ kasya vā katham deyā kanyā kathaṃ ceti tan me brūhi pitāmaha
13.49.23
bhīṣma uvāca ātmavat tasya kurvīta saṃskāraṃ svāmivat tathā
13.49.24
tyakto mātāpitṛbhyāṃ yaḥ savarṇaṃ pratipadyate tad gotravarṇatas tasya kuryāt saṃskāram acyuta
13.49.25
atha deyā tu kanyā syāt tadvarṇena yudhiṣṭhira saṃskartuṃ mātṛgotraṃ ca mātṛvarṇaviniścaye
13.49.26
kānīnādhyūḍhajau cāpi vijñeyau putrakilbiṣau tāv api svāv iva sutau saṃskāryāv iti niścayaḥ
13.49.27
kṣetrajo vāpy apasado ye 'dhyūḍhās teṣu cāpy atha ātmavad vai prayuñjīran saṃskāraṃ brāhmaṇādayaḥ
13.49.28
dharmaśāstreṣu varṇānāṃ niścayo 'yaṃ pradṛśyate etat te sarvam ākhyātaṃ kiṃ bhūyaḥ śrotum icchasi
13.50.1
yudhiṣṭhira uvāca darśane kīdṛśaḥ snehaḥ saṃvāse ca pitāmaha mahābhāgyaṃ gavāṃ caiva tan me brūhi pitāmaha
13.50.2
bhīṣma uvāca hanta te kathayiṣyāmi purāvṛttaṃ mahādyute nahuṣasya ca saṃvādaṃ maharṣeś cyavanasya ca
13.50.3
purā maharṣiś cyavano bhārgavo bharatarṣabha udavāsakṛtārambho babhūva sumahāvrataḥ
13.50.4
nihatya mānaṃ krodhaṃ ca praharṣaṃ śokam eva ca varṣāṇi dvādaśa munir jalavāse dhṛtavrataḥ
13.50.5
ādadhat sarvabhūteṣu visrambhaṃ paramaṃ śubham jalecareṣu sattveṣu śītaraśmir iva prabhuḥ
13.50.6
sthāṇubhūtaḥ śucir bhūtvā daivatebhyaḥ praṇamya ca gaṅgāyamunayor madhye jalaṃ saṃpraviveśa ha
13.50.7
gaṅgāyamunayor vegaṃ subhīmaṃ bhīmaniḥsvanam pratijagrāha śirasā vātavegasamaṃ jave
13.50.8
gaṅgā ca yamunā caiva saritaś cānugās tayoḥ pradakṣiṇam ṛṣiṃ cakrur na cainaṃ paryapīḍayan
13.50.9
antarjale sa suṣvāpa kāṣṭhabhūto mahāmuniḥ tataś cordhvasthito dhīmān abhavad bharatarṣabha
13.50.10
jalaukasāṃ sa sattvānāṃ babhūva priyadarśanaḥ upājighranta ca tadā matsyās taṃ hṛṣṭamānasāḥ tatra tasyāsataḥ kālaḥ samatīto 'bhavan mahān
13.50.11
tataḥ kadā cit samaye kasmiṃś cin matsyajīvinaḥ taṃ deśaṃ samupājagmur jālahastā mahādyute
13.50.12
niṣādā bahavas tatra matsyoddharaṇaniścitāḥ vyāyatā balinaḥ śūrāḥ salileṣv anivartinaḥ abhyāyayuś ca taṃ deśaṃ niścitā jālakarmaṇi
13.50.13
jālaṃ ca yojayām āsur viśeṣeṇa janādhipa matsyodakaṃ samāsādya tadā bharatasattama
13.50.14
tatas te bahubhir yogaiḥ kaivartā matsyakāṅkṣiṇaḥ gaṅgāyamunayor vāri jālair abhyakiraṃs tataḥ
13.50.15
jālaṃ suvitataṃ teṣāṃ navasūtrakṛtaṃ tathā vistārāyāmasaṃpannaṃ yat tatra salile kṣamam
13.50.16
tatas te sumahac caiva balavac ca suvartitam prakīrya sarvataḥ sarve jālaṃ cakṛṣire tadā
13.50.17
abhītarūpāḥ saṃhṛṣṭās te 'nyonyavaśavartinaḥ babandhus tatra matsyāṃś ca tathānyāñ jalacāriṇaḥ
13.50.18
tathā matsyaiḥ parivṛtaṃ cyavanaṃ bhṛgunandanam ākarṣanta mahārāja jālenātha yadṛcchayā
13.50.19
nadīśaivaladigdhāṅgaṃ hariśmaśrujaṭādharam lagnaiḥ śaṅkhagaṇair gātraiḥ koṣṭhaiś citrair ivāvṛtam
13.50.20
taṃ jālenoddhṛtaṃ dṛṣṭvā te tadā vedapāragam sarve prāñjalayo dāśāḥ śirobhiḥ prāpatan bhuvi
13.50.21
parikhedaparitrāsāj jālasyākarṣaṇena ca matsyā babhūvur vyāpannāḥ sthalasaṃkarṣaṇena ca
13.50.22
sa munis tat tadā dṛṣṭvā matsyānāṃ kadanaṃ kṛtam babhūva kṛpayāviṣṭo niḥśvasaṃś ca punaḥ punaḥ
13.50.23
niṣādā ūcuḥ ajñānād yat kṛtaṃ pāpaṃ prasādaṃ tatra naḥ kuru karavāma priyaṃ kiṃ te tan no brūhi mahāmune
13.50.24
bhīṣma uvāca ity ukto matsyamadhyasthaś cyavano vākyam abravīt yo me 'dya paramaḥ kāmas taṃ śṛṇudhvaṃ samāhitāḥ
13.50.25
prāṇotsargaṃ vikrayaṃ vā matsyair yāsyāmy ahaṃ saha saṃvāsān notsahe tyaktuṃ salilādhyuṣitān imān
13.50.26
ity uktās te niṣādās tu subhṛśaṃ bhayakampitāḥ sarve viṣaṇṇavadanā nahuṣāya nyavedayan
13.51.1
bhīṣma uvāca nahuṣas tu tataḥ śrutvā cyavanaṃ taṃ tathāgatam tvaritaḥ prayayau tatra sahāmātyapurohitaḥ
13.51.2
śaucaṃ kṛtvā yathānyāyaṃ prāñjaliḥ prayato nṛpaḥ ātmānam ācacakṣe ca cyavanāya mahātmane
13.51.3
arcayām āsa taṃ cāpi tasya rājñaḥ purohitaḥ satyavrataṃ mahābhāgaṃ devakalpaṃ viśāṃ pate
13.51.4
nahuṣa uvāca karavāṇi priyaṃ kiṃ te tan me vyākhyātum arhasi sarvaṃ kartāsmi bhagavan yady api syāt suduṣkaram
13.51.5
cyavana uvāca śrameṇa mahatā yuktāḥ kaivartā matsyajīvinaḥ mama mūlyaṃ prayacchaibhyo matsyānāṃ vikrayaiḥ saha
13.51.6
nahuṣa uvāca sahasraṃ dīyatāṃ mūlyaṃ niṣādebhyaḥ purohita niṣkrayārthaṃ bhagavato yathāha bhṛgunandanaḥ
13.51.7
cyavana uvāca sahasraṃ nāham arhāmi kiṃ vā tvaṃ manyase nṛpa sadṛśaṃ dīyatāṃ mūlyaṃ svabuddhyā niścayaṃ kuru
13.51.8
nahuṣa uvāca sahasrāṇāṃ śataṃ kṣipraṃ niṣādebhyaḥ pradīyatām syād etat tu bhaven mūlyaṃ kiṃ vānyan manyate bhavān
13.51.9
cyavana uvāca nāhaṃ śatasahasreṇa nimeyaḥ pārthivarṣabha dīyatāṃ sadṛśaṃ mūlyam amātyaiḥ saha cintaya
13.51.10
nahuṣa uvāca koṭiḥ pradīyatāṃ mūlyaṃ niṣādebhyaḥ purohita yad etad api naupamyam ato bhūyaḥ pradīyatām
13.51.11
cyavana uvāca rājan nārhāmy ahaṃ koṭiṃ bhūyo vāpi mahādyute sadṛśaṃ dīyatāṃ mūlyaṃ brāhmaṇaiḥ saha cintaya
13.51.12
nahuṣa uvāca ardharājyaṃ samagraṃ vā niṣādebhyaḥ pradīyatām etan mūlyam ahaṃ manye kiṃ vānyan manyase dvija
13.51.13
cyavana uvāca ardharājyaṃ samagraṃ vā nāham arhāmi pārthiva sadṛśaṃ dīyatāṃ mūlyam ṛṣibhiḥ saha cintyatām
13.51.14
bhīṣma uvāca maharṣer vacanaṃ śrutvā nahuṣo duḥkhakarśitaḥ sa cintayām āsa tadā sahāmātyapurohitaḥ
13.51.15
tatra tv anyo vanacaraḥ kaś cin mūlaphalāśanaḥ nahuṣasya samīpastho gavijāto 'bhavan muniḥ
13.51.16
sa samābhāṣya rājānam abravīd dvijasattamaḥ toṣayiṣyāmy ahaṃ vipraṃ yathā tuṣṭo bhaviṣyati
13.51.17
nāhaṃ mithyāvaco brūyāṃ svaireṣv api kuto 'nyathā bhavato yad ahaṃ brūyāṃ tat kāryam aviśaṅkayā
13.51.18
nahuṣa uvāca bravītu bhagavān mūlyaṃ maharṣeḥ sadṛśaṃ bhṛgoḥ paritrāyasva mām asmād viṣayaṃ ca kulaṃ ca me
13.51.19
hanyād dhi bhagavān kruddhas trailokyam api kevalam kiṃ punar māṃ tapohīnaṃ bāhuvīryaparāyaṇam
13.51.20
agādhe 'mbhasi magnasya sāmātyasya sahartvijaḥ plavo bhava maharṣe tvaṃ kuru mūlyaviniścayam
13.51.21
bhīṣma uvāca nahuṣasya vacaḥ śrutvā gavijātaḥ pratāpavān uvāca harṣayan sarvān amātyān pārthivaṃ ca tam
13.51.22
anargheyā mahārāja dvijā varṇamahattamāḥ gāvaś ca pṛthivīpāla gaur mūlyaṃ parikalpyatām
13.51.23
nahuṣas tu tataḥ śrutvā maharṣer vacanaṃ nṛpa harṣeṇa mahatā yuktaḥ sahāmātyapurohitaḥ
13.51.24
abhigamya bhṛgoḥ putraṃ cyavanaṃ saṃśitavratam idaṃ provāca nṛpate vācā saṃtarpayann iva
13.51.25
uttiṣṭhottiṣṭha viprarṣe gavā krīto 'si bhārgava etan mūlyam ahaṃ manye tava dharmabhṛtāṃ vara
13.51.26
cyavana uvāca uttiṣṭhāmy eṣa rājendra samyak krīto 'smi te 'nagha gobhis tulyaṃ na paśyāmi dhanaṃ kiṃ cid ihācyuta
13.51.27
kīrtanaṃ śravaṇaṃ dānaṃ darśanaṃ cāpi pārthiva gavāṃ praśasyate vīra sarvapāpaharaṃ śivam
13.51.28
gāvo lakṣmyāḥ sadā mūlaṃ goṣu pāpmā na vidyate annam eva sadā gāvo devānāṃ paramaṃ haviḥ
13.51.29
svāhākāravaṣaṭkārau goṣu nityaṃ pratiṣṭhitau gāvo yajñapraṇetryo vai tathā yajñasya tā mukham
13.51.30
amṛtaṃ hy akṣayaṃ divyaṃ kṣaranti ca vahanti ca amṛtāyatanaṃ caitāḥ sarvalokanamaskṛtāḥ
13.51.31
tejasā vapuṣā caiva gāvo vahnisamā bhuvi gāvo hi sumahat tejaḥ prāṇināṃ ca sukhapradāḥ
13.51.32
niviṣṭaṃ gokulaṃ yatra śvāsaṃ muñcati nirbhayam virājayati taṃ deśaṃ pāpmānaṃ cāpakarṣati
13.51.33
gāvaḥ svargasya sopānaṃ gāvaḥ svarge 'pi pūjitāḥ gāvaḥ kāmadughā devyo nānyat kiṃ cit paraṃ smṛtam
13.51.34
ity etad goṣu me proktaṃ māhātmyaṃ pārthivarṣabha guṇaikadeśavacanaṃ śakyaṃ pārāyaṇaṃ na tu
13.51.35
niṣādā ūcuḥ darśanaṃ kathanaṃ caiva sahāsmābhiḥ kṛtaṃ mune satāṃ saptapadaṃ mitraṃ prasādaṃ naḥ kuru prabho
13.51.36
havīṃṣi sarvāṇi yathā hy upabhuṅkte hutāśanaḥ evaṃ tvam api dharmātman puruṣāgniḥ pratāpavān
13.51.37
prasādayāmahe vidvan bhavantaṃ praṇatā vayam anugrahārtham asmākam iyaṃ gauḥ pratigṛhyatām
13.51.38
cyavana uvāca kṛpaṇasya ca yac cakṣur muner āśīviṣasya ca naraṃ samūlaṃ dahati kakṣam agnir iva jvalan
13.51.39
pratigṛhṇāmi vo dhenuṃ kaivartā muktakilbiṣāḥ divaṃ gacchata vai kṣipraṃ matsyair jāloddhṛtaiḥ saha
13.51.40
bhīṣma uvāca tatas tasya prasādāt te maharṣer bhāvitātmanaḥ niṣādās tena vākyena saha matsyair divaṃ yayuḥ
13.51.41
tataḥ sa rājā nahuṣo vismitaḥ prekṣya dhīvarān ārohamāṇāṃs tridivaṃ matsyāṃś ca bharatarṣabha
13.51.42
tatas tau gavijaś caiva cyavanaś ca bhṛgūdvahaḥ varābhyām anurūpābhyāṃ chandayām āsatur nṛpam
13.51.43
tato rājā mahāvīryo nahuṣaḥ pṛthivīpatiḥ param ity abravīt prītas tadā bharatasattama
13.51.44
tato jagrāha dharme sa sthitim indranibho nṛpaḥ tatheti coditaḥ prītas tāv ṛṣī pratyapūjayat
13.51.45
samāptadīkṣaś cyavanas tato 'gacchat svam āśramam gavijaś ca mahātejāḥ svam āśramapadaṃ yayau
13.51.46
niṣādāś ca divaṃ jagmus te ca matsyā janādhipa nahuṣo 'pi varaṃ labdhvā praviveśa puraṃ svakam
13.51.47
etat te kathitaṃ tāta yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi darśane yādṛśaḥ snehaḥ saṃvāse ca yudhiṣṭhira
13.51.48
mahābhāgyaṃ gavāṃ caiva tathā dharmaviniścayam kiṃ bhūyaḥ kathyatāṃ vīra kiṃ te hṛdi vivakṣitam
13.52.1
yudhiṣṭhira uvāca saṃśayo me mahāprājña sumahān sāgaropamaḥ tan me śṛṇu mahābāho śrutvā cākhyātum arhasi
13.52.2
kautūhalaṃ me sumahaj jāmadagnyaṃ prati prabho rāmaṃ dharmabhṛtāṃ śreṣṭhaṃ tan me vyākhyātum arhasi
13.52.3
katham eṣa samutpanno rāmaḥ satyaparākramaḥ kathaṃ brahmarṣivaṃśe ca kṣatradharmā vyajāyata
13.52.4
tad asya saṃbhavaṃ rājan nikhilenānukīrtaya kauśikāc ca kathaṃ vaṃśāt kṣatrād vai brāhmaṇo 'bhavat
13.52.5
aho prabhāvaḥ sumahān āsīd vai sumahātmanoḥ rāmasya ca naravyāghra viśvāmitrasya caiva ha
13.52.6
kathaṃ putrān atikramya teṣāṃ naptṛṣv athābhavat eṣa doṣaḥ sutān hitvā tan me vyākhyātum arhasi
13.52.7
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam cyavanasya ca saṃvādaṃ kuśikasya ca bhārata
13.52.8
etaṃ doṣaṃ purā dṛṣṭvā bhārgavaś cyavanas tadā āgāminaṃ mahābuddhiḥ svavaṃśe munipuṃgavaḥ
13.52.9
saṃcintya manasā sarvaṃ guṇadoṣabalābalam dagdhukāmaḥ kulaṃ sarvaṃ kuśikānāṃ tapodhanaḥ
13.52.10
cyavanas tam anuprāpya kuśikaṃ vākyam abravīt vastum icchā samutpannā tvayā saha mamānagha
13.52.11
kuśika uvāca bhagavan sahadharmo 'yaṃ paṇḍitair iha dhāryate pradānakāle kanyānām ucyate ca sadā budhaiḥ
13.52.12
yat tu tāvad atikrāntaṃ dharmadvāraṃ tapodhana tat kāryaṃ prakariṣyāmi tad anujñātum arhasi
13.52.13
bhīṣma uvāca athāsanam upādāya cyavanasya mahāmuneḥ kuśiko bhāryayā sārdham ājagāma yato muniḥ
13.52.14
pragṛhya rājā bhṛṅgāraṃ pādyam asmai nyavedayat kārayām āsa sarvāś ca kriyās tasya mahātmanaḥ
13.52.15
tataḥ sa rājā cyavanaṃ madhuparkaṃ yathāvidhi pratyagrāhayad avyagro mahātmā niyatavrataḥ
13.52.16
satkṛtya sa tathā vipram idaṃ vacanam abravīt bhagavan paravantau svo brūhi kiṃ karavāvahe
13.52.17
yadi rājyaṃ yadi dhanaṃ yadi gāḥ saṃśitavrata yajñadānāni ca tathā brūhi sarvaṃ dadāmi te
13.52.18
idaṃ gṛham idaṃ rājyam idaṃ dharmāsanaṃ ca te rājā tvam asi śādhy urvīṃ bhṛtyo 'haṃ paravāṃs tvayi
13.52.19
evam ukte tato vākye cyavano bhārgavas tadā kuśikaṃ pratyuvācedaṃ mudā paramayā yutaḥ
13.52.20
na rājyaṃ kāmaye rājan na dhanaṃ na ca yoṣitaḥ na ca gā na ca te deśān na yajñāñ śrūyatām idam
13.52.21
niyamaṃ kaṃ cid ārapsye yuvayor yadi rocate paricaryo 'smi yat tābhyāṃ yuvābhyām aviśaṅkayā
13.52.22
evam ukte tadā tena daṃpatī tau jaharṣatuḥ pratyabrūtāṃ ca tam ṛṣim evam astv iti bhārata
13.52.23
atha taṃ kuśiko hṛṣṭaḥ prāveśayad anuttamam gṛhoddeśaṃ tatas tatra darśanīyam adarśayat
13.52.24
iyaṃ śayyā bhagavato yathākāmam ihoṣyatām prayatiṣyāvahe prītim āhartuṃ te tapodhana
13.52.25
atha sūryo 'ticakrāma teṣāṃ saṃvadatāṃ tathā atharṣiś codayām āsa pānam annaṃ tathaiva ca
13.52.26
tam apṛcchat tato rājā kuśikaḥ praṇatas tadā kim annajātam iṣṭaṃ te kim upasthāpayāmy aham
13.52.27
tataḥ sa parayā prītyā pratyuvāca janādhipam aupapattikam āhāraṃ prayacchasveti bhārata
13.52.28
tad vacaḥ pūjayitvā tu tathety āha sa pārthivaḥ yathopapannaṃ cāhāraṃ tasmai prādāj janādhipaḥ
13.52.29
tataḥ sa bhagavān bhuktvā daṃpatī prāha dharmavit svaptum icchāmy ahaṃ nidrā bādhate mām iti prabho
13.52.30
tataḥ śayyāgṛhaṃ prāpya bhagavān ṛṣisattamaḥ saṃviveśa narendras tu sapatnīkaḥ sthito 'bhavat
13.52.31
na prabodhyo 'smi saṃsupta ity uvācātha bhārgavaḥ saṃvāhitavyau pādau me jāgartavyaṃ ca vāṃ niśi
13.52.32
aviśaṅkaś ca kuśikas tathety āha sa dharmavit na prabodhayatāṃ taṃ ca tau tadā rajanīkṣaye
13.52.33
yathādeśaṃ maharṣes tu śuśrūṣāparamau tadā babhūvatur mahārāja prayatāv atha daṃpatī
13.52.34
tataḥ sa bhagavān vipraḥ samādiśya narādhipam suṣvāpaikena pārśvena divasān ekaviṃśatim
13.52.35
sa tu rājā nirāhāraḥ sabhāryaḥ kurunandana paryupāsata taṃ hṛṣṭaś cyavanārādhane rataḥ
13.52.36
bhārgavas tu samuttasthau svayam eva tapodhanaḥ akiṃcid uktvā tu gṛhān niścakrāma mahātapāḥ
13.52.37
tam anvagacchatāṃ tau tu kṣudhitau śramakarśitau bhāryāpatī muniśreṣṭho na ca tāv avalokayat
13.52.38
tayos tu prekṣator eva bhārgavāṇāṃ kulodvahaḥ antarhito 'bhūd rājendra tato rājāpatat kṣitau
13.52.39
sa muhūrtaṃ samāśvasya saha devyā mahādyutiḥ punar anveṣaṇe yatnam akarot paramaṃ tadā
13.53.1
yudhiṣṭhira uvāca tasminn antarhite vipre rājā kim akarot tadā bhāryā cāsya mahābhāgā tan me brūhi pitāmaha
13.53.2
bhīṣma uvāca adṛṣṭvā sa mahīpālas tam ṛṣiṃ saha bhāryayā pariśrānto nivavṛte vrīḍito naṣṭacetanaḥ
13.53.3
sa praviśya purīṃ dīno nābhyabhāṣata kiṃ cana tad eva cintayām āsa cyavanasya viceṣṭitam
13.53.4
atha śūnyena manasā praviveśa gṛhaṃ nṛpaḥ dadarśa śayane tasmiñ śayānaṃ bhṛgunandanam
13.53.5
vismitau tau tu dṛṣṭvā taṃ tad āścaryaṃ vicintya ca darśanāt tasya ca muner viśrāntau saṃbabhūvatuḥ
13.53.6
yathāsthānaṃ tu tau sthitvā bhūyas taṃ saṃvavāhatuḥ athāpareṇa pārśvena suṣvāpa sa mahāmuniḥ
13.53.7
tenaiva ca sa kālena pratyabudhyata vīryavān na ca tau cakratuḥ kiṃ cid vikāraṃ bhayaśaṅkitau
13.53.8
pratibuddhas tu sa munis tau provāca viśāṃ pate tailābhyaṅgo dīyatāṃ me snāsye 'ham iti bhārata
13.53.9
tatheti tau pratiśrutya kṣudhitau śramakarśitau śatapākena tailena mahārheṇopatasthatuḥ
13.53.10
tataḥ sukhāsīnam ṛṣiṃ vāgyatau saṃvavāhatuḥ na ca paryāptam ity āha bhārgavaḥ sumahātapāḥ
13.53.11
yadā tau nirvikārau tu lakṣayām āsa bhārgavaḥ tata utthāya sahasā snānaśālāṃ viveśa ha kḷptam eva tu tatrāsīt snānīyaṃ pārthivocitam
13.53.12
asatkṛtya tu tat sarvaṃ tatraivāntaradhīyata sa muniḥ punar evātha nṛpateḥ paśyatas tadā nāsūyāṃ cakratus tau ca daṃpatī bharatarṣabha
13.53.13
atha snātaḥ sa bhagavān siṃhāsanagataḥ prabhuḥ darśayām āsa kuśikaṃ sabhāryaṃ bhṛgunandanaḥ
13.53.14
saṃhṛṣṭavadano rājā sabhāryaḥ kuśiko munim siddham annam iti prahvo nirvikāro nyavedayat
13.53.15
ānīyatām iti munis taṃ covāca narādhipam rājā ca samupājahre tadannaṃ saha bhāryayā
13.53.16
māṃsaprakārān vividhāñ śākāni vividhāni ca vesavāravikārāṃś ca pānakāni laghūni ca
13.53.17
rasālāpūpakāṃś citrān modakān atha ṣāḍavān rasān nānāprakārāṃś ca vanyaṃ ca munibhojanam
13.53.18
phalāni ca vicitrāṇi tathā bhojyāni bhūriśaḥ badareṅgudakāśmaryabhallātakavaṭāni ca
13.53.19
gṛhasthānāṃ ca yad bhojyaṃ yac cāpi vanavāsinām sarvam āhārayām āsa rājā śāpabhayān muneḥ
13.53.20
atha sarvam upanyastam agrataś cyavanasya tat tataḥ sarvaṃ samānīya tac ca śayyāsanaṃ muniḥ
13.53.21
vastraiḥ śubhair avacchādya bhojanopaskaraiḥ saha sarvam ādīpayām āsa cyavano bhṛgunandanaḥ
13.53.22
na ca tau cakratuḥ kopaṃ daṃpatī sumahāvratau tayoḥ saṃprekṣator eva punar antarhito 'bhavat
13.53.23
tatraiva ca sa rājarṣis tasthau tāṃ rajanīṃ tadā sabhāryo vāgyataḥ śrīmān na ca taṃ kopa āviśat
13.53.24
nityaṃ saṃskṛtam annaṃ tu vividhaṃ rājaveśmani śayanāni ca mukhyāni pariṣekāś ca puṣkalāḥ
13.53.25
vastraṃ ca vividhākāram abhavat samupārjitam na śaśāka tato draṣṭum antaraṃ cyavanas tadā
13.53.26
punar eva ca viprarṣiḥ provāca kuśikaṃ nṛpam sabhāryo māṃ rathenāśu vaha yatra bravīmy aham
13.53.27
tatheti ca prāha nṛpo nirviśaṅkas tapodhanam krīḍāratho 'stu bhagavann uta sāṃgrāmiko rathaḥ
13.53.28
ity uktaḥ sa munis tena rājñā hṛṣṭena tad vacaḥ cyavanaḥ pratyuvācedaṃ hṛṣṭaḥ parapuraṃjayam
13.53.29
sajjīkuru rathaṃ kṣipraṃ yas te sāṃgrāmiko mataḥ sāyudhaḥ sapatākaś ca saśaktiḥ kaṇayaṣṭimān
13.53.30
kiṅkiṇīśatanirghoṣo yuktas tomarakalpanaiḥ gadākhaḍganibaddhaś ca parameṣuśatānvitaḥ
13.53.31
tataḥ sa taṃ tathety uktvā kalpayitvā mahāratham bhāryāṃ vāme dhuri tadā cātmānaṃ dakṣiṇe tathā
13.53.32
tridaṃṣṭraṃ vajrasūcyagraṃ pratodaṃ tatra cādadhat sarvam etat tato dattvā nṛpo vākyam athābravīt
13.53.33
bhagavan kva ratho yātu bravītu bhṛgunandanaḥ yatra vakṣyasi viprarṣe tatra yāsyati te rathaḥ
13.53.34
evam uktas tu bhagavān pratyuvācātha taṃ nṛpam itaḥprabhṛti yātavyaṃ padakaṃ padakaṃ śanaiḥ
13.53.35
śramo mama yathā na syāt tathā me chandacāriṇau sukhaṃ caivāsmi voḍhavyo janaḥ sarvaś ca paśyatu
13.53.36
notsāryaḥ pathikaḥ kaś cit tebhyo dāsyāmy ahaṃ vasu brāhmaṇebhyaś ca ye kāmān arthayiṣyanti māṃ pathi
13.53.37
sarvaṃ dāsyāmy aśeṣeṇa dhanaṃ ratnāni caiva hi kriyatāṃ nikhilenaitan mā vicāraya pārthiva
13.53.38
tasya tad vacanaṃ śrutvā rājā bhṛtyān athābravīt yad yad brūyān munis tat tat sarvaṃ deyam aśaṅkitaiḥ
13.53.39
tato ratnāny anekāni striyo yugyam ajāvikam kṛtākṛtaṃ ca kanakaṃ gajendrāś cācalopamāḥ
13.53.40
anvagacchanta tam ṛṣiṃ rājāmātyāś ca sarvaśaḥ hāhābhūtaṃ ca tat sarvam āsīn nagaram ārtimat
13.53.41
tau tīkṣṇāgreṇa sahasā pratodena pracoditau pṛṣṭhe viddhau kaṭe caiva nirvikārau tam ūhatuḥ
13.53.42
vepamānau virāhārau pañcāśad rātrakarśitau kathaṃ cid ūhatur vīrau daṃpatī taṃ rathottamam
13.53.43
bahuśo bhṛśaviddhau tau kṣaramāṇau kṣatodbhavam dadṛśāte mahārāja puṣpitāv iva kiṃśukau
13.53.44
tau dṛṣṭvā pauravargas tu bhṛśaṃ śokaparāyaṇaḥ abhiśāpabhayāt trasto na ca kiṃ cid uvāca ha
13.53.45
dvandvaśaś cābruvan sarve paśyadhvaṃ tapaso balam kruddhā api muniśreṣṭhaṃ vīkṣituṃ naiva śaknumaḥ
13.53.46
aho bhagavato vīryaṃ maharṣer bhāvitātmanaḥ rājñaś cāpi sabhāryasya dhairyaṃ paśyata yādṛśam
13.53.47
śrāntāv api hi kṛcchreṇa ratham etaṃ samūhatuḥ na caitayor vikāraṃ vai dadarśa bhṛgunandanaḥ
13.53.48
bhīṣma uvāca tataḥ sa nirvikārau tau dṛṣṭvā bhṛgukulodvahaḥ vasu viśrāṇayām āsa yathā vaiśravaṇas tathā
13.53.49
tatrāpi rājā prītātmā yathājñaptam athākarot tato 'sya bhagavān prīto babhūva munisattamaḥ
13.53.50
avatīrya rathaśreṣṭhād daṃpatī tau mumoca ha vimocya caitau vidhivat tato vākyam uvāca ha
13.53.51
snigdhagambhīrayā vācā bhārgavaḥ suprasannayā dadāni vāṃ varaṃ śreṣṭhaṃ tad brūtām iti bhārata
13.53.52
sukumārau ca tau vidvān karābhyāṃ munisattamaḥ pasparśāmṛtakalpābhyāṃ snehād bharatasattama
13.53.53
athābravīn nṛpo vākyaṃ śramo nāsty āvayor iha viśrāntau svaḥ prabhāvāt te dhyānenaiveti bhārgava
13.53.54
atha tau bhagavān prāha prahṛṣṭaś cyavanas tadā na vṛthā vyāhṛtaṃ pūrvaṃ yan mayā tad bhaviṣyati
13.53.55
ramaṇīyaḥ samuddeśo gaṅgātīram idaṃ śubham kaṃ cit kālaṃ vrataparo nivatsyāmīha pārthiva
13.53.56
gamyatāṃ svapuraṃ putra viśrāntaḥ punar eṣyasi ihasthaṃ māṃ sabhāryas tvaṃ draṣṭāsi śvo narādhipa
13.53.57
na ca manyus tvayā kāryaḥ śreyas te samupasthitam yat kāṅkṣitaṃ hṛdisthaṃ te tat sarvaṃ saṃbhaviṣyati
13.53.58
ity evam uktaḥ kuśikaḥ prahṛṣṭenāntarātmanā provāca muniśārdūlam idaṃ vacanam arthavat
13.53.59
na me manyur mahābhāga pūto 'smi bhagavaṃs tvayā saṃvṛttau yauvanasthau svo vapuṣmantau balānvitau
13.53.60
pratodena vraṇā ye me sabhāryasya kṛtās tvayā tān na paśyāmi gātreṣu svastho 'smi saha bhāryayā
13.53.61
imāṃ ca devīṃ paśyāmi mune divyāpsaropamām śriyā paramayā yuktāṃ yathādṛṣṭāṃ mayā purā
13.53.62
tava prasādāt saṃvṛttam idaṃ sarvaṃ mahāmune naitac citraṃ tu bhagavaṃs tvayi satyaparākrama
13.53.63
ity uktaḥ pratyuvācedaṃ cyavanaḥ kuśikaṃ tadā āgacchethāḥ sabhāryaś ca tvam iheti narādhipa
13.53.64
ity uktaḥ samanujñāto rājarṣir abhivādya tam prayayau vapuṣā yukto nagaraṃ devarājavat
13.53.65
tata enam upājagmur amātyāḥ sapurohitāḥ balasthā gaṇikāyuktāḥ sarvāḥ prakṛtayas tathā
13.53.66
tair vṛtaḥ kuśiko rājā śriyā paramayā jvalan praviveśa puraṃ hṛṣṭaḥ pūjyamāno 'tha bandibhiḥ
13.53.67
tataḥ praviśya nagaraṃ kṛtvā sarvāhṇikakriyāḥ bhuktvā sabhāryo rajanīm uvāsa sa mahīpatiḥ
13.53.68
tatas tu tau navam abhivīkṣya yauvanaṃ; parasparaṃ vigatajarāv ivāmarau nanandatuḥ śayanagatau vapurdharau; śriyā yutau dvijavaradattayā tayā
13.53.69
sa cāpy ṛṣir bhṛgukulakīrtivardhanas; tapodhano vanam abhirāmam ṛddhimat manīṣayā bahuvidharatnabhūṣitaṃ; sasarja yan nāsti śatakrator api
13.54.1
bhīṣma uvāca tataḥ sa rājā rātryante pratibuddho mahāmanāḥ kṛtapūrvāhṇikaḥ prāyāt sabhāryas tad vanaṃ prati
13.54.2
tato dadarśa nṛpatiḥ prāsādaṃ sarvakāñcanam maṇistambhasahasrāḍhyaṃ gandharvanagaropamam tatra divyān abhiprāyān dadarśa kuśikas tadā
13.54.3
parvatān ramyasānūṃś ca nalinīś ca sapaṅkajāḥ citraśālāś ca vividhās toraṇāni ca bhārata śādvalopacitāṃ bhūmiṃ tathā kāñcanakuṭṭimām
13.54.4
sahakārān praphullāṃś ca ketakoddālakān dhavān aśokān mucukundāṃś ca phullāṃś caivātimuktakān
13.54.5
campakāṃs tilakān bhavyān panasān vañjulān api puṣpitān karṇikārāṃś ca tatra tatra dadarśa ha
13.54.6
śyāmāṃ vāraṇapuṣpīṃ ca tathāṣṭāpadikāṃ latām tatra tatra parikḷptā dadarśa sa mahīpatiḥ
13.54.7
vṛkṣān padmotpaladharān sarvartukusumāṃs tathā vimānacchandakāṃś cāpi prāsādān padmasaṃnibhān
13.54.8
śītalāni ca toyāni kva cid uṣṇāni bhārata āsanāni vicitrāṇi śayanapravarāṇi ca
13.54.9
paryaṅkān sarvasauvarṇān parārdhyāstaraṇāstṛtān bhakṣyabhojyam anantaṃ ca tatra tatropakalpitam
13.54.10
vāṇīvādāñ chukāṃś cāpi śārikābhṛṅgarājakān kokilāñ chatapatrāṃś ca koyaṣṭimakakukkuṭān
13.54.11
mayūrān kukkuṭāṃś cāpi putrakāñ jīvajīvakān cakorān vānarān haṃsān sārasāṃś cakrasāhvayān
13.54.12
samantataḥ praṇaditān dadarśa sumanoharān kva cid apsarasāṃ saṃghān gandharvāṇāṃ ca pārthiva
13.54.13
kāntābhir aparāṃs tatra pariṣvaktān dadarśa ha na dadarśa ca tān bhūyo dadarśa ca punar nṛpaḥ
13.54.14
gītadhvaniṃ sumadhuraṃ tathaivādhyayanadhvanim haṃsān sumadhurāṃś cāpi tatra śuśrāva pārthivaḥ
13.54.15
taṃ dṛṣṭvātyadbhutaṃ rājā manasācintayat tadā svapno 'yaṃ cittavibhraṃśa utāho satyam eva tu
13.54.16
aho saha śarīreṇa prāpto 'smi paramāṃ gatim uttarān vā kurūn puṇyān atha vāpy amarāvatīm
13.54.17
kiṃ tv idaṃ mahad āścaryaṃ saṃpaśyāmīty acintayat evaṃ saṃcintayann eva dadarśa munipuṃgavam
13.54.18
tasmin vimāne sauvarṇe maṇistambhasamākule mahārhe śayane divye śayānaṃ bhṛgunandanam
13.54.19
tam abhyayāt praharṣeṇa narendraḥ saha bhāryayā antarhitas tato bhūyaś cyavanaḥ śayanaṃ ca tat
13.54.20
tato 'nyasmin vanoddeśe punar eva dadarśa tam kauśyāṃ bṛsyāṃ samāsīnaṃ japamānaṃ mahāvratam evaṃ yogabalād vipro mohayām āsa pārthivam
13.54.21
kṣaṇena tad vanaṃ caiva te caivāpsarasāṃ gaṇāḥ gandharvāḥ pādapāś caiva sarvam antaradhīyata
13.54.22
niḥśabdam abhavac cāpi gaṅgākūlaṃ punar nṛpa kuśavalmīkabhūyiṣṭhaṃ babhūva ca yathā purā
13.54.23
tataḥ sa rājā kuśikaḥ sabhāryas tena karmaṇā vismayaṃ paramaṃ prāptas tad dṛṣṭvā mahad adbhutam
13.54.24
tataḥ provāca kuśiko bhāryāṃ harṣasamanvitaḥ paśya bhadre yathā bhāvāś citrā dṛṣṭāḥ sudurlabhāḥ
13.54.25
prasādād bhṛgumukhyasya kim anyatra tapobalāt tapasā tad avāpyaṃ hi yan na śakyaṃ manorathaiḥ
13.54.26
trailokyarājyād api hi tapa eva viśiṣyate tapasā hi sutaptena krīḍaty eṣa tapodhanaḥ
13.54.27
aho prabhāvo brahmarṣeś cyavanasya mahātmanaḥ icchann eṣa tapovīryād anyāṃl lokān sṛjed api
13.54.28
brāhmaṇā eva jāyeran puṇyavāgbuddhikarmaṇaḥ utsahed iha kartuṃ hi ko 'nyo vai cyavanād ṛte
13.54.29
brāhmaṇyaṃ durlabhaṃ loke rājyaṃ hi sulabhaṃ naraiḥ brāhmaṇyasya prabhāvād dhi rathe yuktau svadhuryavat
13.54.30
ity evaṃ cintayānaḥ sa viditaś cyavanasya vai saṃprekṣyovāca sa nṛpaṃ kṣipram āgamyatām iti
13.54.31
ity uktaḥ sahabhāryas tam abhyagacchan mahāmunim śirasā vandanīyaṃ tam avandata sa pārthivaḥ
13.54.32
tasyāśiṣaḥ prayujyātha sa munis taṃ narādhipam niṣīdety abravīd dhīmān sāntvayan puruṣarṣabha
13.54.33
tataḥ prakṛtim āpanno bhārgavo nṛpate nṛpam uvāca ślakṣṇayā vācā tarpayann iva bhārata
13.54.34
rājan samyag jitānīha pañca pañcasu yat tvayā manaḥṣaṣṭhānīndriyāṇi kṛcchrān mukto 'si tena vai
13.54.35
samyag ārādhitaḥ putra tvayāhaṃ vadatāṃ vara na hi te vṛjinaṃ kiṃ cit susūkṣmam api vidyate
13.54.36
anujānīhi māṃ rājan gamiṣyāmi yathāgatam prīto 'smi tava rājendra varaś ca pratigṛhyatām
13.54.37
kuśika uvāca agnimadhyagatenedaṃ bhagavan saṃnidhau mayā vartitaṃ bhṛguśārdūla yan na dagdho 'smi tad bahu
13.54.38
eṣa eva varo mukhyaḥ prāpto me bhṛgunandana yat prīto 'si samācārāt kulaṃ pūtaṃ mamānagha
13.54.39
eṣa me 'nugraho vipra jīvite ca prayojanam etad rājyaphalaṃ caiva tapaś caitat paraṃ mama
13.54.40
yadi tu prītimān vipra mayi tvaṃ bhṛgunandana asti me saṃśayaḥ kaś cit tan me vyākhyātum arhasi
13.55.1
cyavana uvāca varaś ca gṛhyatāṃ matto yaś ca te saṃśayo hṛdi taṃ ca brūhi naraśreṣṭha sarvaṃ saṃpādayāmi te
13.55.2
kuśika uvāca yadi prīto 'si bhagavaṃs tato me vada bhārgava kāraṇaṃ śrotum icchāmi madgṛhe vāsakāritam
13.55.3
śayanaṃ caikapārśvena divasān ekaviṃśatim akiṃcid uktvā gamanaṃ bahiś ca munipuṃgava
13.55.4
antardhānam akasmāc ca punar eva ca darśanam punaś ca śayanaṃ vipra divasān ekaviṃśatim
13.55.5
tailābhyaktasya gamanaṃ bhojanaṃ ca gṛhe mama samupānīya vividhaṃ yad dagdhaṃ jātavedasā niryāṇaṃ ca rathenāśu sahasā yat kṛtaṃ tvayā
13.55.6
dhanānāṃ ca visargasya vanasyāpi ca darśanam prāsādānāṃ bahūnāṃ ca kāñcanānāṃ mahāmune
13.55.7
maṇividrumapādānāṃ paryaṅkānāṃ ca darśanam punaś cādarśanaṃ tasya śrotum icchāmi kāraṇam
13.55.8
atīva hy atra muhyāmi cintayāno divāniśam na caivātrādhigacchāmi sarvasyāsya viniścayam etad icchāmi kārtsnyena satyaṃ śrotuṃ tapodhana
13.55.9
cyavana uvāca śṛṇu sarvam aśeṣeṇa yad idaṃ yena hetunā na hi śakyam anākhyātum evaṃ pṛṣṭena pārthiva
13.55.10
pitāmahasya vadataḥ purā devasamāgame śrutavān asmi yad rājaṃs tan me nigadataḥ śṛṇu
13.55.11
brahmakṣatravirodhena bhavitā kulasaṃkaraḥ pautras te bhavitā rājaṃs tejovīryasamanvitaḥ
13.55.12
tataḥ svakularakṣārtham ahaṃ tvā samupāgamam cikīrṣan kuśikocchedaṃ saṃdidhakṣuḥ kulaṃ tava
13.55.13
tato 'ham āgamya purā tvām avocaṃ mahīpate niyamaṃ kaṃ cid ārapsye śuśrūṣā kriyatām iti
13.55.14
na ca te duṣkṛtaṃ kiṃ cid aham āsādayaṃ gṛhe tena jīvasi rājarṣe na bhavethās tato 'nyathā
13.55.15
etāṃ buddhiṃ samāsthāya divasān ekaviṃśatim supto 'smi yadi māṃ kaś cid bodhayed iti pārthiva
13.55.16
yadā tvayā sabhāryeṇa saṃsupto na prabodhitaḥ ahaṃ tadaiva te prīto manasā rājasattama
13.55.17
utthāya cāsmi niṣkrānto yadi māṃ tvaṃ mahīpate pṛccheḥ kva yāsyasīty evaṃ śapeyaṃ tvām iti prabho
13.55.18
antarhitaś cāsmi punaḥ punar eva ca te gṛhe yogam āsthāya saṃviṣṭo divasān ekaviṃśatim
13.55.19
kṣudhito mām asūyethāḥ śramād veti narādhipa etāṃ buddhiṃ samāsthāya karśitau vāṃ mayā kṣudhā
13.55.20
na ca te 'bhūt susūkṣmo 'pi manyur manasi pārthiva sabhāryasya naraśreṣṭha tena te prītimān aham
13.55.21
bhojanaṃ ca samānāyya yat tad ādīpitaṃ mayā krudhyethā yadi mātsaryād iti tan marṣitaṃ ca te
13.55.22
tato 'haṃ ratham āruhya tvām avocaṃ narādhipa sabhāryo māṃ vahasveti tac ca tvaṃ kṛtavāṃs tathā
13.55.23
aviśaṅko narapate prīto 'haṃ cāpi tena te dhanotsarge 'pi ca kṛte na tvāṃ krodhaḥ pradharṣayat
13.55.24
tataḥ prītena te rājan punar etat kṛtaṃ tava sabhāryasya vanaṃ bhūyas tad viddhi manujādhipa
13.55.25
prītyarthaṃ tava caitan me svargasaṃdarśanaṃ kṛtam yat te vane 'smin nṛpate dṛṣṭaṃ divyaṃ nidarśanam
13.55.26
svargoddeśas tvayā rājan saśarīreṇa pārthiva muhūrtam anubhūto 'sau sabhāryeṇa nṛpottama
13.55.27
nidarśanārthaṃ tapaso dharmasya ca narādhipa tatra yāsīt spṛhā rājaṃs tac cāpi viditaṃ mama
13.55.28
brāhmaṇyaṃ kāṅkṣase hi tvaṃ tapaś ca pṛthivīpate avamanya narendratvaṃ devendratvaṃ ca pārthiva
13.55.29
evam etad yathāttha tvaṃ brāhmaṇyaṃ tāta durlabham brāhmaṇye sati carṣitvam ṛṣitve ca tapasvitā
13.55.30
bhaviṣyaty eṣa te kāmaḥ kuśikāt kauśiko dvijaḥ tṛtīyaṃ puruṣaṃ prāpya brāhmaṇatvaṃ gamiṣyati
13.55.31
vaṃśas te pārthivaśreṣṭha bhṛgūṇām eva tejasā pautras te bhavitā vipra tapasvī pāvakadyutiḥ
13.55.32
yaḥ sa devamanuṣyāṇāṃ bhayam utpādayiṣyati trayāṇāṃ caiva lokānāṃ satyam etad bravīmi te
13.55.33
varaṃ gṛhāṇa rājarṣe yas te manasi vartate tīrthayātrāṃ gamiṣyāmi purā kālo 'tivartate
13.55.34
kuśika uvāca eṣa eva varo me 'dya yat tvaṃ prīto mahāmune bhavatv etad yathāttha tvaṃ tapaḥ pautre mamānagha brāhmaṇyaṃ me kulasyāstu bhagavann eṣa me varaḥ
13.55.35
punaś cākhyātum icchāmi bhagavan vistareṇa vai katham eṣyati vipratvaṃ kulaṃ me bhṛgunandana kaś cāsau bhavitā bandhur mama kaś cāpi saṃmataḥ
13.56.1
cyavana uvāca avaśyaṃ kathanīyaṃ me tavaitan narapuṃgava yadarthaṃ tvāham ucchettuṃ saṃprāpto manujādhipa
13.56.2
bhṛgūṇāṃ kṣatriyā yājyā nityam eva janādhipa te ca bhedaṃ gamiṣyanti daivayuktena hetunā
13.56.3
kṣatriyāś ca bhṛgūn sarvān vadhiṣyanti narādhipa ā garbhād anukṛntanto daivadaṇḍanipīḍitāḥ
13.56.4
tata utpatsyate 'smākaṃ kule gotravivardhanaḥ aurvo nāma mahātejā jvalanārkasamadyutiḥ
13.56.5
sa trailokyavināśāya kopāgniṃ janayiṣyati mahīṃ saparvatavanāṃ yaḥ kariṣyati bhasmasāt
13.56.6
kaṃ cit kālaṃ tu taṃ vahniṃ sa eva śamayiṣyati samudre vaḍavāvaktre prakṣipya munisattamaḥ
13.56.7
putraṃ tasya mahābhāgam ṛcīkaṃ bhṛgunandanam sākṣāt kṛtsno dhanurvedaḥ samupasthāsyate 'nagha
13.56.8
kṣatriyāṇām abhāvāya daivayuktena hetunā sa tu taṃ pratigṛhyaiva putre saṃkrāmayiṣyati
13.56.9
jamadagnau mahābhāge tapasā bhāvitātmani sa cāpi bhṛguśārdūlas taṃ vedaṃ dhārayiṣyati
13.56.10
kulāt tu tava dharmātman kanyāṃ so 'dhigamiṣyati udbhāvanārthaṃ bhavato vaṃśasya nṛpasattama
13.56.11
gādher duhitaraṃ prāpya pautrīṃ tava mahātapāḥ brāhmaṇaṃ kṣatradharmāṇaṃ rāmam utpādayiṣyati
13.56.12
kṣatriyaṃ viprakarmāṇaṃ bṛhaspatim ivaujasā viśvāmitraṃ tava kule gādheḥ putraṃ sudhārmikam tapasā mahatā yuktaṃ pradāsyati mahādyute
13.56.13
striyau tu kāraṇaṃ tatra parivarte bhaviṣyataḥ pitāmahaniyogād vai nānyathaitad bhaviṣyati
13.56.14
tṛtīye puruṣe tubhyaṃ brāhmaṇatvam upaiṣyati bhavitā tvaṃ ca saṃbandhī bhṛgūṇāṃ bhāvitātmanām
13.56.15
bhīṣma uvāca kuśikas tu muner vākyaṃ cyavanasya mahātmanaḥ śrutvā hṛṣṭo 'bhavad rājā vākyaṃ cedam uvāca ha evam astv iti dharmātmā tadā bharatasattama
13.56.16
cyavanas tu mahātejāḥ punar eva narādhipam varārthaṃ codayām āsa tam uvāca sa pārthivaḥ
13.56.17
bāḍham evaṃ grahīṣyāmi kāmaṃ tvatto mahāmune brahmabhūtaṃ kulaṃ me 'stu dharme cāsya mano bhavet
13.56.18
evam uktas tathety evaṃ pratyuktvā cyavano muniḥ abhyanujñāya nṛpatiṃ tīrthayātrāṃ yayau tadā
13.56.19
etat te kathitaṃ sarvam aśeṣeṇa mayā nṛpa bhṛgūṇāṃ kuśikānāṃ ca prati saṃbandhakāraṇam
13.56.20
yathoktaṃ muninā cāpi tathā tad abhavan nṛpa janma rāmasya ca muner viśvāmitrasya caiva ha
13.57.1
yudhiṣṭhira uvāca muhyāmīva niśamyādya cintayānaḥ punaḥ punaḥ hīnāṃ pārthivasaṃghātaiḥ śrīmadbhiḥ pṛthivīm imām
13.57.2
prāpya rājyāni śataśo mahīṃ jitvāpi bhārata koṭiśaḥ puruṣān hatvā paritapye pitāmaha
13.57.3
kā nu tāsāṃ varastrīṇām avasthādya bhaviṣyati yā hīnāḥ patibhiḥ putrair mātulair bhrātṛbhis tathā
13.57.4
vayaṃ hi tān gurūn hatvā jñātīṃś ca suhṛdo 'pi ca avākśīrṣāḥ patiṣyāmo narake nātra saṃśayaḥ
13.57.5
śarīraṃ yoktum icchāmi tapasogreṇa bhārata upadiṣṭam ihecchāmi tattvato 'haṃ viśāṃ pate
13.57.6
vaiśaṃpāyana uvāca yudhiṣṭhirasya tad vākyaṃ śrutvā bhīṣmo mahāmanāḥ parīkṣya nipuṇaṃ buddhyā yudhiṣṭhiram abhāṣata
13.57.7
rahasyam adbhutaṃ caiva śṛṇu vakṣyāmi yat tvayi yā gatiḥ prāpyate yena pretyabhāveṣu bhārata
13.57.8
tapasā prāpyate svargas tapasā prāpyate yaśaḥ āyuḥprakarṣo bhogāś ca labhyante tapasā vibho
13.57.9
jñānaṃ vijñānam ārogyaṃ rūpaṃ saṃpat tathaiva ca saubhāgyaṃ caiva tapasā prāpyate bharatarṣabha
13.57.10
dhanaṃ prāpnoti tapasā maunaṃ jñānaṃ prayacchati upabhogāṃs tu dānena brahmacaryeṇa jīvitam
13.57.11
ahiṃsāyāḥ phalaṃ rūpaṃ dīkṣāyā janma vai kule phalamūlāśināṃ rājyaṃ svargaḥ parṇāśināṃ bhavet
13.57.12
payobhakṣo divaṃ yāti snānena draviṇādhikaḥ guruśuśrūṣayā vidyā nityaśrāddhena saṃtatiḥ
13.57.13
gavāḍhyaḥ śākadīkṣābhiḥ svargam āhus tṛṇāśanāt striyas triṣavaṇasnānād vāyuṃ pītvā kratuṃ labhet
13.57.14
nityasnāyī bhaved dakṣaḥ saṃdhye tu dve japan dvijaḥ maruṃ sādhayato rājyaṃ nākapṛṣṭham anāśake
13.57.15
sthaṇḍile śayamānānāṃ gṛhāṇi śayanāni ca cīravalkalavāsobhir vāsāṃsy ābharaṇāni ca
13.57.16
śayyāsanāni yānāni yogayukte tapodhane agnipraveśe niyataṃ brahmaloko vidhīyate
13.57.17
rasānāṃ pratisaṃhārāt saubhāgyam iha vindati āmiṣapratisaṃhārāt prajāsyāyuṣmatī bhavet
13.57.18
udavāsaṃ vased yas tu sa narādhipatir bhavet satyavādī naraśreṣṭha daivataiḥ saha modate
13.57.19
kīrtir bhavati dānena tathārogyam ahiṃsayā dvijaśuśrūṣayā rājyaṃ dvijatvaṃ vāpi puṣkalam
13.57.20
pānīyasya pradānena kīrtir bhavati śāśvatī annapānapradānena tṛpyate kāmabhogataḥ
13.57.21
sāntvadaḥ sarvabhūtānāṃ sarvaśokair vimucyate devaśuśrūṣayā rājyaṃ divyaṃ rūpaṃ niyacchati
13.57.22
dīpālokapradānena cakṣuṣmān bhavate naraḥ prekṣaṇīyapradānena smṛtiṃ medhāṃ ca vindati
13.57.23
gandhamālyanivṛttyā tu kīrtir bhavati puṣkalā keśaśmaśrūn dhārayatām agryā bhavati saṃtatiḥ
13.57.24
upavāsaṃ ca dīkṣāṃ ca abhiṣekaṃ ca pārthiva kṛtvā dvādaśa varṣāṇi vīrasthānād viśiṣyate
13.57.25
dāsīdāsam alaṃkārān kṣetrāṇi ca gṛhāṇi ca brahmadeyāṃ sutāṃ dattvā prāpnoti manujarṣabha
13.57.26
kratubhiś copavāsaiś ca tridivaṃ yāti bhārata labhate ca ciraṃ sthānaṃ balipuṣpaprado naraḥ
13.57.27
suvarṇaśṛṅgais tu vibhūṣitānāṃ; gavāṃ sahasrasya naraḥ pradātā prāpnoti puṇyaṃ divi devalokam; ity evam āhur munidevasaṃghāḥ
13.57.28
prayacchate yaḥ kapilāṃ sacailāṃ; kāṃsyopadohāṃ kanakāgraśṛṅgīm tais tair guṇaiḥ kāmadughāsya bhūtvā; naraṃ pradātāram upaiti sā gauḥ
13.57.29
yāvanti lomāni bhavanti dhenvās; tāvat phalaṃ prāpnute gopradātā putrāṃś ca pautrāṃś ca kulaṃ ca sarvam; āsaptamaṃ tārayate paratra
13.57.30
sadakṣiṇāṃ kāñcanacāruśṛṅgīṃ; kāṃsyopadohāṃ draviṇottarīyām dhenuṃ tilānāṃ dadato dvijāya; lokā vasūnāṃ sulabhā bhavanti
13.57.31
svakarmabhir mānavaṃ saṃnibaddhaṃ; tīvrāndhakāre narake patantam mahārṇave naur iva vāyuyuktā; dānaṃ gavāṃ tārayate paratra
13.57.32
yo brahmadeyāṃ tu dadāti kanyāṃ; bhūmipradānaṃ ca karoti vipre dadāti cānnaṃ vidhivac ca yaś ca; sa lokam āpnoti puraṃdarasya
13.57.33
naiveśikaṃ sarvaguṇopapannaṃ; dadāti vai yas tu naro dvijāya svādhyāyacāritraguṇānvitāya; tasyāpi lokāḥ kuruṣūttareṣu
13.57.34
dhuryapradānena gavāṃ tathāśvair; lokān avāpnoti naro vasūnām svargāya cāhur hi hiraṇyadānaṃ; tato viśiṣṭaṃ kanakapradānam
13.57.35
chatrapradānena gṛhaṃ variṣṭhaṃ; yānaṃ tathopānahasaṃpradāne vastrapradānena phalaṃ surūpaṃ; gandhapradāne surabhir naraḥ syāt
13.57.36
puṣpopagaṃ vātha phalopagaṃ vā; yaḥ pādapaṃ sparśayate dvijāya sa strīsamṛddhaṃ bahuratnapūrṇaṃ; labhaty ayatnopagataṃ gṛhaṃ vai
13.57.37
bhakṣānnapānīyarasapradātā; sarvān avāpnoti rasān prakāmam pratiśrayācchādanasaṃpradātā; prāpnoti tān eva na saṃśayo 'tra
13.57.38
sragdhūpagandhāny anulepanāni; snānāni mālyāni ca mānavo yaḥ dadyād dvijebhyaḥ sa bhaved arogas; tathābhirūpaś ca narendraloke
13.57.39
bījair aśūnyaṃ śayanair upetaṃ; dadyād gṛhaṃ yaḥ puruṣo dvijāya puṇyābhirāmaṃ bahuratnapūrṇaṃ; labhaty adhiṣṭhānavaraṃ sa rājan
13.57.40
sugandhacitrāstaraṇopapannaṃ; dadyān naro yaḥ śayanaṃ dvijāya rūpānvitāṃ pakṣavatīṃ manojñāṃ; bhāryām ayatnopagatāṃ labhet saḥ
13.57.41
pitāmahasyānucaro vīraśāyī bhaven naraḥ nādhikaṃ vidyate tasmād ity āhuḥ paramarṣayaḥ
13.57.42
vaiśaṃpāyana uvāca tasya tad vacanaṃ śrutvā prītātmā kurunandanaḥ nāśrame 'rocayad vāsaṃ vīramārgābhikāṅkṣayā
13.57.43
tato yudhiṣṭhiraḥ prāha pāṇḍavān bharatarṣabha pitāmahasya yad vākyaṃ tad vo rocatv iti prabhuḥ
13.57.44
tatas tu pāṇḍavāḥ sarve draupadī ca yaśasvinī yudhiṣṭhirasya tad vākyaṃ bāḍham ity abhyapūjayan
13.58.1
yudhiṣṭhira uvāca yānīmāni bahir vedyāṃ dānāni paricakṣate tebhyo viśiṣṭaṃ kiṃ dānaṃ mataṃ te kurupuṃgava
13.58.2
kautūhalaṃ hi paramaṃ tatra me vartate prabho dātāraṃ dattam anveti yad dānaṃ tat pracakṣva me
13.58.3
bhīṣma uvāca abhayaṃ sarvabhūtebhyo vyasane cāpy anugraham yac cābhilaṣitaṃ dadyāt tṛṣitāyābhiyācate
13.58.4
dattaṃ manyeta yad dattvā tad dānaṃ śreṣṭham ucyate dattaṃ dātāram anveti yad dānaṃ bharatarṣabha
13.58.5
hiraṇyadānaṃ godānaṃ pṛthivīdānam eva ca etāni vai pavitrāṇi tārayanty api duṣkṛtam
13.58.6
etāni puruṣavyāghra sādhubhyo dehi nityadā dānāni hi naraṃ pāpān mokṣayanti na saṃśayaḥ
13.58.7
yad yad iṣṭatamaṃ loke yac cāsya dayitaṃ gṛhe tat tad guṇavate deyaṃ tad evākṣayam icchatā
13.58.8
priyāṇi labhate loke priyadaḥ priyakṛt tathā priyo bhavati bhūtānām iha caiva paratra ca
13.58.9
yācamānam abhīmānād āśāvantam akiṃcanam yo nārcati yathāśakti sa nṛśaṃso yudhiṣṭhira
13.58.10
amitram api ced dīnaṃ śaraṇaiṣiṇam āgatam vyasane yo 'nugṛhṇāti sa vai puruṣasattamaḥ
13.58.11
kṛśāya hrīmate tāta vṛttikṣīṇāya sīdate apahanyāt kṣudhaṃ yas tu na tena puruṣaḥ samaḥ
13.58.12
hriyā tu niyatān sādhūn putradāraiś ca karśitān ayācamānān kaunteya sarvopāyair nimantraya
13.58.13
āśiṣaṃ ye na deveṣu na martyeṣu ca kurvate arhanto nityasattvasthā yathālabdhopajīvinaḥ
13.58.14
āśīviṣasamebhyaś ca tebhyo rakṣasva bhārata tāny uktair upajijñāsya tathā dvijavarottamān
13.58.15
kṛtair āvasathair nityaṃ sapreṣyaiḥ saparicchadaiḥ nimantrayethāḥ kauravya sarvakāmasukhāvahaiḥ
13.58.16
yadi te pratigṛhṇīyuḥ śraddhāpūtaṃ yudhiṣṭhira kāryam ity eva manvānā dhārmikāḥ puṇyakarmiṇaḥ
13.58.17
vidyāsnātā vratasnātā ye vyapāśrityajīvinaḥ gūḍhasvādhyāyatapaso brāhmaṇāḥ saṃśitavratāḥ
13.58.18
teṣu śuddheṣu dānteṣu svadāranirateṣu ca yat kariṣyasi kalyāṇaṃ tat tvā lokeṣu dhāsyati
13.58.19
yathāgnihotraṃ suhutaṃ sāyaṃ prātar dvijātinā tathā bhavati dattaṃ vai dvijebhyo 'tha kṛtātmanā
13.58.20
eṣa te vitato yajñaḥ śraddhāpūtaḥ sadakṣiṇaḥ viśiṣṭaḥ sarvayajñebhyo dadatas tāta vartatām
13.58.21
nivāpo dānasadṛśas tādṛśeṣu yudhiṣṭhira nivapan pūjayaṃś caiva teṣv ānṛṇyaṃ nigacchati
13.58.22
ya eva no na kupyanti na lubhyanti tṛṇeṣv api ta eva naḥ pūjyatamā ye cānye priyavādinaḥ
13.58.23
ye no na bahu manyante na pravartanti cāpare putravat paripālyās te namas tebhyas tathābhayam
13.58.24
ṛtvikpurohitācāryā mṛdubrahmadharā hi te kṣatreṇāpi hi saṃsṛṣṭaṃ tejaḥ śāmyati vai dvije
13.58.25
asti me balavān asmi rājāsmīti yudhiṣṭhira brāhmaṇān mā sma paryaśnīr vāsobhir aśanena ca
13.58.26
yac chobhārthaṃ balārthaṃ vā vittam asti tavānagha tena te brāhmaṇāḥ pūjyāḥ svadharmam anutiṣṭhatā
13.58.27
namaskāryās tvayā viprā vartamānā yathātatham yathāsukhaṃ yathotsāhaṃ lalantu tvayi putravat
13.58.28
ko hy anyaḥ suprasādānāṃ suhṛdām alpatoṣiṇām vṛttim arhaty upakṣeptuṃ tvad anyaḥ kurusattama
13.58.29
yathā patyāśrayo dharmaḥ strīṇāṃ loke sanātanaḥ sa devaḥ sā gatir nānyā tathāsmākaṃ dvijātayaḥ
13.58.30
yadi no brāhmaṇās tāta saṃtyajeyur apūjitāḥ paśyanto dāruṇaṃ karma satataṃ kṣatriye sthitam
13.58.31
avedānām akīrtīnām alokānām ayajvanām ko 'smākaṃ jīvitenārthas tad dhi no brāhmaṇāśrayam
13.58.32
atra te vartayiṣyāmi yathā dharmaḥ sanātanaḥ rājanyo brāhmaṇaṃ rājan purā paricacāra ha vaiśyo rājanyam ity eva śūdro vaiśyam iti śrutiḥ
13.58.33
dūrāc chūdreṇopacaryo brāhmaṇo 'gnir iva jvalan saṃsparśaparicaryas tu vaiśyena kṣatriyeṇa ca
13.58.34
mṛdubhāvān satyaśīlān satyadharmānupālakān āśīviṣān iva kruddhāṃs tān upācarata dvijān
13.58.35
apareṣāṃ pareṣāṃ ca parebhyaś caiva ye pare kṣatriyāṇāṃ pratapatāṃ tejasā ca balena ca brāhmaṇeṣv eva śāmyanti tejāṃsi ca tapāṃsi ca
13.58.36
na me pitā priyataro na tvaṃ tāta tathā priyaḥ na me pituḥ pitā rājan na cātmā na ca jīvitam
13.58.37
tvattaś ca me priyataraḥ pṛthivyāṃ nāsti kaś cana tvatto 'pi me priyatarā brāhmaṇā bharatarṣabha
13.58.38
bravīmi satyam etac ca yathāhaṃ pāṇḍunandana tena satyena gaccheyaṃ lokān yatra sa śaṃtanuḥ
13.58.39
paśyeyaṃ ca satāṃ lokāñ chucīn brahmapuraskṛtān tatra me tāta gantavyam ahnāya ca cirāya ca
13.58.40
so 'ham etādṛśāṃl lokān dṛṣṭvā bharatasattama yan me kṛtaṃ brāhmaṇeṣu na tapye tena pārthiva
13.59.1
yudhiṣṭhira uvāca yau tu syātāṃ caraṇenopapannau; yau vidyayā sadṛśau janmanā ca tābhyāṃ dānaṃ katarasmai viśiṣṭam; ayācamānāya ca yācate ca
13.59.2
bhīṣma uvāca śreyo vai yācataḥ pārtha dattam āhur ayācate arhattamo vai dhṛtimān kṛpaṇād adhṛtātmanaḥ
13.59.3
kṣatriyo rakṣaṇadhṛtir brāhmaṇo 'narthanādhṛtiḥ brāhmaṇo dhṛtimān vidvān devān prīṇāti tuṣṭimān
13.59.4
yācñām āhur anīśasya abhihāraṃ ca bhārata udvejayati yācan hi sadā bhūtāni dasyuvat
13.59.5
mriyate yācamāno vai tam anu mriyate dadat dadat saṃjīvayaty enam ātmānaṃ ca yudhiṣṭhira
13.59.6
ānṛśaṃsyaṃ paro dharmo yācate yat pradīyate ayācataḥ sīdamānān sarvopāyair nimantraya
13.59.7
yadi vai tādṛśā rāṣṭre vaseyus te dvijottamāḥ bhasmacchannān ivāgnīṃs tān budhyethās tvaṃ prayatnataḥ
13.59.8
tapasā dīpyamānās te daheyuḥ pṛthivīm api pūjyā hi jñānavijñānatapoyogasamanvitāḥ
13.59.9
tebhyaḥ pūjāṃ prayuñjīthā brāhmaṇebhyaḥ paraṃtapa dadad bahuvidhān dāyān upacchandān ayācatām
13.59.10
yad agnihotre suhute sāyaṃprātar bhavet phalam vidyāvedavratavati tad dānaphalam ucyate
13.59.11
vidyāvedavratasnātān avyapāśrayajīvinaḥ gūḍhasvādhyāyatapaso brāhmaṇān saṃśitavratān
13.59.12
kṛtair āvasathair hṛdyaiḥ sapreṣyaiḥ saparicchadaiḥ nimantrayethāḥ kaunteya kāmaiś cānyair dvijottamān
13.59.13
api te pratigṛhṇīyuḥ śraddhāpūtaṃ yudhiṣṭhira kāryam ity eva manvānā dharmajñāḥ sūkṣmadarśinaḥ
13.59.14
api te brāhmaṇā bhuktvā gatāḥ soddharaṇān gṛhān yeṣāṃ dārāḥ pratīkṣante parjanyam iva karṣakāḥ
13.59.15
annāni prātaḥsavane niyatā brahmacāriṇaḥ brāhmaṇās tāta bhuñjānās tretāgnīn prīṇayantu te
13.59.16
mādhyaṃdinaṃ te savanaṃ dadatas tāta vartatām gā hiraṇyāni vāsāṃsi tenendraḥ prīyatāṃ tava
13.59.17
tṛtīyaṃ savanaṃ tat te vaiśvadevaṃ yudhiṣṭhira yad devebhyaḥ pitṛbhyaś ca viprebhyaś ca prayacchasi
13.59.18
ahiṃsā sarvabhūtebhyaḥ saṃvibhāgaś ca sarvaśaḥ damas tyāgo dhṛtiḥ satyaṃ bhavatv avabhṛthāya te
13.59.19
eṣa te vitato yajñaḥ śraddhāpūtaḥ sadakṣiṇaḥ viśiṣṭaḥ sarvayajñebhyo nityaṃ tāta pravartatām
13.60.1
yudhiṣṭhira uvāca dānaṃ yajñakriyā ceha kiṃ svit pretya mahāphalam kasya jyāyaḥ phalaṃ proktaṃ kīdṛśebhyaḥ kathaṃ kadā
13.60.2
etad icchāmi vijñātuṃ yāthātathyena bhārata vidvañ jijñāsamānāya dānadharmān pracakṣva me
13.60.3
antarvedyāṃ ca yad dattaṃ śraddhayā cānṛśaṃsyataḥ kiṃ svin niḥśreyasaṃ tāta tan me brūhi pitāmaha
13.60.4
bhīṣma uvāca raudraṃ karma kṣatriyasya satataṃ tāta vartate tasya vaitānikaṃ karma dānaṃ caiveha pāvanam
13.60.5
na tu pāpakṛtāṃ rājñāṃ pratigṛhṇanti sādhavaḥ etasmāt kāraṇād yajñair yajed rājāptadakṣiṇaiḥ
13.60.6
atha cet pratigṛhṇīyur dadyād aharahar nṛpaḥ śraddhām āsthāya paramāṃ pāvanaṃ hy etad uttamam
13.60.7
brāhmaṇāṃs tarpayed dravyais tato yajñe yatavrataḥ maitrān sādhūn vedavidaḥ śīlavṛttataponvitān
13.60.8
yat te tena kariṣyanti kṛtaṃ tena bhaviṣyati yajñān sādhaya sādhubhyaḥ svādvannān dakṣiṇāvataḥ
13.60.9
iṣṭaṃ dattaṃ ca manyethā ātmānaṃ dānakarmaṇā pūjayethā yāyajūkāṃs tavāpy aṃśo bhaved yathā
13.60.10
prajāvato bharethāś ca brāhmaṇān bahubhāriṇaḥ prajāvāṃs tena bhavati yathā janayitā tathā
13.60.11
yāvato vai sādhudharmān santaḥ saṃvartayanty uta sarve te cāpi bhartavyā narā ye bahubhāriṇaḥ
13.60.12
samṛddhaḥ saṃprayacchasva brāhmaṇebhyo yudhiṣṭhira dhenūr anaḍuho 'nnāni cchatraṃ vāsāṃsy upānahau
13.60.13
ājyāni yajamānebhyas tathānnādyāni bhārata aśvavanti ca yānāni veśmāni śayanāni ca
13.60.14
ete deyā vyuṣṭimanto laghūpāyāś ca bhārata ajugupsāṃś ca vijñāya brāhmaṇān vṛttikarśitān
13.60.15
upacchannaṃ prakāśaṃ vā vṛttyā tān pratipādaya rājasūyāśvamedhābhyāṃ śreyas tat kṣatriyān prati
13.60.16
evaṃ pāpair vimuktas tvaṃ pūtaḥ svargam avāpsyasi sraṃsayitvā punaḥ kośaṃ yad rāṣṭraṃ pālayiṣyasi
13.60.17
tataś ca brahmabhūyastvam avāpsyasi dhanāni ca ātmanaś ca pareṣāṃ ca vṛttiṃ saṃrakṣa bhārata
13.60.18
putravac cāpi bhṛtyān svān prajāś ca paripālaya yogakṣemaś ca te nityaṃ brāhmaṇeṣv astu bhārata
13.60.19
arakṣitāraṃ hartāraṃ viloptāram adāyakam taṃ sma rājakaliṃ hanyuḥ prajāḥ saṃbhūya nirghṛṇam
13.60.20
ahaṃ vo rakṣitety uktvā yo na rakṣati bhūmipaḥ sa saṃhatya nihantavyaḥ śveva sonmāda āturaḥ
13.60.21
pāpaṃ kurvanti yat kiṃ cit prajā rājñā hy arakṣitāḥ caturthaṃ tasya pāpasya rājā bhārata vindati
13.60.22
apy āhuḥ sarvam eveti bhūyo 'rdham iti niścayaḥ caturthaṃ matam asmākaṃ manoḥ śrutvānuśāsanam
13.60.23
śubhaṃ vā yat prakurvanti prajā rājñā surakṣitāḥ caturthaṃ tasya puṇyasya rājā cāpnoti bhārata
13.60.24
jīvantaṃ tvānujīvantu prajāḥ sarvā yudhiṣṭhira parjanyam iva bhūtāni mahādrumam iva dvijāḥ
13.60.25
kuberam iva rakṣāṃsi śatakratum ivāmarāḥ jñātayas tvānujīvantu suhṛdaś ca paraṃtapa
13.61.1
yudhiṣṭhira uvāca idaṃ deyam idaṃ deyam itīyaṃ śruticodanā bahudeyāś ca rājānaḥ kiṃ svid deyam anuttamam
13.61.2
bhīṣma uvāca ati dānāni sarvāṇi pṛthivīdānam ucyate acalā hy akṣayā bhūmir dogdhrī kāmān anuttamān
13.61.3
dogdhrī vāsāṃsi ratnāni paśūn vrīhiyavāṃs tathā bhūmidaḥ sarvabhūteṣu śāśvatīr edhate samāḥ
13.61.4
yāvad bhūmer āyur iha tāvad bhūmida edhate na bhūmidānād astīha paraṃ kiṃ cid yudhiṣṭhira
13.61.5
apy alpaṃ pradaduḥ pūrve pṛthivyā iti naḥ śrutam bhūmim ete daduḥ sarve ye bhūmiṃ bhuñjate janāḥ
13.61.6
svakarmaivopajīvanti narā iha paratra ca bhūmir bhūtir mahādevī dātāraṃ kurute priyam
13.61.7
ya etāṃ dakṣiṇāṃ dadyād akṣayāṃ pṛthivīpatiḥ punar naratvaṃ saṃprāpya bhavet sa pṛthivīpatiḥ
13.61.8
yathā dānaṃ tathā bhoga iti dharmeṣu niścayaḥ saṃgrāme vā tanuṃ jahyād dadyād vā pṛthivīm imām
13.61.9
ity etāṃ kṣatrabandhūnāṃ vadanti param āśiṣam punāti dattā pṛthivī dātāram iti śuśruma
13.61.10
api pāpasamācāraṃ brahmaghnam api vānṛtam saiva pāpaṃ pāvayati saiva pāpāt pramocayet
13.61.11
api pāpakṛtāṃ rājñāṃ pratigṛhṇanti sādhavaḥ pṛthivīṃ nānyad icchanti pāvanaṃ jananī yathā
13.61.12
nāmāsyāḥ priyadatteti guhyaṃ devyāḥ sanātanam dānaṃ vāpy atha vā jñānaṃ nāmno 'syāḥ paramaṃ priyam tasmāt prāpyaiva pṛthivīṃ dadyād viprāya pārthivaḥ
13.61.13
nābhūmipatinā bhūmir adhiṣṭheyā kathaṃ cana na vā pātreṇa vā gūhed antardhānena vā caret ye cānye bhūmim iccheyuḥ kuryur evam asaṃśayam
13.61.14
yaḥ sādhor bhūmim ādatte na bhūmiṃ vindate tu saḥ bhūmiṃ tu dattvā sādhubhyo vindate bhūmim eva hi pretyeha ca sa dharmātmā saṃprāpnoti mahad yaśaḥ
13.61.15
yasya viprānuśāsanti sādhor bhūmiṃ sadaiva hi na tasya śatravo rājan praśāsanti vasuṃdharām
13.61.16
yat kiṃ cit puruṣaḥ pāpaṃ kurute vṛttikarśitaḥ api gocarmamātreṇa bhūmidānena pūyate
13.61.17
ye 'pi saṃkīrṇakarmāṇo rājāno raudrakarmiṇaḥ tebhyaḥ pavitram ākhyeyaṃ bhūmidānam anuttamam
13.61.18
alpāntaram idaṃ śaśvat purāṇā menire janāḥ yo yajed aśvamedhena dadyād vā sādhave mahīm
13.61.19
api cet sukṛtaṃ kṛtvā śaṅkerann api paṇḍitāḥ aśakyam ekam evaitad bhūmidānam anuttamam
13.61.20
suvarṇaṃ rajataṃ vastraṃ maṇimuktāvasūni ca sarvam etan mahāprājña dadāti vasudhāṃ dadat
13.61.21
tapo yajñaḥ śrutaṃ śīlam alobhaḥ satyasaṃdhatā gurudaivatapūjā ca nātivartanti bhūmidam
13.61.22
bhartur niḥśreyase yuktās tyaktātmāno raṇe hatāḥ brahmalokagatāḥ siddhā nātikrāmanti bhūmidam
13.61.23
yathā janitrī kṣīreṇa svaputraṃ bharate sadā anugṛhṇāti dātāraṃ tathā sarvarasair mahī
13.61.24
mṛtyor vai kiṃkaro daṇḍas tāpo vahneḥ sudāruṇaḥ ghorāś ca vāruṇāḥ pāśā nopasarpanti bhūmidam
13.61.25
pitṝṃś ca pitṛlokasthān devaloke ca devatāḥ saṃtarpayati śāntātmā yo dadāti vasuṃdharām
13.61.26
kṛśāya mriyamāṇāya vṛttimlānāya sīdate bhūmiṃ vṛttikarīṃ dattvā satrī bhavati mānavaḥ
13.61.27
yathā dhāvati gaur vatsaṃ kṣīram abhyutsṛjanty uta evam eva mahābhāga bhūmir bhavati bhūmidam
13.61.28
halakṛṣṭāṃ mahīṃ dattvā sabījāṃ saphalām api udīrṇaṃ vāpi śaraṇaṃ tathā bhavati kāmadaḥ
13.61.29
brāhmaṇaṃ vṛttasaṃpannam āhitāgniṃ śucivratam naraḥ pratigrāhya mahīṃ na yāti yamasādanam
13.61.30
yathā candramaso vṛddhir ahany ahani jāyate tathā bhūmikṛtaṃ dānaṃ sasye sasye vivardhate
13.61.31
atra gāthā bhūmigītāḥ kīrtayanti purāvidaḥ yāḥ śrutvā jāmadagnyena dattā bhūḥ kāśyapāya vai
13.61.32
mām evādatta māṃ datta māṃ dattvā mām avāpsyatha asmiṃl loke pare caiva tataś cājanane punaḥ
13.61.33
ya imāṃ vyāhṛtiṃ veda brāhmaṇo brahmasaṃśritaḥ śrāddhasya hūyamānasya brahmabhūyaṃ sa gacchati
13.61.34
kṛtyānām abhiśastānāṃ duriṣṭaśamanaṃ mahat prāyaścittam ahaṃ kṛtvā punāty ubhayato daśa
13.61.35
punāti ya idaṃ veda veda cāhaṃ tathaiva ca prakṛtiḥ sarvabhūtānāṃ bhūmir vai śāśvatī matā
13.61.36
abhiṣicyaiva nṛpatiṃ śrāvayed imam āgamam yathā śrutvā mahīṃ dadyān nādadyāt sādhutaś ca tām
13.61.37
so 'yaṃ kṛtsno brāhmaṇārtho rājārthaś cāpy asaṃśayam rājā hi dharmakuśalaḥ prathamaṃ bhūtilakṣaṇam
13.61.38
atha yeṣām adharmajño rājā bhavati nāstikaḥ na te sukhaṃ prabudhyante na sukhaṃ prasvapanti ca
13.61.39
sadā bhavanti codvignās tasya duścaritair narāḥ yogakṣemā hi bahavo rāṣṭraṃ nāsyāviśanti tat
13.61.40
atha yeṣāṃ punaḥ prājño rājā bhavati dhārmikaḥ sukhaṃ te pratibudhyante susukhaṃ prasvapanti ca
13.61.41
tasya rājñaḥ śubhair āryaiḥ karmabhir nirvṛtāḥ prajāḥ yogakṣemeṇa vṛṣṭyā ca vivardhante svakarmabhiḥ
13.61.42
sa kulīnaḥ sa puruṣaḥ sa bandhuḥ sa ca puṇyakṛt sa dātā sa ca vikrānto yo dadāti vasuṃdharām
13.61.43
ādityā iva dīpyante tejasā bhuvi mānavāḥ dadanti vasudhāṃ sphītāṃ ye vedaviduṣi dvije
13.61.44
yathā bījāni rohanti prakīrṇāni mahītale tathā kāmāḥ prarohanti bhūmidānasamārjitāḥ
13.61.45
ādityo varuṇo viṣṇur brahmā somo hutāśanaḥ śūlapāṇiś ca bhagavān pratinandanti bhūmidam
13.61.46
bhūmau jāyanti puruṣā bhūmau niṣṭhāṃ vrajanti ca caturvidho hi loko 'yaṃ yo 'yaṃ bhūmiguṇātmakaḥ
13.61.47
eṣā mātā pitā caiva jagataḥ pṛthivīpate nānayā sadṛśaṃ bhūtaṃ kiṃ cid asti janādhipa
13.61.48
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam bṛhaspateś ca saṃvādam indrasya ca yudhiṣṭhira
13.61.49
iṣṭvā kratuśatenātha mahatā dakṣiṇāvatā maghavā vāgvidāṃ śreṣṭhaṃ papracchedaṃ bṛhaspatim
13.61.50
bhagavan kena dānena svargataḥ sukham edhate yad akṣayaṃ mahārghaṃ ca tad brūhi vadatāṃ vara
13.61.51
ity uktaḥ sa surendreṇa tato devapurohitaḥ bṛhaspatir mahātejāḥ pratyuvāca śatakratum
13.61.52
suvarṇadānaṃ godānaṃ bhūmidānaṃ ca vṛtrahan dadad etān mahāprājñaḥ sarvapāpaiḥ pramucyate
13.61.53
na bhūmidānād devendra paraṃ kiṃ cid iti prabho viśiṣṭam iti manyāmi yathā prāhur manīṣiṇaḥ
13.61.54
ye śūrā nihatā yuddhe svaryātā dānagṛddhinaḥ sarve te vibudhaśreṣṭha nātikrāmanti bhūmidam
13.61.55
bhartur niḥśreyase yuktās tyaktātmāno raṇe hatāḥ brahmalokagatāḥ śūrā nātikrāmanti bhūmidam
13.61.56
pañca pūrvādipuruṣāḥ ṣaṭ ca ye vasudhāṃ gatāḥ ekādaśa dadad bhūmiṃ paritrātīha mānavaḥ
13.61.57
ratnopakīrṇāṃ vasudhāṃ yo dadāti puraṃdara sa muktaḥ sarvakaluṣaiḥ svargaloke mahīyate
13.61.58
mahīṃ sphītāṃ dadad rājā sarvakāmaguṇānvitām rājādhirājo bhavati tad dhi dānam anuttamam
13.61.59
sarvakāmasamāyuktāṃ kāśyapīṃ yaḥ prayacchati sarvabhūtāni manyante māṃ dadātīti vāsava
13.61.60
sarvakāmadughāṃ dhenuṃ sarvakāmapurogamām dadāti yaḥ sahasrākṣa sa svargaṃ yāti mānavaḥ
13.61.61
madhusarpiḥpravāhinyaḥ payodadhivahās tathā saritas tarpayantīha surendra vasudhāpradam
13.61.62
bhūmipradānān nṛpatir mucyate rājakilbiṣāt na hi bhūmipradānena dānam anyad viśiṣyate
13.61.63
dadāti yaḥ samudrāntāṃ pṛthivīṃ śastranirjitām taṃ janāḥ kathayantīha yāvad dharati gaur iyam
13.61.64
puṇyām ṛddharasāṃ bhūmiṃ yo dadāti puraṃdara na tasya lokāḥ kṣīyante bhūmidānaguṇārjitāḥ
13.61.65
sarvathā pārthiveneha satataṃ bhūtim icchatā bhūr deyā vidhivac chakra pātre sukham abhīpsatā
13.61.66
api kṛtvā naraḥ pāpaṃ bhūmiṃ dattvā dvijātaye samutsṛjati tat pāpaṃ jīrṇāṃ tvacam ivoragaḥ
13.61.67
sāgarān saritaḥ śailān kānanāni ca sarvaśaḥ sarvam etan naraḥ śakra dadāti vasudhāṃ dadat
13.61.68
taḍāgāny udapānāni srotāṃsi ca sarāṃsi ca snehān sarvarasāṃś caiva dadāti vasudhāṃ dadat
13.61.69
oṣadhīḥ kṣīrasaṃpannā nagān puṣpaphalānvitān kānanopalaśailāṃś ca dadāti vasudhāṃ dadat
13.61.70
agniṣṭomaprabhṛtibhir iṣṭvā ca svāptadakṣiṇaiḥ na tat phalam avāpnoti bhūmidānād yad aśnute
13.61.71
dātā daśānugṛhṇāti daśa hanti tathā kṣipan pūrvadattāṃ haran bhūmiṃ narakāyopagacchati
13.61.72
na dadāti pratiśrutya dattvā vā harate tu yaḥ sa baddho vāruṇaiḥ pāśais tapyate mṛtyuśāsanāt
13.61.73
āhitāgniṃ sadāyajñaṃ kṛśabhṛtyaṃ priyātithim ye bharanti dvijaśreṣṭhaṃ nopasarpanti te yamam
13.61.74
brāhmaṇeṣv ṛṇabhūtaṃ syāt pārthivasya puraṃdara itareṣāṃ tu varṇānāṃ tārayet kṛśadurbalān
13.61.75
nācchindyāt sparśitāṃ bhūmiṃ pareṇa tridaśādhipa brāhmaṇāya suraśreṣṭha kṛśabhṛtyāya kaś cana
13.61.76
athāśru patitaṃ teṣāṃ dīnānām avasīdatām brāhmaṇānāṃ hṛte kṣetre hanyāt tripuruṣaṃ kulam
13.61.77
bhūmipālaṃ cyutaṃ rāṣṭrād yas tu saṃsthāpayet punaḥ tasya vāsaḥ sahasrākṣa nākapṛṣṭhe mahīyate
13.61.78
ikṣubhiḥ saṃtatāṃ bhūmiṃ yavagodhūmasaṃkulām gośvavāhanasaṃpūrṇāṃ bāhuvīryasamārjitām
13.61.79
nidhigarbhāṃ dadad bhūmiṃ sarvaratnaparicchadām akṣayāṃl labhate lokān bhūmisatraṃ hi tasya tat
13.61.80
vidhūya kaluṣaṃ sarvaṃ virajāḥ saṃmataḥ satām loke mahīyate sadbhir yo dadāti vasuṃdharām
13.61.81
yathāpsu patitaḥ śakra tailabindur visarpati tathā bhūmikṛtaṃ dānaṃ sasye sasye visarpati
13.61.82
ye raṇāgre mahīpālāḥ śūrāḥ samitiśobhanāḥ vadhyante 'bhimukhāḥ śakra brahmalokaṃ vrajanti te
13.61.83
nṛtyagītaparā nāryo divyamālyavibhūṣitāḥ upatiṣṭhanti devendra sadā bhūmipradaṃ divi
13.61.84
modate ca sukhaṃ svarge devagandharvapūjitaḥ yo dadāti mahīṃ samyag vidhineha dvijātaye
13.61.85
śatam apsarasaś caiva divyamālyavibhūṣitāḥ upatiṣṭhanti devendra sadā bhūmipradaṃ naram
13.61.86
śaṅkhaṃ bhadrāsanaṃ chatraṃ varāśvā varavāraṇāḥ bhūmipradānāt puṣpāṇi hiraṇyanicayās tathā
13.61.87
ājñā sadāpratihatā jayaśabdo bhavaty atha bhūmidānasya puṣpāṇi phalaṃ svargaḥ puraṃdara
13.61.88
hiraṇyapuṣpāś cauṣadhyaḥ kuśakāñcanaśāḍvalāḥ amṛtaprasavāṃ bhūmiṃ prāpnoti puruṣo dadat
13.61.89
nāsti bhūmisamaṃ dānaṃ nāsti mātṛsamo guruḥ nāsti satyasamo dharmo nāsti dānasamo nidhiḥ
13.61.90
etad āṅgirasāc chrutvā vāsavo vasudhām imām vasuratnasamākīrṇāṃ dadāv āṅgirase tadā
13.61.91
ya imaṃ śrāvayec chrāddhe bhūmidānasya saṃstavam na tasya rakṣasāṃ bhāgo nāsurāṇāṃ bhavaty uta
13.61.92
akṣayaṃ ca bhaved dattaṃ pitṛbhyas tan na saṃśayaḥ tasmāc chrāddheṣv idaṃ vipro bhuñjataḥ śrāvayed dvijān
13.61.93
ity etat sarvadānānāṃ śreṣṭham uktaṃ tavānagha mayā bharataśārdūla kiṃ bhūyaḥ śrotum icchasi
13.62.1
yudhiṣṭhira uvāca kāni dānāni loke 'smin dātukāmo mahīpatiḥ guṇādhikebhyo viprebhyo dadyād bharatasattama
13.62.2
kena tuṣyanti te sadyas tuṣṭāḥ kiṃ pradiśanty uta śaṃsa me tan mahābāho phalaṃ puṇyakṛtaṃ mahat
13.62.3
dattaṃ kiṃ phalavad rājann iha loke paratra ca bhavataḥ śrotum icchāmi tan me vistarato vada
13.62.4
bhīṣma uvāca imam arthaṃ purā pṛṣṭo nārado devadarśanaḥ yad uktavān asau tan me gadataḥ śṛṇu bhārata
13.62.5
nārada uvāca annam eva praśaṃsanti devāḥ sarṣigaṇāḥ purā lokatantraṃ hi yajñāś ca sarvam anne pratiṣṭhitam
13.62.6
annena sadṛśaṃ dānaṃ na bhūtaṃ na bhaviṣyati tasmād annaṃ viśeṣeṇa dātum icchanti mānavāḥ
13.62.7
annam ūrjaskaraṃ loke prāṇāś cānne pratiṣṭhitāḥ annena dhāryate sarvaṃ viśvaṃ jagad idaṃ prabho
13.62.8
annād gṛhasthā loke 'smin bhikṣavas tata eva ca annāt prabhavati prāṇaḥ pratyakṣaṃ nātra saṃśayaḥ
13.62.9
kuṭumbaṃ pīḍayitvāpi brāhmaṇāya mahātmane dātavyaṃ bhikṣave cānnam ātmano bhūtim icchatā
13.62.10
brāhmaṇāyābhirūpāya yo dadyād annam arthine nidadhāti nidhiṃ śreṣṭhaṃ pāralaukikam ātmanaḥ
13.62.11
śrāntam adhvani vartantaṃ vṛddham arham upasthitam arcayed bhūtim anvicchan gṛhastho gṛham āgatam
13.62.12
krodham utpatitaṃ hitvā suśīlo vītamatsaraḥ annadaḥ prāpnute rājan divi ceha ca yat sukham
13.62.13
nāvamanyed abhigataṃ na praṇudyāt kathaṃ cana api śvapāke śuni vā na dānaṃ vipraṇaśyati
13.62.14
yo dadyād aparikliṣṭam annam adhvani vartate śrāntāyādṛṣṭapūrvāya sa mahad dharmam āpnuyāt
13.62.15
pitṝn devān ṛṣīn viprān atithīṃś ca janādhipa yo naraḥ prīṇayaty annais tasya puṇyaphalaṃ mahat
13.62.16
kṛtvāpi pāpakaṃ karma yo dadyād annam arthine brāhmaṇāya viśeṣeṇa na sa pāpena yujyate
13.62.17
brāhmaṇeṣv akṣayaṃ dānam annaṃ śūdre mahāphalam annadānaṃ ca śūdre ca brāhmaṇe ca viśiṣyate
13.62.18
na pṛcched gotracaraṇaṃ svādhyāyaṃ deśam eva vā bhikṣito brāhmaṇeneha janma vānnaṃ prayācitaḥ
13.62.19
annadasyānnavṛkṣāś ca sarvakāmaphalānvitāḥ bhavantīhātha vāmutra nṛpate nātra saṃśayaḥ
13.62.20
āśaṃsante hi pitaraḥ suvṛṣṭim iva karṣakāḥ asmākam api putro vā pautro vānnaṃ pradāsyati
13.62.21
brāhmaṇo hi mahad bhūtaṃ svayaṃ dehīti yācate akāmo vā sakāmo vā dattvā puṇyam avāpnuyāt
13.62.22
brāhmaṇaḥ sarvabhūtānām atithiḥ prasṛtāgrabhuk viprā yam abhigacchanti bhikṣamāṇā gṛhaṃ sadā
13.62.23
satkṛtāś ca nivartante tad atīva pravardhate mahābhoge kule janma pretya prāpnoti bhārata
13.62.24
dattvā tv annaṃ naro loke tathā sthānam anuttamam mṛṣṭamṛṣṭānnadāyī tu svarge vasati satkṛtaḥ
13.62.25
annaṃ prāṇā narāṇāṃ hi sarvam anne pratiṣṭhitam annadaḥ paśumān putrī dhanavān bhogavān api
13.62.26
prāṇavāṃś cāpi bhavati rūpavāṃś ca tathā nṛpa annadaḥ prāṇado loke sarvadaḥ procyate tu saḥ
13.62.27
annaṃ hi dattvātithaye brāhmaṇāya yathāvidhi pradātā sukham āpnoti devaiś cāpy abhipūjyate
13.62.28
brāhmaṇo hi mahad bhūtaṃ kṣetraṃ carati pādavat upyate tatra yad bījaṃ tad dhi puṇyaphalaṃ mahat
13.62.29
pratyakṣaṃ prītijananaṃ bhoktṛdātror bhavaty uta sarvāṇy anyāni dānāni parokṣaphalavanty uta
13.62.30
annād dhi prasavaṃ viddhi ratim annād dhi bhārata dharmārthāv annato viddhi roganāśaṃ tathānnataḥ
13.62.31
annaṃ hy amṛtam ity āha purākalpe prajāpatiḥ annaṃ bhuvaṃ divaṃ khaṃ ca sarvam anne pratiṣṭhitam
13.62.32
annapraṇāśe bhidyante śarīre pañca dhātavaḥ balaṃ balavato 'pīha praṇaśyaty annahānitaḥ
13.62.33
āvāhāś ca vivāhāś ca yajñāś cānnam ṛte tathā na vartante naraśreṣṭha brahma cātra pralīyate
13.62.34
annataḥ sarvam etad dhi yat kiṃ cit sthāṇu jaṅgamam triṣu lokeṣu dharmārtham annaṃ deyam ato budhaiḥ
13.62.35
annadasya manuṣyasya balam ojo yaśaḥ sukham kīrtiś ca vardhate śaśvat triṣu lokeṣu pārthiva
13.62.36
megheṣv ambhaḥ saṃnidhatte prāṇānāṃ pavanaḥ śivaḥ tac ca meghagataṃ vāri śakro varṣati bhārata
13.62.37
ādatte ca rasaṃ bhaumam ādityaḥ svagabhastibhiḥ vāyur ādityatas tāṃś ca rasān devaḥ prajāpatiḥ
13.62.38
tad yadā meghato vāri patitaṃ bhavati kṣitau tadā vasumatī devī snigdhā bhavati bhārata
13.62.39
tataḥ sasyāni rohanti yena vartayate jagat māṃsamedosthiśukrāṇāṃ prādurbhāvas tataḥ punaḥ
13.62.40
saṃbhavanti tataḥ śukrāt prāṇinaḥ pṛthivīpate agnīṣomau hi tac chukraṃ prajanaḥ puṣyataś ca ha
13.62.41
evam annaṃ ca sūryaś ca pavanaḥ śukram eva ca eka eva smṛto rāśir yato bhūtāni jajñire
13.62.42
prāṇān dadāti bhūtānāṃ tejaś ca bharatarṣabha gṛham abhyāgatāyāśu yo dadyād annam arthine
13.62.43
bhīṣma uvāca nāradenaivam ukto 'ham adām annaṃ sadā nṛpa anasūyus tvam apy annaṃ tasmād dehi gatajvaraḥ
13.62.44
dattvānnaṃ vidhivad rājan viprebhyas tvam api prabho yathāvad anurūpebhyas tataḥ svargam avāpsyasi
13.62.45
annadānāṃ hi ye lokās tāṃs tvaṃ śṛṇu narādhipa bhavanāni prakāśante divi teṣāṃ mahātmanām nānāsaṃsthānarūpāṇi nānāstambhānvitāni ca
13.62.46
candramaṇḍalaśubhrāṇi kiṅkiṇījālavanti ca taruṇādityavarṇāni sthāvarāṇi carāṇi ca
13.62.47
anekaśatabhaumāni sāntarjalavanāni ca vaiḍūryārkaprakāśāni raupyarukmamayāni ca
13.62.48
sarvakāmaphalāś cāpi vṛkṣā bhavanasaṃsthitāḥ vāpyo vīthyaḥ sabhāḥ kūpā dīrghikāś caiva sarvaśaḥ
13.62.49
ghoṣavanti ca yānāni yuktāny atha sahasraśaḥ bhakṣyabhojyamayāḥ śailā vāsāṃsy ābharaṇāni ca
13.62.50
kṣīraṃ sravantyaḥ saritas tathā caivānnaparvatāḥ prāsādāḥ pāṇḍurābhrābhāḥ śayyāś ca kanakojjvalāḥ tān annadāḥ prapadyante tasmād annaprado bhava
13.62.51
ete lokāḥ puṇyakṛtām annadānāṃ mahātmanām tasmād annaṃ viśeṣeṇa dātavyaṃ mānavair bhuvi
13.63.1
yudhiṣṭhira uvāca śrutaṃ me bhavato vākyam annadānasya yo vidhiḥ nakṣatrayogasyedānīṃ dānakalpaṃ bravīhi me
13.63.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam devakyāś caiva saṃvādaṃ devarṣer nāradasya ca
13.63.3
dvārakām anusaṃprāptaṃ nāradaṃ devadarśanam papracchainaṃ tataḥ praśnaṃ devakī dharmadarśinī
13.63.4
tasyāḥ saṃpṛcchamānāyā devarṣir nāradas tadā ācaṣṭa vidhivat sarvaṃ yat tac chṛṇu viśāṃ pate
13.63.5
nārada uvāca kṛttikāsu mahābhāge pāyasena sasarpiṣā saṃtarpya brāhmaṇān sādhūṃl lokān āpnoty anuttamān
13.63.6
rohiṇyāṃ prathitair māṃsair māṣair annena sarpiṣā payo 'nupānaṃ dātavyam ānṛṇyārthaṃ dvijātaye
13.63.7
dogdhrīṃ dattvā savatsāṃ tu nakṣatre somadaivate gacchanti mānuṣāl lokāt svargalokam anuttamam
13.63.8
ārdrāyāṃ kṛsaraṃ dattvā tailamiśram upoṣitaḥ naras tarati durgāṇi kṣuradhārāṃś ca parvatān
13.63.9
apūpān punarvasau dattvā tathaivānnāni śobhane yaśasvī rūpasaṃpanno bahvanne jāyate kule
13.63.10
puṣye tu kanakaṃ dattvā kṛtaṃ cākṛtam eva ca anālokeṣu lokeṣu somavat sa virājate
13.63.11
āśleṣāyāṃ tu yo rūpyam ṛṣabhaṃ vā prayacchati sa sarvabhayanirmuktaḥ śātravān adhitiṣṭhati
13.63.12
maghāsu tilapūrṇāni vardhamānāni mānavaḥ pradāya putrapaśumān iha pretya ca modate
13.63.13
phalgunīpūrvasamaye brāhmaṇānām upoṣitaḥ bhakṣān phāṇitasaṃyuktān dattvā saubhāgyam ṛcchati
13.63.14
ghṛtakṣīrasamāyuktaṃ vidhivat ṣaṣṭikaudanam uttarāviṣaye dattvā svargaloke mahīyate
13.63.15
yad yat pradīyate dānam uttarāviṣaye naraiḥ mahāphalam anantaṃ ca bhavatīti viniścayaḥ
13.63.16
haste hastirathaṃ dattvā caturyuktam upoṣitaḥ prāpnoti paramāṃl lokān puṇyakāmasamanvitān
13.63.17
citrāyām ṛṣabhaṃ dattvā puṇyān gandhāṃś ca bhārata caraty apsarasāṃ loke ramate nandane tathā
13.63.18
svātāv atha dhanaṃ dattvā yad iṣṭatamam ātmanaḥ prāpnoti lokān sa śubhān iha caiva mahad yaśaḥ
13.63.19
viśākhāyām anaḍvāhaṃ dhenuṃ dattvā ca dugdhadām saprāsaṅgaṃ ca śakaṭaṃ sadhānyaṃ vastrasaṃyutam
13.63.20
pitṝn devāṃś ca prīṇāti pretya cānantyam aśnute na ca durgāṇy avāpnoti svargalokaṃ ca gacchati
13.63.21
dattvā yathoktaṃ viprebhyo vṛttim iṣṭāṃ sa vindati narakādīṃś ca saṃkleśān nāpnotīti viniścayaḥ
13.63.22
anurādhāsu prāvāraṃ vastrāntaram upoṣitaḥ dattvā yugaśataṃ cāpi naraḥ svarge mahīyate
13.63.23
kālaśākaṃ tu viprebhyo dattvā martyaḥ samūlakam jyeṣṭhāyām ṛddhim iṣṭāṃ vai gatim iṣṭāṃ ca vindati
13.63.24
mūle mūlaphalaṃ dattvā brāhmaṇebhyaḥ samāhitaḥ pitṝn prīṇayate cāpi gatim iṣṭāṃ ca gacchati
13.63.25
atha pūrvāsv aṣāḍhāsu dadhipātrāṇy upoṣitaḥ kulavṛttopasaṃpanne brāhmaṇe vedapārage pradāya jāyate pretya kule subahugokule
13.63.26
udamanthaṃ sasarpiṣkaṃ prabhūtamadhuphāṇitam dattvottarāsv aṣāḍhāsu sarvakāmān avāpnuyāt
13.63.27
dugdhaṃ tv abhijite yoge dattvā madhughṛtāplutam dharmanityo manīṣibhyaḥ svargaloke mahīyate
13.63.28
śravaṇe kambalaṃ dattvā vastrāntaritam eva ca śvetena yāti yānena sarvalokān asaṃvṛtān
13.63.29
goprayuktaṃ dhaniṣṭhāsu yānaṃ dattvā samāhitaḥ vastraraśmidharaṃ sadyaḥ pretya rājyaṃ prapadyate
13.63.30
gandhāñ śatabhiṣagyoge dattvā sāgurucandanān prāpnoty apsarasāṃ lokān pretya gandhāṃś ca śāśvatān
13.63.31
pūrvabhādrapadāyoge rājamāṣān pradāya tu sarvabhakṣaphalopetaḥ sa vai pretya sukhī bhavet
13.63.32
aurabhram uttarāyoge yas tu māṃsaṃ prayacchati sa pitṝn prīṇayati vai pretya cānantyam aśnute
13.63.33
kāṃsyopadohanāṃ dhenuṃ revatyāṃ yaḥ prayacchati sā pretya kāmān ādāya dātāram upatiṣṭhati
13.63.34
ratham aśvasamāyuktaṃ dattvāśvinyāṃ narottamaḥ hastyaśvarathasaṃpanne varcasvī jāyate kule
13.63.35
bharaṇīṣu dvijātibhyas tiladhenuṃ pradāya vai gāḥ suprabhūtāḥ prāpnoti naraḥ pretya yaśas tathā
13.63.36
bhīṣma uvāca ity eṣa lakṣaṇoddeśaḥ prokto nakṣatrayogataḥ devakyā nāradeneha sā snuṣābhyo 'bravīd idam
13.64.1
bhīṣma uvāca sarvān kāmān prayacchanti ye prayacchanti kāñcanam ity evaṃ bhagavān atriḥ pitāmahasuto 'bravīt
13.64.2
pavitraṃ śucy athāyuṣyaṃ pitṝṇām akṣayaṃ ca tat suvarṇaṃ manujendreṇa hariścandreṇa kīrtitam
13.64.3
pānīyadānaṃ paramaṃ dānānāṃ manur abravīt tasmād vāpīś ca kūpāṃś ca taḍāgāni ca khānayet
13.64.4
ardhaṃ pāpasya harati puruṣasyeha karmaṇaḥ kūpaḥ pravṛttapānīyaḥ supravṛttaś ca nityaśaḥ
13.64.5
sarvaṃ tārayate vaṃśaṃ yasya khāte jalāśaye gāvaḥ pibanti viprāś ca sādhavaś ca narāḥ sadā
13.64.6
nidāghakāle pānīyaṃ yasya tiṣṭhaty avāritam sa durgaṃ viṣamaṃ kṛcchraṃ na kadā cid avāpnute
13.64.7
bṛhaspater bhagavataḥ pūṣṇaś caiva bhagasya ca aśvinoś caiva vahneś ca prītir bhavati sarpiṣā
13.64.8
paramaṃ bheṣajaṃ hy etad yajñānām etad uttamam rasānām uttamaṃ caitat phalānāṃ caitad uttamam
13.64.9
phalakāmo yaśaskāmaḥ puṣṭikāmaś ca nityadā ghṛtaṃ dadyād dvijātibhyaḥ puruṣaḥ śucir ātmavān
13.64.10
ghṛtaṃ māse āśvayuji viprebhyo yaḥ prayacchati tasmai prayacchato rūpaṃ prītau devāv ihāśvinau
13.64.11
pāyasaṃ sarpiṣā miśraṃ dvijebhyo yaḥ prayacchati gṛhaṃ tasya na rakṣāṃsi dharṣayanti kadā cana
13.64.12
pipāsayā na mriyate sopacchandaś ca dṛśyate na prāpnuyāc ca vyasanaṃ karakān yaḥ prayacchati
13.64.13
prayato brāhmaṇāgrebhyaḥ śraddhayā parayā yutaḥ upasparśanaṣaḍbhāgaṃ labhate puruṣaḥ sadā
13.64.14
yaḥ sādhanārthaṃ kāṣṭhāni brāhmaṇebhyaḥ prayacchati pratāpārthaṃ ca rājendra vṛttavadbhyaḥ sadā naraḥ
13.64.15
sidhyanty arthāḥ sadā tasya kāryāṇi vividhāni ca upary upari śatrūṇāṃ vapuṣā dīpyate ca saḥ
13.64.16
bhagavāṃś cāsya suprīto vahnir bhavati nityaśaḥ na taṃ tyajante paśavaḥ saṃgrāme ca jayaty api
13.64.17
putrāñ chriyaṃ ca labhate yaś chatraṃ saṃprayacchati cakṣurvyādhiṃ na labhate yajñabhāgam athāśnute
13.64.18
nidāghakāle varṣe vā yaś chatraṃ saṃprayacchati nāsya kaś cin manodāhaḥ kadā cid api jāyate kṛcchrāt sa viṣamāc caiva vipra mokṣam avāpnute
13.64.19
pradānaṃ sarvadānānāṃ śakaṭasya viśiṣyate evam āha mahābhāgaḥ śāṇḍilyo bhagavān ṛṣiḥ
13.65.1
yudhiṣṭhira uvāca dahyamānāya viprāya yaḥ prayacchaty upānahau yat phalaṃ tasya bhavati tan me brūhi pitāmaha
13.65.2
bhīṣma uvāca upānahau prayacched yo brāhmaṇebhyaḥ samāhitaḥ mardate kaṇṭakān sarvān viṣamān nistaraty api sa śatrūṇām upari ca saṃtiṣṭhati yudhiṣṭhira
13.65.3
yānaṃ cāśvatarīyuktaṃ tasya śubhraṃ viśāṃ pate upatiṣṭhati kaunteya rūpyakāñcanabhūṣaṇam śakaṭaṃ damyasaṃyuktaṃ dattaṃ bhavati caiva hi
13.65.4
yudhiṣṭhira uvāca yat phalaṃ tiladāne ca bhūmidāne ca kīrtitam gopradāne 'nnadāne ca bhūyas tad brūhi kaurava
13.65.5
bhīṣma uvāca śṛṇuṣva mama kaunteya tiladānasya yat phalam niśamya ca yathānyāyaṃ prayaccha kurusattama
13.65.6
pitṝṇāṃ prathamaṃ bhojyaṃ tilāḥ sṛṣṭāḥ svayaṃbhuvā tiladānena vai tasmāt pitṛpakṣaḥ pramodate
13.65.7
māghamāse tilān yas tu brāhmaṇebhyaḥ prayacchati sarvasattvasamākīrṇaṃ narakaṃ sa na paśyati
13.65.8
sarvakāmaiḥ sa yajate yas tilair yajate pitṝn na cākāmena dātavyaṃ tilaśrāddhaṃ kathaṃ cana
13.65.9
maharṣeḥ kaśyapasyaite gātrebhyaḥ prasṛtās tilāḥ tato divyaṃ gatā bhāvaṃ pradāneṣu tilāḥ prabho
13.65.10
pauṣṭikā rūpadāś caiva tathā pāpavināśanāḥ tasmāt sarvapradānebhyas tiladānaṃ viśiṣyate
13.65.11
āpastambaś ca medhāvī śaṅkhaś ca likhitas tathā maharṣir gautamaś cāpi tiladānair divaṃ gatāḥ
13.65.12
tilahomaparā viprāḥ sarve saṃyatamaithunāḥ samā gavyena haviṣā pravṛttiṣu ca saṃsthitāḥ
13.65.13
sarveṣām eva dānānāṃ tiladānaṃ paraṃ smṛtam akṣayaṃ sarvadānānāṃ tiladānam ihocyate
13.65.14
utpanne ca purā havye kuśikarṣiḥ paraṃtapa tilair agnitrayaṃ hutvā prāptavān gatim uttamām
13.65.15
iti proktaṃ kuruśreṣṭha tiladānam anuttamam vidhānaṃ yena vidhinā tilānām iha śasyate
13.65.16
ata ūrdhvaṃ nibodhedaṃ devānāṃ yaṣṭum icchatām samāgamaṃ mahārāja brahmaṇā vai svayaṃbhuvā
13.65.17
devāḥ sametya brahmāṇaṃ bhūmibhāgaṃ yiyakṣavaḥ śubhaṃ deśam ayācanta yajema iti pārthiva
13.65.18
devā ūcuḥ bhagavaṃs tvaṃ prabhur bhūmeḥ sarvasya tridivasya ca yajemahi mahābhāga yajñaṃ bhavadanujñayā nānanujñātabhūmir hi yajñasya phalam aśnute
13.65.19
tvaṃ hi sarvasya jagataḥ sthāvarasya carasya ca prabhur bhavasi tasmāt tvaṃ samanujñātum arhasi
13.65.20
brahmovāca dadāmi medinībhāgaṃ bhavadbhyo 'haṃ surarṣabhāḥ yasmin deśe kariṣyadhvaṃ yajñaṃ kāśyapanandanāḥ
13.65.21
devā ūcuḥ bhagavan kṛtakāmāḥ smo yakṣyāmas tv āptadakṣiṇaiḥ imaṃ tu deśaṃ munayaḥ paryupāsanta nityadā
13.65.22
bhīṣma uvāca tato 'gastyaś ca kaṇvaś ca bhṛgur atrir vṛṣākapiḥ asito devalaś caiva devayajñam upāgaman
13.65.23
tato devā mahātmāna ījire yajñam acyuta tathā samāpayām āsur yathākālaṃ surarṣabhāḥ
13.65.24
ta iṣṭayajñās tridaśā himavaty acalottame ṣaṣṭham aṃśaṃ kratos tasya bhūmidānaṃ pracakrire
13.65.25
prādeśamātraṃ bhūmes tu yo dadyād anupaskṛtam na sīdati sa kṛcchreṣu na ca durgāṇy avāpnute
13.65.26
śītavātātapasahāṃ gṛhabhūmiṃ susaṃskṛtām pradāya suralokasthaḥ puṇyānte 'pi na cālyate
13.65.27
mudito vasate prājñaḥ śakreṇa saha pārthiva pratiśrayapradātā ca so 'pi svarge mahīyate
13.65.28
adhyāpakakule jātaḥ śrotriyo niyatendriyaḥ gṛhe yasya vaset tuṣṭaḥ pradhānaṃ lokam aśnute
13.65.29
tathā gavārthe śaraṇaṃ śītavarṣasahaṃ mahat āsaptamaṃ tārayati kulaṃ bharatasattama
13.65.30
kṣetrabhūmiṃ dadal loke putra śriyam avāpnuyāt ratnabhūmiṃ pradattvā tu kulavaṃśaṃ vivardhayet
13.65.31
na coṣarāṃ na nirdagdhāṃ mahīṃ dadyāt kathaṃ cana na śmaśānaparītāṃ ca na ca pāpaniṣevitām
13.65.32
pārakye bhūmideśe tu pitṝṇāṃ nirvapet tu yaḥ tad bhūmisvāmipitṛbhiḥ śrāddhakarma vihanyate
13.65.33
tasmāt krītvā mahīṃ dadyāt svalpām api vicakṣaṇaḥ piṇḍaḥ pitṛbhyo datto vai tasyāṃ bhavati śāśvataḥ
13.65.34
aṭavīparvatāś caiva nadītīrthāni yāni ca sarvāṇy asvāmikāny āhur na hi tatra parigrahaḥ
13.65.35
ity etad bhūmidānasya phalam uktaṃ viśāṃ pate ataḥ paraṃ tu godānaṃ kīrtayiṣyāmi te 'nagha
13.65.36
gāvo 'dhikās tapasvibhyo yasmāt sarvebhya eva ca tasmān maheśvaro devas tapas tābhiḥ samāsthitaḥ
13.65.37
brahmaloke vasanty etāḥ somena saha bhārata āsāṃ brahmarṣayaḥ siddhāḥ prārthayanti parāṃ gatim
13.65.38
payasā haviṣā dadhnā śakṛtāpy atha carmaṇā asthibhiś copakurvanti śṛṅgair vālaiś ca bhārata
13.65.39
nāsāṃ śītātapau syātāṃ sadaitāḥ karma kurvate na varṣaṃ viṣamaṃ vāpi duḥkham āsāṃ bhavaty uta
13.65.40
brāhmaṇaiḥ sahitā yānti tasmāt parataraṃ padam ekaṃ gobrāhmaṇaṃ tasmāt pravadanti manīṣiṇaḥ
13.65.41
rantidevasya yajñe tāḥ paśutvenopakalpitāḥ tataś carmaṇvatī rājan gocarmabhyaḥ pravartitā
13.65.42
paśutvāc ca vinirmuktāḥ pradānāyopakalpitāḥ tā imā vipramukhyebhyo yo dadāti mahīpate nistared āpadaṃ kṛcchrāṃ viṣamastho 'pi pārthiva
13.65.43
gavāṃ sahasradaḥ pretya narakaṃ na prapaśyati sarvatra vijayaṃ cāpi labhate manujādhipa
13.65.44
amṛtaṃ vai gavāṃ kṣīram ity āha tridaśādhipaḥ tasmād dadāti yo dhenum amṛtaṃ sa prayacchati
13.65.45
agnīnām avyayaṃ hy etad dhaumyaṃ vedavido viduḥ tasmād dadāti yo dhenuṃ sa haumyaṃ saṃprayacchati
13.65.46
svargo vai mūrtimān eṣa vṛṣabhaṃ yo gavāṃ patim vipre guṇayute dadyāt sa vai svarge mahīyate
13.65.47
prāṇā vai prāṇinām ete procyante bharatarṣabha tasmād dadāti yo dhenuṃ prāṇān vai sa prayacchati
13.65.48
gāvaḥ śaraṇyā bhūtānām iti vedavido viduḥ tasmād dadāti yo dhenuṃ śaraṇaṃ saṃprayacchati
13.65.49
na vadhārthaṃ pradātavyā na kīnāśe na nāstike gojīvine na dātavyā tathā gauḥ puruṣarṣabha
13.65.50
dadāti tādṛśānāṃ vai naro gāḥ pāpakarmaṇām akṣayaṃ narakaṃ yātīty evam āhur manīṣiṇaḥ
13.65.51
na kṛśāṃ pāpavatsāṃ vā vandhyāṃ rogānvitāṃ tathā na vyaṅgāṃ na pariśrāntāṃ dadyād gāṃ brāhmaṇāya vai
13.65.52
daśagosahasradaḥ samyak śakreṇa saha modate akṣayāṃl labhate lokān naraḥ śatasahasradaḥ
13.65.53
ity etad gopradānaṃ ca tiladānaṃ ca kīrtitam tathā bhūmipradānaṃ ca śṛṇuṣvānne ca bhārata
13.65.54
annadānaṃ pradhānaṃ hi kaunteya paricakṣate annasya hi pradānena rantidevo divaṃ gataḥ
13.65.55
śrāntāya kṣudhitāyānnaṃ yaḥ prayacchati bhūmipa svāyaṃbhuvaṃ mahābhāgaṃ sa paśyati narādhipa
13.65.56
na hiraṇyair na vāsobhir nāśvadānena bhārata prāpnuvanti narāḥ śreyo yathehānnapradāḥ prabho
13.65.57
annaṃ vai paramaṃ dravyam annaṃ śrīś ca parā matā annāt prāṇaḥ prabhavati tejo vīryaṃ balaṃ tathā
13.65.58
sadbhyo dadāti yaś cānnaṃ sadaikāgramanā naraḥ na sa durgāṇy avāpnotīty evam āha parāśaraḥ
13.65.59
arcayitvā yathānyāyaṃ devebhyo 'nnaṃ nivedayet yadanno hi naro rājaṃs tadannās tasya devatāḥ
13.65.60
kaumudyāṃ śuklapakṣe tu yo 'nnadānaṃ karoty uta sa saṃtarati durgāṇi pretya cānantyam aśnute
13.65.61
abhuktvātithaye cānnaṃ prayacched yaḥ samāhitaḥ sa vai brahmavidāṃ lokān prāpnuyād bharatarṣabha
13.65.62
sukṛcchrām āpadaṃ prāptaś cānnadaḥ puruṣas taret pāpaṃ tarati caiveha duṣkṛtaṃ cāpakarṣati
13.65.63
ity etad annadānasya tiladānasya caiva ha bhūmidānasya ca phalaṃ godānasya ca kīrtitam
13.66.1
yudhiṣṭhira uvāca śrutaṃ dānaphalaṃ tāta yat tvayā parikīrtitam annaṃ tu te viśeṣeṇa praśastam iha bhārata
13.66.2
pānīyadānaṃ paramaṃ kathaṃ ceha mahāphalam ity etac chrotum icchāmi vistareṇa pitāmaha
13.66.3
bhīṣma uvāca hanta te vartayiṣyāmi yathāvad bharatarṣabha gadatas tan mamādyeha śṛṇu satyaparākrama pānīyadānāt prabhṛti sarvaṃ vakṣyāmi te 'nagha
13.66.4
yad annaṃ yac ca pānīyaṃ saṃpradāyāśnute naraḥ na tasmāt paramaṃ dānaṃ kiṃ cid astīti me matiḥ
13.66.5
annāt prāṇabhṛtas tāta pravartante hi sarvaśaḥ tasmād annaṃ paraṃ loke sarvadāneṣu kathyate
13.66.6
annād balaṃ ca tejaś ca prāṇināṃ vardhate sadā annadānam atas tasmāc chreṣṭham āha prajāpatiḥ
13.66.7
sāvitryā hy api kaunteya śrutaṃ te vacanaṃ śubham yataś caitad yathā caitad devasatre mahāmate
13.66.8
anne datte nareṇeha prāṇā dattā bhavanty uta prāṇadānād dhi paramaṃ na dānam iha vidyate
13.66.9
śrutaṃ hi te mahābāho lomaśasyāpi tad vacaḥ prāṇān dattvā kapotāya yat prāptaṃ śibinā purā
13.66.10
tāṃ gatiṃ labhate dattvā dvijasyānnaṃ viśāṃ pate gatiṃ viśiṣṭāṃ gacchanti prāṇadā iti naḥ śrutam
13.66.11
annaṃ cāpi prabhavati pānīyāt kurusattama nīrajātena hi vinā na kiṃ cit saṃpravartate
13.66.12
nīrajātaś ca bhagavān somo grahagaṇeśvaraḥ amṛtaṃ ca sudhā caiva svāhā caiva vaṣaṭ tathā
13.66.13
annauṣadhyo mahārāja vīrudhaś ca jalodbhavāḥ yataḥ prāṇabhṛtāṃ prāṇāḥ saṃbhavanti viśāṃ pate
13.66.14
devānām amṛtaṃ cānnaṃ nāgānāṃ ca sudhā tathā pitṝṇāṃ ca svadhā proktā paśūnāṃ cāpi vīrudhaḥ
13.66.15
annam eva manuṣyāṇāṃ prāṇān āhur manīṣiṇaḥ tac ca sarvaṃ naravyāghra pānīyāt saṃpravartate
13.66.16
tasmāt pānīyadānād vai na paraṃ vidyate kva cit tac ca dadyān naro nityaṃ ya icched bhūtim ātmanaḥ
13.66.17
dhanyaṃ yaśasyam āyuṣyaṃ jaladānaṃ viśāṃ pate śatrūṃś cāpy adhi kaunteya sadā tiṣṭhati toyadaḥ
13.66.18
sarvakāmān avāpnoti kīrtiṃ caiveha śāśvatīm pretya cānantyam āpnoti pāpebhyaś ca pramucyate
13.66.19
toyado manujavyāghra svargaṃ gatvā mahādyute akṣayān samavāpnoti lokān ity abravīn manuḥ
13.67.1
yudhiṣṭhira uvāca tilānāṃ kīdṛśaṃ dānam atha dīpasya caiva ha annānāṃ vāsasāṃ caiva bhūya eva bravīhi me
13.67.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam brāhmaṇasya ca saṃvādaṃ yamasya ca yudhiṣṭhira
13.67.3
madhyadeśe mahān grāmo brāhmaṇānāṃ babhūva ha gaṅgāyamunayor madhye yāmunasya girer adhaḥ
13.67.4
parṇaśāleti vikhyāto ramaṇīyo narādhipa vidvāṃsas tatra bhūyiṣṭhā brāhmaṇāś cāvasaṃs tadā
13.67.5
atha prāha yamaḥ kaṃ cit puruṣaṃ kṛṣṇavāsasam raktākṣam ūrdhvaromāṇaṃ kākajaṅghākṣināsikam
13.67.6
gaccha tvaṃ brāhmaṇagrāmaṃ tato gatvā tam ānaya agastyaṃ gotrataś cāpi nāmataś cāpi śarmiṇam
13.67.7
śame niviṣṭaṃ vidvāṃsam adhyāpakam anādṛtam mā cānyam ānayethās tvaṃ sagotraṃ tasya pārśvataḥ
13.67.8
sa hi tādṛgguṇas tena tulyo 'dhyayanajanmanā apatyeṣu tathā vṛtte samastenaiva dhīmatā tam ānaya yathoddiṣṭaṃ pūjā kāryā hi tasya me
13.67.9
sa gatvā pratikūlaṃ tac cakāra yamaśāsanam tam ākramyānayām āsa pratiṣiddho yamena yaḥ
13.67.10
tasmai yamaḥ samutthāya pūjāṃ kṛtvā ca vīryavān provāca nīyatām eṣa so 'nya ānīyatām iti
13.67.11
evam ukte tu vacane dharmarājena sa dvijaḥ uvāca dharmarājānaṃ nirviṇṇo 'dhyayanena vai yo me kālo bhavec cheṣas taṃ vaseyam ihācyuta
13.67.12
yama uvāca nāhaṃ kālasya vihitaṃ prāpnomīha kathaṃ cana yo hi dharmaṃ carati vai taṃ tu jānāmi kevalam
13.67.13
gaccha vipra tvam adyaiva ālayaṃ svaṃ mahādyute brūhi vā tvaṃ yathā svairaṃ karavāṇi kim ity uta
13.67.14
brāhmaṇa uvāca yat tatra kṛtvā sumahat puṇyaṃ syāt tad bravīhi me sarvasya hi pramāṇaṃ tvaṃ trailokyasyāpi sattama
13.67.15
yama uvāca śṛṇu tattvena viprarṣe pradānavidhim uttamam tilāḥ paramakaṃ dānaṃ puṇyaṃ caiveha śāśvatam
13.67.16
tilāś ca saṃpradātavyā yathāśakti dvijarṣabha nityadānāt sarvakāmāṃs tilā nirvartayanty uta
13.67.17
tilāñ śrāddhe praśaṃsanti dānam etad dhy anuttamam tān prayacchasva viprebhyo vidhidṛṣṭena karmaṇā
13.67.18
tilā bhakṣayitavyāś ca sadā tv ālabhanaṃ ca taiḥ kāryaṃ satatam icchadbhiḥ śreyaḥ sarvātmanā gṛhe
13.67.19
tathāpaḥ sarvadā deyāḥ peyāś caiva na saṃśayaḥ puṣkariṇyas taḍāgāni kūpāṃś caivātra khānayet
13.67.20
etat sudurlabhataram iha loke dvijottama āpo nityaṃ pradeyās te puṇyaṃ hy etad anuttamam
13.67.21
prapāś ca kāryāḥ pānārthaṃ nityaṃ te dvijasattama bhukte 'py atha pradeyaṃ te pānīyaṃ vai viśeṣataḥ
13.67.22
ity ukte sa tadā tena yamadūtena vai gṛhān nītaś cakāra ca tathā sarvaṃ tad yamaśāsanam
13.67.23
nītvā taṃ yamadūto 'pi gṛhītvā śarmiṇaṃ tadā yayau sa dharmarājāya nyavedayata cāpi tam
13.67.24
taṃ dharmarājo dharmajñaṃ pūjayitvā pratāpavān kṛtvā ca saṃvidaṃ tena visasarja yathāgatam
13.67.25
tasyāpi ca yamaḥ sarvam upadeśaṃ cakāra ha pratyetya ca sa tat sarvaṃ cakāroktaṃ yamena tat
13.67.26
tathā praśaṃsate dīpān yamaḥ pitṛhitepsayā tasmād dīpaprado nityaṃ saṃtārayati vai pitṝn
13.67.27
dātavyāḥ satataṃ dīpās tasmād bharatasattama devānāṃ ca pitṝṇāṃ ca cakṣuṣy āste matāḥ prabho
13.67.28
ratnadānaṃ ca sumahat puṇyam uktaṃ janādhipa tāni vikrīya yajate brāhmaṇo hy abhayaṃkaraḥ
13.67.29
yad vai dadāti viprebhyo brāhmaṇaḥ pratigṛhya vai ubhayoḥ syāt tad akṣayyaṃ dātur ādātur eva ca
13.67.30
yo dadāti sthitaḥ sthityāṃ tādṛśāya pratigraham ubhayor akṣayaṃ dharmaṃ taṃ manuḥ prāha dharmavit
13.67.31
vāsasāṃ tu pradānena svadāranirato naraḥ suvastraś ca suveṣaś ca bhavatīty anuśuśruma
13.67.32
gāvaḥ suvarṇaṃ ca tathā tilāś caivānuvarṇitāḥ bahuśaḥ puruṣavyāghra vedaprāmāṇyadarśanāt
13.67.33
vivāhāṃś caiva kurvīta putrān utpādayeta ca putralābho hi kauravya sarvalābhād viśiṣyate
13.68.1
yudhiṣṭhira uvāca bhūya eva kuruśreṣṭha dānānāṃ vidhim uttamam kathayasva mahāprājña bhūmidānaṃ viśeṣataḥ
13.68.2
pṛthivīṃ kṣatriyo dadyād brāhmaṇas tāṃ svakarmaṇā vidhivat pratigṛhṇīyān na tv anyo dātum arhati
13.68.3
sarvavarṇais tu yac chakyaṃ pradātuṃ phalakāṅkṣibhiḥ vede vā yat samāmnātaṃ tan me vyākhyātum arhasi
13.68.4
bhīṣma uvāca tulyanāmāni deyāni trīṇi tulyaphalāni ca sarvakāmaphalānīha gāvaḥ pṛthvī sarasvatī
13.68.5
yo brūyāc cāpi śiṣyāya dharmyāṃ brāhmīṃ sarasvatīm pṛthivīgopradānābhyāṃ sa tulyaṃ phalam aśnute
13.68.6
tathaiva gāḥ praśaṃsanti na ca deyaṃ tataḥ param saṃnikṛṣṭaphalās tā hi laghvarthāś ca yudhiṣṭhira mātaraḥ sarvabhūtānāṃ gāvaḥ sarvasukhapradāḥ
13.68.7
vṛddhim ākāṅkṣatā nityaṃ gāvaḥ kāryāḥ pradakṣiṇāḥ maṅgalāyatanaṃ devyas tasmāt pūjyāḥ sadaiva hi
13.68.8
pracodanaṃ devakṛtaṃ gavāṃ karmasu vartatām pūrvam evākṣaraṃ nānyad abhidheyaṃ kathaṃ cana
13.68.9
pracāre vā nipāne vā budho nodvejayeta gāḥ tṛṣitā hy abhivīkṣantyo naraṃ hanyuḥ sabāndhavam
13.68.10
pitṛsadmāni satataṃ devatāyatanāni ca pūyante śakṛtā yāsāṃ pūtaṃ kim adhikaṃ tataḥ
13.68.11
grāsamuṣṭiṃ paragave dadyāt saṃvatsaraṃ tu yaḥ akṛtvā svayam āhāraṃ vrataṃ tat sārvakāmikam
13.68.12
sa hi putrān yaśorthaṃ ca śriyaṃ cāpy adhigacchati nāśayaty aśubhaṃ caiva duḥsvapnaṃ ca vyapohati
13.68.13
yudhiṣṭhira uvāca deyāḥ kiṃlakṣaṇā gāvaḥ kāś cāpi parivarjayet kīdṛśāya pradātavyā na deyāḥ kīdṛśāya ca
13.68.14
bhīṣma uvāca asadvṛttāya pāpāya lubdhāyānṛtavādine havyakavyavyapetāya na deyā gauḥ kathaṃ cana
13.68.15
bhikṣave bahuputrāya śrotriyāyāhitāgnaye dattvā daśagavāṃ dātā lokān āpnoty anuttamān
13.68.16
yaṃ caiva dharmaṃ kurute tasya puṇyaphalaṃ ca yat sarvasyaivāṃśabhāg dātā tannimittaṃ pravṛttayaḥ
13.68.17
yaś cainam utpādayati yaś cainaṃ trāyate bhayāt yaś cāsya kurute vṛttiṃ sarve te pitaras trayaḥ
13.68.18
kalmaṣaṃ guruśuśrūṣā hanti māno mahad yaśaḥ aputratāṃ trayaḥ putrā avṛttiṃ daśa dhenavaḥ
13.68.19
vedāntaniṣṭhasya bahuśrutasya; prajñānatṛptasya jitendriyasya śiṣṭasya dāntasya yatasya caiva; bhūteṣu nityaṃ priyavādinaś ca
13.68.20
yaḥ kṣudbhayād vai na vikarma kuryān; mṛdur dāntaś cātitheyaś ca nityam vṛttiṃ viprāyātisṛjeta tasmai; yas tulyaśīlaś ca saputradāraḥ
13.68.21
śubhe pātre ye guṇā gopradāne; tāvān doṣo brāhmaṇasvāpahāre sarvāvasthaṃ brāhmaṇasvāpahāro; dārāś caiṣāṃ dūrato varjanīyāḥ
13.69.1
bhīṣma uvāca atraiva kīrtyate sadbhir brāhmaṇasvābhimarśane nṛgeṇa sumahat kṛcchraṃ yad avāptaṃ kurūdvaha
13.69.2
niviśantyāṃ purā pārtha dvāravatyām iti śrutiḥ adṛśyata mahākūpas tṛṇavīrutsamāvṛtaḥ
13.69.3
prayatnaṃ tatra kurvāṇās tasmāt kūpāj jalārthinaḥ śrameṇa mahatā yuktās tasmiṃs toye susaṃvṛte
13.69.4
dadṛśus te mahākāyaṃ kṛkalāsam avasthitam tasya coddharaṇe yatnam akurvaṃs te sahasraśaḥ
13.69.5
pragrahaiś carmapaṭṭaiś ca taṃ baddhvā parvatopamam nāśaknuvan samuddhartuṃ tato jagmur janārdanam
13.69.6
kham āvṛtyodapānasya kṛkalāsaḥ sthito mahān tasya nāsti samuddhartety atha kṛṣṇe nyavedayan
13.69.7
sa vāsudevena samuddhṛtaś ca; pṛṣṭaś ca kāmān nijagāda rājā nṛgas tadātmānam atho nyavedayat; purātanaṃ yajñasahasrayājinam
13.69.8
tathā bruvāṇaṃ tu tam āha mādhavaḥ; śubhaṃ tvayā karma kṛtaṃ na pāpakam kathaṃ bhavān durgatim īdṛśīṃ gato; narendra tad brūhi kim etad īdṛśam
13.69.9
śataṃ sahasrāṇi śataṃ gavāṃ punaḥ; punaḥ śatāny aṣṭa śatāyutāni tvayā purā dattam itīha śuśruma; nṛpa dvijebhyaḥ kva nu tad gataṃ tava
13.69.10
nṛgas tato 'bravīt kṛṣṇaṃ brāhmaṇasyāgnihotriṇaḥ proṣitasya paribhraṣṭā gaur ekā mama godhane
13.69.11
gavāṃ sahasre saṃkhyātā tadā sā paśupair mama sā brāhmaṇāya me dattā pretyārtham abhikāṅkṣatā
13.69.12
apaśyat parimārgaṃś ca tāṃ yāṃ paragṛhe dvijaḥ mameyam iti covāca brāhmaṇo yasya sābhavat
13.69.13
tāv ubhau samanuprāptau vivadantau bhṛśajvarau bhavān dātā bhavān hartety atha tau māṃ tadocatuḥ
13.69.14
śatena śatasaṃkhyena gavāṃ vinimayena vai yāce pratigrahītāraṃ sa tu mām abravīd idam
13.69.15
deśakālopasaṃpannā dogdhrī kṣāntātivatsalā svādukṣīrapradā dhanyā mama nityaṃ niveśane
13.69.16
kṛśaṃ ca bharate yā gaur mama putram apastanam na sā śakyā mayā hātum ity uktvā sa jagāma ha
13.69.17
tatas tam aparaṃ vipraṃ yāce vinimayena vai gavāṃ śatasahasraṃ vai tatkṛte gṛhyatām iti
13.69.18
brāhmaṇa uvāca na rājñāṃ pratigṛhṇāmi śakto 'haṃ svasya mārgaṇe saiva gaur dīyatāṃ śīghraṃ mameti madhusūdana
13.69.19
rukmam aśvāṃś ca dadato rajataṃ syandanāṃs tathā na jagrāha yayau cāpi tadā sa brāhmaṇarṣabhaḥ
13.69.20
etasminn eva kāle tu coditaḥ kāladharmaṇā pitṛlokam ahaṃ prāpya dharmarājam upāgamam
13.69.21
yamas tu pūjayitvā māṃ tato vacanam abravīt nāntaḥ saṃkhyāyate rājaṃs tava puṇyasya karmaṇaḥ
13.69.22
asti caiva kṛtaṃ pāpam ajñānāt tad api tvayā carasva pāpaṃ paścād vā pūrvaṃ vā tvaṃ yathecchasi
13.69.23
rakṣitāsmīti coktaṃ te pratijñā cānṛtā tava brāhmaṇasvasya cādānaṃ trividhas te vyatikramaḥ
13.69.24
pūrvaṃ kṛcchraṃ cariṣye 'haṃ paścāc chubham iti prabho dharmarājaṃ bruvann evaṃ patito 'smi mahītale
13.69.25
aśrauṣaṃ pracyutaś cāhaṃ yamasyoccaiḥ prabhāṣataḥ vāsudevaḥ samuddhartā bhavitā te janārdanaḥ
13.69.26
pūrṇe varṣasahasrānte kṣīṇe karmaṇi duṣkṛte prāpsyase śāśvatāṃl lokāñ jitān svenaiva karmaṇā
13.69.27
kūpe ''tmānam adhaḥśīrṣam apaśyaṃ patitaṃ ca ha tiryagyonim anuprāptaṃ na tu mām ajahāt smṛtiḥ
13.69.28
tvayā tu tārito 'smy adya kim anyatra tapobalāt anujānīhi māṃ kṛṣṇa gaccheyaṃ divam adya vai
13.69.29
anujñātaḥ sa kṛṣṇena namaskṛtya janārdanam vimānaṃ divyam āsthāya yayau divam ariṃdama
13.69.30
tatas tasmin divaṃ prāpte nṛge bharatasattama vāsudeva imaṃ ślokaṃ jagāda kurunandana
13.69.31
brāhmaṇasvaṃ na hartavyaṃ puruṣeṇa vijānatā brāhmaṇasvaṃ hṛtaṃ hanti nṛgaṃ brāhmaṇagaur iva
13.69.32
satāṃ samāgamaḥ sadbhir nāphalaḥ pārtha vidyate vimuktaṃ narakāt paśya nṛgaṃ sādhusamāgamāt
13.69.33
pradānaṃ phalavat tatra drohas tatra tathāphalaḥ apacāraṃ gavāṃ tasmād varjayeta yudhiṣṭhira
13.70.1
yudhiṣṭhira uvāca dattānāṃ phalasaṃprāptiṃ gavāṃ prabrūhi me 'nagha vistareṇa mahābāho na hi tṛpyāmi kathyatām
13.70.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam ṛṣer uddālaker vākyaṃ nāciketasya cobhayoḥ
13.70.3
ṛṣir uddālakir dīkṣām upagamya tataḥ sutam tvaṃ mām upacarasveti nāciketam abhāṣata samāpte niyame tasmin maharṣiḥ putram abravīt
13.70.4
upasparśanasaktasya svādhyāyaniratasya ca idhmā darbhāḥ sumanasaḥ kalaśaś cābhito jalam vismṛtaṃ me tad ādāya nadītīrād ihāvraja
13.70.5
gatvānavāpya tat sarvaṃ nadīvegasamāplutam na paśyāmi tad ity evaṃ pitaraṃ so 'bravīn muniḥ
13.70.6
kṣutpipāsāśramāviṣṭo munir uddālakis tadā yamaṃ paśyeti taṃ putram aśapat sa mahātapāḥ
13.70.7
tathā sa pitrābhihato vāgvajreṇa kṛtāñjaliḥ prasīdeti bruvann eva gatasattvo 'patad bhuvi
13.70.8
nāciketaṃ pitā dṛṣṭvā patitaṃ duḥkhamūrchitaḥ kiṃ mayā kṛtam ity uktvā nipapāta mahītale
13.70.9
tasya duḥkhaparītasya svaṃ putram upagūhataḥ vyatītaṃ tad ahaḥśeṣaṃ sā cogrā tatra śarvarī
13.70.10
pitryeṇāśruprapātena nāciketaḥ kurūdvaha prāspandacchayane kauśye vṛṣṭyā sasyam ivāplutam
13.70.11
sa paryapṛcchat taṃ putraṃ ślāghyaṃ pratyāgataṃ punaḥ divyair gandhaiḥ samādigdhaṃ kṣīṇasvapnam ivotthitam
13.70.12
api putra jitā lokāḥ śubhās te svena karmaṇā diṣṭyā cāsi punaḥ prāpto na hi te mānuṣaṃ vapuḥ
13.70.13
pratyakṣadarśī sarvasya pitrā pṛṣṭo mahātmanā anvarthaṃ taṃ pitur madhye maharṣīṇāṃ nyavedayat
13.70.14
kurvan bhavacchāsanam āśu yāto; hy ahaṃ viśālāṃ ruciraprabhāvām vaivasvatīṃ prāpya sabhām apaśyaṃ; sahasraśo yojanahaimabhaumām
13.70.15
dṛṣṭvaiva mām abhimukham āpatantaṃ; gṛhaṃ nivedyāsanam ādideśa vaivasvato 'rghyādibhir arhaṇaiś ca; bhavatkṛte pūjayām āsa māṃ saḥ
13.70.16
tatas tv ahaṃ taṃ śanakair avocaṃ; vṛtaṃ sadasyair abhipūjyamānam prāpto 'smi te viṣayaṃ dharmarāja; lokān arhe yān sma tān me vidhatsva
13.70.17
yamo 'bravīn māṃ na mṛto 'si saumya; yamaṃ paśyety āha tu tvāṃ tapasvī pitā pradīptāgnisamānatejā; na tac chakyam anṛtaṃ vipra kartum
13.70.18
dṛṣṭas te 'haṃ pratigacchasva tāta; śocaty asau tava dehasya kartā dadāmi kiṃ cāpi manaḥpraṇītaṃ; priyātithe tava kāmān vṛṇīṣva
13.70.19
tenaivam uktas tam ahaṃ pratyavocaṃ; prāpto 'smi te viṣayaṃ durnivartyam icchāmy ahaṃ puṇyakṛtāṃ samṛddhāṃl; lokān draṣṭuṃ yadi te 'haṃ varārhaḥ
13.70.20
yānaṃ samāropya tu māṃ sa devo; vāhair yuktaṃ suprabhaṃ bhānumantam saṃdarśayām āsa tadā sma lokān; sarvāṃs tadā puṇyakṛtāṃ dvijendra
13.70.21
apaśyaṃ tatra veśmāni taijasāni kṛtātmanām nānāsaṃsthānarūpāṇi sarvaratnamayāni ca
13.70.22
candramaṇḍalaśubhrāṇi kiṅkiṇījālavanti ca anekaśatabhaumāni sāntarjalavanāni ca
13.70.23
vaiḍūryārkaprakāśāni rūpyarukmamayāni ca taruṇādityavarṇāni sthāvarāṇi carāṇi ca
13.70.24
bhakṣyabhojyamayāñ śailān vāsāṃsi śayanāni ca sarvakāmaphalāṃś caiva vṛkṣān bhavanasaṃsthitān
13.70.25
nadyo vīthyaḥ sabhā vāpī dīrghikāś caiva sarvaśaḥ ghoṣavanti ca yānāni yuktāny eva sahasraśaḥ
13.70.26
kṣīrasravā vai sarito girīṃś ca; sarpis tathā vimalaṃ cāpi toyam vaivasvatasyānumatāṃś ca deśān; adṛṣṭapūrvān subahūn apaśyam
13.70.27
sarvaṃ dṛṣṭvā tad ahaṃ dharmarājam; avocaṃ vai prabhaviṣṇuṃ purāṇam kṣīrasyaitāḥ sarpiṣaś caiva nadyaḥ; śaśvat srotāḥ kasya bhojyāḥ pradiṣṭāḥ
13.70.28
yamo 'bravīd viddhi bhojyās tvam etā; ye dātāraḥ sādhavo gorasānām anye lokāḥ śāśvatā vītaśokāḥ; samākīrṇā gopradāne ratānām
13.70.29
na tv evāsāṃ dānamātraṃ praśastaṃ; pātraṃ kālo goviśeṣo vidhiś ca jñātvā deyā vipra gavāntaraṃ hi; duḥkhaṃ jñātuṃ pāvakādityabhūtam
13.70.30
svādhyāyāḍhyo yo 'timātraṃ tapasvī; vaitānastho brāhmaṇaḥ pātram āsām kṛcchrotsṛṣṭāḥ poṣaṇābhyāgatāś ca; dvārair etair goviśeṣāḥ praśastāḥ
13.70.31
tisro rātrīr adbhir upoṣya bhūmau; tṛptā gāvas tarpitebhyaḥ pradeyāḥ vatsaiḥ prītāḥ suprajāḥ sopacārās; tryahaṃ dattvā gorasair vartitavyam
13.70.32
dattvā dhenuṃ suvratāṃ kāṃsyadohāṃ; kalyāṇavatsām apalāyinīṃ ca yāvanti lomāni bhavanti tasyās; tāvad varṣāṇy aśnute svargalokam
13.70.33
tathānaḍvāhaṃ brāhmaṇāya pradāya; dāntaṃ dhuryaṃ balavantaṃ yuvānam kulānujīvaṃ vīryavantaṃ bṛhantaṃ; bhuṅkte lokān saṃmitān dhenudasya
13.70.34
goṣu kṣāntaṃ gośaraṇyaṃ kṛtajñaṃ; vṛttiglānaṃ tādṛśaṃ pātram āhuḥ vṛttiglāne saṃbhrame vā mahārthe; kṛṣyarthe vā homahetoḥ prasūtyām
13.70.35
gurvarthe vā bālapuṣṭyābhiṣaṅgād; gāvo dātuṃ deśakālo 'viśiṣṭaḥ antarjātāḥ sukrayajñānalabdhāḥ; prāṇakrītā nirjitāś caudakāś ca
13.70.36
nāciketa uvāca śrutvā vaivasvatavacas tam ahaṃ punar abruvam agomī gopradātṝṇāṃ kathaṃ lokān nigacchati
13.70.37
tato yamo 'bravīd dhīmān gopradāne parāṃ gatim gopradānānukalpaṃ tu gām ṛte santi gopradāḥ
13.70.38
alābhe yo gavāṃ dadyād ghṛtadhenuṃ yatavrataḥ tasyaitā ghṛtavāhinyaḥ kṣarante vatsalā iva
13.70.39
ghṛtālābhe ca yo dadyāt tiladhenuṃ yatavrataḥ sa durgāt tārito dhenvā kṣīranadyāṃ pramodate
13.70.40
tilālābhe ca yo dadyāj jaladhenuṃ yatavrataḥ sa kāmapravahāṃ śītāṃ nadīm etām upāśnute
13.70.41
evamādīni me tatra dharmarājo nyadarśayat dṛṣṭvā ca paramaṃ harṣam avāpam aham acyuta
13.70.42
nivedaye cāpi priyaṃ bhavatsu; kratur mahān alpadhanapracāraḥ prāpto mayā tāta sa matprasūtaḥ; prapatsyate vedavidhipravṛttaḥ
13.70.43
śāpo hy ayaṃ bhavato 'nugrahāya; prāpto mayā yatra dṛṣṭo yamo me dānavyuṣṭiṃ tatra dṛṣṭvā mahārthāṃ; niḥsaṃdigdhaṃ dānadharmāṃś cariṣye
13.70.44
idaṃ ca mām abravīd dharmarājaḥ; punaḥ punaḥ saṃprahṛṣṭo dvijarṣe dānena tāta prayato 'bhūḥ sadaiva; viśeṣato gopradānaṃ ca kuryāḥ
13.70.45
śuddho hy artho nāvamanyaḥ svadharmāt; pātre deyaṃ deśakālopapanne tasmād gāvas te nityam eva pradeyā; mā bhūc ca te saṃśayaḥ kaś cid atra
13.70.46
etāḥ purā adadan nityam eva; śāntātmāno dānapathe niviṣṭāḥ tapāṃsy ugrāṇy apratiśaṅkamānās; te vai dānaṃ pradaduś cāpi śaktyā
13.70.47
kāle śaktyā matsaraṃ varjayitvā; śuddhātmānaḥ śraddhinaḥ puṇyaśīlāḥ dattvā taptvā lokam amuṃ prapannā; dedīpyante puṇyaśīlāś ca nāke
13.70.48
etad dānaṃ nyāyalabdhaṃ dvijebhyaḥ; pātre dattaṃ prāpaṇīyaṃ parīkṣya kāmyāṣṭamyāṃ vartitavyaṃ daśāhaṃ; rasair gavāṃ śakṛtā prasnavair vā
13.70.49
vedavratī syād vṛṣabhapradātā; vedāvāptir goyugasya pradāne tīrthāvāptir goprayuktapradāne; pāpotsargaḥ kapilāyāḥ pradāne
13.70.50
gām apy ekāṃ kapilāṃ saṃpradāya; nyāyopetāṃ kalmaṣād vipramucyet gavāṃ rasāt paramaṃ nāsti kiṃ cid; gavāṃ dānaṃ sumahat tad vadanti
13.70.51
gāvo lokān dhārayanti kṣarantyo; gāvaś cānnaṃ saṃjanayanti loke yas taj jānan na gavāṃ hārdam eti; sa vai gantā nirayaṃ pāpacetāḥ
13.70.52
yat te dātuṃ gosahasraṃ śataṃ vā; śatārdhaṃ vā daśa vā sādhuvatsāḥ apy ekāṃ vā sādhave brāhmaṇāya; sāsyāmuṣmin puṇyatīrthā nadī vai
13.70.53
prāptyā puṣṭyā lokasaṃrakṣaṇena; gāvas tulyāḥ sūryapādaiḥ pṛthivyām śabdaś caikaḥ saṃtatiś copabhogas; tasmād godaḥ sūrya ivābhibhāti
13.70.54
guruṃ śiṣyo varayed gopradāne; sa vai vaktā niyataṃ svargadātā vidhijñānāṃ sumahān eṣa dharmo; vidhiṃ hy ādyaṃ vidhayaḥ saṃśrayanti
13.70.55
etad dānaṃ nyāyalabdhaṃ dvijebhyaḥ; pātre dattvā prāpayethāḥ parīkṣya tvayy āśaṃsanty amarā mānavāś ca; vayaṃ cāpi prasṛte puṇyaśīlāḥ
13.70.56
ity ukto 'haṃ dharmarājñā maharṣe; dharmātmānaṃ śirasābhipraṇamya anujñātas tena vaivasvatena; pratyāgamaṃ bhagavatpādamūlam
13.71.1
yudhiṣṭhira uvāca uktaṃ vai gopradānaṃ te nāciketam ṛṣiṃ prati māhātmyam api caivoktam uddeśena gavāṃ prabho
13.71.2
nṛgeṇa ca yathā duḥkham anubhūtaṃ mahātmanā ekāparādhād ajñānāt pitāmaha mahāmate
13.71.3
dvāravatyāṃ yathā cāsau niviśantyāṃ samuddhṛtaḥ mokṣahetur abhūt kṛṣṇas tad apy avadhṛtaṃ mayā
13.71.4
kiṃ tv asti mama saṃdeho gavāṃ lokaṃ prati prabho tattvataḥ śrotum icchāmi godā yatra viśanty uta
13.71.5
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam yathāpṛcchat padmayonim etad eva śatakratuḥ
13.71.6
śakra uvāca svarlokavāsināṃ lakṣmīm abhibhūya svayā tviṣā golokavāsinaḥ paśye vrajataḥ saṃśayo 'tra me
13.71.7
kīdṛśā bhagavaṃl lokā gavāṃ tad brūhi me 'nagha yān āvasanti dātāra etad icchāmi veditum
13.71.8
kīdṛśāḥ kiṃphalāḥ kaḥ svit paramas tatra vai guṇaḥ kathaṃ ca puruṣās tatra gacchanti vigatajvarāḥ
13.71.9
kiyat kālaṃ pradānasya dātā ca phalam aśnute kathaṃ bahuvidhaṃ dānaṃ syād alpam api vā katham
13.71.10
bahvīnāṃ kīdṛśaṃ dānam alpānāṃ vāpi kīdṛśam adattvā gopradāḥ santi kena vā tac ca śaṃsa me
13.71.11
kathaṃ ca bahudātā syād alpadātrā samaḥ prabho alpapradātā bahudaḥ kathaṃ ca syād iheśvara
13.71.12
kīdṛśī dakṣiṇā caiva gopradāne viśiṣyate etat tathyena bhagavan mama śaṃsitum arhasi
13.72.1
brahmovāca yo 'yaṃ praśnas tvayā pṛṣṭo gopradānādhikāravān nāsya praṣṭāsti loke 'smiṃs tvatto 'nyo hi śatakrato
13.72.2
santi nānāvidhā lokā yāṃs tvaṃ śakra na paśyasi paśyāmi yān ahaṃ lokān ekapatnyaś ca yāḥ striyaḥ
13.72.3
karmabhiś cāpi suśubhaiḥ suvratā ṛṣayas tathā saśarīrā hi tān yānti brāhmaṇāḥ śubhavṛttayaḥ
13.72.4
śarīranyāsamokṣeṇa manasā nirmalena ca svapnabhūtāṃś ca tāṃl lokān paśyantīhāpi suvratāḥ
13.72.5
te tu lokāḥ sahasrākṣa śṛṇu yādṛgguṇānvitāḥ na tatra kramate kālo na jarā na ca pāpakam tathānyan nāśubhaṃ kiṃ cin na vyādhis tatra na klamaḥ
13.72.6
yad yac ca gāvo manasā tasmin vāñchanti vāsava tat sarvaṃ prāpayanti sma mama pratyakṣadarśanāt kāmagāḥ kāmacāriṇyaḥ kāmāt kāmāṃś ca bhuñjate
13.72.7
vāpyaḥ sarāṃsi sarito vividhāni vanāni ca gṛhāṇi parvatāś caiva yāvad dravyaṃ ca kiṃ cana
13.72.8
manojñaṃ sarvabhūtebhyaḥ sarvaṃ tatra pradṛśyate īdṛśān viddhi tāṃl lokān nāsti lokas tato 'dhikaḥ
13.72.9
tatra sarvasahāḥ kṣāntā vatsalā guruvartinaḥ ahaṃkārair virahitā yānti śakra narottamāḥ
13.72.10
yaḥ sarvamāṃsāni na bhakṣayīta; pumān sadā yāvad antāya yuktaḥ mātāpitror arcitā satyayuktaḥ; śuśrūṣitā brāhmaṇānām anindyaḥ
13.72.11
akrodhano goṣu tathā dvijeṣu; dharme rato guruśuśrūṣakaś ca yāvajjīvaṃ satyavṛtte rataś ca; dāne rato yaḥ kṣamī cāparādhe
13.72.12
mṛdur dānto devaparāyaṇaś ca; sarvātithiś cāpi tathā dayāvān īdṛgguṇo mānavaḥ saṃprayāti; lokaṃ gavāṃ śāśvataṃ cāvyayaṃ ca
13.72.13
na pāradārī paśyati lokam enaṃ; na vai gurughno na mṛṣāpralāpī sadāpavādī brāhmaṇaḥ śāntavedo; doṣair anyair yaś ca yukto durātmā
13.72.14
na mitradhruṅ naikṛtikaḥ kṛtaghnaḥ; śaṭho 'nṛjur dharmavidveṣakaś ca na brahmahā manasāpi prapaśyed; gavāṃ lokaṃ puṇyakṛtāṃ nivāsam
13.72.15
etat te sarvam ākhyātaṃ naipuṇena sureśvara gopradānaratānāṃ tu phalaṃ śṛṇu śatakrato
13.72.16
dāyādyalabdhair arthair yo gāḥ krītvā saṃprayacchati dharmārjitadhanakrītān sa lokān aśnute 'kṣayān
13.72.17
yo vai dyūte dhanaṃ jitvā gāḥ krītvā saṃprayacchati sa divyam ayutaṃ śakra varṣāṇāṃ phalam aśnute
13.72.18
dāyādyā yasya vai gāvo nyāyapūrvair upārjitāḥ pradattās tāḥ pradātṝṇāṃ saṃbhavanty akṣayā dhruvāḥ
13.72.19
pratigṛhya ca yo dadyād gāḥ suśuddhena cetasā tasyāpīhākṣayāṃl lokān dhruvān viddhi śacīpate
13.72.20
janmaprabhṛti satyaṃ ca yo brūyān niyatendriyaḥ gurudvijasahaḥ kṣāntas tasya gobhiḥ samā gatiḥ
13.72.21
na jātu brāhmaṇo vācyo yad avācyaṃ śacīpate manasā goṣu na druhyed govṛttir gonukampakaḥ
13.72.22
satye dharme ca niratas tasya śakra phalaṃ śṛṇu gosahasreṇa samitā tasya dhenur bhavaty uta
13.72.23
kṣatriyasya guṇair ebhir anvitasya phalaṃ śṛṇu tasyāpi śatatulyā gaur bhavatīti viniścayaḥ
13.72.24
vaiśyasyaite yadi guṇās tasya pañcāśataṃ bhavet śūdrasyāpi vinītasya caturbhāgaphalaṃ smṛtam
13.72.25
etac caivaṃ yo 'nutiṣṭheta yuktaḥ; satyena yukto guruśuśrūṣayā ca dāntaḥ kṣānto devatārcī praśāntaḥ; śucir buddho dharmaśīlo 'nahaṃvāk
13.72.26
mahat phalaṃ prāpnute sa dvijāya; dattvā dogdhrīṃ vidhinānena dhenum nityaṃ dadyād ekabhaktaḥ sadā ca; satye sthito guruśuśrūṣitā ca
13.72.27
vedādhyāyī goṣu yo bhaktimāṃś ca; nityaṃ dṛṣṭvā yo 'bhinandeta gāś ca ā jātito yaś ca gavāṃ nameta; idaṃ phalaṃ śakra nibodha tasya
13.72.28
yat syād iṣṭvā rājasūye phalaṃ tu; yat syād iṣṭvā bahunā kāñcanena etat tulyaṃ phalam asyāhur agryaṃ; sarve santas tv ṛṣayo ye ca siddhāḥ
13.72.29
yo 'graṃ bhaktān kiṃ cid aprāśya dadyād; gobhyo nityaṃ govratī satyavādī śānto buddho gosahasrasya puṇyaṃ; saṃvatsareṇāpnuyāt puṇyaśīlaḥ
13.72.30
ya ekaṃ bhaktam aśnīyād dadyād ekaṃ gavāṃ ca yat daśa varṣāṇy anantāni govratī gonukampakaḥ
13.72.31
ekenaiva ca bhaktena yaḥ krītvā gāṃ prayacchati yāvanti tasya proktāni divasāni śatakrato tāvac chatānāṃ sa gavāṃ phalam āpnoti śāśvatam
13.72.32
brāhmaṇasya phalaṃ hīdaṃ kṣatriye 'bhihitaṃ śṛṇu pañcavārṣikam etat tu kṣatriyasya phalaṃ smṛtam tato 'rdhena tu vaiśyasya śūdro vaiśyārdhataḥ smṛtaḥ
13.72.33
yaś cātmavikrayaṃ kṛtvā gāḥ krītvā saṃprayacchati yāvatīḥ sparśayed gā vai tāvat tu phalam aśnute lomni lomni mahābhāga lokāś cāsyākṣayāḥ smṛtāḥ
13.72.34
saṃgrāmeṣv arjayitvā tu yo vai gāḥ saṃprayacchati ātmavikrayatulyās tāḥ śāśvatā viddhi kauśika
13.72.35
alābhe yo gavāṃ dadyāt tiladhenuṃ yatavrataḥ durgāt sa tārito dhenvā kṣīranadyāṃ pramodate
13.72.36
na tv evāsāṃ dānamātraṃ praśastaṃ; pātraṃ kālo goviśeṣo vidhiś ca kālajñānaṃ vipra gavāntaraṃ hi; duḥkhaṃ jñātuṃ pāvakādityabhūtam
13.72.37
svādhyāyāḍhyaṃ śuddhayoniṃ praśāntaṃ; vaitānasthaṃ pāpabhīruṃ kṛtajñam goṣu kṣāntaṃ nātitīkṣṇaṃ śaraṇyaṃ; vṛttiglānaṃ tādṛśaṃ pātram āhuḥ
13.72.38
vṛttiglāne sīdati cātimātraṃ; kṛṣyarthaṃ vā homahetoḥ prasūtyām gurvarthaṃ vā bālasaṃvṛddhaye vā; dhenuṃ dadyād deśakāle viśiṣṭe
13.72.39
antarjātāḥ sukrayajñānalabdhāḥ; prāṇakrītā nirjitāś caukajāś ca kṛcchrotsṛṣṭāḥ poṣaṇābhyāgatāś ca; dvārair etair goviśeṣāḥ praśastāḥ
13.72.40
balānvitāḥ śīlavayopapannāḥ; sarvāḥ praśaṃsanti sugandhavatyaḥ yathā hi gaṅgā saritāṃ variṣṭhā; tathārjunīnāṃ kapilā variṣṭhā
13.72.41
tisro rātrīs tv adbhir upoṣya bhūmau; tṛptā gāvas tarpitebhyaḥ pradeyāḥ vatsaiḥ puṣṭaiḥ kṣīrapaiḥ supracārās; tryahaṃ dattvā gorasair vartitavyam
13.72.42
dattvā dhenuṃ suvratāṃ sādhuvatsāṃ; kalyāṇavṛttām apalāyinīṃ ca yāvanti lomāni bhavanti tasyās; tāvanti varṣāṇi vasaty amutra
13.72.43
tathānaḍvāhaṃ brāhmaṇāyātha dhuryaṃ; dattvā yuvānaṃ balinaṃ vinītam halasya voḍhāram anantavīryaṃ; prāpnoti lokān daśadhenudasya
13.72.44
kāntāre brāhmaṇān gāś ca yaḥ paritrāti kauśika kṣemeṇa ca vimucyeta tasya puṇyaphalaṃ śṛṇu aśvamedhakratos tulyaṃ phalaṃ bhavati śāśvatam
13.72.45
mṛtyukāle sahasrākṣa yāṃ vṛttim anukāṅkṣate lokān bahuvidhān divyān yad vāsya hṛdi vartate
13.72.46
tat sarvaṃ samavāpnoti karmaṇā tena mānavaḥ gobhiś ca samanujñātaḥ sarvatra sa mahīyate
13.72.47
yas tv etenaiva vidhinā gāṃ vaneṣv anugacchati tṛṇagomayaparṇāśī niḥspṛho niyataḥ śuciḥ
13.72.48
akāmaṃ tena vastavyaṃ muditena śatakrato mama loke suraiḥ sārdhaṃ loke yatrāpi cecchati
13.73.1
indra uvāca jānan yo gām apahared vikrīyād vārthakāraṇāt etad vijñātum icchāmi kā nu tasya gatir bhavet
13.73.2
brahmovāca bhakṣārthaṃ vikrayārthaṃ vā ye 'pahāraṃ hi kurvate dānārthaṃ vā brāhmaṇāya tatredaṃ śrūyatāṃ phalam
13.73.3
vikrayārthaṃ hi yo hiṃsyād bhakṣayed vā niraṅkuśaḥ ghātayānaṃ hi puruṣaṃ ye 'numanyeyur arthinaḥ
13.73.4
ghātakaḥ khādako vāpi tathā yaś cānumanyate yāvanti tasyā lomāni tāvad varṣāṇi majjati
13.73.5
ye doṣā yādṛśāś caiva dvijayajñopaghātake vikraye cāpahāre ca te doṣā vai smṛtāḥ prabho
13.73.6
apahṛtya tu yo gāṃ vai brāhmaṇāya prayacchati yāvad dāne phalaṃ tasyās tāvan nirayam ṛcchati
13.73.7
suvarṇaṃ dakṣiṇām āhur gopradāne mahādyute suvarṇaṃ paramaṃ hy uktaṃ dakṣiṇārtham asaṃśayam
13.73.8
gopradānaṃ tārayate sapta pūrvāṃs tathā parān suvarṇaṃ dakṣiṇāṃ dattvā tāvad dviguṇam ucyate
13.73.9
suvarṇaṃ paramaṃ dānaṃ suvarṇaṃ dakṣiṇā parā suvarṇaṃ pāvanaṃ śakra pāvanānāṃ paraṃ smṛtam
13.73.10
kulānāṃ pāvanaṃ prāhur jātarūpaṃ śatakrato eṣā me dakṣiṇā proktā samāsena mahādyute
13.73.11
bhīṣma uvāca etat pitāmahenoktam indrāya bharatarṣabha indro daśarathāyāha rāmāyāha pitā tathā
13.73.12
rāghavo 'pi priyabhrātre lakṣmaṇāya yaśasvine ṛṣibhyo lakṣmaṇenoktam araṇye vasatā vibho
13.73.13
pāraṃparyāgataṃ cedam ṛṣayaḥ saṃśitavratāḥ durdharaṃ dhārayām āsū rājānaś caiva dhārmikāḥ upādhyāyena gaditaṃ mama cedaṃ yudhiṣṭhira
13.73.14
ya idaṃ brāhmaṇo nityaṃ vaded brāhmaṇasaṃsadi yajñeṣu gopradāneṣu dvayor api samāgame
13.73.15
tasya lokāḥ kilākṣayyā daivataiḥ saha nityadā iti brahmā sa bhagavān uvāca parameśvaraḥ
13.74.1
yudhiṣṭhira uvāca visrambhito 'haṃ bhavatā dharmān pravadatā vibho pravakṣyāmi tu saṃdehaṃ tan me brūhi pitāmaha
13.74.2
vratānāṃ kiṃ phalaṃ proktaṃ kīdṛśaṃ vā mahādyute niyamānāṃ phalaṃ kiṃ ca svadhītasya ca kiṃ phalam
13.74.3
damasyeha phalaṃ kiṃ ca vedānāṃ dhāraṇe ca kim adhyāpane phalaṃ kiṃ ca sarvam icchāmi veditum
13.74.4
apratigrāhake kiṃ ca phalaṃ loke pitāmaha tasya kiṃ ca phalaṃ dṛṣṭaṃ śrutaṃ yaḥ saṃprayacchati
13.74.5
svakarmaniratānāṃ ca śūrāṇāṃ cāpi kiṃ phalam satye ca kiṃ phalaṃ proktaṃ brahmacarye ca kiṃ phalam
13.74.6
pitṛśuśrūṣaṇe kiṃ ca mātṛśuśrūṣaṇe tathā ācāryaguruśuśrūṣāsv anukrośānukampane
13.74.7
etat sarvam aśeṣeṇa pitāmaha yathātatham vettum icchāmi dharmajña paraṃ kautūhalaṃ hi me
13.74.8
bhīṣma uvāca yo vrataṃ vai yathoddiṣṭaṃ tathā saṃpratipadyate akhaṇḍaṃ samyag ārabdhaṃ tasya lokāḥ sanātanāḥ
13.74.9
niyamānāṃ phalaṃ rājan pratyakṣam iha dṛśyate niyamānāṃ kratūnāṃ ca tvayāvāptam idaṃ phalam
13.74.10
svadhītasyāpi ca phalaṃ dṛśyate 'mutra ceha ca ihaloke 'rthavān nityaṃ brahmaloke ca modate
13.74.11
damasya tu phalaṃ rājañ śṛṇu tvaṃ vistareṇa me dāntāḥ sarvatra sukhino dāntāḥ sarvatra nirvṛtāḥ
13.74.12
yatrecchāgāmino dāntāḥ sarvaśatruniṣūdanāḥ prārthayanti ca yad dāntā labhante tan na saṃśayaḥ
13.74.13
yujyante sarvakāmair hi dāntāḥ sarvatra pāṇḍava svarge tathā pramodante tapasā vikrameṇa ca
13.74.14
dānair yajñaiś ca vividhair yathā dāntāḥ kṣamānvitāḥ dātā kupyati no dāntas tasmād dānāt paro damaḥ
13.74.15
yas tu dadyād akupyan hi tasya lokāḥ sanātanāḥ krodho hanti hi yad dānaṃ tasmād dānāt paro damaḥ
13.74.16
adṛśyāni mahārāja sthānāny ayutaśo divi ṛṣīṇāṃ sarvalokeṣu yānīto yānti devatāḥ
13.74.17
damena yāni nṛpate gacchanti paramarṣayaḥ kāmayānā mahat sthānaṃ tasmād dānāt paro damaḥ
13.74.18
adhyāpakaḥ parikleśād akṣayaṃ phalam aśnute vidhivat pāvakaṃ hutvā brahmaloke narādhipa
13.74.19
adhītyāpi hi yo vedān nyāyavidbhyaḥ prayacchati gurukarmapraśaṃsī ca so 'pi svarge mahīyate
13.74.20
kṣatriyo 'dhyayane yukto yajane dānakarmaṇi yuddhe yaś ca paritrātā so 'pi svarge mahīyate
13.74.21
vaiśyaḥ svakarmanirataḥ pradānāl labhate mahat śūdraḥ svakarmanirataḥ svargaṃ śuśrūṣayārcchati
13.74.22
śūrā bahuvidhāḥ proktās teṣām arthāṃś ca me śṛṇu śūrānvayānāṃ nirdiṣṭaṃ phalaṃ śūrasya caiva ha
13.74.23
yajñaśūrā dame śūrāḥ satyaśūrās tathāpare yuddhaśūrās tathaivoktā dānaśūrāś ca mānavāḥ
13.74.24
buddhiśūrās tathaivānye kṣamāśūrās tathāpare ārjave ca tathā śūrāḥ śame vartanti mānavāḥ
13.74.25
tais tais tu niyamaiḥ śūrā bahavaḥ santi cāpare vedādhyayanaśūrāś ca śūrāś cādhyāpane ratāḥ
13.74.26
guruśuśrūṣayā śūrāḥ pitṛśuśrūṣayāpare mātṛśuśrūṣayā śūrā bhaikṣyaśūrās tathāpare
13.74.27
sāṃkhyaśūrāś ca bahavo yogaśūrās tathāpare araṇye gṛhavāse ca śūrāś cātithipūjane sarve yānti parāṃl lokān svakarmaphalanirjitān
13.74.28
dhāraṇaṃ sarvavedānāṃ sarvatīrthāvagāhanam satyaṃ ca bruvato nityaṃ samaṃ vā syān na vā samam
13.74.29
aśvamedhasahasraṃ ca satyaṃ ca tulayā dhṛtam aśvamedhasahasrād dhi satyam eva viśiṣyate
13.74.30
satyena sūryas tapati satyenāgniḥ pradīpyate satyena māruto vāti sarvaṃ satye pratiṣṭhitam
13.74.31
satyena devān prīṇāti pitṝn vai brāhmaṇāṃs tathā satyam āhuḥ paraṃ dharmaṃ tasmāt satyaṃ na laṅghayet
13.74.32
munayaḥ satyaniratā munayaḥ satyavikramāḥ munayaḥ satyaśapathās tasmāt satyaṃ viśiṣyate satyavantaḥ svargaloke modante bharatarṣabha
13.74.33
damaḥ satyaphalāvāptir uktā sarvātmanā mayā asaṃśayaṃ vinītātmā sarvaḥ svarge mahīyate
13.74.34
brahmacaryasya tu guṇāñ śṛṇu me vasudhādhipa ā janmamaraṇād yas tu brahmacārī bhaved iha na tasya kiṃ cid aprāpyam iti viddhi janādhipa
13.74.35
bahvyaḥ koṭyas tv ṛṣīṇāṃ tu brahmaloke vasanty uta satye ratānāṃ satataṃ dāntānām ūrdhvaretasām
13.74.36
brahmacaryaṃ dahed rājan sarvapāpāny upāsitam brāhmaṇena viśeṣeṇa brāhmaṇo hy agnir ucyate
13.74.37
pratyakṣaṃ ca tavāpy etad brāhmaṇeṣu tapasviṣu bibheti hi yathā śakro brahmacāripradharṣitaḥ tad brahmacaryasya phalam ṛṣīṇām iha dṛśyate
13.74.38
mātāpitroḥ pūjane yo dharmas tam api me śṛṇu śuśrūṣate yaḥ pitaraṃ na cāsūyet kathaṃ cana mātaraṃ vānahaṃvādī gurum ācāryam eva ca
13.74.39
tasya rājan phalaṃ viddhi svarloke sthānam uttamam na ca paśyeta narakaṃ guruśuśrūṣur ātmavān
13.75.1
yudhiṣṭhira uvāca vidhiṃ gavāṃ param ahaṃ śrotum icchāmi tattvataḥ yena tāñ śāśvatāṃl lokān akhilān aśnuvīmahi
13.75.2
bhīṣma uvāca na godānāt paraṃ kiṃ cid vidyate vasudhādhipa gaur hi nyāyāgatā dattā sadyas tārayate kulam
13.75.3
satām arthe samyag utpādito yaḥ; sa vai kḷptaḥ samyag iṣṭaḥ prajābhyaḥ tasmāt pūrvaṃ hy ādikāle pravṛttaṃ; gavāṃ dāne śṛṇu rājan vidhiṃ me
13.75.4
purā goṣūpanītāsu goṣu saṃdigdhadarśinā māndhātrā prakṛtaṃ praśnaṃ bṛhaspatir abhāṣata
13.75.5
dvijātim abhisatkṛtya śvaḥ kālam abhivedya ca pradānārthe niyuñjīta rohiṇīṃ niyatavrataḥ
13.75.6
āhvānaṃ ca prayuñjīta samaṅge bahuleti ca praviśya ca gavāṃ madhyam imāṃ śrutim udāharet
13.75.7
gaur me mātā govṛṣabhaḥ pitā me; divaṃ śarma jagatī me pratiṣṭhā prapadyaivaṃ śarvarīm uṣya goṣu; munir vāṇīm utsṛjed gopradāne
13.75.8
sa tām ekāṃ niśāṃ gobhiḥ samasakhyaḥ samavrataḥ aikātmyagamanāt sadyaḥ kalmaṣād vipramucyate
13.75.9
utsṛṣṭavṛṣavatsā hi pradeyā sūryadarśane trividhaṃ pratipattavyam arthavādāśiṣaḥ stavāḥ
13.75.10
ūrjasvinya ūrjamedhāś ca yajño; garbho 'mṛtasya jagataś ca pratiṣṭhā kṣitau rādhaḥprabhavaḥ śaśvad eva; prājāpatyāḥ sarvam ity arthavādaḥ
13.75.11
gāvo mamainaḥ praṇudantu sauryās; tathā saumyāḥ svargayānāya santu āmnātā me dadatīr āśrayaṃ tu; tathānuktāḥ santu sarvāśiṣo me
13.75.12
śeṣotsarge karmabhir dehamokṣe; sarasvatyaḥ śreyasi saṃpravṛttāḥ yūyaṃ nityaṃ puṇyakarmopavāhyā; diśadhvaṃ me gatim iṣṭāṃ prapannāḥ
13.75.13
yā vai yūyaṃ so 'ham adyaikabhāvo; yuṣmān dattvā cāham ātmapradātā manaścyutā manaevopapannāḥ; saṃdhukṣadhvaṃ saumyarūpograrūpāḥ
13.75.14
evaṃ tasyāgre pūrvam ardhaṃ vadeta; gavāṃ dātā vidhivat pūrvadṛṣṭam pratibrūyāc cheṣam ardhaṃ dvijātiḥ; pratigṛhṇan vai gopradāne vidhijñaḥ
13.75.15
gāṃ dadānīti vaktavyam arghyavastravasupradaḥ ūdhasyā bharitavyā ca vaiṣṇavīti ca codayet
13.75.16
nāma saṃkīrtayet tasyā yathāsaṃkhyottaraṃ sa vai phalaṃ ṣaḍviṃśad aṣṭau ca sahasrāṇi ca viṃśatiḥ
13.75.17
evam etān guṇān vṛddhān gavādīnāṃ yathākramam gopradātā samāpnoti samastān aṣṭame krame
13.75.18
godaḥ śīlī nirbhayaś cārghadātā; na syād duḥkhī vasudātā ca kāmī ūdhasyoḍhā bhārata yaś ca vidvān; vyākhyātās te vaiṣṇavāś candralokāḥ
13.75.19
gā vai dattvā govratī syāt trirātraṃ; niśāṃ caikāṃ saṃvaseteha tābhiḥ kāmyāṣṭamyāṃ vartitavyaṃ trirātraṃ; rasair vā goḥ śakṛtā prasnavair vā
13.75.20
vedavratī syād vṛṣabhapradātā; vedāvāptir goyugasya pradāne tathā gavāṃ vidhim āsādya yajvā; lokān agryān vindate nāvidhijñaḥ
13.75.21
kāmān sarvān pārthivān ekasaṃsthān; yo vai dadyāt kāmadughāṃ ca dhenum samyak tāḥ syur havyakavyaughavatyas; tāsām ukṣṇāṃ jyāyasāṃ saṃpradānam
13.75.22
na cāśiṣyāyāvratāyopakuryān; nāśraddadhānāya na vakrabuddhaye guhyo hy ayaṃ sarvalokasya dharmo; nemaṃ dharmaṃ yatra tatra prajalpet
13.75.23
santi loke śraddadhānā manuṣyāḥ; santi kṣudrā rākṣasā mānuṣeṣu yeṣāṃ dānaṃ dīyamānaṃ hy aniṣṭaṃ; nāstikyaṃ cāpy āśrayante hy apuṇyāḥ
13.75.24
bārhaspatyaṃ vākyam etan niśamya; ye rājāno gopradānāni kṛtvā lokān prāptāḥ puṇyaśīlāḥ suvṛttās; tān me rājan kīrtyamānān nibodha
13.75.25
uśīnaro viṣvagaśvo nṛgaś ca; bhagīratho viśruto yauvanāśvaḥ māndhātā vai mucukundaś ca rājā; bhūridyumno naiṣadhaḥ somakaś ca
13.75.26
purūravā bharataś cakravartī; yasyānvaye bhāratāḥ sarva eva tathā vīro dāśarathiś ca rāmo; ye cāpy anye viśrutāḥ kīrtimantaḥ
13.75.27
tathā rājā pṛthukarmā dilīpo; divaṃ prāpto gopradāne vidhijñaḥ yajñair dānais tapasā rājadharmair; māndhātābhūd gopradānaiś ca yuktaḥ
13.75.28
tasmāt pārtha tvam apīmāṃ mayoktāṃ; bārhaspatīṃ bhāratīṃ dhārayasva dvijāgryebhyaḥ saṃprayaccha pratīto; gāḥ puṇyā vai prāpya rājyaṃ kurūṇām
13.75.29
vaiśaṃpāyana uvāca tathā sarvaṃ kṛtavān dharmarājo; bhīṣmeṇokto vidhivad gopradāne sa māndhātur devadevopadiṣṭaṃ; samyag dharmaṃ dhārayām āsa rājā
13.75.30
iti nṛpa satataṃ gavāṃ pradāne; yavaśakalān saha gomayaiḥ pibānaḥ kṣititalaśayanaḥ śikhī yatātmā; vṛṣa iva rājavṛṣas tadā babhūva
13.75.31
sa nṛpatir abhavat sadaiva tābhyaḥ; prayatamanā hy abhisaṃstuvaṃś ca gā vai nṛpadhuri ca na gām ayuṅkta bhūyas; turagavarair agamac ca yatra tatra
13.76.1
vaiśaṃpāyana uvāca tato yudhiṣṭhiro rājā bhūyaḥ śāṃtanavaṃ nṛpa godāne vistaraṃ dhīmān papraccha vinayānvitaḥ
13.76.2
yudhiṣṭhira uvāca gopradāne guṇān samyak punaḥ prabrūhi bhārata na hi tṛpyāmy ahaṃ vīra śṛṇvāno 'mṛtam īdṛśam
13.76.3
ity ukto dharmarājena tadā śāṃtanavo nṛpa samyag āha guṇāṃs tasmai gopradānasya kevalān
13.76.4
bhīṣma uvāca vatsalāṃ guṇasaṃpannāṃ taruṇīṃ vastrasaṃvṛtām dattvedṛśīṃ gāṃ viprāya sarvapāpaiḥ pramucyate
13.76.5
asuryā nāma te lokā gāṃ dattvā tatra gacchati pītodakāṃ jagdhatṛṇāṃ naṣṭadugdhāṃ nirindriyām
13.76.6
jarogrām upayuktārthāṃ jīrṇāṃ kūpam ivājalam dattvā tamaḥ praviśati dvijaṃ kleśena yojayet
13.76.7
duṣṭā ruṣṭā vyādhitā durbalā vā; na dātavyā yāś ca mūlyair adattaiḥ kleśair vipraṃ yo 'phalaiḥ saṃyunakti; tasyāvīryāś cāphalāś caiva lokāḥ
13.76.8
balānvitāḥ śīlavayopapannāḥ; sarvāḥ praśaṃsanti sugandhavatyaḥ yathā hi gaṅgā saritāṃ variṣṭhā; tathārjunīnāṃ kapilā variṣṭhā
13.76.9
yudhiṣṭhira uvāca kasmāt samāne bahulāpradāne; sadbhiḥ praśastaṃ kapilāpradānam viśeṣam icchāmi mahānubhāva; śrotuṃ samartho hi bhavān pravaktum
13.76.10
bhīṣma uvāca vṛddhānāṃ bruvatāṃ tāta śrutaṃ me yat prabhāṣase vakṣyāmi tad aśeṣeṇa rohiṇyo nirmitā yathā
13.76.11
prajāḥ sṛjeti vyādiṣṭaḥ pūrvaṃ dakṣaḥ svayaṃbhuvā asṛjad vṛttim evāgre prajānāṃ hitakāmyayā
13.76.12
yathā hy amṛtam āśritya vartayanti divaukasaḥ tathā vṛttiṃ samāśritya vartayanti prajā vibho
13.76.13
acarebhyaś ca bhūtebhyaś carāḥ śreṣṭhās tato narāḥ brāhmaṇāś ca tataḥ śreṣṭhās teṣu yajñāḥ pratiṣṭhitāḥ
13.76.14
yajñair āpyāyate somaḥ sa ca goṣu pratiṣṭhitaḥ sarve devāḥ pramodante pūrvavṛttās tataḥ prajāḥ
13.76.15
etāny eva tu bhūtāni prākrośan vṛttikāṅkṣayā vṛttidaṃ cānvapadyanta tṛṣitāḥ pitṛmātṛvat
13.76.16
itīdaṃ manasā gatvā prajāsargārtham ātmanaḥ prajāpatir balādhānam amṛtaṃ prāpibat tadā
13.76.17
sa gatas tasya tṛptiṃ tu gandhaṃ surabhim udgiran dadarśodgārasaṃvṛttāṃ surabhiṃ mukhajāṃ sutām
13.76.18
sāsṛjat saurabheyīs tu surabhir lokamātaraḥ suvarṇavarṇāḥ kapilāḥ prajānāṃ vṛttidhenavaḥ
13.76.19
tāsām amṛtavarṇānāṃ kṣarantīnāṃ samantataḥ babhūvāmṛtajaḥ phenaḥ sravantīnām ivormijaḥ
13.76.20
sa vatsamukhavibhraṣṭo bhavasya bhuvi tiṣṭhataḥ śirasy avāpa tat kruddhaḥ sa tadodaikṣata prabhuḥ lalāṭaprabhavenākṣṇā rohiṇīḥ pradahann iva
13.76.21
tat tejas tu tato raudraṃ kapilā gā viśāṃ pate nānāvarṇatvam anayan meghān iva divākaraḥ
13.76.22
yās tu tasmād apakramya somam evābhisaṃśritāḥ yathotpannāḥ svavarṇasthās tā nītā nānyavarṇatām
13.76.23
atha kruddhaṃ mahādevaṃ prajāpatir abhāṣata amṛtenāvasiktas tvaṃ nocchiṣṭaṃ vidyate gavām
13.76.24
yathā hy amṛtam ādāya somo viṣyandate punaḥ tathā kṣīraṃ kṣaranty etā rohiṇyo 'mṛtasaṃbhavāḥ
13.76.25
na duṣyaty anilo nāgnir na suvarṇaṃ na codadhiḥ nāmṛtenāmṛtaṃ pītaṃ vatsapītā na vatsalā
13.76.26
imāṃl lokān bhariṣyanti haviṣā prasnavena ca āsām aiśvaryam aśnīhi sarvāmṛtamayaṃ śubham
13.76.27
vṛṣabhaṃ ca dadau tasmai saha tābhiḥ prajāpatiḥ prasādayām āsa manas tena rudrasya bhārata
13.76.28
prītaś cāpi mahādevaś cakāra vṛṣabhaṃ tadā dhvajaṃ ca vāhanaṃ caiva tasmāt sa vṛṣabhadhvajaḥ
13.76.29
tato devair mahādevas tadā paśupatiḥ kṛtaḥ īśvaraḥ sa gavāṃ madhye vṛṣāṅka iti cocyate
13.76.30
evam avyagravarṇānāṃ kapilānāṃ mahaujasām pradāne prathamaḥ kalpaḥ sarvāsām eva kīrtitaḥ
13.76.31
lokajyeṣṭhā lokavṛttipravṛttā; rudropetāḥ somaviṣyandabhūtāḥ saumyāḥ puṇyāḥ kāmadāḥ prāṇadāś ca; gā vai dattvā sarvakāmapradaḥ syāt
13.76.32
imaṃ gavāṃ prabhavavidhānam uttamaṃ; paṭhan sadā śucir atimaṅgalapriyaḥ vimucyate kalikaluṣeṇa mānavaḥ; priyaṃ sutān paśudhanam āpnuyāt tathā
13.76.33
havyaṃ kavyaṃ tarpaṇaṃ śāntikarma; yānaṃ vāso vṛddhabālasya puṣṭim etān sarvān gopradāne guṇān vai; dātā rājann āpnuyād vai sadaiva
13.76.34
vaiśaṃpāyana uvāca pitāmahasyātha niśamya vākyaṃ; rājā saha bhrātṛbhir ājamīḍhaḥ sauvarṇakāṃsyopaduhās tato gāḥ; pārtho dadau brāhmaṇasattamebhyaḥ
13.76.35
tathaiva tebhyo 'bhidadau dvijebhyo; gavāṃ sahasrāṇi śatāni caiva yajñān samuddiśya ca dakṣiṇārthe; lokān vijetuṃ paramāṃ ca kīrtim
13.77.1
bhīṣma uvāca etasminn eva kāle tu vasiṣṭham ṛṣisattamam ikṣvākuvaṃśajo rājā saudāso dadatāṃ varaḥ
13.77.2
sarvalokacaraṃ siddhaṃ brahmakośaṃ sanātanam purohitam idaṃ praṣṭum abhivādyopacakrame
13.77.3
saudāsa uvāca trailokye bhagavan kiṃ svit pavitraṃ kathyate 'nagha yat kīrtayan sadā martyaḥ prāpnuyāt puṇyam uttamam
13.77.4
bhīṣma uvāca tasmai provāca vacanaṃ praṇatāya hitaṃ tadā gavām upaniṣad vidvān namaskṛtya gavāṃ śuciḥ
13.77.5
gāvaḥ surabhigandhinyas tathā guggulugandhikāḥ gāvaḥ pratiṣṭhā bhūtānāṃ gāvaḥ svastyayanaṃ mahat
13.77.6
gāvo bhūtaṃ bhaviṣyac ca gāvaḥ puṣṭiḥ sanātanī gāvo lakṣmyās tathā mūlaṃ goṣu dattaṃ na naśyati annaṃ hi satataṃ gāvo devānāṃ paramaṃ haviḥ
13.77.7
svāhākāravaṣaṭkārau goṣu nityaṃ pratiṣṭhitau gāvo yajñasya hi phalaṃ goṣu yajñāḥ pratiṣṭhitāḥ
13.77.8
sāyaṃ prātaś ca satataṃ homakāle mahāmate gāvo dadati vai homyam ṛṣibhyaḥ puruṣarṣabha
13.77.9
kāni cid yāni durgāṇi duṣkṛtāni kṛtāni ca taranti caiva pāpmānaṃ dhenuṃ ye dadati prabho
13.77.10
ekāṃ ca daśagur dadyād daśa dadyāc ca gośatī śataṃ sahasragur dadyāt sarve tulyaphalā hi te
13.77.11
anāhitāgniḥ śatagur ayajvā ca sahasraguḥ samṛddho yaś ca kīnāśo nārghyam arhanti te trayaḥ
13.77.12
kapilāṃ ye prayacchanti savatsāṃ kāṃsyadohanām suvratāṃ vastrasaṃvītām ubhau lokau jayanti te
13.77.13
yuvānam indriyopetaṃ śatena saha yūthapam gavendraṃ brāhmaṇendrāya bhūriśṛṅgam alaṃkṛtam
13.77.14
vṛṣabhaṃ ye prayacchanti śrotriyāya paraṃtapa aiśvaryaṃ te 'bhijāyante jāyamānāḥ punaḥ punaḥ
13.77.15
nākīrtayitvā gāḥ supyān nāsmṛtya punar utpatet sāyaṃ prātar namasyec ca gās tataḥ puṣṭim āpnuyāt
13.77.16
gavāṃ mūtrapurīṣasya nodvijeta kadā cana na cāsāṃ māṃsam aśnīyād gavāṃ vyuṣṭiṃ tathāśnute
13.77.17
gāś ca saṃkīrtayen nityaṃ nāvamanyeta gās tathā aniṣṭaṃ svapnam ālakṣya gāṃ naraḥ saṃprakīrtayet
13.77.18
gomayena sadā snāyād gokarīṣe ca saṃviśet śleṣmamūtrapurīṣāṇi pratighātaṃ ca varjayet
13.77.19
sārdracarmaṇi bhuñjīta nirīkṣan vāruṇīṃ diśam vāgyataḥ sarpiṣā bhūmau gavāṃ vyuṣṭiṃ tathāśnute
13.77.20
ghṛtena juhuyād agniṃ ghṛtena svasti vācayet ghṛtaṃ dadyād ghṛtaṃ prāśed gavāṃ vyuṣṭiṃ tathāśnute
13.77.21
gomatyā vidyayā dhenuṃ tilānām abhimantrya yaḥ rasaratnamayīṃ dadyān na sa śocet kṛtākṛte
13.77.22
gāvo mām upatiṣṭhantu hemaśṛṅgāḥ payomucaḥ surabhyaḥ saurabheyāś ca saritaḥ sāgaraṃ yathā
13.77.23
gāvaḥ paśyantu māṃ nityaṃ gāvaḥ paśyāmy ahaṃ tadā gāvo 'smākaṃ vayaṃ tāsāṃ yato gāvas tato vayam
13.77.24
evaṃ rātrau divā caiva sameṣu viṣameṣu ca mahābhayeṣu ca naraḥ kīrtayan mucyate bhayāt
13.78.1
vasiṣṭha uvāca śataṃ varṣasahasrāṇāṃ tapas taptaṃ suduścaram gobhiḥ pūrvavisṛṣṭābhir gacchema śreṣṭhatām iti
13.78.2
loke 'smin dakṣiṇānāṃ ca sarvāsāṃ vayam uttamāḥ bhavema na ca lipyema doṣeṇeti paraṃtapa
13.78.3
sa eva cetasā tena hato lipyeta sarvadā śakṛtā ca pavitrārthaṃ kurvīran devamānuṣāḥ
13.78.4
tathā sarvāṇi bhūtāni sthāvarāṇi carāṇi ca pradātāraś ca golokān gaccheyur iti mānada
13.78.5
tābhyo varaṃ dadau brahmā tapaso 'nte svayaṃ prabhuḥ evaṃ bhavatv iti vibhur lokāṃs tārayateti ca
13.78.6
uttasthuḥ siddhikāmās tā bhūtabhavyasya mātaraḥ tapaso 'nte mahārāja gāvo lokaparāyaṇāḥ
13.78.7
tasmād gāvo mahābhāgāḥ pavitraṃ param ucyate tathaiva sarvabhūtānāṃ gāvas tiṣṭhanti mūrdhani
13.78.8
samānavatsāṃ kapilāṃ dhenuṃ dattvā payasvinīm suvratāṃ vastrasaṃvītāṃ brahmaloke mahīyate
13.78.9
rohiṇīṃ tulyavatsāṃ tu dhenuṃ dattvā payasvinīm suvratāṃ vastrasaṃvītāṃ sūryaloke mahīyate
13.78.10
samānavatsāṃ śabalāṃ dhenuṃ dattvā payasvinīm suvratāṃ vastrasaṃvītāṃ somaloke mahīyate
13.78.11
samānavatsāṃ śvetāṃ tu dhenuṃ dattvā payasvinīm suvratāṃ vastrasaṃvītām indraloke mahīyate
13.78.12
samānavatsāṃ kṛṣṇāṃ tu dhenuṃ dattvā payasvinīm suvratāṃ vastrasaṃvītām agniloke mahīyate
13.78.13
samānavatsāṃ dhūmrāṃ tu dhenuṃ dattvā payasvinīm suvratāṃ vastrasaṃvītāṃ yāmyaloke mahīyate
13.78.14
apāṃ phenasavarṇāṃ tu savatsāṃ kāṃsyadohanām pradāya vastrasaṃvītāṃ vāruṇaṃ lokam aśnute
13.78.15
vātareṇusavarṇāṃ tu savatsāṃ kāṃsyadohanām pradāya vastrasaṃvītāṃ vāyuloke mahīyate
13.78.16
hiraṇyavarṇāṃ piṅgākṣīṃ savatsāṃ kāṃsyadohanām pradāya vastrasaṃvītāṃ kauberaṃ lokam aśnute
13.78.17
palāladhūmravarṇāṃ tu savatsāṃ kāṃsyadohanām pradāya vastrasaṃvītāṃ pitṛloke mahīyate
13.78.18
savatsāṃ pīvarīṃ dattvā śitikaṇṭhām alaṃkṛtām vaiśvadevam asaṃbādhaṃ sthānaṃ śreṣṭhaṃ prapadyate
13.78.19
samānavatsāṃ gaurīṃ tu dhenuṃ dattvā payasvinīm suvratāṃ vastrasaṃvītāṃ vasūnāṃ lokam aśnute
13.78.20
pāṇḍukambalavarṇāṃ tu savatsāṃ kāṃsyadohanām pradāya vastrasaṃvītāṃ sādhyānāṃ lokam aśnute
13.78.21
vairāṭapṛṣṭham ukṣāṇaṃ sarvaratnair alaṃkṛtam pradāya marutāṃ lokān ajarān pratipadyate
13.78.22
vatsopapannāṃ nīlāṅgāṃ sarvaratnasamanvitām gandharvāpsarasāṃ lokān dattvā prāpnoti mānavaḥ
13.78.23
śitikaṇṭham anaḍvāhaṃ sarvaratnair alaṃkṛtam dattvā prajāpater lokān viśokaḥ pratipadyate
13.78.24
gopradānarato yāti bhittvā jaladasaṃcayān vimānenārkavarṇena divi rājan virājatā
13.78.25
taṃ cāruveṣāḥ suśroṇyaḥ sahasraṃ varayoṣitaḥ ramayanti naraśreṣṭha gopradānarataṃ naram
13.78.26
vīṇānāṃ vallakīnāṃ ca nūpurāṇāṃ ca śiñjitaiḥ hāsaiś ca hariṇākṣīṇāṃ prasuptaḥ pratibodhyate
13.78.27
yāvanti lomāni bhavanti dhenvās; tāvanti varṣāṇi mahīyate saḥ svargāc cyutaś cāpi tato nṛloke; kule samutpatsyati gomināṃ saḥ
13.79.1
vasiṣṭha uvāca ghṛtakṣīrapradā gāvo ghṛtayonyo ghṛtodbhavāḥ ghṛtanadyo ghṛtāvartās tā me santu sadā gṛhe
13.79.2
ghṛtaṃ me hṛdaye nityaṃ ghṛtaṃ nābhyāṃ pratiṣṭhitam ghṛtaṃ sarveṣu gātreṣu ghṛtaṃ me manasi sthitam
13.79.3
gāvo mamāgrato nityaṃ gāvaḥ pṛṣṭhata eva ca gāvo me sarvataś caiva gavāṃ madhye vasāmy aham
13.79.4
ity ācamya japet sāyaṃ prātaś ca puruṣaḥ sadā yad ahnā kurute pāpaṃ tasmāt sa parimucyate
13.79.5
prāsādā yatra sauvarṇā vasor dhārā ca yatra sā gandharvāpsaraso yatra tatra yānti sahasradāḥ
13.79.6
navanītapaṅkāḥ kṣīrodā dadhiśaivalasaṃkulāḥ vahanti yatra nadyo vai tatra yānti sahasradāḥ
13.79.7
gavāṃ śatasahasraṃ tu yaḥ prayacched yathāvidhi parām ṛddhim avāpyātha sa goloke mahīyate
13.79.8
daśa cobhayataḥ pretya mātāpitroḥ pitāmahān dadhāti sukṛtāṃl lokān punāti ca kulaṃ naraḥ
13.79.9
dhenvāḥ pramāṇena samapramāṇāṃ; dhenuṃ tilānām api ca pradāya pānīyadātā ca yamasya loke; na yātanāṃ kāṃ cid upaiti tatra
13.79.10
pavitram agryaṃ jagataḥ pratiṣṭhā; divaukasāṃ mātaro 'thāprameyāḥ anvālabhed dakṣiṇato vrajec ca; dadyāc ca pātre prasamīkṣya kālam
13.79.11
dhenuṃ savatsāṃ kapilāṃ bhūriśṛṅgāṃ; kāṃsyopadohāṃ vasanottarīyām pradāya tāṃ gāhati durvigāhyāṃ; yāmyāṃ sabhāṃ vītabhayo manuṣyaḥ
13.79.12
surūpā bahurūpāś ca viśvarūpāś ca mātaraḥ gāvo mām upatiṣṭhantām iti nityaṃ prakīrtayet
13.79.13
nātaḥ puṇyataraṃ dānaṃ nātaḥ puṇyataraṃ phalam nāto viśiṣṭaṃ lokeṣu bhūtaṃ bhavitum arhati
13.79.14
tvacā lomnātha śṛṅgaiś ca vālaiḥ kṣīreṇa medasā yajñaṃ vahanti saṃbhūya kim asty abhyadhikaṃ tataḥ
13.79.15
yayā sarvam idaṃ vyāptaṃ jagat sthāvarajaṅgamam tāṃ dhenuṃ śirasā vande bhūtabhavyasya mātaram
13.79.16
guṇavacanasamuccayaikadeśo; nṛvara mayaiṣa gavāṃ prakīrtitas te na hi param iha dānam asti gobhyo; bhavanti na cāpi parāyaṇaṃ tathānyat
13.79.17
bhīṣma uvāca param idam iti bhūmipo vicintya; pravaram ṛṣer vacanaṃ tato mahātmā vyasṛjata niyatātmavān dvijebhyaḥ; subahu ca godhanam āptavāṃś ca lokān
13.80.1
yudhiṣṭhira uvāca pavitrāṇāṃ pavitraṃ yac chreṣṭhaṃ loke ca yad bhavet pāvanaṃ paramaṃ caiva tan me brūhi pitāmaha
13.80.2
bhīṣma uvāca gāvo mahārthāḥ puṇyāś ca tārayanti ca mānavān dhārayanti prajāś cemāḥ payasā haviṣā tathā
13.80.3
na hi puṇyatamaṃ kiṃ cid gobhyo bharatasattama etāḥ pavitrāḥ puṇyāś ca triṣu lokeṣv anuttamāḥ
13.80.4
devānām upariṣṭāc ca gāvaḥ prativasanti vai dattvā caitā narapate yānti svargaṃ manīṣiṇaḥ
13.80.5
māndhātā yauvanāśvaś ca yayātir nahuṣas tathā gāvo dadantaḥ satataṃ sahasraśatasaṃmitāḥ gatāḥ paramakaṃ sthānaṃ devair api sudurlabham
13.80.6
api cātra purāvṛttaṃ kathayiṣyāmi te 'nagha
13.80.7
ṛṣīṇām uttamaṃ dhīmān kṛṣṇadvaipāyanaṃ śukaḥ abhivādyāhnikaṃ kṛtvā śuciḥ prayatamānasaḥ pitaraṃ paripapraccha dṛṣṭalokaparāvaram
13.80.8
ko yajñaḥ sarvayajñānāṃ variṣṭha upalakṣyate kiṃ ca kṛtvā paraṃ svargaṃ prāpnuvanti manīṣiṇaḥ
13.80.9
kena devāḥ pavitreṇa svargam aśnanti vā vibho kiṃ ca yajñasya yajñatvaṃ kva ca yajñaḥ pratiṣṭhitaḥ
13.80.10
dānānām uttamaṃ kiṃ ca kiṃ ca satram ataḥ param pavitrāṇāṃ pavitraṃ ca yat tad brūhi mamānagha
13.80.11
etac chrutvā tu vacanaṃ vyāsaḥ paramadharmavit putrāyākathayat sarvaṃ tattvena bharatarṣabha
13.80.12
vyāsa uvāca gāvaḥ pratiṣṭhā bhūtānāṃ tathā gāvaḥ parāyaṇam gāvaḥ puṇyāḥ pavitrāś ca pāvanaṃ dharma eva ca
13.80.13
pūrvam āsannaśṛṅgā vai gāva ity anuśuśrumaḥ śṛṅgārthe samupāsanta tāḥ kila prabhum avyayam
13.80.14
tato brahmā tu gāḥ prāyam upaviṣṭāḥ samīkṣya ha īpsitaṃ pradadau tābhyo gobhyaḥ pratyekaśaḥ prabhuḥ
13.80.15
tāsāṃ śṛṅgāṇy ajāyanta yasyā yādṛṅ manogatam nānāvarṇāḥ śṛṅgavantyas tā vyarocanta putraka
13.80.16
brahmaṇā varadattās tā havyakavyapradāḥ śubhāḥ puṇyāḥ pavitrāḥ subhagā divyasaṃsthānalakṣaṇāḥ gāvas tejo mahad divyaṃ gavāṃ dānaṃ praśasyate
13.80.17
ye caitāḥ saṃprayacchanti sādhavo vītamatsarāḥ te vai sukṛtinaḥ proktāḥ sarvadānapradāś ca te gavāṃ lokaṃ tathā puṇyam āpnuvanti ca te 'nagha
13.80.18
yatra vṛkṣā madhuphalā divyapuṣpaphalopagāḥ puṣpāṇi ca sugandhīni divyāni dvijasattama
13.80.19
sarvā maṇimayī bhūmiḥ sūkṣmakāñcanavālukā sarvatra sukhasaṃsparśā niṣpaṅkā nīrajā śubhā
13.80.20
raktotpalavanaiś caiva maṇidaṇḍair hiraṇmayaiḥ taruṇādityasaṃkāśair bhānti tatra jalāśayāḥ
13.80.21
mahārhamaṇipatraiś ca kāñcanaprabhakesaraiḥ nīlotpalavimiśraiś ca sarobhir bahupaṅkajaiḥ
13.80.22
karavīravanaiḥ phullaiḥ sahasrāvartasaṃvṛtaiḥ saṃtānakavanaiḥ phullair vṛkṣaiś ca samalaṃkṛtāḥ
13.80.23
nirmalābhiś ca muktābhir maṇibhiś ca mahādhanaiḥ uddhūtapulinās tatra jātarūpaiś ca nimnagāḥ
13.80.24
sarvaratnamayaiś citrair avagāḍhā nagottamaiḥ jātarūpamayaiś cānyair hutāśanasamaprabhaiḥ
13.80.25
sauvarṇagirayas tatra maṇiratnaśiloccayāḥ sarvaratnamayair bhānti śṛṅgaiś cārubhir ucchritaiḥ
13.80.26
nityapuṣpaphalās tatra nagāḥ patrarathākulāḥ divyagandharasaiḥ puṣpaiḥ phalaiś ca bharatarṣabha
13.80.27
ramante puṇyakarmāṇas tatra nityaṃ yudhiṣṭhira sarvakāmasamṛddhārthā niḥśokā gatamanyavaḥ
13.80.28
vimāneṣu vicitreṣu ramaṇīyeṣu bhārata modante puṇyakarmāṇo viharanto yaśasvinaḥ
13.80.29
upakrīḍanti tān rājañ śubhāś cāpsarasāṃ gaṇāḥ etāṃl lokān avāpnoti gāṃ dattvā vai yudhiṣṭhira
13.80.30
yāsām adhipatiḥ pūṣā māruto balavān balī aiśvarye varuṇo rājā tā māṃ pāntu yugaṃdharāḥ
13.80.31
surūpā bahurūpāś ca viśvarūpāś ca mātaraḥ prājāpatyā iti brahmañ japen nityaṃ yatavrataḥ
13.80.32
gās tu śuśrūṣate yaś ca samanveti ca sarvaśaḥ tasmai tuṣṭāḥ prayacchanti varān api sudurlabhān
13.80.33
na druhyen manasā cāpi goṣu tā hi sukhapradāḥ arcayeta sadā caiva namaskāraiś ca pūjayet dāntaḥ prītamanā nityaṃ gavāṃ vyuṣṭiṃ tathāśnute
13.80.34
yena devāḥ pavitreṇa bhuñjate lokam uttamam yat pavitraṃ pavitrāṇāṃ tad ghṛtaṃ śirasā vahet
13.80.35
ghṛtena juhuyād agniṃ ghṛtena svasti vācayet ghṛtaṃ prāśed ghṛtaṃ dadyād gavāṃ vyuṣṭiṃ tathāśnute
13.80.36
tryaham uṣṇaṃ piben mūtraṃ tryaham uṣṇaṃ pibet payaḥ gavām uṣṇaṃ payaḥ pītvā tryaham uṣṇaṃ ghṛtaṃ pibet tryaham uṣṇaṃ ghṛtaṃ pītvā vāyubhakṣo bhavet tryaham
13.80.37
nirhṛtaiś ca yavair gobhir māsaṃ prasṛtayāvakaḥ brahmahatyāsamaṃ pāpaṃ sarvam etena śudhyati
13.80.38
parābhavārthaṃ daityānāṃ devaiḥ śaucam idaṃ kṛtam devatvam api ca prāptāḥ saṃsiddhāś ca mahābalāḥ
13.80.39
gāvaḥ pavitrāḥ puṇyāś ca pāvanaṃ paramaṃ mahat tāś ca dattvā dvijātibhyo naraḥ svargam upāśnute
13.80.40
gavāṃ madhye śucir bhūtvā gomatīṃ manasā japet pūtābhir adbhir ācamya śucir bhavati nirmalaḥ
13.80.41
agnimadhye gavāṃ madhye brāhmaṇānāṃ ca saṃsadi vidyāvedavratasnātā brāhmaṇāḥ puṇyakarmiṇaḥ
13.80.42
adhyāpayerañ śiṣyān vai gomatīṃ yajñasaṃmitām trirātropoṣitaḥ śrutvā gomatīṃ labhate varam
13.80.43
putrakāmaś ca labhate putraṃ dhanam athāpi ca patikāmā ca bhartāraṃ sarvakāmāṃś ca mānavaḥ gāvas tuṣṭāḥ prayacchanti sevitā vai na saṃśayaḥ
13.80.44
evam etā mahābhāgā yajñiyāḥ sarvakāmadāḥ rohiṇya iti jānīhi naitābhyo vidyate param
13.80.45
ity uktaḥ sa mahātejāḥ śukaḥ pitrā mahātmanā pūjayām āsa gā nityaṃ tasmāt tvam api pūjaya
13.81.1
yudhiṣṭhira uvāca mayā gavāṃ purīṣaṃ vai śriyā juṣṭam iti śrutam etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ saṃśayo 'tra hi me mahān
13.81.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam gobhir nṛpeha saṃvādaṃ śriyā bharatasattama
13.81.3
śrīḥ kṛtveha vapuḥ kāntaṃ gomadhyaṃ praviveśa ha gāvo 'tha vismitās tasyā dṛṣṭvā rūpasya saṃpadam
13.81.4
gāva ūcuḥ kāsi devi kuto vā tvaṃ rūpeṇāpratimā bhuvi vismitāḥ sma mahābhāge tava rūpasya saṃpadā
13.81.5
icchāmas tvāṃ vayaṃ jñātuṃ kā tvaṃ kva ca gamiṣyasi tattvena ca suvarṇābhe sarvam etad bravīhi naḥ
13.81.6
śrīr uvāca lokakāntāsmi bhadraṃ vaḥ śrīr nāmneha pariśrutā mayā daityāḥ parityaktā vinaṣṭāḥ śāśvatīḥ samāḥ
13.81.7
indro vivasvān somaś ca viṣṇur āpo 'gnir eva ca mayābhipannā ṛdhyante ṛṣayo devatās tathā
13.81.8
yāṃś ca dviṣāmy ahaṃ gāvas te vinaśyanti sarvaśaḥ dharmārthakāmahīnāś ca te bhavanty asukhānvitāḥ
13.81.9
evaṃprabhāvāṃ māṃ gāvo vijānīta sukhapradām icchāmi cāpi yuṣmāsu vastuṃ sarvāsu nityadā āgatā prārthayānāhaṃ śrījuṣṭā bhavatānaghāḥ
13.81.10
gāva ūcuḥ adhruvāṃ cañcalāṃ ca tvāṃ sāmānyāṃ bahubhiḥ saha na tvām icchāmi bhadraṃ te gamyatāṃ yatra rocate
13.81.11
vapuṣmantyo vayaṃ sarvāḥ kim asmākaṃ tvayādya vai yatreṣṭaṃ gamyatāṃ tatra kṛtakāryā vayaṃ tvayā
13.81.12
śrīr uvāca kim etad vaḥ kṣamaṃ gāvo yan māṃ nehābhyanandatha na māṃ saṃprati gṛhṇītha kasmād vai durlabhāṃ satīm
13.81.13
satyaś ca lokavādo 'yaṃ loke carati suvratāḥ svayaṃ prāpte paribhavo bhavatīti viniścayaḥ
13.81.14
mahad ugraṃ tapaḥ kṛtvā māṃ niṣevanti mānavāḥ devadānavagandharvāḥ piśācoragarākṣasāḥ
13.81.15
kṣamam etad dhi vo gāvaḥ pratigṛhṇīta mām iha nāvamanyā hy ahaṃ saumyās trailokye sacarācare
13.81.16
gāva ūcuḥ nāvamanyāmahe devi na tvāṃ paribhavāmahe adhruvā calacittāsi tatas tvāṃ varjayāmahe
13.81.17
bahunātra kim uktena gamyatāṃ yatra vāñchasi vapuṣmatyo vayaṃ sarvāḥ kim asmākaṃ tvayānaghe
13.81.18
śrīr uvāca avajñātā bhaviṣyāmi sarvalokeṣu mānadāḥ pratyākhyānena yuṣmābhiḥ prasādaḥ kriyatām iti
13.81.19
mahābhāgā bhavatyo vai śaraṇyāḥ śaraṇāgatām paritrāyantu māṃ nityaṃ bhajamānām aninditām mānanāṃ tv aham icchāmi bhavatyaḥ satataṃ śubhāḥ
13.81.20
apy ekāṅge tu vo vastum icchāmi ca sukutsite na vo 'sti kutsitaṃ kiṃ cid aṅgeṣv ālakṣyate 'naghāḥ
13.81.21
puṇyāḥ pavitrāḥ subhagā mamādeśaṃ prayacchata vaseyaṃ yatra cāṅge 'haṃ tan me vyākhyātum arhatha
13.81.22
bhīṣma uvāca evam uktās tu tā gāvaḥ śubhāḥ karuṇavatsalāḥ saṃmantrya sahitāḥ sarvāḥ śriyam ūcur narādhipa
13.81.23
avaśyaṃ mānanā kāryā tavāsmābhir yaśasvini śakṛnmūtre nivasa naḥ puṇyam etad dhi naḥ śubhe
13.81.24
śrīr uvāca diṣṭyā prasādo yuṣmābhiḥ kṛto me 'nugrahātmakaḥ evaṃ bhavatu bhadraṃ vaḥ pūjitāsmi sukhapradāḥ
13.81.25
bhīṣma uvāca evaṃ kṛtvā tu samayaṃ śrīr gobhiḥ saha bhārata paśyantīnāṃ tatas tāsāṃ tatraivāntaradhīyata
13.81.26
etad gośakṛtaḥ putra māhātmyaṃ te 'nuvarṇitam māhātmyaṃ ca gavāṃ bhūyaḥ śrūyatāṃ gadato mama
13.82.1
bhīṣma uvāca ye ca gāḥ saṃprayacchanti hutaśiṣṭāśinaś ca ye teṣāṃ satrāṇi yajñāś ca nityam eva yudhiṣṭhira
13.82.2
ṛte dadhighṛteneha na yajñaḥ saṃpravartate tena yajñasya yajñatvam atomūlaṃ ca lakṣyate
13.82.3
dānānām api sarveṣāṃ gavāṃ dānaṃ praśasyate gāvaḥ śreṣṭhāḥ pavitrāś ca pāvanaṃ hy etad uttamam
13.82.4
puṣṭyartham etāḥ seveta śāntyartham api caiva ha payo dadhi ghṛtaṃ yāsāṃ sarvapāpapramocanam
13.82.5
gāvas tejaḥ paraṃ proktam iha loke paratra ca na gobhyaḥ paramaṃ kiṃ cit pavitraṃ puruṣarṣabha
13.82.6
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam pitāmahasya saṃvādam indrasya ca yudhiṣṭhira
13.82.7
parābhūteṣu daityeṣu śakre tribhuvaneśvare prajāḥ samuditāḥ sarvāḥ satyadharmaparāyaṇāḥ
13.82.8
atharṣayaḥ sagandharvāḥ kiṃnaroragarākṣasāḥ devāsurasuparṇāś ca prajānāṃ patayas tathā paryupāsanta kauravya kadā cid vai pitāmaham
13.82.9
nāradaḥ parvataś caiva viśvāvasuhahāhuhū divyatāneṣu gāyantaḥ paryupāsanta taṃ prabhum
13.82.10
tatra divyāni puṣpāṇi prāvahat pavanas tathā ājahrur ṛtavaś cāpi sugandhīni pṛthak pṛthak
13.82.11
tasmin devasamāvāye sarvabhūtasamāgame divyavāditrasaṃghuṣṭe divyastrīcāraṇāvṛte indraḥ papraccha deveśam abhivādya praṇamya ca
13.82.12
devānāṃ bhagavan kasmāl lokeśānāṃ pitāmaha upariṣṭād gavāṃ loka etad icchāmi veditum
13.82.13
kiṃ tapo brahmacaryaṃ vā gobhiḥ kṛtam iheśvara devānām upariṣṭād yad vasanty arajasaḥ sukham
13.82.14
tataḥ provāca taṃ brahmā śakraṃ balanisūdanam avajñātās tvayā nityaṃ gāvo balanisūdana
13.82.15
tena tvam āsāṃ māhātmyaṃ na vettha śṛṇu tat prabho gavāṃ prabhāvaṃ paramaṃ māhātmyaṃ ca surarṣabha
13.82.16
yajñāṅgaṃ kathitā gāvo yajña eva ca vāsava etābhiś cāpy ṛte yajño na pravartet kathaṃ cana
13.82.17
dhārayanti prajāś caiva payasā haviṣā tathā etāsāṃ tanayāś cāpi kṛṣiyogam upāsate
13.82.18
janayanti ca dhānyāni bījāni vividhāni ca tato yajñāḥ pravartante havyaṃ kavyaṃ ca sarvaśaḥ
13.82.19
payo dadhi ghṛtaṃ caiva puṇyāś caitāḥ surādhipa vahanti vividhān bhārān kṣuttṛṣṇāparipīḍitāḥ
13.82.20
munīṃś ca dhārayantīha prajāś caivāpi karmaṇā vāsavākūṭavāhinyaḥ karmaṇā sukṛtena ca upariṣṭāt tato 'smākaṃ vasanty etāḥ sadaiva hi
13.82.21
etat te kāraṇaṃ śakra nivāsakṛtam adya vai gavāṃ devopariṣṭād dhi samākhyātaṃ śatakrato
13.82.22
etā hi varadattāś ca varadāś caiva vāsava saurabhyaḥ puṇyakarmiṇyaḥ pāvanāḥ śubhalakṣaṇāḥ
13.82.23
yadarthaṃ gā gatāś caiva saurabhyaḥ surasattama tac ca me śṛṇu kārtsnyena vadato balasūdana
13.82.24
purā devayuge tāta daityendreṣu mahātmasu trīṃl lokān anuśāsatsu viṣṇau garbhatvam āgate
13.82.25
adityās tapyamānāyās tapo ghoraṃ suduścaram putrārtham amaraśreṣṭha pādenaikena nityadā
13.82.26
tāṃ tu dṛṣṭvā mahādevīṃ tapyamānāṃ mahat tapaḥ dakṣasya duhitā devī surabhir nāma nāmataḥ
13.82.27
atapyata tapo ghoraṃ hṛṣṭā dharmaparāyaṇā kailāsaśikhare ramye devagandharvasevite
13.82.28
vyatiṣṭhad ekapādena paramaṃ yogam āsthitā daśa varṣasahasrāṇi daśa varṣaśatāni ca
13.82.29
saṃtaptās tapasā tasyā devāḥ sarṣimahoragāḥ tatra gatvā mayā sārdhaṃ paryupāsanta tāṃ śubhām
13.82.30
athāham abruvaṃ tatra devīṃ tāṃ tapasānvitām kimarthaṃ tapyate devi tapo ghoram anindite
13.82.31
prītas te 'haṃ mahābhāge tapasānena śobhane varayasva varaṃ devi dātāsmīti puraṃdara
13.82.32
surabhy uvāca vareṇa bhagavan mahyaṃ kṛtaṃ lokapitāmaha eṣa eva varo me 'dya yat prīto 'si mamānagha
13.82.33
brahmovāca tām evaṃ bruvatīṃ devīṃ surabhīṃ tridaśeśvara pratyabruvaṃ yad devendra tan nibodha śacīpate
13.82.34
alobhakāmyayā devi tapasā ca śubhena te prasanno 'haṃ varaṃ tasmād amaratvaṃ dadāni te
13.82.35
trayāṇām api lokānām upariṣṭān nivatsyasi matprasādāc ca vikhyāto golokaḥ sa bhaviṣyati
13.82.36
mānuṣeṣu ca kurvāṇāḥ prajāḥ karma sutās tava nivatsyanti mahābhāge sarvā duhitaraś ca te
13.82.37
manasā cintitā bhogās tvayā vai divyamānuṣāḥ yac ca svargasukhaṃ devi tat te saṃpatsyate śubhe
13.82.38
tasyā lokāḥ sahasrākṣa sarvakāmasamanvitāḥ na tatra kramate mṛtyur na jarā na ca pāvakaḥ na dainyaṃ nāśubhaṃ kiṃ cid vidyate tatra vāsava
13.82.39
tatra divyāny araṇyāni divyāni bhavanāni ca vimānāni ca yuktāni kāmagāni ca vāsava
13.82.40
vrataiś ca vividhaiḥ puṇyais tathā tīrthānusevanāt tapasā mahatā caiva sukṛtena ca karmaṇā śakyaḥ samāsādayituṃ golokaḥ puṣkarekṣaṇa
13.82.41
etat te sarvam ākhyātaṃ mayā śakrānupṛcchate na te paribhavaḥ kāryo gavām arinisūdana
13.82.42
bhīṣma uvāca etac chrutvā sahasrākṣaḥ pūjayām āsa nityadā gāś cakre bahumānaṃ ca tāsu nityaṃ yudhiṣṭhira
13.82.43
etat te sarvam ākhyātaṃ pāvanaṃ ca mahādyute pavitraṃ paramaṃ cāpi gavāṃ māhātmyam uttamam kīrtitaṃ puruṣavyāghra sarvapāpavināśanam
13.82.44
ya idaṃ kathayen nityaṃ brāhmaṇebhyaḥ samāhitaḥ havyakavyeṣu yajñeṣu pitṛkāryeṣu caiva ha sārvakāmikam akṣayyaṃ pitṝṃs tasyopatiṣṭhati
13.82.45
goṣu bhaktaś ca labhate yad yad icchati mānavaḥ striyo 'pi bhaktā yā goṣu tāś ca kāmān avāpnuyuḥ
13.82.46
putrārthī labhate putraṃ kanyā patim avāpnuyāt dhanārthī labhate vittaṃ dharmārthī dharmam āpnuyāt
13.82.47
vidyārthī prāpnuyād vidyāṃ sukhārthī prāpnuyāt sukham na kiṃ cid durlabhaṃ caiva gavāṃ bhaktasya bhārata
13.83.1
yudhiṣṭhira uvāca uktaṃ pitāmahenedaṃ gavāṃ dānam anuttamam viśeṣeṇa narendrāṇām iti dharmam avekṣatām
13.83.2
rājyaṃ hi satataṃ duḥkham āśramāś ca sudurvidāḥ parivāreṇa vai duḥkhaṃ durdharaṃ cākṛtātmabhiḥ bhūyiṣṭhaṃ ca narendrāṇāṃ vidyate na śubhā gatiḥ
13.83.3
pūyante te 'tra niyataṃ prayacchanto vasuṃdharām pūrvaṃ ca kathitā dharmās tvayā me kurunandana
13.83.4
evam eva gavām uktaṃ pradānaṃ te nṛgeṇa ha ṛṣiṇā nāciketena pūrvam eva nidarśitam
13.83.5
vedopaniṣade caiva sarvakarmasu dakṣiṇā sarvakratuṣu coddiṣṭaṃ bhūmir gāvo 'tha kāñcanam
13.83.6
tatra śrutis tu paramā suvarṇaṃ dakṣiṇeti vai etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ pitāmaha yathātatham
13.83.7
kiṃ suvarṇaṃ kathaṃ jātaṃ kasmin kāle kim ātmakam kiṃ dānaṃ kiṃ phalaṃ caiva kasmāc ca param ucyate
13.83.8
kasmād dānaṃ suvarṇasya pūjayanti manīṣiṇaḥ kasmāc ca dakṣiṇārthaṃ tad yajñakarmasu śasyate
13.83.9
kasmāc ca pāvanaṃ śreṣṭhaṃ bhūmer gobhyaś ca kāñcanam paramaṃ dakṣiṇārthe ca tad bravīhi pitāmaha
13.83.10
bhīṣma uvāca śṛṇu rājann avahito bahukāraṇavistaram jātarūpasamutpattim anubhūtaṃ ca yan mayā
13.83.11
pitā mama mahātejāḥ śaṃtanur nidhanaṃ gataḥ tasya ditsur ahaṃ śrāddhaṃ gaṅgādvāram upāgamam
13.83.12
tatrāgamya pituḥ putra śrāddhakarma samārabham mātā me jāhnavī caiva sāhāyyam akarot tadā
13.83.13
tato 'gratas tapaḥsiddhān upaveśya bahūn ṛṣīn toyapradānāt prabhṛti kāryāṇy aham athārabham
13.83.14
tat samāpya yathoddiṣṭaṃ pūrvakarma samāhitaḥ dātuṃ nirvapaṇaṃ samyag yathāvad aham ārabham
13.83.15
tatas taṃ darbhavinyāsaṃ bhittvā surucirāṅgadaḥ pralambābharaṇo bāhur udatiṣṭhad viśāṃ pate
13.83.16
tam utthitam ahaṃ dṛṣṭvā paraṃ vismayam āgamam pratigrahītā sākṣān me piteti bharatarṣabha
13.83.17
tato me punar evāsīt saṃjñā saṃcintya śāstrataḥ nāyaṃ vedeṣu vihito vidhir hasta iti prabho piṇḍo deyo nareṇeha tato matir abhūn mama
13.83.18
sākṣān neha manuṣyasya pitaro 'ntarhitāḥ kva cit gṛhṇanti vihitaṃ tv evaṃ piṇḍo deyaḥ kuśeṣv iti
13.83.19
tato 'haṃ tad anādṛtya pitur hastanidarśanam śāstrapramāṇāt sūkṣmaṃ tu vidhiṃ pārthiva saṃsmaran
13.83.20
tato darbheṣu tat sarvam adadaṃ bharatarṣabha śāstramārgānusāreṇa tad viddhi manujarṣabha
13.83.21
tataḥ so 'ntarhito bāhuḥ pitur mama narādhipa tato māṃ darśayām āsuḥ svapnānte pitaras tadā
13.83.22
prīyamāṇās tu mām ūcuḥ prītāḥ sma bharatarṣabha vijñānena tavānena yan na muhyasi dharmataḥ
13.83.23
tvayā hi kurvatā śāstraṃ pramāṇam iha pārthiva ātmā dharmaḥ śrutaṃ vedāḥ pitaraś ca maharṣibhiḥ
13.83.24
sākṣāt pitāmaho brahmā guravo 'tha prajāpatiḥ pramāṇam upanītā vai sthitiś ca na vicālitā
13.83.25
tad idaṃ samyag ārabdhaṃ tvayādya bharatarṣabha kiṃ tu bhūmer gavāṃ cārthe suvarṇaṃ dīyatām iti
13.83.26
evaṃ vayaṃ ca dharmaś ca sarve cāsmatpitāmahāḥ pāvitā vai bhaviṣyanti pāvanaṃ paramaṃ hi tat
13.83.27
daśa pūrvān daśa parāṃs tathā saṃtārayanti te suvarṇaṃ ye prayacchanti evaṃ me pitaro 'bruvan
13.83.28
tato 'haṃ vismito rājan pratibuddho viśāṃ pate suvarṇadāne 'karavaṃ matiṃ bharatasattama
13.83.29
itihāsam imaṃ cāpi śṛṇu rājan purātanam jāmadagnyaṃ prati vibho dhanyam āyuṣyam eva ca
13.83.30
jāmadagnyena rāmeṇa tīvraroṣānvitena vai triḥsaptakṛtvaḥ pṛthivī kṛtā niḥkṣatriyā purā
13.83.31
tato jitvā mahīṃ kṛtsnāṃ rāmo rājīvalocanaḥ ājahāra kratuṃ vīro brahmakṣatreṇa pūjitam
13.83.32
vājimedhaṃ mahārāja sarvakāmasamanvitam pāvanaṃ sarvabhūtānāṃ tejodyutivivardhanam
13.83.33
vipāpmāpi sa tejasvī tena kratuphalena vai naivātmano 'tha laghutāṃ jāmadagnyo 'bhyagacchata
13.83.34
sa tu kratuvareṇeṣṭvā mahātmā dakṣiṇāvatā papracchāgamasaṃpannān ṛṣīn devāṃś ca bhārgavaḥ
13.83.35
pāvanaṃ yat paraṃ nṝṇām ugre karmaṇi vartatām tad ucyatāṃ mahābhāgā iti jātaghṛṇo 'bravīt
13.83.36
vasiṣṭha uvāca devatās te prayacchanti suvarṇaṃ ye dadaty uta agnir hi devatāḥ sarvāḥ suvarṇaṃ ca tad ātmakam
13.83.37
tasmāt suvarṇaṃ dadatā dattāḥ sarvāś ca devatāḥ bhavanti puruṣavyāghra na hy ataḥ paramaṃ viduḥ
13.83.38
bhūya eva ca māhātmyaṃ suvarṇasya nibodha me gadato mama viprarṣe sarvaśastrabhṛtāṃ vara
13.83.39
mayā śrutam idaṃ pūrvaṃ purāṇe bhṛgunandana prajāpateḥ kathayato manoḥ svāyaṃbhuvasya vai
13.83.40
śūlapāṇer bhagavato rudrasya ca mahātmanaḥ girau himavati śreṣṭhe tadā bhṛgukulodvaha
13.83.41
devyā vivāhe nirvṛtte rudrāṇyā bhṛgunandana samāgame bhagavato devyā saha mahātmanaḥ tataḥ sarve samudvignā bhagavantam upāgaman
13.83.42
te mahādevam āsīnaṃ devīṃ ca varadām umām prasādya śirasā sarve rudram ūcur bhṛgūdvaha
13.83.43
ayaṃ samāgamo deva devyā saha tavānagha tapasvinas tapasvinyā tejasvinyātitejasaḥ amoghatejās tvaṃ deva devī ceyam umā tathā
13.83.44
apatyaṃ yuvayor deva balavad bhavitā prabho tan nūnaṃ triṣu lokeṣu na kiṃ cic cheṣayiṣyati
13.83.45
tad ebhyaḥ praṇatebhyas tvaṃ devebhyaḥ pṛthulocana varaṃ prayaccha lokeśa trailokyahitakāmyayā apatyārthaṃ nigṛhṇīṣva tejo jvalitam uttamam
13.83.46
iti teṣāṃ kathayatāṃ bhagavān govṛṣadhvajaḥ evam astv iti devāṃs tān viprarṣe pratyabhāṣata
13.83.47
ity uktvā cordhvam anayat tad reto vṛṣavāhanaḥ ūrdhvaretāḥ samabhavat tataḥprabhṛti cāpi saḥ
13.83.48
rudrāṇī tu tataḥ kruddhā prajocchede tathā kṛte devān athābravīt tatra strībhāvāt paruṣaṃ vacaḥ
13.83.49
yasmād apatyakāmo vai bhartā me vinivartitaḥ tasmāt sarve surā yūyam anapatyā bhaviṣyatha
13.83.50
prajocchedo mama kṛto yasmād yuṣmābhir adya vai tasmāt prajā vaḥ khagamāḥ sarveṣāṃ na bhaviṣyati
13.83.51
pāvakas tu na tatrāsīc chāpakāle bhṛgūdvaha devā devyās tathā śāpād anapatyās tadābhavan
13.83.52
rudras tu tejo 'pratimaṃ dhārayām āsa tat tadā praskannaṃ tu tatas tasmāt kiṃ cit tatrāpatad bhuvi
13.83.53
tat papāta tadā cāgnau vavṛdhe cādbhutopamam tejas tejasi saṃpṛktam ekayonitvam āgatam
13.83.54
etasminn eva kāle tu devāḥ śakrapurogamāḥ asuras tārako nāma tena saṃtāpitā bhṛśam
13.83.55
ādityā vasavo rudrā maruto 'thāśvināv api sādhyāś ca sarve saṃtrastā daiteyasya parākramāt
13.83.56
sthānāni devatānāṃ hi vimānāni purāṇi ca ṛṣīṇām āśramāś caiva babhūvur asurair hṛtāḥ
13.83.57
te dīnamanasaḥ sarve devāś ca ṛṣayaś ca ha prajagmuḥ śaraṇaṃ devaṃ brahmāṇam ajaraṃ prabhum
13.84.1
devā ūcuḥ asuras tārako nāma tvayā dattavaraḥ prabho surān ṛṣīṃś ca kliśnāti vadhas tasya vidhīyatām
13.84.2
tasmād bhayaṃ samutpannam asmākaṃ vai pitāmaha paritrāyasva no deva na hy anyā gatir asti naḥ
13.84.3
brahmovāca samo 'haṃ sarvabhūtānām adharmaṃ neha rocaye hanyatāṃ tārakaḥ kṣipraṃ surarṣigaṇabādhakaḥ
13.84.4
vedā dharmāś ca notsādaṃ gaccheyuḥ surasattamāḥ vihitaṃ pūrvam evātra mayā vai vyetu vo jvaraḥ
13.84.5
devā ūcuḥ varadānād bhagavato daiteyo balagarvitaḥ devair na śakyate hantuṃ sa kathaṃ praśamaṃ vrajet
13.84.6
sa hi naiva sma devānāṃ nāsurāṇāṃ na rakṣasām vadhyaḥ syām iti jagrāha varaṃ tvattaḥ pitāmaha
13.84.7
devāś ca śaptā rudrāṇyā prajocchede purā kṛte na bhaviṣyati vo 'patyam iti sarvajagatpate
13.84.8
brahmovāca hutāśano na tatrāsīc chāpakāle surottamāḥ sa utpādayitāpatyaṃ vadhārthaṃ tridaśadviṣām
13.84.9
tad vai sarvān atikramya devadānavarākṣasān mānuṣān atha gandharvān nāgān atha ca pakṣiṇaḥ
13.84.10
astreṇāmoghapātena śaktyā taṃ ghātayiṣyati yato vo bhayam utpannaṃ ye cānye suraśatravaḥ
13.84.11
sanātano hi saṃkalpaḥ kāma ity abhidhīyate rudrasya tejaḥ praskannam agnau nipatitaṃ ca tat
13.84.12
tat tejo 'gnir mahad bhūtaṃ dvitīyam iva pāvakam vadhārthaṃ devaśatrūṇāṃ gaṅgāyāṃ janayiṣyati
13.84.13
sa tu nāvāpa taṃ śāpaṃ naṣṭaḥ sa hutabhuk tadā tasmād vo bhayahṛd devāḥ samutpatsyati pāvakiḥ
13.84.14
anviṣyatāṃ vai jvalanas tathā cādya niyujyatām tārakasya vadhopāyaḥ kathito vai mayānaghāḥ
13.84.15
na hi tejasvināṃ śāpās tejaḥsu prabhavanti vai balāny atibalaṃ prāpya nabalāni bhavanti vai
13.84.16
hanyād avadhyān varadān api caiva tapasvinaḥ saṃkalpābhiruciḥ kāmaḥ sanātanatamo 'nalaḥ
13.84.17
jagatpatir anirdeśyaḥ sarvagaḥ sarvabhāvanaḥ hṛcchayaḥ sarvabhūtānāṃ jyeṣṭho rudrād api prabhuḥ
13.84.18
anviṣyatāṃ sa tu kṣipraṃ tejorāśir hutāśanaḥ sa vo manogataṃ kāmaṃ devaḥ saṃpādayiṣyati
13.84.19
etad vākyam upaśrutya tato devā mahātmanaḥ jagmuḥ saṃsiddhasaṃkalpāḥ paryeṣanto vibhāvasum
13.84.20
tatas trailokyam ṛṣayo vyacinvanta suraiḥ saha kāṅkṣanto darśanaṃ vahneḥ sarve tadgatamānasāḥ
13.84.21
pareṇa tapasā yuktāḥ śrīmanto lokaviśrutāḥ lokān anvacaran siddhāḥ sarva eva bhṛgūdvaha naṣṭam ātmani saṃlīnaṃ nādhijagmur hutāśanam
13.84.22
tataḥ saṃjātasaṃtrāsān agner darśanalālasān jalecaraḥ klāntamanās tejasāgneḥ pradīpitaḥ uvāca devān maṇḍūko rasātalatalotthitaḥ
13.84.23
rasātalatale devā vasaty agnir iti prabho saṃtāpād iha saṃprāptaḥ pāvakaprabhavād aham
13.84.24
sa saṃsupto jale devā bhagavān havyavāhanaḥ apaḥ saṃsṛjya tejobhis tena saṃtāpitā vayam
13.84.25
tasya darśanam iṣṭaṃ vo yadi devā vibhāvasoḥ tatrainam abhigacchadhvaṃ kāryaṃ vo yadi vahninā
13.84.26
gamyatāṃ sādhayiṣyāmo vayaṃ hy agnibhayāt surāḥ etāvad uktvā maṇḍūkas tvarito jalam āviśat
13.84.27
hutāśanas tu bubudhe maṇḍūkasyātha paiśunam śaśāpa sa tam āsādya na rasān vetsyasīti vai
13.84.28
taṃ sa saṃyujya śāpena maṇḍūkaṃ pāvako yayau anyatra vāsāya vibhur na ca devān adarśayat
13.84.29
devās tv anugrahaṃ cakrur maṇḍūkānāṃ bhṛgūdvaha yat tac chṛṇu mahābāho gadato mama sarvaśaḥ
13.84.30
devā ūcuḥ agniśāpād ajihvāpi rasajñānabahiṣkṛtāḥ sarasvatīṃ bahuvidhāṃ yūyam uccārayiṣyatha
13.84.31
bilavāsagatāṃś caiva nirādānān acetasaḥ gatāsūn api vaḥ śuṣkān bhūmiḥ saṃdhārayiṣyati tamogatāyām api ca niśāyāṃ vicariṣyatha
13.84.32
ity uktvā tāṃs tato devāḥ punar eva mahīm imām parīyur jvalanasyārthe na cāvindan hutāśanam
13.84.33
atha tān dviradaḥ kaś cit surendradviradopamaḥ aśvatthastho 'gnir ity evaṃ prāha devān bhṛgūdvaha
13.84.34
śaśāpa jvalanaḥ sarvān dviradān krodhamūrchitaḥ pratīpā bhavatāṃ jihvā bhavitrīti bhṛgūdvaha
13.84.35
ity uktvā niḥsṛto 'śvatthād agnir vāraṇasūcitaḥ praviveśa śamīgarbham atha vahniḥ suṣupsayā
13.84.36
anugrahaṃ tu nāgānāṃ yaṃ cakruḥ śṛṇu taṃ prabho devā bhṛgukulaśreṣṭha prītāḥ satyaparākramāḥ
13.84.37
devā ūcuḥ pratīpayā jihvayāpi sarvāhārān kariṣyatha vācaṃ coccārayiṣyadhvam uccair avyañjitākṣaram ity uktvā punar evāgnim anusasrur divaukasaḥ
13.84.38
aśvatthān niḥsṛtaś cāgniḥ śamīgarbhagatas tadā śukena khyāpito vipra taṃ devāḥ samupādravan
13.84.39
śaśāpa śukam agnis tu vāgvihīno bhaviṣyasi jihvāṃ cāvartayām āsa tasyāpi hutabhuk tadā
13.84.40
dṛṣṭvā tu jvalanaṃ devāḥ śukam ūcur dayānvitāḥ bhavitā na tvam atyantaṃ śakune naṣṭavāg iti
13.84.41
āvṛttajihvasya sato vākyaṃ kāntaṃ bhaviṣyati bālasyeva pravṛddhasya kalam avyaktam adbhutam
13.84.42
ity uktvā taṃ śamīgarbhe vahnim ālakṣya devatāḥ tad evāyatanaṃ cakruḥ puṇyaṃ sarvakriyāsv api
13.84.43
tataḥprabhṛti cāpy agniḥ śamīgarbheṣu dṛśyate utpādane tathopāyam anujagmuś ca mānavāḥ
13.84.44
āpo rasātale yās tu saṃsṛṣṭāś citrabhānunā tāḥ parvataprasravaṇair ūṣmāṃ muñcanti bhārgava pāvakenādhiśayatā saṃtaptās tasya tejasā
13.84.45
tato 'gnir devatā dṛṣṭvā babhūva vyathitas tadā kim āgamanam ity evaṃ tān apṛcchata pāvakaḥ
13.84.46
tam ūcur vibudhāḥ sarve te caiva paramarṣayaḥ tvāṃ niyokṣyāmahe kārye tad bhavān kartum arhati kṛte ca tasmin bhavitā tavāpi sumahān guṇaḥ
13.84.47
agnir uvāca brūta yad bhavatāṃ kāryaṃ sarvaṃ kartāsmi tat surāḥ bhavatāṃ hi niyojyo 'haṃ mā vo 'trāstu vicāraṇā
13.84.48
devā ūcuḥ asuras tārako nāma brahmaṇo varadarpitaḥ asmān prabādhate vīryād vadhas tasya vidhīyatām
13.84.49
imān devagaṇāṃs tāta prajāpatigaṇāṃs tathā ṛṣīṃś cāpi mahābhāgān paritrāyasva pāvaka
13.84.50
apatyaṃ tejasā yuktaṃ pravīraṃ janaya prabho yad bhayaṃ no 'surāt tasmān nāśayed dhavyavāhana
13.84.51
śaptānāṃ no mahādevyā nānyad asti parāyaṇam anyatra bhavato vīryaṃ tasmāt trāyasva nas tataḥ
13.84.52
ity uktaḥ sa tathety uktvā bhagavān havyakavyabhuk jagāmātha durādharṣo gaṅgāṃ bhāgīrathīṃ prati
13.84.53
tayā cāpy abhavan miśro garbhaś cāsyābhavat tadā vavṛdhe sa tadā garbhaḥ kakṣe kṛṣṇagatir yathā
13.84.54
tejasā tasya garbhasya gaṅgā vihvalacetanā saṃtāpam agamat tīvraṃ sā soḍhuṃ na śaśāka ha
13.84.55
āhite jvalanenātha garbhe tejaḥsamanvite gaṅgāyām asuraḥ kaś cid bhairavaṃ nādam utsṛjat
13.84.56
abuddhāpatitenātha nādena vipulena sā vitrastodbhrāntanayanā gaṅgā viplutalocanā visaṃjñā nāśakad garbhaṃ saṃdhārayitum ātmanā
13.84.57
sā tu tejaḥparītāṅgī kampamānā ca jāhnavī uvāca vacanaṃ vipra tadā garbhabaloddhatā na te śaktāsmi bhagavaṃs tejaso 'sya vidhāraṇe
13.84.58
vimūḍhāsmi kṛtānena tathāsvāsthyaṃ kṛtaṃ param vihvalā cāsmi bhagavaṃs tejo naṣṭaṃ ca me 'nagha
13.84.59
dhāraṇe nāsya śaktāhaṃ garbhasya tapatāṃ vara utsrakṣye 'ham imaṃ duḥkhān na tu kāmāt kathaṃ cana
13.84.60
na cetaso 'sti saṃsparśo mama deva vibhāvaso āpadarthe hi saṃbandhaḥ susūkṣmo 'pi mahādyute
13.84.61
yad atra guṇasaṃpannam itaraṃ vā hutāśana tvayy eva tad ahaṃ manye dharmādharmau ca kevalau
13.84.62
tām uvāca tato vahnir dhāryatāṃ dhāryatām ayam garbho mattejasā yukto mahāguṇaphalodayaḥ
13.84.63
śaktā hy asi mahīṃ kṛtsnāṃ voḍhuṃ dhārayituṃ tathā na hi te kiṃ cid aprāpyaṃ madretodhāraṇād ṛte
13.84.64
sā vahninā vāryamāṇā devaiś cāpi saridvarā samutsasarja taṃ garbhaṃ merau girivare tadā
13.84.65
samarthā dhāraṇe cāpi rudratejaḥpradharṣitā nāśakat taṃ tadā garbhaṃ saṃdhārayitum ojasā
13.84.66
sā samutsṛjya taṃ duḥkhād dīptavaiśvānaraprabham darśayām āsa cāgnis tāṃ tadā gaṅgāṃ bhṛgūdvaha papraccha saritāṃ śreṣṭhāṃ kaccid garbhaḥ sukhodayaḥ
13.84.67
kīdṛgvarṇo 'pi vā devi kīdṛgrūpaś ca dṛśyate tejasā kena vā yuktaḥ sarvam etad bravīhi me
13.84.68
gaṅgovāca jātarūpaḥ sa garbho vai tejasā tvam ivānala suvarṇo vimalo dīptaḥ parvataṃ cāvabhāsayat
13.84.69
padmotpalavimiśrāṇāṃ hradānām iva śītalaḥ gandho 'sya sa kadambānāṃ tulyo vai tapatāṃ vara
13.84.70
tejasā tasya garbhasya bhāskarasyeva raśmibhiḥ yad dravyaṃ parisaṃsṛṣṭaṃ pṛthivyāṃ parvateṣu vā tat sarvaṃ kāñcanībhūtaṃ samantāt pratyadṛśyata
13.84.71
paryadhāvata śailāṃś ca nadīḥ prasravaṇāni ca vyadīpayat tejasā ca trailokyaṃ sacarācaram
13.84.72
evaṃrūpaḥ sa bhagavān putras te havyavāhana sūryavaiśvānarasamaḥ kāntyā soma ivāparaḥ evam uktvā tu sā devī tatraivāntaradhīyata
13.84.73
pāvakaś cāpi tejasvī kṛtvā kāryaṃ divaukasām jagāmeṣṭaṃ tato deśaṃ tadā bhārgavanandana
13.84.74
etaiḥ karmaguṇair loke nāmāgneḥ parigīyate hiraṇyaretā iti vai ṛṣibhir vibudhais tathā pṛthivī ca tadā devī khyātā vasumatīti vai
13.84.75
sa tu garbho mahātejā gāṅgeyaḥ pāvakodbhavaḥ divyaṃ śaravaṇaṃ prāpya vavṛdhe 'dbhutadarśanaḥ
13.84.76
dadṛśuḥ kṛttikās taṃ tu bālārkasadṛśadyutim jātasnehāś ca taṃ bālaṃ pupuṣuḥ stanyavisravaiḥ
13.84.77
tataḥ sa kārttikeyatvam avāpa paramadyutiḥ skannatvāt skandatāṃ cāpi guhāvāsād guho 'bhavat
13.84.78
evaṃ suvarṇam utpannam apatyaṃ jātavedasaḥ tatra jāmbūnadaṃ śreṣṭhaṃ devānām api bhūṣaṇam
13.84.79
tataḥprabhṛti cāpy etaj jātarūpam udāhṛtam yat suvarṇaṃ sa bhagavān agnir īśaḥ prajāpatiḥ
13.84.80
pavitrāṇāṃ pavitraṃ hi kanakaṃ dvijasattama agnīṣomātmakaṃ caiva jātarūpam udāhṛtam
13.84.81
ratnānām uttamaṃ ratnaṃ bhūṣaṇānāṃ tathottamam pavitraṃ ca pavitrāṇāṃ maṅgalānāṃ ca maṅgalam
13.85.1
vasiṣṭha uvāca api cedaṃ purā rāma śrutaṃ me brahmadarśanam pitāmahasya yadvṛttaṃ brahmaṇaḥ paramātmanaḥ
13.85.2
devasya mahatas tāta vāruṇīṃ bibhratas tanum aiśvarye vāruṇe rāma rudrasyeśasya vai prabho
13.85.3
ājagmur munayaḥ sarve devāś cāgnipurogamāḥ yajñāṅgāni ca sarvāṇi vaṣaṭkāraś ca mūrtimān
13.85.4
mūrtimanti ca sāmāni yajūṃṣi ca sahasraśaḥ ṛgvedaś cāgamat tatra padakramavibhūṣitaḥ
13.85.5
lakṣaṇāni svarāḥ stobhā niruktaṃ svarabhaktayaḥ oṃkāraś cāvasan netre nigrahapragrahau tathā
13.85.6
vedāś ca sopaniṣado vidyā sāvitry athāpi ca bhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyac ca dadhāra bhagavāñ śivaḥ juhvac cātmany athātmānaṃ svayam eva tadā prabho
13.85.7
devapatnyaś ca kanyāś ca devānāṃ caiva mātaraḥ ājagmuḥ sahitās tatra tadā bhṛgukulodvaha
13.85.8
yajñaṃ paśupateḥ prītā varuṇasya mahātmanaḥ svayaṃbhuvas tu tā dṛṣṭvā retaḥ samapatad bhuvi
13.85.9
tasya śukrasya niṣpandāt pāṃsūn saṃgṛhya bhūmitaḥ prāsyat pūṣā karābhyāṃ vai tasminn eva hutāśane
13.85.10
tatas tasmin saṃpravṛtte satre jvalitapāvake brahmaṇo juhvatas tatra prādurbhāvo babhūva ha
13.85.11
skannamātraṃ ca tac chukraṃ sruveṇa pratigṛhya saḥ ājyavan mantravac cāpi so 'juhod bhṛgunandana
13.85.12
tataḥ saṃjanayām āsa bhūtagrāmaṃ sa vīryavān tatas tu tejasas tasmāj jajñe lokeṣu taijasam
13.85.13
tamasas tāmasā bhāvā vyāpi sattvaṃ tathobhayam saguṇas tejaso nityaṃ tamasy ākāśam eva ca
13.85.14
sarvabhūteṣv atha tathā sattvaṃ tejas tathā tamaḥ śukre hute 'gnau tasmiṃs tu prādurāsaṃs trayaḥ prabho
13.85.15
puruṣā vapuṣā yuktā yuktāḥ prasavajair guṇaiḥ bhṛg ity eva bhṛguḥ pūrvam aṅgārebhyo 'ṅgirābhavat
13.85.16
aṅgārasaṃśrayāc caiva kavir ity aparo 'bhavat saha jvālābhir utpanno bhṛgus tasmād bhṛguḥ smṛtaḥ
13.85.17
marīcibhyo marīcis tu mārīcaḥ kaśyapo hy abhūt aṅgārebhyo 'ṅgirās tāta vālakhilyāḥ śiloccayāt atraivātreti ca vibho jātam atriṃ vadanty api
13.85.18
tathā bhasmavyapohebhyo brahmarṣigaṇasaṃmitāḥ vaikhānasāḥ samutpannās tapaḥśrutaguṇepsavaḥ aśruto 'sya samutpannāv aśvinau rūpasaṃmatau
13.85.19
śeṣāḥ prajānāṃ patayaḥ srotobhyas tasya jajñire ṛṣayo lomakūpebhyaḥ svedāc chando malātmakam
13.85.20
etasmāt kāraṇād āhur agniṃ sarvās tu devatāḥ ṛṣayaḥ śrutasaṃpannā vedaprāmāṇyadarśanāt
13.85.21
yāni dārūṇi te māsā niryāsāḥ pakṣasaṃjñitāḥ ahorātrā muhūrtās tu pittaṃ jyotiś ca vāruṇam
13.85.22
raudraṃ lohitam ity āhur lohitāt kanakaṃ smṛtam tan maitram iti vijñeyaṃ dhūmāc ca vasavaḥ smṛtāḥ
13.85.23
arciṣo yāś ca te rudrās tathādityā mahāprabhāḥ uddiṣṭās te tathāṅgārā ye dhiṣṇyeṣu divi sthitāḥ
13.85.24
ādināthaś ca lokasya tat paraṃ brahma tad dhruvam sarvakāmadam ity āhus tatra havyam udāvahat
13.85.25
tato 'bravīn mahādevo varuṇaḥ paramātmakaḥ mama satram idaṃ divyam ahaṃ gṛhapatis tv iha
13.85.26
trīṇi pūrvāṇy apatyāni mama tāni na saṃśayaḥ iti jānīta khagamā mama yajñaphalaṃ hi tat
13.85.27
agnir uvāca madaṅgebhyaḥ prasūtāni madāśrayakṛtāni ca mamaiva tāny apatyāni varuṇo hy avaśātmakaḥ
13.85.28
athābravīl lokagurur brahmā lokapitāmahaḥ mamaiva tāny apatyāni mama śukraṃ hutaṃ hi tat
13.85.29
ahaṃ vaktā ca mantrasya hotā śukrasya caiva ha yasya bījaṃ phalaṃ tasya śukraṃ cet kāraṇaṃ matam
13.85.30
tato 'bruvan devagaṇāḥ pitāmaham upetya vai kṛtāñjalipuṭāḥ sarve śirobhir abhivandya ca
13.85.31
vayaṃ ca bhagavan sarve jagac ca sacarācaram tavaiva prasavāḥ sarve tasmād agnir vibhāvasuḥ varuṇaś ceśvaro devo labhatāṃ kāmam īpsitam
13.85.32
nisargād varuṇaś cāpi brahmaṇo yādasāṃ patiḥ jagrāha vai bhṛguṃ pūrvam apatyaṃ sūryavarcasam
13.85.33
īśvaro 'ṅgirasaṃ cāgner apatyārthe 'bhyakalpayat pitāmahas tv apatyaṃ vai kaviṃ jagrāha tattvavit
13.85.34
tadā sa vāruṇaḥ khyāto bhṛguḥ prasavakarmakṛt āgneyas tv aṅgirāḥ śrīmān kavir brāhmo mahāyaśāḥ bhārgavāṅgirasau loke lokasaṃtānalakṣaṇau
13.85.35
ete vipravarāḥ sarve prajānāṃ patayas trayaḥ sarvaṃ saṃtānam eteṣām idam ity upadhāraya
13.85.36
bhṛgos tu putrās tatrāsan sapta tulyā bhṛgor guṇaiḥ cyavano vajraśīrṣaś ca śucir aurvas tathaiva ca
13.85.37
śukro vareṇyaś ca vibhuḥ savanaś ceti sapta te bhārgavā vāruṇāḥ sarve yeṣāṃ vaṃśe bhavān api
13.85.38
aṣṭau cāṅgirasaḥ putrā vāruṇās te 'py udāhṛtāḥ bṛhaspatir utathyaś ca vayasyaḥ śāntir eva ca
13.85.39
ghoro virūpaḥ saṃvartaḥ sudhanvā cāṣṭamaḥ smṛtaḥ ete 'ṣṭāv agnijāḥ sarve jñānaniṣṭhā nirāmayāḥ
13.85.40
brāhmaṇasya kaveḥ putrā vāruṇās te 'py udāhṛtāḥ aṣṭau prasavajair yuktā guṇair brahmavidaḥ śubhāḥ
13.85.41
kaviḥ kāvyaś ca viṣṇuś ca buddhimān uśanās tathā bhṛguś ca virajāś caiva kāśī cograś ca dharmavit
13.85.42
aṣṭau kavisutā hy ete sarvam ebhir jagat tatam prajāpataya ete hi prajānāṃ yair imāḥ prajāḥ
13.85.43
evam aṅgirasaś caiva kaveś ca prasavānvayaiḥ bhṛgoś ca bhṛguśārdūla vaṃśajaiḥ satataṃ jagat
13.85.44
varuṇaś cādito vipra jagrāha prabhur īśvaraḥ kaviṃ tāta bhṛguṃ caiva tasmāt tau vāruṇau smṛtau
13.85.45
jagrāhāṅgirasaṃ devaḥ śikhī tasmād dhutāśanaḥ tasmād aṅgiraso jñeyāḥ sarva eva tadanvayāḥ
13.85.46
brahmā pitāmahaḥ pūrvaṃ devatābhiḥ prasāditaḥ ime naḥ saṃtariṣyanti prajābhir jagadīśvarāḥ
13.85.47
sarve prajānāṃ patayaḥ sarve cātitapasvinaḥ tvatprasādād imaṃ lokaṃ tārayiṣyanti śāśvatam
13.85.48
tathaiva vaṃśakartāras tava tejovivardhanāḥ bhaveyur vedaviduṣaḥ sarve vākpatayas tathā
13.85.49
devapakṣadharāḥ saumyāḥ prājāpatyā maharṣayaḥ āpnuvanti tapaś caiva brahmacaryaṃ paraṃ tathā
13.85.50
sarve hi vayam ete ca tavaiva prasavaḥ prabho devānāṃ brāhmaṇānāṃ ca tvaṃ hi kartā pitāmaha
13.85.51
marīcim āditaḥ kṛtvā sarve caivātha bhārgavāḥ apatyānīti saṃprekṣya kṣamayāma pitāmaha
13.85.52
te tv anenaiva rūpeṇa prajaniṣyanti vai prajāḥ sthāpayiṣyanti cātmānaṃ yugādinidhane tathā
13.85.53
evam etat purā vṛttaṃ tasya yajñe mahātmanaḥ devaśreṣṭhasya lokādau vāruṇīṃ bibhratas tanum
13.85.54
agnir brahmā paśupatiḥ śarvo rudraḥ prajāpatiḥ agner apatyam etad vai suvarṇam iti dhāraṇā
13.85.55
agnyabhāve ca kurvanti vahnisthāneṣu kāñcanam jāmadagnya pramāṇajñā vedaśrutinidarśanāt
13.85.56
kuśastambe juhoty agniṃ suvarṇaṃ tatra saṃsthitam hute prītikarīm ṛddhiṃ bhagavāṃs tatra manyate
13.85.57
tasmād agniparāḥ sarvā devatā iti śuśruma brahmaṇo hi prasūto 'gnir agner api ca kāñcanam
13.85.58
tasmād ye vai prayacchanti suvarṇaṃ dharmadarśinaḥ devatās te prayacchanti samastā iti naḥ śrutam
13.85.59
tasya cātamaso lokā gacchataḥ paramāṃ gatim svarloke rājarājyena so 'bhiṣicyeta bhārgava
13.85.60
ādityodayane prāpte vidhimantrapuraskṛtam dadāti kāñcanaṃ yo vai duḥsvapnaṃ pratihanti saḥ
13.85.61
dadāty uditamātre yas tasya pāpmā vidhūyate madhyāhne dadato rukmaṃ hanti pāpam anāgatam
13.85.62
dadāti paścimāṃ saṃdhyāṃ yaḥ suvarṇaṃ dhṛtavrataḥ brahmavāyvagnisomānāṃ sālokyam upayāti saḥ
13.85.63
sendreṣu caiva lokeṣu pratiṣṭhāṃ prāpnute śubhām iha loke yaśaḥ prāpya śāntapāpmā pramodate
13.85.64
tataḥ saṃpadyate 'nyeṣu lokeṣv apratimaḥ sadā anāvṛtagatiś caiva kāmacārī bhavaty uta
13.85.65
na ca kṣarati tebhyaḥ sa śaśvac caivāpnute mahat suvarṇam akṣayaṃ dattvā lokān āpnoti puṣkalān
13.85.66
yas tu saṃjanayitvāgnim ādityodayanaṃ prati dadyād vai vratam uddiśya sarvān kāmān samaśnute
13.85.67
agnir ity eva tat prāhuḥ pradānaṃ vai sukhāvaham yatheṣṭaguṇasaṃpannaṃ pravartakam iti smṛtam
13.85.68
bhīṣma uvāca ity uktaḥ sa vasiṣṭhena jāmadagnyaḥ pratāpavān dadau suvarṇaṃ viprebhyo vyamucyata ca kilbiṣāt
13.85.69
etat te sarvam ākhyātaṃ suvarṇasya mahīpate pradānasya phalaṃ caiva janma cāgnyam anuttamam
13.85.70
tasmāt tvam api viprebhyaḥ prayaccha kanakaṃ bahu dadat suvarṇaṃ nṛpate kilbiṣād vipramokṣyasi
13.86.1
yudhiṣṭhira uvāca uktāḥ pitāmaheneha suvarṇasya vidhānataḥ vistareṇa pradānasya ye guṇāḥ śrutilakṣaṇāḥ
13.86.2
yat tu kāraṇam utpatteḥ suvarṇasyeha kīrtitam sa kathaṃ tārakaḥ prāpto nidhanaṃ tad bravīhi me
13.86.3
uktaḥ sa devatānāṃ hi avadhya iti pārthiva na ca tasyeha te mṛtyur vistareṇa prakīrtitaḥ
13.86.4
etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ tvattaḥ kurukulodvaha kārtsnyena tārakavadhaṃ paraṃ kautūhalaṃ hi me
13.86.5
bhīṣma uvāca vipannakṛtyā rājendra devatā ṛṣayas tathā kṛttikāś codayām āsur apatyabharaṇāya vai
13.86.6
na devatānāṃ kā cid dhi samarthā jātavedasaḥ ekāpi śaktā taṃ garbhaṃ saṃdhārayitum ojasā
13.86.7
ṣaṇṇāṃ tāsāṃ tataḥ prītaḥ pāvako garbhadhāraṇāt svena tejovisargeṇa vīryeṇa parameṇa ca
13.86.8
tās tu ṣaṭ kṛttikā garbhaṃ pupuṣur jātavedasaḥ ṣaṭsu vartmasu tejo 'gneḥ sakalaṃ nihitaṃ prabho
13.86.9
tatas tā vardhamānasya kumārasya mahātmanaḥ tejasābhiparītāṅgyo na kva cic charma lebhire
13.86.10
tatas tejaḥparītāṅgyaḥ sarvāḥ kāla upasthite samaṃ garbhaṃ suṣuvire kṛttikās tā nararṣabha
13.86.11
tatas taṃ ṣaḍadhiṣṭhānaṃ garbham ekatvam āgatam pṛthivī pratijagrāha kāntīpurasamīpataḥ
13.86.12
sa garbho divyasaṃsthāno dīptimān pāvakaprabhaḥ divyaṃ śaravaṇaṃ prāpya vavṛdhe priyadarśanaḥ
13.86.13
dadṛśuḥ kṛttikās taṃ tu bālaṃ vahnisamadyutim jātasnehāś ca sauhārdāt pupuṣuḥ stanyavisravaiḥ
13.86.14
abhavat kārttikeyaḥ sa trailokye sacarācare skannatvāt skandatāṃ cāpa guhāvāsād guho 'bhavat
13.86.15
tato devās trayastriṃśad diśaś ca sadigīśvarāḥ rudro dhātā ca viṣṇuś ca yajñaḥ pūṣāryamā bhagaḥ
13.86.16
aṃśo mitraś ca sādhyāś ca vasavo vāsavo 'śvinau āpo vāyur nabhaś candro nakṣatrāṇi grahā raviḥ
13.86.17
pṛthag bhūtāni cānyāni yāni devārpaṇāni vai ājagmus tatra taṃ draṣṭuṃ kumāraṃ jvalanātmajam ṛṣayas tuṣṭuvuś caiva gandharvāś ca jagus tathā
13.86.18
ṣaḍānanaṃ kumāraṃ taṃ dviṣaḍakṣaṃ dvijapriyam pīnāṃsaṃ dvādaśabhujaṃ pāvakādityavarcasam
13.86.19
śayānaṃ śaragulmasthaṃ dṛṣṭvā devāḥ saharṣibhiḥ lebhire paramaṃ harṣaṃ menire cāsuraṃ hatam
13.86.20
tato devāḥ priyāṇy asya sarva eva samācaran krīḍataḥ krīḍanīyāni daduḥ pakṣigaṇāṃś ca ha
13.86.21
suparṇo 'sya dadau patraṃ mayūraṃ citrabarhiṇam rākṣasāś ca dadus tasmai varāhamahiṣāv ubhau
13.86.22
kukkuṭaṃ cāgnisaṃkāśaṃ pradadau varuṇaḥ svayam candramāḥ pradadau meṣam ādityo rucirāṃ prabhām
13.86.23
gavāṃ mātā ca gā devī dadau śatasahasraśaḥ chāgam agnir guṇopetam ilā puṣpaphalaṃ bahu
13.86.24
sudhanvā śakaṭaṃ caiva rathaṃ cāmitakūbaram varuṇo vāruṇān divyān bhujaṃgān pradadau śubhān siṃhān surendro vyāghrāṃś ca dvīpino 'nyāṃś ca daṃṣṭriṇaḥ
13.86.25
śvāpadāṃś ca bahūn ghorāṃś chatrāṇi vividhāni ca rākṣasāsurasaṃghāś ca ye 'nujagmus tam īśvaram
13.86.26
vardhamānaṃ tu taṃ dṛṣṭvā prārthayām āsa tārakaḥ upāyair bahubhir hantuṃ nāśakac cāpi taṃ vibhum
13.86.27
senāpatyena taṃ devāḥ pūjayitvā guhālayam śaśaṃsur viprakāraṃ taṃ tasmai tārakakāritam
13.86.28
sa vivṛddho mahāvīryo devasenāpatiḥ prabhuḥ jaghānāmoghayā śaktyā dānavaṃ tārakaṃ guhaḥ
13.86.29
tena tasmin kumāreṇa krīḍatā nihate 'sure surendraḥ sthāpito rājye devānāṃ punar īśvaraḥ
13.86.30
sa senāpatir evātha babhau skandaḥ pratāpavān īśo goptā ca devānāṃ priyakṛc chaṃkarasya ca
13.86.31
hiraṇyamūrtir bhagavān eṣa eva ca pāvakiḥ sadā kumāro devānāṃ senāpatyam avāptavān
13.86.32
tasmāt suvarṇaṃ maṅgalyaṃ ratnam akṣayyam uttamam sahajaṃ kārttikeyasya vahnes tejaḥ paraṃ matam
13.86.33
evaṃ rāmāya kauravya vasiṣṭho 'kathayat purā tasmāt suvarṇadānāya prayatasva narādhipa
13.86.34
rāmaḥ suvarṇaṃ dattvā hi vimuktaḥ sarvakilbiṣaiḥ triviṣṭape mahat sthānam avāpāsulabhaṃ naraiḥ
13.87.1
yudhiṣṭhira uvāca cāturvarṇyasya dharmātman dharmaḥ proktas tvayānagha tathaiva me śrāddhavidhiṃ kṛtsnaṃ prabrūhi pārthiva
13.87.2
vaiśaṃpāyana uvāca yudhiṣṭhireṇaivam ukto bhīṣmaḥ śāṃtanavas tadā imaṃ śrāddhavidhiṃ kṛtsnaṃ pravaktum upacakrame
13.87.3
bhīṣma uvāca śṛṇuṣvāvahito rājañ śrāddhakalpam imaṃ śubham dhanyaṃ yaśasyaṃ putrīyaṃ pitṛyajñaṃ paraṃtapa
13.87.4
devāsuramanuṣyāṇāṃ gandharvoragarakṣasām piśācakiṃnarāṇāṃ ca pūjyā vai pitaraḥ sadā
13.87.5
pitṝn pūjyāditaḥ paścād devān saṃtarpayanti vai tasmāt sarvaprayatnena puruṣaḥ pūjayet sadā
13.87.6
anvāhāryaṃ mahārāja pitṝṇāṃ śrāddham ucyate tac cāmiṣeṇa vidhinā vidhiḥ prathamakalpitaḥ
13.87.7
sarveṣv ahaḥsu prīyante kṛtaiḥ śrāddhaiḥ pitāmahāḥ pravakṣyāmi tu te sarvāṃs tithyāṃ tithyāṃ guṇāguṇān
13.87.8
yeṣv ahaḥsu kṛtaiḥ śrāddhair yat phalaṃ prāpyate 'nagha tat sarvaṃ kīrtayiṣyāmi yathāvat tan nibodha me
13.87.9
pitṝn arcya pratipadi prāpnuyāt svagṛhe striyaḥ abhirūpaprajāyinyo darśanīyā bahuprajāḥ
13.87.10
striyo dvitīyāṃ jāyante tṛtīyāyāṃ tu vandinaḥ caturthyāṃ kṣudrapaśavo bhavanti bahavo gṛhe
13.87.11
pañcamyāṃ bahavaḥ putrā jāyante kurvatāṃ nṛpa kurvāṇās tu narāḥ ṣaṣṭhyāṃ bhavanti dyutibhāginaḥ
13.87.12
kṛṣibhāgī bhavec chrāddhaṃ kurvāṇaḥ saptamīṃ nṛpa aṣṭamyāṃ tu prakurvāṇo vāṇijye lābham āpnuyāt
13.87.13
navamyāṃ kurvataḥ śrāddhaṃ bhavaty ekaśaphaṃ bahu vivardhante tu daśamīṃ gāvaḥ śrāddhāni kurvataḥ
13.87.14
kupyabhāgī bhaven martyaḥ kurvann ekādaśīṃ nṛpa brahmavarcasvinaḥ putrā jāyante tasya veśmani
13.87.15
dvādaśyām īhamānasya nityam eva pradṛśyate rajataṃ bahu citraṃ ca suvarṇaṃ ca manoramam
13.87.16
jñātīnāṃ tu bhavec chreṣṭhaḥ kurvañ śrāddhaṃ trayodaśīm avaśyaṃ tu yuvāno 'sya pramīyante narā gṛhe
13.87.17
yuddhabhāgī bhaven martyaḥ śrāddhaṃ kurvaṃś caturdaśīm amāvāsyāṃ tu nivapan sarvān kāmān avāpnuyāt
13.87.18
kṛṣṇapakṣe daśamyādau varjayitvā caturdaśīm śrāddhakarmaṇi tithyaḥ syuḥ praśastā na tathetarāḥ
13.87.19
yathā caivāparaḥ pakṣaḥ pūrvapakṣād viśiṣyate tathā śrāddhasya pūrvāhṇād aparāhṇo viśiṣyate
13.88.1
yudhiṣṭhira uvāca kiṃ svid dattaṃ pitṛbhyo vai bhavaty akṣayam īśvara kiṃ haviś cirarātrāya kim ānantyāya kalpate
13.88.2
bhīṣma uvāca havīṃṣi śrāddhakalpe tu yāni śrāddhavido viduḥ tāni me śṛṇu kāmyāni phalaṃ caiṣāṃ yudhiṣṭhira
13.88.3
tilair vrīhiyavair māṣair adbhir mūlaphalais tathā dattena māsaṃ prīyante śrāddhena pitaro nṛpa
13.88.4
vardhamānatilaṃ śrāddham akṣayaṃ manur abravīt sarveṣv eva tu bhojyeṣu tilāḥ prādhānyataḥ smṛtāḥ
13.88.5
dvau māsau tu bhavet tṛptir matsyaiḥ pitṛgaṇasya ha trīn māsān āvikenāhuś cāturmāsyaṃ śaśena tu
13.88.6
ājena māsān prīyante pañcaiva pitaro nṛpa vārāheṇa tu ṣaṇmāsān sapta vai śākunena tu
13.88.7
māsān aṣṭau pārṣatena rauraveṇa navaiva tu gavayasya tu māṃsena tṛptiḥ syād daśamāsikī
13.88.8
māsān ekādaśa prītiḥ pitṝṇāṃ māhiṣeṇa tu gavyena datte śrāddhe tu saṃvatsaram ihocyate
13.88.9
yathā gavyaṃ tathā yuktaṃ pāyasaṃ sarpiṣā saha vādhrīṇasasya māṃsena tṛptir dvādaśavārṣikī
13.88.10
ānantyāya bhaved dattaṃ khaḍgamāṃsaṃ pitṛkṣaye kālaśākaṃ ca lauhaṃ cāpy ānantyaṃ chāga ucyate
13.88.11
gāthāś cāpy atra gāyanti pitṛgītā yudhiṣṭhira sanatkumāro bhagavān purā mayy abhyabhāṣata
13.88.12
api naḥ sa kule jāyād yo no dadyāt trayodaśīm maghāsu sarpiṣā yuktaṃ pāyasaṃ dakṣiṇāyane
13.88.13
ājena vāpi lauhena maghāsv eva yatavrataḥ hasticchāyāsu vidhivat karṇavyajanavījitam
13.88.14
eṣṭavyā bahavaḥ putrā yady eko 'pi gayāṃ vrajet yatrāsau prathito lokeṣv akṣayyakaraṇo vaṭaḥ
13.88.15
āpo mūlaṃ phalaṃ māṃsam annaṃ vāpi pitṛkṣaye yat kiṃ cin madhusaṃmiśraṃ tad ānantyāya kalpate
13.89.1
bhīṣma uvāca yamas tu yāni śrāddhāni provāca śaśabindave tāni me śṛṇu kāmyāni nakṣatreṣu pṛthak pṛthak
13.89.2
śrāddhaṃ yaḥ kṛttikāyoge kurvīta satataṃ naraḥ agnīn ādhāya sāpatyo yajeta vigatajvaraḥ
13.89.3
apatyakāmo rohiṇyām ojaskāmo mṛgottame krūrakarmā dadac chrāddham ārdrāyāṃ mānavo bhavet
13.89.4
kṛṣibhāgī bhaven martyaḥ kurvañ śrāddhaṃ punarvasau puṣṭikāmo 'tha puṣyeṇa śrāddham īheta mānavaḥ
13.89.5
āśleṣāyāṃ dadac chrāddhaṃ vīrān putrān prajāyate jñātīnāṃ tu bhavec chreṣṭho maghāsu śrāddham āvapan
13.89.6
phalgunīṣu dadac chrāddhaṃ subhagaḥ śrāddhado bhavet apatyabhāg uttarāsu hastena phalabhāg bhavet
13.89.7
citrāyāṃ tu dadac chrāddhaṃ labhed rūpavataḥ sutān svātiyoge pitṝn arcya vāṇijyam upajīvati
13.89.8
bahuputro viśākhāsu pitryam īhan bhaven naraḥ anurādhāsu kurvāṇo rājacakraṃ pravartayet
13.89.9
ādipatyaṃ vrajen martyo jyeṣṭhāyām apavarjayan naraḥ kurukulaśreṣṭha śraddhādamapuraḥsaraḥ
13.89.10
mūle tv ārogyam arccheta yaśo 'ṣāḍhāsv anuttamam uttarāsu tv aṣāḍhāsu vītaśokaś caren mahīm
13.89.11
śrāddhaṃ tv abhijitā kurvan vidyāṃ śreṣṭhām avāpnuyāt śravaṇe tu dadac chrāddhaṃ pretya gacchet parāṃ gatim
13.89.12
rājyabhāgī dhaniṣṭhāyāṃ prāpnuyān nāpadaṃ naraḥ nakṣatre vāruṇe kurvan bhiṣaksiddhim avāpnuyāt
13.89.13
pūrvaproṣṭhapadāḥ kurvan bahu vinded ajāvikam uttarāsv atha kurvāṇo vindate gāḥ sahasraśaḥ
13.89.14
bahurūpyakṛtaṃ vittaṃ vindate revatīṃ śritaḥ aśvāṃś cāśvayuje vetti bharaṇīṣv āyur uttamam
13.89.15
imaṃ śrāddhavidhiṃ śrutvā śaśabindus tathākarot akleśenājayac cāpi mahīṃ so 'nuśaśāsa ha
13.90.1
yudhiṣṭhira uvāca kīdṛśebhyaḥ pradātavyaṃ bhavec chrāddhaṃ pitāmaha dvijebhyaḥ kuruśārdūla tan me vyākhyātum arhasi
13.90.2
bhīṣma uvāca brāhmaṇān na parīkṣeta kṣatriyo dānadharmavit daive karmaṇi pitrye tu nyāyyam āhuḥ parīkṣaṇam
13.90.3
devatāḥ pūjayantīha daivenaiveha tejasā upetya tasmād devebhyaḥ sarvebhyo dāpayen naraḥ
13.90.4
śrāddhe tv atha mahārāja parīkṣed brāhmaṇān budhaḥ kulaśīlavayorūpair vidyayābhijanena ca
13.90.5
eṣām anye paṅktidūṣās tathānye paṅktipāvanāḥ apāṅkteyās tu ye rājan kīrtayiṣyāmi tāñ śṛṇu
13.90.6
kitavo bhrūṇahā yakṣmī paśupālo nirākṛtiḥ grāmapreṣyo vārdhuṣiko gāyanaḥ sarvavikrayī
13.90.7
agāradāhī garadaḥ kuṇḍāśī somavikrayī sāmudriko rājabhṛtyas tailikaḥ kūṭakārakaḥ
13.90.8
pitrā vivadamānaś ca yasya copapatir gṛhe abhiśastas tathā stenaḥ śilpaṃ yaś copajīvati
13.90.9
parvakāraś ca sūcī ca mitradhruk pāradārikaḥ avratānām upādhyāyaḥ kāṇḍapṛṣṭhas tathaiva ca
13.90.10
śvabhir yaś ca parikrāmed yaḥ śunā daṣṭa eva ca parivittiś ca yaś ca syād duścarmā gurutalpagaḥ kuśīlavo devalako nakṣatrair yaś ca jīvati
13.90.11
etān iha vijānīyād apāṅkteyān dvijādhamān śūdrāṇām upadeśaṃ ca ye kurvanty alpacetasaḥ
13.90.12
ṣaṣṭiṃ kāṇaḥ śataṃ ṣaṇḍhaḥ śvitrī yāvat prapaśyati paṅktyāṃ samupaviṣṭāyāṃ tāvad dūṣayate nṛpa
13.90.13
yad veṣṭitaśirā bhuṅkte yad bhuṅkte dakṣiṇāmukhaḥ sopānatkaś ca yad bhuṅkte sarvaṃ vidyāt tad āsuram
13.90.14
asūyatā ca yad dattaṃ yac ca śraddhāvivarjitam sarvaṃ tad asurendrāya brahmā bhāgam akalpayat
13.90.15
śvānaś ca paṅktidūṣāś ca nāvekṣeran kathaṃ cana tasmāt parivṛte dadyāt tilāṃś cānvavakīrayet
13.90.16
tilādāne ca kravyādā ye ca krodhavaśā gaṇāḥ yātudhānāḥ piśācāś ca vipralumpanti tad dhaviḥ
13.90.17
yāvad dhy apaṅktyaḥ paṅktyāṃ vai bhuñjānān anupaśyati tāvat phalād bhraṃśayati dātāraṃ tasya bāliśam
13.90.18
ime tu bharataśreṣṭha vijñeyāḥ paṅktipāvanāḥ ye tv atas tān pravakṣyāmi parīkṣasveha tān dvijān
13.90.19
vedavidyāvratasnātā brāhmaṇāḥ sarva eva hi pāṅkteyān yāṃs tu vakṣyāmi jñeyās te paṅktipāvanāḥ
13.90.20
triṇāciketaḥ pañcāgnis trisuparṇaḥ ṣaḍaṅgavit brahmadeyānusaṃtānaś chandogo jyeṣṭhasāmagaḥ
13.90.21
mātāpitror yaś ca vaśyaḥ śrotriyo daśapūruṣaḥ ṛtukālābhigāmī ca dharmapatnīṣu yaḥ sadā vedavidyāvratasnāto vipraḥ paṅktiṃ punāty uta
13.90.22
atharvaśiraso 'dhyetā brahmacārī yatavrataḥ satyavādī dharmaśīlaḥ svakarmanirataś ca yaḥ
13.90.23
ye ca puṇyeṣu tīrtheṣu abhiṣekakṛtaśramāḥ makheṣu ca samantreṣu bhavanty avabhṛthāplutāḥ
13.90.24
akrodhanā acapalāḥ kṣāntā dāntā jitendriyāḥ sarvabhūtahitā ye ca śrāddheṣv etān nimantrayet eteṣu dattam akṣayyam ete vai paṅktipāvanāḥ
13.90.25
ime pare mahārāja vijñeyāḥ paṅktipāvanāḥ yatayo mokṣadharmajñā yogāḥ sucaritavratāḥ
13.90.26
ye cetihāsaṃ prayatāḥ śrāvayanti dvijottamān ye ca bhāṣyavidaḥ ke cid ye ca vyākaraṇe ratāḥ
13.90.27
adhīyate purāṇaṃ ye dharmaśāstrāṇy athāpi ca adhītya ca yathānyāyaṃ vidhivat tasya kāriṇaḥ
13.90.28
upapanno gurukule satyavādī sahasradaḥ agryaḥ sarveṣu vedeṣu sarvapravacaneṣu ca
13.90.29
yāvad ete prapaśyanti paṅktyās tāvat punanty uta tato hi pāvanāt paṅktyāḥ paṅktipāvana ucyate
13.90.30
krośād ardhatṛtīyāt tu pāvayed eka eva hi brahmadeyānusaṃtāna iti brahmavido viduḥ
13.90.31
anṛtvig anupādhyāyaḥ sa ced agrāsanaṃ vrajet ṛtvigbhir ananujñātaḥ paṅktyā harati duṣkṛtam
13.90.32
atha ced vedavit sarvaiḥ paṅktidoṣair vivarjitaḥ na ca syāt patito rājan paṅktipāvana eva saḥ
13.90.33
tasmāt sarvaprayatnena parīkṣyāmantrayed dvijān svakarmaniratān dāntān kule jātān bahuśrutān
13.90.34
yasya mitrapradhānāni śrāddhāni ca havīṃṣi ca na prīṇāti pitṝn devān svargaṃ ca na sa gacchati
13.90.35
yaś ca śrāddhe kurute saṃgatāni; na devayānena pathā sa yāti sa vai muktaḥ pippalaṃ bandhanād vā; svargāl lokāc cyavate śrāddhamitraḥ
13.90.36
tasmān mitraṃ śrāddhakṛn nādriyeta; dadyān mitrebhyaḥ saṃgrahārthaṃ dhanāni yaṃ manyate naiva śatruṃ na mitraṃ; taṃ madhyasthaṃ bhojayed dhavyakavye
13.90.37
yathoṣare bījam uptaṃ na rohen; na cāsyoptā prāpnuyād bījabhāgam evaṃ śrāddhaṃ bhuktam anarhamāṇair; na ceha nāmutra phalaṃ dadāti
13.90.38
brāhmaṇo hy anadhīyānas tṛṇāgnir iva śāmyati tasmai śrāddhaṃ na dātavyaṃ na hi bhasmani hūyate
13.90.39
saṃbhojanī nāma piśācadakṣiṇā; sā naiva devān na pitṝn upaiti ihaiva sā bhrāmyati kṣīṇapuṇyā; śālāntare gaur iva naṣṭavatsā
13.90.40
yathāgnau śānte ghṛtam ājuhoti; tan naiva devān na pitṝn upaiti tathā dattaṃ nartane gāyane ca; yāṃ cānṛce dakṣiṇām āvṛṇoti
13.90.41
ubhau hinasti na bhunakti caiṣā; yā cānṛce dakṣiṇā dīyate vai āghātanī garhitaiṣā patantī; teṣāṃ pretān pātayed devayānāt
13.90.42
ṛṣīṇāṃ samayaṃ nityaṃ ye caranti yudhiṣṭhira niścitāḥ sarvadharmajñās tān devā brāhmaṇān viduḥ
13.90.43
svādhyāyaniṣṭhā ṛṣayo jñānaniṣṭhās tathaiva ca taponiṣṭhāś ca boddhavyāḥ karmaniṣṭhāś ca bhārata
13.90.44
kavyāni jñānaniṣṭhebhyaḥ pratiṣṭhāpyāni bhārata tatra ye brāhmaṇāḥ ke cin na nindati hi te varāḥ
13.90.45
ye tu nindanti jalpeṣu na tāñ śrāddheṣu bhojayet brāhmaṇā ninditā rājan hanyus tripuruṣaṃ kulam
13.90.46
vaikhānasānāṃ vacanam ṛṣīṇāṃ śrūyate nṛpa dūrād eva parīkṣeta brāhmaṇān vedapāragān priyān vā yadi vā dveṣyāṃs teṣu tac chrāddham āvapet
13.90.47
yaḥ sahasraṃ sahasrāṇāṃ bhojayed anṛcāṃ naraḥ ekas tān mantravit prītaḥ sarvān arhati bhārata
13.91.1
yudhiṣṭhira uvāca kena saṃkalpitaṃ śrāddhaṃ kasmin kāle kim ātmakam bhṛgvaṅgirasake kāle muninā katareṇa vā
13.91.2
kāni śrāddheṣu varjyāni tathā mūlaphalāni ca dhānyajātiś ca kā varjyā tan me brūhi pitāmaha
13.91.3
bhīṣma uvāca yathā śrāddhaṃ saṃpravṛttaṃ yasmin kāle yad ātmakam yena saṃkalpitaṃ caiva tan me śṛṇu janādhipa
13.91.4
svāyaṃbhuvo 'triḥ kauravya paramarṣiḥ pratāpavān tasya vaṃśe mahārāja dattātreya iti smṛtaḥ
13.91.5
dattātreyasya putro 'bhūn nimir nāma tapodhanaḥ nimeś cāpy abhavat putraḥ śrīmān nāma śriyā vṛtaḥ
13.91.6
pūrṇe varṣasahasrānte sa kṛtvā duṣkaraṃ tapaḥ kāladharmaparītātmā nidhanaṃ samupāgataḥ
13.91.7
nimis tu kṛtvā śaucāni vidhidṛṣṭena karmaṇā saṃtāpam agamat tīvraṃ putraśokaparāyaṇaḥ
13.91.8
atha kṛtvopahāryāṇi caturdaśyāṃ mahāmatiḥ tam eva gaṇayañ śokaṃ virātre pratyabudhyata
13.91.9
tasyāsīt pratibuddhasya śokena pihitātmanaḥ manaḥ saṃhṛtya viṣaye buddhir vistaragāminī
13.91.10
tataḥ saṃcintayām āsa śrāddhakalpaṃ samāhitaḥ yāni tasyaiva bhojyāni mūlāni ca phalāni ca
13.91.11
uktāni yāni cānyāni yāni ceṣṭāni tasya ha tāni sarvāṇi manasā viniścitya tapodhanaḥ
13.91.12
amāvāsyāṃ mahāprājña viprān ānāyya pūjitān dakṣiṇāvartikāḥ sarvā bṛsīḥ svayam athākarot
13.91.13
sapta viprāṃs tato bhojye yugapat samupānayat ṛte ca lavaṇaṃ bhojyaṃ śyāmākānnaṃ dadau prabhuḥ
13.91.14
dakṣiṇāgrās tato darbhā viṣṭareṣu niveśitāḥ pādayoś caiva viprāṇāṃ ye tv annam upabhuñjate
13.91.15
kṛtvā ca dakṣiṇāgrān vai darbhān suprayataḥ śuciḥ pradadau śrīmate piṇḍaṃ nāmagotram udāharan
13.91.16
tat kṛtvā sa muniśreṣṭho dharmasaṃkaram ātmanaḥ paścāttāpena mahatā tapyamāno 'bhyacintayat
13.91.17
akṛtaṃ munibhiḥ pūrvaṃ kiṃ mayaitad anuṣṭhitam kathaṃ nu śāpena na māṃ daheyur brāhmaṇā iti
13.91.18
tataḥ saṃcintayām āsa vaṃśakartāram ātmanaḥ dhyātamātras tathā cātrir ājagāma tapodhanaḥ
13.91.19
athātris taṃ tathā dṛṣṭvā putraśokena karśitam bhṛśam āśvāsayām āsa vāgbhir iṣṭābhir avyayaḥ
13.91.20
nime saṃkalpitas te 'yaṃ pitṛyajñas tapodhanaḥ mā te bhūd bhīḥ pūrvadṛṣṭo dharmo 'yaṃ brahmaṇā svayam
13.91.21
so 'yaṃ svayaṃbhuvihito dharmaḥ saṃkalpitas tvayā ṛte svayaṃbhuvaḥ ko 'nyaḥ śrāddheyaṃ vidhim āharet
13.91.22
ākhyāsyāmi ca te bhūyaḥ śrāddheyaṃ vidhim uttamam svayaṃbhuvihitaṃ putra tat kuruṣva nibodha me
13.91.23
kṛtvāgnikaraṇaṃ pūrvaṃ mantrapūrvaṃ tapodhana tato 'ryamṇe ca somāya varuṇāya ca nityaśaḥ
13.91.24
viśvedevāś ca ye nityaṃ pitṛbhiḥ saha gocarāḥ tebhyaḥ saṃkalpitā bhāgāḥ svayam eva svayaṃbhuvā
13.91.25
stotavyā ceha pṛthivī nivāpasyeha dhāriṇī vaiṣṇavī kāśyapī ceti tathaivehākṣayeti ca
13.91.26
udakānayane caiva stotavyo varuṇo vibhuḥ tato 'gniś caiva somaś ca āpyāyyāv iha te 'nagha
13.91.27
devās tu pitaro nāma nirmitā vai svayaṃbhuvā ūṣmapāḥ sumahābhāgās teṣāṃ bhāgāḥ prakalpitāḥ
13.91.28
te śrāddhenārcyamānā vai vimucyante ha kilbiṣāt saptakaḥ pitṛvaṃśas tu pūrvadṛṣṭaḥ svayaṃbhuvā
13.91.29
viśve cāgnimukhā devāḥ saṃkhyātāḥ pūrvam eva te teṣāṃ nāmāni vakṣyāmi bhāgārhāṇāṃ mahātmanām
13.91.30
sahaḥ kṛtir vipāpmā ca puṇyakṛt pāvanas tathā grāmniḥ kṣemaḥ samūhaś ca divyasānus tathaiva ca
13.91.31
vivasvān vīryavān hrīmān kīrtimān kṛta eva ca vipūrvaḥ somapūrvaś ca sūryaśrīś ceti nāmataḥ
13.91.32
somapaḥ sūryasāvitro dattātmā puṣkarīyakaḥ uṣṇīnābho nabhodaś ca viśvāyur dīptir eva ca
13.91.33
camūharaḥ suveṣaś ca vyomāriḥ śaṃkaro bhavaḥ īśaḥ kartā kṛtir dakṣo bhuvano divyakarmakṛt
13.91.34
gaṇitaḥ pañcavīryaś ca ādityo raśmimāṃs tathā saptakṛt somavarcāś ca viśvakṛt kavir eva ca
13.91.35
anugoptā sugoptā ca naptā ceśvara eva ca jitātmā munivīryaś ca dīptalomā bhayaṃkaraḥ
13.91.36
atikarmā pratītaś ca pradātā cāṃśumāṃs tathā śailābhaḥ paramakrodhī dhīroṣṇī bhūpatis tathā
13.91.37
srajī vajrī varī caiva viśvedevāḥ sanātanāḥ kīrtitās te mahābhāgāḥ kālasya gatigocarāḥ
13.91.38
aśrāddheyāni dhānyāni kodravāḥ pulakās tathā hiṅgu dravyeṣu śākeṣu palāṇḍuṃ laśunaṃ tathā
13.91.39
palāṇḍuḥ saubhañjanakas tathā gṛñjanakādayaḥ kūṣmāṇḍajātyalābuṃ ca kṛṣṇaṃ lavaṇam eva ca
13.91.40
grāmyaṃ vārāhamāṃsaṃ ca yac caivāprokṣitaṃ bhavet kṛṣṇājājī viḍaś caiva śītapākī tathaiva ca aṅkurādyās tathā varjyā iha śṛṅgāṭakāni ca
13.91.41
varjayel lavaṇaṃ sarvaṃ tathā jambūphalāni ca avakṣutāvaruditaṃ tathā śrāddheṣu varjayet
13.91.42
nivāpe havyakavye vā garhitaṃ ca śvadarśanam pitaraś caiva devāś ca nābhinandanti tad dhaviḥ
13.91.43
caṇḍālaśvapacau varjyau nivāpe samupasthite kāṣāyavāsī kuṣṭhī vā patito brahmahāpi vā
13.91.44
saṃkīrṇayonir vipraś ca saṃbandhī patitaś ca yaḥ varjanīyā budhair ete nivāpe samupasthite
13.91.45
ity evam uktvā bhagavān svavaṃśajam ṛṣiṃ purā pitāmahasabhāṃ divyāṃ jagāmātris tapodhanaḥ
13.92.1
bhīṣma uvāca tathā vidhau pravṛtte tu sarva eva maharṣayaḥ pitṛyajñān akurvanta vidhidṛṣṭena karmaṇā
13.92.2
ṛṣayo dharmanityās tu kṛtvā nivapanāny uta tarpaṇaṃ cāpy akurvanta tīrthāmbhobhir yatavratāḥ
13.92.3
nivāpair dīyamānaiś ca cāturvarṇyena bhārata tarpitāḥ pitaro devās te nānnaṃ jarayanti vai
13.92.4
ajīrṇenābhihanyante te devāḥ pitṛbhiḥ saha somam evābhyapadyanta nivāpānnābhipīḍitāḥ
13.92.5
te 'bruvan somam āsādya pitaro 'jīrṇapīḍitāḥ nivāpānnena pīḍyāmaḥ śreyo no 'tra vidhīyatām
13.92.6
tān somaḥ pratyuvācātha śreyaś ced īpsitaṃ surāḥ svayaṃbhūsadanaṃ yāta sa vaḥ śreyo vidhāsyati
13.92.7
te somavacanād devāḥ pitṛbhiḥ saha bhārata meruśṛṅge samāsīnaṃ pitāmaham upāgaman
13.92.8
pitara ūcuḥ nivāpānnena bhagavan bhṛśaṃ pīḍyāmahe vayam prasādaṃ kuru no deva śreyo naḥ saṃvidhīyatām
13.92.9
iti teṣāṃ vacaḥ śrutvā svayaṃbhūr idam abravīt eṣa me pārśvato vahnir yuṣmacchreyo vidhāsyati
13.92.10
agnir uvāca sahitās tāta bhokṣyāmo nivāpe samupasthite jarayiṣyatha cāpy annaṃ mayā sārdhaṃ na saṃśayaḥ
13.92.11
etac chrutvā tu pitaras tatas te vijvarābhavan etasmāt kāraṇāc cāgneḥ prāktanaṃ dīyate nṛpa
13.92.12
nivapte cāgnipūrve vai nivāpe puruṣarṣabha na brahmarākṣasās taṃ vai nivāpaṃ dharṣayanty uta rakṣāṃsi cāpavartante sthite deve vibhāvasau
13.92.13
pūrvaṃ piṇḍaṃ pitur dadyāt tato dadyāt pitāmahe prapitāmahāya ca tata eṣa śrāddhavidhiḥ smṛtaḥ
13.92.14
brūyāc chrāddhe ca sāvitrīṃ piṇḍe piṇḍe samāhitaḥ somāyeti ca vaktavyaṃ tathā pitṛmateti ca
13.92.15
rajasvalā ca yā nārī vyaṅgitā karṇayoś ca yā nivāpe nopatiṣṭheta saṃgrāhyā nānyavaṃśajāḥ
13.92.16
jalaṃ prataramāṇaś ca kīrtayeta pitāmahān nadīm āsādya kurvīta pitṝṇāṃ piṇḍatarpaṇam
13.92.17
pūrvaṃ svavaṃśajānāṃ tu kṛtvādbhis tarpaṇaṃ punaḥ suhṛtsaṃbandhivargāṇāṃ tato dadyāj jalāñjalim
13.92.18
kalmāṣagoyugenātha yuktena tarato jalam pitaro 'bhilaṣante vai nāvaṃ cāpy adhirohataḥ sadā nāvi jalaṃ tajjñāḥ prayacchanti samāhitāḥ
13.92.19
māsārdhe kṛṣṇapakṣasya kuryān nivapanāni vai puṣṭir āyus tathā vīryaṃ śrīś caiva pitṛvartinaḥ
13.92.20
pitāmahaḥ pulastyaś ca vasiṣṭhaḥ pulahas tathā aṅgirāś ca kratuś caiva kaśyapaś ca mahān ṛṣiḥ ete kurukulaśreṣṭha mahāyogeśvarāḥ smṛtāḥ
13.92.21
ete ca pitaro rājann eṣa śrāddhavidhiḥ paraḥ pretās tu piṇḍasaṃbandhān mucyante tena karmaṇā
13.92.22
ity eṣā puruṣaśreṣṭha śrāddhotpattir yathāgamam khyāpitā pūrvanirdiṣṭā dānaṃ vakṣyāmy ataḥ param
13.93.1
yudhiṣṭhira uvāca dvijātayo vratopetā havis te yadi bhuñjate annaṃ brāhmaṇakāmāya katham etat pitāmaha
13.93.2
bhīṣma uvāca avedoktavratāś caiva bhuñjānāḥ kāryakāriṇaḥ vedokteṣu tu bhuñjānā vrataluptā yudhiṣṭhira
13.93.3
yudhiṣṭhira uvāca yad idaṃ tapa ity āhur upavāsaṃ pṛthagjanāḥ tapaḥ syād etad iha vai tapo 'nyad vāpi kiṃ bhavet
13.93.4
bhīṣma uvāca māsārdhamāsau nopavased yat tapo manyate janaḥ ātmatantropaghātī yo na tapasvī na dharmavit
13.93.5
tyāgasyāpi ca saṃpattiḥ śiṣyate tapa uttamam sadopavāsī ca bhaved brahmacārī tathaiva ca
13.93.6
muniś ca syāt sadā vipro devāṃś caiva sadā yajet kuṭumbiko dharmakāmaḥ sadāsvapnaś ca bhārata
13.93.7
amṛtāśī sadā ca syāt pavitrī ca sadā bhavet ṛtavādī sadā ca syān niyataś ca sadā bhavet
13.93.8
vighasāśī sadā ca syāt sadā caivātithipriyaḥ amāṃsāśī sadā ca syāt pavitrī ca sadā bhavet
13.93.9
yudhiṣṭhira uvāca kathaṃ sadopavāsī syād brahmacārī ca pārthiva vighasāśī kathaṃ ca syāt kathaṃ caivātithipriyaḥ
13.93.10
bhīṣma uvāca antarā sāyamāśaṃ ca prātarāśaṃ tathaiva ca sadopavāsī bhavati yo na bhuṅkte 'ntarā punaḥ
13.93.11
bhāryāṃ gacchan brahmacārī sadā bhavati caiva ha ṛtavādī sadā ca syād dānaśīlaś ca mānavaḥ
13.93.12
abhakṣayan vṛthā māṃsam amāṃsāśī bhavaty uta dānaṃ dadat pavitrī syād asvapnaś ca divāsvapan
13.93.13
bhṛtyātithiṣu yo bhuṅkte bhuktavatsu naraḥ sadā amṛtaṃ kevalaṃ bhuṅkte iti viddhi yudhiṣṭhira
13.93.14
abhuktavatsu nāśnāti brāhmaṇeṣu tu yo naraḥ abhojanena tenāsya jitaḥ svargo bhavaty uta
13.93.15
devebhyaś ca pitṛbhyaś ca bhṛtyebhyo 'tithibhiḥ saha avaśiṣṭāni yo bhuṅkte tam āhur vighasāśinam
13.93.16
teṣāṃ lokā hy aparyantāḥ sadane brahmaṇaḥ smṛtāḥ upasthitā hy apsarobhir gandharvaiś ca janādhipa
13.93.17
devatātithibhiḥ sārdhaṃ pitṛbhiś copabhuñjate ramante putrapautraiś ca teṣāṃ gatir anuttamā
13.94.1
yudhiṣṭhira uvāca brāhmaṇebhyaḥ prayacchanti dānāni vividhāni ca dātṛpratigrahītror vā ko viśeṣaḥ pitāmaha
13.94.2
bhīṣma uvāca sādhor yaḥ pratigṛhṇīyāt tathaivāsādhuto dvijaḥ guṇavaty alpadoṣaḥ syān nirguṇe tu nimajjati
13.94.3
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam vṛṣādarbheś ca saṃvādaṃ saptarṣīṇāṃ ca bhārata
13.94.4
kaśyapo 'trir vasiṣṭhaś ca bharadvājo 'tha gautamaḥ viśvāmitro jamadagniḥ sādhvī caivāpy arundhatī
13.94.5
sarveṣām atha teṣāṃ tu gaṇḍābhūt karmakārikā śūdraḥ paśusakhaś caiva bhartā cāsyā babhūva ha
13.94.6
te vai sarve tapasyantaḥ purā cerur mahīm imām samādhinopaśikṣanto brahmalokaṃ sanātanam
13.94.7
athābhavad anāvṛṣṭir mahatī kurunandana kṛcchraprāṇo 'bhavad yatra loko 'yaṃ vai kṣudhānvitaḥ
13.94.8
kasmiṃś cic ca purā yajñe yājyena śibisūnunā dakṣiṇārthe 'tha ṛtvigbhyo dattaḥ putro nijaḥ kila
13.94.9
tasmin kāle 'tha so 'lpāyur diṣṭāntam agamat prabho te taṃ kṣudhābhisaṃtaptāḥ parivāryopatasthire
13.94.10
yājyātmajam atho dṛṣṭvā gatāsum ṛṣisattamāḥ apacanta tadā sthālyāṃ kṣudhārtāḥ kila bhārata
13.94.11
nirādye martyaloke 'sminn ātmānaṃ te parīpsavaḥ kṛcchrām āpedire vṛttim annahetos tapasvinaḥ
13.94.12
aṭamāno 'tha tān mārge pacamānān mahīpatiḥ rājā śaibyo vṛṣādarbhiḥ kliśyamānān dadarśa ha
13.94.13
vṛṣādarbhir uvāca pratigrahas tārayati puṣṭir vai pratigṛhṇatām mayi yad vidyate vittaṃ tac chṛṇudhvaṃ tapodhanāḥ
13.94.14
priyo hi me brāhmaṇo yācamāno; dadyām ahaṃ vo 'śvatarīsahasram ekaikaśaḥ savṛṣāḥ saṃprasūtāḥ; sarveṣāṃ vai śīghragāḥ śvetalomāḥ
13.94.15
kulaṃbharān anaḍuhaḥ śataṃśatān; dhuryāñ śubhān sarvaśo 'haṃ dadāni pṛthvīvāhān pīvarāṃś caiva tāvad; agryā gṛṣṭyo dhenavaḥ suvratāś ca
13.94.16
varān grāmān vrīhiyavaṃ rasāṃś ca; ratnaṃ cānyad durlabhaṃ kiṃ dadāni mā smābhakṣye bhāvam evaṃ kurudhvaṃ; puṣṭyarthaṃ vai kiṃ prayacchāmy ahaṃ vaḥ
13.94.17
ṛṣaya ūcuḥ rājan pratigraho rājño madhvāsvādo viṣopamaḥ taj jānamānaḥ kasmāt tvaṃ kuruṣe naḥ pralobhanam
13.94.18
kṣatraṃ hi daivatam iva brāhmaṇaṃ samupāśritam amalo hy eṣa tapasā prītaḥ prīṇāti devatāḥ
13.94.19
ahnāpīha tapo jātu brāhmaṇasyopajāyate tad dāva iva nirdahyāt prāpto rājapratigrahaḥ
13.94.20
kuśalaṃ saha dānena rājann astu sadā tava arthibhyo dīyatāṃ sarvam ity uktvā te tato yayuḥ
13.94.21
apakvam eva tan māṃsam abhūt teṣāṃ ca dhīmatām atha hitvā yayuḥ sarve vanam āhārakāṅkṣiṇaḥ
13.94.22
tataḥ pracoditā rājñā vanaṃ gatvāsya mantriṇaḥ pracīyodumbarāṇi sma dānaṃ dātuṃ pracakramuḥ
13.94.23
udumbarāṇy athānyāni hemagarbhāṇy upāharan bhṛtyās teṣāṃ tatas tāni pragrāhitum upādravan
13.94.24
gurūṇīti viditvātha na grāhyāṇy atrir abravīt na sma he mūḍhavijñānā na sma he mandabuddhayaḥ haimānīmāni jānīmaḥ pratibuddhāḥ sma jāgṛmaḥ
13.94.25
iha hy etad upādattaṃ pretya syāt kaṭukodayam apratigrāhyam evaitat pretya ceha sukhepsunā
13.94.26
vasiṣṭha uvāca śatena niṣkaṃ gaṇitaṃ sahasreṇa ca saṃmitam yathā bahu pratīcchan hi pāpiṣṭhāṃ labhate gatim
13.94.27
kaśyapa uvāca yat pṛthivyāṃ vrīhiyavaṃ hiraṇyaṃ paśavaḥ striyaḥ sarvaṃ tan nālam ekasya tasmād vidvāñ śamaṃ vrajet
13.94.28
bharadvāja uvāca utpannasya ruroḥ śṛṅgaṃ vardhamānasya vardhate prārthanā puruṣasyeva tasya mātrā na vidyate
13.94.29
gautama uvāca na tal loke dravyam asti yal lokaṃ pratipūrayet samudrakalpaḥ puruṣo na kadā cana pūryate
13.94.30
viśvāmitra uvāca kāmaṃ kāmayamānasya yadā kāmaḥ samṛdhyate athainam aparaḥ kāmas tṛṣṇā vidhyati bāṇavat
13.94.31
jamadagnir uvāca pratigrahe saṃyamo vai tapo dhārayate dhruvam tad dhanaṃ brāhmaṇasyeha lubhyamānasya visravet
13.94.32
arundhaty uvāca dharmārthaṃ saṃcayo yo vai dravyāṇāṃ pakṣasaṃmataḥ tapaḥsaṃcaya eveha viśiṣṭo dravyasaṃcayāt
13.94.33
gaṇḍovāca ugrād ito bhayād yasmād bibhyatīme mameśvarāḥ balīyāṃso durbalavad bibhemy aham ataḥ param
13.94.34
paśusakha uvāca yad vai dharme paraṃ nāsti brāhmaṇās tad dhanaṃ viduḥ vinayārthaṃ suvidvāṃsam upāseyaṃ yathātatham
13.94.35
ṛṣaya ūcuḥ kuśalaṃ saha dānāya tasmai yasya prajā imāḥ phalāny upadhiyuktāni ya evaṃ naḥ prayacchasi
13.94.36
bhīṣma uvāca ity uktvā hemagarbhāṇi hitvā tāni phalāni te ṛṣayo jagmur anyatra sarva eva dhṛtavratāḥ
13.94.37
mantriṇaḥ ūcuḥ upadhiṃ śaṅkamānās te hitvemāni phalāni vai tato 'nyenaiva gacchanti viditaṃ te 'stu pārthiva
13.94.38
ity uktaḥ sa tu bhṛtyais tair vṛṣādarbhiś cukopa ha teṣāṃ saṃpratikartuṃ ca sarveṣām agamad gṛham
13.94.39
sa gatvāhavanīye 'gnau tīvraṃ niyamam āsthitaḥ juhāva saṃskṛtāṃ mantrair ekaikām āhutiṃ nṛpaḥ
13.94.40
tasmād agneḥ samuttasthau kṛtyā lokabhayaṃkarī tasyā nāma vṛṣādarbhir yātudhānīty athākarot
13.94.41
sā kṛtyā kālarātrīva kṛtāñjalir upasthitā vṛṣādarbhiṃ narapatiṃ kiṃ karomīti cābravīt
13.94.42
vṛṣādarbhir uvāca ṛṣīṇāṃ gaccha saptānām arundhatyās tathaiva ca dāsībhartuś ca dāsyāś ca manasā nāma dhāraya
13.94.43
jñātvā nāmāni caiteṣāṃ sarvān etān vināśaya vinaṣṭeṣu yathā svairaṃ gaccha yatrepsitaṃ tava
13.94.44
sā tatheti pratiśrutya yātudhānī svarūpiṇī jagāma tad vanaṃ yatra vicerus te maharṣayaḥ
13.95.1
bhīṣma uvāca athātripramukhā rājan vane tasmin maharṣayaḥ vyacaran bhakṣayanto vai mūlāni ca phalāni ca
13.95.2
athāpaśyan supīnāṃsapāṇipādamukhodaram parivrajantaṃ sthūlāṅgaṃ parivrājaṃ śunaḥsakham
13.95.3
arundhatī tu taṃ dṛṣṭvā sarvāṅgopacitaṃ śubhā bhavitāro bhavanto vai naivam ity abravīd ṛṣīn
13.95.4
vasiṣṭha uvāca naitasyeha yathāsmākam agnihotram anirhutam sāyaṃ prātaś ca hotavyaṃ tena pīvāñ śunaḥsakhaḥ
13.95.5
atrir uvāca naitasyeha yathāsmākaṃ kṣudhā vīryaṃ samāhatam kṛcchrādhītaṃ pranaṣṭaṃ ca tena pīvāñ śunaḥsakhaḥ
13.95.6
viśvāmitra uvāca naitasyeha yathāsmākaṃ śaśvac chāstraṃ jaradgavaḥ alasaḥ kṣutparo mūrkhas tena pīvāñ śunaḥsakhaḥ
13.95.7
jamadagnir uvāca naitasyeha yathāsmākaṃ bhaktam indhanam eva ca saṃcintya vārṣikaṃ kiṃ cit tena pīvāñ śunaḥsakhaḥ
13.95.8
kaśyapa uvāca naitasyeha yathāsmākaṃ catvāraś ca sahodarāḥ dehi dehīti bhikṣanti tena pīvāñ śunaḥsakhaḥ
13.95.9
bharadvāja uvāca naitasyeha yathāsmākaṃ brahmabandhor acetasaḥ śoko bhāryāpavādena tena pīvāñ śunaḥsakhaḥ
13.95.10
gautama uvāca naitasyeha yathāsmākaṃ trikauśeyaṃ hi rāṅkavam ekaikaṃ vai trivārṣīyaṃ tena pīvāñ śunaḥsakhaḥ
13.95.11
bhīṣma uvāca atha dṛṣṭvā parivrāṭ sa tān maharṣīñ śunaḥsakhaḥ abhigamya yathānyāyaṃ pāṇisparśam athācarat
13.95.12
paricaryāṃ vane tāṃ tu kṣutpratīghātakārikām anyonyena nivedyātha prātiṣṭhanta sahaiva te
13.95.13
ekaniścayakāryāś ca vyacaranta vanāni te ādadānāḥ samuddhṛtya mūlāni ca phalāni ca
13.95.14
kadā cid vicarantas te vṛkṣair aviralair vṛtām śucivāriprasannodāṃ dadṛśuḥ padminīṃ śubhām
13.95.15
bālādityavapuḥprakhyaiḥ puṣkarair upaśobhitām vaidūryavarṇasadṛśaiḥ padmapatrair athāvṛtām
13.95.16
nānāvidhaiś ca vihagair jalaprakarasevibhiḥ ekadvārām anādeyāṃ sūpatīrthām akardamām
13.95.17
vṛṣādarbhiprayuktā tu kṛtyā vikṛtadarśanā yātudhānīti vikhyātā padminīṃ tām arakṣata
13.95.18
śunaḥsakhasahāyās tu bisārthaṃ te maharṣayaḥ padminīm abhijagmus te sarve kṛtyābhirakṣitām
13.95.19
tatas te yātudhānīṃ tāṃ dṛṣṭvā vikṛtadarśanām sthitāṃ kamalinītīre kṛtyām ūcur maharṣayaḥ
13.95.20
ekā tiṣṭhasi kā nu tvaṃ kasyārthe kiṃ prayojanam padminītīram āśritya brūhi tvaṃ kiṃ cikīrṣasi
13.95.21
yātudhāny uvāca yāsmi sāsmy anuyogo me na kartavyaḥ kathaṃ cana ārakṣiṇīṃ māṃ padminyā vitta sarve tapodhanāḥ
13.95.22
ṛṣaya ūcuḥ sarva eva kṣudhārtāḥ sma na cānyat kiṃ cid asti naḥ bhavatyāḥ saṃmate sarve gṛhṇīmahi bisāny uta
13.95.23
yātudhāny uvāca samayena bisānīto gṛhṇīdhvaṃ kāmakārataḥ ekaiko nāma me proktvā tato gṛhṇīta māciram
13.95.24
bhīṣma uvāca vijñāya yātudhānīṃ tāṃ kṛtyām ṛṣivadhaiṣiṇīm atriḥ kṣudhāparītātmā tato vacanam abravīt
13.95.25
arātrir atreḥ sā rātrir yāṃ nādhīte trir adya vai arātrir atrir ity eva nāma me viddhi śobhane
13.95.26
yātudhāny uvāca yathodāhṛtam etat te mayi nāma mahāmune durdhāryam etan manasā gacchāvatara padminīm
13.95.27
vasiṣṭha uvāca vasiṣṭho 'smi variṣṭho 'smi vase vāsaṃ gṛheṣv api variṣṭhatvāc ca vāsāc ca vasiṣṭha iti viddhi mām
13.95.28
yātudhāny uvāca nāmanairuktam etat te duḥkhavyābhāṣitākṣaram naitad dhārayituṃ śakyaṃ gacchāvatara padminīm
13.95.29
kaśyapa uvāca kulaṃ kulaṃ ca kupapaḥ kupayaḥ kaśyapo dvijaḥ kāśyaḥ kāśanikāśatvād etan me nāma dhāraya
13.95.30
yātudhāny uvāca yathodāhṛtam etat te mayi nāma mahāmune durdhāryam etan manasā gacchāvatara padminīm
13.95.31
bharadvāja uvāca bhare sutān bhare śiṣyān bhare devān bhare dvijān bhare bhāryām anavyājo bharadvājo 'smi śobhane
13.95.32
yātudhāny uvāca nāmanairuktam etat te duḥkhavyābhāṣitākṣaram naitad dhārayituṃ śakyaṃ gacchāvatara padminīm
13.95.33
gautama uvāca godamo damago 'dhūmo damo durdarśanaś ca te viddhi māṃ gautamaṃ kṛtye yātudhāni nibodha me
13.95.34
yātudhāny uvāca yathodāhṛtam etat te mayi nāma mahāmune naitad dhārayituṃ śakyaṃ gacchāvatara padminīm
13.95.35
viśvāmitra uvāca viśvedevāś ca me mitraṃ mitram asmi gavāṃ tathā viśvāmitram iti khyātaṃ yātudhāni nibodha me
13.95.36
yātudhāny uvāca nāmanairuktam etat te duḥkhavyābhāṣitākṣaram naitad dhārayituṃ śakyaṃ gacchāvatara padminīm
13.95.37
jamadagnir uvāca jājamadyajajā nāma mṛjā māha jijāyiṣe jamadagnir iti khyātam ato māṃ viddhi śobhane
13.95.38
yātudhāny uvāca yathodāhṛtam etat te mayi nāma mahāmune naitad dhārayituṃ śakyaṃ gacchāvatara padminīm
13.95.39
arundhaty uvāca dharāṃ dharitrīṃ vasudhāṃ bhartus tiṣṭhāmy anantaram mano 'nurundhatī bhartur iti māṃ viddhy arundhatīm
13.95.40
yātudhāny uvāca nāmanairuktam etat te duḥkhavyābhāṣitākṣaram naitad dhārayituṃ śakyaṃ gacchāvatara padminīm
13.95.41
gaṇḍovāca gaṇḍaṃ gaṇḍaṃ gatavatī gaṇḍagaṇḍeti saṃjñitā gaṇḍagaṇḍeva gaṇḍeti viddhi mānalasaṃbhave
13.95.42
yātudhāny uvāca nāmanairuktam etat te duḥkhavyābhāṣitākṣaram naitad dhārayituṃ śakyaṃ gacchāvatara padminīm
13.95.43
paśusakha uvāca sakhā sakhe yaḥ sakhyeyaḥ paśūnāṃ ca sakhā sadā gauṇaṃ paśusakhety evaṃ viddhi mām agnisaṃbhave
13.95.44
yātudhāny uvāca nāmanairuktam etat te duḥkhavyābhāṣitākṣaram naitad dhārayituṃ śakyaṃ gacchāvatara padminīm
13.95.45
śunaḥsakha uvāca ebhir uktaṃ yathā nāma nāhaṃ vaktum ihotsahe śunaḥsakhasakhāyaṃ māṃ yātudhāny upadhāraya
13.95.46
yātudhāny uvāca nāma te 'vyaktam uktaṃ vai vākyaṃ saṃdigdhayā girā tasmāt sakṛd idānīṃ tvaṃ brūhi yan nāma te dvija
13.95.47
śunaḥsakha uvāca sakṛd uktaṃ mayā nāma na gṛhītaṃ yadā tvayā tasmāt tridaṇḍābhihatā gaccha bhasmeti māciram
13.95.48
bhīṣma uvāca sā brahmadaṇḍakalpena tena mūrdhni hatā tadā kṛtyā papāta medinyāṃ bhasmasāc ca jagāma ha
13.95.49
śunaḥsakhaś ca hatvā tāṃ yātudhānīṃ mahābalām bhuvi tridaṇḍaṃ viṣṭabhya śādvale samupāviśat
13.95.50
tatas te munayaḥ sarve puṣkarāṇi bisāni ca yathākāmam upādāya samuttasthur mudānvitāḥ
13.95.51
śrameṇa mahatā yuktās te bisāni kalāpaśaḥ tīre nikṣipya padminyās tarpaṇaṃ cakrur ambhasā
13.95.52
athotthāya jalāt tasmāt sarve te vai samāgaman nāpaśyaṃś cāpi te tāni bisāni puruṣarṣabha
13.95.53
ṛṣaya ūcuḥ kena kṣudhābhibhūtānām asmākaṃ pāpakarmaṇā nṛśaṃsenāpanītāni bisāny āhārakāṅkṣiṇām
13.95.54
te śaṅkamānās tv anyonyaṃ papracchur dvijasattamāḥ ta ūcuḥ śapathaṃ sarve kurma ity arikarśana
13.95.55
ta uktvā bāḍham ity eva sarva eva śunaḥsakham kṣudhārtāḥ supariśrāntāḥ śapathāyopacakramuḥ
13.95.56
atrir uvāca sa gāṃ spṛśatu pādena sūryaṃ ca pratimehatu anadhyāyeṣv adhīyīta bisastainyaṃ karoti yaḥ
13.95.57
vasiṣṭha uvāca anadhyāyaparo loke śunaḥ sa parikarṣatu parivrāṭ kāmavṛtto 'stu bisastainyaṃ karoti yaḥ
13.95.58
śaraṇāgataṃ hantu mitraṃ svasutāṃ copajīvatu arthān kāṅkṣatu kīnāśād bisastainyaṃ karoti yaḥ
13.95.59
kaśyapa uvāca sarvatra sarvaṃ paṇatu nyāsalopaṃ karotu ca kūṭasākṣitvam abhyetu bisastainyaṃ karoti yaḥ
13.95.60
vṛthāmāṃsaṃ samaśnātu vṛthādānaṃ karotu ca yātu striyaṃ divā caiva bisastainyaṃ karoti yaḥ
13.95.61
bharadvāja uvāca nṛśaṃsas tyaktadharmāstu strīṣu jñātiṣu goṣu ca brāhmaṇaṃ cāpi jayatāṃ bisastainyaṃ karoti yaḥ
13.95.62
upādhyāyam adhaḥ kṛtvā ṛco 'dhyetu yajūṃṣi ca juhotu ca sa kakṣāgnau bisastainyaṃ karoti yaḥ
13.95.63
jamadagnir uvāca purīṣam utsṛjatv apsu hantu gāṃ cāpi dohinīm anṛtau maithunaṃ yātu bisastainyaṃ karoti yaḥ
13.95.64
dveṣyo bhāryopajīvī syād dūrabandhuś ca vairavān anyonyasyātithiś cāstu bisastainyaṃ karoti yaḥ
13.95.65
gautama uvāca adhītya vedāṃs tyajatu trīn agnīn apavidhyatu vikrīṇātu tathā somaṃ bisastainyaṃ karoti yaḥ
13.95.66
udapānaplave grāme brāhmaṇo vṛṣalīpatiḥ tasya sālokyatāṃ yātu bisastainyaṃ karoti yaḥ
13.95.67
viśvāmitra uvāca jīvato vai gurūn bhṛtyān bharantv asya pare janāḥ agatir bahuputraḥ syād bisastainyaṃ karoti yaḥ
13.95.68
aśucir brahmakūṭo 'stu ṛddhyā caivāpy ahaṃkṛtaḥ karṣako matsarī cāstu bisastainyaṃ karoti yaḥ
13.95.69
varṣān karotu bhṛtako rājñaś cāstu purohitaḥ ayājyasya bhaved ṛtvig bisastainyaṃ karoti yaḥ
13.95.70
arundhaty uvāca nityaṃ parivadec chvaśrūṃ bhartur bhavatu durmanāḥ ekā svādu samaśnātu bisastainyaṃ karoti yā
13.95.71
jñātīnāṃ gṛhamadhyasthā saktūn attu dinakṣaye abhāgyāvīrasūr astu bisastainyaṃ karoti yā
13.95.72
gaṇḍovāca anṛtaṃ bhāṣatu sadā sādhubhiś ca virudhyatu dadātu kanyāṃ śulkena bisastainyaṃ karoti yā
13.95.73
sādhayitvā svayaṃ prāśed dāsye jīvatu caiva ha vikarmaṇā pramīyeta bisastainyaṃ karoti yā
13.95.74
paśusakha uvāca dāsya eva prajāyeta so 'prasūtir akiṃcanaḥ daivateṣv anamaskāro bisastainyaṃ karoti yaḥ
13.95.75
śunaḥsakha uvāca adhvaryave duhitaraṃ dadātu; cchandoge vā caritabrahmacarye ātharvaṇaṃ vedam adhītya vipraḥ; snāyīta yo vai harate bisāni
13.95.76
ṛṣaya ūcuḥ iṣṭam etad dvijātīnāṃ yo 'yaṃ te śapathaḥ kṛtaḥ tvayā kṛtaṃ bisastainyaṃ sarveṣāṃ naḥ śunaḥsakha
13.95.77
śunaḥsakha uvāca nyastam ādyam apaśyadbhir yad uktaṃ kṛtakarmabhiḥ satyam etan na mithyaitad bisastainyaṃ kṛtaṃ mayā
13.95.78
mayā hy antarhitānīha bisānīmāni paśyata parīkṣārthaṃ bhagavatāṃ kṛtam etan mayānaghāḥ rakṣaṇārthaṃ ca sarveṣāṃ bhavatām aham āgataḥ
13.95.79
yātudhānī hy atikruddhā kṛtyaiṣā vo vadhaiṣiṇī vṛṣādarbhiprayuktaiṣā nihatā me tapodhanāḥ
13.95.80
duṣṭā hiṃsyād iyaṃ pāpā yuṣmān praty agnisaṃbhavā tasmād asmy āgato viprā vāsavaṃ māṃ nibodhata
13.95.81
alobhād akṣayā lokāḥ prāptā vaḥ sārvakāmikāḥ uttiṣṭhadhvam itaḥ kṣipraṃ tān avāpnuta vai dvijāḥ
13.95.82
bhīṣma uvāca tato maharṣayaḥ prītās tathety uktvā puraṃdaram sahaiva tridaśendreṇa sarve jagmus triviṣṭapam
13.95.83
evam ete mahātmāno bhogair bahuvidhair api kṣudhā paramayā yuktāś chandyamānā mahātmabhiḥ naiva lobhaṃ tadā cakrus tataḥ svargam avāpnuvan
13.95.84
tasmāt sarvāsv avasthāsu naro lobhaṃ vivarjayet eṣa dharmaḥ paro rājann alobha iti viśrutaḥ
13.95.85
idaṃ naraḥ saccaritaṃ samavāyeṣu kīrtayet sukhabhāgī ca bhavati na ca durgāṇy avāpnute
13.95.86
prīyante pitaraś cāsya ṛṣayo devatās tathā yaśodharmārthabhāgī ca bhavati pretya mānavaḥ
13.96.1
bhīṣma uvāca atraivodāharantīmam itihāsaṃ purātanam yad vṛttaṃ tīrthayātrāyāṃ śapathaṃ prati tac chṛṇu
13.96.2
puṣkarārthaṃ kṛtaṃ stainyaṃ purā bharatasattama rājarṣibhir mahārāja tathaiva ca dvijarṣibhiḥ
13.96.3
ṛṣayaḥ sametāḥ paścime vai prabhāse; samāgatā mantram amantrayanta carāma sarve pṛthivīṃ puṇyatīrthāṃ; tan naḥ kāryaṃ hanta gacchāma sarve
13.96.4
śukro 'ṅgirāś caiva kaviś ca vidvāṃs; tathāgastyo nāradaparvatau ca bhṛgur vasiṣṭhaḥ kaśyapo gautamaś ca; viśvāmitro jamadagniś ca rājan
13.96.5
ṛṣis tathā gālavo 'thāṣṭakaś ca; bharadvājo 'rundhatī vālakhilyāḥ śibir dilīpo nahuṣo 'mbarīṣo; rājā yayātir dhundhumāro 'tha pūruḥ
13.96.6
jagmuḥ puraskṛtya mahānubhāvaṃ; śatakratuṃ vṛtrahaṇaṃ narendra tīrthāni sarvāṇi parikramanto; māghyāṃ yayuḥ kauśikīṃ puṇyatīrthām
13.96.7
sarveṣu tīrtheṣv atha dhūtapāpā; jagmus tato brahmasaraḥ supuṇyam devasya tīrthe jalam agnikalpā; vigāhya te bhuktabisaprasūnāḥ
13.96.8
ke cid bisāny akhanaṃs tatra rājann; anye mṛṇālāny akhanaṃs tatra viprāḥ athāpaśyan puṣkaraṃ te hriyantaṃ; hradād agastyena samuddhṛtaṃ vai
13.96.9
tān āha sarvān ṛṣimukhyān agastyaḥ; kenādattaṃ puṣkaraṃ me sujātam yuṣmāñ śaṅke dīyatāṃ puṣkaraṃ me; na vai bhavanto hartum arhanti padmam
13.96.10
śṛṇomi kālo hiṃsate dharmavīryaṃ; seyaṃ prāptā vardhate dharmapīḍā purādharmo vardhate neha yāvat; tāvad gacchāmi paralokaṃ cirāya
13.96.11
purā vedān brāhmaṇā grāmamadhye; ghuṣṭasvarā vṛṣalāñ śrāvayanti purā rājā vyavahārān adharmyān; paśyaty ahaṃ paralokaṃ vrajāmi
13.96.12
purāvarān pratyavarān garīyaso; yāvan narā nāvamaṃsyanti sarve tamottaraṃ yāvad idaṃ na vartate; tāvad vrajāmi paralokaṃ cirāya
13.96.13
purā prapaśyāmi pareṇa martyān; balīyasā durbalān bhujyamānān tasmād yāsyāmi paralokaṃ cirāya; na hy utsahe draṣṭum īdṛṅ nṛloke
13.96.14
tam āhur ārtā ṛṣayo maharṣiṃ; na te vayaṃ puṣkaraṃ corayāmaḥ mithyābhiṣaṅgo bhavatā na kāryaḥ; śapāma tīkṣṇāñ śapathān maharṣe
13.96.15
te niścitās tatra maharṣayas tu; saṃmanyanto dharmam evaṃ narendra tato 'śapañ śapathān paryayeṇa; sahaiva te pārthiva putrapautraiḥ
13.96.16
bhṛgur uvāca pratyākrośed ihākruṣṭas tāḍitaḥ pratitāḍayet khādec ca pṛṣṭhamāṃsāni yas te harati puṣkaram
13.96.17
vasiṣṭha uvāca asvādhyāyaparo loke śvānaṃ ca parikarṣatu pure ca bhikṣur bhavatu yas te harati puṣkaram
13.96.18
kaśyapa uvāca sarvatra sarvaṃ paṇatu nyāse lobhaṃ karotu ca kūṭasākṣitvam abhyetu yas te harati puṣkaram
13.96.19
gautama uvāca jīvatv ahaṃkṛto buddhyā vipaṇatv adhamena saḥ karṣako matsarī cāstu yas te harati puṣkaram
13.96.20
aṅgirā uvāca aśucir brahmakūṭo 'stu śvānaṃ ca parikarṣatu brahmahānikṛtiś cāstu yas te harati puṣkaram
13.96.21
dhundhumāra uvāca akṛtajño 'stu mitrāṇāṃ śūdrāyāṃ tu prajāyatu ekaḥ saṃpannam aśnātu yas te harati puṣkaram
13.96.22
pūrur uvāca cikitsāyāṃ pracaratu bhāryayā caiva puṣyatu śvaśurāt tasya vṛttiḥ syād yas te harati puṣkaram
13.96.23
dilīpa uvāca udapānaplave grāme brāhmaṇo vṛṣalīpatiḥ tasya lokān sa vrajatu yas te harati puṣkaram
13.96.24
śukra uvāca pṛṣṭhamāṃsaṃ samaśnātu divā gacchatu maithunam preṣyo bhavatu rājñaś ca yas te harati puṣkaram
13.96.25
jamadagnir uvāca anadhyāyeṣv adhīyīta mitraṃ śrāddhe ca bhojayet śrāddhe śūdrasya cāśnīyād yas te harati puṣkaram
13.96.26
śibir uvāca anāhitāgnir mriyatāṃ yajñe vighnaṃ karotu ca tapasvibhir virudhyeta yas te harati puṣkaram
13.96.27
yayātir uvāca anṛtau jaṭī vratinyāṃ vai bhāryāyāṃ saṃprajāyatu nirākarotu vedāṃś ca yas te harati puṣkaram
13.96.28
nahuṣa uvāca atithiṃ gṛhastho nudatu kāmavṛtto 'stu dīkṣitaḥ vidyāṃ prayacchatu bhṛto yas te harati puṣkaram
13.96.29
ambarīṣa uvāca nṛśaṃsas tyaktadharmo 'stu strīṣu jñātiṣu goṣu ca brāhmaṇaṃ cāpi jahatu yas te harati puṣkaram
13.96.30
nārada uvāca gūḍho 'jñānī bahiḥ śāstraṃ paṭhatāṃ visvaraṃ padam garīyaso 'vajānātu yas te harati puṣkaram
13.96.31
nābhāga uvāca anṛtaṃ bhāṣatu sadā sadbhiś caiva virudhyatu śulkena kanyāṃ dadatu yas te harati puṣkaram
13.96.32
kavir uvāca padā sa gāṃ tāḍayatu sūryaṃ ca prati mehatu śaraṇāgataṃ ca tyajatu yas te harati puṣkaram
13.96.33
viśvāmitra uvāca karotu bhṛtako 'varṣāṃ rājñaś cāstu purohitaḥ ṛtvig astu hy ayājyasya yas te harati puṣkaram
13.96.34
parvata uvāca grāme cādhikṛtaḥ so 'stu kharayānena gacchatu śunaḥ karṣatu vṛttyarthe yas te harati puṣkaram
13.96.35
bharadvāja uvāca sarvapāpasamādānaṃ nṛśaṃse cānṛte ca yat tat tasyāstu sadā pāpaṃ yas te harati puṣkaram
13.96.36
aṣṭaka uvāca sa rājāstv akṛtaprajñaḥ kāmavṛttiś ca pāpakṛt adharmeṇānuśāstūrvīṃ yas te harati puṣkaram
13.96.37
gālava uvāca pāpiṣṭhebhyas tv anarghārhaḥ sa naro 'stu svapāpakṛt dattvā dānaṃ kīrtayatu yas te harati puṣkaram
13.96.38
arundhaty uvāca śvaśrvāpavādaṃ vadatu bhartur bhavatu durmanāḥ ekā svādu samaśnātu yā te harati puṣkaram
13.96.39
vālakhilyā ūcuḥ ekapādena vṛttyarthaṃ grāmadvāre sa tiṣṭhatu dharmajñas tyaktadharmo 'stu yas te harati puṣkaram
13.96.40
paśusakha uvāca agnihotram anādṛtya sukhaṃ svapatu sa dvijaḥ parivrāṭ kāmavṛtto 'stu yas te harati puṣkaram
13.96.41
surabhy uvāca bālvajena nidānena kāṃsyaṃ bhavatu dohanam duhyeta paravatsena yā te harati puṣkaram
13.96.42
bhīṣma uvāca tatas tu taiḥ śapathaiḥ śapyamānair; nānāvidhair bahubhiḥ kauravendra sahasrākṣo devarāṭ saṃprahṛṣṭaḥ; samīkṣya taṃ kopanaṃ vipramukhyam
13.96.43
athābravīn maghavā pratyayaṃ svaṃ; samābhāṣya tam ṛṣiṃ jātaroṣam brahmarṣidevarṣinṛparṣimadhye; yat tan nibodheha mamādya rājan
13.96.44
śakra uvāca adhvaryave duhitaraṃ dadātu; cchandoge vā caritabrahmacarye ātharvaṇaṃ vedam adhītya vipraḥ; snāyīta yaḥ puṣkaram ādadāti
13.96.45
sarvān vedān adhīyīta puṇyaśīlo 'stu dhārmikaḥ brahmaṇaḥ sadanaṃ yātu yas te harati puṣkaram
13.96.46
agastya uvāca āśīrvādas tvayā proktaḥ śapatho balasūdana dīyatāṃ puṣkaraṃ mahyam eṣa dharmaḥ sanātanaḥ
13.96.47
indra uvāca na mayā bhagavaṃl lobhād dhṛtaṃ puṣkaram adya vai dharmaṃ tu śrotukāmena hṛtaṃ na kroddhum arhasi
13.96.48
dharmaḥ śrutisamutkarṣo dharmasetur anāmayaḥ ārṣo vai śāśvato nityam avyayo 'yaṃ mayā śrutaḥ
13.96.49
tad idaṃ gṛhyatāṃ vidvan puṣkaraṃ munisattama atikramaṃ me bhagavan kṣantum arhasy anindita
13.96.50
ity uktaḥ sa mahendreṇa tapasvī kopano bhṛśam jagrāha puṣkaraṃ dhīmān prasannaś cābhavan muniḥ
13.96.51
prayayus te tato bhūyas tīrthāni vanagocarāḥ puṇyatīrtheṣu ca tathā gātrāṇy āplāvayanti te
13.96.52
ākhyānaṃ ya idaṃ yuktaḥ paṭhet parvaṇi parvaṇi na mūrkhaṃ janayet putraṃ na bhavec ca nirākṛtiḥ
13.96.53
na tam āpat spṛśet kā cin na jvaro na rujaś ca ha virajāḥ śreyasā yuktaḥ pretya svargam avāpnuyāt
13.96.54
yaś ca śāstram anudhyāyed ṛṣibhiḥ paripālitam sa gacched brahmaṇo lokam avyayaṃ ca narottama
13.97.1
yudhiṣṭhira uvāca yad idaṃ śrāddhadharmeṣu dīyate bharatarṣabha chatraṃ copānahau caiva kenaitat saṃpravartitam kathaṃ caitat samutpannaṃ kimarthaṃ ca pradīyate
13.97.2
na kevalaṃ śrāddhadharme puṇyakeṣv api dīyate etad vistarato rājañ śrotum icchāmi tattvataḥ
13.97.3
bhīṣma uvāca śṛṇu rājann avahitaś chatropānahavistaram yathaitat prathitaṃ loke yena caitat pravartitam
13.97.4
yathā cākṣayyatāṃ prāptaṃ puṇyatāṃ ca yathā gatam sarvam etad aśeṣeṇa pravakṣyāmi janādhipa
13.97.5
itihāsaṃ purāvṛttam imaṃ śṛṇu narādhipa jamadagneś ca saṃvādaṃ sūryasya ca mahātmanaḥ
13.97.6
purā sa bhagavān sākṣād dhanuṣākrīḍata prabho saṃdhāya saṃdhāya śarāṃś cikṣepa kila bhārgavaḥ
13.97.7
tān kṣiptān reṇukā sarvāṃs tasyeṣūn dīptatejasaḥ ānāyya sā tadā tasmai prādād asakṛd acyuta
13.97.8
atha tena sa śabdena jyātalasya śarasya ca prahṛṣṭaḥ saṃpracikṣepa sā ca pratyājahāra tān
13.97.9
tato madhyāhnam ārūḍhe jyeṣṭhāmūle divākare sa sāyakān dvijo viddhvā reṇukām idam abravīt
13.97.10
gacchānaya viśālākṣi śarān etān dhanuścyutān yāvad etān punaḥ subhru kṣipāmīti janādhipa
13.97.11
sā gacchaty antarā chāyāṃ vṛkṣam āśritya bhāminī tasthau tasyā hi saṃtaptaṃ śiraḥ pādau tathaiva ca
13.97.12
sthitā sā tu muhūrtaṃ vai bhartuḥ śāpabhayāc chubhā yayāv ānayituṃ bhūyaḥ sāyakān asitekṣaṇā pratyājagāma ca śarāṃs tān ādāya yaśasvinī
13.97.13
sā prasvinnā sucārvaṅgī padbhyāṃ duḥkhaṃ niyacchatī upājagāma bhartāraṃ bhayād bhartuḥ pravepatī
13.97.14
sa tām ṛṣis tataḥ kruddho vākyam āha śubhānanām reṇuke kiṃ cireṇa tvam āgateti punaḥ punaḥ
13.97.15
reṇukovāca śiras tāvat pradīptaṃ me pādau caiva tapodhana sūryatejoniruddhāhaṃ vṛkṣacchāyām upāśritā
13.97.16
etasmāt kāraṇād brahmaṃś ciram etat kṛtaṃ mayā etaj jñātvā mama vibho mā krudhas tvaṃ tapodhana
13.97.17
jamadagnir uvāca adyainaṃ dīptakiraṇaṃ reṇuke tava duḥkhadam śarair nipātayiṣyāmi sūryam astrāgnitejasā
13.97.18
bhīṣma uvāca sa visphārya dhanur divyaṃ gṛhītvā ca bahūñ śarān atiṣṭhat sūryam abhito yato yāti tatomukhaḥ
13.97.19
atha taṃ prahariṣyantaṃ sūryo 'bhyetya vaco 'bravīt dvijarūpeṇa kaunteya kiṃ te sūryo 'parādhyate
13.97.20
ādatte raśmibhiḥ sūryo divi vidvaṃs tatas tataḥ rasaṃ sa taṃ vai varṣāsu pravarṣati divākaraḥ
13.97.21
tato 'nnaṃ jāyate vipra manuṣyāṇāṃ sukhāvaham annaṃ prāṇā iti yathā vedeṣu paripaṭhyate
13.97.22
athābhreṣu nigūḍhaś ca raśmibhiḥ parivāritaḥ sapta dvīpān imān brahman varṣeṇābhipravarṣati
13.97.23
tatas tadauṣadhīnāṃ ca vīrudhāṃ patrapuṣpajam sarvaṃ varṣābhinirvṛttam annaṃ saṃbhavati prabho
13.97.24
jātakarmāṇi sarvāṇi vratopanayanāni ca godānāni vivāhāś ca tathā yajñasamṛddhayaḥ
13.97.25
satrāṇi dānāni tathā saṃyogā vittasaṃcayāḥ annataḥ saṃpravartante yathā tvaṃ vettha bhārgava
13.97.26
ramaṇīyāni yāvanti yāvad ārambhakāṇi ca sarvam annāt prabhavati viditaṃ kīrtayāmi te
13.97.27
sarvaṃ hi vettha vipra tvaṃ yad etat kīrtitaṃ mayā prasādaye tvā viprarṣe kiṃ te sūryo nipātyate
13.98.1
yudhiṣṭhira uvāca evaṃ tadā prayācantaṃ bhāskaraṃ munisattamaḥ jamadagnir mahātejāḥ kiṃ kāryaṃ pratyapadyata
13.98.2
bhīṣma uvāca tathā prayācamānasya munir agnisamaprabhaḥ jamadagniḥ śamaṃ naiva jagāma kurunandana
13.98.3
tataḥ sūryo madhurayā vācā tam idam abravīt kṛtāñjalir viprarūpī praṇamyedaṃ viśāṃ pate
13.98.4
calaṃ nimittaṃ viprarṣe sadā sūryasya gacchataḥ kathaṃ calaṃ vetsyasi tvaṃ sadā yāntaṃ divākaram
13.98.5
jamadagnir uvāca sthiraṃ vāpi calaṃ vāpi jāne tvāṃ jñānacakṣuṣā avaśyaṃ vinayādhānaṃ kāryam adya mayā tava
13.98.6
aparāhṇe nimeṣārdhaṃ tiṣṭhasi tvaṃ divākara tatra vetsyāmi sūrya tvāṃ na me 'trāsti vicāraṇā
13.98.7
sūrya uvāca asaṃśayaṃ māṃ viprarṣe vetsyase dhanvināṃ vara apakāriṇaṃ tu māṃ viddhi bhagavañ śaraṇāgatam
13.98.8
bhīṣma uvāca tataḥ prahasya bhagavāñ jamadagnir uvāca tam na bhīḥ sūrya tvayā kāryā praṇipātagato hy asi
13.98.9
brāhmaṇeṣv ārjavaṃ yac ca sthairyaṃ ca dharaṇītale saumyatāṃ caiva somasya gāmbhīryaṃ varuṇasya ca
13.98.10
dīptim agneḥ prabhāṃ meroḥ pratāpaṃ tapanasya ca etāny atikramed yo vai sa hanyāc charaṇāgatam
13.98.11
bhavet sa gurutalpī ca brahmahā ca tathā bhavet surāpānaṃ ca kuryāt sa yo hanyāc charaṇāgatam
13.98.12
etasya tv apanītasya samādhiṃ tāta cintaya yathā sukhagamaḥ panthā bhavet tvadraśmitāpitaḥ
13.98.13
bhīṣma uvāca etāvad uktvā sa tadā tūṣṇīm āsīd bhṛgūdvahaḥ atha sūryo dadau tasmai chatropānaham āśu vai
13.98.14
sūrya uvāca maharṣe śirasas trāṇaṃ chatraṃ madraśmivāraṇam pratigṛhṇīṣva padbhyāṃ ca trāṇārthaṃ carmapāduke
13.98.15
adyaprabhṛti caivaital loke saṃpracariṣyati puṇyadāneṣu sarveṣu param akṣayyam eva ca
13.98.16
bhīṣma uvāca upānacchatram etad vai sūryeṇeha pravartitam puṇyam etad abhikhyātaṃ triṣu lokeṣu bhārata
13.98.17
tasmāt prayaccha viprebhyaś chatropānaham uttamam dharmas te sumahān bhāvī na me 'trāsti vicāraṇā
13.98.18
chatraṃ hi bharataśreṣṭha yaḥ pradadyād dvijātaye śubhraṃ śataśalākaṃ vai sa pretya sukham edhate
13.98.19
sa śakraloke vasati pūjyamāno dvijātibhiḥ apsarobhiś ca satataṃ devaiś ca bharatarṣabha
13.98.20
dahyamānāya viprāya yaḥ prayacchaty upānahau snātakāya mahābāho saṃśitāya dvijātaye
13.98.21
so 'pi lokān avāpnoti daivatair abhipūjitān goloke sa mudā yukto vasati pretya bhārata
13.98.22
etat te bharataśreṣṭha mayā kārtsnyena kīrtitam chatropānahadānasya phalaṃ bharatasattama
13.99.1
yudhiṣṭhira uvāca ārāmāṇāṃ taḍāgānāṃ yat phalaṃ kurunandana tad ahaṃ śrotum icchāmi tvatto 'dya bharatarṣabha
13.99.2
bhīṣma uvāca supradarśā vanavatī citradhātuvibhūṣitā upetā sarvabījaiś ca śreṣṭhā bhūmir ihocyate
13.99.3
tasyāḥ kṣetraviśeṣaṃ ca taḍāgānāṃ niveśanam audakāni ca sarvāṇi pravakṣyāmy anupūrvaśaḥ
13.99.4
taḍāgānāṃ ca vakṣyāmi kṛtānāṃ cāpi ye guṇāḥ triṣu lokeṣu sarvatra pūjito yas taḍāgavān
13.99.5
atha vā mitrasadanaṃ maitraṃ mitravivardhanam kīrtisaṃjananaṃ śreṣṭhaṃ taḍāgānāṃ niveśanam
13.99.6
dharmasyārthasya kāmasya phalam āhur manīṣiṇaḥ taḍāgaṃ sukṛtaṃ deśe kṣetram eva mahāśrayam
13.99.7
caturvidhānāṃ bhūtānāṃ taḍāgam upalakṣayet taḍāgāni ca sarvāṇi diśanti śriyam uttamām
13.99.8
devā manuṣyā gandharvāḥ pitaroragarākṣasāḥ sthāvarāṇi ca bhūtāni saṃśrayanti jalāśayam
13.99.9
tasmāt tāṃs te pravakṣyāmi taḍāge ye guṇāḥ smṛtāḥ yā ca tatra phalāvāptir ṛṣibhiḥ samudāhṛtā
13.99.10
varṣamātre taḍāge tu salilaṃ yasya tiṣṭhati agnihotraphalaṃ tasya phalam āhur manīṣiṇaḥ
13.99.11
śaratkāle tu salilaṃ taḍāge yasya tiṣṭhati gosahasrasya sa pretya labhate phalam uttamam
13.99.12
hemantakāle salilaṃ taḍāge yasya tiṣṭhati sa vai bahusuvarṇasya yajñasya labhate phalam
13.99.13
yasya vai śaiśire kāle taḍāge salilaṃ bhavet agniṣṭomasya yajñasya phalam āhur manīṣiṇaḥ
13.99.14
taḍāgaṃ sukṛtaṃ yasya vasante tu mahāśrayam atirātrasya yajñasya phalaṃ sa samupāśnute
13.99.15
nidāghakāle pānīyaṃ taḍāge yasya tiṣṭhati vājapeyasamaṃ tasya phalaṃ vai munayo viduḥ
13.99.16
sa kulaṃ tārayet sarvaṃ yasya khāte jalāśaye gāvaḥ pibanti pānīyaṃ sādhavaś ca narāḥ sadā
13.99.17
taḍāge yasya gāvas tu pibanti tṛṣitā jalam mṛgapakṣimanuṣyāś ca so 'śvamedhaphalaṃ labhet
13.99.18
yat pibanti jalaṃ tatra snāyante viśramanti ca taḍāgadasya tat sarvaṃ pretyānantyāya kalpate
13.99.19
durlabhaṃ salilaṃ tāta viśeṣeṇa paratra vai pānīyasya pradānena prītir bhavati śāśvatī
13.99.20
tilān dadata pānīyaṃ dīpān dadata jāgrata jñātibhiḥ saha modadhvam etat preteṣu durlabham
13.99.21
sarvadānair gurutaraṃ sarvadānair viśiṣyate pānīyaṃ naraśārdūla tasmād dātavyam eva hi
13.99.22
evam etat taḍāgeṣu kīrtitaṃ phalam uttamam ata ūrdhvaṃ pravakṣyāmi vṛkṣāṇām api ropaṇe
13.99.23
sthāvarāṇāṃ ca bhūtānāṃ jātayaḥ ṣaṭ prakīrtitāḥ vṛkṣagulmalatāvallyas tvaksārās tṛṇajātayaḥ
13.99.24
etā jātyas tu vṛkṣāṇāṃ teṣāṃ rope guṇās tv ime kīrtiś ca mānuṣe loke pretya caiva phalaṃ śubham
13.99.25
labhate nāma loke ca pitṛbhiś ca mahīyate devalokagatasyāpi nāma tasya na naśyati
13.99.26
atītānāgate cobhe pitṛvaṃśaṃ ca bhārata tārayed vṛkṣaropī ca tasmād vṛkṣān praropayet
13.99.27
tasya putrā bhavanty ete pādapā nātra saṃśayaḥ paralokagataḥ svargaṃ lokāṃś cāpnoti so 'vyayān
13.99.28
puṣpaiḥ suragaṇān vṛkṣāḥ phalaiś cāpi tathā pitṝn chāyayā cātithīṃs tāta pūjayanti mahīruhāḥ
13.99.29
kiṃnaroragarakṣāṃsi devagandharvamānavāḥ tathā ṛṣigaṇāś caiva saṃśrayanti mahīruhān
13.99.30
puṣpitāḥ phalavantaś ca tarpayantīha mānavān vṛkṣadaṃ putravad vṛkṣās tārayanti paratra ca
13.99.31
tasmāt taḍāge vṛkṣā vai ropyāḥ śreyorthinā sadā putravat paripālyāś ca putrās te dharmataḥ smṛtāḥ
13.99.32
taḍāgakṛd vṛkṣaropī iṣṭayajñaś ca yo dvijaḥ ete svarge mahīyante ye cānye satyavādinaḥ
13.99.33
tasmāt taḍāgaṃ kurvīta ārāmāṃś caiva ropayet yajec ca vividhair yajñaiḥ satyaṃ ca satataṃ vadet
13.100.1
yudhiṣṭhira uvāca gārhasthyaṃ dharmam akhilaṃ prabrūhi bharatarṣabha ṛddhim āpnoti kiṃ kṛtvā manuṣya iha pārthiva
13.100.2
bhīṣma uvāca atra te vartayiṣyāmi purāvṛttaṃ janādhipa vāsudevasya saṃvādaṃ pṛthivyāś caiva bhārata
13.100.3
saṃstūya pṛthivīṃ devīṃ vāsudevaḥ pratāpavān papraccha bharataśreṣṭha yad etat pṛcchase 'dya mām
13.100.4
vāsudeva uvāca gārhasthyaṃ dharmam āśritya mayā vā madvidhena vā kim avaśyaṃ dhare kāryaṃ kiṃ vā kṛtvā sukhī bhavet
13.100.5
pṛthivy uvāca ṛṣayaḥ pitaro devā manuṣyāś caiva mādhava ijyāś caivārcanīyāś ca yathā caivaṃ nibodha me
13.100.6
sadā yajñena devāṃś ca ātithyena ca mānavān chandataś ca yathānityam arhān yuñjīta nityaśaḥ tena hy ṛṣigaṇāḥ prītā bhavanti madhusūdana
13.100.7
nityam agniṃ paricared abhuktvā balikarma ca kuryāt tathaiva devā vai prīyante madhusūdana
13.100.8
kuryād aharahaḥ śrāddham annādyenodakena vā payomūlaphalair vāpi pitṝṇāṃ prītim āharan
13.100.9
siddhānnād vaiśvadevaṃ vai kuryād agnau yathāvidhi agnīṣomaṃ vaiśvadevaṃ dhānvantaryam anantaram
13.100.10
prajānāṃ pataye caiva pṛthag ghomo vidhīyate tathaiva cānupūrvyeṇa balikarma prayojayet
13.100.11
dakṣiṇāyāṃ yamāyeha pratīcyāṃ varuṇāya ca somāya cāpy udīcyāṃ vai vāstumadhye dvijātaye
13.100.12
dhanvantareḥ prāg udīcyāṃ prācyāṃ śakrāya mādhava manor vai iti ca prāhur baliṃ dvāre gṛhasya vai marudbhyo devatābhyaś ca balim antargṛhe haret
13.100.13
tathaiva viśvedevebhyo balim ākāśato haret niśācarebhyo bhūtebhyo baliṃ naktaṃ tathā haret
13.100.14
evaṃ kṛtvā baliṃ samyag dadyād bhikṣāṃ dvijātaye alābhe brāhmaṇasyāgnāv agram utkṣipya nikṣipet
13.100.15
yadā śrāddhaṃ pitṛbhyaś ca dātum iccheta mānavaḥ tadā paścāt prakurvīta nivṛtte śrāddhakarmaṇi
13.100.16
pitṝn saṃtarpayitvā tu baliṃ kuryād vidhānataḥ vaiśvadevaṃ tataḥ kuryāt paścād brāhmaṇavācanam
13.100.17
tato 'nnenāvaśeṣeṇa bhojayed atithīn api arcāpūrvaṃ mahārāja tataḥ prīṇāti mānuṣān
13.100.18
anityaṃ hi sthito yasmāt tasmād atithir ucyate
13.100.19
ācāryasya pituś caiva sakhyur āptasya cātitheḥ idam asti gṛhe mahyam iti nityaṃ nivedayet
13.100.20
te yad vadeyus tat kuryād iti dharmo vidhīyate gṛhasthaḥ puruṣaḥ kṛṣṇa śiṣṭāśī ca sadā bhavet
13.100.21
rājartvijaṃ snātakaṃ ca guruṃ śvaśuram eva ca arcayen madhuparkeṇa parisaṃvatsaroṣitān
13.100.22
śvabhyaś ca śvapacebhyaś ca vayobhyaś cāvaped bhuvi vaiśvadevaṃ hi nāmaitat sāyaṃprātar vidhīyate
13.100.23
etāṃs tu dharmān gārhasthān yaḥ kuryād anasūyakaḥ sa iharddhiṃ parāṃ prāpya pretya nāke mahīyate
13.100.24
bhīṣma uvāca iti bhūmer vacaḥ śrutvā vāsudevaḥ pratāpavān tathā cakāra satataṃ tvam apy evaṃ samācara
13.100.25
evaṃ gṛhasthadharmaṃ tvaṃ cetayāno narādhipa ihaloke yaśaḥ prāpya pretya svargam avāpsyasi
13.101.1
yudhiṣṭhira uvāca ālokadānaṃ nāmaitat kīdṛśaṃ bharatarṣabha katham etat samutpannaṃ phalaṃ cātra bravīhi me
13.101.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam manoḥ prajāpater vādaṃ suvarṇasya ca bhārata
13.101.3
tapasvī kaś cid abhavat suvarṇo nāma nāmataḥ varṇato hemavarṇaḥ sa suvarṇa iti paprathe
13.101.4
kulaśīlaguṇopetaḥ svādhyāye ca paraṃ gataḥ bahūn svavaṃśaprabhavān samatītaḥ svakair guṇaiḥ
13.101.5
sa kadā cin manuṃ vipro dadarśopasasarpa ca kuśalapraśnam anyonyaṃ tau ca tatra pracakratuḥ
13.101.6
tatas tau siddhasaṃkalpau merau kāñcanaparvate ramaṇīye śilāpṛṣṭhe sahitau saṃnyaṣīdatām
13.101.7
tatra tau kathayām āstāṃ kathā nānāvidhāśrayāḥ brahmarṣidevadaityānāṃ purāṇānāṃ mahātmanām
13.101.8
suvarṇas tv abravīd vākyaṃ manuṃ svāyaṃbhuvaṃ prabhum hitārthaṃ sarvabhūtānāṃ praśnaṃ me vaktum arhasi
13.101.9
sumanobhir yad ijyante daivatāni prajeśvara kim etat katham utpannaṃ phalayogaṃ ca śaṃsa me
13.101.10
manur uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam śukrasya ca baleś caiva saṃvādaṃ vai samāgame
13.101.11
baler vairocanasyeha trailokyam anuśāsataḥ samīpam ājagāmāśu śukro bhṛgukulodvahaḥ
13.101.12
tam arghyādibhir abhyarcya bhārgavaṃ so 'surādhipaḥ niṣasādāsane paścād vidhivad bhūridakṣiṇaḥ
13.101.13
katheyam abhavat tatra yā tvayā parikīrtitā sumanodhūpadīpānāṃ saṃpradāne phalaṃ prati
13.101.14
tataḥ papraccha daityendraḥ kavīndraṃ praśnam uttamam sumanodhūpadīpānāṃ kiṃ phalaṃ brahmavittama pradānasya dvijaśreṣṭha tad bhavān vaktum arhati
13.101.15
śukra uvāca tapaḥ pūrvaṃ samutpannaṃ dharmas tasmād anantaram etasminn antare caiva vīrudoṣadhya eva ca
13.101.16
somasyātmā ca bahudhā saṃbhūtaḥ pṛthivītale amṛtaṃ ca viṣaṃ caiva yāś cānyās tulyajātayaḥ
13.101.17
amṛtaṃ manasaḥ prītiṃ sadyaḥ puṣṭiṃ dadāti ca mano glapayate tīvraṃ viṣaṃ gandhena sarvaśaḥ
13.101.18
amṛtaṃ maṅgalaṃ viddhi mahad viṣam amaṅgalam oṣadhyo hy amṛtaṃ sarvaṃ viṣaṃ tejo 'gnisaṃbhavam
13.101.19
mano hlādayate yasmāc chriyaṃ cāpi dadhāti ha tasmāt sumanasaḥ proktā naraiḥ sukṛtakarmabhiḥ
13.101.20
devatābhyaḥ sumanaso yo dadāti naraḥ śuciḥ tasmāt sumanasaḥ proktā yasmāt tuṣyanti devatāḥ
13.101.21
yaṃ yam uddiśya dīyeran devaṃ sumanasaḥ prabho maṅgalārthaṃ sa tenāsya prīto bhavati daityapa
13.101.22
jñeyās tūgrāś ca saumyāś ca tejasvinyaś ca tāḥ pṛthak oṣadhyo bahuvīryāś ca bahurūpās tathaiva ca
13.101.23
yajñiyānāṃ ca vṛkṣāṇām ayajñiyān nibodha me āsurāṇi ca mālyāni daivatebhyo hitāni ca
13.101.24
rākṣasānāṃ surāṇāṃ ca yakṣāṇāṃ ca tathā priyāḥ pitṝṇāṃ mānuṣāṇāṃ ca kāntā yās tv anupūrvaśaḥ
13.101.25
vanyā grāmyāś ceha tathā kṛṣṭoptāḥ parvatāśrayāḥ akaṇṭakāḥ kaṇṭakinyo gandharūparasānvitāḥ
13.101.26
dvividho hi smṛto gandha iṣṭo 'niṣṭaś ca puṣpajaḥ iṣṭagandhāni devānāṃ puṣpāṇīti vibhāvayet
13.101.27
akaṇṭakānāṃ vṛkṣāṇāṃ śvetaprāyāś ca varṇataḥ teṣāṃ puṣpāṇi devānām iṣṭāni satataṃ prabho
13.101.28
jalajāni ca mālyāni padmādīni ca yāni ca gandharvanāgayakṣebhyas tāni dadyād vicakṣaṇaḥ
13.101.29
oṣadhyo raktapuṣpāś ca kaṭukāḥ kaṇṭakānvitāḥ śatrūṇām abhicārārtham atharvasu nidarśitāḥ
13.101.30
tīkṣṇavīryās tu bhūtānāṃ durālambhāḥ sakaṇṭakāḥ raktabhūyiṣṭhavarṇāś ca kṛṣṇāś caivopahārayet
13.101.31
manohṛdayanandinyo vimarde madhurāś ca yāḥ cārurūpāḥ sumanaso mānuṣāṇāṃ smṛtā vibho
13.101.32
na tu śmaśānasaṃbhūtā na devāyatanodbhavāḥ saṃnayet puṣṭiyukteṣu vivāheṣu rahaḥsu ca
13.101.33
girisānuruhāḥ saumyā devānām upapādayet prokṣitābhyukṣitāḥ saumyā yathāyogaṃ yathāsmṛti
13.101.34
gandhena devās tuṣyanti darśanād yakṣarākṣasāḥ nāgāḥ samupabhogena tribhir etais tu mānuṣāḥ
13.101.35
sadyaḥ prīṇāti devān vai te prītā bhāvayanty uta saṃkalpasiddhā martyānām īpsitaiś ca manorathaiḥ
13.101.36
devāḥ prīṇanti satataṃ mānitā mānayanti ca avajñātāvadhūtāś ca nirdahanty adhamān narān
13.101.37
ataūrdhvaṃ pravakṣyāmi dhūpadānavidhau phalam dhūpāṃś ca vividhān sādhūn asādhūṃś ca nibodha me
13.101.38
niryāsaḥ saralaś caiva kṛtrimaś caiva te trayaḥ iṣṭāniṣṭo bhaved gandhas tan me vistarataḥ śṛṇu
13.101.39
niryāsāḥ sallakīvarjyā devānāṃ dayitās tu te gugguluḥ pravaras teṣāṃ sarveṣām iti niścayaḥ
13.101.40
aguruḥ sāriṇāṃ śreṣṭho yakṣarākṣasabhoginām daityānāṃ sallakījaś ca kāṅkṣito yaś ca tadvidhaḥ
13.101.41
atha sarjarasādīnāṃ gandhaiḥ pārthivadāravaiḥ phāṇitāsavasaṃyuktair manuṣyāṇāṃ vidhīyate
13.101.42
devadānavabhūtānāṃ sadyas tuṣṭikaraḥ smṛtaḥ ye 'nye vaihārikās te tu mānuṣāṇām iti smṛtāḥ
13.101.43
ya evoktāḥ sumanasāṃ pradāne guṇahetavaḥ dhūpeṣv api parijñeyās ta eva prītivardhanāḥ
13.101.44
dīpadāne pravakṣyāmi phalayogam anuttamam yathā yena yadā caiva pradeyā yādṛśāś ca te
13.101.45
jyotis tejaḥ prakāśaś cāpy ūrdhvagaṃ cāpi varṇyate pradānaṃ tejasāṃ tasmāt tejo vardhayate nṛṇām
13.101.46
andhaṃ tamas tamisraṃ ca dakṣiṇāyanam eva ca uttarāyaṇam etasmāj jyotirdānaṃ praśasyate
13.101.47
yasmād ūrdhvagam etat tu tamasaś caiva bheṣajam tasmād ūrdhvagater dātā bhaved iti viniścayaḥ
13.101.48
devās tejasvino yasmāt prabhāvantaḥ prakāśakāḥ tāmasā rākṣasāś ceti tasmād dīpaḥ pradīyate
13.101.49
ālokadānāc cakṣuṣmān prabhāyukto bhaven naraḥ tān dattvā nopahiṃseta na haren nopanāśayet
13.101.50
dīpahartā bhaved andhas tamogatir asuprabhaḥ dīpapradaḥ svargaloke dīpamālī virājate
13.101.51
haviṣā prathamaḥ kalpo dvitīyas tv auṣadhīrasaiḥ vasāmedosthiniryāsair na kāryaḥ puṣṭim icchatā
13.101.52
giriprapāte gahane caityasthāne catuṣpathe dīpadātā bhaven nityaṃ ya icched bhūtim ātmanaḥ
13.101.53
kuloddyoto viśuddhātmā prakāśatvaṃ ca gacchati jyotiṣāṃ caiva sālokyaṃ dīpadātā naraḥ sadā
13.101.54
balikarmasu vakṣyāmi guṇān karmaphalodayān devayakṣoraganṛṇāṃ bhūtānām atha rakṣasām
13.101.55
yeṣāṃ nāgrabhujo viprā devatātithibālakāḥ rākṣasān eva tān viddhi nirvaṣaṭkāramaṅgalān
13.101.56
tasmād agraṃ prayaccheta devebhyaḥ pratipūjitam śirasā praṇataś cāpi hared balim atandritaḥ
13.101.57
gṛhyā hi devatā nityam āśaṃsanti gṛhāt sadā bāhyāś cāgantavo ye 'nye yakṣarākṣasapannagāḥ
13.101.58
ito dattena jīvanti devatāḥ pitaras tathā te prītāḥ prīṇayanty etān āyuṣā yaśasā dhanaiḥ
13.101.59
balayaḥ saha puṣpais tu devānām upahārayet dadhidrapsayutāḥ puṇyāḥ sugandhāḥ priyadarśanāḥ
13.101.60
kāryā rudhiramāṃsāḍhyā balayo yakṣarakṣasām surāsavapuraskārā lājollepanabhūṣitāḥ
13.101.61
nāgānāṃ dayitā nityaṃ padmotpalavimiśritāḥ tilān guḍasusaṃpannān bhūtānām upahārayet
13.101.62
agradātāgrabhogī syād balavarṇasamanvitaḥ tasmād agraṃ prayaccheta devebhyaḥ pratipūjitam
13.101.63
jvalaty aharaho veśma yāś cāsya gṛhadevatāḥ tāḥ pūjyā bhūtikāmena prasṛtāgrapradāyinā
13.101.64
ity etad asurendrāya kāvyaḥ provāca bhārgavaḥ suvarṇāya manuḥ prāha suvarṇo nāradāya ca
13.101.65
nārado 'pi mayi prāha guṇān etān mahādyute tvam apy etad viditveha sarvam ācara putraka
13.102.1
yudhiṣṭhira uvāca śrutaṃ me bharataśreṣṭha puṣpadhūpapradāyinām phalaṃ balividhāne ca tad bhūyo vaktum arhasi
13.102.2
dhūpapradānasya phalaṃ pradīpasya tathaiva ca balayaś ca kimarthaṃ vai kṣipyante gṛhamedhibhiḥ
13.102.3
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam nahuṣaṃ prati saṃvādam agastyasya bhṛgos tathā
13.102.4
nahuṣo hi mahārāja rājarṣiḥ sumahātapāḥ devarājyam anuprāptaḥ sukṛteneha karmaṇā
13.102.5
tatrāpi prayato rājan nahuṣas tridive vasan mānuṣīś caiva divyāś ca kurvāṇo vividhāḥ kriyāḥ
13.102.6
mānuṣyas tatra sarvāḥ sma kriyās tasya mahātmanaḥ pravṛttās tridive rājan divyāś caiva sanātanāḥ
13.102.7
agnikāryāṇi samidhaḥ kuśāḥ sumanasas tathā balayaś cānnalājābhir dhūpanaṃ dīpakarma ca
13.102.8
sarvaṃ tasya gṛhe rājñaḥ prāvartata mahātmanaḥ japayajñān manoyajñāṃs tridive 'pi cakāra saḥ
13.102.9
daivatāny arcayaṃś cāpi vidhivat sa sureśvaraḥ sarvāṇy eva yathānyāyaṃ yathāpūrvam ariṃdama
13.102.10
athendrasya bhaviṣyatvād ahaṃkāras tam āviśat sarvāś caiva kriyās tasya paryahīyanta bhūpate
13.102.11
sa ṛṣīn vāhayām āsa varadānamadānvitaḥ parihīnakriyaś cāpi durbalatvam upeyivān
13.102.12
tasya vāhayataḥ kālo munimukhyāṃs tapodhanān ahaṃkārābhibhūtasya sumahān atyavartata
13.102.13
atha paryāyaśa ṛṣīn vāhanāyopacakrame paryāyaś cāpy agastyasya samapadyata bhārata
13.102.14
athāgamya mahātejā bhṛgur brahmavidāṃ varaḥ agastyam āśramasthaṃ vai samupetyedam abravīt
13.102.15
evaṃ vayam asatkāraṃ devendrasyāsya durmateḥ nahuṣasya kimarthaṃ vai marṣayāma mahāmune
13.102.16
agastya uvāca katham eṣa mayā śakyaḥ śaptuṃ yasya mahāmune varadena varo datto bhavato viditaś ca saḥ
13.102.17
yo me dṛṣṭipathaṃ gacchet sa me vaśyo bhaved iti ity anena varo devād yācito gacchatā divam
13.102.18
evaṃ na dagdhaḥ sa mayā bhavatā ca na saṃśayaḥ anyenāpy ṛṣimukhyena na śapto na ca pātitaḥ
13.102.19
amṛtaṃ caiva pānāya dattam asmai purā vibho mahātmane tadarthaṃ ca nāsmābhir vinipātyate
13.102.20
prāyacchata varaṃ devaḥ prajānāṃ duḥkhakārakam dvijeṣv adharmayuktāni sa karoti narādhamaḥ
13.102.21
atra yat prāptakālaṃ nas tad brūhi vadatāṃ vara bhavāṃś cāpi yathā brūyāt kurvīmahi tathā vayam
13.102.22
bhṛgur uvāca pitāmahaniyogena bhavantam aham āgataḥ pratikartuṃ balavati nahuṣe darpam āsthite
13.102.23
adya hi tvā sudurbuddhī rathe yokṣyati devarāṭ adyainam aham udvṛttaṃ kariṣye 'nindram ojasā
13.102.24
adyendraṃ sthāpayiṣyāmi paśyatas te śatakratum saṃcālya pāpakarmāṇam indrasthānāt sudurmatim
13.102.25
adya cāsau kudevendras tvāṃ padā dharṣayiṣyati daivopahatacittatvād ātmanāśāya mandadhīḥ
13.102.26
vyutkrāntadharmaṃ tam ahaṃ dharṣaṇāmarṣito bhṛśam ahir bhavasveti ruṣā śapsye pāpaṃ dvijadruham
13.102.27
tata enaṃ sudurbuddhiṃ dhikśabdābhihatatviṣam dharaṇyāṃ pātayiṣyāmi prekṣatas te mahāmune
13.102.28
nahuṣaṃ pāpakarmāṇam aiśvaryabalamohitam yathā ca rocate tubhyaṃ tathā kartāsmy ahaṃ mune
13.102.29
evam uktas tu bhṛguṇā maitrāvaruṇir avyayaḥ agastyaḥ paramaprīto babhūva vigatajvaraḥ
13.103.1
yudhiṣṭhira uvāca kathaṃ sa vai vipannaś ca kathaṃ vai pātito bhuvi kathaṃ cānindratāṃ prāptas tad bhavān vaktum arhati
13.103.2
bhīṣma uvāca evaṃ tayoḥ saṃvadatoḥ kriyās tasya mahātmanaḥ sarvā evābhyavartanta yā divyā yāś ca mānuṣāḥ
13.103.3
tathaiva dīpadānāni sarvopakaraṇāni ca balikarma ca yac cānyad utsekāś ca pṛthagvidhāḥ sarvās tasya samutpannā devarājño mahātmanaḥ
13.103.4
devaloke nṛloke ca sadācārā budhaiḥ smṛtāḥ te ced bhavanti rājendra ṛdhyante gṛhamedhinaḥ dhūpapradānair dīpaiś ca namaskārais tathaiva ca
13.103.5
yathā siddhasya cānnasya dvijāyāgraṃ pradīyate balayaś ca gṛhoddeśe ataḥ prīyanti devatāḥ
13.103.6
yathā ca gṛhiṇas toṣo bhaved vai balikarmaṇā tathā śataguṇā prītir devatānāṃ sma jāyate
13.103.7
evaṃ dhūpapradānaṃ ca dīpadānaṃ ca sādhavaḥ praśaṃsanti namaskārair yuktam ātmaguṇāvaham
13.103.8
snānenādbhiś ca yat karma kriyate vai vipaścitā namaskāraprayuktena tena prīyanti devatāḥ gṛhyāś ca devatāḥ sarvāḥ prīyante vidhinārcitāḥ
13.103.9
ity etāṃ buddhim āsthāya nahuṣaḥ sa nareśvaraḥ surendratvaṃ mahat prāpya kṛtavān etad adbhutam
13.103.10
kasya cit tv atha kālasya bhāgyakṣaya upasthite sarvam etad avajñāya na cakāraitad īdṛśam
13.103.11
tataḥ sa parihīṇo 'bhūt surendro balikarmataḥ dhūpadīpodakavidhiṃ na yathāvac cakāra ha tato 'sya yajñaviṣayo rakṣobhiḥ paryabādhyata
13.103.12
athāgastyam ṛṣiśreṣṭhaṃ vāhanāyājuhāva ha drutaṃ sarasvatīkūlāt smayann iva mahābalaḥ
13.103.13
tato bhṛgur mahātejā maitrāvaruṇim abravīt nimīlayasva nayane jaṭā yāvad viśāmi te
13.103.14
sthāṇubhūtasya tasyātha jaṭāḥ prāviśad acyutaḥ bhṛguḥ sa sumahātejāḥ pātanāya nṛpasya ha
13.103.15
tataḥ sa devarāṭ prāptas tam ṛṣiṃ vāhanāya vai tato 'gastyaḥ surapatiṃ vākyam āha viśāṃ pate
13.103.16
yojayasvendra māṃ kṣipraṃ kaṃ ca deśaṃ vahāmi te yatra vakṣyasi tatra tvāṃ nayiṣyāmi surādhipa
13.103.17
ity ukto nahuṣas tena yojayām āsa taṃ munim bhṛgus tasya jaṭāsaṃstho babhūva hṛṣito bhṛśam
13.103.18
na cāpi darśanaṃ tasya cakāra sa bhṛgus tadā varadānaprabhāvajño nahuṣasya mahātmanaḥ
13.103.19
na cukopa sa cāgastyo yukto 'pi nahuṣeṇa vai taṃ tu rājā pratodena codayām āsa bhārata
13.103.20
na cukopa sa dharmātmā tataḥ pādena devarāṭ agastyasya tadā kruddho vāmenābhyahanac chiraḥ
13.103.21
tasmiñ śirasy abhihate sa jaṭāntargato bhṛguḥ śaśāpa balavat kruddho nahuṣaṃ pāpacetasam
13.103.22
bhṛgur uvāca yasmāt padāhanaḥ krodhāc chirasīmaṃ mahāmunim tasmād āśu mahīṃ gaccha sarpo bhūtvā sudurmate
13.103.23
ity uktaḥ sa tadā tena sarpo bhūtvā papāta ha adṛṣṭenātha bhṛguṇā bhūtale bharatarṣabha
13.103.24
bhṛguṃ hi yadi so 'drākṣīn nahuṣaḥ pṛthivīpate na sa śakto 'bhaviṣyad vai pātane tasya tejasā
13.103.25
sa tu tais taiḥ pradānaiś ca tapobhir niyamais tathā patito 'pi mahārāja bhūtale smṛtimān abhūt prasādayām āsa bhṛguṃ śāpānto me bhaved iti
13.103.26
tato 'gastyaḥ kṛpāviṣṭaḥ prāsādayata taṃ bhṛgum śāpāntārthaṃ mahārāja sa ca prādāt kṛpānvitaḥ
13.103.27
bhṛgur uvāca rājā yudhiṣṭhiro nāma bhaviṣyati kurūdvahaḥ sa tvāṃ mokṣayitā śāpād ity uktvāntaradhīyata
13.103.28
agastyo 'pi mahātejāḥ kṛtvā kāryaṃ śatakratoḥ svam āśramapadaṃ prāyāt pūjyamāno dvijātibhiḥ
13.103.29
nahuṣo 'pi tvayā rājaṃs tasmāc chāpāt samuddhṛtaḥ jagāma brahmasadanaṃ paśyatas te janādhipa
13.103.30
tadā tu pātayitvā taṃ nahuṣaṃ bhūtale bhṛguḥ jagāma brahmasadanaṃ brahmaṇe ca nyavedayat
13.103.31
tataḥ śakraṃ samānāyya devān āha pitāmahaḥ varadānān mama surā nahuṣo rājyam āptavān sa cāgastyena kruddhena bhraṃśito bhūtalaṃ gataḥ
13.103.32
na ca śakyaṃ vinā rājñā surā vartayituṃ kva cit tasmād ayaṃ punaḥ śakro devarājye 'bhiṣicyatām
13.103.33
evaṃ saṃbhāṣamāṇaṃ tu devāḥ pārtha pitāmaham evam astv iti saṃhṛṣṭāḥ pratyūcus te pitāmaham
13.103.34
so 'bhiṣikto bhagavatā devarājyena vāsavaḥ brahmaṇā rājaśārdūla yathāpūrvaṃ vyarocata
13.103.35
evam etat purāvṛttaṃ nahuṣasya vyatikramāt sa ca tair eva saṃsiddho nahuṣaḥ karmabhiḥ punaḥ
13.103.36
tasmād dīpāḥ pradātavyāḥ sāyaṃ vai gṛhamedhibhiḥ divyaṃ cakṣur avāpnoti pretya dīpapradāyakaḥ pūrṇacandrapratīkāśā dīpadāś ca bhavanty uta
13.103.37
yāvad akṣinimeṣāṇi jvalate tāvatīḥ samāḥ rūpavān dhanavāṃś cāpi naro bhavati dīpadaḥ
13.104.1
yudhiṣṭhira uvāca brāhmaṇasvāni ye mandā haranti bharatarṣabha nṛśaṃsakāriṇo mūḍhāḥ kva te gacchanti mānavāḥ
13.104.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam caṇḍālasya ca saṃvādaṃ kṣatrabandhoś ca bhārata
13.104.3
rājanya uvāca vṛddharūpo 'si caṇḍāla bālavac ca viceṣṭase śvakharāṇāṃ rajaḥsevī kasmād udvijase gavām
13.104.4
sādhubhir garhitaṃ karma caṇḍālasya vidhīyate kasmād gorajasā dhvastam apāṃ kuṇḍe niṣiñcasi
13.104.5
caṇḍāla uvāca brāhmaṇasya gavāṃ rājan hriyatīnāṃ rajaḥ purā somam uddhvaṃsayām āsa taṃ somaṃ ye 'piban dvijāḥ
13.104.6
dīkṣitaś ca sa rājāpi kṣipraṃ narakam āviśat saha tair yājakaiḥ sarvair brahmasvam upajīvya tat
13.104.7
ye 'pi tatrāpiban kṣīraṃ ghṛtaṃ dadhi ca mānavāḥ brāhmaṇāḥ saharājanyāḥ sarve narakam āviśan
13.104.8
jaghnus tāḥ payasā putrāṃs tathā pautrān vidhunvatīḥ paśūn avekṣamāṇāś ca sādhuvṛttena daṃpatī
13.104.9
ahaṃ tatrāvasaṃ rājan brahmacārī jitendriyaḥ tāsāṃ me rajasā dhvastaṃ bhaikṣam āsīn narādhipa
13.104.10
caṇḍālo 'haṃ tato rājan bhuktvā tad abhavaṃ mṛtaḥ brahmasvahārī ca nṛpaḥ so 'pratiṣṭhāṃ gatiṃ yayau
13.104.11
tasmād dharen na viprasvaṃ kadā cid api kiṃ cana brahmasvarajasā dhvastaṃ bhuktvā māṃ paśya yādṛśam
13.104.12
tasmāt somo 'py avikreyaḥ puruṣeṇa vipaścitā vikrayaṃ hīha somasya garhayanti manīṣiṇaḥ
13.104.13
ye cainaṃ krīṇate rājan ye ca vikrīṇate janāḥ te tu vaivasvataṃ prāpya rauravaṃ yānti sarvaśaḥ
13.104.14
somaṃ tu rajasā dhvastaṃ vikrīyād buddhipūrvakam śrotriyo vārdhuṣī bhūtvā cirarātrāya naśyati narakaṃ triṃśataṃ prāpya śvaviṣṭhām upajīvati
13.104.15
śvacaryām atimānaṃ ca sakhidāreṣu viplavam tulayādhārayad dharmo hy atimāno 'tiricyate
13.104.16
śvānaṃ vai pāpinaṃ paśya vivarṇaṃ hariṇaṃ kṛśam atimānena bhūtānām imāṃ gatim upāgatam
13.104.17
ahaṃ vai vipule jātaḥ kule dhanasamanvite anyasmiñ janmani vibho jñānavijñānapāragaḥ
13.104.18
abhavaṃ tatra jānāno hy etān doṣān madāt tadā saṃrabdha eva bhūtānāṃ pṛṣṭhamāṃsāny abhakṣayam
13.104.19
so 'haṃ tena ca vṛttena bhojanena ca tena vai imām avasthāṃ saṃprāptaḥ paśya kālasya paryayam
13.104.20
ādīptam iva cailāntaṃ bhramarair iva cārditam dhāvamānaṃ susaṃrabdhaṃ paśya māṃ rajasānvitam
13.104.21
svādhyāyais tu mahat pāpaṃ taranti gṛhamedhinaḥ dānaiḥ pṛthagvidhaiś cāpi yathā prāhur manīṣiṇaḥ
13.104.22
tathā pāpakṛtaṃ vipram āśramasthaṃ mahīpate sarvasaṅgavinirmuktaṃ chandāṃsy uttārayanty uta
13.104.23
ahaṃ tu pāpayonyāṃ vai prasūtaḥ kṣatriyarṣabha niścayaṃ nādhigacchāmi kathaṃ mucyeyam ity uta
13.104.24
jātismaratvaṃ tu mama kena cit pūrvakarmaṇā śubhena yena mokṣaṃ vai prāptum icchāmy ahaṃ nṛpa
13.104.25
tvam imaṃ me prapannāya saṃśayaṃ brūhi pṛcchate caṇḍālatvāt katham ahaṃ mucyeyam iti sattama
13.104.26
rājanya uvāca caṇḍāla pratijānīhi yena mokṣam avāpsyasi brāhmaṇārthe tyajan prāṇān gatim iṣṭām avāpsyasi
13.104.27
dattvā śarīraṃ kravyādbhyo raṇāgnau dvijahetukam hutvā prāṇān pramokṣas te nānyathā mokṣam arhasi
13.104.28
bhīṣma uvāca ity uktaḥ sa tadā rājan brahmasvārthe paraṃtapa hutvā raṇamukhe prāṇān gatim iṣṭām avāpa ha
13.104.29
tasmād rakṣyaṃ tvayā putra brahmasvaṃ bharatarṣabha yadīcchasi mahābāho śāśvatīṃ gatim uttamām
13.105.1
yudhiṣṭhira uvāca eko lokaḥ sukṛtināṃ sarve tv āho pitāmaha uta tatrāpi nānātvaṃ tan me brūhi pitāmaha
13.105.2
bhīṣma uvāca karmabhiḥ pārtha nānātvaṃ lokānāṃ yānti mānavāḥ puṇyān puṇyakṛto yānti pāpān pāpakṛto janāḥ
13.105.3
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam gautamasya munes tāta saṃvādaṃ vāsavasya ca
13.105.4
brāhmaṇo gautamaḥ kaś cin mṛdur dānto jitendriyaḥ mahāvane hastiśiśuṃ paridyūnam amātṛkam
13.105.5
taṃ dṛṣṭvā jīvayām āsa sānukrośo dhṛtavrataḥ sa tu dīrgheṇa kālena babhūvātibalo mahān
13.105.6
taṃ prabhinnaṃ mahānāgaṃ prasrutaṃ sarvato madam dhṛtarāṣṭrasya rūpeṇa śakro jagrāha hastinam
13.105.7
hriyamāṇaṃ tu taṃ dṛṣṭvā gautamaḥ saṃśitavrataḥ abhyabhāṣata rājānaṃ dhṛtarāṣṭraṃ mahātapāḥ
13.105.8
mā me hārṣīr hastinaṃ putram enaṃ; duḥkhāt puṣṭaṃ dhṛtarāṣṭrākṛtajña mitraṃ satāṃ saptapadaṃ vadanti; mitradroho naiva rājan spṛśet tvām
13.105.9
idhmodakapradātāraṃ śūnyapālakam āśrame vinītam ācāryakule suyuktaṃ gurukarmaṇi
13.105.10
śiṣṭaṃ dāntaṃ kṛtajñaṃ ca priyaṃ ca satataṃ mama na me vikrośato rājan hartum arhasi kuñjaram
13.105.11
dhṛtarāṣṭra uvāca gavāṃ sahasraṃ bhavate dadāmi; dāsīśataṃ niṣkaśatāni pañca anyac ca vittaṃ vividhaṃ maharṣe; kiṃ brāhmaṇasyeha gajena kṛtyam
13.105.12
gautama uvāca tvām eva gāvo 'bhi bhavantu rājan; dāsyaḥ saniṣkā vividhaṃ ca ratnam anyac ca vittaṃ vividhaṃ narendra; kiṃ brāhmaṇasyeha dhanena kṛtyam
13.105.13
dhṛtarāṣṭra uvāca brāhmaṇānāṃ hastibhir nāsti kṛtyaṃ; rājanyānāṃ nāgakulāni vipra svaṃ vāhanaṃ nayato nāsty adharmo; nāgaśreṣṭhād gautamāsmān nivarta
13.105.14
gautama uvāca yatra preto nandati puṇyakarmā; yatra pretaḥ śocati pāpakarmā vaivasvatasya sadane mahātmanas; tatra tvāhaṃ hastinaṃ yātayiṣye
13.105.15
dhṛtarāṣṭra uvāca ye niṣkriyā nāstikāḥ śraddadhānāḥ; pāpātmāna indriyārthe niviṣṭāḥ yamasya te yātanāṃ prāpnuvanti; paraṃ gantā dhṛtarāṣṭro na tatra
13.105.16
gautama uvāca vaivasvatī saṃyamanī janānāṃ; yatrānṛtaṃ nocyate yatra satyam yatrābalā balinaṃ yātayanti; tatra tvāhaṃ hastinaṃ yātayiṣye
13.105.17
dhṛtarāṣṭra uvāca jyeṣṭhāṃ svasāraṃ pitaraṃ mātaraṃ ca; guruṃ yathā mānayantaś caranti tathāvidhānām eṣa loko maharṣe; paraṃ gantā dhṛtarāṣṭro na tatra
13.105.18
gautama uvāca mandākinī vaiśravaṇasya rājño; mahābhogā bhogijanapraveśyā gandharvayakṣair apsarobhiś ca juṣṭā; tatra tvāhaṃ hastinaṃ yātayiṣye
13.105.19
dhṛtarāṣṭra uvāca atithivratāḥ suvratā ye janā vai; pratiśrayaṃ dadati brāhmaṇebhyaḥ śiṣṭāśinaḥ saṃvibhajyāśritāṃś ca; mandākinīṃ te 'pi vibhūṣayanti
13.105.20
gautama uvāca meror agre yad vanaṃ bhāti ramyaṃ; supuṣpitaṃ kiṃnaragītajuṣṭam sudarśanā yatra jambūr viśālā; tatra tvāhaṃ hastinaṃ yātayiṣye
13.105.21
dhṛtarāṣṭra uvāca ye brāhmaṇā mṛdavaḥ satyaśīlā; bahuśrutāḥ sarvabhūtābhirāmāḥ ye 'dhīyante setihāsaṃ purāṇaṃ; madhvāhutyā juhvati ca dvijebhyaḥ
13.105.22
tathāvidhānām eṣa loko maharṣe; paraṃ gantā dhṛtarāṣṭro na tatra yad vidyate viditaṃ sthānam asti; tad brūhi tvaṃ tvarito hy eṣa yāmi
13.105.23
gautama uvāca supuṣpitaṃ kiṃnararājajuṣṭaṃ; priyaṃ vanaṃ nandanaṃ nāradasya gandharvāṇām apsarasāṃ ca sadma; tatra tvāhaṃ hastinaṃ yātayiṣye
13.105.24
dhṛtarāṣṭra uvāca ye nṛttagītakuśalā janāḥ sadā; hy ayācamānāḥ sahitāś caranti tathāvidhānām eṣa loko maharṣe; paraṃ gantā dhṛtarāṣṭro na tatra
13.105.25
gautama uvāca yatrottarāḥ kuravo bhānti ramyā; devaiḥ sārdhaṃ modamānā narendra yatrāgniyaunāś ca vasanti viprā; hy ayonayaḥ parvatayonayaś ca
13.105.26
yatra śakro varṣati sarvakāmān; yatra striyaḥ kāmacārāś caranti yatra cerṣyā nāsti nārīnarāṇāṃ; tatra tvāhaṃ hastinaṃ yātayiṣye
13.105.27
dhṛtarāṣṭra uvāca ye sarvabhūteṣu nivṛttakāmā; amāṃsādā nyastadaṇḍāś caranti na hiṃsanti sthāvaraṃ jaṅgamaṃ ca; bhūtānāṃ ye sarvabhūtātmabhūtāḥ
13.105.28
nirāśiṣo nirmamā vītarāgā; lābhālābhe tulyanindāpraśaṃsāḥ tathāvidhānām eṣa loko maharṣe; paraṃ gantā dhṛtarāṣṭro na tatra
13.105.29
gautama uvāca tataḥ paraṃ bhānti lokāḥ sanātanāḥ; supuṇyagandhā nirmalā vītaśokāḥ somasya rājñaḥ sadane mahātmanas; tatra tvāhaṃ hastinaṃ yātayiṣye
13.105.30
dhṛtarāṣṭra uvāca ye dānaśīlā na pratigṛhṇate sadā; na cāpy arthān ādadate parebhyaḥ yeṣām adeyam arhate nāsti kiṃ cit; sarvātithyāḥ suprasādā janāś ca
13.105.31
ye kṣantāro nābhijalpanti cānyāñ; śaktā bhūtvā satataṃ puṇyaśīlāḥ tathāvidhānām eṣa loko maharṣe; paraṃ gantā dhṛtarāṣṭro na tatra
13.105.32
gautama uvāca tataḥ paraṃ bhānti lokāḥ sanātanā; virajaso vitamaskā viśokāḥ ādityasya sumahāntaḥ suvṛttās; tatra tvāhaṃ hastinaṃ yātayiṣye
13.105.33
dhṛtarāṣṭra uvāca svādhyāyaśīlā guruśuśrūṣaṇe ratās; tapasvinaḥ suvratāḥ satyasaṃdhāḥ ācāryāṇām apratikūlabhāṣiṇo; nityotthitā gurukarmasv acodyāḥ
13.105.34
tathāvidhānām eṣa loko maharṣe; viśuddhānāṃ bhāvitavāṅmatīnām satye sthitānāṃ vedavidāṃ mahātmanāṃ; paraṃ gantā dhṛtarāṣṭro na tatra
13.105.35
gautama uvāca tataḥ pare bhānti lokāḥ sanātanāḥ; supuṇyagandhā virajā viśokāḥ varuṇasya rājñaḥ sadane mahātmanas; tatra tvāhaṃ hastinaṃ yātayiṣye
13.105.36
dhṛtarāṣṭra uvāca cāturmāsyair ye yajante janāḥ sadā; tatheṣṭīnāṃ daśaśataṃ prāpnuvanti ye cāgnihotraṃ juhvati śraddadhānā; yathānyāyaṃ trīṇi varṣāṇi viprāḥ
13.105.37
svadāriṇāṃ dharmadhure mahātmanāṃ; yathocite vartmani susthitānām dharmātmanām udvahatāṃ gatiṃ tāṃ; paraṃ gantā dhṛtarāṣṭro na tatra
13.105.38
gautama uvāca indrasya lokā virajā viśokā; duranvayāḥ kāṅkṣitā mānavānām tasyāhaṃ te bhavane bhūritejaso; rājann imaṃ hastinaṃ yātayiṣye
13.105.39
dhṛtarāṣṭra uvāca śatavarṣajīvī yaś ca śūro manuṣyo; vedādhyāyī yaś ca yajvāpramattaḥ ete sarve śakralokaṃ vrajanti; paraṃ gantā dhṛtarāṣṭro na tatra
13.105.40
gautama uvāca prājāpatyāḥ santi lokā mahānto; nākasya pṛṣṭhe puṣkalā vītaśokāḥ manīṣitāḥ sarvalokodbhavānāṃ; tatra tvāhaṃ hastinaṃ yātayiṣye
13.105.41
dhṛtarāṣṭra uvāca ye rājāno rājasūyābhiṣiktā; dharmātmāno rakṣitāraḥ prajānām ye cāśvamedhāvabhṛthāplutāṅgās; teṣāṃ lokā dhṛtarāṣṭro na tatra
13.105.42
gautama uvāca tataḥ paraṃ bhānti lokāḥ sanātanāḥ; supuṇyagandhā virajā vītaśokāḥ tasminn ahaṃ durlabhe tvāpradhṛṣye; gavāṃ loke hastinaṃ yātayiṣye
13.105.43
dhṛtarāṣṭra uvāca yo gosahasrī śatadaḥ samāṃ samāṃ; yo gośatī daśa dadyāc ca śaktyā tathā daśabhyo yaś ca dadyād ihaikāṃ; pañcabhyo vā dānaśīlas tathaikām
13.105.44
ye jīryante brahmacaryeṇa viprā; brāhmīṃ vācaṃ parirakṣanti caiva manasvinas tīrthayātrāparāyaṇās; te tatra modanti gavāṃ vimāne
13.105.45
prabhāsaṃ mānasaṃ puṇyaṃ puṣkarāṇi mahat saraḥ puṇyaṃ ca naimiṣaṃ tīrthaṃ bāhudāṃ karatoyinīm
13.105.46
gayāṃ gayaśiraś caiva vipāśāṃ sthūlavālukām tūṣṇīṃgaṅgāṃ daśagaṅgāṃ mahāhradam athāpi ca
13.105.47
gautamīṃ kauśikīṃ pākāṃ mahātmāno dhṛtavratāḥ sarasvatīdṛṣadvatyau yamunāṃ ye prayānti ca
13.105.48
tatra te divyasaṃsthānā divyamālyadharāḥ śivāḥ prayānti puṇyagandhāḍhyā dhṛtarāṣṭro na tatra vai
13.105.49
gautama uvāca yatra śītabhayaṃ nāsti na coṣṇabhayam aṇv api na kṣutpipāse na glānir na duḥkhaṃ na sukhaṃ tathā
13.105.50
na dveṣyo na priyaḥ kaś cin na bandhur na ripus tathā na jarāmaraṇe vāpi na puṇyaṃ na ca pātakam
13.105.51
tasmin virajasi sphīte prajñāsattvavyavasthite svayaṃbhubhavane puṇye hastinaṃ me yatiṣyati
13.105.52
dhṛtarāṣṭra uvāca nirmuktāḥ sarvasaṅgebhyo kṛtātmāno yatavratāḥ adhyātmayogasaṃsthāne yuktāḥ svargagatiṃ gatāḥ
13.105.53
te brahmabhavanaṃ puṇyaṃ prāpnuvantīha sāttvikāḥ na tatra dhṛtarāṣṭras te śakyo draṣṭuṃ mahāmune
13.105.54
gautama uvāca rathantaraṃ yatra bṛhac ca gīyate; yatra vedī puṇḍarīkaiḥ stṛṇoti yatropayāti haribhiḥ somapīthī; tatra tvāhaṃ hastinaṃ yātayiṣye
13.105.55
budhyāmi tvāṃ vṛtrahaṇaṃ śatakratuṃ; vyatikramantaṃ bhuvanāni viśvā kaccin na vācā vṛjinaṃ kadā cid; akārṣaṃ te manaso 'bhiṣaṅgāt
13.105.56
śakra uvāca yasmād imaṃ lokapathaṃ prajānām; anvāgamaṃ padavāde gajasya tasmād bhavān praṇataṃ mānuśāstu; bravīṣi yat tat karavāṇi sarvam
13.105.57
gautama uvāca śvetaṃ kareṇuṃ mama putranāgaṃ; yaṃ me 'hārṣīr daśavarṣāṇi bālam yo me vane vasato 'bhūd dvitīyas; tam eva me dehi surendra nāgam
13.105.58
śakra uvāca ayaṃ sutas te dvijamukhya nāgaś; cāghrāyate tvām abhivīkṣamāṇaḥ pādau ca te nāsikayopajighrate; śreyo mama dhyāhi namaś ca te 'stu
13.105.59
gautama uvāca śivaṃ sadaiveha surendra tubhyaṃ; dhyāyāmi pūjāṃ ca sadā prayuñje mamāpi tvaṃ śakra śivaṃ dadasva; tvayā dattaṃ pratigṛhṇāmi nāgam
13.105.60
śakra uvāca yeṣāṃ vedā nihitā vai guhāyāṃ; manīṣiṇāṃ sattvavatāṃ mahātmanām teṣāṃ tvayaikena mahātmanāsmi; buddhas tasmāt prītimāṃs te 'ham adya
13.105.61
hantaihi brāhmaṇa kṣipraṃ saha putreṇa hastinā prāpnuhi tvaṃ śubhāṃl lokān ahnāya ca cirāya ca
13.105.62
bhīṣma uvāca sa gautamaṃ puraskṛtya saha putreṇa hastinā divam ācakrame vajrī sadbhiḥ saha durāsadam
13.106.1
yudhiṣṭhira uvāca dānaṃ bahuvidhākāraṃ śāntiḥ satyam ahiṃsatā svadāratuṣṭiś coktā te phalaṃ dānasya caiva yat
13.106.2
pitāmahasya viditaṃ kim anyatra tapobalāt tapaso yat paraṃ te 'dya tan me vyākhyātum arhasi
13.106.3
bhīṣma uvāca tapaḥ pracakṣate yāvat tāval lokā yudhiṣṭhira mataṃ mama tu kaunteya tapo nānaśanāt param
13.106.4
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam bhagīrathasya saṃvādaṃ brahmaṇaś ca mahātmanaḥ
13.106.5
atītya suralokaṃ ca gavāṃ lokaṃ ca bhārata ṛṣilokaṃ ca so 'gacchad bhagīratha iti śrutiḥ
13.106.6
taṃ dṛṣṭvā sa vacaḥ prāha brahmā rājan bhagīratham kathaṃ bhagīrathāgās tvam imaṃ deśaṃ durāsadam
13.106.7
na hi devā na gandharvā na manuṣyā bhagīratha āyānty ataptatapasaḥ kathaṃ vai tvam ihāgataḥ
13.106.8
bhagīratha uvāca niḥśaṅkam annam adadaṃ brāhmaṇebhyaḥ; śataṃ sahasrāṇi sadaiva dānam brāhmaṃ vrataṃ nityam āsthāya viddhi; na tv evāhaṃ tasya phalād ihāgām
13.106.9
daśaikarātrān daśa pañcarātrān; ekādaśaikādaśakān kratūṃś ca jyotiṣṭomānāṃ ca śataṃ yad iṣṭaṃ; phalena tenāpi ca nāgato 'ham
13.106.10
yac cāvasaṃ jāhnavītīranityaḥ; śataṃ samās tapyamānas tapo 'ham adāṃ ca tatrāśvatarīsahasraṃ; nārīpuraṃ na ca tenāham āgām
13.106.11
daśāyutāni cāśvānām ayutāni ca viṃśatim puṣkareṣu dvijātibhyaḥ prādāṃ gāś ca sahasraśaḥ
13.106.12
suvarṇacandroḍupadhāriṇīnāṃ; kanyottamānām adadaṃ sragviṇīnām ṣaṣṭiṃ sahasrāṇi vibhūṣitānāṃ; jāmbūnadair ābharaṇair na tena
13.106.13
daśārbudāny adadaṃ gosavejyāsv; ekaikaśo daśa gā lokanātha samānavatsāḥ payasā samanvitāḥ; suvarṇakāṃsyopaduhā na tena
13.106.14
aptoryāmeṣu niyatam ekaikasmin daśādadam gṛṣṭīnāṃ kṣīradātrīṇāṃ rohiṇīnāṃ na tena ca
13.106.15
dogdhrīṇāṃ vai gavāṃ caiva prayutāni daśaiva ha prādāṃ daśaguṇaṃ brahman na ca tenāham āgataḥ
13.106.16
vājināṃ bāhlijātānām ayutāny adadaṃ daśa karkāṇāṃ hemamālānāṃ na ca tenāham āgataḥ
13.106.17
koṭīś ca kāñcanasyāṣṭau prādāṃ brahman daśa tv aham ekaikasmin kratau tena phalenāhaṃ na cāgataḥ
13.106.18
vājināṃ śyāmakarṇānāṃ haritānāṃ pitāmaha prādāṃ hemasrajāṃ brahman koṭīr daśa ca sapta ca
13.106.19
īṣādantān mahākāyān kāñcanasragvibhūṣitān patnīmataḥ sahasrāṇi prāyacchaṃ daśa sapta ca
13.106.20
alaṃkṛtānāṃ deveśa divyaiḥ kanakabhūṣaṇaiḥ rathānāṃ kāñcanāṅgānāṃ sahasrāṇy adadaṃ daśa sapta cānyāni yuktāni vājibhiḥ samalaṃkṛtaiḥ
13.106.21
dakṣiṇāvayavāḥ ke cid vedair ye saṃprakīrtitāḥ vājapeyeṣu daśasu prādāṃ tenāpi nāpy aham
13.106.22
śakratulyaprabhāvānām ijyayā vikrameṇa ca sahasraṃ niṣkakaṇṭhānām adadaṃ dakṣiṇām aham
13.106.23
vijitya nṛpatīn sarvān makhair iṣṭvā pitāmaha aṣṭabhyo rājasūyebhyo na ca tenāham āgataḥ
13.106.24
srotaś ca yāvad gaṅgāyāś channam āsīj jagatpate dakṣiṇābhiḥ pravṛttābhir mama nāgāṃ ca tatkṛte
13.106.25
vājināṃ ca sahasre dve suvarṇaśatabhūṣite varaṃ grāmaśataṃ cāham ekaikasya tridhādadam tapasvī niyatāhāraḥ śamam āsthāya vāgyataḥ
13.106.26
dīrghakālaṃ himavati gaṅgāyāś ca durutsahām mūrdhnā dhārāṃ mahādevaḥ śirasā yām adhārayat na tenāpy aham āgacchaṃ phaleneha pitāmaha
13.106.27
śamyākṣepair ayajaṃ yac ca devān; sadyaskānām ayutaiś cāpi yat tat trayodaśadvādaśāhāṃś ca deva; sapauṇḍarīkān na ca teṣāṃ phalena
13.106.28
aṣṭau sahasrāṇi kakudminām ahaṃ; śuklarṣabhāṇām adadaṃ brāhmaṇebhyaḥ ekaikaṃ vai kāñcanaṃ śṛṅgam ebhyaḥ; patnīś caiṣām adadaṃ niṣkakaṇṭhīḥ
13.106.29
hiraṇyaratnanicitān adadaṃ ratnaparvatān dhanadhānyasamṛddhāṃś ca grāmāñ śatasahasraśaḥ
13.106.30
śataṃ śatānāṃ gṛṣṭīnām adadaṃ cāpy atandritaḥ iṣṭvānekair mahāyajñair brāhmaṇebhyo na tena ca
13.106.31
ekādaśāhair ayajaṃ sadakṣiṇair; dvirdvādaśāhair aśvamedhaiś ca deva ārkāyaṇaiḥ ṣoḍaśabhiś ca brahmaṃs; teṣāṃ phaleneha na cāgato 'smi
13.106.32
niṣkaikakaṇṭham adadaṃ yojanāyataṃ; tad vistīrṇaṃ kāñcanapādapānām vanaṃ cūtānāṃ ratnavibhūṣitānāṃ; na caiva teṣām āgato 'haṃ phalena
13.106.33
turāyaṇaṃ hi vratam apradhṛṣyam; akrodhano 'karavaṃ triṃśato 'bdān śataṃ gavām aṣṭa śatāni caiva; dine dine hy adadaṃ brāhmaṇebhyaḥ
13.106.34
payasvinīnām atha rohiṇīnāṃ; tathaiva cāpy anaḍuhāṃ lokanātha prādāṃ nityaṃ brāhmaṇebhyaḥ sureśa; nehāgatas tena phalena cāham
13.106.35
triṃśad agnim ahaṃ brahmann ayajaṃ yac ca nityadā aṣṭābhiḥ sarvamedhaiś ca naramedhaiś ca saptabhiḥ
13.106.36
daśabhir viśvajidbhiś ca śatair aṣṭādaśottaraiḥ na caiva teṣāṃ deveśa phalenāham ihāgataḥ
13.106.37
sarayvāṃ bāhudāyāṃ ca gaṅgāyām atha naimiṣe gavāṃ śatānām ayutam adadaṃ na ca tena vai
13.106.38
indreṇa guhyaṃ nihitaṃ vai guhāyāṃ; yad bhārgavas tapasehābhyavindat jājvalyamānam uśanastejaseha; tat sādhayām āsa mahaṃ vareṇyam
13.106.39
tato me brāhmaṇās tuṣṭās tasmin karmaṇi sādhite sahasram ṛṣayaś cāsan ye vai tatra samāgatāḥ uktas tair asmi gaccha tvaṃ brahmalokam iti prabho
13.106.40
prītenoktaḥ sahasreṇa brāhmaṇānām ahaṃ prabho imaṃ lokam anuprāpto mā bhūt te 'tra vicāraṇā
13.106.41
kāmaṃ yathāvad vihitaṃ vidhātrā; pṛṣṭena vācyaṃ tu mayā yathāvat tapo hi nānyac cānaśanān mataṃ me; namo 'stu te devavara prasīda
13.106.42
bhīṣma uvāca ity uktavantaṃ taṃ brahmā rājānaṃ sma bhagīratham pūjayām āsa pūjārhaṃ vidhidṛṣṭena karmaṇā
13.107.1
yudhiṣṭhira uvāca śatāyur uktaḥ puruṣaḥ śatavīryaś ca vaidike kasmān mriyante puruṣā bālā api pitāmaha
13.107.2
āyuṣmān kena bhavati svalpāyur vāpi mānavaḥ kena vā labhate kīrtiṃ kena vā labhate śriyam
13.107.3
tapasā brahmacaryeṇa japair homais tathauṣadhaiḥ janmanā yadi vācārāt tan me brūhi pitāmaha
13.107.4
bhīṣma uvāca atra te vartayiṣyāmi yan māṃ tvam anupṛcchasi alpāyur yena bhavati dīrghāyur vāpi mānavaḥ
13.107.5
yena vā labhate kīrtiṃ yena vā labhate śriyam yathā ca vartan puruṣaḥ śreyasā saṃprayujyate
13.107.6
ācārāl labhate hy āyur ācārāl labhate śriyam ācārāt kīrtim āpnoti puruṣaḥ pretya ceha ca
13.107.7
durācāro hi puruṣo nehāyur vindate mahat trasanti yasmād bhūtāni tathā paribhavanti ca
13.107.8
tasmāt kuryād ihācāraṃ ya icched bhūtim ātmanaḥ api pāpaśarīrasya ācāro hanty alakṣaṇam
13.107.9
ācāralakṣaṇo dharmaḥ santaś cācāralakṣaṇāḥ sādhūnāṃ ca yathā vṛttam etad ācāralakṣaṇam
13.107.10
apy adṛṣṭaṃ śrutaṃ vāpi puruṣaṃ dharmacāriṇam bhūtikarmāṇi kurvāṇaṃ taṃ janāḥ kurvate priyam
13.107.11
ye nāstikā niṣkriyāś ca guruśāstrātilaṅghinaḥ adharmajñā durācārās te bhavanti gatāyuṣaḥ
13.107.12
viśīlā bhinnamaryādā nityaṃ saṃkīrṇamaithunāḥ alpāyuṣo bhavantīha narā nirayagāminaḥ
13.107.13
sarvalakṣaṇahīno 'pi samudācāravān naraḥ śraddadhāno 'nasūyaś ca śataṃ varṣāṇi jīvati
13.107.14
akrodhanaḥ satyavādī bhūtānām avihiṃsakaḥ anasūyur ajihmaś ca śataṃ varṣāṇi jīvati
13.107.15
loṣṭamardī tṛṇacchedī nakhakhādī ca yo naraḥ nityocchiṣṭaḥ saṃkusuko nehāyur vindate mahat
13.107.16
brāhme muhūrte budhyeta dharmārthau cānucintayet utthāyācamya tiṣṭheta pūrvāṃ saṃdhyāṃ kṛtāñjaliḥ
13.107.17
evam evāparāṃ saṃdhyāṃ samupāsīta vāgyataḥ nekṣetādityam udyantaṃ nāstaṃ yāntaṃ kadā cana
13.107.18
ṛṣayo dīrghasaṃdhyatvād dīrgham āyur avāpnuvan tasmāt tiṣṭhet sadā pūrvāṃ paścimāṃ caiva vāgyataḥ
13.107.19
ye ca pūrvām upāsante dvijāḥ saṃdhyāṃ na paścimām sarvāṃs tān dhārmiko rājā śūdrakarmāṇi kārayet
13.107.20
paradārā na gantavyāḥ sarvavarṇeṣu karhi cit na hīdṛśam anāyuṣyaṃ loke kiṃ cana vidyate yādṛśaṃ puruṣasyeha paradāropasevanam
13.107.21
prasādhanaṃ ca keśānām añjanaṃ dantadhāvanam pūrvāhṇa eva kurvīta devatānāṃ ca pūjanam
13.107.22
purīṣamūtre nodīkṣen nādhitiṣṭhet kadā cana udakyayā ca saṃbhāṣāṃ na kurvīta kadā cana
13.107.23
notsṛjeta purīṣaṃ ca kṣetre grāmasya cāntike ubhe mūtrapurīṣe tu nāpsu kuryāt kadā cana
13.107.24
prāṅmukho nityam aśnīyād vāgyato 'nnam akutsayan praskandayec ca manasā bhuktvā cāgnim upaspṛśet
13.107.25
āyuṣyaṃ prāṅmukho bhuṅkte yaśasyaṃ dakṣiṇāmukhaḥ dhanyaṃ paścānmukho bhuṅkte ṛtaṃ bhuṅkte udaṅmukhaḥ
13.107.26
nādhitiṣṭhet tuṣāñ jātu keśabhasmakapālikāḥ anyasya cāpy upasthānaṃ dūrataḥ parivarjayet
13.107.27
śāntihomāṃś ca kurvīta sāvitrāṇi ca kārayet niṣaṇṇaś cāpi khādeta na tu gacchan kathaṃ cana
13.107.28
mūtraṃ na tiṣṭhatā kāryaṃ na bhasmani na govraje
13.107.29
ārdrapādas tu bhuñjīta nārdrapādas tu saṃviśet ārdrapādas tu bhuñjāno varṣāṇāṃ jīvate śatam
13.107.30
trīṇi tejāṃsi nocchiṣṭa ālabheta kadā cana agniṃ gāṃ brāhmaṇaṃ caiva tathāsyāyur na riṣyate
13.107.31
trīṇi tejāṃsi nocchiṣṭa udīkṣeta kadā cana sūryācandramasau caiva nakṣatrāṇi ca sarvaśaḥ
13.107.32
ūrdhvaṃ prāṇā hy utkrāmanti yūnaḥ sthavira āyati pratyutthānābhivādābhyāṃ punas tān pratipadyate
13.107.33
abhivādayeta vṛddhāṃś ca āsanaṃ caiva dāpayet kṛtāñjalir upāsīta gacchantaṃ pṛṣṭhato 'nviyāt
13.107.34
na cāsītāsane bhinne bhinnaṃ kāṃsyaṃ ca varjayet naikavastreṇa bhoktavyaṃ na nagnaḥ snātum arhati svaptavyaṃ naiva nagnena na cocchiṣṭo 'pi saṃviśet
13.107.35
ucchiṣṭo na spṛśec chīrṣaṃ sarve prāṇās tadāśrayāḥ keśagrahān prahārāṃś ca śirasy etān vivarjayet
13.107.36
na pāṇibhyām ubhābhyāṃ ca kaṇḍūyej jātu vai śiraḥ na cābhīkṣṇaṃ śiraḥ snāyāt tathāsyāyur na riṣyate
13.107.37
śiraḥsnātaś ca tailena nāṅgaṃ kiṃ cid upaspṛśet tilapiṣṭaṃ na cāśnīyāt tathāyur vindate mahat
13.107.38
nādhyāpayet tathocchiṣṭo nādhīyīta kadā cana vāte ca pūtigandhe ca manasāpi na cintayet
13.107.39
atra gāthā yamodgītāḥ kīrtayanti purāvidaḥ āyur asya nikṛntāmi prajām asyādade tathā
13.107.40
ya ucchiṣṭaḥ pravadati svādhyāyaṃ cādhigacchati yaś cānadhyāyakāle 'pi mohād abhyasyati dvijaḥ tasmād yukto 'py anadhyāye nādhīyīta kadā cana
13.107.41
praty ādityaṃ praty anilaṃ prati gāṃ ca prati dvijān ye mehanti ca panthānaṃ te bhavanti gatāyuṣaḥ
13.107.42
ubhe mūtrapurīṣe tu divā kuryād udaṅmukhaḥ dakṣiṇābhimukho rātrau tathāsyāyur na riṣyate
13.107.43
trīn kṛśān nāvajānīyād dīrgham āyur jijīviṣuḥ brāhmaṇaṃ kṣatriyaṃ sarpaṃ sarve hy āśīviṣās trayaḥ
13.107.44
dahaty āśīviṣaḥ kruddho yāvat paśyati cakṣuṣā kṣatriyo 'pi dahet kruddho yāvat spṛśati tejasā
13.107.45
brāhmaṇas tu kulaṃ hanyād dhyānenāvekṣitena ca tasmād etat trayaṃ yatnād upaseveta paṇḍitaḥ
13.107.46
guruṇā vairanirbandho na kartavyaḥ kadā cana anumānyaḥ prasādyaś ca guruḥ kruddho yudhiṣṭhira
13.107.47
samyaṅ mithyāpravṛtte 'pi vartitavyaṃ gurāv iha gurunindā dahaty āyur manuṣyāṇāṃ na saṃśayaḥ
13.107.48
dūrād āvasathān mūtraṃ dūrāt pādāvasecanam ucchiṣṭotsarjanaṃ caiva dūre kāryaṃ hitaiṣiṇā
13.107.49
nātikalpaṃ nātisāyaṃ na ca madhyaṃdine sthite nājñātaiḥ saha gaccheta naiko na vṛṣalaiḥ saha
13.107.50
panthā deyo brāhmaṇāya gobhyo rājabhya eva ca vṛddhāya bhārataptāya garbhiṇyai durbalāya ca
13.107.51
pradakṣiṇaṃ ca kurvīta parijñātān vanaspatīn catuṣpathān prakurvīta sarvān eva pradakṣiṇān
13.107.52
madhyaṃdine niśākāle madhyarātre ca sarvadā catuṣpathān na seveta ubhe saṃdhye tathaiva ca
13.107.53
upānahau ca vastraṃ ca dhṛtam anyair na dhārayet brahmacārī ca nityaṃ syāt pādaṃ pādena nākramet
13.107.54
amāvāsyāṃ paurṇamāsyāṃ caturdaśyāṃ ca sarvaśaḥ aṣṭamyāṃ sarvapakṣāṇāṃ brahmacārī sadā bhavet
13.107.55
vṛthā māṃsaṃ na khādeta pṛṣṭhamāṃsaṃ tathaiva ca ākrośaṃ parivādaṃ ca paiśunyaṃ ca vivarjayet
13.107.56
nāruṃtudaḥ syān na nṛśaṃsavādī; na hīnataḥ param abhyādadīta yayāsya vācā para udvijeta; na tāṃ vaded ruśatīṃ pāpalokyām
13.107.57
vāksāyakā vadanān niṣpatanti; yair āhataḥ śocati rātryahāni parasya nāmarmasu te patanti; tān paṇḍito nāvasṛjet pareṣu
13.107.58
rohate sāyakair viddhaṃ vanaṃ paraśunā hatam vācā duruktaṃ bībhatsaṃ na saṃrohati vākkṣatam
13.107.59
hīnāṅgān atiriktāṅgān vidyāhīnān vayodhikān rūpadraviṇahīnāṃś ca sattvahīnāṃś ca nākṣipet
13.107.60
nāstikyaṃ vedanindāṃ ca devatānāṃ ca kutsanam dveṣastambhābhimānāṃś ca taikṣṇyaṃ ca parivarjayet
13.107.61
parasya daṇḍaṃ nodyacchet kroddho nainaṃ nipātayet anyatra putrāc chiṣyād vā śikṣārthaṃ tāḍanaṃ smṛtam
13.107.62
na brāhmaṇān parivaden nakṣatrāṇi na nirdiśet tithiṃ pakṣasya na brūyāt tathāsyāyur na riṣyate
13.107.63
kṛtvā mūtrapurīṣe tu rathyām ākramya vā punaḥ pādaprakṣālanaṃ kuryāt svādhyāye bhojane tathā
13.107.64
trīṇi devāḥ pavitrāṇi brāhmaṇānām akalpayan adṛṣṭam adbhir nirṇiktaṃ yac ca vācā praśasyate
13.107.65
saṃyāvaṃ kṛsaraṃ māṃsaṃ śaṣkulī pāyasaṃ tathā ātmārthaṃ na prakartavyaṃ devārthaṃ tu prakalpayet
13.107.66
nityam agniṃ paricared bhikṣāṃ dadyāc ca nityadā vāgyato dantakāṣṭhaṃ ca nityam eva samācaret na cābhyuditaśāyī syāt prāyaścittī tathā bhavet
13.107.67
mātāpitaram utthāya pūrvam evābhivādayet ācāryam atha vāpy enaṃ tathāyur vindate mahat
13.107.68
varjayed dantakāṣṭhāni varjanīyāni nityaśaḥ bhakṣayec chāstradṛṣṭāni parvasv api ca varjayet
13.107.69
udaṅmukhaś ca satataṃ śaucaṃ kuryāt samāhitaḥ
13.107.70
akṛtvā devatāpūjāṃ nānyaṃ gacchet kadā cana anyatra tu guruṃ vṛddhaṃ dhārmikaṃ vā vicakṣaṇam
13.107.71
avalokyo na cādarśo malino buddhimattaraiḥ na cājñātāṃ striyaṃ gacched garbhiṇīṃ vā kadā cana
13.107.72
udakśirā na svapeta tathā pratyakśirā na ca prākśirās tu svaped vidvān atha vā dakṣiṇāśirāḥ
13.107.73
na bhagne nāvadīrṇe vā śayane prasvapeta ca nāntardhāne na saṃyukte na ca tiryak kadā cana
13.107.74
na nagnaḥ karhi cit snāyān na niśāyāṃ kadā cana snātvā ca nāvamṛjyeta gātrāṇi suvicakṣaṇaḥ
13.107.75
na cānulimped asnātvā snātvā vāso na nirdhunet ārdra eva tu vāsāṃsi nityaṃ seveta mānavaḥ srajaś ca nāvakarṣeta na bahir dhārayeta ca
13.107.76
raktamālyaṃ na dhāryaṃ syāc chuklaṃ dhāryaṃ tu paṇḍitaiḥ varjayitvā tu kamalaṃ tathā kuvalayaṃ vibho
13.107.77
raktaṃ śirasi dhāryaṃ tu tathā vāneyam ity api kāñcanī caiva yā mālā na sā duṣyati karhi cit snātasya varṇakaṃ nityam ārdraṃ dadyād viśāṃ pate
13.107.78
viparyayaṃ na kurvīta vāsaso buddhimān naraḥ tathā nānyadhṛtaṃ dhāryaṃ na cāpadaśam eva ca
13.107.79
anyad eva bhaved vāsaḥ śayanīye narottama anyad rathyāsu devānām arcāyām anyad eva hi
13.107.80
priyaṅgucandanābhyāṃ ca bilvena tagareṇa ca pṛthag evānulimpeta kesareṇa ca buddhimān
13.107.81
upavāsaṃ ca kurvīta snātaḥ śucir alaṃkṛtaḥ parvakāleṣu sarveṣu brahmacārī sadā bhavet
13.107.82
nālīḍhayā parihataṃ bhakṣayīta kadā cana tathā noddhṛtasārāṇi prekṣatāṃ nāpradāya ca
13.107.83
na saṃnikṛṣṭo medhāvī nāśucir na ca satsu ca pratiṣiddhān na dharmeṣu bhakṣān bhuñjīta pṛṣṭhataḥ
13.107.84
pippalaṃ ca vaṭaṃ caiva śaṇaśākaṃ tathaiva ca udumbaraṃ na khādec ca bhavārthī puruṣottamaḥ
13.107.85
ājaṃ gavyaṃ ca yan māṃsaṃ māyūraṃ caiva varjayet varjayec chuṣkamāṃsaṃ ca tathā paryuṣitaṃ ca yat
13.107.86
na pāṇau lavaṇaṃ vidvān prāśnīyān na ca rātriṣu dadhisaktūn na bhuñjīta vṛthāmāṃsaṃ ca varjayet
13.107.87
vālena tu na bhuñjīta paraśrāddhaṃ tathaiva ca sāyaṃ prātaś ca bhuñjīta nāntarāle samāhitaḥ
13.107.88
vāgyato naikavastraś ca nāsaṃviṣṭaḥ kadā cana bhūmau sadaiva nāśnīyān nānāsīno na śabdavat
13.107.89
toyapūrvaṃ pradāyānnam atithibhyo viśāṃ pate paścād bhuñjīta medhāvī na cāpy anyamanā naraḥ
13.107.90
samānam ekapaṅktyāṃ tu bhojyam annaṃ nareśvara viṣaṃ hālāhalaṃ bhuṅkte yo 'pradāya suhṛjjane
13.107.91
pānīyaṃ pāyasaṃ sarpir dadhisaktumadhūny api nirasya śeṣam eteṣāṃ na pradeyaṃ tu kasya cit
13.107.92
bhuñjāno manujavyāghra naiva śaṅkāṃ samācaret dadhi cāpy anupānaṃ vai na kartavyaṃ bhavārthinā
13.107.93
ācamya caiva hastena parisrāvya tathodakam aṅguṣṭhaṃ caraṇasyātha dakṣiṇasyāvasecayet
13.107.94
pāṇiṃ mūrdhni samādhāya spṛṣṭvā cāgniṃ samāhitaḥ jñātiśraiṣṭhyam avāpnoti prayogakuśalo naraḥ
13.107.95
adbhiḥ prāṇān samālabhya nābhiṃ pāṇitalena ca spṛśaṃś caiva pratiṣṭheta na cāpy ārdreṇa pāṇinā
13.107.96
aṅguṣṭhasyāntarāle ca brāhmaṃ tīrtham udāhṛtam kaniṣṭhikāyāḥ paścāt tu devatīrtham ihocyate
13.107.97
aṅguṣṭhasya ca yan madhyaṃ pradeśinyāś ca bhārata tena pitryāṇi kurvīta spṛṣṭvāpo nyāyatas tathā
13.107.98
parāpavādaṃ na brūyān nāpriyaṃ ca kadā cana na manyuḥ kaś cid utpādyaḥ puruṣeṇa bhavārthinā
13.107.99
patitais tu kathāṃ necched darśanaṃ cāpi varjayet saṃsargaṃ ca na gaccheta tathāyur vindate mahat
13.107.100
na divā maithunaṃ gacchen na kanyāṃ na ca bandhakīm na cāsnātāṃ striyaṃ gacchet tathāyur vindate mahat
13.107.101
sve sve tīrthe samācamya kārye samupakalpite triḥ pītvāpo dviḥ pramṛjya kṛtaśauco bhaven naraḥ
13.107.102
indriyāṇi sakṛt spṛśya trir abhyukṣya ca mānavaḥ kurvīta pitryaṃ daivaṃ ca vedadṛṣṭena karmaṇā
13.107.103
brāhmaṇārthe ca yac chaucaṃ tac ca me śṛṇu kaurava pravṛttaṃ ca hitaṃ coktvā bhojanādyantayos tathā
13.107.104
sarvaśauceṣu brāhmeṇa tīrthena samupaspṛśet niṣṭhīvya tu tathā kṣutvā spṛśyāpo hi śucir bhavet
13.107.105
vṛddho jñātis tathā mitraṃ daridro yo bhaved api gṛhe vāsayitavyās te dhanyam āyuṣyam eva ca
13.107.106
gṛhe pārāvatā dhanyāḥ śukāś ca sahasārikāḥ gṛheṣv ete na pāpāya tathā vai tailapāyikāḥ
13.107.107
uddīpakāś ca gṛdhrāś ca kapotā bhramarās tathā niviśeyur yadā tatra śāntim eva tadācaret
13.107.108
amaṅgalyāni caitāni tathākrośo mahātmanām mahātmanāṃ ca guhyāni na vaktavyāni karhi cit
13.107.109
agamyāś ca na gaccheta rājapatnīḥ sakhīs tathā vaidyānāṃ bālavṛddhānāṃ bhṛtyānāṃ ca yudhiṣṭhira
13.107.110
bandhūnāṃ brāhmaṇānāṃ ca tathā śāraṇikasya ca saṃbandhināṃ ca rājendra tathāyur vindate mahat
13.107.111
brāhmaṇasthapatibhyāṃ ca nirmitaṃ yan niveśanam tad āvaset sadā prājño bhavārthī manujeśvara
13.107.112
saṃdhyāyāṃ na svaped rājan vidyāṃ na ca samācaret na bhuñjīta ca medhāvī tathāyur vindate mahat
13.107.113
naktaṃ na kuryāt pitryāṇi bhuktvā caiva prasādhanam pānīyasya kriyā naktaṃ na kāryā bhūtim icchatā
13.107.114
varjanīyāś ca vai nityaṃ saktavo niśi bhārata śeṣāṇi cāvadātāni pānīyaṃ caiva bhojane
13.107.115
sauhityaṃ ca na kartavyaṃ rātrau naiva samācaret dvijacchedaṃ na kurvīta bhuktvā na ca samācaret
13.107.116
mahākulaprasūtāṃ ca praśastāṃ lakṣaṇais tathā vayaḥsthāṃ ca mahāprājña kanyām āvoḍhum arhati
13.107.117
apatyam utpādya tataḥ pratiṣṭhāpya kulaṃ tathā putrāḥ pradeyā jñāneṣu kuladharmeṣu bhārata
13.107.118
kanyā cotpādya dātavyā kulaputrāya dhīmate putrā niveśyāś ca kulād bhṛtyā labhyāś ca bhārata
13.107.119
śiraḥsnāto 'tha kurvīta daivaṃ pitryam athāpi ca nakṣatre na ca kurvīta yasmiñ jāto bhaven naraḥ na proṣṭhapadayoḥ kāryaṃ tathāgneye ca bhārata
13.107.120
dāruṇeṣu ca sarveṣu pratyahaṃ ca vivarjayet jyotiṣe yāni coktāni tāni sarvāṇi varjayet
13.107.121
prāṅmukhaḥ śmaśrukarmāṇi kārayeta samāhitaḥ udaṅmukho vā rājendra tathāyur vindate mahat
13.107.122
parivādaṃ na ca brūyāt pareṣām ātmanas tathā parivādo na dharmāya procyate bharatarṣabha
13.107.123
varjayed vyaṅginīṃ nārīṃ tathā kanyāṃ narottama samārṣāṃ vyaṅgitāṃ caiva mātuḥ svakulajāṃ tathā
13.107.124
vṛddhāṃ pravrajitāṃ caiva tathaiva ca pativratām tathātikṛṣṇavarṇāṃ ca varṇotkṛṣṭāṃ ca varjayet
13.107.125
ayoniṃ ca viyoniṃ ca na gaccheta vicakṣaṇaḥ piṅgalāṃ kuṣṭhinīṃ nārīṃ na tvam āvoḍhum arhasi
13.107.126
apasmārikule jātāṃ nihīnāṃ caiva varjayet śvitriṇāṃ ca kule jātāṃ trayāṇāṃ manujeśvara
13.107.127
lakṣaṇair anvitā yā ca praśastā yā ca lakṣaṇaiḥ manojñā darśanīyā ca tāṃ bhavān voḍhum arhati
13.107.128
mahākule niveṣṭavyaṃ sadṛśe vā yudhiṣṭhira avarā patitā caiva na grāhyā bhūtim icchatā
13.107.129
agnīn utpādya yatnena kriyāḥ suvihitāś ca yāḥ vedeṣu brāhmaṇaiḥ proktās tāś ca sarvāḥ samācaret
13.107.130
na cerṣyā strīṣu kartavyā dārā rakṣyāś ca sarvaśaḥ anāyuṣyā bhaved īrṣyā tasmād īrṣyāṃ vivarjayet
13.107.131
anāyuṣyo divāsvapnas tathābhyuditaśāyitā prātar niśāyāṃ ca tathā ye cocchiṣṭāḥ svapanti vai
13.107.132
pāradāryam anāyuṣyaṃ nāpitocchiṣṭatā tathā yatnato vai na kartavyam abhyāsaś caiva bhārata
13.107.133
saṃdhyāṃ na bhuñjen na snāyān na purīṣaṃ samutsṛjet prayataś ca bhavet tasyāṃ na ca kiṃ cit samācaret
13.107.134
brāhmaṇān pūjayec cāpi tathā snātvā narādhipa devāṃś ca praṇamet snāto gurūṃś cāpy abhivādayet
13.107.135
animantrito na gaccheta yajñaṃ gacchet tu darśakaḥ animantrite hy anāyuṣyaṃ gamanaṃ tatra bhārata
13.107.136
na caikena parivrājyaṃ na gantavyaṃ tathā niśi anāgatāyāṃ saṃdhyāyāṃ paścimāyāṃ gṛhe vaset
13.107.137
mātuḥ pitur gurūṇāṃ ca kāryam evānuśāsanam hitaṃ vāpy ahitaṃ vāpi na vicāryaṃ nararṣabha
13.107.138
dhanurvede ca vede ca yatnaḥ kāryo narādhipa hastipṛṣṭhe 'śvapṛṣṭhe ca rathacaryāsu caiva ha yatnavān bhava rājendra yatnavān sukham edhate
13.107.139
apradhṛṣyaś ca śatrūṇāṃ bhṛtyānāṃ svajanasya ca prajāpālanayuktaś ca na kṣatiṃ labhate kva cit
13.107.140
yuktiśāstraṃ ca te jñeyaṃ śabdaśāstraṃ ca bhārata gandharvaśāstraṃ ca kalāḥ parijñeyā narādhipa
13.107.141
purāṇam itihāsāś ca tathākhyānāni yāni ca mahātmanāṃ ca caritaṃ śrotavyaṃ nityam eva te
13.107.142
patnīṃ rajasvalāṃ caiva nābhigacchen na cāhvayet snātāṃ caturthe divase rātrau gacched vicakṣaṇaḥ
13.107.143
pañcame divase nārī ṣaṣṭhe 'hani pumān bhavet etena vidhinā patnīm upagaccheta paṇḍitaḥ
13.107.144
jñātisaṃbandhimitrāṇi pūjanīyāni nityaśaḥ yaṣṭavyaṃ ca yathāśakti yajñair vividhadakṣiṇaiḥ ataūrdhvam araṇyaṃ ca sevitavyaṃ narādhipa
13.107.145
eṣa te lakṣaṇoddeśa āyuṣyāṇāṃ prakīrtitaḥ śeṣas traividyavṛddhebhyaḥ pratyāhāryo yudhiṣṭhira
13.107.146
ācāro bhūtijanana ācāraḥ kīrtivardhanaḥ ācārād vardhate hy āyur ācāro hanty alakṣaṇam
13.107.147
āgamānāṃ hi sarveṣām ācāraḥ śreṣṭha ucyate ācāraprabhavo dharmo dharmād āyur vivardhate
13.107.148
etad yaśasyam āyuṣyaṃ svargyaṃ svastyayanaṃ mahat anukampatā sarvavarṇān brahmaṇā samudāhṛtam
13.108.1
yudhiṣṭhira uvāca yathā jyeṣṭhaḥ kaniṣṭheṣu vartate bharatarṣabha kaniṣṭhāś ca yathā jyeṣṭhe varteraṃs tad bravīhi me
13.108.2
bhīṣma uvāca jyeṣṭhavat tāta vartasva jyeṣṭho hi satataṃ bhavān guror garīyasī vṛttir yā cec chiṣyasya bhārata
13.108.3
na gurāv akṛtaprajñe śakyaṃ śiṣyeṇa vartitum guror hi dīrghadarśitvaṃ yat tac chiṣyasya bhārata
13.108.4
andhaḥ syād andhavelāyāṃ jaḍaḥ syād api vā budhaḥ parihāreṇa tad brūyād yas teṣāṃ syād vyatikramaḥ
13.108.5
pratyakṣaṃ bhinnahṛdayā bhedayeyuḥ kṛtaṃ narāḥ śriyābhitaptāḥ kaunteya bhedakāmās tathārayaḥ
13.108.6
jyeṣṭhaḥ kulaṃ vardhayati vināśayati vā punaḥ hanti sarvam api jyeṣṭhaḥ kulaṃ yatrāvajāyate
13.108.7
atha yo vinikurvīta jyeṣṭho bhrātā yavīyasaḥ ajyeṣṭhaḥ syād abhāgaś ca niyamyo rājabhiś ca saḥ
13.108.8
nikṛtī hi naro lokān pāpān gacchaty asaṃśayam vidulasyeva tat puṣpaṃ moghaṃ janayituḥ smṛtam
13.108.9
sarvānarthaḥ kule yatra jāyate pāpapūruṣaḥ akīrtiṃ janayaty eva kīrtim antardadhāti ca
13.108.10
sarve cāpi vikarmasthā bhāgaṃ nārhanti sodarāḥ nāpradāya kaniṣṭhebhyo jyeṣṭhaḥ kurvīta yautakam
13.108.11
anujaṃ hi pitur dāyo jaṅghāśramaphalo 'dhvagaḥ svayam īhitalabdhaṃ tu nākāmo dātum arhati
13.108.12
bhrātṝṇām avibhaktānām utthānam api cet saha na putrabhāgaṃ viṣamaṃ pitā dadyāt kathaṃ cana
13.108.13
na jyeṣṭhān avamanyeta duṣkṛtaḥ sukṛto 'pi vā yadi strī yady avarajaḥ śreyaḥ paśyet tathācaret dharmaṃ hi śreya ity āhur iti dharmavido viduḥ
13.108.14
daśācāryān upādhyāya upādhyāyān pitā daśa daśa caiva pitṝn mātā sarvāṃ vā pṛthivīm api
13.108.15
gauraveṇābhibhavati nāsti mātṛsamo guruḥ mātā garīyasī yac ca tenaitāṃ manyate janaḥ
13.108.16
jyeṣṭho bhrātā pitṛsamo mṛte pitari bhārata sa hy eṣāṃ vṛttidātā syāt sa caitān paripālayet
13.108.17
kaniṣṭhās taṃ namasyeran sarve chandānuvartinaḥ tam eva copajīveran yathaiva pitaraṃ tathā
13.108.18
śarīram etau sṛjataḥ pitā mātā ca bhārata ācāryaśāstā yā jātiḥ sā satyā sājarāmarā
13.108.19
jyeṣṭhā mātṛsamā cāpi bhaginī bharatarṣabha bhrātur bhāryā ca tadvat syād yasyā bālye stanaṃ pibet
13.109.1
yudhiṣṭhira uvāca sarveṣām eva varṇānāṃ mlecchānāṃ ca pitāmaha upavāse matir iyaṃ kāraṇaṃ ca na vidmahe
13.109.2
brahmakṣatreṇa niyamāś cartavyā iti naḥ śrutam upavāse kathaṃ teṣāṃ kṛtyam asti pitāmaha
13.109.3
niyamaṃ copavāsānāṃ sarveṣāṃ brūhi pārthiva avāpnoti gatiṃ kāṃ ca upavāsaparāyaṇaḥ
13.109.4
upavāsaḥ paraṃ puṇyam upavāsaḥ parāyaṇam upoṣyeha naraśreṣṭha kiṃ phalaṃ pratipadyate
13.109.5
adharmān mucyate kena dharmam āpnoti vai katham svargaṃ puṇyaṃ ca labhate kathaṃ bharatasattama
13.109.6
upoṣya cāpi kiṃ tena pradeyaṃ syān narādhipa dharmeṇa ca sukhān arthāṃl labhed yena bravīhi tam
13.109.7
vaiśaṃpāyana uvāca evaṃ bruvāṇaṃ kaunteyaṃ dharmajñaṃ dharmatattvavit dharmaputram idaṃ vākyaṃ bhīṣmaḥ śāṃtanavo 'bravīt
13.109.8
idaṃ khalu mahārāja śrutam āsīt purātanam upavāsavidhau śreṣṭhā ye guṇā bharatarṣabha
13.109.9
prājāpatyaṃ hy aṅgirasaṃ pṛṣṭavān asmi bhārata yathā māṃ tvaṃ tathaivāhaṃ pṛṣṭavāṃs taṃ tapodhanam
13.109.10
praśnam etaṃ mayā pṛṣṭo bhagavān agnisaṃbhavaḥ upavāsavidhiṃ puṇyam ācaṣṭa bharatarṣabha
13.109.11
aṅgirā uvāca brahmakṣatre trirātraṃ tu vihitaṃ kurunandana dvistrirātram athaivātra nirdiṣṭaṃ puruṣarṣabha
13.109.12
vaiśyaśūdrau tu yau mohād upavāsaṃ prakurvate trirātraṃ dvistrirātraṃ vā tayoḥ puṣṭir na vidyate
13.109.13
caturthabhaktakṣapaṇaṃ vaiśyaśūdre vidhīyate trirātraṃ na tu dharmajñair vihitaṃ brahmavādibhiḥ
13.109.14
pañcamyāṃ caiva ṣaṣṭhyāṃ ca paurṇamāsyāṃ ca bhārata kṣamāvān rūpasaṃpannaḥ śrutavāṃś caiva jāyate
13.109.15
nānapatyo bhavet prājño daridro vā kadā cana yajiṣṇuḥ pañcamīṃ ṣaṣṭhīṃ kṣaped yo bhojayed dvijān
13.109.16
aṣṭamīm atha kaunteya śuklapakṣe caturdaśīm upoṣya vyādhirahito vīryavān abhijāyate
13.109.17
mārgaśīrṣaṃ tu yo māsam ekabhaktena saṃkṣipet bhojayec ca dvijān bhaktyā sa mucyed vyādhikilbiṣaiḥ
13.109.18
sarvakalyāṇasaṃpūrṇaḥ sarvauṣadhisamanvitaḥ kṛṣibhāgī bahudhano bahuputraś ca jāyate
13.109.19
pauṣamāsaṃ tu kaunteya bhaktenaikena yaḥ kṣapet subhago darśanīyaś ca yaśobhāgī ca jāyate
13.109.20
pitṛbhakto māghamāsam ekabhaktena yaḥ kṣapet śrīmatkule jñātimadhye sa mahattvaṃ prapadyate
13.109.21
bhagadaivaṃ tu yo māsam ekabhaktena yaḥ kṣapet strīṣu vallabhatāṃ yāti vaśyāś cāsya bhavanti tāḥ
13.109.22
caitraṃ tu niyato māsam ekabhaktena yaḥ kṣapet suvarṇamaṇimuktāḍhye kule mahati jāyate
13.109.23
nistared ekabhaktena vaiśākhaṃ yo jitendriyaḥ naro vā yadi vā nārī jñātīnāṃ śreṣṭhatāṃ vrajet
13.109.24
jyeṣṭhāmūlaṃ tu yo māsam ekabhaktena saṃkṣapet aiśvaryam atulaṃ śreṣṭhaṃ pumān strī vābhijāyate
13.109.25
āṣāḍham ekabhaktena sthitvā māsam atandritaḥ bahudhānyo bahudhano bahuputraś ca jāyate
13.109.26
śrāvaṇaṃ niyato māsam ekabhaktena yaḥ kṣapet yatra tatrābhiṣekeṇa yujyate jñātivardhanaḥ
13.109.27
prauṣṭhapadaṃ tu yo māsam ekāhāro bhaven naraḥ dhanāḍhyaṃ sphītam acalam aiśvaryaṃ pratipadyate
13.109.28
tathaivāśvayujaṃ māsam ekabhaktena yaḥ kṣapet prajāvān vāhanāḍhyaś ca bahuputraś ca jāyate
13.109.29
kārttikaṃ tu naro māsaṃ yaḥ kuryād ekabhojanam śūraś ca bahubhāryaś ca kīrtimāṃś caiva jāyate
13.109.30
iti māsā naravyāghra kṣapatāṃ parikīrtitāḥ tithīnāṃ niyamā ye tu śṛṇu tān api pārthiva
13.109.31
pakṣe pakṣe gate yas tu bhaktam aśnāti bhārata gavāḍhyo bahuputraś ca dīrghāyuś ca sa jāyate
13.109.32
māsi māsi trirātrāṇi kṛtvā varṣāṇi dvādaśa gaṇādhipatyaṃ prāpnoti niḥsapatnam anāvilam
13.109.33
ete tu niyamāḥ sarve kartavyāḥ śarado daśa dve cānye bharataśreṣṭha pravṛttim anuvartatā
13.109.34
yas tu prātas tathā sāyaṃ bhuñjāno nāntarā pibet ahiṃsānirato nityaṃ juhvāno jātavedasam
13.109.35
ṣaḍbhiḥ sa varṣair nṛpate sidhyate nātra saṃśayaḥ agniṣṭomasya yajñasya phalaṃ prāpnoti mānavaḥ
13.109.36
adhivāse so 'psarasāṃ nṛtyagītavinādite taptakāñcanavarṇābhaṃ vimānam adhirohati
13.109.37
pūrṇaṃ varṣasahasraṃ tu brahmaloke mahīyate tatkṣayād iha cāgamya māhātmyaṃ pratipadyate
13.109.38
yas tu saṃvatsaraṃ pūrṇam ekāhāro bhaven naraḥ atirātrasya yajñasya sa phalaṃ samupāśnute
13.109.39
daśavarṣasahasrāṇi svarge ca sa mahīyate tatkṣayād iha cāgamya māhātmyaṃ pratipadyate
13.109.40
yas tu saṃvatsaraṃ pūrṇaṃ caturthaṃ bhaktam aśnute ahiṃsānirato nityaṃ satyavāṅ niyatendriyaḥ
13.109.41
vājapeyasya yajñasya phalaṃ vai samupāśnute triṃśadvarṣasahasrāṇi svarge ca sa mahīyate
13.109.42
ṣaṣṭhe kāle tu kaunteya naraḥ saṃvatsaraṃ kṣapet aśvamedhasya yajñasya phalaṃ prāpnoti mānavaḥ
13.109.43
cakravākaprayuktena vimānena sa gacchati catvāriṃśat sahasrāṇi varṣāṇāṃ divi modate
13.109.44
aṣṭamena tu bhaktena jīvan saṃvatsaraṃ nṛpa gavāmayasya yajñasya phalaṃ prāpnoti mānavaḥ
13.109.45
haṃsasārasayuktena vimānena sa gacchati pañcāśataṃ sahasrāṇi varṣāṇāṃ divi modate
13.109.46
pakṣe pakṣe gate rājan yo 'śnīyād varṣam eva tu ṣaṇmāsānaśanaṃ tasya bhagavān aṅgirābravīt ṣaṣṭiṃ varṣasahasrāṇi divam āvasate ca saḥ
13.109.47
vīṇānāṃ vallakīnāṃ ca veṇūnāṃ ca viśāṃ pate sughoṣair madhuraiḥ śabdaiḥ suptaḥ sa pratibodhyate
13.109.48
saṃvatsaram ihaikaṃ tu māsi māsi pibet payaḥ phalaṃ viśvajitas tāta prāpnoti sa naro nṛpa
13.109.49
siṃhavyāghraprayuktena vimānena sa gacchati saptatiṃ ca sahasrāṇi varṣāṇāṃ divi modate
13.109.50
māsād ūrdhvaṃ naravyāghra nopavāso vidhīyate vidhiṃ tv anaśanasyāhuḥ pārtha dharmavido janāḥ
13.109.51
anārto vyādhirahito gacched anaśanaṃ tu yaḥ pade pade yajñaphalaṃ sa prāpnoti na saṃśayaḥ
13.109.52
divaṃ haṃsaprayuktena vimānena sa gacchati śataṃ cāpsarasaḥ kanyā ramayanty api taṃ naram
13.109.53
ārto vā vyādhito vāpi gacched anaśanaṃ tu yaḥ śataṃ varṣasahasrāṇāṃ modate divi sa prabho kāñcīnūpuraśabdena suptaś caiva prabodhyate
13.109.54
sahasrahaṃsasaṃyukte vimāne somavarcasi sa gatvā strīśatākīrṇe ramate bharatarṣabha
13.109.55
kṣīṇasyāpyāyanaṃ dṛṣṭaṃ kṣatasya kṣatarohaṇam vyādhitasyauṣadhagrāmaḥ kruddhasya ca prasādanam
13.109.56
duḥkhitasyārthamānābhyāṃ dravyāṇāṃ pratipādanam na caite svargakāmasya rocante sukhamedhasaḥ
13.109.57
ataḥ sa kāmasaṃyukto vimāne hemasaṃnibhe ramate strīśatākīrṇe puruṣo 'laṃkṛtaḥ śubhe
13.109.58
svasthaḥ saphalasaṃkalpaḥ sukhī vigatakalmaṣaḥ anaśnan deham utsṛjya phalaṃ prāpnoti mānavaḥ
13.109.59
bālasūryapratīkāśe vimāne hemavarcasi vaiḍūryamuktākhacite vīṇāmurajanādite
13.109.60
patākādīpikākīrṇe divyaghaṇṭāninādite strīsahasrānucarite sa naraḥ sukham edhate
13.109.61
yāvanti romakūpāṇi tasya gātreṣu pāṇḍava tāvanty eva sahasrāṇi varṣāṇāṃ divi modate
13.109.62
nāsti vedāt paraṃ śāstraṃ nāsti mātṛsamo guruḥ na dharmāt paramo lābhas tapo nānaśanāt param
13.109.63
brāhmaṇebhyaḥ paraṃ nāsti pāvanaṃ divi ceha ca upavāsais tathā tulyaṃ tapaḥkarma na vidyate
13.109.64
upoṣya vidhivad devās tridivaṃ pratipedire ṛṣayaś ca parāṃ siddhim upavāsair avāpnuvan
13.109.65
divyaṃ varṣasahasraṃ hi viśvāmitreṇa dhīmatā kṣāntam ekena bhaktena tena vipratvam āgataḥ
13.109.66
cyavano jamadagniś ca vasiṣṭho gautamo bhṛguḥ sarva eva divaṃ prāptāḥ kṣamāvanto maharṣayaḥ
13.109.67
idam aṅgirasā pūrvaṃ maharṣibhyaḥ pradarśitam yaḥ pradarśayate nityaṃ na sa duḥkham avāpnute
13.109.68
imaṃ tu kaunteya yathākramaṃ vidhiṃ; pravartitaṃ hy aṅgirasā maharṣiṇā paṭheta yo vai śṛṇuyāc ca nityadā; na vidyate tasya narasya kilbiṣam
13.109.69
vimucyate cāpi sa sarvasaṃkarair; na cāsya doṣair abhibhūyate manaḥ viyonijānāṃ ca vijānate rutaṃ; dhruvāṃ ca kīrtiṃ labhate narottamaḥ
13.110.1
yudhiṣṭhira uvāca pitāmahena vidhivad yajñāḥ proktā mahātmanā guṇāś caiṣāṃ yathātattvaṃ pretya ceha ca sarvaśaḥ
13.110.2
na te śakyā daridreṇa yajñāḥ prāptuṃ pitāmaha bahūpakaraṇā yajñā nānāsaṃbhāravistarāḥ
13.110.3
pārthivai rājaputrair vā śakyāḥ prāptuṃ pitāmaha nārthanyūnair avaguṇair ekātmabhir asaṃhataiḥ
13.110.4
yo daridrair api vidhiḥ śakyaḥ prāptuṃ sadā bhavet tulyo yajñaphalair etais tan me brūhi pitāmaha
13.110.5
bhīṣma uvāca idam aṅgirasā proktam upavāsaphalātmakam vidhiṃ yajñaphalais tulyaṃ tan nibodha yudhiṣṭhira
13.110.6
yas tu kalyaṃ tathā sāyaṃ bhuñjāno nāntarā pibet ahiṃsānirato nityaṃ juhvāno jātavedasam
13.110.7
ṣaḍbhir eva tu varṣaiḥ sa sidhyate nātra saṃśayaḥ taptakāñcanavarṇaṃ ca vimānaṃ labhate naraḥ
13.110.8
devastrīṇām adhīvāse nṛtyagītaninādite prājāpatye vaset padmaṃ varṣāṇām agnisaṃnibhe
13.110.9
trīṇi varṣāṇi yaḥ prāśet satataṃ tv ekabhojanam dharmapatnīrato nityam agniṣṭomaphalaṃ labhet
13.110.10
dvitīye divase yas tu prāśnīyād ekabhojanam sadā dvādaśamāsāṃs tu juhvāno jātavedasam yajñaṃ bahusuvarṇaṃ vā vāsavapriyam āharet
13.110.11
satyavāg dānaśīlaś ca brahmaṇyaś cānasūyakaḥ kṣānto dānto jitakrodhaḥ sa gacchati parāṃ gatim
13.110.12
pāṇḍurābhrapratīkāśe vimāne haṃsalakṣaṇe dve samāpte tataḥ padme so 'psarobhir vaset saha
13.110.13
tṛtīye divase yas tu prāśnīyād ekabhojanam sadā dvādaśamāsāṃs tu juhvāno jātavedasam
13.110.14
atirātrasya yajñasya phalaṃ prāpnoty anuttamam mayūrahaṃsasaṃyuktaṃ vimānaṃ labhate naraḥ
13.110.15
saptarṣīṇāṃ sadā loke so 'psarobhir vaset saha nivartanaṃ ca tatrāsya trīṇi padmāni vai viduḥ
13.110.16
divase yaś caturthe tu prāśnīyād ekabhojanam sadā dvādaśamāsān vai juhvāno jātavedasam
13.110.17
vājapeyasya yajñasya phalaṃ prāpnoty anuttamam indrakanyābhirūḍhaṃ ca vimānaṃ labhate naraḥ
13.110.18
sāgarasya ca paryante vāsavaṃ lokam āvaset devarājasya ca krīḍāṃ nityakālam avekṣate
13.110.19
divase pañcame yas tu prāśnīyād ekabhojanam sadā dvādaśamāsāṃs tu juhvāno jātavedasam
13.110.20
alubdhaḥ satyavādī ca brahmaṇyaś cāvihiṃsakaḥ anasūyur apāpastho dvādaśāhaphalaṃ labhet
13.110.21
jāmbūnadamayaṃ divyaṃ vimānaṃ haṃsalakṣaṇam sūryamālāsamābhāsam ārohet pāṇḍuraṃ gṛham
13.110.22
āvartanāni catvāri tathā padmāni dvādaśa śarāgniparimāṇaṃ ca tatrāsau vasate sukham
13.110.23
divase yas tu ṣaṣṭhe vai muniḥ prāśeta bhojanam sadā dvādaśamāsān vai juhvāno jātavedasam
13.110.24
sadā triṣavaṇasnāyī brahmacāry anasūyakaḥ gavāmayasya yajñasya phalaṃ prāpnoty anuttamam
13.110.25
agnijvālāsamābhāsaṃ haṃsabarhiṇasevitam śātakumbhamayaṃ yuktaṃ sādhayed yānam uttamam
13.110.26
tathaivāpsarasām aṅke prasuptaḥ pratibudhyate nūpurāṇāṃ ninādena mekhalānāṃ ca nisvanaiḥ
13.110.27
koṭīsahasraṃ varṣāṇāṃ trīṇi koṭiśatāni ca padmāny aṣṭādaśa tathā patāke dve tathaiva ca
13.110.28
ayutāni ca pañcāśad ṛkṣacarmaśatasya ca lomnāṃ pramāṇena samaṃ brahmaloke mahīyate
13.110.29
divase saptame yas tu prāśnīyād ekabhojanam sadā dvādaśamāsān vai juhvāno jātavedasam
13.110.30
sarasvatīṃ gopayāno brahmacaryaṃ samācaran sumanovarṇakaṃ caiva madhumāṃsaṃ ca varjayet
13.110.31
puruṣo marutāṃ lokam indralokaṃ ca gacchati tatra tatra ca siddhārtho devakanyābhir uhyate
13.110.32
phalaṃ bahusuvarṇasya yajñasya labhate naraḥ saṃkhyām atiguṇāṃ cāpi teṣu lokeṣu modate
13.110.33
yas tu saṃvatsaraṃ kṣānto bhuṅkte 'hany aṣṭame naraḥ devakāryaparo nityaṃ juhvāno jātavedasam
13.110.34
pauṇḍarīkasya yajñasya phalaṃ prāpnoty anuttamam padmavarṇanibhaṃ caiva vimānam adhirohati
13.110.35
kṛṣṇāḥ kanakagauryaś ca nāryaḥ śyāmās tathāparāḥ vayorūpavilāsinyo labhate nātra saṃśayaḥ
13.110.36
yas tu saṃvatsaraṃ bhuṅkte navame navame 'hani sadā dvādaśamāsān vai juhvāno jātavedasam
13.110.37
aśvamedhasya yajñasya phalaṃ prāpnoti mānavaḥ puṇḍarīkaprakāśaṃ ca vimānaṃ labhate naraḥ
13.110.38
dīptasūryāgnitejobhir divyamālābhir eva ca nīyate rudrakanyābhiḥ so 'ntarikṣaṃ sanātanam
13.110.39
aṣṭādaśasahasrāṇi varṣāṇāṃ kalpam eva ca koṭīśatasahasraṃ ca teṣu lokeṣu modate
13.110.40
yas tu saṃvatsaraṃ bhuṅkte daśāhe vai gate gate sadā dvādaśamāsān vai juhvāno jātavedasam
13.110.41
brahmakanyāniveśe ca sarvabhūtamanohare aśvamedhasahasrasya phalaṃ prāpnoty anuttamam
13.110.42
rūpavatyaś ca taṃ kanyā ramayanti sadā naram nīlotpalanibhair varṇai raktotpalanibhais tathā
13.110.43
vimānaṃ maṇḍalāvartam āvartagahanāvṛtam sāgarormipratīkāśaṃ sādhayed yānam uttamam
13.110.44
vicitramaṇimālābhir nāditaṃ śaṅkhapuṣkaraiḥ sphāṭikair vajrasāraiś ca stambhaiḥ sukṛtavedikam ārohati mahad yānaṃ haṃsasārasavāhanam
13.110.45
ekādaśe tu divase yaḥ prāpte prāśate haviḥ sadā dvādaśamāsān vai juhvāno jātavedasam
13.110.46
parastriyo nābhilaṣed vācātha manasāpi vā anṛtaṃ ca na bhāṣeta mātāpitroḥ kṛte 'pi vā
13.110.47
abhigacchen mahādevaṃ vimānasthaṃ mahābalam svayaṃbhuvaṃ ca paśyeta vimānaṃ samupasthitam
13.110.48
kumāryaḥ kāñcanābhāsā rūpavatyo nayanti tam rudrāṇāṃ tam adhīvāsaṃ divi divyaṃ manoharam
13.110.49
varṣāṇy aparimeyāni yugāntam api cāvaset koṭīśatasahasraṃ ca daśa koṭiśatāni ca
13.110.50
rudraṃ nityaṃ praṇamate devadānavasaṃmatam sa tasmai darśanaṃ prāpto divase divase bhavet
13.110.51
divase dvādaśe yas tu prāpte vai prāśate haviḥ sadā dvādaśamāsān vai sarvamedhaphalaṃ labhet
13.110.52
ādityair dvādaśais tasya vimānaṃ saṃvidhīyate maṇimuktāpravālaiś ca mahārhair upaśobhitam
13.110.53
haṃsamālāparikṣiptaṃ nāgavīthīsamākulam mayūraiś cakravākaiś ca kūjadbhir upaśobhitam
13.110.54
aṭṭair mahadbhiḥ saṃyuktaṃ brahmaloke pratiṣṭhitam nityam āvasate rājan naranārīsamāvṛtam ṛṣir evaṃ mahābhāgas tv aṅgirāḥ prāha dharmavit
13.110.55
trayodaśe tu divase yaḥ prāpte prāśate haviḥ sadā dvādaśa māsān vai devasatraphalaṃ labhet
13.110.56
raktapadmodayaṃ nāma vimānaṃ sādhayen naraḥ jātarūpaprayuktaṃ ca ratnasaṃcayabhūṣitam
13.110.57
devakanyābhir ākīrṇaṃ divyābharaṇabhūṣitam puṇyagandhodayaṃ divyaṃ vāyavyair upaśobhitam
13.110.58
tatra śaṅkupatākaṃ ca yugāntaṃ kalpam eva ca ayutāyutaṃ tathā padmaṃ samudraṃ ca tathā vaset
13.110.59
gītagandharvaghoṣaiś ca bherīpaṇavanisvanaiḥ sadā pramuditas tābhir devakanyābhir īḍyate
13.110.60
caturdaśe tu divase yaḥ pūrṇe prāśate haviḥ sadā dvādaśa māsān vai mahāmedhaphalaṃ labhet
13.110.61
anirdeśyavayorūpā devakanyāḥ svalaṃkṛtāḥ mṛṣṭataptāṅgadadharā vimānair anuyānti tam
13.110.62
kalahaṃsavinirghoṣair nūpurāṇāṃ ca nisvanaiḥ kāñcīnāṃ ca samutkarṣais tatra tatra vibodhyate
13.110.63
devakanyānivāse ca tasmin vasati mānavaḥ jāhnavīvālukākīrṇe pūrṇaṃ saṃvatsaraṃ naraḥ
13.110.64
yas tu pakṣe gate bhuṅkte ekabhaktaṃ jitendriyaḥ sadā dādaśa māsāṃs tu juhvāno jātavedasam rājasūyasahasrasya phalaṃ prāpnoty anuttamam
13.110.65
yānam ārohate nityaṃ haṃsabarhiṇasevitam maṇimaṇḍalakaiś citraṃ jātarūpasamāvṛtam
13.110.66
divyābharaṇaśobhābhir varastrībhir alaṃkṛtam ekastambhaṃ caturdvāraṃ saptabhaumaṃ sumaṅgalam vaijayantīsahasraiś ca śobhitaṃ gītanisvanaiḥ
13.110.67
divyaṃ divyaguṇopetaṃ vimānam adhirohati maṇimuktāpravālaiś ca bhūṣitaṃ vaidyutaprabham vased yugasahasraṃ ca khaḍgakuñjaravāhanaḥ
13.110.68
ṣoḍaśe divase yas tu saṃprāpte prāśate haviḥ sadā dvādaśa māsān vai somayajñaphalaṃ labhet
13.110.69
somakanyānivāseṣu so 'dhyāvasati nityadā saumyagandhānuliptaś ca kāmacāragatir bhavet
13.110.70
sudarśanābhir nārībhir madhurābhis tathaiva ca arcyate vai vimānasthaḥ kāmabhogaiś ca sevyate
13.110.71
phalaṃ padmaśataprakhyaṃ mahākalpaṃ daśādhikam āvartanāni catvāri sāgare yāty asau naraḥ
13.110.72
divase saptadaśame yaḥ prāpte prāśate haviḥ sadā dvādaśa māsān vai juhvāno jātavedasam
13.110.73
sthānaṃ vāruṇam aindraṃ ca raudraṃ caivādhigacchati mārutauśanase caiva brahmalokaṃ ca gacchati
13.110.74
tatra daivatakanyābhir āsanenopacaryate bhūr bhuvaṃ cāpi devarṣiṃ viśvarūpam avekṣate
13.110.75
tatra devādhidevasya kumāryo ramayanti tam dvātriṃśad rūpadhāriṇyo madhurāḥ samalaṃkṛtāḥ
13.110.76
candrādityāv ubhau yāvad gagane carataḥ prabho tāvac caraty asau vīraḥ sudhāmṛtarasāśanaḥ
13.110.77
aṣṭādaśe tu divase prāśnīyād ekabhojanam sadā dvādaśa māsān vai sapta lokān sa paśyati
13.110.78
rathaiḥ sanandighoṣaiś ca pṛṣṭhataḥ so 'nugamyate devakanyādhirūḍhais tu bhrājamānaiḥ svalaṃkṛtaiḥ
13.110.79
vyāghrasiṃhaprayuktaṃ ca meghasvananināditam vimānam uttamaṃ divyaṃ susukhī hy adhirohati
13.110.80
tatra kalpasahasraṃ sa kāntābhiḥ saha modate sudhārasaṃ ca bhuñjīta amṛtopamam uttamam
13.110.81
ekonaviṃśe divase yo bhuṅkte ekabhojanam sadā dvādaśa māsān vai sapta lokān sa paśyati
13.110.82
uttamaṃ labhate sthānam apsarogaṇasevitam gandharvair upagītaṃ ca vimānaṃ sūryavarcasam
13.110.83
tatrāmaravarastrībhir modate vigatajvaraḥ divyāmbaradharaḥ śrīmān ayutānāṃ śataṃ samāḥ
13.110.84
pūrṇe 'tha divase viṃśe yo bhuṅkte hy ekabhojanam sadā dvādaśa māsāṃs tu satyavādī dhṛtavrataḥ
13.110.85
amāṃsāśī brahmacārī sarvabhūtahite rataḥ sa lokān vipulān divyān ādityānām upāśnute
13.110.86
gandharvair apsarobhiś ca divyamālyānulepanaiḥ vimānaiḥ kāñcanair divyaiḥ pṛṣṭhataś cānugamyate
13.110.87
ekaviṃśe tu divase yo bhuṅkte hy ekabhojanam sadā dvādaśa māsān vai juhvāno jātavedasam
13.110.88
lokam auśanasaṃ divyaṃ śakralokaṃ ca gacchati aśvinor marutāṃ caiva sukheṣv abhirataḥ sadā
13.110.89
anabhijñaś ca duḥkhānāṃ vimānavaram āsthitaḥ sevyamāno varastrībhiḥ krīḍaty amaravat prabhuḥ
13.110.90
dvāviṃśe divase prāpte yo bhuṅkte hy ekabhojanam sadā dvādaśa māsān vai juhvāno jātavedasam
13.110.91
dhṛtimān ahiṃsānirataḥ satyavāg anasūyakaḥ lokān vasūnām āpnoti divākarasamaprabhaḥ
13.110.92
kāmacārī sudhāhāro vimānavaram āsthitaḥ ramate devakanyābhir divyābharaṇabhūṣitaḥ
13.110.93
trayoviṃśe tu divase prāśed yas tv ekabhojanam sadā dvādaśa māsāṃs tu mitāhāro jitendriyaḥ
13.110.94
vāyor uśanasaś caiva rudralokaṃ ca gacchati kāmacārī kāmagamaḥ pūjyamāno 'psarogaṇaiḥ
13.110.95
anekaguṇaparyantaṃ vimānavaram āsthitaḥ ramate devakanyābhir divyābharaṇabhūṣitaḥ
13.110.96
caturviṃśe tu divase yaḥ prāśed ekabhojanam sadā dvādaśa māsān vai juhvāno jātavedasam
13.110.97
ādityānām adhīvāse modamāno vasec ciram divyamālyāmbaradharo divyagandhānulepanaḥ
13.110.98
vimāne kāñcane divye haṃsayukte manorame ramate devakanyānāṃ sahasrair ayutais tathā
13.110.99
pañcaviṃśe tu divase yaḥ prāśed ekabhojanam sadā dvādaśa māsāṃs tu puṣkalaṃ yānam āruhet
13.110.100
siṃhavyāghraprayuktaiś ca meghasvananināditaiḥ rathaiḥ sanandighoṣaiś ca pṛṣṭhataḥ so 'nugamyate
13.110.101
devakanyāsamārūḍhai rājatair vimalaiḥ śubhaiḥ vimānam uttamaṃ divyam āsthāya sumanoharam
13.110.102
tatra kalpasahasraṃ vai vasate strīśatāvṛte sudhārasaṃ copajīvann amṛtopamam uttamam
13.110.103
ṣaḍviṃśe divase yas tu prāśnīyād ekabhojanam sadā dvādaśa māsāṃs tu niyato niyatāśanaḥ
13.110.104
jitendriyo vītarāgo juhvāno jātavedasam sa prāpnoti mahābhāgaḥ pūjyamāno 'psarogaṇaiḥ
13.110.105
saptānāṃ marutāṃ lokān vasūnāṃ cāpi so 'śnute vimāne sphāṭike divye sarvaratnair alaṃkṛte
13.110.106
gandharvair apsarobhiś ca pūjyamānaḥ pramodate dve yugānāṃ sahasre tu divye divyena tejasā
13.110.107
saptaviṃśe tu divase yaḥ prāśed ekabhojanam sadā dvādaśa māsāṃs tu juhvāno jātavedasam
13.110.108
phalaṃ prāpnoti vipulaṃ devaloke ca pūjyate amṛtāśī vasaṃs tatra sa vitṛptaḥ pramodate
13.110.109
devarṣicaritaṃ rājan rājarṣibhir adhiṣṭhitam adhyāvasati divyātmā vimānavaram āsthitaḥ
13.110.110
strībhir manobhirāmābhī ramamāṇo madotkaṭaḥ yugakalpasahasrāṇi trīṇy āvasati vai sukham
13.110.111
yo 'ṣṭāviṃśe tu divase prāśnīyād ekabhojanam sadā dvādaśa māsāṃs tu jitātmā vijitendriyaḥ
13.110.112
phalaṃ devarṣicaritaṃ vipulaṃ samupāśnute bhogavāṃs tejasā bhāti sahasrāṃśur ivāmalaḥ
13.110.113
sukumāryaś ca nāryas taṃ ramamāṇāḥ suvarcasaḥ pīnastanorujaghanā divyābharaṇabhūṣitāḥ
13.110.114
ramayanti manaḥ kāntā vimāne sūryasaṃnibhe sarvakāmagame divye kalpāyutaśataṃ samāḥ
13.110.115
ekonatriṃśe divase yaḥ prāśed ekabhojanam sadā dvādaśa māsān vai satyavrataparāyaṇaḥ
13.110.116
tasya lokāḥ śubhā divyā devarājarṣipūjitāḥ vimānaṃ candraśubhrābhaṃ divyaṃ samadhigacchati
13.110.117
jātarūpamayaṃ yuktaṃ sarvaratnavibhūṣitam apsarogaṇasaṃpūrṇaṃ gandharvair abhināditam
13.110.118
tatra cainaṃ śubhā nāryo divyābharaṇabhūṣitāḥ manobhirāmā madhurā ramayanti madotkaṭāḥ
13.110.119
bhogavāṃs tejasā yukto vaiśvānarasamaprabhaḥ divyo divyena vapuṣā bhrājamāna ivāmaraḥ
13.110.120
vasūnāṃ marutāṃ caiva sādhyānām aśvinos tathā rudrāṇāṃ ca tathā lokān brahmalokaṃ ca gacchati
13.110.121
yas tu māse gate bhuṅkte ekabhaktaṃ śamātmakaḥ sadā dvādaśa māsān vai brahmalokam avāpnuyāt
13.110.122
sudhārasakṛtāhāraḥ śrīmān sarvamanoharaḥ tejasā vapuṣā lakṣmyā bhrājate raśmivān iva
13.110.123
divyamālyāmbaradharo divyagandhānulepanaḥ sukheṣv abhirato yogī duḥkhānām avijānakaḥ
13.110.124
svayaṃprabhābhir nārībhir vimānastho mahīyate rudradevarṣikanyābhiḥ satataṃ cābhipūjyate
13.110.125
nānāvidhasurūpābhir nānārāgābhir eva ca nānāmadhurabhāṣābhir nānāratibhir eva ca
13.110.126
vimāne nagarākāre sūryavat sūryasaṃnibhe pṛṣṭhataḥ somasaṃkāśe udak caivābhrasaṃnibhe
13.110.127
dakṣiṇāyāṃ tu raktābhe adhastān nīlamaṇḍale ūrdhvaṃ citrābhisaṃkāśe naiko vasati pūjitaḥ
13.110.128
yāvad varṣasahasraṃ tu jambūdvīpe pravarṣati tāvat saṃvatsarāḥ proktā brahmalokasya dhīmataḥ
13.110.129
vipruṣaś caiva yāvantyo nipatanti nabhastalāt varṣāsu varṣatas tāvan nivasaty amaraprabhaḥ
13.110.130
māsopavāsī varṣais tu daśabhiḥ svargam uttamam maharṣitvam athāsādya saśarīragatir bhavet
13.110.131
munir dānto jitakrodho jitaśiśnodaraḥ sadā juhvann agnīṃś ca niyataḥ saṃdhyopāsanasevitā
13.110.132
bahubhir niyamair evaṃ māsān aśnāti yo naraḥ abhrāvakāśaśīlaś ca tasya vāso nirucyate
13.110.133
divaṃ gatvā śarīreṇa svena rājan yathāmaraḥ svargaṃ puṇyaṃ yathākāmam upabhuṅkte yathāvidhi
13.110.134
eṣa te bharataśreṣṭha yajñānāṃ vidhir uttamaḥ vyākhyāto hy ānupūrvyeṇa upavāsaphalātmakaḥ
13.110.135
daridrair manujaiḥ pārtha prāpyaṃ yajñaphalaṃ yathā upavāsam imaṃ kṛtvā gacchec ca paramāṃ gatim devadvijātipūjāyāṃ rato bharatasattama
13.110.136
upavāsavidhis tv eṣa vistareṇa prakīrtitaḥ niyateṣv apramatteṣu śaucavatsu mahātmasu
13.110.137
dambhadrohanivṛtteṣu kṛtabuddhiṣu bhārata acaleṣv aprakampeṣu mā te bhūd atra saṃśayaḥ
13.111.1
yudhiṣṭhira uvāca yad varaṃ sarvatīrthānāṃ tad bravīhi pitāmaha yatra vai paramaṃ śaucaṃ tan me vyākhyātum arhasi
13.111.2
bhīṣma uvāca sarvāṇi khalu tīrthāni guṇavanti manīṣiṇām yat tu tīrthaṃ ca śaucaṃ ca tan me śṛṇu samāhitaḥ
13.111.3
agādhe vimale śuddhe satyatoye dhṛtihrade snātavyaṃ mānase tīrthe sattvam ālambya śāśvatam
13.111.4
tīrthaśaucam anarthitvamārdavaṃ satyam ārjavam ahiṃsā sarvabhūtānām ānṛśaṃsyaṃ damaḥ śamaḥ
13.111.5
nirmamā nirahaṃkārā nirdvaṃdvā niṣparigrahāḥ śucayas tīrthabhūtās te ye bhaikṣam upabhuñjate
13.111.6
tattvavit tv anahaṃbuddhis tīrthaṃ paramam ucyate śaucalakṣaṇam etat te sarvatraivānvavekṣaṇam
13.111.7
rajas tamaḥ sattvam atho yeṣāṃ nirdhautam ātmanaḥ śaucāśauce na te saktāḥ svakāryaparimārgiṇaḥ
13.111.8
sarvatyāgeṣv abhiratāḥ sarvajñāḥ sarvadarśinaḥ śaucena vṛttaśaucārthās te tīrthāḥ śucayaś ca te
13.111.9
nodakaklinnagātras tu snāta ity abhidhīyate sa snāto yo damasnātaḥ sabāhyābhyantaraḥ śuciḥ
13.111.10
atīteṣv anapekṣā ye prāpteṣv artheṣu nirmamāḥ śaucam eva paraṃ teṣāṃ yeṣāṃ notpadyate spṛhā
13.111.11
prajñānaṃ śaucam eveha śarīrasya viśeṣataḥ tathā niṣkiṃcanatvaṃ ca manasaś ca prasannatā
13.111.12
vṛttaśaucaṃ manaḥśaucaṃ tīrthaśaucaṃ paraṃ hitam jñānotpannaṃ ca yac chaucaṃ tac chaucaṃ paramaṃ matam
13.111.13
manasātha pradīpena brahmajñānabalena ca snātā ye mānase tīrthe tajjñāḥ kṣetrajñadarśinaḥ
13.111.14
samāropitaśaucas tu nityaṃ bhāvasamanvitaḥ kevalaṃ guṇasaṃpannaḥ śucir eva naraḥ sadā
13.111.15
śarīrasthāni tīrthāni proktāny etāni bhārata pṛthivyāṃ yāni tīrthāni puṇyāni śṛṇu tāny api
13.111.16
yathā śarīrasyoddeśāḥ śucayaḥ parinirmitāḥ tathā pṛthivyā bhāgāś ca puṇyāni salilāni ca
13.111.17
prārthanāc caiva tīrthasya snānāc ca pitṛtarpaṇāt dhunanti pāpaṃ tīrtheṣu pūtā yānti divaṃ sukham
13.111.18
parigrahāc ca sādhūnāṃ pṛthivyāś caiva tejasā atīva puṇyās te bhāgāḥ salilasya ca tejasā
13.111.19
manasaś ca pṛthivyāś ca puṇyatīrthās tathāpare ubhayor eva yaḥ snātaḥ sa siddhiṃ śīghram āpnuyāt
13.111.20
yathā balaṃ kriyāhīnaṃ kriyā vā balavarjitā neha sādhayate kāryaṃ samāyuktas tu sidhyati
13.111.21
evaṃ śarīraśaucena tīrthaśaucena cānvitaḥ tataḥ siddhim avāpnoti dvividhaṃ śaucam uttamam
13.112.1
yudhiṣṭhira uvāca pitāmaha mahābāho sarvaśāstraviśārada śrotum icchāmi martyānāṃ saṃsāravidhim uttamam
13.112.2
kena vṛttena rājendra vartamānā narā yudhi prāpnuvanty uttamaṃ svargaṃ kathaṃ ca narakaṃ nṛpa
13.112.3
mṛtaṃ śarīram utsṛjya kāṣṭhaloṣṭasamaṃ janāḥ prayānty amuṃ lokam itaḥ ko vai tān anugacchati
13.112.4
bhīṣma uvāca asāv āyāti bhagavān bṛhaspatir udāradhīḥ pṛcchainaṃ sumahābhāgam etad guhyaṃ sanātanam
13.112.5
naitad anyena śakyaṃ hi vaktuṃ kena cid adya vai vaktā bṛhaspatisamo na hy anyo vidyate kva cit
13.112.6
vaiśaṃpāyana uvāca tayoḥ saṃvadator evaṃ pārthagāṅgeyayos tadā ājagāma viśuddhātmā bhagavān sa bṛhaspatiḥ
13.112.7
tato rājā samutthāya dhṛtarāṣṭrapurogamaḥ pūjām anupamāṃ cakre sarve te ca sabhāsadaḥ
13.112.8
tato dharmasuto rājā bhagavantaṃ bṛhaspatim upagamya yathānyāyaṃ praśnaṃ papraccha suvrataḥ
13.112.9
yudhiṣṭhira uvāca bhagavan sarvadharmajña sarvaśāstraviśārada martyasya kaḥ sahāyo vai pitā mātā suto guruḥ
13.112.10
mṛtaṃ śarīram utsṛjya kāṣṭhaloṣṭasamaṃ janāḥ gacchanty amutralokaṃ vai ka enam anugacchati
13.112.11
bṛhaspatir uvāca ekaḥ prasūto rājendra jantur eko vinaśyati ekas tarati durgāṇi gacchaty ekaś ca durgatim
13.112.12
asahāyaḥ pitā mātā tathā bhrātā suto guruḥ jñātisaṃbandhivargaś ca mitravargas tathaiva ca
13.112.13
mṛtaṃ śarīram utsṛjya kāṣṭhaloṣṭasamaṃ janāḥ muhūrtam upatiṣṭhanti tato yānti parāṅmukhāḥ tais tac charīram utsṛṣṭaṃ dharma eko 'nugacchati
13.112.14
tasmād dharmaḥ sahāyārthe sevitavyaḥ sadā nṛbhiḥ prāṇī dharmasamāyukto gacchate svargatiṃ parām tathaivādharmasaṃyukto narakāyopapadyate
13.112.15
tasmān nyāyāgatair arthair dharmaṃ seveta paṇḍitaḥ dharma eko manuṣyāṇāṃ sahāyaḥ pāralaukikaḥ
13.112.16
lobhān mohād anukrośād bhayād vāpy abahuśrutaḥ naraḥ karoty akāryāṇi parārthe lobhamohitaḥ
13.112.17
dharmaś cārthaś ca kāmaś ca tritayaṃ jīvite phalam etat trayam avāptavyam adharmaparivarjitam
13.112.18
yudhiṣṭhira uvāca śrutaṃ bhagavato vākyaṃ dharmayuktaṃ paraṃ hitam śarīravicayaṃ jñātuṃ buddhis tu mama jāyate
13.112.19
mṛtaṃ śarīrarahitaṃ sūkṣmam avyaktatāṃ gatam acakṣurviṣayaṃ prāptaṃ kathaṃ dharmo 'nugacchati
13.112.20
bṛhaspatir uvāca pṛthivī vāyur ākāśam āpo jyotiś ca pañcamam buddhir ātmā ca sahitā dharmaṃ paśyanti nityadā
13.112.21
prāṇinām iha sarveṣāṃ sākṣibhūtāni cāniśam etaiś ca sa ha dharmo 'pi taṃ jīvam anugacchati
13.112.22
tvagasthimāṃsaṃ śukraṃ ca śoṇitaṃ ca mahāmate śarīraṃ varjayanty ete jīvitena vivarjitam
13.112.23
tato dharmasamāyuktaḥ sa jīvaḥ sukham edhate iha loke pare caiva kiṃ bhūyaḥ kathayāmi te
13.112.24
yudhiṣṭhira uvāca anudarśitaṃ bhagavatā yathā dharmo 'nugacchati etat tu jñātum icchāmi kathaṃ retaḥ pravartate
13.112.25
bṛhaspatir uvāca annam aśnanti ye devāḥ śarīrasthā nareśvara pṛthivī vāyur ākāśam āpo jyotir manas tathā
13.112.26
tatas tṛpteṣu rājendra teṣu bhūteṣu pañcasu manaḥṣaṣṭheṣu śuddhātman retaḥ saṃpadyate mahat
13.112.27
tato garbhaḥ saṃbhavati strīpuṃsoḥ pārtha saṃgame etat te sarvam ākhyātaṃ kiṃ bhūyaḥ śrotum icchasi
13.112.28
yudhiṣṭhira uvāca ākhyātam etad bhavatā garbhaḥ saṃjāyate yathā yathā jātas tu puruṣaḥ prapadyati tad ucyatām
13.112.29
bṛhaspatir uvāca āsannamātraḥ satataṃ tair bhūtair abhibhūyate vipramuktaś ca tair bhūtaiḥ punar yāty aparāṃ gatim sa tu bhūtasamāyuktaḥ prāpnute jīva eva ha
13.112.30
tato 'sya karma paśyanti śubhaṃ vā yadi vāśubham devatāḥ pañcabhūtasthāḥ kiṃ bhūyaḥ śrotum icchasi
13.112.31
yudhiṣṭhira uvāca tvagasthimāṃsam utsṛjya taiś ca bhūtair vivarjitaḥ jīvaḥ sa bhagavan kvasthaḥ sukhaduḥkhe samaśnute
13.112.32
bṛhaspatir uvāca jīvo dharmasamāyuktaḥ śīghraṃ retastvam āgataḥ strīṇāṃ puṣpaṃ samāsādya sūte kālena bhārata
13.112.33
yamasya puruṣaiḥ kleśaṃ yamasya puruṣair vadham duḥkhaṃ saṃsāracakraṃ ca naraḥ kleśaṃ ca vindati
13.112.34
ihaloke ca sa prāṇī janmaprabhṛti pārthiva svakṛtaṃ karma vai bhuṅkte dharmasya phalam āśritaḥ
13.112.35
yadi dharmaṃ yathāśakti janmaprabhṛti sevate tataḥ sa puruṣo bhūtvā sevate nityadā sukham
13.112.36
athāntarā tu dharmasya adharmam upasevate sukhasyānantaraṃ duḥkhaṃ sa jīvo 'py adhigacchati
13.112.37
adharmeṇa samāyukto yamasya viṣayaṃ gataḥ mahad duḥkhaṃ samāsādya tiryagyonau prajāyate
13.112.38
karmaṇā yena yeneha yasyāṃ yonau prajāyate jīvo mohasamāyuktas tan me nigadataḥ śṛṇu
13.112.39
yad etad ucyate śāstre setihāse sacchandasi yamasya viṣayaṃ ghoraṃ martyo lokaḥ prapadyate
13.112.40
adhītya caturo vedān dvijo mohasamanvitaḥ patitāt pratigṛhyātha kharayonau prajāyate
13.112.41
kharo jīvati varṣāṇi daśa pañca ca bhārata kharo mṛto balīvardaḥ sapta varṣāṇi jīvati
13.112.42
balīvardo mṛtaś cāpi jāyate brahmarākṣasaḥ brahmarakṣas tu trīn māsāṃs tato jāyati brāhmaṇaḥ
13.112.43
patitaṃ yājayitvā tu kṛmiyonau prajāyate tatra jīvati varṣāṇi daśa pañca ca bhārata
13.112.44
kṛmibhāvāt pramuktas tu tato jāyati gardabhaḥ gardabhaḥ pañca varṣāṇi pañca varṣāṇi sūkaraḥ śvā varṣam ekaṃ bhavati tato jāyati mānavaḥ
13.112.45
upādhyāyasya yaḥ pāpaṃ śiṣyaḥ kuryād abuddhimān sa jīva iha saṃsārāṃs trīn āpnoti na saṃśayaḥ
13.112.46
prāk śvā bhavati rājendra tataḥ kravyāt tataḥ kharaḥ tataḥ pretaḥ parikliṣṭaḥ paścāj jāyati brāhmaṇaḥ
13.112.47
manasāpi guror bhāryāṃ yaḥ śiṣyo yāti pāpakṛt so 'dhamān yāti saṃsārān adharmeṇeha cetasā
13.112.48
śvayonau tu sa saṃbhūtas trīṇi varṣāṇi jīvati tatrāpi nidhanaṃ prāptaḥ kṛmiyonau prajāyate
13.112.49
kṛmibhāvam anuprāpto varṣam ekaṃ sa jīvati tatas tu nidhanaṃ prāpya brahmayonau prajāyate
13.112.50
yadi putrasamaṃ śiṣyaṃ gurur hanyād akāraṇe ātmanaḥ kāmakāreṇa so 'pi haṃsaḥ prajāyate
13.112.51
pitaraṃ mātaraṃ vāpi yas tu putro 'vamanyate so 'pi rājan mṛto jantuḥ pūrvaṃ jāyati gardabhaḥ
13.112.52
kharo jīvati māsāṃs tu daśa śvā ca caturdaśa biḍālaḥ sapta māsāṃs tu tato jāyati mānavaḥ
13.112.53
mātāpitaram ākruśya sārikaḥ saṃprajāyate tāḍayitvā tu tāv eva jāyate kacchapo nṛpa
13.112.54
kacchapo daśa varṣāṇi trīṇi varṣāṇi śalyakaḥ vyālo bhūtvā tu ṣaṇ māsāṃs tato jāyati mānuṣaḥ
13.112.55
bhartṛpiṇḍam upāśnan yo rājadviṣṭāni sevate so 'pi mohasamāpanno mṛto jāyati vānaraḥ
13.112.56
vānaro daśa varṣāṇi trīṇi varṣāṇi mūṣakaḥ śvā bhūtvā cātha ṣaṇ māsāṃs tato jāyati mānuṣaḥ
13.112.57
nyāsāpahartā tu naro yamasya viṣayaṃ gataḥ saṃsārāṇāṃ śataṃ gatvā kṛmiyonau prajāyate
13.112.58
tatra jīvati varṣāṇi daśa pañca ca bhārata duṣkṛtasya kṣayaṃ gatvā tato jāyati mānuṣaḥ
13.112.59
asūyako naraś cāpi mṛto jāyati śārṅgakaḥ viśvāsahartā tu naro mīno jāyati durmatiḥ
13.112.60
bhūtvā mīno 'ṣṭa varṣāṇi mṛgo jāyati bhārata mṛgas tu caturo māsāṃs tataś chāgaḥ prajāyate
13.112.61
chāgas tu nidhanaṃ prāpya pūrṇe saṃvatsare tataḥ kīṭaḥ saṃjāyate jantus tato jāyati mānuṣaḥ
13.112.62
dhānyān yavāṃs tilān māṣān kulatthān sarṣapāṃś caṇān kalāyān atha mudgāṃś ca godhūmān atasīs tathā
13.112.63
sasyasyānyasya hartā ca mohāj jantur acetanaḥ sa jāyate mahārāja mūṣako nirapatrapaḥ
13.112.64
tataḥ pretya mahārāja punar jāyati sūkaraḥ sūkaro jātamātras tu rogeṇa mriyate nṛpa
13.112.65
śvā tato jāyate mūḍhaḥ karmaṇā tena pārthiva śvā bhūtvā pañca varṣāṇi tato jāyati mānuṣaḥ
13.112.66
paradārābhimarśaṃ tu kṛtvā jāyati vai vṛkaḥ śvā sṛgālas tato gṛdhro vyālaḥ kaṅko bakas tathā
13.112.67
bhrātur bhāryāṃ tu durbuddhir yo dharṣayati mohitaḥ puṃskokilatvam āpnoti so 'pi saṃvatsaraṃ nṛpa
13.112.68
sakhibhāryāṃ guror bhāryāṃ rājabhāryāṃ tathaiva ca pradharṣayitvā kāmād yo mṛto jāyati sūkaraḥ
13.112.69
sūkaraḥ pañca varṣāṇi pañca varṣāṇi śvāvidhaḥ pipīlakas tu ṣaṇ māsān kīṭaḥ syān māsam eva ca etān āsādya saṃsārān kṛmiyonau prajāyate
13.112.70
tatra jīvati māsāṃs tu kṛmiyonau trayodaśa tato 'dharmakṣayaṃ kṛtvā punar jāyati mānuṣaḥ
13.112.71
upasthite vivāhe tu dāne yajñe 'pi vābhibho mohāt karoti yo vighnaṃ sa mṛto jāyate kṛmiḥ
13.112.72
kṛmir jīvati varṣāṇi daśa pañca ca bhārata adharmasya kṣayaṃ kṛtvā tato jāyati mānuṣaḥ
13.112.73
pūrvaṃ dattvā tu yaḥ kanyāṃ dvitīye saṃprayacchati so 'pi rājan mṛto jantuḥ kṛmiyonau prajāyate
13.112.74
tatra jīvati varṣāṇi trayodaśa yudhiṣṭhira adharmasaṃkṣaye yuktas tato jāyati mānuṣaḥ
13.112.75
devakāryam upākṛtya pitṛkāryam athāpi ca anirvāpya samaśnan vai tato jāyati vāyasaḥ
13.112.76
vāyaso daśa varṣāṇi tato jāyati kukkuṭaḥ jāyate lavakaś cāpi māsaṃ tasmāt tu mānuṣaḥ
13.112.77
jyeṣṭhaṃ pitṛsamaṃ cāpi bhrātaraṃ yo 'vamanyate so 'pi mṛtyum upāgamya krauñcayonau prajāyate
13.112.78
krauñco jīvati māsāṃs tu daśa dvau sapta pañca ca tato nidhanam āpanno mānuṣatvam upāśnute
13.112.79
vṛṣalo brāhmaṇīṃ gatvā kṛmiyonau prajāyate tatrāpatyaṃ samutpādya tato jāyati mūṣakaḥ
13.112.80
kṛtaghnas tu mṛto rājan yamasya viṣayaṃ gataḥ yamasya viṣaye kruddhair vadhaṃ prāpnoti dāruṇam
13.112.81
paṭṭisaṃ mudgaraṃ śūlam agnikumbhaṃ ca dāruṇam asipatravanaṃ ghoraṃ vālukāṃ kūṭaśālmalīm
13.112.82
etāś cānyāś ca bahvīḥ sa yamasya viṣayaṃ gataḥ yātanāḥ prāpya tatrogrās tato vadhyati bhārata
13.112.83
saṃsāracakram āsādya kṛmiyonau prajāyate kṛmir bhavati varṣāṇi daśa pañca ca bhārata tato garbhaṃ samāsādya tatraiva mriyate śiśuḥ
13.112.84
tato garbhaśatair jantur bahubhiḥ saṃprajāyate saṃsārāṃś ca bahūn gatvā tatas tiryak prajāyate
13.112.85
mṛto duḥkham anuprāpya bahuvarṣagaṇān iha apunarbhāvasaṃyuktas tataḥ kūrmaḥ prajāyate
13.112.86
aśastraṃ puruṣaṃ hatvā saśastraḥ puruṣādhamaḥ arthārthī yadi vā vairī sa mṛto jāyate kharaḥ
13.112.87
kharo jīvati varṣe dve tataḥ śastreṇa vadhyate sa mṛto mṛgayonau tu nityodvigno 'bhijāyate
13.112.88
mṛgo vadhyati śastreṇa gate saṃvatsare tu saḥ hato mṛgas tato mīnaḥ so 'pi jālena badhyate
13.112.89
māse caturthe saṃprāpte śvāpadaḥ saṃprajāyate śvāpado daśa varṣāṇi dvīpī varṣāṇi pañca ca
13.112.90
tatas tu nidhanaṃ prāptaḥ kālaparyāyacoditaḥ adharmasya kṣayaṃ kṛtvā tato jāyati mānuṣaḥ
13.112.91
striyaṃ hatvā tu durbuddhir yamasya viṣayaṃ gataḥ bahūn kleśān samāsādya saṃsārāṃś caiva viṃśatim
13.112.92
tataḥ paścān mahārāja kṛmiyonau prajāyate kṛmir viṃśativarṣāṇi bhūtvā jāyati mānuṣaḥ
13.112.93
bhojanaṃ corayitvā tu makṣikā jāyate naraḥ makṣikāsaṃghavaśago bahūn māsān bhavaty uta tataḥ pāpakṣayaṃ kṛtvā mānuṣatvam avāpnute
13.112.94
vādyaṃ hṛtvā tu puruṣo maśakaḥ saṃprajāyate tathā piṇyākasaṃmiśram aśanaṃ corayen naraḥ sa jāyate babhrusamo dāruṇo mūṣako naraḥ
13.112.95
lavaṇaṃ corayitvā tu cīrīvākaḥ prajāyate dadhi hṛtvā bakaś cāpi plavo matsyān asaṃskṛtān
13.112.96
corayitvā payaś cāpi balākā saṃprajāyate yas tu corayate tailaṃ tailapāyī prajāyate corayitvā tu durbuddhir madhu daṃśaḥ prajāyate
13.112.97
ayo hṛtvā tu durbuddhir vāyaso jāyate naraḥ pāyasaṃ corayitvā tu tittiritvam avāpnute
13.112.98
hṛtvā paiṣṭam apūpaṃ ca kumbholūkaḥ prajāyate phalaṃ vā mūlakaṃ hṛtvā apūpaṃ vā pipīlikaḥ
13.112.99
kāṃsyaṃ hṛtvā tu durbuddhir hārīto jāyate naraḥ rājataṃ bhājanaṃ hṛtvā kapotaḥ saṃprajāyate
13.112.100
hṛtvā tu kāñcanaṃ bhāṇḍaṃ kṛmiyonau prajāyate krauñcaḥ kārpāsikaṃ hṛtvā mṛto jāyati mānavaḥ
13.112.101
corayitvā naraḥ paṭṭaṃ tv āvikaṃ vāpi bhārata kṣaumaṃ ca vastram ādāya śaśo jantuḥ prajāyate
13.112.102
varṇān hṛtvā tu puruṣo mṛto jāyati barhiṇaḥ hṛtvā raktāni vastrāṇi jāyate jīvajīvakaḥ
13.112.103
varṇakādīṃs tathā gandhāṃś corayitvā tu mānavaḥ chucchundaritvam āpnoti rājaṃl lobhaparāyaṇaḥ
13.112.104
viśvāsena tu nikṣiptaṃ yo nihnavati mānavaḥ sa gatāsur naras tādṛṅ matsyayonau prajāyate
13.112.105
matsyayonim anuprāpya mṛto jāyati mānuṣaḥ mānuṣatvam anuprāpya kṣīṇāyur upapadyate
13.112.106
pāpāni tu naraḥ kṛtvā tiryag jāyati bhārata na cātmanaḥ pramāṇaṃ te dharmaṃ jānanti kiṃ cana
13.112.107
ye pāpāni narāḥ kṛtvā nirasyanti vrataiḥ sadā sukhaduḥkhasamāyuktā vyādhitās te bhavanty uta
13.112.108
asaṃvāsāḥ prajāyante mlecchāś cāpi na saṃśayaḥ narāḥ pāpasamācārā lobhamohasamanvitāḥ
13.112.109
varjayanti ca pāpāni janmaprabhṛti ye narāḥ arogā rūpavantas te dhaninaś ca bhavanty uta
13.112.110
striyo 'py etena kalpena kṛtvā pāpam avāpnuyuḥ eteṣām eva jantūnāṃ patnītvam upayānti tāḥ
13.112.111
parasvaharaṇe doṣāḥ sarva eva prakīrtitāḥ etad vai leśamātreṇa kathitaṃ te mayānagha aparasmin kathāyoge bhūyaḥ śroṣyasi bhārata
13.112.112
etan mayā mahārāja brahmaṇo vadataḥ purā surarṣīṇāṃ śrutaṃ madhye pṛṣṭaś cāpi yathātatham
13.112.113
mayāpi tava kārtsnyena yathāvad anuvarṇitam etac chrutvā mahārāja dharme kuru manaḥ sadā
13.113.1
yudhiṣṭhira uvāca adharmasya gatir brahman kathitā me tvayānagha dharmasya tu gatiṃ śrotum icchāmi vadatāṃ vara kṛtvā karmāṇi pāpāni kathaṃ yānti śubhāṃ gatim
13.113.2
bṛhaspatir uvāca kṛtvā pāpāni karmāṇi adharmavaśam āgataḥ manasā viparītena nirayaṃ pratipadyate
13.113.3
mohād adharmaṃ yaḥ kṛtvā punaḥ samanutapyate manaḥsamādhisaṃyukto na sa seveta duṣkṛtam
13.113.4
yathā yathā naraḥ samyag adharmam anubhāṣate samāhitena manasā vimucyati tathā tathā bhujaṃga iva nirmokāt pūrvabhuktāj jarānvitāt
13.113.5
adattvāpi pradānāni vividhāni samāhitaḥ manaḥsamādhisaṃyuktaḥ sugatiṃ pratipadyate
13.113.6
pradānāni tu vakṣyāmi yāni dattvā yudhiṣṭhira naraḥ kṛtvāpy akāryāṇi tadā dharmeṇa yujyate
13.113.7
sarveṣām eva dānānām annaṃ śreṣṭham udāhṛtam pūrvam annaṃ pradātavyam ṛjunā dharmam icchatā
13.113.8
prāṇā hy annaṃ manuṣyāṇāṃ tasmāj jantuś ca jāyate anne pratiṣṭhitā lokās tasmād annaṃ prakāśate
13.113.9
annam eva praśaṃsanti devarṣipitṛmānavāḥ annasya hi pradānena svargam āpnoti kauśikaḥ
13.113.10
nyāyalabdhaṃ pradātavyaṃ dvijebhyo hy annam uttamam svādhyāyasamupetebhyaḥ prahṛṣṭenāntarātmanā
13.113.11
yasya hy annam upāśnanti brāhmaṇānāṃ śatā daśa hṛṣṭena manasā dattaṃ na sa tiryaggatir bhavet
13.113.12
brāhmaṇānāṃ sahasrāṇi daśa bhojya nararṣabha naro 'dharmāt pramucyeta pāpeṣv abhirataḥ sadā
13.113.13
bhaikṣeṇānnaṃ samāhṛtya vipro vedapuraskṛtaḥ svādhyāyanirate vipre dattveha sukham edhate
13.113.14
ahiṃsan brāhmaṇaṃ nityaṃ nyāyena paripālya ca kṣatriyas tarasā prāptam annaṃ yo vai prayacchati
13.113.15
dvijebhyo vedavṛddhebhyaḥ prayataḥ susamāhitaḥ tenāpohati dharmātmā duṣkṛtaṃ karma pāṇḍava
13.113.16
ṣaḍbhāgapariśuddhaṃ ca kṛṣer bhāgam upārjitam vaiśyo dadad dvijātibhyaḥ pāpebhyaḥ parimucyate
13.113.17
avāpya prāṇasaṃdehaṃ kārkaśyena samārjitam annaṃ dattvā dvijātibhyaḥ śūdraḥ pāpāt pramucyate
13.113.18
aurasena balenānnam arjayitvāvihiṃsakaḥ yaḥ prayacchati viprebhyo na sa durgāṇi sevate
13.113.19
nyāyenāvāptam annaṃ tu naro lobhavivarjitaḥ dvijebhyo vedavṛddhebhyo dattvā pāpāt pramucyate
13.113.20
annam ūrjaskaraṃ loke dattvorjasvī bhaven naraḥ satāṃ panthānam āśritya sarvapāpāt pramucyate
13.113.21
dānakṛdbhiḥ kṛtaḥ panthā yena yānti manīṣiṇaḥ te sma prāṇasya dātāras tebhyo dharmaḥ sanātanaḥ
13.113.22
sarvāvasthaṃ manuṣyeṇa nyāyenānnam upārjitam kāryaṃ pātragataṃ nityam annaṃ hi paramā gatiḥ
13.113.23
annasya hi pradānena naro durgaṃ na sevate tasmād annaṃ pradātavyam anyāyaparivarjitam
13.113.24
yated brāhmaṇapūrvaṃ hi bhoktum annaṃ gṛhī sadā avandhyaṃ divasaṃ kuryād annadānena mānavaḥ
13.113.25
bhojayitvā daśaśataṃ naro vedavidāṃ nṛpa nyāyaviddharmaviduṣām itihāsavidāṃ tathā
13.113.26
na yāti narakaṃ ghoraṃ saṃsārāṃś ca na sevate sarvakāmasamāyuktaḥ pretya cāpy aśnute phalam
13.113.27
evaṃ sukhasamāyukto ramate vigatajvaraḥ rūpavān kīrtimāṃś caiva dhanavāṃś copapadyate
13.113.28
etat te sarvam ākhyātam annadānaphalaṃ mahat mūlam etad dhi dharmāṇāṃ pradānasya ca bhārata
13.114.1
yudhiṣṭhira uvāca ahiṃsā vaidikaṃ karma dhyānam indriyasaṃyamaḥ tapo 'tha guruśuśrūṣā kiṃ śreyaḥ puruṣaṃ prati
13.114.2
bṛhaspatir uvāca sarvāṇy etāni dharmasya pṛthag dvārāṇi sarvaśaḥ śṛṇu saṃkīrtyamānāni ṣaḍ eva bharatarṣabha
13.114.3
hanta niḥśreyasaṃ jantor ahaṃ vakṣyāmy anuttamam ahiṃsāpāśrayaṃ dharmaṃ yaḥ sādhayati vai naraḥ
13.114.4
trīn doṣān sarvabhūteṣu nidhāya puruṣaḥ sadā kāmakrodhau ca saṃyamya tataḥ siddhim avāpnute
13.114.5
ahiṃsakāni bhūtāni daṇḍena vinihanti yaḥ ātmanaḥ sukham anvicchan na sa pretya sukhī bhavet
13.114.6
ātmopamaś ca bhūteṣu yo vai bhavati pūruṣaḥ nyastadaṇḍo jitakrodhaḥ sa pretya sukham edhate
13.114.7
sarvabhūtātmabhūtasya sarvabhūtāni paśyataḥ devāpi mārge muhyanti apadasya padaiṣiṇaḥ
13.114.8
na tat parasya saṃdadyāt pratikūlaṃ yad ātmanaḥ eṣa saṃkṣepato dharmaḥ kāmād anyaḥ pravartate
13.114.9
pratyākhyāne ca dāne ca sukhaduḥkhe priyāpriye ātmaupamyena puruṣaḥ samādhim adhigacchati
13.114.10
yathā paraḥ prakramate 'pareṣu; tathāparaḥ prakramate parasmin eṣaiva te 'stūpamā jīvaloke; yathā dharmo naipuṇenopadiṣṭaḥ
13.114.11
vaiśaṃpāyana uvāca ity uktvā taṃ suragurur dharmarājaṃ yudhiṣṭhiram divam ācakrame dhīmān paśyatām eva nas tadā
13.115.1
vaiśaṃpāyana uvāca tato yudhiṣṭhiro rājā śaratalpe pitāmaham punar eva mahātejāḥ papraccha vadatāṃ varam
13.115.2
ṛṣayo brāhmaṇā devāḥ praśaṃsanti mahāmate ahiṃsālakṣaṇaṃ dharmaṃ vedaprāmāṇyadarśanāt
13.115.3
karmaṇā manujaḥ kurvan hiṃsāṃ pārthivasattama vācā ca manasā caiva kathaṃ duḥkhāt pramucyate
13.115.4
bhīṣma uvāca caturvidheyaṃ nirdiṣṭā ahiṃsā brahmavādibhiḥ eṣaikato 'pi vibhraṣṭā na bhavaty arisūdana
13.115.5
yathā sarvaś catuṣpādas tribhiḥ pādair na tiṣṭhati tathaiveyaṃ mahīpāla procyate kāraṇais tribhiḥ
13.115.6
yathā nāgapade 'nyāni padāni padagāminām sarvāṇy evāpidhīyante padajātāni kauñjare evaṃ lokeṣv ahiṃsā tu nirdiṣṭā dharmataḥ parā
13.115.7
karmaṇā lipyate jantur vācā ca manasaiva ca
13.115.8
pūrvaṃ tu manasā tyaktvā tathā vācātha karmaṇā trikāraṇaṃ tu nirdiṣṭaṃ śrūyate brahmavādibhiḥ
13.115.9
manovāci tathāsvāde doṣā hy eṣu pratiṣṭhitāḥ na bhakṣayanty ato māṃsaṃ tapoyuktā manīṣiṇaḥ
13.115.10
doṣāṃs tu bhakṣaṇe rājan māṃsasyeha nibodha me putramāṃsopamaṃ jānan khādate yo vicetanaḥ
13.115.11
mātāpitṛsamāyoge putratvaṃ jāyate yathā rasaṃ ca prati jihvāyāḥ prajñānaṃ jāyate tathā tathā śāstreṣu niyataṃ rāgo hy āsvāditād bhavet
13.115.12
asaṃskṛtāḥ saṃskṛtāś ca lavaṇālavaṇās tathā prajñāyante yathā bhāvās tathā cittaṃ nirudhyate
13.115.13
bherīśaṅkhamṛdaṅgādyāṃs tantrīśabdāṃś ca puṣkalān niṣeviṣyanti vai mandā māṃsabhakṣāḥ kathaṃ narāḥ
13.115.14
acintitam anuddiṣṭam asaṃkalpitam eva ca rasaṃ gṛddhyābhibhūtā vai praśaṃsanti phalārthinaḥ praśaṃsā hy eva māṃsasya doṣakarmaphalānvitā
13.115.15
jīvitaṃ hi parityajya bahavaḥ sādhavo janāḥ svamāṃsaiḥ paramāṃsāni paripālya divaṃ gatāḥ
13.115.16
evam eṣā mahārāja caturbhiḥ kāraṇair vṛtā ahiṃsā tava nirdiṣṭā sarvadharmārthasaṃhitā
13.116.1
yudhiṣṭhira uvāca ahiṃsā paramo dharma ity uktaṃ bahuśas tvayā śrāddheṣu ca bhavān āha pitṝn āmiṣakāṅkṣiṇaḥ
13.116.2
māṃsair bahuvidhaiḥ proktas tvayā śrāddhavidhiḥ purā ahatvā ca kuto māṃsam evam etad virudhyate
13.116.3
jāto naḥ saṃśayo dharme māṃsasya parivarjane doṣo bhakṣayataḥ kaḥ syāt kaś cābhakṣayato guṇaḥ
13.116.4
hatvā bhakṣayato vāpi pareṇopahṛtasya vā hanyād vā yaḥ parasyārthe krītvā vā bhakṣayen naraḥ
13.116.5
etad icchāmi tattvena kathyamānaṃ tvayānagha niścayena cikīrṣāmi dharmam etaṃ sanātanam
13.116.6
katham āyur avāpnoti kathaṃ bhavati sattvavān katham avyaṅgatām eti lakṣaṇyo jāyate katham
13.116.7
bhīṣma uvāca māṃsasya bhakṣaṇe rājan yo 'dharmaḥ kurupuṃgava taṃ me śṛṇu yathātattvaṃ yaś cāsya vidhir uttamaḥ
13.116.8
rūpam avyaṅgatām āyur buddhiṃ sattvaṃ balaṃ smṛtim prāptukāmair narair hiṃsā varjitā vai kṛtātmabhiḥ
13.116.9
ṛṣīṇām atra saṃvādo bahuśaḥ kurupuṃgava babhūva teṣāṃ tu mataṃ yat tac chṛṇu yudhiṣṭhira
13.116.10
yo yajetāśvamedhena māsi māsi yatavrataḥ varjayen madhu māṃsaṃ ca samam etad yudhiṣṭhira
13.116.11
saptarṣayo vālakhilyās tathaiva ca marīcipāḥ amāṃsabhakṣaṇaṃ rājan praśaṃsanti manīṣiṇaḥ
13.116.12
na bhakṣayati yo māṃsaṃ na hanyān na ca ghātayet taṃ mitraṃ sarvabhūtānāṃ manuḥ svāyaṃbhuvo 'bravīt
13.116.13
adhṛṣyaḥ sarvabhūtānāṃ viśvāsyaḥ sarvajantuṣu sādhūnāṃ saṃmato nityaṃ bhaven māṃsasya varjanāt
13.116.14
svamāṃsaṃ paramāṃsena yo vardhayitum icchati nāradaḥ prāha dharmātmā niyataṃ so 'vasīdati
13.116.15
dadāti yajate cāpi tapasvī ca bhavaty api madhumāṃsanivṛttyeti prāhaivaṃ sa bṛhaspatiḥ
13.116.16
māsi māsy aśvamedhena yo yajeta śataṃ samāḥ na khādati ca yo māṃsaṃ samam etan mataṃ mama
13.116.17
sadā yajati satreṇa sadā dānaṃ prayacchati sadā tapasvī bhavati madhumāṃsasya varjanāt
13.116.18
sarve vedā na tat kuryuḥ sarvayajñāś ca bhārata yo bhakṣayitvā māṃsāni paścād api nivartate
13.116.19
duṣkaraṃ hi rasajñena māṃsasya parivarjanam cartuṃ vratam idaṃ śreṣṭhaṃ sarvaprāṇyabhayapradam
13.116.20
sarvabhūteṣu yo vidvān dadāty abhayadakṣiṇām dātā bhavati loke sa prāṇānāṃ nātra saṃśayaḥ
13.116.21
evaṃ vai paramaṃ dharmaṃ praśaṃsanti manīṣiṇaḥ prāṇā yathātmano 'bhīṣṭā bhūtānām api te tathā
13.116.22
ātmaupamyena gantavyaṃ buddhimadbhir mahātmabhiḥ mṛtyuto bhayam astīti viduṣāṃ bhūtim icchatām
13.116.23
kiṃ punar hanyamānānāṃ tarasā jīvitārthinām arogāṇām apāpānāṃ pāpair māṃsopajīvibhiḥ
13.116.24
tasmād viddhi mahārāja māṃsasya parivarjanam dharmasyāyatanaṃ śreṣṭhaṃ svargasya ca sukhasya ca
13.116.25
ahiṃsā paramo dharmas tathāhiṃsā paraṃ tapaḥ ahiṃsā paramaṃ satyaṃ tato dharmaḥ pravartate
13.116.26
na hi māṃsaṃ tṛṇāt kāṣṭhād upalād vāpi jāyate hatvā jantuṃ tato māṃsaṃ tasmād doṣo 'sya bhakṣaṇe
13.116.27
svāhāsvadhāmṛtabhujo devāḥ satyārjavapriyāḥ kravyādān rākṣasān viddhi jihmānṛtaparāyaṇān
13.116.28
kāntāreṣv atha ghoreṣu durgeṣu gahaneṣu ca rātrāv ahani saṃdhyāsu catvareṣu sabhāsu ca amāṃsabhakṣaṇe rājan bhayam ante na gacchati
13.116.29
yadi cet khādako na syān na tadā ghātako bhavet ghātakaḥ khādakārthāya taṃ ghātayati vai naraḥ
13.116.30
abhakṣyam etad iti vā iti hiṃsā nivartate khādakārtham ato hiṃsā mṛgādīnāṃ pravartate
13.116.31
yasmād grasati caivāyur hiṃsakānāṃ mahādyute tasmād vivarjayen māṃsaṃ ya icched bhūtim ātmanaḥ
13.116.32
trātāraṃ nādhigacchanti raudrāḥ prāṇivihiṃsakāḥ udvejanīyā bhūtānāṃ yathā vyālamṛgās tathā
13.116.33
lobhād vā buddhimohād vā balavīryārtham eva ca saṃsargād vātha pāpānām adharmarucitā nṛṇām
13.116.34
svamāṃsaṃ paramāṃsena yo vardhayitum icchati udvignavāse vasati yatratatrābhijāyate
13.116.35
dhanyaṃ yaśasyam āyuṣyaṃ svargyaṃ svastyayanaṃ mahat māṃsasyābhakṣaṇaṃ prāhur niyatāḥ paramarṣayaḥ
13.116.36
idaṃ tu khalu kaunteya śrutam āsīt purā mayā mārkaṇḍeyasya vadato ye doṣā māṃsabhakṣaṇe
13.116.37
yo hi khādati māṃsāni prāṇināṃ jīvitārthinām hatānāṃ vā mṛtānāṃ vā yathā hantā tathaiva saḥ
13.116.38
dhanena krāyako hanti khādakaś copabhogataḥ ghātako vadhabandhābhyām ity eṣa trividho vadhaḥ
13.116.39
akhādann anumodaṃś ca bhāvadoṣeṇa mānavaḥ yo 'numanyeta hantavyaṃ so 'pi doṣeṇa lipyate
13.116.40
adhṛṣyaḥ sarvabhūtānām āyuṣmān nīrujaḥ sukhī bhavaty abhakṣayan māṃsaṃ dayāvān prāṇinām iha
13.116.41
hiraṇyadānair godānair bhūmidānaiś ca sarvaśaḥ māṃsasyābhakṣaṇe dharmo viśiṣṭaḥ syād iti śrutiḥ
13.116.42
aprokṣitaṃ vṛthāmāṃsaṃ vidhihīnaṃ na bhakṣayet bhakṣayan nirayaṃ yāti naro nāsty atra saṃśayaḥ
13.116.43
prokṣitābhyukṣitaṃ māṃsaṃ tathā brāhmaṇakāmyayā alpadoṣam iha jñeyaṃ viparīte tu lipyate
13.116.44
khādakasya kṛte jantuṃ yo hanyāt puruṣādhamaḥ mahādoṣakaras tatra khādako na tu ghātakaḥ
13.116.45
ijyāyajñaśrutikṛtair yo mārgair abudho janaḥ hanyāj jantuṃ māṃsagṛddhrī sa vai narakabhāṅ naraḥ
13.116.46
bhakṣayitvā tu yo māṃsaṃ paścād api nivartate tasyāpi sumahān dharmo yaḥ pāpād vinivartate
13.116.47
āhartā cānumantā ca viśastā krayavikrayī saṃskartā copabhoktā ca ghātakāḥ sarva eva te
13.116.48
idam anyat tu vakṣyāmi pramāṇaṃ vidhinirmitam purāṇam ṛṣibhir juṣṭaṃ vedeṣu pariniścitam
13.116.49
pravṛttilakṣaṇe dharme phalārthibhir abhidrute yathoktaṃ rājaśārdūla na tu tan mokṣakāṅkṣiṇām
13.116.50
havir yat saṃskṛtaṃ mantraiḥ prokṣitābhyukṣitaṃ śuci vedoktena pramāṇena pitṝṇāṃ prakriyāsu ca ato 'nyathā vṛthāmāṃsam abhakṣyaṃ manur abravīt
13.116.51
asvargyam ayaśasyaṃ ca rakṣovad bharatarṣabha vidhinā hi narāḥ pūrvaṃ māṃsaṃ rājann abhakṣayan
13.116.52
ya icchet puruṣo 'tyantam ātmānaṃ nirupadravam sa varjayeta māṃsāni prāṇinām iha sarvaśaḥ
13.116.53
śrūyate hi purākalpe nṛṇāṃ vrīhimayaḥ paśuḥ yenāyajanta yajvānaḥ puṇyalokaparāyaṇāḥ
13.116.54
ṛṣibhiḥ saṃśayaṃ pṛṣṭo vasuś cedipatiḥ purā abhakṣyam iti māṃsaṃ sa prāha bhakṣyam iti prabho
13.116.55
ākāśān medinīṃ prāptas tataḥ sa pṛthivīpatiḥ etad eva punaś coktvā viveśa dharaṇītalam
13.116.56
prajānāṃ hitakāmena tv agastyena mahātmanā āraṇyāḥ sarvadaivatyāḥ prokṣitās tapasā mṛgāḥ
13.116.57
kriyā hy evaṃ na hīyante pitṛdaivatasaṃśritāḥ prīyante pitaraś caiva nyāyato māṃsatarpitāḥ
13.116.58
idaṃ tu śṛṇu rājendra kīrtyamānaṃ mayānagha abhakṣaṇe sarvasukhaṃ māṃsasya manujādhipa
13.116.59
yas tu varṣaśataṃ pūrṇaṃ tapas tapyet sudāruṇam yaś caikaṃ varjayen māṃsaṃ samam etan mataṃ mama
13.116.60
kaumude tu viśeṣeṇa śuklapakṣe narādhipa varjayet sarvamāṃsāni dharmo hy atra vidhīyate
13.116.61
caturo vārṣikān māsān yo māṃsaṃ parivarjayet catvāri bhadrāṇy āpnoti kīrtim āyur yaśo balam
13.116.62
atha vā māsam apy ekaṃ sarvamāṃsāny abhakṣayan atītya sarvaduḥkhāni sukhī jīven nirāmayaḥ
13.116.63
ye varjayanti māṃsāni māsaśaḥ pakṣaśo 'pi vā teṣāṃ hiṃsānivṛttānāṃ brahmaloko vidhīyate
13.116.64
māṃsaṃ tu kaumudaṃ pakṣaṃ varjitaṃ pārtha rājabhiḥ sarvabhūtātmabhūtais tair vijñātārthaparāvaraiḥ
13.116.65
nābhāgenāmbarīṣeṇa gayena ca mahātmanā āyuṣā cānaraṇyena dilīparaghupūrubhiḥ
13.116.66
kārtavīryāniruddhābhyāṃ nahuṣeṇa yayātinā nṛgeṇa viṣvagaśvena tathaiva śaśabindunā yuvanāśvena ca tathā śibinauśīnareṇa ca
13.116.67
śyenacitreṇa rājendra somakena vṛkeṇa ca raivatena rantidevena vasunā sṛñjayena ca
13.116.68
duḥṣantena karūṣeṇa rāmālarkanalais tathā virūpāśvena niminā janakena ca dhīmatā
13.116.69
silena pṛthunā caiva vīrasenena caiva ha ikṣvākuṇā śaṃbhunā ca śvetena sagareṇa ca
13.116.70
etaiś cānyaiś ca rājendra purā māṃsaṃ na bhakṣitam śāradaṃ kaumudaṃ māsaṃ tatas te svargam āpnuvan
13.116.71
brahmaloke ca tiṣṭhanti jvalamānāḥ śriyānvitāḥ upāsyamānā gandharvaiḥ strīsahasrasamanvitāḥ
13.116.72
tad etad uttamaṃ dharmam ahiṃsālakṣaṇaṃ śubham ye caranti mahātmāno nākapṛṣṭhe vasanti te
13.116.73
madhu māṃsaṃ ca ye nityaṃ varjayantīha dhārmikāḥ janmaprabhṛti madyaṃ ca sarve te munayaḥ smṛtāḥ viśiṣṭatāṃ jñātiṣu ca labhante nātra saṃśayaḥ
13.116.74
āpannaś cāpado mucyed baddho mucyeta bandhanāt mucyet tathāturo rogād duḥkhān mucyeta duḥkhitaḥ
13.116.75
tiryagyoniṃ na gaccheta rūpavāṃś ca bhaven naraḥ buddhimān vai kuruśreṣṭha prāpnuyāc ca mahad yaśaḥ
13.116.76
etat te kathitaṃ rājan māṃsasya parivarjane pravṛttau ca nivṛttau ca vidhānam ṛṣinirmitam
13.117.1
yudhiṣṭhira uvāca ime vai mānavā loke bhṛśaṃ māṃsasya gṛddhinaḥ visṛjya bhakṣān vividhān yathā rakṣogaṇās tathā
13.117.2
nāpūpān vividhākārāñ śākāni vividhāni ca ṣāḍavān rasayogāṃś ca tathecchanti yathāmiṣam
13.117.3
tatra me buddhir atraiva visarge parimuhyate na manye rasataḥ kiṃ cin māṃsato 'stīha kiṃ cana
13.117.4
tad icchāmi guṇāñ śrotuṃ māṃsasyābhakṣaṇe 'pi vā bhakṣaṇe caiva ye doṣās tāṃś caiva puruṣarṣabha
13.117.5
sarvaṃ tattvena dharmajña yathāvad iha dharmataḥ kiṃ vā bhakṣyam abhakṣyaṃ vā sarvam etad vadasva me
13.117.6
bhīṣma uvāca evam etan mahābāho yathā vadasi bhārata na māṃsāt param atrānyad rasato vidyate bhuvi
13.117.7
kṣatakṣīṇābhitaptānāṃ grāmyadharmaratāś ca ye adhvanā karśitānāṃ ca na māṃsād vidyate param
13.117.8
sadyo vardhayati prāṇān puṣṭim agryāṃ dadāti ca na bhakṣo 'bhyadhikaḥ kaś cin māṃsād asti paraṃtapa
13.117.9
vivarjane tu bahavo guṇāḥ kauravanandana ye bhavanti manuṣyāṇāṃ tān me nigadataḥ śṛṇu
13.117.10
svamāṃsaṃ paramāṃsair yo vivardhayitum icchati nāsti kṣudrataras tasmān na nṛśaṃsataro naraḥ
13.117.11
na hi prāṇāt priyataraṃ loke kiṃ cana vidyate tasmād dayāṃ naraḥ kuryād yathātmani tathā pare
13.117.12
śukrāc ca tāta saṃbhūtir māṃsasyeha na saṃśayaḥ bhakṣaṇe tu mahān doṣo vadhena saha kalpate
13.117.13
ahiṃsālakṣaṇo dharma iti vedavido viduḥ yad ahiṃsraṃ bhavet karma tat kuryād ātmavān naraḥ
13.117.14
pitṛdaivatayajñeṣu prokṣitaṃ havir ucyate vidhinā vedadṛṣṭena tad bhuktveha na duṣyati
13.117.15
yajñārthe paśavaḥ sṛṣṭā ity api śrūyate śrutiḥ ato 'nyathā pravṛttānāṃ rākṣaso vidhir ucyate
13.117.16
kṣatriyāṇāṃ tu yo dṛṣṭo vidhis tam api me śṛṇu vīryeṇopārjitaṃ māṃsaṃ yathā khādan na duṣyati
13.117.17
āraṇyāḥ sarvadaivatyāḥ prokṣitāḥ sarvaśo mṛgāḥ agastyena purā rājan mṛgayā yena pūjyate
13.117.18
nātmānam aparityajya mṛgayā nāma vidyate samatām upasaṃgamya rūpaṃ hanyān na vā nṛpa
13.117.19
ato rājarṣayaḥ sarve mṛgayāṃ yānti bhārata lipyante na hi doṣeṇa na caitat pātakaṃ viduḥ
13.117.20
na hi tatparamaṃ kiṃ cid iha loke paratra ca yat sarveṣv iha lokeṣu dayā kauravanandana
13.117.21
na bhayaṃ vidyate jātu narasyeha dayāvataḥ dayāvatām ime lokāḥ pare cāpi tapasvinām
13.117.22
abhayaṃ sarvabhūtebhyo yo dadāti dayāparaḥ abhayaṃ tasya bhūtāni dadatīty anuśuśrumaḥ
13.117.23
kṣataṃ ca skhalitaṃ caiva patitaṃ kliṣṭam āhatam sarvabhūtāni rakṣanti sameṣu viṣameṣu ca
13.117.24
nainaṃ vyālamṛgā ghnanti na piśācā na rākṣasāḥ mucyante bhayakāleṣu mokṣayanti ca ye parān
13.117.25
prāṇadānāt paraṃ dānaṃ na bhūtaṃ na bhaviṣyati na hy ātmanaḥ priyataraḥ kaś cid astīti niścitam
13.117.26
aniṣṭaṃ sarvabhūtānāṃ maraṇaṃ nāma bhārata mṛtyukāle hi bhūtānāṃ sadyo jāyati vepathuḥ
13.117.27
jātijanmajarāduḥkhe nityaṃ saṃsārasāgare jantavaḥ parivartante maraṇād udvijanti ca
13.117.28
garbhavāseṣu pacyante kṣārāmlakaṭukai rasaiḥ mūtraśleṣmapurīṣāṇāṃ sparśaiś ca bhṛśadāruṇaiḥ
13.117.29
jātāś cāpy avaśās tatra bhidyamānāḥ punaḥ punaḥ pāṭyamānāś ca dṛśyante vivaśā māṃsagṛddhinaḥ
13.117.30
kumbhīpāke ca pacyante tāṃ tāṃ yonim upāgatāḥ ākramya māryamāṇāś ca bhrāmyante vai punaḥ punaḥ
13.117.31
nātmano 'sti priyataraḥ pṛthivyām anusṛtya ha tasmāt prāṇiṣu sarveṣu dayāvān ātmavān bhavet
13.117.32
sarvamāṃsāni yo rājan yāvajjīvaṃ na bhakṣayet svarge sa vipulaṃ sthānaṃ prāpnuyān nātra saṃśayaḥ
13.117.33
ye bhakṣayanti māṃsāni bhūtānāṃ jīvitaiṣiṇām bhakṣyante te 'pi tair bhūtair iti me nāsti saṃśayaḥ
13.117.34
māṃ sa bhakṣayate yasmād bhakṣayiṣye tam apy aham etan māṃsasya māṃsatvam ato budhyasva bhārata
13.117.35
ghātako vadhyate nityaṃ tathā vadhyeta bandhakaḥ ākroṣṭākruśyate rājan dveṣṭā dveṣyatvam āpnute
13.117.36
yena yena śarīreṇa yad yat karma karoti yaḥ tena tena śarīreṇa tat tat phalam upāśnute
13.117.37
ahiṃsā paramo dharmas tathāhiṃsā paro damaḥ ahiṃsā paramaṃ dānam ahiṃsā paramaṃ tapaḥ
13.117.38
ahiṃsā paramo yajñas tathāhiṃsā paraṃ balam ahiṃsā paramaṃ mitram ahiṃsā paramaṃ sukham ahiṃsā paramaṃ satyam ahiṃsā paramaṃ śrutam
13.117.39
sarvayajñeṣu vā dānaṃ sarvatīrtheṣu cāplutam sarvadānaphalaṃ vāpi naitat tulyam ahiṃsayā
13.117.40
ahiṃsrasya tapo 'kṣayyam ahiṃsro yajate sadā ahiṃsraḥ sarvabhūtānāṃ yathā mātā yathā pitā
13.117.41
etat phalam ahiṃsāyā bhūyaś ca kurupuṃgava na hi śakyā guṇā vaktum iha varṣaśatair api
13.118.1
yudhiṣṭhira uvāca akāmāś ca sakāmāś ca hatā ye 'smin mahāhave kāṃ yoniṃ pratipannās te tan me brūhi pitāmaha
13.118.2
duḥkhaṃ prāṇaparityāgaḥ puruṣāṇāṃ mahāmṛdhe jānāmi tattvaṃ dharmajña prāṇatyāgaṃ suduṣkaram
13.118.3
samṛddhe vāsamṛddhe vā śubhe vā yadi vāśubhe kāraṇaṃ tatra me brūhi sarvajño hy asi me mataḥ
13.118.4
bhīṣma uvāca samṛddhe vāsamṛddhe vā śubhe vā yadi vāśubhe saṃsāre 'smin samājātāḥ prāṇinaḥ pṛthivīpate
13.118.5
niratā yena bhāvena tatra me śṛṇu kāraṇam samyak cāyam anupraśnas tvayoktaś ca yudhiṣṭhira
13.118.6
atra te vartayiṣyāmi purāvṛttam idaṃ nṛpa dvaipāyanasya saṃvādaṃ kīṭasya ca yudhiṣṭhira
13.118.7
brahmabhūtaś caran vipraḥ kṛṣṇadvaipāyanaḥ purā dadarśa kīṭaṃ dhāvantaṃ śīghraṃ śakaṭavartmani
13.118.8
gatijñaḥ sarvabhūtānāṃ rutajñaś ca śarīriṇām sarvajñaḥ sarvato dṛṣṭvā kīṭaṃ vacanam abravīt
13.118.9
kīṭa saṃtrastarūpo 'si tvaritaś caiva lakṣyase kva dhāvasi tad ācakṣva kutas te bhayam āgatam
13.118.10
kīṭa uvāca śakaṭasyāsya mahato ghoṣaṃ śrutvā bhayaṃ mama āgataṃ vai mahābuddhe svana eṣa hi dāruṇaḥ śrūyate na sa māṃ hanyād iti tasmād apākrame
13.118.11
śvasatāṃ ca śṛṇomy evaṃ goputrāṇāṃ pracodyatām vahatāṃ sumahābhāraṃ saṃnikarṣe svanaṃ prabho nṛṇāṃ ca saṃvāhayatāṃ śrūyate vividhaḥ svanaḥ
13.118.12
soḍhum asmadvidhenaiṣa na śakyaḥ kīṭayoninā tasmād apakramāmy eṣa bhayād asmāt sudāruṇāt
13.118.13
duḥkhaṃ hi mṛtyur bhūtānāṃ jīvitaṃ ca sudurlabham ato bhītaḥ palāyāmi gaccheyaṃ nāsukhaṃ sukhāt
13.118.14
bhīṣma uvāca ity uktaḥ sa tu taṃ prāha kutaḥ kīṭa sukhaṃ tava maraṇaṃ te sukhaṃ manye tiryagyonau hi vartase
13.118.15
śabdaṃ sparśaṃ rasaṃ gandhaṃ bhogāṃś coccāvacān bahūn nābhijānāsi kīṭa tvaṃ śreyo maraṇam eva te
13.118.16
kīṭa uvāca sarvatra nirato jīva itīhāpi sukhaṃ mama cetayāmi mahāprājña tasmād icchāmi jīvitum
13.118.17
ihāpi viṣayaḥ sarvo yathādehaṃ pravartitaḥ mānuṣās tiryagāś caiva pṛthagbhogā viśeṣataḥ
13.118.18
aham āsaṃ manuṣyo vai śūdro bahudhanaḥ purā abrahmaṇyo nṛśaṃsaś ca kadaryo vṛddhijīvanaḥ
13.118.19
vāktīkṣṇo nikṛtiprajño moṣṭā viśvasya sarvaśaḥ mithaḥkṛto 'panidhanaḥ parasvaharaṇe rataḥ
13.118.20
bhṛtyātithijanaś cāpi gṛhe paryuṣito mayā mātsaryāt svādukāmena nṛśaṃsena bubhūṣatā
13.118.21
devārthaṃ pitṛyajñārtham annaṃ śraddhākṛtaṃ mayā na dattam arthakāmena deyam annaṃ punāti ha
13.118.22
guptaṃ śaraṇam āśritya bhayeṣu śaraṇāgatāḥ akasmān no bhayāt tyaktā na ca trātābhayaiṣiṇaḥ
13.118.23
dhanaṃ dhānyaṃ priyān dārān yānaṃ vāsas tathādbhutam śriyaṃ dṛṣṭvā manuṣyāṇām asūyāmi nirarthakam
13.118.24
īrṣyuḥ parasukhaṃ dṛṣṭvā ātatāyy abubhūṣakaḥ trivargahantā cānyeṣām ātmakāmānuvartakaḥ
13.118.25
nṛśaṃsaguṇabhūyiṣṭhaṃ purā karma kṛtaṃ mayā smṛtvā tad anutapye 'haṃ tyaktvā priyam ivātmajam
13.118.26
śubhānām api jānāmi kṛtānāṃ karmaṇāṃ phalam mātā ca pūjitā vṛddhā brāhmaṇaś cārcito mayā
13.118.27
sakṛj jātiguṇopetaḥ saṃgatyā gṛham āgataḥ atithiḥ pūjito brahmaṃs tena māṃ nājahāt smṛtiḥ
13.118.28
karmaṇā tena caivāhaṃ sukhāśām iha lakṣaye tac chrotum aham icchāmi tvattaḥ śreyas tapodhana
13.119.1
vyāsa uvāca śubhena karmaṇā yad vai tiryagyonau na muhyase mamaiva kīṭa tat karma yena tvaṃ na pramuhyase
13.119.2
ahaṃ hi darśanād eva tārayāmi tapobalāt tapobalād dhi balavad balam anyan na vidyate
13.119.3
jānāmi pāpaiḥ svakṛtair gataṃ tvāṃ kīṭa kīṭatām avāpsyasi paraṃ dharmaṃ dharmastho yadi manyase
13.119.4
karma bhūmikṛtaṃ devā bhuñjate tiryagāś ca ye dharmād api manuṣyeṣu kāmo 'rthaś ca yathā guṇaiḥ
13.119.5
vāgbuddhipāṇipādaiś cāpy upetasya vipaścitaḥ kiṃ hīyate manuṣyasya mandasyāpi hi jīvataḥ
13.119.6
jīvan hi kurute pūjāṃ viprāgryaḥ śaśisūryayoḥ bruvann api kathāṃ puṇyāṃ tatra kīṭa tvam eṣyasi
13.119.7
guṇabhūtāni bhūtāni tatra tvam upabhokṣyase tatra te 'haṃ vineṣyāmi brahmatvaṃ yatra cecchasi
13.119.8
sa tatheti pratiśrutya kīṭo vartmany atiṣṭhata tam ṛṣiṃ draṣṭum agamat sarvāsv anyāsu yoniṣu
13.119.9
śvāvidgodhāvarāhāṇāṃ tathaiva mṛgapakṣiṇām śvapākavaiśyaśūdrāṇāṃ kṣatriyāṇāṃ ca yoniṣu
13.119.10
sa kīṭety evam ābhāṣya ṛṣiṇā satyavādinā pratismṛtyātha jagrāha pādau mūrdhnā kṛtāñjaliḥ
13.119.11
kīṭa uvāca idaṃ tad atulaṃ sthānam īpsitaṃ daśabhir guṇaiḥ yad ahaṃ prāpya kīṭatvam āgato rājaputratām
13.119.12
vahanti mām atibalāḥ kuñjarā hemamālinaḥ syandaneṣu ca kāmbojā yuktāḥ paramavājinaḥ
13.119.13
uṣṭrāśvatarayuktāni yānāni ca vahanti mām sabāndhavaḥ sahāmātyaś cāśnāmi piśitaudanam
13.119.14
gṛheṣu sunivāseṣu sukheṣu śayaneṣu ca parārdhyeṣu mahābhāga svapāmīha supūjitaḥ
13.119.15
sarveṣv apararātreṣu sūtamāgadhabandinaḥ stuvanti māṃ yathā devaṃ mahendraṃ priyavādinaḥ
13.119.16
prasādāt satyasaṃdhasya bhavato 'mitatejasaḥ yad ahaṃ kīṭatāṃ prāpya saṃprāpto rājaputratām
13.119.17
namas te 'stu mahāprājña kiṃ karomi praśādhi mām tvattapobalanirdiṣṭam idaṃ hy adhigataṃ mayā
13.119.18
vyāsa uvāca arcito 'haṃ tvayā rājan vāgbhir adya yadṛcchayā adya te kīṭatāṃ prāpya smṛtir jātājugupsitā
13.119.19
na tu nāśo 'sti pāpasya yat tvayopacitaṃ purā śūdreṇārthapradhānena nṛśaṃsenātatāyinā
13.119.20
mama te darśanaṃ prāptaṃ tac caiva sukṛtaṃ purā tiryagyonau sma jātena mama cāpy arcanāt tathā
13.119.21
itas tvaṃ rājaputratvād brāhmaṇyaṃ samavāpsyasi gobrāhmaṇakṛte prāṇān hutvātmīyān raṇājire
13.119.22
rājaputrasukhaṃ prāpya ṛtūṃś caivāptadakṣiṇān atha modiṣyase svarge brahmabhūto 'vyayaḥ sukhī
13.119.23
tiryagyonyāḥ śūdratām abhyupaiti; śūdro vaiśyatvaṃ kṣatriyatvaṃ ca vaiśyaḥ vṛttaślāghī kṣatriyo brāhmaṇatvaṃ; svargaṃ puṇyaṃ brāhmaṇaḥ sādhuvṛttaḥ
13.120.1
bhīṣma uvāca kṣatradharmam anuprāptaḥ smarann eva sa vīryavān tyaktvā sa kīṭatāṃ rājaṃś cacāra vipulaṃ tapaḥ
13.120.2
tasya dharmārthaviduṣo dṛṣṭvā tad vipulaṃ tapaḥ ājagāma dvijaśreṣṭhaḥ kṛṣṇadvaipāyanas tadā
13.120.3
vyāsa uvāca kṣātraṃ caiva vrataṃ kīṭa bhūtānāṃ paripālanam kṣātraṃ caiva vrataṃ dhyāyaṃs tato vipratvam eṣyasi
13.120.4
pāhi sarvāḥ prajāḥ samyak śubhāśubhavid ātmavān śubhaiḥ saṃvibhajan kāmair aśubhānāṃ ca pāvanaiḥ
13.120.5
ātmavān bhava suprītaḥ svadharmacaraṇe rataḥ kṣātrīṃ tanuṃ samutsṛjya tato vipratvam eṣyasi
13.120.6
bhīṣma uvāca so 'thāraṇyam abhipretya punar eva yudhiṣṭhira maharṣer vacanaṃ śrutvā prajā dharmeṇa pālya ca
13.120.7
acireṇaiva kālena kīṭaḥ pārthivasattama prajāpālanadharmeṇa pretya vipratvam āgataḥ
13.120.8
tatas taṃ brāhmaṇaṃ dṛṣṭvā punar eva mahāyaśāḥ ājagāma mahāprājñaḥ kṛṣṇadvaipāyanas tadā
13.120.9
vyāsa uvāca bho bho viprarṣabha śrīman mā vyathiṣṭhāḥ kathaṃ cana śubhakṛc chubhayonīṣu pāpakṛt pāpayoniṣu upapadyati dharmajña yathādharmaṃ yathāgamam
13.120.10
tasmān mṛtyubhayāt kīṭa mā vyathiṣṭhāḥ kathaṃ cana dharmalopād bhayaṃ te syāt tasmād dharmaṃ carottamam
13.120.11
kīṭa uvāca sukhāt sukhataraṃ prāpto bhagavaṃs tvatkṛte hy aham dharmamūlāṃ śriyaṃ prāpya pāpmā naṣṭa ihādya me
13.120.12
bhīṣma uvāca bhagavadvacanāt kīṭo brāhmaṇyaṃ prāpya durlabham akarot pṛthivīṃ rājan yajñayūpaśatāṅkitām tataḥ sālokyam agamad brahmaṇo brahmavittamaḥ
13.120.13
avāpa ca paraṃ kīṭaḥ pārtha brahma sanātanam svakarmaphalanirvṛttaṃ vyāsasya vacanāt tadā
13.120.14
te 'pi yasmāt svabhāvena hatāḥ kṣatriyapuṃgavāḥ saṃprāptās te gatiṃ puṇyāṃ tasmān mā śoca putraka
13.121.1
yudhiṣṭhira uvāca vidyā tapaś ca dānaṃ ca kim eteṣāṃ viśiṣyate pṛcchāmi tvā satāṃ śreṣṭha tan me brūhi pitāmaha
13.121.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam maitreyasya ca saṃvādaṃ kṛṣṇadvaipāyanasya ca
13.121.3
kṛṣṇadvaipāyano rājann ajñātacaritaṃ caran vārāṇasyām upātiṣṭhan maitreyaṃ svairiṇīkule
13.121.4
tam upasthitam āsīnaṃ jñātvā sa munisattamam arcitvā bhojayām āsa maitreyo 'śanam uttamam
13.121.5
tad annam uttamaṃ bhuktvā guṇavat sārvakāmikam pratiṣṭhamāno 'smayata prītaḥ kṛṣṇo mahāmanāḥ
13.121.6
tam utsmayantaṃ saṃprekṣya maitreyaḥ kṛṣṇam abravīt kāraṇaṃ brūhi dharmātman yo 'smayiṣṭhāḥ kutaś ca te tapasvino dhṛtimataḥ pramodaḥ samupāgataḥ
13.121.7
etat pṛcchāmi te vidvann abhivādya praṇamya ca ātmanaś ca tapobhāgyaṃ mahābhāgyaṃ tathaiva ca
13.121.8
pṛthag ācaratas tāta pṛthag ātmani cātmanoḥ alpāntaram ahaṃ manye viśiṣṭam api vā tvayā
13.121.9
vyāsa uvāca aticchedātivādābhyāṃ smayo 'yaṃ samupāgataḥ asatyaṃ vedavacanaṃ kasmād vedo 'nṛtaṃ vadet
13.121.10
trīṇy eva tu padāny āhuḥ puruṣasyottamaṃ vratam na druhyec caiva dadyāc ca satyaṃ caiva paraṃ vadet idānīṃ caiva naḥ kṛtyaṃ purastāc ca paraṃ smṛtam
13.121.11
alpo 'pi tādṛśo dāyo bhavaty uta mahāphalaḥ tṛṣitāya ca yad dattaṃ hṛdayenānasūyatā
13.121.12
tṛṣitas tṛṣitāya tvaṃ dattvaitad aśanaṃ mama ajaiṣīr mahato lokān mahāyajñair ivābhibho ato dānapavitreṇa prīto 'smi tapasaiva ca
13.121.13
puṇyasyaiva hi te gandhaḥ puṇyasyaiva ca darśanam puṇyaś ca vāti gandhas te manye karmavidhānataḥ
13.121.14
adhikaṃ mārjanāt tāta tathaivāpy anulepanāt śubhaṃ sarvapavitrebhyo dānam eva paraṃ bhavet
13.121.15
yānīmāny uttamānīha vedoktāni praśaṃsasi teṣāṃ śreṣṭhatamaṃ dānam iti me nāsti saṃśayaḥ
13.121.16
dānakṛdbhiḥ kṛtaḥ panthā yena yānti manīṣiṇaḥ te hi prāṇasya dātāras teṣu dharmaḥ pratiṣṭhitaḥ
13.121.17
yathā vedāḥ svadhītāś ca yathā cendriyasaṃyamaḥ sarvatyāgo yathā ceha tathā dānam anuttamam
13.121.18
tvaṃ hi tāta sukhād eva sukham eṣyasi śobhanam sukhāt sukhataraprāptim āpnute matimān naraḥ
13.121.19
tan naḥ pratyakṣam evedam upalabdham asaṃśayam śrīmantam āpnuvanty arthā dānaṃ yajñas tathā sukham
13.121.20
sukhād eva paraṃ duḥkhaṃ duḥkhād anyat paraṃ sukham dṛśyate hi mahāprājña niyataṃ vai svabhāvataḥ
13.121.21
trividhānīha vṛttāni narasyāhur manīṣiṇaḥ puṇyam anyat pāpam anyan na puṇyaṃ na ca pāpakam
13.121.22
na vṛttaṃ manyate 'nyasya manyate 'nyasya pāpakam tathā svakarmanirvṛttaṃ na puṇyaṃ na ca pāpakam
13.121.23
ramasvaidhasva modasva dehi caiva yajasva ca na tvām abhibhaviṣyanti vaidyā na ca tapasvinaḥ
13.122.1
bhīṣma uvāca evam uktaḥ pratyuvāca maitreyaḥ karmapūjakaḥ atyantaṃ śrīmati kule jātaḥ prājño bahuśrutaḥ
13.122.2
asaṃśayaṃ mahāprājña yathaivāttha tathaiva tat anujñātas tu bhavatā kiṃ cid brūyām ahaṃ vibho
13.122.3
vyāsa uvāca yad yad icchasi maitreya yāvad yāvad yathā tathā brūhi tāvan mahāprājña śuśrūṣe vacanaṃ tava
13.122.4
maitreya uvāca nirdoṣaṃ nirmalaṃ caiva vacanaṃ dānasaṃhitam vidyātapobhyāṃ hi bhavān bhāvitātmā na saṃśayaḥ
13.122.5
bhavato bhāvitātmatvād dāyo 'yaṃ sumahān mama bhūyo buddhyānupaśyāmi susamṛddhatapā iva
13.122.6
api me darśanād eva bhavato 'bhyudayo mahān manye bhavatprasādo 'yaṃ tad dhi karma svabhāvataḥ
13.122.7
tapaḥ śrutaṃ ca yoniś cāpy etad brāhmaṇyakāraṇam tribhir guṇaiḥ samuditas tato bhavati vai dvijaḥ
13.122.8
tasmiṃs tṛpte ca tṛpyante pitaro daivatāni ca na hi śrutavatāṃ kiṃ cid adhikaṃ brāhmaṇād ṛte
13.122.9
yathā hi sukṛte kṣetre phalaṃ vindati mānavaḥ evaṃ dattvā śrutavati phalaṃ dātā samaśnute
13.122.10
brāhmaṇaś cen na vidyeta śrutavṛttopasaṃhitaḥ pratigrahītā dānasya moghaṃ syād dhanināṃ dhanam
13.122.11
adan hy avidvān hanty annam adyamānaṃ ca hanti tam taṃ ca hanyati yasyānnaṃ sa hatvā hanyate 'budhaḥ
13.122.12
prabhur hy annam adan vidvān punar janayatīśvaraḥ sa cānnāj jāyate tasmāt sūkṣma eva vyatikramaḥ
13.122.13
yad eva dadataḥ puṇyaṃ tad eva pratigṛhṇataḥ na hy ekacakraṃ varteta ity evam ṛṣayo viduḥ
13.122.14
yatra vai brāhmaṇāḥ santi śrutavṛttopasaṃhitāḥ tatra dānaphalaṃ puṇyam iha cāmutra cāśnute
13.122.15
ye yoniśuddhāḥ satataṃ tapasy abhiratā bhṛśam dānādhyayanasaṃpannās te vai pūjyatamāḥ sadā
13.122.16
tair hi sadbhiḥ kṛtaḥ panthāś cetayāno na muhyate te hi svargasya netāro yajñavāhāḥ sanātanāḥ
13.123.1
bhīṣma uvāca evam uktaḥ sa bhagavān maitreyaṃ pratyabhāṣata diṣṭyaivaṃ tvaṃ vijānāsi diṣṭyā te buddhir īdṛśī loko hy ayaṃ guṇān eva bhūyiṣṭhaṃ sma praśaṃsati
13.123.2
rūpamānavayomānaśrīmānāś cāpy asaṃśayam diṣṭyā nābhibhavanti tvāṃ daivas te 'yam anugrahaḥ yat te bhṛśataraṃ dānād vartayiṣyāmi tac chṛṇu
13.123.3
yānīhāgamaśāstrāṇi yāś ca kāś cit pravṛttayaḥ tāni vedaṃ puraskṛtya pravṛttāni yathākramam
13.123.4
ahaṃ dānaṃ praśaṃsāmi bhavān api tapaḥśrute tapaḥ pavitraṃ vedasya tapaḥ svargasya sādhanam
13.123.5
tapasā mahad āpnoti vidyayā ceti naḥ śrutam tapasaiva cāpanuded yac cānyad api duṣkṛtam
13.123.6
yad yad dhi kiṃ cit saṃdhāya puruṣas tapyate tapaḥ sarvam etad avāpnoti brāhmaṇo vedapāragaḥ
13.123.7
duranvayaṃ duṣpradhṛṣyaṃ durāpaṃ duratikramam sarvaṃ vai tapasābhyeti tapo hi balavattaram
13.123.8
surāpo 'saṃmatādāyī bhrūṇahā gurutalpagaḥ tapasā tarate sarvam enasaś ca pramucyate
13.123.9
sarvavidyas tu cakṣuṣmān api yādṛśatādṛśaḥ tapasvinau ca tāv āhus tābhyāṃ kāryaṃ sadā namaḥ
13.123.10
sarve pūjyāḥ śrutadhanās tathaiva ca tapasvinaḥ dānapradāḥ sukhaṃ pretya prāpnuvantīha ca śriyam
13.123.11
imaṃ ca brahmalokaṃ ca lokaṃ ca balavattaram annadānaiḥ sukṛtinaḥ pratipadyanti laukikāḥ
13.123.12
pūjitāḥ pūjayanty etān mānitā mānayanti ca adātā yatra yatraiti sarvataḥ saṃpraṇudyate
13.123.13
akartā caiva kartā ca labhate yasya yādṛśam yady evordhvaṃ yady avāk ca tvaṃ lokam abhiyāsyasi
13.123.14
prāpsyase tv annapānāni yāni dāsyasi kāni cit medhāvy asi kule jātaḥ śrutavān anṛśaṃsavān
13.123.15
kaumāradāravratavān maitreya nirato bhava etad gṛhāṇa prathamaṃ praśastaṃ gṛhamedhinām
13.123.16
yo bhartā vāsitātuṣṭo bhartus tuṣṭā ca vāsitā yasminn evaṃ kule sarvaṃ kalyāṇaṃ tatra vartate
13.123.17
adbhir gātrān malam iva tamo 'gniprabhayā yathā dānena tapasā caiva sarvapāpam apohyate
13.123.18
svasti prāpnuhi maitreya gṛhān sādhu vrajāmy aham etan manasi kartavyaṃ śreya evaṃ bhaviṣyati
13.123.19
taṃ praṇamyātha maitreyaḥ kṛtvā cābhipradakṣiṇam svasti prāpnotu bhagavān ity uvāca kṛtāñjaliḥ
13.124.1
yudhiṣṭhira uvāca satstrīṇāṃ samudācāraṃ sarvadharmabhṛtāṃ vara śrotum icchāmy ahaṃ tvattas taṃ me brūhi pitāmaha
13.124.2
bhīṣma uvāca sarvajñāṃ sarvadharmajñāṃ devaloke manasvinīm kaikeyī sumanā nāma śāṇḍilīṃ paryapṛcchata
13.124.3
kena vṛttena kalyāṇi samācāreṇa kena vā vidhūya sarvapāpāni devalokaṃ tvam āgatā
13.124.4
hutāśanaśikheva tvaṃ jvalamānā svatejasā sutā tārādhipasyeva prabhayā divam āgatā
13.124.5
arajāṃsi ca vastrāṇi dhārayantī gataklamā vimānasthā śubhe bhāsi sahasraguṇam ojasā
13.124.6
na tvam alpena tapasā dānena niyamena vā imaṃ lokam anuprāptā tasmāt tattvaṃ vadasva me
13.124.7
iti pṛṣṭā sumanayā madhuraṃ cāruhāsinī śāṇḍilī nibhṛtaṃ vākyaṃ sumanām idam abravīt
13.124.8
nāhaṃ kāṣāyavasanā nāpi valkaladhāriṇī na ca muṇḍā na jaṭilā bhūtvā devatvam āgatā
13.124.9
ahitāni ca vākyāni sarvāṇi paruṣāṇi ca apramattā ca bhartāraṃ kadā cin nāham abruvam
13.124.10
devatānāṃ pitṝṇāṃ ca brāhmaṇānāṃ ca pūjane apramattā sadāyuktā śvaśrūśvaśuravartinī
13.124.11
paiśunye na pravartāmi na mamaitan manogatam advāre na ca tiṣṭhāmi ciraṃ na kathayāmi ca
13.124.12
asad vā hasitaṃ kiṃ cid ahitaṃ vāpi karmaṇā rahasyam arahasyaṃ vā na pravartāmi sarvathā
13.124.13
kāryārthe nirgataṃ cāpi bhartāraṃ gṛham āgatam āsanenopasaṃyojya pūjayāmi samāhitā
13.124.14
yad yac ca nābhijānāti yad bhojyaṃ nābhinandati bhakṣyaṃ vāpy atha vā lehyaṃ tat sarvaṃ varjayāmy aham
13.124.15
kuṭumbārthe samānītaṃ yat kiṃ cit kāryam eva tu prātar utthāya tat sarvaṃ kārayāmi karomi ca
13.124.16
pravāsaṃ yadi me bhartā yāti kāryeṇa kena cit maṅgalair bahubhir yuktā bhavāmi niyatā sadā
13.124.17
añjanaṃ rocanāṃ caiva snānaṃ mālyānulepanam prasādhanaṃ ca niṣkrānte nābhinandāmi bhartari
13.124.18
notthāpayāmi bhartāraṃ sukhasuptam ahaṃ sadā ātureṣv api kāryeṣu tena tuṣyati me manaḥ
13.124.19
nāyāsayāmi bhartāraṃ kuṭumbārthe ca sarvadā guptaguhyā sadā cāsmi susaṃmṛṣṭaniveśanā
13.124.20
imaṃ dharmapathaṃ nārī pālayantī samāhitā arundhatīva nārīṇāṃ svargaloke mahīyate
13.124.21
bhīṣma uvāca etad ākhyāya sā devī sumanāyai tapasvinī patidharmaṃ mahābhāgā jagāmādarśanaṃ tadā
13.124.22
yaś cedaṃ pāṇḍavākhyānaṃ paṭhet parvaṇi parvaṇi sa devalokaṃ saṃprāpya nandane susukhaṃ vaset
13.125.1
yudhiṣṭhira uvāca sāmnā vāpi pradāne vā jyāyaḥ kiṃ bhavato matam prabrūhi bharataśreṣṭha yad atra vyatiricyate
13.125.2
bhīṣma uvāca sāmnā prasādyate kaś cid dānena ca tathāparaḥ puruṣaḥ prakṛtiṃ jñātvā tayor ekataraṃ bhajet
13.125.3
guṇāṃs tu śṛṇu me rājan sāntvasya bharatarṣabha dāruṇāny api bhūtāni sāntvenārādhayed yathā
13.125.4
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam gṛhītvā rakṣasā mukto dvijātiḥ kānane yathā
13.125.5
kaś cit tu buddhisaṃpanno brāhmaṇo vijane vane gṛhītaḥ kṛcchram āpanno rakṣasā bhakṣayiṣyatā
13.125.6
sa buddhiśrutasaṃpannas taṃ dṛṣṭvātīva bhīṣaṇam sāmaivāsmin prayuyuje na mumoha na vivyathe
13.125.7
rakṣas tu vācā saṃpūjya praśnaṃ papraccha taṃ dvijam mokṣyase brūhi me praśnaṃ kenāsmi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.8
muhūrtam atha saṃcintya brāhmaṇas tasya rakṣasaḥ ābhir gāthābhir avyagraḥ praśnaṃ pratijagāda ha
13.125.9
videśastho vilokastho vinā nūnaṃ suhṛjjanaiḥ viṣayān atulān bhuṅkṣe tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.10
nūnaṃ mitrāṇi te rakṣaḥ sādhūpacaritāny api svadoṣād aparajyante tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.11
dhanaiśvaryādhikāḥ stabdhās tvadguṇaiḥ paramāvarāḥ avajānanti nūnaṃ tvāṃ tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.12
guṇavān viguṇān anyān nūnaṃ paśyasi satkṛtān prājño 'prājñān vinītātmā tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.13
avṛttyā kliśyamāno 'pi vṛttyupāyān vigarhayan māhātmyād vyathase nūnaṃ tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.14
saṃpīḍyātmānam āryatvāt tvayā kaś cid upaskṛtaḥ jitaṃ tvāṃ manyate sādho tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.15
kliśyamānān vimārgeṣu kāmakrodhāvṛtātmanaḥ manye nu dhyāyasi janāṃs tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.16
prājñaiḥ saṃbhāvito nūnaṃ naprājñair upasaṃhitaḥ hrīmān amarṣī durvṛttais tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.17
nūnaṃ mitramukhaḥ śatruḥ kaś cid āryavad ācaran vañcayitvā gatas tvāṃ vai tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.18
prakāśārthagatir nūnaṃ rahasyakuśalaḥ kṛtī tajjñair na pūjyase nūnaṃ tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.19
asatsv abhiniviṣṭeṣu bruvato muktasaṃśayam guṇās te na virājante tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.20
dhanabuddhiśrutair hīnaḥ kevalaṃ tejasānvitaḥ mahat prārthayase nūnaṃ tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.21
tapaḥpraṇihitātmānaṃ manye tvāraṇyakāṅkṣiṇam bandhuvargo na gṛhṇāti tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.22
nūnam arthavatāṃ madhye tava vākyam anuttamam na bhāti kāle 'bhihitaṃ tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.23
dṛḍhapūrvaśrutaṃ mūrkhaṃ kupitaṃ hṛdayapriyam anunetuṃ na śaknoṣi tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.24
nūnam āsaṃjayitvā te kṛtye kasmiṃś cid īpsite kaś cid arthayate 'tyarthaṃ tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.25
nūnaṃ tvā svaguṇāpekṣaṃ pūjayānaṃ suhṛd dhruvam mayārtha iti jānāti tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.26
antargatam abhiprāyaṃ na nūnaṃ lajjayecchasi vivaktuṃ prāptiśaithilyāt tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.27
nānābuddhirucīṃl loke manuṣyān nūnam icchasi grahītuṃ svaguṇaiḥ sarvāṃs tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.28
avidvān bhīrur alpārtho vidyāvikramadānajam yaśaḥ prārthayase nūnaṃ tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.29
cirābhilaṣitaṃ kiṃ cit phalam aprāptam eva te kṛtam anyair apahṛtaṃ tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.30
nūnam ātmakṛtaṃ doṣam apaśyan kiṃ cid ātmani akāraṇe 'bhiśasto 'si tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.31
suhṛdām apramattānām apramokṣyārthahānijam duḥkham arthaguṇair hīnaṃ tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.32
sādhūn gṛhasthān dṛṣṭvā ca tathāsādhūn vanecarān muktāṃś cāvasathe saktāṃs tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.33
dharmyam arthaṃ ca kāle ca deśe cābhihitaṃ vacaḥ na pratiṣṭhati te nūnaṃ tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.34
dattān akuśalair arthān manīṣī saṃjijīviṣuḥ prāpya vartayase nūnaṃ tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.35
pāpān vivardhato dṛṣṭvā kalyāṇāṃś cāvasīdataḥ dhruvaṃ mṛgayase yogyaṃ tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.36
parasparaviruddhānāṃ priyaṃ nūnaṃ cikīrṣasi suhṛdām avirodhena tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.37
śrotriyāṃś ca vikarmasthān prājñāṃś cāpy ajitendriyān manye 'nudhyāyasi janāṃs tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ
13.125.38
evaṃ saṃpūjitaṃ rakṣo vipraṃ taṃ pratyapūjayat sakhāyam akaroc cainaṃ saṃyojyārthair mumoca ha
13.126.1
yudhiṣṭhira uvāca pitāmaha mahāprājña sarvaśāstraviśārada āgamair bahubhiḥ sphīto bhavān naḥ prathitaḥ kule
13.126.2
tvatto dharmārthasaṃyuktam āyatyāṃ ca sukhodayam āścaryabhūtaṃ lokasya śrotum icchāmy ariṃdama
13.126.3
ayaṃ ca kālaḥ saṃprāpto durlabhajñātibāndhavaḥ śāstā ca na hi naḥ kaś cit tvām ṛte bharatarṣabha
13.126.4
yadi te 'ham anugrāhyo bhrātṛbhiḥ sahito 'nagha vaktum arhasi naḥ praśnaṃ yat tvāṃ pṛcchāmi pārthiva
13.126.5
ayaṃ nārāyaṇaḥ śrīmān sarvapārthivasaṃmataḥ bhavantaṃ bahumānena praśrayeṇa ca sevate
13.126.6
asya caiva samakṣaṃ tvaṃ pārthivānāṃ ca sarvaśaḥ bhrātṝṇāṃ ca priyārthaṃ me snehād bhāṣitum arhasi
13.126.7
vaiśaṃpāyana uvāca tasya tad vacanaṃ śrutvā snehād āgatasaṃbhramaḥ bhīṣmo bhāgīrathīputra idaṃ vacanam abravīt
13.126.8
hanta te kathayiṣyāmi kathām atimanoramām asya viṣṇoḥ purā rājan prabhāvo 'yaṃ mayā śrutaḥ
13.126.9
yaś ca govṛṣabhāṅkasya prabhāvas taṃ ca me śṛṇu rudrāṇyāḥ saṃśayo yaś ca daṃpatyos taṃ ca me śṛṇu
13.126.10
vrataṃ cacāra dharmātmā kṛṣṇo dvādaśavārṣikam dīkṣitaṃ cāgatau draṣṭum ubhau nāradaparvatau
13.126.11
kṛṣṇadvaipāyanaś caiva dhaumyaś ca japatāṃ varaḥ devalaḥ kāśyapaś caiva hastikāśyapa eva ca
13.126.12
apare ṛṣayaḥ santo dīkṣādamasamanvitāḥ śiṣyair anugatāḥ sarve devakalpais tapodhanaiḥ
13.126.13
teṣām atithisatkāram arcanīyaṃ kulocitam devakītanayaḥ prīto devakalpam akalpayat
13.126.14
hariteṣu suvarṇeṣu barhiṣkeṣu naveṣu ca upopaviviśuḥ prītā viṣṭareṣu maharṣayaḥ
13.126.15
kathāś cakrus tatas te tu madhurā dharmasaṃhitāḥ rājarṣīṇāṃ surāṇāṃ ca ye vasanti tapodhanāḥ
13.126.16
tato nārāyaṇaṃ tejo vratacaryendhanotthitam vaktrān niḥsṛtya kṛṣṇasya vahnir adbhutakarmaṇaḥ
13.126.17
so 'gnir dadāha taṃ śailaṃ sadrumaṃ salatākṣupam sapakṣimṛgasaṃghātaṃ saśvāpadasarīsṛpam
13.126.18
mṛgaiś ca vividhākārair hāhābhūtam acetanam śikharaṃ tasya śailasya mathitaṃ dīptadarśanam
13.126.19
sa tu vahnir mahājvālo dagdhvā sarvam aśeṣataḥ viṣṇoḥ samīpam āgamya pādau śiṣyavad aspṛśat
13.126.20
tato viṣṇur vanaṃ dṛṣṭvā nirdagdham arikarśanaḥ saumyair dṛṣṭinipātais tat punaḥ prakṛtim ānayat
13.126.21
tathaiva sa girir bhūyaḥ prapuṣpitalatādrumaḥ sapakṣigaṇasaṃghuṣṭaḥ saśvāpadasarīsṛpaḥ
13.126.22
tad adbhutam acintyaṃ ca dṛṣṭvā munigaṇas tadā vismito hṛṣṭalomā ca babhūvāsrāvilekṣaṇaḥ
13.126.23
tato nārāyaṇo dṛṣṭvā tān ṛṣīn vismayānvitān praśritaṃ madhuraṃ snigdhaṃ papraccha vadatāṃ varaḥ
13.126.24
kim asya ṛṣipūgasya tyaktasaṅgasya nityaśaḥ nirmamasyāgamavato vismayaḥ samupāgataḥ
13.126.25
etaṃ me saṃśayaṃ sarvaṃ yāthātathyam aninditāḥ ṛṣayo vaktum arhanti niścitārthaṃ tapodhanāḥ
13.126.26
ṛṣaya ūcuḥ bhavān visṛjate lokān bhavān saṃharate punaḥ bhavāñ śītaṃ bhavān uṣṇaṃ bhavān eva pravarṣati
13.126.27
pṛthivyāṃ yāni bhūtāni sthāvarāṇi carāṇi ca teṣāṃ pitā tvaṃ mātā ca prabhuḥ prabhava eva ca
13.126.28
etan no vismayakaraṃ praśaṃsa madhusūdana tvam evārhasi kalyāṇa vaktuṃ vahner vinirgamam
13.126.29
tato vigatasaṃtrāsā vayam apy arikarśana yac chrutaṃ yac ca dṛṣṭaṃ nas tat pravakṣyāmahe hare
13.126.30
vāsudeva uvāca etat tad vaiṣṇavaṃ tejo mama vaktrād viniḥsṛtam kṛṣṇavartmā yugāntābho yenāyaṃ mathito giriḥ
13.126.31
ṛṣayaś cārtim āpannā jitakrodhā jitendriyāḥ bhavanto vyathitāś cāsan devakalpās tapodhanāḥ
13.126.32
vratacaryāparītasya tapasvivratasevayā mama vahniḥ samudbhūto na vai vyathitum arhatha
13.126.33
vrataṃ cartum ihāyātas tv ahaṃ girim imaṃ śubham putraṃ cātmasamaṃ vīrye tapasā sraṣṭum āgataḥ
13.126.34
tato mamātmā yo dehe so 'gnir bhūtvā viniḥsṛtaḥ gataś ca varadaṃ draṣṭuṃ sarvalokapitāmaham
13.126.35
tena cātmānuśiṣṭo me putratve munisattamāḥ tejaso 'rdhena putras te bhaviteti vṛṣadhvajaḥ
13.126.36
so 'yaṃ vahnir upāgamya pādamūle mamāntikam śiṣyavat paricaryātha śāntaḥ prakṛtim āgataḥ
13.126.37
etad asya rahasyaṃ vaḥ padmanābhasya dhīmataḥ mayā premṇā samākhyātaṃ na bhīḥ kāryā tapodhanāḥ
13.126.38
sarvatra gatir avyagrā bhavatāṃ dīrghadarśanāḥ tapasvivratasaṃdīptā jñānavijñānaśobhitāḥ
13.126.39
yac chrutaṃ yac ca vo dṛṣṭaṃ divi vā yadi vā bhuvi āścaryaṃ paramaṃ kiṃ cit tad bhavanto bruvantu me
13.126.40
tasyāmṛtanikāśasya vāṅmadhor asti me spṛhā bhavadbhiḥ kathitasyeha tapovananivāsibhiḥ
13.126.41
yady apy aham adṛṣṭaṃ vā divyam adbhutadarśanam divi vā bhuvi vā kiṃ cit paśyāmy amaladarśanāḥ
13.126.42
prakṛtiḥ sā mama parā na kva cit pratihanyate na cātmagatam aiśvaryam āścaryaṃ pratibhāti me
13.126.43
śraddheyaḥ kathito hy arthaḥ sajjanaśravaṇaṃ gataḥ ciraṃ tiṣṭhati medinyāṃ śaile lekhyam ivārpitam
13.126.44
tad ahaṃ sajjanamukhān niḥsṛtaṃ tatsamāgame kathayiṣyāmy aharahar buddhidīpakaraṃ nṛṇām
13.126.45
tato munigaṇāḥ sarve praśritāḥ kṛṣṇasaṃnidhau netraiḥ padmadalaprakhyair apaśyanta janārdanam
13.126.46
vardhayantas tathaivānye pūjayantas tathāpare vāgbhir ṛgbhūṣitārthābhiḥ stuvanto madhusūdanam
13.126.47
tato munigaṇāḥ sarve nāradaṃ devadarśanam tadā niyojayām āsur vacane vākyakovidam
13.126.48
yad āścaryam acintyaṃ ca girau himavati prabho anubhūtaṃ munigaṇais tīrthayātrāparāyaṇaiḥ
13.126.49
tad bhavān ṛṣisaṃghasya hitārthaṃ sarvacoditaḥ yathādṛṣṭaṃ hṛṣīkeśe sarvam ākhyātum arhati
13.126.50
evam uktaḥ sa munibhir nārado bhagavān ṛṣiḥ kathayām āsa devarṣiḥ pūrvavṛttāṃ kathāṃ śubhām
13.127.1
bhīṣma uvāca tato nārāyaṇasuhṛn nārado bhagavān ṛṣiḥ śaṃkarasyomayā sārdhaṃ saṃvādaṃ pratyabhāṣata
13.127.2
tapaś cacāra dharmātmā vṛṣabhāṅkaḥ sureśvaraḥ puṇye girau himavati siddhacāraṇasevite
13.127.3
nānauṣadhiyute ramye nānāpuṣpasamākule apsarogaṇasaṃkīrṇe bhūtasaṃghaniṣevite
13.127.4
tatra devo mudā yukto bhūtasaṃghaśatair vṛtaḥ nānārūpair virūpaiś ca divyair adbhutadarśanaiḥ
13.127.5
siṃhavyāghragajaprakhyaiḥ sarvajātisamanvitaiḥ kroṣṭukadvīpivadanair ṛkṣarṣabhamukhais tathā
13.127.6
ulūkavadanair bhīmaiḥ śyenabhāsamukhais tathā nānāvarṇamṛgaprakhyaiḥ sarvajātisamanvayaiḥ kiṃnarair devagandharvair yakṣabhūtagaṇais tathā
13.127.7
divyapuṣpasamākīrṇaṃ divyamālāvibhūṣitam divyacandanasaṃyuktaṃ divyadhūpena dhūpitam tat sado vṛṣabhāṅkasya divyavāditranāditam
13.127.8
mṛdaṅgapaṇavodghuṣṭaṃ śaṅkhabherīnināditam nṛtyadbhir bhūtasaṃghaiś ca barhiṇaiś ca samantataḥ
13.127.9
pranṛttāpsarasaṃ divyaṃ divyastrīgaṇasevitam dṛṣṭikāntam anirdeśyaṃ divyam adbhutadarśanam
13.127.10
sa giris tapasā tasya bhūteśasya vyarocata
13.127.11
svādhyāyaparamair viprair brahmaghoṣair vināditaḥ ṣaṭpadair upagītaiś ca mādhavāpratimo giriḥ
13.127.12
taṃ mahotsavasaṃkāśaṃ bhīmarūpadharaṃ punaḥ dṛṣṭvā munigaṇasyāsīt parā prītir janārdana
13.127.13
munayaś ca mahābhāgāḥ siddhāś caivordhvaretasaḥ maruto vasavaḥ sādhyā viśvedevāḥ sanātanāḥ
13.127.14
yakṣā nāgāḥ piśācāś ca lokapālā hutāśanāḥ bhāvāś ca sarve nyagbhūtās tatraivāsan samāgatāḥ
13.127.15
ṛtavaḥ sarvapuṣpaiś ca vyakiranta mahādbhutaiḥ oṣadhyo jvalamānāś ca dyotayanti sma tad vanam
13.127.16
vihagāś ca mudā yuktāḥ prānṛtyan vyanadaṃś ca ha giripṛṣṭheṣu ramyeṣu vyāharanto janapriyāḥ
13.127.17
tatra devo giritaṭe divyadhātuvibhūṣite paryaṅka iva vibhrājann upaviṣṭo mahāmanāḥ
13.127.18
vyāghracarmāmbaradharaḥ siṃhacarmottaracchadaḥ vyālayajñopavītī ca lohitāṅgadabhūṣaṇaḥ
13.127.19
hariśmaśrur jaṭī bhīmo bhayakartā suradviṣām abhayaḥ sarvabhūtānāṃ bhaktānāṃ vṛṣabhadhvajaḥ
13.127.20
dṛṣṭvā tam ṛṣayaḥ sarve śirobhir avanīṃ gatāḥ vimuktāḥ sarvapāpebhyaḥ kṣāntā vigatakalmaṣāḥ
13.127.21
tasya bhūtapateḥ sthānaṃ bhīmarūpadharaṃ babhau apradhṛṣyataraṃ caiva mahoragasamākulam
13.127.22
kṣaṇenaivābhavat sarvam adbhutaṃ madhusūdana tat sado vṛṣabhāṅkasya bhīmarūpadharaṃ babhau
13.127.23
tam abhyayāc chailasutā bhūtastrīgaṇasaṃvṛtā haratulyāmbaradharā samānavratacāriṇī
13.127.24
bibhratī kalaśaṃ raukmaṃ sarvatīrthajalodbhavam girisravābhiḥ puṇyābhiḥ sarvato 'nugatā śubhā
13.127.25
puṣpavṛṣṭyābhivarṣantī gandhair bahuvidhais tathā sevantī himavatpārśvaṃ harapārśvam upāgamat
13.127.26
tataḥ smayantī pāṇibhyāṃ narmārthaṃ cārudarśanā haranetre śubhe devī sahasā sā samāvṛṇot
13.127.27
saṃvṛtābhyāṃ tu netrābhyāṃ tamobhūtam acetanam nirhomaṃ nirvaṣaṭkāraṃ tat sadaḥ sahasābhavat
13.127.28
janaś ca vimanāḥ sarvo bhayatrāsasamanvitaḥ nimīlite bhūtapatau naṣṭasūrya ivābhavat
13.127.29
tato vitimiro lokaḥ kṣaṇena samapadyata jvālā ca mahatī dīptā lalāṭāt tasya niḥsṛtā
13.127.30
tṛtīyaṃ cāsya saṃbhūtaṃ netram ādityasaṃnibham yugāntasadṛśaṃ dīptaṃ yenāsau mathito giriḥ
13.127.31
tato girisutā dṛṣṭvā dīptāgnisadṛśekṣaṇam haraṃ praṇamya śirasā dadarśāyatalocanā
13.127.32
dahyamāne vane tasmin saśālasaraladrume sacandanavane ramye divyauṣadhividīpite
13.127.33
mṛgayūthair drutair bhītair harapārśvam upāgataiḥ śaraṇaṃ cāpy avindadbhis tat sadaḥ saṃkulaṃ babhau
13.127.34
tato nabhaḥspṛśajvālo vidyullolārcir ujjvalaḥ dvādaśādityasadṛśo yugāntāgnir ivāparaḥ
13.127.35
kṣaṇena tena dagdhaḥ sa himavān abhavan nagaḥ sadhātuśikharābhogo dīnadagdhavanauṣadhiḥ
13.127.36
taṃ dṛṣṭvā mathitaṃ śailaṃ śailarājasutā tataḥ bhagavantaṃ prapannā sā sāñjalipragrahā sthitā
13.127.37
umāṃ śarvas tadā dṛṣṭvā strībhāvāgatamārdavām pitur dainyam anicchantīṃ prītyāpaśyat tato girim
13.127.38
tato 'bhavat punaḥ sarvaḥ prakṛtisthaḥ sudarśanaḥ prahṛṣṭavihagaś caiva prapuṣpitavanadrumaḥ
13.127.39
prakṛtisthaṃ giriṃ dṛṣṭvā prītā devī maheśvaram uvāca sarvabhūtānāṃ patiṃ patim aninditā
13.127.40
bhagavan sarvabhūteśa śūlapāṇe mahāvrata saṃśayo me mahāñ jātas taṃ me vyākhyātum arhasi
13.127.41
kimarthaṃ te lalāṭe vai tṛtīyaṃ netram utthitam kimarthaṃ ca girir dagdhaḥ sapakṣigaṇakānanaḥ
13.127.42
kimarthaṃ ca punar deva prakṛtisthaḥ kṣaṇāt kṛtaḥ tathaiva drumasaṃchannaḥ kṛto 'yaṃ te maheśvara
13.127.43
maheśvara uvāca netre me saṃvṛte devi tvayā bālyād anindite naṣṭālokas tato lokaḥ kṣaṇena samapadyata
13.127.44
naṣṭāditye tathā loke tamobhūte nagātmaje tṛtīyaṃ locanaṃ dīptaṃ sṛṣṭaṃ te rakṣatā prajāḥ
13.127.45
tasya cākṣṇo mahat tejo yenāyaṃ mathito giriḥ tvatpriyārthaṃ ca me devi prakṛtisthaḥ kṣaṇāt kṛtaḥ
13.127.46
umovāca bhagavan kena te vaktraṃ candravat priyadarśanam pūrvaṃ tathaiva śrīkāntam uttaraṃ paścimaṃ tathā
13.127.47
dakṣiṇaṃ ca mukhaṃ raudraṃ kenordhvaṃ kapilā jaṭāḥ kena kaṇṭhaś ca te nīlo barhibarhanibhaḥ kṛtaḥ
13.127.48
haste caitat pinākaṃ te satataṃ kena tiṣṭhati jaṭilo brahmacārī ca kimartham asi nityadā
13.127.49
etaṃ me saṃśayaṃ sarvaṃ vada bhūtapate 'nagha sadharmacāriṇī cāhaṃ bhaktā ceti vṛṣadhvaja
13.127.50
evam uktaḥ sa bhagavāñ śailaputryā pinākadhṛk tasyā vṛttyā ca buddhyā ca prītimān abhavat prabhuḥ
13.127.51
tatas tām abravīd devaḥ subhage śrūyatām iti hetubhir yair mamaitāni rūpāṇi rucirānane
13.128.1
maheśvara uvāca tilottamā nāma purā brahmaṇā yoṣid uttamā tilaṃ tilaṃ samuddhṛtya ratnānāṃ nirmitā śubhā
13.128.2
sābhyagacchata māṃ devi rūpeṇāpratimā bhuvi pradakṣiṇaṃ lobhayantī māṃ śubhe rucirānanā
13.128.3
yato yataḥ sā sudatī mām upādhāvad antike tatas tato mukhaṃ cāru mama devi vinirgatam
13.128.4
tāṃ didṛkṣur ahaṃ yogāc caturmūrtitvam āgataḥ caturmukhaś ca saṃvṛtto darśayan yogam ātmanaḥ
13.128.5
pūrveṇa vadanenāham indratvam anuśāsmi ha uttareṇa tvayā sārdhaṃ ramāmy aham anindite
13.128.6
paścimaṃ me mukhaṃ saumyaṃ sarvaprāṇisukhāvaham dakṣiṇaṃ bhīmasaṃkāśaṃ raudraṃ saṃharati prajāḥ
13.128.7
jaṭilo brahmacārī ca lokānāṃ hitakāmyayā devakāryārthasiddhyarthaṃ pinākaṃ me kare sthitam
13.128.8
indreṇa ca purā vajraṃ kṣiptaṃ śrīkāṅkṣiṇā mama dagdhvā kaṇṭhaṃ tu tad yātaṃ tena śrīkaṇṭhatā mama
13.128.9
umovāca vāhaneṣu prabhūteṣu śrīmatsv anyeṣu satsu te kathaṃ govṛṣabho deva vāhanatvam upāgataḥ
13.128.10
maheśvara uvāca surabhīṃ sasṛje brahmāmṛtadhenuṃ payomucam sā sṛṣṭā bahudhā jātā kṣaramāṇā payo 'mṛtam
13.128.11
tasyā vatsamukhotsṛṣṭaḥ pheno madgātram āgataḥ tato dagdhā mayā gāvo nānāvarṇatvam āgatāḥ
13.128.12
tato 'haṃ lokaguruṇā śamaṃ nīto 'rthavedinā vṛṣaṃ cemaṃ dhvajārthaṃ me dadau vāhanam eva ca
13.128.13
umovāca nivāsā bahurūpās te viśvarūpaguṇānvitāḥ tāṃś ca saṃtyajya bhagavañ śmaśāne ramase katham
13.128.14
keśāsthikalile bhīme kapālaghaṭasaṃkule gṛdhragomāyukalile citāgniśatasaṃkule
13.128.15
aśucau māṃsakalile vasāśoṇitakardame vinikīrṇāmiṣacaye śivānādavinādite
13.128.16
maheśvara uvāca medhyānveṣī mahīṃ kṛtsnāṃ vicarāmi niśāsv aham na ca medhyataraṃ kiṃ cic chmaśānād iha vidyate
13.128.17
tena me sarvavāsānāṃ śmaśāne ramate manaḥ nyagrodhaśākhāsaṃchanne nirbhuktasragvibhūṣite
13.128.18
tatra caiva ramante me bhūtasaṃghāḥ śubhānane na ca bhūtagaṇair devi vināhaṃ vastum utsahe
13.128.19
eṣa vāso hi me medhyaḥ svargīyaś ca mato hi me puṇyaḥ paramakaś caiva medhyakāmair upāsyate
13.128.20
umovāca bhagavan sarvabhūteśa sarvadharmabhṛtāṃ vara pinākapāṇe varada saṃśayo me mahān ayam
13.128.21
ayaṃ munigaṇaḥ sarvas tapas tapa iti prabho taponveṣakaro loke bhramate vividhākṛtiḥ
13.128.22
asya caivarṣisaṃghasya mama ca priyakāmyayā etaṃ mameha saṃdehaṃ vaktum arhasy ariṃdama
13.128.23
dharmaḥ kiṃlakṣaṇaḥ proktaḥ kathaṃ vācarituṃ naraiḥ śakyo dharmam avindadbhir dharmajña vada me prabho
13.128.24
nārada uvāca tato munigaṇaḥ sarvas tāṃ devīṃ pratyapūjayat vāgbhir ṛgbhūṣitārthābhiḥ stavaiś cārthavidāṃ vara
13.128.25
maheśvara uvāca ahiṃsā satyavacanaṃ sarvabhūtānukampanam śamo dānaṃ yathāśakti gārhasthyo dharma uttamaḥ
13.128.26
paradāreṣv asaṃkalpo nyāsastrīparirakṣaṇam adattādānaviramo madhumāṃsasya varjanam
13.128.27
eṣa pañcavidho dharmo bahuśākhaḥ sukhodayaḥ dehibhir dharmaparamaiḥ kartavyo dharmasaṃcayaḥ
13.128.28
umovāca bhagavan saṃśayaṃ pṛṣṭas taṃ me vyākhyātum arhasi cāturvarṇyasya yo dharmaḥ sve sve varṇe guṇāvahaḥ
13.128.29
brāhmaṇe kīdṛśo dharmaḥ kṣatriye kīdṛśo bhavet vaiśye kiṃlakṣaṇo dharmaḥ śūdre kiṃlakṣaṇo bhavet
13.128.30
maheśvara uvāca nyāyatas te mahābhāge saṃśayaḥ samudīritaḥ bhūmidevā mahābhāgāḥ sadā loke dvijātayaḥ
13.128.31
upavāsaḥ sadā dharmo brāhmaṇasya na saṃśayaḥ sa hi dharmārtham utpanno brahmabhūyāya kalpate
13.128.32
tasya dharmakriyā devi vratacaryā ca nyāyataḥ tathopanayanaṃ caiva dvijāyaivopapadyate
13.128.33
gurudaivatapūjārthaṃ svādhyāyābhyasanātmakaḥ dehibhir dharmaparamaiś cartavyo dharmasaṃbhavaḥ
13.128.34
umovāca bhagavan saṃśayo me 'tra taṃ me vyākhyātum arhasi cāturvarṇyasya dharmaṃ hi naipuṇyena prakīrtaya
13.128.35
maheśvara uvāca rahasyaśravaṇaṃ dharmo vedavrataniṣevaṇam vratacaryāparo dharmo gurupādaprasādanam
13.128.36
bhaikṣacaryāparo dharmo dharmo nityopavāsitā nityasvādhyāyitā dharmo brahmacaryāśramas tathā
13.128.37
guruṇā tv abhyanujñātaḥ samāvarteta vai dvijaḥ vindetānantaraṃ bhāryām anurūpāṃ yathāvidhi
13.128.38
śūdrānnavarjanaṃ dharmas tathā satpathasevanam dharmo nityopavāsitvaṃ brahmacaryaṃ tathaiva ca
13.128.39
āhitāgnir adhīyāno juhvānaḥ saṃyatendriyaḥ vighasāśī yatāhāro gṛhasthaḥ satyavāk śuciḥ
13.128.40
atithivratatā dharmo dharmas tretāgnidhāraṇam iṣṭīś ca paśubandhāṃś ca vidhipūrvaṃ samācaret
13.128.41
yajñaś ca paramo dharmas tathāhiṃsā ca dehiṣu apūrvabhojanaṃ dharmo vighasāśitvam eva ca
13.128.42
bhukte parijane paścād bhojanaṃ dharma ucyate brāhmaṇasya gṛhasthasya śrotriyasya viśeṣataḥ
13.128.43
daṃpatyoḥ samaśīlatvaṃ dharmaś ca gṛhamedhinām gṛhyāṇāṃ caiva devānāṃ nityaṃ puṣpabalikriyā
13.128.44
nityopalepanaṃ dharmas tathā nityopavāsitā susaṃmṛṣṭopalipte ca sājyadhūmodgame gṛhe
13.128.45
eṣa dvijajane dharmo gārhasthyo lokadhāraṇaḥ dvijātīnāṃ satāṃ nityaṃ sadaivaiṣa pravartate
13.128.46
yas tu kṣatragato devi tvayā dharma udīritaḥ tam ahaṃ te pravakṣyāmi taṃ me śṛṇu samāhitā
13.128.47
kṣatriyasya smṛto dharmaḥ prajāpālanam āditaḥ nirdiṣṭaphalabhoktā hi rājā dharmeṇa yujyate
13.128.48
prajāḥ pālayate yo hi dharmeṇa manujādhipaḥ tasya dharmārjitā lokāḥ prajāpālanasaṃcitāḥ
13.128.49
tatra rājñaḥ paro dharmo damaḥ svādhyāya eva ca agnihotraparispando dānādhyayanam eva ca
13.128.50
yajñopavītadhāraṇaṃ yajño dharmakriyās tathā bhṛtyānāṃ bharaṇaṃ dharmaḥ kṛte karmaṇy amoghatā
13.128.51
samyag daṇḍe sthitir dharmo dharmo vedakratukriyāḥ vyavahārasthitir dharmaḥ satyavākyaratis tathā
13.128.52
ārtahastaprado rājā pretya ceha mahīyate gobrāhmaṇārthe vikrāntaḥ saṃgrāme nidhanaṃ gataḥ aśvamedhajitāṃl lokān prāpnoti tridivālaye
13.128.53
vaiśyasya satataṃ dharmaḥ pāśupālyaṃ kṛṣis tathā agnihotraparispando dānādhyayanam eva ca
13.128.54
vāṇijyaṃ satpathasthānam ātithyaṃ praśamo damaḥ viprāṇāṃ svāgataṃ tyāgo vaiśyadharmaḥ sanātanaḥ
13.128.55
tilān gandhān rasāṃś caiva na vikrīṇīta vai kva cit vaṇikpatham upāsīno vaiśyaḥ satpatham āśritaḥ
13.128.56
sarvātithyaṃ trivargasya yathāśakti yathārhataḥ śūdradharmaḥ paro nityaṃ śuśrūṣā ca dvijātiṣu
13.128.57
sa śūdraḥ saṃśitatapāḥ satyasaṃdho jitendriyaḥ śuśrūṣann atithiṃ prāptaṃ tapaḥ saṃcinute mahat
13.128.58
tyaktahiṃsaḥ śubhācāro devatādvijapūjakaḥ śūdro dharmaphalair iṣṭaiḥ saṃprayujyeta buddhimān
13.128.59
etat te sarvam ākhyātaṃ cāturvarṇyasya śobhane ekaikasyeha subhage kim anyac chrotum icchasi
13.129.1
umovāca uktās tvayā pṛthagdharmāś cāturvarṇyahitāḥ śubhāḥ sarvavyāpī tu yo dharmo bhagavaṃs taṃ bravīhi me
13.129.2
maheśvara uvāca brāhmaṇā lokasāreṇa sṛṣṭā dhātrā guṇārthinā lokāṃs tārayituṃ kṛtsnān martyeṣu kṣitidevatāḥ
13.129.3
teṣām imaṃ pravakṣyāmi dharmakarmaphalodayam brāhmaṇeṣu hi yo dharmaḥ sa dharmaḥ paramo mataḥ
13.129.4
ime tu lokadharmārthaṃ trayaḥ sṛṣṭāḥ svayaṃbhuvā pṛthivyāḥ sarjane nityaṃ sṛṣṭās tān api me śṛṇu
13.129.5
vedoktaḥ paramo dharmaḥ smṛtiśāstragato 'paraḥ śiṣṭācīrṇaḥ paraḥ proktas trayo dharmāḥ sanātanāḥ
13.129.6
traividyo brāhmaṇo vidvān na cādhyayanajīvanaḥ trikarmā triparikrānto maitra eṣa smṛto dvijaḥ
13.129.7
ṣaḍ imāni tu karmāṇi provāca bhuvaneśvaraḥ vṛttyarthaṃ brāhmaṇānāṃ vai śṛṇu tāni samāhitā
13.129.8
yajanaṃ yājanaṃ caiva tathā dānapratigrahau adhyāpanam adhītaṃ ca ṣaṭkarmā dharmabhāg dvijaḥ
13.129.9
nityasvādhyāyatā dharmo dharmo yajñaḥ sanātanaḥ dānaṃ praśasyate cāsya yathāśakti yathāvidhi
13.129.10
ayaṃ tu paramo dharmaḥ pravṛttaḥ satsu nityaśaḥ gṛhasthatā viśuddhānāṃ dharmasya nicayo mahān
13.129.11
pañcayajñaviśuddhātmā satyavāg anasūyakaḥ dātā brāhmaṇasatkartā susaṃmṛṣṭaniveśanaḥ
13.129.12
amānī ca sadājihmaḥ snigdhavāṇīpradas tathā atithyabhyāgataratiḥ śeṣānnakṛtabhojanaḥ
13.129.13
pādyam arghyaṃ yathānyāyam āsanaṃ śayanaṃ tathā dīpaṃ pratiśrayaṃ cāpi yo dadāti sa dhārmikaḥ
13.129.14
prātar utthāya cācamya bhojanenopamantrya ca satkṛtyānuvrajed yaś ca tasya dharmaḥ sanātanaḥ
13.129.15
sarvātithyaṃ trivargasya yathāśakti divāniśam śūdradharmaḥ samākhyātas trivarṇaparicāraṇam
13.129.16
pravṛttilakṣaṇo dharmo gṛhastheṣu vidhīyate tam ahaṃ kīrtayiṣyāmi sarvabhūtahitaṃ śubham
13.129.17
dātavyam asakṛc chaktyā yaṣṭavyam asakṛt tathā puṣṭikarmavidhānaṃ ca kartavyaṃ bhūtim icchatā
13.129.18
dharmeṇārthaḥ samāhāryo dharmalabdhaṃ tridhā dhanam kartavyaṃ dharmaparamaṃ mānavena prayatnataḥ
13.129.19
ekenāṃśena dharmārthaś cartavyo bhūtim icchatā ekenāṃśena kāmārtha ekam aṃśaṃ vivardhayet
13.129.20
nivṛttilakṣaṇas tv anyo dharmo mokṣa iti smṛtaḥ tasya vṛttiṃ pravakṣyāmi śṛṇu me devi tattvataḥ
13.129.21
sarvabhūtadayā dharmo na caikagrāmavāsitā āśāpāśavimokṣaś ca śasyate mokṣakāṅkṣiṇām
13.129.22
na kuṇḍyāṃ nodake saṅgo na vāsasi na cāsane na tridaṇḍe na śayane nāgnau na śaraṇālaye
13.129.23
adhyātmagatacitto yas tanmanās tatparāyaṇaḥ yukto yogaṃ prati sadā pratisaṃkhyānam eva ca
13.129.24
vṛkṣamūlaśayo nityaṃ śūnyāgāraniveśanaḥ nadīpulinaśāyī ca nadītīraratiś ca yaḥ
13.129.25
vimuktaḥ sarvasaṅgeṣu snehabandheṣu ca dvijaḥ ātmany evātmano bhāvaṃ samāsajyāṭati dvijaḥ
13.129.26
sthāṇubhūto nirāhāro mokṣadṛṣṭena karmaṇā parivrajati yo yuktas tasya dharmaḥ sanātanaḥ
13.129.27
na caikatra cirāsakto na caikagrāmagocaraḥ yukto hy aṭati nirmukto na caikapulineśayaḥ
13.129.28
eṣa mokṣavidāṃ dharmo vedoktaḥ satpathaḥ satām yo mārgam anuyātīmaṃ padaṃ tasya na vidyate
13.129.29
caturvidhā bhikṣavas te kuṭīcarakṛtodakaḥ haṃsaḥ paramahaṃsaś ca yo yaḥ paścāt sa uttamaḥ
13.129.30
ataḥ parataraṃ nāsti nādharaṃ na tiro 'grataḥ aduḥkham asukhaṃ saumyam ajarāmaram avyayam
13.129.31
umovāca gārhasthyo mokṣadharmaś ca sajjanācaritas tvayā bhāṣito martyalokasya mārgaḥ śreyaskaro mahān
13.129.32
ṛṣidharmaṃ tu dharmajña śrotum icchāmy anuttamam spṛhā bhavati me nityaṃ tapovananivāsiṣu
13.129.33
ājyadhūmodbhavo gandho ruṇaddhīva tapovanam taṃ dṛṣṭvā me manaḥ prītaṃ maheśvara sadā bhavet
13.129.34
etaṃ me saṃśayaṃ deva munidharmakṛtaṃ vibho sarvadharmārthatattvajña devadeva vadasva me nikhilena mayā pṛṣṭaṃ mahādeva yathātatham
13.129.35
maheśvara uvāca hanta te 'haṃ pravakṣyāmi munidharmam anuttamam yaṃ kṛtvā munayo yānti siddhiṃ svatapasā śubhe
13.129.36
phenapānām ṛṣīṇāṃ yo dharmo dharmavidāṃ sadā taṃ me śṛṇu mahābhāge dharmajñe dharmam āditaḥ
13.129.37
uñchanti satataṃ tasmin brāhmaṃ phenotkaraṃ śubham amṛtaṃ brahmaṇā pītaṃ madhuraṃ prasṛtaṃ divi
13.129.38
eṣa teṣāṃ viśuddhānāṃ phenapānāṃ tapodhane dharmacaryākṛto mārgo vālakhilyagaṇe śṛṇu
13.129.39
vālakhilyās tapaḥsiddhā munayaḥ sūryamaṇḍale uñcham uñchanti dharmajñāḥ śākunīṃ vṛttim āsthitāḥ
13.129.40
mṛganirmokavasanāś cīravalkalavāsasaḥ nirdvaṃdvāḥ satpathaṃ prāptā vālakhilyās tapodhanāḥ
13.129.41
aṅguṣṭhaparvamātrās te sveṣv aṅgeṣu vyavasthitāḥ tapaścaraṇam īhante teṣāṃ dharmaphalaṃ mahat
13.129.42
te suraiḥ samatāṃ yānti surakāryārthasiddhaye dyotayanto diśaḥ sarvās tapasā dagdhakilbiṣāḥ
13.129.43
ye tv anye śuddhamanaso dayādharmaparāyaṇāḥ santaś cakracarāḥ puṇyāḥ somalokacarāś ca ye
13.129.44
pitṛlokasamīpasthās ta uñchanti yathāvidhi saṃprakṣālāśmakuṭṭāś ca dantolūkhalinas tathā
13.129.45
somapānāṃ ca devānām ūṣmapāṇāṃ tathaiva ca uñchanti ye samīpasthāḥ svabhāvaniyatendriyāḥ
13.129.46
teṣām agnipariṣyandaḥ pitṛdevārcanaṃ tathā yajñānāṃ cāpi pañcānāṃ yajanaṃ dharma ucyate
13.129.47
eṣa cakracarair devi devalokacarair dvijaiḥ ṛṣidharmaḥ sadā cīrṇo yo 'nyas tam api me śṛṇu
13.129.48
sarveṣv evarṣidharmeṣu jeya ātmā jitendriyaḥ kāmakrodhau tataḥ paścāj jetavyāv iti me matiḥ
13.129.49
agnihotraparispando dharmarātrisamāsanam somayajñābhyanujñānaṃ pañcamī yajñadakṣiṇā
13.129.50
nityaṃ yajñakriyā dharmaḥ pitṛdevārcane ratiḥ sarvātithyaṃ ca kartavyam annenoñchārjitena vai
13.129.51
nivṛttir upabhogasya gorasānāṃ ca vai ratiḥ sthaṇḍile śayanaṃ yogaḥ śākaparṇaniṣevaṇam
13.129.52
phalamūlāśanaṃ vāyur āpaḥ śaivalabhakṣaṇam ṛṣīṇāṃ niyamā hy ete yair jayanty ajitāṃ gatim
13.129.53
vidhūme nyastamusale vyaṅgāre bhuktavaj jane atītapātrasaṃcāre kāle vigatabhaikṣake
13.129.54
atithiṃ kāṅkṣamāṇo vai śeṣānnakṛtabhojanaḥ satyadharmaratiḥ kṣānto munidharmeṇa yujyate
13.129.55
na stambhī na ca mānī yo na pramatto na vismitaḥ mitrāmitrasamo maitro yaḥ sa dharmavid uttamaḥ
13.130.1
umovāca deśeṣu ramaṇīyeṣu girīṇāṃ nirjhareṣu ca sravantīnāṃ ca kuñjeṣu parvatopavaneṣu ca
13.130.2
deśeṣu ca vicitreṣu phalavatsu samāhitāḥ mūlavatsu ca deśeṣu vasanti niyatavratāḥ
13.130.3
teṣām api vidhiṃ puṇyaṃ śrotum icchāmi śaṃkara vānaprastheṣu deveśa svaśarīropajīviṣu
13.130.4
maheśvara uvāca vānaprastheṣu yo dharmas taṃ me śṛṇu samāhitā śrutvā caikamanā devi dharmabuddhiparā bhava
13.130.5
saṃsiddhair niyataiḥ sadbhir vanavāsam upāgataiḥ vānaprasthair idaṃ karma kartavyaṃ śṛṇu yādṛśam
13.130.6
trikālam abhiṣekārthaḥ pitṛdevārcanaṃ kriyā agnihotraparispanda iṣṭihomavidhis tathā
13.130.7
nīvāragrahaṇaṃ caiva phalamūlaniṣevaṇam iṅgudair aṇḍatailānāṃ snehārthaṃ ca niṣevaṇam
13.130.8
yogacaryākṛtaiḥ siddhaiḥ kāmakrodhavivarjanam vīraśayyām upāsadbhir vīrasthānopasevibhiḥ
13.130.9
yuktair yogavahaiḥ sadbhir grīṣme pañcatapais tathā maṇḍūkayoganiyatair yathānyāyaniṣevibhiḥ
13.130.10
vīrāsanagatair nityaṃ sthaṇḍile śayanais tathā śītayogo 'gniyogaś ca cartavyo dharmabuddhibhiḥ
13.130.11
abbhakṣair vāyubhakṣaiś ca śaivālottarabhojanaiḥ aśmakuṭṭais tathā dāntaiḥ saṃprakṣālais tathāparaiḥ
13.130.12
cīravalkalasaṃvītair mṛgacarmanivāsibhiḥ kāryā yātrā yathākālaṃ yathādharmaṃ yathāvidhi
13.130.13
vananityair vanacarair vanapair vanagocaraiḥ vanaṃ gurum ivāsādya vastavyaṃ vanajīvibhiḥ
13.130.14
teṣāṃ homakriyā dharmaḥ pañcayajñaniṣevaṇam nāgapañcamayajñasya vedoktasyānupālanam
13.130.15
aṣṭamīyajñaparatā cāturmāsyaniṣevaṇam paurṇamāsyāṃ tu yo yajño nityayajñas tathaiva ca
13.130.16
vimuktā dārasaṃyogair vimuktāḥ sarvasaṃkaraiḥ vimuktāḥ sarvapāpaiś ca caranti munayo vane
13.130.17
srugbhāṇḍaparamā nityaṃ tretāgniśaraṇāḥ sadā santaḥ satpathanityā ye te yānti paramāṃ gatim
13.130.18
brahmalokaṃ mahāpuṇyaṃ somalokaṃ ca śāśvatam gacchanti munayaḥ siddhā ṛṣidharmavyapāśrayāt
13.130.19
eṣa dharmo mayā devi vānaprasthāśritaḥ śubhaḥ vistareṇārthasaṃpanno yathāsthūlam udāhṛtaḥ
13.130.20
umovāca bhagavan devadeveśa sarvabhūtanamaskṛta yo dharmo munisaṃghasya siddhivādeṣu taṃ vada
13.130.21
siddhivādeṣu saṃsiddhās tathā vananivāsinaḥ svairiṇo dārasaṃyuktās teṣāṃ dharmaḥ kathaṃ smṛtaḥ
13.130.22
maheśvara uvāca svairiṇas tāpasā devi sarve dāravihāriṇaḥ teṣāṃ mauṇḍyaṃ kaṣāyaś ca vāsarātriś ca kāraṇam
13.130.23
trikālam abhiṣekaś ca hotraṃ tv ṛṣikṛtaṃ mahat samādhiḥ satpathasthānaṃ yathoditaniṣevaṇam
13.130.24
ye ca te pūrvakathitā dharmā vananivāsinām yadi sevanti dharmāṃs tān āpnuvanti tapaḥphalam
13.130.25
ye ca daṃpatidharmāṇaḥ svadāraniyatendriyāḥ caranti vidhidṛṣṭaṃ tad ṛtukālābhigāminaḥ
13.130.26
teṣām ṛṣikṛto dharmo dharmiṇām upapadyate na kāmakārāt kāmo 'nyaḥ saṃsevyo dharmadarśibhiḥ
13.130.27
sarvabhūteṣu yaḥ samyag dadāty abhayadakṣiṇām hiṃsāroṣavimuktātmā sa vai dharmeṇa yujyate
13.130.28
sarvabhūtānukampī yaḥ sarvabhūtārjavavrataḥ sarvabhūtātmabhūtaś ca sa vai dharmeṇa yujyate
13.130.29
sarvavedeṣu vā snānaṃ sarvabhūteṣu cārjavam ubhe ete same syātām ārjavaṃ vā viśiṣyate
13.130.30
ārjavaṃ dharma ity āhur adharmo jihma ucyate ārjaveneha saṃyukto naro dharmeṇa yujyate
13.130.31
ārjavo bhuvane nityaṃ vasaty amarasaṃnidhau tasmād ārjavanityaḥ syād ya icched dharmam ātmanaḥ
13.130.32
kṣānto dānto jitakrodho dharmabhūto 'vihiṃsakaḥ dharme ratamanā nityaṃ naro dharmeṇa yujyate
13.130.33
vyapetatandro dharmātmā śakyā satpatham āśritaḥ cāritraparamo buddho brahmabhūyāya kalpate
13.130.34
umovāca āśramābhiratā deva tāpasā ye tapodhanāḥ dīptimantaḥ kayā caiva caryayātha bhavanti te
13.130.35
rājāno rājaputrāś ca nirdhanā vā mahādhanāḥ karmaṇā kena bhagavan prāpnuvanti mahāphalam
13.130.36
nityaṃ sthānam upāgamya divyacandanarūṣitāḥ kena vā karmaṇā deva bhavanti vanagocarāḥ
13.130.37
etaṃ me saṃśayaṃ deva tapaścaryāgataṃ śubham śaṃsa sarvam aśeṣeṇa tryakṣa tripuranāśana
13.130.38
maheśvara uvāca upavāsavratair dāntā ahiṃsrāḥ satyavādinaḥ saṃsiddhāḥ pretya gandharvaiḥ saha modanty anāmayāḥ
13.130.39
maṇḍūkayogaśayano yathāsthānaṃ yathāvidhi dīkṣāṃ carati dharmātmā sa nāgaiḥ saha modate
13.130.40
śaṣpaṃ mṛgamukhotsṛṣṭaṃ yo mṛgaiḥ saha sevate dīkṣito vai mudā yuktaḥ sa gacchaty amarāvatīm
13.130.41
śaivālaṃ śīrṇaparṇaṃ vā tad vrato yo niṣevate śītayogavaho nityaṃ sa gacchet paramāṃ gatim
13.130.42
vāyubhakṣo 'mbubhakṣo vā phalamūlāśano 'pi vā yakṣeṣv aiśvaryam ādhāya modate 'psarasāṃ gaṇaiḥ
13.130.43
agniyogavaho grīṣme vidhidṛṣṭena karmaṇā cīrtvā dvādaśa varṣāṇi rājā bhavati pārthivaḥ
13.130.44
āhāraniyamaṃ kṛtvā munir dvādaśavārṣikam maruṃ saṃsādhya yatnena rājā bhavati pārthivaḥ
13.130.45
sthaṇḍile śuddham ākāśaṃ parigṛhya samantataḥ praviśya ca mudā yukto dīkṣāṃ dvādaśavārṣikīm
13.130.46
sthaṇḍilasya phalāny āhur yānāni śayanāni ca gṛhāṇi ca mahārhāṇi candraśubhrāṇi bhāmini
13.130.47
ātmānam upajīvan yo niyato niyatāśanaḥ dehaṃ vānaśane tyaktvā sa svargaṃ samupāśnute
13.130.48
ātmānam upajīvan yo dīkṣāṃ dvādaśavārṣikīm tyaktvā mahārṇave dehaṃ vāruṇaṃ lokam aśnute
13.130.49
ātmānam upajīvan yo dīkṣāṃ dvādaśavārṣikīm aśmanā caraṇau bhittvā guhyakeṣu sa modate
13.130.50
sādhayitvātmanātmānaṃ nirdvaṃdvo niṣparigrahaḥ cīrtvā dvādaśa varṣāṇi dīkṣām ekāṃ manogatām svargalokam avāpnoti devaiś ca saha modate
13.130.51
ātmānam upajīvan yo dīkṣāṃ dvādaśavārṣikīm hutvāgnau deham utsṛjya vahniloke mahīyate
13.130.52
yas tu devi yathānyāyaṃ dīkṣito niyato dvijaḥ ātmany ātmānam ādhāya nirdvaṃdvo niṣparigrahaḥ
13.130.53
cīrtvā dvādaśa varṣāṇi dīkṣām ekāṃ manogatām araṇīsahitaṃ skandhe baddhvā gacchaty anāvṛtaḥ
13.130.54
vīrādhvānamanā nityaṃ vīrāsanaratas tathā vīrasthāyī ca satataṃ sa vīragatim āpnuyāt
13.130.55
sa śakralokago nityaṃ sarvakāmapuraskṛtaḥ divyapuṣpasamākīrṇo divyacandanabhūṣitaḥ sukhaṃ vasati dharmātmā divi devagaṇaiḥ saha
13.130.56
vīralokagato vīro vīrayogavahaḥ sadā sattvasthaḥ sarvam utsṛjya dīkṣito niyataḥ śuciḥ vīrādhvānaṃ prapadyed yas tasya lokāḥ sanātanāḥ
13.130.57
kāmagena vimānena sa vai carati cchandataḥ śakralokagataḥ śrīmān modate ca nirāmayaḥ
13.131.1
umovāca bhagavan bhaganetraghna pūṣṇo daśanapātana dakṣakratuhara tryakṣa saṃśayo me mahān ayam
13.131.2
cāturvarṇyaṃ bhagavatā pūrvaṃ sṛṣṭaṃ svayaṃbhuvā kena karmavipākena vaiśyo gacchati śūdratām
13.131.3
vaiśyo vā kṣatriyaḥ kena dvijo vā kṣatriyo bhavet pratilomaḥ kathaṃ deva śakyo dharmo niṣevitum
13.131.4
kena vā karmaṇā vipraḥ śūdrayonau prajāyate kṣatriyaḥ śūdratām eti kena vā karmaṇā vibho
13.131.5
etaṃ me saṃśayaṃ deva vada bhūtapate 'nagha trayo varṇāḥ prakṛtyeha kathaṃ brāhmaṇyam āpnuyuḥ
13.131.6
maheśvara uvāca brāhmaṇyaṃ devi duṣprāpaṃ nisargād brāhmaṇaḥ śubhe kṣatriyo vaiśyaśūdrau vā nisargād iti me matiḥ
13.131.7
karmaṇā duṣkṛteneha sthānād bhraśyati vai dvijaḥ jyeṣṭhaṃ varṇam anuprāpya tasmād rakṣeta vai dvijaḥ
13.131.8
sthito brāhmaṇadharmeṇa brāhmaṇyam upajīvati kṣatriyo vātha vaiśyo vā brahmabhūyāya gacchati
13.131.9
yas tu vipratvam utsṛjya kṣātraṃ dharmaṃ niṣevate brāhmaṇyāt sa paribhraṣṭaḥ kṣatrayonau prajāyate
13.131.10
vaiśyakarma ca yo vipro lobhamohavyapāśrayaḥ brāhmaṇyaṃ durlabhaṃ prāpya karoty alpamatiḥ sadā
13.131.11
sa dvijo vaiśyatām eti vaiśyo vā śūdratām iyāt svadharmāt pracyuto vipras tataḥ śūdratvam āpnute
13.131.12
tatrāsau nirayaṃ prāpto varṇabhraṣṭo bahiṣkṛtaḥ brahmalokaparibhraṣṭaḥ śūdraḥ samupajāyate
13.131.13
kṣatriyo vā mahābhāge vaiśyo vā dharmacāriṇi svāni karmāṇy apāhāya śūdrakarmāṇi sevate
13.131.14
svasthānāt sa paribhraṣṭo varṇasaṃkaratāṃ gataḥ brāhmaṇaḥ kṣatriyo vaiśyaḥ śūdratvaṃ yāti tādṛśaḥ
13.131.15
yas tu śuddhaḥ svadharmeṇa jñānavijñānavāñ śuciḥ dharmajño dharmanirataḥ sa dharmaphalam aśnute
13.131.16
idaṃ caivāparaṃ devi brahmaṇā samudīritam adhyātmaṃ naiṣṭhikaṃ sadbhir dharmakāmair niṣevyate
13.131.17
ugrānnaṃ garhitaṃ devi gaṇānnaṃ śrāddhasūtakam ghuṣṭānnaṃ naiva bhoktavyaṃ śūdrānnaṃ naiva karhi cit
13.131.18
śūdrānnaṃ garhitaṃ devi devadevair mahātmabhiḥ pitāmahamukhotsṛṣṭaṃ pramāṇam iti me matiḥ
13.131.19
śūdrānnenāvaśeṣeṇa jaṭhare yo mriyeta vai āhitāgnis tathā yajvā sa śūdragatibhāg bhavet
13.131.20
tena śūdrānnaśeṣeṇa brahmasthānād apākṛtaḥ brāhmaṇaḥ śūdratām eti nāsti tatra vicāraṇā
13.131.21
yasyānnenāvaśeṣeṇa jaṭhare yo mriyeta vai tāṃ tāṃ yoniṃ vrajed vipro yasyānnam upajīvati
13.131.22
brāhmaṇatvaṃ śubhaṃ prāpya durlabhaṃ yo 'vamanyate abhojyānnāni cāśnāti sa dvijatvāt pateta vai
13.131.23
surāpo brahmahā kṣudraś cauro bhagnavrato 'śuciḥ svādhyāyavarjitaḥ pāpo lubdho naikṛtikaḥ śaṭhaḥ
13.131.24
avratī vṛṣalībhartā kuṇḍāśī somavikrayī nihīnasevī vipro hi patati brahmayonitaḥ
13.131.25
gurutalpī gurudveṣī gurukutsāratiś ca yaḥ brahmadviṭ cāpi patati brāhmaṇo brahmayonitaḥ
13.131.26
ebhis tu karmabhir devi śubhair ācaritais tathā śūdro brāhmaṇatāṃ gacched vaiśyaḥ kṣatriyatāṃ vrajet
13.131.27
śūdrakarmāṇi sarvāṇi yathānyāyaṃ yathāvidhi śuśrūṣāṃ paricaryāṃ ca jyeṣṭhe varṇe prayatnataḥ kuryād avimanāḥ śūdraḥ satataṃ satpathe sthitaḥ
13.131.28
daivatadvijasatkartā sarvātithyakṛtavrataḥ ṛtukālābhigāmī ca niyato niyatāśanaḥ
13.131.29
caukṣaś caukṣajanānveṣī śeṣānnakṛtabhojanaḥ vṛthāmāṃsāny abhuñjānaḥ śūdro vaiśyatvam ṛcchati
13.131.30
ṛtavāg anahaṃvādī nirdvaṃdvaḥ śamakovidaḥ yajate nityayajñaiś ca svādhyāyaparamaḥ śuciḥ
13.131.31
dānto brāhmaṇasatkartā sarvavarṇabubhūṣakaḥ gṛhasthavratam ātiṣṭhan dvikālakṛtabhojanaḥ
13.131.32
śeṣāśī vijitāhāro niṣkāmo nirahaṃvadaḥ agnihotram upāsaṃś ca juhvānaś ca yathāvidhi
13.131.33
sarvātithyam upātiṣṭhañ śeṣānnakṛtabhojanaḥ tretāgnimantravihito vaiśyo bhavati vai yadi sa vaiśyaḥ kṣatriyakule śucau mahati jāyate
13.131.34
sa vaiśyaḥ kṣatriyo jāto janmaprabhṛti saṃskṛtaḥ upanīto vrataparo dvijo bhavati satkṛtaḥ
13.131.35
dadāti yajate yajñaiḥ saṃskṛtair āptadakṣiṇaiḥ adhīte svargam anvicchaṃs tretāgniśaraṇaḥ sadā
13.131.36
ārtahastaprado nityaṃ prajā dharmeṇa pālayan satyaḥ satyāni kurute nityaṃ yaḥ sukhadarśanaḥ
13.131.37
dharmadaṇḍo na nirdaṇḍo dharmakāryānuśāsakaḥ yantritaḥ kāryakaraṇe ṣaḍbhāgakṛtalakṣaṇaḥ
13.131.38
grāmyadharmān na seveta svacchandenārthakovidaḥ ṛtukāle tu dharmātmā patnīṃ seveta nityadā
13.131.39
sarvopavāsī niyataḥ svādhyāyaparamaḥ śuciḥ barhiṣkāntarite nityaṃ śayāno 'gnigṛhe sadā
13.131.40
sarvātithyaṃ trivargasya kurvāṇaḥ sumanāḥ sadā śūdrāṇāṃ cānnakāmānāṃ nityaṃ siddham iti bruvan
13.131.41
svārthād vā yadi vā kāmān na kiṃ cid upalakṣayet pitṛdevātithikṛte sādhanaṃ kurute ca yaḥ
13.131.42
svaveśmani yathānyāyam upāste bhaikṣam eva ca trikālam agnihotraṃ ca juhvāno vai yathāvidhi
13.131.43
gobrāhmaṇahitārthāya raṇe cābhimukho hataḥ tretāgnimantrapūtaṃ vā samāviśya dvijo bhavet
13.131.44
jñānavijñānasaṃpannaḥ saṃskṛto vedapāragaḥ vipro bhavati dharmātmā kṣatriyaḥ svena karmaṇā
13.131.45
etaiḥ karmaphalair devi nyūnajātikulodbhavaḥ śūdro 'py āgamasaṃpanno dvijo bhavati saṃskṛtaḥ
13.131.46
brāhmaṇo vāpy asadvṛttaḥ sarvasaṃkarabhojanaḥ brāhmaṇyaṃ puṇyam utsṛjya śūdro bhavati tādṛśaḥ
13.131.47
karmabhiḥ śucibhir devi śuddhātmā vijitendriyaḥ śūdro 'pi dvijavat sevya iti brahmābravīt svayam
13.131.48
svabhāvakarma ca śubhaṃ yatra śūdre 'pi tiṣṭhati viśuddhaḥ sa dvijātir vai vijñeya iti me matiḥ
13.131.49
na yonir nāpi saṃskāro na śrutaṃ na ca saṃnatiḥ kāraṇāni dvijatvasya vṛttam eva tu kāraṇam
13.131.50
sarvo 'yaṃ brāhmaṇo loke vṛttena tu vidhīyate vṛtte sthitaś ca suśroṇi brāhmaṇatvaṃ nigacchati
13.131.51
brāhmaḥ svabhāvaḥ kalyāṇi samaḥ sarvatra me matiḥ nirguṇaṃ nirmalaṃ brahma yatra tiṣṭhati sa dvijaḥ
13.131.52
ete yoniphalā devi sthānabhāganidarśakāḥ svayaṃ ca varadenoktā brahmaṇā sṛjatā prajāḥ
13.131.53
brāhmaṇo hi mahat kṣetraṃ loke carati pādavat yat tatra bījaṃ vapati sā kṛṣiḥ pāralaukikī
13.131.54
mitāśinā sadā bhāvyaṃ satpathālambinā sadā brāhmamārgam atikramya vartitavyaṃ bubhūṣatā
13.131.55
saṃhitādhyāyinā bhāvyaṃ gṛhe vai gṛhamedhinā nityaṃ svādhyāyayuktena dānādhyayanajīvinā
13.131.56
evaṃbhūto hi yo vipraḥ satataṃ satpathe sthitaḥ āhitāgnir adhīyāno brahmabhūyāya kalpate
13.131.57
brāhmaṇyam eva saṃprāpya rakṣitavyaṃ yatātmabhiḥ yonipratigrahādānaiḥ karmabhiś ca śucismite
13.131.58
etat te sarvam ākhyātaṃ yathā śūdro bhaved dvijaḥ brāhmaṇo vā cyuto dharmād yathā śūdratvam āpnute
13.132.1
umovāca bhagavan sarvabhūteśa surāsuranamaskṛta dharmādharme nṛṇāṃ deva brūhi me saṃśayaṃ vibho
13.132.2
karmaṇā manasā vācā trividhaṃ hi naraḥ sadā badhyate bandhanaiḥ pāśair mucyate 'py atha vā punaḥ
13.132.3
kena śīlena vā deva karmaṇā kīdṛśena vā samācārair guṇair vākyaiḥ svargaṃ yāntīha mānavāḥ
13.132.4
maheśvara uvāca devi dharmārthatattvajñe satyanitye dame rate sarvaprāṇihitaḥ praśnaḥ śrūyatāṃ buddhivardhanaḥ
13.132.5
satyadharmaratāḥ santaḥ sarvalipsāvivarjitāḥ nādharmeṇa na dharmeṇa badhyante chinnasaṃśayāḥ
13.132.6
pralayotpattitattvajñāḥ sarvajñāḥ samadarśinaḥ vītarāgā vimucyante puruṣāḥ sarvabandhanaiḥ
13.132.7
karmaṇā manasā vācā ye na hiṃsanti kiṃ cana ye na sajjanti kasmiṃś cid badhyante te na karmabhiḥ
13.132.8
prāṇātipātād viratāḥ śīlavanto dayānvitāḥ tulyadveṣyapriyā dāntā mucyante karmabandhanaiḥ
13.132.9
sarvabhūtadayāvanto viśvāsyāḥ sarvajantuṣu tyaktahiṃsāsamācārās te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.10
parasve nirmamā nityaṃ paradāravivarjakāḥ dharmalabdhārthabhoktāras te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.11
mātṛvat svasṛvac caiva nityaṃ duhitṛvac ca ye paradāreṣu vartante te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.12
stainyān nivṛttāḥ satataṃ saṃtuṣṭāḥ svadhanena ca svabhāgyāny upajīvanti te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.13
svadāraniratā ye ca ṛtukālābhigāminaḥ agrāmyasukhabhogāś ca te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.14
paradāreṣu ye nityaṃ cāritrāvṛtalocanāḥ yatendriyāḥ śīlaparās te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.15
eṣa devakṛto mārgaḥ sevitavyaḥ sadā naraiḥ akaṣāyakṛtaś caiva mārgaḥ sevyaḥ sadā budhaiḥ
13.132.16
dānadharmatapoyuktaḥ śīlaśaucadayātmakaḥ vṛttyarthaṃ dharmahetor vā sevitavyaḥ sadā naraiḥ svargavāsam abhīpsadbhir na sevyas tv ata uttaraḥ
13.132.17
umovāca vācātha badhyate yena mucyate 'py atha vā punaḥ tāni karmāṇi me deva vada bhūtapate 'nagha
13.132.18
maheśvara uvāca ātmahetoḥ parārthe vā narmahāsyāśrayāt tathā ye mṛṣā na vadantīha te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.19
vṛttyarthaṃ dharmahetor vā kāmakārāt tathaiva ca anṛtaṃ ye na bhāṣante te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.20
ślakṣṇāṃ vāṇīṃ nirābādhāṃ madhurāṃ pāpavarjitām svāgatenābhibhāṣante te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.21
kaṭukāṃ ye na bhāṣante paruṣāṃ niṣṭhurāṃ giram apaiśunyaratāḥ santas te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.22
piśunāṃ ye na bhāṣante mitrabhedakarīṃ giram ṛtāṃ maitrīṃ prabhāṣante te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.23
varjayanti sadā sūcyaṃ paradrohaṃ ca mānavāḥ sarvabhūtasamā dāntās te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.24
śaṭhapralāpād viratā viruddhaparivarjakāḥ saumyapralāpino nityaṃ te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.25
na kopād vyāharante ye vācaṃ hṛdayadāraṇīm sāntvaṃ vadanti kruddhāpi te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.26
eṣa vāṇīkṛto devi dharmaḥ sevyaḥ sadā naraiḥ śubhaḥ satyaguṇo nityaṃ varjanīyā mṛṣā budhaiḥ
13.132.27
umovāca manasā badhyate yena karmaṇā puruṣaḥ sadā tan me brūhi mahābhāga devadeva pinākadhṛk
13.132.28
maheśvara uvāca mānaseneha dharmeṇa saṃyuktāḥ puruṣāḥ sadā svargaṃ gacchanti kalyāṇi tan me kīrtayataḥ śṛṇu
13.132.29
duṣpraṇītena manasā duṣpraṇītatarākṛtiḥ badhyate mānavo yena śṛṇu cānyac chubhānane
13.132.30
araṇye vijane nyastaṃ parasvaṃ vīkṣya ye narāḥ manasāpi na hiṃsanti te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.31
grāme gṛhe vā yad dravyaṃ pārakyaṃ vijane sthitam nābhinandanti vai nityaṃ te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.32
tathaiva paradārān ye kāmavṛttān rahogatān manasāpi na hiṃsanti te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.33
śatruṃ mitraṃ ca ye nityaṃ tulyena manasā narāḥ bhajanti maitrāḥ saṃgamya te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.34
śrutavanto dayāvantaḥ śucayaḥ satyasaṃgarāḥ svair arthaiḥ parisaṃtuṣṭās te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.35
avairā ye tv anāyāsā maitracittaparāḥ sadā sarvabhūtadayāvantas te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.36
śraddhāvanto dayāvantaś cokṣāś cokṣajanapriyāḥ dharmādharmavido nityaṃ te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.37
śubhānām aśubhānāṃ ca karmaṇāṃ phalasaṃcaye vipākajñāś ca ye devi te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.38
nyāyopetā guṇopetā devadvijaparāḥ sadā samatāṃ samanuprāptās te narāḥ svargagāminaḥ
13.132.39
śubhaiḥ karmaphalair devi mayaite parikīrtitāḥ svargamārgopagā bhūyaḥ kim anyac chrotum icchasi
13.132.40
umovāca mahān me saṃśayaḥ kaś cin martyān prati maheśvara tasmāt taṃ naipuṇenādya mamākhyātuṃ tvam arhasi
13.132.41
kenāyur labhate dīrghaṃ karmaṇā puruṣaḥ prabho tapasā vāpi deveśa kenāyur labhate mahat
13.132.42
kṣīṇāyuḥ kena bhavati karmaṇā bhuvi mānavaḥ vipākaṃ karmaṇāṃ deva vaktum arhasy anindita
13.132.43
apare ca mahābhogā mandabhogās tathāpare akulīnās tathā cānye kulīnāś ca tathāpare
13.132.44
durdarśāḥ ke cid ābhānti narāḥ kāṣṭhamayā iva priyadarśās tathā cānye darśanād eva mānavāḥ
13.132.45
duṣprajñāḥ ke cid ābhānti ke cid ābhānti paṇḍitāḥ mahāprajñās tathaivānye jñānavijñānadarśinaḥ
13.132.46
alpābādhās tathā ke cin mahābādhās tathāpare dṛśyante puruṣā deva tan me śaṃsitum arhasi
13.132.47
maheśvara uvāca hanta te 'haṃ pravakṣyāmi devi karmaphalodayam martyaloke narāḥ sarve yena svaṃ bhuñjate phalam
13.132.48
prāṇātipātī yo raudro daṇḍahastodyatas tathā nityam udyatadaṇḍaś ca hanti bhūtagaṇān naraḥ
13.132.49
nirdayaḥ sarvabhūtānāṃ nityam udvegakārakaḥ api kīṭapipīlānām aśaraṇyaḥ sunirghṛṇaḥ
13.132.50
evaṃbhūto naro devi nirayaṃ pratipadyate viparītas tu dharmātmā rūpavān abhijāyate
13.132.51
nirayaṃ yāti hiṃsātmā yāti svargam ahiṃsakaḥ yātanāṃ niraye raudrāṃ sa kṛcchrāṃ labhate naraḥ
13.132.52
atha cen nirayāt tasmāt samuttarati karhi cit mānuṣyaṃ labhate cāpi hīnāyus tatra jāyate
13.132.53
pāpena karmaṇā devi baddho hiṃsāratir naraḥ apriyaḥ sarvabhūtānāṃ hīnāyur upajāyate
13.132.54
yas tu śuklābhijātīyaḥ prāṇighātavivarjakaḥ nikṣiptadaṇḍo nirdaṇḍo na hinasti kadā cana
13.132.55
na ghātayati no hanti ghnantaṃ naivānumodate sarvabhūteṣu sasneho yathātmani tathāpare
13.132.56
īdṛśaḥ puruṣotkarṣo devi devatvam aśnute upapannān sukhān bhogān upāśnāti mudā yutaḥ
13.132.57
atha cen mānuṣe loke kadā cid upapadyate tatra dīrghāyur utpannaḥ sa naraḥ sukham edhate
13.132.58
evaṃ dīrghāyuṣāṃ mārgaḥ suvṛttānāṃ sukarmaṇām prāṇihiṃsāvimokṣeṇa brahmaṇā samudīritaḥ
13.133.1
umovāca kiṃśīlāḥ kiṃsamācārāḥ puruṣāḥ kaiś ca karmabhiḥ svargaṃ samabhipadyante saṃpradānena kena vā
13.133.2
maheśvara uvāca dātā brāhmaṇasatkartā dīnāndhakṛpaṇādiṣu bhakṣyabhojyānnapānānāṃ vāsasāṃ ca pradāyakaḥ
13.133.3
pratiśrayān sabhāḥ kūpān prapāḥ puṣkariṇīs tathā naityakāni ca sarvāṇi kim icchakam atīva ca
13.133.4
āsanaṃ śayanaṃ yānaṃ dhanaṃ ratnaṃ gṛhāṃs tathā sasyajātāni sarvāṇi gāḥ kṣetrāṇy atha yoṣitaḥ
13.133.5
supratītamanā nityaṃ yaḥ prayacchati mānavaḥ evaṃbhūto mṛto devi devaloke 'bhijāyate
13.133.6
tatroṣya suciraṃ kālaṃ bhuktvā bhogān anuttamān sahāpsarobhir mudito ramitvā nandanādiṣu
13.133.7
tasmāt svargāc cyuto lokān mānuṣeṣūpajāyate mahābhoge kule devi dhanadhānyasamācite
13.133.8
tatra kāmaguṇaiḥ sarvaiḥ samupeto mudā yutaḥ mahābhogo mahākośo dhanī bhavati mānavaḥ
13.133.9
ete devi mahābhogāḥ prāṇino dānaśīlinaḥ brahmaṇā vai purā proktāḥ sarvasya priyadarśanāḥ
13.133.10
apare mānavā devi pradānakṛpaṇā dvijaiḥ yācitā na prayacchanti vidyamāne 'py abuddhayaḥ
13.133.11
dīnāndhakṛpaṇān dṛṣṭvā bhikṣukān atithīn api yācyamānā nivartante jihvālobhasamanvitāḥ
13.133.12
na dhanāni na vāsāṃsi na bhogān na ca kāñcanam na gāvo nānnavikṛtiṃ prayacchanti kadā cana
13.133.13
apravṛttās tu ye lubdhā nāstikā dānavarjitāḥ evaṃbhūtā narā devi nirayaṃ yānty abuddhayaḥ
13.133.14
te cen manuṣyatāṃ yānti yadā kālasya paryayāt dhanarikte kule janma labhante svalpabuddhayaḥ
13.133.15
kṣutpipāsāparītāś ca sarvabhogabahiṣkṛtāḥ nirāśāḥ sarvabhogebhyo jīvanty adhamajīvikām
13.133.16
alpabhogakule jātā alpabhogaratā narāḥ anena karmaṇā devi bhavanty adhanino narāḥ
13.133.17
apare stambhino nityaṃ māninaḥ pāpato ratāḥ āsanārhasya ye pīṭhaṃ na prayacchanty acetasaḥ
13.133.18
mārgārhasya ca ye mārgaṃ na yacchanty alpabuddhayaḥ pādyārhasya ca ye pādyaṃ na dadaty alpabuddhayaḥ
13.133.19
arghārhān na ca satkārair arcayanti yathāvidhi arghyam ācamanīyaṃ vā na yacchanty alpabuddhayaḥ
13.133.20
guruṃ cābhigataṃ premṇā guruvan na bubhūṣate abhimānapravṛttena lobhena samavasthitāḥ
13.133.21
saṃmānyāṃś cāvamanyante vṛddhān paribhavanti ca evaṃvidhā narā devi sarve nirayagāminaḥ
13.133.22
te vai yadi narās tasmān nirayād uttaranti vai varṣapūgais tato janma labhante kutsite kule
13.133.23
śvapākapulkasādīnāṃ kutsitānām acetasām kuleṣu teṣu jāyante guruvṛddhāpacāyinaḥ
13.133.24
na stambhī na ca mānī yo devatādvijapūjakaḥ lokapūjyo namaskartā praśrito madhuraṃ vadan
13.133.25
sarvavarṇapriyakaraḥ sarvabhūtahitaḥ sadā adveṣī sumukhaḥ ślakṣṇaḥ snigdhavāṇīpradaḥ sadā
13.133.26
svāgatenaiva sarveṣāṃ bhūtānām avihiṃsakaḥ yathārhasatkriyāpūrvam arcayann upatiṣṭhati
13.133.27
mārgārhāya dadan mārgaṃ guruṃ guruvad arcayan atithipragraharatas tathābhyāgatapūjakaḥ
13.133.28
evaṃbhūto naro devi svargatiṃ pratipadyate tato mānuṣatāṃ prāpya viśiṣṭakulajo bhavet
13.133.29
tatrāsau vipulair bhogaiḥ sarvaratnasamāyutaḥ yathārhadātā cārheṣu dharmacaryāparo bhavet
13.133.30
saṃmataḥ sarvabhūtānāṃ sarvalokanamaskṛtaḥ svakarmaphalam āpnoti svayam eva naraḥ sadā
13.133.31
udāttakulajātīya udāttābhijanaḥ sadā eṣa dharmo mayā prokto vidhātrā svayam īritaḥ
13.133.32
yas tu raudrasamācāraḥ sarvasattvabhayaṃkaraḥ hastābhyāṃ yadi vā padbhyāṃ rajjvā daṇḍena vā punaḥ
13.133.33
loṣṭaiḥ stambhair upāyair vā jantūn bādhati śobhane hiṃsārthaṃ nikṛtiprajñaḥ prodvejayati caiva ha
13.133.34
upakrāmati jantūṃś ca udvegajananaḥ sadā evaṃśīlasamācāro nirayaṃ pratipadyate
13.133.35
sa cen mānuṣatāṃ gacched yadi kālasya paryayāt bahvābādhaparikliṣṭe so 'dhame jāyate kule
13.133.36
lokadveṣyo 'dhamaḥ puṃsāṃ svayaṃ karmakṛtaiḥ phalaiḥ eṣa devi manuṣyeṣu boddhavyo jñātibandhuṣu
13.133.37
aparaḥ sarvabhūtāni dayāvān anupaśyati maitradṛṣṭiḥ pitṛsamo nirvairo niyatendriyaḥ
13.133.38
nodvejayati bhūtāni na vihiṃsayate tathā hastapādaiḥ suniyatair viśvāsyaḥ sarvajantuṣu
13.133.39
na rajjvā na ca daṇḍena na loṣṭair nāyudhena ca udvejayati bhūtāni ślakṣṇakarmā dayāparaḥ
13.133.40
evaṃśīlasamācāraḥ svarge samupajāyate tatrāsau bhavane divye mudā vasati devavat
13.133.41
sa cet karmakṣayān martyo manuṣyeṣūpajāyate alpābādho nirītīkaḥ sa jātaḥ sukham edhate
13.133.42
sukhabhāgī nirāyāso nirudvegaḥ sadā naraḥ eṣa devi satāṃ mārgo bādhā yatra na vidyate
13.133.43
umovāca ime manuṣyā dṛśyante ūhāpohaviśāradāḥ jñānavijñānasaṃpannāḥ prajñāvanto 'rthakovidāḥ duṣprajñāś cāpare deva jñānavijñānavarjitāḥ
13.133.44
kena karmavipākena prajñāvān puruṣo bhavet alpaprajño virūpākṣa kathaṃ bhavati mānavaḥ etaṃ me saṃśayaṃ chinddhi sarvadharmavidāṃ vara
13.133.45
jātyandhāś cāpare deva rogārtāś cāpare tathā narāḥ klībāś ca dṛśyante kāraṇaṃ brūhi tatra vai
13.133.46
maheśvara uvāca brāhmaṇān vedaviduṣaḥ siddhān dharmavidas tathā paripṛcchanty aharahaḥ kuśalākuśalaṃ tathā
13.133.47
varjayanty aśubhaṃ karma sevamānāḥ śubhaṃ tathā labhante svargatiṃ nityam iha loke sukhaṃ tathā
13.133.48
sa cen mānuṣatāṃ yāti medhāvī tatra jāyate śrutaṃ prajñānugaṃ cāsya kalyāṇam upajāyate
13.133.49
paradāreṣu ye mūḍhāś cakṣur duṣṭaṃ prayuñjate tena duṣṭasvabhāvena jātyandhās te bhavanti ha
13.133.50
manasā tu praduṣṭena nagnāṃ paśyanti ye striyam rogārtās te bhavantīha narā duṣkṛtakarmiṇaḥ
13.133.51
ye tu mūḍhā durācārā viyonau maithune ratāḥ puruṣeṣu suduṣprajñāḥ klībatvam upayānti te
13.133.52
paśūṃś ca ye bandhayanti ye caiva gurutalpagāḥ prakīrṇamaithunā ye ca klībā jāyanti te narāḥ
13.133.53
umovāca sāvadyaṃ kiṃ nu vai karma niravadyaṃ tathaiva ca śreyaḥ kurvann avāpnoti mānavo devasattama
13.133.54
maheśvara uvāca śreyāṃsaṃ mārgam ātiṣṭhan sadā yaḥ pṛcchate dvijān dharmānveṣī guṇākāṅkṣī sa svargaṃ samupāśnute
13.133.55
yadi mānuṣatāṃ devi kadā cit sa nigacchati medhāvī dhāraṇāyuktaḥ prājñas tatrābhijāyate
13.133.56
eṣa devi satāṃ dharmo mantavyo bhūtikārakaḥ nṛṇāṃ hitārthāya tava mayā vai samudāhṛtaḥ
13.133.57
umovāca apare svalpavijñānā dharmavidveṣiṇo narāḥ brāhmaṇān vedaviduṣo necchanti parisarpitum
13.133.58
vratavanto narāḥ ke cic chraddhādamaparāyaṇāḥ avratā bhraṣṭaniyamās tathānye rākṣasopamāḥ
13.133.59
yajvānaś ca tathaivānye nirhomāś ca tathāpare kena karmavipākena bhavantīha vadasva me
13.133.60
maheśvara uvāca āgamāl lokadharmāṇāṃ maryādāḥ pūrvanirmitāḥ prāmāṇyenānuvartante dṛśyante hi dṛḍhavratāḥ
13.133.61
adharmaṃ dharmam ity āhur ye ca mohavaśaṃ gatāḥ avratā naṣṭamaryādās te proktā brahmarākṣasāḥ
13.133.62
te cet kālakṛtodyogāt saṃbhavantīha mānuṣāḥ nirhomā nirvaṣaṭkārās te bhavanti narādhamāḥ
13.133.63
eṣa devi mayā sarvaḥ saṃśayacchedanāya te kuśalākuśalo nṝṇāṃ vyākhyāto dharmasāgaraḥ
13.134.1
maheśvara uvāca parāvarajñe dharmajñe tapovananivāsini sādhvi subhru sukeśānte himavatparvatātmaje
13.134.2
dakṣe śamadamopete nirmame dharmacāriṇi pṛcchāmi tvāṃ varārohe pṛṣṭā vada mamepsitam
13.134.3
sāvitrī brahmaṇaḥ sādhvī kauśikasya śacī satī mārtaṇḍajasya dhūmorṇā ṛddhir vaiśravaṇasya ca
13.134.4
varuṇasya tato gaurī sūryasya ca suvarcalā rohiṇī śaśinaḥ sādhvī svāhā caiva vibhāvasoḥ
13.134.5
aditiḥ kaśyapasyātha sarvās tāḥ patidevatāḥ pṛṣṭāś copāsitāś caiva tās tvayā devi nityaśaḥ
13.134.6
tena tvāṃ paripṛcchāmi dharmajñe dharmavādini strīdharmaṃ śrotum icchāmi tvayodāhṛtam āditaḥ
13.134.7
sahadharmacarī me tvaṃ samaśīlā samavratā samānasāravīryā ca tapas tīvraṃ kṛtaṃ ca te tvayā hy ukto viśeṣeṇa pramāṇatvam upaiṣyati
13.134.8
striyaś caiva viśeṣeṇa strījanasya gatiḥ sadā gaur gāṃ gacchati suśroṇi lokeṣv eṣā sthitiḥ sadā
13.134.9
mama cārdhaṃ śarīrasya mama cārdhād viniḥsṛtā surakāryakarī ca tvaṃ lokasaṃtānakāriṇī
13.134.10
tava sarvaḥ suviditaḥ strīdharmaḥ śāśvataḥ śubhe tasmād aśeṣato brūhi strīdharmaṃ vistareṇa me
13.134.11
umovāca bhagavan sarvabhūteśa bhūtabhavyabhavodbhava tvatprabhāvād iyaṃ deva vāk caiva pratibhāti me
13.134.12
imās tu nadyo deveśa sarvatīrthodakair yutāḥ upasparśanahetos tvā samīpasthā upāsate
13.134.13
etābhiḥ saha saṃmantrya pravakṣyāmy anupūrvaśaḥ prabhavan yo 'nahaṃvādī sa vai puruṣa ucyate
13.134.14
strī ca bhūteśa satataṃ striyam evānudhāvati mayā saṃmānitāś caiva bhaviṣyanti saridvarāḥ
13.134.15
eṣā sarasvatī puṇyā nadīnām uttamā nadī prathamā sarvasaritāṃ nadī sāgaragāminī
13.134.16
vipāśā ca vitastā ca candrabhāgā irāvatī śatadrur devikā sindhuḥ kauśikī gomatī tathā
13.134.17
tathā devanadī ceyaṃ sarvatīrthābhisaṃvṛtā gaganād gāṃ gatā devī gaṅgā sarvasaridvarā
13.134.18
ity uktvā devadevasya patnī dharmabhṛtāṃ varā smitapūrvam ivābhāṣya sarvās tāḥ saritas tadā
13.134.19
apṛcchad devamahiṣī strīdharmaṃ dharmavatsalā strīdharmakuśalās tā vai gaṅgādyāḥ saritāṃ varāḥ
13.134.20
ayaṃ bhagavatā dattaḥ praśnaḥ strīdharmasaṃśritaḥ taṃ tu saṃmantrya yuṣmābhir vaktum icchāmi śaṃkare
13.134.21
na caikasādhyaṃ paśyāmi vijñānaṃ bhuvi kasya cit divi vā sāgaragamās tena vo mānayāmy aham
13.134.22
bhīṣma uvāca evaṃ sarvāḥ saricchreṣṭhāḥ pṛṣṭāḥ puṇyatamāḥ śivāḥ tato devanadī gaṅgā niyuktā pratipūjya tām
13.134.23
bahvībhir buddhibhiḥ sphītā strīdharmajñā śucismitā śailarājasutāṃ devīṃ puṇyā pāpāpahāṃ śivām
13.134.24
buddhyā vinayasaṃpannā sarvajñānaviśāradā sasmitaṃ bahubuddhyāḍhyā gaṅgā vacanam abravīt
13.134.25
dhanyāḥ smo 'nugṛhītāḥ smo devi dharmaparāyaṇā yā tvaṃ sarvajaganmānyā nadīr mānayase 'naghe
13.134.26
prabhavan pṛcchate yo hi saṃmānayati vā punaḥ nūnaṃ janam aduṣṭātmā paṇḍitākhyāṃ sa gacchati
13.134.27
jñānavijñānasaṃpannān ūhāpohaviśāradān pravaktṝn pṛcchate yo 'nyān sa vai nā padam arcchati
13.134.28
anyathā bahubuddhyāḍhyo vākyaṃ vadati saṃsadi anyathaiva hy ahaṃmānī durbalaṃ vadate vacaḥ
13.134.29
divyajñāne divi śreṣṭhe divyapuṇye sadotthite tvam evārhasi no devi strīdharmam anuśāsitum
13.134.30
bhīṣma uvāca tataḥ sārādhitā devī gaṅgayā bahubhir guṇaiḥ prāha sarvam aśeṣeṇa strīdharmaṃ surasundarī
13.134.31
strīdharmo māṃ prati yathā pratibhāti yathāvidhi tam ahaṃ kīrtayiṣyāmi tathaiva prathito bhavet
13.134.32
strīdharmaḥ pūrva evāyaṃ vivāhe bandhubhiḥ kṛtaḥ sahadharmacarī bhartur bhavaty agnisamīpataḥ
13.134.33
susvabhāvā suvacanā suvṛttā sukhadarśanā ananyacittā sumukhī bhartuḥ sā dharmacāriṇī
13.134.34
sā bhaved dharmaparamā sā bhaved dharmabhāginī devavat satataṃ sādhvī yā bhartāraṃ prapaśyati
13.134.35
śuśrūṣāṃ paricāraṃ ca devavad yā karoti ca nānyabhāvā hy avimanāḥ suvratā sukhadarśanā
13.134.36
putravaktram ivābhīkṣṇaṃ bhartur vadanam īkṣate yā sādhvī niyatācārā sā bhaved dharmacāriṇī
13.134.37
śrutvā daṃpatidharmaṃ vai sahadharmakṛtaṃ śubham ananyacittā sumukhī bhartuḥ sā dharmacāriṇī
13.134.38
paruṣāṇy api coktā yā dṛṣṭā vā krūracakṣuṣā suprasannamukhī bhartur yā nārī sā pativratā
13.134.39
na candrasūryau na taruṃ puṃnāmno yā nirīkṣate bhartṛvarjaṃ varārohā sā bhaved dharmacāriṇī
13.134.40
daridraṃ vyādhitaṃ dīnam adhvanā parikarśitam patiṃ putram ivopāste sā nārī dharmabhāginī
13.134.41
yā nārī prayatā dakṣā yā nārī putriṇī bhavet patipriyā patiprāṇā sā nārī dharmabhāginī
13.134.42
śuśrūṣāṃ paricaryāṃ ca karoty avimanāḥ sadā supratītā vinītā ca sā nārī dharmabhāginī
13.134.43
na kāmeṣu na bhogeṣu naiśvarye na sukhe tathā spṛhā yasyā yathā patyau sā nārī dharmabhāginī
13.134.44
kalyotthānaratā nityaṃ guruśuśrūṣaṇe ratā susaṃmṛṣṭakṣayā caiva gośakṛtkṛtalepanā
13.134.45
agnikāryaparā nityaṃ sadā puṣpabalipradā devatātithibhṛtyānāṃ nirupya patinā saha
13.134.46
śeṣānnam upabhuñjānā yathānyāyaṃ yathāvidhi tuṣṭapuṣṭajanā nityaṃ nārī dharmeṇa yujyate
13.134.47
śvaśrūśvaśurayoḥ pādau toṣayantī guṇānvitā mātāpitṛparā nityaṃ yā nārī sā tapodhanā
13.134.48
brāhmaṇān durbalānāthān dīnāndhakṛpaṇāṃs tathā bibharty annena yā nārī sā pativratabhāginī
13.134.49
vrataṃ carati yā nityaṃ duścaraṃ laghusattvayā paticittā patihitā sā pativratabhāginī
13.134.50
puṇyam etat tapaś caiva svargaś caiṣa sanātanaḥ yā nārī bhartṛparamā bhaved bhartṛvratā śivā
13.134.51
patir hi devo nārīṇāṃ patir bandhuḥ patir gatiḥ patyā samā gatir nāsti daivataṃ vā yathā patiḥ
13.134.52
patiprasādaḥ svargo vā tulyo nāryā na vā bhavet ahaṃ svargaṃ na hīccheyaṃ tvayy aprīte maheśvara
13.134.53
yady akāryam adharmaṃ vā yadi vā prāṇanāśanam patir brūyād daridro vā vyādhito vā kathaṃ cana
13.134.54
āpanno ripusaṃstho vā brahmaśāpārdito 'pi vā āpaddharmān anuprekṣya tat kāryam aviśaṅkayā
13.134.55
eṣa deva mayā proktaḥ strīdharmo vacanāt tava yā tv evaṃbhāvinī nārī sā bhaved dharmabhāginī
13.134.56
bhīṣma uvāca ity uktaḥ sa tu deveśaḥ pratipūjya gireḥ sutām lokān visarjayām āsa sarvair anucaraiḥ saha
13.134.57
tato yayur bhūtagaṇāḥ saritaś ca yathāgatam gandharvāpsarasaś caiva praṇamya śirasā bhavam
13.135.1
vaiśaṃpāyana uvāca śrutvā dharmān aśeṣeṇa pāvanāni ca sarvaśaḥ yudhiṣṭhiraḥ śāṃtanavaṃ punar evābhyabhāṣata
13.135.2
kim ekaṃ daivataṃ loke kiṃ vāpy ekaṃ parāyaṇam stuvantaḥ kaṃ kam arcantaḥ prāpnuyur mānavāḥ śubham
13.135.3
ko dharmaḥ sarvadharmāṇāṃ bhavataḥ paramo mataḥ kiṃ japan mucyate jantur janmasaṃsārabandhanāt
13.135.4
bhīṣma uvāca jagatprabhuṃ devadevam anantaṃ puruṣottamam stuvan nāmasahasreṇa puruṣaḥ satatotthitaḥ
13.135.5
tam eva cārcayan nityaṃ bhaktyā puruṣam avyayam dhyāyan stuvan namasyaṃś ca yajamānas tam eva ca
13.135.6
anādinidhanaṃ viṣṇuṃ sarvalokamaheśvaram lokādhyakṣaṃ stuvan nityaṃ sarvaduḥkhātigo bhavet
13.135.7
brahmaṇyaṃ sarvadharmajñaṃ lokānāṃ kīrtivardhanam lokanāthaṃ mahad bhūtaṃ sarvabhūtabhavodbhavam
13.135.8
eṣa me sarvadharmāṇāṃ dharmo 'dhikatamo mataḥ yad bhaktyā puṇḍarīkākṣaṃ stavair arcen naraḥ sadā
13.135.9
paramaṃ yo mahat tejaḥ paramaṃ yo mahat tapaḥ paramaṃ yo mahad brahma paramaṃ yaḥ parāyaṇam
13.135.10
pavitrāṇāṃ pavitraṃ yo maṅgalānāṃ ca maṅgalam daivataṃ devatānāṃ ca bhūtānāṃ yo 'vyayaḥ pitā
13.135.11
yataḥ sarvāṇi bhūtāni bhavanty ādiyugāgame yasmiṃś ca pralayaṃ yānti punar eva yugakṣaye
13.135.12
tasya lokapradhānasya jagannāthasya bhūpate viṣṇor nāmasahasraṃ me śṛṇu pāpabhayāpaham
13.135.13
yāni nāmāni gauṇāni vikhyātāni mahātmanaḥ ṛṣibhiḥ parigītāni tāni vakṣyāmi bhūtaye
13.135.14
viśvaṃ viṣṇur vaṣaṭkāro bhūtabhavyabhavatprabhuḥ bhūtakṛd bhūtabhṛd bhāvo bhūtātmā bhūtabhāvanaḥ
13.135.15
pūtātmā paramātmā ca muktānāṃ paramā gatiḥ avyayaḥ puruṣaḥ sākṣī kṣetrajño 'kṣara eva ca
13.135.16
yogo yogavidāṃ netā pradhānapuruṣeśvaraḥ nārasiṃhavapuḥ śrīmān keśavaḥ puruṣottamaḥ
13.135.17
sarvaḥ śarvaḥ śivaḥ sthāṇur bhūtādir nidhir avyayaḥ saṃbhavo bhāvano bhartā prabhavaḥ prabhur īśvaraḥ
13.135.18
svayaṃbhūḥ śaṃbhur ādityaḥ puṣkarākṣo mahāsvanaḥ anādinidhano dhātā vidhātā dhātur uttamaḥ
13.135.19
aprameyo hṛṣīkeśaḥ padmanābho 'maraprabhuḥ viśvakarmā manus tvaṣṭā sthaviṣṭhaḥ sthaviro dhruvaḥ
13.135.20
agrāhyaḥ śāśvataḥ kṛṣṇo lohitākṣaḥ pratardanaḥ prabhūtas trikakubdhāma pavitraṃ maṅgalaṃ param
13.135.21
īśānaḥ prāṇadaḥ prāṇo jyeṣṭhaḥ śreṣṭhaḥ prajāpatiḥ hiraṇyagarbho bhūgarbho mādhavo madhusūdanaḥ
13.135.22
īśvaro vikramī dhanvī medhāvī vikramaḥ kramaḥ anuttamo durādharṣaḥ kṛtajñaḥ kṛtir ātmavān
13.135.23
sureśaḥ śaraṇaṃ śarma viśvaretāḥ prajābhavaḥ ahaḥ saṃvatsaro vyālaḥ pratyayaḥ sarvadarśanaḥ
13.135.24
ajaḥ sarveśvaraḥ siddhaḥ siddhiḥ sarvādir acyutaḥ vṛṣākapir ameyātmā sarvayogaviniḥsṛtaḥ
13.135.25
vasur vasumanāḥ satyaḥ samātmā saṃmitaḥ samaḥ amoghaḥ puṇḍarīkākṣo vṛṣakarmā vṛṣākṛtiḥ
13.135.26
rudro bahuśirā babhrur viśvayoniḥ śuciśravāḥ amṛtaḥ śāśvataḥ sthāṇur varāroho mahātapāḥ
13.135.27
sarvagaḥ sarvavid bhānur viṣvakseno janārdanaḥ vedo vedavid avyaṅgo vedāṅgo vedavit kaviḥ
13.135.28
lokādhyakṣaḥ surādhyakṣo dharmādhyakṣaḥ kṛtākṛtaḥ caturātmā caturvyūhaś caturdaṃṣṭraś caturbhujaḥ
13.135.29
bhrājiṣṇur bhojanaṃ bhoktā sahiṣṇur jagadādijaḥ anagho vijayo jetā viśvayoniḥ punarvasuḥ
13.135.30
upendro vāmanaḥ prāṃśur amoghaḥ śucir ūrjitaḥ atīndraḥ saṃgrahaḥ sargo dhṛtātmā niyamo yamaḥ
13.135.31
vedyo vaidyaḥ sadāyogī vīrahā mādhavo madhuḥ atīndriyo mahāmāyo mahotsāho mahābalaḥ
13.135.32
mahābuddhir mahāvīryo mahāśaktir mahādyutiḥ anirdeśyavapuḥ śrīmān ameyātmā mahādridhṛk
13.135.33
maheṣvāso mahībhartā śrīnivāsaḥ satāṃ gatiḥ aniruddhaḥ surānando govindo govidāṃ patiḥ
13.135.34
marīcir damano haṃsaḥ suparṇo bhujagottamaḥ hiraṇyanābhaḥ sutapāḥ padmanābhaḥ prajāpatiḥ
13.135.35
amṛtyuḥ sarvadṛk siṃhaḥ saṃdhātā saṃdhimān sthiraḥ ajo durmarṣaṇaḥ śāstā viśrutātmā surārihā
13.135.36
gurur gurutamo dhāma satyaḥ satyaparākramaḥ nimiṣo 'nimiṣaḥ sragvī vācaspatir udāradhīḥ
13.135.37
agraṇīr grāmaṇīḥ śrīmān nyāyo netā samīraṇaḥ sahasramūrdhā viśvātmā sahasrākṣaḥ sahasrapāt
13.135.38
āvartano nivṛttātmā saṃvṛtaḥ saṃpramardanaḥ ahaḥ saṃvartako vahnir anilo dharaṇīdharaḥ
13.135.39
suprasādaḥ prasannātmā viśvadhṛg viśvabhug vibhuḥ satkartā satkṛtaḥ sādhur jahnur nārāyaṇo naraḥ
13.135.40
asaṃkhyeyo 'prameyātmā viśiṣṭaḥ śiṣṭakṛc chuciḥ siddhārthaḥ siddhasaṃkalpaḥ siddhidaḥ siddhisādhanaḥ
13.135.41
vṛṣāhī vṛṣabho viṣṇur vṛṣaparvā vṛṣodaraḥ vardhano vardhamānaś ca viviktaḥ śrutisāgaraḥ
13.135.42
subhujo durdharo vāgmī mahendro vasudo vasuḥ naikarūpo bṛhadrūpaḥ śipiviṣṭaḥ prakāśanaḥ
13.135.43
ojas tejo dyutidharaḥ prakāśātmā pratāpanaḥ ṛddhaḥ spaṣṭākṣaro mantraś candrāṃśur bhāskaradyutiḥ
13.135.44
amṛtāṃśūdbhavo bhānuḥ śaśabinduḥ sureśvaraḥ auṣadhaṃ jagataḥ setuḥ satyadharmaparākramaḥ
13.135.45
bhūtabhavyabhavannāthaḥ pavanaḥ pāvano 'nilaḥ kāmahā kāmakṛt kāntaḥ kāmaḥ kāmapradaḥ prabhuḥ
13.135.46
yugādikṛd yugāvarto naikamāyo mahāśanaḥ adṛśyo vyaktarūpaś ca sahasrajid anantajit
13.135.47
iṣṭo viśiṣṭaḥ śiṣṭeṣṭaḥ śikhaṇḍī nahuṣo vṛṣaḥ krodhahā krodhakṛt kartā viśvabāhur mahīdharaḥ
13.135.48
acyutaḥ prathitaḥ prāṇaḥ prāṇado vāsavānujaḥ apāṃ nidhir adhiṣṭhānam apramattaḥ pratiṣṭhitaḥ
13.135.49
skandaḥ skandadharo dhuryo varado vāyuvāhanaḥ vāsudevo bṛhadbhānur ādidevaḥ puraṃdaraḥ
13.135.50
aśokas tāraṇas tāraḥ śūraḥ śaurir janeśvaraḥ anukūlaḥ śatāvartaḥ padmī padmanibhekṣaṇaḥ
13.135.51
padmanābho 'ravindākṣaḥ padmagarbhaḥ śarīrabhṛt maharddhir ṛddho vṛddhātmā mahākṣo garuḍadhvajaḥ
13.135.52
atulaḥ śarabho bhīmaḥ samayajño havir hariḥ sarvalakṣaṇalakṣaṇyo lakṣmīvān samitiṃjayaḥ
13.135.53
vikṣaro rohito mārgo hetur dāmodaraḥ sahaḥ mahīdharo mahābhāgo vegavān amitāśanaḥ
13.135.54
udbhavaḥ kṣobhaṇo devaḥ śrīgarbhaḥ parameśvaraḥ karaṇaṃ kāraṇaṃ kartā vikartā gahano guhaḥ
13.135.55
vyavasāyo vyavasthānaḥ saṃsthānaḥ sthānado dhruvaḥ pararddhiḥ paramaḥ spaṣṭas tuṣṭaḥ puṣṭaḥ śubhekṣaṇaḥ
13.135.56
rāmo virāmo virato mārgo neyo nayo 'nayaḥ vīraḥ śaktimatāṃ śreṣṭho dharmo dharmavid uttamaḥ
13.135.57
vaikuṇṭhaḥ puruṣaḥ prāṇaḥ prāṇadaḥ praṇavaḥ pṛthuḥ hiraṇyagarbhaḥ śatrughno vyāpto vāyur adhokṣajaḥ
13.135.58
ṛtuḥ sudarśanaḥ kālaḥ parameṣṭhī parigrahaḥ ugraḥ saṃvatsaro dakṣo viśrāmo viśvadakṣiṇaḥ
13.135.59
vistāraḥ sthāvaraḥ sthāṇuḥ pramāṇaṃ bījam avyayam artho 'nartho mahākośo mahābhogo mahādhanaḥ
13.135.60
anirviṇṇaḥ sthaviṣṭho bhūr dharmayūpo mahāmakhaḥ nakṣatranemir nakṣatrī kṣamaḥ kṣāmaḥ samīhanaḥ
13.135.61
yajña ijyo mahejyaś ca kratuḥ satraṃ satāṃ gatiḥ sarvadarśī vimuktātmā sarvajño jñānam uttamam
13.135.62
suvrataḥ sumukhaḥ sūkṣmaḥ sughoṣaḥ sukhadaḥ suhṛt manoharo jitakrodho vīrabāhur vidāraṇaḥ
13.135.63
svāpanaḥ svavaśo vyāpī naikātmā naikakarmakṛt vatsaro vatsalo vatsī ratnagarbho dhaneśvaraḥ
13.135.64
dharmagub dharmakṛd dharmī sad asat kṣaram akṣaram avijñātā sahasrāṃśur vidhātā kṛtalakṣaṇaḥ
13.135.65
gabhastinemiḥ sattvasthaḥ siṃho bhūtamaheśvaraḥ ādidevo mahādevo deveśo devabhṛd guruḥ
13.135.66
uttaro gopatir goptā jñānagamyaḥ purātanaḥ śarīrabhūtabhṛd bhoktā kapīndro bhūridakṣiṇaḥ
13.135.67
somapo 'mṛtapaḥ somaḥ purujit purusattamaḥ vinayo jayaḥ satyasaṃdho dāśārhaḥ sātvatāṃ patiḥ
13.135.68
jīvo vinayitā sākṣī mukundo 'mitavikramaḥ ambhonidhir anantātmā mahodadhiśayo 'ntakaḥ
13.135.69
ajo mahārhaḥ svābhāvyo jitāmitraḥ pramodanaḥ ānando nandano nandaḥ satyadharmā trivikramaḥ
13.135.70
maharṣiḥ kapilācāryaḥ kṛtajño medinīpatiḥ tripadas tridaśādhyakṣo mahāśṛṅgaḥ kṛtāntakṛt
13.135.71
mahāvarāho govindaḥ suṣeṇaḥ kanakāṅgadī guhyo gabhīro gahano guptaś cakragadādharaḥ
13.135.72
vedhāḥ svāṅgo 'jitaḥ kṛṣṇo dṛḍhaḥ saṃkarṣaṇo 'cyutaḥ varuṇo vāruṇo vṛkṣaḥ puṣkarākṣo mahāmanāḥ
13.135.73
bhagavān bhagahā nandī vanamālī halāyudhaḥ ādityo jyotir ādityaḥ sahiṣṇur gatisattamaḥ
13.135.74
sudhanvā khaṇḍaparaśur dāruṇo draviṇapradaḥ divaḥspṛk sarvadṛg vyāso vācaspatir ayonijaḥ
13.135.75
trisāmā sāmagaḥ sāma nirvāṇaṃ bheṣajaṃ bhiṣak saṃnyāsakṛc chamaḥ śānto niṣṭhā śāntiḥ parāyaṇam
13.135.76
śubhāṅgaḥ śāntidaḥ sraṣṭā kumudaḥ kuvaleśayaḥ gohito gopatir goptā vṛṣabhākṣo vṛṣapriyaḥ
13.135.77
anivartī nivṛttātmā saṃkṣeptā kṣemakṛc chivaḥ śrīvatsavakṣāḥ śrīvāsaḥ śrīpatiḥ śrīmatāṃ varaḥ
13.135.78
śrīdaḥ śrīśaḥ śrīnivāsaḥ śrīnidhiḥ śrīvibhāvanaḥ śrīdharaḥ śrīkaraḥ śreyaḥ śrīmāṃl lokatrayāśrayaḥ
13.135.79
svakṣaḥ svaṅgaḥ śatānando nandir jyotir gaṇeśvaraḥ vijitātmā vidheyātmā satkīrtiś chinnasaṃśayaḥ
13.135.80
udīrṇaḥ sarvataścakṣur anīśaḥ śāśvataḥ sthiraḥ bhūśayo bhūṣaṇo bhūtir viśokaḥ śokanāśanaḥ
13.135.81
arciṣmān arcitaḥ kumbho viśuddhātmā viśodhanaḥ aniruddho 'pratirathaḥ pradyumno 'mitavikramaḥ
13.135.82
kālaneminihā vīraḥ śūraḥ śaurir janeśvaraḥ trilokātmā trilokeśaḥ keśavaḥ keśihā hariḥ
13.135.83
kāmadevaḥ kāmapālaḥ kāmī kāntaḥ kṛtāgamaḥ anirdeśyavapur viṣṇur vīro 'nanto dhanaṃjayaḥ
13.135.84
brahmaṇyo brahmakṛd brahmā brahma brahmavivardhanaḥ brahmavid brāhmaṇo brahmī brahmajño brāhmaṇapriyaḥ
13.135.85
mahākramo mahākarmā mahātejā mahoragaḥ mahākratur mahāyajvā mahāyajño mahāhaviḥ
13.135.86
stavyaḥ stavapriyaḥ stotraṃ stutiḥ stotā raṇapriyaḥ pūrṇaḥ pūrayitā puṇyaḥ puṇyakīrtir anāmayaḥ
13.135.87
manojavas tīrthakaro vasuretā vasupradaḥ vasuprado vāsudevo vasur vasumanā haviḥ
13.135.88
sadgatiḥ satkṛtiḥ sattā sadbhūtiḥ satparāyaṇaḥ śūraseno yaduśreṣṭhaḥ sannivāsaḥ suyāmunaḥ
13.135.89
bhūtāvāso vāsudevo sarvāsunilayo 'nalaḥ darpahā darpado dṛpto durdharo 'thāparājitaḥ
13.135.90
viśvamūrtir mahāmūrtir dīptamūrtir amūrtimān anekamūrtir avyaktaḥ śatamūrtiḥ śatānanaḥ
13.135.91
eko naikaḥ savaḥ kaḥ kiṃ yat tat padam anuttamam lokabandhur lokanātho mādhavo bhaktavatsalaḥ
13.135.92
suvarṇavarṇo hemāṅgo varāṅgaś candanāṅgadī vīrahā viṣamaḥ śūnyo ghṛtāśīr acalaś calaḥ
13.135.93
amānī mānado mānyo lokasvāmī trilokadhṛk sumedhā medhajo dhanyaḥ satyamedhā dharādharaḥ
13.135.94
tejo vṛṣo dyutidharaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ pragraho nigraho 'vyagro naikaśṛṅgo gadāgrajaḥ
13.135.95
caturmūrtiś caturbāhuś caturvyūhaś caturgatiḥ caturātmā caturbhāvaś caturvedavid ekapāt
13.135.96
samāvarto nivṛttātmā durjayo duratikramaḥ durlabho durgamo durgo durāvāso durārihā
13.135.97
śubhāṅgo lokasāraṅgaḥ sutantus tantuvardhanaḥ indrakarmā mahākarmā kṛtakarmā kṛtāgamaḥ
13.135.98
udbhavaḥ sundaraḥ sundo ratnanābhaḥ sulocanaḥ arko vājasanaḥ śṛṅgī jayantaḥ sarvavij jayī
13.135.99
suvarṇabindur akṣobhyaḥ sarvavāg īśvareśvaraḥ mahāhrado mahāgarto mahābhūto mahānidhiḥ
13.135.100
kumudaḥ kuṃdaraḥ kundaḥ parjanyaḥ pavano 'nilaḥ amṛtāṃśo 'mṛtavapuḥ sarvajñaḥ sarvatomukhaḥ
13.135.101
sulabhaḥ suvrataḥ siddhaḥ śatrujic chatrutāpanaḥ nyagrodhodumbaro 'śvatthaś cāṇūrāndhraniṣūdanaḥ
13.135.102
sahasrārciḥ saptajihvaḥ saptaidhāḥ saptavāhanaḥ amūrtir anagho 'cintyo bhayakṛd bhayanāśanaḥ
13.135.103
aṇur bṛhat kṛśaḥ sthūlo guṇabhṛn nirguṇo mahān adhṛtaḥ svadhṛtaḥ svāsyaḥ prāgvaṃśo vaṃśavardhanaḥ
13.135.104
bhārabhṛt kathito yogī yogīśaḥ sarvakāmadaḥ āśramaḥ śramaṇaḥ kṣāmaḥ suparṇo vāyuvāhanaḥ
13.135.105
dhanurdharo dhanurvedo daṇḍo damayitā damaḥ aparājitaḥ sarvasaho niyantā niyamo yamaḥ
13.135.106
sattvavān sāttvikaḥ satyaḥ satyadharmaparāyaṇaḥ abhiprāyaḥ priyārho 'rhaḥ priyakṛt prītivardhanaḥ
13.135.107
vihāyasagatir jyotiḥ surucir hutabhug vibhuḥ ravir virocanaḥ sūryaḥ savitā ravilocanaḥ
13.135.108
ananto hutabhug bhoktā sukhado naikado 'grajaḥ anirviṇṇaḥ sadāmarṣī lokādhiṣṭhānam adbhutam
13.135.109
sanāt sanātanatamaḥ kapilaḥ kapir avyayaḥ svastidaḥ svastikṛt svasti svastibhuk svastidakṣiṇaḥ
13.135.110
araudraḥ kuṇḍalī cakrī vikramy ūrjitaśāsanaḥ śabdātigaḥ śabdasahaḥ śiśiraḥ śarvarīkaraḥ
13.135.111
akrūraḥ peśalo dakṣo dakṣiṇaḥ kṣamiṇāṃ varaḥ vidvattamo vītabhayaḥ puṇyaśravaṇakīrtanaḥ
13.135.112
uttāraṇo duṣkṛtihā puṇyo duḥsvapnanāśanaḥ vīrahā rakṣaṇaḥ santo jīvanaḥ paryavasthitaḥ
13.135.113
anantarūpo 'nantaśrīr jitamanyur bhayāpahaḥ caturasro gabhīrātmā vidiśo vyādiśo diśaḥ
13.135.114
anādir bhūr bhuvo lakṣmīḥ suvīro rucirāṅgadaḥ janano janajanmādir bhīmo bhīmaparākramaḥ
13.135.115
ādhāranilayo dhātā puṣpahāsaḥ prajāgaraḥ ūrdhvagaḥ satpathācāraḥ prāṇadaḥ praṇavaḥ paṇaḥ
13.135.116
pramāṇaṃ prāṇanilayaḥ prāṇakṛt prāṇajīvanaḥ tattvaṃ tattvavid ekātmā janmamṛtyujarātigaḥ
13.135.117
bhūr bhuvaḥ svas tarus tāraḥ savitā prapitāmahaḥ yajño yajñapatir yajvā yajñāṅgo yajñavāhanaḥ
13.135.118
yajñabhṛd yajñakṛd yajñī yajñabhug yajñasādhanaḥ yajñāntakṛd yajñaguhyam annam annāda eva ca
13.135.119
ātmayoniḥ svayaṃjāto vaikhānaḥ sāmagāyanaḥ devakīnandanaḥ sraṣṭā kṣitīśaḥ pāpanāśanaḥ
13.135.120
śaṅkhabhṛn nandakī cakrī śārṅgadhanvā gadādharaḥ rathāṅgapāṇir akṣobhyaḥ sarvapraharaṇāyudhaḥ
13.135.121
itīdaṃ kīrtanīyasya keśavasya mahātmanaḥ nāmnāṃ sahasraṃ divyānām aśeṣeṇa prakīrtitam
13.135.122
ya idaṃ śṛṇuyān nityaṃ yaś cāpi parikīrtayet nāśubhaṃ prāpnuyāt kiṃ cit so 'mutreha ca mānavaḥ
13.135.123
vedāntago brāhmaṇaḥ syāt kṣatriyo vijayī bhavet vaiśyo dhanasamṛddhaḥ syāc chūdraḥ sukham avāpnuyāt
13.135.124
dharmārthī prāpnuyād dharmam arthārthī cārtham āpnuyāt kāmān avāpnuyāt kāmī prajārthī cāpnuyāt prajāḥ
13.135.125
bhaktimān yaḥ sadotthāya śucis tadgatamānasaḥ sahasraṃ vāsudevasya nāmnām etat prakīrtayet
13.135.126
yaśaḥ prāpnoti vipulaṃ jñātiprādhānyam eva ca acalāṃ śriyam āpnoti śreyaś cāpnoty anuttamam
13.135.127
na bhayaṃ kva cid āpnoti vīryaṃ tejaś ca vindati bhavaty arogo dyutimān balarūpaguṇānvitaḥ
13.135.128
rogārto mucyate rogād baddho mucyeta bandhanāt bhayān mucyeta bhītaś ca mucyetāpanna āpadaḥ
13.135.129
durgāṇy atitaraty āśu puruṣaḥ puruṣottamam stuvan nāmasahasreṇa nityaṃ bhaktisamanvitaḥ
13.135.130
vāsudevāśrayo martyo vāsudevaparāyaṇaḥ sarvapāpaviśuddhātmā yāti brahma sanātanam
13.135.131
na vāsudevabhaktānām aśubhaṃ vidyate kva cit janmamṛtyujarāvyādhibhayaṃ vāpy upajāyate
13.135.132
imaṃ stavam adhīyānaḥ śraddhābhaktisamanvitaḥ yujyetātmasukhakṣāntiśrīdhṛtismṛtikīrtibhiḥ
13.135.133
na krodho na ca mātsaryaṃ na lobho nāśubhā matiḥ bhavanti kṛtapuṇyānāṃ bhaktānāṃ puruṣottame
13.135.134
dyauḥ sacandrārkanakṣatrā khaṃ diśo bhūr mahodadhiḥ vāsudevasya vīryeṇa vidhṛtāni mahātmanaḥ
13.135.135
sasurāsuragandharvaṃ sayakṣoragarākṣasam jagad vaśe vartatedaṃ kṛṣṇasya sacarācaram
13.135.136
indriyāṇi mano buddhiḥ sattvaṃ tejo balaṃ dhṛtiḥ vāsudevātmakāny āhuḥ kṣetraṃ kṣetrajña eva ca
13.135.137
sarvāgamānām ācāraḥ prathamaṃ parikalpyate ācāraprabhavo dharmo dharmasya prabhur acyutaḥ
13.135.138
ṛṣayaḥ pitaro devā mahābhūtāni dhātavaḥ jaṅgamājaṅgamaṃ cedaṃ jagan nārāyaṇodbhavam
13.135.139
yogo jñānaṃ tathā sāṃkhyaṃ vidyāḥ śilpāni karma ca vedāḥ śāstrāṇi vijñānam etat sarvaṃ janārdanāt
13.135.140
eko viṣṇur mahad bhūtaṃ pṛthag bhūtāny anekaśaḥ trīṃl lokān vyāpya bhūtātmā bhuṅkte viśvabhug avyayaḥ
13.135.141
imaṃ stavaṃ bhagavato viṣṇor vyāsena kīrtitam paṭhed ya icchet puruṣaḥ śreyaḥ prāptuṃ sukhāni ca
13.135.142
viśveśvaram ajaṃ devaṃ jagataḥ prabhavāpyayam bhajanti ye puṣkarākṣaṃ na te yānti parābhavam
13.136.1
yudhiṣṭhira uvāca ke pūjyāḥ ke namaskāryāḥ kathaṃ varteta keṣu ca kimācāraḥ kīdṛśeṣu pitāmaha na riṣyate
13.136.2
bhīṣma uvāca brāhmaṇānāṃ paribhavaḥ sādayed api devatāḥ brāhmaṇānāṃ namaskartā yudhiṣṭhira na riṣyate
13.136.3
te pūjyās te namaskāryā vartethās teṣu putravat te hi lokān imān sarvān dhārayanti manīṣiṇaḥ
13.136.4
brāhmaṇāḥ sarvalokānāṃ mahānto dharmasetavaḥ dhanatyāgābhirāmāś ca vāksaṃyamaratāś ca ye
13.136.5
ramaṇīyāś ca bhūtānāṃ nidhānaṃ ca dhṛtavratāḥ praṇetāraś ca lokānāṃ śāstrāṇāṃ ca yaśasvinaḥ
13.136.6
tapo yeṣāṃ dhanaṃ nityaṃ vāk caiva vipulaṃ balam prabhavaś cāpi dharmāṇāṃ dharmajñāḥ sūkṣmadarśinaḥ
13.136.7
dharmakāmāḥ sthitā dharme sukṛtair dharmasetavaḥ yān upāśritya jīvanti prajāḥ sarvāś caturvidhāḥ
13.136.8
panthānaḥ sarvanetāro yajñavāhāḥ sanātanāḥ pitṛpaitāmahīṃ gurvīm udvahanti dhuraṃ sadā
13.136.9
dhuri ye nāvasīdanti viṣame sadgavā iva pitṛdevātithimukhā havyakavyāgrabhojinaḥ
13.136.10
bhojanād eva ye lokāṃs trāyante mahato bhayāt dīpāḥ sarvasya lokasya cakṣuś cakṣuṣmatām api
13.136.11
sarvaśilpādinidhayo nipuṇāḥ sūkṣmadarśinaḥ gatijñāḥ sarvabhūtānām adhyātmagaticintakāḥ
13.136.12
ādimadhyāvasānānāṃ jñātāraś chinnasaṃśayāḥ parāvaraviśeṣajñā gantāraḥ paramāṃ gatim
13.136.13
vimuktā dhutapāpmāno nirdvaṃdvā niṣparigrahāḥ mānārhā mānitā nityaṃ jñānavidbhir mahātmabhiḥ
13.136.14
candane malapaṅke ca bhojane 'bhojane samāḥ samaṃ yeṣāṃ dukūlaṃ ca śāṇakṣaumājināni ca
13.136.15
tiṣṭheyur apy abhuñjānā bahūni divasāny api śoṣayeyuś ca gātrāṇi svādhyāyaiḥ saṃyatendriyāḥ
13.136.16
adaivaṃ daivataṃ kuryur daivataṃ cāpy adaivatam lokān anyān sṛjeyuś ca lokapālāṃś ca kopitāḥ
13.136.17
apeyaḥ sāgaro yeṣām abhiśāpān mahātmanām yeṣāṃ kopāgnir adyāpi daṇḍake nopaśāmyati
13.136.18
devānām api ye devāḥ kāraṇaṃ kāraṇasya ca pramāṇasya pramāṇaṃ ca kas tān abhibhaved budhaḥ
13.136.19
yeṣāṃ vṛddhaś ca bālaś ca sarvaḥ saṃmānam arhati tapovidyāviśeṣāt tu mānayanti parasparam
13.136.20
avidvān brāhmaṇo devaḥ pātraṃ vai pāvanaṃ mahat vidvān bhūyastaro devaḥ pūrṇasāgarasaṃnibhaḥ
13.136.21
avidvāṃś caiva vidvāṃś ca brāhmaṇo daivataṃ mahat praṇītaś cāpraṇītaś ca yathāgnir daivataṃ mahat
13.136.22
śmaśāne hy api tejasvī pāvako naiva duṣyati havir yajñeṣu ca vahan bhūya evābhiśobhate
13.136.23
evaṃ yady apy aniṣṭeṣu vartate sarvakarmasu sarvathā brāhmaṇo mānyo daivataṃ viddhi tat param
13.137.1
yudhiṣṭhira uvāca kāṃ tu brāhmaṇapūjāyāṃ vyuṣṭiṃ dṛṣṭvā janādhipa kaṃ vā karmodayaṃ matvā tān arcasi mahāmate
13.137.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam pavanasya ca saṃvādam arjunasya ca bhārata
13.137.3
sahasrabhujabhṛc chrīmān kārtavīryo 'bhavat prabhuḥ asya lokasya sarvasya māhiṣmatyāṃ mahābalaḥ
13.137.4
sa tu ratnākaravatīṃ sadvīpāṃ sāgarāmbarām śaśāsa sarvāṃ pṛthivīṃ haihayaḥ satyavikramaḥ
13.137.5
svavittaṃ tena dattaṃ tu dattātreyāya kāraṇe kṣatradharmaṃ puraskṛtya vinayaṃ śrutam eva ca
13.137.6
ārādhayām āsa ca taṃ kṛtavīryātmajo munim nyamantrayata saṃhṛṣṭaḥ sa dvijaś ca varais tribhiḥ
13.137.7
sa varaiś chanditas tena nṛpo vacanam abravīt sahasrabāhur bhūyāṃ vai camūmadhye gṛhe 'nyathā
13.137.8
mama bāhusahasraṃ tu paśyantāṃ sainikā raṇe vikrameṇa mahīṃ kṛtsnāṃ jayeyaṃ vipulavrata tāṃ ca dharmeṇa saṃprāpya pālayeyam atandritaḥ
13.137.9
caturthaṃ tu varaṃ yāce tvām ahaṃ dvijasattama taṃ mamānugrahakṛte dātum arhasy anindita anuśāsantu māṃ santo mithyāvṛttaṃ tadāśrayam
13.137.10
ity uktaḥ sa dvijaḥ prāha tathāstv iti narādhipam evaṃ samabhavaṃs tasya varās te dīptatejasaḥ
13.137.11
tataḥ sa ratham āsthāya jvalanārkasamadyutiḥ abravīd vīryasaṃmohāt ko nv asti sadṛśo mayā vīryadhairyayaśaḥśaucair vikrameṇaujasāpi vā
13.137.12
tadvākyānte cāntarikṣe vāg uvācāśarīriṇī na tvaṃ mūḍha vijānīṣe brāhmaṇaṃ kṣatriyād varam sahito brāhmaṇeneha kṣatriyo rakṣati prajāḥ
13.137.13
arjuna uvāca kuryāṃ bhūtāni tuṣṭo 'haṃ kruddho nāśaṃ tathā naye karmaṇā manasā vācā na matto 'sti varo dvijaḥ
13.137.14
pūrvo brahmottaro vādo dvitīyaḥ kṣatriyottaraḥ tvayoktau yau tu tau hetū viśeṣas tv atra dṛśyate
13.137.15
brāhmaṇāḥ saṃśritāḥ kṣatraṃ na kṣatraṃ brāhmaṇāśritam śritān brahmopadhā viprāḥ khādanti kṣatriyān bhuvi
13.137.16
kṣatriyeṣv āśrito dharmaḥ prajānāṃ paripālanam kṣatrād vṛttir brāhmaṇānāṃ taiḥ kathaṃ brāhmaṇo varaḥ
13.137.17
sarvabhūtapradhānāṃs tān bhaikṣavṛttīn ahaṃ sadā ātmasaṃbhāvitān viprān sthāpayāmy ātmano vaśe
13.137.18
kathitaṃ hy anayā satyaṃ gāyatryā kanyayā divi vijeṣyāmy avaśān sarvān brāhmaṇāṃś carmavāsasaḥ
13.137.19
na ca māṃ cyāvayed rāṣṭrāt triṣu lokeṣu kaś cana devo vā mānuṣo vāpi tasmāj jyeṣṭho dvijād aham
13.137.20
adya brahmottaraṃ lokaṃ kariṣye kṣatriyottaram na hi me saṃyuge kaś cit soḍhum utsahate balam
13.137.21
arjunasya vacaḥ śrutvā vitrastābhūn niśācarī athainam antarikṣasthas tato vāyur abhāṣata
13.137.22
tyajainaṃ kaluṣaṃ bhāvaṃ brāhmaṇebhyo namaskuru eteṣāṃ kurvataḥ pāpaṃ rāṣṭrakṣobho hi te bhavet
13.137.23
atha vā tvāṃ mahīpāla śamayiṣyanti vai dvijāḥ nirasiṣyanti vā rāṣṭrād dhatotsāhaṃ mahābalāḥ
13.137.24
taṃ rājā kas tvam ity āha tatas taṃ prāha mārutaḥ vāyur vai devadūto 'smi hitaṃ tvāṃ prabravīmy aham
13.137.25
arjuna uvāca aho tvayādya vipreṣu bhaktirāgaḥ pradarśitaḥ yādṛśaṃ pṛthivī bhūtaṃ tādṛśaṃ brūhi vai dvijam
13.137.26
vāyor vā sadṛśaṃ kiṃ cid brūhi tvaṃ brāhmaṇottamam apāṃ vai sadṛśaṃ brūhi sūryasya nabhaso 'pi vā
13.138.1
vāyur uvāca śṛṇu mūḍha guṇān kāṃś cid brāhmaṇānāṃ mahātmanām ye tvayā kīrtitā rājaṃs tebhyo 'tha brāhmaṇo varaḥ
13.138.2
tyaktvā mahītvaṃ bhūmis tu spardhayāṅganṛpasya ha nāśaṃ jagāma tāṃ vipro vyaṣṭambhayata kaśyapaḥ
13.138.3
akṣayā brāhmaṇā rājan divi ceha ca nityadā apibat tejasā hy āpaḥ svayam evāṅgirāḥ purā
13.138.4
sa tāḥ piban kṣīram iva nātṛpyata mahātapāḥ apūrayan mahaughena mahīṃ sarvāṃ ca pārthiva
13.138.5
tasminn ahaṃ ca kruddhe vai jagat tyaktvā tato gataḥ vyatiṣṭham agnihotre ca ciram aṅgiraso bhayāt
13.138.6
abhiśaptaś ca bhagavān gautamena puraṃdaraḥ ahalyāṃ kāmayāno vai dharmārthaṃ ca na hiṃsitaḥ
13.138.7
tathā samudro nṛpate pūrṇo mṛṣṭena vāriṇā brāhmaṇair abhiśaptaḥ saṃl lavaṇodaḥ kṛto vibho
13.138.8
suvarṇavarṇo nirdhūmaḥ saṃhatordhvaśikhaḥ kaviḥ kruddhenāṅgirasā śapto guṇair etair vivarjitaḥ
13.138.9
marutaś cūrṇitān paśya ye 'hasanta mahodadhim suvarṇadhāriṇā nityam avaśaptā dvijātinā
13.138.10
samo na tvaṃ dvijātibhyaḥ śreṣṭhaṃ viddhi narādhipa garbhasthān brāhmaṇān samyaṅ namasyati kila prabhuḥ
13.138.11
daṇḍakānāṃ mahad rājyaṃ brāhmaṇena vināśitam tālajaṅghaṃ mahat kṣatram aurveṇaikena nāśitam
13.138.12
tvayā ca vipulaṃ rājyaṃ balaṃ dharmaḥ śrutaṃ tathā dattātreyaprasādena prāptaṃ paramadurlabham
13.138.13
agniṃ tvaṃ yajase nityaṃ kasmād arjuna brāhmaṇam sa hi sarvasya lokasya havyavāṭ kiṃ na vetsi tam
13.138.14
atha vā brāhmaṇaśreṣṭham anu bhūtānupālakam kartāraṃ jīvalokasya kasmāj jānan vimuhyase
13.138.15
tathā prajāpatir brahmā avyaktaḥ prabhavāpyayaḥ yenedaṃ nikhilaṃ viśvaṃ janitaṃ sthāvaraṃ caram
13.138.16
aṇḍajātaṃ tu brahmāṇaṃ ke cid icchanty apaṇḍitāḥ aṇḍād bhinnād babhuḥ śailā diśo 'mbhaḥ pṛthivī divam
13.138.17
draṣṭavyaṃ naitad evaṃ hi kathaṃ jyāyastamo hi saḥ smṛtam ākāśam aṇḍaṃ tu tasmāj jātaḥ pitāmahaḥ
13.138.18
tiṣṭhet katham iti brūhi na kiṃ cid dhi tadā bhavet ahaṃkāra iti proktaḥ sarvatejogataḥ prabhuḥ
13.138.19
nāsty aṇḍam asti tu brahmā sa rājaṃl lokabhāvanaḥ ity uktaḥ sa tadā tūṣṇīm abhūd vāyus tam abravīt
13.139.1
vāyur uvāca imāṃ bhūmiṃ brāhmaṇebhyo ditsur vai dakṣiṇāṃ purā aṅgo nāma nṛpo rājaṃs tataś cintāṃ mahī yayau
13.139.2
dhāraṇīṃ sarvabhūtānām ayaṃ prāpya varo nṛpaḥ katham icchati māṃ dātuṃ dvijebhyo brahmaṇaḥ sutām
13.139.3
sāhaṃ tyaktvā gamiṣyāmi bhūmitvaṃ brahmaṇaḥ padam ayaṃ sarāṣṭro nṛpatir mā bhūd iti tato 'gamat
13.139.4
tatas tāṃ kaśyapo dṛṣṭvā vrajantīṃ pṛthivīṃ tadā praviveśa mahīṃ sadyo muktvātmānaṃ samāhitaḥ
13.139.5
ruddhā sā sarvato jajñe tṛṇauṣadhisamanvitā dharmottarā naṣṭabhayā bhūmir āsīt tato nṛpa
13.139.6
evaṃ varṣasahasrāṇi divyāni vipulavrataḥ triṃśataṃ kaśyapo rājan bhūmir āsīd atandritaḥ
13.139.7
athāgamya mahārāja namaskṛtya ca kaśyapam pṛthivī kāśyapī jajñe sutā tasya mahātmanaḥ
13.139.8
eṣa rājann īdṛśo vai brāhmaṇaḥ kaśyapo 'bhavat anyaṃ prabrūhi vāpi tvaṃ kaśyapāt kṣatriyaṃ varam
13.139.9
tūṣṇīṃ babhūva nṛpatiḥ pavanas tv abravīt punaḥ śṛṇu rājann utathyasya jātasyāṅgirase kule
13.139.10
bhadrā somasya duhitā rūpeṇa paramā matā tasyās tulyaṃ patiṃ soma utathyaṃ samapaśyata
13.139.11
sā ca tīvraṃ tapas tepe mahābhāgā yaśasvinī utathyaṃ tu mahābhāgaṃ tatkṛte 'varayat tadā
13.139.12
tata āhūya sotathyaṃ dadāv atra yaśasvinīm bhāryārthe sa ca jagrāha vidhivad bhūridakṣiṇa
13.139.13
tāṃ tv akāmayata śrīmān varuṇaḥ pūrvam eva ha sa cāgamya vanaprasthaṃ yamunāyāṃ jahāra tām
13.139.14
jaleśvaras tu hṛtvā tām anayat svapuraṃ prati paramādbhutasaṃkāśaṃ ṣaṭsahasraśatahradam
13.139.15
na hi ramyataraṃ kiṃ cit tasmād anyat purottamam prāsādair apsarobhiś ca divyaiḥ kāmaiś ca śobhitam tatra devas tayā sārdhaṃ reme rājañ jaleśvaraḥ
13.139.16
athākhyātam utathyāya tataḥ patnyavamardanam
13.139.17
tac chrutvā nāradāt sarvam utathyo nāradaṃ tadā provāca gaccha brūhi tvaṃ varuṇaṃ paruṣaṃ vacaḥ madvākyān muñca me bhāryāṃ kasmād vā hṛtavān asi
13.139.18
lokapālo 'si lokānāṃ na lokasya vilopakaḥ somena dattā bhāryā me tvayā cāpahṛtādya vai
13.139.19
ity ukto vacanāt tasya nāradena jaleśvaraḥ muñca bhāryām utathyasyety atha taṃ varuṇo 'bravīt mamaiṣā supriyā bhāryā nainām utsraṣṭum utsahe
13.139.20
ity ukto varuṇenātha nāradaḥ prāpya taṃ munim utathyam abravīd vākyaṃ nātihṛṣṭamanā iva
13.139.21
gale gṛhītvā kṣipto 'smi varuṇena mahāmune na prayacchati te bhāryāṃ yat te kāryaṃ kuruṣva tat
13.139.22
nāradasya vacaḥ śrutvā kruddhaḥ prājvalad aṅgirāḥ apibat tejasā vāri viṣṭabhya sumahātapāḥ
13.139.23
pīyamāne ca sarvasmiṃs toye vai salileśvaraḥ suhṛdbhiḥ kṣipyamāṇo 'pi naivāmuñcata tāṃ tadā
13.139.24
tataḥ kruddho 'bravīd bhūmim utathyo brāhmaṇottamaḥ darśayasva sthalaṃ bhadre ṣaṭsahasraśatahradam
13.139.25
tatas tad iriṇaṃ jātaṃ samudraś cāpasarpitaḥ tasmād deśān nadīṃ caiva provācāsau dvijottamaḥ
13.139.26
adṛśyā gaccha bhīru tvaṃ sarasvati maruṃ prati apuṇya eṣa bhavatu deśas tyaktas tvayā śubhe
13.139.27
tasmin saṃcūrṇite deśe bhadrām ādāya vāripaḥ adadāc charaṇaṃ gatvā bhāryām āṅgirasāya vai
13.139.28
pratigṛhya tu tāṃ bhāryām utathyaḥ sumanābhavat mumoca ca jagad duḥkhād varuṇaṃ caiva haihaya
13.139.29
tataḥ sa labdhvā tāṃ bhāryāṃ varuṇaṃ prāha dharmavit utathyaḥ sumahātejā yat tac chṛṇu narādhipa
13.139.30
mayaiṣā tapasā prāptā krośatas te jalādhipa ity uktvā tām upādāya svam eva bhavanaṃ yayau
13.139.31
eṣa rājann īdṛśo vai utathyo brāhmaṇarṣabhaḥ bravīmy ahaṃ brūhi vā tvam utathyāt kṣatriyaṃ varam
13.140.1
bhīṣma uvāca ity uktaḥ sa tadā tūṣṇīm abhūd vāyus tato 'bravīt śṛṇu rājann agastyasya māhātmyaṃ brāhmaṇasya ha
13.140.2
asurair nirjitā devā nirutsāhāś ca te kṛtāḥ yajñāś caiṣāṃ hṛtāḥ sarve pitṛbhyaś ca svadhā tathā
13.140.3
karmejyā mānavānāṃ ca dānavair haihayarṣabha bhraṣṭaiśvaryās tato devāś ceruḥ pṛthvīm iti śrutiḥ
13.140.4
tataḥ kadā cit te rājan dīptam ādityavarcasam dadṛśus tejasā yuktam agastyaṃ vipulavratam
13.140.5
abhivādya ca taṃ devā dṛṣṭvā ca yaśasā vṛtam idam ūcur mahātmānaṃ vākyaṃ kāle janādhipa
13.140.6
dānavair yudhi bhagnāḥ sma tathaiśvaryāc ca bhraṃśitāḥ tad asmān no bhayāt tīvrāt trāhi tvaṃ munipuṃgava
13.140.7
ity uktaḥ sa tadā devair agastyaḥ kupito 'bhavat prajajvāla ca tejasvī kālāgnir iva saṃkṣaye
13.140.8
tena dīptāṃśujālena nirdagdhā dānavās tadā antarikṣān mahārāja nyapatanta sahasraśaḥ
13.140.9
dahyamānās tu te daityās tasyāgastyasya tejasā ubhau lokau parityajya yayuḥ kāṣṭhāṃ sma dakṣiṇām
13.140.10
balis tu yajate yajñam aśvamedhaṃ mahīṃ gataḥ ye 'nye svasthā mahīsthāś ca te na dagdhā mahāsurāḥ
13.140.11
tato lokāḥ punaḥ prāptāḥ suraiḥ śāntaṃ ca tad rajaḥ athainam abruvan devā bhūmiṣṭhān asurāñ jahi
13.140.12
ity ukta āha devān sa na śaknomi mahīgatān dagdhuṃ tapo hi kṣīyen me dhakṣyāmīti ca pārthiva
13.140.13
evaṃ dagdhā bhagavatā dānavāḥ svena tejasā agastyena tadā rājaṃs tapasā bhāvitātmanā
13.140.14
īdṛśaś cāpy agastyo hi kathitas te mayānagha bravīmy ahaṃ brūhi vā tvam agastyāt kṣatriyaṃ varam
13.140.15
ity uktaḥ sa tadā tūṣṇīm abhūd vāyus tato 'bravīt śṛṇu rājan vasiṣṭhasya mukhyaṃ karma yaśasvinaḥ
13.140.16
ādityāḥ satram āsanta saro vai mānasaṃ prati vasiṣṭhaṃ manasā gatvā śrutvā tatrāsya gocaram
13.140.17
yajamānāṃs tu tān dṛṣṭvā vyagrān dīkṣānukarśitān hantum icchanti śailābhāḥ khalino nāma dānavāḥ
13.140.18
adūrāt tu tatas teṣāṃ brahmadattavaraṃ saraḥ hatā hatā vai te tatra jīvanty āplutya dānavāḥ
13.140.19
te pragṛhya mahāghorān parvatān parighān drumān vikṣobhayantaḥ salilam utthitāḥ śatayojanam
13.140.20
abhyadravanta devāṃs te sahasrāṇi daśaiva ha tatas tair arditā devāḥ śaraṇaṃ vāsavaṃ yayuḥ
13.140.21
sa ca tair vyathitaḥ śakro vasiṣṭhaṃ śaraṇaṃ yayau tato 'bhayaṃ dadau tebhyo vasiṣṭho bhagavān ṛṣiḥ
13.140.22
tathā tān duḥkhitāñ jānann ānṛśaṃsyaparo muniḥ ayatnenādahat sarvān khalinaḥ svena tejasā
13.140.23
kailāsaṃ prasthitāṃ cāpi nadīṃ gaṅgāṃ mahātapāḥ ānayat tat saro divyaṃ tayā bhinnaṃ ca tat saraḥ
13.140.24
saro bhinnaṃ tayā nadyā sarayūḥ sā tato 'bhavat hatāś ca khalino yatra sa deśaḥ khalino 'bhavat
13.140.25
evaṃ sendrā vasiṣṭhena rakṣitās tridivaukasaḥ brahmadattavarāś caiva hatā daityā mahātmanā
13.140.26
etat karma vasiṣṭhasya kathitaṃ te mayānagha bravīmy ahaṃ brūhi vā tvaṃ vasiṣṭhāt kṣatriyaṃ varam
13.141.1
bhīṣma uvāca ity uktas tv arjunas tūṣṇīm abhūd vāyus tam abravīt śṛṇu me haihayaśreṣṭha karmātreḥ sumahātmanaḥ
13.141.2
ghore tamasy ayudhyanta sahitā devadānavāḥ avidhyata śarais tatra svarbhānuḥ somabhāskarau
13.141.3
atha te tamasā grastā nihanyante sma dānavaiḥ devā nṛpatiśārdūla sahaiva balibhis tadā
13.141.4
asurair vadhyamānās te kṣīṇaprāṇā divaukasaḥ apaśyanta tapasyantam atriṃ vipraṃ mahāvane
13.141.5
athainam abruvan devāḥ śāntakrodhaṃ jitendriyam asurair iṣubhir viddhau candrādityāv imāv ubhau
13.141.6
vayaṃ vadhyāmahe cāpi śatrubhis tamasāvṛte nādhigacchāma śāntiṃ ca bhayāt trāyasva naḥ prabho
13.141.7
kathaṃ rakṣāmi bhavatas te 'bruvaṃś candramā bhava timiraghnaś ca savitā dasyuhā caiva no bhava
13.141.8
evam uktas tadātris tu tamonud abhavac chaśī apaśyat saumyabhāvaṃ ca sūryasya pratidarśanam
13.141.9
dṛṣṭvā nātiprabhaṃ somaṃ tathā sūryaṃ ca pārthiva prakāśam akarod atris tapasā svena saṃyuge
13.141.10
jagad vitimiraṃ cāpi pradīptam akarot tadā vyajayac chatrusaṃghāṃś ca devānāṃ svena tejasā
13.141.11
atriṇā dahyamānāṃs tān dṛṣṭvā devā mahāsurān parākramais te 'pi tadā vyatyaghnann atrirakṣitāḥ
13.141.12
udbhāsitaś ca savitā devās trātā hatāsurāḥ atriṇā tv atha somatvaṃ kṛtam uttamatejasā
13.141.13
advitīyena muninā japatā carmavāsasā phalabhakṣeṇa rājarṣe paśya karmātriṇā kṛtam
13.141.14
tasyāpi vistareṇoktaṃ karmātreḥ sumahātmanaḥ bravīmy ahaṃ brūhi vā tvam atritaḥ kṣatriyaṃ varam
13.141.15
ity uktas tv arjunas tūṣṇīm abhūd vāyus tam abravīt śṛṇu rājan mahat karma cyavanasya mahātmanaḥ
13.141.16
aśvinoḥ pratisaṃśrutya cyavanaḥ pākaśāsanam provāca sahitaṃ devaiḥ somapāv aśvinau kuru
13.141.17
indra uvāca asmābhir varjitāv etau bhavetāṃ somapau katham devair na saṃmitāv etau tasmān maivaṃ vadasva naḥ
13.141.18
aśvibhyāṃ saha necchāmaḥ pātuṃ somaṃ mahāvrata pibantv anye yathākāmaṃ nāhaṃ pātum ihotsahe
13.141.19
cyavana uvāca na cet kariṣyasi vaco mayoktaṃ balasūdana mayā pramathitaḥ sadyaḥ somaṃ pāsyasi vai makhe
13.141.20
tataḥ karma samārabdhaṃ hitāya sahasāśvinoḥ cyavanena tato mantrair abhibhūtāḥ surābhavan
13.141.21
tat tu karma samārabdhaṃ dṛṣṭvendraḥ krodhamūrchitaḥ udyamya vipulaṃ śailaṃ cyavanaṃ samupādravat tathā vajreṇa bhagavān amarṣākulalocanaḥ
13.141.22
tam āpatantaṃ dṛṣṭvaiva cyavanas tapasānvitaḥ adbhiḥ siktvāstambhayat taṃ savajraṃ sahaparvatam
13.141.23
athendrasya mahāghoraṃ so 'sṛjac chatrum eva ha madaṃ mantrāhutimayaṃ vyāditāsyaṃ mahāmuniḥ
13.141.24
tasya dantasahasraṃ tu babhūva śatayojanam dviyojanaśatās tasya daṃṣṭrāḥ paramadāruṇāḥ hanus tasyābhavad bhūmāv ekaś cāsyāspṛśad divam
13.141.25
jihvāmūle sthitās tasya sarve devāḥ savāsavāḥ timer āsyam anuprāptā yathā matsyā mahārṇave
13.141.26
te saṃmantrya tato devā madasyāsyagatās tadā abruvan sahitāḥ śakraṃ praṇamāsmai dvijātaye aśvibhyāṃ saha somaṃ ca pibāmo vigatajvarāḥ
13.141.27
tataḥ sa praṇataḥ śakraś cakāra cyavanasya tat cyavanaḥ kṛtavāṃs tau cāpy aśvinau somapīthinau
13.141.28
tataḥ pratyāharat karma madaṃ ca vyabhajan muniḥ akṣeṣu mṛgayāyāṃ ca pāne strīṣu ca vīryavān
13.141.29
etair doṣair naro rājan kṣayaṃ yāti na saṃśayaḥ tasmād etān naro nityaṃ dūrataḥ parivarjayet
13.141.30
etat te cyavanasyāpi karma rājan prakīrtitam bravīmy ahaṃ brūhi vā tvaṃ cyavanāt kṣatriyaṃ varam
13.142.1
bhīṣma uvāca tūṣṇīm āsīd arjunas tu pavanas tv abravīt punaḥ śṛṇu me brāhmaṇeṣv eva mukhyaṃ karma janādhipa
13.142.2
madasyāsyam anuprāptā yadā sendrā divaukasaḥ tadeyaṃ cyavaneneha hṛtā teṣāṃ vasuṃdharā
13.142.3
ubhau lokau hṛtau matvā te devā duḥkhitābhavan śokārtāś ca mahātmānaṃ brahmāṇaṃ śaraṇaṃ yayuḥ
13.142.4
devā ūcuḥ madāsyavyatiṣiktānām asmākaṃ lokapūjita cyavanena hṛtā bhūmiḥ kapaiś cāpi divaṃ prabho
13.142.5
brahmovāca gacchadhvaṃ śaraṇaṃ viprān āśu sendrā divaukasaḥ prasādya tān ubhau lokāv avāpsyatha yathā purā
13.142.6
te yayuḥ śaraṇaṃ viprāṃs ta ūcuḥ kāñ jayāmahe ity uktās te dvijān prāhur jayateha kapān iti bhūgatān hi vijetāro vayam ity eva pārthiva
13.142.7
tataḥ karma samārabdhaṃ brāhmaṇaiḥ kapanāśanam tac chrutvā preṣito dūto brāhmaṇebhyo dhanī kapaiḥ
13.142.8
sa ca tān brāhmaṇān āha dhanī kapavaco yathā bhavadbhiḥ sadṛśāḥ sarve kapāḥ kim iha vartate
13.142.9
sarve vedavidaḥ prājñāḥ sarve ca kratuyājinaḥ sarve satyavratāś caiva sarve tulyā maharṣibhiḥ
13.142.10
śrīś caiva ramate teṣu dhārayanti śriyaṃ ca te vṛthā dārān na gacchanti vṛthāmāṃsaṃ na bhuñjate
13.142.11
dīptam agniṃ juhvati ca gurūṇāṃ vacane sthitāḥ sarve ca niyatātmāno bālānāṃ saṃvibhāginaḥ
13.142.12
upetya śakaṭair yānti na sevanti rajasvalām abhuktavatsu nāśnanti divā caiva na śerate
13.142.13
etaiś cānyaiś ca bahubhir guṇair yuktān kathaṃ kapān vijeṣyatha nivartadhvaṃ nivṛttānāṃ śubhaṃ hi vaḥ
13.142.14
brāhmaṇā ūcuḥ kapān vayaṃ vijeṣyāmo ye devās te vayaṃ smṛtāḥ tasmād vadhyāḥ kapāsmākaṃ dhanin yāhi yathāgatam
13.142.15
dhanī gatvā kapān āha na vo viprāḥ priyaṃkarāḥ gṛhītvāstrāṇy atho viprān kapāḥ sarve samādravan
13.142.16
samudagradhvajān dṛṣṭvā kapān sarve dvijātayaḥ vyasṛjañ jvalitān agnīn kapānāṃ prāṇanāśanān
13.142.17
brahmasṛṣṭā havyabhujaḥ kapān bhuktvā sanātanāḥ nabhasīva yathābhrāṇi vyarājanta narādhipa praśaśaṃsur dvijāṃś caiva brahmāṇaṃ ca yaśasvinam
13.142.18
teṣāṃ tejas tathā vīryaṃ devānāṃ vavṛdhe tataḥ avāpnuvaṃś cāmaratvaṃ triṣu lokeṣu pūjitam
13.142.19
ity uktavacanaṃ vāyum arjunaḥ pratyabhāṣata pratipūjya mahābāho yat tac chṛṇu narādhipa
13.142.20
jīvāmy ahaṃ brāhmaṇārthe sarvathā satataṃ prabho brahmaṇe brāhmaṇebhyaś ca praṇamāmi ca nityaśaḥ
13.142.21
dattātreyaprasādāc ca mayā prāptam idaṃ yaśaḥ loke ca paramā kīrtir dharmaś ca carito mahān
13.142.22
aho brāhmaṇakarmāṇi yathā māruta tattvataḥ tvayā proktāni kārtsnyena śrutāni prayatena ha
13.142.23
vāyur uvāca brāhmaṇān kṣatradharmeṇa pālayasvendriyāṇi ca bhṛgubhyas te bhayaṃ ghoraṃ tat tu kālād bhaviṣyati
13.143.1
yudhiṣṭhira uvāca brāhmaṇān arcase rājan satataṃ saṃśitavratān kaṃ tu karmodayaṃ dṛṣṭvā tān arcasi narādhipa
13.143.2
kāṃ vā brāhmaṇapūjāyāṃ vyuṣṭiṃ dṛṣṭvā mahāvrata tān arcasi mahābāho sarvam etad vadasva me
13.143.3
bhīṣma uvāca eṣa te keśavaḥ sarvam ākhyāsyati mahāmatiḥ vyuṣṭiṃ brāhmaṇapūjāyāṃ dṛṣṭavyuṣṭir mahāvrataḥ
13.143.4
balaṃ śrotre vāṅ manaś cakṣuṣī ca; jñānaṃ tathā na viśuddhaṃ mamādya dehanyāso nāticirān mato me; na cātitūrṇaṃ savitādya yāti
13.143.5
uktā dharmā ye purāṇe mahānto; brāhmaṇānāṃ kṣatriyāṇāṃ viśāṃ ca paurāṇaṃ ye daṇḍam upāsate ca; śeṣaṃ kṛṣṇād upaśikṣasva pārtha
13.143.6
ahaṃ hy enaṃ vedmi tattvena kṛṣṇaṃ; yo 'yaṃ hi yac cāsya balaṃ purāṇam ameyātmā keśavaḥ kauravendra; so 'yaṃ dharmaṃ vakṣyati saṃśayeṣu
13.143.7
kṛṣṇaḥ pṛthvīm asṛjat khaṃ divaṃ ca; varāho 'yaṃ bhīmabalaḥ purāṇaḥ asya cādho 'thāntarikṣaṃ divaṃ ca; diśaś catasraḥ pradiśaś catasraḥ sṛṣṭis tathaiveyam anuprasūtā; sa nirmame viśvam idaṃ purāṇam
13.143.8
asya nābhyāṃ puṣkaraṃ saṃprasūtaṃ; yatrotpannaḥ svayam evāmitaujāḥ yenācchinnaṃ tat tamaḥ pārtha ghoraṃ; yat tat tiṣṭhaty arṇavaṃ tarjayānam
13.143.9
kṛte yuge dharma āsīt samagras; tretākāle jñānam anuprapannaḥ balaṃ tv āsīd dvāpare pārtha kṛṣṇaḥ; kalāv adharmaḥ kṣitim ājagāma
13.143.10
sa pūrvadevo nijaghāna daityān; sa pūrvadevaś ca babhūva samrāṭ sa bhūtānāṃ bhāvano bhūtabhavyaḥ; sa viśvasyāsya jagataś cāpi goptā
13.143.11
yadā dharmo glāyati vai surāṇāṃ; tadā kṛṣṇo jāyate mānuṣeṣu dharme sthitvā sa tu vai bhāvitātmā; parāṃś ca lokān aparāṃś ca yāti
13.143.12
tyājyāṃs tyaktvāthāsurāṇāṃ vadhāya; kāryākārye kāraṇaṃ caiva pārtha kṛtaṃ kariṣyat kriyate ca devo; muhuḥ somaṃ viddhi ca śakram etam
13.143.13
sa viśvakarmā sa ca viśvarūpaḥ; sa viśvabhṛd viśvasṛg viśvajic ca sa śūlabhṛc choṇitabhṛt karālas; taṃ karmabhir viditaṃ vai stuvanti
13.143.14
taṃ gandharvā apsarasaś ca nityam; upatiṣṭhante vibudhānāṃ śatāni taṃ rākṣasāś ca parisaṃvahante; rāyaspoṣaḥ sa vijigīṣur ekaḥ
13.143.15
tam adhvare śaṃsitāraḥ stuvanti; rathaṃtare sāmagāś ca stuvanti taṃ brāhmaṇā brahmamantraiḥ stuvanti; tasmai havir adhvaryavaḥ kalpayanti
13.143.16
sa paurāṇīṃ brahmaguhāṃ praviṣṭo; mahīsatraṃ bhāratāgre dadarśa sa caiva gām uddadhārāgryakarmā; vikṣobhya daityān uragān dānavāṃś ca
13.143.17
tasya bhakṣān vividhān vedayanti; tam evājau vāhanaṃ vedayanti tasyāntarikṣaṃ pṛthivī divaṃ ca; sarvaṃ vaśe tiṣṭhati śāśvatasya
13.143.18
sa kumbharetāḥ sasṛje purāṇaṃ; yatrotpannam ṛṣim āhur vasiṣṭham sa mātariśvā vibhur aśvavājī; sa raśmimān savitā cādidevaḥ
13.143.19
tenāsurā vijitāḥ sarva eva; tasya vikrāntair vijitānīha trīṇi sa devānāṃ mānuṣāṇāṃ pitṝṇāṃ; tam evāhur yajñavidāṃ vitānam
13.143.20
sa eva kālaṃ vibhajann udeti; tasyottaraṃ dakṣiṇaṃ cāyane dve tasyaivordhvaṃ tiryag adhaś caranti; gabhastayo medinīṃ tāpayantaḥ
13.143.21
taṃ brāhmaṇā vedavido juṣanti; tasyādityo bhām upayujya bhāti sa māsi māsy adhvarakṛd vidhatte; tam adhvare vedavidaḥ paṭhanti
13.143.22
sa ekayuk cakram idaṃ trinābhi; saptāśvayuktaṃ vahate vai tridhāmā mahātejāḥ sarvagaḥ sarvasiṃhaḥ; kṛṣṇo lokān dhārayate tathaikaḥ aśnann anaśnaṃś ca tathaiva dhīraḥ; kṛṣṇaṃ sadā pārtha kartāram ehi
13.143.23
sa ekadā kakṣagato mahātmā; tṛpto vibhuḥ khāṇḍave dhūmaketuḥ sa rākṣasān uragāṃś cāvajitya; sarvatragaḥ sarvam agnau juhoti
13.143.24
sa evāśvaḥ śvetam aśvaṃ prayacchat; sa evāśvān atha sarvāṃś cakāra trivandhuras tasya rathas tricakras; trivṛcchirāś caturasraś ca tasya
13.143.25
sa vihāyo vyadadhāt pañcanābhiḥ; sa nirmame gāṃ divam antarikṣam evaṃ ramyān asṛjat parvatāṃś ca; hṛṣīkeśo 'mitadīptāgnitejāḥ
13.143.26
sa laṅghayan vai sarito jighāṃsan; sa taṃ vajraṃ praharantaṃ nirāsa sa mahendraḥ stūyate vai mahādhvare; viprair eko ṛksahasraiḥ purāṇaiḥ
13.143.27
durvāsā vai tena nānyena śakyo; gṛhe rājan vāsayituṃ mahaujāḥ tam evāhur ṛṣim ekaṃ purāṇaṃ; sa viśvakṛd vidadhāty ātmabhāvān
13.143.28
vedāṃś ca yo vedayate 'dhidevo; vidhīṃś ca yaś cāśrayate purāṇān kāme vede laukike yat phalaṃ ca; viṣvaksene sarvam etat pratīhi
13.143.29
jyotīṃṣi śuklāni ca sarvaloke; trayo lokā lokapālās trayaś ca trayo 'gnayo vyāhṛtayaś ca tisraḥ; sarve devā devakīputra eva
13.143.30
saṃvatsaraḥ sa ṛtuḥ so 'rdhamāsaḥ; so 'horātraḥ sa kalā vai sa kāṣṭhāḥ mātrā muhūrtāś ca lavāḥ kṣaṇāś ca; viṣvaksene sarvam etat pratīhi
13.143.31
candrādityau grahanakṣatratārāḥ; sarvāṇi darśāny atha paurṇamāsyaḥ nakṣatrayogā ṛtavaś ca pārtha; viṣvaksenāt sarvam etat prasūtam
13.143.32
rudrādityā vasavo 'thāśvinau ca; sādhyā viśve marutāṃ ṣaḍ gaṇāś ca prajāpatir devamātāditiś ca; sarve kṛṣṇād ṛṣayaś caiva sapta
13.143.33
vāyur bhūtvā vikṣipate ca viśvam; agnir bhūtvā dahate viśvarūpaḥ āpo bhūtvā majjayate ca sarvaṃ; brahmā bhūtvā sṛjate viśvasaṃghān
13.143.34
vedyaṃ ca yad vedayate ca vedān; vidhiś ca yaś cāśrayate vidheyān dharme ca vede ca bale ca sarvaṃ; carācaraṃ keśavaṃ tvaṃ pratīhi
13.143.35
jyotirbhūtaḥ paramo 'sau purastāt; prakāśayan prabhayā viśvarūpaḥ apaḥ sṛṣṭvā hy ātmabhūr ātmayoniḥ; purākarot sarvam evātha viśvam
13.143.36
ṛtūn utpātān vividhāny adbhutāni; meghān vidyut sarvam airāvataṃ ca sarvaṃ kṛṣṇāt sthāvaraṃ jaṅgamaṃ ca; viśvākhyātād viṣṇum enaṃ pratīhi
13.143.37
viśvāvāsaṃ nirguṇaṃ vāsudevaṃ; saṃkarṣaṇaṃ jīvabhūtaṃ vadanti tataḥ pradyumnam aniruddhaṃ caturtham; ājñāpayaty ātmayonir mahātmā
13.143.38
sa pañcadhā pañcajanopapannaṃ; saṃcodayan viśvam idaṃ sisṛkṣuḥ tataś cakārāvanimārutau ca; khaṃ jyotir āpaś ca tathaiva pārtha
13.143.39
sa sthāvaraṃ jaṅgamaṃ caivam etac; caturvidhaṃ lokam imaṃ ca kṛtvā tato bhūmiṃ vyadadhāt pañcabījāṃ; dyauḥ pṛthivyāṃ dhāsyati bhūri vāri tena viśvaṃ kṛtam etad dhi rājan; sa jīvayaty ātmanaivātmayoniḥ
13.143.40
tato devān asurān mānuṣāṃś ca; lokān ṛṣīṃś cātha pitṝn prajāś ca samāsena vividhān prāṇilokān; sarvān sadā bhūtapatiḥ sisṛkṣuḥ
13.143.41
śubhāśubhaṃ sthāvaraṃ jaṅgamaṃ ca; viṣvaksenāt sarvam etat pratīhi yad vartate yac ca bhaviṣyatīha; sarvam etat keśavaṃ tvaṃ pratīhi
13.143.42
mṛtyuś caiva prāṇinām antakāle; sākṣāt kṛṣṇaḥ śāśvato dharmavāhaḥ bhūtaṃ ca yac ceha na vidma kiṃ cid; viṣvaksenāt sarvam etat pratīhi
13.143.43
yat praśastaṃ ca lokeṣu puṇyaṃ yac ca śubhāśubham tat sarvaṃ keśavo 'cintyo viparītam ato bhavet
13.143.44
etādṛśaḥ keśavo 'yaṃ svayaṃbhūr; nārāyaṇaḥ paramaś cāvyayaś ca madhyaṃ cāsya jagatas tasthuṣaś ca; sarveṣāṃ bhūtānāṃ prabhavaś cāpyayaś ca
13.144.1
yudhiṣṭhira uvāca brūhi brāhmaṇapūjāyāṃ vyuṣṭiṃ tvaṃ madhusūdana vettā tvam asya cārthasya veda tvāṃ hi pitāmahaḥ
13.144.2
vāsudeva uvāca śṛṇuṣvāvahito rājan dvijānāṃ bharatarṣabha yathātattvena vadato guṇān me kurusattama
13.144.3
pradyumnaḥ paripapraccha brāhmaṇaiḥ parikopitaḥ kiṃ phalaṃ brāhmaṇeṣv asti pūjāyāṃ madhusūdana īśvarasya satas tasya iha caiva paratra ca
13.144.4
sadā dvijātīn saṃpūjya kiṃ phalaṃ tatra mānada etad brūhi pitaḥ sarvaṃ sumahān saṃśayo 'tra me
13.144.5
ity uktavacanas tena pradyumnena tadā tv aham pratyabruvaṃ mahārāja yat tac chṛṇu samāhitaḥ
13.144.6
vyuṣṭiṃ brāhmaṇapūjāyāṃ raukmiṇeya nibodha me ete hi somarājāna īśvarāḥ sukhaduḥkhayoḥ
13.144.7
asmiṃl loke raukmiṇeya tathāmuṣmiṃś ca putraka brāhmaṇapramukhaṃ saukhyaṃ na me 'trāsti vicāraṇā
13.144.8
brāhmaṇapramukhaṃ vīryam āyuḥ kīrtir yaśo balam lokā lokeśvarāś caiva sarve brāhmaṇapūrvakāḥ
13.144.9
tat kathaṃ nādriyeyaṃ vai īśvaro 'smīti putraka mā te manyur mahābāho bhavatv atra dvijān prati
13.144.10
brāhmaṇo hi mahad bhūtam asmiṃl loke paratra ca bhasma kuryur jagad idaṃ kruddhāḥ pratyakṣadarśinaḥ
13.144.11
anyān api sṛjeyuś ca lokāṃl lokeśvarāṃs tathā kathaṃ teṣu na varteya samyag jñānāt sutejasaḥ
13.144.12
avasan madgṛhe tāta brāhmaṇo haripiṅgalaḥ cīravāsā bilvadaṇḍī dīrghaśmaśrunakhādimān dīrghebhyaś ca manuṣyebhyaḥ pramāṇād adhiko bhuvi
13.144.13
sa sma saṃcarate lokān ye divyā ye ca mānuṣāḥ imā gāthā gāyamānaś catvareṣu sabhāsu ca
13.144.14
durvāsasaṃ vāsayet ko brāhmaṇaṃ satkṛtaṃ gṛhe paribhāṣāṃ ca me śrutvā ko nu dadyāt pratiśrayam yo māṃ kaś cid vāsayeta na sa māṃ kopayed iha
13.144.15
taṃ sma nādriyate kaś cit tato 'haṃ tam avāsayam
13.144.16
sa sma bhuṅkte sahasrāṇāṃ bahūnām annam ekadā ekadā smālpakaṃ bhuṅkte na vaiti ca punar gṛhān
13.144.17
akasmāc ca prahasati tathākasmāt praroditi na cāsya vayasā tulyaḥ pṛthivyām abhavat tadā
13.144.18
so 'smadāvasathaṃ gatvā śayyāś cāstaraṇāni ca kanyāś cālaṃkṛtā dagdhvā tato vyapagataḥ svayam
13.144.19
atha mām abravīd bhūyaḥ sa muniḥ saṃśitavrataḥ kṛṣṇa pāyasam icchāmi bhoktum ity eva satvaraḥ
13.144.20
sadaiva tu mayā tasya cittajñena gṛhe janaḥ sarvāṇy evānnapānāni bhakṣyāś coccāvacās tathā bhavantu satkṛtānīti pūrvam eva pracoditaḥ
13.144.21
tato 'haṃ jvalamānaṃ vai pāyasaṃ pratyavedayam tad bhuktvaiva tu sa kṣipraṃ tato vacanam abravīt kṣipram aṅgāni limpasva pāyaseneti sa sma ha
13.144.22
avimṛśyaiva ca tataḥ kṛtavān asmi tat tathā tenocchiṣṭena gātrāṇi śiraś caivābhyamṛkṣayam
13.144.23
sa dadarśa tadābhyāśe mātaraṃ te śubhānanām tām api smayamānaḥ sa pāyasenābhyalepayat
13.144.24
muniḥ pāyasadigdhāṅgīṃ rathe tūrṇam ayojayat tam āruhya rathaṃ caiva niryayau sa gṛhān mama
13.144.25
agnivarṇo jvalan dhīmān sa dvijo rathadhuryavat pratodenātudad bālāṃ rukmiṇīṃ mama paśyataḥ
13.144.26
na ca me stokam apy āsīd duḥkham īrṣyākṛtaṃ tadā tataḥ sa rājamārgeṇa mahatā niryayau bahiḥ
13.144.27
tad dṛṣṭvā mahad āścaryaṃ dāśārhā jātamanyavaḥ tatrājalpan mithaḥ ke cit samābhāṣya parasparam
13.144.28
brāhmaṇā eva jāyeran nānyo varṇaḥ kathaṃ cana ko hy enaṃ ratham āsthāya jīved anyaḥ pumān iha
13.144.29
āśīviṣaviṣaṃ tīkṣṇaṃ tatas tīkṣṇataraṃ viṣam brahmāśīviṣadagdhasya nāsti kaś cic cikitsakaḥ
13.144.30
tasmin vrajati durdharṣe prāskhalad rukmiṇī pathi tāṃ nāmarṣayata śrīmāṃs tatas tūrṇam acodayat
13.144.31
tataḥ paramasaṃkruddho rathāt praskandya sa dvijaḥ padātir utpathenaiva prādhāvad dakṣiṇāmukhaḥ
13.144.32
tam utpathena dhāvantam anvadhāvaṃ dvijottamam tathaiva pāyasādigdhaḥ prasīda bhagavann iti
13.144.33
tato vilokya tejasvī brāhmaṇo mām uvāca ha jitaḥ krodhas tvayā kṛṣṇa prakṛtyaiva mahābhuja
13.144.34
na te 'parādham iha vai dṛṣṭavān asmi suvrata prīto 'smi tava govinda vṛṇu kāmān yathepsitān prasannasya ca me tāta paśya vyuṣṭir yathāvidhā
13.144.35
yāvad eva manuṣyāṇām anne bhāvo bhaviṣyati yathaivānne tathā teṣāṃ tvayi bhāvo bhaviṣyati
13.144.36
yāvac ca puṇyā lokeṣu tvayi kīrtir bhaviṣyati triṣu lokeṣu tāvac ca vaiśiṣṭyaṃ pratipatsyase supriyaḥ sarvalokasya bhaviṣyasi janārdana
13.144.37
yat te bhinnaṃ ca dagdhaṃ ca yac ca kiṃ cid vināśitam sarvaṃ tathaiva draṣṭāsi viśiṣṭaṃ vā janārdana
13.144.38
yāvad etat praliptaṃ te gātreṣu madhusūdana ato mṛtyubhayaṃ nāsti yāvadicchā tavācyuta
13.144.39
na tu pādatale lipte kasmāt te putrakādya vai naitan me priyam ity eva sa māṃ prīto 'bravīt tadā ity ukto 'haṃ śarīraṃ svam apaśyaṃ śrīsamāyutam
13.144.40
rukmiṇīṃ cābravīt prītaḥ sarvastrīṇāṃ varaṃ yaśaḥ kīrtiṃ cānuttamāṃ loke samavāpsyasi śobhane
13.144.41
na tvāṃ jarā vā rogo vā vaivarṇyaṃ cāpi bhāmini sprakṣyanti puṇyagandhā ca kṛṣṇam ārādhayiṣyasi
13.144.42
ṣoḍaśānāṃ sahasrāṇāṃ vadhūnāṃ keśavasya ha variṣṭhā sahalokyā ca keśavasya bhaviṣyasi
13.144.43
tava mātaram ity uktvā tato māṃ punar abravīt prasthitaḥ sumahātejā durvāsā vahnivaj jvalan
13.144.44
eṣaiva te buddhir astu brāhmaṇān prati keśava ity uktvā sa tadā putra tatraivāntaradhīyata
13.144.45
tasminn antarhite cāham upāṃśuvratam ādiśam yat kiṃ cid brāhmaṇo brūyāt sarvaṃ kuryām iti prabho
13.144.46
etad vratam ahaṃ kṛtvā mātrā te saha putraka tataḥ paramahṛṣṭātmā prāviśaṃ gṛham eva ca
13.144.47
praviṣṭamātraś ca gṛhe sarvaṃ paśyāmi tan navam yad bhinnaṃ yac ca vai dagdhaṃ tena vipreṇa putraka
13.144.48
tato 'haṃ vismayaṃ prāptaḥ sarvaṃ dṛṣṭvā navaṃ dṛḍham apūjayaṃ ca manasā raukmiṇeya dvijaṃ tadā
13.144.49
ity ahaṃ raukmiṇeyasya pṛcchato bharatarṣabha māhātmyaṃ dvijamukhyasya sarvam ākhyātavāṃs tadā
13.144.50
tathā tvam api kaunteya brāhmaṇān satataṃ prabho pūjayasva mahābhāgān vāgbhir dānaiś ca nityadā
13.144.51
evaṃ vyuṣṭim ahaṃ prāpto brāhmaṇānāṃ prasādajām yac ca mām āha bhīṣmo 'yaṃ tat satyaṃ bharatarṣabha
13.145.1
yudhiṣṭhira uvāca durvāsasaḥ prasādāt te yat tadā madhusūdana avāptam iha vijñānaṃ tan me vyākhyātum arhasi
13.145.2
mahābhāgyaṃ ca yat tasya nāmāni ca mahātmanaḥ tattvato jñātum icchāmi sarvaṃ matimatāṃ vara
13.145.3
vāsudeva uvāca hanta te kathayiṣyāmi namaskṛtvā kapardine yad avāptaṃ mahārāja śreyo yac cārjitaṃ yaśaḥ
13.145.4
prayataḥ prātar utthāya yad adhīye viśāṃ pate prāñjaliḥ śatarudrīyaṃ tan me nigadataḥ śṛṇu
13.145.5
prajāpatis tat sasṛje tapaso 'nte mahātapāḥ śaṃkaras tv asṛjat tāta prajāḥ sthāvarajaṅgamāḥ
13.145.6
nāsti kiṃ cit paraṃ bhūtaṃ mahādevād viśāṃ pate iha triṣv api lokeṣu bhūtānāṃ prabhavo hi saḥ
13.145.7
na caivotsahate sthātuṃ kaś cid agre mahātmanaḥ na hi bhūtaṃ samaṃ tena triṣu lokeṣu vidyate
13.145.8
gandhenāpi hi saṃgrāme tasya kruddhasya śatravaḥ visaṃjñā hatabhūyiṣṭhā vepanti ca patanti ca
13.145.9
ghoraṃ ca ninadaṃ tasya parjanyaninadopamam śrutvā vidīryed dhṛdayaṃ devānām api saṃyuge
13.145.10
yāṃś ca ghoreṇa rūpeṇa paśyet kruddhaḥ pinākadhṛk na surā nāsurā loke na gandharvā na pannagāḥ kupite sukham edhante tasminn api guhāgatāḥ
13.145.11
prajāpateś ca dakṣasya yajato vitate kratau vivyādha kupito yajñaṃ nirbhayas tu bhavas tadā dhanuṣā bāṇam utsṛjya saghoṣaṃ vinanāda ca
13.145.12
te na śarma kutaḥ śāntiṃ viṣādaṃ lebhire surāḥ vidrute sahasā yajñe kupite ca maheśvare
13.145.13
tena jyātalaghoṣeṇa sarve lokāḥ samākulāḥ babhūvur avaśāḥ pārtha viṣeduś ca surāsurāḥ
13.145.14
āpaś cukṣubhire caiva cakampe ca vasuṃdharā vyadravan girayaś cāpi dyauḥ paphāla ca sarvaśaḥ
13.145.15
andhena tamasā lokāḥ prāvṛtā na cakāśire pranaṣṭā jyotiṣāṃ bhāś ca saha sūryeṇa bhārata
13.145.16
bhṛśaṃ bhītās tataḥ śāntiṃ cakruḥ svastyayanāni ca ṛṣayaḥ sarvabhūtānām ātmanaś ca hitaiṣiṇaḥ
13.145.17
tataḥ so 'bhyadravad devān kruddho raudraparākramaḥ bhagasya nayane kruddhaḥ prahāreṇa vyaśātayat
13.145.18
pūṣāṇaṃ cābhidudrāva pareṇa vapuṣānvitaḥ puroḍāśaṃ bhakṣayato daśanān vai vyaśātayat
13.145.19
tataḥ praṇemur devās te vepamānāḥ sma śaṃkaram punaś ca saṃdadhe rudro dīptaṃ suniśitaṃ śaram
13.145.20
rudrasya vikramaṃ dṛṣṭvā bhītā devāḥ saharṣibhiḥ tataḥ prasādayām āsuḥ śarvaṃ te vibudhottamāḥ
13.145.21
jepuś ca śatarudrīyaṃ devāḥ kṛtvāñjaliṃ tataḥ saṃstūyamānas tridaśaiḥ prasasāda maheśvaraḥ
13.145.22
rudrasya bhāgaṃ yajñe ca viśiṣṭaṃ te tv akalpayan bhayena tridaśā rājañ śaraṇaṃ ca prapedire
13.145.23
tena caivātikopena sa yajñaḥ saṃdhito 'bhavat yad yac cāpi hataṃ tatra tat tathaiva pradīyate
13.145.24
asurāṇāṃ purāṇy āsaṃs trīṇi vīryavatāṃ divi āyasaṃ rājataṃ caiva sauvarṇam aparaṃ tathā
13.145.25
nāśakat tāni maghavā bhettuṃ sarvāyudhair api atha sarve 'marā rudraṃ jagmuḥ śaraṇamarditāḥ
13.145.26
tata ūcur mahātmāno devāḥ sarve samāgatāḥ rudra raudrā bhaviṣyanti paśavaḥ sarvakarmasu jahi daityān saha purair lokāṃs trāyasva mānada
13.145.27
sa tathoktas tathety uktvā viṣṇuṃ kṛtvā śarottamam śalyam agniṃ tathā kṛtvā puṅkhaṃ vaivasvataṃ yamam vedān kṛtvā dhanuḥ sarvāñ jyāṃ ca sāvitrim uttamām
13.145.28
devān rathavaraṃ kṛtvā viniyujya ca sarvaśaḥ triparvaṇā triśalyena tena tāni bibheda saḥ
13.145.29
śareṇādityavarṇena kālāgnisamatejasā te 'surāḥ sapurās tatra dagdhā rudreṇa bhārata
13.145.30
taṃ caivāṅkagataṃ dṛṣṭvā bālaṃ pañcaśikhaṃ punaḥ umā jijñāsamānā vai ko 'yam ity abravīt tadā
13.145.31
asūyataś ca śakrasya vajreṇa prahariṣyataḥ savajraṃ stambhayām āsa taṃ bāhuṃ parighopamam
13.145.32
na saṃbubudhire cainaṃ devās taṃ bhuvaneśvaram saprajāpatayaḥ sarve tasmin mumuhur īśvare
13.145.33
tato dhyātvātha bhagavān brahmā tam amitaujasam ayaṃ śreṣṭha iti jñātvā vavande tam umāpatim
13.145.34
tataḥ prasādayām āsur umāṃ rudraṃ ca te surāḥ babhūva sa tadā bāhur balahantur yathā purā
13.145.35
sa cāpi brāhmaṇo bhūtvā durvāsā nāma vīryavān dvāravatyāṃ mama gṛhe ciraṃ kālam upāvasat
13.145.36
viprakārān prayuṅkte sma subahūn mama veśmani tān udāratayā cāham akṣamaṃ tasya duḥsaham
13.145.37
sa devendraś ca vāyuś ca so 'śvinau sa ca vidyutaḥ sa candramāḥ sa ceśānaḥ sa sūryo varuṇaś ca saḥ
13.145.38
sa kālaḥ so 'ntako mṛtyuḥ sa tamo rātryahāni ca māsārdhamāsā ṛtavaḥ saṃdhye saṃvatsaraś ca saḥ
13.145.39
sa dhātā sa vidhātā ca viśvakarmā sa sarvavit nakṣatrāṇi diśaś caiva pradiśo 'tha grahās tathā viśvamūrtir ameyātmā bhagavān amitadyutiḥ
13.145.40
ekadhā ca dvidhā caiva bahudhā ca sa eva ca śatadhā sahasradhā caiva tathā śatasahasradhā
13.145.41
īdṛśaḥ sa mahādevo bhūyaś ca bhagavān ataḥ na hi śakyā guṇā vaktum api varṣaśatair api
13.146.1
vāsudeva uvāca yudhiṣṭhira mahābāho mahābhāgyaṃ mahātmanaḥ rudrāya bahurūpāya bahunāmne nibodha me
13.146.2
vadanty agniṃ mahādevaṃ tathā sthāṇuṃ maheśvaram ekākṣaṃ tryambakaṃ caiva viśvarūpaṃ śivaṃ tathā
13.146.3
dve tanū tasya devasya vedajñā brāhmaṇā viduḥ ghorām anyāṃ śivām anyāṃ te tanū bahudhā punaḥ
13.146.4
ugrā ghorā tanūr yāsya so 'gnir vidyut sa bhāskaraḥ śivā saumyā ca yā tasya dharmas tv āpo 'tha candramāḥ
13.146.5
ātmano 'rdhaṃ tu tasyāgnir ucyate bharatarṣabha brahmacaryaṃ caraty eṣa śivā yāsya tanus tathā
13.146.6
yāsya ghoratamā mūrtir jagat saṃharate tayā īśvaratvān mahattvāc ca maheśvara iti smṛtaḥ
13.146.7
yan nirdahati yat tīkṣṇo yad ugro yat pratāpavān māṃsaśoṇitamajjādo yat tato rudra ucyate
13.146.8
devānāṃ sumahān yac ca yac cāsya viṣayo mahān yac ca viśvaṃ mahat pāti mahādevas tataḥ smṛtaḥ
13.146.9
samedhayati yan nityaṃ sarvārthān sarvakarmabhiḥ śivam icchan manuṣyāṇāṃ tasmād eṣa śivaḥ smṛtaḥ
13.146.10
dahaty ūrdhvaṃ sthito yac ca prāṇotpattiḥ sthitiś ca yat sthiraliṅgaś ca yan nityaṃ tasmāt sthāṇur iti smṛtaḥ
13.146.11
yad asya bahudhā rūpaṃ bhūtaṃ bhavyaṃ bhavat tathā sthāvaraṃ jaṅgamaṃ caiva bahurūpas tataḥ smṛtaḥ
13.146.12
dhūmraṃ rūpaṃ ca yat tasya dhūrjaṭīty ata ucyate viśve devāś ca yat tasmin viśvarūpas tataḥ smṛtaḥ
13.146.13
sahasrākṣo 'yutākṣo vā sarvatokṣimayo 'pi vā cakṣuṣaḥ prabhavas tejo nāsty anto 'thāsya cakṣuṣām
13.146.14
sarvathā yat paśūn pāti taiś ca yad ramate punaḥ teṣām adhipatir yac ca tasmāt paśupatiḥ smṛtaḥ
13.146.15
nityena brahmacaryeṇa liṅgam asya yadā sthitam mahayanty asya lokāś ca maheśvara iti smṛtaḥ
13.146.16
vigrahaṃ pūjayed yo vai liṅgaṃ vāpi mahātmanaḥ liṅgaṃ pūjayitā nityaṃ mahatīṃ śriyam aśnute
13.146.17
ṛṣayaś cāpi devāś ca gandharvāpsarasas tathā liṅgam evārcayanti sma yat tad ūrdhvaṃ samāsthitam
13.146.18
pūjyamāne tatas tasmin modate sa maheśvaraḥ sukhaṃ dadāti prītātmā bhaktānāṃ bhaktavatsalaḥ
13.146.19
eṣa eva śmaśāneṣu devo vasati nityaśaḥ yajante taṃ janās tatra vīrasthānaniṣeviṇam
13.146.20
viṣamasthaḥ śarīreṣu sa mṛtyuḥ prāṇinām iha sa ca vāyuḥ śarīreṣu prāṇo 'pānaḥ śarīriṇām
13.146.21
tasya ghorāṇi rūpāṇi dīptāni ca bahūni ca loke yāny asya pūjyante viprās tāni vidur budhāḥ
13.146.22
nāmadheyāni vedeṣu bahūny asya yathārthataḥ nirucyante mahattvāc ca vibhutvāt karmabhis tathā
13.146.23
vede cāsya vidur viprāḥ śatarudrīyam uttamam vyāsād anantaraṃ yac cāpy upasthānaṃ mahātmanaḥ
13.146.24
pradātā sarvalokānāṃ viśvaṃ cāpy ucyate mahat jyeṣṭhabhūtaṃ vadanty enaṃ brāhmaṇā ṛṣayo 'pare
13.146.25
prathamo hy eṣa devānāṃ mukhād agnir ajāyata grahair bahuvidhaiḥ prāṇān saṃruddhān utsṛjaty api
13.146.26
sa mocayati puṇyātmā śaraṇyaḥ śaraṇāgatān āyur ārogyam aiśvaryaṃ vittaṃ kāmāṃś ca puṣkalān
13.146.27
sa dadāti manuṣyebhyaḥ sa evākṣipate punaḥ śakrādiṣu ca deveṣu tasya caiśvaryam ucyate
13.146.28
sa evābhyadhiko nityaṃ trailokyasya śubhāśubhe aiśvaryāc caiva kāmānām īśvaraḥ punar ucyate
13.146.29
maheśvaraś ca lokānāṃ mahatām īśvaraś ca saḥ bahubhir vividhai rūpair viśvaṃ vyāptam idaṃ jagat tasya devasya yad vaktraṃ samudre vaḍavāmukham
13.147.1
vaiśaṃpāyana uvāca ity uktavati vākyaṃ tu kṛṣṇe devakinandane bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ bhūyaḥ paryapṛcchad yudhiṣṭhiraḥ
13.147.2
nirṇaye vā mahābuddhe sarvadharmabhṛtāṃ vara pratyakṣam āgamo veti kiṃ tayoḥ kāraṇaṃ bhavet
13.147.3
bhīṣma uvāca nāsty atra saṃśayaḥ kaś cid iti me vartate matiḥ śṛṇu vakṣyāmi te prājña samyak tvam anupṛcchasi
13.147.4
saṃśayaḥ sugamo rājan nirṇayas tv atra durgamaḥ dṛṣṭaṃ śrutam anantaṃ hi yatra saṃśayadarśanam
13.147.5
pratyakṣaṃ kāraṇaṃ dṛṣṭaṃ hetukāḥ prājñamāninaḥ nāstīty evaṃ vyavasyanti satyaṃ saṃśayam eva ca tad ayuktaṃ vyavasyanti bālāḥ paṇḍitamāninaḥ
13.147.6
atha cen manyase caikaṃ kāraṇaṃ kiṃ bhaved iti śakyaṃ dīrgheṇa kālena yuktenātandritena ca prāṇayātrām anekāṃ ca kalpayānena bhārata
13.147.7
tatpareṇaiva nānyena śakyaṃ hy etat tu kāraṇam hetūnām antam āsādya vipulaṃ jñānam uttamam jyotiḥ sarvasya lokasya vipulaṃ pratipadyate
13.147.8
tattvenāgamanaṃ rājan hetvantagamanaṃ tathā agrāhyam anibaddhaṃ ca vācaḥ saṃparivarjanam
13.147.9
yudhiṣṭhira uvāca pratyakṣaṃ lokataḥ siddhaṃ lokāś cāgamapūrvakāḥ śiṣṭācāro bahuvidho brūhi tan me pitāmaha
13.147.10
bhīṣma uvāca dharmasya hriyamāṇasya balavadbhir durātmabhiḥ saṃsthā yatnair api kṛtā kālena paribhidyate
13.147.11
adharmā dharmarūpeṇa tṛṇaiḥ kūpā ivāvṛtāḥ tatas tair bhidyate vṛttaṃ śṛṇu caiva yudhiṣṭhira
13.147.12
avṛttyā ye ca bhindanti śrutatyāgaparāyaṇāḥ dharmavidveṣiṇo mandā ity uktas teṣu saṃśayaḥ
13.147.13
atṛpyantas tu sādhūnāṃ ya evāgamabuddhayaḥ param ity eva saṃtuṣṭās tān upāssva ca pṛccha ca
13.147.14
kāmārthau pṛṣṭhataḥ kṛtvā lobhamohānusāriṇau dharma ity eva saṃbuddhās tān upāssva ca pṛccha ca
13.147.15
na teṣāṃ bhidyate vṛttaṃ yajñasvādhyāyakarmabhiḥ ācāraḥ kāraṇaṃ caiva dharmaś caiva trayaṃ punaḥ
13.147.16
yudhiṣṭhira uvāca punar eveha me buddhiḥ saṃśaye parimuhyate apāre mārgamāṇasya paraṃ tīram apaśyataḥ
13.147.17
vedāḥ pratyakṣam ācāraḥ pramāṇaṃ tat trayaṃ yadi pṛthaktvaṃ labhyate caiṣāṃ dharmaś caikas trayaṃ katham
13.147.18
bhīṣma uvāca dharmasya hriyamāṇasya balavadbhir durātmabhiḥ yady evaṃ manyase rājaṃs tridhā dharmavicāraṇā
13.147.19
eka eveti jānīhi tridhā tasya pradarśanam pṛthaktve caiva me buddhis trayāṇām api vai tathā
13.147.20
ukto mārgas trayāṇāṃ ca tat tathaiva samācara jijñāsā tu na kartavyā dharmasya paritarkaṇāt
13.147.21
sadaiva bharataśreṣṭha mā te bhūd atra saṃśayaḥ andho jaḍa ivāśaṅko yad bravīmi tad ācara
13.147.22
ahiṃsā satyam akrodho dānam etac catuṣṭayam ajātaśatro sevasva dharma eṣa sanātanaḥ
13.147.23
brāhmaṇeṣu ca vṛttir yā pitṛpaitāmahocitā tām anvehi mahābāho svargasyaite hi deśikāḥ
13.147.24
pramāṇam apramāṇaṃ vai yaḥ kuryād abudho naraḥ na sa pramāṇatām arho vivādajanano hi saḥ
13.147.25
brāhmaṇān eva sevasva satkṛtya bahumanya ca eteṣv eva tv ime lokāḥ kṛtsnā iti nibodha tān
13.148.1
yudhiṣṭhira uvāca ye ca dharmam asūyanti ye cainaṃ paryupāsate bravītu bhagavān etat kva te gacchanti tādṛśāḥ
13.148.2
bhīṣma uvāca rajasā tamasā caiva samavastīrṇacetasaḥ narakaṃ pratipadyante dharmavidveṣiṇo narāḥ
13.148.3
ye tu dharmaṃ mahārāja satataṃ paryupāsate satyārjavaparāḥ santas te vai svargabhujo narāḥ
13.148.4
dharma eva ratis teṣām ācāryopāsanād bhavet devalokaṃ prapadyante ye dharmaṃ paryupāsate
13.148.5
manuṣyā yadi vā devāḥ śarīram upatāpya vai dharmiṇaḥ sukham edhante lobhadveṣavivarjitāḥ
13.148.6
prathamaṃ brahmaṇaḥ putraṃ dharmam āhur manīṣiṇaḥ dharmiṇaḥ paryupāsante phalaṃ pakvam ivāśayaḥ
13.148.7
yudhiṣṭhira uvāca asatāṃ kīdṛśaṃ rūpaṃ sādhavaḥ kiṃ ca kurvate bravītu me bhavān etat santo 'santaś ca kīdṛśāḥ
13.148.8
bhīṣma uvāca durācārāś ca durdharṣā durmukhāś cāpy asādhavaḥ sādhavaḥ śīlasaṃpannāḥ śiṣṭācārasya lakṣaṇam
13.148.9
rājamārge gavāṃ madhye goṣṭhamadhye ca dharmiṇaḥ nopasevanti rājendra sargaṃ mūtrapurīṣayoḥ
13.148.10
pañcānām aśanaṃ dattvā śeṣam aśnanti sādhavaḥ na jalpanti ca bhuñjānā na nidrānty ārdrapāṇayaḥ
13.148.11
citrabhānum anaḍvāhaṃ devaṃ goṣṭhaṃ catuṣpatham brāhmaṇaṃ dhārmikaṃ caityaṃ te kurvanti pradakṣiṇam
13.148.12
vṛddhānāṃ bhārataptānāṃ strīṇāṃ bālāturasya ca brāhmaṇānāṃ gavāṃ rājñāṃ panthānaṃ dadate ca te
13.148.13
atithīnāṃ ca sarveṣāṃ preṣyāṇāṃ svajanasya ca tathā śaraṇakāmānāṃ goptā syāt svāgatapradaḥ
13.148.14
sāyaṃ prātar manuṣyāṇām aśanaṃ devanirmitam nāntarā bhojanaṃ dṛṣṭam upavāsavidhir hi saḥ
13.148.15
homakāle yathā vahniḥ kālam eva pratīkṣate ṛtukāle tathā nārī ṛtum eva pratīkṣate na cānyāṃ gacchate yas tu brahmacaryaṃ hi tat smṛtam
13.148.16
amṛtaṃ brāhmaṇā gāva ity etat trayam ekataḥ tasmād gobrāhmaṇaṃ nityam arcayeta yathāvidhi
13.148.17
yajuṣā saṃskṛtaṃ māṃsam upabhuñjan na duṣyati pṛṣṭhamāṃsaṃ vṛthāmāṃsaṃ putramāṃsaṃ ca tat samam
13.148.18
svadeśe paradeśe vāpy atithiṃ nopavāsayet karma vai saphalaṃ kṛtvā gurūṇāṃ pratipādayet
13.148.19
gurubhya āsanaṃ deyam abhivādyābhipūjya ca gurūn abhyarcya vardhante āyuṣā yaśasā śriyā
13.148.20
vṛddhān nātivadej jātu na ca saṃpreṣayed api nāsīnaḥ syāt sthiteṣv evam āyur asya na riṣyate
13.148.21
na nagnām īkṣate nārīṃ na vidvān puruṣān api maithunaṃ satataṃ guptam āhāraṃ ca samācaret
13.148.22
tīrthānāṃ guravas tīrthaṃ śucīnāṃ hṛdayaṃ śuci darśanānāṃ paraṃ jñānaṃ saṃtoṣaḥ paramaṃ sukham
13.148.23
sāyaṃ prātaś ca vṛddhānāṃ śṛṇuyāt puṣkalā giraḥ śrutam āpnoti hi naraḥ satataṃ vṛddhasevayā
13.148.24
svādhyāye bhojane caiva dakṣiṇaṃ pāṇim uddharet yacched vāṅmanasī nityam indriyāṇāṃ ca vibhramam
13.148.25
saṃskṛtaṃ pāyasaṃ nityaṃ yavāgūṃ kṛsaraṃ haviḥ aṣṭakāḥ pitṛdaivatyā vṛddhānām abhipūjanam
13.148.26
śmaśrukarmaṇi maṅgalyaṃ kṣutānām abhinandanam vyādhitānāṃ ca sarveṣām āyuṣaḥ pratinandanam
13.148.27
na jātu tvam iti brūyād āpanno 'pi mahattaram tvaṃkāro vā vadho veti vidvatsu na viśiṣyate avarāṇāṃ samānānāṃ śiṣyāṇāṃ ca samācaret
13.148.28
pāpam ācakṣate nityaṃ hṛdayaṃ pāpakarmiṇām jñānapūrvaṃ vinaśyanti gūhamānā mahājane
13.148.29
jñānapūrvaṃ kṛtaṃ karma cchādayante hy asādhavaḥ na māṃ manuṣyāḥ paśyanti na māṃ paśyanti devatāḥ pāpenābhihataḥ pāpaḥ pāpam evābhijāyate
13.148.30
yathā vārdhuṣiko vṛddhiṃ dehabhede pratīkṣate dharmeṇāpihitaṃ pāpaṃ dharmam evābhivardhayet
13.148.31
yathā lavaṇam ambhobhir āplutaṃ pravilīyate prāyaścittahataṃ pāpaṃ tathā sadyaḥ praṇaśyati
13.148.32
tasmāt pāpaṃ na gūheta gūhamānaṃ vivardhate kṛtvā tu sādhuṣv ākhyeyaṃ te tat praśamayanty uta
13.148.33
āśayā saṃcitaṃ dravyaṃ yat kāle nopabhujyate anye caitat prapadyante viyoge tasya dehinaḥ
13.148.34
mānasaṃ sarvabhūtānāṃ dharmam āhur manīṣiṇaḥ tasmāt sarvāṇi bhūtāni dharmam eva samāsate
13.148.35
eka eva cared dharmaṃ na dharmadhvajiko bhavet dharmavāṇijakā hy ete ye dharmam upabhuñjate
13.148.36
arced devān adambhena sevetāmāyayā gurūn nidhiṃ nidadhyāt pāratryaṃ yātrārthaṃ dānaśabditam
13.149.1
yudhiṣṭhira uvāca nābhāgadheyaḥ prāpnoti dhanaṃ subalavān api bhāgadheyānvitas tv arthān kṛśo bālaś ca vindati
13.149.2
nālābhakāle labhate prayatne 'pi kṛte sati lābhakāle 'prayatnena labhate vipulaṃ dhanam kṛtayatnāphalāś caiva dṛśyante śataśo narāḥ
13.149.3
yadi yatno bhaven martyaḥ sa sarvaṃ phalam āpnuyāt nālabhyaṃ copalabhyeta nṛṇāṃ bharatasattama
13.149.4
yadā prayatnaṃ kṛtavān dṛśyate hy aphalo naraḥ mārgan nayaśatair arthān amārgaṃś cāparaḥ sukhī
13.149.5
akāryam asakṛt kṛtvā dṛśyante hy adhanā narāḥ dhanayuktās tv adharmasthā dṛśyante cāpare janāḥ
13.149.6
adhītya nītiṃ yasmāc ca nītiyukto na dṛśyate anabhijñaś ca sācivyaṃ gamitaḥ kena hetunā vidyāyukto hy avidyaś ca dhanavān durgatas tathā
13.149.7
yadi vidyām upāśritya naraḥ sukham avāpnuyāt na vidvān vidyayā hīnaṃ vṛttyartham upasaṃśrayet
13.149.8
yathā pipāsāṃ jayati puruṣaḥ prāpya vai jalam dṛṣṭārtho vidyayāpy evam avidyāṃ prajahen naraḥ
13.149.9
nāprāptakālo mriyate viddhaḥ śaraśatair api tṛṇāgreṇāpi saṃspṛṣṭaḥ prāptakālo na jīvati
13.149.10
bhīṣma uvāca īhamānaḥ samārambhān yadi nāsādayed dhanam ugraṃ tapaḥ samārohen na hy anuptaṃ prarohati
13.149.11
dānena bhogī bhavati medhāvī vṛddhasevayā ahiṃsayā ca dīrghāyur iti prāhur manīṣiṇaḥ
13.149.12
tasmād dadyān na yāceta pūjayed dhārmikān api svābhāṣī priyakṛc chuddhaḥ sarvasattvāvihiṃsakaḥ
13.149.13
yadā pramāṇaprabhavaḥ svabhāvaś ca sukhāsukhe maśakīṭapipīlānāṃ sthiro bhava yudhiṣṭhira
13.150.1
bhīṣma uvāca kāryate yac ca kriyate sac cāsac ca kṛtaṃ tataḥ tatrāśvasīta satkṛtvā asatkṛtvā na viśvaset
13.150.2
kāla evātra kālena nigrahānugrahau dadat buddhim āviśya bhūtānāṃ dharmārtheṣu pravartate
13.150.3
yadā tv asya bhaved buddhir dharmyā cārthapradarśinī tadāśvasīta dharmātmādṛḍhabuddhir na viśvaset
13.150.4
etāvan mātram etad dhi bhūtānāṃ prājñalakṣaṇam kālayukto 'py ubhayavic cheṣam arthaṃ samācaret
13.150.5
yathā hy upasthitaiśvaryāḥ pūjayante narā narān evam evātmanātmānaṃ pūjayantīha dhārmikāḥ
13.150.6
na hy adharmatayā dharmaṃ dadyāt kālaḥ kathaṃ cana tasmād viśuddham ātmānaṃ jānīyād dharmacāriṇam
13.150.7
spraṣṭum apy asamartho hi jvalantam iva pāvakam adharmaḥ satato dharmaṃ kālena parirakṣitam
13.150.8
kāryāv etau hi kālena dharmo hi vijayāvahaḥ trayāṇām api lokānām ālokakaraṇo bhavet
13.150.9
tatra kaś cin nayet prājño gṛhītvaiva kare naram uhyamānaḥ sa dharmeṇa dharme bahubhayacchale
13.151.1
yudhiṣṭhira uvāca kiṃ śreyaḥ puruṣasyeha kiṃ kurvan sukham edhate vipāpmā ca bhavet kena kiṃ vā kalmaṣanāśanam
13.151.2
bhīṣma uvāca ayaṃ daivatavaṃśo vai ṛṣivaṃśasamanvitaḥ dvisaṃdhyaṃ paṭhitaḥ putra kalmaṣāpaharaḥ paraḥ
13.151.3
devāsuragurur devaḥ sarvabhūtanamaskṛtaḥ acintyo 'thāpy anirdeśyaḥ sarvaprāṇo hy ayonijaḥ
13.151.4
pitāmaho jagannāthaḥ sāvitrī brahmaṇaḥ satī vedabhūr atha kartā ca viṣṇur nārāyaṇaḥ prabhuḥ
13.151.5
umāpatir virūpākṣaḥ skandaḥ senāpatis tathā viśākho hutabhug vāyuś candrādityau prabhākarau
13.151.6
śakraḥ śacīpatir devo yamo dhūmorṇayā saha varuṇaḥ saha gauryā ca saha ṛddhyā dhaneśvaraḥ
13.151.7
saumyā gauḥ surabhir devī viśravāś ca mahān ṛṣiḥ ṣaṭkālaḥ sāgaro gaṅgā sravantyo 'tha marudgaṇāḥ
13.151.8
vālakhilyās tapaḥsiddhāḥ kṛṣṇadvaipāyanas tathā nāradaḥ parvataś caiva viśvāvasur hahāhuhūḥ
13.151.9
tumbaruś citrasenaś ca devadūtaś ca viśrutaḥ devakanyā mahābhāgā divyāś cāpsarasāṃ gaṇāḥ
13.151.10
urvaśī menakā rambhā miśrakeśī alambuṣā viśvācī ca ghṛtācī ca pañcacūḍā tilottamā
13.151.11
ādityā vasavo rudrāḥ sāśvinaḥ pitaro 'pi ca dharmaḥ satyaṃ tapo dīkṣā vyavasāyaḥ pitāmahaḥ
13.151.12
śarvaryo divasāś caiva mārīcaḥ kaśyapas tathā śukro bṛhaspatir bhaumo budho rāhuḥ śanaiścaraḥ
13.151.13
nakṣatrāṇy ṛtavaś caiva māsāḥ saṃdhyāḥ savatsarāḥ vainateyāḥ samudrāś ca kadrujāḥ pannagās tathā
13.151.14
śatadrūś ca vipāśā ca candrabhāgā sarasvatī sindhuś ca devikā caiva puṣkaraṃ tīrtham eva ca
13.151.15
gaṅgā mahānadī caiva kapilā narmadā tathā kampunā ca viśalyā ca karatoyāmbuvāhinī
13.151.16
sarayūr gaṇḍakī caiva lohityaś ca mahānadaḥ tāmrāruṇā vetravatī parṇāśā gautamī tathā
13.151.17
godāvarī ca veṇṇā ca kṛṣṇaveṇā tathādrijā dṛṣadvatī ca kāverī vaṃkṣur mandākinī tathā
13.151.18
prayāgaṃ ca prabhāsaṃ ca puṇyaṃ naimiṣam eva ca tac ca viśveśvarasthānaṃ yatra tad vimalaṃ saraḥ
13.151.19
puṇyatīrthaiś ca kalilaṃ kurukṣetraṃ prakīrtitam sindhūttamaṃ tapodānaṃ jambūmārgam athāpi ca
13.151.20
hiraṇvatī vitastā ca tathaivekṣumatī nadī vedasmṛtir vaidasinī malavāsāś ca nady api
13.151.21
bhūmibhāgās tathā puṇyā gaṅgādvāram athāpi ca ṛṣikulyās tathā medhyā nadī citrapathā tathā
13.151.22
kauśikī yamunā sītā tathā carmaṇvatī nadī nadī bhīmarathī caiva bāhudā ca mahānadī mahendravāṇī tridivā nīlikā ca sarasvatī
13.151.23
nandā cāparanandā ca tathā tīrthaṃ mahāhradam gayātha phalgutīrthaṃ ca dharmāraṇyaṃ surair vṛtam
13.151.24
tathā devanadī puṇyā saraś ca brahmanirmitam puṇyaṃ trilokavikhyātaṃ sarvapāpaharaṃ śivam
13.151.25
himavān parvataś caiva divyauṣadhisamanvitaḥ vindhyo dhātuvicitrāṅgas tīrthavān auṣadhānvitaḥ
13.151.26
merur mahendro malayaḥ śvetaś ca rajatācitaḥ śṛṅgavān mandaro nīlo niṣadho darduras tathā
13.151.27
citrakūṭo 'ñjanābhaś ca parvato gandhamādanaḥ puṇyaḥ somagiriś caiva tathaivānye mahīdharāḥ diśaś ca vidiśaś caiva kṣitiḥ sarve mahīruhāḥ
13.151.28
viśvedevā nabhaś caiva nakṣatrāṇi grahās tathā pāntu vaḥ satataṃ devāḥ kīrtitākīrtitā mayā
13.151.29
kīrtayāno naro hy etān mucyate sarvakilbiṣaiḥ stuvaṃś ca pratinandaṃś ca mucyate sarvato bhayāt sarvasaṃkarapāpebhyo devatāstavanandakaḥ
13.151.30
devatānantaraṃ viprāṃs tapaḥsiddhāṃs tapodhikān kīrtitān kīrtayiṣyāmi sarvapāpapramocanān
13.151.31
yavakrīto 'tha raibhyaś ca kakṣīvān auśijas tathā bhṛgvaṅgirās tathā kaṇvo medhātithir atha prabhuḥ barhī ca guṇasaṃpannaḥ prācīṃ diśam upāśritāḥ
13.151.32
bhadrāṃ diśaṃ mahābhāgā ulmucuḥ pramucus tathā mumucuś ca mahābhāgaḥ svastyātreyaś ca vīryavān
13.151.33
mitrāvaruṇayoḥ putras tathāgastyaḥ pratāpavān dṛḍhāyuś cordhvabāhuś ca viśrutāv ṛṣisattamau
13.151.34
paścimāṃ diśam āśritya ya edhante nibodha tān uṣadguḥ saha sodaryaiḥ parivyādhaś ca vīryavān
13.151.35
ṛṣir dīrghatamāś caiva gautamaḥ kaśyapas tathā ekataś ca dvitaś caiva tritaś caiva maharṣayaḥ atreḥ putraś ca dharmātmā tathā sārasvataḥ prabhuḥ
13.151.36
uttarāṃ diśam āśritya ya edhante nibodha tān atrir vasiṣṭhaḥ śaktiś ca pārāśaryaś ca vīryavān
13.151.37
viśvāmitro bharadvājo jamadagnis tathaiva ca ṛcīkapautro rāmaś ca ṛṣir auddālakis tathā
13.151.38
śvetaketuḥ kohalaś ca vipulo devalas tathā devaśarmā ca dhaumyaś ca hastikāśyapa eva ca
13.151.39
lomaśo nāciketaś ca lomaharṣaṇa eva ca ṛṣir ugraśravāś caiva bhārgavaś cyavanas tathā
13.151.40
eṣa vai samavāyas te ṛṣidevasamanvitaḥ ādyaḥ prakīrtito rājan sarvapāpapramocanaḥ
13.151.41
nṛgo yayātir nahuṣo yaduḥ pūruś ca vīryavān dhundhumāro dilīpaś ca sagaraś ca pratāpavān
13.151.42
kṛśāśvo yauvanāśvaś ca citrāśvaḥ satyavāṃs tathā duḥṣanto bharataś caiva cakravartī mahāyaśāḥ
13.151.43
yavano janakaś caiva tathā dṛḍharatho nṛpaḥ raghur naravaraś caiva tathā daśaratho nṛpaḥ
13.151.44
rāmo rākṣasahā vīraḥ śaśabindur bhagīrathaḥ hariścandro maruttaś ca jahnur jāhnavisevitā
13.151.45
mahodayo hy alarkaś ca ailaś caiva narādhipaḥ karaṃdhamo naraśreṣṭhaḥ kadhmoraś ca narādhipaḥ
13.151.46
dakṣo 'mbarīṣaḥ kukuro ravataś ca mahāyaśāḥ mucukundaś ca rājarṣir mitrabhānuḥ priyaṃkaraḥ
13.151.47
trasadasyus tathā rājā śveto rājarṣisattamaḥ mahābhiṣaś ca vikhyāto nimirājas tathāṣṭakaḥ
13.151.48
āyuḥ kṣupaś ca rājarṣiḥ kakṣeyuś ca narādhipaḥ śibir auśīnaraś caiva gayaś caiva narādhipaḥ
13.151.49
pratardano divodāsaḥ saudāsaḥ kosaleśvaraḥ ailo nalaś ca rājarṣir manuś caiva prajāpatiḥ
13.151.50
havidhraś ca pṛṣadhraś ca pratīpaḥ śaṃtanus tathā kakṣasenaś ca rājarṣir ye cānye nānukīrtitāḥ
13.151.51
mā vighnaṃ mā ca me pāpaṃ mā ca me paripanthinaḥ dhruvo jayo me nityaṃ syāt paratra ca parā gatiḥ
13.152.1
vaiśaṃpāyana uvāca tūṣṇīṃbhūte tadā bhīṣme paṭe citram ivārpitam muhūrtam iva ca dhyātvā vyāsaḥ satyavatīsutaḥ nṛpaṃ śayānaṃ gāṅgeyam idam āha vacas tadā
13.152.2
rājan prakṛtim āpannaḥ kururājo yudhiṣṭhiraḥ sahito bhrātṛbhiḥ sarvaiḥ pārthivaiś cānuyāyibhiḥ
13.152.3
upāste tvāṃ naravyāghra saha kṛṣṇena dhīmatā tam imaṃ purayānāya tvam anujñātum arhasi
13.152.4
evam ukto bhagavatā vyāsena pṛthivīpatiḥ yudhiṣṭhiraṃ sahāmātyam anujajñe nadīsutaḥ
13.152.5
uvāca cainaṃ madhuraṃ tataḥ śāṃtanavo nṛpaḥ praviśasva puraṃ rājan vyetu te mānaso jvaraḥ
13.152.6
yajasva vividhair yajñair bahvannaiḥ svāptadakṣiṇaiḥ yayātir iva rājendra śraddhādamapuraḥsaraḥ
13.152.7
kṣatradharmarataḥ pārtha pitṝn devāṃś ca tarpaya śreyasā yokṣyase caiva vyetu te mānaso jvaraḥ
13.152.8
rañjayasva prajāḥ sarvāḥ prakṛtīḥ parisāntvaya suhṛdaḥ phalasatkārair abhyarcaya yathārhataḥ
13.152.9
anu tvāṃ tāta jīvantu mitrāṇi suhṛdas tathā caityasthāne sthitaṃ vṛkṣaṃ phalavantam iva dvijāḥ
13.152.10
āgantavyaṃ ca bhavatā samaye mama pārthiva vinivṛtte dinakare pravṛtte cottarāyaṇe
13.152.11
tathety uktvā tu kaunteyaḥ so 'bhivādya pitāmaham prayayau saparīvāro nagaraṃ nāgasāhvayam
13.152.12
dhṛtarāṣṭraṃ puraskṛtya gāndhārīṃ ca pativratām saha tair ṛṣibhiḥ sarvair bhrātṛbhiḥ keśavena ca
13.152.13
paurajānapadaiś caiva mantrivṛddhaiś ca pārthivaḥ praviveśa kuruśreṣṭha puraṃ vāraṇasāhvayam
13.153.1
vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ kuntīsuto rājā paurajānapadaṃ janam pūjayitvā yathānyāyam anujajñe gṛhān prati
13.153.2
sāntvayām āsa nārīś ca hatavīrā hateśvarāḥ vipulair arthadānaiś ca tadā pāṇḍusuto nṛpaḥ
13.153.3
so 'bhiṣikto mahāprājñaḥ prāpya rājyaṃ yudhiṣṭhiraḥ avasthāpya naraśreṣṭhaḥ sarvāḥ svaprakṛtīs tadā
13.153.4
dvijebhyo balamukhyebhyo naigamebhyaś ca sarvaśaḥ pratigṛhyāśiṣo mukhyās tadā dharmabhṛtāṃ varaḥ
13.153.5
uṣitvā śarvarīḥ śrīmān pañcāśan nagarottame samayaṃ kauravāgryasya sasmāra puruṣarṣabhaḥ
13.153.6
sa niryayau gajapurād yājakaiḥ parivāritaḥ dṛṣṭvā nivṛttam ādityaṃ pravṛttaṃ cottarāyaṇam
13.153.7
ghṛtaṃ mālyaṃ ca gandhāṃś ca kṣaumāṇi ca yudhiṣṭhiraḥ candanāgarumukhyāni tathā kālāgarūṇi ca
13.153.8
prasthāpya pūrvaṃ kaunteyo bhīṣmasaṃsādhanāya vai mālyāni ca mahārhāṇi ratnāni vividhāni ca
13.153.9
dhṛtarāṣṭraṃ puraskṛtya gāndhārīṃ ca yaśasvinīm mātaraṃ ca pṛthāṃ dhīmān bhrātṝṃś ca puruṣarṣabhaḥ
13.153.10
janārdanenānugato vidureṇa ca dhīmatā yuyutsunā ca kauravyo yuyudhānena cābhibho
13.153.11
mahatā rājabhogyena paribarheṇa saṃvṛtaḥ stūyamāno mahārāja bhīṣmasyāgnīn anuvrajan
13.153.12
niścakrāma purāt tasmād yathā devapatis tathā āsasāda kurukṣetre tataḥ śāṃtanavaṃ nṛpam
13.153.13
upāsyamānaṃ vyāsena pārāśaryeṇa dhīmatā nāradena ca rājarṣe devalenāsitena ca
13.153.14
hataśiṣṭair nṛpaiś cānyair nānādeśasamāgataiḥ rakṣibhiś ca mahātmānaṃ rakṣyamāṇaṃ samantataḥ
13.153.15
śayānaṃ vīraśayane dadarśa nṛpatis tataḥ tato rathād avārohad bhrātṛbhiḥ saha dharmarāṭ
13.153.16
abhivādyātha kaunteyaḥ pitāmaham ariṃdamam dvaipāyanādīn viprāṃś ca taiś ca pratyabhinanditaḥ
13.153.17
ṛtvigbhir brahmakalpaiś ca bhrātṛbhiś ca sahācyutaḥ āsādya śaratalpastham ṛṣibhiḥ parivāritam
13.153.18
abravīd bharataśreṣṭhaṃ dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ bhrātṛbhiḥ saha kauravya śayānaṃ nimnagāsutam
13.153.19
yudhiṣṭhiro 'haṃ nṛpate namas te jāhnavīsuta śṛṇoṣi cen mahābāho brūhi kiṃ karavāṇi te
13.153.20
prāpto 'smi samaye rājann agnīn ādāya te vibho ācāryā brāhmaṇāś caiva ṛtvijo bhrātaraś ca me
13.153.21
putraś ca te mahātejā dhṛtarāṣṭro janeśvaraḥ upasthitaḥ sahāmātyo vāsudevaś ca vīryavān
13.153.22
hataśiṣṭāś ca rājānaḥ sarve ca kurujāṅgalāḥ tān paśya kuruśārdūla samunmīlaya locane
13.153.23
yac ceha kiṃ cit kartavyaṃ tat sarvaṃ prāpitaṃ mayā yathoktaṃ bhavatā kāle sarvam eva ca tat kṛtam
13.153.24
evam uktas tu gāṅgeyaḥ kuntīputreṇa dhīmatā dadarśa bhāratān sarvān sthitān saṃparivārya tam
13.153.25
tataś calavalir bhīṣmaḥ pragṛhya vipulaṃ bhujam oghameghasvano vāgmī kāle vacanam abravīt
13.153.26
diṣṭyā prāpto 'si kaunteya sahāmātyo yudhiṣṭhira parivṛtto hi bhagavān sahasrāṃśur divākaraḥ
13.153.27
aṣṭapañcāśataṃ rātryaḥ śayānasyādya me gatāḥ śareṣu niśitāgreṣu yathā varṣaśataṃ tathā
13.153.28
māgho 'yaṃ samanuprāpto māsaḥ puṇyo yudhiṣṭhira tribhāgaśeṣaḥ pakṣo 'yaṃ śuklo bhavitum arhati
13.153.29
evam uktvā tu gāṅgeyo dharmaputraṃ yudhiṣṭhiram dhṛtarāṣṭram athāmantrya kāle vacanam abravīt
13.153.30
rājan viditadharmo 'si sunirṇītārthasaṃśayaḥ bahuśrutā hi te viprā bahavaḥ paryupāsitāḥ
13.153.31
vedaśāstrāṇi sarvāṇi dharmāṃś ca manujeśvara vedāṃś ca caturaḥ sāṅgān nikhilenāvabudhyase
13.153.32
na śocitavyaṃ kauravya bhavitavyaṃ hi tat tathā śrutaṃ devarahasyaṃ te kṛṣṇadvaipāyanād api
13.153.33
yathā pāṇḍoḥ sutā rājaṃs tathaiva tava dharmataḥ tān pālaya sthito dharme guruśuśrūṣaṇe ratān
13.153.34
dharmarājo hi śuddhātmā nideśe sthāsyate tava ānṛśaṃsyaparaṃ hy enaṃ jānāmi guruvatsalam
13.153.35
tava putrā durātmānaḥ krodhalobhaparāyaṇāḥ īrṣyābhibhūtā durvṛttās tān na śocitum arhasi
13.153.36
vaiśaṃpāyana uvāca etāvad uktvā vacanaṃ dhṛtarāṣṭraṃ manīṣiṇam vāsudevaṃ mahābāhum abhyabhāṣata kauravaḥ
13.153.37
bhagavan devadeveśa surāsuranamaskṛta trivikrama namas te 'stu śaṅkhacakragadādhara
13.153.38
anujānīhi māṃ kṛṣṇa vaikuṇṭha puruṣottama rakṣyāś ca te pāṇḍaveyā bhavān hy eṣāṃ parāyaṇam
13.153.39
uktavān asmi durbuddhiṃ mandaṃ duryodhanaṃ purā yataḥ kṛṣṇas tato dharmo yato dharmas tato jayaḥ
13.153.40
vāsudevena tīrthena putra saṃśāmya pāṇḍavaiḥ saṃdhānasya paraḥ kālas taveti ca punaḥ punaḥ
13.153.41
na ca me tad vaco mūḍhaḥ kṛtavān sa sumandadhīḥ ghātayitveha pṛthivīṃ tataḥ sa nidhanaṃ gataḥ
13.153.42
tvāṃ ca jānāmy ahaṃ vīra purāṇam ṛṣisattamam nareṇa sahitaṃ devaṃ badaryāṃ suciroṣitam
13.153.43
tathā me nāradaḥ prāha vyāsaś ca sumahātapāḥ naranārāyaṇāv etau saṃbhūtau manujeṣv iti
13.153.44
vāsudeva uvāca anujānāmi bhīṣma tvāṃ vasūn āpnuhi pārthiva na te 'sti vṛjinaṃ kiṃ cin mayā dṛṣṭaṃ mahādyute
13.153.45
pitṛbhakto 'si rājarṣe mārkaṇḍeya ivāparaḥ tena mṛtyus tava vaśe sthito bhṛtya ivānataḥ
13.153.46
vaiśaṃpāyana uvāca evam uktas tu gāṅgeyaḥ pāṇḍavān idam abravīt dhṛtarāṣṭramukhāṃś cāpi sarvān sasuhṛdas tathā
13.153.47
prāṇān utsraṣṭum icchāmi tan mānujñātum arhatha satye prayatitavyaṃ vaḥ satyaṃ hi paramaṃ balam
13.153.48
ānṛśaṃsyaparair bhāvyaṃ sadaiva niyatātmabhiḥ brahmaṇyair dharmaśīlaiś ca taponītyaiś ca bhārata
13.153.49
ity uktvā suhṛdaḥ sarvān saṃpariṣvajya caiva ha punar evābravīd dhīmān yudhiṣṭhiram idaṃ vacaḥ
13.153.50
brāhmaṇāś caiva te nityaṃ prājñāś caiva viśeṣataḥ ācāryā ṛtvijaś caiva pūjanīyā narādhipa
13.154.1
vaiśaṃpāyana uvāca evam uktvā kurūn sarvān bhīṣmaḥ śāṃtanavas tadā tūṣṇīṃ babhūva kauravyaḥ sa muhūrtam ariṃdama
13.154.2
dhārayām āsa cātmānaṃ dhāraṇāsu yathākramam tasyordhvam agaman prāṇāḥ saṃniruddhā mahātmanaḥ
13.154.3
idam āścaryam āsīc ca madhye teṣāṃ mahātmanām yad yan muñcati gātrāṇāṃ sa śaṃtanusutas tadā tat tad viśalyaṃ bhavati yogayuktasya tasya vai
13.154.4
kṣaṇena prekṣatāṃ teṣāṃ viśalyaḥ so 'bhavat tadā taṃ dṛṣṭvā vismitāḥ sarve vāsudevapurogamāḥ saha tair munibhiḥ sarvais tadā vyāsādibhir nṛpa
13.154.5
saṃniruddhas tu tenātmā sarveṣv āyataneṣu vai jagāma bhittvā mūrdhānaṃ divam abhyutpapāta ca
13.154.6
maholkeva ca bhīṣmasya mūrdhadeśāj janādhipa niḥsṛtyākāśam āviśya kṣaṇenāntaradhīyata
13.154.7
evaṃ sa nṛpaśārdūla nṛpaḥ śāṃtanavas tadā samayujyata lokaiḥ svair bharatānāṃ kulodvahaḥ
13.154.8
tatas tv ādāya dārūṇi gandhāṃś ca vividhān bahūn citāṃ cakrur mahātmānaḥ pāṇḍavā viduras tathā yuyutsuś cāpi kauravyaḥ prekṣakās tv itare 'bhavan
13.154.9
yudhiṣṭhiras tu gāṅgeyaṃ viduraś ca mahāmatiḥ chādayām āsatur ubhau kṣaumair mālyaiś ca kauravam
13.154.10
dhārayām āsa tasyātha yuyutsuś chatram uttamam cāmaravyajane śubhre bhīmasenārjunāv ubhau uṣṇīṣe paryagṛhṇītāṃ mādrīputrāv ubhau tadā
13.154.11
striyaḥ kauravanāthasya bhīṣmaṃ kurukulodbhavam tālavṛntāny upādāya paryavījan samantataḥ
13.154.12
tato 'sya vidhivac cakruḥ pitṛmedhaṃ mahātmanaḥ yājakā juhuvuś cāgniṃ jaguḥ sāmāni sāmagāḥ
13.154.13
tataś candanakāṣṭhaiś ca tathā kāleyakair api kālāgaruprabhṛtibhir gandhaiś coccāvacais tathā
13.154.14
samavacchādya gāṅgeyaṃ prajvālya ca hutāśanam apasavyam akurvanta dhṛtarāṣṭramukhā nṛpāḥ
13.154.15
saṃskṛtya ca kuruśreṣṭhaṃ gāṅgeyaṃ kurusattamāḥ jagmur bhāgīrathītīram ṛṣijuṣṭaṃ kurūdvahāḥ
13.154.16
anugamyamānā vyāsena nāradenāsitena ca kṛṣṇena bharatastrībhir ye ca paurāḥ samāgatāḥ
13.154.17
udakaṃ cakrire caiva gāṅgeyasya mahātmanaḥ vidhivat kṣatriyaśreṣṭhāḥ sa ca sarvo janas tadā
13.154.18
tato bhāgīrathī devī tanayasyodake kṛte utthāya salilāt tasmād rudatī śokalālasā
13.154.19
paridevayatī tatra kauravān abhyabhāṣata nibodhata yathāvṛttam ucyamānaṃ mayānaghāḥ
13.154.20
rājavṛttena saṃpannaḥ prajñayābhijanena ca satkartā kuruvṛddhānāṃ pitṛbhakto dṛḍhavrataḥ
13.154.21
jāmadagnyena rāmeṇa purā yo na parājitaḥ divyair astrair mahāvīryaḥ sa hato 'dya śikhaṇḍinā
13.154.22
aśmasāramayaṃ nūnaṃ hṛdayaṃ mama pārthivāḥ apaśyantyāḥ priyaṃ putraṃ yatra dīryati me 'dya vai
13.154.23
sametaṃ pārthivaṃ kṣatraṃ kāśipuryāṃ svayaṃvare vijityaikarathenājau kanyās tā yo jahāra ha
13.154.24
yasya nāsti bale tulyaḥ pṛthivyām api kaś cana hataṃ śikhaṇḍinā śrutvā yan na dīryati me manaḥ
13.154.25
jāmadagnyaḥ kurukṣetre yudhi yena mahātmanā pīḍito nātiyatnena nihataḥ sa śikhaṇḍinā
13.154.26
evaṃvidhaṃ bahu tadā vilapantīṃ mahānadīm āśvāsayām āsa tadā sāmnā dāmodaro vibhuḥ
13.154.27
samāśvasihi bhadre tvaṃ mā śucaḥ śubhadarśane gataḥ sa paramāṃ siddhiṃ tava putro na saṃśayaḥ
13.154.28
vasur eṣa mahātejāḥ śāpadoṣeṇa śobhane manuṣyatām anuprāpto nainaṃ śocitum arhasi
13.154.29
sa eṣa kṣatradharmeṇa yudhyamāno raṇājire dhanaṃjayena nihato naiṣa nunnaḥ śikhaṇḍinā
13.154.30
bhīṣmaṃ hi kuruśārdūlam udyateṣuṃ mahāraṇe na śaktaḥ saṃyuge hantuṃ sākṣād api śatakratuḥ
13.154.31
svacchandena sutas tubhyaṃ gataḥ svargaṃ śubhānane na śaktāḥ syur nihantuṃ hi raṇe taṃ sarvadevatāḥ
13.154.32
tasmān mā tvaṃ saricchreṣṭhe śocasva kurunandanam vasūn eṣa gato devi putras te vijvarā bhava
13.154.33
ity uktā sā tu kṛṣṇena vyāsena ca saridvarā tyaktvā śokaṃ mahārāja svaṃ vāry avatatāra ha
13.154.34
satkṛtya te tāṃ saritaṃ tataḥ kṛṣṇamukhā nṛpāḥ anujñātās tayā sarve nyavartanta janādhipāḥ