Parva 12
Ancient Vyāsa Sanskrit12.1.1
vaiśaṃpāyana uvāca kṛtodakās te suhṛdāṃ sarveṣāṃ pāṇḍunandanāḥ viduro dhṛtarāṣṭraś ca sarvāś ca bharatastriyaḥ
12.1.2
tatra te sumahātmāno nyavasan kurunandanāḥ śaucaṃ nivartayiṣyanto māsam ekaṃ bahiḥ purāt
12.1.3
kṛtodakaṃ tu rājānaṃ dharmātmānaṃ yudhiṣṭhiram abhijagmur mahātmānaḥ siddhā brahmarṣisattamāḥ
12.1.4
dvaipāyano nāradaś ca devalaś ca mahān ṛṣiḥ devasthānaś ca kaṇvaś ca teṣāṃ śiṣyāś ca sattamāḥ
12.1.5
anye ca vedavidvāṃsaḥ kṛtaprajñā dvijātayaḥ gṛhasthāḥ snātakāḥ sarve dadṛśuḥ kurusattamam
12.1.6
abhigamya mahātmānaḥ pūjitāś ca yathāvidhi āsaneṣu mahārheṣu viviśus te maharṣayaḥ
12.1.7
pratigṛhya tataḥ pūjāṃ tatkālasadṛśīṃ tadā paryupāsan yathānyāyaṃ parivārya yudhiṣṭhiram
12.1.8
puṇye bhāgīrathītīre śokavyākulacetasam āśvāsayanto rājānaṃ viprāḥ śatasahasraśaḥ
12.1.9
nāradas tv abravīt kāle dharmātmānaṃ yudhiṣṭhiram vicārya munibhiḥ sārdhaṃ tatkālasadṛśaṃ vacaḥ
12.1.10
bhavato bāhuvīryeṇa prasādān mādhavasya ca jiteyam avaniḥ kṛtsnā dharmeṇa ca yudhiṣṭhira
12.1.11
diṣṭyā muktāḥ stha saṃgrāmād asmāl lokabhayaṃkarāt kṣatradharmarataś cāpi kaccin modasi pāṇḍava
12.1.12
kaccic ca nihatāmitraḥ prīṇāsi suhṛdo nṛpa kaccic chriyam imāṃ prāpya na tvāṃ śokaḥ prabādhate
12.1.13
yudhiṣṭhira uvāca vijiteyaṃ mahī kṛtsnā kṛṣṇabāhubalāśrayāt brāhmaṇānāṃ prasādena bhīmārjunabalena ca
12.1.14
idaṃ tu me mahad duḥkhaṃ vartate hṛdi nityadā kṛtvā jñātikṣayam imaṃ mahāntaṃ lobhakāritam
12.1.15
saubhadraṃ draupadeyāṃś ca ghātayitvā priyān sutān jayo 'yam ajayākāro bhagavan pratibhāti me
12.1.16
kiṃ nu vakṣyati vārṣṇeyī vadhūr me madhusūdanam dvārakāvāsinī kṛṣṇam itaḥ pratigataṃ harim
12.1.17
draupadī hataputreyaṃ kṛpaṇā hatabāndhavā asmatpriyahite yuktā bhūyaḥ pīḍayatīva mām
12.1.18
idam anyac ca bhagavan yat tvāṃ vakṣyāmi nārada mantrasaṃvaraṇenāsmi kuntyā duḥkhena yojitaḥ
12.1.19
yo 'sau nāgāyutabalo loke 'pratiratho raṇe siṃhakhelagatir dhīmān ghṛṇī dānto yatavrataḥ
12.1.20
āśrayo dhārtarāṣṭrāṇāṃ mānī tīkṣṇaparākramaḥ amarṣī nityasaṃrambhī kṣeptāsmākaṃ raṇe raṇe
12.1.21
śīghrāstraś citrayodhī ca kṛtī cādbhutavikramaḥ gūḍhotpannaḥ sutaḥ kuntyā bhrātāsmākaṃ ca sodaraḥ
12.1.22
toyakarmaṇi yaṃ kuntī kathayām āsa sūryajam putraṃ sarvaguṇopetam avakīrṇaṃ jale purā
12.1.23
yaṃ sūtaputraṃ loko 'yaṃ rādheyaṃ cāpy amanyata sa jyeṣṭhaputraḥ kuntyā vai bhrātāsmākaṃ ca mātṛjaḥ
12.1.24
ajānatā mayā saṃkhye rājyalubdhena ghātitaḥ tan me dahati gātrāṇi tūlarāśim ivānalaḥ
12.1.25
na hi taṃ veda pārtho 'pi bhrātaraṃ śvetavāhanaḥ nāhaṃ na bhīmo na yamau sa tv asmān veda suvrataḥ
12.1.26
gatā kila pṛthā tasya sakāśam iti naḥ śrutam asmākaṃ śamakāmā vai tvaṃ ca putro mamety atha
12.1.27
pṛthāyā na kṛtaḥ kāmas tena cāpi mahātmanā atipaścād idaṃ mātary avocad iti naḥ śrutam
12.1.28
na hi śakṣyāmy ahaṃ tyaktuṃ nṛpaṃ duryodhanaṃ raṇe anāryaṃ ca nṛśaṃsaṃ ca kṛtaghnaṃ ca hi me bhavet
12.1.29
yudhiṣṭhireṇa saṃdhiṃ ca yadi kuryāṃ mate tava bhīto raṇe śvetavāhād iti māṃ maṃsyate janaḥ
12.1.30
so 'haṃ nirjitya samare vijayaṃ sahakeśavam saṃdhāsye dharmaputreṇa paścād iti ca so 'bravīt
12.1.31
tam avocat kila pṛthā punaḥ pṛthulavakṣasam caturṇām abhayaṃ dehi kāmaṃ yudhyasva phalgunam
12.1.32
so 'bravīn mātaraṃ dhīmān vepamānaḥ kṛtāñjaliḥ prāptān viṣahyāṃś caturo na haniṣyāmi te sutān
12.1.33
pañcaiva hi sutā mātar bhaviṣyanti hi te dhruvam sakarṇā vā hate pārthe sārjunā vā hate mayi
12.1.34
taṃ putragṛddhinī bhūyo mātā putram athābravīt bhrātṝṇāṃ svasti kurvīthā yeṣāṃ svasti cikīrṣasi
12.1.35
tam evam uktvā tu pṛthā visṛjyopayayau gṛhān so 'rjunena hato vīro bhrātā bhrātrā sahodaraḥ
12.1.36
na caiva vivṛto mantraḥ pṛthāyās tasya vā mune atha śūro maheṣvāsaḥ pārthenāsau nipātitaḥ
12.1.37
ahaṃ tv ajñāsiṣaṃ paścāt svasodaryaṃ dvijottama pūrvajaṃ bhrātaraṃ karṇaṃ pṛthāyā vacanāt prabho
12.1.38
tena me dūyate 'tīva hṛdayaṃ bhrātṛghātinaḥ karṇārjunasahāyo 'haṃ jayeyam api vāsavam
12.1.39
sabhāyāṃ kliśyamānasya dhārtarāṣṭrair durātmabhiḥ sahasotpatitaḥ krodhaḥ karṇaṃ dṛṣṭvā praśāmyati
12.1.40
yadā hy asya giro rūkṣāḥ śṛṇomi kaṭukodayāḥ sabhāyāṃ gadato dyūte duryodhanahitaiṣiṇaḥ
12.1.41
tadā naśyati me krodhaḥ pādau tasya nirīkṣya ha kuntyā hi sadṛśau pādau karṇasyeti matir mama
12.1.42
sādṛśyahetum anvicchan pṛthāyās tava caiva ha kāraṇaṃ nādhigacchāmi kathaṃ cid api cintayan
12.1.43
kathaṃ nu tasya saṃgrāme pṛthivī cakram agrasat kathaṃ ca śapto bhrātā me tat tvaṃ vaktum ihārhasi
12.1.44
śrotum icchāmi bhagavaṃs tvattaḥ sarvaṃ yathātatham bhavān hi sarvavid vidvāṃl loke veda kṛtākṛtam
12.2.1
vaiśaṃpāyana uvāca sa evam uktas tu munir nārado vadatāṃ varaḥ kathayām āsa tat sarvaṃ yathā śaptaḥ sa sūtajaḥ
12.2.2
evam etan mahābāho yathā vadasi bhārata na karṇārjunayoḥ kiṃ cid aviṣahyaṃ bhaved raṇe
12.2.3
guhyam etat tu devānāṃ kathayiṣyāmi te nṛpa tan nibodha mahārāja yathā vṛttam idaṃ purā
12.2.4
kṣatraṃ svargaṃ kathaṃ gacchec chastrapūtam iti prabho saṃgharṣajananas tasmāt kanyāgarbho vinirmitaḥ
12.2.5
sa bālas tejasā yuktaḥ sūtaputratvam āgataḥ cakārāṅgirasāṃ śreṣṭhe dhanurvedaṃ gurau tava
12.2.6
sa balaṃ bhīmasenasya phalgunasya ca lāghavam buddhiṃ ca tava rājendra yamayor vinayaṃ tathā
12.2.7
sakhyaṃ ca vāsudevena bālye gāṇḍivadhanvanaḥ prajānām anurāgaṃ ca cintayāno vyadahyata
12.2.8
sa sakhyam agamad bālye rājñā duryodhanena vai yuṣmābhir nityasaṃdviṣṭo daivāc cāpi svabhāvataḥ
12.2.9
vidyādhikam athālakṣya dhanurvede dhanaṃjayam droṇaṃ rahasy upāgamya karṇo vacanam abravīt
12.2.10
brahmāstraṃ vettum icchāmi sarahasyanivartanam arjunena samo yuddhe bhaveyam iti me matiḥ
12.2.11
samaḥ putreṣu ca snehaḥ śiṣyeṣu ca tava dhruvam tvatprasādān na māṃ brūyur akṛtāstraṃ vicakṣaṇāḥ
12.2.12
droṇas tathoktaḥ karṇena sāpekṣaḥ phalgunaṃ prati daurātmyaṃ cāpi karṇasya viditvā tam uvāca ha
12.2.13
brahmāstraṃ brāhmaṇo vidyād yathāvac caritavrataḥ kṣatriyo vā tapasvī yo nānyo vidyāt kathaṃ cana
12.2.14
ity ukto 'ṅgirasāṃ śreṣṭham āmantrya pratipūjya ca jagāma sahasā rāmaṃ mahendraṃ parvataṃ prati
12.2.15
sa tu rāmam upāgamya śirasābhipraṇamya ca brāhmaṇo bhārgavo 'smīti gauraveṇābhyagacchata
12.2.16
rāmas taṃ pratijagrāha pṛṣṭvā gotrādi sarvaśaḥ uṣyatāṃ svāgataṃ ceti prītimāṃś cābhavad bhṛśam
12.2.17
tatra karṇasya vasato mahendre parvatottame gandharvai rākṣasair yakṣair devaiś cāsīt samāgamaḥ
12.2.18
sa tatreṣv astram akarod bhṛguśreṣṭhād yathāvidhi priyaś cābhavad atyarthaṃ devagandharvarakṣasām
12.2.19
sa kadā cit samudrānte vicarann āśramāntike ekaḥ khaḍgadhanuṣpāṇiḥ paricakrāma sūtajaḥ
12.2.20
so 'gnihotraprasaktasya kasya cid brahmavādinaḥ jaghānājñānataḥ pārtha homadhenuṃ yadṛcchayā
12.2.21
tad ajñānakṛtaṃ matvā brāhmaṇāya nyavedayat karṇaḥ prasādayaṃś cainam idam ity abravīd vacaḥ
12.2.22
abuddhipūrvaṃ bhagavan dhenur eṣā hatā tava mayā tatra prasādaṃ me kuruṣveti punaḥ punaḥ
12.2.23
taṃ sa vipro 'bravīt kruddho vācā nirbhartsayann iva durācāra vadhārhas tvaṃ phalaṃ prāpnuhi durmate
12.2.24
yena vispardhase nityaṃ yadarthaṃ ghaṭase 'niśam yudhyatas tena te pāpa bhūmiś cakraṃ grasiṣyati
12.2.25
tataś cakre mahīgraste mūrdhānaṃ te vicetasaḥ pātayiṣyati vikramya śatrur gaccha narādhama
12.2.26
yatheyaṃ gaur hatā mūḍha pramattena tvayā mama pramattasyaivam evānyaḥ śiras te pātayiṣyati
12.2.27
tataḥ prasādayām āsa punas taṃ dvijasattamam gobhir dhanaiś ca ratnaiś ca sa cainaṃ punar abravīt
12.2.28
nedaṃ madvyāhṛtaṃ kuryāt sarvaloko 'pi vai mṛṣā gaccha vā tiṣṭha vā yad vā kāryaṃ te tat samācara
12.2.29
ity ukto brāhmaṇenātha karṇo dainyād adhomukhaḥ rāmam abhyāgamad bhītas tad eva manasā smaran
12.3.1
nārada uvāca karṇasya bāhuvīryeṇa praśrayeṇa damena ca tutoṣa bhṛguśārdūlo guruśuśrūṣayā tathā
12.3.2
tasmai sa vidhivat kṛtsnaṃ brahmāstraṃ sanivartanam provācākhilam avyagraṃ tapasvī sutapasvine
12.3.3
viditāstras tataḥ karṇo ramamāṇo ''śrame bhṛgoḥ cakāra vai dhanurvede yatnam adbhutavikramaḥ
12.3.4
tataḥ kadā cid rāmas tu carann āśramam antikāt karṇena sahito dhīmān upavāsena karśitaḥ
12.3.5
suṣvāpa jāmadagnyo vai visrambhotpannasauhṛdaḥ karṇasyotsaṅga ādhāya śiraḥ klāntamanā guruḥ
12.3.6
atha kṛmiḥ śleṣmamayo māṃsaśoṇitabhojanaḥ dāruṇo dāruṇasparśaḥ karṇasyābhyāśam āgamat
12.3.7
sa tasyorum athāsādya bibheda rudhirāśanaḥ na cainam aśakat kṣeptuṃ hantuṃ vāpi guror bhayāt
12.3.8
saṃdaśyamāno 'pi tathā kṛmiṇā tena bhārata guruprabodhaśaṅkī ca tam upaikṣata sūtajaḥ
12.3.9
karṇas tu vedanāṃ dhairyād asahyāṃ vinigṛhya tām akampann avyathaṃś caiva dhārayām āsa bhārgavam
12.3.10
yadā tu rudhireṇāṅge parispṛṣṭo bhṛgūdvahaḥ tadābudhyata tejasvī saṃtaptaś cedam abravīt
12.3.11
aho 'smy aśucitāṃ prāptaḥ kim idaṃ kriyate tvayā kathayasva bhayaṃ tyaktvā yāthātathyam idaṃ mama
12.3.12
tasya karṇas tadācaṣṭa kṛmiṇā paribhakṣaṇam dadarśa rāmas taṃ cāpi kṛmiṃ sūkarasaṃnibham
12.3.13
aṣṭapādaṃ tīkṣṇadaṃṣṭraṃ sūcībhir iva saṃvṛtam romabhiḥ saṃniruddhāṅgam alarkaṃ nāma nāmataḥ
12.3.14
sa dṛṣṭamātro rāmeṇa kṛmiḥ prāṇān avāsṛjat tasminn evāsṛksaṃklinne tad adbhutam ivābhavat
12.3.15
tato 'ntarikṣe dadṛśe viśvarūpaḥ karālavān rākṣaso lohitagrīvaḥ kṛṣṇāṅgo meghavāhanaḥ
12.3.16
sa rāmaṃ prāñjalir bhūtvā babhāṣe pūrṇamānasaḥ svasti te bhṛguśārdūla gamiṣyāmi yathāgatam
12.3.17
mokṣito narakād asmi bhavatā munisattama bhadraṃ ca te 'stu nandiś ca priyaṃ me bhavatā kṛtam
12.3.18
tam uvāca mahābāhur jāmadagnyaḥ pratāpavān kas tvaṃ kasmāc ca narakaṃ pratipanno bravīhi tat
12.3.19
so 'bravīd aham āsaṃ prāg gṛtso nāma mahāsuraḥ purā devayuge tāta bhṛgos tulyavayā iva
12.3.20
so 'haṃ bhṛgoḥ sudayitāṃ bhāryām apaharaṃ balāt maharṣer abhiśāpena kṛmibhūto 'pataṃ bhuvi
12.3.21
abravīt tu sa māṃ krodhāt tava pūrvapitāmahaḥ mūtraśleṣmāśanaḥ pāpa nirayaṃ pratipatsyase
12.3.22
śāpasyānto bhaved brahmann ity evaṃ tam athābruvam bhavitā bhārgave rāma iti mām abravīd bhṛguḥ
12.3.23
so 'ham etāṃ gatiṃ prāpto yathā nakuśalaṃ tathā tvayā sādho samāgamya vimuktaḥ pāpayonitaḥ
12.3.24
evam uktvā namaskṛtya yayau rāmaṃ mahāsuraḥ rāmaḥ karṇaṃ tu sakrodham idaṃ vacanam abravīt
12.3.25
atiduḥkham idaṃ mūḍha na jātu brāhmaṇaḥ sahet kṣatriyasyaiva te dhairyaṃ kāmayā satyam ucyatām
12.3.26
tam uvāca tataḥ karṇaḥ śāpabhītaḥ prasādayan brahmakṣatrāntare sūtaṃ jātaṃ māṃ viddhi bhārgava
12.3.27
rādheyaḥ karṇa iti māṃ pravadanti janā bhuvi prasādaṃ kuru me brahmann astralubdhasya bhārgava
12.3.28
pitā gurur na saṃdeho vedavidyāpradaḥ prabhuḥ ato bhārgava ity uktaṃ mayā gotraṃ tavāntike
12.3.29
tam uvāca bhṛguśreṣṭhaḥ saroṣaḥ prahasann iva bhūmau nipatitaṃ dīnaṃ vepamānaṃ kṛtāñjalim
12.3.30
yasmān mithyopacarito astralobhād iha tvayā tasmād etad dhi te mūḍha brahmāstraṃ pratibhāsyati
12.3.31
anyatra vadhakālāt te sadṛśena sameyuṣaḥ abrāhmaṇe na hi brahma dhruvaṃ tiṣṭhet kadā cana
12.3.32
gacchedānīṃ na te sthānam anṛtasyeha vidyate na tvayā sadṛśo yuddhe bhavitā kśatriyo bhuvi
12.3.33
evam uktas tu rāmeṇa nyāyenopajagāma saḥ duryodhanam upāgamya kṛtāstro 'smīti cābravīt
12.4.1
nārada uvāca karṇas tu samavāpyaitad astraṃ bhārgavanandanāt duryodhanena sahito mumude bharatarṣabha
12.4.2
tataḥ kadā cid rājānaḥ samājagmuḥ svayaṃvare kaliṅgaviṣaye rājan rājñaś citrāṅgadasya ca
12.4.3
śrīmadrājapuraṃ nāma nagaraṃ tatra bhārata rājānaḥ śataśas tatra kanyārthaṃ samupāgaman
12.4.4
śrutvā duryodhanas tatra sametān sarvapārthivān rathena kāñcanāṅgena karṇena sahito yayau
12.4.5
tataḥ svayaṃvare tasmin saṃpravṛtte mahotsave samāpetur nṛpatayaḥ kanyārthe nṛpasattama
12.4.6
śiśupālo jarāsaṃdho bhīṣmako vakra eva ca kapotaromā nīlaś ca rukmī ca dṛḍhavikramaḥ
12.4.7
sṛgālaś ca mahārāja strīrājyādhipatiś ca yaḥ aśokaḥ śatadhanvā ca bhojo vīraś ca nāmataḥ
12.4.8
ete cānye ca bahavo dakṣiṇāṃ diśam āśritāḥ mlecchācāryāś ca rājānaḥ prācyodīcyāś ca bhārata
12.4.9
kāñcanāṅgadinaḥ sarve baddhajāmbūnadasrajaḥ sarve bhāsvaradehāś ca vyāghrā iva madotkaṭāḥ
12.4.10
tataḥ samupaviṣṭeṣu teṣu rājasu bhārata viveśa raṅgaṃ sā kanyā dhātrīvarṣadharānvitā
12.4.11
tataḥ saṃśrāvyamāṇeṣu rājñāṃ nāmasu bhārata atyakrāmad dhārtarāṣṭraṃ sā kanyā varavarṇinī
12.4.12
duryodhanas tu kauravyo nāmarṣayata laṅghanam pratyaṣedhac ca tāṃ kanyām asatkṛtya narādhipān
12.4.13
sa vīryamadamattatvād bhīṣmadroṇāv upāśritaḥ ratham āropya tāṃ kanyām ājuhāva narādhipān
12.4.14
tam anvayād rathī khaḍgī bhaddhagodhāṅgulitravān karṇaḥ śastrabhṛtāṃ śreṣṭhaḥ pṛṣṭhataḥ puruṣarṣabha
12.4.15
tato vimardaḥ sumahān rājñām āsīd yudhiṣṭhira saṃnahyatāṃ tanutrāṇi rathān yojayatām api
12.4.16
te 'bhyadhāvanta saṃkruddhāḥ karṇaduryodhanāv ubhau śaravarṣāṇi muñcanto meghāḥ parvatayor iva
12.4.17
karṇas teṣām āpatatām ekaikena kṣureṇa ha dhanūṃṣi saśarāvāpāny apātayata bhūtale
12.4.18
tato vidhanuṣaḥ kāṃś cit kāṃś cid udyatakārmukān kāṃś cid udvahato bāṇān rathaśaktigadās tathā
12.4.19
lāghavād ākulīkṛtya karṇaḥ praharatāṃ varaḥ hatasūtāṃś ca bhūyiṣṭhān avajigye narādhipān
12.4.20
te svayaṃ tvarayanto 'śvān yāhi yāhīti vādinaḥ vyapeyus te raṇaṃ hitvā rājāno bhagnamānasāḥ
12.4.21
duryodhanas tu karṇena pālyamāno 'bhyayāt tadā hṛṣṭaḥ kanyām upādāya nagaraṃ nāgasāhvayam
12.5.1
nārada uvāca āviṣkṛtabalaṃ karṇaṃ jñātvā rājā tu māgadhaḥ āhvayad dvairathenājau jarāsaṃdho mahīpatiḥ
12.5.2
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ divyāstraviduṣor dvayoḥ yudhi nānāpraharaṇair anyonyam abhivarṣatoḥ
12.5.3
kṣīṇabāṇau vidhanuṣau bhagnakhaḍgau mahīṃ gatau bāhubhiḥ samasajjetām ubhāv api balānvitau
12.5.4
bāhukaṇṭakayuddhena tasya karṇo 'tha yudhyataḥ bibheda saṃdhiṃ dehasya jarayā śleṣitasya ha
12.5.5
sa vikāraṃ śarīrasya dṛṣṭvā nṛpatir ātmanaḥ prīto 'smīty abravīt karṇaṃ vairam utsṛjya bhārata
12.5.6
prītyā dadau sa karṇāya mālinīṃ nagarīm atha aṅgeṣu naraśārdūla sa rājāsīt sapatnajit
12.5.7
pālayām āsa campāṃ tu karṇaḥ parabalārdanaḥ duryodhanasyānumate tavāpi viditaṃ tathā
12.5.8
evaṃ śastrapratāpena prathitaḥ so 'bhavat kṣitau tvaddhitārthaṃ surendreṇa bhikṣito varmakuṇḍale
12.5.9
sa divye sahaje prādāt kuṇḍale paramārcite sahajaṃ kavacaṃ caiva mohito devamāyayā
12.5.10
vimuktaḥ kuṇḍalābhyāṃ ca sahajena ca varmaṇā nihato vijayenājau vāsudevasya paśyataḥ
12.5.11
brāhmaṇasyābhiśāpena rāmasya ca mahātmanaḥ kuntyāś ca varadānena māyayā ca śatakratoḥ
12.5.12
bhīṣmāvamānāt saṃkhyāyāṃ rathānām ardhakīrtanāt śalyāt tejovadhāc cāpi vāsudevanayena ca
12.5.13
rudrasya devarājasya yamasya varuṇasya ca kuberadroṇayoś caiva kṛpasya ca mahātmanaḥ
12.5.14
astrāṇi divyāny ādāya yudhi gāṇḍīvadhanvanā hato vaikartanaḥ karṇo divākarasamadyutiḥ
12.5.15
evaṃ śaptas tava bhrātā bahubhiś cāpi vañcitaḥ na śocyaḥ sa naravyāghro yuddhe hi nidhanaṃ gataḥ
12.6.1
vaiśaṃpāyana uvāca etāvad uktvā devarṣir virarāma sa nāradaḥ yudhiṣṭhiras tu rājarṣir dadhyau śokapariplutaḥ
12.6.2
taṃ dīnamanasaṃ vīram adhovadanam āturam niḥśvasantaṃ yathā nāgaṃ paryaśrunayanaṃ tathā
12.6.3
kuntī śokaparītāṅgī duḥkhopahatacetanā abravīn madhurābhāṣā kāle vacanam arthavat
12.6.4
yudhiṣṭhira mahābāho nainaṃ śocitum arhasi jahi śokaṃ mahāprājña śṛṇu cedaṃ vaco mama
12.6.5
yatitaḥ sa mayā pūrvaṃ bhrātryaṃ jñāpayituṃ tava bhāskareṇa ca devena pitrā dharmabhṛtāṃ vara
12.6.6
yad vācyaṃ hitakāmena suhṛdā bhūtim icchatā tathā divākareṇoktaḥ svapnānte mama cāgrataḥ
12.6.7
na cainam aśakad bhānur ahaṃ vā snehakāraṇaiḥ purā pratyanunetuṃ vā netuṃ vāpy ekatāṃ tvayā
12.6.8
tataḥ kālaparītaḥ sa vairasyoddhukṣaṇe rataḥ pratīpakārī yuṣmākam iti copekṣito mayā
12.6.9
ity ukto dharmarājas tu mātrā bāṣpākulekṣaṇaḥ uvāca vākyaṃ dharmātmā śokavyākulacetanaḥ
12.6.10
bhavatyā gūḍhamantratvāt pīḍito 'smīty uvāca tām śaśāpa ca mahātejāḥ sarvalokeṣu ca striyaḥ na guhyaṃ dhārayiṣyantīty atiduḥkhasamanvitaḥ
12.6.11
sa rājā putrapautrāṇāṃ saṃbandhisuhṛdāṃ tathā smarann udvignahṛdayo babhūvāsvasthacetanaḥ
12.6.12
tataḥ śokaparītātmā sadhūma iva pāvakaḥ nirvedam akarod dhīmān rājā saṃtāpapīḍitaḥ
12.7.1
vaiśaṃpāyana uvāca yudhiṣṭhiras tu dharmātmā śokavyākulacetanaḥ śuśoca duḥkhasaṃtaptaḥ smṛtvā karṇaṃ mahāratham
12.7.2
āviṣṭo duḥkhaśokābhyāṃ niḥśvasaṃś ca punaḥ punaḥ dṛṣṭvārjunam uvācedaṃ vacanaṃ śokakarśitaḥ
12.7.3
yad bhaikṣam ācariṣyāma vṛṣṇyandhakapure vayam jñātīn niṣpuruṣān kṛtvā nemāṃ prāpsyāma durgatim
12.7.4
amitrā naḥ samṛddhārthā vṛttārthāḥ kuravaḥ kila ātmānam ātmanā hatvā kiṃ dharmaphalam āpnumaḥ
12.7.5
dhig astu kṣātram ācāraṃ dhig astu balam aurasam dhig astv amarṣaṃ yenemām āpadaṃ gamitā vayam
12.7.6
sādhu kṣamā damaḥ śaucam avairodhyam amatsaraḥ ahiṃsā satyavacanaṃ nityāni vanacāriṇām
12.7.7
vayaṃ tu lobhān mohāc ca stambhaṃ mānaṃ ca saṃśritāḥ imām avasthām āpannā rājyaleśabubhukṣayā
12.7.8
trailokyasyāpi rājyena nāsmān kaś cit praharṣayet bāndhavān nihatān dṛṣṭvā pṛthivyām āmiṣaiṣiṇaḥ
12.7.9
te vayaṃ pṛthivīhetor avadhyān pṛthivīsamān saṃparityajya jīvāmo hīnārthā hatabāndhavāḥ
12.7.10
āmiṣe gṛdhyamānānām aśunāṃ naḥ śunām iva āmiṣaṃ caiva no naṣṭam āmiṣasya ca bhojinaḥ
12.7.11
na pṛthivyā sakalayā na suvarṇasya rāśibhiḥ na gavāśvena sarveṇa te tyājyā ya ime hatāḥ
12.7.12
saṃyuktāḥ kāmamanyubhyāṃ krodhāmarṣasamanvitāḥ mṛtyuyānaṃ samāruhya gatā vaivasvatakṣayam
12.7.13
bahu kalyāṇam icchanta īhante pitaraḥ sutān tapasā brahmacaryeṇa vandanena titikṣayā
12.7.14
upavāsais tathejyābhir vratakautukamaṅgalaiḥ labhante mātaro garbhāṃs tān māsān daśa bibhrati
12.7.15
yadi svasti prajāyante jātā jīvanti vā yadi saṃbhāvitā jātabalās te dadyur yadi naḥ sukham iha cāmutra caiveti kṛpaṇāḥ phalahetukāḥ
12.7.16
tāsām ayaṃ samārambho nivṛttaḥ kevalo 'phalaḥ yad āsāṃ nihatāḥ putrā yuvāno mṛṣṭakuṇḍalāḥ
12.7.17
abhuktvā pārthivān bhogān ṛṇāny anavadāya ca pitṛbhyo devatābhyaś ca gatā vaivasvatakṣayam
12.7.18
yadaiṣām aṅga pitarau jātau kāmamayāv iva saṃjātabalarūpeṣu tadaiva nihatā nṛpāḥ
12.7.19
saṃyuktāḥ kāmamanyubhyāṃ krodhaharṣāsamañjasāḥ na te janmaphalaṃ kiṃ cid bhoktāro jātu karhi cit
12.7.20
pāñcālānāṃ kurūṇāṃ ca hatā eva hi ye 'hatāḥ te vayaṃ tv adhamāṃl lokān prapadyema svakarmabhiḥ
12.7.21
vayam evāsya lokasya vināśe kāraṇaṃ smṛtāḥ dhṛtarāṣṭrasya putreṇa nikṛtyā pratyapatsmahi
12.7.22
sadaiva nikṛtiprajño dveṣṭā māyopajīvanaḥ mithyāvṛttaḥ sa satatam asmāsv anapakāriṣu
12.7.23
aṃśakāmā vayaṃ te ca na cāsmābhir na tair jitam na tair bhukteyam avanir na nāryo gītavāditam
12.7.24
nāmātyasamitau kathyaṃ na ca śrutavatāṃ śrutam na ratnāni parārdhyāni na bhūr na draviṇāgamaḥ
12.7.25
ṛddhim asmāsu tāṃ dṛṣṭvā vivarṇo hariṇaḥ kṛśaḥ dhṛtarāṣṭrasya nṛpateḥ saubalena niveditaḥ
12.7.26
taṃ pitā putragṛddhitvād anumene 'naye sthitam anavekṣyaiva pitaraṃ gāṅgeyaṃ viduraṃ tathā asaṃśayaṃ dhṛtarāṣṭro yathaivāhaṃ tathā gataḥ
12.7.27
aniyamyāśuciṃ lubdhaṃ putraṃ kāmavaśānugam patito yaśaso dīptād ghātayitvā sahodarān
12.7.28
imau vṛddhau ca śokāgnau prakṣipya sa suyodhanaḥ asmatpradveṣasaṃyuktaḥ pāpabuddhiḥ sadaiva hi
12.7.29
ko hi bandhuḥ kulīnaḥ saṃs tathā brūyāt suhṛjjane yathāsāv uktavān kṣudro yuyutsur vṛṣṇisaṃnidhau
12.7.30
ātmano hi vayaṃ doṣād vinaṣṭāḥ śāśvatīḥ samāḥ pradahanto diśaḥ sarvās tejasā bhāskarā iva
12.7.31
so 'smākaṃ vairapuruṣo durmantripragrahaṃ gataḥ duryodhanakṛte hy etat kulaṃ no vinipātitam avadhyānāṃ vadhaṃ kṛtvā loke prāptāḥ sma vācyatām
12.7.32
kulasyāsyāntakaraṇaṃ durmatiṃ pāpakāriṇam rājā rāṣṭreśvaraṃ kṛtvā dhṛtarāṣṭro 'dya śocati
12.7.33
hatāḥ śūrāḥ kṛtaṃ pāpaṃ viṣayaḥ svo vināśitaḥ hatvā no vigato manyuḥ śoko māṃ rundhayaty ayam
12.7.34
dhanaṃjaya kṛtaṃ pāpaṃ kalyāṇenopahanyate tyāgavāṃś ca punaḥ pāpaṃ nālaṃ kartum iti śrutiḥ
12.7.35
tyāgavāñ janmamaraṇe nāpnotīti śrutir yadā prāptavartmā kṛtamatir brahma saṃpadyate tadā
12.7.36
sa dhanaṃjaya nirdvaṃdvo munir jñānasamanvitaḥ vanam āmantrya vaḥ sarvān gamiṣyāmi paraṃtapa
12.7.37
na hi kṛtsnatamo dharmaḥ śakyaḥ prāptum iti śrutiḥ parigrahavatā tan me pratyakṣam arisūdana
12.7.38
mayā nisṛṣṭaṃ pāpaṃ hi parigraham abhīpsatā janmakṣayanimittaṃ ca śakyaṃ prāptum iti śrutiḥ
12.7.39
sa parigraham utsṛjya kṛtsnaṃ rājyaṃ tathaiva ca gamiṣyāmi vinirmukto viśoko vijvaras tathā
12.7.40
praśādhi tvam imām urvīṃ kṣemāṃ nihatakaṇṭakām na mamārtho 'sti rājyena na bhogair vā kurūttama
12.7.41
etāvad uktvā vacanaṃ dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ vyupāramat tataḥ pārthaḥ kanīyān pratyabhāṣata
12.8.1
vaiśaṃpāyana uvāca athārjuna uvācedam adhikṣipta ivākṣamī abhinītataraṃ vākyaṃ dṛḍhavādaparākramaḥ
12.8.2
darśayann aindrir ātmānam ugram ugraparākramaḥ smayamāno mahātejāḥ sṛkkiṇī saṃlihan muhuḥ
12.8.3
aho duḥkham aho kṛcchram aho vaiklavyam uttamam yat kṛtvāmānuṣaṃ karma tyajethāḥ śriyam uttamām
12.8.4
śatrūn hatvā mahīṃ labdhvā svadharmeṇopapāditām hatāmitraḥ kathaṃ sarvaṃ tyajethā buddhilāghavāt
12.8.5
klībasya hi kuto rājyaṃ dīrghasūtrasya vā punaḥ kimarthaṃ ca mahīpālān avadhīḥ krodhamūrchitaḥ
12.8.6
yo hy ājijīviṣed bhaikṣyaṃ karmaṇā naiva kena cit samārambhān bubhūṣeta hatasvastir akiṃcanaḥ sarvalokeṣu vikhyāto na putrapaśusaṃhitaḥ
12.8.7
kāpālīṃ nṛpa pāpiṣṭhāṃ vṛttim āsthāya jīvataḥ saṃtyajya rājyam ṛddhaṃ te loko 'yaṃ kiṃ vadiṣyati
12.8.8
sarvārambhān samutsṛjya hatasvastir akiṃcanaḥ kasmād āśaṃsase bhaikṣyaṃ cartuṃ prākṛtavat prabho
12.8.9
asmin rājakule jāto jitvā kṛtsnāṃ vasuṃdharām dharmārthāv akhilau hitvā vanaṃ mauḍhyāt pratiṣṭhase
12.8.10
yadīmāni havīṃṣīha vimathiṣyanty asādhavaḥ bhavatā viprahīṇāni prāptaṃ tvām eva kilbiṣam
12.8.11
ākiṃcanyam anāśāsyam iti vai nahuṣo 'bravīt kṛtyā nṛśaṃsā hy adhane dhig astv adhanatām iha
12.8.12
aśvastanam ṛṣīṇāṃ hi vidyate veda tad bhavān yaṃ tv imaṃ dharmam ity āhur dhanād eṣa pravartate
12.8.13
dharmaṃ saṃharate tasya dhanaṃ harati yasya yaḥ hriyamāṇe dhane rājan vayaṃ kasya kṣamemahi
12.8.14
abhiśastavat prapaśyanti daridraṃ pārśvataḥ sthitam dāridryaṃ pātakaṃ loke kas tac chaṃsitum arhati
12.8.15
patitaḥ śocyate rājan nirdhanaś cāpi śocyate viśeṣaṃ nādhigacchāmi patitasyādhanasya ca
12.8.16
arthebhyo hi vivṛddhebhyaḥ saṃbhṛtebhyas tatas tataḥ kriyāḥ sarvāḥ pravartante parvatebhya ivāpagāḥ
12.8.17
ardhād dharmaś ca kāmaś ca svargaś caiva narādhipa prāṇayātrā hi lokasya vinārthaṃ na prasidhyati
12.8.18
arthena hi vihīnasya puruṣasyālpamedhasaḥ vyucchidyante kriyāḥ sarvā grīṣme kusarito yathā
12.8.19
yasyārthās tasya mitrāṇi yasyārthās tasya bāndhavāḥ yasyārthāḥ sa pumāṃl loke yasyārthāḥ sa ca paṇḍitaḥ
12.8.20
adhanenārthakāmena nārthaḥ śakyo vivitsatā arthair arthā nibadhyante gajair iva mahāgajāḥ
12.8.21
dharmaḥ kāmaś ca svargaś ca harṣaḥ krodhaḥ śrutaṃ damaḥ arthād etāni sarvāṇi pravartante narādhipa
12.8.22
dhanāt kulaṃ prabhavati dhanād dharmaḥ pravartate nādhanasyāsty ayaṃ loko na paraḥ puruṣottama
12.8.23
nādhano dharmakṛtyāni yathāvad anutiṣṭhati dhanād dhi dharmaḥ sravati śailād girinadī yathā
12.8.24
yaḥ kṛśāśvaḥ kṛśagavaḥ kṛśabhṛtyaḥ kṛśātithiḥ sa vai rājan kṛśo nāma na śarīrakṛśaḥ kṛśaḥ
12.8.25
avekṣasva yathānyāyaṃ paśya devāsuraṃ yathā rājan kim anyaj jñātīnāṃ vadhād ṛdhyanti devatāḥ
12.8.26
na ced dhartavyam anyasya kathaṃ tad dharmam ārabhet etāvān eva vedeṣu niścayaḥ kavibhiḥ kṛtaḥ
12.8.27
adhyetavyā trayī vidyā bhavitavyaṃ vipaścitā sarvathā dhanam āhāryaṃ yaṣṭavyaṃ cāpi yatnataḥ
12.8.28
drohād devair avāptāni divi sthānāni sarvaśaḥ iti devā vyavasitā vedavādāś ca śāśvatāḥ
12.8.29
adhīyante tapasyanti yajante yājayanti ca kṛtsnaṃ tad eva ca śreyo yad apy ādadate 'nyataḥ
12.8.30
na paśyāmo 'napahṛtaṃ dhanaṃ kiṃ cit kva cid vayam evam eva hi rājāno jayanti pṛthivīm imām
12.8.31
jitvā mamatvaṃ bruvate putrā iva pitur dhane rājarṣayo jitasvargā dharmo hy eṣāṃ nigadyate
12.8.32
yathaiva pūrṇād udadheḥ syandanty āpo diśo daśa evaṃ rājakulād vittaṃ pṛthivīṃ pratitiṣṭhati
12.8.33
āsīd iyaṃ dilīpasya nṛgasya nahuṣasya ca ambarīṣasya māndhātuḥ pṛthivī sā tvayi sthitā
12.8.34
sa tvāṃ dravyamayo yajñaḥ saṃprāptaḥ sarvadakṣiṇaḥ taṃ cen na yajase rājan prāptas tvaṃ devakilbiṣam
12.8.35
yeṣāṃ rājāśvamedhena yajate dakṣiṇāvatā upetya tasyāvabhṛthaṃ pūtāḥ sarve bhavanti te
12.8.36
viśvarūpo mahādevaḥ sarvamedhe mahāmakhe juhāva sarvabhūtāni tathaivātmānam ātmanā
12.8.37
śāśvato 'yaṃ bhūtipatho nāsyāntam anuśuśruma mahān dāśarathaḥ panthā mā rājan kāpathaṃ gamaḥ
12.9.1
yudhiṣṭhira uvāca muhūrtaṃ tāvad ekāgro manaḥśrotre 'ntarātmani dhārayitvāpi te śrutvā rocatāṃ vacanaṃ mama
12.9.2
sārthagamyam ahaṃ mārgaṃ na jātu tvatkṛte punaḥ gaccheyaṃ tad gamiṣyāmi hitvā grāmyasukhāny uta
12.9.3
kṣemyaś caikākinā gamyaḥ panthāḥ ko 'stīti pṛccha mām atha vā necchasi praṣṭum apṛcchann api me śṛṇu
12.9.4
hitvā grāmyasukhācāraṃ tapyamāno mahat tapaḥ araṇye phalamūlāśī cariṣyāmi mṛgaiḥ saha
12.9.5
juhvāno 'gniṃ yathākālam ubhau kālāv upaspṛśan kṛśaḥ parimitāhāraś carmacīrajaṭādharaḥ
12.9.6
śītavātātapasahaḥ kṣutpipāsāśramakṣamaḥ tapasā vidhidṛṣṭena śarīram upaśoṣayan
12.9.7
manaḥkarṇasukhā nityaṃ śṛṇvann uccāvacā giraḥ muditānām araṇyeṣu vasatāṃ mṛgapakṣiṇām
12.9.8
ājighran peśalān gandhān phullānāṃ vṛkṣavīrudhām nānārūpān vane paśyan ramaṇīyān vanaukasaḥ
12.9.9
vānaprasthajanasyāpi darśanaṃ kulavāsinaḥ nāpriyāṇy ācariṣyāmi kiṃ punar grāmavāsinām
12.9.10
ekāntaśīlī vimṛśan pakvāpakvena vartayan pitṝn devāṃś ca vanyena vāgbhir adbhiś ca tarpayan
12.9.11
evam āraṇyaśāstrāṇām ugram ugrataraṃ vidhim sevamānaḥ pratīkṣiṣye dehasyāsya samāpanam
12.9.12
atha vaiko 'ham ekāham ekaikasmin vanaspatau caran bhaikṣyaṃ munir muṇḍaḥ kṣapayiṣye kalevaram
12.9.13
pāṃsubhiḥ samavacchannaḥ śūnyāgārapratiśrayaḥ vṛkṣamūlaniketo vā tyaktasarvapriyāpriyaḥ
12.9.14
na śocan na prahṛṣyaṃś ca tulyanindātmasaṃstutiḥ nirāśīr nirmamo bhūtvā nirdvaṃdvo niṣparigrahaḥ
12.9.15
ātmārāmaḥ prasannātmā jaḍāndhabadhirākṛtiḥ akurvāṇaḥ paraiḥ kāṃ cit saṃvidaṃ jātu kena cit
12.9.16
jaṅgamājaṅgamān sarvān navihiṃsaṃś caturvidhān prajāḥ sarvāḥ svadharmasthāḥ samaḥ prāṇabhṛtaḥ prati
12.9.17
na cāpy avahasan kaṃ cin na kurvan bhrukuṭīṃ kva cit prasannavadano nityaṃ sarvendriyasusaṃyataḥ
12.9.18
apṛcchan kasya cin mārgaṃ vrajan yenaiva kena cit na deśaṃ na diśaṃ kāṃ cid gantum icchan viśeṣataḥ
12.9.19
gamane nirapekṣaś ca paścād anavalokayan ṛjuḥ praṇihito gacchaṃs trasasthāvaravarjakaḥ
12.9.20
svabhāvas tu prayāty agre prabhavanty aśanāny api dvaṃdvāni ca viruddhāni tāni sarvāṇy acintayan
12.9.21
alpaṃ vāsvādu vā bhojyaṃ pūrvālābhena jātu cit anyeṣv api caraṃl lābham alābhe sapta pūrayan
12.9.22
vidhūme nyastamusale vyaṅgāre bhuktavaj jane atītapātrasaṃcāre kāle vigatabhikṣuke
12.9.23
ekakālaṃ caran bhaikṣyaṃ gṛhe dve caiva pañca ca spṛhāpāśān vimucyāhaṃ cariṣyāmi mahīm imām
12.9.24
na jijīviṣuvat kiṃ cin na mumūrṣuvad ācaran jīvitaṃ maraṇaṃ caiva nābhinandan na ca dviṣan
12.9.25
vāsyaikaṃ takṣato bāhuṃ candanenaikam ukṣataḥ nākalyāṇaṃ na kalyāṇaṃ cintayann ubhayos tayoḥ
12.9.26
yāḥ kāś cij jīvatā śakyāḥ kartum abhyudayakriyāḥ sarvās tāḥ samabhityajya nimeṣādivyavasthitaḥ
12.9.27
teṣu nityam asaktaś ca tyaktasarvendriyakriyaḥ suparityaktasaṃkalpaḥ sunirṇiktātmakalmaṣaḥ
12.9.28
vimuktaḥ sarvasaṅgebhyo vyatītaḥ sarvavāgurāḥ na vaśe kasya cit tiṣṭhan sadharmā mātariśvanaḥ
12.9.29
vītarāgaś carann evaṃ tuṣṭiṃ prāpsyāmi śāśvatīm tṛṣṇayā hi mahat pāpaṃ ajñānād asmi kāritaḥ
12.9.30
kuśalākuśalāny eke kṛtvā karmāṇi mānavāḥ kāryakāraṇasaṃśliṣṭaṃ svajanaṃ nāma bibhrati
12.9.31
āyuṣo 'nte prahāyedaṃ kṣīṇaprāyaṃ kalevaram pratigṛhṇāti tat pāpaṃ kartuḥ karmaphalaṃ hi tat
12.9.32
evaṃ saṃsāracakre 'smin vyāviddhe rathacakravat sameti bhūtagrāmo 'yaṃ bhūtagrāmeṇa kāryavān
12.9.33
janmamṛtyujarāvyādhivedanābhir upadrutam asāram imam asvantaṃ saṃsāraṃ tyajataḥ sukham
12.9.34
divaḥ patatsu deveṣu sthānebhyaś ca maharṣiṣu ko hi nāma bhavenārthī bhavet kāraṇatattvavit
12.9.35
kṛtvā hi vividhaṃ karma tat tad vividhalakṣaṇam pārthivair nṛpatiḥ svalpaiḥ kāraṇair eva badhyate
12.9.36
tasmāt prajñāmṛtam idaṃ cirān māṃ pratyupasthitam tat prāpya prārthaye sthānam avyayaṃ śāśvataṃ dhruvam
12.9.37
etayā satataṃ vṛttyā carann evaṃprakārayā dehaṃ saṃsthāpayiṣyāmi nirbhayaṃ mārgam āsthitaḥ
12.10.1
bhīma uvāca śrotriyasyeva te rājan mandakasyāvipaścitaḥ anuvākahatābuddhir naiṣā tattvārthadarśinī
12.10.2
ālasye kṛtacittasya rājadharmānasūyataḥ vināśe dhārtarāṣṭrāṇāṃ kiṃ phalaṃ bharatarṣabha
12.10.3
kṣamānukampā kāruṇyam ānṛśaṃsyaṃ na vidyate kṣātram ācarato mārgam api bandhos tvadantare
12.10.4
yadīmāṃ bhavato buddhiṃ vidyāma vayam īdṛśīm śastraṃ naiva grahīṣyāmo na vadhiṣyāma kaṃ cana
12.10.5
bhaikṣyam evācariṣyāma śarīrasyā vimokṣaṇāt na cedaṃ dāruṇaṃ yuddham abhaviṣyan mahīkṣitām
12.10.6
prāṇasyānnam idaṃ sarvam iti vai kavayo viduḥ sthāvaraṃ jaṅgamaṃ caiva sarvaṃ prāṇasya bhojanam
12.10.7
ādadānasya ced rājyaṃ ye ke cit paripanthinaḥ hantavyās ta iti prājñāḥ kṣatradharmavido viduḥ
12.10.8
te sadoṣā hatāsmābhī rājyasya paripanthinaḥ tān hatvā bhuṅkṣva dharmeṇa yudhiṣṭhira mahīm imām
12.10.9
yathā hi puruṣaḥ khātvā kūpam aprāpya codakam paṅkadigdho nivarteta karmedaṃ nas tathopamam
12.10.10
yathāruhya mahāvṛkṣam apahṛtya tato madhu aprāśya nidhanaṃ gacchet karmedaṃ nas tathopamam
12.10.11
yathā mahāntam adhvānam āśayā puruṣaḥ patan sa nirāśo nivarteta karmedaṃ nas tathopamam
12.10.12
yathā śatrūn ghātayitvā puruṣaḥ kurusattama ātmānaṃ ghātayet paścāt karmedaṃ nas tathāvidham
12.10.13
yathānnaṃ kṣudhito labdhvā na bhuñjīta yadṛcchayā kāmī ca kāminīṃ labdhvā karmedaṃ nas tathāvidham
12.10.14
vayam evātra garhyā hi ye vayaṃ mandacetasaḥ tvāṃ rājann anugacchāmo jyeṣṭho 'yam iti bhārata
12.10.15
vayaṃ hi bāhubalinaḥ kṛtavidyā manasvinaḥ klībasya vākye tiṣṭhāmo yathaivāśaktayas tathā
12.10.16
agatīn kāgatīn asmān naṣṭārthān arthasiddhaye kathaṃ vai nānupaśyeyur janāḥ paśyanti yādṛśam
12.10.17
āpatkāle hi saṃnyāsaḥ kartavya iti śiṣyate jarayābhiparītena śatrubhir vyaṃsitena ca
12.10.18
tasmād iha kṛtaprajñās tyāgaṃ na paricakṣate dharmavyatikramaṃ cedaṃ manyante sūkṣmadarśinaḥ
12.10.19
kathaṃ tasmāt samutpannas tanniṣṭhas tad upāśrayaḥ tad eva nindann āsīta śraddhā vānyatra gṛhyate
12.10.20
śriyā vihīnair adhanair nāstikaiḥ saṃpravartitam vedavādasya vijñānaṃ satyābhāsam ivānṛtam
12.10.21
śakyaṃ tu mauṇḍyam āsthāya bibhratātmānam ātmanā dharmacchadma samāsthāya āsituṃ na tu jīvitum
12.10.22
śakyaṃ punar araṇyeṣu sukham ekena jīvitum abibhratā putrapautrān devarṣīn atithīn pitṝn
12.10.23
neme mṛgāḥ svargajito na varāhā na pakṣiṇaḥ athaitena prakāreṇa puṇyam āhur na tāñ janāḥ
12.10.24
yadi saṃnyāsataḥ siddhiṃ rājan kaś cid avāpnuyāt parvatāś ca drumāś caiva kṣipraṃ siddhim avāpnuyuḥ
12.10.25
ete hi nityasaṃnyāsā dṛśyante nirupadravāḥ aparigrahavantaś ca satataṃ cātmacāriṇaḥ
12.10.26
atha ced ātmabhāgyeṣu nānyeṣāṃ siddhim aśnute tasmāt karmaiva kartavyaṃ nāsti siddhir akarmaṇaḥ
12.10.27
audakāḥ sṛṣṭayaś caiva jantavaḥ siddhim āpnuyuḥ yeṣām ātmaiva bhartavyo nānyaḥ kaś cana vidyate
12.10.28
avekṣasva yathā svaiḥ svaiḥ karmabhir vyāpṛtaṃ jagat tasmāt karmaiva kartavyaṃ nāsti siddhir akarmaṇaḥ
12.11.1
arjuna uvāca atraivodāharantīmam itihāsaṃ purātanam tāpasaiḥ saha saṃvādaṃ śakrasya bharatarṣabha
12.11.2
ke cid gṛhān parityajya vanam abhyagaman dvijāḥ ajātaśmaśravo mandāḥ kule jātāḥ pravavrajuḥ
12.11.3
dharmo 'yam iti manvānā brahmacarye vyavasthitāḥ tyaktvā gṛhān pitṝṃś caiva tān indro 'nvakṛpāyata
12.11.4
tān ābabhāṣe bhagavān pakṣī bhūtvā hiraṇmayaḥ suduṣkaraṃ manuṣyaiś ca yat kṛtaṃ vighasāśibhiḥ
12.11.5
puṇyaṃ ca bata karmaiṣāṃ praśastaṃ caiva jīvitam saṃsiddhās te gatiṃ mukhyāṃ prāptā dharmaparāyaṇāḥ
12.11.6
ṛṣaya ūcuḥ aho batāyaṃ śakunir vighasāśān praśaṃsati asmān nūnam ayaṃ śāsti vayaṃ ca vighasāśinaḥ
12.11.7
śakunir uvāca nāhaṃ yuṣmān praśaṃsāmi paṅkadigdhān rajasvalān ucchiṣṭabhojino mandān anye vai vighasāśinaḥ
12.11.8
ṛṣaya ūcuḥ idaṃ śreyaḥ param iti vayam evābhyupāsmahe śakune brūhi yac chreyo bhṛśaṃ vai śraddadhāma te
12.11.9
śakunir uvāca yadi māṃ nābhiśaṅkadhvaṃ vibhajyātmānam ātmanā tato 'haṃ vaḥ pravakṣyāmi yāthātathyaṃ hitaṃ vacaḥ
12.11.10
ṛṣaya ūcuḥ śṛṇumas te vacas tāta panthāno viditās tava niyoge caiva dharmātman sthātum icchāma śādhi naḥ
12.11.11
śakunir uvāca catuṣpadāṃ gauḥ pravarā lohānāṃ kāñcanaṃ varam śabdānāṃ pravaro mantro brāhmaṇo dvipadāṃ varaḥ
12.11.12
mantro 'yaṃ jātakarmādi brāhmaṇasya vidhīyate jīvato yo yathākālaṃ śmaśānanidhanād iti
12.11.13
karmāṇi vaidikāny asya svargyaḥ panthās tv anuttamaḥ atha sarvāṇi karmāṇi mantrasiddhāni cakṣate
12.11.14
āmnāyadṛḍhavādīni tathā siddhir iheṣyate māsārdhamāsā ṛtava ādityaśaśitārakam
12.11.15
īhante sarvabhūtāni tad ṛtaṃ karmasaṅginām siddhikṣetram idaṃ puṇyam ayam evāśramo mahān
12.11.16
atha ye karma nindanto manuṣyāḥ kāpathaṃ gatāḥ mūḍhānām arthahīnānāṃ teṣām enas tu vidyate
12.11.17
devavaṃśān pitṛvaṃśān brahmavaṃśāṃś ca śāśvatān saṃtyajya mūḍhā vartante tato yānty aśrutīpatham
12.11.18
etad vo 'stu tapo yuktaṃ dadānīty ṛṣicoditam tasmāt tad adhyavasatas tapasvi tapa ucyate
12.11.19
devavaṃśān pitṛvaṃśān brahmavaṃśāṃś ca śāśvatān saṃvibhajya guroś caryāṃ tad vai duṣkaram ucyate
12.11.20
devā vai duṣkaraṃ kṛtvā vibhūtiṃ paramāṃ gatāḥ tasmād gārhasthyam udvoḍhuṃ duṣkaraṃ prabravīmi vaḥ
12.11.21
tapaḥ śreṣṭhaṃ prajānāṃ hi mūlam etan na saṃśayaḥ kuṭumbavidhinānena yasmin sarvaṃ pratiṣṭhitam
12.11.22
etad vidus tapo viprā dvaṃdvātītā vimatsarāḥ tasmād vanaṃ madhyamaṃ ca lokeṣu tapa ucyate
12.11.23
durādharṣaṃ padaṃ caiva gacchanti vighasāśinaḥ sāyaṃprātar vibhajyānnaṃ svakuṭumbe yathāvidhi
12.11.24
dattvātithibhyo devebhyaḥ pitṛbhyaḥ svajanasya ca avaśiṣṭāni ye 'śnanti tān āhur vighasāśinaḥ
12.11.25
tasmāt svadharmam āsthāya suvratāḥ satyavādinaḥ lokasya guravo bhūtvā te bhavanty anupaskṛtāḥ
12.11.26
tridivaṃ prāpya śakrasya svargaloke vimatsarāḥ vasanti śāśvatīr varṣā janā duṣkarakāriṇaḥ
12.11.27
tatas te tad vacaḥ śrutvā tasya dharmārthasaṃhitam utsṛjya nāstikagatiṃ gārhasthyaṃ dharmam āśritāḥ
12.11.28
tasmāt tvam api durdharṣa dhairyam ālambya śāśvatam praśādhi pṛthivīṃ kṛtsnāṃ hatāmitrāṃ narottama
12.12.1
vaiśaṃpāyana uvāca arjunasya vacaḥ śrutvā nakulo vākyam abravīt rājānam abhisaṃprekṣya sarvadharmabhṛtāṃ varam
12.12.2
anurudhya mahāprājño bhrātuś cittam ariṃdamaḥ vyūḍhorasko mahābāhus tāmrāsyo mitabhāṣitā
12.12.3
viśākhayūpe devānāṃ sarveṣām agnayaś citāḥ tasmād viddhi mahārāja devān karmapathi sthitān
12.12.4
anāstikān āstikānāṃ prāṇadāḥ pitaraś ca ye te 'pi karmaiva kurvanti vidhiṃ paśyasva pārthiva vedavādāpaviddhāṃs tu tān viddhi bhṛśanāstikān
12.12.5
na hi vedoktam utsṛjya vipraḥ sarveṣu karmasu devayānena nākasya pṛṣṭham āpnoti bhārata
12.12.6
atyāśramān ayaṃ sarvān ity āhur vedaniścayāḥ brāhmaṇāḥ śrutisaṃpannās tān nibodha janādhipa
12.12.7
vittāni dharmalabdhāni kratumukhyeṣv avāsṛjan kṛtātmasu mahārāja sa vai tyāgī smṛto naraḥ
12.12.8
anavekṣya sukhādānaṃ tathaivordhvaṃ pratiṣṭhitaḥ ātmatyāgī mahārāja sa tyāgī tāmasaḥ prabho
12.12.9
aniketaḥ paripatan vṛkṣamūlāśrayo muniḥ apācakaḥ sadā yogī sa tyāgī pārtha bhikṣukaḥ
12.12.10
krodhaharṣāv anādṛtya paiśunyaṃ ca viśāṃ pate vipro vedān adhīte yaḥ sa tyāgī gurupūjakaḥ
12.12.11
āśramāṃs tulayā sarvān dhṛtān āhur manīṣiṇaḥ ekatas te trayo rājan gṛhasthāśrama ekataḥ
12.12.12
samīkṣate tu yo 'rthaṃ vai kāmaṃ svargaṃ ca bhārata ayaṃ panthā maharṣīṇām iyaṃ lokavidāṃ gatiḥ
12.12.13
iti yaḥ kurute bhāvaṃ sa tyāgī bharatarṣabha na yaḥ parityajya gṛhān vanam eti vimūḍhavat
12.12.14
yadā kāmān samīkṣeta dharmavaitaṃsiko 'nṛjuḥ athainaṃ mṛtyupāśena kaṇṭhe badhnāti mṛtyurāṭ
12.12.15
abhimānakṛtaṃ karma naitat phalavad ucyate tyāgayuktaṃ mahārāja sarvam eva mahāphalam
12.12.16
śamo damas tapo dānaṃ satyaṃ śaucam athārjavam yajño dhṛtiś ca dharmaś ca nityam ārṣo vidhiḥ smṛtaḥ
12.12.17
pitṛdevātithikṛte samārambho 'tra śasyate atraiva hi mahārāja trivargaḥ kevalaṃ phalam
12.12.18
etasmin vartamānasya vidhau vipraniṣevite tyāginaḥ prasṛtasyeha nocchittir vidyate kva cit
12.12.19
asṛjad dhi prajā rājan prajāpatir akalmaṣaḥ māṃ yakṣyantīti śāntātmā yajñair vividhadakṣiṇaiḥ
12.12.20
vīrudhaś caiva vṛkṣāṃś ca yajñārthaṃ ca tathauṣadhīḥ paśūṃś caiva tathā medhyān yajñārthāni havīṃṣi ca
12.12.21
gṛhasthāśramiṇas tac ca yajñakarma virodhakam tasmād gārhasthyam eveha duṣkaraṃ durlabhaṃ tathā
12.12.22
tat saṃprāpya gṛhasthā ye paśudhānyasamanvitāḥ na yajante mahārāja śāśvataṃ teṣu kilbiṣam
12.12.23
svādhyāyayajñā ṛṣayo jñānayajñās tathāpare athāpare mahāyajñān manasaiva vitanvate
12.12.24
evaṃ dānasamādhānaṃ mārgam ātiṣṭhato nṛpa dvijāter brahmabhūtasya spṛhayanti divaukasaḥ
12.12.25
sa ratnāni vicitrāṇi saṃbhṛtāni tatas tataḥ makheṣv anabhisaṃtyajya nāstikyam abhijalpasi kuṭumbam āsthite tyāgaṃ na paśyāmi narādhipa
12.12.26
rājasūyāśvamedheṣu sarvamedheṣu vā punaḥ ya cānye kratavas tāta brāhmaṇair abhipūjitāḥ tair yajasva mahārāja śakro devapatir yathā
12.12.27
rājñaḥ pramādadoṣeṇa dasyubhiḥ parimuṣyatām aśaraṇyaḥ prajānāṃ yaḥ sa rājā kalir ucyate
12.12.28
aśvān gāś caiva dāsīś ca kareṇūś ca svalaṃkṛtāḥ grāmāñ janapadāṃś caiva kṣetrāṇi ca gṛhāṇi ca
12.12.29
apradāya dvijātibhyo mātsaryāviṣṭacetasaḥ vayaṃ te rājakalayo bhaviṣyāmo viśāṃ pate
12.12.30
adātāro 'śaraṇyāś ca rājakilbiṣabhāginaḥ duḥkhānām eva bhoktāro na sukhānāṃ kadā cana
12.12.31
aniṣṭvā ca mahāyajñair akṛtvā ca pitṛsvadhām tīrtheṣv anabhisaṃtyajya pravrajiṣyasi ced atha
12.12.32
chinnābhram iva gantāsi vilayaṃ māruteritam lokayor ubhayor bhraṣṭo hy antarāle vyavasthitaḥ
12.12.33
antar bahiś ca yat kiṃ cin manovyāsaṅgakārakam parityajya bhavet tyāgī na yo hitvā pratiṣṭhate
12.12.34
etasmin vartamānasya vidhau vipraniṣevite brāhmaṇasya mahārāja nocchittir vidyate kva cit
12.12.35
nihatya śatrūṃs tarasā samṛddhān; śakro yathā daityabalāni saṃkhye kaḥ pārtha śocen nirataḥ svadharme; pūrvaiḥ smṛte pārthiva śiṣṭajuṣṭe
12.12.36
kṣātreṇa dharmeṇa parākrameṇa; jitvā mahīṃ mantravidbhyaḥ pradāya nākasya pṛṣṭhe 'si narendra gantā; na śocitavyaṃ bhavatādya pārtha
12.13.1
sahadeva uvāca na bāhyaṃ dravyam utsṛjya siddhir bhavati bhārata śārīraṃ dravyam utsṛjya siddhir bhavati vā na vā
12.13.2
bāhyadravyavimuktasya śārīreṣu ca gṛdhyataḥ yo dharmo yat sukhaṃ vā syād dviṣatāṃ tat tathāstu naḥ
12.13.3
śārīraṃ dravyam utsṛjya pṛthivīm anuśāsataḥ yo dharmo yat sukhaṃ vā syāt suhṛdāṃ tat tathāstu naḥ
12.13.4
dvyakṣaras tu bhaven mṛtyus tryakṣaraṃ brahma śāśvatam mameti ca bhaven mṛtyur na mameti ca śāśvatam
12.13.5
brahmamṛtyū ca tau rājann ātmany eva samāśritau adṛśyamānau bhūtāni yodhayetām asaṃśayam
12.13.6
avināśo 'sya sattvasya niyato yadi bhārata bhittvā śarīraṃ bhūtānāṃ na hiṃsā pratipatsyate
12.13.7
athāpi ca sahotpattiḥ sattvasya pralayas tathā naṣṭe śarīre naṣṭaṃ syād vṛthā ca syāt kriyāpathaḥ
12.13.8
tasmād ekāntam utsṛjya pūrvaiḥ pūrvataraiś ca yaḥ panthā niṣevitaḥ sadbhiḥ sa niṣevyo vijānatā
12.13.9
labdhvāpi pṛthivīṃ kṛtsnāṃ sahasthāvarajaṅgamām na bhuṅkte yo nṛpaḥ samyaṅ niṣphalaṃ tasya jīvitam
12.13.10
atha vā vasato rājan vane vanyena jīvataḥ dravyeṣu yasya mamatā mṛtyor āsye sa vartate
12.13.11
bāhyābhyantarabhūtānāṃ svabhāvaṃ paśya bhārata ye tu paśyanti tadbhāvaṃ mucyante mahato bhayāt
12.13.12
bhavān pitā bhavān mātā bhavān bhrātā bhavān guruḥ duḥkhapralāpān ārtasya tasmān me kṣantum arhasi
12.13.13
tathyaṃ vā yadi vātathyaṃ yan mayaitat prabhāṣitam tad viddhi pṛthivīpāla bhaktyā bharatasattama
12.14.1
vaiśaṃpāyana uvāca avyāharati kaunteye dharmarāje yudhiṣṭhire bhrātṝṇāṃ bruvatāṃ tāṃs tān vividhān vedaniścayān
12.14.2
mahābhijanasaṃpannā śrīmaty āyatalocanā abhyabhāṣata rājendraṃ draupadī yoṣitāṃ varā
12.14.3
āsīnam ṛṣabhaṃ rājñāṃ bhrātṛbhiḥ parivāritam siṃhaśārdūlasadṛśair vāraṇair iva yūthapam
12.14.4
abhimānavatī nityaṃ viśeṣeṇa yudhiṣṭhire lālitā satataṃ rājñā dharmajñā dharmadarśinī
12.14.5
āmantrya vipulaśroṇī sāmnā paramavalgunā bhartāram abhisaṃprekṣya tato vacanam abravīt
12.14.6
ime te bhrātaraḥ pārtha śuṣyanta stokakā iva vāvāśyamānās tiṣṭhanti na cainān abhinandase
12.14.7
nandayaitān mahārāja mattān iva mahādvipān upapannena vākyena satataṃ duḥkhabhāginaḥ
12.14.8
kathaṃ dvaitavane rājan pūrvam uktvā tathā vacaḥ bhrātṝn etān sma sahitāñ śītavātātapārditān
12.14.9
vayaṃ duryodhanaṃ hatvā mṛdhe bhokṣyāma medinīm saṃpūrṇāṃ sarvakāmānām āhave vijayaiṣiṇaḥ
12.14.10
virathāṃś ca rathān kṛtvā nihatya ca mahāgajān saṃstīrya ca rathair bhūmiṃ sasādibhir ariṃdamāḥ
12.14.11
yajatāṃ vividhair yajñaiḥ samṛddhair āptadakṣiṇaiḥ vanavāsakṛtaṃ duḥkhaṃ bhaviṣyati sukhāya naḥ
12.14.12
ity etān evam uktvā tvaṃ svayaṃ dharmabhṛtāṃ vara katham adya punar vīra vinihaṃsi manāṃsy uta
12.14.13
na klībo vasudhāṃ bhuṅkte na klībo dhanam aśnute na klībasya gṛhe putrā matsyāḥ paṅka ivāsate
12.14.14
nādaṇḍaḥ kṣatriyo bhāti nādaṇḍo bhūtim aśnute nādaṇḍasya prajā rājñaḥ sukham edhanti bhārata
12.14.15
mitratā sarvabhūteṣu dānam adhyayanaṃ tapaḥ brāhmaṇasyaiṣa dharmaḥ syān na rājño rājasattama
12.14.16
asatāṃ pratiṣedhaś ca satāṃ ca paripālanam eṣa rājñāṃ paro dharmaḥ samare cāpalāyanam
12.14.17
yasmin kṣamā ca krodhaś ca dānādāne bhayābhaye nigrahānugrahau cobhau sa vai dharmavid ucyate
12.14.18
na śrutena na dānena na sāntvena na cejyayā tvayeyaṃ pṛthivī labdhā notkocena tathāpy uta
12.14.19
yat tad balam amitrāṇāṃ tathā vīrasamudyatam hastyaśvarathasaṃpannaṃ tribhir aṅgair mahattaram
12.14.20
rakṣitaṃ droṇakarṇābhyām aśvatthāmnā kṛpeṇa ca tat tvayā nihataṃ vīra tasmād bhuṅkṣva vasuṃdharām
12.14.21
jambūdvīpo mahārāja nānājanapadāyutaḥ tvayā puruṣaśārdūla daṇḍena mṛditaḥ prabho
12.14.22
jambūdvīpena sadṛśaḥ krauñcadvīpo narādhipa apareṇa mahāmeror daṇḍena mṛditas tvayā
12.14.23
krauñcadvīpena sadṛśaḥ śākadvīpo narādhipa pūrveṇa tu mahāmeror daṇḍena mṛditas tvayā
12.14.24
uttareṇa mahāmeroḥ śākadvīpena saṃmitaḥ bhadrāśvaḥ puruṣavyāghra daṇḍena mṛditas tvayā
12.14.25
dvīpāś ca sāntaradvīpā nānājanapadālayāḥ vigāhya sāgaraṃ vīra daṇḍena mṛditās tvayā
12.14.26
etāny apratimāni tvaṃ kṛtvā karmāṇi bhārata na prīyase mahārāja pūjyamāno dvijātibhiḥ
12.14.27
sa tvaṃ bhrātṝn imān dṛṣṭvā pratinandasva bhārata ṛṣabhān iva saṃmattān gajendrān ūrjitān iva
12.14.28
amarapratimāḥ sarve śatrusāhāḥ paraṃtapāḥ eko 'pi hi sukhāyaiṣāṃ kṣamaḥ syād iti me matiḥ
12.14.29
kiṃ punaḥ puruṣavyāghrāḥ patayo me nararṣabhāḥ samastānīndriyāṇīva śarīrasya viceṣṭane
12.14.30
anṛtaṃ mābravīc chvaśrūḥ sarvajñā sarvadarśinī yudhiṣṭhiras tvāṃ pāñcāli sukhe dhāsyaty anuttame
12.14.31
hatvā rājasahasrāṇi bahūny āśuparākramaḥ tad vyarthaṃ saṃprapaśyāmi mohāt tava janādhipa
12.14.32
yeṣām unmattako jyeṣṭhaḥ sarve tasyopacāriṇaḥ tavonmādena rājendra sonmādāḥ sarvapāṇḍavāḥ
12.14.33
yadi hi syur anunmattā bhrātaras te janādhipa baddhvā tvāṃ nāstikaiḥ sārdhaṃ praśāseyur vasuṃdharām
12.14.34
kurute mūḍham evaṃ hi yaḥ śreyo nādhigacchati dhūpair añjanayogaiś ca nasyakarmabhir eva ca bheṣajaiḥ sa cikitsyaḥ syād ya unmārgeṇa gacchati
12.14.35
sāhaṃ sarvādhamā loke strīṇāṃ bharatasattama tathā vinikṛtāmitrair yāham icchāmi jīvitum
12.14.36
eteṣāṃ yatamānānām utpadyante tu saṃpadaḥ tvaṃ tu sarvāṃ mahīṃ labdhvā kuruṣe svayam āpadam
12.14.37
yathāstāṃ saṃmatau rājñāṃ pṛthivyāṃ rājasattamau māndhātā cāmbarīṣaś ca tathā rājan virājase
12.14.38
praśādhi pṛthivīṃ devīṃ prajā dharmeṇa pālayan saparvatavanadvīpāṃ mā rājan vimanā bhava
12.14.39
yajasva vividhair yajñair juhvann agnīn prayaccha ca purāṇi bhogān vāsāṃsi dvijātibhyo nṛpottama
12.15.1
vaiśaṃpāyana uvāca yājñasenyā vacaḥ śrutvā punar evārjuno 'bravīt anumānya mahābāhuṃ jyeṣṭhaṃ bhrātaram īśvaram
12.15.2
daṇḍaḥ śāsti prajāḥ sarvā daṇḍa evābhirakṣati daṇḍaḥ supteṣu jāgarti daṇḍaṃ dharmaṃ vidur budhāḥ
12.15.3
dharmaṃ saṃrakṣate daṇḍas tathaivārthaṃ narādhipa kāmaṃ saṃrakṣate daṇḍas trivargo daṇḍa ucyate
12.15.4
daṇḍena rakṣyate dhānyaṃ dhanaṃ daṇḍena rakṣyate etad vidvann upādatsva svabhāvaṃ paśya laukikam
12.15.5
rājadaṇḍabhayād eke pāpāḥ pāpaṃ na kurvate yamadaṇḍabhayād eke paralokabhayād api
12.15.6
parasparabhayād eke pāpāḥ pāpaṃ na kurvate evaṃ sāṃsiddhike loke sarvaṃ daṇḍe pratiṣṭhitam
12.15.7
daṇḍasyaiva bhayād eke na khādanti parasparam andhe tamasi majjeyur yadi daṇḍo na pālayet
12.15.8
yasmād adāntān damayaty aśiṣṭān daṇḍayaty api damanād daṇḍanāc caiva tasmād daṇḍaṃ vidur budhāḥ
12.15.9
vāci daṇḍo brāhmaṇānāṃ kṣatriyāṇāṃ bhujārpaṇam dānadaṇḍaḥ smṛto vaiśyo nirdaṇḍaḥ śūdra ucyate
12.15.10
asaṃmohāya martyānām arthasaṃrakṣaṇāya ca maryādā sthāpitā loke daṇḍasaṃjñā viśāṃ pate
12.15.11
yatra śyāmo lohitākṣo daṇḍaś carati sūnṛtaḥ prajās tatra na muhyanti netā cet sādhu paśyati
12.15.12
brahmacārī gṛhasthaś ca vānaprastho 'tha bhikṣukaḥ daṇḍasyaiva bhayād ete manuṣyā vartmani sthitāḥ
12.15.13
nābhīto yajate rājan nābhīto dātum icchati nābhītaḥ puruṣaḥ kaś cit samaye sthātum icchati
12.15.14
nācchittvā paramarmāṇi nākṛtvā karma dāruṇam nāhatvā matsyaghātīva prāpnoti mahatīṃ śriyam
12.15.15
nāghnataḥ kīrtir astīha na vittaṃ na punaḥ prajāḥ indro vṛtravadhenaiva mahendraḥ samapadyata
12.15.16
ya eva devā hantāras tāṃl loko 'rcayate bhṛśam hantā rudras tathā skandaḥ śakro 'gnir varuṇo yamaḥ
12.15.17
hantā kālas tathā vāyur mṛtyur vaiśravaṇo raviḥ vasavo marutaḥ sādhyā viśvedevāś ca bhārata
12.15.18
etān devān namasyanti pratāpapraṇatā janāḥ na brahmāṇaṃ na dhātāraṃ na pūṣāṇaṃ kathaṃ cana
12.15.19
madhyasthān sarvabhūteṣu dāntāñ śamaparāyaṇān yajante mānavāḥ ke cit praśāntāḥ sarvakarmasu
12.15.20
na hi paśyāmi jīvantaṃ loke kaṃ cid ahiṃsayā sattvaiḥ sattvāni jīvanti durbalair balavattarāḥ
12.15.21
nakulo mūṣakān atti biḍālo nakulaṃ tathā biḍālam atti śvā rājañ śvānaṃ vyālamṛgas tathā
12.15.22
tān atti puruṣaḥ sarvān paśya dharmo yathāgataḥ prāṇasyānnam idaṃ sarvaṃ jaṅgamaṃ sthāvaraṃ ca yat
12.15.23
vidhānaṃ devavihitaṃ tatra vidvān na muhyati yathā sṛṣṭo 'si rājendra tathā bhavitum arhasi
12.15.24
vinītakrodhaharṣā hi mandā vanam upāśritāḥ vinā vadhaṃ na kurvanti tāpasāḥ prāṇayāpanam
12.15.25
udake bahavaḥ prāṇāḥ pṛthivyāṃ ca phaleṣu ca na ca kaś cin na tān hanti kim anyat prāṇayāpanāt
12.15.26
sūkṣmayonīni bhūtāni tarkagamyāni kāni cit pakṣmaṇo 'pi nipātena yeṣāṃ syāt skandhaparyayaḥ
12.15.27
grāmān niṣkramya munayo vigatakrodhamatsarāḥ vane kuṭumbadharmāṇo dṛśyante parimohitāḥ
12.15.28
bhūmiṃ bhittvauṣadhīś chittvā vṛkṣādīn aṇḍajān paśūn manuṣyās tanvate yajñāṃs te svargaṃ prāpnuvanti ca
12.15.29
daṇḍanītyāṃ praṇītāyāṃ sarve sidhyanty upakramāḥ kaunteya sarvabhūtānāṃ tatra me nāsti saṃśayaḥ
12.15.30
daṇḍaś cen na bhavel loke vyanaśiṣyann imāḥ prajāḥ śūle matsyān ivāpakṣyan durbalān balavattarāḥ
12.15.31
satyaṃ cedaṃ brahmaṇā pūrvam uktaṃ; daṇḍaḥ prajā rakṣati sādhu nītaḥ paśyāgnayaś ca pratiśāmyanty abhītāḥ; saṃtarjitā daṇḍabhayāj jvalanti
12.15.32
andhaṃ tama ivedaṃ syān na prajñāyeta kiṃ cana daṇḍaś cen na bhavel loke vibhajan sādhvasādhunī
12.15.33
ye 'pi saṃbhinnamaryādā nāstikā vedanindakāḥ te 'pi bhogāya kalpante daṇḍenopanipīḍitāḥ
12.15.34
sarvo daṇḍajito loko durlabho hi śucir naraḥ daṇḍasya hi bhayād bhīto bhogāyeha prakalpate
12.15.35
cāturvarṇyāpramohāya sunītanayanāya ca daṇḍo vidhātrā vihito dharmārthāv abhirakṣitum
12.15.36
yadi daṇḍān na bibhyeyur vayāṃsi śvāpadāni ca adyuḥ paśūn manuṣyāṃś ca yajñārthāni havīṃṣi ca
12.15.37
na brahmacāry adhīyīta kalyāṇī gaur na duhyate na kanyodvahanaṃ gacched yadi daṇḍo na pālayet
12.15.38
viśvalopaḥ pravarteta bhidyeran sarvasetavaḥ mamatvaṃ na prajānīyur yadi daṇḍo na pālayet
12.15.39
na saṃvatsarasatrāṇi tiṣṭheyur akutobhayāḥ vidhivad dakṣiṇāvanti yadi daṇḍo na pālayet
12.15.40
careyur nāśrame dharmaṃ yathoktaṃ vidhim āśritāḥ na vidyāṃ prāpnuyāt kaś cid yadi daṇḍo na pālayet
12.15.41
na coṣṭrā na balīvardā nāśvāśvataragardabhāḥ yuktā vaheyur yānāni yadi daṇḍo na pālayet
12.15.42
na preṣyā vacanaṃ kuryur na bālo jātu karhi cit tiṣṭhet pitṛmate dharme yadi daṇḍo na pālayet
12.15.43
daṇḍe sthitāḥ prajāḥ sarvā bhayaṃ daṇḍaṃ vidur budhāḥ daṇḍe svargo manuṣyāṇāṃ loko 'yaṃ ca pratiṣṭhitaḥ
12.15.44
na tatra kūṭaṃ pāpaṃ vā vañcanā vāpi dṛṣyate yatra daṇḍaḥ suvihitaś caraty arivināśanaḥ
12.15.45
haviḥ śvā prapibed dhṛṣṭo daṇḍaś cen nodyato bhavet haret kākaḥ puroḍāśaṃ yadi daṇḍo na pālayet
12.15.46
yad idaṃ dharmato rājyaṃ vihitaṃ yady adharmataḥ kāryas tatra na śoko vai bhuṅkṣva bhogān yajasva ca
12.15.47
sukhena dharmaṃ śrīmantaś caranti śucivāsasaḥ saṃvasantaḥ priyair dārair bhuñjānāś cānnam uttamam
12.15.48
arthe sarve samārambhāḥ samāyattā na saṃśayaḥ sa ca daṇḍe samāyattaḥ paśya daṇḍasya gauravam
12.15.49
lokayātrārtham eveha dharmapravacanaṃ kṛtam ahiṃsā sādhuhiṃseti śreyān dharmaparigrahaḥ
12.15.50
nātyantaguṇavān kaś cin na cāpy atyantanirguṇaḥ ubhayaṃ sarvakāryeṣu dṛśyate sādhv asādhu ca
12.15.51
paśūnāṃ vṛṣaṇaṃ chittvā tato bhindanti nastakān kṛṣanti bahavo bhārān badhnanti damayanti ca
12.15.52
evaṃ paryākule loke vipathe jarjarīkṛte tais tair nyāyair mahārāja purāṇaṃ dharmam ācara
12.15.53
yaja dehi prajā rakṣa dharmaṃ samanupālaya amitrāñ jahi kaunteya mitrāṇi paripālaya
12.15.54
mā ca te nighnataḥ śatrūn manyur bhavatu bhārata na tatra kilbiṣaṃ kiṃ cit kartur bhavati bhārata
12.15.55
ātatāyī hi yo hanyād ātatāyinam āgatam na tena bhrūṇahā sa syān manyus taṃ manyum ṛcchati
12.15.56
avadhyaḥ sarvabhūtānām antarātmā na saṃśayaḥ avadhye cātmani kathaṃ vadhyo bhavati kena cit
12.15.57
yathā hi puruṣaḥ śālāṃ punaḥ saṃpraviśen navām evaṃ jīvaḥ śarīrāṇi tāni tāni prapadyate
12.15.58
dehān purāṇān utsṛjya navān saṃpratipadyate evaṃ mṛtyumukhaṃ prāhur ye janās tattvadarśinaḥ
12.16.1
vaiśaṃpāyana uvāca arjunasya vacaḥ śrutvā bhīmaseno 'tyamarṣaṇaḥ dhairyam āsthāya tejasvī jyeṣṭhaṃ bhrātaram abravīt
12.16.2
rājan viditadharmo 'si na te 'sty aviditaṃ bhuvi upaśikṣāma te vṛttaṃ sadaiva na ca śaknumaḥ
12.16.3
na vakṣyāmi na vakṣyāmīty evaṃ me manasi sthitam atiduḥkhāt tu vakṣyāmi tan nibodha janādhipa
12.16.4
bhavatas tu pramohena sarvaṃ saṃśayitaṃ kṛtam viklavatvaṃ ca naḥ prāptam abalatvaṃ tathaiva ca
12.16.5
kathaṃ hi rājā lokasya sarvaśāstraviśāradaḥ moham āpadyate dainyād yathā kupuruṣas tathā
12.16.6
āgatiś ca gatiś caiva lokasya viditā tava āyatyāṃ ca tadātve ca na te 'sty aviditaṃ prabho
12.16.7
evaṃ gate mahārāja rājyaṃ prati janādhipa hetum atra pravakṣyāmi tad ihaikamanāḥ śṛṇu
12.16.8
dvividho jāyate vyādhiḥ śārīro mānasas tathā parasparaṃ tayor janma nirdvaṃdvaṃ nopalabhyate
12.16.9
śārīrāj jāyate vyādhir mānaso nātra saṃśayaḥ mānasāj jāyate vyādhiḥ śārīra iti niścayaḥ
12.16.10
śārīramānase duḥkhe yo 'tīte anuśocati duḥkhena labhate duḥkhaṃ dvāv anarthau prapadyate
12.16.11
śītoṣṇe caiva vāyuś ca trayaḥ śārīrajā guṇāḥ teṣāṃ guṇānāṃ sāmyaṃ ca tad āhuḥ svasthalakṣaṇam
12.16.12
teṣām anyatamotseke vidhānam upadiṣyate uṣṇena bādhyate śītaṃ śītenoṣṇaṃ prabādhyate
12.16.13
sattvaṃ rajas tamaś caiva mānasāḥ syus trayo guṇāḥ harṣeṇa bādhyate śoko harṣaḥ śokena bādhyate
12.16.14
kaś cit sukhe vartamāno duḥkhasya smartum icchati kaś cid duḥkhe vartamānaḥ sukhasya smartum icchati
12.16.15
sa tvaṃ na duḥkhī duḥkhasya na sukhī ca sukhasya ca na duḥkhī sukhajātasya na sukhī duḥkhajasya vā
12.16.16
smartum arhasi kauravya diṣṭaṃ tu balavattaram atha vā te svabhāvo 'yaṃ yena pārthiva kṛṣyase
12.16.17
dṛṣṭvā sabhāgatāṃ kṛṣṇām ekavastrāṃ rajasvalām miṣatāṃ pāṇḍuputrāṇāṃ na tasya smartum arhasi
12.16.18
pravrājanaṃ ca nagarād ajinaiś ca nivāsanam mahāraṇyanivāsaś ca na tasya smartum arhasi
12.16.19
jaṭāsurāt parikleśaṃ citrasenena cāhavam saindhavāc ca parikleśaṃ kathaṃ vismṛtavān asi punar ajñātacaryāyāṃ kīcakena padā vadham
12.16.20
yac ca te droṇabhīṣmābhyāṃ yuddham āsīd ariṃdama manasaikena te yuddham idaṃ ghoram upasthitam
12.16.21
yatra nāsti śaraiḥ kāryaṃ na mitrair na ca bandhubhiḥ ātmanaikena yoddhavyaṃ tat te yuddham upasthitam
12.16.22
tasminn anirjite yuddhe prāṇān yadi ha mokṣyase anyaṃ dehaṃ samāsthāya punas tenaiva yotsyase
12.16.23
tasmād adyaiva gantavyaṃ yuddhasya bharatarṣabha etaj jitvā mahārāja kṛtakṛtyo bhaviṣyasi
12.16.24
etāṃ buddhiṃ viniścitya bhūtānām āgatiṃ gatim pitṛpaitāmahe vṛtte śādhi rājyaṃ yathocitam
12.16.25
diṣṭyā duryodhanaḥ pāpo nihataḥ sānugo yudhi draupadyāḥ keśapakṣasya diṣṭyā tvaṃ padavīṃ gataḥ
12.16.26
yajasva vājimedhena vidhivad dakṣiṇāvatā vayaṃ te kiṃkarāḥ pārtha vāsudevaś ca vīryavān
12.17.1
yudhiṣṭhira uvāca asaṃtoṣaḥ pramādaś ca mado rāgo 'praśāntatā balaṃ moho 'bhimānaś ca udvegaś cāpi sarvaśaḥ
12.17.2
ebhiḥ pāpmabhir āviṣṭo rājyaṃ tvam abhikāṅkṣasi nirāmiṣo vinirmuktaḥ praśāntaḥ susukhī bhava
12.17.3
ya imām akhilāṃ bhūmiṃ śiṣyād eko mahīpatiḥ tasyāpy udaram evaikaṃ kim idaṃ tvaṃ praśaṃsasi
12.17.4
nāhnā pūrayituṃ śakyā na māsena nararṣabha apūryāṃ pūrayann icchām āyuṣāpi na śaknuyāt
12.17.5
yatheddhaḥ prajvalaty agnir asamiddhaḥ praśāmyati alpāhāratayā tv agniṃ śamayaudaryam utthitam jayodaraṃ pṛthivyā te śreyo nirjitayā jitam
12.17.6
mānuṣān kāmabhogāṃs tvam aiśvaryaṃ ca praśaṃsasi abhogino 'balāś caiva yānti sthānam anuttamam
12.17.7
yogakṣemau ca rāṣṭrasya dharmādharmau tvayi sthitau mucyasva mahato bhārāt tyāgam evābhisaṃśraya
12.17.8
ekodarakṛte vyāghraḥ karoti vighasaṃ bahu tam anye 'py upajīvanti mandavegaṃcarā mṛgāḥ
12.17.9
viṣayān pratisaṃhṛtya saṃnyāsaṃ kurute yatiḥ na ca tuṣyanti rājānaḥ paśya buddhyantaraṃ yathā
12.17.10
patrāhārair aśmakuṭṭair dantolūkhalikais tathā abbhakṣair vāyubhakṣaiś ca tair ayaṃ narako jitaḥ
12.17.11
yaś cemāṃ vasudhāṃ kṛtsnāṃ praśāsed akhilāṃ nṛpaḥ tulyāśmakāñcano yaś ca sa kṛtārtho na pārthivaḥ
12.17.12
saṃkalpeṣu nirārambho nirāśo nirmamo bhava viśokaṃ sthānam ātiṣṭha iha cāmutra cāvyayam
12.17.13
nirāmiṣā na śocanti śocasi tvaṃ kim āmiṣam parityajyāmiṣaṃ sarvaṃ mṛṣāvādāt pramokṣyase
12.17.14
panthānau pitṛyānaś ca devayānaś ca viśrutau ījānāḥ pitṛyānena devayānena mokṣiṇaḥ
12.17.15
tapasā brahmacaryeṇa svādhyāyena ca pāvitāḥ vimucya dehān vai bhānti mṛtyor aviṣayaṃ gatāḥ
12.17.16
āmiṣaṃ bandhanaṃ loke karmehoktaṃ tathāmiṣam tābhyāṃ vimuktaḥ pāśābhyāṃ padam āpnoti tatparam
12.17.17
api gāthām imāṃ gītāṃ janakena vadanty uta nirdvaṃdvena vimuktena mokṣaṃ samanupaśyatā
12.17.18
anantaṃ bata me vittaṃ yasya me nāsti kiṃ cana mithilāyāṃ pradīptāyāṃ na me dahyati kiṃ cana
12.17.19
prajñāprāsādam āruhya naśocyāñ śocato janān jagatīsthān ivādristho mandabuddhīn avekṣate
12.17.20
dṛśyaṃ paśyati yaḥ paśyan sa cakṣuṣmān sa buddhimān ajñātānāṃ ca vijñānāt saṃbodhād buddhir ucyate
12.17.21
yas tu vācaṃ vijānāti bahumānam iyāt sa vai brahmabhāvaprasūtānāṃ vaidyānāṃ bhāvitātmanām
12.17.22
yadā bhūtapṛthagbhāvam ekastham anupaśyati tata eva ca vistāraṃ brahma saṃpadyate tadā
12.17.23
te janās tāṃ gatiṃ yānti nāvidvāṃso 'lpacetasaḥ nābuddhayo nātapasaḥ sarvaṃ buddhau pratiṣṭhitam
12.18.1
vaiśaṃpāyana uvāca tūṣṇīṃbhūtaṃ tu rājānaṃ punar evārjuno 'bravīt saṃtaptaḥ śokaduḥkhābhyāṃ rājño vākśalyapīḍitaḥ
12.18.2
kathayanti purāvṛttam itihāsam imaṃ janāḥ videharājñaḥ saṃvādaṃ bhāryayā saha bhārata
12.18.3
utsṛjya rājyaṃ bhaikṣārthaṃ kṛtabuddhiṃ janeśvaram videharājaṃ mahiṣī duḥkhitā pratyabhāṣata
12.18.4
dhanāny apatyaṃ mitrāṇi ratnāni vividhāni ca panthānaṃ pāvanaṃ hitvā janako mauṇḍyam āsthitaḥ
12.18.5
taṃ dadarśa priyā bhāryā bhaikṣyavṛttim akiṃcanam dhānāmuṣṭim upāsīnaṃ nirīhaṃ gatamatsaram
12.18.6
tam uvāca samāgamya bhartāram akutobhayam kruddhā manasvinī bhāryā vivikte hetumad vacaḥ
12.18.7
katham utsṛjya rājyaṃ svaṃ dhanadhānyasamācitam kāpālīṃ vṛttim āsthāya dhānāmuṣṭir vane 'caraḥ
12.18.8
pratijñā te 'nyathā rājan viceṣṭā cānyathā tava yad rājyaṃ mahad utsṛjya svalpe tuṣyasi pārthiva
12.18.9
naitenātithayo rājan devarṣipitaras tathā śakyam adya tvayā bhartuṃ moghas te 'yaṃ pariśramaḥ
12.18.10
devatātithibhiś caiva pitṛbhiś caiva pārthiva sarvair etaiḥ parityaktaḥ parivrajasi niṣkriyaḥ
12.18.11
yas tvaṃ traividyavṛddhānāṃ brāhmaṇānāṃ sahasraśaḥ bhartā bhūtvā ca lokasya so 'dyānyair bhṛtim icchasi
12.18.12
śriyaṃ hitvā pradīptāṃ tvaṃ śvavat saṃprati vīkṣyase aputrā jananī te 'dya kausalyā cāpatis tvayā
12.18.13
aśītir dharmakāmās tvāṃ kṣatriyāḥ paryupāsate tvadāśām abhikāṅkṣantyaḥ kṛpaṇāḥ phalahetukāḥ
12.18.14
tāś ca tvaṃ viphalāḥ kurvan kāṃl lokān nu gamiṣyasi rājan saṃśayite mokṣe paratantreṣu dehiṣu
12.18.15
naiva te 'sti paro loko nāparaḥ pāpakarmaṇaḥ dharmyān dārān parityajya yas tvam icchasi jīvitum
12.18.16
srajo gandhān alaṃkārān vāsāṃsi vividhāni ca kimartham abhisaṃtyajya parivrajasi niṣkriyaḥ
12.18.17
nipānaṃ sarvabhūtānāṃ bhūtvā tvaṃ pāvanaṃ mahat āḍhyo vanaspatir bhūtvā so 'dyānyān paryupāsase
12.18.18
khādanti hastinaṃ nyāse kravyādā bahavo 'py uta bahavaḥ kṛmayaś caiva kiṃ punas tvām anarthakam
12.18.19
ya imāṃ kuṇḍikāṃ bhindyāt triviṣṭabdhaṃ ca te haret vāsaś cāpaharet tasmin kathaṃ te mānasaṃ bhavet
12.18.20
yas tv ayaṃ sarvam utsṛjya dhānāmuṣṭiparigrahaḥ yadānena samaṃ sarvaṃ kim idaṃ mama dīyate dhānāmuṣṭir ihārthaś cet pratijñā te vinaśyati
12.18.21
kā vāhaṃ tava ko me tvaṃ ko 'dya te mayy anugrahaḥ praśādhi pṛthivīṃ rājan yatra te 'nugraho bhavet prāsādaṃ śayanaṃ yānaṃ vāsāṃsy ābharaṇāni ca
12.18.22
śriyā nirāśair adhanais tyaktamitrair akiṃcanaiḥ saukhikaiḥ saṃbhṛtān arthān yaḥ saṃtyajasi kiṃ nu tat
12.18.23
yo 'tyantaṃ pratigṛhṇīyād yaś ca dadyāt sadaiva hi tayos tvam antaraṃ viddhi śreyāṃs tābhyāṃ ka ucyate
12.18.24
sadaiva yācamāneṣu satsu dambhavivarjiṣu eteṣu dakṣiṇā dattā dāvāgnāv iva durhutam
12.18.25
jātavedā yathā rājann ādagdhvaivopaśāmyati sadaiva yācamāno vai tathā śāmyati na dvijaḥ
12.18.26
satāṃ ca vedā annaṃ ca loke 'smin prakṛtir dhruvā na ced dātā bhaved dātā kutaḥ syur mokṣakāṅkṣiṇaḥ
12.18.27
annād gṛhasthā loke 'smin bhikṣavas tata eva ca annāt prāṇaḥ prabhavati annadaḥ prāṇado bhavet
12.18.28
gṛhasthebhyo 'bhinirvṛttā gṛhasthān eva saṃśritāḥ prabhavaṃ ca pratiṣṭhāṃ ca dāntā nindanta āsate
12.18.29
tyāgān na bhikṣukaṃ vidyān na mauṇḍyān na ca yācanāt ṛjus tu yo 'rthaṃ tyajati taṃ sukhaṃ viddhi bhikṣukam
12.18.30
asaktaḥ saktavad gacchan niḥsaṅgo muktabandhanaḥ samaḥ śatrau ca mitre ca sa vai mukto mahīpate
12.18.31
parivrajanti dānārthaṃ muṇḍāḥ kāṣāyavāsasaḥ sitā bahuvidhaiḥ pāśaiḥ saṃcinvanto vṛthāmiṣam
12.18.32
trayīṃ ca nāma vārtāṃ ca tyaktvā putrāṃs tyajanti ye triviṣṭabdhaṃ ca vāsaś ca pratigṛhṇanty abuddhayaḥ
12.18.33
aniṣkaṣāye kāṣāyam īhārtham iti viddhi tat dharmadhvajānāṃ muṇḍānāṃ vṛttyartham iti me matiḥ
12.18.34
kāṣāyair ajinaiś cīrair nagnān muṇḍāñ jaṭādharān bibhrat sādhūn mahārāja jaya lokāñ jitendriyaḥ
12.18.35
agnyādheyāni gurvarthān kratūn sapaśudakṣiṇān dadāty aharahaḥ pūrvaṃ ko nu dharmataras tataḥ
12.18.36
tattvajño janako rājā loke 'sminn iti gīyate so 'py āsīn mohasaṃpanno mā mohavaśam anvagāḥ
12.18.37
evaṃ dharmam anukrāntaṃ sadā dānaparair naraiḥ ānṛśaṃsyaguṇopetaiḥ kāmakrodhavivarjitāḥ
12.18.38
pālayantaḥ prajāś caiva dānam uttamam āsthitāḥ iṣṭāṃl lokān avāpsyāmo brahmaṇyāḥ satyavādinaḥ
12.19.1
yudhiṣṭhira uvāca vedāhaṃ tāta śāstrāṇi aparāṇi parāṇi ca ubhayaṃ vedavacanaṃ kuru karma tyajeti ca
12.19.2
ākulāni ca śāstrāṇi hetubhiś citritāni ca niścayaś caiva yanmātro vedāhaṃ taṃ yathāvidhi
12.19.3
tvaṃ tu kevalam astrajño vīravratam anuṣṭhitaḥ śāstrārthaṃ tattvato gantuṃ na samarthaḥ kathaṃ cana
12.19.4
śāstrārthasūkṣmadarśī yo dharmaniścayakovidaḥ tenāpy evaṃ na vācyo 'haṃ yadi dharmaṃ prapaśyasi
12.19.5
bhrātṛsauhṛdam āsthāya yad uktaṃ vacanaṃ tvayā nyāyyaṃ yuktaṃ ca kaunteya prīto 'haṃ tena te 'rjuna
12.19.6
yuddhadharmeṣu sarveṣu kriyāṇāṃ naipuṇeṣu ca na tvayā sadṛśaḥ kaś cit triṣu lokeṣu vidyate
12.19.7
dharmasūkṣmaṃ tu yad vākyaṃ tatra duṣprataraṃ tvayā dhanaṃjaya na me buddhim abhiśaṅkitum arhasi
12.19.8
yuddhaśāstravid eva tvaṃ na vṛddhāḥ sevitās tvayā samāsavistaravidāṃ na teṣāṃ vetsi niścayam
12.19.9
tapas tyāgo vidhir iti niścayas tāta dhīmatām paraṃ paraṃ jyāya eṣāṃ saiṣā naiḥśreyasī gatiḥ
12.19.10
na tv etan manyase pārtha na jyāyo 'sti dhanād iti atra te vartayiṣyāmi yathā naitat pradhānataḥ
12.19.11
tapaḥsvādhyāyaśīlā hi dṛśyante dhārmikā janāḥ ṛṣayas tapasā yuktā yeṣāṃ lokāḥ sanātanāḥ
12.19.12
ajātaśmaśravo dhīrās tathānye vanavāsinaḥ anantā adhanā eva svādhyāyena divaṃ gatāḥ
12.19.13
uttareṇa tu panthānam āryā viṣayanigrahāt abuddhijaṃ tamas tyaktvā lokāṃs tyāgavatāṃ gatāḥ
12.19.14
dakṣiṇena tu panthānaṃ yaṃ bhāsvantaṃ prapaśyasi ete kriyāvatāṃ lokā ye śmaśānāni bhejire
12.19.15
anirdeśyā gatiḥ sā tu yāṃ prapaśyanti mokṣiṇaḥ tasmāt tyāgaḥ pradhāneṣṭaḥ sa tu duḥkhaḥ praveditum
12.19.16
anusṛtya tu śāstrāṇi kavayaḥ samavasthitāḥ apīha syād apīha syāt sārāsāradidṛkṣayā
12.19.17
vedavādān atikramya śāstrāṇy āraṇyakāni ca vipāṭya kadalīskandhaṃ sāraṃ dadṛśire na te
12.19.18
athaikāntavyudāsena śarīre pañcabhautike icchādveṣasamāyuktam ātmānaṃ prāhur iṅgitaiḥ
12.19.19
agrāhyaś cakṣuṣā so 'pi anirdeśyaṃ ca tad girā karmahetupuraskāraṃ bhūteṣu parivartate
12.19.20
kalyāṇagocaraṃ kṛtvā manas tṛṣṇāṃ nigṛhya ca karmasaṃtatim utsṛjya syān nirālambanaḥ sukhī
12.19.21
asminn evaṃ sūkṣmagamye mārge sadbhir niṣevite katham artham anarthāḍhyam arjuna tvaṃ praśaṃsasi
12.19.22
pūrvaśāstravido hy evaṃ janāḥ paśyanti bhārata kriyāsu niratā nityaṃ dāne yajñe ca karmaṇi
12.19.23
bhavanti sudurāvartā hetumanto 'pi paṇḍitāḥ dṛḍhapūrvaśrutā mūḍhā naitad astīti vādinaḥ
12.19.24
amṛtasyāvamantāro vaktāro janasaṃsadi caranti vasudhāṃ kṛtsnāṃ vāvadūkā bahuśrutāḥ
12.19.25
yān vayaṃ nābhijānīmaḥ kas tāñ jñātum ihārhati evaṃ prājñān sataś cāpi mahataḥ śāstravittamān
12.19.26
tapasā mahad āpnoti buddhyā vai vindate mahat tyāgena sukham āpnoti sadā kaunteya dharmavit
12.20.1
vaiśaṃpāyana uvāca tasmin vākyāntare vaktā devasthāno mahātapāḥ abhinītataraṃ vākyam ity uvāca yudhiṣṭhiram
12.20.2
yad vacaḥ phalgunenoktaṃ na jyāyo 'sti dhanād iti atra te vartayiṣyāmi tad ekāgramanāḥ śṛṇu
12.20.3
ajātaśatro dharmeṇa kṛtsnā te vasudhā jitā tāṃ jitvā na vṛthā rājaṃs tvaṃ parityaktum arhasi
12.20.4
catuṣpadī hi niḥśreṇī karmaṇy eṣā pratiṣṭhitā tāṃ krameṇa mahābāho yathāvaj jaya pārthiva
12.20.5
tasmāt pārtha mahāyajñair yajasva bahudakṣiṇaiḥ svādhyāyayajñā ṛṣayo jñānayajñās tathāpare
12.20.6
karmaniṣṭhāṃs tu budhyethās taponiṣṭhāṃś ca bhārata vaikhānasānāṃ rājendra vacanaṃ śrūyate yathā
12.20.7
īhate dhanahetor yas tasyānīhā garīyasī bhūyān doṣaḥ pravardheta yas taṃ dhanam apāśrayet
12.20.8
kṛcchrāc ca dravyasaṃhāraṃ kurvanti dhanakāraṇāt dhanena tṛṣito 'buddhyā bhrūṇahatyāṃ na budhyate
12.20.9
anarhate yad dadāti na dadāti yad arhate anarhārhāparijñānād dānadharmo 'pi duṣkaraḥ
12.20.10
yajñāya sṛṣṭāni dhanāni dhātrā; yaṣṭādiṣṭaḥ puruṣo rakṣitā ca tasmāt sarvaṃ yajña evopayojyaṃ; dhanaṃ tato 'nantara eva kāmaḥ
12.20.11
yajñair indro vividhair annavadbhir; devān sarvān abhyayān mahaujāḥ tenendratvaṃ prāpya vibhrājate 'sau; tasmād yajñe sarvam evopayojyam
12.20.12
mahādevaḥ sarvamedhe mahātmā; hutvātmānaṃ devadevo vibhūtaḥ viśvāṃl lokān vyāpya viṣṭabhya kīrtyā; virocate dyutimān kṛttivāsāḥ
12.20.13
āvikṣitaḥ pārthivo vai maruttaḥ; svṛddhyā martyo yo 'jayad devarājam yajñe yasya śrīḥ svayaṃ saṃniviṣṭā; yasmin bhāṇḍaṃ kāñcanaṃ sarvam āsīt
12.20.14
hariścandraḥ pārthivendraḥ śrutas te; yajñair iṣṭvā puṇyakṛd vītaśokaḥ ṛddhyā śakraṃ yo 'jayan mānuṣaḥ saṃs; tasmād yajñe sarvam evopayojyam
12.21.1
devasthāna uvāca atraivodāharantīmam itihāsaṃ purātanam indreṇa samaye pṛṣṭo yad uvāca bṛhaspatiḥ
12.21.2
saṃtoṣo vai svargatamaḥ saṃtoṣaḥ paramaṃ sukham tuṣṭer na kiṃ cit parataḥ susamyak paritiṣṭhati
12.21.3
yadā saṃharate kāmān kūrmo 'ṅgānīva sarvaśaḥ tadātmajyotir ātmaiva svātmanaiva prasīdati
12.21.4
na bibheti yadā cāyaṃ yadā cāsmān na bibhyati kāmadveṣau ca jayati tadātmānaṃ prapaśyati
12.21.5
yadāsau sarvabhūtānāṃ na krudhyati na duṣyati karmaṇā manasā vācā brahma saṃpadyate tadā
12.21.6
evaṃ kaunteya bhūtāni taṃ taṃ dharmaṃ tathā tathā tadā tadā prapaśyanti tasmād budhyasva bhārata
12.21.7
anye śamaṃ praśaṃsanti vyāyāmam apare tathā naikaṃ na cāparaṃ ke cid ubhayaṃ ca tathāpare
12.21.8
yajñam eke praśaṃsanti saṃnyāsam apare janāḥ dānam eke praśaṃsanti ke cid eva pratigraham ke cit sarvaṃ parityajya tūṣṇīṃ dhyāyanta āsate
12.21.9
rājyam eke praśaṃsanti sarveṣāṃ paripālanam hatvā bhittvā ca chittvā ca ke cid ekāntaśīlinaḥ
12.21.10
etat sarvaṃ samālokya budhānām eṣa niścayaḥ adroheṇaiva bhūtānāṃ yo dharmaḥ sa satāṃ mataḥ
12.21.11
adrohaḥ satyavacanaṃ saṃvibhāgo dhṛtiḥ kṣamā prajanaḥ sveṣu dāreṣu mārdavaṃ hrīr acāpalam
12.21.12
dhanaṃ dharmapradhāneṣṭaṃ manuḥ svāyaṃbhuvo 'bravīt tasmād evaṃ prayatnena kaunteya paripālaya
12.21.13
yo hi rājye sthitaḥ śaśvad vaśī tulyapriyāpriyaḥ kṣatriyo yajñaśiṣṭāśī rājaśāstrārthatattvavit
12.21.14
asādhunigraharataḥ sādhūnāṃ pragrahe rataḥ dharme vartmani saṃsthāpya prajā varteta dharmavit
12.21.15
putrasaṃkrāmitaśrīs tu vane vanyena vartayan vidhinā śrāmaṇenaiva kuryāt kālam atandritaḥ
12.21.16
ya evaṃ vartate rājā rājadharmaviniścitaḥ tasyāyaṃ ca paraś caiva lokaḥ syāt saphalo nṛpa nirvāṇaṃ tu suduṣpāraṃ bahuvighnaṃ ca me matam
12.21.17
evaṃ dharmam anukrāntāḥ satyadānatapaḥparāḥ ānṛśaṃsyaguṇair yuktāḥ kāmakrodhavivarjitāḥ
12.21.18
prajānāṃ pālane yuktā damam uttamam āsthitāḥ gobrāhmaṇārthaṃ yuddhena saṃprāptā gatim uttamām
12.21.19
evaṃ rudrāḥ savasavas tathādityāḥ paraṃtapa sādhyā rājarṣisaṃghāś ca dharmam etaṃ samāśritāḥ apramattās tataḥ svargaṃ prāptāḥ puṇyaiḥ svakarmabhiḥ
12.22.1
vaiśaṃpāyana uvāca tasmin vākyāntare vākyaṃ punar evārjuno 'bravīt viṣaṇṇamanasaṃ jyeṣṭham idaṃ bhrātaram īśvaram
12.22.2
kṣatradharmeṇa dharmajña prāpya rājyam anuttamam jitvā cārīn naraśreṣṭha tapyate kiṃ bhavān bhṛśam
12.22.3
kṣatriyāṇāṃ mahārāja saṃgrāme nidhanaṃ smṛtam viśiṣṭaṃ bahubhir yajñaiḥ kṣatradharmam anusmara
12.22.4
brāhmaṇānāṃ tapas tyāgaḥ pretyadharmavidhiḥ smṛtaḥ kṣatriyāṇāṃ ca vihitaṃ saṃgrāme nidhanaṃ vibho
12.22.5
kṣatradharmo mahāraudraḥ śastranitya iti smṛtaḥ vadhaś ca bharataśreṣṭha kāle śastreṇa saṃyuge
12.22.6
brāhmaṇasyāpi ced rājan kṣatradharmeṇa tiṣṭhataḥ praśastaṃ jīvitaṃ loke kṣatraṃ hi brahmasaṃsthitam
12.22.7
na tyāgo na punar yācñā na tapo manujeśvara kṣatriyasya vidhīyante na parasvopajīvanam
12.22.8
sa bhavān sarvadharmajñaḥ sarvātmā bharatarṣabha rājā manīṣī nipuṇo loke dṛṣṭaparāvaraḥ
12.22.9
tyaktvā saṃtāpajaṃ śokaṃ daṃśito bhava karmaṇi kṣatriyasya viśeṣeṇa hṛdayaṃ vajrasaṃhatam
12.22.10
jitvārīn kṣatradharmeṇa prāpya rājyam akaṇṭakam vijitātmā manuṣyendra yajñadānaparo bhava
12.22.11
indro vai brahmaṇaḥ putraḥ karmaṇā kṣatriyo 'bhavat jñātīnāṃ pāpavṛttīnāṃ jaghāna navatīr nava
12.22.12
tac cāsya karma pūjyaṃ hi praśasyaṃ ca viśāṃ pate tena cendratvam āpede devānām iti naḥ śrutam
12.22.13
sa tvaṃ yajñair mahārāja yajasva bahudakṣiṇaiḥ yathaivendro manuṣyendra cirāya vigatajvaraḥ
12.22.14
mā tvam evaṃgate kiṃ cit kṣatriyarṣabha śocithāḥ gatās te kṣatradharmeṇa śastrapūtāḥ parāṃ gatim
12.22.15
bhavitavyaṃ tathā tac ca yad vṛttaṃ bharatarṣabha diṣṭaṃ hi rājaśārdūla na śakyam ativartitum
12.23.1
vaiśaṃpāyana uvāca evam uktas tu kaunteyo guḍākeśena bhārata novāca kiṃ cit kauravyas tato dvaipāyano 'bravīt
12.23.2
bībhatsor vacanaṃ samyak satyam etad yudhiṣṭhira śāstradṛṣṭaḥ paro dharmaḥ smṛto gārhasthya āśramaḥ
12.23.3
svadharmaṃ cara dharmajña yathāśāstraṃ yathāvidhi na hi gārhasthyam utsṛjya tavāraṇyaṃ vidhīyate
12.23.4
gṛhasthaṃ hi sadā devāḥ pitara ṛṣayas tathā bhṛtyāś caivopajīvanti tān bhajasva mahīpate
12.23.5
vayāṃsi paśavaś caiva bhūtāni ca mahīpate gṛhasthair eva dhāryante tasmāj jyeṣṭhāśramo gṛhī
12.23.6
so 'yaṃ caturṇām eteṣām āśramāṇāṃ durācaraḥ taṃ carāvimanāḥ pārtha duścaraṃ durbalendriyaiḥ
12.23.7
vedajñānaṃ ca te kṛtsnaṃ tapaś ca caritaṃ mahat pitṛpaitāmahe rājye dhuram udvoḍhum arhasi
12.23.8
tapo yajñas tathā vidyā bhaikṣam indriyanigrahaḥ dhyānam ekāntaśīlatvaṃ tuṣṭir dānaṃ ca śaktitaḥ
12.23.9
brāhmaṇānāṃ mahārāja ceṣṭāḥ saṃsiddhikārikāḥ kṣatriyāṇāṃ ca vakṣyāmi tavāpi viditaṃ punaḥ
12.23.10
yajño vidyā samutthānam asaṃtoṣaḥ śriyaṃ prati daṇḍadhāraṇam atyugraṃ prajānāṃ paripālanam
12.23.11
vedajñānaṃ tathā kṛtsnaṃ tapaḥ sucaritaṃ tathā draviṇopārjanaṃ bhūri pātreṣu pratipādanam
12.23.12
etāni rājñāṃ karmāṇi sukṛtāni viśāṃ pate imaṃ lokam amuṃ lokaṃ sādhayantīti naḥ śrutam
12.23.13
teṣāṃ jyāyas tu kaunteya daṇḍadhāraṇam ucyate balaṃ hi kṣatriye nityaṃ bale daṇḍaḥ samāhitaḥ
12.23.14
etāś ceṣṭāḥ kṣatriyāṇāṃ rājan saṃsiddhikārikāḥ api gāthām imāṃ cāpi bṛhaspatir abhāṣata
12.23.15
bhūmir etau nigirati sarpo bilaśayān iva rājānaṃ cāviroddhāraṃ brāhmaṇaṃ cāpravāsinam
12.23.16
sudyumnaś cāpi rājarṣiḥ śrūyate daṇḍadhāraṇāt prāptavān paramāṃ siddhiṃ dakṣaḥ prācetaso yathā
12.24.1
yudhiṣṭhira uvāca bhagavan karmaṇā kena sudyumno vasudhādhipaḥ saṃsiddhiṃ paramāṃ prāptaḥ śrotum icchāmi taṃ nṛpam
12.24.2
vyāsa uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam śaṅkhaś ca likhitaś cāstāṃ bhrātarau saṃyatavratau
12.24.3
tayor āvasathāv āstāṃ ramaṇīyau pṛthak pṛthak nityapuṣpaphalair vṛkṣair upetau bāhudām anu
12.24.4
tataḥ kadā cil likhitaḥ śaṅkhasyāśramam āgamat yadṛcchayāpi śaṅkho 'tha niṣkrānto 'bhavad āśramāt
12.24.5
so 'bhigamyāśramaṃ bhrātuḥ śaṅkhasya likhitas tadā phalāni śātayām āsa samyak pariṇatāny uta
12.24.6
tāny upādāya visrabdho bhakṣayām āsa sa dvijaḥ tasmiṃś ca bhakṣayaty eva śaṅkho 'py āśramam āgamat
12.24.7
bhakṣayantaṃ tu taṃ dṛṣṭvā śaṅkho bhrātaram abravīt kutaḥ phalāny avāptāni hetunā kena khādasi
12.24.8
so 'bravīd bhrātaraṃ jyeṣṭham upaspṛśyābhivādya ca ita eva gṛhītāni mayeti prahasann iva
12.24.9
tam abravīt tadā śaṅkhas tīvrakopasamanvitaḥ steyaṃ tvayā kṛtam idaṃ phalāny ādadatā svayam gaccha rājānam āsādya svakarma prathayasva vai
12.24.10
adattādānam evedaṃ kṛtaṃ pārthivasattama stenaṃ māṃ tvaṃ viditvā ca svadharmam anupālaya śīghraṃ dhāraya caurasya mama daṇḍaṃ narādhipa
12.24.11
ity uktas tasya vacanāt sudyumnaṃ vasudhādhipam abhyagacchan mahābāho likhitaḥ saṃśitavrataḥ
12.24.12
sudyumnas tv antapālebhyaḥ śrutvā likhitam āgatam abhyagacchat sahāmātyaḥ padbhyām eva nareśvaraḥ
12.24.13
tam abravīt samāgatya sa rājā brahmavittamam kim āgamanam ācakṣva bhagavan kṛtam eva tat
12.24.14
evam uktaḥ sa viprarṣiḥ sudyumnam idam abravīt pratiśrauṣi kariṣyeti śrutvā tat kartum arhasi
12.24.15
anisṛṣṭāni guruṇā phalāni puruṣarṣabha bhakṣitāni mayā rājaṃs tatra māṃ śādhi māciram
12.24.16
sudyumna uvāca pramāṇaṃ cen mato rājā bhavato daṇḍadhāraṇe anujñāyām api tathā hetuḥ syād brāhmaṇarṣabha
12.24.17
sa bhavān abhyanujñātaḥ śucikarmā mahāvrataḥ brūhi kāmān ato 'nyāṃs tvaṃ kariṣyāmi hi te vacaḥ
12.24.18
vyāsa uvāca chandyamāno 'pi brahmarṣiḥ pārthivena mahātmanā nānyaṃ vai varayām āsa tasmād daṇḍād ṛte varam
12.24.19
tataḥ sa pṛthivīpālo likhitasya mahātmanaḥ karau pracchedayām āsa dhṛtadaṇḍo jagāma saḥ
12.24.20
sa gatvā bhrātaraṃ śaṅkham ārtarūpo 'bravīd idam dhṛtadaṇḍasya durbhuddher bhagavan kṣantum arhasi
12.24.21
śaṅkha uvāca na kupye tava dharmajña na ca dūṣayase mama dharmas tu te vyatikrāntas tatas te niṣkṛtiḥ kṛtā
12.24.22
sa gatvā bāhudāṃ śīghraṃ tarpayasva yathāvidhi devān pitṝn ṛṣīṃś caiva mā cādharme manaḥ kṛthāḥ
12.24.23
vyāsa uvāca tasya tad vacanaṃ śrutvā śaṅkhasya likhitas tadā avagāhyāpagāṃ puṇyām udakārthaṃ pracakrame
12.24.24
prādurāstāṃ tatas tasya karau jalajasaṃnibhau tataḥ sa vismito bhrātur darśayām āsa tau karau
12.24.25
tatas tam abravīc chaṅkhas tapasedaṃ kṛtaṃ mayā mā ca te 'tra viśaṅkā bhūd daivam eva vidhīyate
12.24.26
likhita uvāca kiṃ nu nāhaṃ tvayā pūtaḥ pūrvam eva mahādyute yasya te tapaso vīryam īdṛśaṃ dvijasattama
12.24.27
śaṅkha uvāca evam etan mayā kāryaṃ nāhaṃ daṇḍadharas tava sa ca pūto narapatis tvaṃ cāpi pitṛbhiḥ saha
12.24.28
vyāsa uvāca sa rājā pāṇḍavaśreṣṭha śreṣṭho vai tena karmaṇā prāptavān paramāṃ siddhiṃ dakṣaḥ prācetaso yathā
12.24.29
eṣa dharmaḥ kṣatriyāṇāṃ prajānāṃ paripālanam utpathe 'smin mahārāja mā ca śoke manaḥ kṛthāḥ
12.24.30
bhrātur asya hitaṃ vākyaṃ śṛṇu dharmajñasattama daṇḍa eva hi rājendra kṣatradharmo na muṇḍanam
12.25.1
vaiśaṃpāyana uvāca punar eva maharṣis taṃ kṛṣṇadvaipāyano 'bravīt ajātaśatruṃ kaunteyam idaṃ vacanam arthavat
12.25.2
araṇye vasatāṃ tāta bhrātṝṇāṃ te tapasvinām manorathā mahārāja ye tatrāsan yudhiṣṭhira
12.25.3
tān ime bharataśreṣṭha prāpnuvantu mahārathāḥ praśādhi pṛthivīṃ pārtha yayātir iva nāhuṣaḥ
12.25.4
araṇye duḥkhavasatir anubhūtā tapasvibhiḥ duḥkhasyānte naravyāghrāḥ sukhaṃ tv anubhavantv ime
12.25.5
dharmam arthaṃ ca kāmaṃ ca bhrātṛbhiḥ saha bhārata anubhūya tataḥ paścāt prasthātāsi viśāṃ pate
12.25.6
atithīnāṃ ca pitṝṇāṃ devatānāṃ ca bhārata ānṛṇyaṃ gaccha kaunteya tataḥ svargaṃ gamiṣyasi
12.25.7
sarvamedhāśvamedhābhyāṃ yajasva kurunandana tataḥ paścān mahārāja gamiṣyasi parāṃ gatim
12.25.8
bhrātṝṃś ca sarvān kratubhiḥ saṃyojya bahudakṣiṇaiḥ saṃprāptaḥ kīrtim atulāṃ pāṇḍaveya bhaviṣyasi
12.25.9
vidma te puruṣavyāghra vacanaṃ kurunandana śṛṇu mac ca yathā kurvan dharmān na cyavate nṛpaḥ
12.25.10
ādadānasya ca dhanaṃ nigrahaṃ ca yudhiṣṭhira samānaṃ dharmakuśalāḥ sthāpayanti nareśvara
12.25.11
deśakālapratīkṣe yo dasyor darśayate nṛpaḥ śāstrajāṃ buddhim āsthāya nainasā sa hi yujyate
12.25.12
ādāya baliṣaḍbhāgaṃ yo rāṣṭraṃ nābhirakṣati pratigṛhṇāti tat pāpaṃ caturthāṃśena pārthivaḥ
12.25.13
nibodha ca yathātiṣṭhan dharmān na cyavate nṛpaḥ nigrahād dharmaśāstrāṇām anurudhyann apetabhīḥ kāmakrodhāv anādṛtya piteva samadarśanaḥ
12.25.14
daivenopahate rājā karmakāle mahādyute pramādayati tat karma na tatrāhur atikramam
12.25.15
tarasā buddhipūrvaṃ vā nigrāhyā eva śatravaḥ pāpaiḥ saha na saṃdadhyād rāṣṭraṃ paṇyaṃ na kārayet
12.25.16
śūrāś cāryāś ca satkāryā vidvāṃsaś ca yudhiṣṭhira gomato dhaninaś caiva paripālyā viśeṣataḥ
12.25.17
vyavahāreṣu dharmyeṣu niyojyāś ca bahuśrutāḥ guṇayukte 'pi naikasmin viśvasyāc ca vicakṣaṇaḥ
12.25.18
arakṣitā durvinīto mānī stabdho 'bhyasūyakaḥ enasā yujyate rājā durdānta iti cocyate
12.25.19
ye 'rakṣyamāṇā hīyante daivenopahate nṛpe taskaraiś cāpi hanyante sarvaṃ tad rājakilbiṣam
12.25.20
sumantrite sunīte ca vidhivac copapādite pauruṣe karmaṇi kṛte nāsty adharmo yudhiṣṭhira
12.25.21
vipadyante samārambhāḥ sidhyanty api ca daivataḥ kṛte puruṣakāre tu nainaḥ spṛśati pārthivam
12.25.22
atra te rājaśārdūla vartayiṣye kathām imām yad vṛttaṃ pūrvarājarṣer hayagrīvasya pārthiva
12.25.23
śatrūn hatvā hatasyājau śūrasyākliṣṭakarmaṇaḥ asahāyasya dhīrasya nirjitasya yudhiṣṭhira
12.25.24
yat karma vai nigrahe śātravāṇāṃ; yogaś cāgryaḥ pālane mānavānām kṛtvā karma prāpya kīrtiṃ suyuddhe; vājigrīvo modate devaloke
12.25.25
saṃtyaktātmā samareṣv ātatāyī; śastraiś chinno dasyubhir ardyamānaḥ aśvagrīvaḥ karmaśīlo mahātmā; saṃsiddhātmā modate devaloke
12.25.26
dhanur yūpo raśanā jyā śaraḥ sruk; sruvaḥ khaḍgo rudhiraṃ yatra cājyam ratho vedī kāmago yuddham agniś; cāturhotraṃ caturo vājimukhyāḥ
12.25.27
hutvā tasmin yajñavahnāv athārīn; pāpān mukto rājasiṃhas tarasvī prāṇān hutvā cāvabhṛthe raṇe sa; vājigrīvo modate devaloke
12.25.28
rāṣṭraṃ rakṣan buddhipūrvaṃ nayena; saṃtyaktātmā yajñaśīlo mahātmā sarvāṃl lokān vyāpya kīrtyā manasvī; vājigrīvo modate devaloke
12.25.29
daivīṃ siddhiṃ mānuṣīṃ daṇḍanītiṃ; yoganyāyaiḥ pālayitvā mahīṃ ca tasmād rājā dharmaśīlo mahātmā; hayagrīvo modate svargaloke
12.25.30
vidvāṃs tyāgī śraddadhānaḥ kṛtajñas; tyaktvā lokaṃ mānuṣaṃ karma kṛtvā medhāvināṃ viduṣāṃ saṃmatānāṃ; tanutyajāṃ lokam ākramya rājā
12.25.31
samyag vedān prāpya śāstrāṇy adhītya; samyag rāṣṭraṃ pālayitvā mahātmā cāturvarṇyaṃ sthāpayitvā svadharme; vājigrīvo modate devaloke
12.25.32
jitvā saṃgrāmān pālayitvā prajāś ca; somaṃ pītvā tarpayitvā dvijāgryān yuktyā daṇḍaṃ dhārayitvā prajānāṃ; yuddhe kṣīṇo modate devaloke
12.25.33
vṛttaṃ yasya ślāghanīyaṃ manuṣyāḥ; santo vidvāṃsaś cārhayanty arhaṇīyāḥ svargaṃ jitvā vīralokāṃś ca gatvā; siddhiṃ prāptaḥ puṇyakīrtir mahātmā
12.26.1
vaiśaṃpāyana uvāca dvaipāyanavacaḥ śrutvā kupite ca dhanaṃjaye vyāsam āmantrya kaunteyaḥ pratyuvāca yudhiṣṭhiraḥ
12.26.2
na pārthivam idaṃ rājyaṃ na ca bhogāḥ pṛthagvidhāḥ prīṇayanti mano me 'dya śoko māṃ nardayaty ayam
12.26.3
śrutvā ca vīrahīnānām aputrāṇāṃ ca yoṣitām paridevayamānānāṃ śāntiṃ nopalabhe mune
12.26.4
ity uktaḥ pratyuvācedaṃ vyāso yogavidāṃ varaḥ yudhiṣṭhiraṃ mahāprājñaṃ dharmajño vedapāragaḥ
12.26.5
na karmaṇā labhyate cintayā vā; nāpy asya dātā puruṣasya kaś cit paryāyayogād vihitaṃ vidhātrā; kālena sarvaṃ labhate manuṣyaḥ
12.26.6
na buddhiśāstrādhyayanena śakyaṃ; prāptuṃ viśeṣair manujair akāle mūrkho 'pi prāpnoti kadā cid arthān; kālo hi kāryaṃ prati nirviśeṣaḥ
12.26.7
nābhūtikāle ca phalaṃ dadāti; śilpaṃ na mantrāś ca tathauṣadhāni tāny eva kālena samāhitāni; sidhyanti cedhyanti ca bhūtikāle
12.26.8
kālena śīghrāḥ pravivānti vātāḥ; kālena vṛṣṭir jaladān upaiti kālena padmotpalavaj jalaṃ ca; kālena puṣyanti nagā vaneṣu
12.26.9
kālena kṛṣṇāś ca sitāś ca rātryaḥ; kālena candraḥ paripūrṇabimbaḥ nākālataḥ puṣpaphalaṃ nagānāṃ; nākālavegāḥ sarito vahanti
12.26.10
nākālamattāḥ khagapannagāś ca; mṛgadvipāḥ śailamahāgrahāś ca nākālataḥ strīṣu bhavanti garbhā; nāyānty akāle śiśiroṣṇavarṣāḥ
12.26.11
nākālato mriyate jāyate vā; nākālato vyāharate ca bālaḥ nākālato yauvanam abhyupaiti; nākālato rohati bījam uptam
12.26.12
nākālato bhānur upaiti yogaṃ; nākālato 'staṃ girim abhyupaiti nākālato vardhate hīyate ca; candraḥ samudraś ca mahormimālī
12.26.13
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam gītaṃ rājñā senajitā duḥkhārtena yudhiṣṭhira
12.26.14
sarvān evaiṣa paryāyo martyān spṛśati dustaraḥ kālena paripakvā hi mriyante sarvamānavāḥ
12.26.15
ghnanti cānyān narā rājaṃs tān apy anye narās tathā saṃjñaiṣā laukikī rājan na hinasti na hanyate
12.26.16
hantīti manyate kaś cin na hantīty api cāpare svabhāvatas tu niyatau bhūtānāṃ prabhavāpyayau
12.26.17
naṣṭe dhane vā dāre vā putre pitari vā mṛte aho kaṣṭam iti dhyāyañ śokasyāpacitiṃ caret
12.26.18
sa kiṃ śocasi mūḍhaḥ sañ śocyaḥ kim anuśocasi paśya duḥkheṣu duḥkhāni bhayeṣu ca bhayāny api
12.26.19
ātmāpi cāyaṃ na mama sarvāpi pṛthivī mama yathā mama tathānyeṣām iti paśyan na muhyati
12.26.20
śokasthānasahasrāṇi harṣasthānaśatāni ca divase divase mūḍham āviśanti na paṇḍitam
12.26.21
evam etāni kālena priyadveṣyāṇi bhāgaśaḥ jīveṣu parivartante duḥkhāni ca sukhāni ca
12.26.22
duḥkham evāsti na sukhaṃ tasmāt tad upalabhyate tṛṣṇārtiprabhavaṃ duḥkhaṃ duḥkhārtiprabhavaṃ sukham
12.26.23
sukhasyānantaraṃ duḥkhaṃ duḥkhasyānantaraṃ sukham na nityaṃ labhate duḥkhaṃ na nityaṃ labhate sukham
12.26.24
sukham ante hi duḥkhānāṃ duḥkham ante sukhasya ca tasmād etad dvayaṃ jahyād ya icchec chāśvataṃ sukham
12.26.25
yan nimittaṃ bhavec chokas tāpo vā duḥkhamūrchitaḥ āyāso vāpi yan mūlas tad ekāṅgam api tyajet
12.26.26
sukhaṃ vā yadi vā duḥkhaṃ priyaṃ vā yadi vāpriyam prāptaṃ prāptam upāsīta hṛdayenāparājitaḥ
12.26.27
īṣad apy aṅga dārāṇāṃ putrāṇāṃ vā carāpriyam tato jñāsyasi kaḥ kasya kena vā katham eva vā
12.26.28
ye ca mūḍhatamā loke ye ca buddheḥ paraṃ gatāḥ ta eva sukham edhante madhyaḥ kleśena yujyate
12.26.29
ity abravīn mahāprājño yudhiṣṭhira sa senajit parāvarajño lokasya dharmavit sukhaduḥkhavit
12.26.30
sukhī parasya yo duḥkhe na jātu sa sukhī bhavet duḥkhānāṃ hi kṣayo nāsti jāyate hy aparāt param
12.26.31
sukhaṃ ca duḥkhaṃ ca bhavābhavau ca; lābhālābhau maraṇaṃ jīvitaṃ ca paryāyaśaḥ sarvam iha spṛśanti; tasmād dhīro naiva hṛṣyen na kupyet
12.26.32
dīkṣāṃ yajñe pālanaṃ yuddham āhur; yogaṃ rāṣṭre daṇḍanītyā ca samyak vittatyāgaṃ dakṣiṇānāṃ ca yajñe; samyag jñānaṃ pāvanānīti vidyāt
12.26.33
rakṣan rāṣṭraṃ buddhipūrvaṃ nayena; saṃtyaktātmā yajñaśīlo mahātmā sarvāṃl lokān dharmamūrtyā caraṃś cāpy; ūrdhvaṃ dehān modate devaloke
12.26.34
jitvā saṃgrāmān pālayitvā ca rāṣṭraṃ; somaṃ pītvā vardhayitvā prajāś ca yuktyā daṇḍaṃ dhārayitvā prajānāṃ; yuddhe kṣīṇo modate devaloke
12.26.35
samyag vedān prāpya śāstrāṇy adhītya; samyag rāṣṭraṃ pālayitvā ca rājā cāturvarṇyaṃ sthāpayitvā svadharme; pūtātmā vai modate devaloke
12.26.36
yasya vṛttaṃ namasyanti svargasthasyāpi mānavāḥ paurajānapadāmātyāḥ sa rājā rājasattamaḥ
12.27.1
yudhiṣṭhira uvāca abhimanyau hate bāle draupadyās tanayeṣu ca dhṛṣṭadyumne virāṭe ca drupade ca mahīpatau
12.27.2
vasuṣeṇe ca dharmajñe dhṛṣṭaketau ca pārthive tathānyeṣu narendreṣu nānādeśyeṣu saṃyuge
12.27.3
na vimuñcati māṃ śoko jñātighātinam āturam rājyakāmukam aty ugraṃ svavaṃśocchedakārakam
12.27.4
yasyāṅke krīḍamānena mayā vai parivartitam sa mayā rājyalubdhena gāṅgeyo vinipātitaḥ
12.27.5
yadā hy enaṃ vighūrṇantam apaśyaṃ pārthasāyakaiḥ kampamānaṃ yathā vajraiḥ prekṣamāṇaṃ śikhaṇḍinam
12.27.6
jīrṇaṃ siṃham iva prāṃśuṃ narasiṃhaṃ pitāmaham kīryamāṇaṃ śarais tīkṣṇair dṛṣṭvā me vyathitaṃ manaḥ
12.27.7
prāṅmukhaṃ sīdamānaṃ ca rathād apacyutaṃ śaraiḥ ghūrṇamānaṃ yathā śailaṃ tadā me kaśmalo 'bhavat
12.27.8
yaḥ sa bāṇadhanuṣpāṇir yodhayām āsa bhārgavam bahūny ahāni kauravyaḥ kurukṣetre mahāmṛdhe
12.27.9
sametaṃ pārthivaṃ kṣatraṃ vārāṇasyāṃ nadīsutaḥ kanyārtham āhvayad vīro rathenaikena saṃyuge
12.27.10
yena cogrāyudho rājā cakravartī durāsadaḥ dagdhaḥ śastrapratāpena sa mayā yudhi ghātitaḥ
12.27.11
svayaṃ mṛtyuṃ rakṣamāṇaḥ pāñcālyaṃ yaḥ śikhaṇḍinam na bāṇaiḥ pātayām āsa so 'rjunena nipātitaḥ
12.27.12
yadainaṃ patitaṃ bhūmāv apaśyaṃ rudhirokṣitam tadaivāviśad aty ugro jvaro me munisattama yena saṃvardhitā bālā yena sma parirakṣitāḥ
12.27.13
sa mayā rājyalubdhena pāpena gurughātinā alpakālasya rājyasya kṛte mūḍhena ghātitaḥ
12.27.14
ācāryaś ca maheṣvāsaḥ sarvapārthivapūjitaḥ abhigamya raṇe mithyā pāpenoktaḥ sutaṃ prati
12.27.15
tan me dahati gātrāṇi yan māṃ gurur abhāṣata satyavākyo hi rājaṃs tvaṃ yadi jīvati me sutaḥ satyaṃ mā marśayan vipro mayi tat paripṛṣṭavān
12.27.16
kuñjaraṃ cāntaraṃ kṛtvā mithyopacaritaṃ mayā subhṛśaṃ rājyalubdhena pāpena gurughātinā
12.27.17
satyakañcukam āsthāya mayokto gurur āhave aśvatthāmā hata iti kuñjare vinipātite kān nu lokān gamiṣyāmi kṛtvā tat karma dāruṇam
12.27.18
aghātayaṃ ca yat karṇaṃ samareṣv apalāyinam jyeṣṭhaṃ bhrātaram aty ugraṃ ko mattaḥ pāpakṛttamaḥ
12.27.19
abhimanyuṃ ca yad bālaṃ jātaṃ siṃham ivādriṣu prāveśayam ahaṃ lubdho vāhinīṃ droṇapālitām
12.27.20
tadāprabhṛti bībhatsuṃ na śaknomi nirīkṣitum kṛṣṇaṃ ca puṇḍarīkākṣaṃ kilbiṣī bhrūṇahā yathā
12.27.21
draupadīṃ cāpy aduḥkhārhāṃ pañcaputravinākṛtām śocāmi pṛthivīṃ hīnāṃ pañcabhiḥ parvatair iva
12.27.22
so 'ham āgaskaraḥ pāpaḥ pṛthivīnāśakārakaḥ āsīna evam evedaṃ śoṣayiṣye kalevaram
12.27.23
prāyopaviṣṭaṃ jānīdhvam adya māṃ gurughātinam jātiṣv anyāsv api yathā na bhaveyaṃ kulāntakṛt
12.27.24
na bhokṣye na ca pānīyam upayokṣye kathaṃ cana śoṣayiṣye priyān prāṇān ihastho 'haṃ tapodhana
12.27.25
yatheṣṭaṃ gamyatāṃ kāmam anujāne prasādya vaḥ sarve mām anujānīta tyakṣyāmīdaṃ kalevaram
12.27.26
vaiśaṃpāyana uvāca tam evaṃvādinaṃ pārthaṃ bandhuśokena vihvalam maivam ity abravīd vyāso nigṛhya munisattamaḥ
12.27.27
ativelaṃ mahārāja na śokaṃ kartum arhasi punar uktaṃ pravakṣyāmi diṣṭam etad iti prabho
12.27.28
saṃyogā viprayogāś ca jātānāṃ prāṇināṃ dhruvam budbudā iva toyeṣu bhavanti na bhavanti ca
12.27.29
sarve kṣayāntā nicayāḥ patanāntāḥ samucchrayāḥ saṃyogā viprayogāntā maraṇāntaṃ hi jīvitam
12.27.30
sukhaṃ duḥkhāntam ālasyaṃ dākṣyaṃ duḥkhaṃ sukhodayam bhūtiḥ śrīr hrīr dhṛtiḥ siddhir nādakṣe nivasanty uta
12.27.31
nālaṃ sukhāya suhṛdo nālaṃ duḥkhāya durhṛdaḥ na ca prajñālam arthebhyo na sukhebhyo 'py alaṃ dhanam
12.27.32
yathā sṛṣṭo 'si kaunteya dhātrā karmasu tat kuru ata eva hi siddhis te neśas tvam ātmanā nṛpa
12.28.1
vaiśaṃpāyana uvāca jñātiśokābhitaptasya prāṇān abhyutsisṛkṣataḥ jyeṣṭhasya pāṇḍuputrasya vyāsaḥ śokam apānudat
12.28.2
vyāsa uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam aśmagītaṃ naravyāghra tan nibodha yudhiṣṭhira
12.28.3
aśmānaṃ brāhmaṇaṃ prājñaṃ vaideho janako nṛpaḥ saṃśayaṃ paripapraccha duḥkhaśokapariplutaḥ
12.28.4
janaka uvāca āgame yadi vāpāye jñātīnāṃ draviṇasya ca nareṇa pratipattavyaṃ kalyāṇaṃ katham icchatā
12.28.5
aśmovāca utpannam imam ātmānaṃ narasyānantaraṃ tataḥ tāni tāny abhivartante duḥkhāni ca sukhāni ca
12.28.6
teṣām anyatarāpattau yad yad evopasevate tat tad dhi cetanām asya haraty abhram ivānilaḥ
12.28.7
abhijāto 'smi siddho 'smi nāsmi kevalamānuṣaḥ ity evaṃ hetubhis tasya tribhiś cittaṃ prasicyati
12.28.8
sa prasiktamanā bhogān visṛjya pitṛsaṃcitān parikṣīṇaḥ parasvānām ādānaṃ sādhu manyate
12.28.9
tam atikrāntamaryādam ādadānam asāṃpratam pratiṣedhanti rājāno lubdhā mṛgam iveṣubhiḥ
12.28.10
ye ca viṃśativarṣā vā triṃśadvarṣāś ca mānavāḥ pareṇa te varṣaśatān na bhaviṣyanti pārthiva
12.28.11
teṣāṃ paramaduḥkhānāṃ buddhyā bheṣajam ādiśet sarvaprāṇabhṛtāṃ vṛttaṃ prekṣamāṇas tatas tataḥ
12.28.12
mānasānāṃ punar yonir duḥkhānāṃ cittavibhramaḥ aniṣṭopanipāto vā tṛtīyaṃ nopapadyate
12.28.13
evam etāni duḥkhāni tāni tānīha mānavam vividhāny upavartante tathā sāṃsparśakāni ca
12.28.14
jarāmṛtyū ha bhūtāni khāditārau vṛkāv iva balināṃ durbalānāṃ ca hrasvānāṃ mahatām api
12.28.15
na kaś cij jātv atikrāmej jarāmṛtyū ha mānavaḥ api sāgaraparyantāṃ vijityemāṃ vasuṃdharām
12.28.16
sukhaṃ vā yadi vā duḥkhaṃ bhūtānāṃ paryupasthitam prāptavyam avaśaiḥ sarvaṃ parihāro na vidyate
12.28.17
pūrve vayasi madhye vāpy uttame vā narādhipa avarjanīyās te 'rthā vai kāṅkṣitāś ca tato 'nyathā
12.28.18
supriyair viprayogaś ca saṃprayogas tathāpriyaiḥ arthānarthau sukhaṃ duḥkhaṃ vidhānam anuvartate
12.28.19
prādurbhāvaś ca bhūtānāṃ dehanyāsas tathaiva ca prāptivyāyāmayogaś ca sarvam etat pratiṣṭhitam
12.28.20
gandhavarṇarasasparśā nivartante svabhāvataḥ tathaiva sukhaduḥkhāni vidhānam anuvartate
12.28.21
āsanaṃ śayanaṃ yānam utthānaṃ pānabhojanam niyataṃ sarvabhūtānāṃ kālenaiva bhavanty uta
12.28.22
vaidyāś cāpy āturāḥ santi balavantaḥ sudurbalāḥ strīmantaś ca tathā ṣaṇḍhā vicitraḥ kālaparyayaḥ
12.28.23
kule janma tathā vīryam ārogyaṃ dhairyam eva ca saubhāgyam upabhogaś ca bhavitavyena labhyate
12.28.24
santi putrāḥ subahavo daridrāṇām anicchatām bahūnām icchatāṃ nāsti samṛddhānāṃ viceṣṭatām
12.28.25
vyādhir agnir jalaṃ śastraṃ bubhukṣā śvāpadaṃ viṣam rajjvā ca maraṇaṃ jantor uccācca patanaṃ tathā
12.28.26
niryāṇaṃ yasya yad diṣṭaṃ tena gacchati hetunā dṛśyate nābhyatikrāmann atikrānto na vā punaḥ
12.28.27
dṛśyate hi yuvaiveha vinaśyan vasumān naraḥ daridraś ca parikliṣṭaḥ śatavarṣo janādhipa
12.28.28
akiṃcanāś ca dṛśyante puruṣāś cirajīvinaḥ samṛddhe ca kule jātā vinaśyanti pataṃgavat
12.28.29
prāyeṇa śrīmatāṃ loke bhoktuṃ śaktir na vidyate kāṣṭhāny api hi jīryante daridrāṇāṃ narādhipa
12.28.30
aham etat karomīti manyate kālacoditaḥ yad yad iṣṭam asaṃtoṣād durātmā pāpam ācaran
12.28.31
striyo 'kṣā mṛgayā pānaṃ prasaṅgān ninditā budhaiḥ dṛśyante cāpi bahavaḥ saṃprasaktā bahuśrutāḥ
12.28.32
iti kālena sarvārthānīpsitānīpsitāni ca spṛśanti sarvabhūtāni nimittaṃ nopalabhyate
12.28.33
vāyum ākāśam agniṃ ca candrādityāv ahaḥkṣape jyotīṃṣi saritaḥ śailān kaḥ karoti bibharti vā
12.28.34
śītam uṣṇaṃ tathā varṣaṃ kālena parivartate evam eva manuṣyāṇāṃ sukhaduḥkhe nararṣabha
12.28.35
nauṣadhāni na śāstrāṇi na homā na punar japāḥ trāyante mṛtyunopetaṃ jarayā vāpi mānavam
12.28.36
yathā kāṣṭhaṃ ca kāṣṭhaṃ ca sameyātāṃ mahodadhau sametya ca vyatīyātāṃ tadvad bhūtasamāgamaḥ
12.28.37
ye cāpi puruṣaiḥ strībhir gītavādyair upasthitāḥ ye cānāthāḥ parānnādāḥ kālas teṣu samakriyaḥ
12.28.38
mātṛpitṛsahasrāṇi putradāraśatāni ca saṃsāreṣv anubhūtāni kasya te kasya vā vayam
12.28.39
naivāsya kaś cid bhavitā nāyaṃ bhavati kasya cit pathi saṃgatam evedaṃ dārabandhusuhṛdgaṇaiḥ
12.28.40
kvāsaṃ kvāsmi gamiṣyāmi ko nv ahaṃ kim ihāsthitaḥ kasmāt kam anuśoceyam ity evaṃ sthāpayen manaḥ anitye priyasaṃvāse saṃsāre cakravad gatau
12.28.41
na dṛṣṭapūrvaṃ pratyakṣaṃ paralokaṃ vidur budhāḥ āgamāṃs tv anatikramya śraddhātavyaṃ bubhūṣatā
12.28.42
kurvīta pitṛdaivatyaṃ dharmāṇi ca samācaret yajec ca vidvān vidhivat trivargaṃ cāpy anuvrajet
12.28.43
saṃnimajjaj jagad idaṃ gambhīre kālasāgare jarāmṛtyumahāgrāhe na kaś cid avabudhyate
12.28.44
āyurvedam adhīyānāḥ kevalaṃ saparigraham dṛśyante bahavo vaidyā vyādhibhiḥ samabhiplutāḥ
12.28.45
te pibantaḥ kaṣāyāṃś ca sarpīṃṣi vividhāni ca na mṛtyum ativartante velām iva mahodadhiḥ
12.28.46
rasāyanavidaś caiva suprayuktarasāyanāḥ dṛśyante jarayā bhagnā nagā nāgair ivottamaiḥ
12.28.47
tathaiva tapasopetāḥ svādhyāyābhyasane ratāḥ dātāro yajñaśīlāś ca na taranti jarāntakau
12.28.48
na hy ahāni nivartante na māsā na punaḥ samāḥ jātānāṃ sarvabhūtānāṃ na pakṣā na punaḥ kṣapāḥ
12.28.49
so 'yaṃ vipulam adhvānaṃ kālena dhruvam adhruvaḥ naro 'vaśaḥ samabhyeti sarvabhūtaniṣevitam
12.28.50
deho vā jīvato 'bhyeti jīvo vābhyeti dehataḥ pathi saṃgatam evedaṃ dārair anyaiś ca bandhubhiḥ
12.28.51
nāyam atyantasaṃvāso labhyate jātu kena cit api svena śarīreṇa kim utānyena kena cit
12.28.52
kva nu te 'dya pitā rājan kva nu te 'dya pitāmahaḥ na tvaṃ paśyasi tān adya na tvāṃ paśyanti te 'pi ca
12.28.53
na hy eva puruṣo draṣṭā svargasya narakasya vā āgamas tu satāṃ cakṣur nṛpate tam ihācara
12.28.54
caritabrahmacaryo hi prajāyeta yajeta ca pitṛdevamaharṣīṇām ānṛṇyāyānasūyakaḥ
12.28.55
sa yajñaśīlaḥ prajane niviṣṭaḥ; prāg brahmacārī pravibhaktapakṣaḥ ārādhayan svargam imaṃ ca lokaṃ; paraṃ ca muktvā hṛdayavyalīkam
12.28.56
samyag ghi dharmaṃ carato nṛpasya; dravyāṇi cāpy āharato yathāvat pravṛttacakrasya yaśo 'bhivardhate; sarveṣu lokeṣu carācareṣu
12.28.57
vyāsa uvāca ity evam ājñāya videharājo; vākyaṃ samagraṃ paripūrṇahetuḥ aśmānam āmantrya viśuddhabuddhir; yayau gṛhaṃ svaṃ prati śāntaśokaḥ
12.28.58
tathā tvam apy acyuta muñca śokam; uttiṣṭha śakropama harṣam ehi kṣātreṇa dharmeṇa mahī jitā te; tāṃ bhuṅkṣva kuntīsuta mā viṣādīḥ
12.29.1
vaiśaṃpāyana uvāca avyāharati kaunteye dharmaputre yudhiṣṭhire guḍākeśo hṛṣīkeśam abhyabhāṣata pāṇḍavaḥ
12.29.2
jñātiśokābhisaṃtapto dharmarājaḥ paraṃtapaḥ eṣa śokārṇave magnas tam āśvāsaya mādhava
12.29.3
sarve sma te saṃśayitāḥ punar eva janārdana asya śokaṃ mahābāho praṇāśayitum arhasi
12.29.4
evam uktas tu govindo vijayena mahātmanā paryavartata rājānaṃ puṇḍarīkekṣaṇo 'cyutaḥ
12.29.5
anatikramaṇīyo hi dharmarājasya keśavaḥ bālyāt prabhṛti govindaḥ prītyā cābhyadhiko 'rjunāt
12.29.6
saṃpragṛhya mahābāhur bhujaṃ candanabhūṣitam śailastambhopamaṃ śaurir uvācābhivinodayan
12.29.7
śuśubhe vadanaṃ tasya sudaṃṣṭraṃ cārulocanam vyākośam iva vispaṣṭaṃ padmaṃ sūryavibodhitam
12.29.8
mā kṛthāḥ puruṣavyāghra śokaṃ tvaṃ gātraśoṣaṇam na hi te sulabhā bhūyo ye hatāsmin raṇājire
12.29.9
svapnalabdhā yathā lābhā vitathāḥ pratibodhane evaṃ te kṣatriyā rājan ye vyatītā mahāraṇe
12.29.10
sarve hy abhimukhāḥ śūrā vigatā raṇaśobhinaḥ naiṣāṃ kaś cit pṛṣṭhato vā palāyan vāpi pātitaḥ
12.29.11
sarve tyaktvātmanaḥ prāṇān yuddhvā vīrā mahāhave śastrapūtā divaṃ prāptā na tāñ śocitum arhasi
12.29.12
atraivodāharantīmam itihāsaṃ purātanam sṛñjayaṃ putraśokārtaṃ yathāyaṃ prāha nāradaḥ
12.29.13
sukhaduḥkhair ahaṃ tvaṃ ca prajāḥ sarvāś ca sṛñjaya avimuktaṃ cariṣyāmas tatra kā paridevanā
12.29.14
mahābhāgyaṃ paraṃ rājñāṃ kīrtyamānaṃ mayā śṛṇu gacchāvadhānaṃ nṛpate tato duḥkhaṃ prahāsyasi
12.29.15
mṛtān mahānubhāvāṃs tvaṃ śrutvaiva tu mahīpatīn śrutvāpanaya saṃtāpaṃ śṛṇu vistaraśaś ca me
12.29.16
āvikṣitaṃ maruttaṃ me mṛtaṃ sṛñjaya śuśruhi yasya sendrāḥ savaruṇā bṛhaspatipurogamāḥ devā viśvasṛjo rājño yajñam īyur mahātmanaḥ
12.29.17
yaḥ spardhām anayac chakraṃ devarājaṃ śatakratum śakrapriyaiṣī yaṃ vidvān pratyācaṣṭa bṛhaspatiḥ saṃvarto yājayām āsa yaṃ pīḍārthaṃ bṛhaspateḥ
12.29.18
yasmin praśāsati satāṃ nṛpatau nṛpasattama akṛṣṭapacyā pṛthivī vibabhau caityamālinī
12.29.19
āvikṣitasya vai satre viśve devāḥ sabhāsadaḥ marutaḥ pariveṣṭāraḥ sādhyāś cāsan mahātmanaḥ
12.29.20
marudgaṇā maruttasya yat somam apibanta te devān manuṣyān gandharvān atyaricyanta dakṣiṇāḥ
12.29.21
sa cen mamāra sṛñjaya caturbhadrataras tvayā putrāt puṇyataraś caiva mā putram anutapyathāḥ
12.29.22
suhotraṃ ced vaitithinaṃ mṛtaṃ sṛñjaya śuśruma yasmai hiraṇyaṃ vavṛṣe magahvān parivatsaram
12.29.23
satyanāmā vasumatī yaṃ prāpyāsīj janādhipa hiraṇyam avahan nadyas tasmiñ janapadeśvare
12.29.24
kūrmān karkaṭakān nakrān makarāñ śiṃśukān api nadīṣv apātayad rājan maghavā lokapūjitaḥ
12.29.25
hairaṇyān patitān dṛṣṭvā matsyān makarakacchapān sahasraśo 'tha śataśas tato 'smayata vaitithiḥ
12.29.26
tad dhiraṇyam aparyantam āvṛttaṃ kurujāṅgale ījāno vitate yajñe brāhmaṇebhyaḥ samāhitaḥ
12.29.27
sa cen mamāra sṛñjaya caturbhadrataras tvayā putrāt puṇyataraś caiva mā putram anutapyathāḥ adakṣiṇam ayajvānaṃ śvaitya saṃśāmya mā śucaḥ
12.29.28
aṅgaṃ bṛhadrathaṃ caiva mṛtaṃ śuśruma sṛñjaya yaḥ sahasraṃ sahasrāṇāṃ śvetān aśvān avāsṛjat
12.29.29
sahasraṃ ca sahasrāṇāṃ kanyā hemavibhūṣitāḥ ījāno vitate yajñe dakṣiṇām atyakālayat
12.29.30
śataṃ śatasahasrāṇāṃ vṛṣāṇāṃ hemamālinām gavāṃ sahasrānucaraṃ dakṣiṇām atyakālayat
12.29.31
aṅgasya yajamānasya tadā viṣṇupade girau amādyad indraḥ somena dakṣiṇābhir dvijātayaḥ
12.29.32
yasya yajñeṣu rājendra śatasaṃkhyeṣu vai punaḥ devān manuṣyān gandharvān atyaricyanta dakṣiṇāḥ
12.29.33
na jāto janitā cānyaḥ pumān yas tat pradāsyati yad aṅgaḥ pradadau vittaṃ somasaṃsthāsu saptasu
12.29.34
sa cen mamāra sṛñjaya caturbhadrataras tvayā putrāt puṇyataraś caiva mā putram anutapyathāḥ
12.29.35
śibim auśīnaraṃ caiva mṛtaṃ śuśruma sṛñjaya ya imāṃ pṛthivīṃ kṛtsnāṃ carmavat samaveṣṭayat
12.29.36
mahatā rathaghoṣeṇa pṛthivīm anunādayan ekacchatrāṃ mahīṃ cakre jaitreṇaikarathena yaḥ
12.29.37
yāvad adya gavāśvaṃ syād āraṇyaiḥ paśubhiḥ saha tāvatīḥ pradadau gāḥ sa śibir auśīnaro 'dhvare
12.29.38
nodyantāraṃ dhuraṃ tasya kaṃ cin mene prajāpatiḥ na bhūtaṃ na bhaviṣyantaṃ sarvarājasu bhārata anyatrauśīnarāc chaibyād rājarṣer indravikramāt
12.29.39
sa cen mamāra sṛñjaya caturbhadrataras tvayā putrāt puṇyataraś caiva mā putram anutapyathāḥ adakṣiṇam ayajvānaṃ taṃ vai saṃśāmya mā śucaḥ
12.29.40
bharataṃ caiva dauḥṣantiṃ mṛtaṃ sṛñjaya śuśruma śākuntaliṃ maheṣvāsaṃ bhūridraviṇatejasam
12.29.41
yo baddhvā triṃśato hy aśvān devebhyo yamunām anu sarasvatīṃ viṃśatiṃ ca gaṅgām anu caturdaśa
12.29.42
aśvamedhasahasreṇa rājasūyaśatena ca iṣṭavān sa mahātejā dauḥṣantir bharataḥ purā
12.29.43
bharatasya mahat karma sarvarājasu pārthivāḥ khaṃ martyā iva bāhubhyāṃ nānugantum aśaknuvan
12.29.44
paraṃ sahasrād yo baddhvā hayān vedīṃ vicitya ca sahasraṃ yatra padmānāṃ kaṇvāya bharato dadau
12.29.45
sa cen mamāra sṛñjaya caturbhadrataras tvayā putrāt puṇyataraś caiva mā putram anutapyathāḥ
12.29.46
rāmaṃ dāśarathiṃ caiva mṛtaṃ śuśruma sṛñjaya yo 'nvakampata vai nityaṃ prajāḥ putrān ivaurasān
12.29.47
vidhavā yasya viṣaye nānāthāḥ kāś canābhavan sarvasyāsīt pitṛsamo rāmo rājyaṃ yadānvaśāt
12.29.48
kālavarṣāś ca parjanyāḥ sasyāni rasavanti ca nityaṃ subhikṣam evāsīd rāme rājyaṃ praśāsati
12.29.49
prāṇino nāpsu majjanti nānarthe pāvako 'dahat na vyālajaṃ bhayaṃ cāsīd rāme rājyaṃ praśāsati
12.29.50
āsan varṣasahasrāṇi tathā putrasahasrikāḥ arogāḥ sarvasiddhārthāḥ prajā rāme praśāsati
12.29.51
nānyonyena vivādo 'bhūt strīṇām api kuto nṛṇām dharmanityāḥ prajāś cāsan rāme rājyaṃ praśāsati
12.29.52
nityapuṣpaphalāś caiva pādapā nirupadravāḥ sarvā droṇadughā gāvo rāme rājyaṃ praśāsati
12.29.53
sa caturdaśa varṣāṇi vane proṣya mahātapāḥ daśāśvamedhāñ jārūthyān ājahāra nirargalān
12.29.54
śyāmo yuvā lohitākṣo mattavāraṇavikramaḥ daśa varṣasahasrāṇi rāmo rājyam akārayat
12.29.55
sa cen mamāra sṛñjaya caturbhadrataras tvayā putrāt puṇyataraś caiva mā putram anutapyathāḥ
12.29.56
bhagīrathaṃ ca rājānaṃ mṛtaṃ śuśruma sṛñjaya yasyendro vitate yajñe somaṃ pītvā madotkaṭaḥ
12.29.57
asurāṇāṃ sahasrāṇi bahūni surasattamaḥ ajayad bāhuvīryeṇa bhagavān pākaśāsanaḥ
12.29.58
yaḥ sahasraṃ sahasrāṇāṃ kanyā hemavibhūṣitāḥ ījāno vitate yajñe dakṣiṇām atyakālayat
12.29.59
sarvā rathagatāḥ kanyā rathāḥ sarve caturyujaḥ rathe rathe śataṃ nāgāḥ padmino hemamālinaḥ
12.29.60
sahasram aśvā ekaikaṃ hastinaṃ pṛṣṭhato 'nvayuḥ gavāṃ sahasram aśve 'śve sahasraṃ gavy ajāvikam
12.29.61
upahvare nivasato yasyāṅke niṣasāda ha gaṅgā bhāgīrathī tasmād urvaśī hy abhavat purā
12.29.62
bhūridakṣiṇam ikṣvākuṃ yajamānaṃ bhagīratham trilokapathagā gaṅgā duhitṛtvam upeyuṣī
12.29.63
sa cen mamāra sṛñjaya caturbhadrataras tvayā putrāt puṇyataraś caiva mā putram anutapyathāḥ
12.29.64
dilīpaṃ caivailavilaṃ mṛtaṃ śuśruma sṛñjaya yasya karmāṇi bhūrīṇi kathayanti dvijātayaḥ
12.29.65
imāṃ vai vasusaṃpannāṃ vasudhāṃ vasudhādhipaḥ dadau tasmin mahāyajñe brāhmaṇebhyaḥ samāhitaḥ
12.29.66
tasyeha yajamānasya yajñe yajñe purohitaḥ sahasraṃ vāraṇān haimān dakṣiṇām atyakālayat
12.29.67
yasya yajñe mahān āsīd yūpaḥ śrīmān hiraṇmayaḥ taṃ devāḥ karma kurvāṇāḥ śakrajyeṣṭhā upāśrayan
12.29.68
caṣālo yasya sauvarṇas tasmin yūpe hiraṇmaye nanṛtur devagandharvāḥ ṣaṭsahasrāṇi saptadhā
12.29.69
avādayat tatra vīṇāṃ madhye viśvāvasuḥ svayam sarvabhūtāny amanyanta mama vādayatīty ayam
12.29.70
etad rājño dilīpasya rājāno nānucakrire yat striyo hemasaṃpannāḥ pathi mattāḥ sma śerate
12.29.71
rājānam ugradhanvānaṃ dilīpaṃ satyavādinam ye 'paśyan sumahātmānaṃ te 'pi svargajito narāḥ
12.29.72
trayaḥ śabdā na jīryante dilīpasya niveśane svādhyāyaghoṣo jyāghoṣo dīyatām iti caiva hi
12.29.73
sa cen mamāra sṛñjaya caturbhadrataras tvayā putrāt puṇyataraś caiva mā putram anutapyathāḥ
12.29.74
māndhātāraṃ yauvanāśvaṃ mṛtaṃ śuśruma sṛñjaya yaṃ devā maruto garbhaṃ pituḥ pārśvād apāharan
12.29.75
saṃvṛddho yuvanāśvasya jaṭhare yo mahātmanaḥ pṛṣad ājyodbhavaḥ śrīmāṃs trilokavijayī nṛpaḥ
12.29.76
yaṃ dṛṣṭvā pitur utsaṅge śayānaṃ devarūpiṇam anyonyam abruvan devāḥ kam ayaṃ dhāsyatīti vai
12.29.77
mām eva dhāsyatīty evam indro abhyavapadyata māndhāteti tatas tasya nāma cakre śatakratuḥ
12.29.78
tatas tu payaso dhārāṃ puṣṭihetor mahātmanaḥ tasyāsye yauvanāśvasya pāṇir indrasya cāsravat
12.29.79
taṃ piban pāṇim indrasya samām ahnā vyavardhata sa āsīd dvādaśasamo dvādaśāhena pārthiva
12.29.80
tam iyaṃ pṛthivī sarvā ekāhnā samapadyata dharmātmānaṃ mahātmānaṃ śūram indrasamaṃ yudhi
12.29.81
ya āṅgāraṃ hi nṛpatiṃ maruttam asitaṃ gayam aṅgaṃ bṛhadrathaṃ caiva māndhātā samare 'jayat
12.29.82
yauvanāśvo yadāṅgāraṃ samare samayodhayat visphārair dhanuṣo devā dyaur abhedīti menire
12.29.83
yataḥ sūrya udeti sma yatra ca pratitiṣṭhati sarvaṃ tad yauvanāśvasya māndhātuḥ kṣetram ucyate
12.29.84
aśvamedhaśateneṣṭvā rājasūyaśatena ca adadād rohitān matsyān brāhmaṇebhyo mahīpatiḥ
12.29.85
hairaṇyān yojanotsedhān āyatān daśayojanam atiriktān dvijātibhyo vyabhajann itare janāḥ
12.29.86
sa cen mamāra sṛñjaya caturbhadrataras tvayā putrāt puṇyataraś caiva mā putram anutapyathāḥ
12.29.87
yayātiṃ nāhuṣaṃ caiva mṛtaṃ śuśruma sṛñjaya ya imāṃ pṛthivīṃ sarvāṃ vijitya sahasāgarām
12.29.88
śamyāpātenābhyatīyād vedībhiś citrayan nṛpa ījānaḥ kratubhiḥ puṇyaiḥ paryagacchad vasuṃdharām
12.29.89
iṣṭvā kratusahasreṇa vājimedhaśatena ca tarpayām āsa devendraṃ tribhiḥ kāñcanaparvataiḥ
12.29.90
vyūḍhe devāsure yuddhe hatvā daiteyadānavān vyabhajat pṛthivīṃ kṛtsnāṃ yayātir nahuṣātmajaḥ
12.29.91
anteṣu putrān nikṣipya yadudruhyupurogamān pūruṃ rājye 'bhiṣicya sve sadāraḥ prasthito vanam
12.29.92
sa cen mamāra sṛñjaya caturbhadrataras tvayā putrāt puṇyataraś caiva mā putram anutapyathāḥ
12.29.93
ambarīṣaṃ ca nābhāgaṃ mṛtaṃ śuśruma sṛñjaya yaṃ prajā vavrire puṇyaṃ goptāraṃ nṛpasattama
12.29.94
yaḥ sahasraṃ sahasrāṇāṃ rājñām ayuta yājinām ījāno vitate yajñe brāhmaṇebhyaḥ samāhitaḥ
12.29.95
naitat pūrve janāś cakrur na kariṣyanti cāpare ity ambarīṣaṃ nābhāgam anvamodanta dakṣiṇāḥ
12.29.96
śataṃ rājasahasrāṇi śataṃ rājaśatāni ca sarve 'śvamedhair ījānās te 'bhyayur dakṣiṇāyanam
12.29.97
sa cen mamāra sṛñjaya caturbhadrataras tvayā putrāt puṇyataraś caiva mā putram anutapyathāḥ
12.29.98
śaśabinduṃ caitrarathaṃ mṛtaṃ śuśruma sṛñjaya yasya bhāryāsahasrāṇāṃ śatam āsīn mahātmanaḥ
12.29.99
sahasraṃ tu sahasrāṇāṃ yasyāsañ śāśabindavaḥ hiraṇyakavacāḥ sarve sarve cottamadhanvinaḥ
12.29.100
śataṃ kanyā rājaputram ekaikaṃ pṛṣṭhato 'nvayuḥ kanyāṃ kanyāṃ śataṃ nāgā nāgaṃ nāgaṃ śataṃ rathāḥ
12.29.101
rathaṃ rathaṃ śataṃ cāśvā deśajā hemamālinaḥ aśvam aśvaṃ śataṃ gāvo gāṃ gāṃ tadvad ajāvikam
12.29.102
etad dhanam aparyantam aśvamedhe mahāmakhe śaśabindur mahārāja brāhmaṇebhyaḥ samādiśat
12.29.103
sa cen mamāra sṛñjaya caturbhadrataras tvayā putrāt puṇyataraś caiva mā putram anutapyathāḥ
12.29.104
gayam āmūrtarayasaṃ mṛtaṃ śuśruma sṛñjaya yaḥ sa varṣaśataṃ rājā hutaśiṣṭāśano 'bhavat
12.29.105
yasmai vahnir varān prādāt tato vavre varān gayaḥ dadato me 'kṣayā cāstu dharme śraddhā ca vardhatām
12.29.106
mano me ramatāṃ satye tvatprasādād dhutāśana lebhe ca kāmāṃs tān sarvān pāvakād iti naḥ śrutam
12.29.107
darśena paurṇamāsena cāturmāsyaiḥ punaḥ punaḥ ayajat sa mahātejāḥ sahasraṃ parivatsarān
12.29.108
śataṃ gavāṃ sahasrāṇi śatam aśvaśatāni ca utthāyotthāya vai prādāt sahasraṃ parivatsarān
12.29.109
tarpayām āsa somena devān vittair dvijān api pitṝn svadhābhiḥ kāmaiś ca striyaḥ svāḥ puruṣarṣabha
12.29.110
sauvarṇāṃ pṛthivīṃ kṛtvā daśavyāmāṃ dvirāyatām dakṣiṇām adadad rājā vājimedhamahāmakhe
12.29.111
yāvatyaḥ sikatā rājan gaṅgāyāḥ puruṣarṣabha tāvatīr eva gāḥ prādād āmūrtarayaso gayaḥ
12.29.112
sa cen mamāra sṛñjaya caturbhadrataras tvayā putrāt puṇyataraś caiva mā putram anutapyathāḥ
12.29.113
rantidevaṃ ca sāṅkṛtyaṃ mṛtaṃ śuśruma sṛñjaya samyag ārādhya yaḥ śakraṃ varaṃ lebhe mahāyaśāḥ
12.29.114
annaṃ ca no bahu bhaved atithīṃś ca labhemahi śraddhā ca no mā vyagaman mā ca yāciṣma kaṃ cana
12.29.115
upātiṣṭhanta paśavaḥ svayaṃ taṃ saṃśitavratam grāmyāraṇyā mahātmānaṃ rantidevaṃ yaśasvinam
12.29.116
mahānadī carmarāśer utkledāt susruve yataḥ tataś carmaṇvatīty evaṃ vikhyātā sā mahānadī
12.29.117
brāhmaṇebhyo dadau niṣkān sadasi pratate nṛpaḥ tubhyaṃ tubhyaṃ niṣkam iti yatrākrośanti vai dvijāḥ sahasraṃ tubhyam ity uktvā brāhmaṇān sma prapadyate
12.29.118
anvāhāryopakaraṇaṃ dravyopakaraṇaṃ ca yat ghaṭāḥ sthālyaḥ kaṭāhāś ca pātryaś ca piṭharā api na tat kiṃ cid asauvarṇaṃ rantidevasya dhīmataḥ
12.29.119
sāṅkṛte rantidevasya yāṃ rātrim avasad gṛhe ālabhyanta śataṃ gāvaḥ sahasrāṇi ca viṃśatiḥ
12.29.120
tatra sma sūdāḥ krośanti sumṛṣṭamaṇikuṇḍalāḥ sūpabhūyiṣṭham aśnīdhvaṃ nādya māṃsaṃ yathā purā
12.29.121
sa cen mamāra sṛñjaya caturbhadrataras tvayā putrāt puṇyataraś caiva mā putram anutapyathāḥ
12.29.122
sagaraṃ ca mahātmānaṃ mṛtaṃ śuśruma sṛñjaya aikṣvākaṃ puruṣavyāghram atimānuṣavikramam
12.29.123
ṣaṣṭiḥ putrasahasrāṇi yaṃ yāntaṃ pṛṣṭhato 'nvayuḥ nakṣatrarājaṃ varṣānte vyabhre jyotirgaṇā iva
12.29.124
ekacchatrā mahī yasya praṇatā hy abhavat purā yo 'śvamedhasahasreṇa tarpayām āsa devatāḥ
12.29.125
yaḥ prādāt kāñcanastambhaṃ prāsādaṃ sarvakāñcanam pūrṇaṃ padmadalākṣīṇāṃ strīṇāṃ śayanasaṃkulam
12.29.126
dvijātibhyo 'nurūpebhyaḥ kāmān uccāvacāṃs tathā yasyādeśena tad vittaṃ vyabhajanta dvijātayaḥ
12.29.127
khānayām āsa yaḥ kopāt pṛthivīṃ sāgarāṅkitām yasya nāmnā samudraś ca sāgaratvam upāgataḥ
12.29.128
sa cen mamāra sṛñjaya caturbhadrataras tvayā putrāt puṇyataraś caiva mā putram anutapyathāḥ
12.29.129
rājānaṃ ca pṛthuṃ vainyaṃ mṛtaṃ śuśruma sṛñjaya yam abhyaṣiñcan saṃbhūya mahāraṇye maharṣayaḥ
12.29.130
prathayiṣyati vai lokān pṛthur ity eva śabditaḥ kṣatāc ca nas trāyatīti sa tasmāt kṣatriyaḥ smṛtaḥ
12.29.131
pṛthuṃ vainyaṃ prajā dṛṣṭvā raktāḥ smeti yad abruvan tato rājeti nāmāsya anurāgād ajāyata
12.29.132
akṛṣṭapacyā pṛthivī puṭake puṭake madhu sarvā droṇadughā gāvo vainyasyāsan praśāsataḥ
12.29.133
arogāḥ sarvasiddhārthā manuṣyā akutobhayāḥ yathābhikāmam avasan kṣetreṣu ca gṛheṣu ca
12.29.134
āpaḥ saṃstambhire yasya samudrasya yiyāsataḥ saritaś cānudīryanta dhvajasaṅgaś ca nābhavat
12.29.135
hairaṇyāṃs trinalotsedhān parvatān ekaviṃśatim brāhmaṇebhyo dadau rājā yo 'śvamedhe mahāmakhe
12.29.136
sa cen mamāra sṛñjaya caturbhadrataras tvayā putrāt puṇyataraś caiva mā putram anutapyathāḥ
12.29.137
kiṃ vai tūṣṇīṃ dhyāyasi sṛñjaya tvaṃ; na me rājan vācam imāṃ śṛṇoṣi na cen moghaṃ vipralaptaṃ mayedaṃ; pathyaṃ mumūrṣor iva samyag uktam
12.29.138
sṛñjaya uvāca śṛṇomi te nārada vācam etāṃ; vicitrārthāṃ srajam iva puṇyagandhām rājarṣīṇāṃ puṇyakṛtāṃ mahātmanāṃ; kīrtyā yuktāṃ śokanirṇāśanārtham
12.29.139
na te moghaṃ vipralaptaṃ maharṣe; dṛṣṭvaiva tvāṃ nāradāhaṃ viśokaḥ śuśrūṣe te vacanaṃ brahmavādin; na te tṛpyāmy amṛtasyeva pānāt
12.29.140
amoghadarśin mama cet prasādaṃ; sutāghadagdhasya vibho prakuryāḥ mṛtasya saṃjīvanam adya me syāt; tava prasādāt sutasaṃgamaś ca
12.29.141
nārada uvāca yas te putro dayito 'yaṃ viyātaḥ; svarṇaṣṭhīvī yam adāt parvatas te punas te taṃ putram ahaṃ dadāmi; hiraṇyanābhaṃ varṣasahasriṇaṃ ca
12.30.1
yudhiṣṭhira uvāca sa kathaṃ kāñcanaṣṭhīvī sṛñjayasya suto 'bhavat parvatena kimarthaṃ ca dattaḥ kena mamāra ca
12.30.2
yadā varṣasahasrāyus tadā bhavati mānavaḥ katham aprāptakaumāraḥ sṛñjayasya suto mṛtaḥ
12.30.3
utāho nāmamātraṃ vai suvarṇaṣṭhīvino 'bhavat tathyaṃ vā kāñcanaṣṭhīvīty etad icchāmi veditum
12.30.4
vāsudeva uvāca atra te kathayiṣyāmi yathā vṛttaṃ janeśvara nāradaḥ parvataś caiva prāg ṛṣī lokapūjitau
12.30.5
mātulo bhāgineyaś ca devalokād ihāgatau vihartukāmau saṃprītyā mānuṣyeṣu purā prabhū
12.30.6
haviḥpavitrabhojyena devabhojyena caiva ha nārado mātulaś caiva bhāgineyaś ca parvataḥ
12.30.7
tāv ubhau tapasopetāv avanītalacāriṇau bhuñjānau mānuṣān bhogān yathāvat paryadhāvatām
12.30.8
prītimantau mudā yuktau samayaṃ tatra cakratuḥ yo bhaved dhṛdi saṃkalpaḥ śubho vā yadi vāśubhaḥ anyonyasya sa ākhyeyo mṛṣā śāpo 'nyathā bhavet
12.30.9
tau tatheti pratijñāya maharṣī lokapūjitau sṛñjayaṃ śvaityam abhyetya rājānam idam ūcatuḥ
12.30.10
āvāṃ bhavati vatsyāvaḥ kaṃ cit kālaṃ hitāya te yathāvat pṛthivīpāla āvayoḥ praguṇībhava tatheti kṛtvā tau rājā satkṛtyopacacāra ha
12.30.11
tataḥ kadā cit tau rājā mahātmānau tathāgatau abravīt paramaprītaḥ suteyaṃ varavarṇinī
12.30.12
ekaiva mama kanyaiṣā yuvāṃ paricariṣyati darśanīyānavadyāṅgī śīlavṛttasamanvitā sukumārī kumārī ca padmakiñjalkasaṃnibhā
12.30.13
paramaṃ saumya ity uktas tābhyāṃ rājā śaśāsa tām kanye viprāv upacara devavat pitṛvac ca ha
12.30.14
sā tu kanyā tathety uktvā pitaraṃ dharmacāriṇī yathānideśaṃ rājñas tau satkṛtyopacacāra ha
12.30.15
tasyās tathopacāreṇa rūpeṇāpratimena ca nāradaṃ hṛcchayas tūrṇaṃ sahasaivānvapadyata
12.30.16
vavṛdhe ca tatas tasya hṛdi kāmo mahātmanaḥ yathā śuklasya pakṣasya pravṛttāv uḍurāṭ chanaiḥ
12.30.17
na ca taṃ bhāgineyāya parvatāya mahātmane śaśaṃsa manmathaṃ tīvraṃ vrīḍamānaḥ sa dharmavit
12.30.18
tapasā ceṅgitenātha parvato 'tha bubodha tat kāmārtaṃ nāradaṃ kruddhaḥ śaśāpainaṃ tato bhṛśam
12.30.19
kṛtvā samayam avyagro bhavān vai sahito mayā yo bhaved dhṛdi saṃkalpaḥ śubho vā yadi vāśubhaḥ
12.30.20
anyonyasya sa ākhyeya iti tad vai mṛṣā kṛtam bhavatā vacanaṃ brahmaṃs tasmād etad vadāmy aham
12.30.21
na hi kāmaṃ pravartantaṃ bhavān ācaṣṭa me purā sukumāryāṃ kumāryāṃ te tasmād eṣa śapāmy aham
12.30.22
brahmavādī gurur yasmāt tapasvī brāhmaṇaś ca san akārṣīḥ samayabhraṃśam āvābhyāṃ yaḥ kṛto mithaḥ
12.30.23
śapsye tasmāt susaṃkruddho bhavantaṃ taṃ nibodha me sukumārī ca te bhāryā bhaviṣyati na saṃśayaḥ
12.30.24
vānaraṃ caiva kanyā tvāṃ vivāhāt prabhṛti prabho saṃdrakṣyanti narāś cānye svarūpeṇa vinākṛtam
12.30.25
sa tad vākyaṃ tu vijñāya nāradaḥ parvatāt tadā aśapat tam api krodhād bhāgineyaṃ sa mātulaḥ
12.30.26
tapasā brahmacaryeṇa satyena ca damena ca yukto 'pi dharmanityaś ca na svargavāsam āpsyasi
12.30.27
tau tu śaptvā bhṛśaṃ kruddhau parasparam amarṣaṇau pratijagmatur anyonyaṃ kruddhāv iva gajottamau
12.30.28
parvataḥ pṛthivīṃ kṛtsnāṃ vicacāra mahāmuniḥ pūjyamāno yathānyāyaṃ tejasā svena bhārata
12.30.29
atha tām alabhat kanyāṃ nāradaḥ sṛñjayātmajām dharmeṇa dharmapravaraḥ sukumārīm aninditām
12.30.30
sā tu kanyā yathāśāpaṃ nāradaṃ taṃ dadarśa ha pāṇigrahaṇamantrāṇāṃ prayogād eva vānaram
12.30.31
sukumārī ca devarṣiṃ vānarapratimānanam naivāvamanyata tadā prītimaty eva cābhavat
12.30.32
upatasthe ca bhartāraṃ na cānyaṃ manasāpy agāt devaṃ muniṃ vā yakṣaṃ vā patitve pativatsalā
12.30.33
tataḥ kadā cid bhagavān parvato 'nusasāra ha vanaṃ virahitaṃ kiṃ cit tatrāpaśyat sa nāradam
12.30.34
tato 'bhivādya provāca nāradaṃ parvatas tadā bhavān prasādaṃ kurutāṃ svargādeśāya me prabho
12.30.35
tam uvāca tato dṛṣṭvā parvataṃ nāradas tadā kṛtāñjalim upāsīnaṃ dīnaṃ dīnataraḥ svayam
12.30.36
tvayāhaṃ prathamaṃ śapto vānaras tvaṃ bhaviṣyasi ity uktena mayā paścāc chaptas tvam api matsarāt adyaprabhṛti vai vāsaṃ svarge nāvāpsyasīti ha
12.30.37
tava naitad dhi sadṛśaṃ putrasthāne hi me bhavān nivartayetāṃ tau śāpam anyo 'nyena tadā munī
12.30.38
śrīsamṛddhaṃ tadā dṛṣṭvā nāradaṃ devarūpiṇam sukumārī pradudrāva parapaty abhiśaṅkayā
12.30.39
tāṃ parvatas tato dṛṣṭvā pradravantīm aninditām abravīt tava bhartaiṣa nātra kāryā vicāraṇā
12.30.40
ṛṣiḥ paramadharmātmā nārado bhagavān prabhuḥ tavaivābhedyahṛdayo mā te bhūd atra saṃśayaḥ
12.30.41
sānunītā bahuvidhaṃ parvatena mahātmanā śāpadoṣaṃ ca taṃ bhartuḥ śrutvā svāṃ prakṛtiṃ gatā parvato 'tha yayau svargaṃ nārado 'tha yayau gṛhān
12.30.42
pratyakṣakarmā sarvasya nārado 'yaṃ mahān ṛṣiḥ eṣa vakṣyati vai pṛṣṭo yathā vṛttaṃ narottama
12.31.1
vaiśaṃpāyana uvāca tato rājā pāṇḍusuto nāradaṃ pratyabhāṣata bhagavañ śrotum icchāmi suvarṇaṣṭhīvisaṃbhavam
12.31.2
evam uktaḥ sa ca munir dharmarājena nāradaḥ ācacakṣe yathā vṛttaṃ suvarṇaṣṭhīvinaṃ prati
12.31.3
evam etan mahārāja yathāyaṃ keśavo 'bravīt kāryasyāsya tu yac cheṣaṃ tat te vakṣyāmi pṛcchataḥ
12.31.4
ahaṃ ca parvataś caiva svasrīyo me mahāmuniḥ vastukāmāv abhigatau sṛñjayaṃ jayatāṃ varam
12.31.5
tatra saṃpūjitau tena vidhidṛṣṭena karmaṇā sarvakāmaiḥ suvihitau nivasāvo 'sya veśmani
12.31.6
vyatikrāntāsu varṣāsu samaye gamanasya ca parvato mām uvācedaṃ kāle vacanam arthavat
12.31.7
āvām asya narendrasya gṛhe paramapūjitau uṣitau samaye brahmaṃś cintyatām atra sāṃpratam
12.31.8
tato 'ham abruvaṃ rājan parvataṃ śubhadarśanam sarvam etat tvayi vibho bhāgineyopapadyate
12.31.9
vareṇa chandyatāṃ rājā labhatāṃ yad yad icchati āvayos tapasā siddhiṃ prāpnotu yadi manyase
12.31.10
tata āhūya rājānaṃ sṛñjayaṃ śubhadarśanam parvato 'numataṃ vākyam uvāca munipuṃgavaḥ
12.31.11
prītau svo nṛpa satkārais tava hy ārjavasaṃbhṛtaiḥ āvābhyām abhyanujñāto varaṃ nṛvara cintaya
12.31.12
devānām avihiṃsāyāṃ yad bhaven mānuṣakṣamam tad gṛhāṇa mahārāja pūjārho nau mato bhavān
12.31.13
sṛñjaya uvāca prītau bhavantau yadi me kṛtam etāvatā mama eṣa eva paro lābho nirvṛtto me mahāphalaḥ
12.31.14
nārada uvāca tam evaṃvādinaṃ bhūyaḥ parvataḥ pratyabhāṣata vṛṇīṣva rājan saṃkalpo yas te hṛdi ciraṃ sthitaḥ
12.31.15
sṛñjaya uvāca abhīpsāmi sutaṃ vīraṃ vīryavantaṃ dṛḍhavratam āyuṣmantaṃ mahābhāgaṃ devarājasamadyutim
12.31.16
parvata uvāca bhaviṣyaty eṣa te kāmo na tv āyuṣmān bhaviṣyati devarājābhibhūtyarthaṃ saṃkalpo hy eṣa te hṛdi
12.31.17
suvarṇaṣṭhīvanāc caiva svarṇaṣṭhīvī bhaviṣyati rakṣyaś ca devarājāt sa devarājasamadyutiḥ
12.31.18
nārada uvāca tac chrutvā sṛñjayo vākyaṃ parvatasya mahātmanaḥ prasādayām āsa tadā naitad evaṃ bhaved iti
12.31.19
āyuṣmān me bhavet putro bhavatas tapasā mune na ca taṃ parvataḥ kiṃ cid uvācendravyapekṣayā
12.31.20
tam ahaṃ nṛpatiṃ dīnam abruvaṃ punar eva tu smartavyo 'haṃ mahārāja darśayiṣyāmi te smṛtaḥ
12.31.21
ahaṃ te dayitaṃ putraṃ pretarājavaśaṃ gatam punar dāsyāmi tad rūpaṃ mā śucaḥ pṛthivīpate
12.31.22
evam uktvā tu nṛpatiṃ prayātau svo yathepsitam sṛñjayaś ca yathākāmaṃ praviveśa svamandiram
12.31.23
sṛñjayasyātha rājarṣeḥ kasmiṃś cit kālaparyaye jajñe putro mahāvīryas tejasā prajvalann iva
12.31.24
vavṛdhe sa yathākālaṃ sarasīva mahotpalam babhūva kāñcanaṣṭhīvī yathārthaṃ nāma tasya tat
12.31.25
tad adbhutatamaṃ loke paprathe kurusattama bubudhe tac ca devendro varadānaṃ mahātmanoḥ
12.31.26
tatas tv abhibhavād bhīto bṛhaspatimate sthitaḥ kumārasyāntaraprekṣī babhūva balavṛtrahā
12.31.27
codayām āsa vajraṃ sa divyāstraṃ mūrtisaṃsthitam vyāghro bhūtvā jahīmaṃ tvaṃ rājaputram iti prabho
12.31.28
vivṛddhaḥ kila vīryeṇa mām eṣo 'bhibhaviṣyati sṛñjayasya suto vajra yathainaṃ parvato dadau
12.31.29
evam uktas tu śakreṇa vajraḥ parapuraṃjayaḥ kumārasyāntaraprekṣī nityam evānvapadyata
12.31.30
sṛñjayo 'pi sutaṃ prāpya devarājasamadyutim hṛṣṭaḥ sāntaḥpuro rājā vananityo 'bhavat tadā
12.31.31
tato bhāgīrathītīre kadā cid vananirjhare dhātrīdvitīyo bālaḥ sa krīḍārthaṃ paryadhāvata
12.31.32
pañcavarṣakadeśīyo bālo nāgendravikramaḥ sahasotpatitaṃ vyāghram āsasāda mahābalaḥ
12.31.33
tena caiva viniṣpiṣṭo vepamāno nṛpātmajaḥ vyasuḥ papāta medinyāṃ tato dhātrī vicukruśe
12.31.34
hatvā tu rājaputraṃ sa tatraivāntaradhīyata śārdūlo devarājasya māyayāntarhitas tadā
12.31.35
dhātryās tu ninadaṃ śrutvā rudatyāḥ paramārtavat abhyadhāvata taṃ deśaṃ svayam eva mahīpatiḥ
12.31.36
sa dadarśa gatāsuṃ taṃ śayānaṃ pītaśoṇitam kumāraṃ vigatānandaṃ niśākaram iva cyutam
12.31.37
sa tam utsaṅgam āropya paripīḍitavakṣasam putraṃ rudhirasaṃsiktaṃ paryadevayad āturaḥ
12.31.38
tatas tā mātaras tasya rudantyaḥ śokakarśitāḥ abhyadhāvanta taṃ deśaṃ yatra rājā sa sṛñjayaḥ
12.31.39
tataḥ sa rājā sasmāra mām antargatamānasaḥ tac cāhaṃ cintitaṃ jñātvā gatavāṃs tasya darśanam
12.31.40
sa mayaitāni vākyāni śrāvitaḥ śokalālasaḥ yāni te yaduvīreṇa kathitāni mahīpate
12.31.41
saṃjīvitaś cāpi mayā vāsavānumate tadā bhavitavyaṃ tathā tac ca na tac chakyam ato 'nyathā
12.31.42
ata ūrdhvaṃ kumāraḥ sa svarṇaṣṭhīvī mahāyaśāḥ cittaṃ prasādayām āsa pitur mātuś ca vīryavān
12.31.43
kārayām āsa rājyaṃ sa pitari svargate vibhuḥ varṣāṇām ekaśatavat sahasraṃ bhīmavikramaḥ
12.31.44
tata iṣṭvā mahāyajñair bahubhir bhūridakṣiṇaiḥ tarpayām āsa devāṃś ca pitṝṃś caiva mahādyutiḥ
12.31.45
utpādya ca bahūn putrān kulasaṃtānakāriṇaḥ kālena mahatā rājan kāladharmam upeyivān
12.31.46
sa tvaṃ rājendra saṃjātaṃ śokam etan nivartaya yathā tvāṃ keśavaḥ prāha vyāsaś ca sumahātapāḥ
12.31.47
pitṛpaitāmahaṃ rājyam āsthāya duram udvaha iṣṭvā puṇyair mahāyajñair iṣṭāṃl lokān avāpsyasi
12.32.1
vaiśaṃpāyana uvāca tūṣṇīṃbhūtaṃ tu rājānaṃ śocamānaṃ yudhiṣṭhiram tapasvī dharmatattvajñaḥ kṛṣṇadvaipāyano 'bravīt
12.32.2
prajānāṃ pālanaṃ dharmo rājñāṃ rājīvalocana dharmaḥ pramāṇaṃ lokasya nityaṃ dharmānuvartanam
12.32.3
anutiṣṭhasva vai rājan pitṛpaitāmahaṃ padam brāhmaṇeṣu ca yo dharmaḥ sa nityo vedaniścitaḥ
12.32.4
tat pramāṇaṃ pramāṇānāṃ śāśvataṃ bharatarṣabha tasya dharmasya kṛtsnasya kṣatriyaḥ parirakṣitā
12.32.5
tathā yaḥ pratihanty asya śāsanaṃ viṣaye naraḥ sa bāhubhyāṃ vinigrāhyo lokayātrāvighātakaḥ
12.32.6
pramāṇam apramāṇaṃ yaḥ kuryān mohavaśaṃ gataḥ bhṛtyo vā yadi vā putras tapasvī vāpi kaś cana pāpān sarvair upāyais tān niyacched ghātayeta vā
12.32.7
ato 'nyathā vartamāno rājā prāpnoti kilbiṣam dharmaṃ vinaśyamānaṃ hi yo na rakṣet sa dharmahā
12.32.8
te tvayā dharmahantāro nihatāḥ sapadānugāḥ svadharme vartamānas tvaṃ kiṃ nu śocasi pāṇḍava rājā hi hanyād dadyāc ca prajā rakṣec ca dharmataḥ
12.32.9
yudhiṣṭhira uvāca na te 'bhiśaṅke vacanaṃ yad bravīṣi tapodhana aparokṣo hi te dharmaḥ sarvadharmabhṛtāṃ vara
12.32.10
mayā hy avadhyā bahavo ghātitā rājyakāraṇāt tāny akāryāṇi me brahman dahanti ca tapanti ca
12.32.11
vyāsa uvāca īśvaro vā bhavet kartā puruṣo vāpi bhārata haṭho vā vartate loke karmajaṃ vā phalaṃ smṛtam
12.32.12
īśvareṇa niyuktā hi sādhv asādhu ca pārthiva kurvanti puruṣāḥ karma phalam īśvaragāmi tat
12.32.13
yathā hi puruṣaś chindyād vṛkṣaṃ paraśunā vane chettur eva bhavet pāpaṃ paraśor na kathaṃ cana
12.32.14
atha vā tad upādānāt prāpnuyuḥ karmaṇaḥ phalam daṇḍaśastrakṛtaṃ pāpaṃ puruṣe tan na vidyate
12.32.15
na caitad iṣṭaṃ kaunteya yad anyena phalaṃ kṛtam prāpnuyād iti tasmāc ca īśvare tan niveśaya
12.32.16
atha vā puruṣaḥ kartā karmaṇoḥ śubhapāpayoḥ na paraṃ vidyate tasmād evam anyac chubhaṃ kuru
12.32.17
na hi kaś cit kva cid rājan diṣṭāt pratinivartate daṇḍaśastrakṛtaṃ pāpaṃ puruṣe tan na vidyate
12.32.18
yadi vā manyase rājan haṭhe lokaṃ pratiṣṭhitam evam apy aśubhaṃ karma na bhūtaṃ na bhaviṣyati
12.32.19
athābhipattir lokasya kartavyā śubhapāpayoḥ abhipannatamaṃ loke rājñām udyatadaṇḍanam
12.32.20
athāpi loke karmāṇi samāvartanta bhārata śubhāśubhaphalaṃ ceme prāpnuvantīti me matiḥ
12.32.21
evaṃ satyaṃ śubhādeśaṃ karmaṇas tat phalaṃ dhruvam tyaja tad rājaśārdūla maivaṃ śoke manaḥ kṛthāḥ
12.32.22
svadharme vartamānasya sāpavāde 'pi bhārata evam ātmaparityāgas tava rājan na śobhanaḥ
12.32.23
vihitānīha kaunteya prāyaścittāni karmiṇām śarīravāṃs tāni kuryād aśarīraḥ parābhavet
12.32.24
tad rājañ jīvamānas tvaṃ prāyaścittaṃ cariṣyasi prāyaścittam akṛtvā tu pretya taptāsi bhārata
12.33.1
yudhiṣṭhira uvāca hatāḥ putrāś ca pautrāś ca bhrātaraḥ pitaras tathā śvaśurā guravaś caiva mātulāḥ sapitāmahāḥ
12.33.2
kṣatriyāś ca mahātmānaḥ saṃbandhisuhṛdas tathā vayasyā jñātayaś caiva bhrātaraś ca pitāmaha
12.33.3
bahavaś ca manuṣyendrā nānādeśasamāgatāḥ ghātitā rājyalubdhena mayaikena pitāmaha
12.33.4
tāṃs tādṛśān ahaṃ hatvā dharmanityān mahīkṣitaḥ asakṛt somapān vīrān kiṃ prāpsyāmi tapodhana
12.33.5
dahyāmy aniśam adyāhaṃ cintayānaḥ punaḥ punaḥ hīnāṃ pārthivasiṃhais taiḥ śrīmadbhiḥ pṛthivīm imām
12.33.6
dṛṣṭvā jñātivadhaṃ ghoraṃ hatāṃś ca śataśaḥ parān koṭiśaś ca narān anyān paritapye pitāmaha
12.33.7
kā nu tāsāṃ varastrīṇām avasthādya bhaviṣyati vihīnānāṃ svatanayaiḥ patibhir bhrātṛbhis tathā
12.33.8
asmān antakarān ghorān pāṇḍavān vṛṣṇisaṃhitān ākrośantyaḥ kṛśā dīnā nipatantyaś ca bhūtale
12.33.9
apaśyantyaḥ pitṝn bhrātṝn patīn putrāṃś ca yoṣitaḥ tyaktvā prāṇān priyān sarvā gamiṣyanti yamakṣayam
12.33.10
vatsalatvād dvijaśreṣṭha tatra me nāsti saṃśayaḥ vyaktaṃ saukṣmyāc ca dharmasya prāpsyāmaḥ strīvadhaṃ vayam
12.33.11
te vayaṃ suhṛdo hatvā kṛtvā pāpam anantakam narake nipatiṣyāmo hy adhaḥśirasa eva ca
12.33.12
śarīrāṇi vimokṣyāmas tapasogreṇa sattama āśramāṃś ca viśeṣāṃs tvaṃ mamācakṣva pitāmaha
12.34.1
vaiśaṃpāyana uvāca yudhiṣṭhirasya tad vākyaṃ śrutvā dvaipāyanas tadā samīkṣya nipuṇaṃ buddhyā ṛṣiḥ provāca pāṇḍavam
12.34.2
mā viṣādaṃ kṛthā rājan kṣatradharmam anusmara svadharmeṇa hatā hy ete kṣatriyāḥ kṣatriyarṣabha
12.34.3
kāṅkṣamāṇāḥ śriyaṃ kṛtsnāṃ pṛthivyāṃ ca mahad yaśaḥ kṛtāntavidhisaṃyuktāḥ kālena nidhanaṃ gatāḥ
12.34.4
na tvaṃ hantā na bhīmo 'pi nārjuno na yamāv api kālaḥ paryāyadharmeṇa prāṇān ādatta dehinām
12.34.5
na yasya mātāpitarau nānugrāhyo 'sti kaś cana karmasākṣī prajānāṃ yas tena kālena saṃhṛtāḥ
12.34.6
hetumātram idaṃ tasya kālasya puruṣarṣabha yad dhanti bhūtair bhūtāni tad asmai rūpam aiśvaram
12.34.7
karmamūrtyātmakaṃ viddhi sākṣiṇaṃ śubhapāpayoḥ sukhaduḥkhaguṇodarkaṃ kālaṃ kālaphalapradam
12.34.8
teṣām api mahābāho karmāṇi paricintaya vināśahetukāritve yais te kālavaśaṃ gatāḥ
12.34.9
ātmanaś ca vijānīhi niyamavrataśīlatām yadā tvam īdṛśaṃ karma vidhinākramya kāritaḥ
12.34.10
tvaṣṭreva vihitaṃ yantraṃ yathā sthāpayitur vaśe karmaṇā kālayuktena tathedaṃ bhrāmyate jagat
12.34.11
puruṣasya hi dṛṣṭvemām utpattim animittataḥ yadṛcchayā vināśaṃ ca śokaharṣāv anarthakau
12.34.12
vyalīkaṃ cāpi yat tv atra cittavaitaṃsikaṃ tava tadartham iṣyate rājan prāyaścittaṃ tad ācara
12.34.13
idaṃ ca śrūyate pārtha yuddhe devāsure purā asurā bhrātaro jyeṣṭhā devāś cāpi yavīyasaḥ
12.34.14
teṣām api śrīnimittaṃ mahān āsīt samucchrayaḥ yuddhaṃ varṣasahasrāṇi dvātriṃśad abhavat kila
12.34.15
ekārṇavāṃ mahīṃ kṛtvā rudhireṇa pariplutām jaghnur daityāṃs tadā devās tridivaṃ caiva lebhire
12.34.16
tathaiva pṛthivīṃ labdhvā brāhmaṇā vedapāragāḥ saṃśritā dānavānāṃ vai sāhyārthe darpamohitāḥ
12.34.17
śālāvṛkā iti khyātās triṣu lokeṣu bhārata aṣṭāśītisahasrāṇi te cāpi vibudhair hatāḥ
12.34.18
dharmavyucchittim icchanto ye 'dharmasya pravartakāḥ hantavyās te durātmāno devair daityā ivolbaṇāḥ
12.34.19
ekaṃ hatvā yadi kule śiṣṭānāṃ syād anāmayam kulaṃ hatvātha rāṣṭraṃ vā na tad vṛttopaghātakam
12.34.20
adharmarūpo dharmo hi kaś cid asti narādhipa dharmaś cādharmarūpo 'sti tac ca jñeyaṃ vipaścitā
12.34.21
tasmāt saṃstambhayātmānaṃ śrutavān asi pāṇḍava devaiḥ pūrvagataṃ mārgam anuyāto 'si bhārata
12.34.22
na hīdṛśā gamiṣyanti narakaṃ pāṇḍavarṣabha bhrātṝn āśvāsayaitāṃs tvaṃ suhṛdaś ca paraṃtapa
12.34.23
yo hi pāpasamārambhe kārye tadbhāvabhāvitaḥ kurvann api tathaiva syāt kṛtvā ca nirapatrapaḥ
12.34.24
tasmiṃs tat kaluṣaṃ sarvaṃ samāptam iti śabditam prāyaścittaṃ na tasyāsti hrāso vā pāpakarmaṇaḥ
12.34.25
tvaṃ tu śuklābhijātīyaḥ paradoṣeṇa kāritaḥ anicchamānaḥ karmedaṃ kṛtvā ca paritapyase
12.34.26
aśvamedho mahāyajñaḥ prāyaścittam udāhṛtam tam āhara mahārāja vipāpmaivaṃ bhaviṣyasi
12.34.27
marudbhiḥ saha jitvārīn maghavān pākaśāsanaḥ ekaikaṃ kratum āhṛtya śatakṛtvaḥ śatakratuḥ
12.34.28
pūtapāpmā jitasvargo lokān prāpya sukhodayān marudgaṇavṛtaḥ śakraḥ śuśubhe bhāsayan diśaḥ
12.34.29
svargaloke mahīyantam apsarobhiḥ śacīpatim ṛṣayaḥ paryupāsante devāś ca vibudheśvaram
12.34.30
so 'yaṃ tvam iha saṃkrānto vikrameṇa vasuṃdharām nirjitāś ca mahīpālā vikrameṇa tvayānagha
12.34.31
teṣāṃ purāṇi rāṣṭrāṇi gatvā rājan suhṛdvṛtaḥ bhrātṝn putrāṃś ca pautrāṃś ca sve sve rājye 'bhiṣecaya
12.34.32
bālān api ca garbhasthān sāntvāni samudācaran rañjayan prakṛtīḥ sarvāḥ paripāhi vasuṃdharām
12.34.33
kumāro nāsti yeṣāṃ ca kanyās tatrābhiṣecaya kāmāśayo hi strīvargaḥ śokam evaṃ prahāsyati
12.34.34
evam āśvāsanaṃ kṛtvā sarvarāṣṭreṣu bhārata yajasva vājimedhena yathendro vijayī purā
12.34.35
aśocyās te mahātmānaḥ kṣatriyāḥ kṣatriyarṣabha svakarmabhir gatā nāśaṃ kṛtāntabalamohitāḥ
12.34.36
avāptaḥ kṣatradharmas te rājyaṃ prāptam akalmaṣam carasva dharmaṃ kaunteya śreyān yaḥ pretya bhāvikaḥ
12.35.1
yudhiṣṭhira uvāca kāni kṛtveha karmāṇi prāyaścittīyate naraḥ kiṃ kṛtvā caiva mucyeta tan me brūhi pitāmaha
12.35.2
vyāsa uvāca akurvan vihitaṃ karma pratiṣiddhāni cācaran prāyaścittīyate hy evaṃ naro mithyā ca vartayan
12.35.3
sūryeṇābhyudito yaś ca brahmacārī bhavaty uta tathā sūryābhinirmuktaḥ kunakhī śyāvadann api
12.35.4
parivittiḥ parivettā brahmojjho yaś ca kutsakaḥ didhiṣūpatis tathā yaḥ syād agredidhiṣur eva ca
12.35.5
avakīrṇī bhaved yaś ca dvijātivadhakas tathā atīrthe brahmaṇas tyāgī tīrthe cāpratipādakaḥ
12.35.6
grāmayājī ca kaunteya rājñaś ca parivikrayī śūdrastrīvadhako yaś ca pūrvaḥ pūrvas tu garhitaḥ
12.35.7
vṛthāpaśusamālambhī vanadāhasya kārakaḥ anṛtenopacartā ca pratiroddhā guros tathā
12.35.8
yaś cāgnīn apavidhyeta tathaiva brahmavikrayī etāny enāṃsi sarvāṇi vyutkrāntasamayaś ca yaḥ
12.35.9
akāryāṇy api vakṣyāmi yāni tāni nibodha me lokavedaviruddhāni tāny ekāgramanāḥ śṛṇu
12.35.10
svadharmasya parityāgaḥ paradharmasya ca kriyā ayājyayājanaṃ caiva tathābhakṣyasya bhakṣaṇam
12.35.11
śaraṇāgatasaṃtyāgo bhṛtyasyābharaṇaṃ tathā rasānāṃ vikrayaś cāpi tiryagyonivadhas tathā
12.35.12
ādhānādīni karmāṇi śaktimān na karoti yaḥ aprayacchaṃś ca sarvāṇi nityaṃ deyāni bhārata
12.35.13
dakṣiṇānām adānaṃ ca brāhmaṇasvābhimarśanam sarvāṇy etāny akāryāṇi prāhur dharmavido janāḥ
12.35.14
pitrā vibhajate putro yaś ca syād gurutalpagaḥ aprajāyann adharmeṇa bhavaty ādharmiko janaḥ
12.35.15
uktāny etāni karmāṇi vistareṇetareṇa ca yāni kurvann akurvaṃś ca prāyaścittīyate janaḥ
12.35.16
etāny eva tu karmāṇi kriyamāṇāni mānavān yeṣu yeṣu nimitteṣu na limpanty atha tac chṛṇu
12.35.17
pragṛhya śastram āyāntam api vedāntagaṃ raṇe jighāṃsantaṃ nihatyājau na tena brahmahā bhavet
12.35.18
api cāpy atra kaunteya mantro vedeṣu paṭhyate vedapramāṇavihitaṃ taṃ dharmaṃ prabravīmi te
12.35.19
apetaṃ brāhmaṇaṃ vṛttād yo hanyād ātatāyinam na tena brahmahā sa syān manyus taṃ manyum ṛcchati
12.35.20
prāṇātyaye tathājñānād ācaran madirām api acodito dharmaparaḥ punaḥ saṃskāram arhati
12.35.21
etat te sarvam ākhyātaṃ kaunteyābhakṣyabhakṣaṇam prāyaścittavidhānena sarvam etena śudhyati
12.35.22
gurutalpaṃ hi gurvarthe na dūṣayati mānavam uddālakaḥ śvetaketuṃ janayām āsa śiṣyataḥ
12.35.23
steyaṃ kurvaṃs tu gurvartham āpatsu na nibadhyate bahuśaḥ kāmakāreṇa na ced yaḥ saṃpravartate
12.35.24
anyatra brāhmaṇasvebhya ādadāno na duṣyati svayam aprāśitā yaś ca na sa pāpena lipyate
12.35.25
prāṇatrāṇe 'nṛtaṃ vācyam ātmano vā parasya vā gurvarthe strīṣu caiva syād vivāhakaraṇeṣu ca
12.35.26
nāvartate vrataṃ svapne śukramokṣe kathaṃ cana ājyahomaḥ samiddhe 'gnau prāyaścittaṃ vidhīyate
12.35.27
pārivittyaṃ ca patite nāsti pravrajite tathā bhikṣite pāradāryaṃ ca na tad dharmasya dūṣakam
12.35.28
vṛthāpaśusamālambhaṃ naiva kuryān na kārayet anugrahaḥ paśūṇāṃ hi saṃskāro vidhicoditaḥ
12.35.29
anarhe brāhmaṇe dattam ajñānāt tan na dūṣakam sakāraṇaṃ tathā tīrthe 'tīrthe vā pratipādanam
12.35.30
striyas tathāpacāriṇyo niṣkṛtiḥ syād adūṣikā api sā pūyate tena na tu bhartā praduṣyate
12.35.31
tattvaṃ jñātvā tu somasya vikrayaḥ syād adūṣakaḥ asamarthasya bhṛtyasya visargaḥ syād adoṣavān vanadāho gavām arthe kriyamāṇo na dūṣakaḥ
12.35.32
uktāny etāni karmāṇi yāni kurvan na duṣyati prāyaścittāni vakṣyāmi vistareṇaiva bhārata
12.36.1
vyāsa uvāca tapasā karmabhiś caiva pradānena ca bhārata punāti pāpaṃ puruṣaḥ pūtaś cen na pravartate
12.36.2
ekakālaṃ tu bhuñjānaś caran bhaikṣaṃ svakarmakṛt kapālapāṇiḥ khaṭvāṅgī brahmacārī sadotthitaḥ
12.36.3
anasūyur adhaḥśāyī karma loke prakāśayan pūrṇair dvādaśabhir varṣair brahmahā vipramucyate
12.36.4
ṣaḍbhir varṣaiḥ kṛcchrabhojī brahmahā pūyate naraḥ māse māse samaśnaṃs tu tribhir varṣaiḥ pramucyate
12.36.5
saṃvatsareṇa māsāśī pūyate nātra saṃśayaḥ tathaivoparaman rājan svalpenāpi pramucyate
12.36.6
kratunā cāśvamedhena pūyate nātra saṃśayaḥ ya cāsyāvabhṛthe snānti ke cid evaṃvidhā narāḥ
12.36.7
te sarve pūtapāpmāno bhavantīti parā śrutiḥ brāhmaṇārthe hato yuddhe mucyate brahmahatyayā
12.36.8
gavāṃ śatasahasraṃ tu pātrebhyaḥ pratipādayan brahmahā vipramucyeta sarvapāpebhya eva ca
12.36.9
kapilānāṃ sahasrāṇi yo dadyāt pañcaviṃśatim dogdhrīṇāṃ sa ca pāpebhyaḥ sarvebhyo vipramucyate
12.36.10
gosahasraṃ savatsānāṃ dogdhrīṇāṃ prāṇasaṃśaye sādhubhyo vai daridrebhyo dattvā mucyeta kilbiṣāt
12.36.11
śataṃ tai yas tu kāmbojān brāhmaṇebhyaḥ prayacchati niyatebhyo mahīpāla sa ca pāpāt pramucyate
12.36.12
manorathaṃ tu yo dadyād ekasmā api bhārata na kīrtayeta dattvā yaḥ sa ca pāpāt pramucyate
12.36.13
surāpānaṃ sakṛt pītvā yo 'gnivarṇāṃ pibed dvijaḥ sa pāvayaty athātmānam iha loke paratra ca
12.36.14
meruprapātaṃ prapatañ jvalanaṃ vā samāviśan mahāprasthānam ātiṣṭhan mucyate sarvakilbiṣaiḥ
12.36.15
bṛhaspatisaveneṣṭvā surāpo brāhmaṇaḥ punaḥ samitiṃ brāhmaṇair gacched iti vai brāhmaṇī śrutiḥ
12.36.16
bhūmipradānaṃ kuryād yaḥ surāṃ pītvā vimatsaraḥ punar na ca pibed rājan saṃskṛtaḥ śudhyate naraḥ
12.36.17
gurutalpī śilāṃ taptām āyasīm adhisaṃviśet pāṇāv ādhāya vā śephaṃ pravrajed ūrdhvadarśanaḥ
12.36.18
śarīrasya vimokṣeṇa mucyate karmaṇo 'śubhāt karmabhyo vipramucyante yattāḥ saṃvatsaraṃ striyaḥ
12.36.19
mahāvrataṃ cared yas tu dadyāt sarvasvam eva tu gurvarthe vā hato yuddhe sa mucyet karmaṇo 'śubhāt
12.36.20
anṛtenopacartā ca pratiroddhā guros tathā upahṛtya priyaṃ tasmai tasmāt pāpāt pramucyate
12.36.21
avakīrṇinimittaṃ tu brahmahatyāvrataṃ caret kharacarmavāsāḥ ṣaṇmāsaṃ tathā mucyeta kilbiṣāt
12.36.22
paradārāpahārī ca parasyāpaharan vasu saṃvatsaraṃ vratī bhūtvā tathā mucyeta kilbiṣāt
12.36.23
steyaṃ tu yasyāpaharet tasmai dadyāt samaṃ vasu vividhenābhyupāyena tena mucyeta kilbiṣāt
12.36.24
kṛcchrād dvādaśarātreṇa svabhyastena daśāvaram parivettā bhavet pūtaḥ parivittiś ca bhārata
12.36.25
niveśyaṃ tu bhavet tena sadā tārayitā pitṝn na tu striyā bhaved doṣo na tu sā tena lipyate
12.36.26
bhajane hy ṛtunā śuddhaṃ cāturmāsyaṃ vidhīyate striyas tena viśudhyanti iti dharmavido viduḥ
12.36.27
striyas tv āśaṅkitāḥ pāpair nopagamyā hi jānatā rajasā tā viśudhyante bhasmanā bhājanaṃ yathā
12.36.28
catuṣpāt sakalo dharmo brāhmaṇānāṃ vidhīyate pādāvakṛṣṭo rājanye tathā dharmo vidhīyate
12.36.29
tathā vaiśye ca śūdre ca pādaḥ pādo vidhīyate vidyād evaṃvidhenaiṣāṃ gurulāghavaniścayam
12.36.30
tiryagyonivadhaṃ kṛtvā drumāṃś chittvetarān bahūn trirātraṃ vāyubhakṣaḥ syāt karma ca prathayen naraḥ
12.36.31
agamyāgamane rājan prāyaścittaṃ vidhīyate ārdravastreṇa ṣaṇmāsaṃ vihāryaṃ bhasmaśāyinā
12.36.32
eṣa eva tu sarveṣām akāryāṇāṃ vidhir bhavet brāhmaṇoktena vidhinā dṛṣṭāntāgamahetubhiḥ
12.36.33
sāvitrīm apy adhīyānaḥ śucau deśe mitāśanaḥ ahiṃsro 'mandako 'jalpan mucyate sarvakilbiṣaiḥ
12.36.34
ahaḥsu satataṃ tiṣṭhed abhyākāśaṃ niśi svapet trir ahnas trir niśāyāś ca savāsā jalam āviśet
12.36.35
strīśūdrapatitāṃś cāpi nābhibhāṣed vratānvitaḥ pāpāny ajñānataḥ kṛtvā mucyed evaṃvrato dvijaḥ
12.36.36
śubhāśubhaphalaṃ pretya labhate bhūtasākṣikaḥ atiricyet tayor yat tu tat kartā labhate phalam
12.36.37
tasmād dānena tapasā karmaṇā ca śubhaṃ phalam vardhayed aśubhaṃ kṛtvā yathā syād atirekavān
12.36.38
kuryāc chubhāni karmāṇi nimitte pāpakarmaṇām dadyān nityaṃ ca vittāni tathā mucyeta kilbiṣāt
12.36.39
anurūpaṃ hi pāpasya prāyaścittam udāhṛtam mahāpātakavarjaṃ tu prāyaścittaṃ vidhīyate
12.36.40
bhakṣyābhakṣyeṣu sarveṣu vācyāvācye tathaiva ca ajñānajñānayo rājan vihitāny anujānate
12.36.41
jānatā tu kṛtaṃ pāpaṃ guru sarvaṃ bhavaty uta ajñānāt skhalite doṣe prāyaścittaṃ vidhīyate
12.36.42
śakyate vidhinā pāpaṃ yathoktena vyapohitum āstike śraddadhāne tu vidhir eṣa vidhīyate
12.36.43
nāstikāśraddadhāneṣu puruṣeṣu kadā cana dambhadoṣapradhāneṣu vidhir eṣa na dṛśyate
12.36.44
śiṣṭācāraś ca śiṣṭaś ca dharmo dharmabhṛtāṃ vara sevitavyo naravyāghra pretya ceha sukhārthinā
12.36.45
sa rājan mokṣyase pāpāt tena pūrveṇa hetunā trāṇārthaṃ vā vadhenaiṣām atha vā nṛpakarmaṇā
12.36.46
atha vā te ghṛṇā kā cit prāyaścittaṃ cariṣyasi mā tv evānāryajuṣṭena karmaṇā nidhanaṃ gamaḥ
12.37.1
vaiśaṃpāyana uvāca evam ukto bhagavatā dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ cintayitvā muhūrtaṃ tu pratyuvāca tapodhanam
12.37.2
kiṃ bhakṣyaṃ kim abhakṣyaṃ ca kiṃ ca deyaṃ praśasyate kiṃ ca pātram apātraṃ vā tan me brūhi pitāmaha
12.37.3
vyāsa uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam siddhānāṃ caiva saṃvādaṃ manoś caiva prajāpateḥ
12.37.4
siddhās tapovrataparāḥ samāgamya purā vibhum dharmaṃ papracchur āsīnam ādikāle prajāpatim
12.37.5
katham annaṃ kathaṃ dānaṃ katham adhyayanaṃ tapaḥ kāryākāryaṃ ca naḥ sarvaṃ śaṃsa vai tvaṃ prajāpate
12.37.6
tair evam ukto bhagavān manuḥ svāyaṃbhuvo 'bravīt śuśrūṣadhvaṃ yathāvṛttaṃ dharmaṃ vyāsasamāsataḥ
12.37.7
adattasyānupādānaṃ dānam adhyayanaṃ tapaḥ ahiṃsā satyam akrodhaḥ kṣamejyā dharmalakṣaṇam
12.37.8
ya eva dharmaḥ so 'dharmo 'deśe 'kāle pratiṣṭhitaḥ ādānam anṛtaṃ hiṃsā dharmo vyāvasthikaḥ smṛtaḥ
12.37.9
dvividhau cāpy ubhāv etau dharmādharmau vijānatām apravṛttiḥ pravṛttiś ca dvaividhyaṃ lokavedayoḥ
12.37.10
apravṛtter amartyatvaṃ martyatvaṃ karmaṇaḥ phalam aśubhasyāśubhaṃ vidyāc chubhasya śubham eva ca
12.37.11
etayoś cobhayoḥ syātāṃ śubhāśubhatayā tathā daivaṃ ca daivayuktaṃ ca prāṇaś ca pralayaś ca ha
12.37.12
aprekṣāpūrvakaraṇād aśubhānāṃ śubhaṃ phalam ūrdhvaṃ bhavati saṃdehād iha dṛṣṭārtham eva vā aprekṣāpūrvakaraṇāt prāyaścittaṃ vidhīyate
12.37.13
krodhamohakṛte caiva dṛṣṭāntāgamahetubhiḥ śarīrāṇām upakleśo manasaś ca priyāpriye tad auṣadhaiś ca mantraiś ca prāyaścittaiś ca śāmyati
12.37.14
jātiśreṇyadhivāsānāṃ kuladharmāṃś ca sarvataḥ varjayen na hi taṃ dharmaṃ yeṣāṃ dharmo na vidyate
12.37.15
daśa vā vedaśāstrajñās trayo vā dharmapāṭhakāḥ yad brūyuḥ kārya utpanne sa dharmo dharmasaṃśaye
12.37.16
aruṇā mṛttikā caiva tathā caiva pipīlakāḥ śleṣmātakas tathā viprair abhakṣyaṃ viṣam eva ca
12.37.17
abhakṣyā brāhmaṇair matsyāḥ śakalair ye vivarjitāḥ catuṣpāt kacchapād anyo maṇḍūkā jalajāś ca ye
12.37.18
bhāsā haṃsāḥ suparṇāś ca cakravākā bakāḥ plavāḥ kaṅko madguś ca gṛdhrāś ca kākolūkaṃ tathaiva ca
12.37.19
kravyādāḥ pakṣiṇaḥ sarve catuṣpādāś ca daṃṣṭriṇaḥ yeṣāṃ cobhayato dantāś caturdaṃṣṭrāś ca sarvaśaḥ
12.37.20
eḍakāśvakharoṣṭrīṇāṃ sūtikānāṃ gavām api mānuṣīṇāṃ mṛgīṇāṃ ca na pibed brāhmaṇaḥ payaḥ
12.37.21
pretānnaṃ sūtikānnaṃ ca yac ca kiṃ cid anirdaśam abhojyaṃ cāpy apeyaṃ ca dhenvā dugdham anirdaśam
12.37.22
takṣṇaś carmāvakartuś ca puṃś calyā rajakasya ca cikitsakasya yac cānnam abhojyaṃ rakṣiṇas tathā
12.37.23
gaṇagrāmābhiśastānāṃ raṅgastrījīvinaś ca ye parivittinapuṃṣāṃ ca bandidyūtavidāṃ tathā
12.37.24
vāryamāṇāhṛtaṃ cānnaṃ śuktaṃ paryuṣitaṃ ca yat surānugatam ucchiṣṭam abhojyaṃ śeṣitaṃ ca yat
12.37.25
piṣṭamāṃsekṣuśākānāṃ vikārāḥ payasas tathā saktudhānākarambhāś ca nopabhojyāś cirasthitāḥ
12.37.26
pāyasaṃ kṛsaraṃ māṃsam apūpāś ca vṛthā kṛtāḥ abhojyāś cāpy abhakṣyāś ca brāhmaṇair gṛhamedhibhiḥ
12.37.27
devān pitṝn manuṣyāṃś ca munīn gṛhyāś ca devatāḥ pūjayitvā tataḥ paścād gṛhastho bhoktum arhati
12.37.28
yathā pravrajito bhikṣur gṛhasthaḥ svagṛhe vaset evaṃvṛttaḥ priyair dāraiḥ saṃvasan dharmam āpnuyāt
12.37.29
na dadyād yaśase dānaṃ na bhayān nopakāriṇe na nṛttagītaśīleṣu hāsakeṣu ca dhārmikaḥ
12.37.30
na matte naiva conmatte na stene na cikitsake na vāgghīne vivarṇe vā nāṅgahīne na vāmane
12.37.31
na durjane dauṣkule vā vratair vā yo na saṃskṛtaḥ aśrotriye mṛtaṃ dānaṃ brāhmaṇe 'brahmavādini
12.37.32
asamyak caiva yad dattam asamyak ca pratigrahaḥ ubhayoḥ syād anarthāya dātur ādātur eva ca
12.37.33
yathā khadiram ālambya śilāṃ vāpy arṇavaṃ taran majjate majjate tadvad dātā yaś ca pratīcchakaḥ
12.37.34
kāṣṭhair ārdrair yathā vahnir upastīrṇo na dīpyate tapaḥsvādhyāyacāritrair evaṃ hīnaḥ pratigrahī
12.37.35
kapāle yadvad āpaḥ syuḥ śvadṛtau vā yathā payaḥ āśrayasthānadoṣeṇa vṛttahīne tathā śrutam
12.37.36
nirmantro nirvrato yaḥ syād aśāstrajño 'nasūyakaḥ anukrośāt pradātavyaṃ dīneṣv evaṃ nareṣv api
12.37.37
na vai deyam anukrośād dīnāyāpy apakāriṇe āptācaritam ity eva dharma ity eva vā punaḥ
12.37.38
niṣkāraṇaṃ sma tad dattaṃ brāhmaṇe dharmavarjite bhaved apātradoṣeṇa na me 'trāsti vicāraṇā
12.37.39
yathā dārumayo hastī yathā carmamayo mṛgaḥ brāhmaṇaś cānadhīyānas trayas te nāmadhārakāḥ
12.37.40
yathā ṣaṇḍho 'phalaḥ strīṣu yathā gaur gavi cāphalā śakunir vāpy apakṣaḥ syān nirmantro brāhmaṇas tathā
12.37.41
grāmadhānyaṃ yathā śūnyaṃ yathā kūpaś ca nirjalaḥ yathā hutam anagnau ca tathaiva syān nirākṛtau
12.37.42
devatānāṃ pitṝṇāṃ ca havyakavyavināśanaḥ śatrur arthaharo mūrkho na lokān prāptum arhati
12.37.43
etat te kathitaṃ sarvaṃ yathā vṛttaṃ yudhiṣṭhira samāsena mahad dhy etac chrotavyaṃ bharatarṣabha
12.38.1
yudhiṣṭhira uvāca śrotum icchāmi bhagavan vistareṇa mahāmune rājadharmān dvijaśreṣṭha cāturvarṇyasya cākhilān
12.38.2
āpatsu ca yathā nītir vidhātavyā mahīkṣitā dharmyam ālambya panthānaṃ vijayeyaṃ kathaṃ mahīm
12.38.3
prāyaścittakathā hy eṣā bhakṣyābhakṣyavivardhitā kautūhalānupravaṇā harṣaṃ janayatīva me
12.38.4
dharmacaryā ca rājyaṃ ca nityam eva virudhyate yena muhyati me cetaś cintayānasya nityaśaḥ
12.38.5
vaiśaṃpāyana uvāca tam uvāca mahātejā vyāso vedavidāṃ varaḥ nāradaṃ samabhiprekṣya sarvaṃ jānan purātanam
12.38.6
śrotum icchasi ced dharmān akhilena yudhiṣṭhira praihi bhīṣmaṃ mahābāho vṛddhaṃ kurupitāmaham
12.38.7
sa te sarvarahasyeṣu saṃśayān manasi sthitān chettā bhāgīrathīputraḥ sarvajñaḥ sarvadharmavit
12.38.8
janayām āsa yaṃ devī divyā tripathagā nadī sākṣād dadarśa yo devān sarvāñ śakrapurogamān
12.38.9
bṛhaspatipurogāṃś ca devarṣīn asakṛt prabhuḥ toṣayitvopacāreṇa rājanītim adhītavān
12.38.10
uśanā veda yac chāstraṃ devāsuragurur dvijaḥ tac ca sarvaṃ savaiyākhyaṃ prāptavān kurusattamaḥ
12.38.11
bhārgavāc cyavanāc cāpi vedān aṅgopabṛṃhitān pratipede mahābuddhir vasiṣṭhāc ca yatavratāt
12.38.12
pitāmahasutaṃ jyeṣṭhaṃ kumāraṃ dīptatejasam adhyātmagatitattvajñam upāśikṣata yaḥ purā
12.38.13
mārkaṇḍeyamukhāt kṛtsnaṃ yatidharmam avāptavān rāmād astrāṇi śakrāc ca prāptavān bharatarṣabha
12.38.14
mṛtyur ātmecchayā yasya jātasya manujeṣv api tathānapatyasya sataḥ puṇyalokā divi śrutāḥ
12.38.15
yasya brahmarṣayaḥ puṇyā nityam āsan sabhāsadaḥ yasya nāviditaṃ kiṃ cij jñānajñeyeṣu vidyate
12.38.16
sa te vakṣyati dharmajñaḥ sūkṣmadharmārthatattvavit tam abhyehi purā prāṇān sa vimuñcati dharmavit
12.38.17
evam uktas tu kaunteyo dīrghaprajño mahādyutiḥ uvāca vadatāṃ śreṣṭhaṃ vyāsaṃ satyavatīsutam
12.38.18
vaiśasaṃ sumahat kṛtvā jñātīnāṃ lomaharṣaṇam āgaskṛt sarvalokasya pṛthivīnāśakārakaḥ
12.38.19
ghātayitvā tam evājau chalenājihmayodhinam upasaṃpraṣṭum arhāmi tam ahaṃ kena hetunā
12.38.20
tatas taṃ nṛpatiśreṣṭhaṃ cāturvarṇyahitepsayā punar āha mahābāhur yaduśreṣṭho mahādyutiḥ
12.38.21
nedānīm atinirbandhaṃ śoke kartum ihārhasi yad āha bhagavān vyāsas tat kuruṣva nṛpottama
12.38.22
brāhmaṇās tvāṃ mahābāho bhrātaraś ca mahaujasaḥ parjanyam iva gharmārtā āśaṃsānā upāsate
12.38.23
hataśiṣṭāś ca rājānaḥ kṛtsnaṃ caiva samāgatam cāturvarṇyaṃ mahārāja rāṣṭraṃ te kurujāṅgalam
12.38.24
priyārtham api caiteṣāṃ brāhmaṇānāṃ mahātmanām niyogād asya ca guror vyāsasyāmitatejasaḥ
12.38.25
suhṛdāṃ cāsmad ādīnāṃ draupadyāś ca paraṃtapa kuru priyam amitraghna lokasya ca hitaṃ kuru
12.38.26
evam uktas tu kṛṣṇena rājā rājīvalocanaḥ hitārthaṃ sarvalokasya samuttasthau mahātapāḥ
12.38.27
so 'nunīto naravyāghro viṣṭaraśravasā svayam dvaipāyanena ca tathā devasthānena jiṣṇunā
12.38.28
etaiś cānyaiś ca bahubhir anunīto yudhiṣṭhiraḥ vyajahān mānasaṃ duḥkhaṃ saṃtāpaṃ ca mahāmanāḥ
12.38.29
śrutavākyaḥ śrutanidhiḥ śrutaśravyaviśāradaḥ vyavasya manasaḥ śāntim agacchat pāṇḍunandanaḥ
12.38.30
sa taiḥ parivṛto rājā nakṣatrair iva candramāḥ dhṛtarāṣṭraṃ puraskṛtya svapuraṃ praviveśa ha
12.38.31
pravivikṣuḥ sa dharmajñaḥ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ arcayām āsa devāṃś ca brāhmaṇāṃś ca sahasraśaḥ
12.38.32
tato rathaṃ navaṃ śubhraṃ kambalājinasaṃvṛtam yuktaṃ ṣoḍaśabhir gobhiḥ pāṇḍuraiḥ śubhalakṣaṇaiḥ
12.38.33
mantrair abhyarcitaḥ puṇyaiḥ stūyamāno maharṣibhiḥ āruroha yathā devaḥ somo 'mṛtamayaṃ ratham
12.38.34
jagrāha raśmīn kaunteyo bhīmo bhīmaparākramaḥ arjunaḥ pāṇḍuraṃ chatraṃ dhārayām āsa bhānumat
12.38.35
dhriyamāṇaṃ tu tac chatraṃ pāṇḍuraṃ tasya mūrdhani śuśubhe tārakārājasitam abhram ivāmbare
12.38.36
cāmaravyajane cāsya vīrau jagṛhatus tadā candraraśmiprabhe śubhre mādrīputrāv alaṃkṛte
12.38.37
te pañca ratham āsthāya bhrātaraḥ samalaṃkṛtāḥ bhūtānīva samastāni rājan dadṛśire tadā
12.38.38
āsthāya tu rathaṃ śubhraṃ yuktam aśvair mahājavaiḥ anvayāt pṛṣṭhato rājan yuyutsuḥ pāṇḍavāgrajam
12.38.39
rathaṃ hemamayaṃ śubhraṃ sainyasugrīvayojitam saha sātyakinā kṛṣṇaḥ samāsthāyānvayāt kurūn
12.38.40
narayānena tu jyeṣṭhaḥ pitā pārthasya bhārata agrato dharmarājasya gāndhārīsahito yayau
12.38.41
kurustriyaś ca tāḥ sarvāḥ kuntī kṛṣṇā ca draupadī yānair uccāvacair jagmur vidureṇa puraskṛtāḥ
12.38.42
tato rathāś ca bahulā nāgāś ca samalaṃkṛtāḥ pādātāś ca hayāś caiva pṛṣṭhataḥ samanuvrajan
12.38.43
tato vaitālikaiḥ sūtair māgadhaiś ca subhāṣitaiḥ stūyamāno yayau rājā nagaraṃ nāgasāhvayam
12.38.44
tat prayāṇaṃ mahābāhor babhūvāpratimaṃ bhuvi ākulākulam utsṛṣṭaṃ hṛṣṭapuṣṭajanānvitam
12.38.45
abhiyāne tu pārthasya narair nagaravāsibhiḥ nagaraṃ rājamārgaś ca yathāvat samalaṃkṛtam
12.38.46
pāṇḍureṇa ca mālyena patākābhiś ca vedibhiḥ saṃvṛto rājamārgaś ca dhūpanaiś ca sudhūpitaḥ
12.38.47
atha cūrṇaiś ca gandhānāṃ nānāpuṣpaiḥ priyaṅgubhiḥ mālyadāmabhir āsaktai rājaveśmābhisaṃvṛtam
12.38.48
kumbhāś ca nagaradvāri vāripūrṇā dṛḍhā navāḥ kanyāḥ sumanasaś chāgāḥ sthāpitās tatra tatra ha
12.38.49
tathā svalaṃkṛtadvāraṃ nagaraṃ pāṇḍunandanaḥ stūyamānaḥ śubhair vākyaiḥ praviveśa suhṛdvṛtaḥ
12.39.1
vaiśaṃpāyana uvāca praveśane tu pārthānāṃ janasya puravāsinaḥ didṛkṣūṇāṃ sahasrāṇi samājagmur bahūny atha
12.39.2
sa rājamārgaḥ śuśubhe samalaṃkṛtacatvaraḥ yathā candrodaye rājan vardhamāno mahodadhiḥ
12.39.3
gṛhāṇi rājamārge tu ratnavanti bṛhanti ca prākampanteva bhāreṇa strīṇāṃ pūrṇāni bhārata
12.39.4
tāḥ śanair iva savrīḍaṃ praśaśaṃsur yudhiṣṭhiram bhīmasenārjunau caiva mādrīputrau ca pāṇḍavau
12.39.5
dhanyā tvam asi pāñcāli yā tvaṃ puruṣasattamān upatiṣṭhasi kalyāṇi maharṣīn iva gautamī
12.39.6
tava karmāṇy amoghāni vratacaryā ca bhāmini iti kṛṣṇāṃ mahārāja praśaśaṃsus tadā striyaḥ
12.39.7
praśaṃsāvacanais tāsāṃ mithaḥśabdaiś ca bhārata prītijaiś ca tadā śabdaiḥ puram āsīt samākulam
12.39.8
tam atītya yathāyuktaṃ rājamārgaṃ yudhiṣṭhiraḥ alaṃkṛtaṃ śobhamānam upāyād rājaveśma ha
12.39.9
tataḥ prakṛtayaḥ sarvāḥ paurajānapadās tathā ūcuḥ kathāḥ karṇasukhāḥ samupetya tatas tataḥ
12.39.10
diṣṭyā jayasi rājendra śatrūñ śatrunisūdana diṣṭyā rājyaṃ punaḥ prāptaṃ dharmeṇa ca balena ca
12.39.11
bhava nas tvaṃ mahārāja rājeha śaradāṃ śatam prajāḥ pālaya dharmeṇa yathendras tridivaṃ nṛpa
12.39.12
evaṃ rājakuladvāri maṅgalair abhipūjitaḥ āśīrvādān dvijair uktān pratigṛhya samantataḥ
12.39.13
praviśya bhavanaṃ rājā devarājagṛhopamam śrutvā vijayasaṃyuktaṃ rathāt paścād avātarat
12.39.14
praviśyābhyantaraṃ śrīmān daivatāny abhigamya ca pūjayām āsa ratnaiś ca gandhair mālyaiś ca sarvaśaḥ
12.39.15
niścakrāma tataḥ śrīmān punar eva mahāyaśāḥ dadarśa brāhmaṇāṃś caiva so 'bhirūpān upasthitān
12.39.16
sa saṃvṛtas tadā viprair āśīrvādavivakṣubhiḥ śuśubhe vimalaś candras tārāgaṇavṛto yathā
12.39.17
tān sa saṃpūjayām āsa kaunteyo vidhivad dvijān dhaumyaṃ guruṃ puraskṛtya jyeṣṭhaṃ pitaram eva ca
12.39.18
sumanomodakai ratnair hiraṇyena ca bhūriṇā gobhir vastraiś ca rājendra vividhaiś ca kim icchakaiḥ
12.39.19
tataḥ puṇyāhaghoṣo 'bhūd divaṃ stabdhveva bhārata suhṛdāṃ harṣajananaḥ puṇyaḥ śrutisukhāvahaḥ
12.39.20
haṃsavan neduṣāṃ rājan dvijānāṃ tatra bhāratī śuśruve vedaviduṣāṃ puṣkalārthapadākṣarā
12.39.21
tato dundubhinirghoṣaḥ śaṅkhānāṃ ca manoramaḥ jayaṃ pravadatāṃ tatra svanaḥ prādurabhūn nṛpa
12.39.22
niḥśabde ca sthite tatra tato viprajane punaḥ rājānaṃ brāhmaṇacchadmā cārvāko rākṣaso 'bravīt
12.39.23
tatra duryodhanasakhā bhikṣurūpeṇa saṃvṛtaḥ sāṃkhyaḥ śikhī tridaṇḍī ca dhṛṣṭo vigatasādhvasaḥ
12.39.24
vṛtaḥ sarvais tadā viprair āśīrvādavivakṣubhiḥ paraṃsahasrai rājendra taponiyamasaṃsthitaiḥ
12.39.25
sa duṣṭaḥ pāpam āśaṃsan pāṇḍavānāṃ mahātmanām anāmantryaiva tān viprāṃs tam uvāca mahīpatim
12.39.26
ime prāhur dvijāḥ sarve samāropya vaco mayi dhig bhavantaṃ kunṛpatiṃ jñātighātinam astu vai
12.39.27
kiṃ te rājyena kaunteya kṛtvemaṃ jñātisaṃkṣayam ghātayitvā gurūṃś caiva mṛtaṃ śreyo na jīvitam
12.39.28
iti te vai dvijāḥ śrutvā tasya ghorasya rakṣasaḥ vivyathuś cukruśuś caiva tasya vākyapradharṣitāḥ
12.39.29
tatas te brāhmaṇāḥ sarve sa ca rājā yudhiṣṭhiraḥ vrīḍitāḥ paramodvignās tūṣṇīm āsan viśāṃ pate
12.39.30
yudhiṣṭhira uvāca prasīdantu bhavanto me praṇatasyābhiyācataḥ pratyāpannaṃ vyasaninaṃ na māṃ dhikkartum arhatha
12.39.31
vaiśaṃpāyana uvāca tato rājan brāhmaṇās te sarva eva viśāṃ pate ūcur naitad vaco 'smākaṃ śrīr astu tava pārthiva
12.39.32
jajñuś caiva mahātmānas tatas taṃ jñānacakṣuṣā brāhmaṇā vedavidvāṃsas tapobhir vimalīkṛtāḥ
12.39.33
brāhmaṇā ūcuḥ eṣa duryodhanasakhā cārvāko nāma rākṣasaḥ parivrājakarūpeṇa hitaṃ tasya cikīrṣati
12.39.34
na vayaṃ brūma dharmātman vyetu te bhayam īdṛśam upatiṣṭhatu kalyāṇaṃ bhavantaṃ bhrātṛbhiḥ saha
12.39.35
vaiśaṃpāyana uvāca tatas te brāhmaṇāḥ sarve huṃkāraiḥ krodhamūrchitāḥ nirbhartsayantaḥ śucayo nijaghnuḥ pāparākṣasam
12.39.36
sa papāta vinirdagdhas tejasā brahmavādinām mahendrāśaninirdagdhaḥ pādapo 'ṅkuravān iva
12.39.37
pūjitāś ca yayur viprā rājānam abhinandya tam rājā ca harṣam āpede pāṇḍavaḥ sasuhṛjjanaḥ
12.39.38
vāsudeva uvāca brāhmaṇās tāta loke 'sminn arcanīyāḥ sadā mama ete bhūmicarā devā vāgviṣāḥ suprasādakāḥ
12.39.39
purā kṛtayuge tāta cārvāko nāma rākṣasaḥ tapas tepe mahābāho badaryāṃ bahuvatsaram
12.39.40
chandyamāno vareṇātha brahmaṇā sa punaḥ punaḥ abhayaṃ sarvabhūtebhyo varayām āsa bhārata
12.39.41
dvijāvamānād anyatra prādād varam anuttamam abhayaṃ sarvabhūtebhyas tatas tasmai jagatprabhuḥ
12.39.42
sa tu labdhavaraḥ pāpo devān amitavikramaḥ rākṣasas tāpayām āsa tīvrakarmā mahābalaḥ
12.39.43
tato devāḥ sametyātha brahmāṇam idam abruvan vadhāya rakṣasas tasya balaviprakṛtās tadā
12.39.44
tān uvācāvyayo devo vihitaṃ tatra vai mayā yathāsya bhavitā mṛtyur acireṇaiva bhārata
12.39.45
rājā duryodhano nāma sakhāsya bhavitā nṛpa tasya snehāvabaddho 'sau brāhmaṇān avamaṃsyate
12.39.46
tatrainaṃ ruṣitā viprā viprakārapradharṣitāḥ dhakṣyanti vāgbalāḥ pāpaṃ tato nāśaṃ gamiṣyati
12.39.47
sa eṣa nihataḥ śete brahmadaṇḍena rākṣasaḥ cārvāko nṛpatiśreṣṭha mā śuco bharatarṣabha
12.39.48
hatās te kṣatradharmeṇa jñātayas tava pārthiva svargatāś ca mahātmāno vīrāḥ kṣatriyapuṃgavāḥ
12.39.49
sa tvam ātiṣṭha kalyāṇaṃ mā te bhūd glānir acyuta śatrūñ jahi prajā rakṣa dvijāṃś ca pratipālaya
12.40.1
vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ kuntīsuto rājā gatamanyur gatajvaraḥ kāñcane prāṅmukho hṛṣṭo nyaṣīdat paramāsane
12.40.2
tam evābhimukhau pīṭhe sevyāstaraṇasaṃvṛte sātyakir vāsudevaś ca niṣīdatur ariṃdamau
12.40.3
madhye kṛtvā tu rājānaṃ bhīmasenārjunāv ubhau niṣīdatur mahātmānau ślakṣṇayor maṇipīṭhayoḥ
12.40.4
dānte śayyāsane śubhre jāmbūnadavibhūṣite pṛthāpi sahadevena sahāste nakulena ca
12.40.5
sudharmā viduro dhaumyo dhṛtarāṣṭraś ca kauravaḥ niṣedur jvalanākāreṣv āsaneṣu pṛthak pṛthak
12.40.6
yuyutsuḥ saṃjayaś caiva gāndhārī ca yaśasvinī dhṛtarāṣṭro yato rājā tataḥ sarva upāviśan
12.40.7
tatropaviṣṭo dharmātmā śvetāḥ sumanaso 'spṛśat svastikān akṣatān bhūmiṃ suvarṇaṃ rajataṃ maṇīn
12.40.8
tataḥ prakṛtayaḥ sarvāḥ puraskṛtya purohitam dadṛśur dharmarājānam ādāya bahu maṅgalam
12.40.9
pṛthivīṃ ca suvarṇaṃ ca ratnāni vividhāni ca ābhiṣecanikaṃ bhāṇḍaṃ sarvasaṃbhārasaṃbhṛtam
12.40.10
kāñcanaudumbarās tatra rājatāḥ pṛthivīmayāḥ pūrṇakumbhāḥ sumanaso lājā barhīṃṣi gorasāḥ
12.40.11
śamīpalāśapuṃnāgāḥ samidho madhusarpiṣī sruva audumbaraḥ śaṅkhās tathā hemavibhūṣitāḥ
12.40.12
dāśārheṇābhyanujñātas tatra dhaumyaḥ purohitaḥ prāgudakpravaṇāṃ vedīṃ lakṣaṇenopalipya ha
12.40.13
vyāghracarmottare ślakṣṇe sarvatobhadra āsane dṛḍhapādapratiṣṭhāne hutāśanasamatviṣi
12.40.14
upaveśya mahātmānaṃ kṛṣṇāṃ ca drupadātmajām juhāva pāvakaṃ dhīmān vidhimantrapuraskṛtam
12.40.15
abhyaṣiñcat patiṃ pṛthvyāḥ kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram dhṛtarāṣṭraś ca rājarṣiḥ sarvāḥ prakṛtayas tathā
12.40.16
tato 'nuvādayām āsuḥ paṇavānakadundubhīḥ dharmarājo 'pi tat sarvaṃ pratijagrāha dharmataḥ
12.40.17
pūjayām āsa tāṃś cāpi vidhivad bhūridakṣiṇaḥ tato niṣkasahasreṇa brāhmaṇān svasti vācayat vedādhyayanasaṃpannāñ śīlavṛttasamanvitān
12.40.18
te prītā brāhmaṇā rājan svasty ūcur jayam eva ca haṃsā iva ca nardantaḥ praśaśaṃsur yudhiṣṭhiram
12.40.19
yudhiṣṭhira mahābāho diṣṭyā jayasi pāṇḍava diṣṭyā svadharmaṃ prāpto 'si vikrameṇa mahādyute
12.40.20
diṣṭyā gāṇḍīvadhanvā ca bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ tvaṃ cāpi kuśalī rājan mādrīputrau ca pāṇḍavau
12.40.21
muktā vīrakṣayād asmāt saṃgrāmān nihatadviṣaḥ kṣipram uttarakālāni kuru kāryāṇi pāṇḍava
12.40.22
tataḥ pratyarcitaḥ sadbhir dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ pratipede mahad rājyaṃ suhṛdbhiḥ saha bhārata
12.41.1
vaiśaṃpāyana uvāca prakṛtīnāṃ tu tad vākyaṃ deśakālopasaṃhitam śrutvā yudhiṣṭhiro rājāthottaraṃ pratyabhāṣata
12.41.2
dhanyāḥ pāṇḍusutā loke yeṣāṃ brāhmaṇapuṃgavāḥ tathyān vāpy atha vātathyān guṇān āhuḥ samāgatāḥ
12.41.3
anugrāhyā vayaṃ nūnaṃ bhavatām iti me matiḥ yatraivaṃ guṇasaṃpannān asmān brūtha vimatsarāḥ
12.41.4
dhṛtarāṣṭro mahārājaḥ pitā no daivataṃ param sāśane 'sya priye caiva stheyaṃ matpriyakāṅkṣibhiḥ
12.41.5
etadarthaṃ hi jīvāmi kṛtvā jñātivadhaṃ mahat asya śuśrūṣaṇaṃ kāryaṃ mayā nityam atandriṇā
12.41.6
yadi cāham anugrāhyo bhavatāṃ suhṛdāṃ tataḥ dhṛtarāṣṭre yathāpūrvaṃ vṛttiṃ vartitum arhatha
12.41.7
eṣa nātho hi jagato bhavatāṃ ca mayā saha asyaiva pṛthivī kṛtsnā pāṇḍavāḥ sarva eva ca etan manasi kartavyaṃ bhavadbhir vacanaṃ mama
12.41.8
anugamya ca rājānaṃ yatheṣṭaṃ gamyatām iti paurajānapadān sarvān visṛjya kurunandanaḥ yauvarājyena kauravyo bhīmasenam ayojayat
12.41.9
mantre ca niścaye caiva ṣāḍguṇyasya ca cintane viduraṃ buddhisaṃpannaṃ prītimān vai samādiśat
12.41.10
kṛtākṛtaparijñāne tathāyavyayacintane saṃjayaṃ yojayām āsa ṛddham ṛddhair guṇair yutam
12.41.11
balasya parimāṇe ca bhaktavetanayos tathā nakulaṃ vyādiśad rājā karmiṇām anvavekṣaṇe
12.41.12
paracakroparodhe ca dṛptānāṃ cāvamardane yudhiṣṭhiro mahārājaḥ phalgunaṃ vyādideśa ha
12.41.13
dvijānāṃ vedakāryeṣu kāryeṣv anyeṣu caiva hi dhaumyaṃ purodhasāṃ śreṣṭhaṃ vyādideśa paraṃtapaḥ
12.41.14
sahadevaṃ samīpasthaṃ nityam eva samādiśat tena gopyo hi nṛpatiḥ sarvāvastho viśāṃ pate
12.41.15
yān yān amanyad yogyāṃś ca yeṣu yeṣv iha karmasu tāṃs tāṃs teṣv eva yuyuje prīyamāṇo mahīpatiḥ
12.41.16
viduraṃ saṃjayaṃ caiva yuyutsuṃ ca mahāmatim abravīt paravīraghno dharmātmā dharmavatsalaḥ
12.41.17
utthāyotthāya yat kāryam asya rājñaḥ pitur mama sarvaṃ bhavadbhiḥ kartavyam apramattair yathātatham
12.41.18
paurajānapadānāṃ ca yāni kāryāṇi nityaśaḥ rājānaṃ samanujñāpya tāni kāryāṇi dharmataḥ
12.42.1
vaiśaṃpāyana uvāca tato yudhiṣṭhiro rājā jñātīnāṃ ye hatā mṛdhe śrāddhāni kārayām āsa teṣāṃ pṛthag udāradhīḥ
12.42.2
dhṛtarāṣṭro dadau rājā putrāṇām aurdhvadehikam sarvakāmaguṇopetam annaṃ gāś ca dhanāni ca ratnāni ca vicitrāṇi mahārhāṇi mahāyaśāḥ
12.42.3
yudhiṣṭhiras tu karṇasya droṇasya ca mahātmanaḥ dhṛṣṭadyumnābhimanyubhyāṃ haiḍimbasya ca rakṣasaḥ
12.42.4
virāṭaprabhṛtīnāṃ ca suhṛdām upakāriṇām drupadadraupadeyānāṃ draupadyā sahito dadau
12.42.5
brāhmaṇānāṃ sahasrāṇi pṛthag ekaikam uddiśan dhanaiś ca vastrai ratnaiś ca gobhiś ca samatarpayat
12.42.6
ye cānye pṛthivīpālā yeṣāṃ nāsti suhṛjjanaḥ uddiśyoddiśya teṣāṃ ca cakre rājaurdhvadaihikam
12.42.7
sabhāḥ prapāś ca vividhās taḍāgāni ca pāṇḍavaḥ suhṛdāṃ kārayām āsa sarveṣām aurdhvadaihikam
12.42.8
sa teṣām anṛṇo bhūtvā gatvā lokeṣv avācyatām kṛtakṛtyo 'bhavad rājā prajā dharmeṇa pālayan
12.42.9
dhṛtarāṣṭraṃ yathāpūrvaṃ gāndhārīṃ viduraṃ tathā sarvāṃś ca kauravāmātyān bhṛtyāṃś ca samapūjayat
12.42.10
yāś ca tatra striyaḥ kāś cid dhatavīrā hatātmajāḥ sarvās tāḥ kauravo rājā saṃpūjyāpālayad ghṛṇī
12.42.11
dīnāndhakṛpaṇānāṃ ca gṛhācchādanabhojanaiḥ ānṛśaṃsyaparo rājā cakārānugrahaṃ prabhuḥ
12.42.12
sa vijitya mahīṃ kṛtsnām ānṛṇyaṃ prāpya vairiṣu niḥsapatnaḥ sukhī rājā vijahāra yudhiṣṭhiraḥ
12.43.1
vaiśaṃpāyana uvāca abhiṣikto mahāprājño rājyaṃ prāpya yudhiṣṭhiraḥ dāśārhaṃ puṇḍarīkākṣam uvāca prāñjaliḥ śuciḥ
12.43.2
tava kṛṣṇa prasādena nayena ca balena ca buddhyā ca yaduśārdūla tathā vikramaṇena ca
12.43.3
punaḥ prāptam idaṃ rājyaṃ pitṛpaitāmahaṃ mayā namas te puṇḍarīkākṣa punaḥ punar ariṃdama
12.43.4
tvām ekam āhuḥ puruṣaṃ tvām āhuḥ sātvatāṃ patim nāmabhis tvāṃ bahuvidhaiḥ stuvanti paramarṣayaḥ
12.43.5
viśvakarman namas te 'stu viśvātman viśvasaṃbhava viṣṇo jiṣṇo hare kṛṣṇa vaikuṇṭha puruṣottama
12.43.6
adityāḥ saptarātraṃ tu purāṇe garbhatāṃ gataḥ pṛśnigarbhas tvam evaikas triyugaṃ tvāṃ vadanty api
12.43.7
śuciśravā hṛṣīkeśo ghṛtārcir haṃsa ucyase tricakṣuḥ śambhur ekas tvaṃ vibhur dāmodaro 'pi ca
12.43.8
varāho 'gnir bṛhadbhānur vṛṣaṇas tārkṣyalakṣaṇaḥ anīkasāhaḥ puruṣaḥ śipiviṣṭa urukramaḥ
12.43.9
vāciṣṭha ugraḥ senānīḥ satyo vājasanir guhaḥ acyutaś cyāvano 'rīṇāṃ saṃkṛtir vikṛtir vṛṣaḥ
12.43.10
kṛtavartmā tvam evādrir vṛṣagarbho vṛṣākapiḥ sindhukṣid ūrmis trikakut tridhāmā trivṛd acyutaḥ
12.43.11
samrāḍ virāṭ svarāṭ caiva surarāḍ dharmado bhavaḥ vibhur bhūr abhibhūḥ kṛṣṇaḥ kṛṣṇavartmā tvam eva ca
12.43.12
sviṣṭakṛd bhiṣagāvartaḥ kapilas tvaṃ ca vāmanaḥ yajño dhruvaḥ pataṃgaś ca jayatsenas tvam ucyase
12.43.13
śikhaṇḍī nahuṣo babhrur divaspṛk tvaṃ punarvasuḥ subabhrur ukṣo rukmas tvaṃ suṣeṇo dundubhis tathā
12.43.14
gabhastinemiḥ śrīpadmaṃ puṣkaraṃ puṣpadhāraṇaḥ ṛbhur vibhuḥ sarvasūkṣmas tvaṃ sāvitraṃ ca paṭhyase
12.43.15
ambhonidhis tvaṃ brahmā tvaṃ pavitraṃ dhāma dhanva ca hiraṇyagarbhaṃ tvām āhuḥ svadhā svāhā ca keśava
12.43.16
yonis tvam asya pralayaś ca kṛṣṇa; tvam evedaṃ sṛjasi viśvam agre viśvaṃ cedaṃ tvadvaśe viśvayone; namo 'stu te śārṅgacakrāsipāṇe
12.43.17
evaṃ stuto dharmarājena kṛṣṇaḥ; sabhāmadhye prītimān puṣkarākṣaḥ tam abhyanandad bhārataṃ puṣkalābhir; vāgbhir jyeṣṭhaṃ pāṇḍavaṃ yādavāgryaḥ
12.44.1
vaiśaṃpāyana uvāca tato visarjayām āsa sarvāḥ prakṛtayo nṛpaḥ viviśuś cābhyanujñātā yathāsvāni gṛhāṇi ca
12.44.2
tato yudhiṣṭhiro rājā bhīmaṃ bhīmaparākramam sāntvayann abravīd dhīmān arjunaṃ yamajau tathā
12.44.3
śatrubhir vividhaiḥ śastraiḥ kṛttadehā mahāraṇe śrāntā bhavantaḥ subhṛśaṃ tāpitāḥ śokamanyubhiḥ
12.44.4
araṇye duḥkhavasatīr matkṛte puruṣottamāḥ bhavadbhir anubhūtāś ca yathā kupuruṣais tathā
12.44.5
yathāsukhaṃ yathājoṣaṃ jayo 'yam anubhūyatām viśrāntāṃl labdhavijñānāñ śvaḥ sametāsmi vaḥ punaḥ
12.44.6
tato duryodhanagṛhaṃ prāsādair upaśobhitam bahuratnasamākīrṇaṃ dāsīdāsasamākulam
12.44.7
dhṛtarāṣṭrābhyanujñātaṃ bhrātrā dattaṃ vṛkodaraḥ pratipede mahābāhur mandaraṃ maghavān iva
12.44.8
yathā duryodhanagṛhaṃ tathā duḥśāsanasya ca prāsādamālāsaṃyuktaṃ hematoraṇabhūṣitam
12.44.9
dāsīdāsasusaṃpūrṇaṃ prabhūtadhanadhānyavat pratipede mahābāhur arjuno rājaśāsanāt
12.44.10
durmarṣaṇasya bhavanaṃ duḥśāsanagṛhād varam kuberabhavanaprakhyaṃ maṇihemavibhūṣitam
12.44.11
nakulāya varārhāya karśitāya mahāvane dadau prīto mahārāja dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ
12.44.12
durmukhasya ca veśmāgryaṃ śrīmat kanakabhūṣitam pūrṇaṃ padmadalākṣīṇāṃ strīṇāṃ śayanasaṃkulam
12.44.13
pradadau sahadevāya satataṃ priyakāriṇe mumude tac ca labdhvā sa kailāsaṃ dhanado yathā
12.44.14
yuyutsur viduraś caiva saṃjayaś ca mahādyutiḥ sudharmā caiva dhaumyaś ca yathāsvaṃ jagmur ālayān
12.44.15
saha sātyakinā śaurir arjunasya niveśanam viveśa puruṣavyāghro vyāghro giriguhām iva
12.44.16
tatra bhakṣānnapānais te samupetāḥ sukhoṣitāḥ sukhaprabuddhā rājānam upatasthur yudhiṣṭhiram
12.45.1
janamejaya uvāca prāpya rājyaṃ mahātejā dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ yad anyad akarod vipra tan me vaktum ihārhasi
12.45.2
bhagavān vā hṛṣīkeśas trailokyasya paro guruḥ ṛṣe yad akarod vīras tac ca vyākhyātum arhasi
12.45.3
vaiśaṃpāyana uvāca śṛṇu rājendra tattvena kīrtyamānaṃ mayānagha vāsudevaṃ puraskṛtya yad akurvata pāṇḍavāḥ
12.45.4
prāpya rājyaṃ mahātejā dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ cāturvarṇyaṃ yathāyogaṃ sve sve dharme nyaveśayat
12.45.5
brāhmaṇānāṃ sahasraṃ ca snātakānāṃ mahātmanām sahasraniṣkam ekaikaṃ vācayām āsa pāṇḍavaḥ
12.45.6
tathānujīvino bhṛtyān saṃśritān atithīn api kāmaiḥ saṃtarpayām āsa kṛpaṇāṃs tarkakān api
12.45.7
purohitāya dhaumyāya prādād ayutaśaḥ sa gāḥ dhanaṃ suvarṇaṃ rajataṃ vāsāṃsi vividhāni ca
12.45.8
kṛpāya ca mahārāja guruvṛttim avartata vidurāya ca dharmātmā pūjāṃ cakre yatavrataḥ
12.45.9
bhakṣānnapānair vividhair vāsobhiḥ śayanāsanaiḥ sarvān saṃtoṣayām āsa saṃśritān dadatāṃ varaḥ
12.45.10
labdhapraśamanaṃ kṛtvā sa rājā rājasattama yuyutsor dhārtarāṣṭrasya pūjāṃ cakre mahāyaśāḥ
12.45.11
dhṛtarāṣṭrāya tad rājyaṃ gāndhāryai vidurāya ca nivedya svasthavad rājann āste rājā yudhiṣṭhiraḥ
12.45.12
tathā sarvaṃ sa nagaraṃ prasādya janamejaya vāsudevaṃ mahātmānam abhyagacchat kṛtāñjaliḥ
12.45.13
tato mahati paryaṅke maṇikāñcanabhūṣite dadarśa kṛṣṇam āsīnaṃ nīlaṃ merāv ivāmbudam
12.45.14
jājvalyamānaṃ vapuṣā divyābharaṇabhūṣitam pītakauśeyasaṃvītaṃ hemnīvopahitaṃ maṇim
12.45.15
kaustubhena uraḥsthena maṇinābhivirājitam udyatevodayaṃ śailaṃ sūryeṇāptakirīṭinam naupamyaṃ vidyate yasya triṣu lokeṣu kiṃ cana
12.45.16
so 'bhigamya mahātmānaṃ viṣṇuṃ puruṣavigraham uvāca madhurābhāṣaḥ smitapūrvam idaṃ tadā
12.45.17
sukhena te niśā kaccid vyuṣṭā buddhimatāṃ vara kaccij jñānāni sarvāṇi prasannāni tavācyuta
12.45.18
tava hy āśritya tāṃ devīṃ buddhiṃ buddhimatāṃ vara vayaṃ rājyam anuprāptāḥ pṛthivī ca vaśe sthitā
12.45.19
bhavatprasādād bhagavaṃs trilokagativikrama jayaḥ prāpto yaśaś cāgryaṃ na ca dharmāc cyutā vayam
12.45.20
taṃ tathā bhāṣamāṇaṃ tu dharmarājaṃ yudhiṣṭhiram novāca bhagavān kiṃ cid dhyānam evānvapadyata
12.46.1
yudhiṣṭhira uvāca kim idaṃ paramāścaryaṃ dhyāyasy amitavikrama kaccil lokatrayasyāsya svasti lokaparāyaṇa
12.46.2
caturthaṃ dhyānamārgaṃ tvam ālambya puruṣottama apakrānto yato deva tena me vismitaṃ manaḥ
12.46.3
nigṛhīto hi vāyus te pañcakarmā śarīragaḥ indriyāṇi ca sarvāṇi manasi sthāpitāni te
12.46.4
indriyāṇi manaś caiva buddhau saṃveśitāni te sarvaś caiva gaṇo deva kṣetrajñe te niveśitaḥ
12.46.5
neṅganti tava romāṇi sthirā buddhis tathā manaḥ sthāṇukuḍyaśilābhūto nirīhaś cāsi mādhava
12.46.6
yathā dīpo nivātastho niriṅgo jvalate 'cyuta tathāsi bhagavan deva niścalo dṛḍhaniścayaḥ
12.46.7
yadi śrotum ihārhāmi na rahasyaṃ ca te yadi chindhi me saṃśayaṃ deva prapannāyābhiyācate
12.46.8
tvaṃ hi kartā vikartā ca tvaṃ kṣaraṃ cākṣaraṃ ca hi anādinidhanaś cādyas tvam eva puruṣottama
12.46.9
tvatprapannāya bhaktāya śirasā praṇatāya ca dhyānasyāsya yathātattvaṃ brūhi dharmabhṛtāṃ vara
12.46.10
vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ svagocare nyasya mano buddhīndriyāṇi ca smitapūrvam uvācedaṃ bhagavān vāsavānujaḥ
12.46.11
śaratalpagato bhīṣmaḥ śāmyann iva hutāśanaḥ māṃ dhyāti puruṣavyāghras tato me tadgataṃ manaḥ
12.46.12
yasya jyātalanirghoṣaṃ visphūrjitam ivāśaneḥ na sahed devarājo 'pi tam asmi manasā gataḥ
12.46.13
yenābhidrutya tarasā samastaṃ rājamaṇḍalam ūḍhās tisraḥ purā kanyās tam asmi manasā gataḥ
12.46.14
trayoviṃśatirātraṃ yo yodhayām āsa bhārgavam na ca rāmeṇa nistīrṇas tam asmi manasā gataḥ
12.46.15
yaṃ gaṅgā garbhavidhinā dhārayām āsa pārthivam vasiṣṭhaśiṣyaṃ taṃ tāta manasāsmi gato nṛpa
12.46.16
divyāstrāṇi mahātejā yo dhārayati buddhimān sāṅgāṃś ca caturo vedāṃs tam asmi manasā gataḥ
12.46.17
rāmasya dayitaṃ śiṣyaṃ jāmadagnyasya pāṇḍava ādhāraṃ sarvavidyānāṃ tam asmi manasā gataḥ
12.46.18
ekīkṛtyendriyagrāmaṃ manaḥ saṃyamya medhayā śaraṇaṃ mām upāgacchat tato me tadgataṃ manaḥ
12.46.19
sa hi bhūtaṃ ca bhavyaṃ ca bhavac ca puruṣarṣabha vetti dharmabhṛtāṃ śreṣṭhas tato me tadgataṃ manaḥ
12.46.20
tasmin hi puruṣavyāghre karmabhiḥ svair divaṃ gate bhaviṣyati mahī pārtha naṣṭacandreva śarvarī
12.46.21
tad yudhiṣṭhira gāṅgeyaṃ bhīṣmaṃ bhīmaparākramam abhigamyopasaṃgṛhya pṛccha yat te manogatam
12.46.22
cāturvedyaṃ cāturhotraṃ cāturāśramyam eva ca cāturvarṇyasya dharmaṃ ca pṛcchainaṃ pṛthivīpate
12.46.23
tasminn astamite bhīṣme kauravāṇāṃ dhuraṃdhare jñānāny alpībhaviṣyanti tasmāt tvāṃ codayāmy aham
12.46.24
tac chrutvā vāsudevasya tathyaṃ vacanam uttamam sāśrukaṇṭhaḥ sa dharmajño janārdanam uvāca ha
12.46.25
yad bhavān āha bhīṣmasya prabhāvaṃ prati mādhava tathā tan nātra saṃdeho vidyate mama mānada
12.46.26
mahābhāgyaṃ hi bhīṣmasya prabhāvaś ca mahātmanaḥ śrutaṃ mayā kathayatāṃ brāhmaṇānāṃ mahātmanām
12.46.27
bhavāṃś ca kartā lokānāṃ yad bravīty arisūdana tathā tad anabhidhyeyaṃ vākyaṃ yādavanandana
12.46.28
yatas tv anugrahakṛtā buddhis te mayi mādhava tvām agrataḥ puraskṛtya bhīṣmaṃ paśyāmahe vayam
12.46.29
āvṛtte bhagavaty arke sa hi lokān gamiṣyati tvaddarśanaṃ mahābāho tasmād arhati kauravaḥ
12.46.30
tava hy ādyasya devasya kṣarasyaivākṣarasya ca darśanaṃ tasya lābhaḥ syāt tvaṃ hi brahmamayo nidhiḥ
12.46.31
śrutvaitad dharmarājasya vacanaṃ madhusūdanaḥ pārśvasthaṃ sātyakiṃ prāha ratho me yujyatām iti
12.46.32
sātyakis tūpaniṣkramya keśavasya samīpataḥ dārukaṃ prāha kṛṣṇasya yujyatāṃ ratha ity uta
12.46.33
sa sātyaker āśu vaco niśamya; rathottamaṃ kāñcanabhūṣitāṅgam masāragalvarkamayair vibhaṅgair; vibhūṣitaṃ hemapinaddhacakram
12.46.34
divākarāṃśuprabham āśugāminaṃ; vicitranānāmaṇiratnabhūṣitam navoditaṃ sūryam iva pratāpinaṃ; vicitratārkṣyadhvajinaṃ patākinam
12.46.35
sugrīvasainyapramukhair varāśvair; manojavaiḥ kāñcanabhūṣitāṅgaiḥ suyuktam āvedayad acyutāya; kṛtāñjalir dāruko rājasiṃha
12.47.1
janamejaya uvāca śaratalpe śayānas tu bharatānāṃ pitāmahaḥ katham utsṛṣṭavān dehaṃ kaṃ ca yogam adhārayat
12.47.2
vaiśaṃpāyana uvāca śṛṇuṣvāvahito rājañ śucir bhūtvā samāhitaḥ bhīṣmasya kuruśārdūla dehotsargaṃ mahātmanaḥ
12.47.3
nivṛttamātre tv ayana uttare vai divākare samāveśayad ātmānam ātmany eva samāhitaḥ
12.47.4
vikīrṇāṃśur ivādityo bhīṣmaḥ śaraśataiś citaḥ śiśye paramayā lakṣmyā vṛto brāhmaṇasattamaiḥ
12.47.5
vyāsena vedaśravasā nāradena surarṣiṇā devasthānena vātsyena tathāśmakasumantunā
12.47.6
etaiś cānyair munigaṇair mahābhāgair mahātmabhiḥ śraddhādamapuraskārair vṛtaś candra iva grahaiḥ
12.47.7
bhīṣmas tu puruṣavyāghraḥ karmaṇā manasā girā śaratalpagataḥ kṛṣṇaṃ pradadhyau prāñjaliḥ sthitaḥ
12.47.8
svareṇa puṣṭanādena tuṣṭāva madhusūdanam yogeśvaraṃ padmanābhaṃ viṣṇuṃ jiṣṇuṃ jagatpatim
12.47.9
kṛtāñjaliḥ śucir bhūtvā vāgvidāṃ pravaraḥ prabhum bhīṣmaḥ paramadharmātmā vāsudevam athāstuvat
12.47.10
ārirādhayiṣuḥ kṛṣṇaṃ vācaṃ jigamiṣāmi yām tayā vyāsasamāsinyā prīyatāṃ puruṣottamaḥ
12.47.11
śuciḥ śuciṣadaṃ haṃsaṃ tatparaḥ parameṣṭhinam yuktvā sarvātmanātmānaṃ taṃ prapadye prajāpatim
12.47.12
yasmin viśvāni bhūtāni tiṣṭhanti ca viśanti ca guṇabhūtāni bhūteśe sūtre maṇigaṇā iva
12.47.13
yasmin nitye tate tantau dṛḍhe srag iva tiṣṭhati sadasadgrathitaṃ viśvaṃ viśvāṅge viśvakarmaṇi
12.47.14
hariṃ sahasraśirasaṃ sahasracaraṇekṣaṇam prāhur nārāyaṇaṃ devaṃ yaṃ viśvasya parāyaṇam
12.47.15
aṇīyasām aṇīyāṃsaṃ sthaviṣṭhaṃ ca sthavīyasām garīyasāṃ gariṣṭhaṃ ca śreṣṭhaṃ ca śreyasām api
12.47.16
yaṃ vākeṣv anuvākeṣu niṣatsūpaniṣatsu ca gṛṇanti satyakarmāṇaṃ satyaṃ satyeṣu sāmasu
12.47.17
caturbhiś caturātmānaṃ sattvasthaṃ sātvatāṃ patim yaṃ divyair devam arcanti guhyaiḥ paramanāmabhiḥ
12.47.18
yaṃ devaṃ devakī devī vasudevād ajījanat bhaumasya brahmaṇo guptyai dīptam agnim ivāraṇiḥ
12.47.19
yam ananyo vyapetāśīr ātmānaṃ vītakalmaṣam iṣṭvānantyāya govindaṃ paśyaty ātmany avasthitam
12.47.20
purāṇe puruṣaḥ prokto brahmā prokto yugādiṣu kṣaye saṃkarṣaṇaḥ proktas tam upāsyam upāsmahe
12.47.21
ativāyvindrakarmāṇam atisūryāgnitejasam atibuddhīndriyātmānaṃ taṃ prapadye prajāpatim
12.47.22
yaṃ vai viśvasya kartāraṃ jagatas tasthuṣāṃ patim vadanti jagato 'dhyakṣam akṣaraṃ paramaṃ padam
12.47.23
hiraṇyavarṇaṃ yaṃ garbham aditir daityanāśanam ekaṃ dvādaśadhā jajñe tasmai sūryātmane namaḥ
12.47.24
śukle devān pitṝn kṛṣṇe tarpayaty amṛtena yaḥ yaś ca rājā dvijātīnāṃ tasmai somātmane namaḥ
12.47.25
mahatas tamasaḥ pāre puruṣaṃ jvalanadyutim yaṃ jñātvā mṛtyum atyeti tasmai jñeyātmane namaḥ
12.47.26
yaṃ bṛhantaṃ bṛhaty ukthe yam agnau yaṃ mahādhvare yaṃ viprasaṃghā gāyanti tasmai vedātmane namaḥ
12.47.27
ṛgyajuḥsāmadhāmānaṃ daśārdhahavirākṛtim yaṃ saptatantuṃ tanvanti tasmai yajñātmane namaḥ
12.47.28
yaḥ suparṇo yajur nāma chandogātras trivṛcchirāḥ rathaṃtarabṛhatyakṣas tasmai stotrātmane namaḥ
12.47.29
yaḥ sahasrasave satre jajñe viśvasṛjām ṛṣiḥ hiraṇyavarṇaḥ śakunis tasmai haṃsātmane namaḥ
12.47.30
padāṅgaṃ saṃdhiparvāṇaṃ svaravyañjanalakṣaṇam yam āhur akṣaraṃ nityaṃ tasmai vāgātmane namaḥ
12.47.31
yaś cinoti satāṃ setum ṛtenāmṛtayoninā dharmārthavyavahārāṅgais tasmai satyātmane namaḥ
12.47.32
yaṃ pṛthagdharmacaraṇāḥ pṛthagdharmaphalaiṣiṇaḥ pṛthagdharmaiḥ samarcanti tasmai dharmātmane namaḥ
12.47.33
yaṃ taṃ vyaktastham avyaktaṃ vicinvanti maharṣayaḥ kṣetre kṣetrajñam āsīnaṃ tasmai kṣetrātmane namaḥ
12.47.34
yaṃ dṛgātmānam ātmasthaṃ vṛtaṃ ṣoḍaśabhir guṇaiḥ prāhuḥ saptadaśaṃ sāṃkhyās tasmai sāṃkhyātmane namaḥ
12.47.35
yaṃ vinidrā jitaśvāsāḥ sattvasthāḥ saṃyatendriyāḥ jyotiḥ paśyanti yuñjānās tasmai yogātmane namaḥ
12.47.36
apuṇyapuṇyoparame yaṃ punarbhavanirbhayāḥ śāntāḥ saṃnyāsino yānti tasmai mokṣātmane namaḥ
12.47.37
yo 'sau yugasahasrānte pradīptārcir vibhāvasuḥ saṃbhakṣayati bhūtāni tasmai ghorātmane namaḥ
12.47.38
saṃbhakṣya sarvabhūtāni kṛtvā caikārṇavaṃ jagat bālaḥ svapiti yaś caikas tasmai māyātmane namaḥ
12.47.39
sahasraśirase tasmai puruṣāyāmitātmane catuḥsamudraparyāyayoganidrātmane namaḥ
12.47.40
ajasya nābhāv adhyekaṃ yasmin viśvaṃ pratiṣṭhitam puṣkaraṃ puṣkarākṣasya tasmai padmātmane namaḥ
12.47.41
yasya keśeṣu jīmūtā nadyaḥ sarvāṅgasaṃdhiṣu kukṣau samudrāś catvāras tasmai toyātmane namaḥ
12.47.42
yugeṣv āvartate yo 'ṃśair dinartvanayahāyanaiḥ sargapralayayoḥ kartā tasmai kālātmane namaḥ
12.47.43
brahma vaktraṃ bhujau kṣatraṃ kṛtsnam ūrūdaraṃ viśaḥ pādau yasyāśritāḥ śūdrās tasmai varṇātmane namaḥ
12.47.44
yasyāgnir āsyaṃ dyaur mūrdhā khaṃ nābhiś caraṇau kṣitiḥ sūryaś cakṣur diśaḥ śrotre tasmai lokātmane namaḥ
12.47.45
viṣaye vartamānānāṃ yaṃ taṃ vaiśeṣikair guṇaiḥ prāhur viṣayagoptāraṃ tasmai goptrātmane namaḥ
12.47.46
annapānendhanamayo rasaprāṇavivardhanaḥ yo dhārayati bhūtāni tasmai prāṇātmane namaḥ
12.47.47
paraḥ kālāt paro yajñāt paraḥ sadasatoś ca yaḥ anādir ādir viśvasya tasmai viśvātmane namaḥ
12.47.48
yo mohayati bhūtāni sneharāgānubandhanaiḥ sargasya rakṣaṇārthāya tasmai mohātmane namaḥ
12.47.49
ātmajñānam idaṃ jñānaṃ jñātvā pañcasv avasthitam yaṃ jñānino 'dhigacchanti tasmai jñānātmane namaḥ
12.47.50
aprameyaśarīrāya sarvato 'nantacakṣuṣe apāraparimeyāya tasmai cintyātmane namaḥ
12.47.51
jaṭine daṇḍine nityaṃ lambodaraśarīriṇe kamaṇḍaluniṣaṅgāya tasmai brahmātmane namaḥ
12.47.52
śūline tridaśeśāya tryambakāya mahātmane bhasmadigdhordhvaliṅgāya tasmai rudrātmane namaḥ
12.47.53
pañcabhūtātmabhūtāya bhūtādinidhanātmane akrodhadrohamohāya tasmai śāntātmane namaḥ
12.47.54
yasmin sarvaṃ yataḥ sarvaṃ yaḥ sarvaṃ sarvataś ca yaḥ yaś ca sarvamayo nityaṃ tasmai sarvātmane namaḥ
12.47.55
viśvakarman namas te 'stu viśvātman viśvasaṃbhava apavargo 'si bhūtānāṃ pañcānāṃ parataḥ sthitaḥ
12.47.56
namas te triṣu lokeṣu namas te paratastriṣu namas te dikṣu sarvāsu tvaṃ hi sarvaparāyaṇam
12.47.57
namas te bhagavan viṣṇo lokānāṃ prabhavāpyaya tvaṃ hi kartā hṛṣīkeśa saṃhartā cāparājitaḥ
12.47.58
tena paśyāmi te divyān bhāvān hi triṣu vartmasu tac ca paśyāmi tattvena yat te rūpaṃ sanātanam
12.47.59
divaṃ te śirasā vyāptaṃ padbhyāṃ devī vasuṃdharā vikrameṇa trayo lokāḥ puruṣo 'si sanātanaḥ
12.47.60
atasīpuṣpasaṃkāśaṃ pītavāsasam acyutam ye namasyanti govindaṃ na teṣāṃ vidyate bhayam
12.47.61
yathā viṣṇumayaṃ satyaṃ yathā viṣṇumayaṃ haviḥ yathā viṣṇumayaṃ sarvaṃ pāpmā me naśyatāṃ tathā
12.47.62
tvāṃ prapannāya bhaktāya gatim iṣṭāṃ jigīṣave yac chreyaḥ puṇḍarīkākṣa tad dhyāyasva surottama
12.47.63
iti vidyātapoyonir ayonir viṣṇur īḍitaḥ vāgyajñenārcito devaḥ prīyatāṃ me janārdanaḥ
12.47.64
etāvad uktvā vacanaṃ bhīṣmas tadgatamānasaḥ nama ity eva kṛṣṇāya praṇāmam akarot tadā
12.47.65
abhigamya tu yogena bhaktiṃ bhīṣmasya mādhavaḥ traikālyadarśanaṃ jñānaṃ divyaṃ dātuṃ yayau hariḥ
12.47.66
tasminn uparate śabde tatas te brahmavādinaḥ bhīṣmaṃ vāgbhir bāṣpakaṇṭhās tam ānarcur mahāmatim
12.47.67
te stuvantaś ca viprāgryāḥ keśavaṃ puruṣottamam bhīṣmaṃ ca śanakaiḥ sarve praśaśaṃsuḥ punaḥ punaḥ
12.47.68
viditvā bhaktiyogaṃ tu bhīṣmasya puruṣottamaḥ sahasotthāya saṃhṛṣṭo yānam evānvapadyata
12.47.69
keśavaḥ sātyakiś caiva rathenaikena jagmatuḥ apareṇa mahātmānau yudhiṣṭhiradhanaṃjayau
12.47.70
bhīmaseno yamau cobhau ratham ekaṃ samāsthitau kṛpo yuyutsuḥ sūtaś ca saṃjayaś cāparaṃ ratham
12.47.71
te rathair nagarākāraiḥ prayātāḥ puruṣarṣabhāḥ nemighoṣeṇa mahatā kampayanto vasuṃdharām
12.47.72
tato giraḥ puruṣavaras tavānvitā; dvijeritāḥ pathi sumanāḥ sa śuśruve kṛtāñjaliṃ praṇatam athāparaṃ janaṃ; sa keśihā muditamanābhyanandata
12.48.1
vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ sa ca hṛṣīkeśaḥ sa ca rājā yudhiṣṭhiraḥ kṛpādayaś ca te sarve catvāraḥ pāṇḍavāś ca ha
12.48.2
rathais te nagarākāraiḥ patākādhvajaśobhitaiḥ yayur āśu kurukṣetraṃ vājibhiḥ śīghragāmibhiḥ
12.48.3
te 'vatīrya kurukṣetraṃ keśamajjāsthisaṃkulam dehanyāsaḥ kṛto yatra kṣatriyais tair mahātmabhiḥ
12.48.4
gajāśvadehāsthicayaiḥ parvatair iva saṃcitam naraśīrṣakapālaiś ca śaṅkhair iva samācitam
12.48.5
citāsahasrair nicitaṃ varmaśastrasamākulam āpānabhūmiṃ kālasya tadā bhuktojjhitām iva
12.48.6
bhūtasaṃghānucaritaṃ rakṣogaṇaniṣevitam paśyantas te kurukṣetraṃ yayur āśu mahārathāḥ
12.48.7
gacchann eva mahābāhuḥ sarvayādavanandanaḥ yudhiṣṭhirāya provāca jāmadagnyasya vikramam
12.48.8
amī rāmahradāḥ pañca dṛśyante pārtha dūrataḥ yeṣu saṃtarpayām āsa pūrvān kṣatriyaśoṇitaiḥ
12.48.9
triḥsaptakṛtvo vasudhāṃ kṛtvā niḥkṣatriyāṃ prabhuḥ ihedānīṃ tato rāmaḥ karmaṇo virarāma ha
12.48.10
yudhiṣṭhira uvāca triḥsaptakṛtvaḥ pṛthivī kṛtā niḥkṣatriyā tadā rāmeṇeti yad āttha tvam atra me saṃśayo mahān
12.48.11
kṣatrabījaṃ yadā dagdhaṃ rāmeṇa yadupuṃgava kathaṃ bhūyaḥ samutpattiḥ kṣatrasyāmitavikrama
12.48.12
mahātmanā bhagavatā rāmeṇa yadupuṃgava katham utsāditaṃ kṣatraṃ kathaṃ vṛddhiṃ punar gatam
12.48.13
mahābhāratayuddhe hi koṭiśaḥ kṣatriyā hatāḥ tathābhūc ca mahī kīrṇā kṣatriyair vadatāṃ vara
12.48.14
evaṃ me chindhi vārṣṇeya saṃśayaṃ tārkṣyaketana āgamo hi paraḥ kṛṣṇa tvatto no vāsavānuja
12.48.15
vaiśaṃpāyana uvāca tato vrajann eva gadāgrajaḥ prabhuḥ; śaśaṃsa tasmai nikhilena tattvataḥ yudhiṣṭhirāyāpratimaujase tadā; yathābhavat kṣatriyasaṃkulā mahī
12.49.1
vāsudeva uvāca śṛṇu kaunteya rāmasya mayā yāvat pariśrutam maharṣīṇāṃ kathayatāṃ kāraṇaṃ tasya janma ca
12.49.2
yathā ca jāmadagnyena koṭiśaḥ kṣatriyā hatāḥ udbhūtā rājavaṃśeṣu ye bhūyo bhārate hatāḥ
12.49.3
jahnor ajahnus tanayo ballavas tasya cātmajaḥ kuśiko nāma dharmajñas tasya putro mahīpatiḥ
12.49.4
ugraṃ tapaḥ samātiṣṭhat sahasrākṣasamo bhuvi putraṃ labheyam ajitaṃ trilokeśvaram ity uta
12.49.5
tam ugratapasaṃ dṛṣṭvā sahasrākṣaḥ puraṃdaraḥ samarthaḥ putrajanane svayam evaitya bhārata
12.49.6
putratvam agamad rājaṃs tasya lokeśvareśvaraḥ gādhir nāmābhavat putraḥ kauśikaḥ pākaśāsanaḥ
12.49.7
tasya kanyābhavad rājan nāmnā satyavatī prabho tāṃ gādhiḥ kaviputrāya sorcīkāya dadau prabhuḥ
12.49.8
tataḥ prītas tu kaunteya bhārgavaḥ kurunandana putrārthe śrapayām āsa caruṃ gādhes tathaiva ca
12.49.9
āhūya cāha tāṃ bhāryām ṛcīko bhārgavas tadā upayojyaś carur ayaṃ tvayā mātrāpy ayaṃ tava
12.49.10
tasyā janiṣyate putro dīptimān kṣatriyarṣabhaḥ ajayyaḥ kṣatriyair loke kṣatriyarṣabhasūdanaḥ
12.49.11
tavāpi putraṃ kalyāṇi dhṛtimantaṃ taponvitam śamātmakaṃ dvijaśreṣṭhaṃ carur eṣa vidhāsyati
12.49.12
ity evam uktvā tāṃ bhāryām ṛcīko bhṛgunandanaḥ tapasy abhirato dhīmāñ jagāmāraṇyam eva ha
12.49.13
etasminn eva kāle tu tīrthayātrāparo nṛpaḥ gādhiḥ sadāraḥ saṃprāpta ṛcīkasyāśramaṃ prati
12.49.14
carudvayaṃ gṛhītvā tu rājan satyavatī tadā bhartur vākyād athāvyagrā mātre hṛṣṭā nyavedayat
12.49.15
mātā tu tasyāḥ kaunteya duhitre svaṃ caruṃ dadau tasyāś carum athājñātam ātmasaṃsthaṃ cakāra ha
12.49.16
atha satyavatī garbhaṃ kṣatriyāntakaraṃ tadā dhārayām āsa dīptena vapuṣā ghoradarśanam
12.49.17
tām ṛcīkas tadā dṛṣṭvā dhyānayogena vai tataḥ abravīd rājaśārdūla svāṃ bhāryāṃ varavarṇinīm
12.49.18
mātrāsi vyaṃsitā bhadre caruvyatyāsahetunā janiṣyate hi te putraḥ krūrakarmā mahābalaḥ
12.49.19
janiṣyate hi te bhrātā brahmabhūtas tapodhanaḥ viśvaṃ hi brahma tapasā mayā tatra samarpitam
12.49.20
saivam uktā mahābhāgā bhartrā satyavatī tadā papāta śirasā tasmai vepantī cābravīd idam
12.49.21
nārho 'si bhagavann adya vaktum evaṃvidhaṃ vacaḥ brāhmaṇāpasadaṃ putraṃ prāpsyasīti mahāmune
12.49.22
ṛcīka uvāca naiṣa saṃkalpitaḥ kāmo mayā bhadre tathā tvayi ugrakarmā bhavet putraś carur mātā ca kāraṇam
12.49.23
satyavaty uvāca icchaṃl lokān api mune sṛjethāḥ kiṃ punar mama śamātmakam ṛjuṃ putraṃ labheyaṃ japatāṃ vara
12.49.24
ṛcīka uvāca noktapūrvaṃ mayā bhadre svaireṣv apy anṛtaṃ vacaḥ kim utāgniṃ samādhāya mantravac carusādhane
12.49.25
satyavaty uvāca kāmam evaṃ bhavet pautro mameha tava caiva ha śamātmakam ṛjuṃ putraṃ labheyaṃ japatāṃ vara
12.49.26
ṛcīka uvāca putre nāsti viśeṣo me pautre vā varavarṇini yathā tvayoktaṃ tu vacas tathā bhadre bhaviṣyati
12.49.27
vāsudeva uvāca tataḥ satyavatī putraṃ janayām āsa bhārgavam tapasy abhirataṃ śāntaṃ jamadagniṃ śamātmakam
12.49.28
viśvāmitraṃ ca dāyādaṃ gādhiḥ kuśikanandanaḥ prāpa brahmarṣisamitaṃ viśvena brahmaṇā yutam
12.49.29
ārcīko janayām āsa jamadagniḥ sudāruṇam sarvavidyāntagaṃ śreṣṭhaṃ dhanurvede ca pāragam rāmaṃ kṣatriyahantāraṃ pradīptam iva pāvakam
12.49.30
etasminn eva kāle tu kṛtavīryātmajo balī arjuno nāma tejasvī kṣatriyo haihayānvayaḥ
12.49.31
dadāha pṛthivīṃ sarvāṃ saptadvīpāṃ sapattanām svabāhvastrabalenājau dharmeṇa parameṇa ca
12.49.32
tṛṣitena sa kauravya bhikṣitaś citrabhānunā sahasrabāhur vikrāntaḥ prādād bhikṣām athāgnaye
12.49.33
grāmān purāṇi ghoṣāṃś ca pattanāni ca vīryavān jajvāla tasya bāṇais tu citrabhānur didhakṣayā
12.49.34
sa tasya puruṣendrasya prabhāvena mahātapāḥ dadāha kārtavīryasya śailān atha vanāni ca
12.49.35
sa śūnyam āśramāraṇyaṃ varuṇasyātmajasya tat dadāha pavaneneddhaś citrabhānuḥ sahaihayaḥ
12.49.36
āpavas taṃ tato roṣāc chaśāpārjunam acyuta dagdhe ''śrame mahārāja kārtavīryeṇa vīryavān
12.49.37
tvayā na varjitaṃ mohād yasmād vanam idaṃ mama dagdhaṃ tasmād raṇe rāmo bāhūṃs te chetsyate 'rjuna
12.49.38
arjunas tu mahārāja balī nityaṃ śamātmakaḥ brahmaṇyaś ca śaraṇyaś ca dātā śūraś ca bhārata
12.49.39
tasya putrāḥ subalinaḥ śāpenāsan pitur vadhe nimittam avaliptā vai nṛśaṃsāś caiva nityadā
12.49.40
jamadagnidhenvās te vatsam āninyur bharatarṣabha ajñātaṃ kārtavīryasya haihayendrasya dhīmataḥ
12.49.41
tato 'rjunasya bāhūṃs tu chittvā vai pauruṣānvitaḥ taṃ ruvantaṃ tato vatsaṃ jāmadagnyaḥ svam āśramam pratyānayata rājendra teṣām antaḥpurāt prabhuḥ
12.49.42
arjunasya sutās te tu saṃbhūyābuddhayas tadā gatvāśramam asaṃbuddhaṃ jamadagner mahātmanaḥ
12.49.43
apātayanta bhallāgraiḥ śiraḥ kāyān narādhipa samitkuśārthaṃ rāmasya nirgatasya mahātmanaḥ
12.49.44
tataḥ pitṛvadhāmarṣād rāmaḥ paramamanyumān niḥkṣatriyāṃ pratiśrutya mahīṃ śastram agṛhṇata
12.49.45
tataḥ sa bhṛguśārdūlaḥ kārtavīryasya vīryavān vikramya nijaghānāśu putrān pautrāṃś ca sarvaśaḥ
12.49.46
sa haihayasahasrāṇi hatvā paramamanyumān cakāra bhārgavo rājan mahīṃ śoṇitakardamām
12.49.47
sa tathā sumahātejāḥ kṛtvā niḥkṣatriyāṃ mahīm kṛpayā parayāviṣṭo vanam eva jagāma ha
12.49.48
tato varṣasahasreṣu samatīteṣu keṣu cit kṣobhaṃ saṃprāptavāṃs tīvraṃ prakṛtyā kopanaḥ prabhuḥ
12.49.49
viśvāmitrasya pautras tu raibhyaputro mahātapāḥ parāvasur mahārāja kṣiptvāha janasaṃsadi
12.49.50
ye te yayātipatane yajñe santaḥ samāgatāḥ pratardanaprabhṛtayo rāma kiṃ kṣatriyā na te
12.49.51
mithyāpratijño rāma tvaṃ katthase janasaṃsadi bhayāt kṣatriyavīrāṇāṃ parvataṃ samupāśritaḥ
12.49.52
sa punaḥ kṣatriyaśataiḥ pṛthivīm anusaṃtatām parāvasos tadā śrutvā śastraṃ jagrāha bhārgavaḥ
12.49.53
tato ye kṣatriyā rājañ śataśas tena jīvitāḥ te vivṛddhā mahāvīryāḥ pṛthivīpatayo 'bhavan
12.49.54
sa punas tāñ jaghānāśu bālān api narādhipa garbhasthais tu mahī vyāptā punar evābhavat tadā
12.49.55
jātaṃ jātaṃ sa garbhaṃ tu punar eva jaghāna ha arakṣaṃś ca sutān kāṃś cit tadā kṣatriyayoṣitaḥ
12.49.56
triḥsaptakṛtvaḥ pṛthivīṃ kṛtvā niḥkṣatriyāṃ prabhuḥ dakṣiṇām aśvamedhānte kaśyapāyādadat tataḥ
12.49.57
kṣatriyāṇāṃ tu śeṣārthaṃ kareṇoddiśya kaśyapaḥ srukpragrahavatā rājañ śrīmān vākyam athābravīt
12.49.58
gaccha pāraṃ samudrasya dakṣiṇasya mahāmune na te madviṣaye rāma vastavyam iha karhi cit
12.49.59
tataḥ śūrpārakaṃ deśaṃ sāgaras tasya nirmame saṃtrāsāj jāmadagnyasya so 'parāntaṃ mahītalam
12.49.60
kaśyapas tu mahārāja pratigṛhya mahīm imām kṛtvā brāhmaṇasaṃsthāṃ vai praviveśa mahāvanam
12.49.61
tataḥ śūdrāś ca vaiśyāś ca yathāsvairapracāriṇaḥ avartanta dvijāgryāṇāṃ dāreṣu bharatarṣabha
12.49.62
arājake jīvaloke durbalā balavattaraiḥ bādhyante na ca vitteṣu prabhutvam iha kasya cit
12.49.63
tataḥ kālena pṛthivī praviveśa rasātalam arakṣyamāṇā vidhivat kṣatriyair dharmarakṣibhiḥ
12.49.64
ūruṇā dhārayām āsa kaśyapaḥ pṛthivīṃ tataḥ nimajjantīṃ tadā rājaṃs tenorvīti mahī smṛtā
12.49.65
rakṣiṇaś ca samuddiśya prāyācat pṛthivī tadā prasādya kaśyapaṃ devī kṣatriyān bāhuśālinaḥ
12.49.66
santi brahman mayā guptā nṛṣu kṣatriyapuṃgavāḥ haihayānāṃ kule jātās te saṃrakṣantu māṃ mune
12.49.67
asti pauravadāyādo viḍūrathasutaḥ prabho ṛkṣaiḥ saṃvardhito vipra ṛkṣavaty eva parvate
12.49.68
tathānukampamānena yajvanāthāmitaujasā parāśareṇa dāyādaḥ saudāsasyābhirakṣitaḥ
12.49.69
sarvakarmāṇi kurute tasyarṣeḥ śūdravad dhi saḥ sarvakarmety abhikhyātaḥ sa māṃ rakṣatu pārthivaḥ
12.49.70
śibeḥ putro mahātejā gopatir nāma nāmataḥ vane saṃrakṣito gobhiḥ so 'bhirakṣatu māṃ mune
12.49.71
pratardanasya putras tu vatso nāma mahāyaśāḥ vatsaiḥ saṃvardhito goṣṭhe sa māṃ rakṣatu pārthivaḥ
12.49.72
dadhivāhanapautras tu putro divirathasya ha aṅgaḥ sa gautamenāpi gaṅgākūle 'bhirakṣitaḥ
12.49.73
bṛhadratho mahābāhur bhuvi bhūtipuraskṛtaḥ golāṅgūlair mahābhāgo gṛdhrakūṭe 'bhirakṣitaḥ
12.49.74
maruttasyānvavāye tu kṣatriyās turvasos trayaḥ marutpatisamā vīrye samudreṇābhirakṣitāḥ
12.49.75
ete kṣatriyadāyādās tatra tatra pariśrutāḥ samyaṅ mām abhirakṣantu tataḥ sthāsyāmi niścalā
12.49.76
eteṣāṃ pitaraś caiva tathaiva ca pitāmahāḥ madarthaṃ nihatā yuddhe rāmeṇākliṣṭakarmaṇā
12.49.77
teṣām apacitiś caiva mayā kāryā na saṃśayaḥ na hy ahaṃ kāmaye nityam avikrāntena rakṣaṇam
12.49.78
tataḥ pṛthivyā nirdiṣṭāṃs tān samānīya kaśyapaḥ abhyaṣiñcan mahīpālān kṣatriyān vīryasaṃmatān
12.49.79
teṣāṃ putrāś ca pautrāś ca yeṣāṃ vaṃśāḥ pratiṣṭhitāḥ evam etat purā vṛttaṃ yan māṃ pṛcchasi pāṇḍava
12.49.80
vaiśaṃpāyana uvāca evaṃ bruvann eva yadupravīro; yudhiṣṭhiraṃ dharmabhṛtāṃ variṣṭham rathena tenāśu yayau yathārko; viśan prabhābhir bhagavāṃs trilokam
12.50.1
vaiśaṃpāyana uvāca tato rāmasya tat karma śrutvā rājā yudhiṣṭhiraḥ vismayaṃ paramaṃ gatvā pratyuvāca janārdanam
12.50.2
aho rāmasya vārṣṇeya śakrasyeva mahātmanaḥ vikramo yena vasudhā krodhān niḥkṣatriyā kṛtā
12.50.3
gobhiḥ samudreṇa tathā golāṅgūlarkṣavānaraiḥ guptā rāmabhayodvignāḥ kṣatriyāṇāṃ kulodvahāḥ
12.50.4
aho dhanyo hi loko 'yaṃ sabhāgyāś ca narā bhuvi yatra karmedṛśaṃ dharmyaṃ dvijena kṛtam acyuta
12.50.5
tathā yāntau tadā tāta tāv acyutayudhiṣṭhirau jagmatur yatra gāṅgeyaḥ śaratalpagataḥ prabhuḥ
12.50.6
tatas te dadṛśur bhīṣmaṃ śaraprastaraśāyinam svaraśmijālasaṃvītaṃ sāyaṃsūryam ivānalam
12.50.7
upāsyamānaṃ munibhir devair iva śatakratum deśe paramadharmiṣṭhe nadīmoghavatīm anu
12.50.8
dūrād eva tam ālokya kṛṣṇo rājā ca dharmarāṭ catvāraḥ pāṇḍavāś caiva te ca śāradvatādayaḥ
12.50.9
avaskandyātha vāhebhyaḥ saṃyamya pracalaṃ manaḥ ekīkṛtyendriyagrāmam upatasthur mahāmunīn
12.50.10
abhivādya ca govindaḥ sātyakis te ca kauravāḥ vyāsādīṃs tān ṛṣīn paścād gāṅgeyam upatasthire
12.50.11
tapovṛddhiṃ tataḥ pṛṣṭvā gāṅgeyaṃ yadukauravāḥ parivārya tataḥ sarve niṣeduḥ puruṣarṣabhāḥ
12.50.12
tato niśamya gāṅgeyaṃ śāmyamānam ivānalam kiṃ cid dīnamanā bhīṣmam iti hovāca keśavaḥ
12.50.13
kaccij jñānāni te rājan prasannāni yathā purā kaccid avyākulā caiva buddhis te vadatāṃ vara
12.50.14
śarābhighātaduḥkhāt te kaccid gātraṃ na dūyate mānasād api duḥkhād dhi śārīraṃ balavattaram
12.50.15
varadānāt pituḥ kāmaṃ chandamṛtyur asi prabho śaṃtanor dharmaśīlasya na tv etac chamakāraṇam
12.50.16
susūkṣmo 'pīha dehe vai śalyo janayate rujam kiṃ punaḥ śarasaṃghātaiś citasya tava bhārata
12.50.17
kāmaṃ naitat tavākhyeyaṃ prāṇināṃ prabhavāpyayau bhavān hy upadiśec chreyo devānām api bhārata
12.50.18
yad dhi bhūtaṃ bhaviṣyac ca bhavac ca puruṣarṣabha sarvaṃ taj jñānavṛddhasya tava pāṇāv ivāhitam
12.50.19
saṃsāraś caiva bhūtānāṃ dharmasya ca phalodayaḥ viditas te mahāprājña tvaṃ hi brahmamayo nidhiḥ
12.50.20
tvāṃ hi rājye sthitaṃ sphīte samagrāṅgam arogiṇam strīsahasraiḥ parivṛtaṃ paśyāmīhordhvaretasam
12.50.21
ṛte śāṃtanavād bhīṣmāt triṣu lokeṣu pārthiva satyasaṃdhān mahāvīryāc chūrād dharmaikatatparāt
12.50.22
mṛtyum āvārya tarasā śaraprastaraśāyinaḥ nisargaprabhavaṃ kiṃ cin na ca tātānuśuśruma
12.50.23
satye tapasi dāne ca yajñādhikaraṇe tathā dhanurvede ca vede ca nityaṃ caivānvavekṣaṇe
12.50.24
anṛśaṃsaṃ śuciṃ dāntaṃ sarvabhūtahite ratam mahārathaṃ tvatsadṛśaṃ na kaṃ cid anuśuśruma
12.50.25
tvaṃ hi devān sagandharvān sasurāsurarākṣasān śakta ekarathenaiva vijetuṃ nātra saṃśayaḥ
12.50.26
tvaṃ hi bhīṣma mahābāho vasūnāṃ vāsavopamaḥ nityaṃ vipraiḥ samākhyāto navamo 'navamo guṇaiḥ
12.50.27
ahaṃ hi tvābhijānāmi yas tvaṃ puruṣasattama tridaśeṣv api vikhyātaḥ svaśaktyā sumahābalaḥ
12.50.28
manuṣyeṣu manuṣyendra na dṛṣṭo na ca me śrutaḥ bhavato yo guṇais tulyaḥ pṛthivyāṃ puruṣaḥ kva cit
12.50.29
tvaṃ hi sarvair guṇai rājan devān apy atiricyase tapasā hi bhavāñ śaktaḥ sraṣṭuṃ lokāṃś carācarān
12.50.30
tad asya tapyamānasya jñātīnāṃ saṃkṣayeṇa vai jyeṣṭhasya pāṇḍuputrasya śokaṃ bhīṣma vyapānuda
12.50.31
ye hi dharmāḥ samākhyātāś cāturvarṇyasya bhārata cāturāśramyasaṃsṛṣṭās te sarve viditās tava
12.50.32
cāturvedye ca ye proktāś cāturhotre ca bhārata sāṃkhye yoge ca niyatā ye ca dharmāḥ sanātanāḥ
12.50.33
cāturvarṇyena yaś caiko dharmo na sma virudhyate sevyamānaḥ sa caivādyo gāṅgeya viditas tava
12.50.34
itihāsapurāṇaṃ ca kārtsnyena viditaṃ tava dharmaśāstraṃ ca sakalaṃ nityaṃ manasi te sthitam
12.50.35
ye ca ke cana loke 'sminn arthāḥ saṃśayakārakāḥ teṣāṃ chettā nāsti loke tvad anyaḥ puruṣarṣabha
12.50.36
sa pāṇḍaveyasya manaḥsamutthitaṃ; narendra śokaṃ vyapakarṣa medhayā bhavadvidhā hy uttamabuddhivistarā; vimuhyamānasya janasya śāntaye
12.51.1
vaiśaṃpāyana uvāca śrutvā tu vacanaṃ bhīṣmo vāsudevasya dhīmataḥ kiṃ cid unnāmya vadanaṃ prāñjalir vākyam abravīt
12.51.2
namas te bhagavan viṣṇo lokānāṃ nidhanodbhava tvaṃ hi kartā hṛṣīkeśa saṃhartā cāparājitaḥ
12.51.3
viśvakarman namas te 'stu viśvātman viśvasaṃbhava apavargo 'si bhūtānāṃ pañcānāṃ parataḥ sthitaḥ
12.51.4
namas te triṣu lokeṣu namas te paratas triṣu yogeśvara namas te 'stu tvaṃ hi sarvaparāyaṇam
12.51.5
matsaṃśritaṃ yad āttha tvaṃ vacaḥ puruṣasattama tena paśyāmi te divyān bhāvān hi triṣu vartmasu
12.51.6
tac ca paśyāmi tattvena yat te rūpaṃ sanātanam sapta mārgā niruddhās te vāyor amitatejasaḥ
12.51.7
divaṃ te śirasā vyāptaṃ padbhyāṃ devī vasuṃdharā diśo bhujau raviś cakṣur vīrye śakraḥ pratiṣṭhitaḥ
12.51.8
atasīpuṣpasaṃkāśaṃ pītavāsasam acyutam vapur hy anumimīmas te meghasyeva savidyutaḥ
12.51.9
tvatprapannāya bhaktāya gatim iṣṭāṃ jigīṣave yac chreyaḥ puṇḍarīkākṣa tad dhyāyasva surottama
12.51.10
vāsudeva uvāca yataḥ khalu parā bhaktir mayi te puruṣarṣabha tato vapur mayā divyaṃ tava rājan pradarśitam
12.51.11
na hy abhaktāya rājendra bhaktāyānṛjave na ca darśayāmy aham ātmānaṃ na cādāntāya bhārata
12.51.12
bhavāṃs tu mama bhaktaś ca nityaṃ cārjavam āsthitaḥ dame tapasi satye ca dāne ca nirataḥ śuciḥ
12.51.13
arhas tvaṃ bhīṣma māṃ draṣṭuṃ tapasā svena pārthiva tava hy upasthitā lokā yebhyo nāvartate punaḥ
12.51.14
pañcāśataṃ ṣaṭ ca kurupravīra; śeṣaṃ dinānāṃ tava jīvitasya tataḥ śubhaiḥ karmaphalodayais tvaṃ; sameṣyase bhīṣma vimucya deham
12.51.15
ete hi devā vasavo vimānāny; āsthāya sarve jvalitāgnikalpāḥ antarhitās tvāṃ pratipālayanti; kāṣṭhāṃ prapadyantam udak pataṃgam
12.51.16
vyāvṛttamātre bhagavaty udīcīṃ; sūrye diśaṃ kālavaśāt prapanne gantāsi lokān puruṣapravīra; nāvartate yān upalabhya vidvān
12.51.17
amuṃ ca lokaṃ tvayi bhīṣma yāte; jñānāni naṅkṣyanty akhilena vīra ataḥ sma sarve tvayi saṃnikarṣaṃ; samāgatā dharmavivecanāya
12.51.18
tajjñātiśokopahataśrutāya; satyābhisaṃdhāya yudhiṣṭhirāya prabrūhi dharmārthasamādhiyuktam; arthyaṃ vaco 'syāpanudāsya śokam
12.52.1
vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ kṛṣṇasya tad vākyaṃ dharmārthasahitaṃ hitam śrutvā śāṃtanavo bhīṣmaḥ pratyuvāca kṛtāñjaliḥ
12.52.2
lokanātha mahābāho śiva nārāyaṇācyuta tava vākyam abhiśrutya harṣeṇāsmi pariplutaḥ
12.52.3
kiṃ cāham abhidhāsyāmi vākpate tava saṃnidhau yadā vācogataṃ sarvaṃ tava vāci samāhitam
12.52.4
yad dhi kiṃ cit kṛtaṃ loke kartavyaṃ kriyate ca yat tvattas tan niḥsṛtaṃ deva lokā buddhimayā hi te
12.52.5
kathayed devalokaṃ yo devarājasamīpataḥ dharmakāmārthaśāstrāṇāṃ so 'rthān brūyāt tavāgrataḥ
12.52.6
śarābhighātād vyathitaṃ mano me madhusūdana gātrāṇi cāvasīdanti na ca buddhiḥ prasīdati
12.52.7
na ca me pratibhā kā cid asti kiṃ cit prabhāṣitum pīḍyamānasya govinda viṣānalasamaiḥ śaraiḥ
12.52.8
balaṃ medhāḥ prajarati prāṇāḥ saṃtvarayanti ca marmāṇi paritapyante bhrāntaṃ cetas tathaiva ca
12.52.9
daurbalyāt sajjate vāṅ me sa kathaṃ vaktum utsahe sādhu me tvaṃ prasīdasva dāśārhakulanandana
12.52.10
tat kṣamasva mahābāho na brūyāṃ kiṃ cid acyuta tvatsaṃnidhau ca sīdeta vācaspatir api bruvan
12.52.11
na diśaḥ saṃprajānāmi nākāśaṃ na ca medinīm kevalaṃ tava vīryeṇa tiṣṭhāmi madhusūdana
12.52.12
svayam eva prabho tasmād dharmarājasya yad dhitam tad bravīhy āśu sarveṣām āgamānāṃ tvam āgamaḥ
12.52.13
kathaṃ tvayi sthite loke śāśvate lokakartari prabrūyān madvidhaḥ kaś cid gurau śiṣya iva sthite
12.52.14
vāsudeva uvāca upapannam idaṃ vākyaṃ kauravāṇāṃ dhuraṃdhare mahāvīrye mahāsattve sthite sarvārthadarśini
12.52.15
yac ca mām āttha gāṅgeya bāṇaghātarujaṃ prati gṛhāṇātra varaṃ bhīṣma matprasādakṛtaṃ vibho
12.52.16
na te glānir na te mūrchā na dāho na ca te rujā prabhaviṣyanti gāṅgeya kṣutpipāse na cāpy uta
12.52.17
jñānāni ca samagrāṇi pratibhāsyanti te 'nagha na ca te kva cid āsaktir buddheḥ prādurbhaviṣyati
12.52.18
sattvasthaṃ ca mano nityaṃ tava bhīṣma bhaviṣyati rajas tamobhyāṃ rahitaṃ ghanair mukta ivoḍurāṭ
12.52.19
yad yac ca dharmasaṃyuktam arthayuktam athāpi vā cintayiṣyasi tatrāgryā buddhis tava bhaviṣyati
12.52.20
imaṃ ca rājaśārdūla bhūtagrāmaṃ caturvidham cakṣur divyaṃ samāśritya drakṣyasy amitavikrama
12.52.21
caturvidhaṃ prajājālaṃ saṃyukto jñānacakṣuṣā bhīṣma drakṣyasi tattvena jale mīna ivāmale
12.52.22
vaiśaṃpāyana uvāca tatas te vyāsasahitāḥ sarva eva maharṣayaḥ ṛgyajuḥsāmasaṃyuktair vacobhiḥ kṛṣṇam arcayan
12.52.23
tataḥ sarvārtavaṃ divyaṃ puṣpavarṣaṃ nabhastalāt papāta yatra vārṣṇeyaḥ sagāṅgeyaḥ sapāṇḍavaḥ
12.52.24
vāditrāṇi ca divyāni jaguś cāpsarasāṃ gaṇāḥ na cāhitam aniṣṭaṃ vā kiṃ cit tatra vyadṛśyata
12.52.25
vavau śivaḥ sukho vāyuḥ sarvagandhavahaḥ śuciḥ śāntāyāṃ diśi śāntāś ca prāvadan mṛgapakṣiṇaḥ
12.52.26
tato muhūrtād bhagavān sahasrāṃśur divākaraḥ dahan vanam ivaikānte pratīcyāṃ pratyadṛśyata
12.52.27
tato maharṣayaḥ sarve samutthāya janārdanam bhīṣmam āmantrayāṃ cakrū rājānaṃ ca yudhiṣṭhiram
12.52.28
tataḥ praṇāmam akarot keśavaḥ pāṇḍavas tathā sātyakiḥ saṃjayaś caiva sa ca śāradvataḥ kṛpaḥ
12.52.29
tatas te dharmaniratāḥ samyak tair abhipūjitāḥ śvaḥ sameṣyāma ity uktvā yatheṣṭaṃ tvaritā yayuḥ
12.52.30
tathaivāmantrya gāṅgeyaṃ keśavas te ca pāṇḍavāḥ pradakṣiṇam upāvṛtya rathān āruruhuḥ śubhān
12.52.31
tato rathaiḥ kāñcanadantakūbarair; mahīdharābhaiḥ samadaiś ca dantibhiḥ hayaiḥ suparṇair iva cāśugāmibhiḥ; padātibhiś cāttaśarāsanādibhiḥ
12.52.32
yayau rathānāṃ purato hi sā camūs; tathaiva paścād atimātrasāriṇī puraś ca paścāc ca yathā mahānadī; purarkṣavantaṃ girim etya narmadā
12.52.33
tataḥ purastād bhagavān niśākaraḥ; samutthitas tām abhiharṣayaṃś camūm divākarāpītarasās tathauṣadhīḥ; punaḥ svakenaiva guṇena yojayan
12.52.34
tataḥ puraṃ surapurasaṃnibhadyuti; praviśya te yaduvṛṣapāṇḍavās tadā yathocitān bhavanavarān samāviśañ; śramānvitā mṛgapatayo guhā iva
12.53.1
vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ praviśya bhavanaṃ prasupto madhusūdanaḥ yāmamātrāvaśeṣāyāṃ yāminyāṃ pratyabudhyata
12.53.2
sa dhyānapatham āśritya sarvajñānāni mādhavaḥ avalokya tataḥ paścād dadhyau brahma sanātanam
12.53.3
tataḥ śrutipurāṇajñāḥ śikṣitā raktakaṇṭhinaḥ astuvan viśvakarmāṇaṃ vāsudevaṃ prajāpatim
12.53.4
paṭhanti pāṇisvanikās tathā gāyanti gāyanāḥ śaṅkhānakamṛdaṅgāṃś ca pravādyanta sahasraśaḥ
12.53.5
vīṇāpaṇavaveṇūnāṃ svanaś cātimanoramaḥ prahāsa iva vistīrṇaḥ śuśruve tasya veśmanaḥ
12.53.6
tathā yudhiṣṭhirasyāpi rājño maṅgalasaṃhitāḥ uccerur madhurā vāco gītavāditrasaṃhitāḥ
12.53.7
tata utthāya dāśārhaḥ snātaḥ prāñjalir acyutaḥ japtvā guhyaṃ mahābāhur agnīn āśritya tasthivān
12.53.8
tataḥ sahasraṃ viprāṇāṃ caturvedavidāṃ tathā gavāṃ sahasreṇaikaikaṃ vācayām āsa mādhavaḥ
12.53.9
maṅgalālambhanaṃ kṛtvā ātmānam avalokya ca ādarśe vimale kṛṣṇas tataḥ sātyakim abravīt
12.53.10
gaccha śaineya jānīhi gatvā rājaniveśanam api sajjo mahātejā bhīṣmaṃ draṣṭuṃ yuthiṣṭhiraḥ
12.53.11
tataḥ kṛṣṇasya vacanāt sātyakis tvarito yayau upagamya ca rājānaṃ yudhiṣṭhiram uvāca ha
12.53.12
yukto rathavaro rājan vāsudevasya dhīmataḥ samīpam āpageyasya prayāsyati janārdanaḥ
12.53.13
bhavatpratīkṣaḥ kṛṣṇo 'sau dharmarāja mahādyute yad atrānantaraṃ kṛtyaṃ tad bhavān kartum arhati
12.53.14
yudhiṣṭhira uvāca yujyatāṃ me rathavaraḥ phalgunāpratimadyute na sainikaiś ca yātavyaṃ yāsyāmo vayam eva hi
12.53.15
na ca pīḍayitavyo me bhīṣmo dharmabhṛtāṃ varaḥ ataḥ puraḥsarāś cāpi nivartantu dhanaṃjaya
12.53.16
adyaprabhṛti gāṅgeyaḥ paraṃ guhyaṃ pravakṣyati tato necchāmi kaunteya pṛthagjanasamāgamam
12.53.17
vaiśaṃpāyana uvāca tad vākyam ākarṇya tathā kuntīputro dhanaṃjayaḥ yuktaṃ rathavaraṃ tasmā ācacakṣe nararṣabha
12.53.18
tato yudhiṣṭhiro rājā yamau bhīmārjunāv api bhūtānīva samastāni yayuḥ kṛṣṇaniveśanam
12.53.19
āgacchatsv atha kṛṣṇo 'pi pāṇḍaveṣu mahātmasu śaineyasahito dhīmān ratham evānvapadyata
12.53.20
rathasthāḥ saṃvidaṃ kṛtvā sukhāṃ pṛṣṭvā ca śarvarīm meghaghoṣai rathavaraiḥ prayayus te mahārathāḥ
12.53.21
meghapuṣpaṃ balāhaṃ ca sainyaṃ sugrīvam eva ca dārukaś codayām āsa vāsudevasya vājinaḥ
12.53.22
te hayā vāsudevasya dārukeṇa pracoditāḥ gāṃ khurāgrais tathā rājaṃl likhantaḥ prayayus tadā
12.53.23
te grasanta ivākāśaṃ vegavanto mahābalāḥ kṣetraṃ dharmasya kṛtsnasya kurukṣetram avātaran
12.53.24
tato yayur yatra bhīṣmaḥ śaratalpagataḥ prabhuḥ āste brahmarṣibhiḥ sārdhaṃ brahmā devagaṇair yathā
12.53.25
tato 'vatīrya govindo rathāt sa ca yudhiṣṭhiraḥ bhīmo gāṇḍīvadhanvā ca yamau sātyakir eva ca ṛṣīn abhyarcayām āsuḥ karān udyamya dakṣiṇān
12.53.26
sa taiḥ parivṛto rājā nakṣatrair iva candramāḥ abhyājagāma gāṅgeyaṃ brahmāṇam iva vāsavaḥ
12.53.27
śaratalpe śayānaṃ tam ādityaṃ patitaṃ yathā dadarśa sa mahābāhur bhayād āgatasādhvasaḥ
12.54.1
janamejaya uvāca dharmātmani mahāsattve satyasaṃdhe jitātmani devavrate mahābhāge śaratalpagate 'cyute
12.54.2
śayāne vīraśayane bhīṣme śaṃtanunandane gāṅgeye puruṣavyāghre pāṇḍavaiḥ paryupasthite
12.54.3
kāḥ kathāḥ samavartanta tasmin vīrasamāgame hateṣu sarvasainyeṣu tan me śaṃsa mahāmune
12.54.4
vaiśaṃpāyana uvāca śaratalpagate bhīṣme kauravāṇāṃ dhuraṃdhare ājagmur ṛṣayaḥ siddhā nāradapramukhā nṛpa
12.54.5
hataśiṣṭāś ca rājāno yudhiṣṭhirapurogamāḥ dhṛtarāṣṭraś ca kṛṣṇaś ca bhīmārjunayamās tathā
12.54.6
te 'bhigamya mahātmāno bharatānāṃ pitāmaham anvaśocanta gāṅgeyam ādityaṃ patitaṃ yathā
12.54.7
muhūrtam iva ca dhyātvā nārado devadarśanaḥ uvāca pāṇḍavān sarvān hataśiṣṭāṃś ca pārthivān
12.54.8
prāptakālaṃ ca ācakṣe bhīṣmo 'yam anuyujyatām astam eti hi gāṅgeyo bhānumān iva bhārata
12.54.9
ayaṃ prāṇān utsisṛkṣus taṃ sarve 'bhyetya pṛcchata kṛtsnān hi vividhān dharmāṃś cāturvarṇyasya vetty ayam
12.54.10
eṣa vṛddhaḥ purā lokān saṃprāpnoti tanutyajām taṃ śīghram anuyuñjadhvaṃ saṃśayān manasi sthitān
12.54.11
evam uktā nāradena bhīṣmam īyur narādhipāḥ praṣṭuṃ cāśaknuvantas te vīkṣāṃ cakruḥ parasparam
12.54.12
athovāca hṛṣīkeśaṃ pāṇḍuputro yudhiṣṭhiraḥ nānyas tvad devakīputra śaktaḥ praṣṭuṃ pitāmaham
12.54.13
pravyāhāraya durdharṣa tvam agre madhusūdana tvaṃ hi nas tāta sarveṣāṃ sarvadharmavid uttamaḥ
12.54.14
evam uktaḥ pāṇḍavena bhagavān keśavas tadā abhigamya durādharṣaṃ pravyāhārayad acyutaḥ
12.54.15
vāsudeva uvāca kaccit sukhena rajanī vyuṣṭā te rājasattama vispaṣṭalakṣaṇā buddhiḥ kaccic copasthitā tava
12.54.16
kaccij jñānāni sarvāṇi pratibhānti ca te 'nagha na glāyate ca hṛdayaṃ na ca te vyākulaṃ manaḥ
12.54.17
bhīṣma uvāca dāho mohaḥ śramaś caiva klamo glānis tathā rujā tava prasādād govinda sadyo vyapagatānagha
12.54.18
yac ca bhūtaṃ bhaviṣyac ca bhavac ca paramadyute tat sarvam anupaśyāmi pāṇau phalam ivāhitam
12.54.19
vedoktāś caiva ye dharmā vedāntanihitāś ca ye tān sarvān saṃprapaśyāmi varadānāt tavācyuta
12.54.20
śiṣṭaiś ca dharmo yaḥ proktaḥ sa ca me hṛdi vartate deśajātikulānāṃ ca dharmajño 'smi janārdana
12.54.21
caturṣv āśramadharmeṣu yo 'rthaḥ sa ca hṛdi sthitaḥ rājadharmāṃś ca sakalān avagacchāmi keśava
12.54.22
yatra yatra ca vaktavyaṃ tad vakṣyāmi janārdana tava prasādād dhi śubhā mano me buddhir āviśat
12.54.23
yuveva cāsmi saṃvṛttas tvadanudhyānabṛṃhitaḥ vaktuṃ śreyaḥ samartho 'smi tvatprasādāj janārdana
12.54.24
svayaṃ kimarthaṃ tu bhavāñ śreyo na prāha pāṇḍavam kiṃ te vivakṣitaṃ cātra tad āśu vada mādhava
12.54.25
vāsudeva uvāca yaśasaḥ śreyasaś caiva mūlaṃ māṃ viddhi kaurava mattaḥ sarve 'bhinirvṛttā bhāvāḥ sadasadātmakāḥ
12.54.26
śītāṃśuś candra ity ukte ko loke vismayiṣyati tathaiva yaśasā pūrṇe mayi ko vismayiṣyati
12.54.27
ādheyaṃ tu mayā bhūyo yaśas tava mahādyute tato me vipulā buddhis tvayi bhīṣma samāhitā
12.54.28
yāvad dhi pṛthivīpāla pṛthivī sthāsyate dhruvā tāvat tavākṣayā kīrtir lokān anu cariṣyati
12.54.29
yac ca tvaṃ vakṣyase bhīṣma pāṇḍavāyānupṛcchate vedapravādā iva te sthāsyanti vasudhātale
12.54.30
yaś caitena pramāṇena yokṣyaty ātmānam ātmanā sa phalaṃ sarvapuṇyānāṃ pretya cānubhaviṣyati
12.54.31
etasmāt kāraṇād bhīṣma matir divyā mayā hi te dattā yaśo vipratheta kathaṃ bhūyas taveti ha
12.54.32
yāvad dhi prathate loke puruṣasya yaśo bhuvi tāvat tasyākṣayaṃ sthānaṃ bhavatīti viniścitam
12.54.33
rājāno hataśiṣṭās tvāṃ rājann abhita āsate dharmān anuyuyukṣantas tebhyaḥ prabrūhi bhārata
12.54.34
bhavān hi vayasā vṛddhaḥ śrutācārasamanvitaḥ kuśalo rājadharmāṇāṃ pūrveṣām aparāś ca ye
12.54.35
janmaprabhṛti te kaś cid vṛjinaṃ na dadarśa ha jñātāram anudharmāṇāṃ tvāṃ viduḥ sarvapārthivāḥ
12.54.36
tebhyaḥ piteva putrebhyo rājan brūhi paraṃ nayam ṛṣayaś ca hi devāś ca tvayā nityam upāsitāḥ
12.54.37
tasmād vaktavyam eveha tvayā paśyāmy aśeṣataḥ dharmāñ śuśrūṣamāṇebhyaḥ pṛṣṭena ca satā punaḥ
12.54.38
vaktavyaṃ viduṣā ceti dharmam āhur manīṣiṇaḥ apratibruvataḥ kaṣṭo doṣo hi bhavati prabho
12.54.39
tasmāt putraiś ca pautraiś ca dharmān pṛṣṭaḥ sanātanān vidvāñ jijñāsamānais tvaṃ prabrūhi bharatarṣabha
12.55.1
vaiśaṃpāyana uvāca athābravīn mahātejā vākyaṃ kauravanandanaḥ hanta dharmān pravakṣyāmi dṛḍhe vāṅmanasī mama tava prasādād govinda bhūtātmā hy asi śāśvataḥ
12.55.2
yudhiṣṭhiras tu māṃ rājā dharmān samanupṛcchatu evaṃ prīto bhaviṣyāmi dharmān vakṣyāmi cānagha
12.55.3
yasmin rājarṣabhe jāte dharmātmani mahātmani ahṛṣyann ṛṣayaḥ sarve sa māṃ pṛcchatu pāṇḍavaḥ
12.55.4
sarveṣāṃ dīptayaśasāṃ kurūṇāṃ dharmacāriṇām yasya nāsti samaḥ kaś cit sa māṃ pṛcchatu pāṇḍavaḥ
12.55.5
dhṛtir damo brahmacaryaṃ kṣamā dharmaś ca nityadā yasminn ojaś ca tejaś ca sa māṃ pṛcchatu pāṇḍavaḥ
12.55.6
satyaṃ dānaṃ tapaḥ śaucaṃ śāntir dākṣyam asaṃbhramaḥ yasminn etāni sarvāṇi sa māṃ pṛcchatu pāṇḍavaḥ
12.55.7
yo na kāmān na saṃrambhān na bhayān nārthakāraṇāt kuryād adharmaṃ dharmātmā sa māṃ pṛcchatu pāṇḍavaḥ
12.55.8
saṃbandhino 'tithīn bhṛtyān saṃśritopāśritāṃś ca yaḥ saṃmānayati satkṛtya sa māṃ pṛcchatu pāṇḍavaḥ
12.55.9
satyanityaḥ kṣamānityo jñānanityo 'tithipriyaḥ yo dadāti satāṃ nityaṃ sa māṃ pṛcchatu pāṇḍavaḥ
12.55.10
ijyādhyayananityaś ca dharme ca nirataḥ sadā śāntaḥ śrutarahasyaś ca sa māṃ pṛcchatu pāṇḍavaḥ
12.55.11
vāsudeva uvāca lajjayā parayopeto dharmātmā sa yudhiṣṭhiraḥ abhiśāpabhayād bhīto bhavantaṃ nopasarpati
12.55.12
lokasya kadanaṃ kṛtvā lokanātho viśāṃ pate abhiśāpabhayād bhīto bhavantaṃ nopasarpati
12.55.13
pūjyān mānyāṃś ca bhaktāṃś ca gurūn saṃbandhibāndhavān arghyārhān iṣubhir hatvā bhavantaṃ nopasarpati
12.55.14
bhīṣma uvāca brāhmaṇānāṃ yathā dharmo dānam adhyayanaṃ tapaḥ kṣatriyāṇāṃ tathā kṛṣṇa samare dehapātanam
12.55.15
pitṝn pitāmahān putrān gurūn saṃbandhibāndhavān mithyāpravṛttān yaḥ saṃkhye nihanyād dharma eva saḥ
12.55.16
samayatyāgino lubdhān gurūn api ca keśava nihanti samare pāpān kṣatriyo yaḥ sa dharmavit
12.55.17
āhūtena raṇe nityaṃ yoddhavyaṃ kṣatrabandhunā dharmyaṃ svargyaṃ ca lokyaṃ ca yuddhaṃ hi manur abravīt
12.55.18
vaiśaṃpāyana uvāca evam uktas tu bhīṣmeṇa dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ vinītavad upāgamya tasthau saṃdarśane 'grataḥ
12.55.19
athāsya pādau jagrāha bhīṣmaś cābhinananda tam mūrdhni cainam upāghrāya niṣīdety abravīt tadā
12.55.20
tam uvācātha gāṅgeya ṛṣabhaḥ sarvadhanvinām pṛccha māṃ tāta visrabdhaṃ mā bhais tvaṃ kurusattama
12.56.1
vaiśaṃpāyana uvāca praṇipatya hṛṣīkeśam abhivādya pitāmaham anumānya gurūn sarvān paryapṛcchad yudhiṣṭhiraḥ
12.56.2
rājyaṃ vai paramo dharma iti dharmavido viduḥ mahāntam etaṃ bhāraṃ ca manye tad brūhi pārthiva
12.56.3
rājadharmān viśeṣeṇa kathayasva pitāmaha sarvasya jīvalokasya rājadharmāḥ parāyaṇam
12.56.4
trivargo 'tra samāsakto rājadharmeṣu kaurava mokṣadharmaś ca vispaṣṭaḥ sakalo 'tra samāhitaḥ
12.56.5
yathā hi raśmayo 'śvasya dviradasyāṅkuśo yathā narendradharmo lokasya tathā pragrahaṇaṃ smṛtam
12.56.6
atra vai saṃpramūḍhe tu dharme rājarṣisevite lokasya saṃsthā na bhavet sarvaṃ ca vyākulaṃ bhavet
12.56.7
udayan hi yathā sūryo nāśayaty āsuraṃ tamaḥ rājadharmās tathālokyām ākṣipanty aśubhāṃ gatim
12.56.8
tad agre rājadharmāṇām arthatattvaṃ pitāmaha prabrūhi bharataśreṣṭha tvaṃ hi buddhimatāṃ varaḥ
12.56.9
āgamaś ca paras tvattaḥ sarveṣāṃ naḥ paraṃtapa bhavantaṃ hi paraṃ buddhau vāsudevo 'bhimanyate
12.56.10
bhīṣma uvāca namo dharmāya mahate namaḥ kṛṣṇāya vedhase brāhmaṇebhyo namaskṛtya dharmān vakṣyāmi śāśvatān
12.56.11
śṛṇu kārtsnyena mattas tvaṃ rājadharmān yudhiṣṭhira nirucyamānān niyato yac cānyad abhivāñchasi
12.56.12
ādāv eva kuruśreṣṭha rājñā rañjanakāmyayā devatānāṃ dvijānāṃ ca vartitavyaṃ yathāvidhi
12.56.13
daivatāny arcayitvā hi brāhmaṇāṃś ca kurūdvaha ānṛṇyaṃ yāti dharmasya lokena ca sa mānyate
12.56.14
utthāne ca sadā putra prayatethā yudhiṣṭhira na hy utthānam ṛte daivaṃ rājñām arthaprasiddhaye
12.56.15
sādhāraṇaṃ dvayaṃ hy etad daivam utthānam eva ca pauruṣaṃ hi paraṃ manye daivaṃ niścityam ucyate
12.56.16
vipanne ca samārambhe saṃtāpaṃ mā sma vai kṛthāḥ ghaṭate vinayas tāta rājñām eṣa nayaḥ paraḥ
12.56.17
na hi satyād ṛte kiṃ cid rājñāṃ vai siddhikāraṇam satye hi rājā nirataḥ pretya ceha ca nandati
12.56.18
ṛṣīṇām api rājendra satyam eva paraṃ dhanam tathā rājñaḥ paraṃ satyān nānyad viśvāsakāraṇam
12.56.19
guṇavāñ śīlavān dānto mṛdur dharmyo jitendriyaḥ sudarśaḥ sthūlalakṣyaś ca na bhraśyeta sadā śriyaḥ
12.56.20
ārjavaṃ sarvakāryeṣu śrayethāḥ kurunandana punar nayavicāreṇa trayīsaṃvaraṇena ca
12.56.21
mṛdur hi rājā satataṃ laṅghyo bhavati sarvaśaḥ tīkṣṇāc codvijate lokas tasmād ubhayam ācara
12.56.22
adaṇḍyāś caiva te nityaṃ viprāḥ syur dadatāṃ vara bhūtam etat paraṃ loke brāhmaṇā nāma bhārata
12.56.23
manunā cāpi rājendra gītau ślokau mahātmanā dharmeṣu sveṣu kauravya hṛdi tau kartum arhasi
12.56.24
adbhyo 'gnir brahmataḥ kṣatram aśmano loham utthitam teṣāṃ sarvatragaṃ tejaḥ svāsu yoniṣu śāmyati
12.56.25
ayo hanti yadāśmānam agniś cāpo 'bhipadyate brahma ca kṣatriyo dveṣṭi tadā sīdanti te trayaḥ
12.56.26
etaj jñātvā mahārāja namasyā eva te dvijāḥ bhaumaṃ brahma dvijaśreṣṭhā dhārayanti śamānvitāḥ
12.56.27
evaṃ caiva naravyāghra lokatantravighātakāḥ nigrāhyā eva satataṃ bāhubhyāṃ ye syur īdṛśāḥ
12.56.28
ślokau cośanasā gītau purā tāta maharṣiṇā tau nibodha mahāprājña tvam ekāgramanā nṛpa
12.56.29
udyamya śastram āyāntam api vedāntagaṃ raṇe nigṛhṇīyāt svadharmeṇa dharmāpekṣī nareśvaraḥ
12.56.30
vinaśyamānaṃ dharmaṃ hi yo rakṣati sa dharmavit na tena bhrūṇahā sa syān manyus taṃ manum ṛcchati
12.56.31
evaṃ caiva naraśreṣṭha rakṣyā eva dvijātayaḥ svaparāddhān api hi tān viṣayānte samutsṛjet
12.56.32
abhiśastam api hy eṣāṃ kṛpāyīta viśāṃ pate brahmaghne gurutalpe ca bhrūṇahatye tathaiva ca
12.56.33
rājadviṣṭe ca viprasya viṣayānte visarjanam vidhīyate na śārīraṃ bhayam eṣāṃ kadā cana
12.56.34
dayitāś ca narās te syur nityaṃ puruṣasattama na kośaḥ paramo hy anyo rājñāṃ puruṣasaṃcayāt
12.56.35
durgeṣu ca mahārāja ṣaṭsu ye śāstraniścitāḥ sarveṣu teṣu manyante naradurgaṃ sudustaram
12.56.36
tasmān nityaṃ dayā kāryā cāturvarṇye vipaścitā dharmātmā satyavāk caiva rājā rañjayati prajāḥ
12.56.37
na ca kṣāntena te bhāvyaṃ nityaṃ puruṣasattama adharmyo hi mṛdū rājā kṣamāvān iva kuñjaraḥ
12.56.38
bārhaspatye ca śāstre vai ślokā viniyatāḥ purā asminn arthe mahārāja tan me nigadataḥ śṛṇu
12.56.39
kṣamamāṇaṃ nṛpaṃ nityaṃ nīcaḥ paribhavej janaḥ hastiyantā gajasyeva śira evārurukṣati
12.56.40
tasmān naiva mṛdur nityaṃ tīkṣṇo vāpi bhaven nṛpaḥ vasante 'rka iva śrīmān na śīto na ca gharmadaḥ
12.56.41
pratyakṣeṇānumānena tathaupamyopadeśataḥ parīkṣyās te mahārāja sve pare caiva sarvadā
12.56.42
vyasanāni ca sarvāṇi tyajethā bhūridakṣiṇa na caiva na prayuñjīta saṅgaṃ tu parivarjayet
12.56.43
nityaṃ hi vyasanī loke paribhūto bhavaty uta udvejayati lokaṃ cāpy atidveṣī mahīpatiḥ
12.56.44
bhavitavyaṃ sadā rājñā garbhiṇīsahadharmiṇā kāraṇaṃ ca mahārāja śṛṇu yenedam iṣyate
12.56.45
yathā hi garbhiṇī hitvā svaṃ priyaṃ manaso 'nugam garbhasya hitam ādhatte tathā rājñāpy asaṃśayam
12.56.46
vartitavyaṃ kuruśreṣṭha nityaṃ dharmānuvartinā svaṃ priyaṃ samabhityajya yad yal lokahitaṃ bhavet
12.56.47
na saṃtyājyaṃ ca te dhairyaṃ kadā cid api pāṇḍava dhīrasya spaṣṭadaṇḍasya na hy ājñā pratihanyate
12.56.48
parihāsaś ca bhṛtyais te na nityaṃ vadatāṃ vara kartavyo rājaśārdūla doṣam atra hi me śṛṇu
12.56.49
avamanyanti bhartāraṃ saṃharṣād upajīvinaḥ sve sthāne na ca tiṣṭhanti laṅghayanti hi tad vacaḥ
12.56.50
preṣyamāṇā vikalpante guhyaṃ cāpy anuyuñjate ayācyaṃ caiva yācante 'bhojyāny āhārayanti ca
12.56.51
krudhyanti paridīpyanti bhūmim adhyāsate 'sya ca utkocair vañcanābhiś ca kāryāṇy anuvihanti ca
12.56.52
jarjaraṃ cāsya viṣayaṃ kurvanti pratirūpakaiḥ strīr akṣibhiś ca sajjante tulyaveṣā bhavanti ca
12.56.53
vātaṃ ca ṣṭhīvanaṃ caiva kurvate cāsya saṃnidhau nirlajjā naraśārdūla vyāharanti ca tadvacaḥ
12.56.54
hayaṃ vā dantinaṃ vāpi rathaṃ nṛpatisaṃmatam adhirohanty anādṛtya harṣule pārthive mṛdau
12.56.55
idaṃ te duṣkaraṃ rājann idaṃ te durviceṣṭitam ity evaṃ suhṛdo nāma bruvanti pariṣadgatāḥ
12.56.56
kruddhe cāsmin hasanty eva na ca hṛṣyanti pūjitāḥ saṃgharṣaśīlāś ca sadā bhavanty anyonyakāraṇāt
12.56.57
visraṃsayanti mantraṃ ca vivṛṇvanti ca duṣkṛtam līlayā caiva kurvanti sāvajñās tasya śāsanam alaṃkaraṇabhojyaṃ ca tathā snānānulepanam
12.56.58
helamānā naravyāghra svasthās tasyopaśṛṇvate nindanti svān adhīkārān saṃtyajanti ca bhārata
12.56.59
na vṛttyā parituṣyanti rājadeyaṃ haranti ca krīḍituṃ tena cecchanti sasūtreṇeva pakṣiṇā asmatpraṇeyo rājeti loke caiva vadanty uta
12.56.60
ete caivāpare caiva doṣāḥ prādurbhavanty uta nṛpatau mārdavopete harṣule ca yudhiṣṭhira
12.57.1
bhīṣma uvāca nityodyuktena vai rājñā bhavitavyaṃ yudhiṣṭhira praśāmyate ca rājā hi nārīvodyamavarjitaḥ
12.57.2
bhagavān uśanā cāha ślokam atra viśāṃ pate tam ihaikamanā rājan gadatas tvaṃ nibodha me
12.57.3
dvāv etau grasate bhūmiḥ sarpo bilaśayān iva rājānaṃ cāviroddhāraṃ brāhmaṇaṃ cāpravāsinam
12.57.4
tad etan naraśārdūla hṛdi tvaṃ kartum arhasi saṃdheyān api saṃdhatsva virodhyāṃś ca virodhaya
12.57.5
saptāṅge yaś ca te rājye vaiparītyaṃ samācaret gurur vā yadi vā mitraṃ pratihantavya eva saḥ
12.57.6
maruttena hi rājñāyaṃ gītaḥ ślokaḥ purātanaḥ rājyādhikāre rājendra bṛhaspatimataḥ purā
12.57.7
guror apy avaliptasya kāryākāryam ajānataḥ utpathapratipannasya parityāgo vidhīyate
12.57.8
bāhoḥ putreṇa rājñā ca sagareṇeha dhīmatā asamañjāḥ suto jyeṣṭhas tyaktaḥ paurahitaiṣiṇā
12.57.9
asamañjāḥ sarayvāṃ prāk paurāṇāṃ bālakān nṛpa nyamajjayad ataḥ pitrā nirbhartsya sa vivāsitaḥ
12.57.10
ṛṣiṇoddālakenāpi śvetaketur mahātapāḥ mithyā viprān upacaran saṃtyakto dayitaḥ sutaḥ
12.57.11
lokarañjanam evātra rājñāṃ dharmaḥ sanātanaḥ satyasya rakṣaṇaṃ caiva vyavahārasya cārjavam
12.57.12
na hiṃsyāt paravittāni deyaṃ kāle ca dāpayet vikrāntaḥ satyavāk kṣānto nṛpo na calate pathaḥ
12.57.13
guptamantro jitakrodho śāstrārthagataniścayaḥ dharme cārthe ca kāme ca mokṣe ca satataṃ rataḥ
12.57.14
trayyā saṃvṛtarandhraś ca rājā bhavitum arhati vṛjinasya narendrāṇāṃ nānyat saṃvaraṇāt param
12.57.15
cāturvarṇyasya dharmāś ca rakṣitavyā mahīkṣitā dharmasaṃkararakṣā hi rājñāṃ dharmaḥ sanātanaḥ
12.57.16
na viśvasec ca nṛpatir na cātyarthaṃ na viśvaset ṣāḍguṇyaguṇadoṣāṃś ca nityaṃ buddhyāvalokayet
12.57.17
dviṭchidradarśī nṛpatir nityam eva praśasyate trivargaviditārthaś ca yuktacāropadhiś ca yaḥ
12.57.18
kośasyopārjanaratir yamavaiśravaṇopamaḥ vettā ca daśavargasya sthānavṛddhikṣayātmanaḥ
12.57.19
abhṛtānāṃ bhaved bhartā bhṛtānāṃ cānvavekṣakaḥ nṛpatiḥ sumukhaś ca syāt smitapūrvābhibhāṣitā
12.57.20
upāsitā ca vṛddhānāṃ jitatandrīr alolupaḥ satāṃ vṛtte sthitamatiḥ santo hy ācāradarśinaḥ
12.57.21
na cādadīta vittāni satāṃ hastāt kadā cana asadbhyas tu samādadyāt sadbhyaḥ saṃpratipādayet
12.57.22
svayaṃ prahartādātā ca vaśyātmā vaśyasādhanaḥ kāle dātā ca bhoktā ca śuddhācāras tathaiva ca
12.57.23
śūrān bhaktān asaṃhāryān kule jātān arogiṇaḥ śiṣṭāñ śiṣṭābhisaṃbandhān mānino nāvamāninaḥ
12.57.24
vidyāvido lokavidaḥ paralokānvavekṣakān dharmeṣu niratān sādhūn acalān acalān iva
12.57.25
sahāyān satataṃ kuryād rājā bhūtipuraskṛtaḥ tais tulyaś ca bhaved bhogaiś chatramātrājñayādhikaḥ
12.57.26
pratyakṣā ca parokṣā ca vṛttiś cāsya bhavet sadā evaṃ kṛtvā narendro hi na khedam iha vindati
12.57.27
sarvātiśaṅkī nṛpatir yaś ca sarvaharo bhavet sa kṣipram anṛjur lubdhaḥ svajanenaiva bādhyate
12.57.28
śucis tu pṛthivīpālo lokacittagrahe rataḥ na pataty aribhir grastaḥ patitaś cāvatiṣṭhate
12.57.29
akrodhano 'thāvyasanī mṛdudaṇḍo jitendriyaḥ rājā bhavati bhūtānāṃ viśvāsyo himavān iva
12.57.30
prājño nyāyaguṇopetaḥ pararandhreṣu tatparaḥ sudarśaḥ sarvavarṇānāṃ nayāpanayavit tathā
12.57.31
kṣiprakārī jitakrodhaḥ suprasādo mahāmanāḥ arogaprakṛtir yuktaḥ kriyāvān avikatthanaḥ
12.57.32
ārabdhāny eva kāryāṇi na paryavasitāni ca yasya rājñaḥ pradṛśyante sa rājā rājasattamaḥ
12.57.33
putrā iva pitur gehe viṣaye yasya mānavāḥ nirbhayā vicariṣyanti sa rājā rājasattamaḥ
12.57.34
agūḍhavibhavā yasya paurā rāṣṭranivāsinaḥ nayāpanayavettāraḥ sa rājā rājasattamaḥ
12.57.35
svakarmaniratā yasya janā viṣayavāsinaḥ asaṃghātaratā dāntāḥ pālyamānā yathāvidhi
12.57.36
vaśyā neyā vinītāś ca na ca saṃgharṣaśīlinaḥ viṣaye dānarucayo narā yasya sa pārthivaḥ
12.57.37
na yasya kūṭakapaṭaṃ na māyā na ca matsaraḥ viṣaye bhūmipālasya tasya dharmaḥ sanātanaḥ
12.57.38
yaḥ satkaroti jñānāni neyaḥ paurahite rataḥ satāṃ dharmānugas tyāgī sa rājā rājyam arhati
12.57.39
yasya cāraś ca mantraś ca nityaṃ caiva kṛtākṛte na jñāyate hi ripubhiḥ sa rājā rājyam arhati
12.57.40
ślokaś cāyaṃ purā gīto bhārgaveṇa mahātmanā ākhyāte rāmacarite nṛpatiṃ prati bhārata
12.57.41
rājānaṃ prathamaṃ vindet tato bhāryāṃ tato dhanam rājany asati lokasya kuto bhāryā kuto dhanam
12.57.42
tad rājan rājasiṃhānāṃ nānyo dharmaḥ sanātanaḥ ṛte rakṣāṃ suvispaṣṭāṃ rakṣā lokasya dhāraṇam
12.57.43
prācetasena manunā ślokau cemāv udāhṛtau rājadharmeṣu rājendra tāv ihaikamanāḥ śṛṇu
12.57.44
ṣaḍ etān puruṣo jahyād bhinnāṃ nāvam ivārṇave apravaktāram ācāryam anadhīyānam ṛtvijam
12.57.45
arakṣitāraṃ rājānaṃ bhāryāṃ cāpriyavādinīm grāmakāmaṃ ca gopālaṃ vanakāmaṃ ca nāpitam
12.58.1
bhīṣma uvāca etat te rājadharmāṇāṃ navanītaṃ yudhiṣṭhira bṛhaspatir hi bhagavān nānyaṃ dharmaṃ praśaṃsati
12.58.2
viśālākṣaś ca bhagavān kāvyaś caiva mahātapāḥ sahasrākṣo mahendraś ca tathā prācetaso manuḥ
12.58.3
bharadvājaś ca bhagavāṃs tathā gauraśirā muniḥ rājaśāstrapraṇetāro brahmaṇyā brahmavādinaḥ
12.58.4
rakṣām eva praśaṃsanti dharmaṃ dharmabhṛtāṃ vara rājñāṃ rājīvatāmrākṣa sādhanaṃ cātra vai śṛṇu
12.58.5
cāraś ca praṇidhiś caiva kāle dānam amatsaraḥ yuktyādānaṃ na cādānam ayogena yudhiṣṭhira
12.58.6
satāṃ saṃgrahaṇaṃ śauryaṃ dākṣyaṃ satyaṃ prajāhitam anārjavair ārjavaiś ca śatrupakṣasya bhedanam
12.58.7
sādhūnām aparityāgaḥ kulīnānāṃ ca dhāraṇam nicayaś ca niceyānāṃ sevā buddhimatām api
12.58.8
balānāṃ harṣaṇaṃ nityaṃ prajānām anvavekṣaṇam kāryeṣv akhedaḥ kośasya tathaiva ca vivardhanam
12.58.9
puraguptir aviśvāsaḥ paurasaṃghātabhedanam ketanānāṃ ca jīrṇānām avekṣā caiva sīdatām
12.58.10
dvividhasya ca daṇḍasya prayogaḥ kālacoditaḥ arimadhyasthamitrāṇāṃ yathāvac cānvavekṣaṇam
12.58.11
upajāpaś ca bhṛtyānām ātmanaḥ paradarśanāt aviśvāsaḥ svayaṃ caiva parasyāśvāsanaṃ tathā
12.58.12
nītidharmānusaraṇaṃ nityam utthānam eva ca ripūṇām anavajñānaṃ nityaṃ cānāryavarjanam
12.58.13
utthānaṃ hi narendrāṇāṃ bṛhaspatir abhāṣata rājadharmasya yan mūlaṃ ślokāṃś cātra nibodha me
12.58.14
utthānenāmṛtaṃ labdham utthānenāsurā hatāḥ utthānena mahendreṇa śraiṣṭhyaṃ prāptaṃ divīha ca
12.58.15
utthānadhīraḥ puruṣo vāgdhīrān adhitiṣṭhati utthānadhīraṃ vāgdhīrā ramayanta upāsate
12.58.16
utthānahīno rājā hi buddhimān api nityaśaḥ dharṣaṇīyo ripūṇāṃ syād bhujaṃga iva nirviṣaḥ
12.58.17
na ca śatrur avajñeyo durbalo 'pi balīyasā alpo 'pi hi dahaty agnir viṣam alpaṃ hinasti ca
12.58.18
ekāśvenāpi saṃbhūtaḥ śatrur durgasamāśritaḥ taṃ taṃ tāpayate deśam api rājñaḥ samṛddhinaḥ
12.58.19
rājño rahasyaṃ yad vākyaṃ jayārthaṃ lokasaṃgrahaḥ hṛdi yac cāsya jihmaṃ syāt kāraṇārthaṃ ca yad bhavet
12.58.20
yac cāsya kāryaṃ vṛjinam ārjavenaiva dhāryate dambhanārthāya lokasya dharmiṣṭhām ācaret kriyām
12.58.21
rājyaṃ hi sumahat tantraṃ durdhāryam akṛtātmabhiḥ na śakyaṃ mṛdunā voḍhum āghātasthānam uttamam
12.58.22
rājyaṃ sarvāmiṣaṃ nityam ārjaveneha dhāryate tasmān miśreṇa satataṃ vartitavyaṃ yudhiṣṭhira
12.58.23
yady apy asya vipattiḥ syād rakṣamāṇasya vai prajāḥ so 'py asya vipulo dharma evaṃvṛttā hi bhūmipāḥ
12.58.24
eṣa te rājadharmāṇāṃ leśaḥ samanuvarṇitaḥ bhūyas te yatra saṃdehas tad brūhi vadatāṃ vara
12.58.25
vaiśaṃpāyana uvāca tato vyāsaś ca bhagavān devasthāno 'śmanā saha vāsudevaḥ kṛpaś caiva sātyakiḥ saṃjayas tathā
12.58.26
sādhu sādhv iti saṃhṛṣṭāḥ puṣyamāṇair ivānanaiḥ astuvaṃs te naravyāghraṃ bhīṣmaṃ dharmabhṛtāṃ varam
12.58.27
tato dīnamanā bhīṣmam uvāca kurusattamaḥ netrābhyām aśrupūrṇābhyāṃ pādau tasya śanaiḥ spṛśan
12.58.28
śva idānīṃ svasaṃdehaṃ prakṣyāmi tvaṃ pitāmaha upaiti savitāpy astaṃ rasam āpīya pārthivam
12.58.29
tato dvijātīn abhivādya keśavaḥ; kṛpaś ca te caiva yudhiṣṭhirādayaḥ pradakṣiṇīkṛtya mahānadīsutaṃ; tato rathān āruruhur mudā yutāḥ
12.58.30
dṛṣadvatīṃ cāpy avagāhya suvratāḥ; kṛtodakāryāḥ kṛtajapyamaṅgalāḥ upāsya saṃdhyāṃ vidhivat paraṃtapās; tataḥ puraṃ te viviśur gajāhvayam
12.59.1
vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ kālyaṃ samutthāya kṛtapaurvāhṇikakriyāḥ yayus te nagarākārai rathaiḥ pāṇḍavayādavāḥ
12.59.2
prapadya ca kurukṣetraṃ bhīṣmam āsādya cānagham sukhāṃ ca rajanīṃ pṛṣṭvā gāṅgeyaṃ rathināṃ varam
12.59.3
vyāsādīn abhivādyarṣīn sarvais taiś cābhinanditāḥ niṣedur abhito bhīṣmaṃ parivārya samantataḥ
12.59.4
tato rājā mahātejā dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ abravīt prāñjalir bhīṣmaṃ pratipūjyābhivādya ca
12.59.5
ya eṣa rājā-rājeti śabdaś carati bhārata katham eṣa samutpannas tan me brūhi pitāmaha
12.59.6
tulyapāṇiśirogrīvas tulyabuddhīndriyātmakaḥ tulyaduḥkhasukhātmā ca tulyapṛṣṭhabhujodaraḥ
12.59.7
tulyaśukrāsthimajjaś ca tulyamāṃsāsṛg eva ca niḥśvāsocchvāsatulyaś ca tulyaprāṇaśarīravān
12.59.8
samānajanmamaraṇaḥ samaḥ sarvaguṇair nṛṇām viśiṣṭabuddhīñ śūrāṃś ca katham eko 'dhitiṣṭhati
12.59.9
katham eko mahīṃ kṛtsnāṃ vīraśūrāryasaṃkulām rakṣaty api ca loko 'sya prasādam abhivāñchati
12.59.10
ekasya ca prasādena kṛtsno lokaḥ prasīdati vyākulenākulaḥ sarvo bhavatīti viniścayaḥ
12.59.11
etad icchāmy ahaṃ sarvaṃ tattvena bharatarṣabha śrotuṃ tan me yathātattvaṃ prabrūhi vadatāṃ vara
12.59.12
naitat kāraṇam alpaṃ hi bhaviṣyati viśāṃ pate yad ekasmiñ jagat sarvaṃ devavad yāti saṃnatim
12.59.13
bhīṣma uvāca niyatas tvaṃ naraśreṣṭha śṛṇu sarvam aśeṣataḥ yathā rājyaṃ samutpannam ādau kṛtayuge 'bhavat
12.59.14
naiva rājyaṃ na rājāsīn na daṇḍo na ca dāṇḍikaḥ dharmeṇaiva prajāḥ sarvā rakṣanti ca parasparam
12.59.15
pālayānās tathānyonyaṃ narā dharmeṇa bhārata khedaṃ paramam ājagmus tatas tān moha āviśat
12.59.16
te mohavaśam āpannā mānavā manujarṣabha pratipattivimohāc ca dharmas teṣām anīnaśat
12.59.17
naṣṭāyāṃ pratipattau tu mohavaśyā narās tadā lobhasya vaśam āpannāḥ sarve bhāratasattama
12.59.18
aprāptasyābhimarśaṃ tu kurvanto manujās tataḥ kāmo nāmāparas tatra samapadyata vai prabho
12.59.19
tāṃs tu kāmavaśaṃ prāptān rāgo nāma samaspṛśat raktāś ca nābhyajānanta kāryākāryaṃ yudhiṣṭhira
12.59.20
agamyāgamanaṃ caiva vācyāvācyaṃ tathaiva ca bhakṣyābhakṣyaṃ ca rājendra doṣādoṣaṃ ca nātyajan
12.59.21
viplute naraloke 'smiṃs tato brahma nanāśa ha nāśāc ca brahmaṇo rājan dharmo nāśam athāgamat
12.59.22
naṣṭe brahmaṇi dharme ca devās trāsam athāgaman te trastā naraśārdūla brahmāṇaṃ śaraṇaṃ yayuḥ
12.59.23
prapadya bhagavantaṃ te devā lokapitāmaham ūcuḥ prāñjalayaḥ sarve duḥkhaśokabhayārditāḥ
12.59.24
bhagavan naralokasthaṃ naṣṭaṃ brahma sanātanam lobhamohādibhir bhāvais tato no bhayam āviśat
12.59.25
brahmaṇaś ca praṇāśena dharmo 'py anaśad īśvara tataḥ sma samatāṃ yātā martyais tribhuvaneśvara
12.59.26
adho hi varṣam asmākaṃ martyās tūrdhvapravarṣiṇaḥ kriyāvyuparamāt teṣāṃ tato 'gacchāma saṃśayam
12.59.27
atra niḥśreyasaṃ yan nas tad dhyāyasva pitāmaha tvatprabhāvasamuttho 'sau prabhāvo no vinaśyati
12.59.28
tān uvāca surān sarvān svayaṃbhūr bhagavāṃs tataḥ śreyo 'haṃ cintayiṣyāmi vyetu vo bhīḥ surarṣabhāḥ
12.59.29
tato 'dhyāyasahasrāṇāṃ śataṃ cakre svabuddhijam yatra dharmas tathaivārthaḥ kāmaś caivānuvarṇitaḥ
12.59.30
trivarga iti vikhyāto gaṇa eṣa svayaṃbhuvā caturtho mokṣa ity eva pṛthagarthaḥ pṛthaggaṇaḥ
12.59.31
mokṣasyāpi trivargo 'nyaḥ proktaḥ sattvaṃ rajas tamaḥ sthānaṃ vṛddhiḥ kṣayaś caiva trivargaś caiva daṇḍajaḥ
12.59.32
ātmā deśaś ca kālaś cāpy upāyāḥ kṛtyam eva ca sahāyāḥ kāraṇaṃ caiva ṣaḍvargo nītijaḥ smṛtaḥ
12.59.33
trayī cānvīkṣikī caiva vārtā ca bharatarṣabha daṇḍanītiś ca vipulā vidyās tatra nidarśitāḥ
12.59.34
amātyarakṣāpraṇidhī rājaputrasya rakṣaṇam cāraś ca vividhopāyaḥ praṇidhiś ca pṛthagvidhaḥ
12.59.35
sāma copapradānaṃ ca bhedo daṇḍaś ca pāṇḍava upekṣā pañcamī cātra kārtsnyena samudāhṛtā
12.59.36
mantraś ca varṇitaḥ kṛtsnas tathā bhedārtha eva ca vibhraṃśaś caiva mantrasya siddhyasiddhyoś ca yat phalam
12.59.37
saṃdhiś ca vividhābhikhyo hīno madhyas tathottamaḥ bhayasatkāravittākhyaḥ kārtsnyena parivarṇitaḥ
12.59.38
yātrākālāś ca catvāras trivargasya ca vistaraḥ vijayo dharmayuktaś ca tathārthavijayaś ca ha
12.59.39
āsuraś caiva vijayas tathā kārtsnyena varṇitaḥ lakṣaṇaṃ pañcavargasya trividhaṃ cātra varṇitam
12.59.40
prakāśaś cāprakāśaś ca daṇḍo 'tha pariśabditaḥ prakāśo 'ṣṭavidhas tatra guhyas tu bahuvistaraḥ
12.59.41
rathā nāgā hayāś caiva pādātāś caiva pāṇḍava viṣṭir nāvaś carāś caiva deśikāḥ pathi cāṣṭakam
12.59.42
aṅgāny etāni kauravya prakāśāni balasya tu jaṅgamājaṅgamāś coktāś cūrṇayogā viṣādayaḥ
12.59.43
sparśe cābhyavahārye cāpy upāṃśur vividhaḥ smṛtaḥ arir mitram udāsīna ity ete 'py anuvarṇitāḥ
12.59.44
kṛtsnā mārgaguṇāś caiva tathā bhūmiguṇāś ca ha ātmarakṣaṇam āśvāsaḥ spaśānāṃ cānvavekṣaṇam
12.59.45
kalpanā vividhāś cāpi nṛnāgarathavājinām vyūhāś ca vividhābhikhyā vicitraṃ yuddhakauśalam
12.59.46
utpātāś ca nipātāś ca suyuddhaṃ supalāyanam śastrāṇāṃ pāyanajñānaṃ tathaiva bharatarṣabha
12.59.47
balavyasanamuktaṃ ca tathaiva balaharṣaṇam pīḍanāskandakālaś ca bhayakālaś ca pāṇḍava
12.59.48
tathā khātavidhānaṃ ca yogasaṃcāra eva ca caurāṭavyabalaiś cograiḥ pararāṣṭrasya pīḍanam
12.59.49
agnidair garadaiś caiva pratirūpakacārakaiḥ śreṇimukhyopajāpena vīrudhaś chedanena ca
12.59.50
dūṣaṇena ca nāgānām āśaṅkājananena ca ārodhanena bhaktasya pathaś copārjanena ca
12.59.51
saptāṅgasya ca rājyasya hrāsavṛddhisamañjasam dūtasāmarthyayogaś ca rāṣṭrasya ca vivardhanam
12.59.52
arimadhyasthamitrāṇāṃ samyak coktaṃ prapañcanam avamardaḥ pratīghātas tathaiva ca balīyasām
12.59.53
vyavahāraḥ susūkṣmaś ca tathā kaṇṭakaśodhanam śamo vyāyāmayogaś ca yogo dravyasya saṃcayaḥ
12.59.54
abhṛtānāṃ ca bharaṇaṃ bhṛtānāṃ cānvavekṣaṇam arthakāle pradānaṃ ca vyasaneṣv aprasaṅgitā
12.59.55
tathā rājaguṇāś caiva senāpatiguṇāś ca ye kāraṇasya ca kartuś ca guṇadoṣās tathaiva ca
12.59.56
duṣṭeṅgitaṃ ca vividhaṃ vṛttiś caivānujīvinām śaṅkitatvaṃ ca sarvasya pramādasya ca varjanam
12.59.57
alabdhalipsā labdhasya tathaiva ca vivardhanam pradānaṃ ca vivṛddhasya pātrebhyo vidhivat tathā
12.59.58
visargo 'rthasya dharmārtham arthārthaṃ kāmahetunā caturtho vyasanāghāte tathaivātrānuvarṇitaḥ
12.59.59
krodhajāni tathogrāṇi kāmajāni tathaiva ca daśoktāni kuruśreṣṭha vyasanāny atra caiva ha
12.59.60
mṛgayākṣās tathā pānaṃ striyaś ca bharatarṣabha kāmajāny āhur ācāryāḥ proktānīha svayaṃbhuvā
12.59.61
vākpāruṣyaṃ tathogratvaṃ daṇḍapāruṣyam eva ca ātmano nigrahas tyāgo 'thārthadūṣaṇam eva ca
12.59.62
yantrāṇi vividhāny eva kriyās teṣāṃ ca varṇitāḥ avamardaḥ pratīghātaḥ ketanānāṃ ca bhañjanam
12.59.63
caityadrumāṇām āmardo rodhaḥkarmāntanāśanam apaskaro 'tha gamanaṃ tathopāsyā ca varṇitā
12.59.64
paṇavānakaśaṅkhānāṃ bherīṇāṃ ca yudhāṃ vara upārjanaṃ ca dravyāṇāṃ paramarma ca tāni ṣaṭ
12.59.65
labdhasya ca praśamanaṃ satāṃ caiva hi pūjanam vidvadbhir ekībhāvaś ca prātarhomavidhijñatā
12.59.66
maṅgalālambhanaṃ caiva śarīrasya pratikriyā āhārayojanaṃ caiva nityam āstikyam eva ca
12.59.67
ekena ca yathottheyaṃ satyatvaṃ madhurā giraḥ utsavānāṃ samājānāṃ kriyāḥ ketanajās tathā
12.59.68
pratyakṣā ca parokṣā ca sarvādhikaraṇeṣu ca vṛttir bharataśārdūla nityaṃ caivānvavekṣaṇam
12.59.69
adaṇḍyatvaṃ ca viprāṇāṃ yuktyā daṇḍanipātanam anujīvisvajātibhyo guṇeṣu parirakṣaṇam
12.59.70
rakṣaṇaṃ caiva paurāṇāṃ svarāṣṭrasya vivardhanam maṇḍalasthā ca yā cintā rājan dvādaśarājikā
12.59.71
dvāsaptatimatiś caiva proktā yā ca svayaṃbhuvā deśajātikulānāṃ ca dharmāḥ samanuvarṇitāḥ
12.59.72
dharmaś cārthaś ca kāmaś ca mokṣaś cātrānuvarṇitaḥ upāyaś cārthalipsā ca vividhā bhūridakṣiṇāḥ
12.59.73
mūlakarmakriyā cātra māyā yogaś ca varṇitaḥ dūṣaṇaṃ srotasām atra varṇitaṃ ca sthirāmbhasām
12.59.74
yair yair upāyair lokaś ca na caled āryavartmanaḥ tat sarvaṃ rājaśārdūla nītiśāstre 'nuvarṇitam
12.59.75
etat kṛtvā śubhaṃ śāstraṃ tataḥ sa bhagavān prabhuḥ devān uvāca saṃhṛṣṭaḥ sarvāñ śakrapurogamān
12.59.76
upakārāya lokasya trivargasthāpanāya ca navanītaṃ sarasvatyā buddhir eṣā prabhāvitā
12.59.77
daṇḍena sahitā hy eṣā lokarakṣaṇakārikā nigrahānugraharatā lokān anu cariṣyati
12.59.78
daṇḍena nīyate ceyaṃ daṇḍaṃ nayati cāpy uta daṇḍanītir iti proktā trīṃl lokān anuvartate
12.59.79
ṣāḍguṇyaguṇasāraiṣā sthāsyaty agre mahātmasu mahattvāt tasya daṇḍasya nītir vispaṣṭalakṣaṇā
12.59.80
nayacāraś ca vipulo yena sarvam idaṃ tatam āgamaś ca purāṇānāṃ maharṣīṇāṃ ca saṃbhavaḥ
12.59.81
tīrthavaṃśaś ca vaṃśaś ca nakṣatrāṇāṃ yudhiṣṭhira sakalaṃ cāturāśramyaṃ cāturhotraṃ tathaiva ca
12.59.82
cāturvarṇyaṃ tathaivātra cāturvedyaṃ ca varṇitam itihāsopavedāś ca nyāyaḥ kṛtsnaś ca varṇitaḥ
12.59.83
tapo jñānam ahiṃsā ca satyāsatye nayaḥ paraḥ vṛddhopasevā dānaṃ ca śaucam utthānam eva ca
12.59.84
sarvabhūtānukampā ca sarvam atropavarṇitam bhuvi vācogataṃ yac ca tac ca sarvaṃ samarpitam
12.59.85
tasmin paitāmahe śāstre pāṇḍavaitad asaṃśayam dharmārthakāmamokṣāś ca sakalā hy atra śabditāḥ
12.59.86
tatas tāṃ bhagavān nītiṃ pūrvaṃ jagrāha śaṃkaraḥ bahurūpo viśālākṣaḥ śivaḥ sthāṇur umāpatiḥ
12.59.87
yugānām āyuṣo hrāsaṃ vijñāya bhagavāñ śivaḥ saṃcikṣepa tataḥ śāstraṃ mahārthaṃ brahmaṇā kṛtam
12.59.88
vaiśālākṣam iti proktaṃ tad indraḥ pratyapadyata daśādhyāyasahasrāṇi subrahmaṇyo mahātapāḥ
12.59.89
bhagavān api tac chāstraṃ saṃcikṣepa puraṃdaraḥ sahasraiḥ pañcabhis tāta yad uktaṃ bāhudantakam
12.59.90
adhyāyānāṃ sahasrais tu tribhir eva bṛhaspatiḥ saṃcikṣepeśvaro buddhyā bārhaspatyaṃ tad ucyate
12.59.91
adhyāyānāṃ sahasreṇa kāvyaḥ saṃkṣepam abravīt tac chāstram amitaprajño yogācāryo mahātapāḥ
12.59.92
evaṃ lokānurodhena śāstram etan maharṣibhiḥ saṃkṣiptam āyur vijñāya martyānāṃ hrāsi pāṇḍava
12.59.93
atha devāḥ samāgamya viṣṇum ūcuḥ prajāpatim eko yo 'rhati martyebhyaḥ śraiṣṭhyaṃ taṃ vai samādiśa
12.59.94
tataḥ saṃcintya bhagavān devo nārāyaṇaḥ prabhuḥ taijasaṃ vai virajasaṃ so 'sṛjan mānasaṃ sutam
12.59.95
virajās tu mahābhāga vibhutvaṃ bhuvi naicchata nyāsāyaivābhavad buddhiḥ praṇītā tasya pāṇḍava
12.59.96
kīrtimāṃs tasya putro 'bhūt so 'pi pañcātigo 'bhavat kardamas tasya ca sutaḥ so 'py atapyan mahat tapaḥ
12.59.97
prajāpateḥ kardamasya anaṅgo nāma vai sutaḥ prajānāṃ rakṣitā sādhur daṇḍanītiviśāradaḥ
12.59.98
anaṅgaputro 'tibalo nītimān adhigamya vai abhipede mahīrājyam athendriyavaśo 'bhavat
12.59.99
mṛtyos tu duhitā rājan sunīthā nāma mānasī prakhyātā triṣu lokeṣu yā sā venam ajījanat
12.59.100
taṃ prajāsu vidharmāṇaṃ rāgadveṣavaśānugam mantrapūtaiḥ kuśair jaghnur ṛṣayo brahmavādinaḥ
12.59.101
mamanthur dakṣiṇaṃ corum ṛṣayas tasya mantrataḥ tato 'sya vikṛto jajñe hrasvāṅgaḥ puruṣo bhuvi
12.59.102
dagdhasthāṇupratīkāśo raktākṣaḥ kṛṣṇamūrdhajaḥ niṣīdety evam ūcus tam ṛṣayo brahmavādinaḥ
12.59.103
tasmān niṣādāḥ saṃbhūtāḥ krūrāḥ śailavanāśrayāḥ ye cānye vindhyanilayā mlecchāḥ śatasahasraśaḥ
12.59.104
bhūyo 'sya dakṣiṇaṃ pāṇiṃ mamanthus te maharṣayaḥ tataḥ puruṣa utpanno rūpeṇendra ivāparaḥ
12.59.105
kavacī baddhanistriṃśaḥ saśaraḥ saśarāsanaḥ vedavedāṅgavic caiva dhanurvede ca pāragaḥ
12.59.106
taṃ daṇḍanītiḥ sakalā śritā rājan narottamam tataḥ sa prāñjalir vainyo maharṣīṃs tān uvāca ha
12.59.107
susūkṣmā me samutpannā buddhir dharmārthadarśinī anayā kiṃ mayā kāryaṃ tan me tattvena śaṃsata
12.59.108
yan māṃ bhavanto vakṣyanti kāryam arthasamanvitam tad ahaṃ vai kariṣyāmi nātra kāryā vicāraṇā
12.59.109
tam ūcur atha devās te te caiva paramarṣayaḥ niyato yatra dharmo vai tam aśaṅkaḥ samācara
12.59.110
priyāpriye parityajya samaḥ sarveṣu jantuṣu kāmakrodhau ca lobhaṃ ca mānaṃ cotsṛjya dūrataḥ
12.59.111
yaś ca dharmāt pravicalel loke kaś cana mānavaḥ nigrāhyas te sa bāhubhyāṃ śaśvad dharmam avekṣataḥ
12.59.112
pratijñāṃ cādhirohasva manasā karmaṇā girā pālayiṣyāmy ahaṃ bhaumaṃ brahma ity eva cāsakṛt
12.59.113
yaś cātra dharmanīty ukto daṇḍanītivyapāśrayaḥ tam aśaṅkaḥ kariṣyāmi svavaśo na kadā cana
12.59.114
adaṇḍyā me dvijāś ceti pratijānīṣva cābhibho lokaṃ ca saṃkarāt kṛtsnāt trātāsmīti paraṃtapa
12.59.115
vainyas tatas tān uvāca devān ṛṣipurogamān brāhmaṇā me sahāyāś ced evam astu surarṣabhāḥ
12.59.116
evam astv iti vainyas tu tair ukto brahmavādibhiḥ purodhāś cābhavat tasya śukro brahmamayo nidhiḥ
12.59.117
mantriṇo vālakhilyās tu sārasvatyo gaṇo hy abhūt maharṣir bhagavān gargas tasya sāṃvatsaro 'bhavat
12.59.118
ātmanāṣṭama ity eva śrutir eṣā parā nṛṣu utpannau bandinau cāsya tatpūrvau sūtamāgadhau
12.59.119
samatāṃ vasudhāyāś ca sa samyag upapādayat vaiṣamyaṃ hi paraṃ bhūmer āsīd iti ha naḥ śrutam
12.59.120
sa viṣṇunā ca devena śakreṇa vibudhaiḥ saha ṛṣibhiś ca prajāpālye brahmaṇā cābhiṣecitaḥ
12.59.121
taṃ sākṣāt pṛthivī bheje ratnāny ādāya pāṇḍava sāgaraḥ saritāṃ bhartā himavāṃś cācalottamaḥ
12.59.122
śakraś ca dhanam akṣayyaṃ prādāt tasya yudhiṣṭhira rukmaṃ cāpi mahāmeruḥ svayaṃ kanakaparvataḥ
12.59.123
yakṣarākṣasabhartā ca bhagavān naravāhanaḥ dharme cārthe ca kāme ca samarthaṃ pradadau dhanam
12.59.124
hayā rathāś ca nāgāś ca koṭiśaḥ puruṣās tathā prādurbabhūvur vainyasya cintanād eva pāṇḍava na jarā na ca durbhikṣaṃ nādhayo vyādhayas tathā
12.59.125
sarīsṛpebhyaḥ stenebhyo na cānyonyāt kadā cana bhayam utpadyate tatra tasya rājño 'bhirakṣaṇāt
12.59.126
teneyaṃ pṛthivī dugdhā sasyāni daśa sapta ca yakṣarākṣasanāgaiś cāpīpsitaṃ yasya yasya yat
12.59.127
tena dharmottaraś cāyaṃ kṛto loko mahātmanā rañjitāś ca prajāḥ sarvās tena rājeti śabdyate
12.59.128
brāhmaṇānāṃ kṣatatrāṇāt tataḥ kṣatriya ucyate prathitā dhanataś ceyaṃ pṛthivī sādhubhiḥ smṛtā
12.59.129
sthāpanaṃ cākarod viṣṇuḥ svayam eva sanātanaḥ nātivartiṣyate kaś cid rājaṃs tvām iti pārthiva
12.59.130
tapasā bhagavān viṣṇur āviveśa ca bhūmipam devavan naradevānāṃ namate yaj jagan nṛpa
12.59.131
daṇḍanītyā ca satataṃ rakṣitaṃ taṃ nareśvara nādharṣayat tataḥ kaś cic cāranityāc ca darśanāt
12.59.132
ātmanā karaṇaiś caiva samasyeha mahīkṣitaḥ ko hetur yad vaśe tiṣṭhel loko daivād ṛte guṇāt
12.59.133
viṣṇor lalāṭāt kamalaṃ sauvarṇam abhavat tadā śrīḥ saṃbhūtā yato devī patnī dharmasya dhīmataḥ
12.59.134
śriyaḥ sakāśād arthaś ca jāto dharmeṇa pāṇḍava atha dharmas tathaivārthaḥ śrīś ca rājye pratiṣṭhitā
12.59.135
sukṛtasya kṣayāc caiva svarlokād etya medinīm pārthivo jāyate tāta daṇḍanītivaśānugaḥ
12.59.136
mahattvena ca saṃyukto vaiṣṇavena naro bhuvi buddhyā bhavati saṃyukto māhātmyaṃ cādhigacchati
12.59.137
sthāpanām atha devānāṃ na kaś cid ativartate tiṣṭhaty ekasya ca vaśe taṃ ced anuvidhīyate
12.59.138
śubhaṃ hi karma rājendra śubhatvāyopakalpate tulyasyaikasya yasyāyaṃ loko vacasi tiṣṭhati
12.59.139
yo hy asya mukham adrākṣīt somya so 'sya vaśānugaḥ subhagaṃ cārthavantaṃ ca rūpavantaṃ ca paśyati
12.59.140
tato jagati rājendra satataṃ śabditaṃ budhaiḥ devāś ca naradevāś ca tulyā iti viśāṃ pate
12.59.141
etat te sarvam ākhyātaṃ mahattvaṃ prati rājasu kārtsnyena bharataśreṣṭha kim anyad iha vartatām
12.60.1
vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ punaḥ sa gāṅgeyam abhivādya pitāmaham prāñjalir niyato bhūtvā paryapṛcchad yudhiṣṭhiraḥ
12.60.2
ke dharmāḥ sarvavarṇānāṃ cāturvarṇyasya ke pṛthak caturṇām āśramāṇāṃ ca rājadharmāś ca ke matāḥ
12.60.3
kena svid vardhate rāṣṭraṃ rājā kena vivardhate kena paurāś ca bhṛtyāś ca vardhante bharatarṣabha
12.60.4
kośaṃ daṇḍaṃ ca durgaṃ ca sahāyān mantriṇas tathā ṛtvikpurohitācāryān kīdṛśān varjayen nṛpaḥ
12.60.5
keṣu viśvasitavyaṃ syād rājñāṃ kasyāṃ cid āpadi kuto vātmā dṛḍho rakṣyas tan me brūhi pitāmaha
12.60.6
bhīṣma uvāca namo dharmāya mahate namaḥ kṛṣṇāya vedhase brāhmaṇebhyo namaskṛtvā dharmān vakṣyāmi śāśvatān
12.60.7
akrodhaḥ satyavacanaṃ saṃvibhāgaḥ kṣamā tathā prajanaḥ sveṣu dāreṣu śaucam adroha eva ca
12.60.8
ārjavaṃ bhṛtyabharaṇaṃ navaite sārvavarṇikāḥ brāhmaṇasya tu yo dharmas taṃ te vakṣyāmi kevalam
12.60.9
damam eva mahārāja dharmam āhuḥ purātanam svādhyāyo 'dhyāpanaṃ caiva tatra karma samāpyate
12.60.10
taṃ ced vittam upāgacched vartamānaṃ svakarmaṇi akurvāṇaṃ vikarmāṇi śāntaṃ prajñānatarpitam
12.60.11
kurvītāpatyasaṃtānam atho dadyād yajeta ca saṃvibhajya hi bhoktavyaṃ dhanaṃ sadbhir itīṣyate
12.60.12
pariniṣṭhitakāryas tu svādhyāyenaiva brāhmaṇaḥ kuryād anyan na vā kuryān maitro brāhmaṇa ucyate
12.60.13
kṣatriyasyāpi yo dharmas taṃ te vakṣyāmi bhārata dadyād rājā na yāceta yajeta na tu yājayet
12.60.14
nādhyāpayed adhīyīta prajāś ca paripālayet nityodyukto dasyuvadhe raṇe kuryāt parākramam
12.60.15
ye ca kratubhir ījānāḥ śrutavantaś ca bhūmipāḥ ya evāhavajetāras ta eṣāṃ lokajittamāḥ
12.60.16
avikṣatena dehena samarād yo nivartate kṣatriyo nāsya tat karma praśaṃsanti purāvidaḥ
12.60.17
vadhaṃ hi kṣatrabandhūnāṃ dharmam āhuḥ pradhānataḥ nāsya kṛtyatamaṃ kiṃ cid anyad dasyunibarhaṇāt
12.60.18
dānam adhyayanaṃ yajño yogaḥ kṣemo vidhīyate tasmād rājñā viśeṣeṇa yoddhavyaṃ dharmam īpsatā
12.60.19
sveṣu dharmeṣv avasthāpya prajāḥ sarvā mahīpatiḥ dharmeṇa sarvakṛtyāni samaniṣṭhāni kārayet
12.60.20
pariniṣṭhitakāryaḥ syān nṛpatiḥ paripālanāt kuryād anyan na vā kuryād aindro rājanya ucyate
12.60.21
vaiśyasyāpīha yo dharmas taṃ te vakṣyāmi bhārata dānam adhyayanaṃ yajñaḥ śaucena dhanasaṃcayaḥ
12.60.22
pitṛvat pālayed vaiśyo yuktaḥ sarvapaśūn iha vikarma tad bhaved anyat karma yad yat samācaret rakṣayā sa hi teṣāṃ vai mahat sukham avāpnuyāt
12.60.23
prajāpatir hi vaiśyāya sṛṣṭvā paridade paśūn brāhmaṇāya ca rājñe ca sarvāḥ paridade prajāḥ
12.60.24
tasya vṛttiṃ pravakṣyāmi yac ca tasyopajīvanam ṣaṇṇām ekāṃ pibed dhenuṃ śatāc ca mithunaṃ haret
12.60.25
laye ca saptamo bhāgas tathā śṛṅge kalā khure sasyasya sarvabījānām eṣā sāṃvatsarī bhṛtiḥ
12.60.26
na ca vaiśyasya kāmaḥ syān na rakṣeyaṃ paśūn iti vaiśye cecchati nānyena rakṣitavyāḥ kathaṃ cana
12.60.27
śūdrasyāpi hi yo dharmas taṃ te vakṣyāmi bhārata prajāpatir hi varṇānāṃ dāsaṃ śūdram akalpayat
12.60.28
tasmāc chūdrasya varṇānāṃ paricaryā vidhīyate teṣāṃ śuśrūṣaṇāc caiva mahat sukham avāpnuyāt
12.60.29
śūdra etān paricaret trīn varṇān anasūyakaḥ saṃcayāṃś ca na kurvīta jātu śūdraḥ kathaṃ cana
12.60.30
pāpīyān hi dhanaṃ labdhvā vaśe kuryād garīyasaḥ rājñā vā samanujñātaḥ kāmaṃ kurvīta dhārmikaḥ
12.60.31
tasya vṛttiṃ pravakṣyāmi yac ca tasyopajīvanam avaśyabharaṇīyo hi varṇānāṃ śūdra ucyate
12.60.32
chatraṃ veṣṭanam auśīram upānad vyajanāni ca yātayāmāni deyāni śūdrāya paricāriṇe
12.60.33
adhāryāṇi viśīrṇāni vasanāni dvijātibhiḥ śūdrāyaiva vidheyāni tasya dharmadhanaṃ hi tat
12.60.34
yaś ca kaś cid dvijātīnāṃ śūdraḥ śuśrūṣur āvrajet kalpyāṃ tasya tu tenāhur vṛttiṃ dharmavido janāḥ deyaḥ piṇḍo 'napetāya bhartavyau vṛddhadurbalau
12.60.35
śūdreṇa ca na hātavyo bhartā kasyāṃ cid āpadi atirekeṇa bhartavyo bhartā dravyaparikṣaye na hi svam asti śūdrasya bhartṛhāryadhano hy asau
12.60.36
uktas trayāṇāṃ varṇānāṃ yajñas trayyaiva bhārata svāhākāranamaskārau mantraḥ śūdre vidhīyate
12.60.37
tābhyāṃ śūdraḥ pākayajñair yajeta vratavān svayam pūrṇapātramayīm āhuḥ pākayajñasya dakṣiṇām
12.60.38
śūdraḥ paijavano nāma sahasrāṇāṃ śataṃ dadau aindrāgnena vidhānena dakṣiṇām iti naḥ śrutam
12.60.39
ato hi sarvavarṇānāṃ śraddhāyajño vidhīyate daivataṃ hi mahac chraddhā pavitraṃ yajatāṃ ca yat
12.60.40
daivataṃ paramaṃ viprāḥ svena svena parasparam ayajann iha satrais te tais taiḥ kāmaiḥ sanātanaiḥ
12.60.41
saṃsṛṣṭā brāhmaṇair eva triṣu varṇeṣu sṛṣṭayaḥ devānām api ye devā yad brūyus te paraṃ hi tat tasmād varṇaiḥ sarvayajñāḥ saṃsṛjyante na kāmyayā
12.60.42
ṛgyajuḥsāmavit pūjyo nityaṃ syād devavad dvijaḥ anṛgyajur asāmā tu prājāpatya upadravaḥ
12.60.43
yajño manīṣayā tāta sarvavarṇeṣu bhārata nāsya yajñahano devā īhante netare janāḥ tasmāt sarveṣu varṇeṣu śraddhāyajño vidhīyate
12.60.44
svaṃ daivataṃ brāhmaṇāḥ svena nityaṃ; parān varṇān ayajann evam āsīt ārocitā naḥ sumahān sa dharmaḥ; sṛṣṭo brahmaṇā triṣu varṇeṣu dṛṣṭaḥ
12.60.45
tasmād varṇā ṛjavo jātidharmāḥ; saṃsṛjyante tasya vipāka eṣaḥ ekaṃ sāma yajur ekam ṛg ekā; vipraś caiko 'niścayas teṣu dṛṣṭaḥ
12.60.46
atra gāthā yajñagītāḥ kīrtayanti purāvidaḥ vaikhānasānāṃ rājendra munīnāṃ yaṣṭum icchatām
12.60.47
udite 'nudite vāpi śraddadhāno jitendriyaḥ vahniṃ juhoti dharmeṇa śraddhā vai kāraṇaṃ mahat
12.60.48
yat skannam asya tat pūrvaṃ yad askannaṃ tad uttaram bahūni yajñarūpāṇi nānākarmaphalāni ca
12.60.49
tāni yaḥ saṃvijānāti jñānaniścayaniścitaḥ dvijātiḥ śraddhayopetaḥ sa yaṣṭuṃ puruṣo 'rhati
12.60.50
steno vā yadi vā pāpo yadi vā pāpakṛttamaḥ yaṣṭum icchati yajñaṃ yaḥ sādhum eva vadanti tam
12.60.51
ṛṣayas taṃ praśaṃsanti sādhu caitad asaṃśayam sarvathā sarvavarṇair hi yaṣṭavyam iti niścayaḥ na hi yajñasamaṃ kiṃ cit triṣu lokeṣu vidyate
12.60.52
tasmād yaṣṭavyam ity āhuḥ puruṣeṇānasūyatā śraddhāpavitram āśritya yathāśakti prayacchatā
12.61.1
bhīṣma uvāca āśramāṇāṃ mahābāho śṛṇu satyaparākrama caturṇām iha varṇānāṃ karmāṇi ca yudhiṣṭhira
12.61.2
vānaprasthaṃ bhaikṣacaryāṃ gārhasthyaṃ ca mahāśramam brahmacaryāśramaṃ prāhuś caturthaṃ brāhmaṇair vṛtam
12.61.3
jaṭākaraṇasaṃskāraṃ dvijātitvam avāpya ca ādhānādīni karmāṇi prāpya vedam adhītya ca
12.61.4
sadāro vāpy adāro vā ātmavān saṃyatendriyaḥ vānaprasthāśramaṃ gacchet kṛtakṛtyo gṛhāśramāt
12.61.5
tatrāraṇyakaśāstrāṇi samadhītya sa dharmavit ūrdhvaretāḥ prajāyitvā gacchaty akṣarasātmatām
12.61.6
etāny eva nimittāni munīnām ūrdhvaretasām kartavyānīha vipreṇa rājann ādau vipaścitā
12.61.7
caritabrahmacaryasya brāhmaṇasya viśāṃ pate bhaikṣacaryāsv adhīkāraḥ praśasta iha mokṣiṇaḥ
12.61.8
yatrāstamitaśāyī syān niragnir aniketanaḥ yathopalabdhajīvī syān munir dānto jitendriyaḥ
12.61.9
nirāśīḥ syāt sarvasamo nirbhogo nirvikāravān vipraḥ kṣemāśramaṃ prāpto gacchaty akṣarasātmatām
12.61.10
adhītya vedān kṛtasarvakṛtyaḥ; saṃtānam utpādya sukhāni bhuktvā samāhitaḥ pracared duścaraṃ taṃ; gārhasthyadharmaṃ munidharmadṛṣṭam
12.61.11
svadāratuṣṭa ṛtukālagāmī; niyogasevī naśaṭho najihmaḥ mitāśano devaparaḥ kṛtajñaḥ; satyo mṛduś cānṛśaṃsaḥ kṣamāvān
12.61.12
dānto vidheyo havyakavye 'pramatto; annasya dātā satataṃ dvijebhyaḥ amatsarī sarvaliṅgipradātā; vaitānanityaś ca gṛhāśramī syāt
12.61.13
athātra nārāyaṇagītam āhur; maharṣayas tāta mahānubhāvāḥ mahārtham atyarthatapaḥprayuktaṃ; tad ucyamānaṃ hi mayā nibodha
12.61.14
satyārjavaṃ cātithipūjanaṃ ca; dharmas tathārthaś ca ratiś ca dāre niṣevitavyāni sukhāni loke; hy asmin pare caiva mataṃ mamaitat
12.61.15
bharaṇaṃ putradārāṇāṃ vedānāṃ pāraṇaṃ tathā satāṃ tam āśramaṃ śreṣṭhaṃ vadanti paramarṣayaḥ
12.61.16
evaṃ hi yo brāhmaṇo yajñaśīlo; gārhasthyam adhyāvasate yathāvat gṛhasthavṛttiṃ praviśodhya samyak; svarge viṣuddhaṃ phalam āpnute saḥ
12.61.17
tasya dehaparityāgād iṣṭāḥ kāmākṣayā matāḥ ānantyāyopatiṣṭhanti sarvatokṣiśiromukhāḥ
12.61.18
khādann eko japann ekaḥ sarpann eko yudhiṣṭhira ekasminn eva ācārye śuśrūṣur malapaṅkavān
12.61.19
brahmacārī vratī nityaṃ nityaṃ dīkṣāparo vaśī avicārya tathā vedaṃ kṛtyaṃ kurvan vaset sadā
12.61.20
śuśrūṣāṃ satataṃ kurvan guroḥ saṃpraṇameta ca ṣaṭkarmasv anivṛttaś ca napravṛttaś ca sarvaśaḥ
12.61.21
na caraty adhikāreṇa sevitaṃ dviṣato na ca eṣo ''śramapadas tāta brahmacāriṇa iṣyate
12.62.1
yudhiṣṭhira uvāca śivān sukhān mahodarkān ahiṃsrāṃl lokasaṃmatān brūhi dharmān sukhopāyān madvidhānāṃ sukhāvahān
12.62.2
bhīṣma uvāca brāhmaṇasyeha catvāra āśramā vihitāḥ prabho varṇās tān anuvartante trayo bharatasattama
12.62.3
uktāni karmāṇi bahūni rājan; svargyāṇi rājanyaparāyaṇāni nemāni dṛṣṭāntavidhau smṛtāni; kṣātre hi sarvaṃ vihitaṃ yathāvat
12.62.4
kṣātrāṇi vaiśyāni ca sevamānaḥ; śaudrāṇi karmāṇi ca brāhmaṇaḥ san asmiṃl loke nindito mandacetāḥ; pare ca loke nirayaṃ prayāti
12.62.5
yā saṃjñā vihitā loke dāse śuni vṛke paśau vikarmaṇi sthite vipre tāṃ saṃjñāṃ kuru pāṇḍava
12.62.6
ṣaṭkarmasaṃpravṛttasya āśrameṣu caturṣv api sarvadharmopapannasya saṃbhūtasya kṛtātmanaḥ
12.62.7
brāhmaṇasya viśuddhasya tapasy abhiratasya ca nirāśiṣo vadānyasya lokā hy akṣarasaṃjñitāḥ
12.62.8
yo yasmin kurute karma yādṛśaṃ yena yatra ca tādṛśaṃ tādṛśenaiva sa guṇaṃ pratipadyate
12.62.9
vṛddhyā kṛṣivaṇiktvena jīvasaṃjīvanena ca vettum arhasi rājendra svādhyāyagaṇitaṃ mahat
12.62.10
kālasaṃcoditaḥ kālaḥ kālaparyāyaniścitaḥ uttamādhamamadhyāni karmāṇi kurute 'vaśaḥ
12.62.11
antavanti pradānāni purā śreyaskarāṇi ca svakarmanirato loko hy akṣaraḥ sarvatomukhaḥ
12.63.1
bhīṣma uvāca jyākarṣaṇaṃ śatrunibarhaṇaṃ ca; kṛṣir vaṇijyā paśupālanaṃ ca śuśrūṣaṇaṃ cāpi tathārthahetor; akāryam etat paramaṃ dvijasya
12.63.2
sevyaṃ tu brahmaṣaṭkarma gṛhasthena manīṣiṇā kṛtakṛtyasya cāraṇye vāso viprasya śasyate
12.63.3
rājapraiṣyaṃ kṛṣidhanaṃ jīvanaṃ ca vaṇijyayā kauṭilyaṃ kaulaṭeyaṃ ca kusīdaṃ ca vivarjayet
12.63.4
śūdro rājan bhavati brahmabandhur; duścāritryo yaś ca dharmād apetaḥ vṛṣalīpatiḥ piśuno nartakaś ca; grāmapraiṣyo yaś ca bhaved vikarmā
12.63.5
japan vedān ajapaṃś cāpi rājan; samaḥ śūdrair dāsavac cāpi bhojyaḥ ete sarve śūdrasamā bhavanti; rājann etān varjayed devakṛtye
12.63.6
nirmaryāde cāśane krūravṛttau; hiṃsātmake tyaktadharmasvavṛtte havyaṃ kavyaṃ yāni cānyāni rājan; deyāny adeyāni bhavanti tasmin
12.63.7
tasmād dharmo vihito brāhmaṇasya; damaḥ śaucaṃ cārjavaṃ cāpi rājan tathā viprasyāśramāḥ sarva eva; purā rājan brahmaṇā vai nisṛṣṭāḥ
12.63.8
yaḥ syād dāntaḥ somapa āryaśīlaḥ; sānukrośaḥ sarvasaho nirāśīḥ ṛjur mṛdur anṛśaṃsaḥ kṣamāvān; sa vai vipro netaraḥ pāpakarmā
12.63.9
śūdraṃ vaiśyaṃ rājaputraṃ ca rājaṃl; lokāḥ sarve saṃśritā dharmakāmāḥ tasmād varṇāñ jātidharmeṣu saktān; matvā viṣṇur necchati pāṇḍuputra
12.63.10
loke cedaṃ sarvalokasya na syāc; cāturvarṇyaṃ vedavādāś ca na syuḥ sarvāś cejyāḥ sarvalokakriyāś ca; sadyaḥ sarve cāśramasthā na vai syuḥ
12.63.11
yaś ca trayāṇāṃ varṇānām icched āśramasevanam kartum āśramadṛṣṭāṃś ca dharmāṃs tāñ śṛṇu pāṇḍava
12.63.12
śuśrūṣākṛtakṛtyasya kṛtasaṃtānakarmaṇaḥ abhyanujñāpya rājānaṃ śūdrasya jagatīpate
12.63.13
alpāntaragatasyāpi daśadharmagatasya vā āśramā vihitāḥ sarve varjayitvā nirāśiṣam
12.63.14
bhaikṣacaryāṃ na tu prāhus tasya tad dharmacāriṇaḥ tathā vaiśyasya rājendra rājaputrasya caiva hi
12.63.15
kṛtakṛtyo vayotīto rājñaḥ kṛtapariśramaḥ vaiśyo gacched anujñāto nṛpeṇāśramamaṇḍalam
12.63.16
vedān adhītya dharmeṇa rājaśāstrāṇi cānagha saṃtānādīni karmāṇi kṛtvā somaṃ niṣevya ca
12.63.17
pālayitvā prajāḥ sarvā dharmeṇa vadatāṃ vara rājasūyāśvamedhādīn makhān anyāṃs tathaiva ca
12.63.18
samānīya yathāpāṭhaṃ viprebhyo dattadakṣiṇaḥ saṃgrāme vijayaṃ prāpya tathālpaṃ yadi vā bahu
12.63.19
sthāpayitvā prajāpālaṃ putraṃ rājye ca pāṇḍava anyagotraṃ praśastaṃ vā kṣatriyaṃ kṣatriyarṣabha
12.63.20
arcayitvā pitṝn samyak pitṛyajñair yathāvidhi devān yajñair ṛṣīn vedair arcitvā caiva yatnataḥ
12.63.21
antakāle ca saṃprāpte ya icched āśramāntaram ānupūrvyāśramān rājan gatvā siddhim avāpnuyāt
12.63.22
rājarṣitvena rājendra bhaikṣacaryādhvasevayā apetagṛhadharmo 'pi carej jīvitakāmyayā
12.63.23
na caitan naiṣṭhikaṃ karma trayāṇāṃ bharatarṣabha caturṇāṃ rājaśārdūla prāhur āśramavāsinām
12.63.24
bahv āyattaṃ kṣatriyair mānavānāṃ; lokaśreṣṭhaṃ dharmam āsevamānaiḥ sarve dharmāḥ sopadharmās trayāṇāṃ; rājño dharmād iti vedāc chṛṇomi
12.63.25
yathā rājan hastipade padāni; saṃlīyante sarvasattvodbhavāni evaṃ dharmān rājadharmeṣu sarvān; sarvāvasthaṃ saṃpralīnān nibodha
12.63.26
alpāśrayān alpaphalān vadanti; dharmān anyān dharmavido manuṣyāḥ mahāśrayaṃ bahukalyāṇarūpaṃ; kṣātraṃ dharmaṃ netaraṃ prāhur āryāḥ
12.63.27
sarve dharmā rājadharmapradhānāḥ; sarve dharmāḥ pālyamānā bhavanti sarvatyāgo rājadharmeṣu rājaṃs; tyāge cāhur dharmam agryaṃ purāṇam
12.63.28
majjet trayī daṇḍanītau hatāyāṃ; sarve dharmā na bhaveyur viruddhāḥ sarve dharmāś cāśramāṇāṃ gatāḥ syuḥ; kṣātre tyakte rājadharme purāṇe
12.63.29
sarve tyāgā rājadharmeṣu dṛṣṭāḥ; sarvā dīkṣā rājadharmeṣu coktāḥ sarve yogā rājadharmeṣu coktāḥ; sarve lokā rājadharmān praviṣṭāḥ
12.63.30
yathā jīvāḥ prakṛtau vadhyamānā; dharmāśritānām upapīḍanāya evaṃ dharmā rājadharmair viyuktāḥ; sarvāvasthaṃ nādriyante svadharmam
12.64.1
bhīṣma uvāca cāturāśramyadharmāś ca jātidharmāś ca pāṇḍava lokapālottarāś caiva kṣātre dharme vyavasthitāḥ
12.64.2
sarvāṇy etāni dharmāṇi kṣātre bharatasattama nirāśiṣo jīvaloke kṣātre dharme vyavasthitāḥ
12.64.3
apratyakṣaṃ bahudvāraṃ dharmam āśramavāsinām prarūpayanti tadbhāvam āgamair eva śāśvatam
12.64.4
apare vacanaiḥ puṇyair vādino lokaniścayam aniścayajñā dharmāṇām adṛṣṭānte pare ratāḥ
12.64.5
pratyakṣasukhabhūyiṣṭham ātmasākṣikam acchalam sarvalokahitaṃ dharmaṃ kṣatriyeṣu pratiṣṭhitam
12.64.6
dharmāśramavyavasināṃ brāhmaṇānāṃ yudhiṣṭhira yathā trayāṇāṃ varṇānāṃ saṃkhyātopaśrutiḥ purā rājadharmeṣv anupamā lokyā sucaritair iha
12.64.7
udāhṛtaṃ te rājendra yathā viṣṇuṃ mahaujasam sarvabhūteśvaraṃ devaṃ prabhuṃ nārāyaṇaṃ purā jagmuḥ subahavaḥ śūrā rājāno daṇḍanītaye
12.64.8
ekaikam ātmanaḥ karma tulayitvāśrame purā rājānaḥ paryupātiṣṭhan dṛṣṭāntavacane sthitāḥ
12.64.9
sādhyā devā vasavaś cāśvinau ca; rudrāś ca viśve marutāṃ gaṇāś ca sṛṣṭāḥ purā ādidevena devā; kṣātre dharme vartayante ca siddhāḥ
12.64.10
atra te vartayiṣyāmi dharmam arthaviniścayam nirmaryāde vartamāne dānavaikāyane kṛte babhūva rājā rājendra māndhātā nāma vīryavān
12.64.11
purā vasumatīpālo yajñaṃ cakre didṛkṣayā anādimadhyanidhanaṃ devaṃ nārāyaṇaṃ prati
12.64.12
sa rājā rājaśārdūla māndhātā parameṣṭhinaḥ jagrāha śirasā pādau yajñe viṣṇor mahātmanaḥ
12.64.13
darśayām āsa taṃ viṣṇū rūpam āsthāya vāsavam sa pārthivair vṛtaḥ sadbhir arcayām āsa taṃ prabhum
12.64.14
tasya pārthivasaṃghasya tasya caiva mahātmanaḥ saṃvādo 'yaṃ mahān āsīd viṣṇuṃ prati mahādyute
12.64.15
indra uvāca kim iṣyate dharmabhṛtāṃ variṣṭha; yad draṣṭukāmo 'si tam aprameyam anantamāyāmitasattvavīryaṃ; nārāyaṇaṃ hy ādidevaṃ purāṇam
12.64.16
nāsau devo viśvarūpo mayāpi; śakyo draṣṭuṃ brahmaṇā vāpi sākṣāt ye 'nye kāmās tava rājan hṛdisthā; dāsyāmi tāṃs tvaṃ hi martyeṣu rājā
12.64.17
satye sthito dharmaparo jitendriyaḥ; śūro dṛḍhaṃ prītirataḥ surāṇām buddhyā bhaktyā cottamaśraddhayā ca; tatas te 'haṃ dadmi varaṃ yatheṣṭam
12.64.18
māndhātovāca asaṃśayaṃ bhagavann ādidevaṃ; drakṣyāmy ahaṃ śirasāhaṃ prasādya tyaktvā bhogān dharmakāmo hy araṇyam; icche gantuṃ satpathaṃ lokajuṣṭam
12.64.19
kṣātrād dharmād vipulād aprameyāl; lokāḥ prāptāḥ sthāpitaṃ svaṃ yaśaś ca dharmo yo 'sāv ādidevāt pravṛtto; lokajyeṣṭhas taṃ na jānāmi kartum
12.64.20
indra uvāca asainiko 'dharmaparaś carethāḥ; parāṃ gatiṃ lapsyase cāpramattaḥ kṣātro dharmo hy ādidevāt pravṛttaḥ; paścād anye śeṣabhūtāś ca dharmāḥ
12.64.21
śeṣāḥ sṛṣṭā hy antavanto hy anantāḥ; suprasthānāḥ kṣatradharmāviśiṣṭāḥ asmin dharme sarvadharmāḥ praviṣṭās; tasmād dharmaṃ śreṣṭham imaṃ vadanti
12.64.22
karmaṇā vai purā devā ṛṣayaś cāmitaujasaḥ trātāḥ sarve pramathyārīn kṣatradharmeṇa viṣṇunā
12.64.23
yadi hy asau bhagavān nāhaniṣyad; ripūn sarvān vasumān aprameyaḥ na brāhmaṇā na ca lokādikartā; na saddharmā nādidharmā bhaveyuḥ
12.64.24
imām urvīṃ na jayed vikrameṇa; devaśreṣṭho 'sau purā ced ameyaḥ cāturvarṇyaṃ cāturāśramyadharmāḥ; sarve na syur brahmaṇo vai vināśāt
12.64.25
dṛṣṭā dharmāḥ śatadhā śāśvatena; kṣātreṇa dharmeṇa punaḥ pravṛttāḥ yuge yuge hy ādidharmāḥ pravṛttā; lokajyeṣṭhaṃ kṣatradharmaṃ vadanti
12.64.26
ātmatyāgaḥ sarvabhūtānukampā; lokajñānaṃ mokṣaṇaṃ pālanaṃ ca viṣaṇṇānāṃ mokṣaṇaṃ pīḍitānāṃ; kṣātre dharme vidyate pārthivānām
12.64.27
nirmaryādāḥ kāmamanyupravṛttā; bhītā rājño nādhigacchanti pāpam śiṣṭāś cānye sarvadharmopapannāḥ; sādhvācārāḥ sādhu dharmaṃ caranti
12.64.28
putravat paripālyāni liṅgadharmeṇa pārthivaiḥ loke bhūtāni sarvāṇi vicaranti na saṃśayaḥ
12.64.29
sarvadharmaparaṃ kṣatraṃ lokajyeṣṭhaṃ sanātanam śaśvad akṣaraparyantam akṣaraṃ sarvatomukham
12.65.1
indra uvāca evaṃvīryaḥ sarvadharmopapannaḥ; kṣātraḥ śreṣṭhaḥ sarvadharmeṣu dharmaḥ pālyo yuṣmābhir lokasiṃhair udārair; viparyaye syād abhāvaḥ prajānām
12.65.2
bhuvaḥ saṃskāraṃ rājasaṃskārayogam; abhaikṣacaryāṃ pālanaṃ ca prajānām vidyād rājā sarvabhūtānukampāṃ; dehatyāgaṃ cāhave dharmam agryam
12.65.3
tyāgaṃ śreṣṭhaṃ munayo vai vadanti; sarvaśreṣṭho yaḥ śarīraṃ tyajeta nityaṃ tyaktaṃ rājadharmeṣu sarvaṃ; pratyakṣaṃ te bhūmipālāḥ sadaite
12.65.4
bahuśrutyā guruśuśrūṣayā vā; parasya vā saṃhananād vadanti nityaṃ dharmaṃ kṣatriyo brahmacārī; cared eko hy āśramaṃ dharmakāmaḥ
12.65.5
sāmānyārthe vyavahāre pravṛtte; priyāpriye varjayann eva yatnāt cāturvarṇyasthāpanāt pālanāc ca; tais tair yogair niyamair aurasaiś ca
12.65.6
sarvodyogair āśramaṃ dharmam āhuḥ; kṣātraṃ jyeṣṭhaṃ sarvadharmopapannam svaṃ svaṃ dharmaṃ ye na caranti varṇās; tāṃs tān dharmān ayathāvad vadanti
12.65.7
nirmaryāde nityam arthe vinaṣṭān; āhus tān vai paśubhūtān manuṣyān yathā nītiṃ gamayaty arthalobhāc; chreyāṃs tasmād āśramaḥ kṣatradharmaḥ
12.65.8
traividyānāṃ yā gatir brāhmaṇānāṃ; yaś caivokto 'thāśramo brāhmaṇānām etat karma brāhmaṇasyāhur agryam; anyat kurvañ śūdravac chastravadhyaḥ
12.65.9
cāturāśramyadharmāś ca vedadharmāś ca pārthiva brāhmaṇenānugantavyā nānyo vidyāt kathaṃ cana
12.65.10
anyathā vartamānasya na sā vṛttiḥ prakalpyate karmaṇā vyajyate dharmo yathaiva śvā tathaiva saḥ
12.65.11
yo vikarmasthito vipro na sa sanmānam arhati karmasv anupayuñjānam aviśvāsyaṃ hi taṃ viduḥ
12.65.12
ete dharmāḥ sarvavarṇāś ca vīrair; utkraṣṭavyāḥ kṣatriyair eṣa dharmaḥ tasmāj jyeṣṭhā rājadharmā na cānye; vīryajyeṣṭhā vīradharmā matā me
12.65.13
māndhātovāca yavanāḥ kirātā gāndhārāś cīnāḥ śabarabarbarāḥ śakās tuṣārāḥ kahvāś ca pahlavāś cāndhramadrakāḥ
12.65.14
oḍrāḥ pulindā ramaṭhāḥ kācā mlecchāś ca sarvaśaḥ brahmakṣatraprasūtāś ca vaiśyāḥ śūdrāś ca mānavāḥ
12.65.15
kathaṃ dharmaṃ careyus te sarve viṣayavāsinaḥ madvidhaiś ca kathaṃ sthāpyāḥ sarve te dasyujīvinaḥ
12.65.16
etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ bhagavaṃs tad bravīhi me tvaṃ bandhubhūto hy asmākaṃ kṣatriyāṇāṃ sureśvara
12.65.17
indra uvāca mātāpitror hi kartavyā śuśrūṣā sarvadasyubhiḥ ācāryaguruśuśrūṣā tathaivāśramavāsinām
12.65.18
bhūmipālānāṃ ca śuśrūṣā kartavyā sarvadasyubhiḥ vedadharmakriyāś caiva teṣāṃ dharmo vidhīyate
12.65.19
pitṛyajñās tathā kūpāḥ prapāś ca śayanāni ca dānāni ca yathākālaṃ dvijeṣu dadyur eva te
12.65.20
ahiṃsā satyam akrodho vṛttidāyānupālanam bharaṇaṃ putradārāṇāṃ śaucam adroha eva ca
12.65.21
dakṣiṇā sarvayajñānāṃ dātavyā bhūtim icchatā pākayajñā mahārhāś ca kartavyāḥ sarvadasyubhiḥ
12.65.22
etāny evaṃprakārāṇi vihitāni purānagha sarvalokasya karmāṇi kartavyānīha pārthiva
12.65.23
māndhātovāca dṛśyante mānavā loke sarvavarṇeṣu dasyavaḥ liṅgāntare vartamānā āśrameṣu caturṣv api
12.65.24
indra uvāca vinaṣṭāyāṃ daṇḍanītau rājadharme nirākṛte saṃpramuhyanti bhūtāni rājadaurātmyato nṛpa
12.65.25
asaṃkhyātā bhaviṣyanti bhikṣavo liṅginas tathā āśramāṇāṃ vikalpāś ca nivṛtte 'smin kṛte yuge
12.65.26
aśṛṇvānāḥ purāṇānāṃ dharmāṇāṃ pravarā gatīḥ utpathaṃ pratipatsyante kāmamanyusamīritāḥ
12.65.27
yadā nivartyate pāpo daṇḍanītyā mahātmabhiḥ tadā dharmo na calate sadbhūtaḥ śāśvataḥ paraḥ
12.65.28
paralokaguruṃ caiva rājānaṃ yo 'vamanyate na tasya dattaṃ na hutaṃ na śrāddhaṃ phalati kva cit
12.65.29
mānuṣāṇām adhipatiṃ devabhūtaṃ sanātanam devāś ca bahu manyante dharmakāmaṃ nareśvaram
12.65.30
prajāpatir hi bhagavān yaḥ sarvam asṛjaj jagat sa pravṛttinivṛttyarthaṃ dharmāṇāṃ kṣatram icchati
12.65.31
pravṛttasya hi dharmasya buddhyā yaḥ smarate gatim sa me mānyaś ca pūjyaś ca tatra kṣatraṃ pratiṣṭhitam
12.65.32
bhīṣma uvāca evam uktvā sa bhagavān marudgaṇavṛtaḥ prabhuḥ jagāma bhavanaṃ viṣṇur akṣaraṃ paramaṃ padam
12.65.33
evaṃ pravartite dharme purā sucarite 'nagha kaḥ kṣatram avamanyeta cetanāvān bahuśrutaḥ
12.65.34
anyāyena pravṛttāni nivṛttāni tathaiva ca antarā vilayaṃ yānti yathā pathi vicakṣuṣaḥ
12.65.35
ādau pravartite cakre tathaivādiparāyaṇe vartasva puruṣavyāghra saṃvijānāmi te 'nagha
12.66.1
yudhiṣṭhira uvāca śrutā me kathitāḥ pūrvaiś catvāro mānavāśramāḥ vyākhyānam eṣām ācakṣva pṛcchato me pitāmaha
12.66.2
bhīṣma uvāca viditāḥ sarva eveha dharmās tava yudhiṣṭhira yathā mama mahābāho viditāḥ sādhusaṃmatāḥ
12.66.3
yat tu liṅgāntaragataṃ pṛcchase māṃ yudhiṣṭhira dharmaṃ dharmabhṛtāṃ śreṣṭha tan nibodha narādhipa
12.66.4
sarvāṇy etāni kaunteya vidyante manujarṣabha sādhvācārapravṛttānāṃ cāturāśramyakarmaṇām
12.66.5
akāmadveṣayuktasya daṇḍanītyā yudhiṣṭhira samekṣiṇaś ca bhūteṣu bhaikṣāśramapadaṃ bhavet
12.66.6
vetty ādānavisargaṃ yo nigrahānugrahau tathā yathoktavṛtter vīrasya kṣemāśramapadaṃ bhavet
12.66.7
jñātisaṃbandhimitrāṇi vyāpannāni yudhiṣṭhira samabhyuddharamāṇasya dīkṣāśramapadaṃ bhavet
12.66.8
āhnikaṃ bhūtayajñāṃś ca pitṛyajñāṃś ca mānuṣān kurvataḥ pārtha vipulān vanyāśramapadaṃ bhavet
12.66.9
pālanāt sarvabhūtānāṃ svarāṣṭraparipālanāt dīkṣā bahuvidhā rājño vanyāśramapadaṃ bhavet
12.66.10
vedādhyayananityatvaṃ kṣamāthācāryapūjanam tathopādhyāyaśuśrūṣā brahmāśramapadaṃ bhavet
12.66.11
ajihmam aśaṭhaṃ mārgaṃ sevamānasya bhārata sarvadā sarvabhūteṣu brahmāśramapadaṃ bhavet
12.66.12
vānaprastheṣu vipreṣu traividyeṣu ca bhārata prayacchato 'rthān vipulān vanyāśramapadaṃ bhavet
12.66.13
sarvabhūteṣv anukrośaṃ kurvatas tasya bhārata ānṛśaṃsyapravṛttasya sarvāvasthaṃ padaṃ bhavet
12.66.14
bālavṛddheṣu kauravya sarvāvasthaṃ yudhiṣṭhira anukrośaṃ vidadhataḥ sarvāvasthaṃ padaṃ bhavet
12.66.15
balātkṛteṣu bhūteṣu paritrāṇaṃ kurūdvaha śaraṇāgateṣu kauravya kurvan gārhasthyam āvaset
12.66.16
carācarāṇāṃ bhūtānāṃ rakṣām api ca sarvaśaḥ yathārhapūjāṃ ca sadā kurvan gārhasthyam āvaset
12.66.17
jyeṣṭhānujyeṣṭhapatnīnāṃ bhrātṝṇāṃ putranaptṛṇām nigrahānugrahau pārtha gārhasthyam iti tat tapaḥ
12.66.18
sādhūnām arcanīyānāṃ prajāsu viditātmanām pālanaṃ puruṣavyāghra gṛhāśramapadaṃ bhavet
12.66.19
āśramasthāni sarvāṇi yas tu veśmani bhārata ādadīteha bhojyena tad gārhasthyaṃ yudhiṣṭhira
12.66.20
yaḥ sthitaḥ puruṣo dharme dhātrā sṛṣṭe yathārthavat āśramāṇāṃ sa sarveṣāṃ phalaṃ prāpnoty anuttamam
12.66.21
yasmin na naśyanti guṇāḥ kaunteya puruṣe sadā āśramasthaṃ tam apy āhur naraśreṣṭhaṃ yudhiṣṭhira
12.66.22
sthānamānaṃ vayomānaṃ kulamānaṃ tathaiva ca kurvan vasati sarveṣu hy āśrameṣu yudhiṣṭhira
12.66.23
deśadharmāṃś ca kaunteya kuladharmāṃs tathaiva ca pālayan puruṣavyāghra rājā sarvāśramī bhavet
12.66.24
kāle vibhūtiṃ bhūtānām upahārāṃs tathaiva ca arhayan puruṣavyāghra sādhūnām āśrame vaset
12.66.25
daśadharmagataś cāpi yo dharmaṃ pratyavekṣate sarvalokasya kaunteya rājā bhavati so ''śramī
12.66.26
ye dharmakuśalā loke dharmaṃ kurvanti sādhavaḥ pālitā yasya viṣaye pādo 'ṃśas tasya bhūpateḥ
12.66.27
dharmārāmān dharmaparān ye na rakṣanti mānavān pārthivāḥ puruṣavyāghra teṣāṃ pāpaṃ haranti te
12.66.28
ye ca rakṣāsahāyāḥ syuḥ pārthivānāṃ yudhiṣṭhira te caivāṃśaharāḥ sarve dharme parakṛte 'nagha
12.66.29
sarvāśramapade hy āhur gārhasthyaṃ dīptanirṇayam pāvanaṃ puruṣavyāghra yaṃ vayaṃ paryupāsmahe
12.66.30
ātmopamas tu bhūteṣu yo vai bhavati mānavaḥ nyastadaṇḍo jitakrodhaḥ sa pretya labhate sukham
12.66.31
dharmotthitā sattvavīryā dharmasetuvaṭākarā tyāgavātādhvagā śīghrā naus tvā saṃtārayiṣyati
12.66.32
yadā nivṛttaḥ sarvasmāt kāmo yo 'sya hṛdi sthitaḥ tadā bhavati sattvasthas tato brahma samaśnute
12.66.33
suprasannas tu bhāvena yogena ca narādhipa dharmaṃ puruṣaśārdūla prāpsyase pālane rataḥ
12.66.34
vedādhyayanaśīlānāṃ viprāṇāṃ sādhukarmaṇām pālane yatnam ātiṣṭha sarvalokasya cānagha
12.66.35
vane carati yo dharmam āśrameṣu ca bhārata rakṣayā tac chataguṇaṃ dharmaṃ prāpnoti pārthivaḥ
12.66.36
eṣa te vividho dharmaḥ pāṇḍavaśreṣṭha kīrtitaḥ anutiṣṭha tvam enaṃ vai pūrvair dṛṣṭaṃ sanātanam
12.66.37
cāturāśramyam ekāgraḥ cāturvarṇyaṃ ca pāṇḍava dharmaṃ puruṣaśārdūla prāpsyase pālane rataḥ
12.67.1
yudhiṣṭhira uvāca cāturāśramya ukto 'tra cāturvarṇyas tathaiva ca rāṣṭrasya yat kṛtyatamaṃ tan me brūhi pitāmaha
12.67.2
bhīṣma uvāca rāṣṭrasyaitat kṛtyatamaṃ rājña evābhiṣecanam anindram abalaṃ rāṣṭraṃ dasyavo 'bhibhavanti ca
12.67.3
arājakeṣu rāṣṭreṣu dharmo na vyavatiṣṭhate parasparaṃ ca khādanti sarvathā dhig arājakam
12.67.4
indram enaṃ pravṛṇute yad rājānam iti śrutiḥ yathaivendras tathā rājā saṃpūjyo bhūtim icchatā
12.67.5
nārājakeṣu rāṣṭreṣu vastavyam iti vaidikam nārājakeṣu rāṣṭreṣu havyam agnir vahaty api
12.67.6
atha ced abhivarteta rājyārthī balavattaraḥ arājakāni rāṣṭrāṇi hatarājāni vā punaḥ
12.67.7
pratyudgamyābhipūjyaḥ syād etad atra sumantritam na hi pāpāt pāpataram asti kiṃ cid arājakāt
12.67.8
sa cet samanupaśyeta samagraṃ kuśalaṃ bhavet balavān hi prakupitaḥ kuryān niḥśeṣatām api
12.67.9
bhūyāṃsaṃ labhate kleśaṃ yā gaur bhavati durduhā suduhā yā tu bhavati naiva tāṃ kleśayanty uta
12.67.10
yad ataptaṃ praṇamati na tat saṃtāpayanty uta yac ca svayaṃ nataṃ dāru na tat saṃnāmayanty api
12.67.11
etayopamayā dhīraḥ saṃnameta balīyase indrāya sa praṇamate namate yo balīyase
12.67.12
tasmād rājaiva kartavyaḥ satataṃ bhūtim icchatā na dhanārtho na dārārthas teṣāṃ yeṣām arājakam
12.67.13
prīyate hi haran pāpaḥ paravittam arājake yadāsya uddharanty anye tadā rājānam icchati
12.67.14
pāpā api tadā kṣemaṃ na labhante kadā cana ekasya hi dvau harato dvayoś ca bahavo 'pare
12.67.15
adāsaḥ kriyate dāso hriyante ca balāt striyaḥ etasmāt kāraṇād devāḥ prajāpālān pracakrire
12.67.16
rājā cen na bhavel loke pṛthivyāṃ daṇḍadhārakaḥ śūle matsyān ivāpakṣyan durbalān balavattarāḥ
12.67.17
arājakāḥ prajāḥ pūrvaṃ vineśur iti naḥ śrutam parasparaṃ bhakṣayanto matsyā iva jale kṛśān
12.67.18
tāḥ sametya tataś cakruḥ samayān iti naḥ śrutam vākkrūro daṇḍapuruṣo yaś ca syāt pāradārikaḥ yaś ca na svam athādadyāt tyājyā nas tādṛśā iti
12.67.19
viśvāsanārthaṃ varṇānāṃ sarveṣām aviśeṣataḥ tās tathā samayaṃ kṛtvā samaye nāvatasthire
12.67.20
sahitās tās tadā jagmur asukhārtāḥ pitāmaham anīśvarā vinaśyāmo bhagavann īśvaraṃ diśa
12.67.21
yaṃ pūjayema saṃbhūya yaś ca naḥ paripālayet tābhyo manuṃ vyādideśa manur nābhinananda tāḥ
12.67.22
manur uvāca bibhemi karmaṇaḥ krūrād rājyaṃ hi bhṛśaduṣkaram viśeṣato manuṣyeṣu mithyāvṛttiṣu nityadā
12.67.23
bhīṣma uvāca tam abruvan prajā mā bhaiḥ karmaṇaino gamiṣyati paśūnām adhipañcāśad dhiraṇyasya tathaiva ca dhānyasya daśamaṃ bhāgaṃ dāsyāmaḥ kośavardhanam
12.67.24
mukhyena śastrapatreṇa ye manuṣyāḥ pradhānataḥ bhavantaṃ te 'nuyāsyanti mahendram iva devatāḥ
12.67.25
sa tvaṃ jātabalo rājan duṣpradharṣaḥ pratāpavān sukhe dhāsyasi naḥ sarvān kubera iva nairṛtān
12.67.26
yaṃ ca dharmaṃ cariṣyanti prajā rājñā surakṣitāḥ caturthaṃ tasya dharmasya tvatsaṃsthaṃ no bhaviṣyati
12.67.27
tena dharmeṇa mahatā sukhalabdhena bhāvitaḥ pāhy asmān sarvato rājan devān iva śatakratuḥ
12.67.28
vijayāyāśu niryāhi pratapan raśmimān iva mānaṃ vidhama śatrūṇāṃ dharmo jayatu naḥ sadā
12.67.29
sa niryayau mahātejā balena mahatā vṛtaḥ mahābhijanasaṃpannas tejasā prajvalann iva
12.67.30
tasya tāṃ mahimāṃ dṛṣṭvā mahendrasyeva devatāḥ apatatrasire sarve svadharme ca dadhur manaḥ
12.67.31
tato mahīṃ pariyayau parjanya iva vṛṣṭimān śamayan sarvataḥ pāpān svakarmasu ca yojayan
12.67.32
evaṃ ye bhūtim iccheyuḥ pṛthivyāṃ mānavāḥ kva cit kuryū rājānam evāgre prajānugrahakāraṇāt
12.67.33
namasyeyuś ca taṃ bhaktyā śiṣyā iva guruṃ sadā devā iva sahasrākṣaṃ prajā rājānam antike
12.67.34
satkṛtaṃ svajaneneha paro 'pi bahu manyate svajanena tv avajñātaṃ pare paribhavanty uta
12.67.35
rājñaḥ paraiḥ paribhavaḥ sarveṣām asukhāvahaḥ tasmāc chatraṃ ca patraṃ ca vāsāṃsy ābharaṇāni ca
12.67.36
bhojanāny atha pānāni rājñe dadyur gṛhāṇi ca āsanāni ca śayyāś ca sarvopakaraṇāni ca
12.67.37
guptātmā syād durādharṣaḥ smitapūrvābhibhāṣitā ābhāṣitaś ca madhuraṃ pratibhāṣeta mānavān
12.67.38
kṛtajño dṛḍhabhaktiḥ syāt saṃvibhāgī jitendriyaḥ īkṣitaḥ prativīkṣeta mṛdu carju ca valgu ca
12.68.1
yudhiṣṭhira uvāca kim āhur daivataṃ viprā rājānaṃ bharatarṣabha manuṣyāṇām adhipatiṃ tan me brūhi pitāmaha
12.68.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam bṛhaspatiṃ vasumanā yathā papraccha bhārata
12.68.3
rājā vasumanā nāma kausalyo dhīmatāṃ varaḥ maharṣiṃ paripapraccha kṛtaprajño bṛhaspatim
12.68.4
sarvaṃ vainayikaṃ kṛtvā vinayajño bṛhaspateḥ dakṣiṇānantaro bhūtvā praṇamya vidhipūrvakam
12.68.5
vidhiṃ papraccha rājyasya sarvabhūtahite rataḥ prajānāṃ hitam anvicchan dharmamūlaṃ viśāṃ pate
12.68.6
kena bhūtāni vardhante kṣayaṃ gacchanti kena ca kam arcanto mahāprājña sukham atyantam āpnuyuḥ
12.68.7
iti pṛṣṭo mahārājñā kausalyenāmitaujasā rājasatkāram avyagraḥ śaśaṃsāsmai bṛhaspatiḥ
12.68.8
rājamūlo mahārāja dharmo lokasya lakṣyate prajā rājabhayād eva na khādanti parasparam
12.68.9
rājā hy evākhilaṃ lokaṃ samudīrṇaṃ samutsukam prasādayati dharmeṇa prasādya ca virājate
12.68.10
yathā hy anudaye rājan bhūtāni śaśisūryayoḥ andhe tamasi majjeyur apaśyantaḥ parasparam
12.68.11
yathā hy anudake matsyā nirākrande vihaṃgamāḥ vihareyur yathākāmam abhisṛtya punaḥ punaḥ
12.68.12
vimathyātikrameraṃś ca viṣahyāpi parasparam abhāvam acireṇaiva gaccheyur nātra saṃśayaḥ
12.68.13
evam eva vinā rājñā vinaśyeyur imāḥ prajāḥ andhe tamasi majjeyur agopāḥ paśavo yathā
12.68.14
hareyur balavanto hi durbalānāṃ parigrahān hanyur vyāyacchamānāṃś ca yadi rājā na pālayet
12.68.15
yānaṃ vastram alaṃkārān ratnāni vividhāni ca hareyuḥ sahasā pāpā yadi rājā na pālayet
12.68.16
mamedam iti loke 'smin na bhavet saṃparigrahaḥ viśvalopaḥ pravarteta yadi rājā na pālayet
12.68.17
mātaraṃ pitaraṃ vṛddham ācāryam atithiṃ gurum kliśnīyur api hiṃsyur vā yadi rājā na pālayet
12.68.18
pated bahuvidhaṃ śastraṃ bahudhā dharmacāriṣu adharmaḥ pragṛhītaḥ syād yadi rājā na pālayet
12.68.19
vadhabandhaparikleśo nityam arthavatāṃ bhavet mamatvaṃ ca na vindeyur yadi rājā na pālayet
12.68.20
antaś cākāśam eva syāl loko 'yaṃ dasyusād bhavet patec ca narakaṃ ghoraṃ yadi rājā na pālayet
12.68.21
na yonipoṣo varteta na kṛṣir na vaṇikpathaḥ majjed dharmas trayī na syād yadi rājā na pālayet
12.68.22
na yajñāḥ saṃpravarteran vidhivat svāptadakṣiṇāḥ na vivāhāḥ samājā vā yadi rājā na pālayet
12.68.23
na vṛṣāḥ saṃpravarteran na mathyeraṃś ca gargarāḥ ghoṣāḥ praṇāśaṃ gaccheyur yadi rājā na pālayet
12.68.24
trastam udvignahṛdayaṃ hāhābhūtam acetanam kṣaṇena vinaśet sarvaṃ yadi rājā na pālayet
12.68.25
na saṃvatsarasatrāṇi tiṣṭheyur akutobhayāḥ vidhivad dakṣiṇāvanti yadi rājā na pālayet
12.68.26
brāhmaṇāś caturo vedān nādhīyeraṃs tapasvinaḥ vidyāsnātās tapaḥsnātā yadi rājā na pālayet
12.68.27
hasto hastaṃ sa muṣṇīyād bhidyeran sarvasetavaḥ bhayārtaṃ vidravet sarvaṃ yadi rājā na pālayet
12.68.28
na labhed dharmasaṃśleṣaṃ hataviprahato janaḥ kartā svecchendriyo gacched yadi rājā na pālayet
12.68.29
anayāḥ saṃpravarteran bhaved vai varṇasaṃkaraḥ durbhikṣam āviśed rāṣṭraṃ yadi rājā na pālayet
12.68.30
vivṛtya hi yathākāmaṃ gṛhadvārāṇi śerate manuṣyā rakṣitā rājñā samantād akutobhayāḥ
12.68.31
nākruṣṭaṃ sahate kaś cit kuto hastasya laṅghanam yadi rājā manuṣyeṣu trātā bhavati dhārmikaḥ
12.68.32
striyaś cāpuruṣā mārgaṃ sarvālaṃkārabhūṣitāḥ nirbhayāḥ pratipadyante yadā rakṣati bhūmipaḥ
12.68.33
dharmam eva prapadyante na hiṃsanti parasparam anugṛhṇanti cānyonyaṃ yadā rakṣati bhūmipaḥ
12.68.34
yajante ca trayo varṇā mahāyajñaiḥ pṛthagvidhaiḥ yuktāś cādhīyate śāstraṃ yadā rakṣati bhūmipaḥ
12.68.35
vārtāmūlo hy ayaṃ lokas trayyā vai dhāryate sadā tat sarvaṃ vartate samyag yadā rakṣati bhūmipaḥ
12.68.36
yadā rājā dhuraṃ śreṣṭhām ādāya vahati prajāḥ mahatā balayogena tadā lokaḥ prasīdati
12.68.37
yasyābhāve ca bhūtānām abhāvaḥ syāt samantataḥ bhāve ca bhāvo nityaḥ syāt kas taṃ na pratipūjayet
12.68.38
tasya yo vahate bhāraṃ sarvalokasukhāvaham tiṣṭhet priyahite rājña ubhau lokau hi yo jayet
12.68.39
yas tasya puruṣaḥ pāpaṃ manasāpy anucintayet asaṃśayam iha kliṣṭaḥ pretyāpi narakaṃ patet
12.68.40
na hi jātv avamantavyo manuṣya iti bhūmipaḥ mahatī devatā hy eṣā nararūpeṇa tiṣṭhati
12.68.41
kurute pañca rūpāṇi kālayuktāni yaḥ sadā bhavaty agnis tathādityo mṛtyur vaiśravaṇo yamaḥ
12.68.42
yadā hy āsīd ataḥ pāpān dahaty ugreṇa tejasā mithyopacarito rājā tadā bhavati pāvakaḥ
12.68.43
yadā paśyati cāreṇa sarvabhūtāni bhūmipaḥ kṣemaṃ ca kṛtvā vrajati tadā bhavati bhāskaraḥ
12.68.44
aśucīṃś ca yadā kruddhaḥ kṣiṇoti śataśo narān saputrapautrān sāmātyāṃs tadā bhavati so 'ntakaḥ
12.68.45
yadā tv adhārmikān sarvāṃs tīkṣṇair daṇḍair niyacchati dhārmikāṃś cānugṛhṇāti bhavaty atha yamas tadā
12.68.46
yadā tu dhanadhārābhis tarpayaty upakāriṇaḥ ācchinatti ca ratnāni vividhāny apakāriṇām
12.68.47
śriyaṃ dadāti kasmai cit kasmāc cid apakarṣati tadā vaiśravaṇo rājaṃl loke bhavati bhūmipaḥ
12.68.48
nāsyāpavāde sthātavyaṃ dakṣeṇākliṣṭakarmaṇā dharmyam ākāṅkṣatā lābham īśvarasyānasūyatā
12.68.49
na hi rājñaḥ pratīpāni kurvan sukham avāpnuyāt putro bhrātā vayasyo vā yady apy ātmasamo bhavet
12.68.50
kuryāt kṛṣṇagatiḥ śeṣaṃ jvalito 'nilasārathiḥ na tu rājñābhipannasya śeṣaṃ kva cana vidyate
12.68.51
tasya sarvāṇi rakṣyāṇi dūrataḥ parivarjayet mṛtyor iva jugupseta rājasvaharaṇān naraḥ
12.68.52
naśyed abhimṛśan sadyo mṛgaḥ kūṭam iva spṛśan ātmasvam iva saṃrakṣed rājasvam iha buddhimān
12.68.53
mahāntaṃ narakaṃ ghoram apratiṣṭham acetasaḥ patanti cirarātrāya rājavittāpahāriṇaḥ
12.68.54
rājā bhojo virāṭ samrāṭ kṣatriyo bhūpatir nṛpaḥ ya evaṃ stūyate śabdaiḥ kas taṃ nārcitum icchati
12.68.55
tasmād bubhūṣur niyato jitātmā saṃyatendriyaḥ medhāvī smṛtimān dakṣaḥ saṃśrayeta mahīpatim
12.68.56
kṛtajñaṃ prājñam akṣudraṃ dṛḍhabhaktiṃ jitendriyam dharmanityaṃ sthitaṃ sthityāṃ mantriṇaṃ pūjayen nṛpaḥ
12.68.57
dṛḍhabhaktiṃ kṛtaprajñaṃ dharmajñaṃ saṃyatendriyam śūram akṣudrakarmāṇaṃ niṣiddhajanam āśrayet
12.68.58
rājā pragalbhaṃ puruṣaṃ karoti; rājā kṛśaṃ bṛṃhayate manuṣyam rājābhipannasya kutaḥ sukhāni; rājābhyupetaṃ sukhinaṃ karoti
12.68.59
rājā prajānāṃ hṛdayaṃ garīyo; gatiḥ pratiṣṭhā sukham uttamaṃ ca yam āśritā lokam imaṃ paraṃ ca; jayanti samyak puruṣā narendram
12.68.60
narādhipaś cāpy anuśiṣya medinīṃ; damena satyena ca sauhṛdena mahadbhir iṣṭvā kratubhir mahāyaśās; triviṣṭape sthānam upaiti satkṛtam
12.68.61
sa evam ukto guruṇā kausalyo rājasattamaḥ prayatnāt kṛtavān vīraḥ prajānāṃ paripālanam
12.69.1
yudhiṣṭhira uvāca pārthivena viśeṣeṇa kiṃ kāryam avaśiṣyate kathaṃ rakṣyo janapadaḥ kathaṃ rakṣyāś ca śatravaḥ
12.69.2
kathaṃ cāraṃ prayuñjīta varṇān viśvāsayet katham kathaṃ bhṛtyān kathaṃ dārān kathaṃ putrāṃś ca bhārata
12.69.3
bhīṣma uvāca rājavṛttaṃ mahārāja śṛṇuṣvāvahito 'khilam yat kāryaṃ pārthivenādau pārthivaprakṛtena vā
12.69.4
ātmā jeyaḥ sadā rājñā tato jeyāś ca śatravaḥ ajitātmā narapatir vijayeta kathaṃ ripūn
12.69.5
etāvān ātmavijayaḥ pañcavargavinigrahaḥ jitendriyo narapatir bādhituṃ śaknuyād arīn
12.69.6
nyaseta gulmān durgeṣu saṃdhau ca kurunandana nagaropavane caiva purodyāneṣu caiva ha
12.69.7
saṃsthāneṣu ca sarveṣu pureṣu nagarasya ca madhye ca naraśārdūla tathā rājaniveśane
12.69.8
praṇidhīṃś ca tataḥ kuryāj jaḍāndhabadhirākṛtīn puṃsaḥ parīkṣitān prājñān kṣutpipāsātapakṣamān
12.69.9
amātyeṣu ca sarveṣu mitreṣu trividheṣu ca putreṣu ca mahārāja praṇidadhyāt samāhitaḥ
12.69.10
pure janapade caiva tathā sāmantarājasu yathā na vidyur anyonyaṃ praṇidheyās tathā hi te
12.69.11
cārāṃś ca vidyāt prahitān pareṇa bharatarṣabha āpaṇeṣu vihāreṣu samavāyeṣu bhikṣuṣu
12.69.12
ārāmeṣu tathodyāne paṇḍitānāṃ samāgame veśeṣu catvare caiva sabhāsv āvasatheṣu ca
12.69.13
evaṃ vihanyāc cāreṇa paracāraṃ vicakṣaṇaḥ cāreṇa vihataṃ sarvaṃ hataṃ bhavati pāṇḍava
12.69.14
yadā tu hīnaṃ nṛpatir vidyād ātmānam ātmanā amātyaiḥ saha saṃmantrya kuryāt saṃdhiṃ balīyasā
12.69.15
ajñāyamāno hīnatve kuryāt saṃdhiṃ pareṇa vai lipsur vā kaṃ cid evārthaṃ tvaramāṇo vicakṣaṇaḥ
12.69.16
guṇavanto mahotsāhā dharmajñāḥ sādhavaś ca ye saṃdadhīta nṛpas taiś ca rāṣṭraṃ dharmeṇa pālayan
12.69.17
ucchidyamānam ātmānaṃ jñātvā rājā mahāmatiḥ pūrvāpakāriṇo hanyāl lokadviṣṭāṃś ca sarvaśaḥ
12.69.18
yo nopakartuṃ śaknoti nāpakartuṃ mahīpatiḥ aśakyarūpaś coddhartum upekṣyas tādṛśo bhavet
12.69.19
yātrāṃ yāyād avijñātam anākrandam anantaram vyāsaktaṃ ca pramattaṃ ca durbalaṃ ca vicakṣaṇaḥ
12.69.20
yātrām ājñāpayed vīraḥ kalyapuṣṭabalaḥ sukhī pūrvaṃ kṛtvā vidhānaṃ ca yātrāyāṃ nagare tathā
12.69.21
na ca vaśyo bhaved asya nṛpo yady api vīryavān hīnaś ca balavīryābhyāṃ karśayaṃs taṃ parāvaset
12.69.22
rāṣṭraṃ ca pīḍayet tasya śastrāgniviṣamūrchanaiḥ amātyavallabhānāṃ ca vivādāṃs tasya kārayet varjanīyaṃ sadā yuddhaṃ rājyakāmena dhīmatā
12.69.23
upāyais tribhir ādānam arthasyāha bṛhaspatiḥ sāntvenānupradānena bhedena ca narādhipa yam arthaṃ śaknuyāt prāptuṃ tena tuṣyed dhi paṇḍitaḥ
12.69.24
ādadīta baliṃ caiva prajābhyaḥ kurunandana ṣaḍbhāgam amitaprajñas tāsām evābhiguptaye
12.69.25
daśadharmagatebhyo yad vasu bahv alpam eva ca tan nādadīta sahasā paurāṇāṃ rakṣaṇāya vai
12.69.26
yathā putrās tathā paurā draṣṭavyās te na saṃśayaḥ bhaktiś caiṣāṃ prakartavyā vyavahāre pradarśite
12.69.27
sutaṃ ca sthāpayed rājā prājñaṃ sarvārthadarśinam vyavahāreṣu satataṃ tatra rājyaṃ vyavasthitam
12.69.28
ākare lavaṇe śulke tare nāgavane tathā nyased amātyān nṛpatiḥ svāptān vā puruṣān hitān
12.69.29
samyag daṇḍadharo nityaṃ rājā dharmam avāpnuyāt nṛpasya satataṃ daṇḍaḥ samyag dharme praśasyate
12.69.30
vedavedāṅgavit prājñaḥ sutapasvī nṛpo bhavet dānaśīlaś ca satataṃ yajñaśīlaś ca bhārata
12.69.31
ete guṇāḥ samastāḥ syur nṛpasya satataṃ sthirāḥ kriyālope tu nṛpateḥ kutaḥ svargaḥ kuto yaśaḥ
12.69.32
yadā tu pīḍito rājā bhaved rājñā balīyasā tridhā tv ākrandya mitrāṇi vidhānam upakalpayet
12.69.33
ghoṣān nyaseta mārgeṣu grāmān utthāpayed api praveśayec ca tān sarvāñ śākhānagarakeṣv api
12.69.34
ye guptāś caiva durgāś ca deśās teṣu praveśayet dhanino balamukhyāṃś ca sāntvayitvā punaḥ punaḥ
12.69.35
sasyābhihāraṃ kuryāc ca svayam eva narādhipaḥ asaṃbhave praveśasya dāhayed agninā bhṛśam
12.69.36
kṣetrastheṣu ca sasyeṣu śatror upajapen narān vināśayed vā sarvasvaṃ balenātha svakena vai
12.69.37
nadīṣu mārgeṣu sadā saṃkramān avasādayet jalaṃ nisrāvayet sarvam anisrāvyaṃ ca dūṣayet
12.69.38
tadātvenāyatībhiś ca vivadan bhūmyanantaram pratīghātaḥ parasyājau mitrakāle 'py upasthite
12.69.39
durgāṇāṃ cābhito rājā mūlacchedaṃ prakārayet sarveṣāṃ kṣudravṛkṣāṇāṃ caityavṛkṣān vivarjayet
12.69.40
pravṛddhānāṃ ca vṛkṣāṇāṃ śākhāḥ pracchedayet tathā caityānāṃ sarvathā varjyam api patrasya pātanam
12.69.41
prakaṇṭhīḥ kārayet samyag ākāśajananīs tathā āpūrayec ca parikhāḥ sthāṇunakrajhaṣākulāḥ
12.69.42
kaḍaṅgadvārakāṇi syur ucchvāsārthe purasya ha teṣāṃ ca dvāravad guptiḥ kāryā sarvātmanā bhavet
12.69.43
dvāreṣu ca gurūṇy eva yantrāṇi sthāpayet sadā āropayec chataghnīś ca svādhīnāni ca kārayet
12.69.44
kāṣṭhāni cābhihāryāṇi tathā kūpāṃś ca khānayet saṃśodhayet tathā kūpān kṛtān pūrvaṃ payorthibhiḥ
12.69.45
tṛṇacchannāni veśmāni paṅkenāpi pralepayet nirharec ca tṛṇaṃ māse caitre vahnibhayāt puraḥ
12.69.46
naktam eva ca bhaktāni pācayeta narādhipaḥ na divāgnir jvaled gehe varjayitvāgnihotrikam
12.69.47
karmārāriṣṭaśālāsu jvaled agniḥ samāhitaḥ gṛhāṇi ca praviśyātha vidheyaḥ syād dhutāśanaḥ
12.69.48
mahādaṇḍaś ca tasya syād yasyāgnir vai divā bhavet praghoṣayed athaivaṃ ca rakṣaṇārthaṃ purasya vai
12.69.49
bhikṣukāṃś cākrikāṃś caiva kṣībonmattān kuśīlavān bāhyān kuryān naraśreṣṭha doṣāya syur hi te 'nyathā
12.69.50
catvareṣu ca tīrtheṣu sabhāsv āvasatheṣu ca yathārhavarṇaṃ praṇidhiṃ kuryāt sarvatra pārthivaḥ
12.69.51
viśālān rājamārgāṃś ca kārayeta narādhipaḥ prapāś ca vipaṇīś caiva yathoddeśaṃ samādiśet
12.69.52
bhāṇḍāgārāyudhāgārān dhānyāgārāṃś ca sarvaśaḥ aśvāgārān gajāgārān balādhikaraṇāni ca
12.69.53
parikhāś caiva kauravya pratolīḥ saṃkaṭāni ca na jātu kaś cit paśyet tu guhyam etad yudhiṣṭhira
12.69.54
atha saṃnicayaṃ kuryād rājā parabalārditaḥ tailaṃ madhu ghṛtaṃ sasyam auṣadhāni ca sarvaśaḥ
12.69.55
aṅgārakuśamuñjānāṃ palāśaśaraparṇinām yavasendhanadigdhānāṃ kārayeta ca saṃcayān
12.69.56
āyudhānāṃ ca sarveṣāṃ śaktyṛṣṭiprāsavarmaṇām saṃcayān evamādīnāṃ kārayeta narādhipaḥ
12.69.57
auṣadhāni ca sarvāṇi mūlāni ca phalāni ca caturvidhāṃś ca vaidyān vai saṃgṛhṇīyād viśeṣataḥ
12.69.58
naṭāś ca nartakāś caiva mallā māyāvinas tathā śobhayeyuḥ puravaraṃ modayeyuś ca sarvaśaḥ
12.69.59
yataḥ śaṅkā bhavec cāpi bhṛtyato vāpi mantritaḥ paurebhyo nṛpater vāpi svādhīnān kārayeta tān
12.69.60
kṛte karmaṇi rājendra pūjayed dhanasaṃcayaiḥ mānena ca yathārheṇa sāntvena vividhena ca
12.69.61
nirvedayitvā tu paraṃ hatvā vā kurunandana gatānṛṇyo bhaved rājā yathā śāstreṣu darśitam
12.69.62
rājñā saptaiva rakṣyāṇi tāni cāpi nibodha me ātmāmātyaś ca kośaś ca daṇḍo mitrāṇi caiva hi
12.69.63
tathā janapadaś caiva puraṃ ca kurunandana etat saptātmakaṃ rājyaṃ paripālyaṃ prayatnataḥ
12.69.64
ṣāḍguṇyaṃ ca trivargaṃ ca trivargam aparaṃ tathā yo vetti puruṣavyāghra sa bhunakti mahīm imām
12.69.65
ṣāḍguṇyam iti yat proktaṃ tan nibodha yudhiṣṭhira saṃdhāyāsanam ity eva yātrāsaṃdhānam eva ca
12.69.66
vigṛhyāsanam ity eva yātrāṃ saṃparigṛhya ca dvaidhībhāvas tathānyeṣāṃ saṃśrayo 'tha parasya ca
12.69.67
trivargaś cāpi yaḥ proktas tam ihaikamanāḥ śṛṇu kṣayaḥ sthānaṃ ca vṛddhiś ca trivargam aparaṃ tathā
12.69.68
dharmaś cārthaś ca kāmaś ca sevitavyo 'tha kālataḥ dharmeṇa hi mahīpālaś ciraṃ pālayate mahīm
12.69.69
asminn arthe ca yau ślokau gītāv aṅgirasā svayam yādavīputra bhadraṃ te śrotum arhasi tāv api
12.69.70
kṛtvā sarvāṇi kāryāṇi samyak saṃpālya medinīm pālayitvā tathā paurān paratra sukham edhate
12.69.71
kiṃ tasya tapasā rājñaḥ kiṃ ca tasyādhvarair api apālitāḥ prajā yasya sarvā dharmavinākṛtāḥ
12.70.1
yudhiṣṭhira uvāca daṇḍanītiś ca rājā ca samastau tāv ubhāv api kasya kiṃ kurvataḥ siddhyai tan me brūhi pitāmaha
12.70.2
bhīṣma uvāca mahābhāgyaṃ daṇḍanītyāḥ siddhaiḥ śabdaiḥ sahetukaiḥ śṛṇu me śaṃsato rājan yathāvad iha bhārata
12.70.3
daṇḍanītiḥ svadharmebhyaś cāturvarṇyaṃ niyacchati prayuktā svāminā samyag adharmebhyaś ca yacchati
12.70.4
cāturvarṇye svadharmasthe maryādānām asaṃkare daṇḍanītikṛte kṣeme prajānām akutobhaye
12.70.5
some prayatnaṃ kurvanti trayo varṇā yathāvidhi tasmād devamanuṣyāṇāṃ sukhaṃ viddhi samāhitam
12.70.6
kālo vā kāraṇaṃ rājño rājā vā kālakāraṇam iti te saṃśayo mā bhūd rājā kālasya kāraṇam
12.70.7
daṇḍanītyā yadā rājā samyak kārtsnyena vartate tadā kṛtayugaṃ nāma kālaḥ śreṣṭhaḥ pravartate
12.70.8
bhavet kṛtayuge dharmo nādharmo vidyate kva cit sarveṣām eva varṇānāṃ nādharme ramate manaḥ
12.70.9
yogakṣemāḥ pravartante prajānāṃ nātra saṃśayaḥ vaidikāni ca karmāṇi bhavanty aviguṇāny uta
12.70.10
ṛtavaś ca sukhāḥ sarve bhavanty uta nirāmayāḥ prasīdanti narāṇāṃ ca svaravarṇamanāṃsi ca
12.70.11
vyādhayo na bhavanty atra nālpāyur dṛśyate naraḥ vidhavā na bhavanty atra nṛśaṃso nābhijāyate
12.70.12
akṛṣṭapacyā pṛthivī bhavanty oṣadhayas tathā tvakpatraphalamūlāni vīryavanti bhavanti ca
12.70.13
nādharmo vidyate tatra dharma eva tu kevalaḥ iti kārtayugān etān guṇān viddhi yudhiṣṭhira
12.70.14
daṇḍanītyā yadā rājā trīn aṃśān anuvartate caturtham aṃśam utsṛjya tadā tretā pravartate
12.70.15
aśubhasya caturthāṃśas trīn aṃśān anuvartate kṛṣṭapacyaiva pṛthivī bhavanty oṣadhayas tathā
12.70.16
ardhaṃ tyaktvā yadā rājā nītyardham anuvartate tatas tu dvāparaṃ nāma sa kālaḥ saṃpravartate
12.70.17
aśubhasya tadā ardhaṃ dvāv aṃśāv anuvartate kṛṣṭapacyaiva pṛthivī bhavaty alpaphalā tathā
12.70.18
daṇḍanītiṃ parityajya yadā kārtsnyena bhūmipaḥ prajāḥ kliśnāty ayogena praviśyati tadā kaliḥ
12.70.19
kalāv adharmo bhūyiṣṭhaṃ dharmo bhavati tu kva cit sarveṣām eva varṇānāṃ svadharmāc cyavate manaḥ
12.70.20
śūdrā bhaikṣeṇa jīvanti brāhmaṇāḥ paricaryayā yogakṣemasya nāśaś ca vartate varṇasaṃkaraḥ
12.70.21
vaidikāni ca karmāṇi bhavanti viguṇāny uta ṛtavo nasukhāḥ sarve bhavanty āmayinas tathā
12.70.22
hrasanti ca manuṣyāṇāṃ svaravarṇamanāṃsy uta vyādhayaś ca bhavanty atra mriyante cāgatāyuṣaḥ
12.70.23
vidhavāś ca bhavanty atra nṛśaṃsā jāyate prajā kva cid varṣati parjanyaḥ kva cit sasyaṃ prarohati
12.70.24
rasāḥ sarve kṣayaṃ yānti yadā necchati bhūmipaḥ prajāḥ saṃrakṣituṃ samyag daṇḍanītisamāhitaḥ
12.70.25
rājā kṛtayugasraṣṭā tretāyā dvāparasya ca yugasya ca caturthasya rājā bhavati kāraṇam
12.70.26
kṛtasya karaṇād rājā svargam atyantam aśnute tretāyāḥ karaṇād rājā svargaṃ nātyantam aśnute
12.70.27
pravartanād dvāparasya yathābhāgam upāśnute kaleḥ pravartanād rājā pāpam atyantam aśnute
12.70.28
tato vasati duṣkarmā narake śāśvatīḥ samāḥ prajānāṃ kalmaṣe magno 'kīrtiṃ pāpaṃ ca vindati
12.70.29
daṇḍanītiṃ puraskṛtya vijānan kṣatriyaḥ sadā anavāptaṃ ca lipseta labdhaṃ ca paripālayet
12.70.30
lokasya sīmantakarī maryādā lokabhāvanī samyaṅ nītā daṇḍanītir yathā mātā yathā pitā
12.70.31
yasyāṃ bhavanti bhūtāni tad viddhi bharatarṣabha eṣa eva paro dharmo yad rājā daṇḍanītimān
12.70.32
tasmāt kauravya dharmeṇa prajāḥ pālaya nītimān evaṃvṛttaḥ prajā rakṣan svargaṃ jetāsi durjayam
12.71.1
yudhiṣṭhira uvāca kena vṛttena vṛttajña vartamāno mahīpatiḥ sukhenārthān sukhodarkān iha ca pretya cāpnuyāt
12.71.2
bhīṣma uvāca iyaṃ guṇānāṃ ṣaṭtriṃśat ṣaṭtriṃśad guṇasaṃyutā yān guṇāṃs tu guṇopetaḥ kurvan guṇam avāpnuyāt
12.71.3
cared dharmān akaṭuko muñcet snehaṃ na nāstikaḥ anṛśaṃsaś cared arthaṃ caret kāmam anuddhataḥ
12.71.4
priyaṃ brūyād akṛpaṇaḥ śūraḥ syād avikatthanaḥ dātā nāpātravarṣī syāt pragalbhaḥ syād aniṣṭhuraḥ
12.71.5
saṃdadhīta na cānāryair vigṛhṇīyān na bandhubhiḥ nānāptaiḥ kārayec cāraṃ kuryāt kāryam apīḍayā
12.71.6
arthān brūyān na cāsatsu guṇān brūyān na cātmanaḥ ādadyān na ca sādhubhyo nāsatpuruṣam āśrayet
12.71.7
nāparīkṣya nayed daṇḍaṃ na ca mantraṃ prakāśayet visṛjen na ca lubdhebhyo viśvasen nāpakāriṣu
12.71.8
anīrṣur guptadāraḥ syāc cokṣaḥ syād aghṛṇī nṛpaḥ striyaṃ seveta nātyarthaṃ mṛṣṭaṃ bhuñjīta nāhitam
12.71.9
astabdhaḥ pūjayen mānyān gurūn seved amāyayā arced devān na dambhena śriyam icched akutsitām
12.71.10
seveta praṇayaṃ hitvā dakṣaḥ syān na tv akālavit sāntvayen na ca bhogārtham anugṛhṇan na cākṣipet
12.71.11
praharen na tv avijñāya hatvā śatrūn na śeṣayet krodhaṃ kuryān na cākasmān mṛduḥ syān nāpakāriṣu
12.71.12
evaṃ carasva rājyastho yadi śreya ihecchasi ato 'nyathā narapatir bhayam ṛcchaty anuttamam
12.71.13
iti sarvān guṇān etān yathoktān yo 'nuvartate anubhūyeha bhadrāṇi pretya svarge mahīyate
12.71.14
vaiśaṃpāyana uvāca idaṃ vacaḥ śāṃtanavasya śuśruvān; yudhiṣṭhiraḥ pāṇḍavamukhyasaṃvṛtaḥ tadā vavande ca pitāmahaṃ nṛpo; yathoktam etac ca cakāra buddhimān
12.72.1
yudhiṣṭhira uvāca kathaṃ rājā prajā rakṣan nādhibandhena yujyate dharme ca nāparādhnoti tan me brūhi pitāmaha
12.72.2
bhīṣma uvāca samāsenaiva te tāta dharmān vakṣyāmi niścitān vistareṇa hi dharmāṇāṃ na jātv antam avāpnuyāt
12.72.3
dharmaniṣṭhāñ śrutavato vedavratasamāhitān arcitān vāsayethās tvaṃ gṛhe guṇavato dvijān
12.72.4
pratyutthāyopasaṃgṛhya caraṇāv abhivādya ca atha sarvāṇi kurvīthāḥ kāryāṇi sapurohitaḥ
12.72.5
dharmakāryāṇi nirvartya maṅgalāni prayujya ca brāhmaṇān vācayethās tvam arthasiddhijayāśiṣaḥ
12.72.6
ārjavena ca saṃpanno dhṛtyā buddhyā ca bhārata arthārthaṃ parigṛhṇīyāt kāmakrodhau ca varjayet
12.72.7
kāmakrodhau puraskṛtya yo 'rthaṃ rājānutiṣṭhati na sa dharmaṃ na cāpy arthaṃ parigṛhṇāti bāliśaḥ
12.72.8
mā sma lubdhāṃś ca mūrkhāṃś ca kāme cārtheṣu yūyujaḥ alubdhān buddhisaṃpannān sarvakarmasu yojayet
12.72.9
mūrkho hy adhikṛto 'rtheṣu kāryāṇām aviśāradaḥ prajāḥ kliśnāty ayogena kāmadveṣasamanvitaḥ
12.72.10
baliṣaṣṭhena śulkena daṇḍenāthāparādhinām śāstranītena lipsethā vetanena dhanāgamam
12.72.11
dāpayitvā karaṃ dharmyaṃ rāṣṭraṃ nityaṃ yathāvidhi aśeṣān kalpayed rājā yogakṣemān atandritaḥ
12.72.12
gopāyitāraṃ dātāraṃ dharmanityam atandritam akāmadveṣasaṃyuktam anurajyanti mānavāḥ
12.72.13
mā smādharmeṇa lābhena lipsethās tvaṃ dhanāgamam dharmārthāv adhruvau tasya yo 'paśāstraparo bhavet
12.72.14
apaśāstraparo rājā saṃcayān nādhigacchati asthāne cāsya tad vittaṃ sarvam eva vinaśyati
12.72.15
arthamūlo 'pahiṃsāṃ ca kurute svayam ātmanaḥ karair aśāstradṛṣṭair hi mohāt saṃpīḍayan prajāḥ
12.72.16
ūdhaś chindyād dhi yo dhenvāḥ kṣīrārthī na labhet payaḥ evaṃ rāṣṭram ayogena pīḍitaṃ na vivardhate
12.72.17
yo hi dogdhrīm upāste tu sa nityaṃ labhate payaḥ evaṃ rāṣṭram upāyena bhuñjāno labhate phalam
12.72.18
atha rāṣṭram upāyena bhujyamānaṃ surakṣitam janayaty atulāṃ nityaṃ kośavṛddhiṃ yudhiṣṭhira
12.72.19
dogdhi dhānyaṃ hiraṇyaṃ ca prajā rājñi surakṣitā nityaṃ svebhyaḥ parebhyaś ca tṛptā mātā yathā payaḥ
12.72.20
mālākāropamo rājan bhava māṅgārikopamaḥ tathā yuktaś ciraṃ rāṣṭraṃ bhoktuṃ śakyasi pālayan
12.72.21
paracakrābhiyānena yadi te syād dhanakṣayaḥ atha sāmnaiva lipsethā dhanam abrāhmaṇeṣu yat
12.72.22
mā sma te brāhmaṇaṃ dṛṣṭvā dhanasthaṃ pracalen manaḥ antyāyām apy avasthāyāṃ kim u sphītasya bhārata
12.72.23
dhanāni tebhyo dadyās tvaṃ yathāśakti yathārhataḥ sāntvayan parirakṣaṃś ca svargam āpsyasi durjayam
12.72.24
evaṃ dharmeṇa vṛttena prajās tvaṃ paripālayan svantaṃ puṇyaṃ yaśovantaṃ prāpsyase kurunandana
12.72.25
dharmeṇa vyavahāreṇa prajāḥ pālaya pāṇḍava yudhiṣṭhira tathā yukto nādhibandhena yokṣyase
12.72.26
eṣa eva paro dharmo yad rājā rakṣate prajāḥ bhūtānāṃ hi yathā dharme rakṣaṇaṃ ca parā dayā
12.72.27
tasmād evaṃ paraṃ dharmaṃ manyante dharmakovidāḥ yad rājā rakṣaṇe yukto bhūteṣu kurute dayām
12.72.28
yad ahnā kurute pāpam arakṣan bhayataḥ prajāḥ rājā varṣasahasreṇa tasyāntam adhigacchati
12.72.29
yad ahnā kurute puṇyaṃ prajā dharmeṇa pālayan daśa varṣasahasrāṇi tasya bhuṅkte phalaṃ divi
12.72.30
sviṣṭiḥ svadhītiḥ sutapā lokāñ jayati yāvataḥ kṣaṇena tān avāpnoti prajā dharmeṇa pālayan
12.72.31
evaṃ dharmaṃ prayatnena kaunteya paripālayan iha puṇyaphalaṃ labdhvā nādhibandhena yokṣyase
12.72.32
svargaloke ca mahatīṃ śriyaṃ prāpsyasi pāṇḍava asaṃbhavaś ca dharmāṇām īdṛśānām arājasu tasmād rājaiva nānyo 'sti yo mahat phalam āpnuyāt
12.72.33
sa rājyam ṛddhimat prāpya dharmeṇa paripālayan indraṃ tarpaya somena kāmaiś ca suhṛdo janān
12.73.1
bhīṣma uvāca ya eva tu sato rakṣed asataś ca nibarhayet sa eva rājñā kartavyo rājan rājapurohitaḥ
12.73.2
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam purūravasa ailasya saṃvādaṃ mātariśvanaḥ
12.73.3
aila uvāca kutaḥ svid brāhmaṇo jāto varṇāś cāpi kutas trayaḥ kasmāc ca bhavati śreyān etad vāyo vicakṣva me
12.73.4
vāyur uvāca brahmaṇo mukhataḥ sṛṣṭo brāhmaṇo rājasattama bāhubhyāṃ kṣatriyaḥ sṛṣṭa ūrubhyāṃ vaiśya ucyate
12.73.5
varṇānāṃ paricaryārthaṃ trayāṇāṃ puruṣarṣabha varṇaś caturthaḥ paścāt tu padbhyāṃ śūdro vinirmitaḥ
12.73.6
brāhmaṇo jātamātras tu pṛthivīm anvajāyata īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ dharmakośasya guptaye
12.73.7
tataḥ pṛthivyā goptāraṃ kṣatriyaṃ daṇḍadhāriṇam dvitīyaṃ varṇam akarot prajānām anuguptaye
12.73.8
vaiśyas tu dhanadhānyena trīn varṇān bibhṛyād imān śūdro hy enān paricared iti brahmānuśāsanam
12.73.9
aila uvāca dvijasya kṣatrabandhor vā kasyeyaṃ pṛthivī bhavet dharmataḥ saha vittena samyag vāyo pracakṣva me
12.73.10
vāyur uvāca viprasya sarvam evaitad yat kiṃ cij jagatīgatam jyeṣṭhenābhijaneneha tad dharmakuśalā viduḥ
12.73.11
svam eva brāhmaṇo bhuṅkte svaṃ vaste svaṃ dadāti ca gurur hi sarvavarṇānāṃ jyeṣṭhaḥ śreṣṭhaś ca vai dvijaḥ
12.73.12
patyabhāve yathā strī hi devaraṃ kurute patim ānantaryāt tathā kṣatraṃ pṛthivī kurute patim
12.73.13
eṣa te prathamaḥ kalpa āpady anyo bhaved ataḥ yadi svarge paraṃ sthānaṃ dharmataḥ parimārgasi
12.73.14
yaḥ kaś cid vijayed bhūmiṃ brāhmaṇāya nivedayet śrutavṛttopapannāya dharmajñāya tapasvine
12.73.15
svadharmaparitṛptāya yo na vittaparo bhavet yo rājānaṃ nayed buddhyā sarvataḥ paripūrṇayā
12.73.16
brāhmaṇo hi kule jātaḥ kṛtaprajño vinītavāk śreyo nayati rājānaṃ bruvaṃś citrāṃ sarasvatīm
12.73.17
rājā carati yaṃ dharmaṃ brāhmaṇena nidarśitam śuśrūṣur anahaṃvādī kṣatradharmavrate sthitaḥ
12.73.18
tāvatā sa kṛtaprajñaś ciraṃ yaśasi tiṣṭhati tasya dharmasya sarvasya bhāgī rājapurohitaḥ
12.73.19
evam eva prajāḥ sarvā rājānam abhisaṃśritāḥ samyagvṛttāḥ svadharmasthā na kutaś cid bhayānvitāḥ
12.73.20
rāṣṭre caranti yaṃ dharmaṃ rājñā sādhv abhirakṣitāḥ caturthaṃ tasya dharmasya rājā bhāgaṃ sa vindati
12.73.21
devā manuṣyāḥ pitaro gandharvoragarākṣasāḥ yajñam evopajīvanti nāsti ceṣṭam arājake
12.73.22
ito dattena jīvanti devatāḥ pitaras tathā rājany evāsya dharmasya yogakṣemaḥ pratiṣṭhitaḥ
12.73.23
chāyāyām apsu vāyau ca sukham uṣṇe 'dhigacchati agnau vāsasi sūrye ca sukhaṃ śīte 'dhigacchati
12.73.24
śabde sparśe rase rūpe gandhe ca ramate manaḥ teṣu bhogeṣu sarveṣu nabhīto labhate sukham
12.73.25
abhayasyaiva yo dātā tasyaiva sumahat phalam na hi prāṇasamaṃ dānaṃ triṣu lokeṣu vidyate
12.73.26
indro rājā yamo rājā dharmo rājā tathaiva ca rājā bibharti rūpāṇi rājñā sarvam idaṃ dhṛtam
12.74.1
bhīṣma uvāca rājñā purohitaḥ kāryo bhaved vidvān bahuśrutaḥ ubhau samīkṣya dharmārthāv aprameyāv anantaram
12.74.2
dharmātmā dharmavid yeṣāṃ rājñāṃ rājan purohitaḥ rājā caivaṃ guṇo yeṣāṃ kuśalaṃ teṣu sarvaśaḥ
12.74.3
ubhau prajā vardhayato devān pūrvān parān pitṝn yau sameyāsthitau dharme śraddheyau sutapasvinau
12.74.4
parasparasya suhṛdau saṃmatau samacetasau brahmakṣatrasya saṃmānāt prajāḥ sukham avāpnuyuḥ
12.74.5
vimānanāt tayor eva prajā naśyeyur eva ha brahmakṣatraṃ hi sarveṣāṃ dharmāṇāṃ mūlam ucyate
12.74.6
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam ailakaśyapasaṃvādaṃ taṃ nibodha yudhiṣṭhira
12.74.7
aila uvāca yadā hi brahma prajahāti kṣatraṃ; kṣatraṃ yadā vā prajahāti brahma anvag balaṃ katame 'smin bhajante; tathābalyaṃ katame 'smin viyanti
12.74.8
kaśyapa uvāca vyṛddhaṃ rāṣṭraṃ bhavati kṣatriyasya; brahma kṣatraṃ yatra virudhyate ha anvag balaṃ dasyavas tad bhajante; 'balyaṃ tathā tatra viyanti santaḥ
12.74.9
naiṣām ukṣā vardhate nota usrā; na gargaro mathyate no yajante naiṣāṃ putrā vedam adhīyate ca; yadā brahma kṣatriyāḥ saṃtyajanti
12.74.10
naiṣām ukṣā vardhate jātu gehe; nādhīyate saprajā no yajante apadhvastā dasyubhūtā bhavanti; ye brāhmaṇāḥ kṣatriyān saṃtyajanti
12.74.11
etau hi nityasaṃyuktāv itaretaradhāraṇe kṣatraṃ hi brahmaṇo yonir yoniḥ kṣatrasya ca dvijāḥ
12.74.12
ubhāv etau nityam abhiprapannau; saṃprāpatur mahatīṃ śrīpratiṣṭhām tayoḥ saṃdhir bhidyate cet purāṇas; tataḥ sarvaṃ bhavati hi saṃpramūḍham
12.74.13
nātra plavaṃ labhate pāragāmī; mahāgādhe naur iva saṃpraṇunnā cāturvarṇyaṃ bhavati ca saṃpramūḍhaṃ; tataḥ prajāḥ kṣayasaṃsthā bhavanti
12.74.14
brahmavṛkṣo rakṣyamāṇo madhu hema ca varṣati arakṣyamāṇaḥ satatam aśru pāpaṃ ca varṣati
12.74.15
abrahmacārī caraṇād apeto; yadā brahmā brahmaṇi trāṇam icchet āścaryaśo varṣati tatra devas; tatrābhīkṣṇaṃ duḥsahāś cāviśanti
12.74.16
striyaṃ hatvā brāhmaṇaṃ vāpi pāpaḥ; sabhāyāṃ yatra labhate 'nuvādam rājñaḥ sakāśe na bibheti cāpi; tato bhayaṃ jāyate kṣatriyasya
12.74.17
pāpaiḥ pāpe kriyamāṇe 'tivelaṃ; tato rudro jāyate deva eṣaḥ pāpaiḥ pāpāḥ saṃjanayanti rudraṃ; tataḥ sarvān sādhvasādhūn hinasti
12.74.18
aila uvāca kuto rudraḥ kīdṛśo vāpi rudraḥ; sattvaiḥ sattvaṃ dṛśyate vadhyamānam etad vidvan kaśyapa me pracakṣva; yato rudro jāyate deva eṣaḥ
12.74.19
kaśyapa uvāca ātmā rudro hṛdaye mānavānāṃ; svaṃ svaṃ dehaṃ paradehaṃ ca hanti vātotpātaiḥ sadṛśaṃ rudram āhur; dāvair jīmūtaiḥ sadṛśaṃ rūpam asya
12.74.20
aila uvāca na vai vātaṃ parivṛnoti kaś cin; na jīmūto varṣati naiva dāvaḥ tathāyukto dṛśyate mānaveṣu; kāmadveṣād badhyate mucyate ca
12.74.21
kaśyapa uvāca yathaikagehe jātavedāḥ pradīptaḥ; kṛtsnaṃ grāmaṃ pradahet sa tvarāvān vimohanaṃ kurute deva eṣa; tataḥ sarvaṃ spṛśyate puṇyapāpaiḥ
12.74.22
aila uvāca yadi daṇḍaḥ spṛśate puṇyabhājaṃ; pāpaiḥ pāpe kriyamāṇe 'viśeṣāt kasya hetoḥ sukṛtaṃ nāma kuryād; duṣkṛtaṃ vā kasya hetor na kuryāt
12.74.23
kaśyapa uvāca asaṃtyāgāt pāpakṛtām apāpāṃs; tulyo daṇḍaḥ spṛśate miśrabhāvāt śuṣkeṇārdraṃ dahyate miśrabhāvān; na miśraḥ syāt pāpakṛdbhiḥ kathaṃ cit
12.74.24
aila uvāca sādhvasādhūn dhārayatīha bhūmiḥ; sādhvasādhūṃs tāpayatīha sūryaḥ sādhvasādhūn vātayatīha vāyur; āpas tathā sādhvasādhūn vahanti
12.74.25
kaśyapa uvāca evam asmin vartate loka eva; nāmutraivaṃ vartate rājaputra pretyaitayor antaravān viśeṣo; yo vai puṇyaṃ carate yaś ca pāpam
12.74.26
puṇyasya loko madhumān ghṛtārcir; hiraṇyajyotir amṛtasya nābhiḥ tatra pretya modate brahmacārī; na tatra mṛtyur na jarā nota duḥkham
12.74.27
pāpasya loko nirayo 'prakāśo; nityaṃ duḥkhaḥ śokabhūyiṣṭha eva tatrātmānaṃ śocate pāpakarmā; bahvīḥ samāḥ prapatann apratiṣṭhaḥ
12.74.28
mitho bhedād brāhmaṇakṣatriyāṇāṃ; prajā duḥkhaṃ duḥsahaṃ cāviśanti evaṃ jñātvā kārya eveha vidvān; purohito naikavidyo nṛpeṇa
12.74.29
taṃ caivānvabhiṣicyeta tathā dharmo vidhīyate agryo hi brāhmaṇaḥ proktaḥ sarvasyaiveha dharmataḥ
12.74.30
pūrvaṃ hi brāhmaṇāḥ sṛṣṭā iti dharmavido viduḥ jyeṣṭhenābhijanenāsya prāptaṃ sarvaṃ yad uttaram
12.74.31
tasmān mānyaś ca pūjyaś ca brāhmaṇaḥ prasṛtāgrabhuk sarvaṃ śreṣṭhaṃ variṣṭhaṃ ca nivedyaṃ tasya dharmataḥ
12.74.32
avaśyam etat kartavyaṃ rājñā balavatāpi hi brahma vardhayati kṣatraṃ kṣatrato brahma vardhate
12.75.1
bhīṣma uvāca yogakṣemo hi rāṣṭrasya rājanyāyatta ucyate yogakṣemaś ca rājño 'pi samāyattaḥ purohite
12.75.2
yatādṛṣṭaṃ bhayaṃ brahma prajānāṃ śamayaty uta dṛṣṭaṃ ca rājā bāhubhyāṃ tad rāṣṭraṃ sukham edhate
12.75.3
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam mucukundasya saṃvādaṃ rājño vaiśravaṇasya ca
12.75.4
mucukundo vijityemāṃ pṛthivīṃ pṛthivīpatiḥ jijñāsamānaḥ svabalam abhyayād alakādhipam
12.75.5
tato vaiśravaṇo rājā rakṣāṃsi samavāsṛjat te balāny avamṛdnantaḥ prācaraṃs tasya nairṛtāḥ
12.75.6
sa hanyamāne sainye sve mucukundo narādhipaḥ garhayām āsa vidvāṃsaṃ purohitam ariṃdamaḥ
12.75.7
tata ugraṃ tapas taptvā vasiṣṭho brahmavittamaḥ rakṣāṃsy apāvadhīt tatra panthānaṃ cāpy avindata
12.75.8
tato vaiśravaṇo rājā mucukundam adarśayat vadhyamāneṣu sainyeṣu vacanaṃ cedam abravīt
12.75.9
tvatto hi balinaḥ pūrve rājānaḥ sapurohitāḥ na caivaṃ samavartaṃs te yathā tvam iha vartase
12.75.10
te khalv api kṛtāstrāś ca balavantaś ca bhūmipāḥ āgamya paryupāsante mām īśaṃ sukhaduḥkhayoḥ
12.75.11
yady asti bāhuvīryaṃ te tad darśayitum arhasi kiṃ brāhmaṇabalena tvam atimātraṃ pravartase
12.75.12
mucukundas tataḥ kruddhaḥ pratyuvāca dhaneśvaram nyāyapūrvam asaṃrabdham asaṃbhrāntam idaṃ vacaḥ
12.75.13
brahmakṣatram idaṃ sṛṣṭam ekayoni svayaṃbhuvā pṛthag balavidhānaṃ ca tal lokaṃ parirakṣati
12.75.14
tapomantrabalaṃ nityaṃ brāhmaṇeṣu pratiṣṭhitam astrabāhubalaṃ nityaṃ kṣatriyeṣu pratiṣṭhitam
12.75.15
tābhyāṃ saṃbhūya kartavyaṃ prajānāṃ paripālanam tathā ca māṃ pravartantaṃ garhasy alakādhipa
12.75.16
tato 'bravīd vaiśravaṇo rājānaṃ sapurohitam nāhaṃ rājyam anirdiṣṭaṃ kasmai cid vidadhāmy uta
12.75.17
nācchinde cāpi nirdiṣṭam iti jānīhi pārthiva praśādhi pṛthivīṃ vīra maddattām akhilām imām
12.75.18
mucukunda uvāca nāhaṃ rājyaṃ bhavaddattaṃ bhoktum icchāmi pārthiva bāhuvīryārjitaṃ rājyam aśnīyām iti kāmaye
12.75.19
bhīṣma uvāca tato vaiśravaṇo rājā vismayaṃ paramaṃ yayau kṣatradharme sthitaṃ dṛṣṭvā mucukundam asaṃbhramam
12.75.20
tato rājā mucukundaḥ so 'nvaśāsad vasuṃdharām bāhuvīryārjitāṃ samyak kṣatradharmam anuvrataḥ
12.75.21
evaṃ yo brahmavid rājā brahmapūrvaṃ pravartate jayaty avijitām urvīṃ yaśaś ca mahad aśnute
12.75.22
nityodako brāhmaṇaḥ syān nityaśastraś ca kṣatriyaḥ tayor hi sarvam āyattaṃ yat kiṃ cij jagatīgatam
12.76.1
yudhiṣṭhira uvāca yayā vṛttyā mahīpālo vivardhayati mānavān puṇyāṃś ca lokāñ jayati tan me brūhi pitāmaha
12.76.2
bhīṣma uvāca dānaśīlo bhaved rājā yajñaśīlaś ca bhārata upavāsatapaḥśīlaḥ prajānāṃ pālane rataḥ
12.76.3
sarvāś caiva prajā nityaṃ rājā dharmeṇa pālayet utthānenāpramādena pūjayec caiva dhārmikān
12.76.4
rājñā hi pūjito dharmas tataḥ sarvatra pūjyate yad yad ācarate rājā tat prajānāṃ hi rocate
12.76.5
nityam udyatadaṇḍaś ca bhaven mṛtyur ivāriṣu nihanyāt sarvato dasyūn na kāmāt kasya cit kṣamet
12.76.6
yaṃ hi dharmaṃ carantīha prajā rājñā surakṣitāḥ caturthaṃ tasya dharmasya rājā bhārata vindati
12.76.7
yad adhīte yad yajate yad dadāti yad arcati rājā caturthabhāk tasya prajā dharmeṇa pālayan
12.76.8
yad rāṣṭre 'kuśalaṃ kiṃ cid rājño 'rakṣayataḥ prajāḥ caturthaṃ tasya pāpasya rājā bhārata vindati
12.76.9
apy āhuḥ sarvam eveti bhūyo 'rdham iti niścayaḥ karmaṇaḥ pṛthivīpāla nṛśaṃso 'nṛtavāg api tādṛśāt kilbiṣād rājā śṛṇu yena pramucyate
12.76.10
pratyāhartum aśakyaṃ syād dhanaṃ corair hṛtaṃ yadi svakośāt tat pradeyaṃ syād aśaktenopajīvatā
12.76.11
sarvavarṇaiḥ sadā rakṣyaṃ brahmasvaṃ brāhmaṇās tathā na stheyaṃ viṣaye teṣu yo 'pakuryād dvijātiṣu
12.76.12
brahmasve rakṣyamāṇe hi sarvaṃ bhavati rakṣitam teṣāṃ prasāde nirvṛtte kṛtakṛtyo bhaven nṛpaḥ
12.76.13
parjanyam iva bhūtāni mahādrumam iva dvijāḥ narās tam upajīvanti nṛpaṃ sarvārthasādhakam
12.76.14
na hi kāmātmanā rājñā satataṃ śaṭhabuddhinā nṛśaṃsenātilubdhena śakyāḥ pālayituṃ prajāḥ
12.76.15
yudhiṣṭhira uvāca nāhaṃ rājyasukhānveṣī rājyam icchāmy api kṣaṇam dharmārthaṃ rocaye rājyaṃ dharmaś cātra na vidyate
12.76.16
tad alaṃ mama rājyena yatra dharmo na vidyate vanam eva gamiṣyāmi tasmād dharmacikīrṣayā
12.76.17
tatra medhyeṣv araṇyeṣu nyastadaṇḍo jitendriyaḥ dharmam ārādhayiṣyāmi munir mūlaphalāśanaḥ
12.76.18
bhīṣma uvāca vedāhaṃ tava yā buddhir ānṛśaṃsyaguṇaiva sā na ca śuddhānṛśaṃsyena śakyaṃ mahad upāsitum
12.76.19
api tu tvā mṛduṃ dāntam atyāryam atidhārmikam klībaṃ dharmaghṛṇāyuktaṃ na loko bahu manyate
12.76.20
rājadharmān avekṣasva pitṛpaitāmahocitān naitad rājñām atho vṛttaṃ yathā tvaṃ sthātum icchasi
12.76.21
na hi vaiklavyasaṃsṛṣṭam ānṛśaṃsyam ihāsthitaḥ prajāpālanasaṃbhūtaṃ prāptā dharmaphalaṃ hy asi
12.76.22
na hy etām āśiṣaṃ pāṇḍur na ca kunty anvayācata na caitāṃ prājñatāṃ tāta yayā carasi medhayā
12.76.23
śauryaṃ balaṃ ca sattvaṃ ca pitā tava sadābravīt māhātmyaṃ balam audāryaṃ tava kunty anvayācata
12.76.24
nityaṃ svāhā svadhā nityam ubhe mānuṣadaivate putreṣv āśāsate nityaṃ pitaro daivatāni ca
12.76.25
dānam adhyayanaṃ yajñaḥ prajānāṃ paripālanam dharmam etam adharmaṃ vā janmanaivābhyajāyithāḥ
12.76.26
kāle dhuri niyuktānāṃ vahatāṃ bhāra āhite sīdatām api kaunteya na kīrtir avasīdati
12.76.27
samantato viniyato vahaty askhalito hi yaḥ nirdoṣakarmavacanāt siddhiḥ karmaṇa eva sā
12.76.28
naikāntavinipātena vicacāreha kaś cana dharmī gṛhī vā rājā vā brahmacāry atha vā punaḥ
12.76.29
alpaṃ tu sādhubhūyiṣṭhaṃ yat karmodāram eva tat kṛtam evākṛtāc chreyo na pāpīyo 'sty akarmaṇaḥ
12.76.30
yadā kulīno dharmajñaḥ prāpnoty aiśvaryam uttamam yogakṣemas tadā rājan kuśalāyaiva kalpate
12.76.31
dānenānyaṃ balenānyam anyaṃ sūnṛtayā girā sarvataḥ parigṛhṇīyād rājyaṃ prāpyeha dhārmikaḥ
12.76.32
yaṃ hi vaidyāḥ kule jātā avṛttibhayapīḍitāḥ prāpya tṛptāḥ pratiṣṭhanti dharmaḥ ko 'bhyadhikas tataḥ
12.76.33
yudhiṣṭhira uvāca kiṃ nv ataḥ paramaṃ svargyaṃ kā nv ataḥ prītir uttamā kiṃ nv ataḥ paramaiśvaryaṃ brūhi me yadi manyase
12.76.34
bhīṣma uvāca yasmin pratiṣṭhitāḥ samyak kṣemaṃ vindanti tatkṣaṇam sa svargajittamo 'smākaṃ satyam etad bravīmi te
12.76.35
tvam eva prītimāṃs tasmāt kurūṇāṃ kurusattama bhava rājā jaya svargaṃ sato rakṣāsato jahi
12.76.36
anu tvā tāta jīvantu suhṛdaḥ sādhubhiḥ saha parjanyam iva bhūtāni svādudrumam ivāṇḍajāḥ
12.76.37
dhṛṣṭaṃ śūraṃ prahartāram anṛśaṃsaṃ jitendriyam vatsalaṃ saṃvibhaktāram anu jīvantu tvāṃ janāḥ
12.77.1
yudhiṣṭhira uvāca svakarmaṇy apare yuktās tathaivānye vikarmaṇi teṣāṃ viśeṣam ācakṣva brāhmaṇānāṃ pitāmaha
12.77.2
bhīṣma uvāca vidyālakṣaṇasaṃpannāḥ sarvatrāmnāyadarśinaḥ ete brahmasamā rājan brāhmaṇāḥ parikīrtitāḥ
12.77.3
ṛtvigācāryasaṃpannāḥ sveṣu karmasv avasthitāḥ ete devasamā rājan brāhmaṇānāṃ bhavanty uta
12.77.4
ṛtvik purohito mantrī dūto 'thārthānuśāsakaḥ ete kṣatrasamā rājan brāhmaṇānāṃ bhavanty uta
12.77.5
aśvārohā gajārohā rathino 'tha padātayaḥ ete vaiśyasamā rājan brāhmaṇānāṃ bhavanty uta
12.77.6
janmakarmavihīnā ye kadaryā brahmabandhavaḥ ete śūdrasamā rājan brāhmaṇānāṃ bhavanty uta
12.77.7
aśrotriyāḥ sarva eva sarve cānāhitāgnayaḥ tān sarvān dhārmiko rājā baliṃ viṣṭiṃ ca kārayet
12.77.8
āhvāyakā devalakā nakṣatragrāmayājakāḥ ete brāhmaṇacaṇḍālā mahāpathikapañcamāḥ
12.77.9
etebhyo balim ādadyād dhīnakośo mahīpatiḥ ṛte brahmasamebhyaś ca devakalpebhya eva ca
12.77.10
abrāhmaṇānāṃ vittasya svāmī rājeti vaidikam brāhmaṇānāṃ ca ye ke cid vikarmasthā bhavanty uta
12.77.11
vikarmasthās tu nopekṣyā jātu rājñā kathaṃ cana niyamyāḥ saṃvibhajyāś ca dharmānugrahakāmyayā
12.77.12
yasya sma viṣaye rājñaḥ steno bhavati vai dvijaḥ rājña evāparādhaṃ taṃ manyante tadvido janāḥ
12.77.13
avṛttyā yo bhavet steno vedavit snātakas tathā rājan sa rājñā bhartavya iti dharmavido viduḥ
12.77.14
sa cen no parivarteta kṛtavṛttiḥ paraṃtapa tato nirvāsanīyaḥ syāt tasmād deśāt sabāndhavaḥ
12.78.1
yudhiṣṭhira uvāca keṣāṃ rājā prabhavati vittasya bharatarṣabha kayā ca vṛttyā varteta tan me brūhi pitāmaha
12.78.2
bhīṣma uvāca abrāhmaṇānāṃ vittasya svāmī rājeti vaidikam brāhmaṇānāṃ ca ye ke cid vikarmasthā bhavanty uta
12.78.3
vikarmasthāś ca nopekṣyā viprā rājñā kathaṃ cana iti rājñāṃ purāvṛttam abhijalpanti sādhavaḥ
12.78.4
yasya sma viṣaye rājñaḥ steno bhavati vai dvijaḥ rājña evāparādhaṃ taṃ manyante kilbiṣaṃ nṛpa
12.78.5
abhiśastam ivātmānaṃ manyante tena karmaṇā tasmād rājarṣayaḥ sarve brāhmaṇān anvapālayan
12.78.6
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam gītaṃ kekayarājena hriyamāṇena rakṣasā
12.78.7
kekayānām adhipatiṃ rakṣo jagrāha dāruṇam svādhyāyenānvitaṃ rājann araṇye saṃśitavratam
12.78.8
rājovāca na me steno janapade na kadaryo na madyapaḥ nānāhitāgnir nāyajvā māmakāntaram āviśaḥ
12.78.9
na ca me brāhmaṇo 'vidvān nāvratī nāpy asomapaḥ nānāhitāgnir viṣaye māmakāntaram āviśaḥ
12.78.10
nānāptadakṣiṇair yajñair yajante viṣaye mama adhīte nāvratī kaś cin māmakāntaram āviśaḥ
12.78.11
adhīyate 'dhyāpayanti yajante yājayanti ca dadati pratigṛhṇanti ṣaṭsu karmasv avasthitāḥ
12.78.12
pūjitāḥ saṃvibhaktāś ca mṛdavaḥ satyavādinaḥ brāhmaṇā me svakarmasthā māmakāntaram āviśaḥ
12.78.13
na yācante prayacchanti satyadharmaviśāradāḥ nādhyāpayanty adhīyante yajante na ca yājakāḥ
12.78.14
brāhmaṇān parirakṣanti saṃgrāmeṣv apalāyinaḥ kṣatriyā me svakarmasthā māmakāntaram āviśaḥ
12.78.15
kṛṣigorakṣavāṇijyam upajīvanty amāyayā apramattāḥ kriyāvantaḥ suvratāḥ satyavādinaḥ
12.78.16
saṃvibhāgaṃ damaṃ śaucaṃ sauhṛdaṃ ca vyapāśritāḥ mama vaiśyāḥ svakarmasthā māmakāntaram āviśaḥ
12.78.17
trīn varṇān anutiṣṭhanti yathāvad anasūyakāḥ mama śūdrāḥ svakarmasthā māmakāntaram āviśaḥ
12.78.18
kṛpaṇānāthavṛddhānāṃ durbalāturayoṣitām saṃvibhaktāsmi sarveṣāṃ māmakāntaram āviśaḥ
12.78.19
kuladeśādidharmāṇāṃ prathitānāṃ yathāvidhi avyucchettāsmi sarveṣāṃ māmakāntaram āviśaḥ
12.78.20
tapasvino me viṣaye pūjitāḥ paripālitāḥ saṃvibhaktāś ca satkṛtya māmakāntaram āviśaḥ
12.78.21
nāsaṃvibhajya bhoktāsmi na viśāmi parastriyam svatantro jātu na krīḍe māmakāntaram āviśaḥ
12.78.22
nābrahmacārī bhikṣāvān bhikṣur vābrahmacārikaḥ anṛtvijaṃ hutaṃ nāsti māmakāntaram āviśaḥ
12.78.23
nāvajānāmy ahaṃ vṛddhān na vaidyān na tapasvinaḥ rāṣṭre svapati jāgarmi māmakāntaram āviśaḥ
12.78.24
vedādhyayanasaṃpannas tapasvī sarvadharmavit svāmī sarvasya rājyasya śrīmān mama purohitaḥ
12.78.25
dānena divyān abhivāñchāmi lokān; satyenātho brāhmaṇānāṃ ca guptyā śuśrūṣayā cāpi gurūn upaimi; na me bhayaṃ vidyate rākṣasebhyaḥ
12.78.26
na me rāṣṭre vidhavā brahmabandhur; na brāhmaṇaḥ kṛpaṇo nota coraḥ na pārajāyī na ca pāpakarmā; na me bhayaṃ vidyate rākṣasebhyaḥ
12.78.27
na me śastrair anirbhinnam aṅge dvyaṅgulam antaram dharmārthaṃ yudhyamānasya māmakāntaram āviśaḥ
12.78.28
gobrāhmaṇe ca yajñe ca nityaṃ svastyayanaṃ mama āśāsate janā rāṣṭre māmakāntaram āviśaḥ
12.78.29
rākṣasa uvāca yasmāt sarvāsv avasthāsu dharmam evānvavekṣase tasmāt prāpnuhi kaikeya gṛhān svasti vrajāmy aham
12.78.30
yeṣāṃ gobrāhmaṇā rakṣyāḥ prajā rakṣyāś ca kekaya na rakṣobhyo bhayaṃ teṣāṃ kuta eva tu mānuṣāt
12.78.31
yeṣāṃ purogamā viprā yeṣāṃ brahmabalaṃ balam priyātithyās tathā dārās te vai svargajito narāḥ
12.78.32
bhīṣma uvāca tasmād dvijātīn rakṣeta te hi rakṣanti rakṣitāḥ āśīr eṣāṃ bhaved rājñāṃ rāṣṭraṃ samyak pravardhate
12.78.33
tasmād rājñā viśeṣeṇa vikarmasthā dvijātayaḥ niyamyāḥ saṃvibhajyāś ca prajānugrahakāraṇāt
12.78.34
ya evaṃ vartate rājā paurajānapadeṣv iha anubhūyeha bhadrāṇi prāpnotīndrasalokatām
12.79.1
yudhiṣṭhira uvāca vyākhyātā kṣatradharmeṇa vṛttir āpatsu bhārata kathaṃ cid vaiśyadharmeṇa jīved vā brāhmaṇo na vā
12.79.2
bhīṣma uvāca aśaktaḥ kṣatradharmeṇa vaiśyadharmeṇa vartayet kṛṣigorakṣam āsthāya vyasane vṛttisaṃkṣaye
12.79.3
yudhiṣṭhira uvāca kāni paṇyāni vikrīṇan svargalokān na hīyate brāhmaṇo vaiśyadharmeṇa vartayan bharatarṣabha
12.79.4
bhīṣma uvāca surā lavaṇam ity eva tilān kesariṇaḥ paśūn ṛṣabhān madhu māṃsaṃ ca kṛtānnaṃ ca yudhiṣṭhira
12.79.5
sarvāsv avasthāsv etāni brāhmaṇaḥ parivarjayet eteṣāṃ vikrayāt tāta brāhmaṇo narakaṃ vrajet
12.79.6
ajo 'gnir varuṇo meṣaḥ sūryo 'śvaḥ pṛthivī virāṭ dhenur yajñaś ca somaś ca na vikreyāḥ kathaṃ cana
12.79.7
pakvenāmasya nimayaṃ na praśaṃsanti sādhavaḥ nimayet pakvam āmena bhojanārthāya bhārata
12.79.8
vayaṃ siddham aśiṣyāmo bhavān sādhayatām idam evaṃ samīkṣya nimayan nādharmo 'sti kadā cana
12.79.9
atra te vartayiṣyāmi yathā dharmaḥ purātanaḥ vyavahārapravṛttānāṃ tan nibodha yudhiṣṭhira
12.79.10
bhavate 'haṃ dadānīdaṃ bhavān etat prayacchatu rucite vartate dharmo na balāt saṃpravartate
12.79.11
ity evaṃ saṃpravartanta vyavahārāḥ purātanāḥ ṛṣīṇām itareṣāṃ ca sādhu cedam asaṃśayam
12.79.12
yudhiṣṭhira uvāca atha tāta yadā sarvāḥ śastram ādadate prajāḥ vyutkrāmanti svadharmebhyaḥ kṣatrasya kṣīyate balam
12.79.13
rājā trātā na loke syāt kiṃ tadā syāt parāyaṇam etan me saṃśayaṃ brūhi vistareṇa pitāmaha
12.79.14
bhīṣma uvāca dānena tapasā yajñair adroheṇa damena ca brāhmaṇapramukhā varṇāḥ kṣemam iccheyur ātmanaḥ
12.79.15
teṣāṃ ye vedabalinas ta utthāya samantataḥ rājño balaṃ vardhayeyur mahendrasyeva devatāḥ
12.79.16
rājño hi kṣīyamāṇasya brahmaivāhuḥ parāyaṇam tasmād brahmabalenaiva samuttheyaṃ vijānatā
12.79.17
yadā tu vijayī rājā kṣemaṃ rāṣṭre 'bhisaṃdadhet tadā varṇā yathādharmam āviśeyuḥ svakarmasu
12.79.18
unmaryāde pravṛtte tu dasyubhiḥ saṃkare kṛte sarve varṇā na duṣyeyuḥ śastravanto yudhiṣṭhira
12.79.19
yudhiṣṭhira uvāca atha cet sarvataḥ kṣatraṃ praduṣyed brāhmaṇān prati kas tasya brāhmaṇas trātā ko dharmaḥ kiṃ parāyaṇam
12.79.20
bhīṣma uvāca tapasā brahmacaryeṇa śastreṇa ca balena ca amāyayā māyayā ca niyantavyaṃ tadā bhavet
12.79.21
kṣatrasyābhipravṛddhasya brāhmaṇeṣu viśeṣataḥ brahmaiva saṃniyantṛ syāt kṣatraṃ hi brahmasaṃbhavam
12.79.22
adbhyo 'gnir brahmataḥ kṣatram aśmano loham utthitam teṣāṃ sarvatragaṃ tejaḥ svāsu yoniṣu śāmyati
12.79.23
yadā chinatty ayo 'śmānam agniś cāpo 'bhipadyate kṣatraṃ ca brāhmaṇaṃ dveṣṭi tadā śāmyanti te trayaḥ
12.79.24
tasmād brahmaṇi śāmyanti kṣatriyāṇāṃ yudhiṣṭhira samudīrṇāny ajeyāni tejāṃsi ca balāni ca
12.79.25
brahmavīrye mṛdūbhūte kṣatravīrye ca durbale duṣṭeṣu sarvavarṇeṣu brāhmaṇān prati sarvaśaḥ
12.79.26
ye tatra yuddhaṃ kurvanti tyaktvā jīvitam ātmanaḥ brāhmaṇān parirakṣanto dharmam ātmānam eva ca
12.79.27
manasvino manyumantaḥ puṇyalokā bhavanti te brāhmaṇārthaṃ hi sarveṣāṃ śastragrahaṇam iṣyate
12.79.28
ati sviṣṭasvadhītānāṃ lokān ati tapasvinām anāśakāgnyor viśatāṃ śūrā yānti parāṃ gatim evam evātmanas tyāgān nānyaṃ dharmaṃ vidur janāḥ
12.79.29
tebhyo namaś ca bhadraṃ ca ye śarīrāṇi juhvati brahmadviṣo niyacchantas teṣāṃ no 'stu salokatā brahmalokajitaḥ svargyān vīrāṃs tān manur abravīt
12.79.30
yathāśvamedhāvabhṛthe snātāḥ pūtā bhavanty uta duṣkṛtaḥ sukṛtaś caiva tathā śastrahatā raṇe
12.79.31
bhavaty adharmo dharmo hi dharmādharmāv ubhāv api kāraṇād deśakālasya deśakālaḥ sa tādṛśaḥ
12.79.32
maitrāḥ krūrāṇi kurvanto jayanti svargam uttamam dharmyāḥ pāpāni kurvanto gacchanti paramāṃ gatim
12.79.33
brāhmaṇas triṣu kāleṣu śastraṃ gṛhṇan na duṣyati ātmatrāṇe varṇadoṣe durgasya niyameṣu ca
12.79.34
yudhiṣṭhira uvāca abhyutthite dasyubale kṣatrārthe varṇasaṃkare saṃpramūḍheṣu varṇeṣu yady anyo 'bhibhaved balī
12.79.35
brāhmaṇo yadi vā vaiśyaḥ śūdro vā rājasattama dasyubhyo 'tha prajā rakṣed daṇḍaṃ dharmeṇa dhārayan
12.79.36
kāryaṃ kuryān na vā kuryāt saṃvāryo vā bhaven na vā na sma śastraṃ grahītavyam anyatra kṣatrabandhutaḥ
12.79.37
bhīṣma uvāca apāre yo bhavet pāram aplave yaḥ plavo bhavet śūdro vā yadi vāpy anyaḥ sarvathā mānam arhati
12.79.38
yam āśritya narā rājan vartayeyur yathāsukham anāthāḥ pālyamānā vai dasyubhiḥ paripīḍitāḥ
12.79.39
tam eva pūjayeraṃs te prītyā svam iva bāndhavam mahad dhy abhīkṣṇaṃ kauravya kartā sanmānam arhati
12.79.40
kim ukṣṇāvahatā kṛtyaṃ kiṃ dhenvā cāpy adugdhayā vandhyayā bhāryayā ko 'rthaḥ ko 'rtho rājñāpy arakṣatā
12.79.41
yathā dārumayo hastī yathā carmamayo mṛgaḥ yathā hy anetraḥ śakaṭaḥ pathi kṣetraṃ yathoṣaram
12.79.42
evaṃ brahmānadhīyānaṃ rājā yaś ca na rakṣitā na varṣati ca yo meghaḥ sarva ete nirarthakāḥ
12.79.43
nityaṃ yas tu sato rakṣed asataś ca nibarhayet sa eva rājā kartavyas tena sarvam idaṃ dhṛtam
12.80.1
yudhiṣṭhira uvāca kvasamutthāḥ kathaṃśīlā ṛtvijaḥ syuḥ pitāmaha kathaṃvidhāś ca rājendra tad brūhi vadatāṃ vara
12.80.2
bhīṣma uvāca pratikarma purācāra ṛtvijāṃ sma vidhīyate ādau chandāṃsi vijñāya dvijānāṃ śrutam eva ca
12.80.3
ye tv ekaratayo nityaṃ dhīrā nāpriyavādinaḥ parasparasya suhṛdaḥ saṃmatāḥ samadarśinaḥ
12.80.4
yeṣv ānṛśaṃsyaṃ satyaṃ cāpy ahiṃsā tapa ārjavam adroho nābhimānaś ca hrīs titikṣā damaḥ śamaḥ
12.80.5
hrīmān satyadhṛtir dānto bhūtānām avihiṃsakaḥ akāmadveṣasaṃyuktas tribhiḥ śuklaiḥ samanvitaḥ
12.80.6
ahiṃsako jñānatṛptaḥ sa brahmāsanam arhati ete mahartvijas tāta sarve mānyā yathātatham
12.80.7
yudhiṣṭhira uvāca yad idaṃ vedavacanaṃ dakṣiṇāsu vidhīyate idaṃ deyam idaṃ deyaṃ na kva cid vyavatiṣṭhate
12.80.8
nedaṃ prati dhanaṃ śāstram āpaddharmam aśāstrataḥ ājñā śāstrasya ghoreyaṃ na śaktiṃ samavekṣate
12.80.9
śraddhām ārabhya yaṣṭavyam ity eṣā vaidikī śrutiḥ mithyopetasya yajñasya kim u śraddhā kariṣyati
12.80.10
bhīṣma uvāca na vedānāṃ paribhavān na śāṭhyena na māyayā kaś cin mahad avāpnoti mā te bhūd buddhir īdṛśī
12.80.11
yajñāṅgaṃ dakṣiṇās tāta vedānāṃ paribṛṃhaṇam na mantrā dakṣiṇāhīnās tārayanti kathaṃ cana
12.80.12
śaktis tu pūrṇapātreṇa saṃmitānavamā bhavet avaśyaṃ tāta yaṣṭavyaṃ tribhir varṇair yathāvidhi
12.80.13
somo rājā brāhmaṇānām ity eṣā vaidikī śrutiḥ taṃ ca vikretum icchanti na vṛthā vṛttir iṣyate tena krītena dharmeṇa tato yajñaḥ pratāyate
12.80.14
ity evaṃ dharmataḥ khyātam ṛṣibhir dharmavādibhiḥ pumān yajñaś ca somaś ca nyāyavṛtto yathā bhavet anyāyavṛttaḥ puruṣo na parasya na cātmanaḥ
12.80.15
śarīraṃ yajñapātrāṇi ity eṣā śrūyate śrutiḥ tāni samyak praṇītāni brāhmaṇānāṃ mahātmanām
12.80.16
tapo yajñād api śreṣṭham ity eṣā paramā śrutiḥ tat te tapaḥ pravakṣyāmi vidvaṃs tad api me śṛṇu
12.80.17
ahiṃsā satyavacanam ānṛśaṃsyaṃ damo ghṛṇā etat tapo vidur dhīrā na śarīrasya śoṣaṇam
12.80.18
aprāmāṇyaṃ ca vedānāṃ śāstrāṇāṃ cātilaṅghanam avyavasthā ca sarvatra tad vai nāśanam ātmanaḥ
12.80.19
nibodha daśahotṝṇāṃ vidhānaṃ pārtha yādṛśam cittiḥ sruk cittam ājyaṃ ca pavitraṃ jñānam uttamam
12.80.20
sarvaṃ jihmaṃ mṛtyupadam ārjavaṃ brahmaṇaḥ padam etāvāñ jñānaviṣayaḥ kiṃ pralāpaḥ kariṣyati
12.81.1
yudhiṣṭhira uvāca yad apy alpataraṃ karma tad apy ekena duṣkaram puruṣeṇāsahāyena kim u rājyaṃ pitāmaha
12.81.2
kiṃśīlaḥ kiṃsamācāro rājño 'rthasacivo bhavet kīdṛśe viśvased rājā kīdṛśe nāpi viśvaset
12.81.3
bhīṣma uvāca caturvidhāni mitrāṇi rājñāṃ rājan bhavanty uta sahārtho bhajamānaś ca sahajaḥ kṛtrimas tathā
12.81.4
dharmātmā pañcamaṃ mitraṃ sa tu naikasya na dvayoḥ yato dharmas tato vā syān madhyastho vā tato bhavet
12.81.5
yas tasyārtho na roceta na taṃ tasya prakāśayet dharmādharmeṇa rājānaś caranti vijigīṣavaḥ
12.81.6
caturṇāṃ madhyamau śreṣṭhau nityaṃ śaṅkyau tathāparau sarve nityaṃ śaṅkitavyāḥ pratyakṣaṃ kāryam ātmanaḥ
12.81.7
na hi rājñā pramādo vai kartavyo mitrarakṣaṇe pramādinaṃ hi rājānaṃ lokāḥ paribhavanty uta
12.81.8
asādhuḥ sādhutām eti sādhur bhavati dāruṇaḥ ariś ca mitraṃ bhavati mitraṃ cāpi praduṣyati
12.81.9
anityacittaḥ puruṣas tasmin ko jātu viśvaset tasmāt pradhānaṃ yat kāryaṃ pratyakṣaṃ tat samācaret
12.81.10
ekāntena hi viśvāsaḥ kṛtsno dharmārthanāśakaḥ aviśvāsaś ca sarvatra mṛtyunā na viśiṣyate
12.81.11
akālamṛtyur viśvāso viśvasan hi vipadyate yasmin karoti viśvāsam icchatas tasya jīvati
12.81.12
tasmād viśvasitavyaṃ ca śaṅkitavyaṃ ca keṣu cit eṣā nītigatis tāta lakṣmīś caiva sanātanī
12.81.13
yaṃ manyeta mamābhāvād imam arthāgamaḥ spṛśet nityaṃ tasmāc chaṅkitavyam amitraṃ taṃ vidur budhāḥ
12.81.14
yasya kṣetrād apy udakaṃ kṣetram anyasya gacchati na tatrānicchatas tasya bhidyeran sarvasetavaḥ
12.81.15
tathaivāty udakād bhītas tasya bhedanam icchati yam evaṃlakṣaṇaṃ vidyāt tam amitraṃ vinirdiśet
12.81.16
yaḥ samṛddhyā na tuṣyeta kṣaye dīnataro bhavet etad uttamamitrasya nimittam abhicakṣate
12.81.17
yaṃ manyeta mamābhāvād asyābhāvo bhaved iti tasmin kurvīta viśvāsaṃ yathā pitari vai tathā
12.81.18
taṃ śaktyā vardhamānaś ca sarvataḥ paribṛṃhayet nityaṃ kṣatād vārayati yo dharmeṣv api karmasu
12.81.19
kṣatād bhītaṃ vijānīyād uttamaṃ mitralakṣaṇam ye tasya kṣatam icchanti te tasya ripavaḥ smṛtāḥ
12.81.20
vyasanān nityabhīto 'sau samṛddhyām eva tṛpyate yat syād evaṃvidhaṃ mitraṃ tad ātmasamam ucyate
12.81.21
rūpavarṇasvaropetas titikṣur anasūyakaḥ kulīnaḥ śīlasaṃpannaḥ sa te syāt pratyanantaraḥ
12.81.22
medhāvī smṛtimān dakṣaḥ prakṛtyā cānṛśaṃsavān yo mānito 'mānito vā na saṃdūṣyet kadā cana
12.81.23
ṛtvig vā yadi vācāryaḥ sakhā vātyantasaṃstutaḥ gṛhe vased amātyas te yaḥ syāt paramapūjitaḥ
12.81.24
sa te vidyāt paraṃ mantraṃ prakṛtiṃ cārthadharmayoḥ viśvāsas te bhavet tatra yathā pitari vai tathā
12.81.25
naiva dvau na trayaḥ kāryā na mṛṣyeran parasparam ekārthād eva bhūtānāṃ bhedo bhavati sarvadā
12.81.26
kīrtipradhāno yaś ca syād yaś ca syāt samaye sthitaḥ samarthān yaś ca na dveṣṭi samarthān kurute ca yaḥ
12.81.27
yo na kāmād bhayāl lobhāt krodhād vā dharmam utsṛjet dakṣaḥ paryāptavacanaḥ sa te syāt pratyanantaraḥ
12.81.28
śūraś cāryaś ca vidvāṃś ca pratipattiviśāradaḥ kulīnaḥ śīlasaṃpannas titikṣur anasūyakaḥ
12.81.29
ete hy amātyāḥ kartavyāḥ sarvakarmasv avasthitāḥ pūjitāḥ saṃvibhaktāś ca susahāyāḥ svanuṣṭhitāḥ
12.81.30
kṛtsnam ete vinikṣiptāḥ pratirūpeṣu karmasu yuktā mahatsu kāryeṣu śreyāṃsy utpādayanti ca
12.81.31
ete karmāṇi kurvanti spardhamānā mithaḥ sadā anutiṣṭhanti caivārthān ācakṣāṇāḥ parasparam
12.81.32
jñātibhyaś caiva bibhyethā mṛtyor iva yataḥ sadā uparājeva rājardhiṃ jñātir na sahate sadā
12.81.33
ṛjor mṛdor vadānyasya hrīmataḥ satyavādinaḥ nānyo jñāter mahābāho vināśam abhinandati
12.81.34
ajñātitā nātisukhā nāvajñeyās tv ataḥ param ajñātimantaṃ puruṣaṃ pare paribhavanty uta
12.81.35
nikṛtasya narair anyair jñātir eva parāyaṇam nānyair nikāraṃ sahate jñāter jñātiḥ kadā cana
12.81.36
ātmānam eva jānāti nikṛtaṃ bāndhavair api teṣu santi guṇāś caiva nairguṇyaṃ teṣu lakṣyate
12.81.37
nājñātir anugṛhṇāti nājñātir digdham asyati ubhayaṃ jñātilokeṣu dṛśyate sādhv asādhu ca
12.81.38
tān mānayet pūjayec ca nityaṃ vācā ca karmaṇā kuryāc ca priyam etebhyo nāpriyaṃ kiṃ cid ācaret
12.81.39
viśvastavad aviśvastas teṣu varteta sarvadā na hi doṣo guṇo veti nispṛktas teṣu dṛśyate
12.81.40
tasyaivaṃ vartamānasya puruṣasyāpramādinaḥ amitrāḥ saṃprasīdanti tathā mitrībhavanty api
12.81.41
ya evaṃ vartate nityaṃ jñātisaṃbandhimaṇḍale mitreṣv amitreṣv aiśvarye ciraṃ yaśasi tiṣṭhati
12.82.1
yudhiṣṭhira uvāca evam agrāhyake tasmiñ jñātisaṃbandhimaṇḍale mitreṣv amitreṣv api ca kathaṃ bhāvo vibhāvyate
12.82.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam vāsudevasya saṃvādaṃ surarṣer nāradasya ca
12.82.3
vāsudeva uvāca nāsuhṛt paramaṃ mantraṃ nāradārhati veditum apaṇḍito vāpi suhṛt paṇḍito vāpi nātmavān
12.82.4
sa te sauhṛdam āsthāya kiṃ cid vakṣyāmi nārada kṛtsnāṃ ca buddhiṃ saṃprekṣya saṃpṛcche tridivaṃgama
12.82.5
dāsyam aiśvaryavādena jñātīnāṃ vai karomy aham ardhabhoktāsmi bhogānāṃ vāgduruktāni ca kṣame
12.82.6
araṇīm agnikāmo vā mathnāti hṛdayaṃ mama vācā duruktaṃ devarṣe tan me dahati nityadā
12.82.7
balaṃ saṃkarṣaṇe nityaṃ saukumāryaṃ punar gade rūpeṇa mattaḥ pradyumnaḥ so 'sahāyo 'smi nārada
12.82.8
anye hi sumahābhāgā balavanto durāsadāḥ nityotthānena saṃpannā nāradāndhakavṛṣṇayaḥ
12.82.9
yasya na syur na vai sa syād yasya syuḥ kṛcchram eva tat dvābhyāṃ nivārito nityaṃ vṛṇomy ekataraṃ na ca
12.82.10
syātāṃ yasyāhukākrūrau kiṃ nu duḥkhataraṃ tataḥ yasya vāpi na tau syātāṃ kiṃ nu duḥkhataraṃ tataḥ
12.82.11
so 'haṃ kitavamāteva dvayor api mahāmune ekasya jayam āśaṃse dvitīyasyāparājayam
12.82.12
mamaivaṃ kliśyamānasya nāradobhayataḥ sadā vaktum arhasi yac chreyo jñātīnām ātmanas tathā
12.82.13
nārada uvāca āpado dvividhāḥ kṛṣṇa bāhyāś cābhyantarāś ca ha prādurbhavanti vārṣṇeya svakṛtā yadi vānyataḥ
12.82.14
seyam ābhyantarā tubhyam āpat kṛcchrā svakarmajā akrūrabhojaprabhavāḥ sarve hy ete tadanvayāḥ
12.82.15
arthahetor hi kāmād vādvārā bībhatsayāpi vā ātmanā prāptam aiśvaryam anyatra pratipāditam
12.82.16
kṛtamūlam idānīṃ taj jātaśabdaṃ sahāyavat na śakyaṃ punar ādātuṃ vāntam annam iva tvayā
12.82.17
babhrūgrasenayo rājyaṃ nāptuṃ śakyaṃ kathaṃ cana jñātibhedabhayāt kṛṣṇa tvayā cāpi viśeṣataḥ
12.82.18
tac cet sidhyet prayatnena kṛtvā karma suduṣkaram mahākṣayavyayaṃ vā syād vināśo vā punar bhavet
12.82.19
anāyasena śastreṇa mṛdunā hṛdayacchidā jihvām uddhara sarveṣāṃ parimṛjyānumṛjya ca
12.82.20
vāsudeva uvāca anāyasaṃ mune śastraṃ mṛdu vidyām ahaṃ katham yenaiṣām uddhare jihvāṃ parimṛjyānumṛjya ca
12.82.21
nārada uvāca śaktyānnadānaṃ satataṃ titikṣā dama ārjavam yathārhapratipūjā ca śastram etad anāyasam
12.82.22
jñātīnāṃ vaktukāmānāṃ kaṭūni ca laghūni ca girā tvaṃ hṛdayaṃ vācaṃ śamayasva manāṃsi ca
12.82.23
nāmahāpuruṣaḥ kaś cin nānātmā nāsahāyavān mahatīṃ dhuram ādatte tām udyamyorasā vaha
12.82.24
sarva eva guruṃ bhāram anaḍvān vahate same durge pratīkaḥ sugavo bhāraṃ vahati durvaham
12.82.25
bhedād vināśaḥ saṃghānāṃ saṃghamukhyo 'si keśava yathā tvāṃ prāpya notsīded ayaṃ saṃghas tathā kuru
12.82.26
nānyatra buddhikṣāntibhyāṃ nānyatrendriyanigrahāt nānyatra dhanasaṃtyāgād gaṇaḥ prājñe 'vatiṣṭhate
12.82.27
dhanyaṃ yaśasyam āyuṣyaṃ svapakṣodbhāvanaṃ śubham jñātīnām avināśaḥ syād yathā kṛṣṇa tathā kuru
12.82.28
āyatyāṃ ca tadātve ca na te 'sty aviditaṃ prabho ṣāḍguṇyasya vidhānena yātrāyānavidhau tathā
12.82.29
mādhavāḥ kukurā bhojāḥ sarve cāndhakavṛṣṇayaḥ tvayy āsaktā mahābāho lokā lokeśvarāś ca ye
12.82.30
upāsate hi tvadbuddhim ṛṣayaś cāpi mādhava tvaṃ guruḥ sarvabhūtānāṃ jānīṣe tvaṃ gatāgatam tvām āsādya yaduśreṣṭham edhante jñātinaḥ sukham
12.83.1
bhīṣma uvāca eṣā prathamato vṛttir dvitīyāṃ śṛṇu bhārata yaḥ kaś cij janayed arthaṃ rājñā rakṣyaḥ sa mānavaḥ
12.83.2
hriyamāṇam amātyena bhṛto vā yadi vābhṛtaḥ yo rājakośaṃ naśyantam ācakṣīta yudhiṣṭhira
12.83.3
śrotavyaṃ tasya ca raho rakṣyaś cāmātyato bhavet amātyā hy upahantāraṃ bhūyiṣṭhaṃ ghnanti bhārata
12.83.4
rājakośasya goptāraṃ rājakośavilopakāḥ sametya sarve bādhante sa vinaśyaty arakṣitaḥ
12.83.5
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam muniḥ kālakavṛkṣīyaḥ kausalyaṃ yad uvāca ha
12.83.6
kosalānām ādhipatyaṃ saṃprāpte kṣemadarśini muniḥ kālakavṛkṣīya ājagāmeti naḥ śrutam
12.83.7
sa kākaṃ pañjare baddhvā viṣayaṃ kṣemadarśinaḥ pūrvaṃ paryacarad yuktaḥ pravṛttyarthī punaḥ punaḥ
12.83.8
adhīye vāyasīṃ vidyāṃ śaṃsanti mama vāyasāḥ anāgatam atītaṃ ca yac ca saṃprati vartate
12.83.9
iti rāṣṭre paripatan bahuśaḥ puruṣaiḥ saha sarveṣāṃ rājayuktānāṃ duṣkṛtaṃ paripṛṣṭavān
12.83.10
sa buddhvā tasya rāṣṭrasya vyavasāyaṃ hi sarvaśaḥ rājayuktāpacārāṃś ca sarvān buddhvā tatas tataḥ
12.83.11
tam eva kākam ādāya rājānaṃ draṣṭum āgamat sarvajño 'smīti vacanaṃ bruvāṇaḥ saṃśitavrataḥ
12.83.12
sa sma kausalyam āgamya rājāmātyam alaṃkṛtam prāha kākasya vacanād amutredaṃ tvayā kṛtam
12.83.13
asau cāsau ca jānīte rājakośas tvayā hṛtaḥ evam ākhyāti kāko 'yaṃ tac chīghram anugamyatām
12.83.14
tathānyān api sa prāha rājakośaharān sadā na cāsya vacanaṃ kiṃ cid akṛtaṃ śrūyate kva cit
12.83.15
tena viprakṛtāḥ sarve rājayuktāḥ kurūdvaha tam atikramya suptasya niśi kākam apothayan
12.83.16
vāyasaṃ tu vinirbhinnaṃ dṛṣṭvā bāṇena pañjare pūrvāhṇe brāhmaṇo vākyaṃ kṣemadarśinam abravīt
12.83.17
rājaṃs tvām abhayaṃ yāce prabhuṃ prāṇadhaneśvaram anujñātas tvayā brūyāṃ vacanaṃ tvatpuro hitam
12.83.18
mitrārtham abhisaṃtapto bhaktyā sarvātmanā gataḥ ayaṃ tavārthaṃ harate yo brūyād akṣamānvitaḥ
12.83.19
saṃbubodhayiṣur mitraṃ sadaśvam iva sārathiḥ atimanyuprasakto hi prasajya hitakāraṇam
12.83.20
tathāvidhasya suhṛdaḥ kṣantavyaṃ saṃvijānatā aiśvaryam icchatā nityaṃ puruṣeṇa bubhūṣatā
12.83.21
taṃ rājā pratyuvācedaṃ yan mā kiṃ cid bhavān vadet kasmād ahaṃ na kṣameyam ākāṅkṣann ātmano hitam
12.83.22
brāhmaṇa pratijānīhi prabrūhi yadi cecchasi kariṣyāmi hi te vākyaṃ yad yan māṃ vipra vakṣyasi
12.83.23
munir uvāca jñātvā nayān apāyāṃś ca bhṛtyatas te bhayāni ca bhaktyā vṛttiṃ samākhyātuṃ bhavato 'ntikam āgamam
12.83.24
prāg evoktaś ca doṣo 'yam ācāryair nṛpasevinām agatīkagatir hy eṣā yā rājñā saha jīvikā
12.83.25
āśīviṣaiś ca tasyāhuḥ saṃgataṃ yasya rājabhiḥ bahumitrāś ca rājāno bahvamitrās tathaiva ca
12.83.26
tebhyaḥ sarvebhya evāhur bhayaṃ rājopasevinām athaiṣām ekato rājan muhūrtād eva bhīr bhavet
12.83.27
naikāntenāpramādo hi kartuṃ śakyo mahīpatau na tu pramādaḥ kartavyaḥ kathaṃ cid bhūtim icchatā
12.83.28
pramādād dhi skhaled rājā skhalite nāsti jīvitam agniṃ dīptam ivāsīded rājānam upaśikṣitaḥ
12.83.29
āśīviṣam iva kruddhaṃ prabhuṃ prāṇadhaneśvaram yatnenopacaren nityaṃ nāham asmīti mānavaḥ
12.83.30
durvyāhṛtāc chaṅkamāno duṣkṛtād duradhiṣṭhitāt durāsitād durvrajitād iṅgitād aṅgaceṣṭitāt
12.83.31
devateva hi sarvārthān kuryād rājā prasāditaḥ vaiśvānara iva kruddhaḥ samūlam api nirdahet iti rājan mayaḥ prāha vartate ca tathaiva tat
12.83.32
atha bhūyāṃsam evārthaṃ kariṣyāmi punaḥ punaḥ dadāty asmadvidho 'mātyo buddhisāhāyyam āpadi
12.83.33
vāyasaś caiva me rājann antakāyābhisaṃhitaḥ na ca me 'tra bhavān garhyo na ca yeṣāṃ bhavān priyaḥ hitāhitāṃs tu budhyethā mā parokṣamatir bhava
12.83.34
ye tv ādānaparā eva vasanti bhavato gṛhe abhūtikāmā bhūtānāṃ tādṛśair me 'bhisaṃhitam
12.83.35
ye vā bhavadvināśena rājyam icchanty anantaram antarair abhisaṃdhāya rājan sidhyanti nānyathā
12.83.36
teṣām ahaṃ bhayād rājan gamiṣyāmy anyam āśramam tair hi me saṃdhito bāṇaḥ kāke nipatitaḥ prabho
12.83.37
chadmanā mama kākaś ca gamito yamasādanam dṛṣṭaṃ hy etan mayā rājaṃs tapodīrgheṇa cakṣuṣā
12.83.38
bahunakrajhaṣagrāhāṃ timiṃgilagaṇāyutām kākena baḍiśenemām atārṣaṃ tvām ahaṃ nadīm
12.83.39
sthāṇvaśmakaṇṭakavatīṃ vyāghrasiṃhagajākulām durāsadāṃ duṣpraveśāṃ guhāṃ haimavatīm iva
12.83.40
agninā tāmasaṃ durgaṃ naubhir āpyaṃ ca gamyate rājadurgāvataraṇe nopāyaṃ paṇḍitā viduḥ
12.83.41
gahanaṃ bhavato rājyam andhakāratamovṛtam neha viśvasituṃ śakyaṃ bhavatāpi kuto mayā
12.83.42
ato nāyaṃ śubho vāsas tulye sadasatī iha vadho hy evātra sukṛte duṣkṛte na ca saṃśayaḥ
12.83.43
nyāyato duṣkṛte ghātaḥ sukṛte syāt kathaṃ vadhaḥ neha yuktaṃ ciraṃ sthātuṃ javenāto vrajed budhaḥ
12.83.44
sītā nāma nadī rājan plavo yasyāṃ nimajjati tathopamām imāṃ manye vāgurāṃ sarvaghātinīm
12.83.45
madhuprapāto hi bhavān bhojanaṃ viṣasaṃyutam asatām iva te bhāvo vartate na satām iva āśīviṣaiḥ parivṛtaḥ kūpas tvam iva pārthiva
12.83.46
durgatīrthā bṛhatkūlā karīrīvetrasaṃyutā nadī madhurapānīyā yathā rājaṃs tathā bhavān śvagṛdhragomāyuyuto rājahaṃsasamo hy asi
12.83.47
yathāśritya mahāvṛkṣaṃ kakṣaḥ saṃvardhate mahān tatas taṃ saṃvṛṇoty eva tam atītya ca vardhate
12.83.48
tenaivopendhano nūnaṃ dāvo dahati dāruṇaḥ tathopamā hy amātyās te rājaṃs tān pariśodhaya
12.83.49
bhavataiva kṛtā rājan bhavatā paripālitāḥ bhavantaṃ paryavajñāya jighāṃsanti bhavatpriyam
12.83.50
uṣitaṃ śaṅkamānena pramādaṃ parirakṣatā antaḥsarpa ivāgāre vīrapatnyā ivālaye śīlaṃ jijñāsamānena rājñaś ca sahajīvinā
12.83.51
kaccij jitendriyo rājā kaccid abhyantarā jitāḥ kaccid eṣāṃ priyo rājā kaccid rājñaḥ priyāḥ prajāḥ
12.83.52
jijñāsur iha saṃprāptas tavāhaṃ rājasattama tasya me rocase rājan kṣudhitasyeva bhojanam
12.83.53
amātyā me na rocante vitṛṣṇasya yathodakam bhavato 'rthakṛd ity eva mayi doṣo hi taiḥ kṛtaḥ vidyate kāraṇaṃ nānyad iti me nātra saṃśayaḥ
12.83.54
na hi teṣām ahaṃ drugdhas tat teṣāṃ doṣavad gatam arer hi durhatād bheyaṃ bhagnapṛṣṭhād ivoragāt
12.83.55
rājovāca bhūyasā paribarheṇa satkāreṇa ca bhūyasā pūjito brāhmaṇaśreṣṭha bhūyo vasa gṛhe mama
12.83.56
ye tvāṃ brāhmaṇa necchanti na te vatsyanti me gṛhe bhavataiva hi taj jñeyaṃ yad idānīm anantaram
12.83.57
yathā syād duṣkṛto daṇḍo yathā ca sukṛtaṃ kṛtam tathā samīkṣya bhagavañ śreyase viniyuṅkṣva mām
12.83.58
munir uvāca adarśayann imaṃ doṣam ekaikaṃ durbalaṃ kuru tataḥ kāraṇam ājñāya puruṣaṃ puruṣaṃ jahi
12.83.59
ekadoṣā hi bahavo mṛdnīyur api kaṇṭakān mantrabhedabhayād rājaṃs tasmād etad bravīmi te
12.83.60
vayaṃ tu brāhmaṇā nāma mṛdudaṇḍāḥ kṛpālavaḥ svasti cecchāmi bhavataḥ pareṣāṃ ca yathātmanaḥ
12.83.61
rājann ātmānam ācakṣe saṃbandhī bhavato hy aham muniḥ kālakavṛkṣīya ity evam abhisaṃjñitaḥ
12.83.62
pituḥ sakhā ca bhavataḥ saṃmataḥ satyasaṃgaraḥ vyāpanne bhavato rājye rājan pitari saṃsthite
12.83.63
sarvakāmān parityajya tapas taptaṃ tadā mayā snehāt tvāṃ prabravīmy etan mā bhūyo vibhramed iti
12.83.64
ubhe dṛṣṭvā duḥkhasukhe rājyaṃ prāpya yadṛcchayā rājyenāmātyasaṃsthena kathaṃ rājan pramādyasi
12.83.65
bhīṣma uvāca tato rājakule nāndī saṃjajñe bhūyasī punaḥ purohitakule caiva saṃprāpte brāhmaṇarṣabhe
12.83.66
ekacchatrāṃ mahīṃ kṛtvā kausalyāya yaśasvine muniḥ kālakavṛkṣīya īje kratubhir uttamaiḥ
12.83.67
hitaṃ tad vacanaṃ śrutvā kausalyo 'nvaśiṣan mahīm tathā ca kṛtavān rājā yathoktaṃ tena bhārata
12.84.1
bhīṣma uvāca hrīniṣedhāḥ sadā santaḥ satyārjavasamanvitāḥ śaktāḥ kathayituṃ samyak te tava syuḥ sabhāsadaḥ
12.84.2
atyāḍhyāṃś cātiśūrāṃś ca brāhmaṇāṃś ca bahuśrutān susaṃtuṣṭāṃś ca kaunteya mahotsāhāṃś ca karmasu
12.84.3
etān sahāyāṃl lipsethāḥ sarvāsv āpatsu bhārata kulīnaḥ pūjito nityaṃ na hi śaktiṃ nigūhati
12.84.4
prasannaṃ hy aprasannaṃ vā pīḍitaṃ hṛtam eva vā āvartayati bhūyiṣṭhaṃ tad eko hy anupālitaḥ
12.84.5
kulīnā deśajāḥ prājñā rūpavanto bahuśrutāḥ pragalbhāś cānuraktāś ca te tava syuḥ paricchadāḥ
12.84.6
dauṣkuleyāś ca lubdhāś ca nṛśaṃsā nirapatrapāḥ te tvāṃ tāta niṣeveyur yāvad ārdrakapāṇayaḥ
12.84.7
arthamānārghyasatkārair bhogair uccāvacaiḥ priyān yān arthabhājo manyethās te te syuḥ sukhabhāginaḥ
12.84.8
abhinnavṛttā vidvāṃsaḥ sadvṛttāś caritavratāḥ na tvāṃ nityārthino jahyur akṣudrāḥ satyavādinaḥ
12.84.9
anāryā ye na jānanti samayaṃ mandacetasaḥ tebhyaḥ pratijugupsethā jānīyāḥ samayacyutān
12.84.10
naikam icched gaṇaṃ hitvā syāc ced anyataragrahaḥ yas tv eko bahubhiḥ śreyān kāmaṃ tena gaṇaṃ tyajet
12.84.11
śreyaso lakṣaṇaṃ hy etad vikramo yasya dṛśyate kīrtipradhāno yaś ca syāt samaye yaś ca tiṣṭhati
12.84.12
samarthān pūjayed yaś ca nāspardhyaiḥ spardhate ca yaḥ na ca kāmād bhayāt krodhāl lobhād vā dharmam utsṛjet
12.84.13
amānī satyavāk śakto jitātmā mānyamānitā sa te mantrasahāyaḥ syāt sarvāvasthaṃ parīkṣitaḥ
12.84.14
kulīnaḥ satyasaṃpannas titikṣur dakṣa ātmavān śūraḥ kṛtajñaḥ satyaś ca śreyasaḥ pārtha lakṣaṇam
12.84.15
tasyaivaṃ vartamānasya puruṣasya vijānataḥ amitrāḥ saṃprasīdanti tato mitrībhavanty api
12.84.16
ata ūrdhvam amātyānāṃ parīkṣeta guṇāguṇān saṃyatātmā kṛtaprajño bhūtikāmaś ca bhūmipaḥ
12.84.17
saṃbaddhāḥ puruṣair āptair abhijātaiḥ svadeśajaiḥ ahāryair avyabhīcāraiḥ sarvataḥ suparīkṣitaiḥ
12.84.18
yodhāḥ srauvās tathā maulās tathaivānye 'py avaskṛtāḥ kartavyā bhūtikāmena puruṣeṇa bubhūṣatā
12.84.19
yeṣāṃ vainayikī buddhiḥ prakṛtā caiva śobhanā tejo dhairyaṃ kṣamā śaucam anurāga sthitir dhṛtiḥ
12.84.20
parīkṣitaguṇān nityaṃ prauḍhabhāvān dhuraṃdharān pañcopadhāvyatītāṃś ca kuryād rājārthakāriṇaḥ
12.84.21
paryāptavacanān vīrān pratipattiviśāradān kulīnān satyasaṃpannān iṅgitajñān aniṣṭhurān
12.84.22
deśakālavidhānajñān bhartṛkāryahitaiṣiṇaḥ nityam artheṣu sarveṣu rājā kurvīta mantriṇaḥ
12.84.23
hīnatejā hy asaṃhṛṣṭo naiva jātu vyavasyati avaśyaṃ janayaty eva sarvakarmasu saṃśayān
12.84.24
evam alpaśruto mantrī kalyāṇābhijano 'py uta dharmārthakāmayukto 'pi nālaṃ mantraṃ parīkṣitum
12.84.25
tathaivānabhijāto 'pi kāmam astu bahuśrutaḥ anāyaka ivācakṣur muhyaty ūhyeṣu karmasu
12.84.26
yo vā hy asthirasaṃkalpo buddhimān āgatāgamaḥ upāyajño 'pi nālaṃ sa karma yāpayituṃ ciram
12.84.27
kevalāt punar ācārāt karmaṇo nopapadyate parimarśo viśeṣāṇām aśrutasyeha durmateḥ
12.84.28
mantriṇy ananurakte tu viśvāso na hi vidyate tasmād ananuraktāya naiva mantraṃ prakāśayet
12.84.29
vyathayed dhi sa rājānaṃ mantribhiḥ sahito 'nṛjuḥ mārutopahatacchidraiḥ praviśyāgnir iva drumam
12.84.30
saṃkrudhyaty ekadā svāmī sthānāc caivāpakarṣati vācā kṣipati saṃrabdhas tataḥ paścāt prasīdati
12.84.31
tāni tāny anuraktena śakyāny anutitikṣitum mantriṇāṃ ca bhavet krodho visphūrjitam ivāśaneḥ
12.84.32
yas tu saṃharate tāni bhartuḥ priyacikīrṣayā samānasukhaduḥkhaṃ taṃ pṛcched artheṣu mānavam
12.84.33
anṛjus tv anurakto 'pi saṃpannaś cetarair guṇaiḥ rājñaḥ prajñānayukto 'pi na mantraṃ śrotum arhati
12.84.34
yo 'mitraiḥ saha saṃbaddho na paurān bahu manyate sa suhṛt tādṛśo rājño na mantraṃ śrotum arhati
12.84.35
avidvān aśuciḥ stabdhaḥ śatrusevī vikatthanaḥ sa suhṛt krodhano lubdho na mantraṃ śrotum arhati
12.84.36
āgantuś cānurakto 'pi kāmam astu bahuśrutaḥ satkṛtaḥ saṃvibhakto vā na mantraṃ śrotum arhati
12.84.37
yas tv alpenāpi kāryeṇa sakṛd ākṣārito bhavet punar anyair guṇair yukto na mantraṃ śrotum arhati
12.84.38
kṛtaprajñaś ca medhāvī budho jānapadaḥ śuciḥ sarvakarmasu yaḥ śuddhaḥ sa mantraṃ śrotum arhati
12.84.39
jñānavijñānasaṃpannaḥ prakṛtijñaḥ parātmanoḥ suhṛd ātmasamo rājñaḥ sa mantraṃ śrotum arhati
12.84.40
satyavāk śīlasaṃpanno gambhīraḥ satrapo mṛduḥ pitṛpaitāmaho yaḥ syāt sa mantraṃ śrotum arhati
12.84.41
saṃtuṣṭaḥ saṃmataḥ satyaḥ śauṭīro dveṣyapāpakaḥ mantravit kālavic chūraḥ sa mantraṃ śrotum arhati
12.84.42
sarvalokaṃ samaṃ śaktaḥ sāntvena kurute vaśe tasmai mantraḥ prayoktavyo daṇḍam ādhitsatā nṛpa
12.84.43
paurajānapadā yasmin viśvāsaṃ dharmato gatāḥ yoddhā nayavipaścic ca sa mantraṃ śrotum arhati
12.84.44
tasmāt sarvair guṇair etair upapannāḥ supūjitāḥ mantriṇaḥ prakṛtijñāḥ syus tryavarā mahad īpsavaḥ
12.84.45
svāsu prakṛtiṣu chidraṃ lakṣayeran parasya ca mantriṇo mantramūlaṃ hi rājño rāṣṭraṃ vivardhate
12.84.46
nāsya chidraṃ paraḥ paśyec chidreṣu param anviyāt gūhet kūrma ivāṅgāni rakṣed vivaram ātmanaḥ
12.84.47
mantragrāhā hi rājyasya mantriṇo ye manīṣiṇaḥ mantrasaṃhanano rājā mantrāṅgānītaro janaḥ
12.84.48
rājyaṃ praṇidhimūlaṃ hi mantrasāraṃ pracakṣate svāminaṃ tv anuvartanti vṛttyartham iha mantriṇaḥ
12.84.49
sa vinīya madakrodhau mānam īrṣyāṃ ca nirvṛtaḥ nityaṃ pañcopadhātītair mantrayet saha mantribhiḥ
12.84.50
teṣāṃ trayāṇāṃ vividhaṃ vimarśaṃ; budhyeta cittaṃ viniveśya tatra svaniścayaṃ taṃ paraniścayaṃ ca; nivedayed uttaramantrakāle
12.84.51
dharmārthakāmajñam upetya pṛcched; yukto guruṃ brāhmaṇam uttamārtham niṣṭhā kṛtā tena yadā saha syāt; taṃ tatra mārgaṃ praṇayed asaktam
12.84.52
evaṃ sadā mantrayitavyam āhur; ye mantratattvārthaviniścayajñāḥ tasmāt tvam evaṃ praṇayeḥ sadaiva; mantraṃ prajāsaṃgrahaṇe samartham
12.84.53
na vāmanāḥ kubjakṛśā na khañjā; nāndhā jaḍāḥ strī na napuṃsakaṃ ca na cātra tiryaṅ na puro na paścān; nordhvaṃ na cādhaḥ pracareta kaś cit
12.84.54
āruhya vātāyanam eva śūnyaṃ; sthalaṃ prakāśaṃ kuśakāśahīnam vāgaṅgadoṣān parihṛtya mantraṃ; saṃmantrayet kāryam ahīnakālam
12.85.1
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam bṛhaspateś ca saṃvādaṃ śakrasya ca yudhiṣṭhira
12.85.2
śakra uvāca kiṃ svid ekapadaṃ brahman puruṣaḥ samyag ācaran pramāṇaṃ sarvabhūtānāṃ yaśaś caivāpnuyān mahat
12.85.3
bṛhaspatir uvāca sāntvam ekapadaṃ śakra puruṣaḥ samyag ācaran pramāṇaṃ sarvabhūtānāṃ yaśaś caivāpnuyān mahat
12.85.4
etad ekapadaṃ śakra sarvalokasukhāvaham ācaran sarvabhūteṣu priyo bhavati sarvadā
12.85.5
yo hi nābhāṣate kiṃ cit satataṃ bhrukuṭīmukhaḥ dveṣyo bhavati bhūtānāṃ sa sāntvam iha nācaran
12.85.6
yas tu pūrvam abhiprekṣya pūrvam evābhibhāṣate smitapūrvābhibhāṣī ca tasya lokaḥ prasīdati
12.85.7
dānam eva hi sarvatra sāntvenānabhijalpitam na prīṇayati bhūtāni nirvyañjanam ivāśanam
12.85.8
adātā hy api bhūtānāṃ madhurām īrayan giram sarvalokam imaṃ śakra sāntvena kurute vaśe
12.85.9
tasmāt sāntvaṃ prakartavyaṃ daṇḍam ādhitsatām iha phalaṃ ca janayaty evaṃ na cāsyodvijate janaḥ
12.85.10
sukṛtasya hi sāntvasya ślakṣṇasya madhurasya ca samyag āsevyamānasya tulyaṃ jātu na vidyate
12.85.11
bhīṣma uvāca ity uktaḥ kṛtavān sarvaṃ tathā śakraḥ purodhasā tathā tvam api kaunteya samyag etat samācara
12.86.1
yudhiṣṭhira uvāca kathaṃ svid iha rājendra pālayan pārthivaḥ prajāḥ prati dharmaṃ viśeṣeṇa kīrtim āpnoti śāśvatīm
12.86.2
bhīṣma uvāca vyavahāreṇa śuddhena prajāpālanatatparaḥ prāpya dharmaṃ ca kīrtiṃ ca lokāv āpnoty ubhau śuciḥ
12.86.3
yudhiṣṭhira uvāca kīdṛśaṃ vyavahāraṃ tu kaiś ca vyavaharen nṛpaḥ etat pṛṣṭo mahāprājña yathāvad vaktum arhasi
12.86.4
ye caite pūrvakathitā guṇās te puruṣaṃ prati naikasmin puruṣe hy ete vidyanta iti me matiḥ
12.86.5
bhīṣma uvāca evam etan mahāprājña yathā vadasi buddhimān durlabhaḥ puruṣaḥ kaś cid ebhir guṇaguṇair yutaḥ
12.86.6
kiṃ tu saṃkṣepataḥ śīlaṃ prayatne neha durlabham vakṣyāmi tu yathāmātyān yādṛśāṃś ca kariṣyasi
12.86.7
caturo brāhmaṇān vaidyān pragalbhān sāttvikāñ śucīn trīṃś ca śūdrān vinītāṃś ca śucīn karmaṇi pūrvake
12.86.8
aṣṭābhiś ca guṇair yuktaṃ sūtaṃ paurāṇikaṃ caret pañcāśadvarṣavayasaṃ pragalbham anasūyakam
12.86.9
matismṛtisamāyuktaṃ vinītaṃ samadarśanam kārye vivadamānānāṃ śaktam artheṣv alolupam
12.86.10
vivarjitānāṃ vyasanaiḥ sughoraiḥ saptabhir bhṛśam aṣṭānāṃ mantriṇāṃ madhye mantraṃ rājopadhārayet
12.86.11
tataḥ saṃpreṣayed rāṣṭre rāṣṭrāyātha ca darśayet anena vyavahāreṇa draṣṭavyās te prajāḥ sadā
12.86.12
na cāpi gūḍhaṃ kāryaṃ te grāhyaṃ kāryopaghātakam kārye khalu vipanne tvāṃ so 'dharmas tāṃś ca pīḍayet
12.86.13
vidravec caiva rāṣṭraṃ te śyenāt pakṣigaṇā iva parisravec ca satataṃ naur viśīrṇeva sāgare
12.86.14
prajāḥ pālayato 'samyag adharmeṇeha bhūpateḥ hārdaṃ bhayaṃ saṃbhavati svargaś cāsya virudhyate
12.86.15
atha yo 'dharmataḥ pāti rājāmātyo 'tha vātmajaḥ dharmāsane niyuktaḥ san dharmamūlaṃ nararṣabha
12.86.16
kāryeṣv adhikṛtāḥ samyag akurvanto nṛpānugāḥ ātmānaṃ purataḥ kṛtvā yānty adhaḥ sahapārthivāḥ
12.86.17
balātkṛtānāṃ balibhiḥ kṛpaṇaṃ bahu jalpatām nātho vai bhūmipo nityam anāthānāṃ nṛṇāṃ bhavet
12.86.18
tataḥ sākṣibalaṃ sādhu dvaidhe vādakṛtaṃ bhavet asākṣikam anāthaṃ vā parīkṣyaṃ tad viśeṣataḥ
12.86.19
aparādhānurūpaṃ ca daṇḍaṃ pāpeṣu pātayet udvejayed dhanair ṛddhān daridrān vadhabandhanaiḥ
12.86.20
vinayair api durvṛttān prahārair api pārthivaḥ sāntvenopapradānena śiṣṭāṃś ca paripālayet
12.86.21
rājño vadhaṃ cikīrṣed yas tasya citro vadho bhavet ājīvakasya stenasya varṇasaṃkarakasya ca
12.86.22
samyak praṇayato daṇḍaṃ bhūmipasya viśāṃ pate yuktasya vā nāsty adharmo dharma eveha śāśvataḥ
12.86.23
kāmakāreṇa daṇḍaṃ tu yaḥ kuryād avicakṣaṇaḥ sa ihākīrtisaṃyukto mṛto narakam āpnuyāt
12.86.24
na parasya śravād eva pareṣāṃ daṇḍam arpayet āgamānugamaṃ kṛtvā badhnīyān mokṣayeta vā
12.86.25
na tu hanyān nṛpo jātu dūtaṃ kasyāṃ cid āpadi dūtasya hantā nirayam āviśet sacivaiḥ saha
12.86.26
yathoktavādinaṃ dūtaṃ kṣatradharmarato nṛpaḥ yo hanyāt pitaras tasya bhrūṇahatyām avāpnuyuḥ
12.86.27
kulīnaḥ śīlasaṃpanno vāgmī dakṣaḥ priyaṃvadaḥ yathoktavādī smṛtimān dūtaḥ syāt saptabhir guṇaiḥ
12.86.28
etair eva guṇair yuktaḥ pratīhāro 'sya rakṣitā śirorakṣaś ca bhavati guṇair etaiḥ samanvitaḥ
12.86.29
dharmārthaśāstratattvajñaḥ saṃdhivigrahako bhavet matimān dhṛtimān dhīmān rahasyavinigūhitā
12.86.30
kulīnaḥ satyasaṃpannaḥ śakto 'mātyaḥ praśaṃsitaḥ etair eva guṇair yuktas tathā senāpatir bhavet
12.86.31
vyūhayantrāyudhīyānāṃ tattvajño vikramānvitaḥ varṣaśītoṣṇavātānāṃ sahiṣṇuḥ pararandhravit
12.86.32
viśvāsayet parāṃś caiva viśvasen na tu kasya cit putreṣv api hi rājendra viśvāso na praśasyate
12.86.33
etac chāstrārthatattvaṃ tu tavākhyātaṃ mayānagha aviśvāso narendrāṇāṃ guhyaṃ paramam ucyate
12.87.1
yudhiṣṭhira uvāca kathaṃvidhaṃ puraṃ rājā svayam āvastum arhati kṛtaṃ vā kārayitvā vā tan me brūhi pitāmaha
12.87.2
bhīṣma uvāca yatra kaunteya vastavyaṃ saputrabhrātṛbandhunā nyāyyaṃ tatra paripraṣṭuṃ guptiṃ vṛttiṃ ca bhārata
12.87.3
tasmāt te vartayiṣyāmi durgakarma viśeṣataḥ śrutvā tathā vidhātavyam anuṣṭheyaṃ ca yatnataḥ
12.87.4
ṣaḍvidhaṃ durgam āsthāya purāṇy atha niveśayet sarvasaṃpatpradhānaṃ yad bāhulyaṃ vāpi saṃbhavet
12.87.5
dhanvadurgaṃ mahīdurgaṃ giridurgaṃ tathaiva ca manuṣyadurgam abdurgaṃ vanadurgaṃ ca tāni ṣaṭ
12.87.6
yat puraṃ durgasaṃpannaṃ dhānyāyudhasamanvitam dṛḍhaprākāraparikhaṃ hastyaśvarathasaṃkulam
12.87.7
vidvāṃsaḥ śilpino yatra nicayāś ca susaṃcitāḥ dhārmikaś ca jano yatra dākṣyam uttamam āsthitaḥ
12.87.8
ūrjasvinaranāgāśvaṃ catvarāpaṇaśobhitam prasiddhavyavahāraṃ ca praśāntam akutobhayam
12.87.9
suprabhaṃ sānunādaṃ ca supraśastaniveśanam śūrāḍhyajanasaṃpannaṃ brahmaghoṣānunāditam
12.87.10
samājotsavasaṃpannaṃ sadāpūjitadaivatam vaśyāmātyabalo rājā tat puraṃ svayam āvaset
12.87.11
tatra kośaṃ balaṃ mitraṃ vyavahāraṃ ca vardhayet pure janapade caiva sarvadoṣān nivartayet
12.87.12
bhāṇḍāgārāyudhāgāraṃ prayatnenābhivardhayet nicayān vardhayet sarvāṃs tathā yantragadāgadān
12.87.13
kāṣṭhalohatuṣāṅgāradāruśṛṅgāsthivaiṇavān majjāsnehavasākṣaudram auṣadhagrāmam eva ca
12.87.14
śaṇaṃ sarjarasaṃ dhānyam āyudhāni śarāṃs tathā carma snāyu tathā vetraṃ muñjabalbajadhanvanān
12.87.15
āśayāś codapānāś ca prabhūtasalilā varāḥ niroddhavyāḥ sadā rājñā kṣīriṇaś ca mahīruhāḥ
12.87.16
satkṛtāś ca prayatnena ācāryartvikpurohitāḥ maheṣvāsāḥ sthapatayaḥ sāṃvatsaracikitsakāḥ
12.87.17
prājñā medhāvino dāntā dakṣāḥ śūrā bahuśrutāḥ kulīnāḥ sattvasaṃpannā yuktāḥ sarveṣu karmasu
12.87.18
pūjayed dhārmikān rājā nigṛhṇīyād adhārmikān niyuñjyāc ca prayatnena sarvavarṇān svakarmasu
12.87.19
bāhyam ābhyantaraṃ caiva paurajānapadaṃ janam cāraiḥ suviditaṃ kṛtvā tataḥ karma prayojayet
12.87.20
cārān mantraṃ ca kośaṃ ca mantraṃ caiva viśeṣataḥ anutiṣṭhet svayaṃ rājā sarvaṃ hy atra pratiṣṭhitam
12.87.21
udāsīnārimitrāṇāṃ sarvam eva cikīrṣitam pure janapade caiva jñātavyaṃ cāracakṣuṣā
12.87.22
tatas tathā vidhātavyaṃ sarvam evāpramādataḥ bhaktān pujayatā nityaṃ dviṣataś ca nigṛhṇatā
12.87.23
yaṣṭavyaṃ kratubhir nityaṃ dātavyaṃ cāpy apīḍayā prajānāṃ rakṣaṇaṃ kāryaṃ na kāryaṃ karma garhitam
12.87.24
kṛpaṇānāthavṛddhānāṃ vidhavānāṃ ca yoṣitām yogakṣemaṃ ca vṛttiṃ ca nityam eva prakalpayet
12.87.25
āśrameṣu yathākālaṃ celabhājanabhojanam sadaivopahared rājā satkṛtyānavamanya ca
12.87.26
ātmānaṃ sarvakāryāṇi tāpase rājyam eva ca nivedayet prayatnena tiṣṭhet prahvaś ca sarvadā
12.87.27
sarvārthatyāginaṃ rājā kule jātaṃ bahuśrutam pūjayet tādṛśaṃ dṛṣṭvā śayanāsanabhojanaiḥ
12.87.28
tasmin kurvīta viśvāsaṃ rājā kasyāṃ cid āpadi tāpaseṣu hi viśvāsam api kurvanti dasyavaḥ
12.87.29
tasmin nidhīn ādadhīta prajñāṃ paryādadīta ca na cāpy abhīkṣṇaṃ seveta bhṛśaṃ vā pratipūjayet
12.87.30
anyaḥ kāryaḥ svarāṣṭreṣu pararāṣṭreṣu cāparaḥ aṭavīṣv aparaḥ kāryaḥ sāmantanagareṣu ca
12.87.31
teṣu satkārasaṃskārān saṃvibhāgāṃś ca kārayet pararāṣṭrāṭavīstheṣu yathā svaviṣaye tathā
12.87.32
te kasyāṃ cid avasthāyāṃ śaraṇaṃ śaraṇārthine rājñe dadyur yathākāmaṃ tāpasāḥ saṃśitavratāḥ
12.87.33
eṣa te lakṣaṇoddeśaḥ saṃkṣepeṇa prakīrtitaḥ yādṛśaṃ nagaraṃ rājā svayam āvastum arhati
12.88.1
yudhiṣṭhira uvāca rāṣṭraguptiṃ ca me rājan rāṣṭrasyaiva ca saṃgraham samyag jijñāsamānāya prabrūhi bharatarṣabha
12.88.2
bhīṣma uvāca rāṣṭraguptiṃ ca te samyag rāṣṭrasyaiva ca saṃgraham hanta sarvaṃ pravakṣyāmi tattvam ekamanāḥ śṛṇu
12.88.3
grāmasyādhipatiḥ kāryo daśagrāmyas tathāparaḥ dviguṇāyāḥ śatasyaivaṃ sahasrasya ca kārayet
12.88.4
grāme yān grāmadoṣāṃś ca grāmikaḥ paripālayet tān brūyād daśapāyāsau sa tu viṃśatipāya vai
12.88.5
so 'pi viṃśatyadhipatir vṛttaṃ jānapade jane grāmāṇāṃ śatapālāya sarvam eva nivedayet
12.88.6
yāni grāmīṇabhojyāni grāmikas tāny upāśnuyāt daśapas tena bhartavyas tenāpi dviguṇādhipaḥ
12.88.7
grāmaṃ grāmaśatādhyakṣo bhoktum arhati satkṛtaḥ mahāntaṃ bharataśreṣṭha susphītajanasaṃkulam tatra hy anekam āyattaṃ rājño bhavati bhārata
12.88.8
śākhānagaram arhas tu sahasrapatir uttamam dhānyahairaṇyabhogena bhoktuṃ rāṣṭriya udyataḥ
12.88.9
tathā yad grāmakṛtyaṃ syād grāmikṛtyaṃ ca te svayam dharmajñaḥ sacivaḥ kaś cit tat prapaśyed atandritaḥ
12.88.10
nagare nagare ca syād ekaḥ sarvārthacintakaḥ uccaiḥsthāne ghorarūpo nakṣatrāṇām iva grahaḥ bhavet sa tān parikrāmet sarvān eva sadā svayam
12.88.11
vikrayaṃ krayam adhvānaṃ bhaktaṃ ca saparivyayam yogakṣemaṃ ca saṃprekṣya vaṇijaḥ kārayet karān
12.88.12
utpattiṃ dānavṛttiṃ ca śilpaṃ saṃprekṣya cāsakṛt śilpapratikarān eva śilpinaḥ prati kārayet
12.88.13
uccāvacakarā nyāyyāḥ pūrvarājñāṃ yudhiṣṭhira yathā yathā na hīyeraṃs tathā kuryān mahīpatiḥ
12.88.14
phalaṃ karma ca saṃprekṣya tataḥ sarvaṃ prakalpayet phalaṃ karma ca nirhetu na kaś cit saṃpravartayet
12.88.15
yathā rājā ca kartā ca syātāṃ karmaṇi bhāginau samavekṣya tathā rājñā praṇeyāḥ satataṃ karāḥ
12.88.16
nocchindyād ātmano mūlaṃ pareṣāṃ vāpi tṛṣṇayā īhādvārāṇi saṃrudhya rājā saṃprītidarśanaḥ
12.88.17
pradviṣanti parikhyātaṃ rājānam atikhādinam pradviṣṭasya kutaḥ śreyaḥ saṃpriyo labhate priyam
12.88.18
vatsaupamyena dogdhavyaṃ rāṣṭram akṣīṇabuddhinā bhṛto vatso jātabalaḥ pīḍāṃ sahati bhārata
12.88.19
na karma kurute vatso bhṛśaṃ dugdho yudhiṣṭhira rāṣṭram apy atidugdhaṃ hi na karma kurute mahat
12.88.20
yo rāṣṭram anugṛhṇāti parigṛhya svayaṃ nṛpaḥ saṃjātam upajīvan sa labhate sumahat phalam
12.88.21
āpadarthaṃ hi nicayān rājāna iha cinvate rāṣṭraṃ ca kośabhūtaṃ syāt kośo veśmagatas tathā
12.88.22
paurajānapadān sarvān saṃśritopāśritāṃs tathā yathāśakty anukampeta sarvān abhyantarān api
12.88.23
bāhyaṃ janaṃ bhedayitvā bhoktavyo madhyamaḥ sukham evaṃ na saṃprakupyante janāḥ sukhitaduḥkhitāḥ
12.88.24
prāg eva tu karādānam anubhāṣya punaḥ punaḥ saṃnipatya svaviṣaye bhayaṃ rāṣṭre pradarśayet
12.88.25
iyam āpat samutpannā paracakrabhayaṃ mahat api nāntāya kalpeta veṇor iva phalāgamaḥ
12.88.26
arayo me samutthāya bahubhir dasyubhiḥ saha idam ātmavadhāyaiva rāṣṭram icchanti bādhitum
12.88.27
asyām āpadi ghorāyāṃ saṃprāpte dāruṇe bhaye paritrāṇāya bhavatāṃ prārthayiṣye dhanāni vaḥ
12.88.28
pratidāsye ca bhavatāṃ sarvaṃ cāhaṃ bhayakṣaye nārayaḥ pratidāsyanti yad dhareyur balād itaḥ
12.88.29
kalatram āditaḥ kṛtvā naśyet svaṃ svayam eva hi api cet putradārārtham arthasaṃcaya iṣyate
12.88.30
nandāmi vaḥ prabhāvena putrāṇām iva codaye yathāśakty anugṛhṇāmi rāṣṭrasyāpīḍayā ca vaḥ
12.88.31
āpatsv eva ca voḍhavyaṃ bhavadbhiḥ sadgavair iva na vaḥ priyataraṃ kāryaṃ dhanaṃ kasyāṃ cid āpadi
12.88.32
iti vācā madhurayā ślakṣṇayā sopacārayā svaraśmīn abhyavasṛjed yugam ādāya kālavit
12.88.33
pracāraṃ bhṛtyabharaṇaṃ vyayaṃ gogrāmato bhayam yogakṣemaṃ ca saṃprekṣya gominaḥ kārayet karān
12.88.34
upekṣitā hi naśyeyur gomino 'raṇyavāsinaḥ tasmāt teṣu viśeṣeṇa mṛdupūrvaṃ samācaret
12.88.35
sāntvanaṃ rakṣaṇaṃ dānam avasthā cāpy abhīkṣṇaśaḥ gomināṃ pārtha kartavyaṃ saṃvibhāgāḥ priyāṇi ca
12.88.36
ajasram upayoktavyaṃ phalaṃ gomiṣu sarvataḥ prabhāvayati rāṣṭraṃ ca vyavahāraṃ kṛṣiṃ tathā
12.88.37
tasmād gomiṣu yatnena prītiṃ kuryād vicakṣaṇaḥ dayāvān apramattaś ca karān saṃpraṇayan mṛdūn
12.88.38
sarvatra kṣemacaraṇaṃ sulabhaṃ tāta gomibhiḥ na hy ataḥ sadṛśaṃ kiṃ cid dhanam asti yudhiṣṭhira
12.89.1
yudhiṣṭhira uvāca yadā rājā samartho 'pi kośārthī syān mahāmate kathaṃ pravarteta tadā tan me brūhi pitāmaha
12.89.2
bhīṣma uvāca yathādeśaṃ yathākālam api caiva yathābalam anuśiṣyāt prajā rājā dharmārthī taddhite rataḥ
12.89.3
yathā tāsāṃ ca manyeta śreya ātmana eva ca tathā dharmyāṇi sarvāṇi rājā rāṣṭre pravartayet
12.89.4
madhudohaṃ duhed rāṣṭraṃ bhramarān na vipātayet vatsāpekṣī duhec caiva stanāṃś ca na vikuṭṭayet
12.89.5
jalaukāvat pibed rāṣṭraṃ mṛdunaiva narādhipa vyāghrīva ca haret putram adaṣṭvā mā pated iti
12.89.6
alpenālpena deyena vardhamānaṃ pradāpayet tato bhūyas tato bhūyaḥ kāmaṃ vṛddhiṃ samācaret
12.89.7
damayann iva damyānāṃ śaśvad bhāraṃ pravardhayet mṛdupūrvaṃ prayatnena pāśān abhyavahārayet
12.89.8
sakṛt pāśāvakīrṇās te na bhaviṣyanti durdamāḥ ucitenaiva bhoktavyās te bhaviṣyanti yatnataḥ
12.89.9
tasmāt sarvasamārambho durlabhaḥ puruṣavrajaḥ yathāmukhyān sāntvayitvā bhoktavya itaro janaḥ
12.89.10
tatas tān bhedayitvātha parasparavivakṣitān bhuñjīta sāntvayitvaiva yathāsukham ayatnataḥ
12.89.11
na cāsthāne na cākāle karān ebhyo 'nupātayet ānupūrvyeṇa sāntvena yathākālaṃ yathāvidhi
12.89.12
upāyān prabravīmy etān na me māyā vivakṣitā anupāyena damayan prakopayati vājinaḥ
12.89.13
pānāgārāṇi veśāś ca veśaprāpaṇikās tathā kuśīlavāḥ sakitavā ye cānye ke cid īdṛśāḥ
12.89.14
niyamyāḥ sarva evaite ye rāṣṭrasyopaghātakāḥ ete rāṣṭre hi tiṣṭhanto bādhante bhadrikāḥ prajāḥ
12.89.15
na kena cid yācitavyaḥ kaś cit kiṃ cid anāpadi iti vyavasthā bhūtānāṃ purastān manunā kṛtā
12.89.16
sarve tathā na jīveyur na kuryuḥ karma ced iha sarva eva trayo lokā na bhaveyur asaṃśayam
12.89.17
prabhur niyamane rājā ya etān na niyacchati bhuṅkte sa tasya pāpasya caturbhāgam iti śrutiḥ tathā kṛtasya dharmasya caturbhāgam upāśnute
12.89.18
sthānāny etāni saṃgamya prasaṅge bhūtināśanaḥ kāmaprasaktaḥ puruṣaḥ kim akāryaṃ vivarjayet
12.89.19
āpady eva tu yāceran yeṣāṃ nāsti parigrahaḥ dātavyaṃ dharmatas tebhyas tv anukrośād dayārthinā
12.89.20
mā te rāṣṭre yācanakā mā te bhūyuś ca dasyavaḥ iṣṭādātāra evaite naite bhūtasya bhāvakāḥ
12.89.21
ye bhūtāny anugṛhṇanti vardhayanti ca ye prajāḥ te te rāṣṭre pravartantāṃ mā bhūtānām abhāvakāḥ
12.89.22
daṇḍyās te ca mahārāja dhanādānaprayojanāḥ prayogaṃ kārayeyus tān yathā balikarāṃs tathā
12.89.23
kṛṣigorakṣyavāṇijyaṃ yac cānyat kiṃ cid īdṛśam puruṣaiḥ kārayet karma bahubhiḥ saha karmibhiḥ
12.89.24
naraś cet kṛṣigorakṣyaṃ vāṇijyaṃ cāpy anuṣṭhitaḥ saṃśayaṃ labhate kiṃ cit tena rājā vigarhyate
12.89.25
dhaninaḥ pūjayen nityaṃ yānācchādanabhojanaiḥ vaktavyāś cānugṛhṇīdhvaṃ pūjāḥ saha mayeti ha
12.89.26
aṅgam etan mahad rājñāṃ dhanino nāma bhārata kakudaṃ sarvabhūtānāṃ dhanastho nātra saṃśayaḥ
12.89.27
prājñaḥ śūro dhanasthaś ca svām dhārmika eva ca tapasvī satyavādī ca buddhimāṃś cābhirakṣati
12.89.28
tasmād eteṣu sarveṣu prītimān bhava pārthiva satyam ārjavam akrodham ānṛśaṃsyaṃ ca pālaya
12.89.29
evaṃ daṇḍaṃ ca kośaṃ ca mitraṃ bhūmiṃ ca lapsyase satyārjavaparo rājan mitrakośasamanvitaḥ
12.90.1
bhīṣma uvāca vanaspatīn bhakṣyaphalān na chindyur viṣaye tava brāhmaṇānāṃ mūlaphalaṃ dharmyam āhur manīṣiṇaḥ
12.90.2
brāhmaṇebhyo 'tiriktaṃ ca bhuñjīrann itare janāḥ na brāhmaṇoparodhena hared anyaḥ kathaṃ cana
12.90.3
vipraś cet tyāgam ātiṣṭhed ākhyāyāvṛttikarśitaḥ parikalpyāsya vṛttiḥ syāt sadārasya narādhipa
12.90.4
sa cen nopanivarteta vācyo brāhmaṇasaṃsadi kasminn idānīṃ maryādām ayaṃ lokaḥ kariṣyati
12.90.5
asaṃśayaṃ nivarteta na ced vakṣyaty ataḥ param pūrvaṃ parokṣaṃ kartavyam etat kaunteya śāsanam
12.90.6
āhur etaj janā brahman na caitac chraddadhāmy aham nimantryaś ca bhaved bhogair avṛttyā cet tadācaret
12.90.7
kṛṣigorakṣyavāṇijyaṃ lokānām iha jīvanam ūrdhvaṃ caiva trayī vidyā sā bhūtān bhāvayaty uta
12.90.8
tasyāṃ prayatamānāyāṃ ye syus tatparipanthinaḥ dasyavas tadvadhāyeha brahmā kṣatram athāsṛjat
12.90.9
śatrūñ jahi prajā rakṣa yajasva kratubhir nṛpa yudhyasva samare vīro bhūtvā kauravanandana
12.90.10
saṃrakṣyān pālayed rājā yaḥ sa rājāryakṛttamaḥ ye ke cit tān na rakṣanti tair artho nāsti kaś cana
12.90.11
sadaiva rājñā boddhavyaṃ sarvalokād yudhiṣṭhira tasmād dhetor hi bhuñjīta manuṣyān eva mānavaḥ
12.90.12
antarebhyaḥ parān rakṣan parebhyaḥ punar antarān parān parebhyaḥ svān svebhyaḥ sarvān pālaya nityadā
12.90.13
ātmānaṃ sarvato rakṣan rājā rakṣeta medinīm ātmamūlam idaṃ sarvam āhur hi viduṣo janāḥ
12.90.14
kiṃ chidraṃ ko 'nuṣaṅgo me kiṃ vāsty avinipātitam kuto mām āsraved doṣa iti nityaṃ vicintayet
12.90.15
guptaiś cārair anumataiḥ pṛthivīm anucārayet sunītaṃ yadi me vṛttaṃ praśaṃsanti na vā punaḥ kaccid rocej janapade kaccid rāṣṭre ca me yaśaḥ
12.90.16
dharmajñānāṃ dhṛtimatāṃ saṃgrāmeṣv apalāyinām rāṣṭraṃ ca ye 'nujīvanti ye ca rājño 'nujīvinaḥ
12.90.17
amātyānāṃ ca sarveṣāṃ madhyasthānāṃ ca sarvaśaḥ ye ca tvābhipraśaṃseyur nindeyur atha vā punaḥ sarvān supariṇītāṃs tān kārayeta yudhiṣṭhira
12.90.18
ekāntena hi sarveṣāṃ na śakyaṃ tāta rocitum mitrāmitram atho madhyaṃ sarvabhūteṣu bhārata
12.90.19
tulyabāhubalānāṃ ca guṇair api niṣevinām kathaṃ syād adhikaḥ kaś cit sa tu bhuñjīta mānavān
12.90.20
ye carā hy acarān adyur adaṃṣṭrān daṃṣṭriṇas tathā āśīviṣā iva kruddhā bhujagā bhujagān iva
12.90.21
etebhyaś cāpramattaḥ syāt sadā yatto yudhiṣṭhira bhāruṇḍasadṛśā hy ete nipatanti pramādyataḥ
12.90.22
kaccit te vaṇijo rāṣṭre nodvijante karārditāḥ krīṇanto bahu vālpena kāntārakṛtaniśramāḥ
12.90.23
kaccit kṛṣikarā rāṣṭraṃ na jahaty atipīḍitāḥ ye vahanti dhuraṃ rājñāṃ saṃbharantītarān api
12.90.24
ito dattena jīvanti devāḥ pitṛgaṇās tathā manuṣyoragarakṣāṃsi vayāṃsi paśavas tathā
12.90.25
eṣā te rāṣṭravṛttiś ca rāṣṭraguptiś ca bhārata etam evārtham āśritya bhūyo vakṣyāmi pāṇḍava
12.91.1
bhīṣma uvāca yān aṅgirāḥ kṣatradharmān utathyo brahmavittamaḥ māndhātre yauvanāśvāya prītimān abhyabhāṣata
12.91.2
sa yathānuśaśāsainam utathyo brahmavittamaḥ tat te sarvaṃ pravakṣyāmi nikhilena yudhiṣṭhira
12.91.3
utathya uvāca dharmāya rājā bhavati na kāmakaraṇāya tu māndhātar evaṃ jānīhi rājā lokasya rakṣitā
12.91.4
rājā carati vai dharmaṃ devatvāyaiva gacchati na ced dharmaṃ sa carati narakāyaiva gacchati
12.91.5
dharme tiṣṭhanti bhūtāni dharmo rājani tiṣṭhati taṃ rājā sādhu yaḥ śāsti sa rājā pṛthivīpatiḥ
12.91.6
rājā paramadharmātmā lakṣmīvān pāpa ucyate devāś ca garhāṃ gacchanti dharmo nāstīti cocyate
12.91.7
adharme vartamānānām arthasiddhiḥ pradṛśyate tad eva maṅgalaṃ sarvaṃ lokaḥ samanuvartate
12.91.8
ucchidyate dharmavṛttam adharmo vartate mahān bhayam āhur divārātraṃ yadā pāpo na vāryate
12.91.9
na vedān anuvartanti vratavanto dvijātayaḥ na yajñāṃs tanvate viprā yadā pāpo na vāryate
12.91.10
vadhyānām iva sarveṣāṃ mano bhavati vihvalam manuṣyāṇāṃ mahārāja yadā pāpo na vāryate
12.91.11
ubhau lokāv abhiprekṣya rājānam ṛṣayaḥ svayam asṛjan sumahad bhūtam ayaṃ dharmo bhaviṣyati
12.91.12
yasmin dharmo virājeta taṃ rājānaṃ pracakṣate yasmin vilīyate dharmas taṃ devā vṛṣalaṃ viduḥ
12.91.13
vṛṣo hi bhagavān dharmo yas tasya kurute hy alam vṛṣalaṃ taṃ vidur devās tasmād dharmaṃ na lopayet
12.91.14
dharme vardhati vardhanti sarvabhūtāni sarvadā tasmin hrasati hīyante tasmād dharmaṃ pravardhayet
12.91.15
dhanāt sravati dharmo hi dhāraṇād veti niścayaḥ akāryāṇāṃ manuṣyendra sa sīmāntakaraḥ smṛtaḥ
12.91.16
prabhavārthaṃ hi bhūtānāṃ dharmaḥ sṛṣṭaḥ svayaṃbhuvā tasmāt pravardhayed dharmaṃ prajānugrahakāraṇāt
12.91.17
tasmād dhi rājaśārdūla dharmaḥ śreṣṭha iti smṛtaḥ sa rājā yaḥ prajāḥ śāsti sādhukṛt puruṣarṣabhaḥ
12.91.18
kāmakrodhāv anādṛtya dharmam evānupālayet dharmaḥ śreyaskaratamo rājñāṃ bharatasattama
12.91.19
dharmasya brāhmaṇā yonis tasmāt tān pūjayet sadā brāhmaṇānāṃ ca māndhātaḥ kāmān kuryād amatsarī
12.91.20
teṣāṃ hy akāmakaraṇād rājñaḥ saṃjāyate bhayam mitrāṇi ca na vardhante tathāmitrībhavanty api
12.91.21
brāhmaṇān vai tadāsūyād yadā vairocano baliḥ athāsmāc chrīr apākrāmad yāsminn āsīt pratāpinī
12.91.22
tatas tasmād apakramya sāgacchat pākaśāsanam atha so 'nvatapat paścāc chriyaṃ dṛṣṭvā puraṃdare
12.91.23
etat phalam asūyāyā abhimānasya cābhibho tasmād budhyasva māndhātar mā tvā jahyāt pratāpinī
12.91.24
darpo nāma śriyaḥ putro jajñe 'dharmād iti śrutiḥ tena devāsurā rājan nītāḥ subahuśo vaśam
12.91.25
rājarṣayaś ca bahavas tasmād budhyasva pārthiva rājā bhavati taṃ jitvā dāsas tena parājitaḥ
12.91.26
sa yathā darpasahitam adharmaṃ nānusevase tathā vartasva māndhātaś ciraṃ cet sthātum icchasi
12.91.27
mattāt pramattāt pogaṇḍād unmattāc ca viśeṣataḥ tadabhyāsād upāvartād ahitānāṃ ca sevanāt
12.91.28
nigṛhītād amātyāc ca strībhyaś caiva viśeṣataḥ parvatād viṣamād durgād dhastino 'śvāt sarīsṛpāt
12.91.29
etebhyo nityayattaḥ syān naktaṃcaryāṃ ca varjayet atyāyaṃ cātimānaṃ ca dambhaṃ krodhaṃ ca varjayet
12.91.30
avijñātāsu ca strīṣu klībāsu svairiṇīṣu ca parabhāryāsu kanyāsu nācaren maithunaṃ nṛpaḥ
12.91.31
kuleṣu pāparakṣāṃsi jāyante varṇasaṃkarāt apumāṃso 'ṅgahīnāś ca sthūlajihvā vicetasaḥ
12.91.32
ete cānye ca jāyante yadā rājā pramādyati tasmād rājñā viśeṣeṇa vartitavyaṃ prajāhite
12.91.33
kṣatriyasya pramattasya doṣaḥ saṃjāyate mahān adharmāḥ saṃpravartante prajāsaṃkarakārakāḥ
12.91.34
aśīte vidyate śītaṃ śīte śītaṃ na vidyate avṛṣṭir ativṛṣṭiś ca vyādhiś cāviśati prajāḥ
12.91.35
nakṣatrāṇy upatiṣṭhanti grahā ghorās tathāpare utpātāś cātra dṛśyante bahavo rājanāśanāḥ
12.91.36
arakṣitātmā yo rājā prajāś cāpi na rakṣati prajāś ca tasya kṣīyante tāś ca so 'nu vinaśyati
12.91.37
dvāv ādadāte hy ekasya dvayoś ca bahavo 'pare kumāryaḥ saṃpralupyante tadāhur nṛpadūṣaṇam
12.91.38
mamaitad iti naikasya manuṣyeṣv avatiṣṭhate tyaktvā dharmaṃ yadā rājā pramādam anutiṣṭhati
12.92.1
utathya uvāca kālavarṣī ca parjanyo dharmacārī ca pārthivaḥ saṃpad yadaiṣā bhavati sā bibharti sukhaṃ prajāḥ
12.92.2
yo na jānāti nirhantuṃ vastrāṇāṃ rajako malam raktāni vā śodhayituṃ yathā nāsti tathaiva saḥ
12.92.3
evam eva dvijendrāṇāṃ kṣatriyāṇāṃ viśām api śūdrāś caturṇāṃ varṇānāṃ nānākarmasv avasthitāḥ
12.92.4
karma śūdre kṛṣir vaiśye daṇḍanītiś ca rājani brahmacaryaṃ tapo mantrāḥ satyaṃ cāpi dvijātiṣu
12.92.5
teṣāṃ yaḥ kṣatriyo veda vastrāṇām iva śodhanam śīladoṣān vinirhantuṃ sa pitā sa prajāpatiḥ
12.92.6
kṛtaṃ tretā dvāparaś ca kaliś ca bharatarṣabha rājavṛttāni sarvāṇi rājaiva yugam ucyate
12.92.7
cāturvarṇyaṃ tathā vedāś cāturāśramyam eva ca sarvaṃ pramuhyate hy etad yadā rājā pramādyati
12.92.8
rājaiva kartā bhūtānāṃ rājaiva ca vināśakaḥ dharmātmā yaḥ sa kartā syād adharmātmā vināśakaḥ
12.92.9
rājño bhāryāś ca putrāś ca bāndhavāḥ suhṛdas tathā sametya sarve śocanti yadā rājā pramādyati
12.92.10
hastino 'śvāś ca gāvaś cāpy uṣṭrāśvataragardabhāḥ adharmavṛtte nṛpatau sarve sīdanti pārthiva
12.92.11
durbalārthaṃ balaṃ sṛṣṭaṃ dhātrā māndhātar ucyate abalaṃ tan mahad bhūtaṃ yasmin sarvaṃ pratiṣṭhitam
12.92.12
yac ca bhūtaṃ sa bhajate bhūtā ye ca tadanvayāḥ adharmasthe hi nṛpatau sarve sīdanti pārthiva
12.92.13
durbalasya hi yac cakṣur muner āśīviṣasya ca aviṣahyatamaṃ manye mā sma durbalam āsadaḥ
12.92.14
durbalāṃs tāta budhyethā nityam evāvimānitān mā tvāṃ durbalacakṣūṃṣi pradaheyuḥ sabāndhavam
12.92.15
na hi durbaladagdhasya kule kiṃ cit prarohati āmūlaṃ nirdahaty eva mā sma durbalam āsadaḥ
12.92.16
abalaṃ vai balāc chreyo yac cātibalavad balam balasyābaladagdhasya na kiṃ cid avaśiṣyate
12.92.17
vimānito hatotkruṣṭas trātāraṃ cen na vindati amānuṣakṛtas tatra daṇḍo hanti narādhipam
12.92.18
mā sma tāta bale stheyā bādhiṣṭhā māpi durbalam mā tvā durbalacakṣūṃṣi dhakṣyanty agnir ivāśrayam
12.92.19
yāni mithyābhiśastānāṃ patanty aśrūṇi rodatām tāni putrān paśūn ghnanti teṣāṃ mithyābhiśāsatām
12.92.20
yadi nātmani putreṣu na cet pautreṣu naptṛṣu na hi pāpaṃ kṛtaṃ karma sadyaḥ phalati gaur iva
12.92.21
yatrābalo vadhyamānas trātāraṃ nādhigacchati mahān daivakṛtas tatra daṇḍaḥ patati dāruṇaḥ
12.92.22
yuktā yadā jānapadā bhikṣante brāhmaṇā iva abhīkṣṇaṃ bhikṣudoṣeṇa rājānaṃ ghnanti tādṛśāḥ
12.92.23
rājño yadā janapade bahavo rājapūruṣāḥ anayenopavartante tad rājñaḥ kilbiṣaṃ mahat
12.92.24
yadā yuktā nayanty arthān kāmād arthavaśena vā kṛpaṇaṃ yācamānānāṃ tad rājño vaiśasaṃ mahat
12.92.25
mahāvṛkṣo jāyate vardhate ca; taṃ caiva bhūtāni samāśrayanti yadā vṛkṣaś chidyate dahyate vā; tadāśrayā aniketā bhavanti
12.92.26
yadā rāṣṭre dharmam agryaṃ caranti; saṃskāraṃ vā rājaguṇaṃ bruvāṇāḥ tair evādharmaś carito dharmamohāt; tūrṇaṃ jahyāt sukṛtaṃ duṣkṛtaṃ ca
12.92.27
yatra pāpā jñāyamānāś caranti; satāṃ kalir vindati tatra rājñaḥ yadā rājā śāsti narān naśiṣyān; na tad rājyaṃ vardhate bhūmipāla
12.92.28
yaś cāmātyaṃ mānayitvā yathārhaṃ; mantre ca yuddhe ca nṛpo niyuñjyāt pravardhate tasya rāṣṭraṃ nṛpasya; bhuṅkte mahīṃ cāpy akhilāṃ cirāya
12.92.29
atrāpi sukṛtaṃ karma vācaṃ caiva subhāṣitām samīkṣya pūjayan rājā dharmaṃ prāpnoty anuttamam
12.92.30
saṃvibhajya yadā bhuṅkte na cānyān avamanyate nihanti balinaṃ dṛptaṃ sa rājño dharma ucyate
12.92.31
trāyate hi yadā sarvaṃ vācā kāyena karmaṇā putrasyāpi na mṛṣyec ca sa rājño dharma ucyate
12.92.32
yadā śāraṇikān rājā putravat parirakṣati bhinatti na ca maryādāṃ sa rājño dharma ucyate
12.92.33
yadāptadakṣiṇair yajñair yajate śraddhayānvitaḥ kāmadveṣāv anādṛtya sa rājño dharma ucyate
12.92.34
kṛpaṇānāthavṛddhānāṃ yadāśru vyapamārṣṭi vai harṣaṃ saṃjanayan nṝṇāṃ sa rājño dharma ucyate
12.92.35
vivardhayati mitrāṇi tathārīṃś cāpakarṣati saṃpūjayati sādhūṃś ca sa rājño dharma ucyate
12.92.36
satyaṃ pālayati prāptyā nityaṃ bhūmiṃ prayacchati pūjayaty atithīn bhṛtyān sa rājño dharma ucyate
12.92.37
nigrahānugrahau cobhau yatra syātāṃ pratiṣṭhitau asmiṃl loke pare caiva rājā tat prāpnute phalam
12.92.38
yamo rājā dhārmikāṇāṃ māndhātaḥ parameśvaraḥ saṃyacchan bhavati prāṇān nasaṃyacchaṃs tu pāpakaḥ
12.92.39
ṛtvikpurohitācāryān satkṛtyānavamanya ca yadā samyak pragṛhṇāti sa rājño dharma ucyate
12.92.40
yamo yacchati bhūtāni sarvāṇy evāviśeṣataḥ tasya rājñānukartavyaṃ yantavyā vidhivat prajāḥ
12.92.41
sahasrākṣeṇa rājā hi sarva evopamīyate sa paśyati hi yaṃ dharmaṃ sa dharmaḥ puruṣarṣabha
12.92.42
apramādena śikṣethāḥ kṣamāṃ buddhiṃ dhṛtiṃ matim bhūtānāṃ sattvajijñāsāṃ sādhv asādhu ca sarvadā
12.92.43
saṃgrahaḥ sarvabhūtānāṃ dānaṃ ca madhurā ca vāk paurajānapadāś caiva goptavyāḥ svā yathā prajāḥ
12.92.44
na jātv adakṣo nṛpatiḥ prajāḥ śaknoti rakṣitum bhāro hi sumahāṃs tāta rājyaṃ nāma suduṣkaram
12.92.45
tad daṇḍavin nṛpaḥ prājñaḥ śūraḥ śaknoti rakṣitum na hi śakyam adaṇḍena klībenābuddhināpi vā
12.92.46
abhirūpaiḥ kule jātair dakṣair bhaktair bahuśrutaiḥ sarvā buddhīḥ parīkṣethās tāpasāśramiṇām api
12.92.47
tatas tvaṃ sarvabhūtānāṃ dharmaṃ vetsyasi vai param svadeśe paradeśe vā na te dharmo vinaśyati
12.92.48
dharmaś cārthaś ca kāmaś ca dharma evottaro bhavet asmiṃl loke pare caiva dharmavit sukham edhate
12.92.49
tyajanti dārān prāṇāṃś ca manuṣyāḥ pratipūjitāḥ saṃgrahaś caiva bhūtānāṃ dānaṃ ca madhurā ca vāk
12.92.50
apramādaś ca śaucaṃ ca tāta bhūtikaraṃ mahat etebhyaś caiva māndhātaḥ satataṃ mā pramādithāḥ
12.92.51
apramatto bhaved rājā chidradarśī parātmanoḥ nāsya chidraṃ paraḥ paśyec chidreṣu param anviyāt
12.92.52
etad vṛttaṃ vāsavasya yamasya varuṇasya ca rājarṣīṇāṃ ca sarveṣāṃ tat tvam apy anupālaya
12.92.53
tat kuruṣva mahārāja vṛttaṃ rājarṣisevitam ātiṣṭha divyaṃ panthānam ahnāya bharatarṣabha
12.92.54
dharmavṛttaṃ hi rājānaṃ pretya ceha ca bhārata devarṣipitṛgandharvāḥ kīrtayanty amitaujasaḥ
12.92.55
bhīṣma uvāca sa evam ukto māndhātā tenotathyena bhārata kṛtavān aviśaṅkas tad ekaḥ prāpa ca medinīm
12.92.56
bhavān api tathā samyaṅ māndhāteva mahīpatiḥ dharmaṃ kṛtvā mahīṃ rakṣan svarge sthānam avāpsyasi
12.93.1
yudhiṣṭhira uvāca kathaṃ dharme sthātum icchan rājā varteta dhārmikaḥ pṛcchāmi tvā kuruśreṣṭha tan me brūhi pitāmaha
12.93.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam gītaṃ dṛṣṭārthatattvena vāmadevena dhīmatā
12.93.3
rājā vasumanā nāma kausalyo balavāñ śuciḥ maharṣiṃ paripapraccha vāmadevaṃ yaśasvinam
12.93.4
dharmārthasahitaṃ vākyaṃ bhagavann anuśādhi mām yena vṛttena vai tiṣṭhan na cyaveyaṃ svadharmataḥ
12.93.5
tam abravīd vāmadevas tapasvī japatāṃ varaḥ hemavarṇam upāsīnaṃ yayātim iva nāhuṣam
12.93.6
dharmam evānuvartasva na dharmād vidyate param dharme sthitā hi rājāno jayanti pṛthivīm imām
12.93.7
arthasiddheḥ paraṃ dharmaṃ manyate yo mahīpatiḥ ṛtāṃ ca kurute buddhiṃ sa dharmeṇa virocate
12.93.8
adharmadarśī yo rājā balād eva pravartate kṣipram evāpayāto 'smād ubhau prathamamadhyamau
12.93.9
asatpāpiṣṭhasacivo vadhyo lokasya dharmahā sahaiva parivāreṇa kṣipram evāvasīdati
12.93.10
arthānām ananuṣṭhātā kāmacārī vikatthanaḥ api sarvāṃ mahīṃ labdhvā kṣipram eva vinaśyati
12.93.11
athādadānaḥ kalyāṇam anasūyur jitendriyaḥ vardhate matimān rājā srotobhir iva sāgaraḥ
12.93.12
na pūrṇo 'smīti manyeta dharmataḥ kāmato 'rthataḥ buddhito mitrataś cāpi satataṃ vasudhādhipaḥ
12.93.13
eteṣv eva hi sarveṣu lokayātrā pratiṣṭhitā etāni śṛṇvaṃl labhate yaśaḥ kīrtiṃ śriyaḥ prajāḥ
12.93.14
evaṃ yo dharmasaṃrambhī dharmārthaparicintakaḥ arthān samīkṣyārabhate sa dhruvaṃ mahad aśnute
12.93.15
adātā hy anatisneho daṇḍenāvartayan prajāḥ sāhasaprakṛtī rājā kṣipram eva vinaśyati
12.93.16
atha pāpaṃ kṛtaṃ buddhyā na ca paśyaty abuddhimān akīrtyāpi samāyukto mṛto narakam aśnute
12.93.17
atha mānayitur dātuḥ śuklasya rasavedinaḥ vyasanaṃ svam ivotpannaṃ vijighāṃsanti mānavāḥ
12.93.18
yasya nāsti gurur dharme na cānyān anupṛcchati sukhatantro 'rthalābheṣu na ciraṃ mahad aśnute
12.93.19
gurupradhāno dharmeṣu svayam arthānvavekṣitā dharmapradhāno lokeṣu suciraṃ mahad aśnute
12.94.1
vāmadeva uvāca yatrādharmaṃ praṇayate durbale balavattaraḥ tāṃ vṛttim upajīvanti ye bhavanti tadanvayāḥ
12.94.2
rājānam anuvartante taṃ pāpābhipravartakam avinītamanuṣyaṃ tat kṣipraṃ rāṣṭraṃ vinaśyati
12.94.3
yad vṛttim upajīvanti prakṛtisthasya mānavāḥ tad eva viṣamasthasya svajano 'pi na mṛṣyate
12.94.4
sāhasaprakṛtir yatra kurute kiṃ cid ulbaṇam aśāstralakṣaṇo rājā kṣipram eva vinaśyati
12.94.5
yo 'tyantācaritāṃ vṛttiṃ kṣatriyo nānuvartate jitānām ajitānāṃ ca kṣatradharmād apaiti saḥ
12.94.6
dviṣantaṃ kṛtakarmāṇaṃ gṛhītvā nṛpatī raṇe yo na mānayate dveṣāt kṣatradharmād apaiti saḥ
12.94.7
śaktaḥ syāt sumukho rājā kuryāt kāruṇyam āpadi priyo bhavati bhūtānāṃ na ca vibhraśyate śriyaḥ
12.94.8
apriyaṃ yasya kurvīta bhūyas tasya priyaṃ caret nacireṇa priyaḥ sa syād yo 'priyaḥ priyam ācaret
12.94.9
mṛṣāvādaṃ pariharet kuryāt priyam ayācitaḥ na ca kāmān na saṃrambhān na dveṣād dharmam utsṛjet
12.94.10
nāpatrapeta praśneṣu nābhibhavyāṃ giraṃ sṛjet na tvareta na cāsūyet tathā saṃgṛhyate paraḥ
12.94.11
priye nātibhṛśaṃ hṛṣyed apriye na ca saṃjvaret na muhyed arthakṛcchreṣu prajāhitam anusmaran
12.94.12
yaḥ priyaṃ kurute nityaṃ guṇato vasudhādhipaḥ tasya karmāṇi sidhyanti na ca saṃtyajyate śriyā
12.94.13
nivṛttaṃ pratikūlebhyo vartamānam anupriye bhaktaṃ bhajeta nṛpatis tad vai vṛttaṃ satām iha
12.94.14
aprakīrṇendriyaṃ prājñam atyantānugataṃ śucim śaktaṃ caivānuraktaṃ ca yuñjyān mahati karmaṇi
12.94.15
evam eva guṇair yukto yo na rajyati bhūmipam bhartur artheṣv asūyantaṃ na taṃ yuñjīta karmaṇi
12.94.16
mūḍham aindriyakaṃ lubdham anāryacaritaṃ śaṭham anatītopadhaṃ hiṃsraṃ durbuddhim abahuśrutam
12.94.17
tyaktopāttaṃ madyarataṃ dyūtastrīmṛgayāparam kārye mahati yo yuñjyād dhīyate sa nṛpaḥ śriyaḥ
12.94.18
rakṣitātmā tu yo rājā rakṣyān yaś cānurakṣati prajāś ca tasya vardhante dhruvaṃ ca mahad aśnute
12.94.19
ye ke cid bhūmipatayas tān sarvān anvavekṣayet suhṛdbhir anabhikhyātais tena rājā na riṣyate
12.94.20
apakṛtya balasthasya dūrastho 'smīti nāśvaset śyenānucaritair hy ete nipatanti pramādyataḥ
12.94.21
dṛḍhamūlas tv aduṣṭātmā viditvā balam ātmanaḥ abalān abhiyuñjīta na tu ye balavattarāḥ
12.94.22
vikrameṇa mahīṃ labdhvā prajā dharmeṇa pālayan āhave nidhanaṃ kuryād rājā dharmaparāyaṇaḥ
12.94.23
maraṇāntam idaṃ sarvaṃ neha kiṃ cid anāmayam tasmād dharme sthito rājā prajā dharmeṇa pālayet
12.94.24
rakṣādhikaraṇaṃ yuddhaṃ tathā dharmānuśāsanam mantracintyaṃ sukhaṃ kāle pañcabhir vardhate mahī
12.94.25
etāni yasya guptāni sa rājā rājasattama satataṃ vartamāno 'tra rājā bhuṅkte mahīm imām
12.94.26
naitāny ekena śakyāni sātatyenānvavekṣitum eteṣv āptān pratiṣṭhāpya rājā bhuṅkte mahīṃ ciram
12.94.27
dātāraṃ saṃvibhaktāraṃ mārdavopagataṃ śucim asaṃtyaktamanuṣyaṃ ca taṃ janāḥ kurvate priyam
12.94.28
yas tu niḥśreyasaṃ jñātvā jñānaṃ tat pratipadyate ātmano matam utsṛjya taṃ loko 'nuvidhīyate
12.94.29
yo 'rthakāmasya vacanaṃ prātikūlyān na mṛṣyate śṛṇoti pratikūlāni vimanā nacirād iva
12.94.30
agrāmyacaritāṃ buddhim atyantaṃ yo na budhyate jitānām ajitānāṃ ca kṣatradharmād apaiti saḥ
12.94.31
mukhyān amātyān yo hitvā nihīnān kurute priyān sa vai vyasanam āsādya gādham ārto na vindati
12.94.32
yaḥ kalyāṇaguṇāñ jñātīn dveṣān naivābhimanyate adṛḍhātmā dṛḍhakrodho nāsyārtho ramate 'ntike
12.94.33
atha yo guṇasaṃpannān hṛdayasyāpriyān api priyeṇa kurute vaśyāṃś ciraṃ yaśasi tiṣṭhati
12.94.34
nākāle praṇayed arthān nāpriye jātu saṃjvaret priye nātibhṛśaṃ hṛṣyed yujyetārogyakarmaṇi
12.94.35
ke mānuraktā rājānaḥ ke bhayāt samupāśritāḥ madhyasthadoṣāḥ ke caiṣām iti nityaṃ vicintayet
12.94.36
na jātu balavān bhūtvā durbale viśvaset kva cit bhāruṇḍasadṛśā hy ete nipatanti pramādyataḥ
12.94.37
api sarvair guṇair yuktaṃ bhartāraṃ priyavādinam abhidruhyati pāpātmā tasmād dhi vibhiṣej janāt
12.94.38
etāṃ rājopaniṣadaṃ yayātiḥ smāha nāhuṣaḥ manuṣyavijaye yukto hanti śatrūn anuttamān
12.95.1
vāmadeva uvāca ayuddhenaiva vijayaṃ vardhayed vasudhādhipaḥ jaghanyam āhur vijayaṃ yo yuddhena narādhipa
12.95.2
na cāpy alabdhaṃ lipseta mūle nātidṛḍhe sati na hi durbalamūlasya rājño lābho vidhīyate
12.95.3
yasya sphīto janapadaḥ saṃpannaḥ priyarājakaḥ saṃtuṣṭapuṣṭasacivo dṛḍhamūlaḥ sa pārthivaḥ
12.95.4
yasya yodhāḥ susaṃtuṣṭāḥ sāntvitāḥ sūpadhāsthitāḥ alpenāpi sa daṇḍena mahīṃ jayati bhūmipaḥ
12.95.5
paurajānapadā yasya svanuraktāḥ supūjitāḥ sadhanā dhānyavantaś ca dṛḍhamūlaḥ sa pārthivaḥ
12.95.6
prabhāvakālāv adhikau yadā manyeta cātmanaḥ tadā lipseta medhāvī parabhūmiṃ dhanāny uta
12.95.7
bhogeṣv adayamānasya bhūteṣu ca dayāvataḥ vardhate tvaramāṇasya viṣayo rakṣitātmanaḥ
12.95.8
takṣaty ātmānam evaiṣa vanaṃ paraśunā yathā yaḥ samyag vartamāneṣu sveṣu mithyā pravartate
12.95.9
na vai dviṣantaḥ kṣīyante rājño nityam api ghnataḥ krodhaṃ niyantuṃ yo veda tasya dveṣṭā na vidyate
12.95.10
yad āryajanavidviṣṭaṃ karma tan nācared budhaḥ yat kalyāṇam abhidhyāyet tatrātmānaṃ niyojayet
12.95.11
nainam anye 'vajānanti nātmanā paritapyate kṛtyaśeṣeṇa yo rājā sukhāny anububhūṣati
12.95.12
idaṃvṛttaṃ manuṣyeṣu vartate yo mahīpatiḥ ubhau lokau vinirjitya vijaye saṃpratiṣṭhate
12.95.13
bhīṣma uvāca ity ukto vāmadevena sarvaṃ tat kṛtavān nṛpaḥ tathā kurvaṃs tvam apy etau lokau jetā na saṃśayaḥ
12.96.1
yudhiṣṭhira uvāca atha yo vijigīṣeta kṣatriyaḥ kṣatriyaṃ yudhi kas tasya dharmyo vijaya etat pṛṣṭo bravīhi me
12.96.2
bhīṣma uvāca sasahāyo 'sahāyo vā rāṣṭram āgamya bhūmipaḥ brūyād ahaṃ vo rājeti rakṣiṣyāmi ca vaḥ sadā
12.96.3
mama dharmyaṃ baliṃ datta kiṃ vā māṃ pratipatsyatha te cet tam āgataṃ tatra vṛṇuyuḥ kuśalaṃ bhavet
12.96.4
te ced akṣatriyāḥ santo virudhyeyuḥ kathaṃ cana sarvopāyair niyantavyā vikarmasthā narādhipa
12.96.5
aśaktaṃ kṣatriyaṃ matvā śastraṃ gṛhṇāty athāparaḥ trāṇāyāpy asamarthaṃ taṃ manyamānam atīva ca
12.96.6
yudhiṣṭhira uvāca atha yaḥ kṣatriyo rājā kṣatriyaṃ pratyupāvrajet kathaṃ sa pratiyoddhavyas tan me brūhi pitāmaha
12.96.7
bhīṣma uvāca nāsaṃnaddho nākavaco yoddhavyaḥ kṣatriyo raṇe eka ekena vācyaś ca visṛjasva kṣipāmi ca
12.96.8
sa cet saṃnaddha āgacchet saṃnaddhavyaṃ tato bhavet sa cet sasainya āgacchet sasainyas tam athāhvayet
12.96.9
sa cen nikṛtyā yudhyeta nikṛtyā taṃ prayodhayet atha ced dharmato yudhyed dharmeṇaiva nivārayet
12.96.10
nāśvena rathinaṃ yāyād udiyād rathinaṃ rathī vyasane na prahartavyaṃ na bhītāya jitāya ca
12.96.11
neṣur lipto na karṇī syād asatām etad āyudham jayārtham eva yoddhavyaṃ na krudhyed ajighāṃsataḥ
12.96.12
sādhūnāṃ tu mithobhedāt sādhuś ced vyasanī bhavet savraṇo nābhihantavyo nānapatyaḥ kathaṃ cana
12.96.13
bhagnaśastro vipannāśvaś chinnajyo hatavāhanaḥ cikitsyaḥ syāt svaviṣaye prāpyo vā svagṛhān bhavet nirvraṇo 'pi ca moktavya eṣa dharmaḥ sanātanaḥ
12.96.14
tasmād dharmeṇa yoddhavyaṃ manuḥ svāyaṃbhuvo 'bravīt satsu nityaṃ satāṃ dharmas tam āsthāya na nāśayet
12.96.15
yo vai jayaty adharmeṇa kṣatriyo vardhamānakaḥ ātmānam ātmanā hanti pāpo nikṛtijīvanaḥ
12.96.16
karma caitad asādhūnām asādhuṃ sādhunā jayet dharmeṇa nidhanaṃ śreyo na jayaḥ pāpakarmaṇā
12.96.17
nādharmaś carito rājan sadyaḥ phalati gaur iva mūlāny asya praśākhāś ca dahan samanugacchati
12.96.18
pāpena karmaṇā vittaṃ labdhvā pāpaḥ prahṛṣyati sa vardhamānaḥ steyena pāpaḥ pāpe prasajjati
12.96.19
na dharmo 'stīti manvānaḥ śucīn avahasann iva aśraddadhānabhāvāc ca vināśam upagacchati
12.96.20
sa baddho vāruṇaiḥ pāśair amartya iva manyate mahādṛtir ivādhmātaḥ svakṛtena vivardhate
12.96.21
tataḥ samūlo hriyate nadīkūlād iva drumaḥ athainam abhinindanti bhinnaṃ kumbham ivāśmani tasmād dharmeṇa vijayaṃ kāmaṃ lipseta bhūmipaḥ
12.97.1
bhīṣma uvāca nādharmeṇa mahīṃ jetuṃ lipseta jagatīpatiḥ adharmavijayaṃ labdhvā ko 'numanyeta bhūmipaḥ
12.97.2
adharmayukto vijayo hy adhruvo 'svargya eva ca sādayaty eṣa rājānaṃ mahīṃ ca bharatarṣabha
12.97.3
viśīrṇakavacaṃ caiva tavāsmīti ca vādinam kṛtāñjaliṃ nyastaśastraṃ gṛhītvā na vihiṃsayet
12.97.4
balenāvajito yaś ca na taṃ yudhyeta bhūmipaḥ saṃvatsaraṃ vipraṇayet tasmāj jātaḥ punar bhavet
12.97.5
nārvāk saṃvatsarāt kanyā spraṣṭavyā vikramāhṛtā evam eva dhanaṃ sarvaṃ yac cānyat sahasāhṛtam
12.97.6
na tu vandhyaṃ dhanaṃ tiṣṭhet pibeyur brāhmaṇāḥ payaḥ yuñjīran vāpy anaḍuhaḥ kṣantavyaṃ vā tadā bhavet
12.97.7
rājñā rājaiva yoddhavyas tathā dharmo vidhīyate nānyo rājānam abhyased arājanyaḥ kathaṃ cana
12.97.8
anīkayoḥ saṃhatayor yadīyād brāhmaṇo 'ntarā śāntim icchann ubhayato na yoddhavyaṃ tadā bhavet maryādāṃ śāśvatīṃ bhindyād brāhmaṇaṃ yo 'bhilaṅghayet
12.97.9
atha cel laṅghayed enāṃ maryādāṃ kṣatriyabruvaḥ apraśasyas tad ūrdhvaṃ syād anādeyaś ca saṃsadi
12.97.10
yā tu dharmavilopena maryādābhedanena ca tāṃ vṛttiṃ nānuvarteta vijigīṣur mahīpatiḥ dharmalabdhād dhi vijayāt ko lābho 'bhyadhiko bhavet
12.97.11
sahasā nāmya bhūtāni kṣipram eva prasādayet sāntvena bhogadānena sa rājñāṃ paramo nayaḥ
12.97.12
bhujyamānā hy ayogena svarāṣṭrād abhitāpitāḥ amitrān paryupāsīran vyasanaughapratīkṣiṇaḥ
12.97.13
amitropagrahaṃ cāsya te kuryuḥ kṣipram āpadi saṃduṣṭāḥ sarvato rājan rājavyasanakāṅkṣiṇaḥ
12.97.14
nāmitro vinikartavyo nāticchedyaḥ kathaṃ cana jīvitaṃ hy apy aticchinnaḥ saṃtyajaty ekadā naraḥ
12.97.15
alpenāpi hi saṃyuktas tuṣyaty evāparādhikaḥ śuddhaṃ jīvitam evāpi tādṛśo bahu manyate
12.97.16
yasya sphīto janapadaḥ saṃpannaḥ priyarājakaḥ saṃtuṣṭabhṛtyasacivo dṛḍhamūlaḥ sa pārthivaḥ
12.97.17
ṛtvikpurohitācāryā ye cānye śrutasaṃmatāḥ pūjārhāḥ pūjitā yasya sa vai lokajid ucyate
12.97.18
etenaiva ca vṛttena mahīṃ prāpa surottamaḥ anv eva caindraṃ vijayaṃ vyajigīṣanta pārthivāḥ
12.97.19
bhūmivarjaṃ puraṃ rājā jitvā rājānam āhave amṛtāś cauṣadhīḥ śaśvad ājahāra pratardanaḥ
12.97.20
agnihotrāṇy agniśeṣaṃ havir bhājanam eva ca ājahāra divodāsas tato viprakṛto 'bhavat
12.97.21
sarājakāni rāṣṭrāṇi nābhāgo dakṣiṇāṃ dadau anyatra śrotriyasvāc ca tāpasasvāc ca bhārata
12.97.22
uccāvacāni vṛttāni dharmajñānāṃ yudhiṣṭhira āsan rājñāṃ purāṇānāṃ sarvaṃ tan mama rocate
12.97.23
sarvavidyātirekād vā jayam icchen mahīpatiḥ na māyayā na dambhena ya icched bhūtim ātmanaḥ
12.98.1
yudhiṣṭhira uvāca kṣatradharmān na pāpīyān dharmo 'sti bharatarṣabha abhiyāne ca yuddhe ca rājā hanti mahājanam
12.98.2
atha sma karmaṇā yena lokāñ jayati pārthivaḥ vidvañ jijñāsamānāya prabrūhi bharatarṣabha
12.98.3
bhīṣma uvāca nigraheṇa ca pāpānāṃ sādhūnāṃ pragraheṇa ca yajñair dānaiś ca rājāno bhavanti śucayo 'malāḥ
12.98.4
uparundhanti rājāno bhūtāni vijayārthinaḥ ta eva vijayaṃ prāpya vardhayanti punaḥ prajāḥ
12.98.5
apavidhyanti pāpāni dānayajñatapobalaiḥ anugraheṇa bhūtānāṃ puṇyam eṣāṃ pravardhate
12.98.6
yathaiva kṣetranirdātā nirdan vai kṣetram ekadā hinasti kakṣaṃ dhānyaṃ ca na ca dhānyaṃ vinaśyati
12.98.7
evaṃ śastrāṇi muñcanto ghnanti vadhyān athaikadā tasyaiṣā niṣkṛtiḥ kṛtsnā bhūtānāṃ bhāvanaṃ punaḥ
12.98.8
yo bhūtāni dhanajyānād vadhāt kleśāc ca rakṣati dasyubhyaḥ prāṇadānāt sa dhanadaḥ sukhado virāṭ
12.98.9
sa sarvayajñair ījāno rājāthābhayadakṣiṇaiḥ anubhūyeha bhadrāṇi prāpnotīndrasalokatām
12.98.10
brāhmaṇārthe samutpanne yo 'bhiniḥsṛtya yudhyate ātmānaṃ yūpam ucchritya sa yajño 'nantadakṣiṇaḥ
12.98.11
abhīto vikirañ śatrūn pratigṛhṇañ śarāṃs tathā na tasmāt tridaśāḥ śreyo bhuvi paśyanti kiṃ cana
12.98.12
tasya yāvanti śastrāṇi tvacaṃ bhindanti saṃyuge tāvataḥ so 'śnute lokān sarvakāmaduho 'kṣayān
12.98.13
na tasya rudhiraṃ gātrād āvedhebhyaḥ pravartate sa ha tenaiva raktena sarvapāpaiḥ pramucyate
12.98.14
yāni duḥkhāni sahate vraṇānām abhitāpane na tato 'sti tapo bhūya iti dharmavido viduḥ
12.98.15
pṛṣṭhato bhīravaḥ saṃkhye vartante 'dhamapūruṣāḥ śūrāc charaṇam icchantaḥ parjanyād iva jīvanam
12.98.16
yadi śūras tathā kṣeme pratirakṣet tathā bhaye pratirūpaṃ janāḥ kuryur na ca tad vartate tathā
12.98.17
yadi te kṛtam ājñāya namaskuryuḥ sadaiva tam yuktaṃ nyāyyaṃ ca kuryus te na ca tad vartate tathā
12.98.18
puruṣāṇāṃ samānānāṃ dṛśyate mahad antaram saṃgrāme 'nīkavelāyām utkruṣṭe 'bhipatatsu ca
12.98.19
pataty abhimukhaḥ śūraḥ parān bhīruḥ palāyate āsthāyāsvargyam adhvānaṃ sahāyān viṣame tyajan
12.98.20
mā sma tāṃs tādṛśāṃs tāta janiṣṭhāḥ puruṣādhamān ye sahāyān raṇe hitvā svastimanto gṛhān yayuḥ
12.98.21
asvasti tebhyaḥ kurvanti devā indrapurogamāḥ tyāgena yaḥ sahāyānāṃ svān prāṇāṃs trātum icchati
12.98.22
taṃ hanyuḥ kāṣṭhaloṣṭair vā daheyur vā kaṭāgninā paśuvan mārayeyur vā kṣatriyā ye syur īdṛśāḥ
12.98.23
adharmaḥ kṣatriyasyaiṣa yac chayyāmaraṇaṃ bhavet visṛjañ śleṣmapittāni kṛpaṇaṃ paridevayan
12.98.24
avikṣatena dehena pralayaṃ yo 'dhigacchati kṣatriyo nāsya tat karma praśaṃsanti purāvidaḥ
12.98.25
na gṛhe maraṇaṃ tāta kṣatriyāṇāṃ praśasyate śauṭīrāṇām aśauṭīram adharmyaṃ kṛpaṇaṃ ca tat
12.98.26
idaṃ duḥkham aho kaṣṭaṃ pāpīya iti niṣṭanan pratidhvastamukhaḥ pūtir amātyān bahu śocayan
12.98.27
arogāṇāṃ spṛhayate muhur mṛtyum apīcchati vīro dṛpto 'bhimānī ca nedṛśaṃ mṛtyum arhati
12.98.28
raṇeṣu kadanaṃ kṛtvā jñātibhiḥ parivāritaḥ tīkṣṇaiḥ śastraiḥ suvikliṣṭaḥ kṣatriyo mṛtyum arhati
12.98.29
śūro hi satyamanyubhyām āviṣṭo yudhyate bhṛśam kṛtyamānāni gātrāṇi parair naivāvabudhyate
12.98.30
sa saṃkhye nidhanaṃ prāpya praśastaṃ lokapūjitam svadharmaṃ vipulaṃ prāpya śakrasyaiti salokatām
12.98.31
sarvo yodhaḥ paraṃ tyaktum āviṣṭas tyaktajīvitaḥ prāpnotīndrasya sālokyaṃ śūraḥ pṛṣṭham adarśayan
12.99.1
yudhiṣṭhira uvāca ke lokā yudhyamānānāṃ śūrāṇām anivartinām bhavanti nidhanaṃ prāpya tan me brūhi pitāmaha
12.99.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam ambarīṣasya saṃvādam indrasya ca yudhiṣṭhira
12.99.3
ambarīṣo hi nābhāgaḥ svargaṃ gatvā sudurlabham dadarśa suralokasthaṃ śakreṇa sacivaṃ saha
12.99.4
sarvatejomayaṃ divyaṃ vimānavaram āsthitam upary upari gacchantaṃ svaṃ vai senāpatiṃ prabhum
12.99.5
sa dṛṣṭvopari gacchantaṃ senāpatim udāradhīḥ ṛddhiṃ dṛṣṭvā sudevasya vismitaḥ prāha vāsavam
12.99.6
sāgarāntāṃ mahīṃ kṛtsnām anuśiṣya yathāvidhi cāturvarṇye yathāśāstraṃ pravṛtto dharmakāmyayā
12.99.7
brahmacaryeṇa ghoreṇa ācāryakulasevayā vedān adhītya dharmeṇa rājaśāstraṃ ca kevalam
12.99.8
atithīn annapānena pitṝṃś ca svadhayā tathā ṛṣīn svādhyāyadīkṣābhir devān yajñair anuttamaiḥ
12.99.9
kṣatradharme sthito bhūtvā yathāśāstraṃ yathāvidhi udīkṣamāṇaḥ pṛtanāṃ jayāmi yudhi vāsava
12.99.10
devarāja sudevo 'yaṃ mama senāpatiḥ purā āsīd yodhaḥ praśāntātmā so 'yaṃ kasmād atīva mām
12.99.11
nānena kratubhir mukhyair iṣṭaṃ naiva dvijātayaḥ tarpitā vidhivac chakra so 'yaṃ kasmād atīva mām
12.99.12
indra uvāca etasya vitatas tāta sudevasya babhūva ha saṃgrāmayajñaḥ sumahān yaś cānyo yudhyate naraḥ
12.99.13
saṃnaddho dīkṣitaḥ sarvo yodhaḥ prāpya camūmukham yuddhayajñādhikārastho bhavatīti viniścayaḥ
12.99.14
ambarīṣa uvāca kāni yajñe havīṃṣy atra kim ājyaṃ kā ca dakṣiṇā ṛtvijaś cātra ke proktās tan me brūhi śatakrato
12.99.15
indra uvāca ṛtvijaḥ kuñjarās tatra vājino 'dhvaryavas tathā havīṃṣi paramāṃsāni rudhiraṃ tv ājyam eva ca
12.99.16
sṛgālagṛdhrakākolāḥ sadasyās tatra satriṇaḥ ājyaśeṣaṃ pibanty ete haviḥ prāśnanti cādhvare
12.99.17
prāsatomarasaṃghātāḥ khaḍgaśaktiparaśvadhāḥ jvalanto niśitāḥ pītāḥ srucas tasyātha satriṇaḥ
12.99.18
cāpavegāyatas tīkṣṇaḥ parakāyāvadāraṇaḥ ṛjuḥ suniśitaḥ pītaḥ sāyako 'sya sruvo mahān
12.99.19
dvīpicarmāvanaddhaś ca nāgadantakṛtatsaruḥ hastihastagataḥ khaḍgaḥ sphyo bhavet tasya saṃyuge
12.99.20
jvalitair niśitaiḥ pītaiḥ prāsaśaktiparaśvadhaiḥ śaikyāyasamayais tīkṣṇair abhighāto bhaved vasu
12.99.21
āvegād yat tu rudhiraṃ saṃgrāme syandate bhuvi sāsya pūrṇāhutir hotre samṛddhā sarvakāmadhuk
12.99.22
chindhi bhindhīti yasyaitac chrūyate vāhinīmukhe sāmāni sāmagās tasya gāyanti yamasādane
12.99.23
havirdhānaṃ tu tasyāhuḥ pareṣāṃ vāhinīmukham kuñjarāṇāṃ hayānāṃ ca varmiṇāṃ ca samuccayaḥ agniḥ śyenacito nāma tasya yajñe vidhīyate
12.99.24
uttiṣṭhati kabandho 'tra sahasre nihate tu yaḥ sa yūpas tasya śūrasya khādiro 'ṣṭāśrir ucyate
12.99.25
iḍopahūtaṃ krośanti kuñjarā aṅkuśeritāḥ vyāghuṣṭatalanādena vaṣaṭkāreṇa pārthiva udgātā tatra saṃgrāme trisāmā dundubhiḥ smṛtaḥ
12.99.26
brahmasve hriyamāṇe yaḥ priyāṃ yuddhe tanuṃ tyajet ātmānaṃ yūpam ucchritya sa yajño 'nantadakṣiṇaḥ
12.99.27
bhartur arthe tu yaḥ śūro vikramed vāhinīmukhe bhayān na ca nivarteta tasya lokā yathā mama
12.99.28
nīlacandrākṛtaiḥ khaḍgair bāhubhiḥ parighopamaiḥ yasya vedir upastīrṇā tasya lokā yathā mama
12.99.29
yas tu nāvekṣate kaṃ cit sahāyaṃ vijaye sthitaḥ vigāhya vāhinīmadhyaṃ tasya lokā yathā mama
12.99.30
yasya tomarasaṃghāṭā bherīmaṇḍūkakacchapā vīrāsthiśarkarā durgā māṃsaśoṇitakardamā
12.99.31
asicarmaplavā sindhuḥ keśaśaivalaśādvalā aśvanāgarathaiś caiva saṃbhinnaiḥ kṛtasaṃkramā
12.99.32
patākādhvajavānīrā hatavāhanavāhinī śoṇitodā susaṃpūrṇā dustarā pāragair naraiḥ
12.99.33
hatanāgamahānakrā paralokavahāśivā ṛṣṭikhaḍgadhvajānūkā gṛdhrakaṅkavaḍaplavā
12.99.34
puruṣādānucaritā bhīrūṇāṃ kaśmalāvahā nadī yodhamahāyajñe tad asyāvabhṛthaṃ smṛtam
12.99.35
vedī yasya tv amitrāṇāṃ śirobhir avakīryate aśvaskandhair gajaskandhais tasya lokā yathā mama
12.99.36
patnīśālā kṛtā yasya pareṣāṃ vāhinīmukham havirdhānaṃ svavāhinyas tad asyāhur manīṣiṇaḥ
12.99.37
sadaś cāntarayodhāgnir āgnīdhraś cottarāṃ diśam śatrusenākalatrasya sarvalokān adūrataḥ
12.99.38
yadā tūbhayato vyūho bhavaty ākāśam agrataḥ sāsya vedī tathā yajñe nityaṃ vedās trayo 'gnayaḥ
12.99.39
yas tu yodhaḥ parāvṛttaḥ saṃtrasto hanyate paraiḥ apratiṣṭhaṃ sa narakaṃ yāti nāsty atra saṃśayaḥ
12.99.40
yasya śoṇitavegena nadī syāt samabhiplutā keśamāṃsāsthisaṃkīrṇā sa gacchet paramāṃ gatim
12.99.41
yas tu senāpatiṃ hatvā tadyānam adhirohati sa viṣṇuvikramakrāmī bṛhaspatisamaḥ kratuḥ
12.99.42
nāyakaṃ vā pramāṇaṃ vā yo vā syāt tatra pūjitaḥ jīvagrāhaṃ nigṛhṇāti tasya lokā yathā mama
12.99.43
āhave nihataṃ śūraṃ na śoceta kadā cana aśocyo hi hataḥ śūraḥ svargaloke mahīyate
12.99.44
na hy annaṃ nodakaṃ tasya na snānaṃ nāpy aśaucakam hatasya kartum icchanti tasya lokāñ śṛṇuṣva me
12.99.45
varāpsaraḥsahasrāṇi śūram āyodhane hatam tvaramāṇā hi dhāvanti mama bhartā bhaved iti
12.99.46
etat tapaś ca puṇyaṃ ca dharmaś caiva sanātanaḥ catvāraś cāśramās tasya yo yuddhe na palāyate
12.99.47
vṛddhaṃ balaṃ na hantavyaṃ naiva strī na ca vai dvijaḥ tṛṇapūrṇamukhaś caiva tavāsmīti ca yo vadet
12.99.48
ahaṃ vṛtraṃ balaṃ pākaṃ śatamāyaṃ virocanam durāvāryaṃ ca namuciṃ naikamāyaṃ ca śambaram
12.99.49
vipracittiṃ ca daiteyaṃ danoḥ putrāṃś ca sarvaśaḥ prahrādaṃ ca nihatyājau tato devādhipo 'bhavam
12.99.50
bhīṣma uvāca ity etac chakravacanaṃ niśamya pratigṛhya ca yodhānām ātmanaḥ siddhim ambarīṣo 'bhipannavān
12.100.1
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam pratardano maithilaś ca saṃgrāmaṃ yatra cakratuḥ
12.100.2
yajñopavītī saṃgrāme janako maithilo yathā yodhān uddharṣayām āsa tan nibodha yudhiṣṭhira
12.100.3
janako maithilo rājā mahātmā sarvatattvavit yodhān svān darśayām āsa svargaṃ narakam eva ca
12.100.4
abhītānām ime lokā bhāsvanto hanta paśyata pūrṇā gandharvakanyābhiḥ sarvakāmaduho 'kṣayāḥ
12.100.5
ime palāyamānānāṃ narakāḥ pratyupasthitāḥ akīrtiḥ śāśvatī caiva patitavyam anantaram
12.100.6
tān dṛṣṭvārīn vijayato bhūtvā saṃtyāgabuddhayaḥ narakasyāpratiṣṭhasya mā bhūta vaśavartinaḥ
12.100.7
tyāgamūlaṃ hi śūrāṇāṃ svargadvāram anuttamam ity uktās te nṛpatinā yodhāḥ parapuraṃjaya
12.100.8
vyajayanta raṇe śatrūn harṣayanto janeśvaram tasmād ātmavatā nityaṃ sthātavyaṃ raṇamūrdhani
12.100.9
gajānāṃ rathino madhye rathānām anu sādinaḥ sādinām antarā sthāpyaṃ pādātam iha daṃśitam
12.100.10
ya evaṃ vyūhate rājā sa nityaṃ jayate dviṣaḥ tasmād evaṃ vidhātavyaṃ nityam eva yudhiṣṭhira
12.100.11
sarve sukṛtam icchantaḥ suyuddhenātimanyavaḥ kṣobhayeyur anīkāni sāgaraṃ makarā iva
12.100.12
harṣayeyur viṣaṇṇāṃś ca vyavasthāpya parasparam jitāṃ ca bhūmiṃ rakṣeta bhagnān nātyanusārayet
12.100.13
punarāvartamānānāṃ nirāśānāṃ ca jīvite na vegaḥ susaho rājaṃs tasmān nātyanusārayet
12.100.14
na hi prahartum icchanti śūrāḥ prādravatāṃ bhayāt tasmāt palāyamānānāṃ kuryān nātyanusāraṇam
12.100.15
carāṇām acarā hy annam adaṃṣṭrā daṃṣṭriṇām api apāṇayaḥ pāṇimatām annaṃ śūrasya kātarāḥ
12.100.16
samānapṛṣṭhodarapāṇipādāḥ; paścāc chūraṃ bhīravo 'nuvrajanti ato bhayārtāḥ praṇipatya bhūyaḥ; kṛtvāñjalīn upatiṣṭhanti śūrān
12.100.17
śūrabāhuṣu loko 'yaṃ lambate putravat sadā tasmāt sarvāsv avasthāsu śūraḥ saṃmānam arhati
12.100.18
na hi śauryāt paraṃ kiṃ cit triṣu lokeṣu vidyate śūraḥ sarvaṃ pālayati sarvaṃ śūre pratiṣṭhitam
12.101.1
yudhiṣṭhira uvāca yathā jayārthinaḥ senāṃ nayanti bharatarṣabha īṣad dharmaṃ prapīḍyāpi tan me brūhi pitāmaha
12.101.2
bhīṣma uvāca satyena hi sthitā dharmā upapattyā tathāpare sādhvācāratayā ke cit tathaivaupayikā api upāyadharmān vakṣyāmi siddhārthān arthadharmayoḥ
12.101.3
nirmaryādā dasyavas tu bhavanti paripanthinaḥ teṣāṃ prativighātārthaṃ pravakṣyāmy atha naigamam kāryāṇāṃ saṃprasiddhyarthaṃ tān upāyān nibodha me
12.101.4
ubhe prajñe veditavye ṛjvī vakrā ca bhārata jānan vakrāṃ na seveta pratibādheta cāgatām
12.101.5
amitrā eva rājānaṃ bhedenopacaranty uta tāṃ rājā nikṛtiṃ jānan yathāmitrān prabādhate
12.101.6
gajānāṃ pārśvacarmāṇi govṛṣājagarāṇi ca śalyakaṅkaṭalohāni tanutrāṇi matāni ca
12.101.7
śitapītāni śastrāṇi saṃnāhāḥ pītalohitāḥ nānārañjanaraktāḥ syuḥ patākāḥ ketavaś ca te
12.101.8
ṛṣṭayas tomarāḥ khaḍgā niśitāś ca paraśvadhāḥ phalakāny atha carmāṇi pratikalpyāny anekaśaḥ abhinītāni śastrāṇi yodhāś ca kṛtaniśramāḥ
12.101.9
caitryāṃ vā mārgaśīrṣyāṃ vā senāyogaḥ praśasyate pakvasasyā hi pṛthivī bhavaty ambumatī tathā
12.101.10
naivātiśīto nātyuṣṇaḥ kālo bhavati bhārata tasmāt tadā yojayeta pareṣāṃ vyasaneṣu vā eteṣu yogāḥ senāyāḥ praśastāḥ parabādhane
12.101.11
jalavāṃs tṛṇavān mārgaḥ samo gamyaḥ praśasyate cārair hi vihitābhyāsaḥ kuśalair vanagocaraiḥ
12.101.12
navyāraṇyair na śakyeta gantuṃ mṛgagaṇair iva tasmāt sarvāsu senāsu yojayanti jayārthinaḥ
12.101.13
āvāsas toyavān durgaḥ paryākāśaḥ praśasyate pareṣām upasarpāṇāṃ pratiṣedhas tathā bhavet
12.101.14
ākāśaṃ tu vanābhyāśe manyante guṇavattaram bahubhir guṇajātais tu ye yuddhakuśalā janāḥ
12.101.15
upanyāso 'pasarpāṇāṃ padātīnāṃ ca gūhanam atha śatrupratīghātam āpadarthaṃ parāyaṇam
12.101.16
saptarṣīn pṛṣṭhataḥ kṛtvā yudhyerann acalā iva anena vidhinā rājañ jigīṣetāpi durjayān
12.101.17
yato vāyur yataḥ sūryo yataḥ śukras tato jayaḥ pūrvaṃ pūrvaṃ jyāya eṣāṃ saṃnipāte yudhiṣṭhira
12.101.18
akardamām anudakām amaryādām aloṣṭakām aśvabhūmiṃ praśaṃsanti ye yuddhakuśalā janāḥ
12.101.19
samā nirudakākāśā rathabhūmiḥ praśasyate nīcadrumā mahākakṣā sodakā hastiyodhinām
12.101.20
bahudurgā mahāvṛkṣā vetraveṇubhir āstṛtā padātīnāṃ kṣamā bhūmiḥ parvatopavanāni ca
12.101.21
padātibahulā senā dṛḍhā bhavati bhārata rathāśvabahulā senā sudineṣu praśasyate
12.101.22
padātināgabahulā prāvṛṭkāle praśasyate guṇān etān prasaṃkhyāya deśakālau prayojayet
12.101.23
evaṃ saṃcintya yo yāti tithinakṣatrapūjitaḥ vijayaṃ labhate nityaṃ senāṃ samyak prayojayan
12.101.24
prasuptāṃs tṛṣitāñ śrāntān prakīrṇān nābhighātayet mokṣe prayāṇe calane pānabhojanakālayoḥ
12.101.25
atikṣiptān vyatikṣiptān vihatān pratanūkṛtān suvisrambhān kṛtārambhān upanyāsapratāpitān bahiścarān upanyāsān kṛtvā veśmānusāriṇaḥ
12.101.26
pāraṃparyāgate dvāre ye ke cid anuvartinaḥ paricaryāvaroddhāro ye ca ke cana valginaḥ
12.101.27
anīkaṃ ye prabhindanti bhinnaṃ ye sthagayanti ca samānāśanapānās te kāryā dviguṇavetanāḥ
12.101.28
daśādhipatayaḥ kāryāḥ śatādhipatayas tathā teṣāṃ sahasrādhipatiṃ kuryāc chūram atandritam
12.101.29
yathāmukhyaṃ saṃnipātya vaktavyāḥ sma śapāmahe yathā jayārthaṃ saṃgrāme na jahyāma parasparam
12.101.30
ihaiva te nivartantāṃ ye naḥ ke cana bhīravaḥ na ghātayeyuḥ pradaraṃ kurvāṇās tumule sati
12.101.31
ātmānaṃ ca svapakṣaṃ ca palāyan hanti saṃyuge dravyanāśo vadho 'kīrtir ayaśaś ca palāyane
12.101.32
amanojñāsukhā vācaḥ puruṣasya palāyataḥ pratispandauṣṭhadantasya nyastasarvāyudhasya ca
12.101.33
hitvā palāyamānasya sahāyān prāṇasaṃśaye amitrair anubaddhasya dviṣatām astu nas tathā
12.101.34
manuṣyāpasadā hy ete ye bhavanti parāṅmukhāḥ rāśivardhanamātrās te naiva te pretya no iha
12.101.35
amitrā hṛṣṭamanasaḥ pratyudyānti palāyinam jayinaṃ suhṛdas tāta vandanair maṅgalena ca
12.101.36
yasya sma vyasane rājann anumodanti śatravaḥ tad asahyataraṃ duḥkham ahaṃ manye vadhād api
12.101.37
śriyaṃ jānīta dharmasya mūlaṃ sarvasukhasya ca sā bhīrūṇāṃ parān yāti śūras tām adhigacchati
12.101.38
te vayaṃ svargam icchantaḥ saṃgrāme tyaktajīvitāḥ jayanto vadhyamānā vā prāptum arhāma sadgatim
12.101.39
evaṃ saṃśaptaśapathāḥ samabhityaktajīvitāḥ amitravāhinīṃ vīrāḥ saṃpragāhanty abhīravaḥ
12.101.40
agrataḥ puruṣānīkam asicarmavatāṃ bhavet pṛṣṭhataḥ śakaṭānīkaṃ kalatraṃ madhyatas tathā
12.101.41
pareṣāṃ pratighātārthaṃ padātīnāṃ ca gūhanam api hy asmin pare gṛddhā bhaveyur ye purogamāḥ
12.101.42
ye purastād abhimatāḥ sattvavanto manasvinaḥ te pūrvam abhivarteraṃs tān anvag itare janāḥ
12.101.43
api coddharṣaṇaṃ kāryaṃ bhīrūṇām api yatnataḥ skandhadarśanamātraṃ tu tiṣṭheyur vā samīpataḥ
12.101.44
saṃhatān yodhayed alpān kāmaṃ vistārayed bahūn sūcīmukham anīkaṃ syād alpānāṃ bahubhiḥ saha
12.101.45
saṃprayuddhe prahṛṣṭe vā satyaṃ vā yadi vānṛtam pragṛhya bāhūn krośeta bhagnā bhagnāḥ parā iti
12.101.46
āgataṃ no mitrabalaṃ praharadhvam abhītavat śabdavanto 'nudhāveyuḥ kurvanto bhairavaṃ ravam
12.101.47
kṣveḍāḥ kilakilāḥ śaṅkhāḥ krakacā goviṣāṇikān bherīmṛdaṅgapaṇavān nādayeyuś ca kuñjarān
12.102.1
yudhiṣṭhira uvāca kiṃśīlāḥ kiṃsamutthānāḥ kathaṃrūpāś ca bhārata kiṃsaṃnāhāḥ kathaṃśastrā janāḥ syuḥ saṃyuge nṛpa
12.102.2
bhīṣma uvāca yathācaritam evātra śastrapatraṃ vidhīyate ācārād eva puruṣas tathā karmasu vartate
12.102.3
gāndhārāḥ sindhusauvīrā nakharaprāsayodhinaḥ ābhīravaḥ subalinas tadbalaṃ sarvapāragam
12.102.4
sarvaśastreṣu kuśalāḥ sattvavanto hy uśīnarāḥ prācyā mātaṅgayuddheṣu kuśalāḥ śaṭhayodhinaḥ
12.102.5
tathā yavanakāmbojā mathurām abhitaś ca ye ete niyuddhakuśalā dākṣiṇātyāsicarmiṇaḥ
12.102.6
sarvatra śūrā jāyante mahāsattvā mahābalāḥ prāya eṣa samuddiṣṭo lakṣaṇāni tu me śṛṇu
12.102.7
siṃhaśārdūlavāṅnetrāḥ siṃhaśārdūlagāminaḥ pārāvatakuliṅgākṣāḥ sarve śūrāḥ pramāthinaḥ
12.102.8
mṛgasvarā dvīpinetrā ṛṣabhākṣās tathāpare pravādinaḥ sucaṇḍāś ca krodhinaḥ kiṃnarīsvanāḥ
12.102.9
meghasvanāḥ kruddhamukhāḥ ke cit karabhanisvanāḥ jihmanāsānujaṅghāś ca dūragā dūrapātinaḥ
12.102.10
biḍālakubjās tanavas tanukeśās tanutvacaḥ śūrāś capalacittāś ca te bhavanti durāsadāḥ
12.102.11
godhānimīlitāḥ ke cin mṛduprakṛtayo 'pi ca turaṃgagatinirghoṣās te narāḥ pārayiṣṇavaḥ
12.102.12
susaṃhatāḥ pratanavo vyūḍhoraskāḥ susaṃsthitāḥ pravāditena nṛtyanti hṛṣyanti kalaheṣu ca
12.102.13
gambhīrākṣā niḥsṛtākṣāḥ piṅgalā bhrukuṭīmukhāḥ nakulākṣās tathā caiva sarve śūrās tanutyajaḥ
12.102.14
jihmākṣāḥ pralalāṭāś ca nirmāṃsahanavo 'pi ca vakrabāhvaṅgulīsaktāḥ kṛśā dhamanisaṃtatāḥ
12.102.15
praviśanty ativegena saṃparāye 'bhyupasthite vāraṇā iva saṃmattās te bhavanti durāsadāḥ
12.102.16
dīptasphuṭitakeśāntāḥ sthūlapārśvahanūmukhāḥ unnatāṃsāḥ pṛthugrīvā vikaṭāḥ sthūlapiṇḍikāḥ
12.102.17
udvṛttāś caiva sugrīvā vinatā vihagā iva piṇḍaśīrṣāhivaktrāś ca vṛṣadaṃśamukhā iva
12.102.18
ugrasvanā manyumanto yuddheṣv ārāvasāriṇaḥ adharmajñāvaliptāś ca ghorā raudrapradarśinaḥ
12.102.19
tyaktātmānaḥ sarva ete antyajā hy anivartinaḥ puraskāryāḥ sadā sainye hanyante ghnanti cāpi te
12.102.20
adhārmikā bhinnavṛttāḥ sādhv evaiṣāṃ parābhavaḥ evam eva prakupyanti rājño 'py ete hy abhīkṣṇaśaḥ
12.103.1
yudhiṣṭhira uvāca jaitryā vā kāni rūpāṇi bhavanti puruṣarṣabha pṛtanāyāḥ praśastāni tānīhecchāmi veditum
12.103.2
bhīṣma uvāca jaitryā vā yāni rūpāṇi bhavanti puruṣarṣabha pṛtanāyāḥ praśastāni tāni vakṣyāmi sarvaśaḥ
12.103.3
daivaṃ pūrvaṃ vikurute mānuṣe kālacodite tad vidvāṃso 'nupaśyanti jñānadīrgheṇa cakṣuṣā
12.103.4
prāyaścittavidhiṃ cātra japahomāṃś ca tadvidaḥ maṅgalāni ca kurvantaḥ śamayanty ahitāny api
12.103.5
udīrṇamanaso yodhā vāhanāni ca bhārata yasyāṃ bhavanti senāyāṃ dhruvaṃ tasyāṃ jayaṃ vadet
12.103.6
anv enāṃ vāyavo vānti tathaivendradhanūṃṣi ca anuplavante meghāś ca tathādityasya raśmayaḥ
12.103.7
gomāyavaś cānulomā vaḍā gṛdhrāś ca sarvaśaḥ ācareyur yadā senāṃ tadā siddhir anuttamā
12.103.8
prasannabhāḥ pāvaka ūrdhvaraśmiḥ; pradakṣiṇāvartaśikho vidhūmaḥ puṇyā gandhāś cāhutīnāṃ pravānti; jayasyaitad bhāvino rūpam āhuḥ
12.103.9
gambhīraśabdāś ca mahāsvanāś ca; śaṅkhāś ca bheryaś ca nadanti yatra yuyutsavaś cāpratīpā bhavanti; jayasyaitad bhāvino rūpam āhuḥ
12.103.10
iṣṭā mṛgāḥ pṛṣṭhato vāmataś ca; saṃprasthitānāṃ ca gamiṣyatāṃ ca jighāṃsatāṃ dakṣiṇāḥ siddhim āhur; ye tv agratas te pratiṣedhayanti
12.103.11
maṅgalyaśabdāḥ śakunā vadanti; haṃsāḥ krauñcāḥ śatapatrāś ca cāṣāḥ hṛṣṭā yodhāḥ sattvavanto bhavanti; jayasyaitad bhāvino rūpam āhuḥ
12.103.12
śastraiḥ patraiḥ kavacaiḥ ketubhiś ca; subhānubhir mukhavarṇaiś ca yūnām bhrājiṣmatī duṣpratiprekṣaṇīyā; yeṣāṃ camūs te 'bhibhavanti śatrūn
12.103.13
śuśrūṣavaś cānabhimāninaś ca; parasparaṃ sauhṛdam āsthitāś ca yeṣāṃ yodhāḥ śaucam anuṣṭhitāś ca; jayasyaitad bhāvino rūpam āhuḥ
12.103.14
śabdāḥ sparśās tathā gandhā vicaranti manaḥpriyāḥ dhairyaṃ cāviśate yodhān vijayasya mukhaṃ tu tat
12.103.15
iṣṭo vāmaḥ praviṣṭasya dakṣiṇaḥ pravivikṣataḥ paścāt saṃsādhayaty arthaṃ purastāt pratiṣedhati
12.103.16
saṃbhṛtya mahatīṃ senāṃ caturaṅgāṃ yudhiṣṭhira sāmnaivāvartane pūrvaṃ prayatethās tatho yudhi
12.103.17
jaghanya eṣa vijayo yad yuddhaṃ nāma bhārata yādṛcchiko yudhi jayo daivo veti vicāraṇam
12.103.18
apām iva mahāvegas trastā mṛgagaṇā iva durnivāryatamā caiva prabhagnā mahatī camūḥ
12.103.19
bhagnā ity eva bhajyante vidvāṃso 'pi nakāraṇam udārasārā mahatī rurusaṃghopamā camūḥ
12.103.20
parasparajñāḥ saṃhṛṣṭās tyaktaprāṇāḥ suniścitāḥ api pañcāśatiḥ śūrā mṛdnanti paravāhinīm
12.103.21
atha vā pañca ṣaṭ sapta sahitāḥ kṛtaniścayāḥ kulīnāḥ pūjitāḥ samyag vijayantīha śātravān
12.103.22
saṃnipāto na gantavyaḥ śakye sati kathaṃ cana sāntvabhedapradānānāṃ yuddham uttaram ucyate
12.103.23
saṃsarpaṇād dhi senāyā bhayaṃ bhīrūn prabādhate vajrād iva prajvalitād iyaṃ kva nu patiṣyati
12.103.24
abhiprayātāṃ samitiṃ jñātvā ye pratiyānty atha teṣāṃ spandanti gātrāṇi yodhānāṃ viṣayasya ca
12.103.25
viṣayo vyathate rājan sarvaḥ sasthāṇujaṅgamaḥ śastrapratāpataptānāṃ majjā sīdati dehinām
12.103.26
teṣāṃ sāntvaṃ krūramiśraṃ praṇetavyaṃ punaḥ punaḥ saṃpīḍyamānā hi pare yogam āyānti sarvaśaḥ
12.103.27
antarāṇāṃ ca bhedārthaṃ cārān abhyavacārayet yaś ca tasmāt paro rājā tena saṃdhiḥ praśasyate
12.103.28
na hi tasyānyathā pīḍā śakyā kartuṃ tathāvidhā yathā sārdham amitreṇa sarvataḥ pratibādhanam
12.103.29
kṣamā vai sādhumāyā hi na hi sādhv akṣamā sadā kṣamāyāś cākṣamāyāś ca viddhi pārtha prayojanam
12.103.30
vijitya kṣamamāṇasya yaśo rājño 'bhivardhate mahāparādhā hy apy asmin viśvasanti hi śatravaḥ
12.103.31
manyate karśayitvā tu kṣamā sādhv iti śambaraḥ asaṃtaptaṃ tu yad dāru pratyeti prakṛtiṃ punaḥ
12.103.32
naitat praśaṃsanty ācāryā na ca sādhu nidarśanam akleśenāvināśena niyantavyāḥ svaputravat
12.103.33
dveṣyo bhavati bhūtānām ugro rājā yudhiṣṭhira mṛdum apy avamanyante tasmād ubhayabhāg bhavet
12.103.34
prahariṣyan priyaṃ brūyāt praharann api bhārata prahṛtya ca kṛpāyeta śocann iva rudann iva
12.103.35
na me priyaṃ yat sa hataḥ saṃprāhaivaṃ puro vacaḥ na cakartha ca me vākyam ucyamānaḥ punaḥ punaḥ
12.103.36
aho jīvitam ākāṅkṣe nedṛśo vadham arhati sudurlabhāḥ supuruṣāḥ saṃgrāmeṣv apalāyinaḥ
12.103.37
kṛtaṃ mamāpriyaṃ tena yenāyaṃ nihato mṛdhe iti vācā vadan hantṝn pūjayeta rahogataḥ
12.103.38
hantṝṇāṃ cāhatānāṃ ca yat kuryur aparādhinaḥ krośed bāhuṃ pragṛhyāpi cikīrṣañ janasaṃgraham
12.103.39
evaṃ sarvāsv avasthāsu sāntvapūrvaṃ samācaran priyo bhavati bhūtānāṃ dharmajño vītabhīr nṛpaḥ
12.103.40
viśvāsaṃ cātra gacchanti sarvabhūtāni bhārata viśvastaḥ śakyate bhoktuṃ yathākāmam upasthitaḥ
12.103.41
tasmād viśvāsayed rājā sarvabhūtāny amāyayā sarvataḥ parirakṣec ca yo mahīṃ bhoktum icchati
12.104.1
yudhiṣṭhira uvāca kathaṃ mṛdau kathaṃ tīkṣṇe mahāpakṣe ca pārthiva arau varteta nṛpatis tan me brūhi pitāmaha
12.104.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam bṛhaspateś ca saṃvādam indrasya ca yudhiṣṭhira
12.104.3
bṛhaspatiṃ devapatir abhivādya kṛtāñjaliḥ upasaṃgamya papraccha vāsavaḥ paravīrahā
12.104.4
ahiteṣu kathaṃ brahman vartayeyam atandritaḥ asamucchidya caivenān niyaccheyam upāyataḥ
12.104.5
senayor vyatiṣaṅgeṇa jayaḥ sādhāraṇo bhavet kiṃ kurvāṇaṃ na māṃ jahyāj jvalitā śrīḥ pratāpinī
12.104.6
tato dharmārthakāmānāṃ kuśalaḥ pratibhānavān rājadharmavidhānajñaḥ pratyuvāca puraṃdaram
12.104.7
na jātu kalahenecchen niyantum apakāriṇaḥ bālasaṃsevitaṃ hy etad yad amarṣo yad akṣamā na śatrur vivṛtaḥ kāryo vadham asyābhikāṅkṣatā
12.104.8
krodhaṃ balam amarṣaṃ ca niyamyātmajam ātmani amitram upaseveta viśvastavad aviśvasan
12.104.9
priyam eva vaden nityaṃ nāpriyaṃ kiṃ cid ācaret viramec chuṣkavairebhyaḥ kaṇṭhāyāsaṃ ca varjayet
12.104.10
yathā vaitaṃsiko yukto dvijānāṃ sadṛśasvanaḥ tān dvijān kurute vaśyāṃs tathā yukto mahīpatiḥ vaśaṃ copanayec chatrūn nihanyāc ca puraṃdara
12.104.11
na nityaṃ paribhūyārīn sukhaṃ svapiti vāsava jāgarty eva ca duṣṭātmā saṃkare 'gnir ivotthitaḥ
12.104.12
na saṃnipātaḥ kartavyaḥ sāmānye vijaye sati viśvāsyaivopasaṃnyāsyo vaśe kṛtvā ripuḥ prabho
12.104.13
saṃpradhārya sahāmātyair mantravidbhir mahātmabhiḥ upekṣamāṇo 'vajñāte hṛdayenāparājitaḥ
12.104.14
athāsya praharet kāle kiṃ cid vicalite pade daṇḍaṃ ca dūṣayed asya puruṣair āptakāribhiḥ
12.104.15
ādimadhyāvasānajñaḥ pracchannaṃ ca vicārayet balāni dūṣayed asya jānaṃś caiva pramāṇataḥ
12.104.16
bhedenopapradānena saṃsṛjann auṣadhais tathā na tv eva celasaṃsargaṃ racayed aribhiḥ saha
12.104.17
dīrghakālam api kṣāntvā vihanyād eva śātravān kālākāṅkṣī yāmayec ca yathā visrambham āpnuyuḥ
12.104.18
na sadyo 'rīn vinirhanyād dṛṣṭasya vijayo 'jvaraḥ na yaḥ śalyaṃ ghaṭṭayati navaṃ ca kurute vraṇam
12.104.19
prāpte ca praharet kāle na sa saṃvartate punaḥ hantukāmasya devendra puruṣasya ripuṃ prati
12.104.20
yaḥ kālo hi vyatikrāmet puruṣaṃ kālakāṅkṣiṇam durlabhaḥ sa punaḥ kālaḥ kāladharmacikīrṣuṇā
12.104.21
aurjasthyaṃ vijayed evaṃ saṃgṛhṇan sādhusaṃmatān kālena sādhayen nityaṃ nāprāpte 'bhinipīḍayet
12.104.22
vihāya kāmaṃ krodhaṃ ca tathāhaṃkāram eva ca yukto vivaram anvicched ahitānāṃ puraṃdara
12.104.23
mārdavaṃ daṇḍa ālasyaṃ pramādaś ca surottama māyāś ca vividhāḥ śakra sādhayanty avicakṣaṇam
12.104.24
nihatyaitāni catvāri māyāṃ pratividhāya ca tataḥ śaknoti śatrūṇāṃ prahartum avicārayan
12.104.25
yadaivaikena śakyeta guhyaṃ kartuṃ tadācaret yacchanti sacivā guhyaṃ mitho vidrāvayanty api
12.104.26
aśakyam iti kṛtvā vā tato 'nyaiḥ saṃvidaṃ caret brahmadaṇḍam adṛṣṭeṣu dṛṣṭeṣu caturaṅgiṇīm
12.104.27
bhedaṃ ca prathamaṃ yuñjyāt tūṣṇīṃdaṇḍaṃ tathaiva ca kāle prayojayed rājā tasmiṃs tasmiṃs tadā tadā
12.104.28
praṇipātaṃ ca gaccheta kāle śatror balīyasaḥ yukto 'sya vadham anvicched apramattaḥ pramādyataḥ
12.104.29
praṇipātena dānena vācā madhurayā bruvan amitram upaseveta na tu jātu viśaṅkayet
12.104.30
sthānāni śaṅkitānāṃ ca nityam eva vivarjayet na ca teṣv āśvased drugdhvā jāgratīha nirākṛtāḥ
12.104.31
na hy ato duṣkaraṃ karma kiṃ cid asti surottama yathā vividhavṛttānām aiśvaryam amarādhipa
12.104.32
tathā vividhaśīlānām api saṃbhava ucyate yateta yogam āsthāya mitrāmitrān avārayan
12.104.33
mṛdum apy avamanyante tīkṣṇād udvijate janaḥ mātīkṣṇo māmṛdur bhūs tvaṃ tīkṣṇo bhava mṛdur bhava
12.104.34
yathā vapre vegavati sarvataḥsaṃplutodake nityaṃ vivaraṇād bādhas tathā rājyaṃ pramādyataḥ
12.104.35
na banūn abhiyuñjīta yaugapadyena śātravān sāmnā dānena bhedena daṇḍena ca puraṃdara
12.104.36
ekaikam eṣāṃ niṣpiṃṣañ śiṣṭeṣu nipuṇaṃ caret na ca śakto 'pi medhāvī sarvān evārabhen nṛpaḥ
12.104.37
yadā syān mahatī senā hayanāgarathākulā padātiyantrabahulā svanuraktā ṣaḍaṅginī
12.104.38
yadā bahuvidhāṃ vṛddhiṃ manyate pratilomataḥ tadā vivṛtya prahared dasyūnām avicārayan
12.104.39
na sāma daṇḍopaniṣat praśasyate; na mārdavaṃ śatruṣu yātrikaṃ sadā na sasyaghāto na ca saṃkarakriyā; na cāpi bhūyaḥ prakṛter vicāraṇā
12.104.40
māyāvibhedānupasarjanāni; pāpaṃ tathaiva spaśasaṃprayogāt āptair manuṣyair upacārayeta; pureṣu rāṣṭreṣu ca saṃprayuktaḥ
12.104.41
purāṇi caiṣām anusṛtya bhūmipāḥ; pureṣu bhogān nikhilān ihājayan pureṣu nītiṃ vihitāṃ yathāvidhi; prayojayanto balavṛtrasūdana
12.104.42
pradāya gūḍhāni vasūni nāma; pracchidya bhogān avadhāya ca svān duṣṭāḥ svadoṣair iti kīrtayitvā; pureṣu rāṣṭreṣu ca yojayanti
12.104.43
tathaiva cānyai ratiśāstravedibhiḥ; svalaṃkṛtaiḥ śāstravidhānadṛṣṭibhiḥ suśikṣitair bhāṣyakathāviśāradaiḥ; pareṣu kṛtyān upadhārayasva
12.104.44
indra uvāca kāni liṅgāni duṣṭasya bhavanti dvijasattama kathaṃ duṣṭaṃ vijānīyād etat pṛṣṭo bravīhi me
12.104.45
bṛhaspatir uvāca parokṣam aguṇān āha sadguṇān abhyasūyati parair vā kīrtyamāneṣu tūṣṇīm āste parāṅmukhaḥ
12.104.46
tūṣṇīṃbhāve 'pi hi jñānaṃ na ced bhavati kāraṇam viśvāsam oṣṭhasaṃdaṃśaṃ śirasaś ca prakampanam
12.104.47
karoty abhīkṣṇaṃ saṃsṛṣṭam asaṃsṛṣṭaś ca bhāṣate adṛṣṭito vikurute dṛṣṭvā vā nābhibhāṣate
12.104.48
pṛthag etya samaśnāti nedam adya yathāvidhi āsane śayane yāne bhāvā lakṣyā viśeṣataḥ
12.104.49
ārtir ārte priye prītir etāvan mitralakṣaṇam viparītaṃ tu boddhavyam arilakṣaṇam eva tat
12.104.50
etāny evaṃ yathoktāni budhyethās tridaśādhipa puruṣāṇāṃ praduṣṭānāṃ svabhāvo balavattaraḥ
12.104.51
iti duṣṭasya vijñānam uktaṃ te surasattama niśāmya śāstratattvārthaṃ yathāvad amareśvara
12.104.52
bhīṣma uvāca sa tad vacaḥ śatrunibarhaṇe ratas; tathā cakārāvitathaṃ bṛhaspateḥ cacāra kāle vijayāya cārihā; vaśaṃ ca śatrūn anayat puraṃdaraḥ
12.105.1
yudhiṣṭhira uvāca dhārmiko 'rthān asaṃprāpya rājāmātyaiḥ prabādhitaḥ cyutaḥ kośāc ca daṇḍāc ca sukham icchan kathaṃ caret
12.105.2
bhīṣma uvāca atrāyaṃ kṣemadarśīyam itihāso 'nugīyate tat te 'haṃ saṃpravakṣyāmi tan nibodha yudhiṣṭhira
12.105.3
kṣemadarśaṃ nṛpasutaṃ yatra kṣīṇabalaṃ purā muniḥ kālakavṛkṣīya ājagāmeti naḥ śrutam taṃ papracchopasaṃgṛhya kṛcchrām āpadam āsthitaḥ
12.105.4
artheṣu bhāgī puruṣa īhamānaḥ punaḥ punaḥ alabdhvā madvidho rājyaṃ brahman kiṃ kartum arhati
12.105.5
anyatra maraṇāt steyād anyatra parasaṃśrayāt kṣudrād anyatra cācārāt tan mamācakṣva sattama
12.105.6
vyādhinā cābhipannasya mānasenetareṇa vā bahuśrutaḥ kṛtaprajñas tvadvidhaḥ śaraṇaṃ bhavet
12.105.7
nirvidya hi naraḥ kāmān niyamya sukham edhate tyaktvā prītiṃ ca śokaṃ ca labdhvāprītimayaṃ vasu
12.105.8
sukham arthāśrayaṃ yeṣām anuśocāmi tān aham mama hy arthāḥ subahavo naṣṭāḥ svapna ivāgatāḥ
12.105.9
duṣkaraṃ bata kurvanti mahato 'rthāṃs tyajanti ye vayaṃ tv enān parityaktum asato 'pi na śaknumaḥ
12.105.10
imām avasthāṃ saṃprāptaṃ dīnam ārtaṃ śriyaś cyutam yad anyat sukham astīha tad brahmann anuśādhi mām
12.105.11
kausalyenaivam uktas tu rājaputreṇa dhīmatā muniḥ kālakavṛkṣīyaḥ pratyuvāca mahādyutiḥ
12.105.12
purastād eva te buddhir iyaṃ kāryā vijānataḥ anityaṃ sarvam evedam ahaṃ ca mama cāsti yat
12.105.13
yat kiṃ cin manyase 'stīti sarvaṃ nāstīti viddhi tat evaṃ na vyathate prājñaḥ kṛcchrām apy āpadaṃ gataḥ
12.105.14
yad dhi bhūtaṃ bhaviṣyac ca dhruvaṃ tan na bhaviṣyati evaṃ viditavedyas tvam adharmebhyaḥ pramokṣyase
12.105.15
yac ca pūrve samāhāre yac ca pūrvatare pare sarvaṃ tan nāsti tac caiva taj jñātvā ko 'nusaṃjvaret
12.105.16
bhūtvā ca na bhavaty etad abhūtvā ca bhavaty api śoke na hy asti sāmarthyaṃ śokaṃ kuryāt kathaṃ naraḥ
12.105.17
kva nu te 'dya pitā rājan kva nu te 'dya pitāmahaḥ na tvaṃ paśyasi tān adya na tvā paśyanti te 'pi ca
12.105.18
ātmano 'dhruvatāṃ paśyaṃs tāṃs tvaṃ kim anuśocasi buddhyā caivānubudhyasva dhruvaṃ hi na bhaviṣyasi
12.105.19
ahaṃ ca tvaṃ ca nṛpate śatravaḥ suhṛdaś ca te avaśyaṃ na bhaviṣyāmaḥ sarvaṃ ca na bhaviṣyati
12.105.20
ye tu viṃśativarṣā vai triṃśadvarṣāś ca mānavāḥ arvāg eva hi te sarve mariṣyanti śaracchatāt
12.105.21
api cen mahato vittād vipramucyeta pūruṣaḥ naitan mameti tan matvā kurvīta priyam ātmanaḥ
12.105.22
anāgataṃ yan na mameti vidyād; atikrāntaṃ yan na mameti vidyāt diṣṭaṃ balīya iti manyamānās; te paṇḍitās tat satāṃ sthānam āhuḥ
12.105.23
anāḍhyāś cāpi jīvanti rājyaṃ cāpy anuśāsate buddhipauruṣasaṃpannās tvayā tulyādhikā janāḥ
12.105.24
na ca tvam iva śocanti tasmāt tvam api mā śucaḥ kiṃ nu tvaṃ tair na vai śreyāṃs tulyo vā buddhipauruṣaiḥ
12.105.25
rājaputra uvāca yādṛcchikaṃ mamāsīt tad rājyam ity eva cintaye hriyate sarvam evedaṃ kālena mahatā dvija
12.105.26
tasyaivaṃ hriyamāṇasya srotaseva tapodhana phalam etat prapaśyāmi yathālabdhena vartaye
12.105.27
munir uvāca anāgatam atītaṃ ca yathā tathyaviniścayāt nānuśocasi kausalya sarvārtheṣu tathā bhava
12.105.28
avāpyān kāmayasvārthān nānavāpyān kadā cana pratyutpannān anubhavan mā śucas tvam anāgatān
12.105.29
yathā labdhopapannārthas tathā kausalya raṃsyase kaccic chuddhasvabhāvena śriyā hīno na śocasi
12.105.30
purastād bhūtapūrvatvād dhīnabhāgyo hi durmatiḥ dhātāraṃ garhate nityaṃ labdhārthāṃś ca na mṛṣyate
12.105.31
anarhān api caivānyān manyate śrīmato janān etasmāt kāraṇād etad duḥkhaṃ bhūyo 'nuvartate
12.105.32
īrṣyāticchedasaṃpannā rājan puruṣamāninaḥ kaccit tvaṃ na tathā prājña matsarī kosalādhipa
12.105.33
sahasva śriyam anyeṣāṃ yady api tvayi nāsti sā anyatrāpi satīṃ lakṣmīṃ kuśalā bhuñjate janāḥ abhiviṣyandate śrīr hi saty api dviṣato janāt
12.105.34
śriyaṃ ca putrapautraṃ ca manuṣyā dharmacāriṇaḥ tyāgadharmavido vīrāḥ svayam eva tyajanty uta
12.105.35
bahu saṃkasukaṃ dṛṣṭvā vivitsāsādhanena ca tathānye saṃtyajanty enaṃ matvā paramadurlabham
12.105.36
tvaṃ punaḥ prājñarūpaḥ san kṛpaṇaṃ paritapyase akāmyān kāmayāno 'rthān parācīnān upadrutān
12.105.37
tāṃ buddhim upajijñāsus tvam evainān parityaja anarthāṃś cārtharūpeṇa arthāṃś cānartharūpataḥ
12.105.38
arthāyaiva hi keṣāṃ cid dhananāśo bhavaty uta anantyaṃ taṃ sukhaṃ matvā śriyam anyaḥ parīkṣate
12.105.39
ramamāṇaḥ śriyā kaś cin nānyac chreyo 'bhimanyate tathā tasyehamānasya samārambho vinaśyati
12.105.40
kṛcchrāl labdham abhipretaṃ yadā kausalya naśyati tadā nirvidyate so 'rthāt paribhagnakramo naraḥ
12.105.41
dharmam eke 'bhipadyante kalyāṇābhijanā narāḥ paratra sukham icchanto nirvidyeyuś ca laukikāt
12.105.42
jīvitaṃ saṃtyajanty eke dhanalobhaparā narāḥ na jīvitārthaṃ manyante puruṣā hi dhanād ṛte
12.105.43
paśya teṣāṃ kṛpaṇatāṃ paśya teṣām abuddhitām adhruve jīvite mohād arthatṛṣṇām upāśritāḥ
12.105.44
saṃcaye ca vināśānte maraṇānte ca jīvite saṃyoge viprayogānte ko nu vipraṇayen manaḥ
12.105.45
dhanaṃ vā puruṣaṃ rājan puruṣo vā punar dhanam avaśyaṃ prajahāty etat tad vidvān ko 'nusaṃjvaret
12.105.46
anyeṣām api naśyanti suhṛdaś ca dhanāni ca paśya buddhyā manuṣyāṇāṃ rājann āpadam ātmanaḥ niyaccha yaccha saṃyaccha indriyāṇi mano giram
12.105.47
pratiṣiddhān avāpyeṣu durlabheṣv ahiteṣu ca pratikṛṣṭeṣu bhāveṣu vyatikṛṣṭeṣv asaṃbhave prajñānatṛpto vikrāntas tvadvidho nānuśocati
12.105.48
alpam icchann acapalo mṛdur dāntaḥ susaṃśitaḥ brahmacaryopapannaś ca tvadvidho naiva muhyati
12.105.49
na tv eva jālmīṃ kāpālīṃ vṛttim eṣitum arhasi nṛśaṃsavṛttiṃ pāpiṣṭhāṃ duḥkhāṃ kāpuruṣocitām
12.105.50
api mūlaphalājīvo ramasvaiko mahāvane vāgyataḥ saṃgṛhītātmā sarvabhūtadayānvitaḥ
12.105.51
sadṛśaṃ paṇḍitasyaitad īṣādantena dantinā yad eko ramate 'raṇye yac cāpy alpena tuṣyati
12.105.52
mahāhradaḥ saṃkṣubhita ātmanaiva prasīdati etad evaṃgatasyāhaṃ sukhaṃ paśyāmi kevalam
12.105.53
asaṃbhave śriyo rājan hīnasya sacivādibhiḥ daive pratiniviṣṭe ca kiṃ śreyo manyate bhavān
12.106.1
munir uvāca atha cet pauruṣaṃ kiṃ cit kṣatriyātmani paśyasi bravīmi hanta te nītiṃ rājyasya pratipattaye
12.106.2
tāṃ cec chakṣyasy anuṣṭhātuṃ karma caiva kariṣyasi śṛṇu sarvam aśeṣeṇa yat tvāṃ vakṣyāmi tattvataḥ
12.106.3
ācariṣyasi cet karma mahato 'rthān avāpsyasi rājyaṃ rājyasya mantraṃ vā mahatīṃ vā punaḥ śriyam yady etad rocate rājan punar brūhi bravīmi te
12.106.4
rājaputra uvāca bravītu bhagavān nītim upapanno 'smy ahaṃ prabho amogham idam adyāstu tvayā saha samāgatam
12.106.5
munir uvāca hitvā stambhaṃ ca mānaṃ ca krodhaharṣau bhayaṃ tathā praty amitraṃ niṣevasva praṇipatya kṛtāñjaliḥ
12.106.6
tam uttamena śaucena karmaṇā cābhirādhaya dātum arhati te vṛttiṃ vaidehaḥ satyasaṃgaraḥ
12.106.7
pramāṇaṃ sarvabhūteṣu pragrahaṃ ca gamiṣyasi tataḥ sahāyān sotsāhāṃl lapsyase 'vyasanāñ śucīn
12.106.8
vartamānaḥ svaśāstre vai saṃyatātmā jitendriyaḥ abhyuddharati cātmānaṃ prasādayati ca prajāḥ
12.106.9
tenaiva tvaṃ dhṛtimatā śrīmatā cābhisatkṛtaḥ pramāṇaṃ sarvabhūteṣu gatvā pragrahaṇaṃ mahat
12.106.10
tataḥ suhṛdbalaṃ labdhvā mantrayitvā sumantritam antarair bhedayitvārīn bilvaṃ bilvena śātaya parair vā saṃvidaṃ kṛtvā balam apy asya ghātaya
12.106.11
alabhyā ye śubhā bhāvāḥ striyaś cācchādanāni ca śayyāsanāni yānāni mahārhāṇi gṛhāṇi ca
12.106.12
pakṣiṇo mṛgajātāni rasā gandhāḥ phalāni ca teṣv eva sajjayethās tvaṃ yathā naśyet svayaṃ paraḥ
12.106.13
yady eva pratiṣeddhavyo yady upekṣaṇam arhati na jātu vivṛtaḥ kāryaḥ śatrur vinayam icchatā
12.106.14
vasasva paramāmitraviṣaye prājñasaṃmate bhajasva śvetakākīyair mitrādhamam anarthakaiḥ
12.106.15
ārambhāṃś cāsya mahato duṣkarāṃs tvaṃ prayojaya nadībandhavirodhāṃś ca balavadbhir virudhyatām
12.106.16
udyānāni mahārhāṇi śayanāny āsanāni ca pratibhogasukhenaiva kośam asya virecaya
12.106.17
yajñadānapraśaṃsāsmai brāhmaṇeṣv anuvarṇyatām te tvatpriyaṃ kariṣyanti taṃ ceṣyanti vṛkā iva
12.106.18
asaṃśayaṃ puṇyaśīlaḥ prāpnoti paramāṃ gatim triviṣṭape puṇyatamaṃ sthānaṃ prāpnoti pārthivaḥ kośakṣaye tv amitrāṇāṃ vaśaṃ kausalya gacchati
12.106.19
ubhayatra prasaktasya dharme cādharma eva ca balārthamūlaṃ vyucchidyet tena nandanti śatravaḥ
12.106.20
nindyāsya mānuṣaṃ karma daivam asyopavarṇaya asaṃśayaṃ daivaparaḥ kṣipram eva vinaśyati
12.106.21
yājayainaṃ viśvajitā sarvasvena viyujyatām tato gacchatv asiddhārthaḥ pīḍyamāno mahājanam
12.106.22
tyāgadharmavidaṃ muṇḍaṃ kaṃ cid asyopavarṇaya api tyāgaṃ bubhūṣeta kaccid gacched anāmayam
12.106.23
siddhenauṣadhayogena sarvaśatruvināśinā nāgān aśvān manuṣyāṃś ca kṛtakair upaghātaya
12.106.24
ete cānye ca bahavo dambhayogāḥ suniścitāḥ śakyā viṣahatā kartuṃ naklībena nṛpātmaja
12.107.1
rājaputra uvāca na nikṛtyā na dambhena brahmann icchāmi jīvitum nādharmayuktān iccheyam arthān sumahato 'py aham
12.107.2
purastād eva bhagavan mayaitad apavarjitam yena māṃ nābhiśaṅketa yad vā kṛtsnaṃ hitaṃ bhavet
12.107.3
ānṛśaṃsyena dharmeṇa loke hy asmiñ jijīviṣuḥ nāham etad alaṃ kartuṃ naitan mayy upapadyate
12.107.4
munir uvāca upapannas tvam etena yathā kṣatriya bhāṣase prakṛtyā hy upapanno 'si buddhyā cādbhutadarśana
12.107.5
ubhayor eva vām arthe yatiṣye tava tasya ca saṃśleṣaṃ vā kariṣyāmi śāśvataṃ hy anapāyinam
12.107.6
tvādṛśaṃ hi kule jātam anṛśaṃsaṃ bahuśrutam amātyaṃ ko na kurvīta rājyapraṇayakovidam
12.107.7
yas tvaṃ pravrajito rājyād vyasanaṃ cottamaṃ gataḥ ānṛśaṃsyena vṛttena kṣatriyecchasi jīvitum
12.107.8
āgantā madgṛhaṃ tāta vaidehaḥ satyasaṃgaraḥ yathāhaṃ taṃ niyokṣyāmi tat kariṣyaty asaṃśayam
12.107.9
bhīṣma uvāca tata āhūya vaidehaṃ munir vacanam abravīt ayaṃ rājakule jāto viditābhyantaro mama
12.107.10
ādarśa iva śuddhātmā śāradaś candramā iva nāsmin paśyāmi vṛjinaṃ sarvato me parīkṣitaḥ
12.107.11
tena te saṃdhir evāstu viśvasāsmin yathā mayi na rājyam anamātyena śakyaṃ śāstum amitrahan
12.107.12
amātyaḥ śūra eva syād buddhisaṃpanna eva ca tābhyāṃ caiva bhayaṃ rājñaḥ paśya rājyasya yojanam dharmātmanāṃ kva cil loke nānyāsti gatir īdṛśī
12.107.13
kṛtātmā rājaputro 'yaṃ satāṃ mārgam anuṣṭhitaḥ susaṃgṛhītas tv evaiṣa tvayā dharmapurogamaḥ saṃsevyamānaḥ śatrūṃs te gṛhṇīyān mahato gaṇān
12.107.14
yady ayaṃ pratiyudhyet tvāṃ svakarma kṣatriyasya tat jigīṣamāṇas tvāṃ yuddhe pitṛpaitāmahe pade
12.107.15
tvaṃ cāpi pratiyudhyethā vijigīṣuvrate sthitaḥ ayuddhvaiva niyogān me vaśe vaideha te sthitaḥ
12.107.16
sa tvaṃ dharmam avekṣasva tyaktvādharmam asāṃpratam na hi kāmān na ca drohāt svadharmaṃ hātum arhasi
12.107.17
naiva nityaṃ jayas tāta naiva nityaṃ parājayaḥ tasmād bhojayitavyaś ca bhoktavyaś ca paro janaḥ
12.107.18
ātmany eva hi saṃdṛśyāv ubhau jayaparājayau niḥśeṣakāriṇāṃ tāta niḥśeṣakaraṇād bhayam
12.107.19
ity uktaḥ pratyuvācedaṃ vacanaṃ brāhmaṇarṣabham abhipūjyābhisatkṛtya pūjārham anumānya ca
12.107.20
yathā brūyān mahāprājño yathā brūyād bahuśrutaḥ śreyaskāmo yathā brūyād ubhayor yat kṣamaṃ bhavet
12.107.21
tathā vacanam ukto 'smi kariṣyāmi ca tat tathā etad dhi paramaṃ śreyo na me 'trāsti vicāraṇā
12.107.22
tataḥ kauśalyam āhūya vaideho vākyam abravīt dharmato nītitaś caiva balena ca jito mayā
12.107.23
so 'haṃ tvayā tv ātmaguṇair jitaḥ pārthivasattama ātmānam anavajñāya jitavad vartatāṃ bhavān
12.107.24
nāvamanye ca te buddhiṃ nāvamanye ca pauruṣam nāvamanye jayāmīti jitavad vartatāṃ bhavān
12.107.25
yathāvat pūjito rājan gṛhaṃ gantāsi me gṛhāt tataḥ saṃpūjya tau vipraṃ viśvastau jagmatur gṛhān
12.107.26
vaidehas tv atha kausalyaṃ praveśya gṛham añjasā pādyārghyamadhuparkais taṃ pūjārhaṃ pratyapūjayat
12.107.27
dadau duhitaraṃ cāsmai ratnāni vividhāni ca eṣa rājñāṃ paro dharmaḥ sahyau jayaparājayau
12.108.1
yudhiṣṭhira uvāca brāhmaṇakṣatriyaviśāṃ śūdrāṇāṃ ca paraṃtapa dharmo vṛttaṃ ca vṛttiś ca vṛttyupāyaphalāni ca
12.108.2
rājñāṃ vṛttaṃ ca kośaś ca kośasaṃjananaṃ mahat amātyaguṇavṛddhiś ca prakṛtīnāṃ ca vardhanam
12.108.3
ṣāḍguṇyaguṇakalpaś ca senānītis tathaiva ca duṣṭasya ca parijñānam aduṣṭasya ca lakṣaṇam
12.108.4
samahīnādhikānāṃ ca yathāval lakṣaṇoccayaḥ madhyamasya ca tuṣṭyarthaṃ yathā stheyaṃ vivardhatā
12.108.5
kṣīṇasaṃgrahavṛttiś ca yathāvat saṃprakīrtitā laghunādeśarūpeṇa granthayogena bhārata
12.108.6
vijigīṣos tathāvṛttam uktaṃ caiva tathaiva te gaṇānāṃ vṛttim icchāmi śrotuṃ matimatāṃ vara
12.108.7
yathā gaṇāḥ pravardhante na bhidyante ca bhārata arīn hi vijigīṣante suhṛdaḥ prāpnuvanti ca
12.108.8
bhedamūlo vināśo hi gaṇānām upalabhyate mantrasaṃvaraṇaṃ duḥkhaṃ bahūnām iti me matiḥ
12.108.9
etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ nikhilena paraṃtapa yathā ca te na bhidyeraṃs tac ca me brūhi pārthiva
12.108.10
bhīṣma uvāca gaṇānāṃ ca kulānāṃ ca rājñāṃ ca bharatarṣabha vairasaṃdīpanāv etau lobhāmarṣau janādhipa
12.108.11
lobham eko hi vṛṇute tato 'marṣam anantaram tau kṣayavyayasaṃyuktāv anyonyajanitāśrayau
12.108.12
cāramantrabalādānaiḥ sāmadānavibhedanaiḥ kṣayavyayabhayopāyaiḥ karśayantītaretaram
12.108.13
tatra dānena bhidyante gaṇāḥ saṃghātavṛttayaḥ bhinnā vimanasaḥ sarve gacchanty arivaśaṃ bhayāt
12.108.14
bhedād gaṇā vinaśyanti bhinnāḥ sūpajapāḥ paraiḥ tasmāt saṃghātayogeṣu prayateran gaṇāḥ sadā
12.108.15
arthā hy evādhigamyante saṃghātabalapauruṣāt bāhyāś ca maitrīṃ kurvanti teṣu saṃghātavṛttiṣu
12.108.16
jñānavṛddhān praśaṃsantaḥ śuśrūṣantaḥ parasparam vinivṛttābhisaṃdhānāḥ sukham edhanti sarvaśaḥ
12.108.17
dharmiṣṭhān vyavahārāṃś ca sthāpayantaś ca śāstrataḥ yathāvat saṃpravartanto vivardhante gaṇottamāḥ
12.108.18
putrān bhrātṝn nigṛhṇanto vinaye ca sadā ratāḥ vinītāṃś ca pragṛhṇanto vivardhante gaṇottamāḥ
12.108.19
cāramantravidhāneṣu kośasaṃnicayeṣu ca nityayuktā mahābāho vardhante sarvato gaṇāḥ
12.108.20
prājñāñ śūrān maheṣvāsān karmasu sthirapauruṣān mānayantaḥ sadā yuktā vivardhante gaṇā nṛpa
12.108.21
dravyavantaś ca śūrāś ca śastrajñāḥ śāstrapāragāḥ kṛcchrāsv āpatsu saṃmūḍhān gaṇān uttārayanti te
12.108.22
krodho bhedo bhayo daṇḍaḥ karśanaṃ nigraho vadhaḥ nayanty arivaśaṃ sadyo gaṇān bharatasattama
12.108.23
tasmān mānayitavyās te gaṇamukhyāḥ pradhānataḥ lokayātrā samāyattā bhūyasī teṣu pārthiva
12.108.24
mantraguptiḥ pradhāneṣu cāraś cāmitrakarśana na gaṇāḥ kṛtsnaśo mantraṃ śrotum arhanti bhārata
12.108.25
gaṇamukhyais tu saṃbhūya kāryaṃ gaṇahitaṃ mithaḥ pṛthag gaṇasya bhinnasya vimatasya tato 'nyathā arthāḥ pratyavasīdanti tathānarthā bhavanti ca
12.108.26
teṣām anyonyabhinnānāṃ svaśaktim anutiṣṭhatām nigrahaḥ paṇḍitaiḥ kāryaḥ kṣipram eva pradhānataḥ
12.108.27
kuleṣu kalahā jātāḥ kulavṛddhair upekṣitāḥ gotrasya rājan kurvanti gaṇasaṃbhedakārikām
12.108.28
ābhyantaraṃ bhayaṃ rakṣyaṃ surakṣyaṃ bāhyato bhayam abhyantarād bhayaṃ jātaṃ sadyo mūlaṃ nikṛntati
12.108.29
akasmāt krodhalobhād vā mohād vāpi svabhāvajāt anyonyaṃ nābhibhāṣante tat parābhavalakṣaṇam
12.108.30
jātyā ca sadṛśāḥ sarve kulena sadṛśās tathā na tu śauryeṇa buddhyā vā rūpadravyeṇa vā punaḥ
12.108.31
bhedāc caiva pramādāc ca nāmyante ripubhir gaṇāḥ tasmāt saṃghātam evāhur gaṇānāṃ śaraṇaṃ mahat
12.109.1
yudhiṣṭhira uvāca mahān ayaṃ dharmapatho bahuśākhaś ca bhārata kiṃ svid eveha dharmāṇām anuṣṭheyatamaṃ matam
12.109.2
kiṃ kāryaṃ sarvadharmāṇāṃ garīyo bhavato matam yathāyaṃ puruṣo dharmam iha ca pretya cāpnuyāt
12.109.3
bhīṣma uvāca mātāpitror gurūṇāṃ ca pūjā bahumatā mama atra yukto naro lokān yaśaś ca mahad aśnute
12.109.4
yad ete hy abhijānīyuḥ karma tāta supūjitāḥ dharmyaṃ dharmaviruddhaṃ vā tat kartavyaṃ yudhiṣṭhira
12.109.5
na tair anabhyanujñāto dharmam anyaṃ prakalpayet yam ete 'bhyanujānīyuḥ sa dharma iti niścayaḥ
12.109.6
eta eva trayo lokā eta evāśramās trayaḥ eta eva trayo vedā eta eva trayo 'gnayaḥ
12.109.7
pitā hy agnir gārhapatyo mātāgnir dakṣiṇaḥ smṛtaḥ gurur āhavanīyas tu sāgnitretā garīyasī
12.109.8
triṣv apramādyann eteṣu trīṃl lokān avajeṣyasi pitṛvṛttyā tv imaṃ lokaṃ mātṛvṛttyā tathāparam brahmalokaṃ guror vṛttyā nityam eva cariṣyasi
12.109.9
samyag eteṣu vartasva triṣu lokeṣu bhārata yaśaḥ prāpsyasi bhadraṃ te dharmaṃ ca sumahāphalam
12.109.10
naitān atiśayej jātu nātyaśnīyān na dūṣayet nityaṃ paricarec caiva tad vai sukṛtam uttamam kīrtiṃ puṇyaṃ yaśo lokān prāpsyase ca janādhipa
12.109.11
sarve tasyādṛtā lokā yasyaite traya ādṛtāḥ anādṛtās tu yasyaite sarvās tasyāphalāḥ kriyāḥ
12.109.12
naivāyaṃ na paro lokas tasya caiva paraṃtapa amānitā nityam eva yasyaite guravas trayaḥ
12.109.13
na cāsmin na pare loke yaśas tasya prakāśate na cānyad api kalyāṇaṃ pāratraṃ samudāhṛtam
12.109.14
tebhya eva tu tat sarvaṃ kṛtyayā visṛjāmy aham tad āsīn me śataguṇaṃ sahasraguṇam eva ca tasmān me saṃprakāśante trayo lokā yudhiṣṭhira
12.109.15
daśaiva tu sadācāryaḥ śrotriyān atiricyate daśācāryān upādhyāya upādhyāyān pitā daśa
12.109.16
pitṝn daśa tu mātaikā sarvāṃ vā pṛthivīm api gurutvenābhibhavati nāsti mātṛsamo guruḥ gurur garīyān pitṛto mātṛtaś ceti me matiḥ
12.109.17
ubhau hi mātāpitarau janmani vyupayujyataḥ śarīram etau sṛjataḥ pitā mātā ca bhārata ācāryaśiṣṭā yā jātiḥ sā divyā sājarāmarā
12.109.18
avadhyā hi sadā mātā pitā cāpy apakāriṇau na saṃduṣyati tat kṛtvā na ca te dūṣayanti tam dharmāya yatamānānāṃ vidur devāḥ saharṣibhiḥ
12.109.19
ya āvṛṇoty avitathena karṇāv; ṛtaṃ bruvann amṛtaṃ saṃprayacchan taṃ vai manye pitaraṃ mātaraṃ ca; tasmai na druhyet kṛtam asya jānan
12.109.20
vidyāṃ śrutvā ye guruṃ nādriyante; pratyāsannaṃ manasā karmaṇā vā yathaiva te gurubhir bhāvanīyās; tathā teṣāṃ guravo 'py arcanīyāḥ
12.109.21
tasmāt pūjayitavyāś ca saṃvibhajyāś ca yatnataḥ guravo 'rcayitavyāś ca purāṇaṃ dharmam icchatā
12.109.22
yena prītāś ca pitaras tena prītaḥ pitāmahaḥ prīṇāti mātaraṃ yena pṛthivī tena pūjitā
12.109.23
yena prīṇāty upādhyāyaṃ tena syād brahma pūjitam mātṛtaḥ pitṛtaś caiva tasmāt pūjyatamo guruḥ ṛṣayaś ca hi devāś ca prīyante pitṛbhiḥ saha
12.109.24
na kena cana vṛttena hy avajñeyo gurur bhavet na ca mātā na ca pitā tādṛśo yādṛśo guruḥ
12.109.25
na te 'vamānam arhanti na ca te dūṣayanti tam gurūṇām eva satkāraṃ vidur devāḥ saharṣibhiḥ
12.109.26
upādhyāyaṃ pitaraṃ mātaraṃ ca; ye 'bhidruhyanti manasā karmaṇā vā teṣāṃ pāpaṃ bhrūṇahatyāviśiṣṭaṃ; tasmān nānyaḥ pāpakṛd asti loke
12.109.27
mitradruhaḥ kṛtaghnasya strīghnasya piśunasya ca caturṇāṃ vayam eteṣāṃ niṣkṛtiṃ nānuśuśrumaḥ
12.109.28
etat sarvam atideśena sṛṣṭaṃ; yat kartavyaṃ puruṣeṇeha loke etac chreyo nānyad asmād viśiṣṭaṃ; sarvān dharmān anusṛtyaitad uktam
12.110.1
yudhiṣṭhira uvāca kathaṃ dharme sthātum icchan naro varteta bhārata vidvañ jijñāsamānāya prabrūhi bharatarṣabha
12.110.2
satyaṃ caivānṛtaṃ cobhe lokān āvṛtya tiṣṭhataḥ tayoḥ kim ācared rājan puruṣo dharmaniścitaḥ
12.110.3
kiṃ svit satyaṃ kim anṛtaṃ kiṃ svid dharmyaṃ sanātanam kasmin kāle vadet satyaṃ kasmin kāle 'nṛtaṃ vadet
12.110.4
bhīṣma uvāca satyasya vacanaṃ sādhu na satyād vidyate param yad bhūloke sudurjñātaṃ tat te vakṣyāmi bhārata
12.110.5
bhavet satyaṃ na vaktavyaṃ vaktavyam anṛtaṃ bhavet yatrānṛtaṃ bhavet satyaṃ satyaṃ vāpy anṛtaṃ bhavet
12.110.6
tādṛśe muhyate bālo yatra satyam aniṣṭhitam satyānṛte viniścitya tato bhavati dharmavit
12.110.7
apy anāryo 'kṛtaprajñaḥ puruṣo 'pi sudāruṇaḥ sumahat prāpnuyāt puṇyaṃ balāko 'ndhavadhād iva
12.110.8
kim āścaryaṃ ca yan mūḍho dharmakāmo 'py adharmavit sumahat prāpnuyāt pāpaṃ gaṅgāyām iva kauśikaḥ
12.110.9
tādṛśo 'yam anupraśno yatra dharmaḥ sudurvacaḥ duṣkaraḥ pratisaṃkhyātuṃ tarkeṇātra vyavasyati
12.110.10
prabhāvārthāya bhūtānāṃ dharmapravacanaṃ kṛtam yat syād ahiṃsāsaṃyuktaṃ sa dharma iti niścayaḥ
12.110.11
dhāraṇād dharma ity āhur dharmeṇa vidhṛtāḥ prajāḥ yat syād dhāraṇasaṃyuktaṃ sa dharma iti niścayaḥ
12.110.12
śrutidharma iti hy eke nety āhur apare janāḥ na tu tat pratyasūyāmo na hi sarvaṃ vidhīyate
12.110.13
ye 'nyāyena jihīrṣanto dhanam icchanti karhi cit tebhyas tan na tad ākhyeyaṃ sa dharma iti niścayaḥ
12.110.14
akūjanena cen mokṣo nātra kūjet kathaṃ cana avaśyaṃ kūjitavyaṃ vā śaṅkeran vāpy akūjanāt
12.110.15
śreyas tatrānṛtaṃ vaktuṃ satyād iti vicāritam yaḥ pāpaiḥ saha saṃbandhān mucyate śapathād iti
12.110.16
na ca tebhyo dhanaṃ deyaṃ śakye sati kathaṃ cana pāpebhyo hi dhanaṃ dattaṃ dātāram api pīḍayet
12.110.17
svaśarīroparodhena varam ādātum icchataḥ satyasaṃpratipattyarthaṃ ye brūyuḥ sākṣiṇaḥ kva cit anuktvā tatra tad vācyaṃ sarve te 'nṛtavādinaḥ
12.110.18
prāṇātyaye vivāhe ca vaktavyam anṛtaṃ bhavet arthasya rakṣaṇārthāya pareṣāṃ dharmakāraṇāt pareṣāṃ dharmam ākāṅkṣan nīcaḥ syād dharmabhikṣukaḥ
12.110.19
pratiśrutya tu dātavyaṃ śvaḥkāryas tu balātkṛtaḥ yaḥ kaś cid dharmasamayāt pracyuto 'dharmam āsthitaḥ
12.110.20
śaṭhaḥ svadharmam utsṛjya tam icched upajīvitum sarvopāyair nihantavyaḥ pāpo nikṛtijīvanaḥ
12.110.21
dhanam ity eva pāpānāṃ sarveṣām iha niścayaḥ ye 'viṣahyā hy asaṃbhojyā nikṛtyā patanaṃ gatāḥ
12.110.22
cyutā devamanuṣyebhyo yathā pretās tathaiva te dhanādānād duḥkhataraṃ jīvitād viprayojanam
12.110.23
ayaṃ vo rocatāṃ dharma iti vācyaḥ prayatnataḥ na kaś cid asti pāpānāṃ dharma ity eṣa niścayaḥ
12.110.24
tathāgataṃ ca yo hanyān nāsau pāpena lipyate svakarmaṇā hataṃ hanti hata eva sa hanyate teṣu yaḥ samayaṃ kaś cit kurvīta hatabuddhiṣu
12.110.25
yathā kākaś ca gṛdhraś ca tathaivopadhijīvinaḥ ūrdhvaṃ dehavimokṣānte bhavanty etāsu yoniṣu
12.110.26
yasmin yathā vartate yo manuṣyas; tasmiṃs tathā vartitavyaṃ sa dharmaḥ māyācāro māyayā vartitavyaḥ; sādhvācāraḥ sādhunā pratyudeyaḥ
12.111.1
yudhiṣṭhira uvāca kliśyamāneṣu bhūteṣu tais tair bhāvais tatas tataḥ durgāṇy atitared yena tan me brūhi pitāmaha
12.111.2
bhīṣma uvāca āśrameṣu yathokteṣu yathoktaṃ ye dvijātayaḥ vartante saṃyatātmāno durgāṇy atitaranti te
12.111.3
ye dambhān na japanti sma yeṣāṃ vṛttiś ca saṃvṛtā viṣayāṃś ca nigṛhṇanti durgāṇy atitaranti te
12.111.4
vāsayanty atithīn nityaṃ nityaṃ ye cānasūyakāḥ nityaṃ svādhyāyaśīlāś ca durgāṇy atitaranti te
12.111.5
mātāpitroś ca ye vṛttiṃ vartante dharmakovidāḥ varjayanti divāsvapnaṃ durgāṇy atitaranti te
12.111.6
sveṣu dāreṣu vartante nyāyavṛtteṣv ṛtāv ṛtau agnihotraparāḥ santo durgāṇy atitaranti te
12.111.7
ye na lobhān nayanty arthān rājāno rajasāvṛtāḥ viṣayān parirakṣanto durgāṇy atitaranti te
12.111.8
āhaveṣu ca ye śūrās tyaktvā maraṇajaṃ bhayam dharmeṇa jayam icchanto durgāṇy atitaranti te
12.111.9
ye pāpāni na kurvanti karmaṇā manasā girā nikṣiptadaṇḍā bhūteṣu durgāṇy atitaranti te
12.111.10
ye vadantīha satyāni prāṇatyāge 'py upasthite pramāṇabhūtā bhūtānāṃ durgāṇy atitaranti te
12.111.11
anadhyāyeṣu ye viprāḥ svādhyāyaṃ naiva kurvate taponityāḥ sutapaso durgāṇy atitaranti te
12.111.12
karmāṇy akuhakārthāni yeṣāṃ vācaś ca sūnṛtāḥ yeṣām arthāś ca sādhvarthā durgāṇy atitaranti te
12.111.13
ye tapaś ca tapasyanti kaumārabrahmacāriṇaḥ vidyāvedavratasnātā durgāṇy atitaranti te
12.111.14
ye ca saṃśāntarajasaḥ saṃśāntatamasaś ca ye satye sthitā mahātmāno durgāṇy atitaranti te
12.111.15
yeṣāṃ na kaś cit trasati trasanti na ca kasya cit yeṣām ātmasamo loko durgāṇy atitaranti te
12.111.16
paraśriyā na tapyante ye santaḥ puruṣarṣabhāḥ grāmyād annān nivṛttāś ca durgāṇy atitaranti te
12.111.17
sarvān devān namasyanti sarvān dharmāṃś ca śṛṇvate ye śraddadhānā dāntāś ca durgāṇy atitaranti te
12.111.18
ye na mānitam icchanti mānayanti ca ye param mānyamānā na manyante durgāṇy atitaranti te
12.111.19
ye śrāddhāni ca kurvanti tithyāṃ tithyāṃ prajārthinaḥ suviśuddhena manasā durgāṇy atitaranti te
12.111.20
ye krodhaṃ naiva kurvanti kruddhān saṃśamayanti ca na ca kupyanti bhṛtyebhyo durgāṇy atitaranti te
12.111.21
madhu māṃsaṃ ca ye nityaṃ varjayantīha mānavāḥ janmaprabhṛti madyaṃ ca durgāṇy atitaranti te
12.111.22
yātrārthaṃ bhojanaṃ yeṣāṃ saṃtānārthaṃ ca maithunam vāk satyavacanārthāya durgāṇy atitaranti te
12.111.23
īśvaraṃ sarvabhūtānāṃ jagataḥ prabhavāpyayam bhaktā nārāyaṇaṃ ye ca durgāṇy atitaranti te
12.111.24
ya eṣa raktapadmākṣaḥ pītavāsā mahābhujaḥ suhṛd bhrātā ca mitraṃ ca saṃbandhī ca tavācyutaḥ
12.111.25
ya imān sakalāṃl lokāṃś carmavat pariveṣṭayet icchan prabhur acintyātmā govindaḥ puruṣottamaḥ
12.111.26
sthitaḥ priyahite jiṣṇoḥ sa eṣa puruṣarṣabha rājaṃs tava ca durdharṣo vaikuṇṭhaḥ puruṣottamaḥ
12.111.27
ya enaṃ saṃśrayantīha bhaktyā nārāyaṇaṃ harim te tarantīha durgāṇi na me 'trāsti vicāraṇā
12.111.28
durgātitaraṇaṃ ye ca paṭhanti śrāvayanti ca pāṭhayanti ca viprebhyo durgāṇy atitaranti te
12.111.29
iti kṛtyasamuddeśaḥ kīrtitas te mayānagha saṃtared yena durgāṇi paratreha ca mānavaḥ
12.112.1
yudhiṣṭhira uvāca asaumyāḥ saumyarūpeṇa saumyāś cāsaumyadarśinaḥ īdṛśān puruṣāṃs tāta kathaṃ vidyāmahe vayam
12.112.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam vyāghragomāyusaṃvādaṃ taṃ nibodha yudhiṣṭhira
12.112.3
purikāyāṃ puri purā śrīmatyāṃ pauriko nṛpaḥ parahiṃsāruciḥ krūro babhūva puruṣādhamaḥ
12.112.4
sa tv āyuṣi parikṣīṇe jagāmānīpsitāṃ gatim gomāyutvaṃ ca saṃprāpto dūṣitaḥ pūrvakarmaṇā
12.112.5
saṃsmṛtya pūrvajātiṃ sa nirvedaṃ paramaṃ gataḥ na bhakṣayati māṃsāni parair upahṛtāny api
12.112.6
ahiṃsraḥ sarvabhūteṣu satyavāk sudṛḍhavrataḥ cakāra ca yathākāmam āhāraṃ patitaiḥ phalaiḥ
12.112.7
śmaśāne tasya cāvāso gomāyoḥ saṃmato 'bhavat janmabhūmyanurodhāc ca nānyad vāsam arocayat
12.112.8
tasya śaucam amṛṣyantaḥ sarve te sahajātayaḥ cālayanti sma tāṃ buddhiṃ vacanaiḥ praśrayottaraiḥ
12.112.9
vasan pitṛvane raudre śaucaṃ lapsitum icchasi iyaṃ vipratipattis te yadā tvaṃ piśitāśanaḥ
12.112.10
tatsamo vā bhavāsmābhir bhakṣyān dāsyāmahe vayam bhuṅkṣva śaucaṃ parityajya yad dhi bhuktaṃ tad asti te
12.112.11
iti teṣāṃ vacaḥ śrutvā pratyuvāca samāhitaḥ madhuraiḥ praśritair vākyair hetumadbhir aniṣṭhuraiḥ
12.112.12
apramāṇaṃ prasūtir me śīlataḥ kriyate kulam prārthayiṣye tu tat karma yena vistīryate yaśaḥ
12.112.13
śmaśāne yadi vāso me samādhir me niśāmyatām ātmā phalati karmāṇi nāśramo dharmalakṣaṇam
12.112.14
āśrame yo dvijaṃ hanyād gāṃ vā dadyād anāśrame kiṃ nu tat pātakaṃ na syāt tad vā dattaṃ vṛthā bhavet
12.112.15
bhavantaḥ sarvalobhena kevalaṃ bhakṣaṇe ratāḥ anubandhe tu ye doṣās tān na paśyanti mohitāḥ
12.112.16
apratyayakṛtāṃ garhyām arthāpanayadūṣitām iha cāmutra cāniṣṭāṃ tasmād vṛttiṃ na rocaye
12.112.17
taṃ śuciṃ paṇḍitaṃ matvā śārdūlaḥ khyātavikramaḥ kṛtvātmasadṛśāṃ pūjāṃ sācivye 'vardhayat svayam
12.112.18
saumya vijñātarūpas tvaṃ gaccha yātrāṃ mayā saha vriyantām īpsitā bhogāḥ parihāryāś ca puṣkalāḥ
12.112.19
tīkṣṇā vayam iti khyātā bhavato jñāpayāmahe mṛdupūrvaṃ ghātinas te śreyaś cādhigamiṣyati
12.112.20
atha saṃpūjya tad vākyaṃ mṛgendrasya mahātmanaḥ gomāyuḥ praśritaṃ vākyaṃ babhāṣe kiṃ cid ānataḥ
12.112.21
sadṛśaṃ mṛgarājaitat tava vākyaṃ madantare yat sahāyān mṛgayase dharmārthakuśalāñ śucīn
12.112.22
na śakyam anamātyena mahattvam anuśāsitum duṣṭāmātyena vā vīra śarīraparipanthinā
12.112.23
sahāyān anuraktāṃs tu yatetānupasaṃhitān parasparam asaṃghuṣṭān vijigīṣūn alolupān
12.112.24
tān atītopadhān prājñān hite yuktān manasvinaḥ pūjayethā mahābhāgān yathācāryān yathā pitṝn
12.112.25
na tv evaṃ mama saṃtoṣād rocate 'nyan mṛgādhipa na kāmaye sukhān bhogān aiśvaryaṃ vā tvadāśrayam
12.112.26
na yokṣyati hi me śīlaṃ tava bhṛtyaiḥ purātanaiḥ te tvāṃ vibhedayiṣyanti duḥkhaśīlā madantare
12.112.27
saṃśrayaḥ ślāghanīyas tvam anyeṣām api bhāsvatām kṛtātmā sumahābhāgaḥ pāpakeṣv apy adāruṇaḥ
12.112.28
dīrghadarśī mahotsāhaḥ sthūlalakṣyo mahābalaḥ kṛtī cāmoghakartāsi bhāvyaiś ca samalaṃkṛtaḥ
12.112.29
kiṃ tu svenāsmi saṃtuṣṭo duḥkhā vṛttir anuṣṭhitā sevāyāś cāpi nābhijñaḥ svacchandena vanecaraḥ
12.112.30
rājopakrośadoṣāś ca sarve saṃśrayavāsinām vanacaryā ca niḥsaṅgā nirbhayā niravagrahā
12.112.31
nṛpeṇāhūyamānasya yat tiṣṭhati bhayaṃ hṛdi na tat tiṣṭhati tuṣṭānāṃ vane mūlaphalāśinām
12.112.32
pānīyaṃ vā nirāyāsaṃ svādv annaṃ vā bhayottaram vicārya khalu paśyāmi tat sukhaṃ yatra nirvṛtiḥ
12.112.33
aparādhair na tāvanto bhṛtyāḥ śiṣṭā narādhipaiḥ upaghātair yathā bhṛtyā dūṣitā nidhanaṃ gatāḥ
12.112.34
yadi tv etan mayā kāryaṃ mṛgendro yadi manyate samayaṃ kṛtam icchāmi vartitavyaṃ yathā mayi
12.112.35
madīyā mānanīyās te śrotavyaṃ ca hitaṃ vacaḥ kalpitā yā ca te vṛttiḥ sā bhavet tava susthirā
12.112.36
na mantrayeyam anyais te sacivaiḥ saha karhi cit nītimantaḥ parīpsanto vṛthā brūyuḥ pare mayi
12.112.37
eka ekena saṃgamya raho brūyāṃ hitaṃ tava na ca te jñātikāryeṣu praṣṭavyo 'haṃ hitāhite
12.112.38
mayā saṃmantrya paścāc ca na hiṃsyāḥ sacivās tvayā madīyānāṃ ca kupito mā tvaṃ daṇḍaṃ nipātayeḥ
12.112.39
evam astv iti tenāsau mṛgendreṇābhipūjitaḥ prāptavān matisācivyaṃ gomāyur vyāghrayonitaḥ
12.112.40
taṃ tathā satkṛtaṃ dṛṣṭvā yujyamānaṃ ca karmaṇi prādviṣan kṛtasaṃghātāḥ pūrvabhṛtyā muhur muhuḥ
12.112.41
mitrabuddhyā ca gomāyuṃ sāntvayitvā praveśya ca doṣeṣu samatāṃ netum aicchann aśubhabuddhayaḥ
12.112.42
anyathā hy ucitāḥ pūrvaṃ paradravyāpahāriṇaḥ aśaktāḥ kiṃ cid ādātuṃ dravyaṃ gomāyuyantritāḥ
12.112.43
vyutthānaṃ cātra kāṅkṣadbhiḥ kathābhiḥ pravilobhyate dhanena mahatā caiva buddhir asya vilobhyate
12.112.44
na cāpi sa mahāprājñas tasmād dhairyāc cacāla ha athāsya samayaṃ kṛtvā vināśāya sthitāḥ pare
12.112.45
īpsitaṃ ca mṛgendrasya māṃsaṃ yat tatra saṃskṛtam apanīya svayaṃ tad dhi tair nyastaṃ tasya veśmani
12.112.46
yadarthaṃ cāpy apahṛtaṃ yena yac caiva mantritam tasya tad viditaṃ sarvaṃ kāraṇārthaṃ ca marṣitam
12.112.47
samayo 'yaṃ kṛtas tena sācivyam upagacchatā nopaghātas tvayā grāhyo rājan maitrīm ihecchatā
12.112.48
bhojane copahartavye tan māṃsaṃ na sma dṛśyate mṛgarājena cājñaptaṃ mṛgyatāṃ cora ity uta
12.112.49
kṛtakaiś cāpi tan māṃsaṃ mṛgendrāyopavarṇitam sacivenopanītaṃ te viduṣā prājñamāninā
12.112.50
saroṣas tv atha śārdūlaḥ śrutvā gomāyucāpalam babhūvāmarṣito rājā vadhaṃ cāsyābhyarocayat
12.112.51
chidraṃ tu tasya tad dṛṣṭvā procus te pūrvamantriṇaḥ sarveṣām eva so 'smākaṃ vṛttibhaṅgeṣu vartate
12.112.52
idaṃ cāsyedṛśaṃ karma vāllabhyena tu rakṣyate śrutaś ca svāminā pūrvaṃ yādṛśo naiṣa tādṛśaḥ
12.112.53
vāṅmātreṇaiva dharmiṣṭhaḥ svabhāvena tu dāruṇaḥ dharmacchadmā hy ayaṃ pāpo vṛthācāraparigrahaḥ kāryārthaṃ bhojanārtheṣu vrateṣu kṛtavāñ śramam
12.112.54
māṃsāpanayanaṃ jñātvā vyāghras teṣāṃ tu tad vacaḥ ājñāpayām āsa tadā gomāyur vadhyatām iti
12.112.55
śārdūlavacanaṃ śrutvā śārdūlajananī tataḥ mṛgarājaṃ hitair vākyaiḥ saṃbodhayitum āgamat
12.112.56
putra naitat tvayā grāhyaṃ kapaṭārambhasaṃvṛtam karmasaṃgharṣajair doṣair duṣyaty aśucibhiḥ śuciḥ
12.112.57
nocchritaṃ sahate kaś cit prakriyā vairakārikā śucer api hi yuktasya doṣa eva nipātyate
12.112.58
lubdhānāṃ śucayo dveṣyāḥ kātarāṇāṃ tarasvinaḥ mūrkhāṇāṃ paṇḍitā dveṣyā daridrāṇāṃ mahādhanāḥ adhārmikāṇāṃ dharmiṣṭhā virūpāṇāṃ surūpakāḥ
12.112.59
bahavaḥ paṇḍitā lubdhāḥ sarve māyopajīvinaḥ kuryur doṣam adoṣasya bṛhaspatimater api
12.112.60
śūnyāt tac ca gṛhān māṃsaṃ yad adyāpahṛtaṃ tava necchate dīyamānaṃ ca sādhu tāvad vimṛśyatām
12.112.61
asatyāḥ satyasaṃkāśāḥ satyāś cāsatyadarśinaḥ dṛśyante vividhā bhāvās teṣu yuktaṃ parīkṣaṇam
12.112.62
talavad dṛśyate vyoma khadyoto havyavāḍ iva na caivāsti talaṃ vyomni na khadyote hutāśanaḥ
12.112.63
tasmāt pratyakṣadṛṣṭo 'pi yuktam arthaḥ parīkṣitum parīkṣya jñāpayan hy arthān na paścāt paritapyate
12.112.64
na duṣkaram idaṃ putra yat prabhur ghātayet param ślāghanīyā ca varyā ca loke prabhavatāṃ kṣamā
12.112.65
sthāpito 'yaṃ putra tvayā sāmanteṣv adhi viśrutaḥ duḥkhenāsādyate pātraṃ dhāryatām eṣa te suhṛt
12.112.66
dūṣitaṃ paradoṣair hi gṛhṇīte yo 'nyathā śucim svayaṃ saṃdūṣitāmātyaḥ kṣipram eva vinaśyati
12.112.67
tasmād athārisaṃghātād gomāyoḥ kaś cid āgataḥ dharmātmā tena cākhyātaṃ yathaitat kapaṭaṃ kṛtam
12.112.68
tato vijñātacāritraḥ satkṛtya sa vimokṣitaḥ pariṣvaktaś ca sasnehaṃ mṛgendreṇa punaḥ punaḥ
12.112.69
anujñāpya mṛgendraṃ tu gomāyur nītiśāstravit tenāmarṣeṇa saṃtaptaḥ prāyam āsitum aicchata
12.112.70
śārdūlas tatra gomāyuṃ snehāt prasrutalocanaḥ avārayat sa dharmiṣṭhaṃ pūjayā pratipūjayan
12.112.71
taṃ sa gomāyur ālokya snehād āgatasaṃbhramam babhāṣe praṇato vākyaṃ bāṣpagadgadayā girā
12.112.72
pūjito 'haṃ tvayā pūrvaṃ paścāc caiva vimānitaḥ pareṣām āspadaṃ nīto vastuṃ nārhāmy ahaṃ tvayi
12.112.73
svasaṃtuṣṭāś cyutāḥ sthānān mānāt pratyavaropitāḥ svayaṃ copahṛtā bhṛtyā ye cāpy upahṛtāḥ paraiḥ
12.112.74
parikṣīṇāś ca lubdhāś ca krūrāḥ kārābhitāpitāḥ hṛtasvā mānino ye ca tyaktopāttā mahepsavaḥ
12.112.75
saṃtāpitāś ca ye ke cid vyasanaughapratīkṣiṇaḥ antarhitāḥ sopahitāḥ sarve te parasādhanāḥ
12.112.76
avamānena yuktasya sthāpitasya ca me punaḥ kathaṃ yāsyasi viśvāsam aham eṣyāmi vā punaḥ
12.112.77
samartha iti saṃgṛhya sthāpayitvā parīkṣya ca kṛtaṃ ca samayaṃ bhittvā tvayāham avamānitaḥ
12.112.78
prathamaṃ yaḥ samākhyātaḥ śīlavān iti saṃsadi na vācyaṃ tasya vaiguṇyaṃ pratijñāṃ parirakṣatā
12.112.79
evaṃ cāvamatasyeha viśvāsaṃ kiṃ prayāsyasi tvayi caiva hy aviśvāse mamodvego bhaviṣyati
12.112.80
śaṅkitas tvam ahaṃ bhītaḥ pare chidrānudarśinaḥ asnigdhāś caiva dustoṣāḥ karma caitad bahucchalam
12.112.81
duḥkhena śleṣyate bhinnaṃ śliṣṭaṃ duḥkhena bhidyate bhinnaśliṣṭā tu yā prītir na sā snehena vartate
12.112.82
kaś cid eva hi bhītas tu dṛśyate na parātmanoḥ kāryāpekṣā hi vartante bhāvāḥ snigdhās tu durlabhāḥ
12.112.83
suduḥkhaṃ puruṣajñānaṃ cittaṃ hy eṣāṃ calācalam samartho vāpy aśakto vā śateṣv eko 'dhigamyate
12.112.84
akasmāt prakriyā nṝṇām akasmāc cāpakarṣaṇam śubhāśubhe mahattvaṃ ca prakartuṃ buddhilāghavāt
12.112.85
evaṃ bahuvidhaṃ sāntvam uktvā dharmārthahetumat prasādayitvā rājānaṃ gomāyur vanam abhyagāt
12.112.86
agṛhyānunayaṃ tasya mṛgendrasya sa buddhimān gomāyuḥ prāyam āsīnas tyaktvā dehaṃ divaṃ yayau
12.113.1
yudhiṣṭhira uvāca kiṃ pārthivena kartavyaṃ kiṃ ca kṛtvā sukhī bhavet tan mamācakṣva tattvena sarvaṃ dharmabhṛtāṃ vara
12.113.2
bhīṣma uvāca hanta te 'haṃ pravakṣyāmi śṛṇu kāryaikaniścayam yathā rājñeha kartavyaṃ yac ca kṛtvā sukhī bhavet
12.113.3
na tv evaṃ vartitavyaṃ sma yathedam anuśuśrumaḥ uṣṭrasya sumahad vṛttaṃ tan nibodha yudhiṣṭhira
12.113.4
jātismaro mahān uṣṭraḥ prājāpatyayugodbhavaḥ tapaḥ sumahad ātiṣṭhad araṇye saṃśitavrataḥ
12.113.5
tapasas tasya cānte vai prītimān abhavat prabhuḥ vareṇa chandayām āsa tataś cainaṃ pitāmahaḥ
12.113.6
uṣṭra uvāca bhagavaṃs tvatprasādān me dīrghā grīvā bhaved iyam yojanānāṃ śataṃ sāgraṃ yā gacchec carituṃ vibho
12.113.7
bhīṣma uvāca evam astv iti coktaḥ sa varadena mahātmanā pratilabhya varaṃ śreṣṭhaṃ yayāv uṣṭraḥ svakaṃ vanam
12.113.8
sa cakāra tad ālasyaṃ varadānāt sa durmatiḥ na caicchac carituṃ gantuṃ durātmā kālamohitaḥ
12.113.9
sa kadā cit prasāryaivaṃ tāṃ grīvāṃ śatayojanām cacārāśrāntahṛdayo vātaś cāgāt tato mahān
12.113.10
sa guhāyāṃ śirogrīvaṃ nidhāya paśur ātmanaḥ āstātha varṣam abhyāgāt sumahat plāvayaj jagat
12.113.11
atha śītaparītāṅgo jambukaḥ kṣucchramānvitaḥ sadāras tāṃ guhām āśu praviveśa jalārditaḥ
12.113.12
sa dṛṣṭvā māṃsajīvī tu subhṛśaṃ kṣucchramānvitaḥ abhakṣayat tato grīvām uṣṭrasya bharatarṣabha
12.113.13
yadā tv abudhyatātmānaṃ bhakṣyamāṇaṃ sa vai paśuḥ tadā saṃkocane yatnam akarod bhṛśaduḥkhitaḥ
12.113.14
yāvad ūrdhvam adhaś caiva grīvāṃ saṃkṣipate paśuḥ tāvat tena sadāreṇa jambukena sa bhakṣitaḥ
12.113.15
sa hatvā bhakṣayitvā ca jambukoṣṭraṃ tatas tadā vigate vātavarṣe ca niścakrāma guhāmukhāt
12.113.16
evaṃ durbuddhinā prāptam uṣṭreṇa nidhanaṃ tadā ālasyasya kramāt paśya mahad doṣam upāgatam
12.113.17
tvam apy etaṃ vidhiṃ tyaktvā yogena niyatendriyaḥ vartasva buddhimūlaṃ hi vijayaṃ manur abravīt
12.113.18
buddhiśreṣṭhāni karmāṇi bāhumadhyāni bhārata tāni jaṅghājaghanyāni bhārapratyavarāṇi ca
12.113.19
rājyaṃ tiṣṭhati dakṣasya saṃgṛhītendriyasya ca guptamantraśrutavataḥ susahāyasya cānagha
12.113.20
parīkṣyakāriṇo 'rthāś ca tiṣṭhantīha yudhiṣṭhira sahāyayuktena mahī kṛtsnā śakyā praśāsitum
12.113.21
idaṃ hi sadbhiḥ kathitaṃ vidhijñaiḥ; purā mahendrapratimaprabhāva mayāpi coktaṃ tava śāstradṛṣṭyā; tvam atra yuktaḥ pracarasva rājan
12.114.1
yudhiṣṭhira uvāca rājā rājyam anuprāpya durbalo bharatarṣabha amitrasyātivṛddhasya kathaṃ tiṣṭhed asādhanaḥ
12.114.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam saritāṃ caiva saṃvādaṃ sāgarasya ca bhārata
12.114.3
surārinilayaḥ śaśvat sāgaraḥ saritāṃ patiḥ papraccha saritaḥ sarvāḥ saṃśayaṃ jātam ātmanaḥ
12.114.4
samūlaśākhān paśyāmi nihatāṃś chāyino drumān yuṣmābhir iha pūrṇābhir anyāṃs tatra na vetasam
12.114.5
akāyaś cālpasāraś ca vetasaḥ kūlajaś ca vaḥ avajñāya naśakyo vā kiṃ cid vā tena vaḥ kṛtam
12.114.6
tad ahaṃ śrotum icchāmi sarvāsām eva vo matam yathā kūlāni cemāni bhittvā nānīyate vaśam
12.114.7
tataḥ prāha nadī gaṅgā vākyam uttaram arthavat hetumad grāhakaṃ caiva sāgaraṃ saritāṃ patim
12.114.8
tiṣṭhanty ete yathāsthānaṃ nagā hy ekaniketanāḥ tatas tyajanti tat sthānaṃ prātilomyād acetasaḥ
12.114.9
vetaso vegam āyāntaṃ dṛṣṭvā namati netaraḥ sa ca vege 'bhyatikrānte sthānam āsādya tiṣṭhati
12.114.10
kālajñaḥ samayajñaś ca sadā vaśyaś ca nodrumaḥ anulomas tathāstabdhas tena nābhyeti vetasaḥ
12.114.11
mārutodakavegena ye namanty unnamanti ca oṣadhyaḥ pādapā gulmā na te yānti parābhavam
12.114.12
yo hi śatror vivṛddhasya prabhor vadhavināśane pūrvaṃ na sahate vegaṃ kṣipram eva sa naśyati
12.114.13
sārāsāraṃ balaṃ vīryam ātmano dviṣataś ca yaḥ jānan vicarati prājño na sa yāti parābhavam
12.114.14
evam eva yadā vidvān manyetātibalaṃ ripum saṃśrayed vaitasīṃ vṛttim evaṃ prajñānalakṣaṇam
12.115.1
yudhiṣṭhira uvāca vidvān mūrkhapragalbhena mṛdus tīkṣṇena bhārata ākruśyamānaḥ sadasi kathaṃ kuryād ariṃdama
12.115.2
bhīṣma uvāca śrūyatāṃ pṛthivīpāla yathaiṣo 'rtho 'nugīyate sadā sucetāḥ sahate narasyehālpacetasaḥ
12.115.3
aruṣyan kruśyamānasya sukṛtaṃ nāma vindati duṣkṛtaṃ cātmano marṣī ruṣyaty evāpamārṣṭi vai
12.115.4
ṭiṭṭibhaṃ tam upekṣeta vāśamānam ivāturam lokavidveṣam āpanno niṣphalaṃ pratipadyate
12.115.5
iti sa ślāghate nityaṃ tena pāpena karmaṇā idam ukto mayā kaś cit saṃmato janasaṃsadi sa tatra vrīḍitaḥ śuṣko mṛtakalpo 'vatiṣṭhati
12.115.6
ślāghann aślāghanīyena karmaṇā nirapatrapaḥ upekṣitavyo dāntena tādṛśaḥ puruṣādhamaḥ
12.115.7
yad yad brūyād alpamatis tat tad asya sahet sadā prākṛto hi praśaṃsan vā nindan vā kiṃ kariṣyati vane kāka ivābuddhir vāśamāno nirarthakam
12.115.8
yadi vāgbhiḥ prayogaḥ syāt prayoge pāpakarmaṇaḥ vāg evārtho bhavet tasya na hy evārtho jighāṃsataḥ
12.115.9
niṣekaṃ viparītaṃ sa ācaṣṭe vṛttaceṣṭayā mayūra iva kaupīnaṃ nṛtyan saṃdarśayann iva
12.115.10
yasyāvācyaṃ na loke 'sti nākāryaṃ vāpi kiṃ cana vācaṃ tena na saṃdadhyāc chuciḥ saṃkliṣṭakarmaṇā
12.115.11
pratyakṣaṃ guṇavādī yaḥ parokṣaṃ tu vinindakaḥ sa mānavaḥ śvaval loke naṣṭalokaparāyaṇaḥ
12.115.12
tādṛg janaśatasyāpi yad dadāti juhoti ca parokṣeṇāpavādena tan nāśayati sa kṣaṇāt
12.115.13
tasmāt prājño naraḥ sadyas tādṛśaṃ pāpacetasam varjayet sādhubhir varjyaṃ sārameyāmiṣaṃ yathā
12.115.14
parivādaṃ bruvāṇo hi durātmā vai mahātmane prakāśayati doṣān svān sarpaḥ phaṇam ivocchritam
12.115.15
taṃ svakarmāṇi kurvāṇaṃ pratikartuṃ ya icchati bhasmakūṭa ivābuddhiḥ kharo rajasi majjati
12.115.16
manuṣyaśālāvṛkam apraśāntaṃ; janāpavāde satataṃ niviṣṭam mātaṅgam unmattam ivonnadantaṃ; tyajeta taṃ śvānam ivātiraudram
12.115.17
adhīrajuṣṭe pathi vartamānaṃ; damād apetaṃ vinayāc ca pāpam arivrataṃ nityam abhūtikāmaṃ; dhig astu taṃ pāpamatiṃ manuṣyam
12.115.18
pratyucyamānas tu hi bhūya ebhir; niśāmya mā bhūs tvam athārtarūpaḥ uccasya nīcena hi saṃprayogaṃ; vigarhayanti sthirabuddhayo ye
12.115.19
kruddho daśārdhena hi tāḍayed vā; sa pāṃsubhir vāpakiret tuṣair vā vivṛtya dantāṃś ca vibhīṣayed vā; siddhaṃ hi mūrkhe kupite nṛśaṃse
12.115.20
vigarhaṇāṃ paramadurātmanā kṛtāṃ; saheta yaḥ saṃsadi durjanān naraḥ paṭhed idaṃ cāpi nidarśanaṃ sadā; na vāṅmayaṃ sa labhati kiṃ cid apriyam
12.116.1
yudhiṣṭhira uvāca pitāmaha mahāprājña saṃśayo me mahān ayam sa cchettavyas tvayā rājan bhavān kulakaro hi naḥ
12.116.2
puruṣāṇām ayaṃ tāta durvṛttānāṃ durātmanām kathito vākyasaṃcāras tato vijñāpayāmi te
12.116.3
yad dhitaṃ rājyatantrasya kulasya ca sukhodayam āyatyāṃ ca tadātve ca kṣemavṛddhikaraṃ ca yat
12.116.4
putrapautrābhirāmaṃ ca rāṣṭravṛddhikaraṃ ca yat annapāne śarīre ca hitaṃ yat tad bravīhi me
12.116.5
abhiṣikto hi yo rājā rājyastho mitrasaṃvṛtaḥ asuhṛt samupeto vā sa kathaṃ rañjayet prajāḥ
12.116.6
yo hy asatpragraharatiḥ sneharāgabalātkṛtaḥ indriyāṇām anīśatvād asajjanabubhūṣakaḥ
12.116.7
tasya bhṛtyā viguṇatāṃ yānti sarve kulodgatāḥ na ca bhṛtyaphalair arthaiḥ sa rājā saṃprayujyate
12.116.8
etān me saṃśayasthasya rājadharmān sudurlabhān bṛhaspatisamo buddhyā bhavāñ śaṃsitum arhati
12.116.9
śaṃsitā puruṣavyāghra tvaṃ naḥ kulahite rataḥ kṣattā caiva paṭuprajño yo naḥ śaṃsati sarvadā
12.116.10
tvattaḥ kulahitaṃ vākyaṃ śrutvā rājyahitodayam amṛtasyāvyayasyeva tṛptaḥ svapsyāmy ahaṃ sukham
12.116.11
kīdṛṣāḥ saṃnikarṣasthā bhṛtyāḥ syur vā guṇānvitāḥ kīdṛśaiḥ kiṃkulīnair vā saha yātrā vidhīyate
12.116.12
na hy eko bhṛtyarahito rājā bhavati rakṣitā rājyaṃ cedaṃ janaḥ sarvas tat kulīno 'bhiśaṃsati
12.116.13
na hi praśāstuṃ rājyaṃ hi śakyam ekena bhārata asahāyavatā tāta naivārthāḥ ke cid apy uta labdhuṃ labdhvā cāpi sadā rakṣituṃ bharatarṣabha
12.116.14
bhīṣma uvāca yasya bhṛtyajanaḥ sarvo jñānavijñānakovidaḥ hitaiṣī kulajaḥ snigdhaḥ sa rājyaphalam aśnute
12.116.15
mantriṇo yasya kulajā asaṃhāryāḥ sahoṣitāḥ nṛpater matidāḥ santi saṃbandhajñānakovidāḥ
12.116.16
anāgatavidhātāraḥ kālajñānaviśāradāḥ atikrāntam aśocantaḥ sa rājyaphalam aśnute
12.116.17
samaduḥkhasukhā yasya sahāyāḥ satyakāriṇaḥ arthacintāparā yasya sa rājyaphalam aśnute
12.116.18
yasya nārto janapadaḥ saṃnikarṣagataḥ sadā akṣudraḥ satpathālambī sa rājyaphalabhāg bhavet
12.116.19
kośākṣapaṭalaṃ yasya kośavṛddhikarair janaiḥ āptais tuṣṭaiś ca satataṃ dhāryate sa nṛpottamaḥ
12.116.20
koṣṭhāgāram asaṃhāryair āptaiḥ saṃcayatatparaiḥ pātrabhūtair alubdhaiś ca pālyamānaṃ guṇībhavet
12.116.21
vyavahāraś ca nagare yasya karmaphalodayaḥ dṛśyate śaṅkhalikhitaḥ sa dharmaphalabhāg bhavet
12.116.22
saṃgṛhītamanuṣyaś ca yo rājā rājadharmavit ṣaḍvargaṃ pratigṛhṇan sa dharmāt phalam upāśnute
12.117.1
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam nidarśanakaraṃ loke sajjanācaritaṃ sadā
12.117.2
asyaivārthasya sadṛśaṃ yac chrutaṃ me tapovane jāmadagnyasya rāmasya yad uktam ṛṣisattamaiḥ
12.117.3
vane mahati kasmiṃś cid amanuṣyaniṣevite ṛṣir mūlaphalāhāro niyato niyatendriyaḥ
12.117.4
dīkṣādamaparaḥ śāntaḥ svādhyāyaparamaḥ śuciḥ upavāsaviśuddhātmā satataṃ satpathe sthitaḥ
12.117.5
tasya saṃdṛśya sadbhāvam upaviṣṭasya dhīmataḥ sarvasattvāḥ samīpasthā bhavanti vanacāriṇaḥ
12.117.6
siṃhavyāghrāḥ saśarabhā mattāś caiva mahāgajāḥ dvīpinaḥ khaḍgabhallūkā ye cānye bhīmadarśanāḥ
12.117.7
te sukhapraśnadāḥ sarve bhavanti kṣatajāśanāḥ tasyarṣeḥ śiṣyavac caiva nyagbhūtāḥ priyakāriṇaḥ
12.117.8
dattvā ca te sukhapraśnaṃ sarve yānti yathāgatam grāmyas tv ekaḥ paśus tatra nājahāc chvā mahāmunim
12.117.9
bhakto 'nuraktaḥ satatam upavāsakṛśo 'balaḥ phalamūlotkarāhāraḥ śāntaḥ śiṣṭākṛtir yathā
12.117.10
tasyarṣer upaviṣṭasya pādamūle mahāmuneḥ manuṣyavad gato bhāvaḥ snehabaddho 'bhavad bhṛśam
12.117.11
tato 'bhyayān mahāvīryo dvīpī kṣatajabhojanaḥ śvārtham atyantasaṃduṣṭaḥ krūraḥ kāla ivāntakaḥ
12.117.12
lelihyamānas tṛṣitaḥ pucchāsphoṭanatatparaḥ vyāditāsyaḥ kṣudhābhagnaḥ prārthayānas tadāmiṣam
12.117.13
taṃ dṛṣṭvā krūram āyāntaṃ jīvitārthī narādhipa provāca śvā muniṃ tatra yat tac chṛṇu mahāmate
12.117.14
śvaśatrur bhagavann atra dvīpī māṃ hantum icchati tvatprasādād bhayaṃ na syāt tasmān mama mahāmune
12.117.15
munir uvāca na bhayaṃ dvīpinaḥ kāryaṃ mṛtyutas te kathaṃ cana eṣa śvarūparahito dvīpī bhavasi putraka
12.117.16
bhīṣma uvāca tataḥ śvā dvīpitāṃ nīto jāmbūnadanibhākṛtiḥ citrāṅgo visphuran hṛṣṭo vane vasati nirbhayaḥ
12.117.17
tato 'bhyayān mahāraudro vyāditāsyaḥ kṣudhānvitaḥ dvīpinaṃ lelihad vaktro vyāghro rudhiralālasaḥ
12.117.18
vyāghraṃ dṛṣṭvā kṣudhābhagnaṃ daṃṣṭriṇaṃ vanagocaram dvīpī jīvitarakṣārtham ṛṣiṃ śaraṇam eyivān
12.117.19
tataḥ saṃvāsajaṃ sneham ṛṣiṇā kurvatā sadā sa dvīpī vyāghratāṃ nīto ripubhir balavattaraḥ tato dṛṣṭvā sa śārdūlo nābhyahaṃs taṃ viśāṃ pate
12.117.20
sa tu śvā vyāghratāṃ prāpya balavān piśitāśanaḥ na mūlaphalabhogeṣu spṛhām apy akarot tadā
12.117.21
yathā mṛgapatir nityaṃ prakāṅkṣati vanaukasaḥ tathaiva sa mahārāja vyāghraḥ samabhavat tadā
12.117.22
vyāghras tūṭajamūlasthas tṛptaḥ supto hatair mṛgaiḥ nāgaś cāgāt tam uddeśaṃ matto megha ivotthitaḥ
12.117.23
prabhinnakaraṭaḥ prāṃśuḥ padmī vitatamastakaḥ suviṣāṇo mahākāyo meghagambhīranisvanaḥ
12.117.24
taṃ dṛṣṭvā kuñjaraṃ mattam āyāntaṃ madagarvitam vyāghro hastibhayāt trastas tam ṛṣiṃ śaraṇaṃ yayau
12.117.25
tato 'nayat kuñjaratāṃ taṃ vyāghram ṛṣisattamaḥ mahāmeghopamaṃ dṛṣṭvā taṃ sa bhīto 'bhavad gajaḥ
12.117.26
tataḥ kamalaṣaṇḍāni śallakīgahanāni ca vyacarat sa mudā yuktaḥ padmareṇuvibhūṣitaḥ
12.117.27
kadā cid ramamāṇasya hastinaḥ sumukhaṃ tadā ṛṣes tasyoṭajasthasya kālo 'gacchan niśāniśam
12.117.28
athājagāma taṃ deśaṃ kesarī kesarāruṇaḥ girikandarajo bhīmaḥ siṃho nāgakulāntakaḥ
12.117.29
taṃ dṛṣṭvā siṃham āyāntaṃ nāgaḥ siṃhabhayākulaḥ ṛṣiṃ śaraṇam āpede vepamāno bhayāturaḥ
12.117.30
tataḥ sa siṃhatāṃ nīto nāgendro muninā tadā vanyaṃ nāgaṇayat siṃhaṃ tulyajātisamanvayāt
12.117.31
dṛṣṭvā ca so 'naśat siṃho vanyo bhīsannavāgbalaḥ sa cāśrame 'vasat siṃhas tasminn eva vane sukhī
12.117.32
na tv anye kṣudrapaśavas tapovananivāsinaḥ vyadṛśyanta bhayatrastā jīvitākāṅkṣiṇaḥ sadā
12.117.33
kadā cit kālayogena sarvaprāṇivihiṃsakaḥ balavān kṣatajāhāro nānāsattvabhayaṃkaraḥ
12.117.34
aṣṭapād ūrdhvacaraṇaḥ śarabho vanagocaraḥ taṃ siṃhaṃ hantum āgacchan munes tasya niveśanam
12.117.35
taṃ muniḥ śarabhaṃ cakre balotkaṭam ariṃdama tataḥ sa śarabho vanyo muneḥ śarabham agrataḥ dṛṣṭvā balinam atyugraṃ drutaṃ saṃprādravad bhayāt
12.117.36
sa evaṃ śarabhasthāne nyasto vai muninā tadā muneḥ pārśvagato nityaṃ śārabhyaṃ sukham āptavān
12.117.37
tataḥ śarabhasaṃtrastāḥ sarve mṛgagaṇā vanāt diśaḥ saṃprādravan rājan bhayāj jīvitakāṅkṣiṇaḥ
12.117.38
śarabho 'py atisaṃduṣṭo nityaṃ prāṇivadhe rataḥ phalamūlāśanaṃ śāntaṃ naicchat sa piśitāśanaḥ
12.117.39
tato rudhiratarṣeṇa balinā śarabho 'nvitaḥ iyeṣa taṃ muniṃ hantum akṛtajñaḥ śvayonijaḥ
12.117.40
tatas tena tapaḥśaktyā vidito jñānacakṣuṣā vijñāya ca mahāprājño muniḥ śvānaṃ tam uktavān
12.117.41
śvā tvaṃ dvīpitvam āpanno dvīpī vyāghratvam āgataḥ vyāghro nāgo madapaṭur nāgaḥ siṃhatvam āptavān
12.117.42
siṃho 'tibalasaṃyukto bhūyaḥ śarabhatāṃ gataḥ mayā snehaparītena na vimṛṣṭaḥ kulānvayaḥ
12.117.43
yasmād evam apāpaṃ māṃ pāpa hiṃsitum icchasi tasmāt svayonim āpannaḥ śvaiva tvaṃ hi bhaviṣyasi
12.117.44
tato munijanadveṣād duṣṭātmā śvākṛto 'budhaḥ ṛṣiṇā śarabhaḥ śaptaḥ svaṃ rūpaṃ punar āptavān
12.118.1
bhīṣma uvāca sa śvā prakṛtim āpannaḥ paraṃ dainyam upāgamat ṛṣiṇā huṃkṛtaḥ pāpas tapovanabahiṣkṛtaḥ
12.118.2
evaṃ rājñā matimatā viditvā śīlaśaucatām ārjavaṃ prakṛtiṃ sattvaṃ kulaṃ vṛttaṃ śrutaṃ damam
12.118.3
anukrośaṃ balaṃ vīryaṃ bhāvaṃ saṃpraśamaṃ kṣamām bhṛtyā ye yatra yogyāḥ syus tatra sthāpyāḥ suśikṣitāḥ
12.118.4
nāparīkṣya mahīpālaḥ prakartuṃ bhṛtyam arhati akulīnanarākīrṇo na rājā sukham edhate
12.118.5
kulajaḥ prakṛto rājñā tatkulīnatayā sadā na pāpe kurute buddhiṃ nindyamāno 'py anāgasi
12.118.6
akulīnas tu puruṣaḥ prakṛtaḥ sādhusaṃkṣayāt durlabhaiśvaryatāṃ prāpto ninditaḥ śatrutāṃ vrajet
12.118.7
kulīnaṃ śikṣitaṃ prājñaṃ jñānavijñānakovidam sarvaśāstrārthatattvajñaṃ sahiṣṇuṃ deśajaṃ tathā
12.118.8
kṛtajñaṃ balavantaṃ ca kṣāntaṃ dāntaṃ jitendriyam alubdhaṃ labdhasaṃtuṣṭaṃ svāmimitrabubhūṣakam
12.118.9
sacivaṃ deśakālajñaṃ sarvasaṃgrahaṇe ratam satkṛtaṃ yuktamanasaṃ hitaiṣiṇam atandritam
12.118.10
yuktācāraṃ svaviṣaye saṃdhivigrahakovidam rājñas trivargavettāraṃ paurajānapadapriyam
12.118.11
khātakavyūhatattvajñaṃ balaharṣaṇakovidam iṅgitākāratattvajñaṃ yātrāyānaviśāradam
12.118.12
hastiśikṣāsu tattvajñam ahaṃkāravivarjitam pragalbhaṃ dakṣiṇaṃ dāntaṃ balinaṃ yuktakāriṇam
12.118.13
cokṣaṃ cokṣajanākīrṇaṃ suveṣaṃ sukhadarśanam nāyakaṃ nītikuśalaṃ guṇaṣaṣṭyā samanvitam
12.118.14
astabdhaṃ praśritaṃ śaktaṃ mṛduvādinam eva ca dhīraṃ ślakṣṇaṃ maharddhiṃ ca deśakālopapādakam
12.118.15
sacivaṃ yaḥ prakurute na cainam avamanyate tasya vistīryate rājyaṃ jyotsnā grahapater iva
12.118.16
etair eva guṇair yukto rājā śāstraviśāradaḥ eṣṭavyo dharmaparamaḥ prajāpālanatatparaḥ
12.118.17
dhīro marṣī śuciḥ śīghraḥ kāle puruṣakāravit śuśrūṣuḥ śrutavāñ śrotā ūhāpohaviśāradaḥ
12.118.18
medhāvī dhāraṇāyukto yathānyāyopapādakaḥ dāntaḥ sadā priyābhāṣī kṣamāvāṃś ca viparyaye
12.118.19
dānācchede svayaṃkārī sudvāraḥ sukhadarśanaḥ ārtahastaprado nityam āptaṃmanyo naye rataḥ
12.118.20
nāhaṃvādī na nirdvaṃdvo na yatkiṃcanakārakaḥ kṛte karmaṇy amoghānāṃ kartā bhṛtyajanapriyaḥ
12.118.21
saṃgṛhītajano 'stabdhaḥ prasannavadanaḥ sadā dātā bhṛtyajanāvekṣī na krodhī sumahāmanāḥ
12.118.22
yuktadaṇḍo na nirdaṇḍo dharmakāryānuśāsakaḥ cāranetraḥ parāvekṣī dharmārthakuśalaḥ sadā
12.118.23
rājā guṇaśatākīrṇa eṣṭavyas tādṛśo bhavet yodhāś caiva manuṣyendra sarvair guṇaguṇair vṛtāḥ
12.118.24
anveṣṭavyāḥ supuruṣāḥ sahāyā rājyadhāraṇāḥ na vimānayitavyāś ca rājñā vṛddhim abhīpsatā
12.118.25
yodhāḥ samaraśauṭīrāḥ kṛtajñāḥ śastrakovidāḥ dharmaśāstrasamāyuktāḥ padātijanasaṃyutāḥ
12.118.26
arthamānavivṛddhāś ca rathacaryāviśāradāḥ iṣvastrakuśalā yasya tasyeyaṃ nṛpater mahī
12.118.27
sarvasaṃgrahaṇe yukto nṛpo bhavati yaḥ sadā utthānaśīlo mitrāḍhyaḥ sa rājā rājasattamaḥ
12.118.28
śakyā aśvasahasreṇa vīrāroheṇa bhārata saṃgṛhītamanuṣyeṇa kṛtsnā jetuṃ vasuṃdharā
12.119.1
bhīṣma uvāca evaṃ śunāsamān bhṛtyān svasthāne yo narādhipaḥ niyojayati kṛtyeṣu sa rājyaphalam aśnute
12.119.2
na śvā svasthānam utkramya pramāṇam abhi satkṛtaḥ āropyaḥ śvā svakāt sthānād utkramyānyat prapadyate
12.119.3
svajātikulasaṃpannāḥ sveṣu karmasv avasthitāḥ prakartavyā budhā bhṛtyā nāsthāne prakriyā kṣamā
12.119.4
anurūpāṇi karmāṇi bhṛtyebhyo yaḥ prayacchati sa bhṛtyaguṇasaṃpannaṃ rājā phalam upāśnute
12.119.5
śarabhaḥ śarabhasthāne siṃhaḥ siṃha ivorjitaḥ vyāghro vyāghra iva sthāpyo dvīpī dvīpī yathā tathā
12.119.6
karmasv ihānurūpeṣu nyasyā bhṛtyā yathāvidhi pratilomaṃ na bhṛtyās te sthāpyāḥ karmaphalaiṣiṇā
12.119.7
yaḥ pramāṇam atikramya pratilomaṃ narādhipaḥ bhṛtyān sthāpayate 'buddhir na sa rañjayate prajāḥ
12.119.8
na bāliśā na ca kṣudrā na cāpratimitendriyāḥ nākulīnā narāḥ pārśve sthāpyā rājñā hitaiṣiṇā
12.119.9
sādhavaḥ kuśalāḥ śūrā jñānavanto 'nasūyakāḥ akṣudrāḥ śucayo dakṣā narāḥ syuḥ pāripārśvakāḥ
12.119.10
nyagbhūtās tatparāḥ kṣāntāś caukṣāḥ prakṛtijāḥ śubhāḥ sve sve sthāne 'parikruṣṭās te syū rājño bahiścarāḥ
12.119.11
siṃhasya satataṃ pārśve siṃha eva jano bhavet asiṃhaḥ siṃhasahitaḥ siṃhaval labhate phalam
12.119.12
yas tu siṃhaḥ śvabhiḥ kīrṇaḥ siṃhakarmaphale rataḥ na sa siṃhaphalaṃ bhoktuṃ śaktaḥ śvabhir upāsitaḥ
12.119.13
evam etair manuṣyendra śūraiḥ prājñair bahuśrutaiḥ kulīnaiḥ saha śakyeta kṛtsnāṃ jetuṃ vasuṃdharām
12.119.14
nāvaidyo nānṛjuḥ pārśve nāvidyo nāmahādhanaḥ saṃgrāhyo vasudhāpālair bhṛtyo bhṛtyavatāṃ vara
12.119.15
bāṇavad visṛtā yānti svāmikāryaparā janāḥ ye bhṛtyāḥ pārthivahitās teṣāṃ sāntvaṃ prayojayet
12.119.16
kośaś ca satataṃ rakṣyo yatnam āsthāya rājabhiḥ kośamūlā hi rājānaḥ kośamūlakaro bhava
12.119.17
koṣṭhāgāraṃ ca te nityaṃ sphītaṃ dhānyaiḥ susaṃcitam sadāstu satsu saṃnyastaṃ dhanadhānyaparo bhava
12.119.18
nityayuktāś ca te bhṛtyā bhavantu raṇakovidāḥ vājināṃ ca prayogeṣu vaiśāradyam iheṣyate
12.119.19
jñātibandhujanāvekṣī mitrasaṃbandhisaṃvṛtaḥ paurakāryahitānveṣī bhava kauravanandana
12.119.20
eṣā te naiṣṭhikī buddhiḥ prajñā cābhihitā mayā śvā te nidarśanaṃ tāta kiṃ bhūyaḥ śrotum icchasi
12.120.1
yudhiṣṭhira uvāca rājavṛttāny anekāni tvayā proktāni bhārata pūrvaiḥ pūrvaniyuktāni rājadharmārthavedibhiḥ
12.120.2
tad eva vistareṇoktaṃ pūrvair dṛṣṭaṃ satāṃ matam praṇayaṃ rājadharmāṇāṃ prabrūhi bharatarṣabha
12.120.3
bhīṣma uvāca rakṣaṇaṃ sarvabhūtānām iti kṣatre paraṃ matam tad yathā rakṣaṇaṃ kuryāt tathā śṛṇu mahīpate
12.120.4
yathā barhāṇi citrāṇi bibharti bhujagāśanaḥ tathā bahuvidhaṃ rājā rūpaṃ kurvīta dharmavit
12.120.5
taikṣṇyaṃ jihmatvam ādāntyaṃ satyam ārjavam eva ca madhyasthaḥ sattvam ātiṣṭhaṃs tathā vai sukham ṛcchati
12.120.6
yasminn arthe hitaṃ yat syāt tad varṇaṃ rūpam āviśet bahurūpasya rājño hi sūkṣmo 'py artho na sīdati
12.120.7
nityaṃ rakṣitamantraḥ syād yathā mūkaḥ śaracchikhī ślakṣṇākṣaratanuḥ śrīmān bhavec chāstraviśāradaḥ
12.120.8
āpaddvāreṣu yattaḥ syāj jalaprasravaṇeṣv iva śailavarṣodakānīva dvijān siddhān samāśrayet
12.120.9
arthakāmaḥ śikhāṃ rājā kuryād dharmadhvajopamām nityam udyatadaṇḍaḥ syād ācarec cāpramādataḥ loke cāyavyayau dṛṣṭvā vṛkṣād vṛkṣam ivāplavan
12.120.10
mṛjāvān syāt svayūthyeṣu bhāvāni caraṇaiḥ kṣipet jātapakṣaḥ parispanded rakṣed vaikalyam ātmanaḥ
12.120.11
doṣān vivṛṇuyāc chatroḥ parapakṣān vidhūnayet kānaneṣv iva puṣpāṇi barhīvārthān samācaret
12.120.12
ucchritān āśrayet sphītān narendrān acalopamān śrayec chāyām avijñātāṃ guptaṃ śaraṇam āśrayet
12.120.13
prāvṛṣīvāsitagrīvo majjeta niśi nirjane māyūreṇa guṇenaiva strībhiś cālakṣitaś caret na jahyāc ca tanutrāṇaṃ rakṣed ātmānam ātmanā
12.120.14
cārabhūmiṣv abhigamān pāśāṃś ca parivarjayet pīḍayec cāpi tāṃ bhūmiṃ praṇaśyed gahane punaḥ
12.120.15
hanyāt kruddhān ativiṣān ye jihmagatayo 'hitān nāśrayed bālabarhāṇi sannivāsāni vāsayet
12.120.16
sadā barhinibhaḥ kāmaṃ prasaktikṛtam ācaret sarvataś cādadet prajñāṃ pataṃgān gahaneṣv iva evaṃ mayūravad rājā svarāṣṭraṃ paripālayet
12.120.17
ātmavṛddhikarīṃ nītiṃ vidadhīta vicakṣaṇaḥ ātmasaṃyamanaṃ buddhyā parabuddhyāvatāraṇam buddhyā cātmaguṇaprāptir etac chāstranidarśanam
12.120.18
paraṃ cāśvāsayet sāmnā svaśaktiṃ copalakṣayet ātmanaḥ parimarśena buddhiṃ buddhyā vicārayet sāntvayogamatiḥ prājñaḥ kāryākāryavicārakaḥ
12.120.19
nigūḍhabuddhir dhīraḥ syād vaktavye vakṣyate tathā saṃnikṛṣṭāṃ kathāṃ prājño yadi buddhyā bṛhaspatiḥ svabhāvam eṣyate taptaṃ kṛṣṇāyasam ivodake
12.120.20
anuyuñjīta kṛtyāni sarvāṇy eva mahīpatiḥ āgamair upadiṣṭāni svasya caiva parasya ca
12.120.21
kṣudraṃ krūraṃ tathā prājñaṃ śūraṃ cārthaviśāradam svakarmaṇi niyuñjīta ye cānye vacanādhikāḥ
12.120.22
apy adṛṣṭvā niyuktāni anurūpeṣu karmasu sarvāṃs tān anuvarteta svarāṃs tantrīr ivāyatā
12.120.23
dharmāṇām avirodhena sarveṣāṃ priyam ācaret mamāyam iti rājā yaḥ sa parvata ivācalaḥ
12.120.24
vyavasāyaṃ samādhāya sūryo raśmim ivāyatām dharmam evābhirakṣeta kṛtvā tulye priyāpriye
12.120.25
kulaprakṛtideśānāṃ dharmajñān mṛdubhāṣiṇaḥ madhye vayasi nirdoṣān hite yuktāñ jitendriyān
12.120.26
alubdhāñ śikṣitān dāntān dharmeṣu pariniṣṭhitān sthāpayet sarvakāryeṣu rājā dharmārtharakṣiṇaḥ
12.120.27
etenaiva prakāreṇa kṛtyānām āgatiṃ gatim yuktaḥ samanutiṣṭheta tuṣṭaś cārair upaskṛtaḥ
12.120.28
amoghakrodhaharṣasya svayaṃ kṛtyānvavekṣiṇaḥ ātmapratyayakośasya vasudhaiva vasuṃdharā
12.120.29
vyaktaś cānugraho yasya yathārthaś cāpi nigrahaḥ guptātmā guptarāṣṭraś ca sa rājā rājadharmavit
12.120.30
nityaṃ rāṣṭram avekṣeta gobhiḥ sūrya ivotpatan cārāṃś ca nacarān vidyāt tathā buddhyā na saṃjvaret
12.120.31
kālaprāptam upādadyān nārthaṃ rājā prasūcayet ahany ahani saṃduhyān mahīṃ gām iva buddhimān
12.120.32
yathā krameṇa puṣpebhyaś cinoti madhu ṣaṭpadaḥ tathā dravyam upādāya rājā kurvīta saṃcayam
12.120.33
yad dhi guptāvaśiṣṭaṃ syāt tad dhitaṃ dharmakāmayoḥ saṃcayānuvisargī syād rājā śāstravid ātmavān
12.120.34
nālpam arthaṃ paribhaven nāvamanyeta śātravān buddhyāvabudhyed ātmānaṃ na cābuddhiṣu viśvaset
12.120.35
dhṛtir dākṣyaṃ saṃyamo buddhir agryā; dhairyaṃ śauryaṃ deśakālo 'pramādaḥ svalpasya vā mahato vāpi vṛddhau; dhanasyaitāny aṣṭa samindhanāni
12.120.36
agnistoko vardhate hy ājyasikto; bījaṃ caikaṃ bahusāhasram eti kṣayodayau vipulau saṃniśāmya; tasmād alpaṃ nāvamanyeta vidvān
12.120.37
bālo 'bālaḥ sthaviro vā ripur yaḥ; sadā pramattaṃ puruṣaṃ nihanyāt kālenānyas tasya mūlaṃ hareta; kālajñātā pārthivānāṃ variṣṭhaḥ
12.120.38
haret kīrtiṃ dharmam asyoparundhyād; arthe dīrghaṃ vīryam asyopahanyāt ripur dveṣṭā durbalo vā balī vā; tasmāc chatrau naiva heḍed yatātmā
12.120.39
kṣayaṃ śatroḥ saṃcayaṃ pālanaṃ cāpy; ubhau cārthau sahitau dharmakāmau ataś cānyan matimān saṃdadhīta; tasmād rājā buddhimantaṃ śrayeta
12.120.40
buddhir dīptā balavantaṃ hinasti; balaṃ buddhyā vardhate pālyamānam śatrur buddhyā sīdate vardhamāno; buddheḥ paścāt karma yat tat praśastam
12.120.41
sarvān kāmān kāmayāno hi dhīraḥ; sattvenālpenāplute hīnadehaḥ yathātmānaṃ prārthayate 'rthamānaiḥ; śreyaḥpātraṃ pūrayate hy analpam
12.120.42
tasmād rājā pragṛhītaḥ pareṣu; mūlaṃ lakṣmyāḥ sarvato 'bhyādadīta dīrghaṃ kālam api saṃpīḍyamāno; vidyutsaṃpātam iva mānorjitaḥ syāt
12.120.43
vidyā tapo vā vipulaṃ dhanaṃ vā; sarvam etad vyavasāyena śakyam brahma yattaṃ nivasati dehavatsu; tasmād vidyād vyavasāyaṃ prabhūtam
12.120.44
yatrāsate matimanto manasvinaḥ; śakro viṣṇur yatra sarasvatī ca vasanti bhūtāni ca yatra nityaṃ; tasmād vidvān nāvamanyeta deham
12.120.45
lubdhaṃ hanyāt saṃpradānena nityaṃ; lubdhas tṛptiṃ paravittasya naiti sarvo lubdhaḥ karmaguṇopabhoge; yo 'rthair hīno dharmakāmau jahāti
12.120.46
dhanaṃ bhojyaṃ putradāraṃ samṛddhiṃ; sarvo lubdhaḥ prārthayate pareṣām lubdhe doṣāḥ saṃbhavantīha sarve; tasmād rājā na pragṛhṇīta lubdhān
12.120.47
saṃdarśane satpuruṣaṃ jaghanyam api codayet ārambhān dviṣatāṃ prājñaḥ sarvān arthāṃs tu sūdayet
12.120.48
dharmānviteṣu vijñāto mantrī guptaś ca pāṇḍava āpto rājan kulīnaś ca paryāpto rājyasaṃgrahe
12.120.49
vidhipravṛttān naradevadharmān; uktān samāsena nibodha buddhyā imān vidadhyād vyanusṛtya yo vai; rājā mahīṃ pālayituṃ sa śaktaḥ
12.120.50
anītijaṃ yady avidhānajaṃ sukhaṃ; haṭhapraṇītaṃ vividhaṃ pradṛśyate na vidyate tasya gatir mahīpater; na vidyate rāṣṭrajam uttamaṃ sukham
12.120.51
dhanair viśiṣṭān matiśīlapūjitān; guṇopapannān yudhi dṛṣṭavikramān guṇeṣu dṛṣṭān acirād ihātmavān; sato 'bhisaṃdhāya nihanti śātravān
12.120.52
paśyed upāyān vividhaiḥ kriyāpathair; na cānupāyena matiṃ niveśayet śriyaṃ viśiṣṭāṃ vipulaṃ yaśo dhanaṃ; na doṣadarśī puruṣaḥ samaśnute
12.120.53
prītipravṛttau vinivartane tathā; suhṛtsu vijñāya nivṛtya cobhayoḥ yad eva mitraṃ gurubhāram āvahet; tad eva susnigdham udāhared budhaḥ
12.120.54
etān mayoktāṃs tava rājadharmān; nṛṇāṃ ca guptau matim ādadhatsva avāpsyase puṇyaphalaṃ sukhena; sarvo hi lokottamadharmamūlaḥ
12.121.1
yudhiṣṭhira uvāca ayaṃ pitāmahenokto rājadharmaḥ sanātanaḥ īśvaraś ca mahādaṇḍo daṇḍe sarvaṃ pratiṣṭhitam
12.121.2
devatānām ṛṣīṇāṃ ca pitṝṇāṃ ca mahātmanām yakṣarakṣaḥpiśācānāṃ martyānāṃ ca viśeṣataḥ
12.121.3
sarveṣāṃ prāṇināṃ loke tiryakṣv api nivāsinām sarvavyāpī mahātejā daṇḍaḥ śreyān iti prabho
12.121.4
ity etad uktaṃ bhavatā sarvaṃ daṇḍyaṃ carācaram dṛśyate lokam āsaktaṃ sasurāsuramānuṣam
12.121.5
etad icchāmy ahaṃ jñātuṃ tattvena bharatarṣabha ko daṇḍaḥ kīdṛśo daṇḍaḥ kiṃrūpaḥ kiṃparāyaṇaḥ
12.121.6
kimātmakaḥ kathaṃbhūtaḥ katimūrtiḥ kathaṃprabhuḥ jāgarti sa kathaṃ daṇḍaḥ prajāsv avahitātmakaḥ
12.121.7
kaś ca pūrvāparam idaṃ jāgarti paripālayan kaś ca vijñāyate pūrvaṃ ko 'paro daṇḍasaṃjñitaḥ kiṃsaṃsthaś ca bhaved daṇḍaḥ kā cāsya gatir iṣyate
12.121.8
bhīṣma uvāca śṛṇu kauravya yo daṇḍo vyavahāryo yathā ca saḥ yasmin hi sarvam āyattaṃ sa daṇḍa iha kevalaḥ
12.121.9
dharmasyākhyā mahārāja vyavahāra itīṣyate tasya lopaḥ kathaṃ na syāl lokeṣv avahitātmanaḥ ity arthaṃ vyavahārasya vyavahāratvam iṣyate
12.121.10
api caitat purā rājan manunā proktam āditaḥ supraṇītena daṇḍena priyāpriyasamātmanā prajā rakṣati yaḥ samyag dharma eva sa kevalaḥ
12.121.11
athoktam etad vacanaṃ prāg eva manunā purā janma coktaṃ vasiṣṭhena brahmaṇo vacanaṃ mahat
12.121.12
prāg idaṃ vacanaṃ proktam ataḥ prāgvacanaṃ viduḥ vyavahārasya cākhyānād vyavahāra ihocyate
12.121.13
daṇḍāt trivargaḥ satataṃ supraṇītāt pravartate daivaṃ hi paramo daṇḍo rūpato 'gnir ivocchikhaḥ
12.121.14
nīlotpaladalaśyāmaś caturdaṃṣṭraś caturbhujaḥ aṣṭapān naikanayanaḥ śaṅkukarṇordhvaromavān
12.121.15
jaṭī dvijihvas tāmrāsyo mṛgarājatanucchadaḥ etad rūpaṃ bibharty ugraṃ daṇḍo nityaṃ durāvaraḥ
12.121.16
asir gadā dhanuḥ śaktis triśūlaṃ mudgaraḥ śaraḥ musalaṃ paraśuś cakraṃ prāso daṇḍarṣṭitomarāḥ
12.121.17
sarvapraharaṇīyāni santi yānīha kāni cit daṇḍa eva hi sarvātmā loke carati mūrtimān
12.121.18
bhindaṃś chindan rujan kṛntan dārayan pāṭayaṃs tathā ghātayann abhidhāvaṃś ca daṇḍa eva caraty uta
12.121.19
asir viśasano dharmas tīkṣṇavartmā durāsadaḥ śrīgarbho vijayaḥ śāstā vyavahāraḥ prajāgaraḥ
12.121.20
śāstraṃ brāhmaṇamantraś ca śāstā prāgvacanaṃ gataḥ dharmapālo 'kṣaro devaḥ satyago nityago grahaḥ
12.121.21
asaṅgo rudratanayo manujyeṣṭhaḥ śivaṃkaraḥ nāmāny etāni daṇḍasya kīrtitāni yudhiṣṭhira
12.121.22
daṇḍo hi bhagavān viṣṇur yajño nārāyaṇaḥ prabhuḥ śaśvad rūpaṃ mahad bibhran mahāpuruṣa ucyate
12.121.23
yathoktā brahmakanyeti lakṣmīr nītiḥ sarasvatī daṇḍanītir jagaddhātrī daṇḍo hi bahuvigrahaḥ
12.121.24
arthānarthau sukhaṃ duḥkhaṃ dharmādharmau balābale daurbhāgyaṃ bhāgadheyaṃ ca puṇyāpuṇye guṇāguṇau
12.121.25
kāmākāmāv ṛtur māsaḥ śarvarī divasaḥ kṣaṇaḥ aprasādaḥ prasādaś ca harṣaḥ krodhaḥ śamo damaḥ
12.121.26
daivaṃ puruṣakāraś ca mokṣāmokṣau bhayābhaye hiṃsāhiṃse tapo yajñaḥ saṃyamo 'tha viṣāviṣam
12.121.27
antaś cādiś ca madhyaṃ ca kṛtyānāṃ ca prapañcanam madaḥ pramādo darpaś ca dambho dhairyaṃ nayānayau
12.121.28
aśaktiḥ śaktir ity eva mānastambhau vyayāvyayau vinayaś ca visargaś ca kālākālau ca bhārata
12.121.29
anṛtaṃ jñājñatā satyaṃ śraddhāśraddhe tathaiva ca klībatā vyavasāyaś ca lābhālābhau jayājayau
12.121.30
tīkṣṇatā mṛdutā mṛtyur āgamānāgamau tathā virāddhiś caiva rāddhiś ca kāryākārye balābale
12.121.31
asūyā cānasūyā ca dharmādharmau tathaiva ca apatrapānapatrape hrīś ca saṃpad vipac ca ha
12.121.32
tejaḥ karmaṇi pāṇḍityaṃ vākśaktis tattvabuddhitā evaṃ daṇḍasya kauravya loke 'smin bahurūpatā
12.121.33
na syād yadīha daṇḍo vai pramatheyuḥ parasparam bhayād daṇḍasya cānyonyaṃ ghnanti naiva yudhiṣṭhira
12.121.34
daṇḍena rakṣyamāṇā hi rājann aharahaḥ prajāḥ rājānaṃ vardhayantīha tasmād daṇḍaḥ parāyaṇam
12.121.35
vyavasthāpayati kṣipram imaṃ lokaṃ nareśvara satye vyavasthito dharmo brāhmaṇeṣv avatiṣṭhate
12.121.36
dharmayuktā dvijāḥ śreṣṭhā vedayuktā bhavanti ca babhūva yajño vedebhyo yajñaḥ prīṇāti devatāḥ
12.121.37
prītāś ca devatā nityam indre paridadaty uta annaṃ dadāti śakraś cāpy anugṛhṇann imāḥ prajāḥ
12.121.38
prāṇāś ca sarvabhūtānāṃ nityam anne pratiṣṭhitāḥ tasmāt prajāḥ pratiṣṭhante daṇḍo jāgarti tāsu ca
12.121.39
evaṃprayojanaś caiva daṇḍaḥ kṣatriyatāṃ gataḥ rakṣan prajāḥ prajāgarti nityaṃ suvihito 'kṣaraḥ
12.121.40
īśvaraḥ puruṣaḥ prāṇaḥ sattvaṃ vittaṃ prajāpatiḥ bhūtātmā jīva ity eva nāmabhiḥ procyate 'ṣṭabhiḥ
12.121.41
adadad daṇḍa evāsmai dhruvam aiśvaryam eva ca bale nayaś ca saṃyuktaḥ sadā pañcavidhātmakaḥ
12.121.42
kulabāhudhanāmātyāḥ prajñā coktā balāni ca āhāryaṃ cāṣṭakair dravyair balam anyad yudhiṣṭhira
12.121.43
hastino 'śvā rathāḥ pattir nāvo viṣṭis tathaiva ca daiśikāś cārakāś caiva tad aṣṭāṅgaṃ balaṃ smṛtam
12.121.44
aṣṭāṅgasya tu yuktasya hastino hastiyāyinaḥ aśvārohāḥ padātāś ca mantriṇo rasadāś ca ye
12.121.45
bhikṣukāḥ prāḍvivākāś ca mauhūrtā daivacintakāḥ kośo mitrāṇi dhānyaṃ ca sarvopakaraṇāni ca
12.121.46
saptaprakṛti cāṣṭāṅgaṃ śarīram iha yad viduḥ rājyasya daṇḍa evāṅgaṃ daṇḍaḥ prabhava eva ca
12.121.47
īśvareṇa prayatnena dhāraṇe kṣatriyasya hi daṇḍo dattaḥ samānātmā daṇḍo hīdaṃ sanātanam rājñāṃ pūjyatamo nānyo yathādharmapradarśanaḥ
12.121.48
brahmaṇā lokarakṣārthaṃ svadharmasthāpanāya ca bhartṛpratyaya utpanno vyavahāras tathāparaḥ tasmād yaḥ sahito dṛṣṭo bhartṛpratyayalakṣaṇaḥ
12.121.49
vyavahāras tu vedātmā vedapratyaya ucyate maulaś ca naraśārdūla śāstroktaś ca tathāparaḥ
12.121.50
ukto yaś cāpi daṇḍo 'sau bhartṛpratyayalakṣaṇaḥ jñeyo na sa narendrastho daṇḍapratyaya eva ca
12.121.51
daṇḍapratyayadṛṣṭo 'pi vyavahārātmakaḥ smṛtaḥ vyavahāraḥ smṛto yaś ca sa vedaviṣayātmakaḥ
12.121.52
yaś ca vedaprasūtātmā sa dharmo guṇadarśakaḥ dharmapratyaya utpanno yathādharmaḥ kṛtātmabhiḥ
12.121.53
vyavahāraḥ prajāgoptā brahmadiṣṭo yudhiṣṭhira trīn dhārayati lokān vai satyātmā bhūtivardhanaḥ
12.121.54
yaś ca daṇḍaḥ sa dṛṣṭo no vyavahāraḥ sanātanaḥ vyavahāraś ca yo dṛṣṭaḥ sa dharma iti naḥ śrutaḥ yaś ca vedaḥ sa vai dharmo yaś ca dharmaḥ sa satpathaḥ
12.121.55
brahmā prajāpatiḥ pūrvaṃ babhūvātha pitāmahaḥ lokānāṃ sa hi sarveṣāṃ sasurāsurarakṣasām samanuṣyoragavatāṃ kartā caiva sa bhūtakṛt
12.121.56
tato no vyavahāro 'yaṃ bhartṛpratyayalakṣaṇaḥ tasmād idam avocāma vyavahāranidarśanam
12.121.57
mātā pitā ca bhrātā ca bhāryā cātha purohitaḥ nādaṇḍyo vidyate rājñāṃ yaḥ svadharme na tiṣṭhati
12.122.1
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam aṅgeṣu rājā dyutimān vasuhoma iti śrutaḥ
12.122.2
sa rājā dharmanityaḥ san saha patnyā mahātapāḥ muñjapṛṣṭhaṃ jagāmātha devarṣigaṇapūjitam
12.122.3
tatra śṛṅge himavato merau kanakaparvate yatra muñjavaṭe rāmo jaṭāharaṇam ādiśat
12.122.4
tadāprabhṛti rājendra ṛṣibhiḥ saṃśitavrataiḥ muñjapṛṣṭha iti proktaḥ sa deśo rudrasevitaḥ
12.122.5
sa tatra bahubhir yuktaḥ sadā śrutimayair guṇaiḥ brāhmaṇānām anumato devarṣisadṛśo 'bhavat
12.122.6
taṃ kadā cid adīnātmā sakhā śakrasya mānitaḥ abhyāgacchan mahīpālo māndhātā śatrukarśanaḥ
12.122.7
so 'bhisṛtya tu māndhātā vasuhomaṃ narādhipam dṛṣṭvā prakṛṣṭaṃ tapasā vinayenābhyatiṣṭhata
12.122.8
vasuhomo 'pi rājño vai gām arghyaṃ ca nyavedayat aṣṭāṅgasya ca rājyasya papraccha kuśalaṃ tadā
12.122.9
sadbhir ācaritaṃ pūrvaṃ yathāvad anuyāyinam apṛcchad vasuhomas taṃ rājan kiṃ karavāṇi te
12.122.10
so 'bravīt paramaprīto māndhātā rājasattamam vasuhomaṃ mahāprājñam āsīnaṃ kurunandana
12.122.11
bṛhaspater mataṃ rājann adhītaṃ sakalaṃ tvayā tathaivauśanasaṃ śāstraṃ vijñātaṃ te narādhipa
12.122.12
tad ahaṃ śrotum icchāmi daṇḍa utpadyate katham kiṃ vāpi pūrvaṃ jāgarti kiṃ vā paramam ucyate
12.122.13
kathaṃ kṣatriyasaṃsthaś ca daṇḍaḥ saṃpraty avasthitaḥ brūhi me sumahāprājña dadāmy ācāryavetanam
12.122.14
vasuhoma uvāca śṛṇu rājan yathā daṇḍaḥ saṃbhūto lokasaṃgrahaḥ prajāvinayarakṣārthaṃ dharmasyātmā sanātanaḥ
12.122.15
brahmā yiyakṣur bhagavān sarvalokapitāmahaḥ ṛtvijaṃ nātmanā tulyaṃ dadarśeti hi naḥ śrutam
12.122.16
sa garbhaṃ śirasā devo varṣapūgān adhārayat pūrṇe varṣasahasre tu sa garbhaḥ kṣuvato 'patat
12.122.17
sa kṣupo nāma saṃbhūtaḥ prajāpatir ariṃdama ṛtvig āsīt tadā rājan yajñe tasya mahātmanaḥ
12.122.18
tasmin pravṛtte satre tu brahmaṇaḥ pārthivarṣabha hṛṣṭarūpapracāratvād daṇḍaḥ so 'ntarhito 'bhavat
12.122.19
tasminn antarhite cātha prajānāṃ saṃkaro 'bhavat naiva kāryaṃ na cākāryaṃ bhojyābhojyaṃ na vidyate
12.122.20
peyāpeyaṃ kutaḥ siddhir hiṃsanti ca parasparam gamyāgamyaṃ tadā nāsīt parasvaṃ svaṃ ca vai samam
12.122.21
parasparaṃ vilumpante sārameyā ivāmiṣam abalaṃ balino jaghnur nirmaryādam avartata
12.122.22
tataḥ pitāmaho viṣṇuṃ bhagavantaṃ sanātanam saṃpūjya varadaṃ devaṃ mahādevam athābravīt
12.122.23
atra sādhv anukampāṃ vai kartum arhasi kevalam saṃkaro na bhaved atra yathā vai tad vidhīyatām
12.122.24
tataḥ sa bhagavān dhyātvā ciraṃ śūlajaṭādharaḥ ātmānam ātmanā daṇḍam asṛjad devasattamaḥ
12.122.25
tasmāc ca dharmacaraṇāṃ nītiṃ devīṃ sarasvatīm asṛjad daṇḍanītiḥ sā triṣu lokeṣu viśrutā
12.122.26
bhūyaḥ sa bhagavān dhyātvā ciraṃ śūlavarāyudhaḥ tasya tasya nikāyasya cakāraikaikam īśaram
12.122.27
devānām īśvaraṃ cakre devaṃ daśaśatekṣaṇam yamaṃ vaivasvataṃ cāpi pitṝṇām akarot patim
12.122.28
dhanānāṃ rakṣasāṃ cāpi kuberam api ceśvaram parvatānāṃ patiṃ meruṃ saritāṃ ca mahodadhim
12.122.29
apāṃ rājye surāṇāṃ ca vidadhe varuṇaṃ prabhum mṛtyuṃ prāṇeśvaram atho tejasāṃ ca hutāśanam
12.122.30
rudrāṇām api ceśānaṃ goptāraṃ vidadhe prabhuḥ mahātmānaṃ mahādevaṃ viśālākṣaṃ sanātanam
12.122.31
vasiṣṭham īśaṃ viprāṇāṃ vasūnāṃ jātavedasam tejasāṃ bhāskaraṃ cakre nakṣatrāṇāṃ niśākaram
12.122.32
vīrudhām aṃśumantaṃ ca bhūtānāṃ ca prabhuṃ varam kumāraṃ dvādaśabhujaṃ skandaṃ rājānam ādiśat
12.122.33
kālaṃ sarveśam akarot saṃhāravinayātmakam mṛtyoś caturvibhāgasya duḥkhasya ca sukhasya ca
12.122.34
īśvaraḥ sarvadehas tu rājarājo dhanādhipaḥ sarveṣām eva rudrāṇāṃ śūlapāṇir iti śrutiḥ
12.122.35
tam ekaṃ brahmaṇaḥ putram anujātaṃ kṣupaṃ dadau prajānām adhipaṃ śreṣṭhaṃ sarvadharmabhṛtām api
12.122.36
mahādevas tatas tasmin vṛtte yajñe yathāvidhi daṇḍaṃ dharmasya goptāraṃ viṣṇave satkṛtaṃ dadau
12.122.37
viṣṇur aṅgirase prādād aṅgirā munisattamaḥ prādād indramarīcibhyāṃ marīcir bhṛgave dadau
12.122.38
bhṛgur dadāv ṛṣibhyas tu taṃ daṇḍaṃ dharmasaṃhitam ṛṣayo lokapālebhyo lokapālāḥ kṣupāya ca
12.122.39
kṣupas tu manave prādād ādityatanayāya ca putrebhyaḥ śrāddhadevas tu sūkṣmadharmārthakāraṇāt taṃ dadau sūryaputras tu manur vai rakṣaṇātmakam
12.122.40
vibhajya daṇḍaḥ kartavyo dharmeṇa na yadṛcchayā durvācā nigraho bandho hiraṇyaṃ bāhyataḥkriyā
12.122.41
vyaṅgatvaṃ ca śarīrasya vadho vā nālpakāraṇāt śarīrapīḍās tās tās tu dehatyāgo vivāsanam
12.122.42
ānupūrvyā ca daṇḍo 'sau prajā jāgarti pālayan indro jāgarti bhagavān indrād agnir vibhāvasuḥ
12.122.43
agner jāgarti varuṇo varuṇāc ca prajāpatiḥ prajāpates tato dharmo jāgarti vinayātmakaḥ
12.122.44
dharmāc ca brahmaṇaḥ putro vyavasāyaḥ sanātanaḥ vyavasāyāt tatas tejo jāgarti paripālayan
12.122.45
oṣadhyas tejasas tasmād oṣadhibhyaś ca parvatāḥ parvatebhyaś ca jāgarti raso rasaguṇāt tathā
12.122.46
jāgarti nirṛtir devī jyotīṃṣi nirṛter api vedāḥ pratiṣṭhā jyotirbhyas tato hayaśirāḥ prabhuḥ
12.122.47
brahmā pitāmahas tasmāj jāgarti prabhur avyayaḥ pitāmahān mahādevo jāgarti bhagavāñ śivaḥ
12.122.48
viśvedevāḥ śivāc cāpi viśvebhyaś ca tatharṣayaḥ ṛṣibhyo bhagavān somaḥ somād devāḥ sanātanāḥ
12.122.49
devebhyo brāhmaṇā loke jāgratīty upadhāraya brāhmaṇebhyaś ca rājanyā lokān rakṣanti dharmataḥ sthāvaraṃ jaṅgamaṃ caiva kṣatriyebhyaḥ sanātanam
12.122.50
prajā jāgrati loke 'smin daṇḍo jāgarti tāsu ca sarvasaṃkṣepako daṇḍaḥ pitāmahasamaḥ prabhuḥ
12.122.51
jāgarti kālaḥ pūrvaṃ ca madhye cānte ca bhārata īśvaraḥ sarvalokasya mahādevaḥ prajāpatiḥ
12.122.52
devadevaḥ śivaḥ śarvo jāgarti satataṃ prabhuḥ kapardī śaṃkaro rudro bhavaḥ sthāṇur umāpatiḥ
12.122.53
ity eṣa daṇḍo vikhyāta ādau madhye tathāvare bhūmipālo yathānyāyaṃ vartetānena dharmavit
12.122.54
bhīṣma uvāca itīdaṃ vasuhomasya śṛṇuyād yo mataṃ naraḥ śrutvā ca samyag varteta sa kāmān āpnuyān nṛpaḥ
12.122.55
iti te sarvam ākhyātaṃ yo daṇḍo manujarṣabha niyantā sarvalokasya dharmākrāntasya bhārata
12.123.1
yudhiṣṭhira uvāca tāta dharmārthakāmānāṃ śrotum icchāmi niścayam lokayātrā hi kārtsnyena triṣv eteṣu pratiṣṭhitā
12.123.2
dharmārthakāmāḥ kiṃmūlās trayāṇāṃ prabhavaś ca kaḥ anyonyaṃ cānuṣajjante vartante ca pṛthak pṛthak
12.123.3
bhīṣma uvāca yadā te syuḥ sumanaso lokasaṃsthārthaniścaye kālaprabhavasaṃsthāsu sajjante ca trayas tadā
12.123.4
dharmamūlas tu deho 'rthaḥ kāmo 'rthaphalam ucyate saṃkalpamūlās te sarve saṃkalpo viṣayātmakaḥ
12.123.5
viṣayāś caiva kārtsnyena sarva āhārasiddhaye mūlam etat trivargasya nivṛttir mokṣa ucyate
12.123.6
dharmaḥ śarīrasaṃguptir dharmārthaṃ cārtha iṣyate kāmo ratiphalaś cātra sarve caite rajasvalāḥ
12.123.7
saṃnikṛṣṭāṃś cared enān na cainān manasā tyajet vimuktas tamasā sarvān dharmādīn kāmanaiṣṭhikān
12.123.8
śreṣṭhabuddhis trivargasya yad ayaṃ prāpnuyāt kṣaṇāt buddhyā budhyed ihārthe na tad ahnā tu nikṛṣṭayā
12.123.9
apadhyānamalo dharmo malo 'rthasya nigūhanam saṃpramodamalaḥ kāmo bhūyaḥ svaguṇavartitaḥ
12.123.10
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam kāmandasya ca saṃvādam aṅgāriṣṭhasya cobhayoḥ
12.123.11
kāmandam ṛṣim āsīnam abhivādya narādhipaḥ aṅgāriṣṭho 'tha papraccha kṛtvā samayaparyayam
12.123.12
yaḥ pāpaṃ kurute rājā kāmamohabalātkṛtaḥ pratyāsannasya tasyarṣe kiṃ syāt pāpapraṇāśanam
12.123.13
adharmo dharma iti ha yo 'jñānād ācared iha taṃ cāpi prathitaṃ loke kathaṃ rājā nivartayet
12.123.14
kāmanda uvāca yo dharmārthau samutsṛjya kāmam evānuvartate sa dharmārthaparityāgāt prajñānāśam ihārchati
12.123.15
prajñāpraṇāśako mohas tathā dharmārthanāśakaḥ tasmān nāstikatā caiva durācāraś ca jāyate
12.123.16
durācārān yadā rājā praduṣṭān na niyacchati tasmād udvijate lokaḥ sarpād veśmagatād iva
12.123.17
taṃ prajā nānuvartante brāhmaṇā na ca sādhavaḥ tataḥ saṃkṣayam āpnoti tathā vadhyatvam eti ca
12.123.18
apadhvastas tv avamato duḥkhaṃ jīvati jīvitam jīvec ca yad apadhvastas tac chuddhaṃ maraṇaṃ bhavet
12.123.19
atraitad āhur ācāryāḥ pāpasya ca nibarhaṇam sevitavyā trayī vidyā satkāro brāhmaṇeṣu ca
12.123.20
mahāmanā bhaved dharme vivahec ca mahākule brāhmaṇāṃś cāpi seveta kṣamāyuktān manasvinaḥ
12.123.21
japed udakaśīlaḥ syāt sumukho nānyad āsthitaḥ dharmānvitān saṃpraviśed bahiḥ kṛtvaiva duṣkṛtīn
12.123.22
prasādayen madhuraya vācāpy atha ca karmaṇā ity asmīti vaden nityaṃ pareṣāṃ kīrtayan guṇān
12.123.23
apāpo hy evam ācāraḥ kṣipraṃ bahumato bhavet pāpāny api ca kṛcchrāṇi śamayen nātra saṃśayaḥ
12.123.24
guravo 'pi paraṃ dharmaṃ yad brūyus tat tathā kuru gurūṇāṃ hi prasādād dhi śreyaḥ param avāpsyasi
12.124.1
yudhiṣṭhira uvāca ime janā naraśreṣṭha praśaṃsanti sadā bhuvi dharmasya śīlam evādau tato me saṃśayo mahān
12.124.2
yadi tac chakyam asmābhir jñātuṃ dharmabhṛtāṃ vara śrotum icchāmi tat sarvaṃ yathaitad upalabhyate
12.124.3
kathaṃ nu prāpyate śīlaṃ śrotum icchāmi bhārata kiṃlakṣaṇaṃ ca tat proktaṃ brūhi me vadatāṃ vara
12.124.4
bhīṣma uvāca purā duryodhaneneha dhṛtarāṣṭrāya mānada ākhyātaṃ tapyamānena śriyaṃ dṛṣṭvā tathāgatām
12.124.5
indraprasthe mahārāja tava sabhrātṛkasya ha sabhāyāṃ cāvahasanaṃ tat sarvaṃ śṛṇu bhārata
12.124.6
bhavatas tāṃ sabhāṃ dṛṣṭvā samṛddhiṃ cāpy anuttamām duryodhanas tadāsīnaḥ sarvaṃ pitre nyavedayat
12.124.7
śrutvā ca dhṛtarāṣṭro 'pi duryodhanavacas tadā abravīt karṇasahitaṃ duryodhanam idaṃ vacaḥ
12.124.8
kimarthaṃ tapyase putra śrotum icchāmi tattvataḥ śrutvā tvām anuneṣyāmi yadi samyag bhaviṣyasi
12.124.9
yathā tvaṃ mahad aiśvaryaṃ prāptaḥ parapuraṃjaya kiṃkarā bhrātaraḥ sarve mitrāḥ saṃbandhinas tathā
12.124.10
ācchādayasi prāvārān aśnāsi piśitodanam ājāneyā vahanti tvāṃ kasmāc chocasi putraka
12.124.11
duryodhana uvāca daśa tāni sahasrāṇi snātakānāṃ mahātmanām bhuñjate rukmapātrīṣu yudhiṣṭhiraniveśane
12.124.12
dṛṣṭvā ca tāṃ sabhāṃ divyāṃ divyapuṣpaphalānvitām aśvāṃs tittirakalmāṣān ratnāni vividhāni ca
12.124.13
dṛṣṭvā tāṃ pāṇḍaveyānām ṛddhim indropamāṃ śubhām amitrāṇāṃ sumahatīm anuśocāmi mānada
12.124.14
dhṛtarāṣṭra uvāca yadīcchasi śriyaṃ tāta yādṛśīṃ tāṃ yudhiṣṭhire viśiṣṭāṃ vā naravyāghra śīlavān bhava putraka
12.124.15
śīlena hi trayo lokāḥ śakyā jetuṃ na saṃśayaḥ na hi kiṃ cid asādhyaṃ vai loke śīlavatāṃ bhavet
12.124.16
ekarātreṇa māndhātā tryaheṇa janamejayaḥ saptarātreṇa nābhāgaḥ pṛthivīṃ pratipedivān
12.124.17
ete hi pārthivāḥ sarve śīlavanto damānvitāḥ atas teṣāṃ guṇakrītā vasudhā svayam āgamat
12.124.18
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam nāradena purā proktaṃ śīlam āśritya bhārata
12.124.19
prahrādena hṛtaṃ rājyaṃ mahendrasya mahātmanaḥ śīlam āśritya daityena trailokyaṃ ca vaśīkṛtam
12.124.20
tato bṛhaspatiṃ śakraḥ prāñjaliḥ samupasthitaḥ uvāca ca mahāprājñaḥ śreya icchāmi veditum
12.124.21
tato bṛhaspatis tasmai jñānaṃ naiḥśreyasaṃ param kathayām āsa bhagavān devendrāya kurūdvaha
12.124.22
etāvac chreya ity eva bṛhaspatir abhāṣata indras tu bhūyaḥ papraccha kva viśeṣo bhaved iti
12.124.23
bṛhaspatir uvāca viśeṣo 'sti mahāṃs tāta bhārgavasya mahātmanaḥ tatrāgamaya bhadraṃ te bhūya eva puraṃdara
12.124.24
dhṛtarāṣṭra uvāca ātmanas tu tataḥ śreyo bhārgavāt sumahāyaśāḥ jñānam āgamayat prītyā punaḥ sa paramadyutiḥ
12.124.25
tenāpi samanujñāto bhārgaveṇa mahātmanā śreyo 'stīti punar bhūyaḥ śukram āha śatakratuḥ
12.124.26
bhārgavas tv āha dharmajñaḥ prahrādasya mahātmanaḥ jñānam asti viśeṣeṇa tato hṛṣṭaś ca so 'bhavat
12.124.27
sa tato brāhmaṇo bhūtvā prahrādaṃ pākaśāsanaḥ sṛtvā provāca medhāvī śreya icchāmi veditum
12.124.28
prahrādas tv abravīd vipraṃ kṣaṇo nāsti dvijarṣabha trailokyarājye saktasya tato nopadiśāmi te
12.124.29
brāhmaṇas tv abravīd vākyaṃ kasmin kāle kṣaṇo bhavet tatopadiṣṭam icchāmi yad yat kāryāntaraṃ bhavet
12.124.30
tataḥ prīto 'bhavad rājā prahrādo brahmavādine tathety uktvā śubhe kāle jñānatattvaṃ dadau tadā
12.124.31
brāhmaṇo 'pi yathānyāyaṃ guruvṛttim anuttamām cakāra sarvabhāvena yadvat sa manasecchati
12.124.32
pṛṣṭaś ca tena bahuśaḥ prāptaṃ katham ariṃdama trailokyarājyaṃ dharmajña kāraṇaṃ tad bravīhi me
12.124.33
prahrāda uvāca nāsūyāmi dvijaśreṣṭha rājāsmīti kadā cana kavyāni vadatāṃ tāta saṃyacchāmi vahāmi ca
12.124.34
te visrabdhāḥ prabhāṣante saṃyacchanti ca māṃ sadā te mā kavyapade saktaṃ śuśrūṣum anasūyakam
12.124.35
dharmātmānaṃ jitakrodhaṃ saṃyataṃ saṃyatendriyam samācinvanti śāstāraḥ kṣaudraṃ madhv iva makṣikāḥ
12.124.36
so 'haṃ vāgagrapiṣṭānāṃ rasānām avalehitā svajātyān adhitiṣṭhāmi nakṣatrāṇīva candramāḥ
12.124.37
etat pṛthivyām amṛtam etac cakṣur anuttamam yad brāhmaṇamukhe kavyam etac chrutvā pravartate
12.124.38
dhṛtarāṣṭra uvāca etāvac chreya ity āha prahrādo brahmavādinam śuśrūṣitas tena tadā daityendro vākyam abravīt
12.124.39
yathāvad guruvṛttyā te prīto 'smi dvijasattama varaṃ vṛṇīṣva bhadraṃ te pradātāsmi na saṃśayaḥ
12.124.40
kṛtam ity eva daityendram uvāca sa ca vai dvijaḥ prahrādas tv abravīt prīto gṛhyatāṃ vara ity uta
12.124.41
brāhmaṇa uvāca yadi rājan prasannas tvaṃ mama cecchasi ced dhitam bhavataḥ śīlam icchāmi prāptum eṣa varo mama
12.124.42
dhṛtarāṣṭra uvāca tataḥ prītaś ca daityendro bhayaṃ cāsyābhavan mahat vare pradiṣṭe vipreṇa nālpatejāyam ity uta
12.124.43
evam astv iti taṃ prāha prahrādo vismitas tadā upākṛtya tu viprāya varaṃ duḥkhānvito 'bhavat
12.124.44
datte vare gate vipre cintāsīn mahatī tataḥ prahrādasya mahārāja niścayaṃ na ca jagmivān
12.124.45
tasya cintayatas tāta chāyābhūtaṃ mahādyute tejo vigrahavat tāta śarīram ajahāt tadā
12.124.46
tam apṛcchan mahākāyaṃ prahrādaḥ ko bhavān iti pratyāha nanu śīlo 'smi tyakto gacchāmy ahaṃ tvayā
12.124.47
tasmin dvijavare rājan vatsyāmy aham aninditam yo 'sau śiṣyatvam āgamya tvayi nityaṃ samāhitaḥ ity uktvāntarhitaṃ tad vai śakraṃ cānvaviśat prabho
12.124.48
tasmiṃs tejasi yāte tu tādṛgrūpas tato 'paraḥ śarīrān niḥsṛtas tasya ko bhavān iti cābravīt
12.124.49
dharmaṃ prahrāda māṃ viddhi yatrāsau dvijasattamaḥ tatra yāsyāmi daityendra yataḥ śīlaṃ tato hy aham
12.124.50
tato 'paro mahārāja prajvalann iva tejasā śarīrān niḥsṛtas tasya prahrādasya mahātmanaḥ
12.124.51
ko bhavān iti pṛṣṭaś ca tam āha sa mahādyutiḥ satyam asmy asurendrāgrya yāsye 'haṃ dharmam anv iha
12.124.52
tasminn anugate dharmaṃ puruṣe puruṣo 'paraḥ niścakrāma tatas tasmāt pṛṣṭaś cāha mahātmanā vṛttaṃ prahrāda māṃ viddhi yataḥ satyaṃ tato hy aham
12.124.53
tasmin gate mahāśvetaḥ śarīrāt tasya niryayau pṛṣṭaś cāha balaṃ viddhi yato vṛttam ahaṃ tataḥ ity uktvā ca yayau tatra yato vṛttaṃ narādhipa
12.124.54
tataḥ prabhāmayī devī śarīrāt tasya niryayau tām apṛcchat sa daityendraḥ sā śrīr ity evam abravīt
12.124.55
uṣitāsmi sukhaṃ vīra tvayi satyaparākrame tvayā tyaktā gamiṣyāmi balaṃ yatra tato hy aham
12.124.56
tato bhayaṃ prādurāsīt prahrādasya mahātmanaḥ apṛcchata ca tāṃ bhūyaḥ kva yāsi kamalālaye
12.124.57
tvaṃ hi satyavratā devī lokasya parameśvarī kaś cāsau brāhmaṇaśreṣṭhas tattvam icchāmi veditum
12.124.58
śrīr uvāca sa śakro brahmacārī ca yas tvayā copaśikṣitaḥ trailokye te yad aiśvaryaṃ tat tenāpahṛtaṃ prabho
12.124.59
śīlena hi tvayā lokāḥ sarve dharmajña nirjitāḥ tad vijñāya mahendreṇa tava śīlaṃ hṛtaṃ prabho
12.124.60
dharmaḥ satyaṃ tathā vṛttaṃ balaṃ caiva tathā hy aham śīlamūlā mahāprājña sadā nāsty atra saṃśayaḥ
12.124.61
bhīṣma uvāca evam uktvā gatā tu śrīs te ca sarve yudhiṣṭhira duryodhanas tu pitaraṃ bhūya evābravīd idam
12.124.62
śīlasya tattvam icchāmi vettuṃ kauravanandana prāpyate ca yathā śīlaṃ tam upāyaṃ vadasva me
12.124.63
dhṛtarāṣṭra uvāca sopāyaṃ pūrvam uddiṣṭaṃ prahrādena mahātmanā saṃkṣepatas tu śīlasya śṛṇu prāptiṃ narādhipa
12.124.64
adrohaḥ sarvabhūteṣu karmaṇā manasā girā anugrahaś ca dānaṃ ca śīlam etat praśasyate
12.124.65
yad anyeṣāṃ hitaṃ na syād ātmanaḥ karma pauruṣam apatrapeta vā yena na tat kuryāt kathaṃ cana
12.124.66
tat tu karma tathā kuryād yena ślāgheta saṃsadi etac chīlaṃ samāsena kathitaṃ kurusattama
12.124.67
yady apy aśīlā nṛpate prāpnuvanti kva cic chriyam na bhuñjate ciraṃ tāta samūlāś ca patanti te
12.124.68
etad viditvā tattvena śīlavān bhava putraka yadīcchasi śriyaṃ tāta suviśiṣṭāṃ yudhiṣṭhirāt
12.124.69
bhīṣma uvāca etat kathitavān putre dhṛtarāṣṭro narādhipa etat kuruṣva kaunteya tataḥ prāpsyasi tat phalam
12.125.1
yudhiṣṭhira uvāca śīlaṃ pradhānaṃ puruṣe kathitaṃ te pitāmaha katham āśā samutpannā yā ca sā tad vadasva me
12.125.2
saṃśayo me mahān eṣa samutpannaḥ pitāmaha chettā ca tasya nānyo 'sti tvattaḥ parapuraṃjaya
12.125.3
pitāmahāśā mahatī mamāsīd dhi suyodhane prāpte yuddhe tu yad yuktaṃ tat kartāyam iti prabho
12.125.4
sarvasyāśā sumahatī puruṣasyopajāyate tasyāṃ vihanyamānāyāṃ duḥkho mṛtyur asaṃśayam
12.125.5
so 'haṃ hatāśo durbuddhiḥ kṛtas tena durātmanā dhārtarāṣṭreṇa rājendra paśya mandātmatāṃ mama
12.125.6
āśāṃ mahattarāṃ manye parvatād api sadrumāt ākāśād api vā rājann aprameyaiva vā punaḥ
12.125.7
eṣā caiva kuruśreṣṭha durvicintyā sudurlabhā durlabhatvāc ca paśyāmi kim anyad durlabhaṃ tataḥ
12.125.8
bhīṣma uvāca atra te vartayiṣyāmi yudhiṣṭhira nibodha tat itihāsaṃ sumitrasya nirvṛttam ṛṣabhasya ca
12.125.9
sumitro nāma rājarṣir haihayo mṛgayāṃ gataḥ sasāra sa mṛgaṃ viddhvā bāṇena nataparvaṇā
12.125.10
sa mṛgo bāṇam ādāya yayāv amitavikramaḥ sa ca rājā balī tūrṇaṃ sasāra mṛgam antikāt
12.125.11
tato nimnaṃ sthalaṃ caiva sa mṛgo 'dravad āśugaḥ muhūrtam eva rājendra samena sa pathāgamat
12.125.12
tataḥ sa rājā tāruṇyād aurasena balena ca sasāra bāṇāsanabhṛt sakhaḍgo haṃsavat tadā
12.125.13
tīrtvā nadān nadīś caiva palvalāni vanāni ca atikramyābhyatikramya sasāraiva vane caran
12.125.14
sa tu kāmān mṛgo rājann āsādyāsādya taṃ nṛpam punar abhyeti javano javena mahatā tataḥ
12.125.15
sa tasya bāṇair bahubhiḥ samabhyasto vanecaraḥ prakrīḍann iva rājendra punar abhyeti cāntikam
12.125.16
punaś ca javam āsthāya javano mṛgayūthapaḥ atītyātītya rājendra punar abhyeti cāntikam
12.125.17
tasya marmacchidaṃ ghoraṃ sumitro 'mitrakarśanaḥ samādāya śaraśreṣṭhaṃ kārmukān niravāsṛjat
12.125.18
tato gavyūtimātreṇa mṛgayūthapayūthapaḥ tasya bāṇapathaṃ tyaktvā tasthivān prahasann iva
12.125.19
tasmin nipatite bāṇe bhūmau prajvalite tataḥ praviveśa mahāraṇyaṃ mṛgo rājāpy athādravat
12.125.20
praviśya tu mahāraṇyaṃ tāpasānām athāśramam āsasāda tato rājā śrāntaś copāviśat punaḥ
12.125.21
taṃ kārmukadharaṃ dṛṣṭvā śramārtaṃ kṣudhitaṃ tadā sametya ṛṣayas tasmin pūjāṃ cakrur yathāvidhi
12.125.22
ṛṣayo rājaśārdūlam apṛcchan svaṃ prayojanam kena bhadramukhārthena saṃprāpto 'si tapovanam
12.125.23
padātir baddhanistriṃśo dhanvī bāṇī nareśvara etad icchāma vijñātuṃ kutaḥ prāpto 'si mānada kasmin kule hi jātas tvaṃ kiṃnāmāsi bravīhi naḥ
12.125.24
tataḥ sa rājā sarvebhyo dvijebhyaḥ puruṣarṣabha ācakhyau tad yathānyāyaṃ paricaryāṃ ca bhārata
12.125.25
haihayānāṃ kule jātaḥ sumitro mitranandanaḥ carāmi mṛgayūthāni nighnan bāṇaiḥ sahasraśaḥ balena mahatā guptaḥ sāmātyaḥ sāvarodhanaḥ
12.125.26
mṛgas tu viddho bāṇena mayā sarati śalyavān taṃ dravantam anu prāpto vanam etad yadṛcchayā bhavatsakāśe naṣṭaśrīr hatāśaḥ śramakarśitaḥ
12.125.27
kiṃ nu duḥkham ato 'nyad vai yad ahaṃ śramakarśitaḥ bhavatām āśramaṃ prāpto hatāśo naṣṭalakṣaṇaḥ
12.125.28
na rājalakṣaṇatyāgo na purasya tapodhanāḥ duḥkhaṃ karoti tat tīvraṃ yathāśā vihatā mama
12.125.29
himavān vā mahāśailaḥ samudro vā mahodadhiḥ mahattvān nānvapadyetāṃ rodasyor antaraṃ yathā āśāyās tapasi śreṣṭhās tathā nāntam ahaṃ gataḥ
12.125.30
bhavatāṃ viditaṃ sarvaṃ sarvajñā hi tapodhanāḥ bhavantaḥ sumahābhāgās tasmāt prakṣyāmi saṃśayam
12.125.31
āśāvān puruṣo yaḥ syād antarikṣam athāpi vā kiṃ nu jyāyastaraṃ loke mahattvāt pratibhāti vaḥ etad icchāmi tattvena śrotuṃ kim iha durlabham
12.125.32
yadi guhyaṃ taponityā na vo brūteha māciram na hi guhyam ataḥ śrotum icchāmi dvijapuṃgavāḥ
12.125.33
bhavattapovighāto vā yena syād virame tataḥ yadi vāsti kathāyogo yo 'yaṃ praśno mayeritaḥ
12.125.34
etat kāraṇasāmagryaṃ śrotum icchāmi tattvataḥ bhavanto hi taponityā brūyur etat samāhitāḥ
12.126.1
bhīṣma uvāca tatas teṣāṃ samastānām ṛṣīṇām ṛṣisattamaḥ ṛṣabho nāma viprarṣiḥ smayann iva tato 'bravīt
12.126.2
purāhaṃ rājaśārdūla tīrthāny anucaran prabho samāsāditavān divyaṃ naranārāyaṇāśramam
12.126.3
yatra sā badarī ramyā hrado vaihāyasas tathā yatra cāśvaśirā rājan vedān paṭhati śāśvatān
12.126.4
tasmin sarasi kṛtvāhaṃ vidhivat tarpaṇaṃ purā pitṝṇāṃ devatānāṃ ca tato ''śramam iyāṃ tadā
12.126.5
remāte yatra tau nityaṃ naranārāyaṇāv ṛṣī adūrād āśramaṃ kaṃ cid vāsārtham agamaṃ tataḥ
12.126.6
tataś cīrājinadharaṃ kṛśam uccam atīva ca adrākṣam ṛṣim āyāntaṃ tanuṃ nāma taponidhim
12.126.7
anyair narair mahābāho vapuṣāṣṭaguṇānvitam kṛśatā cāpi rājarṣe na dṛṣṭā tādṛśī kva cit
12.126.8
śarīram api rājendra tasya kāniṣṭhikāsamam grīvā bāhū tathā pādau keśāś cādbhutadarśanāḥ
12.126.9
śiraḥ kāyānurūpaṃ ca karṇau netre tathaiva ca tasya vāk caiva ceṣṭā ca sāmānye rājasattama
12.126.10
dṛṣṭvāhaṃ taṃ kṛśaṃ vipraṃ bhītaḥ paramadurmanāḥ pādau tasyābhivādyātha sthitaḥ prāñjalir agrataḥ
12.126.11
nivedya nāma gotraṃ ca pitaraṃ ca nararṣabha pradiṣṭe cāsane tena śanair aham upāviśam
12.126.12
tataḥ sa kathayām āsa kathā dharmārthasaṃhitāḥ ṛṣimadhye mahārāja tatra dharmabhṛtāṃ varaḥ
12.126.13
tasmiṃs tu kathayaty eva rājā rājīvalocanaḥ upāyāj javanair aśvaiḥ sabalaḥ sāvarodhanaḥ
12.126.14
smaran putram araṇye vai naṣṭaṃ paramadurmanāḥ bhūridyumnapitā dhīmān raghuśreṣṭho mahāyaśāḥ
12.126.15
iha drakṣyāmi taṃ putraṃ drakṣyāmīheti pārthivaḥ evam āśākṛto rājaṃś caran vanam idaṃ purā
12.126.16
durlabhaḥ sa mayā draṣṭuṃ nūnaṃ paramadhārmikaḥ ekaḥ putro mahāraṇye naṣṭa ity asakṛt tadā
12.126.17
durlabhaḥ sa mayā draṣṭum āśā ca mahatī mama tayā parītagātro 'haṃ mumūrṣur nātra saṃśayaḥ
12.126.18
etac chrutvā sa bhagavāṃs tanur munivarottamaḥ avākśirā dhyānaparo muhūrtam iva tasthivān
12.126.19
tam anudhyāntam ālakṣya rājā paramadurmanāḥ uvāca vākyaṃ dīnātmā mandaṃ mandam ivāsakṛt
12.126.20
durlabhaṃ kiṃ nu viprarṣe āśāyāś caiva kiṃ bhavet bravītu bhagavān etad yadi guhyaṃ na tan mayi
12.126.21
maharṣir bhagavāṃs tena pūrvam āsīd vimānitaḥ bāliśāṃ buddhim āsthāya mandabhāgyatayātmanaḥ
12.126.22
arthayan kalaśaṃ rājan kāñcanaṃ valkalāni ca nirviṇṇaḥ sa tu viprarṣir nirāśaḥ samapadyata
12.126.23
evam uktvābhivādyātha tam ṛṣiṃ lokapūjitam śrānto nyaṣīdad dharmātmā yathā tvaṃ narasattama
12.126.24
arghyaṃ tataḥ samānīya pādyaṃ caiva mahān ṛṣiḥ āraṇyakena vidhinā rājñe sarvaṃ nyavedayat
12.126.25
tatas te munayaḥ sarve parivārya nararṣabham upāviśan puraskṛtya saptarṣaya iva dhruvam
12.126.26
apṛcchaṃś caiva te tatra rājānam aparājitam prayojanam idaṃ sarvam āśramasya praveśanam
12.126.27
rājovāca vīradyumna iti khyāto rājāhaṃ dikṣu viśrutaḥ bhūridyumnaṃ sutaṃ naṣṭam anveṣṭuṃ vanam āgataḥ
12.126.28
ekaputraḥ sa viprāgrya bāla eva ca so 'nagha na dṛśyate vane cāsmiṃs tam anveṣṭuṃ carāmy aham
12.126.29
ṛṣabha uvāca evam ukte tu vacane rājñā munir adhomukhaḥ tūṣṇīm evābhavat tatra na ca pratyuktavān nṛpam
12.126.30
sa hi tena purā vipro rājñā nātyarthamānitaḥ āśākṛśaṃ ca rājendra tapo dīrghaṃ samāsthitaḥ
12.126.31
pratigraham ahaṃ rājñāṃ na kariṣye kathaṃ cana anyeṣāṃ caiva varṇānām iti kṛtvā dhiyaṃ tadā
12.126.32
āśā hi puruṣaṃ bālaṃ lālāpayati tasthuṣī tām ahaṃ vyapaneṣyāmi iti kṛtvā vyavasthitaḥ
12.126.33
rājovāca āśāyāḥ kiṃ kṛśatvaṃ ca kiṃ ceha bhuvi durlabham bravītu bhagavān etat tvaṃ hi dharmārthadarśivān
12.126.34
ṛṣabha uvāca tataḥ saṃsmṛtya tat sarvaṃ smārayiṣyann ivābravīt rājānaṃ bhagavān vipras tataḥ kṛśatanus tanuḥ
12.126.35
kṛśatve na samaṃ rājann āśāyā vidyate nṛpa tasyā vai durlabhatvāt tu prārthitāḥ pārthivā mayā
12.126.36
rājovāca kṛśākṛśe mayā brahman gṛhīte vacanāt tava durlabhatvaṃ ca tasyaiva vedavākyam iva dvija
12.126.37
saṃśayas tu mahāprājña saṃjāto hṛdaye mama tan me sattama tattvena vaktum arhasi pṛcchataḥ
12.126.38
tvattaḥ kṛśataraṃ kiṃ nu bravītu bhagavān idam yadi guhyaṃ na te vipra loke 'smin kiṃ nu durlabham
12.126.39
kṛśatanur uvāca durlabho 'py atha vā nāsti yo 'rthī dhṛtim ivāpnuyāt sudurlabhataras tāta yo 'rthinaṃ nāvamanyate
12.126.40
saṃśrutya nopakriyate paraṃ śaktyā yathārhataḥ saktā yā sarvabhūteṣu sāśā kṛśatarī mayā
12.126.41
ekaputraḥ pitā putre naṣṭe vā proṣite tathā pravṛttiṃ yo na jānāti sāśā kṛśatarī mayā
12.126.42
prasave caiva nārīṇāṃ vṛddhānāṃ putrakāritā tathā narendra dhaninām āśā kṛśatarī mayā
12.126.43
ṛṣabha uvāca etac chrutvā tato rājan sa rājā sāvarodhanaḥ saṃspṛśya pādau śirasā nipapāta dvijarṣabhe
12.126.44
rājovāca prasādaye tvā bhagavan putreṇecchāmi saṃgatim vṛṇīṣva ca varaṃ vipra yam icchasi yathāvidhi
12.126.45
ṛṣabha uvāca abravīc ca hi taṃ vākyaṃ rājā rājīvalocanaḥ satyam etad yathā vipra tvayoktaṃ nāsty ato mṛṣā
12.126.46
tataḥ prahasya bhagavāṃs tanur dharmabhṛtāṃ varaḥ putram asyānayat kṣipraṃ tapasā ca śrutena ca
12.126.47
taṃ samānāyya putraṃ tu tadopālabhya pārthivam ātmānaṃ darśayām āsa dharmaṃ dharmabhṛtāṃ varaḥ
12.126.48
saṃdarśayitvā cātmānaṃ divyam adbhutadarśanam vipāpmā vigatakrodhaś cacāra vanam antikāt
12.126.49
etad dṛṣṭaṃ mayā rājaṃs tataś ca vacanaṃ śrutam āśām apanayasvāśu tataḥ kṛśatarīm imām
12.126.50
bhīṣma uvāca sa tatrokto mahārāja ṛṣabheṇa mahātmanā sumitro 'panayat kṣipram āśāṃ kṛśatarīṃ tadā
12.126.51
evaṃ tvam api kaunteya śrutvā vāṇīm imāṃ mama sthiro bhava yathā rājan himavān acalottamaḥ
12.126.52
tvaṃ hi draṣṭā ca śrotā ca kṛcchreṣv arthakṛteṣv iha śrutvā mama mahārāja na saṃtaptum ihārhasi
12.127.1
yudhiṣṭhira uvāca nāmṛtasyeva paryāptir mamāsti bruvati tvayi tasmāt kathaya bhūyas tvaṃ dharmam eva pitāmaha
12.127.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam gautamasya ca saṃvādaṃ yamasya ca mahātmanaḥ
12.127.3
pāriyātragiriṃ prāpya gautamasyāśramo mahān uvāsa gautamo yatra kālaṃ tad api me śṛṇu
12.127.4
ṣaṣṭiṃ varṣasahasrāṇi so 'tapyad gautamas tapaḥ tam ugratapasaṃ yuktaṃ tapasā bhāvitaṃ munim
12.127.5
upayāto naravyāghra lokapālo yamas tadā tam apaśyat sutapasam ṛṣiṃ vai gautamaṃ munim
12.127.6
sa taṃ viditvā brahmarṣir yamam āgatam ojasā prāñjaliḥ prayato bhūtvā upasṛptas tapodhanaḥ
12.127.7
taṃ dharmarājo dṛṣṭvaiva namaskṛtya nararṣabham nyamantrayata dharmeṇa kriyatāṃ kim iti bruvan
12.127.8
gautama uvāca mātāpitṛbhyām ānṛṇyaṃ kiṃ kṛtvā samavāpnuyāt kathaṃ ca lokān aśnāti puruṣo durlabhāñ śubhān
12.127.9
yama uvāca tapaḥśaucavatā nityaṃ satyadharmaratena ca mātāpitror aharahaḥ pūjanaṃ kāryam añjasā
12.127.10
aśvamedhaiś ca yaṣṭavyaṃ bahubhiḥ svāptadakṣiṇaiḥ tena lokān upāśnāti puruṣo 'dbhutadarśanān
12.128.1
yudhiṣṭhira uvāca mitraiḥ prahīyamāṇasya bahvamitrasya kā gatiḥ rājñaḥ saṃkṣīṇakośasya balahīnasya bhārata
12.128.2
duṣṭāmātyasahāyasya srutamantrasya sarvataḥ rājyāt pracyavamānasya gatim anyām apaśyataḥ
12.128.3
paracakrābhiyātasya durbalasya balīyasā asaṃvihitarāṣṭrasya deśakālāvajānataḥ
12.128.4
aprāpyaṃ ca bhavet sāntvaṃ bhedo vāpy atipīḍanāt jīvitaṃ cārthahetor vā tatra kiṃ sukṛtaṃ bhavet
12.128.5
bhīṣma uvāca guhyaṃ mā dharmam aprākṣīr atīva bharatarṣabha apṛṣṭo notsahe vaktuṃ dharmam enaṃ yudhiṣṭhira
12.128.6
dharmo hy aṇīyān vacanād buddheś ca bharatarṣabha śrutvopāsya sadācāraiḥ sādhur bhavati sa kva cit
12.128.7
karmaṇā buddhipūrveṇa bhavaty āḍhyo na vā punaḥ tādṛśo 'yam anupraśnaḥ sa vyavasyas tvayā dhiyā
12.128.8
upāyaṃ dharmabahulaṃ yātrārthaṃ śṛṇu bhārata nāham etādṛśaṃ dharmaṃ bubhūṣe dharmakāraṇāt duḥkhādāna ihāḍhyeṣu syāt tu paścāt kṣamo mataḥ
12.128.9
anugamya gatīnāṃ ca sarvāsām eva niścayam yathā yathā hi puruṣo nityaṃ śāstram avekṣate tathā tathā vijānāti vijñānaṃ cāsya rocate
12.128.10
avijñānād ayogaś ca puruṣasyopajāyate avijñānād ayogo hi yogo bhūtikaraḥ punaḥ
12.128.11
aśaṅkamāno vacanam anasūyur idaṃ śṛṇu rājñaḥ kośakṣayād eva jāyate balasaṃkṣayaḥ
12.128.12
kośaṃ saṃjanayed rājā nirjalebhyo yathā jalam kālaṃ prāpyānugṛhṇīyād eṣa dharmo 'tra sāṃpratam
12.128.13
upāyadharmaṃ prāpyainaṃ pūrvair ācaritaṃ janaiḥ anyo dharmaḥ samarthānām āpatsv anyaś ca bhārata
12.128.14
prākkośaḥ procyate dharmo buddhir dharmād garīyasī dharmaṃ prāpya nyāyavṛttim abalīyān na vindati
12.128.15
yasmād dhanasyopapattir ekāntena na vidyate tasmād āpady adharmo 'pi śrūyate dharmalakṣaṇaḥ
12.128.16
adharmo jāyate yasminn iti vai kavayo viduḥ anantaraḥ kṣatriyasya iti vai vicikitsase
12.128.17
yathāsya dharmo na glāyen neyāc chatruvaśaṃ yathā tat kartavyam ihety āhur nātmānam avasādayet
12.128.18
sannātmā naiva dharmasya na parasya na cātmanaḥ sarvopāyair ujjihīrṣed ātmānam iti niścayaḥ
12.128.19
tatra dharmavidāṃ tāta niścayo dharmanaipuṇe udyamo jīvanaṃ kṣatre bāhuvīryād iti śrutiḥ
12.128.20
kṣatriyo vṛttisaṃrodhe kasya nādātum arhati anyatra tāpasasvāc ca brāhmaṇasvāc ca bhārata
12.128.21
yathā vai brāhmaṇaḥ sīdann ayājyam api yājayet abhojyānnāni cāśnīyāt tathedaṃ nātra saṃśayaḥ
12.128.22
pīḍitasya kim advāram utpatho nidhṛtasya vā advārataḥ pradravati yadā bhavati pīḍitaḥ
12.128.23
tasya kośabalajyānyā sarvalokaparābhavaḥ bhaikṣacaryā na vihitā na ca viṭśūdrajīvikā
12.128.24
svadharmānantarā vṛttir yānyān anupajīvataḥ vahataḥ prathamaṃ kalpam anukalpena jīvanam
12.128.25
āpadgatena dharmāṇām anyāyenopajīvanam api hy etad brāhmaṇeṣu dṛṣṭaṃ vṛttiparikṣaye
12.128.26
kṣatriye saṃśayaḥ kaḥ syād ity etan niścitaṃ sadā ādadīta viśiṣṭebhyo nāvasīdet kathaṃ cana
12.128.27
hantāraṃ rakṣitāraṃ ca prajānāṃ kṣatriyaṃ viduḥ tasmāt saṃrakṣatā kāryam ādānaṃ kṣatrabandhunā
12.128.28
anyatra rājan hiṃsāyā vṛttir nehāsti kasya cit apy araṇyasamutthasya ekasya carato muneḥ
12.128.29
na śaṅkhalikhitāṃ vṛttiṃ śakyam āsthāya jīvitum viśeṣataḥ kuruśreṣṭha prajāpālanam īpsatā
12.128.30
parasparābhisaṃrakṣā rājñā rāṣṭreṇa cāpadi nityam eveha kartavyā eṣa dharmaḥ sanātanaḥ
12.128.31
rājā rāṣṭraṃ yathāpatsu dravyaughaiḥ parirakṣati rāṣṭreṇa rājā vyasane parirakṣyas tathā bhavet
12.128.32
kośaṃ daṇḍaṃ balaṃ mitraṃ yad anyad api saṃcitam na kurvītāntaraṃ rāṣṭre rājā parigate kṣudhā
12.128.33
bījaṃ bhaktena saṃpādyam iti dharmavido viduḥ atraitac chambarasyāhur mahāmāyasya darśanam
12.128.34
dhik tasya jīvitaṃ rājño rāṣṭre yasyāvasīdati avṛttyāntyamanuṣyo 'pi yo vai veda śiber vacaḥ
12.128.35
rājñaḥ kośabalaṃ mūlaṃ kośamūlaṃ punar balam tan mūlaṃ sarvadharmāṇāṃ dharmamūlāḥ punaḥ prajāḥ
12.128.36
nānyān apīḍayitveha kośaḥ śakyaḥ kuto balam tadarthaṃ pīḍayitvā ca doṣaṃ na prāptum arhati
12.128.37
akāryam api yajñārthaṃ kriyate yajñakarmasu etasmāt kāraṇād rājā na doṣaṃ prāptum arhati
12.128.38
arthārtham anyad bhavati viparītam athāparam anarthārtham athāpy anyat tat sarvaṃ hy arthalakṣaṇam evaṃ buddhyā saṃprapaśyen medhāvī kāryaniścayam
12.128.39
yajñārtham anyad bhavati yajñe nārthas tathāparaḥ yajñasyārthārtham evānyat tat sarvaṃ yajñasādhanam
12.128.40
upamām atra vakṣyāmi dharmatattvaprakāśinīm yūpaṃ chindanti yajñārthaṃ tatra ye paripanthinaḥ
12.128.41
drumāḥ ke cana sāmantā dhruvaṃ chindanti tān api te cāpi nipatanto 'nyān nighnanti ca vanaspatīn
12.128.42
evaṃ kośasya mahato ye narāḥ paripanthinaḥ tān ahatvā na paśyāmi siddhim atra paraṃtapa
12.128.43
dhanena jayate lokāv ubhau param imaṃ tathā satyaṃ ca dharmavacanaṃ yathā nāsty adhanas tathā
12.128.44
sarvopāyair ādadīta dhanaṃ yajñaprayojanam na tulyadoṣaḥ syād evaṃ kāryākāryeṣu bhārata
12.128.45
naitau saṃbhavato rājan kathaṃ cid api bhārata na hy araṇyeṣu paśyāmi dhanavṛddhān ahaṃ kva cit
12.128.46
yad idaṃ dṛśyate vittaṃ pṛthivyām iha kiṃ cana mamedaṃ syān mamedaṃ syād ity ayaṃ kāṅkṣate janaḥ
12.128.47
na ca rājyasamo dharmaḥ kaś cid asti paraṃtapa dharmaṃ śaṃsanti te rājñām āpadartham ito 'nyathā
12.128.48
dānena karmaṇā cānye tapasānye tapasvinaḥ buddhyā dākṣyeṇa cāpy anye cinvanti dhanasaṃcayān
12.128.49
adhanaṃ durbalaṃ prāhur dhanena balavān bhavet sarvaṃ dhanavataḥ prāpyaṃ sarvaṃ tarati kośavān kośād dharmaś ca kāmaś ca paro lokas tathāpy ayam
12.129.1
yudhiṣṭhira uvāca kṣīṇasya dīrghasūtrasya sānukrośasya bandhuṣu viraktapaurarāṣṭrasya nirdravyanicayasya ca
12.129.2
pariśaṅkitamukhyasya srutamantrasya bhārata asaṃbhāvitamitrasya bhinnāmātyasya sarvaśaḥ
12.129.3
paracakrābhiyātasya durbalasya balīyasā āpannacetaso brūhi kiṃ kāryam avaśiṣyate
12.129.4
bhīṣma uvāca bāhyaś ced vijigīṣuḥ syād dharmārthakuśalaḥ śuciḥ javena saṃdhiṃ kurvīta pūrvān pūrvān vimokṣayan
12.129.5
adharmavijigīṣuś ced balavān pāpaniścayaḥ ātmanaḥ saṃnirodhena saṃdhiṃ tenābhiyojayet
12.129.6
apāsya rājadhānīṃ vā tared anyena vāpadam tadbhāvabhāve dravyāṇi jīvan punar upārjayet
12.129.7
yās tu syuḥ kevalatyāgāc chakyās taritum āpadaḥ kas tatrādhikam ātmānaṃ saṃtyajed arthadharmavit
12.129.8
avarodhāj jugupseta kā sapatnadhane dayā na tv evātmā pradātavyaḥ śakye sati kathaṃ cana
12.129.9
yudhiṣṭhira uvāca ābhyantare prakupite bāhye copanipīḍite kṣīṇe kośe srute mantre kiṃ kāryam avaśiṣyate
12.129.10
bhīṣma uvāca kṣipraṃ vā saṃdhikāmaḥ syāt kṣipraṃ vā tīkṣṇavikramaḥ padāpanayanaṃ kṣipram etāvat sāṃparāyikam
12.129.11
anuraktena puṣṭena hṛṣṭena jagatīpate alpenāpi hi sainyena mahīṃ jayati pārthivaḥ
12.129.12
hato vā divam ārohed vijayī kṣitim āvaset yuddhe tu saṃtyajan prāṇāñ śakrasyaiti salokatām
12.129.13
sarvalokāgamaṃ kṛtvā mṛdutvaṃ gantum eva ca viśvāsād vinayaṃ kuryād vyavasyed vāpy upānahau
12.129.14
apakramitum icched vā yathākāmaṃ tu sāntvayet viliṅgamitvā mitreṇa tataḥ svayam upakramet
12.130.1
yudhiṣṭhira uvāca hīne paramake dharme sarvalokātilaṅghini sarvasmin dasyusād bhūte pṛthivyām upajīvane
12.130.2
kenāsmin brāhmaṇo jīvej jaghanye kāla āgate asaṃtyajan putrapautrān anukrośāt pitāmaha
12.130.3
bhīṣma uvāca vijñānabalam āsthāya jīvitavyaṃ tathāgate sarvaṃ sādhvartham evedam asādhvarthaṃ na kiṃ cana
12.130.4
asādhubhyo nirādāya sādhubhyo yaḥ prayacchati ātmānaṃ saṃkramaṃ kṛtvā kṛtsnadharmavid eva saḥ
12.130.5
suroṣeṇātmano rājan rājye sthitim akopayan adattam apy ādadīta dātur vittaṃ mameti vā
12.130.6
vijñānabalapūto yo vartate ninditeṣv api vṛttavijñānavān dhīraḥ kas taṃ kiṃ vaktum arhati
12.130.7
yeṣāṃ balakṛtā vṛttir naiṣām anyābhirocate tejasābhipravardhante balavanto yudhiṣṭhira
12.130.8
yad eva prakṛtaṃ śāstram aviśeṣeṇa vindati tad eva madhyāḥ sevante medhāvī cāpy athottaram
12.130.9
ṛtvikpurohitācāryān satkṛtair abhipūjitān na brāhmaṇān yātayeta doṣān prāpnoti yātayan
12.130.10
etat pramāṇaṃ lokasya cakṣur etat sanātanam tat pramāṇo 'vagāheta tena tat sādhv asādhu vā
12.130.11
bahūni grāmavāstavyā roṣād brūyuḥ parasparam na teṣāṃ vacanād rājā satkuryād yātayeta vā
12.130.12
na vācyaḥ parivādo vai na śrotavyaḥ kathaṃ cana karṇāv eva pidhātavyau prastheyaṃ vā tato 'nyataḥ
12.130.13
na vai satāṃ vṛttam etat parivādo na paiśunam guṇānām eva vaktāraḥ santaḥ satsu yudhiṣṭhira
12.130.14
yathā samadhurau damyau sudāntau sādhuvāhinau dhuram udyamya vahatas tathā varteta vai nṛpaḥ yathā yathāsya vahataḥ sahāyāḥ syus tathāpare
12.130.15
ācāram eva manyante garīyo dharmalakṣaṇam apare naivam icchanti ye śaṅkhalikhitapriyāḥ mārdavād atha lobhād vā te brūyur vākyam īdṛśam
12.130.16
ārṣam apy atra paśyanti vikarmasthasya yāpanam na cārṣāt sadṛśaṃ kiṃ cit pramāṇaṃ vidyate kva cit
12.130.17
devā api vikarmasthaṃ yātayanti narādhamam vyājena vindan vittaṃ hi dharmāt tu parihīyate
12.130.18
sarvataḥ satkṛtaḥ sadbhir bhūtiprabhavakāraṇaiḥ hṛdayenābhyanujñāto yo dharmas taṃ vyavasyati
12.130.19
yaś caturguṇasaṃpannaṃ dharmaṃ veda sa dharmavit aher iva hi dharmasya padaṃ duḥkhaṃ gaveṣitum
12.130.20
yathā mṛgasya viddhasya mṛgavyādhaḥ padaṃ nayet kakṣe rudhirapātena tathā dharmapadaṃ nayet
12.130.21
evaṃ sadbhir vinītena pathā gantavyam acyuta rājarṣīṇāṃ vṛttam etad avagaccha yudhiṣṭhira
12.131.1
bhīṣma uvāca svarāṣṭrāt pararāṣṭrāc ca kośaṃ saṃjanayen nṛpaḥ kośād dhi dharmaḥ kaunteya rājyamūlaḥ pravartate
12.131.2
tasmāt saṃjanayet kośaṃ saṃhṛtya paripālayet paripālyānugṛhṇīyād eṣa dharmaḥ sanātanaḥ
12.131.3
na kośaḥ śuddhaśaucena na nṛśaṃsena jāyate padaṃ madhyamam āsthāya kośasaṃgrahaṇaṃ caret
12.131.4
abalasya kutaḥ kośo hy akośasya kuto balam abalasya kuto rājyam arājñaḥ śrīḥ kuto bhavet
12.131.5
uccair vṛtteḥ śriyo hānir yathaiva maraṇaṃ tathā tasmāt kośaṃ balaṃ mitrāṇy atha rājā vivardhayet
12.131.6
hīnakośaṃ hi rājānam avajānanti mānavāḥ na cāsyālpena tuṣyanti kāryam abhyutsahanti ca
12.131.7
śriyo hi kāraṇād rājā satkriyāṃ labhate parām sāsya gūhati pāpāni vāso guhyam iva striyāḥ
12.131.8
ṛddhim asyānuvartante purā viprakṛtā janāḥ śālāvṛkā ivājasraṃ jighāṃsūn iva vindati īdṛśasya kuto rājñaḥ sukhaṃ bharatasattama
12.131.9
udyacched eva na glāyed udyamo hy eva pauruṣam apy aparvaṇi bhajyeta na nameteha kasya cit
12.131.10
apy araṇyaṃ samāśritya cared dasyugaṇaiḥ saha na tv evoddhṛtamaryādair dasyubhiḥ sahitaś caret dasyūnāṃ sulabhā senā raudrakarmasu bhārata
12.131.11
ekāntena hy amaryādāt sarvo 'py udvijate janaḥ dasyavo 'py upaśaṅkante niranukrośakāriṇaḥ
12.131.12
sthāpayed eva maryādāṃ janacittaprasādinīm alpāpy atheha maryādā loke bhavati pūjitā
12.131.13
nāyaṃ loko 'sti na para iti vyavasito janaḥ nālaṃ gantuṃ ca viśvāsaṃ nāstike bhayaśaṅkini
12.131.14
yathā sadbhiḥ parādānam ahiṃsā dasyubhis tathā anurajyanti bhūtāni samaryādeṣu dasyuṣu
12.131.15
ayudhyamānasya vadho dārāmarśaḥ kṛtaghnatā brahmavittasya cādānaṃ niḥśeṣakaraṇaṃ tathā striyā moṣaḥ paristhānaṃ dasyuṣv etad vigarhitam
12.131.16
sa eṣa eva bhavati dasyur etāni varjayan abhisaṃdadhate ye na vināśāyāsya bhārata naśeṣam evopālabhya na kurvantīti niścayaḥ
12.131.17
tasmāt saśeṣaṃ kartavyaṃ svādhīnam api dasyubhiḥ na balastho 'ham asmīti nṛśaṃsāni samācaret
12.131.18
saśeṣakāriṇas tāta śeṣaṃ paśyanti sarvataḥ niḥśeṣakāriṇo nityam aśeṣakaraṇād bhayam
12.132.1
bhīṣma uvāca atra karmāntavacanaṃ kīrtayanti purāvidaḥ pratyakṣāv eva dharmārthau kṣatriyasya vijānataḥ tatra na vyavadhātavyaṃ parokṣā dharmayāpanā
12.132.2
adharmo dharma ity etad yathā vṛkapadaṃ tathā dharmādharmaphale jātu na dadarśeha kaś cana
12.132.3
bubhūṣed balavān eva sarvaṃ balavato vaśe śriyaṃ balam amātyāṃś ca balavān iha vindati
12.132.4
yo hy anāḍhyaḥ sa patitas tad ucchiṣṭaṃ yad alpakam bahv apathyaṃ balavati na kiṃ cit trāyate bhayāt
12.132.5
ubhau satyādhikārau tau trāyete mahato bhayāt ati dharmād balaṃ manye balād dharmaḥ pravartate
12.132.6
bale pratiṣṭhito dharmo dharaṇyām iva jaṅgamaḥ dhūmo vāyor iva vaśaṃ balaṃ dharmo 'nuvartate
12.132.7
anīśvare balaṃ dharmo drumaṃ vallīva saṃśritā vaśyo balavatāṃ dharmaḥ sukhaṃ bhogavatām iva nāsty asādhyaṃ balavatāṃ sarvaṃ balavatāṃ śuci
12.132.8
durācāraḥ kṣīṇabalaḥ parimāṇaṃ niyacchati atha tasmād udvijate sarvo loko vṛkād iva
12.132.9
apadhvasto hy avamato duḥkhaṃ jīvati jīvitam jīvitaṃ yad avakṣiptaṃ yathaiva maraṇaṃ tathā
12.132.10
yad enam āhuḥ pāpena cāritreṇa vinikṣatam sa bhṛśaṃ tapyate 'nena vākśalyena parikṣataḥ
12.132.11
atraitad āhur ācāryāḥ pāpasya parimokṣaṇe trayīṃ vidyāṃ niṣeveta tathopāsīta sa dvijān
12.132.12
prasādayen madhurayā vācāpy atha ca karmaṇā mahāmanāś caiva bhaved vivahec ca mahākule
12.132.13
ity asmīti vaded evaṃ pareṣāṃ kīrtayan guṇān japed udakaśīlaḥ syāt peśalo nātijalpanaḥ
12.132.14
brahmakṣatraṃ saṃpraviśed bahu kṛtvā suduṣkaram ucyamāno 'pi lokena bahu tat tad acintayan
12.132.15
apāpo hy evam ācāraḥ kṣipraṃ bahumato bhavet sukhaṃ vittaṃ ca bhuñjīta vṛttenaitena gopayet loke ca labhate pūjāṃ paratra ca mahat phalam
12.133.1
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam yathā dasyuḥ samaryādaḥ pretyabhāve na naśyati
12.133.2
prahartā matimāñ śūraḥ śrutavān anṛśaṃsavān rakṣann akṣayiṇaṃ dharmaṃ brahmaṇyo gurupūjakaḥ
12.133.3
niṣādyāṃ kṣatriyāj jātaḥ kṣatradharmānupālakaḥ kāpavyo nāma naiṣādir dasyutvāt siddhim āptavān
12.133.4
araṇye sāyapūrvāhṇe mṛgayūthaprakopitā vidhijño mṛgajātīnāṃ nipānānāṃ ca kovidaḥ
12.133.5
sarvakānanadeśajñaḥ pāriyātracaraḥ sadā dharmajñaḥ sarvabhūtānām amogheṣur dṛḍhāyudhaḥ
12.133.6
apy anekaśatāḥ senā eka eva jigāya saḥ sa vṛddhāv andhapitarau mahāraṇye 'bhyapūjayat
12.133.7
madhumāṃsair mūlaphalair annair uccāvacair api satkṛtya bhojayām āsa samyak paricacāra ca
12.133.8
āraṇyakān pravrajitān brāhmaṇān paripālayan api tebhyo mṛgān hatvā nināya ca mahāvane
12.133.9
ye sma na pratigṛhṇanti dasyubhojanaśaṅkayā teṣām āsajya geheṣu kālya eva sa gacchati
12.133.10
taṃ bahūni sahasrāṇi grāmaṇitve 'bhivavrire nirmaryādāni dasyūnāṃ niranukrośakāriṇām
12.133.11
dasyava ūcuḥ muhūrtadeśakālajña prājña śīladṛḍhāyudha grāmaṇīr bhava no mukhyaḥ sarveṣām eva saṃmataḥ
12.133.12
yathā yathā vakṣyasi naḥ kariṣyāmas tathā tathā pālayāsmān yathānyāyaṃ yathā mātā yathā pitā
12.133.13
kāpavya uvāca mā vadhīs tvaṃ striyaṃ bhīruṃ mā śiśuṃ mā tapasvinam nāyudhyamāno hantavyo na ca grāhyā balāt striyaḥ
12.133.14
sarvathā strī na hantavyā sarvasattveṣu yudhyatā nityaṃ gobrāhmaṇe svasti yoddhavyaṃ ca tadarthataḥ
12.133.15
sasyaṃ ca nāpahantavyaṃ sīravighnaṃ ca mā kṛthāḥ pūjyante yatra devāś ca pitaro 'tithayas tathā
12.133.16
sarvabhūteṣv api ca vai brāhmaṇo mokṣam arhati kāryā cāpacitis teṣāṃ sarvasvenāpi yā bhavet
12.133.17
yasya hy ete saṃpraruṣṭā mantrayanti parābhavam na tasya triṣu lokeṣu trātā bhavati kaś cana
12.133.18
yo brāhmaṇān paribhaved vināśaṃ vāpi rocayet sūryodaya ivāvaśyaṃ dhruvaṃ tasya parābhavaḥ
12.133.19
ihaiva phalam āsīnaḥ pratyākāṅkṣati śaktitaḥ ye ye no na pradāsyanti tāṃs tān senābhiyāsyati
12.133.20
śiṣṭyarthaṃ vihito daṇḍo na vadhārthaṃ viniścayaḥ ye ca śiṣṭān prabādhante dharmas teṣāṃ vadhaḥ smṛtaḥ
12.133.21
ye hi rāṣṭroparodhena vṛttiṃ kurvanti ke cana tad eva te 'nu mīyante kuṇapaṃ kṛmayo yathā
12.133.22
ye punar dharmaśāstreṇa varterann iha dasyavaḥ api te dasyavo bhūtvā kṣipraṃ siddhim avāpnuyuḥ
12.133.23
bhīṣma uvāca tat sarvam upacakrus te kāpavyasyānuśāsanam vṛttiṃ ca lebhire sarve pāpebhyaś cāpy upāraman
12.133.24
kāpavyaḥ karmaṇā tena mahatīṃ siddhim āptavān sādhūnām ācaran kṣemaṃ dasyūn pāpān nivartayan
12.133.25
idaṃ kāpavyacaritaṃ yo nityam anukīrtayet nāraṇyebhyaḥ sa bhūtebhyo bhayam ārchet kadā cana
12.133.26
bhayaṃ tasya na martyebhyo nāmartyebhyaḥ kathaṃ cana na sato nāsato rājan sa hy araṇyeṣu gopatiḥ
12.134.1
bhīṣma uvāca atra gāthā brahmagītāḥ kīrtayanti purāvidaḥ yena mārgeṇa rājānaḥ kośaṃ saṃjanayanti ca
12.134.2
na dhanaṃ yajñaśīlānāṃ hāryaṃ devasvam eva tat dasyūnāṃ niṣkriyāṇāṃ ca kṣatriyo hartum arhati
12.134.3
imāḥ prajāḥ kṣatriyāṇāṃ rakṣyāś cādyāś ca bhārata dhanaṃ hi kṣatriyasyeha dvitīyasya na vidyate
12.134.4
tad asya syād balārthaṃ vā dhanaṃ yajñārtham eva vā abhogyā hy oṣadhīś chittvā bhogyā eva pacanty uta
12.134.5
yo vai na devān na pitṝn na martyān haviṣārcati ānantikāṃ tāṃ dhanitām āhur vedavido janāḥ
12.134.6
haret tad draviṇaṃ rājan dhārmikaḥ pṛthivīpatiḥ na hi tat prīṇayel lokān na kośaṃ tadvidhaṃ nṛpaḥ
12.134.7
asādhubhyo nirādāya sādhubhyo yaḥ prayacchati ātmānaṃ saṃkramaṃ kṛtvā manye dharmavid eva saḥ
12.134.8
audbhijjā jantavaḥ ke cid yuktavāco yathā tathā aniṣṭataḥ saṃbhavanti tathāyajñaḥ pratāyate
12.134.9
yathaiva daṃśamaśakaṃ yathā cāṇḍapipīlikam saiva vṛttir ayajñeṣu tathā dharmo vidhīyate
12.134.10
yathā hy akasmād bhavati bhūmau pāṃsutṛṇolapam tathaiveha bhaved dharmaḥ sūkṣmaḥ sūkṣmataro 'pi ca
12.135.1
bhīṣma uvāca atraiva cedam avyagraḥ śṛṇvākhyānam anuttamam dīrghasūtraṃ samāśritya kāryākāryaviniścaye
12.135.2
nātigādhe jalasthāye suhṛdaḥ śakulās trayaḥ prabhūtamatsye kaunteya babhūvuḥ sahacāriṇaḥ
12.135.3
atraikaḥ prāptakālajño dīrghadarśī tathāparaḥ dīrghasūtraś ca tatraikas trayāṇāṃ jalacāriṇām
12.135.4
kadā cit taj jalasthāyaṃ matsyabandhāḥ samantataḥ niḥsrāvayām āsur atho nimneṣu vividhair mukhaiḥ
12.135.5
prakṣīyamāṇaṃ taṃ buddhvā jalasthāyaṃ bhayāgame abravīd dīrghadarśī tu tāv ubhau suhṛdau tadā
12.135.6
iyam āpat samutpannā sarveṣāṃ salilaukasām śīghram anyatra gacchāmaḥ panthā yāvan na duṣyati
12.135.7
anāgatam anarthaṃ hi sunayair yaḥ prabādhate na sa saṃśayam āpnoti rocatāṃ vāṃ vrajāmahe
12.135.8
dīrghasūtras tu yas tatra so 'bravīt samyag ucyate na tu kāryā tvarā yāvad iti me niścitā matiḥ
12.135.9
atha saṃpratipattijñaḥ prābravīd dīrghadarśinam prāpte kāle na me kiṃ cin nyāyataḥ parihāsyate
12.135.10
evam ukto nirākrāmad dīrghadarśī mahāmatiḥ jagāma srotasaikena gambhīrasalilāśayam
12.135.11
tataḥ prasrutatoyaṃ taṃ samīkṣya salilāśayam babandhur vividhair yogair matsyān matsyopajīvinaḥ
12.135.12
viloḍyamāne tasmiṃs tu srutatoye jalāśaye agacchad grahaṇaṃ tatra dīrghasūtraḥ sahāparaiḥ
12.135.13
uddānaṃ kriyamāṇaṃ ca matsyānāṃ vīkṣya rajjubhiḥ praviśyāntaram anyeṣām agrasat pratipattimān
12.135.14
grastam eva tad uddānaṃ gṛhītvāsta tathaiva saḥ sarvān eva tu tāṃs tatra te vidur grathitā iti
12.135.15
tataḥ prakṣālyamāneṣu matsyeṣu vimale jale tyaktvā rajjuṃ vimukto 'bhūc chīghraṃ saṃpratipattimān
12.135.16
dīrghasūtras tu mandātmā hīnabuddhir acetanaḥ maraṇaṃ prāptavān mūḍho yathaivopahatendriyaḥ
12.135.17
evaṃ prāptatamaṃ kālaṃ yo mohān nāvabudhyate sa vinaśyati vai kṣipraṃ dīrghasūtro yathā jhaṣaḥ
12.135.18
ādau na kurute śreyaḥ kuśalo 'smīti yaḥ pumān sa saṃśayam avāpnoti yathā saṃpratipattimān
12.135.19
anāgatavidhānaṃ tu yo naraḥ kurute kṣamam śreyaḥ prāpnoti so 'tyarthaṃ dīrghadarśī yathā hy asau
12.135.20
kalāḥ kāṣṭhā muhūrtāś ca dinā nāḍyaḥ kṣaṇā lavāḥ pakṣā māsāś ca ṛtavas tulyāḥ saṃvatsarāṇi ca
12.135.21
pṛthivī deśa ity uktaḥ kālaḥ sa ca na dṛśyate abhipretārthasiddhyarthaṃ nyāyato yac ca tat tathā
12.135.22
etau dharmārthaśāstreṣu mokṣaśāstreṣu carṣibhiḥ pradhānāv iti nirdiṣṭau kāmeśābhimatau nṛṇām
12.135.23
parīkṣyakārī yuktas tu samyak samupapādayet deśakālāv abhipretau tābhyāṃ phalam avāpnuyāt
12.136.1
yudhiṣṭhira uvāca sarvatra buddhiḥ kathitā śreṣṭhā te bharatarṣabha anāgatā tathotpannā dīrghasūtrā vināśinī
12.136.2
tad icchāmi parāṃ buddhiṃ śrotuṃ bharatasattama yathā rājan na muhyeta śatrubhiḥ parivāritaḥ
12.136.3
dharmārthakuśala prājña sarvaśāstraviśārada pṛcchāmi tvā kuruśreṣṭha tan me vyākhyātum arhasi
12.136.4
śatrubhir bahubhir grasto yathā varteta pārthivaḥ etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ sarvam eva yathāvidhi
12.136.5
viṣamasthaṃ hi rājānaṃ śatravaḥ paripanthinaḥ bahavo 'py ekam uddhartuṃ yatante pūrvatāpitāḥ
12.136.6
sarvataḥ prārthyamānena durbalena mahābalaiḥ ekenaivāsahāyena śakyaṃ sthātuṃ kathaṃ bhavet
12.136.7
kathaṃ mitram ariṃ caiva vindeta bharatarṣabha ceṣṭitavyaṃ kathaṃ cātra śatror mitrasya cāntare
12.136.8
prajñātalakṣaṇe rājann amitre mitratāṃ gate kathaṃ nu puruṣaḥ kuryāt kiṃ vā kṛtvā sukhī bhavet
12.136.9
vigrahaṃ kena vā kuryāt saṃdhiṃ vā kena yojayet kathaṃ vā śatrumadhyastho vartetābalavān iti
12.136.10
etad vai sarvakṛtyānāṃ paraṃ kṛtyaṃ paraṃtapa naitasya kaś cid vaktāsti śrotā cāpi sudurlabhaḥ
12.136.11
ṛte śāṃtanavād bhīṣmāt satyasaṃdhāj jitendriyāt tad anviṣya mahābāho sarvam etad vadasva me
12.136.12
bhīṣma uvāca tvadyukto 'yam anupraśno yudhiṣṭhira guṇodayaḥ śṛṇu me putra kārtsnyena guhyam āpatsu bhārata
12.136.13
amitro mitratāṃ yāti mitraṃ cāpi praduṣyati sāmarthyayogāt kāryāṇāṃ tadgatyā hi sadā gatiḥ
12.136.14
tasmād viśvasitavyaṃ ca vigrahaṃ ca samācaret deśaṃ kālaṃ ca vijñāya kāryākāryaviniścaye
12.136.15
saṃdhātavyaṃ budhair nityaṃ vyavasyaṃ ca hitārthibhiḥ amitrair api saṃdheyaṃ prāṇā rakṣyāś ca bhārata
12.136.16
yo hy amitrair naro nityaṃ na saṃdadhyād apaṇḍitaḥ na so 'rtham āpnuyāt kiṃ cit phalāny api ca bhārata
12.136.17
yas tv amitreṇa saṃdhatte mitreṇa ca virudhyate arthayuktiṃ samālokya sumahad vindate phalam
12.136.18
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam mārjārasya ca saṃvādaṃ nyagrodhe mūṣakasya ca
12.136.19
vane mahati kasmiṃś cin nyagrodhaḥ sumahān abhūt latājālaparicchanno nānādvijagaṇāyutaḥ
12.136.20
skandhavān meghasaṃkāśaḥ śītacchāyo manoramaḥ vairantyam abhito jātas tarur vyālamṛgākulaḥ
12.136.21
tasya mūlaṃ samāśritya kṛtvā śatamukhaṃ bilam vasati sma mahāprājñaḥ palito nāma mūṣakaḥ
12.136.22
śākhāś ca tasya saṃśritya vasati sma sukhaṃ puraḥ lomaśo nāma mārjāraḥ pakṣisattvāvasādakaḥ
12.136.23
tatra cāgatya caṇḍālo vairantyakṛtaketanaḥ ayojayat tam unmāthaṃ nityam astaṃ gate ravau
12.136.24
tatra snāyumayān pāśān yathāvat saṃnidhāya saḥ gṛhaṃ gatvā sukhaṃ śete prabhātām eti śarvarīm
12.136.25
tatra sma nityaṃ badhyante naktaṃ bahuvidhā mṛgāḥ kadā cit tatra mārjāras tv apramatto 'py abadhyata
12.136.26
tasmin baddhe mahāprājñaḥ śatrau nityātatāyini taṃ kālaṃ palito jñātvā vicacāra sunirbhayaḥ
12.136.27
tenānucaratā tasmin vane viśvastacāriṇā bhakṣaṃ vicaramāṇena nacirād dṛṣṭam āmiṣam
12.136.28
sa tam unmātham āruhya tad āmiṣam abhakṣayat tasyopari sapatnasya baddhasya manasā hasan
12.136.29
āmiṣe tu prasaktaḥ sa kadā cid avalokayan apaśyad aparaṃ ghoram ātmanaḥ śatrum āgatam
12.136.30
śaraprasūnasaṃkāśaṃ mahīvivaraśāyinam nakulaṃ harikaṃ nāma capalaṃ tāmralocanam
12.136.31
tena mūṣakagandhena tvaramāṇam upāgatam bhakṣārthaṃ lelihad vaktraṃ bhūmāv ūrdhvamukhaṃ sthitam
12.136.32
śākhāgatam ariṃ cānyad apaśyat koṭarālayam ulūkaṃ candrakaṃ nāma tīkṣṇatuṇḍaṃ kṣapācaram
12.136.33
gatasya viṣayaṃ tasya nakulolūkayos tadā athāsyāsīd iyaṃ cintā tat prāpya sumahad bhayam
12.136.34
āpady asyāṃ sukaṣṭāyāṃ maraṇe samupasthite samantād bhaya utpanne kathaṃ kāryaṃ hitaiṣiṇā
12.136.35
sa tathā sarvato ruddhaḥ sarvatra samadarśanaḥ abhavad bhayasaṃtaptaś cakre cemāṃ parāṃ gatim
12.136.36
āpad vināśabhūyiṣṭhā śataikīyaṃ ca jīvitam samantasaṃśayā ceyam asmān āpad upasthitā
12.136.37
gataṃ hi sahasā bhūmiṃ nakulo māṃ samāpnuyāt ulūkaś ceha tiṣṭhantaṃ mārjāraḥ pāśasaṃkṣayāt
12.136.38
na tv evāsmadvidhaḥ prājñaḥ saṃmohaṃ gantum arhati kariṣye jīvite yatnaṃ yāvad ucchvāsanigraham
12.136.39
na hi buddhyānvitāḥ prājñā nītiśāstraviśāradāḥ saṃbhramanty āpadaṃ prāpya mahato 'rthān avāpya ca
12.136.40
na tv anyām iha mārjārād gatiṃ paśyāmi sāṃpratam viṣamastho hy ayaṃ jantuḥ kṛtyaṃ cāsya mahan mayā
12.136.41
jīvitārthī kathaṃ tv adya prārthitaḥ śatrubhis tribhiḥ tasmād imam ahaṃ śatruṃ mārjāraṃ saṃśrayāmi vai
12.136.42
kṣatravidyāṃ samāśritya hitam asyopadhāraye yenemaṃ śatrusaṃghātaṃ matipūrveṇa vañcaye
12.136.43
ayam atyantaśatrur me vaiṣamyaṃ paramaṃ gataḥ mūḍho grāhayituṃ svārthaṃ saṃgatyā yadi śakyate
12.136.44
kadā cid vyasanaṃ prāpya saṃdhiṃ kuryān mayā saha balinā saṃniviṣṭasya śatror api parigrahaḥ kārya ity āhur ācāryā viṣame jīvitārthinā
12.136.45
śreyān hi paṇḍitaḥ śatrur na ca mitram apaṇḍitam mama hy amitre mārjāre jīvitaṃ saṃpratiṣṭhitam
12.136.46
hantainaṃ saṃpravakṣyāmi hetum ātmābhirakṣaṇe apīdānīm ayaṃ śatruḥ saṃgatyā paṇḍito bhavet
12.136.47
tato 'rthagatitattvajñaḥ saṃdhivigrahakālavit sāntvapūrvam idaṃ vākyaṃ mārjāraṃ mūṣako 'bravīt
12.136.48
sauhṛdenābhibhāṣe tvā kaccin mārjāra jīvasi jīvitaṃ hi tavecchāmi śreyaḥ sādhāraṇaṃ hi nau
12.136.49
na te saumya viṣattavyaṃ jīviṣyasi yathā purā ahaṃ tvām uddhariṣyāmi prāṇāñ jahyāṃ hi te kṛte
12.136.50
asti kaś cid upāyo 'tra puṣkalaḥ pratibhāti mām yena śakyas tvayā mokṣaḥ prāptuṃ śreyo yathā mayā
12.136.51
mayā hy upāyo dṛṣṭo 'yaṃ vicārya matim ātmanaḥ ātmārthaṃ ca tvadarthaṃ ca śreyaḥ sādhāraṇaṃ hi nau
12.136.52
idaṃ hi nakulolūkaṃ pāpabuddhy abhitaḥ sthitam na dharṣayati mārjāra tena me svasti sāṃpratam
12.136.53
kūjaṃś capalanetro 'yaṃ kauśiko māṃ nirīkṣate nagaśākhāgrahas tiṣṭhaṃs tasyāhaṃ bhṛśam udvije
12.136.54
satāṃ sāptapadaṃ sakhyaṃ savāso me 'si paṇḍitaḥ sāṃvāsyakaṃ kariṣyāmi nāsti te mṛtyuto bhayam
12.136.55
na hi śaknoṣi mārjāra pāśaṃ chettuṃ vinā mayā ahaṃ chetsyāmi te pāśaṃ yadi māṃ tvaṃ na hiṃsasi
12.136.56
tvam āśrito nagasyāgraṃ mūlaṃ tv aham upāśritaḥ ciroṣitāv ihāvāṃ vai vṛkṣe 'smin viditaṃ hi te
12.136.57
yasminn āśvasate kaś cid yaś ca nāśvasate kva cit na tau dhīrāḥ praśaṃsanti nityam udvignacetasau
12.136.58
tasmād vivardhatāṃ prītiḥ satyā saṃgatir astu nau kālātītam apārthaṃ hi na praśaṃsanti paṇḍitāḥ
12.136.59
arthayuktim imāṃ tāvad yathābhūtāṃ niśāmaya tava jīvitam icchāmi tvaṃ mamecchasi jīvitam
12.136.60
kaś cit tarati kāṣṭhena sugambhīrāṃ mahānadīm sa tārayati tat kāṣṭhaṃ sa ca kāṣṭhena tāryate
12.136.61
īdṛśo nau samāyogo bhaviṣyati sunistaraḥ ahaṃ tvāṃ tārayiṣyāmi tvaṃ ca māṃ tārayiṣyasi
12.136.62
evam uktvā tu palitas tadartham ubhayor hitam hetumad grahaṇīyaṃ ca kālākāṅkṣī vyapaikṣata
12.136.63
atha suvyāhṛtaṃ tasya śrutvā śatrur vicakṣaṇaḥ hetumad grahaṇīyārthaṃ mārjāro vākyam abravīt
12.136.64
buddhimān vākyasaṃpannas tad vākyam anuvarṇayan tām avasthām avekṣyāntyāṃ sāmnaiva pratyapūjayat
12.136.65
tatas tīkṣṇāgradaśano vaiḍūryamaṇilocanaḥ mūṣakaṃ mandam udvīkṣya mārjāro lomaśo 'bravīt
12.136.66
nandāmi saumya bhadraṃ te yo māṃ jīvantam icchasi śreyaś ca yadi jānīṣe kriyatāṃ mā vicāraya
12.136.67
ahaṃ hi dṛḍham āpannas tvam āpannataro mayā dvayor āpannayoḥ saṃdhiḥ kriyatāṃ mā vicāraya
12.136.68
vidhatsva prāptakālaṃ yat kāryaṃ sidhyatu cāvayoḥ mayi kṛcchrād vinirmukte na vinaṅkṣyati te kṛtam
12.136.69
nyastamāno 'smi bhakto 'smi śiṣyas tvaddhitakṛt tathā nideśavaśavartī ca bhavantaṃ śaraṇaṃ gataḥ
12.136.70
ity evam uktaḥ palito mārjāraṃ vaśam āgatam vākyaṃ hitam uvācedam abhinītārtham arthavat
12.136.71
udāraṃ yad bhavān āha naitac citraṃ bhavadvidhe vidito yas tu mārgo me hitārthaṃ śṛṇu taṃ mama
12.136.72
ahaṃ tvānupravekṣyāmi nakulān me mahad bhayam trāyasva māṃ mā vadhīś ca śakto 'smi tava mokṣaṇe
12.136.73
ulūkāc caiva māṃ rakṣa kṣudraḥ prārthayate hi mām ahaṃ chetsyāmi te pāśān sakhe satyena te śape
12.136.74
tad vacaḥ saṃgataṃ śrutvā lomaśo yuktam arthavat harṣād udvīkṣya palitaṃ svāgatenābhyapūjayat
12.136.75
sa taṃ saṃpūjya palitaṃ mārjāraḥ sauhṛde sthitaḥ suvicintyābravīd dhīraḥ prītas tvarita eva hi
12.136.76
kṣipram āgaccha bhadraṃ te tvaṃ me prāṇasamaḥ sakhā tava prājña prasādād dhi kṣipraṃ prāpsyāmi jīvitam
12.136.77
yad yad evaṃgatenādya śakyaṃ kartuṃ mayā tava tad ājñāpaya kartāhaṃ saṃdhir evāstu nau sakhe
12.136.78
asmāt te saṃśayān muktaḥ samitragaṇabāndhavaḥ sarvakāryāṇi kartāhaṃ priyāṇi ca hitāni ca
12.136.79
muktaś ca vyasanād asmāt saumyāham api nāma te prītim utpādayeyaṃ ca pratikartuṃ ca śaknuyām
12.136.80
grāhayitvā tu taṃ svārthaṃ mārjāraṃ mūṣakas tadā praviveśa suvisrabdhaḥ samyag arthāṃś cacāra ha
12.136.81
evam āśvāsito vidvān mārjāreṇa sa mūṣakaḥ mārjārorasi visrabdhaḥ suṣvāpa pitṛmātṛvat
12.136.82
līnaṃ tu tasya gātreṣu mārjārasyātha mūṣakam tau dṛṣṭvā nakulolūkau nirāśau jagmatur gṛhān
12.136.83
līnas tu tasya gātreṣu palito deśakālavit ciccheda pāśān nṛpate kālākāṅkṣī śanaiḥ śanaiḥ
12.136.84
atha bandhaparikliṣṭo mārjāro vīkṣya mūṣakam chindantaṃ vai tadā pāśān atvarantaṃ tvarānvitaḥ
12.136.85
tam atvarantaṃ palitaṃ pāśānāṃ chedane tadā saṃcodayitum ārebhe mārjāro mūṣakaṃ tadā
12.136.86
kiṃ saumya nābhitvarase kiṃ kṛtārtho 'vamanyase chindhi pāśān amitraghna purā śvapaca eti saḥ
12.136.87
ity uktas tvaratā tena matimān palito 'bravīt mārjāram akṛtaprajñaṃ vaśyam ātmahitaṃ vacaḥ
12.136.88
tūṣṇīṃ bhava na te saumya tvarā kāryā na saṃbhramaḥ vayam evātra kālajñā na kālaḥ parihāsyate
12.136.89
akāle kṛtyam ārabdhaṃ kartuṃ nārthāya kalpate tad eva kāla ārabdhaṃ mahate 'rthāya kalpate
12.136.90
akālavipramuktān me tvatta eva bhayaṃ bhavet tasmāt kālaṃ pratīkṣasva kim iti tvarase sakhe
12.136.91
yāvat paśyāmi caṇḍālam āyāntaṃ śastrapāṇinam tataś chetsyāmi te pāśaṃ prāpte sādhāraṇe bhaye
12.136.92
tasmin kāle pramuktas tvaṃ tarum evādhirohasi na hi te jīvitād anyat kiṃ cit kṛtyaṃ bhaviṣyati
12.136.93
tato bhavaty atikrānte traste bhīte ca lomaśa ahaṃ bilaṃ pravekṣyāmi bhavāñ śākhāṃ gamiṣyati
12.136.94
evam uktas tu mārjāro mūṣakeṇātmano hitam vacanaṃ vākyatattvajño jīvitārthī mahāmatiḥ
12.136.95
athātmakṛtyatvaritaḥ samyak praśrayam ācaran uvāca lomaśo vākyaṃ mūṣakaṃ cirakāriṇam
12.136.96
na hy evaṃ mitrakāryāṇi prītyā kurvanti sādhavaḥ yathā tvaṃ mokṣitaḥ kṛcchrāt tvaramāṇena vai mayā
12.136.97
tathaiva tvaramāṇena tvayā kāryaṃ hitaṃ mama yatnaṃ kuru mahāprājña yathā svasty āvayor bhavet
12.136.98
atha vā pūrvavairaṃ tvaṃ smaran kālaṃ vikarṣasi paśya duṣkṛtakarmatvaṃ vyaktam āyuḥkṣayo mama
12.136.99
yac ca kiṃ cin mayājñānāt purastād vipriyaṃ kṛtam na tan manasi kartavyaṃ kṣamaye tvāṃ prasīda me
12.136.100
tam evaṃvādinaṃ prājñaḥ śāstravid buddhisaṃmataḥ uvācedaṃ vacaḥ śreṣṭhaṃ mārjāraṃ mūṣakas tadā
12.136.101
śrutaṃ me tava mārjāra svam arthaṃ parigṛhṇataḥ mamāpi tvaṃ vijānīhi svam arthaṃ parigṛhṇataḥ
12.136.102
yan mitraṃ bhītavat sādhyaṃ yan mitraṃ bhayasaṃhitam surakṣitaṃ tataḥ kāryaṃ pāṇiḥ sarpamukhād iva
12.136.103
kṛtvā balavatā saṃdhim ātmānaṃ yo na rakṣati apathyam iva tad bhuktaṃ tasyānarthāya kalpate
12.136.104
na kaś cit kasya cin mitraṃ na kaś cit kasya cit suhṛt arthair arthā nibadhyante gajair vanagajā iva
12.136.105
na hi kaś cit kṛte kārye kartāraṃ samavekṣate tasmāt sarvāṇi kāryāṇi sāvaśeṣāṇi kārayet
12.136.106
tasmin kāle 'pi ca bhavān divākīrtibhayānvitaḥ mama na grahaṇe śaktaḥ palāyanaparāyaṇaḥ
12.136.107
chinnaṃ tu tantubāhulyaṃ tantur eko 'vaśeṣitaḥ chetsyāmy ahaṃ tad apy āśu nirvṛto bhava lomaśa
12.136.108
tayoḥ saṃvadator evaṃ tathaivāpannayor dvayoḥ kṣayaṃ jagāma sā rātrir lomaśaṃ cāviśad bhayam
12.136.109
tataḥ prabhātasamaye vikṛtaḥ kṛṣṇapiṅgalaḥ sthūlasphig vikaco rūkṣaḥ śvacakraparivāritaḥ
12.136.110
śaṅkukarṇo mahāvaktraḥ palito ghoradarśanaḥ parigho nāma caṇḍālaḥ śastrapāṇir adṛśyata
12.136.111
taṃ dṛṣṭvā yamadūtābhaṃ mārjāras trastacetanaḥ uvāca palitaṃ bhītaḥ kim idānīṃ kariṣyasi
12.136.112
atha cāpi susaṃtrastau taṃ dṛṣṭvā ghoradarśanam kṣaṇena nakulolūkau nairāśyaṃ jagmatus tadā
12.136.113
balinau matimantau ca saṃghātaṃ cāpy upāgatau aśakyau sunayāt tasmāt saṃpradharṣayituṃ balāt
12.136.114
kāryārthaṃ kṛtasaṃdhī tau dṛṣṭvā mārjāramūṣakau ulūkanakulau tūrṇaṃ jagmatuḥ svaṃ svam ālayam
12.136.115
tataś ciccheda taṃ tantuṃ mārjārasya sa mūṣakaḥ vipramukto 'tha mārjāras tam evābhyapatad drumam
12.136.116
sa ca tasmād bhayān mukto mukto ghoreṇa śatruṇā bilaṃ viveśa palitaḥ śākhāṃ bheje ca lomaśaḥ
12.136.117
unmātham apy athādāya caṇḍālo vīkṣya sarvaśaḥ vihatāśaḥ kṣaṇenātha tasmād deśād apākramat jagāma ca svabhavanaṃ caṇḍālo bharatarṣabha
12.136.118
tatas tasmād bhayān mukto durlabhaṃ prāpya jīvitam bilasthaṃ pādapāgrasthaḥ palitaṃ lomaśo 'bravīt
12.136.119
akṛtvā saṃvidaṃ kāṃ cit sahasāham upaplutaḥ kṛtajñaṃ kṛtakalyāṇaṃ kaccin māṃ nābhiśaṅkase
12.136.120
gatvā ca mama viśvāsaṃ dattvā ca mama jīvitam mitropabhogasamaye kiṃ tvaṃ naivopasarpasi
12.136.121
kṛtvā hi pūrvaṃ mitrāṇi yaḥ paścān nānutiṣṭhati na sa mitrāṇi labhate kṛcchrāsv āpatsu durmatiḥ
12.136.122
tat kṛto 'haṃ tvayā mitraṃ sāmarthyād ātmanaḥ sakhe sa māṃ mitratvam āpannam upabhoktuṃ tvam arhasi
12.136.123
yāni me santi mitrāṇi ye ca me santi bāndhavāḥ sarve tvāṃ pūjayiṣyanti śiṣyā gurum iva priyam
12.136.124
ahaṃ ca pūjayiṣye tvāṃ samitragaṇabāndhavam jīvitasya pradātāraṃ kṛtajñaḥ ko na pūjayet
12.136.125
īśvaro me bhavān astu śarīrasya gṛhasya ca arthānāṃ caiva sarveṣām anuśāstā ca me bhava
12.136.126
amātyo me bhava prājña piteva hi praśādhi mām na te 'sti bhayam asmatto jīvitenātmanaḥ śape
12.136.127
buddhyā tvam uśanāḥ sākṣād bale tv adhikṛtā vayam tvanmantrabalayukto hi vindeta jayam eva ha
12.136.128
evam uktaḥ paraṃ sāntvaṃ mārjāreṇa sa mūṣakaḥ uvāca paramārthajñaḥ ślakṣṇam ātmahitaṃ vacaḥ
12.136.129
yad bhavān āha tat sarvaṃ mayā te lomaśa śrutam mamāpi tāvad bruvataḥ śṛṇu yat pratibhāti mām
12.136.130
veditavyāni mitrāṇi boddhavyāś cāpi śatravaḥ etat susūkṣmaṃ loke 'smin dṛśyate prājñasaṃmatam
12.136.131
śatrurūpāś ca suhṛdo mitrarūpāś ca śatravaḥ sāntvitās te na budhyante rāgalobhavaśaṃ gatāḥ
12.136.132
nāsti jātyā ripur nāma mitraṃ nāma na vidyate sāmarthyayogāj jāyante mitrāṇi ripavas tathā
12.136.133
yo yasmiñ jīvati svārthaṃ paśyet tāvat sa jīvati sa tasya tāvan mitraṃ syād yāvan na syād viparyayaḥ
12.136.134
nāsti maitrī sthirā nāma na ca dhruvam asauhṛdam arthayuktyā hi jāyante mitrāṇi ripavas tathā
12.136.135
mitraṃ ca śatrutām eti kasmiṃś cit kālaparyaye śatruś ca mitratām eti svārtho hi balavattaraḥ
12.136.136
yo viśvasati mitreṣu na cāśvasati śatruṣu arthayuktim avijñāya calitaṃ tasya jīvitam
12.136.137
arthayuktim avijñāya yaḥ śubhe kurute matim mitre vā yadi vā śatrau tasyāpi calitā matiḥ
12.136.138
na viśvased aviśvaste viśvaste 'pi na viśvaset viśvāsād bhayam utpannaṃ mūlāny api nikṛntati
12.136.139
arthayuktyā hi dṛśyante pitā mātā sutās tathā mātulā bhāgineyāś ca tathā saṃbandhibāndhavāḥ
12.136.140
putraṃ hi mātāpitaru tyajataḥ patitaṃ priyam loko rakṣati cātmānaṃ paśya svārthasya sāratām
12.136.141
taṃ manye nikṛtiprajñaṃ yo mokṣaṃ pratyanantaram kṛtyaṃ mṛgayase kartuṃ sukhopāyam asaṃśayam
12.136.142
asmin nilaya eva tvaṃ nyagrodhād avatāritaḥ pūrvaṃ niviṣṭam unmāthaṃ capalatvān na buddhavān
12.136.143
ātmanaś capalo nāsti kuto 'nyeṣāṃ bhaviṣyati tasmāt sarvāṇi kāryāṇi capalo hanty asaṃśayam
12.136.144
bravīti madhuraṃ kaṃ cit priyo me ha bhavān iti tan mithyākaraṇaṃ sarvaṃ vistareṇāpi me śṛṇu
12.136.145
kāraṇāt priyatām eti dveṣyo bhavati kāraṇāt arthārthī jīvaloko 'yaṃ na kaś cit kasya cit priyaḥ
12.136.146
sakhyaṃ sodarayor bhrātror daṃpatyor vā parasparam kasya cin nābhijānāmi prītiṃ niṣkāraṇām iha
12.136.147
yady api bhrātaraḥ kruddhā bhāryā vā kāraṇāntare svabhāvatas te prīyante netaraḥ prīyate janaḥ
12.136.148
priyo bhavati dānena priyavādena cāparaḥ mantrahomajapair anyaḥ kāryārthaṃ prīyate janaḥ
12.136.149
utpanne kāraṇe prītir nāsti nau kāraṇāntare pradhvaste kāraṇasthāne sā prītir vinivartate
12.136.150
kiṃ nu tat kāraṇaṃ manye yenāhaṃ bhavataḥ priyaḥ anyatrābhyavahārārthāt tatrāpi ca budhā vayam
12.136.151
kālo hetuṃ vikurute svārthas tam anuvartate svārthaṃ prājño 'bhijānāti prājñaṃ loko 'nuvartate
12.136.152
na tv īdṛśaṃ tvayā vācyaṃ viduṣi svārthapaṇḍite akāle 'viṣamasthasya svārthahetur ayaṃ tava
12.136.153
tasmān nāhaṃ cale svārthāt susthitaḥ saṃdhivigrahe abhrāṇām iva rūpāṇi vikurvanti kṣaṇe kṣaṇe
12.136.154
adyaiva hi ripur bhūtvā punar adyaiva sauhṛdam punaś ca ripur adyaiva yuktīnāṃ paśya cāpalam
12.136.155
āsīt tāvat tu maitrī nau yāvad dhetur abhūt purā sā gatā saha tenaiva kālayuktena hetunā
12.136.156
tvaṃ hi me 'tyantataḥ śatruḥ sāmarthyān mitratāṃ gataḥ tat kṛtyam abhinirvṛttaṃ prakṛtiḥ śatrutāṃ gatā
12.136.157
so 'ham evaṃ praṇītāni jñātvā śāstrāṇi tattvataḥ praviśeyaṃ kathaṃ pāśaṃ tvatkṛtaṃ tad vadasva me
12.136.158
tvadvīryeṇa vimukto 'haṃ madvīryeṇa tathā bhavān anyonyānugrahe vṛtte nāsti bhūyaḥ samāgamaḥ
12.136.159
tvaṃ hi saumya kṛtārtho 'dya nirvṛttārthās tathā vayam na te 'sty anyan mayā kṛtyaṃ kiṃ cid anyatra bhakṣaṇāt
12.136.160
aham annaṃ bhavān bhoktā durbalo 'haṃ bhavān balī nāvayor vidyate saṃdhir niyukte viṣame bale
12.136.161
saṃmanye 'haṃ tava prajñāṃ yan mokṣāt pratyanantaram bhakṣyaṃ mṛgayase nūnaṃ sukhopāyam asaṃśayam
12.136.162
bhakṣyārtham eva baddhas tvaṃ sa muktaḥ prasṛtaḥ kṣudhā śāstrajñam abhisaṃdhāya nūnaṃ bhakṣayitādya mām
12.136.163
jānāmi kṣudhitaṃ hi tvām āhārasamayaś ca te sa tvaṃ mām abhisaṃdhāya bhakṣyaṃ mṛgayase punaḥ
12.136.164
yac cāpi putradāraṃ svaṃ tat saṃnisṛjase mayi śuśrūṣāṃ nāma me kartuṃ sakhe mama na tatkṣamam
12.136.165
tvayā māṃ sahitaṃ dṛṣṭvā priyā bhāryā sutāś ca ye kasmān māṃ te na khādeyur hṛṣṭāḥ praṇayinas tvayi
12.136.166
nāhaṃ tvayā sameṣyāmi vṛtto hetuḥ samāgame śivaṃ dhyāyasva me 'trasthaḥ sukṛtaṃ smaryate yadi
12.136.167
śatror annādyabhūtaḥ san kliṣṭasya kṣudhitasya ca bhakṣyaṃ mṛgayamāṇasya kaḥ prājño viṣayaṃ vrajet
12.136.168
svasti te 'stu gamiṣyāmi dūrād api tavodvije nāhaṃ tvayā sameṣyāmi nirvṛto bhava lomaśa
12.136.169
balavat saṃnikarṣo hi na kadā cit praśasyate praśāntād api me prājña bhetavyaṃ balinaḥ sadā
12.136.170
yadi tv arthena me kāryaṃ brūhi kiṃ karavāṇi te kāmaṃ sarvaṃ pradāsyāmi na tv ātmānaṃ kadā cana
12.136.171
ātmārthe saṃtatis tyājyā rājyaṃ ratnaṃ dhanaṃ tathā api sarvasvam utsṛjya rakṣed ātmānam ātmanā
12.136.172
aiśvaryadhanaratnānāṃ pratyamitre 'pi tiṣṭhatām dṛṣṭā hi punar āvṛttir jīvatām iti naḥ śrutam
12.136.173
na tv ātmanaḥ saṃpradānaṃ dhanaratnavad iṣyate ātmā tu sarvato rakṣyo dārair api dhanair api
12.136.174
ātmarakṣitatantrāṇāṃ suparīkṣitakāriṇām āpado nopapadyante puruṣāṇāṃ svadoṣajāḥ
12.136.175
śatrūn samyag vijānanti durbalā ye balīyasaḥ teṣāṃ na cālyate buddhir ātmārthaṃ kṛtaniścayā
12.136.176
ity abhivyaktam evāsau palitenāvabhartsitaḥ mārjāro vrīḍito bhūtvā mūṣakaṃ vākyam abravīt
12.136.177
saṃmanye 'haṃ tava prajñāṃ yas tvaṃ mama hite rataḥ uktavān arthatattvena mayā saṃbhinnadarśanaḥ
12.136.178
na tu mām anyathā sādho tvaṃ vijñātum ihārhasi prāṇapradānajaṃ tvatto mama sauhṛdam āgatam
12.136.179
dharmajño 'smi guṇajño 'smi kṛtajño 'smi viśeṣataḥ mitreṣu vatsalaś cāsmi tvadvidheṣu viśeṣataḥ
12.136.180
tan mām evaṃgate sādho na yāvayitum arhasi tvayā hi yāvyamāno 'haṃ prāṇāñ jahyāṃ sabāndhavaḥ
12.136.181
dhik śabdo hi budhair dṛṣṭo madvidheṣu manasviṣu maraṇaṃ dharmatattvajña na māṃ śaṅkitum arhasi
12.136.182
iti saṃstūyamāno hi mārjāreṇa sa mūṣakaḥ manasā bhāvagambhīraṃ mārjāraṃ vākyam abravīt
12.136.183
sādhur bhavāñ śrutārtho 'smi prīyate na ca viśvase saṃstavair vā dhanaughair vā nāhaṃ śakyaḥ punas tvayā
12.136.184
na hy amitravaśaṃ yānti prājñā niṣkāraṇaṃ sakhe asminn arthe ca gāthe dve nibodhośanasā kṛte
12.136.185
śatrusādhāraṇe kṛtye kṛtvā saṃdhiṃ balīyasā samāhitaś cared yuktyā kṛtārthaś ca na viśvaset
12.136.186
tasmāt sarvāsv avasthāsu rakṣej jīvitam ātmanaḥ dravyāṇi saṃtatiś caiva sarvaṃ bhavati jīvataḥ
12.136.187
saṃkṣepo nītiśāstrāṇām aviśvāsaḥ paro mataḥ nṛṣu tasmād aviśvāsaḥ puṣkalaṃ hitam ātmanaḥ
12.136.188
vadhyante na hy aviśvastāḥ śatrubhir durbalā api viśvastās tv āśu vadhyante balavanto 'pi durbalaiḥ
12.136.189
tvadvidhebhyo mayā hy ātmā rakṣyo mārjāra sarvadā rakṣa tvam api cātmānaṃ caṇḍālāj jātikilbiṣāt
12.136.190
sa tasya bruvatas tv evaṃ saṃtrāsāj jātasādhvasaḥ svabilaṃ hi javenāśu mārjāraḥ prayayau tataḥ
12.136.191
tataḥ śāstrārthatattvajño buddhisāmarthyam ātmanaḥ viśrāvya palitaḥ prājño bilam anyaj jagāma ha
12.136.192
evaṃ prajñāvatā buddhyā durbalena mahābalāḥ ekena bahavo 'mitrāḥ palitenābhisaṃdhitāḥ
12.136.193
ariṇāpi samarthena saṃdhiṃ kurvīta paṇḍitaḥ mūṣakaś ca biḍālaś ca muktāv anyonyasaṃśrayāt
12.136.194
ity eṣa kṣatradharmasya mayā mārgo 'nudarśitaḥ vistareṇa mahīpāla saṃkṣepeṇa punaḥ śṛṇu
12.136.195
anyonyakṛtavairau tu cakratuḥ prītim uttamām anyonyam abhisaṃdhātum abhūc caiva tayor matiḥ
12.136.196
tatra prājño 'bhisaṃdhatte samyag buddhibalāśrayāt abhisaṃdhīyate prājñaḥ pramādād api cābudhaiḥ
12.136.197
tasmād abhītavad bhīto viśvastavad aviśvasan na hy apramattaś calati calito vā vinaśyati
12.136.198
kālena ripuṇā saṃdhiḥ kāle mitreṇa vigrahaḥ kārya ity eva tattvajñāḥ prāhur nityaṃ yudhiṣṭhira
12.136.199
evaṃ matvā mahārāja śāstrārtham abhigamya ca abhiyukto 'pramattaś ca prāg bhayād bhītavac caret
12.136.200
bhītavat saṃvidhiḥ kāryaḥ pratisaṃdhis tathaiva ca bhayād utpadyate buddhir apramattābhiyogajā
12.136.201
na bhayaṃ vidyate rājan bhītasyānāgate bhaye abhītasya tu visrambhāt sumahaj jāyate bhayam
12.136.202
na bhīrur iti cātyantaṃ mantro 'deyaḥ kathaṃ cana avijñānād dhi vijñāte gacched āspadadarśiṣu
12.136.203
tasmād abhītavad bhīto viśvastavad aviśvasan kāryāṇāṃ gurutāṃ buddhvā nānṛtaṃ kiṃ cid ācaret
12.136.204
evam etan mayā proktam itihāsaṃ yudhiṣṭhira śrutvā tvaṃ suhṛdāṃ madhye yathāvat samupācara
12.136.205
upalabhya matiṃ cāgryām arimitrāntaraṃ tathā saṃdhivigrahakālaṃ ca mokṣopāyaṃ tathāpadi
12.136.206
śatrusādhāraṇe kṛtye kṛtvā saṃdhiṃ balīyasā samāgamaṃ cared yuktyā kṛtārtho na ca viśvaset
12.136.207
aviruddhāṃ trivargeṇa nītim etāṃ yudhiṣṭhira abhyuttiṣṭha śrutād asmād bhūyas tvaṃ rañjayan prajāḥ
12.136.208
brāhmaṇaiś cāpi te sārdhaṃ yātrā bhavatu pāṇḍava brāhmaṇā hi paraṃ śreyo divi ceha ca bhārata
12.136.209
ete dharmasya vettāraḥ kṛtajñāḥ satataṃ prabho pūjitāḥ śubhakarmāṇaḥ pūrvajityā narādhipa
12.136.210
rājyaṃ śreyaḥ paraṃ rājan yaśaḥ kīrtiṃ ca lapsyase kulasya saṃtatiṃ caiva yathānyāyaṃ yathākramam
12.136.211
dvayor imaṃ bhārata saṃdhivigrahaṃ; subhāṣitaṃ buddhiviśeṣakāritam tathānvavekṣya kṣitipena sarvadā; niṣevitavyaṃ nṛpa śatrumaṇḍale
12.137.1
yudhiṣṭhira uvāca ukto mantro mahābāho na viśvāso 'sti śatruṣu kathaṃ hi rājā varteta yadi sarvatra nāśvaset
12.137.2
viśvāsād dhi paraṃ rājño rājann utpadyate bhayam kathaṃ vai nāśvasan rājā śatrūñ jayati pārthiva
12.137.3
etan me saṃśayaṃ chindhi mano me saṃpramuhyati aviśvāsakathām etām upaśrutya pitāmaha
12.137.4
bhīṣma uvāca śṛṇu kaunteya yo vṛtto brahmadattaniveśane pūjanyā saha saṃvādo brahmadattasya pārthiva
12.137.5
kāmpilye brahmadattasya antaḥpuranivāsinī pūjanī nāma śakunī dīrghakālaṃ sahoṣitā
12.137.6
rutajñā sarvabhūtānāṃ yathā vai jīvajīvakaḥ sarvajñā sarvadharmajñā tiryagyonigatāpi sā
12.137.7
abhiprajātā sā tatra putram ekaṃ suvarcasam samakālaṃ ca rājño 'pi devyāḥ putro vyajāyata
12.137.8
samudratīraṃ gatvā sā tv ājahāra phaladvayam puṣṭyarthaṃ ca svaputrasya rājaputrasya caiva ha
12.137.9
phalam ekaṃ sutāyādād rājaputrāya cāparam amṛtāsvādasadṛśaṃ balatejovivardhanam tatrāgacchat parāṃ vṛddhiṃ rājaputraḥ phalāśanāt
12.137.10
dhātryā hastagataś cāpi tenākrīḍata pakṣiṇā śūnye tu tam upādāya pakṣiṇaṃ samajātakam hatvā tataḥ sa rājendra dhātryā hastam upāgamat
12.137.11
atha sā śakunī rājann āgamat phalahārikā apaśyan nihataṃ putraṃ tena bālena bhūtale
12.137.12
bāṣpapūrṇamukhī dīnā dṛṣṭvā sā tu hataṃ sutam pūjanī duḥkhasaṃtaptā rudatī vākyam abravīt
12.137.13
kṣatriye saṃgataṃ nāsti na prītir na ca sauhṛdam kāraṇe saṃbhajantīha kṛtārthāḥ saṃtyajanti ca
12.137.14
kṣatriyeṣu na viśvāsaḥ kāryaḥ sarvopaghātiṣu apakṛtyāpi satataṃ sāntvayanti nirarthakam
12.137.15
aham asya karomy adya sadṛśīṃ vairayātanām kṛtaghnasya nṛśaṃsasya bhṛśaṃ viśvāsaghātinaḥ
12.137.16
sahasaṃjātavṛddhasya tathaiva sahabhojinaḥ śaraṇāgatasya ca vadhas trividhaṃ hy asya kilbiṣam
12.137.17
ity uktvā caraṇābhyāṃ tu netre nṛpasutasya sā bhittvā svasthā tata idaṃ pūjanī vākyam abravīt
12.137.18
icchayaiva kṛtaṃ pāpaṃ sadya evopasarpati kṛtapratikriyaṃ teṣāṃ na naśyati śubhāśubham
12.137.19
pāpaṃ karma kṛtaṃ kiṃ cin na tasmin yadi vidyate nipātyate 'sya putreṣu na cet pautreṣu naptṛṣu
12.137.20
brahmadatta uvāca asti vai kṛtam asmābhir asti pratikṛtaṃ tvayā ubhayaṃ tat samībhūtaṃ vasa pūjani mā gamaḥ
12.137.21
pūjany uvāca sakṛt kṛtāparādhasya tatraiva parilambataḥ na tad budhāḥ praśaṃsanti śreyas tatrāpasarpaṇam
12.137.22
sāntve prayukte nṛpate kṛtavaire na viśvaset kṣipraṃ prabadhyate mūḍho na hi vairaṃ praśāmyati
12.137.23
anyonyaṃ kṛtavairāṇāṃ putrapautraṃ nigacchati putrapautre vinaṣṭe tu paralokaṃ nigacchati
12.137.24
sarveṣāṃ kṛtavairāṇām aviśvāsaḥ sukhāvahaḥ ekāntato na viśvāsaḥ kāryo viśvāsaghātakaḥ
12.137.25
na viśvased aviśvaste viśvaste 'pi na viśvaset kāmaṃ viśvāsayed anyān pareṣāṃ tu na viśvaset
12.137.26
mātā pitā bāndhavānāṃ variṣṭhau; bhāryā jarā bījamātraṃ tu putraḥ bhrātā śatruḥ klinnapāṇir vayasya; ātmā hy ekaḥ sukhaduḥkhasya vettā
12.137.27
anyonyakṛtavairāṇāṃ na saṃdhir upapadyate sa ca hetur atikrānto yadartham aham āvasam
12.137.28
pūjitasyārthamānābhyāṃ jantoḥ pūrvāpakāriṇaḥ ceto bhavaty aviśvastaṃ pūrvaṃ trāsayate balāt
12.137.29
pūrvaṃ saṃmānanā yatra paścāc caiva vimānanā jahyāt taṃ sattvavān vāsaṃ saṃmānitavimānitaḥ
12.137.30
uṣitāsmi tavāgāre dīrghakālam ahiṃsitā tad idaṃ vairam utpannaṃ sukham āssva vrajāmy aham
12.137.31
brahmadatta uvāca yatkṛte pratikuryād vai na sa tatrāparādhnuyāt anṛṇas tena bhavati vasa pūjani mā gamaḥ
12.137.32
pūjany uvāca na kṛtasya na kartuś ca sakhyaṃ saṃdhīyate punaḥ hṛdayaṃ tatra jānāti kartuś caiva kṛtasya ca
12.137.33
brahmadatta uvāca kṛtasya caiva kartuś ca sakhyaṃ saṃdhīyate punaḥ vairasyopaśamo dṛṣṭaḥ pāpaṃ nopāśnute punaḥ
12.137.34
pūjany uvāca nāsti vairam upakrāntaṃ sāntvito 'smīti nāśvaset viśvāsād badhyate bālas tasmāc chreyo hy adarśanam
12.137.35
tarasā ye na śakyante śastraiḥ suniśitair api sāmnā te vinigṛhyante gajā iva kareṇubhiḥ
12.137.36
brahmadatta uvāca saṃvāsāj jāyate sneho jīvitāntakareṣv api anyonyasya ca viśvāsaḥ śvapacena śuno yathā
12.137.37
anyonyakṛtavairāṇāṃ saṃvāsān mṛdutāṃ gatam naiva tiṣṭhati tad vairaṃ puṣkarastham ivodakam
12.137.38
pūjany uvāca vairaṃ pañcasamutthānaṃ tac ca budhyanti paṇḍitāḥ strīkṛtaṃ vāstujaṃ vāgjaṃ sasapatnāparādhajam
12.137.39
tatra dātā nihantavyaḥ kṣatriyeṇa viśeṣataḥ prakāśaṃ vāprakāśaṃ vā buddhvā deśabalādikam
12.137.40
kṛtavaire na viśvāsaḥ kāryas tv iha suhṛdy api channaṃ saṃtiṣṭhate vairaṃ gūḍho 'gnir iva dāruṣu
12.137.41
na vittena na pāruṣyair na sāntvena na ca śrutaiḥ vairāgniḥ śāmyate rājann aurvāgnir iva sāgare
12.137.42
na hi vairāgnir udbhūtaḥ karma vāpy aparādhajam śāmyaty adagdhvā nṛpate vinā hy ekatarakṣayāt
12.137.43
satkṛtasyārthamānābhyāṃ syāt tu pūrvāpakāriṇaḥ naiva śāntir na viśvāsaḥ karma trāsayate balāt
12.137.44
naivāpakāre kasmiṃś cid ahaṃ tvayi tathā bhavān viśvāsād uṣitā pūrvaṃ nedānīṃ viśvasāmy aham
12.137.45
brahmadatta uvāca kālena kriyate kāryaṃ tathaiva vividhāḥ kriyāḥ kālenaiva pravartante kaḥ kasyehāparādhyati
12.137.46
tulyaṃ cobhe pravartete maraṇaṃ janma caiva ha kāryate caiva kālena tannimittaṃ hi jīvati
12.137.47
badhyante yugapat ke cid ekaikasya na cāpare kālo dahati bhūtāni saṃprāpyāgnir ivendhanam
12.137.48
nāhaṃ pramāṇaṃ naiva tvam anyonyakaraṇe śubhe kālo nityam upādhatte sukhaṃ duḥkhaṃ ca dehinām
12.137.49
evaṃ vaseha sasnehā yathākālam ahiṃsitā yat kṛtaṃ tac ca me kṣāntaṃ tvaṃ caiva kṣama pūjani
12.137.50
pūjany uvāca yadi kālaḥ pramāṇaṃ te na vairaṃ kasya cid bhavet kasmāt tv apacitiṃ yānti bāndhavā bāndhave hate
12.137.51
kasmād devāsurāḥ pūrvam anyonyam abhijaghnire yadi kālena niryāṇaṃ sukhaduḥkhe bhavābhavau
12.137.52
bhiṣajo bheṣajaṃ kartuṃ kasmād icchanti rogiṇe yadi kālena pacyante bheṣajaiḥ kiṃ prayojanam
12.137.53
pralāpaḥ kriyate kasmāt sumahāñ śokamūrchitaiḥ yadi kālaḥ pramāṇaṃ te kasmād dharmo 'sti kartṛṣu
12.137.54
tava putro mamāpatyaṃ hatavān hiṃsito mayā anantaraṃ tvayā cāhaṃ bandhanīyā mahīpate
12.137.55
ahaṃ hi putraśokena kṛtapāpā tavātmaje tathā tvayā prahartavyaṃ mayi tattvaṃ ca me śṛṇu
12.137.56
bhakṣārthaṃ krīḍanārthaṃ vā narā vāñchanti pakṣiṇaḥ tṛtīyo nāsti saṃyogo vadhabandhād ṛte kṣamaḥ
12.137.57
vadhabandhabhayād eke mokṣatantram upāgatāḥ maraṇotpātajaṃ duḥkham āhur dharmavido janāḥ
12.137.58
sarvasya dayitāḥ prāṇāḥ sarvasya dayitāḥ sutāḥ duḥkhād udvijate sarvaḥ sarvasya sukham īpsitam
12.137.59
duḥkhaṃ jarā brahmadatta duḥkham arthaviparyayaḥ duḥkhaṃ cāniṣṭasaṃvāso duḥkham iṣṭaviyogajam
12.137.60
vairabandhakṛtaṃ duḥkhaṃ hiṃsājaṃ strīkṛtaṃ tathā duḥkhaṃ sukhena satataṃ janād viparivartate
12.137.61
na duḥkhaṃ paraduḥkhe vai ke cid āhur abuddhayaḥ yo duḥkhaṃ nābhijānāti sa jalpati mahājane
12.137.62
yas tu śocati duḥkhārtaḥ sa kathaṃ vaktum utsahet rasajñaḥ sarvaduḥkhasya yathātmani tathā pare
12.137.63
yat kṛtaṃ te mayā rājaṃs tvayā ca mama yat kṛtam na tad varṣaśataiḥ śakyaṃ vyapohitum ariṃdama
12.137.64
āvayoḥ kṛtam anyonyaṃ tatra saṃdhir na vidyate smṛtvā smṛtvā hi te putraṃ navaṃ vairaṃ bhaviṣyati
12.137.65
vairam antikam āsajya yaḥ prītiṃ kartum icchati mṛnmayasyeva bhagnasya tasya saṃdhir na vidyate
12.137.66
niścitaś cārthaśāstrajñair aviśvāsaḥ sukhodayaḥ uśanāś cātha gāthe dve prahrādāyābravīt purā
12.137.67
ye vairiṇaḥ śraddadhate satye satyetare 'pi vā te śraddadhānā vadhyante madhu śuṣkatṛṇair yathā
12.137.68
na hi vairāṇi śāmyanti kuleṣv ā daśamād yugāt ākhyātāraś ca vidyante kule ced vidyate pumān
12.137.69
upaguhya hi vairāṇi sāntvayanti narādhipāḥ athainaṃ pratipiṃṣanti pūrṇaṃ ghaṭam ivāśmani
12.137.70
sadā na viśvased rājan pāpaṃ kṛtveha kasya cit apakṛtya pareṣāṃ hi viśvāsād duḥkham aśnute
12.137.71
brahmadatta uvāca nāviśvāsāc cinvate 'rthān nehante cāpi kiṃ cana bhayād ekatarān nityaṃ mṛtakalpā bhavanti ca
12.137.72
pūjany uvāca yasyeha vraṇinau pādau padbhyāṃ ca parisarpati kṣaṇyete tasya tau pādau suguptam abhidhāvataḥ
12.137.73
netrābhyāṃ sarujābhyāṃ yaḥ prativātam udīkṣate tasya vāyurujātyarthaṃ netrayor bhavati dhruvam
12.137.74
duṣṭaṃ panthānam āśritya yo mohād abhipadyate ātmano balam ajñātvā tad antaṃ tasya jīvitam
12.137.75
yas tu varṣam avijñāya kṣetraṃ kṛṣati mānavaḥ hīnaṃ puruṣakāreṇa sasyaṃ naivāpnute punaḥ
12.137.76
yaś ca tiktaṃ kaṣāyaṃ vāpy āsvādavidhuraṃ hitam āhāraṃ kurute nityaṃ so 'mṛtatvāya kalpate
12.137.77
pathyaṃ bhuktvā naro lobhād yo 'nyad aśnāti bhojanam pariṇāmam avijñāya tad antaṃ tasya jīvitam
12.137.78
daivaṃ puruṣakāraś ca sthitāv anyonyasaṃśrayāt udāttānāṃ karma tantraṃ daivaṃ klībā upāsate
12.137.79
karma cātmahitaṃ kāryaṃ tīkṣṇaṃ vā yadi vā mṛdu grasyate 'karmaśīlas tu sadānarthair akiṃcanaḥ
12.137.80
tasmāt saṃśayite 'py arthe kārya eva parākramaḥ sarvasvam api saṃtyajya kāryam ātmahitaṃ naraiḥ
12.137.81
vidyā śauryaṃ ca dākṣyaṃ ca balaṃ dhairyaṃ ca pañcamam mitrāṇi sahajāny āhur vartayantīha yair budhāḥ
12.137.82
niveśanaṃ ca kupyaṃ ca kṣetraṃ bhāryā suhṛjjanaḥ etāny upacitāny āhuḥ sarvatra labhate pumān
12.137.83
sarvatra ramate prājñaḥ sarvatra ca virocate na vibhīṣayate kaṃ cid bhīṣito na bibheti ca
12.137.84
nityaṃ buddhimato hy arthaḥ svalpako 'pi vivardhate dākṣyeṇa kurute karma saṃyamāt pratitiṣṭhati
12.137.85
gṛhasnehāvabaddhānāṃ narāṇām alpamedhasām kustrī khādati māṃsāni māghamā segavām iva
12.137.86
gṛhaṃ kṣetrāṇi mitrāṇi svadeśa iti cāpare ity evam avasīdanti narā buddhiviparyaye
12.137.87
utpatet sarujād deśād vyādhidurbhikṣapīḍitāt anyatra vastuṃ gacched vā vased vā nityamānitaḥ
12.137.88
tasmād anyatra yāsyāmi vastuṃ nāham ihotsahe kṛtam etad anāhāryaṃ tava putreṇa pārthiva
12.137.89
kubhāryāṃ ca kuputraṃ ca kurājānaṃ kusauhṛdam kusaṃbandhaṃ kudeśaṃ ca dūrataḥ parivarjayet
12.137.90
kumitre nāsti viśvāsaḥ kubhāryāyāṃ kuto ratiḥ kurājye nirvṛtir nāsti kudeśe na prajīvyate
12.137.91
kumitre saṃgataṃ nāsti nityam asthirasauhṛde avamānaḥ kusaṃbandhe bhavaty arthaviparyaye
12.137.92
sā bhāryā yā priyaṃ brūte sa putro yatra nirvṛtiḥ tan mitraṃ yatra viśvāsaḥ sa deśo yatra jīvyate
12.137.93
yatra nāsti balātkāraḥ sa rājā tīvraśāsanaḥ na caiva hy abhisaṃbandho daridraṃ yo bubhūṣati
12.137.94
bhāryā deśo 'tha mitrāṇi putrasaṃbandhibāndhavāḥ etat sarvaṃ guṇavati dharmanetre mahīpatau
12.137.95
adharmajñasya vilayaṃ prajā gacchanty anigrahāt rājā mūlaṃ trivargasya apramatto 'nupālayan
12.137.96
baliṣaḍbhāgam uddhṛtya baliṃ tam upayojayet na rakṣati prajāḥ samyag yaḥ sa pārthivataskaraḥ
12.137.97
dattvābhayaṃ yaḥ svayam eva rājā; na tat pramāṇaṃ kurute yathāvat sa sarvalokād upalabhya pāpam; adharmabuddhir nirayaṃ prayāti
12.137.98
dattvābhayaṃ yaḥ sma rājā pramāṇaṃ kurute sadā sa sarvasukhakṛj jñeyaḥ prajā dharmeṇa pālayan
12.137.99
pitā mātā gurur goptā vahnir vaiśravaṇo yamaḥ sapta rājño guṇān etān manur āha prajāpatiḥ
12.137.100
pitā hi rājā rāṣṭrasya prajānāṃ yo 'nukampakaḥ tasmin mithyāpraṇīte hi tiryag gacchati mānavaḥ
12.137.101
saṃbhāvayati māteva dīnam abhyavapadyate dahaty agnir ivāniṣṭān yamayan bhavate yamaḥ
12.137.102
iṣṭeṣu visṛjaty arthān kubera iva kāmadaḥ gurur dharmopadeśena goptā ca paripālanāt
12.137.103
yas tu rañjayate rājā paurajānapadān guṇaiḥ na tasya bhraśyate rājyaṃ guṇadharmānupālanāt
12.137.104
svayaṃ samupajānan hi paurajānapadakriyāḥ sa sukhaṃ modate bhūpa iha loke paratra ca
12.137.105
nityodvignāḥ prajā yasya karabhāraprapīḍitāḥ anarthair vipralupyante sa gacchati parābhavam
12.137.106
prajā yasya vivardhante sarasīva mahotpalam sa sarvayajñaphalabhāg rājā loke mahīyate
12.137.107
balinā vigraho rājan na kathaṃ cit praśasyate balinā vigṛhītasya kuto rājyaṃ kutaḥ sukham
12.137.108
bhīṣma uvāca saivam uktvā śakunikā brahmadattaṃ narādhipam rājānaṃ samanujñāpya jagāmāthepsitāṃ diśam
12.137.109
etat te brahmadattasya pūjanyā saha bhāṣitam mayoktaṃ bharataśreṣṭha kim anyac chrotum icchasi
12.138.1
yudhiṣṭhira uvāca yugakṣayāt parikṣīṇe dharme loke ca bhārata dasyubhiḥ pīḍyamāne ca kathaṃ stheyaṃ pitāmaha
12.138.2
bhīṣma uvāca hanta te kathayiṣyāmi nītim āpatsu bhārata utsṛjyāpi ghṛṇāṃ kāle yathā varteta bhūmipaḥ
12.138.3
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam bharadvājasya saṃvādaṃ rājñaḥ śatruṃtapasya ca
12.138.4
rājā śatruṃtapo nāma sauvīrāṇāṃ mahārathaḥ kaṇiṅkam upasaṃgamya papracchārthaviniścayam
12.138.5
alabdhasya kathaṃ lipsā labdhaṃ kena vivardhate vardhitaṃ pālayet kena pālitaṃ praṇayet katham
12.138.6
tasmai viniścayārthaṃ sa paripṛṣṭārthaniścayaḥ uvāca brāhmaṇo vākyam idaṃ hetumad uttaram
12.138.7
nityam udyatadaṇḍaḥ syān nityaṃ vivṛtapauruṣaḥ acchidraś chidradarśī ca pareṣāṃ vivarānugaḥ
12.138.8
nityam udyatadaṇḍasya bhṛśam udvijate janaḥ tasmāt sarvāṇi bhūtāni daṇḍenaiva prarodhayet
12.138.9
evam eva praśaṃsanti paṇḍitās tattvadarśinaḥ tasmāc catuṣṭaye tasmin pradhāno daṇḍa ucyate
12.138.10
chinnamūle hy adhiṣṭhāne sarve tajjīvino hatāḥ kathaṃ hi śākhās tiṣṭheyuś chinnamūle vanaspatau
12.138.11
mūlam evāditaś chindyāt parapakṣasya paṇḍitaḥ tataḥ sahāyān pakṣaṃ ca sarvam evānusārayet
12.138.12
sumantritaṃ suvikrāntaṃ suyuddhaṃ supalāyitam āpadāṃ padakāleṣu kurvīta na vicārayet
12.138.13
vāṅmātreṇa vinītaḥ syād dhṛdayena yathā kṣuraḥ ślakṣṇapūrvābhibhāṣī ca kāmakrodhau vivarjayet
12.138.14
sapatnasahite kārye kṛtvā saṃdhiṃ na viśvaset apakrāmet tataḥ kṣipraṃ kṛtakāryo vicakṣaṇaḥ
12.138.15
śatruṃ ca mitrarūpeṇa sāntvenaivābhisāntvayet nityaśaś codvijet tasmāt sarpād veśmagatād iva
12.138.16
yasya buddhiṃ paribhavet tam atītena sāntvayet anāgatena duṣprajñaṃ pratyutpannena paṇḍitam
12.138.17
añjaliṃ śapathaṃ sāntvaṃ praṇamya śirasā vadet aśruprapātanaṃ caiva kartavyaṃ bhūtim icchatā
12.138.18
vahed amitraṃ skandhena yāvat kālaviparyayaḥ athainam āgate kāle bhindyād ghaṭam ivāśmani
12.138.19
muhūrtam api rājendra tindukālātavaj jvalet na tuṣāgnir ivānarcir dhūmāyeta naraś ciram
12.138.20
nānarthakenārthavattvaṃ kṛtaghnena samācaret arthe tu śakyate bhoktuṃ kṛtakāryo 'vamanyate tasmāt sarvāṇi kāryāṇi sāvaśeṣāṇi kārayet
12.138.21
kokilasya varāhasya meroḥ śūnyasya veśmanaḥ vyāḍasya bhakticitrasya yac chreṣṭhaṃ tat samācaret
12.138.22
utthāyotthāya gacchec ca nityayukto ripor gṛhān kuśalaṃ cāpi pṛccheta yady apy akuśalaṃ bhavet
12.138.23
nālasāḥ prāpnuvanty arthān na klībā na ca māninaḥ na ca lokaravād bhītā na ca śaśvat pratīkṣiṇaḥ
12.138.24
nāsya chidraṃ paro vidyād vidyāc chidraṃ parasya tu gūhet kūrma ivāṅgāni rakṣed vivaram ātmanaḥ
12.138.25
bakavac cintayed arthān siṃhavac ca parākramet vṛkavac cāvalumpeta śaśavac ca viniṣpatet
12.138.26
pānam akṣās tathā nāryo mṛgayā gītavāditam etāni yuktyā seveta prasaṅgo hy atra doṣavān
12.138.27
kuryāt tṛṇamayaṃ cāpaṃ śayīta mṛgaśāyikām andhaḥ syād andhavelāyāṃ bādhiryam api saṃśrayet
12.138.28
deśaṃ kālaṃ samāsādya vikrameta vicakṣaṇaḥ deśakālābhyatīto hi vikramo niṣphalo bhavet
12.138.29
kālākālau saṃpradhārya balābalam athātmanaḥ parasparabalaṃ jñātvā tathātmānaṃ niyojayet
12.138.30
daṇḍenopanataṃ śatruṃ yo rājā na niyacchati sa mṛtyum upagūhyās te garbham aśvatarī yathā
12.138.31
supuṣpitaḥ syād aphalaḥ phalavān syād durāruhaḥ āmaḥ syāt pakvasaṃkāśo na ca śīryeta kasya cit
12.138.32
āśāṃ kālavatīṃ kuryāt tāṃ ca vighnena yojayet vighnaṃ nimittato brūyān nimittaṃ cāpi hetutaḥ
12.138.33
bhītavat saṃvidhātavyaṃ yāvad bhayam anāgatam āgataṃ tu bhayaṃ dṛṣṭvā prahartavyam abhītavat
12.138.34
na saṃśayam anāruhya naro bhadrāṇi paśyati saṃśayaṃ punar āruhya yadi jīvati paśyati
12.138.35
anāgataṃ vijānīyād yacched bhayam upasthitam punar vṛddhikṣayāt kiṃ cid abhivṛttaṃ niśāmayet
12.138.36
pratyupasthitakālasya sukhasya parivarjanam anāgatasukhāśā ca naiṣa buddhimatāṃ nayaḥ
12.138.37
yo 'riṇā saha saṃdhāya sukhaṃ svapiti viśvasan sa vṛkṣāgraprasupto vā patitaḥ pratibudhyate
12.138.38
karmaṇā yena teneha mṛdunā dāruṇena vā uddhared dīnam ātmānaṃ samartho dharmam ācaret
12.138.39
ye sapatnāḥ sapatnānāṃ sarvāṃs tān apavatsayet ātmanaś cāpi boddhavyāś cārāḥ praṇihitāḥ paraiḥ
12.138.40
cāraḥ suvihitaḥ kārya ātmano 'tha parasya ca pāṣaṇḍāṃs tāpasādīṃś ca pararāṣṭraṃ praveśayet
12.138.41
udyāneṣu vihāreṣu prapāsv āvasatheṣu ca pānāgāreṣu veśeṣu tīrtheṣu ca sabhāsu ca
12.138.42
dharmābhicāriṇaḥ pāpāś cārā lokasya kaṇṭakāḥ samāgacchanti tān buddhvā niyacchec chamayed api
12.138.43
na viśvased aviśvaste viśvaste nāpi viśvaset viśvastaṃ bhayam anveti nāparīkṣya ca viśvaset
12.138.44
viśvāsayitvā tu paraṃ tattvabhūtena hetunā athāsya praharet kāle kiṃ cid vicalite pade
12.138.45
aśaṅkyam api śaṅketa nityaṃ śaṅketa śaṅkitāt bhayaṃ hi śaṅkitāj jātaṃ samūlam api kṛntati
12.138.46
avadhānena maunena kāṣāyeṇa jaṭājinaiḥ viśvāsayitvā dveṣṭāram avalumped yathā vṛkaḥ
12.138.47
putro vā yadi vā bhrātā pitā vā yadi vā suhṛt arthasya vighnaṃ kurvāṇā hantavyā bhūtivardhanāḥ
12.138.48
guror apy avaliptasya kāryākāryam ajānataḥ utpathapratipannasya daṇḍo bhavati śāsanam
12.138.49
pratyutthānābhivādābhyāṃ saṃpradānena kasya cit pratipuṣkalaghātī syāt tīkṣṇatuṇḍa iva dvijaḥ
12.138.50
nācchittvā paramarmāṇi nākṛtvā karma dāruṇam nāhatvā matsyaghātīva prāpnoti paramāṃ śriyam
12.138.51
nāsti jātyā ripur nāma mitraṃ nāma na vidyate sāmarthyayogāj jāyante mitrāṇi ripavas tathā
12.138.52
amitraṃ naiva muñceta bruvantaṃ karuṇāny api duḥkhaṃ tatra na kurvīta hanyāt pūrvāpakāriṇam
12.138.53
saṃgrahānugrahe yatnaḥ sadā kāryo 'nasūyatā nigrahaś cāpi yatnena kartavyo bhūtim icchatā
12.138.54
prahariṣyan priyaṃ brūyāt prahṛtyāpi priyottaram api cāsya śiraś chittvā rudyāc choced athāpi vā
12.138.55
nimantrayeta sāntvena saṃmānena titikṣayā āśākāraṇam ity etat kartavyaṃ bhūtim icchatā
12.138.56
na śuṣkavairaṃ kurvīta na bāhubhyāṃ nadīṃ taret apārthakam anāyuṣyaṃ goviṣāṇasya bhakṣaṇam dantāś ca parighṛṣyante rasaś cāpi na labhyate
12.138.57
trivarge trividhā pīḍānubandhās traya eva ca anubandhavadhau jñātvā pīḍāṃ hi parivarjayet
12.138.58
ṛṇaśeṣo 'gniśeṣaś ca śatruśeṣas tathaiva ca punaḥ punar vivardheta svalpo 'py anivāritaḥ
12.138.59
vardhamānam ṛṇaṃ tiṣṭhat paribhūtāś ca śatravaḥ āvahanty anayaṃ tīvraṃ vyādhayaś cāpy upekṣitāḥ
12.138.60
nāsamyak kṛtakārī syād apramattaḥ sadā bhavet kaṇṭako 'pi hi duśchinno vikāraṃ kurute ciram
12.138.61
vadhena ca manuṣyāṇāṃ mārgāṇāṃ dūṣaṇena ca ākarāṇāṃ vināśaiś ca pararāṣṭraṃ vināśayet
12.138.62
gṛdhradṛṣṭir bakālīnaḥ śvaceṣṭaḥ siṃhavikramaḥ anudvignaḥ kākaśaṅkī bhujaṃgacaritaṃ caret
12.138.63
śreṇimukhyopajāpeṣu vallabhānunayeṣu ca amātyān parirakṣeta bhedasaṃghātayor api
12.138.64
mṛdur ity avamanyante tīkṣṇa ity udvijanti ca tīkṣṇakāle ca tīkṣṇaḥ syān mṛdukāle mṛdur bhavet
12.138.65
mṛdunā sumṛduṃ hanti mṛdunā hanti dāruṇam nāsādhyaṃ mṛdunā kiṃ cit tasmāt tīkṣṇataraṃ mṛdu
12.138.66
kāle mṛdur yo bhavati kāle bhavati dāruṇaḥ sa sādhayati kṛtyāni śatrūṃś caivādhitiṣṭhati
12.138.67
paṇḍitena viruddhaḥ san dūre 'smīti na viśvaset dīrghau buddhimato bāhū yābhyāṃ hiṃsati hiṃsitaḥ
12.138.68
na tat tared yasya na pāram uttaren; na tad dhared yat punar āharet paraḥ na tat khaned yasya na mūlam utkhanen; na taṃ hanyād yasya śiro na pātayet
12.138.69
itīdam uktaṃ vṛjinābhisaṃhitaṃ; na caitad evaṃ puruṣaḥ samācaret paraprayuktaṃ tu kathaṃ niśāmayed; ato mayoktaṃ bhavato hitārthinā
12.138.70
yathāvad uktaṃ vacanaṃ hitaṃ tadā; niśamya vipreṇa suvīrarāṣṭriyaḥ tathākarod vākyam adīnacetanaḥ; śriyaṃ ca dīptāṃ bubhuje sabāndhavaḥ
12.139.1
yudhiṣṭhira uvāca hīne paramake dharme sarvalokātilaṅghini adharme dharmatāṃ nīte dharme cādharmatāṃ gate
12.139.2
maryādāsu prabhinnāsu kṣubhite dharmaniścaye rājabhiḥ pīḍite loke corair vāpi viśāṃ pate
12.139.3
sarvāśrameṣu mūḍheṣu karmasūpahateṣu ca kāmān mohāc ca lobhāc ca bhayaṃ paśyatsu bhārata
12.139.4
aviśvasteṣu sarveṣu nityabhīteṣu pārthiva nikṛtyā hanyamāneṣu vañcayatsu parasparam
12.139.5
saṃpradīpteṣu deśeṣu brāhmaṇye cābhipīḍite avarṣati ca parjanye mitho bhede samutthite
12.139.6
sarvasmin dasyusād bhūte pṛthivyām upajīvane kena svid brāhmaṇo jīvej jaghanye kāla āgate
12.139.7
atityakṣuḥ putrapautrān anukrośān narādhipa katham āpatsu varteta tan me brūhi pitāmaha
12.139.8
kathaṃ ca rājā varteta loke kaluṣatāṃ gate katham arthāc ca dharmāc ca na hīyeta paraṃtapa
12.139.9
bhīṣma uvāca rājamūlā mahārāja yogakṣemasuvṛṣṭayaḥ prajāsu vyādhayaś caiva maraṇaṃ ca bhayāni ca
12.139.10
kṛtaṃ tretā dvāparaś ca kaliś ca bharatarṣabha rājamūlāni sarvāṇi mama nāsty atra saṃśayaḥ
12.139.11
tasmiṃs tv abhyāgate kāle prajānāṃ doṣakārake vijñānabalam āsthāya jīvitavyaṃ tadā bhavet
12.139.12
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam viśvāmitrasya saṃvādaṃ caṇḍālasya ca pakkaṇe
12.139.13
tretādvāparayoḥ saṃdhau purā daivavidhikramāt anāvṛṣṭir abhūd ghorā rājan dvādaśavārṣikī
12.139.14
prajānām abhivṛddhānāṃ yugānte paryupasthite tretānirmokṣasamaye dvāparapratipādane
12.139.15
na vavarṣa sahasrākṣaḥ pratilomo 'bhavad guruḥ jagāma dakṣiṇaṃ mārgaṃ somo vyāvṛttalakṣaṇaḥ
12.139.16
nāvaśyāyo 'pi rātryante kuta evābhrarājayaḥ nadyaḥ saṃkṣiptatoyaughāḥ kva cid antargatābhavan
12.139.17
sarāṃsi saritaś caiva kūpāḥ prasravaṇāni ca hatatviṭkāny alakṣyanta nisargād daivakāritāt
12.139.18
upaśuṣkajalasthāyā vinivṛttasabhāprapā nivṛttayajñasvādhyāyā nirvaṣaṭkāramaṅgalā
12.139.19
utsannakṛṣigorakṣyā nivṛttavipaṇāpaṇā nivṛttapūgasamayā saṃpranaṣṭamahotsavā
12.139.20
asthikaṅkālasaṃkīrṇā hāhābhūtajanākulā śūnyabhūyiṣṭhanagarā dagdhagrāmaniveśanā
12.139.21
kva cic coraiḥ kva cic chastraiḥ kva cid rājabhir āturaiḥ parasparabhayāc caiva śūnyabhūyiṣṭhanirjanā
12.139.22
gatadaivatasaṃkalpā vṛddhabālavinākṛtā gojāvimahiṣair hīnā parasparaharāharā
12.139.23
hataviprā hatārakṣā pranaṣṭauṣadhisaṃcayā śyāvabhūtanaraprāyā babhūva vasudhā tadā
12.139.24
tasmin pratibhaye kāle kṣīṇe dharme yudhiṣṭhira babhramuḥ kṣudhitā martyāḥ khādantaḥ sma parasparam
12.139.25
ṛṣayo niyamāṃs tyaktvā parityaktāgnidaivatāḥ āśramān saṃparityajya paryadhāvann itas tataḥ
12.139.26
viśvāmitro 'tha bhagavān maharṣir aniketanaḥ kṣudhā parigato dhīmān samantāt paryadhāvata
12.139.27
sa kadā cit paripatañ śvapacānāṃ niveśanam hiṃsrāṇāṃ prāṇihantṝṇām āsasāda vane kva cit
12.139.28
vibhinnakalaśākīrṇaṃ śvacarmācchādanāyutam varāhakharabhagnāsthikapālaghaṭasaṃkulam
12.139.29
mṛtacelaparistīrṇaṃ nirmālyakṛtabhūṣaṇam sarpanirmokamālābhiḥ kṛtacihnakuṭīmaṭham
12.139.30
ulūkapakṣadhvajibhir devatāyatanair vṛtam lohaghaṇṭāpariṣkāraṃ śvayūthaparivāritam
12.139.31
tat praviśya kṣudhāviṣṭo gādheḥ putro mahān ṛṣiḥ āhārānveṣaṇe yuktaḥ paraṃ yatnaṃ samāsthitaḥ
12.139.32
na ca kva cid avindat sa bhikṣamāṇo 'pi kauśikaḥ māṃsam annaṃ mūlaphalam anyad vā tatra kiṃ cana
12.139.33
aho kṛcchraṃ mayā prāptam iti niścitya kauśikaḥ papāta bhūmau daurbalyāt tasmiṃś caṇḍālapakkaṇe
12.139.34
cintayām āsa sa muniḥ kiṃ nu me sukṛtaṃ bhavet kathaṃ vṛthā na mṛtyuḥ syād iti pārthivasattama
12.139.35
sa dadarśa śvamāṃsasya kutantīṃ vitatāṃ muniḥ caṇḍālasya gṛhe rājan sadyaḥ śastrahatasya ca
12.139.36
sa cintayām āsa tadā steyaṃ kāryam ito mayā na hīdānīm upāyo 'nyo vidyate prāṇadhāraṇe
12.139.37
āpatsu vihitaṃ steyaṃ viśiṣṭasamahīnataḥ paraṃ paraṃ bhavet pūrvam asteyam iti niścayaḥ
12.139.38
hīnād ādeyam ādau syāt samānāt tadanantaram asaṃbhavād ādadīta viśiṣṭād api dhārmikāt
12.139.39
so 'ham antāvasānānāṃ haramāṇaḥ parigrahāt na steyadoṣaṃ paśyāmi hariṣyāmy etad āmiṣam
12.139.40
etāṃ buddhiṃ samāsthāya viśvāmitro mahāmuniḥ tasmin deśe prasuṣvāpa patito yatra bhārata
12.139.41
sa vigāḍhāṃ niśāṃ dṛṣṭvā supte caṇḍālapakkaṇe śanair utthāya bhagavān praviveśa kuṭīmaṭham
12.139.42
sa supta eva caṇḍālaḥ śleṣmāpihitalocanaḥ paribhinnasvaro rūkṣa uvācāpriyadarśanaḥ
12.139.43
kaḥ kutantīṃ ghaṭṭayati supte caṇḍālapakkaṇe jāgarmi nāvasupto 'smi hato 'sīti ca dāruṇaḥ
12.139.44
viśvāmitro 'ham ity eva sahasā tam uvāca saḥ sahasābhyāgatabhayaḥ sodvegas tena karmaṇā
12.139.45
caṇḍālas tad vacaḥ śrutvā maharṣer bhāvitātmanaḥ śayanād upasaṃbhrānta iyeṣotpatituṃ tataḥ
12.139.46
sa visṛjyāśru netrābhyāṃ bahumānāt kṛtāñjaliḥ uvāca kauśikaṃ rātrau brahman kiṃ te cikīrṣitam
12.139.47
viśvāmitras tu mātaṅgam uvāca parisāntvayan kṣudhito 'haṃ gataprāṇo hariṣyāmi śvajāghanīm
12.139.48
avasīdanti me prāṇāḥ smṛtir me naśyati kṣudhā svadharmaṃ budhyamāno 'pi hariṣyāmi śvajāghanīm
12.139.49
aṭan bhaikṣaṃ na vindāmi yadā yuṣmākam ālaye tadā buddhiḥ kṛtā pāpe hariṣyāmi śvajāghanīm
12.139.50
tṛṣitaḥ kaluṣaṃ pātā nāsti hrīr aśanārthinaḥ kṣud dharmaṃ dūṣayaty atra hariṣyāmi śvajāghanīm
12.139.51
agnir mukhaṃ purodhāś ca devānāṃ śucipād vibhuḥ yathā sa sarvabhug brahmā tathā māṃ viddhi dharmataḥ
12.139.52
tam uvāca sa caṇḍālo maharṣe śṛṇu me vacaḥ śrutvā tathā samātiṣṭha yathā dharmān na hīyase
12.139.53
mṛgāṇām adhamaṃ śvānaṃ pravadanti manīṣiṇaḥ tasyāpy adhama uddeśaḥ śarīrasyorujāghanī
12.139.54
nedaṃ samyag vyavasitaṃ maharṣe karma vaikṛtam caṇḍālasvasya haraṇam abhakṣyasya viśeṣataḥ
12.139.55
sādhv anyam anupaśya tvam upāyaṃ prāṇadhāraṇe na māṃsalobhāt tapaso nāśas te syān mahāmune
12.139.56
jānato 'vihito mārgo na kāryo dharmasaṃkaraḥ mā sma dharmaṃ parityākṣīs tvaṃ hi dharmavid uttamaḥ
12.139.57
viśvāmitras tato rājann ity ukto bharatarṣabha kṣudhārtaḥ pratyuvācedaṃ punar eva mahāmuniḥ
12.139.58
nirāhārasya sumahān mama kālo 'bhidhāvataḥ na vidyate 'bhyupāyaś ca kaś cin me prāṇadhāraṇe
12.139.59
yena tena viśeṣeṇa karmaṇā yena kena cit abhyujjīvet sīdamānaḥ samartho dharmam ācaret
12.139.60
aindro dharmaḥ kṣatriyāṇāṃ brāhmaṇānām athāgnikaḥ brahmavahnir mama balaṃ bhakṣyāmi samayaṃ kṣudhā
12.139.61
yathā yathā vai jīved dhi tat kartavyam apīḍayā jīvitaṃ maraṇāc chreyo jīvan dharmam avāpnuyāt
12.139.62
so 'haṃ jīvitam ākāṅkṣann abhakṣasyāpi bhakṣaṇam vyavasye buddhipūrvaṃ vai tad bhavān anumanyatām
12.139.63
jīvan dharmaṃ cariṣyāmi praṇotsyāmy aśubhāni ca tapobhir vidyayā caiva jyotīṃṣīva mahat tamaḥ
12.139.64
śvapaca uvāca naitat khādan prāpsyase prāṇam anyaṃ; nāyur dīrghaṃ nāmṛtasyeva tṛptim bhikṣām anyāṃ bhikṣa mā te mano 'stu; śvabhakṣaṇe śvā hy abhakṣo dvijānām
12.139.65
viśvāmitra uvāca na durbhikṣe sulabhaṃ māṃsam anyac; chvapāka nānnaṃ na ca me 'sti vittam kṣudhārtaś cāham agatir nirāśaḥ; śvamāṃse cāsmin ṣaḍrasān sādhu manye
12.139.66
śvapaca uvāca pañca pañcanakhā bhakṣyā brahmakṣatrasya vai dvija yadi śāstraṃ pramāṇaṃ te mābhakṣye mānasaṃ kṛthāḥ
12.139.67
viśvāmitra uvāca agastyenāsuro jagdho vātāpiḥ kṣudhitena vai aham āpadgataḥ kṣubdho bhakṣayiṣye śvajāghanīm
12.139.68
śvapaca uvāca bhikṣām anyām āhareti na caitat kartum arhasi na nūnaṃ kāryam etad vai hara kāmaṃ śvajāghanīm
12.139.69
viśvāmitra uvāca śiṣṭā vai kāraṇaṃ dharme tadvṛttam anuvartaye parāṃ medhyāśanād etāṃ bhakṣyāṃ manye śvajāghanīm
12.139.70
śvapaca uvāca asatā yat samācīrṇaṃ na sa dharmaḥ sanātanaḥ nāvṛttam anukāryaṃ vai mā chalenānṛtaṃ kṛthāḥ
12.139.71
viśvāmitra uvāca na pātakaṃ nāvamatam ṛṣiḥ san kartum arhasi samau ca śvamṛgau manye tasmād bhakṣyā śvajāghanī
12.139.72
śvapaca uvāca yad brāhmaṇārthe kṛtam arthitena; tenarṣiṇā tac ca bhakṣyādhikāram sa vai dharmo yatra na pāpam asti; sarvair upāyair hi sa rakṣitavyaḥ
12.139.73
viśvāmitra uvāca mitraṃ ca me brāhmaṇaś cāyam ātmā; priyaś ca me pūjyatamaś ca loke taṃ bhartukāmo 'ham imāṃ hariṣye; nṛśaṃsānām īdṛśānāṃ na bibhye
12.139.74
śvapaca uvāca kāmaṃ narā jīvitaṃ saṃtyajanti; na cābhakṣyaiḥ pratikurvanti tatra sarvān kāmān prāpnuvantīha vidvan; priyasva kāmaṃ sahitaḥ kṣudhā vai
12.139.75
viśvāmitra uvāca sthāne tāvat saṃśayaḥ pretyabhāve; niḥsaṃśayaṃ karmaṇāṃ vā vināśaḥ ahaṃ punar varta ity āśayātmā; mūlaṃ rakṣan bhakṣayiṣyāmy abhakṣyam
12.139.76
buddhyātmake vyastam astīti tuṣṭo; mohād ekatvaṃ yathā carma cakṣuḥ yady apy enaḥ saṃśayād ācarāmi; nāhaṃ bhaviṣyāmi yathā tvam eva
12.139.77
śvapaca uvāca patanīyam idaṃ duḥkham iti me vartate matiḥ duṣkṛtī brāhmaṇaṃ santaṃ yas tvām aham upālabhe
12.139.78
viśvāmitra uvāca pibanty evodakaṃ gāvo maṇḍūkeṣu ruvatsv api na te 'dhikāro dharme 'sti mā bhūr ātmapraśaṃsakaḥ
12.139.79
śvapaca uvāca suhṛd bhūtvānuśāsmi tvā kṛpā hi tvayi me dvija tad evaṃ śreya ādhatsva mā lobhāc chvānam ādithāḥ
12.139.80
viśvāmitra uvāca suhṛn me tvaṃ sukhepsuś ced āpado māṃ samuddhara jāne 'haṃ dharmato ''tmānaṃ śvānīm utsṛja jāghanīm
12.139.81
śvapaca uvāca naivotsahe bhavate dātum etāṃ; nopekṣituṃ hriyamāṇaṃ svam annam ubhau syāvaḥ svamalenāvaliptau; dātāhaṃ ca tvaṃ ca vipra pratīcchan
12.139.82
viśvāmitra uvāca adyāham etad vṛjinaṃ karma kṛtvā; jīvaṃś cariṣyāmi mahāpavitram prapūtātmā dharmam evābhipatsye; yad etayor guru tad vai bravīhi
12.139.83
śvapaca uvāca ātmaiva sākṣī kila lokakṛtye; tvam eva jānāsi yad atra duṣṭam yo hy ādriyed bhakṣyam iti śvamāṃsaṃ; manye na tasyāsti vivarjanīyam
12.139.84
viśvāmitra uvāca upādāne khādane vāsya doṣaḥ; kāryo nyāyair nityam atrāpavādaḥ yasmin na hiṃsā nānṛte vākyaleśo; bhakṣyakriyā tatra na tad garīyaḥ
12.139.85
śvapaca uvāca yady eṣa hetus tava khādanasya; na te vedaḥ kāraṇaṃ nānyadharmaḥ tasmād abhakṣye bhakṣaṇād vā dvijendra; doṣaṃ na paśyāmi yathedam āttha
12.139.86
viśvāmitra uvāca na pātakaṃ bhakṣaṇam asya dṛṣṭaṃ; surāṃ pītvā patatītīha śabdaḥ anyonyakarmāṇi tathā tathaiva; na leśamātreṇa kṛtyaṃ hinasti
12.139.87
śvapaca uvāca asthānato hīnataḥ kutsitād vā; taṃ vidvāṃsaṃ bādhate sādhuvṛttam sthānaṃ punar yo labhate niṣaṅgāt; tenāpi daṇḍaḥ sahitavya eva
12.139.88
bhīṣma uvāca evam uktvā nivavṛte mātaṅgaḥ kauśikaṃ tadā viśvāmitro jahāraiva kṛtabuddhiḥ śvajāghanīm
12.139.89
tato jagrāha pañcāṅgīṃ jīvitārthī mahāmuniḥ sadāras tām upākṛtya vane yāto mahāmuniḥ
12.139.90
etasminn eva kāle tu pravavarṣātha vāsavaḥ saṃjīvayan prajāḥ sarvā janayām āsa cauṣadhīḥ
12.139.91
viśvāmitro 'pi bhagavāṃs tapasā dagdhakilbiṣaḥ kālena mahatā siddhim avāpa paramādbhutām
12.139.92
evaṃ vidvān adīnātmā vyasanastho jijīviṣuḥ sarvopāyair upāyajño dīnam ātmānam uddharet
12.139.93
etāṃ buddhiṃ samāsthāya jīvitavyaṃ sadā bhavet jīvan puṇyam avāpnoti naro bhadrāṇi paśyati
12.139.94
tasmāt kaunteya viduṣā dharmādharmaviniścaye buddhim āsthāya loke 'smin vartitavyaṃ yatātmanā
12.140.1
yudhiṣṭhira uvāca yad idaṃ ghoram uddiṣṭam aśraddheyam ivānṛtam asti svid dasyumaryādā yām ahaṃ parivarjaye
12.140.2
saṃmuhyāmi viṣīdāmi dharmo me śithilīkṛtaḥ udyamaṃ nādhigacchāmi kutaś cit paricintayan
12.140.3
bhīṣma uvāca naitac chuddhāgamād eva tava dharmānuśāsanam prajñāsamavatāro 'yaṃ kavibhiḥ saṃbhṛtaṃ madhu
12.140.4
bahvyaḥ pratividhātavyāḥ prajñā rājñā tatas tataḥ naikaśākhena dharmeṇa yātraiṣā saṃpravartate
12.140.5
buddhisaṃjananaṃ rājñāṃ dharmam ācaratāṃ sadā jayo bhavati kauravya tadā tad viddhi me vacaḥ
12.140.6
buddhiśreṣṭhā hi rājāno jayanti vijayaiṣiṇaḥ dharmaḥ pratividhātavyo buddhyā rājñā tatas tataḥ
12.140.7
naikaśākhena dharmeṇa rājñāṃ dharmo vidhīyate durbalasya kutaḥ prajñā purastād anudāhṛtā
12.140.8
advaidhajñaḥ pathi dvaidhe saṃśayaṃ prāptum arhati buddhidvaidhaṃ veditavyaṃ purastād eva bhārata
12.140.9
pārśvataḥkaraṇaṃ prajñā viṣūcī tv āpagā iva janas tūccāritaṃ dharmaṃ vijānāty anyathānyathā
12.140.10
samyag vijñāninaḥ ke cin mithyāvijñānino 'pare tad vai yathātathaṃ buddhvā jñānam ādadate satām
12.140.11
parimuṣṇanti śāstrāṇi dharmasya paripanthinaḥ vaiṣamyam arthavidyānāṃ nairarthyāt khyāpayanti te
12.140.12
ājijīviṣavo vidyāṃ yaśaskāmāḥ samantataḥ te sarve narapāpiṣṭhā dharmasya paripanthinaḥ
12.140.13
apakvamatayo mandā na jānanti yathātatham sadā hy aśāstrakuśalāḥ sarvatrāpariniṣṭhitāḥ
12.140.14
parimuṣṇanti śāstrāṇi śāstradoṣānudarśinaḥ vijñānam atha vidyānāṃ na samyag iti vartate
12.140.15
nindayā paravidyānāṃ svāṃ vidyāṃ khyāpayanti ye vāgastrā vākchurīmattvā dugdhavidyāphalā iva tān vidyāvaṇijo viddhi rākṣasān iva bhārata
12.140.16
vyājena kṛtsno vidito dharmas te parihāsyate na dharmavacanaṃ vācā na buddhyā ceti naḥ śrutam
12.140.17
iti bārhaspataṃ jñānaṃ provāca maghavā svayam na tv eva vacanaṃ kiṃ cid animittād ihocyate
12.140.18
svavinītena śāstreṇa vyavasyanti tathāpare lokayātrām ihaike tu dharmam āhur manīṣiṇaḥ
12.140.19
samuddiṣṭaṃ satāṃ dharmaṃ svayam ūhen na paṇḍitaḥ amarṣāc chāstrasaṃmohād avijñānāc ca bhārata
12.140.20
śāstraṃ prājñasya vadataḥ samūhe yāty adarśanam āgatāgamayā buddhyā vacanena praśasyate
12.140.21
ajñānāj jñānahetutvād vacanaṃ sādhu manyate anapāhatam evedaṃ nedaṃ śāstram apārthakam
12.140.22
daiteyān uśanāḥ prāha saṃśayacchedane purā jñānam avyapadeśyaṃ hi yathā nāsti tathaiva tat
12.140.23
tena tvaṃ chinnamūlena kaṃ toṣayitum arhasi atathyavihitaṃ yo vā nedaṃ vākyam upāśnuyāt
12.140.24
ugrāyaiva hi sṛṣṭo 'si karmaṇe na tv avekṣase aṅgemām anvavekṣasva rājanītiṃ bubhūṣitum yayā pramucyate tv anyo yadarthaṃ ca pramodate
12.140.25
ajo 'śvaḥ kṣatram ity etat sadṛśaṃ brahmaṇā kṛtam tasmān natīkṣṇabhūtānāṃ yātrā kā cit prasidhyati
12.140.26
yas tv avadhyavadhe doṣaḥ sa vadhyasyāvadhe smṛtaḥ eṣaiva khalu maryādā yām ayaṃ parivarjayet
12.140.27
tasmāt tīkṣṇaḥ prajā rājā svadharme sthāpayed uta anyonyaṃ bhakṣayanto hi pracareyur vṛkā iva
12.140.28
yasya dasyugaṇā rāṣṭre dhvāṅkṣā matsyāñ jalād iva viharanti parasvāni sa vai kṣatriyapāṃsanaḥ
12.140.29
kulīnān sacivān kṛtvā vedavidyāsamanvitān praśādhi pṛthivīṃ rājan prajā dharmeṇa pālayan
12.140.30
vihīnajam akarmāṇaṃ yaḥ pragṛhṇāti bhūmipaḥ ubhayasyāviśeṣajñas tad vai kṣatraṃ napuṃsakam
12.140.31
naivograṃ naiva cānugraṃ dharmeṇeha praśasyate ubhayaṃ na vyatikrāmed ugro bhūtvā mṛdur bhava
12.140.32
kaṣṭaḥ kṣatriyadharmo 'yaṃ sauhṛdaṃ tvayi yat sthitam ugre karmaṇi sṛṣṭo 'si tasmād rājyaṃ praśādhi vai
12.140.33
aśiṣṭanigraho nityaṃ śiṣṭasya paripālanam iti śakro 'bravīd dhīmān āpatsu bharatarṣabha
12.140.34
yudhiṣṭhira uvāca asti svid dasyumaryādā yām anyo nātilaṅghayet pṛcchāmi tvāṃ satāṃ śreṣṭha tan me brūhi pitāmaha
12.140.35
bhīṣma uvāca brāhmaṇān eva seveta vidyāvṛddhāṃs tapasvinaḥ śrutacāritravṛttāḍhyān pavitraṃ hy etad uttamam
12.140.36
yā devatāsu vṛttis te sāstu vipreṣu sarvadā kruddhair hi vipraiḥ karmāṇi kṛtāni bahudhā nṛpa
12.140.37
teṣāṃ prītyā yaśo mukhyam aprītyā tu viparyayaḥ prītyā hy amṛtavad viprāḥ kruddhāś caiva yathā viṣam
12.141.1
yudhiṣṭhira uvāca pitāmaha mahāprājña sarvaśāstraviśārada śaraṇaṃ pālayānasya yo dharmas taṃ vadasva me
12.141.2
bhīṣma uvāca mahān dharmo mahārāja śaraṇāgatapālane arhaḥ praṣṭuṃ bhavāṃś caiva praśnaṃ bharatasattama
12.141.3
nṛgaprabhṛtayo rājan rājānaḥ śaraṇāgatān paripālya mahārāja saṃsiddhiṃ paramāṃ gatāḥ
12.141.4
śrūyate hi kapotena śatruḥ śaraṇam āgataḥ pūjitaś ca yathānyāyaṃ svaiś ca māṃsair nimantritaḥ
12.141.5
yudhiṣṭhira uvāca kathaṃ kapotena purā śatruḥ śaraṇam āgataḥ svamāṃsair bhojitaḥ kāṃ ca gatiṃ lebhe sa bhārata
12.141.6
bhīṣma uvāca śṛṇu rājan kathāṃ divyāṃ sarvapāpapraṇāśinīm nṛpater mucukundasya kathitāṃ bhārgaveṇa ha
12.141.7
imam arthaṃ purā pārtha mucukundo narādhipaḥ bhārgavaṃ paripapraccha praṇato bharatarṣabha
12.141.8
tasmai śuśrūṣamāṇāya bhārgavo 'kathayat kathām iyaṃ yathā kapotena siddhiḥ prāptā narādhipa
12.141.9
dharmaniścayasaṃyuktāṃ kāmārthasahitāṃ kathām śṛṇuṣvāvahito rājan gadato me mahābhuja
12.141.10
kaś cit kṣudrasamācāraḥ pṛthivyāṃ kālasaṃmataḥ cacāra pṛthivīṃ pāpo ghoraḥ śakunilubdhakaḥ
12.141.11
kākola iva kṛṣṇāṅgo rūkṣaḥ pāpasamāhitaḥ yavamadhyaḥ kṛśagrīvo hrasvapādo mahāhanuḥ
12.141.12
naiva tasya suhṛt kaś cin na saṃbandhī na bāndhavaḥ sa hi taiḥ saṃparityaktas tena ghoreṇa karmaṇā
12.141.13
sa vai kṣārakam ādāya dvijān hatvā vane sadā cakāra vikrayaṃ teṣāṃ pataṃgānāṃ narādhipa
12.141.14
evaṃ tu vartamānasya tasya vṛttiṃ durātmanaḥ agamat sumahān kālo na cādharmam abudhyata
12.141.15
tasya bhāryāsahāyasya ramamāṇasya śāśvatam daivayogavimūḍhasya nānyā vṛttir arocata
12.141.16
tataḥ kadā cit tasyātha vanasthasya samudgataḥ pātayann iva vṛkṣāṃs tān sumahān vātasaṃbhramaḥ
12.141.17
meghasaṃkulam ākāśaṃ vidyunmaṇḍalamaṇḍitam saṃchannaṃ sumuhūrtena nausthāneneva sāgaraḥ
12.141.18
vāridhārāsamūhaiś ca saṃprahṛṣṭaḥ śatakratuḥ kṣaṇena pūrayām āsa salilena vasuṃdharām
12.141.19
tato dhārākule loke saṃbhraman naṣṭacetanaḥ śītārtas tad vanaṃ sarvam ākulenāntarātmanā
12.141.20
naiva nimnaṃ sthalaṃ vāpi so 'vindata vihaṃgahā pūrito hi jalaughena mārgas tasya vanasya vai
12.141.21
pakṣiṇo vātavegena hatā līnās tadābhavan mṛgāḥ siṃhā varāhāś ca sthalāny āśritya tasthire
12.141.22
mahatā vātavarṣeṇa trāsitās te vanaukasaḥ bhayārtāś ca kṣudhārtāś ca babhramuḥ sahitā vane
12.141.23
sa tu śītahatair gātrair jagāmaiva na tasthivān so 'paśyad vanaṣaṇḍeṣu meghanīlaṃ vanaspatim
12.141.24
tārāḍhyaṃ kumudākāram ākāśaṃ nirmalaṃ ca ha meghair muktaṃ nabho dṛṣṭvā lubdhakaḥ śītavihvalaḥ
12.141.25
diśo 'valokayām āsa velāṃ caiva durātmavān dūre grāmaniveśaś ca tasmād deśād iti prabho kṛtabuddhir vane tasmin vastuṃ tāṃ rajanīṃ tadā
12.141.26
so 'ñjaliṃ prayataḥ kṛtvā vākyam āha vanaspatim śaraṇaṃ yāmi yāny asmin daivatānīha bhārata
12.141.27
sa śilāyāṃ śiraḥ kṛtvā parṇāny āstīrya bhūtale duḥkhena mahatāviṣṭas tataḥ suṣvāpa pakṣihā
12.142.1
bhīṣma uvāca atha vṛkṣasya śākhāyāṃ vihaṃgaḥ sasuhṛjjanaḥ dīrghakāloṣito rājaṃs tatra citratanūruhaḥ
12.142.2
tasya kālyaṃ gatā bhāryā carituṃ nābhyavartata prāptāṃ ca rajanīṃ dṛṣṭvā sa pakṣī paryatapyata
12.142.3
vātavarṣaṃ mahac cāsīn na cāgacchati me priyā kiṃ nu tat kāraṇaṃ yena sādyāpi na nivartate
12.142.4
api svasti bhavet tasyāḥ priyāyā mama kānane tayā virahitaṃ hīdaṃ śūnyam adya gṛhaṃ mama
12.142.5
yadi sā raktanetrāntā citrāṅgī madhurasvarā adya nābhyeti me kāntā na kāryaṃ jīvitena me
12.142.6
patidharmaratā sādhvī prāṇebhyo 'pi garīyasī sā hi śrāntaṃ kṣudhārtaṃ ca jānīte māṃ tapasvinī
12.142.7
anuraktā hitā caiva snigdhā caiva pativratā yasya vai tādṛśī bhāryā dhanyaḥ sa manujo bhuvi
12.142.8
bhāryā hi paramo nāthaḥ puruṣasyeha paṭhyate asahāyasya loke 'smiṃl lokayātrāsahāyinī
12.142.9
tathā rogābhibhūtasya nityaṃ kṛcchragatasya ca nāsti bhāryāsamaṃ kiṃ cin narasyārtasya bheṣajam
12.142.10
nāsti bhāryāsamo bandhur nāsti bhāryāsamā gatiḥ nāsti bhāryāsamo loke sahāyo dharmasādhanaḥ
12.142.11
evaṃ vilapatas tasya dvijasyārtasya tatra vai gṛhītā śakunaghnena bhāryā śuśrāva bhāratīm
12.142.12
na sā strīty abhibhāṣā syād yasyā bhartā na tuṣyati agnisākṣikam apy etad bhartā hi śaraṇaṃ striyaḥ
12.142.13
iti saṃcintya duḥkhārtā bhartāraṃ duḥkhitaṃ tadā kapotī lubdhakenātha yattā vacanam abravīt
12.142.14
hanta vakṣyāmi te śreyaḥ śrutvā ca kuru tat tathā śaraṇāgatasaṃtrātā bhava kānta viśeṣataḥ
12.142.15
eṣa śākunikaḥ śete tava vāsaṃ samāśritaḥ śītārtaś ca kṣudhārtaś ca pūjām asmai prayojaya
12.142.16
yo hi kaś cid dvijaṃ hanyād gāṃ vā lokasya mātaram śaraṇāgataṃ ca yo hanyāt tulyaṃ teṣāṃ ca pātakam
12.142.17
yāsmākaṃ vihitā vṛttiḥ kāpotī jātidharmataḥ sā nyāyyātmavatā nityaṃ tvadvidhenābhivartitum
12.142.18
yas tu dharmaṃ yathāśakti gṛhastho hy anuvartate sa pretya labhate lokān akṣayān iti śuśruma
12.142.19
sa tvaṃ saṃtānavān adya putravān api ca dvija tat svadehe dayāṃ tyaktvā dharmārthau parigṛhya vai pūjām asmai prayuṅkṣva tvaṃ prīyetāsya mano yathā
12.142.20
iti sā śakunī vākyaṃ kṣārakasthā tapasvinī atiduḥkhānvitā procya bhartāraṃ samudaikṣata
12.142.21
sa patnyā vacanaṃ śrutvā dharmayuktisamanvitam harṣeṇa mahatā yukto bāṣpavyākulalocanaḥ
12.142.22
taṃ vai śākunikaṃ dṛṣṭvā vidhidṛṣṭena karmaṇā pūjayām āsa yatnena sa pakṣī pakṣijīvinam
12.142.23
uvāca ca svāgataṃ te brūhi kiṃ karavāṇy aham saṃtāpaś ca na kartavyaḥ svagṛhe vartate bhavān
12.142.24
tad bravītu bhavān kṣipraṃ kiṃ karomi kim icchasi praṇayena bravīmi tvāṃ tvaṃ hi naḥ śaraṇāgataḥ
12.142.25
śaraṇāgatasya kartavyam ātithyam iha yatnataḥ pañcayajñapravṛttena gṛhasthena viśeṣataḥ
12.142.26
pañcayajñāṃs tu yo mohān na karoti gṛhāśramī tasya nāyaṃ na ca paro loko bhavati dharmataḥ
12.142.27
tad brūhi tvaṃ suvisrabdho yat tvaṃ vācā vadiṣyasi tat kariṣyāmy ahaṃ sarvaṃ mā tvaṃ śoke manaḥ kṛthāḥ
12.142.28
tasya tad vacanaṃ śrutvā śakuner lubdhako 'bravīt bādhate khalu mā śītaṃ himatrāṇaṃ vidhīyatām
12.142.29
evam uktas tataḥ pakṣī parṇāny āstīrya bhūtale yathāśuṣkāṇi yatnena jvalanārthaṃ drutaṃ yayau
12.142.30
sa gatvāṅgārakarmāntaṃ gṛhītvāgnim athāgamat tataḥ śuṣkeṣu parṇeṣu pāvakaṃ so 'bhyadīdipat
12.142.31
susaṃdīptaṃ mahat kṛtvā tam āha śaraṇāgatam pratāpaya suvisrabdhaṃ svagātrāṇy akutobhayaḥ
12.142.32
sa tathoktas tathety uktvā lubdho gātrāṇy atāpayat agnipratyāgataprāṇas tataḥ prāha vihaṃgamam
12.142.33
dattam āhāram icchāmi tvayā kṣud bādhate hi mām tad vacaḥ sa pratiśrutya vākyam āha vihaṃgamaḥ
12.142.34
na me 'sti vibhavo yena nāśayāmi tava kṣudhām utpannena hi jīvāmo vayaṃ nityaṃ vanaukasaḥ
12.142.35
saṃcayo nāsti cāsmākaṃ munīnām iva kānane ity uktvā sa tadā tatra vivarṇavadano 'bhavat
12.142.36
kathaṃ nu khalu kartavyam iti cintāparaḥ sadā babhūva bharataśreṣṭha garhayan vṛttim ātmanaḥ
12.142.37
muhūrtāl labdhasaṃjñas tu sa pakṣī pakṣighātakam uvāca tarpayiṣye tvāṃ muhūrtaṃ pratipālaya
12.142.38
ity uktvā śuṣkaparṇaiḥ sa saṃprajvālya hutāśanam harṣeṇa mahatā yuktaḥ kapotaḥ punar abravīt
12.142.39
devānāṃ ca munīnāṃ ca pitṝṇāṃ ca mahātmanām śrutapūrvo mayā dharmo mahān atithipūjane
12.142.40
kuruṣvānugrahaṃ me 'dya satyam etad bravīmi te niścitā khalu me buddhir atithipratipūjane
12.142.41
tataḥ satyapratijño vai sa pakṣī prahasann iva tam agniṃ triḥ parikramya praviveśa mahīpate
12.142.42
agnimadhyaṃ praviṣṭaṃ taṃ lubdho dṛṣṭvātha pakṣiṇam cintayām āsa manasā kim idaṃ nu kṛtaṃ mayā
12.142.43
aho mama nṛśaṃsasya garhitasya svakarmaṇā adharmaḥ sumahān ghoro bhaviṣyati na saṃśayaḥ
12.142.44
evaṃ bahuvidhaṃ bhūri vilalāpa sa lubdhakaḥ garhayan svāni karmāṇi dvijaṃ dṛṣṭvā tathāgatam
12.143.1
bhīṣma uvāca tatas taṃ lubdhakaḥ paśyan kṛpayābhipariplutaḥ kapotam agnau patitaṃ vākyaṃ punar uvāca ha
12.143.2
kim īdṛśaṃ nṛśaṃsena mayā kṛtam abuddhinā bhaviṣyati hi me nityaṃ pātakaṃ hṛdi jīvataḥ
12.143.3
sa vinindann athātmānaṃ punaḥ punar uvāca ha dhiṅ mām astu sudurbuddhiṃ sadā nikṛtiniścayam śubhaṃ karma parityajya yo 'haṃ śakunilubdhakaḥ
12.143.4
nṛśaṃsasya mamādyāyaṃ pratyādeśo na saṃśayaḥ dattaḥ svamāṃsaṃ dadatā kapotena mahātmanā
12.143.5
so 'haṃ tyakṣye priyān prāṇān putradāraṃ visṛjya ca upadiṣṭo hi me dharmaḥ kapotenātidharmiṇā
12.143.6
adya prabhṛti dehaṃ svaṃ sarvabhogair vivarjitam yathā svalpaṃ jalaṃ grīṣme śoṣayiṣyāmy ahaṃ tathā
12.143.7
kṣutpipāsātapasahaḥ kṛśo dhamanisaṃtataḥ upavāsair bahuvidhaiś cariṣye pāralaukikam
12.143.8
aho dehapradānena darśitātithipūjanā tasmād dharmaṃ cariṣyāmi dharmo hi paramā gatiḥ dṛṣṭo hi dharmo dharmiṣṭhair yādṛśo vihagottame
12.143.9
evam uktvā viniścitya raudrakarmā sa lubdhakaḥ mahāprasthānam āśritya prayayau saṃśitavrataḥ
12.143.10
tato yaṣṭiṃ śalākāś ca kṣārakaṃ pañjaraṃ tathā tāṃś ca baddhā kapotān sa saṃpramucyotsasarja ha
12.144.1
bhīṣma uvāca tato gate śākunike kapotī prāha duḥkhitā saṃsmṛtya bhartāram atho rudatī śokamūrchitā
12.144.2
nāhaṃ te vipriyaṃ kānta kadā cid api saṃsmare sarvā vai vidhavā nārī bahuputrāpi khecara śocyā bhavati bandhūnāṃ patihīnā manasvinī
12.144.3
lālitāhaṃ tvayā nityaṃ bahumānāc ca sāntvitā vacanair madhuraiḥ snigdhair asakṛt sumanoharaiḥ
12.144.4
kandareṣu ca śailānāṃ nadīnāṃ nirjhareṣu ca drumāgreṣu ca ramyeṣu ramitāhaṃ tvayā priya
12.144.5
ākāśagamane caiva sukhitāhaṃ tvayā sukham vihṛtāsmi tvayā kānta tan me nādyāsti kiṃ cana
12.144.6
mitaṃ dadāti hi pitā mitaṃ mātā mitaṃ sutaḥ amitasya tu dātāraṃ bhartāraṃ kā na pūjayet
12.144.7
nāsti bhartṛsamo nātho na ca bhartṛsamaṃ sukham visṛjya dhanasarvasvaṃ bhartā vai śaraṇaṃ striyāḥ
12.144.8
na kāryam iha me nātha jīvitena tvayā vinā patihīnāpi kā nārī satī jīvitum utsahet
12.144.9
evaṃ vilapya bahudhā karuṇaṃ sā suduḥkhitā pativratā saṃpradīptaṃ praviveśa hutāśanam
12.144.10
tataś citrāmbaradharaṃ bhartāraṃ sānvapaśyata vimānasthaṃ sukṛtibhiḥ pūjyamānaṃ mahātmabhiḥ
12.144.11
citramālyāmbaradharaṃ sarvābharaṇabhūṣitam vimānaśatakoṭībhir āvṛtaṃ puṇyakīrtibhiḥ
12.144.12
tataḥ svargagataḥ pakṣī bhāryayā saha saṃgataḥ karmaṇā pūjitas tena reme tatra sa bhāryayā
12.145.1
bhīṣma uvāca vimānasthau tu tau rājaṃl lubdhako vai dadarśa ha dṛṣṭvā tau daṃpatī duḥkhād acintayata sadgatim
12.145.2
kīdṛśeneha tapasā gaccheyaṃ paramāṃ gatim iti buddhyā viniścitya gamanāyopacakrame
12.145.3
mahāprasthānam āśritya lubdhakaḥ pakṣijīvanaḥ niśceṣṭo mārutāhāro nirmamaḥ svargakāṅkṣayā
12.145.4
tato 'paśyat suvistīrṇaṃ hṛdyaṃ padmavibhūṣitam nānādvijagaṇākīrṇaṃ saraḥ śītajalaṃ śubham pipāsārto 'pi tad dṛṣṭvā tṛptaḥ syān nātra saṃśayaḥ
12.145.5
upavāsakṛśo 'tyarthaṃ sa tu pārthiva lubdhakaḥ upasarpata saṃhṛṣṭaḥ śvāpadādhyuṣitaṃ vanam
12.145.6
mahāntaṃ niścayaṃ kṛtvā lubdhakaḥ praviveśa ha praviśann eva ca vanaṃ nigṛhītaḥ sa kaṇṭakaiḥ
12.145.7
sa kaṇṭakavibhugnāṅgo lohitārdrīkṛtacchaviḥ babhrāma tasmin vijane nānāmṛgasamākule
12.145.8
tato drumāṇāṃ mahatāṃ pavanena vane tadā udatiṣṭhata saṃgharṣāt sumahān havyavāhanaḥ
12.145.9
tad vanaṃ vṛkṣasaṃkīrṇaṃ latāviṭapasaṃkulam dadāha pāvakaḥ kruddho yugāntāgnisamaprabhaḥ
12.145.10
sajvālaiḥ pavanoddhūtair visphuliṅgaiḥ samanvitaḥ dadāha tad vanaṃ ghoraṃ mṛgapakṣisamākulam
12.145.11
tataḥ sa dehamokṣārthaṃ saṃprahṛṣṭena cetasā abhyadhāvata saṃvṛddhaṃ pāvakaṃ lubdhakas tadā
12.145.12
tatas tenāgninā dagdho lubdhako naṣṭakilbiṣaḥ jagāma paramāṃ siddhiṃ tadā bharatasattama
12.145.13
tataḥ svargastham ātmānaṃ so 'paśyad vigatajvaraḥ yakṣagandharvasiddhānāṃ madhye bhrājantam indravat
12.145.14
evaṃ khalu kapotaś ca kapotī ca pativratā lubdhakena saha svargaṃ gatāḥ puṇyena karmaṇā
12.145.15
yāpi caivaṃvidhā nārī bhartāram anuvartate virājate hi sā kṣipraṃ kapotīva divi sthitā
12.145.16
evam etat purā vṛttaṃ lubdhakasya mahātmanaḥ kapotasya ca dharmiṣṭhā gatiḥ puṇyena karmaṇā
12.145.17
yaś cedaṃ śṛṇuyān nityaṃ yaś cedaṃ parikīrtayet nāśubhaṃ vidyate tasya manasāpi pramādyataḥ
12.145.18
yudhiṣṭhira mahān eṣa dharmo dharmabhṛtāṃ vara goghneṣv api bhaved asmin niṣkṛtiḥ pāpakarmaṇaḥ niṣkṛtir na bhavet tasmin yo hanyāc charaṇāgatam
12.146.1
yudhiṣṭhira uvāca abuddhipūrvaṃ yaḥ pāpaṃ kuryād bharatasattama mucyate sa kathaṃ tasmād enasas tad vadasva me
12.146.2
bhīṣma uvāca atra te varṇayiṣye 'ham itihāsaṃ purātanam indrotaḥ śaunako vipro yad āha janamejayam
12.146.3
āsīd rājā mahāvīryaḥ pārikṣij janamejayaḥ abuddhipūrvaṃ brahmahatyā tam āgacchan mahīpatim
12.146.4
taṃ brāhmaṇāḥ sarva eva tatyajuḥ sapurohitāḥ jagāma sa vanaṃ rājā dahyamāno divāniśam
12.146.5
sa prajābhiḥ parityaktaś cakāra kuśalaṃ mahat ativelaṃ tapas tepe dahyamānaḥ sa manyunā
12.146.6
tatretihāsaṃ vakṣyāmi dharmasyāsyopabṛṃhaṇam dahyamānaḥ pāpakṛtyā jagāma janamejayaḥ
12.146.7
variṣyamāṇa indrotaṃ śaunakaṃ saṃśitavratam samāsādyopajagrāha pādayoḥ paripīḍayan
12.146.8
tato bhīto mahāprājño jagarhe subhṛśaṃ tadā kartā pāpasya mahato bhrūṇahā kim ihāgataḥ
12.146.9
kiṃ tavāsmāsu kartavyaṃ mā mā sprākṣīḥ kathaṃ cana gaccha gaccha na te sthānaṃ prīṇāty asmān iha dhruvam
12.146.10
rudhirasyeva te gandhaḥ śavasyeva ca darśanam aśivaḥ śivasaṃkāśo mṛto jīvann ivāṭasi
12.146.11
antarmṛtyur aśuddhātmā pāpam evānucintayan prabudhyase prasvapiṣi vartase carase sukhī
12.146.12
moghaṃ te jīvitaṃ rājan parikliṣṭaṃ ca jīvasi pāpāyeva ca sṛṣṭo 'si karmaṇe ha yavīyase
12.146.13
bahu kalyāṇam icchanta īhante pitaraḥ sutān tapasā devatejyābhir vandanena titikṣayā
12.146.14
pitṛvaṃśam imaṃ paśya tvatkṛte narakaṃ gatam nirarthāḥ sarva evaiṣām āśābandhās tvadāśrayāḥ
12.146.15
yān pūjayanto vindanti svargam āyur yaśaḥ sukham teṣu te satataṃ dveṣo brāhmaṇeṣu nirarthakaḥ
12.146.16
imaṃ lokaṃ vimucya tvam avāṅmūrdhā patiṣyasi aśāśvatīḥ śāśvatīś ca samāḥ pāpena karmaṇā
12.146.17
adyamāno jantugṛdhraiḥ śitikaṇṭhair ayomukhaiḥ tato 'pi punar āvṛttaḥ pāpayoniṃ gamiṣyasi
12.146.18
yad idaṃ manyase rājan nāyam asti paraḥ kutaḥ pratismārayitāras tvāṃ yamadūtā yamakṣaye
12.147.1
bhīṣma uvāca evam uktaḥ pratyuvāca taṃ muniṃ janamejayaḥ garhyaṃ bhavān garhayati nindyaṃ nindati mā bhavān
12.147.2
dhikkāryaṃ mā dhikkurute tasmāt tvāhaṃ prasādaye sarvaṃ hīdaṃ svakṛtaṃ me jvalāmy agnāv ivāhitaḥ
12.147.3
svakarmāṇy abhisaṃdhāya nābhinandati me manaḥ prāptaṃ nūnaṃ mayā ghoraṃ bhayaṃ vaivasvatād api
12.147.4
tat tu śalyam anirhṛtya kathaṃ śakṣyāmi jīvitum sarvamanyūn vinīya tvam abhi mā vada śaunaka
12.147.5
mahānasaṃ brāhmaṇānāṃ bhaviṣyāmy arthavān punaḥ astu śeṣaṃ kulasyāsya mā parābhūd idaṃ kulam
12.147.6
na hi no brahmaśaptānāṃ śeṣo bhavitum arhati śrutīr alabhamānānāṃ saṃvidaṃ vedaniścayāt
12.147.7
nirvidyamānaḥ subhṛśaṃ bhūyo vakṣyāmi sāṃpratam bhūyaś caivābhinaṅkṣanti nirdharmā nirjapā iva
12.147.8
arvāk ca pratitiṣṭhanti pulindaśabarā iva na hy ayajñā amuṃ lokaṃ prāpnuvanti kathaṃ cana
12.147.9
avijñāyaiva me prajñāṃ bālasyeva supaṇḍitaḥ brahman piteva putrebhyaḥ prati māṃ vāñcha śaunaka
12.147.10
śaunaka uvāca kim āścaryaṃ yataḥ prājño bahu kuryād dhi sāṃpratam iti vai paṇḍito bhūtvā bhūtānāṃ nopatapyati
12.147.11
prajñāprāsādam āruhya aśocyaḥ śocate janān jagatīsthān ivādristhaḥ prajñayā pratipaśyati
12.147.12
na copalabhate tatra na ca kāryāṇi paśyati nirviṇṇātmā parokṣo vā dhikkṛtaḥ sarvasādhuṣu
12.147.13
viditvobhayato vīryaṃ māhātmyaṃ veda āgame kuruṣveha mahāśāntiṃ brahmā śaraṇam astu te
12.147.14
tad vai pāratrikaṃ cāru brāhmaṇānām akupyatām atha cet tapyase pāpair dharmaṃ ced anupaśyasi
12.147.15
janamejaya uvāca anutapye ca pāpena na cādharmaṃ carāmy aham bubhūṣuṃ bhajamānaṃ ca prativāñchāmi śaunaka
12.147.16
śaunaka uvāca chittvā stambhaṃ ca mānaṃ ca prītim icchāmi te nṛpa sarvabhūtahite tiṣṭha dharmaṃ caiva pratismara
12.147.17
na bhayān na ca kārpaṇyān na lobhāt tvām upāhvaye tāṃ me devā giraṃ satyāṃ śṛṇvantu brāhmaṇaiḥ saha
12.147.18
so 'haṃ na kena cic cārthī tvāṃ ca dharmam upāhvaye krośatāṃ sarvabhūtānām aho dhig iti kurvatām
12.147.19
vakṣyanti mām adharmajñā vakṣyanty asuhṛdo janāḥ vācas tāḥ suhṛdaḥ śrutvā saṃjvariṣyanti me bhṛśam
12.147.20
ke cid eva mahāprājñāḥ parijñāsyanti kāryatām jānīhi me kṛtaṃ tāta brāhmaṇān prati bhārata
12.147.21
yathā te matkṛte kṣemaṃ labheraṃs tat tathā kuru pratijānīhi cādrohaṃ brāhmaṇānāṃ narādhipa
12.147.22
janamejaya uvāca naiva vācā na manasā na punar jātu karmaṇā drogdhāsmi brāhmaṇān vipra caraṇāv eva te spṛśe
12.148.1
śaunaka uvāca tasmāt te 'haṃ pravakṣyāmi dharmam āvṛttacetase śrīmān mahābalas tuṣṭo yas tvaṃ dharmam avekṣase purastād dāruṇo bhūtvā sucitrataram eva tat
12.148.2
anugṛhṇanti bhūtāni svena vṛttena pārthiva kṛtsne nūnaṃ sadasatī iti loko vyavasyati yatra tvaṃ tādṛśo bhūtvā dharmam adyānupaśyasi
12.148.3
hitvā suruciraṃ bhakṣyaṃ bhogāṃś ca tapa āsthitaḥ ity etad api bhūtānām adbhutaṃ janamejaya
12.148.4
yo durbalo bhaved dātā kṛpaṇo vā tapodhanaḥ anāścaryaṃ tad ity āhur nātidūre hi vartate
12.148.5
etad eva hi kārpaṇyaṃ samagram asamīkṣitam tasmāt samīkṣayaiva syād bhavet tasmiṃs tato guṇaḥ
12.148.6
yajño dānaṃ dayā vedāḥ satyaṃ ca pṛthivīpate pañcaitāni pavitrāṇi ṣaṣṭhaṃ sucaritaṃ tapaḥ
12.148.7
tad eva rājñāṃ paramaṃ pavitraṃ janamejaya tena samyag gṛhītena śreyāṃsaṃ dharmam āpsyasi
12.148.8
puṇyadeśābhigamanaṃ pavitraṃ paramaṃ smṛtam api hy udāharantīmā gāthā gītā yayātinā
12.148.9
yo martyaḥ pratipadyeta āyur jīveta vā punaḥ yajñam ekāntataḥ kṛtvā tat saṃnyasya tapaś caret
12.148.10
puṇyam āhuḥ kurukṣetraṃ sarasvatyāṃ pṛthūdakam yatrāvagāhya pītvā vā naivaṃ śvomaraṇaṃ tapet
12.148.11
mahāsaraḥ puṣkarāṇi prabhāsottaramānase kālodaṃ tv eva gantāsi labdhāyur jīvite punaḥ
12.148.12
sarasvatīdṛṣadvatyau sevamāno 'nusaṃcareḥ svādhyāyaśīlaḥ sthāneṣu sarveṣu samupaspṛśeḥ
12.148.13
tyāgadharmaṃ pavitrāṇāṃ saṃnyāsaṃ param abravīt atrāpy udāharantīmā gāthāḥ satyavatā kṛtāḥ
12.148.14
yathā kumāraḥ satyo vai na puṇyo na ca pāpakṛt na hy asti sarvabhūteṣu duḥkham asmin kutaḥ sukham
12.148.15
evaṃ prakṛtibhūtānāṃ sarvasaṃsargayāyinām tyajatāṃ jīvitaṃ prāyo vivṛte puṇyapātake
12.148.16
yat tv eva rājño jyāyo vai kāryāṇāṃ tad vadāmi te balena saṃvibhāgaiś ca jaya svargaṃ punīṣva ca
12.148.17
yasyaivaṃ balam ojaś ca sa dharmasya prabhur naraḥ brāhmaṇānāṃ sukhārthaṃ tvaṃ paryehi pṛthivīm imām
12.148.18
yathaivainān purākṣaipsīs tathaivainān prasādaya api dhikkriyamāṇo 'pi tyajyamāno 'py anekadhā
12.148.19
ātmano darśanaṃ vidvan nāhantāsmīti mā krudhaḥ ghaṭamānaḥ svakāryeṣu kuru naiḥśreyasaṃ param
12.148.20
himāgnighorasadṛśo rājā bhavati kaś cana lāṅgalāśanikalpo vā bhavaty anyaḥ paraṃtapa
12.148.21
na niḥśeṣeṇa mantavyam acikitsyena vā punaḥ na jātu nāham asmīti prasaktavyam asādhuṣu
12.148.22
vikarmaṇā tapyamānaḥ pādāt pāpasya mucyate naitat kāryaṃ punar iti dvitīyāt parimucyate cariṣye dharmam eveti tṛtīyāt parimucyate
12.148.23
kalyāṇam anumantavyaṃ puruṣeṇa bubhūṣatā ye sugandhīni sevante tathāgandhā bhavanti te ye durgandhīni sevante tathāgandhā bhavanti te
12.148.24
tapaścaryāparaḥ sadyaḥ pāpād dhi parimucyate saṃvatsaram upāsyāgnim abhiśastaḥ pramucyate trīṇi varṣāṇy upāsyāgniṃ bhrūṇahā vipramucyate
12.148.25
yāvataḥ prāṇino hanyāt tajjātīyān svabhāvataḥ pramīyamāṇān unmocya bhrūṇahā vipramucyate
12.148.26
api vāpsu nimajjeta trir japann aghamarṣaṇam yathāśvamedhāvabhṛthas tathā tan manur abravīt
12.148.27
kṣipraṃ praṇudate pāpaṃ satkāraṃ labhate tathā api cainaṃ prasīdanti bhūtāni jaḍamūkavat
12.148.28
bṛhaspatiṃ devaguruṃ surāsurāḥ; sametya sarve nṛpate 'nvayuñjan dharme phalaṃ vettha kṛte maharṣe; tathetarasmin narake pāpaloke
12.148.29
ubhe tu yasya sukṛte bhavetāṃ; kiṃ svit tayos tatra jayottaraṃ syāt ācakṣva naḥ karmaphalaṃ maharṣe; kathaṃ pāpaṃ nudate puṇyaśīlaḥ
12.148.30
bṛhaspatir uvāca kṛtvā pāpaṃ pūrvam abuddhipūrvaṃ; puṇyāni yaḥ kurute buddhipūrvam sa tat pāpaṃ nudate puṇyaśīlo; vāso yathā malinaṃ kṣārayuktyā
12.148.31
pāpaṃ kṛtvā na manyeta nāham asmīti pūruṣaḥ cikīrṣed eva kalyāṇaṃ śraddadhāno 'nasūyakaḥ
12.148.32
chidrāṇi vasanasyeva sādhunā vivṛṇoti yaḥ yaḥ pāpaṃ puruṣaḥ kṛtvā kalyāṇam abhipadyate
12.148.33
yathādityaḥ punar udyaṃs tamaḥ sarvaṃ vyapohati kalyāṇam ācarann evaṃ sarvaṃ pāpaṃ vyapohati
12.148.34
bhīṣma uvāca evam uktvā sa rājānam indroto janamejayam yājayām āsa vidhivad vājimedhena śaunakaḥ
12.148.35
tataḥ sa rājā vyapanītakalmaṣaḥ; śriyā yutaḥ prajvalitāgnirūpayā viveśa rājyaṃ svam amitrakarśano; divaṃ yathā pūrṇavapur niśākaraḥ
12.149.1
bhīṣma uvāca śṛṇu pārtha yathāvṛttam itihāsaṃ purātanam gṛdhrajambukasaṃvādaṃ yo vṛtto vaidiśe purā
12.149.2
duḥkhitāḥ ke cid ādāya bālam aprāptayauvanam kulasarvasvabhūtaṃ vai rudantaḥ śokavihvalāḥ
12.149.3
bālaṃ mṛtaṃ gṛhītvātha śmaśānābhimukhāḥ sthitāḥ aṅkenāṅkaṃ ca saṃkramya rurudur bhūtale tadā
12.149.4
teṣāṃ ruditaśabdena gṛdhro 'bhyetya vaco 'bravīt ekātmakam imaṃ loke tyaktvā gacchata māciram
12.149.5
iha puṃsāṃ sahasrāṇi strīsahasrāṇi caiva hi samānītāni kālena kiṃ te vai jātv abāndhavāḥ
12.149.6
saṃpaśyata jagat sarvaṃ sukhaduḥkhair adhiṣṭhitam saṃyogo viprayogaś ca paryāyeṇopalabhyate
12.149.7
gṛhītvā ye ca gacchanti ye 'nuyānti ca tān mṛtān te 'py āyuṣaḥ pramāṇena svena gacchanti jantavaḥ
12.149.8
alaṃ sthitvā śmaśāne 'smin gṛdhragomāyusaṃkule kaṅkālabahule ghore sarvaprāṇibhayaṃkare
12.149.9
na punar jīvitaḥ kaś cit kāladharmam upāgataḥ priyo vā yadi vā dveṣyaḥ prāṇināṃ gatir īdṛśī
12.149.10
sarveṇa khalu martavyaṃ martyaloke prasūyatā kṛtāntavihite mārge ko mṛtaṃ jīvayiṣyati
12.149.11
karmāntavihite loke cāstaṃ gacchati bhāskare gamyatāṃ svam adhiṣṭhānaṃ sutasnehaṃ visṛjya vai
12.149.12
tato gṛdhravacaḥ śrutvā vikrośantas tadā nṛpa bāndhavās te 'bhyagacchanta putram utsṛjya bhūtale
12.149.13
viniścityātha ca tataḥ saṃtyajantaḥ svam ātmajam nirāśā jīvite tasya mārgam āruhya dhiṣṭhitāḥ
12.149.14
dhvāṅkṣābhrasamavarṇas tu bilān niḥsṛtya jambukaḥ gacchamānān sma tān āha nirghṛṇāḥ khalu mānavāḥ
12.149.15
ādityo 'yaṃ sthito mūḍhāḥ snehaṃ kuruta mā bhayam bahurūpo muhūrtaś ca jīvetāpi kadā cana
12.149.16
yūyaṃ bhūmau vinikṣipya putrasnehavinākṛtāḥ śmaśāne putram utsṛjya kasmād gacchatha nirghṛṇāḥ
12.149.17
na vo 'sty asmin sute sneho bāle madhurabhāṣiṇi yasya bhāṣitamātreṇa prasādam upagacchatha
12.149.18
na paśyatha sutasnehaṃ yādṛśaḥ paśupakṣiṇām na yeṣāṃ dhārayitvā tān kaś cid asti phalāgamaḥ
12.149.19
catuṣpāt pakṣikīṭānāṃ prāṇināṃ snehasaṅginām paralokagatisthānāṃ muniyajñakriyā iva
12.149.20
teṣāṃ putrābhirāmāṇām iha loke paratra ca na guṇo dṛśyate kaś cit prajāḥ saṃdhārayanti ca
12.149.21
apaśyatāṃ priyān putrān naiṣāṃ śoko 'nutiṣṭhati na ca puṣṇanti saṃvṛddhās te mātāpitarau kva cit
12.149.22
mānuṣāṇāṃ kutaḥ sneho yeṣāṃ śoko bhaviṣyati imaṃ kulakaraṃ putraṃ kathaṃ tyaktvā gamiṣyatha
12.149.23
ciraṃ muñcata bāṣpaṃ ca ciraṃ snehena paśyata evaṃvidhāni hīṣṭāni dustyajāni viśeṣataḥ
12.149.24
kṣīṇasyāthābhiyuktasya śmaśānābhimukhasya ca bāndhavā yatra tiṣṭhanti tatrānyo nāvatiṣṭhate
12.149.25
sarvasya dayitāḥ prāṇāḥ sarvaḥ snehaṃ ca vindati tiryagyoniṣv api satāṃ snehaṃ paśyata yādṛśam
12.149.26
tyaktvā kathaṃ gacchethemaṃ padmalolāyatākṣakam yathā navodvāhakṛtaṃ snānamālyavibhūṣitam
12.149.27
bhīṣma uvāca jambukasya vacaḥ śrutvā kṛpaṇaṃ paridevataḥ nyavartanta tadā sarve śavārthaṃ te sma mānuṣāḥ
12.149.28
gṛdhra uvāca aho dhik sunṛśaṃsena jambukenālpamedhasā kṣudreṇoktā hīnasattvā mānuṣāḥ kiṃ nivartatha
12.149.29
pañcabhūtaparityaktaṃ śūnyaṃ kāṣṭhatvam āgataṃ kasmāc chocatha niśceṣṭam ātmānaṃ kiṃ na śocatha
12.149.30
tapaḥ kuruta vai tīvraṃ mucyadhvaṃ yena kilbiṣāt tapasā labhyate sarvaṃ vilāpaḥ kiṃ kariṣyati
12.149.31
aniṣṭāni ca bhāgyāni jānīta saha mūrtibhiḥ yena gacchati loko 'yaṃ dattvā śokam anantakam
12.149.32
dhanaṃ gāś ca suvarṇaṃ ca maṇiratnam athāpi ca apatyaṃ ca tapomūlaṃ tapoyogāc ca labhyate
12.149.33
yathākṛtā ca bhūteṣu prāpyate sukhaduḥkhatā gṛhītvā jāyate jantur duḥkhāni ca sukhāni ca
12.149.34
na karmaṇā pituḥ putraḥ pitā vā putrakarmaṇā mārgeṇānyena gacchanti tyaktvā sukṛtaduṣkṛte
12.149.35
dharmaṃ carata yatnena tathādharmān nivartata vartadhvaṃ ca yathākālaṃ daivateṣu dvijeṣu ca
12.149.36
śokaṃ tyajata dainyaṃ ca sutasnehān nivartata tyajyatām ayam ākāśe tataḥ śīghraṃ nivartata
12.149.37
yat karoti śubhaṃ karma tathādharmaṃ sudāruṇam tat kartaiva samaśnāti bāndhavānāṃ kim atra hi
12.149.38
iha tyaktvā na tiṣṭhanti bāndhavā bāndhavaṃ priyam sneham utsṛjya gacchanti bāṣpapūrṇāvilekṣaṇāḥ
12.149.39
prājño vā yadi vā mūrkhaḥ sadhano nirdhano 'pi vā sarvaḥ kālavaśaṃ yāti śubhāśubhasamanvitaḥ
12.149.40
kiṃ kariṣyatha śocitvā mṛtaṃ kim anuśocatha sarvasya hi prabhuḥ kālo dharmataḥ samadarśanaḥ
12.149.41
yauvanasthāṃś ca bālāṃś ca vṛddhān garbhagatān api sarvān āviśate mṛtyur evaṃbhūtam idaṃ jagat
12.149.42
jambuka uvāca aho mandīkṛtaḥ sneho gṛdhreṇehālpamedhasā putrasnehābhibhūtānāṃ yuṣmākaṃ śocatāṃ bhṛśam
12.149.43
samaiḥ samyak prayuktaiś ca vacanaiḥ praśrayottaraiḥ yad gacchatha jalasthāyaṃ sneham utsṛjya dustyajam
12.149.44
aho putraviyogena mṛtaśūnyopasevanāt krośatāṃ vai bhṛśaṃ duḥkhaṃ vivatsānāṃ gavām iva
12.149.45
adya śokaṃ vijānāmi mānuṣāṇāṃ mahītale snehaṃ hi karuṇaṃ dṛṣṭvā mamāpy aśrūṇy athāgaman
12.149.46
yatno hi satataṃ kāryaḥ kṛto daivena sidhyati daivaṃ puruṣakāraś ca kṛtāntenopapadyate
12.149.47
anirvedaḥ sadā kāryo nirvedād dhi kutaḥ sukham prayatnāt prāpyate hy arthaḥ kasmād gacchatha nirdayāḥ
12.149.48
ātmamāṃsopavṛttaṃ ca śarīrārdhamayīṃ tanuṃ pitṝṇāṃ vaṃśakartāraṃ vane tyaktvā kva yāsyatha
12.149.49
atha vāstaṃ gate sūrye saṃdhyākāla upasthite tato neṣyatha vā putram ihasthā vā bhaviṣyatha
12.149.50
gṛdhra uvāca adya varṣasahasraṃ me sāgraṃ jātasya mānuṣāḥ na ca paśyāmi jīvantaṃ mṛtaṃ strīpuṃnapuṃsakam
12.149.51
mṛtā garbheṣu jāyante mriyante jātamātrakāḥ vikramanto mriyante ca yauvanasthās tathāpare
12.149.52
anityānīha bhāgyāni catuṣpāt pakṣiṇām api jaṅgamājaṅgamānāṃ cāpy āyur agre 'vatiṣṭhate
12.149.53
iṣṭadāraviyuktāś ca putraśokānvitās tathā dahyamānāḥ sma śokena gṛhaṃ gacchanti nityadā
12.149.54
aniṣṭānāṃ sahasrāṇi tatheṣṭānāṃ śatāni ca utsṛjyeha prayātā vai bāndhavā bhṛśaduḥkhitāḥ
12.149.55
tyajyatām eṣa nistejāḥ śūnyaḥ kāṣṭhatvam āgataḥ anyadehaviṣakto hi śāvaṃ kāṣṭham upāsate
12.149.56
bhrāntajīvasya vai bāṣpaṃ kasmād dhitvā na gacchatha nirarthako hy ayaṃ sneho nirarthaś ca parigrahaḥ
12.149.57
na cakṣurbhyāṃ na karṇābhyāṃ saṃśṛṇoti samīkṣate tasmād enaṃ samutsṛjya svagṛhān gacchatāśu vai
12.149.58
mokṣadharmāśritair vākyair hetumadbhir aniṣṭhuraiḥ mayoktā gacchata kṣipraṃ svaṃ svam eva niveśanam
12.149.59
prajñāvijñānayuktena buddhisaṃjñāpradāyinā vacanaṃ śrāvitā rūkṣaṃ mānuṣāḥ saṃnivartata
12.149.60
jambuka uvāca imaṃ kanakavarṇābhaṃ bhūṣaṇaiḥ samalaṃkṛtaṃ gṛdhravākyāt kathaṃ putraṃ tyajadhvaṃ pitṛpiṇḍadam
12.149.61
na snehasya virodho 'sti vilāparuditasya vai mṛtasyāsya parityāgāt tāpo vai bhavitā dhruvam
12.149.62
śrūyate śambuke śūdre hate brāhmaṇadārakaḥ jīvito dharmam āsādya rāmāt satyaparākramāt
12.149.63
tathā śvetasya rājarṣer bālo diṣṭāntam āgataḥ śvo 'bhūte dharmanityena mṛtaḥ saṃjīvitaḥ punaḥ
12.149.64
tathā kaś cid bhavet siddho munir vā devatāpi vā kṛpaṇānām anukrośaṃ kuryād vo rudatām iha
12.149.65
bhīṣma uvāca ity uktāḥ saṃnyavartanta śokārtāḥ putravatsalāḥ aṅke śiraḥ samādhāya rurudur bahuvistaram
12.149.66
gṛdhra uvāca aśrupātapariklinnaḥ pāṇisparśanapīḍitaḥ dharmarājaprayogāc ca dīrghāṃ nidrāṃ praveśitaḥ
12.149.67
tapasāpi hi saṃyukto na kāle nopahanyate sarvasnehāvasānaṃ tad idaṃ tat pretapattanam
12.149.68
bālavṛddhasahasrāṇi sadā saṃtyajya bāndhavāḥ dināni caiva rātrīś ca duḥkhaṃ tiṣṭhanti bhūtale
12.149.69
alaṃ nirbandham āgamya śokasya parivāraṇam apratyayaṃ kuto hy asya punar adyeha jīvitam
12.149.70
naiṣa jambukavākyena punaḥ prāpsyati jīvitam mṛtasyotsṛṣṭadehasya punar deho na vidyate
12.149.71
na vai mūrtipradānena na jambukaśatair api śakyo jīvayituṃ hy eṣa bālo varṣaśatair api
12.149.72
api rudraḥ kumāro vā brahmā vā viṣṇur eva vā varam asmai prayaccheyus tato jīved ayaṃ śiśuḥ
12.149.73
na ca bāṣpavimokṣeṇa na cāśvāsakṛtena vai na dīrgharuditeneha punarjīvo bhaviṣyati
12.149.74
ahaṃ ca kroṣṭukaś caiva yūyaṃ caivāsya bāndhavāḥ dharmādharmau gṛhītveha sarve vartāmahe 'dhvani
12.149.75
apriyaṃ paruṣaṃ cāpi paradrohaṃ parastriyam adharmam anṛtaṃ caiva dūrāt prājño nivartayet
12.149.76
satyaṃ dharmaṃ śubhaṃ nyāyyaṃ prāṇināṃ mahatīṃ dayām ajihmatvam aśāṭhyaṃ ca yatnataḥ parimārgata
12.149.77
mātaraṃ pitaraṃ caiva bāndhavān suhṛdas tathā jīvato ye na paśyanti teṣāṃ dharmaviparyayaḥ
12.149.78
yo na paśyati cakṣurbhyāṃ neṅgate ca kathaṃ cana tasya niṣṭhāvasānānte rudantaḥ kiṃ kariṣyatha
12.149.79
bhīṣma uvāca ity uktās taṃ sutaṃ tyaktvā bhūmau śokapariplutāḥ dahyamānāḥ sutasnehāt prayayur bāndhavā gṛhān
12.149.80
jambuka uvāca dāruṇo martyaloko 'yaṃ sarvaprāṇivināśanaḥ iṣṭabandhuviyogaś ca tathaivālpaṃ ca jīvitam
12.149.81
bahv alīkam asatyaṃ ca prativādāpriyaṃvadam imaṃ prekṣya punarbhāvaṃ duḥkhaśokābhivardhanam
12.149.82
na me mānuṣaloko 'yaṃ muhūrtam api rocate aho dhig gṛdhravākyena saṃnivartatha mānuṣāḥ
12.149.83
pradīptāḥ putraśokena yathaivābuddhayas tathā kathaṃ gacchatha sasnehāḥ sutasnehaṃ visṛjya ca śrutvā gṛdhrasya vacanaṃ pāpasyehākṛtātmanaḥ
12.149.84
sukhasyānantaraṃ duḥkhaṃ duḥkhasyānantaraṃ sukham sukhaduḥkhānvite loke nehāsty ekam anantakam
12.149.85
imaṃ kṣititale nyasya bālaṃ rūpasamanvitaṃ kulaśokākaraṃ mūḍhāḥ putraṃ tyaktvā kva yāsyatha
12.149.86
rūpayauvanasaṃpannaṃ dyotamānam iva śriyā jīvantam enaṃ paśyāmi manasā nātra saṃśayaḥ
12.149.87
vināśaś cāpy anarho 'sya sukhaṃ prāpsyatha mānuṣāḥ putraśokāgnidagdhānāṃ mṛtam apy adya vaḥ kṣamam
12.149.88
duḥkhasaṃbhāvanāṃ kṛtvā dhārayitvā svayaṃ sukhaṃ tyaktvā gamiṣyatha kvādya samutsṛjyālpabuddhivat
12.149.89
bhīṣma uvāca tathā dharmavirodhena priyamithyābhidhyāyinā śmaśānavāsinā nityaṃ rātriṃ mṛgayatā tadā
12.149.90
tato madhyasthatāṃ nītā vacanair amṛtopamaiḥ jambukena svakāryārthaṃ bāndhavās tasya dhiṣṭhitāḥ
12.149.91
gṛdhra uvāca ayaṃ pretasamākīrṇo yakṣarākṣasasevitaḥ dāruṇaḥ kānanoddeśaḥ kauśikair abhināditaḥ
12.149.92
bhīmaḥ sughoraś ca tathā nīlameghasamaprabhaḥ asmiñ śavaṃ parityajya pretakāryāṇy upāsata
12.149.93
bhānur yāvan na yāty astaṃ yāvac ca vimalā diśaḥ tāvad enaṃ parityajya pretakāryāṇy upāsata
12.149.94
nadanti paruṣaṃ śyenāḥ śivāḥ krośanti dāruṇāḥ mṛgendrāḥ pratinandanti ravir astaṃ ca gacchati
12.149.95
citādhūmena nīlena saṃrajyante ca pādapāḥ śmaśāne ca nirāhārāḥ pratinandanti dehinaḥ
12.149.96
sarve vikrāntavīryāś ca asmin deśe sudāruṇāḥ yuṣmān pradharṣayiṣyanti vikṛtā māṃsabhojanāḥ
12.149.97
dūrāc cāyaṃ vanoddeśo bhayam atra bhaviṣyati tyajyatāṃ kāṣṭhabhūto 'yaṃ mṛṣyatāṃ jāmbukaṃ vacaḥ
12.149.98
yadi jambukavākyāni niṣphalāny anṛtāni ca śroṣyatha bhraṣṭavijñānās tataḥ sarve vinaṅkṣyatha
12.149.99
jambuka uvāca sthīyatāṃ neha bhetavyaṃ yāvat tapati bhāskaraḥ tāvad asmin sutasnehād anirvedena vartata
12.149.100
svairaṃ rudata visrabdhāḥ svairaṃ snehena paśyata sthīyatāṃ yāvad ādityaḥ kiṃ vaḥ kravyādabhāṣitaiḥ
12.149.101
yadi gṛdhrasya vākyāni tīvrāṇi rabhasāni ca gṛhṇīta mohitātmānaḥ suto vo na bhaviṣyati
12.149.102
bhīṣma uvāca gṛdhro 'nastamite tv āha gate 'stam iti jambukaḥ mṛtasya taṃ parijanam ūcatus tau kṣudhānvitau
12.149.103
svakāryadakṣiṇau rājan gṛdhro jambuka eva ca kṣutpipāsāpariśrāntau śāstram ālambya jalpataḥ
12.149.104
tayor vijñānaviduṣor dvayor jambukapatriṇoḥ vākyair amṛtakalpair hi prātiṣṭhanta vrajanti ca
12.149.105
śokadainyasamāviṣṭā rudantas tasthire tadā svakāryakuśalābhyāṃ te saṃbhrāmyante ha naipuṇāt
12.149.106
tathā tayor vivadator vijñānaviduṣor dvayoḥ bāndhavānāṃ sthitānāṃ ca upātiṣṭhata śaṃkaraḥ
12.149.107
tatas tān āha manujān varado 'smīti śūlabhṛt te pratyūcur idaṃ vākyaṃ duḥkhitāḥ praṇatāḥ sthitāḥ
12.149.108
ekaputravihīnānāṃ sarveṣāṃ jīvitārthinām putrasya no jīvadānāj jīvitaṃ dātum arhasi
12.149.109
evam uktaḥ sa bhagavān vāripūrṇena pāṇinā jīvaṃ tasmai kumārāya prādād varṣaśatāya vai
12.149.110
tathā gomāyugṛdhrābhyām adadat kṣudvināśanam varaṃ pinākī bhagavān sarvabhūtahite rataḥ
12.149.111
tataḥ praṇamya taṃ devaṃ śreyoharṣasamanvitāḥ kṛtakṛtyāḥ sukhaṃ hṛṣṭāḥ prātiṣṭhanta tadā vibho
12.149.112
anirvedena dīrgheṇa niścayena dhruveṇa ca devadevaprasādāc ca kṣipraṃ phalam avāpyate
12.149.113
paśya devasya saṃyogaṃ bāndhavānāṃ ca niścayam kṛpaṇānāṃ hi rudatāṃ kṛtam aśrupramārjanam
12.149.114
paśya cālpena kālena niścayānveṣaṇena ca prasādaṃ śaṃkarāt prāpya duḥkhitāḥ sukham āpnuvan
12.149.115
te vismitāḥ prahṛṣṭāś ca putrasaṃjīvanāt punaḥ babhūvur bharataśreṣṭha prasādāc chaṃkarasya vai
12.149.116
tatas te tvaritā rājañ śrutvā śokam aghodbhavam viviśuḥ putram ādāya nagaraṃ hṛṣṭamānasāḥ eṣā buddhiḥ samastānāṃ cāturvarṇye nidarśitā
12.149.117
dharmārthamokṣasaṃyuktam itihāsam imaṃ śubham śrutvā manuṣyaḥ satatam iha pretya ca modate
12.150.1
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam saṃvādaṃ bharataśreṣṭha śalmaleḥ pavanasya ca
12.150.2
himavantaṃ samāsādya mahān āsīd vanaspatiḥ varṣapūgābhisaṃvṛddhaḥ śākhāskandhapalāśavān
12.150.3
tatra sma mattā mātaṅgā dharmārtāḥ śramakarśitāḥ viśramanti mahābāho tathānyā mṛgajātayaḥ
12.150.4
nalvamātraparīṇāho ghanacchāyo vanaspatiḥ śukaśārikasaṃghuṣṭaḥ phalavān puṣpavān api
12.150.5
sārthikā vaṇijaś cāpi tāpasāś ca vanaukasaḥ vasanti vāsān mārgasthāḥ suramye tarusattame
12.150.6
tasyā tā vipulāḥ śākhā dṛṣṭvā skandhāṃś ca sarvataḥ abhigamyābravīd enaṃ nārado bharatarṣabha
12.150.7
aho nu ramaṇīyas tvam aho cāsi manoramaḥ prīyāmahe tvayā nityaṃ tarupravara śalmale
12.150.8
sadaiva śakunās tāta mṛgāś cādhas tathā gajāḥ vasanti tava saṃhṛṣṭā manoharatarās tathā
12.150.9
tava śākhā mahāśākha skandhaṃ ca vipulaṃ tathā na vai prabhagnān paśyāmi mārutena kathaṃ cana
12.150.10
kiṃ nu te mārutas tāta prītimān atha vā suhṛt tvāṃ rakṣati sadā yena vane 'smin pavano dhruvam
12.150.11
vivān hi pavanaḥ sthānād vṛkṣān uccāvacān api parvatānāṃ ca śikharāṇy ācālayati vegavān
12.150.12
śoṣayaty eva pātālaṃ vivān gandhavahaḥ śuciḥ hradāṃś ca saritaś caiva sāgarāṃś ca tathaiva ha
12.150.13
tvāṃ saṃrakṣeta pavanaḥ sakhitvena na saṃśayaḥ tasmād bahalaśākho 'si parṇavān puṣpavān api
12.150.14
idaṃ ca ramaṇīyaṃ te pratibhāti vanaspate yad ime vihagās tāta ramante muditās tvayi
12.150.15
eṣāṃ pṛthak samastānāṃ śrūyate madhuraḥ svaraḥ puṣpasaṃmodane kāle vāśatāṃ sumanoharam
12.150.16
tatheme muditā nāgāḥ svayūthakulaśobhinaḥ gharmārtās tvāṃ samāsādya sukhaṃ vindanti śalmale
12.150.17
tathaiva mṛgajātībhir anyābhir upaśobhase tathā sārthādhivāsaiś ca śobhase meruvad druma
12.150.18
brāhmaṇaiś ca tapaḥsiddhais tāpasaiḥ śramaṇair api triviṣṭapasamaṃ manye tavāyatanam eva ha
12.150.19
bandhutvād atha vā sakhyāc chalmale nātra saṃśayaḥ pālayaty eva satataṃ bhīmaḥ sarvatrago 'nilaḥ
12.150.20
nyagbhāvaṃ paramaṃ vāyoḥ śalmale tvam upāgataḥ tavāham asmīti sadā yena rakṣati mārutaḥ
12.150.21
na taṃ paśyāmy ahaṃ vṛkṣaṃ parvataṃ vāpi taṃ dṛḍham yo na vāyubalād bhagnaḥ pṛthivyām iti me matiḥ
12.150.22
tvaṃ punaḥ kāraṇair nūnaṃ śalmale rakṣyase sadā vāyunā saparīvāras tena tiṣṭhasy asaṃśayam
12.150.23
śalmalir uvāca na me vāyuḥ sakhā brahman na bandhur na ca me suhṛt parameṣṭhī tathā naiva yena rakṣati mānilaḥ
12.150.24
mama tejobalaṃ vāyor bhīmam api hi nārada kalām aṣṭādaśīṃ prāṇair na me prāpnoti mārutaḥ
12.150.25
āgacchan paramo vāyur mayā viṣṭambhito balāt rujan drumān parvatāṃś ca yac cānyad api kiṃ cana
12.150.26
sa mayā bahuśo bhagnaḥ prabhañjan vai prabhañjanaḥ tasmān na bibhye devarṣe kruddhād api samīraṇāt
12.150.27
nārada uvāca śalmale viparītaṃ te darśanaṃ nātra saṃśayaḥ na hi vāyor balenāsti bhūtaṃ tulyabalaṃ kva cit
12.150.28
indro yamo vaiśravaṇo varuṇaś ca jaleśvaraḥ na te 'pi tulyā marutaḥ kiṃ punas tvaṃ vanaspate
12.150.29
yad dhi kiṃ cid iha prāṇi śalmale ceṣṭate bhuvi sarvatra bhagavān vāyuś ceṣṭāprāṇakaraḥ prabhuḥ
12.150.30
eṣa ceṣṭayate samyak prāṇinaḥ samyag āyataḥ asamyag āyato bhūyaś ceṣṭate vikṛto nṛṣu
12.150.31
sa tvam evaṃvidhaṃ vāyuṃ sarvasattvabhṛtāṃ varam na pūjayasi pūjyaṃ taṃ kim anyad buddhilāghavāt
12.150.32
asāraś cāsi durbuddhe kevalaṃ bahu bhāṣase krodhādibhir avacchanno mithyā vadasi śalmale
12.150.33
mama roṣaḥ samutpannas tvayy evaṃ saṃprabhāṣati bravīmy eṣa svayaṃ vāyos tava durbhāṣitaṃ bahu
12.150.34
candanaiḥ spandanaiḥ śālaiḥ saralair devadārubhiḥ vetasair bandhanaiś cāpi ye cānye balavattarāḥ
12.150.35
taiś cāpi naivaṃ durbuddhe kṣipto vāyuḥ kṛtātmabhiḥ te hi jānanti vāyoś ca balam ātmana eva ca
12.150.36
tasmāt te vai namasyanti śvasanaṃ drumasattamāḥ tvaṃ tu mohān na jānīṣe vāyor balam anantakam
12.151.1
bhīṣma uvāca evam uktvā tu rājendra śalmaliṃ brahmavittamaḥ nāradaḥ pavane sarvaṃ śalmaler vākyam abravīt
12.151.2
himavatpṛṣṭhajaḥ kaś cic chalmaliḥ parivāravān bṛhanmūlo bṛhacchākhaḥ sa tvāṃ vāyo 'vamanyate
12.151.3
bahūny ākṣepayuktāni tvām āha vacanāni saḥ na yuktāni mayā vāyo tāni vaktuṃ tvayi prabho
12.151.4
jānāmi tvām ahaṃ vāyo sarvaprāṇabhṛtāṃ varam variṣṭhaṃ ca gariṣṭhaṃ ca krodhe vaivasvataṃ yathā
12.151.5
evaṃ tu vacanaṃ śrutvā nāradasya samīraṇaḥ śalmaliṃ tam upāgamya kruddho vacanam abravīt
12.151.6
śalmale nārade yat tat tvayoktaṃ madvigarhaṇam ahaṃ vāyuḥ prabhāvaṃ te darśayāmy ātmano balam
12.151.7
nāhaṃ tvā nābhijānāmi viditaś cāsi me druma pitāmahaḥ prajāsarge tvayi viśrāntavān prabhuḥ
12.151.8
tasya viśramaṇād eva prasādo yaḥ kṛtas tava rakṣyase tena durbuddhe nātmavīryād drumādhama
12.151.9
yan mā tvam avajānīṣe yathānyaṃ prākṛtaṃ tathā darśayāmy eṣa ātmānaṃ yathā mām avabhotsyase
12.151.10
evam uktas tataḥ prāha śalmaliḥ prahasann iva pavana tvaṃ vane kruddho darśayātmānam ātmanā
12.151.11
mayi vai tyajyatāṃ krodhaḥ kiṃ me kruddhaḥ kariṣyasi na te bibhemi pavana yady api tvaṃ svayaṃprabhuḥ
12.151.12
ity evam uktaḥ pavanaḥ śva ity evābravīd vacaḥ darśayiṣyāmi te tejas tato rātrir upāgamat
12.151.13
atha niścitya manasā śalmalir vātakāritam paśyamānas tadātmānam asamaṃ mātariśvanaḥ
12.151.14
nārade yan mayā proktaṃ pavanaṃ prati tan mṛṣā asamartho hy ahaṃ vāyor balena balavān hi saḥ
12.151.15
māruto balavān nityaṃ yathainaṃ nārado 'bravīt ahaṃ hi durbalo 'nyebhyo vṛkṣebhyo nātra saṃśayaḥ
12.151.16
kiṃ tu buddhyā samo nāsti mama kaś cid vanaspatiḥ tad ahaṃ buddhim āsthāya bhayaṃ mokṣye samīraṇāt
12.151.17
yadi tāṃ buddhim āsthāya careyuḥ parṇino vane ariṣṭāḥ syuḥ sadā kruddhāt pavanān nātra saṃśayaḥ
12.151.18
te 'tra bālā na jānanti yathā nainān samīraṇaḥ samīrayeta saṃkruddho yathā jānāmy ahaṃ tathā
12.151.19
tato niścitya manasā śalmaliḥ kṣubhitas tadā śākhāḥ skandhān praśākhāś ca svayam eva vyaśātayat
12.151.20
sa parityajya śākhāś ca patrāṇi kusumāni ca prabhāte vāyum āyāntaṃ pratyaikṣata vanaspatiḥ
12.151.21
tataḥ kruddhaḥ śvasan vāyuḥ pātayan vai mahādrumān ājagāmātha taṃ deśaṃ sthito yatra sa śalmaliḥ
12.151.22
taṃ hīnaparṇaṃ patitāgraśākhaṃ; viśīrṇapuṣpaṃ prasamīkṣya vāyuḥ uvāca vākyaṃ smayamāna enaṃ; mudā yutaṃ śalmaliṃ rugṇaśākham
12.151.23
aham apy evam eva tvāṃ kurvāṇaḥ śalmale ruṣā ātmanā yat kṛtaṃ kṛtsnaṃ śākhānām apakarṣaṇam
12.151.24
hīnapuṣpāgraśākhas tvaṃ śīrṇāṅkurapalāśavān ātmadurmantriteneha madvīryavaśago 'bhavaḥ
12.151.25
etac chrutvā vaco vāyoḥ śalmalir vrīḍitas tadā atapyata vacaḥ smṛtvā nārado yat tadābravīt
12.151.26
evaṃ yo rājaśārdūla durbalaḥ san balīyasā vairam āsajjate bālas tapyate śalmalir yathā
12.151.27
tasmād vairaṃ na kurvīta durbalo balavattaraiḥ śoced dhi vairaṃ kurvāṇo yathā vai śalmalis tathā
12.151.28
na hi vairaṃ mahātmāno vivṛṇvanty apakāriṣu śanaiḥ śanair mahārāja darśayanti sma te balam
12.151.29
vairaṃ na kurvīta naro durbuddhir buddhijīvinā buddhir buddhimato yāti tūleṣv iva hutāśanaḥ
12.151.30
na hi buddhyā samaṃ kiṃ cid vidyate puruṣe nṛpa tathā balena rājendra na samo 'stīti cintayet
12.151.31
tasmāt kṣameta bālāya jaḍāya badhirāya ca balādhikāya rājendra tad dṛṣṭaṃ tvayi śatruhan
12.151.32
akṣauhiṇyo daśaikā ca sapta caiva mahādyute balena na samā rājann arjunasya mahātmanaḥ
12.151.33
hatās tāś caiva bhagnāś ca pāṇḍavena yaśasvinā caratā balam āsthāya pākaśāsaninā mṛdhe
12.151.34
uktās te rājadharmāś ca āpaddharmāś ca bhārata vistareṇa mahārāja kiṃ bhūyaḥ prabravīmi te
12.152.1
yudhiṣṭhira uvāca pāpasya yad adhiṣṭhānaṃ yataḥ pāpaṃ pravartate etad icchāmy ahaṃ jñātuṃ tattvena bharatarṣabha
12.152.2
bhīṣma uvāca pāpasya yad adhiṣṭhānaṃ tac chṛṇuṣva narādhipa eko lobho mahāgrāho lobhāt pāpaṃ pravartate
12.152.3
ataḥ pāpam adharmaś ca tathā duḥkham anuttamam nikṛtyā mūlam etad dhi yena pāpakṛto janāḥ
12.152.4
lobhāt krodhaḥ prabhavati lobhāt kāmaḥ pravartate lobhān mohaś ca māyā ca mānastambhaḥ parāsutā
12.152.5
akṣamā hrīparityāgaḥ śrīnāśo dharmasaṃkṣayaḥ abhidhyāprajñatā caiva sarvaṃ lobhāt pravartate
12.152.6
anyāyaś cāvitarkaś ca vikarmasu ca yāḥ kriyāḥ kūṭavidyādayaś caiva rūpaiśvaryamadas tathā
12.152.7
sarvabhūteṣv aviśvāsaḥ sarvabhūteṣv anārjavam sarvabhūteṣv abhidrohaḥ sarvabhūteṣv ayuktatā haraṇaṃ paravittānāṃ paradārābhimarśanam
12.152.8
vāgvego mānaso vego nindāvegas tathaiva ca upasthodarayor vego mṛtyuvegaś ca dāruṇaḥ
12.152.9
īrṣyāvegaś ca balavān mithyāvegaś ca dustyajaḥ rasavegaś ca durvāraḥ śrotravegaś ca duḥsahaḥ
12.152.10
kutsā vikatthā mātsaryaṃ pāpaṃ duṣkarakāritā sāhasānāṃ ca sarveṣām akāryāṇāṃ kriyās tathā
12.152.11
jātau bālye 'tha kaumāre yauvane cāpi mānavaḥ na saṃtyajaty ātmakarma yan na jīryati jīryataḥ
12.152.12
yo na pūrayituṃ śakyo lobhaḥ prāptyā kurūdvaha nityaṃ gambhīratoyābhir āpagābhir ivodadhiḥ na prahṛṣyati lābhair yo yaś ca kāmair na tṛpyati
12.152.13
yo na devair na gandharvair nāsurair na mahoragaiḥ jñāyate nṛpa tattvena sarvair bhūtagaṇais tathā sa lobhaḥ saha mohena vijetavyo jitātmanā
12.152.14
dambho drohaś ca nindā ca paiśunyaṃ matsaras tathā bhavanty etāni kauravya lubdhānām akṛtātmanām
12.152.15
sumahānty api śāstrāṇi dhārayanti bahuśrutāḥ chettāraḥ saṃśayānāṃ ca kliśyantīhālpabuddhayaḥ
12.152.16
dveṣakrodhaprasaktāś ca śiṣṭācārabahiṣkṛtāḥ antaḥkṣurā vāṅmadhurāḥ kūpāś channās tṛṇair iva dharmavaitaṃsikāḥ kṣudrā muṣṇanti dhvajino jagat
12.152.17
kurvate ca bahūn mārgāṃs tāṃs tān hetubalāśritāḥ sarvaṃ mārgaṃ vilumpanti lobhājñāneṣu niṣṭhitāḥ
12.152.18
dharmasyāhriyamāṇasya lobhagrastair durātmabhiḥ yā yā vikriyate saṃsthā tataḥ sābhiprapadyate
12.152.19
darpaḥ krodho madaḥ svapno harṣaḥ śoko 'timānitā tata eva hi kauravya dṛśyante lubdhabuddhiṣu etān aśiṣṭān budhyasva nityaṃ lobhasamanvitān
12.152.20
śiṣṭāṃs tu paripṛcchethā yān vakṣyāmi śucivratān yeṣu vṛttibhayaṃ nāsti paralokabhayaṃ na ca
12.152.21
nāmiṣeṣu prasaṅgo 'sti na priyeṣv apriyeṣu ca śiṣṭācāraḥ priyo yeṣu damo yeṣu pratiṣṭhitaḥ
12.152.22
sukhaṃ duḥkhaṃ paraṃ yeṣāṃ satyaṃ yeṣāṃ parāyaṇam dātāro na gṛhītāro dayāvantas tathaiva ca
12.152.23
pitṛdevātitheyāś ca nityodyuktās tathaiva ca sarvopakāriṇo dhīrāḥ sarvadharmānupālakāḥ
12.152.24
sarvabhūtahitāś caiva sarvadeyāś ca bhārata na te cālayituṃ śakyā dharmavyāpārapāragāḥ
12.152.25
na teṣāṃ bhidyate vṛttaṃ yat purā sādhubhiḥ kṛtam na trāsino na capalā na raudrāḥ satpathe sthitāḥ
12.152.26
te sevyāḥ sādhubhir nityaṃ yeṣv ahiṃsā pratiṣṭhitā kāmakrodhavyapetā ye nirmamā nirahaṃkṛtāḥ suvratāḥ sthiramaryādās tān upāssva ca pṛccha ca
12.152.27
na gavārthaṃ yaśorthaṃ vā dharmas teṣāṃ yudhiṣṭhira avaśyakārya ity eva śarīrasya kriyās tathā
12.152.28
na bhayaṃ krodhacāpalyaṃ na śokas teṣu vidyate na dharmadhvajinaś caiva na guhyaṃ kiṃ cid āsthitāḥ
12.152.29
yeṣv alobhas tathāmoho ye ca satyārjave ratāḥ teṣu kaunteya rajyethā yeṣv atandrīkṛtaṃ manaḥ
12.152.30
ye na hṛṣyanti lābheṣu nālābheṣu vyathanti ca nirmamā nirahaṃkārāḥ sattvasthāḥ samadarśinaḥ
12.152.31
lābhālābhau sukhaduḥkhe ca tāta; priyāpriye maraṇaṃ jīvitaṃ ca samāni yeṣāṃ sthiravikramāṇāṃ; buddhātmanāṃ sattvam avasthitānām
12.152.32
sukhapriyais tān sumahāpratāpān; yatto 'pramattaś ca samarthayethāḥ daivāt sarve guṇavanto bhavanti; śubhāśubhā vākpralāpā yathaiva
12.153.1
yudhiṣṭhira uvāca anarthānām adhiṣṭhānam ukto lobhaḥ pitāmaha ajñānam api vai tāta śrotum icchāmi tattvataḥ
12.153.2
bhīṣma uvāca karoti pāpaṃ yo 'jñānān nātmano vetti ca kṣamam pradveṣṭi sādhuvṛttāṃś ca sa lokasyaiti vācyatām
12.153.3
ajñānān nirayaṃ yāti tathājñānena durgatim ajñānāt kleśam āpnoti tathāpatsu nimajjati
12.153.4
yudhiṣṭhira uvāca ajñānasya pravṛttiṃ ca sthānaṃ vṛddhiṃ kṣayodayau mūlaṃ yogaṃ gatiṃ kālaṃ kāraṇaṃ hetum eva ca
12.153.5
śrotum icchāmi tattvena yathāvad iha pārthiva ajñānaprabhavaṃ hīdaṃ yad duḥkham upalabhyate
12.153.6
bhīṣma uvāca rāgo dveṣas tathā moho harṣaḥ śoko 'bhimānitā kāmaḥ krodhaś ca darpaś ca tandrīr ālasyam eva ca
12.153.7
icchā dveṣas tathā tāpaḥ paravṛddhyupatāpitā ajñānam etan nirdiṣṭaṃ pāpānāṃ caiva yāḥ kriyāḥ
12.153.8
etayā yā pravṛttiś ca vṛddhyādīn yāṃś ca pṛcchasi vistareṇa mahābāho śṛṇu tac ca viśāṃ pate
12.153.9
ubhāv etau samaphalau samadoṣau ca bhārata ajñānaṃ cātilobhaś cāpy ekaṃ jānīhi pārthiva
12.153.10
lobhaprabhavam ajñānaṃ vṛddhaṃ bhūyaḥ pravardhate sthāne sthānaṃ kṣaye kṣaiṇyam upaiti vividhāṃ gatim
12.153.11
mūlaṃ lobhasya mahataḥ kālātmagatir eva ca chinne 'cchinne tathā lobhe kāraṇaṃ kāla eva hi
12.153.12
tasyājñānāt tu lobho hi lobhād ajñānam eva ca sarve doṣās tathā lobhāt tasmāl lobhaṃ vivarjayet
12.153.13
janako yuvanāśvaś ca vṛṣādarbhiḥ prasenajit lobhakṣayād divaṃ prāptās tathaivānye janādhipāḥ
12.153.14
pratyakṣaṃ tu kuruśreṣṭha tyaja lobham ihātmanā tyaktvā lobhaṃ sukhaṃ loke pretya cānucariṣyasi
12.154.1
yudhiṣṭhira uvāca svādhyāyakṛtayatnasya brāhmaṇasya pitāmaha dharmakāmasya dharmātman kiṃ nu śreya ihocyate
12.154.2
bahudhādarśane loke śreyo yad iha manyase asmiṃl loke pare caiva tan me brūhi pitāmaha
12.154.3
mahān ayaṃ dharmapatho bahuśākhaś ca bhārata kiṃ svid eveha dharmāṇām anuṣṭheyatamaṃ matam
12.154.4
dharmasya mahato rājan bahuśākhasya tattvataḥ yan mūlaṃ paramaṃ tāta tat sarvaṃ brūhy atandritaḥ
12.154.5
bhīṣma uvāca hanta te kathayiṣyāmi yena śreyaḥ prapatsyase pītvāmṛtam iva prājño jñānatṛpto bhaviṣyasi
12.154.6
dharmasya vidhayo naike te te proktā maharṣibhiḥ svaṃ svaṃ vijñānam āśritya damas teṣāṃ parāyaṇam
12.154.7
damaṃ niḥśreyasaṃ prāhur vṛddhā niścayadarśinaḥ brāhmaṇasya viśeṣeṇa damo dharmaḥ sanātanaḥ
12.154.8
nādāntasya kriyāsiddhir yathāvad upalabhyate damo dānaṃ tathā yajñān adhītaṃ cātivartate
12.154.9
damas tejo vardhayati pavitraṃ ca damaḥ param vipāpmā tejasā yuktaḥ puruṣo vindate mahat
12.154.10
damena sadṛśaṃ dharmaṃ nānyaṃ lokeṣu śuśruma damo hi paramo loke praśastaḥ sarvadharmiṇām
12.154.11
pretya cāpi manuṣyendra paramaṃ vindate sukham damena hi samāyukto mahāntaṃ dharmam aśnute
12.154.12
sukhaṃ dāntaḥ prasvapiti sukhaṃ ca pratibudhyate sukhaṃ paryeti lokāṃś ca manaś cāsya prasīdati
12.154.13
adāntaḥ puruṣaḥ kleśam abhīkṣṇaṃ pratipadyate anarthāṃś ca bahūn anyān prasṛjaty ātmadoṣajān
12.154.14
āśrameṣu caturṣv āhur damam evottamaṃ vratam tasya liṅgāni vakṣyāmi yeṣāṃ samudayo damaḥ
12.154.15
kṣamā dhṛtir ahiṃsā ca samatā satyam ārjavam indriyāvajayo dākṣyaṃ mārdavaṃ hrīr acāpalam
12.154.16
akārpaṇyam asaṃrambhaḥ saṃtoṣaḥ priyavāditā avivitsānasūyā cāpy eṣāṃ samudayo damaḥ
12.154.17
gurupūjā ca kauravya dayā bhūteṣv apaiśunam janavādo 'mṛṣāvādaḥ stutinindāvivarjanam
12.154.18
kāmaḥ krodhaś ca lobhaś ca darpaḥ stambho vikatthanam moha īrṣyāvamānaś cety etad dānto na sevate
12.154.19
anindito hy akāmātmāthālpeccho 'thānasūyakaḥ samudrakalpaḥ sa naro na kadā cana pūryate
12.154.20
ahaṃ tvayi mama tvaṃ ca mayi te teṣu cāpy aham pūrvasaṃbandhisaṃyogān naitad dānto niṣevate
12.154.21
sarvā grāmyās tathāraṇyā yāś ca loke pravṛttayaḥ nindāṃ caiva praśaṃsāṃ ca yo nāśrayati mucyate
12.154.22
maitro 'tha śīlasaṃpannaḥ susahāyaparaś ca yaḥ muktaś ca vividhaiḥ saṅgais tasya pretya mahat phalam
12.154.23
suvṛttaḥ śīlasaṃpannaḥ prasannātmātmavid budhaḥ prāpyeha loke satkāraṃ sugatiṃ pratipadyate
12.154.24
karma yac chubham eveha sadbhir ācaritaṃ ca yat tad eva jñānayuktasya muner dharmo na hīyate
12.154.25
niṣkramya vanam āsthāya jñānayukto jitendriyaḥ kālākāṅkṣī carann evaṃ brahmabhūyāya kalpate
12.154.26
abhayaṃ yasya bhūtebhyo bhūtānām abhayaṃ yataḥ tasya dehād vimuktasya bhayaṃ nāsti kutaś cana
12.154.27
avācinoti karmāṇi na ca saṃpracinoti ha samaḥ sarveṣu bhūteṣu maitrāyaṇagatiś caret
12.154.28
śakunīnām ivākāśe jale vāricarasya vā yathā gatir na dṛśyeta tathā tasya na saṃśayaḥ
12.154.29
gṛhān utsṛjya yo rājan mokṣam evābhipadyate lokās tejomayās tasya kalpante śāśvatīḥ samāḥ
12.154.30
saṃnyasya sarvakarmāṇi saṃnyasya vidhivat tapaḥ saṃnyasya vividhā vidyāḥ sarvaṃ saṃnyasya caiva ha
12.154.31
kāmeṣu cāpy anāvṛttaḥ prasannātmātmavic chuciḥ prāpyeha loke satkāraṃ svargaṃ samabhipadyate
12.154.32
yac ca paitāmahaṃ sthānaṃ brahmarāśisamudbhavam guhāyāṃ pihitaṃ nityaṃ tad damenābhipadyate
12.154.33
jñānārāmasya buddhasya sarvabhūtāvirodhinaḥ nāvṛttibhayam astīha paraloke bhayaṃ kutaḥ
12.154.34
eka eva dame doṣo dvitīyo nopapadyate yad enaṃ kṣamayā yuktam aśaktaṃ manyate janaḥ
12.154.35
etasya tu mahāprājña doṣasya sumahān guṇaḥ kṣamāyāṃ vipulā lokāḥ sulabhā hi sahiṣṇunā
12.154.36
dāntasya kim araṇyena tathādāntasya bhārata yatraiva hi vased dāntas tad araṇyaṃ sa āśramaḥ
12.154.37
vaiśaṃpāyana uvāca etad bhīṣmasya vacanaṃ śrutvā rājā yudhiṣṭhiraḥ amṛteneva saṃtṛptaḥ prahṛṣṭaḥ samapadyata
12.154.38
punaś ca paripapraccha bhīṣmaṃ dharmabhṛtāṃ varam tapaḥ prati sa covāca tasmai sarvaṃ kurūdvaha
12.155.1
bhīṣma uvāca sarvam etat tapomūlaṃ kavayaḥ paricakṣate na hy ataptatapā mūḍhaḥ kriyāphalam avāpyate
12.155.2
prajāpatir idaṃ sarvaṃ tapasaivāsṛjat prabhuḥ tathaiva vedān ṛṣayas tapasā pratipedire
12.155.3
tapaso hy ānupūrvyeṇa phalamūlānilāśanāḥ trīṃl lokāṃs tapasā siddhāḥ paśyanti susamāhitāḥ
12.155.4
auṣadhāny agadādīni tisro vidyāś ca saṃskṛtāḥ tapasaiva hi sidhyanti tapomūlaṃ hi sādhanam
12.155.5
yad durāpaṃ durāmnāyaṃ durādharṣaṃ durutsaham sarvaṃ tat tapasā śakyaṃ tapo hi duratikramam
12.155.6
surāpo 'saṃmatādāyī bhrūṇahā gurutalpagaḥ tapasaiva sutaptena naraḥ pāpād vimucyate
12.155.7
tapaso bahurūpasya tais tair dvāraiḥ pravartataḥ nivṛttyā vartamānasya tapo nānaśanāt param
12.155.8
ahiṃsā satyavacanaṃ dānam indriyanigrahaḥ etebhyo hi mahārāja tapo nānaśanāt param
12.155.9
na duṣkarataraṃ dānān nātimātaram āśramaḥ traividyebhyaḥ paraṃ nāsti saṃnyāsaḥ paramaṃ tapaḥ
12.155.10
indriyāṇīha rakṣanti dhanadhānyābhiguptaye tasmād arthe ca dharme ca tapo nānaśanāt param
12.155.11
ṛṣayaḥ pitaro devā manuṣyā mṛgasattamāḥ yāni cānyāni bhūtāni sthāvarāṇi carāṇi ca
12.155.12
tapaḥparāyaṇāḥ sarve sidhyanti tapasā ca te ity evaṃ tapasā devā mahattvaṃ cāpy avāpnuvan
12.155.13
imānīṣṭavibhāgāni phalāni tapasā sadā tapasā śakyate prāptuṃ devatvam api niścayāt
12.156.1
yudhiṣṭhira uvāca satyaṃ dharme praśaṃsanti viprarṣipitṛdevatāḥ satyam icchāmy ahaṃ śrotuṃ tan me brūhi pitāmaha
12.156.2
satyaṃ kiṃlakṣaṇaṃ rājan kathaṃ vā tad avāpyate satyaṃ prāpya bhavet kiṃ ca kathaṃ caiva tad ucyate
12.156.3
bhīṣma uvāca cāturvarṇyasya dharmāṇāṃ saṃkaro na praśasyate avikāritamaṃ satyaṃ sarvavarṇeṣu bhārata
12.156.4
satyaṃ satsu sadā dharmaḥ satyaṃ dharmaḥ sanātanaḥ satyam eva namasyeta satyaṃ hi paramā gatiḥ
12.156.5
satyaṃ dharmas tapo yogaḥ satyaṃ brahma sanātanam satyaṃ yajñaḥ paraḥ proktaḥ satye sarvaṃ pratiṣṭhitam
12.156.6
ācārān iha satyasya yathāvad anupūrvaśaḥ lakṣaṇaṃ ca pravakṣyāmi satyasyeha yathākramam
12.156.7
prāpyate hi yathā satyaṃ tac ca śrotuṃ tvam arhasi satyaṃ trayodaśavidhaṃ sarvalokeṣu bhārata
12.156.8
satyaṃ ca samatā caiva damaś caiva na saṃśayaḥ amātsaryaṃ kṣamā caiva hrīs titikṣānasūyatā
12.156.9
tyāgo dhyānam athāryatvaṃ dhṛtiś ca satataṃ sthirā ahiṃsā caiva rājendra satyākārās trayodaśa
12.156.10
satyaṃ nāmāvyayaṃ nityam avikāri tathaiva ca sarvadharmāviruddhaṃ ca yogenaitad avāpyate
12.156.11
ātmanīṣṭe tathāniṣṭe ripau ca samatā tathā icchādveṣakṣayaṃ prāpya kāmakrodhakṣayaṃ tathā
12.156.12
damo nānyaspṛhā nityaṃ dhairyaṃ gāmbhīryam eva ca abhayaṃ krodhaśamanaṃ jñānenaitad avāpyate
12.156.13
amātsaryaṃ budhāḥ prāhur dānaṃ dharme ca saṃyamam avasthitena nityaṃ ca satyenāmatsarī bhavet
12.156.14
akṣamāyāḥ kṣamāyāś ca priyāṇīhāpriyāṇi ca kṣamate sarvataḥ sādhuḥ sādhv āpnoti ca satyavān
12.156.15
kalyāṇaṃ kurute gāḍhaṃ hrīmān na ślāghate kva cit praśāntavāṅmanā nityaṃ hrīs tu dharmād avāpyate
12.156.16
dharmārthahetoḥ kṣamate titikṣā kṣāntir ucyate lokasaṃgrahaṇārthaṃ tu sā tu dhairyeṇa labhyate
12.156.17
tyāgaḥ snehasya yas tyāgo viṣayāṇāṃ tathaiva ca rāgadveṣaprahīṇasya tyāgo bhavati nānyathā
12.156.18
āryatā nāma bhūtānāṃ yaḥ karoti prayatnataḥ śubhaṃ karma nirākāro vītarāgatvam eva ca
12.156.19
dhṛtir nāma sukhe duḥkhe yathā nāpnoti vikriyām tāṃ bhajeta sadā prājño ya icched bhūtim ātmanaḥ
12.156.20
sarvathā kṣamiṇā bhāvyaṃ tathā satyapareṇa ca vītaharṣabhayakrodho dhṛtim āpnoti paṇḍitaḥ
12.156.21
adrohaḥ sarvabhūteṣu karmaṇā manasā girā anugrahaś ca dānaṃ ca satāṃ dharmaḥ sanātanaḥ
12.156.22
ete trayodaśākārāḥ pṛthak satyaikalakṣaṇāḥ bhajante satyam eveha bṛṃhayanti ca bhārata
12.156.23
nāntaḥ śakyo guṇānāṃ hi vaktuṃ satyasya bhārata ataḥ satyaṃ praśaṃsanti viprāḥ sapitṛdevatāḥ
12.156.24
nāsti satyāt paro dharmo nānṛtāt pātakaṃ param sthitir hi satyaṃ dharmasya tasmāt satyaṃ na lopayet
12.156.25
upaiti satyād dānaṃ hi tathā yajñāḥ sadakṣiṇāḥ vratāgnihotraṃ vedāś ca ye cānye dharmaniścayāḥ
12.156.26
aśvamedhasahasraṃ ca satyaṃ ca tulayā dhṛtam aśvamedhasahasrād dhi satyam evātiricyate
12.157.1
yudhiṣṭhira uvāca yataḥ prabhavati krodhaḥ kāmaś ca bharatarṣabha śokamohau vivitsā ca parāsutvaṃ tathā madaḥ
12.157.2
lobho mātsaryam īrṣyā ca kutsāsūyā kṛpā tathā etat sarvaṃ mahāprājña yāthātathyena me vada
12.157.3
bhīṣma uvāca trayodaśaite 'tibalāḥ śatravaḥ prāṇināṃ smṛtāḥ upāsate mahārāja samastāḥ puruṣān iha
12.157.4
ete pramattaṃ puruṣam apramattā nudanti hi vṛkā iva vilumpanti dṛṣṭvaiva puruṣetarān
12.157.5
ebhyaḥ pravartate duḥkham ebhyaḥ pāpaṃ pravartate iti martyo vijānīyāt satataṃ bharatarṣabha
12.157.6
eteṣām udayaṃ sthānaṃ kṣayaṃ ca puruṣottama hanta te vartayiṣyāmi tan me nigadataḥ śṛṇu
12.157.7
lobhāt krodhaḥ prabhavati paradoṣair udīryate kṣamayā tiṣṭhate rājañ śrīmāṃś ca vinivartate
12.157.8
saṃkalpāj jāyate kāmaḥ sevyamāno vivardhate avadyadarśanād vyeti tattvajñānāc ca dhīmatām
12.157.9
viruddhāni hi śāstrāṇi paśyantīhālpabuddhayaḥ vivitsā jāyate tatra tattvajñānān nivartate
12.157.10
prīteḥ śokaḥ prabhavati viyogāt tasya dehinaḥ yadā nirarthakaṃ vetti tadā sadyaḥ praṇaśyati
12.157.11
parāsutā krodhalobhād abhyāsāc ca pravartate dayayā sarvabhūtānāṃ nirvedāt sā nivartate
12.157.12
sattvatyāgāt tu mātsaryam ahitāni ca sevate etat tu kṣīyate tāta sādhūnām upasevanāt
12.157.13
kulāj jñānāt tathaiśvaryān mado bhavati dehinām ebhir eva tu vijñātair madaḥ sadyaḥ praṇaśyati
12.157.14
īrṣyā kāmāt prabhavati saṃgharṣāc caiva bhārata itareṣāṃ tu martyānāṃ prajñayā sā praṇaśyati
12.157.15
vibhramāl lokabāhyānāṃ dveṣyair vākyair asaṃgataiḥ kutsā saṃjāyate rājann upekṣābhiḥ praśāmyati
12.157.16
pratikartum aśakyāya balasthāyāpakāriṇe asūyā jāyate tīvrā kāruṇyād vinivartate
12.157.17
kṛpaṇān satataṃ dṛṣṭvā tataḥ saṃjāyate kṛpā dharmaniṣṭhāṃ yadā vetti tadā śāmyati sā kṛpā
12.157.18
etāny eva jitāny āhuḥ praśamāc ca trayodaśa ete hi dhārtarāṣṭrāṇāṃ sarve doṣās trayodaśa tvayā sarvātmanā nityaṃ vijitā jeṣyase ca tān
12.158.1
yudhiṣṭhira uvāca ānṛśaṃsyaṃ vijānāmi darśanena satāṃ sadā nṛśaṃsān na vijānāmi teṣāṃ karma ca bhārata
12.158.2
kaṇṭakān kūpam agniṃ ca varjayanti yathā narāḥ tathā nṛśaṃsakarmāṇaṃ varjayanti narā naram
12.158.3
nṛśaṃso hy adhamo nityaṃ pretya ceha ca bhārata tasmād bravīhi kauravya tasya dharmaviniścayam
12.158.4
bhīṣma uvāca spṛhāsyāntarhitā caiva viditārthā ca karmaṇā ākroṣṭā kruśyate caiva bandhitā badhyate ca yaḥ
12.158.5
dattānukīrtir viṣamaḥ kṣudro naikṛtikaḥ śaṭhaḥ asaṃbhogī ca mānī ca tathā saṅgī vikatthanaḥ
12.158.6
sarvātiśaṅkī paruṣo bāliśaḥ kṛpaṇas tathā vargapraśaṃsī satatam āśramadveṣasaṃkarī
12.158.7
hiṃsāvihārī satatam aviśeṣaguṇāguṇaḥ bahvalīko manasvī ca lubdho 'tyarthaṃ nṛśaṃsakṛt
12.158.8
dharmaśīlaṃ guṇopetaṃ pāpa ity avagacchati ātmaśīlānumānena na viśvasiti kasya cit
12.158.9
pareṣāṃ yatra doṣaḥ syāt tad guhyaṃ saṃprakāśayet samāneṣv eva doṣeṣu vṛttyartham upaghātayet
12.158.10
tathopakāriṇaṃ caiva manyate vañcitaṃ param dattvāpi ca dhanaṃ kāle saṃtapaty upakāriṇe
12.158.11
bhakṣyaṃ bhojyam atho lehyaṃ yac cānyat sādhu bhojanam prekṣamāṇeṣu yo 'śnīyān nṛśaṃsa iti taṃ viduḥ
12.158.12
brāhmaṇebhyaḥ pradāyāgraṃ yaḥ suhṛdbhiḥ sahāśnute sa pretya labhate svargam iha cānantyam aśnute
12.158.13
eṣa te bharataśreṣṭha nṛśaṃsaḥ parikīrtitaḥ sadā vivarjanīyo vai puruṣeṇa bubhūṣatā
12.159.1
bhīṣma uvāca kṛtārtho yakṣyamāṇaś ca sarvavedāntagaś ca yaḥ ācāryapitṛbhāryārthaṃ svādhyāyārtham athāpi vā
12.159.2
ete vai sādhavo dṛṣṭā brāhmaṇā dharmabhikṣavaḥ asvebhyo deyam etebhyo dānaṃ vidyāviśeṣataḥ
12.159.3
anyatra dakṣiṇā yā tu deyā bharatasattama anyebhyo hi bahirvedyāṃ nākṛtānnaṃ vidhīyate
12.159.4
sarvaratnāni rājā ca yathārhaṃ pratipādayet brāhmaṇāś caiva yajñāś ca sahānnāḥ sahadakṣiṇāḥ
12.159.5
yasya traivārṣikaṃ bhaktaṃ paryāptaṃ bhṛtyavṛttaye adhikaṃ vāpi vidyeta sa somaṃ pātum arhati
12.159.6
yajñaś cet pratividdhaḥ syād aṅgenaikena yajvanaḥ brāhmaṇasya viśeṣeṇa dhārmike sati rājani
12.159.7
yo vaiśyaḥ syād bahupaśur hīnakratur asomapaḥ kuṭumbāt tasya tad dravyaṃ yajñārthaṃ pārthivo haret
12.159.8
āhared veśmataḥ kiṃ cit kāmaṃ śūdrasya dravyataḥ na hi veśmani śūdrasya kaś cid asti parigrahaḥ
12.159.9
yo 'nāhitāgniḥ śatagur ayajvā ca sahasraguḥ tayor api kuṭumbābhyām āhared avicārayan
12.159.10
adātṛbhyo haren nityaṃ vyākhyāpya nṛpatiḥ prabho tathā hy ācarato dharmo nṛpateḥ syād athākhilaḥ
12.159.11
tathaiva saptame bhakte bhaktāni ṣaḍ anaśnatā aśvastanavidhānena hartavyaṃ hīnakarmaṇaḥ khalāt kṣetrāt tathāgārād yato vāpy upapadyate
12.159.12
ākhyātavyaṃ nṛpasyaitat pṛcchato 'pṛcchato 'pi vā na tasmai dhārayed daṇḍaṃ rājā dharmeṇa dharmavit
12.159.13
kṣatriyasya hi bāliśyād brāhmaṇaḥ kliśyate kṣudhā śrutaśīle samājñāya vṛttim asya prakalpayet athainaṃ parirakṣeta pitā putram ivaurasam
12.159.14
iṣṭiṃ vaiśvānarīṃ nityaṃ nirvaped abdaparyaye avikalpaḥ purādharmo dharmavādais tu kevalam
12.159.15
viśvais tu devaiḥ sādhyaiś ca brāhmaṇaiś ca maharṣibhiḥ āpatsu maraṇād bhītair liṅgapratinidhiḥ kṛtaḥ
12.159.16
prabhuḥ prathamakalpasya yo 'nukalpena vartate na sāṃparāyikaṃ tasya durmater vidyate phalam
12.159.17
na brāhmaṇān vedayeta kaś cid rājani mānavaḥ avīryo vedanād vidyāt suvīryo vīryavattaram
12.159.18
tasmād rājñā sadā tejo duḥsahaṃ brahmavādinām mantā śāstā vidhātā ca brāhmaṇo deva ucyate tasmin nākuśalaṃ brūyān na śuktām īrayed giram
12.159.19
kṣatriyo bāhuvīryeṇa taraty āpadam ātmanaḥ dhanena vaiśyaḥ śūdraś ca mantrair homaiś ca vai dvijaḥ
12.159.20
na vai kanyā na yuvatir nāmantro na ca bāliśaḥ pariveṣṭāgnihotrasya bhaven nāsaṃskṛtas tathā narake nipatanty ete juhvānāḥ sa ca yasya tat
12.159.21
prājāpatyam adattvāśvam agnyādheyasya dakṣiṇām anāhitāgnir iti sa procyate dharmadarśibhiḥ
12.159.22
puṇyāny anyāni kurvīta śraddadhāno jitendriyaḥ anāptadakṣiṇair yajñair na yajeta kathaṃ cana
12.159.23
prajāḥ paśūṃś ca svargaṃ ca hanti yajño hy adakṣiṇaḥ indriyāṇi yaśaḥ kīrtim āyuś cāsyopakṛntati
12.159.24
udakyā hy āsate ye ca ye ca ke cid anagnayaḥ kulaṃ cāśrotriyaṃ yeṣāṃ sarve te śūdradharmiṇaḥ
12.159.25
udapānodake grāme brāhmaṇo vṛṣalīpatiḥ uṣitvā dvādaśa samāḥ śūdrakarmeha gacchati
12.159.26
anāryāṃ śayane bibhrad ujjhan bibhrac ca yo dvijām abrāhmaṇo manyamānas tṛṇeṣv āsīta pṛṣṭhataḥ tathā sa śudhyate rājañ śṛṇu cātra vaco mama
12.159.27
yad ekarātreṇa karoti pāpaṃ; kṛṣṇaṃ varṇaṃ brāhmaṇaḥ sevamānaḥ sthānāsanābhyāṃ vicaran vratī saṃs; tribhir varṣaiḥ śamayed ātmapāpam
12.159.28
na narmayuktaṃ vacanaṃ hinasti; na strīṣu rājan na vivāhakāle na gurvarthe nātmano jīvitārthe; pañcānṛtāny āhur apātakāni
12.159.29
śraddadhānaḥ śubhāṃ vidyāṃ hīnād api samācaret suvarṇam api cāmedhyād ādadīteti dhāraṇā
12.159.30
strīratnaṃ duṣkulāc cāpi viṣād apy amṛtaṃ pibet aduṣṭā hi striyo ratnam āpa ity eva dharmataḥ
12.159.31
gobrāhmaṇahitārthaṃ ca varṇānāṃ saṃkareṣu ca gṛhṇīyāt tu dhanur vaiśyaḥ paritrāṇāya cātmanaḥ
12.159.32
surāpānaṃ brahmahatyā gurutalpam athāpi vā anirdeśyāni manyante prāṇāntānīti dhāraṇā
12.159.33
suvarṇaharaṇaṃ stainyaṃ viprāsaṅgaś ca pātakam viharan madyapānaṃ cāpy agamyāgamanaṃ tathā
12.159.34
patitaiḥ saṃprayogāc ca brāhmaṇair yonitas tathā acireṇa mahārāja tādṛśo vai bhavaty uta
12.159.35
saṃvatsareṇa patati patitena sahācaran yājanādhyāpanād yaunān na tu yānāsanāśanāt
12.159.36
etāni ca tato 'nyāni nirdeśyānīti dhāraṇā nirdeśyakena vidhinā kālenāvyasanī bhavet
12.159.37
annaṃ tiryaṅ na hotavyaṃ pretakarmaṇy apātite triṣu tv eteṣu pūrveṣu na kurvīta vicāraṇām
12.159.38
amātyān vā gurūn vāpi jahyād dharmeṇa dhārmikaḥ prāyaścittam akurvāṇair naitair arhati saṃvidam
12.159.39
adharmakārī dharmeṇa tapasā hanti kilbiṣam bruvan stena iti stenaṃ tāvat prāpnoti kilbiṣam astenaṃ stena ity uktvā dviguṇaṃ pāpam āpnuyāt
12.159.40
tribhāgaṃ brahmahatyāyāḥ kanyā prāpnoti duṣyatī yas tu dūṣayitā tasyāḥ śeṣaṃ prāpnoti kilbiṣam
12.159.41
brāhmaṇāyāvagūryeha spṛṣṭvā gurutaraṃ bhavet varṣāṇāṃ hi śataṃ pāpaḥ pratiṣṭhāṃ nādhigacchati
12.159.42
sahasraṃ tv eva varṣāṇāṃ nipātya narake vaset tasmān naivāvagūryād dhi naiva jātu nipātayet
12.159.43
śoṇitaṃ yāvataḥ pāṃsūn saṃgṛhṇīyād dvijakṣatāt tāvatīḥ sa samā rājan narake parivartate
12.159.44
bhrūṇahāhavamadhye tu śudhyate śastrapātitaḥ ātmānaṃ juhuyād vahnau samiddhe tena śudhyati
12.159.45
surāpo vāruṇīm uṣṇāṃ pītvā pāpād vimucyate tayā sa kāye nirdagdhe mṛtyunā pretya śudhyati lokāṃś ca labhate vipro nānyathā labhate hi saḥ
12.159.46
gurutalpam adhiṣṭhāya durātmā pāpacetanaḥ sūrmīṃ jvalantīm āśliṣya mṛtyunā sa viśudhyati
12.159.47
atha vā śiśnavṛṣaṇāv ādāyāñjalinā svayam nairṛtīṃ diśam āsthāya nipatet sa tv ajihmagaḥ
12.159.48
brāhmaṇārthe 'pi vā prāṇān saṃtyajet tena śudhyati aśvamedhena vāpīṣṭvā gomedhenāpi vā punaḥ agniṣṭomena vā samyag iha pretya ca pūyate
12.159.49
tathaiva dvādaśa samāḥ kapālī brahmahā bhavet brahmacārī cared bhaikṣaṃ svakarmodāharan muniḥ
12.159.50
evaṃ vā tapasā yukto brahmahā savanī bhavet evaṃ vā garbham ajñātā cātreyīṃ yo 'bhigacchati dviguṇā brahmahatyā vai ātreyīvyasane bhavet
12.159.51
surāpo niyatāhāro brahmacārī kṣamācaraḥ ūrdhvaṃ tribhyo 'tha varṣebhyo yajetāgniṣṭutā param ṛṣabhaikasahasraṃ gā dattvā śubham avāpnuyāt
12.159.52
vaiśyaṃ hatvā tu varṣe dve ṛṣabhaikaśatāś ca gāḥ śūdraṃ hatvābdam evaikam ṛṣabhaikādaśāś ca gāḥ
12.159.53
śvabarbarakharān hatvā śaudram eva vrataṃ caret mārjāracāṣamaṇḍūkān kākaṃ bhāsaṃ ca mūṣakam
12.159.54
uktaḥ paśusamo dharmo rājan prāṇinipātanāt prāyaścittāny athānyāni pravakṣyāmy anupūrvaśaḥ
12.159.55
talpe cānyasya caurye ca pṛthak saṃvatsaraṃ caret trīṇi śrotriyabhāryāyāṃ paradāre tu dve smṛte
12.159.56
kāle caturthe bhuñjāno brahmacārī vratī bhavet sthānāsanābhyāṃ viharet trir ahno 'bhyuditād apaḥ evam eva nirācānto yaś cāgnīn apavidhyati
12.159.57
tyajaty akāraṇe yaś ca pitaraṃ mātaraṃ tathā patitaḥ syāt sa kauravya tathā dharmeṣu niścayaḥ
12.159.58
grāsācchādanam atyarthaṃ dadyād iti nidarśanam bhāryāyāṃ vyabhicāriṇyāṃ niruddhāyāṃ viśeṣataḥ yat puṃsāṃ paradāreṣu tac caināṃ cārayed vratam
12.159.59
śreyāṃsaṃ śayane hitvā yā pāpīyāṃsam ṛcchati śvabhis tāṃ khādayed rājā saṃsthāne bahusaṃvṛte
12.159.60
pumāṃsaṃ bandhayet prājñaḥ śayane tapta āyase apy ādadhīta dārūṇi tatra dahyeta pāpakṛt
12.159.61
eṣa daṇḍo mahārāja strīṇāṃ bhartṛvyatikrame saṃvatsarābhiśastasya duṣṭasya dviguṇo bhavet
12.159.62
dve tasya trīṇi varṣāṇi catvāri sahasevinaḥ kucaraḥ pañca varṣāṇi cared bhaikṣaṃ munivrataḥ
12.159.63
parivittiḥ parivettā yayā ca parividyate pāṇigrāhaś ca dharmeṇa sarve te patitāḥ smṛtāḥ
12.159.64
careyuḥ sarva evaite vīrahā yad vrataṃ caret cāndrāyaṇaṃ caren māsaṃ kṛcchraṃ vā pāpaśuddhaye
12.159.65
parivettā prayaccheta parivittāya tāṃ snuṣām jyeṣṭhena tv abhyanujñāto yavīyān pratyanantaram enaso mokṣam āpnoti sā ca tau caiva dharmataḥ
12.159.66
amānuṣīṣu govarjam anāvṛṣṭir na duṣyati adhiṣṭhātāram attāraṃ paśūnāṃ puruṣaṃ viduḥ
12.159.67
paridhāyordhvavālaṃ tu pātram ādāya mṛnmayam caret sapta gṛhān bhaikṣaṃ svakarma parikīrtayan
12.159.68
tatraiva labdhabhojī syād dvādaśāhāt sa śudhyati caret saṃvatsaraṃ cāpi tad vrataṃ yan nirākṛti
12.159.69
bhavet tu mānuṣeṣv evaṃ prāyaścittam anuttamam dānaṃ vādānasakteṣu sarvam eva prakalpayet anāstikeṣu gomātraṃ prāṇam ekaṃ pracakṣate
12.159.70
śvavarāhamanuṣyāṇāṃ kukkuṭasya kharasya ca māṃsaṃ mūtrapurīṣaṃ ca prāśya saṃskāram arhati
12.159.71
brāhmaṇasya surāpasya gandham āghrāya somapaḥ apas tryahaṃ pibed uṣṇās tryaham uṣṇaṃ payaḥ pibet tryaham uṣṇaṃ ghṛtaṃ pītvā vāyubhakṣo bhavet tryaham
12.159.72
evam etat samuddiṣṭaṃ prāyaścittaṃ sanātanam brāhmaṇasya viśeṣeṇa tattvajñānena jāyate
12.160.1
vaiśaṃpāyana uvāca kathāntaram athāsādya khaḍgayuddhaviśāradaḥ nakulaḥ śaratalpastham idam āha pitāmaham
12.160.2
dhanuḥ praharaṇaṃ śreṣṭham iti vādaḥ pitāmaha matas tu mama dharmajña khaḍga eva susaṃśitaḥ
12.160.3
viśīrṇe kārmuke rājan prakṣīṇeṣu ca vājiṣu khaḍgena śakyate yuddhe sādhv ātmā parirakṣitum
12.160.4
śarāsanadharāṃś caiva gadāśaktidharāṃs tathā ekaḥ khaḍgadharo vīraḥ samarthaḥ pratibādhitum
12.160.5
atra me saṃśayaś caiva kautūhalam atīva ca kiṃ svit praharaṇaṃ śreṣṭhaṃ sarvayuddheṣu pārthiva
12.160.6
kathaṃ cotpāditaḥ khaḍgaḥ kasyārthāya ca kena vā pūrvācāryaṃ ca khaḍgasya prabrūhi prapitāmaha
12.160.7
tasya tad vacanaṃ śrutvā mādrīputrasya dhīmataḥ sarvakauśalasaṃyuktaṃ sūkṣmacitrārthavac chubham
12.160.8
tatas tasyottaraṃ vākyaṃ svaravarṇopapāditam śikṣānyāyopasaṃpannaṃ droṇaśiṣyāya pṛcchate
12.160.9
uvāca sarvadharmajño dhanurvedasya pāragaḥ śaratalpagato bhīṣmo nakulāya mahātmane
12.160.10
tattvaṃ śṛṇuṣva mādreya yad etat paripṛcchasi prabodhito 'smi bhavatā dhātumān iva parvataḥ
12.160.11
salilaikārṇavaṃ tāta purā sarvam abhūd idam niṣprakampam anākāśam anirdeśyamahītalam
12.160.12
tamaḥsaṃvṛtam asparśam atigambhīradarśanam niḥśabdaṃ cāprameyaṃ ca tatra jajñe pitāmahaḥ
12.160.13
so 'sṛjad vāyum agniṃ ca bhāskaraṃ cāpi vīryavān ākāśam asṛjac cordhvam adho bhūmiṃ ca nairṛtim
12.160.14
nabhaḥ sacandratāraṃ ca nakṣatrāṇi grahāṃs tathā saṃvatsarān ahorātrān ṛtūn atha lavān kṣaṇān
12.160.15
tataḥ śarīraṃ lokasthaṃ sthāpayitvā pitāmahaḥ janayām āsa bhagavān putrān uttamatejasaḥ
12.160.16
marīcim ṛṣim atriṃ ca pulastyaṃ pulahaṃ kratum vasiṣṭhāṅgirasau cobhau rudraṃ ca prabhum īśvaram
12.160.17
prācetasas tathā dakṣaḥ kanyāḥ ṣaṣṭim ajījanat tā vai brahmarṣayaḥ sarvāḥ prajārthaṃ pratipedire
12.160.18
tābhyo viśvāni bhūtāni devāḥ pitṛgaṇās tathā gandharvāpsarasaś caiva rakṣāṃsi vividhāni ca
12.160.19
patatrimṛgamīnāś ca plavaṃgāś ca mahoragāḥ nānākṛtibalāś cānye jalakṣitivicāriṇaḥ
12.160.20
audbhidāḥ svedajāś caiva aṇḍajāś ca jarāyujāḥ jajñe tāta tathā sarvaṃ jagat sthāvarajaṅgamam
12.160.21
bhūtasargam imaṃ kṛtvā sarvalokapitāmahaḥ śāśvataṃ vedapaṭhitaṃ dharmaṃ ca yuyuje punaḥ
12.160.22
tasmin dharme sthitā devāḥ sahācāryapurohitāḥ ādityā vasavo rudrāḥ sasādhyā marudaśvinaḥ
12.160.23
bhṛgvatryaṅgirasaḥ siddhāḥ kāśyapaś ca tapodhanaḥ vasiṣṭhagautamāgastyās tathā nāradaparvatau
12.160.24
ṛṣayo vālakhilyāś ca prabhāsāḥ sikatās tathā ghṛtācāḥ somavāyavyā vaikhānasamarīcipāḥ
12.160.25
akṛṣṭāś caiva haṃsāś ca ṛṣayo 'thāgniyonijāḥ vānaprasthāḥ pṛśnayaś ca sthitā brahmānuśāsane
12.160.26
dānavendrās tv atikramya tat pitāmahaśāsanam dharmasyāpacayaṃ cakruḥ krodhalobhasamanvitāḥ
12.160.27
hiraṇyakaśipuś caiva hiraṇyākṣo virocanaḥ śambaro vipracittiś ca prahrādo namucir baliḥ
12.160.28
ete cānye ca bahavaḥ sagaṇā daityadānavāḥ dharmasetum atikramya remire 'dharmaniścayāḥ
12.160.29
sarve sma tulyajātīyā yathā devās tathā vayam ity evaṃ hetum āsthāya spardhamānāḥ surarṣibhiḥ
12.160.30
na priyaṃ nāpy anukrośaṃ cakrur bhūteṣu bhārata trīn upāyān atikramya daṇḍena rurudhuḥ prajāḥ na jagmuḥ saṃvidaṃ taiś ca darpād asurasattamāḥ
12.160.31
atha vai bhagavān brahmā brahmarṣibhir upasthitaḥ tadā himavataḥ pṛṣṭhe suramye padmatārake
12.160.32
śatayojanavistāre maṇimuktācayācite tasmin girivare putra puṣpitadrumakānane tasthau sa vibudhaśreṣṭho brahmā lokārthasiddhaye
12.160.33
tato varṣasahasrānte vitānam akarot prabhuḥ vidhinā kalpadṛṣṭena yathoktenopapāditam
12.160.34
ṛṣibhir yajñapaṭubhir yathāvat karmakartṛbhiḥ marudbhiḥ parisaṃstīrṇaṃ dīpyamānaiś ca pāvakaiḥ
12.160.35
kāñcanair yajñabhāṇḍaiś ca bhrājiṣṇubhir alaṃkṛtam vṛtaṃ devagaṇaiś caiva prababhau yajñamaṇḍalam
12.160.36
tathā brahmarṣibhiś caiva sadasyair upaśobhitam tatra ghoratamaṃ vṛttam ṛṣīṇāṃ me pariśrutam
12.160.37
candramā vimalaṃ vyoma yathābhyuditatārakam vidāryāgniṃ tathā bhūtam utthitaṃ śrūyate tataḥ
12.160.38
nīlotpalasavarṇābhaṃ tīkṣṇadaṃṣṭraṃ kṛśodaram prāṃśu durdarśanaṃ caivāpy atitejas tathaiva ca
12.160.39
tasminn utpatamāne ca pracacāla vasuṃdharā tatrormikalilāvartaś cukṣubhe ca mahārṇavaḥ
12.160.40
petur ulkā mahotpātāḥ śākhāś ca mumucur drumāḥ aprasannā diśaḥ sarvāḥ pavanaś cāśivo vavau muhur muhuś ca bhūtāni prāvyathanta bhayāt tathā
12.160.41
tataḥ sutumulaṃ dṛṣṭvā tad adbhutam upasthitam maharṣisuragandharvān uvācedaṃ pitāmahaḥ
12.160.42
mayaitac cintitaṃ bhūtam asir nāmaiṣa vīryavān rakṣaṇārthāya lokasya vadhāya ca suradviṣām
12.160.43
tatas tad rūpam utsṛjya babhau nistriṃśa eva saḥ vimalas tīkṣṇadhāraś ca kālāntaka ivodyataḥ
12.160.44
tatas taṃ śitikaṇṭhāya rudrāyarṣabhaketave brahmā dadāv asiṃ dīptam adharmaprativāraṇam
12.160.45
tataḥ sa bhagavān rudro brahmarṣigaṇasaṃstutaḥ pragṛhyāsim ameyātmā rūpam anyac cakāra ha
12.160.46
caturbāhuḥ spṛśan mūrdhnā bhūsthito 'pi nabhastalam ūrdhvadṛṣṭir mahāliṅgo mukhāj jvālāḥ samutsṛjan vikurvan bahudhā varṇān nīlapāṇḍuralohitān
12.160.47
bibhrat kṛṣṇājinaṃ vāso hemapravaratārakam netraṃ caikaṃ lalāṭena bhāskarapratimaṃ mahat śuśubhāte ca vimale dve netre kṛṣṇapiṅgale
12.160.48
tato devo mahādevaḥ śūlapāṇir bhagākṣihā saṃpragṛhya tu nistriṃśaṃ kālārkānalasaṃnibham
12.160.49
trikūṭaṃ carma codyamya savidyutam ivāmbudam cacāra vividhān mārgān mahābalaparākramaḥ vidhunvann asim ākāśe dānavāntacikīrṣayā
12.160.50
tasya nādaṃ vinadato mahāhāsaṃ ca muñcataḥ babhau pratibhayaṃ rūpaṃ tadā rudrasya bhārata
12.160.51
tad rūpadhāriṇaṃ rudraṃ raudrakarma cikīrṣavaḥ niśamya dānavāḥ sarve hṛṣṭāḥ samabhidudruvuḥ
12.160.52
aśmabhiś cāpy avarṣanta pradīptaiś ca tatholmukaiḥ ghoraiḥ praharaṇaiś cānyaiḥ śitadhārair ayomukhaiḥ
12.160.53
tatas tad dānavānīkaṃ saṃpraṇetāram acyutam rudrakhaḍgabaloddhūtaṃ pracacāla mumoha ca
12.160.54
citraṃ śīghrataratvāc ca carantam asidhāriṇam tam ekam asurāḥ sarve sahasram iti menire
12.160.55
chindan bhindan rujan kṛntan dārayan pramathann api acarad daityasaṃgheṣu rudro 'gnir iva kakṣagaḥ
12.160.56
asivegaprarugṇās te chinnabāhūruvakṣasaḥ saṃprakṛttottamāṅgāś ca petur urvyāṃ mahāsurāḥ
12.160.57
apare dānavā bhagnā rudraghātāvapīḍitāḥ anyonyam abhinardanto diśaḥ saṃpratipedire
12.160.58
bhūmiṃ ke cit praviviśuḥ parvatān apare tathā apare jagmur ākāśam apare 'mbhaḥ samāviśan
12.160.59
tasmin mahati saṃvṛtte samare bhṛśadāruṇe babhau bhūmiḥ pratibhayā tadā rudhirakardamā
12.160.60
dānavānāṃ śarīraiś ca mahadbhiḥ śoṇitokṣitaiḥ samākīrṇā mahābāho śailair iva sakiṃśukaiḥ
12.160.61
rudhireṇa pariklinnā prababhau vasudhā tadā raktārdravasanā śyāmā nārīva madavihvalā
12.160.62
sa rudro dānavān hatvā kṛtvā dharmottaraṃ jagat raudraṃ rūpaṃ vihāyāśu cakre rūpaṃ śivaṃ śivaḥ
12.160.63
tato maharṣayaḥ sarve sarve devagaṇās tathā jayenādbhutakalpena devadevam athārcayan
12.160.64
tataḥ sa bhagavān rudro dānavakṣatajokṣitam asiṃ dharmasya goptāraṃ dadau satkṛtya viṣṇave
12.160.65
viṣṇur marīcaye prādān marīcir bhagavāṃś ca tam maharṣibhyo dadau khaḍgam ṛṣayo vāsavāya tu
12.160.66
mahendro lokapālebhyo lokapālās tu putraka manave sūryaputrāya daduḥ khaḍgaṃ suvistaram
12.160.67
ūcuś cainaṃ tathaivādyaṃ mānuṣāṇāṃ tvam īśvaraḥ asinā dharmagarbheṇa pālayasva prajā iti
12.160.68
dharmasetum atikrāntāḥ sūkṣmasthūlārthakāraṇāt vibhajya daṇḍaṃ rakṣyāḥ syur dharmato na yadṛcchayā
12.160.69
durvācā nigraho daṇḍo hiraṇyabahulas tathā vyaṅganaṃ ca śarīrasya vadho vānalpakāraṇāt
12.160.70
aser etāni rūpāṇi durvācādīni nirdiśet aser eva pramāṇāni parimāṇavyatikramāt
12.160.71
adhisṛjyātha putraṃ svaṃ prajānām adhipaṃ tataḥ manuḥ prajānāṃ rakṣārthaṃ kṣupāya pradadāv asim
12.160.72
kṣupāj jagrāha cekṣvākur ikṣvākoś ca purūravāḥ āyuś ca tasmāl lebhe taṃ nahuṣaś ca tato bhuvi
12.160.73
yayātir nahuṣāc cāpi pūrus tasmāc ca labdhavān āmūrtarayasas tasmāt tato bhūmiśayo nṛpaḥ
12.160.74
bharataś cāpi dauḥṣantir lebhe bhūmiśayād asim tasmāc ca lebhe dharmajño rājann aiḍabiḍas tathā
12.160.75
tataś caiḍabiḍāl lebhe dhundhumāro janeśvaraḥ dhundhumārāc ca kāmbojo mucukundas tato 'labhat
12.160.76
mucukundān maruttaś ca maruttād api raivataḥ raivatād yuvanāśvaś ca yuvanāśvāt tato raghuḥ
12.160.77
ikṣvākuvaṃśajas tasmād dhariṇāśvaḥ pratāpavān hariṇāśvād asiṃ lebhe śunakaḥ śunakād api
12.160.78
uśīnaro vai dharmātmā tasmād bhojāḥ sayādavāḥ yadubhyaś ca śibir lebhe śibeś cāpi pratardanaḥ
12.160.79
pratardanād aṣṭakaś ca ruśadaśvo 'ṣṭakād api ruśadaśvād bharadvājo droṇas tasmāt kṛpas tataḥ tatas tvaṃ bhrātṛbhiḥ sārdhaṃ paramāsim avāptavān
12.160.80
kṛttikāś cāsya nakṣatram aser agniś ca daivatam rohiṇyo gotram asyātha rudraś ca gurur uttamaḥ
12.160.81
aser aṣṭau ca nāmāni rahasyāni nibodha me pāṇḍaveya sadā yāni kīrtayaṃl labhate jayam
12.160.82
asir viśasanaḥ khaḍgas tīkṣṇavartmā durāsadaḥ śrīgarbho vijayaś caiva dharmapālas tathaiva ca
12.160.83
agryaḥ praharaṇānāṃ ca khaḍgo mādravatīsuta maheśvarapraṇītaś ca purāṇe niścayaṃ gataḥ
12.160.84
pṛthus tūtpādayām āsa dhanur ādyam ariṃdama teneyaṃ pṛthivī pūrvaṃ vainyena parirakṣitā
12.160.85
tad etad ārṣaṃ mādreya pramāṇaṃ kartum arhasi aseś ca pūjā kartavyā sadā yuddhaviśāradaiḥ
12.160.86
ity eṣa prathamaḥ kalpo vyākhyātas te suvistaraḥ aser utpattisaṃsargo yathāvad bharatarṣabha
12.160.87
sarvathaitad iha śrutvā khaḍgasādhanam uttamam labhate puruṣaḥ kīrtiṃ pretya cānantyam aśnute
12.161.1
vaiśaṃpāyana uvāca ity uktavati bhīṣme tu tūṣṇīṃbhūte yudhiṣṭhiraḥ papracchāvasaraṃ gatvā bhrātṝn vidurapañcamān
12.161.2
dharme cārthe ca kāme ca lokavṛttiḥ samāhitā teṣāṃ garīyān katamo madhyamaḥ ko laghuś ca kaḥ
12.161.3
kasmiṃś cātmā niyantavyas trivargavijayāya vai saṃtuṣṭā naiṣṭhikaṃ vākyaṃ yathāvad vaktum arhatha
12.161.4
tato 'rthagatitattvajñaḥ prathamaṃ pratibhānavān jagāda viduro vākyaṃ dharmaśāstram anusmaran
12.161.5
bāhuśrutyaṃ tapas tyāgaḥ śraddhā yajñakriyā kṣamā bhāvaśuddhir dayā satyaṃ saṃyamaś cātmasaṃpadaḥ
12.161.6
etad evābhipadyasva mā te bhūc calitaṃ manaḥ etan mūlau hi dharmārthāv etad ekapadaṃ hitam
12.161.7
dharmeṇaivarṣayas tīrṇā dharme lokāḥ pratiṣṭhitāḥ dharmeṇa devā divigā dharme cārthaḥ samāhitaḥ
12.161.8
dharmo rājan guṇaśreṣṭho madhyamo hy artha ucyate kāmo yavīyān iti ca pravadanti manīṣiṇaḥ tasmād dharmapradhānena bhavitavyaṃ yatātmanā
12.161.9
samāptavacane tasminn arthaśāstraviśāradaḥ pārtho vākyārthatattvajño jagau vākyam atandritaḥ
12.161.10
karmabhūmir iyaṃ rājann iha vārttā praśasyate kṛṣivāṇijyagorakṣyaṃ śilpāni vividhāni ca
12.161.11
artha ity eva sarveṣāṃ karmaṇām avyatikramaḥ na ṛte 'rthena vartete dharmakāmāv iti śrutiḥ
12.161.12
vijayī hy arthavān dharmam ārādhayitum uttamam kāmaṃ ca carituṃ śakto duṣprāpam akṛtātmabhiḥ
12.161.13
arthasyāvayavāv etau dharmakāmāv iti śrutiḥ arthasiddhyā hi nirvṛttāv ubhāv etau bhaviṣyataḥ
12.161.14
udbhūtārthaṃ hi puruṣaṃ viśiṣṭatarayonayaḥ brahmāṇam iva bhūtāni satataṃ paryupāsate
12.161.15
jaṭājinadharā dāntāḥ paṅkadigdhā jitendriyāḥ muṇḍā nistantavaś cāpi vasanty arthārthinaḥ pṛthak
12.161.16
kāṣāyavasanāś cānye śmaśrulā hrīsusaṃvṛtāḥ vidvāṃsaś caiva śāntāś ca muktāḥ sarvaparigrahaiḥ
12.161.17
arthārthinaḥ santi ke cid apare svargakāṅkṣiṇaḥ kulapratyāgamāś caike svaṃ svaṃ mārgam anuṣṭhitāḥ
12.161.18
āstikā nāstikāś caiva niyatāḥ saṃyame pare aprajñānaṃ tamobhūtaṃ prajñānaṃ tu prakāśatā
12.161.19
bhṛtyān bhogair dviṣo daṇḍair yo yojayati so 'rthavān etan matimatāṃ śreṣṭha mataṃ mama yathātatham anayos tu nibodha tvaṃ vacanaṃ vākyakaṇṭhayoḥ
12.161.20
tato dharmārthakuśalau mādrīputrāv anantaram nakulaḥ sahadevaś ca vākyaṃ jagadatuḥ param
12.161.21
āsīnaś ca śayānaś ca vicarann api ca sthitaḥ arthayogaṃ dṛḍhaṃ kuryād yogair uccāvacair api
12.161.22
asmiṃs tu vai susaṃvṛtte durlabhe paramapriye iha kāmān avāpnoti pratyakṣaṃ nātra saṃśayaḥ
12.161.23
yo 'rtho dharmeṇa saṃyukto dharmo yaś cārthasaṃyutaḥ madhv ivāmṛtasaṃyuktaṃ tasmād etau matāv iha
12.161.24
anarthasya na kāmo 'sti tathārtho 'dharmiṇaḥ kutaḥ tasmād udvijate loko dharmārthād yo bahiṣkṛtaḥ
12.161.25
tasmād dharmapradhānena sādhyo 'rthaḥ saṃyatātmanā viśvasteṣu ca bhūteṣu kalpate sarva eva hi
12.161.26
dharmaṃ samācaret pūrvaṃ tathārthaṃ dharmasaṃyutam tataḥ kāmaṃ caret paścāt siddhārthasya hi tat phalam
12.161.27
virematus tu tad vākyam uktvā tāv aśvinoḥ sutau bhīmasenas tadā vākyam idaṃ vaktuṃ pracakrame
12.161.28
nākāmaḥ kāmayaty arthaṃ nākāmo dharmam icchati nākāmaḥ kāmayāno 'sti tasmāt kāmo viśiṣyate
12.161.29
kāmena yuktā ṛṣayas tapasy eva samāhitāḥ palāśaphalamūlāśā vāyubhakṣāḥ susaṃyatāḥ
12.161.30
vedopavādeṣv apare yuktāḥ svādhyāyapāragāḥ śrāddhayajñakriyāyāṃ ca tathā dānapratigrahe
12.161.31
vaṇijaḥ karṣakā gopāḥ kāravaḥ śilpinas tathā daivakarmakṛtaś caiva yuktāḥ kāmena karmasu
12.161.32
samudraṃ cāviśanty anye narāḥ kāmena saṃyutāḥ kāmo hi vividhākāraḥ sarvaṃ kāmena saṃtatam
12.161.33
nāsti nāsīn nābhaviṣyad bhūtaṃ kāmātmakāt param etat sāraṃ mahārāja dharmārthāv atra saṃśritau
12.161.34
navanītaṃ yathā dadhnas tathā kāmo 'rthadharmataḥ śreyas tailaṃ ca piṇyākād dhṛtaṃ śreya udaśvitaḥ
12.161.35
śreyaḥ puṣpaphalaṃ kāṣṭhāt kāmo dharmārthayor varaḥ puṣpato madhv iva rasaḥ kāmāt saṃjāyate sukham
12.161.36
sucāruveṣābhir alaṃkṛtābhir; madotkaṭābhiḥ priyavādinībhiḥ ramasva yoṣābhir upetya kāmaṃ; kāmo hi rājaṃs tarasābhipātī
12.161.37
buddhir mamaiṣā pariṣat sthitasya; mā bhūd vicāras tava dharmaputra syāt saṃhitaṃ sadbhir aphalgusāraṃ; sametya vākyaṃ param ānṛśaṃsyam
12.161.38
dharmārthakāmāḥ samam eva sevyā; yas tv ekasevī sa naro jaghanyaḥ dvayos tu dakṣaṃ pravadanti madhyaṃ; sa uttamo yo niratas trivarge
12.161.39
prājñaḥ suhṛc candanasāralipto; vicitramālyābharaṇair upetaḥ tato vacaḥ saṃgrahavigraheṇa; proktvā yavīyān virarāma bhīmaḥ
12.161.40
tato muhūrtād atha dharmarājo; vākyāni teṣām anucintya samyak uvāca vācāvitathaṃ smayan vai; bahuśruto dharmabhṛtāṃ variṣṭhaḥ
12.161.41
niḥsaṃśayaṃ niścitadharmaśāstrāḥ; sarve bhavanto viditapramāṇāḥ vijñātukāmasya mameha vākyam; uktaṃ yad vai naiṣṭhikaṃ tac chrutaṃ me iha tv avaśyaṃ gadato mamāpi; vākyaṃ nibodhadhvam ananyabhāvāḥ
12.161.42
yo vai na pāpe nirato na puṇye; nārthe na dharme manujo na kāme vimuktadoṣaḥ samaloṣṭakāñcanaḥ; sa mucyate duḥkhasukhārthasiddheḥ
12.161.43
bhūtāni jātīmaraṇānvitāni; jarāvikāraiś ca samanvitāni bhūyaś ca tais taiḥ pratibodhitāni; mokṣaṃ praśaṃsanti na taṃ ca vidmaḥ
12.161.44
snehe nabaddhasya na santi tānīty; evaṃ svayaṃbhūr bhagavān uvāca budhāś ca nirvāṇaparā vadanti; tasmān na kuryāt priyam apriyaṃ ca
12.161.45
etat pradhānaṃ na tu kāmakāro; yathā niyukto 'smi tathā carāmi bhūtāni sarvāṇi vidhir niyuṅkte; vidhir balīyān iti vitta sarve
12.161.46
na karmaṇāpnoty anavāpyam arthaṃ; yad bhāvi sarvaṃ bhavatīti vitta trivargahīno 'pi hi vindate 'rthaṃ; tasmād idaṃ lokahitāya guhyam
12.161.47
tatas tad agryaṃ vacanaṃ manonugaṃ; samastam ājñāya tato 'tihetumat tadā praṇeduś ca jaharṣire ca te; kurupravīrāya ca cakrur añjalīn
12.161.48
sucāruvarṇākṣaraśabdabhūṣitāṃ; manonugāṃ nirdhutavākyakaṇṭakām niśamya tāṃ pārthiva pārthabhāṣitāṃ; giraṃ narendrāḥ praśaśaṃsur eva te punaś ca papraccha saridvarāsutaṃ; tataḥ paraṃ dharmam ahīnasattvaḥ
12.162.1
yudhiṣṭhira uvāca pitāmaha mahāprājña kurūṇāṃ kīrtivardhana praśnaṃ kaṃ cit pravakṣyāmi tan me vyākhyātum arhasi
12.162.2
kīdṛśā mānavāḥ saumyāḥ kaiḥ prītiḥ paramā bhavet āyatyāṃ ca tadātve ca ke kṣamās tān vadasva me
12.162.3
na hi tatra dhanaṃ sphītaṃ na ca saṃbandhibāndhavāḥ tiṣṭhanti yatra suhṛdas tiṣṭhantīti matir mama
12.162.4
durlabho hi suhṛc chrotā durlabhaś ca hitaḥ suhṛt etad dharmabhṛtāṃ śreṣṭha sarvaṃ vyākhyātum arhasi
12.162.5
bhīṣma uvāca saṃdheyān puruṣān rājann asaṃdheyāṃś ca tattvataḥ vadato me nibodha tvaṃ nikhilena yudhiṣṭhira
12.162.6
lubdhaḥ krūras tyaktadharmā nikṛtaḥ śaṭha eva ca kṣudraḥ pāpasamācāraḥ sarvaśaṅkī tathālasaḥ
12.162.7
dīrghasūtro 'nṛjuḥ kaṣṭo gurudārapradharṣakaḥ vyasane yaḥ parityāgī durātmā nirapatrapaḥ
12.162.8
sarvataḥ pāpadarśī ca nāstiko vedanindakaḥ saṃprakīrṇendriyo loke yaḥ kāmanirataś caret
12.162.9
asatyo lokavidviṣṭaḥ samaye cānavasthitaḥ piśuno 'thākṛtaprajño matsarī pāpaniścayaḥ
12.162.10
duḥśīlo 'thākṛtātmā ca nṛśaṃsaḥ kitavas tathā mitrair arthakṛtī nityam icchaty arthaparaś ca yaḥ
12.162.11
vahataś ca yathāśakti yo na tuṣyati mandadhīḥ amitram iva yo bhuṅkte sadā mitraṃ nararṣabha
12.162.12
asthānakrodhano yaś ca akasmāc ca virajyate suhṛdaś caiva kalyāṇān āśu tyajati kilbiṣī
12.162.13
alpe 'py apakṛte mūḍhas tathājñānāt kṛte 'pi ca kāryopasevī mitreṣu mitradveṣī narādhipa
12.162.14
śatrur mitramukho yaś ca jihmaprekṣī vilobhanaḥ na rajyati ca kalyāṇe yas tyajet tādṛśaṃ naram
12.162.15
pānapo dveṣaṇaḥ krūro nirghṛṇaḥ paruṣas tathā paropatāpī mitradhruk tathā prāṇivadhe rataḥ
12.162.16
kṛtaghnaś cādhamo loke na saṃdheyaḥ kathaṃ cana chidrānveṣī na saṃdheyaḥ saṃdheyān api me śṛṇu
12.162.17
kulīnā vākyasaṃpannā jñānavijñānakovidāḥ mitrajñāś ca kṛtajñāś ca sarvajñāḥ śokavarjitāḥ
12.162.18
mādhuryaguṇasaṃpannāḥ satyasaṃdhā jitendriyāḥ vyāyāmaśīlāḥ satataṃ bhṛtaputrāḥ kulodgatāḥ
12.162.19
rūpavanto guṇopetās tathālubdhā jitaśramāḥ doṣair viyuktāḥ prathitais te grāhyāḥ pārthivena ha
12.162.20
yathāśaktisamācārāḥ santas tuṣyanti hi prabho nāsthāne krodhavantaś ca na cākasmād virāgiṇaḥ
12.162.21
viraktāś ca na ruṣyanti manasāpy arthakovidāḥ ātmānaṃ pīḍayitvāpi suhṛtkāryaparāyaṇāḥ na virajyanti mitrebhyo vāso raktam ivāvikam
12.162.22
doṣāṃś ca lobhamohādīn artheṣu yuvatiṣv atha na darśayanti suhṛdāṃ viśvastā bandhuvatsalāḥ
12.162.23
loṣṭakāñcanatulyārthāḥ suhṛtsv aśaṭhabuddhayaḥ ye caranty anabhīmānā nisṛṣṭārthavibhūṣaṇāḥ saṃgṛhṇantaḥ parijanaṃ svāmyarthaparamāḥ sadā
12.162.24
īdṛśaiḥ puruṣaśreṣṭhaiḥ saṃdhiṃ yaḥ kurute nṛpaḥ tasya vistīryate rāṣṭraṃ jyotsnā grahapater iva
12.162.25
śāstranityā jitakrodhā balavanto raṇapriyāḥ kṣāntāḥ śīlaguṇopetāḥ saṃdheyāḥ puruṣottamāḥ
12.162.26
ye ca doṣasamāyuktā narāḥ proktā mayānagha teṣām apy adhamo rājan kṛtaghno mitraghātakaḥ tyaktavyaḥ sa durācāraḥ sarveṣām iti niścayaḥ
12.162.27
yudhiṣṭhira uvāca vistareṇārthasaṃbandhaṃ śrotum icchāmi pārthiva mitradrohī kṛtaghnaś ca yaḥ proktas taṃ ca me vada
12.162.28
bhīṣma uvāca hanta te vartayiṣye 'ham itihāsaṃ purātanam udīcyāṃ diśi yad vṛttaṃ mleccheṣu manujādhipa
12.162.29
brāhmaṇo madhyadeśīyaḥ kṛṣṇāṅgo brahmavarjitaḥ grāmaṃ prekṣya janākīrṇaṃ prāviśad bhaikṣakāṅkṣayā
12.162.30
tatra dasyur dhanayutaḥ sarvavarṇaviśeṣavit brahmaṇyaḥ satyasaṃdhaś ca dāne ca nirato 'bhavat
12.162.31
tasya kṣayam upāgamya tato bhikṣām ayācata pratiśrayaṃ ca vāsārthaṃ bhikṣāṃ caivātha vārṣikīm
12.162.32
prādāt tasmai sa viprāya vastraṃ ca sadṛśaṃ navam nārīṃ cāpi vayopetāṃ bhartrā virahitāṃ tadā
12.162.33
etat saṃprāpya hṛṣṭātmā dasyoḥ sarvaṃ dvijas tadā tasmin gṛhavare rājaṃs tayā reme sa gautamaḥ
12.162.34
kuṭumbārtheṣu dasyoḥ sa sāhāyyaṃ cāpy athākarot tatrāvasat so 'tha varṣāḥ samṛddhe śabarālaye bāṇavedhye paraṃ yatnam akaroc caiva gautamaḥ
12.162.35
vakrāṅgāṃs tu sa nityaṃ vai sarvato bāṇagocare jaghāna gautamo rājan yathā dasyugaṇas tathā
12.162.36
hiṃsāparo ghṛṇāhīnaḥ sadā prāṇivadhe rataḥ gautamaḥ saṃnikarṣeṇa dasyubhiḥ samatām iyāt
12.162.37
tathā tu vasatas tasya dasyugrāme sukhaṃ tadā agacchan bahavo māsā nighnataḥ pakṣiṇo bahūn
12.162.38
tataḥ kadā cid aparo dvijas taṃ deśam āgamat jaṭī cīrājinadharaḥ svādhyāyaparamaḥ śuciḥ
12.162.39
vinīto niyatāhāro brahmaṇyo vedapāragaḥ sabrahmacārī taddeśyaḥ sakhā tasyaiva supriyam taṃ dasyugrāmam agamad yatrāsau gautamo 'bhavat
12.162.40
sa tu vipragṛhānveṣī śūdrānnaparivarjakaḥ grāme dasyujanākīrṇe vyacarat sarvatodiśam
12.162.41
tataḥ sa gautamagṛhaṃ praviveśa dvijottamaḥ gautamaś cāpi saṃprāptas tāv anyonyena saṃgatau
12.162.42
vakrāṅgabhārahastaṃ taṃ dhanuṣpāṇiṃ kṛtāgasam rudhireṇāvasiktāṅgaṃ gṛhadvāram upāgatam
12.162.43
taṃ dṛṣṭvā puruṣādābham apadhvastaṃ kṣayāgatam abhijñāya dvijo vrīḍām agamad vākyam āha ca
12.162.44
kim idaṃ kuruṣe mauḍhyād vipras tvaṃ hi kulodgataḥ madhyadeśaparijñāto dasyubhāvaṃ gataḥ katham
12.162.45
pūrvān smara dvijāgryāṃs tān prakhyātān vedapāragān yeṣāṃ vaṃśe 'bhijātas tvam īdṛśaḥ kulapāṃsanaḥ
12.162.46
avabudhyātmanātmānaṃ satyaṃ śīlaṃ śrutaṃ damam anukrośaṃ ca saṃsmṛtya tyaja vāsam imaṃ dvija
12.162.47
evam uktaḥ sa suhṛdā tadā tena hitaiṣiṇā pratyuvāca tato rājan viniścitya tadārtavat
12.162.48
adhano 'smi dvijaśreṣṭha na ca vedavid apy aham vṛttyartham iha saṃprāptaṃ viddhi māṃ dvijasattama
12.162.49
tvaddarśanāt tu viprarṣe kṛtārthaṃ vedmy ahaṃ dvija ātmānaṃ saha yāsyāvaḥ śvo vasādyeha śarvarīm
12.163.1
bhīṣma uvāca tasyāṃ niśāyāṃ vyuṣṭāyāṃ gate tasmin dvijottame niṣkramya gautamo 'gacchat samudraṃ prati bhārata
12.163.2
sāmudrakān sa vaṇijas tato 'paśyat sthitān pathi sa tena sārthena saha prayayau sāgaraṃ prati
12.163.3
sa tu sārtho mahārāja kasmiṃś cid girigahvare mattena dviradenātha nihataḥ prāyaśo 'bhavat
12.163.4
sa kathaṃ cit tatas tasmāt sārthān mukto dvijas tadā kāṃdigbhūto jīvitārthī pradudrāvottarāṃ diśam
12.163.5
sa sarvataḥ paribhraṣṭaḥ sārthād deśāt tathārthataḥ ekākī vyadravat tatra vane kiṃpuruṣo yathā
12.163.6
sa panthānam athāsādya samudrābhisaraṃ tadā āsasāda vanaṃ ramyaṃ mahat puṣpitapādapam
12.163.7
sarvartukair āmravanaiḥ puṣpitair upaśobhitam nandanoddeśasadṛśaṃ yakṣakiṃnarasevitam
12.163.8
śālatāladhavāśvatthatvacāguruvanais tathā candanasya ca mukhyasya pādapair upaśobhitam giriprastheṣu ramyeṣu śubheṣu susugandhiṣu
12.163.9
samantato dvijaśreṣṭhā valgu kūjanti tatra vai manuṣyavadanās tv anye bhāruṇḍā iti viśrutāḥ bhūliṅgaśakunāś cānye samudraṃ sarvato 'bhavan
12.163.10
sa tāny atimanojñāni vihaṃgābhirutāni vai śṛṇvan suramaṇīyāni vipro 'gacchata gautamaḥ
12.163.11
tato 'paśyat suramye sa suvarṇasikatācite deśabhāge same citre svargoddeśasamaprabhe
12.163.12
śriyā juṣṭaṃ mahāvṛkṣaṃ nyagrodhaṃ parimaṇḍalam śākhābhir anurūpābhir bhūṣitaṃ chatrasaṃnibham
12.163.13
tasya mūlaṃ susaṃsiktaṃ varacandanavāriṇā divyapuṣpānvitaṃ śrīmat pitāmahasadopamam
12.163.14
taṃ dṛṣṭvā gautamaḥ prīto munikāntam anuttamam medhyaṃ suragṛhaprakhyaṃ puṣpitaiḥ pādapair vṛtam tam āgamya mudā yuktas tasyādhastād upāviśat
12.163.15
tatrāsīnasya kauravya gautamasya sukhaḥ śivaḥ puṣpāṇi samupaspṛśya pravavāv anilaḥ śuciḥ hlādayan sarvagātrāṇi gautamasya tadā nṛpa
12.163.16
sa tu vipraḥ pariśrāntaḥ spṛṣṭaḥ puṇyena vāyunā sukham āsādya suṣvāpa bhāskaraś cāstam abhyagāt
12.163.17
tato 'staṃ bhāskare yāte saṃdhyākāla upasthite ājagāma svabhavanaṃ brahmalokāt khagottamaḥ
12.163.18
nāḍījaṅgha iti khyāto dayito brahmaṇaḥ sakhā bakarājo mahāprājñaḥ kaśyapasyātmasaṃbhavaḥ
12.163.19
rājadharmeti vikhyāto babhūvāpratimo bhuvi devakanyāsutaḥ śrīmān vidvān devapatiprabhaḥ
12.163.20
mṛṣṭahāṭakasaṃchanno bhūṣaṇair arkasaṃnibhaiḥ bhūṣitaḥ sarvagātreṣu devagarbhaḥ śriyā jvalan
12.163.21
tam āgataṃ dvijaṃ dṛṣṭvā vismito gautamo 'bhavat kṣutpipāsāparītātmā hiṃsārthī cāpy avaikṣata
12.163.22
rājadharmovāca svāgataṃ bhavate vipra diṣṭyā prāpto 'si me gṛham astaṃ ca savitā yātaḥ saṃdhyeyaṃ samupasthitā
12.163.23
mama tvaṃ nilayaṃ prāptaḥ priyātithir aninditaḥ pūjito yāsyasi prātar vidhidṛṣṭena karmaṇā
12.164.1
bhīṣma uvāca giraṃ tāṃ madhurāṃ śrutvā gautamo vismitas tadā kautūhalānvito rājan rājadharmāṇam aikṣata
12.164.2
rājadharmovāca bhoḥ kaśyapasya putro 'haṃ mātā dākṣāyaṇī ca me atithis tvaṃ guṇopetaḥ svāgataṃ te dvijarṣabha
12.164.3
bhīṣma uvāca tasmai dattvā sa satkāraṃ vidhidṛṣṭena karmaṇā śālapuṣpamayīṃ divyāṃ bṛsīṃ samupakalpayat
12.164.4
bhagīratharathākrāntān deśān gaṅgāniṣevitān ye caranti mahāmīnās tāṃś ca tasyānvakalpayat
12.164.5
vahniṃ cāpi susaṃdīptaṃ mīnāṃś caiva supīvarān sa gautamāyātithaye nyavedayata kāśyapaḥ
12.164.6
bhuktavantaṃ ca taṃ vipraṃ prītātmānaṃ mahāmanāḥ klamāpanayanārthaṃ sa pakṣābhyām abhyavījayat
12.164.7
tato viśrāntam āsīnaṃ gotrapraśnam apṛcchata so 'bravīd gautamo 'smīti brāhma nānyad udāharat
12.164.8
tasmai parṇamayaṃ divyaṃ divyapuṣpādhivāsitam gandhāḍhyaṃ śayanaṃ prādāt sa śiśye tatra vai sukham
12.164.9
athopaviṣṭaṃ śayane gautamaṃ bakarāṭ tadā papraccha kāśyapo vāgmī kim āgamanakāraṇam
12.164.10
tato 'bravīd gautamas taṃ daridro 'haṃ mahāmate samudragamanākāṅkṣī dravyārtham iti bhārata
12.164.11
taṃ kāśyapo 'bravīt prīto notkaṇṭhāṃ kartum arhasi kṛtakāryo dvijaśreṣṭha sadravyo yāsyase gṛhān
12.164.12
caturvidhā hy arthagatir bṛhaspatimataṃ yathā pāraṃparyaṃ tathā daivaṃ karma mitram iti prabho
12.164.13
prādurbhūto 'smi te mitraṃ suhṛttvaṃ ca mama tvayi so 'haṃ tathā yatiṣyāmi bhaviṣyasi yathārthavān
12.164.14
tataḥ prabhātasamaye sukhaṃ pṛṣṭvābravīd idam gaccha saumya pathānena kṛtakṛtyo bhaviṣyasi
12.164.15
itas triyojanaṃ gatvā rākṣasādhipatir mahān virūpākṣa iti khyātaḥ sakhā mama mahābalaḥ
12.164.16
taṃ gaccha dvijamukhya tvaṃ mama vākyapracoditaḥ kāmān abhīpsitāṃs tubhyaṃ dātā nāsty atra saṃśayaḥ
12.164.17
ity uktaḥ prayayau rājan gautamo vigataklamaḥ phalāny amṛtakalpāni bhakṣayan sma yatheṣṭataḥ
12.164.18
candanāgurumukhyāni tvakpatrāṇāṃ vanāni ca tasmin pathi mahārāja sevamāno drutaṃ yayau
12.164.19
tato meruvrajaṃ nāma nagaraṃ śailatoraṇam śailaprākāravapraṃ ca śailayantrārgalaṃ tathā
12.164.20
viditaś cābhavat tasya rākṣasendrasya dhīmataḥ prahitaḥ suhṛdā rājan prīyatā vai priyātithiḥ
12.164.21
tataḥ sa rākṣasendraḥ svān preṣyān āha yudhiṣṭhira gautamo nagaradvārāc chīghram ānīyatām iti
12.164.22
tataḥ puravarāt tasmāt puruṣāḥ śvetaveṣṭanāḥ gautamety abhibhāṣantaḥ puradvāram upāgaman
12.164.23
te tam ūcur mahārāja preṣyā rakṣaḥpater dvijam tvarasva tūrṇam āgaccha rājā tvāṃ draṣṭum icchati
12.164.24
rākṣasādhipatir vīro virūpākṣa iti śrutaḥ sa tvāṃ tvarati vai draṣṭuṃ tat kṣipraṃ saṃvidhīyatām
12.164.25
tataḥ sa prādravad vipro vismayād vigataklamaḥ gautamo nagararddhiṃ tāṃ paśyan paramavismitaḥ
12.164.26
tair eva sahito rājño veśma tūrṇam upādravat darśanaṃ rākṣasendrasya kāṅkṣamāṇo dvijas tadā
12.165.1
bhīṣma uvāca tataḥ sa vidito rājñaḥ praviśya gṛham uttamam pūjito rākṣasendreṇa niṣasādāsanottame
12.165.2
pṛṣṭaś ca gotracaraṇaṃ svādhyāyaṃ brahmacārikam na tatra vyājahārānyad gotramātrād ṛte dvijaḥ
12.165.3
brahmavarcasahīnasya svādhyāyaviratasya ca gotramātravido rājā nivāsaṃ samapṛcchata
12.165.4
kva te nivāsaḥ kalyāṇa kiṃgotrā brāhmaṇī ca te tattvaṃ brūhi na bhīḥ kāryā viśramasva yathāsukham
12.165.5
gautama uvāca madhyadeśaprasūto 'haṃ vāso me śabarālaye śūdrā punarbhūr bhāryā me satyam etad bravīmi te
12.165.6
bhīṣma uvāca tato rājā vimamṛśe kathaṃ kāryam idaṃ bhavet kathaṃ vā sukṛtaṃ me syād iti buddhyānvacintayat
12.165.7
ayaṃ vai jananād vipraḥ suhṛt tasya mahātmanaḥ saṃpreṣitaś ca tenāyaṃ kāśyapena mamāntikam
12.165.8
tasya priyaṃ kariṣyāmi sa hi mām āśritaḥ sadā bhrātā me bāndhavaś cāsau sakhā ca hṛdayaṃgamaḥ
12.165.9
kārttikyām adya bhoktāraḥ sahasraṃ me dvijottamāḥ tatrāyam api bhoktā vai deyam asmai ca me dhanam
12.165.10
tataḥ sahasraṃ viprāṇāṃ viduṣāṃ samalaṃkṛtam snātānām anusaṃprāptam ahatakṣaumavāsasām
12.165.11
tān āgatān dvijaśreṣṭhān virūpākṣo viśāṃ pate yathārhaṃ pratijagrāha vidhidṛṣṭena karmaṇā
12.165.12
bṛsyas teṣāṃ tu saṃnyastā rākṣasendrasya śāsanāt bhūmau varakuthāstīrṇāḥ preṣyair bharatasattama
12.165.13
tāsu te pūjitā rājñā niṣaṇṇā dvijasattamāḥ vyarājanta mahārāja nakṣatrapatayo yathā
12.165.14
tato jāmbūnadāḥ pātrīr vajrāṅkā vimalāḥ śubhāḥ varānnapūrṇā viprebhyaḥ prādān madhughṛtāplutāḥ
12.165.15
tasya nityaṃ tathāṣāḍhyāṃ māghyāṃ ca bahavo dvijāḥ īpsitaṃ bhojanavaraṃ labhante satkṛtaṃ sadā
12.165.16
viśeṣatas tu kārttikyāṃ dvijebhyaḥ saṃprayacchati śaradvyapāye ratnāni paurṇamāsyām iti śrutiḥ
12.165.17
suvarṇaṃ rajataṃ caiva maṇīn atha ca mauktikam vajrān mahādhanāṃś caiva vaiḍūryājinarāṅkavān
12.165.18
ratnarāśīn vinikṣipya dakṣiṇārthe sa bhārata tataḥ prāha dvijaśreṣṭhān virūpākṣo mahāyaśāḥ
12.165.19
gṛhṇīta ratnāny etāni yathotsāhaṃ yatheṣṭataḥ yeṣu yeṣu ca bhāṇḍeṣu bhuktaṃ vo dvijasattamāḥ tāny evādāya gacchadhvaṃ svaveśmānīti bhārata
12.165.20
ity uktavacane tasmin rākṣasendre mahātmani yatheṣṭaṃ tāni ratnāni jagṛhur brāhmaṇarṣabhāḥ
12.165.21
tato mahārhais te sarve ratnair abhyarcitāḥ śubhaiḥ brāhmaṇā mṛṣṭavasanāḥ suprītāḥ sma tadābhavan
12.165.22
tatas tān rākṣasendraś ca dvijān āha punar vacaḥ nānādigāgatān rājan rākṣasān pratiṣidhya vai
12.165.23
adhyaikadivasaṃ viprā na vo 'stīha bhayaṃ kva cit rākṣasebhyaḥ pramodadhvam iṣṭato yāta māciram
12.165.24
tataḥ pradudruvuḥ sarve viprasaṃghāḥ samantataḥ gautamo 'pi suvarṇasya bhāram ādāya satvaraḥ
12.165.25
kṛcchrāt samudvahan vīra nyagrodhaṃ samupāgamat nyaṣīdac ca pariśrāntaḥ klāntaś ca kṣudhitaś ca ha
12.165.26
tatas tam abhyagād rājan rājadharmā khagottamaḥ svāgatenābhyanandac ca gautamaṃ mitravatsalaḥ
12.165.27
tasya pakṣāgravikṣepaiḥ klamaṃ vyapanayat khagaḥ pūjāṃ cāpy akarod dhīmān bhojanaṃ cāpy akalpayat
12.165.28
sa bhuktavān suviśrānto gautamo 'cintayat tadā hāṭakasyābhirūpasya bhāro 'yaṃ sumahān mayā gṛhīto lobhamohād vai dūraṃ ca gamanaṃ mama
12.165.29
na cāsti pathi bhoktavyaṃ prāṇasaṃdhāraṇaṃ mama kiṃ kṛtvā dhārayeyaṃ vai prāṇān ity abhyacintayat
12.165.30
tataḥ sa pathi bhoktavyaṃ prekṣamāṇo na kiṃ cana kṛtaghnaḥ puruṣavyāghra manasedam acintayat
12.165.31
ayaṃ bakapatiḥ pārśve māṃsarāśiḥ sthito mama imaṃ hatvā gṛhītvā ca yāsye 'haṃ samabhidrutam
12.166.1
bhīṣma uvāca atha tatra mahārciṣmān analo vātasārathiḥ tasyāvidūre rakṣārthaṃ khagendreṇa kṛto 'bhavat
12.166.2
sa cāpi pārśve suṣvāpa viśvasto bakarāṭ tadā kṛtaghnas tu sa duṣṭātmā taṃ jighāṃsur ajāgarat
12.166.3
tato 'lātena dīptena viśvastaṃ nijaghāna tam nihatya ca mudā yuktaḥ so 'nubandhaṃ na dṛṣṭavān
12.166.4
sa taṃ vipakṣaromāṇaṃ kṛtvāgnāv apacat tadā taṃ gṛhītvā suvarṇaṃ ca yayau drutataraṃ dvijaḥ
12.166.5
tato 'nyasmin gate cāhni virūpākṣo 'bravīt sutam na prekṣe rājadharmāṇam adya putra khagottamam
12.166.6
sa pūrvasaṃdhyāṃ brahmāṇaṃ vandituṃ yāti sarvadā māṃ cādṛṣṭvā kadā cit sa na gacchati gṛhān khagaḥ
12.166.7
ubhe dvirātraṃ saṃdhye vai nābhyagāt sa mamālayam tasmān na śudhyate bhāvo mama sa jñāyatāṃ suhṛt
12.166.8
svādhyāyena viyukto hi brahmavarcasavarjitaḥ taṃ gatas tatra me śaṅkā hanyāt taṃ sa dvijādhamaḥ
12.166.9
durācāras tu durbuddhir iṅgitair lakṣito mayā niṣkriyo dāruṇākāraḥ kṛṣṇo dasyur ivādhamaḥ
12.166.10
gautamaḥ sa gatas tatra tenodvignaṃ mano mama putra śīghram ito gatvā rājadharmaniveśanam jñāyatāṃ sa viśuddhātmā yadi jīvati māciram
12.166.11
sa evam uktas tvarito rakṣobhiḥ sahito yayau nyagrodhaṃ tatra cāpaśyat kaṅkālaṃ rājadharmaṇaḥ
12.166.12
sa rudann agamat putro rākṣasendrasya dhīmataḥ tvaramāṇaḥ paraṃ śaktyā gautamagrahaṇāya vai
12.166.13
tato 'vidūre jagṛhur gautamaṃ rākṣasās tadā rājadharmaśarīraṃ ca pakṣāsthicaraṇojjhitam
12.166.14
tam ādāyātha rakṣāṃsi drutaṃ meruvrajaṃ yayuḥ rājñaś ca darśayām āsuḥ śarīraṃ rājadharmaṇaḥ kṛtaghnaṃ puruṣaṃ taṃ ca gautamaṃ pāpacetasam
12.166.15
ruroda rājā taṃ dṛṣṭvā sāmātyaḥ sapurohitaḥ ārtanādaś ca sumahān abhūt tasya niveśane
12.166.16
sastrīkumāraṃ ca puraṃ babhūvāsvasthamānasam athābravīn nṛpaḥ putraṃ pāpo 'yaṃ vadhyatām iti
12.166.17
asya māṃsair ime sarve viharantu yatheṣṭataḥ pāpācāraḥ pāpakarmā pāpātmā pāpaniścayaḥ hantavyo 'yaṃ mama matir bhavadbhir iti rākṣasāḥ
12.166.18
ity uktā rākṣasendreṇa rākṣasā ghoravikramāḥ naicchanta taṃ bhakṣayituṃ pāpakarmāyam ity uta
12.166.19
dasyūnāṃ dīyatām eṣa sādhv adya puruṣādhamaḥ ity ūcus taṃ mahārāja rākṣasendraṃ niśācarāḥ
12.166.20
śirobhiś ca gatā bhūmim ūcū rakṣogaṇādhipam na dātum arhasi tvaṃ no bhakṣaṇāyāsya kilbiṣam
12.166.21
evam astv iti tān āha rākṣasendro niśācarān dasyūnāṃ dīyatām eṣa kṛtaghno 'dyaiva rākṣasāḥ
12.166.22
ity ukte tasya te dāsāḥ śūlamudgarapāṇayaḥ chittvā taṃ khaṇḍaśaḥ pāpaṃ dasyubhyaḥ pradadus tadā
12.166.23
dasyavaś cāpi naicchanta tam attuṃ pāpakāriṇam kravyādā api rājendra kṛtaghnaṃ nopabhuñjate
12.166.24
brahmaghne ca surāpe ca core bhagnavrate tathā niṣkṛtir vihitā rājan kṛtaghne nāsti niṣkṛtiḥ
12.166.25
mitradrohī nṛśaṃsaś ca kṛtaghnaś ca narādhamaḥ kravyādaiḥ kṛmibhiś cānyair na bhujyante hi tādṛśāḥ
12.167.1
bhīṣma uvāca tataś citāṃ bakapateḥ kārayām āsa rākṣasaḥ ratnair gandhaiś ca bahubhir vastraiś ca samalaṃkṛtām
12.167.2
tatra prajvālya nṛpate bakarājaṃ pratāpavān pretakāryāṇi vidhivad rākṣasendraś cakāra ha
12.167.3
tasmin kāle 'tha surabhir devī dākṣāyaṇī śubhā upariṣṭāt tatas tasya sā babhūva payasvinī
12.167.4
tasyā vaktrāc cyutaḥ phenaḥ kṣīramiśras tadānagha so 'patad vai tatas tasyāṃ citāyāṃ rājadharmaṇaḥ
12.167.5
tataḥ saṃjīvitas tena bakarājas tadānagha utpatya ca sameyāya virūpākṣaṃ bakādhipaḥ
12.167.6
tato 'bhyayād devarājo virūpākṣapuraṃ tadā prāha cedaṃ virūpākṣaṃ diṣṭyāyaṃ jīvatīty uta
12.167.7
śrāvayām āsa cendras taṃ virūpākṣaṃ purātanam yathā śāpaḥ purā datto brahmaṇā rājadharmaṇaḥ
12.167.8
yadā bakapatī rājan brahmāṇaṃ nopasarpati tato roṣād idaṃ prāha bakendrāya pitāmahaḥ
12.167.9
yasmān mūḍho mama sado nāgato 'sau bakādhamaḥ tasmād vadhaṃ sa duṣṭātmā nacirāt samavāpsyati
12.167.10
tadāyaṃ tasya vacanān nihato gautamena vai tenaivāmṛtasiktaś ca punaḥ saṃjīvito bakaḥ
12.167.11
rājadharmā tataḥ prāha praṇipatya puraṃdaram yadi te 'nugrahakṛtā mayi buddhiḥ puraṃdara sakhāyaṃ me sudayitaṃ gautamaṃ jīvayety uta
12.167.12
tasya vākyaṃ samājñāya vāsavaḥ puruṣarṣabha saṃjīvayitvā sakhye vai prādāt taṃ gautamaṃ tadā
12.167.13
sabhāṇḍopaskaraṃ rājaṃs tam āsādya bakādhipaḥ saṃpariṣvajya suhṛdaṃ prītyā paramayā yutaḥ
12.167.14
atha taṃ pāpakarmāṇaṃ rājadharmā bakādhipaḥ visarjayitvā sadhanaṃ praviveśa svam ālayam
12.167.15
yathocitaṃ ca sa bako yayau brahmasadas tadā brahmā ca taṃ mahātmānam ātithyenābhyapūjayat
12.167.16
gautamaś cāpi saṃprāpya punas taṃ śabarālayam śūdrāyāṃ janayām āsa putrān duṣkṛtakāriṇaḥ
12.167.17
śāpaś ca sumahāṃs tasya dattaḥ suragaṇais tadā kukṣau punarbhvāṃ bhāryāyāṃ janayitvā cirāt sutān nirayaṃ prāpsyati mahat kṛtaghno 'yam iti prabho
12.167.18
etat prāha purā sarvaṃ nārado mama bhārata saṃsmṛtya cāpi sumahad ākhyānaṃ puruṣarṣabha mayāpi bhavate sarvaṃ yathāvad upavarṇitam
12.167.19
kutaḥ kṛtaghnasya yaśaḥ kutaḥ sthānaṃ kutaḥ sukham aśraddheyaḥ kṛtaghno hi kṛtaghne nāsti niṣkṛtiḥ
12.167.20
mitradroho na kartavyaḥ puruṣeṇa viśeṣataḥ mitradhruṅ nirayaṃ ghoram anantaṃ pratipadyate
12.167.21
kṛtajñena sadā bhāvyaṃ mitrakāmena cānagha mitrāt prabhavate satyaṃ mitrāt prabhavate balam satkārair uttamair mitraṃ pūjayeta vicakṣaṇaḥ
12.167.22
parityājyo budhaiḥ pāpaḥ kṛtaghno nirapatrapaḥ mitradrohī kulāṅgāraḥ pāpakarmā narādhamaḥ
12.167.23
eṣa dharmabhṛtāṃ śreṣṭha proktaḥ pāpo mayā tava mitradrohī kṛtaghno vai kiṃ bhūyaḥ śrotum icchasi
12.167.24
vaiśaṃpāyana uvāca etac chrutvā tadā vākyaṃ bhīṣmeṇoktaṃ mahātmanā yudhiṣṭhiraḥ prītamanā babhūva janamejaya
12.168.1
yudhiṣṭhira uvāca dharmāḥ pitāmahenoktā rājadharmāśritāḥ śubhāḥ dharmam āśramiṇāṃ śreṣṭhaṃ vaktum arhasi pārthiva
12.168.2
bhīṣma uvāca sarvatra vihito dharmaḥ svargyaḥ satyaphalaṃ tapaḥ bahudvārasya dharmasya nehāsti viphalā kriyā
12.168.3
yasmin yasmiṃs tu vinaye yo yo yāti viniścayam sa tam evābhijānāti nānyaṃ bharatasattama
12.168.4
yathā yathā ca paryeti lokatantram asāravat tathā tathā virāgo 'tra jāyate nātra saṃśayaḥ
12.168.5
evaṃ vyavasite loke bahudoṣe yudhiṣṭhira ātmamokṣanimittaṃ vai yateta matimān naraḥ
12.168.6
yudhiṣṭhira uvāca naṣṭe dhane vā dāre vā putre pitari vā mṛte yayā buddhyā nudec chokaṃ tan me brūhi pitāmaha
12.168.7
bhīṣma uvāca naṣṭe dhane vā dāre vā putre pitari vā mṛte aho duḥkham iti dhyāyañ śokasyāpacitiṃ caret
12.168.8
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam yathā senajitaṃ vipraḥ kaś cid ity abravīd vacaḥ
12.168.9
putraśokābhisaṃtaptaṃ rājānaṃ śokavihvalam viṣaṇṇavadanaṃ dṛṣṭvā vipro vacanam abravīt
12.168.10
kiṃ nu khalv asi mūḍhas tvaṃ śocyaḥ kim anuśocasi yadā tvām api śocantaḥ śocyā yāsyanti tāṃ gatim
12.168.11
tvaṃ caivāhaṃ ca ye cānye tvāṃ rājan paryupāsate sarve tatra gamiṣyāmo yata evāgatā vayam
12.168.12
senajid uvāca kā buddhiḥ kiṃ tapo vipra kaḥ samādhis tapodhana kiṃ jñānaṃ kiṃ śrutaṃ vā te yat prāpya na viṣīdasi
12.168.13
brāhmaṇa uvāca paśya bhūtāni duḥkhena vyatiṣaktāni sarvaśaḥ ātmāpi cāyaṃ na mama sarvā vā pṛthivī mama
12.168.14
yathā mama tathānyeṣām iti buddhyā na me vyathā etāṃ buddhim ahaṃ prāpya na prahṛṣye na ca vyathe
12.168.15
yathā kāṣṭhaṃ ca kāṣṭhaṃ ca sameyātāṃ mahodadhau sametya ca vyapeyātāṃ tadvad bhūtasamāgamaḥ
12.168.16
evaṃ putrāś ca pautrāś ca jñātayo bāndhavās tathā teṣu sneho na kartavyo viprayogo hi tair dhruvam
12.168.17
adarśanād āpatitaḥ punaś cādarśanaṃ gataḥ na tvāsau veda na tvaṃ taṃ kaḥ san kam anuśocasi
12.168.18
tṛṣṇārtiprabhavaṃ duḥkhaṃ duḥkhārtiprabhavaṃ sukham sukhāt saṃjāyate duḥkham evam etat punaḥ punaḥ sukhasyānantaraṃ duḥkhaṃ duḥkhasyānantaraṃ sukham
12.168.19
sukhāt tvaṃ duḥkham āpannaḥ punar āpatsyase sukham na nityaṃ labhate duḥkhaṃ na nityaṃ labhate sukham
12.168.20
nālaṃ sukhāya suhṛdo nālaṃ duḥkhāya śatravaḥ na ca prajñālam arthānāṃ na sukhānām alaṃ dhanam
12.168.21
na buddhir dhanalābhāya na jāḍyam asamṛddhaye lokaparyāyavṛttāntaṃ prājño jānāti netaraḥ
12.168.22
buddhimantaṃ ca mūḍhaṃ ca śūraṃ bhīruṃ jaḍaṃ kavim durbalaṃ balavantaṃ ca bhāginaṃ bhajate sukham
12.168.23
dhenur vatsasya gopasya svāminas taskarasya ca payaḥ pibati yas tasyā dhenus tasyeti niścayaḥ
12.168.24
ye ca mūḍhatamā loke ye ca buddheḥ paraṃ gatāḥ te narāḥ sukham edhante kliśyaty antarito janaḥ
12.168.25
antyeṣu remire dhīrā na te madhyeṣu remire antyaprāptiṃ sukhām āhur duḥkham antaram antayoḥ
12.168.26
ye tu buddhisukhaṃ prāptā dvaṃdvātītā vimatsarāḥ tān naivārthā na cānarthā vyathayanti kadā cana
12.168.27
atha ye buddhim aprāptā vyatikrāntāś ca mūḍhatām te 'tivelaṃ prahṛṣyanti saṃtāpam upayānti ca
12.168.28
nityapramuditā mūḍhā divi devagaṇā iva avalepena mahatā paridṛbdhā vicetasaḥ
12.168.29
sukhaṃ duḥkhāntam ālasyaṃ duḥkhaṃ dākṣyaṃ sukhodayam bhūtiś caiva śriyā sārdhaṃ dakṣe vasati nālase
12.168.30
sukhaṃ vā yadi vā duḥkhaṃ dveṣyaṃ vā yadi vā priyam prāptaṃ prāptam upāsīta hṛdayenāparājitaḥ
12.168.31
śokasthānasahasrāṇi harṣasthānaśatāni ca divase divase mūḍham āviśanti na paṇḍitam
12.168.32
buddhimantaṃ kṛtaprajñaṃ śuśrūṣum anasūyakam dāntaṃ jitendriyaṃ cāpi śoko na spṛśate naram
12.168.33
etāṃ buddhiṃ samāsthāya guptacittaś cared budhaḥ udayāstamayajñaṃ hi na śokaḥ spraṣṭum arhati
12.168.34
yannimittaṃ bhavec chokas trāso vā duḥkham eva vā āyāso vā yatomūlas tad ekāṅgam api tyajet
12.168.35
yad yat tyajati kāmānāṃ tat sukhasyābhipūryate kāmānusārī puruṣaḥ kāmān anu vinaśyati
12.168.36
yac ca kāmasukhaṃ loke yac ca divyaṃ mahat sukham tṛṣṇākṣayasukhasyaite nārhataḥ ṣoḍaśīṃ kalām
12.168.37
pūrvadehakṛtaṃ karma śubhaṃ vā yadi vāśubham prājñaṃ mūḍhaṃ tathā śūraṃ bhajate yādṛśaṃ kṛtam
12.168.38
evam eva kilaitāni priyāṇy evāpriyāṇi ca jīveṣu parivartante duḥkhāni ca sukhāni ca
12.168.39
tad evaṃ buddhim āsthāya sukhaṃ jīved guṇānvitaḥ sarvān kāmāñ jugupseta saṅgān kurvīta pṛṣṭhataḥ vṛtta eṣa hṛdi prauḍho mṛtyur eṣa manomayaḥ
12.168.40
yadā saṃharate kāmān kūrmo 'ṅgānīva sarvaśaḥ tadātmajyotir ātmā ca ātmany eva prasīdati
12.168.41
kiṃ cid eva mamatvena yadā bhavati kalpitam tad eva paritāpārthaṃ sarvaṃ saṃpadyate tadā
12.168.42
na bibheti yadā cāyaṃ yadā cāsmān na bibhyati yadā necchati na dveṣṭi brahma saṃpadyate tadā
12.168.43
ubhe satyānṛte tyaktvā śokānandau bhayābhaye priyāpriye parityajya praśāntātmā bhaviṣyasi
12.168.44
yadā na kurute dhīraḥ sarvabhūteṣu pāpakam karmaṇā manasā vācā brahma saṃpadyate tadā
12.168.45
yā dustyajā durmatibhir yā na jīryati jīryataḥ yo 'sau prāṇāntiko rogas tāṃ tṛṣṇāṃ tyajataḥ sukham
12.168.46
atra piṅgalayā gītā gāthāḥ śrūyanti pārthiva yathā sā kṛcchrakāle 'pi lebhe dharmaṃ sanātanam
12.168.47
saṃkete piṅgalā veśyā kāntenāsīd vinākṛtā atha kṛcchragatā śāntāṃ buddhim āsthāpayat tadā
12.168.48
piṅgalovāca unmattāham anunmattaṃ kāntam anvavasaṃ ciram antike ramaṇaṃ santaṃ nainam adhyagamaṃ purā
12.168.49
ekasthūṇaṃ navadvāram apidhāsyāmy agārakam kā hi kāntam ihāyāntam ayaṃ kānteti maṃsyate
12.168.50
akāmāḥ kāmarūpeṇa dhūrtā narakarūpiṇaḥ na punar vañcayiṣyanti pratibuddhāsmi jāgṛmi
12.168.51
anartho 'pi bhavaty artho daivāt pūrvakṛtena vā saṃbuddhāhaṃ nirākārā nāham adyājitendriyā
12.168.52
sukhaṃ nirāśaḥ svapiti nairāśyaṃ paramaṃ sukham āśām anāśāṃ kṛtvā hi sukhaṃ svapiti piṅgalā
12.168.53
bhīṣma uvāca etaiś cānyaiś ca viprasya hetumadbhiḥ prabhāṣitaiḥ paryavasthāpito rājā senajin mumude sukham
12.169.1
yudhiṣṭhira uvāca atikrāmati kāle 'smin sarvabhūtakṣayāvahe kiṃ śreyaḥ pratipadyeta tan me brūhi pitāmaha
12.169.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam pituḥ putreṇa saṃvādaṃ tan nibodha yudhiṣṭhira
12.169.3
dvijāteḥ kasya cit pārtha svādhyāyaniratasya vai babhūva putro medhāvī medhāvī nāma nāmataḥ
12.169.4
so 'bravīt pitaraṃ putraḥ svādhyāyakaraṇe ratam mokṣadharmārthakuśalo lokatattvavicakṣaṇaḥ
12.169.5
dhīraḥ kiṃ svit tāta kuryāt prajānan; kṣipraṃ hy āyur bhraśyate mānavānām pitas tad ācakṣva yathārthayogaṃ; mamānupūrvyā yena dharmaṃ careyam
12.169.6
pitovāca vedān adhītya brahmacaryeṇa putra; putrān icchet pāvanārthaṃ pitṝṇām agnīn ādhāya vidhivac ceṣṭayajño; vanaṃ praviśyātha munir bubhūṣet
12.169.7
putra uvāca evam abhyāhate loke samantāt parivārite amoghāsu patantīṣu kiṃ dhīra iva bhāṣase
12.169.8
pitovāca katham abhyāhato lokaḥ kena vā parivāritaḥ amoghāḥ kāḥ patantīha kiṃ nu bhīṣayasīva mām
12.169.9
putra uvāca mṛtyunābhyāhato loko jarayā parivāritaḥ ahorātrāḥ patanty ete nanu kasmān na budhyase
12.169.10
yadāham etaj jānāmi na mṛtyus tiṣṭhatīti ha so 'haṃ kathaṃ pratīkṣiṣye jālenāpihitaś caran
12.169.11
rātryāṃ rātryāṃ vyatītāyām āyur alpataraṃ yadā gādhodake matsya iva sukhaṃ vindeta kas tadā tad eva vandhyaṃ divasam iti vidyād vicakṣaṇaḥ
12.169.12
anavāpteṣu kāmeṣu mṛtyur abhyeti mānavam śaṣpāṇīva vicinvantam anyatragatamānasam vṛkīvoraṇam āsādya mṛtyur ādāya gacchati
12.169.13
adyaiva kuru yac chreyo mā tvā kālo 'tyagād ayam akṛteṣv eva kāryeṣu mṛtyur vai saṃprakarṣati
12.169.14
śvaḥkāryam adya kurvīta pūrvāhṇe cāparāhṇikam na hi pratīkṣate mṛtyuḥ kṛtaṃ vāsya na vā kṛtam ko hi jānāti kasyādya mṛtyusenā nivekṣyate
12.169.15
yuvaiva dharmaśīlaḥ syād animittaṃ hi jīvitam kṛte dharme bhavet kīrtir iha pretya ca vai sukham
12.169.16
mohena hi samāviṣṭaḥ putradārārtham udyataḥ kṛtvā kāryam akāryaṃ vā puṣṭim eṣāṃ prayacchati
12.169.17
taṃ putrapaśusaṃmattaṃ vyāsaktamanasaṃ naram suptaṃ vyāghraṃ mahaugho vā mṛtyur ādāya gacchati
12.169.18
saṃcinvānakam evaikaṃ kāmānām avitṛptakam vyāghraḥ paśum ivādāya mṛtyur ādāya gacchati
12.169.19
idaṃ kṛtam idaṃ kāryam idam anyat kṛtākṛtam evam īhāsukhāsaktaṃ kṛtāntaḥ kurute vaśe
12.169.20
kṛtānāṃ phalam aprāptaṃ karmaṇāṃ phalasaṅginam kṣetrāpaṇagṛhāsaktaṃ mṛtyur ādāya gacchati
12.169.21
mṛtyur jarā ca vyādhiś ca duḥkhaṃ cānekakāraṇam anuṣaktaṃ yadā dehe kiṃ svastha iva tiṣṭhasi
12.169.22
jātam evāntako 'ntāya jarā cānveti dehinam anuṣaktā dvayenaite bhāvāḥ sthāvarajaṅgamāḥ
12.169.23
mṛtyor vā gṛham evaitad yā grāme vasato ratiḥ devānām eṣa vai goṣṭho yad araṇyam iti śrutiḥ
12.169.24
nibandhanī rajjur eṣā yā grāme vasato ratiḥ chittvaināṃ sukṛto yānti naināṃ chindanti duṣkṛtaḥ
12.169.25
na hiṃsayati yaḥ prāṇān manovākkāyahetubhiḥ jīvitārthāpanayanaiḥ karmabhir na sa badhyate
12.169.26
na mṛtyusenām āyāntīṃ jātu kaś cit prabādhate ṛte satyam asaṃtyājyaṃ satye hy amṛtam āśritam
12.169.27
tasmāt satyavratācāraḥ satyayogaparāyaṇaḥ satyārāmaḥ samo dāntaḥ satyenaivāntakaṃ jayet
12.169.28
amṛtaṃ caiva mṛtyuś ca dvayaṃ dehe pratiṣṭhitam mṛtyum āpadyate mohāt satyenāpadyate 'mṛtam
12.169.29
so 'haṃ hy ahiṃsraḥ satyārthī kāmakrodhabahiṣkṛtaḥ samaduḥkhasukhaḥ kṣemī mṛtyuṃ hāsyāmy amartyavat
12.169.30
śāntiyajñarato dānto brahmayajñe sthito muniḥ vāṅmanaḥkarmayajñaś ca bhaviṣyāmy udagāyane
12.169.31
paśuyajñaiḥ kathaṃ hiṃsrair mādṛśo yaṣṭum arhati antavadbhir uta prājñaḥ kṣatrayajñaiḥ piśācavat
12.169.32
yasya vāṅmanasī syātāṃ samyak praṇihite sadā tapas tyāgaś ca yogaś ca sa vai sarvam avāpnuyāt
12.169.33
nāsti vidyāsamaṃ cakṣur nāsti vidyāsamaṃ balam nāsti rāgasamaṃ duḥkhaṃ nāsti tyāgasamaṃ sukham
12.169.34
ātmany evātmanā jāta ātmaniṣṭho 'prajo 'pi vā ātmany eva bhaviṣyāmi na māṃ tārayati prajā
12.169.35
naitādṛśaṃ brāhmaṇasyāsti vittaṃ; yathaikatā samatā satyatā ca śīle sthitir daṇḍanidhānam ārjavaṃ; tatas tataś coparamaḥ kriyābhyaḥ
12.169.36
kiṃ te dhanair bāndhavair vāpi kiṃ te; kiṃ te dārair brāhmaṇa yo mariṣyasi ātmānam anviccha guhāṃ praviṣṭaṃ; pitāmahas te kva gataḥ pitā ca
12.169.37
bhīṣma uvāca putrasyaitad vacaḥ śrutvā tathākārṣīt pitā nṛpa tathā tvam api vartasva satyadharmaparāyaṇaḥ
12.170.1
yudhiṣṭhira uvāca dhanino vādhanā ye ca vartayanti svatantriṇaḥ sukhaduḥkhāgamas teṣāṃ kaḥ kathaṃ vā pitāmaha
12.170.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam śamyākena vimuktena gītaṃ śāntigatena ha
12.170.3
abravīn māṃ purā kaś cid brāhmaṇas tyāgam āsthitaḥ kliśyamānaḥ kudāreṇa kucailena bubhukṣayā
12.170.4
utpannam iha loke vai janmaprabhṛti mānavam vividhāny upavartante duḥkhāni ca sukhāni ca
12.170.5
tayor ekatare mārge yady enam abhisaṃnayet na sukhaṃ prāpya saṃhṛṣyen na duḥkhaṃ prāpya saṃjvaret
12.170.6
na vai carasi yac chreya ātmano vā yad īhase akāmātmāpi hi sadā dhuram udyamya caiva hi
12.170.7
akiṃcanaḥ paripatan sukham āsvādayiṣyasi akiṃcanaḥ sukhaṃ śete samuttiṣṭhati caiva hi
12.170.8
ākiṃcanyaṃ sukhaṃ loke pathyaṃ śivam anāmayam anamitram atho hy etad durlabhaṃ sulabhaṃ satām
12.170.9
akiṃcanasya śuddhasya upapannasya sarvaśaḥ avekṣamāṇas trīṃl lokān na tulyam upalakṣaye
12.170.10
ākiṃcanyaṃ ca rājyaṃ ca tulayā samatolayam atyaricyata dāridryaṃ rājyād api guṇādhikam
12.170.11
ākiṃcanye ca rājye ca viśeṣaḥ sumahān ayam nityodvigno hi dhanavān mṛtyor āsyagato yathā
12.170.12
naivāsyāgnir na cādityo na mṛtyur na ca dasyavaḥ prabhavanti dhanajyāninirmuktasya nirāśiṣaḥ
12.170.13
taṃ vai sadā kāmacaram anupastīrṇaśāyinam bāhūpadhānaṃ śāmyantaṃ praśaṃsanti divaukasaḥ
12.170.14
dhanavān krodhalobhābhyām āviṣṭo naṣṭacetanaḥ tiryagīkṣaḥ śuṣkamukhaḥ pāpako bhrukuṭīmukhaḥ
12.170.15
nirdaśaṃś cādharoṣṭhaṃ ca kruddho dāruṇabhāṣitā kas tam icchet paridraṣṭuṃ dātum icchati cen mahīm
12.170.16
śriyā hy abhīkṣṇaṃ saṃvāso mohayaty avicakṣaṇam sā tasya cittaṃ harati śāradābhram ivānilaḥ
12.170.17
athainaṃ rūpamānaś ca dhanamānaś ca vindati abhijāto 'smi siddho 'smi nāsmi kevalamānuṣaḥ ity ebhiḥ kāraṇais tasya tribhiś cittaṃ prasicyate
12.170.18
sa prasiktamanā bhogān visṛjya pitṛsaṃcitān parikṣīṇaḥ parasvānām ādānaṃ sādhu manyate
12.170.19
tam atikrāntamaryādam ādadānaṃ tatas tataḥ pratiṣedhanti rājāno lubdhā mṛgam iveṣubhiḥ
12.170.20
evam etāni duḥkhāni tāni tānīha mānavam vividhāny upavartante gātrasaṃsparśajāni ca
12.170.21
teṣāṃ paramaduḥkhānāṃ buddhyā bhaiṣajyam ācaret lokadharmaṃ samājñāya dhruvāṇām adhruvaiḥ saha
12.170.22
nātyaktvā sukham āpnoti nātyaktvā vindate param nātyaktvā cābhayaḥ śete tyaktvā sarvaṃ sukhī bhava
12.170.23
ity etad dhāstinapure brāhmaṇenopavarṇitam śamyākena purā mahyaṃ tasmāt tyāgaḥ paro mataḥ
12.171.1
yudhiṣṭhira uvāca īhamānaḥ samārambhān yadi nāsādayed dhanam dhanatṛṣṇābhibhūtaś ca kiṃ kurvan sukham āpnuyāt
12.171.2
bhīṣma uvāca sarvasāmyam anāyāsaḥ satyavākyaṃ ca bhārata nirvedaś cāvivitsā ca yasya syāt sa sukhī naraḥ
12.171.3
etāny eva padāny āhuḥ pañca vṛddhāḥ praśāntaye eṣa svargaś ca dharmaś ca sukhaṃ cānuttamaṃ satām
12.171.4
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam nirvedān maṅkinā gītaṃ tan nibodha yudhiṣṭhira
12.171.5
īhamāno dhanaṃ maṅkir bhagnehaś ca punaḥ punaḥ kena cid dhanaśeṣeṇa krītavān damyagoyugam
12.171.6
susaṃbaddhau tu tau damyau damanāyābhiniḥsṛtau āsīnam uṣṭraṃ madhyena sahasaivābhyadhāvatām
12.171.7
tayoḥ saṃprāptayor uṣṭraḥ skandhadeśam amarṣaṇaḥ utthāyotkṣipya tau damyau prasasāra mahājavaḥ
12.171.8
hriyamāṇau tu tau damyau tenoṣṭreṇa pramāthinā mriyamāṇau ca saṃprekṣya maṅkis tatrābravīd idam
12.171.9
na caivāvihitaṃ śakyaṃ dakṣeṇāpīhituṃ dhanam yuktena śraddhayā samyag īhāṃ samanutiṣṭhatā
12.171.10
kṛtasya pūrvaṃ cānarthair yuktasyāpy anutiṣṭhataḥ imaṃ paśyata saṃgatyā mama daivam upaplavam
12.171.11
udyamyodyamya me damyau viṣameṇeva gacchati utkṣipya kākatālīyam unmātheneva jambukaḥ
12.171.12
maṇī voṣṭrasya lambete priyau vatsatarau mama śuddhaṃ hi daivam evedam ato naivāsti pauruṣam
12.171.13
yadi vāpy upapadyeta pauruṣaṃ nāma karhi cit anviṣyamāṇaṃ tad api daivam evāvatiṣṭhate
12.171.14
tasmān nirveda eveha gantavyaḥ sukham īpsatā sukhaṃ svapiti nirviṇṇo nirāśaś cārthasādhane
12.171.15
aho samyak śukenoktaṃ sarvataḥ parimucyatā pratiṣṭhatā mahāraṇyaṃ janakasya niveśanāt
12.171.16
yaḥ kāmān prāpnuyāt sarvān yaś cainān kevalāṃs tyajet prāpaṇāt sarvakāmānāṃ parityāgo viśiṣyate
12.171.17
nāntaṃ sarvavivitsānāṃ gatapūrvo 'sti kaś cana śarīre jīvite caiva tṛṣṇā mandasya vardhate
12.171.18
nivartasva vivitsābhyaḥ śāmya nirvidya māmaka asakṛc cāsi nikṛto na ca nirvidyase tano
12.171.19
yadi nāhaṃ vināśyas te yady evaṃ ramase mayā mā māṃ yojaya lobhena vṛthā tvaṃ vittakāmuka
12.171.20
saṃcitaṃ saṃcitaṃ dravyaṃ naṣṭaṃ tava punaḥ punaḥ kadā vimokṣyase mūḍha dhanehāṃ dhanakāmuka
12.171.21
aho nu mama bāliśyaṃ yo 'haṃ krīḍanakas tava kiṃ naiva jātu puruṣaḥ pareṣāṃ preṣyatām iyāt
12.171.22
na pūrve nāpare jātu kāmānām antam āpnuvan tyaktvā sarvasamārambhān pratibuddho 'smi jāgṛmi
12.171.23
nūnaṃ te hṛdayaṃ kāma vajrasāramayaṃ dṛdham yad anarthaśatāviṣṭaṃ śatadhā na vidīryate
12.171.24
tyajāmi kāma tvāṃ caiva yac ca kiṃ cit priyaṃ tava tavāhaṃ sukham anvicchann ātmany upalabhe sukham
12.171.25
kāma jānāmi te mūlaṃ saṃkalpāt kila jāyase na tvāṃ saṃkalpayiṣyāmi samūlo na bhaviṣyasi
12.171.26
īhā dhanasya na sukhā labdhvā cintā ca bhūyasī labdhanāśo yathā mṛtyur labdhaṃ bhavati vā na vā
12.171.27
paretya yo na labhate tato duḥkhataraṃ nu kim na ca tuṣyati labdhena bhūya eva ca mārgati
12.171.28
anutarṣula evārthaḥ svādu gāṅgam ivodakam madvilāpanam etat tu pratibuddho 'smi saṃtyaja
12.171.29
ya imaṃ māmakaṃ dehaṃ bhūtagrāmaḥ samāśritaḥ sa yātv ito yathākāmaṃ vasatāṃ vā yathāsukham
12.171.30
na yuṣmāsv iha me prītiḥ kāmalobhānusāriṣu tasmād utsṛjya sarvān vaḥ satyam evāśrayāmy aham
12.171.31
sarvabhūtāny ahaṃ dehe paśyan manasi cātmanaḥ yoge buddhiṃ śrute sattvaṃ mano brahmaṇi dhārayan
12.171.32
vihariṣyāmy anāsaktaḥ sukhī lokān nirāmayaḥ yathā mā tvaṃ punar naivaṃ duḥkheṣu praṇidhāsyasi
12.171.33
tvayā hi me praṇunnasya gatir anyā na vidyate tṛṣṇāśokaśramāṇāṃ hi tvaṃ kāma prabhavaḥ sadā
12.171.34
dhananāśo 'dhikaṃ duḥkhaṃ manye sarvamahattaram jñātayo hy avamanyante mitrāṇi ca dhanacyutam
12.171.35
avajñānasahasrais tu doṣāḥ kaṣṭatarādhane dhane sukhakalā yā ca sāpi duḥkhair vidhīyate
12.171.36
dhanam asyeti puruṣaṃ purā nighnanti dasyavaḥ kliśyanti vividhair daṇḍair nityam udvejayanti ca
12.171.37
mandalolupatā duḥkham iti buddhaṃ cirān mayā yad yad ālambase kāma tat tad evānurudhyase
12.171.38
atattvajño 'si bālaś ca dustoṣo 'pūraṇo 'nalaḥ naiva tvaṃ vettha sulabhaṃ naiva tvaṃ vettha durlabham
12.171.39
pātālam iva duṣpūro māṃ duḥkhair yoktum icchasi nāham adya samāveṣṭuṃ śakyaḥ kāma punas tvayā
12.171.40
nirvedam aham āsādya dravyanāśād yadṛcchayā nirvṛtiṃ paramāṃ prāpya nādya kāmān vicintaye
12.171.41
atikleśān sahāmīha nāhaṃ budhyāmy abuddhimān nikṛto dhananāśena śaye sarvāṅgavijvaraḥ
12.171.42
parityajāmi kāma tvāṃ hitvā sarvamanogatīḥ na tvaṃ mayā punaḥ kāma nasyoteneva raṃsyase
12.171.43
kṣamiṣye 'kṣamamāṇānāṃ na hiṃsiṣye ca hiṃsitaḥ dveṣyamuktaḥ priyaṃ vakṣyāmy anādṛtya tad apriyam
12.171.44
tṛptaḥ svasthendriyo nityaṃ yathālabdhena vartayan na sakāmaṃ kariṣyāmi tvām ahaṃ śatrum ātmanaḥ
12.171.45
nirvedaṃ nirvṛtiṃ tṛptiṃ śāntiṃ satyaṃ damaṃ kṣamām sarvabhūtadayāṃ caiva viddhi māṃ śaraṇāgatam
12.171.46
tasmāt kāmaś ca lobhaś ca tṛṣṇā kārpaṇyam eva ca tyajantu māṃ pratiṣṭhantaṃ sattvastho hy asmi sāṃpratam
12.171.47
prahāya kāmaṃ lobhaṃ ca krodhaṃ pāruṣyam eva ca nādya lobhavaśaṃ prāpto duḥkhaṃ prāpsyāmy anātmavān
12.171.48
yad yat tyajati kāmānāṃ tat sukhasyābhipūryate kāmasya vaśago nityaṃ duḥkham eva prapadyate
12.171.49
kāmān vyudasya dhunute yat kiṃ cit puruṣo rajaḥ kāmakrodhodbhavaṃ duḥkham ahrīr aratir eva ca
12.171.50
eṣa brahmapraviṣṭo 'haṃ grīṣme śītam iva hradam śāmyāmi parinirvāmi sukham āse ca kevalam
12.171.51
yac ca kāmasukhaṃ loke yac ca divyaṃ mahat sukham tṛṣṇākṣayasukhasyaite nārhataḥ ṣoḍaśīṃ kalām
12.171.52
ātmanā saptamaṃ kāmaṃ hatvā śatrum ivottamam prāpyāvadhyaṃ brahmapuraṃ rājeva syām ahaṃ sukhī
12.171.53
etāṃ buddhiṃ samāsthāya maṅkir nirvedam āgataḥ sarvān kāmān parityajya prāpya brahma mahat sukham
12.171.54
damyanāśakṛte maṅkir amaratvaṃ kilāgamat acchinat kāmamūlaṃ sa tena prāpa mahat sukham
12.171.55
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam gītaṃ videharājena janakena praśāmyatā
12.171.56
anantaṃ bata me vittaṃ yasya me nāsti kiṃ cana mithilāyāṃ pradīptāyāṃ na me dahyati kiṃ cana
12.171.57
atraivodāharantīmaṃ bodhyasya padasaṃcayam nirvedaṃ prati vinyastaṃ pratibodha yudhiṣṭhira
12.171.58
bodhyaṃ dāntam ṛṣiṃ rājā nahuṣaḥ paryapṛcchata nirvedāc chāntim āpannaṃ śāntaṃ prajñānatarpitam
12.171.59
upadeśaṃ mahāprājña śamasyopadiśasva me kāṃ buddhiṃ samanudhyāya śāntaś carasi nirvṛtaḥ
12.171.60
bodhya uvāca upadeśena vartāmi nānuśāsmīha kaṃ cana lakṣaṇaṃ tasya vakṣye 'haṃ tat svayaṃ pravimṛśyatām
12.171.61
piṅgalā kuraraḥ sarpaḥ sāraṅgānveṣaṇaṃ vane iṣukāraḥ kumārī ca ṣaḍ ete guravo mama
12.172.1
yudhiṣṭhira uvāca kena vṛttena vṛttajña vītaśokaś caren mahīm kiṃ ca kurvan naro loke prāpnoti paramāṃ gatim
12.172.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam prahrādasya ca saṃvādaṃ muner ājagarasya ca
12.172.3
carantaṃ brāhmaṇaṃ kaṃ cit kalyacittam anāmayam papraccha rājan prahrādo buddhimān prājñasaṃmataḥ
12.172.4
svasthaḥ śakto mṛdur dānto nirvivitso 'nasūyakaḥ suvāg bahumato loke prājñaś carasi bālavat
12.172.5
naiva prārthayase lābhaṃ nālābheṣv anuśocasi nityatṛpta iva brahman na kiṃ cid avamanyase
12.172.6
srotasā hriyamāṇāsu prajāsv avimanā iva dharmakāmārthakāryeṣu kūṭastha iva lakṣyase
12.172.7
nānutiṣṭhasi dharmārthau na kāme cāpi vartase indriyārthān anādṛtya muktaś carasi sākṣivat
12.172.8
kā nu prajñā śrutaṃ vā kiṃ vṛttir vā kā nu te mune kṣipram ācakṣva me brahmañ śreyo yad iha manyase
12.172.9
anuyuktaḥ sa medhāvī lokadharmavidhānavit uvāca ślakṣṇayā vācā prahrādam anapārthayā
12.172.10
paśyan prahrāda bhūtānām utpattim animittataḥ hrāsaṃ vṛddhiṃ vināśaṃ ca na prahṛṣye na ca vyathe
12.172.11
svabhāvād eva saṃdṛśya vartamānāḥ pravṛttayaḥ svabhāvaniratāḥ sarvāḥ paritapye na kena cit
12.172.12
paśyan prahrāda saṃyogān viprayogaparāyaṇān saṃcayāṃś ca vināśāntān na kva cid vidadhe manaḥ
12.172.13
antavanti ca bhūtāni guṇayuktāni paśyataḥ utpattinidhanajñasya kiṃ kāryam avaśiṣyate
12.172.14
jalajānām api hy antaṃ paryāyeṇopalakṣaye mahatām api kāyānāṃ sūkṣmāṇāṃ ca mahodadhau
12.172.15
jaṅgamasthāvarāṇāṃ ca bhūtānām asurādhipa pārthivānām api vyaktaṃ mṛtyuṃ paśyāmi sarvaśaḥ
12.172.16
antarikṣacarāṇāṃ ca dānavottama pakṣiṇām uttiṣṭhati yathākālaṃ mṛtyur balavatām api
12.172.17
divi saṃcaramāṇāni hrasvāni ca mahānti ca jyotīṃṣi ca yathākālaṃ patamānāni lakṣaye
12.172.18
iti bhūtāni saṃpaśyann anuṣaktāni mṛtyunā sarvasāmānyato vidvān kṛtakṛtyaḥ sukhaṃ svape
12.172.19
sumahāntam api grāsaṃ grase labdhaṃ yadṛcchayā śaye punar abhuñjāno divasāni bahūny api
12.172.20
āsravaty api mām annaṃ punar bahuguṇaṃ bahu punar alpaguṇaṃ stokaṃ punar naivopapadyate
12.172.21
kaṇān kadā cit khādāmi piṇyākam api ca grase bhakṣaye śālimāṃsāni bhakṣāṃś coccāvacān punaḥ
12.172.22
śaye kadā cit paryaṅke bhūmāv api punaḥ śaye prāsāde 'pi ca me śayyā kadā cid upapadyate
12.172.23
dhārayāmi ca cīrāṇi śāṇīṃ kṣaumājināni ca mahārhāṇi ca vāsāṃsi dhārayāmy aham ekadā
12.172.24
na saṃnipatitaṃ dharmyam upabhogaṃ yadṛcchayā pratyācakṣe na cāpy enam anurudhye sudurlabham
12.172.25
acalam anidhanaṃ śivaṃ viśokaṃ; śucim atulaṃ viduṣāṃ mate niviṣṭam anabhimatam asevitaṃ ca mūḍhair; vratam idam ājagaraṃ śuciś carāmi
12.172.26
acalitamatir acyutaḥ svadharmāt; parimitasaṃsaraṇaḥ parāvarajñaḥ vigatabhayakaṣāyalobhamoho; vratam idam ājagaraṃ śuciś carāmi
12.172.27
aniyataphalabhakṣyabhojyapeyaṃ; vidhipariṇāmavibhaktadeśakālam hṛdayasukham asevitaṃ kadaryair; vratam idam ājagaraṃ śuciś carāmi
12.172.28
idam idam iti tṛṣṇayābhibhūtaṃ; janam anavāptadhanaṃ viṣīdamānam nipuṇam anuniśāmya tattvabuddhyā; vratam idam ājagaraṃ śuciś carāmi
12.172.29
bahuvidham anudṛśya cārthahetoḥ; kṛpaṇam ihāryam anāryam āśrayantam upaśamarucir ātmavān praśānto; vratam idam ājagaraṃ śuciś carāmi
12.172.30
sukham asukham anartham arthalābhaṃ; ratim aratiṃ maraṇaṃ ca jīvitaṃ ca vidhiniyatam avekṣya tattvato 'haṃ; vratam idam ājagaraṃ śuciś carāmi
12.172.31
apagatabhayarāgamohadarpo; dhṛtimatibuddhisamanvitaḥ praśāntaḥ upagataphalabhogino niśāmya; vratam idam ājagaraṃ śuciś carāmi
12.172.32
aniyataśayanāsanaḥ prakṛtyā; damaniyamavratasatyaśaucayuktaḥ apagataphalasaṃcayaḥ prahṛṣṭo; vratam idam ājagaraṃ śuciś carāmi
12.172.33
abhigatam asukhārtham īhanārthair; upagatabuddhir avekṣya cātmasaṃsthaḥ tṛṣitam aniyataṃ mano niyantuṃ; vratam idam ājagaraṃ śuciś carāmi
12.172.34
na hṛdayam anurudhyate mano vā; priyasukhadurlabhatām anityatāṃ ca tad ubhayam upalakṣayann ivāhaṃ; vratam idam ājagaraṃ śuciś carāmi
12.172.35
bahu kathitam idaṃ hi buddhimadbhiḥ; kavibhir abhiprathayadbhir ātmakīrtim idam idam iti tatra tatra tat tat; svaparamatair gahanaṃ pratarkayadbhiḥ
12.172.36
tad aham anuniśāmya viprayātaṃ; pṛthag abhipannam ihābudhair manuṣyaiḥ anavasitam anantadoṣapāraṃ; nṛṣu viharāmi vinītaroṣatṛṣṇaḥ
12.172.37
bhīṣma uvāca ajagaracaritaṃ vrataṃ mahātmā; ya iha naro 'nucared vinītarāgaḥ apagatabhayamanyulobhamohaḥ; sa khalu sukhī vihared imaṃ vihāram
12.173.1
yudhiṣṭhira uvāca bāndhavāḥ karma vittaṃ vā prajñā veha pitāmaha narasya kā pratiṣṭhā syād etat pṛṣṭo vadasva me
12.173.2
bhīṣma uvāca prajñā pratiṣṭhā bhūtānāṃ prajñā lābhaḥ paro mataḥ prajñā naiḥśreyasī loke prajñā svargo mataḥ satām
12.173.3
prajñayā prāpitārtho hi balir aiśvaryasaṃkṣaye prahrādo namucir maṅkis tasyāḥ kiṃ vidyate param
12.173.4
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam indrakāśyapasaṃvādaṃ tan nibodha yudhiṣṭhira
12.173.5
vaiśyaḥ kaś cid ṛṣiṃ tāta kāśyapaṃ saṃśitavratam rathena pātayām āsa śrīmān dṛptas tapasvinam
12.173.6
ārtaḥ sa patitaḥ kruddhas tyaktvātmānam athābravīt mariṣyāmy adhanasyeha jīvitārtho na vidyate
12.173.7
tathā mumūrṣum āsīnam akūjantam acetasam indraḥ sṛgālarūpeṇa babhāṣe kruddhamānasam
12.173.8
manuṣyayonim icchanti sarvabhūtāni sarvaśaḥ manuṣyatve ca vipratvaṃ sarva evābhinandati
12.173.9
manuṣyo brāhmaṇaś cāsi śrotriyaś cāsi kāśyapa sudurlabham avāpyaitad adoṣān martum icchasi
12.173.10
sarve lābhāḥ sābhimānā iti satyā bata śrutiḥ saṃtoṣaṇīyarūpo 'si lobhād yad abhimanyase
12.173.11
aho siddhārthatā teṣāṃ yeṣāṃ santīha pāṇayaḥ pāṇimadbhyaḥ spṛhāsmākaṃ yathā tava dhanasya vai
12.173.12
na pāṇilābhād adhiko lābhaḥ kaś cana vidyate apāṇitvād vayaṃ brahman kaṇṭakān noddharāmahe
12.173.13
atha yeṣāṃ punaḥ pāṇī devadattau daśāṅgulī uddharanti kṛmīn aṅgād daśamānān kaṣanti ca
12.173.14
himavarṣātapānāṃ ca paritrāṇāni kurvate celam annaṃ sukhaṃ śayyāṃ nivātaṃ copabhuñjate
12.173.15
adhiṣṭhāya ca gāṃ loke bhuñjate vāhayanti ca upāyair bahubhiś caiva vaśyān ātmani kurvate
12.173.16
ye khalv ajihvāḥ kṛpaṇā alpaprāṇā apāṇayaḥ sahante tāni duḥkhāni diṣṭyā tvaṃ na tathā mune
12.173.17
diṣṭyā tvaṃ na sṛgālo vai na kṛmir na ca mūṣakaḥ na sarpo na ca maṇḍūko na cānyaḥ pāpayonijaḥ
12.173.18
etāvatāpi lābhena toṣṭum arhasi kāśyapa kiṃ punar yo 'si sattvānāṃ sarveṣāṃ brāhmaṇottamaḥ
12.173.19
ime māṃ kṛmayo 'danti teṣām uddharaṇāya me nāsti śaktir apāṇitvāt paśyāvasthām imāṃ mama
12.173.20
akāryam iti caivemaṃ nātmānaṃ saṃtyajāmy aham netaḥ pāpīyasīṃ yoniṃ pateyam aparām iti
12.173.21
madhye vai pāpayonīnāṃ sārgālī yām ahaṃ gataḥ pāpīyasyo bahutarā ito 'nyāḥ pāpayonayaḥ
12.173.22
jātyaivaike sukhatarāḥ santy anye bhṛśaduḥkhitāḥ naikāntasukham eveha kva cit paśyāmi kasya cit
12.173.23
manuṣyā hy āḍhyatāṃ prāpya rājyam icchanty anantaram rājyād devatvam icchanti devatvād indratām api
12.173.24
bhaves tvaṃ yady api tv āḍhyo na rājā na ca daivatam devatvaṃ prāpya cendratvaṃ naiva tuṣyes tathā sati
12.173.25
na tṛptiḥ priyalābhe 'sti tṛṣṇā nādbhiḥ praśāmyati saṃprajvalati sā bhūyaḥ samidbhir iva pāvakaḥ
12.173.26
asty eva tvayi śoko vai harṣaś cāsti tathā tvayi sukhaduḥkhe tathā cobhe tatra kā paridevanā
12.173.27
paricchidyaiva kāmānāṃ sarveṣāṃ caiva karmaṇām mūlaṃ rundhīndriyagrāmaṃ śakuntān iva pañjare
12.173.28
na khalv apy arasajñasya kāmaḥ kva cana jāyate saṃsparśād darśanād vāpi śravaṇād vāpi jāyate
12.173.29
na tvaṃ smarasi vāruṇyā laṭvākānāṃ ca pakṣiṇām tābhyāṃ cābhyadhiko bhakṣyo na kaś cid vidyate kva cit
12.173.30
yāni cānyāni dūreṣu bhakṣyabhojyāni kāśyapa yeṣām abhuktapūrvaṃ te teṣām asmṛtir eva ca
12.173.31
aprāśanam asaṃsparśam asaṃdarśanam eva ca puruṣasyaiṣa niyamo manye śreyo na saṃśayaḥ
12.173.32
pāṇimanto dhanair yuktā balavanto na saṃśayaḥ manuṣyā mānuṣair eva dāsatvam upapāditāḥ
12.173.33
vadhabandhaparikleśaiḥ kliśyante ca punaḥ punaḥ te khalv api ramante ca modante ca hasanti ca
12.173.34
apare bāhubalinaḥ kṛtavidyā manasvinaḥ jugupsitāṃ sukṛpaṇāṃ pāpāṃ vṛttim upāsate
12.173.35
utsahante ca te vṛttim anyām apy upasevitum svakarmaṇā tu niyataṃ bhavitavyaṃ tu tat tathā
12.173.36
na pulkaso na caṇḍāla ātmānaṃ tyaktum icchati asaṃtuṣṭaḥ svayā yonyā māyāṃ paśyasva yādṛśīm
12.173.37
dṛṣṭvā kuṇīn pakṣahatān manuṣyān āmayāvinaḥ susaṃpūrṇaḥ svayā yonyā labdhalābho 'si kāśyapa
12.173.38
yadi brāhmaṇa dehas te nirātaṅko nirāmayaḥ aṅgāni ca samagrāṇi na ca lokeṣu dhikkṛtaḥ
12.173.39
na kena cit pravādena satyenaivāpahāriṇā dharmāyottiṣṭha viprarṣe nātmānaṃ tyaktum arhasi
12.173.40
yadi brahmañ śṛṇoṣy etac chraddadhāsi ca me vacaḥ vedoktasya ca dharmasya phalaṃ mukhyam avāpsyasi
12.173.41
svādhyāyam agnisaṃskāram apramatto 'nupālaya satyaṃ damaṃ ca dānaṃ ca spardhiṣṭhā mā ca kena cit
12.173.42
ye ke cana svadhyayanāḥ prāptā yajanayājanam kathaṃ te jātu śoceyur dhyāyeyur vāpy aśobhanam
12.173.43
icchantas te vihārāya sukhaṃ mahad avāpnuyuḥ uta jātāḥ sunakṣatre sutīrthāḥ sumuhūrtajāḥ
12.173.44
nakṣatreṣv āsureṣv anye dustīrthā durmuhūrtajāḥ saṃpatanty āsurīṃ yoniṃ yajñaprasavavarjitām
12.173.45
aham āsaṃ paṇḍitako haituko vedanindakaḥ ānvīkṣikīṃ tarkavidyām anurakto nirarthikām
12.173.46
hetuvādān pravaditā vaktā saṃsatsu hetumat ākroṣṭā cābhivaktā ca brahmayajñeṣu vai dvijān
12.173.47
nāstikaḥ sarvaśaṅkī ca mūrkhaḥ paṇḍitamānikaḥ tasyeyaṃ phalanirvṛttiḥ sṛgālatvaṃ mama dvija
12.173.48
api jātu tathā tat syād ahorātraśatair api yad ahaṃ mānuṣīṃ yoniṃ sṛgālaḥ prāpnuyāṃ punaḥ
12.173.49
saṃtuṣṭaś cāpramattaś ca yajñadānataporatiḥ jñeyajñātā bhaveyaṃ vai varjyavarjayitā tathā
12.173.50
tataḥ sa munir utthāya kāśyapas tam uvāca ha aho batāsi kuśalo buddhimān iti vismitaḥ
12.173.51
samavaikṣata taṃ vipro jñānadīrgheṇa cakṣuṣā dadarśa cainaṃ devānām indraṃ devaṃ śacīpatim
12.173.52
tataḥ saṃpūjayām āsa kāśyapo harivāhanam anujñātaś ca tenātha praviveśa svam āśramam
12.174.1
yudhiṣṭhira uvāca yady asti dattam iṣṭaṃ vā tapas taptaṃ tathaiva ca gurūṇāṃ cāpi śuśrūṣā tan me brūhi pitāmaha
12.174.2
bhīṣma uvāca ātmanānarthayuktena pāpe niviśate manaḥ sa karma kaluṣaṃ kṛtvā kleśe mahati dhīyate
12.174.3
durbhikṣād eva durbhikṣaṃ kleśāt kleśaṃ bhayād bhayam mṛtebhyaḥ pramṛtaṃ yānti daridrāḥ pāpakāriṇaḥ
12.174.4
utsavād utsavaṃ yānti svargāt svargaṃ sukhāt sukham śraddadhānāś ca dāntāś ca dhanāḍhyāḥ śubhakāriṇaḥ
12.174.5
vyālakuñjaradurgeṣu sarpacorabhayeṣu ca hastāvāpena gacchanti nāstikāḥ kim ataḥ param
12.174.6
priyadevātitheyāś ca vadānyāḥ priyasādhavaḥ kṣemyam ātmavatāṃ mārgam āsthitā hastadakṣiṇam
12.174.7
pulākā iva dhānyeṣu puttikā iva pakṣiṣu tadvidhās te manuṣyeṣu yeṣāṃ dharmo na kāraṇam
12.174.8
suśīghram api dhāvantaṃ vidhānam anudhāvati śete saha śayānena yena yena yathā kṛtam
12.174.9
upatiṣṭhati tiṣṭhantaṃ gacchantam anugacchati karoti kurvataḥ karma chāyevānuvidhīyate
12.174.10
yena yena yathā yad yat purā karma samācitam tat tad eva naro bhuṅkte nityaṃ vihitam ātmanā
12.174.11
svakarmaphalavikṣiptaṃ vidhānaparirakṣitam bhūtagrāmam imaṃ kālaḥ samantāt parikarṣati
12.174.12
acodyamānāni yathā puṣpāṇi ca phalāni ca svakālaṃ nātivartante tathā karma purākṛtam
12.174.13
saṃmānaś cāvamānaś ca lābhālābhau kṣayodayau pravṛttā vinivartante vidhānānte punaḥ punaḥ
12.174.14
ātmanā vihitaṃ duḥkham ātmanā vihitaṃ sukham garbhaśayyām upādāya bhujyate paurvadehikam
12.174.15
bālo yuvā ca vṛddhaś ca yat karoti śubhāśubham tasyāṃ tasyām avasthāyāṃ bhuṅkte janmani janmani
12.174.16
yathā dhenusahasreṣu vatso vindati mātaram tathā pūrvakṛtaṃ karma kartāram anugacchati
12.174.17
samunnam agrato vastraṃ paścāc chudhyati karmaṇā upavāsaiḥ prataptānāṃ dīrghaṃ sukham anantakam
12.174.18
dīrghakālena tapasā sevitena tapovane dharmanirdhūtapāpānāṃ saṃsidhyante manorathāḥ
12.174.19
śakunīnām ivākāśe matsyānām iva codake padaṃ yathā na dṛśyeta tathā jñānavidāṃ gatiḥ
12.174.20
alam anyair upālambhaiḥ kīrtitaiś ca vyatikramaiḥ peśalaṃ cānurūpaṃ ca kartavyaṃ hitam ātmanaḥ
12.175.1
yudhiṣṭhira uvāca kutaḥ sṛṣṭam idaṃ viśvaṃ jagat sthāvarajaṅgamam pralaye ca kam abhyeti tan me brūhi pitāmaha
12.175.2
sasāgaraḥ sagaganaḥ saśailaḥ sabalāhakaḥ sabhūmiḥ sāgnipavano loko 'yaṃ kena nirmitaḥ
12.175.3
kathaṃ sṛṣṭāni bhūtāni kathaṃ varṇavibhaktayaḥ śaucāśaucaṃ kathaṃ teṣāṃ dharmādharmāv atho katham
12.175.4
kīdṛśo jīvatāṃ jīvaḥ kva vā gacchanti ye mṛtāḥ asmāl lokād amuṃ lokaṃ sarvaṃ śaṃsatu no bhavān
12.175.5
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam bhṛguṇābhihitaṃ śreṣṭhaṃ bharadvājāya pṛcchate
12.175.6
kailāsaśikhare dṛṣṭvā dīpyamānam ivaujasā bhṛguṃ maharṣim āsīnaṃ bharadvājo 'nvapṛcchata
12.175.7
sasāgaraḥ sagaganaḥ saśailaḥ sabalāhakaḥ sabhūmiḥ sāgnipavano loko 'yaṃ kena nirmitaḥ
12.175.8
kathaṃ sṛṣṭāni bhūtāni kathaṃ varṇavibhaktayaḥ śaucāśaucaṃ kathaṃ teṣāṃ dharmādharmāv atho katham
12.175.9
kīdṛśo jīvatāṃ jīvaḥ kva vā gacchanti ye mṛtāḥ paralokam imaṃ cāpi sarvaṃ śaṃsatu no bhavān
12.175.10
evaṃ sa bhagavān pṛṣṭo bharadvājena saṃśayam maharṣir brahmasaṃkāśaḥ sarvaṃ tasmai tato 'bravīt
12.175.11
mānaso nāma vikhyātaḥ śrutapūrvo maharṣibhiḥ anādinidhano devas tathābhedyo 'jarāmaraḥ
12.175.12
avyakta iti vikhyātaḥ śāśvato 'thākṣaro 'vyayaḥ yataḥ sṛṣṭāni bhūtāni jāyante ca mriyanti ca
12.175.13
so 'sṛjat prathamaṃ devo mahāntaṃ nāma nāmataḥ ākāśam iti vikhyātaṃ sarvabhūtadharaḥ prabhuḥ
12.175.14
ākāśād abhavad vāri salilād agnimārutau agnimārutasaṃyogāt tataḥ samabhavan mahī
12.175.15
tatas tejomayaṃ divyaṃ padmaṃ sṛṣṭaṃ svayaṃbhuvā tasmāt padmāt samabhavad brahmā vedamayo nidhiḥ
12.175.16
ahaṃkāra iti khyātaḥ sarvabhūtātmabhūtakṛt brahmā vai sumahātejā ya ete pañca dhātavaḥ
12.175.17
śailās tasyāsthisaṃjñās tu medo māṃsaṃ ca medinī samudrās tasya rudhiram ākāśam udaraṃ tathā
12.175.18
pavanaś caiva niḥśvāsas tejo 'gnir nimnagāḥ sirāḥ agnīṣomau tu candrārkau nayane tasya viśrute
12.175.19
nabhaś cordhvaṃ śiras tasya kṣitiḥ pādau diśo bhujau durvijñeyo hy anantatvāt siddhair api na saṃśayaḥ
12.175.20
sa eva bhagavān viṣṇur ananta iti viśrutaḥ sarvabhūtātmabhūtastho durvijñeyo 'kṛtātmabhiḥ
12.175.21
ahaṃkārasya yaḥ sraṣṭā sarvabhūtabhavāya vai yataḥ samabhavad viśvaṃ pṛṣṭo 'haṃ yad iha tvayā
12.175.22
bharadvāja uvāca gaganasya diśāṃ caiva bhūtalasyānilasya ca kāny atra parimāṇāni saṃśayaṃ chindhi me 'rthataḥ
12.175.23
bhṛgur uvāca anantam etad ākāśaṃ siddhacāraṇasevitam ramyaṃ nānāśrayākīrṇaṃ yasyānto nādhigamyate
12.175.24
ūrdhvaṃ gater adhastāt tu candrādityau na dṛśyataḥ tatra devāḥ svayaṃ dīptā bhāsvarāś cāgnivarcasaḥ
12.175.25
te cāpy antaṃ na paśyanti nabhasaḥ prathitaujasaḥ durgamatvād anantatvād iti me viddhi mānada
12.175.26
upariṣṭopariṣṭāt tu prajvaladbhiḥ svayaṃprabhaiḥ niruddham etad ākāśam aprameyaṃ surair api
12.175.27
pṛthivyante samudrās tu samudrānte tamaḥ smṛtam tamaso 'nte jalaṃ prāhur jalasyānte 'gnir eva ca
12.175.28
rasātalānte salilaṃ jalānte pannagādhipaḥ tadante punar ākāśam ākāśānte punar jalam
12.175.29
evam antaṃ bhagavataḥ pramāṇaṃ salilasya ca agnimārutatoyebhyo durjñeyaṃ daivatair api
12.175.30
agnimārutatoyānāṃ varṇāḥ kṣititalasya ca ākāśasadṛśā hy ete bhidyante tattvadarśanāt
12.175.31
paṭhanti caiva munayaḥ śāstreṣu vividheṣu ca trailokye sāgare caiva pramāṇaṃ vihitaṃ yathā adṛśyāya tv agamyāya kaḥ pramāṇam udāharet
12.175.32
siddhānāṃ devatānāṃ ca yadā parimitā gatiḥ tadā gauṇam anantasya nāmānanteti viśrutam nāmadheyānurūpasya mānasasya mahātmanaḥ
12.175.33
yadā tu divyaṃ tadrūpaṃ hrasate vardhate punaḥ ko 'nyas tad vedituṃ śakto yo 'pi syāt tadvidho 'paraḥ
12.175.34
tataḥ puṣkarataḥ sṛṣṭaḥ sarvajño mūrtimān prabhuḥ brahmā dharmamayaḥ pūrvaḥ prajāpatir anuttamaḥ
12.175.35
bharadvāja uvāca puṣkarād yadi saṃbhūto jyeṣṭhaṃ bhavati puṣkaram brahmāṇaṃ pūrvajaṃ cāha bhavān saṃdeha eva me
12.175.36
bhṛgur uvāca mānasasyeha yā mūrtir brahmatvaṃ samupāgatā tasyāsanavidhānārthaṃ pṛthivī padmam ucyate
12.175.37
karṇikā tasya padmasya merur gaganam ucchritaḥ tasya madhye sthito lokān sṛjate jagataḥ prabhuḥ
12.176.1
bharadvāja uvāca prajāvisargaṃ vividhaṃ kathaṃ sa sṛjate prabhuḥ merumadhye sthito brahmā tad brūhi dvijasattama
12.176.2
bhṛgur uvāca prajāvisargaṃ vividhaṃ mānaso manasāsṛjat saṃdhukṣaṇārthaṃ bhūtānāṃ sṛṣṭaṃ prathamato jalam
12.176.3
yat prāṇāḥ sarvabhūtānāṃ vardhante yena ca prajāḥ parityaktāś ca naśyanti tenedaṃ sarvam āvṛtam
12.176.4
pṛthivī parvatā meghā mūrtimantaś ca ye pare sarvaṃ tad vāruṇaṃ jñeyam āpas tastambhire punaḥ
12.176.5
bharadvāja uvāca kathaṃ salilam utpannaṃ kathaṃ caivāgnimārutau kathaṃ ca medinī sṛṣṭety atra me saṃśayo mahān
12.176.6
bhṛgur uvāca brahmakalpe purā brahman brahmarṣīṇāṃ samāgame lokasaṃbhavasaṃdehaḥ samutpanno mahātmanām
12.176.7
te 'tiṣṭhan dhyānam ālambya maunam āsthāya niścalāḥ tyaktāhārāḥ pavanapā divyaṃ varṣaśataṃ dvijāḥ
12.176.8
teṣāṃ dharmamayī vāṇī sarveṣāṃ śrotram āgamat divyā sarasvatī tatra saṃbabhūva nabhastalāt
12.176.9
purā stimitaniḥśabdam ākāśam acalopamam naṣṭacandrārkapavanaṃ prasuptam iva saṃbabhau
12.176.10
tataḥ salilam utpannaṃ tamasīvāparaṃ tamaḥ tasmāc ca salilotpīḍād udatiṣṭhata mārutaḥ
12.176.11
yathā bhājanam acchidraṃ niḥśabdam iva lakṣyate tac cāmbhasā pūryamāṇaṃ saśabdaṃ kurute 'nilaḥ
12.176.12
tathā salilasaṃruddhe nabhaso 'nte nirantare bhittvārṇavatalaṃ vāyuḥ samutpatati ghoṣavān
12.176.13
sa eṣa carate vāyur arṇavotpīḍasaṃbhavaḥ ākāśasthānam āsādya praśāntiṃ nādhigacchati
12.176.14
tasmin vāyvambusaṃgharṣe dīptatejā mahābalaḥ prādurbhavaty ūrdhvaśikhaḥ kṛtvā vitimiraṃ nabhaḥ
12.176.15
agniḥ pavanasaṃyuktaḥ khāt samutpatate jalam so 'gnir mārutasaṃyogād ghanatvam upapadyate
12.176.16
tasyākāśe nipatitaḥ snehas tiṣṭhati yo 'paraḥ sa saṃghātatvam āpanno bhūmitvam upagacchati
12.176.17
rasānāṃ sarvagandhānāṃ snehānāṃ prāṇināṃ tathā bhūmir yonir iha jñeyā yasyāṃ sarvaṃ prasūyate
12.177.1
bharadvāja uvāca ete te dhātavaḥ pañca brahmā yān asṛjat purā āvṛtā yair ime lokā mahābhūtābhisaṃjñitaiḥ
12.177.2
yad āsṛjat sahasrāṇi bhūtānāṃ sa mahāmatiḥ pañcānām eva bhūtatvaṃ kathaṃ samupapadyate
12.177.3
bhṛgur uvāca amitānāṃ mahāśabdo yānti bhūtāni saṃbhavam tatas teṣāṃ mahābhūtaśabdo 'yam upapadyate
12.177.4
ceṣṭā vayūḥ kham ākāśam ūṣmāgniḥ salilaṃ dravaḥ pṛthivī cātra saṃghātaḥ śarīraṃ pāñcabhautikam
12.177.5
ity etaiḥ pañcabhir bhūtair yuktaṃ sthāvarajaṅgamam śrotraṃ ghrāṇaṃ rasaḥ sparśo dṛṣṭiś cendriyasaṃjñitāḥ
12.177.6
bharadvāja uvāca pañcabhir yadi bhūtais tu yuktāḥ sthāvarajaṅgamāḥ sthāvarāṇāṃ na dṛśyante śarīre pañca dhātavaḥ
12.177.7
anūṣmaṇām aceṣṭānāṃ ghanānāṃ caiva tattvataḥ vṛkṣāṇāṃ nopalabhyante śarīre pañca dhātavaḥ
12.177.8
na śṛṇvanti na paśyanti na gandharasavedinaḥ na ca sparśaṃ vijānanti te kathaṃ pāñcabhautikāḥ
12.177.9
adravatvād anagnitvād abhaumatvād avāyutaḥ ākāśasyāprameyatvād vṛkṣāṇāṃ nāsti bhautikam
12.177.10
bhṛgur uvāca ghanānām api vṛkṣāṇām ākāśo 'sti na saṃśayaḥ teṣāṃ puṣpaphale vyaktir nityaṃ samupalabhyate
12.177.11
ūṣmato glānaparṇānāṃ tvak phalaṃ puṣpam eva ca mlāyate caiva śīte na sparśas tenātra vidyate
12.177.12
vāyvagnyaśaniniṣpeṣaiḥ phalapuṣpaṃ viśīryate śrotreṇa gṛhyate śabdas tasmāc chṛṇvanti pādapāḥ
12.177.13
vallī veṣṭayate vṛkṣaṃ sarvataś caiva gacchati na hy adṛṣṭeś ca mārgo 'sti tasmāt paśyanti pādapāḥ
12.177.14
puṇyāpuṇyais tathā gandhair dhūpaiś ca vividhair api arogāḥ puṣpitāḥ santi tasmāj jighranti pādapāḥ
12.177.15
pādaiḥ salilapānaṃ ca vyādhīnām api darśanam vyādhipratikriyatvāc ca vidyate rasanaṃ drume
12.177.16
vaktreṇotpalanālena yathordhvaṃ jalam ādadet tathā pavanasaṃyuktaḥ pādaiḥ pibati pādapaḥ
12.177.17
grahaṇāt sukhaduḥkhasya chinnasya ca virohaṇāt jīvaṃ paśyāmi vṛkṣāṇām acaitanyaṃ na vidyate
12.177.18
tena taj jalam ādattaṃ jarayaty agnimārutau āhārapariṇāmāc ca sneho vṛddhiś ca jāyate
12.177.19
jaṅgamānāṃ ca sarveṣāṃ śarīre pañca dhātavaḥ pratyekaśaḥ prabhidyante yaiḥ śarīraṃ viceṣṭate
12.177.20
tvak ca māṃsaṃ tathāsthīni majjā snāyu ca pañcamam ity etad iha saṃkhyātaṃ śarīre pṛthivīmayam
12.177.21
tejo 'gniś ca tathā krodhaś cakṣur ūṣmā tathaiva ca agnir jarayate cāpi pañcāgneyāḥ śarīriṇaḥ
12.177.22
śrotraṃ ghrāṇam athāsyaṃ ca hṛdayaṃ koṣṭham eva ca ākāśāt prāṇinām ete śarīre pañca dhātavaḥ
12.177.23
śleṣmā pittam atha svedo vasā śoṇitam eva ca ity āpaḥ pañcadhā dehe bhavanti prāṇināṃ sadā
12.177.24
prāṇāt praṇīyate prāṇī vyānād vyāyacchate tathā gacchaty apāno 'vāk caiva samāno hṛdy avasthitaḥ
12.177.25
udānād ucchvasiti ca pratibhedāc ca bhāṣate ity ete vāyavaḥ pañca ceṣṭayantīha dehinam
12.177.26
bhūmer gandhaguṇān vetti rasaṃ cādbhyaḥ śarīravān jyotiḥ paśyati cakṣurbhyāṃ sparśaṃ vetti ca vāyunā
12.177.27
tasya gandhasya vakṣyāmi vistarābhihitān guṇān iṣṭaś cāniṣṭagandhaś ca madhuraḥ kaṭur eva ca
12.177.28
nirhārī saṃhataḥ snigdho rūkṣo viśada eva ca evaṃ navavidho jñeyaḥ pārthivo gandhavistaraḥ
12.177.29
śabdaḥ sparśaś ca rūpaṃ ca rasaś cāpāṃ guṇāḥ smṛtāḥ rasajñānaṃ tu vakṣyāmi tan me nigadataḥ śṛṇu
12.177.30
raso bahuvidhaḥ proktaḥ sūribhiḥ prathitātmabhiḥ madhuro lavaṇas tiktaḥ kaṣāyo 'mlaḥ kaṭus tathā eṣa ṣaḍvidhavistāro raso vārimayaḥ smṛtaḥ
12.177.31
śabdaḥ sparśaś ca rūpaṃ ca triguṇaṃ jyotir ucyate jyotiḥ paśyati rūpāṇi rūpaṃ ca bahudhā smṛtam
12.177.32
hrasvo dīrghas tathā sthūlaś caturasro 'ṇu vṛttavān śuklaḥ kṛṣṇas tathā rakto nīlaḥ pīto 'ruṇas tathā evaṃ dvādaśavistāro jyotīrūpaguṇaḥ smṛtaḥ
12.177.33
śabdasparśau tu vijñeyau dviguṇo vāyur ucyate vāyavyas tu guṇaḥ sparśaḥ sparśaś ca bahudhā smṛtaḥ
12.177.34
kaṭhinaś cikkaṇaḥ ślakṣṇaḥ picchalo mṛdudāruṇaḥ uṣṇaḥ śītaḥ sukho duḥkhaḥ snigdho viśada eva ca evaṃ dvādaśavistāro vāyavyo guṇa ucyate
12.177.35
tatraikaguṇam ākāśaṃ śabda ity eva tat smṛtam tasya śabdasya vakṣyāmi vistaraṃ vividhātmakam
12.177.36
ṣaḍja ṛṣabhagāndhārau madhyamaḥ pañcamas tathā dhaivataś cāpi vijñeyas tathā cāpi niṣādakaḥ
12.177.37
eṣa saptavidhaḥ prokto guṇa ākāśalakṣaṇaḥ traisvaryeṇa tu sarvatra sthito 'pi paṭahādiṣu
12.177.38
ākāśajaṃ śabdam āhur ebhir vāyuguṇaiḥ saha avyāhataiś cetayate na vetti viṣamāgataiḥ
12.177.39
āpyāyante ca te nityaṃ dhātavas tais tu dhātubhiḥ āpo 'gnir mārutaś caiva nityaṃ jāgrati dehiṣu
12.178.1
bharadvāja uvāca pārthivaṃ dhātum āśritya śārīro 'gniḥ kathaṃ bhavet avakāśaviśeṣeṇa kathaṃ vartayate 'nilaḥ
12.178.2
bhṛgur uvāca vāyor gatim ahaṃ brahman kīrtayiṣyāmi te 'nagha prāṇinām anilo dehān yathā ceṣṭayate balī
12.178.3
śrito mūrdhānam agnis tu śarīraṃ paripālayan prāṇo mūrdhani cāgnau ca vartamāno viceṣṭate
12.178.4
sa jantuḥ sarvabhūtātmā puruṣaḥ sa sanātanaḥ mano buddhir ahaṃkāro bhūtāni viṣayāś ca saḥ
12.178.5
evaṃ tv iha sa sarvatra prāṇena paripālyate pṛṣṭhataś ca samānena svāṃ svāṃ gatim upāśritaḥ
12.178.6
vastimūlaṃ gudaṃ caiva pāvakaṃ ca samāśritaḥ vahan mūtraṃ purīṣaṃ cāpy apānaḥ parivartate
12.178.7
prayatne karmaṇi bale ya ekas triṣu vartate udāna iti taṃ prāhur adhyātmaviduṣo janāḥ
12.178.8
saṃdhiṣv api ca sarveṣu saṃniviṣṭas tathānilaḥ śarīreṣu manuṣyāṇāṃ vyāna ity upadiśyate
12.178.9
dhātuṣv agnis tu vitataḥ samānena samīritaḥ rasān dhātūṃś ca doṣāṃś ca vartayann avatiṣṭhati
12.178.10
apānaprāṇayor madhye prāṇāpānasamāhitaḥ samanvitaḥ svadhiṣṭhānaḥ samyak pacati pāvakaḥ
12.178.11
āsyaṃ hi pāyusaṃyuktam ante syād gudasaṃjñitam srotas tasmāt prajāyante sarvasrotāṃsi dehinām
12.178.12
prāṇānāṃ saṃnipātāc ca saṃnipātaḥ prajāyate ūṣmā cāgnir iti jñeyo yo 'nnaṃ pacati dehinām
12.178.13
agnivegavahaḥ prāṇo gudānte pratihanyate sa ūrdhvam āgamya punaḥ samutkṣipati pāvakam
12.178.14
pakvāśayas tv adho nābher ūrdhvam āmāśayaḥ sthitaḥ nābhimadhye śarīrasya sarve prāṇāḥ samāhitāḥ
12.178.15
prasṛtā hṛdayāt sarve tiryag ūrdhvam adhas tathā vahanty annarasān nāḍyo daśa prāṇapracoditāḥ
12.178.16
eṣa mārgo 'tha yogānāṃ yena gacchanti tat padam jitaklamāsanā dhīrā mūrdhany ātmānam ādadhuḥ
12.178.17
evaṃ sarveṣu vihitaḥ prāṇāpāneṣu dehinām tasmin sthito nityam agniḥ sthālyām iva samāhitaḥ
12.179.1
bharadvāja uvāca yadi prāṇāyate vāyur vāyur eva viceṣṭate śvasity ābhāṣate caiva tasmāj jīvo nirarthakaḥ
12.179.2
yady ūṣmabhāva āgneyo vahninā pacyate yadi agnir jarayate caiva tasmāj jīvo nirarthakaḥ
12.179.3
jantoḥ pramīyamāṇasya jīvo naivopalabhyate vāyur eva jahāty enam ūṣmabhāvaś ca naśyati
12.179.4
yadi vātopamo jīvaḥ saṃśleṣo yadi vāyunā vāyumaṇḍalavad dṛśyo gacchet saha marudgaṇaiḥ
12.179.5
śleṣo yadi ca vātena yadi tasmāt praṇaśyati mahārṇavavimuktatvād anyat salilabhājanam
12.179.6
kūpe vā salilaṃ dadyāt pradīpaṃ vā hutāśane prakṣiptaṃ naśyati kṣipraṃ yathā naśyaty asau tathā
12.179.7
pañcasādhāraṇe hy asmiñ śarīre jīvitaṃ kutaḥ yeṣām anyataratyāgāc caturṇāṃ nāsti saṃgrahaḥ
12.179.8
naśyanty āpo hy anāhārād vāyur ucchvāsanigrahāt naśyate koṣṭhabhedāt kham agnir naśyaty abhojanāt
12.179.9
vyādhivraṇaparikleśair medinī caiva śīryate pīḍite 'nyatare hy eṣāṃ saṃghāto yāti pañcadhā
12.179.10
tasmin pañcatvam āpanne jīvaḥ kim anudhāvati kiṃ vedayati vā jīvaḥ kiṃ śṛṇoti bravīti vā
12.179.11
eṣā gauḥ paralokasthaṃ tārayiṣyati mām iti yo dattvā mriyate jantuḥ sā gauḥ kaṃ tārayiṣyati
12.179.12
gauś ca pratigrahītā ca dātā caiva samaṃ yadā ihaiva vilayaṃ yānti kutas teṣāṃ samāgamaḥ
12.179.13
vihagair upayuktasya śailāgrāt patitasya vā agninā copayuktasya kutaḥ saṃjīvanaṃ punaḥ
12.179.14
chinnasya yadi vṛkṣasya na mūlaṃ pratirohati bījāny asya pravartante mṛtaḥ kva punar eṣyati
12.179.15
bījamātraṃ purā sṛṣṭaṃ yad etat parivartate mṛtā mṛtāḥ praṇaśyanti bījād bījaṃ pravartate
12.180.1
bhṛgur uvāca na praṇāśo 'sti jīvānāṃ dattasya ca kṛtasya ca yāti dehāntaraṃ prāṇī śarīraṃ tu viśīryate
12.180.2
na śarīrāśrito jīvas tasmin naṣṭe praṇaśyati yathā samitsu dagdhāsu na praṇaśyati pāvakaḥ
12.180.3
bharadvāja uvāca agner yathā tathā tasya yadi nāśo na vidyate indhanasyopayogānte sa cāgnir nopalabhyate
12.180.4
naśyatīty eva jānāmi śāntam agnim anindhanam gatir yasya pramāṇaṃ vā saṃsthānaṃ vā na dṛśyate
12.180.5
bhṛgur uvāca samidhām upayogānte sann evāgnir na dṛśyate ākāśānugatatvād dhi durgrahaḥ sa nirāśrayaḥ
12.180.6
tathā śarīrasaṃtyāge jīvo hy ākāśavat sthitaḥ na gṛhyate susūkṣmatvād yathā jyotir na saṃśayaḥ
12.180.7
prāṇān dhārayate hy agniḥ sa jīva upadhāryatām vāyusaṃdhāraṇo hy agnir naśyaty ucchvāsanigrahāt
12.180.8
tasmin naṣṭe śarīrāgnau śarīraṃ tad acetanam patitaṃ yāti bhūmitvam ayanaṃ tasya hi kṣitiḥ
12.180.9
jaṅgamānāṃ hi sarveṣāṃ sthāvarāṇāṃ tathaiva ca ākāśaṃ pavano 'bhyeti jyotis tam anugacchati tatra trayāṇām ekatvaṃ dvayaṃ bhūmau pratiṣṭhitam
12.180.10
yatra khaṃ tatra pavanas tatrāgnir yatra mārutaḥ amūrtayas te vijñeyā āpo mūrtās tathā kṣitiḥ
12.180.11
bharadvāja uvāca yady agnimārutau bhūmiḥ kham āpaś ca śarīriṣu jīvaḥ kiṃlakṣaṇas tatrety etad ācakṣva me 'nagha
12.180.12
pañcātmake pañcaratau pañcavijñānasaṃyute śarīre prāṇināṃ jīvaṃ jñātum icchāmi yādṛśam
12.180.13
māṃsaśoṇitasaṃghāte medaḥsnāyvasthisaṃcaye bhidyamāne śarīre tu jīvo naivopalabhyate
12.180.14
yady ajīvaṃ śarīraṃ tu pañcabhūtasamanvitam śārīre mānase duḥkhe kas tāṃ vedayate rujam
12.180.15
śṛṇoti kathitaṃ jīvaḥ karṇābhyāṃ na śṛṇoti tat maharṣe manasi vyagre tasmāj jīvo nirarthakaḥ
12.180.16
sarvaṃ paśyati yad dṛśyaṃ manoyuktena cakṣuṣā manasi vyākule tad dhi paśyann api na paśyati
12.180.17
na paśyati na ca brūte na śṛṇoti na jighrati na ca sparśarasau vetti nidrāvaśagataḥ punaḥ
12.180.18
hṛṣyati krudhyati ca kaḥ śocaty udvijate ca kaḥ icchati dhyāyati dveṣṭi vācam īrayate ca kaḥ
12.180.19
bhṛgur uvāca na pañcasādhāraṇam atra kiṃ cic; charīram eko vahate 'ntarātmā sa vetti gandhāṃś ca rasāñ śrutiṃ ca; sparśaṃ ca rūpaṃ ca guṇāś ca ye 'nye
12.180.20
pañcātmake pañcaguṇapradarśī; sa sarvagātrānugato 'ntarātmā sa vetti duḥkhāni sukhāni cātra; tadviprayogāt tu na vetti dehaḥ
12.180.21
yadā na rūpaṃ na sparśo noṣmabhāvaś ca pāvake tadā śānte śarīrāgnau dehaṃ tyaktvā sa naśyati
12.180.22
ammayaṃ sarvam evedam āpo mūrtiḥ śarīriṇām tatrātmā mānaso brahmā sarvabhūteṣu lokakṛt
12.180.23
ātmānaṃ taṃ vijānīhi sarvalokahitātmakam tasmin yaḥ saṃśrito dehe hy abbindur iva puṣkare
12.180.24
kṣetrajñaṃ taṃ vijānīhi nityaṃ lokahitātmakam tamo rajaś ca sattvaṃ ca viddhi jīvaguṇān imān
12.180.25
sacetanaṃ jīvaguṇaṃ vadanti; sa ceṣṭate ceṣṭayate ca sarvam tataḥ paraṃ kṣetravidaṃ vadanti; prāvartayad yo bhuvanāni sapta
12.180.26
na jīvanāśo 'sti hi dehabhede; mithyaitad āhur mṛta ity abuddhāḥ jīvas tu dehāntaritaḥ prayāti; daśārdhataivāsya śarīrabhedaḥ
12.180.27
evaṃ sarveṣu bhūteṣu gūḍhaś carati saṃvṛtaḥ dṛśyate tv agryayā buddhyā sūkṣmayā tattvadarśibhiḥ
12.180.28
taṃ pūrvāpararātreṣu yuñjānaḥ satataṃ budhaḥ laghvāhāro viśuddhātmā paśyaty ātmānam ātmani
12.180.29
cittasya hi prasādena hitvā karma śubhāśubham prasannātmātmani sthitvā sukham akṣayam aśnute
12.180.30
mānaso 'gniḥ śarīreṣu jīva ity abhidhīyate sṛṣṭiḥ prajāpater eṣā bhūtādhyātmaviniścaye
12.181.1
bhṛgur uvāca asṛjad brāhmaṇān eva pūrvaṃ brahmā prajāpatiḥ ātmatejobhinirvṛttān bhāskarāgnisamaprabhān
12.181.2
tataḥ satyaṃ ca dharmaṃ ca tapo brahma ca śāśvatam ācāraṃ caiva śaucaṃ ca svargāya vidadhe prabhuḥ
12.181.3
devadānavagandharvadaityāsuramahoragāḥ yakṣarākṣasanāgāś ca piśācā manujās tathā
12.181.4
brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ śūdrāś ca dvijasattama ye cānye bhūtasaṃghānāṃ saṃghās tāṃś cāpi nirmame
12.181.5
brāhmaṇānāṃ sito varṇaḥ kṣatriyāṇāṃ tu lohitaḥ vaiśyānāṃ pītako varṇaḥ śūdrāṇām asitas tathā
12.181.6
bharadvāja uvāca cāturvarṇyasya varṇena yadi varṇo vibhajyate sarveṣāṃ khalu varṇānāṃ dṛśyate varṇasaṃkaraḥ
12.181.7
kāmaḥ krodho bhayaṃ lobhaḥ śokaś cintā kṣudhā śramaḥ sarveṣāṃ naḥ prabhavati kasmād varṇo vibhajyate
12.181.8
svedamūtrapurīṣāṇi śleṣmā pittaṃ saśoṇitam tanuḥ kṣarati sarveṣāṃ kasmād varṇo vibhajyate
12.181.9
jaṅgamānām asaṃkhyeyāḥ sthāvarāṇāṃ ca jātayaḥ teṣāṃ vividhavarṇānāṃ kuto varṇaviniścayaḥ
12.181.10
bhṛgur uvāca na viśeṣo 'sti varṇānāṃ sarvaṃ brāhmam idaṃ jagat brahmaṇā pūrvasṛṣṭaṃ hi karmabhir varṇatāṃ gatam
12.181.11
kāmabhogapriyās tīkṣṇāḥ krodhanāḥ priyasāhasāḥ tyaktasvadharmā raktāṅgās te dvijāḥ kṣatratāṃ gatāḥ
12.181.12
goṣu vṛttiṃ samādhāya pītāḥ kṛṣyupajīvinaḥ svadharmaṃ nānutiṣṭhanti te dvijā vaiśyatāṃ gatāḥ
12.181.13
hiṃsānṛtapriyā lubdhāḥ sarvakarmopajīvinaḥ kṛṣṇāḥ śaucaparibhraṣṭās te dvijāḥ śūdratāṃ gatāḥ
12.181.14
ity etaiḥ karmabhir vyastā dvijā varṇāntaraṃ gatāḥ dharmo yajñakriyā caiṣāṃ nityaṃ na pratiṣidhyate
12.181.15
varṇāś catvāra ete hi yeṣāṃ brāhmī sarasvatī vihitā brahmaṇā pūrvaṃ lobhāt tv ajñānatāṃ gatāḥ
12.181.16
brāhmaṇā dharmatantrasthās tapas teṣāṃ na naśyati brahma dhārayatāṃ nityaṃ vratāni niyamāṃs tathā
12.181.17
brahma caitat purā sṛṣṭaṃ ye na jānanty atadvidaḥ teṣāṃ bahuvidhās tv anyās tatra tatra hi jātayaḥ
12.181.18
piśācā rākṣasāḥ pretā bahudhā mlecchajātayaḥ pranaṣṭajñānavijñānāḥ svacchandācāraceṣṭitāḥ
12.181.19
prajā brāhmaṇasaṃskārāḥ svadharmakṛtaniścayāḥ ṛṣibhiḥ svena tapasā sṛjyante cāpare paraiḥ
12.181.20
ādidevasamudbhūtā brahmamūlākṣayāvyayā sā sṛṣṭir mānasī nāma dharmatantraparāyaṇā
12.182.1
bharadvāja uvāca brāhmaṇaḥ kena bhavati kṣatriyo vā dvijottama vaiśyaḥ śūdraś ca viprarṣe tad brūhi vadatāṃ vara
12.182.2
bhṛgur uvāca jātakarmādibhir yas tu saṃskāraiḥ saṃskṛtaḥ śuciḥ vedādhyayanasaṃpannaḥ ṣaṭsu karmasv avasthitaḥ
12.182.3
śaucācārasthitaḥ samyag vighasāśī gurupriyaḥ nityavratī satyaparaḥ sa vai brāhmaṇa ucyate
12.182.4
satyaṃ dānaṃ damo 'droha ānṛśaṃsyaṃ kṣamā ghṛṇā tapaś ca dṛśyate yatra sa brāhmaṇa iti smṛtaḥ
12.182.5
kṣatrajaṃ sevate karma vedādhyayanasaṃmataḥ dānādānaratir yaś ca sa vai kṣatriya ucyate
12.182.6
kṛṣigorakṣyavāṇijyaṃ yo viśaty aniśaṃ śuciḥ vedādhyayanasaṃpannaḥ sa vaiśya iti saṃjñitaḥ
12.182.7
sarvabhakṣaratir nityaṃ sarvakarmakaro 'śuciḥ tyaktavedas tv anācāraḥ sa vai śūdra iti smṛtaḥ
12.182.8
śūdre caitad bhavel lakṣyaṃ dvije caitan na vidyate na vai śūdro bhavec chūdro brāhmaṇo na ca brāhmaṇaḥ
12.182.9
sarvopāyais tu lobhasya krodhasya ca vinigrahaḥ etat pavitraṃ jñātavyaṃ tathā caivātmasaṃyamaḥ
12.182.10
nityaṃ krodhāt tapo rakṣec chriyaṃ rakṣeta matsarāt vidyāṃ mānāvamānābhyām ātmānaṃ tu pramādataḥ
12.182.11
yasya sarve samārambhā nirāśīrbandhanās tv iha tyāge yasya hutaṃ sarvaṃ sa tyāgī sa ca buddhimān
12.182.12
ahiṃsraḥ sarvabhūtānāṃ maitrāyaṇagataś caret avisrambhe na gantavyaṃ visrambhe dhārayen manaḥ
12.182.13
parigrahān parityajya bhaved buddhyā jitendriyaḥ aśokaṃ sthānam ātiṣṭhed iha cāmutra cābhayam
12.182.14
taponityena dāntena muninā saṃyatātmanā ajitaṃ jetukāmena bhāvyaṃ saṅgeṣv asaṅginā
12.182.15
indriyair gṛhyate yad yat tat tad vyaktam iti sthitiḥ avyaktam iti vijñeyaṃ liṅgagrāhyam atīndriyam
12.182.16
manaḥ prāṇe nigṛhṇīyāt prāṇaṃ brahmaṇi dhārayet nirvāṇād eva nirvāṇo na ca kiṃ cid vicintayet sukhaṃ vai brāhmaṇo brahma sa vai tenādhigacchati
12.182.17
śaucena satataṃ yuktas tathācārasamanvitaḥ sānukrośaś ca bhūteṣu tad dvijātiṣu lakṣaṇam
12.183.1
bhṛgur uvāca satyaṃ brahma tapaḥ satyaṃ satyaṃ sṛjati ca prajāḥ satyena dhāryate lokaḥ svargaṃ satyena gacchati
12.183.2
anṛtaṃ tamaso rūpaṃ tamasā nīyate hy adhaḥ tamograstā na paśyanti prakāśaṃ tamasāvṛtam
12.183.3
svargaḥ prakāśa ity āhur narakaṃ tama eva ca satyānṛtāt tad ubhayaṃ prāpyate jagatīcaraiḥ
12.183.4
tatra tv evaṃvidhā vṛttir loke satyānṛtā bhavet dharmādharmau prakāśaś ca tamo duḥkhaṃ sukhaṃ tathā
12.183.5
tatra yat satyaṃ sa dharmo yo dharmaḥ sa prakāśo yaḥ prakāśas tat sukham iti tatra yad anṛtaṃ so 'dharmo yo 'dharmas tat tamo yat tamas tad duḥkham iti
12.183.6
śārīrair mānasair duḥkhaiḥ sukhaiś cāpy asukhodayaiḥ atrocyate lokasṛṣṭiṃ prapaśyanto na muhyanti vicakṣaṇāḥ
12.183.7
tatra duḥkhavimokṣārthaṃ prayateta vicakṣaṇaḥ sukhaṃ hy anityaṃ bhūtānām iha loke paratra ca
12.183.8
rāhugrastasya somasya yathā jyotsnā na bhāsate tathā tamobhibhūtānāṃ bhūtānāṃ bhraśyate sukham
12.183.9
tat khalu dvividhaṃ sukham ucyate śārīraṃ mānasaṃ ca iha khalv amuṣmiṃś ca loke sarvārambhapravṛttayaḥ sukhārthā abhidhīyante na hy atas trivargaphalaṃ viśiṣṭataram asti sa eṣa kāmyo guṇaviśeṣo dharmārthayor ārambhas taddhetur asyotpattiḥ sukhaprayojanā
12.183.10
bharadvāja uvāca yad etad bhavatābhihitaṃ sukhānāṃ paramāḥ striya iti tan na gṛhṇīmaḥ na hy eṣām ṛṣīṇāṃ mahati sthitānām aprāpya eṣa guṇaviśeṣo na cainam abhilaṣanti śrūyate ca bhagavāṃs trilokakṛd brahmā prabhur ekākī tiṣṭhati brahmacārī na kāmasukheṣv ātmānam avadadhāti api ca bhagavān viśveśvara umāpatiḥ kāmam abhivartamānam anaṅgatvena śamam anayat tasmād brūmo na mahātmabhir ayaṃ pratigṛhīto na tv eṣa tāvad viśiṣṭo guṇa iti naitad bhagavataḥ pratyemi bhagavatā tūktaṃ sukhānāṃ paramāḥ striya iti
12.183.11
bhṛgur uvāca anṛtāt khalu tamaḥ prādurbhūtaṃ tamograstā adharmam evānuvartante na dharmam krodhalobhamohamānānṛtādibhir avacchannā na khalv asmiṃl loke na cāmutra sukham āpnuvanti vividhavyādhigaṇopatāpair avakīryante vadhabandharogaparikleśādibhiś ca kṣutpipāsāśramakṛtair upatāpair upatapyante caṇḍavātātyuṣṇātiśītakṛtaiś ca pratibhayaiḥ śārīrair duḥkhair upatapyante bandhudhanavināśaviprayogakṛtaiś ca mānasaiḥ śokair abhibhūyante jarāmṛtyukṛtaiś cānyair iti
12.183.12
yas tv etaiḥ śārīrair mānasair duḥkhair na spṛśyate sa sukhaṃ veda na caite doṣāḥ svarge prādurbhavanti tatra bhavati khalu
12.183.13
susukhaḥ pavanaḥ svarge gandhaś ca surabhis tathā kṣutpipāsāśramo nāsti na jarā na ca pāpakam
12.183.14
nityam eva sukhaṃ svarge sukhaṃ duḥkham ihobhayam narake duḥkham evāhuḥ samaṃ tu paramaṃ padam
12.183.15
pṛthivī sarvabhūtānāṃ janitrī tadvidhāḥ striyaḥ pumān prajāpatis tatra śukraṃ tejomayaṃ viduḥ
12.183.16
ity etal lokanirmāṇaṃ brahmaṇā vihitaṃ purā prajā viparivartante svaiḥ svaiḥ karmabhir āvṛtāḥ
12.184.1
bharadvāja uvāca dānasya kiṃ phalaṃ prāhur dharmasya caritasya ca tapasaś ca sutaptasya svādhyāyasya hutasya ca
12.184.2
bhṛgur uvāca hutena śāmyate pāpaṃ svādhyāye śāntir uttamā dānena bhoga ity āhus tapasā sarvam āpnuyāt
12.184.3
dānaṃ tu dvividhaṃ prāhuḥ paratrārtham ihaiva ca sadbhyo yad dīyate kiṃ cit tat paratropatiṣṭhati
12.184.4
asatsu dīyate yat tu tad dānam iha bhujyate yādṛśaṃ dīyate dānaṃ tādṛśaṃ phalam āpyate
12.184.5
bharadvāja uvāca kiṃ kasya dharmacaraṇaṃ kiṃ vā dharmasya lakṣaṇam dharmaḥ katividho vāpi tad bhavān vaktum arhati
12.184.6
bhṛgur uvāca svadharmacaraṇe yuktā ye bhavanti manīṣiṇaḥ teṣāṃ dharmaphalāvāptir yo 'nyathā sa vimuhyati
12.184.7
bharadvāja uvāca yad etac cāturāśramyaṃ brahmarṣivihitaṃ purā teṣāṃ sve sve ya ācārās tān me vaktum ihārhasi
12.184.8
bhṛgur uvāca pūrvam eva bhagavatā lokahitam anutiṣṭhatā dharmasaṃrakṣaṇārtham āśramāś catvāro 'bhinirdiṣṭāḥ tatra gurukulavāsam eva tāvat prathamam āśramam udāharanti samyag atra śaucasaṃskāravinayaniyamapraṇīto vinītātmā ubhe saṃdhye bhāskarāgnidaivatāny upasthāya vihāya tandrālasye guror abhivādanavedābhyāsaśravaṇapavitrīkṛtāntarātmā triṣavaṇam upaspṛśya brahmacaryāgniparicaraṇaguruśuśrūṣānityo bhaikṣādisarvaniveditāntarātmā guruvacananirdeśānuṣṭhānāpratikūlo guruprasādalabdhasvādhyāyatatparaḥ syāt
12.184.9
guruṃ yas tu samārādhya dvijo vedam avāpnuyāt bhavati cātra ślokaḥ tasya svargaphalāvāptiḥ sidhyate cāsya mānasam
12.184.10
gārhasthyaṃ khalu dvitīyam āśramaṃ vadanti tasya samudācāralakṣaṇaṃ sarvam anuvyākhyāsyāmaḥ samāvṛttānāṃ sadārāṇāṃ sahadharmacaryāphalārthināṃ gṛhāśramo vidhīyate dharmārthakāmāvāptir hy atra trivargasādhanam avekṣyāgarhitena karmaṇā dhanāny ādāya svādhyāyaprakarṣopalabdhena brahmarṣinirmitena vā adrisāragatena vā havyaniyamābhyāsadaivataprasādopalabdhena vā dhanena gṛhastho gārhasthyaṃ pravartayet tad dhi sarvāśramāṇāṃ mūlam udāharanti gurukulavāsinaḥ parivrājakā ye cānye saṃkalpitavrataniyamadharmānuṣṭhāyinas teṣām apy ata eva bhikṣābalisaṃvibhāgāḥ pravartante
12.184.11
vānaprasthānāṃ dravyopaskāra iti prāyaśaḥ khalv ete sādhavaḥ sādhupathyadarśanāḥ svādhyāyaprasaṅginas tīrthābhigamanadeśadarśanārthaṃ pṛthivīṃ paryaṭanti teṣāṃ pratyutthānābhivādanānasūyāvākpradānasaumukhyaśaktyāsanaśayanābhyavahārasatkriyāś ceti
12.184.12
atithir yasya bhagnāśo gṛhāt pratinivartate bhavati cātra ślokaḥ sa dattvā duṣkṛtaṃ tasmai puṇyam ādāya gacchati
12.184.13
api cātra yajñakriyābhir devatāḥ prīyante nivāpena pitaro vedābhyāsaśravaṇadhāraṇena ṛṣayaḥ apatyotpādanena prajāpatir iti
12.184.14
vatsalāḥ sarvabhūtānāṃ vācyāḥ śrotrasukhā giraḥ ślokau cātra bhavataḥ parivādopaghātau ca pāruṣyaṃ cātra garhitam
12.184.15
avajñānam ahaṃkāro dambhaś caiva vigarhitaḥ ahiṃsā satyam akrodhaḥ sarvāśramagataṃ tapaḥ
12.184.16
api cātra mālyābharaṇavastrābhyaṅgagandhopabhoganṛttagītavāditraśrutisukhanayanābhirāmasaṃdarśanānāṃ prāptir bhakṣyabhojyapeyalehyacoṣyāṇām abhyavahāryāṇāṃ vividhānām upabhogaḥ svadāravihārasaṃtoṣaḥ kāmasukhāvāptir iti
12.184.17
trivargaguṇanirvṛttir yasya nityaṃ gṛhāśrame sa sukhāny anubhūyeha śiṣṭānāṃ gatim āpnuyāt
12.184.18
uñchavṛttir gṛhastho yaḥ svadharmacaraṇe rataḥ tyaktakāmasukhārambhas tasya svargo na durlabhaḥ
12.185.1
bhṛgur uvāca vānaprasthāḥ khalu ṛṣidharmam anusarantaḥ puṇyāni tīrthāni nadīprasravaṇāni suvivikteṣv araṇyeṣu mṛgamahiṣavarāhasṛmaragajākīrṇeṣu tapasyanto 'nusaṃcaranti tyaktagrāmyavastrāhāropabhogā vanyauṣadhimūlaphalaparṇaparimitavicitraniyatāhārāḥ sthānāsanino bhūmipāṣāṇasikatāśarkarāvālukābhasmaśāyinaḥ kāśakuśacarmavalkalasaṃvṛtāṅgāḥ keśaśmaśrunakharomadhāriṇo niyatakālopasparśanā askannahomabalikālānuṣṭhāyinaḥ samitkuśakusumopahārahomārjanalabdhaviśrāmāḥ śītoṣṇapavananiṣṭaptavibhinnasarvatvaco vividhaniyamayogacaryāvihitadharmānuṣṭhānahṛtamāṃsaśoṇitās tvagasthibhūtā dhṛtiparāḥ sattvayogāc charīrāṇy udvahanti
12.185.2
yas tv etāṃ niyataś caryāṃ brahmarṣivihitāṃ caret sa dahed agnivad doṣāñ jayel lokāṃś ca durjayān
12.185.3
parivrājakānāṃ punar ācāras tad yathā vimucyāgnidhanakalatraparibarhasaṅgān ātmanaḥ snehapāśān avadhūya parivrajanti samaloṣṭāśmakāñcanās trivargapravṛtteṣv ārambheṣv asaktabuddhayo 'rimitrodāsīneṣu tulyavṛttayaḥ sthāvarajarāyujāṇḍajasvedajodbhijjānāṃ bhūtānāṃ vāṅmanaḥkarmabhir anabhidrohiṇo 'niketāḥ parvatapulinavṛkṣamūladevatāyatanāny anucaranto vāsārtham upeyur nagaraṃ grāmaṃ vā nagare pañcarātrikā grāmaikarātrikāḥ praviśya ca prāṇadhāraṇamātrārthaṃ dvijātīnāṃ bhavanāny asaṃkīrṇakarmaṇām upatiṣṭheyuḥ pātrapatitāyācitabhaikṣāḥ kāmakrodhadarpamohalobhakārpaṇyadambhaparivādābhimānahiṃsānivṛttā iti
12.185.4
abhayaṃ sarvabhūtebhyo dattvā carati yo muniḥ bhavati cātra ślokaḥ na tasya sarvabhūtebhyo bhayam utpadyate kva cit
12.185.5
kṛtvāgnihotraṃ svaśarīrasaṃsthaṃ; śārīram agniṃ svamukhe juhoti yo bhaikṣacaryopagatair havirbhiś; citāgnināṃ sa vyatiyāti lokān
12.185.6
mokṣāśramaṃ yaḥ kurute yathoktaṃ; śuciḥ susaṃkalpitabuddhiyuktaḥ anindhanaṃ jyotir iva praśāntaṃ; sa brahmalokaṃ śrayate dvijātiḥ
12.185.7
bharadvāja uvāca asmāl lokāt paro lokaḥ śrūyate nopalabhyate tam ahaṃ jñātum icchāmi tad bhavān vaktum arhati
12.185.8
bhṛgur uvāca uttare himavatpārśve puṇye sarvaguṇānvite puṇyaḥ kṣemyaś ca kāmyaś ca sa varo loka ucyate
12.185.9
tatra hy apāpakarmāṇaḥ śucayo 'tyantanirmalāḥ lobhamohaparityaktā mānavā nirupadravāḥ
12.185.10
sa svargasadṛśo deśas tatra hy uktāḥ śubhā guṇāḥ kāle mṛtyuḥ prabhavati spṛśanti vyādhayo na ca
12.185.11
na lobhaḥ paradāreṣu svadāranirato janaḥ na cānyonyavadhas tatra dravyeṣu na ca vismayaḥ parokṣadharmo naivāsti saṃdeho nāpi jāyate
12.185.12
kṛtasya tu phalaṃ tatra pratyakṣam upalabhyate śayyāyānāsanopetāḥ prāsādabhavanāśrayāḥ sarvakāmair vṛtāḥ ke cid dhemābharaṇabhūṣitāḥ
12.185.13
prāṇadhāraṇamātraṃ tu keṣāṃ cid upapadyate śrameṇa mahatā ke cit kurvanti prāṇadhāraṇam
12.185.14
iha dharmaparāḥ ke cit ke cin naikṛtikā narāḥ sukhitā duḥkhitāḥ ke cin nirdhanā dhanino 'pare
12.185.15
iha śramo bhayaṃ mohaḥ kṣudhā tīvrā ca jāyate lobhaś cārthakṛto nṝṇāṃ yena muhyanti paṇḍitāḥ
12.185.16
iha cintā bahuvidhā dharmādharmasya karmaṇaḥ yas tad vedobhayaṃ prājñaḥ pāpmanā na sa lipyate
12.185.17
sopadhaṃ nikṛtiḥ steyaṃ parivādo 'bhyasūyatā paropaghāto hiṃsā ca paiśunyam anṛtaṃ tathā
12.185.18
etān āsevate yas tu tapas tasya prahīyate yas tv etān nācared vidvāṃs tapas tasyābhivardhate
12.185.19
karmabhūmir iyaṃ loka iha kṛtvā śubhāśubham śubhaiḥ śubham avāpnoti kṛtvāśubham ato 'nyathā
12.185.20
iha prajāpatiḥ pūrvaṃ devāḥ sarṣigaṇās tathā iṣṭveṣṭatapasaḥ pūtā brahmalokam upāśritāḥ
12.185.21
uttaraḥ pṛthivībhāgaḥ sarvapuṇyatamaḥ śubhaḥ ihatyās tatra jāyante ye vai puṇyakṛto janāḥ
12.185.22
asatkarmāṇi kurvantas tiryagyoniṣu cāpare kṣīṇāyuṣas tathaivānye naśyanti pṛthivītale
12.185.23
anyonyabhakṣaṇe saktā lobhamohasamanvitāḥ ihaiva parivartante na te yānty uttarāṃ diśam
12.185.24
ye gurūn upasevante niyatā brahmacāriṇaḥ panthānaṃ sarvalokānāṃ te jānanti manīṣiṇaḥ
12.185.25
ity ukto 'yaṃ mayā dharmaḥ saṃkṣepād brahmanirmitaḥ dharmādharmau hi lokasya yo vai vetti sa buddhimān
12.185.26
bhīṣma uvāca ity ukto bhṛguṇā rājan bharadvājaḥ pratāpavān bhṛguṃ paramadharmātmā vismitaḥ pratyapūjayat
12.185.27
eṣa te prabhavo rājañ jagataḥ saṃprakīrtitaḥ nikhilena mahāprājña kiṃ bhūyaḥ śrotum icchasi
12.186.1
yudhiṣṭhira uvāca ācārasya vidhiṃ tāta procyamānaṃ tvayānagha śrotum icchāmi dharmajña sarvajño hy asi me mataḥ
12.186.2
bhīṣma uvāca durācārā durviceṣṭā duṣprajñāḥ priyasāhasāḥ asanto hy abhivikhyātāḥ santaś cācāralakṣaṇāḥ
12.186.3
purīṣaṃ yadi vā mūtraṃ ye na kurvanti mānavāḥ rājamārge gavāṃ madhye dhānyamadhye ca te śubhāḥ
12.186.4
śaucam āvaśyakaṃ kṛtvā devatānāṃ ca tarpaṇam dharmam āhur manuṣyāṇām upaspṛśya nadīṃ taret
12.186.5
sūryaṃ sadopatiṣṭheta na svapyād bhāskarodaye sāyaṃ prātar japan saṃdhyāṃ tiṣṭhet pūrvāṃ tathāparām
12.186.6
pañcārdro bhojanaṃ kuryāt prāṅmukho maunam āsthitaḥ na ninded annabhakṣyāṃś ca svādv asvādu ca bhakṣayet
12.186.7
nārdrapāṇiḥ samuttiṣṭhen nārdrapādaḥ svapen niśi devarṣināradaproktam etad ācāralakṣaṇam
12.186.8
śucikāmam anaḍvāhaṃ devagoṣṭhaṃ catuṣpatham brāhmaṇaṃ dhārmikaṃ caiva nityaṃ kuryāt pradakṣiṇam
12.186.9
atithīnāṃ ca sarveṣāṃ preṣyāṇāṃ svajanasya ca sāmānyaṃ bhojanaṃ bhṛtyaiḥ puruṣasya praśasyate
12.186.10
sāyaṃ prātar manuṣyāṇām aśanaṃ devanirmitam nāntarā bhojanaṃ dṛṣṭam upavāsī tathā bhavet
12.186.11
homakāle tathā juhvann ṛtukāle tathā vrajan ananyastrījanaḥ prājño brahmacārī tathā bhavet
12.186.12
amṛtaṃ brāhmaṇocchiṣṭaṃ jananyā hṛdayaṃ kṛtam upāsīta janaḥ satyaṃ satyaṃ santa upāsate
12.186.13
yajuṣā saṃskṛtaṃ māṃsaṃ nivṛtto māṃsabhakṣaṇāt na bhakṣayed vṛthāmāṃsaṃ pṛṣṭhamāṃsaṃ ca varjayet
12.186.14
svadeśe paradeśe vā atithiṃ nopavāsayet kāmyaṃ karmaphalaṃ labdhvā gurūṇām upapādayet
12.186.15
gurubhya āsanaṃ deyaṃ kartavyaṃ cābhivādanam gurūn abhyarcya yujyante āyuṣā yaśasā śriyā
12.186.16
nekṣetādityam udyantaṃ na ca nagnāṃ parastriyam maithunaṃ samaye dharmyaṃ guhyaṃ caiva samācaret
12.186.17
tīrthānāṃ hṛdayaṃ tīrthaṃ śucīnāṃ hṛdayaṃ śuciḥ sarvam āryakṛtaṃ śaucaṃ vālasaṃsparśanāni ca
12.186.18
darśane darśane nityaṃ sukhapraśnam udāharet sāyaṃ prātaś ca viprāṇāṃ pradiṣṭam abhivādanam
12.186.19
devagoṣṭhe gavāṃ madhye brāhmaṇānāṃ kriyāpathe svādhyāye bhojane caiva dakṣiṇaṃ pāṇim uddharet
12.186.20
paṇyānāṃ śobhanaṃ paṇyaṃ kṛṣīṇāṃ bādyate kṛṣiḥ bahukāraṃ ca sasyānāṃ vāhye vāhyaṃ tathā gavām
12.186.21
saṃpannaṃ bhojane nityaṃ pānīye tarpaṇaṃ tathā suśṛtaṃ pāyase brūyād yavāgvāṃ kṛsare tathā
12.186.22
śmaśrukarmaṇi saṃprāpte kṣute snāne 'tha bhojane vyādhitānāṃ ca sarveṣām āyuṣyam abhinandanam
12.186.23
pratyādityaṃ na meheta na paśyed ātmanaḥ śakṛt sutastriyā ca śayanaṃ sahabhojyaṃ ca varjayet
12.186.24
tvaṃkāraṃ nāmadheyaṃ ca jyeṣṭhānāṃ parivarjayet avarāṇāṃ samānānām ubhayeṣāṃ na duṣyati
12.186.25
hṛdayaṃ pāpavṛttānāṃ pāpam ākhyāti vaikṛtam jñānapūrvaṃ vinaśyanti gūhamānā mahājane
12.186.26
jñānapūrvaṃ kṛtaṃ pāpaṃ chādayanty abahuśrutāḥ nainaṃ manuṣyāḥ paśyanti paśyanti tridivaukasaḥ
12.186.27
pāpena hi kṛtaṃ pāpaṃ pāpam evānuvartate dhārmikeṇa kṛto dharmaḥ kartāram anuvartate
12.186.28
pāpaṃ kṛtaṃ na smaratīha mūḍho; vivartamānasya tad eti kartuḥ rāhur yathā candram upaiti cāpi; tathābudhaṃ pāpam upaiti karma
12.186.29
āśayā saṃcitaṃ dravyaṃ yat kāle neha bhujyate tad budhā na praśaṃsanti maraṇaṃ na pratīkṣate
12.186.30
mānasaṃ sarvabhūtānāṃ dharmam āhur manīṣiṇaḥ tasmāt sarveṣu bhūteṣu manasā śivam ācaret
12.186.31
eka eva cared dharmaṃ nāsti dharme sahāyatā kevalaṃ vidhim āsādya sahāyaḥ kiṃ kariṣyati
12.186.32
devā yonir manuṣyāṇāṃ devānām amṛtaṃ divi pretyabhāve sukhaṃ dharmāc chaśvat tair upabhujyate
12.187.1
yudhiṣṭhira uvāca adhyātmaṃ nāma yad idaṃ puruṣasyeha cintyate yad adhyātmaṃ yataś caitat tan me brūhi pitāmaha
12.187.2
bhīṣma uvāca adhyātmam iti māṃ pārtha yad etad anupṛcchasi tad vyākhyāsyāmi te tāta śreyaskarataraṃ sukham
12.187.3
yaj jñātvā puruṣo loke prītiṃ saukhyaṃ ca vindati phalalābhaś ca sadyaḥ syāt sarvabhūtahitaṃ ca tat
12.187.4
pṛthivī vāyur ākāśam āpo jyotiś ca pañcamam mahābhūtāni bhūtānāṃ sarveṣāṃ prabhavāpyayau
12.187.5
tataḥ sṛṣṭāni tatraiva tāni yānti punaḥ punaḥ mahābhūtāni bhūteṣu sāgarasyormayo yathā
12.187.6
prasārya ca yathāṅgāni kūrmaḥ saṃharate punaḥ tadvad bhūtāni bhūtātmā sṛṣṭvā saṃharate punaḥ
12.187.7
mahābhūtāni pañcaiva sarvabhūteṣu bhūtakṛt akarot teṣu vaiṣamyaṃ tat tu jīvo 'nu paśyati
12.187.8
śabdaḥ śrotraṃ tathā khāni trayam ākāśayonijam vāyos tvaksparśaceṣṭāś ca vāg ity etac catuṣṭayam
12.187.9
rūpaṃ cakṣus tathā paktis trividhaṃ teja ucyate rasaḥ kledaś ca jihvā ca trayo jalaguṇāḥ smṛtāḥ
12.187.10
ghreyaṃ ghrāṇaṃ śarīraṃ ca te tu bhūmiguṇās trayaḥ mahābhūtāni pañcaiva ṣaṣṭhaṃ tu mana ucyate
12.187.11
indriyāṇi manaś caiva vijñānāny asya bhārata saptamī buddhir ity āhuḥ kṣetrajñaḥ punar aṣṭamaḥ
12.187.12
cakṣur ālokanāyaiva saṃśayaṃ kurute manaḥ buddhir adhyavasāyāya kṣetrajñaḥ sākṣivat sthitaḥ
12.187.13
ūrdhvaṃ pādatalābhyāṃ yad arvāg ūrdhvaṃ ca paśyati etena sarvam evedaṃ viddhy abhivyāptam antaram
12.187.14
puruṣe cendriyāṇīha veditavyāni kṛtsnaśaḥ tamo rajaś ca sattvaṃ ca viddhi bhāvāṃs tadāśrayān
12.187.15
etāṃ buddhvā naro buddhyā bhūtānām āgatiṃ gatim samavekṣya śanaiś caiva labhate śamam uttamam
12.187.16
guṇān nenīyate buddhir buddhir evendriyāṇy api manaḥṣaṣṭhāni sarvāṇi buddhyabhāve kuto guṇāḥ
12.187.17
iti tanmayam evaitat sarvaṃ sthāvarajaṅgamam pralīyate codbhavati tasmān nirdiśyate tathā
12.187.18
yena paśyati tac cakṣuḥ śṛṇoti śrotram ucyate jighrati ghrāṇam ity āhū rasaṃ jānāti jihvayā
12.187.19
tvacā spṛśati ca sparśān buddhir vikriyate 'sakṛt yena saṃkalpayaty arthaṃ kiṃ cid bhavati tan manaḥ
12.187.20
adhiṣṭhānāni buddher hi pṛthag arthāni pañcadhā pañcendriyāṇi yāny āhus tāny adṛśyo 'dhitiṣṭhati
12.187.21
puruṣādhiṣṭhitā buddhis triṣu bhāveṣu vartate kadā cil labhate prītiṃ kadā cid anuśocati
12.187.22
na sukhena na duḥkhena kadā cid api vartate evaṃ narāṇāṃ manasi triṣu bhāveṣv avasthitā
12.187.23
seyaṃ bhāvātmikā bhāvāṃs trīn etān nātivartate saritāṃ sāgaro bhartā mahāvelām ivormimān
12.187.24
atibhāvagatā buddhir bhāve manasi vartate pravartamānaṃ hi rajas tadbhāvam anuvartate
12.187.25
indriyāṇi hi sarvāṇi pradarśayati sā sadā prītiḥ sattvaṃ rajaḥ śokas tamo mohaś ca te trayaḥ
12.187.26
ye ye ca bhāvā loke 'smin sarveṣv eteṣu te triṣu iti buddhigatiḥ sarvā vyākhyātā tava bhārata
12.187.27
indriyāṇi ca sarvāṇi vijetavyāni dhīmatā sattvaṃ rajas tamaś caiva prāṇināṃ saṃśritāḥ sadā
12.187.28
trividhā vedanā caiva sarvasattveṣu dṛśyate sāttvikī rājasī caiva tāmasī ceti bhārata
12.187.29
sukhasparśaḥ sattvaguṇo duḥkhasparśo rajoguṇaḥ tamoguṇena saṃyuktau bhavato 'vyāvahārikau
12.187.30
tatra yat prītisaṃyuktaṃ kāye manasi vā bhavet vartate sāttviko bhāva ity avekṣeta tat tadā
12.187.31
atha yad duḥkhasaṃyuktam atuṣṭikaram ātmanaḥ pravṛttaṃ raja ity eva tann asaṃrabhya cintayet
12.187.32
atha yan mohasaṃyuktam avyaktam iva yad bhavet apratarkyam avijñeyaṃ tamas tad upadhārayet
12.187.33
praharṣaḥ prītir ānandaḥ sukhaṃ saṃśāntacittatā kathaṃ cid abhivartanta ity ete sāttvikā guṇāḥ
12.187.34
atuṣṭiḥ paritāpaś ca śoko lobhas tathākṣamā liṅgāni rajasas tāni dṛśyante hetvahetubhiḥ
12.187.35
abhimānas tathā mohaḥ pramādaḥ svapnatandritā kathaṃ cid abhivartante vividhās tāmasā guṇāḥ
12.187.36
dūragaṃ bahudhāgāmi prārthanāsaṃśayātmakam manaḥ suniyataṃ yasya sa sukhī pretya ceha ca
12.187.37
sattvakṣetrajñayor etad antaraṃ paśya sūkṣmayoḥ sṛjate tu guṇān eka eko na sṛjate guṇān
12.187.38
maśakodumbarau cāpi saṃprayuktau yathā sadā anyonyam anyau ca yathā saṃprayogas tathā tayoḥ
12.187.39
pṛthagbhūtau prakṛtyā tau saṃprayuktau ca sarvadā yathā matsyo jalaṃ caiva saṃprayuktau tathaiva tau
12.187.40
na guṇā vidur ātmānaṃ sa guṇān vetti sarvaśaḥ paridraṣṭā guṇānāṃ ca saṃsraṣṭā manyate sadā
12.187.41
indriyais tu pradīpārthaṃ kurute buddhisaptamaiḥ nirviceṣṭair ajānadbhiḥ paramātmā pradīpavat
12.187.42
sṛjate hi guṇān sattvaṃ kṣetrajñaḥ paripaśyati saṃprayogas tayor eṣa sattvakṣetrajñayor dhruvaḥ
12.187.43
āśrayo nāsti sattvasya kṣetrajñasya ca kaś cana sattvaṃ manaḥ saṃsṛjati na guṇān vai kadā cana
12.187.44
raśmīṃs teṣāṃ sa manasā yadā samyaṅ niyacchati tadā prakāśate 'syātmā ghaṭe dīpo jvalann iva
12.187.45
tyaktvā yaḥ prākṛtaṃ karma nityam ātmaratir muniḥ sarvabhūtātmabhūtaḥ syāt sa gacchet paramāṃ gatim
12.187.46
yathā vāricaraḥ pakṣī lipyamāno na lipyate evam eva kṛtaprajño bhūteṣu parivartate
12.187.47
evaṃsvabhāvam evaitat svabuddhyā viharen naraḥ aśocann aprahṛṣyaṃś ca cared vigatamatsaraḥ
12.187.48
svabhāvasiddhyā saṃsiddhān sa nityaṃ sṛjate guṇān ūrṇanābhir yathā sraṣṭā vijñeyās tantuvad guṇāḥ
12.187.49
pradhvastā na nivartante nivṛttir nopalabhyate pratyakṣeṇa parokṣaṃ tad anumānena sidhyati
12.187.50
evam eke vyavasyanti nivṛttir iti cāpare ubhayaṃ saṃpradhāryaitad adhyavasyed yathāmati
12.187.51
itīmaṃ hṛdayagranthiṃ buddhibhedamayaṃ dṛḍham vimucya sukham āsīta na śocec chinnasaṃśayaḥ
12.187.52
malināḥ prāpnuyuḥ śuddhiṃ yathā pūrṇāṃ nadīṃ narāḥ avagāhya suvidvaṃso viddhi jñānam idaṃ tathā
12.187.53
mahānadīṃ hi pārajñas tapyate na taran yathā evaṃ ye vidur adhyātmaṃ kaivalyaṃ jñānam uttamam
12.187.54
etāṃ buddhvā naraḥ sarvāṃ bhūtānām āgatiṃ gatim avekṣya ca śanair buddhyā labhate śaṃ paraṃ tataḥ
12.187.55
trivargo yasya viditaḥ prāgjyotiḥ sa vimucyate anviṣya manasā yuktas tattvadarśī nirutsukaḥ
12.187.56
na cātmā śakyate draṣṭum indriyeṣu vibhāgaśaḥ tatra tatra visṛṣṭeṣu durjayeṣv akṛtātmabhiḥ
12.187.57
etad buddhvā bhaved buddhaḥ kim anyad buddhalakṣaṇam vijñāya tad dhi manyante kṛtakṛtyā manīṣiṇaḥ
12.187.58
na bhavati viduṣāṃ tato bhayaṃ; yad aviduṣāṃ sumahad bhayaṃ bhavet na hi gatir adhikāsti kasya cit; sati hi guṇe pravadanty atulyatām
12.187.59
yat karoty anabhisaṃdhipūrvakaṃ; tac ca nirṇudati yat purā kṛtam nāpriyaṃ tad ubhayaṃ kutaḥ priyaṃ; tasya taj janayatīha kurvataḥ
12.187.60
loka āturajanān virāviṇas; tat tad eva bahu paśya śocataḥ tatra paśya kuśalān aśocato; ye vidus tad ubhayaṃ padaṃ sadā
12.188.1
bhīṣma uvāca hanta vakṣyāmi te pārtha dhyānayogaṃ caturvidham yaṃ jñātvā śāśvatīṃ siddhiṃ gacchanti paramarṣayaḥ
12.188.2
yathā svanuṣṭhitaṃ dhyānaṃ tathā kurvanti yoginaḥ maharṣayo jñānatṛptā nirvāṇagatamānasāḥ
12.188.3
nāvartante punaḥ pārtha muktāḥ saṃsāradoṣataḥ janmadoṣaparikṣīṇāḥ svabhāve paryavasthitāḥ
12.188.4
nirdvaṃdvā nityasattvasthā vimuktā nityam āśritāḥ asaṅgīny avivādīni manaḥśāntikarāṇi ca
12.188.5
tatra svādhyāyasaṃśliṣṭam ekāgraṃ dhārayen manaḥ piṇḍīkṛtyendriyagrāmam āsīnaḥ kāṣṭhavan muniḥ
12.188.6
śabdaṃ na vindec chrotreṇa sparśaṃ tvacā na vedayet rūpaṃ na cakṣuṣā vidyāj jihvayā na rasāṃs tathā
12.188.7
ghreyāṇy api ca sarvāṇi jahyād dhyānena yogavit pañcavargapramāthīni necchec caitāni vīryavān
12.188.8
tato manasi saṃsajya pañcavargaṃ vicakṣaṇaḥ samādadhyān mano bhrāntam indriyaiḥ saha pañcabhiḥ
12.188.9
visaṃcāri nirālambaṃ pañcadvāraṃ calācalam pūrve dhyānapathe dhīraḥ samādadhyān mano 'ntaram
12.188.10
indriyāṇi manaś caiva yadā piṇḍīkaroty ayam eṣa dhyānapathaḥ pūrvo mayā samanuvarṇitaḥ
12.188.11
tasya tat pūrvasaṃruddhaṃ manaḥṣaṣṭham anantaram sphuriṣyati samudbhrāntaṃ vidyud ambudhare yathā
12.188.12
jalabindur yathā lolaḥ parṇasthaḥ sarvataś calaḥ evam evāsya tac cittaṃ bhavati dhyānavartmani
12.188.13
samāhitaṃ kṣaṇaṃ kiṃ cid dhyānavartmani tiṣṭhati punar vāyupathaṃ bhrāntaṃ mano bhavati vāyuvat
12.188.14
anirvedo gatakleśo gatatandrīr amatsaraḥ samādadhyāt punaś ceto dhyānena dhyānayogavit
12.188.15
vicāraś ca vitarkaś ca vivekaś copajāyate muneḥ samādadhānasya prathamaṃ dhyānam āditaḥ
12.188.16
manasā kliśyamānas tu samādhānaṃ ca kārayet na nirvedaṃ munir gacchet kuryād evātmano hitam
12.188.17
pāṃsubhasmakarīṣāṇāṃ yathā vai rāśayaś citāḥ sahasā vāriṇā siktā na yānti paribhāvanām
12.188.18
kiṃ cit snigdhaṃ yathā ca syāc chuṣkacūrṇam abhāvitam kramaśas tu śanair gacchet sarvaṃ tat paribhāvanam
12.188.19
evam evendriyagrāmaṃ śanaiḥ saṃparibhāvayet saṃharet kramaśaś caiva sa samyak praśamiṣyati
12.188.20
svayam eva manaś caiva pañcavargaś ca bhārata pūrvaṃ dhyānapathaṃ prāpya nityayogena śāmyati
12.188.21
na tat puruṣakāreṇa na ca daivena kena cit sukham eṣyati tat tasya yad evaṃ saṃyatātmanaḥ
12.188.22
sukhena tena saṃyukto raṃsyate dhyānakarmaṇi gacchanti yogino hy evaṃ nirvāṇaṃ tan nirāmayam
12.189.1
yudhiṣṭhira uvāca cāturāśramyam uktaṃ te rājadharmās tathaiva ca nānāśrayāś ca bahava itihāsāḥ pṛthagvidhāḥ
12.189.2
śrutās tvattaḥ kathāś caiva dharmayuktā mahāmate saṃdeho 'sti tu kaś cin me tad bhavān vaktum arhati
12.189.3
jāpakānāṃ phalāvāptiṃ śrotum icchāmi bhārata kiṃ phalaṃ japatām uktaṃ kva vā tiṣṭhanti jāpakāḥ
12.189.4
japasya ca vidhiṃ kṛtsnaṃ vaktum arhasi me 'nagha jāpakā iti kiṃ caitat sāṃkhyayogakriyāvidhiḥ
12.189.5
kiṃ yajñavidhir evaiṣa kim etaj japyam ucyate etan me sarvam ācakṣva sarvajño hy asi me mataḥ
12.189.6
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam yamasya yat purā vṛttaṃ kālasya brāhmaṇasya ca
12.189.7
saṃnyāsa eva vedānte vartate japanaṃ prati vedavādābhinirvṛttā śāntir brahmaṇy avasthitau mārgau tāv apy ubhāv etau saṃśritau na ca saṃśritau
12.189.8
yathā saṃśrūyate rājan kāraṇaṃ cātra vakṣyate manaḥsamādhir atrāpi tathendriyajayaḥ smṛtaḥ
12.189.9
satyam agniparīcāro viviktānāṃ ca sevanam dhyānaṃ tapo damaḥ kṣāntir anasūyā mitāśanam
12.189.10
viṣayapratisaṃhāro mitajalpas tathā śamaḥ eṣa pravṛttako dharmo nivṛttakam atho śṛṇu
12.189.11
yathā nivartate karma japato brahmacāriṇaḥ etat sarvam aśeṣeṇa yathoktaṃ parivarjayet trividhaṃ mārgam āsādya vyaktāvyaktam anāśrayam
12.189.12
kuśoccayaniṣaṇṇaḥ san kuśahastaḥ kuśaiḥ śikhī cīraiḥ parivṛtas tasmin madhye channaḥ kuśais tathā
12.189.13
viṣayebhyo namaskuryād viṣayān na ca bhāvayet sāmyam utpādya manaso manasy eva mano dadhat
12.189.14
tad dhiyā dhyāyati brahma japan vai saṃhitāṃ hitām saṃnyasyaty atha vā tāṃ vai samādhau paryavasthitaḥ
12.189.15
dhyānam utpādayaty atra saṃhitābalasaṃśrayāt śuddhātmā tapasā dānto nivṛttadveṣakāmavān
12.189.16
arāgamoho nirdvaṃdvo na śocati na sajjate na kartākaraṇīyānāṃ na kāryāṇām iti sthitiḥ
12.189.17
na cāhaṃkārayogena manaḥ prasthāpayet kva cit na cātmagrahaṇe yukto nāvamānī na cākriyaḥ
12.189.18
dhyānakriyāparo yukto dhyānavān dhyānaniścayaḥ dhyāne samādhim utpādya tad api tyajati kramāt
12.189.19
sa vai tasyām avasthāyāṃ sarvatyāgakṛtaḥ sukhī nirīhas tyajati prāṇān brāhmīṃ saṃśrayate tanum
12.189.20
atha vā necchate tatra brahmakāyaniṣevaṇam utkrāmati ca mārgastho naiva kva cana jāyate
12.189.21
ātmabuddhiṃ samāsthāya śāntībhūto nirāmayaḥ amṛtaṃ virajaḥśuddham ātmānaṃ pratipadyate
12.190.1
yudhiṣṭhira uvāca gatīnām uttamā prāptiḥ kathitā jāpakeṣv iha ekaivaiṣā gatis teṣām uta yānty aparām api
12.190.2
bhīṣma uvāca śṛṇuṣvāvahito rājañ jāpakānāṃ gatiṃ vibho yathā gacchanti nirayam anekaṃ puruṣarṣabha
12.190.3
yathoktam etat pūrvaṃ yo nānutiṣṭhati jāpakaḥ ekadeśakriyaś cātra nirayaṃ sa nigacchati
12.190.4
avajñānena kurute na tuṣyati na śocati īdṛśo jāpako yāti nirayaṃ nātra saṃśayaḥ
12.190.5
ahaṃkārakṛtaś caiva sarve nirayagāminaḥ parāvamānī puruṣo bhavitā nirayopagaḥ
12.190.6
abhidhyāpūrvakaṃ japyaṃ kurute yaś ca mohitaḥ yatrābhidhyāṃ sa kurute taṃ vai nirayam ṛcchati
12.190.7
athaiśvaryapravṛttaḥ sañ jāpakas tatra rajyate sa eva nirayas tasya nāsau tasmāt pramucyate
12.190.8
rāgeṇa jāpako japyaṃ kurute tatra mohitaḥ yatrāsya rāgaḥ patati tatra tatropajāyate
12.190.9
durbuddhir akṛtaprajñaś cale manasi tiṣṭhati calām eva gatiṃ yāti nirayaṃ vādhigacchati
12.190.10
akṛtaprajñako bālo mohaṃ gacchati jāpakaḥ sa mohān nirayaṃ yāti tatra gatvānuśocati
12.190.11
dṛḍhagrāhī karomīti japyaṃ japati jāpakaḥ na saṃpūrṇo na vā yukto nirayaṃ so 'dhigacchati
12.190.12
yudhiṣṭhira uvāca animittaṃ paraṃ yat tad avyaktaṃ brahmaṇi sthitam sadbhūto jāpakaḥ kasmāt sa śarīram athāviśet
12.190.13
bhīṣma uvāca duṣprajñānena nirayā bahavaḥ samudāhṛtāḥ praśastaṃ jāpakatvaṃ ca doṣāś caite tadātmakāḥ
12.191.1
yudhiṣṭhira uvāca kīdṛśo jāpako yāti nirayaṃ varṇayasva me kautūhalaṃ hi me jātaṃ tad bhavān vaktum arhati
12.191.2
bhīṣma uvāca dharmasyāṃśaḥ prasūto 'si dharmiṣṭho 'si svabhāvataḥ dharmamūlāśrayaṃ vākyaṃ śṛṇuṣvāvahito 'nagha
12.191.3
amūni yāni sthānāni devānāṃ paramātmanām nānāsaṃsthānavarṇāni nānārūpaphalāni ca
12.191.4
divyāni kāmacārīṇi vimānāni sabhās tathā ākrīḍā vividhā rājan padminyaś cāmalodakāḥ
12.191.5
caturṇāṃ lokapālānāṃ śukrasyātha bṛhaspateḥ marutāṃ viśvadevānāṃ sādhyānām aśvinor api
12.191.6
rudrādityavasūnāṃ ca tathānyeṣāṃ divaukasām ete vai nirayās tāta sthānasya paramātmanaḥ
12.191.7
abhayaṃ cānimittaṃ ca na ca kleśabhayāvṛtam dvābhyāṃ muktaṃ tribhir muktam aṣṭābhis tribhir eva ca
12.191.8
caturlakṣaṇavarjaṃ tu catuṣkāraṇavarjitam apraharṣam anānandam aśokaṃ vigataklamam
12.191.9
kālaḥ saṃpacyate tatra na kālas tatra vai prabhuḥ sa kālasya prabhū rājan svargasyāpi tatheśvaraḥ
12.191.10
ātmakevalatāṃ prāptas tatra gatvā na śocati īdṛśaṃ paramaṃ sthānaṃ nirayās te ca tādṛśāḥ
12.191.11
ete te nirayāḥ proktāḥ sarva eva yathātatham tasya sthānavarasyeha sarve nirayasaṃjñitāḥ
12.192.1
yudhiṣṭhira uvāca kālamṛtyuyamānāṃ ca brāhmaṇasya ca sattama vivādo vyāhṛtaḥ pūrvaṃ tad bhavān vaktum arhati
12.192.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam ikṣvākoḥ sūryaputrasya yad vṛttaṃ brāhmaṇasya ca
12.192.3
kālasya mṛtyoś ca tathā yad vṛttaṃ tan nibodha me yathā sa teṣāṃ saṃvādo yasmin sthāne 'pi cābhavat
12.192.4
brāhmaṇo jāpakaḥ kaś cid dharmavṛtto mahāyaśāḥ ṣaḍaṅgavin mahāprājñaḥ paippalādiḥ sa kauśikaḥ
12.192.5
tasyāparokṣaṃ vijñānaṃ ṣaḍaṅgeṣu tathaiva ca vedeṣu caiva niṣṇāto himavatpādasaṃśrayaḥ
12.192.6
so 'ntyaṃ brāhmaṃ tapas tepe saṃhitāṃ saṃyato japan tasya varṣasahasraṃ tu niyamena tathā gatam
12.192.7
sa devyā darśitaḥ sākṣāt prītāsmīti tadā kila japyam āvartayaṃs tūṣṇīṃ na ca tāṃ kiṃ cid abravīt
12.192.8
tasyānukampayā devī prītā samabhavat tadā vedamātā tatas tasya taj japyaṃ samapūjayat
12.192.9
samāptajapyas tūtthāya śirasā pādayos tathā papāta devyā dharmātmā vacanaṃ cedam abravīt
12.192.10
diṣṭyā devi prasannā tvaṃ darśanaṃ cāgatā mama yadi vāpi prasannāsi japye me ramatāṃ manaḥ
12.192.11
sāvitry uvāca kiṃ prārthayasi viprarṣe kiṃ ceṣṭaṃ karavāṇi te prabrūhi japatāṃ śreṣṭha sarvaṃ tat te bhaviṣyati
12.192.12
bhīṣma uvāca ity uktaḥ sa tadā devyā vipraḥ provāca dharmavit japyaṃ prati mameccheyaṃ vardhatv iti punaḥ punaḥ
12.192.13
manasaś ca samādhir me vardhetāhar ahaḥ śubhe tat tatheti tato devī madhuraṃ pratyabhāṣata
12.192.14
idaṃ caivāparaṃ prāha devī tatpriyakāmyayā nirayaṃ naiva yātāsi yatra yātā dvijarṣabhāḥ
12.192.15
yāsyasi brahmaṇaḥ sthānam animittam aninditam sādhaye bhavitā caitad yat tvayāham ihārthitā
12.192.16
niyato japa caikāgro dharmas tvāṃ samupaiṣyati kālo mṛtyur yamaś caiva samāyāsyanti te 'ntikam bhavitā ca vivādo 'tra tava teṣāṃ ca dharmataḥ
12.192.17
evam uktvā bhagavatī jagāma bhavanaṃ svakam brāhmaṇo 'pi japann āste divyaṃ varṣaśataṃ tadā
12.192.18
samāpte niyame tasminn atha viprasya dhīmataḥ sākṣāt prītas tadā dharmo darśayām āsa taṃ dvijam
12.192.19
dharma uvāca dvijāte paśya māṃ dharmam ahaṃ tvāṃ draṣṭum āgataḥ japyasya ca phalaṃ yat te saṃprāptaṃ tac ca me śṛṇu
12.192.20
jitā lokās tvayā sarve ye divyā ye ca mānuṣāḥ devānāṃ nirayān sādho sarvān utkramya yāsyasi
12.192.21
prāṇatyāgaṃ kuru mune gaccha lokān yathepsitān tyaktvātmanaḥ śarīraṃ ca tato lokān avāpsyasi
12.192.22
brāhmaṇa uvāca kṛtaṃ lokair hi me dharma gaccha ca tvaṃ yathāsukham bahuduḥkhasukhaṃ dehaṃ notsṛjeyam ahaṃ vibho
12.192.23
dharma uvāca avaśyaṃ bhoḥ śarīraṃ te tyaktavyaṃ munipuṃgava svarga ārohyatāṃ vipra kiṃ vā te rocate 'nagha
12.192.24
brāhmaṇa uvāca na rocaye svargavāsaṃ vinā dehād ahaṃ vibho gaccha dharma na me śraddhā svargaṃ gantuṃ vinātmanā
12.192.25
dharma uvāca alaṃ dehe manaḥ kṛtvā tyaktvā dehaṃ sukhī bhava gaccha lokān arajaso yatra gatvā na śocasi
12.192.26
brāhmaṇa uvāca rame japan mahābhāga kṛtaṃ lokaiḥ sanātanaiḥ saśarīreṇa gantavyo mayā svargo na vā vibho
12.192.27
dharma uvāca yadi tvaṃ necchasi tyaktuṃ śarīraṃ paśya vai dvija eṣa kālas tathā mṛtyur yamaś ca tvām upāgatāḥ
12.192.28
bhīṣma uvāca atha vaivasvataḥ kālo mṛtyuś ca tritayaṃ vibho brāhmaṇaṃ taṃ mahābhāgam upāgamyedam abruvan
12.192.29
tapaso 'sya sutaptasya tathā sucaritasya ca phalaprāptis tava śreṣṭhā yamo 'haṃ tvām upabruve
12.192.30
yathāvad asya japyasya phalaṃ prāptas tvam uttamam kālas te svargam āroḍhuṃ kālo 'haṃ tvām upāgataḥ
12.192.31
mṛtyuṃ mā viddhi dharmajña rūpiṇaṃ svayam āgatam kālena coditaṃ vipra tvām ito netum adya vai
12.192.32
brāhmaṇa uvāca svāgataṃ sūryaputrāya kālāya ca mahātmane mṛtyave cātha dharmāya kiṃ kāryaṃ karavāṇi vaḥ
12.192.33
bhīṣma uvāca arghyaṃ pādyaṃ ca dattvā sa tebhyas tatra samāgame abravīt paramaprītaḥ svaśaktyā kiṃ karomi vaḥ
12.192.34
tasminn evātha kāle tu tīrthayātrām upāgataḥ ikṣvākur agamat tatra sametā yatra te vibho
12.192.35
sarvān eva tu rājarṣiḥ saṃpūjyābhipraṇamya ca kuśalapraśnam akarot sarveṣāṃ rājasattamaḥ
12.192.36
tasmai so 'thāsanaṃ dattvā pādyam arghyaṃ tathaiva ca abravīd brāhmaṇo vākyaṃ kṛtvā kuśalasaṃvidam
12.192.37
svāgataṃ te mahārāja brūhi yad yad ihecchasi svaśaktyā kiṃ karomīha tad bhavān prabravītu me
12.192.38
rājovāca rājāhaṃ brāhmaṇaś ca tvaṃ yadi ṣaṭkarmasaṃsthitaḥ dadāmi vasu kiṃ cit te prārthitaṃ tad vadasva me
12.192.39
brāhmaṇa uvāca dvividhā brāhmaṇā rājan dharmaś ca dvividhaḥ smṛtaḥ pravṛttaś ca nivṛttaś ca nivṛtto 'smi pratigrahāt
12.192.40
tebhyaḥ prayaccha dānāni ye pravṛttā narādhipa ahaṃ na pratigṛhṇāmi kim iṣṭaṃ kiṃ dadāni te brūhi tvaṃ nṛpatiśreṣṭha tapasā sādhayāmi kim
12.192.41
rājovāca kṣatriyo 'haṃ na jānāmi dehīti vacanaṃ kva cit prayaccha yuddham ity evaṃ vādinaḥ smo dvijottama
12.192.42
brāhmaṇa uvāca tuṣyasi tvaṃ svadharmeṇa tathā tuṣṭā vayaṃ nṛpa anyonyasyottaraṃ nāsti yad iṣṭaṃ tat samācara
12.192.43
rājovāca svaśaktyāhaṃ dadānīti tvayā pūrvaṃ prabhāṣitam yāce tvāṃ dīyatāṃ mahyaṃ japyasyāsya phalaṃ dvija
12.192.44
brāhmaṇa uvāca yuddhaṃ mama sadā vāṇī yācatīti vikatthase na ca yuddhaṃ mayā sārdhaṃ kimarthaṃ yācase punaḥ
12.192.45
rājovāca vāgvajrā brāhmaṇāḥ proktāḥ kṣatriyā bāhujīvinaḥ vāgyuddhaṃ tad idaṃ tīvraṃ mama vipra tvayā saha
12.192.46
brāhmaṇa uvāca saivādyāpi pratijñā me svaśaktyā kiṃ pradīyatām brūhi dāsyāmi rājendra vibhave sati māciram
12.192.47
rājovāca yat tad varṣaśataṃ pūrṇaṃ japyaṃ vai japatā tvayā phalaṃ prāptaṃ tat prayaccha mama ditsur bhavān yadi
12.192.48
brāhmaṇa uvāca paramaṃ gṛhyatāṃ tasya phalaṃ yaj japitaṃ mayā ardhaṃ tvam avicāreṇa phalaṃ tasya samāpnuhi
12.192.49
atha vā sarvam eveha japyakaṃ māmakaṃ phalam rājan prāpnuhi kāmaṃ tvaṃ yadi sarvam ihecchasi
12.192.50
rājovāca kṛtaṃ sarveṇa bhadraṃ te japyaṃ yad yācitaṃ mayā svasti te 'stu gamiṣyāmi kiṃ ca tasya phalaṃ vada
12.192.51
brāhmaṇa uvāca phalaprāptiṃ na jānāmi dattaṃ yaj japitaṃ mayā ayaṃ dharmaś ca kālaś ca yamo mṛtyuś ca sākṣiṇaḥ
12.192.52
rājovāca ajñātam asya dharmasya phalaṃ me kiṃ kariṣyati prāpnotu tat phalaṃ vipro nāham icche sasaṃśayam
12.192.53
brāhmaṇa uvāca nādade 'paravaktavyaṃ dattaṃ vācā phalaṃ mayā vākyaṃ pramāṇaṃ rājarṣe mamāpi tava caiva hi
12.192.54
nābhisaṃdhir mayā japye kṛtapūrvaḥ kathaṃ cana japyasya rājaśārdūla kathaṃ jñāsyāmy ahaṃ phalam
12.192.55
dadasveti tvayā coktaṃ dadāmīti tathā mayā na vācaṃ dūṣayiṣyāmi satyaṃ rakṣa sthiro bhava
12.192.56
athaivaṃ vadato me 'dya vacanaṃ na kariṣyasi mahān adharmo bhavitā tava rājan mṛṣākṛtaḥ
12.192.57
na yuktaṃ tu mṛṣā vāṇī tvayā vaktum ariṃdama tathā mayāpy abhyadhikaṃ mṛṣā vaktuṃ na śakyate
12.192.58
saṃśrutaṃ ca mayā pūrvaṃ dadānīty avicāritam tad gṛhṇīṣvāvicāreṇa yadi satye sthito bhavān
12.192.59
ihāgamya hi māṃ rājañ jāpyaṃ phalam ayācithāḥ tan mannisṛṣṭaṃ gṛhṇīṣva bhava satye sthiro 'pi ca
12.192.60
nāyaṃ loko 'sti na paro na ca pūrvān sa tārayet kuta evāvarān rājan mṛṣāvādaparāyaṇaḥ
12.192.61
na yajñādhyayane dānaṃ niyamās tārayanti hi tathā satyaṃ pare loke yathā vai puruṣarṣabha
12.192.62
tapāṃsi yāni cīrṇāni cariṣyasi ca yat tapaḥ samāḥ śataiḥ sahasraiś ca tat satyān na viśiṣyate
12.192.63
satyam ekākṣaraṃ brahma satyam ekākṣaraṃ tapaḥ satyam ekākṣaro yajñaḥ satyam ekākṣaraṃ śrutam
12.192.64
satyaṃ vedeṣu jāgarti phalaṃ satye paraṃ smṛtam satyād dharmo damaś caiva sarvaṃ satye pratiṣṭhitam
12.192.65
satyaṃ vedās tathāṅgāni satyaṃ yajñas tathā vidhiḥ vratacaryās tathā satyam oṃkāraḥ satyam eva ca
12.192.66
prāṇināṃ jananaṃ satyaṃ satyaṃ saṃtatir eva ca satyena vāyur abhyeti satyena tapate raviḥ
12.192.67
satyena cāgnir dahati svargaḥ satye pratiṣṭhitaḥ satyaṃ yajñas tapo vedāḥ stobhā mantrāḥ sarasvatī
12.192.68
tulām āropito dharmaḥ satyaṃ caiveti naḥ śrutam samāṃ kakṣāṃ dhārayato yataḥ satyaṃ tato 'dhikam
12.192.69
yato dharmas tataḥ satyaṃ sarvaṃ satyena vardhate kimartham anṛtaṃ karma kartuṃ rājaṃs tvam icchasi
12.192.70
satye kuru sthiraṃ bhāvaṃ mā rājann anṛtaṃ kṛthāḥ kasmāt tvam anṛtaṃ vākyaṃ dehīti kuruṣe 'śubham
12.192.71
yadi japyaphalaṃ dattaṃ mayā neṣiṣyase nṛpa svadharmebhyaḥ paribhraṣṭo lokān anucariṣyasi
12.192.72
saṃśrutya yo na ditseta yācitvā yaś ca necchati ubhāv ānṛtikāv etau na mṛṣā kartum arhasi
12.192.73
rājovāca yoddhavyaṃ rakṣitavyaṃ ca kṣatradharmaḥ kila dvija dātāraḥ kṣatriyāḥ proktā gṛhṇīyāṃ bhavataḥ katham
12.192.74
brāhmaṇa uvāca na chandayāmi te rājan nāpi te gṛham āvrajam ihāgamya tu yācitvā na gṛhṇīṣe punaḥ katham
12.192.75
dharma uvāca avivādo 'stu yuvayor vittaṃ māṃ dharmam āgatam dvijo dānaphalair yukto rājā satyaphalena ca
12.192.76
svarga uvāca svargaṃ māṃ viddhi rājendra rūpiṇaṃ svayam āgatam avivādo 'stu yuvayor ubhau tulyaphalau yuvām
12.192.77
rājovāca kṛtaṃ svargeṇa me kāryaṃ gaccha svarga yathāsukham vipro yadīcchate dātuṃ pratīcchatu ca me dhanam
12.192.78
brāhmaṇa uvāca bālye yadi syād ajñānān mayā hastaḥ prasāritaḥ nivṛttilakṣaṇaṃ dharmam upāse saṃhitāṃ japan
12.192.79
nivṛttaṃ māṃ ciraṃ rājan vipraṃ lobhayase katham svena kāryaṃ kariṣyāmi tvatto necche phalaṃ nṛpa tapaḥsvādhyāyaśīlo 'haṃ nivṛttaś ca pratigrahāt
12.192.80
rājovāca yadi vipra nisṛṣṭaṃ te japyasya phalam uttamam āvayor yat phalaṃ kiṃ cit sahitaṃ nau tad astv iha
12.192.81
dvijāḥ pratigrahe yuktā dātāro rājavaṃśajāḥ yadi dharmaḥ śruto vipra sahaiva phalam astu nau
12.192.82
mā vā bhūt sahabhojyaṃ nau madīyaṃ phalam āpnuhi pratīccha matkṛtaṃ dharmaṃ yadi te mayy anugrahaḥ
12.192.83
bhīṣma uvāca tato vikṛtaceṣṭau dvau puruṣau samupasthitau gṛhītvānyonyam āveṣṭya kucelāv ūcatur vacaḥ
12.192.84
na me dhārayasīty eko dhārayāmīti cāparaḥ ihāsti nau vivādo 'yam ayaṃ rājānuśāsakaḥ
12.192.85
satyaṃ bravīmy aham idaṃ na me dhārayate bhavān anṛtaṃ vadasīha tvam ṛṇaṃ te dhārayāmy aham
12.192.86
tāv ubhau bhṛśasaṃtaptau rājānam idam ūcatuḥ parīkṣyatāṃ yathā syāva nāvām iha vigarhitau
12.192.87
virūpa uvāca dhārayāmi naravyāghra vikṛtasyeha goḥ phalam dadataś ca na gṛhṇāti vikṛto me mahīpate
12.192.88
vikṛta uvāca na me dhārayate kiṃ cid virūpo 'yaṃ narādhipa mithyā bravīty ayaṃ hi tvā mithyābhāsaṃ narādhipa
12.192.89
rājovāca virūpa kiṃ dhārayate bhavān asya vadasva me śrutvā tathā kariṣyāmīty evaṃ me dhīyate matiḥ
12.192.90
virūpa uvāca śṛṇuṣvāvahito rājan yathaitad dhārayāmy aham vikṛtasyāsya rājarṣe nikhilena nararṣabha
12.192.91
anena dharmaprāptyarthaṃ śubhā dattā purānagha dhenur viprāya rājarṣe tapaḥsvādhyāyaśīline
12.192.92
tasyāś cāyaṃ mayā rājan phalam abhyetya yācitaḥ vikṛtena ca me dattaṃ viśūddhenāntarātmanā
12.192.93
tato me sukṛtaṃ karma kṛtam ātmaviśuddhaye gāvau hi kapile krītvā vatsale bahudohane
12.192.94
te coñchavṛttaye rājan mayā samapavarjite yathāvidhi yathāśraddhaṃ tad asyāhaṃ punaḥ prabho
12.192.95
ihādya vai gṛhītvā tat prayacche dviguṇaṃ phalam ekasyāḥ puruṣavyāghra kaḥ śuddhaḥ ko 'tra doṣavān
12.192.96
evaṃ vivadamānau svas tvām ihābhyāgatau nṛpa kuru dharmam adharmaṃ vā vinaye nau samādhaya
12.192.97
yadi necchati me dānaṃ yathā dattam anena vai bhavān atra sthiro bhūtvā mārge sthāpayatu prabhuḥ
12.192.98
rājovāca dīyamānaṃ na gṛhṇāsi ṛṇaṃ kasmāt tvam adya vai yathaiva te 'bhyanujñātaṃ tathā gṛhṇīṣva māciram
12.192.99
vikṛta uvāca dīyatām ity anenoktaṃ dadānīti tathā mayā nāyaṃ me dhārayaty atra gamyatāṃ yatra vāñchati
12.192.100
rājovāca dadato 'sya na gṛhṇāsi viṣamaṃ pratibhāti me daṇḍyo hi tvaṃ mama mato nāsty atra khalu saṃśayaḥ
12.192.101
vikṛta uvāca mayāsya dattaṃ rājarṣe gṛhṇīyāṃ tat kathaṃ punaḥ kāmam atrāparādho me daṇḍyam ājñāpaya prabho
12.192.102
virūpa uvāca dīyamānaṃ yadi mayā neṣiṣyasi kathaṃ cana niyaṃsyati tvā nṛpatir ayaṃ dharmānuśāsakaḥ
12.192.103
vikṛta uvāca svaṃ mayā yāciteneha dattaṃ katham ihādya tat gṛhṇīyāṃ gacchatu bhavān abhyanujñāṃ dadāni te
12.192.104
brāhmaṇa uvāca śrutam etat tvayā rājann anayoḥ kathitaṃ dvayoḥ pratijñātaṃ mayā yat te tad gṛhāṇāvicāritam
12.192.105
rājovāca prastutaṃ sumahat kāryam āvayor gahvaraṃ yathā jāpakasya dṛḍhīkāraḥ katham etad bhaviṣyati
12.192.106
yadi tāvan na gṛhṇāmi brāhmaṇenāpavarjitam kathaṃ na lipyeyam ahaṃ doṣeṇa mahatādya vai
12.192.107
bhīṣma uvāca tau covāca sa rājarṣiḥ kṛtakāryau gamiṣyathaḥ nedānīṃ mām ihāsādya rājadharmo bhaven mṛṣā
12.192.108
svadharmaḥ paripālyaś ca rājñām eṣa viniścayaḥ vipradharmaś ca sugurur mām anātmānam āviśat
12.192.109
brāhmaṇa uvāca gṛhāṇa dhāraye 'haṃ te yācitaṃ te śrutaṃ mayā na ced grahīṣyase rājañ śapiṣye tvāṃ na saṃśayaḥ
12.192.110
rājovāca dhig rājadharmaṃ yasyāyaṃ kāryasyeha viniścayaḥ ityarthaṃ me grahītavyaṃ kathaṃ tulyaṃ bhaved iti
12.192.111
eṣa pāṇir apūrvaṃ bho nikṣepārthaṃ prasāritaḥ yan me dhārayase vipra tad idānīṃ pradīyatām
12.192.112
brāhmaṇa uvāca saṃhitāṃ japatā yāvān mayā kaś cid guṇaḥ kṛtaḥ tat sarvaṃ pratigṛhṇīṣva yadi kiṃ cid ihāsti me
12.192.113
rājovāca jalam etan nipatitaṃ mama pāṇau dvijottama samam astu sahaivāstu pratigṛhṇātu vai bhavān
12.192.114
virūpa uvāca kāmakrodhau viddhi nau tvam āvābhyāṃ kārito bhavān sameti ca yad uktaṃ te samā lokās tavāsya ca
12.192.115
nāyaṃ dhārayate kiṃ cij jijñāsā tvatkṛte kṛtā kālo dharmas tathā mṛtyuḥ kāmakrodhau tathā yuvām
12.192.116
sarvam anyonyanikaṣe nighṛṣṭaṃ paśyatas tava gaccha lokāñ jitān svena karmaṇā yatra vāñchasi
12.192.117
bhīṣma uvāca jāpakānāṃ phalāvāptir mayā te saṃprakīrtitā gatiḥ sthānaṃ ca lokāś ca jāpakena yathā jitāḥ
12.192.118
prayāti saṃhitādhyāyī brahmāṇaṃ parameṣṭhinam atha vāgniṃ samāyāti sūryam āviśate 'pi vā
12.192.119
sa taijasena bhāvena yadi tatrāśnute ratim guṇāṃs teṣāṃ samādatte rāgeṇa pratimohitaḥ
12.192.120
evaṃ some tathā vāyau bhūmyākāśaśarīragaḥ sarāgas tatra vasati guṇāṃs teṣāṃ samācaran
12.192.121
atha tatra virāgī sa gacchati tv atha saṃśayam param avyayam icchan sa tam evāviśate punaḥ
12.192.122
amṛtāc cāmṛtaṃ prāptaḥ śītībhūto nirātmavān brahmabhūtaḥ sa nirdvaṃdvaḥ sukhī śānto nirāmayaḥ
12.192.123
brahmasthānam anāvartam ekam akṣarasaṃjñakam aduḥkham ajaraṃ śāntaṃ sthānaṃ tat pratipadyate
12.192.124
caturbhir lakṣaṇair hīnaṃ tathā ṣaḍbhiḥ saṣoḍaśaiḥ puruṣaṃ samatikramya ākāśaṃ pratipadyate
12.192.125
atha vecchati rāgātmā sarvaṃ tad adhitiṣṭhati yac ca prārthayate tac ca manasā pratipadyate
12.192.126
atha vā vīkṣate lokān sarvān nirayasaṃsthitān niḥspṛhaḥ sarvato muktas tatraiva ramate sukhī
12.192.127
evam eṣā mahārāja jāpakasya gatir yathā etat te sarvam ākhyātaṃ kiṃ bhūyaḥ śrotum icchasi
12.193.1
yudhiṣṭhira uvāca kim uttaraṃ tadā tau sma cakratus tena bhāṣite brāhmaṇo vātha vā rājā tan me brūhi pitāmaha
12.193.2
atha vā tau gatau tatra yad etat kīrtitaṃ tvayā saṃvādo vā tayoḥ ko 'bhūt kiṃ vā tau tatra cakratuḥ
12.193.3
bhīṣma uvāca tathety evaṃ pratiśrutya dharmaṃ saṃpūjya cābhibho yamaṃ kālaṃ ca mṛtyuṃ ca svargaṃ saṃpūjya cārhataḥ
12.193.4
pūrvaṃ ye cāpare tatra sametā brāhmaṇarṣabhāḥ sarvān saṃpūjya śirasā rājānaṃ so 'bravīd vacaḥ
12.193.5
phalenānena saṃyukto rājarṣe gaccha puṇyatām bhavatā cābhyanujñāto japeyaṃ bhūya eva hi
12.193.6
varaś ca mama pūrvaṃ hi devyā datto mahābala śraddhā te japato nityaṃ bhaviteti viśāṃ pate
12.193.7
rājovāca yady evam aphalā siddhiḥ śraddhā ca japituṃ tava gaccha vipra mayā sārdhaṃ jāpakaṃ phalam āpnuhi
12.193.8
brāhmaṇa uvāca kṛtaḥ prayatnaḥ sumahān sarveṣāṃ saṃnidhāv iha saha tulyaphalau cāvāṃ gacchāvo yatra nau gatiḥ
12.193.9
bhīṣma uvāca vyavasāyaṃ tayos tatra viditvā tridaśeśvaraḥ saha devair upayayau lokapālais tathaiva ca
12.193.10
sādhyā viśve 'tha maruto jyotīṃṣi sumahānti ca nadyaḥ śailāḥ samudrāś ca tīrthāni vividhāni ca
12.193.11
tapāṃsi saṃyogavidhir vedāḥ stobhāḥ sarasvatī nāradaḥ parvataś caiva viśvāvasur hahā huhūḥ
12.193.12
gandharvaś citrasenaś ca parivāragaṇair yutaḥ nāgāḥ siddhāś ca munayo devadevaḥ prajāpatiḥ viṣṇuḥ sahasraśīrṣaś ca devo 'cintyaḥ samāgamat
12.193.13
avādyantāntarikṣe ca bheryas tūryāṇi cābhibho puṣpavarṣāṇi divyāni tatra teṣāṃ mahātmanām nanṛtuś cāpsaraḥsaṃghās tatra tatra samantataḥ
12.193.14
atha svargas tathā rūpī brāhmaṇaṃ vākyam abravīt saṃsiddhas tvaṃ mahābhāga tvaṃ ca siddhas tathā nṛpa
12.193.15
atha tau sahitau rājann anyonyena vidhānataḥ viṣayapratisaṃhāram ubhāv eva pracakratuḥ
12.193.16
prāṇāpānau tathodānaṃ samānaṃ vyānam eva ca evaṃ tān manasi sthāpya dadhatuḥ prāṇayor manaḥ
12.193.17
upasthitakṛtau tatra nāsikāgram adho bhruvau kuṅkuṇyāṃ caiva manasā śanair dhārayataḥ sma tau
12.193.18
niśceṣṭābhyāṃ śarīrābhyāṃ sthiradṛṣṭī samāhitau jitāsanau tathādhāya mūrdhany ātmānam eva ca
12.193.19
tāludeśam athoddālya brāhmaṇasya mahātmanaḥ jyotirjvālā sumahatī jagāma tridivaṃ tadā
12.193.20
hāhākāras tato dikṣu sarvāsu sumahān abhūt taj jyotiḥ stūyamānaṃ sma brahmāṇaṃ prāviśat tadā
12.193.21
tataḥ svāgatam ity āha tat tejaḥ sa pitāmahaḥ prādeśamātraṃ puruṣaṃ pratyudgamya viśāṃ pate
12.193.22
bhūyaś caivāparaṃ prāha vacanaṃ madhuraṃ sma saḥ jāpakais tulyaphalatā yogānāṃ nātra saṃśayaḥ
12.193.23
yogasya tāvad etebhyaḥ phalaṃ pratyakṣadarśanam jāpakānāṃ viśiṣṭaṃ tu pratyutthānaṃ samādhikam
12.193.24
uṣyatāṃ mayi cety uktvācetayat sa tataḥ punaḥ athāsya praviveśāsyaṃ brāhmaṇo vigatajvaraḥ
12.193.25
rājāpy etena vidhinā bhagavantaṃ pitāmaham yathaiva dvijaśārdūlas tathaiva prāviśat tadā
12.193.26
svayaṃbhuvam atho devā abhivādya tato 'bruvan jāpakārtham ayaṃ yatnas tadarthaṃ vayam āgatāḥ
12.193.27
kṛtapūjāv imau tulyaṃ tvayā tulyaphalāv imau yogajāpakayor dṛṣṭaṃ phalaṃ sumahad adya vai sarvāṃl lokān atītyaitau gacchetāṃ yatra vāñchitam
12.193.28
brahmovāca mahāsmṛtiṃ paṭhed yas tu tathaivānusmṛtiṃ śubhām tāv apy etena vidhinā gacchetāṃ matsalokatām
12.193.29
yaś ca yoge bhaved bhaktaḥ so 'pi nāsty atra saṃśayaḥ vidhinānena dehānte mama lokān avāpnuyāt gamyatāṃ sādhayiṣyāmi yathāsthānāni siddhaye
12.193.30
bhīṣma uvāca ity uktvā sa tadā devas tatraivāntaradhīyata āmantrya taṃ tato devā yayuḥ svaṃ svaṃ niveśanam
12.193.31
te ca sarve mahātmāno dharmaṃ satkṛtya tatra vai pṛṣṭhato 'nuyayū rājan sarve suprītamānasāḥ
12.193.32
etat phalaṃ jāpakānāṃ gatiś caiva prakīrtitā yathāśrutaṃ mahārāja kiṃ bhūyaḥ śrotum icchasi
12.194.1
yudhiṣṭhira uvāca kiṃ phalaṃ jñānayogasya vedānāṃ niyamasya ca bhūtātmā vā kathaṃ jñeyas tan me brūhi pitāmaha
12.194.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam manoḥ prajāpater vādaṃ maharṣeś ca bṛhaspateḥ
12.194.3
prajāpatiṃ śreṣṭhatamaṃ pṛthivyāṃ; devarṣisaṃghapravaro maharṣiḥ bṛhaspatiḥ praśnam imaṃ purāṇaṃ; papraccha śiṣyo 'tha guruṃ praṇamya
12.194.4
yatkāraṇaṃ mantravidhiḥ pravṛtto; jñāne phalaṃ yat pravadanti viprāḥ yan mantraśabdair akṛtaprakāśaṃ; tad ucyatāṃ me bhagavan yathāvat
12.194.5
yad arthaśāstrāgamamantravidbhir; yajñair anekair varagopradānaiḥ phalaṃ mahadbhir yad upāsyate ca; tat kiṃ kathaṃ vā bhavitā kva vā tat
12.194.6
mahī mahījāḥ pavano 'ntarikṣaṃ; jalaukasaś caiva jalaṃ divaṃ ca divaukasaś caiva yataḥ prasūtās; tad ucyatāṃ me bhagavan purāṇam
12.194.7
jñānaṃ yataḥ prārthayate naro vai; tatas tadarthā bhavati pravṛttiḥ na cāpy ahaṃ veda paraṃ purāṇaṃ; mithyāpravṛttiṃ ca kathaṃ nu kuryām
12.194.8
ṛk sāmasaṃghāṃś ca yajūṃṣi cāhaṃ; chandāṃsi nakṣatragatiṃ niruktam adhītya ca vyākaraṇaṃ sakalpaṃ; śikṣāṃ ca bhūtaprakṛtiṃ na vedmi
12.194.9
sa me bhavāñ śaṃsatu sarvam etaj; jñāne phalaṃ karmaṇi vā yad asti yathā ca dehāc cyavate śarīrī; punaḥ śarīraṃ ca yathābhyupaiti
12.194.10
manur uvāca yad yat priyaṃ yasya sukhaṃ tad āhus; tad eva duḥkhaṃ pravadanty aniṣṭam iṣṭaṃ ca me syād itarac ca na syād; etatkṛte karmavidhiḥ pravṛttaḥ iṣṭaṃ tv aniṣṭaṃ ca na māṃ bhajetety; etatkṛte jñānavidhiḥ pravṛttaḥ
12.194.11
kāmātmakāś chandasi karmayogā; ebhir vimuktaḥ param aśnuvīta nānāvidhe karmapathe sukhārthī; naraḥ pravṛtto na paraṃ prayāti paraṃ hi tat karmapathād apetaṃ; nirāśiṣaṃ brahmaparaṃ hy avaśyam
12.194.12
prajāḥ sṛṣṭā manasā karmaṇā ca; dvāv apy etau satpathau lokajuṣṭau dṛṣṭvā karma śāśvataṃ cāntavac ca; manastyāgaḥ kāraṇaṃ nānyad asti
12.194.13
svenātmanā cakṣur iva praṇetā; niśātyaye tamasā saṃvṛtātmā jñānaṃ tu vijñānaguṇena yuktaṃ; karmāśubhaṃ paśyati varjanīyam
12.194.14
sarpān kuśāgrāṇi tathodapānaṃ; jñātvā manuṣyāḥ parivarjayanti ajñānatas tatra patanti mūḍhā; jñāne phalaṃ paśya yathā viśiṣṭam
12.194.15
kṛtsnas tu mantro vidhivat prayukto; yajñā yathoktās tv atha dakṣiṇāś ca annapradānaṃ manasaḥ samādhiḥ; pañcātmakaṃ karmaphalaṃ vadanti
12.194.16
guṇātmakaṃ karma vadanti vedās; tasmān mantrā mantramūlaṃ hi karma vidhir vidheyaṃ manasopapattiḥ; phalasya bhoktā tu yathā śarīrī
12.194.17
śabdāś ca rūpāṇi rasāś ca puṇyāḥ; sparśāś ca gandhāś ca śubhās tathaiva naro nasaṃsthānagataḥ prabhuḥ syād; etat phalaṃ sidhyati karmaloke
12.194.18
yad yac charīreṇa karoti karma; śarīrayuktaḥ samupāśnute tat śarīram evāyatanaṃ sukhasya; duḥkhasya cāpy āyatanaṃ śarīram
12.194.19
vācā tu yat karma karoti kiṃ cid; vācaiva sarvaṃ samupāśnute tat manas tu yat karma karoti kiṃ cin; manaḥstha evāyam upāśnute tat
12.194.20
yathāguṇaṃ karmagaṇaṃ phalārthī; karoty ayaṃ karmaphale niviṣṭaḥ tathā tathāyaṃ guṇasaṃprayuktaḥ; śubhāśubhaṃ karmaphalaṃ bhunakti
12.194.21
matsyo yathā srota ivābhipātī; tathā kṛtaṃ pūrvam upaiti karma śubhe tv asau tuṣyati duṣkṛte tu; na tuṣyate vai paramaḥ śarīrī
12.194.22
yato jagat sarvam idaṃ prasūtaṃ; jñātvātmavanto vyatiyānti yat tat yan mantraśabdair akṛtaprakāśaṃ; tad ucyamānaṃ śṛṇu me paraṃ yat
12.194.23
rasair viyuktaṃ vividhaiś ca gandhair; aśabdam asparśam arūpavac ca agrāhyam avyaktam avarṇam ekaṃ; pañcaprakāraṃ sasṛje prajānām
12.194.24
na strī pumān vāpi napuṃsakaṃ ca; na san na cāsat sad asac ca tan na paśyanti yad brahmavido manuṣyās; tad akṣaraṃ na kṣaratīti viddhi
12.195.1
manur uvāca akṣarāt khaṃ tato vāyur vāyor jyotis tato jalam jalāt prasūtā jagatī jagatyāṃ jāyate jagat
12.195.2
ime śarīrair jalam eva gatvā; jalāc ca tejaḥ pavano 'ntarikṣam khād vai nivartanti nabhāvinas te; ye bhāvinas te param āpnuvanti
12.195.3
noṣṇaṃ na śītaṃ mṛdu nāpi tīkṣṇaṃ; nāmlaṃ kaṣāyaṃ madhuraṃ na tiktam na śabdavan nāpi ca gandhavat tan; na rūpavat tat paramasvabhāvam
12.195.4
sparśaṃ tanur veda rasaṃ tu jihvā; ghrāṇaṃ ca gandhāñ śravaṇe ca śabdān rūpāṇi cakṣur na ca tatparaṃ yad; gṛhṇanty anadhyātmavido manuṣyāḥ
12.195.5
nivartayitvā rasanaṃ rasebhyo; ghrāṇaṃ ca gandhāc chravaṇe ca śabdāt sparśāt tanuṃ rūpaguṇāt tu cakṣus; tataḥ paraṃ paśyati svaṃ svabhāvam
12.195.6
yato gṛhītvā hi karoti yac ca; yasmiṃś ca tām ārabhate pravṛttim yasmiṃś ca yad yena ca yaś ca kartā; tatkāraṇaṃ taṃ samupāyam āhuḥ
12.195.7
yac cābhibhūḥ sādhakaṃ vyāpakaṃ ca; yan mantravac chaṃsyate caiva loke yaḥ sarvahetuḥ paramārthakārī; tat kāraṇaṃ kāryam ato yad anyat
12.195.8
yathā ca kaś cit sukṛtair manuṣyaḥ; śubhāśubhaṃ prāpnute 'thāvirodhāt evaṃ śarīreṣu śubhāśubheṣu; svakarmajair jñānam idaṃ nibaddham
12.195.9
yathā pradīpaḥ purataḥ pradīptaḥ; prakāśam anyasya karoti dīpyan tatheha pañcendriyadīpavṛkṣā; jñānapradīptāḥ paravanta eva
12.195.10
yathā hi rājño bahavo hy amātyāḥ; pṛthak pramānaṃ pravadanti yuktāḥ tadvac charīreṣu bhavanti pañca; jñānaikadeśaḥ paramaḥ sa tebhyaḥ
12.195.11
yathārciṣo 'gneḥ pavanasya vegā; marīcayo 'rkasya nadīṣu cāpaḥ gacchanti cāyānti ca tanyamānās; tadvac charīrāṇi śarīriṇāṃ tu
12.195.12
yathā ca kaś cit paraśuṃ gṛhītvā; dhūmaṃ na paśyej jvalanaṃ ca kāṣṭhe tadvac charīrodarapāṇipādaṃ; chittvā na paśyanti tato yad anyat
12.195.13
tāny eva kāṣṭhāni yathā vimathya; dhūmaṃ ca paśyej jvalanaṃ ca yogāt tadvat subuddhiḥ samam indriyatvād; budhaḥ paraṃ paśyati svaṃ svabhāvam
12.195.14
yathātmano 'ṅgaṃ patitaṃ pṛthivyāṃ; svapnāntare paśyati cātmano 'nyat śrotrādiyuktaḥ sumanāḥ subuddhir; liṅgāt tathā gacchati liṅgam anyat
12.195.15
utpattivṛddhikṣayasaṃnipātair; na yujyate 'sau paramaḥ śarīrī anena liṅgena tu liṅgam anyad; gacchaty adṛṣṭaḥ pratisaṃdhiyogāt
12.195.16
na cakṣuṣā paśyati rūpam ātmano; na cāpi saṃsparśam upaiti kiṃ cit na cāpi taiḥ sādhayate 'tha kāryaṃ; te taṃ na paśyanti sa paśyate tān
12.195.17
yathā pradīpe jvalato 'nalasya; saṃtāpajaṃ rūpam upaiti kiṃ cit na cāntaraṃ rūpaguṇaṃ bibharti; tathaiva tad dṛśyate rūpam asya
12.195.18
yathā manuṣyaḥ parimucya kāyam; adṛśyam anyad viśate śarīram visṛjya bhūteṣu mahatsu dehaṃ; tadāśrayaṃ caiva bibharti rūpam
12.195.19
khaṃ vāyum agniṃ salilaṃ tathorvīṃ; samantato 'bhyāviśate śarīrī nānāśrayāḥ karmasu vartamānāḥ; śrotrādayaḥ pañca guṇāñ śrayante
12.195.20
śrotraṃ khato ghrāṇam atho pṛthivyās; tejomayaṃ rūpam atho vipākaḥ jalāśrayaḥ sveda ukto rasaś ca; vāyvātmakaḥ sparśakṛto guṇaś ca
12.195.21
mahatsu bhūteṣu vasanti pañca; pañcendriyārthāś ca tathendriyeṣu sarvāṇi caitāni manonugāni; buddhiṃ mano 'nveti manaḥ svabhāvam
12.195.22
śubhāśubhaṃ karma kṛtaṃ yad asya; tad eva pratyādadate svadehe mano 'nuvartanti parāvarāṇi; jalaukasaḥ srota ivānukūlam
12.195.23
calaṃ yathā dṛṣṭipathaṃ paraiti; sūkṣmaṃ mahad rūpam ivābhipāti svarūpam ālocayate ca rūpaṃ; paraṃ tathā buddhipathaṃ paraiti
12.196.1
manur uvāca yad indriyais tūpakṛtān purastāt; prāptān guṇān saṃsmarate cirāya teṣv indriyeṣūpahateṣu paścāt; sa buddhirūpaḥ paramaḥ svabhāvaḥ
12.196.2
yathendriyārthān yugapat samastān; nāvekṣate kṛtsnam atulyakālam yathābalaṃ saṃcarate sa vidvāṃs; tasmāt sa ekaḥ paramaḥ śarīrī
12.196.3
rajas tamaḥ sattvam atho tṛtīyaṃ; gacchaty asau jñānaguṇān virūpān tathendriyāṇy āviśate śarīrī; hutāśanaṃ vāyur ivendhanastham
12.196.4
na cakṣuṣā paśyati rūpam ātmano; na paśyati sparśam indriyendriyam na śrotraliṅgaṃ śravaṇe nidarśanaṃ; tathāgataṃ paśyati tad vinaśyati
12.196.5
śrotrādīni na paśyanti svaṃ svam ātmānam ātmanā sarvajñaḥ sarvadarśī ca kṣetrajñas tāni paśyati
12.196.6
yathā himavataḥ pārśvaṃ pṛṣṭhaṃ candramaso yathā na dṛṣṭapūrvaṃ manujair na ca tan nāsti tāvatā
12.196.7
tadvad bhūteṣu bhūtātmā sūkṣmo jñānātmavān asau adṛṣṭapūrvaś cakṣurbhyāṃ na cāsau nāsti tāvatā
12.196.8
paśyann api yathā lakṣma jagat some na vindati evam asti na vety etan na ca tan na parāyaṇam
12.196.9
rūpavantam arūpatvād udayāstamaye budhāḥ dhiyā samanupaśyanti tadgatāḥ savitur gatim
12.196.10
tathā buddhipradīpena dūrasthaṃ suvipaścitaḥ pratyāsannaṃ ninīṣanti jñeyaṃ jñānābhisaṃhitam
12.196.11
na hi khalv anupāyena kaś cid artho 'bhisidhyati sūtrajālair yathā matsyān badhnanti jalajīvinaḥ
12.196.12
mṛgair mṛgāṇāṃ grahaṇaṃ pakṣiṇāṃ pakṣibhir yathā gajānāṃ ca gajair evaṃ jñeyaṃ jñānena gṛhyate
12.196.13
ahir eva hy aheḥ pādān paśyatīti nidarśanam tadvan mūrtiṣu mūrtiṣṭhaṃ jñeyaṃ jñānena paśyati
12.196.14
notsahante yathā vettum indriyair indriyāṇy api tathaiveha parā buddhiḥ paraṃ buddhyā na paśyati
12.196.15
yathā candro hy amāvāsyām aliṅgatvān na dṛśyate na ca nāśo 'sya bhavati tathā viddhi śarīriṇam
12.196.16
kṣīṇakośo hy amāvāsyāṃ candramā na prakāśate tadvan mūrtiviyuktaḥ sañ śarīrī nopalabhyate
12.196.17
yathā kośāntaraṃ prāpya candramā bhrājate punaḥ tadval liṅgāntaraṃ prāpya śarīrī bhrājate punaḥ
12.196.18
janmavṛddhikṣayaś cāsya pratyakṣeṇopalabhyate sā tu candramaso vyaktir na tu tasya śarīriṇaḥ
12.196.19
utpattivṛddhivyayato yathā sa iti gṛhyate candra eva tv amāvāsyāṃ tathā bhavati mūrtimān
12.196.20
nābhisarpad vimuñcad vā śaśinaṃ dṛśyate tamaḥ visṛjaṃś copasarpaṃś ca tadvat paśya śarīriṇam
12.196.21
yathā candrārkasaṃyuktaṃ tamas tad upalabhyate tadvac charīrasaṃyuktaḥ śarīrīty upalabhyate
12.196.22
yathā candrārkanirmuktaḥ sa rāhur nopalabhyate tadvac charīranirmuktaḥ śarīrī nopalabhyate
12.196.23
yathā candro hy amāvāsyāṃ nakṣatrair yujyate gataḥ tadvac charīranirmuktaḥ phalair yujyati karmaṇaḥ
12.197.1
manur uvāca yathā vyaktam idaṃ śete svapne carati cetanam jñānam indriyasaṃyuktaṃ tadvat pretya bhavābhavau
12.197.2
yathāmbhasi prasanne tu rūpaṃ paśyati cakṣuṣā tadvat prasannendriyavāñ jñeyaṃ jñānena paśyati
12.197.3
sa eva lulite tasmin yathā rūpaṃ na paśyati tathendriyākulībhāve jñeyaṃ jñāne na paśyati
12.197.4
abuddhir ajñānakṛtā abuddhyā duṣyate manaḥ duṣṭasya manasaḥ pañca saṃpraduṣyanti mānasāḥ
12.197.5
ajñānatṛpto viṣayeṣv avagāḍho na dṛśyate adṛṣṭvaiva tu pūtātmā viṣayebhyo nivartate
12.197.6
tarṣacchedo na bhavati puruṣasyeha kalmaṣāt nivartate tathā tarṣaḥ pāpam antaṃ gataṃ yathā
12.197.7
viṣayeṣu ca saṃsargāc chāśvatasya nasaṃśrayāt manasā cānyad ākāṅkṣan paraṃ na pratipadyate
12.197.8
jñānam utpadyate puṃsāṃ kṣayāt pāpasya karmaṇaḥ athādarśatalaprakhye paśyaty ātmānam ātmani
12.197.9
prasṛtair indriyair duḥkhī tair eva niyataiḥ sukhī tasmād indriyarūpebhyo yacched ātmānam ātmanā
12.197.10
indriyebhyo manaḥ pūrvaṃ buddhiḥ paratarā tataḥ buddheḥ parataraṃ jñānaṃ jñānāt parataraṃ param
12.197.11
avyaktāt prasṛtaṃ jñānaṃ tato buddhis tato manaḥ manaḥ śrotrādibhir yuktaṃ śabdādīn sādhu paśyati
12.197.12
yas tāṃs tyajati śabdādīn sarvāś ca vyaktayas tathā vimuñcaty ākṛtigrāmāṃs tān muktvāmṛtam aśnute
12.197.13
udyan hi savitā yadvat sṛjate raśmimaṇḍalam sa evāstam upāgacchaṃs tad evātmani yacchati
12.197.14
antarātmā tathā deham āviśyendriyaraśmibhiḥ prāpyendriyaguṇān pañca so 'stam āvṛtya gacchati
12.197.15
praṇītaṃ karmaṇā mārgaṃ nīyamānaḥ punaḥ punaḥ prāpnoty ayaṃ karmaphalaṃ pravṛddhaṃ dharmam ātmavān
12.197.16
viṣayā vinivartante nirāhārasya dehinaḥ rasavarjaṃ raso 'py asya paraṃ dṛṣṭvā nivartate
12.197.17
buddhiḥ karmaguṇair hīnā yadā manasi vartate tadā saṃpadyate brahma tatraiva pralayaṃ gatam
12.197.18
asparśanam aśṛṇvānam anāsvādam adarśanam aghrāṇam avitarkaṃ ca sattvaṃ praviśate param
12.197.19
manasy ākṛtayo magnā manas tv atigataṃ matim matis tv atigatā jñānaṃ jñānaṃ tv abhigataṃ param
12.197.20
indriyair manasaḥ siddhir na buddhiṃ budhyate manaḥ na buddhir budhyate 'vyaktaṃ sūkṣmas tv etāni paśyati
12.198.1
manur uvāca jñānaṃ jñeyābhinirvṛttaṃ viddhi jñānaguṇaṃ manaḥ prajñākaraṇasaṃyuktaṃ tato buddhiḥ pravartate
12.198.2
yadā karmaguṇopetā buddhir manasi vartate tadā prajñāyate brahma dhyānayogasamādhinā
12.198.3
seyaṃ guṇavatī buddhir guṇeṣv evābhivartate avatārābhiniḥsrotaṃ gireḥ śṛṅgād ivodakam
12.198.4
yadā nirguṇam āpnoti dhyānaṃ manasi pūrvajam tadā prajñāyate brahma nikaṣyaṃ nikaṣe yathā
12.198.5
manas tv apahṛtaṃ buddhim indriyārthanidarśanam na samakṣaṃ guṇāvekṣi nirguṇasya nidarśanam
12.198.6
sarvāṇy etāni saṃvārya dvārāṇi manasi sthitaḥ manasy ekāgratāṃ kṛtvā tat paraṃ pratipadyate
12.198.7
yathā mahānti bhūtāni nivartante guṇakṣaye tathendriyāṇy upādāya buddhir manasi vartate
12.198.8
yadā manasi sā buddhir vartate 'ntaracāriṇī vyavasāyaguṇopetā tadā saṃpadyate manaḥ
12.198.9
guṇavadbhir guṇopetaṃ yadā dhyānaguṇaṃ manaḥ tadā sarvaguṇān hitvā nirguṇaṃ pratipadyate
12.198.10
avyaktasyeha vijñāne nāsti tulyaṃ nidarśanam yatra nāsti padanyāsaḥ kas taṃ viṣayam āpnuyāt
12.198.11
tapasā cānumānena guṇair jātyā śrutena ca ninīṣet tat paraṃ brahma viśuddhenāntarātmanā
12.198.12
guṇahīno hi taṃ mārgaṃ bahiḥ samanuvartate guṇābhāvāt prakṛtyā ca nistarkyaṃ jñeyasaṃmitam
12.198.13
nairguṇyād brahma cāpnoti saguṇatvān nivartate guṇaprasāriṇī buddhir hutāśana ivendhane
12.198.14
yathā pañca vimuktāni indriyāṇi svakarmabhiḥ tathā tat paramaṃ brahma vimuktaṃ prakṛteḥ param
12.198.15
evaṃ prakṛtitaḥ sarve prabhavanti śarīriṇaḥ nivartante nivṛttau ca sargaṃ naivopayānti ca
12.198.16
puruṣaḥ prakṛtir buddhir viśeṣāś cendriyāṇi ca ahaṃkāro 'bhimānaś ca saṃbhūto bhūtasaṃjñakaḥ
12.198.17
ekasyādyā pravṛttis tu pradhānāt saṃpravartate dvitīyā mithunavyaktim aviśeṣān niyacchati
12.198.18
dharmād utkṛṣyate śreyas tathāśreyo 'py adharmataḥ rāgavān prakṛtiṃ hy eti virakto jñānavān bhavet
12.199.1
manur uvāca yadā te pañcabhiḥ pañca vimuktā manasā saha atha tad drakṣyase brahma maṇau sūtram ivārpitam
12.199.2
tad eva ca yathā sūtraṃ suvarṇe vartate punaḥ muktāsv atha pravāleṣu mṛnmaye rājate tathā
12.199.3
tadvad goṣu manuṣyeṣu tadvad dhastimṛgādiṣu tadvat kīṭapataṃgeṣu prasaktātmā svakarmabhiḥ
12.199.4
yena yena śarīreṇa yad yat karma karoty ayam tena tena śarīreṇa tat tat phalam upāśnute
12.199.5
yathā hy ekarasā bhūmir oṣadhyātmānusāriṇī tathā karmānugā buddhir antarātmānudarśinī
12.199.6
jñānapūrvodbhavā lipsā lipsāpūrvābhisaṃdhitā abhisaṃdhipūrvakaṃ karma karmamūlaṃ tataḥ phalam
12.199.7
phalaṃ karmātmakaṃ vidyāt karma jñeyātmakaṃ tathā jñeyaṃ jñānātmakaṃ vidyāj jñānaṃ sadasadātmakam
12.199.8
jñānānāṃ ca phalānāṃ ca jñeyānāṃ karmaṇāṃ tathā kṣayānte tat phalaṃ divyaṃ jñānaṃ jñeyapratiṣṭhitam
12.199.9
mahad dhi paramaṃ bhūtaṃ yuktāḥ paśyanti yoginaḥ abudhās taṃ na paśyanti hy ātmasthā guṇabuddhayaḥ
12.199.10
pṛthivīrūpato rūpam apām iha mahattaram adbhyo mahattaraṃ tejas tejasaḥ pavano mahān
12.199.11
pavanāc ca mahad vyoma tasmāt parataraṃ manaḥ manaso mahatī buddhir buddheḥ kālo mahān smṛtaḥ
12.199.12
kālāt sa bhagavān viṣṇur yasya sarvam idaṃ jagat nādir na madhyaṃ naivāntas tasya devasya vidyate
12.199.13
anāditvād amadhyatvād anantatvāc ca so 'vyayaḥ atyeti sarvaduḥkhāni duḥkhaṃ hy antavad ucyate
12.199.14
tad brahma paramaṃ proktaṃ tad dhāma paramaṃ smṛtam tad gatvā kālaviṣayād vimuktā mokṣam āśritāḥ
12.199.15
guṇais tv etaiḥ prakāśante nirguṇatvāt tataḥ param nivṛttilakṣaṇo dharmas tathānantyāya kalpate
12.199.16
ṛco yajūṃṣi sāmāni śarīrāṇi vyapāśritāḥ jihvāgreṣu pravartante yatnasādhyā vināśinaḥ
12.199.17
na caivam iṣyate brahma śarīrāśrayasaṃbhavam na yatnasādhyaṃ tad brahma nādimadhyaṃ na cāntavat
12.199.18
ṛcām ādis tathā sāmnāṃ yajuṣām ādir ucyate antaś cādimatāṃ dṛṣṭo na cādir brahmaṇaḥ smṛtaḥ
12.199.19
anāditvād anantatvāt tad anantam athāvyayam avyayatvāc ca nirdvaṃdvaṃ dvaṃdvābhāvāt tataḥ param
12.199.20
adṛṣṭato 'nupāyāc ca apy abhisaṃdheś ca karmaṇaḥ na tena martyāḥ paśyanti yena gacchanti tat param
12.199.21
viṣayeṣu ca saṃsargāc chāśvatasya ca darśanāt manasā cānyad ākāṅkṣan paraṃ na pratipadyate
12.199.22
guṇān yad iha paśyanti tad icchanty apare janāḥ paraṃ naivābhikāṅkṣanti nirguṇatvād guṇārthinaḥ
12.199.23
guṇair yas tv avarair yuktaḥ kathaṃ vidyād guṇān imān anumānād dhi gantavyaṃ guṇair avayavaiḥ saha
12.199.24
sūkṣmeṇa manasā vidmo vācā vaktuṃ na śaknumaḥ mano hi manasā grāhyaṃ darśanena ca darśanam
12.199.25
jñānena nirmalīkṛtya buddhiṃ buddhyā tathā manaḥ manasā cendriyagrāmam anantaṃ pratipadyate
12.199.26
buddhiprahīṇo manasāsamṛddhas; tathā nirāśīr guṇatām upaiti paraṃ tyajantīha vilobhyamānā; hutāśanaṃ vāyur ivendhanastham
12.199.27
guṇādāne viprayoge ca teṣāṃ; manaḥ sadā buddhiparāvarābhyām anenaiva vidhinā saṃpravṛtto; guṇādāne brahmaśarīram eti
12.199.28
avyaktātmā puruṣo 'vyaktakarmā; so 'vyaktatvaṃ gacchati hy antakāle tair evāyaṃ cendriyair vardhamānair; glāyadbhir vā vartate karmarūpaḥ
12.199.29
sarvair ayaṃ cendriyaiḥ saṃprayukto; dehaḥ prāptaḥ pañcabhūtāśrayaḥ syāt nāsāmarthyād gacchati karmaṇeha; hīnas tena parameṇāvyayena
12.199.30
pṛthvyā naraḥ paśyati nāntam asyā; hy antaś cāsyā bhavitā ceti viddhi paraṃ nayantīha vilobhyamānaṃ; yathā plavaṃ vāyur ivārṇavastham
12.199.31
divākaro guṇam upalabhya nirguṇo; yathā bhaved vyapagataraśmimaṇḍalaḥ tathā hy asau munir iha nirviśeṣavān; sa nirguṇaṃ praviśati brahma cāvyayam
12.199.32
anāgatiṃ sukṛtimatāṃ parāṃ gatiṃ; svayaṃbhuvaṃ prabhavanidhānam avyayam sanātanaṃ yad amṛtam avyayaṃ padaṃ; vicārya taṃ śamam amṛtatvam aśnute
12.200.1
yudhiṣṭhira uvāca pitāmaha mahāprājña puṇḍarīkākṣam acyutam kartāram akṛtaṃ viṣṇuṃ bhūtānāṃ prabhavāpyayam
12.200.2
nārāyaṇaṃ hṛṣīkeśaṃ govindam aparājitam tattvena bharataśreṣṭha śrotum icchāmi keśavam
12.200.3
bhīṣma uvāca śruto 'yam artho rāmasya jāmadagnyasya jalpataḥ nāradasya ca devarṣeḥ kṛṣṇadvaipāyanasya ca
12.200.4
asito devalas tāta vālmīkiś ca mahātapāḥ mārkaṇḍeyaś ca govinde kathayaty adbhutaṃ mahat
12.200.5
keśavo bharataśreṣṭha bhagavān īśvaraḥ prabhuḥ puruṣaḥ sarvam ity eva śrūyate bahudhā vibhuḥ
12.200.6
kiṃ tu yāni vidur loke brāhmaṇāḥ śārṅgadhanvanaḥ māhātmyāni mahābāho śṛṇu tāni yudhiṣṭhira
12.200.7
yāni cāhur manuṣyendra ye purāṇavido janāḥ aśeṣeṇa hi govinde kīrtayiṣyāmi tāny aham
12.200.8
mahābhūtāni bhūtātmā mahātmā puruṣottamaḥ vāyur jyotis tathā cāpaḥ khaṃ gāṃ caivānvakalpayat
12.200.9
sa dṛṣṭvā pṛthivīṃ caiva sarvabhūteśvaraḥ prabhuḥ apsv eva śayanaṃ cakre mahātmā puruṣottamaḥ
12.200.10
sarvatejomayas tasmiñ śayānaḥ śayane śubhe so 'grajaṃ sarvabhūtānāṃ saṃkarṣaṇam acintayat
12.200.11
āśrayaṃ sarvabhūtānāṃ manaseti viśuśruma sa dhārayati bhūtātmā ubhe bhūtabhaviṣyatī
12.200.12
tatas tasmin mahābāho prādurbhūte mahātmani bhāskarapratimaṃ divyaṃ nābhyāṃ padmam ajāyata
12.200.13
sa tatra bhagavān devaḥ puṣkare bhāsayan diśaḥ brahmā samabhavat tāta sarvabhūtapitāmahaḥ
12.200.14
tasminn api mahābāho prādurbhūte mahātmani tamasaḥ pūrvajo jajñe madhur nāma mahāsuraḥ
12.200.15
tam ugram ugrakarmāṇam ugrāṃ buddhiṃ samāsthitam brahmaṇopacitiṃ kurvañ jaghāna puruṣottamaḥ
12.200.16
tasya tāta vadhāt sarve devadānavamānavāḥ madhusūdanam ity āhur vṛṣabhaṃ sarvasātvatām
12.200.17
brahmā tu sasṛje putrān mānasān dakṣasaptamān marīcim atryaṅgirasau pulastyaṃ pulahaṃ kratum
12.200.18
marīciḥ kaśyapaṃ tāta putraṃ cāsṛjad agrajam mānasaṃ janayām āsa taijasaṃ brahmasattamam
12.200.19
aṅguṣṭhād asṛjad brahmā marīcer api pūrvajam so 'bhavad bharataśreṣṭha dakṣo nāma prajāpatiḥ
12.200.20
tasya pūrvam ajāyanta daśa tisraś ca bhārata prajāpater duhitaras tāsāṃ jyeṣṭhābhavad ditiḥ
12.200.21
sarvadharmaviśeṣajñaḥ puṇyakīrtir mahāyaśāḥ mārīcaḥ kaśyapas tāta sarvāsām abhavat patiḥ
12.200.22
utpādya tu mahābhāgas tāsām avarajā daśa dadau dharmāya dharmajño dakṣa eva prajāpatiḥ
12.200.23
dharmasya vasavaḥ putrā rudrāś cāmitatejasaḥ viśvedevāś ca sādhyāś ca marutvantaś ca bhārata
12.200.24
aparās tu yavīyasyas tābhyo 'nyāḥ saptaviṃśatiḥ somas tāsāṃ mahābhāgaḥ sarvāsām abhavat patiḥ
12.200.25
itarās tu vyajāyanta gandharvāṃs turagān dvijān gāś ca kiṃpuruṣān matsyān audbhidāṃś ca vanaspatīn
12.200.26
ādityān aditir jajñe devaśreṣṭhān mahābalān teṣāṃ viṣṇur vāmano 'bhūd govindaś cābhavat prabhuḥ
12.200.27
tasya vikramaṇād eva devānāṃ śrīr vyavardhata dānavāś ca parābhūtā daiteyī cāsurī prajā
12.200.28
vipracittipradhānāṃś ca dānavān asṛjad danuḥ ditis tu sarvān asurān mahāsattvān vyajāyata
12.200.29
ahorātraṃ ca kālaṃ ca yathartu madhusūdanaḥ pūrvāhṇaṃ cāparāhṇaṃ ca sarvam evānvakalpayat
12.200.30
buddyāpaḥ so 'sṛjan meghāṃs tathā sthāvarajaṅgamān pṛthivīṃ so 'sṛjad viśvāṃ sahitāṃ bhūritejasā
12.200.31
tataḥ kṛṣṇo mahābāhuḥ punar eva yudhiṣṭhira brāhmaṇānāṃ śataṃ śreṣṭhaṃ mukhād asṛjata prabhuḥ
12.200.32
bāhubhyāṃ kṣatriyaśataṃ vaiśyānām ūrutaḥ śatam padbhyāṃ śūdraśataṃ caiva keśavo bharatarṣabha
12.200.33
sa evaṃ caturo varṇān samutpādya mahāyaśāḥ adhyakṣaṃ sarvabhūtānāṃ dhātāram akarot prabhuḥ
12.200.34
yāvad yāvad abhūc chraddhā dehaṃ dhārayituṃ nṛṇām tāvat tāvad ajīvaṃs te nāsīd yamakṛtaṃ bhayam
12.200.35
na caiṣāṃ maithuno dharmo babhūva bharatarṣabha saṃkalpād eva caiteṣām apatyam udapadyata
12.200.36
tatra tretāyuge kāle saṃkalpāj jāyate prajā na hy abhūn maithuno dharmas teṣām api janādhipa
12.200.37
dvāpare maithuno dharmaḥ prajānām abhavan nṛpa tathā kaliyuge rājan dvaṃdvam āpedire janāḥ
12.200.38
eṣa bhūtapatis tāta svadhyakṣaś ca prakīrtitaḥ niradhyakṣāṃs tu kaunteya kīrtayiṣyāmi tān api
12.200.39
dakṣiṇāpathajanmānaḥ sarve talavarāndhrakāḥ utsāḥ pulindāḥ śabarāś cūcupā maṇḍapaiḥ saha
12.200.40
uttarāpathajanmānaḥ kīrtayiṣyāmi tān api yaunakāmbojagāndhārāḥ kirātā barbaraiḥ saha
12.200.41
ete pāpakṛtas tāta caranti pṛthivīm imām śvakākabalagṛdhrāṇāṃ sadharmāṇo narādhipa
12.200.42
naite kṛtayuge tāta caranti pṛthivīm imām tretāprabhṛti vartante te janā bharatarṣabha
12.200.43
tatas tasmin mahāghore saṃdhyākāle yugāntike rājānaḥ samasajjanta samāsādyetaretaram
12.200.44
evam eṣa kuruśreṣṭha prādurbhāvo mahātmanaḥ devadevarṣir ācaṣṭa nāradaḥ sarvalokadṛk
12.200.45
nārado 'py atha kṛṣṇasya paraṃ mene narādhipa śāśvatatvaṃ mahābāho yathāvad bharatarṣabha
12.200.46
evam eṣa mahābāhuḥ keśavaḥ satyavikramaḥ acintyaḥ puṇḍarīkākṣo naiṣa kevalamānuṣaḥ
12.201.1
yudhiṣṭhira uvāca ke pūrvam āsan patayaḥ prajānāṃ bharatarṣabha ke carṣayo mahābhāgā dikṣu pratyekaśaḥ smṛtāḥ
12.201.2
bhīṣma uvāca śrūyatāṃ bharataśreṣṭha yan mā tvaṃ paripṛcchasi prajānāṃ patayo ye sma dikṣu pratyekaśaḥ smṛtāḥ
12.201.3
ekaḥ svayaṃbhūr bhagavān ādyo brahmā sanātanaḥ brahmaṇaḥ sapta putrā vai mahātmānaḥ svayaṃbhuvaḥ
12.201.4
marīcir atryaṅgirasau pulastyaḥ pulahaḥ kratuḥ vasiṣṭhaś ca mahābhāgaḥ sadṛśā vai svayaṃbhuvā
12.201.5
sapta brahmāṇa ity eṣa purāṇe niścayo gataḥ ata ūrdhvaṃ pravakṣyāmi sarvān eva prajāpatīn
12.201.6
atrivaṃśasamutpanno brahmayoniḥ sanātanaḥ prācīnabarhir bhagavāṃs tasmāt prācetaso daśa
12.201.7
daśānāṃ tanayas tv eko dakṣo nāma prajāpatiḥ tasya dve nāmanī loke dakṣaḥ ka iti cocyate
12.201.8
marīceḥ kaśyapaḥ putras tasya dve nāmanī śrute ariṣṭanemir ity ekaṃ kaśyapety aparaṃ viduḥ
12.201.9
aṅgaś caivaurasaḥ śrīmān rājā bhaumaś ca vīryavān sahasraṃ yaś ca divyānāṃ yugānāṃ paryupāsitā
12.201.10
aryamā caiva bhagavān ye cānye tanayā vibho ete pradeśāḥ kathitā bhuvanānāṃ prabhāvanāḥ
12.201.11
śaśabindoś ca bhāryāṇāṃ sahasrāṇi daśācyuta ekaikasyāṃ sahasraṃ tu tanayānām abhūt tadā
12.201.12
evaṃ śatasahasrāṇāṃ śataṃ tasya mahātmanaḥ putrāṇāṃ na ca te kaṃ cid icchanty anyaṃ prajāpatim
12.201.13
prajām ācakṣate viprāḥ paurāṇīṃ śāśabindavīm sa vṛṣṇivaṃśaprabhavo mahān vaṃśaḥ prajāpateḥ
12.201.14
ete prajānāṃ patayaḥ samuddiṣṭā yaśasvinaḥ ataḥ paraṃ pravakṣyāmi devāṃs tribhuvaneśvarān
12.201.15
bhago 'ṃśaś cāryamā caiva mitro 'tha varuṇas tathā savitā caiva dhātā ca vivasvāṃś ca mahābalaḥ
12.201.16
pūṣā tvaṣṭā tathaivendro dvādaśo viṣṇur ucyate ta ete dvādaśādityāḥ kaśyapasyātmasaṃbhavāḥ
12.201.17
nāsatyaś caiva dasraś ca smṛtau dvāv aśvināv api mārtāṇḍasyātmajāv etāv aṣṭamasya prajāpateḥ
12.201.18
tvaṣṭuś caivātmajaḥ śrīmān viśvarūpo mahāyaśāḥ ajaikapād ahirbudhnyo virūpākṣo 'tha raivataḥ
12.201.19
haraś ca bahurūpaś ca tryambakaś ca sureśvaraḥ sāvitraś ca jayantaś ca pinākī cāparājitaḥ pūrvam eva mahābhāgā vasavo 'ṣṭau prakīrtitāḥ
12.201.20
eta evaṃvidhā devā manor eva prajāpateḥ te ca pūrve surāś ceti dvividhāḥ pitaraḥ smṛtāḥ
12.201.21
śīlarūparatās tv anye tathānye siddhasādhyayoḥ ṛbhavo marutaś caiva devānāṃ coditā gaṇāḥ
12.201.22
evam ete samāmnātā viśvedevās tathāśvinau ādityāḥ kṣatriyās teṣāṃ viśas tu marutas tathā
12.201.23
aśvinau tu matau śūdrau tapasy ugre samāhitau smṛtās tv aṅgiraso devā brāhmaṇā iti niścayaḥ ity etat sarvadevānāṃ cāturvarṇyaṃ prakīrtitam
12.201.24
etān vai prātar utthāya devān yas tu prakīrtayet svajād anyakṛtāc caiva sarvapāpāt pramucyate
12.201.25
yavakrīto 'tha raibhyaś ca arvāvasuparāvasū auśijaś caiva kakṣīvān nalaś cāṅgirasaḥ sutāḥ
12.201.26
ṛṣer medhātitheḥ putraḥ kaṇvo barhiṣadas tathā trailokyabhāvanās tāta prācyāṃ saptarṣayas tathā
12.201.27
unmuco vimucaś caiva svastyātreyaś ca vīryavān pramucaś cedhmavāhaś ca bhagavāṃś ca dṛḍhavrataḥ
12.201.28
mitrāvaruṇayoḥ putras tathāgastyaḥ pratāpavān ete brahmarṣayo nityam āśritā dakṣiṇāṃ diśam
12.201.29
ruṣadguḥ kavaṣo dhaumyaḥ parivyādhaś ca vīryavān ekataś ca dvitaś caiva tritaś caiva maharṣayaḥ
12.201.30
atreḥ putraś ca bhagavāṃs tathā sārasvataḥ prabhuḥ ete nava mahātmānaḥ paścimām āśritā diśam
12.201.31
ātreyaś ca vasiṣṭhaś ca kaśyapaś ca mahān ṛṣiḥ gautamaḥ sabharadvājo viśvāmitro 'tha kauśikaḥ
12.201.32
tathaiva putro bhagavān ṛcīkasya mahātmanaḥ jamadagniś ca saptaite udīcīṃ diśam āśritāḥ
12.201.33
ete pratidiśaṃ sarve kīrtitās tigmatejasaḥ sākṣibhūtā mahātmāno bhuvanānāṃ prabhāvanāḥ
12.201.34
evam ete mahātmānaḥ sthitāḥ pratyekaśo diśaḥ eteṣāṃ kīrtanaṃ kṛtvā sarvapāpaiḥ pramucyate
12.201.35
yasyāṃ yasyāṃ diśi hy ete tāṃ diśaṃ śaraṇaṃ gataḥ mucyate sarvapāpebhyaḥ svastimāṃś ca gṛhān vrajet
12.202.1
yudhiṣṭhira uvāca pitāmaha mahāprājña yudhi satyaparākrama śrotum icchāmi kārtsnyena kṛṣṇam avyayam īśvaram
12.202.2
yac cāsya tejaḥ sumahad yac ca karma purātanam tan me sarvaṃ yathātattvaṃ prabrūhi bharatarṣabha
12.202.3
tiryagyonigataṃ rūpaṃ kathaṃ dhāritavān hariḥ kena kāryavisargeṇa tan me brūhi pitāmaha
12.202.4
bhīṣma uvāca purāhaṃ mṛgayāṃ yāto mārkaṇḍeyāśrame sthitaḥ tatrāpaśyaṃ munigaṇān samāsīnān sahasraśaḥ
12.202.5
tatas te madhuparkeṇa pūjāṃ cakrur atho mayi pratigṛhya ca tāṃ pūjāṃ pratyanandam ṛṣīn aham
12.202.6
kathaiṣā kathitā tatra kaśyapena maharṣiṇā manaḥprahlādinīṃ divyāṃ tām ihaikamanāḥ śṛṇu
12.202.7
purā dānavamukhyā hi krodhalobhasamanvitāḥ balena mattāḥ śataśo narakādyā mahāsurāḥ
12.202.8
tathaiva cānye bahavo dānavā yuddhadurmadāḥ na sahante sma devānāṃ samṛddhiṃ tām anuttamām
12.202.9
dānavair ardyamānās tu devā devarṣayas tathā na śarma lebhire rājan viśamānās tatas tataḥ
12.202.10
pṛthivīṃ cārtarūpāṃ te samapaśyan divaukasaḥ dānavair abhisaṃkīrṇāṃ ghorarūpair mahābalaiḥ bhārārtām apakṛṣṭāṃ ca duḥkhitāṃ saṃnimajjatīm
12.202.11
athāditeyāḥ saṃtrastā brahmāṇam idam abruvan kathaṃ śakyāmahe brahman dānavair upamardanam
12.202.12
svayaṃbhūs tān uvācedaṃ nisṛṣṭo 'tra vidhir mayā te vareṇābhisaṃmattā balena ca madena ca
12.202.13
nāvabhotsyanti saṃmūḍhā viṣṇum avyaktadarśanam varāharūpiṇaṃ devam adhṛṣyam amarair api
12.202.14
eṣa vegena gatvā hi yatra te dānavādhamāḥ antarbhūmigatā ghorā nivasanti sahasraśaḥ śamayiṣyati śrutvā te jahṛṣuḥ surasattamāḥ
12.202.15
tato viṣṇur mahātejā vārāhaṃ rūpam āśritaḥ antarbhūmiṃ saṃpraviśya jagāma ditijān prati
12.202.16
dṛṣṭvā ca sahitāḥ sarve daityāḥ sattvam amānuṣam prasahya sahasā sarve saṃtasthuḥ kālamohitāḥ
12.202.17
sarve ca samabhidrutya varāhaṃ jagṛhuḥ samam saṃkruddhāś ca varāhaṃ taṃ vyakarṣanta samantataḥ
12.202.18
dānavendrā mahākāyā mahāvīryā balocchritāḥ nāśaknuvaṃś ca kiṃ cit te tasya kartuṃ tadā vibho
12.202.19
tato 'gaman vismayaṃ te dānavendrā bhayāt tadā saṃśayaṃ gatam ātmānaṃ menire ca sahasraśaḥ
12.202.20
tato devādidevaḥ sa yogātmā yogasārathiḥ yogam āsthāya bhagavāṃs tadā bharatasattama
12.202.21
vinanāda mahānādaṃ kṣobhayan daityadānavān saṃnāditā yena lokāḥ sarvāś caiva diśo daśa
12.202.22
tena saṃnādaśabdena lokāḥ saṃkṣobham āgaman saṃbhrāntāś ca diśaḥ sarvā devāḥ śakrapurogamāḥ
12.202.23
nirviceṣṭaṃ jagac cāpi babhūvātibhṛśaṃ tadā sthāvaraṃ jaṅgamaṃ caiva tena nādena mohitam
12.202.24
tatas te dānavāḥ sarve tena śabdena bhīṣitāḥ petur gatāsavaś caiva viṣṇutejovimohitāḥ
12.202.25
rasātalagatāṃś caiva varāhas tridaśadviṣaḥ khuraiḥ saṃdārayām āsa māṃsamedosthisaṃcayam
12.202.26
nādena tena mahatā sanātana iti smṛtaḥ padmanābho mahāyogī bhūtācāryaḥ sa bhūtarāṭ
12.202.27
tato devagaṇāḥ sarve pitāmaham upābruvan nādo 'yaṃ kīdṛśo deva nainaṃ vidma vayaṃ vibho ko 'sau hi kasya vā nādo yena vihvalitaṃ jagat
12.202.28
etasminn antare viṣṇur vārāhaṃ rūpam āsthitaḥ udatiṣṭhan mahādevaḥ stūyamāno maharṣibhiḥ
12.202.29
pitāmaha uvāca nihatya dānavapatīn mahāvarṣmā mahābalaḥ eṣa devo mahāyogī bhūtātmā bhūtabhāvanaḥ
12.202.30
sarvabhūteśvaro yogī yonir ātmā tathātmanaḥ sthirībhavata kṛṣṇo 'yaṃ sarvapāpapraṇāśanaḥ
12.202.31
kṛtvā karmātisādhv etad aśakyam amitaprabhaḥ samāyātaḥ svam ātmānaṃ mahābhāgo mahādyutiḥ padmanābho mahāyogī bhūtātmā bhūtabhāvanaḥ
12.202.32
na saṃtāpo na bhīḥ kāryā śoko vā surasattamāḥ vidhir eṣa prabhāvaś ca kālaḥ saṃkṣayakārakaḥ lokān dhārayatānena nādo mukto mahātmanā
12.202.33
sa eva hi mahābhāgaḥ sarvalokanamaskṛtaḥ acyutaḥ puṇḍarīkākṣaḥ sarvabhūtasamudbhavaḥ
12.203.1
yudhiṣṭhira uvāca yogaṃ me paramaṃ tāta mokṣasya vada bhārata tam ahaṃ tattvato jñātum icchāmi vadatāṃ vara
12.203.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam saṃvādaṃ mokṣasaṃyuktaṃ śiṣyasya guruṇā saha
12.203.3
kaś cid brāhmaṇam āsīnam ācāryam ṛṣisattamam śiṣyaḥ paramamedhāvī śreyorthī susamāhitaḥ caraṇāv upasaṃgṛhya sthitaḥ prāñjalir abravīt
12.203.4
upāsanāt prasanno 'si yadi vai bhagavan mama saṃśayo me mahān kaś cit tan me vyākhyātum arhasi
12.203.5
kutaś cāhaṃ kutaś ca tvaṃ tat samyag brūhi yat param kathaṃ ca sarvabhūteṣu sameṣu dvijasattama samyagvṛttā nivartante viparītāḥ kṣayodayāḥ
12.203.6
vedeṣu cāpi yad vākyaṃ laukikaṃ vyāpakaṃ ca yat etad vidvan yathātattvaṃ sarvaṃ vyākhyātum arhasi
12.203.7
gurur uvāca śṛṇu śiṣya mahāprājña brahmaguhyam idaṃ param adhyātmaṃ sarvabhūtānām āgamānāṃ ca yad vasu
12.203.8
vāsudevaḥ sarvam idaṃ viśvasya brahmaṇo mukham satyaṃ dānam atho yajñas titikṣā dama ārjavam
12.203.9
puruṣaṃ sanātanaṃ viṣṇuṃ yat tad vedavido viduḥ sargapralayakartāram avyaktaṃ brahma śāśvatam tad idaṃ brahma vārṣṇeyam itihāsaṃ śṛṇuṣva me
12.203.10
brāhmaṇo brāhmaṇaiḥ śrāvyo rājanyaḥ kṣatriyais tathā māhātmyaṃ devadevasya viṣṇor amitatejasaḥ arhas tvam asi kalyāṇa vārṣṇeyaṃ śṛṇu yat param
12.203.11
kālacakram anādyantaṃ bhāvābhāvasvalakṣaṇam trailokyaṃ sarvabhūteṣu cakravat parivartate
12.203.12
yat tad akṣaram avyaktam amṛtaṃ brahma śāśvatam vadanti puruṣavyāghraṃ keśavaṃ puruṣarṣabham
12.203.13
pitṝn devān ṛṣīṃś caiva tathā vai yakṣadānavān nāgāsuramanuṣyāṃś ca sṛjate paramo 'vyayaḥ
12.203.14
tathaiva vedaśāstrāṇi lokadharmāṃś ca śāśvatān pralaye prakṛtiṃ prāpya yugādau sṛjate prabhuḥ
12.203.15
yathartuṣv ṛtuliṅgāni nānārūpāṇi paryaye dṛśyante tāni tāny eva tathā brahmāharātriṣu
12.203.16
atha yad yad yadā bhāvi kālayogād yugādiṣu tat tad utpadyate jñānaṃ lokayātrāvidhānajam
12.203.17
yugānte 'ntarhitān vedān setihāsān maharṣayaḥ lebhire tapasā pūrvam anujñātāḥ svayaṃbhuvā
12.203.18
vedavid veda bhagavān vedāṅgāni bṛhaspatiḥ bhārgavo nītiśāstraṃ ca jagāda jagato hitam
12.203.19
gāndharvaṃ nārado vedaṃ bharadvājo dhanurgraham devarṣicaritaṃ gārgyaḥ kṛṣṇātreyaś cikitsitam
12.203.20
nyāyatantrāṇy anekāni tais tair uktāni vādibhiḥ hetvāgamasadācārair yad uktaṃ tad upāsyate
12.203.21
anādyaṃ yat paraṃ brahma na devā narṣayo viduḥ ekas tad veda bhagavān dhātā nārāyaṇaḥ prabhuḥ
12.203.22
nārāyaṇād ṛṣigaṇās tathā mukhyāḥ surāsurāḥ rājarṣayaḥ purāṇāś ca paramaṃ duḥkhabheṣajam
12.203.23
puruṣādhiṣṭhitaṃ bhāvaṃ prakṛtiḥ sūyate sadā hetuyuktam ataḥ sarvaṃ jagat saṃparivartate
12.203.24
dīpād anye yathā dīpāḥ pravartante sahasraśaḥ prakṛtiḥ sṛjate tadvad ānantyān nāpacīyate
12.203.25
avyaktakarmajā buddhir ahaṃkāraṃ prasūyate ākāśaṃ cāpy ahaṃkārād vāyur ākāśasaṃbhavaḥ
12.203.26
vāyos tejas tataś cāpas tv adbhyo hi vasudhodgatā mūlaprakṛtayo 'ṣṭau tā jagad etāsv avasthitam
12.203.27
jñānendriyāṇy ataḥ pañca pañca karmendriyāṇy api viṣayāḥ pañca caikaṃ ca vikāre ṣoḍaśaṃ manaḥ
12.203.28
śrotraṃ tvak cakṣuṣī jihvā ghrāṇaṃ pañcendriyāṇy api pādau pāyur upasthaś ca hastau vāk karmaṇām api
12.203.29
śabdaḥ sparśo 'tha rūpaṃ ca raso gandhas tathaiva ca vijñeyaṃ vyāpakaṃ cittaṃ teṣu sarvagataṃ manaḥ
12.203.30
rasajñāne tu jihveyaṃ vyāhṛte vāk tathaiva ca indriyair vividhair yuktaṃ sarvaṃ vyastaṃ manas tathā
12.203.31
vidyāt tu ṣoḍaśaitāni daivatāni vibhāgaśaḥ deheṣu jñānakartāram upāsīnam upāsate
12.203.32
tadvat somaguṇā jihvā gandhas tu pṛthivīguṇaḥ śrotraṃ śabdaguṇaṃ caiva cakṣur agner guṇas tathā sparśaṃ vāyuguṇaṃ vidyāt sarvabhūteṣu sarvadā
12.203.33
manaḥ sattvaguṇaṃ prāhuḥ sattvam avyaktajaṃ tathā sarvabhūtātmabhūtasthaṃ tasmād budhyeta buddhimān
12.203.34
ete bhāvā jagat sarvaṃ vahanti sacarācaram śritā virajasaṃ devaṃ yam āhuḥ paramaṃ padam
12.203.35
navadvāraṃ puraṃ puṇyam etair bhāvaiḥ samanvitam vyāpya śete mahān ātmā tasmāt puruṣa ucyate
12.203.36
ajaraḥ so 'maraś caiva vyaktāvyaktopadeśavān vyāpakaḥ saguṇaḥ sūkṣmaḥ sarvabhūtaguṇāśrayaḥ
12.203.37
yathā dīpaḥ prakāśātmā hrasvo vā yadi vā mahān jñānātmānaṃ tathā vidyāt puruṣaṃ sarvajantuṣu
12.203.38
so 'tra vedayate vedyaṃ sa śṛṇoti sa paśyati kāraṇaṃ tasya deho 'yaṃ sa kartā sarvakarmaṇām
12.203.39
agnir dārugato yadvad bhinne dārau na dṛśyate tathaivātmā śarīrastho yogenaivātra dṛśyate
12.203.40
nadīṣv āpo yathā yuktā yathā sūrye marīcayaḥ saṃtanvānā yathā yānti tathā dehāḥ śarīriṇām
12.203.41
svapnayoge yathaivātmā pañcendriyasamāgataḥ deham utsṛjya vai yāti tathaivātropalabhyate
12.203.42
karmaṇā vyāpyate pūrvaṃ karmaṇā copapadyate karmaṇā nīyate 'nyatra svakṛtena balīyasā
12.203.43
sa tu dehād yathā dehaṃ tyaktvānyaṃ pratipadyate tathā taṃ saṃpravakṣyāmi bhūtagrāmaṃ svakarmajam
12.204.1
gurur uvāca caturvidhāni bhūtāni sthāvarāṇi carāṇi ca avyaktaprabhavāny āhur avyaktanidhanāni ca avyaktanidhanaṃ vidyād avyaktātmātmakaṃ manaḥ
12.204.2
yathāśvatthakaṇīkāyām antarbhūto mahādrumaḥ niṣpanno dṛśyate vyaktam avyaktāt saṃbhavas tathā
12.204.3
abhidravaty ayaskāntamayo niścetanāv ubhau svabhāvahetujā bhāvā yadvad anyad apīdṛśam
12.204.4
tadvad avyaktajā bhāvāḥ kartuḥ kāraṇalakṣaṇāḥ acetanāś cetayituḥ kāraṇād abhisaṃhitāḥ
12.204.5
na bhūḥ khaṃ dyaur na bhūtāni narṣayo na surāsurāḥ nānyad āsīd ṛte jīvam āsedur na tu saṃhitam
12.204.6
sarvanītyā sarvagataṃ manohetu salakṣaṇam ajñānakarma nirdiṣṭam etat kāraṇalakṣaṇam
12.204.7
tat kāraṇair hi saṃyuktaṃ kāryasaṃgrahakārakam yenaitad vartate cakram anādinidhanaṃ mahat
12.204.8
avyaktanābhaṃ vyaktāraṃ vikāraparimaṇḍalam kṣetrajñādhiṣṭhitaṃ cakraṃ snigdhākṣaṃ vartate dhruvam
12.204.9
snigdhatvāt tilavat sarvaṃ cakre 'smin pīḍyate jagat tilapīḍair ivākramya bhogair ajñānasaṃbhavaiḥ
12.204.10
karma tat kurute tarṣād ahaṃkāraparigraham kāryakāraṇasaṃyoge sa hetur upapāditaḥ
12.204.11
nātyeti kāraṇaṃ kāryaṃ na kāryaṃ kāraṇaṃ tathā kāryāṇāṃ tūpakaraṇe kālo bhavati hetumān
12.204.12
hetuyuktāḥ prakṛtayo vikārāś ca parasparam anyonyam abhivartante puruṣādhiṣṭhitāḥ sadā
12.204.13
sarajas tāmasair bhāvaiś cyuto hetubalānvitaḥ kṣetrajñam evānuyāti pāṃsur vāterito yathā na ca taiḥ spṛśyate bhāvo na te tena mahātmanā
12.204.14
sarajasko 'rajaskaś ca sa vai vāyur yathā bhavet tathaitad antaraṃ vidyāt kṣetrakṣetrajñayor budhaḥ abhyāsāt sa tathā yukto na gacchet prakṛtiṃ punaḥ
12.204.15
saṃdeham etam utpannam acchinad bhagavān ṛṣiḥ tathā vārtāṃ samīkṣeta kṛtalakṣaṇasaṃmitām
12.204.16
bījāny agnyupadagdhāni na rohanti yathā punaḥ jñānadagdhais tathā kleśair nātmā saṃbadhyate punaḥ
12.205.1
gurur uvāca pravṛttilakṣaṇo dharmo yathāyam upapadyate teṣāṃ vijñānaniṣṭhānām anyat tattvaṃ na rocate
12.205.2
durlabhā vedavidvāṃso vedokteṣu vyavasthitāḥ prayojanam atas tv atra mārgam icchanti saṃstutam
12.205.3
sadbhir ācaritatvāt tu vṛttam etad agarhitam iyaṃ sā buddhir anyeyaṃ yayā yāti parāṃ gatim
12.205.4
śarīravān upādatte mohāt sarvaparigrahān kāmakrodhādibhir bhāvair yukto rājasatāmasaiḥ
12.205.5
nāśuddham ācaret tasmād abhīpsan dehayāpanam karmaṇo vivaraṃ kurvan na lokān āpnuyāc chubhān
12.205.6
lohayuktaṃ yathā hema vipakvaṃ na virājate tathāpakvakaṣāyākhyaṃ vijñānaṃ na prakāśate
12.205.7
yaś cādharmaṃ caren mohāt kāmalobhāv anu plavan dharmyaṃ panthānam ākramya sānubandho vinaśyati
12.205.8
śandādīn viṣayāṃs tasmād asaṃrāgād anuplavet krodhaharṣau viṣādaś ca jāyante hi parasparam
12.205.9
pañcabhūtātmake dehe sattvarājasatāmase kam abhiṣṭuvate cāyaṃ kaṃ vā krośati kiṃ vadet
12.205.10
sparśarūparasādyeṣu saṅgaṃ gacchanti bāliśāḥ nāvagacchanty avijñānād ātmajaṃ pārthivaṃ guṇam
12.205.11
mṛnmayaṃ śaraṇaṃ yadvan mṛdaiva parilipyate pārthivo 'yaṃ tathā deho mṛdvikārair vilipyate
12.205.12
madhu tailaṃ payaḥ sarpir māṃsāni lavaṇaṃ guḍaḥ dhānyāni phalamūlāni mṛdvikārāḥ sahāmbhasā
12.205.13
yadvat kāntāram ātiṣṭhan nautsukyaṃ samanuvrajet śramād āhāram ādadyād asvādv api hi yāpanam
12.205.14
tadvat saṃsārakāntāram ātiṣṭhañ śramatatparaḥ yātrārtham adyād āhāraṃ vyādhito bheṣajaṃ yathā
12.205.15
satyaśaucārjavatyāgair yaśasā vikrameṇa ca kṣāntyā dhṛtyā ca buddhyā ca manasā tapasaiva ca
12.205.16
bhāvān sarvān yathāvṛttān saṃvaseta yathākramam śāntim icchann adīnātmā saṃyacched indriyāṇi ca
12.205.17
sattvena rajasā caiva tamasā caiva mohitāḥ cakravat parivartante hy ajñānāj jantavo bhṛśam
12.205.18
tasmāt samyak parīkṣeta doṣān ajñānasaṃbhavān ajñānaprabhavaṃ nityam ahaṃkāraṃ parityajet
12.205.19
mahābhūtānīndriyāṇi guṇāḥ sattvaṃ rajas tamaḥ trailokyaṃ seśvaraṃ sarvam ahaṃkāre pratiṣṭhitam
12.205.20
yatheha niyataṃ kālo darśayaty ārtavān guṇān tadvad bhūteṣv ahaṃkāraṃ vidyād bhūtapravartakam
12.205.21
saṃmohakaṃ tamo vidyāt kṛṣṇam ajñānasaṃbhavam prītiduḥkhanibaddhāṃś ca samastāṃs trīn atho guṇān sattvasya rajasaś caiva tamasaś ca nibodha tān
12.205.22
pramoho harṣajaḥ prītir asaṃdeho dhṛtiḥ smṛtiḥ etān sattvaguṇān vidyād imān rājasatāmasān
12.205.23
kāmakrodhau pramādaś ca lobhamohau bhayaṃ klamaḥ viṣādaśokāv aratir mānadarpāv anāryatā
12.205.24
doṣāṇām evamādīnāṃ parīkṣya gurulāghavam vimṛśed ātmasaṃsthānām ekaikam anusaṃtatam
12.205.25
śiṣya uvāca ke doṣā manasā tyaktāḥ ke buddhyā śithilīkṛtāḥ ke punaḥ punar āyānti ke mohād aphalā iva
12.205.26
keṣāṃ balābalaṃ buddhyā hetubhir vimṛśed budhaḥ etat sarvaṃ samācakṣva yathā vidyām ahaṃ prabho
12.205.27
gurur uvāca doṣair mūlād avacchinnair viśuddhātmā vimucyate vināśayati saṃbhūtam ayasmayamayo yathā tathākṛtātmā sahajair doṣair naśyati rājasaiḥ
12.205.28
rājasaṃ tāmasaṃ caiva śuddhātmākarmasaṃbhavam tat sarvaṃ dehināṃ bījaṃ sarvam ātmavataḥ samam
12.205.29
tasmād ātmavatā varjyaṃ rajaś ca tama eva ca rajastamobhyāṃ nirmuktaṃ sattvaṃ nirmalatām iyāt
12.205.30
atha vā mantravad brūyur māṃsādānāṃ yajuṣkṛtam hetuḥ sa evānādāne śuddhadharmānupālane
12.205.31
rajasā dharmayuktāni kāryāṇy api samāpnuyāt arthayuktāni cātyarthaṃ kāmān sarvāṃś ca sevate
12.205.32
tamasā lobhayuktāni krodhajāni ca sevate hiṃsāvihārābhiratas tandrīnidrāsamanvitaḥ
12.205.33
sattvasthaḥ sāttvikān bhāvāñ śuddhān paśyati saṃśritaḥ sa dehī vimalaḥ śrīmāñ śuddho vidyāsamanvitaḥ
12.206.1
gurur uvāca rajasā sādhyate mohas tamasā ca nararṣabha krodhalobhau bhayaṃ darpa eteṣāṃ sādhanāc chuciḥ
12.206.2
paramaṃ paramātmānaṃ devam akṣayam avyayam viṣṇum avyaktasaṃsthānaṃ viśante devasattamam
12.206.3
tasya māyāvidagdhāṅgā jñānabhraṣṭā nirāśiṣaḥ mānavā jñānasaṃmohāt tataḥ kāmaṃ prayānti vai
12.206.4
kāmāt krodham avāpyātha lobhamohau ca mānavāḥ mānadarpād ahaṃkāram ahaṃkārāt tataḥ kriyāḥ
12.206.5
kriyābhiḥ snehasaṃbandhaḥ snehāc chokam anantaram sukhaduḥkhasamārambhāj janmājanmakṛtakṣaṇāḥ
12.206.6
janmato garbhavāsaṃ tu śukraśoṇitasaṃbhavam purīṣamūtravikledaśoṇitaprabhavāvilam
12.206.7
tṛṣṇābhibhūtas tair baddhas tān evābhipariplavan saṃsāratantravāhinyas tatra budhyeta yoṣitaḥ
12.206.8
prakṛtyā kṣetrabhūtās tā narāḥ kṣetrajñalakṣaṇāḥ tasmād etā viśeṣeṇa naro 'tīyur vipaścitaḥ
12.206.9
kṛtyā hy etā ghorarūpā mohayanty avicakṣaṇān rajasy antarhitā mūrtir indriyāṇāṃ sanātanī
12.206.10
tasmāt tarṣātmakād rāgād bījāj jāyanti jantavaḥ svadehajān asvasaṃjñān yadvad aṅgāt kṛmīṃs tyajet svasaṃjñān asvajāṃs tadvat sutasaṃjñān kṛmīṃs tyajet
12.206.11
śukrato rasataś caiva snehāj jāyanti jantavaḥ svabhāvāt karmayogād vā tān upekṣeta buddhimān
12.206.12
rajas tamasi paryastaṃ sattvaṃ tamasi saṃsthitam jñānādhiṣṭhānam ajñānaṃ buddhyahaṃkāralakṣaṇam
12.206.13
tad bījaṃ dehinām āhus tad bījaṃ jīvasaṃjñitam karmaṇā kālayuktena saṃsāraparivartakam
12.206.14
ramaty ayaṃ yathā svapne manasā dehavān iva karmagarbhair guṇair dehī garbhe tad upapadyate
12.206.15
karmaṇā bījabhūtena codyate yad yad indriyam jāyate tad ahaṃkārād rāgayuktena cetasā
12.206.16
śabdarāgāc chrotram asya jāyate bhāvitātmanaḥ rūparāgāt tathā cakṣur ghrāṇaṃ gandhacikīrṣayā
12.206.17
sparśanebhyas tathā vāyuḥ prāṇāpānavyapāśrayaḥ vyānodānau samānaś ca pañcadhā dehayāpanā
12.206.18
saṃjātair jāyate gātraiḥ karmajair brahmaṇā vṛtaḥ duḥkhādyantair duḥkhamadhyair naraḥ śārīramānasaiḥ
12.206.19
duḥkhaṃ vidyād upādānād abhimānāc ca vardhate tyāgāt tebhyo nirodhaḥ syān nirodhajño vimucyate
12.206.20
indriyāṇāṃ rajasy eva prabhavapralayāv ubhau parīkṣya saṃcared vidvān yathāvac chāstracakṣuṣā
12.206.21
jñānendriyāṇīndriyārthān nopasarpanty atarṣulam jñātaiś ca kāraṇair dehī na dehaṃ punar arhati
12.207.1
gurur uvāca atropāyaṃ pravakṣyāmi yathāvac chāstracakṣuṣā tad vijñānāc caran prājñaḥ prāpnuyāt paramāṃ gatim
12.207.2
sarveṣām eva bhūtānāṃ puruṣaḥ śreṣṭha ucyate puruṣebhyo dvijān āhur dvijebhyo mantravādinaḥ
12.207.3
sarvabhūtaviśiṣṭās te sarvajñāḥ sarvadarśinaḥ brāhmaṇā vedatattvajñās tattvārthagatiniścayāḥ
12.207.4
netrahīno yathā hy ekaḥ kṛcchrāṇi labhate 'dhvani jñānahīnas tathā loke tasmāj jñānavido 'dhikāḥ
12.207.5
tāṃs tān upāsate dharmān dharmakāmā yathāgamam na tv eṣām arthasāmānyam antareṇa guṇān imān
12.207.6
vāgdehamanasāṃ śaucaṃ kṣamā satyaṃ dhṛtiḥ smṛtiḥ sarvadharmeṣu dharmajñā jñāpayanti guṇān imān
12.207.7
yad idaṃ brahmaṇo rūpaṃ brahmacaryam iti smṛtam paraṃ tat sarvabhūtebhyas tena yānti parāṃ gatim
12.207.8
liṅgasaṃyogahīnaṃ yac charīrasparśavarjitam śrotreṇa śravaṇaṃ caiva cakṣuṣā caiva darśanam
12.207.9
jihvayā rasanaṃ yac ca tad eva parivarjitam buddhyā ca vyavasāyena brahmacaryam akalmaṣam
12.207.10
samyagvṛttir brahmalokaṃ prāpnuyān madhyamaḥ surān dvijāgryo jāyate vidvān kanyasīṃ vṛttim āsthitaḥ
12.207.11
suduṣkaraṃ brahmacaryam upāyaṃ tatra me śṛṇu saṃpravṛttam udīrṇaṃ ca nigṛhṇīyād dvijo manaḥ
12.207.12
yoṣitāṃ na kathāḥ śrāvyā na nirīkṣyā nirambarāḥ kadā cid darśanād āsāṃ durbalān āviśed rajaḥ
12.207.13
rāgotpattau caret kṛcchram ahnas triḥ praviśed apaḥ magnaḥ svapne ca manasā trir japed aghamarṣaṇam
12.207.14
pāpmānaṃ nirdahed evam antarbhūtaṃ rajomayam jñānayuktena manasā saṃtatena vicakṣaṇaḥ
12.207.15
kuṇapāmedhyasaṃyuktaṃ yadvad acchidrabandhanam tadvad dehagataṃ vidyād ātmānaṃ dehabandhanam
12.207.16
vātapittakaphān raktaṃ tvaṅmāṃsaṃ snāyum asthi ca majjāṃ caiva sirājālais tarpayanti rasā nṛṇām
12.207.17
daśa vidyād dhamanyo 'tra pañcendriyaguṇāvahāḥ yābhiḥ sūkṣmāḥ pratāyante dhamanyo 'nyāḥ sahasraśaḥ
12.207.18
evam etāḥ sirānadyo rasodā dehasāgaram tarpayanti yathākālam āpagā iva sāgaram
12.207.19
madhye ca hṛdayasyaikā sirā tv atra manovahā śukraṃ saṃkalpajaṃ nṝṇāṃ sarvagātrair vimuñcati
12.207.20
sarvagātrapratāyinyas tasyā hy anugatāḥ sirāḥ netrayoḥ pratipadyante vahantyas taijasaṃ guṇam
12.207.21
payasy antarhitaṃ sarpir yadvan nirmathyate khajaiḥ śukraṃ nirmathyate tadvad dehasaṃkalpajaiḥ khajaiḥ
12.207.22
svapne 'py evaṃ yathābhyeti manaḥsaṃkalpajaṃ rajaḥ śukram asparśajaṃ dehāt sṛjanty asya manovahā
12.207.23
maharṣir bhagavān atrir veda tac chukrasaṃbhavam tribījam indradaivatyaṃ tasmād indriyam ucyate
12.207.24
ye vai śukragatiṃ vidyur bhūtasaṃkarakārikām virāgā dagdhadoṣās te nāpnuyur dehasaṃbhavam
12.207.25
guṇānāṃ sāmyam āgamya manasaiva manovaham dehakarma nudan prāṇān antakāle vimucyate
12.207.26
bhavitā manaso jñānaṃ mana eva pratāyate jyotiṣmad virajo divyam atra siddhaṃ mahātmanām
12.207.27
tasmāt tad avighātāya karma kuryād akalmaṣam rajas tamaś ca hitveha na tiryaggatim āpnuyāt
12.207.28
taruṇādhigataṃ jñānaṃ jarādurbalatāṃ gatam paripakvabuddhiḥ kālena ādatte mānasaṃ balam
12.207.29
sudurgam iva panthānam atītya guṇabandhanam yadā paśyet tadā doṣān atītyāmṛtam aśnute
12.208.1
gurur uvāca duranteṣv indriyārtheṣu saktāḥ sīdanti jantavaḥ ye tv asaktā mahātmānas te yānti paramāṃ gatim
12.208.2
janmamṛtyujarāduḥkhair vyādhibhir manasaḥ klamaiḥ dṛṣṭvemaṃ saṃtataṃ lokaṃ ghaṭen mokṣāya buddhimān
12.208.3
vāṅmanobhyāṃ śarīreṇa śuciḥ syād anahaṃkṛtaḥ praśānto jñānavān bhikṣur nirapekṣaś caret sukham
12.208.4
atha vā manasaḥ saṅgaṃ paśyed bhūtānukampayā atrāpy upekṣāṃ kurvīta jñātvā karmaphalaṃ jagat
12.208.5
yat kṛtaṃ prāk śubhaṃ karma pāpaṃ vā tad upāśnute tasmāc chubhāni karmāṇi kuryād vāgbuddhikarmabhiḥ
12.208.6
ahiṃsā satyavacanaṃ sarvabhūteṣu cārjavam kṣamā caivāpramādaś ca yasyaite sa sukhī bhavet
12.208.7
yaś cainaṃ paramaṃ dharmaṃ sarvabhūtasukhāvaham duḥkhān niḥsaraṇaṃ veda sa tattvajñaḥ sukhī bhavet
12.208.8
tasmāt samāhitaṃ buddhyā mano bhūteṣu dhārayet nāpadhyāyen na spṛhayen nābaddhaṃ cintayed asat
12.208.9
avāgyogaprayogeṇa manojñaṃ saṃpravartate vivakṣatā vā sadvākyaṃ dharmaṃ sūkṣmam avekṣatā satyāṃ vācam ahiṃsrāṃ ca vaded anapavādinīm
12.208.10
kalkāpetām aparuṣām anṛśaṃsām apaiśunām īdṛg alpaṃ ca vaktavyam avikṣiptena cetasā
12.208.11
vākprabuddho hi saṃrāgād virāgād vyāhared yadi buddhyā hy anigṛhītena manasā karma tāmasam rajobhūtair hi karaṇaiḥ karmaṇā pratipadyate
12.208.12
sa duḥkhaṃ prāpya loke 'smin narakāyopapadyate tasmān manovākśarīrair ācared dhairyam ātmanaḥ
12.208.13
prakīrṇameṣabhāro hi yadvad dhāryeta dasyubhiḥ pratilomāṃ diśaṃ buddhvā saṃsāram abudhās tathā
12.208.14
tān eva ca yathā dasyūn kṣiptvā gacchec chivāṃ diśam tathā rajastamaḥkarmāṇy utsṛjya prāpnuyāt sukham
12.208.15
niḥsaṃdigdham anīho vai muktaḥ sarvaparigrahaiḥ viviktacārī laghvāśī tapasvī niyatendriyaḥ
12.208.16
jñānadagdhaparikleśaḥ prayogaratir ātmavān niṣpracāreṇa manasā paraṃ tad adhigacchati
12.208.17
dhṛtimān ātmavān buddhiṃ nigṛhṇīyād asaṃśayam mano buddhyā nigṛhṇīyād viṣayān manasātmanaḥ
12.208.18
nigṛhītendriyasyāsya kurvāṇasya mano vaśe devatās tāḥ prakāśante hṛṣṭā yānti tam īśvaram
12.208.19
tābhiḥ saṃsaktamanaso brahmavat saṃprakāśate etaiś cāpagataiḥ sarvair brahmabhūyāya kalpate
12.208.20
atha vā na pravarteta yogatantrair upakramet yena tantramayaṃ tantraṃ vṛttiḥ syāt tat tad ācaret
12.208.21
kaṇapiṇyākakulmāṣaśākayāvakasaktavaḥ tathā mūlaphalaṃ bhaikṣaṃ paryāyeṇopayojayet
12.208.22
āhāraṃ niyataṃ caiva deśe kāle ca sāttvikam tat parīkṣyānuvarteta yat pravṛtty anuvartakam
12.208.23
pravṛttaṃ noparundheta śanair agnim ivendhayet jñānendhitaṃ tato jñānam arkavat saṃprakāśate
12.208.24
jñānādhiṣṭhānam ajñānaṃ trīṃl lokān adhitiṣṭhati vijñānānugataṃ jñānam ajñānād apakṛṣyate
12.208.25
pṛthaktvāt saṃprayogāc ca nāsūyur veda śāśvatam sa tayor apavargajño vītarāgo vimucyate
12.208.26
vayotīto jarāmṛtyū jitvā brahma sanātanam amṛtaṃ tad avāpnoti yat tad akṣaram avyayam
12.209.1
gurur uvāca niṣkalmaṣaṃ brahmacaryam icchatā carituṃ sadā nidrā sarvātmanā tyājyā svapnadoṣān avekṣatā
12.209.2
svapne hi rajasā dehī tamasā cābhibhūyate dehāntaram ivāpannaś caraty apagatasmṛtiḥ
12.209.3
jñānābhyāsāj jāgarato jijñāsārtham anantaram vijñānābhiniveśāt tu jāgaraty aniśaṃ sadā
12.209.4
atrāha ko nv ayaṃ bhāvaḥ svapne viṣayavān iva pralīnair indriyair dehī vartate dehavān iva
12.209.5
atrocyate yathā hy etad veda yogeśvaro hariḥ tathaitad upapannārthaṃ varṇayanti maharṣayaḥ
12.209.6
indriyāṇāṃ śramāt svapnam āhuḥ sarvagataṃ budhāḥ manasas tu pralīnatvāt tat tad āhur nidarśanam
12.209.7
kāryavyāsaktamanasaḥ saṃkalpo jāgrato hy api yadvan manorathaiśvaryaṃ svapne tadvan manogatam
12.209.8
saṃsārāṇām asaṃkhyānāṃ kāmātmā tad avāpnuyāt manasy antarhitaṃ sarvaṃ veda sottamapūruṣaḥ
12.209.9
guṇānām api yad yat tat karma jānāty upasthitam tat tac chaṃsanti bhūtāni mano yad bhāvitaṃ yathā
12.209.10
tatas tam upavartante guṇā rājasatāmasāḥ sāttviko vā yathāyogam ānantaryaphalodayaḥ
12.209.11
tataḥ paśyaty asaṃbaddhān vātapittakaphottarān rajastamobhavair bhāvais tad apy āhur duranvayam
12.209.12
prasannair indriyair yad yat saṃkalpayati mānasam tat tat svapne 'py uparate manodṛṣṭir nirīkṣate
12.209.13
vyāpakaṃ sarvabhūteṣu vartate 'pratighaṃ manaḥ manasy antarhitaṃ dvāraṃ deham āsthāya mānasam
12.209.14
yat tat sadasad avyaktaṃ svapity asmin nidarśanam sarvabhūtātmabhūtasthaṃ tad adhyātmaguṇaṃ viduḥ
12.209.15
lipseta manasā yaś ca saṃkalpād aiśvaraṃ guṇam ātmaprabhāvāt taṃ vidyāt sarvā hy ātmani devatāḥ
12.209.16
evaṃ hi tapasā yuktam arkavat tamasaḥ param trailokyaprakṛtir dehī tapasā taṃ maheśvaram
12.209.17
tapo hy adhiṣṭhitaṃ devais tapoghnam asurais tamaḥ etad devāsurair guptaṃ tad āhur jñānalakṣaṇam
12.209.18
sattvaṃ rajas tamaś ceti devāsuraguṇān viduḥ sattvaṃ devaguṇaṃ vidyād itarāv āsurau guṇau
12.209.19
brahma tat paramaṃ vedyam amṛtaṃ jyotir akṣaram ye vidur bhāvitātmānas te yānti paramāṃ gatim
12.209.20
hetumac chakyam ākhyātum etāvaj jñānacakṣuṣā pratyāhāreṇa vā śakyam avyaktaṃ brahma veditum
12.210.1
gurur uvāca na sa veda paraṃ dharmaṃ yo na veda catuṣṭayam vyaktāvyakte ca yat tattvaṃ saṃprāptaṃ paramarṣiṇā
12.210.2
vyaktaṃ mṛtyumukhaṃ vidyād avyaktam amṛtaṃ padam pravṛttilakṣaṇaṃ dharmam ṛṣir nārāyaṇo 'bravīt
12.210.3
atraivāvasthitaṃ sarvaṃ trailokyaṃ sacarācaram nivṛttilakṣaṇaṃ dharmam avyaktaṃ brahma śāśvatam
12.210.4
pravṛttilakṣaṇaṃ dharmaṃ prajāpatir athābravīt pravṛttiḥ punarāvṛttir nivṛttiḥ paramā gatiḥ
12.210.5
tāṃ gatiṃ paramām eti nivṛttiparamo muniḥ jñānatattvaparo nityaṃ śubhāśubhanidarśakaḥ
12.210.6
tad evam etau vijñeyāv avyaktapuruṣāv ubhau avyaktapuruṣābhyāṃ tu yat syād anyan mahattaram
12.210.7
taṃ viśeṣam avekṣeta viśeṣeṇa vicakṣaṇaḥ anādyantāv ubhāv etāv aliṅgau cāpy ubhāv api
12.210.8
ubhau nityau sūkṣmatarau mahadbhyaś ca mahattarau sāmānyam etad ubhayor evaṃ hy anyad viśeṣaṇam
12.210.9
prakṛtyā sargadharmiṇyā tathā trividhasattvayā viparītam ato vidyāt kṣetrajñasya ca lakṣaṇam
12.210.10
prakṛteś ca vikārāṇāṃ draṣṭāram aguṇānvitam agrāhyau puruṣāv etāv aliṅgatvād asaṃhitau
12.210.11
saṃyogalakṣaṇotpattiḥ karmajā gṛhyate yayā karaṇaiḥ karmanirvṛttaiḥ kartā yad yad viceṣṭate kīrtyate śabdasaṃjñābhiḥ ko 'ham eṣo 'py asāv iti
12.210.12
uṣṇīṣavān yathā vastrais tribhir bhavati saṃvṛtaḥ saṃvṛto 'yaṃ tathā dehī sattvarājasatāmasaiḥ
12.210.13
tasmāc catuṣṭayaṃ vedyam etair hetubhir ācitam yathāsaṃjño hy ayaṃ samyag antakāle na muhyati
12.210.14
śriyaṃ divyām abhiprepsur brahma vāṅmanasā śuciḥ śārīrair niyamair ugraiś caren niṣkalmaṣaṃ tapaḥ
12.210.15
trailokyaṃ tapasā vyāptam antarbhūtena bhāsvatā sūryaś ca candramāś caiva bhāsatas tapasā divi
12.210.16
pratāpas tapaso jñānaṃ loke saṃśabditaṃ tapaḥ rajastamoghnaṃ yat karma tapasas tat svalakṣaṇam
12.210.17
brahmacaryam ahiṃsā ca śārīraṃ tapa ucyate vāṅmanoniyamaḥ sāmyaṃ mānasaṃ tapa ucyate
12.210.18
vidhijñebhyo dvijātibhyo grāhyam annaṃ viśiṣyate āhāraniyamenāsya pāpmā naśyati rājasaḥ
12.210.19
vaimanasyaṃ ca viṣaye yānty asya karaṇāni ca tasmāt tanmātram ādadyād yāvad atra prayojanam
12.210.20
antakāle vayotkarṣāc chanaiḥ kuryād anāturaḥ evaṃ yuktena manasā jñānaṃ tad upapadyate
12.210.21
rajasā cāpy ayaṃ dehī dehavāñ śabdavac caret kāryair avyāhatamatir vairāgyāt prakṛtau sthitaḥ ā dehād apramādāc ca dehāntād vipramucyate
12.210.22
hetuyuktaḥ sadotsargo bhūtānāṃ pralayas tathā parapratyayasarge tu niyataṃ nātivartate
12.210.23
bhavāntaprabhavaprajñā āsate ye viparyayam dhṛtyā dehān dhārayanto buddhisaṃkṣiptamānasāḥ sthānebhyo dhvaṃsamānāś ca sūkṣmatvāt tān upāsate
12.210.24
yathāgamaṃ ca tat sarvaṃ buddhyā tan naiva budhyate dehāntaṃ kaś cid anvāste bhāvitātmā nirāśrayaḥ yukto dhāraṇayā kaś cit sattāṃ ke cid upāsate
12.210.25
abhyasyanti paraṃ devaṃ vidyutsaṃśabditākṣaram antakāle hy upāsannās tapasā dagdhakilbiṣāḥ
12.210.26
sarva ete mahātmāno gacchanti paramāṃ gatim sūkṣmaṃ viśeṣaṇaṃ teṣām avekṣec chāstracakṣuṣā
12.210.27
dehaṃ tu paramaṃ vidyād vimuktam aparigraham antarikṣād anyataraṃ dhāraṇāsaktamānasam
12.210.28
martyalokād vimucyante vidyāsaṃyuktamānasāḥ brahmabhūtā virajasas tato yānti parāṃ gatim
12.210.29
kaṣāyavarjitaṃ jñānaṃ yeṣām utpadyate 'calam te yānti paramāṃl lokān viśudhyanto yathābalam
12.210.30
bhagavantam ajaṃ divyaṃ viṣṇum avyaktasaṃjñitam bhāvena yānti śuddhā ye jñānatṛptā nirāśiṣaḥ
12.210.31
jñātvātmasthaṃ hariṃ caiva nivartante na te 'vyayāḥ prāpya tat paramaṃ sthānaṃ modante 'kṣaram avyayam
12.210.32
etāvad etad vijñānam etad asti ca nāsti ca tṛṣṇābaddhaṃ jagat sarvaṃ cakravat parivartate
12.210.33
bisatantur yathaivāyam antaḥsthaḥ sarvato bise tṛṣṇātantur anādyantas tathā dehagataḥ sadā
12.210.34
sūcyā sūtraṃ yathā vastre saṃsārayati vāyakaḥ tadvat saṃsārasūtraṃ hi tṛṣṇāsūcyā nibadhyate
12.210.35
vikāraṃ prakṛtiṃ caiva puruṣaṃ ca sanātanam yo yathāvad vijānāti sa vitṛṣṇo vimucyate
12.210.36
prakāśaṃ bhagavān etad ṛṣir nārāyaṇo 'mṛtam bhūtānām anukampārthaṃ jagāda jagato hitam
12.211.1
yudhiṣṭhira uvāca kena vṛttena vṛttajño janako mithilādhipaḥ jagāma mokṣaṃ dharmajño bhogān utsṛjya mānuṣān
12.211.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam yena vṛttena vṛttajñaḥ sa jagāma mahat sukham
12.211.3
janako janadevas tu mithilāyāṃ janādhipaḥ aurdhvadehikadharmāṇām āsīd yukto vicintane
12.211.4
tasya sma śatam ācāryā vasanti satataṃ gṛhe darśayantaḥ pṛthag dharmān nānāpāṣaṇḍavādinaḥ
12.211.5
sa teṣāṃ pretyabhāve ca pretyajātau viniścaye āgamasthaḥ sa bhūyiṣṭham ātmatattve na tuṣyati
12.211.6
tatra pañcaśikho nāma kāpileyo mahāmuniḥ paridhāvan mahīṃ kṛtsnāṃ jagāma mithilām api
12.211.7
sarvasaṃnyāsadharmāṇāṃ tattvajñānaviniścaye suparyavasitārthaś ca nirdvaṃdvo naṣṭasaṃśayaḥ
12.211.8
ṛṣīṇām āhur ekaṃ yaṃ kāmād avasitaṃ nṛṣu śāśvataṃ sukham atyantam anvicchan sa sudurlabham
12.211.9
yam āhuḥ kapilaṃ sāṃkhyāḥ paramarṣiṃ prajāpatim sa manye tena rūpeṇa vismāpayati hi svayam
12.211.10
āsureḥ prathamaṃ śiṣyaṃ yam āhuś cirajīvinam pañcasrotasi yaḥ satram āste varṣasahasrikam
12.211.11
taṃ samāsīnam āgamya maṇḍalaṃ kāpilaṃ mahat puruṣāvastham avyaktaṃ paramārthaṃ nibodhayat
12.211.12
iṣṭisatreṇa saṃsiddho bhūyaś ca tapasā muniḥ kṣetrakṣetrajñayor vyaktiṃ bubudhe devadarśanaḥ
12.211.13
yat tad ekākṣaraṃ brahma nānārūpaṃ pradṛśyate āsurir maṇḍale tasmin pratipede tad avyayam
12.211.14
tasya pañcaśikhaḥ śiṣyo mānuṣyā payasā bhṛtaḥ brāhmaṇī kapilā nāma kā cid āsīt kuṭumbinī
12.211.15
tasyāḥ putratvam āgamya striyāḥ sa pibati stanau tataḥ sa kāpileyatvaṃ lebhe buddhiṃ ca naiṣṭhikīm
12.211.16
etan me bhagavān āha kāpileyāya saṃbhavam tasya tat kāpileyatvaṃ sarvavittvam anuttamam
12.211.17
sāmānyaṃ kapilo jñātvā dharmajñānām anuttamam upetya śatam ācāryān mohayām āsa hetubhiḥ
12.211.18
janakas tv abhisaṃraktaḥ kāpileyānudarśanāt utsṛjya śatam ācāryān pṛṣṭhato 'nujagāma tam
12.211.19
tasmai paramakalpāya praṇatāya ca dharmataḥ abravīt paramaṃ mokṣaṃ yat tat sāṃkhyaṃ vidhīyate
12.211.20
jātinirvedam uktvā hi karmanirvedam abravīt karmanirvedam uktvā ca sarvanirvedam abravīt
12.211.21
yadarthaṃ karmasaṃsargaḥ karmaṇāṃ ca phalodayaḥ tad anāśvāsikaṃ moghaṃ vināśi calam adhruvam
12.211.22
dṛśyamāne vināśe ca pratyakṣe lokasākṣike āgamāt param astīti bruvann api parājitaḥ
12.211.23
anātmā hy ātmano mṛtyuḥ kleśo mṛtyur jarāmayaḥ ātmānaṃ manyate mohāt tad asamyak paraṃ matam
12.211.24
atha ced evam apy asti yal loke nopapadyate ajaro 'yam amṛtyuś ca rājāsau manyate tathā
12.211.25
asti nāstīti cāpy etat tasminn asati lakṣaṇe kim adhiṣṭhāya tad brūyāl lokayātrāviniścayam
12.211.26
pratyakṣaṃ hy etayor mūlaṃ kṛtāntaitihyayor api pratyakṣo hy āgamo 'bhinnaḥ kṛtānto vā na kiṃ cana
12.211.27
yatra tatrānumāne 'sti kṛtaṃ bhāvayate 'pi vā anyo jīvaḥ śarīrasya nāstikānāṃ mate smṛtaḥ
12.211.28
reto vaṭakaṇīkāyāṃ ghṛtapākādhivāsanam jātismṛtir ayaskāntaḥ sūryakānto 'mbubhakṣaṇam
12.211.29
pretya bhūtātyayaś caiva devatābhyupayācanam mṛte karmanivṛttiś ca pramāṇam iti niścayaḥ
12.211.30
na tv ete hetavaḥ santi ye ke cin mūrtisaṃsthitāḥ amartyasya hi martyena sāmānyaṃ nopapadyate
12.211.31
avidyākarmaceṣṭānāṃ ke cid āhuḥ punarbhavam kāraṇaṃ lobhamohau tu doṣāṇāṃ ca niṣevaṇam
12.211.32
avidyāṃ kṣetram āhur hi karma bījaṃ tathā kṛtam tṛṣṇāsaṃjananaṃ sneha eṣa teṣāṃ punarbhavaḥ
12.211.33
tasmin vyūḍhe ca dagdhe ca citte maraṇadharmiṇi anyo 'nyāj jāyate dehas tam āhuḥ sattvasaṃkṣayam
12.211.34
yadā sa rūpataś cānyo jātitaḥ śrutito 'rthataḥ katham asmin sa ity eva saṃbandhaḥ syād asaṃhitaḥ
12.211.35
evaṃ sati ca kā prītir dānavidyātapobalaiḥ yad anyācaritaṃ karma sarvam anyaḥ prapadyate
12.211.36
yadā hy ayam ihaivānyaiḥ prākṛtair duḥkhito bhavet sukhitair duḥkhitair vāpi dṛśyo 'py asya vinirṇayaḥ
12.211.37
tathā hi musalair hanyuḥ śarīraṃ tat punar bhavet pṛthag jñānaṃ yad anyac ca yenaitan nopalabhyate
12.211.38
ṛtuḥ saṃvatsaras tithyaḥ śītoṣṇe ca priyāpriye yathātītāni paśyanti tādṛśaḥ sattvasaṃkṣayaḥ
12.211.39
jarayā hi parītasya mṛtyunā vā vināśinā durbalaṃ durbalaṃ pūrvaṃ gṛhasyeva vinaśyati
12.211.40
indriyāṇi mano vāyuḥ śoṇitaṃ māṃsam asthi ca ānupūrvyā vinaśyanti svaṃ dhātum upayānti ca
12.211.41
lokayātrāvidhānaṃ ca dānadharmaphalāgamaḥ yadarthaṃ vedaśabdāś ca vyavahārāś ca laukikāḥ
12.211.42
iti samyaṅ manasy ete bahavaḥ santi hetavaḥ etad astīdam astīti na kiṃ cit pratipadyate
12.211.43
teṣāṃ vimṛśatām evaṃ tat tat samabhidhāvatām kva cin niviśate buddhis tatra jīryati vṛkṣavat
12.211.44
evam arthair anarthaiś ca duḥkhitāḥ sarvajantavaḥ āgamair apakṛṣyante hastipair hastino yathā
12.211.45
arthāṃs tathātyantasukhāvahāṃś ca; lipsanta ete bahavo viśulkāḥ mahattaraṃ duḥkham abhiprapannā; hitvāmiṣaṃ mṛtyuvaśaṃ prayānti
12.211.46
vināśino hy adhruvajīvitasya; kiṃ bandhubhir mitraparigrahaiś ca vihāya yo gacchati sarvam eva; kṣaṇena gatvā na nivartate ca
12.211.47
bhūvyomatoyānalavāyavo hi; sadā śarīraṃ paripālayanti itīdam ālakṣya kuto ratir bhaved; vināśino hy asya na śarma vidyate
12.211.48
idam anupadhi vākyam acchalaṃ; paramanirāmayam ātmasākṣikam narapatir abhivīkṣya vismitaḥ; punar anuyoktum idaṃ pracakrame
12.212.1
bhīṣma uvāca janako janadevas tu jñāpitaḥ paramarṣiṇā punar evānupapraccha sāṃparāye bhavābhavau
12.212.2
bhagavan yad idaṃ pretya saṃjñā bhavati kasya cit evaṃ sati kim ajñānaṃ jñānaṃ vā kiṃ kariṣyati
12.212.3
sarvam ucchedaniṣṭhaṃ syāt paśya caitad dvijottama apramattaḥ pramatto vā kiṃ viśeṣaṃ kariṣyati
12.212.4
asaṃsargo hi bhūteṣu saṃsargo vā vināśiṣu kasmai kriyeta kalpena niścayaḥ ko 'tra tattvataḥ
12.212.5
tamasā hi praticchannaṃ vibhrāntam iva cāturam punaḥ praśamayan vākyaiḥ kaviḥ pañcaśikho 'bravīt
12.212.6
ucchedaniṣṭhā nehāsti bhāvaniṣṭhā na vidyate ayaṃ hy api samāhāraḥ śarīrendriyacetasām vartate pṛthag anyonyam apy apāśritya karmasu
12.212.7
dhātavaḥ pañcaśākho 'yaṃ khaṃ vāyur jyotir ambu bhūḥ te svabhāvena tiṣṭhanti viyujyante svabhāvataḥ
12.212.8
ākāśaṃ vāyur ūṣmā ca sneho yac cāpi pārthivam eṣa pañcasamāhāraḥ śarīram iti naikadhā jñānam ūṣmā ca vāyuś ca trividhaḥ karmasaṃgrahaḥ
12.212.9
indriyāṇīndriyārthāś ca svabhāvaś cetanā manaḥ prāṇāpānau vikāraś ca dhātavaś cātra niḥsṛtāḥ
12.212.10
śravaṇaṃ sparśanaṃ jihvā dṛṣṭir nāsā tathaiva ca indriyāṇīti pañcaite cittapūrvaṃgamā guṇāḥ
12.212.11
tatra vijñānasaṃyuktā trividhā vedanā dhruvā sukhaduḥkheti yām āhur aduḥkhety asukheti ca
12.212.12
śabdaḥ sparśaś ca rūpaṃ ca raso gandhaś ca mūrty atha ete hy āmaraṇāt pañca ṣaḍguṇā jñānasiddhaye
12.212.13
teṣu karmanisargaś ca sarvatattvārthaniścayaḥ tam āhuḥ paramaṃ śukraṃ buddhir ity avyayaṃ mahat
12.212.14
imaṃ guṇasamāhāram ātmabhāvena paśyataḥ asamyag darśanair duḥkham anantaṃ nopaśāmyati
12.212.15
anātmeti ca yad dṛṣṭaṃ tenāhaṃ na mamety api vartate kim adhiṣṭhānā prasaktā duḥkhasaṃtatiḥ
12.212.16
tatra samyaṅ mano nāma tyāgaśāstram anuttamam śṛṇu yat tava mokṣāya bhāṣyamāṇaṃ bhaviṣyati
12.212.17
tyāga eva hi sarveṣām uktānām api karmaṇām nityaṃ mithyāvinītānāṃ kleśo duḥkhāvaho mataḥ
12.212.18
dravyatyāge tu karmāṇi bhogatyāge vratāny api sukhatyāge tapoyogaḥ sarvatyāge samāpanā
12.212.19
tasya mārgo 'yam advaidhaḥ sarvatyāgasya darśitaḥ viprahāṇāya duḥkhasya durgatir hy anyathā bhavet
12.212.20
pañca jñānendriyāṇy uktvā manaḥṣaṣṭhāni cetasi manaḥṣaṣṭhāni vakṣyāmi pañca karmendriyāṇi tu
12.212.21
hastau karmendriyaṃ jñeyam atha pādau gatīndriyam prajanānandayoḥ śepho visarge pāyur indriyam
12.212.22
vāk tu śabdaviśeṣārthaṃ gatiṃ pañcānvitāṃ viduḥ evam ekādaśaitāni buddhyā tv avasṛjen manaḥ
12.212.23
karṇau śabdaś ca cittaṃ ca trayaḥ śravaṇasaṃgrahe tathā sparśe tathā rūpe tathaiva rasagandhayoḥ
12.212.24
evaṃ pañcatrikā hy ete guṇās tad upalabdhaye yena yas trividho bhāvaḥ paryāyāt samupasthitaḥ
12.212.25
sāttviko rājasaś caiva tāmasaś caiva te trayaḥ trividhā vedanā yeṣu prasūtā sarvasādhanā
12.212.26
praharṣaḥ prītir ānandaḥ sukhaṃ saṃśāntacittatā akutaś cit kutaś cid vā cittataḥ sāttviko guṇaḥ
12.212.27
atuṣṭiḥ paritāpaś ca śoko lobhas tathākṣamā liṅgāni rajasas tāni dṛśyante hetvahetutaḥ
12.212.28
avivekas tathā mohaḥ pramādaḥ svapnatandritā kathaṃ cid api vartante vividhās tāmasā guṇāḥ
12.212.29
tatra yat prītisaṃyuktaṃ kāye manasi vā bhavet vartate sāttviko bhāva ity apekṣeta tat tathā
12.212.30
yat tu saṃtāpasaṃyuktam aprītikaram ātmanaḥ pravṛttaṃ raja ity eva tatas tad abhicintayet
12.212.31
atha yan mohasaṃyuktaṃ kāye manasi vā bhavet apratarkyam avijñeyaṃ tamas tad upadhārayet
12.212.32
tad dhi śrotrāśrayaṃ bhūtaṃ śabdaḥ śrotraṃ samāśritaḥ nobhayaṃ śabdavijñāne vijñānasyetarasya vā
12.212.33
evaṃ tvak cakṣuṣī jihvā nāsikā caiva pañcamī sparśe rūpe rase gandhe tāni ceto manaś ca tat
12.212.34
svakarmayugapadbhāvo daśasv eteṣu tiṣṭhati cittam ekādaśaṃ viddhi buddhir dvādaśamī bhavet
12.212.35
teṣām ayugapadbhāve ucchedo nāsti tāmasaḥ āsthito yugapadbhāve vyavahāraḥ sa laukikaḥ
12.212.36
indriyāṇy avasṛjyāpi dṛṣṭvā pūrvaṃ śrutāgamam cintayan nānuparyeti tribhir evānvito guṇaiḥ
12.212.37
yat tamopahataṃ cittam āśu saṃcāram adhruvam karoty uparamaṃ kāle tad āhus tāmasaṃ sukham
12.212.38
yad yad āgamasaṃyuktaṃ na kṛtsnam upaśāmyati atha tatrāpy upādatte tamo vyaktam ivānṛtam
12.212.39
evam eṣa prasaṃkhyātaḥ svakarmapratyayī guṇaḥ kathaṃ cid vartate samyak keṣāṃ cid vā na vartate
12.212.40
evam āhuḥ samāhāraṃ kṣetram adhyātmacintakāḥ sthito manasi yo bhāvaḥ sa vai kṣetrajña ucyate
12.212.41
evaṃ sati ka ucchedaḥ śāśvato vā kathaṃ bhavet svabhāvād vartamāneṣu sarvabhūteṣu hetutaḥ
12.212.42
yathārṇavagatā nadyo vyaktīr jahati nāma ca na ca svatāṃ niyacchanti tādṛśaḥ sattvasaṃkṣayaḥ
12.212.43
evaṃ sati kutaḥ saṃjñā pretyabhāve punar bhavet pratisaṃmiśrite jīve gṛhyamāṇe ca madhyataḥ
12.212.44
imāṃ tu yo veda vimokṣabuddhim; ātmānam anvicchati cāpramattaḥ na lipyate karmaphalair aniṣṭaiḥ; patraṃ bisasyeva jalena siktam
12.212.45
dṛḍhaiś ca pāśair bahubhir vimuktaḥ; prajānimittair api daivataiś ca yadā hy asau sukhaduḥkhe jahāti; muktas tadāgryāṃ gatim ety aliṅgaḥ śrutipramāṇāgamamaṅgalaiś ca; śete jarāmṛtyubhayād atītaḥ
12.212.46
kṣīṇe ca puṇye vigate ca pāpe; tatonimitte ca phale vinaṣṭe alepam ākāśam aliṅgam evam; āsthāya paśyanti mahad dhy asaktāḥ
12.212.47
yathorṇanābhiḥ parivartamānas; tantukṣaye tiṣṭhati pātyamānaḥ tathā vimuktaḥ prajahāti duḥkhaṃ; vidhvaṃsate loṣṭa ivādrim arcchan
12.212.48
yathā ruruḥ śṛṅgam atho purāṇaṃ; hitvā tvacaṃ vāpy urago yathāvat vihāya gacchaty anavekṣamāṇas; tathā vimukto vijahāti duḥkham
12.212.49
drumaṃ yathā vāpy udake patantam; utsṛjya pakṣī prapataty asaktaḥ tathā hy asau sukhaduḥkhe vihāya; muktaḥ parārdhyāṃ gatim ety aliṅgaḥ
12.212.50
api ca bhavati maithilena gītaṃ; nagaram upāhitam agninābhivīkṣya na khalu mama tuṣo 'pi dahyate 'tra; svayam idam āha kila sma bhūmipālaḥ
12.212.51
idam amṛtapadaṃ videharājaḥ; svayam iha pañcaśikhena bhāṣyamāṇaḥ nikhilam abhisamīkṣya niścitārthaṃ; paramasukhī vijahāra vītaśokaḥ
12.212.52
imaṃ hi yaḥ paṭhati vimokṣaniścayaṃ; na hīyate satatam avekṣate tathā upadravān nānubhavaty aduḥkhitaḥ; pramucyate kapilam ivaitya maithilaḥ
12.213.1
yudhiṣṭhira uvāca kiṃ kurvan sukham āpnoti kiṃ kurvan duḥkham āpnute kiṃ kurvan nirbhayo loke siddhaś carati bhārata
12.213.2
bhīṣma uvāca damam eva praśaṃsanti vṛddhāḥ śrutisamādhayaḥ sarveṣām eva varṇānāṃ brāhmaṇasya viśeṣataḥ
12.213.3
nādāntasya kriyāsiddhir yathāvad upalabhyate kriyā tapaś ca vedāś ca dame sarvaṃ pratiṣṭhitam
12.213.4
damas tejo vardhayati pavitraṃ dama ucyate vipāpmā nirbhayo dāntaḥ puruṣo vindate mahat
12.213.5
sukhaṃ dāntaḥ prasvapiti sukhaṃ ca pratibudhyate sukhaṃ loke viparyeti manaś cāsya prasīdati
12.213.6
tejo damena dhriyate na tat tīkṣṇo 'dhigacchati amitrāṃś ca bahūn nityaṃ pṛthag ātmani paśyati
12.213.7
kravyādbhya iva bhūtānām adāntebhyaḥ sadā bhayam teṣāṃ vipratiṣedhārthaṃ rājā sṛṣṭaḥ svayaṃbhuvā
12.213.8
āśrameṣu ca sarveṣu dama eva viśiṣyate yac ca teṣu phalaṃ dharme bhūyo dānte tad ucyate
12.213.9
teṣāṃ liṅgāni vakṣyāmi yeṣāṃ samudayo damaḥ akārpaṇyam asaṃrambhaḥ saṃtoṣaḥ śraddadhānatā
12.213.10
akrodha ārjavaṃ nityaṃ nātivādo na mānitā gurupūjānasūyā ca dayā bhūteṣv apaiśunam
12.213.11
janavādamṛṣāvādastutinindāvivarjanam sādhukāmaś cāspṛhayann āyāti pratyayaṃ nṛṣu
12.213.12
avairakṛt sūpacāraḥ samo nindāpraśaṃsayoḥ suvṛttaḥ śīlasaṃpannaḥ prasannātmātmavān budhaḥ prāpya loke ca satkāraṃ svargaṃ vai pretya gacchati
12.213.13
sarvabhūtahite yukto na smayād dveṣṭi vai janam mahāhrada ivākṣobhya prajñātṛptaḥ prasīdati
12.213.14
abhayaṃ sarvabhūtebhyaḥ sarveṣām abhayaṃ yataḥ namasyaḥ sarvabhūtānāṃ dānto bhavati jñānavān
12.213.15
na hṛṣyati mahaty arthe vyasane ca na śocati sa vai parimitaprajñaḥ sa dānto dvija ucyate
12.213.16
karmabhiḥ śrutasaṃpannaḥ sadbhir ācaritaiḥ śubhaiḥ sadaiva damasaṃyuktas tasya bhuṅkte mahat phalam
12.213.17
anasūyā kṣamā śāntiḥ saṃtoṣaḥ priyavāditā satyaṃ dānam anāyāso naiṣa mārgo durātmanām
12.213.18
kāmakrodhau vaśe kṛtvā brahmacārī jitendriyaḥ vikramya ghore tapasi brāhmaṇaḥ saṃśitavrataḥ kālākāṅkṣī carel lokān nirapāya ivātmavān
12.214.1
yudhiṣṭhira uvāca dvijātayo vratopetā yad idaṃ bhuñjate haviḥ annaṃ brāhmaṇakāmāya katham etat pitāmaha
12.214.2
bhīṣma uvāca avedoktavratopetā bhuñjānāḥ kāryakāriṇaḥ vedokteṣu ca bhuñjānā vrataluptā yudhiṣṭhira
12.214.3
yudhiṣṭhira uvāca yad idaṃ tapa ity āhur upavāsaṃ pṛthagjanāḥ etat tapo mahārāja utāho kiṃ tapo bhavet
12.214.4
bhīṣma uvāca māsapakṣopavāsena manyante yat tapo janāḥ ātmatantropaghātaḥ sa na tapas tat satāṃ matam tyāgaś ca sannatiś caiva śiṣyate tapa uttamam
12.214.5
sadopavāsī ca bhaved brahmacārī sadaiva ca muniś ca syāt sadā vipro daivataṃ ca sadā bhajet
12.214.6
kuṭumbiko dharmakāmaḥ sadāsvapnaś ca bhārata amāṃsāśī sadā ca syāt pavitraṃ ca sadā japet
12.214.7
amṛtāśī sadā ca syān na ca syād viṣabhojanaḥ vighasāśī sadā ca syāt sadā caivātithipriyaḥ
12.214.8
yudhiṣṭhira uvāca kathaṃ sadopavāsī syād brahmacārī kathaṃ bhavet vighasāśī kathaṃ ca syāt sadā caivātithipriyaḥ
12.214.9
bhīṣma uvāca antarā prātarāśaṃ ca sāyamāśaṃ tathaiva ca sadopavāsī ca bhaved yo na bhuṅkte kathaṃ cana
12.214.10
bhāryāṃ gacchan brahmacārī ṛtau bhavati brāhmaṇaḥ ṛtavādī sadā ca syāj jñānanityaś ca yo naraḥ
12.214.11
abhakṣayan vṛthāmāṃsam amāṃsāśī bhavaty uta dānanityaḥ pavitraś ca asvapnaś ca divāsvapan
12.214.12
bhṛtyātithiṣu yo bhuṅkte bhuktavatsu sadā sa ha amṛtaṃ sakalaṃ bhuṅkta iti viddhi yudhiṣṭhira
12.214.13
abhuktavatsu nāśnānaḥ satataṃ yas tu vai dvijaḥ abhojanena tenāsya jitaḥ svargo bhavaty uta
12.214.14
devatābhyaḥ pitṛbhyaś ca bhṛtyebhyo 'tithibhiḥ saha avaśiṣṭaṃ tu yo 'śnāti tam āhur vighasāśinam
12.214.15
teṣāṃ lokā hy aparyantāḥ sadane brahmaṇā saha upasthitāś cāpsarobhiḥ pariyānti divaukasaḥ
12.214.16
devatābhiś ca ye sārdhaṃ pitṛbhiś copabhuñjate ramante putrapautraiś ca teṣāṃ gatir anuttamā
12.215.1
yudhiṣṭhira uvāca yad idaṃ karma loke 'smiñ śubhaṃ vā yadi vāśubham puruṣaṃ yojayaty eva phalayogena bhārata
12.215.2
kartā svit tasya puruṣa utāho neti saṃśayaḥ etad icchāmi tattvena tvattaḥ śrotuṃ pitāmaha
12.215.3
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam prahrādasya ca saṃvādam indrasya ca yudhiṣṭhira
12.215.4
asaktaṃ dhūtapāpmānaṃ kule jātaṃ bahuśrutam astambham anahaṃkāraṃ sattvasthaṃ samaye ratam
12.215.5
tulyanindāstutiṃ dāntaṃ śūnyāgāraniveśanam carācarāṇāṃ bhūtānāṃ viditaprabhavāpyayam
12.215.6
akrudhyantam ahṛṣyantam apriyeṣu priyeṣu ca kāñcane vātha loṣṭe vā ubhayoḥ samadarśanam
12.215.7
ātmaniḥśreyasajñāne dhīraṃ niścitaniścayam parāvarajñaṃ bhūtānāṃ sarvajñaṃ samadarśanam
12.215.8
śakraḥ prahrādam āsīnam ekānte saṃyatendriyam bubhutsamānas tat prajñām abhigamyedam abravīt
12.215.9
yaiḥ kaiś cit saṃmato loke guṇaiḥ syāt puruṣo nṛṣu bhavaty anapagān sarvāṃs tān guṇāṃl lakṣayāmahe
12.215.10
atha te lakṣyate buddhiḥ samā bālajanair iha ātmānaṃ manyamānaḥ sañ śreyaḥ kim iha manyase
12.215.11
baddhaḥ pāśaiś cyutaḥ sthānād dviṣatāṃ vaśam āgataḥ śriyā vihīnaḥ prahrāda śocitavye na śocasi
12.215.12
prajñālābhāt tu daiteya utāho dhṛtimattayā prahrāda svastharūpo 'si paśyan vyasanam ātmanaḥ
12.215.13
iti saṃcoditas tena dhīro niścitaniścayaḥ uvāca ślakṣṇayā vācā svāṃ prajñām anuvarṇayan
12.215.14
pravṛttiṃ ca nivṛttiṃ ca bhūtānāṃ yo na budhyate tasya stambho bhaved bālyān nāsti stambho 'nupaśyataḥ
12.215.15
svabhāvāt saṃpravartante nivartante tathaiva ca sarve bhāvās tathābhāvāḥ puruṣārtho na vidyate
12.215.16
puruṣārthasya cābhāve nāsti kaś cit svakārakaḥ svayaṃ tu kurvatas tasya jātu māno bhaved iha
12.215.17
yas tu kartāram ātmānaṃ manyate sādhvasādhunoḥ tasya doṣavatī prajñā svamūrtyajñeti me matiḥ
12.215.18
yadi syāt puruṣaḥ kartā śakrātmaśreyase dhruvam ārambhās tasya sidhyeran na ca jātu parābhavet
12.215.19
aniṣṭasya hi nirvṛttir anivṛttiḥ priyasya ca lakṣyate yatamānānāṃ puruṣārthas tataḥ kutaḥ
12.215.20
aniṣṭasyābhinirvṛttim iṣṭasaṃvṛttim eva ca aprayatnena paśyāmaḥ keṣāṃ cit tat svabhāvataḥ
12.215.21
pratirūpadharāḥ ke cid dṛśyante buddhisattamāḥ virūpebhyo 'lpabuddhibhyo lipsamānā dhanāgamam
12.215.22
svabhāvapreritāḥ sarve niviśante guṇā yadā śubhāśubhās tadā tatra tasya kiṃ mānakāraṇam
12.215.23
svabhāvād eva tat sarvam iti me niścitā matiḥ ātmapratiṣṭhitā prajñā mama nāsti tato 'nyathā
12.215.24
karmajaṃ tv iha manye 'haṃ phalayogaṃ śubhāśubham karmaṇāṃ viṣayaṃ kṛtsnam ahaṃ vakṣyāmi tac chṛṇu
12.215.25
yathā vedayate kaś cid odanaṃ vāyaso vadan evaṃ sarvāṇi karmāṇi svabhāvasyaiva lakṣaṇam
12.215.26
vikārān eva yo veda na veda prakṛtiṃ parām tasya stambho bhaved bālyān nāsti stambho 'nupaśyataḥ
12.215.27
svabhāvabhāvino bhāvān sarvān eveha niścaye budhyamānasya darpo vā māno vā kiṃ kariṣyati
12.215.28
veda dharmavidhiṃ kṛtsnaṃ bhūtānāṃ cāpy anityatām tasmāc chakra na śocāmi sarvaṃ hy evedam antavat
12.215.29
nirmamo nirahaṃkāro nirīho muktabandhanaḥ svastho 'vyapetaḥ paśyāmi bhūtānāṃ prabhavāpyayau
12.215.30
kṛtaprajñasya dāntasya vitṛṣṇasya nirāśiṣaḥ nāyāso vidyate śakra paśyato lokavidyayā
12.215.31
prakṛtau ca vikāre ca na me prītir na ca dviṣe dveṣṭāraṃ na ca paśyāmi yo mamādya mamāyate
12.215.32
nordhvaṃ nāvāṅ na tiryak ca na kva cic chakra kāmaye na vijñāne na vijñeye nājñāne śarma vidyate
12.215.33
śakra uvāca yenaiṣā labhyate prajñā yena śāntir avāpyate prabrūhi tam upāyaṃ me samyak prahrāda pṛcchate
12.215.34
prahrāda uvāca ārjavenāpramādena prasādenātmavattayā vṛddhaśuśrūṣayā śakra puruṣo labhate mahat
12.215.35
svabhāvāl labhate prajñāṃ śāntim eti svabhāvataḥ svabhāvād eva tat sarvaṃ yat kiṃ cid anupaśyasi
12.215.36
bhīṣma uvāca ity ukto daityapatinā śakro vismayam āgamat prītimāṃś ca tadā rājaṃs tad vākyaṃ pratyapūjayat
12.215.37
sa tadābhyarcya daityendraṃ trailokyapatir īśvaraḥ asurendram upāmantrya jagāma svaṃ niveśanam
12.216.1
yudhiṣṭhira uvāca yayā buddhyā mahīpālo bhraṣṭaśrīr vicaren mahīm kāladaṇḍaviniṣpiṣṭas tan me brūhi pitāmaha
12.216.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam vāsavasya ca saṃvādaṃ baler vairocanasya ca
12.216.3
pitāmaham upāgatya praṇipatya kṛtāñjaliḥ sarvān evāsurāñ jitvā baliṃ papraccha vāsavaḥ
12.216.4
yasya sma dadato vittaṃ na kadā cana hīyate taṃ baliṃ nādhigacchāmi brahmann ācakṣva me balim
12.216.5
sa eva hy astam ayate sa sma vidyotate diśaḥ sa varṣati sma varṣāṇi yathākālam atandritaḥ taṃ baliṃ nādhigacchāmi brahmann ācakṣva me balim
12.216.6
sa vāyur varuṇaś caiva sa raviḥ sa ca candramāḥ so 'gnis tapati bhūtāni pṛthivī ca bhavaty uta taṃ baliṃ nādhigacchāmi brahmann ācakṣva me balim
12.216.7
brahmovāca naitat te sādhu maghavan yad etad anupṛcchasi pṛṣṭas tu nānṛtaṃ brūyāt tasmād vakṣyāmi te balim
12.216.8
uṣṭreṣu yadi vā goṣu khareṣv aśveṣu vā punaḥ variṣṭho bhavitā jantuḥ śūnyāgāre śacīpate
12.216.9
śakra uvāca yadi sma balinā brahmañ śūnyāgāre sameyivān hanyām enaṃ na vā hanyāṃ tad brahmann anuśādhi mām
12.216.10
brahmovāca mā sma śakra baliṃ hiṃsīr na balir vadham arhati nyāyāṃs tu śakra praṣṭavyas tvayā vāsava kāmyayā
12.216.11
bhīṣma uvāca evam ukto bhagavatā mahendraḥ pṛthivīṃ tadā cacārairāvataskandham adhiruhya śriyā vṛtaḥ
12.216.12
tato dadarśa sa baliṃ kharaveṣeṇa saṃvṛtam yathākhyātaṃ bhagavatā śūnyāgārakṛtālayam
12.216.13
śakra uvāca kharayonim anuprāptas tuṣabhakṣo 'si dānava iyaṃ te yonir adhamā śocasy āho na śocasi
12.216.14
adṛṣṭaṃ bata paśyāmi dviṣatāṃ vaśam āgatam śriyā vihīnaṃ mitraiś ca bhraṣṭavīryaparākramam
12.216.15
yat tad yānasahasreṇa jñātibhiḥ parivāritaḥ lokān pratāpayan sarvān yāsy asmān avitarkayan
12.216.16
tvanmukhāś caiva daiteyā vyatiṣṭhaṃs tava śāsane akṛṣṭapacyā pṛthivī tavaiśvarye babhūva ha idaṃ ca te 'dya vyasanaṃ śocasy āho na śocasi
12.216.17
yadātiṣṭhaḥ samudrasya pūrvakūle vilelihan jñātibhyo vibhajan vittaṃ tadāsīt te manaḥ katham
12.216.18
yat te sahasrasamitā nanṛtur devayoṣitaḥ bahūni varṣapūgāni vihāre dīpyataḥ śriyā
12.216.19
sarvāḥ puṣkaramālinyaḥ sarvāḥ kāñcanasaprabhāḥ katham adya tadā caiva manas te dānaveśvara
12.216.20
chatraṃ tavāsīt sumahat sauvarṇaṃ maṇibhūṣitam nanṛtur yatra gandharvāḥ ṣaṭsahasrāṇi saptadhā
12.216.21
yūpas tavāsīt sumahān yajataḥ sarvakāñcanaḥ yatrādadaḥ sahasrāṇām ayutāni gavāṃ daśa
12.216.22
yadā tu pṛthivīṃ sarvāṃ yajamāno 'nuparyayāḥ śamyākṣepeṇa vidhinā tadāsīt kiṃ nu te hṛdi
12.216.23
na te paśyāmi bhṛṅgāraṃ na chatraṃ vyajanaṃ na ca brahmadattāṃ ca te mālāṃ na paśyāmy asurādhipa
12.216.24
balir uvāca na tvaṃ paśyasi bhṛṅgāraṃ na chatraṃ vyajanaṃ na ca brahmadattāṃ ca me mālāṃ na tvaṃ drakṣyasi vāsava
12.216.25
guhāyāṃ nihitāni tvaṃ mama ratnāni pṛcchasi yadā me bhavitā kālas tadā tvaṃ tāni drakṣyasi
12.216.26
na tv etad anurūpaṃ te yaśaso vā kulasya vā samṛddhārtho 'samṛddhārthaṃ yan māṃ katthitum icchasi
12.216.27
na hi duḥkheṣu śocanti na prahṛṣyanti carddhiṣu kṛtaprajñā jñānatṛptāḥ kṣāntāḥ santo manīṣiṇaḥ
12.216.28
tvaṃ tu prākṛtayā buddhyā puraṃdara vikatthase yadāham iva bhāvī tvaṃ tadā naivaṃ vadiṣyasi
12.217.1
bhīṣma uvāca punar eva tu taṃ śakraḥ prahasann idam abravīt niḥśvasantaṃ yathā nāgaṃ pravyāhārāya bhārata
12.217.2
yat tad yānasahasreṇa jñātibhiḥ parivāritaḥ lokān pratāpayan sarvān yāsy asmān avitarkayan
12.217.3
dṛṣṭvā sukṛpaṇāṃ cemām avasthām ātmano bale jñātimitraparityaktaḥ śocasy āho na śocasi
12.217.4
prītiṃ prāpyātulāṃ pūrvaṃ lokāṃś cātmavaśe sthitān vinipātam imaṃ cādya śocasy āho na śocasi
12.217.5
balir uvāca anityam upalakṣyedaṃ kālaparyāyam ātmanaḥ tasmāc chakra na śocāmi sarvaṃ hy evedam antavat
12.217.6
antavanta ime dehā bhūtānām amarādhipa tena śakra na śocāmi nāparādhād idaṃ mama
12.217.7
jīvitaṃ ca śarīraṃ ca pretya vai saha jāyate ubhe saha vivardhete ubhe saha vinaśyataḥ
12.217.8
tad īdṛśam idaṃ bhāvam avaśaḥ prāpya kevalam yady evam abhijānāmi kā vyathā me vijānataḥ
12.217.9
bhūtānāṃ nidhanaṃ niṣṭhā srotasām iva sāgaraḥ naitat samyag vijānanto narā muhyanti vajrabhṛt
12.217.10
ye tv evaṃ nābhijānanti rajomohaparāyaṇāḥ te kṛcchraṃ prāpya sīdanti buddhir yeṣāṃ praṇaśyati
12.217.11
buddhilābhe hi puruṣaḥ sarvaṃ nudati kilbiṣam vipāpmā labhate sattvaṃ sattvasthaḥ saṃprasīdati
12.217.12
tatas tu ye nivartante jāyante vā punaḥ punaḥ kṛpaṇāḥ paritapyante te 'narthaiḥ paricoditāḥ
12.217.13
arthasiddhim anarthaṃ ca jīvitaṃ maraṇaṃ tathā sukhaduḥkhaphalaṃ caiva na dveṣmi na ca kāmaye
12.217.14
hataṃ hanti hato hy eva yo naro hanti kaṃ cana ubhau tau na vijānīto yaś ca hanti hataś ca yaḥ
12.217.15
hatvā jitvā ca maghavan yaḥ kaś cit puruṣāyate akartā hy eva bhavati kartā tv eva karoti tat
12.217.16
ko hi lokasya kurute vināśaprabhavāv ubhau kṛtaṃ hi tat kṛtenaiva kartā tasyāpi cāparaḥ
12.217.17
pṛthivī vāyur ākāśam āpo jyotiś ca pañcamam etadyonīni bhūtāni tatra kā paridevanā
12.217.18
mahāvidyo 'lpavidyaś ca balavān durbalaś ca yaḥ darśanīyo virūpaś ca subhago durbhagaś ca yaḥ
12.217.19
sarvaṃ kālaḥ samādatte gambhīraḥ svena tejasā tasmin kālavaśaṃ prāpte kā vyathā me vijānataḥ
12.217.20
dagdham evānudahati hatam evānuhanti ca naśyate naṣṭam evāgre labdhavyaṃ labhate naraḥ
12.217.21
nāsya dvīpaḥ kutaḥ pāraṃ nāvāraḥ saṃpradṛśyate nāntam asya prapaśyāmi vidher divyasya cintayan
12.217.22
yadi me paśyataḥ kālo bhūtāni na vināśayet syān me harṣaś ca darpaś ca krodhaś caiva śacīpate
12.217.23
tuṣabhakṣaṃ tu māṃ jñātvā praviviktajane gṛhe bibhrataṃ gārdabhaṃ rūpam ādiśya parigarhase
12.217.24
icchann ahaṃ vikuryāṃ hi rūpāṇi bahudhātmanaḥ vibhīṣaṇāni yānīkṣya palāyethās tvam eva me
12.217.25
kālaḥ sarvaṃ samādatte kālaḥ sarvaṃ prayacchati kālena vidhṛtaṃ sarvaṃ mā kṛthāḥ śakra pauruṣam
12.217.26
purā sarvaṃ pravyathate mayi kruddhe puraṃdara avaimi tv asya lokasya dharmaṃ śakra sanātanam
12.217.27
tvam apy evam apekṣasva mātmanā vismayaṃ gamaḥ prabhavaś ca prabhāvaś ca nātmasaṃsthaḥ kadā cana
12.217.28
kaumāram eva te cittaṃ tathaivādya yathā purā samavekṣasva maghavan buddhiṃ vindasva naiṣṭhikīm
12.217.29
devā manuṣyāḥ pitaro gandharvoragarākṣasāḥ āsan sarve mama vaśe tat sarvaṃ vettha vāsava
12.217.30
namas tasyai diśe 'py astu yasyāṃ vairocano baliḥ iti mām abhyapadyanta buddhimātsaryamohitāḥ
12.217.31
nāhaṃ tad anuśocāmi nātmabhraṃśaṃ śacīpate evaṃ me niścitā buddhiḥ śāstus tiṣṭhāmy ahaṃ vaśe
12.217.32
dṛśyate hi kule jāto darśanīyaḥ pratāpavān duḥkhaṃ jīvan sahāmātyo bhavitavyaṃ hi tat tathā
12.217.33
dauṣkuleyas tathā mūḍho durjātaḥ śakra dṛśyate sukhaṃ jīvan sahāmātyo bhavitavyaṃ hi tat tathā
12.217.34
kalyāṇī rūpasaṃpannā durbhagā śakra dṛśyate alakṣaṇā virūpā ca subhagā śakra dṛśyate
12.217.35
naitad asmatkṛtaṃ śakra naitac chakra tvayā kṛtam yat tvam evaṃgato vajrin yad vāpy evaṃgatā vayam
12.217.36
na karma tava nānyeṣāṃ kuto mama śatakrato ṛddhir vāpy atha vā narddhiḥ paryāyakṛtam eva tat
12.217.37
paśyāmi tvā virājantaṃ devarājam avasthitam śrīmantaṃ dyutimantaṃ ca garjantaṃ ca mamopari
12.217.38
etac caivaṃ na cet kālo mām ākramya sthito bhavet pātayeyam ahaṃ tvādya savajram api muṣṭinā
12.217.39
na tu vikramakālo 'yaṃ kṣamākālo 'yam āgataḥ kālaḥ sthāpayate sarvaṃ kālaḥ pacati vai tathā
12.217.40
māṃ ced abhyāgataḥ kālo dānaveśvaram ūrjitam garjantaṃ pratapantaṃ ca kam anyaṃ nāgamiṣyati
12.217.41
dvādaśānāṃ hi bhavatām ādityānāṃ mahātmanām tejāṃsy ekena sarveṣāṃ devarāja hṛtāni me
12.217.42
aham evodvahāmy āpo visṛjāmi ca vāsava tapāmi caiva trailokyaṃ vidyotāmy aham eva ca
12.217.43
saṃrakṣāmi vilumpāmi dadāmy aham athādade saṃyacchāmi niyacchāmi lokeṣu prabhur īśvaraḥ
12.217.44
tad adya vinivṛttaṃ me prabhutvam amarādhipa kālasainyāvagāḍhasya sarvaṃ na pratibhāti me
12.217.45
nāhaṃ kartā na caiva tvaṃ nānyaḥ kartā śacīpate paryāyeṇa hi bhujyante lokāḥ śakra yadṛcchayā
12.217.46
māsārdhamāsaveśmānam ahorātrābhisaṃvṛtam ṛtudvāraṃ varṣamukham āhur vedavido janāḥ
12.217.47
āhuḥ sarvam idaṃ cintyaṃ janāḥ ke cin manīṣayā asyāḥ pañcaiva cintāyāḥ paryeṣyāmi ca pañcadhā
12.217.48
gambhīraṃ gahanaṃ brahma mahat toyārṇavaṃ yathā anādinidhanaṃ cāhur akṣaraṃ param eva ca
12.217.49
sattveṣu liṅgam āveśya naliṅgam api tat svayam manyante dhruvam evainaṃ ye narās tattvadarśinaḥ
12.217.50
bhūtānāṃ tu viparyāsaṃ manyate gatavān iti na hy etāvad bhaved gamyaṃ na yasmāt prakṛteḥ paraḥ
12.217.51
gatiṃ hi sarvabhūtānām agatvā kva gamiṣyasi yo dhāvatā na hātavyas tiṣṭhann api na hīyate tam indriyāṇi sarvāṇi nānupaśyanti pañcadhā
12.217.52
āhuś cainaṃ ke cid agniṃ ke cid āhuḥ prajāpatim ṛtumāsārdhamāsāṃś ca divasāṃs tu kṣaṇāṃs tathā
12.217.53
pūrvāhṇam aparāhṇaṃ ca madhyāhnam api cāpare muhūrtam api caivāhur ekaṃ santam anekadhā taṃ kālam avajānīhi yasya sarvam idaṃ vaśe
12.217.54
bahūnīndrasahasrāṇi samatītāni vāsava balavīryopapannāni yathaiva tvaṃ śacīpate
12.217.55
tvām apy atibalaṃ śakraṃ devarājaṃ balotkaṭam prāpte kāle mahāvīryaḥ kālaḥ saṃśamayiṣyati
12.217.56
ya idaṃ sarvam ādatte tasmāc chakra sthiro bhava mayā tvayā ca pūrvaiś ca na sa śakyo 'tivartitum
12.217.57
yām etāṃ prāpya jānīṣe rājaśriyam anuttamām sthitā mayīti tan mithyā naiṣā hy ekatra tiṣṭhati
12.217.58
sthitā hīndrasahasreṣu tvad viśiṣṭatameṣv iyam māṃ ca lolā parityajya tvām agād vibudhādhipa
12.217.59
maivaṃ śakra punaḥ kārṣīḥ śānto bhavitum arhasi tvām apy evaṃgataṃ tyaktvā kṣipram anyaṃ gamiṣyati
12.218.1
bhīṣma uvāca śatakratur athāpaśyad baler dīptāṃ mahātmanaḥ svarūpiṇīṃ śarīrād dhi tadā niṣkrāmatīṃ śriyam
12.218.2
tāṃ dīptāṃ prabhayā dṛṣṭvā bhagavān pākaśāsanaḥ vismayotphullanayano baliṃ papraccha vāsavaḥ
12.218.3
bale keyam apakrāntā rocamānā śikhaṇḍinī tvattaḥ sthitā sakeyūrā dīpyamānā svatejasā
12.218.4
balir uvāca na hīmām āsurīṃ vedmi na daivīṃ na ca mānuṣīm tvam evaināṃ pṛccha mā vā yatheṣṭaṃ kuru vāsava
12.218.5
śakra uvāca kā tvaṃ baler apakrāntā rocamānā śikhaṇḍinī ajānato mamācakṣva nāmadheyaṃ śucismite
12.218.6
kā tvaṃ tiṣṭhasi māyeva dīpyamānā svatejasā hitvā daityeśvaraṃ subhru tan mamācakṣva tattvataḥ
12.218.7
śrīr uvāca na mā virocano veda na mā vairocano baliḥ āhur māṃ duḥsahety evaṃ vidhitseti ca māṃ viduḥ
12.218.8
bhūtir lakṣmīti mām āhuḥ śrīr ity evaṃ ca vāsava tvaṃ māṃ śakra na jānīṣe sarve devā na māṃ viduḥ
12.218.9
śakra uvāca kim idaṃ tvaṃ mama kṛte utāho balinaḥ kṛte duḥsahe vijahāsy enaṃ cirasaṃvāsinī satī
12.218.10
śrīr uvāca na dhātā na vidhātā māṃ vidadhāti kathaṃ cana kālas tu śakra paryāyān mainaṃ śakrāvamanyathāḥ
12.218.11
śakra uvāca kathaṃ tvayā balis tyaktaḥ kimarthaṃ vā śikhaṇḍini kathaṃ ca māṃ na jahyās tvaṃ tan me brūhi śucismite
12.218.12
śrīr uvāca satye sthitāsmi dāne ca vrate tapasi caiva hi parākrame ca dharme ca parācīnas tato baliḥ
12.218.13
brahmaṇyo 'yaṃ sadā bhūtvā satyavādī jitendriyaḥ abhyasūyad brāhmaṇān vai ucchiṣṭaś cāspṛśad ghṛtam
12.218.14
yajñaśīlaḥ purā bhūtvā mām eva yajatety ayam provāca lokān mūḍhātmā kālenopanipīḍitaḥ
12.218.15
apākṛtā tataḥ śakra tvayi vatsyāmi vāsava apramattena dhāryāsmi tapasā vikrameṇa ca
12.218.16
śakra uvāca asti devamanuṣyeṣu sarvabhūteṣu vā pumān yas tvām eko viṣahituṃ śaknuyāt kamalālaye
12.218.17
śrīr uvāca naiva devo na gandharvo nāsuro na ca rākṣasaḥ yo mām eko viṣahituṃ śaktaḥ kaś cit puraṃdara
12.218.18
śakra uvāca tiṣṭhethā mayi nityaṃ tvaṃ yathā tad brūhi me śubhe tat kariṣyāmi te vākyam ṛtaṃ tvaṃ vaktum arhasi
12.218.19
śrīr uvāca sthāsyāmi nityaṃ devendra yathā tvayi nibodha tat vidhinā vedadṛṣṭena caturdhā vibhajasva mām
12.218.20
śakra uvāca ahaṃ vai tvā nidhāsyāmi yathāśakti yathābalam na tu me 'tikramaḥ syād vai sadā lakṣmi tavāntike
12.218.21
bhūmir eva manuṣyeṣu dhāraṇī bhūtabhāvinī sā te pādaṃ titikṣeta samarthā hīti me matiḥ
12.218.22
śrīr uvāca eṣa me nihitaḥ pādo yo 'yaṃ bhūmau pratiṣṭhitaḥ dvitīyaṃ śakra pādaṃ me tasmāt sunihitaṃ kuru
12.218.23
śakra uvāca āpa eva manuṣyeṣu dravantyaḥ paricārikāḥ tās te pādaṃ titikṣantām alam āpas titikṣitum
12.218.24
śrīr uvāca eṣa me nihitaḥ pādo yo 'yam apsu pratiṣṭhitaḥ tṛtīyaṃ śakra pādaṃ me tasmāt sunihitaṃ kuru
12.218.25
śakra uvāca yasmin devāś ca yajñāś ca yasmin vedāḥ pratiṣṭhitāḥ tṛtīyaṃ pādam agnis te sudhṛtaṃ dhārayiṣyati
12.218.26
śrīr uvāca eṣa me nihitaḥ pādo yo 'yam agnau pratiṣṭhitaḥ caturthaṃ śakra pādaṃ me tasmāt sunihitaṃ kuru
12.218.27
śakra uvāca ye vai santo manuṣyeṣu brahmaṇyāḥ satyavādinaḥ te te pādaṃ titikṣantām alaṃ santas titikṣitum
12.218.28
śrīr uvāca eṣa me nihitaḥ pādo yo 'yaṃ satsu pratiṣṭhitaḥ evaṃ vinihitāṃ śakra bhūteṣu paridhatsva mām
12.218.29
śakra uvāca bhūtānām iha vai yas tvā mayā vinihitāṃ satīm upahanyāt sa me dviṣyāt tathā śṛṇvantu me vacaḥ
12.218.30
bhīṣma uvāca tatas tyaktaḥ śriyā rājā daityānāṃ balir abravīt yāvat purastāt pratapet tāvad vai dakṣiṇāṃ diśam
12.218.31
paścimāṃ tāvad evāpi tathodīcīṃ divākaraḥ tathā madhyaṃdine sūryo astam eti yadā tadā punar devāsuraṃ yuddhaṃ bhāvi jetāsmi vas tadā
12.218.32
sarvāṃl lokān yadāditya ekasthas tāpayiṣyati tadā devāsure yuddhe jetāhaṃ tvāṃ śatakrato
12.218.33
śakra uvāca brahmaṇāsmi samādiṣṭo na hantavyo bhavān iti tena te 'haṃ bale vajraṃ na vimuñcāmi mūrdhani
12.218.34
yatheṣṭaṃ gaccha daityendra svasti te 'stu mahāsura ādityo nāvatapitā kadā cin madhyataḥ sthitaḥ
12.218.35
sthāpito hy asya samayaḥ pūrvam eva svayaṃbhuvā ajasraṃ pariyāty eṣa satyenāvatapan prajāḥ
12.218.36
ayanaṃ tasya ṣaṇmāsā uttaraṃ dakṣiṇaṃ tathā yena saṃyāti lokeṣu śītoṣṇe visṛjan raviḥ
12.218.37
bhīṣma uvāca evam uktas tu daityendro balir indreṇa bhārata jagāma dakṣiṇām āśām udīcīṃ tu puraṃdaraḥ
12.218.38
ity etad balinā gītam anahaṃkārasaṃjñitam vākyaṃ śrutvā sahasrākṣaḥ kham evāruruhe tadā
12.219.1
bhīṣma uvāca atraivodāharantīmam itihāsaṃ purātanam śatakratoś ca saṃvādaṃ namuceś ca yudhiṣṭhira
12.219.2
śriyā vihīnam āsīnam akṣobhyam iva sāgaram bhavābhavajñaṃ bhūtānām ity uvāca puraṃdaraḥ
12.219.3
baddhaḥ pāśaiś cyutaḥ sthānād dviṣatāṃ vaśam āgataḥ śriyā vihīno namuce śocasy āho na śocasi
12.219.4
namucir uvāca anavāpyaṃ ca śokena śarīraṃ copatapyate amitrāś ca prahṛṣyanti nāsti śoke sahāyatā
12.219.5
tasmāc chakra na śocāmi sarvaṃ hy evedam antavat saṃtāpād bhraśyate rūpaṃ dharmaś caiva sureśvara
12.219.6
vinīya khalu tad duḥkham āgataṃ vaimanasyajam dhyātavyaṃ manasā hṛdyaṃ kalyāṇaṃ saṃvijānatā
12.219.7
yathā yathā hi puruṣaḥ kalyāṇe kurute manaḥ tadaivāsya prasīdanti sarvārthā nātra saṃśayaḥ
12.219.8
ekaḥ śāstā na dvitīyo 'sti śāstā; garbhe śayānaṃ puruṣaṃ śāsti śāstā tenānuśiṣṭaḥ pravaṇād ivodakaṃ; yathā niyukto 'smi tathā vahāmi
12.219.9
bhāvābhāvāv abhijānan garīyo; jānāmi śreyo na tu tat karomi āśāḥ suśarmyāḥ suhṛdāṃ sukurvan; yathā niyukto 'smi tathā vahāmi
12.219.10
yathā yathāsya prāptavyaṃ prāpnoty eva tathā tathā bhavitavyaṃ yathā yac ca bhavaty eva tathā tathā
12.219.11
yatra yatraiva saṃyuṅkte dhātā garbhaṃ punaḥ punaḥ tatra tatraiva vasati na yatra svayam icchati
12.219.12
bhāvo yo 'yam anuprāpto bhavitavyam idaṃ mama iti yasya sadā bhāvo na sa muhyet kadā cana
12.219.13
paryāyair hanyamānānām abhiyoktā na vidyate duḥkham etat tu yad dveṣṭā kartāham iti manyate
12.219.14
ṛṣīṃś ca devāṃś ca mahāsurāṃś ca; traividyavṛddhāṃś ca vane munīṃś ca kān nāpado nopanamanti loke; parāvarajñās tu na saṃbhramanti
12.219.15
na paṇḍitaḥ krudhyati nāpi sajjate; na cāpi saṃsīdati na prahṛṣyati na cārthakṛcchravyasaneṣu śocati; sthitaḥ prakṛtyā himavān ivācalaḥ
12.219.16
yam arthasiddhiḥ paramā na harṣayet; tathaiva kāle vyasanaṃ na mohayet sukhaṃ ca duḥkhaṃ ca tathaiva madhyamaṃ; niṣevate yaḥ sa dhuraṃdharo naraḥ
12.219.17
yāṃ yām avasthāṃ puruṣo 'dhigacchet; tasyāṃ rametāparitapyamānaḥ evaṃ pravṛddhaṃ praṇuden manojaṃ; saṃtāpam āyāsakaraṃ śarīrāt
12.219.18
tat sadaḥ sa pariṣatsabhāsadaḥ; prāpya yo na kurute sabhābhayam dharmatattvam avagāhya buddhimān; yo 'bhyupaiti sa pumān dhuraṃdharaḥ
12.219.19
prājñasya karmāṇi duranvayāni; na vai prājño muhyati mohakāle sthānāc cyutaś cen na mumoha gautamas; tāvat kṛcchrām āpadaṃ prāpya vṛddhaḥ
12.219.20
na mantrabalavīryeṇa prajñayā pauruṣeṇa vā alabhyaṃ labhate martyas tatra kā paridevanā
12.219.21
yad evam anujātasya dhātāro vidadhuḥ purā tad evānubhaviṣyāmi kiṃ me mṛtyuḥ kariṣyati
12.219.22
labdhavyāny eva labhate gantavyāny eva gacchati prāptavyāny eva prāpnoti duḥkhāni ca sukhāni ca
12.219.23
etad viditvā kārtsnyena yo na muhyati mānavaḥ kuśalaḥ sukhaduḥkheṣu sa vai sarvadhaneśvaraḥ
12.220.1
yudhiṣṭhira uvāca magnasya vyasane kṛcchre kiṃ śreyaḥ puruṣasya hi bandhunāśe mahīpāla rājyanāśe 'pi vā punaḥ
12.220.2
tvaṃ hi naḥ paramo vaktā loke 'smin bharatarṣabha etad bhavantaṃ pṛcchāmi tan me vaktum ihārhasi
12.220.3
bhīṣma uvāca putradāraiḥ sukhaiś caiva viyuktasya dhanena ca magnasya vyasane kṛcchre dhṛtiḥ śreyaskarī nṛpa
12.220.4
dhairyeṇa yuktasya sataḥ śarīraṃ na viśīryate ārogyāc ca śarīrasya sa punar vindate śriyam
12.220.5
yasya rājño narās tāta sāttvikīṃ vṛttim āsthitāḥ tasya sthairyaṃ ca dhairyaṃ ca vyavasāyaś ca karmasu
12.220.6
atraivodāharantīmam itihāsaṃ purātanam balivāsavasaṃvādaṃ punar eva yudhiṣṭhira
12.220.7
vṛtte devāsure yuddhe daityadānavasaṃkṣaye viṣṇukrānteṣu lokeṣu devarāje śatakratau
12.220.8
ijyamāneṣu deveṣu cāturvarṇye vyavasthite samṛdhyamāne trailokye prītiyukte svayaṃbhuvi
12.220.9
rudrair vasubhir ādityair aśvibhyām api carṣibhiḥ gandharvair bhujagendraiś ca siddhaiś cānyair vṛtaḥ prabhuḥ
12.220.10
caturdantaṃ sudāntaṃ ca vāraṇendraṃ śriyā vṛtam āruhyairāvataṃ śakras trailokyam anusaṃyayau
12.220.11
sa kadā cit samudrānte kasmiṃś cid girigahvare baliṃ vairocaniṃ vajrī dadarśopasasarpa ca
12.220.12
tam airāvatamūrdhasthaṃ prekṣya devagaṇair vṛtam surendram indraṃ daityendro na śuśoca na vivyathe
12.220.13
dṛṣṭvā tam avikārasthaṃ tiṣṭhantaṃ nirbhayaṃ balim adhirūḍho dvipaśreṣṭham ity uvāca śatakratuḥ
12.220.14
daitya na vyathase śauryād atha vā vṛddhasevayā tapasā bhāvitatvād vā sarvathaitat suduṣkaram
12.220.15
śatrubhir vaśam ānīto hīnaḥ sthānād anuttamāt vairocane kim āśritya śocitavye na śocasi
12.220.16
śraiṣṭhyaṃ prāpya svajātīnāṃ bhuktvā bhogān anuttamān hṛtasvabalarājyas tvaṃ brūhi kasmān na śocasi
12.220.17
īśvaro hi purā bhūtvā pitṛpaitāmahe pade tat tvam adya hṛtaṃ dṛṣṭvā sapatnaiḥ kiṃ na śocasi
12.220.18
baddhaś ca vāruṇaiḥ pāśair vajreṇa ca samāhataḥ hṛtadāro hṛtadhano brūhi kasmān na śocasi
12.220.19
bhraṣṭaśrīr vibhavabhraṣṭo yan na śocasi duṣkaram trailokyarājyanāśe hi ko 'nyo jīvitum utsahet
12.220.20
etac cānyac ca paruṣaṃ bruvantaṃ paribhūya tam śrutvā sukham asaṃbhrānto balir vairocano 'bravīt
12.220.21
nigṛhīte mayi bhṛśaṃ śakra kiṃ katthitena te vajram udyamya tiṣṭhantaṃ paśyāmi tvāṃ puraṃdara
12.220.22
aśaktaḥ pūrvam āsīs tvaṃ kathaṃ cic chaktatāṃ gataḥ kas tvad anya imā vācaḥ sukrūrā vaktum arhati
12.220.23
yas tu śatror vaśasthasya śakto 'pi kurute dayām hastaprāptasya vīrasya taṃ caiva puruṣaṃ viduḥ
12.220.24
aniścayo hi yuddheṣu dvayor vivadamānayoḥ ekaḥ prāpnoti vijayam ekaś caiva parābhavam
12.220.25
mā ca te bhūt svabhāvo 'yaṃ mayā daivatapuṃgava īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ vikrameṇa jito balāt
12.220.26
naitad asmatkṛtaṃ śakra naitac chakra tvayā kṛtam yat tvam evaṃgato vajrin yad vāpy evaṃgatā vayam
12.220.27
aham āsaṃ yathādya tvaṃ bhavitā tvaṃ yathā vayam māvamaṃsthā mayā karma duṣkṛtaṃ kṛtam ity uta
12.220.28
sukhaduḥkhe hi puruṣaḥ paryāyeṇādhigacchati paryāyeṇāsi śakratvaṃ prāptaḥ śakra na karmaṇā
12.220.29
kālaḥ kāle nayati māṃ tvāṃ ca kālo nayaty ayam tenāhaṃ tvaṃ yathā nādya tvaṃ cāpi na yathā vayam
12.220.30
na mātṛpitṛśuśrūṣā na ca daivatapūjanam nānyo guṇasamācāraḥ puruṣasya sukhāvahaḥ
12.220.31
na vidyā na tapo dānaṃ na mitrāṇi na bāndhavāḥ śaknuvanti paritrātuṃ naraṃ kālena pīḍitam
12.220.32
nāgāminam anarthaṃ hi pratighātaśatair api śaknuvanti prativyoḍhum ṛte buddhibalān narāḥ
12.220.33
paryāyair hanyamānānāṃ paritrātā na vidyate idaṃ tu duḥkhaṃ yac chakra kartāham iti manyate
12.220.34
yadi kartā bhavet kartā na kriyeta kadā cana yasmāt tu kriyate kartā tasmāt kartāpy anīśvaraḥ
12.220.35
kālena tvāham ajayaṃ kālenāhaṃ jitas tvayā gantā gatimatāṃ kālaḥ kālaḥ kalayati prajāḥ
12.220.36
indra prākṛtayā buddhyā pralapan nāvabudhyase ke cit tvāṃ bahu manyante śraiṣṭhyaṃ prāptaṃ svakarmaṇā
12.220.37
katham asmadvidho nāma jānaṃl lokapravṛttayaḥ kālenābhyāhataḥ śocen muhyed vāpy arthasaṃbhrame
12.220.38
nityaṃ kālaparītasya mama vā madvidhasya vā buddhir vyasanam āsādya bhinnā naur iva sīdati
12.220.39
ahaṃ ca tvaṃ ca ye cānye bhaviṣyanti surādhipāḥ te sarve śakra yāsyanti mārgam indraśatair gatam
12.220.40
tvām apy evaṃ sudurdharṣaṃ jvalantaṃ parayā śriyā kāle pariṇate kālaḥ kālayiṣyati mām iva
12.220.41
bahūnīndrasahasrāṇi daiteyānāṃ yuge yuge abhyatītāni kālena kālo hi duratikramaḥ
12.220.42
idaṃ tu labdhvā tvaṃ sthānam ātmānaṃ bahu manyase sarvabhūtabhavaṃ devaṃ brahmāṇam iva śāśvatam
12.220.43
na cedam acalaṃ sthānam anantaṃ vāpi kasya cit tvaṃ tu bāliśayā buddhyā mamedam iti manyase
12.220.44
aviśvāsye viśvasiṣi manyase cādhruvaṃ dhruvam mameyam iti mohāt tvaṃ rājaśriyam abhīpsasi
12.220.45
neyaṃ tava na cāsmākaṃ na cānyeṣāṃ sthirā matā atikramya bahūn anyāṃs tvayi tāvad iyaṃ sthitā
12.220.46
kaṃ cit kālam iyaṃ sthitvā tvayi vāsava cañcalā gaur nipānam ivotsṛjya punar anyaṃ gamiṣyati
12.220.47
rājalokā hy atikrāntā yān na saṃkhyātum utsahe tvatto bahutarāś cānye bhaviṣyanti puraṃdara
12.220.48
savṛkṣauṣadhiratneyaṃ sasaritparvatākarā tān idānīṃ na paśyāmi yair bhukteyaṃ purā mahī
12.220.49
pṛthur ailo mayo bhaumo narakaḥ śambaras tathā aśvagrīvaḥ pulomā ca svarbhānur amitadhvajaḥ
12.220.50
prahrādo namucir dakṣo vipracittir virocanaḥ hrīniṣedhaḥ suhotraś ca bhūrihā puṣpavān vṛṣaḥ
12.220.51
satyeṣur ṛṣabho rāhuḥ kapilāśvo virūpakaḥ bāṇaḥ kārtasvaro vahnir viśvadaṃṣṭro 'tha nairṛtaḥ
12.220.52
ritthāhutthau vīratāmrau varāhāśvo ruciḥ prabhuḥ viśvajit pratiśauriś ca vṛṣāṇḍo viṣkaro madhuḥ
12.220.53
hiraṇyakaśipuś caiva kaiṭabhaś caiva dānavaḥ daityāś ca kālakhañjāś ca sarve te nairṛtaiḥ saha
12.220.54
ete cānye ca bahavaḥ pūrve pūrvatarāś ca ye daityendrā dānavendrāś ca yāṃś cānyān anuśuśruma
12.220.55
bahavaḥ pūrvadaityendrāḥ saṃtyajya pṛthivīṃ gatāḥ kālenābhyāhatāḥ sarve kālo hi balavattaraḥ
12.220.56
sarvaiḥ kratuśatair iṣṭaṃ na tvam ekaḥ śatakratuḥ sarve dharmaparāś cāsan sarve satatasatriṇaḥ
12.220.57
antarikṣacarāḥ sarve sarve 'bhimukhayodhinaḥ sarve saṃhananopetāḥ sarve parighabāhavaḥ
12.220.58
sarve māyāśatadharāḥ sarve te kāmacāriṇaḥ sarve samaram āsādya na śrūyante parājitāḥ
12.220.59
sarve satyavrataparāḥ sarve kāmavihāriṇaḥ sarve vedavrataparāḥ sarve cāsan bahuśrutāḥ
12.220.60
sarve saṃhatam aiśvaryam īśvarāḥ pratipedire na caiśvaryamadas teṣāṃ bhūtapūrvo mahātmanām
12.220.61
sarve yathārthadātāraḥ sarve vigatamatsarāḥ sarve sarveṣu bhūteṣu yathāvat pratipedire
12.220.62
sarve dākṣāyaṇīputrāḥ prājāpatyā mahābalāḥ jvalantaḥ pratapantaś ca kālena pratisaṃhṛtāḥ
12.220.63
tvaṃ caivemāṃ yadā bhuktvā pṛthivīṃ tyakṣyase punaḥ na śakṣyasi tadā śakra niyantuṃ śokam ātmanaḥ
12.220.64
muñcecchāṃ kāmabhogeṣu muñcemaṃ śrībhavaṃ madam evaṃ svarājyanāśe tvaṃ śokaṃ saṃprasahiṣyasi
12.220.65
śokakāle śuco mā tvaṃ harṣakāle ca mā hṛṣaḥ atītānāgate hitvā pratyutpannena vartaya
12.220.66
māṃ ced abhyāgataḥ kālaḥ sadāyuktam atandritam kṣamasva nacirād indra tvām apy upagamiṣyati
12.220.67
trāsayann iva devendra vāgbhis takṣasi mām iha saṃyate mayi nūnaṃ tvam ātmānaṃ bahu manyase
12.220.68
kālaḥ prathamam āyān māṃ paścāt tvām anudhāvati tena garjasi devendra pūrvaṃ kālahate mayi
12.220.69
ko hi sthātum alaṃ loke kruddhasya mama saṃyuge kālas tu balavān prāptas tena tiṣṭhasi vāsava
12.220.70
yat tad varṣasahasrāntaṃ pūrṇaṃ bhavitum arhati yathā me sarvagātrāṇi nasvasthāni hataujasaḥ
12.220.71
aham aindrac cyutaḥ sthānāt tvam indraḥ prakṛto divi sucitre jīvaloke 'sminn upāsyaḥ kālaparyayāt
12.220.72
kiṃ hi kṛtvā tvam indro 'dya kiṃ hi kṛtvā cyutā vayam kālaḥ kartā vikartā ca sarvam anyad akāraṇam
12.220.73
nāśaṃ vināśam aiśvaryaṃ sukhaduḥkhe bhavābhavau vidvān prāpyaivam atyarthaṃ na prahṛṣyen na ca vyathet
12.220.74
tvam eva hīndra vetthāsmān vedāhaṃ tvāṃ ca vāsava vikatthase māṃ kiṃ baddhaṃ kālena nirapatrapa
12.220.75
tvam eva hi purā vettha yat tadā pauruṣaṃ mama samareṣu ca vikrāntaṃ paryāptaṃ tan nidarśanam
12.220.76
ādityāś caiva rudrāś ca sādhyāś ca vasubhiḥ saha mayā vinirjitāḥ sarve marutaś ca śacīpate
12.220.77
tvam eva śakra jānāsi devāsurasamāgame sametā vibudhā bhagnās tarasā samare mayā
12.220.78
parvatāś cāsakṛt kṣiptāḥ savanāḥ savanaukasaḥ saṭaṅkaśikharā ghorāḥ samare mūrdhni te mayā
12.220.79
kiṃ nu śakyaṃ mayā kartuṃ yat kālo duratikramaḥ na hi tvāṃ notsahe hantuṃ savajram api muṣṭinā
12.220.80
na tu vikramakālo 'yaṃ kṣamākālo 'yam āgataḥ tena tvā marṣaye śakra durmarṣaṇataras tvayā
12.220.81
tvaṃ mā pariṇate kāle parītaṃ kālavahninā niyataṃ kālapāśena baddhaṃ śakra vikatthase
12.220.82
ayaṃ sa puruṣaḥ śyāmo lokasya duratikramaḥ baddhvā tiṣṭhati māṃ raudraḥ paśuṃ raśanayā yathā
12.220.83
lābhālābhau sukhaṃ duḥkhaṃ kāmakrodhau bhavābhavau vadho bandhaḥ pramokṣaś ca sarvaṃ kālena labhyate
12.220.84
nāhaṃ kartā na kartā tvaṃ kartā yas tu sadā prabhuḥ so 'yaṃ pacati kālo māṃ vṛkṣe phalam ivāgatam
12.220.85
yāny eva puruṣaḥ kurvan sukhaiḥ kālena yujyate punas tāny eva kurvāṇo duḥkhaiḥ kālena yujyate
12.220.86
na ca kālena kālajñaḥ spṛṣṭaḥ śocitum arhati tena śakra na śocāmi nāsti śoke sahāyatā
12.220.87
yadā hi śocatāṃ śoko vyasanaṃ nāpakarṣati sāmarthyaṃ śocato nāsti nādya śocāmy ahaṃ tataḥ
12.220.88
evam uktaḥ sahasrākṣo bhagavān pākaśāsanaḥ pratisaṃhṛtya saṃrambham ity uvāca śatakratuḥ
12.220.89
savajram udyataṃ bāhuṃ dṛṣṭvā pāśāṃś ca vāruṇān kasyeha na vyathed buddhir mṛtyor api jighāṃsataḥ
12.220.90
sā te na vyathate buddhir acalā tattvadarśinī bruvan na vyathase sa tvaṃ vākyaṃ satyaparākrama
12.220.91
ho hi viśvāsam artheṣu śarīre vā śarīrabhṛt kartum utsahate loke dṛṣṭvā saṃprasthitaṃ jagat
12.220.92
aham apy evam evainaṃ lokaṃ jānāmy aśāśvatam kālāgnāv āhitaṃ ghore guhye satatage 'kṣare
12.220.93
na cātra parihāro 'sti kālaspṛṣṭasya kasya cit sūkṣmāṇāṃ mahatāṃ caiva bhūtānāṃ paripacyatām
12.220.94
anīśasyāpramattasya bhūtāni pacataḥ sadā anivṛttasya kālasya kṣayaṃ prāpto na mucyate
12.220.95
apramattaḥ pramatteṣu kālo jāgarti dehiṣu prayatnenāpy atikrānto dṛṣṭapūrvo na kena cit
12.220.96
purāṇaḥ śāśvato dharmaḥ sarvaprāṇabhṛtāṃ samaḥ kālo na parihāryaś ca na cāsyāsti vyatikramaḥ
12.220.97
ahorātrāṃś ca māsāṃś ca kṣaṇān kāṣṭhāḥ kalā lavān saṃpiṇḍayati naḥ kālo vṛddhiṃ vārdhuṣiko yathā
12.220.98
idam adya kariṣyāmi śvaḥ kartāsmīti vādinam kālo harati saṃprāpto nadīvega ivoḍupam
12.220.99
idānīṃ tāvad evāsau mayā dṛṣṭaḥ kathaṃ mṛtaḥ iti kālena hriyatāṃ pralāpaḥ śrūyate nṛṇām
12.220.100
naśyanty arthās tathā bhogāḥ sthānam aiśvaryam eva ca anityam adhruvaṃ sarvaṃ vyavasāyo hi duṣkaraḥ ucchrāyā vinipātāntā bhāvo 'bhāvastha eva ca
12.220.101
sā te na vyathate buddhir acalā tattvadarśinī aham āsaṃ purā ceti manasāpi na budhyase
12.220.102
kālenākramya loke 'smin pacyamāne balīyasā ajyeṣṭham akaniṣṭhaṃ ca kṣipyamāṇo na budhyase
12.220.103
īrṣyābhimānalobheṣu kāmakrodhabhayeṣu ca spṛhāmohābhimāneṣu lokaḥ sakto vimuhyati
12.220.104
bhavāṃs tu bhāvatattvajño vidvāñ jñānataponvitaḥ kālaṃ paśyati suvyaktaṃ pāṇāv āmalakaṃ yathā
12.220.105
kālacāritratattvajñaḥ sarvaśāstraviśāradaḥ vairocane kṛtātmāsi spṛhaṇīyo vijānatām
12.220.106
sarvaloko hy ayaṃ manye buddhyā parigatas tvayā viharan sarvatomukto na kva cit pariṣajjase
12.220.107
rajaś ca hi tamaś ca tvā spṛśato na jitendriyam niṣprītiṃ naṣṭasaṃtāpaṃ tvam ātmānam upāsase
12.220.108
suhṛdaṃ sarvabhūtānāṃ nirvairaṃ śāntamānasam dṛṣṭvā tvāṃ mama saṃjātā tvayy anukrośinī matiḥ
12.220.109
nāham etādṛśaṃ buddhaṃ hantum icchāmi bandhane ānṛśaṃsyaṃ paro dharmo anukrośas tathā tvayi
12.220.110
mokṣyante vāruṇāḥ pāśās taveme kālaparyayāt prajānām apacāreṇa svasti te 'stu mahāsura
12.220.111
yadā śvaśrūṃ snuṣā vṛddhāṃ paricāreṇa yokṣyate putraś ca pitaraṃ mohāt preṣayiṣyati karmasu
12.220.112
brāhmaṇaiḥ kārayiṣyanti vṛṣalāḥ pādadhāvanam śūdrāś ca brāhmaṇīṃ bhāryām upayāsyanti nirbhayāḥ
12.220.113
viyoniṣu ca bījāni mokṣyante puruṣā yadā saṃkaraṃ kāṃsyabhāṇḍaiś ca baliṃ cāpi kupātrakaiḥ
12.220.114
cāturvarṇyaṃ yadā kṛtsnam unmaryādaṃ bhaviṣyati ekaikas te tadā pāśaḥ kramaśaḥ pratimokṣyate
12.220.115
asmattas te bhayaṃ nāsti samayaṃ pratipālaya sukhī bhava nirābādhaḥ svasthacetā nirāmayaḥ
12.220.116
tam evam uktvā bhagavāñ śatakratuḥ; pratiprayāto gajarājavāhanaḥ vijitya sarvān asurān surādhipo; nananda harṣeṇa babhūva caikarāṭ
12.220.117
maharṣayas tuṣṭuvur añjasā ca taṃ; vṛṣākapiṃ sarvacarācareśvaram himāpaho havyam udāvahaṃs tvaraṃs; tathāmṛtaṃ cārpitam īśvarāya ha
12.220.118
dvijottamaiḥ sarvagatair abhiṣṭuto; vidīptatejā gatamanyur īśvaraḥ praśāntacetā muditaḥ svam ālayaṃ; triviṣṭapaṃ prāpya mumoda vāsavaḥ
12.221.1
yudhiṣṭhira uvāca pūrvarūpāṇi me rājan puruṣasya bhaviṣyataḥ parābhaviṣyataś caiva tvaṃ me brūhi pitāmaha
12.221.2
bhīṣma uvāca mana eva manuṣyasya pūrvarūpāṇi śaṃsati bhaviṣyataś ca bhadraṃ te tathaiva nabhaviṣyataḥ
12.221.3
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam śriyā śakrasya saṃvādaṃ tan nibodha yudhiṣṭhira
12.221.4
mahatas tapaso vyuṣṭyā paśyaṃl lokau parāvarau sāmānyam ṛṣibhir gatvā brahmalokanivāsibhiḥ
12.221.5
brahmaivāmitadīptaujāḥ śāntapāpmā mahātapāḥ vicacāra yathākāmaṃ triṣu lokeṣu nāradaḥ
12.221.6
kadā cit prātar utthāya pispṛkṣuḥ salilaṃ śuci dhruvadvārabhavāṃ gaṅgāṃ jagāmāvatatāra ca
12.221.7
sahasranayanaś cāpi vajrī śambarapākahā tasyā devarṣijuṣṭāyās tīram abhyājagāma ha
12.221.8
tāv āplutya yatātmānau kṛtajapyau samāsatuḥ nadyāḥ pulinam āsādya sūkṣmakāñcanavālukam
12.221.9
puṇyakarmabhir ākhyātā devarṣikathitāḥ kathāḥ cakratus tau kathāśīlau śucisaṃhṛṣṭamānasau pūrvavṛttavyapetāni kathayantau samāhitau
12.221.10
atha bhāskaram udyantaṃ raśmijālapuraskṛtam pūrṇamaṇḍalam ālokya tāv utthāyopatasthatuḥ
12.221.11
abhitas tūdayantaṃ tam arkam arkam ivāparam ākāśe dadṛśe jyotir udyatārciḥsamaprabham
12.221.12
tayoḥ samīpaṃ saṃprāptaṃ pratyadṛśyata bhārata tat suparṇārkacaritam āsthitaṃ vaiṣṇavaṃ padam bhābhir apratimaṃ bhāti trailokyam avabhāsayat
12.221.13
divyābhirūpaśobhābhir apsarobhiḥ puraskṛtām bṛhatīm aṃśumatprakhyāṃ bṛhadbhānor ivārciṣam
12.221.14
nakṣatrakalpābharaṇāṃ tārābhaktisamasrajam śriyaṃ dadṛśatuḥ padmāṃ sākṣāt padmatalasthitām
12.221.15
sāvaruhya vimānāgrād aṅganānām anuttamā abhyagacchat trilokeśaṃ śakraṃ carṣiṃ ca nāradam
12.221.16
nāradānugataḥ sākṣān maghavāṃs tām upāgamat kṛtāñjalipuṭo devīṃ nivedyātmānam ātmanā
12.221.17
cakre cānupamāṃ pūjāṃ tasyāś cāpi sa sarvavit devarājaḥ śriyaṃ rājan vākyaṃ cedam uvāca ha
12.221.18
kā tvaṃ kena ca kāryeṇa saṃprāptā cāruhāsini kutaś cāgamyate subhru gantavyaṃ kva ca te śubhe
12.221.19
śrīr uvāca puṇyeṣu triṣu lokeṣu sarve sthāvarajaṅgamāḥ mamātmabhāvam icchanto yatante paramātmanā
12.221.20
sāhaṃ vai paṅkaje jātā sūryaraśmivibodhite bhūtyarthaṃ sarvabhūtānāṃ padmā śrīḥ padmamālinī
12.221.21
ahaṃ lakṣmīr ahaṃ bhūtiḥ śrīś cāhaṃ balasūdana ahaṃ śraddhā ca medhā ca sannatir vijitiḥ sthitiḥ
12.221.22
ahaṃ dhṛtir ahaṃ siddhir ahaṃ tviḍ bhūtir eva ca ahaṃ svāhā svadhā caiva saṃstutir niyatiḥ kṛtiḥ
12.221.23
rājñāṃ vijayamānānāṃ senāgreṣu dhvajeṣu ca nivāse dharmaśīlānāṃ viṣayeṣu pureṣu ca
12.221.24
jitakāśini śūre ca saṃgrāmeṣv anivartini nivasāmi manuṣyendre sadaiva balasūdana
12.221.25
dharmanitye mahābuddhau brahmaṇye satyavādini praśrite dānaśīle ca sadaiva nivasāmy aham
12.221.26
asureṣv avasaṃ pūrvaṃ satyadharmanibandhanā viparītāṃs tu tān buddhvā tvayi vāsam arocayam
12.221.27
śakra uvāca kathaṃvṛtteṣu daityeṣu tvam avātsīr varānane dṛṣṭvā ca kim ihāgās tvaṃ hitvā daiteyadānavān
12.221.28
śrīr uvāca svadharmam anutiṣṭhatsu dhairyād acaliteṣu ca svargamārgābhirāmeṣu sattveṣu niratā hy aham
12.221.29
dānādhyayanayajñejyā gurudaivatapūjanam viprāṇām atithīnāṃ ca teṣāṃ nityam avartata
12.221.30
susaṃmṛṣṭagṛhāś cāsañ jitastrīkā hutāgnayaḥ guruśuśrūṣavo dāntā brahmaṇyāḥ satyavādinaḥ
12.221.31
śraddadhānā jitakrodhā dānaśīlānasūyakāḥ bhṛtaputrā bhṛtāmātyā bhṛtadārā hy anīrṣavaḥ
12.221.32
amarṣaṇā na cānyonyaṃ spṛhayanti kadā cana na ca jātūpatapyante dhīrāḥ parasamṛddhibhiḥ
12.221.33
dātāraḥ saṃgṛhītāra āryāḥ karuṇavedinaḥ mahāprasādā ṛjavo dṛḍhabhaktā jitendriyāḥ
12.221.34
saṃtuṣṭabhṛtyasacivāḥ kṛtajñāḥ priyavādinaḥ yathārthamānārthakarā hrīniṣedhā yatavratāḥ
12.221.35
nityaṃ parvasu susnātāḥ svanuliptāḥ svalaṃkṛtāḥ upavāsatapaḥśīlāḥ pratītā brahmavādinaḥ
12.221.36
nainān abhyudiyāt sūryo na cāpy āsan prageniśāḥ rātrau dadhi ca saktūṃś ca nityam eva vyavarjayan
12.221.37
kālyaṃ ghṛtaṃ cānvavekṣan prayatā brahmacāriṇaḥ maṅgalān api cāpaśyan brāhmaṇāṃś cāpy apūjayan
12.221.38
sadā hi dadatāṃ dharmaḥ sadā cāpratigṛhṇatām ardhaṃ ca rātryāḥ svapatāṃ divā cāsvapatāṃ tathā
12.221.39
kṛpaṇānāthavṛddhānāṃ durbalāturayoṣitām dāyaṃ ca saṃvibhāgaṃ ca nityam evānumodatām
12.221.40
viṣaṇṇaṃ trastam udvignaṃ bhayārtaṃ vyādhipīḍitam hṛtasvaṃ vyasanārtaṃ ca nityam āśvāsayanti te
12.221.41
dharmam evānvavartanta na hiṃsanti parasparam anukūlāś ca kāryeṣu guruvṛddhopasevinaḥ
12.221.42
pitṛdevātithīṃś caiva yathāvat te 'bhyapūjayan avaśeṣāṇi cāśnanti nityaṃ satyataporatāḥ
12.221.43
naike 'śnanti susaṃpannaṃ na gacchanti parastriyam sarvabhūteṣv avartanta yathātmani dayāṃ prati
12.221.44
naivākāśe na paśuṣu nāyonau na ca parvasu indriyasya visargaṃ te 'rocayanta kadā cana
12.221.45
nityaṃ dānaṃ tathā dākṣyam ārjavaṃ caiva nityadā utsāhaś cānahaṃkāraḥ paramaṃ sauhṛdaṃ kṣamā
12.221.46
satyaṃ dānaṃ tapaḥ śaucaṃ kāruṇyaṃ vāg aniṣṭhurā mitreṣu cānabhidrohaḥ sarvaṃ teṣv abhavat prabho
12.221.47
nidrā tandrīr asaṃprītir asūyā cānavekṣitā aratiś ca viṣādaś ca na spṛhā cāviśanta tān
12.221.48
sāham evaṃguṇeṣv eva dānaveṣv avasaṃ purā prajāsargam upādāya naikaṃ yugaviparyayam
12.221.49
tataḥ kālaviparyāse teṣāṃ guṇaviparyayāt apaśyaṃ vigataṃ dharmaṃ kāmakrodhavaśātmanām
12.221.50
sabhāsadāṃ te vṛddhānāṃ satyāḥ kathayatāṃ kathāḥ prāhasann abhyasūyaṃś ca sarvavṛddhān guṇāvarāḥ
12.221.51
yūnaḥ sahasamāsīnān vṛddhān abhigatān sataḥ nābhyutthānābhivādābhyāṃ yathāpūrvam apūjayan
12.221.52
vartayanty eva pitari putrāḥ prabhavatā ''tmanaḥ amitrabhṛtyatāṃ prāpya khyāpayanto 'napatrapāḥ
12.221.53
tathā dharmād apetena karmaṇā garhitena ye mahataḥ prāpnuvanty arthāṃs teṣv eṣām abhavat spṛhā
12.221.54
ucchaiś cāpy avadan rātrau nīcais tatrāgnir ajvalat putrāḥ pitṝn abhyavadan bhāryāś cābhyavadan patīn
12.221.55
mātaraṃ pitaraṃ vṛddham ācāryam atithiṃ gurum guruvan nābhyanandanta kumārān nānvapālayan
12.221.56
bhikṣāṃ balim adattvā ca svayam annāni bhuñjate aniṣṭvā saṃvibhajyātha pitṛdevātithīn gurūn
12.221.57
na śaucam anurudhyanta teṣāṃ sūdajanās tathā manasā karmaṇā vācā bhaktam āsīd anāvṛtam
12.221.58
viprakīrṇāni dhānyāni kākamūṣakabhojanam apāvṛtaṃ payo 'tiṣṭhad ucchiṣṭāś cāspṛśan ghṛtam
12.221.59
kuddālapāṭīpiṭakaṃ prakīrṇaṃ kāṃsyabhājanam dravyopakaraṇaṃ sarvaṃ nānvavaikṣat kuṭumbinī
12.221.60
prākārāgāravidhvaṃsān na sma te pratikurvate nādriyante paśūn baddhvā yavasenodakena ca
12.221.61
bālānāṃ prekṣamāṇānāṃ svayaṃ bhakṣān abhakṣayan tathā bhṛtyajanaṃ sarvaṃ paryaśnanti ca dānavāḥ
12.221.62
pāyasaṃ kṛsaraṃ māṃsam apūpān atha śaṣkulīḥ apācayann ātmano 'rthe vṛthāmāṃsāny abhakṣayan
12.221.63
utsūryaśāyinaś cāsan sarve cāsan prageniśāḥ avartan kalahāś cātra divārātraṃ gṛhe gṛhe
12.221.64
anāryāś cāryam āsīnaṃ paryupāsan na tatra ha āśramasthān vikarmasthāḥ pradviṣanti parasparam saṃkarāś cāpy avartanta na ca śaucam avartata
12.221.65
ye ca vedavido viprā vispaṣṭam anṛcaś ca ye nirantaraviśeṣās te bahumānāvamānayoḥ
12.221.66
hāvam ābharaṇaṃ veṣaṃ gatiṃ sthitim avekṣitum asevanta bhujiṣyā vai durjanācaritaṃ vidhim
12.221.67
striyaḥ puruṣaveṣeṇa puṃsaḥ strīveṣadhāriṇaḥ krīḍārativihāreṣu parāṃ mudam avāpnuvan
12.221.68
prabhavadbhiḥ purā dāyān arhebhyaḥ pratipāditān nābhyavartanta nāstikyād vartantaḥ saṃbhaveṣv api
12.221.69
mitreṇābhyarthitaṃ mitram arthe saṃśayite kva cit vālakoṭyagramātreṇa svārthenāghnata tad vasu
12.221.70
parasvādānarucayo vipaṇyavyavahāriṇaḥ adṛśyantāryavarṇeṣu śūdrāś cāpi tapodhanāḥ
12.221.71
adhīyante 'vratāḥ ke cid vṛthāvratam athāpare aśuśrūṣur guroḥ śiṣyaḥ kaś cic chiṣyasakho guruḥ
12.221.72
pitā caiva janitrī ca śrāntau vṛttotsavāv iva aprabhutve sthitau vṛddhāv annaṃ prārthayataḥ sutān
12.221.73
tatra vedavidaḥ prājñā gāmbhīrye sāgaropamāḥ kṛṣyādiṣv abhavan saktā mūrkhāḥ śrāddhāny abhuñjata
12.221.74
prātaḥ prātaś ca supraśnaṃ kalpanaṃ preṣaṇakriyāḥ śiṣyānuprahitās tasminn akurvan guravaś ca ha
12.221.75
śvaśrūśvaśurayor agre vadhūḥ preṣyān aśāsata anvaśāsac ca bhartāraṃ samāhūyābhijalpatī
12.221.76
prayatnenāpi cārakṣac cittaṃ putrasya vai pitā vyabhajaṃś cāpi saṃrambhād duḥkhavāsaṃ tathāvasan
12.221.77
agnidāhena corair vā rājabhir vā hṛtaṃ dhanam dṛṣṭvā dveṣāt prāhasanta suhṛtsaṃbhāvitā hy api
12.221.78
kṛtaghnā nāstikāḥ pāpā gurudārābhimarśinaḥ abhakṣyabhakṣaṇaratā nirmaryādā hatatviṣaḥ
12.221.79
teṣv evamādīn ācārān ācaratsu viparyaye nāhaṃ devendra vatsyāmi dānaveṣv iti me matiḥ
12.221.80
tāṃ māṃ svayam anuprāptām abhinanda śacīpate tvayārcitāṃ māṃ deveśa purodhāsyanti devatāḥ
12.221.81
yatrāhaṃ tatra matkāntā madviśiṣṭā madarpaṇāḥ sapta devyo mayāṣṭamyo vāsaṃ ceṣyanti me 'ṣṭadhā
12.221.82
āśā śraddhā dhṛtiḥ kāntir vijitiḥ sannatiḥ kṣamā aṣṭamī vṛttir etāsāṃ purogā pākaśāsana
12.221.83
tāś cāhaṃ cāsurāṃs tyaktvā yuṣmadviṣayam āgatā tridaśeṣu nivatsyāmo dharmaniṣṭhāntarātmasu
12.221.84
bhīṣma uvāca ity uktavacanāṃ devīm atyarthaṃ tau nanandatuḥ nāradaś ca trilokarṣir vṛtrahantā ca vāsavaḥ
12.221.85
tato 'nalasakho vāyuḥ pravavau devaveśmasu iṣṭagandhaḥ sukhasparśaḥ sarvendriyasukhāvahaḥ
12.221.86
śucau cābhyarcite deśe tridaśāḥ prāyaśaḥ sthitāḥ lakṣmyā sahitam āsīnaṃ maghavantaṃ didṛkṣavaḥ
12.221.87
tato divaṃ prāpya sahasralocanaḥ; śriyopapannaḥ suhṛdā surarṣiṇā rathena haryaśvayujā surarṣabhaḥ; sadaḥ surāṇām abhisatkṛto yayau
12.221.88
atheṅgitaṃ vajradharasya nāradaḥ; śriyāś ca devyā manasā vicārayan śriyai śaśaṃsāmaradṛṣṭapauruṣaḥ; śivena tatrāgamanaṃ maharddhimat
12.221.89
tato 'mṛtaṃ dyauḥ pravavarṣa bhāsvatī; pitāmahasyāyatane svayaṃbhuvaḥ anāhatā dundubhayaś ca nedire; tathā prasannāś ca diśaś cakāśire
12.221.90
yathartu sasyeṣu vavarṣa vāsavo; na dharmamārgād vicacāla kaś cana anekaratnākarabhūṣaṇā ca bhūḥ; sughoṣaghoṣā bhuvanaukasāṃ jaye
12.221.91
kriyābhirāmā manujā yaśasvino; babhuḥ śubhe puṇyakṛtāṃ pathi sthitāḥ narāmarāḥ kiṃnarayakṣarākṣasāḥ; samṛddhimantaḥ sukhino yaśasvinaḥ
12.221.92
na jātv akāle kusumaṃ kutaḥ phalaṃ; papāta vṛkṣāt pavaneritād api rasapradāḥ kāmadughāś ca dhenavo; na dāruṇā vāg vicacāra kasya cit
12.221.93
imāṃ saparyāṃ saha sarvakāmadaiḥ; śriyāś ca śakrapramukhaiś ca daivataiḥ paṭhanti ye viprasadaḥ samāgame; samṛddhakāmāḥ śriyam āpnuvanti te
12.221.94
tvayā kurūṇāṃ vara yat pracoditaṃ; bhavābhavasyeha paraṃ nidarśanam tad adya sarvaṃ parikīrtitaṃ mayā; parīkṣya tattvaṃ parigantum arhasi
12.222.1
yudhiṣṭhira uvāca kiṃśīlaḥ kiṃsamācāraḥ kiṃvidyaḥ kiṃparāyaṇaḥ prāpnoti brahmaṇaḥ sthānaṃ yat paraṃ prakṛter dhruvam
12.222.2
bhīṣma uvāca mokṣadharmeṣu niyato laghvāhāro jitendriyaḥ prāpnoti brahmaṇaḥ sthānaṃ yat paraṃ prakṛter dhruvam
12.222.3
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam jaigīṣavyasya saṃvādam asitasya ca bhārata
12.222.4
jaigīṣavyaṃ mahāprājñaṃ dharmāṇām āgatāgamam akrudhyantam ahṛṣyantam asito devalo 'bravīt
12.222.5
na prīyase vandyamāno nindyamāno na kupyasi kā te prajñā kutaś caiṣā kiṃ caitasyāḥ parāyaṇam
12.222.6
iti tenānuyuktaḥ sa tam uvāca mahātapāḥ mahad vākyam asaṃdigdhaṃ puṣkalārthapadaṃ śuci
12.222.7
yā gatir yā parā niṣṭhā yā śāntiḥ puṇyakarmaṇām tāṃ te 'haṃ saṃpravakṣyāmi yan māṃ pṛcchasi vai dvija
12.222.8
nindatsu ca samo nityaṃ praśaṃsatsu ca devala nihnuvanti ca ye teṣāṃ samayaṃ sukṛtaṃ ca ye
12.222.9
uktāś ca na vivakṣanti vaktāram ahite ratam pratihantuṃ na cecchanti hantāraṃ vai manīṣiṇaḥ
12.222.10
nāprāptam anuśocanti prāptakālāni kurvate na cātītāni śocanti na cainān pratijānate
12.222.11
saṃprāptānāṃ ca pūjyānāṃ kāmād artheṣu devala yathopapattiṃ kurvanti śaktimantaḥ kṛtavratāḥ
12.222.12
pakvavidyā mahāprājñā jitakrodhā jitendriyāḥ manasā karmaṇā vācā nāparādhyanti kasya cit
12.222.13
anīrṣavo na cānyonyaṃ vihiṃsanti kadā cana na ca jātūpatapyante dhīrāḥ parasamṛddhibhiḥ
12.222.14
nindāpraśaṃse cātyarthaṃ na vadanti parasya ye na ca nindāpraśaṃsābhyāṃ vikriyante kadā cana
12.222.15
sarvataś ca praśāntā ye sarvabhūtahite ratāḥ na krudhyanti na hṛṣyanti nāparādhyanti kasya cit vimucya hṛdayagranthīṃś caṅkamyante yathāsukham
12.222.16
na yeṣāṃ bāndhavāḥ santi ye cānyeṣāṃ na bāndhavāḥ amitrāś ca na santy eṣāṃ ye cāmitrā na kasya cit
12.222.17
ya evaṃ kurvate martyāḥ sukhaṃ jīvanti sarvadā dharmam evānuvartante dharmajñā dvijasattama ye hy ato vicyutā mārgāt te hṛṣyanty udvijanti ca
12.222.18
āsthitas tam ahaṃ mārgam asūyiṣyāmi kaṃ katham nindyamānaḥ praśasto vā hṛṣyeyaṃ kena hetunā
12.222.19
yad yad icchanti tan mārgam abhigacchanti mānavāḥ na me nindāpraśaṃsābhyāṃ hrāsavṛddhī bhaviṣyataḥ
12.222.20
amṛtasyeva saṃtṛpyed avamānasya tattvavit viṣasyevodvijen nityaṃ saṃmānasya vicakṣaṇaḥ
12.222.21
avajñātaḥ sukhaṃ śete iha cāmutra cobhayoḥ vimuktaḥ sarvapāpebhyo yo 'vamantā sa badhyate
12.222.22
parāṃ gatiṃ ca ye ke cit prārthayanti manīṣiṇaḥ etad vrataṃ samāśritya sukham edhanti te janāḥ
12.222.23
sarvataś ca samāhṛtya kratūn sarvāñ jitendriyaḥ prāpnoti brahmaṇaḥ sthānaṃ yat paraṃ prakṛter dhruvam
12.222.24
nāsya devā na gandharvā na piśācā na rākṣasāḥ padam anvavarohanti prāptasya paramāṃ gatim
12.223.1
yudhiṣṭhira uvāca priyaḥ sarvasya lokasya sarvasattvābhinanditā guṇaiḥ sarvair upetaś ca ko nv asti bhuvi mānavaḥ
12.223.2
bhīṣma uvāca atra te vartayiṣyāmi pṛcchato bharatarṣabha ugrasenasya saṃvādaṃ nārade keśavasya ca
12.223.3
ugrasena uvāca paśya saṃkalpate loko nāradasya prakīrtane manye sa guṇasaṃpanno brūhi tan mama pṛcchataḥ
12.223.4
vāsudeva uvāca kukurādhipa yān manye śṛṇu tān me vivakṣataḥ nāradasya guṇān sādhūn saṃkṣepeṇa narādhipa
12.223.5
na cāritranimitto 'syāhaṃkāro dehapātanaḥ abhinnaśrutacāritras tasmāt sarvatra pūjitaḥ
12.223.6
tapasvī nārado bāḍhaṃ vāci nāsya vyatikramaḥ kāmād vā yadi vā lobhāt tasmāt sarvatra pūjitaḥ
12.223.7
adhyātmavidhitattvajñaḥ kṣāntaḥ śakto jitendriyaḥ ṛjuś ca satyavādī ca tasmāt sarvatra pūjitaḥ
12.223.8
tejasā yaśasā buddhyā nayena vinayena ca janmanā tapasā vṛddhas tasmāt sarvatra pūjitaḥ
12.223.9
sukhaśīlaḥ susaṃbhogaḥ subhojyaḥ svādaraḥ śuciḥ suvākyaś cāpy anīrṣyaś ca tasmāt sarvatra pūjitaḥ
12.223.10
kalyānaṃ kurute bāḍhaṃ pāpam asmin na vidyate na prīyate parān arthais tasmāt sarvatra pūjitaḥ
12.223.11
vedaśrutibhir ākhyānair arthān abhijigīṣate titikṣur anavajñaś ca tasmāt sarvatra pūjitaḥ
12.223.12
samatvād dhi priyo nāsti nāpriyaś ca kathaṃ cana manonukūlavādī ca tasmāt sarvatra pūjitaḥ
12.223.13
bahuśrutaś caitrakathaḥ paṇḍito 'nalaso 'śaṭhaḥ adīno 'krodhano 'lubdhas tasmāt sarvatra pūjitaḥ
12.223.14
nārthe na dharme kāme vā bhūtapūrvo 'sya vigrahaḥ doṣāś cāsya samucchinnās tasmāt sarvatra pūjitaḥ
12.223.15
dṛḍhabhaktir anindyātmā śrutavān anṛśaṃsavān vītasaṃmohadoṣaś ca tasmāt sarvatra pūjitaḥ
12.223.16
asaktaḥ sarvasaṅgeṣu saktātmeva ca lakṣyate adīrghasaṃśayo vāgmī tasmāt sarvatra pūjitaḥ
12.223.17
samādhir nāsya mānārthe nātmānaṃ stauti karhi cit anīrṣyur dṛḍhasaṃbhāṣas tasmāt sarvatra pūjitaḥ
12.223.18
lokasya vividhaṃ vṛttaṃ prakṛteś cāpy akutsayan saṃsargavidyākuśalas tasmāt sarvatra pūjitaḥ
12.223.19
nāsūyaty āgamaṃ kaṃ cit svaṃ tapo nopajīvati avandhyakālo vaśyātmā tasmāt sarvatra pūjitaḥ
12.223.20
kṛtaśramaḥ kṛtaprajño na ca tṛptaḥ samādhitaḥ niyamastho 'pramattaś ca tasmāt sarvatra pūjitaḥ
12.223.21
sāpatrapaś ca yuktaś ca suneyaḥ śreyase paraiḥ abhettā paraguhyānāṃ tasmāt sarvatra pūjitaḥ
12.223.22
na hṛṣyaty arthalābheṣu nālābheṣu vyathaty api sthirabuddhir asaktātmā tasmāt sarvatra pūjitaḥ
12.223.23
taṃ sarvaguṇasaṃpannaṃ dakṣaṃ śucim akātaram kālajñaṃ ca nayajñaṃ ca kaḥ priyaṃ na kariṣyati
12.224.1
yudhiṣṭhira uvāca ādyantaṃ sarvabhūtānāṃ śrotum icchāmi kaurava dhyānaṃ karma ca kālaṃ ca tathaivāyur yuge yuge
12.224.2
lokatattvaṃ ca kārtsnyena bhūtānām āgatiṃ gatim sargaś ca nidhanaṃ caiva kuta etat pravartate
12.224.3
yadi te 'nugrahe buddhir asmāsv iha satāṃ vara etad bhavantaṃ pṛcchāmi tad bhavān prabravītu me
12.224.4
pūrvaṃ hi kathitaṃ śrutvā bhṛgubhāṣitam uttamam bharadvājasya viprarṣes tato me buddhir uttamā
12.224.5
jātā paramadharmiṣṭhā divyasaṃsthānasaṃsthitā tato bhūyas tu pṛcchāmi tad bhavān vaktum arhati
12.224.6
bhīṣma uvāca atra te vartayiṣye 'ham itihāsaṃ purātanam jagau yad bhagavān vyāsaḥ putrāya paripṛcchate
12.224.7
adhītya vedān akhilān sāṅgopaniṣadas tathā anvicchan naiṣṭhikaṃ karma dharmanaipuṇadarśanāt
12.224.8
kṛṣṇadvaipāyanaṃ vyāsaṃ putro vaiyāsakiḥ śukaḥ papraccha saṃdeham imaṃ chinnadharmārthasaṃśayam
12.224.9
bhūtagrāmasya kartāraṃ kālajñāne ca niścayam brāhmaṇasya ca yat kṛtyaṃ tad bhavān vaktum arhati
12.224.10
tasmai provāca tat sarvaṃ pitā putrāya pṛcchate atītānāgate vidvān sarvajñaḥ sarvadharmavit
12.224.11
anādyantam ajaṃ divyam ajaraṃ dhruvam avyayam apratarkyam avijñeyaṃ brahmāgre samavartata
12.224.12
kāṣṭhā nimeṣā daśa pañca caiva; triṃśat tu kāṣṭhā gaṇayet kalāṃ tām triṃśat kalāś cāpi bhaven muhūrto; bhāgaḥ kalāyā daśamaś ca yaḥ syāt
12.224.13
triṃśan muhūrtaś ca bhaved ahaś ca; rātriś ca saṃkhyā munibhiḥ praṇītā māsaḥ smṛto rātryahanī ca triṃśat; saṃvatsaro dvādaśamāsa uktaḥ saṃvatsaraṃ dve ayane vadanti; saṃkhyāvido dakṣiṇam uttaraṃ ca
12.224.14
ahorātre vibhajate sūryo mānuṣalaukike rātriḥ svapnāya bhūtānāṃ ceṣṭāyai karmaṇām ahaḥ
12.224.15
pitrye rātryahanī māsaḥ pravibhāgas tayoḥ punaḥ kṛṣṇo 'haḥ karmaceṣṭāyāṃ śuklaḥ svapnāya śarvarī
12.224.16
daive rātryahanī varṣaṃ pravibhāgas tayoḥ punaḥ ahas tatrodagayanaṃ rātriḥ syād dakṣiṇāyanam
12.224.17
ye te rātryahanī pūrve kīrtite daivalaukike tayoḥ saṃkhyāya varṣāgraṃ brāhme vakṣyāmy ahaḥkṣape
12.224.18
teṣāṃ saṃvatsarāgrāṇi pravakṣyāmy anupūrvaśaḥ kṛte tretāyuge caiva dvāpare ca kalau tathā
12.224.19
catvāry āhuḥ sahasrāṇi varṣāṇāṃ tat kṛtaṃ yugam tasya tāvac chatī saṃdhyā saṃdhyāṃśaś ca tathāvidhaḥ
12.224.20
itareṣu sasaṃdhyeṣu sasaṃdhyāṃśeṣu ca triṣu ekāpāyena saṃyānti sahasrāṇi śatāni ca
12.224.21
etāni śāśvatāṃl lokān dhārayanti sanātanān etad brahmavidāṃ tāta viditaṃ brahma śāśvatam
12.224.22
catuṣpāt sakalo dharmaḥ satyaṃ caiva kṛte yuge nādharmeṇāgamaḥ kaś cit paras tasya pravartate
12.224.23
itareṣv āgamād dharmaḥ pādaśas tv avaropyate caurikānṛtamāyābhir adharmaś copacīyate
12.224.24
arogāḥ sarvasiddhārthāś caturvarṣaśatāyuṣaḥ kṛte tretādiṣv eteṣāṃ pādaśo hrasate vayaḥ
12.224.25
vedavādāś cānuyugaṃ hrasantīti ca naḥ śrutam āyūṃṣi cāśiṣaś caiva vedasyaiva ca yat phalam
12.224.26
anye kṛtayuge dharmās tretāyāṃ dvāpare 'pare anye kaliyuge dharmā yathāśaktikṛtā iva
12.224.27
tapaḥ paraṃ kṛtayuge tretāyāṃ jñānam uttamam dvāpare yajñam evāhur dānam eva kalau yuge
12.224.28
etāṃ dvādaśasāhasrīṃ yugākhyāṃ kavayo viduḥ sahasraṃ parivṛttaṃ tad brāhmaṃ divasam ucyate
12.224.29
rātris tāvat tithī brāhmī tadādau viśvam īśvaraḥ pralaye 'dhyātmam āviśya suptvā so 'nte vibudhyate
12.224.30
sahasrayugaparyantam ahar yad brahmaṇo viduḥ rātriṃ yugasahasrāntāṃ te 'horātravido janāḥ
12.224.31
pratibuddho vikurute brahmākṣayyaṃ kṣapākṣaye sṛjate ca mahad bhūtaṃ tasmād vyaktātmakaṃ manaḥ
12.224.32
brahma tejomayaṃ śukraṃ yasya sarvam idaṃ jagat ekasya bhūtaṃ bhūtasya dvayaṃ sthāvarajaṅgamam
12.224.33
ahar mukhe vibuddhaḥ san sṛjate vidyayā jagat agra eva mahābhūtam āśu vyaktātmakaṃ manaḥ
12.224.34
abhibhūyeha cārciṣmad vyasṛjat sapta mānasān dūragaṃ bahudhāgāmi prārthanāsaṃśayātmakam
12.224.35
manaḥ sṛṣṭiṃ vikurute codyamānaṃ sisṛkṣayā ākāśaṃ jāyate tasmāt tasya śabdo guṇo mataḥ
12.224.36
ākāśāt tu vikurvāṇāt sarvagandhavahaḥ śuciḥ balavāñ jāyate vāyus tasya sparśo guṇo mataḥ
12.224.37
vāyor api vikurvāṇāj jyotir bhūtaṃ tamonudam rociṣṇu jāyate tatra tad rūpaguṇam ucyate
12.224.38
jyotiṣo 'pi vikurvāṇād bhavanty āpo rasātmikāḥ adbhyo gandhaguṇā bhūmiḥ pūrvaiṣā sṛṣṭir ucyate
12.224.39
guṇāḥ pūrvasya pūrvasya prāpnuvanty uttarottaram teṣāṃ yāvat tithaṃ yad yat tat tat tāvad guṇaṃ smṛtam
12.224.40
upalabhyāpsu ced gandhaṃ ke cid brūyur anaipuṇāt pṛthivyām eva taṃ vidyād āpo vāyuṃ ca saṃśritam
12.224.41
ete tu sapta puruṣā nānāviryāḥ pṛthak pṛthak nāśaknuvan prajāḥ sraṣṭum asamāgamya sarvataḥ
12.224.42
te sametya mahātmānam anyonyam abhisaṃśritāḥ śarīrāśrayaṇaṃ prāptās tataḥ puruṣa ucyate
12.224.43
śrayaṇāc charīraṃ bhavati mūrtimat ṣoḍaśātmakam tad āviśanti bhūtāni mahānti saha karmaṇā
12.224.44
sarvabhūtāni cādāya tapasaś caraṇāya ca ādikartā mahābhūtaṃ tam evāhuḥ prajāpatim
12.224.45
sa vai sṛjati bhūtāni sa eva puruṣaḥ paraḥ ajo janayate brahmā devarṣipitṛmānavān
12.224.46
lokān nadīḥ samudrāṃś ca diśaḥ śailān vanaspatīn narakiṃnararakṣāṃsi vayaḥpaśumṛgoragān avyayaṃ ca vyayaṃ caiva dvayaṃ sthāvarajaṅgamam
12.224.47
teṣāṃ ye yāni karmāṇi prāk sṛṣṭyāṃ pratipedire tāny eva pratipadyante sṛjyamānāḥ punaḥ punaḥ
12.224.48
hiṃsrāhiṃsre mṛdukrūre dharmādharme ṛtānṛte ato yan manyate dhātā tasmāt tat tasya rocate
12.224.49
mahābhūteṣu nānātvam indriyārtheṣu mūrtiṣu viniyogaṃ ca bhūtānāṃ dhātaiva vidadhāty uta
12.224.50
ke cit puruṣakāraṃ tu prāhuḥ karmavido janāḥ daivam ity apare viprāḥ svabhāvaṃ bhūtacintakāḥ
12.224.51
pauruṣaṃ karma daivaṃ ca phalavṛttisvabhāvataḥ traya ete 'pṛthagbhūtā navivekaṃ tu ke cana
12.224.52
evam etac ca naivaṃ ca yad bhūtaṃ sṛjate jagat karmasthā viṣamaṃ brūyuḥ sattvasthāḥ samadarśinaḥ
12.224.53
tapo niḥśreyasaṃ jantos tasya mūlaṃ damaḥ śamaḥ tena sarvān avāpnoti yān kāmān manasecchati
12.224.54
tapasā tad avāpnoti yad bhūtaṃ sṛjate jagat sa tadbhūtaś ca sarveṣāṃ bhūtānāṃ bhavati prabhuḥ
12.224.55
ṛṣayas tapasā vedān adhyaiṣanta divāniśam anādinidhanā nityā vāg utsṛṣṭā svayaṃbhuvā
12.224.56
ṛṣīṇāṃ nāmadheyāni yāś ca vedeṣu sṛṣṭayaḥ śarvaryanteṣu jātānāṃ tāny evaibhyo dadāti saḥ
12.224.57
nāmabhedas tapaḥkarmayajñākhyā lokasiddhayaḥ ātmasiddhis tu vedeṣu procyate daśabhiḥ kramaiḥ
12.224.58
yad uktaṃ vedavādeṣu gahanaṃ vedadṛṣṭibhiḥ tadanteṣu yathāyuktaṃ kramayogena lakṣyate
12.224.59
karmajo 'yaṃ pṛthagbhāvo dvaṃdvayukto viyoginaḥ ātmasiddhis tu vijñātā jahāti prāyaśo balam
12.224.60
dve brahmaṇī veditavye śabdabrahma paraṃ ca yat śabdabrahmaṇi niṣṇātaḥ paraṃ brahmādhigacchati
12.224.61
ārambhayajñāḥ kṣatrasya haviryajñā viśas tathā paricārayajñāḥ śūdrās tu tapoyajñā dvijātayaḥ
12.224.62
tretāyuge vidhis tv eṣāṃ yajñānāṃ na kṛte yuge dvāpare viplavaṃ yānti yajñāḥ kaliyuge tathā
12.224.63
apṛthagdharmiṇo martyā ṛksāmāni yajūṃṣi ca kāmyāṃ puṣṭiṃ pṛthag dṛṣṭvā tapobhis tapa eva ca
12.224.64
tretāyāṃ tu samastās te prādurāsan mahābalāḥ saṃyantāraḥ sthāvarāṇāṃ jaṅgamānāṃ ca sarvaśaḥ
12.224.65
tretāyāṃ saṃhatā hy ete yajñā varṇās tathaiva ca saṃrodhād āyuṣas tv ete vyasyante dvāpare yuge
12.224.66
dṛśyante nāpi dṛśyante vedāḥ kaliyuge 'khilāḥ utsīdante sayajñāś ca kevalā dharmasetavaḥ
12.224.67
kṛte yuge yas tu dharmo brāhmaṇeṣu pradṛśyate ātmavatsu tapovatsu śrutavatsu pratiṣṭhitaḥ
12.224.68
adharmavratasaṃyogaṃ yathādharmaṃ yuge yuge vikriyante svadharmasthā vedavādā yathāyugam
12.224.69
yathā viśvāni bhūtāni vṛṣṭyā bhūyāṃsi prāvṛṣi sṛjyante jaṅgamasthāni tathā dharmā yuge yuge
12.224.70
yathartuṣv ṛtuliṅgāni nānārūpāṇi paryaye dṛśyante tāni tāny eva tathā brahmāharātriṣu
12.224.71
vihitaṃ kālanānātvam anādinidhanaṃ tathā kīrtitaṃ yat purastāt te tat sūte cātti ca prajāḥ
12.224.72
dadhāti prabhave sthānaṃ bhūtānāṃ saṃyamo yamaḥ svabhāvenaiva vartante dvaṃdvayuktāni bhūriśaḥ
12.224.73
sargaḥ kālaḥ kriyā vedāḥ kartā kāryaṃ kriyā phalam proktaṃ te putra sarvaṃ vai yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi
12.224.74
pratyāhāraṃ tu vakṣyāmi śarvaryādau gate 'hani yathedaṃ kurute 'dhyātmaṃ susūkṣmaṃ viśvam īśvaraḥ
12.224.75
divi sūryās tathā sapta dahanti śikhino 'rciṣā sarvam etat tadārcirbhiḥ pūrṇaṃ jājvalyate jagat
12.225.1
vyāsa uvāca pṛthivyāṃ yāni bhūtāni jaṅgamāni dhruvāṇi ca tāny evāgre pralīyante bhūmitvam upayānti ca
12.225.2
tataḥ pralīne sarvasmin sthāvare jaṅgame tathā akāṣṭhā nistṛṇā bhūmir dṛśyate kūrmapṛṣṭhavat
12.225.3
bhūmer api guṇaṃ gandham āpa ādadate yadā āttagandhā tadā bhūmiḥ pralayatvāya kalpate
12.225.4
āpas tataḥ pratiṣṭhanti ūrmimatyo mahāsvanāḥ sarvam evedam āpūrya tiṣṭhanti ca caranti ca
12.225.5
apām api guṇāṃs tāta jyotir ādadate yadā āpas tadā āttaguṇā jyotiṣy uparamanti ca
12.225.6
yadādityaṃ sthitaṃ madhye gūhanti śikhino 'rciṣaḥ sarvam evedam arcirbhiḥ pūrṇaṃ jājvalyate nabhaḥ
12.225.7
jyotiṣo 'pi guṇaṃ rūpaṃ vāyur ādadate yadā praśāmyati tadā jyotir vāyur dodhūyate mahān
12.225.8
tatas tu mūlam āsādya vāyuḥ saṃbhavam ātmanaḥ adhaś cordhvaṃ ca tiryak ca dodhavīti diśo daśa
12.225.9
vāyor api guṇaṃ sparśam ākāśaṃ grasate yadā praśāmyati tadā vāyuḥ khaṃ tu tiṣṭhati nānadat
12.225.10
ākāśasya guṇaṃ śabdam abhivyaktātmakaṃ manaḥ manaso vyaktam avyaktaṃ brāhmaḥ sa pratisaṃcaraḥ
12.225.11
tad ātmaguṇam āviśya mano grasati candramāḥ manasy uparate 'dhyātmā candramasy avatiṣṭhate
12.225.12
taṃ tu kālena mahatā saṃkalpaḥ kurute vaśe cittaṃ grasati saṃkalpas tac ca jñānam anuttamam
12.225.13
kālo girati vijñānaṃ kālo balam iti śrutiḥ balaṃ kālo grasati tu taṃ vidvān kurute vaśe
12.225.14
ākāśasya tadā ghoṣaṃ taṃ vidvān kurute ''tmani tad avyaktaṃ paraṃ brahma tac chāśvatam anuttamam evaṃ sarvāṇi bhūtāni brahmaiva pratisaṃcaraḥ
12.225.15
yathāvat kīrtitaṃ samyag evam etad asaṃśayam bodhyaṃ vidyāmayaṃ dṛṣṭvā yogibhiḥ paramātmabhiḥ
12.225.16
evaṃ vistārasaṃkṣepau brahmāvyakte punaḥ punaḥ yugasāhasrayor ādāv ahno rātryās tathaiva ca
12.226.1
vyāsa uvāca bhūtagrāme niyuktaṃ yat tad etat kīrtitaṃ mayā brāhmaṇasya tu yat kṛtyaṃ tat te vakṣyāmi pṛcchate
12.226.2
jātakarmaprabhṛty asya karmaṇāṃ dakṣiṇāvatām kriyā syād ā samāvṛtter ācārye vedapārage
12.226.3
adhītya vedān akhilān guruśuśrūṣaṇe rataḥ gurūṇām anṛṇo bhūtvā samāvarteta yajñavit
12.226.4
ācāryeṇābhyanujñātaś caturṇām ekam āśramam ā vimokṣāc charīrasya so 'nutiṣṭhed yathāvidhi
12.226.5
prajāsargeṇa dāraiś ca brahmacaryeṇa vā punaḥ vane gurusakāśe vā yatidharmeṇa vā punaḥ
12.226.6
gṛhasthas tv eva sarveṣāṃ caturṇāṃ mūlam ucyate tatra pakvakaṣāyo hi dāntaḥ sarvatra sidhyati
12.226.7
prajāvāñ śrotriyo yajvā mukto divyais tribhir ṛṇaiḥ athānyān āśramān paścāt pūto gacchati karmabhiḥ
12.226.8
yat pṛthivyāṃ puṇyatamaṃ vidyāsthānaṃ tadāvaset yateta tasmin prāmāṇyaṃ gantuṃ yaśasi cottame
12.226.9
tapasā vā sumahatā vidyānāṃ pāraṇena vā ijyayā vā pradānair vā viprāṇāṃ vardhate yaśaḥ
12.226.10
yāvad asya bhavaty asmiṃl loke kīrtir yaśaskarī tāvat puṇyakṛtāṃl lokān anantān puruṣo 'śnute
12.226.11
adhyāpayed adhīyīta yājayeta yajeta ca na vṛthā pratigṛhṇīyān na ca dadyāt kathaṃ cana
12.226.12
yājyataḥ śiṣyato vāpi kanyayā vā dhanaṃ mahat yady āgacched yajed dadyān naiko 'śnīyāt kathaṃ cana
12.226.13
gṛham āvasato hy asya nānyat tīrthaṃ pratigrahāt devarṣipitṛgurvarthaṃ vṛddhāturabubhukṣatām
12.226.14
antarhitābhitaptānāṃ yathāśakti bubhūṣatām dravyāṇām atiśaktyāpi deyam eṣāṃ kṛtād api
12.226.15
arhatām anurūpāṇāṃ nādeyaṃ hy asti kiṃ cana uccaiḥśravasam apy aśvaṃ prāpaṇīyaṃ satāṃ viduḥ
12.226.16
anunīya tathā kāvyaḥ satyasaṃdho mahāvrataḥ svaiḥ prāṇair brāhmaṇaprāṇān paritrāya divaṃ gataḥ
12.226.17
rantidevaś ca sāṃkṛtyo vasiṣṭhāya mahātmane apaḥ pradāya śītoṣṇā nākapṛṣṭhe mahīyate
12.226.18
ātreyaś candradamayor arhator vividhaṃ dhanam dattvā lokān yayau dhīmān anantān sa mahīpatiḥ
12.226.19
śibirauśīnaro 'ṅgāni sutaṃ ca priyam aurasam brāhmaṇārtham upākṛtya nākapṛṣṭham ito gataḥ
12.226.20
pratardanaḥ kāśipatiḥ pradāya nayane svake brāhmaṇāyātulāṃ kīrtim iha cāmutra cāśnute
12.226.21
divyaṃ mṛṣṭaśalākaṃ tu sauvarṇaṃ paramarddhimat chatraṃ devāvṛdho dattvā sarāṣṭro 'bhyapatad divam
12.226.22
sāṃkṛtiś ca tathātreyaḥ śiṣyebhyo brahma nirguṇam upadiśya mahātejā gato lokān anuttamān
12.226.23
ambarīṣo gavāṃ dattvā brāhmaṇebhyaḥ pratāpavān arbudāni daśaikaṃ ca sarāṣṭro 'bhyapatad divam
12.226.24
sāvitrī kuṇḍale divye śarīraṃ janamejayaḥ brāhmaṇārthe parityajya jagmatur lokam uttamam
12.226.25
sarvaratnaṃ vṛṣādarbho yuvanāśvaḥ priyāḥ striyaḥ ramyam āvasathaṃ caiva dattvāmuṃ lokam āsthitaḥ
12.226.26
nimī rāṣṭraṃ ca vaideho jāmadagnyo vasuṃdharām brāhmaṇebhyo dadau cāpi gayaś corvīṃ sapattanām
12.226.27
avarṣati ca parjanye sarvabhūtāni cāsakṛt vasiṣṭho jīvayām āsa prajāpatir iva prajāḥ
12.226.28
karaṃdhamasya putras tu marutto nṛpatis tathā kanyām aṅgirase dattvā divam āśu jagāma ha
12.226.29
brahmadattaś ca pāñcālyo rājā buddhimatāṃ varaḥ nidhiṃ śaṅkhaṃ dvijāgryebhyo dattvā lokān avāptavān
12.226.30
rājā mitrasahaś cāpi vasiṣṭhāya mahātmane madayantīṃ priyāṃ dattvā tayā saha divaṃ gataḥ
12.226.31
sahasrajic ca rājarṣiḥ prāṇān iṣṭān mahāyaśāḥ brāhmaṇārthe parityajya gato lokān anuttamān
12.226.32
sarvakāmaiś ca saṃpūrṇaṃ dattvā veśma hiraṇmayam mudgalāya gataḥ svargaṃ śatadyumno mahīpatiḥ
12.226.33
nāmnā ca dyutimān nāma śālvarājaḥ pratāpavān dattvā rājyam ṛcīkāya gato lokān anuttamān
12.226.34
madirāśvaś ca rājarṣir dattvā kanyāṃ sumadhyamām hiraṇyahastāya gato lokān devair abhiṣṭutān
12.226.35
lomapādaś ca rājarṣiḥ śāntāṃ dattvā sutāṃ prabhuḥ ṛśyaśṛṅgāya vipulaiḥ sarvakāmair ayujyata
12.226.36
dattvā śatasahasraṃ tu gavāṃ rājā prasenajit savatsānāṃ mahātejā gato lokān anuttamān
12.226.37
ete cānye ca bahavo dānena tapasā ca ha mahātmāno gatāḥ svargaṃ śiṣṭātmāno jitendriyāḥ
12.226.38
teṣāṃ pratiṣṭhitā kīrtir yāvat sthāsyati medinī dānayajñaprajāsargair ete hi divam āpnuvan
12.227.1
vyāsa uvāca trayīvidyām avekṣeta vedeṣūktām athāṅgataḥ ṛksāmavarṇākṣarato yajuṣo 'tharvaṇas tathā
12.227.2
vedavādeṣu kuśalā hy adhyātmakuśalāś ca ye sattvavanto mahābhāgāḥ paśyanti prabhavāpyayau
12.227.3
evaṃ dharmeṇa varteta kriyāḥ śiṣṭavad ācaret asaṃrodhena bhūtānāṃ vṛttiṃ lipseta vai dvijaḥ
12.227.4
sadbhya āgatavijñānaḥ śiṣṭaḥ śāstravicakṣaṇaḥ svadharmeṇa kriyā loke kurvāṇaḥ satyasaṃgaraḥ
12.227.5
tiṣṭhaty eteṣu gṛhavān ṣaṭsu karmasu sa dvijaḥ pañcabhiḥ satataṃ yajñaiḥ śraddadhāno yajeta ca
12.227.6
dhṛtimān apramattaś ca dānto dharmavid ātmavān vītaharṣabhayakrodho brāhmaṇo nāvasīdati
12.227.7
dānam adhyayanaṃ yajñas tapo hrīr ārjavaṃ damaḥ etair vardhayate tejaḥ pāpmānaṃ cāpakarṣati
12.227.8
dhūtapāpmā tu medhāvī laghvāhāro jitendriyaḥ kāmakrodhau vaśe kṛtvā ninīṣed brahmaṇaḥ padam
12.227.9
agnīṃś ca brāhmaṇāṃś cārced devatāḥ praṇameta ca varjayed ruṣatīṃ vācaṃ hiṃsāṃ cādharmasaṃhitām
12.227.10
eṣā pūrvatarā vṛttir brāhmaṇasya vidhīyate jñānāgamena karmāṇi kurvan karmasu sidhyati
12.227.11
pañcendriyajalāṃ ghorāṃ lobhakūlāṃ sudustarām manyupaṅkām anādhṛṣyāṃ nadīṃ tarati buddhimān
12.227.12
kāmamanyūddhataṃ yat syān nityam atyantamohitam mahatā vidhidṛṣṭena balenāpratighātinā svabhāvasrotasā vṛttam uhyate satataṃ jagat
12.227.13
kālodakena mahatā varṣāvartena saṃtatam māsormiṇartuvegena pakṣolapatṛṇena ca
12.227.14
nimeṣonmeṣaphenena ahorātrajavena ca kāmagrāheṇa ghoreṇa vedayajñaplavena ca
12.227.15
dharmadvīpena bhūtānāṃ cārthakāmaraveṇa ca ṛtasopānatīreṇa vihiṃsātaruvāhinā
12.227.16
yugahradaughamadhyena brahmaprāyabhavena ca dhātrā sṛṣṭāni bhūtāni kṛṣyante yamasādanam
12.227.17
etat prajñāmayair dhīrā nistaranti manīṣiṇaḥ plavair aplavavanto hi kiṃ kariṣyanty acetasaḥ
12.227.18
upapannaṃ hi yat prājño nistaren netaro janaḥ dūrato guṇadoṣau hi prājñaḥ sarvatra paśyati
12.227.19
saṃśayātmā sa kāmātmā calacitto 'lpacetanaḥ aprājño na taraty eva yo hy āste na sa gacchati
12.227.20
aplavo hi mahādoṣam uhyamāno 'dhigacchati kāmagrāhagṛhītasya jñānam apy asya na plavaḥ
12.227.21
tasmād unmajjanasyārthe prayateta vicakṣaṇaḥ etad unmajjanaṃ tasya yad ayaṃ brāhmaṇo bhavet
12.227.22
tryavadāte kule jātas trisaṃdehas trikarmakṛt tasmād unmajjanas tiṣṭhen nistaret prajñayā yathā
12.227.23
saṃskṛtasya hi dāntasya niyatasya kṛtātmanaḥ prājñasyānantarā siddhir iha loke paratra ca
12.227.24
vartate teṣu gṛhavān akrudhyann anasūyakaḥ pañcabhiḥ satataṃ yajñair vighasāśī yajeta ca
12.227.25
satāṃ vṛttena varteta kriyāḥ śiṣṭavad ācaret asaṃrodhena dharmasya vṛttiṃ lipsed agarhitām
12.227.26
śrutivijñānatattvajñaḥ śiṣṭācāro vicakṣaṇaḥ svadharmeṇa kriyāvāṃś ca karmaṇā so 'py asaṃkaraḥ
12.227.27
kriyāvāñ śraddadhānaś ca dātā prājño 'nasūyakaḥ dharmādharmaviśeṣajñaḥ sarvaṃ tarati dustaram
12.227.28
dhṛtimān apramattaś ca dānto dharmavid ātmavān vītaharṣabhayakrodho brāhmaṇo nāvasīdati
12.227.29
eṣā pūrvatarā vṛttir brāhmaṇasya vidhīyate jñānavittvena karmāṇi kurvan sarvatra sidhyati
12.227.30
adharmaṃ dharmakāmo hi karotīhāvicakṣaṇaḥ dharmaṃ cādharmasaṃkāśaṃ śocann iva karoti saḥ
12.227.31
dharmaṃ karomīti karoty adharmam; adharmakāmaś ca karoti dharmam ubhe bālaḥ karmaṇī na prajānan; sa jāyate mriyate cāpi dehī
12.228.1
vyāsa uvāca atha ced rocayed etad druhyeta manasā tathā unmajjaṃś ca nimajjaṃś ca jñānavān plavavān bhavet
12.228.2
prajñayā nirmitair dhīrās tārayanty abudhān plavaiḥ nābudhās tārayanty anyān ātmānaṃ vā kathaṃ cana
12.228.3
chinnadoṣo munir yogān yukto yuñjīta dvādaśa daśakarmasukhān arthān upāyāpāyanirbhayaḥ
12.228.4
cakṣur ācāravit prājño manasā darśanena ca yacched vāṅmanasī buddhyā ya icchej jñānam uttamam jñānena yacched ātmānaṃ ya icchec chāntim ātmanaḥ
12.228.5
eteṣāṃ ced anudraṣṭā puruṣo 'pi sudāruṇaḥ yadi vā sarvavedajño yadi vāpy anṛco 'japaḥ
12.228.6
yadi vā dhārmiko yajvā yadi vā pāpakṛttamaḥ yadi vā puruṣavyāghro yadi vā klaibyadhāritā
12.228.7
taraty eva mahādurgaṃ jarāmaraṇasāgaram evaṃ hy etena yogena yuñjāno 'py ekam antataḥ api jijñāsamāno hi śabdabrahmātivartate
12.228.8
dharmopastho hrīvarūtha upāyāpāyakūbaraḥ apānākṣaḥ prāṇayugaḥ prajñāyur jīvabandhanaḥ
12.228.9
cetanābandhuraś cārur ācāragrahanemivān darśanasparśanavaho ghrāṇaśravaṇavāhanaḥ
12.228.10
prajñānābhiḥ sarvatantrapratodo jñānasārathiḥ kṣetrajñādhiṣṭhito dhīraḥ śraddhādamapuraḥsaraḥ
12.228.11
tyāgavartmānugaḥ kṣemyaḥ śaucago dhyānagocaraḥ jīvayukto ratho divyo brahmaloke virājate
12.228.12
atha saṃtvaramāṇasya ratham etaṃ yuyukṣataḥ akṣaraṃ gantumanaso vidhiṃ vakṣyāmi śīghragam
12.228.13
sapta yo dhāraṇāḥ kṛtsnā vāgyataḥ pratipadyate pṛṣṭhataḥ pārśvataś cānyā yāvatyas tāḥ pradhāraṇāḥ
12.228.14
kramaśaḥ pārthivaṃ yac ca vāyavyaṃ khaṃ tathā payaḥ jyotiṣo yat tad aiśvaryam ahaṃkārasya buddhitaḥ
12.228.15
avyaktasya tathaiśvaryaṃ kramaśaḥ pratipadyate vikramāś cāpi yasyaite tathā yuṅkte sa yogataḥ
12.228.16
athāsya yogayuktasya siddhim ātmani paśyataḥ nirmathyamānaḥ sūkṣmatvād rūpāṇīmāni darśayet
12.228.17
śaiśiras tu yathā dhūmaḥ sūkṣmaḥ saṃśrayate nabhaḥ tathā dehād vimuktasya pūrvarūpaṃ bhavaty uta
12.228.18
atha dhūmasya virame dvitīyaṃ rūpadarśanam jalarūpam ivākāśe tatraivātmani paśyati
12.228.19
apāṃ vyatikrame cāpi vahnirūpaṃ prakāśate tasminn uparate cāsya pītavastravad iṣyate ūrṇārūpasavarṇaṃ ca tasya rūpaṃ prakāśate
12.228.20
atha śvetāṃ gatiṃ gatvā vāyavyaṃ sūkṣmam apy ajaḥ aśuklaṃ cetasaḥ saukṣmyam avyaktaṃ brahmaṇo 'sya vai
12.228.21
eteṣv api hi jāteṣu phalajātāni me śṛṇu jātasya pārthivaiśvarye sṛṣṭir iṣṭā vidhīyate
12.228.22
prajāpatir ivākṣobhyaḥ śarīrāt sṛjati prajāḥ aṅgulyaṅguṣṭhamātreṇa hastapādena vā tathā
12.228.23
pṛthivīṃ kampayaty eko guṇo vāyor iti smṛtaḥ ākāśabhūtaś cākāśe savarṇatvāt praṇaśyati
12.228.24
varṇato gṛhyate cāpi kāmāt pibati cāśayān na cāsya tejasā rūpaṃ dṛśyate śāmyate tathā
12.228.25
ahaṃkārasya vijiteḥ pañcaite syur vaśānugāḥ ṣaṇṇām ātmani buddhau ca jitāyāṃ prabhavaty atha
12.228.26
nirdoṣā pratibhā hy enaṃ kṛtsnā samabhivartate tathaiva vyaktam ātmānam avyaktaṃ pratipadyate
12.228.27
yato niḥsarate loko bhavati vyaktasaṃjñakaḥ tatrāvyaktamayīṃ vyākhyāṃ śṛṇu tvaṃ vistareṇa me tathā vyaktamayīṃ caiva saṃkhyāṃ pūrvaṃ nibodha me
12.228.28
pañcaviṃśatitattvāni tulyāny ubhayataḥ samam yoge sāṃkhye 'pi ca tathā viśeṣāṃs tatra me śṛṇu
12.228.29
proktaṃ tad vyaktam ity eva jāyate vardhate ca yat jīryate mriyate caiva caturbhir lakṣaṇair yutam
12.228.30
viparītam ato yat tu tad avyaktam udāhṛtam dvāv ātmānau ca vedeṣu siddhānteṣv apy udāhṛtau
12.228.31
caturlakṣaṇajaṃ tv anyaṃ caturvargaṃ pracakṣate vyaktam avyaktajaṃ caiva tathā buddham athetarat sattvaṃ kṣetrajña ity etad dvayam apy anudarśitam
12.228.32
dvāv ātmānau ca vedeṣu viṣayeṣu ca rajyataḥ viṣayāt pratisaṃhāraḥ sāṃkhyānāṃ siddhilakṣaṇam
12.228.33
nirmamaś cānahaṃkāro nirdvaṃdvaś chinnasaṃśayaḥ naiva krudhyati na dveṣṭi nānṛtā bhāṣate giraḥ
12.228.34
ākruṣṭas tāḍitaś caiva maitreṇa dhyāti nāśubham vāgdaṇḍakarmamanasāṃ trayāṇāṃ ca nivartakaḥ
12.228.35
samaḥ sarveṣu bhūteṣu brahmāṇam abhivartate naivecchati na cāniccho yātrāmātravyavasthitaḥ
12.228.36
alolupo 'vyatho dānto na kṛtī na nirākṛtiḥ nāsyendriyam anekāgraṃ nātikṣiptamanorathaḥ ahiṃsraḥ sarvabhūtānām īdṛk sāṃkhyo vimucyate
12.228.37
atha yogād vimucyante kāraṇair yair nibodha me yogaiśvaryam atikrānto yo 'tikrāmati mucyate
12.228.38
ity eṣā bhāvajā buddhiḥ kathitā te na saṃśayaḥ evaṃ bhavati nirdvaṃdvo brahmāṇaṃ cādhigacchati
12.229.1
vyāsa uvāca atha jñānaplavaṃ dhīro gṛhītvā śāntim āsthitaḥ unmajjaṃś ca nimajjaṃś ca jñānam evābhisaṃśrayet
12.229.2
śuka uvāca kiṃ taj jñānam atho vidyā yayā nistarati dvayam pravṛttilakṣaṇo dharmo nivṛttir iti caiva hi
12.229.3
vyāsa uvāca yas tu paśyet svabhāvena vinā bhāvam acetanaḥ puṣyate ca punaḥ sarvān prajñayā muktahetukaḥ
12.229.4
yeṣāṃ caikāntabhāvena svabhāvaḥ kāraṇaṃ matam pūtvā tṛṇabusīkāṃ vai te labhante na kiṃ cana
12.229.5
ye cainaṃ pakṣam āśritya vartayanty alpacetasaḥ svabhāvaṃ kāraṇaṃ jñātvā na śreyaḥ prāpnuvanti te
12.229.6
svabhāvo hi vināśāya mohakarmamanobhavaḥ niruktam etayor etat svabhāvaparabhāvayoḥ
12.229.7
kṛṣyādīni hi karmāṇi sasyasaṃharaṇāni ca prajñāvadbhiḥ prakḷptāni yānāsanagṛhāṇi ca
12.229.8
ākrīḍānāṃ gṛhāṇāṃ ca gadānām agadasya ca prajñāvantaḥ pravaktāro jñānavadbhir anuṣṭhitāḥ
12.229.9
prajñā saṃyojayaty arthaiḥ prajñā śreyo 'dhigacchati rājāno bhuñjate rājyaṃ prajñayā tulyalakṣaṇāḥ
12.229.10
pārāvaryaṃ tu bhūtānāṃ jñānenaivopalabhyate vidyayā tāta sṛṣṭānāṃ vidyaiva paramā gatiḥ
12.229.11
bhūtānāṃ janma sarveṣāṃ vividhānāṃ caturvidham jarāyvaṇḍam athodbhedaṃ svedaṃ cāpy upalakṣayet
12.229.12
sthāvarebhyo viśiṣṭāni jaṅgamāny upalakṣayet upapannaṃ hi yac ceṣṭā viśiṣyeta viśeṣyayoḥ
12.229.13
āhur dvibahupādāni jaṅgamāni dvayāni ca bahupādbhyo viśiṣṭāni dvipādāni bahūny api
12.229.14
dvipadāni dvayāny āhuḥ pārthivānītarāṇi ca pārthivāni viśiṣṭāni tāni hy annāni bhuñjate
12.229.15
pārthivāni dvayāny āhur madhyamāny uttamāni ca madhyamāni viśiṣṭāni jātidharmopadhāraṇāt
12.229.16
madhyamāni dvayāny āhur dharmajñānītarāṇi ca dharmajñāni viśiṣṭāni kāryākāryopadhāraṇāt
12.229.17
dharmajñāni dvayāny āhur vedajñānītarāṇi ca vedajñāni viśiṣṭāni vedo hy eṣu pratiṣṭhitaḥ
12.229.18
vedajñāni dvayāny āhuḥ pravaktṝṇītarāṇi ca pravaktṝṇi viśiṣṭāni sarvadharmopadhāraṇāt
12.229.19
vijñāyante hi yair vedāḥ sarvadharmakriyāphalāḥ sayajñāḥ sakhilā vedāḥ pravaktṛbhyo viniḥsṛtāḥ
12.229.20
pravaktṝṇi dvayāny āhur ātmajñānītarāṇi ca ātmajñāni viśiṣṭāni janmājanmopadhāraṇāt
12.229.21
dharmadvayaṃ hi yo veda sa sarvaḥ sarvadharmavid sa tyāgī satyasaṃkalpaḥ sa tu kṣāntaḥ sa īśvaraḥ
12.229.22
dharmajñānapratiṣṭhaṃ hi taṃ devā brāhmaṇaṃ viduḥ śabdabrahmaṇi niṣṇātaṃ pare ca kṛtaniścayam
12.229.23
antaḥsthaṃ ca bahiṣṭhaṃ ca ye ''dhiyajñādhidaivatam jānanti tān namasyāmas te devās tāta te dvijāḥ
12.229.24
teṣu viśvam idaṃ bhūtaṃ sāgraṃ ca jagad āhitam teṣāṃ māhātmyabhāvasya sadṛśaṃ nāsti kiṃ cana
12.229.25
ādiṃ te nidhanaṃ caiva karma cātītya sarvaśaḥ caturvidhasya bhūtasya sarvasyeśāḥ svayaṃbhuvaḥ
12.230.1
vyāsa uvāca eṣā pūrvatarā vṛttir brāhmaṇasya vidhīyate jñānavān eva karmāṇi kurvan sarvatra sidhyati
12.230.2
tatra cen na bhaved evaṃ saṃśayaḥ karmaniścaye kiṃ nu karma svabhāvo 'yaṃ jñānaṃ karmeti vā punaḥ
12.230.3
tatra ceha vivitsā syāj jñānaṃ cet puruṣaṃ prati upapattyupalabdhibhyāṃ varṇayiṣyāmi tac chṛṇu
12.230.4
pauruṣaṃ kāraṇaṃ ke cid āhuḥ karmasu mānavāḥ daivam eke praśaṃsanti svabhāvaṃ cāpare janāḥ
12.230.5
pauruṣaṃ karma daivaṃ ca phalavṛttisvabhāvataḥ trayam etat pṛthagbhūtam avivekaṃ tu ke cana
12.230.6
evam etan na cāpy evam ubhe cāpi na cāpy ubhe karmasthā viṣamaṃ brūyuḥ sattvasthāḥ samadarśinaḥ
12.230.7
tretāyāṃ dvāpare caiva kalijāś ca sasaṃśayāḥ tapasvinaḥ praśāntāś ca sattvasthāś ca kṛte yuge
12.230.8
apṛthagdarśinaḥ sarve ṛksāmasu yajuḥṣu ca kāmadveṣau pṛthag dṛṣṭvā tapaḥ kṛta upāsate
12.230.9
tapodharmeṇa saṃyuktas taponityaḥ susaṃśitaḥ tena sarvān avāpnoti kāmān yān manasecchati
12.230.10
tapasā tad avāpnoti yad bhūtvā sṛjate jagat tadbhūtaś ca tataḥ sarvo bhūtānāṃ bhavati prabhuḥ
12.230.11
tad uktaṃ vedavādeṣu gahanaṃ vedadarśibhiḥ vedānteṣu punar vyaktaṃ kramayogena lakṣyate
12.230.12
ārambhayajñāḥ kṣatrasya haviryajñā viśaḥ smṛtāḥ paricārayajñāḥ śūdrāś ca japayajñā dvijātayaḥ
12.230.13
pariniṣṭhitakāryo hi svādhyāyena dvijo bhavet kuryād anyan na vā kuryān maitro brāhmaṇa ucyate
12.230.14
tretādau sakalā vedā yajñā varṇāśramās tathā saṃrodhād āyuṣas tv ete vyasyante dvāpare yuge
12.230.15
dvāpare viplavaṃ yānti vedāḥ kaliyuge tathā dṛśyante nāpi dṛśyante kaler ante punaḥ punaḥ
12.230.16
utsīdanti svadharmāś ca tatrādharmeṇa pīḍitāḥ gavāṃ bhūmeś ca ye cāpām oṣadhīnāṃ ca ye rasāḥ
12.230.17
adharmāntarhitā vedā vedadharmās tathāśramāḥ vikriyante svadharmasthāḥ sthāvarāṇi carāṇi ca
12.230.18
yathā sarvāṇi bhūtāni vṛṣṭir bhaumāni varṣati sṛjate sarvato 'ṅgāni tathā vedā yuge yuge
12.230.19
visṛtaṃ kālanānātvam anādinidhanaṃ ca yat kīrtitaṃ tat purastān me yataḥ saṃyānti yānti ca
12.230.20
dhātedaṃ prabhavasthānaṃ bhūtānāṃ saṃyamo yamaḥ svabhāvena pravartante dvaṃdvasṛṣṭāni bhūriśaḥ
12.230.21
sargaḥ kālo dhṛtir vedāḥ kartā kāryaṃ kriyā phalam etat te kathitaṃ tāta yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi
12.231.1
bhīṣma uvāca ity ukto 'bhipraśasyaitat paramarṣes tu śāsanam mokṣadharmārthasaṃyuktam idaṃ praṣṭuṃ pracakrame
12.231.2
śuka uvāca prajāvāñ śrotriyo yajvā vṛddhaḥ prajño 'nasūyakaḥ anāgatam anaitihyaṃ kathaṃ brahmādhigacchati
12.231.3
tapasā brahmacaryeṇa sarvatyāgena medhayā sāṃkhye vā yadi vā yoge etat pṛṣṭo 'bhidhatsva me
12.231.4
manasaś cendriyāṇāṃ cāpy aikāgryaṃ samavāpyate yenopāyena puruṣais tac ca vyākhyātum arhasi
12.231.5
vyāsa uvāca nānyatra vidyātapasor nānyatrendriyanigrahāt nānyatra sarvasaṃtyāgāt siddhiṃ vindati kaś cana
12.231.6
mahābhūtāni sarvāṇi pūrvasṛṣṭiḥ svayaṃbhuvaḥ bhūyiṣṭhaṃ prāṇabhṛdgrāme niviṣṭāni śarīriṣu
12.231.7
bhūmer deho jalāt sāro jyotiṣaś cakṣuṣī smṛte prāṇāpānāśrayo vāyuḥ kheṣv ākāśaṃ śarīriṇām
12.231.8
krānte viṣṇur bale śakraḥ koṣṭhe 'gnir bhuktam archati karṇayoḥ pradiśaḥ śrotre jihvāyāṃ vāk sarasvatī
12.231.9
karṇau tvak cakṣuṣī jihvā nāsikā caiva pañcamī darśanānīndriyoktāni dvārāṇy āhārasiddhaye
12.231.10
śabdaṃ sparśaṃ tathā rūpaṃ rasaṃ gandhaṃ ca pañcamam indriyāṇi pṛthak tv arthān manaso darśayanty uta
12.231.11
indriyāṇi mano yuṅkte vaśyān yanteva vājinaḥ manaś cāpi sadā yuṅkte bhūtātmā hṛdayāśritaḥ
12.231.12
indriyāṇāṃ tathaiveṣāṃ sarveṣām īśvaraṃ manaḥ niyame ca visarge ca bhūtātmā manasas tathā
12.231.13
indriyāṇīndriyārthāś ca svabhāvaś cetanā manaḥ prāṇāpānau ca jīvaś ca nityaṃ deheṣu dehinām
12.231.14
āśrayo nāsti sattvasya guṇaśabdo na cetanā sattvaṃ hi tejaḥ sṛjati na guṇān vai kadā cana
12.231.15
evaṃ saptadaśaṃ dehe vṛtaṃ ṣoḍaśabhir guṇaiḥ manīṣī manasā vipraḥ paśyaty ātmānam ātmani
12.231.16
na hy ayaṃ cakṣuṣā dṛśyo na ca sarvair apīndriyaiḥ manasā saṃpradīptena mahān ātmā prakāśate
12.231.17
aśabdasparśarūpaṃ tad arasāgandham avyayam aśarīraṃ śarīre sve nirīkṣeta nirindriyam
12.231.18
avyaktaṃ vyaktadeheṣu martyeṣv amaram āśritam yo 'nupaśyati sa pretya kalpate brahmabhūyase
12.231.19
vidyābhijanasaṃpanne brāhmaṇe gavi hastini śuni caiva śvapāke ca paṇḍitāḥ samadarśinaḥ
12.231.20
sa hi sarveṣu bhūteṣu jaṅgameṣu dhruveṣu ca vasaty eko mahān ātmā yena sarvam idaṃ tatam
12.231.21
sarvabhūteṣu cātmānaṃ sarvabhūtāni cātmani yadā paśyati bhūtātmā brahma saṃpadyate tadā
12.231.22
yāvān ātmani vedātmā tāvān ātmā parātmani ya evaṃ satataṃ veda so 'mṛtatvāya kalpate
12.231.23
sarvabhūtātmabhūtasya sarvabhūtahitasya ca devāpi mārge muhyanti apadasya padaiṣiṇaḥ
12.231.24
śakunīnām ivākāśe jale vāricarasya vā yathā gatir na dṛśyeta tathaiva sumahātmanaḥ
12.231.25
kālaḥ pacati bhūtāni sarvāṇy evātmanātmani yasmiṃs tu pacyate kālas taṃ na vedeha kaś cana
12.231.26
na tad ūrdhvaṃ na tiryak ca nādho na ca tiraḥ punaḥ na madhye pratigṛhṇīte naiva kaś cit kutaś cana
12.231.27
sarve 'ntaḥsthā ime lokā bāhyam eṣāṃ na kiṃ cana yaḥ sahasraṃ samāgacched yathā bāṇo guṇacyutaḥ
12.231.28
naivāntaṃ kāraṇasyeyād yady api syān manojavaḥ tasmāt sūkṣmāt sūkṣmataraṃ nāsti sthūlataraṃ tataḥ
12.231.29
sarvataḥpāṇipādāntaṃ sarvatokṣiśiromukham sarvataḥśrutimal loke sarvam āvṛtya tiṣṭhati
12.231.30
tad evāṇor aṇutaraṃ tan mahadbhyo mahattaram tad antaḥ sarvabhūtānāṃ dhruvaṃ tiṣṭhan na dṛśyate
12.231.31
akṣaraṃ ca kṣaraṃ caiva dvaidhībhāvo 'yam ātmanaḥ kṣaraḥ sarveṣu bhūteṣu divyaṃ hy amṛtam akṣaram
12.231.32
navadvāraṃ puraṃ gatvā haṃso hi niyato vaśī īśaḥ sarvasya bhūtasya sthāvarasya carasya ca
12.231.33
hānibhaṅgavikalpānāṃ navānāṃ saṃśrayeṇa ca śarīrāṇām ajasyāhur haṃsatvaṃ pāradarśinaḥ
12.231.34
haṃsoktaṃ cākṣaraṃ caiva kūṭasthaṃ yat tad akṣaram tad vidvān akṣaraṃ prāpya jahāti prāṇajanmanī
12.232.1
vyāsa uvāca pṛcchatas tava satputra yathāvad iha tattvataḥ sāṃkhyanyāyena saṃyuktaṃ yad etat kīrtitaṃ mayā
12.232.2
yogakṛtyaṃ tu te kṛtsnaṃ vartayiṣyāmi tac chṛṇu ekatvaṃ buddhimanasor indriyāṇāṃ ca sarvaśaḥ ātmano dhyāyinas tāta jñānam etad anuttamam
12.232.3
tad etad upaśāntena dāntenādhyātmaśīlinā ātmārāmeṇa buddhena boddhavyaṃ śucikarmaṇā
12.232.4
yogadoṣān samucchidya pañca yān kavayo viduḥ kāmaṃ krodhaṃ ca lobhaṃ ca bhayaṃ svapnaṃ ca pañcamam
12.232.5
krodhaṃ śamena jayati kāmaṃ saṃkalpavarjanāt sattvasaṃsevanād dhīro nidrām ucchettum arhati
12.232.6
dhṛtyā śiśnodaraṃ rakṣet pāṇipādaṃ ca cakṣuṣā cakṣuḥ śrotre ca manasā mano vācaṃ ca karmaṇā
12.232.7
apramādād bhayaṃ jahyāl lobhaṃ prājñopasevanāt evam etān yogadoṣāñ jayen nityam atandritaḥ
12.232.8
agnīṃś ca brāhmaṇāṃś cārced devatāḥ praṇameta ca varjayed ruṣitāṃ vācaṃ hiṃsāyuktāṃ manonugām
12.232.9
brahma tejomayaṃ śukraṃ yasya sarvam idaṃ rasaḥ ekasya bhūtaṃ bhūtasya dvayaṃ sthāvarajaṅgamam
12.232.10
dhyānam adhyayanaṃ dānaṃ satyaṃ hrīr ārjavaṃ kṣamā śaucam āhārasaṃśuddhir indriyāṇāṃ ca nigrahaḥ
12.232.11
etair vivardhate tejaḥ pāpmānaṃ cāpakarṣati sidhyanti cāsya sarvārthā vijñānaṃ ca pravartate
12.232.12
samaḥ sarveṣu bhūteṣu labdhālabdhena vartayan dhutapāpmā tu tejasvī laghvāhāro jitendriyaḥ kāmakrodhau vaśe kṛtvā ninīṣed brahmaṇaḥ padam
12.232.13
manasaś cendriyāṇāṃ ca kṛtvaikāgryaṃ samāhitaḥ prāg rātrāpararātreṣu dhārayen mana ātmanā
12.232.14
jantoḥ pañcendriyasyāsya yad ekaṃ chidram indriyam tato 'sya sravati prajñā dṛteḥ pādād ivodakam
12.232.15
manas tu pūrvam ādadyāt kumīnān iva matsyahā tataḥ śrotraṃ tataś cakṣur jihvāṃ ghrāṇaṃ ca yogavit
12.232.16
tata etāni saṃyamya manasi sthāpayed yatiḥ tathaivāpohya saṃkalpān mano hy ātmani dhārayet
12.232.17
pañca jñānena saṃdhāya manasi sthāpayed yatiḥ yadaitāny avatiṣṭhante manaḥṣaṣṭhāni cātmani prasīdanti ca saṃsthāya tadā brahma prakāśate
12.232.18
vidhūma iva dīptārcir āditya iva dīptimān vaidyuto 'gnir ivākāśe paśyaty ātmānam ātmanā sarvaṃ ca tatra sarvatra vyāpakatvāc ca dṛśyate
12.232.19
taṃ paśyanti mahātmāno brāhmaṇā ye manīṣiṇaḥ dhṛtimanto mahāprājñāḥ sarvabhūtahite ratāḥ
12.232.20
evaṃ parimitaṃ kālam ācaran saṃśitavrataḥ āsīno hi rahasy eko gacched akṣarasātmyatām
12.232.21
pramoho bhrama āvarto ghrāṇaśravaṇadarśane adbhutāni rasasparśe śītoṣṇe mārutākṛtiḥ
12.232.22
pratibhām upasargāṃś cāpy upasaṃgṛhya yogataḥ tāṃs tattvavid anādṛtya svātmanaiva nivartayet
12.232.23
kuryāt paricayaṃ yoge traikālyaṃ niyato muniḥ giriśṛṅge tathā caitye vṛkṣāgreṣu ca yojajet
12.232.24
saṃniyamyendriyagrāmaṃ goṣṭhe bhāṇḍamanā iva ekāgraś cintayen nityaṃ yogān nodvejayen manaḥ
12.232.25
yenopāyena śakyeta saṃniyantuṃ calaṃ manaḥ taṃ taṃ yukto niṣeveta na caiva vicalet tataḥ
12.232.26
śūnyā giriguhāś caiva devatāyatanāni ca śūnyāgārāṇi caikāgro nivāsārtham upakramet
12.232.27
nābhiṣvajet paraṃ vācā karmaṇā manasāpi vā upekṣako yatāhāro labdhālabdhe samo bhavet
12.232.28
yaś cainam abhinandeta yaś cainam apavādayet samas tayoś cāpy ubhayor nābhidhyāyec chubhāśubham
12.232.29
na prahṛṣyeta lābheṣu nālābheṣu ca cintayet samaḥ sarveṣu bhūteṣu sadharmā mātariśvanaḥ
12.232.30
evaṃ sarvātmanaḥ sādhoḥ sarvatra samadarśinaḥ ṣaṇmāsān nityayuktasya śabdabrahmātivartate
12.232.31
vedanārtāḥ prajā dṛṣṭvā samaloṣṭāśmakāñcanaḥ etasmin nirato mārge viramen na vimohitaḥ
12.232.32
api varṇāv akṛṣṭas tu nārī vā dharmakāṅkṣiṇī tāv apy etena mārgeṇa gacchetāṃ paramāṃ gatim
12.232.33
ajaṃ purāṇam ajaraṃ sanātanaṃ; yad indriyair upalabhate naro 'calaḥ aṇor aṇīyo mahato mahattaraṃ; tadātmanā paśyati yukta ātmavān
12.232.34
idaṃ maharṣer vacanaṃ mahātmano; yathāvad uktaṃ manasānudṛśya ca avekṣya ceyāt parameṣṭhisātmyatāṃ; prayānti yāṃ bhūtagatiṃ manīṣiṇaḥ
12.233.1
śuka uvāca yad idaṃ vedavacanaṃ kuru karma tyajeti ca kāṃ diśaṃ vidyayā yānti kāṃ ca gacchanti karmaṇā
12.233.2
etad vai śrotum icchāmi tad bhavān prabravītu me etat tv anyonyavairūpye vartate pratikūlataḥ
12.233.3
bhīṣma uvāca ity uktaḥ pratyuvācedaṃ parāśarasutaḥ sutam karmavidyāmayāv etau vyākhyāsyāmi kṣarākṣarau
12.233.4
yāṃ diśaṃ vidyayā yānti yāṃ ca gacchanti karmaṇā śṛṇuṣvaikamanāḥ putra gahvaraṃ hy etad antaram
12.233.5
asti dharma iti proktaṃ nāstīty atraiva yo vadet tasya pakṣasya sadṛśam idaṃ mama bhaved atha
12.233.6
dvāv imāv atha panthānau yatra vedāḥ pratiṣṭhitāḥ pravṛttilakṣaṇo dharmo nivṛttau ca subhāṣitaḥ
12.233.7
karmaṇā badhyate jantur vidyayā tu pramucyate tasmāt karma na kurvanti yatayaḥ pāradarśinaḥ
12.233.8
karmaṇā jāyate pretya mūrtimān ṣoḍaśātmakaḥ vidyayā jāyate nityam avyayo hy avyayātmakaḥ
12.233.9
karma tv eke praśaṃsanti svalpabuddhitarā narāḥ tena te dehajālāni ramayanta upāsate
12.233.10
ye tu buddhiṃ parāṃ prāptā dharmanaipuṇyadarśinaḥ na te karma praśaṃsanti kūpaṃ nadyāṃ pibann iva
12.233.11
karmaṇaḥ phalam āpnoti sukhaduḥkhe bhavābhavau vidyayā tad avāpnoti yatra gatvā na śocati
12.233.12
yatra gatvā na mriyate yatra gatvā na jāyate na jīryate yatra gatvā yatra gatvā na vardhate
12.233.13
yatra tad brahma paramam avyaktam ajaraṃ dhruvam avyāhatam anāyāsam amṛtaṃ cāviyogi ca
12.233.14
dvaṃdvair yatra na bādhyante mānasena ca karmaṇā samāḥ sarvatra maitrāś ca sarvabhūtahite ratāḥ
12.233.15
vidyāmayo 'nyaḥ puruṣas tāta karmamayo 'paraḥ viddhi candramasaṃ darśe sūkṣmayā kalayā sthitam
12.233.16
tad etad ṛṣiṇā proktaṃ vistareṇānumīyate navajaṃ śaśinaṃ dṛṣṭvā vakraṃ tantum ivāmbare
12.233.17
ekādaśavikārātmā kalāsaṃbhārasaṃbhṛtaḥ mūrtimān iti taṃ viddhi tāta karmaguṇātmakam
12.233.18
devo yaḥ saṃśritas tasminn abbindur iva puṣkare kṣetrajñaṃ taṃ vijānīyān nityaṃ tyāgajitātmakam
12.233.19
tamo rajaś ca sattvaṃ ca viddhi jīvaguṇān imān jīvam ātmaguṇaṃ vidyād ātmānaṃ paramātmanaḥ
12.233.20
sacetanaṃ jīvaguṇaṃ vadanti; sa ceṣṭate ceṣṭayate ca sarvam tataḥ paraṃ kṣetravido vadanti; prāvartayad yo bhuvanāni sapta
12.234.1
śuka uvāca kṣarāt prabhṛti yaḥ sargaḥ saguṇānīndriyāṇi ca buddhyaiśvaryābhisargārthaṃ yad dhyānaṃ cātmanaḥ śubham
12.234.2
bhūya eva tu loke 'smin sadvṛttiṃ vṛttihaitukīm yayā santaḥ pravartante tad icchāmy anuvarṇitam
12.234.3
vede vacanam uktaṃ tu kuru karma tyajeti ca katham etad vijānīyāṃ tac ca vyākhyātum arhasi
12.234.4
lokavṛttāntatattvajñaḥ pūto 'haṃ guruśāsanāt kṛtvā buddhiṃ viyuktātmā tyakṣyāmy ātmānam avyathaḥ
12.234.5
vyāsa uvāca yaiṣā vai vihitā vṛttiḥ purastād brahmaṇā svayam eṣā pūrvataraiḥ sadbhir ācīrṇā paramarṣibhiḥ
12.234.6
brahmacaryeṇa vai lokāñ jayanti paramarṣayaḥ ātmanaś ca hṛdi śreyas tv anviccha manasātmani
12.234.7
vane mūlaphalāśī ca tapyan suvipulaṃ tapaḥ puṇyāyatanacārī ca bhūtānām avihiṃsakaḥ
12.234.8
vidhūme sannamusale vānaprasthapratiśraye kāle prāpte caran bhaikṣaṃ kalpate brahmabhūyase
12.234.9
niḥstutir nirnamaskāraḥ parityajya śubhāśubhe araṇye vicaraikākī yena kena cid āśitaḥ
12.234.10
śuka uvāca yad idaṃ vedavacanaṃ lokavāde virudhyate pramāṇe cāpramāṇe ca viruddhe śāstratā kutaḥ
12.234.11
ity etac chrotum icchāmi bhagavān prabravītu me karmaṇām avirodhena katham etat pravartate
12.234.12
bhīṣma uvāca ity uktaḥ pratyuvācedaṃ gandhavatyāḥ sutaḥ sutam ṛṣis tat pūjayan vākyaṃ putrasyāmitatejasaḥ
12.234.13
gṛhastho brahmacārī ca vānaprastho 'tha bhikṣukaḥ yathoktakāriṇaḥ sarve gacchanti paramāṃ gatim
12.234.14
eko ya āśramān etān anutiṣṭhed yathāvidhi akāmadveṣasaṃyuktaḥ sa paratra mahīyate
12.234.15
catuṣpadī hi niḥśreṇī brahmaṇy eṣā pratiṣṭhitā etām āśritya niḥśreṇīṃ brahmaloke mahīyate
12.234.16
āyuṣas tu caturbhāgaṃ brahmacāryanasūyakaḥ gurau vā guruputre vā vased dharmārthakovidaḥ
12.234.17
karmātirekeṇa guror adhyetavyaṃ bubhūṣatā dakṣiṇo nāpavādī syād āhūto gurum āśrayet
12.234.18
jaghanyaśāyī pūrvaṃ syād utthāyī guruveśmani yac ca śiṣyeṇa kartavyaṃ kāryaṃ dāsena vā punaḥ
12.234.19
kṛtam ity eva tat sarvaṃ kṛtvā tiṣṭheta pārśvataḥ kiṃkaraḥ sarvakārī ca sarvakarmasu kovidaḥ
12.234.20
śucir dakṣo guṇopeto brūyād iṣur ivātvaraḥ cakṣuṣā gurum avyagro nirīkṣeta jitendriyaḥ
12.234.21
nābhuktavati cāśnīyād apītavati no pibet na tiṣṭhati tathāsīta nāsupte prasvapeta ca
12.234.22
uttānābhyāṃ ca pāṇibhyāṃ pādāv asya mṛdu spṛśet dakṣiṇaṃ dakṣiṇenaiva savyaṃ savyena pīḍayet
12.234.23
abhivādya guruṃ brūyād adhīṣva bhagavann iti idaṃ kariṣye bhagavann idaṃ cāpi kṛtaṃ mayā
12.234.24
iti sarvam anujñāpya nivedya gurave dhanam kuryāt kṛtvā ca tat sarvam ākhyeyaṃ gurave punaḥ
12.234.25
yāṃs tu gandhān rasān vāpi brahmacārī na sevate seveta tān samāvṛtta iti dharmeṣu niścayaḥ
12.234.26
ye ke cid vistareṇoktā niyamā brahmacāriṇaḥ tān sarvān anugṛhṇīyād bhavec cānapago guroḥ
12.234.27
sa evaṃ gurave prītim upahṛtya yathābalam āśrameṣv āśrameṣv evaṃ śiṣyo varteta karmaṇā
12.234.28
vedavratopavāsena caturthe cāyuṣo gate gurave dakṣiṇāṃ dattvā samāvarted yathāvidhi
12.234.29
dharmalabdhair yuto dārair agnīn utpādya dharmataḥ dvitīyam āyuṣo bhāgaṃ gṛhamedhivratī bhavet
12.235.1
vyāsa uvāca dvitīyam āyuṣo bhāgaṃ gṛhamedhī gṛhe vaset dharmalabdhair yuto dārair agnīn utpādya suvrataḥ
12.235.2
gṛhasthavṛttayaś caiva catasraḥ kavibhiḥ smṛtāḥ kusūladhānyaḥ prathamaḥ kumbhīdhānyas tv anantaram
12.235.3
aśvastano 'tha kāpotīm āśrito vṛttim āharet teṣāṃ paraḥ paro jyāyān dharmato lokajittamaḥ
12.235.4
ṣaṭkarmā vartayaty ekas tribhir anyaḥ pravartate dvābhyām ekaś caturthas tu brahmasatre vyavasthitaḥ gṛhamedhivratāny atra mahāntīha pracakṣate
12.235.5
nātmārthaṃ pācayed annaṃ na vṛthā ghātayet paśūn prāṇī vā yadi vāprāṇī saṃskāraṃ yajuṣārhati
12.235.6
na divā prasvapej jātu na pūrvāpararātrayoḥ na bhuñjītāntarākāle nānṛtāv āhvayet striyam
12.235.7
nāsyānaśnan vased vipro gṛhe kaś cid apūjitaḥ tathāsyātithayaḥ pūjyā havyakavyavahāḥ sadā
12.235.8
vedavidyāvratasnātāḥ śrotriyā vedapāragāḥ svadharmajīvino dāntāḥ kriyāvantas tapasvinaḥ teṣāṃ havyaṃ ca kavyaṃ cāpy arhaṇārthaṃ vidhīyate
12.235.9
na kharaiḥ saṃprayātasya svadharmājñānakasya ca apaviddhāgnihotrasya guror vālīkakāriṇaḥ
12.235.10
saṃvibhāgo 'tra bhūtānāṃ sarveṣām eva śiṣyate tathaivāpacamānebhyaḥ pradeyaṃ gṛhamedhinā
12.235.11
vighasāśī bhaven nityaṃ nityaṃ cāmṛtabhojanaḥ amṛtaṃ yajñaśeṣaṃ syād bhojanaṃ haviṣā samam bhṛtyaśeṣaṃ tu yo 'śnāti tam āhur vighasāśinam
12.235.12
svadāranirato dānto hy anasūyur jitendriyaḥ ṛtvikpurohitācāryair mātulātithisaṃśritaiḥ
12.235.13
vṛddhabālāturair vaidyair jñātisaṃbandhibāndhavaiḥ mātāpitṛbhyāṃ jāmībhir bhrātrā putreṇa bhāryayā
12.235.14
duhitrā dāsavargeṇa vivādaṃ na samācaret etān vimucya saṃvādān sarvapāpaiḥ pramucyate
12.235.15
etair jitais tu jayati sarvāṃl lokān na saṃśayaḥ ācāryo brahmalokeśaḥ prājāpatye pitā prabhuḥ
12.235.16
atithis tv indralokeśo devalokasya cartvijaḥ jāmayo 'psarasāṃ loke vaiśvadeve tu jñātayaḥ
12.235.17
saṃbandhibāndhavā dikṣu pṛthivyāṃ mātṛmātulau vṛddhabālāturakṛśās tv ākāśe prabhaviṣṇavaḥ
12.235.18
bhrātā jyeṣṭhaḥ samaḥ pitrā bhāryā putraḥ svakā tanuḥ chāyā svā dāśavargas tu duhitā kṛpaṇaṃ param
12.235.19
tasmād etair adhikṣiptaḥ sahen nityam asaṃjvaraḥ gṛhadharmarato vidvān dharmanityo jitaklamaḥ
12.235.20
na cārthabaddhaḥ karmāṇi dharmaṃ vā kaṃ cid ācaret gṛhasthavṛttayas tisras tāsāṃ niḥśreyasaṃ param
12.235.21
parasparaṃ tathaivāhuś cāturāśramyam eva tat ye coktā niyamās teṣāṃ sarvaṃ kāryaṃ bubhūṣatā
12.235.22
kumbhīdhānyair uñchaśilaiḥ kāpotīṃ cāsthitais tathā yasmiṃś caite vasanty arhās tad rāṣṭram abhivardhate
12.235.23
daśa pūrvān daśa parān punāti ca pitāmahān gṛhasthavṛttayas tv etā vartayed yo gatavyathaḥ
12.235.24
sa cakracaralokānāṃ sadṛśīṃ prāpnuyād gatim yatendriyāṇām atha vā gatir eṣā vidhīyate
12.235.25
svargaloko gṛhasthānām udāramanasāṃ hitaḥ svargo vimānasaṃyukto vedadṛṣṭaḥ supuṣpitaḥ
12.235.26
svargaloke gṛhasthānāṃ pratiṣṭhā niyatātmanām brahmaṇā vihitā śreṇir eṣā yasmāt pramucyate dvitīyaṃ kramaśaḥ prāpya svargaloke mahīyate
12.235.27
ataḥ paraṃ paramam udāram āśramaṃ; tṛtīyam āhus tyajatāṃ kalevaram vanaukasāṃ gṛhapatinām anuttamaṃ; śṛṇuṣvaitat kliṣṭaśarīrakāriṇām
12.236.1
bhīṣma uvāca proktā gṛhasthavṛttis te vihitā yā manīṣiṇām tadanantaram uktaṃ yat tan nibodha yudhiṣṭhira
12.236.2
kramaśas tv avadhūyaināṃ tṛtīyāṃ vṛttim uttamām saṃyogavratakhinnānāṃ vānaprasthāśramaukasām
12.236.3
śrūyatāṃ pārtha bhadraṃ te sarvalokāśrayātmanām prekṣāpūrvaṃ pravṛttānāṃ puṇyadeśanivāsinām
12.236.4
vyāsa uvāca gṛhasthas tu yadā paśyed valīpalitam ātmanaḥ apatyasyaiva cāpatyaṃ vanam eva tadāśrayet
12.236.5
tṛtīyam āyuṣo bhāgaṃ vānaprasthāśrame vaset tān evāgnīn paricared yajamāno divaukasaḥ
12.236.6
niyato niyatāhāraḥ ṣaṣṭhabhakto 'pramādavān tad agnihotraṃ tā gāvo yajñāṅgāni ca sarvaśaḥ
12.236.7
akṛṣṭaṃ vai vrīhiyavaṃ nīvāraṃ vighasāni ca havīṃṣi saṃprayaccheta makheṣv atrāpi pañcasu
12.236.8
vānaprasthāśrame 'py etāś catasro vṛttayaḥ smṛtāḥ sadyaḥprakṣālakāḥ ke cit ke cin māsikasaṃcayāḥ
12.236.9
vārṣikaṃ saṃcayaṃ ke cit ke cid dvādaśavārṣikam kurvanty atithipūjārthaṃ yajñatantrārthasiddhaye
12.236.10
abhrāvakāśā varṣāsu hemante jalasaṃśrayāḥ grīṣme ca pañcatapasaḥ śaśvac ca mitabhojanāḥ
12.236.11
bhūmau viparivartante tiṣṭhed vā prapadair api sthānāsanair vartayanti savaneṣv abhiṣiñcate
12.236.12
dantolūkhalinaḥ ke cid aśmakuṭṭās tathāpare śuklapakṣe pibanty eke yavāgūṃ kvathitāṃ sakṛt
12.236.13
kṛṣṇapakṣe pibanty eke bhuñjate ca yathākramam mūlair eke phalair eke puṣpair eke dṛḍhavratāḥ
12.236.14
vartayanti yathānyāyaṃ vaikhānasamataṃ śritāḥ etāś cānyāś ca vividhā dīkṣās teṣāṃ manīṣiṇām
12.236.15
caturthaś caupaniṣado dharmaḥ sādhāraṇaḥ smṛtaḥ vānaprastho gṛhasthaś ca tato 'nyaḥ saṃpravartate
12.236.16
asminn eva yuge tāta vipraiḥ sarvārthadarśibhiḥ agastyaḥ sapta ṛṣayo madhucchando 'ghamarṣaṇaḥ
12.236.17
sāṃkṛtiḥ sudivā taṇḍir yavānno 'tha kṛtaśramaḥ ahovīryas tathā kāvyas tāṇḍyo medhātithir budhaḥ
12.236.18
śalo vākaś ca nirvākaḥ śūnyapālaḥ kṛtaśramaḥ evaṃdharmasu vidvāṃsas tataḥ svargam upāgaman
12.236.19
tāta pratyakṣadharmāṇas tathā yāyāvarā gaṇāḥ ṛṣīṇām ugratapasāṃ dharmanaipuṇadarśinām
12.236.20
avācyāparimeyāś ca brāhmaṇā vanam āśritāḥ vaikhānasā vālakhilyāḥ sikatāś ca tathāpare
12.236.21
karmabhis te nirānandā dharmanityā jitendriyāḥ gatāḥ pratyakṣadharmāṇas te sarve vanam āśritāḥ anakṣatrā anādhṛṣyā dṛśyante jyotiṣāṃ gaṇāḥ
12.236.22
jarayā ca paridyūno vyādhinā ca prapīḍitaḥ caturthe cāyuṣaḥ śeṣe vānaprasthāśramaṃ tyajet sadyaskārāṃ nirūpyeṣṭiṃ sarvavedasadakṣiṇām
12.236.23
ātmayājī so ''tmaratir ātmakrīḍātmasaṃśrayaḥ ātmany agnīn samāropya tyaktvā sarvaparigrahān
12.236.24
sadyaskrāṃś ca yajed yajñān iṣṭīś caiveha sarvadā sadaiva yājināṃ yajñād ātmanījyā nivartate
12.236.25
trīṃś caivāgnīn yajet samyag ātmany evātmamokṣaṇāt prāṇebhyo yajuṣā pañca ṣaṭ prāśnīyād akutsayan
12.236.26
keśalomanakhān vāpya vānaprastho munis tataḥ āśramād āśramaṃ sadyaḥ pūto gacchati karmabhiḥ
12.236.27
abhayaṃ sarvabhūtebhyo yo dattvā pravrajed dvijaḥ lokās tejomayās tasya pretya cānantyam aśnute
12.236.28
suśīlavṛtto vyapanītakalmaṣo; na ceha nāmutra ca kartum īhate aroṣamoho gatasaṃdhivigraho; bhaved udāsīnavad ātmavin naraḥ
12.236.29
yameṣu caivātmagateṣu na vyathet; svaśāstrasūtrāhutimantravikramaḥ bhaved yatheṣṭā gatir ātmayājino; na saṃśayo dharmapare jītendriye
12.236.30
tataḥ paraṃ śreṣṭham atīva sadguṇair; adhiṣṭhitaṃ trīn adhivṛttam uttamam caturtham uktaṃ paramāśramaṃ śṛṇu; prakīrtyamānaṃ paramaṃ parāyaṇam
12.237.1
śuka uvāca vartamānas tathaivātra vānaprasthāśrame yathā yoktavyo ''tmā yathā śaktyā paraṃ vai kāṅkṣatā padam
12.237.2
vyāsa uvāca prāpya saṃskāram etābhyām āśramābhyāṃ tataḥ param yat kāryaṃ paramārthārthaṃ tad ihaikamanāḥ śṛṇu
12.237.3
kaṣāyaṃ pācayitvā tu śreṇisthāneṣu ca triṣu pravrajec ca paraṃ sthānaṃ parivrajyām anuttamām
12.237.4
tad bhavān evam abhyasya vartatāṃ śrūyatāṃ tathā eka eva caren nityaṃ siddhyartham asahāyavān
12.237.5
ekaś carati yaḥ paśyan na jahāti na hīyate anagnir aniketaḥ syād grāmam annārtham āśrayet
12.237.6
aśvastanavidhānaḥ syān munir bhāvasamanvitaḥ laghvāśī niyatāhāraḥ sakṛd annaniṣevitā
12.237.7
kapālaṃ vṛkṣamūlāni kucelam asahāyatā upekṣā sarvabhūtānām etāvad bhikṣulakṣaṇam
12.237.8
yasmin vācaḥ praviśanti kūpe prāptāḥ śilā iva na vaktāraṃ punar yānti sa kaivalyāśrame vaset
12.237.9
naiva paśyen na śṛṇuyād avācyaṃ jātu kasya cit brāhmaṇānāṃ viśeṣeṇa naiva brūyāt kathaṃ cana
12.237.10
yad brāhmaṇasya kuśalaṃ tad eva satataṃ vadet tūṣṇīm āsīta nindāyāṃ kurvan bheṣajam ātmanaḥ
12.237.11
yena pūrṇam ivākāśaṃ bhavaty ekena sarvadā śūnyaṃ yena janākīrṇaṃ taṃ devā brāhmaṇaṃ viduḥ
12.237.12
yena kena cid ācchanno yena kena cid āśitaḥ yatrakvacanaśāyī ca taṃ devā brāhmaṇaṃ viduḥ
12.237.13
aher iva gaṇād bhītaḥ sauhityān narakād iva kuṇapād iva ca strībhyas taṃ devā brāhmaṇaṃ viduḥ
12.237.14
na krudhyen na prahṛṣyec ca mānito 'mānitaś ca yaḥ sarvabhūteṣv abhayadas taṃ devā brāhmaṇaṃ viduḥ
12.237.15
nābhinandeta maraṇaṃ nābhinandeta jīvitam kālam eva pratīkṣeta nideśaṃ bhṛtako yathā
12.237.16
anabhyāhatacittaḥ syād anabhyāhatavāk tathā nirmuktaḥ sarvapāpebhyo niramitrasya kiṃ bhayam
12.237.17
abhayaṃ sarvabhūtebhyo bhūtānām abhayaṃ yataḥ tasya dehād vimuktasya bhayaṃ nāsti kutaś cana
12.237.18
yathā nāgapade 'nyāni padāni padagāminām sarvāṇy evāpidhīyante padajātāni kauñjare
12.237.19
evaṃ sarvam ahiṃsāyāṃ dharmārtham apidhīyate amṛtaḥ sa nityaṃ vasati yo 'hiṃsāṃ pratipadyate
12.237.20
ahiṃsakaḥ samaḥ satyo dhṛtimān niyatendriyaḥ śaraṇyaḥ sarvabhūtānāṃ gatim āpnoty anuttamām
12.237.21
evaṃ prajñānatṛptasya nirbhayasya manīṣiṇaḥ na mṛtyur atigo bhāvaḥ sa mṛtyum adhigacchati
12.237.22
vimuktaṃ sarvasaṅgebhyo munim ākāśavat sthitam asvam ekacaraṃ śāntaṃ taṃ devā brāhmaṇaṃ viduḥ
12.237.23
jīvitaṃ yasya dharmārthaṃ dharmo 'ratyartham eva ca ahorātrāś ca puṇyārthaṃ taṃ devā brāhmaṇaṃ viduḥ
12.237.24
nirāśiṣam anārambhaṃ nirnamaskāram astutim akṣīṇaṃ kṣīṇakarmāṇaṃ taṃ devā brāhmaṇaṃ viduḥ
12.237.25
sarvāṇi bhūtāni sukhe ramante; sarvāṇi duḥkhasya bhṛśaṃ trasanti teṣāṃ bhayotpādanajātakhedaḥ; kuryān na karmāṇi hi śraddadhānaḥ
12.237.26
dānaṃ hi bhūtābhayadakṣiṇāyāḥ; sarvāṇi dānāny adhitiṣṭhatīha tīkṣṇāṃ tanuṃ yaḥ prathamaṃ jahāti; so 'nantam āpnoty abhayaṃ prajābhyaḥ
12.237.27
uttāna āsyena havir juhoti; lokasya nābhir jagataḥ pratiṣṭhā tasyāṅgam aṅgāni kṛtākṛtaṃ ca; vaiśvānaraḥ sarvam eva prapede
12.237.28
prādeśamātre hṛdi niśritaṃ yat; tasmin prāṇān ātmayājī juhoti tasyāgnihotraṃ hutam ātmasaṃsthaṃ; sarveṣu lokeṣu sadaivateṣu
12.237.29
daivaṃ tridhātuṃ trivṛtaṃ suparṇaṃ; ye vidyur agryaṃ paramārthatāṃ ca te sarvalokeṣu mahīyamānā; devāḥ samarthāḥ sukṛtaṃ vrajanti
12.237.30
vedāṃś ca vedyaṃ ca vidhiṃ ca kṛtsnam; atho niruktaṃ paramārthatāṃ ca sarvaṃ śarīrātmani yaḥ praveda; tasmai sma devāḥ spṛhayanti nityam
12.237.31
bhūmāv asaktaṃ divi cāprameyaṃ; hiraṇmayaṃ yo 'ṇḍajam aṇḍamadhye patatriṇaṃ pakṣiṇam antarikṣe; yo veda bhogyātmani dīptaraśmiḥ
12.237.32
āvartamānam ajaraṃ vivartanaṃ; ṣaṇṇemikaṃ dvādaśāraṃ suparva yasyedam āsye pariyāti viśvaṃ; tat kālacakraṃ nihitaṃ guhāyām
12.237.33
yaḥ saṃprasādaṃ jagataḥ śarīraṃ; sarvān sa lokān adhigacchatīha tasmin hutaṃ tarpayatīha devāṃs; te vai tṛptās tarpayanty āsyam asya
12.237.34
tejomayo nityatanuḥ purāṇo; lokān anantān abhayān upaiti bhūtāni yasmān na trasante kadā cit; sa bhūtebhyo na trasate kadā cit
12.237.35
agarhaṇīyo na ca garhate 'nyān; sa vai vipraḥ paramātmānam īkṣet vinītamoho vyapanītakalmaṣo; na ceha nāmutra ca yo 'rtham ṛcchati
12.237.36
aroṣamohaḥ samaloṣṭakāñcanaḥ; prahīṇaśoko gatasaṃdhivigrahaḥ apetanindāstutir apriyāpriyaś; carann udāsīnavad eṣa bhikṣukaḥ
12.238.1
vyāsa uvāca prakṛtes tu vikārā ye kṣetrajñas taiḥ pariśritaḥ te cainaṃ na prajānanti sa tu jānāti tān api
12.238.2
taiś caiṣa kurute kāryaṃ manaḥṣaṣṭhair ihendriyaiḥ sudāntair iva saṃyantā dṛḍhaiḥ paramavājibhiḥ
12.238.3
indriyebhyaḥ parā hy arthā arthebhyaḥ paramaṃ manaḥ manasas tu parā buddhir buddher ātmā mahān paraḥ
12.238.4
mahataḥ param avyaktam avyaktāt parato 'mṛtam amṛtān na paraṃ kiṃ cit sā kāṣṭhā sā parā gatiḥ
12.238.5
evaṃ sarveṣu bhūteṣu gūḍho ''tmā na prakāśate dṛśyate tvagryayā buddhyā sūkṣmayā tattvadarśibhiḥ
12.238.6
antarātmani saṃlīya manaḥṣaṣṭhāni medhayā indriyāṇīndriyārthāṃś ca bahu cintyam acintayan
12.238.7
dhyānoparamaṇaṃ kṛtvā vidyāsaṃpāditaṃ manaḥ anīśvaraḥ praśāntātma tato 'rchaty amṛtaṃ padam
12.238.8
indriyāṇāṃ tu sarveṣāṃ vaśyātmā calitasmṛtiḥ ātmanaḥ saṃpradānena martyo mṛtyum upāśnute
12.238.9
hitvā tu sarvasaṃkalpān sattve cittaṃ niveśayet sattve cittaṃ samāveśya tataḥ kālaṃjaro bhavet
12.238.10
cittaprasādena yatir jahāti hi śubhāśubham prasannātmātmani sthitvā sukham ānantyam aśnute
12.238.11
lakṣaṇaṃ tu prasādasya yathā tṛptaḥ sukhaṃ svapet nivāte vā yathā dīpo dīpyamāno na kampate
12.238.12
evaṃ pūrvāpare rātre yuñjann ātmānam ātmanā sattvāhāraviśuddhātmā paśyaty ātmānam ātmani
12.238.13
rahasyaṃ sarvavedānām anaitihyam anāgamam ātmapratyayikaṃ śāstram idaṃ putrānuśāsanam
12.238.14
dharmākhyāneṣu sarveṣu satyākhyāneṣu yad vasu daśedam ṛk sahasrāṇi nirmathyāmṛtam uddhṛtam
12.238.15
navanītaṃ yathā dadhnaḥ kāṣṭhād agnir yathaiva ca tathaiva viduṣāṃ jñānaṃ putrahetoḥ samuddhṛtam snātakānām idaṃ śāstraṃ vācyaṃ putrānuśāsanam
12.238.16
tad idaṃ nāpraśāntāya nādāntāyātapasvine nāvedaviduṣe vācyaṃ tathā nānugatāya ca
12.238.17
nāsūyakāyānṛjave na cānirdiṣṭakāriṇe na tarkaśāstradagdhāya tathaiva piśunāya ca
12.238.18
ślāghate ślāghanīyāya praśāntāya tapasvine idaṃ priyāya putrāya śiṣyāyānugatāya ca rahasyadharmaṃ vaktavyaṃ nānyasmai tu kathaṃ cana
12.238.19
yady apy asya mahīṃ dadyād ratnapūrṇām imāṃ naraḥ idam eva tataḥ śreya iti manyeta tattvavit
12.238.20
ato guhyatarārthaṃ tad adhyātmam atimānuṣam yat tan maharṣibhir dṛṣṭaṃ vedānteṣu ca gīyate tat te 'haṃ saṃpravakṣyāmi yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi
12.239.1
śuka uvāca adhyātmaṃ vistareṇeha punar eva vadasva me yad adhyātmaṃ yathā cedaṃ bhagavann ṛṣisattama
12.239.2
vyāsa uvāca adhyātmaṃ yad idaṃ tāta puruṣasyeha vidyate tat te 'haṃ saṃpravakṣyāmi tasya vyākhyām imāṃ śṛṇu
12.239.3
bhūmir āpas tathā jyotir vāyur ākāśam eva ca mahābhūtāni bhūtānāṃ sāgarasyormayo yathā
12.239.4
prasāryeha yathāṅgāni kūrmaḥ saṃharate punaḥ tadvan mahānti bhūtāni yavīyaḥsu vikurvate
12.239.5
iti tanmayam evedaṃ sarvaṃ sthāvarajaṅgamam sarge ca pralaye caiva tasmān nirdiśyate tathā
12.239.6
mahābhūtāni pañcaiva sarvabhūteṣu bhūtakṛt akarot tāta vaiṣamyaṃ yasmin yad anupaśyati
12.239.7
śuka uvāca akarod yac charīreṣu kathaṃ tad upalakṣayet indriyāṇi guṇāḥ ke cit kathaṃ tān upalakṣayet
12.239.8
vyāsa uvāca etat te vartayiṣyāmi yathāvad iha darśanam śṛṇu tattvam ihaikāgro yathātattvaṃ yathā ca tat
12.239.9
śabdaḥ śrotraṃ tathā khāni trayam ākāśasaṃbhavam prāṇaś ceṣṭā tathā sparśa ete vāyuguṇās trayaḥ
12.239.10
rūpaṃ cakṣur vipākaś ca tridhā jyotir vidhīyate raso 'tha rasanaṃ sneho guṇās tv ete trayo 'mbhasām
12.239.11
ghreyaṃ ghrāṇaṃ śarīraṃ ca bhūmer ete guṇās trayaḥ etāvān indriyagrāmo vyākhyātaḥ pāñcabhautikaḥ
12.239.12
vāyoḥ sparśo raso 'dbhyaś ca jyotiṣo rūpam ucyate ākāśaprabhavaḥ śabdo gandho bhūmiguṇaḥ smṛtaḥ
12.239.13
mano buddhiś ca bhāvaś ca traya ete ''tmayonijāḥ na guṇān ativartante guṇebhyaḥ paramā matāḥ
12.239.14
indriyāṇi nare pañca ṣaṣṭhaṃ tu mana ucyate saptamīṃ buddhim evāhuḥ kṣetrajñaṃ punar aṣṭamam
12.239.15
cakṣur ālocanāyaiva saṃśayaṃ kurute manaḥ buddhir adhyavasānāya sākṣī kṣetrajña ucyate
12.239.16
rajas tamaś ca sattvaṃ ca traya ete svayonijāḥ samāḥ sarveṣu bhūteṣu tadguṇeṣūpalakṣayet
12.239.17
yathā kūrma ihāṅgāni prasārya viniyacchati evam evendriyagrāmaṃ buddhiḥ sṛṣṭvā niyacchati
12.239.18
yad ūrdhvaṃ pādatalayor avāṅmūrdhnaś ca paśyati etasminn eva kṛtye vai vartate buddhir uttamā
12.239.19
guṇān nenīyate buddhir buddhir evendriyāṇy api manaḥṣaṣṭhāni sarvāṇi buddhyabhāve kuto guṇāḥ
12.239.20
tatra yat prītisaṃyuktaṃ kiṃ cid ātmani lakṣayet praśāntam iva saṃśuddhaṃ sattvaṃ tad upadhārayet
12.239.21
yat tu saṃtāpasaṃyuktaṃ kāye manasi vā bhavet rajaḥ pravartakaṃ tat syāt satataṃ hāri dehinām
12.239.22
yat tu saṃmohasaṃyuktam avyaktaviṣayaṃ bhavet apratarkyam avijñeyaṃ tamas tad upadhāryatām
12.239.23
praharṣaḥ prītir ānandaḥ sāmyaṃ svasthātmacittatā akasmād yadi vā kasmād vartate sāttviko guṇaḥ
12.239.24
abhimāno mṛṣāvādo lobho mohas tathākṣamā liṅgāni rajasas tāni vartante hetvahetutaḥ
12.239.25
tathā mohaḥ pramādaś ca tandrī nidrāprabodhitā kathaṃ cid abhivartante vijñeyās tāmasā guṇāḥ
12.240.1
vyāsa uvāca manaḥ prasṛjate bhāvaṃ buddhir adhyavasāyinī hṛdayaṃ priyāpriye veda trividhā karmacodanā
12.240.2
indriyebhyaḥ parā hy arthā arthebhyaḥ paramaṃ manaḥ manasas tu parā buddhir buddher ātmā paro mataḥ
12.240.3
buddhir ātmā manuṣyasya buddhir evātmano ''tmikā yadā vikurute bhāvaṃ tadā bhavati sā manaḥ
12.240.4
indriyāṇāṃ pṛthagbhāvād buddhir vikriyate hy aṇu śṛṇvatī bhavati śrotraṃ spṛśatī sparśa ucyate
12.240.5
paśyantī bhavate dṛṣṭī rasatī rasanaṃ bhavet jighratī bhavati ghrāṇaṃ buddhir vikriyate pṛthak
12.240.6
indriyāṇīti tāny āhus teṣv adṛśyādhitiṣṭhati tiṣṭhatī puruṣe buddhis triṣu bhāveṣu vartate
12.240.7
kadā cil labhate prītiṃ kadā cid api śocate na sukhena na duḥkhena kadā cid iha yujyate
12.240.8
seyaṃ bhāvātmikā bhāvāṃs trīn etān ativartate saritāṃ sāgaro bhartā mahāvelām ivormimān
12.240.9
yadā prārthayate kiṃ cit tadā bhavati sā manaḥ adhiṣṭhānāni vai buddhyā pṛthag etāni saṃsmaret indriyāṇy eva medhyāni vijetavyāni kṛtsnaśaḥ
12.240.10
sarvāṇy evānupūrvyeṇa yad yan nānuvidhīyate avibhāgagatā buddhir bhāve manasi vartate pravartamānaṃ tu rajaḥ sattvam apy anuvartate
12.240.11
ye caiva bhāvā vartante sarva eṣv eva te triṣu anvarthāḥ saṃpravartante rathanemim arā iva
12.240.12
pradīpārthaṃ naraḥ kuryād indriyair buddhisattamaiḥ niścaradbhir yathāyogam udāsīnair yadṛcchayā
12.240.13
evaṃsvabhāvam evedam iti vidvān na muhyati aśocann aprahṛṣyaṃś ca nityaṃ vigatamatsaraḥ
12.240.14
na hy ātmā śakyate draṣṭum indriyaiḥ kāmagocaraiḥ pravartamānair anaye durdharair akṛtātmabhiḥ
12.240.15
teṣāṃ tu manasā raśmīn yadā samyaṅ niyacchati tadā prakāśate hy ātmā ghaṭe dīpa iva jvalan sarveṣām eva bhūtānāṃ tamasy apagate yathā
12.240.16
yathā vāricaraḥ pakṣī na lipyati jale caran evam eva kṛtaprajño na doṣair viṣayāṃś caran asajjamānaḥ sarveṣu na kathaṃ cana lipyate
12.240.17
tyaktvā pūrvakṛtaṃ karma ratir yasya sadātmani sarvabhūtātmabhūtasya guṇamārgeṣv asajjataḥ
12.240.18
sattvam ātmā prasavati guṇān vāpi kadā ca na na guṇā vidur ātmānaṃ guṇān veda sa sarvadā
12.240.19
paridraṣṭā guṇānāṃ sa sraṣṭā caiva yathātatham sattvakṣetrajñayor etad antaraṃ viddhi sūkṣmayoḥ
12.240.20
sṛjate tu guṇān eka eko na sṛjate guṇān pṛthagbhūtau prakṛtyā tau saṃprayuktau ca sarvadā
12.240.21
yathā matsyo 'dbhir anyaḥ san saṃprayuktau tathaiva tau maśakodumbarau cāpi saṃprayuktau yathā saha
12.240.22
iṣīkā vā yathā muñje pṛthak ca saha caiva ca tathaiva sahitāv etāv anyonyasmin pratiṣṭhitau
12.241.1
vyāsa uvāca sṛjate tu guṇān sattvaṃ kṣetrajñas tv anutiṣṭhati guṇān vikriyataḥ sarvān udāsīnavad īśvaraḥ
12.241.2
svabhāvayuktaṃ tat sarvaṃ yad imān sṛjate guṇān ūrṇanābhir yathā sūtraṃ sṛjate tantuvad guṇān
12.241.3
pradhvastā na nivartante pravṛttir nopalabhyate evam eke vyavasyanti nivṛttir iti cāpare
12.241.4
ubhayaṃ saṃpradhāryaitad adhyavasyed yathāmati anenaiva vidhānena bhaved garbhaśayo mahān
12.241.5
anādinidhanaṃ nityam āsādya vicaren naraḥ akrudhyann aprahṛṣyaṃś ca nityaṃ vigatamatsaraḥ
12.241.6
ity evaṃ hṛdayagranthiṃ buddhicintāmayaṃ dṛḍham atītya sukham āsīta aśocaṃś chinnasaṃśayaḥ
12.241.7
tapyeyuḥ pracyutāḥ pṛthvyā yathā pūrṇāṃ nadīṃ narāḥ avagāḍhā hy avidvāṃso viddhi lokam imaṃ tathā
12.241.8
na tu tāmyati vai vidvān sthale carati tattvavit evaṃ yo vindate ''tmānaṃ kevalaṃ jñānam ātmanaḥ
12.241.9
evaṃ buddhvā naraḥ sarvāṃ bhūtānām āgatiṃ gatim samavekṣya śanaiḥ samyag labhate śamam uttamam
12.241.10
etad vai janmasāmarthyaṃ brāhmaṇasya viśeṣataḥ ātmajñānaṃ śamaś caiva paryāptaṃ tatparāyaṇam
12.241.11
etad buddhvā bhaved buddhaḥ kim anyad buddhalakṣaṇam vijñāyaitad vimucyante kṛtakṛtyā manīṣiṇaḥ
12.241.12
na bhavati viduṣāṃ mahad bhayaṃ; yad aviduṣāṃ sumahad bhayaṃ bhavet na hi gatir adhikāsti kasya cid; bhavati hi yā viduṣaḥ sanātanī
12.241.13
lokamāturam asūyate janas; tat tad eva ca nirīkṣya śocate tatra paśya kuśalān aśocato; ye vidus tad ubhayaṃ kṛtākṛtam
12.241.14
yat karoty anabhisaṃdhipūrvakaṃ; tac ca nirṇudati yat purā kṛtam na priyaṃ tad ubhayaṃ na cāpriyaṃ; tasya taj janayatīha kurvataḥ
12.242.1
śuka uvāca yasmād dharmāt paro dharmo vidyate neha kaś cana yo viśiṣṭaś ca dharmebhyas taṃ bhavān prabravītu me
12.242.2
vyāsa uvāca dharmaṃ te saṃpravakṣyāmi purāṇam ṛṣisaṃstutam viśiṣṭaṃ sarvadharmebhyas tam ihaikamanāḥ śṛṇu
12.242.3
indriyāṇi pramāthīni buddhyā saṃyamya yatnataḥ sarvato niṣpatiṣṇūni pitā bālān ivātmajān
12.242.4
manasaś cendriyāṇāṃ ca hy aikāgryaṃ paramaṃ tapaḥ taj jyāyaḥ sarvadharmebhyaḥ sa dharmaḥ para ucyate
12.242.5
tāni sarvāṇi saṃdhāya manaḥṣaṣṭhāni medhayā ātmatṛpta ivāsīta bahu cintyam acintayan
12.242.6
gocarebhyo nivṛttāni yadā sthāsyanti veśmani tadā tvam ātmanātmānaṃ paraṃ drakṣyasi śāśvatam
12.242.7
sarvātmānaṃ mahātmānaṃ vidhūmam iva pāvakam taṃ paśyanti mahātmāno brāhmaṇā ye manīṣiṇaḥ
12.242.8
yathā puṣpaphalopeto bahuśākho mahādrumaḥ ātmano nābhijānīte kva me puṣpaṃ kva me phalam
12.242.9
evam ātmā na jānīte kva gamiṣye kuto nv aham anyo hy atrāntar ātmāsti yaḥ sarvam anupaśyati
12.242.10
jñānadīpena dīptena paśyaty ātmānam ātmanā dṛṣṭvā tvam ātmanātmānaṃ nirātmā bhava sarvavit
12.242.11
vimuktaḥ sarvapāpebhyo muktatvaca ivoragaḥ parāṃ buddhim avāpyeha vipāpmā vigatajvaraḥ
12.242.12
sarvataḥsrotasaṃ ghorāṃ nadīṃ lokapravāhinīm pañcendriyagrāhavatīṃ manaḥsaṃkalparodhasam
12.242.13
lobhamohatṛṇacchannāṃ kāmakrodhasarīsṛpām satyatīrthānṛtakṣobhāṃ krodhapaṅkāṃ saridvarām
12.242.14
avyaktaprabhavāṃ śīghrāṃ dustarām akṛtātmabhiḥ pratarasva nadīṃ buddhyā kāmagrāhasamākulām
12.242.15
saṃsārasāgaragamāṃ yonipātāladustarām ātmajanmodbhavāṃ tāta jihvāvartāṃ durāsadām
12.242.16
yāṃ taranti kṛtaprajñā dhṛtimanto manīṣiṇaḥ tāṃ tīrṇaḥ sarvatomukto vipūtātmātmavic chuciḥ
12.242.17
uttamāṃ buddhim āsthāya brahmabhūyaṃ gamiṣyasi saṃtīrṇaḥ sarvasaṃkleśān prasannātmā vikalmaṣaḥ
12.242.18
bhūmiṣṭhānīva bhūtāni parvatastho niśāmaya akrudhyann aprahṛṣyaṃś ca nanṛśaṃsamatis tathā tato drakṣyasi bhūtānāṃ sarveṣāṃ prabhavāpyayau
12.242.19
evaṃ vai sarvadharmebhyo viśiṣṭaṃ menire budhāḥ dharmaṃ dharmabhṛtāṃ śreṣṭha munayas tattvadarśinaḥ
12.242.20
ātmano 'vyayino jñātvā idaṃ putrānuśāsanam prayatāya pravaktavyaṃ hitāyānugatāya ca
12.242.21
ātmajñānam idaṃ guhyaṃ sarvaguhyatamaṃ mahat abruvaṃ yad ahaṃ tāta ātmasākṣikam añjasā
12.242.22
naiva strī na pumān etan naiva cedaṃ napuṃsakam aduḥkham asukhaṃ brahma bhūtabhavyabhavātmakam
12.242.23
naitaj jñātvā pumān strī vā punarbhavam avāpnuyāt abhavapratipattyartham etad vartma vidhīyate
12.242.24
yathā matāni sarvāṇi na caitāni yathā tathā kathitāni mayā putra bhavanti na bhavanti ca
12.242.25
tat prītiyuktena guṇānvitena; putreṇa satputraguṇānvitena pṛṣṭo hīdaṃ prītimatā hitārthaṃ; brūyāt sutasyeha yad uktam etat
12.243.1
vyāsa uvāca gandhān rasān nānurundhyāt sukhaṃ vā; nālaṃkārāṃś cāpnuyāt tasya tasya mānaṃ ca kīrtiṃ ca yaśaś ca necchet; sa vai pracāraḥ paśyato brāhmaṇasya
12.243.2
sarvān vedān adhīyīta śuśrūṣur brahmacaryavān ṛco yajūṃṣi sāmāni na tena na sa brāhmaṇaḥ
12.243.3
jñātivat sarvabhūtānāṃ sarvavit sarvavedavit nākāmo mriyate jātu na tena na ca brāhmaṇaḥ
12.243.4
iṣṭīś ca vividhāḥ prāpya kratūṃś caivāptadakṣiṇān naiva prāpnoti brāhmaṇyam abhidhyānāt kathaṃ cana
12.243.5
yadā cāyaṃ na bibheti yadā cāsmān na bibhyati yadā necchati na dveṣṭi brahma saṃpadyate tadā
12.243.6
yadā na kurute bhāvaṃ sarvabhūteṣu pāpakam karmaṇā manasā vācā brahma saṃpadyate tadā
12.243.7
kāmabandhanam evaikaṃ nānyad astīha bandhanam kāmabandhanamukto hi brahmabhūyāya kalpate
12.243.8
kāmato mucyamānas tu dhūmrābhrād iva candramāḥ virajāḥ kālam ākāṅkṣan dhīro dhairyeṇa vartate
12.243.9
āpūryamāṇam acalapratiṣṭhaṃ; samudram āpaḥ praviśanti yadvat sa kāmakānto na tu kāmakāmaḥ; sa vai lokāt svargam upaiti dehī
12.243.10
vedasyopaniṣat satyaṃ satyasyopaniṣad damaḥ damasyopaniṣad dānaṃ dānasyopaniṣat tapaḥ
12.243.11
tapasopaniṣat tyāgas tyāgasyopaniṣat sukham sukhasyopaniṣat svargaḥ svargasyopaniṣac chamaḥ
12.243.12
kledanaṃ śokamanasoḥ saṃtāpaṃ tṛṣṇayā saha sattvam icchasi saṃtoṣāc chāntilakṣaṇam uttamam
12.243.13
viśoko nirmamaḥ śāntaḥ prasannātmātmavittamaḥ ṣaḍbhir lakṣaṇavān etaiḥ samagraḥ punar eṣyati
12.243.14
ṣaḍbhiḥ sattvaguṇopetaiḥ prājñair adhikamantribhiḥ ye viduḥ pretya cātmānam ihasthāṃs tāṃs tathā viduḥ
12.243.15
akṛtrimam asaṃhāryaṃ prākṛtaṃ nirupaskṛtam adhyātmaṃ sukṛtaprajñaḥ sukham avyayam aśnute
12.243.16
niṣpracāraṃ manaḥ kṛtvā pratiṣṭhāpya ca sarvataḥ yām ayaṃ labhate tuṣṭiṃ sā na śakyam ato 'nyathā
12.243.17
yena tṛpyaty abhuñjāno yena tuṣyaty avittavān yenāsneho balaṃ dhatte yas taṃ veda sa vedavit
12.243.18
saṃgopya hy ātmano dvārāṇy apidhāya vicintayan yo hy āste brāhmaṇaḥ śiṣṭaḥ sa ātmaratir ucyate
12.243.19
samāhitaṃ pare tattve kṣīṇakāmam avasthitam sarvataḥ sukham anveti vapuś cāndramasaṃ yathā
12.243.20
saviśeṣāṇi bhūtāni guṇāṃś cābhajato muneḥ sukhenāpohyate duḥkhaṃ bhāskareṇa tamo yathā
12.243.21
tam atikrāntakarmāṇam atikrāntaguṇakṣayam brāhmaṇaṃ viṣayāśliṣṭaṃ jarāmṛtyū na vindataḥ
12.243.22
sa yadā sarvato muktaḥ samaḥ paryavatiṣṭhate indriyāṇīndriyārthāṃś ca śarīrastho 'tivartate
12.243.23
kāraṇaṃ paramaṃ prāpya atikrāntasya kāryatām punarāvartanaṃ nāsti saṃprāptasya parāt param
12.244.1
vyāsa uvāca dvaṃdvāni mokṣajijñāsur arthadharmāv anuṣṭhitaḥ vaktrā guṇavatā śiṣyaḥ śrāvyaḥ pūrvam idaṃ mahat
12.244.2
ākāśaṃ māruto jyotir āpaḥ pṛthvī ca pañcamī bhāvābhāvau ca kālaś ca sarvabhūteṣu pañcasu
12.244.3
antarātmakam ākāśaṃ tanmayaṃ śrotram indriyam tasya śabdaṃ guṇaṃ vidyān mūrtiśāstravidhānavit
12.244.4
caraṇaṃ mārutātmeti prāṇāpānau ca tanmayau sparśanaṃ cendriyaṃ vidyāt tathā sparśaṃ ca tanmayam
12.244.5
tataḥ pākaḥ prakāśaś ca jyotiś cakṣuś ca tanmayam tasya rūpaṃ guṇaṃ vidyān tamo 'nvavasitātmakam
12.244.6
prakledaḥ kṣudratā sneha ity āpo hy upadiśyate rasanaṃ cendriyaṃ jihvā rasaś cāpāṃ guṇo mataḥ
12.244.7
saṃghātaḥ pārthivo dhātur asthidantanakhāni ca śmaśru loma ca keśāś ca sirāḥ snāyu ca carma ca
12.244.8
indriyaṃ ghrāṇasaṃjñānaṃ nāsikety abhidhīyate gandhaś caivendriyārtho 'yaṃ vijñeyaḥ pṛthivīmayaḥ
12.244.9
uttareṣu guṇāḥ santi sarve sarveṣu cottarāḥ pañcānāṃ bhūtasaṃghānāṃ saṃtatiṃ munayo viduḥ
12.244.10
mano navamam eṣāṃ tu buddhis tu daśamī smṛtā ekādaśo 'ntarātmā ca sarvataḥ para ucyate
12.244.11
vyavasāyātmikā buddhir mano vyākaraṇātmakam karmānumānād vijñeyaḥ sa jīvaḥ kṣetrasaṃjñakaḥ
12.244.12
ebhiḥ kālāṣṭamair bhāvair yaḥ sarvaiḥ sarvam anvitam paśyaty akaluṣaṃ prājñaḥ sa mohaṃ nānuvartate
12.245.1
vyāsa uvāca śarīrād vipramuktaṃ hi sūkṣmabhūtaṃ śarīriṇam karmabhiḥ paripaśyanti śāstroktaiḥ śāstracetasaḥ
12.245.2
yathā marīcyaḥ sahitāś caranti; gacchanti tiṣṭhanti ca dṛśyamānāḥ dehair vimuktā vicaranti lokāṃs; tathaiva sattvāny atimānuṣāṇi
12.245.3
pratirūpaṃ yathaivāpsu tāpaḥ sūryasya lakṣyate sattvavāṃs tu tathā sattvaṃ pratirūpaṃ prapaśyati
12.245.4
tāni sūkṣmāṇi sattvasthā vimuktāni śarīrataḥ svena tattvena tattvajñāḥ paśyanti niyatendriyāḥ
12.245.5
svapatāṃ jāgratāṃ caiva sarveṣām ātmacintitam pradhānadvaidhayuktānāṃ jahatāṃ karmajaṃ rajaḥ
12.245.6
yathāhani tathā rātrau yathā rātrau tathāhani vaśe tiṣṭhati sattvātmā satataṃ yogayoginām
12.245.7
teṣāṃ nityaṃ sadānityo bhūtātmā satataṃ guṇaiḥ saptabhis tv anvitaḥ sūkṣmaiś cariṣṇur ajarāmaraḥ
12.245.8
manobuddhiparābhūtaḥ svadehaparadehavit svapneṣv api bhavaty eṣa vijñātā sukhaduḥkhayoḥ
12.245.9
tatrāpi labhate duḥkhaṃ tatrāpi labhate sukham krodhalobhau tu tatrāpi kṛtvā vyasanam archati
12.245.10
prīṇitaś cāpi bhavati mahato 'rthān avāpya ca karoti puṇyaṃ tatrāpi jāgrann iva ca paśyati
12.245.11
tam evam atitejoṃśaṃ bhūtātmānaṃ hṛdi sthitam tamorajobhyām āviṣṭā nānupaśyanti mūrtiṣu
12.245.12
śāstrayogaparā bhūtvā svam ātmānaṃ parīpsavaḥ anucchvāsāny amūrtīni yāni vajropamāny api
12.245.13
pṛthagbhūteṣu sṛṣṭeṣu caturṣv āśramakarmasu samādhau yogam evaitac chāṇḍilyaḥ śamam abravīt
12.245.14
viditvā sapta sūkṣmāṇi ṣaḍaṅgaṃ ca maheśvaram pradhānaviniyogasthaḥ paraṃ brahmādhigacchati
12.246.1
vyāsa uvāca hṛdi kāmadrumaś citro mohasaṃcayasaṃbhavaḥ krodhamānamahāskandho vivitsāparimocanaḥ
12.246.2
tasya cājñānam ādhāraḥ pramādaḥ pariṣecanam so 'bhyasūyāpalāśo hi purāduṣkṛtasāravān
12.246.3
saṃmohacintāviṭapaḥ śokaśākho bhayaṃkaraḥ mohanībhiḥ pipāsābhir latābhiḥ pariveṣṭitaḥ
12.246.4
upāsate mahāvṛkṣaṃ sulubdhās taṃ phalepsavaḥ āyāsaiḥ saṃyataḥ pāśaiḥ phalāni pariveṣṭayan
12.246.5
yas tān pāśān vaśe kṛtvā taṃ vṛkṣam apakarṣati gataḥ sa duḥkhayor antaṃ yatamānas tayor dvayoḥ
12.246.6
saṃrohaty akṛtaprajñaḥ saṃtāpena hi pādapam sa tam eva tato hanti viṣaṃ grastam ivāturam
12.246.7
tasyānuśayamūlasya mūlam uddhriyate balāt tyāgāpramādākṛtinā sāmyena paramāsinā
12.246.8
evaṃ yo veda kāmasya kevalaṃ parikarṣaṇam vadhaṃ vai kāmaśāstrasya sa duḥkhāny ativartate
12.246.9
śarīraṃ puram ity āhuḥ svāminī buddhir iṣyate tatra buddheḥ śarīrasthaṃ mano nāmārthacintakam
12.246.10
indriyāṇi janāḥ paurās tadarthaṃ tu parā kṛtiḥ tatra dvau dāruṇau doṣau tamo nāma rajas tathā
12.246.11
yadartham upajīvanti paurāḥ sahapureśvarāḥ advāreṇa tam evārthaṃ dvau doṣāv upajīvataḥ
12.246.12
tatra buddhir hi durdharṣā manaḥ sādharmyam ucyate paurāś cāpi manas trastās teṣām api calā sthitiḥ
12.246.13
yadarthaṃ buddhir adhyāste na so 'rthaḥ pariṣīdati yadarthaṃ pṛthag adhyāste manas tat pariṣīdati
12.246.14
pṛthagbhūtaṃ yadā buddhyā mano bhavati kevalam tatrainaṃ vivṛtaṃ śūnyaṃ rajaḥ paryavatiṣṭhate
12.246.15
tan manaḥ kurute sakhyaṃ rajasā saha saṃgatam taṃ cādāya janaṃ pauraṃ rajase saṃprayacchati
12.247.1
bhīṣma uvāca bhūtānāṃ guṇasaṃkhyānaṃ bhūyaḥ putra niśāmaya dvaipāyanamukhād bhraṣṭaṃ ślāghayā parayānagha
12.247.2
dīptānalanibhaḥ prāha bhagavān dhūmravarcase tato 'ham api vakṣyāmi bhūyaḥ putra nidarśanam
12.247.3
bhūmeḥ sthairyaṃ pṛthutvaṃ ca kāṭhinyaṃ prasavātmatā gandho gurutvaṃ śaktiś ca saṃghātaḥ sthāpanā dhṛtiḥ
12.247.4
apāṃ śaityaṃ rasaḥ kledo dravatvaṃ snehasaumyatā jihvā viṣyandinī caiva bhaumāpyāsravaṇaṃ tathā
12.247.5
agner durdharṣatā tejas tāpaḥ pākaḥ prakāśanam śaucaṃ rāgo laghus taikṣṇyaṃ daśamaṃ cordhvabhāgitā
12.247.6
vāyor aniyamaḥ sparśo vādasthānaṃ svatantratā balaṃ śaighryaṃ ca mohaś ca ceṣṭā karmakṛtā bhavaḥ
12.247.7
ākāśasya guṇaḥ śabdo vyāpitvaṃ chidratāpi ca anāśrayam anālambam avyaktam avikāritā
12.247.8
apratīghātatā caiva bhūtatvaṃ vikṛtāni ca guṇāḥ pañcāśataṃ proktāḥ pañcabhūtātmabhāvitāḥ
12.247.9
calopapattir vyaktiś ca visargaḥ kalpanā kṣamā sad asac cāśutā caiva manaso nava vai guṇāḥ
12.247.10
iṣṭāniṣṭavikalpaś ca vyavasāyaḥ samādhitā saṃśayaḥ pratipattiś ca buddhau pañceha ye guṇāḥ
12.247.11
yudhiṣṭhira uvāca kathaṃ pañcaguṇā buddhiḥ kathaṃ pañcendriyā guṇāḥ etan me sarvam ācakṣva sūkṣmajñānaṃ pitāmaha
12.247.12
bhīṣma uvāca āhuḥ ṣaṣṭiṃ bhūtaguṇān vai; bhūtaviśiṣṭā nityaviṣaktāḥ bhūtaviṣaktāś cākṣarasṛṣṭāḥ; putra na nityaṃ tad iha vadanti
12.247.13
tat putra cintākalitaṃ yad uktam; anāgataṃ vai tava saṃpratīha bhūtārthatattvaṃ tad avāpya sarvaṃ; bhūtaprabhāvād bhava śāntabuddhiḥ
12.248.1
yudhiṣṭhira uvāca ya ime pṛthivīpālāḥ śerate pṛthivītale pṛtanāmadhya ete hi gatasattvā mahābalāḥ
12.248.2
ekaikaśo bhīmabalā nāgāyutabalās tathā ete hi nihatāḥ saṃkhye tulyatejobalair naraiḥ
12.248.3
naiṣāṃ paśyāmi hantāraṃ prāṇināṃ saṃyuge purā vikrameṇopasaṃpannās tejobalasamanvitāḥ
12.248.4
atha ceme mahāprājña śerate hi gatāsavaḥ mṛtā iti ca śabdo 'yaṃ vartaty eṣu gatāsuṣu
12.248.5
ime mṛtā nṛpatayaḥ prāyaśo bhīmavikramāḥ tatra me saṃśayo jātaḥ kutaḥ saṃjñā mṛtā iti
12.248.6
kasya mṛtyuḥ kuto mṛtyuḥ kena mṛtyur iha prajāḥ haraty amarasaṃkāśa tan me brūhi pitāmaha
12.248.7
bhīṣma uvāca purā kṛtayuge tāta rājāsīd avikampakaḥ sa śatruvaśam āpannaḥ saṃgrāme kṣīṇavāhanaḥ
12.248.8
tatra putro harir nāma nārāyaṇasamo bale sa śatrubhir hataḥ saṃkhye sabalaḥ sapadānugaḥ
12.248.9
sa rājā śatruvaśagaḥ putraśokasamanvitaḥ yadṛcchayāśāntiparo dadarśa bhuvi nāradam
12.248.10
sa tasmai sarvam ācaṣṭa yathā vṛttaṃ janeśvaraḥ śatrubhir grahaṇaṃ saṃkhye putrasya maraṇaṃ tathā
12.248.11
tasya tad vacanaṃ śrutvā nārado 'tha tapodhanaḥ ākhyānam idam ācaṣṭa putraśokāpahaṃ tadā
12.248.12
rājañ śṛṇu samākhyānam adyedaṃ bahuvistaram yathā vṛttaṃ śrutaṃ caiva mayāpi vasudhādhipa
12.248.13
prajāḥ sṛṣṭvā mahātejāḥ prajāsarge pitāmahaḥ atīva vṛddhā bahulā nāmṛṣyata punaḥ prajāḥ
12.248.14
na hy antaram abhūt kiṃ cit kva cij jantubhir acyuta nirucchvāsam ivonnaddhaṃ trailokyam abhavan nṛpa
12.248.15
tasya cintā samutpannā saṃhāraṃ prati bhūpate cintayan nādhyagacchac ca saṃhāre hetukāraṇam
12.248.16
tasya roṣān mahārāja khebhyo 'gnir udatiṣṭhata tena sarvā diśo rājan dadāha sa pitāmahaḥ
12.248.17
tato divaṃ bhuvaṃ khaṃ ca jagac ca sacarācaram dadāha pāvako rājan bhagavatkopasaṃbhavaḥ
12.248.18
tatrādahyanta bhūtāni jaṅgamāni dhruvāṇi ca mahatā kopavegena kupite prapitāmahe
12.248.19
tato harijaṭaḥ sthāṇur vedādhvarapatiḥ śivaḥ jagāda śaraṇaṃ devo brahmāṇaṃ paravīrahā
12.248.20
tasminn abhigate sthāṇau prajānāṃ hitakāmyayā abravīd varado devo jvalann iva tadā śivam
12.248.21
karavāṇy adya kaṃ kāmaṃ varārho 'si mato mama kartā hy asmi priyaṃ śambho tava yad dhṛdi vartate
12.249.1
sthāṇur uvāca prajāsarganimittaṃ me kāryavattām imāṃ prabho viddhi sṛṣṭās tvayā hīmā mā kupyāsāṃ pitāmaha
12.249.2
tava tejogninā deva prajā dahyanti sarvaśaḥ tā dṛṣṭvā mama kāruṇyaṃ mā kupyāsāṃ jagatprabho
12.249.3
prajāpatir uvāca na kupye na ca me kāmo na bhaveran prajā iti lāghavārthaṃ dharaṇyās tu tataḥ saṃhāra iṣyate
12.249.4
iyaṃ hi māṃ sadā devī bhārārtā samacodayat saṃhārārthaṃ mahādeva bhāreṇāpsu nimajjati
12.249.5
yadāhaṃ nādhigacchāmi buddhyā bahu vicārayan saṃhāram āsāṃ vṛddhānāṃ tato māṃ krodha āviśat
12.249.6
sthāṇur uvāca saṃhārāntaṃ prasīdasva mā krudhas tridaśeśvara mā prajāḥ sthāvaraṃ vaica jaṅgamaṃ ca vinīnaśaḥ
12.249.7
palvalāni ca sarvāṇi sarvaṃ caiva tṛṇolapam sthāvaraṃ jaṅgamaṃ caiva bhūtagrāmaṃ caturvidham
12.249.8
tad etad bhasmasād bhūtaṃ jagat sarvam upaplutam prasīda bhagavan sādho vara eṣa vṛto mayā
12.249.9
naṣṭā na punar eṣyanti prajā hy etāḥ kathaṃ cana tasmān nivartyatām etat tejaḥ svenaiva tejasā
12.249.10
upāyam anyaṃ saṃpaśya prajānāṃ hitakāmyayā yatheme jantavaḥ sarve nivarteran paraṃtapa
12.249.11
abhāvam abhigaccheyur utsannaprajanāḥ prajāḥ adhidaivaniyukto 'smi tvayā lokeṣv iheśvara
12.249.12
tvad bhavaṃ hi jagannātha jagat sthāvarajaṅgamam prasādya tvāṃ mahādeva yācāmy āvṛttijāḥ prajāḥ
12.249.13
nārada uvāca śrutvā tu vacanaṃ devaḥ sthāṇor niyatavāṅmanāḥ tejas tat svaṃ nijagrāha punar evāntar ātmanā
12.249.14
tato 'gnim upasaṃgṛhya bhagavāṃl lokapūjitaḥ pravṛttiṃ ca nivṛttiṃ ca kalpayām āsa vai prabhuḥ
12.249.15
upasaṃharatas tasya tam agniṃ roṣajaṃ tadā prādurbabhūva viśvebhyaḥ khebhyo nārī mahātmanaḥ
12.249.16
kṛṣṇā raktāmbaradharā raktanetratalāntarā divyakuṇḍalasaṃpannā divyābharaṇabhūṣitā
12.249.17
sā viniḥsṛtya vai khebhyo dakṣiṇām āśritā diśam dadṛśāte 'tha tau kanyāṃ devau viśveśvarāv ubhau
12.249.18
tām āhūya tadā devo lokānām ādir īśvaraḥ mṛtyo iti mahīpāla jahi cemāḥ prajā iti
12.249.19
tvaṃ hi saṃhārabuddhyā me cintitā ruṣitena ca tasmāt saṃhara sarvās tvaṃ prajāḥ sajaḍapaṇḍitāḥ
12.249.20
aviśeṣeṇa caiva tvaṃ prajāḥ saṃhara bhāmini mama tvaṃ hi niyogena śreyaḥ param avāpsyasi
12.249.21
evam uktā tu sā devī mṛtyuḥ kamalamālinī pradadhyau duḥkhitā bālā sāśrupātam atīva hi
12.249.22
pāṇibhyāṃ caiva jagrāha tāny aśrūṇi janeśvaraḥ mānavānāṃ hitārthāya yayāce punar eva ca
12.250.1
nārada uvāca vinīya duḥkham abalā sā tv atīvāyatekṣaṇā uvāca prāñjalir bhūtvā latevāvarjitā tadā
12.250.2
tvayā sṛṣṭā kathaṃ nārī mādṛśī vadatāṃ vara raudrakarmābhijāyeta sarvaprāṇibhayaṃkarī
12.250.3
bibhemy aham adharmasya dharmyam ādiśa karma me tvaṃ māṃ bhītām avekṣasva śiveneśvara cakṣuṣā
12.250.4
bālān vṛddhān vayaḥsthāṃś ca na hareyam anāgasaḥ prāṇinaḥ prāṇinām īśa namas te 'bhiprasīda me
12.250.5
priyān putrān vayasyāṃś ca bhrātṝn mātṝḥ pitṝn api apadhyāsyanti yad deva mṛtāṃs teṣāṃ bibhemy aham
12.250.6
kṛpaṇāśruparikledo dahen māṃ śāśvatīḥ samāḥ tebhyo 'haṃ balavad bhītā śaraṇaṃ tvām upāgatā
12.250.7
yamasya bhavane deva yāty ante pāpakarmiṇaḥ prasādaye tvā varada prasādaṃ kuru me prabho
12.250.8
etam icchāmy ahaṃ kāmaṃ tvatto lokapitāmaha iccheyaṃ tvatprasādāc ca tapas taptuṃ sureśvara
12.250.9
pitāmaha uvāca mṛtyo saṃkalpitā me tvaṃ prajāsaṃhārahetunā gaccha saṃhara sarvās tvaṃ prajā mā ca vicāraya
12.250.10
etad evam avaśyaṃ hi bhavitā naitad anyathā kriyatām anavadyāṅgi yathoktaṃ madvaco 'naghe
12.250.11
nārada uvāca evam uktā mahābāho mṛtyuḥ parapuraṃjaya na vyājahāra tasthau ca prahvā bhagavadunmukhī
12.250.12
punaḥ punar athoktā sā gatasattveva bhāminī tūṣṇīm āsīt tato devo devānām īśvareśvaraḥ
12.250.13
prasasāda kila brahmā svayam evātmanātmavān smayamānaś ca lokeśo lokān sarvān avaikṣata
12.250.14
nivṛttaroṣe tasmiṃs tu bhagavaty aparājite sā kanyāpajagāmāsya samīpād iti naḥ śrutam
12.250.15
apasṛtyāpratiśrutya prajāsaṃharaṇaṃ tadā tvaramāṇeva rājendra mṛtyur dhenukam abhyayāt
12.250.16
sā tatra paramaṃ devī tapo 'carata duścaram samā hy ekapade tasthau daśa padmāni pañca ca
12.250.17
tāṃ tathā kurvatīṃ tatra tapaḥ paramaduścaram punar eva mahātejā brahmā vacanam abravīt
12.250.18
kuruṣva me vaco mṛtyo tad anādṛtya satvarā tathaivaikapade tāta punar anyāni sapta sā
12.250.19
tasthau padmāni ṣaṭ caiva pañca dve caiva mānada bhūyaḥ padmāyutaṃ tāta mṛgaiḥ saha cacāra sā
12.250.20
punar gatvā tato rājan maunam ātiṣṭhad uttamam apsu varṣasahasrāṇi sapta caikaṃ ca pārthiva
12.250.21
tato jagāma sā kanyā kauśikīṃ bharatarṣabha tatra vāyujalāhārā cacāra niyamaṃ punaḥ
12.250.22
tato yayau mahābhāgā gaṅgāṃ meruṃ ca kevalam tasthau dārv iva niśceṣṭā bhūtānāṃ hitakāmyayā
12.250.23
tato himavato mūrdhni yatra devāḥ samījire tatrāṅguṣṭhena rājendra nikharvam aparaṃ tataḥ tasthau pitāmahaṃ caiva toṣayām āsa yatnataḥ
12.250.24
tatas tām abravīt tatra lokānāṃ prabhavāpyayaḥ kim idaṃ vartate putri kriyatāṃ tad vaco mama
12.250.25
tato 'bravīt punar mṛtyur bhagavantaṃ pitāmaham na hareyaṃ prajā deva punas tvāhaṃ prasādaye
12.250.26
tām adharmabhayatrastāṃ punar eva ca yācatīm tadābravīd devadevo nigṛhyedaṃ vacas tataḥ
12.250.27
adharmo nāsti te mṛtyo saṃyacchemāḥ prajāḥ śubhe mayā hy uktaṃ mṛṣā bhadre bhavitā neha kiṃ cana
12.250.28
dharmaḥ sanātanaś ca tvām ihaivānupravekṣyate ahaṃ ca vibudhāś caiva tvaddhite niratāḥ sadā
12.250.29
imam anyaṃ ca te kāmaṃ dadāmi manasepsitam na tvā doṣeṇa yāsyanti vyādhisaṃpīḍitāḥ prajāḥ
12.250.30
puruṣeṣu ca rūpeṇa puruṣas tvaṃ bhaviṣyasi strīṣu strīrūpiṇī caiva tṛtīyeṣu napuṃsakam
12.250.31
saivam uktā mahārāja kṛtāñjalir uvāca ha punar eva mahātmānaṃ neti deveśam avyayam
12.250.32
tām abravīt tadā devo mṛtyo saṃhara mānavān adharmas te na bhavitā tathā dhyāsyāmy ahaṃ śubhe
12.250.33
yān aśrubindūn patitān apaśyaṃ; ye pāṇibhyāṃ dhāritās te purastāt te vyādhayo mānavān ghorarūpāḥ; prāpte kāle pīḍayiṣyanti mṛtyo
12.250.34
sarveṣāṃ tvaṃ prāṇinām antakāle; kāmakrodhau sahitau yojayethāḥ evaṃ dharmas tvām upaiṣyaty ameyo; na cādharmaṃ lapsyase tulyavṛttiḥ
12.250.35
evaṃ dharmaṃ pālayiṣyasy athoktaṃ; na cātmānaṃ majjayiṣyasy adharme tasmāt kāmaṃ rocayābhyāgataṃ tvaṃ; saṃyojyātho saṃharasveha jantūn
12.250.36
sā vai tadā mṛtyusaṃjñāpadeśāc; chāpād bhītā bāḍham ity abravīt tam atho prāṇān prāṇinām antakāle; kāmakrodhau prāpya nirmohya hanti
12.250.37
mṛtyor ye te vyādhayaś cāśrupātā; manuṣyāṇāṃ rujyate yaiḥ śarīram sarveṣāṃ vai prāṇināṃ prāṇanānte; tasmāc chokaṃ mā kṛthā budhya buddhyā
12.250.38
sarve devāḥ prāṇināṃ prāṇanānte; gatvā vṛttāḥ saṃnivṛttās tathaiva evaṃ sarve mānavāḥ prāṇanānte; gatvāvṛttā devavad rājasiṃha
12.250.39
vāyur bhīmo bhīmanādo mahaujāḥ; sarveṣāṃ ca prāṇināṃ prāṇabhūtaḥ nānāvṛttir dehināṃ dehabhede; tasmād vāyur devadevo viśiṣṭaḥ
12.250.40
sarve devā martyasaṃjñāviśiṣṭāḥ; sarve martyā devasaṃjñāviśiṣṭāḥ tasmāt putraṃ mā śuco rājasiṃha; putraḥ svargaṃ prāpya te modate ha
12.250.41
evaṃ mṛtyur devasṛṣṭā prajānāṃ; prāpte kāle saṃharantī yathāvat tasyāś caiva vyādhayas te 'śrupātāḥ; prāpte kāle saṃharantīha jantūn
12.251.1
yudhiṣṭhira uvāca ime vai mānavāḥ sarve dharmaṃ prati viśaṅkitāḥ ko 'yaṃ dharmaḥ kuto dharmas tan me brūhi pitāmaha
12.251.2
dharmo nv ayam ihārthaḥ kim amutrārtho 'pi vā bhavet ubhayārtho 'pi vā dharmas tan me brūhi pitāmaha
12.251.3
bhīṣma uvāca sadācāraḥ smṛtir vedās trividhaṃ dharmalakṣaṇam caturtham artham ity āhuḥ kavayo dharmalakṣaṇam
12.251.4
api hy uktāni karmāṇi vyavasyanty uttarāvare lokayātrārtham eveha dharmasya niyamaḥ kṛtaḥ ubhayatra sukhodarka iha caiva paratra ca
12.251.5
alabdhvā nipuṇaṃ dharmaṃ pāpaḥ pāpe prasajjati na ca pāpakṛtaḥ pāpān mucyante ke cid āpadi
12.251.6
apāpavādī bhavati yadā bhavati dharmavit dharmasya niṣṭhā svācāras tam evāśritya bhotsyase
12.251.7
yadādharmasamāviṣṭo dhanaṃ gṛhṇāti taskaraḥ ramate nirharan stenaḥ paravittam arājake
12.251.8
yadāsya tad dharanty anye tadā rājānam icchati tadā teṣāṃ spṛhayate ye vai tuṣṭāḥ svakair dhanaiḥ
12.251.9
abhītaḥ śucir abhyeti rājadvāram aśaṅkitaḥ na hi duścaritaṃ kiṃ cid antarātmani paśyati
12.251.10
satyasya vacanaṃ sādhu na satyād vidyate param satyena vidhṛtaṃ sarvaṃ sarvaṃ satye pratiṣṭhitam
12.251.11
api pāpakṛto raudrāḥ satyaṃ kṛtvā pṛthak pṛthak adroham avisaṃvādaṃ pravartante tadāśrayāḥ te cen mitho 'dhṛtiṃ kuryur vinaśyeyur asaṃśayam
12.251.12
na hartavyaṃ paradhanam iti dharmaḥ sanātanaḥ manyante balavantas taṃ durbalaiḥ saṃpravartitam yadā niyatidaurbalyam athaiṣām eva rocate
12.251.13
na hy atyantaṃ balayutā bhavanti sukhino 'pi vā tasmād anārjave buddhir na kāryā te kathaṃ cana
12.251.14
asādhubhyo 'sya na bhayaṃ na corebhyo na rājataḥ na kiṃ cit kasya cit kurvan nirbhayaḥ śucir āvaset
12.251.15
sarvataḥ śaṅkate steno mṛgo grāmam iveyivān bahudhācaritaṃ pāpam anyatraivānupaśyati
12.251.16
muditaḥ śucir abhyeti sarvato nirbhayaḥ sadā na hi duścaritaṃ kiṃ cid ātmano 'nyeṣu paśyati
12.251.17
dātavyam ity ayaṃ dharma ukto bhūtahite rataiḥ taṃ manyante dhanayutāḥ kṛpaṇaiḥ saṃpravartitam
12.251.18
yadā niyatikārpaṇyam athaiṣām eva rocate na hy atyantaṃ dhanavanto bhavanti sukhino 'pi vā
12.251.19
yad anyair vihitaṃ necched ātmanaḥ karma pūruṣaḥ na tat pareṣu kurvīta jānann apriyam ātmanaḥ
12.251.20
yo 'nyasya syād upapatiḥ sa kaṃ kiṃ vaktum arhati yad anyas tasya tat kuryān na mṛṣyed iti me matiḥ
12.251.21
jīvituṃ yaḥ svayaṃ cecchet kathaṃ so 'nyaṃ praghātayet yad yad ātmana iccheta tat parasyāpi cintayet
12.251.22
atiriktaiḥ saṃvibhajed bhogair anyān akiṃcanān etasmāt kāraṇād dhātrā kusīdaṃ saṃpravartitam
12.251.23
yasmiṃs tu devāḥ samaye saṃtiṣṭheraṃs tathā bhavet atha cel lābhasamaye sthitir dharme 'pi śobhanā
12.251.24
sarvaṃ priyābhyupagataṃ dharmam āhur manīṣiṇaḥ paśyaitaṃ lakṣaṇoddeśaṃ dharmādharme yudhiṣṭhira
12.251.25
lokasaṃgrahasaṃyuktaṃ vidhātrā vihitaṃ purā sūkṣmadharmārthaniyataṃ satāṃ caritam uttamam
12.251.26
dharmalakṣaṇam ākhyātam etat te kurusattama tasmād anārjave buddhir na kāryā te kathaṃ cana
12.252.1
yudhiṣṭhira uvāca sūkṣmaṃ sādhu samādiṣṭaṃ bhavatā dharmalakṣaṇam pratibhā tv asti me kā cit tāṃ brūyām anumānataḥ
12.252.2
bhūyāṃso hṛdaye ye me praśnās te vyāhṛtās tvayā imam anyaṃ pravakṣyāmi na rājan vigrahād iva
12.252.3
imāni hi prāpayanti sṛjanty uttārayanti ca na dharmaḥ paripāṭhena śakyo bhārata veditum
12.252.4
anyo dharmaḥ samasthasya viṣamasthasya cāparaḥ āpadas tu kathaṃ śakyāḥ paripāṭhena veditum
12.252.5
sadācāro mato dharmaḥ santas tv ācāralakṣaṇāḥ sādhyāsādhyaṃ kathaṃ śakyaṃ sadācāro hy alakṣaṇam
12.252.6
dṛśyate dharmarūpeṇa adharmaṃ prākṛtaś caran dharmaṃ cādharmarūpeṇa kaś cid aprākṛtaś caran
12.252.7
punar asya pramāṇaṃ hi nirdiṣṭaṃ śāstrakovidaiḥ vedavādāś cānuyugaṃ hrasantīti ha naḥ śrutam
12.252.8
anye kṛtayuge dharmās tretāyāṃ dvāpare 'pare anye kaliyuge dharmā yathāśaktikṛtā iva
12.252.9
āmnāyavacanaṃ satyam ity ayaṃ lokasaṃgrahaḥ āmnāyebhyaḥ paraṃ vedāḥ prasṛtā viśvatomukhāḥ
12.252.10
te cet sarve pramāṇaṃ vai pramāṇaṃ tan na vidyate pramāṇe cāpramāṇe ca viruddhe śāstratā kutaḥ
12.252.11
dharmasya hriyamāṇasya balavadbhir durātmabhiḥ yā yā vikriyate saṃsthā tataḥ sāpi praṇaśyati
12.252.12
vidma caivaṃ na vā vidma śakyaṃ vā vedituṃ na vā aṇīyān kṣuradhārāyā garīyān parvatād api
12.252.13
gandharvanagarākāraḥ prathamaṃ saṃpradṛśyate anvīkṣyamāṇaḥ kavibhiḥ punar gacchaty adarśanam
12.252.14
nipānānīva gobhyāśe kṣetre kulyeva bhārata smṛto 'pi śāśvato dharmo viprahīṇo na dṛśyate
12.252.15
kāmād anye kṣayād anye kāraṇair aparais tathā asanto hi vṛthācāraṃ bhajante bahavo 'pare
12.252.16
dharmo bhavati sa kṣipraṃ vilīnas tv eva sādhuṣu anye tān āhur unmattān api cāvahasanty uta
12.252.17
mahājanā hy upāvṛttā rājadharmaṃ samāśritāḥ na hi sarvahitaḥ kaś cid ācāraḥ saṃpradṛśyate
12.252.18
tenaivānyaḥ prabhavati so 'paraṃ bādhate punaḥ dṛśyate caiva sa punas tulyarūpo yadṛcchayā
12.252.19
yenaivānyaḥ prabhavati so 'parān api bādhate ācārāṇām anaikāgryaṃ sarveṣām eva lakṣayet
12.252.20
cirābhipannaḥ kavibhiḥ pūrvaṃ dharma udāhṛtaḥ tenācāreṇa pūrveṇa saṃsthā bhavati śāśvatī
12.253.1
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam tulādhārasya vākyāni dharme jājalinā saha
12.253.2
vane vanacaraḥ kaś cij jājalir nāma vai dvijaḥ sāgaroddeśam āgamya tapas tepe mahātapāḥ
12.253.3
niyato niyatāhāraś cīrājinajaṭādharaḥ malapaṅkadharo dhīmān bahūn varṣagaṇān muniḥ
12.253.4
sa kadā cin mahātejā jalavāso mahīpate cacāra lokān viprarṣiḥ prekṣamāṇo manojavaḥ
12.253.5
sa cintayām āsa munir jalamadhye kadā cana viprekṣya sāgarāntāṃ vai mahīṃ savanakānanām
12.253.6
na mayā sadṛśo 'stīha loke sthāvarajaṅgame apsu vaihāyasaṃ gacchen mayā yo 'nyaḥ saheti vai
12.253.7
sa dṛśyamāno rakṣobhir jalamadhye 'vadat tataḥ abruvaṃś ca piśācās taṃ naivaṃ tvaṃ vaktum arhasi
12.253.8
tulādhāro vaṇigdharmā vārāṇasyāṃ mahāyaśāḥ so 'py evaṃ nārhate vaktuṃ yathā tvaṃ dvijasattama
12.253.9
ity ukto jājalir bhūtaiḥ pratyuvāca mahātapāḥ paśyeyaṃ tam ahaṃ prājñaṃ tulādhāraṃ yaśasvinam
12.253.10
iti bruvāṇaṃ tam ṛṣiṃ rakṣāṃsy uddhṛtya sāgarāt abruvan gaccha panthānam āsthāyemaṃ dvijottama
12.253.11
ity ukto jājalir bhūtair jagāma vimanās tadā vārāṇasyāṃ tulādhāraṃ samāsādyābravīd vacaḥ
12.253.12
yudhiṣṭhira uvāca kiṃ kṛtaṃ sukṛtaṃ karma tāta jājalinā purā yena siddhiṃ parāṃ prāptas tan no vyākhyātum arhasi
12.253.13
bhīṣma uvāca atīva tapasā yukto ghoreṇa sa babhūva ha nadyupasparśanarataḥ sāyaṃ prātar mahātapāḥ
12.253.14
agnīn paricaran samyak svādhyāyaparamo dvijaḥ vānaprasthavidhānajño jājalir jvalitaḥ śriyā
12.253.15
satye tapasi tiṣṭhan sa na ca dharmam avaikṣata varṣāsv ākāśaśāyī sa hemante jalasaṃśrayaḥ
12.253.16
vatātapasaho grīṣme na ca dharmam avindata duḥkhaśayyāś ca vividhā bhūmau ca parivartanam
12.253.17
tataḥ kadā cit sa munir varṣāsv ākāśam āsthitaḥ antarikṣāj jalaṃ mūrdhnā pratyagṛhṇān muhur muhuḥ
12.253.18
atha tasya jaṭāḥ klinnā babhūvur grathitāḥ prabho araṇyagamanān nityaṃ malino malasaṃyutāḥ
12.253.19
sa kadā cin nirāhāro vāyubhakṣo mahātapāḥ tasthau kāṣṭhavad avyagro na cacāla ca karhi cit
12.253.20
tasya sma sthāṇubhūtasya nirviceṣṭasya bhārata kuliṅgaśakunau rājan nīḍaṃ śirasi cakratuḥ
12.253.21
sa tau dayāvān viprarṣir upapraikṣata dampatī kurvāṇaṃ nīḍakaṃ tatra jaṭāsu tṛṇatantubhiḥ
12.253.22
yadā sa na calaty eva sthāṇubhūto mahātapāḥ tatas tau pariviśvastau sukhaṃ tatroṣatus tadā
12.253.23
atītāsv atha varṣāsu śaratkāla upasthite prājāpatyena vidhinā viśvāsāt kāmamohitau
12.253.24
tatrāpātayatāṃ rājañ śirasy aṇḍāni khecarau tāny abudhyata tejasvī sa vipraḥ saṃśitavrataḥ
12.253.25
buddhvā ca sa mahātejā na cacālaiva jājaliḥ dharme dhṛtamanā nityaṃ nādharmaṃ sa tv arocayat
12.253.26
ahany ahani cāgamya tatas tau tasya mūrdhani āśvāsitau vai vasataḥ saṃprahṛṣṭau tadā vibho
12.253.27
aṇḍebhyas tv atha puṣṭebhyaḥ prajāyanta śakuntakāḥ vyavardhanta ca tatraiva na cākampata jājaliḥ
12.253.28
sa rakṣamāṇas tv aṇḍāni kuliṅgānāṃ yatavrataḥ tathaiva tasthau dharmātmā nirviceṣṭaḥ samāhitaḥ
12.253.29
tatas tu kālasamaye babhūvus te 'tha pakṣiṇaḥ bubudhe tāṃś ca sa munir jātapakṣāñ śakuntakān
12.253.30
tataḥ kadā cit tāṃs tatra paśyan pakṣīn yatavrataḥ babhūva paramaprītas tadā matimatāṃ varaḥ
12.253.31
tathā tān abhisaṃvṛddhān dṛṣṭvā cāpnuvatāṃ mudam śakunau nirbhayau tatra ūṣatuś cātmajaiḥ saha
12.253.32
jātapakṣāṃś ca so 'paśyad uḍḍīnān punarāgatān sāyaṃ sāyaṃ dvijān vipro na cākampata jājaliḥ
12.253.33
kadā cit punar abhyetya punar gacchanti saṃtatam tyaktā mātṛpitṛbhyāṃ te na cākampata jājaliḥ
12.253.34
atha te divasaṃ cārīṃ gatvā sāyaṃ punar nṛpa upāvartanta tatraiva nivāsārthaṃ śakuntakāḥ
12.253.35
kadā cid divasān pañca samutpatya vihaṃgamāḥ ṣaṣṭhe 'hani samājagmur na cākampata jājaliḥ
12.253.36
krameṇa ca punaḥ sarve divasāni bahūny api nopāvartanta śakunā jātaprāṇāḥ sma te yadā
12.253.37
kadā cin māsamātreṇa samutpatya vihaṃgamāḥ naivāgacchaṃs tato rājan prātiṣṭhata sa jājaliḥ
12.253.38
tatas teṣu pralīneṣu jājalir jātavismayaḥ siddho 'smīti matiṃ cakre tatas taṃ māna āviśat
12.253.39
sa tathā nirgatān dṛṣṭvā śakuntān niyatavrataḥ saṃbhāvitātmā saṃbhāvya bhṛśaṃ prītas tadābhavan
12.253.40
sa nadyāṃ samupaspṛśya tarpayitvā hutāśanam udayantam athādityam abhyagacchan mahātapāḥ
12.253.41
saṃbhāvya caṭakān mūrdhni jājalir japatāṃ varaḥ āsphoṭayat tadākāśe dharmaḥ prāpto mayeti vai
12.253.42
athāntarikṣe vāg āsīt tāṃ sa śuśrāva jājaliḥ dharmeṇa na samas tvaṃ vai tulādhārasya jājale
12.253.43
vārāṇasyāṃ mahāprājñas tulādhāraḥ pratiṣṭhitaḥ so 'py evaṃ nārhate vaktuṃ yathā tvaṃ bhāṣase dvija
12.253.44
so 'marṣavaśam āpannas tulādhāradidṛkṣayā pṛthivīm acarad rājan yatrasāyaṃgṛho muniḥ
12.253.45
kālena mahatāgacchat sa tu vārāṇasīṃ purīm vikrīṇantaṃ ca paṇyāni tulādhāraṃ dadarśa saḥ
12.253.46
so 'pi dṛṣṭvaiva taṃ vipram āyāntaṃ bhāṇḍajīvanaḥ samutthāya susaṃhṛṣṭaḥ svāgatenābhyapūjayat
12.253.47
tulādhāra uvāca āyān evāsi vidito mama brahman na saṃśayaḥ bravīmi yat tu vacanaṃ tac chṛṇuṣva dvijottama
12.253.48
sāgarānūpam āśritya tapas taptaṃ tvayā mahat na ca dharmasya saṃjñāṃ tvaṃ purā vettha kathaṃ cana
12.253.49
tataḥ siddhasya tapasā tava vipra śakuntakāḥ kṣipraṃ śirasy ajāyanta te ca saṃbhāvitās tvayā
12.253.50
jātapakṣā yadā te ca gatāś cārīm itas tataḥ manyamānas tato dharmaṃ caṭakaprabhavaṃ dvija khe vācaṃ tvam athāśrauṣīr māṃ prati dvijasattama
12.253.51
amarṣavaśam āpannas tataḥ prāpto bhavān iha karavāṇi priyaṃ kiṃ te tad brūhi dvijasattama
12.254.1
bhīṣma uvāca ity uktaḥ sa tadā tena tulādhāreṇa dhīmatā provāca vacanaṃ dhīmāñ jājalir japatāṃ varaḥ
12.254.2
vikrīṇānaḥ sarvarasān sarvagandhāṃś ca vāṇija vanaspatīn oṣadhīś ca teṣāṃ mūlaphalāni ca
12.254.3
adhyagā naiṣṭhikīṃ buddhiṃ kutas tvām idam āgatam etad ācakṣva me sarvaṃ nikhilena mahāmate
12.254.4
evam uktas tulādhāro brāhmaṇena yaśasvinā uvāca dharmasūkṣmāṇi vaiśyo dharmārthatattvavit jājaliṃ kaṣṭatapasaṃ jñānatṛptas tadā nṛpa
12.254.5
vedāhaṃ jājale dharmaṃ sarahasyaṃ sanātanam sarvabhūtahitaṃ maitraṃ purāṇaṃ yaṃ janā viduḥ
12.254.6
adroheṇaiva bhūtānām alpadroheṇa vā punaḥ yā vṛttiḥ sa paro dharmas tena jīvāmi jājale
12.254.7
paricchinnaiḥ kāṣṭhatṛṇair mayedaṃ śaraṇaṃ kṛtam alaktaṃ padmakaṃ tuṅgaṃ gandhāṃś coccāvacāṃs tathā
12.254.8
rasāṃś ca tāṃs tān viprarṣe madyavarjān ahaṃ bahūn krītvā vai prativikrīṇe parahastād amāyayā
12.254.9
sarveṣāṃ yaḥ suhṛn nityaṃ sarveṣāṃ ca hite rataḥ karmaṇā manasā vācā sa dharmaṃ veda jājale
12.254.10
nāhaṃ pareṣāṃ karmāṇi praśaṃsāmi śapāmi vā ākāśasyeva viprarṣe paśyaṃl lokasya citratām
12.254.11
nānurudhye virudhye vā na dveṣmi na ca kāmaye samo 'smi sarvabhūteṣu paśya me jājale vratam
12.254.12
iṣṭāniṣṭavimuktasya prītirāgabahiṣkṛtaḥ tulā me sarvabhūteṣu samā tiṣṭhati jājale
12.254.13
iti māṃ tvaṃ vijānīhi sarvalokasya jājale samaṃ matimatāṃ śreṣṭha samaloṣṭāśmakāñcanam
12.254.14
yathāndhabadhironmattā ucchvāsaparamāḥ sadā devair apihitadvārāḥ sopamā paśyato mama
12.254.15
yathā vṛddhāturakṛśā niḥspṛhā viṣayān prati tathārthakāmabhogeṣu mamāpi vigatā spṛhā
12.254.16
yadā cāyaṃ na bibheti yadā cāsmān na bibhyati yadā necchati na dveṣṭi tadā sidhyati vai dvijaḥ
12.254.17
yadā na kurute bhāvaṃ sarvabhūteṣu pāpakam karmaṇā manasā vācā brahma saṃpadyate tadā
12.254.18
na bhūto na bhaviṣyaś ca na ca dharmo 'sti kaś cana yo 'bhayaḥ sarvabhūtānāṃ sa prāpnoty abhayaṃ padam
12.254.19
yasmād udvijate lokaḥ sarvo mṛtyumukhād iva vākkrūrād daṇḍapāruṣyāt sa prāpnoti mahad bhayam
12.254.20
yathāvad vartamānānāṃ vṛddhānāṃ putrapautriṇām anuvartāmahe vṛttam ahiṃsrāṇāṃ mahātmanām
12.254.21
pranaṣṭaḥ śāśvato dharmaḥ sadācāreṇa mohitaḥ tena vaidyas tapasvī vā balavān vā vimohyate
12.254.22
ācārāj jājale prājñaḥ kṣipraṃ dharmam avāpnuyāt evaṃ yaḥ sādhubhir dāntaś cared adrohacetasā
12.254.23
nadyāṃ yathā ceha kāṣṭham uhyamānaṃ yadṛcchayā yadṛcchayaiva kāṣṭhena saṃdhiṃ gaccheta kena cit
12.254.24
tatrāparāṇi dārūṇi saṃsṛjyante tatas tataḥ tṛṇakāṣṭhakarīṣāṇi kadā cinn asamīkṣayā evam evāyam ācāraḥ prādurbhūto yatas tataḥ
12.254.25
yasmān nodvijate bhūtaṃ jātu kiṃ cit kathaṃ cana abhayaṃ sarvabhūtebhyaḥ sa prāpnoti sadā mune
12.254.26
yasmād udvijate vidvan sarvaloko vṛkād iva krośatas tīram āsādya yathā sarve jalecarāḥ
12.254.27
sahāyavān dravyavān yaḥ subhago 'nyo 'paras tathā tatas tān eva kavayaḥ śāstreṣu pravadanty uta kīrtyartham alpahṛllekhāḥ paṭavaḥ kṛtsnanirṇayāḥ
12.254.28
tapobhir yajñadānaiś ca vākyaiḥ prajñāśritais tathā prāpnoty abhayadānasya yad yat phalam ihāśnute
12.254.29
loke yaḥ sarvabhūtebhyo dadāty abhayadakṣiṇām sa sarvayajñair ījānaḥ prāpnoty abhayadakṣiṇām na bhūtānām ahiṃsāyā jyāyān dharmo 'sti kaś cana
12.254.30
yasmān nodvijate bhūtaṃ jātu kiṃ cit kathaṃ cana so 'bhayaṃ sarvabhūtebhyaḥ saṃprāpnoti mahāmune
12.254.31
yasmād udvijate lokaḥ sarpād veśmagatād iva na sa dharmam avāpnoti iha loke paratra ca
12.254.32
sarvabhūtātmabhūtasya samyag bhūtāni paśyataḥ devāpi mārge muhyanti apadasya padaiṣiṇaḥ
12.254.33
dānaṃ bhūtābhayasyāhuḥ sarvadānebhya uttamam bravīmi te satyam idaṃ śraddadhasva ca jājale
12.254.34
sa eva subhago bhūtvā punar bhavati durbhagaḥ vyāpattiṃ karmaṇāṃ dṛṣṭvā jugupsanti janāḥ sadā
12.254.35
akāraṇo hi nehāsti dharmaḥ sūkṣmo 'pi jājale bhūtabhavyārtham eveha dharmapravacanaṃ kṛtam
12.254.36
sūkṣmatvān na sa vijñātuṃ śakyate bahunihnavaḥ upalabhyāntarā cānyān ācārān avabudhyate
12.254.37
ye ca chindanti vṛṣaṇān ye ca bhindanti nastakān vahanti mahato bhārān badhnanti damayanti ca
12.254.38
hatvā sattvāni khādanti tān kathaṃ na vigarhase mānuṣā mānuṣān eva dāsabhogena buñjate
12.254.39
vadhabandhavirodhena kārayanti divāniśam ātmanā cāpi jānāsi yad duḥkhaṃ vadhatāḍane
12.254.40
pañcendriyeṣu bhūteṣu sarvaṃ vasati daivatam ādityaś candramā vāyur brahmā prāṇaḥ kratur yamaḥ
12.254.41
tāni jīvāni vikrīya kā mṛteṣu vicāraṇā kā taile kā ghṛte brahman madhuny apsv auṣadheṣu vā
12.254.42
adaṃśamaśake deśe sukhaṃ saṃvardhitān paśūn tāṃś ca mātuḥ priyāñ jānann ākramya bahudhā narāḥ bahudaṃśakuśān deśān nayanti bahukardamān
12.254.43
vāhasaṃpīḍitā dhuryāḥ sīdanty avidhināpare na manye bhrūṇahatyāpi viśiṣṭā tena karmaṇā
12.254.44
kṛṣiṃ sādhv iti manyante sā ca vṛttiḥ sudāruṇā bhūmiṃ bhūmiśayāṃś caiva hanti kāṣṭham ayomukham tathaivānaḍuho yuktān samavekṣasva jājale
12.254.45
aghnyā iti gavāṃ nāma ka enān hantum arhati mahac cakārākuśalaṃ pṛṣadhro gālabhann iva
12.254.46
ṛṣayo yatayo hy etan nahuṣe pratyavedayan gāṃ mātaraṃ cāpy avadhīr vṛṣabhaṃ ca prajāpatim akāryaṃ nahuṣākārṣīr lapsyāmas tvatkṛte bhayam
12.254.47
śataṃ caikaṃ ca rogāṇāṃ sarvabhūteṣv apātayan ṛṣayas te mahābhāgāḥ prajāsv eva hi jājale bhrūṇahaṃ nahuṣaṃ tv āhur na te hoṣyāmahe haviḥ
12.254.48
ity uktvā te mahātmānaḥ sarve tattvārthadarśinaḥ ṛṣayo yatayaḥ śāntās tarasā pratyavedayan
12.254.49
īdṛśān aśivān ghorān ācārān iha jājale kevalācaritatvāt tu nipuṇān nāvabudhyase
12.254.50
kāraṇād dharmam anvicchen na lokacaritaṃ caret yo hanyād yaś ca māṃ stauti tatrāpi śṛṇu jājale
12.254.51
samau tāv api me syātāṃ na hi me staḥ priyāpriye etad īdṛśakaṃ dharmaṃ praśaṃsanti manīṣiṇaḥ
12.254.52
upapattyā hi saṃpanno yatibhiś caiva sevyate satataṃ dharmaśīlaiś ca naipuṇyenopalakṣitaḥ
12.255.1
jājalir uvāca yathā pravartito dharmas tulāṃ dhārayatā tvayā svargadvāraṃ ca vṛttiṃ ca bhūtānām avarotsyate
12.255.2
kṛṣyā hy annaṃ prabhavati tatas tvam api jīvasi paśubhiś cauṣadhībhiś ca martyā jīvanti vāṇija
12.255.3
yato yajñaḥ prabhavati nāstikyam api jalpasi na hi varted ayaṃ loko vārtām utsṛjya kevalam
12.255.4
tulādhāra uvāca vakṣyāmi jājale vṛttiṃ nāsmi brāhmaṇa nāstikaḥ na ca yajñaṃ vinindāmi yajñavit tu sudurlabhaḥ
12.255.5
namo brāhmaṇayajñāya ye ca yajñavido janāḥ svayajñaṃ brāhmaṇā hitvā kṣātraṃ yajñam ihāsthitāḥ
12.255.6
lubdhair vittaparair brahman nāstikaiḥ saṃpravartitam vedavādān avijñāya satyābhāsam ivānṛtam
12.255.7
idaṃ deyam idaṃ deyam iti nāntaṃ cikīrṣati ataḥ stainyaṃ prabhavati vikarmāṇi ca jājale tad eva sukṛtaṃ havyaṃ yena tuṣyanti devatāḥ
12.255.8
namaskāreṇa haviṣā svādhyāyair auṣadhais tathā pūjā syād devatānāṃ hi yathā śāstranidarśanam
12.255.9
iṣṭāpūrtād asādhūnāṃ viṣamā jāyate prajā lubdhebhyo jāyate lubdhaḥ samebhyo jāyate samaḥ
12.255.10
yajamāno yathātmānam ṛtvijaś ca tathā prajāḥ yajñāt prajā prabhavati nabhaso 'mbha ivāmalam
12.255.11
agnau prāstāhutir brahmann ādityam upatiṣṭhati ādityāj jāyate vṛṣṭir vṛṣṭer annaṃ tataḥ prajāḥ
12.255.12
tasmāt svanuṣṭhitāt pūrve sarvān kāmāṃś ca lebhire akṛṣṭapacyā pṛthivī āśīrbhir vīrudho 'bhavan na te yajñeṣv ātmasu vā phalaṃ paśyanti kiṃ cana
12.255.13
śaṅkamānāḥ phalaṃ yajñe ye yajeran kathaṃ cana jāyante 'sādhavo dhūrtā lubdhā vittaprayojanāḥ
12.255.14
sa sma pāpakṛtāṃ lokān gacched aśubhakarmaṇā pramāṇam apramāṇena yaḥ kuryād aśubhaṃ naraḥ pāpātmā so 'kṛtaprajñaḥ sadaiveha dvijottama
12.255.15
kartavyam iti kartavyaṃ vetti yo brāhmaṇobhayam brahmaiva vartate loke naiti kartavyatāṃ punaḥ
12.255.16
viguṇaṃ ca punaḥ karma jyāya ity anuśuśruma sarvabhūtopaghātaś ca phalabhāve ca saṃyamaḥ
12.255.17
satyayajñā damayajñā alubdhāś cātmatṛptayaḥ utpannatyāginaḥ sarve janā āsannamatsarāḥ
12.255.18
kṣetrakṣetrajñatattvajñāḥ svayajñapariniṣṭhitāḥ brāhmaṃ vedam adhīyantas toṣayanty amarān api
12.255.19
akhilaṃ daivataṃ sarvaṃ brahma brāhmaṇasaṃśritam tṛpyanti tṛpyato devās tṛptās tṛptasya jājale
12.255.20
yathā sarvarasais tṛpto nābhinandati kiṃ cana tathā prajñānatṛptasya nityaṃ tṛptiḥ sukhodayā
12.255.21
dharmārāmā dharmasukhāḥ kṛtsnavyavasitās tathā asti nas tattvato bhūya iti prajñāgaveṣiṇaḥ
12.255.22
jñānavijñāninaḥ ke cit paraṃ pāraṃ titīrṣavaḥ atīva tat sadā puṇyaṃ puṇyābhijanasaṃhitam
12.255.23
yatra gatvā na śocanti na cyavanti vyathanti ca te tu tad brahmaṇaḥ sthānaṃ prāpnuvantīha sāttvikāḥ
12.255.24
naiva te svargam icchanti na yajanti yaśodhanaiḥ satāṃ vartmānuvartante yathābalam ahiṃsayā
12.255.25
vanaspatīn oṣadhīś ca phalamūlaṃ ca te viduḥ na caitān ṛtvijo lubdhā yājayanti dhanārthinaḥ
12.255.26
svam eva cārthaṃ kurvāṇā yajñaṃ cakruḥ punar dvijāḥ pariniṣṭhitakarmāṇaḥ prajānugrahakāmyayā
12.255.27
prāpayeyuḥ prajāḥ svargaṃ svadharmacaraṇena vai iti me vartate buddhiḥ samā sarvatra jājale
12.255.28
prayuñjate yāni yajñe sadā prājñā dvijarṣabha tena te devayānena pathā yānti mahāmune
12.255.29
āvṛttis tatra caikasya nāsty āvṛttir manīṣiṇām ubhau tau devayānena gacchato jājale pathā
12.255.30
svayaṃ caiṣām anaḍuho yujyanti ca vahanti ca svayam usrāś ca duhyante manaḥsaṃkalpasiddhibhiḥ
12.255.31
svayaṃ yūpān upādāya yajante svāptadakṣiṇaiḥ yas tathābhāvitātmā syāt sa gām ālabdhum arhati
12.255.32
oṣadhībhis tathā brahman yajeraṃs te natādṛśāḥ buddhityāgaṃ puraskṛtya tādṛśaṃ prabravīmi te
12.255.33
nirāśiṣam anārambhaṃ nirnamaskāram astutim akṣīṇaṃ kṣīṇakarmāṇaṃ taṃ devā brāhmaṇaṃ viduḥ
12.255.34
nāśrāvayan na ca yajan na dadad brāhmaṇeṣu ca grāmyāṃ vṛttiṃ lipsamānaḥ kāṃ gatiṃ yāti jājale idaṃ tu daivataṃ kṛtvā yathā yajñam avāpnuyāt
12.255.35
jājalir uvāca na vai munīnāṃ śṛṇumaḥ sma tattvaṃ; pṛcchāmi tvā vāṇija kaṣṭam etat pūrve pūrve cāsya nāvekṣamāṇā; nātaḥ paraṃ tam ṛṣayaḥ sthāpayanti
12.255.36
asminn evātmatīrthe na paśavaḥ prāpnuyuḥ sukham atha svakarmaṇā kena vāṇija prāpnuyāt sukham śaṃsa me tan mahāprājña bhṛśaṃ vai śraddadhāmi te
12.255.37
tulādhāra uvāca uta yajñā utāyajñā makhaṃ nārhanti te kva cit ājyena payasā dadhnā pūrṇāhutyā viśeṣataḥ vālaiḥ śṛṅgeṇa pādena saṃbhavaty eva gaurmakham
12.255.38
patnīṃ cānena vidhinā prakaroti niyojayan puroḍāśo hi sarveṣāṃ paśūnāṃ medhya ucyate
12.255.39
sarvā nadyaḥ sarasvatyaḥ sarve puṇyāḥ śiloccayāḥ jājale tīrtham ātmaiva mā sma deśātithir bhava
12.255.40
etān īdṛśakān dharmān ācarann iha jājale kāraṇair dharmam anvicchan na lokān āpnute śubhān
12.255.41
bhīṣma uvāca etān īdṛśakān dharmāṃs tulādhāraḥ praśaṃsati upapattyā hi saṃpannān nityaṃ sadbhir niṣevitān
12.256.1
tulādhāra uvāca sadbhir vā yadi vāsadbhir ayaṃ panthāḥ samāśritaḥ pratyakṣaṃ kriyatāṃ sādhu tato jñāsyasi tad yathā
12.256.2
ete śakuntā bahavaḥ samantād vicaranti hi tavottamāṅge saṃbhūtāḥ śyenāś cānyāś ca jātayaḥ
12.256.3
āhvayainān mahābrahman viśamānāṃs tatas tataḥ paśyemān hastapādeṣu śliṣṭān dehe ca sarvaśaḥ
12.256.4
saṃbhāvayanti pitaraṃ tvayā saṃbhāvitāḥ khagāḥ asaṃśayaṃ pitā ca tvaṃ putrān āhvaya jājale
12.256.5
bhīṣma uvāca tato jājalinā tena samāhūtāḥ patatriṇaḥ vācam uccārayan divyāṃ dharmasya vacanāt kila
12.256.6
ahiṃsādikṛtaṃ karma iha caiva paratra ca spardhā nihanti vai brahman sāhatā hanti taṃ naram
12.256.7
śraddhāvṛddhaṃ vāṅmanasī na yajñas trātum arhati atra gāthā brahmagītāḥ kīrtayanti purāvidaḥ
12.256.8
śucer aśraddadhānasya śraddadhānasya cāśuceḥ devāś cittam amanyanta sadṛśaṃ yajñakarmaṇi
12.256.9
śrotriyasya kadaryasya vadānyasya ca vārdhuṣeḥ mīmāṃsitvobhayaṃ devāḥ samam annam akalpayan
12.256.10
prajāpatis tān uvāca viṣamaṃ kṛtam ity uta śraddhāpūtaṃ vadānyasya hatam aśraddhayetarat bhojyam annaṃ vadānyasya kadaryasya na vārdhuṣeḥ
12.256.11
aśraddadhāna evaiko devānāṃ nārhate haviḥ tasyaivānnaṃ na bhoktavyam iti dharmavido viduḥ
12.256.12
aśraddhā paramaṃ pāpaṃ śraddhā pāpapramocanī jahāti pāpaṃ śraddhāvān sarpo jīrṇām iva tvacam
12.256.13
jyāyasī yā pavitrāṇāṃ nivṛttiḥ śraddhayā saha nivṛttaśīladoṣo yaḥ śraddhāvān pūta eva saḥ
12.256.14
kiṃ tasya tapasā kāryaṃ kiṃ vṛttena kim ātmanā śraddhāmayo 'yaṃ puruṣo yo yacchraddhaḥ sa eva saḥ
12.256.15
iti dharmaḥ samākhyātaḥ sadbhir dharmārthadarśibhiḥ vayaṃ jijñāsamānās tvā saṃprāptā dharmadarśanāt
12.256.16
spardhāṃ jahi mahāprājña tataḥ prāpsyasi yat param śraddhāvāñ śraddadhānaś ca dharmāṃś caiveha vāṇijaḥ svavartmani sthitaś caiva garīyān eṣa jājale
12.256.17
evaṃ bahumatārthaṃ ca tulādhāreṇa bhāṣitam samyak caivam upālabdho dharmaś coktaḥ sanātanaḥ
12.256.18
tasya vikhyātavīryasya śrutvā vākyāni sa dvijaḥ tulādhārasya kaunteya śāntim evānvapadyata
12.256.19
tato 'cireṇa kālena tulādhāraḥ sa eva ca divaṃ gatvā mahāprājñau viharetāṃ yathāsukham svaṃ svaṃ sthānam upāgamya svakarmaphalanirjitam
12.256.20
samānāṃ śraddadhānānāṃ saṃyatānāṃ sucetasām kurvatāṃ yajña ity eva na yajño jātu neṣyate
12.256.21
śraddhā vai sāttvikī devī sūryasya duhitā nṛpa sāvitrī prasavitrī ca jīvaviśvāsinī tathā
12.256.22
vāgvṛddhaṃ trāyate śraddhā manovṛddhaṃ ca bhārata yathaupamyopadeśena kiṃ bhūyaḥ śrotum icchasi
12.257.1
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam prajānām anukampārthaṃ gītaṃ rājñā vicakhnunā
12.257.2
chinnasthūṇaṃ vṛṣaṃ dṛṣṭvā virāvaṃ ca gavāṃ bhṛśam gograhe yajñavāṭasya prekṣamāṇaḥ sa pārthivaḥ
12.257.3
svasti gobhyo 'stu lokeṣu tato nirvacanaṃ kṛtam hiṃsāyāṃ hi pravṛttāyām āśīr eṣānukalpitā
12.257.4
avyavasthitamaryādair vimūḍhair nāstikair naraiḥ saṃśayātmabhir avyaktair hiṃsā samanukīrtitā
12.257.5
sarvakarmasv ahiṃsā hi dharmātmā manur abravīt kāmarāgād vihiṃsanti bahir vedyāṃ paśūn narāḥ
12.257.6
tasmāt pramāṇataḥ kāryo dharmaḥ sūkṣmo vijānatā ahiṃsaiva hi sarvebhyo dharmebhyo jyāyasī matā
12.257.7
upoṣya saṃśito bhūtvā hitvā vedakṛtāḥ śrutīḥ ācāra ity anācārāḥ kṛpaṇāḥ phalahetavaḥ
12.257.8
yadi yajñāṃś ca vṛkṣāṃś ca yūpāṃś coddiśya mānavāḥ vṛthā māṃsāni khādanti naiṣa dharmaḥ praśasyate
12.257.9
māṃsaṃ madhu surā matsyā āsavaṃ kṛsaraudanam dhūrtaiḥ pravartitaṃ hy etan naitad vedeṣu kalpitam
12.257.10
kāmān mohāc ca lobhāc ca laulyam etat pravartitam viṣṇum evābhijānanti sarvayajñeṣu brāhmaṇāḥ pāyasaiḥ sumanobhiś ca tasyāpi yajanaṃ smṛtam
12.257.11
yajñiyāś caiva ye vṛkṣā vedeṣu parikalpitāḥ yac cāpi kiṃ cit kartavyam anyac cokṣaiḥ susaṃskṛtam mahāsattvaiḥ śuddhabhāvaiḥ sarvaṃ devārham eva tat
12.257.12
yudhiṣṭhira uvāca śarīram āpadaś cāpi vivadanty avihiṃsataḥ kathaṃ yātrā śarīrasya nirārambhasya setsyati
12.257.13
bhīṣma uvāca yathā śarīraṃ na glāyen neyān mṛtyuvaśaṃ yathā tathā karmasu varteta samartho dharmam ācaret
12.258.1
yudhiṣṭhira uvāca kathaṃ kāryaṃ parīkṣeta śīghraṃ vātha cireṇa vā sarvathā kāryadurge 'smin bhavān naḥ paramo guruḥ
12.258.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam cirakāres tu yat pūrvaṃ vṛttam āṅgirase kule
12.258.3
cirakārika bhadraṃ te bhadraṃ te cirakārika cirakārī hi medhāvī nāparādhyati karmasu
12.258.4
cirakārī mahāprājño gautamasyābhavat sutaḥ ciraṃ hi sarvakāryāṇi samekṣāvān prapadyate
12.258.5
ciraṃ saṃcintayann arthāṃś ciraṃ jāgrac ciraṃ svapan cirakāryābhisaṃpatteś cirakārī tathocyate
12.258.6
alasagrahaṇaṃ prāpto durmedhāvī tathocyate buddhilāghavayuktena janenādīrghadarśinā
12.258.7
vyabhicāre tu kasmiṃś cid vyatikramyāparān sutān pitroktaḥ kupitenātha jahīmāṃ jananīm iti
12.258.8
sa tatheti cireṇoktvā svabhāvāc cirakārikaḥ vimṛśya cirakāritvāc cintayām āsa vai ciram
12.258.9
pitur ājñāṃ kathaṃ kuryāṃ na hanyāṃ mātaraṃ katham kathaṃ dharmacchale nāsmin nimajjeyam asādhuvat
12.258.10
pitur ājñā paro dharmaḥ svadharmo mātṛrakṣaṇam asvatantraṃ ca putratvaṃ kiṃ nu māṃ nātra pīḍayet
12.258.11
striyaṃ hatvā mātaraṃ ca ko hi jātu sukhī bhavet pitaraṃ cāpy avajñāya kaḥ pratiṣṭhām avāpnuyāt
12.258.12
anavajñā pitur yuktā dhāraṇaṃ mātṛrakṣaṇam yuktakṣamāv ubhāv etau nātivartetamāṃ katham
12.258.13
pitā hy ātmānam ādhatte jāyāyāṃ jajñiyām iti śīlacāritragotrasya dhāraṇārthaṃ kulasya ca
12.258.14
so 'ham ātmā svayaṃ pitrā putratve prakṛtaḥ punaḥ vijñānaṃ me kathaṃ na syād bubudhe cātmasaṃbhavam
12.258.15
jātakarmaṇi yat prāha pitā yac copakarmaṇi paryāptaḥ sa dṛḍhīkāraḥ pitur gauravaniścaye
12.258.16
gurur agryaḥ paro dharmaḥ poṣaṇādhyayanād dhitaḥ pitā yad āha dharmaḥ sa vedeṣv api suniścitaḥ
12.258.17
prītimātraṃ pituḥ putraḥ sarvaṃ putrasya vai pitā śarīrādīni deyāni pitā tv ekaḥ prayacchati
12.258.18
tasmāt pitur vacaḥ kāryaṃ na vicāryaṃ kathaṃ cana pātakāny api pūyante pitur vacanakāriṇaḥ
12.258.19
bhoge bhāgye prasavane sarvalokanidarśane bhartrā caiva samāyoge sīmantonnayane tathā
12.258.20
pitā svargaḥ pitā dharmaḥ pitā paramakaṃ tapaḥ pitari prītim āpanne sarvāḥ prīyanti devatāḥ
12.258.21
āśiṣas tā bhajanty enaṃ puruṣaṃ prāha yāḥ pitā niṣkṛtiḥ sarvapāpānāṃ pitā yad abhinandati
12.258.22
mucyate bandhanāt puṣpaṃ phalaṃ vṛntāt pramucyate kliśyann api sutasnehaiḥ pitā snehaṃ na muñcati
12.258.23
etad vicintitaṃ tāvat putrasya pitṛgauravam pitā hy alpataraṃ sthānaṃ cintayiṣyāmi mātaram
12.258.24
yo hy ayaṃ mayi saṃghāto martyatve pāñcabhautikaḥ asya me jananī hetuḥ pāvakasya yathāraṇiḥ mātā dehāraṇiḥ puṃsāṃ sarvasyārtasya nirvṛtiḥ
12.258.25
na ca śocati nāpy enaṃ sthāviryam apakarṣati śriyā hīno 'pi yo gehe ambeti pratipadyate
12.258.26
putrapautrasamākīrṇo jananīṃ yaḥ samāśritaḥ api varṣaśatasyānte sa dvihāyanavac caret
12.258.27
samarthaṃ vāsamarthaṃ vā kṛśaṃ vāpy akṛśaṃ tathā rakṣaty eva sutaṃ mātā nānyaḥ poṣṭā vidhānataḥ
12.258.28
tadā sa vṛddho bhavati yadā bhavati duḥkhitaḥ tadā śūnyaṃ jagat tasya yadā mātrā viyujyate
12.258.29
nāsti mātṛsamā chāyā nāsti mātṛsamā gatiḥ nāsti mātṛsamaṃ trāṇaṃ nāsti mātṛsamā prapā
12.258.30
kukṣisaṃdhāraṇād dhātrī jananāj jananī smṛtā aṅgānāṃ vardhanād ambā vīrasūtvena vīrasūḥ
12.258.31
śiśoḥ śuśrūṣaṇāc chuśrūr mātā deham anantaram cetanāvān naro hanyād yasya nāsuṣiraṃ śiraḥ
12.258.32
dampatyoḥ prāṇasaṃśleṣe yo 'bhisaṃdhiḥ kṛtaḥ kila taṃ mātā vā pitā veda bhūtārtho mātari sthitaḥ
12.258.33
mātā jānāti yad gotraṃ mātā jānāti yasya saḥ mātur bharaṇamātreṇa prītiḥ snehaḥ pituḥ prajāḥ
12.258.34
pāṇibandhaṃ svayaṃ kṛtvā sahadharmam upetya ca yadi yāpyanti puruṣāḥ striyo nārhanti yāpyatām
12.258.35
bharaṇād dhi striyo bhartā pātyāc caiva striyāḥ patiḥ guṇasyāsya nivṛttau tu na bhartā na patiḥ patiḥ
12.258.36
evaṃ strī nāparādhnoti nara evāparādhyati vyuccaraṃś ca mahādoṣaṃ nara evāparādhyati
12.258.37
striyā hi paramo bhartā daivataṃ paramaṃ smṛtam tasyātmanā tu sadṛśam ātmānaṃ paramaṃ dadau sarvakāryāparādhyatvān nāparādhyanti cāṅganāḥ
12.258.38
yaś canokto hi nirdeśaḥ striyā maithunatṛptaye tasya smārayato vyaktam adharmo nātra saṃśayaḥ
12.258.39
yāvan nārīṃ mātaraṃ ca gaurave cādhike sthitām avadhyāṃ tu vijānīyuḥ paśavo 'py avicakṣaṇāḥ
12.258.40
devatānāṃ samāvāyam ekasthaṃ pitaraṃ viduḥ martyānāṃ devatānāṃ ca snehād abhyeti mātaram
12.258.41
evaṃ vimṛśatas tasya cirakāritayā bahu dīrghaḥ kālo vyatikrāntas tatas tasyāgamat pitā
12.258.42
medhātithir mahāprājño gautamas tapasi sthitaḥ vimṛśya tena kālena patnyāḥ saṃsthāvyatikramam
12.258.43
so 'bravīd duḥkhasaṃtapto bhṛśam aśrūṇi vartayan śrutadhairyaprasādena paścāttāpam upāgataḥ
12.258.44
āśramaṃ mama saṃprāptas trilokeśaḥ puraṃdaraḥ atithivratam āsthāya brāhmaṇaṃ rūpam āsthitaḥ
12.258.45
samayā sāntvito vāgbhiḥ svāgatenābhipūjitaḥ arghyaṃ pādyaṃ ca nyāyena tayābhipratipāditaḥ
12.258.46
paravaty asmi cāpy uktaḥ praṇayiṣye nayena ca atra cākuśale jāte striyo nāsti vyatikramaḥ
12.258.47
evaṃ na strī na caivāhaṃ nādhvagas tridaśeśvaraḥ aparādhyati dharmasya pramādas tv aparādhyati
12.258.48
īrṣyājaṃ vyasanaṃ prāhus tena caivordhvaretasaḥ īrṣyayā tv aham ākṣipto magno duṣkṛtasāgare
12.258.49
hatvā sādhvīṃ ca nārīṃ ca vyasanitvāc ca śāsitām bhartavyatvena bhāryāṃ ca ko nu māṃ tārayiṣyati
12.258.50
antareṇa mayājñaptaś cirakārī hy udāradhīḥ yady adya cirakārī syāt sa māṃ trāyeta pātakāt
12.258.51
cirakārika bhadraṃ te bhadraṃ te cirakārika yady adya cirakārī tvaṃ tato 'si cirakārikaḥ
12.258.52
trāhi māṃ mātaraṃ caiva tapo yac cārjitaṃ mayā ātmānaṃ pātakebhyaś ca bhavādya cirakārikaḥ
12.258.53
sahajaṃ cirakāritvaṃ ciraprājñatayā tava saphalaṃ tat tavādyāstu bhavādya cirakārikaḥ
12.258.54
ciram āśaṃsito mātrā ciraṃ garbheṇa dhāritaḥ saphalaṃ cirakāritvaṃ kuru tvaṃ cirakārika
12.258.55
cirāyate ca saṃtāpāc ciraṃ svapiti vāritaḥ āvayoś cirasaṃtāpād avekṣya cirakārika
12.258.56
evaṃ sa duḥkhito rājan maharṣir gautamas tadā cirakāriṃ dadarśātha putraṃ sthitam athāntike
12.258.57
cirakārī tu pitaraṃ dṛṣṭvā paramaduḥkhitaḥ śastraṃ tyaktvā tato mūrdhnā prasādāyopacakrame
12.258.58
gautamas tu sutaṃ dṛṣṭvā śirasā patitaṃ bhuvi patnīṃ caiva nirākārāṃ parām abhyagaman mudam
12.258.59
na hi sā tena saṃbhedaṃ patnī nītā mahātmanā vijane cāśramasthena putraś cāpi samāhitaḥ
12.258.60
hanyāt tv anapavādena śastrapāṇau sute sthite vinītaṃ praśnayitvā ca vyavasyed ātmakarmasu
12.258.61
buddhiś cāsīt sutaṃ dṛṣṭvā pituś caraṇayor natam śastragrahaṇacāpalyaṃ saṃvṛṇoti bhayād iti
12.258.62
tataḥ pitrā ciraṃ stutvā ciraṃ cāghrāya mūrdhani ciraṃ dorbhyāṃ pariṣvajya ciraṃ jīvety udāhṛtaḥ
12.258.63
evaṃ sa gautamaḥ putraṃ prītiharṣasamanvitaḥ abhinandya mahāprājña idaṃ vacanam abravīt
12.258.64
cirakārika bhadraṃ te cirakārī ciraṃ bhava cirāyamāṇe tvayi ca ciram asmi suduḥkhitaḥ
12.258.65
gāthāś cāpy abravīd vidvān gautamo munisattamaḥ cirakāriṣu dhīreṣu guṇoddeśasamāśrayāt
12.258.66
cireṇa mitraṃ badhnīyāc cireṇa ca kṛtaṃ tyajet cireṇa hi kṛtaṃ mitraṃ ciraṃ dhāraṇam arhati
12.258.67
rāge darpe ca māne ca drohe pāpe ca karmaṇi apriye caiva kartavye cirakārī praśasyate
12.258.68
bandhūnāṃ suhṛdāṃ caiva bhṛtyānāṃ strījanasya ca avyakteṣv aparādheṣu cirakārī praśasyate
12.258.69
evaṃ sa gautamas tasya prītaḥ putrasya bhārata karmaṇā tena kauravya cirakāritayā tayā
12.258.70
evaṃ sarveṣu kāryeṣu vimṛśya puruṣas tataḥ cireṇa niścayaṃ kṛtvā ciraṃ na paritapyate
12.258.71
ciraṃ dhārayate roṣaṃ ciraṃ karma niyacchati paścāttāpakaraṃ karma na kiṃ cid upapadyate
12.258.72
ciraṃ vṛddhān upāsīta ciram anvāsya pūjayet ciraṃ dharmān niṣeveta kuryāc cānveṣaṇaṃ ciram
12.258.73
ciram anvāsya viduṣaś ciraṃ śiṣṭān niṣevya ca ciraṃ vinīya cātmānaṃ ciraṃ yāty anavajñatām
12.258.74
bruvataś ca parasyāpi vākyaṃ dharmopasaṃhitam ciraṃ pṛcchec ciraṃ brūyāc ciraṃ na paribhūyate
12.258.75
upāsya bahulās tasminn āśrame sumahātapāḥ samāḥ svargaṃ gato vipraḥ putreṇa sahitas tadā
12.259.1
yudhiṣṭhira uvāca kathaṃ rājā prajā rakṣen na ca kiṃ cit pratāpayet pṛcchāmi tvāṃ satāṃ śreṣṭha tan me brūhi pitāmaha
12.259.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam dyumatsenasya saṃvādaṃ rājñā satyavatā saha
12.259.3
avyāhṛtaṃ vyājahāra satyavān iti naḥ śrutam vadhāya nīyamāneṣu pitur evānuśāsanāt
12.259.4
adharmatāṃ yāti dharmo yāty adharmaś ca dharmatām vadho nāma bhaved dharmo naitad bhavitum arhati
12.259.5
dyumatsena uvāca atha ced avadho dharmo dharmaḥ ko jātu cid bhavet dasyavaś cen na hanyeran satyavan saṃkaro bhavet
12.259.6
mamedam iti nāsyaitat pravarteta kalau yuge lokayātrā na caiva syād atha ced vettha śaṃsa naḥ
12.259.7
satyavān uvāca sarva eva trayo varṇāḥ kāryā brāhmaṇabandhanāḥ dharmapāśanibaddhānām alpo vyapacariṣyati
12.259.8
yo yas teṣām apacaret tam ācakṣīta vai dvijaḥ ayaṃ me na śṛṇotīti tasmin rājā pradhārayet
12.259.9
tattvābhedena yac chāstraṃ tat kāryaṃ nānyathā vadhaḥ asamīkṣyaiva karmāṇi nītiśāstraṃ yathāvidhi
12.259.10
dasyūn hinasti vai rājā bhūyaso vāpy anāgasaḥ bhāryā mātā pitā putro hanyate puruṣe hate pareṇāpakṛte rājā tasmāt samyak pradhārayet
12.259.11
asādhuś caiva puruṣo labhate śīlam ekadā sādhoś cāpi hy asādhubhyo jāyate 'śobhanā prajā
12.259.12
na mūlaghātaḥ kartavyo naiṣa dharmaḥ sanātanaḥ api khalv avadhenaiva prāyaścittaṃ vidhīyate
12.259.13
udvejanena bandhena virūpakaraṇena ca vadhadaṇḍena te kleśyā na puro 'hitasaṃpadā
12.259.14
yadā purohitaṃ vā te paryeyuḥ śaraṇaiṣiṇaḥ kariṣyāmaḥ punar brahman na pāpam iti vādinaḥ
12.259.15
tadā visargam arhāḥ syur itīdaṃ nṛpaśāsanam bibhrad daṇḍājinaṃ muṇḍo brāhmaṇo 'rhati vāsasam
12.259.16
garīyāṃso garīyāṃsam aparādhe punaḥ punaḥ tathā visargam arhanti na yathā prathame tathā
12.259.17
dyumatsena uvāca yatra yatraiva śakyeran saṃyantuṃ samaye prajāḥ sa tāvat procyate dharmo yāvan na pratilaṅghyate
12.259.18
ahanyamāneṣu punaḥ sarvam eva parābhavet pūrve pūrvatare caiva suśāsyā abhavañ janāḥ
12.259.19
mṛdavaḥ satyabhūyiṣṭhā alpadrohālpamanyavaḥ purā dhigdaṇḍa evāsīd vāgdaṇḍas tadanantaram
12.259.20
āsīd ādānadaṇḍo 'pi vadhadaṇḍo 'dya vartate vadhenāpi na śakyante niyantum apare janāḥ
12.259.21
naiva dasyur manuṣyāṇāṃ na devānām iti śrutiḥ na gandharvapitṝṇāṃ ca kaḥ kasyeha na kaś cana
12.259.22
padmaṃ śmaśānād ādatte piśācāc cāpi daivatam teṣu yaḥ samayaṃ kuryād ajñeṣu hatabuddhiṣu
12.259.23
satyavān uvāca tān na śaknoṣi cet sādhūn paritrātum ahiṃsayā kasya cid bhūtabhavyasya lābhenāntaṃ tathā kuru
12.259.24
dyumatsena uvāca rājāno lokayātrārthaṃ tapyante paramaṃ tapaḥ apatrapanti tādṛgbhyas tathāvṛttā bhavanti ca
12.259.25
vitrāsyamānāḥ sukṛto na kāmād ghnanti duṣkṛtīn sukṛtenaiva rājāno bhūyiṣṭhaṃ śāsate prajāḥ
12.259.26
śreyasaḥ śreyasīm evaṃ vṛttiṃ loko 'nuvartate sadaiva hi guror vṛttam anuvartanti mānavāḥ
12.259.27
ātmānam asamādhāya samādhitsati yaḥ parān viṣayeṣv indriyavaśaṃ mānavāḥ prahasanti tam
12.259.28
yo rājño dambhamohena kiṃ cit kuryād asāṃpratam sarvopāyair niyamyaḥ sa tathā pāpān nivartate
12.259.29
ātmaivādau niyantavyo duṣkṛtaṃ saṃniyacchatā daṇḍayec ca mahādaṇḍair api bandhūn anantarān
12.259.30
yatra vai pāpakṛt kleśyo na mahad duḥkham archati vardhante tatra pāpāni dharmo hrasati ca dhruvam iti kāruṇyaśīlas tu vidvān vai brāhmaṇo 'nvaśāt
12.259.31
iti caivānuśiṣṭo 'smi pūrvais tāta pitāmahaiḥ āśvāsayadbhiḥ subhṛśam anukrośāt tathaiva ca
12.259.32
etat prathamakalpena rājā kṛtayuge 'bhajat pādonenāpi dharmeṇa gacchet tretāyuge tathā dvāpare tu dvipādena pādena tv apare yuge
12.259.33
tathā kaliyuge prāpte rājñāṃ duścaritena ha bhavet kālaviśeṣeṇa kalā dharmasya ṣoḍaśī
12.259.34
atha prathamakalpena satyavan saṃkaro bhavet āyuḥ śaktiṃ ca kālaṃ ca nirdiśya tapa ādiśet
12.259.35
satyāya hi yathā neha jahyād dharmaphalaṃ mahat bhūtānām anukampārthaṃ manuḥ svāyaṃbhuvo 'bravīt
12.260.1
yudhiṣṭhira uvāca avirodhena bhūtānāṃ tyāgaḥ ṣāḍguṇyakārakaḥ yaḥ syād ubhayabhāg dharmas tan me brūhi pitāmaha
12.260.2
gārhasthyasya ca dharmasya tyāgadharmasya cobhayoḥ adūrasaṃprasthitayoḥ kiṃ svic chreyaḥ pitāmaha
12.260.3
bhīṣma uvāca ubhau dharmau mahābhāgāv ubhau paramaduścarau ubhau mahāphalau tāta sadbhir ācaritāv ubhau
12.260.4
atra te vartayiṣyāmi prāmāṇyam ubhayos tayoḥ śṛṇuṣvaikamanāḥ pārtha chinnadharmārthasaṃśayam
12.260.5
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam kapilasya goś ca saṃvādaṃ tan nibodha yudhiṣṭhira
12.260.6
āmnāyam anupaśyan hi purāṇaṃ śāśvataṃ dhruvam nahuṣaḥ pūrvam ālebhe tvaṣṭur gām iti naḥ śrutam
12.260.7
tāṃ niyuktām adīnātmā sattvasthaḥ samaye rataḥ jñānavān niyatāhāro dadarśa kapilas tadā
12.260.8
sa buddhim uttamāṃ prāpto naiṣṭhikīm akutobhayām smarāmi śithilaṃ satyaṃ vedā ity abravīt sakṛt
12.260.9
tāṃ gām ṛṣiḥ syūmaraśmiḥ praviśya yatim abravīt haṃho vedā yadi matā dharmāḥ kenāpare matāḥ
12.260.10
tapasvino dhṛtimataḥ śrutivijñānacakṣuṣaḥ sarvam ārṣaṃ hi manyante vyāhṛtaṃ viditātmanaḥ
12.260.11
tasyaivaṃ gatatṛṣṇasya vijvarasya nirāśiṣaḥ kā vivakṣāsti vedeṣu nirārambhasya sarvaśaḥ
12.260.12
kapila uvāca nāhaṃ vedān vinindāmi na vivakṣāmi karhi cit pṛthag āśramiṇāṃ karmāṇy ekārthānīti naḥ śrutam
12.260.13
gacchaty eva parityāgī vānaprasthaś ca gacchati gṛhastho brahmacārī ca ubhau tāv api gacchataḥ
12.260.14
devayānā hi panthānaś catvāraḥ śāśvatā matāḥ teṣāṃ jyāyaḥkanīyastvaṃ phaleṣūktaṃ balābalam
12.260.15
evaṃ viditvā sarvārthān ārabhed iti vaidikam nārabhed iti cānyatra naiṣṭhikī śrūyate śrutiḥ
12.260.16
anārambhe hy adoṣaḥ syād ārambhe 'doṣa uttamaḥ evaṃ sthitasya śāstrasya durvijñeyaṃ balābalam
12.260.17
yady atra kiṃ cit pratyakṣam ahiṃsāyāḥ paraṃ matam ṛte tv āgamaśāstrebhyo brūhi tad yadi paśyasi
12.260.18
syūmaraśmir uvāca svargakāmo yajeteti satataṃ śrūyate śrutiḥ phalaṃ prakalpya pūrvaṃ hi tato yajñaḥ pratāyate
12.260.19
ajaś cāśvaś ca meṣaś ca gauś ca pakṣigaṇāś ca ye grāmyāraṇyā oṣadhayaḥ prāṇasyānnam iti śrutiḥ
12.260.20
tathaivānnaṃ hy aharahaḥ sāyaṃ prātar nirupyate paśavaś cātha dhānyaṃ ca yajñasyāṅgam iti śrutiḥ
12.260.21
etāni saha yajñena prajāpatir akalpayat tena prajāpatir devān yajñenāyajata prabhuḥ
12.260.22
te smānyonyaṃcarāḥ sarve prāṇinaḥ sapta sapta ca yajñeṣūpākṛtaṃ viśvaṃ prāhur uttamasaṃjñitam
12.260.23
etac caivābhyanujñātaṃ pūrvaiḥ pūrvatarais tathā ko jātu na vicinvīta vidvān svāṃ śaktim ātmanaḥ
12.260.24
paśavaś ca manuṣyāś ca drumāś cauṣadhibhiḥ saha svargam evābhikāṅkṣante na ca svargas tv ṛte makham
12.260.25
oṣadhyaḥ paśavo vṛkṣā vīrud ājyaṃ payo dadhi havir bhūmir diśaḥ śraddhā kālaś caitāni dvādaśa
12.260.26
ṛco yajūṃṣi sāmāni yajamānaś ca ṣoḍaśaḥ agnir jñeyo gṛhapatiḥ sa saptadaśa ucyate aṅgāny etāni yajñasya yajño mūlam iti śrutiḥ
12.260.27
ājyena payasā dadhnā śakṛtāmikṣayā tvacā vālaiḥ śṛṅgeṇa pādena saṃbhavaty eva gaur makham evaṃ pratyekaśaḥ sarvaṃ yad yad asya vidhīyate
12.260.28
yajñaṃ vahanti saṃbhūya sahartvigbhiḥ sadakṣiṇaiḥ saṃhatyaitāni sarvāṇi yajñaṃ nirvartayanty uta
12.260.29
yajñārthāni hi sṛṣṭāni yathā vai śrūyate śrutiḥ evaṃ pūrve pūrvatarāḥ pravṛttāś caiva mānavāḥ
12.260.30
na hinasti hy ārabhate nābhidruhyati kiṃ cana yajño yaṣṭavya ity eva yo yajaty aphalepsayā
12.260.31
yajñāṅgāny api caitāni yathoktāni nasaṃśayaḥ vidhinā vidhiyuktāni tārayanti parasparam
12.260.32
āmnāyam ārṣaṃ paśyāmi yasmin vedāḥ pratiṣṭhitāḥ taṃ vidvāṃso 'nupaśyanti brāhmaṇasyānudarśanāt
12.260.33
brāhmaṇaprabhavo yajño brāhmaṇārpaṇa eva ca anu yajñaṃ jagat sarvaṃ yajñaś cānu jagat sadā
12.260.34
om iti brahmaṇo yonir namaḥ svāhā svadhā vaṣaṭ yasyaitāni prayujyante yathāśakti kṛtāny api
12.260.35
na tasya triṣu lokeṣu paralokabhayaṃ viduḥ iti vedā vadantīha siddhāś ca paramarṣayaḥ
12.260.36
ṛco yajūṃṣi sāmāni stobhāś ca vidhicoditāḥ yasminn etāni sarvāṇi bahir eva sa vai dvijaḥ
12.260.37
agnyādheye yad bhavati yac ca some sute dvija yac cetarair mahāyajñair veda tad bhagavān svataḥ
12.260.38
tasmād brahman yajetaiva yājayec cāvicārayan yajataḥ svargavidhinā pretya svargaphalaṃ mahat
12.260.39
nāyaṃ loko 'sty ayajñānāṃ paraś ceti viniścayaḥ vedavādavidaś caiva pramāṇam ubhayaṃ tadā
12.261.1
kapila uvāca etāvad anupaśyanto yatayo yānti mārgagāḥ naiṣāṃ sarveṣu lokeṣu kaś cid asti vyatikramaḥ
12.261.2
nirdvaṃdvā nirnamaskārā nirāśīrbandhanā budhāḥ vimuktāḥ sarvapāpebhyaś caranti śucayo 'malāḥ
12.261.3
apavarge 'tha saṃtyāge buddhau ca kṛtaniścayāḥ brahmiṣṭhā brahmabhūtāś ca brahmaṇy eva kṛtālayāḥ
12.261.4
viśokā naṣṭarajasas teṣāṃ lokāḥ sanātanāḥ teṣāṃ gatiṃ parāṃ prāpya gārhasthye kiṃ prayojanam
12.261.5
syūmaraśmir uvāca yady eṣā paramā niṣṭhā yady eṣā paramā gatiḥ gṛhasthān avyapāśritya nāśramo 'nyaḥ pravartate
12.261.6
yathā mātaram āśritya sarve jīvanti jantavaḥ evaṃ gṛhastham āśritya vartanta itare ''śramāḥ
12.261.7
gṛhastha eva yajate gṛhasthas tapyate tapaḥ gārhasthyam asya dharmasya mūlaṃ yat kiṃ cid ejate
12.261.8
prajanād dhy abhinirvṛttāḥ sarve prāṇabhṛto mune prajanaṃ cāpy utānyatra na kathaṃ cana vidyate
12.261.9
yās tāḥ syur bahir oṣadhyo bahv araṇyās tathā dvija oṣadhibhyo bahir yasmāt prāṇī kaś cin na vidyate kasyaiṣā vāg bhavet satyā mokṣo nāsti gṛhād iti
12.261.10
aśraddadhānair aprājñaiḥ sūkṣmadarśanavarjitaiḥ nirāśair alasaiḥ śrāntais tapyamānaiḥ svakarmabhiḥ śramasyoparamo dṛṣṭaḥ pravrajyā nāma paṇḍitaiḥ
12.261.11
trailokyasyaiva hetur hi maryādā śāśvatī dhruvā brāhmaṇo nāma bhagavāñ janmaprabhṛti pūjyate
12.261.12
prāg garbhādhānān mantrā hi pravartante dvijātiṣu aviśrambheṣu vartante viśrambheṣv apy asaṃśayam
12.261.13
dāhaḥ punaḥ saṃśrayaṇe saṃsthite pātrabhojanam dānaṃ gavāṃ paśūnāṃ vā piṇḍānāṃ cāpsu majjanam
12.261.14
arciṣmanto barhiṣadaḥ kravyādāḥ pitaraḥ smṛtāḥ mṛtasyāpy anumanyante mantrā mantrāś ca kāraṇam
12.261.15
evaṃ krośatsu vedeṣu kuto mokṣo 'sti kasya cit ṛṇavanto yadā martyāḥ pitṛdevadvijātiṣu
12.261.16
śriyā vihīnair alasaiḥ paṇḍitair apalāpitam vedavādāparijñānaṃ satyābhāsam ivānṛtam
12.261.17
na vai pāpair hriyate kṛṣyate vā; yo brāhmaṇo yajate vedaśāstraiḥ ūrdhvaṃ yajñaḥ paśubhiḥ sārdham eti; saṃtarpitas tarpayate ca kāmaiḥ
12.261.18
na vedānāṃ paribhavān na śāṭhyena na māyayā mahat prāpnoti puruṣo brahma brahmaṇi vindati
12.261.19
kapila uvāca darśaṃ ca paurṇamāsaṃ ca agnihotraṃ ca dhīmatām cāturmāsyāni caivāsaṃs teṣu yajñaḥ sanātanaḥ
12.261.20
anārambhāḥ sudhṛtayaḥ śucayo brahmasaṃśritāḥ brahmaṇaiva sma te devāṃs tarpayanty amṛtaiṣiṇaḥ
12.261.21
sarvabhūtātmabhūtasya sarvabhūtāni paśyataḥ devāpi mārge muhyanti apadasya padaiṣiṇaḥ
12.261.22
caturdvāraṃ puruṣaṃ caturmukhaṃ; caturdhā cainam upayāti nindā bāhubhyāṃ vāca udarād upasthāt; teṣāṃ dvāraṃ dvārapālo bubhūṣet
12.261.23
nākṣair dīvyen nādadītānyavittaṃ; na vāyonīyasya śṛtaṃ pragṛhṇet kruddho na caiva prahareta dhīmāṃs; tathāsya tat pāṇipādaṃ suguptam
12.261.24
nākrośam archen na mṛṣā vadec ca; na paiśunaṃ janavādaṃ ca kuryāt satyavrato mitabhāṣo 'pramattas; tathāsya vāgdvāram atho suguptam
12.261.25
nānāśanaḥ syān na mahāśanaḥ syād; alolupaḥ sādhubhir āgataḥ syāt yātrārtham āhāram ihādadīta; tathāsya syāj jāṭharī dvāraguptiḥ
12.261.26
na vīrapatnīṃ vihareta nārīṃ; na cāpi nārīm anṛtāv āhvayīta bhāryāvrataṃ hy ātmani dhārayīta; tathāsyopasthadvāraguptir bhaveta
12.261.27
dvārāṇi yasya sarvāṇi suguptāni manīṣiṇaḥ upastham udaraṃ bāhū vāk caturthī sa vai dvijaḥ
12.261.28
moghāny aguptadvārasya sarvāṇy eva bhavanty uta kiṃ tasya tapasā kāryaṃ kiṃ yajñena kim ātmanā
12.261.29
anuttarīyavasanam anupastīrṇaśāyinam bāhūpadhānaṃ śāmyantaṃ taṃ devā brāhmaṇaṃ viduḥ
12.261.30
dvaṃdvārāmeṣu sarveṣu ya eko ramate muniḥ pareṣām ananudhyāyaṃs taṃ devā brāhmaṇaṃ viduḥ
12.261.31
yena sarvam idaṃ buddhaṃ prakṛtir vikṛtiś ca yā gatijñaḥ sarvabhūtānāṃ taṃ devā brāhmaṇaṃ viduḥ
12.261.32
abhayaṃ sarvabhūtebhyaḥ sarveṣām abhayaṃ yataḥ sarvabhūtātmabhūto yas taṃ devā brāhmaṇaṃ viduḥ
12.261.33
nāntareṇānujānanti vedānāṃ yat kriyāphalam anujñāya ca tat sarvam anyad rocayate 'phalam
12.261.34
phalavanti ca karmāṇi vyuṣṭimanti dhruvāṇi ca viguṇāni ca paśyanti tathānaikāntikāni ca
12.261.35
guṇāś cātra sudurjñeyā jñātāś cāpi suduṣkarāḥ anuṣṭhitāś cāntavanta iti tvam anupaśyasi
12.261.36
syūmaraśmir uvāca yathā ca vedaprāmāṇyaṃ tyāgaś ca saphalo yathā tau panthānāv ubhau vyaktau bhagavaṃs tad bravīhi me
12.261.37
kapila uvāca pratyakṣam iha paśyanti bhavantaḥ satpathe sthitāḥ pratyakṣaṃ tu kim atrāsti yad bhavanta upāsate
12.261.38
syūmaraśmir uvāca syūmaraśmir ahaṃ brahmañ jijñāsārtham ihāgataḥ śreyaskāmaḥ pratyavocam ārjavān na vivakṣayā imaṃ ca saṃśayaṃ ghoraṃ bhagavān prabravītu me
12.261.39
pratyakṣam iha paśyanto bhavantaḥ satpathe sthitāḥ kim atra pratyakṣatamaṃ bhavanto yad upāsate anyatra tarkaśāstrebhya āgamāc ca yathāgamam
12.261.40
āgamo vedavādas tu tarkaśāstrāṇi cāgamaḥ yathāgamam upāsīta āgamas tatra sidhyati siddhiḥ pratyakṣarūpā ca dṛśyaty āgamaniścayāt
12.261.41
naur nāvīva nibaddhā hi srotasā sanibandhanā hriyamāṇā kathaṃ vipra kubuddhīṃs tārayiṣyati etad bravītu bhagavān upapanno 'smy adhīhi bhoḥ
12.261.42
naiva tyāgī na saṃtuṣṭo nāśoko na nirāmayaḥ na nirvivitso nāvṛtto nāpavṛtto 'sti kaś cana
12.261.43
bhavanto 'pi ca hṛṣyanti śocanti ca yathā vayam indriyārthāś ca bhavatāṃ samānāḥ sarvajantuṣu
12.261.44
evaṃ caturṇāṃ varṇānām āśramāṇāṃ pravṛttiṣu ekam ālambamānānāṃ nirṇaye kiṃ nirāmayam
12.261.45
kapila uvāca yad yad ācarate śāstram atha sarvapravṛttiṣu yasya yatra hy anuṣṭhānaṃ tatra tatra nirāmayam
12.261.46
sarvaṃ pāvayate jñānaṃ yo jñānaṃ hy anuvartate jñānād apetya yā vṛttiḥ sā vināśayati prajāḥ
12.261.47
bhavanto jñānino nityaṃ sarvataś ca nirāgamāḥ aikātmyaṃ nāma kaś cid dhi kadā cid abhipadyate
12.261.48
śāstraṃ hy abuddhvā tattvena ke cid vādabalā janāḥ kāmadveṣābhibhūtatvād ahaṃkāravaśaṃ gatāḥ
12.261.49
yāthātathyam avijñāya śāstrāṇāṃ śāstradasyavaḥ brahmastenā nirārambhā apakvamatayo 'śivāḥ
12.261.50
vaiguṇyam eva paśyanti na guṇān anuyuñjate teṣāṃ tamaḥśarīrāṇāṃ tama eva parāyaṇam
12.261.51
yo yathāprakṛtir jantuḥ prakṛteḥ syād vaśānugaḥ tasya dveṣaś ca kāmaś ca krodho dambho 'nṛtaṃ madaḥ nityam evābhivartante guṇāḥ prakṛtisaṃbhavāḥ
12.261.52
etad buddhyānupaśyantaḥ saṃtyajeyuḥ śubhāśubham parāṃ gatim abhīpsanto yatayaḥ saṃyame ratāḥ
12.261.53
syūmaraśmir uvāca sarvam etan mayā brahmañ śāstrataḥ parikīrtitam na hy avijñāya śātrārthaṃ pravartante pravṛttayaḥ
12.261.54
yaḥ kaś cin nyāyya ācāraḥ sarvaṃ śāstram iti śrutiḥ yad anyāyyam aśāstraṃ tad ity eṣā śrūyate śrutiḥ
12.261.55
na pravṛttir ṛte śāstrāt kā cid astīti niścayaḥ yad anyad vedavādebhyas tad aśāstram iti śrutiḥ
12.261.56
śāstrād apetaṃ paśyanti bahavo vyaktamāninaḥ śāstradoṣān na paśyanti iha cāmutra cāpare avijñānahataprajñā hīnaprajñās tamovṛtāḥ
12.261.57
śakyaṃ tv ekena muktena kṛtakṛtyena sarvaśaḥ piṇḍamātraṃ vyapāśritya carituṃ sarvatodiśam vedavādaṃ vyapāśritya mokṣo 'stīti prabhāṣitum
12.261.58
idaṃ tu duṣkaraṃ karma kuṭumbam abhisaṃśritam dānam adhyayanaṃ yajñaḥ prajāsaṃtānam ārjavam
12.261.59
yady etad evaṃ kṛtvāpi na vimokṣo 'sti kasya cit dhik kartāraṃ ca kāryaṃ ca śramaś cāyaṃ nirarthakaḥ
12.261.60
nāstikyam anyathā ca syād vedānāṃ pṛṣṭhataḥkriyā etasyānantyam icchāmi bhagavañ śrotum añjasā
12.261.61
tathyaṃ vadasva me brahmann upasanno 'smy adhīhi bhoḥ yathā te vidito mokṣas tathecchāmy upaśikṣitum
12.262.1
kapila uvāca vedāḥ pramāṇaṃ lokānāṃ na vedāḥ pṛṣṭhataḥkṛtāḥ dve brahmaṇī veditavye śabdabrahma paraṃ ca yat śabdabrahmaṇi niṣṇātaḥ paraṃ brahmādhigacchati
12.262.2
śarīram etat kurute yad vede kurute tanum kṛtaśuddhaśarīro hi pātraṃ bhavati brāhmaṇaḥ
12.262.3
ānantyam anuyuṅkte yaḥ karmaṇā tad bravīmi te nirāgamam anaitihyaṃ pratyakṣaṃ lokasākṣikam
12.262.4
dharma ity eva ye yajñān vitanvanti nirāśiṣaḥ utpannatyāgino 'lubdhāḥ kṛpāsūyāvivarjitāḥ dhanānām eṣa vai panthās tīrtheṣu pratipādanam
12.262.5
anāśritāḥ pāpakṛtyāḥ kadā cit karmayonitaḥ manaḥsaṃkalpasaṃsiddhā viśuddhajñānaniścayāḥ
12.262.6
akrudhyanto 'nasūyanto nirahaṃkāramatsarāḥ jñānaniṣṭhās triśuklāś ca sarvabhūtahite ratāḥ
12.262.7
āsan gṛhasthā bhūyiṣṭham avyutkrāntāḥ svakarmasu rājānaś ca tathā yuktā brāhmaṇāś ca yathāvidhi
12.262.8
samā hy ārjavasaṃpannāḥ saṃtuṣṭā jñānaniścayāḥ pratyakṣadharmāḥ śucayaḥ śraddadhānāḥ parāvare
12.262.9
purastād bhāvitātmāno yathāvac caritavratāḥ caranti dharmaṃ kṛcchre 'pi durge caivādhisaṃhatāḥ
12.262.10
saṃhatya dharmaṃ caratāṃ purāsīt sukham eva tat teṣāṃ nāsīd vidhātavyaṃ prāyaścittaṃ kadā cana
12.262.11
satyaṃ hi dharmam āsthāya durādharṣatamā matāḥ na mātrām anurudhyante na dharmacchalam antataḥ
12.262.12
ya eva prathamaḥ kalpas tam evābhyācaran saha asyāṃ sthitau sthitānāṃ hi prāyaścittaṃ na vidyate durbalātmana utpannaṃ prāyaścittam iti śrutiḥ
12.262.13
yata evaṃvidhā viprāḥ purāṇā yajñavāhanāḥ traividyavṛddhāḥ śucayo vṛttavanto yaśasvinaḥ yajanto 'har ahar yajñair nirāśīrbandhanā budhāḥ
12.262.14
teṣāṃ yajñāś ca vedāś ca karmāṇi ca yathāgamam āgamāś ca yathākālaṃ saṃkalpāś ca yathāvratam
12.262.15
apetakāmakrodhānāṃ prakṛtyā saṃśitātmanām ṛjūnāṃ śamanityānāṃ sthitānāṃ sveṣu karmasu sarvam ānantyam evāsīd iti naḥ śāśvatī śrutiḥ
12.262.16
teṣām adīnasattvānāṃ duścarācārakarmaṇām svakarmabhiḥ saṃvṛtānāṃ tapo ghoratvam āgatam
12.262.17
taṃ sadācāram āścaryaṃ purāṇaṃ śāśvataṃ dhruvam aśaknuvadbhiś carituṃ kiṃ cid dharmeṣu sūcitam
12.262.18
nirāpaddharma ācāras tv apramādo 'parābhavaḥ sarvavarṇeṣu yat teṣu nāsīt kaś cid vyatikramaḥ
12.262.19
dharmam ekaṃ catuṣpādam āśritās te nararṣabhāḥ taṃ santo vidhivat prāpya gacchanti paramāṃ gatim
12.262.20
gṛhebhya eva niṣkramya vanam anye samāśritāḥ gṛham evābhisaṃśritya tato 'nye brahmacāriṇaḥ
12.262.21
dharmam etaṃ catuṣpādam āśramaṃ brāhmaṇā viduḥ ānantyaṃ brahmaṇaḥ sthānaṃ brāhmaṇā nāma niścayaḥ
12.262.22
ata evaṃvidhā viprāḥ purāṇā dharmacāriṇaḥ ta ete divi dṛśyante jyotirbhūtā dvijātayaḥ
12.262.23
nakṣatrāṇīva dhiṣṇyeṣu bahavas tārakāgaṇāḥ ānantyam upasaṃprāptāḥ saṃtoṣād iti vaidikam
12.262.24
yady āgacchanti saṃsāraṃ punar yoniṣu tādṛśāḥ na lipyante pāpakṛtyaiḥ kadā cit karmayonitaḥ
12.262.25
evaṃ yukto brāhmaṇaḥ syād anyo brāhmaṇako bhavet karmaiva puruṣasyāha śubhaṃ vā yadi vāśubham
12.262.26
evaṃ pakvakaṣāyāṇām ānantyena śrutena ca sarvam ānantyam evāsīd evaṃ naḥ śāśvatī śrutiḥ
12.262.27
teṣām apetatṛṣṇānāṃ nirṇiktānāṃ śubhātmanām caturtha aupaniṣado dharmaḥ sādhāraṇaḥ smṛtaḥ
12.262.28
sa siddhaiḥ sādhyate nityaṃ brāhmaṇair niyatātmabhiḥ saṃtoṣamūlas tyāgātmā jñānādhiṣṭhānam ucyate
12.262.29
apavargagatir nityo yatidharmaḥ sanātanaḥ sādhāraṇaḥ kevalo vā yathābalam upāsyate
12.262.30
gacchato gacchataḥ kṣemaṃ durbalo 'trāvasīdati brahmaṇaḥ padam anvicchan saṃsārān mucyate śuciḥ
12.262.31
syūmaraśmir uvāca ye bhuñjate ye dadate yajante 'dhīyate ca ye mātrābhir dharmalabdhābhir ye vā tyāgaṃ samāśritāḥ
12.262.32
eteṣāṃ pretyabhāve tu katamaḥ svargajittamaḥ etad ācakṣva me brahman yathātathyena pṛcchataḥ
12.262.33
kapila uvāca parigrahāḥ śubhāḥ sarve guṇato 'bhyudayāś ca ye na tu tyāgasukhaṃ prāptā etat tvam api paśyasi
12.262.34
syūmaraśmir uvāca bhavanto jñānaniṣṭhā vai gṛhasthāḥ karmaniścayāḥ āśramāṇāṃ ca sarveṣāṃ niṣṭhāyām aikyam ucyate
12.262.35
ekatve ca pṛthaktve ca viśeṣo nānya ucyate tad yathāvad yathānyāyaṃ bhagavān prabravītu me
12.262.36
kapila uvāca śarīrapaktiḥ karmāṇi jñānaṃ tu paramā gatiḥ pakve kaṣāye vamanai rasajñāne na tiṣṭhati
12.262.37
ānṛśaṃsyaṃ kṣamā śāntir ahiṃsā satyam ārjavam adroho nābhimānaś ca hrīs titikṣā śamas tathā
12.262.38
panthāno brahmaṇas tv ete etaiḥ prāpnoti yat param tad vidvān anubudhyeta manasā karmaniścayam
12.262.39
yāṃ viprāḥ sarvataḥ śāntā viśuddhā jñānaniścayāḥ gatiṃ gacchanti saṃtuṣṭās tām āhuḥ paramāṃ gatim
12.262.40
vedāṃś ca veditavyaṃ ca viditvā ca yathāsthiti evaṃ vedavid ity āhur ato 'nyo vātareṭakaḥ
12.262.41
sarvaṃ vidur vedavido vede sarvaṃ pratiṣṭhitam vede hi niṣṭhā sarvasya yad yad asti ca nāsti ca
12.262.42
eṣaiva niṣṭhā sarvasya yad yad asti ca nāsti ca etad antaṃ ca madhyaṃ ca sac cāsac ca vijānataḥ
12.262.43
samastatyāga ity eva śama ity eva niṣṭhitaḥ saṃtoṣa ity atra śubham apavarge pratiṣṭhitam
12.262.44
ṛtaṃ satyaṃ viditaṃ veditavyaṃ; sarvasyātmā jaṅgamaṃ sthāvaraṃ ca sarvaṃ sukhaṃ yac chivam uttamaṃ ca; brahmāvyaktaṃ prabhavaś cāvyayaś ca
12.262.45
tejaḥ kṣamā śāntir anāmayaṃ śubhaṃ; tathāvidhaṃ vyoma sanātanaṃ dhruvam etaiḥ śabdair gamyate buddhinetrais; tasmai namo brahmaṇe brāhmaṇāya
12.263.1
yudhiṣṭhira uvāca dharmam arthaṃ ca kāmaṃ ca vedāḥ śaṃsanti bhārata kasya lābho viśiṣṭo 'tra tan me brūhi pitāmaha
12.263.2
bhīṣma uvāca atra te vartayiṣyāmi itihāsaṃ purātanam kuṇḍadhāreṇa yat prītyā bhaktāyopakṛtaṃ purā
12.263.3
adhano brāhmaṇaḥ kaś cit kāmād dharmam avaikṣata yajñārthaṃ sa tato 'rthārthī tapo 'tapyata dāruṇam
12.263.4
sa niścayam atho kṛtvā pūjayām āsa devatāḥ bhaktyā na caivādhyagacchad dhanaṃ saṃpūjya devatāḥ
12.263.5
tataś cintāṃ punaḥ prāptaḥ katamad daivataṃ nu tat yan me drutaṃ prasīdeta mānuṣair ajaḍīkṛtam
12.263.6
atha saumyena vapuṣā devānucaram antike pratyapaśyaj jaladharaṃ kuṇḍadhāram avasthitam
12.263.7
dṛṣṭvaiva taṃ mahātmānaṃ tasya bhaktir ajāyata ayaṃ me dhāsyati śreyo vapur etad dhi tādṛśam
12.263.8
saṃnikṛṣṭaś ca devasya na cānyair mānuṣair vṛtaḥ eṣa me dāsyati dhanaṃ prabhūtaṃ śīghram eva ca
12.263.9
tato dhūpaiś ca gandhaiś ca mālyair uccāvacair api balibhir vividhaiś cāpi pūjayām āsa taṃ dvijaḥ
12.263.10
tataḥ svalpena kālena tuṣṭo jaladharas tadā tasyopakāre niyatām imāṃ vācam uvāca ha
12.263.11
brahmaghne ca surāpe ca core bhagnavrate tathā niṣkṛtir vihitā sadbhiḥ kṛtaghne nāsti niṣkṛtiḥ
12.263.12
āśāyās tanayo 'dharmaḥ krodho 'sūyāsutaḥ smṛtaḥ putro lobho nikṛtyās tu kṛtaghno nārhati prajām
12.263.13
tataḥ sa brāhmaṇaḥ svapne kuṇḍadhārasya tejasā apaśyat sarvabhūtāni kuśeṣu śayitas tadā
12.263.14
śamena tapasā caiva bhaktyā ca nirupaskṛtaḥ śuddhātmā brāhmaṇo rātrau nidarśanam apaśyata
12.263.15
maṇibhadraṃ sa tatrasthaṃ devatānāṃ mahādyutim apaśyata mahātmānaṃ vyādiśantaṃ yudhiṣṭhira
12.263.16
tatra devāḥ prayacchanti rājyāni ca dhanāni ca śubhaiḥ karmabhir ārabdhāḥ pracchidanty aśubheṣu ca
12.263.17
paśyatām atha yakṣāṇāṃ kuṇḍadhāro mahādyutiḥ niṣpatya patito bhūmau devānāṃ bharatarṣabha
12.263.18
tatas tu devavacanān maṇibhadro mahāyaśāḥ uvāca patitaṃ bhūmau kuṇḍadhāra kim iṣyate
12.263.19
kuṇḍadhāra uvāca yadi prasannā devā me bhakto 'yaṃ brāhmaṇo mama asyānugraham icchāmi kṛtaṃ kiṃ cit sukhodayam
12.263.20
bhīṣma uvāca tatas taṃ maṇibhadras tu punar vacanam abravīt devānām eva vacanāt kuṇḍadhāraṃ mahādyutim
12.263.21
uttiṣṭhottiṣṭha bhadraṃ te kṛtakāryaḥ sukhī bhava yāvad dhanaṃ prārthayate brāhmaṇo 'yaṃ sakhā tava devānāṃ śāsanāt tāvad asaṃkhyeyaṃ dadāmy aham
12.263.22
vicārya kuṇḍadhāras tu mānuṣyaṃ calam adhruvam tapase matim ādhatta brāhmaṇasya yaśasvinaḥ
12.263.23
kuṇḍadhāra uvāca nāhaṃ dhanāni yācāmi brāhmaṇāya dhanaprada anyam evāham icchāmi bhaktāyānugrahaṃ kṛtam
12.263.24
pṛthivīṃ ratnapūrṇāṃ vā mahad vā dhanasaṃcayam bhaktāya nāham icchāmi bhaved eṣa tu dhārmikaḥ
12.263.25
dharme 'sya ramatāṃ buddhir dharmaṃ caivopajīvatu dharmapradhāno bhavatu mamaiṣo 'nugraho mataḥ
12.263.26
maṇibhadra uvāca yadā dharmaphalaṃ rājyaṃ sukhāni vividhāni ca phalāny evāyam aśnātu kāyakleśavivarjitaḥ
12.263.27
bhīṣma uvāca tatas tad eva bahuśaḥ kuṇḍadhāro mahāyaśāḥ abhyāsam akarod dharme tatas tuṣṭāsya devatāḥ
12.263.28
maṇibhadra uvāca prītās te devatāḥ sarvā dvijasyāsya tathaiva ca bhaviṣyaty eṣa dharmātmā dharme cādhāsyate matiḥ
12.263.29
bhīṣma uvāca tataḥ prīto jaladharaḥ kṛtakāryo yudhiṣṭhira īpsitaṃ manaso labdhvā varam anyaiḥ sudurlabham
12.263.30
tato 'paśyata cīrāṇi sūkṣmāṇi dvijasattamaḥ pārśvato 'bhyāgato nyastāny atha nirvedam āgataḥ
12.263.31
brāhmaṇa uvāca ayaṃ na sukṛtaṃ vetti ko nv anyo vetsyate kṛtam gacchāmi vanam evāhaṃ varaṃ dharmeṇa jīvitum
12.263.32
bhīṣma uvāca nirvedād devatānāṃ ca prasādāt sa dvijottamaḥ vanaṃ praviśya sumahat tapa ārabdhavāṃs tadā
12.263.33
devatātithiśeṣeṇa phalamūlāśano dvijaḥ dharme cāpi mahārāja ratir asyābhyajāyata
12.263.34
tyaktvā mūlaphalaṃ sarvaṃ parṇāhāro 'bhavad dvijaḥ parṇaṃ tyaktvā jalāhāras tadāsīd dvijasattamaḥ
12.263.35
vāyubhakṣas tataḥ paścād bahūn varṣagaṇān abhūt na cāsya kṣīyate prāṇas tad adbhutam ivābhavat
12.263.36
dharme ca śraddadhānasya tapasy ugre ca vartataḥ kālena mahatā tasya divyā dṛṣṭir ajāyata
12.263.37
tasya buddhiḥ prādurāsīd yadi dadyāṃ mahad dhanam tuṣṭaḥ kasmai cid evāhaṃ na mithyā vāg bhaven mama
12.263.38
tataḥ prahṛṣṭavadano bhūya ārabdhavāṃs tapaḥ bhūyaś cācintayat siddho yat paraṃ so 'bhyapadyata
12.263.39
yadi dadyām ahaṃ rājyaṃ tuṣṭo vai yasya kasya cit sa bhaved acirād rājā na mithyā vāg bhaven mama
12.263.40
tasya sākṣāt kuṇḍadhāro darśayām āsa bhārata brāhmaṇasya tapoyogāt sauhṛdenābhicoditaḥ
12.263.41
samāgamya sa tenātha pūjāṃ cakre yathāvidhi brāhmaṇaḥ kuṇḍadhārasya vismitaś cābhavan nṛpa
12.263.42
tato 'bravīt kuṇḍadhāro divyaṃ te cakṣur uttamam paśya rājñāṃ gatiṃ vipra lokāṃś cāvekṣa cakṣuṣā
12.263.43
tato rājñāṃ sahasrāṇi magnāni niraye tadā dūrād apaśyad vipraḥ sa divyayuktena cakṣuṣā
12.263.44
kuṇḍadhāra uvāca māṃ pūjayitvā bhāvena yadi tvaṃ duḥkham āpnuyāḥ kṛtaṃ mayā bhavet kiṃ te kaś ca te 'nugraho bhavet
12.263.45
paśya paśya ca bhūyas tvaṃ kāmān icchet kathaṃ naraḥ svargadvāraṃ hi saṃruddhaṃ mānuṣeṣu viśeṣataḥ
12.263.46
bhīṣma uvāca tato 'paśyat sa kāmaṃ ca krodhaṃ lobhaṃ bhayaṃ madam nidrāṃ tandrīṃ tathālasyam āvṛtya puruṣān sthitān
12.263.47
kuṇḍadhāra uvāca etair lokāḥ susaṃruddhā devānāṃ mānuṣād bhayam tathaiva devavacanād vighnaṃ kurvanti sarvaśaḥ
12.263.48
na devair ananujñātaḥ kaś cid bhavati dhārmikaḥ eṣa śakto 'si tapasā rājyaṃ dātuṃ dhanāni ca
12.263.49
bhīṣma uvāca tataḥ papāta śirasā brāhmaṇas toyadhāriṇe uvāca cainaṃ dharmātmā mahān me 'nugrahaḥ kṛtaḥ
12.263.50
kāmalobhānubandhena purā te yad asūyitam mayā sneham avijñāya tatra me kṣantum arhasi
12.263.51
kṣāntam eva mayety uktvā kuṇḍadhāro dvijarṣabham saṃpariṣvajya bāhubhyāṃ tatraivāntaradhīyata
12.263.52
tataḥ sarvān imāṃl lokān brāhmaṇo 'nucacāra ha kuṇḍadhāraprasādena tapasā yojitaḥ purā
12.263.53
vihāyasā ca gamanaṃ tathā saṃkalpitārthatā dharmāc chaktyā tathā yogād yā caiva paramā gatiḥ
12.263.54
devatā brāhmaṇāḥ santo yakṣā mānuṣacāraṇāḥ dhārmikān pūjayantīha na dhanāḍhyān na kāminaḥ
12.263.55
suprasannā hi te devā yat te dharme ratā matiḥ dhane sukhakalā kā cid dharme tu paramaṃ sukham
12.264.1
yudhiṣṭhira uvāca bahūnāṃ yajñatapasām ekārthānāṃ pitāmaha dharmārthaṃ na sukhārthārthaṃ kathaṃ yajñaḥ samāhitaḥ
12.264.2
bhīṣma uvāca atra te vartayiṣyāmi nāradenānukīrtitam uñchavṛtteḥ purāvṛttaṃ yajñārthe brāhmaṇasya ha
12.264.3
rāṣṭre dharmottare śreṣṭhe vidarbheṣv abhavad dvijaḥ uñchavṛttir ṛṣiḥ kaś cid yajñe yajñaṃ samādadhe
12.264.4
śyāmākam aśanaṃ tatra sūryapatnī suvarcalā tiktaṃ ca virasaṃ śākaṃ tapasā svādutāṃ gatam
12.264.5
upagamya vane pṛthvīṃ sarvabhūtavihiṃsayā api mūlaphalair ijyo yajñaḥ svargyaḥ paraṃtapa
12.264.6
tasya bhāryā vratakṛśā śuciḥ puṣkaracāriṇī yajñapatnītvam ānītā satyenānuvidhīyate sā tu śāpaparitrastā na svabhāvānuvartinī
12.264.7
mayūrajīrṇaparṇānāṃ vastraṃ tasyāś ca parṇinām akāmāyāḥ kṛtaṃ tatra yajñe hotrānumārgataḥ
12.264.8
śukrasya punar ājātir apadhyānād adharmavit tasmin vane samīpastho mṛgo 'bhūt sahacārikaḥ vacobhir abravīt satyaṃ tvayā duṣkṛtakaṃ kṛtam
12.264.9
yadi mantrāṅgahīno 'yaṃ yajño bhavati vaikṛtaḥ māṃ bhoḥ prakṣipa hotre tvaṃ gaccha svargam atandritaḥ
12.264.10
tatas tu yajñe sāvitrī sākṣāt taṃ saṃnyamantrayat nimantrayantī pratyuktā na hanyāṃ sahavāsinam
12.264.11
evam uktā nivṛttā sā praviṣṭā yajñapāvakam kiṃ nu duścaritaṃ yajñe didṛkṣuḥ sā rasātalam
12.264.12
sā tu baddhāñjaliṃ satyam ayācad dhariṇaṃ punaḥ satyena saṃpariṣvajya saṃdiṣṭo gamyatām iti
12.264.13
tataḥ sa hariṇo gatvā padāny aṣṭau nyavartata sādhu hiṃsaya māṃ satya hato yāsyāmi sadgatim
12.264.14
paśya hy apsaraso divyā mayā dattena cakṣuṣā vimānāni vicitrāṇi gandharvāṇāṃ mahātmanām
12.264.15
tataḥ suruciraṃ dṛṣṭvā spṛhālagnena cakṣuṣā mṛgam ālokya hiṃsāyāṃ svargavāsaṃ samarthayat
12.264.16
sa tu dharmo mṛgo bhūtvā bahuvarṣoṣito vane tasya niṣkṛtim ādhatta na hy asau yajñasaṃvidhiḥ
12.264.17
tasya tena tu bhāvena mṛgahiṃsātmanas tadā tapo mahat samucchinnaṃ tasmād dhiṃsā na yajñiyā
12.264.18
tatas taṃ bhagavān dharmo yajñaṃ yājayata svayam samādhānaṃ ca bhāryāyā lebhe sa tapasā param
12.264.19
ahiṃsā sakalo dharmo hiṃsā yajñe 'samāhitā satyaṃ te 'haṃ pravakṣyāmi yo dharmaḥ satyavādinām
12.265.1
yudhiṣṭhira uvāca kathaṃ bhavati pāpātmā kathaṃ dharmaṃ karoti vā kena nirvedam ādatte mokṣaṃ vā kena gacchati
12.265.2
bhīṣma uvāca viditāḥ sarvadharmās te sthityartham anupṛcchasi śṛṇu mokṣaṃ sanirvedaṃ pāpaṃ dharmaṃ ca mūlataḥ
12.265.3
vijñānārthaṃ hi pañcānām icchā pūrvaṃ pravartate prāpya tāñ jāyate kāmo dveṣo vā bharatarṣabha
12.265.4
tatas tadarthaṃ yatate karma cārabhate punaḥ iṣṭānāṃ rūpagandhānām abhyāsaṃ ca cikīrṣati
12.265.5
tato rāgaḥ prabhavati dveṣaś ca tadanantaram tato lobhaḥ prabhavati mohaś ca tadanantaram
12.265.6
lobhamohābhibhūtasya rāgadveṣānvitasya ca na dharme jāyate buddhir vyājād dharmaṃ karoti ca
12.265.7
vyājena carato dharmam arthavyājo 'pi rocate vyājena sidhyamāneṣu dhaneṣu kurunandana
12.265.8
tatraiva kurute buddhiṃ tataḥ pāpaṃ cikīrṣati suhṛdbhir vāryamāṇo 'pi paṇḍitaiś cāpi bhārata
12.265.9
uttaraṃ nyāyasaṃbaddhaṃ bravīti vidhiyojitam adharmas trividhas tasya vardhate rāgamohajaḥ
12.265.10
pāpaṃ cintayate caiva prabravīti karoti ca tasyādharmapravṛttasya doṣān paśyanti sādhavaḥ
12.265.11
ekaśīlāś ca mitratvaṃ bhajante pāpakarmiṇaḥ sa neha sukham āpnoti kuta eva paratra vai
12.265.12
evaṃ bhavati pāpātmā dharmātmānaṃ tu me śṛṇu yathā kuśaladharmā sa kuśalaṃ pratipadyate
12.265.13
ya etān prajñayā doṣān pūrvam evānupaśyati kuśalaḥ sukhaduḥkhānāṃ sādhūṃś cāpy upasevate
12.265.14
tasya sādhusamācārād abhyāsāc caiva vardhate prajñā dharme ca ramate dharmaṃ caivopajīvati
12.265.15
so 'tha dharmād avāpteṣu dhaneṣu kurute manaḥ tasyaiva siñcate mūlaṃ guṇān paśyati yatra vai
12.265.16
dharmātmā bhavati hy evaṃ mitraṃ ca labhate śubham sa mitradhanalābhāt tu pretya ceha ca nandati
12.265.17
śabde sparśe tathā rūpe rase gandhe ca bhārata prabhutvaṃ labhate jantur dharmasyaitat phalaṃ viduḥ
12.265.18
sa dharmasya phalaṃ labdhvā na tṛpyati yudhiṣṭhira atṛpyamāṇo nirvedam ādatte jñānacakṣuṣā
12.265.19
prajñācakṣur yadā kāme doṣam evānupaśyati virajyate tadā kāmān na ca dharmaṃ vimuñcati
12.265.20
sarvatyāge ca yatate dṛṣṭvā lokaṃ kṣayātmakam tato mokṣāya yatate nānupāyād upāyataḥ
12.265.21
śanair nirvedam ādatte pāpaṃ karma jahāti ca dharmātmā caiva bhavati mokṣaṃ ca labhate param
12.265.22
etat te kathitaṃ tāta yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi pāpaṃ dharmaṃ tathā mokṣaṃ nirvedaṃ caiva bhārata
12.265.23
tasmād dharme pravartethāḥ sarvāvasthaṃ yudhiṣṭhira dharme sthitānāṃ kaunteya siddhir bhavati śāśvatī
12.266.1
yudhiṣṭhira uvāca mokṣaḥ pitāmahenokta upāyān nānupāyataḥ tam upāyaṃ yathānyāyaṃ śrotum icchāmi bhārata
12.266.2
bhīṣma uvāca tvayy evaitan mahāprājña yuktaṃ nipuṇadarśanam yad upāyena sarvārthān nityaṃ mṛgayase 'nagha
12.266.3
karaṇe ghaṭasya yā buddhir ghaṭotpattau na sānagha evaṃ dharmābhyupāyeṣu nānyad dharmeṣu kāraṇam
12.266.4
pūrve samudre yaḥ panthā na sa gacchati paścimam ekaḥ panthā hi mokṣasya tan me vistarataḥ śṛṇu
12.266.5
kṣamayā krodham ucchindyāt kāmaṃ saṃkalpavarjanāt sattvasaṃsevanād dhīro nidrām ucchetum arhati
12.266.6
apramādād bhayaṃ rakṣec chvāsaṃ kṣetrajñaśīlanāt icchāṃ dveṣaṃ ca kāmaṃ ca dhairyeṇa vinivartayet
12.266.7
bhramaṃ pramoham āvartam abhyāsād vinivartayet nidrāṃ ca pratibhāṃ caiva jñānābhyāsena tattvavit
12.266.8
upadravāṃs tathā rogān hitajīrṇamitāśanāt lobhaṃ mohaṃ ca saṃtoṣād viṣayāṃs tattvadarśanāt
12.266.9
anukrośād adharmaṃ ca jayed dharmam upekṣayā āyatyā ca jayed āśām arthaṃ saṅgavivarjanāt
12.266.10
anityatvena ca snehaṃ kṣudhaṃ yogena paṇḍitaḥ kāruṇyenātmano mānaṃ tṛṣṇāṃ ca paritoṣataḥ
12.266.11
utthānena jayet tandrīṃ vitarkaṃ niścayāj jayet maunena bahubhāṣyaṃ ca śauryeṇa ca bhayaṃ jayet
12.266.12
yacched vāṅmanasī buddhyā tāṃ yacchej jñānacakṣuṣā jñānam ātmā mahān yacchet taṃ yacchec chāntir ātmanaḥ
12.266.13
tad etad upaśāntena boddhavyaṃ śucikarmaṇā yogadoṣān samucchidya pañca yān kavayo viduḥ
12.266.14
kāmaṃ krodhaṃ ca lobhaṃ ca bhayaṃ svapnaṃ ca pañcamam parityajya niṣeveta tathemān yogasādhanān
12.266.15
dhyānam adhyayanaṃ dānaṃ satyaṃ hrīr ārjavaṃ kṣamā śaucam āhārataḥ śuddhir indriyāṇāṃ ca saṃyamaḥ
12.266.16
etair vivardhate tejaḥ pāpmānam apahanti ca sidhyanti cāsya saṃkalpā vijñānaṃ ca pravartate
12.266.17
dhūtapāpaḥ sa tejasvī laghvāhāro jitendriyaḥ kāmakrodhau vaśe kṛtvā ninīṣed brahmaṇaḥ padam
12.266.18
amūḍhatvam asaṅgitvaṃ kāmakrodhavivarjanam adainyam anudīrṇatvam anudvego vyavasthitiḥ
12.266.19
eṣa mārgo hi mokṣasya prasanno vimalaḥ śuciḥ tathā vākkāyamanasāṃ niyamaḥ kāmato 'nyathā
12.267.1
bhīṣma uvāca atraivodāharantīmam itihāsaṃ purātanam nāradasya ca saṃvādaṃ devalasyāsitasya ca
12.267.2
āsīnaṃ devalaṃ vṛddhaṃ buddhvā buddhimatāṃ varaḥ nāradaḥ paripapraccha bhūtānāṃ prabhavāpyayam
12.267.3
kutaḥ sṛṣṭam idaṃ viśvaṃ brahman sthāvarajaṅgamam pralaye ca kam abhyeti tad bhavān prabravītu me
12.267.4
asita uvāca yebhyaḥ sṛjati bhūtāni kālo bhāvapracoditaḥ mahābhūtāni pañceti tāny āhur bhūtacintakāḥ
12.267.5
tebhyaḥ sṛjati bhūtāni kāla ātmapracoditaḥ etebhyo yaḥ paraṃ brūyād asad brūyād asaṃśayam
12.267.6
viddhi nārada pañcaitāñ śāśvatān acalān dhruvān mahatas tejaso rāśīn kālaṣaṣṭhān svabhāvataḥ
12.267.7
āpaś caivāntarikṣaṃ ca pṛthivī vāyupāvakau asiddhiḥ param etebhyo bhūtebhyo muktasaṃśayam
12.267.8
nopapattyā na vā yuktyā tv asad brūyād asaṃśayam vettha tān abhinirvṛttān ṣaḍ ete yasya rāśayaḥ
12.267.9
pañcaiva tāni kālaś ca bhāvābhāvau ca kevalau aṣṭau bhūtāni bhūtānāṃ śāśvatāni bhavāpyayau
12.267.10
abhāvād bhāviteṣv eva tebhyaś ca prabhavanty api vinaṣṭo 'pi ca tāny eva jantur bhavati pañcadhā
12.267.11
tasya bhūmimayo dehaḥ śrotram ākāśasaṃbhavam sūryaś cakṣur asur vāyur adbhyas tu khalu śoṇitam
12.267.12
cakṣuṣī nāsikākarṇau tvag jihveti ca pañcamī indriyāṇīndriyārthānāṃ jñānāni kavayo viduḥ
12.267.13
darśanaṃ śravaṇaṃ ghrāṇaṃ sparśanaṃ rasanaṃ tathā upapattyā guṇān viddhi pañca pañcasu pañcadhā
12.267.14
rūpaṃ gandho rasaḥ sparśaḥ śabdaś caivātha tadguṇāḥ indriyair upalabhyante pañcadhā pañca pañcabhiḥ
12.267.15
rūpaṃ gandhaṃ rasaṃ sparśaṃ śabdaṃ caitāṃs tu tadguṇān indriyāṇi na budhyante kṣetrajñas tais tu budhyate
12.267.16
cittam indriyasaṃghātāt paraṃ tasmāt paraṃ manaḥ manasas tu parā buddhiḥ kṣetrajño buddhitaḥ paraḥ
12.267.17
pūrvaṃ cetayate jantur indriyair viṣayān pṛthak vicārya manasā paścād atha buddhyā vyavasyati indriyair upalabdhārthān sarvān yas tv adhyavasyati
12.267.18
cittam indriyasaṃghātaṃ mano buddhiṃ tathāṣṭamīm aṣṭau jñānendriyāṇy āhur etāny adhyātmacintakāḥ
12.267.19
pāṇipādaṃ ca pāyuś ca mehanaṃ pañcamaṃ mukham iti saṃśabdyamānāni śṛṇu karmendriyāṇy api
12.267.20
jalpanābhyavahārārthaṃ mukham indriyam ucyate gamanendriyaṃ tathā pādau karmaṇaḥ karaṇe karau
12.267.21
pāyūpasthau visargārtham indriye tulyakarmaṇī visarge ca purīṣasya visarge cābhikāmike
12.267.22
balaṃ ṣaṣṭhaṃ ṣaḍ etāni vācā samyag yathāgamam jñānaceṣṭendriyaguṇāḥ sarve saṃśabditā mayā
12.267.23
indriyāṇāṃ svakarmabhyaḥ śramād uparamo yadā bhavatīndriyasaṃnyāsād atha svapiti vai naraḥ
12.267.24
indriyāṇāṃ vyuparame mano 'nuparataṃ yadi sevate viṣayān eva tad vidyāt svapnadarśanam
12.267.25
sāttvikāś caiva ye bhāvās tathā rājasatāmasāḥ karmayuktān praśaṃsanti sāttvikān itarāṃs tathā
12.267.26
ānandaḥ karmaṇāṃ siddhiḥ pratipattiḥ parā gatiḥ sāttvikasya nimittāni bhāvān saṃśrayate smṛtiḥ
12.267.27
jantuṣv ekatameṣv evaṃ bhāvā ye vidhim āsthitāḥ bhāvayor īpsitaṃ nityaṃ pratyakṣagamanaṃ dvayoḥ
12.267.28
indriyāṇi ca bhāvāś ca guṇāḥ saptadaśa smṛtāḥ teṣām aṣṭādaśo dehī yaḥ śarīre sa śāśvataḥ
12.267.29
atha vā saśarīrās te guṇāḥ sarve śarīriṇām saṃśritās tadviyoge hi saśarīrā na santi te
12.267.30
atha vā saṃnipāto 'yaṃ śarīraṃ pāñcabhautikam ekaś ca daśa cāṣṭau ca guṇāḥ saha śarīriṇām ūṣmaṇā saha viṃśo vā saṃghātaḥ pāñcabhautikaḥ
12.267.31
mahān saṃdhārayaty etac charīraṃ vāyunā saha tasyāsya bhāvayuktasya nimittaṃ dehabhedane
12.267.32
yathaivotpadyate kiṃ cit pañcatvaṃ gacchate tathā puṇyapāpavināśānte puṇyapāpasamīritam dehaṃ viśati kālena tato 'yaṃ karmasaṃbhavam
12.267.33
hitvā hitvā hy ayaṃ praiti dehād dehaṃ kṛtāśrayaḥ kālasaṃcoditaḥ kṣetrī viśīrṇād vā gṛhād gṛham
12.267.34
tatra naivānutapyante prājñā niścitaniścayāḥ kṛpaṇās tv anutapyante janāḥ saṃbandhimāninaḥ
12.267.35
na hy ayaṃ kasya cit kaś cin nāsya kaś cana vidyate bhavaty eko hy ayaṃ nityaṃ śarīre sukhaduḥkhabhāk
12.267.36
naiva saṃjāyate jantur na ca jātu vipadyate yāti deham ayaṃ bhuktvā kadā cit paramāṃ gatim
12.267.37
puṇyapāpamayaṃ dehaṃ kṣapayan karmasaṃcayāt kṣīṇadehaḥ punar dehī brahmatvam upagacchati
12.267.38
puṇyapāpakṣayārthaṃ ca sāṃkhyaṃ jñānaṃ vidhīyate tatkṣaye hy asya paśyanti brahmabhāve parāṃ gatim
12.268.1
yudhiṣṭhira uvāca bhrātaraḥ pitaraḥ putrā jñātayaḥ suhṛdas tathā arthahetor hatāḥ krūrair asmābhiḥ pāpabuddhibhiḥ
12.268.2
yeyam arthodbhavā tṛṣṇā katham etāṃ pitāmaha nivartayema pāpaṃ hi tṛṣṇayā kāritā vayam
12.268.3
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam gītaṃ videharājena māṇḍavyāyānupṛcchate
12.268.4
susukhaṃ bata jīvāmi yasya me nāsti kiṃ cana mithilāyāṃ pradīptāyāṃ na me dahyati kiṃ cana
12.268.5
arthāḥ khalu samṛddhā hi bāḍhaṃ duḥkhaṃ vijānatām asamṛddhās tv api sadā mohayanty avicakṣaṇān
12.268.6
yac ca kāmasukhaṃ loke yac ca divyaṃ mahat sukham tṛṣṇākṣayasukhasyaite nārhataḥ ṣoḍaśīṃ kalām
12.268.7
yathaiva śṛṅgaṃ goḥ kāle vardhamānasya vardhate tathaiva tṛṣṇā vittena vardhamānena vardhate
12.268.8
kiṃ cid eva mamatvena yadā bhavati kalpitam tad eva paritāpāya nāśe saṃpadyate punaḥ
12.268.9
na kāmān anurudhyeta duḥkhaṃ kāmeṣu vai ratiḥ prāpyārtham upayuñjīta dharme kāmaṃ vivarjayet
12.268.10
vidvān sarveṣu bhūteṣu vyāghramāṃsopamo bhavet kṛtakṛtyo viśuddhātmā sarvaṃ tyajati vai saha
12.268.11
ubhe satyānṛte tyaktvā śokānandau priyāpriye bhayābhaye ca saṃtyajya saṃpraśānto nirāmayaḥ
12.268.12
yā dustyajā durmatibhir yā na jīryati jīryataḥ yo 'sau prāṇāntiko rogas tāṃ tṛṣṇāṃ tyajataḥ sukham
12.268.13
cāritram ātmanaḥ paśyaṃś candraśuddham anāmayam dharmātmā labhate kīrtiṃ pretya ceha yathāsukham
12.268.14
rājñas tad vacanaṃ śrutvā prītimān abhavad dvijaḥ pūjayitvā ca tad vākyaṃ māṇḍavyo mokṣam āśritaḥ
12.269.1
yudhiṣṭhira uvāca kiṃśīlaḥ kiṃsamācāraḥ kiṃvidyaḥ kiṃparāyaṇaḥ prāpnoti brahmaṇaḥ sthānaṃ yat paraṃ prakṛter dhruvam
12.269.2
bhīṣma uvāca mokṣadharmeṣu nirato laghvāhāro jitendriyaḥ prāpnoti paramaṃ sthānaṃ yat paraṃ prakṛter dhruvam
12.269.3
svagṛhād abhiniḥsṛtya lābhālābhe samo muniḥ samupoḍheṣu kāmeṣu nirapekṣaḥ parivrajet
12.269.4
na cakṣuṣā na manasā na vācā dūṣayed api na pratyakṣaṃ parokṣaṃ vā dūṣaṇaṃ vyāharet kva cit
12.269.5
na hiṃsyāt sarvabhūtāni maitrāyaṇagatiś caret nedaṃ jīvitam āsādya vairaṃ kurvīta kena cit
12.269.6
ativādāṃs titikṣeta nābhimanyet kathaṃ cana krodhyamānaḥ priyaṃ brūyād ākruṣṭaḥ kuśalaṃ vadet
12.269.7
pradakṣiṇaṃ prasavyaṃ ca grāmamadhye na cācaret bhaikṣacaryām anāpanno na gacchet pūrvaketitaḥ
12.269.8
avakīrṇaḥ suguptaś ca na vācā hy apriyaṃ vadet mṛduḥ syād apratikrūro visrabdhaḥ syād aroṣaṇaḥ
12.269.9
vidhūme nyastamusale vyaṅgāre bhuktavaj jane atīte pātrasaṃcāre bhikṣāṃ lipseta vai muniḥ
12.269.10
anuyātrikam arthasya mātrālābheṣv anādṛtaḥ alābhe na vihanyeta lābhaś cainaṃ na harṣayet
12.269.11
lābhaṃ sādhāraṇaṃ necchen na bhuñjītābhipūjitaḥ abhipūjitalābhaṃ hi jugupsetaiva tādṛśaḥ
12.269.12
na cānnadoṣān nindeta na guṇān abhipūjayet śayyāsane vivikte ca nityam evābhipūjayet
12.269.13
śūnyāgāraṃ vṛkṣamūlam araṇyam atha vā guhām ajñātacaryāṃ gatvānyāṃ tato 'nyatraiva saṃviśet
12.269.14
anurodhavirodhābhyāṃ samaḥ syād acalo dhruvaḥ sukṛtaṃ duṣkṛtaṃ cobhe nānurudhyeta karmaṇi
12.269.15
vāco vegaṃ manasaḥ krodhavegaṃ; vivitsāvegam udaropasthavegam etān vegān vinayed vai tapasvī; nindā cāsya hṛdayaṃ nopahanyāt
12.269.16
madhyastha eva tiṣṭheta praśaṃsānindayoḥ samaḥ etat pavitraṃ paramaṃ parivrājaka āśrame
12.269.17
mahātmā suvrato dāntaḥ sarvatraivānapāśritaḥ apūrvacārakaḥ saumyo aniketaḥ samāhitaḥ
12.269.18
vānaprasthagṛhasthābhyāṃ na saṃsṛjyeta karhi cit ajñātalipsāṃ lipseta na cainaṃ harṣa āviśet
12.269.19
vijānatāṃ mokṣa eṣa śramaḥ syād avijānatām mokṣayānam idaṃ kṛtsnaṃ viduṣāṃ hārito 'bravīt
12.269.20
abhayaṃ sarvabhūtebhyo dattvā yaḥ pravrajed gṛhāt lokās tejomayās tasya tathānantyāya kalpate
12.270.1
yudhiṣṭhira uvāca dhanyā dhanyā iti janāḥ sarve 'smān pravadanty uta na duḥkhitataraḥ kaś cit pumān asmābhir asti ha
12.270.2
lokasaṃbhāvitair duḥkhaṃ yat prāptaṃ kurusattama prāpya jātiṃ manuṣyeṣu devair api pitāmaha
12.270.3
kadā vayaṃ kariṣyāmaḥ saṃnyāsaṃ duḥkhasaṃjñakam duḥkham etac charīrāṇāṃ dhāraṇaṃ kurusattama
12.270.4
vimuktāḥ saptadaśabhir hetubhūtaiś ca pañcabhiḥ indriyārthair guṇaiś caiva aṣṭābhiḥ prapitāmaha
12.270.5
na gacchanti punarbhāvaṃ munayaḥ saṃśitavratāḥ kadā vayaṃ bhaviṣyāmo rājyaṃ hitvā paraṃtapa
12.270.6
bhīṣma uvāca nāsty anantaṃ mahārāja sarvaṃ saṃkhyānagocaram punarbhāvo 'pi saṃkhyāto nāsti kiṃ cid ihācalam
12.270.7
na cāpi gamyate rājan naiṣa doṣaḥ prasaṅgataḥ udyogād eva dharmajña kālenaiva gamiṣyatha
12.270.8
īśo 'yaṃ satataṃ dehī nṛpate puṇyapāpayoḥ tata eva samutthena tamasā rudhyate 'pi ca
12.270.9
yathāñjanamayo vāyuḥ punar mānaḥśilaṃ rajaḥ anupraviśya tadvarṇo dṛśyate rañjayan diśaḥ
12.270.10
tathā karmaphalair dehī rañjitas tamasāvṛtaḥ vivarṇo varṇam āśritya deheṣu parivartate
12.270.11
jñānena hi yadā jantur ajñānaprabhavaṃ tamaḥ vyapohati tadā brahma prakāśeta sanātanam
12.270.12
ayatnasādhyaṃ munayo vadanti; ye cāpi muktās ta upāsitavyāḥ tvayā ca lokena ca sāmareṇa; tasmān na śāmyanti maharṣisaṃghāḥ
12.270.13
asminn arthe purā gītaṃ śṛṇuṣvaikamanā nṛpa yathā daityena vṛtreṇa bhraṣṭaiśvaryeṇa ceṣṭitam
12.270.14
nirjitenāsahāyena hṛtarājyena bhārata aśocatā śatrumadhye buddhim āsthāya kevalām
12.270.15
bhraṣṭaiśvaryaṃ purā vṛtram uśanā vākyam abravīt kaccit parājitasyādya na vyathā te 'sti dānava
12.270.16
vṛtra uvāca satyena tapasā caiva viditvā saṃkṣayaṃ hy aham na śocāmi na hṛṣyāmi bhūtānām āgatiṃ gatim
12.270.17
kālasaṃcoditā jīvā majjanti narake 'vaśāḥ paridṛṣṭāni sarvāṇi divyāny āhur manīṣiṇaḥ
12.270.18
kṣapayitvā tu taṃ kālaṃ gaṇitaṃ kālacoditāḥ sāvaśeṣeṇa kālena saṃbhavanti punaḥ punaḥ
12.270.19
tiryagyonisahasrāṇi gatvā narakam eva ca nirgacchanty avaśā jīvāḥ kālabandhanabandhanāḥ
12.270.20
evaṃ saṃsaramāṇāni jīvāny aham adṛṣṭavān yathā karma tathā lābha iti śāstranidarśanam
12.270.21
tiryag gacchanti narakaṃ mānuṣyaṃ daivam eva ca sukhaduḥkhe priyadveṣye caritvā pūrvam eva ca
12.270.22
kṛtāntavidhisaṃyuktaṃ sarvalokaḥ prapadyate gataṃ gacchanti cādhvānaṃ sarvabhūtāni sarvadā
12.270.23
bhīṣma uvāca kālasaṃkhyānasaṃkhyātaṃ sṛṣṭisthitiparāyaṇam taṃ bhāṣamāṇaṃ bhagavān uśanā pratyabhāṣata bhīmān duṣṭapralāpāṃs tvaṃ tāta kasmāt prabhāṣase
12.270.24
vṛtra uvāca pratyakṣam etad bhavatas tathānyeṣāṃ manīṣiṇām mayā yaj jayalubdhena purā taptaṃ mahat tapaḥ
12.270.25
gandhān ādāya bhūtānāṃ rasāṃś ca vividhān api avardhaṃ trīn samākramya lokān vai svena tejasā
12.270.26
jvālāmālāparikṣipto vaihāyasacaras tathā ajeyaḥ sarvabhūtānām āsaṃ nityam apetabhīḥ
12.270.27
aiśvaryaṃ tapasā prāptaṃ bhraṣṭaṃ tac ca svakarmabhiḥ dhṛtim āsthāya bhagavan na śocāmi tatas tv aham
12.270.28
yuyutsatā mahendreṇa purā sārdhaṃ mahātmanā tato me bhagavān dṛṣṭo harir nārāyaṇaḥ prabhuḥ
12.270.29
vaikuṇṭhaḥ puruṣo viṣṇuḥ śuklo 'nantaḥ sanātanaḥ muñjakeśo hariśmaśruḥ sarvabhūtapitāmahaḥ
12.270.30
nūnaṃ tu tasya tapasaḥ sāvaśeṣaṃ mamāsti vai yad ahaṃ praṣṭum icchāmi bhavantaṃ karmaṇaḥ phalam
12.270.31
aiśvaryaṃ vai mahad brahman kasmin varṇe pratiṣṭhitam nivartate cāpi punaḥ katham aiśvaryam uttamam
12.270.32
kasmād bhūtāni jīvanti pravartante 'tha vā punaḥ kiṃ vā phalaṃ paraṃ prāpya jīvas tiṣṭhati śāśvataḥ
12.270.33
kena vā karmaṇā śakyam atha jñānena kena vā brahmarṣe tat phalaṃ prāptuṃ tan me vyākhyātum arhasi
12.270.34
itīdam uktaḥ sa munis tadānīṃ; pratyāha yat tac chṛṇu rājasiṃha mayocyamānaṃ puruṣarṣabha tvam; ananyacittaḥ saha sodarīyaiḥ
12.271.1
uśanovāca namas tasmai bhagavate devāya prabhaviṣṇave yasya pṛthvītalaṃ tāta sākāśaṃ bāhugocaram
12.271.2
mūrdhā yasya tv anantaṃ ca sthānaṃ dānavasattama tasyāhaṃ te pravakṣyāmi viṣṇor māhātmyam uttamam
12.271.3
bhīṣma uvāca tayoḥ saṃvadator evam ājagāma mahāmuniḥ sanatkumāro dharmātmā saṃśayacchedanāya vai
12.271.4
sa pūjito 'surendreṇa muninośanasā tathā niṣasādāsane rājan mahārhe munipuṃgavaḥ
12.271.5
tam āsīnaṃ mahāprājñam uśanā vākyam abravīt brūhy asmai dānavendrāya viṣṇor māhātmyam uttamam
12.271.6
sanatkumāras tu tataḥ śrutvā prāha vaco 'rthavat viṣṇor māhātmyasaṃyuktaṃ dānavendrāya dhīmate
12.271.7
śṛṇu sarvam idaṃ daitya viṣṇor māhātmyam uttamam viṣṇau jagat sthitaṃ sarvam iti viddhi paraṃtapa
12.271.8
sṛjaty eṣa mahābāho bhūtagrāmaṃ carācaram eṣa cākṣipate kāle kāle visṛjate punaḥ asmin gacchanti vilayam asmāc ca prabhavanty uta
12.271.9
naiṣa dānavatā śakyas tapasā naiva cejyayā saṃprāptum indriyāṇāṃ tu saṃyamenaiva śakyate
12.271.10
bāhye cābhyantare caiva karmaṇā manasi sthitaḥ nirmalīkurute buddhyā so 'mutrānantyam aśnute
12.271.11
yathā hiraṇyakartā vai rūpyam agnau viśodhayet bahuśo 'tiprayatnena mahatātmakṛtena ha
12.271.12
tadvaj jātiśatair jīvaḥ śudhyate 'lpena karmaṇā yatnena mahatā caivāpy ekajātau viśudhyate
12.271.13
līlayālpaṃ yathā gātrāt pramṛjyād ātmano rajaḥ bahu yatnena mahatā doṣanirharaṇaṃ tathā
12.271.14
yathā cālpena mālyena vāsitaṃ tilasarṣapam na muñcati svakaṃ gandhaṃ tadvat sūkṣmasya darśanam
12.271.15
tad eva bahubhir mālyair vāsyamānaṃ punaḥ punaḥ vimuñcati svakaṃ gandhaṃ mālyagandhe 'vatiṣṭhati
12.271.16
evaṃ jātiśatair yukto guṇair eva prasaṅgiṣu buddhyā nivartate doṣo yatnenābhyāsajena vai
12.271.17
karmaṇā svena raktāni viraktāni ca dānava yathā karmaviśeṣāṃś ca prāpnuvanti tathā śṛṇu
12.271.18
yathā ca saṃpravartante yasmiṃs tiṣṭhanti vā vibho tat te 'nupūrvyā vyākhyāsye tad ihaikamanāḥ śṛṇu
12.271.19
anādinidhanaḥ śrīmān harir nārāyaṇaḥ prabhuḥ sa vai sṛjati bhūtāni sthāvarāṇi carāṇi ca
12.271.20
eṣa sarveṣu bhūteṣu kṣaraś cākṣara eva ca ekādaśavikārātmā jagat pibati raśmibhiḥ
12.271.21
pādau tasya mahīṃ viddhi mūrdhānaṃ divam eva ca bāhavas tu diśo daitya śrotram ākāśam eva ca
12.271.22
tasya tejomayaḥ sūryo manaś candramasi sthitam buddhir jñānagatā nityaṃ rasas tv apsu pravartate
12.271.23
bhruvor anantarās tasya grahā dānavasattama nakṣatracakraṃ netrābhyāṃ pādayor bhūś ca dānava
12.271.24
rajas tamaś ca sattvaṃ ca viddhi nārāyaṇātmakam so ''śramāṇāṃ mukhaṃ tāta karmaṇas tat phalaṃ viduḥ
12.271.25
akarmaṇaḥ phalaṃ caiva sa eva param avyayaḥ chandāṃsi tasya romāṇi akṣaraṃ ca sarasvatī
12.271.26
bahvāśrayo bahumukho dharmo hṛdi samāśritaḥ sa brahmaparamo dharmas tapaś ca sad asac ca saḥ
12.271.27
śrutiśāstragrahopetaḥ ṣoḍaśartvikkratuś ca saḥ pitāmahaś ca viṣṇuś ca so 'śvinau sa puraṃdaraḥ
12.271.28
mitraś ca varuṇaś caiva yamo 'tha dhanadas tathā te pṛthagdarśanās tasya saṃvidanti tathaikatām ekasya viddhi devasya sarvaṃ jagad idaṃ vaśe
12.271.29
nānābhūtasya daityendra tasyaikatvaṃ vadaty ayam jantuḥ paśyati jñānena tataḥ sattvaṃ prakāśate
12.271.30
saṃhāravikṣepasahasrakoṭīs; tiṣṭhanti jīvāḥ pracaranti cānye prajāvisargasya ca pārimāṇyaṃ; vāpīsahasrāṇi bahūni daitya
12.271.31
vāpyaḥ punar yojanavistṛtās tāḥ; krośaṃ ca gambhīratayāvagāḍhāḥ āyāmataḥ pañcaśatāś ca sarvāḥ; pratyekaśo yojanataḥ pravṛddhāḥ
12.271.32
vāpyā jalaṃ kṣipyati vālakoṭyā; tv ahnā sakṛc cāpy atha na dvitīyam tāsāṃ kṣaye viddhi kṛtaṃ visargaṃ; saṃhāram ekaṃ ca tathā prajānām
12.271.33
ṣaḍ jīvavarṇāḥ paramaṃ pramāṇaṃ; kṛṣṇo dhūmro nīlam athāsya madhyam raktaṃ punaḥ sahyataraṃ sukhaṃ tu; hāridravarṇaṃ susukhaṃ ca śuklam
12.271.34
paraṃ tu śuklaṃ vimalaṃ viśokaṃ; gataklamaṃ sidhyati dānavendra gatvā tu yoniprabhavāni daitya; sahasraśaḥ siddhim upaiti jīvaḥ
12.271.35
gatiṃ ca yāṃ darśanam āha devo; gatvā śubhaṃ darśanam eva cāha gatiḥ punar varṇakṛtā prajānāṃ; varṇas tathā kālakṛto 'surendra
12.271.36
śataṃ sahasrāṇi caturdaśeha; parā gatir jīvaguṇasya daitya ārohaṇaṃ tat kṛtam eva viddhi; sthānaṃ tathā niḥsaraṇaṃ ca teṣām
12.271.37
kṛṣṇasya varṇasya gatir nikṛṣṭā; sa majjate narake pacyamānaḥ sthānaṃ tathā durgatibhis tu tasya; prajāvisargān subahūn vadanti
12.271.38
śataṃ sahasrāṇi tataś caritvā; prāpnoti varṇaṃ haritaṃ tu paścāt sa caiva tasmin nivasaty anīśo; yugakṣaye tamasā saṃvṛtātmā
12.271.39
sa vai yadā sattvaguṇena yuktas; tamo vyapohan ghaṭate svabuddhyā sa lohitaṃ varṇam upaiti nīlo; manuṣyaloke parivartate ca
12.271.40
sa tatra saṃhāravisargam eva; svakarmajair bandhanaiḥ kliśyamānaḥ tataḥ sa hāridram upaiti varṇaṃ; saṃhāravikṣepaśate vyatīte
12.271.41
hāridravarṇas tu prajāvisargān; sahasraśas tiṣṭhati saṃcaran vai avipramukto niraye ca daitya; tataḥ sahasrāṇi daśāparāṇi
12.271.42
gatīḥ sahasrāṇi ca pañca tasya; catvāri saṃvartakṛtāni caiva vimuktam enaṃ nirayāc ca viddhi; sarveṣu cānyeṣu ca saṃbhaveṣu
12.271.43
sa devaloke viharaty abhīkṣṇaṃ; tataś cyuto mānuṣatām upaiti saṃhāravikṣepaśatāni cāṣṭau; martyeṣu tiṣṭhann amṛtatvam eti
12.271.44
so 'smād atha bhraśyati kālayogāt; kṛṣṇe tale tiṣṭhati sarvakaṣṭe yathā tv ayaṃ sidhyati jīvalokas; tat te 'bhidhāsyāmy asurapravīra
12.271.45
daivāni sa vyūhaśatāni sapta; rakto haridro 'tha tathaiva śuklaḥ saṃśritya saṃdhāvati śuklam etam; aṣṭāparān arcyatamān sa lokān
12.271.46
aṣṭau ca ṣaṣṭiṃ ca śatāni yāni; manoviruddhāni mahādyutīnām śuklasya varṇasya parā gatir yā; trīṇy eva ruddhāni mahānubhāva
12.271.47
saṃhāravikṣepam aniṣṭam ekaṃ; catvāri cānyāni vasaty anīśaḥ ṣaṣṭhasya varṇasya parā gatir yā; siddhā viśiṣṭasya gataklamasya
12.271.48
saptottaraṃ teṣu vasaty anīśaḥ; saṃhāravikṣepaśataṃ saśeṣam tasmād upāvṛtya manuṣyaloke; tato mahān mānuṣatām upaiti
12.271.49
tasmād upāvṛtya tataḥ krameṇa; so 'gre sma saṃtiṣṭhati bhūtasargam sa saptakṛtvaś ca paraiti lokān; saṃhāravikṣepakṛtapravāsaḥ
12.271.50
saptaiva saṃhāram upaplavāni; saṃbhāvya saṃtiṣṭhati siddhaloke tato 'vyayaṃ sthānam anantam eti; devasya viṣṇor atha brahmaṇaś ca śeṣasya caivātha narasya caiva; devasya viṣṇoḥ paramasya caiva
12.271.51
saṃhārakāle paridagdhakāyā; brahmāṇam āyānti sadā prajā hi ceṣṭātmano devagaṇāś ca sarve; ye brahmalokād amarāḥ sma te 'pi
12.271.52
prajāvisargaṃ tu saśeṣakālaṃ; sthānāni svāny eva saranti jīvāḥ niḥśeṣāṇāṃ tat padaṃ yānti cānte; sarvāpadā ye sadṛśā manuṣyāḥ
12.271.53
ye tu cyutāḥ siddhalokāt krameṇa; teṣāṃ gatiṃ yānti tathānupūrvyā jīvāḥ pare tadbalaveṣarūpā; vidhiṃ svakaṃ yānti viparyayeṇa
12.271.54
sa yāvad evāsti saśeṣabhukte; prajāś ca devyau ca tathaiva śukle tāvat tadā teṣu viśuddhabhāvaḥ; saṃyamya pañcendriyarūpam etat
12.271.55
śuddhāṃ gatiṃ tāṃ paramāṃ paraiti; śuddhena nityaṃ manasā vicinvan tato 'vyayaṃ sthānam upaiti brahma; duṣprāpam abhyeti sa śāśvataṃ vai ity etad ākhyātam ahīnasattva; nārāyaṇasyeha balaṃ mayā te
12.271.56
vṛtra uvāca evaṃ gate me na viṣādo 'sti kaś cit; samyak ca paśyāmi vacas tavaitat śrutvā ca te vācam adīnasattva; vikalmaṣo 'smy adya tathā vipāpmā
12.271.57
pravṛttam etad bhagavan maharṣe; mahādyuteś cakram anantavīryam viṣṇor anantasya sanātanaṃ tat; sthānaṃ sargā yatra sarve pravṛttāḥ sa vai mahātmā puruṣottamo vai; tasmiñ jagat sarvam idaṃ pratiṣṭhitam
12.271.58
bhīṣma uvāca evam uktvā sa kaunteya vṛtraḥ prāṇān avāsṛjat yojayitvā tathātmānaṃ paraṃ sthānam avāptavān
12.271.59
yudhiṣṭhira uvāca ayaṃ sa bhagavān devaḥ pitāmaha janārdanaḥ sanatkumāro vṛtrāya yat tad ākhyātavān purā
12.271.60
bhīṣma uvāca mūlasthāyī sa bhagavān svenānantena tejasā tatsthaḥ sṛjati tān bhāvān nānārūpān mahātapāḥ
12.271.61
turīyārdhena tasyemaṃ viddhi keśavam acyutam turīyārdhena lokāṃs trīn bhāvayaty eṣa buddhimān
12.271.62
arvāk sthitas tu yaḥ sthāyī kalpānte parivartate sa śete bhagavān apsu yo 'sāv atibalaḥ prabhuḥ tān vidhātā prasannātmā lokāṃś carati śāśvatān
12.271.63
sarvāṇy aśūnyāni karoty anantaḥ; sanatkumāraḥ saṃcarate ca lokān sa cāniruddhaḥ sṛjate mahātmā; tatsthaṃ jagat sarvam idaṃ vicitram
12.271.64
yudhiṣṭhira uvāca vṛtreṇa paramārthajña dṛṣṭā manye ''tmano gatiḥ śubhā tasmāt sa sukhito na śocati pitāmaha
12.271.65
śuklaḥ śuklābhijātīyaḥ sādhyo nāvartate 'nagha tiryaggateś ca nirmukto nirayāc ca pitāmaha
12.271.66
hāridravarṇe rakte vā vartamānas tu pārthiva tiryag evānupaśyeta karmabhis tāmasair vṛtaḥ
12.271.67
vayaṃ tu bhṛśam āpannā raktāḥ kaṣṭamukhe 'sukhe kāṃ gatiṃ pratipatsyāmo nīlāṃ kṛṣṇādhamām atha
12.271.68
bhīṣma uvāca śuddhābhijanasaṃpannāḥ pāṇḍavāḥ saṃśitavratāḥ vihṛtya devalokeṣu punar mānuṣyam eṣyatha
12.271.69
prajāvisargaṃ ca sukhena kāle; pratyetya deveṣu sukhāni bhuktvā sukhena saṃyāsyatha siddhasaṃkhyāṃ; mā vo bhayaṃ bhūd vimalāḥ stha sarve
12.272.1
yudhiṣṭhira uvāca aho dharmiṣṭhatā tāta vṛtrasyāmitatejasaḥ yasya vijñānam atulaṃ viṣṇor bhaktiś ca tādṛśī
12.272.2
durvijñeyam idaṃ tāta viṣṇor amitatejasaḥ kathaṃ vā rājaśārdūla padaṃ taj jñātavān asau
12.272.3
bhavatā kathitaṃ hy etac chraddadhe cāham acyuta bhūyas tu me samutpannā buddhir avyaktadarśanāt
12.272.4
kathaṃ vinihato vṛtraḥ śakreṇa bharatarṣabha dharmiṣṭho viṣṇubhaktaś ca tattvajñaś ca padānvaye
12.272.5
etan me saṃśayaṃ brūhi pṛcchato bharatarṣabha vṛtras tu rājaśārdūla yathā śakreṇa nirjitaḥ
12.272.6
yathā caivābhavad yuddhaṃ tac cācakṣva pitāmaha vistareṇa mahābāho paraṃ kautūhalaṃ hi me
12.272.7
bhīṣma uvāca rathenendraḥ prayāto vai sārdhaṃ suragaṇaiḥ purā dadarśāthāgrato vṛtraṃ viṣṭhitaṃ parvatopamam
12.272.8
yojanānāṃ śatāny ūrdhvaṃ pañcocchritam ariṃdama śatāni vistareṇātha trīṇy evābhyadhikāni tu
12.272.9
tat prekṣya tādṛśaṃ rūpaṃ trailokyenāpi durjayam vṛtrasya devāḥ saṃtrastā na śāntim upalebhire
12.272.10
śakrasya tu tadā rājann ūrustambho vyajāyata bhayād vṛtrasya sahasā dṛṣṭvā tad rūpam uttamam
12.272.11
tato nādaḥ samabhavad vāditrāṇāṃ ca nisvanaḥ devāsurāṇāṃ sarveṣāṃ tasmin yuddha upasthite
12.272.12
atha vṛtrasya kauravya dṛṣṭvā śakram upasthitam na saṃbhramo na bhīḥ kā cid āsthā vā samajāyata
12.272.13
tataḥ samabhavad yuddhaṃ trailokyasya bhayaṃkaram śakrasya ca surendrasya vṛtrasya ca mahātmanaḥ
12.272.14
asibhiḥ paṭṭiśaiḥ śūlaiḥ śaktitomaramudgaraiḥ śilābhir vividhābhiś ca kārmukaiś ca mahāsvanaiḥ
12.272.15
astraiś ca vividhair divyaiḥ pāvakolkābhir eva ca devāsurais tataḥ sainyaiḥ sarvam āsīt samākulam
12.272.16
pitāmahapurogāś ca sarve devagaṇās tathā ṛṣayaś ca mahābhāgās tad yuddhaṃ draṣṭum āgaman
12.272.17
vimānāgryair mahārāja siddhāś ca bharatarṣabha gandharvāś ca vimānāgryair apsarobhiḥ samāgaman
12.272.18
tato 'ntarikṣam āvṛtya vṛtro dharmabhṛtāṃ varaḥ aśmavarṣeṇa devendraṃ parvatāt samavākirat
12.272.19
tato devagaṇāḥ kruddhāḥ sarvataḥ śastravṛṣṭibhiḥ aśmavarṣam apohanta vṛtrapreritam āhave
12.272.20
vṛtraś ca kuruśārdūla mahāmāyo mahābalaḥ mohayām āsa devendraṃ māyāyuddhena sarvataḥ
12.272.21
tasya vṛtrārditasyātha moha āsīc chatakratoḥ rathaṃtareṇa taṃ tatra vasiṣṭhaḥ samabodhayat
12.272.22
vasiṣṭha uvāca devaśreṣṭho 'si devendra surārivinibarhaṇa trailokyabalasaṃyuktaḥ kasmāc chakra viṣīdasi
12.272.23
eṣa brahmā ca viṣṇuś ca śivaś caiva jagatprabhuḥ somaś ca bhagavān devaḥ sarve ca paramarṣayaḥ
12.272.24
mā kārṣīḥ kaśmalaṃ śakra kaś cid evetaro yathā āryāṃ yuddhe matiṃ kṛtvā jahi śatruṃ sureśvara
12.272.25
eṣa lokagurus tryakṣaḥ sarvalokanamaskṛtaḥ nirīkṣate tvāṃ bhagavāṃs tyaja mohaṃ sureśvara
12.272.26
ete brahmarṣayaś caiva bṛhaspatipurogamāḥ stavena śakra divyena stuvanti tvāṃ jayāya vai
12.272.27
bhīṣma uvāca evaṃ saṃbodhyamānasya vasiṣṭhena mahātmanā atīva vāsavasyāsīd balam uttamatejasaḥ
12.272.28
tato buddhim upāgamya bhagavān pākaśāsanaḥ yogena mahatā yuktas tāṃ māyāṃ vyapakarṣata
12.272.29
tato 'ṅgiraḥsutaḥ śrīmāṃs te caiva paramarṣayaḥ dṛṣṭvā vṛtrasya vikrāntam upagamya maheśvaram ūcur vṛtravināśārthaṃ lokānāṃ hitakāmyayā
12.272.30
tato bhagavatas tejo jvaro bhūtvā jagatpateḥ samāviśan mahāraudraṃ vṛtraṃ daityavaraṃ tadā
12.272.31
viṣṇuś ca bhagavān devaḥ sarvalokābhipūjitaḥ aindraṃ samāviśad vajraṃ lokasaṃrakṣaṇe rataḥ
12.272.32
tato bṛhaspatir dhīmān upāgamya śatakratum vasiṣṭhaś ca mahātejāḥ sarve ca paramarṣayaḥ
12.272.33
te samāsādya varadaṃ vāsavaṃ lokapūjitam ūcur ekāgramanaso jahi vṛtram iti prabho
12.272.34
maheśvara uvāca eṣa vṛtro mahāñ śakra balena mahatā vṛtaḥ viśvātmā sarvagaś caiva bahumāyaś ca viśrutaḥ
12.272.35
tad enam asuraśreṣṭhaṃ trailokyenāpi durjayam jahi tvaṃ yogam āsthāya māvamaṃsthāḥ sureśvara
12.272.36
anena hi tapas taptaṃ balārtham amarādhipa ṣaṣṭiṃ varṣasahasrāṇi brahmā cāsmai varaṃ dadau
12.272.37
mahattvaṃ yogināṃ caiva mahāmāyatvam eva ca mahābalatvaṃ ca tathā tejaś cāgryaṃ sureśvara
12.272.38
etad vai māmakaṃ tejaḥ samāviśati vāsava vṛtram enaṃ tvam apy evaṃ jahi vajreṇa dānavam
12.272.39
śakra uvāca bhagavaṃs tvatprasādena ditijaṃ sudurāsadam vajreṇa nihaniṣyāmi paśyatas te surarṣabha
12.272.40
bhīṣma uvāca āviśyamāne daitye tu jvareṇātha mahāsure devatānām ṛṣīṇāṃ ca harṣān nādo mahān abhūt
12.272.41
tato dundubhayaś caiva śaṅkhāś ca sumahāsvanāḥ murajā ḍiṇḍimāś caiva prāvādyanta sahasraśaḥ
12.272.42
asurāṇāṃ tu sarveṣāṃ smṛtilopo 'bhavan mahān prajñānāśaś ca balavān kṣaṇena samapadyata
12.272.43
tam āviṣṭam atho jñātvā ṛṣayo devatās tathā stuvantaḥ śakram īśānaṃ tathā prācodayann api
12.272.44
rathasthasya hi śakrasya yuddhakāle mahātmanaḥ ṛṣibhiḥ stūyamānasya rūpam āsīt sudurdṛśam
12.273.1
bhīṣma uvāca vṛtrasya tu mahārāja jvarāviṣṭasya sarvaśaḥ abhavan yāni liṅgāni śarīre tāni me śṛṇu
12.273.2
jvalitāsyo 'bhavad ghoro vaivarṇyaṃ cāgamat param gātrakampaś ca sumahāñ śvāsaś cāpy abhavan mahān romaharṣaś ca tīvro 'bhūn niḥśvāsaś ca mahān nṛpa
12.273.3
śivā cāśivasaṃkāśā tasya vaktrāt sudāruṇā niṣpapāta mahāghorā smṛtiḥ sā tasya bhārata ulkāś ca jvalitās tasya dīptāḥ pārśve prapedire
12.273.4
gṛdhrakaṅkavaḍāś caiva vāco 'muñcan sudāruṇāḥ vṛtrasyopari saṃhṛṣṭāś cakravat paribabhramuḥ
12.273.5
tatas taṃ ratham āsthāya devāpyāyitam āhave vajrodyatakaraḥ śakras taṃ daityaṃ pratyavaikṣata
12.273.6
amānuṣam atho nādaṃ sa mumoca mahāsuraḥ vyajṛmbhata ca rājendra tīvrajvarasamanvitaḥ athāsya jṛmbhataḥ śakras tato vajram avāsṛjat
12.273.7
sa vajraḥ sumahātejāḥ kālāgnisadṛśopamaḥ kṣipram eva mahākāyaṃ vṛtraṃ daityam apātayat
12.273.8
tato nādaḥ samabhavat punar eva samantataḥ vṛtraṃ vinihataṃ dṛṣṭvā devānāṃ bharatarṣabha
12.273.9
vṛtraṃ tu hatvā bhagavān dānavārir mahāyaśāḥ vajreṇa viṣṇuyuktena divam eva samāviśat
12.273.10
atha vṛtrasya kauravya śarīrād abhiniḥsṛtā brahmahatyā mahāghorā raudrā lokabhayāvahā
12.273.11
karāladaśanā bhīmā vikṛtā kṛṣṇapiṅgalā prakīrṇamūrdhajā caiva ghoranetrā ca bhārata
12.273.12
kapālamālinī caiva kṛśā ca bharatarṣabha rudhirārdrā ca dharmajña cīravastranivāsinī
12.273.13
sābhiniṣkramya rājendra tādṛgrūpā bhayāvahā vajriṇaṃ mṛgayām āsa tadā bharatasattama
12.273.14
kasya cit tv atha kālasya vṛtrahā kurunandana svargāyābhimukhaḥ prāyāl lokānāṃ hitakāmyayā
12.273.15
bisān niḥsaramāṇaṃ tu dṛṣṭvā śakraṃ mahaujasam kaṇṭhe jagrāha devendraṃ sulagnā cābhavat tadā
12.273.16
sa hi tasmin samutpanne brahmahatyākṛte bhaye nalinyāṃ bisamadhyastho babhūvābdagaṇān bahūn
12.273.17
anusṛtya tu yatnāt sa tayā vai brahmahatyayā tadā gṛhītaḥ kauravya niśceṣṭaḥ samapadyata
12.273.18
tasyā vyapohane śakraḥ paraṃ yatnaṃ cakāra ha na cāśakat tāṃ devendro brahmahatyāṃ vyapohitum
12.273.19
gṛhīta eva tu tayā devendro bharatarṣabha pitāmaham upāgamya śirasā pratyapūjayat
12.273.20
jñātvā gṛhītaṃ śakraṃ tu dvijapravarahatyayā brahmā saṃcintayām āsa tadā bharatasattama
12.273.21
tām uvāca mahābāho brahmahatyāṃ pitāmahaḥ svareṇa madhureṇātha sāntvayann iva bhārata
12.273.22
mucyatāṃ tridaśendro 'yaṃ matpriyaṃ kuru bhāmini brūhi kiṃ te karomy adya kāmaṃ kaṃ tvam ihecchasi
12.273.23
brahmahatyovāca trilokapūjite deve prīte trailokyakartari kṛtam eveha manye 'haṃ nivāsaṃ tu vidhatsva me
12.273.24
tvayā kṛteyaṃ maryādā lokasaṃrakṣaṇārthinā sthāpanā vai sumahatī tvayā deva pravartitā
12.273.25
prīte tu tvayi dharmajña sarvalokeśvare prabho śakrād apagamiṣyāmi nivāsaṃ tu vidhatsva me
12.273.26
bhīṣma uvāca tatheti tāṃ prāha tadā brahmahatyāṃ pitāmahaḥ upāyataḥ sa śakrasya brahmahatyāṃ vyapohata
12.273.27
tataḥ svayaṃbhuvā dhyātas tatra vahnir mahātmanā brahmāṇam upasaṃgamya tato vacanam abravīt
12.273.28
prāpto 'smi bhagavan deva tvatsakāśam ariṃdama yat kartavyaṃ mayā deva tad bhavān vaktum arhati
12.273.29
brahmovāca bahudhā vibhajiṣyāmi brahmahatyām imām aham śakrasyādya vimokṣārthaṃ caturbhāgaṃ pratīccha me
12.273.30
agnir uvāca mama mokṣasya ko 'nto vai brahman dhyāyasva vai prabho etad icchāmi vijñātuṃ tattvato lokapūjita
12.273.31
brahmovāca yas tvāṃ jvalantam āsādya svayaṃ vai mānavaḥ kva cit bījauṣadhirasair vahne na yakṣyati tamovṛtaḥ
12.273.32
tam eṣā yāsyati kṣipraṃ tatraiva ca nivatsyati brahmahatyā havyavāha vyetu te mānaso jvaraḥ
12.273.33
bhīṣma uvāca ity uktaḥ pratijagrāha tad vaco havyakavyabhuk pitāmahasya bhagavāṃs tathā ca tad abhūt prabho
12.273.34
tato vṛkṣauṣadhitṛṇaṃ samāhūya pitāmahaḥ imam arthaṃ mahārāja vaktuṃ samupacakrame
12.273.35
tato vṛkṣauṣadhitṛṇaṃ tathaivoktaṃ yathātatham vyathitaṃ vahnivad rājan brahmāṇam idam abravīt
12.273.36
asmākaṃ brahmahatyāto ko 'nto lokapitāmaha svabhāvanihatān asmān na punar hantum arhasi
12.273.37
vayam agniṃ tathā śītaṃ varṣaṃ ca pavaneritam sahāmaḥ satataṃ deva tathā chedanabhedanam
12.273.38
brahmahatyām imām adya bhavataḥ śāsanād vayam grahīṣyāmas trilokeśa mokṣaṃ cintayatāṃ bhavān
12.273.39
brahmovāca parvakāle tu saṃprāpte yo vai chedanabhedanam kariṣyati naro mohāt tam eṣānugamiṣyati
12.273.40
bhīṣma uvāca tato vṛkṣauṣadhitṛṇam evam uktaṃ mahātmanā brahmāṇam abhisaṃpūjya jagāmāśu yathāgatam
12.273.41
āhūyāpsaraso devas tato lokapitāmahaḥ vācā madhurayā prāha sāntvayann iva bhārata
12.273.42
iyam indrād anuprāptā brahmahatyā varāṅganāḥ caturtham asyā bhāgaṃ hi mayoktāḥ saṃpratīcchata
12.273.43
apsarasa ūcuḥ grahaṇe kṛtabuddhīnāṃ deveśa tava śāsanāt mokṣaṃ samayato 'smākaṃ cintayasva pitāmaha
12.273.44
brahmovāca rajasvalāsu nārīṣu yo vai maithunam ācaret tam eṣā yāsyati kṣipraṃ vyetu vo mānaso jvaraḥ
12.273.45
bhīṣma uvāca tatheti hṛṣṭamanasa uktvāthāpsarasāṃ gaṇāḥ svāni sthānāni saṃprāpya remire bharatarṣabha
12.273.46
tatas trilokakṛd devaḥ punar eva mahātapāḥ apaḥ saṃcintayām āsa dhyātās tāś cāpy athāgaman
12.273.47
tās tu sarvāḥ samāgamya brahmāṇam amitaujasam idam ūcur vaco rājan praṇipatya pitāmaham
12.273.48
imāḥ sma deva saṃprāptās tvatsakāśam ariṃdama śāsanāt tava deveśa samājñāpaya no vibho
12.273.49
brahmovāca iyaṃ vṛtrād anuprāptā puruhūtaṃ mahābhayā brahmahatyā caturthāṃśam asyā yūyaṃ pratīcchata
12.273.50
āpa ūcuḥ evaṃ bhavatu lokeśa yathā vadasi naḥ prabho mokṣaṃ samayato 'smākaṃ saṃcintayitum arhasi
12.273.51
tvaṃ hi deveśa sarvasya jagataḥ paramo guruḥ ko 'nyaḥ prasādo hi bhaved yaḥ kṛcchrān naḥ samuddharet
12.273.52
brahmovāca alpā iti matiṃ kṛtvā yo naro buddhimohitaḥ śleṣmamūtrapurīṣāṇi yuṣmāsu pratimokṣyati
12.273.53
tam eṣā yāsyati kṣipraṃ tatraiva ca nivatsyati tathā vo bhavitā mokṣa iti satyaṃ bravīmi vaḥ
12.273.54
bhīṣma uvāca tato vimucya devendraṃ brahmahatyā yudhiṣṭhira yathānisṛṣṭaṃ taṃ deśam agacchad devaśāsanāt
12.273.55
evaṃ śakreṇa saṃprāptā brahmahatyā janādhipa pitāmaham anujñāpya so 'śvamedham akalpayat
12.273.56
śrūyate hi mahārāja saṃprāptā vāsavena vai brahmahatyā tataḥ śuddhiṃ hayamedhena labdhavān
12.273.57
samavāpya śriyaṃ devo hatvārīṃś ca sahasraśaḥ praharṣam atulaṃ lebhe vāsavaḥ pṛthivīpate
12.273.58
vṛtrasya rudhirāc caiva khukhuṇḍāḥ pārtha jajñire dvijātibhir abhakṣyās te dīkṣitaiś ca tapodhanaiḥ
12.273.59
sarvāvasthaṃ tvam apy eṣāṃ dvijātīnāṃ priyaṃ kuru ime hi bhūtale devāḥ prathitāḥ kurunandana
12.273.60
evaṃ śakreṇa kauravya buddhisaukṣmyān mahāsuraḥ upāyapūrvaṃ nihato vṛtro 'thāmitatejasā
12.273.61
evaṃ tvam api kauravya pṛthivyām aparājitaḥ bhaviṣyasi yathā devaḥ śatakratur amitrahā
12.273.62
ye tu śakrakathāṃ divyām imāṃ parvasu parvasu vipramadhye paṭhiṣyanti na te prāpsyanti kilbiṣam
12.273.63
ity etad vṛtram āśritya śakrasyātyadbhutaṃ mahat kathitaṃ karma te tāta kiṃ bhūyaḥ śrotum icchasi
12.274.1
yudhiṣṭhira uvāca pitāmaha mahāprājña sarvaśāstraviśārada asti vṛtravadhād eva vivakṣā mama jāyate
12.274.2
jvareṇa mohito vṛtraḥ kathitas te janādhipa nihato vāsaveneha vajreṇeti mamānagha
12.274.3
katham eṣa mahāprājña jvaraḥ prādurabhūt kutaḥ jvarotpattiṃ nipuṇataḥ śrotum icchāmy ahaṃ prabho
12.274.4
bhīṣma uvāca śṛṇu rājañ jvarasyeha saṃbhavaṃ lokaviśrutam vistaraṃ cāsya vakṣyāmi yādṛśaṃ caiva bhārata
12.274.5
purā meror mahārāja śṛṅgaṃ trailokyaviśrutam jyotiṣkaṃ nāma sāvitraṃ sarvaratnavibhūṣitam aprameyam anādhṛṣyaṃ sarvalokeṣu bhārata
12.274.6
tatra devo giritaṭe hemadhātuvibhūṣite paryaṅka iva vibhrājann upaviṣṭo babhūva ha
12.274.7
śailarājasutā cāsya nityaṃ pārśve sthitā babhau tathā devā mahātmāno vasavaś ca mahaujasaḥ
12.274.8
tathaiva ca mahātmānāv aśvinau bhiṣajāṃ varau tathā vaiśravaṇo rājā guhyakair abhisaṃvṛtaḥ
12.274.9
yakṣāṇām adhipaḥ śrīmān kailāsanilayaḥ prabhuḥ aṅgiraḥpramukhāś caiva tathā devarṣayo 'pare
12.274.10
viśvāvasuś ca gandharvas tathā nāradaparvatau apsarogaṇasaṃghāś ca samājagmur anekaśaḥ
12.274.11
vavau śivaḥ sukho vāyur nānāgandhavahaḥ śuciḥ sarvartukusumopetāḥ puṣpavanto mahādrumāḥ
12.274.12
tathā vidyādharāś caiva siddhāś caiva tapodhanāḥ mahādevaṃ paśupatiṃ paryupāsanta bhārata
12.274.13
bhūtāni ca mahārāja nānārūpadharāṇy atha rākṣasāś ca mahāraudrāḥ piśācāś ca mahābalāḥ
12.274.14
bahurūpadharā hṛṣṭā nānāpraharaṇodyatāḥ devasyānucarās tatra tasthire cānalopamāḥ
12.274.15
nandī ca bhagavāṃs tatra devasyānumate sthitaḥ pragṛhya jvalitaṃ śūlaṃ dīpyamānaṃ svatejasā
12.274.16
gaṅgā ca saritāṃ śreṣṭhā sarvatīrthajalodbhavā paryupāsata taṃ devaṃ rūpiṇī kurunandana
12.274.17
evaṃ sa bhagavāṃs tatra pūjyamānaḥ surarṣibhiḥ devaiś ca sumahābhāgair mahādevo vyatiṣṭhata
12.274.18
kasya cit tv atha kālasya dakṣo nāma prajāpatiḥ pūrvoktena vidhānena yakṣyamāṇo 'nvapadyata
12.274.19
tatas tasya makhaṃ devāḥ sarve śakrapurogamāḥ gamanāya samāgamya buddhim āpedire tadā
12.274.20
te vimānair mahātmāno jvalitair jvalanaprabhāḥ devasyānumate 'gacchan gaṅgādvāram iti śrutiḥ
12.274.21
prasthitā devatā dṛṣṭvā śailarājasutā tadā uvāca vacanaṃ sādhvī devaṃ paśupatiṃ patim
12.274.22
bhagavan kva nu yānty ete devāḥ śakrapurogamāḥ brūhi tattvena tattvajña saṃśayo me mahān ayam
12.274.23
maheśvara uvāca dakṣo nāma mahābhāge prajānāṃ patir uttamaḥ hayamedhena yajate tatra yānti divaukasaḥ
12.274.24
umā uvāca yajñam etaṃ mahābhāga kimarthaṃ nābhigacchasi kena vā pratiṣedhena gamanaṃ te na vidyate
12.274.25
maheśvara uvāca surair eva mahābhāge sarvam etad anuṣṭhitam yajñeṣu sarveṣu mama na bhāga upakalpitaḥ
12.274.26
pūrvopāyopapannena mārgeṇa varavarṇini na me surāḥ prayacchanti bhāgaṃ yajñasya dharmataḥ
12.274.27
umā uvāca bhagavan sarvabhūteṣu prabhavābhyadhiko guṇaiḥ ajeyaś cāpradhṛṣyaś ca tejasā yaśasā śriyā
12.274.28
anena te mahābhāga pratiṣedhena bhāgataḥ atīva duḥkham utpannaṃ vepathuś ca mamānagha
12.274.29
bhīṣma uvāca evam uktvā tu sā devī devaṃ paśupatiṃ patim tūṣṇīṃbhūtābhavad rājan dahyamānena cetasā
12.274.30
atha devyā mataṃ jñātvā hṛdgataṃ yac cikīrṣitam sa samājñāpayām āsa tiṣṭha tvam iti nandinam
12.274.31
tato yogabalaṃ kṛtvā sarvayogeśvareśvaraḥ taṃ yajñaṃ sumahātejā bhīmair anucarais tadā sahasā ghātayām āsa devadevaḥ pinākadhṛk
12.274.32
ke cin nādān amuñcanta ke cid dhāsāṃś ca cakrire rudhireṇāpare rājaṃs tatrāgniṃ samavākiran
12.274.33
ke cid yūpān samutpāṭya babhramur vikṛtānanāḥ āsyair anye cāgrasanta tathaiva paricārakān
12.274.34
tataḥ sa yajño nṛpate vadhyamānaḥ samantataḥ āsthāya mṛgarūpaṃ vai kham evābhyapatat tadā
12.274.35
taṃ tu yajñaṃ tathārūpaṃ gacchantam upalabhya saḥ dhanur ādāya bāṇaṃ ca tadānvasarata prabhuḥ
12.274.36
tatas tasya sureśasya krodhād amitatejasaḥ lalāṭāt prasṛto ghoraḥ svedabindur babhūva ha
12.274.37
tasmin patitamātre tu svedabindau tathā bhuvi prādurbabhūva sumahān agniḥ kālānalopamaḥ
12.274.38
tatra cājāyata tadā puruṣaḥ puruṣarṣabha hrasvo 'timātraraktākṣo hariśmaśrur vibhīṣaṇaḥ
12.274.39
ūrdhvakeśo 'tilomāṅgaḥ śyenolūkas tathaiva ca karālaḥ kṛṣṇavarṇaś ca raktavāsās tathaiva ca
12.274.40
taṃ yajñaṃ sa mahāsattvo 'dahat kakṣam ivānalaḥ devāś cāpy adravan sarve tato bhītā diśo daśa
12.274.41
tena tasmin vicaratā puruṣeṇa viśāṃ pate pṛthivī vyacalad rājann atīva bharatarṣabha
12.274.42
hāhābhūte pravṛtte tu nāde lokabhayaṃkare pitāmaho mahādevaṃ darśayan pratyabhāṣata
12.274.43
bhavato 'pi surāḥ sarve bhāgaṃ dāsyanti vai prabho kriyatāṃ pratisaṃhāraḥ sarvadeveśvara tvayā
12.274.44
imā hi devatāḥ sarvā ṛṣayaś ca paraṃtapa tava krodhān mahādeva na śāntim upalebhire
12.274.45
yaś caiṣa puruṣo jātaḥ svedāt te vibudhottama jvaro nāmaiṣa dharmajña lokeṣu pracariṣyati
12.274.46
ekībhūtasya na hy asya dhāraṇe tejasaḥ prabho samarthā sakalā pṛthvī bahudhā sṛjyatām ayam
12.274.47
ity ukto brahmaṇā devo bhāge cāpi prakalpite bhagavantaṃ tathety āha brahmāṇam amitaujasam
12.274.48
parāṃ ca prītim agamad utsmayaṃś ca pinākadhṛk avāpa ca tadā bhāgaṃ yathoktaṃ brahmaṇā bhavaḥ
12.274.49
jvaraṃ ca sarvadharmajño bahudhā vyasṛjat tadā śāntyarthaṃ sarvabhūtānāṃ śṛṇu tac cāpi putraka
12.274.50
śīrṣābhitāpo nāgānāṃ parvatānāṃ śilājatuḥ apāṃ tu nīlikāṃ vidyān nirmokaṃ bhujageṣu ca
12.274.51
khorakaḥ saurabheyāṇām ūṣaraṃ pṛthivītale paśūnām api dharmajña dṛṣṭipratyavarodhanam
12.274.52
randhrāgatam athāśvānāṃ śikhodbhedaś ca barhiṇām netrarogaḥ kokilānāṃ jvaraḥ prokto mahātmanā
12.274.53
abjānāṃ pittabhedaś ca sarveṣām iti naḥ śrutam śukānām api sarveṣāṃ hikkikā procyate jvaraḥ
12.274.54
śārdūleṣv atha dharmajña śramo jvara ihocyate mānuṣeṣu tu dharmajña jvaro nāmaiṣa viśrutaḥ maraṇe janmani tathā madhye cāviśate naram
12.274.55
etan māheśvaraṃ tejo jvaro nāma sudāruṇaḥ namasyaś caiva mānyaś ca sarvaprāṇibhir īśvaraḥ
12.274.56
anena hi samāviṣṭo vṛtro dharmabhṛtāṃ varaḥ vyajṛmbhata tataḥ śakras tasmai vajram avāsṛjat
12.274.57
praviśya vajro vṛtraṃ tu dārayām āsa bhārata dāritaś ca sa vajreṇa mahāyogī mahāsuraḥ jagāma paramaṃ sthānaṃ viṣṇor amitatejasaḥ
12.274.58
viṣṇubhaktyā hi tenedaṃ jagad vyāptam abhūt purā tasmāc ca nihato yuddhe viṣṇoḥ sthānam avāptavān
12.274.59
ity eṣa vṛtram āśritya jvarasya mahato mayā vistaraḥ kathitaḥ putra kim anyat prabravīmi te
12.274.60
imāṃ jvarotpattim adīnamānasaḥ; paṭhet sadā yaḥ susamāhito naraḥ vimuktarogaḥ sa sukhī mudā yuto; labheta kāmān sa yathāmanīṣitān
12.275.1
yudhiṣṭhira uvāca śokād duḥkhāc ca mṛtyoś ca trasyanti prāṇinaḥ sadā ubhayaṃ me yathā na syāt tan me brūhi pitāmaha
12.275.2
bhīṣma uvāca atraivodāharantīmam itihāsaṃ purātanam nāradasya ca saṃvādaṃ samaṅgasya ca bhārata
12.275.3
nārada uvāca uraseva praṇamase bāhubhyāṃ tarasīva ca saṃprahṛṣṭamanā nityaṃ viśoka iva lakṣyase
12.275.4
udvegaṃ neha te kiṃ cit susūkṣmam api lakṣaye nityatṛpta iva svastho bālavac ca viceṣṭase
12.275.5
samaṅga uvāca bhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyac ca sarvaṃ sattveṣu mānada teṣāṃ tattvāni jānāmi tato na vimanā hy aham
12.275.6
upakramān ahaṃ veda punar eva phalodayān loke phalāni citrāṇi tato na vimanā hy aham
12.275.7
agādhāś cāpratiṣṭhāś ca gatimantaś ca nārada andhā jaḍāś ca jīvanti paśyāsmān api jīvataḥ
12.275.8
vihitenaiva jīvanti arogāṅgā divaukasaḥ balavanto 'balāś caiva tadvad asmān sabhājaya
12.275.9
sahasriṇaś ca jīvanti jīvanti śatinas tathā śākena cānye jīvanti paśyāsmān api jīvataḥ
12.275.10
yadā na śocemahi kiṃ nu na syād; dharmeṇa vā nārada karmaṇā vā kṛtāntavaśyāni yadā sukhāni; duḥkhāni vā yan na vidharṣayanti
12.275.11
yasmai prajñāṃ kathayante manuṣyāḥ; prajñāmūlo hīndriyāṇāṃ prasādaḥ muhyanti śocanti yadendriyāṇi; prajñālābho nāsti mūḍhendriyasya
12.275.12
mūḍhasya darpaḥ sa punar moha eva; mūḍhasya nāyaṃ na paro 'sti lokaḥ na hy eva duḥkhāni sadā bhavanti; sukhasya vā nityaśo lābha eva
12.275.13
bhāvātmakaṃ saṃparivartamānaṃ; na mādṛśaḥ saṃjvaraṃ jātu kuryāt iṣṭān bhogān nānurudhyet sukhaṃ vā; na cintayed duḥkham abhyāgataṃ vā
12.275.14
samāhito na spṛhayet pareṣāṃ; nānāgataṃ nābhinandeta lābham na cāpi hṛṣyed vipule 'rthalābhe; tathārthanāśe ca na vai viṣīdet
12.275.15
na bāndhavā na ca vittaṃ na kaulī; na ca śrutaṃ na ca mantrā na vīryam duḥkhāt trātuṃ sarva evotsahante; paratra śīle na tu yānti śāntim
12.275.16
nāsti buddhir ayuktasya nāyogād vidyate sukham dhṛtiś ca duḥkhatyāgaś cāpy ubhayaṃ naḥ sukhodayam
12.275.17
priyaṃ hi harṣajananaṃ harṣa utsekavardhanaḥ utseko narakāyaiva tasmāt taṃ saṃtyajāmy aham
12.275.18
etāñ śokabhayotsekān mohanān sukhaduḥkhayoḥ paśyāmi sākṣival loke dehasyāsya viceṣṭanāt
12.275.19
arthakāmau parityajya viśoko vigatajvaraḥ tṛṣṇāmohau tu saṃtyajya carāmi pṛthivīm imām
12.275.20
na mṛtyuto na cādharmān na lobhān na kutaś cana pītāmṛtasyevātyantam iha cāmutra vā bhayam
12.275.21
etad brahman vijānāmi mahat kṛtvā tapo 'vyayam tena nārada saṃprāpto na māṃ śokaḥ prabādhate
12.276.1
yudhiṣṭhira uvāca atattvajñasya śāstrāṇāṃ satataṃ saṃśayātmanaḥ akṛtavyavasāyasya śreyo brūhi pitāmaha
12.276.2
bhīṣma uvāca gurupūjā ca satataṃ vṛddhānāṃ paryupāsanam śravaṇaṃ caiva vidyānāṃ kūṭasthaṃ śreya ucyate
12.276.3
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam gālavasya ca saṃvādaṃ devarṣer nāradasya ca
12.276.4
vītamohaklamaṃ vipraṃ jñānatṛptaṃ jitendriyam śreyaskāmaṃ jitātmānaṃ nāradaṃ gālavo 'bravīt
12.276.5
yaiḥ kaiś cit saṃmato loke guṇais tu puruṣo nṛṣu bhavaty anapagān sarvāṃs tān guṇāṃl lakṣayāmy aham
12.276.6
bhavān evaṃvidho 'smākaṃ saṃśayaṃ chettum arhati amūḍhaś ciramūḍhānāṃ lokatattvam ajānatām
12.276.7
jñāne hy evaṃ pravṛttiḥ syāt kāryākārye vijānataḥ yat kāryaṃ na vyavasyāmas tad bhavān vaktum arhati
12.276.8
bhagavann āśramāḥ sarve pṛthagācāradarśinaḥ idaṃ śreya idaṃ śreya iti nānāpradhāvitāḥ
12.276.9
tāṃs tu viprasthitān dṛṣṭvā śāstraiḥ śāstrābhinandinaḥ svaśāstraiḥ parituṣṭāṃś ca śreyo nopalabhāmahe
12.276.10
śāstraṃ yadi bhaved ekaṃ vyaktaṃ śreyo bhavet tadā śāstraiś ca bahubhir bhūyaḥ śreyo guhyaṃ praveśitam
12.276.11
etasmāt kāraṇāc chreyaḥ kalilaṃ pratibhāti mām bravītu bhagavāṃs tan me upasanno 'smy adhīhi bhoḥ
12.276.12
nārada uvāca āśramās tāta catvāro yathāsaṃkalpitāḥ pṛthak tān sarvān anupaśya tvaṃ samāśrityaiva gālava
12.276.13
teṣāṃ teṣāṃ tathā hi tvam āśramāṇāṃ tatas tataḥ nānārūpaguṇoddeśaṃ paśya viprasthitaṃ pṛthak nayanti caiva te samyag abhipretam asaṃśayam
12.276.14
ṛju paśyaṃs tathā samyag āśramāṇāṃ parāṃ gatim yat tu niḥśreyasaṃ samyak tac caivāsaṃśayātmakam
12.276.15
anugrahaṃ ca mitrāṇām amitrāṇāṃ ca nigraham saṃgrahaṃ ca trivargasya śreya āhur manīṣiṇaḥ
12.276.16
nivṛttiḥ karmaṇaḥ pāpāt satataṃ puṇyaśīlatā sadbhiś ca samudācāraḥ śreya etad asaṃśayam
12.276.17
mārdavaṃ sarvabhūteṣu vyavahāreṣu cārjavam vāk caiva madhurā proktā śreya etad asaṃśayam
12.276.18
devatābhyaḥ pitṛbhyaś ca saṃvibhāgo 'tithiṣv api asaṃtyāgaś ca bhṛtyānāṃ śreya etad asaṃśayam
12.276.19
satyasya vacanaṃ śreyaḥ satyajñānaṃ tu duṣkaram yad bhūtahitam atyantam etat satyaṃ bravīmy aham
12.276.20
ahaṃkārasya ca tyāgaḥ praṇayasya ca nigrahaḥ saṃtoṣaś caikacaryā ca kūṭasthaṃ śreya ucyate
12.276.21
dharmeṇa vedādhyayanaṃ vedāṅgānāṃ tathaiva ca vidyārthānāṃ ca jijñāsā śreya etad asaṃśayam
12.276.22
śabdarūparasasparśān saha gandhena kevalān nātyartham upaseveta śreyaso 'rthī paraṃtapa
12.276.23
naktaṃcaryā divāsvapnam ālasyaṃ paiśunaṃ madam atiyogam ayogaṃ ca śreyaso 'rthī parityajet
12.276.24
karmotkarṣaṃ na mārgeta pareṣāṃ parinindayā svaguṇair eva mārgeta viprakarṣaṃ pṛthagjanāt
12.276.25
nirguṇās tv eva bhūyiṣṭham ātmasaṃbhāvino narāḥ doṣair anyān guṇavataḥ kṣipanty ātmaguṇakṣayāt
12.276.26
anucyamānāś ca punas te manyante mahājanāt guṇavattaram ātmānaṃ svena mānena darpitāḥ
12.276.27
abruvan kasya cin nindām ātmapūjām avarṇayan vipaścid guṇasaṃpannaḥ prāpnoty eva mahad yaśaḥ
12.276.28
abruvan vāti surabhir gandhaḥ sumanasāṃ śuciḥ tathaivāvyāharan bhāti vimalo bhānur ambare
12.276.29
evamādīni cānyāni parityaktāni medhayā jvalanti yaśasā loke yāni na vyāharanti ca
12.276.30
na loke dīpyate mūrkhaḥ kevalātmapraśaṃsayā api cāpihitaḥ śvabhre kṛtavidyaḥ prakāśate
12.276.31
asann uccair api proktaḥ śabdaḥ samupaśāmyati dīpyate tv eva lokeṣu śanair api subhāṣitam
12.276.32
mūḍhānām avaliptānām asāraṃ bhāṣitaṃ bahu darśayaty antarātmānaṃ divā rūpam ivāṃśumān
12.276.33
etasmāt kāraṇāt prajñāṃ mṛgayante pṛthagvidhām prajñālābho hi bhūtānām uttamaḥ pratibhāti mām
12.276.34
nāpṛṣṭaḥ kasya cid brūyān na cānyāyena pṛcchataḥ jñānavān api medhāvī jaḍaval lokam ācaret
12.276.35
tato vāsaṃ parīkṣeta dharmanityeṣu sādhuṣu manuṣyeṣu vadānyeṣu svadharmanirateṣu ca
12.276.36
caturṇāṃ yatra varṇānāṃ dharmavyatikaro bhavet na tatra vāsaṃ kurvīta śreyorthī vai kathaṃ cana
12.276.37
nirārambho 'py ayam iha yathālabdhopajīvanaḥ puṇyaṃ puṇyeṣu vimalaṃ pāpaṃ pāpeṣu cāpnuyāt
12.276.38
apām agnes tathendoś ca sparśaṃ vedayate yathā tathā paśyāmahe sparśam ubhayoḥ pāpapuṇyayoḥ
12.276.39
apaśyanto 'nnaviṣayaṃ bhuñjate vighasāśinaḥ bhuñjānaṃ cānnaviṣayān viṣayaṃ viddhi karmaṇām
12.276.40
yatrāgamayamānānām asatkāreṇa pṛcchatām prabrūyād brahmaṇo dharmaṃ tyajet taṃ deśam ātmavān
12.276.41
śiṣyopādhyāyikā vṛttir yatra syāt susamāhitā yathāvac chāstrasaṃpannā kas taṃ deśaṃ parityajet
12.276.42
ākāśasthā dhruvaṃ yatra doṣaṃ brūyur vipaścitām ātmapūjābhikāmā vai ko vaset tatra paṇḍitaḥ
12.276.43
yatra saṃloḍitā lubdhaiḥ prāyaśo dharmasetavaḥ pradīptam iva śailāntaṃ kas taṃ deśaṃ na saṃtyajet
12.276.44
yatra dharmam anāśaṅkāś careyur vītamatsarāḥ caret tatra vasec caiva puṇyaśīleṣu sādhuṣu
12.276.45
dharmam arthanimittaṃ tu careyur yatra mānavāḥ na tān anuvasej jātu te hi pāpakṛto janāḥ
12.276.46
karmaṇā yatra pāpena vartante jīvitespavaḥ vyavadhāvet tatas tūrṇaṃ sasarpāc charaṇād iva
12.276.47
yena khaṭvāṃ samārūḍhaḥ karmaṇānuśayī bhavet āditas tan na kartavyam icchatā bhavam ātmanaḥ
12.276.48
yatra rājā ca rājñaś ca puruṣāḥ pratyanantarāḥ kuṭumbinām agrabhujas tyajet tad rāṣṭram ātmavān
12.276.49
śrotriyās tv agrabhoktāro dharmanityāḥ sanātanāḥ yājanādhyāpane yuktā yatra tad rāṣṭram āvaset
12.276.50
svāhāsvadhāvaṣaṭkārā yatra samyag anuṣṭhitāḥ ajasraṃ caiva vartante vaset tatrāvicārayan
12.276.51
aśucīny atra paśyeta brāhmaṇān vṛttikarśitān tyajet tad rāṣṭram āsannam upasṛṣṭam ivāmiṣam
12.276.52
prīyamāṇā narā yatra prayaccheyur ayācitāḥ svasthacitto vaset tatra kṛtakṛtya ivātmavān
12.276.53
daṇḍo yatrāvinīteṣu satkāraś ca kṛtātmasu caret tatra vasec caiva puṇyaśīleṣu sādhuṣu
12.276.54
upasṛṣṭeṣv adānteṣu durācāreṣv asādhuṣu avinīteṣu lubdheṣu sumahad daṇḍadhāraṇam
12.276.55
yatra rājā dharmanityo rājyaṃ vai paryupāsitā apāsya kāmān kāmeśo vaset tatrāvicārayan
12.276.56
tathāśīlā hi rājānaḥ sarvān viṣayavāsinaḥ śreyasā yojayanty āśu śreyasi pratyupasthite
12.276.57
pṛcchatas te mayā tāta śreya etad udāhṛtam na hi śakyaṃ pradhānena śreyaḥ saṃkhyātum ātmanaḥ
12.276.58
evaṃ pravartamānasya vṛttiṃ praṇihitātmanaḥ tapasaiveha bahulaṃ śreyo vyaktaṃ bhaviṣyati
12.277.1
yudhiṣṭhira uvāca kathaṃ nu muktaḥ pṛthivīṃ cared asmadvidho nṛpaḥ nityaṃ kaiś ca guṇair yuktaḥ saṅgapāśād vimucyate
12.277.2
bhīṣma uvāca atra te vartayiṣyāmi itihāsaṃ purātanam ariṣṭaneminā proktaṃ sagarāyānupṛcchate
12.277.3
sagara uvāca kiṃ śreyaḥ paramaṃ brahman kṛtveha sukham aśnute kathaṃ na śocen na kṣubhyed etad icchāmi veditum
12.277.4
bhīṣma uvāca evam uktas tadā tārkṣyaḥ sarvaśāstraviśāradaḥ vibudhya saṃpadaṃ cāgryāṃ sad vākyam idam abravīt
12.277.5
sukhaṃ mokṣasukhaṃ loke na ca loko 'vagacchati prasaktaḥ putrapaśuṣu dhanadhānyasamākulaḥ
12.277.6
saktabuddhir aśāntātmā na sa śakyaś cikitsitum snehapāśasito mūḍho na sa mokṣāya kalpate
12.277.7
snehajān iha te pāśān vakṣyāmi śṛṇu tān mama sakarṇakena śirasā śakyāś chettuṃ vijānatā
12.277.8
saṃbhāvya putrān kālena yauvanasthān niveśya ca samarthāñ jīvane jñātvā muktaś cara yathāsukham
12.277.9
bhāryāṃ putravatīṃ vṛddhāṃ lālitāṃ putravatsalām jñātvā prajahi kāle tvaṃ parārtham anudṛśya ca
12.277.10
sāpatyo nirapatyo vā muktaś cara yathāsukham indriyair indriyārthāṃs tvam anubhūya yathāvidhi
12.277.11
kṛtakautūhalas teṣu muktaś cara yathāsukham upapattyopalabdheṣu lābheṣu ca samo bhava
12.277.12
eṣa tāvat samāsena tava saṃkīrtito mayā mokṣārtho vistareṇāpi bhūyo vakṣyāmi tac chṛṇu
12.277.13
muktā vītabhayā loke caranti sukhino narāḥ saktabhāvā vinaśyanti narās tatra na saṃśayaḥ
12.277.14
āhārasaṃcayāś caiva tathā kīṭapipīlikāḥ asaktāḥ sukhino loke saktāś caiva vināśinaḥ
12.277.15
svajane na ca te cintā kartavyā mokṣabuddhinā ime mayā vinābhūtā bhaviṣyanti kathaṃ tv iti
12.277.16
svayam utpadyate jantuḥ svayam eva vivardhate sukhaduḥkhe tathā mṛtyuṃ svayam evādhigacchati
12.277.17
bhojanācchādane caiva mātrā pitrā ca saṃgraham svakṛtenādhigacchanti loke nāsty akṛtaṃ purā
12.277.18
dhātrā vihitabhakṣyāṇi sarvabhūtāni medinīm loke viparidhāvanti rakṣitāni svakarmabhiḥ
12.277.19
svayaṃ mṛtpiṇḍabhūtasya paratantrasya sarvadā ko hetuḥ svajanaṃ poṣṭuṃ rakṣituṃ vādṛḍhātmanaḥ
12.277.20
svajanaṃ hi yadā mṛtyur hanty eva tava paśyataḥ kṛte 'pi yatne mahati tatra boddhavyam ātmanā
12.277.21
jīvantam api caivainaṃ bharaṇe rakṣaṇe tathā asamāpte parityajya paścād api mariṣyasi
12.277.22
yadā mṛtaś ca svajanaṃ na jñāsyasi kathaṃ cana sukhitaṃ duḥkhitaṃ vāpi nanu boddhavyam ātmanā
12.277.23
mṛte vā tvayi jīve vā yadi bhokṣyati vai janaḥ svakṛtaṃ nanu buddhvaivaṃ kartavyaṃ hitam ātmanaḥ
12.277.24
evaṃ vijānaṃl loke 'smin kaḥ kasyety abhiniścitaḥ mokṣe niveśaya mano bhūyaś cāpy upadhāraya
12.277.25
kṣutpipāsādayo bhāvā jitā yasyeha dehinaḥ krodho lobhas tathā mohaḥ sattvavān mukta eva saḥ
12.277.26
dyūte pāne tathā strīṣu mṛgayāyāṃ ca yo naraḥ na pramādyati saṃmohāt satataṃ mukta eva saḥ
12.277.27
divase divase nāma rātrau rātrau sadā sadā bhoktavyam iti yaḥ khinno doṣabuddhiḥ sa ucyate
12.277.28
ātmabhāvaṃ tathā strīṣu muktam eva punaḥ punaḥ yaḥ paśyati sadā yukto yathāvan mukta eva saḥ
12.277.29
saṃbhavaṃ ca vināśaṃ ca bhūtānāṃ ceṣṭitaṃ tathā yas tattvato vijānāti loke 'smin mukta eva saḥ
12.277.30
prasthaṃ vāhasahasreṣu yātrārthaṃ caiva koṭiṣu prāsāde mañcakasthānaṃ yaḥ paśyati sa mucyate
12.277.31
mṛtyunābhyāhataṃ lokaṃ vyādhibhiś copapīḍitam avṛttikarśitaṃ caiva yaḥ paśyati sa mucyate
12.277.32
yaḥ paśyati sukhī tuṣṭo napaśyaṃś ca vihanyate yaś cāpy alpena saṃtuṣṭo loke 'smin mukta eva saḥ
12.277.33
agnīṣomāv idaṃ sarvam iti yaś cānupaśyati na ca saṃspṛśyate bhāvair adbhutair mukta eva saḥ
12.277.34
paryaṅkaśayyā bhūmiś ca samāne yasya dehinaḥ śālayaś ca kadannaṃ ca yasya syān mukta eva saḥ
12.277.35
kṣaumaṃ ca kuśacīraṃ ca kauśeyaṃ valkalāni ca āvikaṃ carma ca samaṃ yasya syān mukta eva saḥ
12.277.36
pañcabhūtasamudbhūtaṃ lokaṃ yaś cānupaśyati tathā ca vartate dṛṣṭvā loke 'smin mukta eva saḥ
12.277.37
sukhaduḥkhe same yasya lābhālābhau jayājayau icchādveṣau bhayodvegau sarvathā mukta eva saḥ
12.277.38
raktamūtrapurīṣāṇāṃ doṣāṇāṃ saṃcayaṃ tathā śarīraṃ doṣabahulaṃ dṛṣṭvā cedaṃ vimucyate
12.277.39
valīpalitasaṃyogaṃ kārśyaṃ vaivarṇyam eva ca kubjabhāvaṃ ca jarayā yaḥ paśyati sa mucyate
12.277.40
puṃstvopaghātaṃ kālena darśanoparamaṃ tathā bādhiryaṃ prāṇamandatvaṃ yaḥ paśyati sa mucyate
12.277.41
gatān ṛṣīṃs tathā devān asurāṃś ca tathā gatān lokād asmāt paraṃ lokaṃ yaḥ paśyati sa mucyate
12.277.42
prabhāvair anvitās tais taiḥ pārthivendrāḥ sahasraśaḥ ye gatāḥ pṛthivīṃ tyaktvā iti jñātvā vimucyate
12.277.43
arthāṃś ca durlabhāṃl loke kleśāṃś ca sulabhāṃs tathā duḥkhaṃ caiva kuṭumbārthe yaḥ paśyati sa mucyate
12.277.44
apatyānāṃ ca vaiguṇyaṃ janaṃ viguṇam eva ca paśyan bhūyiṣṭhaśo loke ko mokṣaṃ nābhipūjayet
12.277.45
śāstrāl lokāc ca yo buddhaḥ sarvaṃ paśyati mānavaḥ asāram iva mānuṣyaṃ sarvathā mukta eva saḥ
12.277.46
etac chrutvā mama vaco bhavāṃś caratu muktavat gārhasthye yadi te mokṣe kṛtā buddhir aviklavā
12.277.47
tat tasya vacanaṃ śrutvā samyak sa pṛthivīpatiḥ mokṣajaiś ca guṇair yuktaḥ pālayām āsa ca prajāḥ
12.278.1
yudhiṣṭhira uvāca tiṣṭhate me sadā tāta kautūhalam idaṃ hṛdi tad ahaṃ śrotum icchāmi tvattaḥ kurupitāmaha
12.278.2
kathaṃ devarṣir uśanā sadā kāvyo mahāmatiḥ asurāṇāṃ priyakaraḥ surāṇām apriye rataḥ
12.278.3
vardhayām āsa tejaś ca kimartham amitaujasām nityaṃ vairanibaddhāś ca dānavāḥ surasattamaiḥ
12.278.4
kathaṃ cāpy uśanā prāpa śukratvam amaradyutiḥ ṛddhiṃ ca sa kathaṃ prāptaḥ sarvam etad bravīhi me
12.278.5
na yāti ca sa tejasvī madhyena nabhasaḥ katham etad icchāmi vijñātuṃ nikhilena pitāmaha
12.278.6
bhīṣma uvāca śṛṇu rājann avahitaḥ sarvam etad yathātatham yathāmati yathā caitac chrutapūrvaṃ mayānagha
12.278.7
eṣa bhārgavadāyādo muniḥ satyo dṛḍhavrataḥ asurāṇāṃ priyakaro nimitte karuṇātmake
12.278.8
indro 'tha dhanado rājā yakṣarakṣodhipaḥ sa ca prabhaviṣṇuś ca kośasya jagataś ca tathā prabhuḥ
12.278.9
tasyātmānam athāviśya yogasiddho mahāmuniḥ ruddhvā dhanapatiṃ devaṃ yogena hṛtavān vasu
12.278.10
hṛte dhane tataḥ śarma na lebhe dhanadas tathā āpannamanyuḥ saṃvignaḥ so 'bhyagāt surasattamam
12.278.11
nivedayām āsa tadā śivāyāmitatejase devaśreṣṭhāya rudrāya saumyāya bahurūpiṇe
12.278.12
kubera uvāca yogātmakenośanasā ruddhvā mama hṛtaṃ vasu yogenātmagatiṃ kṛtvā niḥsṛtaś ca mahātapāḥ
12.278.13
bhīṣma uvāca etac chrutvā tataḥ kruddho mahāyogī maheśvaraḥ saṃraktanayano rājañ śūlam ādāya tasthivān
12.278.14
kvāsvau kvāsāv iti prāha gṛhītvā paramāyudham uśanā dūratas tasya babhau jñātvā cikīrṣitam
12.278.15
sa mahāyogino buddhvā taṃ roṣaṃ vai mahātmanaḥ gatim āgamanaṃ vetti sthānaṃ vetti tataḥ prabhuḥ
12.278.16
saṃcintyogreṇa tapasā mahātmānaṃ maheśvaram uśanā yogasiddhātmā śūlāgre pratyadṛśyata
12.278.17
vijñātarūpaḥ sa tadā tapaḥsiddhena dhanvinā jñātvā śūlaṃ ca deveśaḥ pāṇinā samanāmayat
12.278.18
ānatenātha śūlena pāṇināmitatejasā pinākam iti covāca śūlam ugrāyudhaḥ prabhuḥ
12.278.19
pāṇimadhyagataṃ dṛṣṭvā bhārgavaṃ tam umāpatiḥ āsyaṃ vivṛtya kakudī pāṇiṃ saṃprākṣipac chanaiḥ
12.278.20
sa tu praviṣṭa uśanā koṣṭhaṃ māheśvaraṃ prabhuḥ vyacarac cāpi tatrāsau mahātmā bhṛgunandanaḥ
12.278.21
yudhiṣṭhira uvāca kimarthaṃ vyacarad rājann uśanā tasya dhīmataḥ jaṭhare devadevasya kiṃ cākārṣīn mahādyutiḥ
12.278.22
bhīṣma uvāca purā so 'ntarjalagataḥ sthāṇubhūto mahāvrataḥ varṣāṇām abhavad rājan prayutāny arbudāni ca
12.278.23
udatiṣṭhat tapas taptvā duścaraṃ sa mahāhradāt tato devātidevas taṃ brahmā samupasarpata
12.278.24
tapovṛddhim apṛcchac ca kuśalaṃ cainam avyayam tapaḥ sucīrṇam iti ca provāca vṛṣabhadhvajaḥ
12.278.25
tatsaṃyogena vṛddhiṃ cāpy apaśyat sa tu śaṃkaraḥ mahāmatir acintyātmā satyadharmarataḥ sadā
12.278.26
sa tenāḍhyo mahāyogī tapasā ca dhanena ca vyarājata mahārāja triṣu lokeṣu vīryavān
12.278.27
tataḥ pinākī yogātmā dhyānayogaṃ samāviśat uśanā tu samudvigno nililye jaṭhare tataḥ
12.278.28
tuṣṭāva ca mahāyogī devaṃ tatrastha eva ca niḥsāraṃ kāṅkṣamāṇas tu tejasā pratyahanyata
12.278.29
uśanā tu tadovāca jaṭharastho mahāmuniḥ prasādaṃ me kuruṣveti punaḥ punar ariṃdama
12.278.30
tam uvāca mahādevo gaccha śiśnena mokṣaṇam iti srotāṃsi sarvāṇi ruddhvā tridaśapuṃgavaḥ
12.278.31
apaśyamānaḥ sa dvāraṃ sarvataḥpihito muniḥ paryakrāmad dahyamāna itaś cetaś ca tejasā
12.278.32
sa viniṣkramya śiśnena śukratvam abhipedivān kāryeṇa tena nabhaso nāgacchata ca madhyataḥ
12.278.33
niṣkrāntam atha taṃ dṛṣṭvā jvalantam iva tejasā bhavo roṣasamāviṣṭaḥ śūlodyatakaraḥ sthitaḥ
12.278.34
nyavārayata taṃ devī kruddhaṃ paśupatiṃ patim putratvam agamad devyā vārite śaṃkare ca saḥ
12.278.35
devy uvāca hiṃsanīyas tvayā naiṣa mama putratvam āgataḥ na hi devodarāt kaś cin niḥsṛto nāśam archati
12.278.36
bhīṣma uvāca tataḥ prīto 'bhavad devyāḥ prahasaṃś cedam abravīt gacchatv eṣa yathākāmam iti rājan punaḥ punaḥ
12.278.37
tataḥ praṇamya varadaṃ devaṃ devīm umāṃ tathā uśanā prāpa tad dhīmān gatim iṣṭāṃ mahāmuniḥ
12.278.38
etat te kathitaṃ tāta bhārgavasya mahātmanaḥ caritaṃ bharataśreṣṭha yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi
12.279.1
yudhiṣṭhira uvāca ataḥ paraṃ mahābāho yac chreyas tad vadasva me na tṛpyāmy amṛtasyeva vacasas te pitāmaha
12.279.2
kiṃ karma puruṣaḥ kṛtvā śubhaṃ puruṣasattama śreyaḥ param avāpnoti pretya ceha ca tad vada
12.279.3
bhīṣma uvāca atra te vartayiṣyāmi yathā pūrvaṃ mahāyaśāḥ parāśaraṃ mahātmānaṃ papraccha janako nṛpaḥ
12.279.4
kiṃ śreyaḥ sarvabhūtānām asmiṃl loke paratra ca yad bhavet pratipattavyaṃ tad bhavān prabravītu me
12.279.5
tataḥ sa tapasā yuktaḥ sarvadharmavidhānavit nṛpāyānugrahamanā munir vākyam athābravīt
12.279.6
dharma eva kṛtaḥ śreyān iha loke paratra ca tasmād dhi paramaṃ nāsti yathā prāhur manīṣiṇaḥ
12.279.7
pratipadya naro dharmaṃ svargaloke mahīyate dharmātmakaḥ karmavidhir dehināṃ nṛpasattama tasminn āśramiṇaḥ santaḥ svakarmāṇīha kurvate
12.279.8
caturvidhā hi lokasya yātrā tāta vidhīyate martyā yatrāvatiṣṭhante sā ca kāmāt pravartate
12.279.9
sukṛtāsukṛtaṃ karma niṣevya vividhaiḥ kramaiḥ daśārdhapravibhaktānāṃ bhūtānāṃ bahudhā gatiḥ
12.279.10
sauvarṇaṃ rājataṃ vāpi yathā bhāṇḍaṃ niṣicyate tathā niṣicyate jantuḥ pūrvakarmavaśānugaḥ
12.279.11
nābījāj jāyate kiṃ cin nākṛtvā sukham edhate sukṛtī vindati sukhaṃ prāpya dehakṣayaṃ naraḥ
12.279.12
daivaṃ tāta na paśyāmi nāsti daivasya sādhanam svabhāvato hi saṃsiddhā devagandharvadānavāḥ
12.279.13
pretya jātikṛtaṃ karma na smaranti sadā janāḥ te vai tasya phalaprāptau karma cāpi caturvidham
12.279.14
lokayātrāśrayaś caiva śabdo vedāśrayaḥ kṛtaḥ śāntyarthaṃ manasas tāta naitad vṛddhānuśāsanam
12.279.15
cakṣuṣā manasā vācā karmaṇā ca caturvidham kurute yādṛśaṃ karma tādṛśaṃ pratipadyate
12.279.16
nirantaraṃ ca miśraṃ ca phalate karma pārthiva kalyāṇaṃ yadi vā pāpaṃ na tu nāśo 'sya vidyate
12.279.17
kadā cit sukṛtaṃ tāta kūṭastham iva tiṣṭhati majjamānasya saṃsāre yāvad duḥkhād vimucyate
12.279.18
tato duḥkhakṣayaṃ kṛtvā sukṛtaṃ karma sevate sukṛtakṣayād duṣkṛtaṃ ca tad viddhi manujādhipa
12.279.19
damaḥ kṣamā dhṛtis tejaḥ saṃtoṣaḥ satyavāditā hrīr ahiṃsāvyasanitā dākṣyaṃ ceti sukhāvahāḥ
12.279.20
duṣkṛte sukṛte vāpi na jantur ayato bhavet nityaṃ manaḥsamādhāne prayateta vicakṣaṇaḥ
12.279.21
nāyaṃ parasya sukṛtaṃ duṣkṛtaṃ vāpi sevate karoti yādṛśaṃ karma tādṛśaṃ pratipadyate
12.279.22
sukhaduḥkhe samādhāya pumān anyena gacchati anyenaiva janaḥ sarvaḥ saṃgato yaś ca pārthiva
12.279.23
pareṣāṃ yad asūyeta na tat kuryāt svayaṃ naraḥ yo hy asūyus tathāyuktaḥ so 'vahāsaṃ niyacchati
12.279.24
bhīrū rājanyo brāhmaṇaḥ sarvabhakṣo; vaiśyo 'nīhāvān hīnavarṇo 'lasaś ca vidvāṃś cāśīlo vṛttahīnaḥ kulīnaḥ; satyād bhraṣṭo brāhmaṇaḥ strī ca duṣṭā
12.279.25
rāgī muktaḥ pacamāno ''tmahetor; mūrkho vaktā nṛpahīnaṃ ca rāṣṭram ete sarve śocyatāṃ yānti rājan; yaś cāyuktaḥ snehahīnaḥ prajāsu
12.280.1
parāśara uvāca manoratharathaṃ prāpya indriyārthahayaṃ naraḥ raśmibhir jñānasaṃbhūtair yo gacchati sa buddhimān
12.280.2
sevāśritena manasā vṛttihīnasya śasyate dvijātihastān nirvṛttā na tu tulyāt parasparam
12.280.3
āyur nasulabhaṃ labdhvā nāvakarṣed viśāṃ pate utkarṣārthaṃ prayatate naraḥ puṇyena karmaṇā
12.280.4
varṇebhyo 'pi paribhraṣṭaḥ sa vai saṃmānam arhati na tu yaḥ satkriyāṃ prāpya rājasaṃ karma sevate
12.280.5
varṇotkarṣam avāpnoti naraḥ puṇyena karmaṇā durlabhaṃ tam alabdhā hi hanyāt pāpena karmaṇā
12.280.6
ajñānād dhi kṛtaṃ pāpaṃ tapasaivābhinirṇudet pāpaṃ hi karma phalati pāpam eva svayaṃ kṛtam tasmāt pāpaṃ na seveta karma duḥkhaphalodayam
12.280.7
pāpānubandhaṃ yat karma yady api syān mahāphalam na tat seveta medhāvī śuciḥ kusalilaṃ yathā
12.280.8
kiṃkaṣṭam anupaśyāmi phalaṃ pāpasya karmaṇaḥ pratyāpannasya hi sato nātmā tāvad virocate
12.280.9
pratyāpattiś ca yasyeha bāliśasya na jāyate tasyāpi sumahāṃs tāpaḥ prasthitasyopajāyate
12.280.10
viraktaṃ śodhyate vastraṃ na tu kṛṣṇopasaṃhitam prayatnena manuṣyendra pāpam evaṃ nibodha me
12.280.11
svayaṃ kṛtvā tu yaḥ pāpaṃ śubham evānutiṣṭhati prāyaścittaṃ naraḥ kartum ubhayaṃ so 'śnute pṛthak
12.280.12
ajñānāt tu kṛtāṃ hiṃsām ahiṃsā vyapakarṣati brāhmaṇāḥ śāstranirdeśād ity āhur brahmavādinaḥ
12.280.13
tathā kāmakṛtaṃ cāsya vihiṃsaivāpakarṣati ity āhur dharmaśāstrajñā brāhmaṇā vedapāragāḥ
12.280.14
ahaṃ tu tāvat paśyāmi karma yad vartate kṛtam guṇayuktaṃ prakāśaṃ ca pāpenānupasaṃhitam
12.280.15
yathā sūkṣmāṇi karmāṇi phalantīha yathātatham buddhiyuktāni tānīha kṛtāni manasā saha
12.280.16
bhavaty alpaphalaṃ karma sevitaṃ nityam ulbaṇam abuddhipūrvaṃ dharmajña kṛtam ugreṇa karmaṇā
12.280.17
kṛtāni yāni karmāṇi daivatair munibhis tathā nācaret tāni dharmātmā śrutvā cāpi na kutsayet
12.280.18
saṃcintya manasā rājan viditvā śaktim ātmanaḥ karoti yaḥ śubhaṃ karma sa vai bhadrāṇi paśyati
12.280.19
nave kapāle salilaṃ saṃnyastaṃ hīyate yathā navetare tathābhāvaṃ prāpnoti sukhabhāvitam
12.280.20
satoye 'nyat tu yat toyaṃ tasminn eva prasicyate vṛddhe vṛddhim avāpnoti salile salilaṃ yathā
12.280.21
evaṃ karmāṇi yānīha buddhiyuktāni bhūpate nasamānīha hīnāni tāni puṇyatamāny api
12.280.22
rājñā jetavyāḥ sāyudhāś connatāś ca; samyak kartavyaṃ pālanaṃ ca prajānām agniś ceyo bahubhiś cāpi yajñair; ante madhye vā vanam āśritya stheyam
12.280.23
damānvitaḥ puruṣo dharmaśīlo; bhūtāni cātmānam ivānupaśyet garīyasaḥ pūjayed ātmaśaktyā; satyena śīlena sukhaṃ narendra
12.281.1
parāśara uvāca kaḥ kasya copakurute kaś ca kasmai prayacchati prāṇī karoty ayaṃ karma sarvam ātmārtham ātmanā
12.281.2
gauraveṇa parityaktaṃ niḥsnehaṃ parivarjayet sodaryaṃ bhrātaram api kim utānyaṃ pṛthagjanam
12.281.3
viśiṣṭasya viśiṣṭāc ca tulyau dānapratigrahau tayoḥ puṇyataraṃ dānaṃ tad dvijasya prayacchataḥ
12.281.4
nyāyāgataṃ dhanaṃ varṇair nyāyenaiva vivardhitam saṃrakṣyaṃ yatnam āsthāya dharmārtham iti niścayaḥ
12.281.5
na dharmārthī nṛśaṃsena karmaṇā dhanam arjayet śaktitaḥ sarvakāryāṇi kuryān narddhim anusmaret
12.281.6
apo hi prayataḥ śītās tāpitā jvalanena vā śaktito 'tithaye dattvā kṣudhārtāyāśnute phalam
12.281.7
rantidevena lokeṣṭā siddhiḥ prāptā mahātmanā phalapatrair atho mūlair munīn arcitavān asau
12.281.8
tair eva phalapatraiś ca sa māṭharam atoṣayat tasmāl lebhe paraṃ sthānaṃ śaibyo 'pi pṛthivīpatiḥ
12.281.9
devatātithibhṛtyebhyaḥ pitṛbhyo 'thātmanas tathā ṛṇavāñ jāyate martyas tasmād anṛṇatāṃ vrajet
12.281.10
svādhyāyena maharṣibhyo devebhyo yajñakarmaṇā pitṛbhyaḥ śrāddhadānena nṛṇām abhyarcanena ca
12.281.11
vācaḥ śeṣāvahāryeṇa pālanenātmano 'pi ca yathāvad bhṛtyavargasya cikīrṣed dharmam āditaḥ
12.281.12
prayatnena ca saṃsiddhā dhanair api vivarjitāḥ samyag ghutvā hutavahaṃ munayaḥ siddhim āgatāḥ
12.281.13
viśvāmitrasya putratvam ṛcīkatanayo 'gamat ṛgbhiḥ stutvā mahābhāgo devān vai yajñabhāginaḥ
12.281.14
gataḥ śukratvam uśanā devadevaprasādanāt devīṃ stutvā tu gagane modate tejasā vṛtaḥ
12.281.15
asito devalaś caiva tathā nāradaparvatau kakṣīvāñ jāmadagnyaś ca rāmas tāṇḍyas tathāṃśumān
12.281.16
vasiṣṭho jamadagniś ca viśvāmitro 'trir eva ca bharadvājo hariśmaśruḥ kuṇḍadhāraḥ śrutaśravāḥ
12.281.17
ete maharṣayaḥ stutvā viṣṇum ṛgbhiḥ samāhitāḥ lebhire tapasā siddhiṃ prasādāt tasya dhīmataḥ
12.281.18
anarhāś cārhatāṃ prāptāḥ santaḥ stutvā tam eva ha na tu vṛddhim ihānvicchet karma kṛtvā jugupsitam
12.281.19
ye 'rthā dharmeṇa te satyā ye 'dharmeṇa dhig astu tān dharmaṃ vai śāśvataṃ loke na jahyād dhanakāṅkṣayā
12.281.20
āhitāgnir hi dharmātmā yaḥ sa puṇyakṛd uttamaḥ vedā hi sarve rājendra sthitās triṣv agniṣu prabho
12.281.21
sa cāpy agnyāhito vipraḥ kriyā yasya na hīyate śreyo hy anāhitāgnitvam agnihotraṃ na niṣkriyam
12.281.22
agnir ātmā ca mātā ca pitā janayitā tathā guruś ca naraśārdūla paricaryā yathātatham
12.281.23
mānaṃ tyaktvā yo naro vṛddhasevī; vidvān klībaḥ paśyati prītiyogāt dākṣyeṇāhīno dharmayukto nadānto; loke 'smin vai pūjyate sadbhir āryaḥ
12.282.1
parāśara uvāca vṛttiḥ sakāśād varṇebhyas tribhyo hīnasya śobhanā prītyopanītā nirdiṣṭā dharmiṣṭhān kurute sadā
12.282.2
vṛttiś cen nāsti śūdrasya pitṛpaitāmahī dhruvā na vṛttiṃ parato mārgec chuśrūṣāṃ tu prayojayet
12.282.3
sadbhis tu saha saṃsargaḥ śobhate dharmadarśibhiḥ nityaṃ sarvāsv avasthāsu nāsadbhir iti me matiḥ
12.282.4
yathodayagirau dravyaṃ saṃnikarṣeṇa dīpyate tathā satsaṃnikarṣeṇa hīnavarṇo 'pi dīpyate
12.282.5
yādṛśena hi varṇena bhāvyate śuklam ambaram tādṛśaṃ kurute rūpam etad evam avaihi me
12.282.6
tasmād guṇeṣu rajyethā mā doṣeṣu kadā cana anityam iha martyānāṃ jīvitaṃ hi calācalam
12.282.7
sukhe vā yadi vā duḥkhe vartamāno vicakṣaṇaḥ yaś cinoti śubhāny eva sa bhadrāṇīha paśyati
12.282.8
dharmād apetaṃ yat karma yady api syān mahāphalam na tat seveta medhāvī na tad dhitam ihocyate
12.282.9
yo hṛtvā gosahasrāṇi nṛpo dadyād arakṣitā sa śabdamātraphalabhāg rājā bhavati taskaraḥ
12.282.10
svayaṃbhūr asṛjac cāgre dhātāraṃ lokapūjitam dhātāsṛjat putram ekaṃ prajānāṃ dhāraṇe ratam
12.282.11
tam arcayitvā vaiśyas tu kuryād atyartham ṛddhimat rakṣitavyaṃ tu rājanyair upayojyaṃ dvijātibhiḥ
12.282.12
ajihmair aśaṭhakrodhair havyakavyaprayoktṛbhiḥ śūdrair nirmārjanaṃ kāryam evaṃ dharmo na naśyati
12.282.13
apranaṣṭe tato dharme bhavanti sukhitāḥ prajāḥ sukhena tāsāṃ rājendra modante divi devatāḥ
12.282.14
tasmād yo rakṣati nṛpaḥ sa dharmeṇābhipūjyate adhīte cāpi yo vipro vaiśyo yaś cārjane rataḥ
12.282.15
yaś ca śuśrūṣate śūdraḥ satataṃ niyatendriyaḥ ato 'nyathā manuṣyendra svadharmāt parihīyate
12.282.16
prāṇasaṃtāpanirdiṣṭāḥ kākiṇyo 'pi mahāphalāḥ nyāyenopārjitā dattāḥ kim utānyāḥ sahasraśaḥ
12.282.17
satkṛtya tu dvijātibhyo yo dadāti narādhipa yādṛśaṃ tādṛśaṃ nityam aśnāti phalam ūrjitam
12.282.18
abhigamya dattaṃ tuṣṭyā yad dhanyam āhur abhiṣṭutam yācitena tu yad dattaṃ tad āhur madhyamaṃ budhāḥ
12.282.19
avajñayā dīyate yat tathaivāśraddhayāpi ca tad āhur adhamaṃ dānaṃ munayaḥ satyavādinaḥ
12.282.20
atikrame majjamāno vividhena naraḥ sadā tathā prayatnaṃ kurvīta yathā mucyeta saṃśayāt
12.282.21
damena śobhate vipraḥ kṣatriyo vijayena tu dhanena vaiśyaḥ śūdras tu nityaṃ dākṣyeṇa śobhate
12.283.1
parāśara uvāca pratigrahāgatā vipre kṣatriye śastranirjitāḥ vaiśye nyāyārjitāś caiva śūdre śuśrūṣayārjitāḥ svalpāpy arthāḥ praśasyante dharmasyārthe mahāphalāḥ
12.283.2
nityaṃ trayāṇāṃ varṇānāṃ śūdraḥ śuśrūṣur ucyate kṣatradharmā vaiśyadharmā nāvṛttiḥ patati dvijaḥ śūdrakarmā yadā tu syāt tadā patati vai dvijaḥ
12.283.3
vāṇijyaṃ pāśupālyaṃ ca tathā śilpopajīvanam śūdrasyāpi vidhīyante yadā vṛttir na jāyate
12.283.4
raṅgāvataraṇaṃ caiva tathā rūpopajīvanam madyamāṃsopajīvyaṃ ca vikrayo lohacarmaṇoḥ
12.283.5
apūrviṇā na kartavyaṃ karma loke vigarhitam kṛtapūrviṇas tu tyajato mahān dharma iti śrutiḥ
12.283.6
saṃsiddhaḥ puruṣo loke yad ācarati pāpakam madenābhiplutamanās tac ca nagrāhyam ucyate
12.283.7
śrūyante hi purāṇe vai prajā dhigdaṇḍaśāsanāḥ dāntā dharmapradhānāś ca nyāyadharmānuvartakāḥ
12.283.8
dharma eva sadā nṝṇām iha rājan praśasyate dharmavṛddhā guṇān eva sevante hi narā bhuvi
12.283.9
taṃ dharmam asurās tāta nāmṛṣyanta janādhipa vivardhamānāḥ kramaśas tatra te 'nvāviśan prajāḥ
12.283.10
teṣāṃ darpaḥ samabhavat prajānāṃ dharmanāśanaḥ darpātmanāṃ tataḥ krodhaḥ punas teṣām ajāyata
12.283.11
tataḥ krodhābhibhūtānāṃ vṛttaṃ lajjāsamanvitam hrīś caivāpy anaśad rājaṃs tato moho vyajāyata
12.283.12
tato mohaparītās te nāpaśyanta yathā purā parasparāv amardena vartayanti yathāsukham
12.283.13
tān prāpya tu sa dhig daṇḍo nakāraṇam ato 'bhavat tato 'bhyagacchan devāṃś ca brāhmaṇāṃś cāvamanya ha
12.283.14
etasminn eva kāle tu devā devavaraṃ śivam agacchañ śaraṇaṃ vīraṃ bahurūpaṃ gaṇādhipam
12.283.15
tena sma te gaganagāḥ sapurāḥ pātitāḥ kṣitau tisro 'py ekena bāṇena devāpyāyitatejasā
12.283.16
teṣām adhipatis tv āsīd bhīmo bhīmaparākramaḥ devatānāṃ bhayakaraḥ sa hataḥ śūlapāṇinā
12.283.17
tasmin hate 'tha svaṃ bhāvaṃ pratyapadyanta mānavāḥ prāvartanta ca vedā vai śāstrāṇi ca yathā purā
12.283.18
tato 'bhyaṣiñcan rājyena devānāṃ divi vāsavam saptarṣayaś cānvayuñjan narāṇāṃ daṇḍadhāraṇe
12.283.19
saptarṣīṇām athordhvaṃ ca vipṛthur nāma pārthivaḥ rājānaḥ kṣatriyāś caiva maṇḍaleṣu pṛthak pṛthak
12.283.20
mahākuleṣu ye jātā vṛttāḥ pūrvatarāś ca ye teṣām athāsuro bhāvo hṛdayān nāpasarpati
12.283.21
tasmāt tenaiva bhāvena sānuṣaṅgena pārthivāḥ āsurāṇy eva karmāṇi nyaṣevan bhīmavikramāḥ
12.283.22
pratyatiṣṭhaṃś ca teṣv eva tāny eva sthāpayanti ca bhajante tāni cādyāpi ye bāliśatamā narāḥ
12.283.23
tasmād ahaṃ bravīmi tvāṃ rājan saṃcintya śāstrataḥ saṃsiddhādhigamaṃ kuryāt karma hiṃsātmakaṃ tyajet
12.283.24
na saṃkareṇa draviṇaṃ vicinvīta vicakṣaṇaḥ dharmārthaṃ nyāyam utsṛjya na tat kalyāṇam ucyate
12.283.25
sa tvam evaṃvidho dāntaḥ kṣatriyaḥ priyabāndhavaḥ prajā bhṛtyāṃś ca putrāṃś ca svadharmeṇānupālaya
12.283.26
iṣṭāniṣṭasamāyogo vairaṃ sauhārdam eva ca atha jātisahasrāṇi bahūni parivartate
12.283.27
tasmād guṇeṣu rajyethā mā doṣeṣu kadā cana nirguṇo yo hi durbuddhir ātmanaḥ so 'rir ucyate
12.283.28
mānuṣeṣu mahārāja dharmādharmau pravartataḥ na tathānyeṣu bhūteṣu manuṣyarahiteṣv iha
12.283.29
dharmaśīlo naro vidvān īhako 'nīhako 'pi vā ātmabhūtaḥ sadā loke cared bhūtāny ahiṃsayan
12.283.30
yadā vyapetahṛllekhaṃ mano bhavati tasya vai nānṛtaṃ caiva bhavati tadā kalyāṇam ṛcchati
12.284.1
parāśara uvāca eṣa dharmavidhis tāta gṛhasthasya prakīrtitaḥ tapovidhiṃ tu vakṣyāmi tan me nigadataḥ śṛṇu
12.284.2
prāyeṇa hi gṛhasthasya mamatvaṃ nāma jāyate saṅgāgataṃ naraśreṣṭha bhāvais tāmasarājasaiḥ
12.284.3
gṛhāṇy āśritya gāvaś ca kṣetrāṇi ca dhanāni ca dārāḥ putrāś ca bhṛtyāś ca bhavantīha narasya vai
12.284.4
evaṃ tasya pravṛttasya nityam evānupaśyataḥ rāgadveṣau vivardhete hy anityatvam apaśyataḥ
12.284.5
rāgadveṣābhibhūtaṃ ca naraṃ dravyavaśānugam mohajātā ratir nāma samupaiti narādhipa
12.284.6
kṛtārtho bhogato bhūtvā sa vai ratiparāyaṇaḥ lābhaṃ grāmyasukhād anyaṃ ratito nānupaśyati
12.284.7
tato lobhābhibhūtātmā saṅgād vardhayate janam puṣṭyarthaṃ caiva tasyeha janasyārthaṃ cikīrṣati
12.284.8
sa jānann api cākāryam arthārthaṃ sevate naraḥ bālasnehaparītātmā tatkṣayāc cānutapyate
12.284.9
tato mānena saṃpanno rakṣann ātmaparājayam karoti yena bhogī syām iti tasmād vinaśyati
12.284.10
tapo hi buddhiyuktānāṃ śāśvataṃ brahmadarśanam anvicchatāṃ śubhaṃ karma narāṇāṃ tyajatāṃ sukham
12.284.11
snehāyatananāśāc ca dhananāśāc ca pārthiva ādhivyādhipratāpāc ca nirvedam upagacchati
12.284.12
nirvedād ātmasaṃbodhaḥ saṃbodhāc chāstradarśanam śāstrārthadarśanād rājaṃs tapa evānupaśyati
12.284.13
durlabho hi manuṣyendra naraḥ pratyavamarśavān yo vai priyasukhe kṣīṇe tapaḥ kartuṃ vyavasyati
12.284.14
tapaḥ sarvagataṃ tāta hīnasyāpi vidhīyate jitendriyasya dāntasya svargamārgapradeśakam
12.284.15
prajāpatiḥ prajāḥ pūrvam asṛjat tapasā vibhuḥ kva cit kva cid vrataparo vratāny āsthāya pārthiva
12.284.16
ādityā vasavo rudrās tathaivāgny aśvimārutāḥ viśvedevās tathā sādhyāḥ pitaro 'tha marudgaṇāḥ
12.284.17
yakṣarākṣasagandharvāḥ siddhāś cānye divaukasaḥ saṃsiddhās tapasā tāta ye cānye svargavāsinaḥ
12.284.18
ye cādau brahmaṇā sṛṣṭā brāhmaṇās tapasā purā te bhāvayantaḥ pṛthivīṃ vicaranti divaṃ tathā
12.284.19
martyaloke ca rājāno ye cānye gṛhamedhinaḥ mahākuleṣu dṛśyante tat sarvaṃ tapasaḥ phalam
12.284.20
kauśikāni ca vastrāṇi śubhāny ābharaṇāni ca vāhanāsanayānāni sarvaṃ tat tapasaḥ phalam
12.284.21
manonukūlāḥ pramadā rūpavatyaḥ sahasraśaḥ vāsaḥ prāsādapṛṣṭhe ca tat sarvaṃ tapasaḥ phalam
12.284.22
śayanāni ca mukhyāni bhojyāni vividhāni ca abhipretāni sarvāṇi bhavanti kṛtakarmaṇām
12.284.23
nāprāpyaṃ tapasā kiṃ cit trailokye 'smin paraṃtapa upabhogaparityāgaḥ phalāny akṛtakarmaṇām
12.284.24
sukhito duḥkhito vāpi naro lobhaṃ parityajet avekṣya manasā śāstraṃ buddhyā ca nṛpasattama
12.284.25
asaṃtoṣo 'sukhāyaiva lobhād indriyavibhramaḥ tato 'sya naśyati prajñā vidyevābhyāsavarjitā
12.284.26
naṣṭaprajño yadā bhavati tadā nyāyaṃ na paśyati tasmāt sukhakṣaye prāpte pumān ugraṃ tapaś caret
12.284.27
yad iṣṭaṃ tat sukhaṃ prāhur dveṣyaṃ duḥkham ihocyate kṛtākṛtasya tapasaḥ phalaṃ paśyasva yādṛśam
12.284.28
nityaṃ bhadrāṇi paśyanti viṣayāṃś copabhuñjate prākāśyaṃ caiva gacchanti kṛtvā niṣkalmaṣaṃ tapaḥ
12.284.29
apriyāṇy avamānāṃś ca duḥkhaṃ bahuvidhātmakam phalārthī satpathatyaktaḥ prāpnoti viṣayātmakam
12.284.30
dharme tapasi dāne ca vicikitsāsya jāyate sa kṛtvā pāpakāny eva nirayaṃ pratipadyate
12.284.31
sukhe tu vartamāno vai duḥkhe vāpi narottama svavṛttād yo na calati śāstracakṣuḥ sa mānavaḥ
12.284.32
iṣuprapātamātraṃ hi sparśayoge ratiḥ smṛtā rasane darśane ghrāṇe śravaṇe ca viśāṃ pate
12.284.33
tato 'sya jāyate tīvrā vedanā tatkṣayāt punaḥ budhā yena praśaṃsanti mokṣaṃ sukham anuttamam
12.284.34
tataḥ phalārthaṃ carati bhavanti jyāyaso guṇāḥ dharmavṛttyā ca satataṃ kāmārthābhyāṃ na hīyate
12.284.35
aprayatnāgatāḥ sevyā gṛhasthair viṣayāḥ sadā prayatnenopagamyaś ca svadharma iti me matiḥ
12.284.36
mānināṃ kulajātānāṃ nityaṃ śāstrārthacakṣuṣām dharmakriyāviyuktānām aśaktyā saṃvṛtātmanām
12.284.37
kriyamāṇaṃ yadā karma nāśaṃ gacchati mānuṣam teṣāṃ nānyad ṛte loke tapasaḥ karma vidyate
12.284.38
sarvātmanā tu kurvīta gṛhasthaḥ karmaniścayam dākṣyeṇa havyakavyārthaṃ svadharmaṃ vicaren nṛpa
12.284.39
yathā nadīnadāḥ sarve sāgare yānti saṃsthitim evam āśramiṇaḥ sarve gṛhasthe yānti saṃsthitim
12.285.1
janaka uvāca varṇo viśeṣavarṇānāṃ maharṣe kena jāyate etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ tad brūhi vadatāṃ vara
12.285.2
yad etaj jāyate 'patyaṃ sa evāyam iti śrutiḥ kathaṃ brāhmaṇato jāto viśeṣagrahaṇaṃ gataḥ
12.285.3
parāśara uvāca evam etan mahārāja yena jātaḥ sa eva saḥ tapasas tv apakarṣeṇa jātigrahaṇatāṃ gataḥ
12.285.4
sukṣetrāc ca subījāc ca puṇyo bhavati saṃbhavaḥ ato 'nyatarato hīnād avaro nāma jāyate
12.285.5
vaktrād bhujābhyām ūrubhyāṃ padbhyāṃ caivātha jajñire sṛjataḥ prajāpater lokān iti dharmavido viduḥ
12.285.6
mukhajā brāhmaṇās tāta bāhujāḥ kṣatrabandhavaḥ ūrujā dhanino rājan pādajāḥ paricārakāḥ
12.285.7
caturṇām eva varṇānām āgamaḥ puruṣarṣabha ato 'nye tv atiriktā ye te vai saṃkarajāḥ smṛtāḥ
12.285.8
kṣatrajātir athāmbaṣṭhā ugrā vaidehakās tathā śvapākāḥ pulkasāḥ stenā niṣādāḥ sūtamāgadhāḥ
12.285.9
āyogāḥ karaṇā vrātyāś caṇḍālāś ca narādhipa ete caturbhyo varṇebhyo jāyante vai parasparam
12.285.10
janaka uvāca brahmaṇaikena jātānāṃ nānātvaṃ gotrataḥ katham bahūnīha hi loke vai gotrāṇi munisattama
12.285.11
yatra tatra kathaṃ jātāḥ svayoniṃ munayo gatāḥ śūdrayonau samutpannā viyonau ca tathāpare
12.285.12
parāśara uvāca rājan naitad bhaved grāhyam apakṛṣṭena janmanā mahātmanāṃ samutpattis tapasā bhāvitātmanām
12.285.13
utpādya putrān munayo nṛpate yatra tatra ha svenaiva tapasā teṣām ṛṣitvaṃ vidadhuḥ punaḥ
12.285.14
pitāmahaś ca me pūrvam ṛśyaśṛṅgaś ca kāśyapaḥ vaṭas tāṇḍyaḥ kṛpaś caiva kakṣīvān kamaṭhādayaḥ
12.285.15
yavakrītaś ca nṛpate droṇaś ca vadatāṃ varaḥ āyur mataṅgo dattaś ca drupado matsya eva ca
12.285.16
ete svāṃ prakṛtiṃ prāptā vaideha tapaso ''śrayāt pratiṣṭhitā vedavido dame tapasi caiva hi
12.285.17
mūlagotrāṇi catvāri samutpannāni pārthiva aṅgirāḥ kaśyapaś caiva vasiṣṭho bhṛgur eva ca
12.285.18
karmato 'nyāni gotrāṇi samutpannāni pārthiva nāmadheyāni tapasā tāni ca grahaṇaṃ satām
12.285.19
janaka uvāca viśeṣadharmān varṇānāṃ prabrūhi bhagavan mama tathā sāmānyadharmāṃś ca sarvatra kuśalo hy asi
12.285.20
parāśara uvāca pratigraho yājanaṃ ca tathaivādhyāpanaṃ nṛpa viśeṣadharmo viprāṇāṃ rakṣā kṣatrasya śobhanā
12.285.21
kṛṣiś ca pāśupālyaṃ ca vāṇijyaṃ ca viśām api dvijānāṃ paricaryā ca śūdrakarma narādhipa
12.285.22
viśeṣadharmā nṛpate varṇānāṃ parikīrtitāḥ dharmān sādhāraṇāṃs tāta vistareṇa śṛṇuṣva me
12.285.23
ānṛśaṃsyam ahiṃsā cāpramādaḥ saṃvibhāgitā śrāddhakarmātitheyaṃ ca satyam akrodha eva ca
12.285.24
sveṣu dāreṣu saṃtoṣaḥ śaucaṃ nityānasūyatā ātmajñānaṃ titikṣā ca dharmāḥ sādhāraṇā nṛpa
12.285.25
brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyās trayo varṇā dvijātayaḥ atra teṣām adhīkāro dharmeṣu dvipadāṃ vara
12.285.26
vikarmāvasthitā varṇāḥ patanti nṛpate trayaḥ unnamanti yathāsantam āśrityeha svakarmasu
12.285.27
na cāpi śūdraḥ patatīti niścayo; na cāpi saṃskāram ihārhatīti vā śrutipravṛttaṃ na ca dharmam āpnute; na cāsya dharme pratiṣedhanaṃ kṛtam
12.285.28
vaidehakaṃ śūdram udāharanti; dvijā mahārāja śrutopapannāḥ ahaṃ hi paśyāmi narendra devaṃ; viśvasya viṣṇuṃ jagataḥ pradhānam
12.285.29
satāṃ vṛttam anuṣṭhāya nihīnā ujjihīrṣavaḥ mantravarjaṃ na duṣyanti kurvāṇāḥ pauṣṭikīḥ kriyāḥ
12.285.30
yathā yathā hi sadvṛttam ālambantītare janāḥ tathā tathā sukhaṃ prāpya pretya ceha ca śerate
12.285.31
janaka uvāca kiṃ karma dūṣayaty enam atha jātir mahāmune saṃdeho me samutpannas tan me vyākhyātum arhasi
12.285.32
parāśara uvāca asaṃśayaṃ mahārāja ubhayaṃ doṣakārakam karma caiva hi jātiś ca viśeṣaṃ tu niśāmaya
12.285.33
jātyā ca karmaṇā caiva duṣṭaṃ karma niṣevate jātyā duṣṭaś ca yaḥ pāpaṃ na karoti sa pūruṣaḥ
12.285.34
jātyā pradhānaṃ puruṣaṃ kurvāṇaṃ karma dhikkṛtam karma tad dūṣayaty enaṃ tasmāt karma naśobhanam
12.285.35
janaka uvāca kāni karmāṇi dharmyāṇi loke 'smin dvijasattama na hiṃsantīha bhūtāni kriyamāṇāni sarvadā
12.285.36
parāśara uvāca śṛṇu me 'tra mahārāja yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi yāni karmāṇy ahiṃsrāṇi naraṃ trāyanti sarvadā
12.285.37
saṃnyasyāgnīn upāsīnāḥ paśyanti vigatajvarāḥ naiḥśreyasaṃ dharmapathaṃ samāruhya yathākramam
12.285.38
praśritā vinayopetā damanityāḥ susaṃśitāḥ prayānti sthānam ajaraṃ sarvakarmavivarjitāḥ
12.285.39
sarve varṇā dharmakāryāṇi samyak; kṛtvā rājan satyavākyāni coktvā tyaktvādharmaṃ dāruṇaṃ jīvaloke; yānti svargaṃ nātra kāryo vicāraḥ
12.286.1
parāśara uvāca pitā sakhāyo guravaḥ striyaś ca; na nirguṇā nāma bhavanti loke ananyabhaktāḥ priyavādinaś ca; hitāś ca vaśyāś ca tathaiva rājan
12.286.2
pitā paraṃ daivataṃ mānavānāṃ; mātur viśiṣṭaṃ pitaraṃ vadanti jñānasya lābhaṃ paramaṃ vadanti; jitendriyārthāḥ param āpnuvanti
12.286.3
raṇājire yatra śarāgnisaṃstare; nṛpātmajo ghātam avāpya dahyate prayāti lokān amaraiḥ sudurlabhān; niṣevate svargaphalaṃ yathāsukham
12.286.4
śrāntaṃ bhītaṃ bhraṣṭaśastraṃ rudantaṃ; parāṅmukhaṃ paribarhaiś ca hīnam anudyataṃ rogiṇaṃ yācamānaṃ; na vai hiṃsyād bālavṛddhau ca rājan
12.286.5
paribarhaiḥ susaṃpannam udyataṃ tulyatāṃ gatam atikrameta nṛpatiḥ saṃgrāme kṣatriyātmajam
12.286.6
tulyād iha vadhaḥ śreyān viśiṣṭāc ceti niścayaḥ nihīnāt kātarāc caiva nṛpāṇāṃ garhito vadhaḥ
12.286.7
pāpāt pāpasamācārān nihīnāc ca narādhipa pāpa eva vadhaḥ prokto narakāyeti niścayaḥ
12.286.8
na kaś cit trāti vai rājan diṣṭāntavaśam āgatam sāvaśeṣāyuṣaṃ cāpi kaś cid evāpakarṣati
12.286.9
snigdhaiś ca kriyamāṇāni karmāṇīha nivartayet hiṃsātmakāni karmāṇi nāyur icchet parāyuṣā
12.286.10
gṛhasthānāṃ tu sarveṣāṃ vināśam abhikāṅkṣatām nidhanaṃ śobhanaṃ tāta pulineṣu kriyāvatām
12.286.11
āyuṣi kṣayam āpanne pañcatvam upagacchati nākāraṇāt tad bhavati kāraṇair upapāditam
12.286.12
tathā śarīraṃ bhavati dehād yenopapāditam adhvānaṃ gatakaś cāyaṃ prāptaś cāyaṃ gṛhād gṛham
12.286.13
dvitīyaṃ kāraṇaṃ tatra nānyat kiṃ cana vidyate tad dehaṃ dehināṃ yuktaṃ mokṣabhūteṣu vartate
12.286.14
sirāsnāyvasthisaṃghātaṃ bībhatsāmedhyasaṃkulam bhūtānām indriyāṇāṃ ca guṇānāṃ ca samāgamam
12.286.15
tvagantaṃ deham ity āhur vidvāṃso 'dhyātmacintakāḥ guṇair api parikṣīṇaṃ śarīraṃ martyatāṃ gatam
12.286.16
śarīriṇā parityaktaṃ niśceṣṭaṃ gatacetanam bhūtaiḥ prakṛtim āpannais tato bhūmau nimajjati
12.286.17
bhāvitaṃ karmayogena jāyate tatra tatra ha idaṃ śarīraṃ vaideha mriyate yatra tatra ha tatsvabhāvo 'paro dṛṣṭo visargaḥ karmaṇas tathā
12.286.18
na jāyate tu nṛpate kaṃ cit kālam ayaṃ punaḥ paribhramati bhūtātmā dyām ivāmbudharo mahān
12.286.19
sa punar jāyate rājan prāpyehāyatanaṃ nṛpa manasaḥ paramo hy ātmā indriyebhyaḥ paraṃ manaḥ
12.286.20
dvividhānāṃ ca bhūtānāṃ jaṅgamāḥ paramā nṛpa jaṅgamānām api tathā dvipadāḥ paramā matāḥ dvipadānām api tathā dvijā vai paramāḥ smṛtāḥ
12.286.21
dvijānām api rājendra prajñāvantaḥ parā matāḥ prājñānām ātmasaṃbuddhāḥ saṃbuddhānām amāninaḥ
12.286.22
jātam anveti maraṇaṃ nṛṇām iti viniścayaḥ antavanti hi karmāṇi sevante guṇataḥ prajāḥ
12.286.23
āpanne tūttarāṃ kāṣṭhāṃ sūrye yo nidhanaṃ vrajet nakṣatre ca muhūrte ca puṇye rājan sa puṇyakṛt
12.286.24
ayojayitvā kleśena janaṃ plāvya ca duṣkṛtam mṛtyunāprākṛteneha karma kṛtvātmaśaktitaḥ
12.286.25
viṣam udbandhanaṃ dāho dasyuhastāt tathā vadhaḥ daṃṣṭribhyaś ca paśubhyaś ca prākṛto vadha ucyate
12.286.26
na caibhiḥ puṇyakarmāṇo yujyante nābhisaṃdhijaiḥ evaṃvidhaiś ca bahubhir aparaiḥ prākṛtair api
12.286.27
ūrdhvaṃ hitvā pratiṣṭhante prāṇāḥ puṇyakṛtāṃ nṛpa madhyato madhyapuṇyānām adho duṣkṛtakarmaṇām
12.286.28
ekaḥ śatrur na dvitīyo 'sti śatrur; ajñānatulyaḥ puruṣasya rājan yenāvṛtaḥ kurute saṃprayukto; ghorāṇi karmāṇi sudāruṇāni
12.286.29
prabodhanārthaṃ śrutidharmayuktaṃ; vṛddhān upāsyaṃ ca bhaveta yasya prayatnasādhyo hi sa rājaputra; prajñāśareṇonmathitaḥ paraiti
12.286.30
adhītya vedāṃs tapasā brahmacārī; yajñāñ śaktyā saṃnisṛjyeha pañca vanaṃ gacchet puruṣo dharmakāmaḥ; śreyaś citvā sthāpayitvā svavaṃśam
12.286.31
upabhogair api tyaktaṃ nātmānam avasādayet caṇḍālatve 'pi mānuṣyaṃ sarvathā tāta durlabham
12.286.32
iyaṃ hi yoniḥ prathamā yāṃ prāpya jagatīpate ātmā vai śakyate trātuṃ karmabhiḥ śubhalakṣaṇaiḥ
12.286.33
kathaṃ na vipraṇaśyema yonito 'syā iti prabho kurvanti dharmaṃ manujāḥ śrutiprāmāṇyadarśanāt
12.286.34
yo durlabhataraṃ prāpya mānuṣyam iha vai naraḥ dharmāvamantā kāmātmā bhavet sa khalu vañcyate
12.286.35
yas tu prītipurogeṇa cakṣuṣā tāta paśyati dīpopamāni bhūtāni yāvad arcir na naśyati
12.286.36
sāntvenānupradānena priyavādena cāpy uta samaduḥkhasukho bhūtvā sa paratra mahīyate
12.286.37
dānaṃ tyāgaḥ śobhanā mūrtir adbhyo; bhūyaḥ plāvyaṃ tapasā vai śarīram sarasvatīnaimiṣapuṣkareṣu; ye cāpy anye puṇyadeśāḥ pṛthivyām
12.286.38
gṛheṣu yeṣām asavaḥ patanti; teṣām atho nirharaṇaṃ praśastam yānena vai prāpaṇaṃ ca śmaśāne; śaucena nūnaṃ vidhinā caiva dāhaḥ
12.286.39
iṣṭiḥ puṣṭir yajanaṃ yājanaṃ ca; dānaṃ puṇyānāṃ karmaṇāṃ ca prayogaḥ śaktyā pitryaṃ yac ca kiṃ cit praśastaṃ; sarvāṇy ātmārthe mānavo yaḥ karoti
12.286.40
dharmaśāstrāṇi vedāś ca ṣaḍaṅgāni narādhipa śreyaso 'rthe vidhīyante narasyākliṣṭakarmaṇaḥ
12.286.41
bhīṣma uvāca evad vai sarvam ākhyātaṃ muninā sumahātmanā videharājāya purā śreyaso 'rthe narādhipa
12.287.1
bhīṣma uvāca punar eva tu papraccha janako mithilādhipaḥ parāśaraṃ mahātmānaṃ dharme paramaniścayam
12.287.2
kiṃ śreyaḥ kā gatir brahman kiṃ kṛtaṃ na vinaśyati kva gato na nivarteta tan me brūhi mahāmune
12.287.3
parāśara uvāca asaṅgaḥ śreyaso mūlaṃ jñānaṃ jñānagatiḥ parā cīrṇaṃ tapo na praṇaśyed vāpaḥ kṣetre na naśyati
12.287.4
chittvādharmamayaṃ pāśaṃ yadā dharme 'bhirajyate dattvābhayakṛtaṃ dānaṃ tadā siddhim avāpnuyāt
12.287.5
yo dadāti sahasrāṇi gavām aśvaśatāni ca abhayaṃ sarvabhūtebhyas tad dānam ativartate
12.287.6
vasan viṣayamadhye 'pi na vasaty eva buddhimān saṃvasaty eva durbuddhir asatsu viṣayeṣv api
12.287.7
nādharmaḥ śliṣyate prājñam āpaḥ puṣkaraparṇavat aprājñam adhikaṃ pāpaṃ śliṣyate jatu kāṣṭhavat
12.287.8
nādharmaḥ kāraṇāpekṣī kartāram abhimuñcati kartā khalu yathākālaṃ tat sarvam abhipadyate na bhidyante kṛtātmāna ātmapratyayadarśinaḥ
12.287.9
buddhikarmendriyāṇāṃ hi pramatto yo na budhyate śubhāśubheṣu saktātmā prāpnoti sumahad bhayam
12.287.10
vītarāgo jitakrodhaḥ samyag bhavati yaḥ sadā viṣaye vartamāno 'pi na sa pāpena yujyate
12.287.11
maryādāyāṃ dharmasetur nibaddho naiva sīdati puṣṭasrota ivāyattaḥ sphīto bhavati saṃcayaḥ
12.287.12
yathā bhānugataṃ tejo maṇiḥ śuddhaḥ samādhinā ādatte rājaśārdūla tathā yogaḥ pravartate
12.287.13
yathā tilānām iha puṣpasaṃśrayāt; pṛthak pṛthag yāti guṇo 'tisaumyatām tathā narāṇāṃ bhuvi bhāvitātmanāṃ; yathāśrayaṃ sattvaguṇaḥ pravartate
12.287.14
jahāti dārān ihate na saṃpadaḥ; sadaśvayānaṃ vividhāś ca yāḥ kriyāḥ triviṣṭape jātamatir yadā naras; tadāsya buddhir viṣayeṣu bhidyate
12.287.15
prasaktabuddhir viṣayeṣu yo naro; yo budhyate hy ātmahitaṃ kadā ca na sa sarvabhāvānugatena cetasā; nṛpāmiṣeṇeva jhaṣo vikṛṣyate
12.287.16
saṃghātavān martyalokaḥ parasparam apāśritaḥ kadalīgarbhaniḥsāro naur ivāpsu nimajjati
12.287.17
na dharmakālaḥ puruṣasya niścito; na cāpi mṛtyuḥ puruṣaṃ pratīkṣate kriyā hi dharmasya sadaiva śobhanā; yadā naro mṛtyumukhe 'bhivartate
12.287.18
yathāndhaḥ svagṛhe yukto hy abhyāsād eva gacchati tathā yuktena manasā prājño gacchati tāṃ gatim
12.287.19
maraṇaṃ janmani proktaṃ janma vai maraṇāśritam avidvān mokṣadharmeṣu baddho bhramati cakravat
12.287.20
yathā mṛṇālo 'nugatam āśu muñcati kardamam tathātmā puruṣasyeha manasā parimucyate manaḥ praṇayate ''tmānaṃ sa enam abhiyuñjati
12.287.21
parārthe vartamānas tu svakāryaṃ yo 'bhimanyate indriyārtheṣu saktaḥ san svakāryāt parihīyate
12.287.22
adhas tiryaggatiṃ caiva svarge caiva parāṃ gatim prāpnoti svakṛtair ātmā prājñasyehetarasya ca
12.287.23
mṛnmaye bhājane pakve yathā vai nyasyate dravaḥ tathā śarīraṃ tapasā taptaṃ viṣayam aśnute
12.287.24
viṣayān aśnute yas tu na sa bhokṣyaty asaṃśayam yas tu bhogāṃs tyajed ātmā sa vai bhoktuṃ vyavasyati
12.287.25
nīhāreṇa hi saṃvītaḥ śiśnodaraparāyaṇaḥ jātyandha iva panthānam āvṛtātmā na budhyate
12.287.26
vaṇig yathā samudrād vai yathārthaṃ labhate dhanam tathā martyārṇave jantoḥ karmavijñānato gatiḥ
12.287.27
ahorātramaye loke jarārūpeṇa saṃcaran mṛtyur grasati bhūtāni pavanaṃ pannago yathā
12.287.28
svayaṃ kṛtāni karmāṇi jāto jantuḥ prapadyate nākṛtaṃ labhate kaś cit kiṃ cid atra priyāpriyam
12.287.29
śayānaṃ yāntam āsīnaṃ pravṛttaṃ viṣayeṣu ca śubhāśubhāni karmāṇi prapadyante naraṃ sadā
12.287.30
na hy anyat tīram āsādya punas tartuṃ vyavasyati durlabho dṛśyate hy asya vinipāto mahārṇave
12.287.31
yathā bhārāvasaktā hi naur mahāmbhasi tantunā tathā mano 'bhiyogād vai śarīraṃ pratikarṣati
12.287.32
yathā samudram abhitaḥ saṃsyūtāḥ sarito 'parāḥ tathādyā prakṛtir yogād abhisaṃsyūyate sadā
12.287.33
snehapāśair bahuvidhair āsaktamanaso narāḥ prakṛtisthā viṣīdanti jale saikataveśmavat
12.287.34
śarīragṛhasaṃsthasya śaucatīrthasya dehinaḥ buddhimārgaprayātasya sukhaṃ tv iha paratra ca
12.287.35
vistarāḥ kleśasaṃyuktāḥ saṃkṣepās tu sukhāvahāḥ parārthaṃ vistarāḥ sarve tyāgam ātmahitaṃ viduḥ
12.287.36
saṃkalpajo mitravargo jñātayaḥ kāraṇātmakāḥ bhāryā dāsāś ca putrāś ca svam artham anuyuñjate
12.287.37
na mātā na pitā kiṃ cit kasya cit pratipadyate dānapathyodano jantuḥ svakarmaphalam aśnute
12.287.38
mātā putraḥ pitā bhrātā bhāryā mitrajanas tathā aṣṭāpadapadasthāne tv akṣamudreva nyasyate
12.287.39
sarvāṇi karmāṇi purā kṛtāni; śubhāśubhāny ātmano yānti jantoḥ upasthitaṃ karmaphalaṃ viditvā; buddhiṃ tathā codayate 'ntarātmā
12.287.40
vyavasāyaṃ samāśritya sahāyān yo 'dhigacchati na tasya kaś cid ārambhaḥ kadā cid avasīdati
12.287.41
advaidhamanasaṃ yuktaṃ śūraṃ dhīraṃ vipaścitam na śrīḥ saṃtyajate nityam ādityam iva raśmayaḥ
12.287.42
āstikyavyavasāyābhyām upāyād vismayād dhiyā yam ārabhaty anindyātmā na so 'rthaḥ parisīdati
12.287.43
sarvaḥ svāni śubhāśubhāni niyataṃ karmāṇi jantuḥ svayaṃ; garbhāt saṃpratipadyate tad ubhayaṃ yat tena pūrvaṃ kṛtam mṛtyuś cāparihāravān samagatiḥ kālena viccheditā; dāroś cūrṇam ivāśmasāravihitaṃ karmāntikaṃ prāpayet
12.287.44
svarūpatām ātmakṛtaṃ ca vistaraṃ; kulānvayaṃ dravyasamṛddhisaṃcayam naro hi sarvo labhate yathākṛtaṃ; śubhāśubhenātmakṛtena karmaṇā
12.287.45
bhīṣma uvāca ity ukto janako rājan yathātathyaṃ manīṣiṇā śrutvā dharmavidāṃ śreṣṭhaḥ parāṃ mudam avāpa ha
12.288.1
yudhiṣṭhira uvāca satyaṃ kṣamāṃ damaṃ prajñāṃ praśaṃsanti pitāmaha vidvāṃso manujā loke katham etan mataṃ tava
12.288.2
bhīṣma uvāca atra te vartayiṣye 'ham itihāsaṃ purātanam sādhyānām iha saṃvādaṃ haṃsasya ca yudhiṣṭhira
12.288.3
haṃso bhūtvātha sauvarṇas tv ajo nityaḥ prajāpatiḥ sa vai paryeti lokāṃs trīn atha sādhyān upāgamat
12.288.4
sādhyā ūcuḥ śakune vayaṃ sma devā vai sādhyās tvām anuyujmahe pṛcchāmas tvāṃ mokṣadharmaṃ bhavāṃś ca kila mokṣavit
12.288.5
śruto 'si naḥ paṇḍito dhīravādī; sādhuśabdaḥ patate te patatrin kiṃ manyase śreṣṭhatamaṃ dvija tvaṃ; kasmin manas te ramate mahātman
12.288.6
tan naḥ kāryaṃ pakṣivara praśādhi; yat kāryāṇāṃ manyase śreṣṭham ekam yat kṛtvā vai puruṣaḥ sarvabandhair; vimucyate vihagendreha śīghram
12.288.7
haṃsa uvāca idaṃ kāryam amṛtāśāḥ śṛṇomi; tapo damaḥ satyam ātmābhiguptiḥ granthīn vimucya hṛdayasya sarvān; priyāpriye svaṃ vaśam ānayīta
12.288.8
nāruṃtudaḥ syān na nṛśaṃsavādī; na hīnataḥ param abhyādadīta yayāsya vācā para udvijeta; na tāṃ vaded ruśatīṃ pāpalokyām
12.288.9
vāksāyakā vadanān niṣpatanti; yair āhataḥ śocati rātryahāni parasya nāmarmasu te patanti; tān paṇḍito nāvasṛjet pareṣu
12.288.10
paraś ced enam ativādabāṇair; bhṛśaṃ vidhyec chama eveha kāryaḥ saṃroṣyamāṇaḥ pratimṛṣyate yaḥ; sa ādatte sukṛtaṃ vai parasya
12.288.11
kṣepābhimānād abhiṣaṅgavyalīkaṃ; nigṛhṇāti jvalitaṃ yaś ca manyum aduṣṭacetā mudito 'nasūyuḥ; sa ādatte sukṛtaṃ vai pareṣām
12.288.12
ākruśyamāno na vadāmi kiṃ cit; kṣamāmy ahaṃ tāḍyamānaś ca nityam śreṣṭhaṃ hy etat kṣamam apy āhur āryāḥ; satyaṃ tathaivārjavam ānṛśaṃsyam
12.288.13
vedasyopaniṣat satyaṃ satyasyopaniṣad damaḥ damasyopaniṣan mokṣa etat sarvānuśāsanam
12.288.14
vāco vegaṃ manasaḥ krodhavegaṃ; vivitsāvegam udaropasthavegam etān vegān yo viṣahaty udīrṇāṃs; taṃ manye 'haṃ brāhmaṇaṃ vai muniṃ ca
12.288.15
akrodhanaḥ krudhyatāṃ vai viśiṣṭas; tathā titikṣur atitikṣor viśiṣṭaḥ amānuṣān mānuṣo vai viśiṣṭas; tathājñānāj jñānavān vai pradhānaḥ
12.288.16
ākruśyamāno nākrośen manyur eva titikṣataḥ ākroṣṭāraṃ nirdahati sukṛtaṃ cāsya vindati
12.288.17
yo nātyuktaḥ prāha rūkṣaṃ priyaṃ vā; yo vā hato na pratihanti dhairyāt pāpaṃ ca yo necchati tasya hantus; tasmai devāḥ spṛhayante sadaiva
12.288.18
pāpīyasaḥ kṣametaiva śreyasaḥ sadṛśasya ca vimānito hato ''kruṣṭa evaṃ siddhiṃ gamiṣyati
12.288.19
sadāham āryān nibhṛto 'py upāse; na me vivitsā na ca me 'sti roṣaḥ na cāpy ahaṃ lipsamānaḥ paraimi; na caiva kiṃ cid viṣameṇa yāmi
12.288.20
nāhaṃ śaptaḥ pratiśapāmi kiṃ cid; damaṃ dvāraṃ hy amṛtasyeha vedmi guhyaṃ brahma tad idaṃ vo bravīmi; na mānuṣāc chreṣṭhataraṃ hi kiṃ cit
12.288.21
vimucyamānaḥ pāpebhyo dhanebhya iva candramāḥ virajāḥ kālam ākāṅkṣan dhīro dhairyeṇa sidhyati
12.288.22
yaḥ sarveṣāṃ bhavati hy arcanīya; utsecane stambha ivābhijātaḥ yasmai vācaṃ supraśastāṃ vadanti; sa vai devān gacchati saṃyatātmā
12.288.23
na tathā vaktum icchanti kalyāṇān puruṣe guṇān yathaiṣāṃ vaktum icchanti nairguṇyam anuyuñjakāḥ
12.288.24
yasya vāṅmanasī gupte samyak praṇihite sadā vedās tapaś ca tyāgaś ca sa idaṃ sarvam āpnuyāt
12.288.25
ākrośanāvamānābhyām abudhād vardhate budhaḥ tasmān na vardhayed anyaṃ na cātmānaṃ vihiṃsayet
12.288.26
amṛtasyeva saṃtṛpyed avamānasya vai dvijaḥ sukhaṃ hy avamataḥ śete yo 'vamantā sa naśyati
12.288.27
yat krodhano yajate yad dadāti; yad vā tapas tapyati yaj juhoti vaivasvatas tad dharate 'sya sarvaṃ; moghaḥ śramo bhavati krodhanasya
12.288.28
catvāri yasya dvārāṇi suguptāny amarottamāḥ upastham udaraṃ hastau vāk caturthī sa dharmavit
12.288.29
satyaṃ damaṃ hy ārjavam ānṛśaṃsyaṃ; dhṛtiṃ titikṣām abhisevamānaḥ svādhyāyanityo 'spṛhayan pareṣām; ekāntaśīly ūrdhvagatir bhavet saḥ
12.288.30
sarvān etān anucaran vatsavac caturaḥ stanān na pāvanatamaṃ kiṃ cit satyād adhyagamaṃ kva cit
12.288.31
ācakṣe 'haṃ manuṣyebhyo devebhyaḥ pratisaṃcaran satyaṃ svargasya sopānaṃ pārāvārasya naur iva
12.288.32
yādṛśaiḥ saṃnivasati yādṛśāṃś copasevate yādṛg icchec ca bhavituṃ tādṛg bhavati pūruṣaḥ
12.288.33
yadi santaṃ sevate yady asantaṃ; tapasvinaṃ yadi vā stenam eva vāso yathā raṅgavaśaṃ prayāti; tathā sa teṣāṃ vaśam abhyupaiti
12.288.34
sadā devāḥ sādhubhiḥ saṃvadante; na mānuṣaṃ viṣayaṃ yānti draṣṭum nenduḥ samaḥ syād asamo hi vāyur; uccāvacaṃ viṣayaṃ yaḥ sa veda
12.288.35
aduṣṭaṃ vartamāne tu hṛdayāntarapūruṣe tenaiva devāḥ prīyante satāṃ mārgasthitena vai
12.288.36
śiśnodare ye 'bhiratāḥ sadaiva; stenā narā vākparuṣāś ca nityam apetadoṣān iti tān viditvā; dūrād devāḥ saṃparivarjayanti
12.288.37
na vai devā hīnasattvena toṣyāḥ; sarvāśinā duṣkṛtakarmaṇā vā satyavratā ye tu narāḥ kṛtajñā; dharme ratās taiḥ saha saṃbhajante
12.288.38
avyāhṛtaṃ vyāhṛtāc chreya āhuḥ; satyaṃ vaded vyāhṛtaṃ tad dvitīyam dharmaṃ vaded vyāhṛtaṃ tat tṛtīyaṃ; priyaṃ vaded vyāhṛtaṃ tac caturtham
12.288.39
sādhyā ūcuḥ kenāyam āvṛto lokaḥ kena vā na prakāśate kena tyajati mitrāṇi kena svargaṃ na gacchati
12.288.40
haṃsa uvāca ajñānenāvṛto loko mātsaryān na prakāśate lobhāt tyajati mitrāṇi saṅgāt svargaṃ na gacchati
12.288.41
sādhyā ūcuḥ kaḥ svid eko ramate brāhmaṇānāṃ; kaḥ svid eko bahubhir joṣam āste kaḥ svid eko balavān durbalo 'pi; kaḥ svid eṣāṃ kalahaṃ nānvavaiti
12.288.42
haṃsa uvāca prājña eko ramate brāhmaṇānāṃ; prājña eko bahubhir joṣam āste prājña eko balavān durbalo 'pi; prājña eṣāṃ kalahaṃ nānvavaiti
12.288.43
sādhyā ūcuḥ kiṃ brāhmaṇānāṃ devatvaṃ kiṃ ca sādhutvam ucyate asādhutvaṃ ca kiṃ teṣāṃ kim eṣāṃ mānuṣaṃ matam
12.288.44
haṃsa uvāca svādhyāya eṣāṃ devatvaṃ vrataṃ sādhutvam ucyate asādhutvaṃ parīvādo mṛtyur mānuṣam ucyate
12.288.45
bhīṣma uvāca saṃvāda ity ayaṃ śreṣṭhaḥ sādhyānāṃ parikīrtitaḥ kṣetraṃ vai karmaṇāṃ yoniḥ sadbhāvaḥ satyam ucyate
12.289.1
yudhiṣṭhira uvāca sāṃkhye yoge ca me tāta viśeṣaṃ vaktum arhasi tava sarvajña sarvaṃ hi viditaṃ kurusattama
12.289.2
bhīṣma uvāca sāṃkhyāḥ sāṃkhyaṃ praśaṃsanti yogā yogaṃ dvijātayaḥ vadanti kāraṇaiḥ śraiṣṭhyaṃ svapakṣodbhāvanāya vai
12.289.3
anīśvaraḥ kathaṃ mucyed ity evaṃ śatrukarśana vadanti kāraṇaiḥ śraiṣṭhyaṃ yogāḥ samyaṅ manīṣiṇaḥ
12.289.4
vadanti kāraṇaṃ cedaṃ sāṃkhyāḥ samyag dvijātayaḥ vijñāyeha gatīḥ sarvā virakto viṣayeṣu yaḥ
12.289.5
ūrdhvaṃ sa dehāt suvyaktaṃ vimucyed iti nānyathā etad āhur mahāprājñāḥ sāṃkhyaṃ vai mokṣadarśanam
12.289.6
svapakṣe kāraṇaṃ grāhyaṃ samarthaṃ vacanaṃ hitam śiṣṭānāṃ hi mataṃ grāhyaṃ tvadvidhaiḥ śiṣṭasaṃmataiḥ
12.289.7
pratyakṣahetavo yogāḥ sāṃkhyāḥ śāstraviniścayāḥ ubhe caite mate tattve mama tāta yudhiṣṭhira
12.289.8
ubhe caite mate jñāne nṛpate śiṣṭasaṃmate anuṣṭhite yathāśāstraṃ nayetāṃ paramāṃ gatim
12.289.9
tulyaṃ śaucaṃ tayor yuktaṃ dayā bhūteṣu cānagha vratānāṃ dhāraṇaṃ tulyaṃ darśanaṃ na samaṃ tayoḥ
12.289.10
yudhiṣṭhira uvāca yadi tulyaṃ vrataṃ śaucaṃ dayā cātra pitāmaha tulyaṃ na darśanaṃ kasmāt tan me brūhi pitāmaha
12.289.11
bhīṣma uvāca rāgaṃ mohaṃ tathā snehaṃ kāmaṃ krodhaṃ ca kevalam yogāc chittvādito doṣān pañcaitān prāpnuvanti tat
12.289.12
yathā cānimiṣāḥ sthūlā jālaṃ chittvā punar jalam prāpnuvanti tathā yogās tat padaṃ vītakalmaṣāḥ
12.289.13
tathaiva vāgurāṃ chittvā balavanto yathā mṛgāḥ prāpnuyur vimalaṃ mārgaṃ vimuktāḥ sarvabandhanaiḥ
12.289.14
lobhajāni tathā rājan bandhanāni balānvitāḥ chittvā yogāḥ paraṃ mārgaṃ gacchanti vimalāḥ śivam
12.289.15
abalāś ca mṛgā rājan vāgurāsu tathāpare vinaśyanti na saṃdehas tadvad yogabalād ṛte
12.289.16
balahīnāś ca kaunteya yathā jālagatā jhaṣāḥ antaṃ gacchanti rājendra tathā yogāḥ sudurbalāḥ
12.289.17
yathā ca śakunāḥ sūkṣmāḥ prāpya jālam ariṃdama tatra saktā vipadyante mucyante ca balānvitāḥ
12.289.18
karmajair bandhanair baddhās tadvad yogāḥ paraṃtapa abalā vai vinaśyanti mucyante ca balānvitāḥ
12.289.19
alpakaś ca yathā rājan vahniḥ śāmyati durbalaḥ ākrānta indhanaiḥ sthūlais tadvad yogo 'balaḥ prabho
12.289.20
sa eva ca yadā rājan vahnir jātabalaḥ punaḥ samīraṇayutaḥ kṛtsnāṃ dahet kṣipraṃ mahīm api
12.289.21
tadvaj jātabalo yogī dīptatejā mahābalaḥ antakāla ivādityaḥ kṛtsnaṃ saṃśoṣayej jagat
12.289.22
durbalaś ca yathā rājan srotasā hriyate naraḥ balahīnas tathā yogo viṣayair hriyate 'vaśaḥ
12.289.23
tad eva ca yathā sroto viṣṭambhayati vāraṇaḥ tadvad yogabalaṃ labdhvā vyūhate viṣayān bahūn
12.289.24
viśanti cāvaśāḥ pārtha yogā yogabalānvitāḥ prajāpatīn ṛṣīn devān mahābhūtāni ceśvarāḥ
12.289.25
na yamo nāntakaḥ kruddho na mṛtyur bhīmavikramaḥ īśate nṛpate sarve yogasyāmitatejasaḥ
12.289.26
ātmanāṃ ca sahasrāṇi bahūni bharatarṣabha yogaḥ kuryād balaṃ prāpya taiś ca sarvair mahīṃ caret
12.289.27
prāpnuyād viṣayāṃś caiva punaś cograṃ tapaś caret saṃkṣipec ca punaḥ pārtha sūryas tejoguṇān iva
12.289.28
balasthasya hi yogasya bandhaneśasya pārthiva vimokṣaprabhaviṣṇutvam upapannam asaṃśayam
12.289.29
balāni yoge proktāni mayaitāni viśāṃ pate nidarśanārthaṃ sūkṣmāṇi vakṣyāmi ca punas tava
12.289.30
ātmanaś ca samādhāne dhāraṇāṃ prati cābhibho nidarśanāni sūkṣmāṇi śṛṇu me bharatarṣabha
12.289.31
apramatto yathā dhanvī lakṣyaṃ hanti samāhitaḥ yuktaḥ samyak tathā yogī mokṣaṃ prāpnoty asaṃśayam
12.289.32
snehapūrṇe yathā pātre mana ādhāya niścalam puruṣo yatta ārohet sopānaṃ yuktamānasaḥ
12.289.33
yuktvā tathāyam ātmānaṃ yogaḥ pārthiva niścalam karoty amalam ātmānaṃ bhāskaropamadarśanam
12.289.34
yathā ca nāvaṃ kaunteya karṇadhāraḥ samāhitaḥ mahārṇavagatāṃ śīghraṃ nayet pārthiva pattanam
12.289.35
tadvad ātmasamādhānaṃ yuktvā yogena tattvavit durgamaṃ sthānam āpnoti hitvā deham imaṃ nṛpa
12.289.36
sārathiś ca yathā yuktvā sadaśvān susamāhitaḥ deśam iṣṭaṃ nayaty āśu dhanvinaṃ puruṣarṣabha
12.289.37
tathaiva nṛpate yogī dhāraṇāsu samāhitaḥ prāpnoty āśu paraṃ sthānaṃ lakṣaṃ mukta ivāśugaḥ
12.289.38
āveśyātmani cātmānaṃ yogī tiṣṭhati yo 'calaḥ pāpaṃ hanteva mīnānāṃ padam āpnoti so 'jaram
12.289.39
nābhyāṃ kaṇṭhe ca śīrṣe ca hṛdi vakṣasi pārśvayoḥ darśane sparśane cāpi ghrāṇe cāmitavikrama
12.289.40
sthāneṣv eteṣu yo yogī mahāvratasamāhitaḥ ātmanā sūkṣmam ātmānaṃ yuṅkte samyag viśāṃ pate
12.289.41
sa śīghram amalaprajñaḥ karma dagdhvā śubhāśubham uttamaṃ yogam āsthāya yadīcchati vimucyate
12.289.42
yudhiṣṭhira uvāca āhārān kīdṛśān kṛtvā kāni jitvā ca bhārata yogī balam avāpnoti tad bhavān vaktum arhati
12.289.43
bhīṣma uvāca kaṇānāṃ bhakṣaṇe yuktaḥ piṇyākasya ca bhakṣaṇe snehānāṃ varjane yukto yogī balam avāpnuyāt
12.289.44
bhuñjāno yāvakaṃ rūkṣaṃ dīrghakālam ariṃdama ekārāmo viśuddhātmā yogī balam avāpnuyāt
12.289.45
pakṣān māsān ṛtūṃś citrān saṃcaraṃś ca guhās tathā apaḥ pītvā payomiśrā yogī balam avāpnuyāt
12.289.46
akhaṇḍam api vā māsaṃ satataṃ manujeśvara upoṣya samyak śuddhātmā yogī balam avāpnuyāt
12.289.47
kāmaṃ jitvā tathā krodhaṃ śītoṣṇe varṣam eva ca bhayaṃ nidrāṃ tathā śvāsaṃ pauruṣaṃ viṣayāṃs tathā
12.289.48
aratiṃ durjayāṃ caiva ghorāṃ tṛṣṇāṃ ca pārthiva sparśān sarvāṃs tathā tandrīṃ durjayāṃ nṛpasattama
12.289.49
dīpayanti mahātmānaḥ sūkṣmam ātmānam ātmanā vītarāgā mahāprājñā dhyānādhyayanasaṃpadā
12.289.50
durgas tv eṣa mataḥ panthā brāhmaṇānāṃ vipaścitām na kaś cid vrajati hy asmin kṣemeṇa bharatarṣabha
12.289.51
yathā kaś cid vanaṃ ghoraṃ bahusarpasarīsṛpam śvabhravat toyahīnaṃ ca durgamaṃ bahukaṇṭakam
12.289.52
abhaktam aṭavīprāyaṃ dāvadagdhamahīruham panthānaṃ taskarākīrṇaṃ kṣemeṇābhipated yuvā
12.289.53
yogamārgaṃ tathāsādya yaḥ kaś cid bhajate dvijaḥ kṣemeṇoparamen mārgād bahudoṣo hi sa smṛtaḥ
12.289.54
sustheyaṃ kṣuradhārāsu niśitāsu mahīpate dhāraṇāsu tu yogasya duḥstheyam akṛtātmabhiḥ
12.289.55
vipannā dhāraṇās tāta nayanti naśubhāṃ gatim netṛhīnā yathā nāvaḥ puruṣān arṇave nṛpa
12.289.56
yas tu tiṣṭhati kaunteya dhāraṇāsu yathāvidhi maraṇaṃ janma duḥkhaṃ ca sukhaṃ ca sa vimuñcati
12.289.57
nānāśāstreṣu niṣpannaṃ yogeṣv idam udāhṛtam paraṃ yogaṃ tu yat kṛtsnaṃ niścitaṃ tad dvijātiṣu
12.289.58
paraṃ hi tad brahma mahan mahātman; brahmāṇam īśaṃ varadaṃ ca viṣṇum bhavaṃ ca dharmaṃ ca ṣaḍānanaṃ ca; ṣaḍ brahmaputrāṃś ca mahānubhāvān
12.289.59
tamaś ca kaṣṭaṃ sumahad rajaś ca; sattvaṃ ca śuddhaṃ prakṛtiṃ parāṃ ca siddhiṃ ca devīṃ varuṇasya patnīṃ; tejaś ca kṛtsnaṃ sumahac ca dhairyam
12.289.60
tārādhipaṃ vai vimalaṃ satāraṃ; viśvāṃś ca devān uragān pitṝṃś ca śailāṃś ca kṛtsnān udadhīṃś ca ghorān; nadīś ca sarvāḥ savanān ghanāṃś ca
12.289.61
nāgān nagān yakṣagaṇān diśaś ca; gandharvasaṃghān puruṣān striyaś ca parasparaṃ prāpya mahān mahātmā; viśeta yogī nacirād vimuktaḥ
12.289.62
kathā ca yeyaṃ nṛpate prasaktā; deve mahāvīryamatau śubheyam yogān sa sarvān abhibhūya martyān; nārāyaṇātmā kurute mahātmā
12.290.1
yudhiṣṭhira uvāca samyak tvayāyaṃ nṛpate varṇitaḥ śiṣṭasaṃmataḥ yogamārgo yathānyāyaṃ śiṣyāyeha hitaiṣiṇā
12.290.2
sāṃkhye tv idānīṃ kārtsnyena vidhiṃ prabrūhi pṛcchate triṣu lokeṣu yaj jñānaṃ sarvaṃ tad viditaṃ hi te
12.290.3
bhīṣma uvāca śṛṇu me tvam idaṃ śuddhaṃ sāṃkhyānāṃ viditātmanām vihitaṃ yatibhir buddhaiḥ kapilādibhir īśvaraiḥ
12.290.4
yasmin na vibhramāḥ ke cid dṛśyante manujarṣabha guṇāś ca yasmin bahavo doṣahāniś ca kevalā
12.290.5
jñānena parisaṃkhyāya sadoṣān viṣayān nṛpa mānuṣān durjayān kṛtsnān paiśācān viṣayāṃs tathā
12.290.6
rākṣasān viṣayāñ jñātvā yakṣāṇāṃ viṣayāṃs tathā viṣayān auragāñ jñātvā gāndharvaviṣayāṃs tathā
12.290.7
pitṝṇāṃ viṣayāñ jñātvā tiryakṣu caratāṃ nṛpa suparṇaviṣayāñ jñātvā marutāṃ viṣayāṃs tathā
12.290.8
rājarṣiviṣayāñ jñātvā brahmarṣiviṣayāṃs tathā āsurān viṣayāñ jñātvā vaiśvadevāṃs tathaiva ca
12.290.9
devarṣiviṣayāñ jñātvā yogānām api ceśvarān viṣayāṃś ca prajeśānāṃ brahmaṇo viṣayāṃs tathā
12.290.10
āyuṣaś ca paraṃ kālaṃ loke vijñāya tattvataḥ sukhasya ca paraṃ tattvaṃ vijñāya vadatāṃ vara
12.290.11
prāpte kāle ca yad duḥkhaṃ patatāṃ viṣayaiṣiṇām tiryak ca patatāṃ duḥkhaṃ patatāṃ narake ca yat
12.290.12
svargasya ca guṇān kṛtsnān doṣān sarvāṃś ca bhārata vedavāde ca ye doṣā guṇā ye cāpi vaidikāḥ
12.290.13
jñānayoge ca ye doṣā guṇā yoge ca ye nṛpa sāṃkhyajñāne ca ye doṣās tathaiva ca guṇā nṛpa
12.290.14
sattvaṃ daśaguṇaṃ jñātvā rajo navaguṇaṃ tathā tamaś cāṣṭaguṇaṃ jñātvā buddhiṃ saptaguṇāṃ tathā
12.290.15
ṣaḍguṇaṃ ca nabho jñātvā manaḥ pañcaguṇaṃ tathā buddhiṃ caturguṇāṃ jñātvā tamaś ca triguṇaṃ mahat
12.290.16
dviguṇaṃ ca rajo jñātvā sattvam ekaguṇaṃ punaḥ mārgaṃ vijñāya tattvena pralaye prekṣaṇaṃ tathā
12.290.17
jñānavijñānasaṃpannāḥ kāraṇair bhāvitāḥ śubhaiḥ prāpnuvanti śubhaṃ mokṣaṃ sūkṣmā iha nabhaḥ param
12.290.18
rūpeṇa dṛṣṭiṃ saṃyuktāṃ ghrāṇaṃ gandhaguṇena ca śabde saktaṃ tathā śrotraṃ jihvāṃ rasaguṇeṣu ca
12.290.19
tanuṃ sparśe tathā saktāṃ vāyuṃ nabhasi cāśritam mohaṃ tamasi saṃsaktaṃ lobham artheṣu saṃśritam
12.290.20
viṣṇuṃ krānte bale śakraṃ koṣṭhe saktaṃ tathānalam apsu devīṃ tathā saktām apas tejasi cāśritāḥ
12.290.21
tejo vāyau tu saṃsaktaṃ vāyuṃ nabhasi cāśritam nabho mahati saṃyuktaṃ mahad buddhau ca saṃśritam
12.290.22
buddhiṃ tamasi saṃsaktāṃ tamo rajasi cāśritam rajaḥ sattve tathā saktaṃ sattvaṃ saktaṃ tathātmani
12.290.23
saktam ātmānam īśe ca deve nārāyaṇe tathā devaṃ mokṣe ca saṃsaktaṃ mokṣaṃ saktaṃ tu na kva cit
12.290.24
jñātvā sattvayutaṃ dehaṃ vṛtaṃ ṣoḍaśabhir guṇaiḥ svabhāvaṃ cetanāṃ caiva jñātvā vai deham āśrite
12.290.25
madhyastham ekam ātmānaṃ pāpaṃ yasmin na vidyate dvitīyaṃ karma vijñāya nṛpate viṣayaiṣiṇām
12.290.26
indriyāṇīndriyārthāṃś ca sarvān ātmani saṃśritān prāṇāpānau samānaṃ ca vyānodānau ca tattvataḥ
12.290.27
avāk caivānilaṃ jñātvā pravahaṃ cānilaṃ punaḥ sapta vātāṃs tathā śeṣān saptadhā vidhivat punaḥ
12.290.28
prajāpatīn ṛṣīṃś caiva mārgāṃś ca subahūn varān saptarṣīṃś ca bahūñ jñātvā rājarṣīṃś ca paraṃtapa
12.290.29
surarṣīn mahataś cānyān maharṣīn sūryasaṃnibhān aiśvaryāc cyāvitāñ jñātvā kālena mahatā nṛpa
12.290.30
mahatāṃ bhūtasaṃghānāṃ śrutvā nāśaṃ ca pārthiva gatiṃ cāpy aśubhāṃ jñātvā nṛpate pāpakarmaṇām
12.290.31
vaitaraṇyāṃ ca yad duḥkhaṃ patitānāṃ yamakṣaye yonīṣu ca vicitrāsu saṃsārān aśubhāṃs tathā
12.290.32
jaṭhare cāśubhe vāsaṃ śoṇitodakabhājane śleṣmamūtrapurīṣe ca tīvragandhasamanvite
12.290.33
śukraśoṇitasaṃghāte majjāsnāyuparigrahe sirāśatasamākīrṇe navadvāre pure 'śucau
12.290.34
vijñāyāhitam ātmānaṃ yogāṃś ca vividhān nṛpa tāmasānāṃ ca jantūnāṃ ramaṇīyāvṛtātmanām
12.290.35
sāttvikānāṃ ca jantūnāṃ kutsitaṃ bharatarṣabha garhitaṃ mahatām arthe sāṃkhyānāṃ viditātmanām
12.290.36
upaplavāṃs tathā ghorāñ śaśinas tejasas tathā tārāṇāṃ patanaṃ dṛṣṭvā nakṣatrāṇāṃ ca paryayam
12.290.37
dvaṃdvānāṃ viprayogaṃ ca vijñāya kṛpaṇaṃ nṛpa anyonyabhakṣaṇaṃ dṛṣṭvā bhūtānām api cāśubham
12.290.38
bālye mohaṃ ca vijñāya kṣayaṃ dehasya cāśubham rāge mohe ca saṃprāpte kva cit sattvaṃ samāśritam
12.290.39
sahasreṣu naraḥ kaś cin mokṣabuddhiṃ samāśritaḥ durlabhatvaṃ ca mokṣasya vijñāya śrutipūrvakam
12.290.40
bahumānam alabdheṣu labdhe madhyasthatāṃ punaḥ viṣayāṇāṃ ca daurātmyaṃ vijñāya nṛpate punaḥ
12.290.41
gatāsūnāṃ ca kaunteya dehān dṛṣṭvā tathāśubhān vāsaṃ kuleṣu jantūnāṃ duḥkhaṃ vijñāya bhārata
12.290.42
brahmaghnānāṃ gatiṃ jñātvā patitānāṃ sudāruṇām surāpāne ca saktānāṃ brāhmaṇānāṃ durātmanām gurudāraprasaktānāṃ gatiṃ vijñāya cāśubhām
12.290.43
jananīṣu ca vartante ye na samyag yudhiṣṭhira sadevakeṣu lokeṣu ye na vartanti mānavāḥ
12.290.44
tena jñānena vijñāya gatiṃ cāśubhakarmaṇām tiryagyonigatānāṃ ca vijñāya gatayaḥ pṛthak
12.290.45
vedavādāṃs tathā citrān ṛtūnāṃ paryayāṃs tathā kṣayaṃ saṃvatsarāṇāṃ ca māsānāṃ prakṣayaṃ tathā
12.290.46
pakṣakṣayaṃ tathā dṛṣṭvā divasānāṃ ca saṃkṣayam kṣayaṃ vṛddhiṃ ca candrasya dṛṣṭvā pratyakṣatas tathā
12.290.47
vṛddhiṃ dṛṣṭvā samudrāṇāṃ kṣayaṃ teṣāṃ tathā punaḥ kṣayaṃ dhanānāṃ ca tathā punar vṛddhiṃ tathaiva ca
12.290.48
saṃyogānāṃ kṣayaṃ dṛṣṭvā yugānāṃ ca viśeṣataḥ kṣayaṃ ca dṛṣṭvā śailānāṃ kṣayaṃ ca saritāṃ tathā
12.290.49
varṇānāṃ ca kṣayaṃ dṛṣṭvā kṣayāntaṃ ca punaḥ punaḥ jarāmṛtyuṃ tathā janma dṛṣṭvā duḥkhāni caiva ha
12.290.50
dehadoṣāṃs tathā jñātvā teṣāṃ duḥkhaṃ ca tattvataḥ dehaviklavatāṃ caiva samyag vijñāya bhārata
12.290.51
ātmadoṣāṃś ca vijñāya sarvān ātmani saṃśritān svadehād utthitān gandhāṃs tathā vijñāya cāśubhān
12.290.52
yudhiṣṭhira uvāca kān svagātrodbhavān doṣān paśyasy amitavikrama etan me saṃśayaṃ kṛtsnaṃ vaktum arhasi tattvataḥ
12.290.53
bhīṣma uvāca pañca doṣān prabho dehe pravadanti manīṣiṇaḥ mārgajñāḥ kāpilāḥ sāṃkhyāḥ śṛṇu tān arisūdana
12.290.54
kāmakrodhau bhayaṃ nidrā pañcamaḥ śvāsa ucyate ete doṣāḥ śarīreṣu dṛśyante sarvadehinām
12.290.55
chindanti kṣamayā krodhaṃ kāmaṃ saṃkalpavarjanāt sattvasaṃśīlanān nidrām apramādād bhayaṃ tathā chindanti pañcamaṃ śvāsaṃ laghvāhāratayā nṛpa
12.290.56
guṇān guṇaśatair jñātvā doṣān doṣaśatair api hetūn hetuśataiś citraiś citrān vijñāya tattvataḥ
12.290.57
apāṃ phenopamaṃ lokaṃ viṣṇor māyāśatair vṛtam cittabhittipratīkāśaṃ nalasāram anarthakam
12.290.58
tamaḥ śvabhranibhaṃ dṛṣṭvā varṣabudbudasaṃnibham nāśaprāyaṃ sukhād dhīnaṃ nāśottaram abhāvagam rajas tamasi saṃmagnaṃ paṅke dvipam ivāvaśam
12.290.59
sāṃkhyā rājan mahāprājñās tyaktvā dehaṃ prajākṛtam jñānajñeyena sāṃkhyena vyāpinā mahatā nṛpa
12.290.60
rājasān aśubhān gandhāṃs tāmasāṃś ca tathāvidhān puṇyāṃś ca sāttvikān gandhān sparśajān dehasaṃśritān chittvāśu jñānaśastreṇa tapodaṇḍena bhārata
12.290.61
tato duḥkhodakaṃ ghoraṃ cintāśokamahāhradam vyādhimṛtyumahāgrāhaṃ mahābhayamahoragam
12.290.62
tamaḥkūrmaṃ rajomīnaṃ prajñayā saṃtaranty uta snehapaṅkaṃ jarādurgaṃ sparśadvīpam ariṃdama
12.290.63
karmāgādhaṃ satyatīraṃ sthitavratam idaṃ nṛpa hiṃsāśīghramahāvegaṃ nānārasamahākaram
12.290.64
nānāprītimahāratnaṃ duḥkhajvarasamīraṇam śokatṛṣṇāmahāvartaṃ tīkṣṇavyādhimahāgajam
12.290.65
asthisaṃghātasaṃghāṭaṃ śleṣmaphenam ariṃdama dānamuktākaraṃ bhīmaṃ śoṇitahradavidrumam
12.290.66
hasitotkruṣṭanirghoṣaṃ nānājñānasudustaram rodanāśrumalakṣāraṃ saṅgatyāgaparāyaṇam
12.290.67
punar ājanmalokaughaṃ putrabāndhavapattanam ahiṃsāsatyamaryādaṃ prāṇatyāgamahormiṇam
12.290.68
vedāntagamanadvīpaṃ sarvabhūtadayodadhim mokṣaduṣprāpaviṣayaṃ vaḍavāmukhasāgaram
12.290.69
taranti munayaḥ siddhā jñānayogena bhārata tīrtvā ca dustaraṃ janma viśanti vimalaṃ nabhaḥ
12.290.70
tatas tān sukṛtīn sāṃkhyān sūryo vahati raśmibhiḥ padmatantuvad āviśya pravahan viṣayān nṛpa
12.290.71
tatra tān pravaho vāyuḥ pratigṛhṇāti bhārata vītarāgān yatīn siddhān vīryayuktāṃs tapodhanān
12.290.72
sūkṣmaḥ śītaḥ sugandhī ca sukhasparśaś ca bhārata saptānāṃ marutāṃ śreṣṭho lokān gacchati yaḥ śubhān sa tān vahati kaunteya nabhasaḥ paramāṃ gatim
12.290.73
nabho vahati lokeśa rajasaḥ paramāṃ gatim rajo vahati rājendra sattvasya paramāṃ gatim
12.290.74
sattvaṃ vahati śuddhātman paraṃ nārāyaṇaṃ prabhum prabhur vahati śuddhātmā paramātmānam ātmanā
12.290.75
paramātmānam āsādya tadbhūtāyatanāmalāḥ amṛtatvāya kalpante na nivartanti cābhibho paramā sā gatiḥ pārtha nirdvaṃdvānāṃ mahātmanām
12.290.76
yudhiṣṭhira uvāca sthānam uttamam āsādya bhagavantaṃ sthiravratāḥ ājanmamaraṇaṃ vā te smaranty uta na vānagha
12.290.77
yad atra tathyaṃ tan me tvaṃ yathāvad vaktum arhasi tvad ṛte mānavaṃ nānyaṃ praṣṭum arhāmi kaurava
12.290.78
mokṣadoṣo mahān eṣa prāpya siddhiṃ gatān ṛṣīn yadi tatraiva vijñāne vartante yatayaḥ pare
12.290.79
pravṛttilakṣaṇaṃ dharmaṃ paśyāmi paramaṃ nṛpa magnasya hi pare jñāne kiṃ nu duḥkhataraṃ bhavet
12.290.80
bhīṣma uvāca yathānyāyaṃ tvayā tāta praśnaḥ pṛṣṭaḥ susaṃkaṭaḥ buddhānām api saṃmohaḥ praśne 'smin bharatarṣabha atrāpi tattvaṃ paramaṃ śṛṇu samyaṅ mayeritam
12.290.81
buddhiś ca paramā yatra kāpilānāṃ mahātmanām indriyāṇy api budhyante svadehaṃ dehino nṛpa kāraṇāny ātmanas tāni sūkṣmaḥ paśyati tais tu saḥ
12.290.82
ātmanā viprahīṇāni kāṣṭhakuḍyasamāni tu vinaśyanti na saṃdehaḥ phenā iva mahārṇave
12.290.83
indriyaiḥ saha suptasya dehinaḥ śatrutāpana sūkṣmaś carati sarvatra nabhasīva samīraṇaḥ
12.290.84
sa paśyati yathānyāyaṃ sparśān spṛśati cābhibho budhyamāno yathāpūrvam akhileneha bhārata
12.290.85
indriyāṇīha sarvāṇi sve sve sthāne yathāvidhi anīśatvāt pralīyante sarpā hataviṣā iva
12.290.86
indriyāṇāṃ tu sarveṣāṃ svasthāneṣv eva sarvaśaḥ ākramya gatayaḥ sūkṣmāś caraty ātmā na saṃśayaḥ
12.290.87
sattvasya ca guṇān kṛtsnān rajasaś ca guṇān punaḥ guṇāṃś ca tamasaḥ sarvān guṇān buddheś ca bhārata
12.290.88
guṇāṃś ca manasas tadvan nabhasaś ca guṇāṃs tathā guṇān vāyoś ca dharmātmaṃs tejasaś ca guṇān punaḥ
12.290.89
apāṃ guṇāṃs tathā pārtha pārthivāṃś ca guṇān api sarvātmanā guṇair vyāpya kṣetrajñaḥ sa yudhiṣṭhira
12.290.90
ātmā ca yāti kṣetrajñaṃ karmaṇī ca śubhāśubhe śiṣyā iva mahātmānam indriyāṇi ca taṃ vibho
12.290.91
prakṛtiṃ cāpy atikramya gacchaty ātmānam avyayam paraṃ nārāyaṇātmānaṃ nirdvaṃdvaṃ prakṛteḥ param
12.290.92
vimuktaḥ puṇyapāpebhyaḥ praviṣṭas tam anāmayam paramātmānam aguṇaṃ na nivartati bhārata
12.290.93
śiṣṭaṃ tv atra manas tāta indriyāṇi ca bhārata āgacchanti yathākālaṃ guroḥ saṃdeśakāriṇaḥ
12.290.94
śakyaṃ cālpena kālena śāntiṃ prāptuṃ guṇārthinā evaṃ yuktena kaunteya yuktajñānena mokṣiṇā
12.290.95
sāṃkhyā rājan mahāprājñā gacchanti paramāṃ gatim jñānenānena kaunteya tulyaṃ jñānaṃ na vidyate
12.290.96
atra te saṃśayo mā bhūj jñānaṃ sāṃkhyaṃ paraṃ matam akṣaraṃ dhruvam avyaktaṃ pūrvaṃ brahma sanātanam
12.290.97
anādimadhyanidhanaṃ nirdvaṃdvaṃ kartṛ śāśvatam kūṭasthaṃ caiva nityaṃ ca yad vadanti śamātmakāḥ
12.290.98
yataḥ sarvāḥ pravartante sargapralayavikriyāḥ yac ca śaṃsanti śāstreṣu vadanti paramarṣayaḥ
12.290.99
sarve viprāś ca devāś ca tathāgamavido janāḥ brahmaṇyaṃ paramaṃ devam anantaṃ parato 'cyutam
12.290.100
prārthayantaś ca taṃ viprā vadanti guṇabuddhayaḥ samyag yuktās tathā yogāḥ sāṃkhyāś cāmitadarśanāḥ
12.290.101
amūrtes tasya kaunteya sāṃkhyaṃ mūrtir iti śrutiḥ abhijñānāni tasyāhur mataṃ hi bharatarṣabha
12.290.102
dvividhānīha bhūtāni pṛthivyāṃ pṛthivīpate jaṅgamāgamasaṃjñāni jaṅgamaṃ tu viśiṣyate
12.290.103
jñānaṃ mahad yad dhi mahatsu rājan; vedeṣu sāṃkhyeṣu tathaiva yoge yac cāpi dṛṣṭaṃ vividhaṃ purāṇaṃ; sāṃkhyāgataṃ tan nikhilaṃ narendra
12.290.104
yac cetihāseṣu mahatsu dṛṣṭaṃ; yac cārthaśāstre nṛpa śiṣṭajuṣṭe jñānaṃ ca loke yad ihāsti kiṃ cit; sāṃkhyāgataṃ tac ca mahan mahātman
12.290.105
śamaś ca dṛṣṭaḥ paramaṃ balaṃ ca; jñānaṃ ca sūkṣmaṃ ca yathāvad uktam tapāṃsi sūkṣmāṇi sukhāni caiva; sāṃkhye yathāvad vihitāni rājan
12.290.106
viparyaye tasya hi pārtha devān; gacchanti sāṃkhyāḥ satataṃ sukhena tāṃś cānusaṃcārya tataḥ kṛtārthāḥ; patanti vipreṣu yateṣu bhūyaḥ
12.290.107
hitvā ca dehaṃ praviśanti mokṣaṃ; divaukaso dyām iva pārtha sāṃkhyāḥ tato 'dhikaṃ te 'bhiratā mahārhe; sāṃkhye dvijāḥ pārthiva śiṣṭajuṣṭe
12.290.108
teṣāṃ na tiryag gamanaṃ hi dṛṣṭaṃ; nāvāg gatiḥ pāpakṛtāṃ nivāsaḥ na cābudhānām api te dvijātayo; ye jñānam etan nṛpate 'nuraktāḥ
12.290.109
sāṃkyaṃ viśālaṃ paramaṃ purāṇaṃ; mahārṇavaṃ vimalam udārakāntam kṛtsnaṃ ca sāṃkhyaṃ nṛpate mahātmā; nārāyaṇo dhārayate 'prameyam
12.290.110
etan mayoktaṃ naradeva tattvaṃ; nārāyaṇo viśvam idaṃ purāṇam sa sargakāle ca karoti sargaṃ; saṃhārakāle ca tad atti bhūyaḥ
12.291.1
yudhiṣṭhira uvāca kiṃ tad akṣaram ity uktaṃ yasmān nāvartate punaḥ kiṃ ca tat kṣaram ity uktaṃ yasmād āvartate punaḥ
12.291.2
akṣarakṣarayor vyaktim icchāmy ariniṣūdana upalabdhuṃ mahābāho tattvena kurunandana
12.291.3
tvaṃ hi jñānanidhir viprair ucyase vedapāragaiḥ ṛṣibhiś ca mahābhāgair yatibhiś ca mahātmabhiḥ
12.291.4
śeṣam alpaṃ dinānāṃ te dakṣiṇāyanabhāskare āvṛtte bhagavaty arke gantāsi paramāṃ gatim
12.291.5
tvayi pratigate śreyaḥ kutaḥ śroṣyāmahe vayam kuruvaṃśapradīpas tvaṃ jñānadravyeṇa dīpyase
12.291.6
tad etac chrotum icchāmi tvattaḥ kurukulodvaha na tṛpyāmīha rājendra śṛṇvann amṛtam īdṛśam
12.291.7
bhīṣma uvāca atra te vartayiṣye 'ham itihāsaṃ purātanam vasiṣṭhasya ca saṃvādaṃ karālajanakasya ca
12.291.8
vasiṣṭhaṃ śreṣṭham āsīnam ṛṣīṇāṃ bhāskaradyutim papraccha janako rājā jñānaṃ naiḥśreyasaṃ param
12.291.9
param adhyātmakuśalam adhyātmagatiniścayam maitrāvaruṇim āsīnam abhivādya kṛtāñjaliḥ
12.291.10
svakṣaraṃ praśritaṃ vākyaṃ madhuraṃ cāpy anulbaṇam papraccharṣivaraṃ rājā karālajanakaḥ purā
12.291.11
bhagavañ śrotum icchāmi paraṃ brahma sanātanam yasmān na punarāvṛttim āpnuvanti manīṣiṇaḥ
12.291.12
yac ca tat kṣaram ity uktaṃ yatredaṃ kṣarate jagat yac cākṣaram iti proktaṃ śivaṃ kṣemyam anāmayam
12.291.13
vasiṣṭha uvāca śrūyatāṃ pṛthivīpāla kṣaratīdaṃ yathā jagat yan na kṣarati pūrveṇa yāvat kālena cāpy atha
12.291.14
yugaṃ dvādaśasāhasraṃ kalpaṃ viddhi caturguṇam daśakalpaśatāvṛttaṃ tad ahar brāhmam ucyate rātriś caitāvatī rājan yasyānte pratibudhyate
12.291.15
sṛjaty anantakarmāṇaṃ mahāntaṃ bhūtam agrajam mūrtimantam amūrtātmā viśvaṃ śaṃbhuḥ svayaṃbhuvaḥ aṇimā laghimā prāptir īśānaṃ jyotir avyayam
12.291.16
sarvataḥpāṇipādāntaṃ sarvatokṣiśiromukham sarvataḥśrutimal loke sarvam āvṛtya tiṣṭhati
12.291.17
hiraṇyagarbho bhagavān eṣa buddhir iti smṛtaḥ mahān iti ca yogeṣu viriñca iti cāpy uta
12.291.18
sāṃkhye ca paṭhyate śāstre nāmabhir bahudhātmakaḥ vicitrarūpo viśvātmā ekākṣara iti smṛtaḥ
12.291.19
vṛtaṃ naikātmakaṃ yena kṛtsnaṃ trailokyam ātmanā tathaiva bahurūpatvād viśvarūpa iti smṛtaḥ
12.291.20
eṣa vai vikriyāpannaḥ sṛjaty ātmānam ātmanā ahaṃkāraṃ mahātejāḥ prajāpatim ahaṃkṛtam
12.291.21
avyaktād vyaktam utpannaṃ vidyāsargaṃ vadanti tam mahāntaṃ cāpy ahaṃkāram avidyāsargam eva ca
12.291.22
avidhiś ca vidhiś caiva samutpannau tathaikataḥ vidyāvidyeti vikhyāte śrutiśāstrārthacintakaiḥ
12.291.23
bhūtasargam ahaṃkārāt tṛtīyaṃ viddhi pārthiva ahaṃkāreṣu bhūteṣu caturthaṃ viddhi vaikṛtam
12.291.24
vāyur jyotir athākāśam āpo 'tha pṛthivī tathā śabdaḥ sparśaś ca rūpaṃ ca raso gandhas tathaiva ca
12.291.25
evaṃ yugapad utpannaṃ daśavargam asaṃśayam pañcamaṃ viddhi rājendra bhautikaṃ sargam arthavat
12.291.26
śrotraṃ tvak cakṣuṣī jihvā ghrāṇam eva ca pañcamam vāk ca hastau ca pādau ca pāyur meḍhraṃ tathaiva ca
12.291.27
buddhīndriyāṇi caitāni tathā karmendriyāṇi ca saṃbhūtānīha yugapan manasā saha pārthiva
12.291.28
eṣā tattvacaturviṃśā sarvākṛtiṣu vartate yāṃ jñātvā nābhiśocanti brāhmaṇās tattvadarśinaḥ
12.291.29
etad dehaṃ samākhyātaṃ trailokye sarvadehiṣu veditavyaṃ naraśreṣṭha sadevanaradānave
12.291.30
sayakṣabhūtagandharve sakiṃnaramahorage sacāraṇapiśāce vai sadevarṣiniśācare
12.291.31
sadaṃśakīṭamaśake sapūtikṛmimūṣake śuni śvapāke vaiṇeye sacaṇḍāle sapulkase
12.291.32
hastyaśvakharaśārdūle savṛkṣe gavi caiva ha yac ca mūrtimayaṃ kiṃ cit sarvatraitan nidarśanam
12.291.33
jale bhuvi tathākāśe nānyatreti viniścayaḥ sthānaṃ dehavatām asti ity evam anuśuśruma
12.291.34
kṛtsnam etāvatas tāta kṣarate vyaktasaṃjñakam ahany ahani bhūtātmā tataḥ kṣara iti smṛtaḥ
12.291.35
etad akṣaram ity uktaṃ kṣaratīdaṃ yathā jagat jagan mohātmakaṃ prāhur avyaktaṃ vyaktasaṃjñakam
12.291.36
mahāṃś caivāgrajo nityam etat kṣaranidarśanam kathitaṃ te mahārāja yasmān nāvartate punaḥ
12.291.37
pañcaviṃśatimo viṣṇur nistattvas tattvasaṃjñakaḥ tattvasaṃśrayaṇād etat tattvam āhur manīṣiṇaḥ
12.291.38
yad amūrty asṛjad vyaktaṃ tat tan mūrty adhitiṣṭhati caturviṃśatimo vyakto hy amūrtaḥ pañcaviṃśakaḥ
12.291.39
sa eva hṛdi sarvāsu mūrtiṣv ātiṣṭhate ''tmavān cetayaṃś cetano nityaḥ sarvamūrtir amūrtimān
12.291.40
sargapralayadharmiṇyā asargapralayātmakaḥ gocare vartate nityaṃ nirguṇo guṇasaṃjñakaḥ
12.291.41
evam eṣa mahān ātmā sargapralayakovidaḥ vikurvāṇaḥ prakṛtimān abhimanyaty abuddhimān
12.291.42
tamaḥsattvarajoyuktas tāsu tāsv iha yoniṣu līyate 'pratibuddhatvād abuddhajanasevanāt
12.291.43
sahavāso nivāsātmā nānyo 'ham iti manyate yo 'haṃ so 'ham iti hy uktvā guṇān anu nivartate
12.291.44
tamasā tāmasān bhāvān vividhān pratipadyate rajasā rājasāṃś caiva sāttvikān sattvasaṃśrayāt
12.291.45
śuklalohitakṛṣṇāni rūpāṇy etāni trīṇi tu sarvāṇy etāni rūpāṇi jānīhi prākṛtāni vai
12.291.46
tāmasā nirayaṃ yānti rājasā mānuṣāṃs tathā sāttvikā devalokāya gacchanti sukhabhāginaḥ
12.291.47
niṣkaivalyena pāpena tiryagyonim avāpnuyāt puṇyapāpena mānuṣyaṃ puṇyenaikena devatāḥ
12.291.48
evam avyaktaviṣayaṃ kṣaram āhur manīṣiṇaḥ pañcaviṃśatimo yo 'yaṃ jñānād eva pravartate
12.292.1
vasiṣṭha uvāca evam apratibuddhatvād abuddham anuvartate dehād dehasahasrāṇi tathā samabhipadyate
12.292.2
tiryagyonisahasreṣu kadā cid devatāsv api upapadyati saṃyogād guṇaiḥ saha guṇakṣayāt
12.292.3
mānuṣatvād divaṃ yāti divo mānuṣyam eva ca mānuṣyān nirayasthānam ānantyaṃ pratipadyate
12.292.4
kośakāro yathātmānaṃ kīṭaḥ samanurundhati sūtratantuguṇair nityaṃ tathāyam aguṇo guṇaiḥ
12.292.5
dvaṃdvam eti ca nirdvaṃdvas tāsu tāsv iha yoniṣu śīrṣaroge 'kṣiroge ca dantaśūle galagrahe
12.292.6
jalodare 'rśasāṃ roge jvaragaṇḍaviṣūcike śvitre kuṣṭhe 'gnidāhe ca sidhmāpasmārayor api
12.292.7
yāni cānyāni dvaṃdvāni prākṛtāni śarīriṣu utpadyante vicitrāṇi tāny eṣo 'py abhimanyate abhimanyaty abhīmānāt tathaiva sukṛtāny api
12.292.8
ekavāsāś ca durvāsāḥ śāyī nityam adhas tathā maṇḍūkaśāyī ca tathā vīrāsanagatas tathā
12.292.9
cīradhāraṇam ākāśe śayanaṃ sthānam eva ca iṣṭakāprastare caiva kaṇṭakaprastare tathā
12.292.10
bhasmaprastaraśāyī ca bhūmiśayyānulepanaḥ vīrasthānāmbupaṅke ca śayanaṃ phalakeṣu ca
12.292.11
vividhāsu ca śayyāsu phalagṛddhyānvito 'phalaḥ muñjamekhalanagnatvaṃ kṣaumakṛṣṇājināni ca
12.292.12
śāṇīvālaparīdhāno vyāghracarmaparicchadaḥ siṃhacarmaparīdhānaḥ paṭṭavāsās tathaiva ca
12.292.13
kīṭakāvasanaś caiva cīravāsās tathaiva ca vastrāṇi cānyāni bahūny abhimanyaty abuddhimān
12.292.14
bhojanāni vicitrāṇi ratnāni vividhāni ca ekavastrāntarāśitvam ekakālikabhojanam
12.292.15
caturthāṣṭamakālaś ca ṣaṣṭhakālika eva ca ṣaḍrātrabhojanaś caiva tathaivāṣṭāhabhojanaḥ
12.292.16
saptarātradaśāhāro dvādaśāhāra eva ca māsopavāsī mūlāśī phalāhāras tathaiva ca
12.292.17
vāyubhakṣo 'mbupiṇyākagomayādana eva ca gomūtrabhojanaś caiva śākapuṣpāda eva ca
12.292.18
śaivālabhojanaś caiva tathācāmena vartayan vartayañ śīrṇaparṇaiś ca prakīrṇaphalabhojanaḥ
12.292.19
vividhāni ca kṛcchrāṇi sevate sukhakāṅkṣayā cāndrāyaṇāni vidhival liṅgāni vividhāni ca
12.292.20
cāturāśramyapanthānam āśrayaty āśramān api upāsīnaś ca pāṣaṇḍān guhāḥ śailāṃs tathaiva ca
12.292.21
viviktāś ca śilāchāyās tathā prasravaṇāni ca vividhāni ca japyāni vividhāni vratāni ca
12.292.22
niyamān suvicitrāṃś ca vividhāni tapāṃsi ca yajñāṃś ca vividhākārān vidhīṃś ca vividhāṃs tathā
12.292.23
vaṇikpathaṃ dvijakṣatraṃ vaiśyaśūdraṃ tathaiva ca dānaṃ ca vividhākāraṃ dīnāndhakṛpaṇeṣv api
12.292.24
abhimanyaty asaṃbodhāt tathaiva trividhān guṇān sattvaṃ rajas tamaś caiva dharmārthau kāma eva ca prakṛtyātmānam evātmā evaṃ pravibhajaty uta
12.292.25
svadhākāravaṣaṭkārau svāhākāranamaskriyāḥ yājanādhyāpanaṃ dānaṃ tathaivāhuḥ pratigraham yajanādhyayane caiva yac cānyad api kiṃ cana
12.292.26
janmamṛtyuvivāde ca tathā viśasane 'pi ca śubhāśubhamayaṃ sarvam etad āhuḥ kriyāpatham
12.292.27
prakṛtiḥ kurute devī mahāpralayam eva ca divasānte guṇān etān abhyetyaiko 'vatiṣṭhati
12.292.28
raśmijālam ivādityas tatkālena niyacchati evam eṣo 'sakṛt sarvaṃ krīḍārtham abhimanyate
12.292.29
ātmarūpaguṇān etān vividhān hṛdayapriyān evam eva vikurvāṇaḥ sargapralayakarmaṇī
12.292.30
kriyākriyā pathe raktas triguṇas triguṇātigaḥ kriyākriyāpathopetas tathā tad iti manyate
12.292.31
evaṃ dvaṃdvāny athaitāni vartante mama nityaśaḥ mamaivaitāni jāyante bādhante tāni mām iti
12.292.32
nistartavyāny athaitāni sarvāṇīti narādhipa manyate 'yaṃ hy abuddhitvāt tathaiva sukṛtāny api
12.292.33
bhoktavyāni mayaitāni devalokagatena vai ihaiva cainaṃ bhokṣyāmi śubhāśubhaphalodayam
12.292.34
sukham eva ca kartavyaṃ sakṛt kṛtvā sukhaṃ mama yāvadantaṃ ca me saukhyaṃ jātyāṃ jātyāṃ bhaviṣyati
12.292.35
bhaviṣyati ca me duḥkhaṃ kṛtenehāpy anantakam mahad duḥkhaṃ hi mānuṣyaṃ niraye cāpi majjanam
12.292.36
nirayāc cāpi mānuṣyaṃ kālenaiṣyāmy ahaṃ punaḥ manuṣyatvāc ca devatvaṃ devatvāt pauruṣaṃ punaḥ manuṣyatvāc ca nirayaṃ paryāyeṇopagacchati
12.292.37
ya evaṃ vetti vai nityaṃ nirātmātmaguṇair vṛtaḥ tena devamanuṣyeṣu niraye copapadyate
12.292.38
mamatvenāvṛto nityaṃ tatraiva parivartate sargakoṭisahasrāṇi maraṇāntāsu mūrtiṣu
12.292.39
ya evaṃ kurute karma śubhāśubhaphalātmakam sa eva phalam aśnāti triṣu lokeṣu mūrtimān
12.292.40
prakṛtiḥ kurute karma śubhāśubhaphalātmakam prakṛtiś ca tad aśnāti triṣu lokeṣu kāmagā
12.292.41
tiryagyonau manuṣyatve devaloke tathaiva ca trīṇi sthānāni caitāni jānīyāt prākṛtāni ha
12.292.42
aliṅgāṃ prakṛtiṃ tv āhur liṅgair anumimīmahe tathaiva pauruṣaṃ liṅgam anumānād dhi paśyati
12.292.43
sa liṅgāntaram āsādya prākṛtaṃ liṅgam avraṇam vraṇadvārāṇy adhiṣṭhāya karmāṇy ātmani manyate
12.292.44
śrotrādīni tu sarvāṇi pañca karmendriyāṇi ca vāg ādīni pravartante guṇeṣv eva guṇaiḥ saha aham etāni vai kurvan mamaitānīndriyāṇi ca
12.292.45
nirindriyo 'bhimanyeta vraṇavān asmi nirvraṇaḥ aliṅgo liṅgam ātmānam akālaḥ kālam ātmanaḥ
12.292.46
asattvaṃ sattvam ātmānam atattvaṃ tattvam ātmanaḥ amṛtyur mṛtyum ātmānam acaraś caram ātmanaḥ
12.292.47
akṣetraḥ kṣetram ātmānam asargaḥ sargam ātmanaḥ atapās tapa ātmānam agatir gatim ātmanaḥ
12.292.48
abhavo bhavam ātmānam abhayo bhayam ātmanaḥ akṣaraḥ kṣaram ātmānam abuddhis tv abhimanyate
12.293.1
vasiṣṭha uvāca evam apratibuddhatvād abuddhajanasevanāt sargakoṭisahasrāṇi patanāntāni gacchati
12.293.2
dhāmnā dhāmasahasrāṇi maraṇāntāni gacchati tiryagyonau manuṣyatve devaloke tathaiva ca
12.293.3
candramā iva kośānāṃ punas tatra sahasraśaḥ līyate 'pratibuddhatvād evam eṣa hy abuddhimān
12.293.4
kalāḥ pañcadaśā yonis tad dhāma iti paṭhyate nityam etad vijānīhi somaḥ ṣoḍaśamī kalā
12.293.5
kalāyāṃ jāyate 'jasraṃ punaḥ punar abuddhimān dhāma tasyopayuñjanti bhūya eva tu jāyate
12.293.6
ṣoḍaśī tu kalā sūkṣmā sa soma upadhāryatām na tūpayujyate devair devān upayunakti sā
12.293.7
evaṃ tāṃ kṣapayitvā hi jāyate nṛpasattama sā hy asya prakṛtir dṛṣṭā tatkṣayān mokṣa ucyate
12.293.8
tad evaṃ ṣoḍaśakalaṃ deham avyaktasaṃjñakam mamāyam iti manvānas tatraiva parivartate
12.293.9
pañcaviṃśas tathaivātmā tasyaivā pratibodhanāt vimalasya viśuddhasya śuddhānilaniṣevaṇāt
12.293.10
aśuddha eva śuddhātmā tādṛg bhavati pārthiva abuddhasevanāc cāpi buddho 'py abudhatāṃ vrajet
12.293.11
tathaivāpratibuddho 'pi jñeyo nṛpatisattama prakṛtes triguṇāyās tu sevanāt prākṛto bhavet
12.293.12
karālajanaka uvāca akṣarakṣarayor eṣa dvayoḥ saṃbandha iṣyate strīpuṃsor vāpi bhagavan saṃbandhas tadvad ucyate
12.293.13
ṛte na puruṣeṇeha strī garbhaṃ dhārayaty uta ṛte striyaṃ na puruṣo rūpaṃ nirvartayet tathā
12.293.14
anyonyasyābhisaṃbandhād anyonyaguṇasaṃśrayāt rūpaṃ nirvartayaty etad evaṃ sarvāsu yoniṣu
12.293.15
ratyartham abhisaṃrodhād anyonyaguṇasaṃśrayāt ṛtau nirvartate rūpaṃ tad vakṣyāmi nidarśanam
12.293.16
ye guṇāḥ puruṣasyeha ye ca mātṛguṇās tathā asthi snāyu ca majjā ca jānīmaḥ pitṛto dvija
12.293.17
tvaṅ māṃsaṃ śoṇitaṃ caiva mātṛjāny api śuśruma evam etad dvijaśreṣṭha vedaśāstreṣu paṭhyate
12.293.18
pramāṇaṃ yac ca vedoktaṃ śāstroktaṃ yac ca paṭhyate vedaśāstrapramāṇaṃ ca pramāṇaṃ tat sanātanam
12.293.19
evam evābhisaṃbaddhau nityaṃ prakṛtipūruṣau paśyāmi bhagavaṃs tasmān mokṣadharmo na vidyate
12.293.20
atha vānantarakṛtaṃ kiṃ cid eva nidarśanam tan mamācakṣva tattvena pratyakṣo hy asi sarvathā
12.293.21
mokṣakāmā vayaṃ cāpi kāṅkṣāmo yad anāmayam adeham ajaraṃ divyam atīndriyam anīśvaram
12.293.22
vasiṣṭha uvāca yad etad uktaṃ bhavatā vedaśāstranidarśanam evam etad yathā caitan na gṛhṇāti tathā bhavān
12.293.23
dhāryate hi tvayā grantha ubhayor vedaśāstrayoḥ na tu granthasya tattvajño yathāvat tvaṃ nareśvara
12.293.24
yo hi vede ca śāstre ca granthadhāraṇatatparaḥ na ca granthārthatattvajñas tasya tad dhāraṇaṃ vṛthā
12.293.25
bhāraṃ sa vahate tasya granthasyārthaṃ na vetti yaḥ yas tu granthārthatattvajño nāsya granthāgamo vṛthā
12.293.26
granthasyārthaṃ ca pṛṣṭaḥ saṃs tādṛśo vaktum arhati yathā tattvābhigamanād arthaṃ tasya sa vindati
12.293.27
yas tu saṃsatsu kathayed granthārthaṃ sthūlabuddhimān sa kathaṃ mandavijñāno granthaṃ vakṣyati nirṇayāt
12.293.28
nirṇayaṃ cāpi chidrātmā na taṃ vakṣyati tattvataḥ sopahāsātmatām eti yasmāc caivātmavān api
12.293.29
tasmāt tvaṃ śṛṇu rājendra yathaitad anudṛśyate yāthātathyena sāṃkhyeṣu yogeṣu ca mahātmasu
12.293.30
yad eva yogāḥ paśyanti sāṃkhyais tad anugamyate ekaṃ sāṃkhyaṃ ca yogaṃ ca yaḥ paśyati sa buddhimān
12.293.31
tvaṅ māṃsaṃ rudhiraṃ medaḥ pittaṃ majjāsthi snāyu ca etad aindriyakaṃ tāta yad bhavān idam āha vai
12.293.32
dravyād dravyasya niṣpattir indriyād indriyaṃ tathā dehād deham avāpnoti bījād bījaṃ tathaiva ca
12.293.33
nirindriyasyābījasya nirdravyasyāsya dehinaḥ kathaṃ guṇā bhaviṣyanti nirguṇatvān mahātmanaḥ
12.293.34
guṇā guṇeṣu jāyante tatraiva niviśanti ca evaṃ guṇāḥ prakṛtito jāyante ca na santi ca
12.293.35
tvaṅ māṃsaṃ rudhiraṃ medaḥ pittaṃ majjāsthi snāyu ca aṣṭau tāny atha śukreṇa jānīhi prākṛtāni vai
12.293.36
pumāṃś caivāpumāṃś caiva trailiṅgyaṃ prākṛtaṃ smṛtam naiva pumān pumāṃś caiva sa liṅgīty abhidhīyate
12.293.37
aliṅgā prakṛtir liṅgair upalabhyati sātmajaiḥ yathā puṣpaphalair nityam ṛtavo mūrtayas tathā
12.293.38
evam apy anumānena hy aliṅgam upalabhyate pañcaviṃśatimas tāta liṅgeṣv aniyatātmakaḥ
12.293.39
anādinidhano 'nantaḥ sarvadarśī nirāmayaḥ kevalaṃ tv abhimānitvād guṇeṣv aguṇa ucyate
12.293.40
guṇā guṇavataḥ santi nirguṇasya kuto guṇāḥ tasmād evaṃ vijānanti ye janā guṇadarśinaḥ
12.293.41
yadā tv eṣa guṇān sarvān prākṛtān abhimanyate tadā sa guṇavān eva parameṇānupaśyati
12.293.42
yat tad buddheḥ paraṃ prāhuḥ sāṃkhyā yogāś ca sarvaśaḥ budhyamānaṃ mahāprājñam abuddhaparivarjanāt
12.293.43
aprabuddham athāvyaktaṃ saguṇaṃ prāhur īśvaram nirguṇaṃ ceśvaraṃ nityam adhiṣṭhātāram eva ca
12.293.44
prakṛteś ca guṇānāṃ ca pañcaviṃśatikaṃ budhāḥ sāṃkhyayoge ca kuśalā budhyante paramaiṣiṇaḥ
12.293.45
yadā prabuddhās tv avyaktam avasthājanmabhīravaḥ budhyamānaṃ prabudhyanti gamayanti samaṃ tadā
12.293.46
etan nidarśanaṃ samyag asamyag anudarśanam budhyamānāprabuddhābhyāṃ pṛthak pṛthag ariṃdama
12.293.47
paraspareṇaitad uktaṃ kṣarākṣaranidarśanam ekatvam akṣaraṃ prāhur nānātvaṃ kṣaram ucyate
12.293.48
pañcaviṃśatiniṣṭho 'yaṃ yadāsamyak pravartate ekatvaṃ darśanaṃ cāsya nānātvaṃ cāpy adarśanam
12.293.49
tattvanistattvayor etat pṛthag eva nidarśanam pañcaviṃśatisargaṃ tu tattvam āhur manīṣiṇaḥ
12.293.50
nistattvaṃ pañcaviṃśasya param āhur nidarśanam vargasya vargam ācāraṃ tattvaṃ tattvāt sanātanam
12.294.1
karālajanaka uvāca nānātvaikatvam ity uktaṃ tvayaitad ṛṣisattama paśyāmi cābhisaṃdigdham etayor vai nidarśanam
12.294.2
tathāprabuddhabuddhābhyāṃ budhyamānasya cānagha sthūlabuddhyā na paśyāmi tattvam etan na saṃśayaḥ
12.294.3
akṣarakṣarayor uktaṃ tvayā yad api kāraṇam tad apy asthirabuddhitvāt pranaṣṭam iva me 'nagha
12.294.4
tad etac chrotum icchāmi nānātvaikatvadarśanam buddham apratibuddhaṃ ca budhyamānaṃ ca tattvataḥ
12.294.5
vidyāvidye ca bhagavann akṣaraṃ kṣaram eva ca sāṃkhyaṃ yogaṃ ca kārtsnyena pṛthak caivāpṛthak ca ha
12.294.6
vasiṣṭha uvāca hanta te saṃpravakṣyāmi yad etad anupṛcchasi yogakṛtyaṃ mahārāja pṛthag eva śṛṇuṣva me
12.294.7
yogakṛtyaṃ tu yogānāṃ dhyānam eva paraṃ balam tac cāpi dvividhaṃ dhyānam āhur vedavido janāḥ
12.294.8
ekāgratā ca manasaḥ prāṇāyāmas tathaiva ca prāṇāyāmas tu saguṇo nirguṇo manasas tathā
12.294.9
mūtrotsarge purīṣe ca bhojane ca narādhipa trikālaṃ nābhiyuñjīta śeṣaṃ yuñjīta tatparaḥ
12.294.10
indriyāṇīndriyārthebhyo nivartya manasā muniḥ daśadvādaśabhir vāpi caturviṃśāt paraṃ tataḥ
12.294.11
taṃ codanābhir matimān ātmānaṃ codayed atha tiṣṭhantam ajaraṃ taṃ tu yat tad uktaṃ manīṣibhiḥ
12.294.12
taiś cātmā satataṃ jñeya ity evam anuśuśruma dravyaṃ hy ahīnamanaso nānyatheti viniścayaḥ
12.294.13
vimuktaḥ sarvasaṅgebhyo laghvāhāro jitendriyaḥ pūrvarātre pare caiva dhārayeta mano ''tmani
12.294.14
sthirīkṛtyendriyagrāmaṃ manasā mithileśvara mano buddhyā sthiraṃ kṛtvā pāṣāṇa iva niścalaḥ
12.294.15
sthāṇuvac cāpy akampaḥ syād girivac cāpi niścalaḥ budhā vidhividhānajñās tadā yuktaṃ pracakṣate
12.294.16
na śṛṇoti na cāghrāti na rasyati na paśyati na ca sparśaṃ vijānāti na saṃkalpayate manaḥ
12.294.17
na cābhimanyate kiṃ cin na ca budhyati kāṣṭhavat tadā prakṛtim āpannaṃ yuktam āhur manīṣiṇaḥ
12.294.18
nivāte ca yathā dīpyan dīpas tadvat sa dṛśyate niriṅgaś cācalaś cordhvaṃ na tiryaggatim āpnuyāt
12.294.19
tadā tam anupaśyeta yasmin dṛṣṭe tu kathyate hṛdayastho 'ntarātmeti jñeyo jñas tāta madvidhaiḥ
12.294.20
vidhūma iva saptārcir āditya iva raśmimān vaidyuto 'gnir ivākāśe dṛśyate ''tmā tathātmani
12.294.21
yaṃ paśyanti mahātmāno dhṛtimanto manīṣiṇaḥ brāhmaṇā brahmayoniṣṭhā hy ayonim amṛtātmakam
12.294.22
tad evāhur aṇubhyo 'ṇu tan mahadbhyo mahattaram tadantaḥ sarvabhūteṣu dhruvaṃ tiṣṭhan na dṛśyate
12.294.23
buddhidravyeṇa dṛśyeta manodīpena lokakṛt mahatas tamasas tāta pāre tiṣṭhann atāmasaḥ
12.294.24
sa tamonuda ity uktas tattvajñair vedapāragaiḥ vimalo vitamaskaś ca nirliṅgo 'liṅgasaṃjñitaḥ
12.294.25
yogam etad dhi yogānāṃ manye yogasya lakṣaṇam evaṃ paśyaṃ prapaśyanti ātmānam ajaraṃ param
12.294.26
yogadarśanam etāvad uktaṃ te tattvato mayā sāṃkhyajñānaṃ pravakṣyāmi parisaṃkhyānidarśanam
12.294.27
avyaktam āhuḥ prakṛtiṃ parāṃ prakṛtivādinaḥ tasmān mahat samutpannaṃ dvitīyaṃ rājasattama
12.294.28
ahaṃkāras tu mahatas tṛtīyam iti naḥ śrutam pañca bhūtāny ahaṃkārād āhuḥ sāṃkhyānudarśinaḥ
12.294.29
etāḥ prakṛtayas tv aṣṭau vikārāś cāpi ṣoḍaśa pañca caiva viśeṣā vai tathā pañcendriyāṇi ca
12.294.30
etāvad eva tattvānāṃ sāṃkhyam āhur manīṣiṇaḥ sāṃkhye vidhividhānajñā nityaṃ sāṃkhyapathe ratāḥ
12.294.31
yasmād yad abhijāyeta tat tatraiva pralīyate līyante pratilomāni sṛjyante cāntarātmanā
12.294.32
anulomena jāyante līyante pratilomataḥ guṇā guṇeṣu satataṃ sāgarasyormayo yathā
12.294.33
sargapralaya etāvān prakṛter nṛpasattama ekatvaṃ pralaye cāsya bahutvaṃ ca yadāsṛjat evam eva ca rājendra vijñeyaṃ jñeyacintakaiḥ
12.294.34
adhiṣṭhātāram avyaktam asyāpy etan nidarśanam ekatvaṃ ca bahutvaṃ ca prakṛter anu tattvavān ekatvaṃ pralaye cāsya bahutvaṃ ca pravartanāt
12.294.35
bahudhātmā prakurvīta prakṛtiṃ prasavātmikām tac ca kṣetraṃ mahān ātmā pañcaviṃśo 'dhitiṣṭhati
12.294.36
adhiṣṭhāteti rājendra procyate yatisattamaiḥ adhiṣṭhānād adhiṣṭhātā kṣetrāṇām iti naḥ śrutam
12.294.37
kṣetraṃ jānāti cāvyaktaṃ kṣetrajña iti cocyate avyaktike pure śete puruṣaś ceti kathyate
12.294.38
anyad eva ca kṣetraṃ syād anyaḥ kṣetrajña ucyate kṣetram avyaktam ity uktaṃ jñātā vai pañcaviṃśakaḥ
12.294.39
anyad eva ca jñānaṃ syād anyaj jñeyaṃ tad ucyate jñānam avyaktam ity uktaṃ jñeyo vai pañcaviṃśakaḥ
12.294.40
avyaktaṃ kṣetram ity uktaṃ tathā sattvaṃ tatheśvaram anīśvaram atattvaṃ ca tattvaṃ tat pañcaviṃśakam
12.294.41
sāṃkhyadarśanam etāvat parisaṃkhyānadarśanam sāṃkhyaṃ prakurute caiva prakṛtiṃ ca pracakṣate
12.294.42
tattvāni ca caturviṃśat parisaṃkhyāya tattvataḥ sāṃkhyāḥ saha prakṛtyā tu nistattvaḥ pañcaviṃśakaḥ
12.294.43
pañcaviṃśo 'prabuddhātmā budhyamāna iti smṛtaḥ yadā tu budhyate ''tmānaṃ tadā bhavati kevalaḥ
12.294.44
samyag darśanam etāvad bhāṣitaṃ tava tattvataḥ evam etad vijānantaḥ sāmyatāṃ pratiyānty uta
12.294.45
samyaṅ nidarśanaṃ nāma pratyakṣaṃ prakṛtes tathā guṇatattvāny athaitāni nirguṇo 'nyas tathā bhavet
12.294.46
na tv evaṃ vartamānānām āvṛttir vidyate punaḥ vidyate 'kṣarabhāvatvād aparasparam avyayam
12.294.47
paśyerann ekamatayo na samyak teṣu darśanam te 'vyaktaṃ pratipadyante punaḥ punar ariṃdama
12.294.48
sarvam etad vijānanto na sarvasya prabodhanāt vyaktībhūtā bhaviṣyanti vyaktasya vaśavartinaḥ
12.294.49
sarvam avyaktam ity uktam asarvaḥ pañcaviṃśakaḥ ya enam abhijānanti na bhayaṃ teṣu vidyate
12.295.1
vasiṣṭha uvāca sāṃkhyadarśanam etāvad uktaṃ te nṛpasattama vidyāvidye tv idānīṃ me tvaṃ nibodhānupūrvaśaḥ
12.295.2
avidyām āhur avyaktaṃ sargapralayadharmi vai sargapralayanirmuktaṃ vidyāṃ vai pañcaviṃśakam
12.295.3
parasparam avidyāṃ vai tan nibodhānupūrvaśaḥ yathoktam ṛṣibhis tāta sāṃkhyasyāsya nidarśanam
12.295.4
karmendriyāṇāṃ sarveṣāṃ vidyā buddhīndriyaṃ smṛtam buddhīndriyāṇāṃ ca tathā viśeṣā iti naḥ śrutam
12.295.5
viśeṣāṇāṃ manas teṣāṃ vidyām āhur manīṣiṇaḥ manasaḥ pañcabhūtāni vidyā ity abhicakṣate
12.295.6
ahaṃkāras tu bhūtānāṃ pañcānāṃ nātra saṃśayaḥ ahaṃkārasya ca tathā buddhir vidyā nareśvara
12.295.7
buddheḥ prakṛtir avyaktaṃ tattvānāṃ parameśvaram vidyā jñeyā naraśreṣṭha vidhiś ca paramaḥ smṛtaḥ
12.295.8
avyaktasya paraṃ prāhur vidyāṃ vai pañcaviṃśakam sarvasya sarvam ity uktaṃ jñeyaṃ jñānasya pārthiva
12.295.9
jñānam avyaktam ity uktaṃ jñeyaṃ vai pañcaviṃśakam tathaiva jñānam avyaktaṃ vijñātā pañcaviṃśakaḥ
12.295.10
vidyāvidyārthatattvena mayoktaṃ te viśeṣataḥ akṣaraṃ ca kṣaraṃ caiva yad uktaṃ tan nibodha me
12.295.11
ubhāv etau kṣarāv uktāv ubhāv etau ca nakṣarau kāraṇaṃ tu pravakṣyāmi yathā khyātau tu tattvataḥ
12.295.12
anādinidhanāv etāv ubhāv eveśvarau matau tattvasaṃjñāv ubhāv etau procyete jñānacintakaiḥ
12.295.13
sargapralayadharmitvād avyaktaṃ prāhur akṣaram tad etad guṇasargāya vikurvāṇaṃ punaḥ punaḥ
12.295.14
guṇānāṃ mahadādīnām utpadyati parasparam adhiṣṭhānāt kṣetram āhur etat tat pañcaviṃśakam
12.295.15
yadā tu guṇajālaṃ tad avyaktātmani saṃkṣipet tadā saha guṇais tais tu pañcaviṃśo vilīyate
12.295.16
guṇā guṇeṣu līyante tadaikā prakṛtir bhavet kṣetrajño 'pi yadā tāta tatkṣetre saṃpralīyate
12.295.17
tadākṣaratvaṃ prakṛtir gacchate guṇasaṃjñitā nirguṇatvaṃ ca vaideha guṇeṣu prativartanāt
12.295.18
evam eva ca kṣetrajñaḥ kṣetrajñānaparikṣaye prakṛtyā nirguṇas tv eṣa ity evam anuśuśruma
12.295.19
kṣaro bhavaty eṣa yadā tadā guṇavatīm atha prakṛtiṃ tv abhijānāti nirguṇatvaṃ tathātmanaḥ
12.295.20
tadā viśuddho bhavati prakṛteḥ parivarjanāt anyo 'ham anyeyam iti yadā budhyati buddhimān
12.295.21
tadaiṣo 'nyatvatām eti na ca miśratvam āvrajet prakṛtyā caiva rājendra namiśro 'nyaś ca dṛśyate
12.295.22
yadā tu guṇajālaṃ tat prākṛtaṃ vijugupsate paśyate cāparaṃ paśyaṃ tadā paśyan na saṃjvaret
12.295.23
kiṃ mayā kṛtam etāvad yo 'haṃ kālam imaṃ janam matsyo jālaṃ hy avijñānād anuvartitavāṃs tathā
12.295.24
aham eva hi saṃmohād anyam anyaṃ janāj janam matsyo yathodakajñānād anuvartitavān iha
12.295.25
matsyo 'nyatvaṃ yathājñānād udakān nābhimanyate ātmānaṃ tadvad ajñānād anyatvaṃ caiva vedmy aham
12.295.26
mamāstu dhig abuddhasya yo 'haṃ magnam imaṃ punaḥ anuvartitavān mohād anyam anyaṃ janāj janam
12.295.27
ayam atra bhaved bandhur anena saha mokṣaṇam sāmyam ekatvam āyāto yādṛśas tādṛśas tv aham
12.295.28
tulyatām iha paśyāmi sadṛśo 'ham anena vai ayaṃ hi vimalo vyaktam aham īdṛśakas tathā
12.295.29
yo 'ham ajñānasaṃmohād ajñayā saṃpravṛttavān sasaṅgayāhaṃ niḥsaṅgaḥ sthitaḥ kālam imaṃ tv aham
12.295.30
anayāhaṃ vaśībhūtaḥ kālam etaṃ na buddhavān uccamadhyamanīcānāṃ tām ahaṃ katham āvase
12.295.31
samānayānayā ceha sahavāsam ahaṃ katham gacchāmy abuddhabhāvatvād eṣedānīṃ sthiro bhave
12.295.32
sahavāsaṃ na yāsyāmi kālam etad dhi vañcanāt vañcito 'smy anayā yad dhi nirvikāro vikārayā
12.295.33
na cāyam aparādho 'syā aparādho hy ayaṃ mama yo 'ham atrābhavaṃ saktaḥ parāṅmukham upasthitaḥ
12.295.34
tato 'smi bahurūpāsu sthito mūrtiṣv amūrtimān amūrtaś cāpi mūrtātmā mamatvena pradharṣitaḥ
12.295.35
prakṛter anayatvena tāsu tāsv iha yoniṣu nirmamasya mamatvena kiṃ kṛtaṃ tāsu tāsu ca yonīṣu vartamānena naṣṭasaṃjñena cetasā
12.295.36
na mamātrānayā kāryam ahaṃkārakṛtātmayā ātmānaṃ bahudhā kṛtvā yeyaṃ bhūyo yunakti mām idānīm eṣa buddho 'smi nirmamo nirahaṃkṛtaḥ
12.295.37
mamatvam anayā nityam ahaṃkārakṛtātmakam apetyāham imāṃ hitvā saṃśrayiṣye nirāmayam
12.295.38
anena sāmyaṃ yāsyāmi nānayāham acetasā kṣamaṃ mama sahānena naikatvam anayā saha evaṃ paramasaṃbodhāt pañcaviṃśo 'nubuddhavān
12.295.39
akṣaratvaṃ niyaccheta tyaktvā kṣaram anāmayam avyaktaṃ vyaktadharmāṇaṃ saguṇaṃ nirguṇaṃ tathā nirguṇaṃ prathamaṃ dṛṣṭvā tādṛg bhavati maithila
12.295.40
akṣarakṣarayor etad uktaṃ tava nidarśanam mayeha jñānasaṃpannaṃ yathāśrutinidarśanāt
12.295.41
niḥsaṃdigdhaṃ ca sūkṣmaṃ ca vibuddhaṃ vimalaṃ tathā pravakṣyāmi tu te bhūyas tan nibodha yathāśrutam
12.295.42
sāṃkhyayogau mayā proktau śāstradvayanidarśanāt yad eva śāstraṃ sāṃkhyoktaṃ yogadarśanam eva tat
12.295.43
prabodhanakaraṃ jñānaṃ sāṃkhyānām avanīpate vispaṣṭaṃ procyate tatra śiṣyāṇāṃ hitakāmyayā
12.295.44
bṛhac caiva hi tac chāstram ity āhuḥ kuśalā janāḥ asmiṃś ca śāstre yogānāṃ punar dadhi punaḥ śaraḥ
12.295.45
pañcaviṃśāt paraṃ tattvaṃ na paśyati narādhipa sāṃkhyānāṃ tu paraṃ tatra yathāvad anuvarṇitam
12.295.46
buddham apratibuddhaṃ ca budhyamānaṃ ca tattvataḥ budhyamānaṃ ca buddhaṃ ca prāhur yoganidarśanam
12.296.1
vasiṣṭha uvāca aprabuddham athāvyaktam imaṃ guṇavidhiṃ śṛṇu guṇān dhārayate hy eṣā sṛjaty ākṣipate tathā
12.296.2
ajasraṃ tv iha krīḍārthaṃ vikurvantī narādhipa ātmānaṃ bahudhā kṛtvā tāny eva ca vicakṣate
12.296.3
etad evaṃ vikurvāṇāṃ budhyamāno na budhyate avyaktabodhanāc caiva budhyamānaṃ vadanty api
12.296.4
na tv eva budhyate 'vyaktaṃ saguṇaṃ vātha nirguṇam kadā cit tv eva khalv etad āhur apratibuddhakam
12.296.5
budhyate yadi vāvyaktam etad vai pañcaviṃśakam budhyamāno bhavaty eṣa saṅgātmaka iti śrutiḥ
12.296.6
anenāpratibuddheti vadanty avyaktam acyutam avyaktabodhanāc caiva budhyamānaṃ vadanty uta
12.296.7
pañcaviṃśaṃ mahātmānaṃ na cāsāv api budhyate ṣaḍviṃśaṃ vimalaṃ buddham aprameyaṃ sanātanam
12.296.8
satataṃ pañcaviṃśaṃ ca caturviṃśaṃ ca budhyate dṛśyādṛśye hy anugatam ubhāv eva mahādyutī
12.296.9
avyaktaṃ na tu tad brahma budhyate tāta kevalam kevalaṃ pañcaviṃśaṃ ca caturviṃśaṃ na paśyati
12.296.10
budhyamāno yadātmānam anyo 'ham iti manyate tadā prakṛtimān eṣa bhavaty avyaktalocanaḥ
12.296.11
budhyate ca parāṃ buddhiṃ viśuddhām amalāṃ yadā ṣaḍviṃśo rājaśārdūla tadā buddhatvam āvrajet
12.296.12
tatas tyajati so 'vyaktaṃ sargapralayadharmiṇam nirguṇaḥ prakṛtiṃ veda guṇayuktām acetanām
12.296.13
tataḥ kevaladharmāsau bhavaty avyaktadarśanāt kevalena samāgamya vimukto ''tmānam āpnuyāt
12.296.14
etat tat tattvam ity āhur nistattvam ajarāmaram tattvasaṃśrayaṇād etat tattvavan na ca mānada pañcaviṃśatitattvāni pravadanti manīṣiṇaḥ
12.296.15
na caiṣa tattvavāṃs tāta nistattvas tv eṣa buddhimān eṣa muñcati tattvaṃ hi kṣipraṃ buddhasya lakṣaṇam
12.296.16
ṣaḍviṃśo 'ham iti prājño gṛhyamāṇo 'jarāmaraḥ kevalena balenaiva samatāṃ yāty asaṃśayam
12.296.17
ṣaḍviṃśena prabuddhena budhyamāno 'py abuddhimān etan nānātvam ity uktaṃ sāṃkhyaśrutinidarśanāt
12.296.18
cetanena sametasya pañcaviṃśatikasya ca ekatvaṃ vai bhavaty asya yadā buddhyā na budhyate
12.296.19
budhyamāno 'prabuddhena samatāṃ yāti maithila saṅgadharmā bhavaty eṣa niḥsaṅgātmā narādhipa
12.296.20
niḥsaṅgātmānam āsādya ṣaḍviṃśakam ajaṃ viduḥ vibhus tyajati cāvyaktaṃ yadā tv etad vibudhyate caturviṃśam agādhaṃ ca ṣaḍviṃśasya prabodhanāt
12.296.21
eṣa hy apratibuddhaś ca budhyamānaś ca te 'nagha prokto buddhaś ca tattvena yathāśrutinidarśanāt nānātvaikatvam etāvad draṣṭavyaṃ śāstradṛṣṭibhiḥ
12.296.22
maśakodumbare yadvad anyatvaṃ tadvad etayoḥ matsyo 'mbhasi yathā tadvad anyatvam upalabhyate
12.296.23
evam evāvagantavyaṃ nānātvaikatvam etayoḥ etad vimokṣa ity uktam avyaktajñānasaṃhitam
12.296.24
pañcaviṃśatikasyāsya yo 'yaṃ deheṣu vartate eṣa mokṣayitavyeti prāhur avyaktagocarāt
12.296.25
so 'yam evaṃ vimucyeta nānyatheti viniścayaḥ pareṇa paradharmā ca bhavaty eṣa sametya vai
12.296.26
viśuddhadharmā śuddhena buddhena ca sa buddhimān vimuktadharmā muktena sametya puruṣarṣabha
12.296.27
niyogadharmiṇā caiva niyogātmā bhavaty api vimokṣiṇā vimokṣaś ca sametyeha tathā bhavet
12.296.28
śucikarmā śuciś caiva bhavaty amitadīptimān vimalātmā ca bhavati sametya vimalātmanā
12.296.29
kevalātmā tathā caiva kevalena sametya vai svatantraś ca svatantreṇa svatantratvam avāpnute
12.296.30
etāvad etat kathitaṃ mayā te; tathyaṃ mahārāja yathārthatattvam amatsaratvaṃ pratigṛhya cārthaṃ; sanātanaṃ brahma viśuddham ādyam
12.296.31
na vedaniṣṭhasya janasya rājan; pradeyam etat paramaṃ tvayā bhavet vivitsamānāya vibodhakārakaṃ; prabodhahetoḥ praṇatasya śāsanam
12.296.32
na deyam etac ca tathānṛtātmane; śaṭhāya klībāya na jihmabuddhaye na paṇḍitajñānaparopatāpine; deyaṃ tvayedaṃ vinibodha yādṛśe
12.296.33
śraddhānvitāyātha guṇānvitāya; parāpavādād viratāya nityam viśuddhayogāya budhāya caiva; kriyāvate 'tha kṣamiṇe hitāya
12.296.34
viviktaśīlāya vidhipriyāya; vivādahīnāya bahuśrutāya vijānate caiva na cāhitakṣame; dame ca śaktāya śame ca dehinām
12.296.35
etair guṇair hīnatame na deyam; etat paraṃ brahma viśuddham āhuḥ na śreyasā yokṣyati tādṛśe kṛtaṃ; dharmapravaktāram apātradānāt
12.296.36
pṛthvīm imāṃ yady api ratnapūrṇāṃ; dadyān nadeyaṃ tv idam avratāya jitendriyāyaitad asaṃśayaṃ te; bhavet pradeyaṃ paramaṃ narendra
12.296.37
karāla mā te bhayam astu kiṃ cid; etac chrutaṃ brahma paraṃ tvayādya yathāvad uktaṃ paramaṃ pavitraṃ; niḥśokam atyantam anādimadhyam
12.296.38
agādhajanmāmaraṇaṃ ca rājan; nirāmayaṃ vītabhayaṃ śivaṃ ca samīkṣya mohaṃ tyaja cādya sarvaṃ; jñānasya tattvārtham idaṃ viditvā
12.296.39
avāptam etad dhi purā sanātanād; dhiraṇyagarbhād gadato narādhipa prasādya yatnena tam ugratejasaṃ; sanātanaṃ brahma yathādya vai tvayā
12.296.40
pṛṣṭas tvayā cāsmi yathā narendra; tathā mayedaṃ tvayi coktam adya tathāvāptaṃ brahmaṇo me narendra; mahaj jñānaṃ mokṣavidāṃ purāṇam
12.296.41
bhīṣma uvāca etad uktaṃ paraṃ brahma yasmān nāvartate punaḥ pañcaviṃśo mahārāja paramarṣinidarśanāt
12.296.42
punarāvṛttim āpnoti paraṃ jñānam avāpya ca nāvabudhyati tattvena budhyamāno 'jarāmaraḥ
12.296.43
etan niḥśreyasakaraṃ jñānānāṃ te paraṃ mayā kathitaṃ tattvatas tāta śrutvā devarṣito nṛpa
12.296.44
hiraṇyagarbhād ṛṣiṇā vasiṣṭhena mahātmanā vasiṣṭhād ṛṣiśārdūlān nārado 'vāptavān idam
12.296.45
nāradād viditaṃ mahyam etad brahma sanātanam mā śucaḥ kauravendra tvaṃ śrutvaitat paramaṃ padam
12.296.46
yena kṣarākṣare vitte na bhayaṃ tasya vidyate vidyate tu bhayaṃ tasya yo naitad vetti pārthiva
12.296.47
avijñānāc ca mūḍhātmā punaḥ punar upadravan pretya jātisahasrāṇi maraṇāntāny upāśnute
12.296.48
devalokaṃ tathā tiryaṅ mānuṣyam api cāśnute yadi śudhyati kālena tasmād ajñānasāgarāt
12.296.49
ajñānasāgaro ghoro hy avyakto 'gādha ucyate ahany ahani majjanti yatra bhūtāni bhārata
12.296.50
yasmād agādhād avyaktād uttīrṇas tvaṃ sanātanāt tasmāt tvaṃ virajāś caiva vitamaskaś ca pārthiva
12.297.1
bhīṣma uvāca mṛgayāṃ vicaran kaś cid vijane janakātmajaḥ vane dadarśa viprendram ṛṣiṃ vaṃśadharaṃ bhṛgoḥ
12.297.2
tam āsīnam upāsīnaḥ praṇamya śirasā munim paścād anumatas tena papraccha vasumān idam
12.297.3
bhagavan kim idaṃ śreyaḥ pretya vāpīha vā bhavet puruṣasyādhruve dehe kāmasya vaśavartinaḥ
12.297.4
satkṛtya paripṛṣṭaḥ san sumahātmā mahātapāḥ nijagāda tatas tasmai śreyaskaram idaṃ vacaḥ
12.297.5
manaso 'pratikūlāni pretya ceha ca vāñchasi bhūtānāṃ pratikūlebhyo nivartasva yatendriyaḥ
12.297.6
dharmaḥ satāṃ hitaḥ puṃsāṃ dharmaś caivāśrayaḥ satām dharmāl lokās trayas tāta pravṛttāḥ sacarācarāḥ
12.297.7
svādukāmuka kāmānāṃ vaitṛṣṇyaṃ kiṃ na gacchasi madhu paśyasi durbuddhe prapātaṃ nānupaśyasi
12.297.8
yathā jñāne paricayaḥ kartavyas tatphalārthinā tathā dharme paricayaḥ kartavyas tatphalārthinā
12.297.9
asatā dharmakāmena viśuddhaṃ karma duṣkaram satā tu dharmakāmena sukaraṃ karma duṣkaram
12.297.10
vane grāmyasukhācāro yathā grāmyas tathaiva saḥ grāme vanasukhācāro yathā vanacaras tathā
12.297.11
manovākkarmake dharme kuru śraddhāṃ samāhitaḥ nivṛttau vā pravṛttau vā saṃpradhārya guṇāguṇān
12.297.12
nityaṃ ca bahu dātavyaṃ sādhubhyaś cānasūyatā prārthitaṃ vrataśaucābhyāṃ satkṛtaṃ deśakālayoḥ
12.297.13
śubhena vidhinā labdham arhāya pratipādayet krodham utsṛjya dattvā ca nānutapyen na kīrtayet
12.297.14
anṛśaṃsaḥ śucir dāntaḥ satyavāg ārjave sthitaḥ yonikarmaviśuddhaś ca pātraṃ syād vedavid dvijaḥ
12.297.15
satkṛtā caikapatnī ca jātyā yonir iheṣyate ṛgyajuḥsāmago vidvān ṣaṭkarmā pātram ucyate
12.297.16
sa eva dharmaḥ so 'dharmas taṃ taṃ pratinaraṃ bhavet pātrakarmaviśeṣeṇa deśakālāv avekṣya ca
12.297.17
līlayālpaṃ yathā gātrāt pramṛjyād rajasaḥ pumān bahuyatnena mahatā pāpanirharaṇaṃ tathā
12.297.18
viriktasya yathā samyag ghṛtaṃ bhavati bheṣajam tathā nirhṛtadoṣasya pretyadharmaḥ sukhāvahaḥ
12.297.19
mānasaṃ sarvabhūteṣu vartate vai śubhāśubhe aśubhebhyaḥ samākṣipya śubheṣv evāvatārayet
12.297.20
sarvaṃ sarveṇa sarvatra kriyamāṇaṃ ca pūjaya svadharme yatra rāgas te kāmaṃ dharmo vidhīyatām
12.297.21
adhṛtātman dhṛtau tiṣṭha durbuddhe buddhimān bhava apraśānta praśāmya tvam aprājña prājñavac cara
12.297.22
tejasā śakyate prāptum upāyasahacāriṇā iha ca pretya ca śreyas tasya mūlaṃ dhṛtiḥ parā
12.297.23
rājarṣir adhṛtiḥ svargāt patito hi mahābhiṣaḥ yayātiḥ kṣīṇapuṇyaś ca dhṛtyā lokān avāptavān
12.297.24
tapasvināṃ dharmavatāṃ viduṣāṃ copasevanāt prāpsyase vipulāṃ buddhiṃ tathā śreyo 'bhipatsyase
12.297.25
sa tu svabhāvasaṃpannas tac chrutvā munibhāṣitam vinivartya manaḥ kāmād dharme buddhiṃ cakāra ha
12.298.1
yudhiṣṭhira uvāca dharmādharmavimuktaṃ yad vimuktaṃ sarvasaṃśrayāt janmamṛtyuvimuktaṃ ca vimuktaṃ puṇyapāpayoḥ
12.298.2
yac chivaṃ nityam abhayaṃ nityaṃ cākṣaram avyayam śuci nityam anāyāsaṃ tad bhavān vaktum arhati
12.298.3
bhīṣma uvāca atra te vartayiṣye 'ham itihāsaṃ purātanam yājñavalkyasya saṃvādaṃ janakasya ca bhārata
12.298.4
yājñavalkyam ṛṣiśreṣṭhaṃ daivarātir mahāyaśāḥ papraccha janako rājā praśnaṃ praśnavidāṃ varaḥ
12.298.5
katīndriyāṇi viprarṣe kati prakṛtayaḥ smṛtāḥ kim avyaktaṃ paraṃ brahma tasmāc ca paratas tu kim
12.298.6
prabhavaṃ cāpyayaṃ caiva kālasaṃkhyāṃ tathaiva ca vaktum arhasi viprendra tvadanugrahakāṅkṣiṇaḥ
12.298.7
ajñānāt paripṛcchāmi tvaṃ hi jñānamayo nidhiḥ tad ahaṃ śrotum icchāmi sarvam etad asaṃśayam
12.298.8
yājñavalkya uvāca śrūyatām avanīpāla yad etad anupṛcchasi yogānāṃ paramaṃ jñānaṃ sāṃkhyānāṃ ca viśeṣataḥ
12.298.9
na tavāviditaṃ kiṃ cin māṃ tu jijñāsate bhavān pṛṣṭena cāpi vaktavyam eṣa dharmaḥ sanātanaḥ
12.298.10
aṣṭau prakṛtayaḥ proktā vikārāś cāpi ṣoḍaśa atha sapta tu vyaktāni prāhur adhyātmacintakāḥ
12.298.11
avyaktaṃ ca mahāṃś caiva tathāhaṃkāra eva ca pṛthivī vāyur ākāśam āpo jyotiś ca pañcamam
12.298.12
etāḥ prakṛtayas tv aṣṭau vikārān api me śṛṇu śrotraṃ tvak caiva cakṣuś ca jihvā ghrāṇaṃ ca pañcamam
12.298.13
śabdasparśau ca rūpaṃ ca raso gandhas tathaiva ca vāk ca hastau ca pādau ca pāyur meḍhraṃ tathaiva ca
12.298.14
ete viśeṣā rājendra mahābhūteṣu pañcasu buddhīndriyāṇy athaitāni saviśeṣāṇi maithila
12.298.15
manaḥ ṣoḍaśakaṃ prāhur adhyātmagaticintakāḥ tvaṃ caivānye ca vidvāṃsas tattvabuddhiviśāradāḥ
12.298.16
avyaktāc ca mahān ātmā samutpadyati pārthiva prathamaṃ sargam ity etad āhuḥ prādhānikaṃ budhāḥ
12.298.17
mahataś cāpy ahaṃkāra utpadyati narādhipa dvitīyaṃ sargam ity āhur etad buddhyātmakaṃ smṛtam
12.298.18
ahaṃkārāc ca saṃbhūtaṃ mano bhūtaguṇātmakam tṛtīyaḥ sarga ity eṣa āhaṃkārika ucyate
12.298.19
manasas tu samudbhūtā mahābhūtā narādhipa caturthaṃ sargam ity etan mānasaṃ paricakṣate
12.298.20
śabdaḥ sparśaś ca rūpaṃ ca raso gandhas tathaiva ca pañcamaṃ sargam ity āhur bhautikaṃ bhūtacintakāḥ
12.298.21
śrotraṃ tvak caiva cakṣuś ca jihvā ghrāṇaṃ ca pañcamam sargaṃ tu ṣaṣṭham ity āhur bahucintātmakaṃ smṛtam
12.298.22
adhaḥ śrotrendriyagrāma utpadyati narādhipa saptamaṃ sargam ity āhur etad aindriyakaṃ smṛtam
12.298.23
ūrdhvasrotas tathā tiryag utpadyati narādhipa aṣṭamaṃ sargam ity āhur etad ārjavakaṃ budhāḥ
12.298.24
tiryak srotas tv adhaḥsrota utpadyati narādhipa navamaṃ sargam ity āhur etad ārjavakaṃ budhāḥ
12.298.25
etāni nava sargāṇi tattvāni ca narādhipa caturviṃśatir uktāni yathāśruti nidarśanāt
12.298.26
ata ūrdhvaṃ mahārāja guṇasyaitasya tattvataḥ mahātmabhir anuproktāṃ kālasaṃkhyāṃ nibodha me
12.299.1
yājñavalkya uvāca avyaktasya naraśreṣṭha kālasaṃkhyāṃ nibodha me pañca kalpasahasrāṇi dviguṇāny ahar ucyate
12.299.2
rātrir etāvatī cāsya pratibuddho narādhipa sṛjaty oṣadhim evāgre jīvanaṃ sarvadehinām
12.299.3
tato brahmāṇam asṛjad dhairaṇyāṇḍasamudbhavam sā mūrtiḥ sarvabhūtānām ity evam anuśuśruma
12.299.4
saṃvatsaram uṣitvāṇḍe niṣkramya ca mahāmuniḥ saṃdadhe 'rdhaṃ mahīṃ kṛtsnāṃ divam ardhaṃ prajāpatiḥ
12.299.5
dyāvāpṛthivyor ity eṣa rājan vedeṣu paṭhyate tayoḥ śakalayor madhyam ākāśam akarot prabhuḥ
12.299.6
etasyāpi ca saṃkhyānaṃ vedavedāṅgapāragaiḥ daśa kalpasahasrāṇi pādonāny ahar ucyate rātrim etāvatīṃ cāsya prāhur adhyātmacintakāḥ
12.299.7
sṛjaty ahaṃkāram ṛṣir bhūtaṃ divyātmakaṃ tathā caturaś cāparān putrān dehāt pūrvaṃ mahān ṛṣiḥ te vai pitṛbhyaḥ pitaraḥ śrūyante rājasattama
12.299.8
devāḥ pitṝṇāṃ ca sutā devair lokāḥ samāvṛtāḥ carācarā naraśreṣṭha ity evam anuśuśruma
12.299.9
parameṣṭhī tv ahaṃkāro 'sṛjad bhūtāni pañcadhā pṛthivī vāyur ākāśam āpo jyotiś ca pañcamam
12.299.10
etasyāpi niśām āhus tṛtīyam iha kurvataḥ pañca kalpasahasrāṇi tāvad evāhar ucyate
12.299.11
śabdaḥ sparśaś ca rūpaṃ ca raso gandhaś ca pañcamaḥ ete viśeṣā rājendra mahābhūteṣu pañcasu yair āviṣṭāni bhūtāni ahany ahani pārthiva
12.299.12
anyonyaṃ spṛhayanty ete anyonyasya hite ratāḥ anyonyam abhimanyante anyonyaspardhinas tathā
12.299.13
te vadhyamānā anyonyaṃ guṇair hāribhir avyayāḥ ihaiva parivartante tiryagyonipraveśinaḥ
12.299.14
trīṇi kalpasahasrāṇi eteṣām ahar ucyate ratrir etāvatī caiva manasaś ca narādhipa
12.299.15
manaś carati rājendra caritaṃ sarvam indriyaiḥ na cendriyāṇi paśyanti mana evātra paśyati
12.299.16
cakṣuḥ paśyati rūpāṇi manasā tu na cakṣuṣā manasi vyākule cakṣuḥ paśyann api na paśyati tathendriyāṇi sarvāṇi paśyantīty abhicakṣate
12.299.17
manasy uparate rājann indriyoparamo bhavet na cendriyavyuparame manasy uparamo bhavet evaṃ manaḥpradhānāni indriyāṇi vibhāvayet
12.299.18
indriyāṇāṃ hi sarveṣām īśvaraṃ mana ucyate etad viśanti bhūtāni sarvāṇīha mahāyaśāḥ
12.300.1
yājñavalkya uvāca tattvānāṃ sargasaṃkhyā ca kālasaṃkhyā tathaiva ca mayā proktānupūrvyeṇa saṃhāram api me śṛṇu
12.300.2
yathā saṃharate jantūn sasarja ca punaḥ punaḥ anādinidhano brahmā nityaś cākṣara eva ca
12.300.3
ahaḥkṣayam atho buddhvā niśi svapnamanās tathā codayām āsa bhagavān avyakto 'haṃkṛtaṃ naram
12.300.4
tataḥ śatasahasrāṃśur avyaktenābhicoditaḥ kṛtvā dvādaśadhātmānam ādityo jvaladagnivat
12.300.5
caturvidhaṃ prajājālaṃ nirdahaty āśu tejasā jarāyvaṇḍasvedajātam udbhijjaṃ ca narādhipa
12.300.6
etad unmeṣamātreṇa viniṣṭaṃ sthāṇujaṅgamam kūrmapṛṣṭhasamā bhūmir bhavaty atha samantataḥ
12.300.7
jagad dagdhvāmitabalaḥ kevalaṃ jagatīṃ tataḥ ambhasā balinā kṣipram āpūryata samantataḥ
12.300.8
tataḥ kālāgnim āsādya tad ambho yāti saṃkṣayam vinaṣṭe 'mbhasi rājendra jājvalīty analo mahān
12.300.9
tam aprameyo 'tibalaṃ jvalamānaṃ vibhāvasum ūṣmāṇaṃ sarvabhūtānāṃ saptārciṣam athāñjasā
12.300.10
bhakṣayām āsa balavān vāyur aṣṭātmako balī vicarann amitaprāṇas tiryag ūrdhvam adhas tathā
12.300.11
tam apratibalaṃ bhīmam ākāśaṃ grasate ''tmanā ākāśam apy atinadan mano grasati cārikam
12.300.12
mano grasati sarvātmā so 'haṃkāraḥ prajāpatiḥ ahaṃkāraṃ mahān ātmā bhūtabhavyabhaviṣyavit
12.300.13
tam apy anupamātmānaṃ viśvaṃ śaṃbhuḥ prajāpatiḥ aṇimā laghimā prāptir īśāno jyotir avyayaḥ
12.300.14
sarvataḥpāṇipādāntaḥ sarvatokṣiśiromukhaḥ sarvataḥśrutimāṃl loke sarvam āvṛtya tiṣṭhati
12.300.15
hṛdayaṃ sarvabhūtānāṃ parvaṇo 'ṅguṣṭhamātrakaḥ anugrasaty anantaṃ hi mahātmā viśvam īśvaraḥ
12.300.16
tataḥ samabhavat sarvam akṣayāvyayam avraṇam bhūtabhavyamanuṣyāṇāṃ sraṣṭāram anaghaṃ tathā
12.300.17
eṣo 'pyayas te rājendra yathāvat paribhāṣitaḥ adhyātmam adhibhūtaṃ ca adhidaivaṃ ca śrūyatām
12.301.1
yājñavalkya uvāca pādāv adhyātmam ity āhur brāhmaṇās tattvadarśinaḥ gantavyam adhibhūtaṃ ca viṣṇus tatrādhidaivatam
12.301.2
pāyur adhyātmam ity āhur yathātattvārthadarśinaḥ visargam adhibhūtaṃ ca mitras tatrādhidaivatam
12.301.3
upastho 'dhyātmam ity āhur yathāyoganidarśanam adhibhūtaṃ tathānando daivataṃ ca prajāpatiḥ
12.301.4
hastāv adhyātmam ity āhur yathāsāṃkhyanidarśanam kartavyam adhibhūtaṃ tu indras tatrādhidaivatam
12.301.5
vāg adhyātmam iti prāhur yathāśrutinidarśanam vaktavyam adhibhūtaṃ tu vahnis tatrādhidaivatam
12.301.6
cakṣur adhyātmam ity āhur yathāśrutinidarśanam rūpam atrādhibhūtaṃ tu sūryas tatrādhidaivatam
12.301.7
śrotram adhyātmam ity āhur yathāśrutinidarśanam śabdas tatrādhibhūtaṃ tu diśas tatrādhidaivatam
12.301.8
jihvām adhyātmam ity āhur yathātattvanidarśanam rasa evādhibhūtaṃ tu āpas tatrādhidaivatam
12.301.9
ghrāṇam adhyātmam ity āhur yathāśrutinidarśanam gandha evādhibhūtaṃ tu pṛthivī cādhidaivatam
12.301.10
tvag adhyātmam iti prāhus tattvabuddhiviśāradāḥ sparśa evādhibhūtaṃ tu pavanaś cādhidaivatam
12.301.11
mano 'dhyātmam iti prāhur yathāśrutinidarśanam mantavyam adhibhūtaṃ tu candramāś cādhidaivatam
12.301.12
ahaṃkārikam adhyātmam āhus tattvanidarśanam abhimāno 'dhibhūtaṃ tu bhavas tatrādhidaivatam
12.301.13
buddhir adhyātmam ity āhur yathāvedanidarśanam boddhavyam adhibhūtaṃ tu kṣetrajño 'trādhidaivatam
12.301.14
eṣā te vyaktato rājan vibhūtir anuvarṇitā ādau madhye tathā cānte yathātattvena tattvavit
12.301.15
prakṛtir guṇān vikurute svacchandenātmakāmyayā krīḍārthaṃ tu mahārāja śataśo 'tha sahasraśaḥ
12.301.16
yathā dīpasahasrāṇi dīpān martyāḥ prakurvate prakṛtis tathā vikurute puruṣasya guṇān bahūn
12.301.17
sattvam ānanda udrekaḥ prītiḥ prākāśyam eva ca sukhaṃ śuddhitvam ārogyaṃ saṃtoṣaḥ śraddadhānatā
12.301.18
akārpaṇyam asaṃrambhaḥ kṣamā dhṛtir ahiṃsatā samatā satyam ānṛṇyaṃ mārdavaṃ hrīr acāpalam
12.301.19
śaucam ārjavam ācāram alaulyaṃ hṛdyasaṃbhramaḥ iṣṭāniṣṭaviyogānāṃ kṛtānām avikatthanam
12.301.20
dānena cānugrahaṇam aspṛhārthe parārthatā sarvabhūtadayā caiva sattvasyaite guṇāḥ smṛtāḥ
12.301.21
rajoguṇānāṃ saṃghāto rūpam aiśvaryavigrahe atyāśitvam akāruṇyaṃ sukhaduḥkhopasevanam
12.301.22
parāpavādeṣu ratir vivādānāṃ ca sevanam ahaṃkāras tv asatkāraś cintā vairopasevanam
12.301.23
paritāpo 'paharaṇaṃ hrīnāśo 'nārjavaṃ tathā bhedaḥ paruṣatā caiva kāmakrodhau madas tathā darpo dveṣo 'tivādaś ca ete proktā rajoguṇāḥ
12.301.24
tāmasānāṃ tu saṃghātaṃ pravakṣyāmy upadhāryatām moho 'prakāśas tāmisram andhatāmisrasaṃjñitam
12.301.25
maraṇaṃ cāndhatāmisraṃ tāmisraṃ krodha ucyate tamaso lakṣaṇānīha bhakṣāṇām abhirocanam
12.301.26
bhojanānām aparyāptis tathā peyeṣv atṛptatā gandhavāso vihāreṣu śayaneṣv āsaneṣu ca
12.301.27
divāsvapne vivāde ca pramādeṣu ca vai ratiḥ nṛtyavāditragītānām ajñānāc chraddadhānatā dveṣo dharmaviśeṣāṇām ete vai tāmasā guṇāḥ
12.302.1
yājñavalkya uvāca ete pradhānasya guṇās trayaḥ puruṣasattama kṛtsnasya caiva jagatas tiṣṭhanty anapagāḥ sadā
12.302.2
śatadhā sahasradhā caiva tathā śatasahasradhā koṭiśaś ca karoty eṣa pratyagātmānam ātmanā
12.302.3
sāttvikasyottamaṃ sthānaṃ rājasasyeha madhyamam tāmasasyādhamaṃ sthānaṃ prāhur adhyātmacintakāḥ
12.302.4
kevaleneha puṇyena gatim ūrdhvām avāpnuyāt puṇyapāpena mānuṣyam adharmeṇāpy adhogatim
12.302.5
dvaṃdvam eṣāṃ trayāṇāṃ tu saṃnipātaṃ ca tattvataḥ sattvasya rajasaś caiva tamasaś ca śṛṇuṣva me
12.302.6
sattvasya tu rajo dṛṣṭaṃ rajasaś ca tamas tathā tamasaś ca tathā sattvaṃ sattvasyāvyaktam eva ca
12.302.7
avyaktasattvasaṃyukto devalokam avāpnuyāt rajaḥsattvasamāyukto manuṣyeṣūpapadyate
12.302.8
rajastamobhyāṃ saṃyuktas tiryagyoniṣu jāyate rajastāmasasattvaiś ca yukto mānuṣyam āpnuyāt
12.302.9
puṇyapāpaviyuktānāṃ sthānam āhur manīṣiṇām śāsvataṃ cāvyayaṃ caiva akṣaraṃ cābhayaṃ ca yat
12.302.10
jñānināṃ saṃbhavaṃ śreṣṭhaṃ sthānam avraṇam acyutam atīndriyam abījaṃ ca janmamṛtyutamonudam
12.302.11
avyaktasthaṃ paraṃ yat tat pṛṣṭas te 'haṃ narādhipa sa eṣa prakṛtiṣṭho hi tasthur ity abhidhīyate
12.302.12
acetanaś caiṣa mataḥ prakṛtisthaś ca pārthiva etenādhiṣṭhitaś caiva sṛjate saṃharaty api
12.302.13
janaka uvāca anādinidhanāv etāv ubhāv eva mahāmune amūrtimantāv acalāv aprakampyau ca nirvraṇau
12.302.14
agrāhyāv ṛṣiśārdūla katham eko hy acetanaḥ cetanāvāṃs tathā caikaḥ kṣetrajña iti bhāṣitaḥ
12.302.15
tvaṃ hi viprendra kārtsnyena mokṣadharmam upāsase sākalyaṃ mokṣadharmasya śrotum icchāmi tattvataḥ
12.302.16
astitvaṃ kevalatvaṃ ca vinābhāvaṃ tathaiva ca tathaivotkramaṇasthānaṃ dehino 'pi viyujyataḥ
12.302.17
kālena yad dhi prāpnoti sthānaṃ tad brūhi me dvija sāṃkhyajñānaṃ ca tattvena pṛthag yogaṃ tathaiva ca
12.302.18
ariṣṭāni ca tattvena vaktum arhasi sattama viditaṃ sarvam etat te pāṇāv āmalakaṃ yathā
12.303.1
yājñavalkya uvāca na śakyo nirguṇas tāta guṇīkartuṃ viśāṃ pate guṇavāṃś cāpy aguṇavān yathātattvaṃ nibodha me
12.303.2
guṇair hi guṇavān eva nirguṇaś cāguṇas tathā prāhur evaṃ mahātmāno munayas tattvadarśinaḥ
12.303.3
guṇasvabhāvas tv avyakto guṇān evābhivartate upayuṅkte ca tān eva sa caivājñaḥ svabhāvataḥ
12.303.4
avyaktas tu na jānīte puruṣo jñaḥ svabhāvataḥ na mattaḥ param astīti nityam evābhimanyate
12.303.5
anena kāraṇenaitad avyaktaṃ syād acetanam nityatvād akṣaratvāc ca kṣarāṇāṃ tattvato 'nyathā
12.303.6
yadājñānena kurvīta guṇasargaṃ punaḥ punaḥ yadātmānaṃ na jānīte tadāvyaktam ihocyate
12.303.7
kartṛtvāc cāpi tattvānāṃ tattvadharmī tathocyate kartṛtvāc caiva yonīnāṃ yonidharmā tathocyate
12.303.8
kartṛtvāt prakṛtīnāṃ tu tathā prakṛtidharmitā kartṛtvāc cāpi bījānāṃ bījadharmī tathocyate
12.303.9
guṇānāṃ prasavatvāc ca tathā prasavadharmavān kartṛtvāt pralayānāṃ ca tathā pralayadharmitā
12.303.10
bījatvāt prakṛtitvāc ca pralayatvāt tathaiva ca upekṣakatvād anyatvād abhimānāc ca kevalam
12.303.11
manyante yatayaḥ śuddhā adhyātmavigatajvarāḥ anityaṃ nityam avyaktam evam etad dhi śuśruma
12.303.12
avyaktaikatvam ity āhur nānātvaṃ puruṣas tathā sarvabhūtadayāvantaḥ kevalaṃ jñānam āsthitāḥ
12.303.13
anyaḥ sa puruṣo 'vyaktas tv adhruvo dhruvasaṃjñakaḥ yathā muñja iṣīkāyās tathaivaitad dhi jāyate
12.303.14
anyaṃ ca maśakaṃ vidyād anyac codumbaraṃ tathā na codumbarasaṃyogair maśakas tatra lipyate
12.303.15
anya eva tathā matsyas tathānyad udakaṃ smṛtam na codakasya sparśena matsyo lipyati sarvaśaḥ
12.303.16
anyo hy agnir ukhāpy anyā nityam evam avaihi bhoḥ na copalipyate so 'gnir ukhāsaṃsparśanena vai
12.303.17
puṣkaraṃ tv anyad evātra tathānyad udakaṃ smṛtam na codakasya sparśena lipyate tatra puṣkaram
12.303.18
eteṣāṃ saha saṃvāsaṃ vivāsaṃ caiva nityaśaḥ yathā tathainaṃ paśyanti na nityaṃ prākṛtā janāḥ
12.303.19
ye tv anyathaiva paśyanti na samyak teṣu darśanam te vyaktaṃ nirayaṃ ghoraṃ praviśanti punaḥ punaḥ
12.303.20
sāṃkhyadarśanam etat te parisaṃkhyātam uttamam evaṃ hi parisaṃkhyāya sāṃkhyāḥ kevalatāṃ gatāḥ
12.303.21
ye tv anye tattvakuśalās teṣām etan nidarśanam ataḥ paraṃ pravakṣyāmi yogānām api darśanam
12.304.1
yājñavalkya uvāca sāṃkhyajñānaṃ mayā proktaṃ yogajñānaṃ nibodha me yathāśrutaṃ yathādṛṣṭaṃ tattvena nṛpasattama
12.304.2
nāsti sāṃkhyasamaṃ jñānaṃ nāsti yogasamaṃ balam tāv ubhāv ekacaryau tu ubhāv anidhanau smṛtau
12.304.3
pṛthak pṛthak tu paśyanti ye 'lpabuddhiratā narāḥ vayaṃ tu rājan paśyāma ekam eva tu niścayāt
12.304.4
yad eva yogāḥ paśyanti tat sāṃkhyair api dṛśyate ekaṃ sāṃkhyaṃ ca yogaṃ ca yaḥ paśyati sa tattvavit
12.304.5
rudrapradhānān aparān viddhi yogān paraṃtapa tenaiva cātha dehena vicaranti diśo daśa
12.304.6
yāvad dhi pralayas tāta sūkṣmeṇāṣṭaguṇena vai yogena lokān vicaran sukhaṃ saṃnyasya cānagha
12.304.7
vedeṣu cāṣṭaguṇitaṃ yogam āhur manīṣiṇaḥ sūkṣmam aṣṭaguṇaṃ prāhur netaraṃ nṛpasattama
12.304.8
dviguṇaṃ yogakṛtyaṃ tu yogānāṃ prāhur uttamam saguṇaṃ nirguṇaṃ caiva yathāśāstranidarśanam
12.304.9
dhāraṇā caiva manasaḥ prāṇāyāmaś ca pārthiva prāṇāyāmo hi saguṇo nirguṇaṃ dhāraṇaṃ manaḥ
12.304.10
yatra dṛśyeta muñcan vai prāṇān maithilasattama vātādhikyaṃ bhavaty eva tasmād dhi na samācaret
12.304.11
niśāyāḥ prathame yāme codanā dvādaśa smṛtāḥ madhye suptvā pare yāme dvādaśaiva tu codanāḥ
12.304.12
tad evam upaśāntena dāntenaikāntaśīlinā ātmārāmeṇa buddhena yoktavyo ''tmā na saṃśayaḥ
12.304.13
pañcānām indriyāṇāṃ tu doṣān ākṣipya pañcadhā śabdaṃ sparśaṃ tathā rūpaṃ rasaṃ gandhaṃ tathaiva ca
12.304.14
pratibhām apavargaṃ ca pratisaṃhṛtya maithila indriyagrāmam akhilaṃ manasy abhiniveśya ha
12.304.15
manas tathaivāhaṃkāre pratiṣṭhāpya narādhipa ahaṃkāraṃ tathā buddhau buddhiṃ ca prakṛtāv api
12.304.16
evaṃ hi parisaṃkhyāya tato dhyāyeta kevalam virajaskamalaṃ nityam anantaṃ śuddham avraṇam
12.304.17
tasthuṣaṃ puruṣaṃ sattvam abhedyam ajarāmaram śāśvataṃ cāvyayaṃ caiva īśānaṃ brahma cāvyayam
12.304.18
yuktasya tu mahārāja lakṣaṇāny upadhārayet lakṣaṇaṃ tu prasādasya yathā tṛptaḥ sukhaṃ svapet
12.304.19
nivāte tu yathā dīpo jvalet snehasamanvitaḥ niścalordhvaśikhas tadvad yuktam āhur manīṣiṇaḥ
12.304.20
pāṣāṇa iva meghotthair yathā bindubhir āhataḥ nālaṃ cālayituṃ śakyas tathā yuktasya lakṣaṇam
12.304.21
śaṅkhadundubhinirghoṣair vividhair gītavāditaiḥ kriyamāṇair na kampeta yuktasyaitan nidarśanam
12.304.22
tailapātraṃ yathā pūrṇaṃ karābhyāṃ gṛhya pūruṣaḥ sopānam āruhed bhītas tarjyamāno 'sipāṇibhiḥ
12.304.23
saṃyatātmā bhayāt teṣāṃ na pātrād bindum utsṛjet tathaivottaramāṇasya ekāgramanasas tathā
12.304.24
sthiratvād indriyāṇāṃ tu niścalatvāt tathaiva ca evaṃ yuktasya tu muner lakṣaṇāny upadhārayet
12.304.25
sa yuktaḥ paśyati brahma yat tat paramam avyayam mahatas tamaso madhye sthitaṃ jvalanasaṃnibham
12.304.26
etena kevalaṃ yāti tyaktvā deham asākṣikam kālena mahatā rājañ śrutir eṣā sanātanī
12.304.27
etad dhi yogaṃ yogānāṃ kim anyad yogalakṣaṇam vijñāya tad dhi manyante kṛtakṛtyā manīṣiṇaḥ
12.305.1
yājñavalkya uvāca tathaivotkramamāṇaṃ tu śṛṇuṣvāvahito nṛpa padbhyām utkramamāṇasya vaiṣṇavaṃ sthānam ucyate
12.305.2
jaṅghābhyāṃ tu vasūn devān āpnuyād iti naḥ śrutam jānubhyāṃ ca mahābhāgān devān sādhyān avāpnuyāt
12.305.3
pāyunotkramamāṇas tu maitraṃ sthānam avāpnuyāt pṛthivīṃ jaghanenātha ūrubhyāṃ tu prajāpatim
12.305.4
pārśvābhyāṃ maruto devān nāsābhyām indum eva ca bāhubhyām indram ity āhur urasā rudram eva ca
12.305.5
grīvāyās tam ṛṣiśreṣṭhaṃ naram āpnoty anuttamam viśvedevān mukhenātha diśaḥ śrotreṇa cāpnuyāt
12.305.6
ghrāṇena gandhavahanaṃ netrābhyāṃ sūryam eva ca bhrūbhyāṃ caivāśvinau devau lalāṭena pitṝn atha
12.305.7
brahmāṇam āpnoti vibhuṃ mūrdhnā devāgrajaṃ tathā etāny utkramaṇasthānāny uktāni mithileśvara
12.305.8
ariṣṭāni tu vakṣyāmi vihitāni manīṣibhiḥ saṃvatsaraviyogasya saṃbhaveyuḥ śarīriṇaḥ
12.305.9
yo 'rundhatīṃ na paśyeta dṛṣṭapūrvāṃ kadā cana tathaiva dhruvam ity āhuḥ pūrṇenduṃ dīpam eva ca khaṇḍābhāsaṃ dakṣiṇatas te 'pi saṃvatsarāyuṣaḥ
12.305.10
paracakṣuṣi cātmānaṃ ye na paśyanti pārthiva ātmacchāyākṛtībhūtaṃ te 'pi saṃvatsarāyuṣaḥ
12.305.11
atidyutir atiprajñā aprajñā cādyutis tathā prakṛter vikriyāpattiḥ ṣaṇmāsān mṛtyulakṣaṇam
12.305.12
daivatāny avajānāti brāhmaṇaiś ca virudhyate kṛṣṇaśyāvacchavicchāyaḥ ṣaṇmāsān mṛtyulakṣaṇam
12.305.13
śīrṇanābhi yathā cakraṃ chidraṃ somaṃ prapaśyati tathaiva ca sahasrāṃśuṃ saptarātreṇa mṛtyubhāk
12.305.14
śavagandham upāghrāti surabhiṃ prāpya yo naraḥ devatāyatanasthas tu ṣaḍrātreṇa sa mṛtyubhāk
12.305.15
karṇanāsāvanamanaṃ dantadṛṣṭivirāgitā saṃjñālopo nirūṣmatvaṃ sadyomṛtyunidarśanam
12.305.16
akasmāc ca sravedyasya vāmam akṣi narādhipa mūrdhataś cotpated dhūmaḥ sadyomṛtyunidarśanam
12.305.17
etāvanti tv ariṣṭāni viditvā mānavo ''tmavān niśi cāhani cātmānaṃ yojayet paramātmani
12.305.18
pratīkṣamāṇas tat kālaṃ yat kālaṃ prati tad bhavet athāsya neṣṭaṃ maraṇaṃ sthātum icched imāṃ kriyām
12.305.19
sarvagandhān rasāṃś caiva dhārayeta samāhitaḥ tathā hi mṛtyuṃ jayati tatpareṇāntarātmanā
12.305.20
sasāṃkhyadhāraṇaṃ caiva viditvā manujarṣabha jayec ca mṛtyuṃ yogena tatpareṇāntarātmanā
12.305.21
gacchet prāpyākṣayaṃ kṛtsnam ajanma śivam avyayam śāśvataṃ sthānam acalaṃ duṣprāpam akṛtātmabhiḥ
12.306.1
yājñavalkya uvāca avyaktasthaṃ paraṃ yat tat pṛṣṭas te 'haṃ narādhipa paraṃ guhyam imaṃ praśnaṃ śṛṇuṣvāvahito nṛpa
12.306.2
yathārṣeṇeha vidhinā caratāvamatena ha mayādityād avāptāni yajūṃṣi mithilādhipa
12.306.3
mahatā tapasā devas tapiṣṭhaḥ sevito mayā prītena cāhaṃ vibhunā sūryeṇoktas tadānagha
12.306.4
varaṃ vṛṇīṣva viprarṣe yad iṣṭaṃ te sudurlabham tat te dāsyāmi prītātmā matprasādo hi durlabhaḥ
12.306.5
tataḥ praṇamya śirasā mayoktas tapatāṃ varaḥ yajūṃṣi nopayuktāni kṣipram icchāmi veditum
12.306.6
tato māṃ bhagavān āha vitariṣyāmi te dvija sarasvatīha vāgbhūtā śarīraṃ te pravekṣyati
12.306.7
tato mām āha bhagavān āsyaṃ svaṃ vivṛtaṃ kuru vivṛtaṃ ca tato me ''syaṃ praviṣṭā ca sarasvatī
12.306.8
tato vidahyamāno 'haṃ praviṣṭo 'mbhas tadānagha avijñānād amarṣāc ca bhāskarasya mahātmanaḥ
12.306.9
tato vidahyamānaṃ mām uvāca bhagavān raviḥ muhūrtaṃ sahyatāṃ dāhas tataḥ śītībhaviṣyasi
12.306.10
śītībhūtaṃ ca māṃ dṛṣṭvā bhagavān āha bhāskaraḥ pratiṣṭhāsyati te vedaḥ sottaraḥ sakhilo dvija
12.306.11
kṛtsnaṃ śatapathaṃ caiva praṇeṣyasi dvijarṣabha tasyānte cāpunarbhāve buddhis tava bhaviṣyati
12.306.12
prāpsyase ca yad iṣṭaṃ tat sāṃkhyayogepsitaṃ padam etāvad uktvā bhagavān astam evābhyavartata
12.306.13
tato 'nuvyāhṛtaṃ śrutvā gate deve vibhāvasau gṛham āgatya saṃhṛṣṭo 'cintayaṃ vai sarasvatīm
12.306.14
tataḥ pravṛttātiśubhā svaravyañjanabhūṣitā oṃkāram āditaḥ kṛtvā mama devī sarasvatī
12.306.15
tato 'ham arghyaṃ vidhivat sarasvatyai nyavedayam tapatāṃ ca variṣṭhāya niṣaṇṇas tatparāyaṇaḥ
12.306.16
tataḥ śatapathaṃ kṛtsnaṃ sarahasyaṃ sasaṃgraham cakre sapariśeṣaṃ ca harṣeṇa parameṇa ha
12.306.17
kṛtvā cādhyayanaṃ teṣāṃ śiṣyāṇāṃ śatam uttamam vipriyārthaṃ saśiṣyasya mātulasya mahātmanaḥ
12.306.18
tataḥ saśiṣyeṇa mayā sūryeṇeva gabhastibhiḥ vyāpto yajño mahārāja pitus tava mahātmanaḥ
12.306.19
miṣato devalasyāpi tato 'rdhaṃ hṛtavān aham svavedadakṣiṇāyātha vimarde mātulena ha
12.306.20
sumantunātha pailena tathā jaimininā ca vai pitrā te munibhiś caiva tato 'ham anumānitaḥ
12.306.21
daśa pañca ca prāptāni yajūṃṣy arkān mayānagha tathaiva lomaharṣāc ca purāṇam avadhāritam
12.306.22
bījam etat puraskṛtya devīṃ caiva sarasvatīm sūryasya cānubhāvena pravṛtto 'haṃ narādhipa
12.306.23
kartuṃ śatapathaṃ vedam apūrvaṃ kāritaṃ ca me yathābhilaṣitaṃ mārgaṃ tathā tac copapāditam
12.306.24
śiṣyāṇām akhilaṃ kṛtsnam anujñātaṃ sasaṃgraham sarve ca śiṣyāḥ śucayo gatāḥ paramaharṣitāḥ
12.306.25
śākhāḥ pañcadaśemās tu vidyā bhāskaradarśitāḥ pratiṣṭhāpya yathākāmaṃ vedyaṃ tad anucintayam
12.306.26
kim atra brahmaṇyam ṛtaṃ kiṃ ca vedyam anuttamam cintaye tatra cāgatya gandharvo mām apṛcchata
12.306.27
viśvāvasus tato rājan vedāntajñānakovidaḥ caturviṃśatikān praśnān pṛṣṭvā vedasya pārthiva pañcaviṃśatimaṃ praśnaṃ papracchānvīkṣikīṃ tathā
12.306.28
viśvāviśvaṃ tathāśvāśvaṃ mitraṃ varuṇam eva ca jñānaṃ jñeyaṃ tathājño jñaḥ kas tapā atapās tathā sūryādaḥ sūrya iti ca vidyāvidye tathaiva ca
12.306.29
vedyāvedyaṃ tathā rājann acalaṃ calam eva ca apūrvam akṣayaṃ kṣayyam etat praśnam anuttamam
12.306.30
athoktaś ca mayā rājan rājā gandharvasattamaḥ pṛṣṭavān anupūrveṇa praśnam uttamam arthavat
12.306.31
muhūrtaṃ mṛṣyatāṃ tāvad yāvad enaṃ vicintaye bāḍham ity eva kṛtvā sa tūṣṇīṃ gandharva āsthitaḥ
12.306.32
tato 'nvacintayam ahaṃ bhūyo devīṃ sarasvatīm manasā sa ca me praśno dadhno ghṛtam ivoddhṛtam
12.306.33
tatropaniṣadaṃ caiva pariśeṣaṃ ca pārthiva mathnāmi manasā tāta dṛṣṭvā cānvīkṣikīṃ parām
12.306.34
caturthī rājaśārdūla vidyaiṣā sāṃparāyikī udīritā mayā tubhyaṃ pañcaviṃśe 'dhi dhiṣṭhitā
12.306.35
athoktas tu mayā rājan rājā viśvāvasus tadā śrūyatāṃ yad bhavān asmān praśnaṃ saṃpṛṣṭavān iha
12.306.36
viśvāviśveti yad idaṃ gandharvendrānupṛcchasi viśvāvyaktaṃ paraṃ vidyād bhūtabhavyabhayaṃkaram
12.306.37
triguṇaṃ guṇakartṛtvād aviśvo niṣkalas tathā aśvas tathaiva mithunam evam evānudṛśyate
12.306.38
avyaktaṃ prakṛtiṃ prāhuḥ puruṣeti ca nirguṇam tathaiva mitraṃ puruṣaṃ varuṇaṃ prakṛtiṃ tathā
12.306.39
jñānaṃ tu prakṛtiṃ prāhur jñeyaṃ niṣkalam eva ca ajñaś ca jñaś ca puruṣas tasmān niṣkala ucyate
12.306.40
kas tapā atapāḥ proktaḥ ko 'sau puruṣa ucyate tapāḥ prakṛtir ity āhur atapā niṣkalaḥ smṛtaḥ
12.306.41
tathaivāvedyam avyaktaṃ vedyaḥ puruṣa ucyate calācalam iti proktaṃ tvayā tad api me śṛṇu
12.306.42
calāṃ tu prakṛtiṃ prāhuḥ kāraṇaṃ kṣepasargayoḥ akṣepasargayoḥkartā niścalaḥ puruṣaḥ smṛtaḥ
12.306.43
ajāv ubhāv aprajau ca akṣayau cāpy ubhāv api ajau nityāv ubhau prāhur adhyātmagatiniścayāḥ
12.306.44
akṣayatvāt prajanane ajam atrāhur avyayam akṣayaṃ puruṣaṃ prāhuḥ kṣayo hy asya na vidyate
12.306.45
guṇakṣayatvāt prakṛtiḥ kartṛtvād akṣayaṃ budhāḥ eṣā te ''nvīkṣikī vidyā caturthī sāṃparāyikī
12.306.46
vidyopetaṃ dhanaṃ kṛtvā karmaṇā nityakarmaṇi ekāntadarśanā vedāḥ sarve viśvāvaso smṛtāḥ
12.306.47
jāyante ca mriyante ca yasminn ete yataś cyutāḥ vedārthaṃ ye na jānanti vedyaṃ gandharvasattama
12.306.48
sāṅgopāṅgān api yadi pañca vedān adhīyate vedavedyaṃ na jānīte vedabhāravaho hi saḥ
12.306.49
yo ghṛtārthī kharīkṣīraṃ mathed gandharvasattama viṣṭhāṃ tatrānupaśyeta na maṇḍaṃ nāpi vā ghṛtam
12.306.50
tathā vedyam avedyaṃ ca vedavidyo na vindati sa kevalaṃ mūḍhamatir jñānabhāravahaḥ smṛtaḥ
12.306.51
draṣṭavyau nityam evaitau tatpareṇāntarātmanā yathāsya janmanidhane na bhavetāṃ punaḥ punaḥ
12.306.52
ajasraṃ janmanidhanaṃ cintayitvā trayīm imām parityajya kṣayam iha akṣayaṃ dharmam āsthitaḥ
12.306.53
yadā tu paśyate 'tyantam ahany ahani kāśyapa tadā sa kevalībhūtaḥ ṣaḍviṃśam anupaśyati
12.306.54
anyaś ca śaśvad avyaktas tathānyaḥ pañcaviṃśakaḥ tasya dvāv anupaśyeta tam ekam iti sādhavaḥ
12.306.55
tenaitan nābhijānanti pañcaviṃśakam acyutam janmamṛtyubhayād yogāḥ sāṃkhyāś ca paramaiṣiṇaḥ
12.306.56
viśvāvasur uvāca pañcaviṃśaṃ yad etat te proktaṃ brāhmaṇasattama tathā tan na tathā veti tad bhavān vaktum arhati
12.306.57
jaigīṣavyasyāsitasya devalasya ca me śrutam parāśarasya viprarṣer vārṣagaṇyasya dhīmataḥ
12.306.58
bhikṣoḥ pañcaśikhasyātha kapilasya śukasya ca gautamasyārṣṭiṣeṇasya gargasya ca mahātmanaḥ
12.306.59
nāradasyāsureś caiva pulastyasya ca dhīmataḥ sanatkumārasya tataḥ śukrasya ca mahātmanaḥ
12.306.60
kaśyapasya pituś caiva pūrvam eva mayā śrutam tadanantaraṃ ca rudrasya viśvarūpasya dhīmataḥ
12.306.61
daivatebhyaḥ pitṛbhyaś ca daityebhyaś ca tatas tataḥ prāptam etan mayā kṛtsnaṃ vedyaṃ nityaṃ vadanty uta
12.306.62
tasmāt tad vai bhavadbuddhyā śrotum icchāmi brāhmaṇa bhavān prabarhaḥ śāstrāṇāṃ pragalbhaś cātibuddhimān
12.306.63
na tavāviditaṃ kiṃ cid bhavāñ śrutinidhiḥ smṛtaḥ kathyate devaloke ca pitṛloke ca brāhmaṇa
12.306.64
brahmalokagatāś caiva kathayanti maharṣayaḥ patiś ca tapatāṃ śaśvad ādityas tava bhāṣate
12.306.65
sāṃkhyajñānaṃ tvayā brahmann avāptaṃ kṛtsnam eva ca tathaiva yogajñānaṃ ca yājñavalkya viśeṣataḥ
12.306.66
niḥsaṃdigdhaṃ prabuddhas tvaṃ budhyamānaś carācaram śrotum icchāmi taj jñānaṃ ghṛtaṃ maṇḍamayaṃ yathā
12.306.67
yājñavalkya uvāca kṛtsnadhāriṇam eva tvāṃ manye gandharvasattama jijñāsasi ca māṃ rājaṃs tan nibodha yathāśrutam
12.306.68
abudhyamānāṃ prakṛtiṃ budhyate pañcaviṃśakaḥ na tu budhyati gandharva prakṛtiḥ pañcaviṃśakam
12.306.69
anenāpratibodhena pradhānaṃ pravadanti tam sāṃkhyayogāś ca tattvajñā yathāśrutinidarśanāt
12.306.70
paśyaṃs tathaivāpaśyaṃś ca paśyaty anyas tathānagha ṣaḍviṃśaḥ pañcaviṃśaṃ ca caturviṃśaṃ ca paśyati na tu paśyati paśyaṃs tu yaś cainam anupaśyati
12.306.71
pañcaviṃśo 'bhimanyeta nānyo 'sti paramo mama na caturviṃśako 'grāhyo manujair jñānadarśibhiḥ
12.306.72
matsyevodakam anveti pravartati pravartanāt yathaiva budhyate matsyas tathaiṣo 'py anubudhyate sasnehaḥ sahavāsāc ca sābhimānaś ca nityaśaḥ
12.306.73
sa nimajjati kālasya yadaikatvaṃ na budhyate unmajjati hi kālasya mamatvenābhisaṃvṛtaḥ
12.306.74
yadā tu manyate 'nyo 'ham anya eṣa iti dvijaḥ tadā sa kevalībhūtaḥ ṣaḍviṃśam anupaśyati
12.306.75
anyaś ca rājann avaras tathānyaḥ pañcaviṃśakaḥ tatsthatvād anupaśyanti eka eveti sādhavaḥ
12.306.76
tenaitan nābhinandanti pañcaviṃśakam acyutam janmamṛtyubhayād bhītā yogāḥ sāṃkhyāś ca kāśyapa ṣaḍviṃśam anupaśyanti śucayas tatparāyaṇāḥ
12.306.77
yadā sa kevalībhūtaḥ ṣaḍviṃśam anupaśyati tadā sa sarvavid vidvān na punarjanma vindati
12.306.78
evam apratibuddhaś ca budhyamānaś ca te 'nagha buddhaś cokto yathātattvaṃ mayā śrutinidarśanāt
12.306.79
paśyāpaśyaṃ yo 'nupaśyet kṣemaṃ tattvaṃ ca kāśyapa kevalākevalaṃ cādyaṃ pañcaviṃśāt paraṃ ca yat
12.306.80
viśvāvasur uvāca tathyaṃ śubhaṃ caitad uktaṃ tvayā bhoḥ; samyak kṣemyaṃ devatādyaṃ yathāvat svasty akṣayaṃ bhavataś cāstu nityaṃ; buddhyā sadā buddhiyuktaṃ namas te
12.306.81
yājñavalkya uvāca evam uktvā saṃprayāto divaṃ sa; vibhrājan vai śrīmatā darśanena tuṣṭaś ca tuṣṭyā parayābhinandya; pradakṣiṇaṃ mama kṛtvā mahātmā
12.306.82
brahmādīnāṃ khecarāṇāṃ kṣitau ca; ye cādhastāt saṃvasante narendra tatraiva tad darśanaṃ darśayan vai; samyak kṣemyaṃ ye pathaṃ saṃśritā vai
12.306.83
sāṃkhyāḥ sarve sāṃkhyadharme ratāś ca; tadvad yogā yogadharme ratāś ca ye cāpy anye mokṣakāmā manuṣyās; teṣām etad darśanaṃ jñānadṛṣṭam
12.306.84
jñānān mokṣo jāyate pūruṣāṇāṃ; nāsty ajñānād evam āhur narendra tasmāj jñānaṃ tattvato 'nveṣitavyaṃ; yenātmānaṃ mokṣayej janmamṛtyoḥ
12.306.85
prāpya jñānaṃ brāhmaṇāt kṣatriyād vā; vaiśyāc chūdrād api nīcād abhīkṣṇam śraddhātavyaṃ śraddadhānena nityaṃ; na śraddhinaṃ janmamṛtyū viśetām
12.306.86
sarve varṇā brāhmaṇā brahmajāś ca; sarve nityaṃ vyāharante ca brahma tattvaṃ śāstraṃ brahmabuddhyā bravīmi; sarvaṃ viśvaṃ brahma caitat samastam
12.306.87
brahmāsyato brāhmaṇāḥ saṃprasūtā; bāhubhyāṃ vai kṣatriyāḥ saṃprasūtāḥ nābhyāṃ vaiśyāḥ pādataś cāpi śūdrāḥ; sarve varṇā nānyathā veditavyāḥ
12.306.88
ajñānataḥ karmayoniṃ bhajante; tāṃ tāṃ rājaṃs te yathā yānty abhāvam tathā varṇā jñānahīnāḥ patante; ghorād ajñānāt prākṛtaṃ yonijālam
12.306.89
tasmāj jñānaṃ sarvato mārgitavyaṃ; sarvatrasthaṃ caitad uktaṃ mayā te tasthau brahmā tasthivāṃś cāparo yas; tasmai nityaṃ mokṣam āhur dvijendrāḥ
12.306.90
yat te pṛṣṭaṃ tan mayā copadiṣṭaṃ; yāthātathyaṃ tad viśoko bhavasva rājan gacchasvaitadarthasya pāraṃ; samyak proktaṃ svasti te 'stv atra nityam
12.306.91
bhīṣma uvāca sa evam anuśāstas tu yājñavalkyena dhīmatā prītimān abhavad rājā mithilādhipatis tadā
12.306.92
gate munivare tasmin kṛte cāpi pradakṣiṇe daivarātir narapatir āsīnas tatra mokṣavit
12.306.93
gokoṭiṃ sparśayām āsa hiraṇyasya tathaiva ca ratnāñjalim athaikaṃ ca brāhmaṇebhyo dadau tadā
12.306.94
videharājyaṃ ca tathā pratiṣṭhāpya sutasya vai yatidharmam upāsaṃś cāpy avasan mithilādhipaḥ
12.306.95
sāṃkhyajñānam adhīyāno yogaśāstraṃ ca kṛtsnaśaḥ dharmādharmau ca rājendra prākṛtaṃ parigarhayan
12.306.96
anantam iti kṛtvā sa nityaṃ kevalam eva ca dharmādharmau puṇyapāpe satyāsatye tathaiva ca
12.306.97
janmamṛtyū ca rājendra prākṛtaṃ tad acintayat brahmāvyaktasya karmedam iti nityaṃ narādhipa
12.306.98
paśyanti yogāḥ sāṃkhyāś ca svaśāstrakṛtalakṣaṇāḥ iṣṭāniṣṭaviyuktaṃ hi tasthau brahma parātparam nityaṃ tam āhur vidvāṃsaḥ śucis tasmāc chucir bhava
12.306.99
dīyate yac ca labhate dattaṃ yac cānumanyate dadāti ca naraśreṣṭha pratigṛhṇāti yac ca ha dadāty avyaktam evaitat pratigṛhṇāti tac ca vai
12.306.100
ātmā hy evātmano hy ekaḥ ko 'nyas tvatto 'dhiko bhavet evaṃ manyasva satatam anyathā mā vicintaya
12.306.101
yasyāvyaktaṃ na viditaṃ saguṇaṃ nirguṇaṃ punaḥ tena tīrthāni yajñāś ca sevitavyāvipaścitā
12.306.102
na svādhyāyais tapobhir vā yajñair vā kurunandana labhate 'vyaktasaṃsthānaṃ jñātvāvyaktaṃ mahīpate
12.306.103
tathaiva mahataḥ sthānam āhaṃkārikam eva ca ahaṃkārāt paraṃ cāpi sthānāni samavāpnuyāt
12.306.104
ye tv avyaktāt paraṃ nityaṃ jānate śāstratatparāḥ janmamṛtyuviyuktaṃ ca viyuktaṃ sad asac ca yat
12.306.105
etan mayāptaṃ janakāt purastāt; tenāpi cāptaṃ nṛpa yājñavalkyāt jñānaṃ viśiṣṭaṃ na tathā hi yajñā; jñānena durgaṃ tarate na yajñaiḥ
12.306.106
durgaṃ janma nidhanaṃ cāpi rājan; na bhūtikaṃ jñānavido vadanti yajñais tapobhir niyamair vrataiś ca; divaṃ samāsādya patanti bhūmau
12.306.107
tasmād upāsasva paraṃ mahac chuci; śivaṃ vimokṣaṃ vimalaṃ pavitram kṣetrajñavit pārthiva jñānayajñam; upāsya vai tattvam ṛṣir bhaviṣyasi
12.306.108
upaniṣadam upākarot tadā vai; janakanṛpasya purā hi yājñavalkyaḥ yad upagaṇitaśāśvatāvyayaṃ tac; chubham amṛtatvam aśokam ṛcchatīti
12.307.1
yudhiṣṭhira uvāca aiśvaryaṃ vā mahat prāpya dhanaṃ vā bharatarṣabha dīrgham āyur avāpyātha kathaṃ mṛtyum atikramet
12.307.2
tapasā vā sumahatā karmaṇā vā śrutena vā rasāyanaprayogair vā kair nopaiti jarāntakau
12.307.3
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam bhikṣoḥ pañcaśikhasyeha saṃvādaṃ janakasya ca
12.307.4
vaideho janako rājā maharṣiṃ vedavittamam paryapṛcchat pañcaśikhaṃ chinnadharmārthasaṃśayam
12.307.5
kena vṛttena bhagavann atikrāmej jarāntakau tapasā vātha buddhyā vā karmaṇā vā śrutena vā
12.307.6
evam uktaḥ sa vaidehaṃ pratyuvāca parokṣavit nivṛttir naitayor asti nānivṛttiḥ kathaṃ cana
12.307.7
na hy ahāni nivartante na māsā na punaḥ kṣapāḥ so 'yaṃ prapadyate 'dhvānaṃ cirāya dhruvam adhruvaḥ
12.307.8
sarvabhūtasamucchedaḥ srotasevohyate sadā uhyamānaṃ nimajjantam aplave kālasāgare jarāmṛtyumahāgrāhe na kaś cid abhipadyate
12.307.9
naivāsya bhavitā kaś cin nāsau bhavati kasya cit pathi saṃgatam evedaṃ dārair anyaiś ca bandhubhiḥ nāyam atyantasaṃvāso labdhapūrvo hi kena cit
12.307.10
kṣipyante tena tenaiva niṣṭanantaḥ punaḥ punaḥ kālena jātā jātā hi vāyunevābhrasaṃcayāḥ
12.307.11
jarāmṛtyū hi bhūtānāṃ khāditārau vṛkāv iva balināṃ durbalānāṃ ca hrasvānāṃ mahatām api
12.307.12
evaṃbhūteṣu bhūteṣu nityabhūtādhruveṣu ca kathaṃ hṛṣyeta jāteṣu mṛteṣu ca kathaṃ jvaret
12.307.13
kuto 'ham āgataḥ ko 'smi kva gamiṣyāmi kasya vā kasmin sthitaḥ kva bhavitā kasmāt kim anuśocasi
12.307.14
draṣṭā svargasya na hy asti tathaiva narakasya ca āgamāṃs tv anatikramya dadyāc caiva yajeta ca
12.308.1
yudhiṣṭhira uvāca aparityajya gārhasthyaṃ kururājarṣisattama kaḥ prāpto vinayaṃ buddhyā mokṣatattvaṃ vadasva me
12.308.2
saṃnyasyate yathātmāyaṃ saṃnyastātmā yathā ca yaḥ paraṃ mokṣasya yac cāpi tan me brūhi pitāmaha
12.308.3
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam janakasya ca saṃvādaṃ sulabhāyāś ca bhārata
12.308.4
saṃnyāsaphalikaḥ kaś cid babhūva nṛpatiḥ purā maithilo janako nāma dharmadhvaja iti śrutaḥ
12.308.5
sa vede mokṣaśāstre ca sve ca śāstre kṛtāgamaḥ indriyāṇi samādhāya śaśāsa vasudhām imām
12.308.6
tasya vedavidaḥ prājñāḥ śrutvā tāṃ sādhuvṛttatām lokeṣu spṛhayanty anye puruṣāḥ puruṣeśvara
12.308.7
atha dharmayuge tasmin yogadharmam anuṣṭhitā mahīm anucacāraikā sulabhā nāma bhikṣukī
12.308.8
tayā jagad idaṃ sarvam aṭantyā mithileśvaraḥ tatra tatra śruto mokṣe kathyamānas tridaṇḍibhiḥ
12.308.9
sā susūkṣmāṃ kathāṃ śrutvā tathyaṃ neti sasaṃśayā darśane jātasaṃkalpā janakasya babhūva ha
12.308.10
tataḥ sā viprahāyātha pūrvarūpaṃ hi yogataḥ abibhrad anavadyāṅgī rūpam anyad anuttamam
12.308.11
cakṣur nimeṣamātreṇa laghvastragatigāminī videhānāṃ purīṃ subhrūr jagāma kamalekṣaṇā
12.308.12
sā prāpya mithilāṃ ramyāṃ samṛddhajanasaṃkulām bhaikṣacaryāpadeśena dadarśa mithileśvaram
12.308.13
rājā tasyāḥ paraṃ dṛṣṭvā saukumāryaṃ vapus tathā keyaṃ kasya kuto veti babhūvāgatavismayaḥ
12.308.14
tato 'syāḥ svāgataṃ kṛtvā vyādiśya ca varāsanam pūjitāṃ pādaśaucena varānnenāpy atarpayat
12.308.15
atha bhuktavatī prītā rājānaṃ mantribhir vṛtam sarvabhāṣyavidāṃ madhye codayām āsa bhikṣukī
12.308.16
sulabhā tv asya dharmeṣu mukto neti sasaṃśayā sattvaṃ sattvena yogajñā praviveśa mahīpate
12.308.17
netrābhyāṃ netrayor asya raśmīn saṃyojya raśmibhiḥ sā sma saṃcodayiṣyantaṃ yogabandhair babandha ha
12.308.18
janako 'py utsmayan rājā bhāvam asyā viśeṣayan pratijagrāha bhāvena bhāvam asyā nṛpottamaḥ
12.308.19
tad ekasminn adhiṣṭhāne saṃvādaḥ śrūyatām ayam chatrādiṣu vimuktasya muktāyāś ca tridaṇḍake
12.308.20
bhagavatyāḥ kva caryeyaṃ kṛtā kva ca gamiṣyasi kasya ca tvaṃ kuto veti papracchaināṃ mahīpatiḥ
12.308.21
śrute vayasi jātau ca sadbhāvo nādhigamyate eṣv artheṣūttaraṃ tasmāt pravedyaṃ satsamāgame
12.308.22
chatrādiṣu viśeṣeṣu muktaṃ māṃ viddhi sarvaśaḥ sa tvāṃ saṃmantum icchāmi mānārhāsi matā hi me
12.308.23
yasmāc caitan mayā prāptaṃ jñānaṃ vaiśeṣikaṃ purā yasya nānyaḥ pravaktāsti mokṣe tam api me śṛṇu
12.308.24
pārāśaryasagotrasya vṛddhasya sumahātmanaḥ bhikṣoḥ pañcaśikhasyāhaṃ śiṣyaḥ paramasaṃmataḥ
12.308.25
sāṃkhyajñāne tathā yoge mahīpālavidhau tathā trividhe mokṣadharme 'smin gatādhvā chinnasaṃśayaḥ
12.308.26
sa yathāśāstradṛṣṭena mārgeṇeha parivrajan vārṣikāṃś caturo māsān purā mayi sukhoṣitaḥ
12.308.27
tenāhaṃ sāṃkhyamukhyena sudṛṣṭārthena tattvataḥ śrāvitas trividhaṃ mokṣaṃ na ca rājyād vicālitaḥ
12.308.28
so 'haṃ tām akhilāṃ vṛttiṃ trividhāṃ mokṣasaṃhitām muktarāgaś carāmy ekaḥ pade paramake sthitaḥ
12.308.29
vairāgyaṃ punar etasya mokṣasya paramo vidhiḥ jñānād eva ca vairāgyaṃ jāyate yena mucyate
12.308.30
jñānena kurute yatnaṃ yatnena prāpyate mahat mahad dvaṃdvapramokṣāya sā siddhir yā vayotigā
12.308.31
seyaṃ paramikā buddhiḥ prāptā nirdvaṃdvatā mayā ihaiva gatamohena caratā muktasaṅginā
12.308.32
yathā kṣetraṃ mṛdūbhūtam adbhir āplāvitaṃ tathā janayaty aṅkuraṃ karma nṛṇāṃ tadvat punarbhavam
12.308.33
yathā cottāpitaṃ bījaṃ kapāle yatra tatra vā prāpyāpy aṅkurahetutvam abījatvān na jāyate
12.308.34
tadvad bhagavatā tena śikhāproktena bhikṣuṇā jñānaṃ kṛtam abījaṃ me viṣayeṣu na jāyate
12.308.35
nābhiṣajjati kasmiṃś cin nānarthe na parigrahe nābhirajyati caiteṣu vyarthatvād rāgadoṣayoḥ
12.308.36
yaś ca me dakṣiṇaṃ bāhuṃ candanena samukṣayet savyaṃ vāsyā ca yas takṣet samāv etāv ubhau mama
12.308.37
sukhī so 'ham avāptārthaḥ samaloṣṭāśmakāñcanaḥ muktasaṅgaḥ sthito rājye viśiṣṭo 'nyais tridaṇḍibhiḥ
12.308.38
mokṣe hi trividhā niṣṭhā dṛṣṭā pūrvair maharṣibhiḥ jñānaṃ lokottaraṃ yac ca sarvatyāgaś ca karmaṇām
12.308.39
jñānaniṣṭhāṃ vadanty eke mokṣaśāstravido janāḥ karmaniṣṭhāṃ tathaivānye yatayaḥ sūkṣmadarśinaḥ
12.308.40
prahāyobhayam apy etaj jñānaṃ karma ca kevalam tṛtīyeyaṃ samākhyātā niṣṭhā tena mahātmanā
12.308.41
yame ca niyame caiva dveṣe kāme parigrahe māne dambhe tathā snehe sadṛśās te kuṭumbibhiḥ
12.308.42
tridaṇḍādiṣu yady asti mokṣo jñānena kena cit chatrādiṣu kathaṃ na syāt tulyahetau parigrahe
12.308.43
yena yena hi yasyārthaḥ kāraṇeneha kasya cit tat tad ālambate dravyaṃ sarvaḥ sve sve parigrahe
12.308.44
doṣadarśī tu gārhasthye yo vrajaty āśramāntaram utsṛjan parigṛhṇaṃś ca so 'pi saṅgān na mucyate
12.308.45
ādhipatye tathā tulye nigrahānugrahātmani rājarṣibhikṣukācāryā mucyante kena hetunā
12.308.46
atha satyādhipatye 'pi jñānenaiveha kevalam mucyante kiṃ na mucyante pade paramake sthitāḥ
12.308.47
kāṣāyadhāraṇaṃ mauṇḍyaṃ triviṣṭabdhaḥ kamaṇḍaluḥ liṅgāny atyartham etāni na mokṣāyeti me matiḥ
12.308.48
yadi saty api liṅge 'smiñ jñānam evātra kāraṇam nirmokṣāyeha duḥkhasya liṅgamātraṃ nirarthakam
12.308.49
atha vā duḥkhaśaithilyaṃ vīkṣya liṅge kṛtā matiḥ kiṃ tad evārthasāmānyaṃ chatrādiṣu na lakṣyate
12.308.50
ākiṃcanye na mokṣo 'sti kaiṃcanye nāsti bandhanam kaiṃcanye cetare caiva jantur jñānena mucyate
12.308.51
tasmād dharmārthakāmeṣu tathā rājyaparigrahe bandhanāyataneṣv eṣu viddhy abandhe pade sthitam
12.308.52
rājyaiśvaryamayaḥ pāśaḥ snehāyatanabandhanaḥ mokṣāśmaniśiteneha chinnas tyāgāsinā mayā
12.308.53
so 'ham evaṃgato mukto jātāsthas tvayi bhikṣuki ayathārtho hi te varṇo vakṣyāmi śṛṇu tan mama
12.308.54
saukumāryaṃ tathā rūpaṃ vapur agryaṃ tathā vayaḥ tavaitāni samastāni niyamaś ceti saṃśayaḥ
12.308.55
yac cāpy ananurūpaṃ te liṅgasyāsya viceṣṭitam mukto 'yaṃ syān na vety asmād dharṣito matparigrahaḥ
12.308.56
na ca kāmasamāyukte mukte 'py asti tridaṇḍakam na rakṣyate tvayā cedaṃ na muktasyāsti gopanā
12.308.57
matpakṣasaṃśrayāc cāyaṃ śṛṇu yas te vyatikramaḥ āśrayantyāḥ svabhāvena mama pūrvaparigraham
12.308.58
praveśas te kṛtaḥ kena mama rāṣṭre pure tathā kasya vā saṃnisargāt tvaṃ praviṣṭā hṛdayaṃ mama
12.308.59
varṇapravaramukhyāsi brāhmaṇī kṣatriyo hy aham nāvayor ekayogo 'sti mā kṛthā varṇasaṃkaram
12.308.60
vartase mokṣadharmeṣu gārhasthye tv aham āśrame ayaṃ cāpi sukaṣṭas te dvitīyo ''śramasaṃkaraḥ
12.308.61
sagotrāṃ vāsagotrāṃ vā na veda tvāṃ na vettha mām sagotram āviśantyās te tṛtīyo gotrasaṃkaraḥ
12.308.62
atha jīvati te bhartā proṣito 'py atha vā kva cit agamyā parabhāryeti caturtho dharmasaṃkaraḥ
12.308.63
sā tvam etāny akāryāṇi kāryāpekṣā vyavasyasi avijñānena vā yuktā mithyājñānena vā punaḥ
12.308.64
atha vāpi svatantrāsi svadoṣeṇeha kena cit yadi kiṃ cic chrutaṃ te 'sti sarvaṃ kṛtam anarthakam
12.308.65
idam anyat tṛtīyaṃ te bhāvasparśavighātakam duṣṭāyā lakṣyate liṅgaṃ pravaktavyaṃ prakāśitam
12.308.66
na mayy evābhisaṃdhis te jayaiṣiṇyā jaye kṛtaḥ yeyaṃ matpariṣat kṛtsnā jetum icchasi tām api
12.308.67
tathā hy evaṃ punaś ca tvaṃ dṛṣṭiṃ svāṃ pratimuñcasi matpakṣapratighātāya svapakṣodbhāvanāya ca
12.308.68
sā svenāmarṣajena tvam ṛddhimohena mohitā bhūyaḥ sṛjasi yogāstraṃ viṣāmṛtam ivaikadhā
12.308.69
icchator hi dvayor lābhaḥ strīpuṃsor amṛtopamaḥ alābhaś cāpy araktasya so 'tra doṣo viṣopamaḥ
12.308.70
mā sprākṣīḥ sadhu jānīṣva svaśāstram anupālaya kṛteyaṃ hi vijijñāsā mukto neti tvayā mama etat sarvaṃ praticchannaṃ mayi nārhasi gūhitum
12.308.71
sā yadi tvaṃ svakāryeṇa yady anyasya mahīpateḥ tattvaṃ satrapraticchannā mayi nārhasi gūhitum
12.308.72
na rājānaṃ mṛṣā gacchen na dvijātiṃ kathaṃ cana na striyaṃ strīguṇopetāṃ hanyur hy ete mṛṣāgatāḥ
12.308.73
rājñāṃ hi balam aiśvaryaṃ brahma brahmavidāṃ balam rūpayauvanasaubhāgyaṃ strīṇāṃ balam anuttamam
12.308.74
ata etair balair ete balinaḥ svārtham icchatā ārjavenābhigantavyā vināśāya hy anārjavam
12.308.75
sā tvaṃ jātiṃ śrutaṃ vṛttaṃ bhāvaṃ prakṛtim ātmanaḥ kṛtyam āgamane caiva vaktum arhasi tattvataḥ
12.308.76
ity etair asukhair vākyair ayuktair asamañjasaiḥ pratyādiṣṭā narendreṇa sulabhā na vyakampata
12.308.77
uktavākye tu nṛpatau sulabhā cārudarśanā tataś cārutaraṃ vākyaṃ pracakrāmātha bhāṣitum
12.308.78
navabhir navabhiś caiva doṣair vāgbuddhidūṣaṇaiḥ apetam upapannārtham aṣṭādaśaguṇānvitam
12.308.79
saukṣmyaṃ saṃkhyākramau cobhau nirṇayaḥ saprayojanaḥ pañcaitāny arthajātāni vākyam ity ucyate nṛpa
12.308.80
eṣām ekaikaśo 'rthānāṃ saukṣmyādīnāṃ sulakṣaṇam śṛṇu saṃsāryamāṇānāṃ padārthaiḥ padavākyataḥ
12.308.81
jñānaṃ jñeyeṣu bhinneṣu yathābhedena vartate tatrātiśayinī buddhis tat saukṣmyam iti vartate
12.308.82
doṣāṇāṃ ca guṇānāṃ ca pramāṇaṃ pravibhāgaśaḥ kaṃ cid artham abhipretya sā saṃkhyety upadhāryatām
12.308.83
idaṃ pūrvam idaṃ paścād vaktavyaṃ yad vivakṣitam kramayogaṃ tam apy āhur vākyaṃ vākyavido janāḥ
12.308.84
dharmārthakāmamokṣeṣu pratijñāya viśeṣataḥ idaṃ tad iti vākyānte procyate sa vinirṇayaḥ
12.308.85
icchādveṣabhavair duḥkhaiḥ prakarṣo yatra jāyate tatra yā nṛpate vṛttis tat prayojanam iṣyate
12.308.86
tāny etāni yathoktāni saukṣmyādīni janādhipa ekārthasamavetāni vākyaṃ mama niśāmaya
12.308.87
upetārtham abhinnārthaṃ nāpavṛttaṃ na cādhikam nāślakṣṇaṃ na ca saṃdigdhaṃ vakṣyāmi paramaṃ tava
12.308.88
na gurvakṣarasaṃbaddhaṃ parāṅmukhamukhaṃ na ca nānṛtaṃ na trivargeṇa viruddhaṃ nāpy asaṃskṛtam
12.308.89
na nyūnaṃ kaṣṭaśabdaṃ vā vyutkramābhihitaṃ na ca na śeṣaṃ nānukalpena niṣkāraṇam ahetukam
12.308.90
kāmāt krodhād bhayāl lobhād dainyād ānāryakāt tathā hrīto 'nukrośato mānān na vakṣyāmi kathaṃ cana
12.308.91
vaktā śrotā ca vākyaṃ ca yadā tv avikalaṃ nṛpa samam eti vivakṣāyāṃ tadā so 'rthaḥ prakāśate
12.308.92
vaktavye tu yadā vaktā śrotāram avamanyate svārtham āha parārthaṃ vā tadā vākyaṃ na rohati
12.308.93
atha yaḥ svārtham utsṛjya parārthaṃ prāha mānavaḥ viśaṅkā jāyate tasmin vākyaṃ tad api doṣavat
12.308.94
yas tu vaktā dvayor artham aviruddhaṃ prabhāṣate śrotuś caivātmanaś caiva sa vaktā netaro nṛpa
12.308.95
tad arthavad idaṃ vākyam upetaṃ vākyasaṃpadā avikṣiptamanā rājann ekāgraḥ śrotum arhasi
12.308.96
kāsi kasya kuto veti tvayāham abhicoditā tatrottaram idaṃ vākyaṃ rājann ekamanāḥ śṛṇu
12.308.97
yathā jatu ca kāṣṭhaṃ ca pāṃsavaś codabindubhiḥ suśliṣṭāni tathā rājan prāṇinām iha saṃbhavaḥ
12.308.98
śabdaḥ sparśo raso rūpaṃ gandhaḥ pañcendriyāṇi ca pṛthag ātmā daśātmānaḥ saṃśliṣṭā jatukāṣṭhavat
12.308.99
na caiṣāṃ codanā kā cid astīty eṣa viniścayaḥ ekaikasyeha vijñānaṃ nāsty ātmani tathā pare
12.308.100
na veda cakṣuś cakṣuṣṭvaṃ śrotraṃ nātmani vartate tathaiva vyabhicāreṇa na vartante parasparam saṃśliṣṭā nābhijāyante yathāpa iha pāṃsavaḥ
12.308.101
bāhyān anyān apekṣante guṇāṃs tān api me śṛṇu rūpaṃ cakṣuḥ prakāśaś ca darśane hetavas trayaḥ yathaivātra tathānyeṣu jñānajñeyeṣu hetavaḥ
12.308.102
jñānajñeyāntare tasmin mano nāmāparo guṇaḥ vicārayati yenāyaṃ niścaye sādhvasādhunī
12.308.103
dvādaśas tv aparas tatra buddhir nāma guṇaḥ smṛtaḥ yena saṃśayapūrveṣu boddhavyeṣu vyavasyati
12.308.104
atha dvādaśake tasmin sattvaṃ nāmāparo guṇaḥ mahāsattvo 'lpasattvo vā jantur yenānumīyate
12.308.105
kṣetrajña iti cāpy anyo guṇas tatra caturdaśaḥ mamāyam iti yenāyaṃ manyate na ca manyate
12.308.106
atha pañcadaśo rājan guṇas tatrāparaḥ smṛtaḥ pṛthak kalāsamūhasya sāmagryaṃ tad ihocyate
12.308.107
guṇas tv evāparas tatra saṃghāta iti ṣoḍaśaḥ ākṛtir vyaktir ity etau guṇau yasmin samāśritau
12.308.108
sukhaduḥkhe jarāmṛtyū lābhālābhau priyāpriye iti caikonaviṃśo 'yaṃ dvaṃdvayoga iti smṛtaḥ
12.308.109
ūrdhvam ekonaviṃśatyāḥ kālo nāmāparo guṇaḥ itīmaṃ viddhi viṃśatyā bhūtānāṃ prabhavāpyayam
12.308.110
viṃśakaś caiṣa saṃghāto mahābhūtāni pañca ca sadasadbhāvayogau ca guṇāv anyau prakāśakau
12.308.111
ity evaṃ viṃśatiś caiva guṇāḥ sapta ca ye smṛtāḥ vidhiḥ śukraṃ balaṃ ceti traya ete guṇāḥ pare
12.308.112
ekaviṃśaś ca daśa ca kalāḥ saṃkhyānataḥ smṛtāḥ samagrā yatra vartante tac charīram iti smṛtam
12.308.113
avyaktaṃ prakṛtiṃ tv āsāṃ kalānāṃ kaś cid icchati vyaktaṃ cāsāṃ tathaivānyaḥ sthūladarśī prapaśyati
12.308.114
avyaktaṃ yadi vā vyaktaṃ dvayīm atha catuṣṭayīm prakṛtiṃ sarvabhūtānāṃ paśyanty adhyātmacintakāḥ
12.308.115
seyaṃ prakṛtir avyaktā kalābhir vyaktatāṃ gatā ahaṃ ca tvaṃ ca rājendra ye cāpy anye śarīriṇaḥ
12.308.116
bindunyāsādayo 'vasthāḥ śukraśoṇitasaṃbhavāḥ yāsām eva nipātena kalalaṃ nāma jāyate
12.308.117
kalalād arbudotpattiḥ peśī cāpy arbudodbhavā peśyās tv aṅgābhinirvṛttir nakharomāṇi cāṅgataḥ
12.308.118
saṃpūrṇe navame māse jantor jātasya maithila jāyate nāmarūpatvaṃ strī pumān veti liṅgataḥ
12.308.119
jātamātraṃ tu tad rūpaṃ dṛṣṭvā tāmranakhāṅguli kaumārarūpam āpannaṃ rūpato nopalabhyate
12.308.120
kaumārād yauvanaṃ cāpi sthāviryaṃ cāpi yauvanāt anena kramayogena pūrvaṃ pūrvaṃ na labhyate
12.308.121
kalānāṃ pṛthagarthānāṃ pratibhedaḥ kṣaṇe kṣaṇe vartate sarvabhūteṣu saukṣmyāt tu na vibhāvyate
12.308.122
na caiṣām apyayo rājaṃl lakṣyate prabhavo na ca avasthāyām avasthāyāṃ dīpasyevārciṣo gatiḥ
12.308.123
tasyāpy evaṃprabhāvasya sadaśvasyeva dhāvataḥ ajasraṃ sarvalokasya kaḥ kuto vā na vā kutaḥ
12.308.124
kasyedaṃ kasya vā nedaṃ kuto vedaṃ na vā kutaḥ saṃbandhaḥ ko 'sti bhūtānāṃ svair apy avayavair iha
12.308.125
yathādityān maṇeś caiva vīrudbhyaś caiva pāvakaḥ bhavaty evaṃ samudayāt kalānām api jantavaḥ
12.308.126
ātmany evātmanātmānaṃ yathā tvam anupaśyasi evam evātmanātmānam anyasmin kiṃ na paśyasi yady ātmani parasmiṃś ca samatām adhyavasyasi
12.308.127
atha māṃ kāsi kasyeti kimartham anupṛcchasi idaṃ me syād idaṃ neti dvaṃdvair muktasya maithila kāsi kasya kuto veti vacane kiṃ prayojanam
12.308.128
ripau mitre 'tha madhyasthe vijaye saṃdhivigrahe kṛtavān yo mahīpāla kiṃ tasmin muktalakṣaṇam
12.308.129
trivarge saptadhā vyaktaṃ yo na vedeha karmasu saṅgavān yas trivarge ca kiṃ tasmin muktalakṣaṇam
12.308.130
priye caivāpriye caiva durbale balavaty api yasya nāsti samaṃ cakṣuḥ kiṃ tasmin muktalakṣaṇam
12.308.131
tad amuktasya te mokṣe yo 'bhimāno bhaven nṛpa suhṛdbhiḥ sa nivāryas te vicittasyeva bheṣajaiḥ
12.308.132
tāni tāny anusaṃdṛśya saṅgasthānāny ariṃdama ātmanātmani saṃpaśyet kiṃ tasmin muktalakṣaṇam
12.308.133
imāny anyāni sūkṣmāṇi mokṣam āśritya kāni cit caturaṅgapravṛttāni saṅgasthānāni me śṛṇu
12.308.134
ya imāṃ pṛthivīṃ kṛtsnām ekacchatrāṃ praśāsti ha ekam eva sa vai rājā puram adhyāvasaty uta
12.308.135
tatpure caikam evāsya gṛhaṃ yad adhitiṣṭhati gṛhe śayanam apy ekaṃ niśāyāṃ yatra līyate
12.308.136
śayyārdhaṃ tasya cāpy atra strīpūrvam adhitiṣṭhati tad anena prasaṅgena phalenaiveha yujyate
12.308.137
evam evopabhogeṣu bhojanācchādaneṣu ca guṇeṣu parimeyeṣu nigrahānugrahau prati
12.308.138
paratantraḥ sadā rājā svalpe so 'pi prasajjate saṃdhivigrahayoge ca kuto rājñaḥ svatantratā
12.308.139
strīṣu krīḍāvihāreṣu nityam asyāsvatantratā mantre cāmātyasamitau kuta eva svatantratā
12.308.140
yadā tv ājñāpayaty anyāṃs tadāsyoktā svatantratā avaśaḥ kāryate tatra tasmiṃs tasmin guṇe sthitaḥ
12.308.141
svaptukāmo na labhate svaptuṃ kāryārthibhir janaiḥ śayane cāpy anujñātaḥ supta utthāpyate 'vaśaḥ
12.308.142
snāhy ālabha piba prāśa juhudhy agnīn yajeti ca vadasva śṛṇu cāpīti vivaśaḥ kāryate paraiḥ
12.308.143
abhigamyābhigamyainaṃ yācante satataṃ narāḥ na cāpy utsahate dātuṃ vittarakṣī mahājanāt
12.308.144
dāne kośakṣayo hy asya vairaṃ cāpy aprayacchataḥ kṣaṇenāsyopavartante doṣā vairāgyakārakāḥ
12.308.145
prājñāñ śūrāṃs tathaivāḍhyān ekasthāne 'pi śaṅkate bhayam apy abhaye rājño yaiś ca nityam upāsyate
12.308.146
yadā caite praduṣyanti rājan ye kīrtitā mayā tadaivāsya bhayaṃ tebhyo jāyate paśya yādṛśam
12.308.147
sarvaḥ sve sve gṛhe rājā sarvaḥ sve sve gṛhe gṛhī nigrahānugrahau kurvaṃs tulyo janaka rājabhiḥ
12.308.148
putrā dārās tathaivātmā kośo mitrāṇi saṃcayaḥ paraiḥ sādhāraṇā hy ete tais tair evāsya hetubhiḥ
12.308.149
hato deśaḥ puraṃ dagdhaṃ pradhānaḥ kuñjaro mṛtaḥ lokasādhāraṇeṣv eṣu mithyājñānena tapyate
12.308.150
amukto mānasair duḥkhair icchādveṣapriyodbhavaiḥ śirorogādibhī rogais tathaiva vinipātibhiḥ
12.308.151
dvaṃdvais tais tair upahataḥ sarvataḥ pariśaṅkitaḥ bahupratyarthikaṃ rājyam upāste gaṇayan niśāḥ
12.308.152
tad alpasukham atyarthaṃ bahuduḥkham asāravat ko rājyam abhipadyeta prāpya copaśamaṃ labhet
12.308.153
mamedam iti yac cedaṃ puraṃ rāṣṭraṃ ca manyase balaṃ kośam amātyāṃś ca kasyaitāni na vā nṛpa
12.308.154
mitrāmātyaṃ puraṃ rāṣṭraṃ daṇḍaḥ kośo mahīpatiḥ saptāṅgaś cakrasaṃghāto rājyam ity ucyate nṛpa
12.308.155
saptāṅgasyāsya rājyasya tridaṇḍasyeva tiṣṭhataḥ anyonyaguṇayuktasya kaḥ kena guṇato 'dhikaḥ
12.308.156
teṣu teṣu hi kāleṣu tat tad aṅgaṃ viśiṣyate yena yat sidhyate kāryaṃ tat prādhānyāya kalpate
12.308.157
saptāṅgaś cāpi saṃghātas trayaś cānye nṛpottama saṃbhūya daśavargo 'yaṃ bhuṅkte rājyaṃ hi rājavat
12.308.158
yaś ca rājā mahotsāhaḥ kṣatradharmarato bhavet sa tuṣyed daśabhāgena tatas tv anyo daśāvaraiḥ
12.308.159
nāsty asādhāraṇo rājā nāsti rājyam arājakam rājye 'sati kuto dharmo dharme 'sati kutaḥ param
12.308.160
yo 'py atra paramo dharmaḥ pavitraṃ rājarājyayoḥ pṛthivī dakṣiṇā yasya so 'śvamedho na vidyate
12.308.161
sāham etāni karmāṇi rājyaduḥkhāni maithila samarthā śataśo vaktum atha vāpi sahasraśaḥ
12.308.162
svadehe nābhiṣaṅgo me kutaḥ paraparigrahe na mām evaṃvidhāṃ muktām īdṛśaṃ vaktum arhasi
12.308.163
nanu nāma tvayā mokṣaḥ kṛtsnaḥ pañcaśikhāc chrutaḥ sopāyaḥ sopaniṣadaḥ sopāsaṅgaḥ saniścayaḥ
12.308.164
tasya te muktasaṅgasya pāśān ākramya tiṣṭhataḥ chatrādiṣu viśeṣeṣu kathaṃ saṅgaḥ punar nṛpa
12.308.165
śrutaṃ te na śrutaṃ manye mithyā vāpi śrutaṃ śrutam atha vā śrutasaṃkāśaṃ śrutam anyac chrutaṃ tvayā
12.308.166
athāpīmāsu saṃjñāsu laukikīṣu pratiṣṭhasi abhiṣaṅgāvarodhābhyāṃ baddhas tvaṃ prākṛto mayā
12.308.167
sattvenānupraveśo hi yo 'yaṃ tvayi kṛto mayā kiṃ tavāpakṛtaṃ tatra yadi mukto 'si sarvataḥ
12.308.168
niyamo hy eṣa dharmeṣu yatīnāṃ śūnyavāsitā śūnyam āvāsayantyā ca mayā kiṃ kasya dūṣitam
12.308.169
na pāṇibhyāṃ na bāhubhyāṃ pādorubhyāṃ na cānagha na gātrāvayavair anyaiḥ spṛśāmi tvā narādhipa
12.308.170
kule mahati jātena hrīmatā dīrghadarśinā naitat sadasi vaktavyaṃ sad vāsad vā mithaḥ kṛtam
12.308.171
brāhmaṇā guravaś ceme tathāmātyā gurūttamāḥ tvaṃ cātha gurur apy eṣām evam anyonyagauravam
12.308.172
tad evam anusaṃdṛśya vācyāvācyaṃ parīkṣatā strīpuṃsoḥ samavāyo 'yaṃ tvayā vācyo na saṃsadi
12.308.173
yathā puṣkaraparṇasthaṃ jalaṃ tatparṇasaṃsthitam tiṣṭhaty aspṛśatī tadvat tvayi vatsyāmi maithila
12.308.174
yadi vāpy aspṛśantyā me sparśaṃ jānāsi kaṃ cana jñānaṃ kṛtam abījaṃ te kathaṃ teneha bhikṣuṇā
12.308.175
sa gārhasthyāc cyutaś ca tvaṃ mokṣaṃ nāvāpya durvidam ubhayor antarāle ca vartase mokṣavātikaḥ
12.308.176
na hi muktasya muktena jñasyaikatvapṛthaktvayoḥ bhāvābhāvasamāyoge jāyate varṇasaṃkaraḥ
12.308.177
varṇāśramapṛthaktve ca dṛṣṭārthasyāpṛthaktvinaḥ nānyad anyad iti jñātvā nānyad anyat pravartate
12.308.178
pāṇau kuṇḍaṃ tathā kuṇḍe payaḥ payasi makṣikāḥ āśritāśrayayogena pṛthaktvenāśrayā vayam
12.308.179
na tu kuṇḍe payobhāvaḥ payaś cāpi na makṣikāḥ svayam evāśrayanty ete bhāvā na tu parāśrayam
12.308.180
pṛthaktvād āśramāṇāṃ ca varṇānyatve tathaiva ca parasparapṛthaktvāc ca kathaṃ te varṇasaṃkaraḥ
12.308.181
nāsmi varṇottamā jātyā na vaiśyā nāvarā tathā tava rājan savarṇāsmi śuddhayonir aviplutā
12.308.182
pradhāno nāma rājarṣir vyaktaṃ te śrotram āgataḥ kule tasya samutpannāṃ sulabhāṃ nāma viddhi mām
12.308.183
droṇaś ca śataśṛṅgaś ca vakradvāraś ca parvataḥ mama satreṣu pūrveṣāṃ citā maghavatā saha
12.308.184
sāhaṃ tasmin kule jātā bhartary asati madvidhe vinītā mokṣadharmeṣu carāmy ekā munivratam
12.308.185
nāsmi satrapraticchannā na parasvābhimāninī na dharmasaṃkarakarī svadharme 'smi dhṛtavratā
12.308.186
nāsthirā svapratijñāyāṃ nāsamīkṣyapravādinī nāsamīkṣyāgatā cāhaṃ tvatsakāśaṃ janādhipa
12.308.187
mokṣe te bhāvitāṃ buddhiṃ śrutvāhaṃ kuśalaiṣiṇī tava mokṣasya cāpy asya jijñāsārtham ihāgatā
12.308.188
na vargasthā bravīmy etat svapakṣaparapakṣayoḥ mukto na mucyate yaś ca śānto yaś ca na śāmyati
12.308.189
yathā śūnye purāgāre bhikṣur ekāṃ niśāṃ vaset tathā hi tvaccharīre 'sminn imāṃ vatsyāmi śarvarīm
12.308.190
sāham āsanadānena vāgātithyena cārcitā suptā suśaraṇā prītā śvo gamiṣyāmi maithila
12.308.191
ity etāni sa vākyāni hetumanty arthavanti ca śrutvā nādhijagau rājā kiṃ cid anyad ataḥ param
12.309.1
yudhiṣṭhira uvāca kathaṃ nirvedam āpannaḥ śuko vaiyāsakiḥ purā etad icchāmi kauravya śrotuṃ kautūhalaṃ hi me
12.309.2
bhīṣma uvāca prākṛtena suvṛttena carantam akutobhayam adhyāpya kṛtsnaṃ svādhyāyam anvaśād vai pitā sutam
12.309.3
dharmaṃ putra niṣevasva sutīkṣṇau hi himātapau kṣutpipāse ca vāyuṃ ca jaya nityaṃ jitendriyaḥ
12.309.4
satyam ārjavam akrodham anasūyāṃ damaṃ tapaḥ ahiṃsāṃ cānṛśaṃsyaṃ ca vidhivat paripālaya
12.309.5
satye tiṣṭha rato dharme hitvā sarvam anārjavam devatātithiśeṣeṇa yātrāṃ prāṇasya saṃśraya
12.309.6
phenapātropame dehe jīve śakunivat sthite anitye priyasaṃvāse kathaṃ svapiṣi putraka
12.309.7
apramatteṣu jāgratsu nityayukteṣu śatruṣu antaraṃ lipsamāneṣu bālas tvaṃ nāvabudhyase
12.309.8
gaṇyamāneṣu varṣeṣu kṣīyamāṇe tathāyuṣi jīvite śiṣyamāṇe ca kim utthāya na dhāvasi
12.309.9
aihalaukikam īhante māṃsaśoṇitavardhanam pāralaukikakāryeṣu prasuptā bhṛśanāstikāḥ
12.309.10
dharmāya ye 'bhyasūyanti buddhimohānvitā narāḥ apathā gacchatāṃ teṣām anuyātāpi pīḍyate
12.309.11
ye tu tuṣṭāḥ suniyatāḥ satyāgamaparāyaṇāḥ dharmyaṃ panthānam ārūḍhās tān upāssva ca pṛccha ca
12.309.12
upadhārya mataṃ teṣāṃ vṛddhānāṃ dharmadarśinām niyaccha parayā buddhyā cittam utpathagāmi vai
12.309.13
adyakālikayā buddhyā dūre śva iti nirbhayāḥ sarvabhakṣā na paśyanti karmabhūmiṃ vicetasaḥ
12.309.14
dharmaniḥśreṇim āsthāya kiṃ cit kiṃ cit samāruha kośakāravad ātmānaṃ veṣṭayan nāvabudhyase
12.309.15
nāstikaṃ bhinnamaryādaṃ kūlapātam ivāsthiram vāmataḥ kuru visrabdho naraṃ veṇum ivoddhatam
12.309.16
kāmaṃ krodhaṃ ca mṛtyuṃ ca pañcendriyajalāṃ nadīm nāvaṃ dhṛtimayīṃ kṛtvā janmadurgāṇi saṃtara
12.309.17
mṛtyunābhyāhate loke jarayā paripīḍite amoghāsu patantīṣu dharmayānena saṃtara
12.309.18
tiṣṭhantaṃ ca śayānaṃ ca mṛtyur anveṣate yadā nirvṛtiṃ labhase kasmād akasmān mṛtyunāśitaḥ
12.309.19
saṃcinvānakam evainaṃ kāmānām avitṛptakam vṛkīvoraṇam āsādya mṛtyur ādāya gacchati
12.309.20
kramaśaḥ saṃcitaśikho dharmabuddhimayo mahān andhakāre praveṣṭavye dīpo yatnena dhāryatām
12.309.21
saṃpatan dehajālāni kadā cid iha mānuṣe brāhmaṇyaṃ labhate jantus tat putra paripālaya
12.309.22
brāhmaṇasya hi deho 'yaṃ na kāmārthāya jāyate iha kleśāya tapase pretya tv anupamaṃ sukham
12.309.23
brāhmaṇyaṃ bahubhir avāpyate tapobhis; tal labdhvā na paripaṇena heḍitavyam svādhyāye tapasi dame ca nityayuktaḥ; kṣemārthī kuśalaparaḥ sadā yatasva
12.309.24
avyaktaprakṛtir ayaṃ kalāśarīraḥ; sūkṣmātmā kṣaṇatruṭiśo nimeṣaromā ṛtvāsyaḥ samabalaśuklakṛṣṇanetro; māṃsāṅgo dravati vayohayo narāṇām
12.309.25
taṃ dṛṣṭvā prasṛtam ajasram ugravegaṃ; gacchantaṃ satatam ihāvyapekṣamāṇam cakṣus te yadi na parapraṇetṛneyaṃ; dharme te bhavatu manaḥ paraṃ niśamya
12.309.26
ye 'mī tu pracalitadharmakāmavṛttāḥ; krośantaḥ satatam aniṣṭasaṃprayogāḥ kliśyante parigatavedanāśarīrā; bahvībhiḥ subhṛśam adharmavāsanābhiḥ
12.309.27
rājā dharmaparaḥ sadā śubhagoptā; samīkṣya sukṛtināṃ dadhāti lokān bahuvidham api carataḥ pradiśati; sukham anupagataṃ niravadyam
12.309.28
śvāno bhīṣaṇāyomukhāni vayāṃsi; vaḍagṛdhrakulapakṣiṇāṃ ca saṃghāḥ narāṃ kadane rudhirapā guruvacana;nudam uparataṃ viśasanti
12.309.29
maryādā niyatāḥ svayaṃbhuvā ya ihemāḥ; prabhinatti daśaguṇā manonugatvāt nivasati bhṛśam asukhaṃ pitṛviṣaya;vipinam avagāhya sa pāpaḥ
12.309.30
yo lubdhaḥ subhṛśaṃ priyānṛtaś ca manuṣyaḥ; satatanikṛtivañcanāratiḥ syāt upanidhibhir asukhakṛt sa paramanirayago; bhṛśam asukham anubhavati duṣkṛtakarmā
12.309.31
uṣṇāṃ vaitaraṇīṃ mahānadīm; avagāḍho 'sipatravanabhinnagātraḥ paraśuvanaśayo nipatito; vasati ca mahāniraye bhṛśārtaḥ
12.309.32
mahāpadāni katthase na cāpy avekṣase param cirasya mṛtyukārikām anāgatāṃ na budhyase
12.309.33
prayāsyatāṃ kim āsyate samutthitaṃ mahad bhayam atipramāthi dāruṇaṃ sukhasya saṃvidhīyatām
12.309.34
purā mṛtaḥ praṇīyase yamasya mṛtyuśāsanāt tad antikāya dāruṇaiḥ prayatnam ārjave kuru
12.309.35
purā samūlabāndhavaṃ prabhur haraty aduḥkhavit taveha jīvitaṃ yamo na cāsti tasya vārakaḥ
12.309.36
purā vivāti māruto yamasya yaḥ puraḥsaraḥ puraika eva nīyase kuruṣva sāṃparāyikam
12.309.37
purā sahikka eva te pravāti māruto 'ntakaḥ purā ca vibhramanti te diśo mahābhayāgame
12.309.38
smṛtiś ca saṃnirudhyate purā taveha putraka samākulasya gacchataḥ samādhim uttamaṃ kuru
12.309.39
kṛtākṛte śubhāśubhe pramādakarmaviplute smaran purā na tapyase nidhatsva kevalaṃ nidhim
12.309.40
purā jarā kalevaraṃ vijarjarīkaroti te balāṅgarūpahāriṇī nidhatsva kevalaṃ nidhim
12.309.41
purā śarīram antako bhinatti rogasāyakaiḥ prasahya jīvitakṣaye tapo mahat samācara
12.309.42
purā vṛkā bhayaṃkarā manuṣyadehagocarāḥ abhidravanti sarvato yatasva puṇyaśīlane
12.309.43
purāndhakāram ekako 'nupaśyasi tvarasva vai purā hiraṇmayān nagān nirīkṣase 'drimūrdhani
12.309.44
purā kusaṃgatāni te suhṛnmukhāś ca śatravaḥ vicālayanti darśanād ghaṭasva putra yat param
12.309.45
dhanasya yasya rājato bhayaṃ na cāsti caurataḥ mṛtaṃ ca yan na muñcati samarjayasva tad dhanam
12.309.46
na tatra saṃvibhajyate svakarmabhiḥ parasparam yad eva yasya yautakaṃ tad eva tatra so 'śnute
12.309.47
paratra yena jīvyate tad eva putra dīyatām dhanaṃ yad akṣayaṃ dhruvaṃ samarjayasva tat svayam
12.309.48
na yāvad eva pacyate mahājanasya yāvakam apakva eva yāvake purā praṇīyase tvara
12.309.49
na mātṛpitṛbāndhavā na saṃstutaḥ priyo janaḥ anuvrajanti saṃkaṭe vrajantam ekapātinam
12.309.50
yad eva karma kevalaṃ svayaṃ kṛtaṃ śubhāśubham tad eva tasya yautakaṃ bhavaty amutra gacchataḥ
12.309.51
hiraṇyaratnasaṃcayāḥ śubhāśubhena saṃcitāḥ na tasya dehasaṃkṣaye bhavanti kāryasādhakāḥ
12.309.52
paratragāmikasya te kṛtākṛtasya karmaṇaḥ na sākṣir ātmanā samo nṛṇām ihāsti kaś cana
12.309.53
manuṣyadehaśūnyakaṃ bhavaty amutra gacchataḥ prapaśya buddhicakṣuṣā pradṛśyate hi sarvataḥ
12.309.54
ihāgnisūryavāyavaḥ śarīram āśritās trayaḥ ta eva tasya sākṣiṇo bhavanti dharmadarśinaḥ
12.309.55
yathāniśeṣu sarvataḥspṛśatsu sarvadāriṣu prakāśagūḍhavṛttiṣu svadharmam eva pālaya
12.309.56
anekapāripanthike virūparaudrarakṣite svam eva karma rakṣyatāṃ svakarma tatra gacchati
12.309.57
na tatra saṃvibhajyate svakarmaṇā parasparam yathākṛtaṃ svakarmajaṃ tad eva bhujyate phalam
12.309.58
yathāpsarogaṇāḥ phalaṃ sukhaṃ maharṣibhiḥ saha tathāpnuvanti karmato vimānakāmagāminaḥ
12.309.59
yatheha yat kṛtaṃ śubhaṃ vipāpmabhiḥ kṛtātmabhiḥ tad āpnuvanti mānavās tathā viśuddhayonayaḥ
12.309.60
prajāpateḥ salokatāṃ bṛhaspateḥ śatakratoḥ vrajanti te parāṃ gatiṃ gṛhasthadharmasetubhiḥ
12.309.61
sahasraśo 'py anekaśaḥ pravaktum utsahāmahe abuddhimohanaṃ punaḥ prabhur vinā na yāvakam
12.309.62
gatā dviraṣṭavarṣatā dhruvo 'si pañcaviṃśakaḥ kuruṣva dharmasaṃcayaṃ vayo hi te 'tivartate
12.309.63
purā karoti so 'ntakaḥ pramādagomukhaṃ damam yathāgṛhītam utthitaṃ tvarasva dharmapālane
12.309.64
yadā tvam eva pṛṣṭhatas tvam agrato gamiṣyasi tathā gatiṃ gamiṣyataḥ kim ātmanā pareṇa vā
12.309.65
yad ekapātināṃ satāṃ bhavaty amutra gacchatām bhayeṣu sāṃparāyikaṃ nidhatsva taṃ mahānidhim
12.309.66
sakūlamūlabāndhavaṃ prabhur haraty asaṅgavān na santi yasya vārakāḥ kuruṣva dharmasaṃnidhim
12.309.67
idaṃ nidarśanaṃ mayā taveha putra saṃmatam svadarśanānumānataḥ pravarṇitaṃ kuruṣva tat
12.309.68
dadhāti yaḥ svakarmaṇā dhanāni yasya kasya cit abuddhimohajair guṇaiḥ śataika eva yujyate
12.309.69
śrutaṃ samartham astu te prakurvataḥ śubhāḥ kriyāḥ tad eva tatra darśanaṃ kṛtajñam arthasaṃhitam
12.309.70
nibandhanī rajjur eṣā yā grāme vasato ratiḥ chittvaināṃ sukṛto yānti naināṃ chindanti duṣkṛtaḥ
12.309.71
kiṃ te dhanena kiṃ bandhubhis te; kiṃ te putraiḥ putraka yo mariṣyasi ātmānam anviccha guhāṃ praviṣṭaṃ; pitāmahās te kva gatāś ca sarve
12.309.72
śvaḥkāryam adya kurvīta pūrvāhṇe cāparāhṇikam ko hi tad veda kasyādya mṛtyusenā nivekṣyate
12.309.73
anugamya śmaśānāntaṃ nivartantīha bāndhavāḥ agnau prakṣipya puruṣaṃ jñātayaḥ suhṛdas tathā
12.309.74
nāstikān niranukrośān narān pāpamatau sthitān vāmataḥ kuru viśrabdhaṃ paraṃ prepsur atandritaḥ
12.309.75
evam abhyāhate loke kālenopanipīḍite sumahad dhairyam ālambya dharmaṃ sarvātmanā kuru
12.309.76
athemaṃ darśanopāyaṃ samyag yo vetti mānavaḥ samyak sa dharmaṃ kṛtveha paratra sukham edhate
12.309.77
na dehabhede maraṇaṃ vijānatāṃ; na ca praṇāśaḥ svanupālite pathi dharmaṃ hi yo vardhayate sa paṇḍito; ya eva dharmāc cyavate sa muhyati
12.309.78
prayuktayoḥ karmapathi svakarmaṇoḥ; phalaṃ prayoktā labhate yathāvidhi nihīnakarmā nirayaṃ prapadyate; triviṣṭapaṃ gacchati dharmapāragaḥ
12.309.79
sopānabhūtaṃ svargasya mānuṣyaṃ prāpya durlabham tathātmānaṃ samādadhyād bhraśyeta na punar yathā
12.309.80
yasya notkrāmati matiḥ svargamārgānusāriṇī tam āhuḥ puṇyakarmāṇam aśocyaṃ mitrabāndhavaiḥ
12.309.81
yasya nopahatā buddhir niścayeṣv avalambate svarge kṛtāvakāśasya tasya nāsti mahad bhayam
12.309.82
tapovaneṣu ye jātās tatraiva nidhanaṃ gatāḥ teṣām alpataro dharmaḥ kāmabhogam ajānatām
12.309.83
yas tu bhogān parityajya śarīreṇa tapaś caret na tena kiṃ cin na prāptaṃ tan me bahumataṃ phalam
12.309.84
mātāpitṛsahasrāṇi putradāraśatāni ca anāgatāny atītāni kasya te kasya vā vayam
12.309.85
na teṣāṃ bhavatā kāryaṃ na kāryaṃ tava tair api svakṛtais tāni yātāni bhavāṃś caiva gamiṣyati
12.309.86
iha loke hi dhaninaḥ paro 'pi svajanāyate svajanas tu daridrāṇāṃ jīvatām eva naśyati
12.309.87
saṃcinoty aśubhaṃ karma kalatrāpekṣayā naraḥ tataḥ kleśam avāpnoti paratreha tathaiva ca
12.309.88
paśya tvaṃ chidrabhūtaṃ hi jīvalokaṃ svakarmaṇā tat kuruṣva tathā putra kṛtsnaṃ yat samudāhṛtam
12.309.89
tad etat saṃpradṛśyaiva karmabhūmiṃ praviśya tām śubhāny ācaritavyāni paralokam abhīpsatā
12.309.90
māsartusaṃjñāparivartakena; sūryāgninā rātridivendhanena svakarmaniṣṭhāphalasākṣikeṇa; bhūtāni kālaḥ pacati prasahya
12.309.91
dhanena kiṃ yan na dadāti nāśnute; balena kiṃ yena ripūn na bādhate śrutena kiṃ yena na dharmam ācaret; kim ātmanā yo na jitendriyo vaśī
12.309.92
idaṃ dvaipāyanavaco hitam uktaṃ niśamya tu śuko gataḥ parityajya pitaraṃ mokṣadeśikam
12.310.1
yudhiṣṭhira uvāca kathaṃ vyāsasya dharmātmā śuko jajñe mahātapāḥ siddhiṃ ca paramāṃ prāptas tan me brūhi pitāmaha
12.310.2
kasyāṃ cotpādayām āsa śukaṃ vyāsas tapodhanaḥ na hy asya jananīṃ vidma janma cāgryaṃ mahātmanaḥ
12.310.3
kathaṃ ca bālasya sataḥ sūkṣmajñāne gatā matiḥ yathā nānyasya loke 'smin dvitīyasyeha kasya cit
12.310.4
etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ vistareṇa mahādyute na hi me tṛptir astīha śṛṇvato 'mṛtam uttamam
12.310.5
māhātmyam ātmayogaṃ ca vijñānaṃ ca śukasya ha yathāvad ānupūrvyeṇa tan me brūhi pitāmaha
12.310.6
bhīṣma uvāca na hāyanair na palitair na vittena na bandhubhiḥ ṛṣayaś cakrire dharmaṃ yo 'nūcānaḥ sa no mahān
12.310.7
tapomūlam idaṃ sarvaṃ yan māṃ pṛcchasi pāṇḍava tad indriyāṇi saṃyamya tapo bhavati nānyathā
12.310.8
indriyāṇāṃ prasaṅgena doṣam ṛcchaty asaṃśayam saṃniyamya tu tāny eva siddhiṃ prāpnoti mānavaḥ
12.310.9
aśvamedhasahasrasya vājapeyaśatasya ca yogasya kalayā tāta na tulyaṃ vidyate phalam
12.310.10
atra te vartayiṣyāmi janmayogaphalaṃ yathā śukasyāgryāṃ gatiṃ caiva durvidām akṛtātmabhiḥ
12.310.11
meruśṛṅge kila purā karṇikāravanāyute vijahāra mahādevo bhīmair bhūtagaṇair vṛtaḥ
12.310.12
śailarājasutā caiva devī tatrābhavat purā tatra divyaṃ tapas tepe kṛṣṇadvaipāyanaḥ prabhuḥ
12.310.13
yogenātmānam āviśya yogadharmaparāyaṇaḥ dhārayan sa tapas tepe putrārthaṃ kurusattama
12.310.14
agner bhūmer apāṃ vāyor antarikṣasya cābhibho vīryeṇa saṃmitaḥ putro mama bhūyād iti sma ha
12.310.15
saṃkalpenātha so 'nena duṣprāpeṇākṛtātmabhiḥ varayām āsa deveśam āsthitas tapa uttamam
12.310.16
atiṣṭhan mārutāhāraḥ śataṃ kila samāḥ prabhuḥ ārādhayan mahādevaṃ bahurūpam umāpatim
12.310.17
tatra brahmarṣayaś caiva sarve devarṣayas tathā lokapālāś ca lokeśaṃ sādhyāś ca vasubhiḥ saha
12.310.18
ādityāś caiva rudrāś ca divākaraniśākarau maruto mārutaś caiva sāgarāḥ saritas tathā
12.310.19
aśvinau devagandharvās tathā nāradaparvatau viśvāvasuś ca gandharvaḥ siddhāś cāpsarasāṃ gaṇāḥ
12.310.20
tatra rudro mahādevaḥ karṇikāramayīṃ śubhām dhārayāṇaḥ srajaṃ bhāti jyotsnām iva niśākaraḥ
12.310.21
tasmin divye vane ramye devadevarṣisaṃkule āsthitaḥ paramaṃ yogam ṛṣiḥ putrārtham udyataḥ
12.310.22
na cāsya hīyate varṇo na glānir upajāyate trayāṇām api lokānāṃ tad adbhutam ivābhavat
12.310.23
jaṭāś ca tejasā tasya vaiśvānaraśikhopamāḥ prajvalantyaḥ sma dṛśyante yuktasyāmitatejasaḥ
12.310.24
mārkaṇḍeyo hi bhagavān etad ākhyātavān mama sa devacaritānīha kathayām āsa me sadā
12.310.25
tā etādyāpi kṛṣṇasya tapasā tena dīpitāḥ agnivarṇā jaṭās tāta prakāśante mahātmanaḥ
12.310.26
evaṃvidhena tapasā tasya bhaktyā ca bhārata maheśvaraḥ prasannātmā cakāra manasā matim
12.310.27
uvāca cainaṃ bhagavāṃs tryambakaḥ prahasann iva evaṃvidhas te tanayo dvaipāyana bhaviṣyati
12.310.28
yathā hy agnir yathā vāyur yathā bhūmir yathā jalam yathā ca khaṃ tathā śuddho bhaviṣyati suto mahān
12.310.29
tadbhāvabhāvī tadbuddhis tadātmā tadapāśrayaḥ tejasāvṛtya lokāṃs trīn yaśaḥ prāpsyati kevalam
12.311.1
bhīṣma uvāca sa labdhvā paramaṃ devād varaṃ satyavatīsutaḥ araṇīṃ tv atha saṃgṛhya mamanthāgnicikīrṣayā
12.311.2
atha rūpaṃ paraṃ rājan bibhratīṃ svena tejasā ghṛtācīṃ nāmāpsarasam apaśyad bhagavān ṛṣiḥ
12.311.3
ṛṣir apsarasaṃ dṛṣṭvā sahasā kāmamohitaḥ abhavad bhagavān vyāso vane tasmin yudhiṣṭhira
12.311.4
sā ca kṛtvā tadā vyāsaṃ kāmasaṃvignamānasam śukī bhūtvā mahārāja ghṛtācī samupāgamat
12.311.5
sa tām apsarasaṃ dṛṣṭvā rūpeṇānyena saṃvṛtām śarīrajenānugataḥ sarvagātrātigena ha
12.311.6
sa tu dhairyeṇa mahatā nigṛhṇan hṛcchayaṃ muniḥ na śaśāka niyantuṃ tad vyāsaḥ pravisṛtaṃ manaḥ bhāvitvāc caiva bhāvasya ghṛtācyā vapuṣā hṛtaḥ
12.311.7
yatnān niyacchatas tasya muner agnicikīrṣayā araṇyām eva sahasā tasya śukram avāpatat
12.311.8
so 'viśaṅkena manasā tathaiva dvijasattamaḥ araṇīṃ mamantha brahmarṣis tasyāṃ jajñe śuko nṛpa
12.311.9
śukre nirmathyamāne tu śuko jajñe mahātapāḥ paramarṣir mahāyogī araṇīgarbhasaṃbhavaḥ
12.311.10
yathādhvare samiddho 'gnir bhāti havyam upāttavān tathārūpaḥ śuko jajñe prajvalann iva tejasā
12.311.11
bibhrat pituś ca kauravya rūpavarṇam anuttamam babhau tadā bhāvitātmā vidhūmo 'gnir iva jvalan
12.311.12
taṃ gaṅgā saritāṃ śreṣṭhā merupṛṣṭhe janeśvara svarūpiṇī tadābhyetya snāpayām āsa vāriṇā
12.311.13
antarikṣāc ca kauravya daṇḍaḥ kṛṣṇājinaṃ ca ha papāta bhuvi rājendra śukasyārthe mahātmanaḥ
12.311.14
jegīyante sma gandharvā nanṛtuś cāpsarogaṇāḥ devadundubhayaś caiva prāvādyanta mahāsvanāḥ
12.311.15
viśvāvasuś ca gandharvas tathā tumburunāradau hāhāhūhū ca gandharvau tuṣṭuvuḥ śukasaṃbhavam
12.311.16
tatra śakrapurogāś ca lokapālāḥ samāgatāḥ devā devarṣayaś caiva tathā brahmarṣayo 'pi ca
12.311.17
divyāni sarvapuṣpāṇi pravavarṣātra mārutaḥ jaṅgamaṃ sthāvaraṃ caiva prahṛṣṭam abhavaj jagat
12.311.18
taṃ mahātmā svayaṃ prītyā devyā saha mahādyutiḥ jātamātraṃ muneḥ putraṃ vidhinopānayat tadā
12.311.19
tasya deveśvaraḥ śakro divyam adbhutadarśanam dadau kamaṇḍaluṃ prītyā devavāsāṃsi cābhibho
12.311.20
haṃsāś ca śatapatrāś ca sārasāś ca sahasraśaḥ pradakṣiṇam avartanta śukāś cāṣāś ca bhārata
12.311.21
āraṇeyas tathā divyaṃ prāpya janma mahādyutiḥ tatraivovāsa medhāvī vratacārī samāhitaḥ
12.311.22
utpannamātraṃ taṃ vedāḥ sarahasyāḥ sasaṃgrahāḥ upatasthur mahārāja yathāsya pitaraṃ tathā
12.311.23
bṛhaspatiṃ tu vavre sa vedavedāṅgabhāṣyavit upādhyāyaṃ mahārāja dharmam evānucintayan
12.311.24
so 'dhītya vedān akhilān sarahasyān sasaṃgrahān itihāsaṃ ca kārtsnyena rājaśāstrāṇi cābhibho
12.311.25
gurave dakṣiṇāṃ dattvā samāvṛtto mahāmuniḥ ugraṃ tapaḥ samārebhe brahmacārī samāhitaḥ
12.311.26
devatānām ṛṣīṇāṃ ca bālye 'pi sa mahātapāḥ saṃmantraṇīyo mānyaś ca jñānena tapasā tathā
12.311.27
na tv asya ramate buddhir āśrameṣu narādhipa triṣu gārhasthyamūleṣu mokṣadharmānudarśinaḥ
12.312.1
bhīṣma uvāca sa mokṣam anucintyaiva śukaḥ pitaram abhyagāt prāhābhivādya ca guruṃ śreyorthī vinayānvitaḥ
12.312.2
mokṣadharmeṣu kuśalo bhagavān prabravītu me yathā me manasaḥ śāntiḥ paramā saṃbhavet prabho
12.312.3
śrutvā putrasya vacanaṃ paramarṣir uvāca tam adhīṣva putra mokṣaṃ vai dharmāṃś ca vividhān api
12.312.4
pitur niyogāj jagrāha śuko brahmavidāṃ varaḥ yogaśāstraṃ ca nikhilaṃ kāpilaṃ caiva bhārata
12.312.5
sa taṃ brāhmyā śriyā yuktaṃ brahmatulyaparākramam mene putraṃ yadā vyāso mokṣavidyāviśāradam
12.312.6
uvāca gaccheti tadā janakaṃ mithileśvaram sa te vakṣyati mokṣārthaṃ nikhilena viśeṣataḥ
12.312.7
pitur niyogād agaman maithilaṃ janakaṃ nṛpam praṣṭuṃ dharmasya niṣṭhāṃ vai mokṣasya ca parāyaṇam
12.312.8
uktaś ca mānuṣeṇa tvaṃ pathā gacchety avismitaḥ na prabhāveṇa gantavyam antarikṣacareṇa vai
12.312.9
ārjaveṇaiva gantavyaṃ na sukhānveṣiṇā pathā nānveṣṭavyā viśeṣās tu viśeṣā hi prasaṅginaḥ
12.312.10
ahaṃkāro na kartavyo yājye tasmin narādhipe sthātavyaṃ ca vaśe tasya sa te chetsyati saṃśayam
12.312.11
sa dharmakuśalo rājā mokṣaśāstraviśāradaḥ yājyo mama sa yad brūyāt tat kāryam aviśaṅkayā
12.312.12
evam uktaḥ sa dharmātmā jagāma mithilāṃ muniḥ padbhyāṃ śakto 'ntarikṣeṇa krāntuṃ bhūmiṃ sasāgarām
12.312.13
sa girīṃś cāpy atikramya nadīs tīrtvā sarāṃsi ca bahuvyālamṛgākīrṇā vividhāś cāṭavīs tathā
12.312.14
meror hareś ca dve varṣe varṣaṃ haimavataṃ tathā krameṇaiva vyatikramya bhārataṃ varṣam āsadat
12.312.15
sa deśān vividhān paśyaṃś cīnahūṇaniṣevitān āryāvartam imaṃ deśam ājagāma mahāmuniḥ
12.312.16
pitur vacanam ājñāya tam evārthaṃ vicintayan adhvānaṃ so 'ticakrāma khe 'caraḥ khe carann iva
12.312.17
pattanāni ca ramyāṇi sphītāni nagarāṇi ca ratnāni ca vicitrāṇi śukaḥ paśyan na paśyati
12.312.18
udyānāni ca ramyāṇi tathaivāyatanāni ca puṇyāni caiva tīrthāni so 'tikramya tathādhvanaḥ
12.312.19
so 'cireṇaiva kālena videhān āsasāda ha rakṣitān dharmarājena janakena mahātmanā
12.312.20
tatra grāmān bahūn paśyan bahvannarasabhojanān pallīghoṣān samṛddhāṃś ca bahugokulasaṃkulān
12.312.21
sphītāṃś ca śāliyavasair haṃsasārasasevitān padminībhiś ca śataśaḥ śrīmatībhir alaṃkṛtān
12.312.22
sa videhān atikramya samṛddhajanasevitān mithilopavanaṃ ramyam āsasāda maharddhimat
12.312.23
hastyaśvarathasaṃkīrṇaṃ naranārīsamākulam paśyann apaśyann iva tat samatikrāmad acyutaḥ
12.312.24
manasā taṃ vahan bhāraṃ tam evārthaṃ vicintayan ātmārāmaḥ prasannātmā mithilām āsasāda ha
12.312.25
tasyā dvāraṃ samāsādya dvārapālair nivāritaḥ sthito dhyānaparo mukto viditaḥ praviveśa ha
12.312.26
sa rājamārgam āsādya samṛddhajanasaṃkulam pārthivakṣayam āsādya niḥśaṅkaḥ praviveśa ha
12.312.27
tatrāpi dvārapālās tam ugravāco nyaṣedhayan tathaiva ca śukas tatra nirmanyuḥ samatiṣṭhata
12.312.28
na cātapādhvasaṃtaptaḥ kṣutpipāsāśramānvitaḥ pratāmyati glāyati vā nāpaiti ca tathātapāt
12.312.29
teṣāṃ tu dvārapālānām ekaḥ śokasamanvitaḥ madhyaṃgatam ivādityaṃ dṛṣṭvā śukam avasthitam
12.312.30
pūjayitvā yathānyāyam abhivādya kṛtāñjaliḥ prāveśayat tataḥ kakṣyāṃ dvitīyāṃ rājaveśmanaḥ
12.312.31
tatrāsīnaḥ śukas tāta mokṣam evānucintayan chāyāyām ātape caiva samadarśī mahādyutiḥ
12.312.32
taṃ muhūrtād ivāgamya rājño mantrī kṛtāñjaliḥ prāveśayat tataḥ kakṣyāṃ tṛtīyāṃ rājaveśmanaḥ
12.312.33
tatrāntaḥpurasaṃbaddhaṃ mahac caitrarathopamam suvibhaktajalākrīḍaṃ ramyaṃ puṣpitapādapam
12.312.34
tad darśayitvā sa śukaṃ mantrī kānanam uttamam arham āsanam ādiśya niścakrāma tataḥ punaḥ
12.312.35
taṃ cāruveṣāḥ suśroṇyas taruṇyaḥ priyadarśanāḥ sūkṣmaraktāmbaradharās taptakāñcanabhūṣaṇāḥ
12.312.36
saṃlāpollāpakuśalā nṛttagītaviśāradāḥ smitapūrvābhibhāṣiṇyo rūpeṇāpsarasāṃ samāḥ
12.312.37
kāmopacārakuśalā bhāvajñāḥ sarvakovidāḥ paraṃ pañcāśato nāryo vāramukhyāḥ samādravan
12.312.38
pādyādīni pratigrāhya pūjayā parayārcya ca deśakālopapannena sādhvannenāpy atarpayan
12.312.39
tasya bhuktavatas tāta tad antaḥpurakānanam suramyaṃ darśayām āsur ekaikaśyena bhārata
12.312.40
krīḍantyaś ca hasantyaś ca gāyantyaś caiva tāḥ śukam udārasattvaṃ sattvajñāḥ sarvāḥ paryacaraṃs tadā
12.312.41
āraṇeyas tu śuddhātmā trisaṃdehas trikarmakṛt vaśyendriyo jitakrodho na hṛṣyati na kupyati
12.312.42
tasmai śayyāsanaṃ divyaṃ varārhaṃ ratnabhūṣitam spardhyāstaraṇasaṃstīrṇaṃ dadus tāḥ paramastriyaḥ
12.312.43
pādaśaucaṃ tu kṛtvaiva śukaḥ saṃdhyām upāsya ca niṣasādāsane puṇye tam evārthaṃ vicintayan
12.312.44
pūrvarātre tu tatrāsau bhūtvā dhyānaparāyaṇaḥ madhyarātre yathānyāyaṃ nidrām āhārayat prabhuḥ
12.312.45
tato muhūrtād utthāya kṛtvā śaucam anantaram strībhiḥ parivṛto dhīmān dhyānam evānvapadyata
12.312.46
anena vidhinā kārṣṇis tad ahaḥśeṣam acyutaḥ tāṃ ca rātriṃ nṛpakule vartayām āsa bhārata
12.313.1
bhīṣma uvāca tataḥ sa rājā janako mantribhiḥ saha bhārata puraḥ purohitaṃ kṛtvā sarvāṇy antaḥpurāṇi ca
12.313.2
āsanaṃ ca puraskṛtya ratnāni vividhāni ca śirasā cārghyam ādāya guruputraṃ samabhyagāt
12.313.3
sa tad āsanam ādāya bahuratnavibhūṣitam spardhyāstaraṇasaṃstīrṇaṃ sarvatobhadram ṛddhimat
12.313.4
purodhasā saṃgṛhītaṃ hastenālabhya pārthivaḥ pradadau guruputrāya śukāya paramārcitam
12.313.5
tatropaviṣṭaṃ taṃ kārṣṇiṃ śāstrataḥ pratyapūjayat pādyaṃ nivedya prathamam arghyaṃ gāṃ ca nyavedayat sa ca tāṃ mantravat pūjāṃ pratyagṛhṇād yathāvidhi
12.313.6
pratigṛhya ca tāṃ pūjāṃ janakād dvijasattamaḥ gāṃ caiva samanujñāya rājānam anumānya ca
12.313.7
paryapṛcchan mahātejā rājñaḥ kuśalam avyayam anāmayaṃ ca rājendra śukaḥ sānucarasya ha
12.313.8
anujñātaḥ sa tenātha niṣasāda sahānugaḥ udārasattvābhijano bhūmau rājā kṛtāñjaliḥ
12.313.9
kuśalaṃ cāvyayaṃ caiva pṛṣṭvā vaiyāsakiṃ nṛpaḥ kim āgamanam ity eva paryapṛcchata pārthivaḥ
12.313.10
śuka uvāca pitrāham ukto bhadraṃ te mokṣadharmārthakovidaḥ videharājo yājyo me janako nāma viśrutaḥ
12.313.11
tatra gacchasva vai tūrṇaṃ yadi te hṛdi saṃśayaḥ pravṛttau vā nivṛttau vā sa te chetsyati saṃśayam
12.313.12
so 'haṃ pitur niyogāt tvām upapraṣṭum ihāgataḥ tan me dharmabhṛtāṃ śreṣṭha yathāvad vaktum arhasi
12.313.13
kiṃ kāryaṃ brāhmaṇeneha mokṣārthaś ca kim ātmakaḥ kathaṃ ca mokṣaḥ kartavyo jñānena tapasāpi vā
12.313.14
janaka uvāca yat kāryaṃ brāhmaṇeneha janmaprabhṛti tac chṛṇu kṛtopanayanas tāta bhaved vedaparāyaṇaḥ
12.313.15
tapasā guruvṛttyā ca brahmacaryeṇa cābhibho devatānāṃ pitṝṇāṃ cāpy anṛṇaś cānasūyakaḥ
12.313.16
vedān adhītya niyato dakṣiṇām apavarjya ca abhyanujñām atha prāpya samāvarteta vai dvijaḥ
12.313.17
samāvṛttas tu gārhasthye sadāro niyato vaset anasūyur yathānyāyam āhitāgnis tathaiva ca
12.313.18
utpādya putrapautraṃ tu vanyāśramapade vaset tān evāgnīn yathāśāstram arcayann atithipriyaḥ
12.313.19
sa vane 'gnīn yathānyāyam ātmany āropya dharmavit nirdvaṃdvo vītarāgātmā brahmāśramapade vaset
12.313.20
śuka uvāca utpanne jñānavijñāne pratyakṣe hṛdi śāśvate kim avaśyaṃ nivastavyam āśrameṣu vaneṣu ca
12.313.21
etad bhavantaṃ pṛcchāmi tad bhavān vaktum arhati yathāvedārthatattvena brūhi me tvaṃ janādhipa
12.313.22
janaka uvāca na vinā jñānavijñānaṃ mokṣasyādhigamo bhavet na vinā gurusaṃbandhaṃ jñānasyādhigamaḥ smṛtaḥ
12.313.23
ācāryaḥ plāvitā tasya jñānaṃ plava ihocyate vijñāya kṛtakṛtyas tu tīrṇas tad ubhayaṃ tyajet
12.313.24
anucchedāya lokānām anucchedāya karmaṇām pūrvair ācarito dharmaś cāturāśramyasaṃkathaḥ
12.313.25
anena kramayogena bahujātiṣu karmaṇā kṛtvā śubhāśubhaṃ karma mokṣo nāmeha labhyate
12.313.26
bhavitaiḥ kāraṇaiś cāyaṃ bahusaṃsārayoniṣu āsādayati śuddhātmā mokṣaṃ vai prathamāśrame
12.313.27
tam āsādya tu muktasya dṛṣṭārthasya vipaścitaḥ triṣv āśrameṣu ko nv artho bhavet param abhīpsataḥ
12.313.28
rājasāṃs tāmasāṃś caiva nityaṃ doṣān vivarjayet sāttvikaṃ mārgam āsthāya paśyed ātmānam ātmanā
12.313.29
sarvabhūteṣu cātmānaṃ sarvabhūtāni cātmani saṃpaśyan nopalipyeta jale vāricaro yathā
12.313.30
pakṣīva plavanād ūrdhvam amutrānantyam aśnute vihāya dehaṃ nirmukto nirdvaṃdvaḥ praśamaṃ gataḥ
12.313.31
atra gāthāḥ purā gītāḥ śṛṇu rājñā yayātinā dhāryante yā dvijais tāta mokṣaśāstraviśāradaiḥ
12.313.32
jyotir ātmani nānyatra rataṃ tatraiva caiva tat svayaṃ ca śakyaṃ tad draṣṭuṃ susamāhitacetasā
12.313.33
na bibheti paro yasmān na bibheti parāc ca yaḥ yaś ca necchati na dveṣṭi brahma saṃpadyate tadā
12.313.34
yadā bhāvaṃ na kurute sarvabhūteṣu pāpakam karmaṇā manasā vācā brahma saṃpadyate tadā
12.313.35
saṃyojya tapasātmānam īrṣyām utsṛjya mohinīm tyaktvā kāmaṃ ca lobhaṃ ca tato brahmatvam aśnute
12.313.36
yadā śravye ca dṛśye ca sarvabhūteṣu cāpyayam samo bhavati nirdvaṃdvo brahma saṃpadyate tadā
12.313.37
yadā stutiṃ ca nindāṃ ca samatvenaiva paśyati kāñcanaṃ cāyasaṃ caiva sukhaduḥkhe tathaiva ca
12.313.38
śītam uṣṇaṃ tathaivārtham anarthaṃ priyam apriyam jīvitaṃ maraṇaṃ caiva brahma saṃpadyate tadā
12.313.39
prasāryeha yathāṅgāni kūrmaḥ saṃharate punaḥ tathendriyāṇi manasā saṃyantavyāni bhikṣuṇā
12.313.40
tamaḥparigataṃ veśma yathā dīpena dṛśyate tathā buddhipradīpena śakya ātmā nirīkṣitum
12.313.41
etat sarvaṃ prapaśyāmi tvayi buddhimatāṃ vara yac cānyad api vettavyaṃ tattvato veda tad bhavān
12.313.42
brahmarṣe viditaś cāsi viṣayāntam upāgataḥ guros tava prasādena tava caivopaśikṣayā
12.313.43
tasyaiva ca prasādena prādurbhūtaṃ mahāmune jñānaṃ divyaṃ mamāpīdaṃ tenāsi vidito mama
12.313.44
adhikaṃ tava vijñānam adhikā ca gatis tava adhikaṃ ca tavaiśvaryaṃ tac ca tvaṃ nāvabudhyase
12.313.45
bālyād vā saṃśayād vāpi bhayād vāpy avimokṣajāt utpanne cāpi vijñāne nādhigacchati tāṃ gatim
12.313.46
vyavasāyena śuddhena madvidhaiś chinnasaṃśayaḥ vimucya hṛdayagranthīn āsādayati tāṃ gatim
12.313.47
bhavāṃś cotpannavijñānaḥ sthirabuddhir alolupaḥ vyavasāyād ṛte brahmann āsādayati tatparam
12.313.48
nāsti te sukhaduḥkheṣu viśeṣo nāsti lolupā nautsukyaṃ nṛttagīteṣu na rāga upajāyate
12.313.49
na bandhuṣu nibandhas te na bhayeṣv asti te bhayam paśyāmi tvāṃ mahābhāga tulyaloṣṭāśmakāñcanam
12.313.50
ahaṃ ca tvānupaśyāmi ye cāpy anye manīṣiṇaḥ āsthitaṃ paramaṃ mārgam akṣayaṃ tam anāmayam
12.313.51
yat phalaṃ brāhmaṇasyeha mokṣārthaś ca yad ātmakaḥ tasmin vai vartase vipra kim anyat paripṛcchasi
12.314.1
bhīṣma uvāca etac chrutvā tu vacanaṃ kṛtātmā kṛtaniścayaḥ ātmanātmānam āsthāya dṛṣṭvā cātmānam ātmanā
12.314.2
kṛtakāryaḥ sukhī śāntas tūṣṇīṃ prāyād udaṅmukhaḥ śaiśiraṃ girim uddiśya sadharmā mātariśvanaḥ
12.314.3
etasminn eva kāle tu devarṣir nāradas tadā himavantam iyād draṣṭuṃ siddhacāraṇasevitam
12.314.4
tam apsarogaṇākīrṇaṃ gītasvananināditam kiṃnarāṇāṃ samūhaiś ca bhṛṅgarājais tathaiva ca
12.314.5
madgubhiḥ khañjarīṭaiś ca vicitrair jīvajīvakaiḥ citravarṇair mayūraiś ca kekāśatavirājitaiḥ rājahaṃsasamūhaiś ca hṛṣṭaiḥ parabhṛtais tathā
12.314.6
pakṣirājo garutmāṃś ca yaṃ nityam adhigacchati catvāro lokapālāś ca devāḥ sarṣigaṇās tathā yatra nityaṃ samāyānti lokasya hitakāmyayā
12.314.7
viṣṇunā yatra putrārthe tapas taptaṃ mahātmanā yatraiva ca kumāreṇa bālye kṣiptā divaukasaḥ
12.314.8
śaktir nyastā kṣititale trailokyam avamanya vai yatrovāca jagatskandaḥ kṣipan vākyam idaṃ tadā
12.314.9
yo 'nyo 'sti matto 'bhyadhiko viprā yasyādhikaṃ priyāḥ yo brahmaṇyo dvitīyo 'sti triṣu lokeṣu vīryavān
12.314.10
so 'bhyuddharatv imāṃ śaktim atha vā kampayatv iti tac chrutvā vyathitā lokāḥ ka imām uddhared iti
12.314.11
atha devagaṇaṃ sarvaṃ saṃbhrāntendriyamānasam apaśyad bhagavān viṣṇuḥ kṣiptaṃ sāsurarākṣasam kiṃ nv atra sukṛtaṃ kāryaṃ bhaved iti vicintayan
12.314.12
sa nāmṛṣyata taṃ kṣepam avaikṣata ca pāvakim sa prahasya viśuddhātmā śaktiṃ prajvalitāṃ tadā kampayām āsa savyena pāṇinā puruṣottamaḥ
12.314.13
śaktyāṃ tu kampamānāyāṃ viṣṇunā balinā tadā medinī kampitā sarvā saśailavanakānanā
12.314.14
śaktenāpi samuddhartuṃ kampitā sā na tūddhṛtā rakṣatā skandarājasya dharṣaṇāṃ prabhaviṣṇunā
12.314.15
tāṃ kampayitvā bhagavān prahrādam idam abravīt paśya vīryaṃ kumārasya naitad anyaḥ kariṣyati
12.314.16
so 'mṛṣyamāṇas tad vākyaṃ samuddharaṇaniścitaḥ jagrāha tāṃ tasya śaktiṃ na cainām apy akampayat
12.314.17
nādaṃ mahāntaṃ muktvā sa mūrchito girimūrdhani vihvalaḥ prāpatad bhūmau hiraṇyakaśipoḥ sutaḥ
12.314.18
yatrottarāṃ diśaṃ gatvā śailarājasya pārśvataḥ tapo 'tapyata durdharṣas tāta nityaṃ vṛṣadhvajaḥ
12.314.19
pāvakena parikṣipto dīpyatā tasya cāśramaḥ ādityabandhanaṃ nāma durdharṣam akṛtātmabhiḥ
12.314.20
na tatra śakyate gantuṃ yakṣarākṣasadānavaiḥ daśayojanavistāram agnijvālāsamāvṛtam
12.314.21
bhagavān pāvakas tatra svayaṃ tiṣṭhati vīryavān sarvavighnān praśamayan mahādevasya dhīmataḥ
12.314.22
divyaṃ varṣasahasraṃ hi pādenaikena tiṣṭhataḥ devān saṃtāpayaṃs tatra mahādevo dhṛtavrataḥ
12.314.23
aindrīṃ tu diśam āsthāya śailarājasya dhīmataḥ vivikte parvatataṭe pārāśaryo mahātapāḥ vedān adhyāpayām āsa vyāsaḥ śiṣyān mahātapāḥ
12.314.24
sumantuṃ ca mahābhāgaṃ vaiśaṃpāyanam eva ca jaiminiṃ ca mahāprājñaṃ pailaṃ cāpi tapasvinam
12.314.25
ebhiḥ śiṣyaiḥ parivṛto vyāsa āste mahātapāḥ tatrāśramapadaṃ puṇyaṃ dadarśa pitur uttamam āraṇeyo viśuddhātmā nabhasīva divākaraḥ
12.314.26
atha vyāsaḥ parikṣiptaṃ jvalantam iva pāvakam dadarśa sutam āyāntaṃ divākarasamaprabham
12.314.27
asajjamānaṃ vṛkṣeṣu śaileṣu viṣameṣu ca yogayuktaṃ mahātmānaṃ yathā bāṇaṃ guṇacyutam
12.314.28
so 'bhigamya pituḥ pādāv agṛhṇād araṇīsutaḥ yathopajoṣaṃ taiś cāpi samāgacchan mahāmuniḥ
12.314.29
tato nivedayām āsa pitre sarvam aśeṣataḥ śuko janakarājena saṃvādaṃ prītamānasaḥ
12.314.30
evam adhyāpayañ śiṣyān vyāsaḥ putraṃ ca vīryavān uvāsa himavatpṛṣṭhe pārāśaryo mahāmuniḥ
12.314.31
tataḥ kadā cic chiṣyās taṃ parivāryāvatasthire vedādhyayanasaṃpannāḥ śāntātmāno jitendriyāḥ
12.314.32
vedeṣu niṣṭhāṃ saṃprāpya sāṅgeṣv atitapasvinaḥ athocus te tadā vyāsaṃ śiṣyāḥ prāñjalayo gurum
12.314.33
mahatā śreyasā yuktā yaśasā ca sma vardhitāḥ ekaṃ tv idānīm icchāmo guruṇānugrahaṃ kṛtam
12.314.34
iti teṣāṃ vacaḥ śrutvā brahmarṣis tān uvāca ha ucyatām iti tad vatsā yad vaḥ kāryaṃ priyaṃ mayā
12.314.35
etad vākyaṃ guroḥ śrutvā śiṣyās te hṛṣṭamānasāḥ punaḥ prāñjalayo bhūtvā praṇamya śirasā gurum
12.314.36
ūcus te sahitā rājann idaṃ vacanam uttamam yadi prīta upādhyāyo dhanyāḥ smo munisattama
12.314.37
kāṅkṣāmas tu vayaṃ sarve varaṃ dattaṃ maharṣiṇā ṣaṣṭhaḥ śiṣyo na te khyātiṃ gacched atra prasīda naḥ
12.314.38
catvāras te vayaṃ śiṣyā guruputraś ca pañcamaḥ iha vedāḥ pratiṣṭherann eṣa naḥ kāṅkṣito varaḥ
12.314.39
śiṣyāṇāṃ vacanaṃ śrutvā vyāso vedārthatattvavit parāśarātmajo dhīmān paralokārthacintakaḥ uvāca śiṣyān dharmātmā dharmyaṃ naiḥśreyasaṃ vacaḥ
12.314.40
brāhmaṇāya sadā deyaṃ brahma śuśrūṣave bhavet brahmaloke nivāsaṃ yo dhruvaṃ samabhikāṅkṣati
12.314.41
bhavanto bahulāḥ santu vedo vistāryatām ayam nāśiṣye saṃpradātavyo nāvrate nākṛtātmani
12.314.42
ete śiṣyaguṇāḥ sarve vijñātavyā yathārthataḥ nāparīkṣitacāritre vidyā deyā kathaṃ cana
12.314.43
yathā hi kanakaṃ śuddhaṃ tāpacchedanigharṣaṇaiḥ parīkṣeta tathā śiṣyān īkṣet kulaguṇādibhiḥ
12.314.44
na niyojyāś ca vaḥ śiṣyā aniyoge mahābhaye yathāmati yathāpāṭhaṃ tathā vidyā phaliṣyati
12.314.45
sarvas taratu durgāṇi sarvo bhadrāṇi paśyatu śrāvayec caturo varṇān kṛtvā brāhmaṇam agrataḥ
12.314.46
vedasyādhyayanaṃ hīdaṃ tac ca kāryaṃ mahat smṛtam stutyartham iha devānāṃ vedāḥ sṛṣṭāḥ svayaṃbhuvā
12.314.47
yo nirvadeta saṃmohād brāhmaṇaṃ vedapāragam so 'padhyānād brāhmaṇasya parābhūyād asaṃśayam
12.314.48
yaś cādharmeṇa vibrūyād yaś cādharmeṇa pṛcchati tayor anyataraḥ praiti vidveṣaṃ vādhigacchati
12.314.49
etad vaḥ sarvam ākhyātaṃ svādhyāyasya vidhiṃ prati upakuryāc ca śiṣyāṇām etac ca hṛdi vo bhavet
12.315.1
bhīṣma uvāca etac chrutvā guror vākyaṃ vyāsaśiṣyā mahaujasaḥ anyonyaṃ hṛṣṭamanasaḥ pariṣasvajire tadā
12.315.2
uktāḥ smo yad bhagavatā tadātvāyatisaṃhitam tan no manasi saṃrūḍhaṃ kariṣyāmas tathā ca tat
12.315.3
anyonyaṃ ca sabhājyaivaṃ suprītamanasaḥ punaḥ vijñāpayanti sma guruṃ punar vākyaviśāradāḥ
12.315.4
śailād asmān mahīṃ gantuṃ kāṅkṣitaṃ no mahāmune vedān anekadhā kartuṃ yadi te rucitaṃ vibho
12.315.5
śiṣyāṇāṃ vacanaṃ śrutvā parāśarasutaḥ prabhuḥ pratyuvāca tato vākyaṃ dharmārthasahitaṃ hitam
12.315.6
kṣitiṃ vā devalokaṃ vā gamyatāṃ yadi rocate apramādaś ca vaḥ kāryo brahma hi pracuracchalam
12.315.7
te 'nujñātās tataḥ sarve guruṇā satyavādinā jagmuḥ pradakṣiṇaṃ kṛtvā vyāsaṃ mūrdhnābhivādya ca
12.315.8
avatīrya mahīṃ te 'tha cāturhotram akalpayan saṃyājayanto viprāṃś ca rājanyāṃś ca viśas tathā
12.315.9
pūjyamānā dvijair nityaṃ modamānā gṛhe ratāḥ yājanādhyāpanaratāḥ śrīmanto lokaviśrutāḥ
12.315.10
avatīrṇeṣu śiṣyeṣu vyāsaḥ putrasahāyavān tūṣṇīṃ dhyānaparo dhīmān ekānte samupāviśat
12.315.11
taṃ dadarśāśramapade nāradaḥ sumahātapāḥ athainam abravīt kāle madhurākṣarayā girā
12.315.12
bho bho maharṣe vāsiṣṭha brahmaghoṣo na vartate eko dhyānaparas tūṣṇīṃ kim āsse cintayann iva
12.315.13
brahmaghoṣair virahitaḥ parvato 'yaṃ na śobhate rajasā tamasā caiva somaḥ sopaplavo yathā
12.315.14
na bhrājate yathāpūrvaṃ niṣādānām ivālayaḥ devarṣigaṇajuṣṭo 'pi vedadhvaninirākṛtaḥ
12.315.15
ṛṣayaś ca hi devāś ca gandharvāś ca mahaujasaḥ vimuktā brahmaghoṣeṇa na bhrājante yathā purā
12.315.16
nāradasya vacaḥ śrutvā kṛṣṇadvaipāyano 'bravīt maharṣe yat tvayā proktaṃ vedavādavicakṣaṇa
12.315.17
etan manonukūlaṃ me bhavān arhati bhāṣitum sarvajñaḥ sarvadarśī ca sarvatra ca kutūhalī
12.315.18
triṣu lokeṣu yad vṛttaṃ sarvaṃ tava mate sthitam tad ājñāpaya viprarṣe brūhi kiṃ karavāṇi te
12.315.19
yan mayā samanuṣṭheyaṃ brahmarṣe tad udāhara viyuktasyeha śiṣyair me nātihṛṣṭam idaṃ manaḥ
12.315.20
nārada uvāca anāmnāyamalā vedā brāhmaṇasyāvrataṃ malam malaṃ pṛthivyā vāhīkāḥ strīṇāṃ kautūhalaṃ malam
12.315.21
adhīyatāṃ bhavān vedān sārdhaṃ putreṇa dhīmatā vidhunvan brahmaghoṣeṇa rakṣobhayakṛtaṃ tamaḥ
12.315.22
bhīṣma uvāca nāradasya vacaḥ śrutvā vyāsaḥ paramadharmavit tathety uvāca saṃhṛṣṭo vedābhyāse dṛḍhavrataḥ
12.315.23
śukena saha putreṇa vedābhyāsam athākarot svareṇoccaiḥ sa śaikṣeṇa lokān āpūrayann iva
12.315.24
tayor abhyasator evaṃ nānādharmapravādinoḥ vāto 'timātraṃ pravavau samudrānilavejitaḥ
12.315.25
tato 'nadhyāya iti taṃ vyāsaḥ putram avārayat śuko vāritamātras tu kautūhalasamanvitaḥ
12.315.26
apṛcchat pitaraṃ brahman kuto vāyur abhūd ayam ākhyātum arhati bhavān vāyoḥ sarvaṃ viceṣṭitam
12.315.27
śukasyaitad vacaḥ śrutvā vyāsaḥ paramavismitaḥ anadhyāyanimitte 'sminn idaṃ vacanam abravīt
12.315.28
divyaṃ te cakṣur utpannaṃ svasthaṃ te nirmalaṃ manaḥ tamasā rajasā cāpi tyaktaḥ sattve vyavasthitaḥ
12.315.29
ādarśe svām iva chāyāṃ paśyasy ātmānam ātmanā nyasyātmani svayaṃ vedān buddhyā samanucintaya
12.315.30
devayānacaro viṣṇoḥ pitṛyānaś ca tāmasaḥ dvāv etau pretya panthānau divaṃ cādhaś ca gacchataḥ
12.315.31
pṛthivyām antarikṣe ca yatra saṃvānti vāyavaḥ saptaite vāyumārgā vai tān nibodhānupūrvaśaḥ
12.315.32
tatra devagaṇāḥ sādhyāḥ samabhūvan mahābalāḥ teṣām apy abhavat putraḥ samāno nāma durjayaḥ
12.315.33
udānas tasya putro 'bhūd vyānas tasyābhavat sutaḥ apānaś ca tato jñeyaḥ prāṇaś cāpi tataḥ param
12.315.34
anapatyo 'bhavat prāṇo durdharṣaḥ śatrutāpanaḥ pṛthak karmāṇi teṣāṃ tu pravakṣyāmi yathātatham
12.315.35
prāṇināṃ sarvato vāyuś ceṣṭā vartayate pṛthak prāṇanāc caiva bhūtānāṃ prāṇa ity abhidhīyate
12.315.36
prerayaty abhrasaṃghātān dhūmajāṃś coṣmajāṃś ca yaḥ prathamaḥ prathame mārge pravaho nāma so 'nilaḥ
12.315.37
ambare sneham abhrebhyas taḍidbhyaś cottamadyutiḥ āvaho nāma saṃvāti dvitīyaḥ śvasano nadan
12.315.38
udayaṃ jyotiṣāṃ śaśvat somādīnāṃ karoti yaḥ antardeheṣu codānaṃ yaṃ vadanti maharṣayaḥ
12.315.39
yaś caturbhyaḥ samudrebhyo vāyur dhārayate jalam uddhṛtyādadate cāpo jīmūtebhyo 'mbare 'nilaḥ
12.315.40
yo 'dbhiḥ saṃyojya jīmūtān parjanyāya prayacchati udvaho nāma varṣiṣṭhas tritīyaḥ sa sadāgatiḥ
12.315.41
samuhyamānā bahudhā yena nīlāḥ pṛthag ghanāḥ varṣamokṣakṛtārambhās te bhavanti ghanāghanāḥ
12.315.42
saṃhatā yena cāviddhā bhavanti nadatāṃ nadāḥ rakṣaṇārthāya saṃbhūtā meghatvam upayānti ca
12.315.43
yo 'sau vahati devānāṃ vimānāni vihāyasā caturthaḥ saṃvaho nāma vāyuḥ sa girimardanaḥ
12.315.44
yena vegavatā rugṇā rūkṣeṇārujatā rasān vāyunā vihatā meghā na bhavanti balāhakāḥ
12.315.45
dāruṇotpātasaṃcāro nabhasaḥ stanayitnumān pañcamaḥ sa mahāvego vivaho nāma mārutaḥ
12.315.46
yasmin pāriplave divyā vahanty āpo vihāyasā puṇyaṃ cākāśagaṅgāyās toyaṃ viṣṭabhya tiṣṭhati
12.315.47
dūrāt pratihato yasminn ekaraśmir divākaraḥ yonir aṃśusahasrasya yena bhāti vasuṃdharā
12.315.48
yasmād āpyāyate somo nidhir divyo 'mṛtasya ca ṣaṣṭhaḥ parivaho nāma sa vāyur javatāṃ varaḥ
12.315.49
sarvaprāṇabhṛtāṃ prāṇān yo 'ntakāle nirasyati yasya vartmānuvartete mṛtyuvaivasvatāv ubhau
12.315.50
samyag anvīkṣatāṃ buddhyā śāntayādhyātmanityayā dhyānābhyāsābhirāmāṇāṃ yo 'mṛtatvāya kalpate
12.315.51
yaṃ samāsādya vegena diśām antaṃ prapedire dakṣasya daśa putrāṇāṃ sahasrāṇi prajāpateḥ
12.315.52
yena sṛṣṭaḥ parābhūto yāty eva na nivartate parāvaho nāma paro vāyuḥ sa duratikramaḥ
12.315.53
evam ete 'diteḥ putrā mārutāḥ paramādbhutāḥ anāramantaḥ saṃvānti sarvagāḥ sarvadhāriṇaḥ
12.315.54
etat tu mahad āścaryaṃ yad ayaṃ parvatottamaḥ kampitaḥ sahasā tena vāyunābhipravāyatā
12.315.55
viṣṇor niḥśvāsavāto 'yaṃ yadā vegasamīritaḥ sahasodīryate tāta jagat pravyathate tadā
12.315.56
tasmād brahmavido brahma nādhīyante 'tivāyati vāyor vāyubhayaṃ hy uktaṃ brahma tat pīḍitaṃ bhavet
12.315.57
etāvad uktvā vacanaṃ parāśarasutaḥ prabhuḥ uktvā putram adhīṣveti vyomagaṅgām ayāt tadā
12.316.1
bhīṣma uvāca etasminn antare śūnye nāradaḥ samupāgamat śukaṃ svādhyāyanirataṃ vedārthān vaktum īpsitān
12.316.2
devarṣiṃ tu śuko dṛṣṭvā nāradaṃ samupasthitam arghyapūrveṇa vidhinā vedoktenābhyapūjayat
12.316.3
nārado 'thābravīt prīto brūhi brahmavidāṃ vara kena tvāṃ śreyasā tāta yojayāmīti hṛṣṭavat
12.316.4
nāradasya vacaḥ śrutvā śukaḥ provāca bhārata asmiṃl loke hitaṃ yat syāt tena māṃ yoktum arhasi
12.316.5
nārada uvāca tattvaṃ jijñāsatāṃ pūrvam ṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām sanatkumāro bhagavān idaṃ vacanam abravīt
12.316.6
nāsti vidyāsamaṃ cakṣur nāsti vidyāsamaṃ tapaḥ nāsti rāgasamaṃ duḥkhaṃ nāsti tyāgasamaṃ sukham
12.316.7
nivṛttiḥ karmaṇaḥ pāpāt satataṃ puṇyaśīlatā sadvṛttiḥ samudācāraḥ śreya etad anuttamam
12.316.8
mānuṣyam asukhaṃ prāpya yaḥ sajjati sa muhyati nālaṃ sa duḥkhamokṣāya saṅgo vai duḥkhalakṣaṇam
12.316.9
saktasya buddhiś calati mohajālavivardhinī mohajālāvṛto duḥkham iha cāmutra cāśnute
12.316.10
sarvopāyena kāmasya krodhasya ca vinigrahaḥ kāryaḥ śreyorthinā tau hi śreyoghātārtham udyatau
12.316.11
nityaṃ krodhāt tapo rakṣec chriyaṃ rakṣeta matsarāt vidyāṃ mānāvamānābhyām ātmānaṃ tu pramādataḥ
12.316.12
ānṛśaṃsyaṃ paro dharmaḥ kṣamā ca paramaṃ balam ātmajñānaṃ paraṃ jñānaṃ na satyād vidyate param
12.316.13
satyasya vacanaṃ śreyaḥ satyād api hitaṃ bhavet yad bhūtahitam atyantam etat satyaṃ mataṃ mama
12.316.14
sarvārambhaphalatyāgī nirāśīr niṣparigrahaḥ yena sarvaṃ parityaktaṃ sa vidvān sa ca paṇḍitaḥ
12.316.15
indriyair indriyārthebhyaś caraty ātmavaśair iha asajjamānaḥ śāntātmā nirvikāraḥ samāhitaḥ
12.316.16
ātmabhūtair atadbhūtaḥ saha caiva vinaiva ca sa vimuktaḥ paraṃ śreyo nacireṇādhigacchati
12.316.17
adarśanam asaṃsparśas tathāsaṃbhāṣaṇaṃ sadā yasya bhūtaiḥ saha mune sa śreyo vindate param
12.316.18
na hiṃsyāt sarvabhūtāni maitrāyaṇagataś caret nedaṃ janma samāsādya vairaṃ kurvīta kena cit
12.316.19
ākiṃcanyaṃ susaṃtoṣo nirāśīṣṭvam acāpalam etad āhuḥ paraṃ śreya ātmajñasya jitātmanaḥ
12.316.20
parigrahaṃ parityajya bhava tāta jitendriyaḥ aśokaṃ sthānam ātiṣṭha iha cāmutra cābhayam
12.316.21
nirāmiṣā na śocanti tyajehāmiṣam ātmanaḥ parityajyāmiṣaṃ saumya duḥkhatāpād vimokṣyase
12.316.22
taponityena dāntena muninā saṃyatātmanā ajitaṃ jetukāmena bhāvyaṃ saṅgeṣv asaṅginā
12.316.23
guṇasaṅgeṣv anāsakta ekacaryārataḥ sadā brāhmaṇe nacirād eva sukham āyāty anuttamam
12.316.24
dvaṃdvārāmeṣu bhūteṣu ya eko ramate muniḥ viddhi prajñānatṛptaṃ taṃ jñānatṛpto na śocati
12.316.25
śubhair labhati devatvaṃ vyāmiśrair janma mānuṣam aśubhaiś cāpy adhojanma karmabhir labhate 'vaśaḥ
12.316.26
tatra mṛtyujarāduḥkhaiḥ satataṃ samabhidrutaḥ saṃsāre pacyate jantus tat kathaṃ nāvabudhyase
12.316.27
ahite hitasaṃjñas tvam adhruve dhruvasaṃjñakaḥ anarthe cārthasaṃjñas tvaṃ kimarthaṃ nāvabudhyase
12.316.28
saṃveṣṭyamānaṃ bahubhir mohatantubhir ātmajaiḥ kośakāravad ātmānaṃ veṣṭayan nāvabudhyase
12.316.29
alaṃ parigraheṇeha doṣavān hi parigrahaḥ kṛmir hi kośakāras tu badhyate svaparigrahāt
12.316.30
putradārakuṭumbeṣu saktāḥ sīdanti jantavaḥ saraḥpaṅkārṇave magnā jīrṇā vanagajā iva
12.316.31
mahājālasamākṛṣṭān sthale matsyān ivoddhṛtān snehajālasamākṛṣṭān paśya jantūn suduḥkhitān
12.316.32
kuṭumbaṃ putradāraṃ ca śarīraṃ dravyasaṃcayāḥ pārakyam adhruvaṃ sarvaṃ kiṃ svaṃ sukṛtaduṣkṛtam
12.316.33
yadā sarvaṃ parityajya gantavyam avaśena te anarthe kiṃ prasaktas tvaṃ svam arthaṃ nānutiṣṭhasi
12.316.34
aviśrāntam anālambam apātheyam adaiśikam tamaḥkāntāram adhvānaṃ katham eko gamiṣyasi
12.316.35
na hi tvā prasthitaṃ kaś cit pṛṣṭhato 'nugamiṣyati sukṛtaṃ duṣkṛtaṃ ca tvā yāsyantam anuyāsyati
12.316.36
vidyā karma ca śauryaṃ ca jñānaṃ ca bahuvistaram arthārtham anusāryante siddhārthas tu vimucyate
12.316.37
nibandhanī rajjur eṣā yā grāme vasato ratiḥ chittvaināṃ sukṛto yānti naināṃ chindanti duṣkṛtaḥ
12.316.38
rūpakūlāṃ manaḥsrotāṃ sparśadvīpāṃ rasāvahām gandhapaṅkāṃ śabdajalāṃ svargamārgadurāvahām
12.316.39
kṣamāritrāṃ satyamayīṃ dharmasthairyavaṭākarām tyāgavātādhvagāṃ śīghrāṃ buddhināvā nadīṃ taret
12.316.40
tyaja dharmam adharmaṃ ca ubhe satyānṛte tyaja ubhe satyānṛte tyaktvā yena tyajasi taṃ tyaja
12.316.41
tyaja dharmam asaṃkalpād adharmaṃ cāpy ahiṃsayā ubhe satyānṛte buddhyā buddhiṃ paramaniścayāt
12.316.42
asthisthūṇaṃ snāyuyutaṃ māṃsaśoṇitalepanam carmāvanaddhaṃ durgandhi pūrṇaṃ mūtrapurīṣayoḥ
12.316.43
jarāśokasamāviṣṭaṃ rogāyatanam āturam rajasvalam anityaṃ ca bhūtāvāsaṃ samutsṛja
12.316.44
idaṃ viśvaṃ jagat sarvam ajagac cāpi yad bhavet mahābhūtātmakaṃ sarvaṃ mahad yat paramāṇu yat
12.316.45
indriyāṇi ca pañcaiva tamaḥ sattvaṃ rajas tathā ity eṣa saptadaśako rāśir avyaktasaṃjñakaḥ
12.316.46
sarvair ihendriyārthaiś ca vyaktāvyaktair hi saṃhitaḥ pañcaviṃśaka ity eṣa vyaktāvyaktamayo guṇaḥ
12.316.47
etaiḥ sarvaiḥ samāyuktaḥ pumān ity abhidhīyate trivargo 'tra sukhaṃ duḥkhaṃ jīvitaṃ maraṇaṃ tathā
12.316.48
ya idaṃ veda tattvena sa veda prabhavāpyayau pārāśaryeha boddhavyaṃ jñānānāṃ yac ca kiṃ cana
12.316.49
indriyair gṛhyate yad yat tat tad vyaktam iti sthitiḥ avyaktam iti vijñeyaṃ liṅgagrāhyam atīndriyam
12.316.50
indriyair niyatair dehī dhārābhir iva tarpyate loke vitatam ātmānaṃ lokaṃ cātmani paśyati
12.316.51
parāvaradṛśaḥ śaktir jñānavelāṃ na paśyati paśyataḥ sarvabhūtāni sarvāvasthāsu sarvadā
12.316.52
brahmabhūtasya saṃyogo nāśubhenopapadyate jñānena vividhān kleśān ativṛttasya mohajān loke buddhiprakāśena lokamārgo na riṣyate
12.316.53
anādinidhanaṃ jantum ātmani sthitam avyayam akartāram amūrtaṃ ca bhagavān āha tīrthavit
12.316.54
yo jantuḥ svakṛtais tais taiḥ karmabhir nityaduḥkhitaḥ sa duḥkhapratighātārthaṃ hanti jantūn anekadhā
12.316.55
tataḥ karma samādatte punar anyan navaṃ bahu tapyate 'tha punas tena bhuktvāpathyam ivāturaḥ
12.316.56
ajasram eva mohārto duḥkheṣu sukhasaṃjñitaḥ badhyate mathyate caiva karmabhir manthavat sadā
12.316.57
tato nivṛtto bandhāt svāt karmaṇām udayād iha paribhramati saṃsāraṃ cakravad bahuvedanaḥ
12.316.58
sa tvaṃ nivṛttabandhas tu nivṛttaś cāpi karmataḥ sarvavit sarvajit siddho bhava bhāvavivarjitaḥ
12.316.59
saṃyamena navaṃ bandhaṃ nivartya tapaso balāt saṃprāptā bahavaḥ siddhim apy abādhāṃ sukhodayām
12.317.1
nārada uvāca aśokaṃ śokanāśārthaṃ śāstraṃ śāntikaraṃ śivam niśamya labhate buddhiṃ tāṃ labdhvā sukham edhate
12.317.2
śokasthānasahasrāṇi bhayasthānaśatāni ca divase divase mūḍham āviśanti na paṇḍitam
12.317.3
tasmād aniṣṭanāśārtham itihāsaṃ nibodha me tiṣṭhate ced vaśe buddhir labhate śokanāśanam
12.317.4
aniṣṭasaṃprayogāc ca viprayogāt priyasya ca manuṣyā mānasair duḥkhair yujyante alpabuddhayaḥ
12.317.5
dravyeṣu samatīteṣu ye guṇās tān na cintayet tān anādriyamāṇasya snehabandhaḥ pramucyate
12.317.6
doṣadarśī bhavet tatra yatra rāgaḥ pravartate aniṣṭavad dhitaṃ paśyet tathā kṣipraṃ virajyate
12.317.7
nārtho na dharmo na yaśo yo 'tītam anuśocati apy abhāvena yujyeta tac cāsya na nivartate
12.317.8
guṇair bhūtāni yujyante viyujyante tathaiva ca sarvāṇi naitad ekasya śokasthānaṃ hi vidyate
12.317.9
mṛtaṃ vā yadi vā naṣṭaṃ yo 'tītam anuśocati duḥkhena labhate duḥkhaṃ dvāv anarthau prapadyate
12.317.10
nāśru kurvanti ye buddhyā dṛṣṭvā lokeṣu saṃtatim samyak prapaśyataḥ sarvaṃ nāśrukarmopapadyate
12.317.11
duḥkhopaghāte śārīre mānase vāpy upasthite yasmin na śakyate kartuṃ yatnas tan nānucintayet
12.317.12
bhaiṣajyam etad duḥkhasya yad etan nānucintayet cintyamānaṃ hi na vyeti bhūyaś cāpi pravardhate
12.317.13
prajñayā mānasaṃ duḥkhaṃ hanyāc chārīram auṣadhaiḥ etad vijñānasāmarthyaṃ na bālaiḥ samatām iyāt
12.317.14
anityaṃ yauvanaṃ rūpaṃ jīvitaṃ dravyasaṃcayaḥ ārogyaṃ priyasaṃvāso gṛdhyet tatra na paṇḍitaḥ
12.317.15
na jānapadikaṃ duḥkham ekaḥ śocitum arhati aśocan pratikurvīta yadi paśyed upakramam
12.317.16
sukhād bahutaraṃ duḥkhaṃ jīvite nātra saṃśayaḥ snigdhatvaṃ cendriyārtheṣu mohān maraṇam apriyam
12.317.17
parityajati yo duḥkhaṃ sukhaṃ vāpy ubhayaṃ naraḥ abhyeti brahma so 'tyantaṃ na taṃ śocanti paṇḍitāḥ
12.317.18
duḥkham arthā hi tyajyante pālane na ca te sukhāḥ duḥkhena cādhigamyante nāśam eṣāṃ na cintayet
12.317.19
anyām anyāṃ dhanāvasthāṃ prāpya vaiśeṣikīṃ narāḥ atṛptā yānti vidhvaṃsaṃ saṃtoṣaṃ yānti paṇḍitāḥ
12.317.20
sarve kṣayāntā nicayāḥ patanāntāḥ samucchrayāḥ saṃyogā viprayogāntā maraṇāntaṃ hi jīvitam
12.317.21
anto nāsti pipāsāyās tuṣṭis tu paramaṃ sukham tasmāt saṃtoṣam eveha dhanaṃ paśyanti paṇḍitāḥ
12.317.22
nimeṣamātram api hi vayo gacchan na tiṣṭhati svaśarīreṣv anityeṣu nityaṃ kim anucintayet
12.317.23
bhūteṣv abhāvaṃ saṃcintya ye buddhvā tamasaḥ param na śocanti gatādhvānaḥ paśyantaḥ paramāṃ gatim
12.317.24
saṃcinvānakam evainaṃ kāmānām avitṛptakam vyāghraḥ paśum ivāsādya mṛtyur ādāya gacchati
12.317.25
athāpy upāyaṃ saṃpaśyed duḥkhasya parimokṣaṇe aśocann ārabhetaiva yuktaś cāvyasanī bhavet
12.317.26
śabde sparśe ca rūpe ca gandheṣu ca raseṣu ca nopabhogāt paraṃ kiṃ cid dhanino vādhanasya vā
12.317.27
prāk saṃprayogād bhūtānāṃ nāsti duḥkham anāmayam viprayogāt tu sarvasya na śocet prakṛtisthitaḥ
12.317.28
dhṛtyā śiśnodaraṃ rakṣet pāṇipādaṃ ca cakṣuṣā cakṣuḥśrotre ca manasā mano vācaṃ ca vidyayā
12.317.29
praṇayaṃ pratisaṃhṛtya saṃstuteṣv itareṣu ca vicared asamunnaddhaḥ sa sukhī sa ca paṇḍitaḥ
12.317.30
adhyātmaratir āsīno nirapekṣo nirāmiṣaḥ ātmanaiva sahāyena yaś caret sa sukhī bhavet
12.318.1
nārada uvāca sukhaduḥkhaviparyāso yadā samupapadyate nainaṃ prajñā sunītaṃ vā trāyate nāpi pauruṣam
12.318.2
svabhāvād yatnam ātiṣṭhed yatnavān nāvasīdati jarāmaraṇarogebhyaḥ priyam ātmānam uddharet
12.318.3
rujanti hi śarīrāṇi rogāḥ śārīramānasāḥ sāyakā iva tīkṣṇāgrāḥ prayuktā dṛḍhadhanvibhiḥ
12.318.4
vyādhitasya vivitsābhis trasyato jīvitaiṣiṇaḥ avaśasya vināśāya śarīram apakṛṣyate
12.318.5
sravanti na nivartante srotāṃsi saritām iva āyur ādāya martyānāṃ rātryahāni punaḥ punaḥ
12.318.6
vyatyayo hy ayam atyantaṃ pakṣayoḥ śuklakṛṣṇayoḥ jātaṃ martyaṃ jarayati nimeṣaṃ nāvatiṣṭhate
12.318.7
sukhaduḥkhāni bhūtānām ajaro jarayann asau ādityo hy astam abhyeti punaḥ punar udeti ca
12.318.8
adṛṣṭapūrvān ādāya bhāvān apariśaṅkitān iṣṭāniṣṭān manuṣyāṇām astaṃ gacchanti rātrayaḥ
12.318.9
yo yam icched yathākāmaṃ kāmānāṃ tat tad āpnuyāt yadi syān na parādhīnaṃ puruṣasya kriyāphalam
12.318.10
saṃyatāś ca hi dakṣāś ca matimantaś ca mānavāḥ dṛśyante niṣphalāḥ santaḥ prahīṇāś ca svakarmabhiḥ
12.318.11
apare bāliśāḥ santo nirguṇāḥ puruṣādhamāḥ āśīrbhir apy asaṃyuktā dṛśyante sarvakāminaḥ
12.318.12
bhūtānām aparaḥ kaś cid dhiṃsāyāṃ satatotthitaḥ vañcanāyāṃ ca lokasya sa sukheṣv eva jīryate
12.318.13
aceṣṭamānam āsīnaṃ śrīḥ kaṃ cid upatiṣṭhati kaś cit karmānusṛtyānyo na prāpyam adhigacchati
12.318.14
aparādhaṃ samācakṣva puruṣasya svabhāvataḥ śukram anyatra saṃbhūtaṃ punar anyatra gacchati
12.318.15
tasya yonau prasaktasya garbho bhavati vā na vā āmrapuṣpopamā yasya nivṛttir upalabhyate
12.318.16
keṣāṃ cit putrakāmānām anusaṃtānam icchatām siddhau prayatamānānāṃ naivāṇḍam upajāyate
12.318.17
garbhāc codvijamānānāṃ kruddhād āśīviṣād iva āyuṣmāñ jāyate putraḥ kathaṃ pretaḥ pitaiva saḥ
12.318.18
devān iṣṭvā tapas taptvā kṛpaṇaiḥ putragṛddhibhiḥ daśa māsān paridhṛtā jāyante kulapāṃsanāḥ
12.318.19
apare dhanadhānyāni bhogāṃś ca pitṛsaṃcitān vipulān abhijāyante labdhās tair eva maṅgalaiḥ
12.318.20
anyonyaṃ samabhipretya maithunasya samāgame upadrava ivāviṣṭo yoniṃ garbhaḥ prapadyate
12.318.21
śīrṇaṃ paraśarīreṇa nicchavīkaṃ śarīriṇam prāṇināṃ prāṇasaṃrodhe māṃsaśleṣmaviceṣṭitam
12.318.22
nirdagdhaṃ paradehena paradehaṃ calācalam vinaśyantaṃ vināśānte nāvi nāvam ivāhitam
12.318.23
saṃgatyā jaṭhare nyastaṃ retobindum acetanam kena yatnena jīvantaṃ garbhaṃ tvam iha paśyasi
12.318.24
annapānāni jīryante yatra bhakṣāś ca bhakṣitāḥ tasminn evodare garbhaḥ kiṃ nānnam iva jīryate
12.318.25
garbhamūtrapurīṣāṇāṃ svabhāvaniyatā gatiḥ dhāraṇe vā visarge vā na kartur vidyate vaśaḥ
12.318.26
sravanti hy udarād garbhā jāyamānās tathāpare āgamena sahānyeṣāṃ vināśa upapadyate
12.318.27
etasmād yonisaṃbandhād yo jīvan parimucyate prajāṃ ca labhate kāṃ cit punar dvaṃdveṣu majjati
12.318.28
śatasya sahajātasya saptamīṃ daśamīṃ daśām prāpnuvanti tataḥ pañca na bhavanti śatāyuṣaḥ
12.318.29
nābhyutthāne manuṣyāṇāṃ yogāḥ syur nātra saṃśayaḥ vyādhibhiś ca vimathyante vyālaiḥ kṣudramṛgā iva
12.318.30
vyādhibhir bhakṣyamāṇānāṃ tyajatāṃ vipulaṃ dhanam vedanāṃ nāpakarṣanti yatamānāś cikitsakāḥ
12.318.31
te cāpi nipuṇā vaidyāḥ kuśalāḥ saṃbhṛtauṣadhāḥ vyādhibhiḥ parikṛṣyante mṛgā vyādhair ivārditāḥ
12.318.32
te pibantaḥ kaṣāyāṃś ca sarpīṃṣi vividhāni ca dṛśyante jarayā bhagnā nāgā nāgair ivottamaiḥ
12.318.33
ke vā bhuvi cikitsante rogārtān mṛgapakṣiṇaḥ śvāpadāni daridrāṃś ca prāyo nārtā bhavanti te
12.318.34
ghorān api durādharṣān nṛpatīn ugratejasaḥ ākramya roga ādatte paśūn paśupaco yathā
12.318.35
iti lokam anākrandaṃ mohaśokapariplutam srotasā sahasā kṣiptaṃ hriyamāṇaṃ balīyasā
12.318.36
na dhanena na rājyena nogreṇa tapasā tathā svabhāvā vyativartante ye niyuktāḥ śarīriṣu
12.318.37
na mriyeran na jīryeran sarve syuḥ sarvakāmikāḥ nāpriyaṃ pratipaśyeyur utthānasya phalaṃ prati
12.318.38
upary upari lokasya sarvo bhavitum icchati yatate ca yathāśakti na ca tad vartate tathā
12.318.39
aiśvaryamadamattāṃś ca mattān madyamadena ca apramattāḥ śaṭhāḥ krūrā vikrāntāḥ paryupāsate
12.318.40
kleśāḥ pratinivartante keṣāṃ cid asamīkṣitāḥ svaṃ svaṃ ca punar anyeṣāṃ na kiṃ cid abhigamyate
12.318.41
mahac ca phalavaiṣamyaṃ dṛśyate karmasaṃdhiṣu vahanti śibikām anye yānty anye śibikāgatāḥ
12.318.42
sarveṣām ṛddhikāmānām anye rathapuraḥsarāḥ manujāś ca śatastrīkāḥ śataśo vidhavāḥ striyaḥ
12.318.43
dvaṃdvārāmeṣu bhūteṣu gacchanty ekaikaśo narāḥ idam anyat paraṃ paśya mātra mohaṃ kariṣyasi
12.318.44
tyaja dharmam adharmaṃ ca ubhe satyānṛte tyaja ubhe satyānṛte tyaktvā yena tyajasi taṃ tyaja
12.318.45
etat te paramaṃ guhyam ākhyātam ṛṣisattama yena devāḥ parityajya martyalokaṃ divaṃ gatāḥ
12.318.46
bhīṣma uvāca nāradasya vacaḥ śrutvā śukaḥ paramabuddhimān saṃcintya manasā dhīro niścayaṃ nādhyagacchata
12.318.47
putradārair mahān kleśo vidyāmnāye mahāñ śramaḥ kiṃ nu syāc chāśvataṃ sthānam alpakleśaṃ mahodayam
12.318.48
tato muhūrtaṃ saṃcintya niścitāṃ gatim ātmanaḥ parāvarajño dharmasya parāṃ naiḥśreyasīṃ gatim
12.318.49
kathaṃ tv aham asaṃkliṣṭo gaccheyaṃ paramāṃ gatim nāvarteyaṃ yathā bhūyo yonisaṃsārasāgare
12.318.50
paraṃ bhāvaṃ hi kāṅkṣāmi yatra nāvartate punaḥ sarvasaṅgān parityajya niścitāṃ manaso gatim
12.318.51
tatra yāsyāmi yatrātmā śamaṃ me 'dhigamiṣyati akṣayaś cāvyayaś caiva yatra sthāsyāmi śāśvataḥ
12.318.52
na tu yogam ṛte śakyā prāptuṃ sā paramā gatiḥ avabandho hi muktasya karmabhir nopapadyate
12.318.53
tasmād yogaṃ samāsthāya tyaktvā gṛhakalevaram vāyubhūtaḥ pravekṣyāmi tejorāśiṃ divākaram
12.318.54
na hy eṣa kṣayam āpnoti somaḥ suragaṇair yathā kampitaḥ patate bhūmiṃ punaś caivādhirohati kṣīyate hi sadā somaḥ punaś caivābhipūryate
12.318.55
ravis tu saṃtāpayati lokān raśmibhir ulbaṇaiḥ sarvatas teja ādatte nityam akṣayamaṇḍalaḥ
12.318.56
ato me rocate gantum ādityaṃ dīptatejasam atra vatsyāmi durdharṣo niḥsaṅgenāntarātmanā
12.318.57
sūryasya sadane cāhaṃ nikṣipyedaṃ kalevaram ṛṣibhiḥ saha yāsyāmi sauraṃ tejo 'tiduḥsaham
12.318.58
āpṛcchāmi nagān nāgān girīn urvīṃ diśo divam devadānavagandharvān piśācoragarākṣasān
12.318.59
lokeṣu sarvabhūtāni pravekṣyāmi nasaṃśayaḥ paśyantu yogavīryaṃ me sarve devāḥ saharṣibhiḥ
12.318.60
athānujñāpya tam ṛṣiṃ nāradaṃ lokaviśrutam tasmād anujñāṃ saṃprāpya jagāma pitaraṃ prati
12.318.61
so 'bhivādya mahātmānam ṛṣiṃ dvaipāyanaṃ munim śukaḥ pradakṣiṇīkṛtya kṛṣṇam āpṛṣṭavān muniḥ
12.318.62
śrutvā ṛṣis tad vacanaṃ śukasya; prīto mahātmā punar āha cainam bho bhoḥ putra sthīyatāṃ tāvad adya; yāvac cakṣuḥ prīṇayāmi tvadartham
12.318.63
nirapekṣaḥ śuko bhūtvā niḥsneho muktabandhanaḥ mokṣam evānusaṃcintya gamanāya mano dadhe pitaraṃ saṃparityajya jagāma dvijasattamaḥ
12.319.1
bhīṣma uvāca giripṛṣṭhaṃ samāruhya suto vyāsasya bhārata same deśe vivikte ca niḥśalāka upāviśat
12.319.2
dhārayām āsa cātmānaṃ yathāśāstraṃ mahāmuniḥ pādāt prabhṛtigātreṣu krameṇa kramayogavit
12.319.3
tataḥ sa prāṅmukho vidvān āditye nacirodite pāṇipādaṃ samādhāya vinītavad upāviśat
12.319.4
na tatra pakṣisaṃghāto na śabdo nāpi darśanam yatra vaiyāsakir dhīmān yoktuṃ samupacakrame
12.319.5
sa dadarśa tadātmānaṃ sarvasaṅgaviniḥsṛtam prajahāsa tato hāsaṃ śukaḥ saṃprekṣya bhāskaram
12.319.6
sa punar yogam āsthāya mokṣamārgopalabdhaye mahāyogīśvaro bhūtvā so 'tyakrāmad vihāyasam
12.319.7
tataḥ pradakṣiṇaṃ kṛtvā devarṣiṃ nāradaṃ tadā nivedayām āsa tadā svaṃ yogaṃ paramarṣaye
12.319.8
dṛṣṭo mārgaḥ pravṛtto 'smi svasti te 'stu tapodhana tvatprasādād gamiṣyāmi gatim iṣṭāṃ mahādyute
12.319.9
nāradenābhyanujñātas tato dvaipāyanātmajaḥ abhivādya punar yogam āsthāyākāśam āviśat
12.319.10
kailāsapṛṣṭhād utpatya sa papāta divaṃ tadā antarikṣacaraḥ śrīmān vyāsaputraḥ suniścitaḥ
12.319.11
tam udyantaṃ dvijaśreṣṭhaṃ vainateyasamadyutim dadṛśuḥ sarvabhūtāni manomārutaraṃhasam
12.319.12
vyavasāyena lokāṃs trīn sarvān so 'tha vicintayan āsthito divyam adhvānaṃ pāvakārkasamaprabhaḥ
12.319.13
tam ekamanasaṃ yāntam avyagram akutobhayam dadṛśuḥ sarvabhūtāni jaṅgamānītarāṇi ca
12.319.14
yathāśakti yathānyāyaṃ pūjayāṃ cakrire tadā puṣpavarṣaiś ca divyais tam avacakrur divaukasaḥ
12.319.15
taṃ dṛṣṭvā vismitāḥ sarve gandharvāpsarasāṃ gaṇāḥ ṛṣayaś caiva saṃsiddhāḥ paraṃ vismayam āgatāḥ
12.319.16
antarikṣacaraḥ ko 'yaṃ tapasā siddhim āgataḥ adhaḥkāyordhvavaktraś ca netraiḥ samabhivāhyate
12.319.17
tataḥ paramadhīrātmā triṣu lokeṣu viśrutaḥ bhāskaraṃ samudīkṣan sa prāṅmukho vāgyato 'gamat śabdenākāśam akhilaṃ pūrayann iva sarvataḥ
12.319.18
tam āpatantaṃ sahasā dṛṣṭvā sarvāpsarogaṇāḥ saṃbhrāntamanaso rājann āsan paramavismitāḥ pañcacūḍāprabhṛtayo bhṛśam utphullalocanāḥ
12.319.19
daivataṃ katamaṃ hy etad uttamāṃ gatim āsthitam suniścitam ihāyāti vimuktam iva niḥspṛham
12.319.20
tataḥ samaticakrāma malayaṃ nāma parvatam urvaśī pūrvacittiś ca yaṃ nityam upasevate te sma brahmarṣiputrasya vismayaṃ yayatuḥ param
12.319.21
aho buddhisamādhānaṃ vedābhyāsarate dvije acireṇaiva kālena nabhaś carati candravat pitṛśuśrūṣayā siddhiṃ saṃprāpto 'yam anuttamām
12.319.22
pitṛbhakto dṛḍhatapāḥ pituḥ sudayitaḥ sutaḥ ananyamanasā tena kathaṃ pitrā vivarjitaḥ
12.319.23
urvaśyā vacanaṃ śrutvā śukaḥ paramadharmavit udaikṣata diśaḥ sarvā vacane gatamānasaḥ
12.319.24
so 'ntarikṣaṃ mahīṃ caiva saśailavanakānanām ālokayām āsa tadā sarāṃsi saritas tathā
12.319.25
tato dvaipāyanasutaṃ bahumānapuraḥsaram kṛtāñjalipuṭāḥ sarvā nirīkṣante sma devatāḥ
12.319.26
abravīt tās tadā vākyaṃ śukaḥ paramadharmavit pitā yady anugacchen māṃ krośamānaḥ śuketi vai
12.319.27
tataḥ prativaco deyaṃ sarvair eva samāhitaiḥ etan me snehataḥ sarve vacanaṃ kartum arhatha
12.319.28
śukasya vacanaṃ śrutvā diśaḥ savanakānanāḥ samudrāḥ saritaḥ śailāḥ pratyūcus taṃ samantataḥ
12.319.29
yathājñāpayase vipra bāḍham evaṃ bhaviṣyati ṛṣer vyāharato vākyaṃ prativakṣyāmahe vayam
12.320.1
bhīṣma uvāca ity evam uktvā vacanaṃ brahmarṣiḥ sumahātapāḥ prātiṣṭhata śukaḥ siddhiṃ hitvā lokāṃś caturvidhān
12.320.2
tamo hy aṣṭavidhaṃ hitvā jahau pañcavidhaṃ rajaḥ tataḥ sattvaṃ jahau dhīmāṃs tad adbhutam ivābhavat
12.320.3
tatas tasmin pade nitye nirguṇe liṅgavarjite brahmaṇi pratyatiṣṭhat sa vidhūmo 'gnir iva jvalan
12.320.4
ulkāpātā diśāṃ dāhā bhūmikampās tathaiva ca prādurbhūtāḥ kṣaṇe tasmiṃs tad adbhutam ivābhavat
12.320.5
drumāḥ śākhāś ca mumucuḥ śikharāṇi ca parvatāḥ nirghātaśabdaiś ca girir himavān dīryatīva ha
12.320.6
na babhāse sahasrāṃśur na jajvāla ca pāvakaḥ hradāś ca saritaś caiva cukṣubhuḥ sāgarās tathā
12.320.7
vavarṣa vāsavas toyaṃ rasavac ca sugandhi ca vavau samīraṇaś cāpi divyagandhavahaḥ śuciḥ
12.320.8
sa śṛṅge 'pratime divye himavan merusaṃbhave saṃśliṣṭe śvetapīte dve rukmarūpyamaye śubhe
12.320.9
śatayojanavistāre tiryag ūrdhvaṃ ca bhārata udīcīṃ diśam āśritya rucire saṃdadarśa ha
12.320.10
so 'viśaṅkena manasā tathaivābhyapatac chukaḥ tataḥ parvataśṛṅge dve sahasaiva dvidhākṛte adṛśyetāṃ mahārāja tad adbhutam ivābhavat
12.320.11
tataḥ parvataśṛṅgābhyāṃ sahasaiva viniḥsṛtaḥ na ca pratijaghānāsya sa gatiṃ parvatottamaḥ
12.320.12
tato mahān abhūc chabdo divi sarvadivaukasām gandharvāṇām ṛṣīṇāṃ ca ye ca śailanivāsinaḥ
12.320.13
dṛṣṭvā śukam atikrāntaṃ parvataṃ ca dvidhākṛtam sādhu sādhv iti tatrāsīn nādaḥ sarvatra bhārata
12.320.14
sa pūjyamāno devaiś ca gandharvair ṛṣibhis tathā yakṣarākṣasasaṃghaiś ca vidyādharagaṇais tathā
12.320.15
divyaiḥ puṣpaiḥ samākīrṇam antarikṣaṃ samantataḥ āsīt kila mahārāja śukābhipatane tadā
12.320.16
tato mandākinīṃ ramyām upariṣṭād abhivrajan śuko dadarśa dharmātmā puṣpitadrumakānanām
12.320.17
tasyāṃ krīḍanty abhiratāḥ snānti caivāpsarogaṇāḥ śūnyākāraṃ nirākārāḥ śukaṃ dṛṣṭvā vivāsasaḥ
12.320.18
taṃ prakramantam ājñāya pitā snehasamanvitaḥ uttamāṃ gatim āsthāya pṛṣṭhato 'nusasāra ha
12.320.19
śukas tu mārutād ūrdhvaṃ gatiṃ kṛtvāntarikṣagām darśayitvā prabhāvaṃ svaṃ sarvabhūto 'bhavat tadā
12.320.20
mahāyogagatiṃ tv agryāṃ vyāsotthāya mahātapāḥ nimeṣāntaramātreṇa śukābhipatanaṃ yayau
12.320.21
sa dadarśa dvidhā kṛtvā parvatāgraṃ śukaṃ gatam śaśaṃsur ṛṣayas tasmai karma putrasya tat tadā
12.320.22
tataḥ śuketi dīrgheṇa śaikṣeṇākranditas tadā svayaṃ pitrā svareṇoccais trīṃl lokān anunādya vai
12.320.23
śukaḥ sarvagato bhūtvā sarvātmā sarvatomukhaḥ pratyabhāṣata dharmātmā bhoḥśabdenānunādayan
12.320.24
tata ekākṣaraṃ nādaṃ bho ity eva samīrayan pratyāharaj jagat sarvam uccaiḥ sthāvarajaṅgamam
12.320.25
tataḥ prabhṛti cādyāpi śabdān uccāritān pṛthak girigahvarapṛṣṭheṣu vyājahāra śukaṃ prati
12.320.26
antarhitaḥ prabhāvaṃ tu darśayitvā śukas tadā guṇān saṃtyajya śabdādīn padam adhyagamat param
12.320.27
mahimānaṃ tu taṃ dṛṣṭvā putrasyāmitatejasaḥ niṣasāda giriprasthe putram evānucintayan
12.320.28
tato mandākinītīre krīḍanto 'psarasāṃ gaṇāḥ āsādya tam ṛṣiṃ sarvāḥ saṃbhrāntā gatacetasaḥ
12.320.29
jale nililyire kāś cit kāś cid gulmān prapedire vasanāny ādaduḥ kāś cid dṛṣṭvā taṃ munisattamam
12.320.30
tāṃ muktatāṃ tu vijñāya muniḥ putrasya vai tadā saktatām ātmanaś caiva prīto 'bhūd vrīḍitaś ca ha
12.320.31
taṃ devagandharvavṛto maharṣigaṇapūjitaḥ pinākahasto bhagavān abhyāgacchata śaṃkaraḥ
12.320.32
tam uvāca mahādevaḥ sāntvapūrvam idaṃ vacaḥ putraśokābhisaṃtaptaṃ kṛṣṇadvaipāyanaṃ tadā
12.320.33
agner bhūmer apāṃ vāyor antarikṣasya caiva ha vīryeṇa sadṛśaḥ putras tvayā mattaḥ purā vṛtaḥ
12.320.34
sa tathālakṣaṇo jātas tapasā tava saṃbhṛtaḥ mama caiva prabhāvena brahmatejomayaḥ śuciḥ
12.320.35
sa gatiṃ paramāṃ prāpto duṣprāpām ajitendriyaiḥ daivatair api viprarṣe taṃ tvaṃ kim anuśocasi
12.320.36
yāvat sthāsyanti girayo yāvat sthāsyanti sāgarāḥ tāvat tavākṣayā kīrtiḥ saputrasya bhaviṣyati
12.320.37
chāyāṃ svaputrasadṛśīṃ sarvato 'napagāṃ sadā drakṣyase tvaṃ ca loke 'smin matprasādān mahāmune
12.320.38
so 'nunīto bhagavatā svayaṃ rudreṇa bhārata chāyāṃ paśyan samāvṛttaḥ sa muniḥ parayā mudā
12.320.39
iti janma gatiś caiva śukasya bharatarṣabha vistareṇa mayākhyātaṃ yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi
12.320.40
etad ācaṣṭa me rājan devarṣir nāradaḥ purā vyāsaś caiva mahāyogī saṃjalpeṣu pade pade
12.320.41
itihāsam imaṃ puṇyaṃ mokṣadharmārthasaṃhitam dhārayed yaḥ śamaparaḥ sa gacchet paramāṃ gatim
12.321.1
yudhiṣṭhira uvāca gṛhastho brahmacārī vā vānaprastho 'tha bhikṣukaḥ ya icchet siddhim āsthātuṃ devatāṃ kāṃ yajeta saḥ
12.321.2
kuto hy asya dhruvaḥ svargaḥ kuto niḥśreyasaṃ param vidhinā kena juhuyād daivaṃ pitryaṃ tathaiva ca
12.321.3
muktaś ca kāṃ gatiṃ gacchen mokṣaś caiva kimātmakaḥ svargataś caiva kiṃ kuryād yena na cyavate divaḥ
12.321.4
devatānāṃ ca ko devaḥ pitṝṇāṃ ca tathā pitā tasmāt parataraṃ yac ca tan me brūhi pitāmaha
12.321.5
bhīṣma uvāca gūḍhaṃ māṃ praśnavit praśnaṃ pṛcchase tvam ihānagha na hy eṣa tarkayā śakyo vaktuṃ varṣaśatair api
12.321.6
ṛte devaprasādād vā rājañ jñānāgamena vā gahanaṃ hy etad ākhyānaṃ vyākhyātavyaṃ tavārihan
12.321.7
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam nāradasya ca saṃvādam ṛṣer nārāyaṇasya ca
12.321.8
nārāyaṇo hi viśvātmā caturmūrtiḥ sanātanaḥ dharmātmajaḥ saṃbabhūva pitaivaṃ me 'bhyabhāṣata
12.321.9
kṛte yuge mahārāja purā svāyaṃbhuve 'ntare naro nārāyaṇaś caiva hariḥ kṛṣṇas tathaiva ca
12.321.10
tebhyo nārāyaṇanarau tapas tepatur avyayau badaryāśramam āsādya śakaṭe kanakāmaye
12.321.11
aṣṭacakraṃ hi tad yānaṃ bhūtayuktaṃ manoramam tatrādyau lokanāthau tau kṛśau dhamanisaṃtatau
12.321.12
tapasā tejasā caiva durnirīkṣau surair api yasya prasādaṃ kurvāte sa devau draṣṭum arhati
12.321.13
nūnaṃ tayor anumate hṛdi hṛcchayacoditaḥ mahāmeror gireḥ śṛṅgāt pracyuto gandhamādanam
12.321.14
nāradaḥ sumahad bhūtaṃ lokān sarvān acīcarat taṃ deśam agamad rājan badaryāśramam āśugaḥ
12.321.15
tayor āhnikavelāyāṃ tasya kautūhalaṃ tv abhūt idaṃ tad āspadaṃ kṛtsnaṃ yasmiṃl lokāḥ pratiṣṭhitāḥ
12.321.16
sadevāsuragandharvāḥ sarṣikiṃnaralelihāḥ ekā mūrtir iyaṃ pūrvaṃ jātā bhūyaś caturvidhā
12.321.17
dharmasya kulasaṃtāno mahān ebhir vivardhitaḥ aho hy anugṛhīto 'dya dharma ebhiḥ surair iha naranārāyaṇābhyāṃ ca kṛṣṇena hariṇā tathā
12.321.18
tatra kṛṣṇo hariś caiva kasmiṃś cit kāraṇāntare sthitau dharmottarau hy etau tathā tapasi dhiṣṭhitau
12.321.19
etau hi paramaṃ dhāma kānayor āhnikakriyā pitarau sarvabhūtānāṃ daivataṃ ca yaśasvinau kāṃ devatāṃ nu yajataḥ pitṝn vā kān mahāmatī
12.321.20
iti saṃcintya manasā bhaktyā nārāyaṇasya ha sahasā prādurabhavat samīpe devayos tadā
12.321.21
kṛte daive ca pitrye ca tatas tābhyāṃ nirīkṣitaḥ pūjitaś caiva vidhinā yathāproktena śāstrataḥ
12.321.22
taṃ dṛṣṭvā mahad āścaryam apūrvaṃ vidhivistaram upopaviṣṭaḥ suprīto nārado bhagavān ṛṣiḥ
12.321.23
nārāyaṇaṃ saṃnirīkṣya prasannenāntarātmanā namaskṛtvā mahādevam idaṃ vacanam abravīt
12.321.24
vedeṣu sapurāṇeṣu sāṅgopāṅgeṣu gīyase tvam ajaḥ śāśvato dhātā mato 'mṛtam anuttamam pratiṣṭhitaṃ bhūtabhavyaṃ tvayi sarvam idaṃ jagat
12.321.25
catvāro hy āśramā deva sarve gārhasthyamūlakāḥ yajante tvām aharahar nānāmūrtisamāsthitam
12.321.26
pitā mātā ca sarvasya jagataḥ śāśvato guruḥ kaṃ tv adya yajase devaṃ pitaraṃ kaṃ na vidmahe
12.321.27
śrībhagavān uvāca avācyam etad vaktavyam ātmaguhyaṃ sanātanam tava bhaktimato brahman vakṣyāmi tu yathātatham
12.321.28
yat tat sūkṣmam avijñeyam avyaktam acalaṃ dhruvam indriyair indriyārthaiś ca sarvabhūtaiś ca varjitam
12.321.29
sa hy antarātmā bhūtānāṃ kṣetrajñaś ceti kathyate triguṇavyatirikto 'sau puruṣaś ceti kalpitaḥ tasmād avyaktam utpannaṃ triguṇaṃ dvijasattama
12.321.30
avyaktā vyaktabhāvasthā yā sā prakṛtir avyayā tāṃ yonim āvayor viddhi yo 'sau sadasadātmakaḥ āvābhyāṃ pūjyate 'sau hi daive pitrye ca kalpite
12.321.31
nāsti tasmāt paro 'nyo hi pitā devo 'tha vā dvijaḥ ātmā hi nau sa vijñeyas tatas taṃ pūjayāvahe
12.321.32
tenaiṣā prathitā brahman maryādā lokabhāvinī daivaṃ pitryaṃ ca kartavyam iti tasyānuśāsanam
12.321.33
brahmā sthāṇur manur dakṣo bhṛgur dharmas tapo damaḥ marīcir aṅgirātriś ca pulastyaḥ pulahaḥ kratuḥ
12.321.34
vasiṣṭhaḥ parameṣṭhī ca vivasvān soma eva ca kardamaś cāpi yaḥ proktaḥ krodho vikrīta eva ca
12.321.35
ekaviṃśatir utpannās te prajāpatayaḥ smṛtāḥ tasya devasya maryādāṃ pūjayanti sanātanīm
12.321.36
daivaṃ pitryaṃ ca satataṃ tasya vijñāya tattvataḥ ātmaprāptāni ca tato jānanti dvijasattamāḥ
12.321.37
svargasthā api ye ke cit taṃ namasyanti dehinaḥ te tatprasādād gacchanti tenādiṣṭaphalāṃ gatim
12.321.38
ye hīnāḥ saptadaśabhir guṇaiḥ karmabhir eva ca kalāḥ pañcadaśa tyaktvā te muktā iti niścayaḥ
12.321.39
muktānāṃ tu gatir brahman kṣetrajña iti kalpitaḥ sa hi sarvagataś caiva nirguṇaś caiva kathyate
12.321.40
dṛśyate jñānayogena āvāṃ ca prasṛtau tataḥ evaṃ jñātvā tam ātmānaṃ pūjayāvaḥ sanātanam
12.321.41
taṃ vedāś cāśramāś caiva nānātanusamāsthitāḥ bhaktyā saṃpūjayanty ādyaṃ gatiṃ caiṣāṃ dadāti saḥ
12.321.42
ye tu tadbhāvitā loke ekāntitvaṃ samāsthitāḥ etad abhyadhikaṃ teṣāṃ yat te taṃ praviśanty uta
12.321.43
iti guhyasamuddeśas tava nārada kīrtitaḥ bhaktyā premṇā ca viprarṣe asmadbhaktyā ca te śrutaḥ
12.322.1
bhīṣma uvāca sa evam ukto dvipadāṃ variṣṭho; nārāyaṇenottamapūruṣeṇa jagāda vākyaṃ dvipadāṃ variṣṭhaṃ; nārāyaṇaṃ lokahitādhivāsam
12.322.2
yadartham ātmaprabhaveha janma; tavottamaṃ dharmagṛhe caturdhā tat sādhyatāṃ lokahitārtham adya; gacchāmi draṣṭuṃ prakṛtiṃ tavādyām
12.322.3
vedāḥ svadhītā mama lokanātha; taptaṃ tapo nānṛtam uktapūrvam pūjāṃ gurūṇāṃ satataṃ karomi; parasya guhyaṃ na ca bhinnapūrvam
12.322.4
guptāni catvāri yathāgamaṃ me; śatrau ca mitre ca samo 'smi nityam taṃ cādidevaṃ satataṃ prapanna; ekāntabhāvena vṛṇomy ajasram ebhir viśeṣaiḥ pariśuddhasattvaḥ; kasmān na paśyeyam anantam īśam
12.322.5
tat pārameṣṭhyasya vaco niśamya; nārāyaṇaḥ sātvatadharmagoptā gaccheti taṃ nāradam uktavān sa; saṃpūjayitvātmavidhikriyābhiḥ
12.322.6
tato visṛṣṭaḥ parameṣṭhiputraḥ; so 'bhyarcayitvā tam ṛṣiṃ purāṇam kham utpapātottamavegayuktas; tato 'dhimerau sahasā nililye
12.322.7
tatrāvatasthe ca munir muhūrtam; ekāntam āsādya gireḥ sa śṛṅge ālokayann uttarapaścimena; dadarśa cātyadbhutarūpayuktam
12.322.8
kṣīrodadher uttarato hi dvīpaḥ; śvetaḥ sa nāmnā prathito viśālaḥ meroḥ sahasraiḥ sa hi yojanānāṃ; dvātriṃśatordhvaṃ kavibhir niruktaḥ
12.322.9
atīndriyāś cānaśanāś ca tatra; niṣpandahīnāḥ susugandhinaś ca śvetāḥ pumāṃso gatasarvapāpāś; cakṣurmuṣaḥ pāpakṛtāṃ narāṇām
12.322.10
vajrāsthikāyāḥ samamānonmānā; divyānvayarūpāḥ śubhasāropetāḥ chatrākṛtiśīrṣā meghaughaninādāḥ; satpuṣkaracatuṣkā rājīvaśatapādāḥ
12.322.11
ṣaṣṭyā dantair yuktāḥ śuklair; aṣṭābhir daṃṣṭrābhir ye jihvābhir ye viṣvagvaktraṃ; lelihyante sūryaprakhyam
12.322.12
bhaktyā devaṃ viśvotpannaṃ; yasmāt sarve lokāḥ sūtāḥ vedā dharmā munayaḥ śāntā; devāḥ sarve tasya visargāḥ
12.322.13
yudhiṣṭhira uvāca atīndriyā nirāhārā aniṣpandāḥ sugandhinaḥ kathaṃ te puruṣā jātāḥ kā teṣāṃ gatir uttamā
12.322.14
ye vimuktā bhavantīha narā bharatasattama teṣāṃ lakṣaṇam etad dhi yac chvetadvīpavāsinām
12.322.15
tasmān me saṃśayaṃ chindhi paraṃ kautūhalaṃ hi me tvaṃ hi sarvakathārāmas tvāṃ caivopāśritā vayam
12.322.16
bhīṣma uvāca vistīrṇaiṣā kathā rājañ śrutā me pitṛsaṃnidhau saiṣā tava hi vaktavyā kathāsāro hi sa smṛtaḥ
12.322.17
rājoparicaro nāma babhūvādhipatir bhuvaḥ ākhaṇḍalasakhaḥ khyāto bhakto nārāyaṇaṃ harim
12.322.18
dhārmiko nityabhaktaś ca pitṝn nityam atandritaḥ sāmrājyaṃ tena saṃprāptaṃ nārāyaṇavarāt purā
12.322.19
sātvataṃ vidhim āsthāya prāk sūryamukhaniḥsṛtam pūjayām āsa deveśaṃ taccheṣeṇa pitāmahān
12.322.20
pitṛśeṣeṇa viprāṃś ca saṃvibhajyāśritāṃś ca saḥ śeṣānnabhuk satyaparaḥ sarvabhūteṣv ahiṃsakaḥ sarvabhāvena bhaktaḥ sa devadevaṃ janārdanam
12.322.21
tasya nārāyaṇe bhaktiṃ vahato 'mitrakarśana ekaśayyāsanaṃ śakro dattavān devarāṭ svayam
12.322.22
ātmā rājyaṃ dhanaṃ caiva kalatraṃ vāhanāni ca etad bhagavate sarvam iti tat prekṣitaṃ sadā
12.322.23
kāmyanaimittikājasraṃ yajñiyāḥ paramakriyāḥ sarvāḥ sātvatam āsthāya vidhiṃ cakre samāhitaḥ
12.322.24
pañcarātravido mukhyās tasya gehe mahātmanaḥ prāyaṇaṃ bhagavatproktaṃ bhuñjate cāgrabhojanam
12.322.25
tasya praśāsato rājyaṃ dharmeṇāmitraghātinaḥ nānṛtā vāk samabhavan mano duṣṭaṃ na cābhavat na ca kāyena kṛtavān sa pāpaṃ param aṇv api
12.322.26
ye hi te munayaḥ khyātāḥ sapta citraśikhaṇḍinaḥ tair ekamatibhir bhūtvā yat proktaṃ śāstram uttamam
12.322.27
marīcir atryaṅgirasau pulastyaḥ pulahaḥ kratuḥ vasiṣṭhaś ca mahātejā ete citraśikhaṇḍinaḥ
12.322.28
sapta prakṛtayo hy etās tathā svāyaṃbhuvo 'ṣṭamaḥ etābhir dhāryate lokas tābhyaḥ śāstraṃ viniḥsṛtam
12.322.29
ekāgramanaso dāntā munayaḥ saṃyame ratāḥ idaṃ śreya idaṃ brahma idaṃ hitam anuttamam lokān saṃcintya manasā tataḥ śāstraṃ pracakrire
12.322.30
tatra dharmārthakāmā hi mokṣaḥ paścāc ca kīrtitaḥ maryādā vividhāś caiva divi bhūmau ca saṃsthitāḥ
12.322.31
ārādhya tapasā devaṃ hariṃ nārāyaṇaṃ prabhum divyaṃ varṣasahasraṃ vai sarve te ṛṣibhiḥ saha
12.322.32
nārāyaṇānuśāstā hi tadā devī sarasvatī viveśa tān ṛṣīn sarvāṃl lokānāṃ hitakāmyayā
12.322.33
tataḥ pravartitā samyak tapovidbhir dvijātibhiḥ śabde cārthe ca hetau ca eṣā prathamasargajā
12.322.34
ādāv eva hi tac chāstram oṃkārasvarabhūṣitam ṛṣibhir bhāvitaṃ tatra yatra kāruṇiko hy asau
12.322.35
tataḥ prasanno bhagavān anirdiṣṭaśarīragaḥ ṛṣīn uvāca tān sarvān adṛśyaḥ puruṣottamaḥ
12.322.36
kṛtaṃ śatasahasraṃ hi ślokānām idam uttamam lokatantrasya kṛtsnasya yasmād dharmaḥ pravartate
12.322.37
pravṛttau ca nivṛttau ca yonir etad bhaviṣyati ṛgyajuḥsāmabhir juṣṭam atharvāṅgirasais tathā
12.322.38
tathā pramāṇaṃ hi mayā kṛto brahmā prasādajaḥ rudraś ca krodhajo viprā yūyaṃ prakṛtayas tathā
12.322.39
sūryācandramasau vāyur bhūmir āpo 'gnir eva ca sarve ca nakṣatragaṇā yac ca bhūtābhiśabditam
12.322.40
adhikāreṣu vartante yathāsvaṃ brahmavādinaḥ sarve pramāṇaṃ hi yathā tathaitac chāstram uttamam
12.322.41
bhaviṣyati pramāṇaṃ vai etan madanuśāsanam asmāt pravakṣyate dharmān manuḥ svāyaṃbhuvaḥ svayam
12.322.42
uśanā bṛhaspatiś caiva yadotpannau bhaviṣyataḥ tadā pravakṣyataḥ śāstraṃ yuṣmanmatibhir uddhṛtam
12.322.43
svāyaṃbhuveṣu dharmeṣu śāstre cośanasā kṛte bṛhaspatimate caiva lokeṣu pravicārite
12.322.44
yuṣmatkṛtam idaṃ śāstraṃ prajāpālo vasus tataḥ bṛhaspatisakāśād vai prāpsyate dvijasattamāḥ
12.322.45
sa hi madbhāvito rājā madbhaktaś ca bhaviṣyati tena śāstreṇa lokeṣu kriyāḥ sarvāḥ kariṣyati
12.322.46
etad dhi sarvaśāstrāṇāṃ śāstram uttamasaṃjñitam etad arthyaṃ ca dharmyaṃ ca yaśasyaṃ caitad uttamam
12.322.47
asya pravartanāc caiva prajāvanto bhaviṣyatha sa ca rājā śriyā yukto bhaviṣyati mahān vasuḥ
12.322.48
saṃsthite tu nṛpe tasmiñ śāstram etat sanātanam antardhāsyati tat satyam etad vaḥ kathitaṃ mayā
12.322.49
etāvad uktvā vacanam adṛśyaḥ puruṣottamaḥ visṛjya tān ṛṣīn sarvān kām api prasthito diśam
12.322.50
tatas te lokapitaraḥ sarvalokārthacintakāḥ prāvartayanta tac chāstraṃ dharmayoniṃ sanātanam
12.322.51
utpanne ''ṅgirase caiva yuge prathamakalpite sāṅgopaniṣadaṃ śāstraṃ sthāpayitvā bṛhaspatau
12.322.52
jagmur yathepsitaṃ deśaṃ tapase kṛtaniścayāḥ dhāraṇāt sarvalokānāṃ sarvadharmapravartakāḥ
12.323.1
bhīṣma uvāca tato 'tīte mahākalpe utpanne 'ṅgirasaḥ sute babhūvur nirvṛtā devā jāte devapurohite
12.323.2
bṛhad brahma mahac ceti śabdāḥ paryāyavācakāḥ ebhiḥ samanvito rājan guṇair vidvān bṛhaspatiḥ
12.323.3
tasya śiṣyo babhūvāgryo rājoparicaro vasuḥ adhītavāṃs tadā śāstraṃ samyak citraśikhaṇḍijam
12.323.4
sa rājā bhāvitaḥ pūrvaṃ daivena vidhinā vasuḥ pālayām āsa pṛthivīṃ divam ākhaṇḍalo yathā
12.323.5
tasya yajño mahān āsīd aśvamedho mahātmanaḥ bṛhaspatir upādhyāyas tatra hotā babhūva ha
12.323.6
prajāpatisutāś cātra sadasyās tv abhavaṃs trayaḥ ekataś ca dvitaś caiva tritaś caiva maharṣayaḥ
12.323.7
dhanuṣākṣo 'tha raibhyaś ca arvāvasuparāvasū ṛṣir medhātithiś caiva tāṇḍyaś caiva mahān ṛṣiḥ
12.323.8
ṛṣiḥ śaktir mahābhāgas tathā vedaśirāś ca yaḥ kapilaś ca ṛṣiśreṣṭhaḥ śālihotrapitāmahaḥ
12.323.9
ādyaḥ kaṭhas taittiriś ca vaiśaṃpāyanapūrvajaḥ kaṇvo 'tha devahotraś ca ete ṣoḍaśa kīrtitāḥ saṃbhṛtāḥ sarvasaṃbhārās tasmin rājan mahākratau
12.323.10
na tatra paśughāto 'bhūt sa rājaivaṃ sthito 'bhavat ahiṃsraḥ śucir akṣudro nirāśīḥ karmasaṃstutaḥ āraṇyakapadodgītā bhāgās tatropakalpitāḥ
12.323.11
prītas tato 'sya bhagavān devadevaḥ purātanaḥ sākṣāt taṃ darśayām āsa so 'dṛśyo 'nyena kena cit
12.323.12
svayaṃ bhāgam upāghrāya puroḍāśaṃ gṛhītavān adṛśyena hṛto bhāgo devena harimedhasā
12.323.13
bṛhaspatis tataḥ kruddhaḥ sruvam udyamya vegitaḥ ākāśaṃ ghnan sruvaḥ pātai roṣād aśrūṇy avartayat
12.323.14
uvāca coparicaraṃ mayā bhāgo 'yam udyataḥ grāhyaḥ svayaṃ hi devena matpratyakṣaṃ na saṃśayaḥ
12.323.15
udyatā yajñabhāgā hi sākṣāt prāptāḥ surair iha kimartham iha na prāpto darśanaṃ sa harir vibhuḥ
12.323.16
tataḥ sa taṃ samuddhūtaṃ bhūmipālo mahān vasuḥ prasādayām āsa muniṃ sadasyās te ca sarvaśaḥ
12.323.17
ūcuś cainam asaṃbhrāntā na roṣaṃ kartum arhasi naiṣa dharmaḥ kṛtayuge yas tvaṃ roṣam acīkṛthāḥ
12.323.18
aroṣaṇo hy asau devo yasya bhāgo 'yam udyataḥ na sa śakyas tvayā draṣṭum asmābhir vā bṛhaspate yasya prasādaṃ kurute sa vai taṃ draṣṭum arhati
12.323.19
ekatadvitatritā ūcuḥ vayaṃ hi brahmaṇaḥ putrā mānasāḥ parikīrtitāḥ gatā niḥśreyasārthaṃ hi kadā cid diśam uttarām
12.323.20
taptvā varṣasahasrāṇi catvāri tapa uttamam ekapādasthitāḥ samyak kāṣṭhabhūtāḥ samāhitāḥ
12.323.21
meror uttarabhāge tu kṣīrodasyānukūlataḥ sa deśo yatra nas taptaṃ tapaḥ paramadāruṇam kathaṃ paśyemahi vayaṃ devaṃ nārāyaṇaṃ tv iti
12.323.22
tato vratasyāvabhṛthe vāg uvācāśarīriṇī sutaptaṃ vas tapo viprāḥ prasannenāntarātmanā
12.323.23
yūyaṃ jijñāsavo bhaktāḥ kathaṃ drakṣyatha taṃ prabhum kṣīrodadher uttarataḥ śvetadvīpo mahāprabhaḥ
12.323.24
tatra nārāyaṇaparā mānavāś candravarcasaḥ ekāntabhāvopagatās te bhaktāḥ puruṣottamam
12.323.25
te sahasrārciṣaṃ devaṃ praviśanti sanātanam atīndriyā nirāhārā aniṣpandāḥ sugandhinaḥ
12.323.26
ekāntinas te puruṣāḥ śvetadvīpanivāsinaḥ gacchadhvaṃ tatra munayas tatrātmā me prakāśitaḥ
12.323.27
atha śrutvā vayaṃ sarve vācaṃ tām aśarīriṇīm yathākhyātena mārgeṇa taṃ deśaṃ pratipedire
12.323.28
prāpya śvetaṃ mahādvīpaṃ taccittās taddidṛkṣavaḥ tato no dṛṣṭiviṣayas tadā pratihato 'bhavat
12.323.29
na ca paśyāma puruṣaṃ tattejohṛtadarśanāḥ tato naḥ prādurabhavad vijñānaṃ devayogajam
12.323.30
na kilātaptatapasā śakyate draṣṭum añjasā tataḥ punar varṣaśataṃ taptvā tātkālikaṃ mahat
12.323.31
vratāvasāne suśubhān narān dadṛśire vayam śvetāṃś candrapratīkāśān sarvalakṣaṇalakṣitān
12.323.32
nityāñjalikṛtān brahma japataḥ prāgudaṅmukhān mānaso nāma sa japo japyate tair mahātmabhiḥ tenaikāgramanastvena prīto bhavati vai hariḥ
12.323.33
yā bhaven muniśārdūla bhāḥ sūryasya yugakṣaye ekaikasya prabhā tādṛk sābhavan mānavasya ha
12.323.34
tejonivāsaḥ sa dvīpa iti vai menire vayam na tatrābhyadhikaḥ kaś cit sarve te samatejasaḥ
12.323.35
atha sūryasahasrasya prabhāṃ yugapad utthitām sahasā dṛṣṭavantaḥ sma punar eva bṛhaspate
12.323.36
sahitāś cābhyadhāvanta tatas te mānavā drutam kṛtāñjalipuṭā hṛṣṭā nama ity eva vādinaḥ
12.323.37
tato 'bhivadatāṃ teṣām aśrauṣma vipulaṃ dhvanim baliḥ kilopahriyate tasya devasya tair naraiḥ
12.323.38
vayaṃ tu tejasā tasya sahasā hṛtacetasaḥ na kiṃ cid api paśyāmo hṛtadṛṣṭibalendriyāḥ
12.323.39
ekas tu śabdo 'virataḥ śruto 'smābhir udīritaḥ jitaṃ te puṇḍarīkākṣa namas te viśvabhāvana
12.323.40
namas te 'stu hṛṣīkeśa mahāpuruṣapūrvaja iti śabdaḥ śruto 'smābhiḥ śikṣākṣarasamīritaḥ
12.323.41
etasminn antare vāyuḥ sarvagandhavahaḥ śuciḥ divyāny uvāha puṣpāṇi karmaṇyāś cauṣadhīs tathā
12.323.42
tair iṣṭaḥ pañcakālajñair harir ekāntibhir naraiḥ nūnaṃ tatrāgato devo yathā tair vāg udīritā vayaṃ tv enaṃ na paśyāmo mohitās tasya māyayā
12.323.43
mārute saṃnivṛtte ca balau ca pratipādite cintāvyākulitātmāno jātāḥ smo 'ṅgirasāṃ vara
12.323.44
mānavānāṃ sahasreṣu teṣu vai śuddhayoniṣu asmān na kaś cin manasā cakṣuṣā vāpy apūjayat
12.323.45
te 'pi svasthā munigaṇā ekabhāvam anuvratāḥ nāsmāsu dadhire bhāvaṃ brahmabhāvam anuṣṭhitāḥ
12.323.46
tato 'smān supariśrāntāṃs tapasā cāpi karśitān uvāca khasthaṃ kim api bhūtaṃ tatrāśarīrakam
12.323.47
dṛṣṭā vaḥ puruṣāḥ śvetāḥ sarvendriyavivarjitāḥ dṛṣṭo bhavati deveśa ebhir dṛṣṭair dvijottamāḥ
12.323.48
gacchadhvaṃ munayaḥ sarve yathāgatam ito 'cirāt na sa śakyo abhaktena draṣṭuṃ devaḥ kathaṃ cana
12.323.49
kāmaṃ kālena mahatā ekāntitvaṃ samāgataiḥ śakyo draṣṭuṃ sa bhagavān prabhāmaṇḍaladurdṛśaḥ
12.323.50
mahat kāryaṃ tu kartavyaṃ yuṣmābhir dvijasattamāḥ itaḥ kṛtayuge 'tīte viparyāsaṃ gate 'pi ca
12.323.51
vaivasvate 'ntare viprāḥ prāpte tretāyuge tataḥ surāṇāṃ kāryasiddhyarthaṃ sahāyā vai bhaviṣyatha
12.323.52
tatas tad adbhutaṃ vākyaṃ niśamyaivaṃ sma somapa tasya prasādāt prāptāḥ smo deśam īpsitam añjasā
12.323.53
evaṃ sutapasā caiva havyakavyais tathaiva ca devo 'smābhir na dṛṣṭaḥ sa kathaṃ tvaṃ draṣṭum arhasi nārāyaṇo mahad bhūtaṃ viśvasṛg ghavyakavyabhuk
12.323.54
bhīṣma uvāca evam ekatavākyena dvitatritamatena ca anunītaḥ sadasyaiś ca bṛhaspatir udāradhīḥ samānīya tato yajñaṃ daivataṃ samapūjayat
12.323.55
samāptayajño rājāpi prajāḥ pālitavān vasuḥ brahmaśāpād divo bhraṣṭaḥ praviveśa mahīṃ tataḥ
12.323.56
antarbhūmigataś caiva satataṃ dharmavatsalaḥ nārāyaṇaparo bhūtvā nārāyaṇapadaṃ jagau
12.323.57
tasyaiva ca prasādena punar evotthitas tu saḥ mahītalād gataḥ sthānaṃ brahmaṇaḥ samanantaram parāṃ gatim anuprāpta iti naiṣṭhikam añjasā
12.324.1
yudhiṣṭhira uvāca yadā bhakto bhagavata āsīd rājā mahāvasuḥ kimarthaṃ sa paribhraṣṭo viveśa vivaraṃ bhuvaḥ
12.324.2
bhīṣma uvāca atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam ṛṣīṇāṃ caiva saṃvādaṃ tridaśānāṃ ca bhārata
12.324.3
ajena yaṣṭavyam iti devāḥ prāhur dvijottamān sa ca chāgo hy ajo jñeyo nānyaḥ paśur iti sthitiḥ
12.324.4
ṛṣaya ūcuḥ bījair yajñeṣu yaṣṭavyam iti vai vaidikī śrutiḥ ajasaṃjñāni bījāni chāgaṃ na ghnantum arhatha
12.324.5
naiṣa dharmaḥ satāṃ devā yatra vadhyeta vai paśuḥ idaṃ kṛtayugaṃ śreṣṭhaṃ kathaṃ vadhyeta vai paśuḥ
12.324.6
bhīṣma uvāca teṣāṃ saṃvadatām evam ṛṣīṇāṃ vibudhaiḥ saha mārgāgato nṛpaśreṣṭhas taṃ deśaṃ prāptavān vasuḥ antarikṣacaraḥ śrīmān samagrabalavāhanaḥ
12.324.7
taṃ dṛṣṭvā sahasāyāntaṃ vasuṃ te tv antarikṣagam ūcur dvijātayo devān eṣa chetsyati saṃśayam
12.324.8
yajvā dānapatiḥ śreṣṭhaḥ sarvabhūtahitapriyaḥ kathaṃ svid anyathā brūyād vākyam eṣa mahān vasuḥ
12.324.9
evaṃ te saṃvidaṃ kṛtvā vibudhā ṛṣayas tathā apṛcchan sahasābhyetya vasuṃ rājānam antikāt
12.324.10
bho rājan kena yaṣṭavyam ajenāho svid auṣadhaiḥ etan naḥ saṃśayaṃ chindhi pramāṇaṃ no bhavān mataḥ
12.324.11
sa tān kṛtāñjalir bhūtvā paripapraccha vai vasuḥ kasya vaḥ ko mataḥ pakṣo brūta satyaṃ samāgatāḥ
12.324.12
ṛṣaya ūcuḥ dhānyair yaṣṭavyam ity eṣa pakṣo 'smākaṃ narādhipa devānāṃ tu paśuḥ pakṣo mato rājan vadasva naḥ
12.324.13
bhīṣma uvāca devānāṃ tu mataṃ jñātvā vasunā pakṣasaṃśrayāt chāgenājena yaṣṭavyam evam uktaṃ vacas tadā
12.324.14
kupitās te tataḥ sarve munayaḥ sūryavarcasaḥ ūcur vasuṃ vimānasthaṃ devapakṣārthavādinam
12.324.15
surapakṣo gṛhītas te yasmāt tasmād divaḥ pata adya prabhṛti te rājann ākāśe vihatā gatiḥ asmacchāpābhighātena mahīṃ bhittvā pravekṣyasi
12.324.16
tatas tasmin muhūrte 'tha rājoparicaras tadā adho vai saṃbabhūvāśu bhūmer vivarago nṛpaḥ smṛtis tv enaṃ na prajahau tadā nārāyaṇājñayā
12.324.17
devās tu sahitāḥ sarve vasoḥ śāpavimokṣaṇam cintayām āsur avyagrāḥ sukṛtaṃ hi nṛpasya tat
12.324.18
anenāsmatkṛte rājñā śāpaḥ prāpto mahātmanā asya pratipriyaṃ kāryaṃ sahitair no divaukasaḥ
12.324.19
iti buddhyā vyavasyāśu gatvā niścayam īśvarāḥ ūcus taṃ hṛṣṭamanaso rājoparicaraṃ tadā
12.324.20
brahmaṇyadevaṃ tvaṃ bhaktaḥ surāsuraguruṃ harim kāmaṃ sa tava tuṣṭātmā kuryāc chāpavimokṣaṇam
12.324.21
mānanā tu dvijātīnāṃ kartavyā vai mahātmanām avaśyaṃ tapasā teṣāṃ phalitavyaṃ nṛpottama
12.324.22
yatas tvaṃ sahasā bhraṣṭa ākāśān medinītalam ekaṃ tv anugrahaṃ tubhyaṃ dadmo vai nṛpasattama
12.324.23
yāvat tvaṃ śāpadoṣeṇa kālam āsiṣyase 'nagha bhūmer vivarago bhūtvā tāvantaṃ kālam āpsyasi yajñeṣu suhutāṃ viprair vasor dhārāṃ mahātmabhiḥ
12.324.24
prāpsyase 'smadanudhyānān mā ca tvāṃ glānir āspṛśet na kṣutpipāse rājendra bhūmeś chidre bhaviṣyataḥ
12.324.25
vasor dhārānupītatvāt tejasāpyāyitena ca sa devo 'smadvarāt prīto brahmalokaṃ hi neṣyati
12.324.26
evaṃ dattvā varaṃ rājñe sarve tatra divaukasaḥ gatāḥ svabhavanaṃ devā ṛṣayaś ca tapodhanāḥ
12.324.27
cakre ca satataṃ pūjāṃ viṣvaksenāya bhārata japyaṃ jagau ca satataṃ nārāyaṇamukhodgatam
12.324.28
tatrāpi pañcabhir yajñaiḥ pañcakālān ariṃdama ayajad dhariṃ surapatiṃ bhūmer vivarago 'pi san
12.324.29
tato 'sya tuṣṭo bhagavān bhaktyā nārāyaṇo hariḥ ananyabhaktasya satas tatparasya jitātmanaḥ
12.324.30
varado bhagavān viṣṇuḥ samīpasthaṃ dvijottamam garutmantaṃ mahāvegam ābabhāṣe smayann iva
12.324.31
dvijottama mahābhāga gamyatāṃ vacanān mama samrāḍ rājā vasur nāma dharmātmā māṃ samāśritaḥ
12.324.32
brāhmaṇānāṃ prakopena praviṣṭo vasudhātalam mānitās te tu viprendrās tvaṃ tu gaccha dvijottama
12.324.33
bhūmer vivarasaṃguptaṃ garuḍeha mamājñayā adhaścaraṃ nṛpaśreṣṭhaṃ khecaraṃ kuru māciram
12.324.34
garutmān atha vikṣipya pakṣau mārutavegavān viveśa vivaraṃ bhūmer yatrāste vāgyato vasuḥ
12.324.35
tata enaṃ samutkṣipya sahasā vinatāsutaḥ utpapāta nabhas tūrṇaṃ tatra cainam amuñcata
12.324.36
tasmin muhūrte saṃjajñe rājoparicaraḥ punaḥ saśarīro gataś caiva brahmalokaṃ nṛpottamaḥ
12.324.37
evaṃ tenāpi kaunteya vāgdoṣād devatājñayā prāptā gatir ayajvārhā dvijaśāpān mahātmanā
12.324.38
kevalaṃ puruṣas tena sevito harir īśvaraḥ tataḥ śīghraṃ jahau śāpaṃ brahmalokam avāpa ca
12.324.39
etat te sarvam ākhyātaṃ te bhūtā mānavā yathā nārado 'pi yathā śvetaṃ dvīpaṃ sa gatavān ṛṣiḥ tat te sarvaṃ pravakṣyāmi śṛṇuṣvaikamanā nṛpa
12.325.1
bhīṣma uvāca prāpya śvetaṃ mahādvīpaṃ nārado bhagavān ṛṣiḥ dadarśa tān eva narāñ śvetāñ candraprabhāñ śubhān
12.325.2
pūjayām āsa śirasā manasā taiś ca pūjitaḥ didṛkṣur japyaparamaḥ sarvakṛcchradharaḥ sthitaḥ
12.325.3
bhūtvaikāgramanā vipra ūrdhvabāhur mahāmuniḥ stotraṃ jagau sa viśvāya nirguṇāya mahātmane
12.325.4
nārada uvāca namas te devadeva [1] niṣkriya [2] nirguṇa [3] lokasākṣin [4] kṣetrajña [5] ananta [6_116] puruṣa [7] mahāpuruṣa [8] triguṇa [9] pradhāna [10] amṛta [11] vyoma [12] sanātana [13] sadasadvyaktāvyakta [14] ṛtadhāman [15] pūrvādideva [16] vasuprada [17] prajāpate [18] suprajāpate [19] vanaspate [20] mahāprajāpate [21] ūrjaspate [22] vācaspate [23] manaspate [24] jagatpate [25] divaspate [26] marutpate [27] salilapate [28] pṛthivīpate [29] dikpate [30] pūrvanivāsa [31] brahmapurohita [32] brahmakāyika [33] mahākāyika [34] mahārājika [35] caturmahārājika [36] ābhāsura [37] mahābhāsura [38] saptamahābhāsura [39] yāmya [40] mahāyāmya [41] saṃjñāsaṃjña [42] tuṣita [43] mahātuṣita [44] pratardana [45] parinirmita [46] vaśavartin [47] aparinirmita [48] yajña [49] mahāyajña [50] yajñasaṃbhava [51] yajñayone [52] yajñagarbha [53] yajñahṛdaya [54] yajñastuta [55] yajñabhāgahara [56] pañcayajñadhara [57] pañcakālakartṛgate [58] pañcarātrika [59] vaikuṇṭha [60] aparājita [61] mānasika [62] paramasvāmin [63] susnāta [64] haṃsa [65] paramahaṃsa [66] paramayājñika [67] sāṃkhyayoga [68] amṛteśaya [69] hiraṇyeśaya [70]
12.326.1
bhīṣma uvāca evaṃ stutaḥ sa bhagavān guhyais tathyaiś ca nāmabhiḥ taṃ muniṃ darśayām āsa nāradaṃ viśvarūpadhṛk
12.326.2
kiṃ cic candraviśuddhātmā kiṃ cic candrād viśeṣavān kṛśānuvarṇaḥ kiṃ cic ca kiṃ cid dhiṣṇyākṛtiḥ prabhuḥ
12.326.3
śukapatravarṇaḥ kiṃ cic ca kiṃ cit sphaṭikasaprabhaḥ nīlāñjanacayaprakhyo jātarūpaprabhaḥ kva cit
12.326.4
pravālāṅkuravarṇaś ca śvetavarṇaḥ kva cid babhau kva cit suvarṇavarṇābho vaiḍūryasadṛśaḥ kva cit
12.326.5
nīlavaiḍūryasadṛśa indranīlanibhaḥ kva cit mayūragrīvavarṇābho muktāhāranibhaḥ kva cit
12.326.6
etān varṇān bahuvidhān rūpe bibhrat sanātanaḥ sahasranayanaḥ śrīmāñ śataśīrṣaḥ sahasrapāt
12.326.7
sahasrodarabāhuś ca avyakta iti ca kva cit oṃkāram udgiran vaktrāt sāvitrīṃ ca tadanvayām
12.326.8
śeṣebhyaś caiva vaktrebhyaś caturvedodgataṃ vasu āraṇyakaṃ jagau devo harir nārāyaṇo vaśī
12.326.9
vedīṃ kamaṇḍaluṃ darbhān maṇirūpān athopalān ajinaṃ daṇḍakāṣṭhaṃ ca jvalitaṃ ca hutāśanam dhārayām āsa deveśo hastair yajñapatis tadā
12.326.10
taṃ prasannaṃ prasannātmā nārado dvijasattamaḥ vāgyataḥ prayato bhūtvā vavande parameśvaram tam uvāca nataṃ mūrdhnā devānām ādir avyayaḥ
12.326.11
ekataś ca dvitaś caiva tritaś caiva maharṣayaḥ imaṃ deśam anuprāptā mama darśanalālasāḥ
12.326.12
na ca māṃ te dadṛśire na ca drakṣyati kaś cana ṛte hy ekāntikaśreṣṭhāt tvaṃ caivaikāntiko mataḥ
12.326.13
mamaitās tanavaḥ śreṣṭhā jātā dharmagṛhe dvija tās tvaṃ bhajasva satataṃ sādhayasva yathāgatam
12.326.14
vṛṇīṣva ca varaṃ vipra mattas tvaṃ yam ihecchasi prasanno 'haṃ tavādyeha viśvamūrtir ihāvyayaḥ
12.326.15
nārada uvāca adya me tapaso deva yamasya niyamasya ca sadyaḥ phalam avāptaṃ vai dṛṣṭo yad bhagavān mayā
12.326.16
vara eṣa mamātyantaṃ dṛṣṭas tvaṃ yat sanātanaḥ bhagavān viśvadṛk siṃhaḥ sarvamūrtir mahāprabhuḥ
12.326.17
bhīṣma uvāca evaṃ saṃdarśayitvā tu nāradaṃ parameṣṭhijam uvāca vacanaṃ bhūyo gaccha nārada māciram
12.326.18
ime hy anindriyāhārā madbhaktāś candravarcasaḥ ekāgrāś cintayeyur māṃ naiṣāṃ vighno bhaved iti
12.326.19
siddhāś caite mahābhāgāḥ purā hy ekāntino 'bhavan tamorajovinirmuktā māṃ pravekṣyanty asaṃśayam
12.326.20
na dṛśyaś cakṣuṣā yo 'sau na spṛśyaḥ sparśanena ca na ghreyaś caiva gandhena rasena ca vivarjitaḥ
12.326.21
sattvaṃ rajas tamaś caiva na guṇās taṃ bhajanti vai yaś ca sarvagataḥ sākṣī lokasyātmeti kathyate
12.326.22
bhūtagrāmaśarīreṣu naśyatsu na vinaśyati ajo nityaḥ śāśvataś ca nirguṇo niṣkalas tathā
12.326.23
dvirdvādaśebhyas tattvebhyaḥ khyāto yaḥ pañcaviṃśakaḥ puruṣo niṣkriyaś caiva jñānadṛśyaś ca kathyate
12.326.24
yaṃ praviśya bhavantīha muktā vai dvijasattama sa vāsudevo vijñeyaḥ paramātmā sanātanaḥ
12.326.25
paśya devasya māhātmyaṃ mahimānaṃ ca nārada śubhāśubhaiḥ karmabhir yo na lipyati kadā cana
12.326.26
sattvaṃ rajas tamaś caiva guṇān etān pracakṣate ete sarvaśarīreṣu tiṣṭhanti vicaranti ca
12.326.27
etān guṇāṃs tu kṣetrajño bhuṅkte naibhiḥ sa bhujyate nirguṇo guṇabhuk caiva guṇasraṣṭā guṇādhikaḥ
12.326.28
jagatpratiṣṭhā devarṣe pṛthivy apsu pralīyate jyotiṣy āpaḥ pralīyante jyotir vāyau pralīyate
12.326.29
khe vāyuḥ pralayaṃ yāti manasy ākāśam eva ca mano hi paramaṃ bhūtaṃ tad avyakte pralīyate
12.326.30
avyaktaṃ puruṣe brahman niṣkriye saṃpralīyate nāsti tasmāt parataraṃ puruṣād vai sanātanāt
12.326.31
nityaṃ hi nāsti jagati bhūtaṃ sthāvarajaṅgamam ṛte tam ekaṃ puruṣaṃ vāsudevaṃ sanātanam sarvabhūtātmabhūto hi vāsudevo mahābalaḥ
12.326.32
pṛthivī vāyur ākāśam āpo jyotiś ca pañcamam te sametā mahātmānaḥ śarīram iti saṃjñitam
12.326.33
tadāviśati yo brahmann adṛśyo laghuvikramaḥ utpanna eva bhavati śarīraṃ ceṣṭayan prabhuḥ
12.326.34
na vinā dhātusaṃghātaṃ śarīraṃ bhavati kva cit na ca jīvaṃ vinā brahman dhātavaś ceṣṭayanty uta
12.326.35
sa jīvaḥ parisaṃkhyātaḥ śeṣaḥ saṃkarṣaṇaḥ prabhuḥ tasmāt sanatkumāratvaṃ yo labheta svakarmaṇā
12.326.36
yasmiṃś ca sarvabhūtāni pralayaṃ yānti saṃkṣaye sa manaḥ sarvabhūtānāṃ pradyumnaḥ paripaṭhyate
12.326.37
tasmāt prasūto yaḥ kartā kāryaṃ kāraṇam eva ca yasmāt sarvaṃ prabhavati jagat sthāvarajaṅgamam so 'niruddhaḥ sa īśāno vyaktiḥ sā sarvakarmasu
12.326.38
yo vāsudevo bhagavān kṣetrajño nirguṇātmakaḥ jñeyaḥ sa eva bhagavāñ jīvaḥ saṃkarṣaṇaḥ prabhuḥ
12.326.39
saṃkarṣaṇāc ca pradyumno manobhūtaḥ sa ucyate pradyumnād yo 'niruddhas tu so 'haṃkāro maheśvaraḥ
12.326.40
mattaḥ sarvaṃ saṃbhavati jagat sthāvarajaṅgamam akṣaraṃ ca kṣaraṃ caiva sac cāsac caiva nārada
12.326.41
māṃ praviśya bhavantīha muktā bhaktās tu ye mama ahaṃ hi puruṣo jñeyo niṣkriyaḥ pañcaviṃśakaḥ
12.326.42
nirguṇo niṣkalaś caiva nirdvaṃdvo niṣparigrahaḥ etat tvayā na vijñeyaṃ rūpavān iti dṛśyate icchan muhūrtān naśyeyam īśo 'haṃ jagato guruḥ
12.326.43
māyā hy eṣā mayā sṛṣṭā yan māṃ paśyasi nārada sarvabhūtaguṇair yuktaṃ naivaṃ tvaṃ jñātum arhasi mayaitat kathitaṃ samyak tava mūrticatuṣṭayam
12.326.44
siddhā hy ete mahābhāgā narā hy ekāntino 'bhavan tamorajobhyāṃ nirmuktāḥ pravekṣyanti ca māṃ mune
12.326.45
ahaṃ kartā ca kāryaṃ ca kāraṇaṃ cāpi nārada ahaṃ hi jīvasaṃjño vai mayi jīvaḥ samāhitaḥ maivaṃ te buddhir atrābhūd dṛṣṭo jīvo mayeti ca
12.326.46
ahaṃ sarvatrago brahman bhūtagrāmāntarātmakaḥ bhūtagrāmaśarīreṣu naśyatsu na naśāmy aham
12.326.47
hiraṇyagarbho lokādiś caturvaktro niruktagaḥ brahmā sanātano devo mama bahvarthacintakaḥ
12.326.48
paśyaikādaśa me rudrān dakṣiṇaṃ pārśvam āsthitān dvādaśaiva tathādityān vāmaṃ pārśvaṃ samāsthitān
12.326.49
agrataś caiva me paśya vasūn aṣṭau surottamān nāsatyaṃ caiva dasraṃ ca bhiṣajau paśya pṛṣṭhataḥ
12.326.50
sarvān prajāpatīn paśya paśya sapta ṛṣīn api vedān yajñāṃś ca śataśaḥ paśyāmṛtam athauṣadhīḥ
12.326.51
tapāṃsi niyamāṃś caiva yamān api pṛthagvidhān tathāṣṭaguṇam aiśvaryam ekasthaṃ paśya mūrtimat
12.326.52
śriyaṃ lakṣmīṃ ca kīrtiṃ ca pṛthivīṃ ca kakudminīm vedānāṃ mātaraṃ paśya matsthāṃ devīṃ sarasvatīm
12.326.53
dhruvaṃ ca jyotiṣāṃ śreṣṭhaṃ paśya nārada khecaram ambhodharān samudrāṃś ca sarāṃsi saritas tathā
12.326.54
mūrtimantaḥ pitṛgaṇāṃś caturaḥ paśya sattama trīṃś caivemān guṇān paśya matsthān mūrtivivarjitān
12.326.55
devakāryād api mune pitṛkāryaṃ viśiṣyate devānāṃ ca pitṝṇāṃ ca pitā hy eko 'ham āditaḥ
12.326.56
ahaṃ hayaśiro bhūtvā samudre paścimottare pibāmi suhutaṃ havyaṃ kavyaṃ ca śraddhayānvitam
12.326.57
mayā sṛṣṭaḥ purā brahmā madyajñam ayajat svayam tatas tasmai varān prīto dadāv aham anuttamān
12.326.58
matputratvaṃ ca kalpādau lokādhyakṣatvam eva ca ahaṃkārakṛtaṃ caiva nāma paryāyavācakam
12.326.59
tvayā kṛtāṃ ca maryādāṃ nātikrāmyati kaś cana tvaṃ caiva varado brahman varepsūnāṃ bhaviṣyasi
12.326.60
surāsuragaṇānāṃ ca ṛṣīṇāṃ ca tapodhana pitṝṇāṃ ca mahābhāga satataṃ saṃśitavrata vividhānāṃ ca bhūtānāṃ tvam upāsyo bhaviṣyasi
12.326.61
prādurbhāvagataś cāhaṃ surakāryeṣu nityadā anuśāsyas tvayā brahman niyojyaś ca suto yathā
12.326.62
etāṃś cānyāṃś ca rucirān brahmaṇe 'mitatejase ahaṃ dattvā varān prīto nivṛttiparamo 'bhavam
12.326.63
nirvāṇaṃ sarvadharmāṇāṃ nivṛttiḥ paramā smṛtā tasmān nivṛttim āpannaś caret sarvāṅganirvṛtaḥ
12.326.64
vidyāsahāyavantaṃ mām ādityasthaṃ sanātanam kapilaṃ prāhur ācāryāḥ sāṃkhyaniścitaniścayāḥ
12.326.65
hiraṇyagarbho bhagavān eṣa chandasi suṣṭutaḥ so 'haṃ yogagatir brahman yogaśāstreṣu śabditaḥ
12.326.66
eṣo 'haṃ vyaktim āgamya tiṣṭhāmi divi śāśvataḥ tato yugasahasrānte saṃhariṣye jagat punaḥ kṛtvātmasthāni bhūtāni sthāvarāṇi carāṇi ca
12.326.67
ekākī vidyayā sārdhaṃ vihariṣye dvijottama tato bhūyo jagat sarvaṃ kariṣyāmīha vidyayā
12.326.68
asmanmūrtiś caturthī yā sāsṛjac cheṣam avyayam sa hi saṃkarṣaṇaḥ proktaḥ pradyumnaṃ so 'py ajījanat
12.326.69
pradyumnād aniruddho 'haṃ sargo mama punaḥ punaḥ aniruddhāt tathā brahmā tatrādikamalodbhavaḥ
12.326.70
brahmaṇaḥ sarvabhūtāni carāṇi sthāvarāṇi ca etāṃ sṛṣṭiṃ vijānīhi kalpādiṣu punaḥ punaḥ
12.326.71
yathā sūryasya gaganād udayāstamayāv iha naṣṭau punar balāt kāla ānayaty amitadyutiḥ tathā balād ahaṃ pṛthvīṃ sarvabhūtahitāya vai
12.326.72
sattvair ākrāntasarvāṅgāṃ naṣṭāṃ sāgaramekhalām ānayiṣyāmi svaṃ sthānaṃ vārāhaṃ rūpam āsthitaḥ
12.326.73
hiraṇyākṣaṃ haniṣyāmi daiteyaṃ balagarvitam nārasiṃhaṃ vapuḥ kṛtvā hiraṇyakaśipuṃ punaḥ surakārye haniṣyāmi yajñaghnaṃ ditinandanam
12.326.74
virocanasya balavān baliḥ putro mahāsuraḥ bhaviṣyati sa śakraṃ ca svarājyāc cyāvayiṣyati
12.326.75
trailokye 'pahṛte tena vimukhe ca śacīpatau adityāṃ dvādaśaḥ putraḥ saṃbhaviṣyāmi kaśyapāt
12.326.76
tato rājyaṃ pradāsyāmi śakrāyāmitatejase devatāḥ sthāpayiṣyāmi sveṣu sthāneṣu nārada baliṃ caiva kariṣyāmi pātālatalavāsinam
12.326.77
tretāyuge bhaviṣyāmi rāmo bhṛgukulodvahaḥ kṣatraṃ cotsādayiṣyāmi samṛddhabalavāhanam
12.326.78
saṃdhau tu samanuprāpte tretāyāṃ dvāparasya ca rāmo dāśarathir bhūtvā bhaviṣyāmi jagatpatiḥ
12.326.79
tritopaghātād vairūpyam ekato 'tha dvitas tathā prāpsyato vānaratvaṃ hi prajāpatisutāv ṛṣī
12.326.80
tayor ye tv anvaye jātā bhaviṣyanti vanaukasaḥ te sahāyā bhaviṣyanti surakārye mama dvija
12.326.81
tato rakṣaḥpatiṃ ghoraṃ pulastyakulapāṃsanam haniṣye rāvaṇaṃ saṃkhye sagaṇaṃ lokakaṇṭakam
12.326.82
dvāparasya kaleś caiva saṃdhau paryavasānike prādurbhāvaḥ kaṃsahetor mathurāyāṃ bhaviṣyati
12.326.83
tatrāhaṃ dānavān hatvā subahūn devakaṇṭakān kuśasthalīṃ kariṣyāmi nivāsaṃ dvārakāṃ purīm
12.326.84
vasānas tatra vai puryām aditer vipriyaṃkaram haniṣye narakaṃ bhaumaṃ muraṃ pīṭhaṃ ca dānavam
12.326.85
prāgjyotiṣapuraṃ ramyaṃ nānādhanasamanvitam kuśasthalīṃ nayiṣyāmi hatvā vai dānavottamān
12.326.86
śaṃkaraṃ ca mahāsenaṃ bāṇapriyahitaiṣiṇam parājeṣyāmy athodyuktau devalokanamaskṛtau
12.326.87
tataḥ sutaṃ baler jitvā bāṇaṃ bāhusahasriṇam vināśayiṣyāmi tataḥ sarvān saubhanivāsinaḥ
12.326.88
yaḥ kālayavanaḥ khyāto gargatejobhisaṃvṛtaḥ bhaviṣyati vadhas tasya matta eva dvijottama
12.326.89
jarāsaṃdhaś ca balavān sarvarājavirodhakaḥ bhaviṣyaty asuraḥ sphīto bhūmipālo girivraje mama buddhiparispandād vadhas tasya bhaviṣyati
12.326.90
samāgateṣu baliṣu pṛthivyāṃ sarvarājasu vāsaviḥ susahāyo vai mama hy eko bhaviṣyati
12.326.91
evaṃ lokā vadiṣyanti naranārāyaṇāv ṛṣī udyuktau dahataḥ kṣatraṃ lokakāryārtham īśvarau
12.326.92
kṛtvā bhārāvataraṇaṃ vasudhāyā yathepsitam sarvasātvatamukhyānāṃ dvārakāyāś ca sattama kariṣye pralayaṃ ghoram ātmajñātivināśanam
12.326.93
karmāṇy aparimeyāni caturmūrtidharo hy aham kṛtvā lokān gamiṣyāmi svān ahaṃ brahmasatkṛtān
12.326.94
haṃso hayaśirāś caiva prādurbhāvā dvijottama yadā vedaśrutir naṣṭā mayā pratyāhṛtā tadā savedāḥ saśrutīkāś ca kṛtāḥ pūrvaṃ kṛte yuge
12.326.95
atikrāntāḥ purāṇeṣu śrutās te yadi vā kva cit atikrāntāś ca bahavaḥ prādurbhāvā mamottamāḥ lokakāryāṇi kṛtvā ca punaḥ svāṃ prakṛtiṃ gatāḥ
12.326.96
na hy etad brahmaṇā prāptam īdṛśaṃ mama darśanam yat tvayā prāptam adyeha ekāntagatabuddhinā
12.326.97
etat te sarvam ākhyātaṃ brahman bhaktimato mayā purāṇaṃ ca bhaviṣyaṃ ca sarahasyaṃ ca sattama
12.326.98
evaṃ sa bhagavān devo viśvamūrtidharo 'vyayaḥ etāvad uktvā vacanaṃ tatraivāntaradhīyata
12.326.99
nārado 'pi mahātejāḥ prāpyānugraham īpsitam naranārāyaṇau draṣṭuṃ prādravad badarāśramam
12.326.100
idaṃ mahopaniṣadaṃ caturvedasamanvitam sāṃkhyayogakṛtaṃ tena pañcarātrānuśabditam
12.326.101
nārāyaṇamukhodgītaṃ nārado 'śrāvayat punaḥ brahmaṇaḥ sadane tāta yathā dṛṣṭaṃ yathā śrutam
12.326.102
yudhiṣṭhira uvāca etad āścaryabhūtaṃ hi māhātmyaṃ tasya dhīmataḥ kiṃ brahmā na vijānīte yataḥ śuśrāva nāradāt
12.326.103
pitāmaho hi bhagavāṃs tasmād devād anantaraḥ kathaṃ sa na vijānīyāt prabhāvam amitaujasaḥ
12.326.104
bhīṣma uvāca mahākalpasahasrāṇi mahākalpaśatāni ca samatītāni rājendra sargāś ca pralayāś ca ha
12.326.105
sargasyādau smṛto brahmā prajāsargakaraḥ prabhuḥ jānāti devapravaraṃ bhūyaś cāto 'dhikaṃ nṛpa paramātmānam īśānam ātmanaḥ prabhavaṃ tathā
12.326.106
ye tv anye brahmasadane siddhasaṃghāḥ samāgatāḥ tebhyas tac chrāvayām āsa purāṇaṃ vedasaṃmitam
12.326.107
teṣāṃ sakāśāt sūryaś ca śrutvā vai bhāvitātmanām ātmānugāmināṃ brahma śrāvayām āsa bhārata
12.326.108
ṣaṭṣaṣṭir hi sahasrāṇi ṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām sūryasya tapato lokān nirmitā ye puraḥsarāḥ teṣām akathayat sūryaḥ sarveṣāṃ bhāvitātmanām
12.326.109
sūryānugāmibhis tāta ṛṣibhis tair mahātmabhiḥ merau samāgatā devāḥ śrāvitāś cedam uttamam
12.326.110
devānāṃ tu sakāśād vai tataḥ śrutvāsito dvijaḥ śrāvayām āsa rājendra pitṝṇāṃ munisattamaḥ
12.326.111
mama cāpi pitā tāta kathayām āsa śaṃtanuḥ tato mayaitac chrutvā ca kīrtitaṃ tava bhārata
12.326.112
surair vā munibhir vāpi purāṇaṃ yair idaṃ śrutam sarve te paramātmānaṃ pūjayanti punaḥ punaḥ
12.326.113
idam ākhyānam ārṣeyaṃ pāraṃparyāgataṃ nṛpa nāvāsudevabhaktāya tvayā deyaṃ kathaṃ cana
12.326.114
matto 'nyāni ca te rājann upākhyānaśatāni vai yāni śrutāni dharmyāṇi teṣāṃ sāro 'yam uddhṛtaḥ
12.326.115
surāsurair yathā rājan nirmathyāmṛtam uddhṛtam evam etat purā vipraiḥ kathāmṛtam ihoddhṛtam
12.326.116
yaś cedaṃ paṭhate nityaṃ yaś cedaṃ śṛṇuyān naraḥ ekāntabhāvopagata ekānte susamāhitaḥ
12.326.117
prāpya śvetaṃ mahādvīpaṃ bhūtvā candraprabho naraḥ sa sahasrārciṣaṃ devaṃ praviśen nātra saṃśayaḥ
12.326.118
mucyed ārtas tathā rogāc chrutvemām āditaḥ kathām jijñāsur labhate kāmān bhakto bhaktagatiṃ vrajet
12.326.119
tvayāpi satataṃ rājann abhyarcyaḥ puruṣottamaḥ sa hi mātā pitā caiva kṛtsnasya jagato guruḥ
12.326.120
brahmaṇyadevo bhagavān prīyatāṃ te sanātanaḥ yudhiṣṭhira mahābāho mahābāhur janārdanaḥ
12.326.121
vaiśaṃpāyana uvāca śrutvaitad ākhyānavaraṃ dharmarāḍ janamejaya bhrātaraś cāsya te sarve nārāyaṇaparābhavan
12.326.122
jitaṃ bhagavatā tena puruṣeṇeti bhārata nityaṃ japyaparā bhūtvā sarasvatīm udīrayan
12.326.123
yo hy asmākaṃ guruḥ śreṣṭhaḥ kṛṣṇadvaipāyano muniḥ sa jagau paramaṃ japyaṃ nārāyaṇam udīrayan
12.326.124
gatvāntarikṣāt satataṃ kṣīrodam amṛtāśayam pūjayitvā ca deveśaṃ punar āyāt svam āśramam
12.327.1
janamejaya uvāca kathaṃ sa bhagavān devo yajñeṣv agraharaḥ prabhuḥ yajñadhārī ca satataṃ vedavedāṅgavit tathā
12.327.2
nivṛttaṃ cāsthito dharmaṃ kṣemī bhāgavatapriyaḥ pravṛttidharmān vidadhe sa eva bhagavān prabhuḥ
12.327.3
kathaṃ pravṛttidharmeṣu bhāgārhā devatāḥ kṛtāḥ kathaṃ nivṛttidharmāś ca kṛtā vyāvṛttabuddhayaḥ
12.327.4
etaṃ naḥ saṃśayaṃ vipra chindhi guhyaṃ sanātanam tvayā nārāyaṇakathā śrutā vai dharmasaṃhitā
12.327.5
ime sabrahmakā lokāḥ sasurāsuramānavāḥ kriyāsv abhyudayoktāsu saktā dṛśyanti sarvaśaḥ mokṣaś coktas tvayā brahman nirvāṇaṃ paramaṃ sukham
12.327.6
ye ca muktā bhavantīha puṇyapāpavivarjitāḥ te sahasrārciṣaṃ devaṃ praviśantīti śuśrumaḥ
12.327.7
aho hi duranuṣṭheyo mokṣadharmaḥ sanātanaḥ yaṃ hitvā devatāḥ sarvā havyakavyabhujo 'bhavan
12.327.8
kiṃ nu brahmā ca rudraś ca śakraś ca balabhit prabhuḥ sūryas tārādhipo vāyur agnir varuṇa eva ca ākāśaṃ jagatī caiva ye ca śeṣā divaukasaḥ
12.327.9
pralayaṃ na vijānanti ātmanaḥ parinirmitam tatas te nāsthitā mārgaṃ dhruvam akṣayam avyayam
12.327.10
smṛtvā kālaparīmāṇaṃ pravṛttiṃ ye samāsthitāḥ doṣaḥ kālaparīmāṇe mahān eṣa kriyāvatām
12.327.11
etan me saṃśayaṃ vipra hṛdi śalyam ivārpitam chindhītihāsakathanāt paraṃ kautūhalaṃ hi me
12.327.12
kathaṃ bhāgaharāḥ proktā devatāḥ kratuṣu dvija kimarthaṃ cādhvare brahmann ijyante tridivaukasaḥ
12.327.13
ye ca bhāgaṃ pragṛhṇanti yajñeṣu dvijasattama te yajanto mahāyajñaiḥ kasya bhāgaṃ dadanti vai
12.327.14
vaiśaṃpāyana uvāca aho gūḍhatamaḥ praśnas tvayā pṛṣṭo janeśvara nātaptatapasā hy eṣa nāvedaviduṣā tathā nāpurāṇavidā cāpi śakyo vyāhartum añjasā
12.327.15
hanta te kathayiṣyāmi yan me pṛṣṭaḥ purā guruḥ kṛṣṇadvaipāyano vyāso vedavyāso mahān ṛṣiḥ
12.327.16
sumantur jaiminiś caiva pailaś ca sudṛḍhavrataḥ ahaṃ caturthaḥ śiṣyo vai pañcamaś ca śukaḥ smṛtaḥ
12.327.17
etān samāgatān sarvān pañca śiṣyān damānvitān śaucācārasamāyuktāñ jitakrodhāñ jitendriyān
12.327.18
vedān adhyāpayām āsa mahābhāratapañcamān merau girivare ramye siddhacāraṇasevite
12.327.19
teṣām abhyasyatāṃ vedān kadā cit saṃśayo 'bhavat eṣa vai yas tvayā pṛṣṭas tena teṣāṃ prakīrtitaḥ tataḥ śruto mayā cāpi tavākhyeyo 'dya bhārata
12.327.20
śiṣyāṇāṃ vacanaṃ śrutvā sarvājñānatamonudaḥ parāśarasutaḥ śrīmān vyāso vākyam uvāca ha
12.327.21
mayā hi sumahat taptaṃ tapaḥ paramadāruṇam bhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyac ca jānīyām iti sattamāḥ
12.327.22
tasya me taptatapaso nigṛhītendriyasya ca nārāyaṇaprasādena kṣīrodasyānukūlataḥ
12.327.23
traikālikam idaṃ jñānaṃ prādurbhūtaṃ yathepsitam tac chṛṇudhvaṃ yathājñānaṃ vakṣye saṃśayam uttamam yathā vṛttaṃ hi kalpādau dṛṣṭaṃ me jñānacakṣuṣā
12.327.24
paramātmeti yaṃ prāhuḥ sāṃkhyayogavido janāḥ mahāpuruṣasaṃjñāṃ sa labhate svena karmaṇā
12.327.25
tasmāt prasūtam avyaktaṃ pradhānaṃ tad vidur budhāḥ avyaktād vyaktam utpannaṃ lokasṛṣṭyartham īśvarāt
12.327.26
aniruddho hi lokeṣu mahān ātmeti kathyate yo 'sau vyaktatvam āpanno nirmame ca pitāmaham so 'haṃkāra iti proktaḥ sarvatejomayo hi saḥ
12.327.27
pṛthivī vāyur ākāśam āpo jyotiś ca pañcamam ahaṃkāraprasūtāni mahābhūtāni bhārata
12.327.28
mahābhūtāni sṛṣṭvātha tadguṇān nirmame punaḥ bhūtebhyaś caiva niṣpannā mūrtimanto 'ṣṭa tāñ śṛṇu
12.327.29
marīcir aṅgirāś cātriḥ pulastyaḥ pulahaḥ kratuḥ vasiṣṭhaś ca mahātmā vai manuḥ svāyaṃbhuvas tathā jñeyāḥ prakṛtayo 'ṣṭau tā yāsu lokāḥ pratiṣṭhitāḥ
12.327.30
vedān vedāṅgasaṃyuktān yajñān yajñāṅgasaṃyutān nirmame lokasiddhyarthaṃ brahmā lokapitāmahaḥ aṣṭābhyaḥ prakṛtibhyaś ca jātaṃ viśvam idaṃ jagat
12.327.31
rudro roṣātmako jāto daśānyān so 'sṛjat svayam ekādaśaite rudrās tu vikārāḥ puruṣāḥ smṛtāḥ
12.327.32
te rudrāḥ prakṛtiś caiva sarve caiva surarṣayaḥ utpannā lokasiddhyarthaṃ brahmāṇaṃ samupasthitāḥ
12.327.33
vayaṃ hi sṛṣṭā bhagavaṃs tvayā vai prabhaviṣṇunā yena yasminn adhīkāre vartitavyaṃ pitāmaha
12.327.34
yo 'sau tvayā vinirdiṣṭo adhikāro 'rthacintakaḥ paripālyaḥ kathaṃ tena so 'dhikāro 'dhikāriṇā
12.327.35
pradiśasva balaṃ tasya yo 'dhikārārthacintakaḥ evam ukto mahādevo devāṃs tān idam abravīt
12.327.36
sādhv ahaṃ jñāpito devā yuṣmābhir bhadram astu vaḥ mamāpy eṣā samutpannā cintā yā bhavatāṃ matā
12.327.37
lokatantrasya kṛtsnasya kathaṃ kāryaḥ parigrahaḥ kathaṃ balakṣayo na syād yuṣmākaṃ hy ātmanaś ca me
12.327.38
itaḥ sarve 'pi gacchāmaḥ śaraṇaṃ lokasākṣiṇam mahāpuruṣam avyaktaṃ sa no vakṣyati yad dhitam
12.327.39
tatas te brahmaṇā sārdham ṛṣayo vibudhās tathā kṣīrodasyottaraṃ kūlaṃ jagmur lokahitārthinaḥ
12.327.40
te tapaḥ samupātiṣṭhan brahmoktaṃ vedakalpitam sa mahāniyamo nāma tapaścaryā sudāruṇā
12.327.41
ūrdhvaṃ dṛṣṭir bāhavaś ca ekāgraṃ ca mano 'bhavat ekapādasthitāḥ samyak kāṣṭhabhūtāḥ samāhitāḥ
12.327.42
divyaṃ varṣasahasraṃ te tapas taptvā tad uttamam śuśruvur madhurāṃ vāṇīṃ vedavedāṅgabhūṣitām
12.327.43
bho bhoḥ sabrahmakā devā ṛṣayaś ca tapodhanāḥ svāgatenārcya vaḥ sarvāñ śrāvaye vākyam uttamam
12.327.44
vijñātaṃ vo mayā kāryaṃ tac ca lokahitaṃ mahat pravṛttiyuktaṃ kartavyaṃ yuṣmatprāṇopabṛṃhaṇam
12.327.45
sutaptaṃ vas tapo devā mamārādhanakāmyayā bhokṣyathāsya mahāsattvās tapasaḥ phalam uttamam
12.327.46
eṣa brahmā lokaguruḥ sarvalokapitāmahaḥ yūyaṃ ca vibudhaśreṣṭhā māṃ yajadhvaṃ samāhitāḥ
12.327.47
sarve bhāgān kalpayadhvaṃ yajñeṣu mama nityaśaḥ tathā śreyo vidhāsyāmi yathādhīkāram īśvarāḥ
12.327.48
śrutvaitad devadevasya vākyaṃ hṛṣṭatanūruhāḥ tatas te vibudhāḥ sarve brahmā te ca maharṣayaḥ
12.327.49
vedadṛṣṭena vidhinā vaiṣṇavaṃ kratum āharan tasmin satre tadā brahmā svayaṃ bhāgam akalpayat devā devarṣayaś caiva sarve bhāgān akalpayan
12.327.50
te kārtayugadharmāṇo bhāgāḥ paramasatkṛtāḥ prāpur ādityavarṇaṃ taṃ puruṣaṃ tamasaḥ param bṛhantaṃ sarvagaṃ devam īśānaṃ varadaṃ prabhum
12.327.51
tato 'tha varado devas tān sarvān amarān sthitān aśarīro babhāṣedaṃ vākyaṃ khastho maheśvaraḥ
12.327.52
yena yaḥ kalpito bhāgaḥ sa tathā samupāgataḥ prīto 'haṃ pradiśāmy adya phalam āvṛttilakṣaṇam
12.327.53
etad vo lakṣaṇaṃ devā matprasādasamudbhavam yūyaṃ yajñair ijyamānāḥ samāptavaradakṣiṇaiḥ yuge yuge bhaviṣyadhvaṃ pravṛttiphalabhoginaḥ
12.327.54
yajñair ye cāpi yakṣyanti sarvalokeṣu vai surāḥ kalpayiṣyanti vo bhāgāṃs te narā vedakalpitān
12.327.55
yo me yathā kalpitavān bhāgam asmin mahākratau sa tathā yajñabhāgārho vedasūtre mayā kṛtaḥ
12.327.56
yūyaṃ lokān dhārayadhvaṃ yajñabhāgaphaloditāḥ sarvārthacintakā loke yathādhīkāranirmitāḥ
12.327.57
yāḥ kriyāḥ pracariṣyanti pravṛttiphalasatkṛtāḥ tābhir āpyāyitabalā lokān vai dhārayiṣyatha
12.327.58
yūyaṃ hi bhāvitā loke sarvayajñeṣu mānavaiḥ māṃ tato bhāvayiṣyadhvam eṣā vo bhāvanā mama
12.327.59
ityarthaṃ nirmitā vedā yajñāś cauṣadhibhiḥ saha ebhiḥ samyak prayuktair hi prīyante devatāḥ kṣitau
12.327.60
nirmāṇam etad yuṣmākaṃ pravṛttiguṇakalpitam mayā kṛtaṃ suraśreṣṭhā yāvat kalpakṣayād iti cintayadhvaṃ lokahitaṃ yathādhīkāram īśvarāḥ
12.327.61
marīcir aṅgirāś cātriḥ pulastyaḥ pulahaḥ kratuḥ vasiṣṭha iti saptaite mānasā nirmitā hi vai
12.327.62
ete vedavido mukhyā vedācāryāś ca kalpitāḥ pravṛttidharmiṇaś caiva prājāpatyena kalpitāḥ
12.327.63
ayaṃ kriyāvatāṃ panthā vyaktībhūtaḥ sanātanaḥ aniruddha iti prokto lokasargakaraḥ prabhuḥ
12.327.64
sanaḥ sanatsujātaś ca sanakaḥ sasanandanaḥ sanatkumāraḥ kapilaḥ saptamaś ca sanātanaḥ
12.327.65
saptaite mānasāḥ proktā ṛṣayo brahmaṇaḥ sutāḥ svayamāgatavijñānā nivṛttaṃ dharmam āsthitāḥ
12.327.66
ete yogavido mukhyāḥ sāṃkhyadharmavidas tathā ācāryā mokṣaśāstre ca mokṣadharmapravartakāḥ
12.327.67
yato 'haṃ prasṛtaḥ pūrvam avyaktāt triguṇo mahān tasmāt parataro yo 'sau kṣetrajña iti kalpitaḥ so 'haṃ kriyāvatāṃ panthāḥ punarāvṛttidurlabhaḥ
12.327.68
yo yathā nirmito jantur yasmin yasmiṃś ca karmaṇi pravṛttau vā nivṛttau vā tatphalaṃ so 'śnute 'vaśaḥ
12.327.69
eṣa lokagurur brahmā jagadādikaraḥ prabhuḥ eṣa mātā pitā caiva yuṣmākaṃ ca pitāmahaḥ mayānuśiṣṭo bhavitā sarvabhūtavarapradaḥ
12.327.70
asya caivānujo rudro lalāṭād yaḥ samutthitaḥ brahmānuśiṣṭo bhavitā sarvatrasavarapradaḥ
12.327.71
gacchadhvaṃ svān adhīkārāṃś cintayadhvaṃ yathāvidhi pravartantāṃ kriyāḥ sarvāḥ sarvalokeṣu māciram
12.327.72
pradṛśyantāṃ ca karmāṇi prāṇināṃ gatayas tathā parinirmitakālāni āyūṃṣi ca surottamāḥ
12.327.73
idaṃ kṛtayugaṃ nāma kālaḥ śreṣṭhaḥ pravartate ahiṃsyā yajñapaśavo yuge 'smin naitad anyathā catuṣpāt sakalo dharmo bhaviṣyaty atra vai surāḥ
12.327.74
tatas tretāyugaṃ nāma trayī yatra bhaviṣyati prokṣitā yatra paśavo vadhaṃ prāpsyanti vai makhe tatra pādacaturtho vai dharmasya na bhaviṣyati
12.327.75
tato vai dvāparaṃ nāma miśraḥ kālo bhaviṣyati dvipādahīno dharmaś ca yuge tasmin bhaviṣyati
12.327.76
tatas tiṣye 'tha saṃprāpte yuge kalipuraskṛte ekapādasthito dharmo yatra tatra bhaviṣyati
12.327.77
devā ūcuḥ ekapādasthite dharme yatrakvacanagāmini kathaṃ kartavyam asmābhir bhagavaṃs tad vadasva naḥ
12.327.78
śrībhagavān uvāca yatra vedāś ca yajñāś ca tapaḥ satyaṃ damas tathā ahiṃsādharmasaṃyuktāḥ pracareyuḥ surottamāḥ sa vai deśaḥ sevitavyo mā vo 'dharmaḥ padā spṛśet
12.327.79
vyāsa uvāca te 'nuśiṣṭā bhagavatā devāḥ sarṣigaṇās tathā namaskṛtvā bhagavate jagmur deśān yathepsitān
12.327.80
gateṣu tridivaukaḥsu brahmaikaḥ paryavasthitaḥ didṛkṣur bhagavantaṃ tam aniruddhatanau sthitam
12.327.81
taṃ devo darśayām āsa kṛtvā hayaśiro mahat sāṅgān āvartayan vedān kamaṇḍalugaṇitradhṛk
12.327.82
tato 'śvaśirasaṃ dṛṣṭvā taṃ devam amitaujasam lokakartā prabhur brahmā lokānāṃ hitakāmyayā
12.327.83
mūrdhnā praṇamya varadaṃ tasthau prāñjalir agrataḥ sa pariṣvajya devena vacanaṃ śrāvitas tadā
12.327.84
lokakāryagatīḥ sarvās tvaṃ cintaya yathāvidhi dhātā tvaṃ sarvabhūtānāṃ tvaṃ prabhur jagato guruḥ tvayy āveśitabhāro 'haṃ dhṛtiṃ prāpsyāmy athāñjasā
12.327.85
yadā ca surakāryaṃ te aviṣahyaṃ bhaviṣyati prādurbhāvaṃ gamiṣyāmi tadātmajñānadeśikaḥ
12.327.86
evam uktvā hayaśirās tatraivāntaradhīyata tenānuśiṣṭo brahmāpi svaṃ lokam acirād gataḥ
12.327.87
evam eṣa mahābhāgaḥ padmanābhaḥ sanātanaḥ yajñeṣv agraharaḥ prokto yajñadhārī ca nityadā
12.327.88
nivṛttiṃ cāsthito dharmaṃ gatim akṣayadharmiṇām pravṛttidharmān vidadhe kṛtvā lokasya citratām
12.327.89
sa ādiḥ sa madhyaḥ sa cāntaḥ prajānāṃ; sa dhātā sa dheyaḥ sa kartā sa kāryam yugānte sa suptaḥ susaṃkṣipya lokān; yugādau prabuddho jagad dhy utsasarja
12.327.90
tasmai namadhvaṃ devāya nirguṇāya guṇātmane ajāya viśvarūpāya dhāmne sarvadivaukasām
12.327.91
mahābhūtādhipataye rudrāṇāṃ pataye tathā ādityapataye caiva vasūnāṃ pataye tathā
12.327.92
aśvibhyāṃ pataye caiva marutāṃ pataye tathā vedayajñādhipataye vedāṅgapataye 'pi ca
12.327.93
samudravāsine nityaṃ haraye muñjakeśine śāntaye sarvabhūtānāṃ mokṣadharmānubhāṣiṇe
12.327.94
tapasāṃ tejasāṃ caiva pataye yaśaso 'pi ca vācaś ca pataye nityaṃ saritāṃ pataye tathā
12.327.95
kapardine varāhāya ekaśṛṅgāya dhīmate vivasvate 'śvaśirase caturmūrtidhṛte sadā
12.327.96
guhyāya jñānadṛśyāya akṣarāya kṣarāya ca eṣa devaḥ saṃcarati sarvatragatir avyayaḥ
12.327.97
evam etat purā dṛṣṭaṃ mayā vai jñānacakṣuṣā kathitaṃ tac ca vaḥ sarvaṃ mayā pṛṣṭena tattvataḥ
12.327.98
kriyatāṃ madvacaḥ śiṣyāḥ sevyatāṃ harir īśvaraḥ gīyatāṃ vedaśabdaiś ca pūjyatāṃ ca yathāvidhi
12.327.99
vaiśaṃpāyana uvāca ity uktās tu vayaṃ tena vedavyāsena dhīmatā sarve śiṣyāḥ sutaś cāsya śukaḥ paramadharmavit
12.327.100
sa cāsmākam upādhyāyaḥ sahāsmābhir viśāṃ pate caturvedodgatābhiś ca ṛgbhis tam abhituṣṭuve
12.327.101
etat te sarvam ākhyātaṃ yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi evaṃ me 'kathayad rājan purā dvaipāyano guruḥ
12.327.102
yaś cedaṃ śṛṇuyān nityaṃ yaś cedaṃ parikīrtayet namo bhagavate kṛtvā samāhitamanā naraḥ
12.327.103
bhavaty arogo dyutimān balarūpasamanvitaḥ āturo mucyate rogād baddho mucyeta bandhanāt
12.327.104
kāmakāmī labhet kāmaṃ dīrgham āyur avāpnuyāt brāhmaṇaḥ sarvavedī syāt kṣatriyo vijayī bhavet vaiśyo vipulalābhaḥ syāc chūdraḥ sukham avāpnuyāt
12.327.105
aputro labhate putraṃ kanyā caivepsitaṃ patim lagnagarbhā vimucyeta garbhiṇī janayet sutam vandhyā prasavam āpnoti putrapautrasamṛddhimat
12.327.106
kṣemeṇa gacched adhvānam idaṃ yaḥ paṭhate pathi yo yaṃ kāmaṃ kāmayate sa tam āpnoti ca dhruvam
12.327.107
idaṃ maharṣer vacanaṃ viniścitaṃ; mahātmanaḥ puruṣavarasya kīrtanam samāgamaṃ carṣidivaukasām imaṃ; niśamya bhaktāḥ susukhaṃ labhante
12.328.1
janamejaya uvāca astauṣīd yair imaṃ vyāsaḥ saśiṣyo madhusūdanam nāmabhir vividhair eṣāṃ niruktaṃ bhagavan mama
12.328.2
vaktum arhasi śuśrūṣoḥ prajāpatipater hareḥ śrutvā bhaveyaṃ yat pūtaḥ śaraccandra ivāmalaḥ
12.328.3
vaiśaṃpāyana uvāca śṛṇu rājan yathācaṣṭa phalgunasya harir vibhuḥ prasannātmātmano nāmnāṃ niruktaṃ guṇakarmajam
12.328.4
nāmabhiḥ kīrtitais tasya keśavasya mahātmanaḥ pṛṣṭavān keśavaṃ rājan phalgunaḥ paravīrahā
12.328.5
arjuna uvāca bhagavan bhūtabhavyeśa sarvabhūtasṛg avyaya lokadhāma jagannātha lokānām abhayaprada
12.328.6
yāni nāmāni te deva kīrtitāni maharṣibhiḥ vedeṣu sapurāṇeṣu yāni guhyāni karmabhiḥ
12.328.7
teṣāṃ niruktaṃ tvatto 'haṃ śrotum icchāmi keśava na hy anyo vartayen nāmnāṃ niruktaṃ tvām ṛte prabho
12.328.8
śrībhagavān uvāca ṛgvede sayajurvede tathaivātharvasāmasu purāṇe sopaniṣade tathaiva jyotiṣe 'rjuna
12.328.9
sāṃkhye ca yogaśāstre ca āyurvede tathaiva ca bahūni mama nāmāni kīrtitāni maharṣibhiḥ
12.328.10
gauṇāni tatra nāmāni karmajāni ca kāni cit niruktaṃ karmajānāṃ ca śṛṇuṣva prayato 'nagha kathyamānaṃ mayā tāta tvaṃ hi me 'rdhaṃ smṛtaḥ purā
12.328.11
namo 'tiyaśase tasmai dehināṃ paramātmane nārāyaṇāya viśvāya nirguṇāya guṇātmane
12.328.12
yasya prasādajo brahmā rudraś ca krodhasaṃbhavaḥ yo 'sau yonir hi sarvasya sthāvarasya carasya ca
12.328.13
aṣṭādaśaguṇaṃ yat tat sattvaṃ sattvavatāṃ vara prakṛtiḥ sā parā mahyaṃ rodasī yogadhāriṇī ṛtā satyāmarājayyā lokānām ātmasaṃjñitā
12.328.14
tasmāt sarvāḥ pravartante sargapralayavikriyāḥ tato yajñaś ca yaṣṭā ca purāṇaḥ puruṣo virāṭ aniruddha iti prokto lokānāṃ prabhavāpyayaḥ
12.328.15
brāhme rātrikṣaye prāpte tasya hy amitatejasaḥ prasādāt prādurabhavat padmaṃ padmanibhekṣaṇa tatra brahmā samabhavat sa tasyaiva prasādajaḥ
12.328.16
ahnaḥ kṣaye lalāṭāc ca suto devasya vai tathā krodhāviṣṭasya saṃjajñe rudraḥ saṃhārakārakaḥ
12.328.17
etau dvau vibudhaśreṣṭhau prasādakrodhajau smṛtau tadādeśitapanthānau sṛṣṭisaṃhārakārakau nimittamātraṃ tāv atra sarvaprāṇivarapradau
12.328.18
kapardī jaṭilo muṇḍaḥ śmaśānagṛhasevakaḥ ugravratadharo rudro yogī tripuradāruṇaḥ
12.328.19
dakṣakratuharaś caiva bhaganetraharas tathā nārāyaṇātmako jñeyaḥ pāṇḍaveya yuge yuge
12.328.20
tasmin hi pūjyamāne vai devadeve maheśvare saṃpūjito bhavet pārtha devo nārāyaṇaḥ prabhuḥ
12.328.21
aham ātmā hi lokānāṃ viśvānāṃ pāṇḍunandana tasmād ātmānam evāgre rudraṃ saṃpūjayāmy aham
12.328.22
yady ahaṃ nārcayeyaṃ vai īśānaṃ varadaṃ śivam ātmānaṃ nārcayet kaś cid iti me bhāvitaṃ manaḥ mayā pramāṇaṃ hi kṛtaṃ lokaḥ samanuvartate
12.328.23
pramāṇāni hi pūjyāni tatas taṃ pūjayāmy aham yas taṃ vetti sa māṃ vetti yo 'nu taṃ sa hi mām anu
12.328.24
rudro nārāyaṇaś caiva sattvam ekaṃ dvidhākṛtam loke carati kaunteya vyaktisthaṃ sarvakarmasu
12.328.25
na hi me kena cid deyo varaḥ pāṇḍavanandana iti saṃcintya manasā purāṇaṃ viśvam īśvaram putrārtham ārādhitavān ātmānam aham ātmanā
12.328.26
na hi viṣṇuḥ praṇamati kasmai cid vibudhāya tu ṛta ātmānam eveti tato rudraṃ bhajāmy aham
12.328.27
sabrahmakāḥ sarudrāś ca sendrā devāḥ saharṣibhiḥ arcayanti suraśreṣṭhaṃ devaṃ nārāyaṇaṃ harim
12.328.28
bhaviṣyatāṃ vartatāṃ ca bhūtānāṃ caiva bhārata sarveṣām agraṇīr viṣṇuḥ sevyaḥ pūjyaś ca nityaśaḥ
12.328.29
namasva havyadaṃ viṣṇuṃ tathā śaraṇadaṃ nama varadaṃ namasva kaunteya havyakavyabhujaṃ nama
12.328.30
caturvidhā mama janā bhaktā evaṃ hi te śrutam teṣām ekāntinaḥ śreṣṭhās te caivānanyadevatāḥ aham eva gatis teṣāṃ nirāśīḥkarmakāriṇām
12.328.31
ye ca śiṣṭās trayo bhaktāḥ phalakāmā hi te matāḥ sarve cyavanadharmāṇaḥ pratibuddhas tu śreṣṭhabhāk
12.328.32
brahmāṇaṃ śitikaṇṭhaṃ ca yāś cānyā devatāḥ smṛtāḥ prabuddhavaryāḥ sevante mām evaiṣyanti yat param bhaktaṃ prati viśeṣas te eṣa pārthānukīrtitaḥ
12.328.33
tvaṃ caivāhaṃ ca kaunteya naranārāyaṇau smṛtau bhārāvataraṇārthaṃ hi praviṣṭau mānuṣīṃ tanum
12.328.34
jānāmy adhyātmayogāṃś ca yo 'haṃ yasmāc ca bhārata nivṛttilakṣaṇo dharmas tathābhyudayiko 'pi ca
12.328.35
narāṇām ayanaṃ khyātam aham ekaḥ sanātanaḥ āpo nārā iti proktā āpo vai narasūnavaḥ ayanaṃ mama tat pūrvam ato nārāyaṇo hy aham
12.328.36
chādayāmi jagad viśvaṃ bhūtvā sūrya ivāṃśubhiḥ sarvabhūtādhivāsaś ca vāsudevas tato hy aham
12.328.37
gatiś ca sarvabhūtānāṃ prajānāṃ cāpi bhārata vyāptā me rodasī pārtha kāntiś cābhyadhikā mama
12.328.38
adhibhūtāni cānte 'haṃ tad icchaṃś cāsmi bhārata kramaṇāc cāpy ahaṃ pārtha viṣṇur ity abhisaṃjñitaḥ
12.328.39
damāt siddhiṃ parīpsanto māṃ janāḥ kāmayanti hi divaṃ corvīṃ ca madhyaṃ ca tasmād dāmodaro hy aham
12.328.40
pṛśnir ity ucyate cānnaṃ vedā āpo 'mṛtaṃ tathā mamaitāni sadā garbhe pṛśnigarbhas tato hy aham
12.328.41
ṛṣayaḥ prāhur evaṃ māṃ tritakūpābhipātitam pṛśnigarbha tritaṃ pāhīty ekatadvitapātitam
12.328.42
tataḥ sa brahmaṇaḥ putra ādyo ṛṣivaras tritaḥ uttatārodapānād vai pṛśnigarbhānukīrtanāt
12.328.43
sūryasya tapato lokān agneḥ somasya cāpy uta aṃśavo ye prakāśante mama te keśasaṃjñitāḥ sarvajñāḥ keśavaṃ tasmān mām āhur dvijasattamāḥ
12.328.44
svapatnyām āhito garbha utathyena mahātmanā utathye 'ntarhite caiva kadā cid devamāyayā bṛhaspatir athāvindat tāṃ patnīṃ tasya bhārata
12.328.45
tato vai tam ṛṣiśreṣṭhaṃ maithunopagataṃ tathā uvāca garbhaḥ kaunteya pañcabhūtasamanvitaḥ
12.328.46
pūrvāgato 'haṃ varada nārhasy ambāṃ prabādhitum etad bṛhaspatiḥ śrutvā cukrodha ca śaśāpa ca
12.328.47
maithunopagato yasmāt tvayāhaṃ vinivāritaḥ tasmād andho jāsyasi tvaṃ macchāpān nātra saṃśayaḥ
12.328.48
sa śāpād ṛṣimukhyasya dīrghaṃ tama upeyivān sa hi dīrghatamā nāma nāmnā hy āsīd ṛṣiḥ purā
12.328.49
vedān avāpya caturaḥ sāṅgopāṅgān sanātanān prayojayām āsa tadā nāma guhyam idaṃ mama
12.328.50
ānupūrvyeṇa vidhinā keśaveti punaḥ punaḥ sa cakṣuṣmān samabhavad gautamaś cābhavat punaḥ
12.328.51
evaṃ hi varadaṃ nāma keśaveti mamārjuna devānām atha sarveṣām ṛṣīṇāṃ ca mahātmanām
12.328.52
agniḥ somena saṃyukta ekayoni mukhaṃ kṛtam agnīṣomātmakaṃ tasmāj jagat kṛtsnaṃ carācaram
12.328.53
api hi purāṇe bhavati ekayonyātmakāv agnīṣomau devāś cāgnimukhā iti ekayonitvāc ca parasparaṃ mahayanto lokān dhārayata iti
12.329.1
arjuna uvāca agnīṣomau kathaṃ pūrvam ekayonī pravartitau eṣa me saṃśayo jātas taṃ chindhi madhusūdana
12.329.2
śrībhagavān uvāca hanta te vartayiṣyāmi purāṇaṃ pāṇḍunandana ātmatejodbhavaṃ pārtha śṛṇuṣvaikamanā mama
12.329.3
saṃprakṣālanakāle 'tikrānte caturthe yugasahasrānte avyakte sarvabhūtapralaye sthāvarajaṅgame jyotirdharaṇivāyurahite 'ndhe tamasi jalaikārṇave loke tama ity evābhibhūte 'saṃjñake 'dvitīye pratiṣṭhite naiva rātryāṃ na divase na sati nāsati na vyakte nāvyakte vyavasthite etasyām avasthāyāṃ nārāyaṇaguṇāśrayād akṣayād ajarād anindriyād agrāhyād asaṃbhavāt satyād ahiṃsrāl lalāmād vividhapravṛttiviśeṣāt akṣayād ajarāmarād amūrtitaḥ sarvavyāpinaḥ sarvakartuḥ śāśvatāt tamasaḥ puruṣaḥ prādurbhūto harir avyayaḥ
12.329.4
nidarśanam api hy atra bhavati nāsīd aho na rātrir āsīt na sad āsīn nāsad āsīt tama eva purastād abhavad viśvarūpam sā viśvasya jananīty evam asyārtho 'nubhāṣyate
12.329.5
tasyedānīṃ tamaḥsaṃbhavasya puruṣasya padmayoner brahmaṇaḥ prādurbhāve sa puruṣaḥ prajāḥ sisṛkṣamāṇo netrābhyām agnīṣomau sasarja tato bhūtasarge pravṛtte prajākramavaśād brahmakṣatram upātiṣṭhat yaḥ somas tad brahma yad brahma te brāhmaṇāḥ yo 'gnis tat kṣatraṃ kṣatrād brahma balavattaram kasmād iti lokapratyakṣaguṇam etat tad yathā brāhmaṇebhyaḥ paraṃ bhūtaṃ notpannapūrvam dīpyamāne 'gnau juhotīti kṛtvā bravīmi
12.329.6
mantravādo 'pi hi bhavati tvam agne yajñānāṃ hotā viśveṣām hito devebhir mānuṣe jane iti nidarśanaṃ cātra bhavati viśveṣām agne yajñānāṃ hoteti hito devair mānuṣair jagata iti agnir hi yajñānāṃ hotā kartā
12.329.7
na hy ṛte mantrād dhavanam asti na vinā puruṣaṃ tapaḥ saṃbhavati havir mantrāṇāṃ saṃpūjā vidyate devamanuṣyāṇām anena tvaṃ hoteti niyuktaḥ ye ca mānuṣā hotrādhikārās te ca brāhmaṇasya hi yājanaṃ vidhīyate na kṣatravaiśyayor dvijātyoḥ tasmād brāhmaṇā hy agnibhūtā yajñān udvahanti yajñā devāṃs tarpayanti devāḥ pṛthivīṃ bhāvayanti
12.329.8
śatapathe hi brāhmaṇaṃ bhavati agnau samiddhe sa juhoti yo vidvān brāhmaṇamukhe dānāhutiṃ juhoti evam apy agnibhūtā brāhmaṇā vidvāṃso 'gniṃ bhāvayanti agnir viṣṇuḥ sarvabhūtāny anupraviśya prāṇān dhārayati api cātra sanatkumāragītāḥ ślokā bhavanti
12.329.9
viśvaṃ brahmāsṛjat pūrvaṃ sarvādir niravaskaram brahmaghoṣair divaṃ tiṣṭhanty amarā brahmayonayaḥ
12.329.10
brāhmaṇānāṃ matir vākyaṃ karma śraddhā tapāṃsi ca dhārayanti mahīṃ dyāṃ ca śaityād vāry amṛtaṃ yathā
12.329.11
nāsti satyāt paro dharmo nāsti mātṛsamo guruḥ brāhmaṇebhyaḥ paraṃ nāsti pretya ceha ca bhūtaye
12.329.12
naiṣām ukṣā vardhate nota vāhā; na gargaro mathyate saṃpradāne apadhvastā dasyubhūtā bhavanti; yeṣāṃ rāṣṭre brāhmaṇā vṛttihīnāḥ
12.329.13
vedapurāṇetihāsaprāmāṇyān nārāyaṇamukhodgatāḥ sarvātmānaḥ sarvakartāraḥ sarvabhāvanāś ca brāhmaṇāḥ vāksamakālaṃ hi tasya devasya varapradasya brāhmaṇāḥ prathamaṃ prādurbhūtā brāhmaṇebhyaś ca śeṣā varṇāḥ prādurbhūtāḥ itthaṃ ca surāsuraviśiṣṭā brāhmaṇā yadā mayā brahmabhūtena purā svayam evotpāditāḥ surāsuramaharṣayo bhūtaviśeṣāḥ sthāpitā nigṛhītāś ca
12.329.14
ahalyādharṣaṇanimittaṃ hi gautamād dhariśmaśrutām indraḥ prāptaḥ kauśikanimittaṃ cendro muṣkaviyogaṃ meṣavṛṣaṇatvaṃ cāvāpa aśvinor grahapratiṣedhodyatavajrasya puraṃdarasya cyavanena stambhito bāhuḥ kratuvadhaprāptamanyunā ca dakṣeṇa bhūyas tapasā cātmānaṃ saṃyojya netrākṛtir anyā lalāṭe rudrasyotpāditā
12.329.15
tripuravadhārthaṃ dīkṣām abhyupagatasya rudrasyośanasā śiraso jaṭā utkṛtya prayuktāḥ tataḥ prādurbhūtā bhujagāḥ tair asya bhujagaiḥ pīḍyamānaḥ kaṇṭho nīlatām upanītaḥ pūrve ca manvantare svāyaṃbhuve nārāyaṇahastabandhagrahaṇān nīlakaṇṭhatvam eva vā
12.329.16
amṛtotpādane puraścaraṇatām upagatasyāṅgiraso bṛhaspater upaspṛśato na prasādaṃ gatavatyaḥ kilāpaḥ atha bṛhaspatir apāṃ cukrodha yasmān mamopaspṛśataḥ kaluṣībhūtā na prasādam upagatās tasmād adyaprabhṛti jhaṣamakaramatsyakacchapajantusaṃkīrṇāḥ kaluṣībhavateti tadāprabhṛty āpo yādobhiḥ saṃkīrṇāḥ saṃvṛttāḥ
12.329.17
viśvarūpo vai tvāṣṭraḥ purohito devānām āsīt svasrīyo 'surāṇām sa pratyakṣaṃ devebhyo bhāgam adadat parokṣam asurebhyaḥ
12.329.18
atha hiraṇyakaśipuṃ puraskṛtya viśvarūpamātaraṃ svasāram asurā varam ayācanta he svasar ayaṃ te putras tvāṣṭro viśvarūpas triśirā devānāṃ purohitaḥ pratyakṣaṃ devebhyo bhāgam adadat parokṣam asmākam tato devā vardhante vayaṃ kṣīyāmaḥ tad enaṃ tvaṃ vārayitum arhasi tathā yathāsmān bhajed iti
12.329.19
atha viśvarūpaṃ nandanavanam upagataṃ mātovāca putra kiṃ parapakṣavardhanas tvaṃ mātulapakṣaṃ nāśayasi nārhasy evaṃ kartum iti sa viśvarūpo mātur vākyam anatikramaṇīyam iti matvā saṃpūjya hiraṇyakaśipum agāt
12.329.20
hairaṇyagarbhāc ca vasiṣṭhād dhiraṇyakaśipuḥ śāpaṃ prāptavān yasmāt tvayānyo vṛto hotā tasmād asamāptayajñas tvam apūrvāt sattvajātād vadhaṃ prāpsyasīti tacchāpadānād dhiraṇyakaśipuḥ prāptavān vadham
12.329.21
viśvarūpo mātṛpakṣavardhano 'tyarthaṃ tapasy abhavat tasya vratabhaṅgārtham indro bahvīḥ śrīmatyo 'psaraso niyuyoja tāś ca dṛṣṭvā manaḥ kṣubhitaṃ tasyābhavat tāsu cāpsaraḥsu nacirād eva sakto 'bhavat saktaṃ cainaṃ jñātvāpsarasa ūcur gacchāmahe vayaṃ yathāgatam iti
12.329.22
tās tvāṣṭra uvāca kva gamiṣyatha āsyatāṃ tāvan mayā saha śreyo bhaviṣyatīti tās tam abruvan vayaṃ devastriyo 'psarasa indraṃ varadaṃ purā prabhaviṣṇuṃ vṛṇīmaha iti
12.329.23
atha tā viśvarūpo 'bravīd adyaiva sendrā devā na bhaviṣyantīti tato mantrāñ jajāpa tair mantraiḥ prāvardhata triśirāḥ ekenāsyena sarvalokeṣu dvijaiḥ kriyāvadbhir yajñeṣu suhutaṃ somaṃ papāv ekenāpa ekena sendrān devān athendras taṃ vivardhamānaṃ somapānāpyāyitasarvagātraṃ dṛṣṭvā cintām āpede
12.329.24
devāś ca te sahendreṇa brahmāṇam abhijagmur ūcuś ca viśvarūpeṇa sarvayajñeṣu suhutaḥ somaḥ pīyate vayam abhāgāḥ saṃvṛttāḥ asurapakṣo vardhate vayaṃ kṣīyāmaḥ tad arhasi no vidhātuṃ śreyo yad anantaram iti
12.329.25
tān brahmovāca ṛṣir bhārgavas tapas tapyate dadhīcaḥ sa yācyatāṃ varaṃ yathā kalevaraṃ jahyāt tasyāsthibhir vajraṃ kriyatām iti
12.329.26
devās tatrāgacchan yatra dadhīco bhagavān ṛṣis tapas tepe sendrā devās tam abhigamyocur bhagavaṃs tapasaḥ kuśalam avighnaṃ ceti tān dadhīca uvāca svāgataṃ bhavadbhyaḥ kiṃ kriyatām yad vakṣyatha tat kariṣyāmīti te tam abruvañ śarīraparityāgaṃ lokahitārthaṃ bhagavān kartum arhatīti atha dadhīcas tathaivāvimanāḥ sukhaduḥkhasamo mahāyogī ātmānaṃ samādhāya śarīraparityāgaṃ cakāra
12.329.27
tasya paramātmany avasṛte tāny asthīni dhātā saṃgṛhya vajram akarot tena vajreṇābhedyenāpradhṛṣyeṇa brahmāsthisaṃbhūtena viṣṇupraviṣṭenendro viśvarūpaṃ jaghāna śirasāṃ cāsya chedanam akarot tasmād anantaraṃ viśvarūpagātramathanasaṃbhavaṃ tvaṣṭrotpāditam evāriṃ vṛtram indro jaghāna
12.329.28
tasyāṃ dvaidhībhūtāyāṃ brahmavadhyāyāṃ bhayād indro devarājyaṃ parityajya apsu saṃbhavāṃ śītalāṃ mānasasarogatāṃ nalinīṃ prapede tatra caiśvaryayogād aṇumātro bhūtvā bisagranthiṃ praviveśa
12.329.29
atha brahmavadhyābhayapranaṣṭe trailokyanāthe śacīpatau jagad anīśvaraṃ babhūva devān rajas tamaś cāviveśa mantrā na prāvartanta maharṣīṇām rakṣāṃsi prādurabhavan brahma cotsādanaṃ jagāma anindrāś cābalā lokāḥ supradhṛṣyā babhūvuḥ
12.329.30
atha devā ṛṣayaś cāyuṣaḥ putraṃ nahuṣaṃ nāma devarājatve 'bhiṣiṣicuḥ nahuṣaḥ pañcabhiḥ śatair jyotiṣāṃ lalāṭe jvaladbhiḥ sarvatejoharais triviṣṭapaṃ pālayāṃ babhūva atha lokāḥ prakṛtim āpedire svasthāś ca babhūvuḥ
12.329.31
athovāca nahuṣaḥ sarvaṃ māṃ śakropabhuktam upasthitam ṛte śacīm iti sa evam uktvā śacīsamīpam agamad uvāca cainām subhage 'ham indro devānāṃ bhajasva mām iti taṃ śacī pratyuvāca prakṛtyā tvaṃ dharmavatsalaḥ somavaṃśodbhavaś ca nārhasi parapatnīdharṣaṇaṃ kartum iti
12.329.32
tām athovāca nahuṣaḥ aindraṃ padam adhyāsyate mayā aham indrasya rājyaratnaharo nātrādharmaḥ kaś cit tvam indrabhukteti sā tam uvāca asti mama kiṃ cid vratam aparyavasitam tasyāvabhṛthe tvām upagamiṣyāmi kaiś cid evāhobhir iti sa śacyaivam abhihito nahuṣo jagāma
12.329.33
atha śacī duḥkhaśokārtā bhartṛdarśanalālasā nahuṣabhayagṛhītā bṛhaspatim upāgacchat sa ca tām abhigatāṃ dṛṣṭvaiva dhyānaṃ praviśya bhartṛkāryatatparāṃ jñātvā bṛhaspatir uvāca anenaiva vratena tapasā cānvitā devīṃ varadām upaśrutim āhvaya sā tavendraṃ darśayiṣyatīti
12.329.34
sātha mahāniyamam āsthitā devīṃ varadām upaśrutiṃ mantrair āhvayat sopaśrutiḥ śacīsamīpam agāt uvāca cainām iyam asmi tvayopahūtopasthitā kiṃ te priyaṃ karavāṇīti tāṃ mūrdhnā praṇamyovāca śacī bhagavaty arhasi me bhartāraṃ darśayituṃ tvaṃ satyā matā ceti saināṃ mānasaṃ saro 'nayat tatrendraṃ bisagranthigatam adarśayat
12.329.35
tām indraḥ patnīṃ kṛśāṃ glānāṃ ca dṛṣṭvā cintayāṃ babhūva aho mama mahad duḥkham idam adyopagatam naṣṭaṃ hi mām iyam anviṣyopāgamad duḥkhārteti tām indra uvāca kathaṃ vartayasīti sā tam uvāca nahuṣo mām āhvayati kālaś cāsya mayā kṛta iti
12.329.36
tām indra uvāca gaccha nahuṣas tvayā vācyo 'pūrveṇa mām ṛṣiyuktena yānena tvam adhirūḍha udvahasva indrasya hi mahānti vāhanāni manasaḥ priyāṇy adhirūḍhāni mayā tvam anyenopayātum arhasīti saivam uktā hṛṣṭā jagāma indro 'pi bisagranthim evāviveśa bhūyaḥ
12.329.37
athendrāṇīm abhyāgatāṃ dṛṣṭvovāca nahuṣaḥ pūrṇaḥ sa kāla iti taṃ śacy abravīc chakreṇa yathoktam sa maharṣiyuktaṃ vāhanam adhirūḍhaḥ śacīsamīpam upāgacchat
12.329.38
atha maitrāvaruṇiḥ kumbhayonir agastyo maharṣīn vikriyamāṇāṃs tān nahuṣeṇāpaśyat padbhyāṃ ca tenāspṛśyata tataḥ sa nahuṣam abravīd akāryapravṛtta pāpa patasva mahīm sarpo bhava yāvad bhūmir girayaś ca tiṣṭheyus tāvad iti sa maharṣivākyasamakālam eva tasmād yānād avāpatat
12.329.39
athānindraṃ punas trailokyam abhavat tato devā ṛṣayaś ca bhagavantaṃ viṣṇuṃ śaraṇam indrārthe 'bhijagmuḥ ūcuś cainaṃ bhagavann indraṃ brahmavadhyābhibhūtaṃ trātum arhasīti tataḥ sa varadas tān abravīd aśvamedhaṃ yajñaṃ vaiṣṇavaṃ śakro 'bhiyajatu tataḥ svaṃ sthānaṃ prāpsyatīti
12.329.40
tato devā ṛṣayaś cendraṃ nāpaśyan yadā tadā śacīm ūcur gaccha subhage indram ānayasveti sā punas tat saraḥ samabhyagacchat indraś ca tasmāt sarasaḥ samutthāya bṛhaspatim abhijagāma bṛhaspatiś cāśvamedhaṃ mahākratuṃ śakrāyāharat tataḥ kṛṣṇasāraṅgaṃ medhyam aśvam utsṛjya vāhanaṃ tam eva kṛtvā indraṃ marutpatiṃ bṛhaspatiḥ svasthānaṃ prāpayām āsa
12.329.41
tataḥ sa devarāḍ devair ṛṣibhiḥ stūyamānas triviṣṭapastho niṣkalmaṣo babhūva brahmavadhyāṃ caturṣu sthāneṣu vanitāgnivanaspatigoṣu vyabhajat evam indro brahmatejaḥprabhāvopabṛṃhitaḥ śatruvadhaṃ kṛtvā svasthānaṃ prāpitaḥ
12.329.42
ākāśagaṅgāgataś ca purā bharadvājo maharṣir upāspṛśaṃs trīn kramān kramatā viṣṇunābhyāsāditaḥ sa bharadvājena sasalilena pāṇinorasi tāḍitaḥ salakṣaṇoraskaḥ saṃvṛttaḥ
12.329.43
bhṛguṇā maharṣiṇā śapto 'gniḥ sarvabhakṣatvam upanītaḥ
12.329.44
aditir vai devānām annam apacad etad bhuktvāsurān haniṣyantīti tatra budho vratacaryāsamāptāv āgacchat aditiṃ cāvocad bhikṣāṃ dehīti tatra devaiḥ pūrvam etat prāśyaṃ nānyenety aditir bhikṣāṃ nādāt atha bhikṣāpratyākhyānaruṣitena budhena brahmabhūtena vivasvato dvitīye janmany aṇḍasaṃjñitasyāṇḍaṃ māritam adityāḥ sa mārtaṇḍo vivasvān abhavac chrāddhadevaḥ
12.329.45
dakṣasya vai duhitaraḥ ṣaṣṭir āsan tābhyaḥ kaśyapāya trayodaśa prādād daśa dharmāya daśa manave saptaviṃśatim indave tāsu tulyāsu nakṣatrākhyāṃ gatāsu somo rohiṇyām abhyadhikāṃ prītim akarot tatas tāḥ śeṣāḥ patnya īrṣyāvatyaḥ pituḥ samīpaṃ gatvemam arthaṃ śaśaṃsuḥ bhagavann asmāsu tulyaprabhāvāsu somo rohiṇīm adhikaṃ bhajatīti so 'bravīd yakṣmainam āvekṣyatīti
12.329.46
dakṣaśāpāt somaṃ rājānaṃ yakṣmāviveśa sa yakṣmaṇāviṣṭo dakṣam agamat dakṣaś cainam abravīn na samaṃ vartasa iti tatrarṣayaḥ somam abruvan kṣīyase yakṣmaṇā paścimasyāṃ diśi samudre hiraṇyasarastīrtham tatra gatvātmānam abhiṣecayasveti athāgacchat somas tatra hiraṇyasarastīrtham
12.329.47
sthūlaśirā maharṣir meroḥ prāguttare digbhāge tapas tepe tasya tapas tapyamānasya sarvagandhavahaḥ śucir vāyur vivāyamānaḥ śarīram aspṛśat sa tapasā tāpitaśarīraḥ kṛśo vāyunopavījyamāno hṛdayaparitoṣam agamat tatra tasyānilavyajanakṛtaparitoṣasya sadyo vanaspatayaḥ puṣpaśobhāṃ na darśitavanta iti sa etāñ śaśāpa na sarvakālaṃ puṣpavanto bhaviṣyatheti
12.329.48
nārāyaṇo lokahitārthaṃ vaḍavāmukho nāma maharṣiḥ purābhavat tasya merau tapas tapyataḥ samudra āhūto nāgataḥ tenāmarṣitenātmagātroṣmaṇā samudraḥ stimitajalaḥ kṛtaḥ svedaprasyandanasadṛśaś cāsya lavaṇabhāvo janitaḥ uktaś cāpeyo bhaviṣyasi etac ca te toyaṃ vaḍavāmukhasaṃjñitena pīyamānaṃ madhuraṃ bhaviṣyati tad etad adyāpi vaḍavāmukhasaṃjñitenānuvartinā toyaṃ sāmudraṃ pīyate
12.329.49
himavato girer duhitaram umāṃ rudraś cakame bhṛgur api ca maharṣir himavantam āgamyābravīt kanyām umāṃ me dehīti tam abravīd dhimavān abhilaṣito varo rudra iti tam abravīd bhṛgur yasmāt tvayāhaṃ kanyāvaraṇakṛtabhāvaḥ pratyākhyātas tasmān na ratnānāṃ bhavān bhājanaṃ bhaviṣyatīti adyaprabhṛty etad avasthitam ṛṣivacanam
12.329.50
tad evaṃvidhaṃ māhātmyaṃ brāhmaṇānām kṣatram api śāśvatīm avyayāṃ pṛthivīṃ patnīm abhigamya bubhuje tad etad brahmāgnīṣomīyam tena jagad dhāryate
12.330.1
śrībhagavān uvāca sūryācandramasau śaśvat keśair me aṃśusaṃjñitaiḥ bodhayaṃs tāpayaṃś caiva jagad uttiṣṭhataḥ pṛthak
12.330.2
bodhanāt tāpanāc caiva jagato harṣaṇaṃ bhavet agnīṣomakṛtair ebhiḥ karmabhiḥ pāṇḍunandana hṛṣīkeśo 'ham īśāno varado lokabhāvanaḥ
12.330.3
iḍopahūtayogena hare bhāgaṃ kratuṣv aham varṇaś ca me hariśreṣṭhas tasmād dharir ahaṃ smṛtaḥ
12.330.4
dhāma sāro hi lokānām ṛtaṃ caiva vicāritam ṛtadhāmā tato vipraiḥ satyaś cāhaṃ prakīrtitaḥ
12.330.5
naṣṭāṃ ca dharaṇīṃ pūrvam avindaṃ vai guhāgatām govinda iti māṃ devā vāgbhiḥ samabhituṣṭuvuḥ
12.330.6
śipiviṣṭeti cākhyāyāṃ hīnaromā ca yo bhavet tenāviṣṭaṃ hi yat kiṃ cic chipiviṣṭaṃ hi tat smṛtam
12.330.7
yāsko mām ṛṣir avyagro naikayajñeṣu gītavān śipiviṣṭa iti hy asmād guhyanāmadharo hy aham
12.330.8
stutvā māṃ śipiviṣṭeti yāsko ṛṣir udāradhīḥ matprasādād adho naṣṭaṃ niruktam abhijagmivān
12.330.9
na hi jāto na jāye 'haṃ na janiṣye kadā cana kṣetrajñaḥ sarvabhūtānāṃ tasmād aham ajaḥ smṛtaḥ
12.330.10
noktapūrvaṃ mayā kṣudram aślīlaṃ vā kadā cana ṛtā brahmasutā sā me satyā devī sarasvatī
12.330.11
sac cāsac caiva kaunteya mayāveśitam ātmani pauṣkare brahmasadane satyaṃ mām ṛṣayo viduḥ
12.330.12
sattvān na cyutapūrvo 'haṃ sattvaṃ vai viddhi matkṛtam janmanīhābhavat sattvaṃ paurvikaṃ me dhanaṃjaya
12.330.13
nirāśīḥkarmasaṃyuktaṃ sātvataṃ māṃ prakalpaya sātvatajñānadṛṣṭo 'haṃ sātvataḥ sātvatāṃ patiḥ
12.330.14
kṛṣāmi medinīṃ pārtha bhūtvā kārṣṇāyaso mahān kṛṣṇo varṇaś ca me yasmāt tasmāt kṛṣṇo 'ham arjuna
12.330.15
mayā saṃśleṣitā bhūmir adbhir vyoma ca vāyunā vāyuś ca tejasā sārdhaṃ vaikuṇṭhatvaṃ tato mama
12.330.16
nirvāṇaṃ paramaṃ saukhyaṃ dharmo 'sau para ucyate tasmān na cyutapūrvo 'ham acyutas tena karmaṇā
12.330.17
pṛthivīnabhasī cobhe viśrute viśvalaukike tayoḥ saṃdhāraṇārthaṃ hi mām adhokṣajam añjasā
12.330.18
niruktaṃ vedaviduṣo ye ca śabdārthacintakāḥ te māṃ gāyanti prāgvaṃśe adhokṣaja iti sthitiḥ
12.330.19
śabda ekamatair eṣa vyāhṛtaḥ paramarṣibhiḥ nānyo hy adhokṣajo loke ṛte nārāyaṇaṃ prabhum
12.330.20
ghṛtaṃ mamārciṣo loke jantūnāṃ prāṇadhāraṇam ghṛtārcir aham avyagrair vedajñaiḥ parikīrtitaḥ
12.330.21
trayo hi dhātavaḥ khyātāḥ karmajā iti ca smṛtāḥ pittaṃ śleṣmā ca vāyuś ca eṣa saṃghāta ucyate
12.330.22
etaiś ca dhāryate jantur etaiḥ kṣīṇaiś ca kṣīyate āyurvedavidas tasmāt tridhātuṃ māṃ pracakṣate
12.330.23
vṛṣo hi bhagavān dharmaḥ khyāto lokeṣu bhārata naighaṇṭukapadākhyātaṃ viddhi māṃ vṛṣam uttamam
12.330.24
kapir varāhaḥ śreṣṭhaś ca dharmaś ca vṛṣa ucyate tasmād vṛṣākapiṃ prāha kaśyapo māṃ prajāpatiḥ
12.330.25
na cādiṃ na madhyaṃ tathā naiva cāntaṃ; kadā cid vidante surāś cāsurāś ca anādyo hy amadhyas tathā cāpy anantaḥ; pragīto 'ham īśo vibhur lokasākṣī
12.330.26
śucīni śravaṇīyāni śṛṇomīha dhanaṃjaya na ca pāpāni gṛhṇāmi tato 'haṃ vai śuciśravāḥ
12.330.27
ekaśṛṅgaḥ purā bhūtvā varāho divyadarśanaḥ imām uddhṛtavān bhūmim ekaśṛṅgas tato hy aham
12.330.28
tathaivāsaṃ trikakudo vārāhaṃ rūpam āsthitaḥ trikakut tena vikhyātaḥ śarīrasya tu māpanāt
12.330.29
viriñca iti yaḥ proktaḥ kapilajñānacintakaiḥ sa prajāpatir evāhaṃ cetanāt sarvalokakṛt
12.330.30
vidyāsahāyavantaṃ mām ādityasthaṃ sanātanam kapilaṃ prāhur ācāryāḥ sāṃkhyā niścitaniścayāḥ
12.330.31
hiraṇyagarbho dyutimān eṣa yaś chandasi stutaḥ yogaiḥ saṃpūjyate nityaṃ sa evāhaṃ vibhuḥ smṛtaḥ
12.330.32
ekaviṃśatiśākhaṃ ca ṛgvedaṃ māṃ pracakṣate sahasraśākhaṃ yat sāma ye vai vedavido janāḥ gāyanty āraṇyake viprā madbhaktās te 'pi durlabhāḥ
12.330.33
ṣaṭpañcāśatam aṣṭau ca saptatriṃśatam ity uta yasmiñ śākhā yajurvede so 'ham ādhvaryave smṛtaḥ
12.330.34
pañcakalpam atharvāṇaṃ kṛtyābhiḥ paribṛṃhitam kalpayanti hi māṃ viprā atharvāṇavidas tathā
12.330.35
śākhābhedāś ca ye ke cid yāś ca śākhāsu gītayaḥ svaravarṇasamuccārāḥ sarvāṃs tān viddhi matkṛtān
12.330.36
yat tad dhayaśiraḥ pārtha samudeti varapradam so 'ham evottare bhāge kramākṣaravibhāgavit
12.330.37
rāmādeśitamārgeṇa matprasādān mahātmanā pāñcālena kramaḥ prāptas tasmād bhūtāt sanātanāt bābhravyagotraḥ sa babhau prathamaḥ kramapāragaḥ
12.330.38
nārāyaṇād varaṃ labdhvā prāpya yogam anuttamam kramaṃ praṇīya śikṣāṃ ca praṇayitvā sa gālavaḥ
12.330.39
kaṇḍarīko 'tha rājā ca brahmadattaḥ pratāpavān jātīmaraṇajaṃ duḥkhaṃ smṛtvā smṛtvā punaḥ punaḥ saptajātiṣu mukhyatvād yogānāṃ saṃpadaṃ gataḥ
12.330.40
purāham ātmajaḥ pārtha prathitaḥ kāraṇāntare dharmasya kuruśārdūla tato 'haṃ dharmajaḥ smṛtaḥ
12.330.41
naranārāyaṇau pūrvaṃ tapas tepatur avyayam dharmayānaṃ samārūḍhau parvate gandhamādane
12.330.42
tatkālasamayaṃ caiva dakṣayajño babhūva ha na caivākalpayad bhāgaṃ dakṣo rudrasya bhārata
12.330.43
tato dadhīcivacanād dakṣayajñam apāharat sasarja śūlaṃ krodhena prajvalantaṃ muhur muhuḥ
12.330.44
tac chūlaṃ bhasmasāt kṛtvā dakṣayajñaṃ savistaram āvayoḥ sahasāgacchad badaryāśramam antikāt vegena mahatā pārtha patan nārāyaṇorasi
12.330.45
tataḥ svatejasāviṣṭāḥ keśā nārāyaṇasya ha babhūvur muñjavarṇās tu tato 'haṃ muñjakeśavān
12.330.46
tac ca śūlaṃ vinirdhūtaṃ huṃkāreṇa mahātmanā jagāma śaṃkarakaraṃ nārāyaṇasamāhatam
12.330.47
atha rudra upādhāvat tāv ṛṣī tapasānvitau tata enaṃ samuddhūtaṃ kaṇṭhe jagrāha pāṇinā nārāyaṇaḥ sa viśvātmā tenāsya śitikaṇṭhatā
12.330.48
atha rudravighātārtham iṣīkāṃ jagṛhe naraḥ mantraiś ca saṃyuyojāśu so 'bhavat paraśur mahān
12.330.49
kṣiptaś ca sahasā rudre khaṇḍanaṃ prāptavāṃs tadā tato 'haṃ khaṇḍaparaśuḥ smṛtaḥ paraśukhaṇḍanāt
12.330.50
arjuna uvāca asmin yuddhe tu vārṣṇeya trailokyamathane tadā jayaṃ kaḥ prāptavāṃs tatra śaṃsaitan me janārdana
12.330.51
śrībhagavān uvāca tayoḥ saṃlagnayor yuddhe rudranārāyaṇātmanoḥ udvignāḥ sahasā kṛtsnā lokāḥ sarve 'bhavaṃs tadā
12.330.52
nāgṛhṇāt pāvakaḥ śubhraṃ makheṣu suhutaṃ haviḥ vedā na pratibhānti sma ṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām
12.330.53
devān rajas tamaś caiva samāviviśatus tadā vasudhā saṃcakampe 'tha nabhaś ca vipaphāla ha
12.330.54
niṣprabhāṇi ca tejāṃsi brahmā caivāsanāc cyutaḥ agāc choṣaṃ samudraś ca himavāṃś ca vyaśīryata
12.330.55
tasminn evaṃ samutpanne nimitte pāṇḍunandana brahmā vṛto devagaṇair ṛṣibhiś ca mahātmabhiḥ ājagāmāśu taṃ deśaṃ yatra yuddham avartata
12.330.56
sāñjalipragraho bhūtvā caturvaktro niruktagaḥ uvāca vacanaṃ rudraṃ lokānām astu vai śivam nyasyāyudhāni viśveśa jagato hitakāmyayā
12.330.57
yad akṣaram athāvyaktam īśaṃ lokasya bhāvanam kūṭasthaṃ kartṛnirdvaṃdvam akarteti ca yaṃ viduḥ
12.330.58
vyaktibhāvagatasyāsya ekā mūrtir iyaṃ śivā naro nārāyaṇaś caiva jātau dharmakulodvahau
12.330.59
tapasā mahatā yuktau devaśreṣṭhau mahāvratau ahaṃ prasādajas tasya kasmiṃś cit kāraṇāntare tvaṃ caiva krodhajas tāta pūrvasarge sanātanaḥ
12.330.60
mayā ca sārdhaṃ varadaṃ vibudhaiś ca maharṣibhiḥ prasādayāśu lokānāṃ śāntir bhavatu māciram
12.330.61
brahmaṇā tv evam uktas tu rudraḥ krodhāgnim utsṛjan prasādayām āsa tato devaṃ nārāyaṇaṃ prabhum śaraṇaṃ ca jagāmādyaṃ vareṇyaṃ varadaṃ harim
12.330.62
tato 'tha varado devo jitakrodho jitendriyaḥ prītimān abhavat tatra rudreṇa saha saṃgataḥ
12.330.63
ṛṣibhir brahmaṇā caiva vibudhaiś ca supūjitaḥ uvāca devam īśānam īśaḥ sa jagato hariḥ
12.330.64
yas tvāṃ vetti sa māṃ vetti yas tvām anu sa mām anu nāvayor antaraṃ kiṃ cin mā te bhūd buddhir anyathā
12.330.65
adya prabhṛti śrīvatsaḥ śūlāṅko 'yaṃ bhavatv ayam mama pāṇyaṅkitaś cāpi śrīkaṇṭhas tvaṃ bhaviṣyasi
12.330.66
evaṃ lakṣaṇam utpādya parasparakṛtaṃ tadā sakhyaṃ caivātulaṃ kṛtvā rudreṇa sahitāv ṛṣī tapas tepatur avyagrau visṛjya tridivaukasaḥ
12.330.67
eṣa te kathitaḥ pārtha nārāyaṇajayo mṛdhe nāmāni caiva guhyāni niruktāni ca bhārata ṛṣibhiḥ kathitānīha yāni saṃkīrtitāni te
12.330.68
evaṃ bahuvidhai rūpaiś carāmīha vasuṃdharām brahmalokaṃ ca kaunteya golokaṃ ca sanātanam mayā tvaṃ rakṣito yuddhe mahāntaṃ prāptavāñ jayam
12.330.69
yas tu te so 'grato yāti yuddhe saṃpraty upasthite taṃ viddhi rudraṃ kaunteya devadevaṃ kapardinam
12.330.70
kālaḥ sa eva kathitaḥ krodhajeti mayā tava nihatāṃs tena vai pūrvaṃ hatavān asi vai ripūn
12.330.71
aprameyaprabhāvaṃ taṃ devadevam umāpatim namasva devaṃ prayato viśveśaṃ haram avyayam
12.331.1
janamejaya uvāca brahman sumahad ākhyānaṃ bhavatā parikīrtitam yac chrutvā munayaḥ sarve vismayaṃ paramaṃ gatāḥ
12.331.2
idaṃ śatasahasrād dhi bhāratākhyānavistarāt āmathya matimanthena jñānodadhim anuttamam
12.331.3
navanītaṃ yathā dadhno malayāc candanaṃ yathā āraṇyakaṃ ca vedebhya oṣadhibhyo 'mṛtaṃ yathā
12.331.4
samuddhṛtam idaṃ brahman kathāmṛtam anuttamam taponidhe tvayoktaṃ hi nārāyaṇakathāśrayam
12.331.5
sa hīśo bhagavān devaḥ sarvabhūtātmabhāvanaḥ aho nārāyaṇaṃ tejo durdarśaṃ dvijasattama
12.331.6
yatrāviśanti kalpānte sarve brahmādayaḥ surāḥ ṛṣayaś ca sagandharvā yac ca kiṃ cic carācaram na tato 'sti paraṃ manye pāvanaṃ divi ceha ca
12.331.7
sarvāśramābhigamanaṃ sarvatīrthāvagāhanam na tathā phaladaṃ cāpi nārāyaṇakathā yathā
12.331.8
sarvathā pāvitāḥ smeha śrutvemām āditaḥ kathām harer viśveśvarasyeha sarvapāpapraṇāśanīm
12.331.9
na citraṃ kṛtavāṃs tatra yad āryo me dhanaṃjayaḥ vāsudevasahāyo yaḥ prāptavāñ jayam uttamam
12.331.10
na cāsya kiṃ cid aprāpyaṃ manye lokeṣv api triṣu trailokyanātho viṣṇuḥ sa yasyāsīt sāhyakṛt sakhā
12.331.11
dhanyāś ca sarva evāsan brahmaṃs te mama pūrvakāḥ hitāya śreyase caiva yeṣām āsīj janārdanaḥ
12.331.12
tapasāpi na dṛśyo hi bhagavāṃl lokapūjitaḥ yaṃ dṛṣṭavantas te sākṣāc chrīvatsāṅkavibhūṣaṇam
12.331.13
tebhyo dhanyataraś caiva nāradaḥ parameṣṭhijaḥ na cālpatejasam ṛṣiṃ vedmi nāradam avyayam śvetadvīpaṃ samāsādya yena dṛṣṭaḥ svayaṃ hariḥ
12.331.14
devaprasādānugataṃ vyaktaṃ tat tasya darśanam yad dṛṣṭavāṃs tadā devam aniruddhatanau sthitam
12.331.15
badarīm āśramaṃ yat tu nāradaḥ prādravat punaḥ naranārāyaṇau draṣṭuṃ kiṃ nu tatkāraṇaṃ mune
12.331.16
śvetadvīpān nivṛttaś ca nāradaḥ parameṣṭhijaḥ badarīm āśramaṃ prāpya samāgamya ca tāv ṛṣī
12.331.17
kiyantaṃ kālam avasat kāḥ kathāḥ pṛṣṭavāṃś ca saḥ śvetadvīpād upāvṛtte tasmin vā sumahātmani
12.331.18
kim abrūtāṃ mahātmānau naranārāyaṇāv ṛṣī tad etan me yathātattvaṃ sarvam ākhyātum arhasi
12.331.19
vaiśaṃpāyana uvāca namo bhagavate tasmai vyāsāyāmitatejase yasya prasādād vakṣyāmi nārāyaṇakathām imām
12.331.20
prāpya śvetaṃ mahādvīpaṃ dṛṣṭvā ca harim avyayam nivṛtto nārado rājaṃs tarasā merum āgamat hṛdayenodvahan bhāraṃ yad uktaṃ paramātmanā
12.331.21
paścād asyābhavad rājann ātmanaḥ sādhvasaṃ mahat yad gatvā dūram adhvānaṃ kṣemī punar ihāgataḥ
12.331.22
tato meroḥ pracakrāma parvataṃ gandhamādanam nipapāta ca khāt tūrṇaṃ viśālāṃ badarīm anu
12.331.23
tataḥ sa dadṛśe devau purāṇāv ṛṣisattamau tapaś carantau sumahad ātmaniṣṭhau mahāvratau
12.331.24
tejasābhyadhikau sūryāt sarvalokavirocanāt śrīvatsalakṣaṇau pūjyau jaṭāmaṇḍaladhāriṇau
12.331.25
jālapādabhujau tau tu pādayoś cakralakṣaṇau vyūḍhoraskau dīrghabhujau tathā muṣkacatuṣkiṇau
12.331.26
ṣaṣṭidantāv aṣṭadaṃṣṭrau meghaughasadṛśasvanau svāsyau pṛthulalāṭau ca suhanū subhrunāsikau
12.331.27
ātapatreṇa sadṛśe śirasī devayos tayoḥ evaṃ lakṣaṇasaṃpannau mahāpuruṣasaṃjñitau
12.331.28
tau dṛṣṭvā nārado hṛṣṭas tābhyāṃ ca pratipūjitaḥ svāgatenābhibhāṣyātha pṛṣṭaś cānāmayaṃ tadā
12.331.29
babhūvāntargatamatir nirīkṣya puruṣottamau sadogatās tatra ye vai sarvabhūtanamaskṛtāḥ
12.331.30
śvetadvīpe mayā dṛṣṭās tādṛśāv ṛṣisattamau iti saṃcintya manasā kṛtvā cābhipradakṣiṇam upopaviviśe tatra pīṭhe kuśamaye śubhe
12.331.31
tatas tau tapasāṃ vāsau yaśasāṃ tejasām api ṛṣī śamadamopetau kṛtvā pūrvāhṇikaṃ vidhim
12.331.32
paścān nāradam avyagrau pādyārghyābhyāṃ prapūjya ca pīṭhayoś copaviṣṭau tau kṛtātithyāhnikau nṛpa
12.331.33
teṣu tatropaviṣṭeṣu sa deśo 'bhivyarājata ājyāhutimahājvālair yajñavāṭo 'gnibhir yathā
12.331.34
atha nārāyaṇas tatra nāradaṃ vākyam abravīt sukhopaviṣṭaṃ viśrāntaṃ kṛtātithyaṃ sukhasthitam
12.331.35
apīdānīṃ sa bhagavān paramātmā sanātanaḥ śvetadvīpe tvayā dṛṣṭa āvayoḥ prakṛtiḥ parā
12.331.36
nārada uvāca dṛṣṭo me puruṣaḥ śrīmān viśvarūpadharo 'vyayaḥ sarve hi lokās tatrasthās tathā devāḥ saharṣibhiḥ adyāpi cainaṃ paśyāmi yuvāṃ paśyan sanātanau
12.331.37
yair lakṣaṇair upetaḥ sa harir avyaktarūpadhṛk tair lakṣaṇair upetau hi vyaktarūpadharau yuvām
12.331.38
dṛṣṭau mayā yuvāṃ tatra tasya devasya pārśvataḥ iha caivāgato 'smy adya visṛṣṭaḥ paramātmanā
12.331.39
ko hi nāma bhavet tasya tejasā yaśasā śriyā sadṛśas triṣu lokeṣu ṛte dharmātmajau yuvām
12.331.40
tena me kathitaṃ pūrvaṃ nāma kṣetrajñasaṃjñitam prādurbhāvāś ca kathitā bhaviṣyanti hi ye yathā
12.331.41
tatra ye puruṣāḥ śvetāḥ pañcendriyavivarjitāḥ pratibuddhāś ca te sarve bhaktāś ca puruṣottamam
12.331.42
te 'rcayanti sadā devaṃ taiḥ sārdhaṃ ramate ca saḥ priyabhakto hi bhagavān paramātmā dvijapriyaḥ
12.331.43
ramate so 'rcyamāno hi sadā bhāgavatapriyaḥ viśvabhuk sarvago devo bāndhavo bhaktavatsalaḥ sa kartā kāraṇaṃ caiva kāryaṃ cātibaladyutiḥ
12.331.44
tapasā yojya so ''tmānaṃ śvetadvīpāt paraṃ hi yat teja ity abhivikhyātaṃ svayaṃbhāsāvabhāsitam
12.331.45
śāntiḥ sā triṣu lokeṣu siddhānāṃ bhāvitātmanām etayā śubhayā buddhyā naiṣṭhikaṃ vratam āsthitaḥ
12.331.46
na tatra sūryas tapati na somo 'bhivirājate na vāyur vāti deveśe tapaś carati duścaram
12.331.47
vedīm aṣṭatalotsedhāṃ bhūmāv āsthāya viśvabhuk ekapādasthito deva ūrdhvabāhur udaṅmukhaḥ sāṅgān āvartayan vedāṃs tapas tepe suduścaram
12.331.48
yad brahmā ṛṣayaś caiva svayaṃ paśupatiś ca yat śeṣāś ca vibudhaśreṣṭhā daityadānavarākṣasāḥ
12.331.49
nāgāḥ suparṇā gandharvāḥ siddhā rājarṣayaś ca ye havyaṃ kavyaṃ ca satataṃ vidhipūrvaṃ prayuñjate kṛtsnaṃ tat tasya devasya caraṇāv upatiṣṭhati
12.331.50
yāḥ kriyāḥ saṃprayuktās tu ekāntagatabuddhibhiḥ tāḥ sarvāḥ śirasā devaḥ pratigṛhṇāti vai svayam
12.331.51
na tasyānyaḥ priyataraḥ pratibuddhair mahātmabhiḥ vidyate triṣu lokeṣu tato 'smy aikāntikaṃ gataḥ iha caivāgatas tena visṛṣṭaḥ paramātmanā
12.331.52
evaṃ me bhagavān devaḥ svayam ākhyātavān hariḥ āsiṣye tatparo bhūtvā yuvābhyāṃ saha nityaśaḥ
12.332.1
naranārāyaṇāv ūcatuḥ dhanyo 'sy anugṛhīto 'si yat te dṛṣṭaḥ svayaṃ prabhuḥ na hi taṃ dṛṣṭavān kaś cit padmayonir api svayam
12.332.2
avyaktayonir bhagavān durdarśaḥ puruṣottamaḥ nāradaitad dhi te satyaṃ vacanaṃ samudāhṛtam
12.332.3
nāsya bhaktaiḥ priyataro loke kaś cana vidyate tataḥ svayaṃ darśitavān svam ātmānaṃ dvijottama
12.332.4
tapo hi tapyatas tasya yat sthānaṃ paramātmanaḥ na tat saṃprāpnute kaś cid ṛte hy āvāṃ dvijottama
12.332.5
yā hi sūryasahasrasya samastasya bhaved dyutiḥ sthānasya sā bhavet tasya svayaṃ tena virājatā
12.332.6
tasmād uttiṣṭhate vipra devād viśvabhuvaḥ pateḥ kṣamā kṣamāvatāṃ śreṣṭha yayā bhūmis tu yujyate
12.332.7
tasmāc cottiṣṭhate devāt sarvabhūtahito rasaḥ āpo yena hi yujyante dravatvaṃ prāpnuvanti ca
12.332.8
tasmād eva samudbhūtaṃ tejo rūpaguṇātmakam yena sma yujyate sūryas tato lokān virājate
12.332.9
tasmād devāt samudbhūtaḥ sparśas tu puruṣottamāt yena sma yujyate vāyus tato lokān vivāty asau
12.332.10
tasmāc cottiṣṭhate śabdaḥ sarvalokeśvarāt prabhoḥ ākāśaṃ yujyate yena tatas tiṣṭhaty asaṃvṛtam
12.332.11
tasmāc cottiṣṭhate devāt sarvabhūtagataṃ manaḥ candramā yena saṃyuktaḥ prakāśaguṇadhāraṇaḥ
12.332.12
ṣaḍbhūtotpādakaṃ nāma tat sthānaṃ vedasaṃjñitam vidyāsahāyo yatrāste bhagavān havyakavyabhuk
12.332.13
ye hi niṣkalmaṣā loke puṇyapāpavivarjitāḥ teṣāṃ vai kṣemam adhvānaṃ gacchatāṃ dvijasattama sarvalokatamohantā ādityo dvāram ucyate
12.332.14
ādityadagdhasarvāṅgā adṛśyāḥ kena cit kva cit paramāṇubhūtā bhūtvā tu taṃ devaṃ praviśanty uta
12.332.15
tasmād api vinirmuktā aniruddhatanau sthitāḥ manobhūtās tato bhūyaḥ pradyumnaṃ praviśanty uta
12.332.16
pradyumnāc cāpi nirmuktā jīvaṃ saṃkarṣaṇaṃ tathā viśanti viprapravarāḥ sāṃkhyā bhāgavataiḥ saha
12.332.17
tatas traiguṇyahīnās te paramātmānam añjasā praviśanti dvijaśreṣṭha kṣetrajñaṃ nirguṇātmakam sarvāvāsaṃ vāsudevaṃ kṣetrajñaṃ viddhi tattvataḥ
12.332.18
samāhitamanaskāś ca niyatāḥ saṃyatendriyāḥ ekāntabhāvopagatā vāsudevaṃ viśanti te
12.332.19
āvām api ca dharmasya gṛhe jātau dvijottama ramyāṃ viśālām āśritya tapa ugraṃ samāsthitau
12.332.20
ye tu tasyaiva devasya prādurbhāvāḥ surapriyāḥ bhaviṣyanti trilokasthās teṣāṃ svastīty ato dvija
12.332.21
vidhinā svena yuktābhyāṃ yathāpūrvaṃ dvijottama āsthitābhyāṃ sarvakṛcchraṃ vrataṃ samyak tad uttamam
12.332.22
āvābhyām api dṛṣṭas tvaṃ śvetadvīpe tapodhana samāgato bhagavatā saṃjalpaṃ kṛtavān yathā
12.332.23
sarvaṃ hi nau saṃviditaṃ trailokye sacarācare yad bhaviṣyati vṛttaṃ vā vartate vā śubhāśubham
12.332.24
vaiśaṃpāyana uvāca etac chrutvā tayor vākyaṃ tapasy ugre 'bhyavartata nāradaḥ prāñjalir bhūtvā nārāyaṇaparāyaṇaḥ
12.332.25
jajāpa vidhivan mantrān nārāyaṇagatān bahūn divyaṃ varṣasahasraṃ hi naranārāyaṇāśrame
12.332.26
avasat sa mahātejā nārado bhagavān ṛṣiḥ tam evābhyarcayan devaṃ naranārāyaṇau ca tau
12.333.1
vaiśaṃpāyana uvāca kasya cit tv atha kālasya nāradaḥ parameṣṭhijaḥ daivaṃ kṛtvā yathānyāyaṃ pitryaṃ cakre tataḥ param
12.333.2
tatas taṃ vacanaṃ prāha jyeṣṭho dharmātmajaḥ prabhuḥ ka ijyate dvijaśreṣṭha daive pitrye ca kalpite
12.333.3
tvayā matimatāṃ śreṣṭha tan me śaṃsa yathāgamam kim etat kriyate karma phalaṃ cāsya kim iṣyate
12.333.4
nārada uvāca tvayaitat kathitaṃ pūrvaṃ daivaṃ kartavyam ity api daivataṃ ca paro yajñaḥ paramātmā sanātanaḥ
12.333.5
tatas tadbhāvito nityaṃ yaje vaikuṇṭham avyayam tasmāc ca prasṛtaḥ pūrvaṃ brahmā lokapitāmahaḥ
12.333.6
mama vai pitaraṃ prītaḥ parameṣṭhy apy ajījanat ahaṃ saṃkalpajas tasya putraḥ prathamakalpitaḥ
12.333.7
yajāmy ahaṃ pitṝn sādho nārāyaṇavidhau kṛte evaṃ sa eva bhagavān pitā mātā pitāmahaḥ ijyate pitṛyajñeṣu mayā nityaṃ jagatpatiḥ
12.333.8
śrutiś cāpy aparā deva putrān hi pitaro 'yajan vedaśrutiḥ praṇaṣṭā ca punar adhyāpitā sutaiḥ tatas te mantradāḥ putrāḥ pitṛtvam upapedire
12.333.9
nūnaṃ puraitad viditaṃ yuvayor bhāvitātmanoḥ putrāś ca pitaraś caiva parasparam apūjayan
12.333.10
trīn piṇḍān nyasya vai pṛthvyāṃ pūrvaṃ dattvā kuśān iti kathaṃ tu piṇḍasaṃjñāṃ te pitaro lebhire purā
12.333.11
naranārāyaṇāv ūcatuḥ imāṃ hi dharaṇīṃ pūrvaṃ naṣṭāṃ sāgaramekhalām govinda ujjahārāśu vārāhaṃ rūpam āśritaḥ
12.333.12
sthāpayitvā tu dharaṇīṃ sve sthāne puruṣottamaḥ jalakardamaliptāṅgo lokakāryārtham udyataḥ
12.333.13
prāpte cāhnikakāle sa madhyaṃdinagate ravau daṃṣṭrāvilagnān mṛtpiṇḍān vidhūya sahasā prabhuḥ sthāpayām āsa vai pṛthvyāṃ kuśān āstīrya nārada
12.333.14
sa teṣv ātmānam uddiśya pitryaṃ cakre yathāvidhi saṃkalpayitvā trīn piṇḍān svenaiva vidhinā prabhuḥ
12.333.15
ātmagātroṣmasaṃbhūtaiḥ snehagarbhais tilair api prokṣyāpavargaṃ deveśaḥ prāṅmukhaḥ kṛtavān svayam
12.333.16
maryādāsthāpanārthaṃ ca tato vacanam uktavān ahaṃ hi pitaraḥ sraṣṭum udyato lokakṛt svayam
12.333.17
tasya cintayataḥ sadyaḥ pitṛkāryavidhiṃ param daṃṣṭrābhyāṃ pravinirdhūtā mamaite dakṣiṇāṃ diśam āśritā dharaṇīṃ piṇḍās tasmāt pitara eva te
12.333.18
trayo mūrtivihīnā vai piṇḍamūrtidharās tv ime bhavantu pitaro loke mayā sṛṣṭāḥ sanātanāḥ
12.333.19
pitā pitāmahaś caiva tathaiva prapitāmahaḥ aham evātra vijñeyas triṣu piṇḍeṣu saṃsthitaḥ
12.333.20
nāsti matto 'dhikaḥ kaś cit ko vābhyarcyo mayā svayam ko vā mama pitā loke aham eva pitāmahaḥ
12.333.21
pitāmahapitā caiva aham evātra kāraṇam ity evam uktvā vacanaṃ devadevo vṛṣākapiḥ
12.333.22
varāhaparvate vipra dattvā piṇḍān savistarān ātmānaṃ pūjayitvaiva tatraivādarśanaṃ gataḥ
12.333.23
etadarthaṃ śubhamate pitaraḥ piṇḍasaṃjñitāḥ labhante satataṃ pūjāṃ vṛṣākapivaco yathā
12.333.24
ye yajanti pitṝn devān gurūṃś caivātithīṃs tathā gāś caiva dvijamukhyāṃś ca pṛthivīṃ mātaraṃ tathā karmaṇā manasā vācā viṣṇum eva yajanti te
12.333.25
antargataḥ sa bhagavān sarvasattvaśarīragaḥ samaḥ sarveṣu bhūteṣu īśvaraḥ sukhaduḥkhayoḥ mahān mahātmā sarvātmā nārāyaṇa iti śrutaḥ
12.334.1
vaiśaṃpāyana uvāca śrutvaitan nārado vākyaṃ naranārāyaṇeritam atyantabhaktimān deve ekāntitvam upeyivān
12.334.2
proṣya varṣasahasraṃ tu naranārāyaṇāśrame śrutvā bhagavadākhyānaṃ dṛṣṭvā ca harim avyayam himavantaṃ jagāmāśu yatrāsya svaka āśramaḥ
12.334.3
tāv api khyātatapasau naranārāyaṇāv ṛṣī tasminn evāśrame ramye tepatus tapa uttamam
12.334.4
tvam apy amitavikrāntaḥ pāṇḍavānāṃ kulodvahaḥ pāvitātmādya saṃvṛttaḥ śrutvemām āditaḥ kathām
12.334.5
naiva tasya paro loko nāyaṃ pārthivasattama karmaṇā manasā vācā yo dviṣyād viṣṇum avyayam
12.334.6
majjanti pitaras tasya narake śāśvatīḥ samāḥ yo dviṣyād vibudhaśreṣṭhaṃ devaṃ nārāyaṇaṃ harim
12.334.7
kathaṃ nāma bhaved dveṣya ātmā lokasya kasya cit ātmā hi puruṣavyāghra jñeyo viṣṇur iti sthitiḥ
12.334.8
ya eṣa gurur asmākam ṛṣir gandhavatīsutaḥ tenaitat kathitaṃ tāta māhātmyaṃ paramātmanaḥ tasmāc chrutaṃ mayā cedaṃ kathitaṃ ca tavānagha
12.334.9
kṛṣṇadvaipāyanaṃ vyāsaṃ viddhi nārāyaṇaṃ prabhum ko hy anyaḥ puruṣavyāghra mahābhāratakṛd bhavet dharmān nānāvidhāṃś caiva ko brūyāt tam ṛte prabhum
12.334.10
vartatāṃ te mahāyajño yathā saṃkalpitas tvayā saṃkalpitāśvamedhas tvaṃ śrutadharmaś ca tattvataḥ
12.334.11
etat tu mahad ākhyānaṃ śrutvā pārikṣito nṛpaḥ tato yajñasamāptyarthaṃ kriyāḥ sarvāḥ samārabhat
12.334.12
nārāyaṇīyam ākhyānam etat te kathitaṃ mayā nāradena purā rājan gurave me niveditam ṛṣīṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca śṛṇvatoḥ kṛṣṇabhīṣmayoḥ
12.334.13
sa hi paramagurur bhuvanapatir; dharaṇidharaḥ śamaniyamanidhiḥ śrutivinayanidhir dvijaparamahitas; tava bhavatu gatir harir amarahitaḥ
12.334.14
tapasāṃ nidhiḥ sumahatāṃ mahato; yaśasaś ca bhājanam ariṣṭakahā ekāntināṃ śaraṇado 'bhayado; gatido 'stu vaḥ sa makhabhāgaharaḥ
12.334.15
triguṇātigaś catuṣpañcadharaḥ; pūrteṣṭayoś ca phalabhāgaharaḥ vidadhāti nityam ajito 'tibalo; gatim ātmagāṃ sukṛtinām ṛṣiṇām
12.334.16
taṃ lokasākṣiṇam ajaṃ puruṣaṃ; ravivarṇam īśvaragatiṃ bahuśaḥ praṇamadhvam ekamatayo yatayaḥ; salilodbhavo 'pi tam ṛṣiṃ praṇataḥ
12.334.17
sa hi lokayonir amṛtasya padaṃ; sūkṣmaṃ purāṇam acalaṃ paramam tat sāṃkhyayogibhir udāradhṛtaṃ; buddhyā yatātmabhir viditaṃ satatam
12.335.1
janamejaya uvāca śrutaṃ bhagavatas tasya māhātmyaṃ paramātmanaḥ janma dharmagṛhe caiva naranārāyaṇātmakam mahāvarāhasṛṣṭā ca piṇḍotpattiḥ purātanī
12.335.2
pravṛttau ca nivṛttau ca yo yathā parikalpitaḥ sa tathā naḥ śruto brahman kathyamānas tvayānagha
12.335.3
yac ca tat kathitaṃ pūrvaṃ tvayā hayaśiro mahat havyakavyabhujo viṣṇor udakpūrve mahodadhau tac ca dṛṣṭaṃ bhagavatā brahmaṇā parameṣṭhinā
12.335.4
kiṃ tad utpāditaṃ pūrvaṃ hariṇā lokadhāriṇā rūpaṃ prabhāvamahatām apūrvaṃ dhīmatāṃ vara
12.335.5
dṛṣṭvā hi vibudhaśreṣṭham apūrvam amitaujasam tad aśvaśirasaṃ puṇyaṃ brahmā kim akaron mune
12.335.6
etan naḥ saṃśayaṃ brahman purāṇajñānasaṃbhavam kathayasvottamamate mahāpuruṣanirmitam pāvitāḥ sma tvayā brahman puṇyāṃ kathayatā kathām
12.335.7
vaiśaṃpāyana uvāca kathayiṣyāmi te sarvaṃ purāṇaṃ vedasaṃmitam jagau yad bhagavān vyāso rājño dharmasutasya vai
12.335.8
śrutvāśvaśiraso mūrtiṃ devasya harimedhasaḥ utpannasaṃśayo rājā tam eva samacodayat
12.335.9
yudhiṣṭhira uvāca yat tad darśitavān brahmā devaṃ hayaśirodharam kimarthaṃ tat samabhavad vapur devopakalpitam
12.335.10
vyāsa uvāca yat kiṃ cid iha loke vai dehabaddhaṃ viśāṃ pate sarvaṃ pañcabhir āviṣṭaṃ bhūtair īśvarabuddhijaiḥ
12.335.11
īśvaro hi jagatsraṣṭā prabhur nārāyaṇo virāṭ bhūtāntarātmā varadaḥ saguṇo nirguṇo 'pi ca bhūtapralayam avyaktaṃ śṛṇuṣva nṛpasattama
12.335.12
dharaṇyām atha līnāyām apsu caikārṇave purā jyotirbhūte jale cāpi līne jyotiṣi cānile
12.335.13
vāyau cākāśasaṃlīne ākāśe ca manonuge vyakte manasi saṃlīne vyakte cāvyaktatāṃ gate
12.335.14
avyakte puruṣaṃ yāte puṃsi sarvagate 'pi ca tama evābhavat sarvaṃ na prājñāyata kiṃ cana
12.335.15
tamaso brahma saṃbhūtaṃ tamomūlam ṛtātmakam tad viśvabhāvasaṃjñāntaṃ pauruṣīṃ tanum āsthitam
12.335.16
so 'niruddha iti proktas tat pradhānaṃ pracakṣate tad avyaktam iti jñeyaṃ triguṇaṃ nṛpasattama
12.335.17
vidyāsahāyavān devo viṣvakseno hariḥ prabhuḥ apsv eva śayanaṃ cakre nidrāyogam upāgataḥ jagataś cintayan sṛṣṭiṃ citrāṃ bahuguṇodbhavām
12.335.18
tasya cintayataḥ sṛṣṭiṃ mahān ātmaguṇaḥ smṛtaḥ ahaṃkāras tato jāto brahmā śubhacaturmukhaḥ hiraṇyagarbho bhagavān sarvalokapitāmahaḥ
12.335.19
padme 'niruddhāt saṃbhūtas tadā padmanibhekṣaṇaḥ sahasrapatre dyutimān upaviṣṭaḥ sanātanaḥ
12.335.20
dadṛśe 'dbhutasaṃkāśe lokān āpomayān prabhuḥ sattvasthaḥ parameṣṭhī sa tato bhūtagaṇān sṛjat
12.335.21
pūrvam eva ca padmasya patre sūryāṃśusaprabhe nārāyaṇakṛtau bindū apām āstāṃ guṇottarau
12.335.22
tāv apaśyat sa bhagavān anādinidhano 'cyutaḥ ekas tatrābhavad bindur madhvābho ruciraprabhaḥ
12.335.23
sa tāmaso madhur jātas tadā nārāyaṇājñayā kaṭhinas tv aparo binduḥ kaiṭabho rājasas tu saḥ
12.335.24
tāv abhyadhāvatāṃ śreṣṭhau tamorajaguṇānvitau balavantau gadāhastau padmanālānusāriṇau
12.335.25
dadṛśāte 'ravindasthaṃ brahmāṇam amitaprabham sṛjantaṃ prathamaṃ vedāṃś caturaś cāruvigrahān
12.335.26
tato vigrahavantau tau vedān dṛṣṭvāsurottamau sahasā jagṛhatur vedān brahmaṇaḥ paśyatas tadā
12.335.27
atha tau dānavaśreṣṭhau vedān gṛhya sanātanān rasāṃ viviśatus tūrṇam udakpūrve mahodadhau
12.335.28
tato hṛteṣu vedeṣu brahmā kaśmalam āviśat tato vacanam īśānaṃ prāha vedair vinākṛtaḥ
12.335.29
vedā me paramaṃ cakṣur vedā me paramaṃ balam vedā me paramaṃ dhāma vedā me brahma cottamam
12.335.30
mama vedā hṛtāḥ sarve dānavābhyāṃ balād itaḥ andhakārā hi me lokā jātā vedair vinākṛtāḥ vedān ṛte hi kiṃ kuryāṃ lokān vai sraṣṭum udyataḥ
12.335.31
aho bata mahad duḥkhaṃ vedanāśanajaṃ mama prāptaṃ dunoti hṛdayaṃ tīvraśokāya randhayan
12.335.32
ko hi śokārṇave magnaṃ mām ito 'dya samuddharet vedāṃs tān ānayen naṣṭān kasya cāhaṃ priyo bhave
12.335.33
ity evaṃ bhāṣamāṇasya brahmaṇo nṛpasattama hareḥ stotrārtham udbhūtā buddhir buddhimatāṃ vara tato jagau paraṃ japyaṃ sāñjalipragrahaḥ prabhuḥ
12.335.34
namas te brahmahṛdaya namas te mama pūrvaja lokādya bhuvanaśreṣṭha sāṃkhyayoganidhe vibho
12.335.35
vyaktāvyaktakarācintya kṣemaṃ panthānam āsthita viśvabhuk sarvabhūtānām antarātmann ayonija
12.335.36
ahaṃ prasādajas tubhyaṃ lokadhāmne svayaṃbhuve tvatto me mānasaṃ janma prathamaṃ dvijapūjitam
12.335.37
cākṣuṣaṃ vai dvitīyaṃ me janma cāsīt purātanam tvatprasādāc ca me janma tṛtīyaṃ vācikaṃ mahat
12.335.38
tvattaḥ śravaṇajaṃ cāpi caturthaṃ janma me vibho nāsikyaṃ cāpi me janma tvattaḥ pañcamam ucyate
12.335.39
aṇḍajaṃ cāpi me janma tvattaḥ ṣaṣṭhaṃ vinirmitam idaṃ ca saptamaṃ janma padmajaṃ me 'mitaprabha
12.335.40
sarge sarge hy ahaṃ putras tava triguṇavarjitaḥ prathitaḥ puṇḍarīkākṣa pradhānaguṇakalpitaḥ
12.335.41
tvam īśvarasvabhāvaś ca svayaṃbhūḥ puruṣottamaḥ tvayā vinirmito 'haṃ vai vedacakṣur vayotigaḥ
12.335.42
te me vedā hṛtāś cakṣur andho jāto 'smi jāgṛhi dadasva cakṣuṣī mahyaṃ priyo 'haṃ te priyo 'si me
12.335.43
evaṃ stutaḥ sa bhagavān puruṣaḥ sarvatomukhaḥ jahau nidrām atha tadā vedakāryārtham udyataḥ aiśvareṇa prayogeṇa dvitīyāṃ tanum āsthitaḥ
12.335.44
sunāsikena kāyena bhūtvā candraprabhas tadā kṛtvā hayaśiraḥ śubhraṃ vedānām ālayaṃ prabhuḥ
12.335.45
tasya mūrdhā samabhavad dyauḥ sanakṣatratārakā keśāś cāsyābhavan dīrghā raver aṃśusamaprabhāḥ
12.335.46
karṇāv ākāśapātāle lalāṭaṃ bhūtadhāriṇī gaṅgā sarasvatī puṇyā bhruvāv āstāṃ mahānadī
12.335.47
cakṣuṣī somasūryau te nāsā saṃdhyā punaḥ smṛtā oṃkāras tv atha saṃskāro vidyuj jihvā ca nirmitā
12.335.48
dantāś ca pitaro rājan somapā iti viśrutāḥ goloko brahmalokaś ca oṣṭhāv āstāṃ mahātmanaḥ grīvā cāsyābhavad rājan kālarātrir guṇottarā
12.335.49
etad dhayaśiraḥ kṛtvā nānāmūrtibhir āvṛtam antardadhe sa viśveśo viveśa ca rasāṃ prabhuḥ
12.335.50
rasāṃ punaḥ praviṣṭaś ca yogaṃ paramam āsthitaḥ śaikṣaṃ svaraṃ samāsthāya om iti prāsṛjat svaram
12.335.51
sa svaraḥ sānunādī ca sarvagaḥ snigdha eva ca babhūvāntarmahībhūtaḥ sarvabhūtaguṇoditaḥ
12.335.52
tatas tāv asurau kṛtvā vedān samayabandhanān rasātale vinikṣipya yataḥ śabdas tato drutau
12.335.53
etasminn antare rājan devo hayaśirodharaḥ jagrāha vedān akhilān rasātalagatān hariḥ prādāc ca brahmaṇe bhūyas tataḥ svāṃ prakṛtiṃ gataḥ
12.335.54
sthāpayitvā hayaśira udakpūrve mahodadhau vedānām ālayaś cāpi babhūvāśvaśirās tataḥ
12.335.55
atha kiṃ cid apaśyantau dānavau madhukaiṭabhau punar ājagmatus tatra vegitau paśyatāṃ ca tau yatra vedā vinikṣiptās tat sthānaṃ śūnyam eva ca
12.335.56
tata uttamam āsthāya vegaṃ balavatāṃ varau punar uttasthatuḥ śīghraṃ rasānām ālayāt tadā dadṛśāte ca puruṣaṃ tam evādikaraṃ prabhum
12.335.57
śvetaṃ candraviśuddhābham aniruddhatanau sthitam bhūyo 'py amitavikrāntaṃ nidrāyogam upāgatam
12.335.58
ātmapramāṇaracite apām upari kalpite śayane nāgabhogāḍhye jvālāmālāsamāvṛte
12.335.59
niṣkalmaṣeṇa sattvena saṃpannaṃ ruciraprabham taṃ dṛṣṭvā dānavendrau tau mahāhāsam amuñcatām
12.335.60
ūcatuś ca samāviṣṭau rajasā tamasā ca tau ayaṃ sa puruṣaḥ śvetaḥ śete nidrām upāgataḥ
12.335.61
anena nūnaṃ vedānāṃ kṛtam āharaṇaṃ rasāt kasyaiṣa ko nu khalv eṣa kiṃ ca svapiti bhogavān
12.335.62
ity uccāritavākyau tau bodhayām āsatur harim yuddhārthinau tu vijñāya vibuddhaḥ puruṣottamaḥ
12.335.63
nirīkṣya cāsurendrau tau tato yuddhe mano dadhe atha yuddhaṃ samabhavat tayor nārāyaṇasya ca
12.335.64
rajastamoviṣṭatanū tāv ubhau madhukaiṭabhau brahmaṇopacitiṃ kurvañ jaghāna madhusūdanaḥ
12.335.65
tatas tayor vadhenāśu vedāpaharaṇena ca śokāpanayanaṃ cakre brahmaṇaḥ puruṣottamaḥ
12.335.66
tataḥ parivṛto brahmā hatārir vedasatkṛtaḥ nirmame sa tadā lokān kṛtsnān sthāvarajaṅgamān
12.335.67
dattvā pitāmahāyāgryāṃ buddhiṃ lokavisargikīm tatraivāntardadhe devo yata evāgato hariḥ
12.335.68
tau dānavau harir hatvā kṛtvā hayaśiras tanum punaḥ pravṛttidharmārthaṃ tām eva vidadhe tanum
12.335.69
evam eṣa mahābhāgo babhūvāśvaśirā hariḥ paurāṇam etad ākhyātaṃ rūpaṃ varadam aiśvaram
12.335.70
yo hy etad brāhmaṇo nityaṃ śṛṇuyād dhārayeta vā na tasyādhyayanaṃ nāśam upagacchet kadā cana
12.335.71
ārādhya tapasogreṇa devaṃ hayaśirodharam pāñcālena kramaḥ prāpto rāmeṇa pathi deśite
12.335.72
etad dhayaśiro rājann ākhyānaṃ tava kīrtitam purāṇaṃ vedasamitaṃ yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi
12.335.73
yāṃ yām icchet tanuṃ devaḥ kartuṃ kāryavidhau kva cit tāṃ tāṃ kuryād vikurvāṇaḥ svayam ātmānam ātmanā
12.335.74
eṣa vedanidhiḥ śrīmān eṣa vai tapaso nidhiḥ eṣa yogaś ca sāṃkhyaṃ ca brahma cāgryaṃ harir vibhuḥ
12.335.75
nārāyaṇaparā vedā yajñā nārāyaṇātmakāḥ tapo nārāyaṇaparaṃ nārāyaṇaparā gatiḥ
12.335.76
nārāyaṇaparaṃ satyam ṛtaṃ nārāyaṇātmakam nārāyaṇaparo dharmaḥ punarāvṛttidurlabhaḥ
12.335.77
pravṛttilakṣaṇaś caiva dharmo nārāyaṇātmakaḥ nārāyaṇātmako gandho bhūmau śreṣṭhatamaḥ smṛtaḥ
12.335.78
apāṃ caiva guṇo rājan raso nārāyaṇātmakaḥ jyotiṣāṃ ca guṇo rūpaṃ smṛtaṃ nārāyaṇātmakam
12.335.79
nārāyaṇātmakaś cāpi sparśo vāyuguṇaḥ smṛtaḥ nārāyaṇātmakaś cāpi śabda ākāśasaṃbhavaḥ
12.335.80
manaś cāpi tato bhūtam avyaktaguṇalakṣaṇam nārāyaṇaparaḥ kālo jyotiṣām ayanaṃ ca yat
12.335.81
nārāyaṇaparā kīrtiḥ śrīś ca lakṣmīś ca devatāḥ nārāyaṇaparaṃ sāṃkhyaṃ yogo nārāyaṇātmakaḥ
12.335.82
kāraṇaṃ puruṣo yeṣāṃ pradhānaṃ cāpi kāraṇam svabhāvaś caiva karmāṇi daivaṃ yeṣāṃ ca kāraṇam
12.335.83
pañcakāraṇasaṃkhyāto niṣṭhā sarvatra vai hariḥ tattvaṃ jijñāsamānānāṃ hetubhiḥ sarvatomukhaiḥ
12.335.84
tattvam eko mahāyogī harir nārāyaṇaḥ prabhuḥ sabrahmakānāṃ lokānām ṛṣīṇāṃ ca mahātmanām
12.335.85
sāṃkhyānāṃ yogināṃ cāpi yatīnām ātmavedinām manīṣitaṃ vijānāti keśavo na tu tasya te
12.335.86
ye ke cit sarvalokeṣu daivaṃ pitryaṃ ca kurvate dānāni ca prayacchanti tapyanti ca tapo mahat
12.335.87
sarveṣām āśrayo viṣṇur aiśvaraṃ vidhim āsthitaḥ sarvabhūtakṛtāvāso vāsudeveti cocyate
12.335.88
ayaṃ hi nityaḥ paramo maharṣir; mahāvibhūtir guṇavān nirguṇākhyaḥ guṇaiś ca saṃyogam upaiti śīghraṃ; kālo yathartāv ṛtusaṃprayuktaḥ
12.335.89
naivāsya vindanti gatiṃ mahātmano; na cāgatiṃ kaś cid ihānupasyati jñānātmakāḥ saṃyamino maharṣayaḥ; paśyanti nityaṃ puruṣaṃ guṇādhikam
12.336.1
janamejaya uvāca aho hy ekāntinaḥ sarvān prīṇāti bhagavān hariḥ vidhiprayuktāṃ pūjāṃ ca gṛhṇāti bhagavān svayam
12.336.2
ye tu dagdhendhanā loke puṇyapāpavivarjitāḥ teṣāṃ tvayābhinirdiṣṭā pāraṃparyāgatā gatiḥ
12.336.3
caturthyāṃ caiva te gatyāṃ gacchanti puruṣottamam ekāntinas tu puruṣā gacchanti paramaṃ padam
12.336.4
nūnam ekāntadharmo 'yaṃ śreṣṭho nārāyaṇapriyaḥ agatvā gatayas tisro yad gacchanty avyayaṃ harim
12.336.5
sahopaniṣadān vedān ye viprāḥ samyag āsthitāḥ paṭhanti vidhim āsthāya ye cāpi yatidharmiṇaḥ
12.336.6
tebhyo viśiṣṭāṃ jānāmi gatim ekāntināṃ nṛṇām kenaiṣa dharmaḥ kathito devena ṛṣiṇāpi vā
12.336.7
ekāntināṃ ca kā caryā kadā cotpāditā vibho etan me saṃśayaṃ chindhi paraṃ kautūhalaṃ hi me
12.336.8
vaiśaṃpāyana uvāca samupoḍheṣv anīkeṣu kurupāṇḍavayor mṛdhe arjune vimanaske ca gītā bhagavatā svayam
12.336.9
āgatiś ca gatiś caiva pūrvaṃ te kathitā mayā gahano hy eṣa dharmo vai durvijñeyo 'kṛtātmabhiḥ
12.336.10
saṃmitaḥ sāmavedena puraivādiyuge kṛtaḥ dhāryate svayam īśena rājan nārāyaṇena ha
12.336.11
etam arthaṃ mahārāja pṛṣṭaḥ pārthena nāradaḥ ṛṣimadhye mahābhāgaḥ śṛṇvatoḥ kṛṣṇabhīṣmayoḥ
12.336.12
guruṇā ca mamāpy eṣa kathito nṛpasattama yathā tu kathitas tatra nāradena tathā śṛṇu
12.336.13
yadāsīn mānasaṃ janma nārāyaṇamukhodgatam brahmaṇaḥ pṛthivīpāla tadā nārāyaṇaḥ svayam tena dharmeṇa kṛtavān daivaṃ pitryaṃ ca bhārata
12.336.14
phenapā ṛṣayaś caiva taṃ dharmaṃ pratipedire vaikhānasāḥ phenapebhyo dharmam etaṃ prapedire vaikhānasebhyaḥ somas tu tataḥ so 'ntardadhe punaḥ
12.336.15
yadāsīc cākṣuṣaṃ janma dvitīyaṃ brahmaṇo nṛpa tadā pitāmahāt somād etaṃ dharmam ajānata nārāyaṇātmakaṃ rājan rudrāya pradadau ca saḥ
12.336.16
tato yogasthito rudraḥ purā kṛtayuge nṛpa vālakhilyān ṛṣīn sarvān dharmam etam apāṭhayat antardadhe tato bhūyas tasya devasya māyayā
12.336.17
tṛtīyaṃ brahmaṇo janma yadāsīd vācikaṃ mahat tatraiṣa dharmaḥ saṃbhūtaḥ svayaṃ nārāyaṇān nṛpa
12.336.18
suparṇo nāma tam ṛṣiḥ prāptavān puruṣottamāt tapasā vai sutaptena damena niyamena ca
12.336.19
triḥ parikrāntavān etat suparṇo dharmam uttamam yasmāt tasmād vrataṃ hy etat trisauparṇam ihocyate
12.336.20
ṛgvedapāṭhapaṭhitaṃ vratam etad dhi duścaram suparṇāc cāpy adhigato dharma eṣa sanātanaḥ
12.336.21
vāyunā dvipadāṃ śreṣṭha prathito jagadāyuṣā vāyoḥ sakāśāt prāptaś ca ṛṣibhir vighasāśibhiḥ
12.336.22
tebhyo mahodadhiś cainaṃ prāptavān dharmam uttamam tataḥ so 'ntardadhe bhūyo nārāyaṇasamāhitaḥ
12.336.23
yadā bhūyaḥ śravaṇajā sṛṣṭir āsīn mahātmanaḥ brahmaṇaḥ puruṣavyāghra tatra kīrtayataḥ śṛṇu
12.336.24
jagat sraṣṭumanā devo harir nārāyaṇaḥ svayam cintayām āsa puruṣaṃ jagatsargakaraṃ prabhuḥ
12.336.25
atha cintayatas tasya karṇābhyāṃ puruṣaḥ sṛtaḥ prajāsargakaro brahmā tam uvāca jagatpatiḥ
12.336.26
sṛja prajāḥ putra sarvā mukhataḥ pādatas tathā śreyas tava vidhāsyāmi balaṃ tejaś ca suvrata
12.336.27
dharmaṃ ca matto gṛhṇīṣva sātvataṃ nāma nāmataḥ tena sarvaṃ kṛtayugaṃ sthāpayasva yathāvidhi
12.336.28
tato brahmā namaścakre devāya harimedhase dharmaṃ cāgryaṃ sa jagrāha sarahasyaṃ sasaṃgraham āraṇyakena sahitaṃ nārāyaṇamukhodgatam
12.336.29
upadiśya tato dharmaṃ brahmaṇe 'mitatejase taṃ kārtayugadharmāṇaṃ nirāśīḥkarmasaṃjñitam jagāma tamasaḥ pāraṃ yatrāvyaktaṃ vyavasthitam
12.336.30
tato 'tha varado devo brahmalokapitāmahaḥ asṛjat sa tadā lokān kṛtsnān sthāvarajaṅgamān
12.336.31
tataḥ prāvartata tadā ādau kṛtayugaṃ śubham tato hi sātvato dharmo vyāpya lokān avasthitaḥ
12.336.32
tenaivādyena dharmeṇa brahmā lokavisargakṛt pūjayām āsa deveśaṃ hariṃ nārāyaṇaṃ prabhum
12.336.33
dharmapratiṣṭhāhetoś ca manuṃ svārociṣaṃ tataḥ adhyāpayām āsa tadā lokānāṃ hitakāmyayā
12.336.34
tataḥ svārociṣaḥ putraṃ svayaṃ śaṅkhapadaṃ nṛpa adhyāpayat purāvyagraḥ sarvalokapatir vibhuḥ
12.336.35
tataḥ śaṅkhapadaś cāpi putram ātmajam aurasam diśāpālaṃ sudharmāṇam adhyāpayata bhārata tataḥ so 'ntardadhe bhūyaḥ prāpte tretāyuge punaḥ
12.336.36
nāsikyajanmani purā brahmaṇaḥ pārthivottama dharmam etaṃ svayaṃ devo harir nārāyaṇaḥ prabhuḥ ujjagārāravindākṣo brahmaṇaḥ paśyatas tadā
12.336.37
sanatkumāro bhagavāṃs tataḥ prādhītavān nṛpa sanatkumārād api ca vīraṇo vai prajāpatiḥ kṛtādau kuruśārdūla dharmam etam adhītavān
12.336.38
vīraṇaś cāpy adhītyainaṃ raucyāya manave dadau raucyaḥ putrāya śuddhāya suvratāya sumedhase
12.336.39
kukṣināmne 'tha pradadau diśāṃ pālāya dharmiṇe tataḥ so 'ntardadhe bhūyo nārāyaṇamukhodgataḥ
12.336.40
aṇḍaje janmani punar brahmaṇe hariyonaye eṣa dharmaḥ samudbhūto nārāyaṇamukhāt punaḥ
12.336.41
gṛhīto brahmaṇā rājan prayuktaś ca yathāvidhi adhyāpitāś ca munayo nāmnā barhiṣado nṛpa
12.336.42
barhiṣadbhyaś ca saṃkrāntaḥ sāmavedāntagaṃ dvijam jyeṣṭhaṃ nāmnābhivikhyātaṃ jyeṣṭhasāmavrato hariḥ
12.336.43
jyeṣṭhāc cāpy anusaṃkrānto rājānam avikampanam antardadhe tato rājann eṣa dharmaḥ prabhor hareḥ
12.336.44
yad idaṃ saptamaṃ janma padmajaṃ brahmaṇo nṛpa tatraiṣa dharmaḥ kathitaḥ svayaṃ nārāyaṇena hi
12.336.45
pitāmahāya śuddhāya yugādau lokadhāriṇe pitāmahaś ca dakṣāya dharmam etaṃ purā dadau
12.336.46
tato jyeṣṭhe tu dauhitre prādād dakṣo nṛpottama āditye savitur jyeṣṭhe vivasvāñ jagṛhe tataḥ
12.336.47
tretāyugādau ca punar vivasvān manave dadau manuś ca lokabhūtyarthaṃ sutāyekṣvākave dadau
12.336.48
ikṣvākuṇā ca kathito vyāpya lokān avasthitaḥ gamiṣyati kṣayānte ca punar nārāyaṇaṃ nṛpa
12.336.49
vratināṃ cāpi yo dharmaḥ sa te pūrvaṃ nṛpottama kathito harigītāsu samāsavidhikalpitaḥ
12.336.50
nāradena tu saṃprāptaḥ sarahasyaḥ sasaṃgrahaḥ eṣa dharmo jagannāthāt sākṣān nārāyaṇān nṛpa
12.336.51
evam eṣa mahān dharma ādyo rājan sanātanaḥ durvijñeyo duṣkaraś ca sātvatair dhāryate sadā
12.336.52
dharmajñānena caitena suprayuktena karmaṇā ahiṃsādharmayuktena prīyate harir īśvaraḥ
12.336.53
ekavyūhavibhāgo vā kva cid dvivyūhasaṃjñitaḥ trivyūhaś cāpi saṃkhyātaś caturvyūhaś ca dṛśyate
12.336.54
harir eva hi kṣetrajño nirmamo niṣkalas tathā jīvaś ca sarvabhūteṣu pañcabhūtaguṇātigaḥ
12.336.55
manaś ca prathitaṃ rājan pañcendriyasamīraṇam eṣa lokanidhir dhīmān eṣa lokavisargakṛt
12.336.56
akartā caiva kartā ca kāryaṃ kāraṇam eva ca yathecchati tathā rājan krīḍate puruṣo 'vyayaḥ
12.336.57
eṣa ekāntidharmas te kīrtito nṛpasattama mayā guruprasādena durvijñeyo 'kṛtātmabhiḥ ekāntino hi puruṣā durlabhā bahavo nṛpa
12.336.58
yady ekāntibhir ākīrṇaṃ jagat syāt kurunandana ahiṃsakair ātmavidbhiḥ sarvabhūtahite rataiḥ bhavet kṛtayugaprāptir āśīḥkarmavivarjitaiḥ
12.336.59
evaṃ sa bhagavān vyāso gurur mama viśāṃ pate kathayām āsa dharmajño dharmarājñe dvijottamaḥ
12.336.60
ṛṣīṇāṃ saṃnidhau rājañ śṛṇvatoḥ kṛṣṇabhīṣmayoḥ tasyāpy akathayat pūrvaṃ nāradaḥ sumahātapāḥ
12.336.61
devaṃ paramakaṃ brahma śvetaṃ candrābham acyutam yatra caikāntino yānti nārāyaṇaparāyaṇāḥ
12.336.62
janamejaya uvāca evaṃ bahuvidhaṃ dharmaṃ pratibuddhair niṣevitam na kurvanti kathaṃ viprā anye nānāvrate sthitāḥ
12.336.63
vaiśaṃpāyana uvāca tisraḥ prakṛtayo rājan dehabandheṣu nirmitāḥ sāttvikī rājasī caiva tāmasī ceti bhārata
12.336.64
dehabandheṣu puruṣaḥ śreṣṭhaḥ kurukulodvaha sāttvikaḥ puruṣavyāghra bhaven mokṣārthaniścitaḥ
12.336.65
atrāpi sa vijānāti puruṣaṃ brahmavartinam nārāyaṇaparo mokṣas tato vai sāttvikaḥ smṛtaḥ
12.336.66
manīṣitaṃ ca prāpnoti cintayan puruṣottamam ekāntabhaktiḥ satataṃ nārāyaṇaparāyaṇaḥ
12.336.67
manīṣiṇo hi ye ke cid yatayo mokṣakāṅkṣiṇaḥ teṣāṃ vai chinnatṛṣṇānāṃ yogakṣemavaho hariḥ
12.336.68
jāyamānaṃ hi puruṣaṃ yaṃ paśyen madhusūdanaḥ sāttvikas tu sa vijñeyo bhaven mokṣe ca niścitaḥ
12.336.69
sāṃkhyayogena tulyo hi dharma ekāntasevitaḥ nārāyaṇātmake mokṣe tato yānti parāṃ gatim
12.336.70
nārāyaṇena dṛṣṭaś ca pratibuddho bhavet pumān evam ātmecchayā rājan pratibuddho na jāyate
12.336.71
rājasī tāmasī caiva vyāmiśre prakṛtī smṛte tadātmakaṃ hi puruṣaṃ jāyamānaṃ viśāṃ pate pravṛttilakṣaṇair yuktaṃ nāvekṣati hariḥ svayam
12.336.72
paśyaty enaṃ jāyamānaṃ brahmā lokapitāmahaḥ rajasā tamasā caiva mānuṣaṃ samabhiplutam
12.336.73
kāmaṃ devāś ca ṛṣayaḥ sattvasthā nṛpasattama hīnāḥ sattvena sūkṣmeṇa tato vaikārikāḥ smṛtāḥ
12.336.74
janamejaya uvāca kathaṃ vaikāriko gacchet puruṣaḥ puruṣottamam
12.336.75
vaiśaṃpāyana uvāca susūkṣmasattvasaṃyuktaṃ saṃyuktaṃ tribhir akṣaraiḥ puruṣaḥ puruṣaṃ gacchen niṣkriyaḥ pañcaviṃśakam
12.336.76
evam ekaṃ sāṃkhyayogaṃ vedāraṇyakam eva ca parasparāṅgāny etāni pañcarātraṃ ca kathyate eṣa ekāntināṃ dharmo nārāyaṇaparātmakaḥ
12.336.77
yathā samudrāt prasṛtā jalaughās; tam eva rājan punar āviśanti ime tathā jñānamahājalaughā; nārāyaṇaṃ vai punar āviśanti
12.336.78
eṣa te kathito dharmaḥ sātvato yadubāndhava kuruṣvainaṃ yathānyāyaṃ yadi śaknoṣi bhārata
12.336.79
evaṃ hi sumahābhāgo nārado gurave mama śvetānāṃ yatinām āha ekāntagatim avyayām
12.336.80
vyāsaś cākathayat prītyā dharmaputrāya dhīmate sa evāyaṃ mayā tubhyam ākhyātaḥ prasṛto guroḥ
12.336.81
itthaṃ hi duścaro dharma eṣa pārthivasattama yathaiva tvaṃ tathaivānye na bhajanti vimohitāḥ
12.336.82
kṛṣṇa eva hi lokānāṃ bhāvano mohanas tathā saṃhārakārakaś caiva kāraṇaṃ ca viśāṃ pate
12.337.1
janamejaya uvāca sāṃkhyaṃ yogaṃ pañcarātraṃ vedāraṇyakam eva ca jñānāny etāni brahmarṣe lokeṣu pracaranti ha
12.337.2
kim etāny ekaniṣṭhāni pṛthaṅniṣṭhāni vā mune prabrūhi vai mayā pṛṣṭaḥ pravṛttiṃ ca yathākramam
12.337.3
vaiśaṃpāyana uvāca jajñe bahujñaṃ param atyudāraṃ; yaṃ dvīpamadhye sutam ātmavantam parāśarād gandhavatī maharṣiṃ; tasmai namo 'jñānatamonudāya
12.337.4
pitāmahādyaṃ pravadanti ṣaṣṭhaṃ; maharṣim ārṣeyavibhūtiyuktam nārāyaṇasyāṃśajam ekaputraṃ; dvaipāyanaṃ vedamahānidhānam
12.337.5
tam ādikāleṣu mahāvibhūtir; nārāyaṇo brahmamahānidhānam sasarja putrārtham udāratejā; vyāsaṃ mahātmānam ajaḥ purāṇaḥ
12.337.6
janamejaya uvāca tvayaiva kathitaḥ pūrvaṃ saṃbhavo dvijasattama vasiṣṭhasya sutaḥ śaktiḥ śakteḥ putraḥ parāśaraḥ
12.337.7
parāśarasya dāyādaḥ kṛṣṇadvaipāyano muniḥ bhūyo nārāyaṇasutaṃ tvam evainaṃ prabhāṣase
12.337.8
kim ataḥ pūrvajaṃ janma vyāsasyāmitatejasaḥ kathayasvottamamate janma nārāyaṇodbhavam
12.337.9
vaiśaṃpāyana uvāca vedārthān vettukāmasya dharmiṣṭhasya taponidheḥ guror me jñānaniṣṭhasya himavatpāda āsataḥ
12.337.10
kṛtvā bhāratam ākhyānaṃ tapaḥśrāntasya dhīmataḥ śuśrūṣāṃ tatparā rājan kṛtavanto vayaṃ tadā
12.337.11
sumantur jaiminiś caiva pailaś ca sudṛḍhavrataḥ ahaṃ caturthaḥ śiṣyo vai śuko vyāsātmajas tathā
12.337.12
ebhiḥ parivṛto vyāsaḥ śiṣyaiḥ pañcabhir uttamaiḥ śuśubhe himavatpāde bhūtair bhūtapatir yathā
12.337.13
vedān āvartayan sāṅgān bhāratārthāṃś ca sarvaśaḥ tam ekamanasaṃ dāntaṃ yuktā vayam upāsmahe
12.337.14
kathāntare 'tha kasmiṃś cit pṛṣṭo 'smābhir dvijottamaḥ vedārthān bhāratārthāṃś ca janma nārāyaṇāt tathā
12.337.15
sa pūrvam uktvā vedārthān bhāratārthāṃś ca tattvavit nārāyaṇād idaṃ janma vyāhartum upacakrame
12.337.16
śṛṇudhvam ākhyānavaram etad ārṣeyam uttamam ādikālodbhavaṃ viprās tapasādhigataṃ mayā
12.337.17
prāpte prajāvisarge vai saptame padmasaṃbhave nārāyaṇo mahāyogī śubhāśubhavivarjitaḥ
12.337.18
sasṛje nābhitaḥ putraṃ brahmāṇam amitaprabham tataḥ sa prādurabhavad athainaṃ vākyam abravīt
12.337.19
mama tvaṃ nābhito jātaḥ prajāsargakaraḥ prabhuḥ sṛja prajās tvaṃ vividhā brahman sajaḍapaṇḍitāḥ
12.337.20
sa evam ukto vimukhaś cintāvyākulamānasaḥ praṇamya varadaṃ devam uvāca harim īśvaram
12.337.21
kā śaktir mama deveśa prajāḥ sraṣṭuṃ namo 'stu te aprajñāvān ahaṃ deva vidhatsva yad anantaram
12.337.22
sa evam ukto bhagavān bhūtvāthāntarhitas tataḥ cintayām āsa deveśo buddhiṃ buddhimatāṃ varaḥ
12.337.23
svarūpiṇī tato buddhir upatasthe hariṃ prabhum yogena caināṃ niryogaḥ svayaṃ niyuyuje tadā
12.337.24
sa tām aiśvaryayogasthāṃ buddhiṃ śaktimatīṃ satīm uvāca vacanaṃ devo buddhiṃ vai prabhur avyayaḥ
12.337.25
brahmāṇaṃ praviśasveti lokasṛṣṭyarthasiddhaye tatas tam īśvarādiṣṭā buddhiḥ kṣipraṃ viveśa sā
12.337.26
athainaṃ buddhisaṃyuktaṃ punaḥ sa dadṛśe hariḥ bhūyaś cainaṃ vacaḥ prāha sṛjemā vividhāḥ prajāḥ
12.337.27
evam uktvā sa bhagavāṃs tatraivāntaradhīyata prāpa caiva muhūrtena svasthānaṃ devasaṃjñitam
12.337.28
tāṃ caiva prakṛtiṃ prāpya ekībhāvagato 'bhavat athāsya buddhir abhavat punar anyā tadā kila
12.337.29
sṛṣṭā imāḥ prajāḥ sarvā brahmaṇā parameṣṭhinā daityadānavagandharvarakṣogaṇasamākulāḥ jātā hīyaṃ vasumatī bhārākrāntā tapasvinī
12.337.30
bahavo balinaḥ pṛthvyāṃ daityadānavarākṣasāḥ bhaviṣyanti tapoyuktā varān prāpsyanti cottamān
12.337.31
avaśyam eva taiḥ sarvair varadānena darpitaiḥ bādhitavyāḥ suragaṇā ṛṣayaś ca tapodhanāḥ tatra nyāyyam idaṃ kartuṃ bhārāvataraṇaṃ mayā
12.337.32
atha nānāsamudbhūtair vasudhāyāṃ yathākramam nigraheṇa ca pāpānāṃ sādhūnāṃ pragraheṇa ca
12.337.33
imāṃ tapasvinīṃ satyāṃ dhārayiṣyāmi medinīm mayā hy eṣā hi dhriyate pātālasthena bhoginā
12.337.34
mayā dhṛtā dhārayati jagad dhi sacarācaram tasmāt pṛthvyāḥ paritrāṇaṃ kariṣye saṃbhavaṃ gataḥ
12.337.35
evaṃ sa cintayitvā tu bhagavān madhusūdanaḥ rūpāṇy anekāny asṛjat prādurbhāvabhavāya saḥ
12.337.36
vārāhaṃ nārasiṃhaṃ ca vāmanaṃ mānuṣaṃ tathā ebhir mayā nihantavyā durvinītāḥ surārayaḥ
12.337.37
atha bhūyo jagatsraṣṭā bhoḥśabdenānunādayan sarasvatīm uccacāra tatra sārasvato 'bhavat
12.337.38
apāntaratamā nāma suto vāksaṃbhavo vibhoḥ bhūtabhavyabhaviṣyajñaḥ satyavādī dṛḍhavrataḥ
12.337.39
tam uvāca nataṃ mūrdhnā devānām ādir avyayaḥ vedākhyāne śrutiḥ kāryā tvayā matimatāṃ vara tasmāt kuru yathājñaptaṃ mayaitad vacanaṃ mune
12.337.40
tena bhinnās tadā vedā manoḥ svāyaṃbhuve 'ntare tatas tutoṣa bhagavān haris tenāsya karmaṇā tapasā ca sutaptena yamena niyamena ca
12.337.41
śrībhagavān uvāca manvantareṣu putra tvam evaṃ lokapravartakaḥ bhaviṣyasy acalo brahmann apradhṛṣyaś ca nityaśaḥ
12.337.42
punas tiṣye ca saṃprāpte kuravo nāma bhāratāḥ bhaviṣyanti mahātmāno rājānaḥ prathitā bhuvi
12.337.43
teṣāṃ tvattaḥ prasūtānāṃ kulabhedo bhaviṣyati parasparavināśārthaṃ tvām ṛte dvijasattama
12.337.44
tatrāpy anekadhā vedān bhetsyase tapasānvitaḥ kṛṣṇe yuge ca saṃprāpte kṛṣṇavarṇo bhaviṣyasi
12.337.45
dharmāṇāṃ vividhānāṃ ca kartā jñānakaras tathā bhaviṣyasi tapoyukto na ca rāgād vimokṣyase
12.337.46
vītarāgaś ca putras te paramātmā bhaviṣyati maheśvaraprasādena naitad vacanam anyathā
12.337.47
yaṃ mānasaṃ vai pravadanti putraṃ; pitāmahasyottamabuddhiyuktam vasiṣṭham agryaṃ tapaso nidhānaṃ; yaś cāpi sūryaṃ vyatiricya bhāti
12.337.48
tasyānvaye cāpi tato maharṣiḥ; parāśaro nāma mahāprabhāvaḥ pitā sa te vedanidhir variṣṭho; mahātapā vai tapaso nivāsaḥ kānīnagarbhaḥ pitṛkanyakāyāṃ; tasmād ṛṣes tvaṃ bhavitā ca putraḥ
12.337.49
bhūtabhavyabhaviṣyāṇāṃ chinnasarvārthasaṃśayaḥ ye hy atikrāntakāḥ pūrvaṃ sahasrayugaparyayāḥ
12.337.50
tāṃś ca sarvān mayoddiṣṭān drakṣyase tapasānvitaḥ punar drakṣyasi cānekasahasrayugaparyayān
12.337.51
anādinidhanaṃ loke cakrahastaṃ ca māṃ mune anudhyānān mama mune naitad vacanam anyathā
12.337.52
śanaiścaraḥ sūryaputro bhaviṣyati manur mahān tasmin manvantare caiva saptarṣigaṇapūrvakaḥ tvam eva bhavitā vatsa matprasādān na saṃśayaḥ
12.337.53
vyāsa uvāca evaṃ sārasvatam ṛṣim apāntaratamaṃ tadā uktvā vacanam īśānaḥ sādhayasvety athābravīt
12.337.54
so 'haṃ tasya prasādena devasya harimedhasaḥ apāntaratamā nāma tato jāto ''jñayā hareḥ punaś ca jāto vikhyāto vasiṣṭhakulanandanaḥ
12.337.55
tad etat kathitaṃ janma mayā pūrvakam ātmanaḥ nārāyaṇaprasādena tathā nārāyaṇāṃśajam
12.337.56
mayā hi sumahat taptaṃ tapaḥ paramadāruṇam purā matimatāṃ śreṣṭhāḥ parameṇa samādhinā
12.337.57
etad vaḥ kathitaṃ sarvaṃ yan māṃ pṛcchatha putrakāḥ pūrvajanma bhaviṣyaṃ ca bhaktānāṃ snehato mayā
12.337.58
vaiśaṃpāyana uvāca eṣa te kathitaḥ pūrvaṃ saṃbhavo 'smadguror nṛpa vyāsasyākliṣṭamanaso yathā pṛṣṭaḥ punaḥ śṛṇu
12.337.59
sāṃkhyaṃ yogaṃ pañcarātraṃ vedāḥ pāśupataṃ tathā jñānāny etāni rājarṣe viddhi nānāmatāni vai
12.337.60
sāṃkhyasya vaktā kapilaḥ paramarṣiḥ sa ucyate hiraṇyagarbho yogasya vettā nānyaḥ purātanaḥ
12.337.61
apāntaratamāś caiva vedācāryaḥ sa ucyate prācīnagarbhaṃ tam ṛṣiṃ pravadantīha ke cana
12.337.62
umāpatir bhūtapatiḥ śrīkaṇṭho brahmaṇaḥ sutaḥ uktavān idam avyagro jñānaṃ pāśupataṃ śivaḥ
12.337.63
pañcarātrasya kṛtsnasya vettā tu bhagavān svayam sarveṣu ca nṛpaśreṣṭha jñāneṣv eteṣu dṛśyate
12.337.64
yathāgamaṃ yathājñānaṃ niṣṭhā nārāyaṇaḥ prabhuḥ na cainam evaṃ jānanti tamobhūtā viśāṃ pate
12.337.65
tam eva śāstrakartāraṃ pravadanti manīṣiṇaḥ niṣṭhāṃ nārāyaṇam ṛṣiṃ nānyo 'stīti ca vādinaḥ
12.337.66
niḥsaṃśayeṣu sarveṣu nityaṃ vasati vai hariḥ sasaṃśayān hetubalān nādhyāvasati mādhavaḥ
12.337.67
pañcarātravido ye tu yathākramaparā nṛpa ekāntabhāvopagatās te hariṃ praviśanti vai
12.337.68
sāṃkhyaṃ ca yogaṃ ca sanātane dve; vedāś ca sarve nikhilena rājan sarvaiḥ samastair ṛṣibhir nirukto; nārāyaṇo viśvam idaṃ purāṇam
12.337.69
śubhāśubhaṃ karma samīritaṃ yat; pravartate sarvalokeṣu kiṃ cit tasmād ṛṣes tad bhavatīti vidyād; divy antarikṣe bhuvi cāpsu cāpi
12.338.1
janamejaya uvāca bahavaḥ puruṣā brahmann utāho eka eva tu ko hy atra puruṣaḥ śreṣṭhaḥ ko vā yonir ihocyate
12.338.2
vaiśaṃpāyana uvāca bahavaḥ puruṣā loke sāṃkhyayogavicāriṇām naitad icchanti puruṣam ekaṃ kurukulodvaha
12.338.3
bahūnāṃ puruṣāṇāṃ ca yathaikā yonir ucyate tathā taṃ puruṣaṃ viśvaṃ vyākhyāsyāmi guṇādhikam
12.338.4
namaskṛtvā tu gurave vyāsāyāmitatejase tapoyuktāya dāntāya vandyāya paramarṣaye
12.338.5
idaṃ puruṣasūktaṃ hi sarvavedeṣu pārthiva ṛtaṃ satyaṃ ca vikhyātam ṛṣisiṃhena cintitam
12.338.6
utsargeṇāpavādena ṛṣibhiḥ kapilādibhiḥ adhyātmacintām āśritya śāstrāṇy uktāni bhārata
12.338.7
samāsatas tu yad vyāsaḥ puruṣaikatvam uktavān tat te 'haṃ saṃpravakṣyāmi prasādād amitaujasaḥ
12.338.8
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam brahmaṇā saha saṃvādaṃ tryambakasya viśāṃ pate
12.338.9
kṣīrodasya samudrasya madhye hāṭakasaprabhaḥ vaijayanta iti khyātaḥ parvatapravaro nṛpa
12.338.10
tatrādhyātmagatiṃ deva ekākī pravicintayan vairājasadane nityaṃ vaijayantaṃ niṣevate
12.338.11
atha tatrāsatas tasya caturvaktrasya dhīmataḥ lalāṭaprabhavaḥ putraḥ śiva āgād yadṛcchayā ākāśenaiva yogīśaḥ purā trinayanaḥ prabhuḥ
12.338.12
tataḥ khān nipapātāśu dharaṇīdharamūrdhani agrataś cābhavat prīto vavande cāpi pādayoḥ
12.338.13
taṃ pādayor nipatitaṃ dṛṣṭvā savyena pāṇinā utthāpayām āsa tadā prabhur ekaḥ prajāpatiḥ
12.338.14
uvāca cainaṃ bhagavāṃś cirasyāgatam ātmajam svāgataṃ te mahābāho diṣṭyā prāpto 'si me 'ntikam
12.338.15
kaccit te kuśalaṃ putra svādhyāyatapasoḥ sadā nityam ugratapās tvaṃ hi tataḥ pṛcchāmi te punaḥ
12.338.16
rudra uvāca tvatprasādena bhagavan svādhyāyatapasor mama kuśalaṃ cāvyayaṃ caiva sarvasya jagatas tathā
12.338.17
ciradṛṣṭo hi bhagavān vairājasadane mayā tato 'haṃ parvataṃ prāptas tv imaṃ tvatpādasevitam
12.338.18
kautūhalaṃ cāpi hi me ekāntagamanena te naitat kāraṇam alpaṃ hi bhaviṣyati pitāmaha
12.338.19
kiṃ nu tat sadanaṃ śreṣṭhaṃ kṣutpipāsāvivarjitam surāsurair adhyuṣitam ṛṣibhiś cāmitaprabhaiḥ
12.338.20
gandharvair apsarobhiś ca satataṃ saṃniṣevitam utsṛjyemaṃ girivaram ekākī prāptavān asi
12.338.21
brahmovāca vaijayanto girivaraḥ satataṃ sevyate mayā atraikāgreṇa manasā puruṣaś cintyate virāṭ
12.338.22
rudra uvāca bahavaḥ puruṣā brahmaṃs tvayā sṛṣṭāḥ svayaṃbhuvā sṛjyante cāpare brahman sa caikaḥ puruṣo virāṭ
12.338.23
ko hy asau cintyate brahmaṃs tvayā vai puruṣottamaḥ etan me saṃśayaṃ brūhi mahat kautūhalaṃ hi me
12.338.24
brahmovāca bahavaḥ puruṣāḥ putra ye tvayā samudāhṛtāḥ evam etad atikrāntaṃ draṣṭavyaṃ naivam ity api ādhāraṃ tu pravakṣyāmi ekasya puruṣasya te
12.338.25
bahūnāṃ puruṣāṇāṃ sa yathaikā yonir ucyate tathā taṃ puruṣaṃ viśvaṃ paramaṃ sumahattamam nirguṇaṃ nirguṇā bhūtvā praviśanti sanātanam
12.339.1
brahmovāca śṛṇu putra yathā hy eṣa puruṣaḥ śāśvato 'vyayaḥ akṣayaś cāprameyaś ca sarvagaś ca nirucyate
12.339.2
na sa śakyas tvayā draṣṭuṃ mayānyair vāpi sattama saguṇo nirguṇo viśvo jñānadṛśyo hy asau smṛtaḥ
12.339.3
aśarīraḥ śarīreṣu sarveṣu nivasaty asau vasann api śarīreṣu na sa lipyati karmabhiḥ
12.339.4
mamāntarātmā tava ca ye cānye dehasaṃjñitāḥ sarveṣāṃ sākṣibhūto 'sau na grāhyaḥ kena cit kva cit
12.339.5
viśvamūrdhā viśvabhujo viśvapādākṣināsikaḥ ekaś carati kṣetreṣu svairacārī yathāsukham
12.339.6
kṣetrāṇi hi śarīrāṇi bījāni ca śubhāśubhe tāni vetti sa yogātmā tataḥ kṣetrajña ucyate
12.339.7
nāgatir na gatis tasya jñeyā bhūtena kena cit sāṃkhyena vidhinā caiva yogena ca yathākramam
12.339.8
cintayāmi gatiṃ cāsya na gatiṃ vedmi cottamām yathājñānaṃ tu vakṣyāmi puruṣaṃ taṃ sanātanam
12.339.9
tasyaikatvaṃ mahattvaṃ hi sa caikaḥ puruṣaḥ smṛtaḥ mahāpuruṣaśabdaṃ sa bibharty ekaḥ sanātanaḥ
12.339.10
eko hutāśo bahudhā samidhyate; ekaḥ sūryas tapasāṃ yonir ekā eko vāyur bahudhā vāti loke; mahodadhiś cāmbhasāṃ yonir ekaḥ puruṣaś caiko nirguṇo viśvarūpas; taṃ nirguṇaṃ puruṣaṃ cāviśanti
12.339.11
hitvā guṇamayaṃ sarvaṃ karma hitvā śubhāśubham ubhe satyānṛte tyaktvā evaṃ bhavati nirguṇaḥ
12.339.12
acintyaṃ cāpi taṃ jñātvā bhāvasūkṣmaṃ catuṣṭayam vicared yo yatir yattaḥ sa gacchet puruṣaṃ prabhum
12.339.13
evaṃ hi paramātmānaṃ ke cid icchanti paṇḍitāḥ ekātmānaṃ tathātmānam apare 'dhyātmacintakāḥ
12.339.14
tatra yaḥ paramātmā hi sa nityaṃ nirguṇaḥ smṛtaḥ sa hi nārāyaṇo jñeyaḥ sarvātmā puruṣo hi saḥ na lipyate phalaiś cāpi padmapatram ivāmbhasā
12.339.15
karmātmā tv aparo yo 'sau mokṣabandhaiḥ sa yujyate sasaptadaśakenāpi rāśinā yujyate hi saḥ evaṃ bahuvidhaḥ proktaḥ puruṣas te yathākramam
12.339.16
yat tat kṛtsnaṃ lokatantrasya dhāma; vedyaṃ paraṃ bodhanīyaṃ saboddhṛ mantā mantavyaṃ prāśitā prāśitavyaṃ; ghrātā ghreyaṃ sparśitā sparśanīyam
12.339.17
draṣṭā draṣṭavyaṃ śrāvitā śrāvaṇīyaṃ; jñātā jñeyaṃ saguṇaṃ nirguṇaṃ ca yad vai proktaṃ guṇasāmyaṃ pradhānaṃ; nityaṃ caitac chāśvataṃ cāvyayaṃ ca
12.339.18
yad vai sūte dhātur ādyaṃ nidhānaṃ; tad vai viprāḥ pravadante 'niruddham yad vai loke vaidikaṃ karma sādhu; āśīryuktaṃ tad dhi tasyopabhojyam
12.339.19
devāḥ sarve munayaḥ sādhu dāntās; taṃ prāg yajñair yajñabhāgaṃ yajante ahaṃ brahmā ādya īśaḥ prajānāṃ; tasmāj jātas tvaṃ ca mattaḥ prasūtaḥ matto jagaj jaṅgamaṃ sthāvaraṃ ca; sarve vedāḥ sarahasyā hi putra
12.339.20
caturvibhaktaḥ puruṣaḥ sa krīḍati yathecchati evaṃ sa eva bhagavāñ jñānena pratibodhitaḥ
12.339.21
etat te kathitaṃ putra yathāvad anupṛcchataḥ sāṃkhyajñāne tathā yoge yathāvad anuvarṇitam
12.340.1
yudhiṣṭhira uvāca dharmāḥ pitāmahenoktā mokṣadharmāśritāḥ śubhāḥ dharmam āśramiṇāṃ śreṣṭhaṃ vaktum arhati me bhavān
12.340.2
bhīṣma uvāca sarvatra vihito dharmaḥ svargyaḥ satyaphalodayaḥ bahudvārasya dharmasya nehāsti viphalā kriyā
12.340.3
yasmin yasmiṃs tu viṣaye yo yo yāti viniścayam sa tam evābhijānāti nānyaṃ bharatasattama
12.340.4
api ca tvaṃ naravyāghra śrotum arhasi me kathām purā śakrasya kathitāṃ nāradena surarṣiṇā
12.340.5
surarṣir nārado rājan siddhas trailokyasaṃmataḥ paryeti kramaśo lokān vāyur avyāhato yathā
12.340.6
sa kadā cin maheṣvāsa devarājālayaṃ gataḥ satkṛtaś ca mahendreṇa pratyāsannagato 'bhavat
12.340.7
taṃ kṛtakṣaṇam āsīnaṃ paryapṛcchac chacīpatiḥ brahmarṣe kiṃ cid āścaryam asti dṛṣṭaṃ tvayānagha
12.340.8
yathā tvam api viprarṣe trailokyaṃ sacarācaram jātakautūhalo nityaṃ siddhaś carasi sākṣivat
12.340.9
na hy asty aviditaṃ loke devarṣe tava kiṃ cana śrutaṃ vāpy anubhūtaṃ vā dṛṣṭaṃ vā kathayasva me
12.340.10
tasmai rājan surendrāya nārado vadatāṃ varaḥ āsīnāyopapannāya proktavān vipulāṃ kathām
12.340.11
yathā yena ca kalpena sa tasmai dvijasattamaḥ kathāṃ kathitavān pṛṣṭas tathā tvam api me śṛṇu
12.341.1
bhīṣma uvāca āsīt kila kuruśreṣṭha mahāpadme purottame gaṅgāyā dakṣiṇe tīre kaś cid vipraḥ samāhitaḥ
12.341.2
saumyaḥ somānvaye vede gatādhvā chinnasaṃśayaḥ dharmanityo jitakrodho nityatṛpto jitendriyaḥ
12.341.3
ahiṃsānirato nityaṃ satyaḥ sajjanasaṃmataḥ nyāyaprāptena vittena svena śīlena cānvitaḥ
12.341.4
jñātisaṃbandhivipule mitrāpāśrayasaṃmate kule mahati vikhyāte viśiṣṭāṃ vṛttim āsthitaḥ
12.341.5
sa putrān bahulān dṛṣṭvā vipule karmaṇi sthitaḥ kuladharmāśrito rājan dharmacaryāparo 'bhavat
12.341.6
tataḥ sa dharmaṃ vedoktaṃ yathāśāstroktam eva ca śiṣṭācīrṇaṃ ca dharmaṃ ca trividhaṃ cintya cetasā
12.341.7
kiṃ nu me syāc chubhaṃ kṛtvā kiṃ kṣamaṃ kiṃ parāyaṇam ity evaṃ khidyate nityaṃ na ca yāti viniścayam
12.341.8
tasyaivaṃ khidyamānasya dharmaṃ paramam āsthitaḥ kadā cid atithiḥ prāpto brāhmaṇaḥ susamāhitaḥ
12.341.9
sa tasmai satkriyāṃ cakre kriyāyuktena hetunā viśrāntaṃ cainam āsīnam idaṃ vacanam abravīt
12.342.1
brāhmaṇa uvāca samutpannābhidhāno 'smi vāṅmādhuryeṇa te 'nagha mitratām abhipannas tvāṃ kiṃ cid vakṣyāmi tac chṛṇu
12.342.2
gṛhasthadharmaṃ viprendra kṛtvā putragataṃ tv aham dharmaṃ paramakaṃ kuryāṃ ko hi mārgo bhaved dvija
12.342.3
aham ātmānam ātmastham eka evātmani sthitaḥ kartuṃ kāṅkṣāmi necchāmi baddhaḥ sādhāraṇair guṇaiḥ
12.342.4
yāvad evānatītaṃ me vayaḥ putraphalāśritam tāvad icchāmi pātheyam ādātuṃ pāralaukikam
12.342.5
asmin hi lokasaṃtāne paraṃ pāram abhīpsataḥ utpannā me matir iyaṃ kuto dharmamayaḥ plavaḥ
12.342.6
samuhyamānāni niśamya loke; niryātyamānāni ca sāttvikāni dṛṣṭvā ca dharmadhvajaketumālāṃ; prakīryamāṇām upari prajānām
12.342.7
na me mano rajyati bhogakāle; dṛṣṭvā yatīn prārthayataḥ paratra tenātithe buddhibalāśrayeṇa; dharmārthatattve viniyuṅkṣva māṃ tvam
12.342.8
bhīṣma uvāca so 'tithir vacanaṃ tasya śrutvā dharmābhilāṣiṇaḥ provāca vacanaṃ ślakṣṇaṃ prājño madhurayā girā
12.342.9
aham apy atra muhyāmi mamāpy eṣa manorathaḥ na ca saṃniścayaṃ yāmi bahudvāre triviṣṭape
12.342.10
ke cin mokṣaṃ praśaṃsanti ke cid yajñaphalaṃ dvijāḥ vānaprasthāśramaṃ ke cid gārhasthyaṃ ke cid āśritāḥ
12.342.11
rājadharmāśrayaṃ ke cit ke cid ātmaphalāśrayam gurucaryāśrayaṃ ke cit ke cid vākyaṃ yam āśrayam
12.342.12
mātaraṃ pitaraṃ ke cic chuśrūṣanto divaṃ gatāḥ ahiṃsayā pare svargaṃ satyena ca tathā pare
12.342.13
āhave 'bhimukhāḥ ke cin nihatāḥ svid divaṃ gatāḥ ke cid uñchavrataiḥ siddhāḥ svargamārgasamāśritāḥ
12.342.14
ke cid adhyayane yuktā vedavrataparāḥ śubhāḥ buddhimanto gatāḥ svargaṃ tuṣṭātmāno jitendriyāḥ
12.342.15
ārjavenāpare yuktā nihatānārjavair janaiḥ ṛjavo nākapṛṣṭhe vai śuddhātmānaḥ pratiṣṭhitāḥ
12.342.16
evaṃ bahuvidhair loke dharmadvārair anāvṛtaiḥ mamāpi matir āvignā meghalekheva vāyunā
12.343.1
atithir uvāca upadeśaṃ tu te vipra kariṣye 'haṃ yathāgamam guruṇā me yathākhyātam arthatas tac ca me śṛṇu
12.343.2
yatra pūrvābhisargeṇa dharmacakraṃ pravartitam naimiṣe gomatītīre tatra nāgāhvayaṃ puram
12.343.3
samagrais tridaśais tatra iṣṭam āsīd dvijarṣabha yatrendrātikramaṃ cakre māndhātā rājasattamaḥ
12.343.4
kṛtādhivāso dharmātmā tatra cakṣuḥśravā mahān padmanābho mahābhāgaḥ padma ity eva viśrutaḥ
12.343.5
sa vācā karmaṇā caiva manasā ca dvijarṣabha prasādayati bhūtāni trividhe vartmani sthitaḥ
12.343.6
sāmnā dānena bhedena daṇḍeneti caturvidham viṣamasthaṃ janaṃ svaṃ ca cakṣurdhyānena rakṣati
12.343.7
tam abhikramya vidhinā praṣṭum arhasi kāṅkṣitam sa te paramakaṃ dharmaṃ namithyā darśayiṣyati
12.343.8
sa hi sarvātithir nāgo buddhiśāstraviśāradaḥ guṇair anavamair yuktaḥ samastair ābhikāmikaiḥ
12.343.9
prakṛtyā nityasalilo nityam adhyayane rataḥ tapodamābhyāṃ saṃyukto vṛttenānavareṇa ca
12.343.10
yajvā dānaruciḥ kṣānto vṛtte ca parame sthitaḥ satyavāg anasūyuś ca śīlavān abhisaṃśritaḥ
12.343.11
śeṣānnabhoktā vacanānukūlo; hitārjavotkṛṣṭakṛtākṛtajñaḥ avairakṛd bhūtahite niyukto; gaṅgāhradāmbho 'bhijanopapannaḥ
12.344.1
brāhmaṇa uvāca atibhārodyatasyaiva bhārāpanayanaṃ mahat parāśvāsakaraṃ vākyam idaṃ me bhavataḥ śrutam
12.344.2
adhvaklāntasya śayanaṃ sthānaklāntasya cāsanam tṛṣitasya ca pānīyaṃ kṣudhārtasya ca bhojanam
12.344.3
īpsitasyeva saṃprāptir annasya samaye 'titheḥ eṣitasyātmanaḥ kāle vṛddhasyeva suto yathā
12.344.4
manasā cintitasyeva prītisnigdhasya darśanam prahrādayati māṃ vākyaṃ bhavatā yad udīritam
12.344.5
dattacakṣur ivākāśe paśyāmi vimṛśāmi ca prajñānavacanād yo 'yam upadeśo hi me kṛtaḥ bāḍham evaṃ kariṣyāmi yathā māṃ bhāṣate bhavān
12.344.6
ihemāṃ rajanīṃ sādho nivasasva mayā saha prabhāte yāsyati bhavān paryāśvastaḥ sukhoṣitaḥ asau hi bhagavān sūryo mandaraśmir avāṅmukhaḥ
12.344.7
bhīṣma uvāca tatas tena kṛtātithyaḥ so 'tithiḥ śatrusūdana uvāsa kila tāṃ rātriṃ saha tena dvijena vai
12.344.8
tat tac ca dharmasaṃyuktaṃ tayoḥ kathayatos tadā vyatītā sā niśā kṛtsnā sukhena divasopamā
12.344.9
tataḥ prabhātasamaye so 'tithis tena pūjitaḥ brāhmaṇena yathāśaktyā svakāryam abhikāṅkṣatā
12.344.10
tataḥ sa vipraḥ kṛtadharmaniścayaḥ; kṛtābhyanujñaḥ svajanena dharmavit yathopadiṣṭaṃ bhujagendrasaṃśrayaṃ; jagāma kāle sukṛtaikaniścayaḥ
12.345.1
bhīṣma uvāca sa vanāni vicitrāṇi tīrthāni ca sarāṃsi ca abhigacchan krameṇa sma kaṃ cin munim upasthitaḥ
12.345.2
taṃ sa tena yathoddiṣṭaṃ nāgaṃ vipreṇa brāhmaṇaḥ paryapṛcchad yathānyāyaṃ śrutvaiva ca jagāma saḥ
12.345.3
so 'bhigamya yathākhyātaṃ nāgāyatanam arthavit proktavān aham asmīti bhoḥśabdālaṃkṛtaṃ vacaḥ
12.345.4
tatas tasya vacaḥ śrutvā rūpiṇī dharmavatsalā darśayām āsa taṃ vipraṃ nāgapatnī pativratā
12.345.5
sā tasmai vidhivat pūjāṃ cakre dharmaparāyaṇā svāgatenāgataṃ kṛtvā kiṃ karomīti cābravīt
12.345.6
brāhmaṇa uvāca viśrānto 'bhyarcitaś cāsmi bhavatyā ślakṣṇayā girā draṣṭum icchāmi bhavati taṃ devaṃ nāgam uttamam
12.345.7
etad dhi paramaṃ kāryam etan me phalam īpsitam anenārthena cāsmy adya saṃprāptaḥ pannagālayam
12.345.8
nāgabhāryovāca ārya sūryarathaṃ voḍhuṃ gato 'sau māsacārikaḥ saptāṣṭabhir dinair vipra darśayiṣyaty asaṃśayam
12.345.9
etad viditam āryasya vivāsakaraṇaṃ mama bhartur bhavatu kiṃ cānyat kriyatāṃ tad vadasva me
12.345.10
brāhmaṇa uvāca anena niścayenāhaṃ sādhvi saṃprāptavān iha pratīkṣann āgamaṃ devi vatsyāmy asmin mahāvane
12.345.11
saṃprāptasyaiva cāvyagram āvedyo 'ham ihāgataḥ mamābhigamanaṃ prāpto vācyaś ca vacanaṃ tvayā
12.345.12
aham apy atra vatsyāmi gomatyāḥ puline śubhe kālaṃ parimitāhāro yathoktaṃ paripālayan
12.345.13
bhīṣma uvāca tataḥ sa vipras tāṃ nāgīṃ samādhāya punaḥ punaḥ tad eva pulinaṃ nadyāḥ prayayau brāhmaṇarṣabhaḥ
12.346.1
bhīṣma uvāca atha tena naraśreṣṭha brāhmaṇena tapasvinā nirāhāreṇa vasatā duḥkhitās te bhujaṃgamāḥ
12.346.2
sarve saṃbhūya sahitās tasya nāgasya bāndhavāḥ bhrātaras tanayā bhāryā yayus taṃ brāhmaṇaṃ prati
12.346.3
te 'paśyan puline taṃ vai vivikte niyatavratam samāsīnaṃ nirāhāraṃ dvijaṃ japyaparāyaṇam
12.346.4
te sarve samabhikramya vipram abhyarcya cāsakṛt ūcur vākyam asaṃdigdham ātitheyasya bāndhavāḥ
12.346.5
ṣaṣṭho hi divasas te 'dya prāptasyeha tapodhana na cābhilaṣase kiṃ cid āhāraṃ dharmavatsala
12.346.6
asmān abhigataś cāsi vayaṃ ca tvām upasthitāḥ kāryaṃ cātithyam asmābhir vayaṃ sarve kuṭumbinaḥ
12.346.7
mūlaṃ phalaṃ vā parṇaṃ vā payo vā dvijasattama āhārahetor annaṃ vā bhoktum arhasi brāhmaṇa
12.346.8
tyaktāhāreṇa bhavatā vane nivasatā satā bālavṛddham idaṃ sarvaṃ pīḍyate dharmasaṃkaṭāt
12.346.9
na hi no bhrūṇahā kaś cid rājāpathyo 'nṛto 'pi vā pūrvāśī vā kule hy asmin devatātithibandhuṣu
12.346.10
brāhmaṇa uvāca upadeśena yuṣmākam āhāro 'yaṃ mayā vṛtaḥ dvirūnaṃ daśarātraṃ vai nāgasyāgamanaṃ prati
12.346.11
yady aṣṭarātre niryāte nāgamiṣyati pannagaḥ tadāhāraṃ kariṣyāmi tannimittam idaṃ vratam
12.346.12
kartavyo na ca saṃtāpo gamyatāṃ ca yathāgatam tannimittaṃ vrataṃ mahyaṃ naitad bhettum ihārhatha
12.346.13
bhīṣma uvāca tena te samanujñātā brāhmaṇena bhujaṃgamāḥ svam eva bhavanaṃ jagmur akṛtārthā nararṣabha
12.347.1
bhīṣma uvāca atha kāle bahutithe pūrṇe prāpto bhujaṃgamaḥ dattābhyanujñaḥ svaṃ veśma kṛtakarmā vivasvataḥ
12.347.2
taṃ bhāryā samabhikrāmat pādaśaucādibhir guṇaiḥ upapannāṃ ca tāṃ sādhvīṃ pannagaḥ paryapṛcchata
12.347.3
api tvam asi kalyāṇi devatātithipūjane pūrvam uktena vidhinā yuktā yuktena matsamam
12.347.4
na khalv asy akṛtārthena strībuddhyā mārdavīkṛtā madviyogena suśroṇi viyuktā dharmasetunā
12.347.5
nāgabhāryovāca śiṣyāṇāṃ guruśuśrūṣā viprāṇāṃ vedapāraṇam bhṛtyānāṃ svāmivacanaṃ rājñāṃ lokānupālanam
12.347.6
sarvabhūtaparitrāṇaṃ kṣatradharma ihocyate vaiśyānāṃ yajñasaṃvṛttir ātitheyasamanvitā
12.347.7
viprakṣatriyavaiśyānāṃ śuśrūṣā śūdrakarma tat gṛhasthadharmo nāgendra sarvabhūtahitaiṣitā
12.347.8
niyatāhāratā nityaṃ vratacaryā yathākramam dharmo hi dharmasaṃbandhād indriyāṇāṃ viśeṣaṇam
12.347.9
ahaṃ kasya kuto vāhaṃ kaḥ ko me ha bhaved iti prayojanamatir nityam evaṃ mokṣāśramī bhavet
12.347.10
pativratātvaṃ bhāryāyāḥ paramo dharma ucyate tavopadeśān nāgendra tac ca tattvena vedmi vai
12.347.11
sāhaṃ dharmaṃ vijānantī dharmanitye tvayi sthite satpathaṃ katham utsṛjya yāsyāmi viṣame pathi
12.347.12
devatānāṃ mahābhāga dharmacaryā na hīyate atithīnāṃ ca satkāre nityayuktāsmy atandritā
12.347.13
saptāṣṭadivasās tv adya viprasyehāgatasya vai sa ca kāryaṃ na me khyāti darśanaṃ tava kāṅkṣati
12.347.14
gomatyās tv eṣa puline tvaddarśanasamutsukaḥ āsīno ''vartayan brahma brāhmaṇaḥ saṃśitavrataḥ
12.347.15
ahaṃ tv anena nāgendra sāmapūrvaṃ samāhitā prasthāpyo matsakāśaṃ sa saṃprāpto bhujagottamaḥ
12.347.16
etac chrutvā mahāprājña tatra gantuṃ tvam arhasi dātum arhasi vā tasya darśanaṃ darśanaśravaḥ
12.348.1
nāga uvāca atha brāhmaṇarūpeṇa kaṃ taṃ samanupaśyasi mānuṣaṃ kevalaṃ vipraṃ devaṃ vātha śucismite
12.348.2
ko hi māṃ mānuṣaḥ śakto draṣṭukāmo yaśasvini saṃdarśanarucir vākyam ājñāpūrvaṃ vadiṣyati
12.348.3
surāsuragaṇānāṃ ca devarṣīṇāṃ ca bhāmini nanu nāgā mahāvīryāḥ sauraseyās tarasvinaḥ
12.348.4
vandanīyāś ca varadā vayam apy anuyāyinaḥ manuṣyāṇāṃ viśeṣeṇa dhanādhyakṣā iti śrutiḥ
12.348.5
nāgabhāryovāca ārjavenābhijānāmi nāsau devo 'nilāśana ekaṃ tv asya vijānāmi bhaktimān atiroṣaṇaḥ
12.348.6
sa hi kāryāntarākāṅkṣī jalepsuḥ stokako yathā varṣaṃ varṣapriyaḥ pakṣī darśanaṃ tava kāṅkṣati
12.348.7
na hi tvā daivataṃ kiṃ cid vivignaṃ pratipālayet tulye hy abhijane jāto na kaś cit paryupāsate
12.348.8
tad roṣaṃ sahajaṃ tyaktvā tvam enaṃ draṣṭum arhasi āśāchedena tasyādya nātmānaṃ dagdhum arhasi
12.348.9
āśayā tv abhipannānām akṛtvāśrupramārjanam rājā vā rājaputro vā bhrūṇahatyaiva yujyate
12.348.10
maunāj jñānaphalāvāptir dānena ca yaśo mahat vāgmitvaṃ satyavākyena paratra ca mahīyate
12.348.11
bhūmipradānena gatiṃ labhaty āśramasaṃmitām naṣṭasyārthasya saṃprāptiṃ kṛtvā phalam upāśnute
12.348.12
abhipretām asaṃkliṣṭāṃ kṛtvākāmavatīṃ kriyām na yāti nirayaṃ kaś cid iti dharmavido viduḥ
12.348.13
nāga uvāca abhimānena māno me jātidoṣeṇa vai mahān roṣaḥ saṃkalpajaḥ sādhvi dagdho vācāgninā tvayā
12.348.14
na ca roṣād ahaṃ sādhvi paśyeyam adhikaṃ tamaḥ yasya vaktavyatāṃ yānti viśeṣeṇa bhujaṃgamāḥ
12.348.15
doṣasya hi vaśaṃ gatvā daśagrīvaḥ pratāpavān tathā śakrapratispardhī hato rāmeṇa saṃyuge
12.348.16
antaḥpuragataṃ vatsaṃ śrutvā rāmeṇa nirhṛtam dharṣaṇād roṣasaṃvignāḥ kārtavīryasutā hatāḥ
12.348.17
jāmadagnyena rāmeṇa sahasranayanopamaḥ saṃyuge nihato roṣāt kārtavīryo mahābalaḥ
12.348.18
tad eṣa tapasāṃ śatruḥ śreyasaś ca nipātanaḥ nigṛhīto mayā roṣaḥ śrutvaiva vacanaṃ tava
12.348.19
ātmānaṃ ca viśeṣeṇa praśaṃsāmy anapāyini yasya me tvaṃ viśālākṣi bhāryā sarvaguṇānvitā
12.348.20
eṣa tatraiva gacchāmi yatra tiṣṭhaty asau dvijaḥ sarvathā coktavān vākyaṃ nākṛtārthaḥ prayāsyati
12.349.1
bhīṣma uvāca sa pannagapatis tatra prayayau brāhmaṇaṃ prati tam eva manasā dhyāyan kāryavattāṃ vicārayan
12.349.2
tam abhikramya nāgendro matimān sa nareśvara provāca madhuraṃ vākyaṃ prakṛtyā dharmavatsalaḥ
12.349.3
bho bho kṣāmyābhibhāṣe tvāṃ na roṣaṃ kartum arhasi iha tvam abhisaṃprāptaḥ kasyārthe kiṃ prayojanam
12.349.4
ābhimukhyād abhikramya snehāt pṛcchāmi te dvija vivikte gomatītīre kiṃ vā tvaṃ paryupāsase
12.349.5
brāhmaṇa uvāca dharmāraṇyaṃ hi māṃ viddhi nāgaṃ draṣṭum ihāgatam padmanābhaṃ dvijaśreṣṭhaṃ tatra me kāryam āhitam
12.349.6
tasya cāham asāṃnidhyaṃ śrutavān asmi taṃ gatam svajanaṃ taṃ pratīkṣāmi parjanyam iva karṣakaḥ
12.349.7
tasya cākleśakaraṇaṃ svastikārasamāhitam vartayāmy ayutaṃ brahma yogayukto nirāmayaḥ
12.349.8
nāga uvāca aho kalyāṇavṛttas tvaṃ sādhu sajjanavatsalaḥ śravāḍhyas tvaṃ mahābhāga paraṃ snehena paśyasi
12.349.9
ahaṃ sa nāgo viprarṣe yathā māṃ vindate bhavān ājñāpaya yathā svairaṃ kiṃ karomi priyaṃ tava
12.349.10
bhavantaṃ svajanād asmi saṃprāptaṃ śrutavān iha atas tvāṃ svayam evāhaṃ draṣṭum abhyāgato dvija
12.349.11
saṃprāptaś ca bhavān adya kṛtārthaḥ pratiyāsyati visrabdho māṃ dvijaśreṣṭha viṣaye yoktum arhasi
12.349.12
vayaṃ hi bhavatā sarve guṇakrītā viśeṣataḥ yas tvam ātmahitaṃ tyaktvā mām evehānurudhyase
12.349.13
brāhmaṇa uvāca āgato 'haṃ mahābhāga tava darśanalālasaḥ kaṃ cid artham anarthajñaḥ praṣṭukāmo bhujaṃgama
12.349.14
aham ātmānam ātmastho mārgamāṇo ''tmano hitam vāsārthinaṃ mahāprājña balavantam upāsmi ha
12.349.15
prakāśitas tvaṃ svaguṇair yaśogarbhagabhastibhiḥ śaśāṅkakarasaṃsparśair hṛdyair ātmaprakāśitaiḥ
12.349.16
tasya me praśnam utpannaṃ chindhi tvam anilāśana paścāt kāryaṃ vadiṣyāmi śrotum arhati me bhavān
12.350.1
brāhmaṇa uvāca vivasvato gacchati paryayeṇa; voḍhuṃ bhavāṃs taṃ ratham ekacakram āścaryabhūtaṃ yadi tatra kiṃ cid; dṛṣṭaṃ tvayā śaṃsitum arhasi tvam
12.350.2
nāga uvāca yasya raśmisahasreṣu śākhāsv iva vihaṃgamāḥ vasanty āśritya munayaḥ saṃsiddhā daivataiḥ saha
12.350.3
yato vāyur viniḥsṛtya sūryaraśmyāśrito mahān vijṛmbhaty ambare vipra kim āścaryataraṃ tataḥ
12.350.4
śukro nāmāsitaḥ pādo yasya vāridharo 'mbare toyaṃ sṛjati varṣāsu kim āścaryam ataḥ param
12.350.5
yo 'ṣṭamāsāṃs tu śucinā kiraṇenojjhitaṃ payaḥ paryādatte punaḥ kāle kim āścaryam ataḥ param
12.350.6
yasya tejoviśeṣeṣu nityam ātmā pratiṣṭhitaḥ yato bījaṃ mahī ceyaṃ dhāryate sacarācaram
12.350.7
yatra devo mahābāhuḥ śāśvataḥ paramo 'kṣaraḥ anādinidhano vipra kim āścaryam ataḥ param
12.350.8
āścaryāṇām ivāścaryam idam ekaṃ tu me śṛṇu vimale yan mayā dṛṣṭam ambare sūryasaṃśrayāt
12.350.9
purā madhyāhnasamaye lokāṃs tapati bhāskare pratyādityapratīkāśaḥ sarvataḥ pratyadṛśyata
12.350.10
sa lokāṃs tejasā sarvān svabhāsā nirvibhāsayan ādityābhimukho 'bhyeti gaganaṃ pāṭayann iva
12.350.11
hutāhutir iva jyotir vyāpya tejomarīcibhiḥ anirdeśyena rūpeṇa dvitīya iva bhāskaraḥ
12.350.12
tasyābhigamanaprāptau hasto datto vivasvatā tenāpi dakṣiṇo hasto dattaḥ pratyarcanārthinā
12.350.13
tato bhittvaiva gaganaṃ praviṣṭo ravimaṇḍalam ekībhūtaṃ ca tat tejaḥ kṣaṇenādityatāṃ gatam
12.350.14
tatra naḥ saṃśayo jātas tayos tejaḥsamāgame anayoḥ ko bhavet sūryo rathastho yo 'yam āgataḥ
12.350.15
te vayaṃ jātasaṃdehāḥ paryapṛcchāmahe ravim ka eṣa divam ākramya gataḥ sūrya ivāparaḥ
12.351.1
sūrya uvāca naiṣa devo 'nilasakho nāsuro na ca pannagaḥ uñchavṛttivrate siddho munir eṣa divaṃ gataḥ
12.351.2
eṣa mūlaphalāhāraḥ śīrṇaparṇāśanas tathā abbhakṣo vāyubhakṣaś ca āsīd vipraḥ samāhitaḥ
12.351.3
ṛcaś cānena vipreṇa saṃhitāntarabhiṣṭutāḥ svargadvārakṛtodyogo yenāsau tridivaṃ gataḥ
12.351.4
asannadhīranākāṅkṣī nityam uñchaśilāśanaḥ sarvabhūtahite yukta eṣa vipro bhujaṃgama
12.351.5
na hi devā na gandharvā nāsurā na ca pannagāḥ prabhavantīha bhūtānāṃ prāptānāṃ paramāṃ gatim
12.351.6
nāga uvāca etad evaṃvidhaṃ dṛṣṭam āścaryaṃ tatra me dvija saṃsiddho mānuṣaḥ kāyo yo 'sau siddhagatiṃ gataḥ sūryeṇa sahito brahman pṛthivīṃ parivartate
12.352.1
brāhmaṇa uvāca āścaryaṃ nātra saṃdehaḥ suprīto 'smi bhujaṃgama anvarthopagatair vākyaiḥ panthānaṃ cāsmi darśitaḥ
12.352.2
svasti te 'stu gamiṣyāmi sādho bhujagasattama smaraṇīyo 'smi bhavatā saṃpreṣaṇaniyojanaiḥ
12.352.3
nāga uvāca anuktvā madgataṃ kāryaṃ kvedānīṃ prasthito bhavān ucyatāṃ dvija yat kāryaṃ yadarthaṃ tvam ihāgataḥ
12.352.4
uktānukte kṛte kārye mām āmantrya dvijarṣabha mayā pratyabhyanujñātas tato yāsyasi brāhmaṇa
12.352.5
na hi māṃ kevalaṃ dṛṣṭvā tyaktvā praṇayavān iha gantum arhasi viprarṣe vṛkṣamūlagato yathā
12.352.6
tvayi cāhaṃ dvijaśreṣṭha bhavān mayi na saṃśayaḥ loko 'yaṃ bhavataḥ sarvaḥ kā cintā mayi te 'nagha
12.352.7
brāhmaṇa uvāca evam etan mahāprājña vijñātārtha bhujaṃgama nātiriktās tvayā devāḥ sarvathaiva yathātatham
12.352.8
ya evāhaṃ sa eva tvam evam etad bhujaṃgama ahaṃ bhavāṃś ca bhūtāni sarve sarvatragāḥ sadā
12.352.9
āsīt tu me bhogapate saṃśayaḥ puṇyasaṃcaye so 'ham uñchavrataṃ sādho cariṣyāmy arthadarśanam
12.352.10
eṣa me niścayaḥ sādho kṛtaḥ kāraṇavattaraḥ āmantrayāmi bhadraṃ te kṛtārtho 'smi bhujaṃgama
12.353.1
bhīṣma uvāca sa cāmantryoragaśreṣṭhaṃ brāhmaṇaḥ kṛtaniścayaḥ dīkṣākāṅkṣī tadā rājaṃś cyavanaṃ bhārgavaṃ śritaḥ
12.353.2
sa tena kṛtasaṃskāro dharmam evopatasthivān tathaiva ca kathām etāṃ rājan kathitavāṃs tadā
12.353.3
bhārgaveṇāpi rājendra janakasya niveśane kathaiṣā kathitā puṇyā nāradāya mahātmane
12.353.4
nāradenāpi rājendra devendrasya niveśane kathitā bharataśreṣṭha pṛṣṭenākliṣṭakarmaṇā
12.353.5
devarājena ca purā kathaiṣā kathitā śubhā samastebhyaḥ praśastebhyo vasubhyo vasudhādhipa
12.353.6
yadā ca mama rāmeṇa yuddham āsīt sudāruṇam vasubhiś ca tadā rājan katheyaṃ kathitā mama
12.353.7
pṛcchamānāya tattvena mayā tubhyaṃ viśāṃ pate katheyaṃ kathitā puṇyā dharmyā dharmabhṛtāṃ vara
12.353.8
tad eṣa paramo dharmo yan māṃ pṛcchasi bhārata asannadhīr anākāṅkṣī dharmārthakaraṇe nṛpa
12.353.9
sa ca kila kṛtaniścayo dvijāgryo; bhujagapatipratideśitārthakṛtyaḥ yamaniyamasamāhito vanāntaṃ; parigaṇitoñchaśilāśanaḥ praviṣṭaḥ