Parva 11
Ancient Vyāsa Sanskrit11.1.1
janamejaya uvāca hate duryodhane caiva hate sainye ca sarvaśaḥ dhṛtarāṣṭro mahārājaḥ śrutvā kim akaron mune
11.1.2
tathaiva kauravo rājā dharmaputro mahāmanāḥ kṛpaprabhṛtayaś caiva kim akurvata te trayaḥ
11.1.3
aśvatthāmnaḥ śrutaṃ karma śāpaś cānyonyakāritaḥ vṛttāntam uttaraṃ brūhi yad abhāṣata saṃjayaḥ
11.1.4
vaiśaṃpāyana uvāca hate putraśate dīnaṃ chinnaśākham iva drumam putraśokābhisaṃtaptaṃ dhṛtarāṣṭraṃ mahīpatim
11.1.5
dhyānamūkatvam āpannaṃ cintayā samabhiplutam abhigamya mahāprājñaḥ saṃjayo vākyam abravīt
11.1.6
kiṃ śocasi mahārāja nāsti śoke sahāyatā akṣauhiṇyo hatāś cāṣṭau daśa caiva viśāṃ pate nirjaneyaṃ vasumatī śūnyā saṃprati kevalā
11.1.7
nānādigbhyaḥ samāgamya nānādeśyā narādhipāḥ sahitās tava putreṇa sarve vai nidhanaṃ gatāḥ
11.1.8
pitṝṇāṃ putrapautrāṇāṃ jñātīnāṃ suhṛdāṃ tathā gurūṇāṃ cānupūrvyeṇa pretakāryāṇi kāraya
11.1.9
vaiśaṃpāyana uvāca tac chrutvā karuṇaṃ vākyaṃ putrapautravadhārditaḥ papāta bhuvi durdharṣo vātāhata iva drumaḥ
11.1.10
dhṛtarāṣṭra uvāca hataputro hatāmātyo hatasarvasuhṛjjanaḥ duḥkhaṃ nūnaṃ bhaviṣyāmi vicaran pṛthivīm imām
11.1.11
kiṃ nu bandhuvihīnasya jīvitena mamādya vai lūnapakṣasya iva me jarājīrṇasya pakṣiṇaḥ
11.1.12
hṛtarājyo hatasuhṛd dhatacakṣuś ca vai tathā na bhrājiṣye mahāprājña kṣīṇaraśmir ivāṃśumān
11.1.13
na kṛtaṃ suhṛdāṃ vākyaṃ jāmadagnyasya jalpataḥ nāradasya ca devarṣeḥ kṛṣṇadvaipāyanasya ca
11.1.14
sabhāmadhye tu kṛṣṇena yac chreyo 'bhihitaṃ mama alaṃ vaireṇa te rājan putraḥ saṃgṛhyatām iti
11.1.15
tac ca vākyam akṛtvāhaṃ bhṛśaṃ tapyāmi durmatiḥ na hi śrotāsmi bhīṣmasya dharmayuktaṃ prabhāṣitam
11.1.16
duryodhanasya ca tathā vṛṣabhasyeva nardataḥ duḥśāsanavadhaṃ śrutvā karṇasya ca viparyayam droṇasūryoparāgaṃ ca hṛdayaṃ me vidīryate
11.1.17
na smarāmy ātmanaḥ kiṃ cit purā saṃjaya duṣkṛtam yasyedaṃ phalam adyeha mayā mūḍhena bhujyate
11.1.18
nūnaṃ hy apakṛtaṃ kiṃ cin mayā pūrveṣu janmasu yena māṃ duḥkhabhāgeṣu dhātā karmasu yuktavān
11.1.19
pariṇāmaś ca vayasaḥ sarvabandhukṣayaś ca me suhṛnmitravināśaś ca daivayogād upāgataḥ ko 'nyo 'sti duḥkhitataro mayā loke pumān iha
11.1.20
tan mām adyaiva paśyantu pāṇḍavāḥ saṃśitavratam vivṛtaṃ brahmalokasya dīrgham adhvānam āsthitam
11.1.21
vaiśaṃpāyana uvāca tasya lālapyamānasya bahuśokaṃ vicinvataḥ śokāpahaṃ narendrasya saṃjayo vākyam abravīt
11.1.22
śokaṃ rājan vyapanuda śrutās te vedaniścayāḥ śāstrāgamāś ca vividhā vṛddhebhyo nṛpasattama sṛñjaye putraśokārte yad ūcur munayaḥ purā
11.1.23
tathā yauvanajaṃ darpam āsthite te sute nṛpa na tvayā suhṛdāṃ vākyaṃ bruvatām avadhāritam svārthaś ca na kṛtaḥ kaś cil lubdhena phalagṛddhinā
11.1.24
tava duḥśāsano mantrī rādheyaś ca durātmavān śakuniś caiva duṣṭātmā citrasenaś ca durmatiḥ śalyaś ca yena vai sarvaṃ śalyabhūtaṃ kṛtaṃ jagat
11.1.25
kuruvṛddhasya bhīṣmasya gāndhāryā vidurasya ca na kṛtaṃ vacanaṃ tena tava putreṇa bhārata
11.1.26
na dharmaḥ satkṛtaḥ kaś cin nityaṃ yuddham iti bruvan kṣapitāḥ kṣatriyāḥ sarve śatrūṇāṃ vardhitaṃ yaśaḥ
11.1.27
madhyastho hi tvam apy āsīr na kṣamaṃ kiṃ cid uktavān dhūr dhareṇa tvayā bhāras tulayā na samaṃ dhṛtaḥ
11.1.28
ādāv eva manuṣyeṇa vartitavyaṃ yathā kṣamam yathā nātītam arthaṃ vai paścāttāpena yujyate
11.1.29
putragṛddhyā tvayā rājan priyaṃ tasya cikīrṣatā paścāttāpam idaṃ prāptaṃ na tvaṃ śocitum arhasi
11.1.30
madhu yaḥ kevalaṃ dṛṣṭvā prapātaṃ nānupaśyati sa bhraṣṭo madhulobhena śocaty eva yathā bhavān
11.1.31
arthān na śocan prāpnoti na śocan vindate sukham na śocañ śriyam āpnoti na śocan vindate param
11.1.32
svayam utpādayitvāgniṃ vastreṇa pariveṣṭayet dahyamāno manastāpaṃ bhajate na sa paṇḍitaḥ
11.1.33
tvayaiva sasutenāyaṃ vākyavāyusamīritaḥ lobhājyena ca saṃsikto jvalitaḥ pārthapāvakaḥ
11.1.34
tasmin samiddhe patitāḥ śalabhā iva te sutāḥ tān keśavārcir nirdagdhān na tvaṃ śocitum arhasi
11.1.35
yac cāśrupātakalilaṃ vadanaṃ vahase nṛpa aśāstradṛṣṭam etad dhi na praśaṃsanti paṇḍitāḥ
11.1.36
visphuliṅgā iva hy etān dahanti kila mānavān jahīhi manyuṃ buddhyā vai dhārayātmānam ātmanā
11.1.37
evam āśvāsitas tena saṃjayena mahātmanā viduro bhūya evāha buddhipūrvaṃ paraṃtapa
11.2.1
vaiśaṃpāyana uvāca tato 'mṛtasamair vākyair hlādayan puruṣarṣabham vaicitravīryaṃ viduro yad uvāca nibodha tat
11.2.2
vidura uvāca uttiṣṭha rājan kiṃ śeṣe dhārayātmānam ātmanā sthirajaṅgamamartyānāṃ sarveṣām eṣa nirṇayaḥ
11.2.3
sarve kṣayāntā nicayāḥ patanāntāḥ samucchrayāḥ saṃyogā viprayogāntā maraṇāntaṃ hi jīvitam
11.2.4
yadā śūraṃ ca bhīruṃ ca yamaḥ karṣati bhārata tat kiṃ na yotsyanti hi te kṣatriyāḥ kṣatriyarṣabha
11.2.5
ayudhyamāno mriyate yudhyamānaś ca jīvati kālaṃ prāpya mahārāja na kaś cid ativartate
11.2.6
na cāpy etān hatān yuddhe rājañ śocitum arhasi pramāṇaṃ yadi śāstrāṇi gatās te paramāṃ gatim
11.2.7
sarve svādhyāyavanto hi sarve ca caritavratāḥ sarve cābhimukhāḥ kṣīṇās tatra kā paridevanā
11.2.8
adarśanād āpatitāḥ punaś cādarśanaṃ gatāḥ na te tava na teṣāṃ tvaṃ tatra kā paridevanā
11.2.9
hato 'pi labhate svargaṃ hatvā ca labhate yaśaḥ ubhayaṃ no bahuguṇaṃ nāsti niṣphalatā raṇe
11.2.10
teṣāṃ kāmadughāṃl lokān indraḥ saṃkalpayiṣyati indrasyātithayo hy ete bhavanti puruṣarṣabha
11.2.11
na yajñair dakṣiṇāvadbhir na tapobhir na vidyayā svargaṃ yānti tathā martyā yathā śūrā raṇe hatāḥ
11.2.12
mātāpitṛsahasrāṇi putradāraśatāni ca saṃsāreṣv anubhūtāni kasya te kasya vā vayam
11.2.13
śokasthānasahasrāṇi bhayasthānaśatāni ca divase divase mūḍham āviśanti na paṇḍitam
11.2.14
na kālasya priyaḥ kaś cin na dveṣyaḥ kurusattama na madhyasthaḥ kva cit kālaḥ sarvaṃ kālaḥ prakarṣati
11.2.15
anityaṃ jīvitaṃ rūpaṃ yauvanaṃ dravyasaṃcayaḥ ārogyaṃ priyasaṃvāso gṛdhyed eṣu na paṇḍitaḥ
11.2.16
na jānapadikaṃ duḥkham ekaḥ śocitum arhasi apy abhāvena yujyeta tac cāsya na nivartate
11.2.17
aśocan pratikurvīta yadi paśyet parākramam bhaiṣajyam etad duḥkhasya yad etan nānucintayet cintyamānaṃ hi na vyeti bhūyaś cāpi vivardhate
11.2.18
aniṣṭasaṃprayogāc ca viprayogāt priyasya ca manuṣyā mānasair duḥkhair yujyante ye 'lpabuddhayaḥ
11.2.19
nārtho na dharmo na sukhaṃ yad etad anuśocasi na ca nāpaiti kāryārthāt trivargāc caiva bhraśyate
11.2.20
anyām anyāṃ dhanāvasthāṃ prāpya vaiśeṣikīṃ narāḥ asaṃtuṣṭāḥ pramuhyanti saṃtoṣaṃ yānti paṇḍitāḥ
11.2.21
prajñayā mānasaṃ duḥkhaṃ hanyāc chārīram auṣadhaiḥ etaj jñānasya sāmarthyaṃ na bālaiḥ samatām iyāt
11.2.22
śayānaṃ cānuśayati tiṣṭhantaṃ cānutiṣṭhati anudhāvati dhāvantaṃ karma pūrvakṛtaṃ naram
11.2.23
yasyāṃ yasyām avasthāyāṃ yat karoti śubhāśubham tasyāṃ tasyām avasthāyāṃ tat tat phalam upāśnute
11.3.1
dhṛtarāṣṭra uvāca subhāṣitair mahāprājña śoko 'yaṃ vigato mama bhuya eva tu vākyāni śrotum icchāmi tattvataḥ
11.3.2
aniṣṭānāṃ ca saṃsargād iṣṭānāṃ ca vivarjanāt kathaṃ hi mānasair duḥkhaiḥ pramucyante 'tra paṇḍitāḥ
11.3.3
vidura uvāca yato yato mano duḥkhāt sukhād vāpi pramucyate tatas tataḥ śamaṃ labdhvā sugatiṃ vindate budhaḥ
11.3.4
aśāśvatam idaṃ sarvaṃ cintyamānaṃ nararṣabha kadalīsaṃnibho lokaḥ sāro hy asya na vidyate
11.3.5
gṛhāṇy eva hi martyānām āhur dehāni paṇḍitāḥ kālena viniyujyante sattvam ekaṃ tu śobhanam
11.3.6
yathā jīrṇam ajīrṇaṃ vā vastraṃ tyaktvā tu vai naraḥ anyad rocayate vastram evaṃ dehāḥ śarīriṇām
11.3.7
vaicitravīrya vāsaṃ hi duḥkhaṃ vā yadi vā sukham prāpnuvantīha bhūtāni svakṛtenaiva karmaṇā
11.3.8
karmaṇā prāpyate svargaṃ sukhaṃ duḥkhaṃ ca bhārata tato vahati taṃ bhāram avaśaḥ svavaśo 'pi vā
11.3.9
yathā ca mṛnmayaṃ bhāṇḍaṃ cakrārūḍhaṃ vipadyate kiṃ cit prakriyamāṇaṃ vā kṛtamātram athāpi vā
11.3.10
chinnaṃ vāpy avaropyantam avatīrṇam athāpi vā ārdraṃ vāpy atha vā śuṣkaṃ pacyamānam athāpi vā
11.3.11
avatāryamāṇam āpākād uddhṛtaṃ vāpi bhārata atha vā paribhujyantam evaṃ dehāḥ śarīriṇām
11.3.12
garbhastho vā prasūto vāpy atha vā divasāntaraḥ ardhamāsagato vāpi māsamātragato 'pi vā
11.3.13
saṃvatsaragato vāpi dvisaṃvatsara eva vā yauvanastho 'pi madhyastho vṛddho vāpi vipadyate
11.3.14
prākkarmabhis tu bhūtāni bhavanti na bhavanti ca evaṃ sāṃsiddhike loke kimartham anutapyase
11.3.15
yathā ca salile rājan krīḍārtham anusaṃcaran unmajjec ca nimajjec ca kiṃ cit sattvaṃ narādhipa
11.3.16
evaṃ saṃsāragahanād unmajjananimajjanāt karmabhogena badhyantaḥ kliśyante ye 'lpabuddhayaḥ
11.3.17
ye tu prājñāḥ sthitāḥ satye saṃsārāntagaveṣiṇaḥ samāgamajñā bhūtānāṃ te yānti paramāṃ gatim
11.4.1
dhṛtarāṣṭra uvāca kathaṃ saṃsāragahanaṃ vijñeyaṃ vadatāṃ vara etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ tattvam ākhyāhi pṛcchataḥ
11.4.2
vidura uvāca janmaprabhṛti bhūtānāṃ kriyāḥ sarvāḥ śṛṇu prabho pūrvam eveha kalale vasate kiṃ cid antaram
11.4.3
tataḥ sa pañcame 'tīte māse māṃsaṃ prakalpayet tataḥ sarvāṅgasaṃpūrṇo garbho māse prajāyate
11.4.4
amedhyamadhye vasati māṃsaśoṇitalepane tatas tu vāyuvegena ūrdhvapādo hy adhaḥśirāḥ
11.4.5
yonidvāram upāgamya bahūn kleśān samṛcchati yonisaṃpīḍanāc caiva pūrvakarmabhir anvitaḥ
11.4.6
tasmān muktaḥ sa saṃsārād anyān paśyaty upadravān grahās tam upasarpanti sārameyā ivāmiṣam
11.4.7
tataḥ prāptottare kāle vyādhayaś cāpi taṃ tathā upasarpanti jīvantaṃ badhyamānaṃ svakarmabhiḥ
11.4.8
baddham indriyapāśais taṃ saṅgasvādubhir āturam vyasanāny upavartante vividhāni narādhipa badhyamānaś ca tair bhūyo naiva tṛptim upaiti saḥ
11.4.9
ayaṃ na budhyate tāvad yamalokam athāgatam yamadūtair vikṛṣyaṃś ca mṛtyuṃ kālena gacchati
11.4.10
vāgghīnasya ca yanmātram iṣṭāniṣṭaṃ kṛtaṃ mukhe bhūya evātmanātmānaṃ badhyamānam upekṣate
11.4.11
aho vinikṛto loko lobhena ca vaśīkṛtaḥ lobhakrodhamadonmatto nātmānam avabudhyate
11.4.12
kulīnatvena ramate duṣkulīnān vikutsayan dhanadarpeṇa dṛptaś ca daridrān parikutsayan
11.4.13
mūrkhān iti parān āha nātmānaṃ samavekṣate śikṣāṃ kṣipati cānyeṣāṃ nātmānaṃ śāstum icchati
11.4.14
adhruve jīvaloke 'smin yo dharmam anupālayan janmaprabhṛti varteta prāpnuyāt paramāṃ gatim
11.4.15
evaṃ sarvaṃ viditvā vai yas tattvam anuvartate sa pramokṣāya labhate panthānaṃ manujādhipa
11.5.1
dhṛtarāṣṭra uvāca yad idaṃ dharmagahanaṃ buddhyā samanugamyate etad vistaraśaḥ sarvaṃ buddhimārgaṃ praśaṃsa me
11.5.2
vidura uvāca atra te vartayiṣyāmi namaskṛtvā svayaṃbhuve yathā saṃsāragahanaṃ vadanti paramarṣayaḥ
11.5.3
kaś cin mahati saṃsāre vartamāno dvijaḥ kila vanaṃ durgam anuprāpto mahat kravyādasaṃkulam
11.5.4
siṃhavyāghragajākārair atighorair mahāśanaiḥ samantāt saṃparikṣiptaṃ mṛtyor api bhayapradam
11.5.5
tad asya dṛṣṭvā hṛdayam udvegam agamat param abhyucchrayaś ca romṇāṃ vai vikriyāś ca paraṃtapa
11.5.6
sa tad vanaṃ vyanusaran vipradhāvan itas tataḥ vīkṣamāṇo diśaḥ sarvāḥ śaraṇaṃ kva bhaved iti
11.5.7
sa teṣāṃ chidram anvicchan pradruto bhayapīḍitaḥ na ca niryāti vai dūraṃ na ca tair viprayujyate
11.5.8
athāpaśyad vanaṃ ghoraṃ samantād vāgurāvṛtam bāhubhyāṃ saṃpariṣvaktaṃ striyā paramaghorayā
11.5.9
pañcaśīrṣadharair nāgaiḥ śailair iva samunnataiḥ nabhaḥspṛśair mahāvṛkṣaiḥ parikṣiptaṃ mahāvanam
11.5.10
vanamadhye ca tatrābhūd udapānaḥ samāvṛtaḥ vallībhis tṛṇachannābhir gūḍhābhir abhisaṃvṛtaḥ
11.5.11
papāta sa dvijas tatra nigūḍhe salilāśaye vilagnaś cābhavat tasmiṃl latāsaṃtānasaṃkaṭe
11.5.12
panasasya yathā jātaṃ vṛntabaddhaṃ mahāphalam sa tathā lambate tatra ūrdhvapādo hy adhaḥśirāḥ
11.5.13
atha tatrāpi cānyo 'sya bhūyo jāta upadravaḥ kūpavīnāhavelāyām apaśyata mahāgajam
11.5.14
ṣaḍvaktraṃ kṛṣṇaśabalaṃ dviṣaṭkapadacāriṇam krameṇa parisarpantaṃ vallīvṛkṣasamāvṛtam
11.5.15
tasya cāpi praśākhāsu vṛkṣaśākhāvalambinaḥ nānārūpā madhukarā ghorarūpā bhayāvahāḥ āsate madhu saṃbhṛtya pūrvam eva niketajāḥ
11.5.16
bhūyo bhūyaḥ samīhante madhūni bharatarṣabha svādanīyāni bhūtānāṃ na yair bālo 'pi tṛpyate
11.5.17
teṣāṃ madhūnāṃ bahudhā dhārā prasravate sadā tāṃ lambamānaḥ sa pumān dhārāṃ pibati sarvadā na cāsya tṛṣṇā viratā pibamānasya saṃkaṭe
11.5.18
abhīpsati ca tāṃ nityam atṛptaḥ sa punaḥ punaḥ na cāsya jīvite rājan nirvedaḥ samajāyata
11.5.19
tatraiva ca manuṣyasya jīvitāśā pratiṣṭhitā kṛṣṇāḥ śvetāś ca taṃ vṛkṣaṃ kuṭṭayanti sma mūṣakāḥ
11.5.20
vyālaiś ca vanadurgānte striyā ca paramograyā kūpādhastāc ca nāgena vīnāhe kuñjareṇa ca
11.5.21
vṛkṣaprapātāc ca bhayaṃ mūṣakebhyaś ca pañcamam madhulobhān madhukaraiḥ ṣaṣṭham āhur mahad bhayam
11.5.22
evaṃ sa vasate tatra kṣiptaḥ saṃsārasāgare na caiva jīvitāśāyāṃ nirvedam upagacchati
11.6.1
dhṛtarāṣṭra uvāca aho khalu mahad duḥkhaṃ kṛcchravāsaṃ vasaty asau kathaṃ tasya ratis tatra tuṣṭir vā vadatāṃ vara
11.6.2
sa deśaḥ kva nu yatrāsau vasate dharmasaṃkaṭe kathaṃ vā sa vimucyeta naras tasmān mahābhayāt
11.6.3
etan me sarvam ācakṣva sādhu ceṣṭāmahe tathā kṛpā me mahatī jātā tasyābhyuddharaṇena hi
11.6.4
vidura uvāca upamānam idaṃ rājan mokṣavidbhir udāhṛtam sugatiṃ vindate yena paralokeṣu mānavaḥ
11.6.5
yat tad ucyati kāntāraṃ mahat saṃsāra eva saḥ vanaṃ durgaṃ hi yat tv etat saṃsāragahanaṃ hi tat
11.6.6
ye ca te kathitā vyālā vyādhayas te prakīrtitāḥ yā sā nārī bṛhatkāyā adhitiṣṭhati tatra vai tām āhus tu jarāṃ prājñā varṇarūpavināśinīm
11.6.7
yas tatra kūpo nṛpate sa tu dehaḥ śarīriṇām yas tatra vasate 'dhastān mahāhiḥ kāla eva saḥ antakaḥ sarvabhūtānāṃ dehināṃ sarvahāry asau
11.6.8
kūpamadhye ca yā jātā vallī yatra sa mānavaḥ pratāne lambate sā tu jīvitāśā śarīriṇām
11.6.9
sa yas tu kūpavīnāhe taṃ vṛkṣaṃ parisarpati ṣaḍvaktraḥ kuñjaro rājan sa tu saṃvatsaraḥ smṛtaḥ mukhāni ṛtavo māsāḥ pādā dvādaśa kīrtitāḥ
11.6.10
ye tu vṛkṣaṃ nikṛntanti mūṣakāḥ satatotthitāḥ rātryahāni tu tāny āhur bhūtānāṃ paricintakāḥ ye te madhukarās tatra kāmās te parikīrtitāḥ
11.6.11
yās tu tā bahuśo dhārāḥ sravanti madhunisravam tāṃs tu kāmarasān vidyād yatra majjanti mānavāḥ
11.6.12
evaṃ saṃsāracakrasya parivṛttiṃ sma ye viduḥ te vai saṃsāracakrasya pāśāṃś chindanti vai budhāḥ
11.7.1
dhṛtarāṣṭra uvāca aho 'bhihitam ākhyānaṃ bhavatā tattvadarśinā bhūya eva tu me harṣaḥ śrotuṃ vāgamṛtaṃ tava
11.7.2
vidura uvāca śṛṇu bhūyaḥ pravakṣyāmi mārgasyaitasya vistaram yac chrutvā vipramucyante saṃsārebhyo vicakṣaṇāḥ
11.7.3
yathā tu puruṣo rājan dīrgham adhvānam āsthitaḥ kva cit kva cic chramāt sthātā kurute vāsam eva vā
11.7.4
evaṃ saṃsāraparyāye garbhavāseṣu bhārata kurvanti durbudhā vāsaṃ mucyante tatra paṇḍitāḥ
11.7.5
tasmād adhvānam evaitam āhuḥ śāstravido janāḥ yat tu saṃsāragahanaṃ vanam āhur manīṣiṇaḥ
11.7.6
so 'yaṃ lokasamāvarto martyānāṃ bharatarṣabha carāṇāṃ sthāvarāṇāṃ ca gṛdhyet tatra na paṇḍitaḥ
11.7.7
śārīrā mānasāś caiva martyānāṃ ye tu vyādhayaḥ pratyakṣāś ca parokṣāś ca te vyālāḥ kathitā budhaiḥ
11.7.8
kliśyamānāś ca tair nityaṃ hanyamānāś ca bhārata svakarmabhir mahāvyālair nodvijanty alpabuddhayaḥ
11.7.9
athāpi tair vimucyeta vyādhibhiḥ puruṣo nṛpa āvṛṇoty eva taṃ paścāj jarā rūpavināśinī
11.7.10
śabdarūparasasparśair gandhaiś ca vividhair api majjamānaṃ mahāpaṅke nirālambe samantataḥ
11.7.11
saṃvatsarartavo māsāḥ pakṣāhorātrasaṃdhayaḥ krameṇāsya pralumpanti rūpam āyus tathaiva ca
11.7.12
ete kālasya nidhayo naitāñ jānanti durbudhāḥ atrābhilikhitāny āhuḥ sarvabhūtāni karmaṇā
11.7.13
rathaṃ śarīraṃ bhūtānāṃ sattvam āhus tu sārathim indriyāṇi hayān āhuḥ karma buddhiś ca raśmayaḥ
11.7.14
teṣāṃ hayānāṃ yo vegaṃ dhāvatām anudhāvati sa tu saṃsāracakre 'smiṃś cakravat parivartate
11.7.15
yas tān yamayate buddhyā sa yantā na nivartate yāmyam āhū rathaṃ hy enaṃ muhyante yena durbudhāḥ
11.7.16
sa caitat prāpnute rājan yat tvaṃ prāpto narādhipa rājyanāśaṃ suhṛnnāśaṃ sutanāśaṃ ca bhārata
11.7.17
anutarṣulam evaitad duḥkhaṃ bhavati bhārata sādhuḥ paramaduḥkhānāṃ duḥkhabhaiṣajyam ācaret
11.7.18
na vikramo na cāpy artho na mitraṃ na suhṛjjanaḥ tathonmocayate duḥkhād yathātmā sthirasaṃyamaḥ
11.7.19
tasmān maitraṃ samāsthāya śīlam āpadya bhārata damas tyāgo 'pramādaś ca te trayo brahmaṇo hayāḥ
11.7.20
śīlaraśmisamāyukte sthito yo mānase rathe tyaktvā mṛtyubhayaṃ rājan brahmalokaṃ sa gacchati
11.8.1
vaiśaṃpāyana uvāca vidurasya tu tad vākyaṃ niśamya kurusattamaḥ putraśokābhisaṃtaptaḥ papāta bhuvi mūrchitaḥ
11.8.2
taṃ tathā patitaṃ bhūmau niḥsaṃjñaṃ prekṣya bāndhavāḥ kṛṣṇadvaipāyanaś caiva kṣattā ca viduras tathā
11.8.3
saṃjayaḥ suhṛdaś cānye dvāḥsthā ye cāsya saṃmatāḥ jalena sukhaśītena tālavṛntaiś ca bhārata
11.8.4
paspṛśuś ca karair gātraṃ vījamānāś ca yatnataḥ anvāsan suciraṃ kālaṃ dhṛtarāṣṭraṃ tathāgatam
11.8.5
atha dīrghasya kālasya labdhasaṃjño mahīpatiḥ vilalāpa ciraṃ kālaṃ putrādhibhir abhiplutaḥ
11.8.6
dhig astu khalu mānuṣyaṃ mānuṣye ca parigraham yatomūlāni duḥkhāni saṃbhavanti muhur muhuḥ
11.8.7
putranāśe 'rthanāśe ca jñātisaṃbandhinām api prāpyate sumahad duḥkhaṃ viṣāgnipratimaṃ vibho
11.8.8
yena dahyanti gātrāṇi yena prajñā vinaśyati yenābhibhūtaḥ puruṣo maraṇaṃ bahu manyate
11.8.9
tad idaṃ vyasanaṃ prāptaṃ mayā bhāgyaviparyayāt tac caivāhaṃ kariṣyāmi adyaiva dvijasattama
11.8.10
ity uktvā tu mahātmānaṃ pitaraṃ brahmavittamam dhṛtarāṣṭro 'bhavan mūḍhaḥ śokaṃ ca paramaṃ gataḥ abhūc ca tūṣṇīṃ rājāsau dhyāyamāno mahīpate
11.8.11
tasya tad vacanaṃ śrutvā kṛṣṇadvaipāyanaḥ prabhuḥ putraśokābhisaṃtaptaṃ putraṃ vacanam abravīt
11.8.12
dhṛtarāṣṭra mahābāho yat tvāṃ vakṣyāmi tac chṛṇu śrutavān asi medhāvī dharmārthakuśalas tathā
11.8.13
na te 'sty aviditaṃ kiṃ cid veditavyaṃ paraṃtapa anityatāṃ hi martyānāṃ vijānāsi na saṃśayaḥ
11.8.14
adhruve jīvaloke ca sthāne vāśāśvate sati jīvite maraṇānte ca kasmāc chocasi bhārata
11.8.15
pratyakṣaṃ tava rājendra vairasyāsya samudbhavaḥ putraṃ te kāraṇaṃ kṛtvā kālayogena kāritaḥ
11.8.16
avaśyaṃ bhavitavye ca kurūṇāṃ vaiśase nṛpa kasmāc chocasi tāñ śūrān gatān paramikāṃ gatim
11.8.17
jānatā ca mahābāho vidureṇa mahātmanā yatitaṃ sarvayatnena śamaṃ prati janeśvara
11.8.18
na ca daivakṛto mārgaḥ śakyo bhūtena kena cit ghaṭatāpi ciraṃ kālaṃ niyantum iti me matiḥ
11.8.19
devatānāṃ hi yat kāryaṃ mayā pratyakṣataḥ śrutam tat te 'haṃ saṃpravakṣyāmi kathaṃ sthairyaṃ bhavet tava
11.8.20
purāhaṃ tvarito yātaḥ sabhām aindrīṃ jitaklamaḥ apaśyaṃ tatra ca tadā samavetān divaukasaḥ nāradapramukhāṃś cāpi sarvān devaṛṣīṃs tathā
11.8.21
tatra cāpi mayā dṛṣṭā pṛthivī pṛthivīpate kāryārtham upasaṃprāptā devatānāṃ samīpataḥ
11.8.22
upagamya tadā dhātrī devān āha samāgatān yat kāryaṃ mama yuṣmābhir brahmaṇaḥ sadane tadā pratijñātaṃ mahābhāgās tac chīghraṃ saṃvidhīyatām
11.8.23
tasyās tad vacanaṃ śrutvā viṣṇur lokanamaskṛtaḥ uvāca prahasan vākyaṃ pṛthivīṃ devasaṃsadi
11.8.24
dhṛtarāṣṭrasya putrāṇāṃ yas tu jyeṣṭhaḥ śatasya vai duryodhana iti khyātaḥ sa te kāryaṃ kariṣyati taṃ ca prāpya mahīpālaṃ kṛtakṛtyā bhaviṣyasi
11.8.25
tasyārthe pṛthivīpālāḥ kurukṣetre samāgatāḥ anyonyaṃ ghātayiṣyanti dṛḍhaiḥ śastraiḥ prahāriṇaḥ
11.8.26
tatas te bhavitā devi bhārasya yudhi nāśanam gaccha śīghraṃ svakaṃ sthānaṃ lokān dhāraya śobhane
11.8.27
sa eṣa te suto rājaṃl lokasaṃhārakāraṇāt kaler aṃśaḥ samutpanno gāndhāryā jaṭhare nṛpa
11.8.28
amarṣī capalaś cāpi krodhano duṣprasādhanaḥ daivayogāt samutpannā bhrātaraś cāsya tādṛśāḥ
11.8.29
śakunir mātulaś caiva karṇaś ca paramaḥ sakhā samutpannā vināśārthaṃ pṛthivyāṃ sahitā nṛpāḥ etam arthaṃ mahābāho nārado veda tattvataḥ
11.8.30
ātmāparādhāt putrās te vinaṣṭāḥ pṛthivīpate mā tāñ śocasva rājendra na hi śoke 'sti kāraṇam
11.8.31
na hi te pāṇḍavāḥ svalpam aparādhyanti bhārata putrās tava durātmāno yair iyaṃ ghātitā mahī
11.8.32
nāradena ca bhadraṃ te pūrvam eva na saṃśayaḥ yudhiṣṭhirasya samitau rājasūye niveditam
11.8.33
pāṇḍavāḥ kauravāś caiva samāsādya parasparam na bhaviṣyanti kaunteya yat te kṛtyaṃ tad ācara
11.8.34
nāradasya vacaḥ śrutvā tadāśocanta pāṇḍavāḥ etat te sarvam ākhyātaṃ devaguhyaṃ sanātanam
11.8.35
kathaṃ te śokanāśaḥ syāt prāṇeṣu ca dayā prabho snehaś ca pāṇḍuputreṣu jñātvā daivakṛtaṃ vidhim
11.8.36
eṣa cārtho mahābāho pūrvam eva mayā śrutaḥ kathito dharmarājasya rājasūye kratūttame
11.8.37
yatitaṃ dharmaputreṇa mayā guhye nivedite avigrahe kauravāṇāṃ daivaṃ tu balavattaram
11.8.38
anatikramaṇīyo hi vidhī rājan kathaṃ cana kṛtāntasya hi bhūtena sthāvareṇa trasena ca
11.8.39
bhavān karmaparo yatra buddhiśreṣṭhaś ca bhārata muhyate prāṇināṃ jñātvā gatiṃ cāgatim eva ca
11.8.40
tvāṃ tu śokena saṃtaptaṃ muhyamānaṃ muhur muhuḥ jñātvā yudhiṣṭhiro rājā prāṇān api parityajet
11.8.41
kṛpālur nityaśo vīras tiryagyonigateṣv api sa kathaṃ tvayi rājendra kṛpāṃ vai na kariṣyati
11.8.42
mama caiva niyogena vidheś cāpy anivartanāt pāṇḍavānāṃ ca kāruṇyāt prāṇān dhāraya bhārata
11.8.43
evaṃ te vartamānasya loke kīrtir bhaviṣyati dharmaś ca sumahāṃs tāta taptaṃ syāc ca tapaś cirāt
11.8.44
putraśokasamutpannaṃ hutāśaṃ jvalitaṃ yathā prajñāmbhasā mahārāja nirvāpaya sadā sadā
11.8.45
etac chrutvā tu vacanaṃ vyāsasyāmitatejasaḥ muhūrtaṃ samanudhyāya dhṛtarāṣṭro 'bhyabhāṣata
11.8.46
mahatā śokajālena praṇunno 'smi dvijottama nātmānam avabudhyāmi muhyamāno muhur muhuḥ
11.8.47
idaṃ tu vacanaṃ śrutvā tava daivaniyogajam dhārayiṣyāmy ahaṃ prāṇān yatiṣye ca naśocitum
11.8.48
etac chrutvā tu vacanaṃ vyāsaḥ satyavatīsutaḥ dhṛtarāṣṭrasya rājendra tatraivāntaradhīyata
11.9.1
janamejaya uvāca gate bhagavati vyāse dhṛtarāṣṭro mahīpatiḥ kim aceṣṭata viprarṣe tan me vyākhyātum arhasi
11.9.2
vaiśaṃpāyana uvāca etac chrutvā naraśreṣṭha ciraṃ dhyātvā tv acetanaḥ saṃjayaṃ yojayety uktvā viduraṃ pratyabhāṣata
11.9.3
kṣipram ānaya gāndhārīṃ sarvāś ca bharatastriyaḥ vadhūṃ kuntīm upādāya yāś cānyās tatra yoṣitaḥ
11.9.4
evam uktvā sa dharmātmā viduraṃ dharmavittamam śokaviprahatajñāno yānam evānvapadyata
11.9.5
gāndhārī caiva śokārtā bhartur vacanacoditā saha kuntyā yato rājā saha strībhir upādravat
11.9.6
tāḥ samāsādya rājānaṃ bhṛśaṃ śokasamanvitāḥ āmantryānyonyam īyuḥ sma bhṛśam uccukruśus tataḥ
11.9.7
tāḥ samāśvāsayat kṣattā tābhyaś cārtataraḥ svayam aśrukaṇṭhīḥ samāropya tato 'sau niryayau purāt
11.9.8
tataḥ praṇādaḥ saṃjajñe sarveṣu kuruveśmasu ākumāraṃ puraṃ sarvam abhavac chokakarśitam
11.9.9
adṛṣṭapūrvā yā nāryaḥ purā devagaṇair api pṛthagjanena dṛśyanta tās tadā nihateśvarāḥ
11.9.10
prakīrya keśān suśubhān bhūṣaṇāny avamucya ca ekavastradharā nāryaḥ paripetur anāthavat
11.9.11
śvetaparvatarūpebhyo gṛhebhyas tās tv apākraman guhābhya iva śailānāṃ pṛṣatyo hatayūthapāḥ
11.9.12
tāny udīrṇāni nārīṇāṃ tadā vṛndāny anekaśaḥ śokārtāny adravan rājan kiśorīṇām ivāṅgane
11.9.13
pragṛhya bāhūn krośantyaḥ putrān bhrātṝn pitṝn api darśayantīva tā ha sma yugānte lokasaṃkṣayam
11.9.14
vilapantyo rudantyaś ca dhāvamānās tatas tataḥ śokenābhyāhatajñānāḥ kartavyaṃ na prajajñire
11.9.15
vrīḍāṃ jagmuḥ purā yāḥ sma sakhīnām api yoṣitaḥ tā ekavastrā nirlajjāḥ śvaśrūṇāṃ purato 'bhavan
11.9.16
parasparaṃ susūkṣmeṣu śokeṣv āśvāsayan sma yāḥ tāḥ śokavihvalā rājann upaikṣanta parasparam
11.9.17
tābhiḥ parivṛto rājā rudatībhiḥ sahasraśaḥ niryayau nagarād dīnas tūrṇam āyodhanaṃ prati
11.9.18
śilpino vaṇijo vaiśyāḥ sarvakarmopajīvinaḥ te pārthivaṃ puraskṛtya niryayur nagarād bahiḥ
11.9.19
tāsāṃ vikrośamānānām ārtānāṃ kurusaṃkṣaye prādurāsīn mahāñ śabdo vyathayan bhuvanāny uta
11.9.20
yugāntakāle saṃprāpte bhūtānāṃ dahyatām iva abhāvaḥ syād ayaṃ prāpta iti bhūtāni menire
11.9.21
bhṛśam udvignamanasas te paurāḥ kurusaṃkṣaye prākrośanta mahārāja svanuraktās tadā bhṛśam
11.10.1
vaiśaṃpāyana uvāca krośamātraṃ tato gatvā dadṛśus tān mahārathān śāradvataṃ kṛpaṃ drauṇiṃ kṛtavarmāṇam eva ca
11.10.2
te tu dṛṣṭvaiva rājānaṃ prajñācakṣuṣam īśvaram aśrukaṇṭhā viniḥśvasya rudantam idam abruvan
11.10.3
putras tava mahārāja kṛtvā karma suduṣkaram gataḥ sānucaro rājañ śakralokaṃ mahīpatiḥ
11.10.4
duryodhanabalān muktā vayam eva trayo rathāḥ sarvam anyat parikṣīṇaṃ sainyaṃ te bharatarṣabha
11.10.5
ity evam uktvā rājānaṃ kṛpaḥ śāradvatas tadā gāndhārīṃ putraśokārtām idaṃ vacanam abravīt
11.10.6
abhītā yudhyamānās te ghnantaḥ śatrugaṇān bahūn vīrakarmāṇi kurvāṇāḥ putrās te nidhanaṃ gatāḥ
11.10.7
dhruvaṃ saṃprāpya lokāṃs te nirmalāñ śastranirjitān bhāsvaraṃ deham āsthāya viharanty amarā iva
11.10.8
na hi kaś cid dhi śūrāṇāṃ yudhyamānaḥ parāṅmukhaḥ śastreṇa nidhanaṃ prāpto na ca kaś cit kṛtāñjaliḥ
11.10.9
etāṃ tāṃ kṣatriyasyāhuḥ purāṇāṃ paramāṃ gatim śastreṇa nidhanaṃ saṃkhye tān na śocitum arhasi
11.10.10
na cāpi śatravas teṣām ṛdhyante rājñi pāṇḍavāḥ śṛṇu yat kṛtam asmābhir aśvatthāmapurogamaiḥ
11.10.11
adharmeṇa hataṃ śrutvā bhīmasenena te sutam suptaṃ śibiram āviśya pāṇḍūnāṃ kadanaṃ kṛtam
11.10.12
pāñcālā nihatāḥ sarve dhṛṣṭadyumnapurogamāḥ drupadasyātmajāś caiva draupadeyāś ca pātitāḥ
11.10.13
tathā viśasanaṃ kṛtvā putraśatrugaṇasya te prādravāma raṇe sthātuṃ na hi śakyāmahe trayaḥ
11.10.14
te hi śūrā maheṣvāsāḥ kṣipram eṣyanti pāṇḍavāḥ amarṣavaśam āpannā vairaṃ pratijihīrṣavaḥ
11.10.15
nihatān ātmajāñ śrutvā pramattān puruṣarṣabhāḥ ninīṣantaḥ padaṃ śūrāḥ kṣipram eva yaśasvini
11.10.16
pāṇḍūnāṃ kilbiṣaṃ kṛtvā saṃsthātuṃ notsahāmahe anujānīhi no rājñi mā ca śoke manaḥ kṛthāḥ
11.10.17
rājaṃs tvam anujānīhi dhairyam ātiṣṭha cottamam niṣṭhāntaṃ paśya cāpi tvaṃ kṣatradharmaṃ ca kevalam
11.10.18
ity evam uktvā rājānaṃ kṛtvā cābhipradakṣiṇam kṛpaś ca kṛtavarmā ca droṇaputraś ca bhārata
11.10.19
avekṣamāṇā rājānaṃ dhṛtarāṣṭraṃ manīṣiṇam gaṅgām anu mahātmānas tūrṇam aśvān acodayan
11.10.20
apakramya tu te rājan sarva eva mahārathāḥ āmantryānyonyam udvignās tridhā te prayayus tataḥ
11.10.21
jagāma hāstinapuraṃ kṛpaḥ śāradvatas tadā svam eva rāṣṭraṃ hārdikyo drauṇir vyāsāśramaṃ yayau
11.10.22
evaṃ te prayayur vīrā vīkṣamāṇāḥ parasparam bhayārtāḥ pāṇḍuputrāṇām āgaskṛtvā mahātmanām
11.10.23
sametya vīrā rājānaṃ tadā tv anudite ravau viprajagmur mahārāja yathecchakam ariṃdamāḥ
11.11.1
vaiśaṃpāyana uvāca hateṣu sarvasainyeṣu dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ śuśruve pitaraṃ vṛddhaṃ niryātaṃ gajasāhvayāt
11.11.2
so 'bhyayāt putraśokārtaḥ putraśokapariplutam śocamāno mahārāja bhrātṛbhiḥ sahitas tadā
11.11.3
anvīyamāno vīreṇa dāśārheṇa mahātmanā yuyudhānena ca tathā tathaiva ca yuyutsunā
11.11.4
tam anvagāt suduḥkhārtā draupadī śokakarśitā saha pāñcālayoṣidbhir yās tatrāsan samāgatāḥ
11.11.5
sa gaṅgām anu vṛndāni strīṇāṃ bharatasattama kurarīṇām ivārtānāṃ krośantīnāṃ dadarśa ha
11.11.6
tābhiḥ parivṛto rājā rudatībhiḥ sahasraśaḥ ūrdhvabāhubhir ārtābhir bruvatībhiḥ priyāpriye
11.11.7
kva nu dharmajñatā rājñaḥ kva nu sādyānṛśaṃsatā yadāvadhīt pitṝn bhrātṝn gurūn putrān sakhīn api
11.11.8
ghātayitvā kathaṃ droṇaṃ bhīṣmaṃ cāpi pitāmaham manas te 'bhūn mahābāho hatvā cāpi jayadratham
11.11.9
kiṃ nu rājyena te kāryaṃ pitṝn bhrātṝn apaśyataḥ abhimanyuṃ ca durdharṣaṃ draupadeyāṃś ca bhārata
11.11.10
atītya tā mahābāhuḥ krośantīḥ kurarīr iva vavande pitaraṃ jyeṣṭhaṃ dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ
11.11.11
tato 'bhivādya pitaraṃ dharmeṇāmitrakarśanāḥ nyavedayanta nāmāni pāṇḍavās te 'pi sarvaśaḥ
11.11.12
tam ātmajāntakaraṇaṃ pitā putravadhārditaḥ aprīyamāṇaḥ śokārtaḥ pāṇḍavaṃ pariṣasvaje
11.11.13
dharmarājaṃ pariṣvajya sāntvayitvā ca bhārata duṣṭātmā bhīmam anvaicchad didhakṣur iva pāvakaḥ
11.11.14
sa kopapāvakas tasya śokavāyusamīritaḥ bhīmasenamayaṃ dāvaṃ didhakṣur iva dṛśyate
11.11.15
tasya saṃkalpam ājñāya bhīmaṃ praty aśubhaṃ hariḥ bhīmam ākṣipya pāṇibhyāṃ pradadau bhīmam āyasam
11.11.16
prāg eva tu mahābuddhir buddhvā tasyeṅgitaṃ hariḥ saṃvidhānaṃ mahāprājñas tatra cakre janārdanaḥ
11.11.17
taṃ tu gṛhyaiva pāṇibhyāṃ bhīmasenam ayasmayam babhañja balavān rājā manyamāno vṛkodaram
11.11.18
nāgāyutabalaprāṇaḥ sa rājā bhīmam āyasam bhaṅktvā vimathitoraskaḥ susrāva rudhiraṃ mukhāt
11.11.19
tataḥ papāta medinyāṃ tathaiva rudhirokṣitaḥ prapuṣpitāgraśikharaḥ pārijāta iva drumaḥ
11.11.20
paryagṛhṇata taṃ vidvān sūto gāvalgaṇis tadā maivam ity abravīc cainaṃ śamayan sāntvayann iva
11.11.21
sa tu kopaṃ samutsṛjya gatamanyur mahāmanāḥ hā hā bhīmeti cukrośa bhūyaḥ śokasamanvitaḥ
11.11.22
taṃ viditvā gatakrodhaṃ bhīmasenavadhārditam vāsudevo varaḥ puṃsām idaṃ vacanam abravīt
11.11.23
mā śuco dhṛtarāṣṭra tvaṃ naiṣa bhīmas tvayā hataḥ āyasī pratimā hy eṣā tvayā rājan nipātitā
11.11.24
tvāṃ krodhavaśam āpannaṃ viditvā bharatarṣabha mayāpakṛṣṭaḥ kaunteyo mṛtyor daṃṣṭrāntaraṃ gataḥ
11.11.25
na hi te rājaśārdūla bale tulyo 'sti kaś cana kaḥ saheta mahābāho bāhvor nigrahaṇaṃ naraḥ
11.11.26
yathāntakam anuprāpya jīvan kaś cin na mucyate evaṃ bāhvantaraṃ prāpya tava jīven na kaś cana
11.11.27
tasmāt putreṇa yā sā te pratimā kāritāyasī bhīmasya seyaṃ kauravya tavaivopahṛtā mayā
11.11.28
putraśokābhisaṃtāpād dharmād apahṛtaṃ manaḥ tava rājendra tena tvaṃ bhīmasenaṃ jighāṃsasi
11.11.29
na ca te tat kṣamaṃ rājan hanyās tvaṃ yad vṛkodaram na hi putrā mahārāja jīveyus te kathaṃ cana
11.11.30
tasmād yat kṛtam asmābhir manyamānaiḥ kṣamaṃ prati anumanyasva tat sarvaṃ mā ca śoke manaḥ kṛthāḥ
11.12.1
vaiśaṃpāyana uvāca tata enam upātiṣṭhañ śaucārthaṃ paricārakāḥ kṛtaśaucaṃ punaś cainaṃ provāca madhusūdanaḥ
11.12.2
rājann adhītā vedās te śāstrāṇi vividhāni ca śrutāni ca purāṇāni rājadharmāś ca kevalāḥ
11.12.3
evaṃ vidvān mahāprājña nākārṣīr vacanaṃ tadā pāṇḍavān adhikāñ jānan bale śaurye ca kaurava
11.12.4
rājā hi yaḥ sthiraprajñaḥ svayaṃ doṣān avekṣate deśakālavibhāgaṃ ca paraṃ śreyaḥ sa vindati
11.12.5
ucyamānaṃ ca yaḥ śreyo gṛhṇīte no hitāhite āpadaṃ samanuprāpya sa śocaty anaye sthitaḥ
11.12.6
tato 'nyavṛttam ātmānaṃ samavekṣasva bhārata rājaṃs tvaṃ hy avidheyātmā duryodhanavaśe sthitaḥ
11.12.7
ātmāparādhād āyastas tat kiṃ bhīmaṃ jighāṃsasi tasmāt saṃyaccha kopaṃ tvaṃ svam anusmṛtya duṣkṛtam
11.12.8
yas tu tāṃ spardhayā kṣudraḥ pāñcālīm ānayat sabhām sa hato bhīmasenena vairaṃ praticikīrṣatā
11.12.9
ātmano 'tikramaṃ paśya putrasya ca durātmanaḥ yad anāgasi pāṇḍūnāṃ parityāgaḥ paraṃtapa
11.12.10
evam uktaḥ sa kṛṣṇena sarvaṃ satyaṃ janādhipa uvāca devakīputraṃ dhṛtarāṣṭro mahīpatiḥ
11.12.11
evam etan mahābāho yathā vadasi mādhava putrasnehas tu dharmātman dhairyān māṃ samacālayat
11.12.12
diṣṭyā tu puruṣavyāghro balavān satyavikramaḥ tvadgupto nāgamat kṛṣṇa bhīmo bāhvantaraṃ mama
11.12.13
idānīṃ tv aham ekāgro gatamanyur gatajvaraḥ madhyamaṃ pāṇḍavaṃ vīraṃ spraṣṭum icchāmi keśava
11.12.14
hateṣu pārthivendreṣu putreṣu nihateṣu ca pāṇḍuputreṣu me śarma prītiś cāpy avatiṣṭhate
11.12.15
tataḥ sa bhīmaṃ ca dhanaṃjayaṃ ca; mādryāś ca putrau puruṣapravīrau pasparśa gātraiḥ prarudan sugātrān; āśvāsya kalyāṇam uvāca cainān
11.13.1
vaiśaṃpāyana uvāca dhṛtarāṣṭrābhyanujñātās tatas te kurupuṃgavāḥ abhyayur bhrātaraḥ sarve gāndhārīṃ sahakeśavāḥ
11.13.2
tato jñātvā hatāmitraṃ dharmarājaṃ yudhiṣṭhiram gāndhārī putraśokārtā śaptum aicchad aninditā
11.13.3
tasyāḥ pāpam abhiprāyaṃ viditvā pāṇḍavān prati ṛṣiḥ satyavatīputraḥ prāg eva samabudhyata
11.13.4
sa gaṅgāyām upaspṛśya puṇyagandhaṃ payaḥ śuci taṃ deśam upasaṃpede paramarṣir manojavaḥ
11.13.5
divyena cakṣuṣā paśyan manasānuddhatena ca sarvaprāṇabhṛtāṃ bhāvaṃ sa tatra samabudhyata
11.13.6
sa snuṣām abravīt kāle kalyavādī mahātapāḥ śāpakālam avākṣipya śamakālam udīrayan
11.13.7
na kopaḥ pāṇḍave kāryo gāndhāri śamam āpnuhi rajo nigṛhyatām etac chṛṇu cedaṃ vaco mama
11.13.8
uktāsy aṣṭādaśāhāni putreṇa jayam icchatā śivam āśāssva me mātar yudhyamānasya śatrubhiḥ
11.13.9
sā tathā yācyamānā tvaṃ kāle kāle jayaiṣiṇā uktavaty asi gāndhāri yato dharmas tato jayaḥ
11.13.10
na cāpy atītāṃ gāndhāri vācaṃ te vitathām aham smarāmi bhāṣamāṇāyās tathā praṇihitā hy asi
11.13.11
sā tvaṃ dharmaṃ parismṛtya vācā coktvā manasvini kopaṃ saṃyaccha gāndhāri maivaṃ bhūḥ satyavādini
11.13.12
gāndhāry uvāca bhagavan nābhyasūyāmi naitān icchāmi naśyataḥ putraśokena tu balān mano vihvalatīva me
11.13.13
yathaiva kuntyā kaunteyā rakṣitavyās tathā mayā yathaiva dhṛtarāṣṭreṇa rakṣitavyās tathā mayā
11.13.14
duryodhanāparādhena śakuneḥ saubalasya ca karṇaduḥśāsanābhyāṃ ca vṛtto 'yaṃ kurusaṃkṣayaḥ
11.13.15
nāparādhyati bībhatsur na ca pārtho vṛkodaraḥ nakulaḥ sahadevo vā naiva jātu yudhiṣṭhiraḥ
11.13.16
yudhyamānā hi kauravyāḥ kṛntamānāḥ parasparam nihatāḥ sahitāś cānyais tatra nāsty apriyaṃ mama
11.13.17
yat tu karmākarod bhīmo vāsudevasya paśyataḥ duryodhanaṃ samāhūya gadāyuddhe mahāmanāḥ
11.13.18
śikṣayābhyadhikaṃ jñātvā carantaṃ bahudhā raṇe adho nābhyāṃ prahṛtavāṃs tan me kopam avardhayat
11.13.19
kathaṃ nu dharmaṃ dharmajñaiḥ samuddiṣṭaṃ mahātmabhiḥ tyajeyur āhave śūrāḥ prāṇahetoḥ kathaṃ cana
11.14.1
vaiśaṃpāyana uvāca tac chrutvā vacanaṃ tasyā bhīmaseno 'tha bhītavat gāndhārīṃ pratyuvācedaṃ vacaḥ sānunayaṃ tadā
11.14.2
adharmo yadi vā dharmas trāsāt tatra mayā kṛtaḥ ātmānaṃ trātukāmena tan me tvaṃ kṣantum arhasi
11.14.3
na hi yuddhena putras te dharmeṇa sa mahābalaḥ śakyaḥ kena cid udyantum ato viṣamam ācaram
11.14.4
sainyasyaiko 'vaśiṣṭo 'yaṃ gadāyuddhe ca vīryavān māṃ hatvā na hared rājyam iti caitat kṛtaṃ mayā
11.14.5
rājaputrīṃ ca pāñcālīm ekavastrāṃ rajasvalām bhavatyā viditaṃ sarvam uktavān yat sutas tava
11.14.6
suyodhanam asaṃgṛhya na śakyā bhūḥ sasāgarā kevalā bhoktum asmābhir ataś caitat kṛtaṃ mayā
11.14.7
tac cāpy apriyam asmākaṃ putras te samupācarat draupadyā yat sabhāmadhye savyam ūrum adarśayat
11.14.8
tatraiva vadhyaḥ so 'smākaṃ durācāro 'mba te sutaḥ dharmarājājñayā caiva sthitāḥ sma samaye tadā
11.14.9
vairam uddhukṣitaṃ rājñi putreṇa tava tan mahat kleśitāś ca vane nityaṃ tata etat kṛtaṃ mayā
11.14.10
vairasyāsya gataḥ pāraṃ hatvā duryodhanaṃ raṇe rājyaṃ yudhiṣṭhiraḥ prāpto vayaṃ ca gatamanyavaḥ
11.14.11
gāndhāry uvāca na tasyaiṣa vadhas tāta yat praśaṃsasi me sutam kṛtavāṃś cāpi tat sarvaṃ yad idaṃ bhāṣase mayi
11.14.12
hatāśve nakule yat tad vṛṣasenena bhārata apibaḥ śoṇitaṃ saṃkhye duḥśāsanaśarīrajam
11.14.13
sadbhir vigarhitaṃ ghoram anāryajanasevitam krūraṃ karmākaroḥ kasmāt tad ayuktaṃ vṛkodara
11.14.14
bhīmasena uvāca anyasyāpi na pātavyaṃ rudhiraṃ kiṃ punaḥ svakam yathaivātmā tathā bhrātā viśeṣo nāsti kaś cana
11.14.15
rudhiraṃ na vyatikrāmad dantoṣṭhaṃ me 'mba mā śucaḥ vaivasvatas tu tad veda hastau me rudhirokṣitau
11.14.16
hatāśvaṃ nakulaṃ dṛṣṭvā vṛṣasenena saṃyuge bhrātṝṇāṃ saṃprahṛṣṭānāṃ trāsaḥ saṃjanito mayā
11.14.17
keśapakṣaparāmarśe draupadyā dyūtakārite krodhād yad abruvaṃ cāhaṃ tac ca me hṛdi vartate
11.14.18
kṣatradharmāc cyuto rājñi bhaveyaṃ śāsvatīḥ samāḥ pratijñāṃ tām anistīrya tatas tat kṛtavān aham
11.14.19
na mām arhasi gāndhāri doṣeṇa pariśaṅkitum anigṛhya purā putrān asmāsv anapakāriṣu
11.14.20
gāndhāry uvāca vṛddhasyāsya śataṃ putrān nighnaṃs tvam aparājitaḥ kasmān na śeṣayaḥ kaṃ cid yenālpam aparādhitam
11.14.21
saṃtānam āvayos tāta vṛddhayor hṛtarājyayoḥ katham andhadvayasyāsya yaṣṭir ekā na varjitā
11.14.22
śeṣe hy avasthite tāta putrāṇām antake tvayi na me duḥkhaṃ bhaved etad yadi tvaṃ dharmam ācaraḥ
11.15.1
vaiśaṃpāyana uvāca evam uktvā tu gāndhārī yudhiṣṭhiram apṛcchata kva sa rājeti sakrodhā putrapautravadhārditā
11.15.2
tām abhyagacchad rājendro vepamānaḥ kṛtāñjaliḥ yudhiṣṭhira idaṃ caināṃ madhuraṃ vākyam abravīt
11.15.3
putrahantā nṛśaṃso 'haṃ tava devi yudhiṣṭhiraḥ śāpārhaḥ pṛthivīnāśe hetubhūtaḥ śapasva mām
11.15.4
na hi me jīvitenārtho na rājyena dhanena vā tādṛśān suhṛdo hatvā mūḍhasyāsya suhṛddruhaḥ
11.15.5
tam evaṃvādinaṃ bhītaṃ saṃnikarṣagataṃ tadā novāca kiṃ cid gāndhārī niḥśvāsaparamā bhṛśam
11.15.6
tasyāvanatadehasya pādayor nipatiṣyataḥ yudhiṣṭhirasya nṛpater dharmajñā dharmadarśinī aṅgulyagrāṇi dadṛśe devī paṭṭāntareṇa sā
11.15.7
tataḥ sa kunakībhūto darśanīyanakho nṛpaḥ taṃ dṛṣṭvā cārjuno 'gacchad vāsudevasya pṛṣṭhataḥ
11.15.8
evaṃ saṃceṣṭamānāṃs tān itaś cetaś ca bhārata gāndhārī vigatakrodhā sāntvayām āsa mātṛvat
11.15.9
tayā te samanujñātā mātaraṃ vīramātaram abhyagacchanta sahitāḥ pṛthāṃ pṛthulavakṣasaḥ
11.15.10
cirasya dṛṣṭvā putrān sā putrādhibhir abhiplutā bāṣpam āhārayad devī vastreṇāvṛtya vai mukham
11.15.11
tato bāṣpaṃ samutsṛjya saha putrais tathā pṛthā apaśyad etāñ śastraughair bahudhā parivikṣatān
11.15.12
sā tān ekaikaśaḥ putrān saṃspṛśantī punaḥ punaḥ anvaśocanta duḥkhārtā draupadīṃ ca hatātmajām rudatīm atha pāñcālīṃ dadarśa patitāṃ bhuvi
11.15.13
draupady uvāca ārye pautrāḥ kva te sarve saubhadrasahitā gatāḥ na tvāṃ te 'dyābhigacchanti ciradṛṣṭāṃ tapasvinīm kiṃ nu rājyena vai kāryaṃ vihīnāyāḥ sutair mama
11.15.14
vaiśaṃpāyana uvāca tāṃ samāśvāsayām āsa pṛthā pṛthulalocanā utthāpya yājñasenīṃ tu rudatīṃ śokakarśitām
11.15.15
tayaiva sahitā cāpi putrair anugatā pṛthā abhyagacchata gāndhārīm ārtām ārtatarā svayam
11.15.16
tām uvācātha gāndhārī saha vadhvā yaśasvinīm maivaṃ putrīti śokārtā paśya mām api duḥkhitām
11.15.17
manye lokavināśo 'yaṃ kālaparyāyacoditaḥ avaśyabhāvī saṃprāptaḥ svabhāvāl lomaharṣaṇaḥ
11.15.18
idaṃ tat samanuprāptaṃ vidurasya vaco mahat asiddhānunaye kṛṣṇe yad uvāca mahāmatiḥ
11.15.19
tasminn aparihārye 'rthe vyatīte ca viśeṣataḥ mā śuco na hi śocyās te saṃgrāme nidhanaṃ gatāḥ
11.15.20
yathaiva tvaṃ tathaivāhaṃ ko vā māśvāsayiṣyati mamaiva hy aparādhena kulam agryaṃ vināśitam
11.16.1
vaiśaṃpāyana uvāca evam uktvā tu gāndhārī kurūṇām āvikartanam apaśyat tatra tiṣṭhantī sarvaṃ divyena cakṣuṣā
11.16.2
pativratā mahābhāgā samānavratacāriṇī ugreṇa tapasā yuktā satataṃ satyavādinī
11.16.3
varadānena kṛṣṇasya maharṣeḥ puṇyakarmaṇaḥ divyajñānabalopetā vividhaṃ paryadevayat
11.16.4
dadarśa sā buddhimatī dūrād api yathāntike raṇājiraṃ nṛvīrāṇām adbhutaṃ lomaharṣaṇam
11.16.5
asthikeśaparistīrṇaṃ śoṇitaughapariplutam śarīrair bahusāhasrair vinikīrṇaṃ samantataḥ
11.16.6
gajāśvarathayodhānām āvṛtaṃ rudhirāvilaiḥ śarīrair aśiraskaiś ca videhaiś ca śirogaṇaiḥ
11.16.7
gajāśvanaravīrāṇāṃ niḥsattvair abhisaṃvṛtam sṛgālabaḍakākolakaṅkakākaniṣevitam
11.16.8
rakṣasāṃ puruṣādānāṃ modanaṃ kurarākulam aśivābhiḥ śivābhiś ca nāditaṃ gṛdhrasevitam
11.16.9
tato vyāsābhyanujñāto dhṛtarāṣṭro mahīpatiḥ pāṇḍuputrāś ca te sarve yudhiṣṭhirapurogamāḥ
11.16.10
vāsudevaṃ puraskṛtya hatabandhuṃ ca pārthivam kurustriyaḥ samāsādya jagmur āyodhanaṃ prati
11.16.11
samāsādya kurukṣetraṃ tāḥ striyo nihateśvarāḥ apaśyanta hatāṃs tatra putrān bhrātṝn pitṝn patīn
11.16.12
kravyādair bhakṣyamāṇān vai gomāyubaḍavāyasaiḥ bhūtaiḥ piśācai rakṣobhir vividhaiś ca niśācaraiḥ
11.16.13
rudrākrīḍanibhaṃ dṛṣṭvā tadā viśasanaṃ striyaḥ mahārhebhyo 'tha yānebhyo vikrośantyo nipetire
11.16.14
adṛṣṭapūrvaṃ paśyantyo duḥkhārtā bharatastriyaḥ śarīreṣv askhalann anyā nyapataṃś cāparā bhuvi
11.16.15
śrāntānāṃ cāpy anāthānāṃ nāsīt kā cana cetanā pāñcālakuruyoṣāṇāṃ kṛpaṇaṃ tad abhūn mahat
11.16.16
duḥkhopahatacittābhiḥ samantād anunāditam dṛṣṭvāyodhanam atyugraṃ dharmajñā subalātmajā
11.16.17
tataḥ sā puṇḍarīkākṣam āmantrya puruṣottamam kurūṇāṃ vaiśasaṃ dṛṣṭvā duḥkhād vacanam abravīt
11.16.18
paśyaitāḥ puṇḍarīkākṣa snuṣā me nihateśvarāḥ prakīrṇakeśāḥ krośantīḥ kurarīr iva mādhava
11.16.19
amūs tv abhisamāgamya smarantyo bharatarṣabhān pṛthag evābhyadhāvanta putrān bhrātṝn pitṝn patīn
11.16.20
vīrasūbhir mahābāho hataputrābhir āvṛtam kva cic ca vīrapatnībhir hatavīrābhir ākulam
11.16.21
śobhitaṃ puruṣavyāghrair bhīṣmakarṇābhimanyubhiḥ droṇadrupadaśalyaiś ca jvaladbhir iva pāvakaiḥ
11.16.22
kāñcanaiḥ kavacair niṣkair maṇibhiś ca mahātmanām aṅgadair hastakeyūraiḥ sragbhiś ca samalaṃkṛtam
11.16.23
vīrabāhuvisṛṣṭābhiḥ śaktibhiḥ parighair api khaḍgaiś ca vimalais tīkṣṇaiḥ saśaraiś ca śarāsanaiḥ
11.16.24
kravyādasaṃghair muditais tiṣṭhadbhiḥ sahitaiḥ kva cit kva cid ākrīḍamānaiś ca śayānair aparaiḥ kva cit
11.16.25
etad evaṃvidhaṃ vīra saṃpaśyāyodhanaṃ vibho paśyamānā ca dahyāmi śokenāhaṃ janārdana
11.16.26
pāñcālānāṃ kurūṇāṃ ca vināśaṃ madhusūdana pañcānām iva bhūtānāṃ nāhaṃ vadham acintayam
11.16.27
tān suparṇāś ca gṛdhrāś ca niṣkarṣanty asṛgukṣitān nigṛhya kavaceṣūgrā bhakṣayanti sahasraśaḥ
11.16.28
jayadrathasya karṇasya tathaiva droṇabhīṣmayoḥ abhimanyor vināśaṃ ca kaś cintayitum arhati
11.16.29
avadhyakalpān nihatān dṛṣṭvāhaṃ madhusūdana gṛdhrakaṅkabaḍaśyenaśvasṛgālādanīkṛtān
11.16.30
amarṣavaśam āpannān duryodhanavaśe sthitān paśyemān puruṣavyāghrān saṃśāntān pāvakān iva
11.16.31
śayanāny ucitāḥ sarve mṛdūni vimalāni ca vipannās te 'dya vasudhāṃ vivṛtām adhiśerate
11.16.32
bandibhiḥ satataṃ kāle stuvadbhir abhinanditāḥ śivānām aśivā ghorāḥ śṛṇvanti vividhā giraḥ
11.16.33
ye purā śerate vīrāḥ śayaneṣu yaśasvinaḥ candanāgurudigdhāṅgās te 'dya pāṃsuṣu śerate
11.16.34
teṣām ābharaṇāny ete gṛdhragomāyuvāyasāḥ ākṣipanty aśivā ghorā vinadantaḥ punaḥ punaḥ
11.16.35
cāpāni viśikhān pītān nistriṃśān vimalā gadāḥ yuddhābhimāninaḥ prītā jīvanta iva bibhrati
11.16.36
surūpavarṇā bahavaḥ kravyādair avaghaṭṭitāḥ ṛṣabhapratirūpākṣāḥ śerate haritasrajaḥ
11.16.37
apare punar āliṅgya gadāḥ parighabāhavaḥ śerate 'bhimukhāḥ śūrā dayitā iva yoṣitaḥ
11.16.38
bibhrataḥ kavacāny anye vimalāny āyudhāni ca na dharṣayanti kravyādā jīvantīti janārdana
11.16.39
kravyādaiḥ kṛṣyamāṇānām apareṣāṃ mahātmanām śātakaumbhyaḥ srajaś citrā viprakīrṇāḥ samantataḥ
11.16.40
ete gomāyavo bhīmā nihatānāṃ yaśasvinām kaṇṭhāntaragatān hārān ākṣipanti sahasraśaḥ
11.16.41
sarveṣv apararātreṣu yān anandanta bandinaḥ stutibhiś ca parārdhyābhir upacāraiś ca śikṣitāḥ
11.16.42
tān imāḥ paridevanti duḥkhārtāḥ paramāṅganāḥ kṛpaṇaṃ vṛṣṇiśārdūla duḥkhaśokārditā bhṛśam
11.16.43
raktotpalavanānīva vibhānti rucirāṇi vai mukhāni paramastrīṇāṃ pariśuṣkāṇi keśava
11.16.44
ruditoparatā hy etā dhyāyantyaḥ saṃpariplutāḥ kurustriyo 'bhigacchanti tena tenaiva duḥkhitāḥ
11.16.45
etāny ādityavarṇāni tapanīyanibhāni ca roṣarodanatāmrāṇi vaktrāṇi kuruyoṣitām
11.16.46
āsām aparipūrṇārthaṃ niśamya paridevitam itaretarasaṃkrandān na vijānanti yoṣitaḥ
11.16.47
etā dīrgham ivocchvasya vikruśya ca vilapya ca vispandamānā duḥkhena vīrā jahati jīvitam
11.16.48
bahvyo dṛṣṭvā śarīrāṇi krośanti vilapanti ca pāṇibhiś cāparā ghnanti śirāṃsi mṛdupāṇayaḥ
11.16.49
śirobhiḥ patitair hastaiḥ sarvāṅgair yūthaśaḥ kṛtaiḥ itaretarasaṃpṛktair ākīrṇā bhāti medinī
11.16.50
viśiraskān atho kāyān dṛṣṭvā ghorābhinandinaḥ muhyanty anucitā nāryo videhāni śirāṃsi ca
11.16.51
śiraḥ kāyena saṃdhāya prekṣamāṇā vicetasaḥ apaśyantyo paraṃ tatra nedam asyeti duḥkhitāḥ
11.16.52
bāhūrucaraṇān anyān viśikhonmathitān pṛthak saṃdadhatyo 'sukhāviṣṭā mūrchanty etāḥ punaḥ punaḥ
11.16.53
utkṛttaśirasaś cānyān vijagdhān mṛgapakṣibhiḥ dṛṣṭvā kāś cin na jānanti bhartṝn bharatayoṣitaḥ
11.16.54
pāṇibhiś cāparā ghnanti śirāṃsi madhusūdana prekṣya bhrātṝn pitṝn putrān patīṃś ca nihatān paraiḥ
11.16.55
bāhubhiś ca sakhaḍgaiś ca śirobhiś ca sakuṇḍalaiḥ agamyakalpā pṛthivī māṃsaśoṇitakardamā
11.16.56
na duḥkheṣūcitāḥ pūrvaṃ duḥkhaṃ gāhanty aninditāḥ bhrātṛbhiḥ pitṛbhiḥ putrair upakīrṇāṃ vasuṃdharām
11.16.57
yūthānīva kiśorīṇāṃ sukeśīnāṃ janārdana snuṣāṇāṃ dhṛtarāṣṭrasya paśya vṛndāny anekaśaḥ
11.16.58
ato duḥkhataraṃ kiṃ nu keśava pratibhāti me yad imāḥ kurvate sarvā rūpam uccāvacaṃ striyaḥ
11.16.59
nūnam ācaritaṃ pāpaṃ mayā pūrveṣu janmasu yā paśyāmi hatān putrān pautrān bhrātṝṃś ca keśava evam ārtā vilapatī dadarśa nihataṃ sutam
11.17.1
vaiśaṃpāyana uvāca tato duryodhanaṃ dṛṣṭvā gāndhārī śokakarśitā sahasā nyapatad bhūmau chinneva kadalī vane
11.17.2
sā tu labdhvā punaḥ saṃjñāṃ vikruśya ca punaḥ punaḥ duryodhanam abhiprekṣya śayānaṃ rudhirokṣitam
11.17.3
pariṣvajya ca gāndhārī kṛpaṇaṃ paryadevayat hā hā putreti śokārtā vilalāpākulendriyā
11.17.4
sugūḍhajatru vipulaṃ hāraniṣkaniṣevitam vāriṇā netrajenoraḥ siñcantī śokatāpitā samīpasthaṃ hṛṣīkeśam idaṃ vacanam abravīt
11.17.5
upasthite 'smin saṃgrāme jñātīnāṃ saṃkṣaye vibho mām ayaṃ prāha vārṣṇeya prāñjalir nṛpasattamaḥ asmiñ jñātisamuddharṣe jayam ambā bravītu me
11.17.6
ity ukte jānatī sarvam ahaṃ svaṃ vyasanāgamam abruvaṃ puruṣavyāghra yato dharmas tato jayaḥ
11.17.7
yathā na yudhyamānas tvaṃ saṃpramuhyasi putraka dhruvaṃ śastrajitāṃl lokān prāptāsy amaravad vibho
11.17.8
ity evam abruvaṃ pūrvaṃ nainaṃ śocāmi vai prabho dhṛtarāṣṭraṃ tu śocāmi kṛpaṇaṃ hatabāndhavam
11.17.9
amarṣaṇaṃ yudhāṃ śreṣṭhaṃ kṛtāstraṃ yuddhadurmadam śayānaṃ vīraśayane paśya mādhava me sutam
11.17.10
yo 'yaṃ mūrdhāvasiktānām agre yāti paraṃtapaḥ so 'yaṃ pāṃsuṣu śete 'dya paśya kālasya paryayam
11.17.11
dhruvaṃ duryodhano vīro gatiṃ nasulabhāṃ gataḥ tathā hy abhimukhaḥ śete śayane vīrasevite
11.17.12
yaṃ purā paryupāsīnā ramayanti mahīkṣitaḥ mahītalasthaṃ nihataṃ gṛdhrās taṃ paryupāsate
11.17.13
yaṃ purā vyajanair agryair upavījanti yoṣitaḥ tam adya pakṣavyajanair upavījanti pakṣiṇaḥ
11.17.14
eṣa śete mahābāhur balavān satyavikramaḥ siṃheneva dvipaḥ saṃkhye bhīmasenena pātitaḥ
11.17.15
paśya duryodhanaṃ kṛṣṇa śayānaṃ rudhirokṣitam nihataṃ bhīmasenena gadām udyamya bhārata
11.17.16
akṣauhiṇīr mahābāhur daśa caikāṃ ca keśava anayad yaḥ purā saṃkhye so 'nayān nidhanaṃ gataḥ
11.17.17
eṣa duryodhanaḥ śete maheṣvāso mahārathaḥ śārdūla iva siṃhena bhīmasenena pātitaḥ
11.17.18
viduraṃ hy avamanyaiṣa pitaraṃ caiva mandabhāk bālo vṛddhāvamānena mando mṛtyuvaśaṃ gataḥ
11.17.19
niḥsapatnā mahī yasya trayodaśa samāḥ sthitā sa śete nihato bhūmau putro me pṛthivīpatiḥ
11.17.20
apaśyaṃ kṛṣṇa pṛthivīṃ dhārtarāṣṭrānuśāsanāt pūrṇāṃ hastigavāśvasya vārṣṇeya na tu tac ciram
11.17.21
tām evādya mahābāho paśyāmy anyānuśāsanāt hīnāṃ hastigavāśvena kiṃ nu jīvāmi mādhava
11.17.22
idaṃ kṛcchrataraṃ paśya putrasyāpi vadhān mama yad imāḥ paryupāsante hatāñ śūrān raṇe striyaḥ
11.17.23
prakīrṇakeśāṃ suśroṇīṃ duryodhanabhujāṅkagām rukmavedīnibhāṃ paśya kṛṣṇa lakṣmaṇamātaram
11.17.24
nūnam eṣā purā bālā jīvamāne mahābhuje bhujāv āśritya ramate subhujasya manasvinī
11.17.25
kathaṃ tu śatadhā nedaṃ hṛdayaṃ mama dīryate paśyantyā nihataṃ putraṃ putreṇa sahitaṃ raṇe
11.17.26
putraṃ rudhirasaṃsiktam upajighraty aninditā duryodhanaṃ tu vāmorūḥ pāṇinā parimārjati
11.17.27
kiṃ nu śocati bhartāraṃ putraṃ caiṣā manasvinī tathā hy avasthitā bhāti putraṃ cāpy abhivīkṣya sā
11.17.28
svaśiraḥ pañcaśākhābhyām abhihatyāyatekṣaṇā pataty urasi vīrasya kururājasya mādhava
11.17.29
puṇḍarīkanibhā bhāti puṇḍarīkāntaraprabhā mukhaṃ vimṛjya putrasya bhartuś caiva tapasvinī
11.17.30
yadi cāpy āgamāḥ santi yadi vā śrutayas tathā dhruvaṃ lokān avāpto 'yaṃ nṛpo bāhubalārjitān
11.18.1
gāndhāry uvāca paśya mādhava putrān me śatasaṃkhyāñ jitaklamān gadayā bhīmasenena bhūyiṣṭhaṃ nihatān raṇe
11.18.2
idaṃ duḥkhataraṃ me 'dya yad imā muktamūrdhajāḥ hataputrā raṇe bālāḥ paridhāvanti me snuṣāḥ
11.18.3
prāsādatalacāriṇyaś caraṇair bhūṣaṇānvitaiḥ āpannā yat spṛśantīmā rudhirārdrāṃ vasuṃdharām
11.18.4
gṛdhrān utsārayantyaś ca gomāyūn vāyasāṃs tathā śokenārtā vighūrṇantyo mattā iva caranty uta
11.18.5
eṣānyā tv anavadyāṅgī karasaṃmitamadhyamā ghoraṃ tad vaiśasaṃ dṛṣṭvā nipataty atiduḥkhitā
11.18.6
dṛṣṭvā me pārthivasutām etāṃ lakṣmaṇamātaram rājaputrīṃ mahābāho mano na vyupaśāmyati
11.18.7
bhrātṝṃś cānyāḥ patīṃś cānyāḥ putrāṃś ca nihatān bhuvi dṛṣṭvā paripatanty etāḥ pragṛhya subhujā bhujān
11.18.8
madhyamānāṃ tu nārīṇāṃ vṛddhānāṃ cāparājita ākrandaṃ hatabandhūnāṃ dāruṇe vaiśase śṛṇu
11.18.9
rathanīḍāni dehāṃś ca hatānāṃ gajavājinām āśritāḥ śramamohārtāḥ sthitāḥ paśya mahābala
11.18.10
anyā cāpahṛtaṃ kāyāc cārukuṇḍalam unnasam svasya bandhoḥ śiraḥ kṛṣṇa gṛhītvā paśya tiṣṭhati
11.18.11
pūrvajātikṛtaṃ pāpaṃ manye nālpam ivānagha etābhir anavadyābhir mayā caivālpamedhayā
11.18.12
tad idaṃ dharmarājena yātitaṃ no janārdana na hi nāśo 'sti vārṣṇeya karmaṇoḥ śubhapāpayoḥ
11.18.13
pratyagravayasaḥ paśya darśanīyakucodarāḥ kuleṣu jātā hrīmatyaḥ kṛṣṇapakṣākṣimūrdhajāḥ
11.18.14
haṃsagadgadabhāṣiṇyo duḥkhaśokapramohitāḥ sārasya iva vāśantyaḥ patitāḥ paśya mādhava
11.18.15
phullapadmaprakāśāni puṇḍarīkākṣa yoṣitām anavadyāni vaktrāṇi tapaty asukharaśmivān
11.18.16
īrṣūṇāṃ mama putrāṇāṃ vāsudevāvarodhanam mattamātaṅgadarpāṇāṃ paśyanty adya pṛthagjanāḥ
11.18.17
śatacandrāṇi carmāṇi dhvajāṃś cādityasaṃnibhān raukmāṇi caiva varmāṇi niṣkān api ca kāñcanān
11.18.18
śīrṣatrāṇāni caitāni putrāṇāṃ me mahītale paśya dīptāni govinda pāvakān suhutān iva
11.18.19
eṣa duḥśāsanaḥ śete śūreṇāmitraghātinā pītaśoṇitasarvāṅgo bhīmasenena pātitaḥ
11.18.20
gadayā vīraghātinyā paśya mādhava me sutam dyūtakleśān anusmṛtya draupadyā coditena ca
11.18.21
uktā hy anena pāñcālī sabhāyāṃ dyūtanirjitā priyaṃ cikīrṣatā bhrātuḥ karṇasya ca janārdana
11.18.22
sahaiva sahadevena nakulenārjunena ca dāsabhāryāsi pāñcāli kṣipraṃ praviśa no gṛhān
11.18.23
tato 'ham abruvaṃ kṛṣṇa tadā duryodhanaṃ nṛpam mṛtyupāśaparikṣiptaṃ śakuniṃ putra varjaya
11.18.24
nibodhainaṃ sudurbuddhiṃ mātulaṃ kalahapriyam kṣipram enaṃ parityajya putra śāmyasva pāṇḍavaiḥ
11.18.25
na budhyase tvaṃ durbuddhe bhīmasenam amarṣaṇam vāṅnārācais tudaṃs tīkṣṇair ulkābhir iva kuñjaram
11.18.26
tān eṣa rabhasaḥ krūro vākśalyān avadhārayan utsasarja viṣaṃ teṣu sarpo govṛṣabheṣv iva
11.18.27
eṣa duḥśāsanaḥ śete vikṣipya vipulau bhujau nihato bhīmasenena siṃheneva maharṣabhaḥ
11.18.28
atyartham akarod raudraṃ bhīmaseno 'tyamarṣaṇaḥ duḥśāsanasya yat kruddho 'pibac choṇitam āhave
11.19.1
gāndhāry uvāca eṣa mādhava putro me vikarṇaḥ prājñasaṃmataḥ bhūmau vinihataḥ śete bhīmena śatadhā kṛtaḥ
11.19.2
gajamadhyagataḥ śete vikarṇo madhusūdana nīlameghaparikṣiptaḥ śaradīva divākaraḥ
11.19.3
asya cāpagraheṇaiṣa pāṇiḥ kṛtakiṇo mahān kathaṃ cic chidyate gṛdhrair attukāmais talatravān
11.19.4
asya bhāryāmiṣaprepsūn gṛdhrān etāṃs tapasvinī vārayaty aniśaṃ bālā na ca śaknoti mādhava
11.19.5
yuvā vṛndārakaḥ śūro vikarṇaḥ puruṣarṣabha sukhocitaḥ sukhārhaś ca śete pāṃsuṣu mādhava
11.19.6
karṇinālīkanārācair bhinnamarmāṇam āhave adyāpi na jahāty enaṃ lakṣmīr bharatasattamam
11.19.7
eṣa saṃgrāmaśūreṇa pratijñāṃ pālayiṣyatā durmukho 'bhimukhaḥ śete hato 'rigaṇahā raṇe
11.19.8
tasyaitad vadanaṃ kṛṣṇa śvāpadair ardhabhakṣitam vibhāty abhyadhikaṃ tāta saptamyām iva candramāḥ
11.19.9
śūrasya hi raṇe kṛṣṇa yasyānanam athedṛśam sa kathaṃ nihato 'mitraiḥ pāṃsūn grasati me sutaḥ
11.19.10
yasyāhavamukhe saumya sthātā naivopapadyate sa kathaṃ durmukho 'mitrair hato vibudhalokajit
11.19.11
citrasenaṃ hataṃ bhūmau śayānaṃ madhusūdana dhārtarāṣṭram imaṃ paśya pratimānaṃ danuṣmatām
11.19.12
taṃ citramālyābharaṇaṃ yuvatyaḥ śokakarśitāḥ kravyādasaṃghaiḥ sahitā rudantyaḥ paryupāsate
11.19.13
strīṇāṃ ruditanirghoṣaḥ śvāpadānāṃ ca garjitam citrarūpam idaṃ kṛṣṇa vicitraṃ pratibhāti me
11.19.14
yuvā vṛndārako nityaṃ pravarastrīniṣevitaḥ viviṃśatir asau śete dhvastaḥ pāṃsuṣu mādhava
11.19.15
śarasaṃkṛttavarmāṇaṃ vīraṃ viśasane hatam parivāryāsate gṛdhrāḥ pariviṃśā viviṃśatim
11.19.16
praviśya samare vīraḥ pāṇḍavānām anīkinīm āviśya śayane śete punaḥ satpuruṣocitam
11.19.17
smitopapannaṃ sunasaṃ subhru tārādhipopamam atīva śubhraṃ vadanaṃ paśya kṛṣṇa viviṃśateḥ
11.19.18
yaṃ sma taṃ paryupāsante vasuṃ vāsavayoṣitaḥ krīḍantam iva gandharvaṃ devakanyāḥ sahasraśaḥ
11.19.19
hantāraṃ vīrasenānāṃ śūraṃ samitiśobhanam nibarhaṇam amitrāṇāṃ duḥsahaṃ viṣaheta kaḥ
11.19.20
duḥsahasyaitad ābhāti śarīraṃ saṃvṛtaṃ śaraiḥ girir ātmaruhaiḥ phullaiḥ karṇikārair ivāvṛtaḥ
11.19.21
śātakaumbhyā srajā bhāti kavacena ca bhāsvatā agnineva giriḥ śveto gatāsur api duḥsahaḥ
11.20.1
gāndhāry uvāca adhyardhaguṇam āhur yaṃ bale śaurye ca mādhava pitrā tvayā ca dāśārha dṛptaṃ siṃham ivotkaṭam
11.20.2
yo bibheda camūm eko mama putrasya durbhidām sa bhūtvā mṛtyur anyeṣāṃ svayaṃ mṛtyuvaśaṃ gataḥ
11.20.3
tasyopalakṣaye kṛṣṇa kārṣṇer amitatejasaḥ abhimanyor hatasyāpi prabhā naivopaśāmyati
11.20.4
eṣā virāṭaduhitā snuṣā gāṇḍīvadhanvanaḥ ārtā bālā patiṃ vīraṃ śocyā śocaty aninditā
11.20.5
tam eṣā hi samāsādya bhāryā bhartāram antike virāṭaduhitā kṛṣṇa pāṇinā parimārjati
11.20.6
tasya vaktram upāghrāya saubhadrasya yaśasvinī vibuddhakamalākāraṃ kambuvṛttaśirodharam
11.20.7
kāmyarūpavatī caiṣā pariṣvajati bhāminī lajjamānā purevainaṃ mādhvīkamadamūrchitā
11.20.8
tasya kṣatajasaṃdigdhaṃ jātarūpapariṣkṛtam vimucya kavacaṃ kṛṣṇa śarīram abhivīkṣate
11.20.9
avekṣamāṇā taṃ bālā kṛṣṇa tvām abhibhāṣate ayaṃ te puṇḍarīkākṣa sadṛśākṣo nipātitaḥ
11.20.10
bale vīrye ca sadṛśas tejasā caiva te 'nagha rūpeṇa ca tavātyarthaṃ śete bhuvi nipātitaḥ
11.20.11
atyantasukumārasya rāṅkavājinaśāyinaḥ kaccid adya śarīraṃ te bhūmau na paritapyate
11.20.12
mātaṅgabhujavarṣmāṇau jyākṣepakaṭhinatvacau kāñcanāṅgadinau śeṣe nikṣipya vipulau bhujau
11.20.13
vyāyamya bahudhā nūnaṃ sukhasuptaḥ śramād iva evaṃ vilapatīm ārtāṃ na hi mām abhibhāṣase
11.20.14
āryām ārya subhadrāṃ tvam imāṃś ca tridaśopamān pitṝn māṃ caiva duḥkhārtāṃ vihāya kva gamiṣyasi
11.20.15
tasya śoṇitasaṃdigdhān keśān unnāmya pāṇinā utsaṅge vaktram ādhāya jīvantam iva pṛcchati svasrīyaṃ vāsudevasya putraṃ gāṇḍīvadhanvanaḥ
11.20.16
kathaṃ tvāṃ raṇamadhyasthaṃ jaghnur ete mahārathāḥ dhig astu krūrakartṝṃs tān kṛpakarṇajayadrathān
11.20.17
droṇadrauṇāyanī cobhau yair asi vyasanīkṛtaḥ ratharṣabhāṇāṃ sarveṣāṃ katham āsīt tadā manaḥ
11.20.18
bālaṃ tvāṃ parivāryaikaṃ mama duḥkhāya jaghnuṣām kathaṃ nu pāṇḍavānāṃ ca pāñcālānāṃ ca paśyatām tvaṃ vīra nidhanaṃ prāpto nāthavān sannanāthavat
11.20.19
dṛṣṭvā bahubhir ākrande nihataṃ tvām anāthavat vīraḥ puruṣaśārdūlaḥ kathaṃ jīvati pāṇḍavaḥ
11.20.20
na rājyalābho vipulaḥ śatrūṇāṃ vā parābhavaḥ prītiṃ dāsyati pārthānāṃ tvām ṛte puṣkarekṣaṇa
11.20.21
tava śastrajitāṃl lokān dharmeṇa ca damena ca kṣipram anvāgamiṣyāmi tatra māṃ pratipālaya
11.20.22
durmaraṃ punar aprāpte kāle bhavati kena cit yad ahaṃ tvāṃ raṇe dṛṣṭvā hataṃ jīvāmi durbhagā
11.20.23
kām idānīṃ naravyāghra ślakṣṇayā smitayā girā pitṛloke sametyānyāṃ mām ivāmantrayiṣyasi
11.20.24
nūnam apsarasāṃ svarge manāṃsi pramathiṣyasi parameṇa ca rūpeṇa girā ca smitapūrvayā
11.20.25
prāpya puṇyakṛtāṃl lokān apsarobhiḥ sameyivān saubhadra viharan kāle smarethāḥ sukṛtāni me
11.20.26
etāvān iha saṃvāso vihitas te mayā saha ṣaṇmāsān saptame māsi tvaṃ vīra nidhanaṃ gataḥ
11.20.27
ity uktavacanām etām apakarṣanti duḥkhitām uttarāṃ moghasaṃkalpāṃ matsyarājakulastriyaḥ
11.20.28
uttarām apakṛṣyainām ārtām ārtatarāḥ svayam virāṭaṃ nihataṃ dṛṣṭvā krośanti vilapanti ca
11.20.29
droṇāstraśarasaṃkṛttaṃ śayānaṃ rudhirokṣitam virāṭaṃ vitudanty ete gṛdhragomāyuvāyasāḥ
11.20.30
vitudyamānaṃ vihagair virāṭam asitekṣaṇāḥ na śaknuvanti vivaśā nivartayitum āturāḥ
11.20.31
āsām ātapataptānām āyāsena ca yoṣitām śrameṇa ca vivarṇānāṃ rūpāṇāṃ vigataṃ vapuḥ
11.20.32
uttaraṃ cābhimanyuṃ ca kāmbojaṃ ca sudakṣiṇam śiśūn etān hatān paśya lakṣmaṇaṃ ca sudarśanam āyodhanaśiromadhye śayānaṃ paśya mādhava
11.21.1
gāndhāry uvāca eṣa vaikartanaḥ śete maheṣvāso mahārathaḥ jvalitānalavat saṃkhye saṃśāntaḥ pārthatejasā
11.21.2
paśya vaikartanaṃ karṇaṃ nihatyātirathān bahūn śoṇitaughaparītāṅgaṃ śayānaṃ patitaṃ bhuvi
11.21.3
amarṣī dīrgharoṣaś ca maheṣvāso mahārathaḥ raṇe vinihataḥ śete śūro gāṇḍīvadhanvanā
11.21.4
yaṃ sma pāṇḍavasaṃtrāsān mama putrā mahārathāḥ prāyudhyanta puraskṛtya mātaṅgā iva yūthapam
11.21.5
śārdūlam iva siṃhena samare savyasācinā mātaṅgam iva mattena mātaṅgena nipātitam
11.21.6
sametāḥ puruṣavyāghra nihataṃ śūram āhave prakīrṇamūrdhajāḥ patnyo rudatyaḥ paryupāsate
11.21.7
udvignaḥ satataṃ yasmād dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ trayodaśa samā nidrāṃ cintayann nādhyagacchata
11.21.8
anādhṛṣyaḥ parair yuddhe śatrubhir maghavān iva yugāntāgnir ivārciṣmān himavān iva ca sthiraḥ
11.21.9
sa bhūtvā śaraṇaṃ vīro dhārtarāṣṭrasya mādhava bhūmau vinihataḥ śete vātarugṇa iva drumaḥ
11.21.10
paśya karṇasya patnīṃ tvaṃ vṛṣasenasya mātaram lālapyamānāḥ karuṇaṃ rudatīṃ patitāṃ bhuvi
11.21.11
ācāryaśāpo 'nugato dhruvaṃ tvāṃ; yad agrasac cakram iyaṃ dharā te tataḥ śareṇāpahṛtaṃ śiras te; dhanaṃjayenāhave śatrumadhye
11.21.12
aho dhig eṣā patitā visaṃjñā; samīkṣya jāmbūnadabaddhaniṣkam karṇaṃ mahābāhum adīnasattvaṃ; suṣeṇamātā rudatī bhṛśārtā
11.21.13
alpāvaśeṣo hi kṛto mahātmā; śarīrabhakṣaiḥ paribhakṣayadbhiḥ draṣṭuṃ na saṃprītikaraḥ śaśīva; kṛṣṇaśya pakṣasya caturdaśāhe
11.21.14
sāvartamānā patitā pṛthivyām; utthāya dīnā punar eva caiṣā karṇasya vaktraṃ parijighramāṇā; rorūyate putravadhābhitaptā
11.22.1
gāndhāry uvāca āvantyaṃ bhīmasenena bhakṣayanti nipātitam gṛdhragomāyavaḥ śūraṃ bahubandhum abandhuvat
11.22.2
taṃ paśya kadanaṃ kṛtvā śatrūṇāṃ madhusūdana śayānaṃ vīraśayane rudhireṇa samukṣitam
11.22.3
taṃ sṛgālāś ca kaṅkāś ca kravyādāś ca pṛthagvidhāḥ tena tena vikarṣanti paśya kālasya paryayam
11.22.4
śayānaṃ vīraśayane vīram ākrandasāriṇam āvantyam abhito nāryo rudatyaḥ paryupāsate
11.22.5
prātipīyaṃ maheṣvāsaṃ hataṃ bhallena bāhlikam prasuptam iva śārdūlaṃ paśya kṛṣṇa manasvinam
11.22.6
atīva mukhavarṇo 'sya nihatasyāpi śobhate somasyevābhipūrṇasya paurṇamāsyāṃ samudyataḥ
11.22.7
putraśokābhitaptena pratijñāṃ parirakṣatā pākaśāsaninā saṃkhye vārddhakṣatrir nipātitaḥ
11.22.8
ekādaśa camūr jitvā rakṣyamāṇaṃ mahātmanā satyaṃ cikīrṣatā paśya hatam enaṃ jayadratham
11.22.9
sindhusauvīrabhartāraṃ darpapūrṇaṃ manasvinam bhakṣayanti śivā gṛdhrā janārdana jayadratham
11.22.10
saṃrakṣyamāṇaṃ bhāryābhir anuraktābhir acyuta bhaṣanto vyapakarṣanti gahanaṃ nimnam antikāt
11.22.11
tam etāḥ paryupāsante rakṣamāṇā mahābhujam sindhusauvīragāndhārakāmbojayavanastriyaḥ
11.22.12
yadā kṛṣṇām upādāya prādravat kekayaiḥ saha tadaiva vadhyaḥ pāṇḍūnāṃ janārdana jayadrathaḥ
11.22.13
duḥśalāṃ mānayadbhis tu yadā mukto jayadrathaḥ katham adya na tāṃ kṛṣṇa mānayanti sma te punaḥ
11.22.14
saiṣā mama sutā bālā vilapantī suduḥkhitā pramāpayati cātmānam ākrośati ca pāṇḍavān
11.22.15
kiṃ nu duḥkhataraṃ kṛṣṇa paraṃ mama bhaviṣyati yat sutā vidhavā bālā snuṣāś ca nihateśvarāḥ
11.22.16
aho dhig duḥśalāṃ paśya vītaśokabhayām iva śiro bhartur anāsādya dhāvamānām itas tataḥ
11.22.17
vārayām āsa yaḥ sarvān pāṇḍavān putragṛddhinaḥ sa hatvā vipulāḥ senāḥ svayaṃ mṛtyuvaśaṃ gataḥ
11.22.18
taṃ mattam iva mātaṅgaṃ vīraṃ paramadurjayam parivārya rudanty etāḥ striyaś candropamānanāḥ
11.23.1
gāndhāry uvāca eṣa śalyo hataḥ śete sākṣān nakulamātulaḥ dharmajñena satā tāta dharmarājena saṃyuge
11.23.2
yas tvayā spardhate nityaṃ sarvatra puruṣarṣabha sa eṣa nihataḥ śete madrarājo mahārathaḥ
11.23.3
yena saṃgṛhṇatā tāta ratham ādhirather yudhi jayārthaṃ pāṇḍuputrāṇāṃ tathā tejovadhaḥ kṛtaḥ
11.23.4
aho dhik paśya śalyasya pūrṇacandrasudarśanam mukhaṃ padmapalāśākṣaṃ vaḍair ādaṣṭam avraṇam
11.23.5
eṣā cāmīkarābhasya taptakāñcanasaprabhā āsyād viniḥsṛtā jihvā bhakṣyate kṛṣṇa pakṣibhiḥ
11.23.6
yudhiṣṭhireṇa nihataṃ śalyaṃ samitiśobhanam rudantyaḥ paryupāsate madrarājakulastriyaḥ
11.23.7
etāḥ susūkṣmavasanā madrarājaṃ nararṣabham krośanty abhisamāsādya kṣatriyāḥ kṣatriyarṣabham
11.23.8
śalyaṃ nipatitaṃ nāryaḥ parivāryābhitaḥ sthitāḥ vāśitā gṛṣṭayaḥ paṅke parimagnam ivarṣabham
11.23.9
śalyaṃ śaraṇadaṃ śūraṃ paśyainaṃ rathasattamam śayānaṃ vīraśayane śarair viśakalīkṛtam
11.23.10
eṣa śailālayo rājā bhagadattaḥ pratāpavān gajāṅkuśadharaḥ śreṣṭhaḥ śete bhuvi nipātitaḥ
11.23.11
yasya rukmamayī mālā śirasy eṣā virājate śvāpadair bhakṣyamāṇasya śobhayantīva mūrdhajān
11.23.12
etena kila pārthasya yuddham āsīt sudāruṇam lomaharṣaṇam atyugraṃ śakrasya balinā yathā
11.23.13
yodhayitvā mahābāhur eṣa pārthaṃ dhanaṃjayam saṃśayaṃ gamayitvā ca kuntīputreṇa pātitaḥ
11.23.14
yasya nāsti samo loke śaurye vīrye ca kaś cana sa eṣa nihataḥ śete bhīṣmo bhīṣmakṛd āhave
11.23.15
paśya śāṃtanavaṃ kṛṣṇa śayānaṃ sūryavarcasam yugānta iva kālena pātitaṃ sūryam ambarāt
11.23.16
eṣa taptvā raṇe śatrūñ śastratāpena vīryavān narasūryo 'stam abhyeti sūryo 'stam iva keśava
11.23.17
śaratalpagataṃ vīraṃ dharme devāpinā samam śayānaṃ vīraśayane paśya śūraniṣevite
11.23.18
karṇinālīkanārācair āstīrya śayanottamam āviśya śete bhagavān skandaḥ śaravaṇaṃ yathā
11.23.19
atūlapūrṇaṃ gāṅgeyas tribhir bāṇaiḥ samanvitam upadhāyopadhānāgryaṃ dattaṃ gāṇḍīvadhanvanā
11.23.20
pālayānaḥ pituḥ śāstram ūrdhvaretā mahāyaśāḥ eṣa śāṃtanavaḥ śete mādhavāpratimo yudhi
11.23.21
dharmātmā tāta dharmajñaḥ pāraṃparyeṇa nirṇaye amartya iva martyaḥ sann eṣa prāṇān adhārayat
11.23.22
nāsti yuddhe kṛtī kaś cin na vidvān na parākramī yatra śāṃtanavo bhīṣmaḥ śete 'dya nihataḥ paraiḥ
11.23.23
svayam etena śūreṇa pṛcchyamānena pāṇḍavaiḥ dharmajñenāhave mṛtyur ākhyātaḥ satyavādinā
11.23.24
pranaṣṭaḥ kuruvaṃśaś ca punar yena samuddhṛtaḥ sa gataḥ kurubhiḥ sārdhaṃ mahābuddhiḥ parābhavam
11.23.25
dharmeṣu kuravaḥ kaṃ nu pariprakṣyanti mādhava gate devavrate svargaṃ devakalpe nararṣabhe
11.23.26
arjunasya vinetāram ācāryaṃ sātyakes tathā taṃ paśya patitaṃ droṇaṃ kurūṇāṃ gurusattamam
11.23.27
astraṃ caturvidhaṃ veda yathaiva tridaśeśvaraḥ bhārgavo vā mahāvīryas tathā droṇo 'pi mādhava
11.23.28
yasya prasādād bībhatsuḥ pāṇḍavaḥ karma duṣkaram cakāra sa hataḥ śete nainam astrāṇy apālayan
11.23.29
yaṃ purodhāya kurava āhvayanti sma pāṇḍavān so 'yaṃ śastrabhṛtāṃ śreṣṭho droṇaḥ śastraiḥ pṛthak kṛtaḥ
11.23.30
yasya nirdahataḥ senāṃ gatir agner ivābhavat sa bhūmau nihataḥ śete śāntārcir iva pāvakaḥ
11.23.31
dhanur muṣṭir aśīrṇaś ca hastāvāpaś ca mādhava droṇasya nihatasyāpi dṛśyate jīvato yathā
11.23.32
vedā yasmāc ca catvāraḥ sarvāstrāṇi ca keśava anapetāni vai śūrād yathaivādau prajāpateḥ
11.23.33
vandanārhāv imau tasya bandibhir vanditau śubhau gomāyavo vikarṣanti pādau śiṣyaśatārcitau
11.23.34
droṇaṃ drupadaputreṇa nihataṃ madhusūdana kṛpī kṛpaṇam anvāste duḥkhopahatacetanā
11.23.35
tāṃ paśya rudatīm ārtāṃ muktakeśīm adhomukhīm hataṃ patim upāsantīṃ droṇaṃ śastrabhṛtāṃ varam
11.23.36
bāṇair bhinnatanutrāṇaṃ dhṛṣṭadyumnena keśava upāste vai mṛdhe droṇaṃ jaṭilā brahmacāriṇī
11.23.37
pretakṛtye ca yatate kṛpī kṛpaṇam āturā hatasya samare bhartuḥ sukumārī yaśasvinī
11.23.38
agnīn āhṛtya vidhivac citāṃ prajvālya sarvaśaḥ droṇam ādhāya gāyanti trīṇi sāmāni sāmagāḥ
11.23.39
kiranti ca citām ete jaṭilā brahmacāriṇaḥ dhanurbhiḥ śaktibhiś caiva rathanīḍaiś ca mādhava
11.23.40
śastraiś ca vividhair anyair dhakṣyante bhūritejasam ta ete droṇam ādhāya śaṃsanti ca rudanti ca
11.23.41
sāmabhis tribhir antaḥsthair anuśaṃsanti cāpare agnāv agnim ivādhāya droṇaṃ hutvā hutāśane
11.23.42
gacchanty abhimukhā gaṅgāṃ droṇaśiṣyā dvijātayaḥ apasavyāṃ citiṃ kṛtvā puraskṛtya kṛpīṃ tadā
11.24.1
gāndhāry uvāca somadattasutaṃ paśya yuyudhānena pātitam vitudyamānaṃ vihagair bahubhir mādhavāntike
11.24.2
putraśokābhisaṃtaptaḥ somadatto janārdana yuyudhānaṃ maheṣvāsaṃ garhayann iva dṛśyate
11.24.3
asau tu bhūriśravaso mātā śokapariplutā āśvāsayati bhartāraṃ somadattam aninditā
11.24.4
diṣṭyā nedaṃ mahārāja dāruṇaṃ bharatakṣayam kurusaṃkrandanaṃ ghoraṃ yugāntam anupaśyasi
11.24.5
diṣṭyā yūpadhvajaṃ vīraṃ putraṃ bhūrisahasradam anekakratuyajvānaṃ nihataṃ nādya paśyasi
11.24.6
diṣṭyā snuṣāṇām ākrande ghoraṃ vilapitaṃ bahu na śṛṇoṣi mahārāja sārasīnām ivārṇave
11.24.7
ekavastrānusaṃvītāḥ prakīrṇāsitamūrdhajāḥ snuṣās te paridhāvanti hatāpatyā hateśvarāḥ
11.24.8
śvāpadair bhakṣyamāṇaṃ tvam aho diṣṭyā na paśyasi chinnabāhuṃ naravyāghram arjunena nipātitam
11.24.9
śalaṃ vinihataṃ saṃkhye bhūriśravasam eva ca snuṣāś ca vidhavāḥ sarvā diṣṭyā nādyeha paśyasi
11.24.10
diṣṭyā tat kāñcanaṃ chatraṃ yūpaketor mahātmanaḥ vinikīrṇaṃ rathopasthe saumadatter na paśyasi
11.24.11
amūs tu bhūriśravaso bhāryāḥ sātyakinā hatam parivāryānuśocanti bhartāram asitekṣaṇāḥ
11.24.12
etā vilapya bahulaṃ bhartṛśokena karśitāḥ patanty abhimukhā bhūmau kṛpaṇaṃ bata keśava
11.24.13
bībhatsur atibībhatsaṃ karmedam akarot katham pramattasya yad acchaitsīd bāhuṃ śūrasya yajvanaḥ
11.24.14
tataḥ pāpataraṃ karma kṛtavān api sātyakiḥ yasmāt prāyopaviṣṭasya prāhārṣīt saṃśitātmanaḥ
11.24.15
eko dvābhyāṃ hataḥ śeṣe tvam adharmeṇa dhārmikaḥ iti yūpadhvajasyaitāḥ striyaḥ krośanti mādhava
11.24.16
bhāryā yūpadhvajasyaiṣā karasaṃmitamadhyamā kṛtvotsaṅge bhujaṃ bhartuḥ kṛpaṇaṃ paryadevayat
11.24.17
ayaṃ sa raśanotkarṣī pīnastanavimardanaḥ nābhyūrujaghanasparśī nīvīvisraṃsanaḥ karaḥ
11.24.18
vāsudevasya sāṃnidhye pārthenākliṣṭakarmaṇā yudhyataḥ samare 'nyena pramattasya nipātitaḥ
11.24.19
kiṃ nu vakṣyasi saṃsatsu kathāsu ca janārdana arjunasya mahat karma svayaṃ vā sa kirīṭavān
11.24.20
ity evaṃ garhayitvaiṣā tūṣṇīm āste varāṅganā tām etām anuśocanti sapatnyaḥ svām iva snuṣām
11.24.21
gāndhārarājaḥ śakunir balavān satyavikramaḥ nihataḥ sahadevena bhāgineyena mātulaḥ
11.24.22
yaḥ purā hemadaṇḍābhyāṃ vyajanābhyāṃ sma vījyate sa eṣa pakṣibhiḥ pakṣaiḥ śayāna upavījyate
11.24.23
yaḥ sma rūpāṇi kurute śataśo 'tha sahasraśaḥ tasya māyāvino māyā dagdhāḥ pāṇḍavatejasā
11.24.24
māyayā nikṛtiprajño jitavān yo yudhiṣṭhiram sabhāyāṃ vipulaṃ rājyaṃ sa punar jīvitaṃ jitaḥ
11.24.25
śakuntāḥ śakuniṃ kṛṣṇa samantāt paryupāsate kitavaṃ mama putrāṇāṃ vināśāyopaśikṣitam
11.24.26
etenaitan mahad vairaṃ prasaktaṃ pāṇḍavaiḥ saha vadhāya mama putrāṇām ātmanaḥ sagaṇasya ca
11.24.27
yathaiva mama putrāṇāṃ lokāḥ śastrajitāḥ prabho evam asyāpi durbuddher lokāḥ śastreṇa vai jitāḥ
11.24.28
kathaṃ ca nāyaṃ tatrāpi putrān me bhrātṛbhiḥ saha virodhayed ṛjuprajñān anṛjur madhusūdana
11.25.1
gāndhāry uvāca kāmbojaṃ paśya durdharṣaṃ kāmbojāstaraṇocitam śayānam ṛṣabhaskandhaṃ hataṃ pāṃsuśu mādhava
11.25.2
yasya kṣatajasaṃdigdhau bāhū candanarūṣitau avekṣya kṛpaṇaṃ bhāryā vilapaty atiduḥkhitā
11.25.3
imau tau parighaprakhyau bāhū śubhatalāṅgulī yayor vivaram āpannāṃ na ratir māṃ purājahat
11.25.4
kāṃ gatiṃ nu gamiṣyāmi tvayā hīnā janeśvara dūrabandhur anātheva atīva madhurasvarā
11.25.5
ātape klāmyamānānāṃ vividhānām iva srajām klāntānām api nārīṇāṃ na śrīr jahati vai tanum
11.25.6
śayānam abhitaḥ śūraṃ kāliṅgaṃ madhusūdana paśya dīptāṅgadayugapratibaddhamahābhujam
11.25.7
māgadhānām adhipatiṃ jayatsenaṃ janārdana parivārya praruditā māgadhyaḥ paśya yoṣitaḥ
11.25.8
āsām āyatanetrāṇāṃ susvarāṇāṃ janārdana manaḥśrutiharo nādo mano mohayatīva me
11.25.9
prakīrṇasarvābharaṇā rudantyaḥ śokakarśitāḥ svāstīrṇaśayanopetā māgadhyaḥ śerate bhuvi
11.25.10
kosalānām adhipatiṃ rājaputraṃ bṛhadbalam bhartāraṃ parivāryaitāḥ pṛthak praruditāḥ striyaḥ
11.25.11
asya gātragatān bāṇān kārṣṇibāhubalārpitān uddharanty asukhāviṣṭā mūrchamānāḥ punaḥ punaḥ
11.25.12
āsāṃ sarvānavadyānām ātapena pariśramāt pramlānanalinābhāni bhānti vaktrāṇi mādhava
11.25.13
droṇena nihatāḥ śūrāḥ śerate rucirāṅgadāḥ droṇenābhimukhāḥ sarve bhrātaraḥ pañca kekayāḥ
11.25.14
taptakāñcanavarmāṇas tāmradhvajarathasrajaḥ bhāsayanti mahīṃ bhāsā jvalitā iva pāvakāḥ
11.25.15
droṇena drupadaṃ saṃkhye paśya mādhava pātitam mahādvipam ivāraṇye siṃhena mahatā hatam
11.25.16
pāñcālarājño vipulaṃ puṇḍarīkākṣa pāṇḍuram ātapatraṃ samābhāti śaradīva divākaraḥ
11.25.17
etās tu drupadaṃ vṛddhaṃ snuṣā bhāryāś ca duḥkhitāḥ dagdhvā gacchanti pāñcālyaṃ rājānam apasavyataḥ
11.25.18
dhṛṣṭaketuṃ maheṣvāsaṃ cedipuṃgavam aṅganāḥ droṇena nihataṃ śūraṃ haranti hṛtacetasaḥ
11.25.19
droṇāstram abhihatyaiṣa vimarde madhusūdana maheṣvāso hataḥ śete nadyā hṛta iva drumaḥ
11.25.20
eṣa cedipatiḥ śūro dhṛṣṭaketur mahārathaḥ śete vinihataḥ saṃkhye hatvā śatrūn sahasraśaḥ
11.25.21
vitudyamānaṃ vihagais taṃ bhāryāḥ pratyupasthitāḥ cedirājaṃ hṛṣīkeśa hataṃ sabalabāndhavam
11.25.22
dāśārhīputrajaṃ vīraṃ śayānaṃ satyavikramam āropyāṅke rudanty etāś cedirājavarāṅganāḥ
11.25.23
asya putraṃ hṛṣīkeśa suvaktraṃ cārukuṇḍalam droṇena samare paśya nikṛttaṃ bahudhā śaraiḥ
11.25.24
pitaraṃ nūnam ājisthaṃ yudhyamānaṃ paraiḥ saha nājahāt pṛṣṭhato vīram adyāpi madhusūdana
11.25.25
evaṃ mamāpi putrasya putraḥ pitaram anvagāt duryodhanaṃ mahābāho lakṣmaṇaḥ paravīrahā
11.25.26
vindānuvindāv āvantyau patitau paśya mādhava himānte puṣpitau śālau marutā galitāv iva
11.25.27
kāñcanāṅgadavarmāṇau bāṇakhaḍgadhanurdharau ṛṣabhapratirūpākṣau śayānau vimalasrajau
11.25.28
avadhyāḥ pāṇḍavāḥ kṛṣṇa sarva eva tvayā saha ye muktā droṇabhīṣmābhyāṃ karṇād vaikartanāt kṛpāt
11.25.29
duryodhanād droṇasutāt saindhavāc ca mahārathāt somadattād vikarṇāc ca śūrāc ca kṛtavarmaṇaḥ ye hanyuḥ śastravegena devān api nararṣabhāḥ
11.25.30
ta ime nihatāḥ saṃkhye paśya kālasya paryayam nātibhāro 'sti daivasya dhruvaṃ mādhava kaś cana yad ime nihatāḥ śūrāḥ kṣatriyaiḥ kṣatriyarṣabhāḥ
11.25.31
tadaiva nihatāḥ kṛṣṇa mama putrās tarasvinaḥ yadaivākṛtakāmas tvam upaplavyaṃ gataḥ punaḥ
11.25.32
śaṃtanoś caiva putreṇa prājñena vidureṇa ca tadaivoktāsmi mā snehaṃ kuruṣvātmasuteṣv iti
11.25.33
tayor na darśanaṃ tāta mithyā bhavitum arhati acireṇaiva me putrā bhasmībhūtā janārdana
11.25.34
vaiśaṃpāyana uvāca ity uktvā nyapatad bhūmau gāndhārī śokakarśitā duḥkhopahatavijñānā dhairyam utsṛjya bhārata
11.25.35
tataḥ kopaparītāṅgī putraśokapariplutā jagāma śauriṃ doṣeṇa gāndhārī vyathitendriyā
11.25.36
gāndhāry uvāca pāṇḍavā dhārtarāṣṭrāś ca drugdhāḥ kṛṣṇa parasparam upekṣitā vinaśyantas tvayā kasmāj janārdana
11.25.37
śaktena bahubhṛtyena vipule tiṣṭhatā bale ubhayatra samarthena śrutavākyena caiva ha
11.25.38
icchatopekṣito nāśaḥ kurūṇāṃ madhusūdana yasmāt tvayā mahābāho phalaṃ tasmād avāpnuhi
11.25.39
patiśuśrūṣayā yan me tapaḥ kiṃ cid upārjitam tena tvāṃ duravāpātmañ śapsye cakragadādhara
11.25.40
yasmāt parasparaṃ ghnanto jñātayaḥ kurupāṇḍavāḥ upekṣitās te govinda tasmāj jñātīn vadhiṣyasi
11.25.41
tvam apy upasthite varṣe ṣaṭtriṃśe madhusūdana hatajñātir hatāmātyo hataputro vanecaraḥ kutsitenābhyupāyena nidhanaṃ samavāpsyasi
11.25.42
tavāpy evaṃ hatasutā nihatajñātibāndhavāḥ striyaḥ paripatiṣyanti yathaitā bharatastriyaḥ
11.25.43
vaiśaṃpāyana uvāca tac chrutvā vacanaṃ ghoraṃ vāsudevo mahāmanāḥ uvāca devīṃ gāndhārīm īṣad abhyutsmayann iva
11.25.44
saṃhartā vṛṣṇicakrasya nānyo mad vidyate śubhe jāne 'ham etad apy evaṃ cīrṇaṃ carasi kṣatriye
11.25.45
avadhyās te narair anyair api vā devadānavaiḥ parasparakṛtaṃ nāśam ataḥ prāpsyanti yādavāḥ
11.25.46
ity uktavati dāśārhe pāṇḍavās trastacetasaḥ babhūvur bhṛśasaṃvignā nirāśāś cāpi jīvite
11.26.1
vāsudeva uvāca uttiṣṭhottiṣṭha gāndhāri mā ca śoke manaḥ kṛthāḥ tavaiva hy aparādhena kuravo nidhanaṃ gatāḥ
11.26.2
yā tvaṃ putraṃ durātmānam īrṣum atyantamāninam duryodhanaṃ puraskṛtya duṣkṛtaṃ sādhu manyase
11.26.3
niṣṭhuraṃ vairaparuṣaṃ vṛddhānāṃ śāsanātigam katham ātmakṛtaṃ doṣaṃ mayy ādhātum ihecchasi
11.26.4
mṛtaṃ vā yadi vā naṣṭaṃ yo 'tītam anuśocati duḥkhena labhate duḥkhaṃ dvāv anarthau prapadyate
11.26.5
taporthīyaṃ brāhmaṇī dhatta garbhaṃ; gaur voḍhāraṃ dhāvitāraṃ turaṃgī śūdrā dāsaṃ paśupālaṃ tu vaiśyā; vadhārthīyaṃ tvadvidhā rājaputrī
11.26.6
vaiśaṃpāyana uvāca tac chrutvā vāsudevasya punaruktaṃ vaco 'priyam tūṣṇīṃ babhūva gāndhārī śokavyākulalocanā
11.26.7
dhṛtarāṣṭras tu rājarṣir nigṛhyābuddhijaṃ tamaḥ paryapṛcchata dharmātmā dharmarājaṃ yudhiṣṭhiram
11.26.8
jīvatāṃ parimāṇajñaḥ sainyānām asi pāṇḍava hatānāṃ yadi jānīṣe parimāṇaṃ vadasva me
11.26.9
yudhiṣṭhira uvāca daśāyutānām ayutaṃ sahasrāṇi ca viṃśatiḥ koṭyaḥ ṣaṣṭiś ca ṣaṭ caiva ye 'smin rājamṛdhe hatāḥ
11.26.10
alakṣyāṇāṃ tu vīrāṇāṃ sahasrāṇi caturdaśa daśa cānyāni rājendra śataṃ ṣaṣṭiś ca pañca ca
11.26.11
dhṛtarāṣṭra uvāca yudhiṣṭhira gatiṃ kāṃ te gatāḥ puruṣasattamāḥ ācakṣva me mahābāho sarvajño hy asi me mataḥ
11.26.12
yudhiṣṭhira uvāca yair hutāni śarīrāṇi hṛṣṭaiḥ paramasaṃyuge devarājasamāṃl lokān gatās te satyavikramāḥ
11.26.13
ye tv ahṛṣṭena manasā martavyam iti bhārata yudhyamānā hatāḥ saṃkhye te gandharvaiḥ samāgatāḥ
11.26.14
ye tu saṃgrāmabhūmiṣṭhā yācamānāḥ parāṅmukhāḥ śastreṇa nidhanaṃ prāptā gatās te guhyakān prati
11.26.15
pīḍyamānāḥ parair ye tu hīyamānā nirāyudhāḥ hrīniṣedhā mahātmānaḥ parān abhimukhā raṇe
11.26.16
chidyamānāḥ śitaiḥ śastraiḥ kṣatradharmaparāyaṇāḥ gatās te brahmasadanaṃ hatā vīrāḥ suvarcasaḥ
11.26.17
ye tatra nihatā rājann antar āyodhanaṃ prati yathā kathaṃ cit te rājan saṃprāptā uttarān kurūn
11.26.18
dhṛtarāṣṭra uvāca kena jñānabalenaivaṃ putra paśyasi siddhavat tan me vada mahābāho śrotavyaṃ yadi vai mayā
11.26.19
yudhiṣṭhira uvāca nideśād bhavataḥ pūrvaṃ vane vicaratā mayā tīrthayātrāprasaṅgena saṃprāpto 'yam anugrahaḥ
11.26.20
devarṣir lomaśo dṛṣṭas tataḥ prāpto 'smy anusmṛtim divyaṃ cakṣur api prāptaṃ jñānayogena vai purā
11.26.21
dhṛtarāṣṭra uvāca ye 'trānāthā janasyāsya sanāthā ye ca bhārata kaccit teṣāṃ śarīrāṇi dhakṣyanti vidhipūrvakam
11.26.22
na yeṣāṃ santi kartāro na ca ye 'trāhitāgnayaḥ vayaṃ ca kasya kuryāmo bahutvāt tāta karmaṇaḥ
11.26.23
yān suparṇāś ca gṛdhrāś ca vikarṣanti tatas tataḥ teṣāṃ tu karmaṇā lokā bhaviṣyanti yudhiṣṭhira
11.26.24
vaiśaṃpāyana uvāca evam ukto mahāprājñaḥ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ ādideśa sudharmāṇaṃ dhaumyaṃ sūtaṃ ca saṃjayam
11.26.25
viduraṃ ca mahābuddhiṃ yuyutsuṃ caiva kauravam indrasenamukhāṃś caiva bhṛtyān sūtāṃś ca sarvaśaḥ
11.26.26
bhavantaḥ kārayantv eṣāṃ pretakāryāṇi sarvaśaḥ yathā cānāthavat kiṃ cic charīraṃ na vinaśyati
11.26.27
śāsanād dharmarājasya kṣattā sūtaś ca saṃjayaḥ sudharmā dhaumyasahita indrasenādayas tathā
11.26.28
candanāgurukāṣṭhāni tathā kālīyakāny uta ghṛtaṃ tailaṃ ca gandhāṃś ca kṣaumāṇi vasanāni ca
11.26.29
samāhṛtya mahārhāṇi dārūṇāṃ caiva saṃcayān rathāṃś ca mṛditāṃs tatra nānāpraharaṇāni ca
11.26.30
citāḥ kṛtvā prayatnena yathāmukhyān narādhipān dāhayām āsur avyagrā vidhidṛṣṭena karmaṇā
11.26.31
duryodhanaṃ ca rājānaṃ bhrātṝṃś cāsya śatādhikān śalyaṃ śalaṃ ca rājānaṃ bhūriśravasam eva ca
11.26.32
jayadrathaṃ ca rājānam abhimanyuṃ ca bhārata dauḥśāsaniṃ lakṣmaṇaṃ ca dhṛṣṭaketuṃ ca pārthivam
11.26.33
bṛhantaṃ somadattaṃ ca sṛñjayāṃś ca śatādhikān rājānaṃ kṣemadhanvānaṃ virāṭadrupadau tathā
11.26.34
śikhaṇḍinaṃ ca pāñcālyaṃ dhṛṣṭadyumnaṃ ca pārṣatam yudhāmanyuṃ ca vikrāntam uttamaujasam eva ca
11.26.35
kausalyaṃ draupadeyāṃś ca śakuniṃ cāpi saubalam acalaṃ vṛṣakaṃ caiva bhagadattaṃ ca pārthivam
11.26.36
karṇaṃ vaikartanaṃ caiva sahaputram amarṣaṇam kekayāṃś ca maheṣvāsāṃs trigartāṃś ca mahārathān
11.26.37
ghaṭotkacaṃ rākṣasendraṃ bakabhrātaram eva ca alambusaṃ ca rājānaṃ jalasaṃdhaṃ ca pārthivam
11.26.38
anyāṃś ca pārthivān rājañ śataśo 'tha sahasraśaḥ ghṛtadhārāhutair dīptaiḥ pāvakaiḥ samadāhayan
11.26.39
pitṛmedhāś ca keṣāṃ cid avartanta mahātmanām sāmabhiś cāpy agāyanta te 'nvaśocyanta cāparaiḥ
11.26.40
sāmnām ṛcāṃ ca nādena strīṇāṃ ca ruditasvanaiḥ kaśmalaṃ sarvabhūtānāṃ niśāyāṃ samapadyata
11.26.41
te vidhūmāḥ pradīptāś ca dīpyamānāś ca pāvakāḥ nabhasīvānvadṛśyanta grahās tanvabhrasaṃvṛtāḥ
11.26.42
ye cāpy anāthās tatrāsan nānādeśasamāgatāḥ tāṃś ca sarvān samānāyya rāśīn kṛtvā sahasraśaḥ
11.26.43
citvā dārubhir avyagraḥ prabhūtaiḥ snehatāpitaiḥ dāhayām āsa viduro dharmarājasya śāsanāt
11.26.44
kārayitvā kriyās teṣāṃ kururājo yudhiṣṭhiraḥ dhṛtarāṣṭraṃ puraskṛtya gaṅgām abhimukho 'gamat
11.27.1
vaiśaṃpāyana uvāca te samāsādya gaṅgāṃ tu śivāṃ puṇyajanocitām hradinīṃ vaprasaṃpannāṃ mahānūpāṃ mahāvanām
11.27.2
bhūṣaṇāny uttarīyāṇi veṣṭanāny avamucya ca tataḥ pitṝṇāṃ pautrāṇāṃ bhrātṝṇāṃ svajanasya ca
11.27.3
putrāṇām āryakāṇāṃ ca patīnāṃ ca kurustriyaḥ udakaṃ cakrire sarvā rudantyo bhṛśaduḥkhitāḥ suhṛdāṃ cāpi dharmajñāḥ pracakruḥ salilakriyāḥ
11.27.4
udake kriyamāṇe tu vīrāṇāṃ vīrapatnibhiḥ sūpatīrthābhavad gaṅgā bhūyo viprasasāra ca
11.27.5
tan mahodadhisaṃkāśaṃ nirānandam anutsavam vīrapatnībhir ākīrṇaṃ gaṅgātīram aśobhata
11.27.6
tataḥ kuntī mahārāja sahasā śokakarśitā rudatī mandayā vācā putrān vacanam abravīt
11.27.7
yaḥ sa śūro maheṣvāso rathayūthapayūthapaḥ arjunena hataḥ saṃkhye vīralakṣaṇalakṣitaḥ
11.27.8
yaṃ sūtaputraṃ manyadhvaṃ rādheyam iti pāṇḍavāḥ yo vyarājac camūmadhye divākara iva prabhuḥ
11.27.9
pratyayudhyata yaḥ sarvān purā vaḥ sapadānugān duryodhanabalaṃ sarvaṃ yaḥ prakarṣan vyarocata
11.27.10
yasya nāsti samo vīrye pṛthivyām api kaś cana satyasaṃdhasya śūrasya saṃgrāmeṣv apalāyinaḥ
11.27.11
kurudhvam udakaṃ tasya bhrātur akliṣṭakarmaṇaḥ sa hi vaḥ pūrvajo bhrātā bhāskarān mayy ajāyata kuṇḍalī kavacī śūro divākarasamaprabhaḥ
11.27.12
śrutvā tu pāṇḍavāḥ sarve mātur vacanam apriyam karṇam evānuśocanta bhūyaś cārtatarābhavan
11.27.13
tataḥ sa puruṣavyāghraḥ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ uvāca mātaraṃ vīro niḥśvasann iva pannagaḥ
11.27.14
yasyeṣupātam āsādya nānyas tiṣṭhed dhanaṃjayāt kathaṃ putro bhavatyāṃ sa devagarbhaḥ purābhavat
11.27.15
yasya bāhupratāpena tāpitāḥ sarvato vayam tam agnim iva vastreṇa kathaṃ chāditavaty asi yasya bāhubalaṃ ghoraṃ dhārtarāṣṭrair upāsitam
11.27.16
nānyaḥ kuntīsutāt karṇād agṛhṇād rathināṃ rathī sa naḥ prathamajo bhrātā sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ asūta taṃ bhavaty agre katham adbhutavikramam
11.27.17
aho bhavatyā mantrasya pidhānena vayaṃ hatāḥ nidhanena hi karṇasya pīḍitāḥ sma sabāndhavāḥ
11.27.18
abhimanyor vināśena draupadeyavadhena ca pāñcālānāṃ ca nāśena kurūṇāṃ patanena ca
11.27.19
tataḥ śataguṇaṃ duḥkham idaṃ mām aspṛśad bhṛśam karṇam evānuśocan hi dahyāmy agnāv ivāhitaḥ
11.27.20
na hi sma kiṃ cid aprāpyaṃ bhaved api divi sthitam na ca sma vaiśasaṃ ghoraṃ kauravāntakaraṃ bhavet
11.27.21
evaṃ vilapya bahulaṃ dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ vinadañ śanakai rājaṃś cakārāsyodakaṃ prabhuḥ
11.27.22
tato vineduḥ sahasā strīpuṃsās tatra sarvaśaḥ abhito ye sthitās tatra tasminn udakakarmaṇi
11.27.23
tata ānāyayām āsa karṇasya saparicchadam striyaḥ kurupatir dhīmān bhrātuḥ premṇā yudhiṣṭhiraḥ
11.27.24
sa tābhiḥ saha dharmātmā pretakṛtyam anantaram kṛtvottatāra gaṅgāyāḥ salilād ākulendriyaḥ