Comma for either/or — dharma, courage. Spelling forgiving — corage finds courage.

    Mahābhārata

    Parva 11

    Vyāsa

    45 min

    11.1.1

    janamejaya uvāca hate duryodhane caiva hate sainye ca sarvaśaḥ dhṛtarāṣṭro mahārājaḥ śrutvā kim akaron mune

    11.1.2

    tathaiva kauravo rājā dharmaputro mahāmanāḥ kṛpaprabhṛtayaś caiva kim akurvata te trayaḥ

    11.1.3

    aśvatthāmnaḥ śrutaṃ karma śāpaś cānyonyakāritaḥ vṛttāntam uttaraṃ brūhi yad abhāṣata saṃjayaḥ

    11.1.4

    vaiśaṃpāyana uvāca hate putraśate dīnaṃ chinnaśākham iva drumam putraśokābhisaṃtaptaṃ dhṛtarāṣṭraṃ mahīpatim

    11.1.5

    dhyānamūkatvam āpannaṃ cintayā samabhiplutam abhigamya mahāprājñaḥ saṃjayo vākyam abravīt

    11.1.6

    kiṃ śocasi mahārāja nāsti śoke sahāyatā akṣauhiṇyo hatāś cāṣṭau daśa caiva viśāṃ pate nirjaneyaṃ vasumatī śūnyā saṃprati kevalā

    11.1.7

    nānādigbhyaḥ samāgamya nānādeśyā narādhipāḥ sahitās tava putreṇa sarve vai nidhanaṃ gatāḥ

    11.1.8

    pitṝṇāṃ putrapautrāṇāṃ jñātīnāṃ suhṛdāṃ tathā gurūṇāṃ cānupūrvyeṇa pretakāryāṇi kāraya

    11.1.9

    vaiśaṃpāyana uvāca tac chrutvā karuṇaṃ vākyaṃ putrapautravadhārditaḥ papāta bhuvi durdharṣo vātāhata iva drumaḥ

    11.1.10

    dhṛtarāṣṭra uvāca hataputro hatāmātyo hatasarvasuhṛjjanaḥ duḥkhaṃ nūnaṃ bhaviṣyāmi vicaran pṛthivīm imām

    11.1.11

    kiṃ nu bandhuvihīnasya jīvitena mamādya vai lūnapakṣasya iva me jarājīrṇasya pakṣiṇaḥ

    11.1.12

    hṛtarājyo hatasuhṛd dhatacakṣuś ca vai tathā na bhrājiṣye mahāprājña kṣīṇaraśmir ivāṃśumān

    11.1.13

    na kṛtaṃ suhṛdāṃ vākyaṃ jāmadagnyasya jalpataḥ nāradasya ca devarṣeḥ kṛṣṇadvaipāyanasya ca

    11.1.14

    sabhāmadhye tu kṛṣṇena yac chreyo 'bhihitaṃ mama alaṃ vaireṇa te rājan putraḥ saṃgṛhyatām iti

    11.1.15

    tac ca vākyam akṛtvāhaṃ bhṛśaṃ tapyāmi durmatiḥ na hi śrotāsmi bhīṣmasya dharmayuktaṃ prabhāṣitam

    11.1.16

    duryodhanasya ca tathā vṛṣabhasyeva nardataḥ duḥśāsanavadhaṃ śrutvā karṇasya ca viparyayam droṇasūryoparāgaṃ ca hṛdayaṃ me vidīryate

    11.1.17

    na smarāmy ātmanaḥ kiṃ cit purā saṃjaya duṣkṛtam yasyedaṃ phalam adyeha mayā mūḍhena bhujyate

    11.1.18

    nūnaṃ hy apakṛtaṃ kiṃ cin mayā pūrveṣu janmasu yena māṃ duḥkhabhāgeṣu dhātā karmasu yuktavān

    11.1.19

    pariṇāmaś ca vayasaḥ sarvabandhukṣayaś ca me suhṛnmitravināśaś ca daivayogād upāgataḥ ko 'nyo 'sti duḥkhitataro mayā loke pumān iha

    11.1.20

    tan mām adyaiva paśyantu pāṇḍavāḥ saṃśitavratam vivṛtaṃ brahmalokasya dīrgham adhvānam āsthitam

    11.1.21

    vaiśaṃpāyana uvāca tasya lālapyamānasya bahuśokaṃ vicinvataḥ śokāpahaṃ narendrasya saṃjayo vākyam abravīt

    11.1.22

    śokaṃ rājan vyapanuda śrutās te vedaniścayāḥ śāstrāgamāś ca vividhā vṛddhebhyo nṛpasattama sṛñjaye putraśokārte yad ūcur munayaḥ purā

    11.1.23

    tathā yauvanajaṃ darpam āsthite te sute nṛpa na tvayā suhṛdāṃ vākyaṃ bruvatām avadhāritam svārthaś ca na kṛtaḥ kaś cil lubdhena phalagṛddhinā

    11.1.24

    tava duḥśāsano mantrī rādheyaś ca durātmavān śakuniś caiva duṣṭātmā citrasenaś ca durmatiḥ śalyaś ca yena vai sarvaṃ śalyabhūtaṃ kṛtaṃ jagat

    11.1.25

    kuruvṛddhasya bhīṣmasya gāndhāryā vidurasya ca na kṛtaṃ vacanaṃ tena tava putreṇa bhārata

    11.1.26

    na dharmaḥ satkṛtaḥ kaś cin nityaṃ yuddham iti bruvan kṣapitāḥ kṣatriyāḥ sarve śatrūṇāṃ vardhitaṃ yaśaḥ

    11.1.27

    madhyastho hi tvam apy āsīr na kṣamaṃ kiṃ cid uktavān dhūr dhareṇa tvayā bhāras tulayā na samaṃ dhṛtaḥ

    11.1.28

    ādāv eva manuṣyeṇa vartitavyaṃ yathā kṣamam yathā nātītam arthaṃ vai paścāttāpena yujyate

    11.1.29

    putragṛddhyā tvayā rājan priyaṃ tasya cikīrṣatā paścāttāpam idaṃ prāptaṃ na tvaṃ śocitum arhasi

    11.1.30

    madhu yaḥ kevalaṃ dṛṣṭvā prapātaṃ nānupaśyati sa bhraṣṭo madhulobhena śocaty eva yathā bhavān

    11.1.31

    arthān na śocan prāpnoti na śocan vindate sukham na śocañ śriyam āpnoti na śocan vindate param

    11.1.32

    svayam utpādayitvāgniṃ vastreṇa pariveṣṭayet dahyamāno manastāpaṃ bhajate na sa paṇḍitaḥ

    11.1.33

    tvayaiva sasutenāyaṃ vākyavāyusamīritaḥ lobhājyena ca saṃsikto jvalitaḥ pārthapāvakaḥ

    11.1.34

    tasmin samiddhe patitāḥ śalabhā iva te sutāḥ tān keśavārcir nirdagdhān na tvaṃ śocitum arhasi

    11.1.35

    yac cāśrupātakalilaṃ vadanaṃ vahase nṛpa aśāstradṛṣṭam etad dhi na praśaṃsanti paṇḍitāḥ

    11.1.36

    visphuliṅgā iva hy etān dahanti kila mānavān jahīhi manyuṃ buddhyā vai dhārayātmānam ātmanā

    11.1.37

    evam āśvāsitas tena saṃjayena mahātmanā viduro bhūya evāha buddhipūrvaṃ paraṃtapa

    11.2.1

    vaiśaṃpāyana uvāca tato 'mṛtasamair vākyair hlādayan puruṣarṣabham vaicitravīryaṃ viduro yad uvāca nibodha tat

    11.2.2

    vidura uvāca uttiṣṭha rājan kiṃ śeṣe dhārayātmānam ātmanā sthirajaṅgamamartyānāṃ sarveṣām eṣa nirṇayaḥ

    11.2.3

    sarve kṣayāntā nicayāḥ patanāntāḥ samucchrayāḥ saṃyogā viprayogāntā maraṇāntaṃ hi jīvitam

    11.2.4

    yadā śūraṃ ca bhīruṃ ca yamaḥ karṣati bhārata tat kiṃ na yotsyanti hi te kṣatriyāḥ kṣatriyarṣabha

    11.2.5

    ayudhyamāno mriyate yudhyamānaś ca jīvati kālaṃ prāpya mahārāja na kaś cid ativartate

    11.2.6

    na cāpy etān hatān yuddhe rājañ śocitum arhasi pramāṇaṃ yadi śāstrāṇi gatās te paramāṃ gatim

    11.2.7

    sarve svādhyāyavanto hi sarve ca caritavratāḥ sarve cābhimukhāḥ kṣīṇās tatra kā paridevanā

    11.2.8

    adarśanād āpatitāḥ punaś cādarśanaṃ gatāḥ na te tava na teṣāṃ tvaṃ tatra kā paridevanā

    11.2.9

    hato 'pi labhate svargaṃ hatvā ca labhate yaśaḥ ubhayaṃ no bahuguṇaṃ nāsti niṣphalatā raṇe

    11.2.10

    teṣāṃ kāmadughāṃl lokān indraḥ saṃkalpayiṣyati indrasyātithayo hy ete bhavanti puruṣarṣabha

    11.2.11

    na yajñair dakṣiṇāvadbhir na tapobhir na vidyayā svargaṃ yānti tathā martyā yathā śūrā raṇe hatāḥ

    11.2.12

    mātāpitṛsahasrāṇi putradāraśatāni ca saṃsāreṣv anubhūtāni kasya te kasya vā vayam

    11.2.13

    śokasthānasahasrāṇi bhayasthānaśatāni ca divase divase mūḍham āviśanti na paṇḍitam

    11.2.14

    na kālasya priyaḥ kaś cin na dveṣyaḥ kurusattama na madhyasthaḥ kva cit kālaḥ sarvaṃ kālaḥ prakarṣati

    11.2.15

    anityaṃ jīvitaṃ rūpaṃ yauvanaṃ dravyasaṃcayaḥ ārogyaṃ priyasaṃvāso gṛdhyed eṣu na paṇḍitaḥ

    11.2.16

    na jānapadikaṃ duḥkham ekaḥ śocitum arhasi apy abhāvena yujyeta tac cāsya na nivartate

    11.2.17

    aśocan pratikurvīta yadi paśyet parākramam bhaiṣajyam etad duḥkhasya yad etan nānucintayet cintyamānaṃ hi na vyeti bhūyaś cāpi vivardhate

    11.2.18

    aniṣṭasaṃprayogāc ca viprayogāt priyasya ca manuṣyā mānasair duḥkhair yujyante ye 'lpabuddhayaḥ

    11.2.19

    nārtho na dharmo na sukhaṃ yad etad anuśocasi na ca nāpaiti kāryārthāt trivargāc caiva bhraśyate

    11.2.20

    anyām anyāṃ dhanāvasthāṃ prāpya vaiśeṣikīṃ narāḥ asaṃtuṣṭāḥ pramuhyanti saṃtoṣaṃ yānti paṇḍitāḥ

    11.2.21

    prajñayā mānasaṃ duḥkhaṃ hanyāc chārīram auṣadhaiḥ etaj jñānasya sāmarthyaṃ na bālaiḥ samatām iyāt

    11.2.22

    śayānaṃ cānuśayati tiṣṭhantaṃ cānutiṣṭhati anudhāvati dhāvantaṃ karma pūrvakṛtaṃ naram

    11.2.23

    yasyāṃ yasyām avasthāyāṃ yat karoti śubhāśubham tasyāṃ tasyām avasthāyāṃ tat tat phalam upāśnute

    11.3.1

    dhṛtarāṣṭra uvāca subhāṣitair mahāprājña śoko 'yaṃ vigato mama bhuya eva tu vākyāni śrotum icchāmi tattvataḥ

    11.3.2

    aniṣṭānāṃ ca saṃsargād iṣṭānāṃ ca vivarjanāt kathaṃ hi mānasair duḥkhaiḥ pramucyante 'tra paṇḍitāḥ

    11.3.3

    vidura uvāca yato yato mano duḥkhāt sukhād vāpi pramucyate tatas tataḥ śamaṃ labdhvā sugatiṃ vindate budhaḥ

    11.3.4

    aśāśvatam idaṃ sarvaṃ cintyamānaṃ nararṣabha kadalīsaṃnibho lokaḥ sāro hy asya na vidyate

    11.3.5

    gṛhāṇy eva hi martyānām āhur dehāni paṇḍitāḥ kālena viniyujyante sattvam ekaṃ tu śobhanam

    11.3.6

    yathā jīrṇam ajīrṇaṃ vā vastraṃ tyaktvā tu vai naraḥ anyad rocayate vastram evaṃ dehāḥ śarīriṇām

    11.3.7

    vaicitravīrya vāsaṃ hi duḥkhaṃ vā yadi vā sukham prāpnuvantīha bhūtāni svakṛtenaiva karmaṇā

    11.3.8

    karmaṇā prāpyate svargaṃ sukhaṃ duḥkhaṃ ca bhārata tato vahati taṃ bhāram avaśaḥ svavaśo 'pi vā

    11.3.9

    yathā ca mṛnmayaṃ bhāṇḍaṃ cakrārūḍhaṃ vipadyate kiṃ cit prakriyamāṇaṃ vā kṛtamātram athāpi vā

    11.3.10

    chinnaṃ vāpy avaropyantam avatīrṇam athāpi vā ārdraṃ vāpy atha vā śuṣkaṃ pacyamānam athāpi vā

    11.3.11

    avatāryamāṇam āpākād uddhṛtaṃ vāpi bhārata atha vā paribhujyantam evaṃ dehāḥ śarīriṇām

    11.3.12

    garbhastho vā prasūto vāpy atha vā divasāntaraḥ ardhamāsagato vāpi māsamātragato 'pi vā

    11.3.13

    saṃvatsaragato vāpi dvisaṃvatsara eva vā yauvanastho 'pi madhyastho vṛddho vāpi vipadyate

    11.3.14

    prākkarmabhis tu bhūtāni bhavanti na bhavanti ca evaṃ sāṃsiddhike loke kimartham anutapyase

    11.3.15

    yathā ca salile rājan krīḍārtham anusaṃcaran unmajjec ca nimajjec ca kiṃ cit sattvaṃ narādhipa

    11.3.16

    evaṃ saṃsāragahanād unmajjananimajjanāt karmabhogena badhyantaḥ kliśyante ye 'lpabuddhayaḥ

    11.3.17

    ye tu prājñāḥ sthitāḥ satye saṃsārāntagaveṣiṇaḥ samāgamajñā bhūtānāṃ te yānti paramāṃ gatim

    11.4.1

    dhṛtarāṣṭra uvāca kathaṃ saṃsāragahanaṃ vijñeyaṃ vadatāṃ vara etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ tattvam ākhyāhi pṛcchataḥ

    11.4.2

    vidura uvāca janmaprabhṛti bhūtānāṃ kriyāḥ sarvāḥ śṛṇu prabho pūrvam eveha kalale vasate kiṃ cid antaram

    11.4.3

    tataḥ sa pañcame 'tīte māse māṃsaṃ prakalpayet tataḥ sarvāṅgasaṃpūrṇo garbho māse prajāyate

    11.4.4

    amedhyamadhye vasati māṃsaśoṇitalepane tatas tu vāyuvegena ūrdhvapādo hy adhaḥśirāḥ

    11.4.5

    yonidvāram upāgamya bahūn kleśān samṛcchati yonisaṃpīḍanāc caiva pūrvakarmabhir anvitaḥ

    11.4.6

    tasmān muktaḥ sa saṃsārād anyān paśyaty upadravān grahās tam upasarpanti sārameyā ivāmiṣam

    11.4.7

    tataḥ prāptottare kāle vyādhayaś cāpi taṃ tathā upasarpanti jīvantaṃ badhyamānaṃ svakarmabhiḥ

    11.4.8

    baddham indriyapāśais taṃ saṅgasvādubhir āturam vyasanāny upavartante vividhāni narādhipa badhyamānaś ca tair bhūyo naiva tṛptim upaiti saḥ

    11.4.9

    ayaṃ na budhyate tāvad yamalokam athāgatam yamadūtair vikṛṣyaṃś ca mṛtyuṃ kālena gacchati

    11.4.10

    vāgghīnasya ca yanmātram iṣṭāniṣṭaṃ kṛtaṃ mukhe bhūya evātmanātmānaṃ badhyamānam upekṣate

    11.4.11

    aho vinikṛto loko lobhena ca vaśīkṛtaḥ lobhakrodhamadonmatto nātmānam avabudhyate

    11.4.12

    kulīnatvena ramate duṣkulīnān vikutsayan dhanadarpeṇa dṛptaś ca daridrān parikutsayan

    11.4.13

    mūrkhān iti parān āha nātmānaṃ samavekṣate śikṣāṃ kṣipati cānyeṣāṃ nātmānaṃ śāstum icchati

    11.4.14

    adhruve jīvaloke 'smin yo dharmam anupālayan janmaprabhṛti varteta prāpnuyāt paramāṃ gatim

    11.4.15

    evaṃ sarvaṃ viditvā vai yas tattvam anuvartate sa pramokṣāya labhate panthānaṃ manujādhipa

    11.5.1

    dhṛtarāṣṭra uvāca yad idaṃ dharmagahanaṃ buddhyā samanugamyate etad vistaraśaḥ sarvaṃ buddhimārgaṃ praśaṃsa me

    11.5.2

    vidura uvāca atra te vartayiṣyāmi namaskṛtvā svayaṃbhuve yathā saṃsāragahanaṃ vadanti paramarṣayaḥ

    11.5.3

    kaś cin mahati saṃsāre vartamāno dvijaḥ kila vanaṃ durgam anuprāpto mahat kravyādasaṃkulam

    11.5.4

    siṃhavyāghragajākārair atighorair mahāśanaiḥ samantāt saṃparikṣiptaṃ mṛtyor api bhayapradam

    11.5.5

    tad asya dṛṣṭvā hṛdayam udvegam agamat param abhyucchrayaś ca romṇāṃ vai vikriyāś ca paraṃtapa

    11.5.6

    sa tad vanaṃ vyanusaran vipradhāvan itas tataḥ vīkṣamāṇo diśaḥ sarvāḥ śaraṇaṃ kva bhaved iti

    11.5.7

    sa teṣāṃ chidram anvicchan pradruto bhayapīḍitaḥ na ca niryāti vai dūraṃ na ca tair viprayujyate

    11.5.8

    athāpaśyad vanaṃ ghoraṃ samantād vāgurāvṛtam bāhubhyāṃ saṃpariṣvaktaṃ striyā paramaghorayā

    11.5.9

    pañcaśīrṣadharair nāgaiḥ śailair iva samunnataiḥ nabhaḥspṛśair mahāvṛkṣaiḥ parikṣiptaṃ mahāvanam

    11.5.10

    vanamadhye ca tatrābhūd udapānaḥ samāvṛtaḥ vallībhis tṛṇachannābhir gūḍhābhir abhisaṃvṛtaḥ

    11.5.11

    papāta sa dvijas tatra nigūḍhe salilāśaye vilagnaś cābhavat tasmiṃl latāsaṃtānasaṃkaṭe

    11.5.12

    panasasya yathā jātaṃ vṛntabaddhaṃ mahāphalam sa tathā lambate tatra ūrdhvapādo hy adhaḥśirāḥ

    11.5.13

    atha tatrāpi cānyo 'sya bhūyo jāta upadravaḥ kūpavīnāhavelāyām apaśyata mahāgajam

    11.5.14

    ṣaḍvaktraṃ kṛṣṇaśabalaṃ dviṣaṭkapadacāriṇam krameṇa parisarpantaṃ vallīvṛkṣasamāvṛtam

    11.5.15

    tasya cāpi praśākhāsu vṛkṣaśākhāvalambinaḥ nānārūpā madhukarā ghorarūpā bhayāvahāḥ āsate madhu saṃbhṛtya pūrvam eva niketajāḥ

    11.5.16

    bhūyo bhūyaḥ samīhante madhūni bharatarṣabha svādanīyāni bhūtānāṃ na yair bālo 'pi tṛpyate

    11.5.17

    teṣāṃ madhūnāṃ bahudhā dhārā prasravate sadā tāṃ lambamānaḥ sa pumān dhārāṃ pibati sarvadā na cāsya tṛṣṇā viratā pibamānasya saṃkaṭe

    11.5.18

    abhīpsati ca tāṃ nityam atṛptaḥ sa punaḥ punaḥ na cāsya jīvite rājan nirvedaḥ samajāyata

    11.5.19

    tatraiva ca manuṣyasya jīvitāśā pratiṣṭhitā kṛṣṇāḥ śvetāś ca taṃ vṛkṣaṃ kuṭṭayanti sma mūṣakāḥ

    11.5.20

    vyālaiś ca vanadurgānte striyā ca paramograyā kūpādhastāc ca nāgena vīnāhe kuñjareṇa ca

    11.5.21

    vṛkṣaprapātāc ca bhayaṃ mūṣakebhyaś ca pañcamam madhulobhān madhukaraiḥ ṣaṣṭham āhur mahad bhayam

    11.5.22

    evaṃ sa vasate tatra kṣiptaḥ saṃsārasāgare na caiva jīvitāśāyāṃ nirvedam upagacchati

    11.6.1

    dhṛtarāṣṭra uvāca aho khalu mahad duḥkhaṃ kṛcchravāsaṃ vasaty asau kathaṃ tasya ratis tatra tuṣṭir vā vadatāṃ vara

    11.6.2

    sa deśaḥ kva nu yatrāsau vasate dharmasaṃkaṭe kathaṃ vā sa vimucyeta naras tasmān mahābhayāt

    11.6.3

    etan me sarvam ācakṣva sādhu ceṣṭāmahe tathā kṛpā me mahatī jātā tasyābhyuddharaṇena hi

    11.6.4

    vidura uvāca upamānam idaṃ rājan mokṣavidbhir udāhṛtam sugatiṃ vindate yena paralokeṣu mānavaḥ

    11.6.5

    yat tad ucyati kāntāraṃ mahat saṃsāra eva saḥ vanaṃ durgaṃ hi yat tv etat saṃsāragahanaṃ hi tat

    11.6.6

    ye ca te kathitā vyālā vyādhayas te prakīrtitāḥ yā sā nārī bṛhatkāyā adhitiṣṭhati tatra vai tām āhus tu jarāṃ prājñā varṇarūpavināśinīm

    11.6.7

    yas tatra kūpo nṛpate sa tu dehaḥ śarīriṇām yas tatra vasate 'dhastān mahāhiḥ kāla eva saḥ antakaḥ sarvabhūtānāṃ dehināṃ sarvahāry asau

    11.6.8

    kūpamadhye ca yā jātā vallī yatra sa mānavaḥ pratāne lambate sā tu jīvitāśā śarīriṇām

    11.6.9

    sa yas tu kūpavīnāhe taṃ vṛkṣaṃ parisarpati ṣaḍvaktraḥ kuñjaro rājan sa tu saṃvatsaraḥ smṛtaḥ mukhāni ṛtavo māsāḥ pādā dvādaśa kīrtitāḥ

    11.6.10

    ye tu vṛkṣaṃ nikṛntanti mūṣakāḥ satatotthitāḥ rātryahāni tu tāny āhur bhūtānāṃ paricintakāḥ ye te madhukarās tatra kāmās te parikīrtitāḥ

    11.6.11

    yās tu tā bahuśo dhārāḥ sravanti madhunisravam tāṃs tu kāmarasān vidyād yatra majjanti mānavāḥ

    11.6.12

    evaṃ saṃsāracakrasya parivṛttiṃ sma ye viduḥ te vai saṃsāracakrasya pāśāṃś chindanti vai budhāḥ

    11.7.1

    dhṛtarāṣṭra uvāca aho 'bhihitam ākhyānaṃ bhavatā tattvadarśinā bhūya eva tu me harṣaḥ śrotuṃ vāgamṛtaṃ tava

    11.7.2

    vidura uvāca śṛṇu bhūyaḥ pravakṣyāmi mārgasyaitasya vistaram yac chrutvā vipramucyante saṃsārebhyo vicakṣaṇāḥ

    11.7.3

    yathā tu puruṣo rājan dīrgham adhvānam āsthitaḥ kva cit kva cic chramāt sthātā kurute vāsam eva vā

    11.7.4

    evaṃ saṃsāraparyāye garbhavāseṣu bhārata kurvanti durbudhā vāsaṃ mucyante tatra paṇḍitāḥ

    11.7.5

    tasmād adhvānam evaitam āhuḥ śāstravido janāḥ yat tu saṃsāragahanaṃ vanam āhur manīṣiṇaḥ

    11.7.6

    so 'yaṃ lokasamāvarto martyānāṃ bharatarṣabha carāṇāṃ sthāvarāṇāṃ ca gṛdhyet tatra na paṇḍitaḥ

    11.7.7

    śārīrā mānasāś caiva martyānāṃ ye tu vyādhayaḥ pratyakṣāś ca parokṣāś ca te vyālāḥ kathitā budhaiḥ

    11.7.8

    kliśyamānāś ca tair nityaṃ hanyamānāś ca bhārata svakarmabhir mahāvyālair nodvijanty alpabuddhayaḥ

    11.7.9

    athāpi tair vimucyeta vyādhibhiḥ puruṣo nṛpa āvṛṇoty eva taṃ paścāj jarā rūpavināśinī

    11.7.10

    śabdarūparasasparśair gandhaiś ca vividhair api majjamānaṃ mahāpaṅke nirālambe samantataḥ

    11.7.11

    saṃvatsarartavo māsāḥ pakṣāhorātrasaṃdhayaḥ krameṇāsya pralumpanti rūpam āyus tathaiva ca

    11.7.12

    ete kālasya nidhayo naitāñ jānanti durbudhāḥ atrābhilikhitāny āhuḥ sarvabhūtāni karmaṇā

    11.7.13

    rathaṃ śarīraṃ bhūtānāṃ sattvam āhus tu sārathim indriyāṇi hayān āhuḥ karma buddhiś ca raśmayaḥ

    11.7.14

    teṣāṃ hayānāṃ yo vegaṃ dhāvatām anudhāvati sa tu saṃsāracakre 'smiṃś cakravat parivartate

    11.7.15

    yas tān yamayate buddhyā sa yantā na nivartate yāmyam āhū rathaṃ hy enaṃ muhyante yena durbudhāḥ

    11.7.16

    sa caitat prāpnute rājan yat tvaṃ prāpto narādhipa rājyanāśaṃ suhṛnnāśaṃ sutanāśaṃ ca bhārata

    11.7.17

    anutarṣulam evaitad duḥkhaṃ bhavati bhārata sādhuḥ paramaduḥkhānāṃ duḥkhabhaiṣajyam ācaret

    11.7.18

    na vikramo na cāpy artho na mitraṃ na suhṛjjanaḥ tathonmocayate duḥkhād yathātmā sthirasaṃyamaḥ

    11.7.19

    tasmān maitraṃ samāsthāya śīlam āpadya bhārata damas tyāgo 'pramādaś ca te trayo brahmaṇo hayāḥ

    11.7.20

    śīlaraśmisamāyukte sthito yo mānase rathe tyaktvā mṛtyubhayaṃ rājan brahmalokaṃ sa gacchati

    11.8.1

    vaiśaṃpāyana uvāca vidurasya tu tad vākyaṃ niśamya kurusattamaḥ putraśokābhisaṃtaptaḥ papāta bhuvi mūrchitaḥ

    11.8.2

    taṃ tathā patitaṃ bhūmau niḥsaṃjñaṃ prekṣya bāndhavāḥ kṛṣṇadvaipāyanaś caiva kṣattā ca viduras tathā

    11.8.3

    saṃjayaḥ suhṛdaś cānye dvāḥsthā ye cāsya saṃmatāḥ jalena sukhaśītena tālavṛntaiś ca bhārata

    11.8.4

    paspṛśuś ca karair gātraṃ vījamānāś ca yatnataḥ anvāsan suciraṃ kālaṃ dhṛtarāṣṭraṃ tathāgatam

    11.8.5

    atha dīrghasya kālasya labdhasaṃjño mahīpatiḥ vilalāpa ciraṃ kālaṃ putrādhibhir abhiplutaḥ

    11.8.6

    dhig astu khalu mānuṣyaṃ mānuṣye ca parigraham yatomūlāni duḥkhāni saṃbhavanti muhur muhuḥ

    11.8.7

    putranāśe 'rthanāśe ca jñātisaṃbandhinām api prāpyate sumahad duḥkhaṃ viṣāgnipratimaṃ vibho

    11.8.8

    yena dahyanti gātrāṇi yena prajñā vinaśyati yenābhibhūtaḥ puruṣo maraṇaṃ bahu manyate

    11.8.9

    tad idaṃ vyasanaṃ prāptaṃ mayā bhāgyaviparyayāt tac caivāhaṃ kariṣyāmi adyaiva dvijasattama

    11.8.10

    ity uktvā tu mahātmānaṃ pitaraṃ brahmavittamam dhṛtarāṣṭro 'bhavan mūḍhaḥ śokaṃ ca paramaṃ gataḥ abhūc ca tūṣṇīṃ rājāsau dhyāyamāno mahīpate

    11.8.11

    tasya tad vacanaṃ śrutvā kṛṣṇadvaipāyanaḥ prabhuḥ putraśokābhisaṃtaptaṃ putraṃ vacanam abravīt

    11.8.12

    dhṛtarāṣṭra mahābāho yat tvāṃ vakṣyāmi tac chṛṇu śrutavān asi medhāvī dharmārthakuśalas tathā

    11.8.13

    na te 'sty aviditaṃ kiṃ cid veditavyaṃ paraṃtapa anityatāṃ hi martyānāṃ vijānāsi na saṃśayaḥ

    11.8.14

    adhruve jīvaloke ca sthāne vāśāśvate sati jīvite maraṇānte ca kasmāc chocasi bhārata

    11.8.15

    pratyakṣaṃ tava rājendra vairasyāsya samudbhavaḥ putraṃ te kāraṇaṃ kṛtvā kālayogena kāritaḥ

    11.8.16

    avaśyaṃ bhavitavye ca kurūṇāṃ vaiśase nṛpa kasmāc chocasi tāñ śūrān gatān paramikāṃ gatim

    11.8.17

    jānatā ca mahābāho vidureṇa mahātmanā yatitaṃ sarvayatnena śamaṃ prati janeśvara

    11.8.18

    na ca daivakṛto mārgaḥ śakyo bhūtena kena cit ghaṭatāpi ciraṃ kālaṃ niyantum iti me matiḥ

    11.8.19

    devatānāṃ hi yat kāryaṃ mayā pratyakṣataḥ śrutam tat te 'haṃ saṃpravakṣyāmi kathaṃ sthairyaṃ bhavet tava

    11.8.20

    purāhaṃ tvarito yātaḥ sabhām aindrīṃ jitaklamaḥ apaśyaṃ tatra ca tadā samavetān divaukasaḥ nāradapramukhāṃś cāpi sarvān devaṛṣīṃs tathā

    11.8.21

    tatra cāpi mayā dṛṣṭā pṛthivī pṛthivīpate kāryārtham upasaṃprāptā devatānāṃ samīpataḥ

    11.8.22

    upagamya tadā dhātrī devān āha samāgatān yat kāryaṃ mama yuṣmābhir brahmaṇaḥ sadane tadā pratijñātaṃ mahābhāgās tac chīghraṃ saṃvidhīyatām

    11.8.23

    tasyās tad vacanaṃ śrutvā viṣṇur lokanamaskṛtaḥ uvāca prahasan vākyaṃ pṛthivīṃ devasaṃsadi

    11.8.24

    dhṛtarāṣṭrasya putrāṇāṃ yas tu jyeṣṭhaḥ śatasya vai duryodhana iti khyātaḥ sa te kāryaṃ kariṣyati taṃ ca prāpya mahīpālaṃ kṛtakṛtyā bhaviṣyasi

    11.8.25

    tasyārthe pṛthivīpālāḥ kurukṣetre samāgatāḥ anyonyaṃ ghātayiṣyanti dṛḍhaiḥ śastraiḥ prahāriṇaḥ

    11.8.26

    tatas te bhavitā devi bhārasya yudhi nāśanam gaccha śīghraṃ svakaṃ sthānaṃ lokān dhāraya śobhane

    11.8.27

    sa eṣa te suto rājaṃl lokasaṃhārakāraṇāt kaler aṃśaḥ samutpanno gāndhāryā jaṭhare nṛpa

    11.8.28

    amarṣī capalaś cāpi krodhano duṣprasādhanaḥ daivayogāt samutpannā bhrātaraś cāsya tādṛśāḥ

    11.8.29

    śakunir mātulaś caiva karṇaś ca paramaḥ sakhā samutpannā vināśārthaṃ pṛthivyāṃ sahitā nṛpāḥ etam arthaṃ mahābāho nārado veda tattvataḥ

    11.8.30

    ātmāparādhāt putrās te vinaṣṭāḥ pṛthivīpate mā tāñ śocasva rājendra na hi śoke 'sti kāraṇam

    11.8.31

    na hi te pāṇḍavāḥ svalpam aparādhyanti bhārata putrās tava durātmāno yair iyaṃ ghātitā mahī

    11.8.32

    nāradena ca bhadraṃ te pūrvam eva na saṃśayaḥ yudhiṣṭhirasya samitau rājasūye niveditam

    11.8.33

    pāṇḍavāḥ kauravāś caiva samāsādya parasparam na bhaviṣyanti kaunteya yat te kṛtyaṃ tad ācara

    11.8.34

    nāradasya vacaḥ śrutvā tadāśocanta pāṇḍavāḥ etat te sarvam ākhyātaṃ devaguhyaṃ sanātanam

    11.8.35

    kathaṃ te śokanāśaḥ syāt prāṇeṣu ca dayā prabho snehaś ca pāṇḍuputreṣu jñātvā daivakṛtaṃ vidhim

    11.8.36

    eṣa cārtho mahābāho pūrvam eva mayā śrutaḥ kathito dharmarājasya rājasūye kratūttame

    11.8.37

    yatitaṃ dharmaputreṇa mayā guhye nivedite avigrahe kauravāṇāṃ daivaṃ tu balavattaram

    11.8.38

    anatikramaṇīyo hi vidhī rājan kathaṃ cana kṛtāntasya hi bhūtena sthāvareṇa trasena ca

    11.8.39

    bhavān karmaparo yatra buddhiśreṣṭhaś ca bhārata muhyate prāṇināṃ jñātvā gatiṃ cāgatim eva ca

    11.8.40

    tvāṃ tu śokena saṃtaptaṃ muhyamānaṃ muhur muhuḥ jñātvā yudhiṣṭhiro rājā prāṇān api parityajet

    11.8.41

    kṛpālur nityaśo vīras tiryagyonigateṣv api sa kathaṃ tvayi rājendra kṛpāṃ vai na kariṣyati

    11.8.42

    mama caiva niyogena vidheś cāpy anivartanāt pāṇḍavānāṃ ca kāruṇyāt prāṇān dhāraya bhārata

    11.8.43

    evaṃ te vartamānasya loke kīrtir bhaviṣyati dharmaś ca sumahāṃs tāta taptaṃ syāc ca tapaś cirāt

    11.8.44

    putraśokasamutpannaṃ hutāśaṃ jvalitaṃ yathā prajñāmbhasā mahārāja nirvāpaya sadā sadā

    11.8.45

    etac chrutvā tu vacanaṃ vyāsasyāmitatejasaḥ muhūrtaṃ samanudhyāya dhṛtarāṣṭro 'bhyabhāṣata

    11.8.46

    mahatā śokajālena praṇunno 'smi dvijottama nātmānam avabudhyāmi muhyamāno muhur muhuḥ

    11.8.47

    idaṃ tu vacanaṃ śrutvā tava daivaniyogajam dhārayiṣyāmy ahaṃ prāṇān yatiṣye ca naśocitum

    11.8.48

    etac chrutvā tu vacanaṃ vyāsaḥ satyavatīsutaḥ dhṛtarāṣṭrasya rājendra tatraivāntaradhīyata

    11.9.1

    janamejaya uvāca gate bhagavati vyāse dhṛtarāṣṭro mahīpatiḥ kim aceṣṭata viprarṣe tan me vyākhyātum arhasi

    11.9.2

    vaiśaṃpāyana uvāca etac chrutvā naraśreṣṭha ciraṃ dhyātvā tv acetanaḥ saṃjayaṃ yojayety uktvā viduraṃ pratyabhāṣata

    11.9.3

    kṣipram ānaya gāndhārīṃ sarvāś ca bharatastriyaḥ vadhūṃ kuntīm upādāya yāś cānyās tatra yoṣitaḥ

    11.9.4

    evam uktvā sa dharmātmā viduraṃ dharmavittamam śokaviprahatajñāno yānam evānvapadyata

    11.9.5

    gāndhārī caiva śokārtā bhartur vacanacoditā saha kuntyā yato rājā saha strībhir upādravat

    11.9.6

    tāḥ samāsādya rājānaṃ bhṛśaṃ śokasamanvitāḥ āmantryānyonyam īyuḥ sma bhṛśam uccukruśus tataḥ

    11.9.7

    tāḥ samāśvāsayat kṣattā tābhyaś cārtataraḥ svayam aśrukaṇṭhīḥ samāropya tato 'sau niryayau purāt

    11.9.8

    tataḥ praṇādaḥ saṃjajñe sarveṣu kuruveśmasu ākumāraṃ puraṃ sarvam abhavac chokakarśitam

    11.9.9

    adṛṣṭapūrvā yā nāryaḥ purā devagaṇair api pṛthagjanena dṛśyanta tās tadā nihateśvarāḥ

    11.9.10

    prakīrya keśān suśubhān bhūṣaṇāny avamucya ca ekavastradharā nāryaḥ paripetur anāthavat

    11.9.11

    śvetaparvatarūpebhyo gṛhebhyas tās tv apākraman guhābhya iva śailānāṃ pṛṣatyo hatayūthapāḥ

    11.9.12

    tāny udīrṇāni nārīṇāṃ tadā vṛndāny anekaśaḥ śokārtāny adravan rājan kiśorīṇām ivāṅgane

    11.9.13

    pragṛhya bāhūn krośantyaḥ putrān bhrātṝn pitṝn api darśayantīva tā ha sma yugānte lokasaṃkṣayam

    11.9.14

    vilapantyo rudantyaś ca dhāvamānās tatas tataḥ śokenābhyāhatajñānāḥ kartavyaṃ na prajajñire

    11.9.15

    vrīḍāṃ jagmuḥ purā yāḥ sma sakhīnām api yoṣitaḥ tā ekavastrā nirlajjāḥ śvaśrūṇāṃ purato 'bhavan

    11.9.16

    parasparaṃ susūkṣmeṣu śokeṣv āśvāsayan sma yāḥ tāḥ śokavihvalā rājann upaikṣanta parasparam

    11.9.17

    tābhiḥ parivṛto rājā rudatībhiḥ sahasraśaḥ niryayau nagarād dīnas tūrṇam āyodhanaṃ prati

    11.9.18

    śilpino vaṇijo vaiśyāḥ sarvakarmopajīvinaḥ te pārthivaṃ puraskṛtya niryayur nagarād bahiḥ

    11.9.19

    tāsāṃ vikrośamānānām ārtānāṃ kurusaṃkṣaye prādurāsīn mahāñ śabdo vyathayan bhuvanāny uta

    11.9.20

    yugāntakāle saṃprāpte bhūtānāṃ dahyatām iva abhāvaḥ syād ayaṃ prāpta iti bhūtāni menire

    11.9.21

    bhṛśam udvignamanasas te paurāḥ kurusaṃkṣaye prākrośanta mahārāja svanuraktās tadā bhṛśam

    11.10.1

    vaiśaṃpāyana uvāca krośamātraṃ tato gatvā dadṛśus tān mahārathān śāradvataṃ kṛpaṃ drauṇiṃ kṛtavarmāṇam eva ca

    11.10.2

    te tu dṛṣṭvaiva rājānaṃ prajñācakṣuṣam īśvaram aśrukaṇṭhā viniḥśvasya rudantam idam abruvan

    11.10.3

    putras tava mahārāja kṛtvā karma suduṣkaram gataḥ sānucaro rājañ śakralokaṃ mahīpatiḥ

    11.10.4

    duryodhanabalān muktā vayam eva trayo rathāḥ sarvam anyat parikṣīṇaṃ sainyaṃ te bharatarṣabha

    11.10.5

    ity evam uktvā rājānaṃ kṛpaḥ śāradvatas tadā gāndhārīṃ putraśokārtām idaṃ vacanam abravīt

    11.10.6

    abhītā yudhyamānās te ghnantaḥ śatrugaṇān bahūn vīrakarmāṇi kurvāṇāḥ putrās te nidhanaṃ gatāḥ

    11.10.7

    dhruvaṃ saṃprāpya lokāṃs te nirmalāñ śastranirjitān bhāsvaraṃ deham āsthāya viharanty amarā iva

    11.10.8

    na hi kaś cid dhi śūrāṇāṃ yudhyamānaḥ parāṅmukhaḥ śastreṇa nidhanaṃ prāpto na ca kaś cit kṛtāñjaliḥ

    11.10.9

    etāṃ tāṃ kṣatriyasyāhuḥ purāṇāṃ paramāṃ gatim śastreṇa nidhanaṃ saṃkhye tān na śocitum arhasi

    11.10.10

    na cāpi śatravas teṣām ṛdhyante rājñi pāṇḍavāḥ śṛṇu yat kṛtam asmābhir aśvatthāmapurogamaiḥ

    11.10.11

    adharmeṇa hataṃ śrutvā bhīmasenena te sutam suptaṃ śibiram āviśya pāṇḍūnāṃ kadanaṃ kṛtam

    11.10.12

    pāñcālā nihatāḥ sarve dhṛṣṭadyumnapurogamāḥ drupadasyātmajāś caiva draupadeyāś ca pātitāḥ

    11.10.13

    tathā viśasanaṃ kṛtvā putraśatrugaṇasya te prādravāma raṇe sthātuṃ na hi śakyāmahe trayaḥ

    11.10.14

    te hi śūrā maheṣvāsāḥ kṣipram eṣyanti pāṇḍavāḥ amarṣavaśam āpannā vairaṃ pratijihīrṣavaḥ

    11.10.15

    nihatān ātmajāñ śrutvā pramattān puruṣarṣabhāḥ ninīṣantaḥ padaṃ śūrāḥ kṣipram eva yaśasvini

    11.10.16

    pāṇḍūnāṃ kilbiṣaṃ kṛtvā saṃsthātuṃ notsahāmahe anujānīhi no rājñi mā ca śoke manaḥ kṛthāḥ

    11.10.17

    rājaṃs tvam anujānīhi dhairyam ātiṣṭha cottamam niṣṭhāntaṃ paśya cāpi tvaṃ kṣatradharmaṃ ca kevalam

    11.10.18

    ity evam uktvā rājānaṃ kṛtvā cābhipradakṣiṇam kṛpaś ca kṛtavarmā ca droṇaputraś ca bhārata

    11.10.19

    avekṣamāṇā rājānaṃ dhṛtarāṣṭraṃ manīṣiṇam gaṅgām anu mahātmānas tūrṇam aśvān acodayan

    11.10.20

    apakramya tu te rājan sarva eva mahārathāḥ āmantryānyonyam udvignās tridhā te prayayus tataḥ

    11.10.21

    jagāma hāstinapuraṃ kṛpaḥ śāradvatas tadā svam eva rāṣṭraṃ hārdikyo drauṇir vyāsāśramaṃ yayau

    11.10.22

    evaṃ te prayayur vīrā vīkṣamāṇāḥ parasparam bhayārtāḥ pāṇḍuputrāṇām āgaskṛtvā mahātmanām

    11.10.23

    sametya vīrā rājānaṃ tadā tv anudite ravau viprajagmur mahārāja yathecchakam ariṃdamāḥ

    11.11.1

    vaiśaṃpāyana uvāca hateṣu sarvasainyeṣu dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ śuśruve pitaraṃ vṛddhaṃ niryātaṃ gajasāhvayāt

    11.11.2

    so 'bhyayāt putraśokārtaḥ putraśokapariplutam śocamāno mahārāja bhrātṛbhiḥ sahitas tadā

    11.11.3

    anvīyamāno vīreṇa dāśārheṇa mahātmanā yuyudhānena ca tathā tathaiva ca yuyutsunā

    11.11.4

    tam anvagāt suduḥkhārtā draupadī śokakarśitā saha pāñcālayoṣidbhir yās tatrāsan samāgatāḥ

    11.11.5

    sa gaṅgām anu vṛndāni strīṇāṃ bharatasattama kurarīṇām ivārtānāṃ krośantīnāṃ dadarśa ha

    11.11.6

    tābhiḥ parivṛto rājā rudatībhiḥ sahasraśaḥ ūrdhvabāhubhir ārtābhir bruvatībhiḥ priyāpriye

    11.11.7

    kva nu dharmajñatā rājñaḥ kva nu sādyānṛśaṃsatā yadāvadhīt pitṝn bhrātṝn gurūn putrān sakhīn api

    11.11.8

    ghātayitvā kathaṃ droṇaṃ bhīṣmaṃ cāpi pitāmaham manas te 'bhūn mahābāho hatvā cāpi jayadratham

    11.11.9

    kiṃ nu rājyena te kāryaṃ pitṝn bhrātṝn apaśyataḥ abhimanyuṃ ca durdharṣaṃ draupadeyāṃś ca bhārata

    11.11.10

    atītya tā mahābāhuḥ krośantīḥ kurarīr iva vavande pitaraṃ jyeṣṭhaṃ dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ

    11.11.11

    tato 'bhivādya pitaraṃ dharmeṇāmitrakarśanāḥ nyavedayanta nāmāni pāṇḍavās te 'pi sarvaśaḥ

    11.11.12

    tam ātmajāntakaraṇaṃ pitā putravadhārditaḥ aprīyamāṇaḥ śokārtaḥ pāṇḍavaṃ pariṣasvaje

    11.11.13

    dharmarājaṃ pariṣvajya sāntvayitvā ca bhārata duṣṭātmā bhīmam anvaicchad didhakṣur iva pāvakaḥ

    11.11.14

    sa kopapāvakas tasya śokavāyusamīritaḥ bhīmasenamayaṃ dāvaṃ didhakṣur iva dṛśyate

    11.11.15

    tasya saṃkalpam ājñāya bhīmaṃ praty aśubhaṃ hariḥ bhīmam ākṣipya pāṇibhyāṃ pradadau bhīmam āyasam

    11.11.16

    prāg eva tu mahābuddhir buddhvā tasyeṅgitaṃ hariḥ saṃvidhānaṃ mahāprājñas tatra cakre janārdanaḥ

    11.11.17

    taṃ tu gṛhyaiva pāṇibhyāṃ bhīmasenam ayasmayam babhañja balavān rājā manyamāno vṛkodaram

    11.11.18

    nāgāyutabalaprāṇaḥ sa rājā bhīmam āyasam bhaṅktvā vimathitoraskaḥ susrāva rudhiraṃ mukhāt

    11.11.19

    tataḥ papāta medinyāṃ tathaiva rudhirokṣitaḥ prapuṣpitāgraśikharaḥ pārijāta iva drumaḥ

    11.11.20

    paryagṛhṇata taṃ vidvān sūto gāvalgaṇis tadā maivam ity abravīc cainaṃ śamayan sāntvayann iva

    11.11.21

    sa tu kopaṃ samutsṛjya gatamanyur mahāmanāḥ hā hā bhīmeti cukrośa bhūyaḥ śokasamanvitaḥ

    11.11.22

    taṃ viditvā gatakrodhaṃ bhīmasenavadhārditam vāsudevo varaḥ puṃsām idaṃ vacanam abravīt

    11.11.23

    mā śuco dhṛtarāṣṭra tvaṃ naiṣa bhīmas tvayā hataḥ āyasī pratimā hy eṣā tvayā rājan nipātitā

    11.11.24

    tvāṃ krodhavaśam āpannaṃ viditvā bharatarṣabha mayāpakṛṣṭaḥ kaunteyo mṛtyor daṃṣṭrāntaraṃ gataḥ

    11.11.25

    na hi te rājaśārdūla bale tulyo 'sti kaś cana kaḥ saheta mahābāho bāhvor nigrahaṇaṃ naraḥ

    11.11.26

    yathāntakam anuprāpya jīvan kaś cin na mucyate evaṃ bāhvantaraṃ prāpya tava jīven na kaś cana

    11.11.27

    tasmāt putreṇa yā sā te pratimā kāritāyasī bhīmasya seyaṃ kauravya tavaivopahṛtā mayā

    11.11.28

    putraśokābhisaṃtāpād dharmād apahṛtaṃ manaḥ tava rājendra tena tvaṃ bhīmasenaṃ jighāṃsasi

    11.11.29

    na ca te tat kṣamaṃ rājan hanyās tvaṃ yad vṛkodaram na hi putrā mahārāja jīveyus te kathaṃ cana

    11.11.30

    tasmād yat kṛtam asmābhir manyamānaiḥ kṣamaṃ prati anumanyasva tat sarvaṃ mā ca śoke manaḥ kṛthāḥ

    11.12.1

    vaiśaṃpāyana uvāca tata enam upātiṣṭhañ śaucārthaṃ paricārakāḥ kṛtaśaucaṃ punaś cainaṃ provāca madhusūdanaḥ

    11.12.2

    rājann adhītā vedās te śāstrāṇi vividhāni ca śrutāni ca purāṇāni rājadharmāś ca kevalāḥ

    11.12.3

    evaṃ vidvān mahāprājña nākārṣīr vacanaṃ tadā pāṇḍavān adhikāñ jānan bale śaurye ca kaurava

    11.12.4

    rājā hi yaḥ sthiraprajñaḥ svayaṃ doṣān avekṣate deśakālavibhāgaṃ ca paraṃ śreyaḥ sa vindati

    11.12.5

    ucyamānaṃ ca yaḥ śreyo gṛhṇīte no hitāhite āpadaṃ samanuprāpya sa śocaty anaye sthitaḥ

    11.12.6

    tato 'nyavṛttam ātmānaṃ samavekṣasva bhārata rājaṃs tvaṃ hy avidheyātmā duryodhanavaśe sthitaḥ

    11.12.7

    ātmāparādhād āyastas tat kiṃ bhīmaṃ jighāṃsasi tasmāt saṃyaccha kopaṃ tvaṃ svam anusmṛtya duṣkṛtam

    11.12.8

    yas tu tāṃ spardhayā kṣudraḥ pāñcālīm ānayat sabhām sa hato bhīmasenena vairaṃ praticikīrṣatā

    11.12.9

    ātmano 'tikramaṃ paśya putrasya ca durātmanaḥ yad anāgasi pāṇḍūnāṃ parityāgaḥ paraṃtapa

    11.12.10

    evam uktaḥ sa kṛṣṇena sarvaṃ satyaṃ janādhipa uvāca devakīputraṃ dhṛtarāṣṭro mahīpatiḥ

    11.12.11

    evam etan mahābāho yathā vadasi mādhava putrasnehas tu dharmātman dhairyān māṃ samacālayat

    11.12.12

    diṣṭyā tu puruṣavyāghro balavān satyavikramaḥ tvadgupto nāgamat kṛṣṇa bhīmo bāhvantaraṃ mama

    11.12.13

    idānīṃ tv aham ekāgro gatamanyur gatajvaraḥ madhyamaṃ pāṇḍavaṃ vīraṃ spraṣṭum icchāmi keśava

    11.12.14

    hateṣu pārthivendreṣu putreṣu nihateṣu ca pāṇḍuputreṣu me śarma prītiś cāpy avatiṣṭhate

    11.12.15

    tataḥ sa bhīmaṃ ca dhanaṃjayaṃ ca; mādryāś ca putrau puruṣapravīrau pasparśa gātraiḥ prarudan sugātrān; āśvāsya kalyāṇam uvāca cainān

    11.13.1

    vaiśaṃpāyana uvāca dhṛtarāṣṭrābhyanujñātās tatas te kurupuṃgavāḥ abhyayur bhrātaraḥ sarve gāndhārīṃ sahakeśavāḥ

    11.13.2

    tato jñātvā hatāmitraṃ dharmarājaṃ yudhiṣṭhiram gāndhārī putraśokārtā śaptum aicchad aninditā

    11.13.3

    tasyāḥ pāpam abhiprāyaṃ viditvā pāṇḍavān prati ṛṣiḥ satyavatīputraḥ prāg eva samabudhyata

    11.13.4

    sa gaṅgāyām upaspṛśya puṇyagandhaṃ payaḥ śuci taṃ deśam upasaṃpede paramarṣir manojavaḥ

    11.13.5

    divyena cakṣuṣā paśyan manasānuddhatena ca sarvaprāṇabhṛtāṃ bhāvaṃ sa tatra samabudhyata

    11.13.6

    sa snuṣām abravīt kāle kalyavādī mahātapāḥ śāpakālam avākṣipya śamakālam udīrayan

    11.13.7

    na kopaḥ pāṇḍave kāryo gāndhāri śamam āpnuhi rajo nigṛhyatām etac chṛṇu cedaṃ vaco mama

    11.13.8

    uktāsy aṣṭādaśāhāni putreṇa jayam icchatā śivam āśāssva me mātar yudhyamānasya śatrubhiḥ

    11.13.9

    sā tathā yācyamānā tvaṃ kāle kāle jayaiṣiṇā uktavaty asi gāndhāri yato dharmas tato jayaḥ

    11.13.10

    na cāpy atītāṃ gāndhāri vācaṃ te vitathām aham smarāmi bhāṣamāṇāyās tathā praṇihitā hy asi

    11.13.11

    sā tvaṃ dharmaṃ parismṛtya vācā coktvā manasvini kopaṃ saṃyaccha gāndhāri maivaṃ bhūḥ satyavādini

    11.13.12

    gāndhāry uvāca bhagavan nābhyasūyāmi naitān icchāmi naśyataḥ putraśokena tu balān mano vihvalatīva me

    11.13.13

    yathaiva kuntyā kaunteyā rakṣitavyās tathā mayā yathaiva dhṛtarāṣṭreṇa rakṣitavyās tathā mayā

    11.13.14

    duryodhanāparādhena śakuneḥ saubalasya ca karṇaduḥśāsanābhyāṃ ca vṛtto 'yaṃ kurusaṃkṣayaḥ

    11.13.15

    nāparādhyati bībhatsur na ca pārtho vṛkodaraḥ nakulaḥ sahadevo vā naiva jātu yudhiṣṭhiraḥ

    11.13.16

    yudhyamānā hi kauravyāḥ kṛntamānāḥ parasparam nihatāḥ sahitāś cānyais tatra nāsty apriyaṃ mama

    11.13.17

    yat tu karmākarod bhīmo vāsudevasya paśyataḥ duryodhanaṃ samāhūya gadāyuddhe mahāmanāḥ

    11.13.18

    śikṣayābhyadhikaṃ jñātvā carantaṃ bahudhā raṇe adho nābhyāṃ prahṛtavāṃs tan me kopam avardhayat

    11.13.19

    kathaṃ nu dharmaṃ dharmajñaiḥ samuddiṣṭaṃ mahātmabhiḥ tyajeyur āhave śūrāḥ prāṇahetoḥ kathaṃ cana

    11.14.1

    vaiśaṃpāyana uvāca tac chrutvā vacanaṃ tasyā bhīmaseno 'tha bhītavat gāndhārīṃ pratyuvācedaṃ vacaḥ sānunayaṃ tadā

    11.14.2

    adharmo yadi vā dharmas trāsāt tatra mayā kṛtaḥ ātmānaṃ trātukāmena tan me tvaṃ kṣantum arhasi

    11.14.3

    na hi yuddhena putras te dharmeṇa sa mahābalaḥ śakyaḥ kena cid udyantum ato viṣamam ācaram

    11.14.4

    sainyasyaiko 'vaśiṣṭo 'yaṃ gadāyuddhe ca vīryavān māṃ hatvā na hared rājyam iti caitat kṛtaṃ mayā

    11.14.5

    rājaputrīṃ ca pāñcālīm ekavastrāṃ rajasvalām bhavatyā viditaṃ sarvam uktavān yat sutas tava

    11.14.6

    suyodhanam asaṃgṛhya na śakyā bhūḥ sasāgarā kevalā bhoktum asmābhir ataś caitat kṛtaṃ mayā

    11.14.7

    tac cāpy apriyam asmākaṃ putras te samupācarat draupadyā yat sabhāmadhye savyam ūrum adarśayat

    11.14.8

    tatraiva vadhyaḥ so 'smākaṃ durācāro 'mba te sutaḥ dharmarājājñayā caiva sthitāḥ sma samaye tadā

    11.14.9

    vairam uddhukṣitaṃ rājñi putreṇa tava tan mahat kleśitāś ca vane nityaṃ tata etat kṛtaṃ mayā

    11.14.10

    vairasyāsya gataḥ pāraṃ hatvā duryodhanaṃ raṇe rājyaṃ yudhiṣṭhiraḥ prāpto vayaṃ ca gatamanyavaḥ

    11.14.11

    gāndhāry uvāca na tasyaiṣa vadhas tāta yat praśaṃsasi me sutam kṛtavāṃś cāpi tat sarvaṃ yad idaṃ bhāṣase mayi

    11.14.12

    hatāśve nakule yat tad vṛṣasenena bhārata apibaḥ śoṇitaṃ saṃkhye duḥśāsanaśarīrajam

    11.14.13

    sadbhir vigarhitaṃ ghoram anāryajanasevitam krūraṃ karmākaroḥ kasmāt tad ayuktaṃ vṛkodara

    11.14.14

    bhīmasena uvāca anyasyāpi na pātavyaṃ rudhiraṃ kiṃ punaḥ svakam yathaivātmā tathā bhrātā viśeṣo nāsti kaś cana

    11.14.15

    rudhiraṃ na vyatikrāmad dantoṣṭhaṃ me 'mba mā śucaḥ vaivasvatas tu tad veda hastau me rudhirokṣitau

    11.14.16

    hatāśvaṃ nakulaṃ dṛṣṭvā vṛṣasenena saṃyuge bhrātṝṇāṃ saṃprahṛṣṭānāṃ trāsaḥ saṃjanito mayā

    11.14.17

    keśapakṣaparāmarśe draupadyā dyūtakārite krodhād yad abruvaṃ cāhaṃ tac ca me hṛdi vartate

    11.14.18

    kṣatradharmāc cyuto rājñi bhaveyaṃ śāsvatīḥ samāḥ pratijñāṃ tām anistīrya tatas tat kṛtavān aham

    11.14.19

    na mām arhasi gāndhāri doṣeṇa pariśaṅkitum anigṛhya purā putrān asmāsv anapakāriṣu

    11.14.20

    gāndhāry uvāca vṛddhasyāsya śataṃ putrān nighnaṃs tvam aparājitaḥ kasmān na śeṣayaḥ kaṃ cid yenālpam aparādhitam

    11.14.21

    saṃtānam āvayos tāta vṛddhayor hṛtarājyayoḥ katham andhadvayasyāsya yaṣṭir ekā na varjitā

    11.14.22

    śeṣe hy avasthite tāta putrāṇām antake tvayi na me duḥkhaṃ bhaved etad yadi tvaṃ dharmam ācaraḥ

    11.15.1

    vaiśaṃpāyana uvāca evam uktvā tu gāndhārī yudhiṣṭhiram apṛcchata kva sa rājeti sakrodhā putrapautravadhārditā

    11.15.2

    tām abhyagacchad rājendro vepamānaḥ kṛtāñjaliḥ yudhiṣṭhira idaṃ caināṃ madhuraṃ vākyam abravīt

    11.15.3

    putrahantā nṛśaṃso 'haṃ tava devi yudhiṣṭhiraḥ śāpārhaḥ pṛthivīnāśe hetubhūtaḥ śapasva mām

    11.15.4

    na hi me jīvitenārtho na rājyena dhanena vā tādṛśān suhṛdo hatvā mūḍhasyāsya suhṛddruhaḥ

    11.15.5

    tam evaṃvādinaṃ bhītaṃ saṃnikarṣagataṃ tadā novāca kiṃ cid gāndhārī niḥśvāsaparamā bhṛśam

    11.15.6

    tasyāvanatadehasya pādayor nipatiṣyataḥ yudhiṣṭhirasya nṛpater dharmajñā dharmadarśinī aṅgulyagrāṇi dadṛśe devī paṭṭāntareṇa sā

    11.15.7

    tataḥ sa kunakībhūto darśanīyanakho nṛpaḥ taṃ dṛṣṭvā cārjuno 'gacchad vāsudevasya pṛṣṭhataḥ

    11.15.8

    evaṃ saṃceṣṭamānāṃs tān itaś cetaś ca bhārata gāndhārī vigatakrodhā sāntvayām āsa mātṛvat

    11.15.9

    tayā te samanujñātā mātaraṃ vīramātaram abhyagacchanta sahitāḥ pṛthāṃ pṛthulavakṣasaḥ

    11.15.10

    cirasya dṛṣṭvā putrān sā putrādhibhir abhiplutā bāṣpam āhārayad devī vastreṇāvṛtya vai mukham

    11.15.11

    tato bāṣpaṃ samutsṛjya saha putrais tathā pṛthā apaśyad etāñ śastraughair bahudhā parivikṣatān

    11.15.12

    sā tān ekaikaśaḥ putrān saṃspṛśantī punaḥ punaḥ anvaśocanta duḥkhārtā draupadīṃ ca hatātmajām rudatīm atha pāñcālīṃ dadarśa patitāṃ bhuvi

    11.15.13

    draupady uvāca ārye pautrāḥ kva te sarve saubhadrasahitā gatāḥ na tvāṃ te 'dyābhigacchanti ciradṛṣṭāṃ tapasvinīm kiṃ nu rājyena vai kāryaṃ vihīnāyāḥ sutair mama

    11.15.14

    vaiśaṃpāyana uvāca tāṃ samāśvāsayām āsa pṛthā pṛthulalocanā utthāpya yājñasenīṃ tu rudatīṃ śokakarśitām

    11.15.15

    tayaiva sahitā cāpi putrair anugatā pṛthā abhyagacchata gāndhārīm ārtām ārtatarā svayam

    11.15.16

    tām uvācātha gāndhārī saha vadhvā yaśasvinīm maivaṃ putrīti śokārtā paśya mām api duḥkhitām

    11.15.17

    manye lokavināśo 'yaṃ kālaparyāyacoditaḥ avaśyabhāvī saṃprāptaḥ svabhāvāl lomaharṣaṇaḥ

    11.15.18

    idaṃ tat samanuprāptaṃ vidurasya vaco mahat asiddhānunaye kṛṣṇe yad uvāca mahāmatiḥ

    11.15.19

    tasminn aparihārye 'rthe vyatīte ca viśeṣataḥ mā śuco na hi śocyās te saṃgrāme nidhanaṃ gatāḥ

    11.15.20

    yathaiva tvaṃ tathaivāhaṃ ko vā māśvāsayiṣyati mamaiva hy aparādhena kulam agryaṃ vināśitam

    11.16.1

    vaiśaṃpāyana uvāca evam uktvā tu gāndhārī kurūṇām āvikartanam apaśyat tatra tiṣṭhantī sarvaṃ divyena cakṣuṣā

    11.16.2

    pativratā mahābhāgā samānavratacāriṇī ugreṇa tapasā yuktā satataṃ satyavādinī

    11.16.3

    varadānena kṛṣṇasya maharṣeḥ puṇyakarmaṇaḥ divyajñānabalopetā vividhaṃ paryadevayat

    11.16.4

    dadarśa sā buddhimatī dūrād api yathāntike raṇājiraṃ nṛvīrāṇām adbhutaṃ lomaharṣaṇam

    11.16.5

    asthikeśaparistīrṇaṃ śoṇitaughapariplutam śarīrair bahusāhasrair vinikīrṇaṃ samantataḥ

    11.16.6

    gajāśvarathayodhānām āvṛtaṃ rudhirāvilaiḥ śarīrair aśiraskaiś ca videhaiś ca śirogaṇaiḥ

    11.16.7

    gajāśvanaravīrāṇāṃ niḥsattvair abhisaṃvṛtam sṛgālabaḍakākolakaṅkakākaniṣevitam

    11.16.8

    rakṣasāṃ puruṣādānāṃ modanaṃ kurarākulam aśivābhiḥ śivābhiś ca nāditaṃ gṛdhrasevitam

    11.16.9

    tato vyāsābhyanujñāto dhṛtarāṣṭro mahīpatiḥ pāṇḍuputrāś ca te sarve yudhiṣṭhirapurogamāḥ

    11.16.10

    vāsudevaṃ puraskṛtya hatabandhuṃ ca pārthivam kurustriyaḥ samāsādya jagmur āyodhanaṃ prati

    11.16.11

    samāsādya kurukṣetraṃ tāḥ striyo nihateśvarāḥ apaśyanta hatāṃs tatra putrān bhrātṝn pitṝn patīn

    11.16.12

    kravyādair bhakṣyamāṇān vai gomāyubaḍavāyasaiḥ bhūtaiḥ piśācai rakṣobhir vividhaiś ca niśācaraiḥ

    11.16.13

    rudrākrīḍanibhaṃ dṛṣṭvā tadā viśasanaṃ striyaḥ mahārhebhyo 'tha yānebhyo vikrośantyo nipetire

    11.16.14

    adṛṣṭapūrvaṃ paśyantyo duḥkhārtā bharatastriyaḥ śarīreṣv askhalann anyā nyapataṃś cāparā bhuvi

    11.16.15

    śrāntānāṃ cāpy anāthānāṃ nāsīt kā cana cetanā pāñcālakuruyoṣāṇāṃ kṛpaṇaṃ tad abhūn mahat

    11.16.16

    duḥkhopahatacittābhiḥ samantād anunāditam dṛṣṭvāyodhanam atyugraṃ dharmajñā subalātmajā

    11.16.17

    tataḥ sā puṇḍarīkākṣam āmantrya puruṣottamam kurūṇāṃ vaiśasaṃ dṛṣṭvā duḥkhād vacanam abravīt

    11.16.18

    paśyaitāḥ puṇḍarīkākṣa snuṣā me nihateśvarāḥ prakīrṇakeśāḥ krośantīḥ kurarīr iva mādhava

    11.16.19

    amūs tv abhisamāgamya smarantyo bharatarṣabhān pṛthag evābhyadhāvanta putrān bhrātṝn pitṝn patīn

    11.16.20

    vīrasūbhir mahābāho hataputrābhir āvṛtam kva cic ca vīrapatnībhir hatavīrābhir ākulam

    11.16.21

    śobhitaṃ puruṣavyāghrair bhīṣmakarṇābhimanyubhiḥ droṇadrupadaśalyaiś ca jvaladbhir iva pāvakaiḥ

    11.16.22

    kāñcanaiḥ kavacair niṣkair maṇibhiś ca mahātmanām aṅgadair hastakeyūraiḥ sragbhiś ca samalaṃkṛtam

    11.16.23

    vīrabāhuvisṛṣṭābhiḥ śaktibhiḥ parighair api khaḍgaiś ca vimalais tīkṣṇaiḥ saśaraiś ca śarāsanaiḥ

    11.16.24

    kravyādasaṃghair muditais tiṣṭhadbhiḥ sahitaiḥ kva cit kva cid ākrīḍamānaiś ca śayānair aparaiḥ kva cit

    11.16.25

    etad evaṃvidhaṃ vīra saṃpaśyāyodhanaṃ vibho paśyamānā ca dahyāmi śokenāhaṃ janārdana

    11.16.26

    pāñcālānāṃ kurūṇāṃ ca vināśaṃ madhusūdana pañcānām iva bhūtānāṃ nāhaṃ vadham acintayam

    11.16.27

    tān suparṇāś ca gṛdhrāś ca niṣkarṣanty asṛgukṣitān nigṛhya kavaceṣūgrā bhakṣayanti sahasraśaḥ

    11.16.28

    jayadrathasya karṇasya tathaiva droṇabhīṣmayoḥ abhimanyor vināśaṃ ca kaś cintayitum arhati

    11.16.29

    avadhyakalpān nihatān dṛṣṭvāhaṃ madhusūdana gṛdhrakaṅkabaḍaśyenaśvasṛgālādanīkṛtān

    11.16.30

    amarṣavaśam āpannān duryodhanavaśe sthitān paśyemān puruṣavyāghrān saṃśāntān pāvakān iva

    11.16.31

    śayanāny ucitāḥ sarve mṛdūni vimalāni ca vipannās te 'dya vasudhāṃ vivṛtām adhiśerate

    11.16.32

    bandibhiḥ satataṃ kāle stuvadbhir abhinanditāḥ śivānām aśivā ghorāḥ śṛṇvanti vividhā giraḥ

    11.16.33

    ye purā śerate vīrāḥ śayaneṣu yaśasvinaḥ candanāgurudigdhāṅgās te 'dya pāṃsuṣu śerate

    11.16.34

    teṣām ābharaṇāny ete gṛdhragomāyuvāyasāḥ ākṣipanty aśivā ghorā vinadantaḥ punaḥ punaḥ

    11.16.35

    cāpāni viśikhān pītān nistriṃśān vimalā gadāḥ yuddhābhimāninaḥ prītā jīvanta iva bibhrati

    11.16.36

    surūpavarṇā bahavaḥ kravyādair avaghaṭṭitāḥ ṛṣabhapratirūpākṣāḥ śerate haritasrajaḥ

    11.16.37

    apare punar āliṅgya gadāḥ parighabāhavaḥ śerate 'bhimukhāḥ śūrā dayitā iva yoṣitaḥ

    11.16.38

    bibhrataḥ kavacāny anye vimalāny āyudhāni ca na dharṣayanti kravyādā jīvantīti janārdana

    11.16.39

    kravyādaiḥ kṛṣyamāṇānām apareṣāṃ mahātmanām śātakaumbhyaḥ srajaś citrā viprakīrṇāḥ samantataḥ

    11.16.40

    ete gomāyavo bhīmā nihatānāṃ yaśasvinām kaṇṭhāntaragatān hārān ākṣipanti sahasraśaḥ

    11.16.41

    sarveṣv apararātreṣu yān anandanta bandinaḥ stutibhiś ca parārdhyābhir upacāraiś ca śikṣitāḥ

    11.16.42

    tān imāḥ paridevanti duḥkhārtāḥ paramāṅganāḥ kṛpaṇaṃ vṛṣṇiśārdūla duḥkhaśokārditā bhṛśam

    11.16.43

    raktotpalavanānīva vibhānti rucirāṇi vai mukhāni paramastrīṇāṃ pariśuṣkāṇi keśava

    11.16.44

    ruditoparatā hy etā dhyāyantyaḥ saṃpariplutāḥ kurustriyo 'bhigacchanti tena tenaiva duḥkhitāḥ

    11.16.45

    etāny ādityavarṇāni tapanīyanibhāni ca roṣarodanatāmrāṇi vaktrāṇi kuruyoṣitām

    11.16.46

    āsām aparipūrṇārthaṃ niśamya paridevitam itaretarasaṃkrandān na vijānanti yoṣitaḥ

    11.16.47

    etā dīrgham ivocchvasya vikruśya ca vilapya ca vispandamānā duḥkhena vīrā jahati jīvitam

    11.16.48

    bahvyo dṛṣṭvā śarīrāṇi krośanti vilapanti ca pāṇibhiś cāparā ghnanti śirāṃsi mṛdupāṇayaḥ

    11.16.49

    śirobhiḥ patitair hastaiḥ sarvāṅgair yūthaśaḥ kṛtaiḥ itaretarasaṃpṛktair ākīrṇā bhāti medinī

    11.16.50

    viśiraskān atho kāyān dṛṣṭvā ghorābhinandinaḥ muhyanty anucitā nāryo videhāni śirāṃsi ca

    11.16.51

    śiraḥ kāyena saṃdhāya prekṣamāṇā vicetasaḥ apaśyantyo paraṃ tatra nedam asyeti duḥkhitāḥ

    11.16.52

    bāhūrucaraṇān anyān viśikhonmathitān pṛthak saṃdadhatyo 'sukhāviṣṭā mūrchanty etāḥ punaḥ punaḥ

    11.16.53

    utkṛttaśirasaś cānyān vijagdhān mṛgapakṣibhiḥ dṛṣṭvā kāś cin na jānanti bhartṝn bharatayoṣitaḥ

    11.16.54

    pāṇibhiś cāparā ghnanti śirāṃsi madhusūdana prekṣya bhrātṝn pitṝn putrān patīṃś ca nihatān paraiḥ

    11.16.55

    bāhubhiś ca sakhaḍgaiś ca śirobhiś ca sakuṇḍalaiḥ agamyakalpā pṛthivī māṃsaśoṇitakardamā

    11.16.56

    na duḥkheṣūcitāḥ pūrvaṃ duḥkhaṃ gāhanty aninditāḥ bhrātṛbhiḥ pitṛbhiḥ putrair upakīrṇāṃ vasuṃdharām

    11.16.57

    yūthānīva kiśorīṇāṃ sukeśīnāṃ janārdana snuṣāṇāṃ dhṛtarāṣṭrasya paśya vṛndāny anekaśaḥ

    11.16.58

    ato duḥkhataraṃ kiṃ nu keśava pratibhāti me yad imāḥ kurvate sarvā rūpam uccāvacaṃ striyaḥ

    11.16.59

    nūnam ācaritaṃ pāpaṃ mayā pūrveṣu janmasu yā paśyāmi hatān putrān pautrān bhrātṝṃś ca keśava evam ārtā vilapatī dadarśa nihataṃ sutam

    11.17.1

    vaiśaṃpāyana uvāca tato duryodhanaṃ dṛṣṭvā gāndhārī śokakarśitā sahasā nyapatad bhūmau chinneva kadalī vane

    11.17.2

    sā tu labdhvā punaḥ saṃjñāṃ vikruśya ca punaḥ punaḥ duryodhanam abhiprekṣya śayānaṃ rudhirokṣitam

    11.17.3

    pariṣvajya ca gāndhārī kṛpaṇaṃ paryadevayat hā hā putreti śokārtā vilalāpākulendriyā

    11.17.4

    sugūḍhajatru vipulaṃ hāraniṣkaniṣevitam vāriṇā netrajenoraḥ siñcantī śokatāpitā samīpasthaṃ hṛṣīkeśam idaṃ vacanam abravīt

    11.17.5

    upasthite 'smin saṃgrāme jñātīnāṃ saṃkṣaye vibho mām ayaṃ prāha vārṣṇeya prāñjalir nṛpasattamaḥ asmiñ jñātisamuddharṣe jayam ambā bravītu me

    11.17.6

    ity ukte jānatī sarvam ahaṃ svaṃ vyasanāgamam abruvaṃ puruṣavyāghra yato dharmas tato jayaḥ

    11.17.7

    yathā na yudhyamānas tvaṃ saṃpramuhyasi putraka dhruvaṃ śastrajitāṃl lokān prāptāsy amaravad vibho

    11.17.8

    ity evam abruvaṃ pūrvaṃ nainaṃ śocāmi vai prabho dhṛtarāṣṭraṃ tu śocāmi kṛpaṇaṃ hatabāndhavam

    11.17.9

    amarṣaṇaṃ yudhāṃ śreṣṭhaṃ kṛtāstraṃ yuddhadurmadam śayānaṃ vīraśayane paśya mādhava me sutam

    11.17.10

    yo 'yaṃ mūrdhāvasiktānām agre yāti paraṃtapaḥ so 'yaṃ pāṃsuṣu śete 'dya paśya kālasya paryayam

    11.17.11

    dhruvaṃ duryodhano vīro gatiṃ nasulabhāṃ gataḥ tathā hy abhimukhaḥ śete śayane vīrasevite

    11.17.12

    yaṃ purā paryupāsīnā ramayanti mahīkṣitaḥ mahītalasthaṃ nihataṃ gṛdhrās taṃ paryupāsate

    11.17.13

    yaṃ purā vyajanair agryair upavījanti yoṣitaḥ tam adya pakṣavyajanair upavījanti pakṣiṇaḥ

    11.17.14

    eṣa śete mahābāhur balavān satyavikramaḥ siṃheneva dvipaḥ saṃkhye bhīmasenena pātitaḥ

    11.17.15

    paśya duryodhanaṃ kṛṣṇa śayānaṃ rudhirokṣitam nihataṃ bhīmasenena gadām udyamya bhārata

    11.17.16

    akṣauhiṇīr mahābāhur daśa caikāṃ ca keśava anayad yaḥ purā saṃkhye so 'nayān nidhanaṃ gataḥ

    11.17.17

    eṣa duryodhanaḥ śete maheṣvāso mahārathaḥ śārdūla iva siṃhena bhīmasenena pātitaḥ

    11.17.18

    viduraṃ hy avamanyaiṣa pitaraṃ caiva mandabhāk bālo vṛddhāvamānena mando mṛtyuvaśaṃ gataḥ

    11.17.19

    niḥsapatnā mahī yasya trayodaśa samāḥ sthitā sa śete nihato bhūmau putro me pṛthivīpatiḥ

    11.17.20

    apaśyaṃ kṛṣṇa pṛthivīṃ dhārtarāṣṭrānuśāsanāt pūrṇāṃ hastigavāśvasya vārṣṇeya na tu tac ciram

    11.17.21

    tām evādya mahābāho paśyāmy anyānuśāsanāt hīnāṃ hastigavāśvena kiṃ nu jīvāmi mādhava

    11.17.22

    idaṃ kṛcchrataraṃ paśya putrasyāpi vadhān mama yad imāḥ paryupāsante hatāñ śūrān raṇe striyaḥ

    11.17.23

    prakīrṇakeśāṃ suśroṇīṃ duryodhanabhujāṅkagām rukmavedīnibhāṃ paśya kṛṣṇa lakṣmaṇamātaram

    11.17.24

    nūnam eṣā purā bālā jīvamāne mahābhuje bhujāv āśritya ramate subhujasya manasvinī

    11.17.25

    kathaṃ tu śatadhā nedaṃ hṛdayaṃ mama dīryate paśyantyā nihataṃ putraṃ putreṇa sahitaṃ raṇe

    11.17.26

    putraṃ rudhirasaṃsiktam upajighraty aninditā duryodhanaṃ tu vāmorūḥ pāṇinā parimārjati

    11.17.27

    kiṃ nu śocati bhartāraṃ putraṃ caiṣā manasvinī tathā hy avasthitā bhāti putraṃ cāpy abhivīkṣya sā

    11.17.28

    svaśiraḥ pañcaśākhābhyām abhihatyāyatekṣaṇā pataty urasi vīrasya kururājasya mādhava

    11.17.29

    puṇḍarīkanibhā bhāti puṇḍarīkāntaraprabhā mukhaṃ vimṛjya putrasya bhartuś caiva tapasvinī

    11.17.30

    yadi cāpy āgamāḥ santi yadi vā śrutayas tathā dhruvaṃ lokān avāpto 'yaṃ nṛpo bāhubalārjitān

    11.18.1

    gāndhāry uvāca paśya mādhava putrān me śatasaṃkhyāñ jitaklamān gadayā bhīmasenena bhūyiṣṭhaṃ nihatān raṇe

    11.18.2

    idaṃ duḥkhataraṃ me 'dya yad imā muktamūrdhajāḥ hataputrā raṇe bālāḥ paridhāvanti me snuṣāḥ

    11.18.3

    prāsādatalacāriṇyaś caraṇair bhūṣaṇānvitaiḥ āpannā yat spṛśantīmā rudhirārdrāṃ vasuṃdharām

    11.18.4

    gṛdhrān utsārayantyaś ca gomāyūn vāyasāṃs tathā śokenārtā vighūrṇantyo mattā iva caranty uta

    11.18.5

    eṣānyā tv anavadyāṅgī karasaṃmitamadhyamā ghoraṃ tad vaiśasaṃ dṛṣṭvā nipataty atiduḥkhitā

    11.18.6

    dṛṣṭvā me pārthivasutām etāṃ lakṣmaṇamātaram rājaputrīṃ mahābāho mano na vyupaśāmyati

    11.18.7

    bhrātṝṃś cānyāḥ patīṃś cānyāḥ putrāṃś ca nihatān bhuvi dṛṣṭvā paripatanty etāḥ pragṛhya subhujā bhujān

    11.18.8

    madhyamānāṃ tu nārīṇāṃ vṛddhānāṃ cāparājita ākrandaṃ hatabandhūnāṃ dāruṇe vaiśase śṛṇu

    11.18.9

    rathanīḍāni dehāṃś ca hatānāṃ gajavājinām āśritāḥ śramamohārtāḥ sthitāḥ paśya mahābala

    11.18.10

    anyā cāpahṛtaṃ kāyāc cārukuṇḍalam unnasam svasya bandhoḥ śiraḥ kṛṣṇa gṛhītvā paśya tiṣṭhati

    11.18.11

    pūrvajātikṛtaṃ pāpaṃ manye nālpam ivānagha etābhir anavadyābhir mayā caivālpamedhayā

    11.18.12

    tad idaṃ dharmarājena yātitaṃ no janārdana na hi nāśo 'sti vārṣṇeya karmaṇoḥ śubhapāpayoḥ

    11.18.13

    pratyagravayasaḥ paśya darśanīyakucodarāḥ kuleṣu jātā hrīmatyaḥ kṛṣṇapakṣākṣimūrdhajāḥ

    11.18.14

    haṃsagadgadabhāṣiṇyo duḥkhaśokapramohitāḥ sārasya iva vāśantyaḥ patitāḥ paśya mādhava

    11.18.15

    phullapadmaprakāśāni puṇḍarīkākṣa yoṣitām anavadyāni vaktrāṇi tapaty asukharaśmivān

    11.18.16

    īrṣūṇāṃ mama putrāṇāṃ vāsudevāvarodhanam mattamātaṅgadarpāṇāṃ paśyanty adya pṛthagjanāḥ

    11.18.17

    śatacandrāṇi carmāṇi dhvajāṃś cādityasaṃnibhān raukmāṇi caiva varmāṇi niṣkān api ca kāñcanān

    11.18.18

    śīrṣatrāṇāni caitāni putrāṇāṃ me mahītale paśya dīptāni govinda pāvakān suhutān iva

    11.18.19

    eṣa duḥśāsanaḥ śete śūreṇāmitraghātinā pītaśoṇitasarvāṅgo bhīmasenena pātitaḥ

    11.18.20

    gadayā vīraghātinyā paśya mādhava me sutam dyūtakleśān anusmṛtya draupadyā coditena ca

    11.18.21

    uktā hy anena pāñcālī sabhāyāṃ dyūtanirjitā priyaṃ cikīrṣatā bhrātuḥ karṇasya ca janārdana

    11.18.22

    sahaiva sahadevena nakulenārjunena ca dāsabhāryāsi pāñcāli kṣipraṃ praviśa no gṛhān

    11.18.23

    tato 'ham abruvaṃ kṛṣṇa tadā duryodhanaṃ nṛpam mṛtyupāśaparikṣiptaṃ śakuniṃ putra varjaya

    11.18.24

    nibodhainaṃ sudurbuddhiṃ mātulaṃ kalahapriyam kṣipram enaṃ parityajya putra śāmyasva pāṇḍavaiḥ

    11.18.25

    na budhyase tvaṃ durbuddhe bhīmasenam amarṣaṇam vāṅnārācais tudaṃs tīkṣṇair ulkābhir iva kuñjaram

    11.18.26

    tān eṣa rabhasaḥ krūro vākśalyān avadhārayan utsasarja viṣaṃ teṣu sarpo govṛṣabheṣv iva

    11.18.27

    eṣa duḥśāsanaḥ śete vikṣipya vipulau bhujau nihato bhīmasenena siṃheneva maharṣabhaḥ

    11.18.28

    atyartham akarod raudraṃ bhīmaseno 'tyamarṣaṇaḥ duḥśāsanasya yat kruddho 'pibac choṇitam āhave

    11.19.1

    gāndhāry uvāca eṣa mādhava putro me vikarṇaḥ prājñasaṃmataḥ bhūmau vinihataḥ śete bhīmena śatadhā kṛtaḥ

    11.19.2

    gajamadhyagataḥ śete vikarṇo madhusūdana nīlameghaparikṣiptaḥ śaradīva divākaraḥ

    11.19.3

    asya cāpagraheṇaiṣa pāṇiḥ kṛtakiṇo mahān kathaṃ cic chidyate gṛdhrair attukāmais talatravān

    11.19.4

    asya bhāryāmiṣaprepsūn gṛdhrān etāṃs tapasvinī vārayaty aniśaṃ bālā na ca śaknoti mādhava

    11.19.5

    yuvā vṛndārakaḥ śūro vikarṇaḥ puruṣarṣabha sukhocitaḥ sukhārhaś ca śete pāṃsuṣu mādhava

    11.19.6

    karṇinālīkanārācair bhinnamarmāṇam āhave adyāpi na jahāty enaṃ lakṣmīr bharatasattamam

    11.19.7

    eṣa saṃgrāmaśūreṇa pratijñāṃ pālayiṣyatā durmukho 'bhimukhaḥ śete hato 'rigaṇahā raṇe

    11.19.8

    tasyaitad vadanaṃ kṛṣṇa śvāpadair ardhabhakṣitam vibhāty abhyadhikaṃ tāta saptamyām iva candramāḥ

    11.19.9

    śūrasya hi raṇe kṛṣṇa yasyānanam athedṛśam sa kathaṃ nihato 'mitraiḥ pāṃsūn grasati me sutaḥ

    11.19.10

    yasyāhavamukhe saumya sthātā naivopapadyate sa kathaṃ durmukho 'mitrair hato vibudhalokajit

    11.19.11

    citrasenaṃ hataṃ bhūmau śayānaṃ madhusūdana dhārtarāṣṭram imaṃ paśya pratimānaṃ danuṣmatām

    11.19.12

    taṃ citramālyābharaṇaṃ yuvatyaḥ śokakarśitāḥ kravyādasaṃghaiḥ sahitā rudantyaḥ paryupāsate

    11.19.13

    strīṇāṃ ruditanirghoṣaḥ śvāpadānāṃ ca garjitam citrarūpam idaṃ kṛṣṇa vicitraṃ pratibhāti me

    11.19.14

    yuvā vṛndārako nityaṃ pravarastrīniṣevitaḥ viviṃśatir asau śete dhvastaḥ pāṃsuṣu mādhava

    11.19.15

    śarasaṃkṛttavarmāṇaṃ vīraṃ viśasane hatam parivāryāsate gṛdhrāḥ pariviṃśā viviṃśatim

    11.19.16

    praviśya samare vīraḥ pāṇḍavānām anīkinīm āviśya śayane śete punaḥ satpuruṣocitam

    11.19.17

    smitopapannaṃ sunasaṃ subhru tārādhipopamam atīva śubhraṃ vadanaṃ paśya kṛṣṇa viviṃśateḥ

    11.19.18

    yaṃ sma taṃ paryupāsante vasuṃ vāsavayoṣitaḥ krīḍantam iva gandharvaṃ devakanyāḥ sahasraśaḥ

    11.19.19

    hantāraṃ vīrasenānāṃ śūraṃ samitiśobhanam nibarhaṇam amitrāṇāṃ duḥsahaṃ viṣaheta kaḥ

    11.19.20

    duḥsahasyaitad ābhāti śarīraṃ saṃvṛtaṃ śaraiḥ girir ātmaruhaiḥ phullaiḥ karṇikārair ivāvṛtaḥ

    11.19.21

    śātakaumbhyā srajā bhāti kavacena ca bhāsvatā agnineva giriḥ śveto gatāsur api duḥsahaḥ

    11.20.1

    gāndhāry uvāca adhyardhaguṇam āhur yaṃ bale śaurye ca mādhava pitrā tvayā ca dāśārha dṛptaṃ siṃham ivotkaṭam

    11.20.2

    yo bibheda camūm eko mama putrasya durbhidām sa bhūtvā mṛtyur anyeṣāṃ svayaṃ mṛtyuvaśaṃ gataḥ

    11.20.3

    tasyopalakṣaye kṛṣṇa kārṣṇer amitatejasaḥ abhimanyor hatasyāpi prabhā naivopaśāmyati

    11.20.4

    eṣā virāṭaduhitā snuṣā gāṇḍīvadhanvanaḥ ārtā bālā patiṃ vīraṃ śocyā śocaty aninditā

    11.20.5

    tam eṣā hi samāsādya bhāryā bhartāram antike virāṭaduhitā kṛṣṇa pāṇinā parimārjati

    11.20.6

    tasya vaktram upāghrāya saubhadrasya yaśasvinī vibuddhakamalākāraṃ kambuvṛttaśirodharam

    11.20.7

    kāmyarūpavatī caiṣā pariṣvajati bhāminī lajjamānā purevainaṃ mādhvīkamadamūrchitā

    11.20.8

    tasya kṣatajasaṃdigdhaṃ jātarūpapariṣkṛtam vimucya kavacaṃ kṛṣṇa śarīram abhivīkṣate

    11.20.9

    avekṣamāṇā taṃ bālā kṛṣṇa tvām abhibhāṣate ayaṃ te puṇḍarīkākṣa sadṛśākṣo nipātitaḥ

    11.20.10

    bale vīrye ca sadṛśas tejasā caiva te 'nagha rūpeṇa ca tavātyarthaṃ śete bhuvi nipātitaḥ

    11.20.11

    atyantasukumārasya rāṅkavājinaśāyinaḥ kaccid adya śarīraṃ te bhūmau na paritapyate

    11.20.12

    mātaṅgabhujavarṣmāṇau jyākṣepakaṭhinatvacau kāñcanāṅgadinau śeṣe nikṣipya vipulau bhujau

    11.20.13

    vyāyamya bahudhā nūnaṃ sukhasuptaḥ śramād iva evaṃ vilapatīm ārtāṃ na hi mām abhibhāṣase

    11.20.14

    āryām ārya subhadrāṃ tvam imāṃś ca tridaśopamān pitṝn māṃ caiva duḥkhārtāṃ vihāya kva gamiṣyasi

    11.20.15

    tasya śoṇitasaṃdigdhān keśān unnāmya pāṇinā utsaṅge vaktram ādhāya jīvantam iva pṛcchati svasrīyaṃ vāsudevasya putraṃ gāṇḍīvadhanvanaḥ

    11.20.16

    kathaṃ tvāṃ raṇamadhyasthaṃ jaghnur ete mahārathāḥ dhig astu krūrakartṝṃs tān kṛpakarṇajayadrathān

    11.20.17

    droṇadrauṇāyanī cobhau yair asi vyasanīkṛtaḥ ratharṣabhāṇāṃ sarveṣāṃ katham āsīt tadā manaḥ

    11.20.18

    bālaṃ tvāṃ parivāryaikaṃ mama duḥkhāya jaghnuṣām kathaṃ nu pāṇḍavānāṃ ca pāñcālānāṃ ca paśyatām tvaṃ vīra nidhanaṃ prāpto nāthavān sannanāthavat

    11.20.19

    dṛṣṭvā bahubhir ākrande nihataṃ tvām anāthavat vīraḥ puruṣaśārdūlaḥ kathaṃ jīvati pāṇḍavaḥ

    11.20.20

    na rājyalābho vipulaḥ śatrūṇāṃ vā parābhavaḥ prītiṃ dāsyati pārthānāṃ tvām ṛte puṣkarekṣaṇa

    11.20.21

    tava śastrajitāṃl lokān dharmeṇa ca damena ca kṣipram anvāgamiṣyāmi tatra māṃ pratipālaya

    11.20.22

    durmaraṃ punar aprāpte kāle bhavati kena cit yad ahaṃ tvāṃ raṇe dṛṣṭvā hataṃ jīvāmi durbhagā

    11.20.23

    kām idānīṃ naravyāghra ślakṣṇayā smitayā girā pitṛloke sametyānyāṃ mām ivāmantrayiṣyasi

    11.20.24

    nūnam apsarasāṃ svarge manāṃsi pramathiṣyasi parameṇa ca rūpeṇa girā ca smitapūrvayā

    11.20.25

    prāpya puṇyakṛtāṃl lokān apsarobhiḥ sameyivān saubhadra viharan kāle smarethāḥ sukṛtāni me

    11.20.26

    etāvān iha saṃvāso vihitas te mayā saha ṣaṇmāsān saptame māsi tvaṃ vīra nidhanaṃ gataḥ

    11.20.27

    ity uktavacanām etām apakarṣanti duḥkhitām uttarāṃ moghasaṃkalpāṃ matsyarājakulastriyaḥ

    11.20.28

    uttarām apakṛṣyainām ārtām ārtatarāḥ svayam virāṭaṃ nihataṃ dṛṣṭvā krośanti vilapanti ca

    11.20.29

    droṇāstraśarasaṃkṛttaṃ śayānaṃ rudhirokṣitam virāṭaṃ vitudanty ete gṛdhragomāyuvāyasāḥ

    11.20.30

    vitudyamānaṃ vihagair virāṭam asitekṣaṇāḥ na śaknuvanti vivaśā nivartayitum āturāḥ

    11.20.31

    āsām ātapataptānām āyāsena ca yoṣitām śrameṇa ca vivarṇānāṃ rūpāṇāṃ vigataṃ vapuḥ

    11.20.32

    uttaraṃ cābhimanyuṃ ca kāmbojaṃ ca sudakṣiṇam śiśūn etān hatān paśya lakṣmaṇaṃ ca sudarśanam āyodhanaśiromadhye śayānaṃ paśya mādhava

    11.21.1

    gāndhāry uvāca eṣa vaikartanaḥ śete maheṣvāso mahārathaḥ jvalitānalavat saṃkhye saṃśāntaḥ pārthatejasā

    11.21.2

    paśya vaikartanaṃ karṇaṃ nihatyātirathān bahūn śoṇitaughaparītāṅgaṃ śayānaṃ patitaṃ bhuvi

    11.21.3

    amarṣī dīrgharoṣaś ca maheṣvāso mahārathaḥ raṇe vinihataḥ śete śūro gāṇḍīvadhanvanā

    11.21.4

    yaṃ sma pāṇḍavasaṃtrāsān mama putrā mahārathāḥ prāyudhyanta puraskṛtya mātaṅgā iva yūthapam

    11.21.5

    śārdūlam iva siṃhena samare savyasācinā mātaṅgam iva mattena mātaṅgena nipātitam

    11.21.6

    sametāḥ puruṣavyāghra nihataṃ śūram āhave prakīrṇamūrdhajāḥ patnyo rudatyaḥ paryupāsate

    11.21.7

    udvignaḥ satataṃ yasmād dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ trayodaśa samā nidrāṃ cintayann nādhyagacchata

    11.21.8

    anādhṛṣyaḥ parair yuddhe śatrubhir maghavān iva yugāntāgnir ivārciṣmān himavān iva ca sthiraḥ

    11.21.9

    sa bhūtvā śaraṇaṃ vīro dhārtarāṣṭrasya mādhava bhūmau vinihataḥ śete vātarugṇa iva drumaḥ

    11.21.10

    paśya karṇasya patnīṃ tvaṃ vṛṣasenasya mātaram lālapyamānāḥ karuṇaṃ rudatīṃ patitāṃ bhuvi

    11.21.11

    ācāryaśāpo 'nugato dhruvaṃ tvāṃ; yad agrasac cakram iyaṃ dharā te tataḥ śareṇāpahṛtaṃ śiras te; dhanaṃjayenāhave śatrumadhye

    11.21.12

    aho dhig eṣā patitā visaṃjñā; samīkṣya jāmbūnadabaddhaniṣkam karṇaṃ mahābāhum adīnasattvaṃ; suṣeṇamātā rudatī bhṛśārtā

    11.21.13

    alpāvaśeṣo hi kṛto mahātmā; śarīrabhakṣaiḥ paribhakṣayadbhiḥ draṣṭuṃ na saṃprītikaraḥ śaśīva; kṛṣṇaśya pakṣasya caturdaśāhe

    11.21.14

    sāvartamānā patitā pṛthivyām; utthāya dīnā punar eva caiṣā karṇasya vaktraṃ parijighramāṇā; rorūyate putravadhābhitaptā

    11.22.1

    gāndhāry uvāca āvantyaṃ bhīmasenena bhakṣayanti nipātitam gṛdhragomāyavaḥ śūraṃ bahubandhum abandhuvat

    11.22.2

    taṃ paśya kadanaṃ kṛtvā śatrūṇāṃ madhusūdana śayānaṃ vīraśayane rudhireṇa samukṣitam

    11.22.3

    taṃ sṛgālāś ca kaṅkāś ca kravyādāś ca pṛthagvidhāḥ tena tena vikarṣanti paśya kālasya paryayam

    11.22.4

    śayānaṃ vīraśayane vīram ākrandasāriṇam āvantyam abhito nāryo rudatyaḥ paryupāsate

    11.22.5

    prātipīyaṃ maheṣvāsaṃ hataṃ bhallena bāhlikam prasuptam iva śārdūlaṃ paśya kṛṣṇa manasvinam

    11.22.6

    atīva mukhavarṇo 'sya nihatasyāpi śobhate somasyevābhipūrṇasya paurṇamāsyāṃ samudyataḥ

    11.22.7

    putraśokābhitaptena pratijñāṃ parirakṣatā pākaśāsaninā saṃkhye vārddhakṣatrir nipātitaḥ

    11.22.8

    ekādaśa camūr jitvā rakṣyamāṇaṃ mahātmanā satyaṃ cikīrṣatā paśya hatam enaṃ jayadratham

    11.22.9

    sindhusauvīrabhartāraṃ darpapūrṇaṃ manasvinam bhakṣayanti śivā gṛdhrā janārdana jayadratham

    11.22.10

    saṃrakṣyamāṇaṃ bhāryābhir anuraktābhir acyuta bhaṣanto vyapakarṣanti gahanaṃ nimnam antikāt

    11.22.11

    tam etāḥ paryupāsante rakṣamāṇā mahābhujam sindhusauvīragāndhārakāmbojayavanastriyaḥ

    11.22.12

    yadā kṛṣṇām upādāya prādravat kekayaiḥ saha tadaiva vadhyaḥ pāṇḍūnāṃ janārdana jayadrathaḥ

    11.22.13

    duḥśalāṃ mānayadbhis tu yadā mukto jayadrathaḥ katham adya na tāṃ kṛṣṇa mānayanti sma te punaḥ

    11.22.14

    saiṣā mama sutā bālā vilapantī suduḥkhitā pramāpayati cātmānam ākrośati ca pāṇḍavān

    11.22.15

    kiṃ nu duḥkhataraṃ kṛṣṇa paraṃ mama bhaviṣyati yat sutā vidhavā bālā snuṣāś ca nihateśvarāḥ

    11.22.16

    aho dhig duḥśalāṃ paśya vītaśokabhayām iva śiro bhartur anāsādya dhāvamānām itas tataḥ

    11.22.17

    vārayām āsa yaḥ sarvān pāṇḍavān putragṛddhinaḥ sa hatvā vipulāḥ senāḥ svayaṃ mṛtyuvaśaṃ gataḥ

    11.22.18

    taṃ mattam iva mātaṅgaṃ vīraṃ paramadurjayam parivārya rudanty etāḥ striyaś candropamānanāḥ

    11.23.1

    gāndhāry uvāca eṣa śalyo hataḥ śete sākṣān nakulamātulaḥ dharmajñena satā tāta dharmarājena saṃyuge

    11.23.2

    yas tvayā spardhate nityaṃ sarvatra puruṣarṣabha sa eṣa nihataḥ śete madrarājo mahārathaḥ

    11.23.3

    yena saṃgṛhṇatā tāta ratham ādhirather yudhi jayārthaṃ pāṇḍuputrāṇāṃ tathā tejovadhaḥ kṛtaḥ

    11.23.4

    aho dhik paśya śalyasya pūrṇacandrasudarśanam mukhaṃ padmapalāśākṣaṃ vaḍair ādaṣṭam avraṇam

    11.23.5

    eṣā cāmīkarābhasya taptakāñcanasaprabhā āsyād viniḥsṛtā jihvā bhakṣyate kṛṣṇa pakṣibhiḥ

    11.23.6

    yudhiṣṭhireṇa nihataṃ śalyaṃ samitiśobhanam rudantyaḥ paryupāsate madrarājakulastriyaḥ

    11.23.7

    etāḥ susūkṣmavasanā madrarājaṃ nararṣabham krośanty abhisamāsādya kṣatriyāḥ kṣatriyarṣabham

    11.23.8

    śalyaṃ nipatitaṃ nāryaḥ parivāryābhitaḥ sthitāḥ vāśitā gṛṣṭayaḥ paṅke parimagnam ivarṣabham

    11.23.9

    śalyaṃ śaraṇadaṃ śūraṃ paśyainaṃ rathasattamam śayānaṃ vīraśayane śarair viśakalīkṛtam

    11.23.10

    eṣa śailālayo rājā bhagadattaḥ pratāpavān gajāṅkuśadharaḥ śreṣṭhaḥ śete bhuvi nipātitaḥ

    11.23.11

    yasya rukmamayī mālā śirasy eṣā virājate śvāpadair bhakṣyamāṇasya śobhayantīva mūrdhajān

    11.23.12

    etena kila pārthasya yuddham āsīt sudāruṇam lomaharṣaṇam atyugraṃ śakrasya balinā yathā

    11.23.13

    yodhayitvā mahābāhur eṣa pārthaṃ dhanaṃjayam saṃśayaṃ gamayitvā ca kuntīputreṇa pātitaḥ

    11.23.14

    yasya nāsti samo loke śaurye vīrye ca kaś cana sa eṣa nihataḥ śete bhīṣmo bhīṣmakṛd āhave

    11.23.15

    paśya śāṃtanavaṃ kṛṣṇa śayānaṃ sūryavarcasam yugānta iva kālena pātitaṃ sūryam ambarāt

    11.23.16

    eṣa taptvā raṇe śatrūñ śastratāpena vīryavān narasūryo 'stam abhyeti sūryo 'stam iva keśava

    11.23.17

    śaratalpagataṃ vīraṃ dharme devāpinā samam śayānaṃ vīraśayane paśya śūraniṣevite

    11.23.18

    karṇinālīkanārācair āstīrya śayanottamam āviśya śete bhagavān skandaḥ śaravaṇaṃ yathā

    11.23.19

    atūlapūrṇaṃ gāṅgeyas tribhir bāṇaiḥ samanvitam upadhāyopadhānāgryaṃ dattaṃ gāṇḍīvadhanvanā

    11.23.20

    pālayānaḥ pituḥ śāstram ūrdhvaretā mahāyaśāḥ eṣa śāṃtanavaḥ śete mādhavāpratimo yudhi

    11.23.21

    dharmātmā tāta dharmajñaḥ pāraṃparyeṇa nirṇaye amartya iva martyaḥ sann eṣa prāṇān adhārayat

    11.23.22

    nāsti yuddhe kṛtī kaś cin na vidvān na parākramī yatra śāṃtanavo bhīṣmaḥ śete 'dya nihataḥ paraiḥ

    11.23.23

    svayam etena śūreṇa pṛcchyamānena pāṇḍavaiḥ dharmajñenāhave mṛtyur ākhyātaḥ satyavādinā

    11.23.24

    pranaṣṭaḥ kuruvaṃśaś ca punar yena samuddhṛtaḥ sa gataḥ kurubhiḥ sārdhaṃ mahābuddhiḥ parābhavam

    11.23.25

    dharmeṣu kuravaḥ kaṃ nu pariprakṣyanti mādhava gate devavrate svargaṃ devakalpe nararṣabhe

    11.23.26

    arjunasya vinetāram ācāryaṃ sātyakes tathā taṃ paśya patitaṃ droṇaṃ kurūṇāṃ gurusattamam

    11.23.27

    astraṃ caturvidhaṃ veda yathaiva tridaśeśvaraḥ bhārgavo vā mahāvīryas tathā droṇo 'pi mādhava

    11.23.28

    yasya prasādād bībhatsuḥ pāṇḍavaḥ karma duṣkaram cakāra sa hataḥ śete nainam astrāṇy apālayan

    11.23.29

    yaṃ purodhāya kurava āhvayanti sma pāṇḍavān so 'yaṃ śastrabhṛtāṃ śreṣṭho droṇaḥ śastraiḥ pṛthak kṛtaḥ

    11.23.30

    yasya nirdahataḥ senāṃ gatir agner ivābhavat sa bhūmau nihataḥ śete śāntārcir iva pāvakaḥ

    11.23.31

    dhanur muṣṭir aśīrṇaś ca hastāvāpaś ca mādhava droṇasya nihatasyāpi dṛśyate jīvato yathā

    11.23.32

    vedā yasmāc ca catvāraḥ sarvāstrāṇi ca keśava anapetāni vai śūrād yathaivādau prajāpateḥ

    11.23.33

    vandanārhāv imau tasya bandibhir vanditau śubhau gomāyavo vikarṣanti pādau śiṣyaśatārcitau

    11.23.34

    droṇaṃ drupadaputreṇa nihataṃ madhusūdana kṛpī kṛpaṇam anvāste duḥkhopahatacetanā

    11.23.35

    tāṃ paśya rudatīm ārtāṃ muktakeśīm adhomukhīm hataṃ patim upāsantīṃ droṇaṃ śastrabhṛtāṃ varam

    11.23.36

    bāṇair bhinnatanutrāṇaṃ dhṛṣṭadyumnena keśava upāste vai mṛdhe droṇaṃ jaṭilā brahmacāriṇī

    11.23.37

    pretakṛtye ca yatate kṛpī kṛpaṇam āturā hatasya samare bhartuḥ sukumārī yaśasvinī

    11.23.38

    agnīn āhṛtya vidhivac citāṃ prajvālya sarvaśaḥ droṇam ādhāya gāyanti trīṇi sāmāni sāmagāḥ

    11.23.39

    kiranti ca citām ete jaṭilā brahmacāriṇaḥ dhanurbhiḥ śaktibhiś caiva rathanīḍaiś ca mādhava

    11.23.40

    śastraiś ca vividhair anyair dhakṣyante bhūritejasam ta ete droṇam ādhāya śaṃsanti ca rudanti ca

    11.23.41

    sāmabhis tribhir antaḥsthair anuśaṃsanti cāpare agnāv agnim ivādhāya droṇaṃ hutvā hutāśane

    11.23.42

    gacchanty abhimukhā gaṅgāṃ droṇaśiṣyā dvijātayaḥ apasavyāṃ citiṃ kṛtvā puraskṛtya kṛpīṃ tadā

    11.24.1

    gāndhāry uvāca somadattasutaṃ paśya yuyudhānena pātitam vitudyamānaṃ vihagair bahubhir mādhavāntike

    11.24.2

    putraśokābhisaṃtaptaḥ somadatto janārdana yuyudhānaṃ maheṣvāsaṃ garhayann iva dṛśyate

    11.24.3

    asau tu bhūriśravaso mātā śokapariplutā āśvāsayati bhartāraṃ somadattam aninditā

    11.24.4

    diṣṭyā nedaṃ mahārāja dāruṇaṃ bharatakṣayam kurusaṃkrandanaṃ ghoraṃ yugāntam anupaśyasi

    11.24.5

    diṣṭyā yūpadhvajaṃ vīraṃ putraṃ bhūrisahasradam anekakratuyajvānaṃ nihataṃ nādya paśyasi

    11.24.6

    diṣṭyā snuṣāṇām ākrande ghoraṃ vilapitaṃ bahu na śṛṇoṣi mahārāja sārasīnām ivārṇave

    11.24.7

    ekavastrānusaṃvītāḥ prakīrṇāsitamūrdhajāḥ snuṣās te paridhāvanti hatāpatyā hateśvarāḥ

    11.24.8

    śvāpadair bhakṣyamāṇaṃ tvam aho diṣṭyā na paśyasi chinnabāhuṃ naravyāghram arjunena nipātitam

    11.24.9

    śalaṃ vinihataṃ saṃkhye bhūriśravasam eva ca snuṣāś ca vidhavāḥ sarvā diṣṭyā nādyeha paśyasi

    11.24.10

    diṣṭyā tat kāñcanaṃ chatraṃ yūpaketor mahātmanaḥ vinikīrṇaṃ rathopasthe saumadatter na paśyasi

    11.24.11

    amūs tu bhūriśravaso bhāryāḥ sātyakinā hatam parivāryānuśocanti bhartāram asitekṣaṇāḥ

    11.24.12

    etā vilapya bahulaṃ bhartṛśokena karśitāḥ patanty abhimukhā bhūmau kṛpaṇaṃ bata keśava

    11.24.13

    bībhatsur atibībhatsaṃ karmedam akarot katham pramattasya yad acchaitsīd bāhuṃ śūrasya yajvanaḥ

    11.24.14

    tataḥ pāpataraṃ karma kṛtavān api sātyakiḥ yasmāt prāyopaviṣṭasya prāhārṣīt saṃśitātmanaḥ

    11.24.15

    eko dvābhyāṃ hataḥ śeṣe tvam adharmeṇa dhārmikaḥ iti yūpadhvajasyaitāḥ striyaḥ krośanti mādhava

    11.24.16

    bhāryā yūpadhvajasyaiṣā karasaṃmitamadhyamā kṛtvotsaṅge bhujaṃ bhartuḥ kṛpaṇaṃ paryadevayat

    11.24.17

    ayaṃ sa raśanotkarṣī pīnastanavimardanaḥ nābhyūrujaghanasparśī nīvīvisraṃsanaḥ karaḥ

    11.24.18

    vāsudevasya sāṃnidhye pārthenākliṣṭakarmaṇā yudhyataḥ samare 'nyena pramattasya nipātitaḥ

    11.24.19

    kiṃ nu vakṣyasi saṃsatsu kathāsu ca janārdana arjunasya mahat karma svayaṃ vā sa kirīṭavān

    11.24.20

    ity evaṃ garhayitvaiṣā tūṣṇīm āste varāṅganā tām etām anuśocanti sapatnyaḥ svām iva snuṣām

    11.24.21

    gāndhārarājaḥ śakunir balavān satyavikramaḥ nihataḥ sahadevena bhāgineyena mātulaḥ

    11.24.22

    yaḥ purā hemadaṇḍābhyāṃ vyajanābhyāṃ sma vījyate sa eṣa pakṣibhiḥ pakṣaiḥ śayāna upavījyate

    11.24.23

    yaḥ sma rūpāṇi kurute śataśo 'tha sahasraśaḥ tasya māyāvino māyā dagdhāḥ pāṇḍavatejasā

    11.24.24

    māyayā nikṛtiprajño jitavān yo yudhiṣṭhiram sabhāyāṃ vipulaṃ rājyaṃ sa punar jīvitaṃ jitaḥ

    11.24.25

    śakuntāḥ śakuniṃ kṛṣṇa samantāt paryupāsate kitavaṃ mama putrāṇāṃ vināśāyopaśikṣitam

    11.24.26

    etenaitan mahad vairaṃ prasaktaṃ pāṇḍavaiḥ saha vadhāya mama putrāṇām ātmanaḥ sagaṇasya ca

    11.24.27

    yathaiva mama putrāṇāṃ lokāḥ śastrajitāḥ prabho evam asyāpi durbuddher lokāḥ śastreṇa vai jitāḥ

    11.24.28

    kathaṃ ca nāyaṃ tatrāpi putrān me bhrātṛbhiḥ saha virodhayed ṛjuprajñān anṛjur madhusūdana

    11.25.1

    gāndhāry uvāca kāmbojaṃ paśya durdharṣaṃ kāmbojāstaraṇocitam śayānam ṛṣabhaskandhaṃ hataṃ pāṃsuśu mādhava

    11.25.2

    yasya kṣatajasaṃdigdhau bāhū candanarūṣitau avekṣya kṛpaṇaṃ bhāryā vilapaty atiduḥkhitā

    11.25.3

    imau tau parighaprakhyau bāhū śubhatalāṅgulī yayor vivaram āpannāṃ na ratir māṃ purājahat

    11.25.4

    kāṃ gatiṃ nu gamiṣyāmi tvayā hīnā janeśvara dūrabandhur anātheva atīva madhurasvarā

    11.25.5

    ātape klāmyamānānāṃ vividhānām iva srajām klāntānām api nārīṇāṃ na śrīr jahati vai tanum

    11.25.6

    śayānam abhitaḥ śūraṃ kāliṅgaṃ madhusūdana paśya dīptāṅgadayugapratibaddhamahābhujam

    11.25.7

    māgadhānām adhipatiṃ jayatsenaṃ janārdana parivārya praruditā māgadhyaḥ paśya yoṣitaḥ

    11.25.8

    āsām āyatanetrāṇāṃ susvarāṇāṃ janārdana manaḥśrutiharo nādo mano mohayatīva me

    11.25.9

    prakīrṇasarvābharaṇā rudantyaḥ śokakarśitāḥ svāstīrṇaśayanopetā māgadhyaḥ śerate bhuvi

    11.25.10

    kosalānām adhipatiṃ rājaputraṃ bṛhadbalam bhartāraṃ parivāryaitāḥ pṛthak praruditāḥ striyaḥ

    11.25.11

    asya gātragatān bāṇān kārṣṇibāhubalārpitān uddharanty asukhāviṣṭā mūrchamānāḥ punaḥ punaḥ

    11.25.12

    āsāṃ sarvānavadyānām ātapena pariśramāt pramlānanalinābhāni bhānti vaktrāṇi mādhava

    11.25.13

    droṇena nihatāḥ śūrāḥ śerate rucirāṅgadāḥ droṇenābhimukhāḥ sarve bhrātaraḥ pañca kekayāḥ

    11.25.14

    taptakāñcanavarmāṇas tāmradhvajarathasrajaḥ bhāsayanti mahīṃ bhāsā jvalitā iva pāvakāḥ

    11.25.15

    droṇena drupadaṃ saṃkhye paśya mādhava pātitam mahādvipam ivāraṇye siṃhena mahatā hatam

    11.25.16

    pāñcālarājño vipulaṃ puṇḍarīkākṣa pāṇḍuram ātapatraṃ samābhāti śaradīva divākaraḥ

    11.25.17

    etās tu drupadaṃ vṛddhaṃ snuṣā bhāryāś ca duḥkhitāḥ dagdhvā gacchanti pāñcālyaṃ rājānam apasavyataḥ

    11.25.18

    dhṛṣṭaketuṃ maheṣvāsaṃ cedipuṃgavam aṅganāḥ droṇena nihataṃ śūraṃ haranti hṛtacetasaḥ

    11.25.19

    droṇāstram abhihatyaiṣa vimarde madhusūdana maheṣvāso hataḥ śete nadyā hṛta iva drumaḥ

    11.25.20

    eṣa cedipatiḥ śūro dhṛṣṭaketur mahārathaḥ śete vinihataḥ saṃkhye hatvā śatrūn sahasraśaḥ

    11.25.21

    vitudyamānaṃ vihagais taṃ bhāryāḥ pratyupasthitāḥ cedirājaṃ hṛṣīkeśa hataṃ sabalabāndhavam

    11.25.22

    dāśārhīputrajaṃ vīraṃ śayānaṃ satyavikramam āropyāṅke rudanty etāś cedirājavarāṅganāḥ

    11.25.23

    asya putraṃ hṛṣīkeśa suvaktraṃ cārukuṇḍalam droṇena samare paśya nikṛttaṃ bahudhā śaraiḥ

    11.25.24

    pitaraṃ nūnam ājisthaṃ yudhyamānaṃ paraiḥ saha nājahāt pṛṣṭhato vīram adyāpi madhusūdana

    11.25.25

    evaṃ mamāpi putrasya putraḥ pitaram anvagāt duryodhanaṃ mahābāho lakṣmaṇaḥ paravīrahā

    11.25.26

    vindānuvindāv āvantyau patitau paśya mādhava himānte puṣpitau śālau marutā galitāv iva

    11.25.27

    kāñcanāṅgadavarmāṇau bāṇakhaḍgadhanurdharau ṛṣabhapratirūpākṣau śayānau vimalasrajau

    11.25.28

    avadhyāḥ pāṇḍavāḥ kṛṣṇa sarva eva tvayā saha ye muktā droṇabhīṣmābhyāṃ karṇād vaikartanāt kṛpāt

    11.25.29

    duryodhanād droṇasutāt saindhavāc ca mahārathāt somadattād vikarṇāc ca śūrāc ca kṛtavarmaṇaḥ ye hanyuḥ śastravegena devān api nararṣabhāḥ

    11.25.30

    ta ime nihatāḥ saṃkhye paśya kālasya paryayam nātibhāro 'sti daivasya dhruvaṃ mādhava kaś cana yad ime nihatāḥ śūrāḥ kṣatriyaiḥ kṣatriyarṣabhāḥ

    11.25.31

    tadaiva nihatāḥ kṛṣṇa mama putrās tarasvinaḥ yadaivākṛtakāmas tvam upaplavyaṃ gataḥ punaḥ

    11.25.32

    śaṃtanoś caiva putreṇa prājñena vidureṇa ca tadaivoktāsmi mā snehaṃ kuruṣvātmasuteṣv iti

    11.25.33

    tayor na darśanaṃ tāta mithyā bhavitum arhati acireṇaiva me putrā bhasmībhūtā janārdana

    11.25.34

    vaiśaṃpāyana uvāca ity uktvā nyapatad bhūmau gāndhārī śokakarśitā duḥkhopahatavijñānā dhairyam utsṛjya bhārata

    11.25.35

    tataḥ kopaparītāṅgī putraśokapariplutā jagāma śauriṃ doṣeṇa gāndhārī vyathitendriyā

    11.25.36

    gāndhāry uvāca pāṇḍavā dhārtarāṣṭrāś ca drugdhāḥ kṛṣṇa parasparam upekṣitā vinaśyantas tvayā kasmāj janārdana

    11.25.37

    śaktena bahubhṛtyena vipule tiṣṭhatā bale ubhayatra samarthena śrutavākyena caiva ha

    11.25.38

    icchatopekṣito nāśaḥ kurūṇāṃ madhusūdana yasmāt tvayā mahābāho phalaṃ tasmād avāpnuhi

    11.25.39

    patiśuśrūṣayā yan me tapaḥ kiṃ cid upārjitam tena tvāṃ duravāpātmañ śapsye cakragadādhara

    11.25.40

    yasmāt parasparaṃ ghnanto jñātayaḥ kurupāṇḍavāḥ upekṣitās te govinda tasmāj jñātīn vadhiṣyasi

    11.25.41

    tvam apy upasthite varṣe ṣaṭtriṃśe madhusūdana hatajñātir hatāmātyo hataputro vanecaraḥ kutsitenābhyupāyena nidhanaṃ samavāpsyasi

    11.25.42

    tavāpy evaṃ hatasutā nihatajñātibāndhavāḥ striyaḥ paripatiṣyanti yathaitā bharatastriyaḥ

    11.25.43

    vaiśaṃpāyana uvāca tac chrutvā vacanaṃ ghoraṃ vāsudevo mahāmanāḥ uvāca devīṃ gāndhārīm īṣad abhyutsmayann iva

    11.25.44

    saṃhartā vṛṣṇicakrasya nānyo mad vidyate śubhe jāne 'ham etad apy evaṃ cīrṇaṃ carasi kṣatriye

    11.25.45

    avadhyās te narair anyair api vā devadānavaiḥ parasparakṛtaṃ nāśam ataḥ prāpsyanti yādavāḥ

    11.25.46

    ity uktavati dāśārhe pāṇḍavās trastacetasaḥ babhūvur bhṛśasaṃvignā nirāśāś cāpi jīvite

    11.26.1

    vāsudeva uvāca uttiṣṭhottiṣṭha gāndhāri mā ca śoke manaḥ kṛthāḥ tavaiva hy aparādhena kuravo nidhanaṃ gatāḥ

    11.26.2

    yā tvaṃ putraṃ durātmānam īrṣum atyantamāninam duryodhanaṃ puraskṛtya duṣkṛtaṃ sādhu manyase

    11.26.3

    niṣṭhuraṃ vairaparuṣaṃ vṛddhānāṃ śāsanātigam katham ātmakṛtaṃ doṣaṃ mayy ādhātum ihecchasi

    11.26.4

    mṛtaṃ vā yadi vā naṣṭaṃ yo 'tītam anuśocati duḥkhena labhate duḥkhaṃ dvāv anarthau prapadyate

    11.26.5

    taporthīyaṃ brāhmaṇī dhatta garbhaṃ; gaur voḍhāraṃ dhāvitāraṃ turaṃgī śūdrā dāsaṃ paśupālaṃ tu vaiśyā; vadhārthīyaṃ tvadvidhā rājaputrī

    11.26.6

    vaiśaṃpāyana uvāca tac chrutvā vāsudevasya punaruktaṃ vaco 'priyam tūṣṇīṃ babhūva gāndhārī śokavyākulalocanā

    11.26.7

    dhṛtarāṣṭras tu rājarṣir nigṛhyābuddhijaṃ tamaḥ paryapṛcchata dharmātmā dharmarājaṃ yudhiṣṭhiram

    11.26.8

    jīvatāṃ parimāṇajñaḥ sainyānām asi pāṇḍava hatānāṃ yadi jānīṣe parimāṇaṃ vadasva me

    11.26.9

    yudhiṣṭhira uvāca daśāyutānām ayutaṃ sahasrāṇi ca viṃśatiḥ koṭyaḥ ṣaṣṭiś ca ṣaṭ caiva ye 'smin rājamṛdhe hatāḥ

    11.26.10

    alakṣyāṇāṃ tu vīrāṇāṃ sahasrāṇi caturdaśa daśa cānyāni rājendra śataṃ ṣaṣṭiś ca pañca ca

    11.26.11

    dhṛtarāṣṭra uvāca yudhiṣṭhira gatiṃ kāṃ te gatāḥ puruṣasattamāḥ ācakṣva me mahābāho sarvajño hy asi me mataḥ

    11.26.12

    yudhiṣṭhira uvāca yair hutāni śarīrāṇi hṛṣṭaiḥ paramasaṃyuge devarājasamāṃl lokān gatās te satyavikramāḥ

    11.26.13

    ye tv ahṛṣṭena manasā martavyam iti bhārata yudhyamānā hatāḥ saṃkhye te gandharvaiḥ samāgatāḥ

    11.26.14

    ye tu saṃgrāmabhūmiṣṭhā yācamānāḥ parāṅmukhāḥ śastreṇa nidhanaṃ prāptā gatās te guhyakān prati

    11.26.15

    pīḍyamānāḥ parair ye tu hīyamānā nirāyudhāḥ hrīniṣedhā mahātmānaḥ parān abhimukhā raṇe

    11.26.16

    chidyamānāḥ śitaiḥ śastraiḥ kṣatradharmaparāyaṇāḥ gatās te brahmasadanaṃ hatā vīrāḥ suvarcasaḥ

    11.26.17

    ye tatra nihatā rājann antar āyodhanaṃ prati yathā kathaṃ cit te rājan saṃprāptā uttarān kurūn

    11.26.18

    dhṛtarāṣṭra uvāca kena jñānabalenaivaṃ putra paśyasi siddhavat tan me vada mahābāho śrotavyaṃ yadi vai mayā

    11.26.19

    yudhiṣṭhira uvāca nideśād bhavataḥ pūrvaṃ vane vicaratā mayā tīrthayātrāprasaṅgena saṃprāpto 'yam anugrahaḥ

    11.26.20

    devarṣir lomaśo dṛṣṭas tataḥ prāpto 'smy anusmṛtim divyaṃ cakṣur api prāptaṃ jñānayogena vai purā

    11.26.21

    dhṛtarāṣṭra uvāca ye 'trānāthā janasyāsya sanāthā ye ca bhārata kaccit teṣāṃ śarīrāṇi dhakṣyanti vidhipūrvakam

    11.26.22

    na yeṣāṃ santi kartāro na ca ye 'trāhitāgnayaḥ vayaṃ ca kasya kuryāmo bahutvāt tāta karmaṇaḥ

    11.26.23

    yān suparṇāś ca gṛdhrāś ca vikarṣanti tatas tataḥ teṣāṃ tu karmaṇā lokā bhaviṣyanti yudhiṣṭhira

    11.26.24

    vaiśaṃpāyana uvāca evam ukto mahāprājñaḥ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ ādideśa sudharmāṇaṃ dhaumyaṃ sūtaṃ ca saṃjayam

    11.26.25

    viduraṃ ca mahābuddhiṃ yuyutsuṃ caiva kauravam indrasenamukhāṃś caiva bhṛtyān sūtāṃś ca sarvaśaḥ

    11.26.26

    bhavantaḥ kārayantv eṣāṃ pretakāryāṇi sarvaśaḥ yathā cānāthavat kiṃ cic charīraṃ na vinaśyati

    11.26.27

    śāsanād dharmarājasya kṣattā sūtaś ca saṃjayaḥ sudharmā dhaumyasahita indrasenādayas tathā

    11.26.28

    candanāgurukāṣṭhāni tathā kālīyakāny uta ghṛtaṃ tailaṃ ca gandhāṃś ca kṣaumāṇi vasanāni ca

    11.26.29

    samāhṛtya mahārhāṇi dārūṇāṃ caiva saṃcayān rathāṃś ca mṛditāṃs tatra nānāpraharaṇāni ca

    11.26.30

    citāḥ kṛtvā prayatnena yathāmukhyān narādhipān dāhayām āsur avyagrā vidhidṛṣṭena karmaṇā

    11.26.31

    duryodhanaṃ ca rājānaṃ bhrātṝṃś cāsya śatādhikān śalyaṃ śalaṃ ca rājānaṃ bhūriśravasam eva ca

    11.26.32

    jayadrathaṃ ca rājānam abhimanyuṃ ca bhārata dauḥśāsaniṃ lakṣmaṇaṃ ca dhṛṣṭaketuṃ ca pārthivam

    11.26.33

    bṛhantaṃ somadattaṃ ca sṛñjayāṃś ca śatādhikān rājānaṃ kṣemadhanvānaṃ virāṭadrupadau tathā

    11.26.34

    śikhaṇḍinaṃ ca pāñcālyaṃ dhṛṣṭadyumnaṃ ca pārṣatam yudhāmanyuṃ ca vikrāntam uttamaujasam eva ca

    11.26.35

    kausalyaṃ draupadeyāṃś ca śakuniṃ cāpi saubalam acalaṃ vṛṣakaṃ caiva bhagadattaṃ ca pārthivam

    11.26.36

    karṇaṃ vaikartanaṃ caiva sahaputram amarṣaṇam kekayāṃś ca maheṣvāsāṃs trigartāṃś ca mahārathān

    11.26.37

    ghaṭotkacaṃ rākṣasendraṃ bakabhrātaram eva ca alambusaṃ ca rājānaṃ jalasaṃdhaṃ ca pārthivam

    11.26.38

    anyāṃś ca pārthivān rājañ śataśo 'tha sahasraśaḥ ghṛtadhārāhutair dīptaiḥ pāvakaiḥ samadāhayan

    11.26.39

    pitṛmedhāś ca keṣāṃ cid avartanta mahātmanām sāmabhiś cāpy agāyanta te 'nvaśocyanta cāparaiḥ

    11.26.40

    sāmnām ṛcāṃ ca nādena strīṇāṃ ca ruditasvanaiḥ kaśmalaṃ sarvabhūtānāṃ niśāyāṃ samapadyata

    11.26.41

    te vidhūmāḥ pradīptāś ca dīpyamānāś ca pāvakāḥ nabhasīvānvadṛśyanta grahās tanvabhrasaṃvṛtāḥ

    11.26.42

    ye cāpy anāthās tatrāsan nānādeśasamāgatāḥ tāṃś ca sarvān samānāyya rāśīn kṛtvā sahasraśaḥ

    11.26.43

    citvā dārubhir avyagraḥ prabhūtaiḥ snehatāpitaiḥ dāhayām āsa viduro dharmarājasya śāsanāt

    11.26.44

    kārayitvā kriyās teṣāṃ kururājo yudhiṣṭhiraḥ dhṛtarāṣṭraṃ puraskṛtya gaṅgām abhimukho 'gamat

    11.27.1

    vaiśaṃpāyana uvāca te samāsādya gaṅgāṃ tu śivāṃ puṇyajanocitām hradinīṃ vaprasaṃpannāṃ mahānūpāṃ mahāvanām

    11.27.2

    bhūṣaṇāny uttarīyāṇi veṣṭanāny avamucya ca tataḥ pitṝṇāṃ pautrāṇāṃ bhrātṝṇāṃ svajanasya ca

    11.27.3

    putrāṇām āryakāṇāṃ ca patīnāṃ ca kurustriyaḥ udakaṃ cakrire sarvā rudantyo bhṛśaduḥkhitāḥ suhṛdāṃ cāpi dharmajñāḥ pracakruḥ salilakriyāḥ

    11.27.4

    udake kriyamāṇe tu vīrāṇāṃ vīrapatnibhiḥ sūpatīrthābhavad gaṅgā bhūyo viprasasāra ca

    11.27.5

    tan mahodadhisaṃkāśaṃ nirānandam anutsavam vīrapatnībhir ākīrṇaṃ gaṅgātīram aśobhata

    11.27.6

    tataḥ kuntī mahārāja sahasā śokakarśitā rudatī mandayā vācā putrān vacanam abravīt

    11.27.7

    yaḥ sa śūro maheṣvāso rathayūthapayūthapaḥ arjunena hataḥ saṃkhye vīralakṣaṇalakṣitaḥ

    11.27.8

    yaṃ sūtaputraṃ manyadhvaṃ rādheyam iti pāṇḍavāḥ yo vyarājac camūmadhye divākara iva prabhuḥ

    11.27.9

    pratyayudhyata yaḥ sarvān purā vaḥ sapadānugān duryodhanabalaṃ sarvaṃ yaḥ prakarṣan vyarocata

    11.27.10

    yasya nāsti samo vīrye pṛthivyām api kaś cana satyasaṃdhasya śūrasya saṃgrāmeṣv apalāyinaḥ

    11.27.11

    kurudhvam udakaṃ tasya bhrātur akliṣṭakarmaṇaḥ sa hi vaḥ pūrvajo bhrātā bhāskarān mayy ajāyata kuṇḍalī kavacī śūro divākarasamaprabhaḥ

    11.27.12

    śrutvā tu pāṇḍavāḥ sarve mātur vacanam apriyam karṇam evānuśocanta bhūyaś cārtatarābhavan

    11.27.13

    tataḥ sa puruṣavyāghraḥ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ uvāca mātaraṃ vīro niḥśvasann iva pannagaḥ

    11.27.14

    yasyeṣupātam āsādya nānyas tiṣṭhed dhanaṃjayāt kathaṃ putro bhavatyāṃ sa devagarbhaḥ purābhavat

    11.27.15

    yasya bāhupratāpena tāpitāḥ sarvato vayam tam agnim iva vastreṇa kathaṃ chāditavaty asi yasya bāhubalaṃ ghoraṃ dhārtarāṣṭrair upāsitam

    11.27.16

    nānyaḥ kuntīsutāt karṇād agṛhṇād rathināṃ rathī sa naḥ prathamajo bhrātā sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ asūta taṃ bhavaty agre katham adbhutavikramam

    11.27.17

    aho bhavatyā mantrasya pidhānena vayaṃ hatāḥ nidhanena hi karṇasya pīḍitāḥ sma sabāndhavāḥ

    11.27.18

    abhimanyor vināśena draupadeyavadhena ca pāñcālānāṃ ca nāśena kurūṇāṃ patanena ca

    11.27.19

    tataḥ śataguṇaṃ duḥkham idaṃ mām aspṛśad bhṛśam karṇam evānuśocan hi dahyāmy agnāv ivāhitaḥ

    11.27.20

    na hi sma kiṃ cid aprāpyaṃ bhaved api divi sthitam na ca sma vaiśasaṃ ghoraṃ kauravāntakaraṃ bhavet

    11.27.21

    evaṃ vilapya bahulaṃ dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ vinadañ śanakai rājaṃś cakārāsyodakaṃ prabhuḥ

    11.27.22

    tato vineduḥ sahasā strīpuṃsās tatra sarvaśaḥ abhito ye sthitās tatra tasminn udakakarmaṇi

    11.27.23

    tata ānāyayām āsa karṇasya saparicchadam striyaḥ kurupatir dhīmān bhrātuḥ premṇā yudhiṣṭhiraḥ

    11.27.24

    sa tābhiḥ saha dharmātmā pretakṛtyam anantaram kṛtvottatāra gaṅgāyāḥ salilād ākulendriyaḥ