Comma for either/or — dharma, courage. Spelling forgiving — corage finds courage.

    Mahābhārata

    Parva 10

    Vyāsa

    1 hr 16 min

    10.1.1

    saṃjaya uvāca tatas te sahitā vīrāḥ prayātā dakṣiṇāmukhāḥ upāstamayavelāyāṃ śibirābhyāśam āgatāḥ

    10.1.2

    vimucya vāhāṃs tvaritā bhītāḥ samabhavaṃs tadā gahanaṃ deśam āsādya pracchannā nyaviśanta te

    10.1.3

    senāniveśam abhito nātidūram avasthitāḥ nikṛttā niśitaiḥ śastraiḥ samantāt kṣatavikṣatāḥ

    10.1.4

    dīrgham uṣṇaṃ ca niḥśvasya pāṇḍavān anvacintayan śrutvā ca ninadaṃ ghoraṃ pāṇḍavānāṃ jayaiṣiṇām

    10.1.5

    anusārabhayād bhītāḥ prāṅmukhāḥ prādravan punaḥ te muhūrtaṃ tato gatvā śrāntavāhāḥ pipāsitāḥ

    10.1.6

    nāmṛṣyanta maheṣvāsāḥ krodhāmarṣavaśaṃ gatāḥ rājño vadhena saṃtaptā muhūrtaṃ samavasthitāḥ

    10.1.7

    dhṛtarāṣṭra uvāca aśraddheyam idaṃ karma kṛtaṃ bhīmena saṃjaya yat sa nāgāyutaprāṇaḥ putro mama nipātitaḥ

    10.1.8

    avadhyaḥ sarvabhūtānāṃ vajrasaṃhanano yuvā pāṇḍavaiḥ samare putro nihato mama saṃjaya

    10.1.9

    na diṣṭam abhyatikrāntuṃ śakyaṃ gāvalgaṇe naraiḥ yat sametya raṇe pārthaiḥ putro mama nipātitaḥ

    10.1.10

    adrisāramayaṃ nūnaṃ hṛdayaṃ mama saṃjaya hataṃ putraśataṃ śrutvā yan na dīrṇaṃ sahasradhā

    10.1.11

    kathaṃ hi vṛddhamithunaṃ hataputraṃ bhaviṣyati na hy ahaṃ pāṇḍaveyasya viṣaye vastum utsahe

    10.1.12

    kathaṃ rājñaḥ pitā bhūtvā svayaṃ rājā ca saṃjaya preṣyabhūtaḥ pravarteyaṃ pāṇḍaveyasya śāsanāt

    10.1.13

    ājñāpya pṛthivīṃ sarvāṃ sthitvā mūrdhni ca saṃjaya katham adya bhaviṣyāmi preṣyabhūto durantakṛt

    10.1.14

    kathaṃ bhīmasya vākyāni śrotuṃ śakṣyāmi saṃjaya yena putraśataṃ pūrṇam ekena nihataṃ mama

    10.1.15

    kṛtaṃ satyaṃ vacas tasya vidurasya mahātmanaḥ akurvatā vacas tena mama putreṇa saṃjaya

    10.1.16

    adharmeṇa hate tāta putre duryodhane mama kṛtavarmā kṛpo drauṇiḥ kim akurvata saṃjaya

    10.1.17

    saṃjaya uvāca gatvā tu tāvakā rājan nātidūram avasthitāḥ apaśyanta vanaṃ ghoraṃ nānādrumalatākulam

    10.1.18

    te muhūrtaṃ tu viśramya labdhatoyair hayottamaiḥ sūryāstamayavelāyām āseduḥ sumahad vanam

    10.1.19

    nānāmṛgagaṇair juṣṭaṃ nānāpakṣisamākulam nānādrumalatācchannaṃ nānāvyālaniṣevitam

    10.1.20

    nānātoyasamākīrṇaṃ taḍāgair upaśobhitam padminīśatasaṃchannaṃ nīlotpalasamāyutam

    10.1.21

    praviśya tad vanaṃ ghoraṃ vīkṣamāṇāḥ samantataḥ śākhāsahasrasaṃchannaṃ nyagrodhaṃ dadṛśus tataḥ

    10.1.22

    upetya tu tadā rājan nyagrodhaṃ te mahārathāḥ dadṛśur dvipadāṃ śreṣṭhāḥ śreṣṭhaṃ taṃ vai vanaspatim

    10.1.23

    te 'vatīrya rathebhyas tu vipramucya ca vājinaḥ upaspṛśya yathānyāyaṃ saṃdhyām anvāsata prabho

    10.1.24

    tato 'staṃ parvataśreṣṭham anuprāpte divākare sarvasya jagato dhātrī śarvarī samapadyata

    10.1.25

    grahanakṣatratārābhiḥ prakīrṇābhir alaṃkṛtam nabho 'ṃśukam ivābhāti prekṣaṇīyaṃ samantataḥ

    10.1.26

    īṣac cāpi pravalganti ye sattvā rātricāriṇaḥ divācarāś ca ye sattvās te nidrāvaśam āgatāḥ

    10.1.27

    rātriṃcarāṇāṃ sattvānāṃ ninādo 'bhūt sudāruṇaḥ kravyādāś ca pramuditā ghorā prāptā ca śarvarī

    10.1.28

    tasmin rātrimukhe ghore duḥkhaśokasamanvitāḥ kṛtavarmā kṛpo drauṇir upopaviviśuḥ samam

    10.1.29

    tatropaviṣṭāḥ śocanto nyagrodhasya samantataḥ tam evārtham atikrāntaṃ kurupāṇḍavayoḥ kṣayam

    10.1.30

    nidrayā ca parītāṅgā niṣedur dharaṇītale śrameṇa sudṛḍhaṃ yuktā vikṣatā vividhaiḥ śaraiḥ

    10.1.31

    tato nidrāvaśaṃ prāptau kṛpabhojau mahārathau sukhocitāv aduḥkhārhau niṣaṇṇau dharaṇītale tau tu suptau mahārāja śramaśokasamanvitau

    10.1.32

    krodhāmarṣavaśaṃ prāpto droṇaputras tu bhārata naiva sma sa jagāmātha nidrāṃ sarpa iva śvasan

    10.1.33

    na lebhe sa tu nidrāṃ vai dahyamāno 'timanyunā vīkṣāṃ cakre mahābāhus tad vanaṃ ghoradarśanam

    10.1.34

    vīkṣamāṇo vanoddeśaṃ nānāsattvair niṣevitam apaśyata mahābāhur nyagrodhaṃ vāyasāyutam

    10.1.35

    tatra kākasahasrāṇi tāṃ niśāṃ paryaṇāmayan sukhaṃ svapantaḥ kauravya pṛthak pṛthag apāśrayāḥ

    10.1.36

    supteṣu teṣu kākeṣu visrabdheṣu samantataḥ so 'paśyat sahasāyāntam ulūkaṃ ghoradarśanam

    10.1.37

    mahāsvanaṃ mahākāyaṃ haryakṣaṃ babhrupiṅgalam sudīrghaghoṇānakharaṃ suparṇam iva veginam

    10.1.38

    so 'tha śabdaṃ mṛduṃ kṛtvā līyamāna ivāṇḍajaḥ nyagrodhasya tataḥ śākhāṃ prārthayām āsa bhārata

    10.1.39

    saṃnipatya tu śākhāyāṃ nyagrodhasya vihaṃgamaḥ suptāñ jaghāna subahūn vāyasān vāyasāntakaḥ

    10.1.40

    keṣāṃ cid acchinat pakṣāñ śirāṃsi ca cakarta ha caraṇāṃś caiva keṣāṃ cid babhañja caraṇāyudhaḥ

    10.1.41

    kṣaṇenāhan sa balavān ye 'sya dṛṣṭipathe sthitāḥ teṣāṃ śarīrāvayavaiḥ śarīraiś ca viśāṃ pate nyagrodhamaṇḍalaṃ sarvaṃ saṃchannaṃ sarvato 'bhavat

    10.1.42

    tāṃs tu hatvā tataḥ kākān kauśiko mudito 'bhavat pratikṛtya yathākāmaṃ śatrūṇāṃ śatrusūdanaḥ

    10.1.43

    tad dṛṣṭvā sopadhaṃ karma kauśikena kṛtaṃ niśi tadbhāvakṛtasaṃkalpo drauṇir eko vyacintayat

    10.1.44

    upadeśaḥ kṛto 'nena pakṣiṇā mama saṃyuge śatrūṇāṃ kṣapaṇe yuktaḥ prāptakālaś ca me mataḥ

    10.1.45

    nādya śakyā mayā hantuṃ pāṇḍavā jitakāśinaḥ balavantaḥ kṛtotsāhā labdhalakṣāḥ prahāriṇaḥ rājñaḥ sakāśe teṣāṃ ca pratijñāto vadho mayā

    10.1.46

    pataṃgāgnisamāṃ vṛttim āsthāyātmavināśinīm nyāyato yudhyamānasya prāṇatyāgo na saṃśayaḥ chadmanā tu bhavet siddhiḥ śatrūṇāṃ ca kṣayo mahān

    10.1.47

    tatra saṃśayitād arthād yo 'rtho niḥsaṃśayo bhavet taṃ janā bahu manyante ye 'rthaśāstraviśāradāḥ

    10.1.48

    yac cāpy atra bhaved vācyaṃ garhitaṃ lokaninditam kartavyaṃ tan manuṣyeṇa kṣatradharmeṇa vartatā

    10.1.49

    ninditāni ca sarvāṇi kutsitāni pade pade sopadhāni kṛtāny eva pāṇḍavair akṛtātmabhiḥ

    10.1.50

    asminn arthe purā gītau śrūyete dharmacintakaiḥ ślokau nyāyam avekṣadbhis tattvārthaṃ tattvadarśibhiḥ

    10.1.51

    pariśrānte vidīrṇe ca bhuñjāne cāpi śatrubhiḥ prasthāne ca praveśe ca prahartavyaṃ ripor balam

    10.1.52

    nidrārtam ardharātre ca tathā naṣṭapraṇāyakam bhinnayodhaṃ balaṃ yac ca dvidhā yuktaṃ ca yad bhavet

    10.1.53

    ity evaṃ niścayaṃ cakre suptānāṃ yudhi māraṇe pāṇḍūnāṃ saha pāñcālair droṇaputraḥ pratāpavān

    10.1.54

    sa krūrāṃ matim āsthāya viniścitya muhur muhuḥ suptau prābodhayat tau tu mātulaṃ bhojam eva ca

    10.1.55

    nottaraṃ pratipede ca tatra yuktaṃ hriyā vṛtaḥ sa muhūrtam iva dhyātvā bāṣpavihvalam abravīt

    10.1.56

    hato duryodhano rājā ekavīro mahābalaḥ yasyārthe vairam asmābhir āsaktaṃ pāṇḍavaiḥ saha

    10.1.57

    ekākī bahubhiḥ kṣudrair āhave śuddhavikramaḥ pātito bhīmasenena ekādaśacamūpatiḥ

    10.1.58

    vṛkodareṇa kṣudreṇa sunṛśaṃsam idaṃ kṛtam mūrdhābhiṣiktasya śiraḥ pādena parimṛdnatā

    10.1.59

    vinardanti sma pāñcālāḥ kṣveḍanti ca hasanti ca dhamanti śaṅkhāñ śataśo hṛṣṭā ghnanti ca dundubhīn

    10.1.60

    vāditraghoṣas tumulo vimiśraḥ śaṅkhanisvanaiḥ anilenerito ghoro diśaḥ pūrayatīva hi

    10.1.61

    aśvānāṃ heṣamāṇānāṃ gajānāṃ caiva bṛṃhatām siṃhanādaś ca śūrāṇāṃ śrūyate sumahān ayam

    10.1.62

    diśaṃ prācīṃ samāśritya hṛṣṭānāṃ garjatāṃ bhṛśam rathanemisvanāś caiva śrūyante lomaharṣaṇāḥ

    10.1.63

    pāṇḍavair dhārtarāṣṭrāṇāṃ yad idaṃ kadanaṃ kṛtam vayam eva trayaḥ śiṣṭās tasmin mahati vaiśase

    10.1.64

    ke cin nāgaśataprāṇāḥ ke cit sarvāstrakovidāḥ nihatāḥ pāṇḍaveyaiḥ sma manye kālasya paryayam

    10.1.65

    evam etena bhāvyaṃ hi nūnaṃ kāryeṇa tattvataḥ yathā hy asyedṛśī niṣṭhā kṛte kārye 'pi duṣkare

    10.1.66

    bhavatos tu yadi prajñā na mohād apacīyate vyāpanne 'smin mahaty arthe yan naḥ śreyas tad ucyatām

    10.2.1

    kṛpa uvāca śrutaṃ te vacanaṃ sarvaṃ hetuyuktaṃ mayā vibho mamāpi tu vacaḥ kiṃ cic chṛṇuṣvādya mahābhuja

    10.2.2

    ābaddhā mānuṣāḥ sarve nirbandhāḥ karmaṇor dvayoḥ daive puruṣakāre ca paraṃ tābhyāṃ na vidyate

    10.2.3

    na hi daivena sidhyanti karmāṇy ekena sattama na cāpi karmaṇaikena dvābhyāṃ siddhis tu yogataḥ

    10.2.4

    tābhyām ubhābhyāṃ sarvārthā nibaddhā hy adhamottamāḥ pravṛttāś caiva dṛśyante nivṛttāś caiva sarvaśaḥ

    10.2.5

    parjanyaḥ parvate varṣan kiṃ nu sādhayate phalam kṛṣṭe kṣetre tathāvarṣan kiṃ nu sādhayate phalam

    10.2.6

    utthānaṃ cāpy adaivasya hy anutthānasya daivatam vyarthaṃ bhavati sarvatra pūrvaṃ kas tatra niścayaḥ

    10.2.7

    pravṛṣṭe ca yathā deve samyak kṣetre ca karṣite bījaṃ mahāguṇaṃ bhūyāt tathā siddhir hi mānuṣī

    10.2.8

    tayor daivaṃ viniścitya svavaśenaiva vartate prājñāḥ puruṣakāraṃ tu ghaṭante dākṣyam āsthitāḥ

    10.2.9

    tābhyāṃ sarve hi kāryārthā manuṣyāṇāṃ nararṣabha viceṣṭantaś ca dṛśyante nivṛttāś ca tathaiva hi

    10.2.10

    kṛtaḥ puruṣakāraḥ san so 'pi daivena sidhyati tathāsya karmaṇaḥ kartur abhinirvartate phalam

    10.2.11

    utthānaṃ tu manuṣyāṇāṃ dakṣāṇāṃ daivavarjitam aphalaṃ dṛśyate loke samyag apy upapāditam

    10.2.12

    tatrālasā manuṣyāṇāṃ ye bhavanty amanasvinaḥ utthānaṃ te vigarhanti prājñānāṃ tan na rocate

    10.2.13

    prāyaśo hi kṛtaṃ karma aphalaṃ dṛśyate bhuvi akṛtvā ca punar duḥkhaṃ karma dṛśyen mahāphalam

    10.2.14

    ceṣṭām akurvaṃl labhate yadi kiṃ cid yadṛcchayā yo vā na labhate kṛtvā durdaśau tāv ubhāv api

    10.2.15

    śaknoti jīvituṃ dakṣo nālasaḥ sukham edhate dṛśyante jīvaloke 'smin dakṣāḥ prāyo hitaiṣiṇaḥ

    10.2.16

    yadi dakṣaḥ samārambhāt karmaṇāṃ nāśnute phalam nāsya vācyaṃ bhavet kiṃ cit tattvaṃ cāpy adhigacchati

    10.2.17

    akṛtvā karma yo loke phalaṃ vindati viṣṭitaḥ sa tu vaktavyatāṃ yāti dveṣyo bhavati prāyaśaḥ

    10.2.18

    evam etad anādṛtya vartate yas tv ato 'nyathā sa karoty ātmano 'narthān naiṣa buddhimatāṃ nayaḥ

    10.2.19

    hīnaṃ puruṣakāreṇa yadā daivena vā punaḥ kāraṇābhyām athaitābhyām utthānam aphalaṃ bhavet hīnaṃ puruṣakāreṇa karma tv iha na sidhyati

    10.2.20

    daivatebhyo namaskṛtya yas tv arthān samyag īhate dakṣo dākṣiṇyasaṃpanno na sa moghaṃ vihanyate

    10.2.21

    samyag īhā punar iyaṃ yo vṛddhān upasevate āpṛcchati ca yac chreyaḥ karoti ca hitaṃ vacaḥ

    10.2.22

    utthāyotthāya hi sadā praṣṭavyā vṛddhasaṃmatāḥ te 'sya yoge paraṃ mūlaṃ tanmūlā siddhir ucyate

    10.2.23

    vṛddhānāṃ vacanaṃ śrutvā yo hy utthānaṃ prayojayet utthānasya phalaṃ samyak tadā sa labhate 'cirāt

    10.2.24

    rāgāt krodhād bhayāl lobhād yo 'rthān īheta mānavaḥ anīśaś cāvamānī ca sa śīghraṃ bhraśyate śriyaḥ

    10.2.25

    so 'yaṃ duryodhanenārtho lubdhenādīrghadarśinā asamarthya samārabdho mūḍhatvād avicintitaḥ

    10.2.26

    hitabuddhīn anādṛtya saṃmantryāsādhubhiḥ saha vāryamāṇo 'karod vairaṃ pāṇḍavair guṇavattaraiḥ

    10.2.27

    pūrvam apy atiduḥśīlo na dainyaṃ kartum arhati tapaty arthe vipanne hi mitrāṇām akṛtaṃ vacaḥ

    10.2.28

    anvāvartāmahi vayaṃ yat tu taṃ pāpapūruṣam asmān apy anayas tasmāt prāpto 'yaṃ dāruṇo mahān

    10.2.29

    anena tu mamādyāpi vyasanenopatāpitā buddhiś cintayataḥ kiṃ cit svaṃ śreyo nāvabudhyate

    10.2.30

    muhyatā tu manuṣyeṇa praṣṭavyāḥ suhṛdo budhāḥ te ca pṛṣṭā yathā brūyus tat kartavyaṃ tathā bhavet

    10.2.31

    te vayaṃ dhṛtarāṣṭraṃ ca gāndhārīṃ ca sametya ha upapṛcchāmahe gatvā viduraṃ ca mahāmatim

    10.2.32

    te pṛṣṭāś ca vadeyur yac chreyo naḥ samanantaram tad asmābhiḥ punaḥ kāryam iti me naiṣṭhikī matiḥ

    10.2.33

    anārambhāt tu kāryāṇāṃ nārthaḥ saṃpadyate kva cit kṛte puruṣakāre ca yeṣāṃ kāryaṃ na sidhyati daivenopahatās te tu nātra kāryā vicāraṇā

    10.3.1

    saṃjaya uvāca kṛpasya vacanaṃ śrutvā dharmārthasahitaṃ śubham aśvatthāmā mahārāja duḥkhaśokasamanvitaḥ

    10.3.2

    dahyamānas tu śokena pradīptenāgninā yathā krūraṃ manas tataḥ kṛtvā tāv ubhau pratyabhāṣata

    10.3.3

    puruṣe puruṣe buddhiḥ sā sā bhavati śobhanā tuṣyanti ca pṛthak sarve prajñayā te svayā svayā

    10.3.4

    sarvo hi manyate loka ātmānaṃ buddhimattaram sarvasyātmā bahumataḥ sarvātmānaṃ praśaṃsati

    10.3.5

    sarvasya hi svakā prajñā sādhuvāde pratiṣṭhitā parabuddhiṃ ca nindanti svāṃ praśaṃsanti cāsakṛt

    10.3.6

    kāraṇāntarayogena yoge yeṣāṃ samā matiḥ te 'nyonyena ca tuṣyanti bahu manyanti cāsakṛt

    10.3.7

    tasyaiva tu manuṣyasya sā sā buddhis tadā tadā kālayogaviparyāsaṃ prāpyānyonyaṃ vipadyate

    10.3.8

    acintyatvād dhi cittānāṃ manuṣyāṇāṃ viśeṣataḥ cittavaikalyam āsādya sā sā buddhiḥ prajāyate

    10.3.9

    yathā hi vaidyaḥ kuśalo jñātvā vyādhiṃ yathāvidhi bheṣajaṃ kurute yogāt praśamārtham ihābhibho

    10.3.10

    evaṃ kāryasya yogārthaṃ buddhiṃ kurvanti mānavāḥ prajñayā hi svayā yuktās tāṃ ca nindanti mānavāḥ

    10.3.11

    anyayā yauvane martyo buddhyā bhavati mohitaḥ madhye 'nyayā jarāyāṃ tu so 'nyāṃ rocayate matim

    10.3.12

    vyasanaṃ vā punar ghoraṃ samṛddhiṃ vāpi tādṛśīm avāpya puruṣo bhoja kurute buddhivaikṛtam

    10.3.13

    ekasminn eva puruṣe sā sā buddhis tadā tadā bhavaty anityaprajñatvāt sā tasyaiva na rocate

    10.3.14

    niścitya tu yathāprajñaṃ yāṃ matiṃ sādhu paśyati tasyāṃ prakurute bhāvaṃ sā tasyodyogakārikā

    10.3.15

    sarvo hi puruṣo bhoja sādhv etad iti niścitaḥ kartum ārabhate prīto maraṇādiṣu karmasu

    10.3.16

    sarve hi yuktiṃ vijñāya prajñāṃ cāpi svakāṃ narāḥ ceṣṭante vividhāś ceṣṭā hitam ity eva jānate

    10.3.17

    upajātā vyasanajā yeyam adya matir mama yuvayos tāṃ pravakṣyāmi mama śokavināśinīm

    10.3.18

    prajāpatiḥ prajāḥ sṛṣṭvā karma tāsu vidhāya ca varṇe varṇe samādhatta ekaikaṃ guṇavattaram

    10.3.19

    brāhmaṇe damam avyagraṃ kṣatriye teja uttamam dākṣyaṃ vaiśye ca śūdre ca sarvavarṇānukūlatām

    10.3.20

    adānto brāhmaṇo 'sādhur nistejāḥ kṣatriyo 'dhamaḥ adakṣo nindyate vaiśyaḥ śūdraś ca pratikūlavān

    10.3.21

    so 'smi jātaḥ kule śreṣṭhe brāhmaṇānāṃ supūjite mandabhāgyatayāsmy etaṃ kṣatradharmam anu ṣṭhitaḥ

    10.3.22

    kṣatradharmaṃ viditvāhaṃ yadi brāhmaṇy asaṃśritam prakuryāṃ sumahat karma na me tat sādhu saṃmatam

    10.3.23

    dhārayitvā dhanur divyaṃ divyāny astrāṇi cāhave pitaraṃ nihataṃ dṛṣṭvā kiṃ nu vakṣyāmi saṃsadi

    10.3.24

    so 'ham adya yathākāmaṃ kṣatradharmam upāsya tam gantāsmi padavīṃ rājñaḥ pituś cāpi mahādyuteḥ

    10.3.25

    adya svapsyanti pāñcālā viśvastā jitakāśinaḥ vimuktayugyakavacā harṣeṇa ca samanvitāḥ vayaṃ jitā matāś caiṣāṃ śrāntā vyāyam anena ca

    10.3.26

    teṣāṃ niśi prasuptānāṃ svasthānāṃ śibire svake avaskandaṃ kariṣyāmi śibirasyādya duṣkaram

    10.3.27

    tān avaskandya śibire pretabhūtān vicetasaḥ sūdayiṣyāmi vikramya maghavān iva dānavān

    10.3.28

    adya tān sahitān sarvān dhṛṣṭadyumnapurogamān sūdayiṣyāmi vikramya kakṣaṃ dīpta ivānalaḥ nihatya caiva pāñcālāñ śāntiṃ labdhāsmi sattama

    10.3.29

    pāñcāleṣu cariṣyāmi sūdayann adya saṃyuge pinākapāṇiḥ saṃkruddhaḥ svayaṃ rudraḥ paśuṣv iva

    10.3.30

    adyāhaṃ sarvapāñcālān nihatya ca nikṛtya ca ardayiṣyāmi saṃkruddho raṇe pāṇḍusutāṃs tathā

    10.3.31

    adyāhaṃ sarvapāñcālaiḥ kṛtvā bhūmiṃ śarīriṇīm prahṛtyaikaikaśas tebhyo bhaviṣyāmy anṛṇaḥ pituḥ

    10.3.32

    duryodhanasya karṇasya bhīṣmasaindhavayor api gamayiṣyāmi pāñcālān padavīm adya durgamām

    10.3.33

    adya pāñcālarājasya dhṛṣṭadyumnasya vai niśi virātre pramathiṣyāmi paśor iva śiro balāt

    10.3.34

    adya pāñcālapāṇḍūnāṃ śayitān ātmajān niśi khaḍgena niśitenājau pramathiṣyāmi gautama

    10.3.35

    adya pāñcālasenāṃ tāṃ nihatya niśi sauptike kṛtakṛtyaḥ sukhī caiva bhaviṣyāmi mahāmate

    10.4.1

    kṛpa uvāca diṣṭyā te pratikartavye matir jāteyam acyuta na tvā vārayituṃ śakto vajrapāṇir api svayam

    10.4.2

    anuyāsyāvahe tvāṃ tu prabhāte sahitāv ubhau adya rātrau viśramasva vimuktakavacadhvajaḥ

    10.4.3

    ahaṃ tvām anuyāsyāmi kṛtavarmā ca sātvataḥ parān abhimukhaṃ yāntaṃ rathāv āsthāya daṃśitau

    10.4.4

    āvābhyāṃ sahitaḥ śatrūñ śvo 'si hantā samāgame vikramya rathināṃ śreṣṭha pāñcālān sapadānugān

    10.4.5

    śaktas tvam asi vikrāntuṃ viśramasva niśām imām ciraṃ te jāgratas tāta svapa tāvan niśām imām

    10.4.6

    viśrāntaś ca vinidraś ca svasthacittaś ca mānada sametya samare śatrūn vadhiṣyasi na saṃśayaḥ

    10.4.7

    na hi tvā rathināṃ śreṣṭha pragṛhītavarāyudham jetum utsahate kaś cid api deveṣu pāvakiḥ

    10.4.8

    kṛpeṇa sahitaṃ yāntaṃ yuktaṃ ca kṛtavarmaṇā ko drauṇiṃ yudhi saṃrabdhaṃ yodhayed api devarāṭ

    10.4.9

    te vayaṃ pariviśrāntā vinidrā vigatajvarāḥ prabhātāyāṃ rajanyāṃ vai nihaniṣyāma śātravān

    10.4.10

    tava hy astrāṇi divyāni mama caiva na saṃśayaḥ sātvato 'pi maheṣvāso nityaṃ yuddheṣu kovidaḥ

    10.4.11

    te vayaṃ sahitās tāta sarvāñ śatrūn samāgatān prasahya samare hatvā prītiṃ prāpsyāma puṣkalām viśramasva tvam avyagraḥ svapa cemāṃ niśāṃ sukham

    10.4.12

    ahaṃ ca kṛtavarmā ca prayāntaṃ tvāṃ narottama anuyāsyāva sahitau dhanvinau paratāpinau rathinaṃ tvarayā yāntaṃ rathāv āsthāya daṃśitau

    10.4.13

    sa gatvā śibiraṃ teṣāṃ nāma viśrāvya cāhave tataḥ kartāsi śatrūṇāṃ yudhyatāṃ kadanaṃ mahat

    10.4.14

    kṛtvā ca kadanaṃ teṣāṃ prabhāte vimale 'hani viharasva yathā śakraḥ sūdayitvā mahāsurān

    10.4.15

    tvaṃ hi śakto raṇe jetuṃ pāñcālānāṃ varūthinīm daityasenām iva kruddhaḥ sarvadānavasūdanaḥ

    10.4.16

    mayā tvāṃ sahitaṃ saṃkhye guptaṃ ca kṛtavarmaṇā na saheta vibhuḥ sākṣād vajrapāṇir api svayam

    10.4.17

    na cāhaṃ samare tāta kṛtavarmā tathaiva ca anirjitya raṇe pāṇḍūn vyapayāsyāva karhi cit

    10.4.18

    hatvā ca samare kṣudrān pāñcālān pāṇḍubhiḥ saha nivartiṣyāmahe sarve hatā vā svargagā vayam

    10.4.19

    sarvopāyaiḥ sahāyās te prabhāte vayam eva hi satyam etan mahābāho prabravīmi tavānagha

    10.4.20

    evam uktas tato drauṇir mātulena hitaṃ vacaḥ abravīn mātulaṃ rājan krodhād udvṛtya locane

    10.4.21

    āturasya kuto nidrā narasyāmarṣitasya ca arthāṃś cintayataś cāpi kāmayānasya vā punaḥ

    10.4.22

    tad idaṃ samanuprāptaṃ paśya me 'dya catuṣṭayam yasya bhāgaś caturtho me svapnam ahnāya nāśayet

    10.4.23

    kiṃ nāma duḥkhaṃ loke 'smin pitur vadham anusmaran hṛdayaṃ nirdahan me 'dya rātryahāni na śāmyati

    10.4.24

    yathā ca nihataḥ pāpaiḥ pitā mama viśeṣataḥ pratyakṣam api te sarvaṃ tan me marmāṇi kṛntati

    10.4.25

    kathaṃ hi mādṛśo loke muhūrtam api jīvati droṇo hateti yad vācaḥ pāñcālānāṃ śṛṇomy aham

    10.4.26

    dṛṣṭadyumnam ahatvājau nāhaṃ jīvitum utsahe sa me pitṛvadhād vadhyaḥ pāñcālā ye ca saṃgatāḥ

    10.4.27

    vilāpo bhagnasakthasya yas tu rājño mayā śrutaḥ sa punar hṛdayaṃ kasya krūrasyāpi na nirdahet

    10.4.28

    kasya hy akaruṇasyāpi netrābhyām aśru nāvrajet nṛpater bhagnasakthasya śrutvā tādṛg vacaḥ punaḥ

    10.4.29

    yaś cāyaṃ mitrapakṣo me mayi jīvati nirjitaḥ śokaṃ me vardhayaty eṣa vārivega ivārṇavam ekāgramanaso me 'dya kuto nidrā kutaḥ sukham

    10.4.30

    vāsudevārjunābhyāṃ hi tān ahaṃ parirakṣitān aviṣahyatamān manye mahendreṇāpi mātula

    10.4.31

    na cāsmi śakyaḥ saṃyantum asmāt kāryāt kathaṃ cana na taṃ paśyāmi loke 'smin yo māṃ kāryān nivartayet iti me niścitā buddhir eṣā sādhumatā ca me

    10.4.32

    vārttikaiḥ kathyamānas tu mitrāṇāṃ me parābhavaḥ pāṇḍavānāṃ ca vijayo hṛdayaṃ dahatīva me

    10.4.33

    ahaṃ tu kadanaṃ kṛtvā śatrūṇām adya sauptike tato viśramitā caiva svaptā ca vigatajvaraḥ

    10.5.1

    kṛpa uvāca śuśrūṣur api durmedhāḥ puruṣo 'niyatendriyaḥ nālaṃ vedayituṃ kṛtsnau dharmārthāv iti me matiḥ

    10.5.2

    tathaiva tāvan medhāvī vinayaṃ yo na śikṣati na ca kiṃ cana jānāti so 'pi dharmārthaniścayam

    10.5.3

    śuśrūṣus tv eva medhāvī puruṣo niyatendriyaḥ jānīyād āgamān sarvān grāhyaṃ ca na virodhayet

    10.5.4

    aneyas tv avamānī yo durātmā pāpapūruṣaḥ diṣṭam utsṛjya kalyāṇaṃ karoti bahupāpakam

    10.5.5

    nāthavantaṃ tu suhṛdaḥ pratiṣedhanti pātakāt nivartate tu lakṣmīvān nālakṣmīvān nivartate

    10.5.6

    yathā hy uccāvacair vākyaiḥ kṣiptacitto niyamyate tathaiva suhṛdā śakyo naśakyas tv avasīdati

    10.5.7

    tathaiva suhṛdaṃ prājñaṃ kurvāṇaṃ karma pāpakam prājñāḥ saṃpratiṣedhante yathāśakti punaḥ punaḥ

    10.5.8

    sa kalyāṇe matiṃ kṛtvā niyamyātmānam ātmanā kuru me vacanaṃ tāta yena paścān na tapyase

    10.5.9

    na vadhaḥ pūjyate loke suptānām iha dharmataḥ tathaiva nyastaśastrāṇāṃ vimuktarathavājinām

    10.5.10

    ye ca brūyus tavāsmīti ye ca syuḥ śaraṇāgatāḥ vimuktamūrdhajā ye ca ye cāpi hatavāhanāḥ

    10.5.11

    adya svapsyanti pāñcālā vimuktakavacā vibho viśvastā rajanīṃ sarve pretā iva vicetasaḥ

    10.5.12

    yas teṣāṃ tadavasthānāṃ druhyeta puruṣo 'nṛjuḥ vyaktaṃ sa narake majjed agādhe vipule 'plave

    10.5.13

    sarvāstraviduṣāṃ loke śreṣṭhas tvam asi viśrutaḥ na ca te jātu loke 'smin susūkṣmam api kilbiṣam

    10.5.14

    tvaṃ punaḥ sūryasaṃkāśaḥ śvobhūta udite ravau prakāśe sarvabhūtānāṃ vijetā yudhi śātravān

    10.5.15

    asaṃbhāvitarūpaṃ hi tvayi karma vigarhitam śukle raktam iva nyastaṃ bhaved iti matir mama

    10.5.16

    aśvatthāmovāca evam etad yathāttha tvam anuśāsmīha mātula tais tu pūrvamayaṃ setuḥ śatadhā vidalīkṛtaḥ

    10.5.17

    pratyakṣaṃ bhūmipālānāṃ bhavatāṃ cāpi saṃnidhau nyastaśastro mama pitā dhṛṣṭadyumnena pātitaḥ

    10.5.18

    karṇaś ca patite cakre rathasya rathināṃ varaḥ uttame vyasane sanno hato gāṇḍīvadhanvanā

    10.5.19

    tathā śāṃtanavo bhīṣmo nyastaśastro nirāyudhaḥ śikhaṇḍinaṃ puraskṛtya hato gāṇḍīvadhanvanā

    10.5.20

    bhūriśravā maheṣvāsas tathā prāyagato raṇe krośatāṃ bhūmipālānāṃ yuyudhānena pātitaḥ

    10.5.21

    duryodhanaś ca bhīmena sametya gadayā mṛdhe paśyatāṃ bhūmipālānām adharmeṇa nipātitaḥ

    10.5.22

    ekākī bahubhis tatra parivārya mahārathaiḥ adharmeṇa naravyāghro bhīmasenena pātitaḥ

    10.5.23

    vilāpo bhagnasakthasya yo me rājñaḥ pariśrutaḥ vārttikānāṃ kathayatāṃ sa me marmāṇi kṛntati

    10.5.24

    evam adhārmikāḥ pāpāḥ pāñcālā bhinnasetavaḥ tān evaṃ bhinnamaryādān kiṃ bhavān na vigarhati

    10.5.25

    pitṛhantṝn ahaṃ hatvā pāñcālān niśi sauptike kāmaṃ kīṭaḥ pataṃgo vā janma prāpya bhavāmi vai

    10.5.26

    tvare cāham anenādya yad idaṃ me cikīrṣitam tasya me tvaramāṇasya kuto nidrā kutaḥ sukham

    10.5.27

    na sa jātaḥ pumāṃl loke kaś cin na ca bhaviṣyati yo me vyāvartayed etāṃ vadhe teṣāṃ kṛtāṃ matim

    10.5.28

    saṃjaya uvāca evam uktvā mahārāja droṇaputraḥ pratāpavān ekānte yojayitvāśvān prāyād abhimukhaḥ parān

    10.5.29

    tam abrūtāṃ mahātmānau bhojaśāradvatāv ubhau kim ayaṃ syandano yuktaḥ kiṃ ca kāryaṃ cikīrṣitam

    10.5.30

    ekasārthaṃ prayātau svas tvayā saha nararṣabha samaduḥkhasukhau caiva nāvāṃ śaṅkitum arhasi

    10.5.31

    aśvatthāmā tu saṃkruddhaḥ pitur vadham anusmaran tābhyāṃ tathyaṃ tadācakhyau yad asyātmacikīrṣitam

    10.5.32

    hatvā śatasahasrāṇi yodhānāṃ niśitaiḥ śaraiḥ nyastaśastro mama pitā dhṛṣṭadyumnena pātitaḥ

    10.5.33

    taṃ tathaiva haniṣyāmi nyastavarmāṇam adya vai putraṃ pāñcālarājasya pāpaṃ pāpena karmaṇā

    10.5.34

    kathaṃ ca nihataḥ pāpaḥ pāñcālaḥ paśuvan mayā śastrāhavajitāṃ lokān prāpnuyād iti me matiḥ

    10.5.35

    kṣipraṃ saṃnaddhakavacau sakhaḍgāv āttakārmukau samāsthāya pratīkṣetāṃ rathavaryau paraṃtapau

    10.5.36

    ity uktvā ratham āsthāya prāyād abhimukhaḥ parān tam anvagāt kṛpo rājan kṛtavarmā ca sātvataḥ

    10.5.37

    te prayātā vyarocanta parān abhimukhās trayaḥ hūyamānā yathā yajñe samiddhā havyavāhanāḥ

    10.5.38

    yayuś ca śibiraṃ teṣāṃ saṃprasuptajanaṃ vibho dvāradeśaṃ tu saṃprāpya drauṇis tasthau rathottame

    10.6.1

    dhṛtarāṣṭra uvāca dvāradeśe tato drauṇim avasthitam avekṣya tau akurvatāṃ bhojakṛpau kiṃ saṃjaya vadasva me

    10.6.2

    saṃjaya uvāca kṛtavarmāṇam āmantrya kṛpaṃ ca sa mahāratham drauṇir manyuparītātmā śibiradvāram āsadat

    10.6.3

    tatra bhūtaṃ mahākāyaṃ candrārkasadṛśadyutim so 'paśyad dvāram āvṛtya tiṣṭhantaṃ lomaharṣaṇam

    10.6.4

    vasānaṃ carma vaiyāghraṃ mahārudhiravisravam kṛṣṇājinottarāsaṅgaṃ nāgayajñopavītinam

    10.6.5

    bāhubhiḥ svāyataiḥ pīnair nānāpraharaṇodyataiḥ baddhāṅgadamahāsarpaṃ jvālāmālākulānanam

    10.6.6

    daṃṣṭrākarālavadanaṃ vyāditāsyaṃ bhayāvaham nayanānāṃ sahasraiś ca vicitrair abhibhūṣitam

    10.6.7

    naiva tasya vapuḥ śakyaṃ pravaktuṃ veṣa eva vā sarvathā tu tad ālakṣya sphuṭeyur api parvatāḥ

    10.6.8

    tasyāsyān nāsikābhyāṃ ca śravaṇābhyāṃ ca sarvaśaḥ tebhyaś cākṣisahasrebhyaḥ prādurāsan mahārciṣaḥ

    10.6.9

    tathā tejomarīcibhyaḥ śaṅkhacakragadādharāḥ prādurāsan hṛṣīkeśāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ

    10.6.10

    tad atyadbhutam ālokya bhūtaṃ lokabhayaṃkaram drauṇir avyathito divyair astravarṣair avākirat

    10.6.11

    drauṇimuktāñ śarāṃs tāṃs tu tad bhūtaṃ mahad agrasat udadher iva vāryoghān pāvako vaḍavāmukhaḥ

    10.6.12

    aśvatthāmā tu saṃprekṣya tāñ śaraughān nirarthakān rathaśaktiṃ mumocāsmai dīptām agniśikhām iva

    10.6.13

    sā tadāhatya dīptāgrā rathaśaktir aśīryata yugānte sūryam āhatya maholkeva divaś cyutā

    10.6.14

    atha hematsaruṃ divyaṃ khaḍgam ākāśavarcasam kośāt samudbabarhāśu bilād dīptam ivoragam

    10.6.15

    tataḥ khaḍgavaraṃ dhīmān bhūtāya prāhiṇot tadā sa tadāsādya bhūtaṃ vai vilayaṃ tūlavad yayau

    10.6.16

    tataḥ sa kupito drauṇir indraketunibhāṃ gadām jvalantīṃ prāhiṇot tasmai bhūtaṃ tām api cāgrasat

    10.6.17

    tataḥ sarvāyudhābhāve vīkṣamāṇas tatas tataḥ apaśyat kṛtam ākāśam anākāśaṃ janārdanaiḥ

    10.6.18

    tad adbhutatamaṃ dṛṣṭvā droṇaputro nirāyudhaḥ abravīd abhisaṃtaptaḥ kṛpavākyam anusmaran

    10.6.19

    bruvatām apriyaṃ pathyaṃ suhṛdāṃ na śṛṇoti yaḥ sa śocaty āpadaṃ prāpya yathāham ativartya tau

    10.6.20

    śāstradṛṣṭān avadhyān yaḥ samatītya jighāṃsati sa pathaḥ pracyuto dharmyāt kupathaṃ pratipadyate

    10.6.21

    gobrāhmaṇanṛpastrīṣu sakhyur mātur guros tathā vṛddhabālajaḍāndheṣu suptabhītotthiteṣu ca

    10.6.22

    mattonmattapramatteṣu na śastrāṇy upadhārayet ity evaṃ gurubhiḥ pūrvam upadiṣṭaṃ nṛṇāṃ sadā

    10.6.23

    so 'ham utkramya panthānaṃ śāstradṛṣṭaṃ sanātanam amārgeṇaivam ārabhya ghorām āpadam āgataḥ

    10.6.24

    tāṃ cāpadaṃ ghoratarāṃ pravadanti manīṣiṇaḥ yad udyamya mahat kṛtyaṃ bhayād api nivartate

    10.6.25

    aśakyaṃ caiva kaḥ kartuṃ śaktaḥ śaktibalād iha na hi daivād garīyo vai mānuṣaṃ karma kathyate

    10.6.26

    mānuṣaṃ kurvataḥ karma yadi daivān na sidhyati sa pathaḥ pracyuto dharmyād vipadaṃ pratipadyate

    10.6.27

    pratighātaṃ hy avijñātaṃ pravadanti manīṣiṇaḥ yad ārabhya kriyāṃ kāṃ cid bhayād iha nivartate

    10.6.28

    tad idaṃ duṣpraṇītena bhayaṃ māṃ samupasthitam na hi droṇasutaḥ saṃkhye nivarteta kathaṃ cana

    10.6.29

    idaṃ ca sumahad bhūtaṃ daivadaṇḍam ivodyatam na caitad abhijānāmi cintayann api sarvathā

    10.6.30

    dhruvaṃ yeyam adharme me pravṛttā kaluṣā matiḥ tasyāḥ phalam idaṃ ghoraṃ pratighātāya dṛśyate

    10.6.31

    tad idaṃ daivavihitaṃ mama saṃkhye nivartanam nānyatra daivād udyantum iha śakyaṃ kathaṃ cana

    10.6.32

    so 'ham adya mahādevaṃ prapadye śaraṇaṃ prabhum daivadaṇḍam imaṃ ghoraṃ sa hi me nāśayiṣyati

    10.6.33

    kapardinaṃ prapadyātha devadevam umāpatim kapālamālinaṃ rudraṃ bhaganetraharaṃ haram

    10.6.34

    sa hi devo 'tyagād devāṃs tapasā vikrameṇa ca tasmāc charaṇam abhyeṣye giriśaṃ śūlapāṇinam

    10.7.1

    saṃjaya uvāca sa evaṃ cintayitvā tu droṇaputro viśāṃ pate avatīrya rathopasthād dadhyau saṃprayataḥ sthitaḥ

    10.7.2

    drauṇir uvāca ugraṃ sthāṇuṃ śivaṃ rudraṃ śarvam īśānam īśvaram giriśaṃ varadaṃ devaṃ bhavaṃ bhāvanam avyayam

    10.7.3

    śitikaṇṭham ajaṃ śakraṃ krathaṃ kratuharaṃ haram viśvarūpaṃ virūpākṣaṃ bahurūpam umāpatim

    10.7.4

    śmaśānavāsinaṃ dṛptaṃ mahāgaṇapatiṃ prabhum khaṭvāṅgadhāriṇaṃ muṇḍaṃ jaṭilaṃ brahmacāriṇam

    10.7.5

    manasāpy asucintyena duṣkareṇālpacetasā so 'ham ātmopahāreṇa yakṣye tripuraghātinam

    10.7.6

    stutaṃ stutyaṃ stūyamānam amoghaṃ carmavāsasam vilohitaṃ nīlakaṇṭham apṛktaṃ durnivāraṇam

    10.7.7

    śukraṃ viśvasṛjaṃ brahma brahmacāriṇam eva ca vratavantaṃ taponityam anantaṃ tapatāṃ gatim

    10.7.8

    bahurūpaṃ gaṇādhyakṣaṃ tryakṣaṃ pāriṣadapriyam gaṇādhyakṣekṣitamukhaṃ gaurīhṛdayavallabham

    10.7.9

    kumārapitaraṃ piṅgaṃ govṛṣottamavāhanam tanuvāsasam atyugram umābhūṣaṇatatparam

    10.7.10

    paraṃ parebhyaḥ paramaṃ paraṃ yasmān na vidyate iṣvastrottamabhartāraṃ digantaṃ caiva dakṣiṇam

    10.7.11

    hiraṇyakavacaṃ devaṃ candramaulivibhūṣitam prapadye śaraṇaṃ devaṃ parameṇa samādhinā

    10.7.12

    imāṃ cāpy āpadaṃ ghorāṃ tarāmy adya sudustarām sarvabhūtopahāreṇa yakṣye 'haṃ śucinā śucim

    10.7.13

    iti tasya vyavasitaṃ jñātvā tyāgātmakaṃ manaḥ purastāt kāñcanī vediḥ prādurāsīn mahātmanaḥ

    10.7.14

    tasyāṃ vedyāṃ tadā rājaṃś citrabhānur ajāyata dyāṃ diśo vidiśaḥ khaṃ ca jvālābhir abhipūrayan

    10.7.15

    dīptāsyanayanāś cātra naikapādaśirobhujāḥ dvipaśailapratīkāśāḥ prādurāsan mahānanāḥ

    10.7.16

    śvavarāhoṣṭrarūpāś ca hayagomāyugomukhāḥ ṛkṣamārjāravadanā vyāghradvīpimukhās tathā

    10.7.17

    kākavaktrāḥ plavamukhāḥ śukavaktrās tathaiva ca mahājagaravaktrāś ca haṃsavaktrāḥ sitaprabhāḥ

    10.7.18

    dārvāghāṭamukhāś caiva cāṣavaktrāś ca bhārata kūrmanakramukhāś caiva śiśumāramukhās tathā

    10.7.19

    mahāmakaravaktrāś ca timivaktrās tathaiva ca harivaktrāḥ krauñcamukhāḥ kapotebhamukhās tathā

    10.7.20

    pārāvatamukhāś caiva madguvaktrās tathaiva ca pāṇikarṇāḥ sahasrākṣās tathaiva ca śatodarāḥ

    10.7.21

    nirmāṃsāḥ kokavaktrāś ca śyenavaktrāś ca bhārata tathaivāśiraso rājann ṛkṣavaktrāś ca bhīṣaṇāḥ

    10.7.22

    pradīptanetrajihvāś ca jvālāvaktrās tathaiva ca meṣavaktrās tathaivānye tathā chāgamukhā nṛpa

    10.7.23

    śaṅkhābhāḥ śaṅkhavaktrāś ca śaṅkhakarṇās tathaiva ca śaṅkhamālāparikarāḥ śaṅkhadhvanisamasvanāḥ

    10.7.24

    jaṭādharāḥ pañcaśikhās tathā muṇḍāḥ kṛśodarāḥ caturdaṃṣṭrāś caturjihvāḥ śaṅkukarṇāḥ kirīṭinaḥ

    10.7.25

    maulīdharāś ca rājendra tathākuñcitamūrdhajāḥ uṣṇīṣiṇo mukuṭinaś cāruvaktrāḥ svalaṃkṛtāḥ

    10.7.26

    padmotpalāpīḍadharās tathā kumudadhāriṇaḥ māhātmyena ca saṃyuktāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ

    10.7.27

    śataghnīcakrahastāś ca tathā musalapāṇayaḥ bhuśuṇḍīpāśahastāś ca gadāhastāś ca bhārata

    10.7.28

    pṛṣṭheṣu baddheṣudhayaś citrabāṇā raṇotkaṭāḥ sadhvajāḥ sapatākāś ca saghaṇṭāḥ saparaśvadhāḥ

    10.7.29

    mahāpāśodyatakarās tathā laguḍapāṇayaḥ sthūṇāhastāḥ khaḍgahastāḥ sarpocchritakirīṭinaḥ mahāsarpāṅgadadharāś citrābharaṇadhāriṇaḥ

    10.7.30

    rajodhvastāḥ paṅkadigdhāḥ sarve śuklāmbarasrajaḥ nīlāṅgāḥ kamalāṅgāś ca muṇḍavaktrās tathaiva ca

    10.7.31

    bherīśaṅkhamṛdaṅgāṃs te jharjharānakagomukhān avādayan pāriṣadāḥ prahṛṣṭāḥ kanakaprabhāḥ

    10.7.32

    gāyamānās tathaivānye nṛtyamānās tathāpare laṅghayantaḥ plavantaś ca valgantaś ca mahābalāḥ

    10.7.33

    dhāvanto javanāś caṇḍāḥ pavanoddhūtamūrdhajāḥ mattā iva mahānāgā vinadanto muhur muhuḥ

    10.7.34

    subhīmā ghorarūpāś ca śūlapaṭṭiśapāṇayaḥ nānāvirāgavasanāś citramālyānulepanāḥ

    10.7.35

    ratnacitrāṅgadadharāḥ samudyatakarās tathā hantāro dviṣatāṃ śūrāḥ prasahyāsahyavikramāḥ

    10.7.36

    pātāro 'sṛgvasādyānāṃ māṃsāntrakṛtabhojanāḥ cūḍālāḥ karṇikālāś ca prakṛśāḥ piṭharodarāḥ

    10.7.37

    atihrasvātidīrghāś ca prabalāś cātibhairavāḥ vikaṭāḥ kālalamboṣṭhā bṛhacchephāsthipiṇḍikāḥ

    10.7.38

    mahārhanānāmukuṭā muṇḍāś ca jaṭilāḥ pare sārkendugrahanakṣatrāṃ dyāṃ kuryur ye mahītale

    10.7.39

    utsaheraṃś ca ye hantuṃ bhūtagrāmaṃ caturvidham ye ca vītabhayā nityaṃ harasya bhrukuṭībhaṭāḥ

    10.7.40

    kāmakārakarāḥ siddhās trailokyasyeśvareśvarāḥ nityānandapramuditā vāgīśā vītamatsarāḥ

    10.7.41

    prāpyāṣṭaguṇam aiśvaryaṃ ye na yānti ca vismayam yeṣāṃ vismayate nityaṃ bhagavān karmabhir haraḥ

    10.7.42

    manovākkarmabhir bhaktair nityam ārādhitaś ca yaiḥ manovākkarmabhir bhaktān pāti putrān ivaurasān

    10.7.43

    pibanto 'sṛgvasās tv anye kruddhā brahmadviṣāṃ sadā caturviṃśātmakaṃ somaṃ ye pibanti ca nityadā

    10.7.44

    śrutena brahmacaryeṇa tapasā ca damena ca ye samārādhya śūlāṅkaṃ bhavasāyujyam āgatāḥ

    10.7.45

    yair ātmabhūtair bhagavān pārvatyā ca maheśvaraḥ saha bhūtagaṇān bhuṅkte bhūtabhavyabhavatprabhuḥ

    10.7.46

    nānāvicitrahasitakṣveḍitotkruṣṭagarjitaiḥ saṃnādayantas te viśvam aśvatthāmānam abhyayuḥ

    10.7.47

    saṃstuvanto mahādevaṃ bhāḥ kurvāṇāḥ suvarcasaḥ vivardhayiṣavo drauṇer mahimānaṃ mahātmanaḥ

    10.7.48

    jijñāsamānās tattejaḥ sauptikaṃ ca didṛkṣavaḥ bhīmograparighālātaśūlapaṭṭiśapāṇayaḥ ghorarūpāḥ samājagmur bhūtasaṃghāḥ samantataḥ

    10.7.49

    janayeyur bhayaṃ ye sma trailokyasyāpi darśanāt tān prekṣamāṇo 'pi vyathāṃ na cakāra mahābalaḥ

    10.7.50

    atha drauṇir dhanuṣpāṇir baddhagodhāṅgulitravān svayam evātmanātmānam upahāram upāharat

    10.7.51

    dhanūṃṣi samidhas tatra pavitrāṇi śitāḥ śarāḥ havir ātmavataś cātmā tasmin bhārata karmaṇi

    10.7.52

    tataḥ saumyena mantreṇa droṇaputraḥ pratāpavān upahāraṃ mahāmanyur athātmānam upāharat

    10.7.53

    taṃ rudraṃ raudrakarmāṇaṃ raudraiḥ karmabhir acyutam abhiṣṭutya mahātmānam ity uvāca kṛtāñjaliḥ

    10.7.54

    imam ātmānam adyāhaṃ jātam āṅgirase kule agnau juhomi bhagavan pratigṛhṇīṣva māṃ balim

    10.7.55

    bhavadbhaktyā mahādeva parameṇa samādhinā asyām āpadi viśvātmann upākurmi tavāgrataḥ

    10.7.56

    tvayi sarvāṇi bhūtāni sarvabhūteṣu cāsi vai guṇānāṃ hi pradhānānām ekatvaṃ tvayi tiṣṭhati

    10.7.57

    sarvabhūtāśaya vibho havirbhūtam upasthitam pratigṛhāṇa māṃ deva yady aśakyāḥ pare mayā

    10.7.58

    ity uktvā drauṇir āsthāya tāṃ vedīṃ dīptapāvakām saṃtyaktātmā samāruhya kṛṣṇavartmany upāviśat

    10.7.59

    tam ūrdhvabāhuṃ niśceṣṭaṃ dṛṣṭvā havir upasthitam abravīd bhagavān sākṣān mahādevo hasann iva

    10.7.60

    satyaśaucārjavatyāgais tapasā niyamena ca kṣāntyā bhaktyā ca dhṛtyā ca buddhyā ca vacasā tathā

    10.7.61

    yathāvad aham ārāddhaḥ kṛṣṇenākliṣṭakarmaṇā tasmād iṣṭatamaḥ kṛṣṇād anyo mama na vidyate

    10.7.62

    kurvatā tasya saṃmānaṃ tvāṃ ca jijñāsatā mayā pāñcālāḥ sahasā guptā māyāś ca bahuśaḥ kṛtāḥ

    10.7.63

    kṛtas tasyaiṣa saṃmānaḥ pāñcālān rakṣatā mayā abhibhūtās tu kālena naiṣām adyāsti jīvitam

    10.7.64

    evam uktvā maheṣvāsaṃ bhagavān ātmanas tanum āviveśa dadau cāsmai vimalaṃ khaḍgam uttamam

    10.7.65

    athāviṣṭo bhagavatā bhūyo jajvāla tejasā varṣmavāṃś cābhavad yuddhe devasṛṣṭena tejasā

    10.7.66

    tam adṛśyāni bhūtāni rakṣāṃsi ca samādravan abhitaḥ śatruśibiraṃ yāntaṃ sākṣād iveśvaram

    10.8.1

    dhṛtarāṣṭra uvāca tathā prayāte śibiraṃ droṇaputre mahārathe kaccit kṛpaś ca bhojaś ca bhayārtau na nyavartatām

    10.8.2

    kaccin na vāritau kṣudrai rakṣibhir nopalakṣitau asahyam iti vā matvā na nivṛttau mahārathau

    10.8.3

    kaccit pramathya śibiraṃ hatvā somakapāṇḍavān duryodhanasya padavīṃ gatau paramikāṃ raṇe

    10.8.4

    pāñcālair vā vinihatau kaccin nāsvapatāṃ kṣitau kaccit tābhyāṃ kṛtaṃ karma tan mamācakṣva saṃjaya

    10.8.5

    saṃjaya uvāca tasmin prayāte śibiraṃ droṇaputre mahātmani kṛpaś ca kṛtavarmā ca śibiradvāry atiṣṭhatām

    10.8.6

    aśvatthāmā tu tau dṛṣṭvā yatnavantau mahārathau prahṛṣṭaḥ śanakai rājann idaṃ vacanam abravīt

    10.8.7

    yattau bhavantau paryāptau sarvakṣatrasya nāśane kiṃ punar yodhaśeṣasya prasuptasya viśeṣataḥ

    10.8.8

    ahaṃ pravekṣye śibiraṃ cariṣyāmi ca kālavat yathā na kaś cid api me jīvan mucyeta mānavaḥ

    10.8.9

    ity uktvā prāviśad drauṇiḥ pārthānāṃ śibiraṃ mahat advāreṇābhyavaskandya vihāya bhayam ātmanaḥ

    10.8.10

    sa praviśya mahābāhur uddeśajñaś ca tasya ha dhṛṣṭadyumnasya nilayaṃ śanakair abhyupāgamat

    10.8.11

    te tu kṛtvā mahat karma śrāntāś ca balavad raṇe prasuptā vai suviśvastāḥ svasainyaparivāritāḥ

    10.8.12

    atha praviśya tad veśma dhṛṣṭadyumnasya bhārata pāñcālyaṃ śayane drauṇir apaśyat suptam antikāt

    10.8.13

    kṣaumāvadāte mahati spardhyāstaraṇasaṃvṛte mālyapravarasaṃyukte dhūpaiś cūrṇaiś ca vāsite

    10.8.14

    taṃ śayānaṃ mahātmānaṃ visrabdham akutobhayam prābodhayata pādena śayanasthaṃ mahīpate

    10.8.15

    sa buddhvā caraṇasparśam utthāya raṇadurmadaḥ abhyajānad ameyātmā droṇaputraṃ mahāratham

    10.8.16

    tam utpatantaṃ śayanād aśvatthāmā mahābalaḥ keśeṣv ālambya pāṇibhyāṃ niṣpipeṣa mahītale

    10.8.17

    sa balāt tena niṣpiṣṭaḥ sādhvasena ca bhārata nidrayā caiva pāñcālyo nāśakac ceṣṭituṃ tadā

    10.8.18

    tam ākramya tadā rājan kaṇṭhe corasi cobhayoḥ nadantaṃ visphurantaṃ ca paśumāram amārayat

    10.8.19

    tudan nakhais tu sa drauṇiṃ nātivyaktam udāharat ācāryaputra śastreṇa jahi mā mā ciraṃ kṛthāḥ tvatkṛte sukṛtāṃl lokān gaccheyaṃ dvipadāṃ vara

    10.8.20

    tasyāvyaktāṃ tu tāṃ vācaṃ saṃśrutya drauṇir abravīt ācāryaghātināṃ lokā na santi kulapāṃsana tasmāc chastreṇa nidhanaṃ na tvam arhasi durmate

    10.8.21

    evaṃ bruvāṇas taṃ vīraṃ siṃho mattam iva dvipam marmasv abhyavadhīt kruddhaḥ pādāṣṭhīlaiḥ sudāruṇaiḥ

    10.8.22

    tasya vīrasya śabdena māryamāṇasya veśmani abudhyanta mahārāja striyo ye cāsya rakṣiṇaḥ

    10.8.23

    te dṛṣṭvā varṣmavantaṃ tam atimānuṣavikramam bhūtam eva vyavasyanto na sma pravyāharan bhayāt

    10.8.24

    taṃ tu tenābhyupāyena gamayitvā yamakṣayam adhyatiṣṭhat sa tejasvī rathaṃ prāpya sudarśanam

    10.8.25

    sa tasya bhavanād rājan niṣkramyānādayan diśaḥ rathena śibiraṃ prāyāj jighāṃsur dviṣato balī

    10.8.26

    apakrānte tatas tasmin droṇaputre mahārathe saha tai rakṣibhiḥ sarvaiḥ praṇedur yoṣitas tadā

    10.8.27

    rājānaṃ nihataṃ dṛṣṭvā bhṛśaṃ śokaparāyaṇāḥ vyākrośan kṣatriyāḥ sarve dhṛṣṭadyumnasya bhārata

    10.8.28

    tāsāṃ tu tena śabdena samīpe kṣatriyarṣabhāḥ kṣipraṃ ca samanahyanta kim etad iti cābruvan

    10.8.29

    striyas tu rājan vitrastā bhāradvājaṃ nirīkṣya tam abruvan dīnakaṇṭhena kṣipram ādravateti vai

    10.8.30

    rākṣaso vā manuṣyo vā nainaṃ jānīmahe vayam hatvā pāñcālarājaṃ yo ratham āruhya tiṣṭhati

    10.8.31

    tatas te yodhamukhyās taṃ sahasā paryavārayan sa tān āpatataḥ sarvān rudrāstreṇa vyapothayat

    10.8.32

    dhṛṣṭadyumnaṃ ca hatvā sa tāṃś caivāsya padānugān apaśyac chayane suptam uttamaujasam antike

    10.8.33

    tam apy ākramya pādena kaṇṭhe corasi caujasā tathaiva mārayām āsa vinardantam ariṃdamam

    10.8.34

    yudhāmanyus tu saṃprāpto mattvā taṃ rakṣasā hatam gadām udyamya vegena hṛdi drauṇim atāḍayat

    10.8.35

    tam abhidrutya jagrāha kṣitau cainam apātayat visphurantaṃ ca paśuvat tathaivainam amārayat

    10.8.36

    tathā sa vīro hatvā taṃ tato 'nyān samupādravat saṃsuptān eva rājendra tatra tatra mahārathān sphurato vepamānāṃś ca śamiteva paśūn makhe

    10.8.37

    tato nistriṃśam ādāya jaghānānyān pṛthagjanān bhāgaśo vicaran mārgān asiyuddhaviśāradaḥ

    10.8.38

    tathaiva gulme saṃprekṣya śayānān madhyagaulmikān śrāntān nyastāyudhān sarvān kṣaṇenaiva vyapothayat

    10.8.39

    yodhān aśvān dvipāṃś caiva prācchinat sa varāsinā rudhirokṣitasarvāṅgaḥ kālasṛṣṭa ivāntakaḥ

    10.8.40

    visphuradbhiś ca tair drauṇir nistriṃśasyodyamena ca ākṣepeṇa tathaivāses tridhā raktokṣito 'bhavat

    10.8.41

    tasya lohitasiktasya dīptakhaḍgasya yudhyataḥ amānuṣa ivākāro babhau paramabhīṣaṇaḥ

    10.8.42

    ye tv ajāgrata kauravya te 'pi śabdena mohitāḥ nirīkṣyamāṇā anyonyaṃ drauṇiṃ dṛṣṭvā pravivyathuḥ

    10.8.43

    tad rūpaṃ tasya te dṛṣṭvā kṣatriyāḥ śatrukarśanāḥ rākṣasaṃ manyamānās taṃ nayanāni nyamīlayan

    10.8.44

    sa ghorarūpo vyacarat kālavac chibire tataḥ apaśyad draupadīputrān avaśiṣṭāṃś ca somakān

    10.8.45

    tena śabdena vitrastā dhanurhastā mahārathāḥ dhṛṣṭadyumnaṃ hataṃ śrutvā draupadeyā viśāṃ pate avākirañ śaravrātair bhāradvājam abhītavat

    10.8.46

    tatas tena ninādena saṃprabuddhāḥ prabhadrakāḥ śilīmukhaiḥ śikhaṇḍī ca droṇaputraṃ samārdayan

    10.8.47

    bhāradvājas tu tān dṛṣṭvā śaravarṣāṇi varṣataḥ nanāda balavan nādaṃ jighāṃsus tān sudurjayān

    10.8.48

    tataḥ paramasaṃkruddhaḥ pitur vadham anusmaran avaruhya rathopasthāt tvaramāṇo 'bhidudruve

    10.8.49

    sahasracandraṃ vipulaṃ gṛhītvā carma saṃyuge khaḍgaṃ ca vipulaṃ divyaṃ jātarūpapariṣkṛtam draupadeyān abhidrutya khaḍgena vyacarad balī

    10.8.50

    tataḥ sa naraśārdūlaḥ prativindhyaṃ tam āhave kukṣideśe 'vadhīd rājan sa hato nyapatad bhuvi

    10.8.51

    prāsena viddhvā drauṇiṃ tu sutasomaḥ pratāpavān punaś cāsiṃ samudyamya droṇaputram upādravat

    10.8.52

    sutasomasya sāsiṃ tu bāhuṃ chittvā nararṣabhaḥ punar abhyahanat pārśve sa bhinnahṛdayo 'patat

    10.8.53

    nākulis tu śatānīko rathacakreṇa vīryavān dorbhyām utkṣipya vegena vakṣasy enam atāḍayat

    10.8.54

    atāḍayac chatānīkaṃ muktacakraṃ dvijas tu saḥ sa vihvalo yayau bhūmiṃ tato 'syāpāharac chiraḥ

    10.8.55

    śrutakarmā tu parighaṃ gṛhītvā samatāḍayat abhidrutya tato drauṇiṃ savye sa phalake bhṛśam

    10.8.56

    sa tu taṃ śrutakarmāṇam āsye jaghne varāsinā sa hato nyapatad bhūmau vimūḍho vikṛtānanaḥ

    10.8.57

    tena śabdena vīras tu śrutakīrtir mahādhanuḥ aśvatthāmānam āsādya śaravarṣair avākirat

    10.8.58

    tasyāpi śaravarṣāṇi carmaṇā prativārya saḥ sakuṇḍalaṃ śiraḥ kāyād bhrājamānam apāharat

    10.8.59

    tato bhīṣmanihantā taṃ saha sarvaiḥ prabhadrakaiḥ ahanat sarvato vīraṃ nānāpraharaṇair balī śilīmukhena cāpy enaṃ bhruvor madhye samārdayat

    10.8.60

    sa tu krodhasamāviṣṭo droṇaputro mahābalaḥ śikhaṇḍinaṃ samāsādya dvidhā ciccheda so 'sinā

    10.8.61

    śikhaṇḍinaṃ tato hatvā krodhāviṣṭaḥ paraṃtapaḥ prabhadrakagaṇān sarvān abhidudrāva vegavān yac ca śiṣṭaṃ virāṭasya balaṃ tac ca samādravat

    10.8.62

    drupadasya ca putrāṇāṃ pautrāṇāṃ suhṛdām api cakāra kadanaṃ ghoraṃ dṛṣṭvā dṛṣṭvā mahābalaḥ

    10.8.63

    anyān anyāṃś ca puruṣān abhisṛtyābhisṛtya ca nyakṛntad asinā drauṇir asimārgaviśāradaḥ

    10.8.64

    kālīṃ raktāsyanayanāṃ raktamālyānulepanām raktāmbaradharām ekāṃ pāśahastāṃ śikhaṇḍinīm

    10.8.65

    dadṛśuḥ kālarātriṃ te smayamānām avasthitām narāśvakuñjarān pāśair baddhvā ghoraiḥ pratasthuṣīm harantīṃ vividhān pretān pāśabaddhān vimūrdhajān

    10.8.66

    svapne suptān nayantīṃ tāṃ rātriṣv anyāsu māriṣa dadṛśur yodhamukhyās te ghnantaṃ drauṇiṃ ca nityadā

    10.8.67

    yataḥ pravṛttaḥ saṃgrāmaḥ kurupāṇḍavasenayoḥ tataḥ prabhṛti tāṃ kṛtyām apaśyan drauṇim eva ca

    10.8.68

    tāṃs tu daivahatān pūrvaṃ paścād drauṇir nyapātayat trāsayan sarvabhūtāni vinadan bhairavān ravān

    10.8.69

    tad anusmṛtya te vīrā darśanaṃ paurvakālikam idaṃ tad ity amanyanta daivenopanipīḍitāḥ

    10.8.70

    tatas tena ninādena pratyabudhyanta dhanvinaḥ śibire pāṇḍaveyānāṃ śataśo 'tha sahasraśaḥ

    10.8.71

    so 'cchinat kasya cit pādau jaghanaṃ caiva kasya cit kāṃś cid bibheda pārśveṣu kālasṛṣṭa ivāntakaḥ

    10.8.72

    atyugrapratipiṣṭaiś ca nadadbhiś ca bhṛśāturaiḥ gajāśvamathitaiś cānyair mahī kīrṇābhavat prabho

    10.8.73

    krośatāṃ kim idaṃ ko 'yaṃ kiṃ śabdaḥ kiṃ nu kiṃ kṛtam evaṃ teṣāṃ tadā drauṇir antakaḥ samapadyata

    10.8.74

    apetaśastrasaṃnāhān saṃrabdhān pāṇḍusṛñjayān prāhiṇon mṛtyulokāya drauṇiḥ praharatāṃ varaḥ

    10.8.75

    tatas tacchastravitrastā utpatanto bhayāturāḥ nidrāndhā naṣṭasaṃjñāś ca tatra tatra nililyire

    10.8.76

    ūrustambhagṛhītāś ca kaśmalābhihataujasaḥ vinadanto bhṛśaṃ trastāḥ saṃnyapeṣan parasparam

    10.8.77

    tato rathaṃ punar drauṇir āsthito bhīmanisvanam dhanuṣpāṇiḥ śarair anyān preṣayad vai yamakṣayam

    10.8.78

    punar utpatataḥ kāṃś cid dūrād api narottamān śūrān saṃpatataś cānyān kālarātryai nyavedayat

    10.8.79

    tathaiva syandanāgreṇa pramathan sa vidhāvati śaravarṣaiś ca vividhair avarṣac chātravāṃs tataḥ

    10.8.80

    punaś ca suvicitreṇa śatacandreṇa carmaṇā tena cākāśavarṇena tadācarata so 'sinā

    10.8.81

    tathā sa śibiraṃ teṣāṃ drauṇir āhavadurmadaḥ vyakṣobhayata rājendra mahāhradam iva dvipaḥ

    10.8.82

    utpetus tena śabdena yodhā rājan vicetasaḥ nidrārtāś ca bhayārtāś ca vyadhāvanta tatas tataḥ

    10.8.83

    visvaraṃ cukruśuś cānye bahvabaddhaṃ tathāvadan na ca sma pratipadyante śastrāṇi vasanāni ca

    10.8.84

    vimuktakeśāś cāpy anye nābhyajānan parasparam utpatantaḥ pare bhītāḥ ke cit tatra tathābhraman purīṣam asṛjan ke cit ke cin mūtraṃ prasusruvuḥ

    10.8.85

    bandhanāni ca rājendra saṃchidya turagā dvipāḥ samaṃ paryapataṃś cānye kurvanto mahad ākulam

    10.8.86

    tatra ke cin narā bhītā vyalīyanta mahītale tathaiva tān nipatitān apiṃṣan gajavājinaḥ

    10.8.87

    tasmiṃs tathā vartamāne rakṣāṃsi puruṣarṣabha tṛptāni vyanadann uccair mudā bharatasattama

    10.8.88

    sa śabdaḥ prerito rājan bhūtasaṃghair mudā yutaiḥ apūrayad diśaḥ sarvā divaṃ cāpi mahāsvanaḥ

    10.8.89

    teṣām ārtasvaraṃ śrutvā vitrastā gajavājinaḥ muktāḥ paryapatan rājan mṛdnantaḥ śibire janam

    10.8.90

    tais tatra paridhāvadbhiś caraṇodīritaṃ rajaḥ akaroc chibire teṣāṃ rajanyāṃ dviguṇaṃ tamaḥ

    10.8.91

    tasmiṃs tamasi saṃjāte pramūḍhāḥ sarvato janāḥ nājānan pitaraḥ putrān bhrātṝn bhrātara eva ca

    10.8.92

    gajā gajān atikramya nirmanuṣyā hayā hayān atāḍayaṃs tathābhañjaṃs tathāmṛdnaṃś ca bhārata

    10.8.93

    te bhagnāḥ prapatantaś ca nighnantaś ca parasparam nyapātayanta ca parān pātayitvā tathāpiṣan

    10.8.94

    vicetasaḥ sanidrāś ca tamasā cāvṛtā narāḥ jaghnuḥ svān eva tatrātha kālenābhipracoditāḥ

    10.8.95

    tyaktvā dvārāṇi ca dvāḥsthās tathā gulmāṃś ca gaulmikāḥ prādravanta yathāśakti kāṃdiśīkā vicetasaḥ

    10.8.96

    vipranaṣṭāś ca te 'nyonyaṃ nājānanta tadā vibho krośantas tāta putreti daivopahatacetasaḥ

    10.8.97

    palāyatāṃ diśas teṣāṃ svān apy utsṛjya bāndhavān gotranāmabhir anyonyam ākrandanta tato janāḥ

    10.8.98

    hāhākāraṃ ca kurvāṇāḥ pṛthivyāṃ śerate pare tān buddhvā raṇamatto 'sau droṇaputro vyapothayat

    10.8.99

    tatrāpare vadhyamānā muhur muhur acetasaḥ śibirān niṣpatanti sma kṣatriyā bhayapīḍitāḥ

    10.8.100

    tāṃs tu niṣpatatas trastāñ śibirāñ jīvitaiṣiṇaḥ kṛtavarmā kṛpaś caiva dvāradeśe nijaghnatuḥ

    10.8.101

    viśastrayantrakavacān muktakeśān kṛtāñjalīn vepamānān kṣitau bhītān naiva kāṃś cid amuñcatām

    10.8.102

    nāmucyata tayoḥ kaś cin niṣkrāntaḥ śibirād bahiḥ kṛpasya ca mahārāja hārdikyasya ca durmateḥ

    10.8.103

    bhūyaś caiva cikīrṣantau droṇaputrasya tau priyam triṣu deśeṣu dadatuḥ śibirasya hutāśanam

    10.8.104

    tataḥ prakāśe śibire khaḍgena pitṛnandanaḥ aśvatthāmā mahārāja vyacarat kṛtahastavat

    10.8.105

    kāṃś cid āpatato vīrān aparāṃś ca pradhāvataḥ vyayojayata khaḍgena prāṇair dvijavaro narān

    10.8.106

    kāṃś cid yodhān sa khaḍgena madhye saṃchidya vīryavān apātayad droṇasutaḥ saṃrabdhas tilakāṇḍavat

    10.8.107

    vinadadbhir bhṛśāyastair narāśvadviradottamaiḥ patitair abhavat kīrṇā medinī bharatarṣabha

    10.8.108

    mānuṣāṇāṃ sahasreṣu hateṣu patiteṣu ca udatiṣṭhan kabandhāni bahūny utthāya cāpatan

    10.8.109

    sāyudhān sāṅgadān bāhūn nicakarta śirāṃsi ca hastihastopamān ūrūn hastān pādāṃś ca bhārata

    10.8.110

    pṛṣṭhacchinnāñ śiraśchinnān pārśvacchinnāṃs tathāparān samāsādyākarod drauṇiḥ kāṃś cic cāpi parāṅmukhān

    10.8.111

    madhyakāyān narān anyāṃś cicchedānyāṃś ca karṇataḥ aṃsadeśe nihatyānyān kāye prāveśayac chiraḥ

    10.8.112

    evaṃ vicaratas tasya nighnataḥ subahūn narān tamasā rajanī ghorā babhau dāruṇadarśanā

    10.8.113

    kiṃ cit prāṇaiś ca puruṣair hataiś cānyaiḥ sahasraśaḥ bahunā ca gajāśvena bhūr abhūd bhīmadarśanā

    10.8.114

    yakṣarakṣaḥsamākīrṇe rathāśvadvipadāruṇe kruddhena droṇaputreṇa saṃchinnāḥ prāpatan bhuvi

    10.8.115

    mātṝr anye pitṝn anye bhrātṝn anye vicukruśuḥ ke cid ūcur na tat kruddhair dhārtarāṣṭraiḥ kṛtaṃ raṇe

    10.8.116

    yat kṛtaṃ naḥ prasuptānāṃ rakṣobhiḥ krūrakarmabhiḥ asāṃnidhyād dhi pārthānām idaṃ naḥ kadanaṃ kṛtam

    10.8.117

    na devāsuragandharvair na yakṣair na ca rākṣasaiḥ śakyo vijetuṃ kaunteyo goptā yasya janārdanaḥ

    10.8.118

    brahmaṇyaḥ satyavāg dāntaḥ sarvabhūtānukampakaḥ na ca suptaṃ pramattaṃ vā nyastaśastraṃ kṛtāñjalim dhāvantaṃ muktakeśaṃ vā hanti pārtho dhanaṃjayaḥ

    10.8.119

    tad idaṃ naḥ kṛtaṃ ghoraṃ rakṣobhiḥ krūrakarmabhiḥ iti lālapyamānāḥ sma śerate bahavo janāḥ

    10.8.120

    stanatāṃ ca manuṣyāṇām apareṣāṃ ca kūjatām tato muhūrtāt prāśāmyat sa śabdas tumulo mahān

    10.8.121

    śoṇitavyatiṣiktāyāṃ vasudhāyāṃ ca bhūmipa tad rajas tumulaṃ ghoraṃ kṣaṇenāntaradhīyata

    10.8.122

    saṃveṣṭamānān udvignān nirutsāhān sahasraśaḥ nyapātayan narān kruddhaḥ paśūn paśupatir yathā

    10.8.123

    anyonyaṃ saṃpariṣvajya śayānān dravato 'parān saṃlīnān yudhyamānāṃś ca sarvān drauṇir apothayat

    10.8.124

    dahyamānā hutāśena vadhyamānāś ca tena te parasparaṃ tadā yodhā anayan yamasādanam

    10.8.125

    tasyā rajanyās tv ardhena pāṇḍavānāṃ mahad balam gamayām āsa rājendra drauṇir yamaniveśanam

    10.8.126

    niśācarāṇāṃ sattvānāṃ sa rātrir harṣavardhinī āsīn naragajāśvānāṃ raudrī kṣayakarī bhṛśam

    10.8.127

    tatrādṛśyanta rakṣāṃsi piśācāś ca pṛthagvidhāḥ khādanto naramāṃsāni pibantaḥ śoṇitāni ca

    10.8.128

    karālāḥ piṅgalā raudrāḥ śailadantā rajasvalāḥ jaṭilā dīrghasakthāś ca pañcapādā mahodarāḥ

    10.8.129

    paścād aṅgulayo rūkṣā virūpā bhairavasvanāḥ ghaṭajānavo 'tihrasvāś ca nīlakaṇṭhā vibhīṣaṇāḥ

    10.8.130

    saputradārāḥ sukrūrā durdarśanasunirghṛṇāḥ vividhāni ca rūpāṇi tatrādṛśyanta rakṣasām

    10.8.131

    pītvā ca śoṇitaṃ hṛṣṭāḥ prānṛtyan gaṇaśo 'pare idaṃ varam idaṃ medhyam idaṃ svādv iti cābruvan

    10.8.132

    medomajjāsthiraktānāṃ vasānāṃ ca bhṛśāsitāḥ paramāṃsāni khādantaḥ kravyādā māṃsajīvinaḥ

    10.8.133

    vasāṃ cāpy apare pītvā paryadhāvan vikukṣilāḥ nānāvaktrās tathā raudrāḥ kravyādāḥ piśitāśinaḥ

    10.8.134

    ayutāni ca tatrāsan prayutāny arbudāni ca rakṣasāṃ ghorarūpāṇāṃ mahatāṃ krūrakarmaṇām

    10.8.135

    muditānāṃ vitṛptānāṃ tasmin mahati vaiśase sametāni bahūny āsan bhūtāni ca janādhipa

    10.8.136

    pratyūṣakāle śibirāt pratigantum iyeṣa saḥ nṛśoṇitāvasiktasya drauṇer āsīd asitsaruḥ pāṇinā saha saṃśliṣṭa ekībhūta iva prabho

    10.8.137

    sa niḥśeṣān arīn kṛtvā virarāja janakṣaye yugānte sarvabhūtāni bhasma kṛtveva pāvakaḥ

    10.8.138

    yathāpratijñaṃ tat karma kṛtvā drauṇāyaniḥ prabho durgamāṃ padavīṃ kṛtvā pitur āsīd gatajvaraḥ

    10.8.139

    yathaiva saṃsuptajane śibire prāviśan niśi tathaiva hatvā niḥśabde niścakrāma nararṣabhaḥ

    10.8.140

    niṣkramya śibirāt tasmāt tābhyāṃ saṃgamya vīryavān ācakhyau karma tat sarvaṃ hṛṣṭaḥ saṃharṣayan vibho

    10.8.141

    tāv apy ācakhyatus tasmai priyaṃ priyakarau tadā pāñcālān sṛñjayāṃś caiva vinikṛttān sahasraśaḥ prītyā coccair udakrośaṃs tathaivāsphoṭayaṃs talān

    10.8.142

    evaṃvidhā hi sā rātriḥ somakānāṃ janakṣaye prasuptānāṃ pramattānām āsīt subhṛśadāruṇā

    10.8.143

    asaṃśayaṃ hi kālasya paryāyo duratikramaḥ tādṛśā nihatā yatra kṛtvāsmākaṃ janakṣayam

    10.8.144

    dhṛtarāṣṭra uvāca prāg eva sumahat karma drauṇir etan mahārathaḥ nākarod īdṛśaṃ kasmān matputravijaye dhṛtaḥ

    10.8.145

    atha kasmād dhate kṣatre karmedaṃ kṛtavān asau droṇaputro maheṣvāsas tan me śaṃsitum arhasi

    10.8.146

    saṃjaya uvāca teṣāṃ nūnaṃ bhayān nāsau kṛtavān kurunandana asāṃnidhyād dhi pārthānāṃ keśavasya ca dhīmataḥ

    10.8.147

    sātyakeś cāpi karmedaṃ droṇaputreṇa sādhitam na hi teṣāṃ samakṣaṃ tān hanyād api marutpatiḥ

    10.8.148

    etad īdṛśakaṃ vṛttaṃ rājan suptajane vibho tato janakṣayaṃ kṛtvā pāṇḍavānāṃ mahātyayam diṣṭyā diṣṭyeti cānyonyaṃ sametyocur mahārathāḥ

    10.8.149

    paryaṣvajat tato drauṇis tābhyāṃ ca pratinanditaḥ idaṃ harṣāc ca sumahad ādade vākyam uttamam

    10.8.150

    pāñcālā nihatāḥ sarve draupadeyāś ca sarvaśaḥ somakā matsyaśeṣāś ca sarve vinihatā mayā

    10.8.151

    idānīṃ kṛtakṛtyāḥ sma yāma tatraiva māciram yadi jīvati no rājā tasmai śaṃsāmahe priyam

    10.9.1

    saṃjaya uvāca te hatvā sarvapāñcālān draupadeyāṃś ca sarvaśaḥ agacchan sahitās tatra yatra duryodhano hataḥ

    10.9.2

    gatvā cainam apaśyaṃs te kiṃ cit prāṇaṃ narādhipam tato rathebhyaḥ praskandya parivavrus tavātmajam

    10.9.3

    taṃ bhagnasakthaṃ rājendra kṛcchraprāṇam acetasam vamantaṃ rudhiraṃ vaktrād apaśyan vasudhātale

    10.9.4

    vṛtaṃ samantād bahubhiḥ śvāpadair ghoradarśanaiḥ śālāvṛkagaṇaiś caiva bhakṣayiṣyadbhir antikāt

    10.9.5

    nivārayantaṃ kṛcchrāt tāñ śvāpadān saṃcikhādiṣūn viveṣṭamānaṃ mahyāṃ ca subhṛśaṃ gāḍhavedanam

    10.9.6

    taṃ śayānaṃ mahātmānaṃ bhūmau svarudhirokṣitam hataśiṣṭās trayo vīrāḥ śokārtāḥ paryavārayan aśvatthāmā kṛpaś caiva kṛtavarmā ca sātvataḥ

    10.9.7

    tais tribhiḥ śoṇitādigdhair niḥśvasadbhir mahārathaiḥ śuśubhe saṃvṛto rājā vedī tribhir ivāgnibhiḥ

    10.9.8

    te taṃ śayānaṃ saṃprekṣya rājānam atathocitam aviṣahyena duḥkhena tatas te rurudus trayaḥ

    10.9.9

    tatas te rudhiraṃ hastair mukhān nirmṛjya tasya ha raṇe rājñaḥ śayānasya kṛpaṇaṃ paryadevayan

    10.9.10

    kṛpa uvāca na daivasyātibhāro 'sti yad ayaṃ rudhirokṣitaḥ ekādaśacamūbhartā śete duryodhano hataḥ

    10.9.11

    paśya cāmīkarābhasya cāmīkaravibhūṣitām gadāṃ gadāpriyasyemāṃ samīpe patitāṃ bhuvi

    10.9.12

    iyam enaṃ gadā śūraṃ na jahāti raṇe raṇe svargāyāpi vrajantaṃ hi na jahāti yaśasvinam

    10.9.13

    paśyemāṃ saha vīreṇa jāmbūnadavibhūṣitām śayānāṃ śayane dharme bhāryāṃ prītimatīm iva

    10.9.14

    yo vai mūrdhāvasiktānām agre yātaḥ paraṃtapaḥ sa hato grasate pāṃsūn paśya kālasya paryayam

    10.9.15

    yenājau nihatā bhūmāv aśerata purā dviṣaḥ sa bhūmau nihataḥ śete kururājaḥ parair ayam

    10.9.16

    bhayān namanti rājāno yasya sma śatasaṃghaśaḥ sa vīraśayane śete kravyādbhiḥ parivāritaḥ

    10.9.17

    upāsata nṛpāḥ pūrvam arthahetor yam īśvaram dhik sadyo nihataḥ śete paśya kālasya paryayam

    10.9.18

    saṃjaya uvāca taṃ śayānaṃ nṛpaśreṣṭhaṃ tato bharatasattama aśvatthāmā samālokya karuṇaṃ paryadevayat

    10.9.19

    āhus tvāṃ rājaśārdūla mukhyaṃ sarvadhanuṣmatām dhanādhyakṣopamaṃ yuddhe śiṣyaṃ saṃkarṣaṇasya ha

    10.9.20

    kathaṃ vivaram adrākṣīd bhīmasenas tavānagha balinaḥ kṛtino nityaṃ sa ca pāpātmavān nṛpa

    10.9.21

    kālo nūnaṃ mahārāja loke 'smin balavattaraḥ paśyāmo nihataṃ tvāṃ ced bhīmasenena saṃyuge

    10.9.22

    kathaṃ tvāṃ sarvadharmajñaṃ kṣudraḥ pāpo vṛkodaraḥ nikṛtyā hatavān mando nūnaṃ kālo duratyayaḥ

    10.9.23

    dharmayuddhe hy adharmeṇa samāhūyaujasā mṛdhe gadayā bhīmasenena nirbhinne sakthinī tava

    10.9.24

    adharmeṇa hatasyājau mṛdyamānaṃ padā śiraḥ yad upekṣitavān kṣudro dhik tam astu yudhiṣṭhiram

    10.9.25

    yuddheṣv apavadiṣyanti yodhā nūnaṃ vṛkodaram yāvat sthāsyanti bhūtāni nikṛtyā hy asi pātitaḥ

    10.9.26

    nanu rāmo 'bravīd rājaṃs tvāṃ sadā yadunandanaḥ duryodhanasamo nāsti gadayā iti vīryavān

    10.9.27

    ślāghate tvāṃ hi vārṣṇeyo rājan saṃsatsu bhārata suśiṣyo mama kauravyo gadāyuddha iti prabho

    10.9.28

    yāṃ gatiṃ kṣatriyasyāhuḥ praśastāṃ paramarṣayaḥ hatasyābhimukhasyājau prāptas tvam asi tāṃ gatim

    10.9.29

    duryodhana na śocāmi tvām ahaṃ puruṣarṣabha hataputrāṃ tu śocāmi gāndhārīṃ pitaraṃ ca te bhikṣukau vicariṣyete śocantau pṛthivīm imām

    10.9.30

    dhig astu kṛṣṇaṃ vārṣṇeyam arjunaṃ cāpi durmatim dharmajñamāninau yau tvāṃ vadhyamānam upekṣatām

    10.9.31

    pāṇḍavāś cāpi te sarve kiṃ vakṣyanti narādhipān kathaṃ duryodhano 'smābhir hata ity anapatrapāḥ

    10.9.32

    dhanyas tvam asi gāndhāre yas tvam āyodhane hataḥ prayāto 'bhimukhaḥ śatrūn dharmeṇa puruṣarṣabha

    10.9.33

    hataputrā hi gāndhārī nihatajñātibāndhavā prajñācakṣuś ca durdharṣaḥ kāṃ gatiṃ pratipatsyate

    10.9.34

    dhig astu kṛtavarmāṇaṃ māṃ kṛpaṃ ca mahāratham ye vayaṃ na gatāḥ svargaṃ tvāṃ puraskṛtya pārthivam

    10.9.35

    dātāraṃ sarvakāmānāṃ rakṣitāraṃ prajāhitam yad vayaṃ nānugacchāmas tvāṃ dhig asmān narādhamān

    10.9.36

    kṛpasya tava vīryeṇa mama caiva pituś ca me sabhṛtyānāṃ naravyāghra ratnavanti gṛhāṇi ca

    10.9.37

    bhavatprasādād asmābhiḥ samitraiḥ sahabāndhavaiḥ avāptāḥ kratavo mukhyā bahavo bhūridakṣiṇāḥ

    10.9.38

    kutaś cāpīdṛśaṃ sārtham upalapsyāmahe vayam yādṛśena puraskṛtya tvaṃ gataḥ sarvapārthivān

    10.9.39

    vayam eva trayo rājan gacchantaṃ paramāṃ gatim yad vai tvāṃ nānugacchāmas tena tapsyāmahe vayam

    10.9.40

    tvatsvargahīnā hīnārthāḥ smarantaḥ sukṛtasya te kiṃ nāma tad bhavet karma yena tvānuvrajema vai

    10.9.41

    duḥkhaṃ nūnaṃ kuruśreṣṭha cariṣyāmo mahīm imām hīnānāṃ nas tvayā rājan kutaḥ śāntiḥ kutaḥ sukham

    10.9.42

    gatvaitāṃs tu mahārāja sametya tvaṃ mahārathān yathāśreṣṭhaṃ yathājyeṣṭhaṃ pūjayer vacanān mama

    10.9.43

    ācāryaṃ pūjayitvā ca ketuṃ sarvadhanuṣmatām hataṃ mayādya śaṃsethā dhṛṣṭadyumnaṃ narādhipa

    10.9.44

    pariṣvajethā rājānaṃ bāhlikaṃ sumahāratham saindhavaṃ somadattaṃ ca bhūriśravasam eva ca

    10.9.45

    tathā pūrvagatān anyān svargaṃ pārthivasattamān asmad vākyāt pariṣvajya pṛcchethās tvam anāmayam

    10.9.46

    ity evam uktvā rājānaṃ bhagnasaktham acetasam aśvatthāmā samudvīkṣya punar vacanam abravīt

    10.9.47

    duryodhana jīvasi ced vācaṃ śrotrasukhāṃ śṛṇu sapta pāṇḍavataḥ śeṣā dhārtarāṣṭrās trayo vayam

    10.9.48

    te caiva bhrātaraḥ pañca vāsudevo 'tha sātyakiḥ ahaṃ ca kṛtavarmā ca kṛpaḥ śāradvatas tathā

    10.9.49

    draupadeyā hatāḥ sarve dhṛṣṭadyumnasya cātmajāḥ pāñcālā nihatāḥ sarve matsyaśeṣaṃ ca bhārata

    10.9.50

    kṛte pratikṛtaṃ paśya hataputrā hi pāṇḍavāḥ sauptike śibiraṃ teṣāṃ hataṃ sanaravāhanam

    10.9.51

    mayā ca pāpakarmāsau dhṛṣṭadyumno mahīpate praviśya śibiraṃ rātrau paśumāreṇa māritaḥ

    10.9.52

    duryodhanas tu tāṃ vācaṃ niśamya manasaḥ priyām pratilabhya punaś ceta idaṃ vacanam abravīt

    10.9.53

    na me 'karot tad gāṅgeyo na karṇo na ca te pitā yat tvayā kṛpabhojābhyāṃ sahitenādya me kṛtam

    10.9.54

    sa cet senāpatiḥ kṣudro hataḥ sārdhaṃ śikhaṇḍinā tena manye maghavatā samam ātmānam adya vai

    10.9.55

    svasti prāpnuta bhadraṃ vaḥ svarge naḥ saṃgamaḥ punaḥ ity evam uktvā tūṣṇīṃ sa kururājo mahāmanāḥ prāṇān udasṛjad vīraḥ suhṛdāṃ śokam ādadhat

    10.9.56

    tatheti te pariṣvaktāḥ pariṣvajya ca taṃ nṛpam punaḥ punaḥ prekṣamāṇāḥ svakān āruruhū rathān

    10.9.57

    ity evaṃ tava putrasya niśamya karuṇāṃ giram pratyūṣakāle śokārtaḥ prādhāvaṃ nagaraṃ prati

    10.9.58

    tava putre gate svargaṃ śokārtasya mamānagha ṛṣidattaṃ pranaṣṭaṃ tad divyadarśitvam adya vai

    10.9.59

    vaiśaṃpāyana uvāca iti śrutvā sa nṛpatiḥ putrajñātivadhaṃ tadā niḥśvasya dīrgham uṣṇaṃ ca tataś cintāparo 'bhavat

    10.10.1

    vaiśaṃpāyana uvāca tasyāṃ rātryāṃ vyatītāyāṃ dhṛṣṭadyumnasya sārathiḥ śaśaṃsa dharmarājāya sauptike kadanaṃ kṛtam

    10.10.2

    draupadeyā mahārāja drupadasyātmajaiḥ saha pramattā niśi viśvastāḥ svapantaḥ śibire svake

    10.10.3

    kṛtavarmaṇā nṛśaṃsena gautamena kṛpeṇa ca aśvatthāmnā ca pāpena hataṃ vaḥ śibiraṃ niśi

    10.10.4

    etair naragajāśvānāṃ prāsaśaktiparaśvadhaiḥ sahasrāṇi nikṛntadbhir niḥśeṣaṃ te balaṃ kṛtam

    10.10.5

    chidyamānasya mahato vanasyeva paraśvadhaiḥ śuśruve sumahāñ śabdo balasya tava bhārata

    10.10.6

    aham eko 'vaśiṣṭas tu tasmāt sainyān mahīpate muktaḥ kathaṃ cid dharmātman vyagrasya kṛtavarmaṇaḥ

    10.10.7

    tac chrutvā vākyam aśivaṃ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ papāta mahyāṃ durdharṣaḥ putraśokasamanvitaḥ

    10.10.8

    taṃ patantam abhikramya parijagrāha sātyakiḥ bhīmaseno 'rjunaś caiva mādrīputrau ca pāṇḍavau

    10.10.9

    labdhacetās tu kaunteyaḥ śokavihvalayā girā jitvā śatrūñ jitaḥ paścāt paryadevayad āturaḥ

    10.10.10

    durvidā gatir arthānām api ye divyacakṣuṣaḥ jīyamānā jayanty anye jayamānā vayaṃ jitāḥ

    10.10.11

    hatvā bhrātṝn vayasyāṃś ca pitṝn putrān suhṛdgaṇān bandhūn amātyān pautrāṃś ca jitvā sarvāñ jitā vayam

    10.10.12

    anartho hy arthasaṃkāśas tathārtho 'narthadarśanaḥ jayo 'yam ajayākāro jayas tasmāt parājayaḥ

    10.10.13

    yaṃ jitvā tapyate paścād āpanna iva durmatiḥ kathaṃ manyeta vijayaṃ tato jitataraḥ paraiḥ

    10.10.14

    yeṣām arthāya pāpasya dhig jayasya suhṛdvadhe nirjitair apramattair hi vijitā jitakāśinaḥ

    10.10.15

    karṇinālīkadaṃṣṭrasya khaḍgajihvasya saṃyuge cāpavyāttasya raudrasya jyātalasvananādinaḥ

    10.10.16

    kruddhasya narasiṃhasya saṃgrāmeṣv apalāyinaḥ ye vyamucyanta karṇasya pramādāt ta ime hatāḥ

    10.10.17

    rathahradaṃ śaravarṣormimantaṃ; ratnācitaṃ vāhanarājiyuktam śaktyṛṣṭimīnadhvajanāganakraṃ; śarāsanāvartamaheṣuphenam

    10.10.18

    saṃgrāmacandrodayavegavelaṃ; droṇārṇavaṃ jyātalanemighoṣam ye terur uccāvacaśastranaubhis; te rājaputrā nihatāḥ pramādāt

    10.10.19

    na hi pramādāt paramo 'sti kaś cid; vadho narāṇām iha jīvaloke pramattam arthā hi naraṃ samantāt; tyajanty anarthāś ca samāviśanti

    10.10.20

    dhvajottamāgrocchritadhūmaketuṃ; śarārciṣaṃ kopamahāsamīram mahādhanurjyātalanemighoṣaṃ; tanutranānāvidhaśastrahomam

    10.10.21

    mahācamūkakṣavarābhipannaṃ; mahāhave bhīṣmamahādavāgnim ye sehur āttāyataśastravegaṃ; te rājaputrā nihatāḥ pramādāt

    10.10.22

    na hi pramattena nareṇa labhyā; vidyā tapaḥ śrīr vipulaṃ yaśo vā paśyāpramādena nihatya śatrūn; sarvān mahendraṃ sukham edhamānam

    10.10.23

    indropamān pārthivaputrapautrān; paśyāviśeṣeṇa hatān pramādāt tīrtvā samudraṃ vaṇijaḥ samṛddhāḥ; sannāḥ kunadyām iva helamānāḥ amarṣitair ye nihatāḥ śayānā; niḥsaṃśayaṃ te tridivaṃ prapannāḥ

    10.10.24

    kṛṣṇāṃ nu śocāmi kathaṃ na sādhvīṃ; śokārṇave sādya vinaṅkṣyatīti bhrātṝṃś ca putrāṃś ca hatān niśamya; pāñcālarājaṃ pitaraṃ ca vṛddham dhruvaṃ visaṃjñā patitā pṛthivyāṃ; sā śeṣyate śokakṛśāṅgayaṣṭiḥ

    10.10.25

    tac chokajaṃ duḥkham apārayantī; kathaṃ bhaviṣyaty ucitā sukhānām putrakṣayabhrātṛvadhapraṇunnā; pradahyamāneva hutāśanena

    10.10.26

    ity evam ārtaḥ paridevayan sa; rājā kurūṇāṃ nakulaṃ babhāṣe gacchānayainām iha mandabhāgyāṃ; samātṛpakṣām iti rājaputrīm

    10.10.27

    mādrīsutas tat parigṛhya vākyaṃ; dharmeṇa dharmapratimasya rājñaḥ yayau rathenālayam āśu devyāḥ; pāñcālarājasya ca yatra dārāḥ

    10.10.28

    prasthāpya mādrīsutam ājamīḍhaḥ; śokārditas taiḥ sahitaḥ suhṛdbhiḥ rorūyamāṇaḥ prayayau sutānām; āyodhanaṃ bhūtagaṇānukīrṇam

    10.10.29

    sa tat praviśyāśivam ugrarūpaṃ; dadarśa putrān suhṛdaḥ sakhīṃś ca bhūmau śayānān rudhirārdragātrān; vibhinnabhagnāpahṛtottamāṅgān

    10.10.30

    sa tāṃs tu dṛṣṭvā bhṛśam ārtarūpo; yudhiṣṭhiro dharmabhṛtāṃ variṣṭhaḥ uccaiḥ pracukrośa ca kauravāgryaḥ; papāta corvyāṃ sagaṇo visaṃjñaḥ

    10.11.1

    vaiśaṃpāyana uvāca sa dṛṣṭvā nihatān saṃkhye putrān bhrātṝn sakhīṃs tathā mahāduḥkhaparītātmā babhūva janamejaya

    10.11.2

    tatas tasya mahāñ śokaḥ prādurāsīn mahātmanaḥ smarataḥ putrapautrāṇāṃ bhrātṝṇāṃ svajanasya ha

    10.11.3

    tam aśruparipūrṇākṣaṃ vepamānam acetasam suhṛdo bhṛśasaṃvignāḥ sāntvayāṃ cakrire tadā

    10.11.4

    tatas tasmin kṣaṇe kālye rathenādityavarcasā nakulaḥ kṛṣṇayā sārdham upāyāt paramārtayā

    10.11.5

    upaplavyagatā sā tu śrutvā sumahad apriyam tadā vināśaṃ putrāṇāṃ sarveṣāṃ vyathitābhavat

    10.11.6

    kampamāneva kadalī vātenābhisamīritā kṛṣṇā rājānam āsādya śokārtā nyapatad bhuvi

    10.11.7

    babhūva vadanaṃ tasyāḥ sahasā śokakarśitam phullapadmapalāśākṣyās tamodhvasta ivāṃśumān

    10.11.8

    tatas tāṃ patitāṃ dṛṣṭvā saṃrambhī satyavikramaḥ bāhubhyāṃ parijagrāha samupetya vṛkodaraḥ

    10.11.9

    sā samāśvāsitā tena bhīmasenena bhāminī rudatī pāṇḍavaṃ kṛṣṇā sahabhrātaram abravīt

    10.11.10

    diṣṭyā rājaṃs tvam adyemām akhilāṃ bhokṣyase mahīm ātmajān kṣatradharmeṇa saṃpradāya yamāya vai

    10.11.11

    diṣṭyā tvaṃ pārtha kuśalī mattamātaṅgagāminam avāpya pṛthivīṃ kṛtsnāṃ saubhadraṃ na smariṣyasi

    10.11.12

    ātmajāṃs tena dharmeṇa śrutvā śūrān nipātitān upaplavye mayā sārdhaṃ diṣṭyā tvaṃ na smariṣyasi

    10.11.13

    prasuptānāṃ vadhaṃ śrutvā drauṇinā pāpakarmaṇā śokas tapati māṃ pārtha hutāśana ivāśayam

    10.11.14

    tasya pāpakṛto drauṇer na ced adya tvayā mṛdhe hriyate sānubandhasya yudhi vikramya jīvitam

    10.11.15

    ihaiva prāyam āsiṣye tan nibodhata pāṇḍavāḥ na cet phalam avāpnoti drauṇiḥ pāpasya karmaṇaḥ

    10.11.16

    evam uktvā tataḥ kṛṣṇā pāṇḍavaṃ pratyupāviśat yudhiṣṭhiraṃ yājñasenī dharmarājaṃ yaśasvinī

    10.11.17

    dṛṣṭvopaviṣṭāṃ rājarṣiḥ pāṇḍavo mahiṣīṃ priyām pratyuvāca sa dharmātmā draupadīṃ cārudarśanām

    10.11.18

    dharmyaṃ dharmeṇa dharmajñe prāptās te nidhanaṃ śubhe putrās te bhrātaraś caiva tān na śocitum arhasi

    10.11.19

    droṇaputraḥ sa kalyāṇi vanaṃ dūram ito gataḥ tasya tvaṃ pātanaṃ saṃkhye kathaṃ jñāsyasi śobhane

    10.11.20

    draupady uvāca droṇaputrasya sahajo maṇiḥ śirasi me śrutaḥ nihatya saṃkhye taṃ pāpaṃ paśyeyaṃ maṇim āhṛtam rājañ śirasi taṃ kṛtvā jīveyam iti me matiḥ

    10.11.21

    vaiśaṃpāyana uvāca ity uktvā pāṇḍavaṃ kṛṣṇā rājānaṃ cārudarśanā bhīmasenam athābhyetya kupitā vākyam abravīt

    10.11.22

    trātum arhasi māṃ bhīma kṣatradharmam anusmaran jahi taṃ pāpakarmāṇaṃ śambaraṃ maghavān iva na hi te vikrame tulyaḥ pumān astīha kaś cana

    10.11.23

    śrutaṃ tat sarvalokeṣu paramavyasane yathā dvīpo 'bhūs tvaṃ hi pārthānāṃ nagare vāraṇāvate hiḍimbadarśane caiva tathā tvam abhavo gatiḥ

    10.11.24

    tathā virāṭanagare kīcakena bhṛśārditām mām apy uddhṛtavān kṛcchrāt paulomīṃ maghavān iva

    10.11.25

    yathaitāny akṛthāḥ pārtha mahākarmāṇi vai purā tathā drauṇim amitraghna vinihatya sukhī bhava

    10.11.26

    tasyā bahuvidhaṃ duḥkhān niśamya paridevitam nāmarṣayata kaunteyo bhīmaseno mahābalaḥ

    10.11.27

    sa kāñcanavicitrāṅgam āruroha mahāratham ādāya ruciraṃ citraṃ samārgaṇaguṇaṃ dhanuḥ

    10.11.28

    nakulaṃ sārathiṃ kṛtvā droṇaputravadhe vṛtaḥ visphārya saśaraṃ cāpaṃ tūrṇam aśvān acodayat

    10.11.29

    te hayāḥ puruṣavyāghra coditā vātaraṃhasaḥ vegena tvaritā jagmur harayaḥ śīghragāminaḥ

    10.11.30

    śibirāt svād gṛhītvā sa rathasya padam acyutaḥ droṇaputrarathasyāśu yayau mārgeṇa vīryavān

    10.12.1

    vaiśaṃpāyana uvāca tasmin prayāte durdharṣe yadūnām ṛṣabhas tataḥ abravīt puṇḍarīkākṣaḥ kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram

    10.12.2

    eṣa pāṇḍava te bhrātā putraśokam apārayan jighāṃsur drauṇim ākrande yāti bhārata bhārataḥ

    10.12.3

    bhīmaḥ priyas te sarvebhyo bhrātṛbhyo bharatarṣabha taṃ kṛcchragatam adya tvaṃ kasmān nābhyavapadyase

    10.12.4

    yat tad ācaṣṭa putrāya droṇaḥ parapuraṃjayaḥ astraṃ brahmaśiro nāma dahed yat pṛthivīm api

    10.12.5

    tan mahātmā mahābhāgaḥ ketuḥ sarvadhanuṣmatām pratyapādayad ācāryaḥ prīyamāṇo dhanaṃjayam

    10.12.6

    tatputro 'syaivam evainam anvayācad amarṣaṇaḥ tataḥ provāca putrāya nātihṛṣṭamanā iva

    10.12.7

    viditaṃ cāpalaṃ hy āsīd ātmajasya mahātmanaḥ sarvadharmavid ācāryo nānviṣat satataṃ sutam

    10.12.8

    paramāpadgatenāpi na sma tāta tvayā raṇe idam astraṃ prayoktavyaṃ mānuṣeṣu viśeṣataḥ

    10.12.9

    ity uktavān guruḥ putraṃ droṇaḥ paścād athoktavān na tvaṃ jātu satāṃ mārge sthāteti puruṣarṣabha

    10.12.10

    sa tad ājñāya duṣṭātmā pitur vacanam apriyam nirāśaḥ sarvakalyāṇaiḥ śocan paryapatan mahīm

    10.12.11

    tatas tadā kuruśreṣṭha vanasthe tvayi bhārata avasad dvārakām etya vṛṣṇibhiḥ paramārcitaḥ

    10.12.12

    sa kadā cit samudrānte vasan drāravatīm anu eka ekaṃ samāgamya mām uvāca hasann iva

    10.12.13

    yat tad ugraṃ tapaḥ kṛṣṇa caran satyaparākramaḥ agastyād bhāratācāryaḥ pratyapadyata me pitā

    10.12.14

    astraṃ brahmaśiro nāma devagandharvapūjitam tad adya mayi dāśārha yathā pitari me tathā

    10.12.15

    asmattas tad upādāya divyam astraṃ yadūttama mamāpy astraṃ prayaccha tvaṃ cakraṃ ripuharaṇaṃ raṇe

    10.12.16

    sa rājan prīyamāṇena mayāpy uktaḥ kṛtāñjaliḥ yācamānaḥ prayatnena matto 'straṃ bharatarṣabha

    10.12.17

    devadānavagandharvamanuṣyapatagoragāḥ na samā mama vīryasya śatāṃśenāpi piṇḍitāḥ

    10.12.18

    idaṃ dhanur iyaṃ śaktir idaṃ cakram iyaṃ gadā yad yad icchasi ced astraṃ mattas tat tad dadāni te

    10.12.19

    yac chaknoṣi samudyantuṃ prayoktum api vā raṇe tad gṛhāṇa vināstreṇa yan me dātum abhīpsasi

    10.12.20

    sa sunābhaṃ sahasrāraṃ vajranābham ayasmayam vavre cakraṃ mahābāho spardhamāno mayā saha

    10.12.21

    gṛhāṇa cakram ity ukto mayā tu tadanantaram jagrāhopetya sahasā cakraṃ savyena pāṇinā na caitad aśakat sthānāt saṃcālayitum acyuta

    10.12.22

    atha tad dakṣiṇenāpi grahītum upacakrame sarvayatnena tenāpi gṛhṇann etad akalpayat

    10.12.23

    tataḥ sarvabalenāpi yac caitan na śaśāka saḥ uddhartuṃ vā cālayituṃ drauṇiḥ paramadurmanāḥ kṛtvā yatnaṃ paraṃ śrāntaḥ sa nyavartata bhārata

    10.12.24

    nivṛttam atha taṃ tasmād abhiprāyād vicetasam aham āmantrya susnigdham aśvatthāmānam abruvam

    10.12.25

    yaḥ sa devamanuṣyeṣu pramāṇaṃ paramaṃ gataḥ gāṇḍīvadhanvā śvetāśvaḥ kapipravaraketanaḥ

    10.12.26

    yaḥ sākṣād devadeveśaṃ śitikaṇṭham umāpatim dvaṃdvayuddhe parājiṣṇus toṣayām āsa śaṃkaram

    10.12.27

    yasmāt priyataro nāsti mamānyaḥ puruṣo bhuvi nādeyaṃ yasya me kiṃ cid api dārāḥ sutās tathā

    10.12.28

    tenāpi suhṛdā brahman pārthenākliṣṭakarmaṇā noktapurvam idaṃ vākyaṃ yat tvaṃ mām abhibhāṣase

    10.12.29

    brahmacaryaṃ mahad ghoraṃ cīrtvā dvādaśavārṣikam himavatpārśvam abhyetya yo mayā tapasārcitaḥ

    10.12.30

    samānavratacāriṇyāṃ rukmiṇyāṃ yo 'nvajāyata sanatkumāras tejasvī pradyumno nāma me sutaḥ

    10.12.31

    tenāpy etan mahad divyaṃ cakram apratimaṃ mama na prārthitam abhūn mūḍha yad idaṃ prārthitaṃ tvayā

    10.12.32

    rāmeṇātibalenaitan noktapūrvaṃ kadā cana na gadena na sāmbena yad idaṃ prārthitaṃ tvayā

    10.12.33

    dvārakāvāsibhiś cānyair vṛṣṇyandhakamahārathaiḥ noktapūrvam idaṃ jātu yad idaṃ prārthitaṃ tvayā

    10.12.34

    bhāratācāryaputraḥ san mānitaḥ sarvayādavaiḥ cakreṇa rathināṃ śreṣṭha kiṃ nu tāta yuyutsase

    10.12.35

    evam ukto mayā drauṇir mām idaṃ pratyuvāca ha prayujya bhavate pūjāṃ yotsye kṛṣṇa tvayety uta

    10.12.36

    tatas te prārthitaṃ cakraṃ devadānavapūjitam ajeyaḥ syām iti vibho satyam etad bravīmi te

    10.12.37

    tvatto 'haṃ durlabhaṃ kāmam anavāpyaiva keśava pratiyāsyāmi govinda śivenābhivadasva mām

    10.12.38

    etat sunābhaṃ vṛṣṇīnām ṛṣabheṇa tvayā dhṛtam cakram apraticakreṇa bhuvi nānyo 'bhipadyate

    10.12.39

    etāvad uktvā drauṇir māṃ yugyam aśvān dhanāni ca ādāyopayayau bālo ratnāni vividhāni ca

    10.12.40

    sa saṃrambhī durātmā ca capalaḥ krūra eva ca veda cāstraṃ brahmaśiras tasmād rakṣyo vṛkodaraḥ

    10.13.1

    vaiśaṃpāyana uvāca evam uktvā yudhāṃ śreṣṭhaḥ sarvayādavanandanaḥ sarvāyudhavaropetam āruroha mahāratham yuktaṃ paramakāmbojais turagair hemamālibhiḥ

    10.13.2

    ādityodayavarṇasya dhuraṃ rathavarasya tu dakṣiṇām avahat sainyaḥ sugrīvaḥ savyato 'vahat pārṣṇivāhau tu tasyāstāṃ meghapuṣpabalāhakau

    10.13.3

    viśvakarmakṛtā divyā nānāratnavibhūṣitā ucchriteva rathe māyā dhvajayaṣṭir adṛśyata

    10.13.4

    vainateyaḥ sthitas tasyāṃ prabhāmaṇḍalaraśmivān tasya satyavataḥ ketur bhujagārir adṛśyata

    10.13.5

    anvārohad dhṛṣīkeśaḥ ketuḥ sarvadhanuṣmatām arjunaḥ satyakarmā ca kururājo yudhiṣṭhiraḥ

    10.13.6

    aśobhetāṃ mahātmānau dāśārham abhitaḥ sthitau rathasthaṃ śārṅgadhanvānam aśvināv iva vāsavam

    10.13.7

    tāv upāropya dāśārhaḥ syandanaṃ lokapūjitam pratodena javopetān paramāśvān acodayat

    10.13.8

    te hayāḥ sahasotpetur gṛhītvā syandanottamam āsthitaṃ pāṇḍaveyābhyāṃ yadūnām ṛṣabheṇa ca

    10.13.9

    vahatāṃ śārṅgadhanvānam aśvānāṃ śīghragāminām prādurāsīn mahāñ śabdaḥ pakṣiṇāṃ patatām iva

    10.13.10

    te samārchan naravyāghrāḥ kṣaṇena bharatarṣabha bhīmasenaṃ maheṣvāsaṃ samanudrutya vegitāḥ

    10.13.11

    krodhadīptaṃ tu kaunteyaṃ dviṣadarthe samudyatam nāśaknuvan vārayituṃ sametyāpi mahārathāḥ

    10.13.12

    sa teṣāṃ prekṣatām eva śrīmatāṃ dṛḍhadhanvinām yayau bhāgirathīkacchaṃ haribhir bhṛśavegitaiḥ yatra sma śrūyate drauṇiḥ putrahantā mahātmanām

    10.13.13

    sa dadarśa mahātmānam udakānte yaśasvinam kṛṣṇadvaipāyanaṃ vyāsam āsīnam ṛṣibhiḥ saha

    10.13.14

    taṃ caiva krūrakarmāṇaṃ ghṛtāktaṃ kuśacīriṇam rajasā dhvastakeśāntaṃ dadarśa drauṇim antike

    10.13.15

    tam abhyadhāvat kaunteyaḥ pragṛhya saśaraṃ dhanuḥ bhīmaseno mahābāhus tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt

    10.13.16

    sa dṛṣṭvā bhīmadhanvānaṃ pragṛhītaśarāsanam bhrātarau pṛṣṭhataś cāsya janārdanarathe sthitau vyathitātmābhavad drauṇiḥ prāptaṃ cedam amanyata

    10.13.17

    sa tad divyam adīnātmā paramāstram acintayat jagrāha ca sa caiṣīkāṃ drauṇiḥ savyena pāṇinā sa tām āpadam āsādya divyam astram udīrayat

    10.13.18

    amṛṣyamāṇas tāñ śūrān divyāyudhadharān sthitān apāṇḍavāyeti ruṣā vyasṛjad dāruṇaṃ vacaḥ

    10.13.19

    ity uktvā rājaśārdūla droṇaputraḥ pratāpavān sarvalokapramohārthaṃ tad astraṃ pramumoca ha

    10.13.20

    tatas tasyām iṣīkāyāṃ pāvakaḥ samajāyata pradhakṣyann iva lokāṃs trīn kālāntakayamopamaḥ

    10.14.1

    vaiśaṃpāyana uvāca iṅgitenaiva dāśārhas tam abhiprāyam āditaḥ drauṇer buddhvā mahābāhur arjunaṃ pratyabhāṣata

    10.14.2

    arjunārjuna yad divyam astraṃ te hṛdi vartate droṇopadiṣṭaṃ tasyāyaṃ kālaḥ saṃprati pāṇḍava

    10.14.3

    bhrātṝṇām ātmanaś caiva paritrāṇāya bhārata visṛjaitat tvam apy ājāv astram astranivāraṇam

    10.14.4

    keśavenaivam uktas tu pāṇḍavaḥ paravīrahā avātarad rathāt tūrṇaṃ pragṛhya saśaraṃ dhanuḥ

    10.14.5

    pūrvam ācāryaputrāya tato 'nantaram ātmane bhrātṛbhyaś caiva sarvebhyaḥ svastīty uktvā paraṃtapaḥ

    10.14.6

    devatābhyo namaskṛtya gurubhyaś caiva sarvaśaḥ utsasarja śivaṃ dhyāyann astram astreṇa śāmyatām

    10.14.7

    tatas tad astraṃ sahasā sṛṣṭaṃ gāṇḍīvadhanvanā prajajvāla mahārciṣmad yugāntānalasaṃnibham

    10.14.8

    tathaiva droṇaputrasya tad astraṃ tigmatejasaḥ prajajvāla mahājvālaṃ tejomaṇḍalasaṃvṛtam

    10.14.9

    nirghātā bahavaś cāsan petur ulkāḥ sahasraśaḥ mahad bhayaṃ ca bhūtānāṃ sarveṣāṃ samajāyata

    10.14.10

    saśabdam abhavad vyoma jvālāmālākulaṃ bhṛśam cacāla ca mahī kṛtsnā saparvatavanadrumā

    10.14.11

    te astre tejasā lokāṃs tāpayantī vyavasthite maharṣī sahitau tatra darśayām āsatus tadā

    10.14.12

    nāradaḥ sa ca dharmātmā bharatānāṃ pitāmahaḥ ubhau śamayituṃ vīrau bhāradvājadhanaṃjayau

    10.14.13

    tau munī sarvadharmajñau sarvabhūtahitaiṣiṇau dīptayor astrayor madhye sthitau paramatejasau

    10.14.14

    tadantaram anādhṛṣyāv upagamya yaśasvinau āstām ṛṣivarau tatra jvalitāv iva pāvakau

    10.14.15

    prāṇabhṛdbhir anādhṛṣyau devadānavasaṃmatau astratejaḥ śamayituṃ lokānāṃ hitakāmyayā

    10.14.16

    ṛṣī ūcatuḥ nānāśastravidaḥ pūrve ye 'py atītā mahārathāḥ naitad astraṃ manuṣyeṣu taiḥ prayuktaṃ kathaṃ cana

    10.15.1

    vaiśaṃpāyana uvāca dṛṣṭvaiva naraśārdūlas tāv agnisamatejasau saṃjahāra śaraṃ divyaṃ tvaramāṇo dhanaṃjayaḥ

    10.15.2

    uvāca vadatāṃ śreṣṭhas tāv ṛṣī prāñjalis tadā prayuktam astram astreṇa śāmyatām iti vai mayā

    10.15.3

    saṃhṛte paramāstre 'smin sarvān asmān aśeṣataḥ pāpakarmā dhruvaṃ drauṇiḥ pradhakṣyaty astratejasā

    10.15.4

    atra yad dhitam asmākaṃ lokānāṃ caiva sarvathā bhavantau devasaṃkāśau tathā saṃhartum arhataḥ

    10.15.5

    ity uktvā saṃjahārāstraṃ punar eva dhanaṃjayaḥ saṃhāro duṣkaras tasya devair api hi saṃyuge

    10.15.6

    visṛṣṭasya raṇe tasya paramāstrasya saṃgrahe na śaktaḥ pāṇḍavād anyaḥ sākṣād api śatakratuḥ

    10.15.7

    brahmatejobhavaṃ tad dhi visṛṣṭam akṛtātmanā na śakyam āvartayituṃ brahmacārivratād ṛte

    10.15.8

    acīrṇabrahmacaryo yaḥ sṛṣṭvāvartayate punaḥ tad astraṃ sānubandhasya mūrdhānaṃ tasya kṛntati

    10.15.9

    brahmacārī vratī cāpi duravāpam avāpya tat paramavyasanārto 'pi nārjuno 'straṃ vyamuñcata

    10.15.10

    satyavratadharaḥ śūro brahmacārī ca pāṇḍavaḥ guruvartī ca tenāstraṃ saṃjahārārjunaḥ punaḥ

    10.15.11

    drauṇir apy atha saṃprekṣya tāv ṛṣī purataḥ sthitau na śaśāka punar ghoram astraṃ saṃhartum āhave

    10.15.12

    aśaktaḥ pratisaṃhāre paramāstrasya saṃyuge drauṇir dīnamanā rājan dvaipāyanam abhāṣata

    10.15.13

    uttamavyasanārtena prāṇatrāṇam abhīpsunā mayaitad astram utsṛṣṭaṃ bhīmasenabhayān mune

    10.15.14

    adharmaś ca kṛto 'nena dhārtarāṣṭraṃ jighāṃsatā mithyācāreṇa bhagavan bhīmasenena saṃyuge

    10.15.15

    ataḥ sṛṣṭam idaṃ brahman mayāstram akṛtātmanā tasya bhūyo 'dya saṃhāraṃ kartuṃ nāham ihotsahe

    10.15.16

    visṛṣṭaṃ hi mayā divyam etad astraṃ durāsadam apāṇḍavāyeti mune vahnitejo 'numantrya vai

    10.15.17

    tad idaṃ pāṇḍaveyānām antakāyābhisaṃhitam adya pāṇḍusutān sarvāñ jīvitād bhraṃśayiṣyati

    10.15.18

    kṛtaṃ pāpam idaṃ brahman roṣāviṣṭena cetasā vadham āśāsya pārthānāṃ mayāstraṃ sṛjatā raṇe

    10.15.19

    vyāsa uvāca astraṃ brahmaśiras tāta vidvān pārtho dhanaṃjayaḥ utsṛṣṭavān na roṣeṇa na vadhāya tavāhave

    10.15.20

    astram astreṇa tu raṇe tava saṃśamayiṣyatā visṛṣṭam arjunenedaṃ punaś ca pratisaṃhṛtam

    10.15.21

    brahmāstram apy avāpyaitad upadeśāt pitus tava kṣatradharmān mahābāhur nākampata dhanaṃjayaḥ

    10.15.22

    evaṃ dhṛtimataḥ sādhoḥ sarvāstraviduṣaḥ sataḥ sabhrātṛbandhoḥ kasmāt tvaṃ vadham asya cikīrṣasi

    10.15.23

    astraṃ brahmaśiro yatra paramāstreṇa vadhyate samā dvādaśa parjanyas tad rāṣṭraṃ nābhivarṣati

    10.15.24

    etadarthaṃ mahābāhuḥ śaktimān api pāṇḍavaḥ na vihanty etad astraṃ te prajāhitacikīrṣayā

    10.15.25

    pāṇḍavās tvaṃ ca rāṣṭraṃ ca sadā saṃrakṣyam eva naḥ tasmāt saṃhara divyaṃ tvam astram etan mahābhuja

    10.15.26

    aroṣas tava caivāstu pārthāḥ santu nirāmayāḥ na hy adharmeṇa rājarṣiḥ pāṇḍavo jetum icchati

    10.15.27

    maṇiṃ caitaṃ prayacchaibhyo yas te śirasi tiṣṭhati etad ādāya te prāṇān pratidāsyanti pāṇḍavāḥ

    10.15.28

    drauṇir uvāca pāṇḍavair yāni ratnāni yac cānyat kauravair dhanam avāptānīha tebhyo 'yaṃ maṇir mama viśiṣyate

    10.15.29

    yam ābadhya bhayaṃ nāsti śastravyādhikṣudhāśrayam devebhyo dānavebhyo vā nāgebhyo vā kathaṃ cana

    10.15.30

    na ca rakṣogaṇabhayaṃ na taskarabhayaṃ tathā evaṃvīryo maṇir ayaṃ na me tyājyaḥ kathaṃ cana

    10.15.31

    yat tu me bhagavān āha tan me kāryam anantaram ayaṃ maṇir ayaṃ cāham iṣīkā nipatiṣyati garbheṣu pāṇḍaveyānām amoghaṃ caitad udyatam

    10.15.32

    vyāsa uvāca evaṃ kuru na cānyā te buddhiḥ kāryā kadā cana garbheṣu pāṇḍaveyānāṃ visṛjyaitad upārama

    10.15.33

    vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ paramam astraṃ tad aśvatthāmā bhṛśāturaḥ dvaipāyanavacaḥ śrutvā garbheṣu pramumoca ha

    10.16.1

    vaiśaṃpāyana uvāca tad ājñāya hṛṣīkeśo visṛṣṭaṃ pāpakarmaṇā hṛṣyamāṇa idaṃ vākyaṃ drauṇiṃ pratyabravīt tadā

    10.16.2

    virāṭasya sutāṃ pūrvaṃ snuṣāṃ gāṇḍīvadhanvanaḥ upaplavyagatāṃ dṛṣṭvā vratavān brāhmaṇo 'bravīt

    10.16.3

    parikṣīṇeṣu kuruṣu putras tava janiṣyati etad asya parikṣittvaṃ garbhasthasya bhaviṣyati

    10.16.4

    tasya tad vacanaṃ sādhoḥ satyam eva bhaviṣyati parikṣid bhavitā hy eṣāṃ punar vaṃśakaraḥ sutaḥ

    10.16.5

    evaṃ bruvāṇaṃ govindaṃ sātvatapravaraṃ tadā drauṇiḥ paramasaṃrabdhaḥ pratyuvācedam uttaram

    10.16.6

    naitad evaṃ yathāttha tvaṃ pakṣapātena keśava vacanaṃ puṇḍarīkākṣa na ca madvākyam anyathā

    10.16.7

    patiṣyaty etad astraṃ hi garbhe tasyā mayodyatam virāṭaduhituḥ kṛṣṇa yāṃ tvaṃ rakṣitum icchasi

    10.16.8

    vāsudeva uvāca amoghaḥ paramāstrasya pātas tasya bhaviṣyati sa tu garbho mṛto jāto dīrgham āyur avāpsyati

    10.16.9

    tvāṃ tu kāpuruṣaṃ pāpaṃ viduḥ sarve manīṣiṇaḥ asakṛt pāpakarmāṇaṃ bālajīvitaghātakam

    10.16.10

    tasmāt tvam asya pāpasya karmaṇaḥ phalam āpnuhi trīṇi varṣasahasrāṇi cariṣyasi mahīm imām aprāpnuvan kva cit kāṃ cit saṃvidaṃ jātu kena cit

    10.16.11

    nirjanān asahāyas tvaṃ deśān pravicariṣyasi bhavitrī na hi te kṣudra janamadhyeṣu saṃsthitiḥ

    10.16.12

    pūyaśoṇitagandhī ca durgakāntārasaṃśrayaḥ vicariṣyasi pāpātman sarvavyādhisamanvitaḥ

    10.16.13

    vayaḥ prāpya parikṣit tu vedavratam avāpya ca kṛpāc chāradvatād vīraḥ sarvāstrāṇy upalapsyate

    10.16.14

    viditvā paramāstrāṇi kṣatradharmavrate sthitaḥ ṣaṣṭiṃ varṣāṇi dharmātmā vasudhāṃ pālayiṣyati

    10.16.15

    itaś cordhvaṃ mahābāhuḥ kururājo bhaviṣyati parikṣin nāma nṛpatir miṣatas te sudurmate paśya me tapaso vīryaṃ satyasya ca narādhama

    10.16.16

    vyāsa uvāca yasmād anādṛtya kṛtaṃ tvayāsmān karma dāruṇam brāhmaṇasya sataś caiva yasmāt te vṛttam īdṛśam

    10.16.17

    tasmād yad devakīputra uktavān uttamaṃ vacaḥ asaṃśayaṃ te tad bhāvi kṣudrakarman vrajāśv itaḥ

    10.16.18

    aśvatthāmovāca sahaiva bhavatā brahman sthāsyāmi puruṣeṣv aham satyavāg astu bhagavān ayaṃ ca puruṣottamaḥ

    10.16.19

    vaiśaṃpāyana uvāca pradāyātha maṇiṃ drauṇiḥ pāṇḍavānāṃ mahātmanām jagāma vimanās teṣāṃ sarveṣāṃ paśyatāṃ vanam

    10.16.20

    pāṇḍavāś cāpi govindaṃ puraskṛtya hatadviṣaḥ kṛṣṇadvaipāyanaṃ caiva nāradaṃ ca mahāmunim

    10.16.21

    droṇaputrasya sahajaṃ maṇim ādāya satvarāḥ draupadīm abhyadhāvanta prāyopetāṃ manasvinīm

    10.16.22

    tatas te puruṣavyāghrāḥ sadaśvair anilopamaiḥ abhyayuḥ sahadāśārhāḥ śibiraṃ punar eva ha

    10.16.23

    avatīrya rathābhyāṃ tu tvaramāṇā mahārathāḥ dadṛśur draupadīṃ kṛṣṇām ārtām ārtatarāḥ svayam

    10.16.24

    tām upetya nirānandāṃ duḥkhaśokasamanvitām parivārya vyatiṣṭhanta pāṇḍavāḥ sahakeśavāḥ

    10.16.25

    tato rājñābhyanujñāto bhīmaseno mahābalaḥ pradadau tu maṇiṃ divyaṃ vacanaṃ cedam abravīt

    10.16.26

    ayaṃ bhadre tava maṇiḥ putrahantā jitaḥ sa te uttiṣṭha śokam utsṛjya kṣatradharmam anusmara

    10.16.27

    prayāṇe vāsudevasya śamārtham asitekṣaṇe yāny uktāni tvayā bhīru vākyāni madhughātinaḥ

    10.16.28

    naiva me patayaḥ santi na putrā bhrātaro na ca naiva tvam api govinda śamam icchati rājani

    10.16.29

    uktavaty asi dhīrāṇi vākyāni puruṣottamam kṣatradharmānurūpāṇi tāni saṃsmartum arhasi

    10.16.30

    hato duryodhanaḥ pāpo rājyasya paripanthakaḥ duḥśāsanasya rudhiraṃ pītaṃ visphurato mayā

    10.16.31

    vairasya gatam ānṛṇyaṃ na sma vācyā vivakṣatām jitvā mukto droṇaputro brāhmaṇyād gauraveṇa ca

    10.16.32

    yaśo 'sya pātitaṃ devi śarīraṃ tv avaśeṣitam viyojitaś ca maṇinā nyāsitaś cāyudhaṃ bhuvi

    10.16.33

    draupady uvāca kevalānṛṇyam āptāsmi guruputro gurur mama śirasy etaṃ maṇiṃ rājā pratibadhnātu bhārata

    10.16.34

    vaiśaṃpāyana uvāca taṃ gṛhītvā tato rājā śirasy evākarot tadā guror ucchiṣṭam ity eva draupadyā vacanād api

    10.16.35

    tato divyaṃ maṇivaraṃ śirasā dhārayan prabhuḥ śuśubhe sa mahārājaḥ sacandra iva parvataḥ

    10.16.36

    uttasthau putraśokārtā tataḥ kṛṣṇā manasvinī kṛṣṇaṃ cāpi mahābāhuṃ paryapṛcchata dharmarāṭ

    10.17.1

    vaiśaṃpāyana uvāca hateṣu sarvasainyeṣu sauptike tai rathais tribhiḥ śocan yudhiṣṭhiro rājā dāśārham idam abravīt

    10.17.2

    kathaṃ nu kṛṣṇa pāpena kṣudreṇākliṣṭakarmaṇā drauṇinā nihatāḥ sarve mama putrā mahārathāḥ

    10.17.3

    tathā kṛtāstrā vikrāntāḥ sahasraśatayodhinaḥ drupadasyātmajāś caiva droṇaputreṇa pātitāḥ

    10.17.4

    yasya droṇo maheṣvāso na prādād āhave mukham taṃ jaghne rathināṃ śreṣṭhaṃ dhṛṣṭadyumnaṃ kathaṃ nu saḥ

    10.17.5

    kiṃ nu tena kṛtaṃ karma tathāyuktaṃ nararṣabha yad ekaḥ śibiraṃ sarvam avadhīn no guroḥ sutaḥ

    10.17.6

    vāsudeva uvāca nūnaṃ sa devadevānām īśvareśvaram avyayam jagāma śaraṇaṃ drauṇir ekas tenāvadhīd bahūn

    10.17.7

    prasanno hi mahādevo dadyād amaratām api vīryaṃ ca giriśo dadyād yenendram api śātayet

    10.17.8

    vedāhaṃ hi mahādevaṃ tattvena bharatarṣabha yāni cāsya purāṇāni karmāṇi vividhāny uta

    10.17.9

    ādir eṣa hi bhūtānāṃ madhyam antaś ca bhārata viceṣṭate jagac cedaṃ sarvam asyaiva karmaṇā

    10.17.10

    evaṃ sisṛkṣur bhūtāni dadarśa prathamaṃ vibhuḥ pitāmaho 'bravīc cainaṃ bhūtāni sṛja māciram

    10.17.11

    harikeśas tathety uktvā bhūtānāṃ doṣadarśivān dīrghakālaṃ tapas tepe magno 'mbhasi mahātapāḥ

    10.17.12

    sumahāntaṃ tataḥ kālaṃ pratīkṣyainaṃ pitāmahaḥ sraṣṭāraṃ sarvabhūtānāṃ sasarja manasāparam

    10.17.13

    so 'bravīt pitaraṃ dṛṣṭvā giriśaṃ magnam ambhasi yadi me nāgrajas tv anyas tataḥ srakṣyāmy ahaṃ prajāḥ

    10.17.14

    tam abravīt pitā nāsti tvad anyaḥ puruṣo 'grajaḥ sthāṇur eṣa jale magno visrabdhaḥ kuru vai kṛtim

    10.17.15

    sa bhūtāny asṛjat sapta dakṣādīṃs tu prajāpatīn yair imaṃ vyakarot sarvaṃ bhūtagrāmaṃ caturvidham

    10.17.16

    tāḥ sṛṣṭamātrāḥ kṣudhitāḥ prajāḥ sarvāḥ prajāpatim bibhakṣayiṣavo rājan sahasā prādravaṃs tadā

    10.17.17

    sa bhakṣyamāṇas trāṇārthī pitāmaham upādravat ābhyo māṃ bhagavān pātu vṛttir āsāṃ vidhīyatām

    10.17.18

    tatas tābhyo dadāv annam oṣadhīḥ sthāvarāṇi ca jaṅgamāni ca bhūtāni durbalāni balīyasām

    10.17.19

    vihitānnāḥ prajās tās tu jagmus tuṣṭā yathāgatam tato vavṛdhire rājan prītimatyaḥ svayoniṣu

    10.17.20

    bhūtagrāme vivṛddhe tu tuṣṭe lokagurāv api udatiṣṭhaj jalāj jyeṣṭhaḥ prajāś cemā dadarśa saḥ

    10.17.21

    bahurūpāḥ prajā dṛṣṭvā vivṛddhāḥ svena tejasā cukrodha bhagavān rudro liṅgaṃ svaṃ cāpy avidhyata

    10.17.22

    tat praviddhaṃ tadā bhūmau tathaiva pratyatiṣṭhata tam uvācāvyayo brahmā vacobhiḥ śamayann iva

    10.17.23

    kiṃ kṛtaṃ salile śarva cirakālaṃ sthitena te kimarthaṃ caitad utpāṭya bhūmau liṅgaṃ praveritam

    10.17.24

    so 'bravīj jātasaṃrambhas tadā lokagurur gurum prajāḥ sṛṣṭāḥ pareṇemāḥ kiṃ kariṣyāmy anena vai

    10.17.25

    tapasādhigataṃ cānnaṃ prajārthaṃ me pitāmaha oṣadhyaḥ parivarteran yathaiva satataṃ prajāḥ

    10.17.26

    evam uktvā tu saṃkruddho jagāma vimanā bhavaḥ girer muñjavataḥ pādaṃ tapas taptuṃ mahātapāḥ

    10.18.1

    vāsudeva uvāca tato devayuge 'tīte devā vai samakalpayan yajñaṃ vedapramāṇena vidhivad yaṣṭum īpsavaḥ

    10.18.2

    kalpayām āsur avyagrā deśān yajñocitāṃs tataḥ bhāgārhā devatāś caiva yajñiyaṃ dravyam eva ca

    10.18.3

    tā vai rudram ajānantyo yāthātathyena devatāḥ nākalpayanta devasya sthāṇor bhāgaṃ narādhipa

    10.18.4

    so 'kalpyamāne bhāge tu kṛttivāsā makhe 'maraiḥ tarasā bhāgam anvicchan dhanur ādau sasarja ha

    10.18.5

    lokayajñaḥ kriyāyajño gṛhayajñaḥ sanātanaḥ pañcabhūtamayo yajño nṛyajñaś caiva pañcamaḥ

    10.18.6

    lokayajñena yajñaiṣī kapardī vidadhe dhanuḥ dhanuḥ sṛṣṭam abhūt tasya pañcakiṣkupramāṇataḥ

    10.18.7

    vaṣaṭkāro 'bhavaj jyā tu dhanuṣas tasya bhārata yajñāṅgāni ca catvāri tasya saṃhanane 'bhavan

    10.18.8

    tataḥ kruddho mahādevas tad upādāya kārmukam ājagāmātha tatraiva yatra devāḥ samījire

    10.18.9

    tam āttakārmukaṃ dṛṣṭvā brahmacāriṇam avyayam vivyathe pṛthivī devī parvatāś ca cakampire

    10.18.10

    na vavau pavanaś caiva nāgnir jajvāla caidhitaḥ vyabhramac cāpi saṃvignaṃ divi nakṣatramaṇḍalam

    10.18.11

    na babhau bhāskaraś cāpi somaḥ śrīmuktamaṇḍalaḥ timireṇākulaṃ sarvam ākāśaṃ cābhavad vṛtam

    10.18.12

    abhibhūtās tato devā viṣayān na prajajñire na pratyabhāc ca yajñas tān vedā babhraṃśire tadā

    10.18.13

    tataḥ sa yajñaṃ raudreṇa vivyādha hṛdi patriṇā apakrāntas tato yajño mṛgo bhūtvā sapāvakaḥ

    10.18.14

    sa tu tenaiva rūpeṇa divaṃ prāpya vyarocata anvīyamāno rudreṇa yudhiṣṭhira nabhastale

    10.18.15

    apakrānte tato yajñe saṃjñā na pratyabhāt surān naṣṭasaṃjñeṣu deveṣu na prajñāyata kiṃ cana

    10.18.16

    tryambakaḥ savitur bāhū bhagasya nayane tathā pūṣṇaś ca daśanān kruddho dhanuṣkoṭyā vyaśātayat

    10.18.17

    prādravanta tato devā yajñāṅgāni ca sarvaśaḥ ke cit tatraiva ghūrṇanto gatāsava ivābhavan

    10.18.18

    sa tu vidrāvya tat sarvaṃ śitikaṇṭho 'vahasya ca avaṣṭabhya dhanuṣkoṭiṃ rurodha vibudhāṃs tataḥ

    10.18.19

    tato vāg amarair uktā jyāṃ tasya dhanuṣo 'cchinat atha tat sahasā rājaṃś chinnajyaṃ visphurad dhanuḥ

    10.18.20

    tato vidhanuṣaṃ devā devaśreṣṭham upāgaman śaraṇaṃ saha yajñena prasādaṃ cākarot prabhuḥ

    10.18.21

    tataḥ prasanno bhagavān prāsyat kopaṃ jalāśaye sa jalaṃ pāvako bhūtvā śoṣayaty aniśaṃ prabho

    10.18.22

    bhagasya nayane caiva bāhū ca savitus tathā prādāt pūṣṇaś ca daśanān punar yajñaṃ ca pāṇḍava

    10.18.23

    tataḥ sarvam idaṃ svasthaṃ babhūva punar eva ha sarvāṇi ca havīṃṣy asya devā bhāgam akalpayan

    10.18.24

    tasmin kruddhe 'bhavat sarvam asvasthaṃ bhuvanaṃ vibho prasanne ca punaḥ svasthaṃ sa prasanno 'sya vīryavān

    10.18.25

    tatas te nihatāḥ sarve tava putrā mahārathāḥ anye ca bahavaḥ śūrāḥ pāñcālāś ca sahānugāḥ

    10.18.26

    na tan manasi kartavyaṃ na hi tad drauṇinā kṛtam mahādevaprasādaḥ sa kuru kāryam anantaram