Parva 9
Ancient Vyāsa Sanskrit9.1.1
janamejaya uvāca evaṃ nipātite karṇe samare savyasācinā alpāvaśiṣṭāḥ kuravaḥ kim akurvata vai dvija
9.1.2
udīryamāṇaṃ ca balaṃ dṛṣṭvā rājā suyodhanaḥ pāṇḍavaiḥ prāptakālaṃ ca kiṃ prāpadyata kauravaḥ
9.1.3
etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ tad ācakṣva dvijottama na hi tṛpyāmi pūrveṣāṃ śṛṇvānaś caritaṃ mahat
9.1.4
vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ karṇe hate rājan dhārtarāṣṭraḥ suyodhanaḥ bhṛśaṃ śokārṇave magno nirāśaḥ sarvato 'bhavat
9.1.5
hā karṇa hā karṇa iti śocamānaḥ punaḥ punaḥ kṛcchrāt svaśibiraṃ prāyād dhataśeṣair nṛpaiḥ saha
9.1.6
sa samāśvāsyamāno 'pi hetubhiḥ śāstraniścitaiḥ rājabhir nālabhac charma sūtaputravadhaṃ smaran
9.1.7
sa daivaṃ balavan matvā bhavitavyaṃ ca pārthivaḥ saṃgrāme niścayaṃ kṛtvā punar yuddhāya niryayau
9.1.8
śalyaṃ senāpatiṃ kṛtvā vidhivad rājapuṃgavaḥ raṇāya niryayau rājā hataśeṣair nṛpaiḥ saha
9.1.9
tataḥ sutumulaṃ yuddhaṃ kurupāṇḍavasenayoḥ babhūva bharataśreṣṭha devāsuraraṇopamam
9.1.10
tataḥ śalyo mahārāja kṛtvā kadanam āhave pāṇḍusainyasya madhyāhne dharmarājena pātitaḥ
9.1.11
tato duryodhano rājā hatabandhū raṇājirāt apasṛtya hradaṃ ghoraṃ viveśa ripujād bhayāt
9.1.12
athāparāhṇe tasyāhnaḥ parivārya mahārathaiḥ hradād āhūya yogena bhīmasenena pātitaḥ
9.1.13
tasmin hate maheṣvāse hataśiṣṭās trayo rathāḥ saṃrabhān niśi rājendra jaghnuḥ pāñcālasainikān
9.1.14
tataḥ pūrvāhṇasamaye śibirād etya saṃjayaḥ praviveśa purīṃ dīno duḥkhaśokasamanvitaḥ
9.1.15
praviśya ca puraṃ tūrṇaṃ bhujāv ucchritya duḥkhitaḥ vepamānas tato rājñaḥ praviveśa niveśanam
9.1.16
ruroda ca naravyāghra hā rājann iti duḥkhitaḥ aho bata vivignāḥ sma nidhanena mahātmanaḥ
9.1.17
aho subalavān kālo gatiś ca paramā tathā śakratulyabalāḥ sarve yatrāvadhyanta pārthivāḥ
9.1.18
dṛṣṭvaiva ca puro rājañ janaḥ sarvaḥ sa saṃjayam praruroda bhṛśodvigno hā rājann iti sasvaram
9.1.19
ākumāraṃ naravyāghra tat puraṃ vai samantataḥ ārtanādaṃ mahac cakre śrutvā vinihataṃ nṛpam
9.1.20
dhāvataś cāpy apaśyac ca tatra trīn puruṣarṣabhān naṣṭacittān ivonmattāñ śokena bhṛśapīḍitān
9.1.21
tathā sa vihvalaḥ sūtaḥ praviśya nṛpatikṣayam dadarśa nṛpatiśreṣṭhaṃ prajñācakṣuṣam īśvaram
9.1.22
dṛṣṭvā cāsīnam anaghaṃ samantāt parivāritam snuṣābhir bharataśreṣṭha gāndhāryā vidureṇa ca
9.1.23
tathānyaiś ca suhṛdbhiś ca jñātibhiś ca hitaiṣibhiḥ tam eva cārthaṃ dhyāyantaṃ karṇasya nidhanaṃ prati
9.1.24
rudann evābravīd vākyaṃ rājānaṃ janamejaya nātihṛṣṭamanāḥ sūto bāṣpasaṃdigdhayā girā
9.1.25
saṃjayo 'haṃ naravyāghra namas te bharatarṣabha madrādhipo hataḥ śalyaḥ śakuniḥ saubalas tathā ulūkaḥ puruṣavyāghra kaitavyo dṛḍhavikramaḥ
9.1.26
saṃśaptakā hatāḥ sarve kāmbojāś ca śakaiḥ saha mlecchāś ca pārvatīyāś ca yavanāś ca nipātitāḥ
9.1.27
prācyā hatā mahārāja dākṣiṇātyāś ca sarvaśaḥ udīcyā nihatāḥ sarve pratīcyāś ca narādhipa rājāno rājaputrāś ca sarvato nihatā nṛpa
9.1.28
duryodhano hato rājan yathoktaṃ pāṇḍavena ca bhagnasaktho mahārāja śete pāṃsuṣu rūṣitaḥ
9.1.29
dhṛṣṭadyumno hato rājañ śikhaṇḍī cāparājitaḥ uttamaujā yudhāmanyus tathā rājan prabhadrakāḥ
9.1.30
pāñcālāś ca naravyāghrāś cedayaś ca niṣūditāḥ tava putrā hatāḥ sarve draupadeyāś ca bhārata karṇaputro hataḥ śūro vṛṣaseno mahābalaḥ
9.1.31
narā vinihatāḥ sarve gajāś ca vinipātitāḥ rathinaś ca naravyāghra hayāś ca nihatā yudhi
9.1.32
kiṃciccheṣaṃ ca śibiraṃ tāvakānāṃ kṛtaṃ vibho pāṇḍavānāṃ ca śūrāṇāṃ samāsādya parasparam
9.1.33
prāyaḥ strīśeṣam abhavaj jagat kālena mohitam sapta pāṇḍavataḥ śeṣā dhārtarāṣṭrās tathā trayaḥ
9.1.34
te caiva bhrātaraḥ pañca vāsudevo 'tha sātyakiḥ kṛpaś ca kṛtavarmā ca drauṇiś ca jayatāṃ varaḥ
9.1.35
tavāpy ete mahārāja rathino nṛpasattama akṣauhiṇīnāṃ sarvāsāṃ sametānāṃ janeśvara ete śeṣā mahārāja sarve 'nye nidhanaṃ gatāḥ
9.1.36
kālena nihataṃ sarvaṃ jagad vai bharatarṣabha duryodhanaṃ vai purataḥ kṛtvā vairasya bhārata
9.1.37
etac chrutvā vacaḥ krūraṃ dhṛtarāṣṭro janeśvaraḥ nipapāta mahārāja gatasattvo mahītale
9.1.38
tasmin nipatite bhūmau viduro 'pi mahāyaśāḥ nipapāta mahārāja rājavyasanakarśitaḥ
9.1.39
gāndhārī ca nṛpaśreṣṭha sarvāś ca kuruyoṣitaḥ patitāḥ sahasā bhūmau śrutvā krūraṃ vacaś ca tāḥ
9.1.40
niḥsaṃjñaṃ patitaṃ bhūmau tadāsīd rājamaṇḍalam pralāpayuktā mahatī kathā nyastā paṭe yathā
9.1.41
kṛcchreṇa tu tato rājā dhṛtarāṣṭro mahīpatiḥ śanair alabhata prāṇān putravyasanakarśitaḥ
9.1.42
labdhvā tu sa nṛpaḥ saṃjñāṃ vepamānaḥ suduḥkhitaḥ udīkṣya ca diśaḥ sarvāḥ kṣattāraṃ vākyam abravīt
9.1.43
vidvan kṣattar mahāprājña tvaṃ gatir bharatarṣabha mamānāthasya subhṛśaṃ putrair hīnasya sarvaśaḥ evam uktvā tato bhūyo visaṃjño nipapāta ha
9.1.44
taṃ tathā patitaṃ dṛṣṭvā bāndhavā ye 'sya ke cana śītais tu siṣicus toyair vivyajur vyajanair api
9.1.45
sa tu dīrgheṇa kālena pratyāśvasto mahīpatiḥ tūṣṇīṃ dadhyau mahīpālaḥ putravyasanakarśitaḥ niḥśvasañ jihmaga iva kumbhakṣipto viśāṃ pate
9.1.46
saṃjayo 'py arudat tatra dṛṣṭvā rājānam āturam tathā sarvāḥ striyaś caiva gāndhārī ca yaśasvinī
9.1.47
tato dīrgheṇa kālena viduraṃ vākyam abravīt dhṛtarāṣṭro naravyāghro muhyamāno muhur muhuḥ
9.1.48
gacchantu yoṣitaḥ sarvā gāndhārī ca yaśasvinī tatheme suhṛdaḥ sarve bhraśyate me mano bhṛśam
9.1.49
evam uktas tataḥ kṣattā tāḥ striyo bharatarṣabha visarjayām āsa śanair vepamānaḥ punaḥ punaḥ
9.1.50
niścakramus tataḥ sarvās tāḥ striyo bharatarṣabha suhṛdaś ca tataḥ sarve dṛṣṭvā rājānam āturam
9.1.51
tato narapatiṃ tatra labdhasaṃjñaṃ paraṃtapa avekṣya saṃjayo dīno rodamānaṃ bhṛśāturam
9.1.52
prāñjalir niḥśvasantaṃ ca taṃ narendraṃ muhur muhuḥ samāśvāsayata kṣattā vacasā madhureṇa ha
9.2.1
vaiśaṃpāyana uvāca visṛṣṭāsv atha nārīṣu dhṛtarāṣṭro 'mbikāsutaḥ vilalāpa mahārāja duḥkhād duḥkhataraṃ gataḥ
9.2.2
sadhūmam iva niḥśvasya karau dhunvan punaḥ punaḥ vicintya ca mahārāja tato vacanam abravīt
9.2.3
aho bata mahad duḥkhaṃ yad ahaṃ pāṇḍavān raṇe kṣemiṇaś cāvyayāṃś caiva tvattaḥ sūta śṛṇomi vai
9.2.4
vajrasāramayaṃ nūnaṃ hṛdayaṃ sudṛḍhaṃ mama yac chrutvā nihatān putrān dīryate na sahasradhā
9.2.5
cintayitvā vacas teṣāṃ bālakrīḍāṃ ca saṃjaya adya śrutvā hatān putrān bhṛśaṃ me dīryate manaḥ
9.2.6
andhatvād yadi teṣāṃ tu na me rūpanidarśanam putrasnehakṛtā prītir nityam eteṣu dhāritā
9.2.7
bālabhāvam atikrāntān yauvanasthāṃś ca tān aham madhyaprāptāṃs tathā śrutvā hṛṣṭa āsaṃ tathānagha
9.2.8
tān adya nihatāñ śrutvā hṛtaiśvaryān hṛtaujasaḥ na labhe vai kva cic chāntiṃ putrādhibhir abhiplutaḥ
9.2.9
ehy ehi putra rājendra mamānāthasya sāṃpratam tvayā hīno mahābāho kāṃ nu yāsyāmy ahaṃ gatim
9.2.10
gatir bhūtvā mahārāja jñātīnāṃ suhṛdāṃ tathā andhaṃ vṛddhaṃ ca māṃ vīra vihāya kva nu gacchasi
9.2.11
sā kṛpā sā ca te prītiḥ sā ca rājan sumānitā kathaṃ vinihataḥ pārthaiḥ saṃyugeṣv aparājitaḥ
9.2.12
kathaṃ tvaṃ pṛthivīpālān bhuktvā tāta samāgatān śeṣe vinihato bhūmau prākṛtaḥ kunṛpo yathā
9.2.13
ko nu mām utthitaṃ kālye tāta tāteti vakṣyati mahārājeti satataṃ lokanātheti cāsakṛt
9.2.14
pariṣvajya ca māṃ kaṇṭhe snehenāklinnalocanaḥ anuśādhīti kauravya tat sādhu vada me vacaḥ
9.2.15
nanu nāmāham aśrauṣaṃ vacanaṃ tava putraka bhūyasī mama pṛthvīyaṃ yathā pārthasya no tathā
9.2.16
bhagadattaḥ kṛpaḥ śalya āvantyo 'tha jayadrathaḥ bhūriśravāḥ somadatto mahārājo 'tha bāhlikaḥ
9.2.17
aśvatthāmā ca bhojaś ca māgadhaś ca mahābalaḥ bṛhadbalaś ca kāśīśaḥ śakuniś cāpi saubalaḥ
9.2.18
mlecchāś ca bahusāhasrāḥ śakāś ca yavanaiḥ saha sudakṣiṇaś ca kāmbojas trigartādhipatis tathā
9.2.19
bhīṣmaḥ pitāmahaś caiva bhāradvājo 'tha gautamaḥ śrutāyuś cācyutāyuś ca śatāyuś cāpi vīryavān
9.2.20
jalasaṃdho 'thārśyaśṛṅgī rākṣasaś cāpy alāyudhaḥ alaṃbuso mahābāhuḥ subāhuś ca mahārathaḥ
9.2.21
ete cānye ca bahavo rājāno rājasattama madartham udyatāḥ sarve prāṇāṃs tyaktvā raṇe prabho
9.2.22
yeṣāṃ madhye sthito yuddhe bhrātṛbhiḥ parivāritaḥ yodhayiṣyāmy ahaṃ pārthān pāñcālāṃś caiva sarvaśaḥ
9.2.23
cedīṃś ca nṛpaśārdūla draupadeyāṃś ca saṃyuge sātyakiṃ kuntibhojaṃ ca rākṣasaṃ ca ghaṭotkacam
9.2.24
eko 'py eṣāṃ mahārāja samarthaḥ saṃnivāraṇe samare pāṇḍaveyānāṃ saṃkruddho hy abhidhāvatām kiṃ punaḥ sahitā vīrāḥ kṛtavairāś ca pāṇḍavaiḥ
9.2.25
atha vā sarva evaite pāṇḍavasyānuyāyibhiḥ yotsyanti saha rājendra haniṣyanti ca tān mṛdhe
9.2.26
karṇas tv eko mayā sārdhaṃ nihaniṣyati pāṇḍavān tato nṛpatayo vīrāḥ sthāsyanti mama śāsane
9.2.27
yaś ca teṣāṃ praṇetā vai vāsudevo mahābalaḥ na sa saṃnahyate rājann iti mām abravīd vacaḥ
9.2.28
tasyāhaṃ vadataḥ sūta bahuśo mama saṃnidhau yuktito hy anupaśyāmi nihatān pāṇḍavān mṛdhe
9.2.29
teṣāṃ madhye sthitā yatra hanyante mama putrakāḥ vyāyacchamānāḥ samare kim anyad bhāgadheyataḥ
9.2.30
bhīṣmaś ca nihato yatra lokanāthaḥ pratāpavān śikhaṇḍinaṃ samāsādya mṛgendra iva jambukam
9.2.31
droṇaś ca brāhmaṇo yatra sarvaśastrāstrapāragaḥ nihataḥ pāṇḍavaiḥ saṃkhye kim anyad bhāgadheyataḥ
9.2.32
bhūriśravā hato yatra somadattaś ca saṃyuge bāhlīkaś ca mahārāja kim anyad bhāgadheyataḥ
9.2.33
sudakṣiṇo hato yatra jalasaṃdhaś ca kauravaḥ śrutāyuś cācyutāyuś ca kim anyad bhāgadheyataḥ
9.2.34
bṛhadbalo hato yatra māgadhaś ca mahābalaḥ āvantyo nihato yatra trigartaś ca janādhipaḥ saṃśaptakāś ca bahavaḥ kim anyad bhāgadheyataḥ
9.2.35
alaṃbusas tathā rājan rākṣasaś cāpy alāyudhaḥ ārśyaśṛṅgaś ca nihataḥ kim anyad bhāgadheyataḥ
9.2.36
nārāyaṇā hatā yatra gopālā yuddhadurmadāḥ mlecchāś ca bahusāhasrāḥ kim anyad bhāgadheyataḥ
9.2.37
śakuniḥ saubalo yatra kaitavyaś ca mahābalaḥ nihataḥ sabalo vīraḥ kim anyad bhāgadheyataḥ
9.2.38
rājāno rājaputrāś ca śūrāḥ parighabāhavaḥ nihatā bahavo yatra kim anyad bhāgadheyataḥ
9.2.39
nānādeśasamāvṛttāḥ kṣatriyā yatra saṃjaya nihatāḥ samare sarve kim anyad bhāgadheyataḥ
9.2.40
putrāś ca me vinihatāḥ pautrāś caiva mahābalāḥ vayasyā bhrātaraś caiva kim anyad bhāgadheyataḥ
9.2.41
bhāgadheyasamāyukto dhruvam utpadyate naraḥ yaś ca bhāgyasamāyuktaḥ sa śubhaṃ prāpnuyān naraḥ
9.2.42
ahaṃ viyuktaḥ svair bhāgyaiḥ putraiś caiveha saṃjaya katham adya bhaviṣyāmi vṛddhaḥ śatruvaśaṃ gataḥ
9.2.43
nānyad atra paraṃ manye vanavāsād ṛte prabho so 'haṃ vanaṃ gamiṣyāmi nirbandhur jñātisaṃkṣaye
9.2.44
na hi me 'nyad bhavec chreyo vanābhyupagamād ṛte imām avasthāṃ prāptasya lūnapakṣasya saṃjaya
9.2.45
duryodhano hato yatra śalyaś ca nihato yudhi duḥśāsano viśastaś ca vikarṇaś ca mahābalaḥ
9.2.46
kathaṃ hi bhīmasenasya śroṣye 'haṃ śabdam uttamam ekena samare yena hataṃ putraśataṃ mama
9.2.47
asakṛd vadatas tasya duryodhanavadhena ca duḥkhaśokābhisaṃtapto na śroṣye paruṣā giraḥ
9.2.48
evaṃ sa śokasaṃtaptaḥ pārthivo hatabāndhavaḥ muhur muhur muhyamānaḥ putrādhibhir abhiplutaḥ
9.2.49
vilapya suciraṃ kālaṃ dhṛtarāṣṭro 'mbikāsutaḥ dīrgham uṣṇaṃ ca niḥśvasya cintayitvā parābhavam
9.2.50
duḥkhena mahatā rājā saṃtapto bharatarṣabha punar gāvalgaṇiṃ sūtaṃ paryapṛcchad yathātatham
9.2.51
bhīṣmadroṇau hatau śrutvā sūtaputraṃ ca pātitam senāpatiṃ praṇetāraṃ kim akurvata māmakāḥ
9.2.52
yaṃ yaṃ senāpraṇetāraṃ yudhi kurvanti māmakāḥ acireṇaiva kālena taṃ taṃ nighnanti pāṇḍavāḥ
9.2.53
raṇamūrdhni hato bhīṣmaḥ paśyatāṃ vaḥ kirīṭinā evam eva hato droṇaḥ sarveṣām eva paśyatām
9.2.54
evam eva hataḥ karṇaḥ sūtaputraḥ pratāpavān sa rājakānāṃ sarveṣāṃ paśyatāṃ vaḥ kirīṭinā
9.2.55
pūrvam evāham ukto vai vidureṇa mahātmanā duryodhanāparādhena prajeyaṃ vinaśiṣyati
9.2.56
ke cin na samyak paśyanti mūḍhāḥ samyak tathāpare tad idaṃ mama mūḍhasya tathābhūtaṃ vacaḥ sma ha
9.2.57
yad abravīn me dharmātmā viduro dīrghadarśivān tat tathā samanuprāptaṃ vacanaṃ satyavādinaḥ
9.2.58
daivopahatacittena yan mayāpakṛtaṃ purā anayasya phalaṃ tasya brūhi gāvalgaṇe punaḥ
9.2.59
ko vā mukham anīkānām āsīt karṇe nipātite arjunaṃ vāsudevaṃ ca ko vā pratyudyayau rathī
9.2.60
ke 'rakṣan dakṣiṇaṃ cakraṃ madrarājasya saṃyuge vāmaṃ ca yoddhukāmasya ke vā vīrasya pṛṣṭhataḥ
9.2.61
kathaṃ ca vaḥ sametānāṃ madrarājo mahābalaḥ nihataḥ pāṇḍavaiḥ saṃkhye putro vā mama saṃjaya
9.2.62
brūhi sarvaṃ yathātattvaṃ bharatānāṃ mahākṣayam yathā ca nihataḥ saṃkhye putro duryodhano mama
9.2.63
pāñcālāś ca yathā sarve nihatāḥ sapadānugāḥ dhṛṣṭadyumnaḥ śikhaṇḍī ca draupadyāḥ pañca cātmajāḥ
9.2.64
pāṇḍavāś ca yathā muktās tathobhau sātvatau yudhi kṛpaś ca kṛtavarmā ca bhāradvājasya cātmajaḥ
9.2.65
yad yathā yādṛśaṃ caiva yuddhaṃ vṛttaṃ ca sāṃpratam akhilaṃ śrotum icchāmi kuśalo hy asi saṃjaya
9.3.1
saṃjaya uvāca śṛṇu rājann avahito yathā vṛtto mahān kṣayaḥ kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca samāsādya parasparam
9.3.2
nihate sūtaputre tu pāṇḍavena mahātmanā vidruteṣu ca sainyeṣu samānīteṣu cāsakṛt
9.3.3
vimukhe tava putre tu śokopahatacetasi bhṛśodvigneṣu sainyeṣu dṛṣṭvā pārthasya vikramam
9.3.4
dhyāyamāneṣu sainyeṣu duḥkhaṃ prāpteṣu bhārata balānāṃ mathyamānānāṃ śrutvā ninadam uttamam
9.3.5
abhijñānaṃ narendrāṇāṃ vikṛtaṃ prekṣya saṃyuge patitān rathanīḍāṃś ca rathāṃś cāpi mahātmanām
9.3.6
raṇe vinihatān nāgān dṛṣṭvā pattīṃś ca māriṣa āyodhanaṃ cātighoraṃ rudrasyākrīḍasaṃnibham
9.3.7
aprakhyātiṃ gatānāṃ tu rājñāṃ śatasahasraśaḥ kṛpāviṣṭaḥ kṛpo rājan vayaḥśīlasamanvitaḥ
9.3.8
abravīt tatra tejasvī so 'bhisṛtya janādhipam duryodhanaṃ manyuvaśād vacanaṃ vacanakṣamaḥ
9.3.9
duryodhana nibodhedaṃ yat tvā vakṣyāmi kaurava śrutvā kuru mahārāja yadi te rocate 'nagha
9.3.10
na yuddhadharmāc chreyān vai panthā rājendra vidyate yaṃ samāśritya yudhyante kṣatriyāḥ kṣatriyarṣabha
9.3.11
putro bhrātā pitā caiva svasreyo mātulas tathā saṃbandhibāndhavāś caiva yodhyā vai kṣatrajīvinā
9.3.12
vadhe caiva paro dharmas tathādharmaḥ palāyane te sma ghorāṃ samāpannā jīvikāṃ jīvitārthinaḥ
9.3.13
tatra tvāṃ prativakṣyāmi kiṃ cid eva hitaṃ vacaḥ hate bhīṣme ca droṇe ca karṇe caiva mahārathe
9.3.14
jayadrathe ca nihate tava bhrātṛṣu cānagha lakṣmaṇe tava putre ca kiṃ śeṣaṃ paryupāsmahe
9.3.15
yeṣu bhāraṃ samāsajya rājye matim akurmahi te saṃtyajya tanūr yātāḥ śūrā brahmavidāṃ gatim
9.3.16
vayaṃ tv iha vinābhūtā guṇavadbhir mahārathaiḥ kṛpaṇaṃ vartayiṣyāma pātayitvā nṛpān bahūn
9.3.17
sarvair api ca jīvadbhir bībhatsur aparājitaḥ kṛṣṇanetro mahābāhur devair api durāsadaḥ
9.3.18
indrakārmukavajrābham indraketum ivocchritam vānaraṃ ketum āsādya saṃcacāla mahācamūḥ
9.3.19
siṃhanādena bhīmasya pāñcajanyasvanena ca gāṇḍīvasya ca nirghoṣāt saṃhṛṣyanti manāṃsi naḥ
9.3.20
carantīva mahāvidyun muṣṇanti nayanaprabhām alātam iva cāviddhaṃ gāṇḍīvaṃ samadṛśyata
9.3.21
jāmbūnadavicitraṃ ca dhūyamānaṃ mahad dhanuḥ dṛśyate dikṣu sarvāsu vidyud abhraghaneṣv iva
9.3.22
uhyamānaś ca kṛṣṇena vāyuneva balāhakaḥ tāvakaṃ tad balaṃ rājann arjuno 'stravidāṃ varaḥ gahanaṃ śiśire kakṣaṃ dadāhāgnir ivotthitaḥ
9.3.23
gāhamānam anīkāni mahendrasadṛśaprabham dhanaṃjayam apaśyāma caturdantam iva dvipam
9.3.24
vikṣobhayantaṃ senāṃ te trāsayantaṃ ca pārthivān dhanaṃjayam apaśyāma nalinīm iva kuñjaram
9.3.25
trāsayantaṃ tathā yodhān dhanur ghoṣeṇa pāṇḍavam bhūya enam apaśyāma siṃhaṃ mṛgagaṇā iva
9.3.26
sarvalokamaheṣvāsau vṛṣabhau sarvadhanvinām āmuktakavacau kṛṣṇau lokamadhye virejatuḥ
9.3.27
adya saptadaśāhāni vartamānasya bhārata saṃgrāmasyātighorasya vadhyatāṃ cābhito yudhi
9.3.28
vāyuneva vidhūtāni tavānīkāni sarvaśaḥ śaradambhodajālāni vyaśīryanta samantataḥ
9.3.29
tāṃ nāvam iva paryastāṃ bhrāntavātāṃ mahārṇave tava senāṃ mahārāja savyasācī vyakampayat
9.3.30
kva nu te sūtaputro 'bhūt kva nu droṇaḥ sahānugaḥ ahaṃ kva ca kva cātmā te hārdikyaś ca tathā kva nu duḥśāsanaś ca bhrātā te bhrātṛbhiḥ sahitaḥ kva nu
9.3.31
bāṇagocarasaṃprāptaṃ prekṣya caiva jayadratham saṃbandhinas te bhrātṝṃś ca sahāyān mātulāṃs tathā
9.3.32
sarvān vikramya miṣato lokāṃś cākramya mūrdhani jayadratho hato rājan kiṃ nu śeṣam upāsmahe
9.3.33
ko veha sa pumān asti yo vijeṣyati pāṇḍavam tasya cāstrāṇi divyāni vividhāni mahātmanaḥ gāṇḍīvasya ca nirghoṣo vīryāṇi harate hi naḥ
9.3.34
naṣṭacandrā yathā rātriḥ seneyaṃ hatanāyakā nāgabhagnadrumā śuṣkā nadīvākulatāṃ gatā
9.3.35
dhvajinyāṃ hatanetrāyāṃ yatheṣṭaṃ śvetavāhanaḥ cariṣyati mahābāhuḥ kakṣe 'gnir iva saṃjvalan
9.3.36
sātyakeś caiva yo vego bhīmasenasya cobhayoḥ dārayeta girīn sarvāñ śoṣayeta ca sāgarān
9.3.37
uvāca vākyaṃ yad bhīmaḥ sabhāmadhye viśāṃ pate kṛtaṃ tat sakalaṃ tena bhūyaś caiva kariṣyati
9.3.38
pramukhasthe tadā karṇe balaṃ pāṇḍavarakṣitam durāsadaṃ tathā guptaṃ gūḍhaṃ gāṇḍīvadhanvanā
9.3.39
yuṣmābhis tāni cīrṇāni yāny asādhūni sādhuṣu akāraṇakṛtāny eva teṣāṃ vaḥ phalam āgatam
9.3.40
ātmano 'rthe tvayā loko yatnataḥ sarva āhṛtaḥ sa te saṃśayitas tāta ātmā ca bharatarṣabha
9.3.41
rakṣa duryodhanātmānam ātmā sarvasya bhājanam bhinne hi bhājane tāta diśo gacchati tadgatam
9.3.42
hīyamānena vai saṃdhiḥ paryeṣṭavyaḥ samena ca vigraho vardhamānena nītir eṣā bṛhaspateḥ
9.3.43
te vayaṃ pāṇḍuputrebhyo hīnāḥ svabalaśaktitaḥ atra te pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ saṃdhiṃ manye kṣamaṃ prabho
9.3.44
na jānīte hi yaḥ śreyaḥ śreyasaś cāvamanyate sa kṣipraṃ bhraśyate rājyān na ca śreyo 'nuvindati
9.3.45
praṇipatya hi rājānaṃ rājyaṃ yadi labhemahi śreyaḥ syān na tu mauḍhyena rājan gantuṃ parābhavam
9.3.46
vaicitravīryavacanāt kṛpāśīlo yudhiṣṭhiraḥ viniyuñjīta rājye tvāṃ govindavacanena ca
9.3.47
yad brūyād dhi hṛṣīkeśo rājānam aparājitam arjunaṃ bhīmasenaṃ ca sarvaṃ kuryur asaṃśayam
9.3.48
nātikramiṣyate kṛṣṇo vacanaṃ kauravasya ha dhṛtarāṣṭrasya manye 'haṃ nāpi kṛṣṇasya pāṇḍavaḥ
9.3.49
etat kṣamam ahaṃ manye tava pārthair avigraham na tvā bravīmi kārpaṇyān na prāṇaparirakṣaṇāt pathyaṃ rājan bravīmi tvāṃ tat parāsuḥ smariṣyasi
9.3.50
iti vṛddho vilapyaitat kṛpaḥ śāradvato vacaḥ dīrgham uṣṇaṃ ca niḥśvasya śuśoca ca mumoha ca
9.4.1
saṃjaya uvāca evam uktas tato rājā gautamena yaśasvinā niḥśvasya dīrgham uṣṇaṃ ca tūṣṇīm āsīd viśāṃ pate
9.4.2
tato muhūrtaṃ sa dhyātvā dhārtarāṣṭro mahāmanāḥ kṛpaṃ śāradvataṃ vākyam ity uvāca paraṃtapaḥ
9.4.3
yat kiṃ cit suhṛdā vācyaṃ tat sarvaṃ śrāvito hy aham kṛtaṃ ca bhavatā sarvaṃ prāṇān saṃtyajya yudhyatā
9.4.4
gāhamānam anīkāni yudhyamānaṃ mahārathaiḥ pāṇḍavair atitejobhir lokas tvām anudṛṣṭavān
9.4.5
suhṛdā yad idaṃ vācyaṃ bhavatā śrāvito hy aham na māṃ prīṇāti tat sarvaṃ mumūrṣor iva bheṣajam
9.4.6
hetukāraṇasaṃyuktaṃ hitaṃ vacanam uttamam ucyamānaṃ mahābāho na me viprāgrya rocate
9.4.7
rājyād vinikṛto 'smābhiḥ kathaṃ so 'smāsu viśvaset akṣadyūte ca nṛpatir jito 'smābhir mahādhanaḥ sa kathaṃ mama vākyāni śraddadhyād bhūya eva tu
9.4.8
tathā dautyena saṃprāptaḥ kṛṣṇaḥ pārthahite rataḥ pralabdhaś ca hṛṣīkeśas tac ca karma virodhitam sa ca me vacanaṃ brahman katham evābhimaṃsyate
9.4.9
vilalāpa hi yat kṛṣṇā sabhāmadhye sameyuṣī na tan marṣayate kṛṣṇo na rājyaharaṇaṃ tathā
9.4.10
ekaprāṇāv ubhau kṛṣṇāv anyonyaṃ prati saṃhatau purā yac chrutam evāsīd adya paśyāmi tat prabho
9.4.11
svasrīyaṃ ca hataṃ śrutvā duḥkhaṃ svapiti keśavaḥ kṛtāgaso vayaṃ tasya sa madarthaṃ kathaṃ kṣamet
9.4.12
abhimanyor vināśena na śarma labhate 'rjunaḥ sa kathaṃ maddhite yatnaṃ prakariṣyati yācitaḥ
9.4.13
madhyamaḥ pāṇḍavas tīkṣṇo bhīmaseno mahābalaḥ pratijñātaṃ ca tenograṃ sa bhajyeta na saṃnamet
9.4.14
ubhau tau baddhanistriṃśāv ubhau cābaddhakaṅkaṭau kṛtavairāv ubhau vīrau yamāv api yamopamau
9.4.15
dhṛṣṭadyumnaḥ śikhaṇḍī ca kṛtavairau mayā saha tau kathaṃ maddhite yatnaṃ prakuryātāṃ dvijottama
9.4.16
duḥśāsanena yat kṛṣṇā ekavastrā rajasvalā parikliṣṭā sabhāmadhye sarvalokasya paśyataḥ
9.4.17
tathā vivasanāṃ dīnāṃ smaranty adyāpi pāṇḍavāḥ na nivārayituṃ śakyāḥ saṃgrāmāt te paraṃtapāḥ
9.4.18
yadā ca draupadī kṛṣṇā madvināśāya duḥkhitā ugraṃ tepe tapaḥ kṛṣṇā bhartṝṇām arthasiddhaye sthaṇḍile nityadā śete yāvad vairasya yātanā
9.4.19
nikṣipya mānaṃ darpaṃ ca vāsudevasahodarā kṛṣṇāyāḥ preṣyavad bhūtvā śuśrūṣāṃ kurute sadā
9.4.20
iti sarvaṃ samunnaddhaṃ na nirvāti kathaṃ cana abhimanyor vināśena sa saṃdheyaḥ kathaṃ mayā
9.4.21
kathaṃ ca nāma bhuktvemāṃ pṛthivīṃ sāgarāmbarām pāṇḍavānāṃ prasādena bhuñjīyāṃ rājyam alpakam
9.4.22
upary upari rājñāṃ vai jvalito bhāskaro yathā yudhiṣṭhiraṃ kathaṃ paścād anuyāsyāmi dāsavat
9.4.23
kathaṃ bhuktvā svayaṃ bhogān dattvā dāyāṃś ca puṣkalān kṛpaṇaṃ vartayiṣyāmi kṛpaṇaiḥ saha jīvikām
9.4.24
nābhyasūyāmi te vākyam uktaṃ snigdhaṃ hitaṃ tvayā na tu saṃdhim ahaṃ manye prāptakālaṃ kathaṃ cana
9.4.25
sunītam anupaśyāmi suyuddhena paraṃtapa nāyaṃ klībayituṃ kālaḥ saṃyoddhuṃ kāla eva naḥ
9.4.26
iṣṭaṃ me bahubhir yajñair dattā vipreṣu dakṣiṇāḥ prāptāḥ kramaśrutā vedāḥ śatrūṇāṃ mūrdhni ca sthitam
9.4.27
bhṛtyā me subhṛtās tāta dīnaś cābhyuddhṛto janaḥ yātāni pararāṣṭrāṇi svarāṣṭram anupālitam
9.4.28
bhuktāś ca vividhā bhogās trivargaḥ sevito mayā pitṝṇāṃ gatam ānṛṇyaṃ kṣatradharmasya cobhayoḥ
9.4.29
na dhruvaṃ sukham astīha kuto rājyaṃ kuto yaśaḥ iha kīrtir vidhātavyā sā ca yuddhena nānyathā
9.4.30
gṛhe yat kṣatriyasyāpi nidhanaṃ tad vigarhitam adharmaḥ sumahān eṣa yac chayyāmaraṇaṃ gṛhe
9.4.31
araṇye yo vimuñceta saṃgrāme vā tanuṃ naraḥ kratūn āhṛtya mahato mahimānaṃ sa gacchati
9.4.32
kṛpaṇaṃ vilapann ārto jarayābhipariplutaḥ mriyate rudatāṃ madhye jñātīnāṃ na sa pūruṣaḥ
9.4.33
tyaktvā tu vividhān bhogān prāptānāṃ paramāṃ gatim apīdānīṃ suyuddhena gaccheyaṃ satsalokatām
9.4.34
śūrāṇām āryavṛttānāṃ saṃgrāmeṣv anivartinām dhīmatāṃ satyasaṃdhānāṃ sarveṣāṃ kratuyājinām
9.4.35
śastrāvabhṛtham āptānāṃ dhruvaṃ vāsas triviṣṭape mudā nūnaṃ prapaśyanti śubhrā hy apsarasāṃ gaṇāḥ
9.4.36
paśyanti nūnaṃ pitaraḥ pūjitāñ śakrasaṃsadi apsarobhiḥ parivṛtān modamānāṃs triviṣṭape
9.4.37
panthānam amarair yātaṃ śūraiś caivānivartibhiḥ api taiḥ saṃgataṃ mārgaṃ vayam apy āruhemahi
9.4.38
pitāmahena vṛddhena tathācāryeṇa dhīmatā jayadrathena karṇena tathā duḥśāsanena ca
9.4.39
ghaṭamānā madarthe 'smin hatāḥ śūrā janādhipāḥ śerate lohitāktāṅgāḥ pṛthivyāṃ śaravikṣatāḥ
9.4.40
uttamāstravidaḥ śūrā yathoktakratuyājinaḥ tyaktvā prāṇān yathānyāyam indrasadmasu dhiṣṭhitāḥ
9.4.41
tais tv ayaṃ racitaḥ panthā durgamo hi punar bhavet saṃpatadbhir mahāvegair ito yādbhiś ca sadgatim
9.4.42
ye madarthe hatāḥ śūrās teṣāṃ kṛtam anusmaran ṛṇaṃ tat pratimuñcāno na rājye mana ādadhe
9.4.43
pātayitvā vayasyāṃś ca bhrātṝn atha pitāmahān jīvitaṃ yadi rakṣeyaṃ loko māṃ garhayed dhruvam
9.4.44
kīdṛśaṃ ca bhaved rājyaṃ mama hīnasya bandhubhiḥ sakhibhiś ca suhṛdbhiś ca praṇipatya ca pāṇḍavam
9.4.45
so 'ham etādṛśaṃ kṛtvā jagato 'sya parābhavam suyuddhena tataḥ svargaṃ prāpsyāmi na tad anyathā
9.4.46
evaṃ duryodhanenoktaṃ sarve saṃpūjya tad vacaḥ sādhu sādhv iti rājānaṃ kṣatriyāḥ saṃbabhāṣire
9.4.47
parājayam aśocantaḥ kṛtacittāś ca vikrame sarve suniścitā yoddhum udagramanaso 'bhavan
9.4.48
tato vāhān samāśvāsya sarve yuddhābhinandinaḥ ūne dviyojane gatvā pratyatiṣṭhanta kauravāḥ
9.4.49
ākāśe vidrume puṇye prasthe himavataḥ śubhe aruṇāṃ sarasvatīṃ prāpya papuḥ sasnuś ca tajjalam
9.4.50
tava putrāḥ kṛtotsāhāḥ paryavartanta te tataḥ paryavasthāpya cātmānam anyonyena punas tadā sarve rājan nyavartanta kṣatriyāḥ kālacoditāḥ
9.5.1
saṃjaya uvāca atha haimavate prasthe sthitvā yuddhābhinandinaḥ sarva eva mahārāja yodhās tatra samāgatāḥ
9.5.2
śalyaś ca citrasenaś ca śakuniś ca mahārathaḥ aśvatthāmā kṛpaś caiva kṛtavarmā ca sātvataḥ
9.5.3
suṣeṇo 'riṣṭasenaś ca dhṛtasenaś ca vīryavān jayatsenaś ca rājānas te rātrim uṣitās tataḥ
9.5.4
raṇe karṇe hate vīre trāsitā jitakāśibhiḥ nālabhañ śarma te putrā himavantam ṛte girim
9.5.5
te 'bruvan sahitās tatra rājānaṃ sainyasaṃnidhau kṛtayatnā raṇe rājan saṃpūjya vidhivat tadā
9.5.6
kṛtvā senāpraṇetāraṃ parāṃs tvaṃ yoddhum arhasi yenābhiguptāḥ saṃgrāme jayemāsuhṛdo vayam
9.5.7
tato duryodhanaḥ sthitvā rathe rathavarottamam sarvayuddhavibhāgajñam antakapratimaṃ yudhi
9.5.8
svaṅgaṃ pracchannaśirasaṃ kambugrīvaṃ priyaṃvadam vyākośapadmābhimukhaṃ vyāghrāsyaṃ merugauravam
9.5.9
sthāṇor vṛṣasya sadṛśaṃ skandhanetragatisvaraiḥ puṣṭaśliṣṭāyatabhujaṃ suvistīrṇaghanorasam
9.5.10
jave bale ca sadṛśam aruṇānujavātayoḥ ādityasya tviṣā tulyaṃ buddhyā cośanasā samam
9.5.11
kāntirūpamukhaiśvaryais tribhiś candramasopamam kāñcanopalasaṃghātaiḥ sadṛśaṃ śliṣṭasaṃdhikam
9.5.12
suvṛttorukaṭījaṅghaṃ supādaṃ svaṅgulīnakham smṛtvā smṛtvaiva ca guṇān dhātrā yatnād vinirmitam
9.5.13
sarvalakṣaṇasaṃpannaṃ nipuṇaṃ śrutisāgaram jetāraṃ tarasārīṇām ajeyaṃ śatrubhir balāt
9.5.14
daśāṅgaṃ yaś catuṣpādam iṣvastraṃ veda tattvataḥ sāṅgāṃś ca caturo vedān samyag ākhyānapañcamān
9.5.15
ārādhya tryambakaṃ yatnād vratair ugrair mahātapāḥ ayonijāyām utpanno droṇenāyonijena yaḥ
9.5.16
tam apratimakarmāṇaṃ rūpeṇāsadṛśaṃ bhuvi pāragaṃ sarvavidyānāṃ guṇārṇavam aninditam tam abhyetyātmajas tubhyam aśvatthāmānam abravīt
9.5.17
yaṃ puraskṛtya sahitā yudhi jeṣyāma pāṇḍavān guruputro 'dya sarveṣām asmākaṃ paramā gatiḥ bhavāṃs tasmān niyogāt te ko 'stu senāpatir mama
9.5.18
drauṇir uvāca ayaṃ kulena vīryeṇa tejasā yaśasā śriyā sarvair guṇaiḥ samuditaḥ śalyo no 'stu camūpatiḥ
9.5.19
bhāgineyān nijāṃs tyaktvā kṛtajño 'smān upāgataḥ mahāseno mahābāhur mahāsena ivāparaḥ
9.5.20
enaṃ senāpatiṃ kṛtvā nṛpatiṃ nṛpasattama śakyaḥ prāptuṃ jayo 'smābhir devaiḥ skandam ivājitam
9.5.21
tathokte droṇaputreṇa sarva eva narādhipāḥ parivārya sthitāḥ śalyaṃ jayaśabdāṃś ca cakrire yuddhāya ca matiṃ cakrūr āveśaṃ ca paraṃ yayuḥ
9.5.22
tato duryodhanaḥ śalyaṃ bhūmau sthitvā rathe sthitam uvāca prāñjalir bhūtvā rāmabhīṣmasamaṃ raṇe
9.5.23
ayaṃ sa kālaḥ saṃprāpto mitrāṇāṃ mitravatsala yatra mitram amitraṃ vā parīkṣante budhā janāḥ
9.5.24
sa bhavān astu naḥ śūraḥ praṇetā vāhinīmukhe raṇaṃ ca yāte bhavati pāṇḍavā mandacetasaḥ bhaviṣyanti sahāmātyāḥ pāñcālāś ca nirudyamāḥ
9.5.25
śalya uvāca yat tu māṃ manyase rājan kururāja karomi tat tvatpriyārthaṃ hi me sarvaṃ prāṇā rājyaṃ dhanāni ca
9.5.26
duryodhana uvāca senāpatyena varaye tvām ahaṃ mātulātulam so 'smān pāhi yudhāṃ śreṣṭha skando devān ivāhave
9.5.27
abhiṣicyasva rājendra devānām iva pāvakiḥ jahi śatrūn raṇe vīra mahendro dānavān iva
9.6.1
saṃjaya uvāca etac chrutvā vaco rājño madrarājaḥ pratāpavān duryodhanaṃ tadā rājan vākyam etad uvāca ha
9.6.2
duryodhana mahābāho śṛṇu vākyavidāṃ vara yāv etau manyase kṛṣṇau rathasthau rathināṃ varau na me tulyāv ubhāv etau bāhuvīrye kathaṃ cana
9.6.3
udyatāṃ pṛthivīṃ sarvāṃ sasurāsuramānavām yodhayeyaṃ raṇamukhe saṃkruddhaḥ kim u pāṇḍavān vijeṣye ca raṇe pārthān somakāṃś ca samāgatān
9.6.4
ahaṃ senāpraṇetā te bhaviṣyāmi na saṃśayaḥ taṃ ca vyūhaṃ vidhāsyāmi na tariṣyanti yaṃ pare iti satyaṃ bravīmy eṣa duryodhana na saṃśayaḥ
9.6.5
evam uktas tato rājā madrādhipatim añjasā abhyaṣiñcata senāyā madhye bharatasattama vidhinā śāstradṛṣṭena hṛṣṭarūpo viśāṃ pate
9.6.6
abhiṣikte tatas tasmin siṃhanādo mahān abhūt tava sainyeṣv avādyanta vāditrāṇi ca bhārata
9.6.7
hṛṣṭāś cāsaṃs tadā yodhā madrakāś ca mahārathāḥ tuṣṭuvuś caiva rājānaṃ śalyam āhavaśobhinam
9.6.8
jaya rājaṃś ciraṃ jīva jahi śatrūn samāgatān tava bāhubalaṃ prāpya dhārtarāṣṭrā mahābalāḥ nikhilāṃ pṛthivīṃ sarvāṃ praśāsantu hatadviṣaḥ
9.6.9
tvaṃ hi śakto raṇe jetuṃ sasurāsuramānavān martyadharmāṇa iha tu kim u somakasṛñjayān
9.6.10
evaṃ saṃstūyamānas tu madrāṇām adhipo balī harṣaṃ prāpa tadā vīro durāpam akṛtātmabhiḥ
9.6.11
śalya uvāca adyaivāhaṃ raṇe sarvān pāñcālān saha pāṇḍavaiḥ nihaniṣyāmi rājendra svargaṃ yāsyāmi vā hataḥ
9.6.12
adya paśyantu māṃ lokā vicarantam abhītavat adya pāṇḍusutāḥ sarve vāsudevaḥ sasātyakiḥ
9.6.13
pāñcālāś cedayaś caiva draupadeyāś ca sarvaśaḥ dhṛṣṭadyumnaḥ śikhaṇḍī ca sarve cāpi prabhadrakāḥ
9.6.14
vikramaṃ mama paśyantu dhanuṣaś ca mahad balam lāghavaṃ cāstravīryaṃ ca bhujayoś ca balaṃ yudhi
9.6.15
adya paśyantu me pārthāḥ siddhāś ca saha cāraṇaiḥ yādṛśaṃ me balaṃ bāhvoḥ saṃpad astreṣu yā ca me
9.6.16
adya me vikramaṃ dṛṣṭvā pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ pratīkāraparā bhūtvā ceṣṭantāṃ vividhāḥ kriyāḥ
9.6.17
adya sainyāni pāṇḍūnāṃ drāvayiṣye samantataḥ droṇabhīṣmāv ati vibho sūtaputraṃ ca saṃyuge vicariṣye raṇe yudhyan priyārthaṃ tava kaurava
9.6.18
saṃjaya uvāca abhiṣikte tadā śalye tava sainyeṣu mānada na karṇavyasanaṃ kiṃ cin menire tatra bhārata
9.6.19
hṛṣṭāḥ sumanasaś caiva babhūvus tatra sainikāḥ menire nihatān pārthān madrarājavaśaṃ gatān
9.6.20
praharṣaṃ prāpya senā tu tāvakī bharatarṣabha tāṃ rātriṃ sukhinī suptā svasthacitteva sābhavat
9.6.21
sainyasya tava taṃ śabdaṃ śrutvā rājā yudhiṣṭhiraḥ vārṣṇeyam abravīd vākyaṃ sarvakṣatrasya śṛṇvataḥ
9.6.22
madrarājaḥ kṛtaḥ śalyo dhārtarāṣṭreṇa mādhava senāpatir maheṣvāsaḥ sarvasainyeṣu pūjitaḥ
9.6.23
etac chrutvā yathābhūtaṃ kuru mādhava yat kṣamam bhavān netā ca goptā ca vidhatsva yad anantaram
9.6.24
tam abravīn mahārāja vāsudevo janādhipam ārtāyanim ahaṃ jāne yathātattvena bhārata
9.6.25
vīryavāṃś ca mahātejā mahātmā ca viśeṣataḥ kṛtī ca citrayodhī ca saṃyukto lāghavena ca
9.6.26
yādṛg bhīṣmas tathā droṇo yādṛk karṇaś ca saṃyuge tādṛśas tad viśiṣṭo vā madrarājo mato mama
9.6.27
yudhyamānasya tasyājau cintayann eva bhārata yoddhāraṃ nādhigacchāmi tulyarūpaṃ janādhipa
9.6.28
śikhaṇḍyarjunabhīmānāṃ sātvatasya ca bhārata dhṛṣṭadyumnasya ca tathā balenābhyadhiko raṇe
9.6.29
madrarājo mahārāja siṃhadviradavikramaḥ vicariṣyaty abhīḥ kāle kālaḥ kruddhaḥ prajāsv iva
9.6.30
tasyādya na prapaśyāmi pratiyoddhāram āhave tvām ṛte puruṣavyāghra śārdūlasamavikramam
9.6.31
sadevaloke kṛtsne 'smin nānyas tvattaḥ pumān bhavet madrarājaṃ raṇe kruddhaṃ yo hanyāt kurunandana ahany ahani yudhyantaṃ kṣobhayantaṃ balaṃ tava
9.6.32
tasmāj jahi raṇe śalyaṃ maghavān iva śambaram atipaścād asau vīro dhārtarāṣṭreṇa satkṛtaḥ
9.6.33
tavaiva hi jayo nūnaṃ hate madreśvare yudhi tasmin hate hataṃ sarvaṃ dhārtarāṣṭrabalaṃ mahat
9.6.34
etac chrutvā mahārāja vacanaṃ mama sāṃpratam pratyudyāhi raṇe pārtha madrarājaṃ mahābalam jahi cainaṃ mahābāho vāsavo namuciṃ yathā
9.6.35
na caivātra dayā kāryā mātulo 'yaṃ mameti vai kṣatradharmaṃ puraskṛtya jahi madrajaneśvaram
9.6.36
bhīṣmadroṇārṇavaṃ tīrtvā karṇapātālasaṃbhavam mā nimajjasva sagaṇaḥ śalyam āsādya goṣpadam
9.6.37
yac ca te tapaso vīryaṃ yac ca kṣātraṃ balaṃ tava tad darśaya raṇe sarvaṃ jahi cainaṃ mahāratham
9.6.38
etāvad uktvā vacanaṃ keśavaḥ paravīrahā jagāma śibiraṃ sāyaṃ pūjyamāno 'tha pāṇḍavaiḥ
9.6.39
keśave tu tadā yāte dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ visṛjya sarvān bhrātṝṃś ca pāñcālān atha somakān suṣvāpa rajanīṃ tāṃ tu viśalya iva kuñjaraḥ
9.6.40
te ca sarve maheṣvāsāḥ pāñcālāḥ pāṇḍavās tathā karṇasya nidhane hṛṣṭāḥ suṣupus tāṃ niśāṃ tadā
9.6.41
gatajvaraṃ maheṣvāsaṃ tīrṇapāraṃ mahāratham babhūva pāṇḍaveyānāṃ sainyaṃ pramuditaṃ niśi sūtaputrasya nidhane jayaṃ labdhvā ca māriṣa
9.7.1
saṃjaya uvāca vyatītāyāṃ rajanyāṃ tu rājā duryodhanas tadā abravīt tāvakān sarvān saṃnahyantāṃ mahārathāḥ
9.7.2
rājñas tu matam ājñāya samanahyata sā camūḥ ayojayan rathāṃs tūrṇaṃ paryadhāvaṃs tathāpare
9.7.3
akalpyanta ca mātaṅgāḥ samanahyanta pattayaḥ hayān āstaraṇopetāṃś cakrur anye sahasraśaḥ
9.7.4
vāditrāṇāṃ ca ninadaḥ prādurāsīd viśāṃ pate bodhanārthaṃ hi yodhānāṃ sainyānāṃ cāpy udīryatām
9.7.5
tato balāni sarvāṇi senāśiṣṭāni bhārata saṃnaddhāny eva dadṛśur mṛtyuṃ kṛtvā nivartanam
9.7.6
śalyaṃ senāpatiṃ kṛtvā madrarājaṃ mahārathāḥ pravibhajya balaṃ sarvam anīkeṣu vyavasthitāḥ
9.7.7
tataḥ sarve samāgamya putreṇa tava sainikāḥ kṛpaś ca kṛtavarmā ca drauṇiḥ śalyo 'tha saubalaḥ
9.7.8
anye ca pārthivāḥ śeṣāḥ samayaṃ cakrire tadā na na ekena yoddhavyaṃ kathaṃ cid api pāṇḍavaiḥ
9.7.9
yo hy ekaḥ pāṇḍavair yudhyed yo vā yudhyantam utsṛjet sa pañcabhir bhaved yuktaḥ pātakaiḥ sopapātakaiḥ anyonyaṃ parirakṣadbhir yoddhavyaṃ sahitaiś ca naḥ
9.7.10
evaṃ te samayaṃ kṛtvā sarve tatra mahārathāḥ madrarājaṃ puraskṛtya tūrṇam abhyadravan parān
9.7.11
tathaiva pāṇḍavā rājan vyūhya sainyaṃ mahāraṇe abhyayuḥ kauravān sarvān yotsyamānāḥ samantataḥ
9.7.12
tad balaṃ bharataśreṣṭha kṣubdhārṇavasamasvanam samuddhūtārṇavākāram uddhūtarathakuñjaram
9.7.13
dhṛtarāṣṭra uvāca droṇasya bhīṣmasya ca vai rādheyasya ca me śrutam pātanaṃ śaṃsa me bhūyaḥ śalyasyātha sutasya me
9.7.14
kathaṃ raṇe hataḥ śalyo dharmarājena saṃjaya bhīmena ca mahābāhuḥ putro duryodhano mama
9.7.15
saṃjaya uvāca kṣayaṃ manuṣyadehānāṃ rathanāgāśvasaṃkṣayam śṛṇu rājan sthiro bhūtvā saṃgrāmaṃ śaṃsato mama
9.7.16
āśā balavatī rājan putrāṇāṃ te 'bhavat tadā hate bhīṣme ca droṇe ca sūtaputre ca pātite śalyaḥ pārthān raṇe sarvān nihaniṣyati māriṣa
9.7.17
tām āśāṃ hṛdaye kṛtvā samāśvāsya ca bhārata madrarājaṃ ca samare samāśritya mahāratham nāthavantam athātmānam amanyata sutas tava
9.7.18
yadā karṇe hate pārthāḥ siṃhanādaṃ pracakrire tadā rājan dhārtarāṣṭrān āviveśa mahad bhayam
9.7.19
tān samāśvāsya tu tadā madrarājaḥ pratāpavān vyūhya vyūhaṃ mahārāja sarvatobhadram ṛddhimat
9.7.20
pratyudyāto raṇe pārthān madrarājaḥ pratāpavān vidhunvan kārmukaṃ citraṃ bhāraghnaṃ vegavattaram
9.7.21
rathapravaram āsthāya saindhavāśvaṃ mahārathaḥ tasya sītā mahārāja rathasthāśobhayad ratham
9.7.22
sa tena saṃvṛto vīro rathenāmitrakarśanaḥ tasthau śūro mahārāja putrāṇāṃ te bhayapraṇut
9.7.23
prayāṇe madrarājo 'bhūn mukhaṃ vyūhasya daṃśitaḥ madrakaiḥ sahito vīraiḥ karṇaputraiś ca durjayaiḥ
9.7.24
savye 'bhūt kṛtavarmā ca trigartaiḥ parivāritaḥ gautamo dakṣiṇe pārśve śakaiś ca yavanaiḥ saha
9.7.25
aśvatthāmā pṛṣṭhato 'bhūt kāmbojaiḥ parivāritaḥ duryodhano 'bhavan madhye rakṣitaḥ kurupuṃgavaiḥ
9.7.26
hayānīkena mahatā saubalaś cāpi saṃvṛtaḥ prayayau sarvasainyena kaitavyaś ca mahārathaḥ
9.7.27
pāṇḍavāś ca maheṣvāsā vyūhya sainyam ariṃdamāḥ tridhā bhūtvā mahārāja tava sainyam upādravan
9.7.28
dhṛṣṭadyumnaḥ śikhaṇḍī ca sātyakiś ca mahārathaḥ śalyasya vāhinīṃ tūrṇam abhidudruvur āhave
9.7.29
tato yudhiṣṭhiro rājā svenānīkena saṃvṛtaḥ śalyam evābhidudrāva jighāṃsur bharatarṣabha
9.7.30
hārdikyaṃ tu maheṣvāsam arjunaḥ śatrupūgahā saṃśaptakagaṇāṃś caiva vegato 'bhividudruve
9.7.31
gautamaṃ bhīmaseno vai somakāś ca mahārathāḥ abhyadravanta rājendra jighāṃsantaḥ parān yudhi
9.7.32
mādrīputrau tu śakunim ulūkaṃ ca mahārathau sasainyau sahasenau tāv upatasthatur āhave
9.7.33
tathaivāyutaśo yodhās tāvakāḥ pāṇḍavān raṇe abhyadravanta saṃkruddhā vividhāyudhapāṇayaḥ
9.7.34
dhṛtarāṣṭra uvāca hate bhīṣme maheṣvāse droṇe karṇe mahārathe kuruṣv alpāvaśiṣṭeṣu pāṇḍaveṣu ca saṃyuge
9.7.35
susaṃrabdheṣu pārtheṣu parākrānteṣu saṃjaya māmakānāṃ pareṣāṃ ca kiṃ śiṣṭam abhavad balam
9.7.36
saṃjaya uvāca yathā vayaṃ pare rājan yuddhāya samavasthitāḥ yāvac cāsīd balaṃ śiṣṭaṃ saṃgrāme tan nibodha me
9.7.37
ekādaśa sahasrāṇi rathānāṃ bharatarṣabha daśa dantisahasrāṇi sapta caiva śatāni ca
9.7.38
pūrṇe śatasahasre dve hayānāṃ bharatarṣabha narakoṭyas tathā tisro balam etat tavābhavat
9.7.39
rathānāṃ ṣaṭsahasrāṇi ṣaṭsahasrāś ca kuñjarāḥ daśa cāśvasahasrāṇi pattikoṭī ca bhārata
9.7.40
etad balaṃ pāṇḍavānām abhavac cheṣam āhave eta eva samājagmur yuddhāya bharatarṣabha
9.7.41
evaṃ vibhajya rājendra madrarājamate sthitāḥ pāṇḍavān pratyudīyāma jayagṛddhāḥ pramanyavaḥ
9.7.42
tathaiva pāṇḍavāḥ śūrāḥ samare jitakāśinaḥ upayātā naravyāghrāḥ pāñcālāś ca yaśasvinaḥ
9.7.43
evam ete balaughena parasparavadhaiṣiṇaḥ upayātā naravyāghrāḥ pūrvāṃ saṃdhyāṃ prati prabho
9.7.44
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ ghorarūpaṃ bhayānakam tāvakānāṃ pareṣāṃ ca nighnatām itaretaram
9.8.1
saṃjaya uvāca tataḥ pravavṛte yuddhaṃ kurūṇāṃ bhayavardhanam sṛñjayaiḥ saha rājendra ghoraṃ devāsuropamam
9.8.2
narā rathā gajaughāś ca sādinaś ca sahasraśaḥ vājinaś ca parākrāntāḥ samājagmuḥ parasparam
9.8.3
nāgānāṃ bhīmarūpāṇāṃ dravatāṃ nisvano mahān aśrūyata yathā kāle jaladānāṃ nabhastale
9.8.4
nāgair abhyāhatāḥ ke cit sarathā rathino 'patan vyadravanta raṇe vīrā drāvyamāṇā madotkaṭaiḥ
9.8.5
hayaughān pādarakṣāṃś ca rathinas tatra śikṣitāḥ śaraiḥ saṃpreṣayām āsuḥ paralokāya bhārata
9.8.6
sādinaḥ śikṣitā rājan parivārya mahārathān vicaranto raṇe 'bhyaghnan prāsaśaktyṛṣṭibhis tathā
9.8.7
dhanvinaḥ puruṣāḥ ke cit saṃnivārya mahārathān ekaṃ bahava āsādya preṣayeyur yamakṣayam
9.8.8
nāgaṃ rathavarāṃś cānye parivārya mahārathāḥ sottarāyudhinaṃ jaghnur dravamāṇā mahāravam
9.8.9
tathā ca rathinaṃ kruddhaṃ vikirantaṃ śarān bahūn nāgā jaghnur mahārāja parivārya samantataḥ
9.8.10
nāgo nāgam abhidrutya rathī ca rathinaṃ raṇe śaktitomaranārācair nijaghnus tatra tatra ha
9.8.11
pādātān avamṛdnanto rathavāraṇavājinaḥ raṇamadhye vyadṛśyanta kurvanto mahad ākulam
9.8.12
hayāś ca paryadhāvanta cāmarair upaśobhitāḥ haṃsā himavataḥ prasthe pibanta iva medinīm
9.8.13
teṣāṃ tu vājināṃ bhūmiḥ khuraiś citrā viśāṃ pate aśobhata yathā nārī karajakṣatavikṣatā
9.8.14
vājināṃ khuraśabdena rathanemisvanena ca pattīnāṃ cāpi śabdena nāgānāṃ bṛṃhitena ca
9.8.15
vāditrāṇāṃ ca ghoṣeṇa śaṅkhānāṃ nisvanena ca abhavan nāditā bhūmir nirghātair iva bhārata
9.8.16
dhanuṣāṃ kūjamānānāṃ nistriṃśānāṃ ca dīpyatām kavacānāṃ prabhābhiś ca na prājñāyata kiṃ cana
9.8.17
bahavo bāhavaś chinnā nāgarājakaropamāḥ udveṣṭante viveṣṭante vegaṃ kurvanti dāruṇam
9.8.18
śirasāṃ ca mahārāja patatāṃ vasudhātale cyutānām iva tālebhyaḥ phalānāṃ śrūyate svanaḥ
9.8.19
śirobhiḥ patitair bhāti rudhirārdrair vasuṃdharā tapanīyanibhaiḥ kāle nalinair iva bhārata
9.8.20
udvṛttanayanais tais tu gatasattvaiḥ suvikṣataiḥ vyabhrājata mahārāja puṇḍarīkair ivāvṛtā
9.8.21
bāhubhiś candanādigdhaiḥ sakeyūrair mahādhanaiḥ patitair bhāti rājendra mahī śakradhvajair iva
9.8.22
ūrubhiś ca narendrāṇāṃ vinikṛttair mahāhave hastihastopamair anyaiḥ saṃvṛtaṃ tad raṇāṅgaṇam
9.8.23
kabandhaśatasaṃkīrṇaṃ chatracāmaraśobhitam senāvanaṃ tac chuśubhe vanaṃ puṣpācitaṃ yathā
9.8.24
tatra yodhā mahārāja vicaranto hy abhītavat dṛśyante rudhirāktāṅgāḥ puṣpitā iva kiṃśukāḥ
9.8.25
mātaṅgāś cāpy adṛśyanta śaratomarapīḍitāḥ patantas tatra tatraiva chinnābhrasadṛśā raṇe
9.8.26
gajānīkaṃ mahārāja vadhyamānaṃ mahātmabhiḥ vyadīryata diśaḥ sarvā vātanunnā ghanā iva
9.8.27
te gajā ghanasaṃkāśāḥ petur urvyāṃ samantataḥ vajrarugṇā iva babhuḥ parvatā yugasaṃkṣaye
9.8.28
hayānāṃ sādibhiḥ sārdhaṃ patitānāṃ mahītale rāśayaḥ saṃpradṛśyante girimātrās tatas tataḥ
9.8.29
saṃjajñe raṇabhūmau tu paralokavahā nadī śoṇitodā rathāvartā dhvajavṛkṣāsthiśarkarā
9.8.30
bhujanakrā dhanuḥsrotā hastiśailā hayopalā medomajjākardaminī chatrahaṃsā gadoḍupā
9.8.31
kavacoṣṇīṣasaṃchannā patākāruciradrumā cakracakrāvalījuṣṭā triveṇūdaṇḍakāvṛtā
9.8.32
śūrāṇāṃ harṣajananī bhīrūṇāṃ bhayavardhinī prāvartata nadī raudrā kurusṛñjayasaṃkulā
9.8.33
tāṃ nadīṃ pitṛlokāya vahantīm atibhairavām terur vāhananaubhis te śūrāḥ parighabāhavaḥ
9.8.34
vartamāne tathā yuddhe nirmaryāde viśāṃ pate caturaṅgakṣaye ghore pūrvaṃ devāsuropame
9.8.35
akrośan bāndhavān anye tatra tatra paraṃtapa krośadbhir bāndhavaiś cānye bhayārtā na nivartire
9.8.36
nirmaryāde tathā yuddhe vartamāne bhayānake arjuno bhīmasenaś ca mohayāṃ cakratuḥ parān
9.8.37
sā vadhyamānā mahatī senā tava janādhipa amuhyat tatra tatraiva yoṣin madavaśād iva
9.8.38
mohayitvā ca tāṃ senāṃ bhīmasenadhanaṃjayau dadhmatur vārijau tatra siṃhanādaṃ ca nedatuḥ
9.8.39
śrutvaiva tu mahāśabdaṃ dhṛṣṭadyumnaśikhaṇḍinau dharmarājaṃ puraskṛtya madrarājam abhidrutau
9.8.40
tatrāścaryam apaśyāma ghorarūpaṃ viśāṃ pate śalyena saṃgatāḥ śūrā yad ayudhyanta bhāgaśaḥ
9.8.41
mādrīputrau sarabhasau kṛtāstrau yuddhadurmadau abhyayātāṃ tvarāyuktau jigīṣantau balaṃ tava
9.8.42
tato nyavartata balaṃ tāvakaṃ bharatarṣabha śaraiḥ praṇunnaṃ bahudhā pāṇḍavair jitakāśibhiḥ
9.8.43
vadhyamānā camūḥ sā tu putrāṇāṃ prekṣatāṃ tava bheje diśo mahārāja praṇunnā dṛḍhadhanvibhiḥ hāhākāro mahāñ jajñe yodhānāṃ tava bhārata
9.8.44
tiṣṭha tiṣṭheti vāg āsīd drāvitānāṃ mahātmanām kṣatriyāṇāṃ tadānyonyaṃ saṃyuge jayam icchatām ādravann eva bhagnās te pāṇḍavais tava sainikāḥ
9.8.45
tyaktvā yuddhe priyān putrān bhrātṝn atha pitāmahān mātulān bhāgineyāṃś ca tathā saṃbandhibāndhavān
9.8.46
hayān dvipāṃs tvarayanto yodhā jagmuḥ samantataḥ ātmatrāṇakṛtotsāhās tāvakā bharatarṣabha
9.9.1
saṃjaya uvāca tat prabhagnaṃ balaṃ dṛṣṭvā madrarājaḥ pratāpavān uvāca sārathiṃ tūrṇaṃ codayāśvān mahājavān
9.9.2
eṣa tiṣṭhati vai rājā pāṇḍuputro yudhiṣṭhiraḥ chatreṇa dhriyamāṇena pāṇḍureṇa virājatā
9.9.3
atra māṃ prāpaya kṣipraṃ paśya me sārathe balam na samarthā hi me pārthāḥ sthātum adya puro yudhi
9.9.4
evam uktas tataḥ prāyān madrarājasya sārathiḥ yatra rājā satyasaṃdho dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ
9.9.5
āpatantaṃ ca sahasā pāṇḍavānāṃ mahad balam dadhāraiko raṇe śalyo velevoddhṛtam arṇavam
9.9.6
pāṇḍavānāṃ balaughas tu śalyam āsādya māriṣa vyatiṣṭhata tadā yuddhe sindhor vega ivācalam
9.9.7
madrarājaṃ tu samare dṛṣṭvā yuddhāya viṣṭhitam kuravaḥ saṃnyavartanta mṛtyuṃ kṛtvā nivartanam
9.9.8
teṣu rājan nivṛtteṣu vyūḍhānīkeṣu bhāgaśaḥ prāvartata mahāraudraḥ saṃgrāmaḥ śoṇitodakaḥ samārchac citrasenena nakulo yuddhadurmadaḥ
9.9.9
tau parasparam āsādya citrakārmukadhāriṇau meghāv iva yathodvṛttau dakṣiṇottaravarṣiṇau
9.9.10
śaratoyaiḥ siṣicatus tau parasparam āhave nāntaraṃ tatra paśyāmi pāṇḍavasyetarasya vā
9.9.11
ubhau kṛtāstrau balinau rathacaryāviśāradau parasparavadhe yattau chidrānveṣaṇatatparau
9.9.12
citrasenas tu bhallena pītena niśitena ca nakulasya mahārāja muṣṭideśe 'cchinad dhanuḥ
9.9.13
athainaṃ chinnadhanvānaṃ rukmapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ tribhiḥ śarair asaṃbhrānto lalāṭe vai samarpayat
9.9.14
hayāṃś cāsya śarais tīkṣṇaiḥ preṣayām āsa mṛtyave tathā dhvajaṃ sārathiṃ ca tribhis tribhir apātayat
9.9.15
sa śatrubhujanirmuktair lalāṭasthais tribhiḥ śaraiḥ nakulaḥ śuśubhe rājaṃs triśṛṅga iva parvataḥ
9.9.16
sa chinnadhanvā virathaḥ khaḍgam ādāya carma ca rathād avātarad vīraḥ śailāgrād iva kesarī
9.9.17
padbhyām āpatatas tasya śaravṛṣṭim avāsṛjat nakulo 'py agrasat tāṃ vai carmaṇā laghuvikramaḥ
9.9.18
citrasenarathaṃ prāpya citrayodhī jitaśramaḥ āruroha mahābāhuḥ sarvasainyasya paśyataḥ
9.9.19
sakuṇḍalaṃ samukuṭaṃ sunasaṃ svāyatekṣaṇam citrasenaśiraḥ kāyād apāharata pāṇḍavaḥ sa papāta rathopasthād divākarasamaprabhaḥ
9.9.20
citrasenaṃ viśastaṃ tu dṛṣṭvā tatra mahārathāḥ sādhuvādasvanāṃś cakruḥ siṃhanādāṃś ca puṣkalān
9.9.21
viśastaṃ bhrātaraṃ dṛṣṭvā karṇaputrau mahārathau suṣeṇaḥ satyasenaś ca muñcantau niśitāñ śarān
9.9.22
tato 'bhyadhāvatāṃ tūrṇaṃ pāṇḍavaṃ rathināṃ varam jighāṃsantau yathā nāgaṃ vyāghrau rājan mahāvane
9.9.23
tāv abhyadhāvatāṃ tīkṣṇau dvāv apy enaṃ mahāratham śaraughān samyag asyantau jīmūtau salilaṃ yathā
9.9.24
sa śaraiḥ sarvato viddhaḥ prahṛṣṭa iva pāṇḍavaḥ anyat kārmukam ādāya ratham āruhya vīryavān atiṣṭhata raṇe vīraḥ kruddharūpa ivāntakaḥ
9.9.25
tasya tau bhrātarau rājañ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ rathaṃ viśakalīkartuṃ samārabdhau viśāṃ pate
9.9.26
tataḥ prahasya nakulaś caturbhiś caturo raṇe jaghāna niśitais tīkṣṇaiḥ satyasenasya vājinaḥ
9.9.27
tataḥ saṃdhāya nārācaṃ rukmapuṅkhaṃ śilāśitam dhanuś ciccheda rājendra satyasenasya pāṇḍavaḥ
9.9.28
athānyaṃ ratham āsthāya dhanur ādāya cāparam satyasenaḥ suṣeṇaś ca pāṇḍavaṃ paryadhāvatām
9.9.29
avidhyat tāv asaṃbhrāntau mādrīputraḥ pratāpavān dvābhyāṃ dvābhyāṃ mahārāja śarābhyāṃ raṇamūrdhani
9.9.30
suṣeṇas tu tataḥ kruddhaḥ pāṇḍavasya mahad dhanuḥ ciccheda prahasan yuddhe kṣurapreṇa mahārathaḥ
9.9.31
athānyad dhanur ādāya nakulaḥ krodhamūrchitaḥ suṣeṇaṃ pañcabhir viddhvā dhvajam ekena cicchide
9.9.32
satyasenasya ca dhanur hastāvāpaṃ ca māriṣa ciccheda tarasā yuddhe tata uccukruśur janāḥ
9.9.33
athānyad dhanur ādāya vegaghnaṃ bhārasādhanam śaraiḥ saṃchādayām āsa samantāt pāṇḍunandanam
9.9.34
saṃnivārya tu tān bāṇān nakulaḥ paravīrahā satyasenaṃ suṣeṇaṃ ca dvābhyāṃ dvābhyām avidhyata
9.9.35
tāv enaṃ pratyavidhyetāṃ pṛthak pṛthag ajihmagaiḥ sārathiṃ cāsya rājendra śarair vivyadhatuḥ śitaiḥ
9.9.36
satyaseno ratheṣāṃ tu nakulasya dhanus tathā pṛthak śarābhyāṃ ciccheda kṛtahastaḥ pratāpavān
9.9.37
sa rathe 'tirathas tiṣṭhan rathaśaktiṃ parāmṛśat svarṇadaṇḍām akuṇṭhāgrāṃ tailadhautāṃ sunirmalām
9.9.38
lelihānām iva vibho nāgakanyāṃ mahāviṣām samudyamya ca cikṣepa satyasenasya saṃyuge
9.9.39
sā tasya hṛdayaṃ saṃkhye bibheda śatadhā nṛpa sa papāta rathād bhūmau gatasattvo 'lpacetanaḥ
9.9.40
bhrātaraṃ nihataṃ dṛṣṭvā suṣeṇaḥ krodhamūrchitaḥ abhyavarṣac charais tūrṇaṃ padātiṃ pāṇḍunandanam
9.9.41
nakulaṃ virathaṃ dṛṣṭvā draupadeyo mahābalaḥ sutasomo 'bhidudrāva parīpsan pitaraṃ raṇe
9.9.42
tato 'dhiruhya nakulaḥ sutasomasya taṃ ratham śuśubhe bharataśreṣṭho giristha iva kesarī so 'nyat kārmukam ādāya suṣeṇaṃ samayodhayat
9.9.43
tāv ubhau śaravarṣābhyāṃ samāsādya parasparam parasparavadhe yatnaṃ cakratuḥ sumahārathau
9.9.44
suṣeṇas tu tataḥ kruddhaḥ pāṇḍavaṃ viśikhais tribhiḥ sutasomaṃ ca viṃśatyā bāhvor urasi cārpayat
9.9.45
tataḥ kruddho mahārāja nakulaḥ paravīrahā śarais tasya diśaḥ sarvāś chādayām āsa vīryavān
9.9.46
tato gṛhītvā tīkṣṇāgram ardhacandraṃ sutejanam sa vegayuktaṃ cikṣepa karṇaputrasya saṃyuge
9.9.47
tasya tena śiraḥ kāyāj jahāra nṛpasattama paśyatāṃ sarvasainyānāṃ tad adbhutam ivābhavat
9.9.48
sa hataḥ prāpatad rājan nakulena mahātmanā nadīvegād ivārugṇas tīrajaḥ pādapo mahān
9.9.49
karṇaputravadhaṃ dṛṣṭvā nakulasya ca vikramam pradudrāva bhayāt senā tāvakī bharatarṣabha
9.9.50
tāṃ tu senāṃ mahārāja madrarājaḥ pratāpavān apālayad raṇe śūraḥ senāpatir ariṃdamaḥ
9.9.51
vibhīs tasthau mahārāja vyavasthāpya ca vāhinīm siṃhanādaṃ bhṛśaṃ kṛtvā dhanuḥśabdaṃ ca dāruṇam
9.9.52
tāvakāḥ samare rājan rakṣitā dṛḍhadhanvanā pratyudyayur arātīṃs te samantād vigatavyathāḥ
9.9.53
madrarājaṃ maheṣvāsaṃ parivārya samantataḥ sthitā rājan mahāsenā yoddhukāmāḥ samantataḥ
9.9.54
sātyakir bhīmasenaś ca mādrīputrau ca pāṇḍavau yudhiṣṭhiraṃ puraskṛtya hrīniṣedham ariṃdamam
9.9.55
parivārya raṇe vīrāḥ siṃhanādaṃ pracakrire bāṇaśabdaravāṃś cogrān kṣveḍāṃś ca vividhān dadhuḥ
9.9.56
tathaiva tāvakāḥ sarve madrādhipatim añjasā parivārya susaṃrabdhāḥ punar yuddham arocayan
9.9.57
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ bhīrūṇāṃ bhayavardhanam tāvakānāṃ pareṣāṃ ca mṛtyuṃ kṛtvā nivartanam
9.9.58
yathā devāsuraṃ yuddhaṃ pūrvam āsīd viśāṃ pate abhītānāṃ tathā rājan yamarāṣṭravivardhanam
9.9.59
tataḥ kapidhvajo rājan hatvā saṃśaptakān raṇe abhyadravata tāṃ senāṃ kauravīṃ pāṇḍunandanaḥ
9.9.60
tathaiva pāṇḍavāḥ śeṣā dhṛṣṭadyumnapurogamāḥ abhyadhāvanta tāṃ senāṃ visṛjantaḥ śitāñ śarān
9.9.61
pāṇḍavair avakīrṇānāṃ saṃmohaḥ samajāyata na ca jajñur anīkāni diśo vā pradiśas tathā
9.9.62
āpūryamāṇā niśitaiḥ śaraiḥ pāṇḍavacoditaiḥ hatapravīrā vidhvastā kīryamāṇā samantataḥ kauravy avadhyata camūḥ pāṇḍuputrair mahārathaiḥ
9.9.63
tathaiva pāṇḍavī senā śarai rājan samantataḥ raṇe 'hanyata putrais te śataśo 'tha sahasraśaḥ
9.9.64
te sene bhṛśasaṃtapte vadhyamāne parasparam vyākule samapadyetāṃ varṣāsu saritāv iva
9.9.65
āviveśa tatas tīvraṃ tāvakānāṃ mahad bhayam pāṇḍavānāṃ ca rājendra tathābhūte mahāhave
9.10.1
saṃjaya uvāca tasmin vilulite sainye vadhyamāne parasparam dravamāṇeṣu yodheṣu ninadatsu ca dantiṣu
9.10.2
kūjatāṃ stanatāṃ caiva padātīnāṃ mahāhave vidruteṣu mahārāja hayeṣu bahudhā tadā
9.10.3
prakṣaye dāruṇe jāte saṃhāre sarvadehinām nānāśastrasamāvāpe vyatiṣaktarathadvipe
9.10.4
harṣaṇe yuddhaśauṇḍānāṃ bhīrūṇāṃ bhayavardhane gāhamāneṣu yodheṣu parasparavadhaiṣiṣu
9.10.5
prāṇādāne mahāghore vartamāne durodare saṃgrāme ghorarūpe tu yamarāṣṭravivardhane
9.10.6
pāṇḍavās tāvakaṃ sainyaṃ vyadhaman niśitaiḥ śaraiḥ tathaiva tāvakā yodhā jaghnuḥ pāṇḍavasainikān
9.10.7
tasmiṃs tathā vartamāne yuddhe bhīrubhayāvahe pūrvāhṇe caiva saṃprāpte bhāskarodayanaṃ prati
9.10.8
labdhalakṣāḥ pare rājan rakṣitāś ca mahātmanā ayodhayaṃs tava balaṃ mṛtyuṃ kṛtvā nivartanam
9.10.9
balibhiḥ pāṇḍavair dṛptair labdhalakṣaiḥ prahāribhiḥ kauravy asīdat pṛtanā mṛgīvāgnisamākulā
9.10.10
tāṃ dṛṣṭvā sīdatīṃ senāṃ paṅke gām iva durbalām ujjihīrṣus tadā śalyaḥ prāyāt pāṇḍucamūṃ prati
9.10.11
madrarājas tu saṃkruddho gṛhītvā dhanur uttamam abhyadravata saṃgrāme pāṇḍavān ātatāyinaḥ
9.10.12
pāṇḍavāś ca mahārāja samare jitakāśinaḥ madrarājaṃ samāsādya vivyadhur niśitaiḥ śaraiḥ
9.10.13
tataḥ śaraśatais tīkṣṇair madrarājo mahābalaḥ ardayām āsa tāṃ senāṃ dharmarājasya paśyataḥ
9.10.14
prādurāsaṃs tato rājan nānārūpāṇy anekaśaḥ cacāla śabdaṃ kurvāṇā mahī cāpi saparvatā
9.10.15
sadaṇḍaśūlā dīptāgrāḥ śīryamāṇāḥ samantataḥ ulkā bhūmiṃ divaḥ petur āhatya ravimaṇḍalam
9.10.16
mṛgāś ca māhiṣāś cāpi pakṣiṇaś ca viśāṃ pate apasavyaṃ tadā cakruḥ senāṃ te bahuśo nṛpa
9.10.17
tatas tad yuddham atyugram abhavat saṃghacāriṇām tathā sarvāṇy anīkāni saṃnipatya janādhipa abhyayuḥ kauravā rājan pāṇḍavānām anīkinīm
9.10.18
śalyas tu śaravarṣeṇa varṣann iva sahasradṛk abhyavarṣad adīnātmā kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram
9.10.19
bhīmasenaṃ śaraiś cāpi rukmapuṅkhaiḥ śilāśitaḥ draupadeyāṃs tathā sarvān mādrīputrau ca pāṇḍavau
9.10.20
dhṛṣṭadyumnaṃ ca śaineyaṃ śikhaṇḍinam athāpi ca ekaikaṃ daśabhir bāṇair vivyādha ca mahābalaḥ tato 'sṛjad bāṇavarṣaṃ gharmānte maghavān iva
9.10.21
tataḥ prabhadrakā rājan somakāś ca sahasraśaḥ patitāḥ pātyamānāś ca dṛśyante śalyasāyakaiḥ
9.10.22
bhramarāṇām iva vrātāḥ śalabhānām iva vrajāḥ hrādinya iva meghebhyaḥ śalyasya nyapatañ śarāḥ
9.10.23
dviradās turagāś cārtāḥ pattayo rathinas tathā śalyasya bāṇair nyapatan babhramur vyanadaṃs tathā
9.10.24
āviṣṭa iva madreśo manyunā pauruṣeṇa ca prācchādayad arīn saṃkhye kālasṛṣṭa ivāntakaḥ vinardamāno madreśo meghahrādo mahābalaḥ
9.10.25
sā vadhyamānā śalyena pāṇḍavānām anīkinī ajātaśatruṃ kaunteyam abhyadhāvad yudhiṣṭhiram
9.10.26
tāṃ samarpya tataḥ saṃkhye laghuhastaḥ śitaiḥ śaraiḥ śaravarṣeṇa mahatā yudhiṣṭhiram apīḍayat
9.10.27
tam āpatantaṃ pattyaśvaiḥ kruddho rājā yudhiṣṭhiraḥ avārayac charais tīkṣṇair mattaṃ dvipam ivāṅkuśaiḥ
9.10.28
tasya śalyaḥ śaraṃ ghoraṃ mumocāśīviṣopamam so 'bhyavidhyan mahātmānaṃ vegenābhyapatac ca gām
9.10.29
tato vṛkodaraḥ kruddhaḥ śalyaṃ vivyādha saptabhiḥ pañcabhiḥ sahadevas tu nakulo daśabhiḥ śaraiḥ
9.10.30
draupadeyāś ca śatrughnaṃ śūram ārtāyaniṃ śaraiḥ abhyavarṣan mahābhāgaṃ meghā iva mahīdharam
9.10.31
tato dṛṣṭvā tudyamānaṃ śalyaṃ pārthaiḥ samantataḥ kṛtavarmā kṛpaś caiva saṃkruddhāv abhyadhāvatām
9.10.32
ulūkaś ca patatrī ca śakuniś cāpi saubalaḥ smayamānaś ca śanakair aśvatthāmā mahārathaḥ tava putrāś ca kārtsnyena jugupuḥ śalyam āhave
9.10.33
bhīmasenaṃ tribhir viddhvā kṛtavarmā śilīmukhaiḥ bāṇavarṣeṇa mahatā kruddharūpam avārayat
9.10.34
dhṛṣṭadyumnaṃ kṛpaḥ kruddho bāṇavarṣair apīḍayat draupadeyāṃś ca śakunir yamau ca drauṇir abhyayāt
9.10.35
duryodhano yudhāṃ śreṣṭhāv āhave keśavārjunau samabhyayād ugratejāḥ śaraiś cābhyahanad balī
9.10.36
evaṃ dvaṃdvaśatāny āsaṃs tvadīyānāṃ paraiḥ saha ghorarūpāṇi citrāṇi tatra tatra viśāṃ pate
9.10.37
ṛśyavarṇāñ jaghānāśvān bhojo bhīmasya saṃyuge so 'vatīrya rathopasthād dhatāśvaḥ pāṇḍunandanaḥ kālo daṇḍam ivodyamya gadāpāṇir ayudhyata
9.10.38
pramukhe sahadevasya jaghānāśvāṃś ca madrarāṭ tataḥ śalyasya tanayaṃ sahadevo 'sināvadhīt
9.10.39
gautamaḥ punar ācāryo dhṛṣṭadyumnam ayodhayat asaṃbhrāntam asaṃbhrānto yatnavān yatnavattaram
9.10.40
draupadeyāṃs tathā vīrān ekaikaṃ daśabhiḥ śaraiḥ avidhyad ācāryasuto nātikruddhaḥ smayann iva
9.10.41
śalyo 'pi rājan saṃkruddho nighnan somakapāṇḍavān punar eva śitair bāṇair yudhiṣṭhiram apīḍayat
9.10.42
tasya bhīmo raṇe kruddhaḥ saṃdaṣṭadaśanacchadaḥ vināśāyābhisaṃdhāya gadām ādatta vīryavān
9.10.43
yamadaṇḍapratīkāśāṃ kālarātrim ivodyatām gajavājimanuṣyāṇāṃ prāṇāntakaraṇīm api
9.10.44
hemapaṭṭaparikṣiptām ulkāṃ prajvalitām iva śaikyāṃ vyālīm ivātyugrāṃ vajrakalpām ayasmayīm
9.10.45
candanāgurupaṅkāktāṃ pramadām īpsitām iva vasāmedosṛgādigdhāṃ jihvāṃ vaivasvatīm iva
9.10.46
paṭughaṇṭāravaśatāṃ vāsavīm aśanīm iva nirmuktāśīviṣākārāṃ pṛktāṃ gajamadair api
9.10.47
trāsanīṃ ripusainyānāṃ svasainyapariharṣiṇīm manuṣyaloke vikhyātāṃ giriśṛṅgavidāriṇīm
9.10.48
yayā kailāsabhavane maheśvarasakhaṃ balī āhvayām āsa kaunteyaḥ saṃkruddham alakādhipam
9.10.49
yayā māyāvino dṛptān subahūn dhanadālaye jaghāna guhyakān kruddho mandārārthe mahābalaḥ nivāryamāṇo bahubhir draupadyāḥ priyam āsthitaḥ
9.10.50
tāṃ vajramaṇiratnaughām aṣṭāśriṃ vajragauravām samudyamya mahābāhuḥ śalyam abhyadravad raṇe
9.10.51
gadayā yuddhakuśalas tayā dāruṇanādayā pothayām āsa śalyasya caturo 'śvān mahājavān
9.10.52
tataḥ śalyo raṇe kruddhaḥ pīne vakṣasi tomaram nicakhāna nadan vīro varma bhittvā ca so 'bhyagāt
9.10.53
vṛkodaras tv asaṃbhrātas tam evoddhṛtya tomaram yantāraṃ madrarājasya nirbibheda tato hṛdi
9.10.54
sa bhinnavarmā rudhiraṃ vaman vitrastamānasaḥ papātābhimukho dīno madrarājas tv apākramat
9.10.55
kṛtapratikṛtaṃ dṛṣṭvā śalyo vismitamānasaḥ gadām āśritya dhīrātmā pratyamitram avaikṣata
9.10.56
tataḥ sumanasaḥ pārthā bhīmasenam apūjayan tad dṛṣṭvā karma saṃgrāme ghoram akliṣṭakarmaṇaḥ
9.11.1
saṃjaya uvāca patitaṃ prekṣya yantāraṃ śalyaḥ sarvāyasīṃ gadām ādāya tarasā rājaṃs tasthau girir ivācalaḥ
9.11.2
taṃ dīptam iva kālāgniṃ pāśahastam ivāntakam saśṛṅgam iva kailāsaṃ savajram iva vāsavam
9.11.3
saśūlam iva haryakṣaṃ vane mattam iva dvipam javenābhyapatad bhīmaḥ pragṛhya mahatīṃ gadām
9.11.4
tataḥ śaṅkhapraṇādaś ca tūryāṇāṃ ca sahasraśaḥ siṃhanādaś ca saṃjajñe śūrāṇāṃ harṣavardhanaḥ
9.11.5
prekṣantaḥ sarvatas tau hi yodhā yodhamahādvipau tāvakāś ca pare caiva sādhu sādhv ity athābruvan
9.11.6
na hi madrādhipād anyo rāmād vā yadunandanāt soḍhum utsahate vegaṃ bhīmasenasya saṃyuge
9.11.7
tathā madrādhipasyāpi gadāvegaṃ mahātmanaḥ soḍhum utsahate nānyo yodho yudhi vṛkodarāt
9.11.8
tau vṛṣāv iva nardantau maṇḍalāni viceratuḥ āvalgitau gadāhastau madrarājavṛkodarau
9.11.9
maṇḍalāvartamārgeṣu gadāviharaṇeṣu ca nirviśeṣam abhūd yuddhaṃ tayoḥ puruṣasiṃhayoḥ
9.11.10
taptahemamayaiḥ śubhrair babhūva bhayavardhanī agnijvālair ivāviddhā paṭṭaiḥ śalyasya sā gadā
9.11.11
tathaiva carato mārgān maṇḍaleṣu mahātmanaḥ vidyud abhrapratīkāśā bhīmasya śuśubhe gadā
9.11.12
tāḍitā madrarājena bhīmasya gadayā gadā dīpyamāneva vai rājan sasṛje pāvakārciṣaḥ
9.11.13
tathā bhīmena śalyasya tāḍitā gadayā gadā aṅgāravarṣaṃ mumuce tad adbhutam ivābhavat
9.11.14
dantair iva mahānāgau śṛṅgair iva maharṣabhau tottrair iva tadānyonyaṃ gadāgrābhyāṃ nijaghnatuḥ
9.11.15
tau gadānihatair gātraiḥ kṣaṇena rudhirokṣitau prekṣaṇīyatarāv āstāṃ puṣpitāv iva kiṃśukau
9.11.16
gadayā madrarājena savyadakṣiṇam āhataḥ bhīmaseno mahābāhur na cacālācalo yathā
9.11.17
tathā bhīmagadāvegais tāḍyamāno muhur muhuḥ śalyo na vivyathe rājan dantinevāhato giriḥ
9.11.18
śuśruve dikṣu sarvāsu tayoḥ puruṣasiṃhayoḥ gadānipātasaṃhrādo vajrayor iva nisvanaḥ
9.11.19
nivṛtya tu mahāvīryau samucchritagadāv ubhau punar antaramārgasthau maṇḍalāni viceratuḥ
9.11.20
athābhyetya padāny aṣṭau saṃnipāto 'bhavat tayoḥ udyamya lohadaṇḍābhyām atimānuṣakarmaṇoḥ
9.11.21
prārthayānau tadānyo 'nyaṃ maṇḍalāni viceratuḥ kriyāviśeṣaṃ kṛtinau darśayām āsatus tadā
9.11.22
athodyamya gade ghore saśṛṅgāv iva parvatau tāv ājaghnatur anyonyaṃ yathā bhūmicale 'calau
9.11.23
tau parasparavegāc ca gadābhyāṃ ca bhṛśāhatau yugapat petatur vīrāv ubhāv indradhvajāv iva
9.11.24
ubhayoḥ senayor vīrās tadā hāhākṛto 'bhavan bhṛśaṃ marmaṇy abhihatāv ubhāv āstāṃ suvihvalau
9.11.25
tataḥ sagadam āropya madrāṇām ṛṣabhaṃ rathe apovāha kṛpaḥ śalyaṃ tūrṇam āyodhanād api
9.11.26
kṣībavad vihvalatvāt tu nimeṣāt punar utthitaḥ bhīmaseno gadāpāṇiḥ samāhvayata madrapam
9.11.27
tatas tu tāvakāḥ śūrā nānāśastrasamāyutāḥ nānāvāditraśabdena pāṇḍusenām ayodhayan
9.11.28
bhujāv ucchritya śastraṃ ca śabdena mahatā tataḥ abhyadravan mahārāja duryodhanapurogamāḥ
9.11.29
tad anīkam abhiprekṣya tatas te pāṇḍunandanāḥ prayayuḥ siṃhanādena duryodhanavadhepsayā
9.11.30
teṣām āpatatāṃ tūrṇaṃ putras te bharatarṣabha prāsena cekitānaṃ vai vivyādha hṛdaye bhṛśam
9.11.31
sa papāta rathopasthe tava putreṇa tāḍitaḥ rudhiraughapariklinnaḥ praviśya vipulaṃ tamaḥ
9.11.32
cekitānaṃ hataṃ dṛṣṭvā pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ prasaktam abhyavarṣanta śaravarṣāṇi bhāgaśaḥ
9.11.33
tāvakānām anīkeṣu pāṇḍavā jitakāśinaḥ vyacaranta mahārāja prekṣaṇīyāḥ samantataḥ
9.11.34
kṛpaś ca kṛtavarmā ca saubalaś ca mahābalaḥ ayodhayan dharmarājaṃ madrarājapuraskṛtāḥ
9.11.35
bhāradvājasya hantāraṃ bhūrivīryaparākramam duryodhano mahārāja dhṛṣṭadyumnam ayodhayat
9.11.36
trisāhasrā rathā rājaṃs tava putreṇa coditāḥ ayodhayanta vijayaṃ droṇaputrapuraskṛtāḥ
9.11.37
vijaye dhṛtasaṃkalpāḥ samabhityaktajīvitāḥ prāviśaṃs tāvakā rājan haṃsā iva mahat saraḥ
9.11.38
tato yuddham abhūd ghoraṃ parasparavadhaiṣiṇām anyonyavadhasaṃyuktam anyonyaprītivardhanam
9.11.39
tasmin pravṛtte saṃgrāme rājan vīravarakṣaye anileneritaṃ ghoram uttasthau pārthivaṃ rajaḥ
9.11.40
śravaṇān nāmadheyānāṃ pāṇḍavānāṃ ca kīrtanāt parasparaṃ vijānīmo ye cāyudhyann abhītavat
9.11.41
tad rajaḥ puruṣavyāghra śoṇitena praśāmitam diśaś ca vimalā jajñus tasmin rajasi śāmite
9.11.42
tathā pravṛtte saṃgrāme ghorarūpe bhayānake tāvakānāṃ pareṣāṃ ca nāsīt kaś cit parāṅmukhaḥ
9.11.43
brahmalokaparā bhūtvā prārthayanto jayaṃ yudhi suyuddhena parākrāntā narāḥ svargam abhīpsavaḥ
9.11.44
bhartṛpiṇḍavimokṣārthaṃ bhartṛkāryaviniścitāḥ svargasaṃsaktamanaso yodhā yuyudhire tadā
9.11.45
nānārūpāṇi śastrāṇi visṛjanto mahārathāḥ anyonyam abhigarjantaḥ praharantaḥ parasparam
9.11.46
hata vidhyata gṛhṇīta praharadhvaṃ nikṛntata iti sma vācaḥ śrūyante tava teṣāṃ ca vai bale
9.11.47
tataḥ śalyo mahārāja dharmarājaṃ yudhiṣṭhiram vivyādha niśitair bāṇair hantukāmo mahāratham
9.11.48
tasya pārtho mahārāja nārācān vai caturdaśa marmāṇy uddiśya marmajño nicakhāna hasann iva
9.11.49
taṃ vārya pāṇḍavaṃ bāṇair hantukāmo mahāyaśāḥ vivyādha samare kruddho bahubhiḥ kaṅkapatribhiḥ
9.11.50
atha bhūyo mahārāja śareṇa nataparvaṇā yudhiṣṭhiraṃ samājaghne sarvasainyasya paśyataḥ
9.11.51
dharmarājo 'pi saṃkruddho madrarājaṃ mahāyaśāḥ vivyādha niśitair bāṇaiḥ kaṅkabarhiṇavājitaiḥ
9.11.52
candrasenaṃ ca saptatyā sūtaṃ ca navabhiḥ śaraiḥ drumasenaṃ catuḥṣaṣṭyā nijaghāna mahārathaḥ
9.11.53
cakrarakṣe hate śalyaḥ pāṇḍavena mahātmanā nijaghāna tato rājaṃś cedīn vai pañcaviṃśatim
9.11.54
sātyakiṃ pañcaviṃśatyā bhīmasenaṃ ca pañcabhiḥ mādrīputrau śatenājau vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ
9.11.55
evaṃ vicaratas tasya saṃgrāme rājasattama saṃpreṣayac chitān pārthaḥ śarān āśīviṣopamān
9.11.56
dhvajāgraṃ cāsya samare kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ pramukhe vartamānasya bhallenāpaharad rathāt
9.11.57
pāṇḍuputreṇa vai tasya ketuṃ chinnaṃ mahātmanā nipatantam apaśyāma giriśṛṅgam ivāhatam
9.11.58
dhvajaṃ nipatitaṃ dṛṣṭvā pāṇḍavaṃ ca vyavasthitam saṃkruddho madrarājo 'bhūc charavarṣaṃ mumoca ha
9.11.59
śalyaḥ sāyakavarṣeṇa parjanya iva vṛṣṭimān abhyavarṣad ameyātmā kṣatriyaṃ kṣatriyarṣabhaḥ
9.11.60
sātyakiṃ bhīmasenaṃ ca mādrīputrau ca pāṇḍavau ekaikaṃ pañcabhir viddhvā yudhiṣṭhiram apīḍayat
9.11.61
tato bāṇamayaṃ jālaṃ vitataṃ pāṇḍavorasi apaśyāma mahārāja meghajālam ivodgatam
9.11.62
tasya śalyo raṇe kruddho bāṇaiḥ saṃnataparvabhiḥ diśaḥ pracchādayām āsa pradiśaś ca mahārathaḥ
9.11.63
tato yudhiṣṭhiro rājā bāṇajālena pīḍitaḥ babhūva hṛtavikrānto jambho vṛtrahaṇā yathā
9.12.1
saṃjaya uvāca pīḍite dharmarāje tu madrarājena māriṣa sātyakir bhīmasenaś ca mādrīputrau ca pāṇḍavau parivārya rathaiḥ śalyaṃ pīḍayām āsur āhave
9.12.2
tam ekaṃ bahubhir dṛṣṭvā pīḍyamānaṃ mahārathaiḥ sādhuvādo mahāñ jajñe siddhāś cāsan praharṣitāḥ āścaryam ity abhāṣanta munayaś cāpi saṃgatāḥ
9.12.3
bhīmaseno raṇe śalyaṃ śalyabhūtaṃ parākrame ekena viddhvā bāṇena punar vivyādha saptabhiḥ
9.12.4
sātyakiś ca śatenainaṃ dharmaputraparīpsayā madreśvaram avākīrya siṃhanādam athānadat
9.12.5
nakulaḥ pañcabhiś cainaṃ sahadevaś ca saptabhiḥ viddhvā taṃ tu tatas tūrṇaṃ punar vivyādha saptabhiḥ
9.12.6
sa tu śūro raṇe yattaḥ pīḍitas tair mahārathaiḥ vikṛṣya kārmukaṃ ghoraṃ vegaghnaṃ bhārasādhanam
9.12.7
sātyakiṃ pañcaviṃśatyā śalyo vivyādha māriṣa bhīmasenaṃ trisaptatyā nakulaṃ saptabhis tathā
9.12.8
tataḥ saviśikhaṃ cāpaṃ sahadevasya dhanvinaḥ chittvā bhallena samare vivyādhainaṃ trisaptabhiḥ
9.12.9
sahadevas tu samare mātulaṃ bhūrivarcasam sajyam anyad dhanuḥ kṛtvā pañcabhiḥ samatāḍayat śarair āśīviṣākārair jvalaj jvalanasaṃnibhaiḥ
9.12.10
sārathiṃ cāsya samare śareṇānataparvaṇā vivyādha bhṛśasaṃkruddhas taṃ ca bhūyas tribhiḥ śaraiḥ
9.12.11
bhīmasenas trisaptatyā sātyakir navabhiḥ śaraiḥ dharmarājas tathā ṣaṣṭyā gātre śalyaṃ samarpayat
9.12.12
tataḥ śalyo mahārāja nirviddhas tair mahārathaiḥ susrāva rudhiraṃ gātrair gairikaṃ parvato yathā
9.12.13
tāṃś ca sarvān maheṣvāsān pañcabhiḥ pañcabhiḥ śaraiḥ vivyādha tarasā rājaṃs tad adbhutam ivābhavat
9.12.14
tato 'pareṇa bhallena dharmaputrasya māriṣa dhanuś ciccheda samare sajyaṃ sa sumahārathaḥ
9.12.15
athānyad dhanur ādāya dharmaputro mahārathaḥ sāśvasūtadhvajarathaṃ śalyaṃ prācchādayac charaiḥ
9.12.16
sa cchādyamānaḥ samare dharmaputrasya sāyakaiḥ yudhiṣṭhiram athāvidhyad daśabhir niśitaiḥ śaraiḥ
9.12.17
sātyakis tu tataḥ kruddho dharmaputre śarārdite madrāṇām adhipaṃ śūraṃ śaraughaiḥ samavārayat
9.12.18
sa sātyakeḥ praciccheda kṣurapreṇa mahad dhanuḥ bhīmasenamukhāṃs tāṃś ca tribhis tribhir atāḍayat
9.12.19
tasya kruddho mahārāja sātyakiḥ satyavikramaḥ tomaraṃ preṣayām āsa svarṇadaṇḍaṃ mahādhanam
9.12.20
bhīmaseno 'tha nārācaṃ jvalantam iva pannagam nakulaḥ samare śaktiṃ sahadevo gadāṃ śubhām dharmarājaḥ śataghnīṃ tu jighāṃsuḥ śalyam āhave
9.12.21
tān āpatata evāśu pañcānāṃ vai bhujacyutān sātyakiprahitaṃ śalyo bhallaiś ciccheda tomaram
9.12.22
bhīmena prahitaṃ cāpi śaraṃ kanakabhūṣaṇam dvidhā ciccheda samare kṛtahastaḥ pratāpavān
9.12.23
nakulapreṣitāṃ śaktiṃ hemadaṇḍāṃ bhayāvahām gadāṃ ca sahadevena śaraughaiḥ samavārayat
9.12.24
śarābhyāṃ ca śataghnīṃ tāṃ rājñaś ciccheda bhārata paśyatāṃ pāṇḍuputrāṇāṃ siṃhanādaṃ nanāda ca nāmṛṣyat taṃ tu śaineyaḥ śatror vijayam āhave
9.12.25
athānyad dhanur ādāya sātyakiḥ krodhamūrchitaḥ dvābhyāṃ madreśvaraṃ viddhvā sārathiṃ ca tribhiḥ śaraiḥ
9.12.26
tataḥ śalyo mahārāja sarvāṃs tān daśabhiḥ śaraiḥ vivyādha subhṛśaṃ kruddhas tottrair iva mahādvipān
9.12.27
te vāryamāṇāḥ samare madrarājñā mahārathāḥ na śekuḥ pramukhe sthātuṃ tasya śatruniṣūdanāḥ
9.12.28
tato duryodhano rājā dṛṣṭvā śalyasya vikramam nihatān pāṇḍavān mene pāñcālān atha sṛñjayān
9.12.29
tato rājan mahābāhur bhīmasenaḥ pratāpavān saṃtyajya manasā prāṇān madrādhipam ayodhayat
9.12.30
nakulaḥ sahadevaś ca sātyakiś ca mahārathaḥ parivārya tadā śalyaṃ samantād vyakirañ śaraiḥ
9.12.31
sa caturbhir maheṣvāsaiḥ pāṇḍavānāṃ mahārathaiḥ vṛtas tān yodhayām āsa madrarājaḥ pratāpavān
9.12.32
tasya dharmasuto rājan kṣurapreṇa mahāhave cakrarakṣaṃ jaghānāśu madrarājasya pārthiva
9.12.33
tasmiṃs tu nihate śūre cakrarakṣe mahārathe madrarājo 'tibalavān sainikān āstṛṇoc charaiḥ
9.12.34
samācchannāṃs tatas tāṃs tu rājan vīkṣya sa sainikān cintayām āsa samare dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ
9.12.35
kathaṃ nu na bhavet satyaṃ tan mādhavavaco mahat na hi kruddho raṇe rājā kṣapayeta balaṃ mama
9.12.36
tataḥ sarathanāgāśvāḥ pāṇḍavāḥ pāṇḍupūrvaja madreśvaraṃ samāseduḥ pīḍayantaḥ samantataḥ
9.12.37
nānāśastraughabahulāṃ śastravṛṣṭiṃ samutthitām vyadhamat samare rājan mahābhrāṇīva mārutaḥ
9.12.38
tataḥ kanakapuṅkhāṃ tāṃ śalyakṣiptāṃ viyadgatām śaravṛṣṭim apaśyāma śalabhānām ivātatim
9.12.39
te śarā madrarājena preṣitā raṇamūrdhani saṃpatantaḥ sma dṛśyante śalabhānāṃ vrajā iva
9.12.40
madrarājadhanurmuktaiḥ śaraiḥ kanakabhūṣaṇaiḥ nirantaram ivākāśaṃ saṃbabhūva janādhipa
9.12.41
na pāṇḍavānāṃ nāsmākaṃ tatra kaś cid vyadṛśyata bāṇāndhakāre mahati kṛte tatra mahābhaye
9.12.42
madrarājena balinā lāghavāc charavṛṣṭibhiḥ loḍyamānaṃ tathā dṛṣṭvā pāṇḍavānāṃ balārṇavam vismayaṃ paramaṃ jagmur devagandharvadānavāḥ
9.12.43
sa tu tān sarvato yattāñ śaraiḥ saṃpīḍya māriṣa dharmarājam avacchādya siṃhavad vyanadan muhuḥ
9.12.44
te channāḥ samare tena pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ na śekus taṃ tadā yuddhe pratyudyātuṃ mahāratham
9.12.45
dharmarājapurogās tu bhīmasenamukhā rathāḥ na jahuḥ samare śūraṃ śalyam āhavaśobhinam
9.13.1
saṃjaya uvāca arjuno drauṇinā viddho yuddhe bahubhir āyasaiḥ tasya cānucaraiḥ śūrais trigartānāṃ mahārathaiḥ drauṇiṃ vivyādha samare tribhir eva śilīmukhaiḥ
9.13.2
tathetarān maheṣvāsān dvābhyāṃ dvābhyāṃ dhanaṃjayaḥ bhūyaś caiva mahābāhuḥ śaravarṣair avākirat
9.13.3
śarakaṇṭakitās te tu tāvakā bharatarṣabha na jahuḥ samare pārthaṃ vadhyamānāḥ śitaiḥ śaraiḥ
9.13.4
te 'rjunaṃ rathavaṃśena droṇaputrapurogamāḥ ayodhayanta samare parivārya mahārathāḥ
9.13.5
tais tu kṣiptāḥ śarā rājan kārtasvaravibhūṣitāḥ arjunasya rathopasthaṃ pūrayām āsur añjasā
9.13.6
tathā kṛṣṇau maheṣvāsau vṛṣabhau sarvadhanvinām śarair vīkṣya vitunnāṅgau prahṛṣṭau yuddhadurmadau
9.13.7
kūbaraṃ rathacakrāṇi īṣā yoktrāṇi cābhibho yugaṃ caivānukarṣaṃ ca śarabhūtam abhūt tadā
9.13.8
naitādṛśaṃ dṛṣṭapūrvaṃ rājan naiva ca naḥ śrutam yādṛśaṃ tatra pārthasya tāvakāḥ saṃpracakrire
9.13.9
sa rathaḥ sarvato bhāti citrapuṅkhaiḥ śitaiḥ śaraiḥ ulkāśataiḥ saṃpradīptaṃ vimānam iva bhūtale
9.13.10
tato 'rjuno mahārāja śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ avākirat tāṃ pṛtanāṃ megho vṛṣṭyā yathācalam
9.13.11
te vadhyamānāḥ samare pārthanāmāṅkitaiḥ śaraiḥ pārthabhūtam amanyanta prekṣamāṇās tathāvidham
9.13.12
tato 'dbhutaśarajvālo dhanuḥśabdānilo mahān senendhanaṃ dadāhāśu tāvakaṃ pārthapāvakaḥ
9.13.13
cakrāṇāṃ patatāṃ caiva yugānāṃ ca dharātale tūṇīrāṇāṃ patākānāṃ dhvajānāṃ ca rathaiḥ saha
9.13.14
īṣāṇām anukarṣāṇāṃ triveṇūnāṃ ca bhārata akṣāṇām atha yoktrāṇāṃ pratodānāṃ ca sarvaśaḥ
9.13.15
śirasāṃ patatāṃ caiva kuṇḍaloṣṇīṣadhāriṇām bhujānāṃ ca mahārāja skandhānāṃ ca samantataḥ
9.13.16
chatrāṇāṃ vyajanaiḥ sārdhaṃ mukuṭānāṃ ca rāśayaḥ samadṛśyanta pārthasya rathamārgeṣu bhārata
9.13.17
agamyarūpā pṛthivī māṃsaśoṇitakardamā babhūva bharataśreṣṭha rudrasyākrīḍanaṃ yathā bhīrūṇāṃ trāsajananī śūrāṇāṃ harṣavardhanī
9.13.18
hatvā tu samare pārthaḥ sahasre dve paraṃtapa rathānāṃ savarūthānāṃ vidhūmo 'gnir iva jvalan
9.13.19
yathā hi bhagavān agnir jagad dagdhvā carācaram vidhūmo dṛśyate rājaṃs tathā pārtho mahārathaḥ
9.13.20
drauṇis tu samare dṛṣṭvā pāṇḍavasya parākramam rathenātipatākena pāṇḍavaṃ pratyavārayat
9.13.21
tāv ubhau puruṣavyāghrau śvetāśvau dhanvināṃ varau samīyatus tadā tūrṇaṃ parasparavadhaiṣiṇau
9.13.22
tayor āsīn mahārāja bāṇavarṣaṃ sudāruṇam jīmūtānāṃ yathā vṛṣṭis tapānte bharatarṣabha
9.13.23
anyonyaspardhinau tau tu śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ tatakṣatur mṛdhe 'nyonyaṃ śṛṅgābhyāṃ vṛṣabhāv iva
9.13.24
tayor yuddhaṃ mahārāja ciraṃ samam ivābhavat astrāṇāṃ saṃgamaś caiva ghoras tatrābhavan mahān
9.13.25
tato 'rjunaṃ dvādaśabhī rukmapuṅkhaiḥ sutejanaiḥ vāsudevaṃ ca daśabhir drauṇir vivyādha bhārata
9.13.26
tataḥ prahasya bībhatsur vyākṣipad gāṇḍivaṃ dhanuḥ mānayitvā muhūrtaṃ ca guruputraṃ mahāhave
9.13.27
vyaśvasūtarathaṃ cakre savyasācī mahārathaḥ mṛdupūrvaṃ tataś cainaṃ tribhir vivyādha sāyakaiḥ
9.13.28
hatāśve tu rathe tiṣṭhan droṇaputras tv ayasmayam musalaṃ pāṇḍuputrāya cikṣepa parighopamam
9.13.29
tam āpatantaṃ sahasā hemapaṭṭavibhūṣitam ciccheda saptadhā vīraḥ pārthaḥ śatrunibarhaṇaḥ
9.13.30
sa cchinnaṃ musalaṃ dṛṣṭvā drauṇiḥ paramakopanaḥ ādade parighaṃ ghoraṃ nagendraśikharopamam cikṣepa caiva pārthāya drauṇir yuddhaviśāradaḥ
9.13.31
tam antakam iva kruddhaṃ parighaṃ prekṣya pāṇḍavaḥ arjunas tvarito jaghne pañcabhiḥ sāyakottamaiḥ
9.13.32
sa cchinnaḥ patito bhūmau pārthabāṇair mahāhave dārayan pṛthivīndrāṇāṃ manaḥ śabdena bhārata
9.13.33
tato 'parais tribhir bāṇair drauṇiṃ vivyādha pāṇḍavaḥ so 'tividdho balavatā pārthena sumahābalaḥ na saṃbhrāntas tadā drauṇiḥ pauruṣe sve vyavasthitaḥ
9.13.34
sudharmā tu tato rājan bhāradvājaṃ mahāratham avākirac charavrātaiḥ sarvakṣatrasya paśyataḥ
9.13.35
tatas tu suratho 'py ājau pāñcālānāṃ mahārathaḥ rathena meghaghoṣeṇa drauṇim evābhyadhāvata
9.13.36
vikarṣan vai dhanuḥ śreṣṭhaṃ sarvabhārasahaṃ dṛḍham jvalanāśīviṣanibhaiḥ śaraiś cainam avākirat
9.13.37
surathaṃ tu tataḥ kruddham āpatantaṃ mahāratham cukopa samare drauṇir daṇḍāhata ivoragaḥ
9.13.38
triśikhāṃ bhrukuṭīṃ kṛtvā sṛkkiṇī parilelihan udvīkṣya surathaṃ roṣād dhanurjyām avamṛjya ca mumoca tīkṣṇaṃ nārācaṃ yamadaṇḍasamadyutim
9.13.39
sa tasya hṛdayaṃ bhittvā praviveśātivegataḥ śakrāśanir ivotsṛṣṭā vidārya dharaṇītalam
9.13.40
tatas taṃ patitaṃ bhūmau nārācena samāhatam vajreṇeva yathā śṛṅgaṃ parvatasya mahādhanam
9.13.41
tasmiṃs tu nihate vīre droṇaputraḥ pratāpavān āruroha rathaṃ tūrṇaṃ tam eva rathināṃ varaḥ
9.13.42
tataḥ sajjo mahārāja drauṇir āhavadurmadaḥ arjunaṃ yodhayām āsa saṃśaptakavṛto raṇe
9.13.43
tatra yuddhaṃ mahac cāsīd arjunasya paraiḥ saha madhyaṃdinagate sūrye yamarāṣṭravivardhanam
9.13.44
tatrāścaryam apaśyāma dṛṣṭvā teṣāṃ parākramam yad eko yugapad vīrān samayodhayad arjunaḥ
9.13.45
vimardas tu mahān āsīd arjunasya paraiḥ saha śatakrator yathā pūrvaṃ mahatyā daityasenayā
9.14.1
saṃjaya uvāca duryodhano mahārāja dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ cakratuḥ sumahad yuddhaṃ śaraśaktisamākulam
9.14.2
tayor āsan mahārāja śaradhārāḥ sahasraśaḥ ambudānāṃ yathā kāle jaladhārāḥ samantataḥ
9.14.3
rājā tu pārṣataṃ viddhvā śaraiḥ pañcabhir āyasaiḥ droṇahantāram ugreṣuḥ punar vivyādha saptabhiḥ
9.14.4
dhṛṣṭadyumnas tu samare balavān dṛḍhavikramaḥ saptatyā viśikhānāṃ vai duryodhanam apīḍayat
9.14.5
pīḍitaṃ prekṣya rājānaṃ sodaryā bharatarṣabha mahatyā senayā sārdhaṃ parivavruḥ sma pārṣatam
9.14.6
sa taiḥ parivṛtaḥ śūraiḥ sarvato 'tirathair bhṛśam vyacarat samare rājan darśayan hastalāghavam
9.14.7
śikhaṇḍī kṛtavarmāṇaṃ gautamaṃ ca mahāratham prabhadrakaiḥ samāyukto yodhayām āsa dhanvinau
9.14.8
tatrāpi sumahad yuddhaṃ ghorarūpaṃ viśāṃ pate prāṇān saṃtyajatāṃ yuddhe prāṇadyūtābhidevane
9.14.9
śalyas tu śaravarṣāṇi vimuñcan sarvatodiśam pāṇḍavān pīḍayām āsa sasātyakivṛkodarān
9.14.10
tathobhau ca yamau yuddhe yamatulyaparākramau yodhayām āsa rājendra vīryeṇa ca balena ca
9.14.11
śalyasāyakanunnānāṃ pāṇḍavānāṃ mahāmṛdhe trātāraṃ nādhyagacchanta ke cit tatra mahārathāḥ
9.14.12
tatas tu nakulaḥ śūro dharmarāje prapīḍite abhidudrāva vegena mātulaṃ mādrinandanaḥ
9.14.13
saṃchādya samare śalyaṃ nakulaḥ paravīrahā vivyādha cainaṃ daśabhiḥ smayamānaḥ stanāntare
9.14.14
sarvapāraśavair bāṇaiḥ karmāraparimārjitaiḥ svarṇapuṅkhaiḥ śilādhautair dhanuryantrapracoditaiḥ
9.14.15
śalyas tu pīḍitas tena svasrīyeṇa mahātmanā nakulaṃ pīḍayām āsa patribhir nataparvabhiḥ
9.14.16
tato yudhiṣṭhiro rājā bhīmaseno 'tha sātyakiḥ sahadevaś ca mādreyo madrarājam upādravan
9.14.17
tān āpatata evāśu pūrayānān rathasvanaiḥ diśaś ca pradiśaś caiva kampayānāṃś ca medinīm pratijagrāha samare senāpatir amitrajit
9.14.18
yudhiṣṭhiraṃ tribhir viddhvā bhīmasenaṃ ca saptabhiḥ sātyakiṃ ca śatenājau sahadevaṃ tribhiḥ śaraiḥ
9.14.19
tatas tu saśaraṃ cāpaṃ nakulasya mahātmanaḥ madreśvaraḥ kṣurapreṇa tadā ciccheda māriṣa tad aśīryata vicchinnaṃ dhanuḥ śalyasya sāyakaiḥ
9.14.20
athānyad dhanur ādāya mādrīputro mahārathaḥ madrarājarathaṃ tūrṇaṃ pūrayām āsa patribhiḥ
9.14.21
yudhiṣṭhiras tu madreśaṃ sahadevaś ca māriṣa daśabhir daśabhir bāṇair urasy enam avidhyatām
9.14.22
bhīmasenas tataḥ ṣaṣṭyā sātyakir navabhiḥ śaraiḥ madrarājam abhidrutya jaghnatuḥ kaṅkapatribhiḥ
9.14.23
madrarājas tataḥ kruddhaḥ sātyakiṃ navabhiḥ śaraiḥ vivyādha bhūyaḥ saptatyā śarāṇāṃ nataparvaṇām
9.14.24
athāsya saśaraṃ cāpaṃ muṣṭau ciccheda māriṣa hayāṃś ca caturaḥ saṃkhye preṣayām āsa mṛtyave
9.14.25
virathaṃ sātyakiṃ kṛtvā madrarājo mahābalaḥ viśikhānāṃ śatenainam ājaghāna samantataḥ
9.14.26
mādrīputrau tu saṃrabdhau bhīmasenaṃ ca pāṇḍavam yudhiṣṭhiraṃ ca kauravya vivyādha daśabhiḥ śaraiḥ
9.14.27
tatrādbhutam apaśyāma madrarājasya pauruṣam yad enaṃ sahitāḥ pārthā nābhyavartanta saṃyuge
9.14.28
athānyaṃ ratham āsthāya sātyakiḥ satyavikramaḥ pīḍitān pāṇḍavān dṛṣṭvā madrarājavaśaṃ gatān abhidudrāva vegena madrāṇām adhipaṃ balī
9.14.29
āpatantaṃ rathaṃ tasya śalyaḥ samitiśobhanaḥ pratyudyayau rathenaiva matto mattam iva dvipam
9.14.30
sa saṃnipātas tumulo babhūvādbhutadarśanaḥ sātyakeś caiva śūrasya madrāṇām adhipasya ca yādṛśo vai purā vṛttaḥ śambarāmararājayoḥ
9.14.31
sātyakiḥ prekṣya samare madrarājaṃ vyavasthitam vivyādha daśabhir bāṇais tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
9.14.32
madrarājas tu subhṛśaṃ viddhas tena mahātmanā sātyakiṃ prativivyādha citrapuṅkhaiḥ śitaiḥ śaraiḥ
9.14.33
tataḥ pārthā maheṣvāsāḥ sātvatābhisṛtaṃ nṛpam abhyadravan rathais tūrṇaṃ mātulaṃ vadhakāmyayā
9.14.34
tata āsīt parāmardas tumulaḥ śoṇitodakaḥ śūrāṇāṃ yudhyamānānāṃ siṃhānām iva nardatām
9.14.35
teṣām āsīn mahārāja vyatikṣepaḥ parasparam siṃhānām āmiṣepsūnāṃ kūjatām iva saṃyuge
9.14.36
teṣāṃ bāṇasahasraughair ākīrṇā vasudhābhavat antarikṣaṃ ca sahasā bāṇabhūtam abhūt tadā
9.14.37
śarāndhakāraṃ bahudhā kṛtaṃ tatra samantataḥ abhracchāyeva saṃjajñe śarair muktair mahātmabhiḥ
9.14.38
tatra rājañ śarair muktair nirmuktair iva pannagaiḥ svarṇapuṅkhaiḥ prakāśadbhir vyarocanta diśas tathā
9.14.39
tatrādbhutaṃ paraṃ cakre śalyaḥ śatrunibarhaṇaḥ yad ekaḥ samare śūro yodhayām āsa vai bahūn
9.14.40
madrarājabhujotsṛṣṭaiḥ kaṅkabarhiṇavājitaiḥ saṃpatadbhiḥ śarair ghorair avākīryata medinī
9.14.41
tatra śalyarathaṃ rājan vicarantaṃ mahāhave apaśyāma yathā pūrvaṃ śakrasyāsurasaṃkṣaye
9.15.1
saṃjaya uvāca tataḥ sainyās tava vibho madrarājapuraskṛtāḥ punar abhyadravan pārthān vegena mahatā raṇe
9.15.2
pīḍitās tāvakāḥ sarve pradhāvanto raṇotkaṭāḥ kṣaṇenaiva ca pārthāṃs te bahutvāt samaloḍayan
9.15.3
te vadhyamānāḥ kurubhiḥ pāṇḍavā nāvatasthire nivāryamāṇā bhīmena paśyatoḥ kṛṣṇapārthayoḥ
9.15.4
tato dhanaṃjayaḥ kruddhaḥ kṛpaṃ saha padānugaiḥ avākirac charaugheṇa kṛtavarmāṇam eva ca
9.15.5
śakuniṃ sahadevas tu sahasainyam avārayat nakulaḥ pārśvataḥ sthitvā madrarājam avaikṣata
9.15.6
draupadeyā narendrāṃś ca bhūyiṣṭhaṃ samavārayan droṇaputraṃ ca pāñcālyaḥ śikhaṇḍī samavārayat
9.15.7
bhīmasenas tu rājānaṃ gadāpāṇir avārayat śalyaṃ tu saha sainyena kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ
9.15.8
tataḥ samabhavad yuddhaṃ saṃsaktaṃ tatra tatra ha tāvakānāṃ pareṣāṃ ca saṃgrāmeṣv anivartinām
9.15.9
tatra paśyāmahe karma śalyasyātimahad raṇe yad ekaḥ sarvasainyāni pāṇḍavānām ayudhyata
9.15.10
vyadṛśyata tadā śalyo yudhiṣṭhirasamīpataḥ raṇe candramaso 'bhyāśe śanaiścara iva grahaḥ
9.15.11
pīḍayitvā tu rājānaṃ śarair āśīviṣopamaiḥ abhyadhāvat punar bhīmaṃ śaravarṣair avākirat
9.15.12
tasya tal lāghavaṃ dṛṣṭvā tathaiva ca kṛtāstratām apūjayann anīkāni pareṣāṃ tāvakāni ca
9.15.13
pīḍyamānās tu śalyena pāṇḍavā bhṛśavikṣatāḥ prādravanta raṇaṃ hitvā krośamāne yudhiṣṭhire
9.15.14
vadhyamāneṣv anīkeṣu madrarājena pāṇḍavaḥ amarṣavaśam āpanno dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ tataḥ pauruṣam āsthāya madrarājam apīḍayat
9.15.15
jayo vāstu vadho veti kṛtabuddhir mahārathaḥ samāhūyābravīt sarvān bhrātṝn kṛṣṇaṃ ca mādhavam
9.15.16
bhīṣmo droṇaś ca karṇaś ca ye cānye pṛthivīkṣitaḥ kauravārthe parākrāntāḥ saṃgrāme nidhanaṃ gatāḥ
9.15.17
yathābhāgaṃ yathotsāhaṃ bhavantaḥ kṛtapauruṣāḥ bhāgo 'vaśiṣṭa eko 'yaṃ mama śalyo mahārathaḥ
9.15.18
so 'ham adya yudhā jetum āśaṃse madrakeśvaram tatra yan mānasaṃ mahyaṃ tat sarvaṃ nigadāmi vaḥ
9.15.19
cakrarakṣāv imau śūrau mama mādravatīsutau ajeyau vāsavenāpi samare vīrasaṃmatau
9.15.20
sādhv imau mātulaṃ yuddhe kṣatradharmapuraskṛtau madarthaṃ pratiyudhyetāṃ mānārhau satyasaṃgarau
9.15.21
māṃ vā śalyo raṇe hantā taṃ vāhaṃ bhadram astu vaḥ iti satyām imāṃ vāṇīṃ lokavīrā nibodhata
9.15.22
yotsye 'haṃ mātulenādya kṣatradharmeṇa pārthivāḥ svayaṃ samabhisaṃdhāya vijayāyetarāya vā
9.15.23
tasya me 'bhyadhikaṃ śastraṃ sarvopakaraṇāni ca saṃyuñjantu raṇe kṣipraṃ śāstravad rathayojakāḥ
9.15.24
śaineyo dakṣiṇaṃ cakraṃ dhṛṣṭadyumnas tathottaram pṛṣṭhagopo bhavatv adya mama pārtho dhanaṃjayaḥ
9.15.25
puraḥsaro mamādyāstu bhīmaḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ evam abhyadhikaḥ śalyād bhaviṣyāmi mahāmṛdhe
9.15.26
evam uktās tathā cakruḥ sarve rājñaḥ priyaiṣiṇaḥ tataḥ praharṣaḥ sainyānāṃ punar āsīt tadā nṛpa
9.15.27
pāñcālānāṃ somakānāṃ matsyānāṃ ca viśeṣataḥ pratijñāṃ tāṃ ca saṃgrāme dharmarājasya pūrayan
9.15.28
tataḥ śaṅkhāṃś ca bherīś ca śataśaś caiva puṣkarān avādayanta pāñcālāḥ siṃhanādāṃś ca nedire
9.15.29
te 'bhyadhāvanta saṃrabdhā madrarājaṃ tarasvinaḥ mahatā harṣajenātha nādena kurupuṃgavāḥ
9.15.30
hrādena gajaghaṇṭānāṃ śaṅkhānāṃ ninadena ca tūryaśabdena mahatā nādayantaś ca medinīm
9.15.31
tān pratyagṛhṇāt putras te madrarājaś ca vīryavān mahāmeghān iva bahūñ śailāv astodayāv ubhau
9.15.32
śalyas tu samaraślāghī dharmarājam ariṃdamam vavarṣa śaravarṣeṇa varṣeṇa maghavān iva
9.15.33
tathaiva kururājo 'pi pragṛhya ruciraṃ dhanuḥ droṇopadeśān vividhān darśayāno mahāmanāḥ
9.15.34
vavarṣa śaravarṣāṇi citraṃ laghu ca suṣṭhu ca na cāsya vivaraṃ kaś cid dadarśa carato raṇe
9.15.35
tāv ubhau vividhair bāṇais tatakṣāte parasparam śārdūlāv āmiṣaprepsū parākrāntāv ivāhave
9.15.36
bhīmas tu tava putreṇa raṇaśauṇḍena saṃgataḥ pāñcālyaḥ sātyakiś caiva mādrīputrau ca pāṇḍavau śakunipramukhān vīrān pratyagṛhṇan samantataḥ
9.15.37
tadāsīt tumulaṃ yuddhaṃ punar eva jayaiṣiṇām tāvakānāṃ pareṣāṃ ca rājan durmantrite tava
9.15.38
duryodhanas tu bhīmasya śareṇānataparvaṇā cicchedādiśya saṃgrāme dhvajaṃ hemavibhūṣitam
9.15.39
sakiṅkiṇīkajālena mahatā cārudarśanaḥ papāta ruciraḥ siṃho bhīmasenasya nānadan
9.15.40
punaś cāsya dhanuś citraṃ gajarājakaropamam kṣureṇa śitadhāreṇa pracakarta narādhipaḥ
9.15.41
sa cchinnadhanvā tejasvī rathaśaktyā sutaṃ tava bibhedorasi vikramya sa rathopastha āviśat
9.15.42
tasmin moham anuprāpte punar eva vṛkodaraḥ yantur eva śiraḥ kāyāt kṣurapreṇāharat tadā
9.15.43
hatasūtā hayās tasya ratham ādāya bhārata vyadravanta diśo rājan hāhākāras tadābhavat
9.15.44
tam abhyadhāvat trāṇārthaṃ droṇaputro mahārathaḥ kṛpaś ca kṛtavarmā ca putraṃ te 'bhiparīpsavaḥ
9.15.45
tasmin vilulite sainye trastās tasya padānugāḥ gāṇḍīvadhanvā visphārya dhanus tān ahanac charaiḥ
9.15.46
yudhiṣṭhiras tu madreśam abhyadhāvad amarṣitaḥ svayaṃ saṃcodayann aśvān dantavarṇān manojavān
9.15.47
tatrādbhutam apaśyāma kuntīputre yudhiṣṭhire purā bhūtvā mṛdur dānto yat tadā dāruṇo 'bhavat
9.15.48
vivṛtākṣaś ca kaunteyo vepamānaś ca manyunā ciccheda yodhān niśitaiḥ śaraiḥ śatasahasraśaḥ
9.15.49
yāṃ yāṃ pratyudyayau senāṃ tāṃ tāṃ jyeṣṭhaḥ sa pāṇḍavaḥ śarair apātayad rājan girīn vajrair ivottamaiḥ
9.15.50
sāśvasūtadhvajarathān rathinaḥ pātayan bahūn ākrīḍad eko balavān pavanas toyadān iva
9.15.51
sāśvārohāṃś ca turagān pattīṃś caiva sahasraśaḥ vyapothayata saṃgrāme kruddho rudraḥ paśūn iva
9.15.52
śūnyam āyodhanaṃ kṛtvā śaravarṣaiḥ samantataḥ abhyadravata madreśaṃ tiṣṭha śalyeti cābravīt
9.15.53
tasya tac caritaṃ dṛṣṭvā saṃgrāme bhīmakarmaṇaḥ vitresus tāvakāḥ sarve śalyas tv enaṃ samabhyayāt
9.15.54
tatas tau tu susaṃrabdhau pradhmāpya salilodbhavau samāhūya tadānyonyaṃ bhartsayantau samīyatuḥ
9.15.55
śalyas tu śaravarṣeṇa yudhiṣṭhiram avākirat madrarājaṃ ca kaunteyaḥ śaravarṣair avākirat
9.15.56
vyadṛśyetāṃ tadā rājan kaṅkapatribhir āhave udbhinnarudhirau śūrau madrarājayudhiṣṭhirau
9.15.57
puṣpitāv iva rejāte vane śalmalikiṃśukā dīpyamānau mahātmānau prāṇayor yuddhadurmadau
9.15.58
dṛṣṭvā sarvāṇi sainyāni nādhyavasyaṃs tayor jayam hatvā madrādhipaṃ pārtho bhokṣyate 'dya vasuṃdharām
9.15.59
śalyo vā pāṇḍavaṃ hatvā dadyād duryodhanāya gām itīva niścayo nābhūd yodhānāṃ tatra bhārata
9.15.60
pradakṣiṇam abhūt sarvaṃ dharmarājasya yudhyataḥ
9.15.61
tataḥ śaraśataṃ śalyo mumocāśu yudhiṣṭhire dhanuś cāsya śitāgreṇa bāṇena nirakṛntata
9.15.62
so 'nyat kārmukam ādāya śalyaṃ śaraśatais tribhiḥ avidhyat kārmukaṃ cāsya kṣureṇa nirakṛntata
9.15.63
athāsya nijaghānāśvāṃś caturo nataparvabhiḥ dvābhyām atha śitāgrābhyām ubhau ca pārṣṇisārathī
9.15.64
tato 'sya dīpyamānena pītena niśitena ca pramukhe vartamānasya bhallenāpāharad dhvajam tataḥ prabhagnaṃ tat sainyaṃ dauryodhanam ariṃdama
9.15.65
tato madrādhipaṃ drauṇir abhyadhāvat tathākṛtam āropya cainaṃ svarathaṃ tvaramāṇaḥ pradudruve
9.15.66
muhūrtam iva tau gatvā nardamāne yudhiṣṭhire sthitvā tato madrapatir anyaṃ syandanam āsthitaḥ
9.15.67
vidhivat kalpitaṃ śubhraṃ mahāmbudaninādinam sajjayantropakaraṇaṃ dviṣatāṃ romaharṣaṇam
9.16.1
saṃjaya uvāca athānyad dhanur ādāya balavad vegavattaram yudhiṣṭhiraṃ madrapatir viddhvā siṃha ivānadat
9.16.2
tataḥ sa śaravarṣeṇa parjanya iva vṛṣṭimān abhyavarṣad ameyātmā kṣatriyān kṣatriyarṣabhaḥ
9.16.3
sātyakiṃ daśabhir viddhvā bhīmasenaṃ tribhiḥ śaraiḥ sahadevaṃ tribhir viddhvā yudhiṣṭhiram apīḍayat
9.16.4
tāṃs tān anyān maheṣvāsān sāśvān sarathakuñjarān kuñjarān kuñjarārohān aśvān aśvaprayāyinaḥ rathāṃś ca rathibhiḥ sārdhaṃ jaghāna rathināṃ varaḥ
9.16.5
bāhūṃś ciccheda ca tathā sāyudhān ketanāni ca cakāra ca mahīṃ yodhais tīrṇāṃ vedīṃ kuśair iva
9.16.6
tathā tam arisainyāni ghnantaṃ mṛtyum ivāntakam parivavrur bhṛśaṃ kruddhāḥ pāṇḍupāñcālasomakāḥ
9.16.7
taṃ bhīmasenaś ca śineś ca naptā; mādryāś ca putrau puruṣapravīrau samāgataṃ bhīmabalena rājñā; paryāpur anyonyam athāhvayantaḥ
9.16.8
tatas tu śūrāḥ samare narendraṃ; madreśvaraṃ prāpya yudhāṃ variṣṭham āvārya cainaṃ samare nṛvīrā; jaghnuḥ śaraiḥ patribhir ugravegaiḥ
9.16.9
saṃrakṣito bhīmasenena rājā; mādrīsutābhyām atha mādhavena madrādhipaṃ patribhir ugravegaiḥ; stanāntare dharmasuto nijaghne
9.16.10
tato raṇe tāvakānāṃ rathaughāḥ; samīkṣya madrādhipatiṃ śarārtam paryāvavruḥ pravarāḥ sarvaśaś ca; duryodhanasyānumate samantāt
9.16.11
tato drutaṃ madrajanādhipo raṇe; yudhiṣṭhiraṃ saptabhir abhyavidhyat taṃ cāpi pārtho navabhiḥ pṛṣatkair; vivyādha rājaṃs tumule mahātmā
9.16.12
ākarṇapūrṇāyatasaṃprayuktaiḥ; śarais tadā saṃyati tailadhautaiḥ anyonyam ācchādayatāṃ mahārathau; madrādhipaś cāpi yudhiṣṭhiraś ca
9.16.13
tatas tu tūrṇaṃ samare mahārathau; parasparasyāntaram īkṣamāṇau śarair bhṛśaṃ vivyadhatur nṛpottamau; mahābalau śatrubhir apradhṛṣyau
9.16.14
tayor dhanurjyātalanisvano mahān; mahendravajrāśanitulyanisvanaḥ parasparaṃ bāṇagaṇair mahātmanoḥ; pravarṣator madrapapāṇḍuvīrayoḥ
9.16.15
tau ceratur vyāghraśiśuprakāśau; mahāvaneṣv āmiṣagṛddhināv iva viṣāṇinau nāgavarāv ivobhau; tatakṣatuḥ saṃyugajātadarpau
9.16.16
tatas tu madrādhipatir mahātmā; yudhiṣṭhiraṃ bhīmabalaṃ prasahya vivyādha vīraṃ hṛdaye 'tivegaṃ; śareṇa sūryāgnisamaprabheṇa
9.16.17
tato 'tividdho 'tha yudhiṣṭhiro 'pi; susaṃprayuktena śareṇa rājan jaghāna madrādhipatiṃ mahātmā; mudaṃ ca lebhe ṛṣabhaḥ kurūṇām
9.16.18
tato muhūrtād iva pārthivendro; labdhvā saṃjñāṃ krodhasaṃraktanetraḥ śatena pārthaṃ tvarito jaghāna; sahasranetrapratimaprabhāvaḥ
9.16.19
tvaraṃs tato dharmasuto mahātmā; śalyasya kruddho navabhiḥ pṛṣatkaiḥ bhittvā hy uras tapanīyaṃ ca varma; jaghāna ṣaḍbhis tv aparaiḥ pṛṣatkaiḥ
9.16.20
tatas tu madrādhipatiḥ prahṛṣṭo; dhanur vikṛṣya vyasṛjat pṛṣatkān dvābhyāṃ kṣurābhyāṃ ca tathaiva rājñaś; ciccheda cāpaṃ kurupuṃgavasya
9.16.21
navaṃ tato 'nyat samare pragṛhya; rājā dhanur ghorataraṃ mahātmā śalyaṃ tu viddhvā niśitaiḥ samantād; yathā mahendro namuciṃ śitāgraiḥ
9.16.22
tatas tu śalyo navabhiḥ pṛṣatkair; bhīmasya rājñaś ca yudhiṣṭhirasya nikṛtya raukme paṭuvarmaṇī tayor; vidārayām āsa bhujau mahātmā
9.16.23
tato 'pareṇa jvalitārkatejasā; kṣureṇa rājño dhanur unmamātha kṛpaś ca tasyaiva jaghāna sūtaṃ; ṣaḍbhiḥ śaraiḥ so 'bhimukhaṃ papāta
9.16.24
madrādhipaś cāpi yudhiṣṭhirasya; śaraiś caturbhir nijaghāna vāhān vāhāṃś ca hatvā vyakaron mahātmā; yodhakṣayaṃ dharmasutasya rājñaḥ
9.16.25
tathā kṛte rājani bhīmaseno; madrādhipasyāśu tato mahātmā chittvā dhanur vegavatā śareṇa; dvābhyām avidhyat subhṛśaṃ narendram
9.16.26
athāpareṇāsya jahāra yantuḥ; kāyāc chiraḥ saṃnahanīyamadhyāt jaghāna cāśvāṃś caturaḥ sa śīghraṃ; tathā bhṛśaṃ kupito bhīmasenaḥ
9.16.27
tam agraṇīḥ sarvadhanurdharāṇām; ekaṃ carantaṃ samare 'tivegam bhīmaḥ śatena vyakirac charāṇāṃ; mādrīputraḥ sahadevas tathaiva
9.16.28
taiḥ sāyakair mohitaṃ vīkṣya śalyaṃ; bhīmaḥ śarair asya cakarta varma sa bhīmasenena nikṛttavarmā; madrādhipaś carma sahasratāram
9.16.29
pragṛhya khaḍgaṃ ca rathān mahātmā; praskandya kuntīsutam abhyadhāvat chittvā ratheṣāṃ nakulasya so 'tha; yudhiṣṭhiraṃ bhīmabalo 'bhyadhāvat
9.16.30
taṃ cāpi rājānam athotpatantaṃ; kruddhaṃ yathaivāntakam āpatantam dhṛṣṭadyumno draupadeyāḥ śikhaṇḍī; śineś ca naptā sahasā parīyuḥ
9.16.31
athāsya carmāpratimaṃ nyakṛntad; bhīmo mahātmā daśabhiḥ pṛṣatkaḥ khaḍgaṃ ca bhallair nicakarta muṣṭau; nadan prahṛṣṭas tava sainyamadhye
9.16.32
tat karma bhīmasya samīkṣya hṛṣṭās; te pāṇḍavānāṃ pravarā rathaughāḥ nādaṃ ca cakrur bhṛśam utsmayantaḥ; śaṅkhāṃś ca dadhmuḥ śaśisaṃnikāśān
9.16.33
tenātha śabdena vibhīṣaṇena; tavābhitaptaṃ balam aprahṛṣṭam svedābhibhūtaṃ rudhirokṣitāṅgaṃ; visaṃjñakalpaṃ ca tathā viṣaṇṇam
9.16.34
sa madrarājaḥ sahasāvakīrṇo; bhīmāgragaiḥ pāṇḍavayodhamukhyaiḥ yudhiṣṭhirasyābhimukhaṃ javena; siṃho yathā mṛgahetoḥ prayātaḥ
9.16.35
sa dharmarājo nihatāśvasūtaṃ; krodhena dīptajvalanaprakāśam dṛṣṭvā tu madrādhipatiṃ sa tūrṇaṃ; samabhyadhāvat tam ariṃ balena
9.16.36
govindavākyaṃ tvaritaṃ vicintya; dadhre matiṃ śalyavināśanāya sa dharmarājo nihatāśvasūte; rathe tiṣṭhañ śaktim evābhikāṅkṣan
9.16.37
tac cāpi śalyasya niśamya karma; mahātmano bhāgam athāvaśiṣṭam smṛtvā manaḥ śalyavadhe yatātmā; yathoktam indrāvarajasya cakre
9.16.38
sa dharmarājo maṇihemadaṇḍāṃ; jagrāha śaktiṃ kanakaprakāśām netre ca dīpte sahasā vivṛtya; madrādhipaṃ kruddhamanā niraikṣat
9.16.39
nirīkṣito vai naradeva rājñā; pūtātmanā nirhṛtakalmaṣeṇa abhūn na yad bhasmasān madrarājas; tad adbhutaṃ me pratibhāti rājan
9.16.40
tatas tu śaktiṃ rucirogradaṇḍāṃ; maṇipravālojjvalitāṃ pradīptām cikṣepa vegāt subhṛśaṃ mahātmā; madrādhipāya pravaraḥ kurūṇām
9.16.41
dīptām athaināṃ mahatā balena; savisphuliṅgāṃ sahasā patantīm praikṣanta sarve kuravaḥ sametā; yathā yugānte mahatīm ivolkām
9.16.42
tāṃ kālarātrīm iva pāśahastāṃ; yamasya dhātrīm iva cograrūpām sabrahmadaṇḍapratimām amoghāṃ; sasarja yatto yudhi dharmarājaḥ
9.16.43
gandhasrag agryāsanapānabhojanair; abhyarcitāṃ pāṇḍusutaiḥ prayatnāt saṃvartakāgnipratimāṃ jvalantīṃ; kṛtyām atharvāṅgirasīm ivogrām
9.16.44
īśānahetoḥ pratinirmitāṃ tāṃ; tvaṣṭrā ripūṇām asudehabhakṣām bhūmyantarikṣādijalāśayāni; prasahya bhūtāni nihantum īśām
9.16.45
ghaṇṭāpatākāmaṇivajrabhājaṃ; vaiḍūryacitrāṃ tapanīyadaṇḍām tvaṣṭrā prayatnān niyamena kḷptāṃ; brahmadviṣām antakarīm amoghām
9.16.46
balaprayatnād adhirūḍhavegāṃ; mantraiś ca ghorair abhimantrayitvā sasarja mārgeṇa ca tāṃ pareṇa; vadhāya madrādhipates tadānīm
9.16.47
hato 'sy asāv ity abhigarjamāno; rudro 'ntakāyāntakaraṃ yatheṣum prasārya bāhuṃ sudṛḍhaṃ supāṇiṃ; krodhena nṛtyann iva dharmarājaḥ
9.16.48
tāṃ sarvaśaktyā prahitāṃ sa śaktiṃ; yudhiṣṭhireṇāprativāryavīryām pratigrahāyābhinanarda śalyaḥ; samyag ghutām agnir ivājyadhārām
9.16.49
sā tasya marmāṇi vidārya śubhram; uro viśālaṃ ca tathaiva varma viveśa gāṃ toyam ivāprasaktā; yaśo viśālaṃ nṛpater dahantī
9.16.50
nāsākṣikarṇāsyaviniḥsṛtena; prasyandatā ca vraṇasaṃbhavena saṃsiktagātro rudhireṇa so 'bhūt; krauñco yathā skandahato mahādriḥ
9.16.51
prasārya bāhū sa rathād gato gāṃ; saṃchinnavarmā kurunandanena mahendravāhapratimo mahātmā; vajrāhataṃ śṛṅgam ivācalasya
9.16.52
bāhū prasāryābhimukho dharmarājasya madrarāṭ tato nipatito bhūmāv indradhvaja ivocchritaḥ
9.16.53
sa tathā bhinnasarvāṅgo rudhireṇa samukṣitaḥ pratyudgata iva premṇā bhūmyā sa narapuṃgavaḥ
9.16.54
priyayā kāntayā kāntaḥ patamāna ivorasi ciraṃ bhuktvā vasumatīṃ priyāṃ kāntām iva prabhuḥ sarvair aṅgaiḥ samāśliṣya prasupta iva so 'bhavat
9.16.55
dharmye dharmātmanā yuddhe nihato dharmasūnunā samyag ghuta iva sviṣṭaḥ praśānto 'gnir ivādhvare
9.16.56
śaktyā vibhinnahṛdayaṃ vipraviddhāyudhadhvajam saṃśāntam api madreśaṃ lakṣmīr naiva vyamuñcata
9.16.57
tato yudhiṣṭhiraś cāpam ādāyendradhanuṣprabham vyadhamad dviṣataḥ saṃkhye khagarāḍ iva pannagān dehāsūn niśitair bhallai ripūṇāṃ nāśayan kṣaṇāt
9.16.58
tataḥ pārthasya bāṇaughair āvṛtāḥ sainikās tava nimīlitākṣāḥ kṣiṇvanto bhṛśam anyonyam arditāḥ saṃnyastakavacā dehair vipatrāyudhajīvitāḥ
9.16.59
tataḥ śalye nipatite madrarājānujo yuvā bhrātuḥ sarvair guṇais tulyo rathī pāṇḍavam abhyayāt
9.16.60
vivyādha ca naraśreṣṭho nārācair bahubhis tvaran hatasyāpacitiṃ bhrātuś cikīrṣur yuddhadurmadaḥ
9.16.61
taṃ vivyādhāśugaiḥ ṣaḍbhir dharmarājas tvarann iva kārmukaṃ cāsya ciccheda kṣurābhyāṃ dhvajam eva ca
9.16.62
tato 'sya dīpyamānena sudṛḍhena śitena ca pramukhe vartamānasya bhallenāpāharac chiraḥ
9.16.63
sakuṇḍalaṃ tad dadṛśe patamānaṃ śiro rathāt puṇyakṣayam iva prāpya patantaṃ svargavāsinam
9.16.64
tasyāpakṛṣṭaśīrṣaṃ tac charīraṃ patitaṃ rathāt rudhireṇāvasiktāṅgaṃ dṛṣṭvā sainyam abhajyata
9.16.65
vicitrakavace tasmin hate madranṛpānuje hāhākāraṃ vikurvāṇāḥ kuravo vipradudruvuḥ
9.16.66
śalyānujaṃ hataṃ dṛṣṭvā tāvakās tyaktajīvitāḥ vitresuḥ pāṇḍavabhayād rajodhvastās tathā bhṛśam
9.16.67
tāṃs tathā bhajyatas trastān kauravān bharatarṣabha śiner naptā kiran bāṇair abhyavartata sātyakiḥ
9.16.68
tam āyāntaṃ maheṣvāsam aprasahyaṃ durāsadam hārdikyas tvarito rājan pratyagṛhṇād abhītavat
9.16.69
tau sametau mahātmānau vārṣṇeyāv aparājitau hārdikyaḥ sātyakiś caiva siṃhāv iva madotkaṭau
9.16.70
iṣubhir vimalābhāsaiś chādayantau parasparam arcirbhir iva sūryasya divākarasamaprabhau
9.16.71
cāpamārgabaloddhūtān mārgaṇān vṛṣṇisiṃhayoḥ ākāśe samapaśyāma pataṃgān iva śīghragān
9.16.72
sātyakiṃ daśabhir viddhvā hayāṃś cāsya tribhiḥ śaraiḥ cāpam ekena ciccheda hārdikyo nataparvaṇā
9.16.73
tan nikṛttaṃ dhanuḥ śreṣṭham apāsya śinipuṃgavaḥ anyad ādatta vegena vegavattaram āyudham
9.16.74
tad ādāya dhanuḥ śreṣṭhaṃ variṣṭhaḥ sarvadhanvinām hārdikyaṃ daśabhir bāṇaiḥ pratyavidhyat stanāntare
9.16.75
tato rathaṃ yugeṣāṃ ca chittvā bhallaiḥ susaṃyataiḥ aśvāṃs tasyāvadhīt tūrṇam ubhau ca pārṣṇisārathī
9.16.76
madrarāje hate rājan virathe kṛtavarmaṇi duryodhanabalaṃ sarvaṃ punar āsīt parāṅmukham
9.16.77
tatpare nāvabudhyanta sainyena rajasā vṛte balaṃ tu hatabhūyiṣṭhaṃ tat tadāsīt parāṅmukham
9.16.78
tato muhūrtāt te 'paśyan rajo bhaumaṃ samutthitam vividhaiḥ śoṇitasrāvaiḥ praśāntaṃ puruṣarṣabha
9.16.79
tato duryodhano dṛṣṭvā bhagnaṃ svabalam antikāt javenāpatataḥ pārthān ekaḥ sarvān avārayat
9.16.80
pāṇḍavān sarathān dṛṣṭvā dhṛṣṭadyumnaṃ ca pārṣatam ānartaṃ ca durādharṣaṃ śitair bāṇair avākirat
9.16.81
taṃ pare nābhyavartanta martyā mṛtyum ivāgatam athānyaṃ ratham āsthāya hārdikyo 'pi nyavartata
9.16.82
tato yudhiṣṭhiro rājā tvaramāṇo mahārathaḥ caturbhir nijaghānāśvān patribhiḥ kṛtavarmaṇaḥ vivyādha gautamaṃ cāpi ṣaḍbhir bhallaiḥ sutejanaiḥ
9.16.83
aśvatthāmā tato rājñā hatāśvaṃ virathīkṛtam samapovāha hārdikyaṃ svarathena yudhiṣṭhirāt
9.16.84
tataḥ śāradvato 'ṣṭābhiḥ pratyavidhyad yudhiṣṭhiram vivyādha cāśvān niśitais tasyāṣṭābhiḥ śilīmukhaiḥ
9.16.85
evam etan mahārāja yuddhaśeṣam avartata tava durmantrite rājan sahaputrasya bhārata
9.16.86
tasmin maheṣvāsavare viśaste; saṃgrāmamadhye kurupuṃgavena pārthāḥ sametāḥ paramaprahṛṣṭāḥ; śaṅkhān pradadhmur hatam īkṣya śalyam
9.16.87
yudhiṣṭhiraṃ ca praśaśaṃsur ājau; purā surā vṛtravadhe yathendram cakruś ca nānāvidhavādyaśabdān; ninādayanto vasudhāṃ samantāt
9.17.1
saṃjaya uvāca śalye tu nihate rājan madrarājapadānugāḥ rathāḥ saptaśatā vīrā niryayur mahato balāt
9.17.2
duryodhanas tu dviradam āruhyācalasaṃnibham chatreṇa dhriyamāṇena vījyamānaś ca cāmaraiḥ na gantavyaṃ na gantavyam iti madrān avārayat
9.17.3
duryodhanena te vīrā vāryamāṇāḥ punaḥ punaḥ yudhiṣṭhiraṃ jighāṃsantaḥ pāṇḍūnāṃ prāviśan balam
9.17.4
te tu śūrā mahārāja kṛtacittāḥ sma yodhane dhanuḥśabdaṃ mahat kṛtvā sahāyudhyanta pāṇḍavaiḥ
9.17.5
śrutvā tu nihataṃ śalyaṃ dharmaputraṃ ca pīḍitam madrarājapriye yuktair madrakāṇāṃ mahārathaiḥ
9.17.6
ājagāma tataḥ pārtho gāṇḍīvaṃ vikṣipan dhanuḥ pūrayan rathaghoṣeṇa diśaḥ sarvā mahārathaḥ
9.17.7
tato 'rjunaś ca bhīmaś ca mādrīputrau ca pāṇḍavau sātyakiś ca naravyāghro draupadeyāś ca sarvaśaḥ
9.17.8
dhṛṣṭadyumnaḥ śikhaṇḍī ca pāñcālāḥ saha somakaiḥ yudhiṣṭhiraṃ parīpsantaḥ samantāt paryavārayan
9.17.9
te samantāt parivṛtāḥ pāṇḍavaiḥ puruṣarṣabhāḥ kṣobhayanti sma tāṃ senāṃ makarāḥ sāgaraṃ yathā
9.17.10
purovātena gaṅgeva kṣobhyamānā mahānadī akṣobhyata tadā rājan pāṇḍūnāṃ dhvajinī punaḥ
9.17.11
praskandya senāṃ mahatīṃ tyaktātmāno mahārathāḥ vṛkṣān iva mahāvātāḥ kampayanti sma tāvakāḥ
9.17.12
bahavaś cukruśus tatra kva sa rājā yudhiṣṭhiraḥ bhrātaro vāsya te śūrā dṛśyante neha ke cana
9.17.13
pāñcālānāṃ mahāvīryāḥ śikhaṇḍī ca mahārathaḥ dhṛṣṭadyumno 'tha śaineyo draupadeyāś ca sarvaśaḥ
9.17.14
evaṃ tān vādinaḥ śūrān draupadeyā mahārathāḥ abhyaghnan yuyudhānaś ca madrarājapadānugān
9.17.15
cakrair vimathitaiḥ ke cit ke cic chinnair mahādhvajaiḥ pratyadṛśyanta samare tāvakā nihatāḥ paraiḥ
9.17.16
ālokya pāṇḍavān yuddhe yodhā rājan samantataḥ vāryamāṇā yayur vegāt tava putreṇa bhārata
9.17.17
duryodhanas tu tān vīrān vārayām āsa sāntvayan na cāsya śāsanaṃ kaś cit tatra cakre mahārathaḥ
9.17.18
tato gāndhārarājasya putraḥ śakunir abravīt duryodhanaṃ mahārāja vacanaṃ vacanakṣamaḥ
9.17.19
kiṃ naḥ saṃprekṣamāṇānāṃ madrāṇāṃ hanyate balam na yuktam etat samare tvayi tiṣṭhati bhārata
9.17.20
sahitair nāma yoddhavyam ity eṣa samayaḥ kṛtaḥ atha kasmāt parān eva ghnato marṣayase nṛpa
9.17.21
duryodhana uvāca vāryamāṇā mayā pūrvaṃ naite cakrur vaco mama ete hi nihatāḥ sarve praskannāḥ pāṇḍuvāhinīm
9.17.22
śakunir uvāca na bhartuḥ śāsanaṃ vīrā raṇe kurvanty amarṣitāḥ alaṃ kroddhuṃ tathaiteṣāṃ nāyaṃ kāla upekṣitum
9.17.23
yāmaḥ sarve 'tra saṃbhūya savājirathakuñjarāḥ paritrātuṃ maheṣvāsān madrarājapadānugān
9.17.24
anyonyaṃ parirakṣāmo yatnena mahatā nṛpa evaṃ sarve 'nusaṃcintya prayayur yatra sainikāḥ
9.17.25
saṃjaya uvāca evam uktas tato rājā balena mahatā vṛtaḥ prayayau siṃhanādena kampayan vai vasuṃdharām
9.17.26
hata vidhyata gṛhṇīta praharadhvaṃ nikṛntata ity āsīt tumulaḥ śabdas tava sainyasya bhārata
9.17.27
pāṇḍavās tu raṇe dṛṣṭvā madrarājapadānugān sahitān abhyavartanta gulmam āsthāya madhyamam
9.17.28
te muhūrtād raṇe vīrā hastāhastaṃ viśāṃ pate nihatāḥ pratyadṛśyanta madrarājapadānugāḥ
9.17.29
tato naḥ saṃprayātānāṃ hatāmitrās tarasvinaḥ hṛṣṭāḥ kilakilāśabdam akurvan sahitāḥ pare
9.17.30
athotthitāni ruṇḍāni samadṛśyanta sarvaśaḥ papāta mahatī colkā madhyenādityamaṇḍalam
9.17.31
rathair bhagnair yugākṣaiś ca nihataiś ca mahārathaiḥ aśvair nipatitaiś caiva saṃchannābhūd vasuṃdharā
9.17.32
vātāyamānais turagair yugāsaktais turaṃgamaiḥ adṛśyanta mahārāja yodhās tatra raṇājire
9.17.33
bhagnacakrān rathān ke cid avahaṃs turagā raṇe rathārdhaṃ ke cid ādāya diśo daśa vibabhramuḥ tatra tatra ca dṛśyante yoktraiḥ śliṣṭāḥ sma vājinaḥ
9.17.34
rathinaḥ patamānāś ca vyadṛśyanta narottama gaganāt pracyutāḥ siddhāḥ puṇyānām iva saṃkṣaye
9.17.35
nihateṣu ca śūreṣu madrarājānugeṣu ca asmān āpatataś cāpi dṛṣṭvā pārthā mahārathāḥ
9.17.36
abhyavartanta vegena jayagṛdhrāḥ prahāriṇaḥ bāṇaśabdaravān kṛtvā vimiśrāñ śaṅkhanisvanaiḥ
9.17.37
asmāṃs tu punar āsādya labdhalakṣāḥ prahāriṇaḥ śarāsanāni dhunvānāḥ siṃhanādān pracukruśuḥ
9.17.38
tato hatam abhiprekṣya madrarājabalaṃ mahat madrarājaṃ ca samare dṛṣṭvā śūraṃ nipātitam duryodhanabalaṃ sarvaṃ punar āsīt parāṅmukham
9.17.39
vadhyamānaṃ mahārāja pāṇḍavair jitakāśibhiḥ diśo bheje 'tha saṃbhrāntaṃ trāsitaṃ dṛḍhadhanvibhiḥ
9.18.1
saṃjaya uvāca pātite yudhi durdharṣe madrarāje mahārathe tāvakās tava putrāś ca prāyaśo vimukhābhavan
9.18.2
vaṇijo nāvi bhinnāyāṃ yathāgādhe 'plave 'rṇave apāre pāram icchanto hate śūre mahātmani
9.18.3
madrarāje mahārāja vitrastāḥ śaravikṣatāḥ anāthā nātham icchanto mṛgāḥ siṃhārditā iva
9.18.4
vṛṣā yathā bhagnaśṛṅgāḥ śīrṇadantā gajā iva madhyāhne pratyapāyāma nirjitā dharmasūnunā
9.18.5
na saṃdhātum anīkāni na ca rājan parākrame āsīd buddhir hate śalye tava yodhasya kasya cit
9.18.6
bhīṣme droṇe ca nihate sūtaputre ca bhārata yad duḥkhaṃ tava yodhānāṃ bhayaṃ cāsīd viśāṃ pate tad bhayaṃ sa ca naḥ śoko bhūya evābhyavartata
9.18.7
nirāśāś ca jaye tasmin hate śalye mahārathe hatapravīrā vidhvastā vikṛttāś ca śitaiḥ śaraiḥ madrarāje hate rājan yodhās te prādravan bhayāt
9.18.8
aśvān anye gajān anye rathān anye mahārathāḥ āruhya javasaṃpannāḥ pādātāḥ prādravan bhayāt
9.18.9
dvisāhasrāś ca mātaṅgā girirūpāḥ prahāriṇaḥ saṃprādravan hate śalye aṅkuśāṅguṣṭhacoditāḥ
9.18.10
te raṇād bharataśreṣṭha tāvakāḥ prādravan diśaḥ dhāvantaś cāpy adṛśyanta śvasamānāḥ śarāturāḥ
9.18.11
tān prabhagnān drutān dṛṣṭvā hatotsāhān parājitān abhyadravanta pāñcālāḥ pāṇḍavāś ca jayaiṣiṇaḥ
9.18.12
bāṇaśabdaravaś cāpi siṃhanādaś ca puṣkalaḥ śaṅkhaśabdaś ca śūrāṇāṃ dāruṇaḥ samapadyata
9.18.13
dṛṣṭvā tu kauravaṃ sainyaṃ bhayatrastaṃ pravidrutam anyonyaṃ samabhāṣanta pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ saha
9.18.14
adya rājā satyadhṛtir jitāmitro yudhiṣṭhiraḥ adya duryodhano hīno dīptayā nṛpatiśriyā
9.18.15
adya śrutvā hataṃ putraṃ dhṛtarāṣṭro janeśvaraḥ niḥsaṃjñaḥ patito bhūmau kilbiṣaṃ pratipadyatām
9.18.16
adya jānātu kaunteyaṃ samarthaṃ sarvadhanvinām adyātmānaṃ ca durmedhā garhayiṣyati pāpakṛt adya kṣattur vacaḥ satyaṃ smaratāṃ bruvato hitam
9.18.17
adyaprabhṛti pārthāṃś ca preṣyabhūta upācaran vijānātu nṛpo duḥkhaṃ yat prāptaṃ pāṇḍunandanaiḥ
9.18.18
adya kṛṣṇasya māhātmyaṃ jānātu sa mahīpatiḥ adyārjunadhanurghoṣaṃ ghoraṃ jānātu saṃyuge
9.18.19
astrāṇāṃ ca balaṃ sarvaṃ bāhvoś ca balam āhave adya jñāsyati bhīmasya balaṃ ghoraṃ mahātmanaḥ
9.18.20
hate duryodhane yuddhe śakreṇevāsure maye yat kṛtaṃ bhīmasenena duḥśāsanavadhe tadā nānyaḥ kartāsti loke tad ṛte bhīmaṃ mahābalam
9.18.21
jānītām adya jyeṣṭhasya pāṇḍavasya parākramam madrarājaṃ hataṃ śrutvā devair api suduḥsaham
9.18.22
adya jñāsyati saṃgrāme mādrīputrau mahābalau nihate saubale śūre gāndhāreṣu ca sarvaśaḥ
9.18.23
kathaṃ teṣāṃ jayo na syād yeṣāṃ yoddhā dhanaṃjayaḥ sātyakir bhīmasenaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ
9.18.24
draupadyās tanayāḥ pañca mādrīputrau ca pāṇḍavau śikhaṇḍī ca maheṣvāso rājā caiva yudhiṣṭhiraḥ
9.18.25
yeṣāṃ ca jagatāṃ nātho nāthaḥ kṛṣṇo janārdanaḥ kathaṃ teṣāṃ jayo na syād yeṣāṃ dharmo vyapāśrayaḥ
9.18.26
bhīṣmaṃ droṇaṃ ca karṇaṃ ca madrarājānam eva ca tathānyān nṛpatīn vīrāñ śataśo 'tha sahasraśaḥ
9.18.27
ko 'nyaḥ śakto raṇe jetum ṛte pārthaṃ yudhiṣṭhiram yasya nātho hṛṣīkeśaḥ sadā dharmayaśonidhiḥ
9.18.28
ity evaṃ vadamānās te harṣeṇa mahatā yutāḥ prabhagnāṃs tāvakān rājan sṛñjayāḥ pṛṣṭhato 'nvayuḥ
9.18.29
dhanaṃjayo rathānīkam abhyavartata vīryavān mādrīputrau ca śakuniṃ sātyakiś ca mahārathaḥ
9.18.30
tān prekṣya dravataḥ sarvān bhīmasenabhayārditān duryodhanas tadā sūtam abravīd utsmayann iva
9.18.31
na mātikramate pārtho dhanuṣpāṇim avasthitam jaghane sarvasainyānāṃ mamāśvān pratipādaya
9.18.32
jaghane yudhyamānaṃ hi kaunteyo māṃ dhanaṃjayaḥ notsahetābhyatikrāntuṃ velām iva mahodadhiḥ
9.18.33
paśya sainyaṃ mahat sūta pāṇḍavaiḥ samabhidrutam sainyareṇuṃ samuddhūtaṃ paśyasvainaṃ samantataḥ
9.18.34
siṃhanādāṃś ca bahuśaḥ śṛṇu ghorān bhayānakān tasmād yāhi śanaiḥ sūta jaghanaṃ paripālaya
9.18.35
mayi sthite ca samare niruddheṣu ca pāṇḍuṣu punarāvartate tūrṇaṃ māmakaṃ balam ojasā
9.18.36
tac chrutvā tava putrasya śūrāgryasadṛśaṃ vacaḥ sārathir hemasaṃchannāñ śanair aśvān acodayat
9.18.37
gajāśvarathibhir hīnās tyaktātmānaḥ padātayaḥ ekaviṃśatisāhasrāḥ saṃyugāyāvatasthire
9.18.38
nānādeśasamudbhūtā nānārañjitavāsasaḥ avasthitās tadā yodhāḥ prārthayanto mahad yaśaḥ
9.18.39
teṣām āpatatāṃ tatra saṃhṛṣṭānāṃ parasparam saṃmardaḥ sumahāñ jajñe ghorarūpo bhayānakaḥ
9.18.40
bhīmasenaṃ tadā rājan dhṛṣṭadyumnaṃ ca pārṣatam balena caturaṅgeṇa nānādeśyā nyavārayan
9.18.41
bhīmam evābhyavartanta raṇe 'nye tu padātayaḥ prakṣveḍyāsphoṭya saṃhṛṣṭā vīralokaṃ yiyāsavaḥ
9.18.42
āsādya bhīmasenaṃ tu saṃrabdhā yuddhadurmadāḥ dhārtarāṣṭrā vinedur hi nānyāṃ cākathayan kathām parivārya raṇe bhīmaṃ nijaghnus te samantataḥ
9.18.43
sa vadhyamānaḥ samare padātigaṇasaṃvṛtaḥ na cacāla rathopasthe maināka iva parvataḥ
9.18.44
te tu kruddhā mahārāja pāṇḍavasya mahāratham nigrahītuṃ pracakrur hi yodhāṃś cānyān avārayan
9.18.45
akrudhyata raṇe bhīmas tais tadā paryavasthitaiḥ so 'vatīrya rathāt tūrṇaṃ padātiḥ samavasthitaḥ
9.18.46
jātarūpaparicchannāṃ pragṛhya mahatīṃ gadām avadhīt tāvakān yodhān daṇḍapāṇir ivāntakaḥ
9.18.47
rathāśvadvipahīnāṃs tu tān bhīmo gadayā balī ekaviṃśatisāhasrān padātīn avapothayat
9.18.48
hatvā tat puruṣānīkaṃ bhīmaḥ satyaparākramaḥ dhṛṣṭadyumnaṃ puraskṛtya nacirāt pratyadṛśyata
9.18.49
pādātā nihatā bhūmau śiśyire rudhirokṣitāḥ saṃbhagnā iva vātena karṇikārāḥ supuṣpitāḥ
9.18.50
nānāpuṣpasrajopetā nānākuṇḍaladhāriṇaḥ nānājātyā hatās tatra nānādeśasamāgatāḥ
9.18.51
patākādhvajasaṃchannaṃ padātīnāṃ mahad balam nikṛttaṃ vibabhau tatra ghorarūpaṃ bhayānakam
9.18.52
yudhiṣṭhirapurogās tu sarvasainyamahārathāḥ abhyadhāvan mahātmānaṃ putraṃ duryodhanaṃ tava
9.18.53
te sarve tāvakān dṛṣṭvā maheṣvāsān parāṅmukhān nābhyavartanta te putraṃ veleva makarālayam
9.18.54
tad adbhutam apaśyāma tava putrasya pauruṣam yad ekaṃ sahitāḥ pārthā na śekur ativartitum
9.18.55
nātidūrāpayātaṃ tu kṛtabuddhiṃ palāyane duryodhanaḥ svakaṃ sainyam abravīd bhṛśavikṣatam
9.18.56
na taṃ deśaṃ prapaśyāmi pṛthivyāṃ parvateṣu vā yatra yātān na vo hanyuḥ pāṇḍavāḥ kiṃ sṛtena vaḥ
9.18.57
alpaṃ ca balam eteṣāṃ kṛṣṇau ca bhṛśavikṣatau yadi sarve 'tra tiṣṭhāmo dhruvo no vijayo bhavet
9.18.58
viprayātāṃs tu vo bhinnān pāṇḍavāḥ kṛtakilbiṣān anusṛtya haniṣyanti śreyo naḥ samare sthitam
9.18.59
śṛṇudhvaṃ kṣatriyāḥ sarve yāvantaḥ stha samāgatāḥ yadā śūraṃ ca bhīruṃ ca mārayaty antakaḥ sadā ko nu mūḍho na yudhyeta puruṣaḥ kṣatriyabruvaḥ
9.18.60
śreyo no bhīmasenasya kruddhasya pramukhe sthitam sukhaḥ sāṃgrāmiko mṛtyuḥ kṣatradharmeṇa yudhyatām jitveha sukham āpnoti hataḥ pretya mahat phalam
9.18.61
na yuddhadharmāc chreyān vai panthāḥ svargasya kauravāḥ acireṇa jitāṃl lokān hato yuddhe samaśnute
9.18.62
śrutvā tu vacanaṃ tasya pūjayitvā ca pārthivāḥ punar evānvavartanta pāṇḍavān ātatāyinaḥ
9.18.63
tān āpatata evāśu vyūḍhānīkāḥ prahāriṇaḥ pratyudyayus tadā pārthā jayagṛdhrāḥ prahāriṇaḥ
9.18.64
dhanaṃjayo rathenājāv abhyavartata vīryavān viśrutaṃ triṣu lokeṣu gāṇḍīvaṃ vikṣipan dhanuḥ
9.18.65
mādrīputrau ca śakuniṃ sātyakiś ca mahābalaḥ javenābhyapatan hṛṣṭā yato vai tāvakaṃ balam
9.19.1
saṃjaya uvāca saṃnivṛtte balaughe tu śālvo mlecchagaṇādhipaḥ abhyavartata saṃkruddhaḥ pāṇḍūnāṃ sumahad balam
9.19.2
āsthāya sumahānāgaṃ prabhinnaṃ parvatopamam dṛptam airāvataprakhyam amitragaṇamardanam
9.19.3
yo 'sau mahābhadrakulaprasūtaḥ; supūjito dhārtarāṣṭreṇa nityam sukalpitaḥ śāstraviniścayajñaiḥ; sadopavāhyaḥ samareṣu rājan
9.19.4
tam āsthito rājavaro babhūva; yathodayasthaḥ savitā kṣapānte sa tena nāgapravareṇa rājann; abhyudyayau pāṇḍusutān samantāt śitaiḥ pṛṣatkair vidadāra cāpi; mahendravajrapratimaiḥ sughoraiḥ
9.19.5
tataḥ śarān vai sṛjato mahāraṇe; yodhāṃś ca rājan nayato yamāya nāsyāntaraṃ dadṛśuḥ sve pare vā; yathā purā vajradharasya daityāḥ
9.19.6
te pāṇḍavāḥ somakāḥ sṛñjayāś ca; tam eva nāgaṃ dadṛśuḥ samantāt sahasraśo vai vicarantam ekaṃ; yathā mahendrasya gajaṃ samīpe
9.19.7
saṃdrāvyamāṇaṃ tu balaṃ pareṣāṃ; parītakalpaṃ vibabhau samantāt naivāvatasthe samare bhṛśaṃ bhayād; vimardamānaṃ tu parasparaṃ tadā
9.19.8
tataḥ prabhagnā sahasā mahācamūḥ; sā pāṇḍavī tena narādhipena diśaś catasraḥ sahasā pradhāvitā; gajendravegaṃ tam apārayantī
9.19.9
dṛṣṭvā ca tāṃ vegavatā prabhagnāṃ; sarve tvadīyā yudhi yodhamukhyāḥ apūjayaṃs tatra narādhipaṃ taṃ; dadhmuś ca śaṅkhāñ śaśisaṃnikāśān
9.19.10
śrutvā ninādaṃ tv atha kauravāṇāṃ; harṣād vimuktaṃ saha śaṅkhaśabdaiḥ senāpatiḥ pāṇḍavasṛñjayānāṃ; pāñcālaputro na mamarṣa roṣāt
9.19.11
tatas tu taṃ vai dviradaṃ mahātmā; pratyudyayau tvaramāṇo jayāya jambho yathā śakrasamāgame vai; nāgendram airāvaṇam indravāhyam
9.19.12
tam āpatantaṃ sahasā tu dṛṣṭvā; pāñcālarājaṃ yudhi rājasiṃhaḥ taṃ vai dvipaṃ preṣayām āsa tūrṇaṃ; vadhāya rājan drupadātmajasya
9.19.13
sa taṃ dvipaṃ sahasābhyāpatantam; avidhyad arkapratimaiḥ pṛṣatkaiḥ karmāradhautair niśitair jvaladbhir; nārācamukhyais tribhir ugravegaiḥ
9.19.14
tato 'parān pañca śitān mahātmā; nārācamukhyān visasarja kumbhe sa tais tu viddhaḥ paramadvipo raṇe; tadā parāvṛtya bhṛśaṃ pradudruve
9.19.15
taṃ nāgarājaṃ sahasā praṇunnaṃ; vidrāvyamāṇaṃ ca nigṛhya śālvaḥ tottrāṅkuśaiḥ preṣayām āsa tūrṇaṃ; pāñcālarājasya rathaṃ pradiśya
9.19.16
dṛṣṭvāpatantaṃ sahasā tu nāgaṃ; dhṛṣṭadyumnaḥ svarathāc chīghram eva gadāṃ pragṛhyāśu javena vīro; bhūmiṃ prapanno bhayavihvalāṅgaḥ
9.19.17
sa taṃ rathaṃ hemavibhūṣitāṅgaṃ; sāśvaṃ sasūtaṃ sahasā vimṛdya utkṣipya hastena tadā mahādvipo; vipothayām āsa vasuṃdharātale
9.19.18
pāñcālarājasya sutaṃ sa dṛṣṭvā; tadārditaṃ nāgavareṇa tena tam abhyadhāvat sahasā javena; bhīmaḥ śikhaṇḍī ca śineś ca naptā
9.19.19
śaraiś ca vegaṃ sahasā nigṛhya; tasyābhito 'bhyāpatato gajasya sa saṃgṛhīto rathibhir gajo vai; cacāla tair vāryamāṇaś ca saṃkhye
9.19.20
tataḥ pṛṣatkān pravavarṣa rājā; sūryo yathā raśmijālaṃ samantāt tenāśugair vadhyamānā rathaughāḥ; pradudruvus tatra tatas tu sarve
9.19.21
tat karma śālvasya samīkṣya sarve; pāñcālamatsyā nṛpa sṛñjayāś ca hāhākārair nādayantaḥ sma yuddhe; dvipaṃ samantād rurudhur narāgryāḥ
9.19.22
pāñcālarājas tvaritas tu śūro; gadāṃ pragṛhyācalaśṛṅgakalpām asaṃbhramaṃ bhārata śatrughātī; javena vīro 'nusasāra nāgam
9.19.23
tato 'tha nāgaṃ dharaṇīdharābhaṃ; madaṃ sravantaṃ jaladaprakāśam gadāṃ samāvidhya bhṛśaṃ jaghāna; pāñcālarājasya sutas tarasvī
9.19.24
sa bhinnakumbhaḥ sahasā vinadya; mukhāt prabhūtaṃ kṣatajaṃ vimuñcan papāta nāgo dharaṇīdharābhaḥ; kṣitiprakampāc calito yathādriḥ
9.19.25
nipātyamāne tu tadā gajendre; hāhākṛte tava putrasya sainye sa śālvarājasya śinipravīro; jahāra bhallena śiraḥ śitena
9.19.26
hṛtottamāṅgo yudhi sātvatena; papāta bhūmau saha nāgarājñā yathādriśṛṅgaṃ sumahat praṇunnaṃ; vajreṇa devādhipacoditena
9.20.1
saṃjaya uvāca tasmiṃs tu nihate śūre śālve samitiśobhane tavābhajyad balaṃ vegād vāteneva mahādrumaḥ
9.20.2
tat prabhagnaṃ balaṃ dṛṣṭvā kṛtavarmā mahārathaḥ dadhāra samare śūraḥ śatrusainyaṃ mahābalaḥ
9.20.3
saṃnivṛttās tu te śūrā dṛṣṭvā sātvatam āhave śailopamaṃ sthitaṃ rājan kīryamāṇaṃ śarair yudhi
9.20.4
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ kurūṇāṃ pāṇḍavaiḥ saha nivṛttānāṃ mahārāja mṛtyuṃ kṛtvā nivartanam
9.20.5
tatrāścaryam abhūd yuddhaṃ sātvatasya paraiḥ saha yad eko vārayām āsa pāṇḍusenāṃ durāsadām
9.20.6
teṣām anyonyasuhṛdāṃ kṛte karmaṇi duṣkare siṃhanādaḥ prahṛṣṭānāṃ divaḥspṛk sumahān abhūt
9.20.7
tena śabdena vitrastān pāñcālān bharatarṣabha śiner naptā mahābāhur anvapadyata sātyakiḥ
9.20.8
sa samāsādya rājānaṃ kṣemadhūrtiṃ mahābalam saptabhir niśitair bāṇair anayad yamasādanam
9.20.9
tam āyāntaṃ mahābāhuṃ pravapantaṃ śitāñ śarān javenābhyapatad dhīmān hārdikyaḥ śinipuṃgavam
9.20.10
tau siṃhāv iva nardantau dhanvinau rathināṃ varau anyonyam abhyadhāvetāṃ śastrapravaradhāriṇau
9.20.11
pāṇḍavāḥ saha pāñcālair yodhāś cānye nṛpottamāḥ prekṣakāḥ samapadyanta tayoḥ puruṣasiṃhayoḥ
9.20.12
nārācair vatsadantaiś ca vṛṣṇyandhakamahārathau abhijaghnatur anyonyaṃ prahṛṣṭāv iva kuñjarau
9.20.13
carantau vividhān mārgān hārdikyaśinipuṃgavau muhur antardadhāte tau bāṇavṛṣṭyā parasparam
9.20.14
cāpavegabaloddhūtān mārgaṇān vṛṣṇisiṃhayoḥ ākāśe samapaśyāma pataṃgān iva śīghragān
9.20.15
tam ekaṃ satyakarmāṇam āsādya hṛdikātmajaḥ avidhyan niśitair bāṇaiś caturbhiś caturo hayān
9.20.16
sa dīrghabāhuḥ saṃkruddhas tottrārdita iva dvipaḥ aṣṭābhiḥ kṛtavarmāṇam avidhyat parameṣubhiḥ
9.20.17
tataḥ pūrṇāyatotsṛṣṭaiḥ kṛtavarmā śilāśitaiḥ sātyakiṃ tribhir āhatya dhanur ekena cicchide
9.20.18
nikṛttaṃ tad dhanuḥśreṣṭham apāsya śinipuṃgavaḥ anyad ādatta vegena śaineyaḥ saśaraṃ dhanuḥ
9.20.19
tad ādāya dhanuḥśreṣṭhaṃ variṣṭhaḥ sarvadhanvinām āropya ca mahāvīryo mahābuddhir mahābalaḥ
9.20.20
amṛṣyamāṇo dhanuṣaś chedanaṃ kṛtavarmaṇā kupito 'tirathaḥ śīghraṃ kṛtavarmāṇam abhyayāt
9.20.21
tataḥ suniśitair bāṇair daśabhiḥ śinipuṃgavaḥ jaghāna sūtam aśvāṃś ca dhvajaṃ ca kṛtavarmaṇaḥ
9.20.22
tato rājan maheṣvāsaḥ kṛtavarmā mahārathaḥ hatāśvasūtaṃ saṃprekṣya rathaṃ hemapariṣkṛtam
9.20.23
roṣeṇa mahatāviṣṭaḥ śūlam udyamya māriṣa cikṣepa bhujavegena jighāṃsuḥ śinipuṃgavam
9.20.24
tac chūlaṃ sātvato hy ājau nirbhidya niśitaiḥ śaraiḥ cūrṇitaṃ pātayām āsa mohayann iva mādhavam tato 'pareṇa bhallena hṛdy enaṃ samatāḍayat
9.20.25
sa yuddhe yuyudhānena hatāśvo hatasārathiḥ kṛtavarmā kṛtāstreṇa dharaṇīm anvapadyata
9.20.26
tasmin sātyakinā vīre dvairathe virathīkṛte samapadyata sarveṣāṃ sainyānāṃ sumahad bhayam
9.20.27
putrasya tava cātyarthaṃ viṣādaḥ samapadyata hatasūte hatāśve ca virathe kṛtavarmaṇi
9.20.28
hatāśvaṃ ca samālakṣya hatasūtam ariṃdamam abhyadhāvat kṛpo rājañ jighāṃsuḥ śinipuṃgavam
9.20.29
tam āropya rathopasthe miṣatāṃ sarvadhanvinām apovāha mahābāhus tūrṇam āyodhanād api
9.20.30
śaineye 'dhiṣṭhite rājan virathe kṛtavarmaṇi duryodhanabalaṃ sarvaṃ punar āsīt parāṅmukham
9.20.31
tatpare nāvabudhyanta sainyena rajasāvṛte tāvakāḥ pradrutā rājan duryodhanam ṛte nṛpam
9.20.32
duryodhanas tu saṃprekṣya bhagnaṃ svabalam antikāt javenābhyapatat tūrṇaṃ sarvāṃś caiko nyavārayat
9.20.33
pāṇḍūṃś ca sarvān saṃkruddho dhṛṣṭadyumnaṃ ca pārṣatam śikhaṇḍinaṃ draupadeyān pāñcālānāṃ ca ye gaṇāḥ
9.20.34
kekayān somakāṃś caiva pāñcālāṃś caiva māriṣa asaṃbhramaṃ durādharṣaḥ śitair astrair avārayat
9.20.35
atiṣṭhad āhave yattaḥ putras tava mahābalaḥ yathā yajñe mahān agnir mantrapūtaḥ prakāśayan
9.20.36
taṃ pare nābhyavartanta martyā mṛtyum ivāhave athānyaṃ ratham āsthāya hārdikyaḥ samapadyata
9.21.1
saṃjaya uvāca putras tu te mahārāja rathastho rathināṃ varaḥ durutsaho babhau yuddhe yathā rudraḥ pratāpavān
9.21.2
tasya bāṇasahasrais tu pracchannā hy abhavan mahī parāṃś ca siṣice bāṇair dhārābhir iva parvatān
9.21.3
na ca so 'sti pumān kaś cit pāṇḍavānāṃ mahāhave hayo gajo ratho vāpi yo 'sya bāṇair avikṣataḥ
9.21.4
yaṃ yaṃ hi samare yodhaṃ prapaśyāmi viśāṃ pate sa sa bāṇaiś cito 'bhūd vai putreṇa tava bhārata
9.21.5
yathā sainyena rajasā samuddhūtena vāhinī pratyadṛśyata saṃchannā tathā bāṇair mahātmanaḥ
9.21.6
bāṇabhūtām apaśyāma pṛthivīṃ pṛthivīpate duryodhanena prakṛtāṃ kṣiprahastena dhanvinā
9.21.7
teṣu yodhasahasreṣu tāvakeṣu pareṣu ca eko duryodhano hy āsīt pumān iti matir mama
9.21.8
tatrādbhutam apaśyāma tava putrasya vikramam yad ekaṃ sahitāḥ pārthā nātyavartanta bhārata
9.21.9
yudhiṣṭhiraṃ śatenājau vivyādha bharatarṣabha bhīmasenaṃ ca saptatyā sahadevaṃ ca saptabhiḥ
9.21.10
nakulaṃ ca catuḥṣaṣṭyā dhṛṣṭadyumnaṃ ca pañcabhiḥ saptabhir draupadeyāṃś ca tribhir vivyādha sātyakim dhanuś ciccheda bhallena sahadevasya māriṣa
9.21.11
tad apāsya dhanuś chinnaṃ mādrīputraḥ pratāpavān abhyadhāvata rājānaṃ pragṛhyānyan mahad dhanuḥ tato duryodhanaṃ saṃkhye vivyādha daśabhiḥ śaraiḥ
9.21.12
nakulaś ca tato vīro rājānaṃ navabhiḥ śaraiḥ ghorarūpair maheṣvāso vivyādha ca nanāda ca
9.21.13
sātyakiś cāpi rājānaṃ śareṇānataparvaṇā draupadeyās trisaptatyā dharmarājaś ca saptabhiḥ aśītyā bhīmasenaś ca śarai rājānam ārdayat
9.21.14
samantāt kīryamāṇas tu bāṇasaṃghair mahātmabhiḥ na cacāla mahārāja sarvasainyasya paśyataḥ
9.21.15
lāghavaṃ sauṣṭhavaṃ cāpi vīryaṃ caiva mahātmanaḥ ati sarvāṇi bhūtāni dadṛśuḥ sarvamānavāḥ
9.21.16
dhārtarāṣṭrās tu rājendra yātvā tu svalpam antaram apaśyamānā rājānaṃ paryavartanta daṃśitāḥ
9.21.17
teṣām āpatatāṃ ghoras tumulaḥ samajāyata kṣubdhasya hi samudrasya prāvṛṭkāle yathā niśi
9.21.18
samāsādya raṇe te tu rājānam aparājitam pratyudyayur maheṣvāsāḥ pāṇḍavān ātatāyinaḥ
9.21.19
bhīmasenaṃ raṇe kruddhaṃ droṇaputro nyavārayat tato bāṇair mahārāja pramuktaiḥ sarvatodiśam nājñāyanta raṇe vīrā na diśaḥ pradiśas tathā
9.21.20
tāv ubhau krūrakarmāṇāv ubhau bhārata duḥsahau ghorarūpam ayudhyetāṃ kṛtapratikṛtaiṣiṇau trāsayantau jagat sarvaṃ jyākṣepavihatatvacau
9.21.21
śakunis tu raṇe vīro yudhiṣṭhiram apīḍayat tasyāśvāṃś caturo hatvā subalasya suto vibhuḥ nādaṃ cakāra balavān sarvasainyāni kampayan
9.21.22
etasminn antare vīraṃ rājānam aparājitam apovāha rathenājau sahadevaḥ pratāpavān
9.21.23
athānyaṃ ratham āsthāya dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ śakuniṃ navabhir viddhvā punar vivyādha pañcabhiḥ nanāda ca mahānādaṃ pravaraḥ sarvadhanvinām
9.21.24
tad yuddham abhavac citraṃ ghorarūpaṃ ca māriṣa īkṣitṛprītijananaṃ siddhacāraṇasevitam
9.21.25
ulūkas tu maheṣvāsaṃ nakulaṃ yuddhadurmadam abhyadravad ameyātmā śaravarṣaiḥ samantataḥ
9.21.26
tathaiva nakulaḥ śūraḥ saubalasya sutaṃ raṇe śaravarṣeṇa mahatā samantāt paryavārayat
9.21.27
tau tatra samare vīrau kulaputrau mahārathau yodhayantāv apaśyetāṃ parasparakṛtāgasau
9.21.28
tathaiva kṛtavarmā tu śaineyaṃ śatrutāpanam yodhayañ śuśubhe rājan balaṃ śakra ivāhave
9.21.29
duryodhano dhanuś chittvā dhṛṣṭadyumnasya saṃyuge athainaṃ chinnadhanvānaṃ vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ
9.21.30
dhṛṣṭadyumno 'pi samare pragṛhya paramāyudham rājānaṃ yodhayām āsa paśyatāṃ sarvadhanvinām
9.21.31
tayor yuddhaṃ mahac cāsīt saṃgrāme bharatarṣabha prabhinnayor yathā saktaṃ mattayor varahastinoḥ
9.21.32
gautamas tu raṇe kruddho draupadeyān mahābalān vivyādha bahubhiḥ śūraḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ
9.21.33
tasya tair abhavad yuddham indriyair iva dehinaḥ ghorarūpam asaṃvāryaṃ nirmaryādam atīva ca
9.21.34
te ca taṃ pīḍayām āsur indriyāṇīva bāliśam sa ca tān pratisaṃrabdhaḥ pratyayodhayad āhave
9.21.35
evaṃ citram abhūd yuddhaṃ tasya taiḥ saha bhārata utthāyotthāya hi yathā dehinām indriyair vibho
9.21.36
narāś caiva naraiḥ sārdhaṃ dantino dantibhis tathā hayā hayaiḥ samāsaktā rathino rathibhis tathā saṃkulaṃ cābhavad bhūyo ghorarūpaṃ viśāṃ pate
9.21.37
idaṃ citram idaṃ ghoram idaṃ raudram iti prabho yuddhāny āsan mahārāja ghorāṇi ca bahūni ca
9.21.38
te samāsādya samare parasparam ariṃdamāḥ vivyadhuś caiva jaghnuś ca samāsādya mahāhave
9.21.39
teṣāṃ śastrasamudbhūtaṃ rajas tīvram adṛśyata pravātenoddhataṃ rājan dhāvadbhiś cāśvasādibhiḥ
9.21.40
rathanemisamudbhūtaṃ niḥśvāsaiś cāpi dantinām rajaḥ saṃdhyābhrakapilaṃ divākarapathaṃ yayau
9.21.41
rajasā tena saṃpṛkte bhāskare niṣprabhīkṛte saṃchāditābhavad bhūmis te ca śūrā mahārathāḥ
9.21.42
muhūrtād iva saṃvṛttaṃ nīrajaskaṃ samantataḥ vīraśoṇitasiktāyāṃ bhūmau bharatasattama upāśāmyat tatas tīvraṃ tad rajo ghoradarśanam
9.21.43
tato 'paśyaṃ mahārāja dvaṃdvayuddhāni bhārata yathāprāgryaṃ yathājyeṣṭhaṃ madhyāhne vai sudāruṇe varmaṇāṃ tatra rājendra vyadṛśyantojjvalāḥ prabhāḥ
9.21.44
śabdaḥ sutumulaḥ saṃkhye śarāṇāṃ patatām abhūt mahāveṇuvanasyeva dahyamānasya sarvataḥ
9.22.1
saṃjaya uvāca vartamāne tathā yuddhe ghorarūpe bhayānake abhajyata balaṃ tatra tava putrasya pāṇḍavaiḥ
9.22.2
tāṃs tu yatnena mahatā saṃnivārya mahārathān putras te yodhayām āsa pāṇḍavānām anīkinīm
9.22.3
nivṛttāḥ sahasā yodhās tava putrapriyaiṣiṇaḥ saṃnivṛtteṣu teṣv evaṃ yuddham āsīt sudāruṇam
9.22.4
tāvakānāṃ pareṣāṃ ca devāsuraraṇopamam pareṣāṃ tava sainye ca nāsīt kaś cit parāṅmukhaḥ
9.22.5
anumānena yudhyante saṃjñābhiś ca parasparam teṣāṃ kṣayo mahān āsīd yudhyatām itaretaram
9.22.6
tato yudhiṣṭhiro rājā krodhena mahatā yutaḥ jigīṣamāṇaḥ saṃgrāme dhārtarāṣṭrān sarājakān
9.22.7
tribhiḥ śāradvataṃ viddhvā rukmapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ caturbhir nijaghānāśvān kalyāṇān kṛtavarmaṇaḥ
9.22.8
aśvatthāmā tu hārdikyam apovāha yaśasvinam atha śāradvato 'ṣṭābhiḥ pratyavidhyad yudhiṣṭhiram
9.22.9
tato duryodhano rājā rathān saptaśatān raṇe preṣayad yatra rājāsau dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ
9.22.10
te rathā rathibhir yuktā manomārutaraṃhasaḥ abhyadravanta saṃgrāme kaunteyasya rathaṃ prati
9.22.11
te samantān mahārāja parivārya yudhiṣṭhiram adṛśyaṃ sāyakaiś cakrur meghā iva divākaram
9.22.12
nāmṛṣyanta susaṃrabdhāḥ śikhaṇḍipramukhā rathāḥ rathair agryajavair yuktaiḥ kiṅkiṇījālasaṃvṛtaiḥ ājagmur abhirakṣantaḥ kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram
9.22.13
tataḥ pravavṛte raudraḥ saṃgrāmaḥ śoṇitodakaḥ pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca yamarāṣṭravivardhanaḥ
9.22.14
rathān saptaśatān hatvā kurūṇām ātatāyinām pāṇḍavāḥ saha pāñcālaiḥ punar evābhyavārayan
9.22.15
tatra yuddhaṃ mahac cāsīt tava putrasya pāṇḍavaiḥ na ca nas tādṛśaṃ dṛṣṭaṃ naiva cāpi pariśrutam
9.22.16
vartamāne tathā yuddhe nirmaryāde samantataḥ vadhyamāneṣu yodheṣu tāvakeṣv itareṣu ca
9.22.17
ninadatsu ca yodheṣu śaṅkhavaryaiś ca pūritaiḥ utkṛṣṭaiḥ siṃhanādaiś ca garjitena ca dhanvinām
9.22.18
atipravṛddhe yuddhe ca chidyamāneṣu marmasu dhāvamāneṣu yodheṣu jayagṛddhiṣu māriṣa
9.22.19
saṃhāre sarvato jāte pṛthivyāṃ śokasaṃbhave bahvīnām uttamastrīṇāṃ sīmantoddharaṇe tathā
9.22.20
nirmaryāde tathā yuddhe vartamāne sudāruṇe prādurāsan vināśāya tadotpātāḥ sudāruṇāḥ cacāla śabdaṃ kurvāṇā saparvatavanā mahī
9.22.21
sadaṇḍāḥ solmukā rājañ śīryamāṇāḥ samantataḥ ulkāḥ petur divo bhūmāv āhatya ravimaṇḍalam
9.22.22
viṣvagvātāḥ prādurāsan nīcaiḥ śarkaravarṣiṇaḥ aśrūṇi mumucur nāgā vepathuś cāspṛśad bhṛśam
9.22.23
etān ghorān anādṛtya samutpātān sudāruṇān punar yuddhāya saṃmantrya kṣatriyās tasthur avyathāḥ ramaṇīye kurukṣetre puṇye svargaṃ yiyāsavaḥ
9.22.24
tato gāndhārarājasya putraḥ śakunir abravīt yudhyadhvam agrato yāvat pṛṣṭhato hanmi pāṇḍavān
9.22.25
tato naḥ saṃprayātānāṃ madrayodhās tarasvinaḥ hṛṣṭāḥ kilakilāśabdam akurvantāpare tathā
9.22.26
asmāṃs tu punar āsādya labdhalakṣā durāsadāḥ śarāsanāni dhunvantaḥ śaravarṣair avākiran
9.22.27
tato hataṃ parais tatra madrarājabalaṃ tadā duryodhanabalaṃ dṛṣṭvā punar āsīt parāṅmukham
9.22.28
gāndhārarājas tu punar vākyam āha tato balī nivartadhvam adharmajñā yudhyadhvaṃ kiṃ sṛtena vaḥ
9.22.29
anīkaṃ daśasāhasram aśvānāṃ bharatarṣabha āsīd gāndhārarājasya vimalaprāsayodhinām
9.22.30
balena tena vikramya vartamāne janakṣaye pṛṣṭhataḥ pāṇḍavānīkam abhyaghnan niśitaiḥ śaraiḥ
9.22.31
tad abhram iva vātena kṣipyamāṇaṃ samantataḥ abhajyata mahārāja pāṇḍūnāṃ sumahad balam
9.22.32
tato yudhiṣṭhiraḥ prekṣya bhagnaṃ svabalam antikāt abhyacodayad avyagraḥ sahadevaṃ mahābalam
9.22.33
asau subalaputro no jaghanaṃ pīḍya daṃśitaḥ senāṃ nisūdayanty eṣa paśya pāṇḍava durmatim
9.22.34
gaccha tvaṃ draupadeyāś ca śakuniṃ saubalaṃ jahi rathānīkam ahaṃ rakṣye pāñcālasahito 'nagha
9.22.35
gacchantu kuñjarāḥ sarve vājinaś ca saha tvayā pādātāś ca trisāhasrāḥ śakuniṃ saubalaṃ jahi
9.22.36
tato gajāḥ saptaśatāś cāpapāṇibhir āsthitāḥ pañca cāśvasahasrāṇi sahadevaś ca vīryavān
9.22.37
pādātāś ca trisāhasrā draupadeyāś ca sarvaśaḥ raṇe hy abhyadravaṃs te tu śakuniṃ yuddhadurmadam
9.22.38
tatas tu saubalo rājann abhyatikramya pāṇḍavān jaghāna pṛṣṭhataḥ senāṃ jayagṛdhraḥ pratāpavān
9.22.39
aśvārohās tu saṃrabdhāḥ pāṇḍavānāṃ tarasvinām prāviśan saubalānīkam abhyatikramya tān rathān
9.22.40
te tatra sādinaḥ śūrāḥ saubalasya mahad balam gajamadhye 'vatiṣṭhantaḥ śaravarṣair avākiran
9.22.41
tad udyatagadāprāsam akāpuruṣasevitam prāvartata mahad yuddhaṃ rājan durmantrite tava
9.22.42
upāramanta jyāśabdāḥ prekṣakā rathino 'bhavan na hi sveṣāṃ pareṣāṃ vā viśeṣaḥ pratyadṛśyata
9.22.43
śūrabāhuvisṛṣṭānāṃ śaktīnāṃ bharatarṣabha jyotiṣām iva saṃpātam apaśyan kurupāṇḍavāḥ
9.22.44
ṛṣṭibhir vimalābhiś ca tatra tatra viśāṃ pate saṃpatantībhir ākāśam āvṛtaṃ bahv aśobhata
9.22.45
prāsānāṃ patatāṃ rājan rūpam āsīt samantataḥ śalabhānām ivākāśe tadā bharatasattama
9.22.46
rudhirokṣitasarvāṅgā vipraviddhair niyantṛbhiḥ hayāḥ paripatanti sma śataśo 'tha sahasraśaḥ
9.22.47
anyonyaparipiṣṭāś ca samāsādya parasparam avikṣatāḥ sma dṛśyante vamanto rudhiraṃ mukhaiḥ
9.22.48
tato 'bhavat tamo ghoraṃ sainyena rajasā vṛte tān apākramato 'drākṣaṃ tasmād deśād ariṃdamān aśvān rājan manuṣyāṃś ca rajasā saṃvṛte sati
9.22.49
bhūmau nipatitāś cānye vamanto rudhiraṃ bahu keśākeśisamālagnā na śekuś ceṣṭituṃ janāḥ
9.22.50
anyonyam aśvapṛṣṭhebhyo vikarṣanto mahābalāḥ mallā iva samāsādya nijaghnur itaretaram aśvaiś ca vyapakṛṣyanta bahavo 'tra gatāsavaḥ
9.22.51
bhūmau nipatitāś cānye bahavo vijayaiṣiṇaḥ tatra tatra vyadṛśyanta puruṣāḥ śūramāninaḥ
9.22.52
raktokṣitaiś chinnabhujair apakṛṣṭaśiroruhaiḥ vyadṛśyata mahī kīrṇā śataśo 'tha sahasraśaḥ
9.22.53
dūraṃ na śakyaṃ tatrāsīd gantum aśvena kena cit sāśvārohair hatair aśvair āvṛte vasudhātale
9.22.54
rudhirokṣitasaṃnāhair āttaśastrair udāyudhaiḥ nānāpraharaṇair ghoraiḥ parasparavadhaiṣibhiḥ susaṃnikṛṣṭaiḥ saṃgrāme hatabhūyiṣṭhasainikaiḥ
9.22.55
sa muhūrtaṃ tato yuddhvā saubalo 'tha viśāṃ pate ṣaṭsahasrair hayaiḥ śiṣṭair apāyāc chakunis tataḥ
9.22.56
tathaiva pāṇḍavānīkaṃ rudhireṇa samukṣitam ṣaṭsahasrair hayaiḥ śiṣṭair apāyāc chrāntavāhanam
9.22.57
aśvārohās tu pāṇḍūnām abruvan rudhirokṣitāḥ susaṃnikṛṣṭāḥ saṃgrāme bhūyiṣṭhaṃ tyaktajīvitāḥ
9.22.58
neha śakyaṃ rathair yoddhuṃ kuta eva mahāgajaiḥ rathān eva rathā yāntu kuñjarāḥ kuñjarān api
9.22.59
pratiyāto hi śakuniḥ svam anīkam avasthitaḥ na punaḥ saubalo rājā yuddham abhyāgamiṣyati
9.22.60
tatas tu draupadeyāś ca te ca mattā mahādvipāḥ prayayur yatra pāñcālyo dhṛṣṭadyumno mahārathaḥ
9.22.61
sahadevo 'pi kauravya rajomeghe samutthite ekākī prayayau tatra yatra rājā yudhiṣṭhiraḥ
9.22.62
tatas teṣu prayāteṣu śakuniḥ saubalaḥ punaḥ pārśvato 'bhyahanat kruddho dhṛṣṭadyumnasya vāhinīm
9.22.63
tat punas tumulaṃ yuddhaṃ prāṇāṃs tyaktvābhyavartata tāvakānāṃ pareṣāṃ ca parasparavadhaiṣiṇām
9.22.64
te hy anyonyam avekṣanta tasmin vīrasamāgame yodhāḥ paryapatan rājañ śataśo 'tha sahasraśaḥ
9.22.65
asibhiś chidyamānānāṃ śirasāṃ lokasaṃkṣaye prādurāsīn mahāśabdas tālānāṃ patatām iva
9.22.66
vimuktānāṃ śarīrāṇāṃ bhinnānāṃ patatāṃ bhuvi sāyudhānāṃ ca bāhūnām urūṇāṃ ca viśāṃ pate āsīt kaṭakaṭāśabdaḥ sumahān romaharṣaṇaḥ
9.22.67
nighnanto niśitaiḥ śastrair bhrātṝn putrān sakhīn api yodhāḥ paripatanti sma yathāmiṣakṛte khagāḥ
9.22.68
anyonyaṃ pratisaṃrabdhāḥ samāsādya parasparam ahaṃ pūrvam ahaṃ pūrvam iti nyaghnan sahasraśaḥ
9.22.69
saṃghātair āsanabhraṣṭair aśvārohair gatāsubhiḥ hayāḥ paripatanti sma śataśo 'tha sahasraśaḥ
9.22.70
sphuratāṃ pratipiṣṭānām aśvānāṃ śīghrasāriṇām stanatāṃ ca manuṣyāṇāṃ saṃnaddhānāṃ viśāṃ pate
9.22.71
śaktyṛṣṭiprāsaśabdaś ca tumulaḥ samajāyata bhindatāṃ paramarmāṇi rājan durmantrite tava
9.22.72
śramābhibhūtāḥ saṃrabdhāḥ śrāntavāhāḥ pipāsitāḥ vikṣatāś ca śitaiḥ śastrair abhyavartanta tāvakāḥ
9.22.73
mattā rudhiragandhena bahavo 'tra vicetasaḥ jaghnuḥ parān svakāṃś caiva prāptān prāptān anantarān
9.22.74
bahavaś ca gataprāṇāḥ kṣatriyā jayagṛddhinaḥ bhūmāv abhyapatan rājañ śaravṛṣṭibhir āvṛtāḥ
9.22.75
vṛkagṛdhraśṛgālānāṃ tumule modane 'hani āsīd balakṣayo ghoras tava putrasya paśyataḥ
9.22.76
narāśvakāyasaṃchannā bhūmir āsīd viśāṃ pate rudhirodakacitrā ca bhīrūṇāṃ bhayavardhinī
9.22.77
asibhiḥ paṭṭiśaiḥ śūlais takṣamāṇāḥ punaḥ punaḥ tāvakāḥ pāṇḍavāś caiva nābhyavartanta bhārata
9.22.78
praharanto yathāśakti yāvat prāṇasya dhāraṇam yodhāḥ paripatanti sma vamanto rudhiraṃ vraṇaiḥ
9.22.79
śiro gṛhītvā keśeṣu kabandhaḥ samadṛśyata udyamya niśitaṃ khaḍgaṃ rudhireṇa samukṣitam
9.22.80
athotthiteṣu bahuṣu kabandheṣu janādhipa tathā rudhiragandhena yodhāḥ kaśmalam āviśan
9.22.81
mandībhūte tataḥ śabde pāṇḍavānāṃ mahad balam alpāvaśiṣṭais turagair abhyavartata saubalaḥ
9.22.82
tato 'bhyadhāvaṃs tvaritāḥ pāṇḍavā jayagṛddhinaḥ padātayaś ca nāgāś ca sādinaś codyatāyudhāḥ
9.22.83
koṣṭakīkṛtya cāpy enaṃ parikṣipya ca sarvaśaḥ śastrair nānāvidhair jaghnur yuddhapāraṃ titīrṣavaḥ
9.22.84
tvadīyās tāṃs tu saṃprekṣya sarvataḥ samabhidrutān sāśvapattidviparathāḥ pāṇḍavān abhidudruvuḥ
9.22.85
ke cit padātayaḥ padbhir muṣṭibhiś ca parasparam nijaghnuḥ samare śūrāḥ kṣīṇaśastrās tato 'patan
9.22.86
rathebhyo rathinaḥ petur dvipebhyo hastisādinaḥ vimānebhya iva bhraṣṭāḥ siddhāḥ puṇyakṣayād yathā
9.22.87
evam anyonyam āyastā yodhā jaghnur mahāmṛdhe pitṝn bhrātṝn vayasyāṃś ca putrān api tathāpare
9.22.88
evam āsīd amaryādaṃ yuddhaṃ bharatasattama prāsāsibāṇakalile vartamāne sudāruṇe
9.23.1
saṃjaya uvāca tasmiñ śabde mṛdau jāte pāṇḍavair nihate bale aśvaiḥ saptaśataiḥ śiṣṭair upāvartata saubalaḥ
9.23.2
sa yātvā vāhinīṃ tūrṇam abravīt tvarayan yudhi yudhyadhvam iti saṃhṛṣṭāḥ punaḥ punar ariṃdamaḥ apṛcchat kṣatriyāṃs tatra kva nu rājā mahārathaḥ
9.23.3
śakunes tu vacaḥ śrutvā ta ūcur bharatarṣabha asau tiṣṭhati kauravyo raṇamadhye mahārathaḥ
9.23.4
yatraitat sumahac chatraṃ pūrṇacandrasamaprabham yatraite satalatrāṇā rathās tiṣṭhanti daṃśitāḥ
9.23.5
yatraiṣa śabdas tumulaḥ parjanyaninadopamaḥ tatra gaccha drutaṃ rājaṃs tato drakṣyasi kauravam
9.23.6
evam uktas tu taiḥ śūraiḥ śakuniḥ saubalas tadā prayayau tatra yatrāsau putras tava narādhipa sarvataḥ saṃvṛto vīraiḥ samareṣv anivartibhiḥ
9.23.7
tato duryodhanaṃ dṛṣṭvā rathānīke vyavasthitam sarathāṃs tāvakān sarvān harṣayañ śakunis tataḥ
9.23.8
duryodhanam idaṃ vākyaṃ hṛṣṭarūpo viśāṃ pate kṛtakāryam ivātmānaṃ manyamāno 'bravīn nṛpam
9.23.9
jahi rājan rathānīkam aśvāḥ sarve jitā mayā nātyaktvā jīvitaṃ saṃkhye śakyo jetuṃ yudhiṣṭhiraḥ
9.23.10
hate tasmin rathānīke pāṇḍavenābhipālite gajān etān haniṣyāmaḥ padātīṃś cetarāṃs tathā
9.23.11
śrutvā tu vacanaṃ tasya tāvakā jayagṛddhinaḥ javenābhyapatan hṛṣṭāḥ pāṇḍavānām anīkinīm
9.23.12
sarve vivṛtatūṇīrāḥ pragṛhītaśarāsanāḥ śarāsanāni dhunvānāḥ siṃhanādaṃ pracakrire
9.23.13
tato jyātalanirghoṣaḥ punar āsīd viśāṃ pate prādurāsīc charāṇāṃ ca sumuktānāṃ sudāruṇaḥ
9.23.14
tān samīpagatān dṛṣṭvā javenodyatakārmukān uvāca devakīputraṃ kuntīputro dhanaṃjayaḥ
9.23.15
codayāśvān asaṃbhrāntaḥ praviśaitad balārṇavam antam adya gamiṣyāmi śatrūṇāṃ niśitaiḥ śaraiḥ
9.23.16
aṣṭādaśa dināny adya yuddhasyāsya janārdana vartamānasya mahataḥ samāsādya parasparam
9.23.17
anantakalpā dhvajinī bhūtvā hy eṣāṃ mahātmanām kṣayam adya gatā yuddhe paśya daivaṃ yathāvidham
9.23.18
samudrakalpaṃ tu balaṃ dhārtarāṣṭrasya mādhava asmān āsādya saṃjātaṃ goṣpadopamam acyuta
9.23.19
hate bhīṣme ca saṃdadhyāc chivaṃ syād iha mādhava na ca tat kṛtavān mūḍho dhārtarāṣṭraḥ subāliśaḥ
9.23.20
uktaṃ bhīṣmeṇa yad vākyaṃ hitaṃ pathyaṃ ca mādhava tac cāpi nāsau kṛtavān vītabuddhiḥ suyodhanaḥ
9.23.21
tasmiṃs tu patite bhīṣme pracyute pṛthivītale na jāne kāraṇaṃ kiṃ nu yena yuddham avartata
9.23.22
mūḍhāṃs tu sarvathā manye dhārtarāṣṭrān subāliśān patite śaṃtanoḥ putre ye 'kārṣuḥ saṃyugaṃ punaḥ
9.23.23
anantaraṃ ca nihate droṇe brahmavidāṃ vare rādheye ca vikarṇe ca naivāśāmyata vaiśasam
9.23.24
alpāvaśiṣṭe sainye 'smin sūtaputre ca pātite saputre vai naravyāghre naivāśāmyata vaiśasam
9.23.25
śrutāyuṣi hate śūre jalasaṃdhe ca paurave śrutāyudhe ca nṛpatau naivāśāmyata vaiśasam
9.23.26
bhūriśravasi śalye ca śālve caiva janārdana āvantyeṣu ca vīreṣu naivāśāmyata vaiśasam
9.23.27
jayadrathe ca nihate rākṣase cāpy alāyudhe bāhlike somadatte ca naivāśāmyata vaiśasam
9.23.28
bhagadatte hate śūre kāmboje ca sudakṣiṇe duḥśāsane ca nihate naivāśāmyata vaiśasam
9.23.29
dṛṣṭvā ca nihatāñ śūrān pṛthaṅ māṇḍalikān nṛpān balinaś ca raṇe kṛṣṇa naivāśāmyata vaiśasam
9.23.30
akṣauhiṇīpatīn dṛṣṭvā bhīmasenena pātitān mohād vā yadi vā lobhān naivāśāmyata vaiśasam
9.23.31
ko nu rājakule jātaḥ kauraveyo viśeṣataḥ nirarthakaṃ mahad vairaṃ kuryād anyaḥ suyodhanāt
9.23.32
guṇato 'bhyadhikaṃ jñātvā balataḥ śauryato 'pi vā amūḍhaḥ ko nu yudhyeta jānan prājño hitāhitam
9.23.33
yan na tasya mano hy āsīt tvayoktasya hitaṃ vacaḥ praśame pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ so 'nyasya śṛṇuyāt katham
9.23.34
yena śāṃtanavo bhīṣmo droṇo vidura eva ca pratyākhyātāḥ śamasyārthe kiṃ nu tasyādya bheṣajam
9.23.35
maurkhyād yena pitā vṛddhaḥ pratyākhyāto janārdana tathā mātā hitaṃ vākyaṃ bhāṣamāṇā hitaiṣiṇī pratyākhyātā hy asatkṛtya sa kasmai rocayed vacaḥ
9.23.36
kulāntakaraṇo vyaktaṃ jāta eṣa janārdana tathāsya dṛśyate ceṣṭā nītiś caiva viśāṃ pate naiṣa dāsyati no rājyam iti me matir acyuta
9.23.37
ukto 'haṃ bahuśas tāta vidureṇa mahātmanā na jīvan dāsyate bhāgaṃ dhārtarāṣṭraḥ kathaṃ cana
9.23.38
yāvat prāṇā dhamiṣyanti dhārtarāṣṭrasya mānada tāvad yuṣmāsv apāpeṣu pracariṣyati pātakam
9.23.39
na sa yukto 'nyathā jetum ṛte yuddhena mādhava ity abravīt sadā māṃ hi viduraḥ satyadarśanaḥ
9.23.40
tat sarvam adya jānāmi vyavasāyaṃ durātmanaḥ yad uktaṃ vacanaṃ tena vidureṇa mahātmanā
9.23.41
yo hi śrutvā vacaḥ pathyaṃ jāmadagnyād yathātatham avāmanyata durbuddhir dhruvaṃ nāśamukhe sthitaḥ
9.23.42
uktaṃ hi bahubhiḥ siddhair jātamātre suyodhane enaṃ prāpya durātmānaṃ kṣayaṃ kṣatraṃ gamiṣyati
9.23.43
tad idaṃ vacanaṃ teṣāṃ niruktaṃ vai janārdana kṣayaṃ yātā hi rājāno duryodhanakṛte bhṛśam
9.23.44
so 'dya sarvān raṇe yodhān nihaniṣyāmi mādhava kṣatriyeṣu hateṣv āśu śūnye ca śibire kṛte
9.23.45
vadhāya cātmano 'smābhiḥ saṃyugaṃ rocayiṣyati tad antaṃ hi bhaved vairam anumānena mādhava
9.23.46
evaṃ paśyāmi vārṣṇeya cintayan prajñayā svayā vidurasya ca vākyena ceṣṭayā ca durātmanaḥ
9.23.47
saṃyāhi bhāratīṃ vīra yāvad dhanmi śitaiḥ śaraiḥ duryodhanaṃ durātmānaṃ vāhinīṃ cāsya saṃyuge
9.23.48
kṣemam adya kariṣyāmi dharmarājasya mādhava hatvaitad durbalaṃ sainyaṃ dhārtarāṣṭrasya paśyataḥ
9.23.49
saṃjaya uvāca abhīśuhasto dāśārhas tathoktaḥ savyasācinā tad balaugham amitrāṇām abhītaḥ prāviśad raṇe
9.23.50
śarāsanavaraṃ ghoraṃ śaktikaṇṭakasaṃvṛtam gadāparighapanthānaṃ rathanāgamahādrumam
9.23.51
hayapattilatākīrṇaṃ gāhamāno mahāyaśāḥ vyacarat tatra govindo rathenātipatākinā
9.23.52
te hayāḥ pāṇḍurā rājan vahanto 'rjunam āhave dikṣu sarvāsv adṛśyanta dāśārheṇa pracoditāḥ
9.23.53
tataḥ prāyād rathenājau savyasācī paraṃtapaḥ kirañ śaraśatāṃs tīkṣṇān vāridhārā ivāmbudaḥ
9.23.54
prādurāsīn mahāñ śabdaḥ śarāṇāṃ nataparvaṇām iṣubhiś chādyamānānāṃ samare savyasācinā
9.23.55
asajjantas tanutreṣu śaraughāḥ prāpatan bhuvi indrāśanisamasparśā gāṇḍīvapreṣitāḥ śarāḥ
9.23.56
narān nāgān samāhatya hayāṃś cāpi viśāṃ pate apatanta raṇe bāṇāḥ pataṃgā iva ghoṣiṇaḥ
9.23.57
āsīt sarvam avacchannaṃ gāṇḍīvapreṣitaiḥ śaraiḥ na prājñāyanta samare diśo vā pradiśo 'pi vā
9.23.58
sarvam āsīj jagat pūrṇaṃ pārthanāmāṅkitaiḥ śaraiḥ rukmapuṅkhais tailadhautaiḥ karmāraparimārjitaiḥ
9.23.59
te dahyamānāḥ pārthena pāvakeneva kuñjarāḥ samāsīdanta kauravyā vadhyamānāḥ śitaiḥ śaraiḥ
9.23.60
śaracāpadharaḥ pārthaḥ prajvalann iva bhārata dadāha samare yodhān kakṣam agnir iva jvalan
9.23.61
yathā vanānte vanapair visṛṣṭaḥ; kakṣaṃ dahet kṛṣṇagatiḥ saghoṣaḥ bhūridrumaṃ śuṣkalatāvitānaṃ; bhṛśaṃ samṛddho jvalanaḥ pratāpī
9.23.62
evaṃ sa nārācagaṇapratāpī; śarārcir uccāvacatigmatejāḥ dadāha sarvāṃ tava putrasenām; amṛṣyamāṇas tarasā tarasvī
9.23.63
tasyeṣavaḥ prāṇaharāḥ sumuktā; nāsajjan vai varmasu rukmapuṅkhāḥ na ca dvitīyaṃ pramumoca bāṇaṃ; nare haye vā paramadvipe vā
9.23.64
anekarūpākṛtibhir hi bāṇair; mahārathānīkam anupraviśya sa eva ekas tava putrasenāṃ; jaghāna daityān iva vajrapāṇiḥ
9.24.1
saṃjaya uvāca asyatāṃ yatamānānāṃ śūrāṇām anivartinām saṃkalpam akaron moghaṃ gāṇḍīvena dhanaṃjayaḥ
9.24.2
indrāśanisamasparśān aviṣahyān mahaujasaḥ visṛjan dṛśyate bāṇān dhārā muñcann ivāmbudaḥ
9.24.3
tat sainyaṃ bharataśreṣṭha vadhyamānaṃ kirīṭinā saṃpradudrāva saṃgrāmāt tava putrasya paśyataḥ
9.24.4
hatadhuryā rathāḥ ke cid dhatasūtās tathāpare bhagnākṣayugacakreṣāḥ ke cid āsan viśāṃ pate
9.24.5
anyeṣāṃ sāyakāḥ kṣīṇās tathānye śarapīḍitāḥ akṣatā yugapat ke cit prādravan bhayapīḍitāḥ
9.24.6
ke cit putrān upādāya hatabhūyiṣṭhavāhanāḥ vicukruśuḥ pitṝn anye sahāyān apare punaḥ
9.24.7
bāndhavāṃś ca naravyāghra bhrātṝn saṃbandhinas tathā dudruvuḥ ke cid utsṛjya tatra tatra viśāṃ pate
9.24.8
bahavo 'tra bhṛśaṃ viddhā muhyamānā mahārathāḥ niṣṭanantaḥ sma dṛśyante pārthabāṇahatā narāḥ
9.24.9
tān anye ratham āropya samāśvāsya muhūrtakam viśrāntāś ca vitṛṣṇāś ca punar yuddhāya jagmire
9.24.10
tān apāsya gatāḥ ke cit punar eva yuyutsavaḥ kurvantas tava putrasya śāsanaṃ yuddhadurmadāḥ
9.24.11
pānīyam apare pītvā paryāśvāsya ca vāhanam varmāṇi ca samāropya ke cid bharatasattama
9.24.12
samāśvāsyāpare bhrātṝn nikṣipya śibire 'pi ca putrān anye pitṝn anye punar yuddham arocayan
9.24.13
sajjayitvā rathān ke cid yathāmukhyaṃ viśāṃ pate āplutya pāṇḍavānīkaṃ punar yuddham arocayan
9.24.14
te śūrāḥ kiṅkiṇījālaiḥ samācchannā babhāsire trailokyavijaye yuktā yathā daiteyadānavāḥ
9.24.15
āgamya sahasā ke cid rathaiḥ svarṇavibhūṣitaiḥ pāṇḍavānām anīkeṣu dhṛṣṭadyumnam ayodhayan
9.24.16
dhṛṣṭadyumno 'pi pāñcālyaḥ śikhaṇḍī ca mahārathaḥ nākuliś ca śatānīko rathānīkam ayodhayan
9.24.17
pāñcālyas tu tataḥ kruddhaḥ sainyena mahatā vṛtaḥ abhyadravat susaṃrabdhas tāvakān hantum udyataḥ
9.24.18
tatas tv āpatatas tasya tava putro janādhipa bāṇasaṃghān anekān vai preṣayām āsa bhārata
9.24.19
dhṛṣṭadyumnas tato rājaṃs tava putreṇa dhanvinā nārācair bahubhiḥ kṣipraṃ bāhvor urasi cārpitaḥ
9.24.20
so 'tividdho maheṣvāsas tottrārdita iva dvipaḥ tasyāśvāṃś caturo bāṇaiḥ preṣayām āsa mṛtyave sāratheś cāsya bhallena śiraḥ kāyād apāharat
9.24.21
tato duryodhano rājā pṛṣṭham āruhya vājinaḥ apākrāmad dhataratho nātidūram ariṃdamaḥ
9.24.22
dṛṣṭvā tu hatavikrāntaṃ svam anīkaṃ mahābalaḥ tava putro mahārāja prayayau yatra saubalaḥ
9.24.23
tato ratheṣu bhagneṣu trisāhasrā mahādvipāḥ pāṇḍavān rathinaḥ pañca samantāt paryavārayan
9.24.24
te vṛtāḥ samare pañca gajānīkena bhārata aśobhanta naravyāghrā grahā vyāptā ghanair iva
9.24.25
tato 'rjuno mahārāja labdhalakṣo mahābhujaḥ viniryayau rathenaiva śvetāśvaḥ kṛṣṇasārathiḥ
9.24.26
taiḥ samantāt parivṛtaḥ kuñjaraiḥ parvatopamaiḥ nārācair vimalais tīkṣṇair gajānīkam apothayat
9.24.27
tatraikabāṇanihatān apaśyāma mahāgajān patitān pātyamānāṃś ca vibhinnān savyasācinā
9.24.28
bhīmasenas tu tān dṛṣṭvā nāgān mattagajopamaḥ kareṇa gṛhya mahatīṃ gadām abhyapatad balī avaplutya rathāt tūrṇaṃ daṇḍapāṇir ivāntakaḥ
9.24.29
tam udyatagadaṃ dṛṣṭvā pāṇḍavānāṃ mahāratham vitresus tāvakāḥ sainyāḥ śakṛnmūtraṃ prasusruvuḥ āvignaṃ ca balaṃ sarvaṃ gadāhaste vṛkodare
9.24.30
gadayā bhīmasenena bhinnakumbhān rajasvalān dhāvamānān apaśyāma kuñjarān parvatopamān
9.24.31
pradhāvya kuñjarās te tu bhīmasenagadāhatāḥ petur ārtasvaraṃ kṛtvā chinnapakṣā ivādrayaḥ
9.24.32
tān bhinnakumbhān subahūn dravamāṇān itas tataḥ patamānāṃś ca saṃprekṣya vitresus tava sainikāḥ
9.24.33
yudhiṣṭhiro 'pi saṃkruddho mādrīputrau ca pāṇḍavau gṛdhrapakṣaiḥ śitair bāṇair jaghnur vai gajayodhinaḥ
9.24.34
dhṛṣṭadyumnas tu samare parājitya narādhipam apakrānte tava sute hayapṛṣṭhaṃ samāśrite
9.24.35
dṛṣṭvā ca pāṇḍavān sarvān kuñjaraiḥ parivāritān dhṛṣṭadyumno mahārāja saha sarvaiḥ prabhadrakaiḥ putraḥ pāñcālarājasya jighāṃsuḥ kuñjarān yayau
9.24.36
adṛṣṭvā tu rathānīke duryodhanam ariṃdamam aśvatthāmā kṛpaś caiva kṛtavarmā ca sātvataḥ apṛcchan kṣatriyāṃs tatra kva nu duryodhano gataḥ
9.24.37
apaśyamānā rājānaṃ vartamāne janakṣaye manvānā nihataṃ tatra tava putraṃ mahārathāḥ viṣaṇṇavadanā bhūtvā paryapṛcchanta te sutam
9.24.38
āhuḥ ke cid dhate sūte prayāto yatra saubalaḥ apare tv abruvaṃs tatra kṣatriyā bhṛśavikṣatāḥ
9.24.39
duryodhanena kiṃ kāryaṃ drakṣyadhvaṃ yadi jīvati yudhyadhvaṃ sahitāḥ sarve kiṃ vo rājā kariṣyati
9.24.40
te kṣatriyāḥ kṣatair gātrair hatabhūyiṣṭhavāhanāḥ śaraiḥ saṃpīḍyamānāś ca nātivyaktam ivābruvan
9.24.41
idaṃ sarvaṃ balaṃ hanmo yena sma parivāritāḥ ete sarve gajān hatvā upayānti sma pāṇḍavāḥ
9.24.42
śrutvā tu vacanaṃ teṣām aśvatthāmā mahābalaḥ hitvā pāñcālarājasya tad anīkaṃ durutsaham
9.24.43
kṛpaś ca kṛtavarmā ca prayayur yatra saubalaḥ rathānīkaṃ parityajya śūrāḥ sudṛḍhadhanvinaḥ
9.24.44
tatas teṣu prayāteṣu dhṛṣṭadyumnapurogamāḥ āyayuḥ pāṇḍavā rājan vinighnantaḥ sma tāvakān
9.24.45
dṛṣṭvā tu tān āpatataḥ saṃprahṛṣṭān mahārathān parākrāntāṃs tato vīrān nirāśāñ jīvite tadā vivarṇamukhabhūyiṣṭham abhavat tāvakaṃ balam
9.24.46
parikṣīṇāyudhān dṛṣṭvā tān ahaṃ parivāritān rājan balena dvyaṅgena tyaktvā jīvitam ātmanaḥ
9.24.47
ātmanāpañcamo 'yudhyaṃ pāñcālasya balena ha tasmin deśe vyavasthāpya yatra śāradvataḥ sthitaḥ
9.24.48
saṃprayuddhā vayaṃ pañca kirīṭiśarapīḍitāḥ dhṛṣṭadyumnaṃ mahānīkaṃ tatra no 'bhūd raṇo mahān jitās tena vayaṃ sarve vyapayāma raṇāt tataḥ
9.24.49
athāpaśyaṃ sātyakiṃ tam upāyāntaṃ mahāratham rathaiś catuḥśatair vīro māṃ cābhyadravad āhave
9.24.50
dhṛṣṭadyumnād ahaṃ muktaḥ kathaṃ cic chrāntavāhanaḥ patito mādhavānīkaṃ duṣkṛtī narakaṃ yathā tatra yuddham abhūd ghoraṃ muhūrtam atidāruṇam
9.24.51
sātyakis tu mahābāhur mama hatvā paricchadam jīvagrāham agṛhṇān māṃ mūrchitaṃ patitaṃ bhuvi
9.24.52
tato muhūrtād iva tad gajānīkam avadhyata gadayā bhīmasenena nārācair arjunena ca
9.24.53
pratipiṣṭair mahānāgaiḥ samantāt parvatopamaiḥ nātiprasiddheva gatiḥ pāṇḍavānām ajāyata
9.24.54
rathamārgāṃs tataś cakre bhīmaseno mahābalaḥ pāṇḍavānāṃ mahārāja vyapakarṣan mahāgajān
9.24.55
aśvatthāmā kṛpaś caiva kṛtavarmā ca sātvataḥ apaśyanto rathānīke duryodhanam ariṃdamam rājānaṃ mṛgayām āsus tava putraṃ mahāratham
9.24.56
parityajya ca pāñcālaṃ prayātā yatra saubalaḥ rājño 'darśanasaṃvignā vartamāne janakṣaye
9.25.1
saṃjaya uvāca gajānīke hate tasmin pāṇḍuputreṇa bhārata vadhyamāne bale caiva bhīmasenena saṃyuge
9.25.2
carantaṃ ca tathā dṛṣṭvā bhīmasenam ariṃdamam daṇḍahastaṃ yathā kruddham antakaṃ prāṇahāriṇam
9.25.3
sametya samare rājan hataśeṣāḥ sutās tava adṛśyamāne kauravye putre duryodhane tava sodaryāḥ sahitā bhūtvā bhīmasenam upādravan
9.25.4
durmarṣaṇo mahārāja jaitro bhūribalo raviḥ ity ete sahitā bhūtvā tava putrāḥ samantataḥ bhīmasenam abhidrutya rurudhuḥ sarvatodiśam
9.25.5
tato bhīmo mahārāja svarathaṃ punar āsthitaḥ mumoca niśitān bāṇān putrāṇāṃ tava marmasu
9.25.6
te kīryamāṇā bhīmena putrās tava mahāraṇe bhīmasenam apāsedhan pravaṇād iva kuñjaram
9.25.7
tataḥ kruddho raṇe bhīmaḥ śiro durmarṣaṇasya ha kṣurapreṇa pramathyāśu pātayām āsa bhūtale
9.25.8
tato 'pareṇa bhallena sarvāvaraṇabhedinā śrutāntam avadhīd bhīmas tava putraṃ mahārathaḥ
9.25.9
jayatsenaṃ tato viddhvā nārācena hasann iva pātayām āsa kauravyaṃ rathopasthād ariṃdamaḥ sa papāta rathād rājan bhūmau tūrṇaṃ mamāra ca
9.25.10
śrutarvā tu tato bhīmaṃ kruddho vivyādha māriṣa śatena gṛdhravājānāṃ śarāṇāṃ nataparvaṇām
9.25.11
tataḥ kruddho raṇe bhīmo jaitraṃ bhūribalaṃ ravim trīn etāṃs tribhir ānarchad viṣāgnipratimaiḥ śaraiḥ
9.25.12
te hatā nyapatan bhūmau syandanebhyo mahārathāḥ vasante puṣpaśabalā nikṛttā iva kiṃśukāḥ
9.25.13
tato 'pareṇa tīkṣṇena nārācena paraṃtapaḥ durvimocanam āhatya preṣayām āsa mṛtyave
9.25.14
sa hataḥ prāpatad bhūmau svarathād rathināṃ varaḥ gires tu kūṭajo bhagno māruteneva pādapaḥ
9.25.15
duṣpradharṣaṃ tataś caiva sujātaṃ ca sutau tava ekaikaṃ nyavadhīt saṃkhye dvābhyāṃ dvābhyāṃ camūmukhe tau śilīmukhaviddhāṅgau petatū rathasattamau
9.25.16
tato yatantam aparam abhivīkṣya sutaṃ tava bhallena yudhi vivyādha bhīmo durviṣahaṃ raṇe sa papāta hato vāhāt paśyatāṃ sarvadhanvinām
9.25.17
dṛṣṭvā tu nihatān bhrātṝn bahūn ekena saṃyuge amarṣavaśam āpannaḥ śrutarvā bhīmam abhyayāt
9.25.18
vikṣipan sumahac cāpaṃ kārtasvaravibhūṣitam visṛjan sāyakāṃś caiva viṣāgnipratimān bahūn
9.25.19
sa tu rājan dhanuś chittvā pāṇḍavasya mahāmṛdhe athainaṃ chinnadhanvānaṃ viṃśatyā samavākirat
9.25.20
tato 'nyad dhanur ādāya bhīmaseno mahārathaḥ avākirat tava sutaṃ tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
9.25.21
mahad āsīt tayor yuddhaṃ citrarūpaṃ bhayānakam yādṛśaṃ samare pūrvaṃ jambhavāsavayor abhūt
9.25.22
tayos tatra śarair muktair yamadaṇḍanibhaiḥ śubhaiḥ samācchannā dharā sarvā khaṃ ca sarvā diśas tathā
9.25.23
tataḥ śrutarvā saṃkruddho dhanur āyamya sāyakaiḥ bhīmasenaṃ raṇe rājan bāhvor urasi cārpayat
9.25.24
so 'tividdho mahārāja tava putreṇa dhanvinā bhīmaḥ saṃcukṣubhe kruddhaḥ parvaṇīva mahodadhiḥ
9.25.25
tato bhīmo ruṣāviṣṭaḥ putrasya tava māriṣa sārathiṃ caturaś cāśvān bāṇair ninye yamakṣayam
9.25.26
virathaṃ taṃ samālakṣya viśikhair lomavāhibhiḥ avākirad ameyātmā darśayan pāṇilāghavam
9.25.27
śrutarvā viratho rājann ādade khaḍgacarmaṇī athāsyādadataḥ khaḍgaṃ śatacandraṃ ca bhānumat kṣurapreṇa śiraḥ kāyāt pātayām āsa pāṇḍavaḥ
9.25.28
chinnottamāṅgasya tataḥ kṣurapreṇa mahātmanaḥ papāta kāyaḥ sa rathād vasudhām anunādayan
9.25.29
tasmin nipatite vīre tāvakā bhayamohitāḥ abhyadravanta saṃgrāme bhīmasenaṃ yuyutsavaḥ
9.25.30
tān āpatata evāśu hataśeṣād balārṇavāt daṃśitaḥ pratijagrāha bhīmasenaḥ pratāpavān te tu taṃ vai samāsādya parivavruḥ samantataḥ
9.25.31
tatas tu saṃvṛto bhīmas tāvakair niśitaiḥ śaraiḥ pīḍayām āsa tān sarvān sahasrākṣa ivāsurān
9.25.32
tataḥ pañcaśatān hatvā savarūthān mahārathān jaghāna kuñjarānīkaṃ punaḥ saptaśataṃ yudhi
9.25.33
hatvā daśa sahasrāṇi pattīnāṃ parameṣubhiḥ vājināṃ ca śatāny aṣṭau pāṇḍavaḥ sma virājate
9.25.34
bhīmasenas tu kaunteyo hatvā yuddhe sutāṃs tava mene kṛtārtham ātmānaṃ saphalaṃ janma ca prabho
9.25.35
taṃ tathā yudhyamānaṃ ca vinighnantaṃ ca tāvakān īkṣituṃ notsahante sma tava sainyāni bhārata
9.25.36
vidrāvya tu kurūn sarvāṃs tāṃś ca hatvā padānugān dorbhyāṃ śabdaṃ tataś cakre trāsayāno mahādvipān
9.25.37
hatabhūyiṣṭhayodhā tu tava senā viśāṃ pate kiṃciccheṣā mahārāja kṛpaṇā samapadyata
9.26.1
saṃjaya uvāca duryodhano mahārāja sudarśaś cāpi te sutaḥ hataśeṣau tadā saṃkhye vājimadhye vyavasthitau
9.26.2
tato duryodhanaṃ dṛṣṭvā vājimadhye vyavasthitam uvāca devakīputraḥ kuntīputraṃ dhanaṃjayam
9.26.3
śatravo hatabhūyiṣṭhā jñātayaḥ paripālitāḥ gṛhītvā saṃjayaṃ cāsau nivṛttaḥ śinipuṃgavaḥ
9.26.4
pariśrāntaś ca nakulaḥ sahadevaś ca bhārata yodhayitvā raṇe pāpān dhārtarāṣṭrapadānugān
9.26.5
suyodhanam abhityajya traya ete vyavasthitāḥ kṛpaś ca kṛtavarmā ca drauṇiś caiva mahārathaḥ
9.26.6
asau tiṣṭhati pāñcālyaḥ śriyā paramayā yutaḥ duryodhanabalaṃ hatvā saha sarvaiḥ prabhadrakaiḥ
9.26.7
asau duryodhanaḥ pārtha vājimadhye vyavasthitaḥ chatreṇa dhriyamāṇena prekṣamāṇo muhur muhuḥ
9.26.8
prativyūhya balaṃ sarvaṃ raṇamadhye vyavasthitaḥ enaṃ hatvā śitair bāṇaiḥ kṛtakṛtyo bhaviṣyasi
9.26.9
gajānīkaṃ hataṃ dṛṣṭvā tvāṃ ca prāptam ariṃdama yāvan na vidravanty ete tāvaj jahi suyodhanam
9.26.10
yātu kaś cit tu pāñcālyaṃ kṣipram āgamyatām iti pariśrāntabalas tāta naiṣa mucyeta kilbiṣī
9.26.11
tava hatvā balaṃ sarvaṃ saṃgrāme dhṛtarāṣṭrajaḥ jitān pāṇḍusutān matvā rūpaṃ dhārayate mahat
9.26.12
nihataṃ svabalaṃ dṛṣṭvā pīḍitaṃ cāpi pāṇḍavaiḥ dhruvam eṣyati saṃgrāme vadhāyaivātmano nṛpaḥ
9.26.13
evam uktaḥ phalgunas tu kṛṣṇaṃ vacanam abravīt dhṛtarāṣṭrasutāḥ sarve hatā bhīmena mānada yāv etāv āsthitau kṛṣṇa tāv adya na bhaviṣyataḥ
9.26.14
hato bhīṣmo hato droṇaḥ karṇo vaikartano hataḥ madrarājo hataḥ śalyo hataḥ kṛṣṇa jayadrathaḥ
9.26.15
hayāḥ pañcaśatāḥ śiṣṭāḥ śakuneḥ saubalasya ca rathānāṃ tu śate śiṣṭe dve eva tu janārdana dantināṃ ca śataṃ sāgraṃ trisāhasrāḥ padātayaḥ
9.26.16
aśvatthāmā kṛpaś caiva trigartādhipatis tathā ulūkaḥ śakuniś caiva kṛtavarmā ca sātvataḥ
9.26.17
etad balam abhūc cheṣaṃ dhārtarāṣṭrasya mādhava mokṣo na nūnaṃ kālād dhi vidyate bhuvi kasya cit
9.26.18
tathā vinihate sainye paśya duryodhanaṃ sthitam adyāhnā hi mahārājo hatāmitro bhaviṣyati
9.26.19
na hi me mokṣyate kaś cit pareṣām iti cintaye ye tv adya samaraṃ kṛṣṇa na hāsyanti raṇotkaṭāḥ tān vai sarvān haniṣyāmi yady api syur amānuṣāḥ
9.26.20
adya yuddhe susaṃkruddho dīrghaṃ rājñaḥ prajāgaram apaneṣyāmi gāndhāraṃ pātayitvā śitaiḥ śaraiḥ
9.26.21
nikṛtyā vai durācāro yāni ratnāni saubalaḥ sabhāyām aharad dyūte punas tāny āharāmy aham
9.26.22
adya tā api vetsyanti sarvā nāgapurastriyaḥ śrutvā patīṃś ca putrāṃś ca pāṇḍavair nihatān yudhi
9.26.23
samāptam adya vai karma sarvaṃ kṛṣṇa bhaviṣyati adya duryodhano dīptāṃ śriyaṃ prāṇāṃś ca tyakṣyati
9.26.24
nāpayāti bhayāt kṛṣṇa saṃgrāmād yadi cen mama nihataṃ viddhi vārṣṇeya dhārtarāṣṭraṃ subāliśam
9.26.25
mama hy etad aśaktaṃ vai vājivṛndam ariṃdama soḍhuṃ jyātalanirghoṣaṃ yāhi yāvan nihanmy aham
9.26.26
evam uktas tu dāśārhaḥ pāṇḍavena yaśasvinā acodayad dhayān rājan duryodhanabalaṃ prati
9.26.27
tad anīkam abhiprekṣya trayaḥ sajjā mahārathāḥ bhīmaseno 'rjunaś caiva sahadevaś ca māriṣa prayayuḥ siṃhanādena duryodhanajighāṃsayā
9.26.28
tān prekṣya sahitān sarvāñ javenodyatakārmukān saubalo 'bhyadravad yuddhe pāṇḍavān ātatāyinaḥ
9.26.29
sudarśanas tava suto bhīmasenaṃ samabhyayāt suśarmā śakuniś caiva yuyudhāte kirīṭinā sahadevaṃ tava suto hayapṛṣṭhagato 'bhyayāt
9.26.30
tato hy ayatnataḥ kṣipraṃ tava putro janādhipa prāsena sahadevasya śirasi prāharad bhṛśam
9.26.31
sopāviśad rathopasthe tava putreṇa tāḍitaḥ rudhirāplutasarvāṅga āśīviṣa iva śvasan
9.26.32
pratilabhya tataḥ saṃjñāṃ sahadevo viśāṃ pate duryodhanaṃ śarais tīkṣṇaiḥ saṃkruddhaḥ samavākirat
9.26.33
pārtho 'pi yudhi vikramya kuntīputro dhanaṃjayaḥ śūrāṇām aśvapṛṣṭhebhyaḥ śirāṃsi nicakarta ha
9.26.34
tad anīkaṃ tadā pārtho vyadhamad bahubhiḥ śaraiḥ pātayitvā hayān sarvāṃs trigartānāṃ rathān yayau
9.26.35
tatas te sahitā bhūtvā trigartānāṃ mahārathāḥ arjunaṃ vāsudevaṃ ca śaravarṣair avākiran
9.26.36
satyakarmāṇam ākṣipya kṣurapreṇa mahāyaśāḥ tato 'sya syandanasyeṣāṃ cicchide pāṇḍunandanaḥ
9.26.37
śilāśitena ca vibho kṣurapreṇa mahāyaśāḥ śiraś ciccheda prahasaṃs taptakuṇḍalabhūṣaṇam
9.26.38
satyeṣum atha cādatta yodhānāṃ miṣatāṃ tataḥ yathā siṃho vane rājan mṛgaṃ paribubhukṣitaḥ
9.26.39
taṃ nihatya tataḥ pārthaḥ suśarmāṇaṃ tribhiḥ śaraiḥ viddhvā tān ahanat sarvān rathān rukmavibhūṣitān
9.26.40
tatas tu pratvaran pārtho dīrghakālaṃ susaṃbhṛtam muñcan krodhaviṣaṃ tīkṣṇaṃ prasthalādhipatiṃ prati
9.26.41
tam arjunaḥ pṛṣatkānāṃ śatena bharatarṣabha pūrayitvā tato vāhān nyahanat tasya dhanvinaḥ
9.26.42
tataḥ śaraṃ samādāya yamadaṇḍopamaṃ śitam suśarmāṇaṃ samuddiśya cikṣepāśu hasann iva
9.26.43
sa śaraḥ preṣitas tena krodhadīptena dhanvinā suśarmāṇaṃ samāsādya bibheda hṛdayaṃ raṇe
9.26.44
sa gatāsur mahārāja papāta dharaṇītale nandayan pāṇḍavān sarvān vyathayaṃś cāpi tāvakān
9.26.45
suśarmāṇaṃ raṇe hatvā putrān asya mahārathān sapta cāṣṭau ca triṃśac ca sāyakair anayat kṣayam
9.26.46
tato 'sya niśitair bāṇaiḥ sarvān hatvā padānugān abhyagād bhāratīṃ senāṃ hataśeṣāṃ mahārathaḥ
9.26.47
bhīmas tu samare kruddhaḥ putraṃ tava janādhipa sudarśanam adṛśyaṃ taṃ śaraiś cakre hasann iva
9.26.48
tato 'sya prahasan kruddhaḥ śiraḥ kāyād apāharat kṣurapreṇa sutīkṣṇena sa hataḥ prāpatad bhuvi
9.26.49
tasmiṃs tu nihate vīre tatas tasya padānugāḥ parivavrū raṇe bhīmaṃ kiranto viśikhāñ śitān
9.26.50
tatas tu niśitair bāṇais tad anīkaṃ vṛkodaraḥ indrāśanisamasparśaiḥ samantāt paryavākirat tataḥ kṣaṇena tad bhīmo nyahanad bharatarṣabha
9.26.51
teṣu tūtsādyamāneṣu senādhyakṣā mahābalāḥ bhīmasenaṃ samāsādya tato 'yudhyanta bhārata tāṃs tu sarvāñ śarair ghorair avākirata pāṇḍavaḥ
9.26.52
tathaiva tāvakā rājan pāṇḍaveyān mahārathān śaravarṣeṇa mahatā samantāt paryavārayan
9.26.53
vyākulaṃ tad abhūt sarvaṃ pāṇḍavānāṃ paraiḥ saha tāvakānāṃ ca samare pāṇḍaveyair yuyutsatām
9.26.54
tatra yodhās tadā petuḥ parasparasamāhatāḥ ubhayoḥ senayo rājan saṃśocantaḥ sma bāndhavān
9.27.1
saṃjaya uvāca tasmin pravṛtte saṃgrāme naravājigajakṣaye śakuniḥ saubalo rājan sahadevaṃ samabhyayāt
9.27.2
tato 'syāpatatas tūrṇaṃ sahadevaḥ pratāpavān śaraughān preṣayām āsa pataṃgān iva śīghragān ulūkaś ca raṇe bhīmaṃ vivyādha daśabhiḥ śaraiḥ
9.27.3
śakunis tu mahārāja bhīmaṃ viddhvā tribhiḥ śaraiḥ sāyakānāṃ navatyā vai sahadevam avākirat
9.27.4
te śūrāḥ samare rājan samāsādya parasparam vivyadhur niśitair bāṇaiḥ kaṅkabarhiṇavājitaiḥ svarṇapuṅkhaiḥ śilādhautair ā karṇāt prahitaiḥ śaraiḥ
9.27.5
teṣāṃ cāpabhujotsṛṣṭā śaravṛṣṭir viśāṃ pate ācchādayad diśaḥ sarvā dhārābhir iva toyadaḥ
9.27.6
tataḥ kruddho raṇe bhīmaḥ sahadevaś ca bhārata ceratuḥ kadanaṃ saṃkhye kurvantau sumahābalau
9.27.7
tābhyāṃ śaraśataiś channaṃ tad balaṃ tava bhārata andhakāram ivākāśam abhavat tatra tatra ha
9.27.8
aśvair viparidhāvadbhiḥ śaracchannair viśāṃ pate tatra tatra kṛto mārgo vikarṣadbhir hatān bahūn
9.27.9
nihatānāṃ hayānāṃ ca sahaiva hayayodhibhiḥ varmabhir vinikṛttaiś ca prāsaiś chinnaiś ca māriṣa saṃchannā pṛthivī jajñe kusumaiḥ śabalā iva
9.27.10
yodhās tatra mahārāja samāsādya parasparam vyacaranta raṇe kruddhā vinighnantaḥ parasparam
9.27.11
udvṛttanayanai roṣāt saṃdaṣṭauṣṭhapuṭair mukhaiḥ sakuṇḍalair mahī channā padmakiñjalkasaṃnibhaiḥ
9.27.12
bhujaiś chinnair mahārāja nāgarājakaropamaiḥ sāṅgadaiḥ satanutraiś ca sāsiprāsaparaśvadhaiḥ
9.27.13
kabandhair utthitaiś chinnair nṛtyadbhiś cāparair yudhi kravyādagaṇasaṃkīrṇā ghorābhūt pṛthivī vibho
9.27.14
alpāvaśiṣṭe sainye tu kauraveyān mahāhave prahṛṣṭāḥ pāṇḍavā bhūtvā ninyire yamasādanam
9.27.15
etasminn antare śūraḥ saubaleyaḥ pratāpavān prāsena sahadevasya śirasi prāharad bhṛśam sa vihvalo mahārāja rathopastha upāviśat
9.27.16
sahadevaṃ tathā dṛṣṭvā bhīmasenaḥ pratāpavān sarvasainyāni saṃkruddho vārayām āsa bhārata
9.27.17
nirbibheda ca nārācaiḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ vinirbhidyākaroc caiva siṃhanādam ariṃdama
9.27.18
tena śabdena vitrastāḥ sarve sahayavāraṇāḥ prādravan sahasā bhītāḥ śakuneś ca padānugāḥ
9.27.19
prabhagnān atha tān dṛṣṭvā rājā duryodhano 'bravīt nivartadhvam adharmajñā yudhyadhvaṃ kiṃ sṛtena vaḥ
9.27.20
iha kīrtiṃ samādhāya pretya lokān samaśnute prāṇāñ jahāti yo vīro yudhi pṛṣṭham adarśayan
9.27.21
evam uktās tu te rājñā saubalasya padānugāḥ pāṇḍavān abhyavartanta mṛtyuṃ kṛtvā nivartanam
9.27.22
dravadbhis tatra rājendra kṛtaḥ śabdo 'tidāruṇaḥ kṣubdhasāgarasaṃkāśaḥ kṣubhitaḥ sarvato 'bhavat
9.27.23
tāṃs tadāpatato dṛṣṭvā saubalasya padānugān pratyudyayur mahārāja pāṇḍavā vijaye vṛtāḥ
9.27.24
pratyāśvasya ca durdharṣaḥ sahadevo viśāṃ pate śakuniṃ daśabhir viddhvā hayāṃś cāsya tribhiḥ śaraiḥ dhanuś ciccheda ca śaraiḥ saubalasya hasann iva
9.27.25
athānyad dhanur ādāya śakunir yuddhadurmadaḥ vivyādha nakulaṃ ṣaṣṭyā bhīmasenaṃ ca saptabhiḥ
9.27.26
ulūko 'pi mahārāja bhīmaṃ vivyādha saptabhiḥ sahadevaṃ ca saptatyā parīpsan pitaraṃ raṇe
9.27.27
taṃ bhīmasenaḥ samare vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ śakuniṃ ca catuḥṣaṣṭyā pārśvasthāṃś ca tribhis tribhiḥ
9.27.28
te hanyamānā bhīmena nārācais tailapāyitaiḥ sahadevaṃ raṇe kruddhāś chādayañ śaravṛṣṭibhiḥ parvataṃ vāridhārābhiḥ savidyuta ivāmbudāḥ
9.27.29
tato 'syāpatataḥ śūraḥ sahadevaḥ pratāpavān ulūkasya mahārāja bhallenāpāharac chiraḥ
9.27.30
sa jagāma rathād bhūmiṃ sahadevena pātitaḥ rudhirāplutasarvāṅgo nandayan pāṇḍavān yudhi
9.27.31
putraṃ tu nihataṃ dṛṣṭvā śakunis tatra bhārata sāśrukaṇṭho viniḥśvasya kṣattur vākyam anusmaran
9.27.32
cintayitvā muhūrtaṃ sa bāṣpapūrṇekṣaṇaḥ śvasan sahadevaṃ samāsādya tribhir vivyādha sāyakaiḥ
9.27.33
tān apāsya śarān muktāñ śarasaṃghaiḥ pratāpavān sahadevo mahārāja dhanuś ciccheda saṃyuge
9.27.34
chinne dhanuṣi rājendra śakuniḥ saubalas tadā pragṛhya vipulaṃ khaḍgaṃ sahadevāya prāhiṇot
9.27.35
tam āpatantaṃ sahasā ghorarūpaṃ viśāṃ pate dvidhā ciccheda samare saubalasya hasann iva
9.27.36
asiṃ dṛṣṭvā dvidhā chinnaṃ pragṛhya mahatīṃ gadām prāhiṇot sahadevāya sā moghā nyapatad bhuvi
9.27.37
tataḥ śaktiṃ mahāghorāṃ kālarātrim ivodyatām preṣayām āsa saṃkruddhaḥ pāṇḍavaṃ prati saubalaḥ
9.27.38
tām āpatantīṃ sahasā śaraiḥ kāñcanabhūṣaṇaiḥ tridhā ciccheda samare sahadevo hasann iva
9.27.39
sā papāta tridhā chinnā bhūmau kanakabhūṣaṇā śīryamāṇā yathā dīptā gaganād vai śatahradā
9.27.40
śaktiṃ vinihatāṃ dṛṣṭvā saubalaṃ ca bhayārditam dudruvus tāvakāḥ sarve bhaye jāte sasaubalāḥ
9.27.41
athotkruṣṭaṃ mahad dhy āsīt pāṇḍavair jitakāśibhiḥ dhārtarāṣṭrās tataḥ sarve prāyaśo vimukhābhavan
9.27.42
tān vai vimanaso dṛṣṭvā mādrīputraḥ pratāpavān śarair anekasāhasrair vārayām āsa saṃyuge
9.27.43
tato gāndhārakair guptaṃ pṛṣṭhair aśvair jaye dhṛtam āsasāda raṇe yāntaṃ sahadevo 'tha saubalam
9.27.44
svam aṃśam avaśiṣṭaṃ sa saṃsmṛtya śakuniṃ nṛpa rathena kāñcanāṅgena sahadevaḥ samabhyayāt adhijyaṃ balavat kṛtvā vyākṣipan sumahad dhanuḥ
9.27.45
sa saubalam abhidrutya gṛdhrapatraiḥ śilāśitaiḥ bhṛśam abhyahanat kruddhas tottrair iva mahādvipam
9.27.46
uvāca cainaṃ medhāvī nigṛhya smārayann iva kṣatradharme sthito bhūtvā yudhyasva puruṣo bhava
9.27.47
yat tadā hṛṣyase mūḍha glahann akṣaiḥ sabhātale phalam adya prapadyasva karmaṇas tasya durmate
9.27.48
nihatās te durātmāno ye 'smān avahasan purā duryodhanaḥ kulāṅgāraḥ śiṣṭas tvaṃ tasya mātulaḥ
9.27.49
adya te vihaniṣyāmi kṣureṇonmathitaṃ śiraḥ vṛkṣāt phalam ivoddhṛtya laguḍena pramāthinā
9.27.50
evam uktvā mahārāja sahadevo mahābalaḥ saṃkruddho naraśārdūlo vegenābhijagāma ha
9.27.51
abhigamya tu durdharṣaḥ sahadevo yudhāṃ patiḥ vikṛṣya balavac cāpaṃ krodhena prahasann iva
9.27.52
śakuniṃ daśabhir viddhvā caturbhiś cāsya vājinaḥ chatraṃ dhvajaṃ dhanuś cāsya chittvā siṃha ivānadat
9.27.53
chinnadhvajadhanuśchatraḥ sahadevena saubalaḥ tato viddhaś ca bahubhiḥ sarvamarmasu sāyakaiḥ
9.27.54
tato bhūyo mahārāja sahadevaḥ pratāpavān śakuneḥ preṣayām āsa śaravṛṣṭiṃ durāsadām
9.27.55
tatas tu kruddhaḥ subalasya putro; mādrīsutaṃ sahadevaṃ vimarde prāsena jāmbūnadabhūṣaṇena; jighāṃsur eko 'bhipapāta śīghram
9.27.56
mādrīsutas tasya samudyataṃ taṃ; prāsaṃ suvṛttau ca bhujau raṇāgre bhallais tribhir yugapat saṃcakarta; nanāda coccais tarasājimadhye
9.27.57
tasyāśukārī susamāhitena; suvarṇapuṅkhena dṛḍhāyasena bhallena sarvāvaraṇātigena; śiraḥ śarīrāt pramamātha bhūyaḥ
9.27.58
śareṇa kārtasvarabhūṣitena; divākarābhena susaṃśitena hṛtottamāṅgo yudhi pāṇḍavena; papāta bhūmau subalasya putraḥ
9.27.59
sa tacchiro vegavatā śareṇa; suvarṇapuṅkhena śilāśitena prāverayat kupitaḥ pāṇḍuputro; yat tat kurūṇām anayasya mūlam
9.27.60
hṛtottamāṅgaṃ śakuniṃ samīkṣya; bhūmau śayānaṃ rudhirārdragātram yodhās tvadīyā bhayanaṣṭasattvā; diśaḥ prajagmuḥ pragṛhītaśastrāḥ
9.27.61
vipradrutāḥ śuṣkamukhā visaṃjñā; gāṇḍīvaghoṣeṇa samāhatāś ca bhayārditā bhagnarathāśvanāgāḥ; padātayaś caiva sadhārtarāṣṭrāḥ
9.27.62
tato rathāc chakuniṃ pātayitvā; mudānvitā bhārata pāṇḍaveyāḥ śaṅkhān pradadhmuḥ samare prahṛṣṭāḥ; sakeśavāḥ sainikān harṣayantaḥ
9.27.63
taṃ cāpi sarve pratipūjayanto; hṛṣṭā bruvāṇāḥ sahadevam ājau diṣṭyā hato naikṛtiko durātmā; sahātmajo vīra raṇe tvayeti
9.28.1
saṃjaya uvāca tataḥ kruddhā mahārāja saubalasya padānugāḥ tyaktvā jīvitam ākrande pāṇḍavān paryavārayan
9.28.2
tān arjunaḥ pratyagṛhṇāt sahadevajaye dhṛtaḥ bhīmasenaś ca tejasvī kruddhāśīviṣadarśanaḥ
9.28.3
śaktyṛṣṭiprāsahastānāṃ sahadevaṃ jighāṃsatām saṃkalpam akaron moghaṃ gāṇḍīvena dhanaṃjayaḥ
9.28.4
pragṛhītāyudhān bāhūn yodhānām abhidhāvatām bhallaiś ciccheda bībhatsuḥ śirāṃsy api hayān api
9.28.5
te hatāḥ pratyapadyanta vasudhāṃ vigatāsavaḥ tvaritā lokavīreṇa prahatāḥ savyasācinā
9.28.6
tato duryodhano rājā dṛṣṭvā svabalasaṃkṣayam hataśeṣān samānīya kruddho rathaśatān vibho
9.28.7
kuñjarāṃś ca hayāṃś caiva pādātāṃś ca paraṃtapa uvāca sahitān sarvān dhārtarāṣṭra idaṃ vacaḥ
9.28.8
samāsādya raṇe sarvān pāṇḍavān sasuhṛdgaṇān pāñcālyaṃ cāpi sabalaṃ hatvā śīghraṃ nivartata
9.28.9
tasya te śirasā gṛhya vacanaṃ yuddhadurmadāḥ pratyudyayū raṇe pārthāṃs tava putrasya śāsanāt
9.28.10
tān abhyāpatataḥ śīghraṃ hataśeṣān mahāraṇe śarair āśīviṣākāraiḥ pāṇḍavāḥ samavākiran
9.28.11
tat sainyaṃ bharataśreṣṭha muhūrtena mahātmabhiḥ avadhyata raṇaṃ prāpya trātāraṃ nābhyavindata pratiṣṭhamānaṃ tu bhayān nāvatiṣṭhata daṃśitam
9.28.12
aśvair viparidhāvadbhiḥ sainyena rajasā vṛte na prājñāyanta samare diśaś ca pradiśas tathā
9.28.13
tatas tu pāṇḍavānīkān niḥsṛtya bahavo janāḥ abhyaghnaṃs tāvakān yuddhe muhūrtād iva bhārata tato niḥśeṣam abhavat tat sainyaṃ tava bhārata
9.28.14
akṣauhiṇyaḥ sametās tu tava putrasya bhārata ekādaśa hatā yuddhe tāḥ prabho pāṇḍusṛñjayaiḥ
9.28.15
teṣu rājasahasreṣu tāvakeṣu mahātmasu eko duryodhano rājann adṛśyata bhṛśaṃ kṣataḥ
9.28.16
tato vīkṣya diśaḥ sarvā dṛṣṭvā śūnyāṃ ca medinīm vihīnaḥ sarvayodhaiś ca pāṇḍavān vīkṣya saṃyuge
9.28.17
muditān sarvasiddhārthān nardamānān samantataḥ bāṇaśabdaravāṃś caiva śrutvā teṣāṃ mahātmanām
9.28.18
duryodhano mahārāja kaśmalenābhisaṃvṛtaḥ apayāne manaś cakre vihīnabalavāhanaḥ
9.28.19
dhṛtarāṣṭra uvāca nihate māmake sainye niḥśeṣe śibire kṛte pāṇḍavānāṃ balaṃ sūta kiṃ nu śeṣam abhūt tadā etan me pṛcchato brūhi kuśalo hy asi saṃjaya
9.28.20
yac ca duryodhano mandaḥ kṛtavāṃs tanayo mama balakṣayaṃ tathā dṛṣṭvā sa ekaḥ pṛthivīpatiḥ
9.28.21
saṃjaya uvāca rathānāṃ dve sahasre tu sapta nāgaśatāni ca pañca cāśvasahasrāṇi pattīnāṃ ca śataṃ śatāḥ
9.28.22
etac cheṣam abhūd rājan pāṇḍavānāṃ mahad balam parigṛhya hi yad yuddhe dhṛṣṭadyumno vyavasthitaḥ
9.28.23
ekākī bharataśreṣṭha tato duryodhano nṛpaḥ nāpaśyat samare kaṃ cit sahāyaṃ rathināṃ varaḥ
9.28.24
nardamānān parāṃś caiva svabalasya ca saṃkṣayam hataṃ svahayam utsṛjya prāṅmukhaḥ prādravad bhayāt
9.28.25
ekādaśacamūbhartā putro duryodhanas tava gadām ādāya tejasvī padātiḥ prasthito hradam
9.28.26
nātidūraṃ tato gatvā padbhyām eva narādhipaḥ sasmāra vacanaṃ kṣattur dharmaśīlasya dhīmataḥ
9.28.27
idaṃ nūnaṃ mahāprājño viduro dṛṣṭavān purā mahad vaiśasam asmākaṃ kṣatriyāṇāṃ ca saṃyuge
9.28.28
evaṃ vicintayānas tu pravivikṣur hradaṃ nṛpaḥ duḥkhasaṃtaptahṛdayo dṛṣṭvā rājan balakṣayam
9.28.29
pāṇḍavāś ca mahārāja dhṛṣṭadyumnapurogamāḥ abhyadhāvanta saṃkruddhās tava rājan balaṃ prati
9.28.30
śaktyṛṣṭiprāsahastānāṃ balānām abhigarjatām saṃkalpam akaron moghaṃ gāṇḍīvena dhanaṃjayaḥ
9.28.31
tān hatvā niśitair bāṇaiḥ sāmātyān saha bandhubhiḥ rathe śvetahaye tiṣṭhann arjuno bahv aśobhata
9.28.32
subalasya hate putre savājirathakuñjare mahāvanam iva chinnam abhavat tāvakaṃ balam
9.28.33
anekaśatasāhasre bale duryodhanasya ha nānyo mahāratho rājañ jīvamāno vyadṛśyata
9.28.34
droṇaputrād ṛte vīrāt tathaiva kṛtavarmaṇaḥ kṛpāc ca gautamād rājan pārthivāc ca tavātmajāt
9.28.35
dhṛṣṭadyumnas tu māṃ dṛṣṭvā hasan sātyakim abravīt kim anena gṛhītena nānenārtho 'sti jīvatā
9.28.36
dhṛṣṭadyumnavacaḥ śrutvā śiner naptā mahārathaḥ udyamya niśitaṃ khaḍgaṃ hantuṃ mām udyatas tadā
9.28.37
tam āgamya mahāprājñaḥ kṛṣṇadvaipāyano 'bravīt mucyatāṃ saṃjayo jīvan na hantavyaḥ kathaṃ cana
9.28.38
dvaipāyanavacaḥ śrutvā śiner naptā kṛtāñjaliḥ tato mām abravīn muktvā svasti saṃjaya sādhaya
9.28.39
anujñātas tv ahaṃ tena nyastavarmā nirāyudhaḥ prātiṣṭhaṃ yena nagaraṃ sāyāhne rudhirokṣitaḥ
9.28.40
krośamātram apakrāntaṃ gadāpāṇim avasthitam ekaṃ duryodhanaṃ rājann apaśyaṃ bhṛśavikṣatam
9.28.41
sa tu mām aśrupūrṇākṣo nāśaknod abhivīkṣitum upapraikṣata māṃ dṛṣṭvā tadā dīnam avasthitam
9.28.42
taṃ cāham api śocantaṃ dṛṣṭvaikākinam āhave muhūrtaṃ nāśakaṃ vaktuṃ kiṃ cid duḥkhapariplutaḥ
9.28.43
tato 'smai tad ahaṃ sarvam uktavān grahaṇaṃ tadā dvaipāyanaprasādāc ca jīvato mokṣam āhave
9.28.44
muhūrtam iva ca dhyātvā pratilabhya ca cetanām bhrātṝṃś ca sarvasainyāni paryapṛcchata māṃ tataḥ
9.28.45
tasmai tad aham ācakṣaṃ sarvaṃ pratyakṣadarśivān bhrātṝṃś ca nihatān sarvān sainyaṃ ca vinipātitam
9.28.46
trayaḥ kila rathāḥ śiṣṭās tāvakānāṃ narādhipa iti prasthānakāle māṃ kṛṣṇadvaipāyano 'bravīt
9.28.47
sa dīrgham iva niḥśvasya viprekṣya ca punaḥ punaḥ aṃse māṃ pāṇinā spṛṣṭvā putras te paryabhāṣata
9.28.48
tvad anyo neha saṃgrāme kaś cij jīvati saṃjaya dvitīyaṃ neha paśyāmi sasahāyāś ca pāṇḍavāḥ
9.28.49
brūyāḥ saṃjaya rājānaṃ prajñācakṣuṣam īśvaram duryodhanas tava sutaḥ praviṣṭo hradam ity uta
9.28.50
suhṛdbhis tādṛśair hīnaḥ putrair bhrātṛbhir eva ca pāṇḍavaiś ca hṛte rājye ko nu jīvati mādṛśaḥ
9.28.51
ācakṣethāḥ sarvam idaṃ māṃ ca muktaṃ mahāhavāt asmiṃs toyahrade suptaṃ jīvantaṃ bhṛśavikṣatam
9.28.52
evam uktvā mahārāja prāviśat taṃ hradaṃ nṛpaḥ astambhayata toyaṃ ca māyayā manujādhipaḥ
9.28.53
tasmin hradaṃ praviṣṭe tu trīn rathāñ śrāntavāhanān apaśyaṃ sahitān ekas taṃ deśaṃ samupeyuṣaḥ
9.28.54
kṛpaṃ śāradvataṃ vīraṃ drauṇiṃ ca rathināṃ varam bhojaṃ ca kṛtavarmāṇaṃ sahitāñ śaravikṣatān
9.28.55
te sarve mām abhiprekṣya tūrṇam aśvān acodayan upayāya ca mām ūcur diṣṭyā jīvasi saṃjaya
9.28.56
apṛcchaṃś caiva māṃ sarve putraṃ tava janādhipam kaccid duryodhano rājā sa no jīvati saṃjaya
9.28.57
ākhyātavān ahaṃ tebhyas tadā kuśalinaṃ nṛpam tac caiva sarvam ācakṣaṃ yan māṃ duryodhano 'bravīt hradaṃ caivāham ācaṣṭa yaṃ praviṣṭo narādhipaḥ
9.28.58
aśvatthāmā tu tad rājan niśamya vacanaṃ mama taṃ hradaṃ vipulaṃ prekṣya karuṇaṃ paryadevayat
9.28.59
aho dhiṅ na sa jānāti jīvato 'smān narādhipaḥ paryāptā hi vayaṃ tena saha yodhayituṃ parān
9.28.60
te tu tatra ciraṃ kālaṃ vilapya ca mahārathāḥ prādravan rathināṃ śreṣṭhā dṛṣṭvā pāṇḍusutān raṇe
9.28.61
te tu māṃ ratham āropya kṛpasya supariṣkṛtam senāniveśam ājagmur hataśeṣās trayo rathāḥ
9.28.62
tatra gulmāḥ paritrastāḥ sūrye cāstam ite sati sarve vicukruśuḥ śrutvā putrāṇāṃ tava saṃkṣayam
9.28.63
tato vṛddhā mahārāja yoṣitāṃ rakṣaṇo narāḥ rājadārān upādāya prayayur nagaraṃ prati
9.28.64
tatra vikrośatīnāṃ ca rudatīnāṃ ca sarvaśaḥ prādurāsīn mahāñ śabdaḥ śrutvā tad balasaṃkṣayam
9.28.65
tatas tā yoṣito rājan krandantyo vai muhur muhuḥ kurarya iva śabdena nādayantyo mahītalam
9.28.66
ājaghnuḥ karajaiś cāpi pāṇibhiś ca śirāṃsy uta luluvuś ca tadā keśān krośantyas tatra tatra ha
9.28.67
hāhākāravinādinyo vinighnantya urāṃsi ca krośantyas tatra ruruduḥ krandamānā viśāṃ pate
9.28.68
tato duryodhanāmātyāḥ sāśrukaṇṭhā bhṛśāturāḥ rājadārān upādāya prayayur nagaraṃ prati
9.28.69
vetrajarjharahastāś ca dvārādhyakṣā viśāṃ pate śayanīyāni śubhrāṇi spardhyāstaraṇavanti ca samādāya yayus tūrṇaṃ nagaraṃ dārarakṣiṇaḥ
9.28.70
āsthāyāśvatarīyuktān syandanān apare janāḥ svān svān dārān upādāya prayayur nagaraṃ prati
9.28.71
adṛṣṭapūrvā yā nāryo bhāskareṇāpi veśmasu dadṛśus tā mahārāja janā yāntīḥ puraṃ prati
9.28.72
tāḥ striyo bharataśreṣṭha saukumāryasamanvitāḥ prayayur nagaraṃ tūrṇaṃ hatasvajanabāndhavāḥ
9.28.73
ā gopālāvipālebhyo dravanto nagaraṃ prati yayur manuṣyāḥ saṃbhrāntā bhīmasenabhayārditāḥ
9.28.74
api caiṣāṃ bhayaṃ tīvraṃ pārthebhyo 'bhūt sudāruṇam prekṣamāṇās tadānyonyam ādhāvan nagaraṃ prati
9.28.75
tasmiṃs tadā vartamāne vidrave bhṛśadāruṇe yuyutsuḥ śokasaṃmūḍhaḥ prāptakālam acintayat
9.28.76
jito duryodhanaḥ saṃkhye pāṇḍavair bhīmavikramaiḥ ekādaśacamūbhartā bhrātaraś cāsya sūditāḥ hatāś ca kuravaḥ sarve bhīṣmadroṇapuraḥsarāḥ
9.28.77
aham eko vimuktas tu bhāgyayogād yadṛcchayā vidrutāni ca sarvāṇi śibirāṇi samantataḥ
9.28.78
duryodhanasya sacivā ye ke cid avaśeṣitāḥ rājadārān upādāya vyadhāvan nagaraṃ prati
9.28.79
prāptakālam ahaṃ manye praveśaṃ taiḥ sahābhibho yudhiṣṭhiram anujñāpya bhīmasenaṃ tathaiva ca
9.28.80
etam arthaṃ mahābāhur ubhayoḥ sa nyavedayat tasya prīto 'bhavad rājā nityaṃ karuṇaveditā pariṣvajya mahābāhur vaiśyāputraṃ vyasarjayat
9.28.81
tataḥ sa ratham āsthāya drutam aśvān acodayat asaṃbhāvitavāṃś cāpi rājadārān puraṃ prati
9.28.82
taiś caiva sahitaḥ kṣipram astaṃ gacchati bhāskare praviṣṭo hāstinapuraṃ bāṣpakaṇṭho 'śrulocanaḥ
9.28.83
apaśyata mahāprājñaṃ viduraṃ sāśrulocanam rājñaḥ samīpān niṣkrāntaṃ śokopahatacetasam
9.28.84
tam abravīt satyadhṛtiḥ praṇataṃ tv agrataḥ sthitam asmin kurukṣaye vṛtte diṣṭyā tvaṃ putra jīvasi
9.28.85
vinā rājñaḥ praveśād vai kim asi tvam ihāgataḥ etan me kāraṇaṃ sarvaṃ vistareṇa nivedaya
9.28.86
yuyutsur uvāca nihate śakunau tāta sajñātisutabāndhave hataśeṣaparīvāro rājā duryodhanas tataḥ svakaṃ sa hayam utsṛjya prāṅmukhaḥ prādravad bhayāt
9.28.87
apakrānte tu nṛpatau skandhāvāraniveśanāt bhayavyākulitaṃ sarvaṃ prādravan nagaraṃ prati
9.28.88
tato rājñaḥ kalatrāṇi bhrātṝṇāṃ cāsya sarvaśaḥ vāhaneṣu samāropya stryadhyakṣāḥ prādravan bhayāt
9.28.89
tato 'haṃ samanujñāpya rājānaṃ sahakeśavam praviṣṭo hāstinapuraṃ rakṣaṃl lokād dhi vācyatām
9.28.90
etac chrutvā tu vacanaṃ vaiśyāputreṇa bhāṣitam prāptakālam iti jñātvā viduraḥ sarvadharmavit apūjayad ameyātmā yuyutsuṃ vākyakovidam
9.28.91
prāptakālam idaṃ sarvaṃ bhavato bharatakṣaye adya tvam iha viśrāntaḥ śvo 'bhigantā yudhiṣṭhiram
9.28.92
etāvad uktvā vacanaṃ viduraḥ sarvadharmavit yuyutsuṃ samanujñāpya praviveśa nṛpakṣayam yuyutsur api tāṃ rātriṃ svagṛhe nyavasat tadā
9.29.1
dhṛtarāṣṭra uvāca hateṣu sarvasainyeṣu pāṇḍuputrai raṇājire mama sainyāvaśiṣṭās te kim akurvata saṃjaya
9.29.2
kṛtavarmā kṛpaś caiva droṇaputraś ca vīryavān duryodhanaś ca mandātmā rājā kim akarot tadā
9.29.3
saṃjaya uvāca saṃprādravatsu dāreṣu kṣatriyāṇāṃ mahātmanām vidrute śibire śūnye bhṛśodvignās trayo rathāḥ
9.29.4
niśamya pāṇḍuputrāṇāṃ tadā vijayināṃ svanam vidrutaṃ śibiraṃ dṛṣṭvā sāyāhne rājagṛddhinaḥ sthānaṃ nārocayaṃs tatra tatas te hradam abhyayuḥ
9.29.5
yudhiṣṭhiro 'pi dharmātmā bhrātṛbhiḥ sahito raṇe hṛṣṭaḥ paryapatad rājan duryodhanavadhepsayā
9.29.6
mārgamāṇās tu saṃkruddhās tava putraṃ jayaiṣiṇaḥ yatnato 'nveṣamāṇās tu naivāpaśyañ janādhipam
9.29.7
sa hi tīvreṇa vegena gadāpāṇir apākramat taṃ hradaṃ prāviśac cāpi viṣṭabhyāpaḥ svamāyayā
9.29.8
yadā tu pāṇḍavāḥ sarve supariśrāntavāhanāḥ tataḥ svaśibiraṃ prāpya vyatiṣṭhan sahasainikāḥ
9.29.9
tataḥ kṛpaś ca drauṇiś ca kṛtavarmā ca sātvataḥ saṃniviṣṭeṣu pārtheṣu prayātās taṃ hradaṃ śanaiḥ
9.29.10
te taṃ hradaṃ samāsādya yatra śete janādhipaḥ abhyabhāṣanta durdharṣaṃ rājānaṃ suptam ambhasi
9.29.11
rājann uttiṣṭha yudhyasva sahāsmābhir yudhiṣṭhiram jitvā vā pṛthivīṃ bhuṅkṣva hato vā svargam āpnuhi
9.29.12
teṣām api balaṃ sarvaṃ hataṃ duryodhana tvayā pratirabdhāś ca bhūyiṣṭhaṃ ye śiṣṭās tatra sainikāḥ
9.29.13
na te vegaṃ viṣahituṃ śaktās tava viśāṃ pate asmābhir abhiguptasya tasmād uttiṣṭha bhārata
9.29.14
duryodhana uvāca diṣṭyā paśyāmi vo muktān īdṛśāt puruṣakṣayāt pāṇḍukauravasaṃmardāj jīvamānān nararṣabhān
9.29.15
vijeṣyāmo vayaṃ sarve viśrāntā vigataklamāḥ bhavantaś ca pariśrāntā vayaṃ ca bhṛśavikṣatāḥ udīrṇaṃ ca balaṃ teṣāṃ tena yuddhaṃ na rocaye
9.29.16
na tv etad adbhutaṃ vīrā yad vo mahad idaṃ manaḥ asmāsu ca parā bhaktir na tu kālaḥ parākrame
9.29.17
viśramyaikāṃ niśām adya bhavadbhiḥ sahito raṇe pratiyotsyāmy ahaṃ śatrūñ śvo na me 'sty atra saṃśayaḥ
9.29.18
saṃjaya uvāca evam ukto 'bravīd drauṇī rājānaṃ yuddhadurmadam uttiṣṭha rājan bhadraṃ te vijeṣyāmo raṇe parān
9.29.19
iṣṭāpūrtena dānena satyena ca japena ca śape rājan yathā hy adya nihaniṣyāmi somakān
9.29.20
mā sma yajñakṛtāṃ prītiṃ prāpnuyāṃ sajjanocitām yadīmāṃ rajanīṃ vyuṣṭāṃ na nihanmi parān raṇe
9.29.21
nāhatvā sarvapāñcālān vimokṣye kavacaṃ vibho iti satyaṃ bravīmy etat tan me śṛṇu janādhipa
9.29.22
teṣu saṃbhāṣamāṇeṣu vyādhās taṃ deśam āyayuḥ māṃsabhārapariśrāntāḥ pānīyārthaṃ yadṛcchayā
9.29.23
te hi nityaṃ mahārāja bhīmasenasya lubdhakāḥ māṃsabhārān upājahrur bhaktyā paramayā vibho
9.29.24
te tatra viṣṭhitās teṣāṃ sarvaṃ tad vacanaṃ rahaḥ duryodhanavacaś caiva śuśruvuḥ saṃgatā mithaḥ
9.29.25
te 'pi sarve maheṣvāsā ayuddhārthini kaurave nirbandhaṃ paramaṃ cakrus tadā vai yuddhakāṅkṣiṇaḥ
9.29.26
tāṃs tathā samudīkṣyātha kauravāṇāṃ mahārathān ayuddhamanasaṃ caiva rājānaṃ sthitam ambhasi
9.29.27
teṣāṃ śrutvā ca saṃvādaṃ rājñaś ca salile sataḥ vyādhābhyajānan rājendra salilasthaṃ suyodhanam
9.29.28
te pūrvaṃ pāṇḍuputreṇa pṛṣṭā hy āsan sutaṃ tava yadṛcchopagatās tatra rājānaṃ parimārgitāḥ
9.29.29
tatas te pāṇḍuputrasya smṛtvā tad bhāṣitaṃ tadā anyonyam abruvan rājan mṛgavyādhāḥ śanair idam
9.29.30
duryodhanaṃ khyāpayāmo dhanaṃ dāsyati pāṇḍavaḥ suvyaktam iti naḥ khyāto hrade duryodhano nṛpaḥ
9.29.31
tasmād gacchāmahe sarve yatra rājā yudhiṣṭhiraḥ ākhyātuṃ salile suptaṃ duryodhanam amarṣaṇam
9.29.32
dhṛtarāṣṭrātmajaṃ tasmai bhīmasenāya dhīmate śayānaṃ salile sarve kathayāmo dhanurbhṛte
9.29.33
sa no dāsyati suprīto dhanāni bahulāny uta kiṃ no māṃsena śuṣkeṇa parikliṣṭena śoṣiṇā
9.29.34
evam uktvā tato vyādhāḥ saṃprahṛṣṭā dhanārthinaḥ māṃsabhārān upādāya prayayuḥ śibiraṃ prati
9.29.35
pāṇḍavāś ca mahārāja labdhalakṣāḥ prahāriṇaḥ apaśyamānāḥ samare duryodhanam avasthitam
9.29.36
nikṛtes tasya pāpasya te pāraṃ gamanepsavaḥ cārān saṃpreṣayām āsuḥ samantāt tad raṇājiram
9.29.37
āgamya tu tataḥ sarve naṣṭaṃ duryodhanaṃ nṛpam nyavedayanta sahitā dharmarājasya sainikāḥ
9.29.38
teṣāṃ tad vacanaṃ śrutvā cārāṇāṃ bharatarṣabha cintām abhyagamat tīvrāṃ niśaśvāsa ca pārthivaḥ
9.29.39
atha sthitānāṃ pāṇḍūnāṃ dīnānāṃ bharatarṣabha tasmād deśād apakramya tvaritā lubdhakā vibho
9.29.40
ājagmuḥ śibiraṃ hṛṣṭā dṛṣṭvā duryodhanaṃ nṛpam vāryamāṇāḥ praviṣṭāś ca bhīmasenasya paśyataḥ
9.29.41
te tu pāṇḍavam āsādya bhīmasenaṃ mahābalam tasmai tat sarvam ācakhyur yad vṛttaṃ yac ca vai śrutam
9.29.42
tato vṛkodaro rājan dattvā teṣāṃ dhanaṃ bahu dharmarājāya tat sarvam ācacakṣe paraṃtapaḥ
9.29.43
asau duryodhano rājan vijñāto mama lubdhakaiḥ saṃstabhya salilaṃ śete yasyārthe paritapyase
9.29.44
tad vaco bhīmasenasya priyaṃ śrutvā viśāṃ pate ajātaśatruḥ kaunteyo hṛṣṭo 'bhūt saha sodaraiḥ
9.29.45
taṃ ca śrutvā maheṣvāsaṃ praviṣṭaṃ salilahradam kṣipram eva tato 'gacchat puraskṛtya janārdanam
9.29.46
tataḥ kilakilāśabdaḥ prādurāsīd viśāṃ pate pāṇḍavānāṃ prahṛṣṭānāṃ pāñcālānāṃ ca sarvaśaḥ
9.29.47
siṃhanādāṃs tataś cakruḥ kṣveḍāṃś ca bharatarṣabha tvaritāḥ kṣatriyā rājañ jagmur dvaipāyanaṃ hradam
9.29.48
jñātaḥ pāpo dhārtarāṣṭro dṛṣṭaś cety asakṛd raṇe prākrośan somakās tatra hṛṣṭarūpāḥ samantataḥ
9.29.49
teṣām āśu prayātānāṃ rathānāṃ tatra veginām babhūva tumulaḥ śabdo divaspṛk pṛthivīpate
9.29.50
duryodhanaṃ parīpsantas tatra tatra yudhiṣṭhiram anvayus tvaritās te vai rājānaṃ śrāntavāhanāḥ
9.29.51
arjuno bhīmasenaś ca mādrīputrau ca pāṇḍavau dhṛṣṭadyumnaś ca pāñcālyaḥ śikhaṇḍī cāparājitaḥ
9.29.52
uttamaujā yudhāmanyuḥ sātyakiś cāparājitaḥ pāñcālānāṃ ca ye śiṣṭā draupadeyāś ca bhārata hayāś ca sarve nāgāś ca śataśaś ca padātayaḥ
9.29.53
tataḥ prāpto mahārāja dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ dvaipāyanahradaṃ khyātaṃ yatra duryodhano 'bhavat
9.29.54
śītāmalajalaṃ hṛdyaṃ dvitīyam iva sāgaram māyayā salilaṃ stabhya yatrābhūt te sutaḥ sthitaḥ
9.29.55
atyadbhutena vidhinā daivayogena bhārata salilāntargataḥ śete durdarśaḥ kasya cit prabho mānuṣasya manuṣyendra gadāhasto janādhipaḥ
9.29.56
tato duryodhano rājā salitāntargato vasan śuśruve tumulaṃ śabdaṃ jaladopamaniḥsvanam
9.29.57
yudhiṣṭhiras tu rājendra hradaṃ taṃ saha sodaraiḥ ājagāma mahārāja tava putravadhāya vai
9.29.58
mahatā śaṅkhanādena rathanemisvanena ca uddhunvaṃś ca mahāreṇuṃ kampayaṃś cāpi medinīm
9.29.59
yaudhiṣṭhirasya sainyasya śrutvā śabdaṃ mahārathāḥ kṛtavarmā kṛpo drauṇī rājānam idam abruvan
9.29.60
ime hy āyānti saṃhṛṣṭāḥ pāṇḍavā jitakāśinaḥ apayāsyāmahe tāvad anujānātu no bhavān
9.29.61
duryodhanas tu tac chrutvā teṣāṃ tatra yaśasvinām tathety uktvā hradaṃ taṃ vai māyayāstambhayat prabho
9.29.62
te tv anujñāpya rājānaṃ bhṛśaṃ śokaparāyaṇāḥ jagmur dūraṃ mahārāja kṛpaprabhṛtayo rathāḥ
9.29.63
te gatvā dūram adhvānaṃ nyagrodhaṃ prekṣya māriṣa nyaviśanta bhṛśaṃ śrāntāś cintayanto nṛpaṃ prati
9.29.64
viṣṭabhya salilaṃ supto dhārtarāṣṭro mahābalaḥ pāṇḍavāś cāpi saṃprāptās taṃ deśaṃ yuddham īpsavaḥ
9.29.65
kathaṃ nu yuddhaṃ bhavitā kathaṃ rājā bhaviṣyati kathaṃ nu pāṇḍavā rājan pratipatsyanti kauravam
9.29.66
ity evaṃ cintayantas te rathebhyo 'śvān vimucya ha tatrāsāṃ cakrire rājan kṛpaprabhṛtayo rathāḥ
9.30.1
saṃjaya uvāca tatas teṣv apayāteṣu ratheṣu triṣu pāṇḍavāḥ taṃ hradaṃ pratyapadyanta yatra duryodhano 'bhavat
9.30.2
āsādya ca kuruśreṣṭha tadā dvaipāyanahradam stambhitaṃ dhārtarāṣṭreṇa dṛṣṭvā taṃ salilāśayam vāsudevam idaṃ vākyam abravīt kurunandanaḥ
9.30.3
paśyemāṃ dhārtarāṣṭreṇa māyām apsu prayojitām viṣṭabhya salilaṃ śete nāsya mānuṣato bhayam
9.30.4
daivīṃ māyām imāṃ kṛtvā salilāntargato hy ayam nikṛtyā nikṛtiprajño na me jīvan vimokṣyate
9.30.5
yady asya samare sāhyaṃ kurute vajrabhṛt svayam tathāpy enaṃ hataṃ yuddhe loko drakṣyati mādhava
9.30.6
śrīvāsudeva uvāca māyāvina imāṃ māyāṃ māyayā jahi bhārata māyāvī māyayā vadhyaḥ satyam etad yudhiṣṭhira
9.30.7
kriyābhyupāyair bahulair māyām apsu prayojya ha jahi tvaṃ bharataśreṣṭha pāpātmānaṃ suyodhanam
9.30.8
kriyābhyupāyair indreṇa nihatā daityadānavāḥ kriyābhyupāyair bahubhir balir baddho mahātmanā
9.30.9
kriyābhyupāyaiḥ pūrvaṃ hi hiraṇyākṣo mahāsuraḥ hiraṇyakaśipuś caiva kriyayaiva niṣūditau vṛtraś ca nihato rājan kriyayaiva na saṃśayaḥ
9.30.10
tathā paulastyatanayo rāvaṇo nāma rākṣasaḥ rāmeṇa nihato rājan sānubandhaḥ sahānugaḥ kriyayā yogam āsthāya tathā tvam api vikrama
9.30.11
kriyābhyupāyair nihato mayā rājan purātane tārakaś ca mahādaityo vipracittiś ca vīryavān
9.30.12
vātāpir ilvalaś caiva triśirāś ca tathā vibho sundopasundāv asurau kriyayaiva niṣūditau
9.30.13
kriyābhyupāyair indreṇa tridivaṃ bhujyate vibho kriyā balavatī rājan nānyat kiṃ cid yudhiṣṭhira
9.30.14
daityāś ca dānavāś caiva rākṣasāḥ pārthivās tathā kriyābhyupāyair nihatāḥ kriyāṃ tasmāt samācara
9.30.15
saṃjaya uvāca ity ukto vāsudevena pāṇḍavaḥ saṃśitavrataḥ jalasthaṃ taṃ mahārāja tava putraṃ mahābalam abhyabhāṣata kaunteyaḥ prahasann iva bhārata
9.30.16
suyodhana kimartho 'yam ārambho 'psu kṛtas tvayā sarvaṃ kṣatraṃ ghātayitvā svakulaṃ ca viśāṃ pate
9.30.17
jalāśayaṃ praviṣṭo 'dya vāñchañ jīvitam ātmanaḥ uttiṣṭha rājan yudhyasva sahāsmābhiḥ suyodhana
9.30.18
sa ca darpo naraśreṣṭha sa ca mānaḥ kva te gataḥ yas tvaṃ saṃstabhya salilaṃ bhīto rājan vyavasthitaḥ
9.30.19
sarve tvāṃ śūra ity eva janā jalpanti saṃsadi vyarthaṃ tad bhavato manye śauryaṃ salilaśāyinaḥ
9.30.20
uttiṣṭha rājan yudhyasva kṣatriyo 'si kulodbhavaḥ kauraveyo viśeṣeṇa kule janma ca saṃsmara
9.30.21
sa kathaṃ kaurave vaṃśe praśaṃsañ janma cātmanaḥ yuddhād bhītas tatas toyaṃ praviśya pratitiṣṭhasi
9.30.22
ayuddham avyavasthānaṃ naiṣa dharmaḥ sanātanaḥ anāryajuṣṭam asvargyaṃ raṇe rājan palāyanam
9.30.23
kathaṃ pāram agatvā hi yuddhe tvaṃ vai jijīviṣuḥ imān nipatitān dṛṣṭvā putrān bhrātṝn pitṝṃs tathā
9.30.24
saṃbandhino vayasyāṃś ca mātulān bāndhavāṃs tathā ghātayitvā kathaṃ tāta hrade tiṣṭhasi sāṃpratam
9.30.25
śūramānī na śūras tvaṃ mithyā vadasi bhārata śūro 'ham iti durbuddhe sarvalokasya śṛṇvataḥ
9.30.26
na hi śūrāḥ palāyante śatrūn dṛṣṭvā kathaṃ cana brūhi vā tvaṃ yayā dhṛtyā śūra tyajasi saṃgaram
9.30.27
sa tvam uttiṣṭha yudhyasva vinīya bhayam ātmanaḥ ghātayitvā sarvasainyaṃ bhrātṝṃś caiva suyodhana
9.30.28
nedānīṃ jīvite buddhiḥ kāryā dharmacikīrṣayā kṣatradharmam apāśritya tvadvidhena suyodhana
9.30.29
yat tat karṇam upāśritya śakuniṃ cāpi saubalam amartya iva saṃmohāt tvam ātmānaṃ na buddhavān
9.30.30
tat pāpaṃ sumahat kṛtvā pratiyudhyasva bhārata kathaṃ hi tvadvidho mohād rocayeta palāyanam
9.30.31
kva te tat pauruṣaṃ yātaṃ kva ca mānaḥ suyodhana kva ca vikrāntatā yātā kva ca visphūrjitaṃ mahat
9.30.32
kva te kṛtāstratā yātā kiṃ ca śeṣe jalāśaye sa tvam uttiṣṭha yudhyasva kṣatradharmeṇa bhārata
9.30.33
asmān vā tvaṃ parājitya praśādhi pṛthivīm imām atha vā nihato 'smābhir bhūmau svapsyasi bhārata
9.30.34
eṣa te prathamo dharmaḥ sṛṣṭo dhātrā mahātmanā taṃ kuruṣva yathātathyaṃ rājā bhava mahāratha
9.30.35
duryodhana uvāca naitac citraṃ mahārāja yad bhīḥ prāṇinam āviśet na ca prāṇabhayād bhīto vyapayāto 'smi bhārata
9.30.36
arathaś cāniṣaṅgī ca nihataḥ pārṣṇisārathiḥ ekaś cāpy agaṇaḥ saṃkhye pratyāśvāsam arocayam
9.30.37
na prāṇahetor na bhayān na viṣādād viśāṃ pate idam ambhaḥ praviṣṭo 'smi śramāt tv idam anuṣṭhitam
9.30.38
tvaṃ cāśvasihi kaunteya ye cāpy anugatās tava aham utthāya vaḥ sarvān pratiyotsyāmi saṃyuge
9.30.39
yudhiṣṭhira uvāca āśvastā eva sarve sma ciraṃ tvāṃ mṛgayāmahe tad idānīṃ samuttiṣṭha yudhyasveha suyodhana
9.30.40
hatvā vā samare pārthān sphītaṃ rājyam avāpnuhi nihato vā raṇe 'smābhir vīralokam avāpsyasi
9.30.41
duryodhana uvāca yadarthaṃ rājyam icchāmi kurūṇāṃ kurunandana ta ime nihatāḥ sarve bhrātaro me janeśvara
9.30.42
kṣīṇaratnāṃ ca pṛthivīṃ hatakṣatriyapuṃgavām nābhyutsahāmy ahaṃ bhoktuṃ vidhavām iva yoṣitam
9.30.43
adyāpi tv aham āśaṃse tvāṃ vijetuṃ yudhiṣṭhira bhaṅktvā pāñcālapāṇḍūnām utsāhaṃ bharatarṣabha
9.30.44
na tv idānīm ahaṃ manye kāryaṃ yuddhena karhi cit droṇe karṇe ca saṃśānte nihate ca pitāmahe
9.30.45
astv idānīm iyaṃ rājan kevalā pṛthivī tava asahāyo hi ko rājā rājyam icchet praśāsitum
9.30.46
suhṛdas tādṛśān hitvā putrān bhrātṝn pitṝn api bhavadbhiś ca hṛte rājye ko nu jīveta mādṛśaḥ
9.30.47
ahaṃ vanaṃ gamiṣyāmi hy ajinaiḥ prativāsitaḥ ratir hi nāsti me rājye hatapakṣasya bhārata
9.30.48
hatabāndhavabhūyiṣṭhā hatāśvā hatakuñjarā eṣā te pṛthivī rājan bhuṅkṣvaināṃ vigatajvaraḥ
9.30.49
vanam eva gamiṣyāmi vasāno mṛgacarmaṇī na hi me nirjitasyāsti jīvite 'dya spṛhā vibho
9.30.50
gaccha tvaṃ bhuṅkṣva rājendra pṛthivīṃ nihateśvarām hatayodhāṃ naṣṭaratnāṃ kṣīṇavaprāṃ yathāsukham
9.30.51
yudhiṣṭhira uvāca ārtapralāpān mā tāta salilasthaḥ prabhāṣathāḥ naitan manasi me rājan vāśitaṃ śakuner iva
9.30.52
yadi cāpi samarthaḥ syās tvaṃ dānāya suyodhana nāham iccheyam avaniṃ tvayā dattāṃ praśāsitum
9.30.53
adharmeṇa na gṛhṇīyāṃ tvayā dattāṃ mahīm imām na hi dharmaḥ smṛto rājan kṣatriyasya pratigrahaḥ
9.30.54
tvayā dattāṃ na ceccheyaṃ pṛthivīm akhilām aham tvāṃ tu yuddhe vinirjitya bhoktāsmi vasudhām imām
9.30.55
anīśvaraś ca pṛthivīṃ kathaṃ tvaṃ dātum icchasi tvayeyaṃ pṛthivī rājan kiṃ na dattā tadaiva hi
9.30.56
dharmato yācamānānāṃ śamārthaṃ ca kulasya naḥ vārṣṇeyaṃ prathamaṃ rājan pratyākhyāya mahābalam
9.30.57
kim idānīṃ dadāsi tvaṃ ko hi te cittavibhramaḥ abhiyuktas tu ko rājā dātum icched dhi medinīm
9.30.58
na tvam adya mahīṃ dātum īśaḥ kauravanandana ācchettuṃ vā balād rājan sa kathaṃ dātum icchasi māṃ tu nirjitya saṃgrāme pālayemāṃ vasuṃdharām
9.30.59
sūcyagreṇāpi yad bhūmer api dhrīyeta bhārata tanmātram api no mahyaṃ na dadāti purā bhavān
9.30.60
sa kathaṃ pṛthivīm etāṃ pradadāsi viśāṃ pate sūcyagraṃ nātyajaḥ pūrvaṃ sa kathaṃ tyajasi kṣitim
9.30.61
evam aiśvaryam āsādya praśāsya pṛthivīm imām ko hi mūḍho vyavasyeta śatror dātuṃ vasuṃdharām
9.30.62
tvaṃ tu kevalamaurkhyeṇa vimūḍho nāvabudhyase pṛthivīṃ dātukāmo 'pi jīvitenādya mokṣyase
9.30.63
asmān vā tvaṃ parājitya praśādhi pṛthivīm imām atha vā nihato 'smābhir vraja lokān anuttamān
9.30.64
āvayor jīvato rājan mayi ca tvayi ca dhruvam saṃśayaḥ sarvabhūtānāṃ vijaye no bhaviṣyati
9.30.65
jīvitaṃ tava duṣprajña mayi saṃprati vartate jīvayeyaṃ tv ahaṃ kāmaṃ na tu tvaṃ jīvituṃ kṣamaḥ
9.30.66
dahane hi kṛto yatnas tvayāsmāsu viśeṣataḥ āśīviṣair viṣaiś cāpi jale cāpi praveśanaiḥ tvayā vinikṛtā rājan rājyasya haraṇena ca
9.30.67
etasmāt kāraṇāt pāpa jīvitaṃ te na vidyate uttiṣṭhottiṣṭha yudhyasva tat te śreyo bhaviṣyati
9.30.68
saṃjaya uvāca evaṃ tu vividhā vāco jayayuktāḥ punaḥ punaḥ kīrtayanti sma te vīrās tatra tatra janādhipa
9.31.1
dhṛtarāṣṭra uvāca evaṃ saṃtarjyamānas tu mama putro mahīpatiḥ prakṛtyā manyumān vīraḥ katham āsīt paraṃtapaḥ
9.31.2
na hi saṃtarjanā tena śrutapūrvā kadā cana rājabhāvena mānyaś ca sarvalokasya so 'bhavat
9.31.3
iyaṃ ca pṛthivī sarvā samlecchāṭavikā bhṛśam prasādād dhriyate yasya pratyakṣaṃ tava saṃjaya
9.31.4
sa tathā tarjyamānas tu pāṇḍuputrair viśeṣataḥ vihīnaś ca svakair bhṛtyair nirjane cāvṛto bhṛśam
9.31.5
śrutvā sa kaṭukā vāco jayayuktāḥ punaḥ punaḥ kim abravīt pāṇḍaveyāṃs tan mamācakṣva saṃjaya
9.31.6
saṃjaya uvāca tarjyamānas tadā rājann udakasthas tavātmajaḥ yudhiṣṭhireṇa rājendra bhrātṛbhiḥ sahitena ha
9.31.7
śrutvā sa kaṭukā vāco viṣamastho janādhipaḥ dīrgham uṣṇaṃ ca niḥśvasya salilasthaḥ punaḥ punaḥ
9.31.8
salilāntargato rājā dhunvan hastau punaḥ punaḥ manaś cakāra yuddhāya rājānaṃ cābhyabhāṣata
9.31.9
yūyaṃ sasuhṛdaḥ pārthāḥ sarve sarathavāhanāḥ aham ekaḥ paridyūno viratho hatavāhanaḥ
9.31.10
āttaśastrai rathagatair bahubhiḥ parivāritaḥ katham ekaḥ padātiḥ sann aśastro yoddhum utsahe
9.31.11
ekaikena tu māṃ yūyaṃ yodhayadhvaṃ yudhiṣṭhira na hy eko bahubhir vīrair nyāyyaṃ yodhayituṃ yudhi
9.31.12
viśeṣato vikavacaḥ śrāntaś cāpaḥ samāśritaḥ bhṛśaṃ vikṣatagātraś ca śrāntavāhanasainikaḥ
9.31.13
na me tvatto bhayaṃ rājan na ca pārthād vṛkodarāt phalgunād vāsudevād vā pāñcālebhyo 'tha vā punaḥ
9.31.14
yamābhyāṃ yuyudhānād vā ye cānye tava sainikāḥ ekaḥ sarvān ahaṃ kruddho na tān yoddhum ihotsahe
9.31.15
dharmamūlā satāṃ kīrtir manuṣyāṇāṃ janādhipa dharmaṃ caiveha kīrtiṃ ca pālayan prabravīmy aham
9.31.16
aham utthāya vaḥ sarvān pratiyotsyāmi saṃyuge anvaṃśābhyāgatān sarvān ṛtūn saṃvatsaro yathā
9.31.17
adya vaḥ sarathān sāśvān aśastro viratho 'pi san nakṣatrāṇīva sarvāṇi savitā rātrisaṃkṣaye tejasā nāśayiṣyāmi sthirībhavata pāṇḍavāḥ
9.31.18
adyānṛṇyaṃ gamiṣyāmi kṣatriyāṇāṃ yaśasvinām bāhlīkadroṇabhīṣmāṇāṃ karṇasya ca mahātmanaḥ
9.31.19
jayadrathasya śūrasya bhagadattasya cobhayoḥ madrarājasya śalyasya bhūriśravasa eva ca
9.31.20
putrāṇāṃ bharataśreṣṭha śakuneḥ saubalasya ca mitrāṇāṃ suhṛdāṃ caiva bāndhavānāṃ tathaiva ca
9.31.21
ānṛṇyam adya gacchāmi hatvā tvāṃ bhrātṛbhiḥ saha etāvad uktvā vacanaṃ virarāma janādhipaḥ
9.31.22
yudhiṣṭhira uvāca diṣṭyā tvam api jānīṣe kṣatradharmaṃ suyodhana diṣṭyā te vartate buddhir yuddhāyaiva mahābhuja
9.31.23
diṣṭyā śūro 'si kauravya diṣṭyā jānāsi saṃgaram yas tvam eko hi naḥ sarvān saṃyuge yoddhum icchasi
9.31.24
eka ekena saṃgamya yat te saṃmatam āyudham tat tvam ādāya yudhyasva prekṣakās te vayaṃ sthitāḥ
9.31.25
ayam iṣṭaṃ ca te kāmaṃ vīra bhūyo dadāmy aham hatvaikaṃ bhavato rājyaṃ hato vā svargam āpnuhi
9.31.26
duryodhana uvāca ekaś ced yoddhum ākrande varo 'dya mama dīyate āyudhānām iyaṃ cāpi vṛtā tvatsaṃmate gadā
9.31.27
bhrātṝṇāṃ bhavatām ekaḥ śakyaṃ māṃ yo 'bhimanyate padātir gadayā saṃkhye sa yudhyatu mayā saha
9.31.28
vṛttāni rathayuddhāni vicitrāṇi pade pade idam ekaṃ gadāyuddhaṃ bhavatv adyādbhutaṃ mahat
9.31.29
annānām api paryāyaṃ kartum icchanti mānavāḥ yuddhānām api paryāyo bhavatv anumate tava
9.31.30
gadayā tvāṃ mahābāho vijeṣyāmi sahānujam pāñcālān sṛñjayāṃś caiva ye cānye tava sainikāḥ
9.31.31
yudhiṣṭhira uvāca uttiṣṭhottiṣṭha gāndhāre māṃ yodhaya suyodhana eka ekena saṃgamya saṃyuge gadayā balī
9.31.32
puruṣo bhava gāndhāre yudhyasva susamāhitaḥ adya te jīvitaṃ nāsti yady api tvaṃ manojavaḥ
9.31.33
saṃjaya uvāca etat sa naraśārdūlo nāmṛṣyata tavātmajaḥ salilāntargataḥ śvabhre mahānāga iva śvasan
9.31.34
tathāsau vākpratodena tudyamānaḥ punaḥ punaḥ vācaṃ na mamṛṣe dhīmān uttamāśvaḥ kaśām iva
9.31.35
saṃkṣobhya salilaṃ vegād gadām ādāya vīryavān adrisāramayīṃ gurvīṃ kāñcanāṅgadabhūṣaṇām antarjalāt samuttasthau nāgendra iva niḥśvasan
9.31.36
sa bhittvā stambhitaṃ toyaṃ skandhe kṛtvāyasīṃ gadām udatiṣṭhata putras te pratapan raśmimān iva
9.31.37
tataḥ śaikyāyasīṃ gurvīṃ jātarūpapariṣkṛtām gadāṃ parāmṛśad dhīmān dhārtarāṣṭro mahābalaḥ
9.31.38
gadāhastaṃ tu taṃ dṛṣṭvā saśṛṅgam iva parvatam prajānām iva saṃkruddhaṃ śūlapāṇim avasthitam sagado bhārato bhāti pratapan bhāskaro yathā
9.31.39
tam uttīrṇaṃ mahābāhuṃ gadāhastam ariṃdamam menire sarvabhūtāni daṇḍahastam ivāntakam
9.31.40
vajrahastaṃ yathā śakraṃ śūlahastaṃ yathā haram dadṛśuḥ sarvapāñcālāḥ putraṃ tava janādhipa
9.31.41
tam uttīrṇaṃ tu saṃprekṣya samahṛṣyanta sarvaśaḥ pāñcālāḥ pāṇḍaveyāś ca te 'nyonyasya talān daduḥ
9.31.42
avahāsaṃ tu taṃ matvā putro duryodhanas tava udvṛtya nayane kruddho didhakṣur iva pāṇḍavān
9.31.43
triśikhāṃ bhrukuṭīṃ kṛtvā saṃdaṣṭadaśanacchadaḥ pratyuvāca tatas tān vai pāṇḍavān sahakeśavān
9.31.44
avahāsasya vo 'syādya prativaktāsmi pāṇḍavāḥ gamiṣyatha hatāḥ sadyaḥ sapāñcālā yamakṣayam
9.31.45
utthitas tu jalāt tasmāt putro duryodhanas tava atiṣṭhata gadāpāṇī rudhireṇa samukṣitaḥ
9.31.46
tasya śoṇitadigdhasya salilena samukṣitam śarīraṃ sma tadā bhāti sravann iva mahīdharaḥ
9.31.47
tam udyatagadaṃ vīraṃ menire tatra pāṇḍavāḥ vaivasvatam iva kruddhaṃ kiṃkarodyatapāṇinam
9.31.48
sa meghaninado harṣān nadann iva ca govṛṣaḥ ājuhāva tataḥ pārthān gadayā yudhi vīryavān
9.31.49
duryodhana uvāca ekaikena ca māṃ yūyam āsīdata yudhiṣṭhira na hy eko bahubhir nyāyyo vīra yodhayituṃ yudhi
9.31.50
nyastavarmā viśeṣeṇa śrāntaś cāpsu pariplutaḥ bhṛśaṃ vikṣatagātraś ca hatavāhanasainikaḥ
9.31.51
yudhiṣṭhira uvāca nābhūd iyaṃ tava prajñā katham evaṃ suyodhana yadābhimanyuṃ bahavo jaghnur yudhi mahārathāḥ
9.31.52
āmuñca kavacaṃ vīra mūrdhajān yamayasva ca yac cānyad api te nāsti tad apy ādatsva bhārata imam ekaṃ ca te kāmaṃ vīra bhūyo dadāmy aham
9.31.53
pañcānāṃ pāṇḍaveyānāṃ yena yoddhum ihecchasi taṃ hatvā vai bhavān rājā hato vā svargam āpnuhi ṛte ca jīvitād vīra yuddhe kiṃ kurma te priyam
9.31.54
saṃjaya uvāca tatas tava suto rājan varma jagrāha kāñcanam vicitraṃ ca śirastrāṇaṃ jāmbūnadapariṣkṛtam
9.31.55
so 'vabaddhaśirastrāṇaḥ śubhakāñcanavarmabhṛt rarāja rājan putras te kāñcanaḥ śailarāḍ iva
9.31.56
saṃnaddhaḥ sa gadī rājan sajjaḥ saṃgrāmamūrdhani abravīt pāṇḍavān sarvān putro duryodhanas tava
9.31.57
bhrātṝṇāṃ bhavatām eko yudhyatāṃ gadayā mayā sahadevena vā yotsye bhīmena nakulena vā
9.31.58
atha vā phalgunenādya tvayā vā bharatarṣabha yotsye 'haṃ saṃgaraṃ prāpya vijeṣye ca raṇājire
9.31.59
aham adya gamiṣyāmi vairasyāntaṃ sudurgamam gadayā puruṣavyāghra hemapaṭṭavinaddhayā
9.31.60
gadāyuddhe na me kaś cit sadṛśo 'stīti cintaya gadayā vo haniṣyāmi sarvān eva samāgatān gṛhṇātu sa gadāṃ yo vai yudhyate 'dya mayā saha
9.32.1
saṃjaya uvāca evaṃ duryodhane rājan garjamāne muhur muhuḥ yudhiṣṭhirasya saṃkruddho vāsudevo 'bravīd idam
9.32.2
yadi nāma hy ayaṃ yuddhe varayet tvāṃ yudhiṣṭhira arjunaṃ nakulaṃ vāpi sahadevam athāpi vā
9.32.3
kim idaṃ sāhasaṃ rājaṃs tvayā vyāhṛtam īdṛśam ekam eva nihatyājau bhava rājā kuruṣv iti
9.32.4
etena hi kṛtā yogyā varṣāṇīha trayodaśa āyase puruṣe rājan bhīmasenajighāṃsayā
9.32.5
kathaṃ nāma bhavet kāryam asmābhir bharatarṣabha sāhasaṃ kṛtavāṃs tvaṃ tu hy anukrośān nṛpottama
9.32.6
nānyam asyānupaśyāmi pratiyoddhāram āhave ṛte vṛkodarāt pārthāt sa ca nātikṛtaśramaḥ
9.32.7
tad idaṃ dyūtam ārabdhaṃ punar eva yathā purā viṣamaṃ śakuneś caiva tava caiva viśāṃ pate
9.32.8
balī bhīmaḥ samarthaś ca kṛtī rājā suyodhanaḥ balavān vā kṛtī veti kṛtī rājan viśiṣyate
9.32.9
so 'yaṃ rājaṃs tvayā śatruḥ same pathi niveśitaḥ nyastaś cātmā suviṣame kṛcchram āpāditā vayam
9.32.10
ko nu sarvān vinirjitya śatrūn ekena vairiṇā paṇitvā caikapāṇena rocayed evam āhavam
9.32.11
na hi paśyāmi taṃ loke gadāhastaṃ narottamam yudhyed duryodhanaṃ saṃkhye kṛtitvād dhi viśeṣayet
9.32.12
phalgunaṃ vā bhavantaṃ vā mādrīputrāv athāpi vā na samarthān ahaṃ manye gadāhastasya saṃyuge
9.32.13
sa kathaṃ vadase śatruṃ yudhyasva gadayeti ha ekaṃ ca no nihatyājau bhava rājeti bhārata
9.32.14
vṛkodaraṃ samāsādya saṃśayo vijaye hi naḥ nyāyato yudhyamānānāṃ kṛtī hy eṣa mahābalaḥ
9.32.15
bhīma uvāca madhusūdana mā kārṣīr viṣādaṃ yadunandana adya pāraṃ gamiṣyāmi vairasya bhṛśadurgamam
9.32.16
ahaṃ suyodhanaṃ saṃkhye haniṣyāmi na saṃśayaḥ vijayo vai dhruvaṃ kṛṣṇa dharmarājasya dṛśyate
9.32.17
adhyardhena guṇeneyaṃ gadā gurutarī mama na tathā dhārtarāṣṭrasya mā kārṣīr mādhava vyathām
9.32.18
sāmarān api lokāṃs trīn nānāśastradharān yudhi yodhayeyaṃ raṇe hṛṣṭaḥ kim utādya suyodhanam
9.32.19
saṃjaya uvāca tathā saṃbhāṣamāṇaṃ tu vāsudevo vṛkodaram hṛṣṭaḥ saṃpūjayām āsa vacanaṃ cedam abravīt
9.32.20
tvām āśritya mahābāho dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ nihatāriḥ svakāṃ dīptāṃ śriyaṃ prāpto na saṃśayaḥ
9.32.21
tvayā vinihatāḥ sarve dhṛtarāṣṭrasutā raṇe rājāno rājaputrāś ca nāgāś ca vinipātitāḥ
9.32.22
kaliṅgā māgadhāḥ prācyā gāndhārāḥ kuravas tathā tvām āsādya mahāyuddhe nihatāḥ pāṇḍunandana
9.32.23
hatvā duryodhanaṃ cāpi prayacchorvīṃ sasāgarām dharmarājāya kaunteya yathā viṣṇuḥ śacīpateḥ
9.32.24
tvāṃ ca prāpya raṇe pāpo dhārtarāṣṭro vinaṅkṣyati tvam asya sakthinī bhaṅktvā pratijñāṃ pārayiṣyasi
9.32.25
yatnena tu sadā pārtha yoddhavyo dhṛtarāṣṭrajaḥ kṛtī ca balavāṃś caiva yuddhaśauṇḍaś ca nityadā
9.32.26
tatas tu sātyakī rājan pūjayām āsa pāṇḍavam vividhābhiś ca tāṃ vāgbhiḥ pūjayām āsa mādhavaḥ
9.32.27
pāñcālāḥ pāṇḍaveyāś ca dharmarājapurogamāḥ tad vaco bhīmasenasya sarva evābhyapūjayan
9.32.28
tato bhīmabalo bhīmo yudhiṣṭhiram athābravīt sṛñjayaiḥ saha tiṣṭhantaṃ tapantam iva bhāskaram
9.32.29
aham etena saṃgamya saṃyuge yoddhum utsahe na hi śakto raṇe jetuṃ mām eṣa puruṣādhamaḥ
9.32.30
adya krodhaṃ vimokṣyāmi nihitaṃ hṛdaye bhṛśam suyodhane dhārtarāṣṭre khāṇḍave 'gnim ivārjunaḥ
9.32.31
śalyam adyoddhariṣyāmi tava pāṇḍava hṛcchayam nihatya gadayā pāpam adya rājan sukhī bhava
9.32.32
adya kīrtimayīṃ mālāṃ pratimokṣye tavānagha prāṇāñ śriyaṃ ca rājyaṃ ca mokṣyate 'dya suyodhanaḥ
9.32.33
rājā ca dhṛtarāṣṭro 'dya śrutvā putraṃ mayā hatam smariṣyaty aśubhaṃ karma yat tac chakunibuddhijam
9.32.34
ity uktvā bharataśreṣṭho gadām udyamya vīryavān udatiṣṭhata yuddhāya śakro vṛtram ivāhvayan
9.32.35
tam ekākinam āsādya dhārtarāṣṭraṃ mahābalam niryūtham iva mātaṅgaṃ samahṛṣyanta pāṇḍavāḥ
9.32.36
tam udyatagadaṃ dṛṣṭvā kailāsam iva śṛṅgiṇam bhīmasenas tadā rājan duryodhanam athābravīt
9.32.37
rājñāpi dhṛtarāṣṭreṇa tvayā cāsmāsu yat kṛtam smara tad duṣkṛtaṃ karma yad vṛttaṃ vāraṇāvate
9.32.38
draupadī ca parikliṣṭā sabhāmadhye rajasvalā dyūte yad vijito rājā śakuner buddhiniścayāt
9.32.39
yāni cānyāni duṣṭātman pāpāni kṛtavān asi anāgaḥsu ca pārtheṣu tasya paśya mahat phalam
9.32.40
tvatkṛte nihataḥ śete śaratalpe mahāyaśāḥ gāṅgeyo bharataśreṣṭhaḥ sarveṣāṃ naḥ pitāmahaḥ
9.32.41
hato droṇaś ca karṇaś ca hataḥ śalyaḥ pratāpavān vairasya cādikartāsau śakunir nihato yudhi
9.32.42
bhrātaras te hatāḥ śūrāḥ putrāś ca sahasainikāḥ rājānaś ca hatāḥ śūrāḥ samareṣv anivartinaḥ
9.32.43
ete cānye ca nihatā bahavaḥ kṣatriyarṣabhāḥ prātikāmī tathā pāpo draupadyāḥ kleśakṛd dhataḥ
9.32.44
avaśiṣṭas tvam evaikaḥ kulaghno 'dhamapūruṣaḥ tvām apy adya haniṣyāmi gadayā nātra saṃśayaḥ
9.32.45
adya te 'haṃ raṇe darpaṃ sarvaṃ nāśayitā nṛpa rājyāśāṃ vipulāṃ rājan pāṇḍaveṣu ca duṣkṛtam
9.32.46
duryodhana uvāca kiṃ katthitena bahudhā yudhyasvādya mayā saha adya te 'haṃ vineṣyāmi yuddhaśraddhāṃ vṛkodara
9.32.47
kiṃ na paśyasi māṃ pāpa gadāyuddhe vyavasthitam himavacchikharākārāṃ pragṛhya mahatīṃ gadām
9.32.48
gadinaṃ ko 'dya māṃ pāpa jetum utsahate ripuḥ nyāyato yudhyamānasya deveṣv api puraṃdaraḥ
9.32.49
mā vṛthā garja kaunteya śāradābhram ivājalam darśayasva balaṃ yuddhe yāvat tat te 'dya vidyate
9.32.50
tasya tad vacanaṃ śrutvā pāñcālāḥ sahasṛñjayāḥ sarve saṃpūjayām āsus tad vaco vijigīṣavaḥ
9.32.51
taṃ mattam iva mātaṅgaṃ talaśabdena mānavāḥ bhūyaḥ saṃharṣayām āsū rājan duryodhanaṃ nṛpam
9.32.52
bṛṃhanti kuñjarās tatra hayā heṣanti cāsakṛt śastrāṇi saṃpradīpyante pāṇḍavānāṃ jayaiṣiṇām
9.33.1
saṃjaya uvāca tasmin yuddhe mahārāja saṃpravṛtte sudāruṇe upaviṣṭeṣu sarveṣu pāṇḍaveṣu mahātmasu
9.33.2
tatas tāladhvajo rāmas tayor yuddha upasthite śrutvā tac chiṣyayo rājann ājagāma halāyudhaḥ
9.33.3
taṃ dṛṣṭvā paramaprītāḥ pūjayitvā narādhipāḥ śiṣyayoḥ kauśalaṃ yuddhe paśya rāmeti cābruvan
9.33.4
abravīc ca tadā rāmo dṛṣṭvā kṛṣṇaṃ ca pāṇḍavam duryodhanaṃ ca kauravyaṃ gadāpāṇim avasthitam
9.33.5
catvāriṃśad ahāny adya dve ca me niḥsṛtasya vai puṣyeṇa saṃprayāto 'smi śravaṇe punarāgataḥ śiṣyayor vai gadāyuddhaṃ draṣṭukāmo 'smi mādhava
9.33.6
tato yudhiṣṭhiro rājā pariṣvajya halāyudham svāgataṃ kuśalaṃ cāsmai paryapṛcchad yathātatham
9.33.7
kṛṣṇau cāpi maheṣvāsāv abhivādya halāyudham sasvajāte pariprītau priyamāṇau yaśasvinau
9.33.8
mādrīputrau tathā śūrau draupadyāḥ pañca cātmajāḥ abhivādya sthitā rājan rauhiṇeyaṃ mahābalam
9.33.9
bhīmaseno 'tha balavān putras tava janādhipa tathaiva codyatagadau pūjayām āsatur balam
9.33.10
svāgatena ca te tatra pratipūjya punaḥ punaḥ paśya yuddhaṃ mahābāho iti te rāmam abruvan evam ūcur mahātmānaṃ rauhiṇeyaṃ narādhipāḥ
9.33.11
pariṣvajya tadā rāmaḥ pāṇḍavān sṛñjayān api apṛcchat kuśalaṃ sarvān pāṇḍavāṃś cāmitaujasaḥ tathaiva te samāsādya papracchus tam anāmayam
9.33.12
pratyabhyarcya halī sarvān kṣatriyāṃś ca mahāmanāḥ kṛtvā kuśalasaṃyuktāṃ saṃvidaṃ ca yathāvayaḥ
9.33.13
janārdanaṃ sātyakiṃ ca premṇā sa pariṣasvaje mūrdhni caitāv upāghrāya kuśalaṃ paryapṛcchata
9.33.14
tau cainaṃ vidhivad rājan pūjayām āsatur gurum brahmāṇam iva deveśam indropendrau mudā yutau
9.33.15
tato 'bravīd dharmasuto rauhiṇeyam ariṃdamam idaṃ bhrātror mahāyuddhaṃ paśya rāmeti bhārata
9.33.16
teṣāṃ madhye mahābāhuḥ śrīmān keśavapūrvajaḥ nyaviśat paramaprītaḥ pūjyamāno mahārathaiḥ
9.33.17
sa babhau rājamadhyastho nīlavāsāḥ sitaprabhaḥ divīva nakṣatragaṇaiḥ parikīrṇo niśākaraḥ
9.33.18
tatas tayoḥ saṃnipātas tumulo romaharṣaṇaḥ āsīd antakaro rājan vairasya tava putrayoḥ
9.34.1
janamejaya uvāca pūrvam eva yadā rāmas tasmin yuddha upasthite āmantrya keśavaṃ yāto vṛṣṇibhiḥ sahitaḥ prabhuḥ
9.34.2
sāhāyyaṃ dhārtarāṣṭrasya na ca kartāsmi keśava na caiva pāṇḍuputrāṇāṃ gamiṣyāmi yathāgatam
9.34.3
evam uktvā tadā rāmo yātaḥ śatrunibarhaṇaḥ tasya cāgamanaṃ bhūyo brahmañ śaṃsitum arhasi
9.34.4
ākhyāhi me vistarataḥ kathaṃ rāma upasthitaḥ kathaṃ ca dṛṣṭavān yuddhaṃ kuśalo hy asi sattama
9.34.5
vaiśaṃpāyana uvāca upaplavye niviṣṭeṣu pāṇḍaveṣu mahātmasu preṣito dhṛtarāṣṭrasya samīpaṃ madhusūdanaḥ śamaṃ prati mahābāho hitārthaṃ sarvadehinām
9.34.6
sa gatvā hāstinapuraṃ dhṛtarāṣṭraṃ sametya ca uktavān vacanaṃ tathyaṃ hitaṃ caiva viśeṣataḥ na ca tat kṛtavān rājā yathākhyātaṃ hi te purā
9.34.7
anavāpya śamaṃ tatra kṛṣṇaḥ puruṣasattamaḥ āgacchata mahābāhur upaplavyaṃ janādhipa
9.34.8
tataḥ pratyāgataḥ kṛṣṇo dhārtarāṣṭravisarjitaḥ akriyāyāṃ naravyāghra pāṇḍavān idam abravīt
9.34.9
na kurvanti vaco mahyaṃ kuravaḥ kālacoditāḥ nirgacchadhvaṃ pāṇḍaveyāḥ puṣyeṇa sahitā mayā
9.34.10
tato vibhajyamāneṣu baleṣu balināṃ varaḥ provāca bhrātaraṃ kṛṣṇaṃ rauhiṇeyo mahāmanāḥ
9.34.11
teṣām api mahābāho sāhāyyaṃ madhusūdana kriyatām iti tat kṛṣṇo nāsya cakre vacas tadā
9.34.12
tato manyuparītātmā jagāma yadunandanaḥ tīrthayātrāṃ haladharaḥ sarasvatyāṃ mahāyaśāḥ maitre nakṣatrayoge sma sahitaḥ sarvayādavaiḥ
9.34.13
āśrayām āsa bhojas tu duryodhanam ariṃdamaḥ yuyudhānena sahito vāsudevas tu pāṇḍavān
9.34.14
rauhiṇeye gate śūre puṣyeṇa madhusūdanaḥ pāṇḍaveyān puraskṛtya yayāv abhimukhaḥ kurūn
9.34.15
gacchann eva pathisthas tu rāmaḥ preṣyān uvāca ha saṃbhārāṃs tīrthayātrāyāṃ sarvopakaraṇāni ca ānayadhvaṃ dvārakāyā agnīn vai yājakāṃs tathā
9.34.16
suvarṇaṃ rajataṃ caiva dhenūr vāsāṃsi vājinaḥ kuñjarāṃś ca rathāṃś caiva kharoṣṭraṃ vāhanāni ca kṣipram ānīyatāṃ sarvaṃ tīrthahetoḥ paricchadam
9.34.17
pratisrotaḥ sarasvatyā gacchadhvaṃ śīghragāminaḥ ṛtvijaś cānayadhvaṃ vai śataśaś ca dvijarṣabhān
9.34.18
evaṃ saṃdiśya tu preṣyān baladevo mahābalaḥ tīrthayātrāṃ yayau rājan kurūṇāṃ vaiśase tadā sarasvatīṃ pratisrotaḥ samudrād abhijagmivān
9.34.19
ṛtvigbhiś ca suhṛdbhiś ca tathānyair dvijasattamaiḥ rathair gajais tathāśvaiś ca preṣyaiś ca bharatarṣabha gokharoṣṭraprayuktaiś ca yānaiś ca bahubhir vṛtaḥ
9.34.20
śrāntānāṃ klāntavapuṣāṃ śiśūnāṃ vipulāyuṣām tāni yānāni deśeṣu pratīkṣyante sma bhārata bubhukṣitānām arthāya kḷptam annaṃ samantataḥ
9.34.21
yo yo yatra dvijo bhoktuṃ kāmaṃ kāmayate tadā tasya tasya tu tatraivam upajahrus tadā nṛpa
9.34.22
tatra sthitā narā rājan rauhiṇeyasya śāsanāt bhakṣyapeyasya kurvanti rāśīṃs tatra samantataḥ
9.34.23
vāsāṃsi ca mahārhāṇi paryaṅkāstaraṇāni ca pūjārthaṃ tatra kḷptāni viprāṇāṃ sukham icchatām
9.34.24
yatra yaḥ svapate vipraḥ kṣatriyo vāpi bhārata tatra tatra tu tasyaiva sarvaṃ kḷptam adṛśyata
9.34.25
yathāsukhaṃ janaḥ sarvas tiṣṭhate yāti vā tadā yātukāmasya yānāni pānāni tṛṣitasya ca
9.34.26
bubhukṣitasya cānnāni svādūni bharatarṣabha upajahrur narās tatra vastrāṇy ābharaṇāni ca
9.34.27
sa panthāḥ prababhau rājan sarvasyaiva sukhāvahaḥ svargopamas tadā vīra narāṇāṃ tatra gacchatām
9.34.28
nityapramuditopetaḥ svādubhakṣaḥ śubhānvitaḥ vipaṇyāpaṇapaṇyānāṃ nānājanaśatair vṛtaḥ nānādrumalatopeto nānāratnavibhūṣitaḥ
9.34.29
tato mahātmā niyame sthitātmā; puṇyeṣu tīrtheṣu vasūni rājan dadau dvijebhyaḥ kratudakṣiṇāś ca; yadupravīro halabhṛt pratītaḥ
9.34.30
dogdhrīś ca dhenūś ca sahasraśo vai; suvāsasaḥ kāñcanabaddhaśṛṅgīḥ hayāṃś ca nānāvidhadeśajātān; yānāni dāsīś ca tathā dvijebhyaḥ
9.34.31
ratnāni muktāmaṇividrumaṃ ca; śṛṅgīsuvarṇaṃ rajataṃ ca śubhram ayasmayaṃ tāmramayaṃ ca bhāṇḍaṃ; dadau dvijātipravareṣu rāmaḥ
9.34.32
evaṃ sa vittaṃ pradadau mahātmā; sarasvatītīrthavareṣu bhūri yayau krameṇāpratimaprabhāvas; tataḥ kurukṣetram udāravṛttaḥ
9.34.33
janamejaya uvāca sārasvatānāṃ tīrthānāṃ guṇotpattiṃ vadasva me phalaṃ ca dvipadāṃ śreṣṭha karmanirvṛttim eva ca
9.34.34
yathākramaṃ ca bhagavaṃs tīrthānām anupūrvaśaḥ brahman brahmavidāṃ śreṣṭha paraṃ kautūhalaṃ hi me
9.34.35
vaiśaṃpāyana uvāca tīrthānāṃ vistaraṃ rājan guṇotpattiṃ ca sarvaśaḥ mayocyamānāṃ śṛṇu vai puṇyāṃ rājendra kṛtsnaśaḥ
9.34.36
pūrvaṃ mahārāja yadupravīra; ṛtviksuhṛdvipragaṇaiś ca sārdham puṇyaṃ prabhāsaṃ samupājagāma; yatroḍurāḍ yakṣmaṇā kliśyamānaḥ
9.34.37
vimuktaśāpaḥ punar āpya tejaḥ; sarvaṃ jagad bhāsayate narendra evaṃ tu tīrthapravaraṃ pṛthivyāṃ; prabhāsanāt tasya tataḥ prabhāsaḥ
9.34.38
janamejaya uvāca kimarthaṃ bhagavān somo yakṣmaṇā samagṛhyata kathaṃ ca tīrthapravare tasmiṃś candro nyamajjata
9.34.39
katham āplutya tasmiṃs tu punar āpyāyitaḥ śaśī etan me sarvam ācakṣva vistareṇa mahāmune
9.34.40
vaiśaṃpāyana uvāca dakṣasya tanayā yās tāḥ prādurāsan viśāṃ pate sa saptaviṃśatiṃ kanyā dakṣaḥ somāya vai dadau
9.34.41
nakṣatrayoganiratāḥ saṃkhyānārthaṃ ca bhārata patnyo vai tasya rājendra somasya śubhalakṣaṇāḥ
9.34.42
tās tu sarvā viśālākṣyo rūpeṇāpratimā bhuvi atyaricyata tāsāṃ tu rohiṇī rūpasaṃpadā
9.34.43
tatas tasyāṃ sa bhagavān prītiṃ cakre niśākaraḥ sāsya hṛdyā babhūvātha tasmāt tāṃ bubhuje sadā
9.34.44
purā hi somo rājendra rohiṇyām avasac ciram tato 'sya kupitāny āsan nakṣatrāṇi mahātmanaḥ
9.34.45
tā gatvā pitaraṃ prāhuḥ prajāpatim atandritāḥ somo vasati nāsmāsu rohiṇīṃ bhajate sadā
9.34.46
tā vayaṃ sahitāḥ sarvās tvatsakāśe prajeśvara vatsyāmo niyatāhārās tapaścaraṇatatparāḥ
9.34.47
śrutvā tāsāṃ tu vacanaṃ dakṣaḥ somam athābravīt samaṃ vartasva bhāryāsu mā tvādharmo mahān spṛśet
9.34.48
tāś ca sarvābravīd dakṣo gacchadhvaṃ somam antikāt samaṃ vatsyati sarvāsu candramā mama śāsanāt
9.34.49
visṛṣṭās tās tadā jagmuḥ śītāṃśubhavanaṃ tadā tathāpi somo bhagavān punar eva mahīpate rohiṇīṃ nivasaty eva prīyamāṇo muhur muhuḥ
9.34.50
tatas tāḥ sahitāḥ sarvā bhūyaḥ pitaram abruvan tava śuśrūṣaṇe yuktā vatsyāmo hi tavāśrame somo vasati nāsmāsu nākarod vacanaṃ tava
9.34.51
tāsāṃ tad vacanaṃ śrutvā dakṣaḥ somam athābravīt samaṃ vartasva bhāryāsu mā tvāṃ śapsye virocana
9.34.52
anādṛtya tu tad vākyaṃ dakṣasya bhagavāñ śaśī rohiṇyā sārdham avasat tatas tāḥ kupitāḥ punaḥ
9.34.53
gatvā ca pitaraṃ prāhuḥ praṇamya śirasā tadā somo vasati nāsmāsu tasmān naḥ śaraṇaṃ bhava
9.34.54
rohiṇyām eva bhagavan sadā vasati candramāḥ tasmān nas trāhi sarvā vai yathā naḥ soma āviśet
9.34.55
tac chrutvā bhagavān kruddho yakṣmāṇaṃ pṛthivīpate sasarja roṣāt somāya sa coḍupatim āviśat
9.34.56
sa yakṣmaṇābhibhūtātmākṣīyatāhar ahaḥ śaśī yatnaṃ cāpy akarod rājan mokṣārthaṃ tasya yakṣmaṇaḥ
9.34.57
iṣṭveṣṭibhir mahārāja vividhābhir niśākaraḥ na cāmucyata śāpād vai kṣayaṃ caivābhyagacchata
9.34.58
kṣīyamāṇe tataḥ some oṣadhyo na prajajñire nirāsvādarasāḥ sarvā hatavīryāś ca sarvaśaḥ
9.34.59
oṣadhīnāṃ kṣaye jāte prāṇinām api saṃkṣayaḥ kṛśāś cāsan prajāḥ sarvāḥ kṣīyamāṇe niśākare
9.34.60
tato devāḥ samāgamya somam ūcur mahīpate kim idaṃ bhavato rūpam īdṛśaṃ na prakāśate
9.34.61
kāraṇaṃ brūhi naḥ sarvaṃ yenedaṃ te mahad bhayam śrutvā tu vacanaṃ tvatto vidhāsyāmas tato vayam
9.34.62
evam uktaḥ pratyuvāca sarvāṃs tāñ śaśalakṣaṇaḥ śāpaṃ ca kāraṇaṃ caiva yakṣmāṇaṃ ca tathātmanaḥ
9.34.63
devās tasya vacaḥ śrutvā gatvā dakṣam athābruvan prasīda bhagavan some śāpaś caiṣa nivartyatām
9.34.64
asau hi candramāḥ kṣīṇaḥ kiṃciccheṣo hi lakṣyate kṣayāc caivāsya deveśa prajāś cāpi gatāḥ kṣayam
9.34.65
vīrudoṣadhayaś caiva bījāni vividhāni ca tathā vayaṃ lokaguro prasādaṃ kartum arhasi
9.34.66
evam uktas tadā cintya prāha vākyaṃ prajāpatiḥ naitac chakyaṃ mama vaco vyāvartayitum anyathā hetunā tu mahābhāgā nivartiṣyati kena cit
9.34.67
samaṃ vartatu sarvāsu śaśī bhāryāsu nityaśaḥ sarasvatyā vare tīrthe unmajjañ śaśalakṣaṇaḥ punar vardhiṣyate devās tad vai satyaṃ vaco mama
9.34.68
māsārdhaṃ ca kṣayaṃ somo nityam eva gamiṣyati māsārdhaṃ ca sadā vṛddhiṃ satyam etad vaco mama
9.34.69
sarasvatīṃ tataḥ somo jagāma ṛṣiśāsanāt prabhāsaṃ paramaṃ tīrthaṃ sarasvatyā jagāma ha
9.34.70
amāvāsyāṃ mahātejās tatronmajjan mahādyutiḥ lokān prabhāsayām āsa śītāṃśutvam avāpa ca
9.34.71
devāś ca sarve rājendra prabhāsaṃ prāpya puṣkalam somena sahitā bhūtvā dakṣasya pramukhe 'bhavan
9.34.72
tataḥ prajāpatiḥ sarvā visasarjātha devatāḥ somaṃ ca bhagavān prīto bhūyo vacanam abravīt
9.34.73
māvamaṃsthāḥ striyaḥ putra mā ca viprān kadā cana gaccha yuktaḥ sadā bhūtvā kuru vai śāsanaṃ mama
9.34.74
sa visṛṣṭo mahārāja jagāmātha svam ālayam prajāś ca muditā bhūtvā bhojane ca yathā purā
9.34.75
etat te sarvam ākhyātaṃ yathā śapto niśākaraḥ prabhāsaṃ ca yathā tīrthaṃ tīrthānāṃ pravaraṃ hy abhūt
9.34.76
amāvāsyāṃ mahārāja nityaśaḥ śaśalakṣaṇaḥ snātvā hy āpyāyate śrīmān prabhāse tīrtha uttame
9.34.77
ataś cainaṃ prajānanti prabhāsam iti bhūmipa prabhāṃ hi paramāṃ lebhe tasminn unmajjya candramāḥ
9.34.78
tatas tu camasodbhedam acyutas tv agamad balī camasodbheda ity evaṃ yaṃ janāḥ kathayanty uta
9.34.79
tatra dattvā ca dānāni viśiṣṭāni halāyudhaḥ uṣitvā rajanīm ekāṃ snātvā ca vidhivat tadā
9.34.80
udapānam athāgacchat tvarāvān keśavāgrajaḥ ādyaṃ svastyayanaṃ caiva tatrāvāpya mahat phalam
9.34.81
snigdhatvād oṣadhīnāṃ ca bhūmeś ca janamejaya jānanti siddhā rājendra naṣṭām api sarasvatīm
9.35.1
vaiśaṃpāyana uvāca tasmān nadīgataṃ cāpi udapānaṃ yaśasvinaḥ tritasya ca mahārāja jagāmātha halāyudhaḥ
9.35.2
tatra dattvā bahu dravyaṃ pūjayitvā tathā dvijān upaspṛśya ca tatraiva prahṛṣṭo musalāyudhaḥ
9.35.3
tatra dharmaparo hy āsīt tritaḥ sa sumahātapāḥ kūpe ca vasatā tena somaḥ pīto mahātmanā
9.35.4
tatra cainaṃ samutsṛjya bhrātarau jagmatur gṛhān tatas tau vai śaśāpātha trito brāhmaṇasattamaḥ
9.35.5
janamejaya uvāca udapānaṃ kathaṃ brahman kathaṃ ca sumahātapāḥ patitaḥ kiṃ ca saṃtyakto bhrātṛbhyāṃ dvijasattamaḥ
9.35.6
kūpe kathaṃ ca hitvainaṃ bhrātarau jagmatur gṛhān etad ācakṣva me brahman yadi śrāvyaṃ hi manyase
9.35.7
vaiśaṃpāyana uvāca āsan pūrvayuge rājan munayo bhrātaras trayaḥ ekataś ca dvitaś caiva tritaś cādityasaṃnibhāḥ
9.35.8
sarve prajāpatisamāḥ prajāvantas tathaiva ca brahmalokajitaḥ sarve tapasā brahmavādinaḥ
9.35.9
teṣāṃ tu tapasā prīto niyamena damena ca abhavad gautamo nityaṃ pitā dharmarataḥ sadā
9.35.10
sa tu dīrgheṇa kālena teṣāṃ prītim avāpya ca jagāma bhagavān sthānam anurūpam ivātmanaḥ
9.35.11
rājānas tasya ye pūrve yājyā hy āsan mahātmanaḥ te sarve svargate tasmiṃs tasya putrān apūjayan
9.35.12
teṣāṃ tu karmaṇā rājaṃs tathaivādhyayanena ca tritaḥ sa śreṣṭhatāṃ prāpa yathaivāsya pitā tathā
9.35.13
taṃ sma sarve mahābhāgā munayaḥ puṇyalakṣaṇāḥ apūjayan mahābhāgaṃ tathā vidvattayaiva tu
9.35.14
kadā cid dhi tato rājan bhrātarāv ekatadvitau yajñārthaṃ cakratuś cittaṃ dhanārthaṃ ca viśeṣataḥ
9.35.15
tayoś cintā samabhavat tritaṃ gṛhya paraṃtapa yājyān sarvān upādāya pratigṛhya paśūṃs tataḥ
9.35.16
somaṃ pāsyāmahe hṛṣṭāḥ prāpya yajñaṃ mahāphalam cakruś caiva mahārāja bhrātaras traya eva ha
9.35.17
tathā tu te parikramya yājyān sarvān paśūn prati yājayitvā tato yājyāṃl labdhvā ca subahūn paśūn
9.35.18
yājyena karmaṇā tena pratigṛhya vidhānataḥ prācīṃ diśaṃ mahātmāna ājagmus te maharṣayaḥ
9.35.19
tritas teṣāṃ mahārāja purastād yāti hṛṣṭavat ekataś ca dvitaś caiva pṛṣṭhataḥ kālayan paśūn
9.35.20
tayoś cintā samabhavad dṛṣṭvā paśugaṇaṃ mahat kathaṃ na syur imā gāva āvābhyāṃ vai vinā tritam
9.35.21
tāv anyonyaṃ samābhāṣya ekataś ca dvitaś ca ha yad ūcatur mithaḥ pāpau tan nibodha janeśvara
9.35.22
trito yajñeṣu kuśalas trito vedeṣu niṣṭhitaḥ anyās trito bahutarā gāvaḥ samupalapsyate
9.35.23
tad āvāṃ sahitau bhūtvā gāḥ prakālya vrajāvahe trito 'pi gacchatāṃ kāmam āvābhyāṃ vai vinākṛtaḥ
9.35.24
teṣām āgacchatāṃ rātrau pathisthāne vṛko 'bhavat tathā kūpo 'vidūre 'bhūt sarasvatyās taṭe mahān
9.35.25
atha trito vṛkaṃ dṛṣṭvā pathi tiṣṭhantam agrataḥ tadbhayād apasarpan vai tasmin kūpe papāta ha agādhe sumahāghore sarvabhūtabhayaṃkare
9.35.26
tritas tato mahābhāgaḥ kūpastho munisattamaḥ ārtanādaṃ tataś cakre tau tu śuśruvatur munī
9.35.27
taṃ jñātvā patitaṃ kūpe bhrātarāv ekatadvitau vṛkatrāsāc ca lobhāc ca samutsṛjya prajagmatuḥ
9.35.28
bhrātṛbhyāṃ paśulubdhābhyām utsṛṣṭaḥ sa mahātapāḥ udapāne mahārāja nirjale pāṃsusaṃvṛte
9.35.29
trita ātmānam ālakṣya kūpe vīruttṛṇāvṛte nimagnaṃ bharataśreṣṭha pāpakṛn narake yathā
9.35.30
buddhyā hy agaṇayat prājño mṛtyor bhīto hy asomapaḥ somaḥ kathaṃ nu pātavya ihasthena mayā bhavet
9.35.31
sa evam anusaṃcintya tasmin kūpe mahātapāḥ dadarśa vīrudhaṃ tatra lambamānāṃ yadṛcchayā
9.35.32
pāṃsugraste tataḥ kūpe vicintya salilaṃ muniḥ agnīn saṃkalpayām āsa hotre cātmānam eva ca
9.35.33
tatas tāṃ vīrudhaṃ somaṃ saṃkalpya sumahātapāḥ ṛco yajūṃṣi sāmāni manasā cintayan muniḥ grāvāṇaḥ śarkarāḥ kṛtvā pracakre 'bhiṣavaṃ nṛpa
9.35.34
ājyaṃ ca salilaṃ cakre bhāgāṃś ca tridivaukasām somasyābhiṣavaṃ kṛtvā cakāra tumulaṃ dhvanim
9.35.35
sa cāviśad divaṃ rājan svaraḥ śaikṣas tritasya vai samavāpa ca taṃ yajñaṃ yathoktaṃ brahmavādibhiḥ
9.35.36
vartamāne tathā yajñe tritasya sumahātmanaḥ āvignaṃ tridivaṃ sarvaṃ kāraṇaṃ ca na budhyate
9.35.37
tataḥ sutumulaṃ śabdaṃ śuśrāvātha bṛhaspatiḥ śrutvā caivābravīd devān sarvān devapurohitaḥ
9.35.38
tritasya vartate yajñas tatra gacchāmahe surāḥ sa hi kruddhaḥ sṛjed anyān devān api mahātapāḥ
9.35.39
tac chrutvā vacanaṃ tasya sahitāḥ sarvadevatāḥ prayayus tatra yatrāsau tritayajñaḥ pravartate
9.35.40
te tatra gatvā vibudhās taṃ kūpaṃ yatra sa tritaḥ dadṛśus taṃ mahātmānaṃ dīkṣitaṃ yajñakarmasu
9.35.41
dṛṣṭvā cainaṃ mahātmānaṃ śriyā paramayā yutam ūcuś cātha mahābhāgaṃ prāptā bhāgārthino vayam
9.35.42
athābravīd ṛṣir devān paśyadhvaṃ māṃ divaukasaḥ asmin pratibhaye kūpe nimagnaṃ naṣṭacetasam
9.35.43
tatas trito mahārāja bhāgāṃs teṣāṃ yathāvidhi mantrayuktān samadadāt te ca prītās tadābhavan
9.35.44
tato yathāvidhi prāptān bhāgān prāpya divaukasaḥ prītātmāno dadus tasmai varān yān manasecchati
9.35.45
sa tu vavre varaṃ devāṃs trātum arhatha mām itaḥ yaś cehopaspṛśet kūpe sa somapagatiṃ labhet
9.35.46
tatra cormimatī rājann utpapāta sarasvatī tayotkṣiptas tritas tasthau pūjayaṃs tridivaukasaḥ
9.35.47
tatheti coktvā vibudhā jagmū rājan yathāgatam tritaś cāpy agamat prītaḥ svam eva nilayaṃ tadā
9.35.48
kruddhaḥ sa tu samāsādya tāv ṛṣī bhrātarau tadā uvāca paruṣaṃ vākyaṃ śaśāpa ca mahātapāḥ
9.35.49
paśulubdhau yuvāṃ yasmān mām utsṛjya pradhāvitau tasmād rūpeṇa teṣāṃ vai daṃṣṭriṇām abhitaś carau
9.35.50
bhavitārau mayā śaptau pāpenānena karmaṇā prasavaś caiva yuvayor golāṅgūlarkṣavānarāḥ
9.35.51
ity ukte tu tadā tena kṣaṇād eva viśāṃ pate tathābhūtāv adṛśyetāṃ vacanāt satyavādinaḥ
9.35.52
tatrāpy amitavikrāntaḥ spṛṣṭvā toyaṃ halāyudhaḥ dattvā ca vividhān dāyān pūjayitvā ca vai dvijān
9.35.53
udapānaṃ ca taṃ dṛṣṭvā praśasya ca punaḥ punaḥ nadīgatam adīnātmā prāpto vinaśanaṃ tadā
9.36.1
vaiśaṃpāyana uvāca tato vinaśanaṃ rājann ājagāma halāyudhaḥ śūdrābhīrān prati dveṣād yatra naṣṭā sarasvatī
9.36.2
yasmāt sā bharataśreṣṭha dveṣān naṣṭā sarasvatī tasmāt tad ṛṣayo nityaṃ prāhur vinaśaneti ha
9.36.3
tac cāpy upaspṛśya balaḥ sarasvatyāṃ mahābalaḥ subhūmikaṃ tato 'gacchat sarasvatyās taṭe vare
9.36.4
tatra cāpsarasaḥ śubhrā nityakālam atandritāḥ krīḍābhir vimalābhiś ca krīḍanti vimalānanāḥ
9.36.5
tatra devāḥ sagandharvā māsi māsi janeśvara abhigacchanti tat tīrthaṃ puṇyaṃ brāhmaṇasevitam
9.36.6
tatrādṛśyanta gandharvās tathaivāpsarasāṃ gaṇāḥ sametya sahitā rājan yathāprāptaṃ yathāsukham
9.36.7
tatra modanti devāś ca pitaraś ca savīrudhaḥ puṇyaiḥ puṣpaiḥ sadā divyaiḥ kīryamāṇāḥ punaḥ punaḥ
9.36.8
ākrīḍabhūmiḥ sā rājaṃs tāsām apsarasāṃ śubhā subhūmiketi vikhyātā sarasvatyās taṭe vare
9.36.9
tatra snātvā ca dattvā ca vasu vipreṣu mādhavaḥ śrutvā gītaṃ ca tad divyaṃ vāditrāṇāṃ ca niḥsvanam
9.36.10
chāyāś ca vipulā dṛṣṭvā devagandharvarakṣasām gandharvāṇāṃ tatas tīrtham āgacchad rohiṇīsutaḥ
9.36.11
viśvāvasumukhās tatra gandharvās tapasānvitāḥ nṛttavāditragītaṃ ca kurvanti sumanoramam
9.36.12
tatra dattvā haladharo viprebhyo vividhaṃ vasu ajāvikaṃ gokharoṣṭraṃ suvarṇaṃ rajataṃ tathā
9.36.13
bhojayitvā dvijān kāmaiḥ saṃtarpya ca mahādhanaiḥ prayayau sahito vipraiḥ stūyamānaś ca mādhavaḥ
9.36.14
tasmād gandharvatīrthāc ca mahābāhur ariṃdamaḥ gargasroto mahātīrtham ājagāmaikakuṇḍalī
9.36.15
yatra gargeṇa vṛddhena tapasā bhāvitātmanā kālajñānagatiś caiva jyotiṣāṃ ca vyatikramaḥ
9.36.16
utpātā dāruṇāś caiva śubhāś ca janamejaya sarasvatyāḥ śubhe tīrthe vihitā vai mahātmanā tasya nāmnā ca tat tīrthaṃ gargasrota iti smṛtam
9.36.17
tatra gargaṃ mahābhāgam ṛṣayaḥ suvratā nṛpa upāsāṃ cakrire nityaṃ kālajñānaṃ prati prabho
9.36.18
tatra gatvā mahārāja balaḥ śvetānulepanaḥ vidhivad dhi dhanaṃ dattvā munīnāṃ bhāvitātmanām
9.36.19
uccāvacāṃs tathā bhakṣyān dvijebhyo vipradāya saḥ nīlavāsās tato 'gacchac chaṅkhatīrthaṃ mahāyaśāḥ
9.36.20
tatrāpaśyan mahāśaṅkhaṃ mahāmerum ivocchritam śvetaparvatasaṃkāśam ṛṣisaṃghair niṣevitam sarasvatyās taṭe jātaṃ nagaṃ tāladhvajo balī
9.36.21
yakṣā vidyādharāś caiva rākṣasāś cāmitaujasaḥ piśācāś cāmitabalā yatra siddhāḥ sahasraśaḥ
9.36.22
te sarve hy aśanaṃ tyaktvā phalaṃ tasya vanaspateḥ vrataiś ca niyamaiś caiva kāle kāle sma bhuñjate
9.36.23
prāptaiś ca niyamais tais tair vicarantaḥ pṛthak pṛthak adṛśyamānā manujair vyacaran puruṣarṣabha
9.36.24
evaṃ khyāto narapate loke 'smin sa vanaspatiḥ tatra tīrthaṃ sarasvatyāḥ pāvanaṃ lokaviśrutam
9.36.25
tasmiṃś ca yaduśārdūlo dattvā tīrthe yaśasvinām tāmrāyasāni bhāṇḍāni vastrāṇi vividhāni ca
9.36.26
pūjayitvā dvijāṃś caiva pūjitaś ca tapodhanaiḥ puṇyaṃ dvaitavanaṃ rājann ājagāma halāyudhaḥ
9.36.27
tatra gatvā munīn dṛṣṭvā nānāveṣadharān balaḥ āplutya salile cāpi pūjayām āsa vai dvijān
9.36.28
tathaiva dattvā viprebhyaḥ paribhogān supuṣkalān tataḥ prāyād balo rājan dakṣiṇena sarasvatīm
9.36.29
gatvā caiva mahābāhur nātidūraṃ mahāyaśāḥ dharmātmā nāgadhanvānaṃ tīrtham āgamad acyutaḥ
9.36.30
yatra pannagarājasya vāsukeḥ saṃniveśanam mahādyuter mahārāja bahubhiḥ pannagair vṛtam yatrāsann ṛṣayaḥ siddhāḥ sahasrāṇi caturdaśa
9.36.31
yatra devāḥ samāgamya vāsukiṃ pannagottamam sarvapannagarājānam abhyaṣiñcan yathāvidhi pannagebhyo bhayaṃ tatra vidyate na sma kaurava
9.36.32
tatrāpi vidhivad dattvā viprebhyo ratnasaṃcayān prāyāt prācīṃ diśaṃ rājan dīpyamānaḥ svatejasā
9.36.33
āplutya bahuśo hṛṣṭas teṣu tīrtheṣu lāṅgalī dattvā vasu dvijātibhyo jagāmāti tapasvinaḥ
9.36.34
tatrasthān ṛṣisaṃghāṃs tān abhivādya halāyudhaḥ tato rāmo 'gamat tīrtham ṛṣibhiḥ sevitaṃ mahat
9.36.35
yatra bhūyo nivavṛte prāṅmukhā vai sarasvatī ṛṣīṇāṃ naimiṣeyāṇām avekṣārthaṃ mahātmanām
9.36.36
nivṛttāṃ tāṃ saricchreṣṭhāṃ tatra dṛṣṭvā tu lāṅgalī babhūva vismito rājan balaḥ śvetānulepanaḥ
9.36.37
janamejaya uvāca kasmāt sarasvatī brahman nivṛttā prāṅmukhī tataḥ vyākhyātum etad icchāmi sarvam adhvaryusattama
9.36.38
kasmiṃś ca kāraṇe tatra vismito yadunandanaḥ vinivṛttā saricchreṣṭhā katham etad dvijottama
9.36.39
vaiśaṃpāyana uvāca pūrvaṃ kṛtayuge rājan naimiṣeyās tapasvinaḥ vartamāne subahule satre dvādaśavārṣike ṛṣayo bahavo rājaṃs tatra saṃpratipedire
9.36.40
uṣitvā ca mahābhāgās tasmin satre yathāvidhi nivṛtte naimiṣeye vai satre dvādaśavārṣike ājagmur ṛṣayas tatra bahavas tīrthakāraṇāt
9.36.41
ṛṣīṇāṃ bahulatvāt tu sarasvatyā viśāṃ pate tīrthāni nagarāyante kūle vai dakṣiṇe tadā
9.36.42
samantapañcakaṃ yāvat tāvat te dvijasattamāḥ tīrthalobhān naravyāghra nadyās tīraṃ samāśritāḥ
9.36.43
juhvatāṃ tatra teṣāṃ tu munīnāṃ bhāvitātmanām svādhyāyenāpi mahatā babhūvuḥ pūritā diśaḥ
9.36.44
agnihotrais tatas teṣāṃ hūyamānair mahātmanām aśobhata saricchreṣṭhā dīpyamānaiḥ samantataḥ
9.36.45
vālakhilyā mahārāja aśmakuṭṭāś ca tāpasāḥ dantolūkhalinaś cānye saṃprakṣālās tathāpare
9.36.46
vāyubhakṣā jalāhārāḥ parṇabhakṣāś ca tāpasāḥ nānāniyamayuktāś ca tathā sthaṇḍilaśāyinaḥ
9.36.47
āsan vai munayas tatra sarasvatyāḥ samīpataḥ śobhayantaḥ saricchreṣṭhāṃ gaṅgām iva divaukasaḥ
9.36.48
tataḥ paścāt samāpetur ṛṣayaḥ satrayājinaḥ te 'vakāśaṃ na dadṛśuḥ kurukṣetre mahāvratāḥ
9.36.49
tato yajñopavītais te tat tīrthaṃ nirmimāya vai juhuvuś cāgnihotrāṇi cakruś ca vividhāḥ kriyāḥ
9.36.50
tatas tam ṛṣisaṃghātaṃ nirāśaṃ cintayānvitam darśayām āsa rājendra teṣām arthe sarasvatī
9.36.51
tataḥ kuñjān bahūn kṛtvā saṃnivṛttā saridvarā ṛṣīṇāṃ puṇyatapasāṃ kāruṇyāj janamejaya
9.36.52
tato nivṛtya rājendra teṣām arthe sarasvatī bhūyaḥ pratīcyabhimukhī susrāva saritāṃ varā
9.36.53
amoghā gamanaṃ kṛtvā teṣāṃ bhūyo vrajāmy aham ity adbhutaṃ mahac cakre tato rājan mahānadī
9.36.54
evaṃ sa kuñjo rājendra naimiṣeya iti smṛtaḥ kurukṣetre kuruśreṣṭha kuruṣva mahatīḥ kriyāḥ
9.36.55
tatra kuñjān bahūn dṛṣṭvā saṃnivṛttāṃ ca tāṃ nadīm babhūva vismayas tatra rāmasyātha mahātmanaḥ
9.36.56
upaspṛśya tu tatrāpi vidhivad yadunandanaḥ dattvā dāyān dvijātibhyo bhāṇḍāni vividhāni ca bhakṣyaṃ peyaṃ ca vividhaṃ brāhmaṇān pratyapādayat
9.36.57
tataḥ prāyād balo rājan pūjyamāno dvijātibhiḥ sarasvatītīrthavaraṃ nānādvijagaṇāyutam
9.36.58
badareṅgudakāśmaryaplakṣāśvatthavibhītakaiḥ panasaiś ca palāśaiś ca karīraiḥ pīlubhis tathā
9.36.59
sarasvatītīraruhair bandhanaiḥ syandanais tathā parūṣakavanaiś caiva bilvair āmrātakais tathā
9.36.60
atimuktakaṣaṇḍaiś ca pārijātaiś ca śobhitam kadalīvanabhūyiṣṭham iṣṭaṃ kāntaṃ manoramam
9.36.61
vāyvambuphalaparṇādair dantolūkhalikair api tathāśmakuṭṭair vāneyair munibhir bahubhir vṛtam
9.36.62
svādhyāyaghoṣasaṃghuṣṭaṃ mṛgayūthaśatākulam ahiṃsrair dharmaparamair nṛbhir atyantasevitam
9.36.63
saptasārasvataṃ tīrtham ājagāma halāyudhaḥ yatra maṅkaṇakaḥ siddhas tapas tepe mahāmuniḥ
9.37.1
janamejaya uvāca saptasārasvataṃ kasmāt kaś ca maṅkaṇako muniḥ kathaṃ siddhaś ca bhagavān kaś cāsya niyamo 'bhavat
9.37.2
kasya vaṃśe samutpannaḥ kiṃ cādhītaṃ dvijottama etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ vidhivad dvijasattama
9.37.3
vaiśaṃpāyana uvāca rājan sapta sarasvatyo yābhir vyāptam idaṃ jagat āhūtā balavadbhir hi tatra tatra sarasvatī
9.37.4
suprabhā kāñcanākṣī ca viśālā mānasahradā sarasvatī oghavatī suveṇur vimalodakā
9.37.5
pitāmahasya mahato vartamāne mahītale vitate yajñavāṭe vai sameteṣu dvijātiṣu
9.37.6
puṇyāhaghoṣair vimalair vedānāṃ ninadais tathā deveṣu caiva vyagreṣu tasmin yajñavidhau tadā
9.37.7
tatra caiva mahārāja dīkṣite prapitāmahe yajatas tatra satreṇa sarvakāmasamṛddhinā
9.37.8
manasā cintitā hy arthā dharmārthakuśalais tadā upatiṣṭhanti rājendra dvijātīṃs tatra tatra ha
9.37.9
jaguś ca tatra gandharvā nanṛtuś cāpsarogaṇāḥ vāditrāṇi ca divyāni vādayām āsur añjasā
9.37.10
tasya yajñasya saṃpattyā tutuṣur devatā api vismayaṃ paramaṃ jagmuḥ kim u mānuṣayonayaḥ
9.37.11
vartamāne tathā yajñe puṣkarasthe pitāmahe abruvann ṛṣayo rājan nāyaṃ yajño mahāphalaḥ na dṛśyate saricchreṣṭhā yasmād iha sarasvatī
9.37.12
tac chrutvā bhagavān prītaḥ sasmārātha sarasvatīm pitāmahena yajatā āhūtā puṣkareṣu vai suprabhā nāma rājendra nāmnā tatra sarasvatī
9.37.13
tāṃ dṛṣṭvā munayas tuṣṭā vegayuktāṃ sarasvatīm pitāmahaṃ mānayantīṃ kratuṃ te bahu menire
9.37.14
evam eṣā saricchreṣṭhā puṣkareṣu sarasvatī pitāmahārthaṃ saṃbhūtā tuṣṭyarthaṃ ca manīṣiṇām
9.37.15
naimiṣe munayo rājan samāgamya samāsate tatra citrāḥ kathā hy āsan vedaṃ prati janeśvara
9.37.16
tatra te munayo hy āsan nānāsvādhyāyavedinaḥ te samāgamya munayaḥ sasmarur vai sarasvatīm
9.37.17
sā tu dhyātā mahārāja ṛṣibhiḥ satrayājibhiḥ samāgatānāṃ rājendra sahāyārthaṃ mahātmanām ājagāma mahābhāgā tatra puṇyā sarasvatī
9.37.18
naimiṣe kāñcanākṣī tu munīnāṃ satrayājinām āgatā saritāṃ śreṣṭhā tatra bhārata pūjitā
9.37.19
gayasya yajamānasya gayeṣv eva mahākratum āhūtā saritāṃ śreṣṭhā gayayajñe sarasvatī
9.37.20
viśālāṃ tu gayeṣv āhur ṛṣayaḥ saṃśitavratāḥ sarit sā himavatpārśvāt prasūtā śīghragāminī
9.37.21
auddālakes tathā yajñe yajatas tatra bhārata samete sarvataḥ sphīte munīnāṃ maṇḍale tadā
9.37.22
uttare kosalābhāge puṇye rājan mahātmanaḥ auddālakena yajatā pūrvaṃ dhyātā sarasvatī
9.37.23
ājagāma saricchreṣṭhā taṃ deśam ṛṣikāraṇāt pūjyamānā munigaṇair valkalājinasaṃvṛtaiḥ manohradeti vikhyātā sā hi tair manasā hṛtā
9.37.24
suveṇur ṛṣabhadvīpe puṇye rājarṣisevite kuroś ca yajamānasya kurukṣetre mahātmanaḥ ājagāma mahābhāgā saricchreṣṭhā sarasvatī
9.37.25
oghavaty api rājendra vasiṣṭhena mahātmanā samāhūtā kurukṣetre divyatoyā sarasvatī
9.37.26
dakṣeṇa yajatā cāpi gaṅgādvāre sarasvatī vimalodā bhagavatī brahmaṇā yajatā punaḥ samāhūtā yayau tatra puṇye haimavate girau
9.37.27
ekībhūtās tatas tās tu tasmiṃs tīrthe samāgatāḥ saptasārasvataṃ tīrthaṃ tatas tat prathitaṃ bhuvi
9.37.28
iti sapta sarasvatyo nāmataḥ parikīrtitāḥ saptasārasvataṃ caiva tīrthaṃ puṇyaṃ tathā smṛtam
9.37.29
śṛṇu maṅkaṇakasyāpi kaumārabrahmacāriṇaḥ āpagām avagāḍhasya rājan prakrīḍitaṃ mahat
9.37.30
dṛṣṭvā yadṛcchayā tatra striyam ambhasi bhārata snāyantīṃ rucirāpāṅgīṃ digvāsasam aninditām sarasvatyāṃ mahārāja caskande vīryam ambhasi
9.37.31
tad retaḥ sa tu jagrāha kalaśe vai mahātapāḥ saptadhā pravibhāgaṃ tu kalaśasthaṃ jagāma ha tatrarṣayaḥ sapta jātā jajñire marutāṃ gaṇāḥ
9.37.32
vāyuvego vāyubalo vāyuhā vāyumaṇḍalaḥ vāyujvālo vāyuretā vāyucakraś ca vīryavān evam ete samutpannā marutāṃ janayiṣṇavaḥ
9.37.33
idam anyac ca rājendra śṛṇv āścaryataraṃ bhuvi maharṣeś caritaṃ yādṛk triṣu lokeṣu viśrutam
9.37.34
purā maṅkaṇakaḥ siddhaḥ kuśāgreṇeti naḥ śrutam kṣataḥ kila kare rājaṃs tasya śākaraso 'sravat sa vi śākarasaṃ dṛṣṭvā harṣāviṣṭaḥ pranṛttavān
9.37.35
tatas tasmin pranṛtte vai sthāvaraṃ jaṅgamaṃ ca yat pranṛttam ubhayaṃ vīra tejasā tasya mohitam
9.37.36
brahmādibhiḥ surai rājann ṛṣibhiś ca tapodhanaiḥ vijñapto vai mahādeva ṛṣer arthe narādhipa nāyaṃ nṛtyed yathā deva tathā tvaṃ kartum arhasi
9.37.37
tato devo muniṃ dṛṣṭvā harṣāviṣṭam atīva ha surāṇāṃ hitakāmārthaṃ mahādevo 'bhyabhāṣata
9.37.38
bho bho brāhmaṇa dharmajña kimarthaṃ narinartsi vai harṣasthānaṃ kimarthaṃ vai tavedaṃ munisattama tapasvino dharmapathe sthitasya dvijasattama
9.37.39
ṛṣir uvāca kiṃ na paśyasi me brahman karāc chākarasaṃ srutam yaṃ dṛṣṭvā vai pranṛtto 'haṃ harṣeṇa mahatā vibho
9.37.40
taṃ prahasyābravīd devo muniṃ rāgeṇa mohitam ahaṃ na vismayaṃ vipra gacchāmīti prapaśya mām
9.37.41
evam uktvā muniśreṣṭhaṃ mahādevena dhīmatā aṅgulyagreṇa rājendra svāṅguṣṭhas tāḍito 'bhavat
9.37.42
tato bhasma kṣatād rājan nirgataṃ himasaṃnibham tad dṛṣṭvā vrīḍito rājan sa muniḥ pādayor gataḥ
9.37.43
ṛṣir uvāca nānyaṃ devād ahaṃ manye rudrāt parataraṃ mahat surāsurasya jagato gatis tvam asi śūladhṛk
9.37.44
tvayā sṛṣṭam idaṃ viśvaṃ vadantīha manīṣiṇaḥ tvām eva sarvaṃ viśati punar eva yugakṣaye
9.37.45
devair api na śakyas tvaṃ parijñātuṃ kuto mayā tvayi sarve sma dṛśyante surā brahmādayo 'nagha
9.37.46
sarvas tvam asi devānāṃ kartā kārayitā ca ha tvatprasādāt surāḥ sarve modantīhākutobhayāḥ
9.37.47
evaṃ stutvā mahādevaṃ sa ṛṣiḥ praṇato 'bravīt bhagavaṃs tvatprasādād vai tapo me na kṣared iti
9.37.48
tato devaḥ prītamanās tam ṛṣiṃ punar abravīt tapas te vardhatāṃ vipra matprasādāt sahasradhā āśrame ceha vatsyāmi tvayā sārdham ahaṃ sadā
9.37.49
saptasārasvate cāsmin yo mām arciṣyate naraḥ na tasya durlabhaṃ kiṃ cid bhaviteha paratra ca sārasvataṃ ca lokaṃ te gamiṣyanti na saṃśayaḥ
9.37.50
etan maṅkaṇakasyāpi caritaṃ bhūritejasaḥ sa hi putraḥ sajanyāyām utpanno mātariśvanā
9.38.1
vaiśaṃpāyana uvāca uṣitvā tatra rāmas tu saṃpūjyāśramavāsinaḥ tathā maṅkaṇake prītiṃ śubhāṃ cakre halāyudhaḥ
9.38.2
dattvā dānaṃ dvijātibhyo rajanīṃ tām upoṣya ca pūjito munisaṃghaiś ca prātar utthāya lāṅgalī
9.38.3
anujñāpya munīn sarvān spṛṣṭvā toyaṃ ca bhārata prayayau tvarito rāmas tīrthahetor mahābalaḥ
9.38.4
tata auśanasaṃ tīrtham ājagāma halāyudhaḥ kapālamocanaṃ nāma yatra mukto mahāmuniḥ
9.38.5
mahatā śirasā rājan grastajaṅgho mahodaraḥ rākṣasasya mahārāja rāmakṣiptasya vai purā
9.38.6
tatra pūrvaṃ tapas taptaṃ kāvyena sumahātmanā yatrāsya nītir akhilā prādurbhūtā mahātmanaḥ tatrasthaś cintayām āsa daityadānavavigraham
9.38.7
tat prāpya ca balo rājaṃs tīrthapravaram uttamam vidhivad dhi dadau vittaṃ brāhmaṇānāṃ mahātmanām
9.38.8
janamejaya uvāca kapālamocanaṃ brahman kathaṃ yatra mahāmuniḥ muktaḥ kathaṃ cāsya śiro lagnaṃ kena ca hetunā
9.38.9
vaiśaṃpāyana uvāca purā vai daṇḍakāraṇye rāghaveṇa mahātmanā vasatā rājaśārdūla rākṣasās tatra hiṃsitāḥ
9.38.10
janasthāne śiraś chinnaṃ rākṣasasya durātmanaḥ kṣureṇa śitadhāreṇa tat papāta mahāvane
9.38.11
mahodarasya tal lagnaṃ jaṅghāyāṃ vai yadṛcchayā vane vicarato rājann asthi bhittvāsphurat tadā
9.38.12
sa tena lagnena tadā dvijātir na śaśāka ha abhigantuṃ mahāprājñas tīrthāny āyatanāni ca
9.38.13
sa pūtinā visravatā vedanārto mahāmuniḥ jagāma sarvatīrthāni pṛthivyām iti naḥ śrutam
9.38.14
sa gatvā saritaḥ sarvāḥ samudrāṃś ca mahātapāḥ kathayām āsa tat sarvam ṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām
9.38.15
āplutaḥ sarvatīrtheṣu na ca mokṣam avāptavān sa tu śuśrāva viprendro munīnāṃ vacanaṃ mahat
9.38.16
sarasvatyās tīrthavaraṃ khyātam auśanasaṃ tadā sarvapāpapraśamanaṃ siddhakṣetram anuttamam
9.38.17
sa tu gatvā tatas tatra tīrtham auśanasaṃ dvijaḥ tata auśanase tīrthe tasyopaspṛśatas tadā tacchiraś caraṇaṃ muktvā papātāntarjale tadā
9.38.18
tataḥ sa virujo rājan pūtātmā vītakalmaṣaḥ ājagāmāśramaṃ prītaḥ kṛtakṛtyo mahodaraḥ
9.38.19
so 'tha gatvāśramaṃ puṇyaṃ vipramukto mahātapāḥ kathayām āsa tat sarvam ṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām
9.38.20
te śrutvā vacanaṃ tasya tatas tīrthasya mānada kapālamocanam iti nāma cakruḥ samāgatāḥ
9.38.21
tatra dattvā bahūn dāyān viprān saṃpūjya mādhavaḥ jagāma vṛṣṇipravaro ruṣaṅgorāśramaṃ tadā
9.38.22
yatra taptaṃ tapo ghoram ārṣṭiṣeṇena bhārata brāhmaṇyaṃ labdhavāṃs tatra viśvāmitro mahāmuniḥ
9.38.23
tato haladharaḥ śrīmān brāhmaṇaiḥ parivāritaḥ jagāma yatra rājendra ruṣaṅgus tanum atyajat
9.38.24
ruṣaṅgur brāhmaṇo vṛddhas taponityaś ca bhārata dehanyāse kṛtamanā vicintya bahudhā bahu
9.38.25
tataḥ sarvān upādāya tanayān vai mahātapāḥ ruṣaṅgur abravīt tatra nayadhvaṃ mā pṛthūdakam
9.38.26
vijñāyātītavayasaṃ ruṣaṅguṃ te tapodhanāḥ taṃ vai tīrtham upāninyuḥ sarasvatyās tapodhanam
9.38.27
sa taiḥ putrais tadā dhīmān ānīto vai sarasvatīm puṇyāṃ tīrthaśatopetāṃ viprasaṃghair niṣevitām
9.38.28
sa tatra vidhinā rājann āplutaḥ sumahātapāḥ jñātvā tīrthaguṇāṃś caiva prāhedam ṛṣisattamaḥ suprītaḥ puruṣavyāghra sarvān putrān upāsataḥ
9.38.29
sarasvaty uttare tīre yas tyajed ātmanas tanum pṛthūdake japyaparo nainaṃ śvomaraṇaṃ tapet
9.38.30
tatrāplutya sa dharmātmā upaspṛśya halāyudhaḥ dattvā caiva bahūn dāyān viprāṇāṃ vipravatsalaḥ
9.38.31
sasarja yatra bhagavāṃl lokāṃl lokapitāmahaḥ yatrārṣṭiṣeṇaḥ kauravya brāhmaṇyaṃ saṃśitavrataḥ tapasā mahatā rājan prāptavān ṛṣisattamaḥ
9.38.32
sindhudvīpaś ca rājarṣir devāpiś ca mahātapāḥ brāhmaṇyaṃ labdhavān yatra viśvāmitro mahāmuniḥ mahātapasvī bhagavān ugratejā mahātapāḥ
9.38.33
tatrājagāma balavān balabhadraḥ pratāpavān
9.39.1
janamejaya uvāca katham ārṣṭiṣeṇo bhagavān vipulaṃ taptavāṃs tapaḥ sindhudvīpaḥ kathaṃ cāpi brāhmaṇyaṃ labdhavāṃs tadā
9.39.2
devāpiś ca kathaṃ brahman viśvāmitraś ca sattama tan mamācakṣva bhagavan paraṃ kautūhalaṃ hi me
9.39.3
vaiśaṃpāyana uvāca purā kṛtayuge rājann ārṣṭiṣeṇo dvijottamaḥ vasan gurukule nityaṃ nityam adhyayane rataḥ
9.39.4
tasya rājan gurukule vasato nityam eva ha samāptiṃ nāgamad vidyā nāpi vedā viśāṃ pate
9.39.5
sa nirviṇṇas tato rājaṃs tapas tepe mahātapāḥ tato vai tapasā tena prāpya vedān anuttamān
9.39.6
sa vidvān vedayuktaś ca siddhaś cāpy ṛṣisattamaḥ tatra tīrthe varān prādāt trīn eva sumahātapāḥ
9.39.7
asmiṃs tīrthe mahānadyā adyaprabhṛti mānavaḥ āpluto vājimedhasya phalaṃ prāpnoti puṣkalam
9.39.8
adyaprabhṛti naivātra bhayaṃ vyālād bhaviṣyati api cālpena yatnena phalaṃ prāpsyati puṣkalam
9.39.9
evam uktvā mahātejā jagāma tridivaṃ muniḥ evaṃ siddhaḥ sa bhagavān ārṣṭiṣeṇaḥ pratāpavān
9.39.10
tasminn eva tadā tīrthe sindhudvīpaḥ pratāpavān devāpiś ca mahārāja brāhmaṇyaṃ prāpatur mahat
9.39.11
tathā ca kauśikas tāta taponityo jitendriyaḥ tapasā vai sutaptena brāhmaṇatvam avāptavān
9.39.12
gādhir nāma mahān āsīt kṣatriyaḥ prathito bhuvi tasya putro 'bhavad rājan viśvāmitraḥ pratāpavān
9.39.13
sa rājā kauśikas tāta mahāyogy abhavat kila sa putram abhiṣicyātha viśvāmitraṃ mahātapāḥ
9.39.14
dehanyāse manaś cakre tam ūcuḥ praṇatāḥ prajāḥ na gantavyaṃ mahāprājña trāhi cāsmān mahābhayāt
9.39.15
evam uktaḥ pratyuvāca tato gādhiḥ prajās tadā viśvasya jagato goptā bhaviṣyati suto mama
9.39.16
ity uktvā tu tato gādhir viśvāmitraṃ niveśya ca jagāma tridivaṃ rājan viśvāmitro 'bhavan nṛpaḥ na ca śaknoti pṛthivīṃ yatnavān api rakṣitum
9.39.17
tataḥ śuśrāva rājā sa rākṣasebhyo mahābhayam niryayau nagarāc cāpi caturaṅgabalānvitaḥ
9.39.18
sa gatvā dūram adhvānaṃ vasiṣṭhāśramam abhyayāt tasya te sainikā rājaṃś cakrus tatrānayān bahūn
9.39.19
tatas tu bhagavān vipro vasiṣṭho ''śramam abhyayāt dadṛśe ca tataḥ sarvaṃ bhajyamānaṃ mahāvanam
9.39.20
tasya kruddho mahārāja vasiṣṭho munisattamaḥ sṛjasva śabarān ghorān iti svāṃ gām uvāca ha
9.39.21
tathoktā sāsṛjad dhenuḥ puruṣān ghoradarśanān te ca tad balam āsādya babhañjuḥ sarvatodiśam
9.39.22
tad dṛṣṭvā vidrutaṃ sainyaṃ viśvāmitras tu gādhijaḥ tapaḥ paraṃ manyamānas tapasy eva mano dadhe
9.39.23
so 'smiṃs tīrthavare rājan sarasvatyāḥ samāhitaḥ niyamaiś copavāsaiś ca karśayan deham ātmanaḥ
9.39.24
jalāhāro vāyubhakṣaḥ parṇāhāraś ca so 'bhavat tathā sthaṇḍilaśāyī ca ye cānye niyamāḥ pṛthak
9.39.25
asakṛt tasya devās tu vratavighnaṃ pracakrire na cāsya niyamād buddhir apayāti mahātmanaḥ
9.39.26
tataḥ pareṇa yatnena taptvā bahuvidhaṃ tapaḥ tejasā bhāskarākāro gādhijaḥ samapadyata
9.39.27
tapasā tu tathā yuktaṃ viśvāmitraṃ pitāmahaḥ amanyata mahātejā varado varam asya tat
9.39.28
sa tu vavre varaṃ rājan syām ahaṃ brāhmaṇas tv iti tatheti cābravīd brahmā sarvalokapitāmahaḥ
9.39.29
sa labdhvā tapasogreṇa brāhmaṇatvaṃ mahāyaśāḥ vicacāra mahīṃ kṛtsnāṃ kṛtakāmaḥ suropamaḥ
9.39.30
tasmiṃs tīrthavare rāmaḥ pradāya vividhaṃ vasu payasvinīs tathā dhenūr yānāni śayanāni ca
9.39.31
tathā vastrāṇy alaṃkāraṃ bhakṣyaṃ peyaṃ ca śobhanam adadān mudito rājan pūjayitvā dvijottamān
9.39.32
yayau rājaṃs tato rāmo bakasyāśramam antikāt yatra tepe tapas tīvraṃ dālbhyo baka iti śrutiḥ
9.40.1
vaiśaṃpāyana uvāca brahmayonibhir ākīrṇaṃ jagāma yadunandanaḥ yatra dālbhyo bako rājan paśvarthaṃ sumahātapāḥ juhāva dhṛtarāṣṭrasya rāṣṭraṃ vaicitravīryiṇaḥ
9.40.2
tapasā ghorarūpeṇa karśayan deham ātmanaḥ krodhena mahatāviṣṭo dharmātmā vai pratāpavān
9.40.3
purā hi naimiṣeyāṇāṃ satre dvādaśavārṣike vṛtte viśvajito 'nte vai pāñcālān ṛṣayo 'gaman
9.40.4
tatreśvaram ayācanta dakṣiṇārthaṃ manīṣiṇaḥ balānvitān vatsatarān nirvyādhīn ekaviṃśatim
9.40.5
tān abravīd bako vṛddho vibhajadhvaṃ paśūn iti paśūn etān ahaṃ tyaktvā bhikṣiṣye rājasattamam
9.40.6
evam uktvā tato rājann ṛṣīn sarvān pratāpavān jagāma dhṛtarāṣṭrasya bhavanaṃ brāhmaṇottamaḥ
9.40.7
sa samīpagato bhūtvā dhṛtarāṣṭraṃ janeśvaram ayācata paśūn dālbhyaḥ sa cainaṃ ruṣito 'bravīt
9.40.8
yadṛcchayā mṛtā dṛṣṭvā gās tadā nṛpasattama etān paśūn naya kṣipraṃ brahmabandho yadīcchasi
9.40.9
ṛṣis tv atha vacaḥ śrutvā cintayām āsa dharmavit aho bata nṛśaṃsaṃ vai vākyam ukto 'smi saṃsadi
9.40.10
cintayitvā muhūrtaṃ ca roṣāviṣṭo dvijottamaḥ matiṃ cakre vināśāya dhṛtarāṣṭrasya bhūpateḥ
9.40.11
sa utkṛtya mṛtānāṃ vai māṃsāni dvijasattamaḥ juhāva dhṛtarāṣṭrasya rāṣṭraṃ narapateḥ purā
9.40.12
avakīrṇe sarasvatyās tīrthe prajvālya pāvakam bako dālbhyo mahārāja niyamaṃ param āsthitaḥ sa tair eva juhāvāsya rāṣṭraṃ māṃsair mahātapāḥ
9.40.13
tasmiṃs tu vidhivat satre saṃpravṛtte sudāruṇe akṣīyata tato rāṣṭraṃ dhṛtarāṣṭrasya pārthiva
9.40.14
chidyamānaṃ yathānantaṃ vanaṃ paraśunā vibho babhūvāpahataṃ tac cāpy avakīrṇam acetanam
9.40.15
dṛṣṭvā tad avakīrṇaṃ tu rāṣṭraṃ sa manujādhipaḥ babhūva durmanā rājaṃś cintayām āsa ca prabhuḥ
9.40.16
mokṣārtham akarod yatnaṃ brāhmaṇaiḥ sahitaḥ purā athāsau pārthivaḥ khinnas te ca viprās tadā nṛpa
9.40.17
yadā cāpi na śaknoti rāṣṭraṃ mocayituṃ nṛpa atha vaiprāśnikāṃs tatra papraccha janamejaya
9.40.18
tato vaiprāśnikāḥ prāhuḥ paśuviprakṛtas tvayā māṃsair abhijuhotīti tava rāṣṭraṃ munir bakaḥ
9.40.19
tena te hūyamānasya rāṣṭrasyāsya kṣayo mahān tasyaitat tapasaḥ karma yena te hy anayo mahān apāṃ kuñje sarasvatyās taṃ prasādaya pārthiva
9.40.20
sarasvatīṃ tato gatvā sa rājā bakam abravīt nipatya śirasā bhūmau prāñjalir bharatarṣabha
9.40.21
prasādaye tvā bhagavann aparādhaṃ kṣamasva me mama dīnasya lubdhasya maurkhyeṇa hatacetasaḥ tvaṃ gatis tvaṃ ca me nāthaḥ prasādaṃ kartum arhasi
9.40.22
taṃ tathā vilapantaṃ tu śokopahatacetasam dṛṣṭvā tasya kṛpā jajñe rāṣṭraṃ tac ca vyamocayat
9.40.23
ṛṣiḥ prasannas tasyābhūt saṃrambhaṃ ca vihāya saḥ mokṣārthaṃ tasya rāṣṭrasya juhāva punar āhutim
9.40.24
mokṣayitvā tato rāṣṭraṃ pratigṛhya paśūn bahūn hṛṣṭātmā naimiṣāraṇyaṃ jagāma punar eva hi
9.40.25
dhṛtarāṣṭro 'pi dharmātmā svasthacetā mahāmanāḥ svam eva nagaraṃ rājā pratipede maharddhimat
9.40.26
tatra tīrthe mahārāja bṛhaspatir udāradhīḥ asurāṇām abhāvāya bhāvāya ca divaukasām
9.40.27
māṃsair api juhāveṣṭim akṣīyanta tato 'surāḥ daivatair api saṃbhagnā jitakāśibhir āhave
9.40.28
tatrāpi vidhivad dattvā brāhmaṇebhyo mahāyaśāḥ vājinaḥ kuñjarāṃś caiva rathāṃś cāśvatarīyutān
9.40.29
ratnāni ca mahārhāṇi dhanaṃ dhānyaṃ ca puṣkalam yayau tīrthaṃ mahābāhur yāyātaṃ pṛthivīpate
9.40.30
yatra yajñe yayātes tu mahārāja sarasvatī sarpiḥ payaś ca susrāva nāhuṣasya mahātmanaḥ
9.40.31
tatreṣṭvā puruṣavyāghro yayātiḥ pṛthivīpatiḥ ākrāmad ūrdhvaṃ mudito lebhe lokāṃś ca puṣkalān
9.40.32
yayāter yajamānasya yatra rājan sarasvatī prasṛtā pradadau kāmān brāhmaṇānāṃ mahātmanām
9.40.33
yatra yatra hi yo vipro yān yān kāmān abhīpsati tatra tatra saricchreṣṭhā sasarja subahūn rasān
9.40.34
tatra devāḥ sagandharvāḥ prītā yajñasya saṃpadā vismitā mānuṣāś cāsan dṛṣṭvā tāṃ yajñasaṃpadam
9.40.35
tatas tālaketur mahādharmasetur; mahātmā kṛtātmā mahādānanityaḥ vasiṣṭhāpavāhaṃ mahābhīmavegaṃ; dhṛtātmā jitātmā samabhyājagāma
9.41.1
janamejaya uvāca vasiṣṭhasyāpavāho vai bhīmavegaḥ kathaṃ nu saḥ kimarthaṃ ca saricchreṣṭhā tam ṛṣiṃ pratyavāhayat
9.41.2
kena cāsyābhavad vairaṃ kāraṇaṃ kiṃ ca tat prabho śaṃsa pṛṣṭo mahāprājña na hi tṛpyāmi kathyatām
9.41.3
vaiśaṃpāyana uvāca viśvāmitrasya caivarṣer vasiṣṭhasya ca bhārata bhṛśaṃ vairam abhūd rājaṃs tapaḥspardhākṛtaṃ mahat
9.41.4
āśramo vai vasiṣṭhasya sthāṇutīrthe 'bhavan mahān pūrvataḥ paścimaś cāsīd viśvāmitrasya dhīmataḥ
9.41.5
yatra sthāṇur mahārāja taptavān sumahat tapaḥ yatrāsya karma tad ghoraṃ pravadanti manīṣiṇaḥ
9.41.6
yatreṣṭvā bhagavān sthāṇuḥ pūjayitvā sarasvatīm sthāpayām āsa tat tīrthaṃ sthāṇutīrtham iti prabho
9.41.7
tatra sarve surāḥ skandam abhyaṣiñcan narādhipa senāpatyena mahatā surārivinibarhaṇam
9.41.8
tasmin sarasvatītīrthe viśvāmitro mahāmuniḥ vasiṣṭhaṃ cālayām āsa tapasogreṇa tac chṛṇu
9.41.9
viśvāmitravasiṣṭhau tāv ahany ahani bhārata spardhāṃ tapaḥkṛtāṃ tīvrāṃ cakratus tau tapodhanau
9.41.10
tatrāpy adhikasaṃtāpo viśvāmitro mahāmuniḥ dṛṣṭvā tejo vasiṣṭhasya cintām abhijagāma ha tasya buddhir iyaṃ hy āsīd dharmanityasya bhārata
9.41.11
iyaṃ sarasvatī tūrṇaṃ matsamīpaṃ tapodhanam ānayiṣyati vegena vasiṣṭhaṃ japatāṃ varam ihāgataṃ dvijaśreṣṭhaṃ haniṣyāmi na saṃśayaḥ
9.41.12
evaṃ niścitya bhagavān viśvāmitro mahāmuniḥ sasmāra saritāṃ śreṣṭhāṃ krodhasaṃraktalocanaḥ
9.41.13
sā dhyātā muninā tena vyākulatvaṃ jagāma ha jajñe cainaṃ mahāvīryaṃ mahākopaṃ ca bhāminī
9.41.14
tata enaṃ vepamānā vivarṇā prāñjalis tadā upatasthe munivaraṃ viśvāmitraṃ sarasvatī
9.41.15
hatavīrā yathā nārī sābhavad duḥkhitā bhṛśam brūhi kiṃ karavāṇīti provāca munisattamam
9.41.16
tām uvāca muniḥ kruddho vasiṣṭhaṃ śīghram ānaya yāvad enaṃ nihanmy adya tac chrutvā vyathitā nadī
9.41.17
sāñjaliṃ tu tataḥ kṛtvā puṇḍarīkanibhekṣaṇā vivyathe suvirūḍheva latā vāyusamīritā
9.41.18
tathāgatāṃ tu tāṃ dṛṣṭvā vepamānāṃ kṛtāñjalim viśvāmitro 'bravīt kruddho vasiṣṭhaṃ śīghram ānaya
9.41.19
tato bhītā saricchreṣṭhā cintayām āsa bhārata ubhayoḥ śāpayor bhītā katham etad bhaviṣyati
9.41.20
sābhigamya vasiṣṭhaṃ tu imam artham acodayat yad uktā saritāṃ śreṣṭhā viśvāmitreṇa dhīmatā
9.41.21
ubhayoḥ śāpayor bhītā vepamānā punaḥ punaḥ cintayitvā mahāśāpam ṛṣivitrāsitā bhṛśam
9.41.22
tāṃ kṛśāṃ ca vivarṇāṃ ca dṛṣṭvā cintāsamanvitām uvāca rājan dharmātmā vasiṣṭho dvipadāṃ varaḥ
9.41.23
trāhy ātmānaṃ saricchreṣṭhe vaha māṃ śīghragāminī viśvāmitraḥ śaped dhi tvāṃ mā kṛthās tvaṃ vicāraṇām
9.41.24
tasya tad vacanaṃ śrutvā kṛpāśīlasya sā sarit cintayām āsa kauravya kiṃ kṛtaṃ sukṛtaṃ bhavet
9.41.25
tasyāś cintā samutpannā vasiṣṭho mayy atīva hi kṛtavān hi dayāṃ nityaṃ tasya kāryaṃ hitaṃ mayā
9.41.26
atha kūle svake rājañ japantam ṛṣisattamam juhvānaṃ kauśikaṃ prekṣya sarasvaty abhyacintayat
9.41.27
idam antaram ity eva tataḥ sā saritāṃ varā kūlāpahāram akarot svena vegena sā sarit
9.41.28
tena kūlāpahāreṇa maitrāvaruṇir auhyata uhyamānaś ca tuṣṭāva tadā rājan sarasvatīm
9.41.29
pitāmahasya sarasaḥ pravṛttāsi sarasvati vyāptaṃ cedaṃ jagat sarvaṃ tavaivāmbhobhir uttamaiḥ
9.41.30
tvam evākāśagā devi megheṣūtsṛjase payaḥ sarvāś cāpas tvam eveti tvatto vayam adhīmahe
9.41.31
puṣṭir dyutis tathā kīrtiḥ siddhir vṛddhir umā tathā tvam eva vāṇī svāhā tvaṃ tvayy āyattam idaṃ jagat tvam eva sarvabhūteṣu vasasīha caturvidhā
9.41.32
evaṃ sarasvatī rājan stūyamānā maharṣiṇā vegenovāha taṃ vipraṃ viśvāmitrāśramaṃ prati nyavedayata cābhīkṣṇaṃ viśvāmitrāya taṃ munim
9.41.33
tam ānītaṃ sarasvatyā dṛṣṭvā kopasamanvitaḥ athānveṣat praharaṇaṃ vasiṣṭhāntakaraṃ tadā
9.41.34
taṃ tu kruddham abhiprekṣya brahmahatyābhayān nadī apovāha vasiṣṭhaṃ tu prācīṃ diśam atandritā ubhayoḥ kurvatī vākyaṃ vañcayitvā tu gādhijam
9.41.35
tato 'pavāhitaṃ dṛṣṭvā vasiṣṭham ṛṣisattamam abravīd atha saṃkruddho viśvāmitro hy amarṣaṇaḥ
9.41.36
yasmān mā tvaṃ saricchreṣṭhe vañcayitvā punar gatā śoṇitaṃ vaha kalyāṇi rakṣogrāmaṇisaṃmatam
9.41.37
tataḥ sarasvatī śaptā viśvāmitreṇa dhīmatā avahac choṇitonmiśraṃ toyaṃ saṃvatsaraṃ tadā
9.41.38
atharṣayaś ca devāś ca gandharvāpsarasas tathā sarasvatīṃ tathā dṛṣṭvā babhūvur bhṛśaduḥkhitāḥ
9.41.39
evaṃ vasiṣṭhāpavāho loke khyāto janādhipa āgacchac ca punar mārgaṃ svam eva saritāṃ varā
9.42.1
vaiśaṃpāyana uvāca sā śaptā tena kruddhena viśvāmitreṇa dhīmatā tasmiṃs tīrthavare śubhre śoṇitaṃ samupāvahat
9.42.2
athājagmus tato rājan rākṣasās tatra bhārata tatra te śoṇitaṃ sarve pibantaḥ sukham āsate
9.42.3
tṛptāś ca subhṛśaṃ tena sukhitā vigatajvarāḥ nṛtyantaś ca hasantaś ca yathā svargajitas tathā
9.42.4
kasya cit tv atha kālasya ṛṣayaḥ satapodhanāḥ tīrthayātrāṃ samājagmuḥ sarasvatyāṃ mahīpate
9.42.5
teṣu sarveṣu tīrtheṣu āplutya munipuṃgavāḥ prāpya prītiṃ parāṃ cāpi tapolubdhā viśāradāḥ prayayur hi tato rājan yena tīrthaṃ hi tat tathā
9.42.6
athāgamya mahābhāgās tat tīrthaṃ dāruṇaṃ tadā dṛṣṭvā toyaṃ sarasvatyāḥ śoṇitena pariplutam pīyamānaṃ ca rakṣobhir bahubhir nṛpasattama
9.42.7
tān dṛṣṭvā rākṣasān rājan munayaḥ saṃśitavratāḥ paritrāṇe sarasvatyāḥ paraṃ yatnaṃ pracakrire
9.42.8
te tu sarve mahābhāgāḥ samāgamya mahāvratāḥ āhūya saritāṃ śreṣṭhām idaṃ vacanam abruvan
9.42.9
kāraṇaṃ brūhi kalyāṇi kimarthaṃ te hrado hy ayam evam ākulatāṃ yātaḥ śrutvā pāsyāmahe vayam
9.42.10
tataḥ sā sarvam ācaṣṭa yathāvṛttaṃ pravepatī duḥkhitām atha tāṃ dṛṣṭvā ta ūcur vai tapodhanāḥ
9.42.11
kāraṇaṃ śrutam asmābhiḥ śāpaś caiva śruto 'naghe kariṣyanti tu yat prāptaṃ sarva eva tapodhanāḥ
9.42.12
evam uktvā saricchreṣṭhām ūcus te 'tha parasparam vimocayāmahe sarve śāpād etāṃ sarasvatīm
9.42.13
teṣāṃ tu vacanād eva prakṛtisthā sarasvatī prasannasalilā jajñe yathā pūrvaṃ tathaiva hi vimuktā ca saricchreṣṭhā vibabhau sā yathā purā
9.42.14
dṛṣṭvā toyaṃ sarasvatyā munibhis tais tathā kṛtam kṛtāñjalīs tato rājan rākṣasāḥ kṣudhayārditāḥ ūcus tān vai munīn sarvān kṛpāyuktān punaḥ punaḥ
9.42.15
vayaṃ hi kṣudhitāś caiva dharmād dhīnāś ca śāśvatāt na ca naḥ kāmakāro 'yaṃ yad vayaṃ pāpakāriṇaḥ
9.42.16
yuṣmākaṃ cāprasādena duṣkṛtena ca karmaṇā pakṣo 'yaṃ vardhate 'smākaṃ yataḥ sma brahmarākṣasāḥ
9.42.17
evaṃ hi vaiśyaśūdrāṇāṃ kṣatriyāṇāṃ tathaiva ca ye brāhmaṇān pradviṣanti te bhavantīha rākṣasāḥ
9.42.18
ācāryam ṛtvijaṃ caiva guruṃ vṛddhajanaṃ tathā prāṇino ye 'vamanyante te bhavantīha rākṣasāḥ yoṣitāṃ caiva pāpānāṃ yonidoṣeṇa vardhate
9.42.19
tat kurudhvam ihāsmākaṃ kāruṇyaṃ dvijasattamāḥ śaktā bhavantaḥ sarveṣāṃ lokānām api tāraṇe
9.42.20
teṣāṃ te munayaḥ śrutvā tuṣṭuvus tāṃ mahānadīm mokṣārthaṃ rakṣasāṃ teṣām ūcuḥ prayatamānasāḥ
9.42.21
kṣutakīṭāvapannaṃ ca yac cocchiṣṭāśitaṃ bhavet keśāvapannam ādhūtam ārugṇam api yad bhavet śvabhiḥ saṃspṛṣṭam annaṃ ca bhāgo 'sau rakṣasām iha
9.42.22
tasmāj jñātvā sadā vidvān etāny annāni varjayet rākṣasānnam asau bhuṅkte yo bhuṅkte hy annam īdṛśam
9.42.23
śodhayitvā tatas tīrtham ṛṣayas te tapodhanāḥ mokṣārthaṃ rākṣasānāṃ ca nadīṃ tāṃ pratyacodayan
9.42.24
maharṣīṇāṃ mataṃ jñātvā tataḥ sā saritāṃ varā aruṇām ānayām āsa svāṃ tanuṃ puruṣarṣabha
9.42.25
tasyāṃ te rākṣasāḥ snātvā tanūs tyaktvā divaṃ gatāḥ aruṇāyāṃ mahārāja brahmahatyāpahā hi sā
9.42.26
etam artham abhijñāya devarājaḥ śatakratuḥ tasmiṃs tīrthavare snātvā vimuktaḥ pāpmanā kila
9.42.27
janamejaya uvāca kimarthaṃ bhagavāñ śakro brahmahatyām avāptavān katham asmiṃś ca tīrthe vai āplutyākalmaṣo 'bhavat
9.42.28
vaiśaṃpāyana uvāca śṛṇuṣvaitad upākhyānaṃ yathāvṛttaṃ janeśvara yathā bibheda samayaṃ namucer vāsavaḥ purā
9.42.29
namucir vāsavād bhītaḥ sūryaraśmiṃ samāviśat tenendraḥ sakhyam akarot samayaṃ cedam abravīt
9.42.30
nārdreṇa tvā na śuṣkeṇa na rātrau nāpi vāhani vadhiṣyāmy asuraśreṣṭha sakhe satyena te śape
9.42.31
evaṃ sa kṛtvā samayaṃ sṛṣṭvā nīhāram īśvaraḥ cicchedāsya śiro rājann apāṃ phenena vāsavaḥ
9.42.32
tac chiro namuceś chinnaṃ pṛṣṭhataḥ śakram anvayāt he mitrahan pāpa iti bruvāṇaṃ śakram antikāt
9.42.33
evaṃ sa śirasā tena codyamānaḥ punaḥ punaḥ pitāmahāya saṃtapta evam arthaṃ nyavedayat
9.42.34
tam abravīl lokagurur aruṇāyāṃ yathāvidhi iṣṭvopaspṛśa devendra brahmahatyāpahā hi sā
9.42.35
ity uktaḥ sa sarasvatyāḥ kuñje vai janamejaya iṣṭvā yathāvad balabhid aruṇāyām upāspṛśat
9.42.36
sa muktaḥ pāpmanā tena brahmahatyākṛtena ha jagāma saṃhṛṣṭamanās tridivaṃ tridaśeśvaraḥ
9.42.37
śiras tac cāpi namuces tatraivāplutya bhārata lokān kāmadughān prāptam akṣayān rājasattama
9.42.38
tatrāpy upaspṛśya balo mahātmā; dattvā ca dānāni pṛthagvidhāni avāpya dharmaṃ param āryakarmā; jagāma somasya mahat sa tīrtham
9.42.39
yatrāyajad rājasūyena somaḥ; sākṣāt purā vidhivat pārthivendra atrir dhīmān vipramukhyo babhūva; hotā yasmin kratumukhye mahātmā
9.42.40
yasyānte 'bhūt sumahān dānavānāṃ; daiteyānāṃ rākṣasānāṃ ca devaiḥ sa saṃgrāmas tārakākhyaḥ sutīvro; yatra skandas tārakākhyaṃ jaghāna
9.42.41
senāpatyaṃ labdhavān devatānāṃ; mahāseno yatra daityāntakartā sākṣāc cātra nyavasat kārttikeyaḥ; sadā kumāro yatra sa plakṣarājaḥ
9.43.1
janamejaya uvāca sarasvatyāḥ prabhāvo 'yam uktas te dvijasattama kumārasyābhiṣekaṃ tu brahman vyākhyātum arhasi
9.43.2
yasmin kāle ca deśe ca yathā ca vadatāṃ vara yaiś cābhiṣikto bhagavān vidhinā yena ca prabhuḥ
9.43.3
skando yathā ca daityānām akarot kadanaṃ mahat tathā me sarvam ācakṣva paraṃ kautūhalaṃ hi me
9.43.4
vaiśaṃpāyana uvāca kuruvaṃśasya sadṛśam idaṃ kautūhalaṃ tava harṣam utpādayaty etad vaco me janamejaya
9.43.5
hanta te kathayiṣyāmi śṛṇvānasya janādhipa abhiṣekaṃ kumārasya prabhāvaṃ ca mahātmanaḥ
9.43.6
tejo māheśvaraṃ skannam agnau prapatitaṃ purā tat sarvabhakṣo bhagavān nāśakad dagdhum akṣayam
9.43.7
tenāsīdati tejasvī dīptimān havyavāhanaḥ na caiva dhārayām āsa garbhaṃ tejomayaṃ tadā
9.43.8
sa gaṅgām abhisaṃgamya niyogād brahmaṇaḥ prabhuḥ garbham āhitavān divyaṃ bhāskaropamatejasam
9.43.9
atha gaṅgāpi taṃ garbham asahantī vidhāraṇe utsasarja girau ramye himavaty amarārcite
9.43.10
sa tatra vavṛdhe lokān āvṛtya jvalanātmajaḥ dadṛśur jvalanākāraṃ taṃ garbham atha kṛttikāḥ
9.43.11
śarastambe mahātmānam analātmajam īśvaram mamāyam iti tāḥ sarvāḥ putrārthinyo 'bhicakramuḥ
9.43.12
tāsāṃ viditvā bhāvaṃ taṃ mātṝṇāṃ bhagavān prabhuḥ prasnutānāṃ payaḥ ṣaḍbhir vadanair apibat tadā
9.43.13
taṃ prabhāvaṃ samālakṣya tasya bālasya kṛttikāḥ paraṃ vismayam āpannā devyo divyavapurdharāḥ
9.43.14
yatrotsṛṣṭaḥ sa bhagavān gaṅgayā girimūrdhani sa śailaḥ kāñcanaḥ sarvaḥ saṃbabhau kurusattama
9.43.15
vardhatā caiva garbheṇa pṛthivī tena rañjitā ataś ca sarve saṃvṛttā girayaḥ kāñcanākarāḥ
9.43.16
kumāraś ca mahāvīryaḥ kārttikeya iti smṛtaḥ gāṅgeyaḥ pūrvam abhavan mahāyogabalānvitaḥ
9.43.17
sa devas tapasā caiva vīryeṇa ca samanvitaḥ vavṛdhe 'tīva rājendra candravat priyadarśanaḥ
9.43.18
sa tasmin kāñcane divye śarastambe śriyā vṛtaḥ stūyamānas tadā śete gandharvair munibhis tathā
9.43.19
tathainam anvanṛtyanta devakanyāḥ sahasraśaḥ divyavāditranṛttajñāḥ stuvantyaś cārudarśanāḥ
9.43.20
anvāste ca nadī devaṃ gaṅgā vai saritāṃ varā dadhāra pṛthivī cainaṃ bibhratī rūpam uttamam
9.43.21
jātakarmādikās tasya kriyāś cakre bṛhaspatiḥ vedaś cainaṃ caturmūrtir upatasthe kṛtāñjaliḥ
9.43.22
dhanurvedaś catuṣpādaḥ śastragrāmaḥ sasaṃgrahaḥ tatrainaṃ samupātiṣṭhat sākṣād vāṇī ca kevalā
9.43.23
sa dadarśa mahāvīryaṃ devadevam umāpatim śailaputryā sahāsīnaṃ bhūtasaṃghaśatair vṛtam
9.43.24
nikāyā bhūtasaṃghānāṃ paramādbhutadarśanāḥ vikṛtā vikṛtākārā vikṛtābharaṇadhvajāḥ
9.43.25
vyāghrasiṃharkṣavadanā biḍālamakarānanāḥ vṛṣadaṃśamukhāś cānye gajoṣṭravadanās tathā
9.43.26
ulūkavadanāḥ ke cid gṛdhragomāyudarśanāḥ krauñcapārāvatanibhair vadanai rāṅkavair api
9.43.27
śvāvicchalyakagodhānāṃ kharaiḍakagavāṃ tathā sadṛśāni vapūṃṣy anye tatra tatra vyadhārayan
9.43.28
ke cic chailāmbudaprakhyāś cakrālātagadāyudhāḥ ke cid añjanapuñjābhāḥ ke cic chvetācalaprabhāḥ
9.43.29
saptamātṛgaṇāś caiva samājagmur viśāṃ pate sādhyā viśve 'tha maruto vasavaḥ pitaras tathā
9.43.30
rudrādityās tathā siddhā bhujagā dānavāḥ khagāḥ brahmā svayaṃbhūr bhagavān saputraḥ saha viṣṇunā
9.43.31
śakras tathābhyayād draṣṭuṃ kumāravaram acyutam nāradapramukhāś cāpi devagandharvasattamāḥ
9.43.32
devarṣayaś ca siddhāś ca bṛhaspatipurogamāḥ ṛbhavo nāma varadā devānām api devatāḥ te 'pi tatra samājagmur yāmā dhāmāś ca sarvaśaḥ
9.43.33
sa tu bālo 'pi bhagavān mahāyogabalānvitaḥ abhyājagāma deveśaṃ śūlahastaṃ pinākinam
9.43.34
tam āvrajantam ālakṣya śivasyāsīn manogatam yugapac chailaputryāś ca gaṅgāyāḥ pāvakasya ca
9.43.35
kiṃ nu pūrvam ayaṃ bālo gauravād abhyupaiṣyati api mām iti sarveṣāṃ teṣām āsīn manogatam
9.43.36
teṣām etam abhiprāyaṃ caturṇām upalakṣya saḥ yugapad yogam āsthāya sasarja vividhās tanūḥ
9.43.37
tato 'bhavac caturmūrtiḥ kṣaṇena bhagavān prabhuḥ skandaḥ śākho viśākhaś ca naigameṣaś ca pṛṣṭhataḥ
9.43.38
evaṃ sa kṛtvā hy ātmānaṃ caturdhā bhagavān prabhuḥ yato rudras tataḥ skando jagāmādbhutadarśanaḥ
9.43.39
viśākhas tu yayau yena devī girivarātmajā śākho yayau ca bhagavān vāyumūrtir vibhāvasum naigameṣo 'gamad gaṅgāṃ kumāraḥ pāvakaprabhaḥ
9.43.40
sarve bhāsvaradehās te catvāraḥ samarūpiṇaḥ tān samabhyayur avyagrās tad adbhutam ivābhavat
9.43.41
hāhākāro mahān āsīd devadānavarakṣasām tad dṛṣṭvā mahad āścaryam adbhutaṃ romaharṣaṇam
9.43.42
tato rudraś ca devī ca pāvakaś ca pitāmaham gaṅgayā sahitāḥ sarve praṇipetur jagatpatim
9.43.43
praṇipatya tatas te tu vidhivad rājapuṃgava idam ūcur vaco rājan kārttikeyapriyepsayā
9.43.44
asya bālasya bhagavann ādhipatyaṃ yathepsitam asmatpriyārthaṃ deveśa sadṛśaṃ dātum arhasi
9.43.45
tataḥ sa bhagavān dhīmān sarvalokapitāmahaḥ manasā cintayām āsa kim ayaṃ labhatām iti
9.43.46
aiśvaryāṇi hi sarvāṇi devagandharvarakṣasām bhūtayakṣavihaṃgānāṃ pannagānāṃ ca sarvaśaḥ
9.43.47
pūrvam evādideśāsau nikāyeṣu mahātmanām samarthaṃ ca tam aiśvarye mahāmatir amanyata
9.43.48
tato muhūrtaṃ sa dhyātvā devānāṃ śreyasi sthitaḥ senāpatyaṃ dadau tasmai sarvabhūteṣu bhārata
9.43.49
sarvadevanikāyānāṃ ye rājānaḥ pariśrutāḥ tān sarvān vyādideśāsmai sarvabhūtapitāmahaḥ
9.43.50
tataḥ kumāram ādāya devā brahmapurogamāḥ abhiṣekārtham ājagmuḥ śailendraṃ sahitās tataḥ
9.43.51
puṇyāṃ haimavatīṃ devīṃ saricchreṣṭhāṃ sarasvatīm samantapañcake yā vai triṣu lokeṣu viśrutā
9.43.52
tatra tīre sarasvatyāḥ puṇye sarvaguṇānvite niṣedur devagandharvāḥ sarve saṃpūrṇamānasāḥ
9.44.1
vaiśaṃpāyana uvāca tato 'bhiṣekasaṃbhārān sarvān saṃbhṛtya śāstrataḥ bṛhaspatiḥ samiddhe 'gnau juhāvājyaṃ yathāvidhi
9.44.2
tato himavatā datte maṇipravaraśobhite divyaratnācite divye niṣaṇṇaḥ paramāsane
9.44.3
sarvamaṅgalasaṃbhārair vidhimantrapuraskṛtam ābhiṣecanikaṃ dravyaṃ gṛhītvā devatāgaṇāḥ
9.44.4
indrāviṣṇū mahāvīryau sūryācandramasau tathā dhātā caiva vidhātā ca tathā caivānilānalau
9.44.5
pūṣṇā bhagenāryamṇā ca aṃśena ca vivasvatā rudraś ca sahito dhīmān mitreṇa varuṇena ca
9.44.6
rudrair vasubhir ādityair aśvibhyāṃ ca vṛtaḥ prabhuḥ viśvedevair marudbhiś ca sādhyaiś ca pitṛbhiḥ saha
9.44.7
gandharvair apsarobhiś ca yakṣarākṣasapannagaiḥ devarṣibhir asaṃkhyeyais tathā brahmarṣibhir varaiḥ
9.44.8
vaikhānasair vālakhilyair vāyvāhārair marīcipaiḥ bhṛgubhiś cāṅgirobhiś ca yatibhiś ca mahātmabhiḥ sarvair vidyādharaiḥ puṇyair yogasiddhais tathā vṛtaḥ
9.44.9
pitāmahaḥ pulastyaś ca pulahaś ca mahātapāḥ aṅgirāḥ kaśyapo 'triś ca marīcir bhṛgur eva ca
9.44.10
kratur haraḥ pracetāś ca manur dakṣas tathaiva ca ṛtavaś ca grahāś caiva jyotīṃṣi ca viśāṃ pate
9.44.11
mūrtimatyaś ca sarito vedāś caiva sanātanāḥ samudrāś ca hradāś caiva tīrthāni vividhāni ca pṛthivī dyaur diśaś caiva pādapāś ca janādhipa
9.44.12
aditir devamātā ca hrīḥ śrīḥ svāhā sarasvatī umā śacī sinīvālī tathā cānumatiḥ kuhūḥ rākā ca dhiṣaṇā caiva patnyaś cānyā divaukasām
9.44.13
himavāṃś caiva vindhyaś ca meruś cānekaśṛṅgavān airāvataḥ sānucaraḥ kalāḥ kāṣṭhās tathaiva ca māsārdhamāsā ṛtavas tathā rātryahanī nṛpa
9.44.14
uccaiḥśravā hayaśreṣṭho nāgarājaś ca vāmanaḥ aruṇo garuḍaś caiva vṛkṣāś cauṣadhibhiḥ saha
9.44.15
dharmaś ca bhagavān devaḥ samājagmur hi saṃgatāḥ kālo yamaś ca mṛtyuś ca yamasyānucarāś ca ye
9.44.16
bahulatvāc ca noktā ye vividhā devatāgaṇāḥ te kumārābhiṣekārthaṃ samājagmus tatas tataḥ
9.44.17
jagṛhus te tadā rājan sarva eva divaukasaḥ ābhiṣecanikaṃ bhāṇḍaṃ maṅgalāni ca sarvaśaḥ
9.44.18
divyasaṃbhārasaṃyuktaiḥ kalaśaiḥ kāñcanair nṛpa sarasvatībhiḥ puṇyābhir divyatoyābhir eva tu
9.44.19
abhyaṣiñcan kumāraṃ vai saṃprahṛṣṭā divaukasaḥ senāpatiṃ mahātmānam asurāṇāṃ bhayāvaham
9.44.20
purā yathā mahārāja varuṇaṃ vai jaleśvaram tathābhyaṣiñcad bhagavān brahmā lokapitāmahaḥ kaśyapaś ca mahātejā ye cānye nānukīrtitāḥ
9.44.21
tasmai brahmā dadau prīto balino vātaraṃhasaḥ kāmavīryadharān siddhān mahāpāriṣadān prabhuḥ
9.44.22
nandiṣeṇaṃ lohitākṣaṃ ghaṇṭākarṇaṃ ca saṃmatam caturtham asyānucaraṃ khyātaṃ kumudamālinam
9.44.23
tataḥ sthāṇuṃ mahāvegaṃ mahāpāriṣadaṃ kratum māyāśatadharaṃ kāmaṃ kāmavīryabalānvitam dadau skandāya rājendra surārivinibarhaṇam
9.44.24
sa hi devāsure yuddhe daityānāṃ bhīmakarmaṇām jaghāna dorbhyāṃ saṃkruddhaḥ prayutāni caturdaśa
9.44.25
tathā devā dadus tasmai senāṃ nairṛtasaṃkulām devaśatrukṣayakarīm ajayyāṃ viśvarūpiṇīm
9.44.26
jayaśabdaṃ tataś cakrur devāḥ sarve savāsavāḥ gandharvayakṣarakṣāṃsi munayaḥ pitaras tathā
9.44.27
yamaḥ prādād anucarau yamakālopamāv ubhau unmāthaṃ ca pramāthaṃ ca mahāvīryau mahādyutī
9.44.28
subhrājo bhāskaraś caiva yau tau sūryānuyāyinau tau sūryaḥ kārttikeyāya dadau prītaḥ pratāpavān
9.44.29
kailāsaśṛṅgasaṃkāśau śvetamālyānulepanau somo 'py anucarau prādān maṇiṃ sumaṇim eva ca
9.44.30
jvālājihvaṃ tathā jyotir ātmajāya hutāśanaḥ dadāv anucarau śūrau parasainyapramāthinau
9.44.31
parighaṃ ca vaṭaṃ caiva bhīmaṃ ca sumahābalam dahatiṃ dahanaṃ caiva pracaṇḍau vīryasaṃmatau aṃśo 'py anucarān pañca dadau skandāya dhīmate
9.44.32
utkrośaṃ paṅkajaṃ caiva vajradaṇḍadharāv ubhau dadāv analaputrāya vāsavaḥ paravīrahā tau hi śatrūn mahendrasya jaghnatuḥ samare bahūn
9.44.33
cakraṃ vikramakaṃ caiva saṃkramaṃ ca mahābalam skandāya trīn anucarān dadau viṣṇur mahāyaśāḥ
9.44.34
vardhanaṃ nandanaṃ caiva sarvavidyāviśāradau skandāya dadatuḥ prītāv aśvinau bharatarṣabha
9.44.35
kundanaṃ kusumaṃ caiva kumudaṃ ca mahāyaśāḥ ḍambarāḍambarau caiva dadau dhātā mahātmane
9.44.36
vakrānuvakrau balinau meṣavaktrau balotkaṭau dadau tvaṣṭā mahāmāyau skandāyānucarau varau
9.44.37
suvrataṃ satyasaṃdhaṃ ca dadau mitro mahātmane kumārāya mahātmānau tapovidyādharau prabhuḥ
9.44.38
sudarśanīyau varadau triṣu lokeṣu viśrutau suprabhaṃ ca mahātmānaṃ śubhakarmāṇam eva ca kārttikeyāya saṃprādād vidhātā lokaviśrutau
9.44.39
pālitakaṃ kālikaṃ ca mahāmāyāvināv ubhau pūṣā ca pārṣadau prādāt kārttikeyāya bhārata
9.44.40
balaṃ cātibalaṃ caiva mahāvaktrau mahābalau pradadau kārttikeyāya vāyur bharatasattama
9.44.41
ghasaṃ cātighasaṃ caiva timivaktrau mahābalau pradadau kārttikeyāya varuṇaḥ satyasaṃgaraḥ
9.44.42
suvarcasaṃ mahātmānaṃ tathaivāpy ativarcasam himavān pradadau rājan hutāśanasutāya vai
9.44.43
kāñcanaṃ ca mahātmānaṃ meghamālinam eva ca dadāv anucarau merur agniputrāya bhārata
9.44.44
sthiraṃ cātisthiraṃ caiva merur evāparau dadau mahātmane 'gniputrāya mahābalaparākramau
9.44.45
ucchritaṃ cātiśṛṅgaṃ ca mahāpāṣāṇayodhinau pradadāv agniputrāya vindhyaḥ pāriṣadāv ubhau
9.44.46
saṃgrahaṃ vigrahaṃ caiva samudro 'pi gadādharau pradadāv agniputrāya mahāpāriṣadāv ubhau
9.44.47
unmādaṃ puṣpadantaṃ ca śaṅkukarṇaṃ tathaiva ca pradadāv agniputrāya pārvatī śubhadarśanā
9.44.48
jayaṃ mahājayaṃ caiva nāgau jvalanasūnave pradadau puruṣavyāghra vāsukiḥ pannageśvaraḥ
9.44.49
evaṃ sādhyāś ca rudrāś ca vasavaḥ pitaras tathā sāgarāḥ saritaś caiva girayaś ca mahābalāḥ
9.44.50
daduḥ senāgaṇādhyakṣāñ śūlapaṭṭiśadhāriṇaḥ divyapraharaṇopetān nānāveṣavibhūṣitān
9.44.51
śṛṇu nāmāni cānyeṣāṃ ye 'nye skandasya sainikāḥ vividhāyudhasaṃpannāś citrābharaṇavarmiṇaḥ
9.44.52
śaṅkukarṇo nikumbhaś ca padmaḥ kumuda eva ca ananto dvādaśabhujas tathā kṛṣṇopakṛṣṇakau
9.44.53
droṇaśravāḥ kapiskandhaḥ kāñcanākṣo jalaṃdhamaḥ akṣasaṃtarjano rājan kunadīkas tamobhrakṛt
9.44.54
ekākṣo dvādaśākṣaś ca tathaivaikajaṭaḥ prabhuḥ sahasrabāhur vikaṭo vyāghrākṣaḥ kṣitikampanaḥ
9.44.55
puṇyanāmā sunāmā ca suvaktraḥ priyadarśanaḥ pariśrutaḥ kokanadaḥ priyamālyānulepanaḥ
9.44.56
ajodaro gajaśirāḥ skandhākṣaḥ śatalocanaḥ jvālājihvaḥ karālaś ca sitakeśo jaṭī hariḥ
9.44.57
caturdaṃṣṭro 'ṣṭajihvaś ca meghanādaḥ pṛthuśravāḥ vidyudakṣo dhanurvaktro jaṭharo mārutāśanaḥ
9.44.58
udarākṣo jhaṣākṣaś ca vajranābho vasuprabhaḥ samudravego rājendra śailakampī tathaiva ca
9.44.59
putrameṣaḥ pravāhaś ca tathā nandopanandakau dhūmraḥ śvetaḥ kaliṅgaś ca siddhārtho varadas tathā
9.44.60
priyakaś caiva nandaś ca gonandaś ca pratāpavān ānandaś ca pramodaś ca svastiko dhruvakas tathā
9.44.61
kṣemavāpaḥ sujātaś ca siddhayātraś ca bhārata govrajaḥ kanakāpīḍo mahāpāriṣadeśvaraḥ
9.44.62
gāyano hasanaś caiva bāṇaḥ khaḍgaś ca vīryavān vaitālī cātitālī ca tathā katikavātikau
9.44.63
haṃsajaḥ paṅkadigdhāṅgaḥ samudronmādanaś ca ha raṇotkaṭaḥ prahāsaś ca śvetaśīrṣaś ca nandakaḥ
9.44.64
kālakaṇṭhaḥ prabhāsaś ca tathā kumbhāṇḍako 'paraḥ kālakākṣaḥ sitaś caiva bhūtalonmathanas tathā
9.44.65
yajñavāhaḥ pravāhaś ca devayājī ca somapaḥ sajālaś ca mahātejāḥ krathakrāthau ca bhārata
9.44.66
tuhanaś ca tuhānaś ca citradevaś ca vīryavān madhuraḥ suprasādaś ca kirīṭī ca mahābalaḥ
9.44.67
vasano madhuvarṇaś ca kalaśodara eva ca dhamanto manmathakaraḥ sūcīvaktraś ca vīryavān
9.44.68
śvetavaktraḥ suvaktraś ca cāruvaktraś ca pāṇḍuraḥ daṇḍabāhuḥ subāhuś ca rajaḥ kokilakas tathā
9.44.69
acalaḥ kanakākṣaś ca bālānām ayikaḥ prabhuḥ saṃcārakaḥ kokanado gṛdhravaktraś ca jambukaḥ
9.44.70
lohāśavaktro jaṭharaḥ kumbhavaktraś ca kuṇḍakaḥ madgugrīvaś ca kṛṣṇaujā haṃsavaktraś ca candrabhāḥ
9.44.71
pāṇikūrmā ca śambūkaḥ pañcavaktraś ca śikṣakaḥ cāṣavaktraś ca jambūkaḥ śākavaktraś ca kuṇḍakaḥ
9.44.72
yogayuktā mahātmānaḥ satataṃ brāhmaṇapriyāḥ paitāmahā mahātmāno mahāpāriṣadāś ca ha yauvanasthāś ca bālāś ca vṛddhāś ca janamejaya
9.44.73
sahasraśaḥ pāriṣadāḥ kumāram upatasthire vaktrair nānāvidhair ye tu śṛṇu tāñ janamejaya
9.44.74
kūrmakukkuṭavaktrāś ca śaśolūkamukhās tathā kharoṣṭravadanāś caiva varāhavadanās tathā
9.44.75
manuṣyameṣavaktrāś ca sṛgālavadanās tathā bhīmā makaravaktrāś ca śiṃśumāramukhās tathā
9.44.76
mārjāraśaśavaktrāś ca dīrghavaktrāś ca bhārata nakulolūkavaktrāś ca śvavaktrāś ca tathāpare
9.44.77
ākhubabhrukavaktrāś ca mayūravadanās tathā matsyameṣānanāś cānye ajāvimahiṣānanāḥ
9.44.78
ṛkṣaśārdūlavaktrāś ca dvīpisiṃhānanās tathā bhīmā gajānanāś caiva tathā nakramukhāḥ pare
9.44.79
garuḍānanāḥ khaḍgamukhā vṛkakākamukhās tathā gokharoṣṭramukhāś cānye vṛṣadaṃśamukhās tathā
9.44.80
mahājaṭharapādāṅgās tārakākṣāś ca bhārata pārāvatamukhāś cānye tathā vṛṣamukhāḥ pare
9.44.81
kokilāvadanāś cānye śyenatittirikānanāḥ kṛkalāsamukhāś caiva virajombaradhāriṇaḥ
9.44.82
vyālavaktrāḥ śūlamukhāś caṇḍavaktrāḥ śatānanāḥ āśīviṣāś cīradharā gonāsāvaraṇās tathā
9.44.83
sthūlodarāḥ kṛśāṅgāś ca sthūlāṅgāś ca kṛśodarāḥ hrasvagrīvā mahākarṇā nānāvyālavibhūṣitāḥ
9.44.84
gajendracarmavasanās tathā kṛṣṇājināmbarāḥ skandhemukhā mahārāja tathā hy udaratomukhāḥ
9.44.85
pṛṣṭhemukhā hanumukhās tathā jaṅghāmukhā api pārśvānanāś ca bahavo nānādeśamukhās tathā
9.44.86
tathā kīṭapataṃgānāṃ sadṛśāsyā gaṇeśvarāḥ nānāvyālamukhāś cānye bahubāhuśirodharāḥ
9.44.87
nānāvṛkṣabhujāḥ ke cit kaṭiśīrṣās tathāpare bhujaṃgabhogavadanā nānāgulmanivāsinaḥ
9.44.88
cīrasaṃvṛtagātrāś ca tathā phalakavāsasaḥ nānāveṣadharāś caiva carmavāsasa eva ca
9.44.89
uṣṇīṣiṇo mukuṭinaḥ kambugrīvāḥ suvarcasaḥ kirīṭinaḥ pañcaśikhās tathā kaṭhinamūrdhajāḥ
9.44.90
triśikhā dviśikhāś caiva tathā saptaśikhāḥ pare śikhaṇḍino mukuṭino muṇḍāś ca jaṭilās tathā
9.44.91
citramālyadharāḥ ke cit ke cid romānanās tathā divyamālyāmbaradharāḥ satataṃ priyavigrahāḥ
9.44.92
kṛṣṇā nirmāṃsavaktrāś ca dīrghapṛṣṭhā nirūdarāḥ sthūlapṛṣṭhā hrasvapṛṣṭhāḥ pralambodaramehanāḥ
9.44.93
mahābhujā hrasvabhujā hrasvagātrāś ca vāmanāḥ kubjāś ca dīrghajaṅghāś ca hastikarṇaśirodharāḥ
9.44.94
hastināsāḥ kūrmanāsā vṛkanāsās tathāpare dīrghoṣṭhā dīrghajihvāś ca vikarālā hy adhomukhāḥ
9.44.95
mahādaṃṣṭrā hrasvadaṃṣṭrāś caturdaṃṣṭrās tathāpare vāraṇendranibhāś cānye bhīmā rājan sahasraśaḥ
9.44.96
suvibhaktaśarīrāś ca dīptimantaḥ svalaṃkṛtāḥ piṅgākṣāḥ śaṅkukarṇāś ca vakranāsāś ca bhārata
9.44.97
pṛthudaṃṣṭrā mahādaṃṣṭrāḥ sthūlauṣṭhā harimūrdhajāḥ nānāpādauṣṭhadaṃṣṭrāś ca nānāhastaśirodharāḥ nānāvarmabhir ācchannā nānābhāṣāś ca bhārata
9.44.98
kuśalā deśabhāṣāsu jalpanto 'nyonyam īśvarāḥ hṛṣṭāḥ paripatanti sma mahāpāriṣadās tathā
9.44.99
dīrghagrīvā dīrghanakhā dīrghapādaśirobhujāḥ piṅgākṣā nīlakaṇṭhāś ca lambakarṇāś ca bhārata
9.44.100
vṛkodaranibhāś caiva ke cid añjanasaṃnibhāḥ śvetāṅgā lohitagrīvāḥ piṅgākṣāś ca tathāpare kalmāṣā bahavo rājaṃś citravarṇāś ca bhārata
9.44.101
cāmarāpīḍakanibhāḥ śvetalohitarājayaḥ nānāvarṇāḥ savarṇāś ca mayūrasadṛśaprabhāḥ
9.44.102
punaḥ praharaṇāny eṣāṃ kīrtyamānāni me śṛṇu śeṣaiḥ kṛtaṃ pāriṣadair āyudhānāṃ parigraham
9.44.103
pāśodyatakarāḥ ke cid vyāditāsyāḥ kharānanāḥ pṛthvakṣā nīlakaṇṭhāś ca tathā parighabāhavaḥ
9.44.104
śataghnīcakrahastāś ca tathā musalapāṇayaḥ śūlāsihastāś ca tathā mahākāyā mahābalāḥ
9.44.105
gadābhuśuṇḍihastāś ca tathā tomarapāṇayaḥ asimudgarahastāś ca daṇḍahastāś ca bhārata
9.44.106
āyudhair vividhair ghorair mahātmāno mahājavāḥ mahābalā mahāvegā mahāpāriṣadās tathā
9.44.107
abhiṣekaṃ kumārasya dṛṣṭvā hṛṣṭā raṇapriyāḥ ghaṇṭājālapinaddhāṅgā nanṛtus te mahaujasaḥ
9.44.108
ete cānye ca bahavo mahāpāriṣadā nṛpa upatasthur mahātmānaṃ kārttikeyaṃ yaśasvinam
9.44.109
divyāś cāpy āntarikṣāś ca pārthivāś cānilopamāḥ vyādiṣṭā daivataiḥ śūrāḥ skandasyānucarābhavan
9.44.110
tādṛśānāṃ sahasrāṇi prayutāny arbudāni ca abhiṣiktaṃ mahātmānaṃ parivāryopatasthire
9.45.1
vaiśaṃpāyana uvāca śṛṇu mātṛgaṇān rājan kumārānucarān imān kīrtyamānān mayā vīra sapatnagaṇasūdanān
9.45.2
yaśasvinīnāṃ mātṝṇāṃ śṛṇu nāmāni bhārata yābhir vyāptās trayo lokāḥ kalyāṇībhiś carācarāḥ
9.45.3
prabhāvatī viśālākṣī palitā gonasī tathā śrīmatī bahulā caiva tathaiva bahuputrikā
9.45.4
apsujātā ca gopālī bṛhadambālikā tathā jayāvatī mālatikā dhruvaratnā bhayaṃkarī
9.45.5
vasudāmā sudāmā ca viśokā nandinī tathā ekacūḍā mahācūḍā cakranemiś ca bhārata
9.45.6
uttejanī jayatsenā kamalākṣy atha śobhanā śatruṃjayā tathā caiva krodhanā śalabhī kharī
9.45.7
mādhavī śubhavaktrā ca tīrthanemiś ca bhārata gītapriyā ca kalyāṇī kadrulā cāmitāśanā
9.45.8
meghasvanā bhogavatī subhrūś ca kanakāvatī alātākṣī vīryavatī vidyujjihvā ca bhārata
9.45.9
padmāvatī sunakṣatrā kandarā bahuyojanā saṃtānikā ca kauravya kamalā ca mahābalā
9.45.10
sudāmā bahudāmā ca suprabhā ca yaśasvinī nṛtyapriyā ca rājendra śatolūkhalamekhalā
9.45.11
śataghaṇṭā śatānandā bhaganandā ca bhāminī vapuṣmatī candraśītā bhadrakālī ca bhārata
9.45.12
saṃkārikā niṣkuṭikā bhramā catvaravāsinī sumaṅgalā svastimatī vṛddhikāmā jayapriyā
9.45.13
dhanadā suprasādā ca bhavadā ca jaleśvarī eḍī bheḍī sameḍī ca vetālajananī tathā kaṇḍūtiḥ kālikā caiva devamitrā ca bhārata
9.45.14
lambasī ketakī caiva citrasenā tathā balā kukkuṭikā śaṅkhanikā tathā jarjarikā nṛpa
9.45.15
kuṇḍārikā kokalikā kaṇḍarā ca śatodarī utkrāthinī jareṇā ca mahāvegā ca kaṅkaṇā
9.45.16
manojavā kaṇṭakinī praghasā pūtanā tathā khaśayā curvyuṭir vāmā krośanātha taḍitprabhā
9.45.17
maṇḍodarī ca tuṇḍā ca koṭarā meghavāsinī subhagā lambinī lambā vasucūḍā vikatthanī
9.45.18
ūrdhvaveṇīdharā caiva piṅgākṣī lohamekhalā pṛthuvaktrā madhurikā madhukumbhā tathaiva ca
9.45.19
pakṣālikā manthanikā jarāyur jarjarānanā khyātā dahadahā caiva tathā dhamadhamā nṛpa
9.45.20
khaṇḍakhaṇḍā ca rājendra pūṣaṇā maṇikuṇḍalā amocā caiva kauravya tathā lambapayodharā
9.45.21
veṇuvīṇādharā caiva piṅgākṣī lohamekhalā śaśolūkamukhī kṛṣṇā kharajaṅghā mahājavā
9.45.22
śiśumāramukhī śvetā lohitākṣī vibhīṣaṇā jaṭālikā kāmacarī dīrghajihvā balotkaṭā
9.45.23
kāleḍikā vāmanikā mukuṭā caiva bhārata lohitākṣī mahākāyā haripiṇḍī ca bhūmipa
9.45.24
ekākṣarā sukusumā kṛṣṇakarṇī ca bhārata kṣurakarṇī catuṣkarṇī karṇaprāvaraṇā tathā
9.45.25
catuṣpathaniketā ca gokarṇī mahiṣānanā kharakarṇī mahākarṇī bherīsvanamahāsvanā
9.45.26
śaṅkhakumbhasvanā caiva bhaṅgadā ca mahābalā gaṇā ca sugaṇā caiva tathābhīty atha kāmadā
9.45.27
catuṣpatharatā caiva bhūtitīrthānyagocarā paśudā vittadā caiva sukhadā ca mahāyaśāḥ payodā gomahiṣadā suviṣāṇā ca bhārata
9.45.28
pratiṣṭhā supratiṣṭhā ca rocamānā surocanā gokarṇī ca sukarṇī ca sasirā stherikā tathā ekacakrā megharavā meghamālā virocanā
9.45.29
etāś cānyāś ca bahavo mātaro bharatarṣabha kārttikeyānuyāyinyo nānārūpāḥ sahasraśaḥ
9.45.30
dīrghanakhyo dīrghadantyo dīrghatuṇḍyaś ca bhārata saralā madhurāś caiva yauvanasthāḥ svalaṃkṛtāḥ
9.45.31
māhātmyena ca saṃyuktāḥ kāmarūpadharās tathā nirmāṃsagātryaḥ śvetāś ca tathā kāñcanasaṃnibhāḥ
9.45.32
kṛṣṇameghanibhāś cānyā dhūmrāś ca bharatarṣabha aruṇābhā mahābhāgā dīrghakeśyaḥ sitāmbarāḥ
9.45.33
ūrdhvaveṇīdharāś caiva piṅgākṣyo lambamekhalāḥ lambodaryo lambakarṇās tathā lambapayodharāḥ
9.45.34
tāmrākṣyas tāmravarṇāś ca haryakṣyaś ca tathāparāḥ varadāḥ kāmacāriṇyo nityapramuditās tathā
9.45.35
yāmyo raudryas tathā saumyāḥ kauberyo 'tha mahābalāḥ vāruṇyo 'tha ca māhendryas tathāgneyyaḥ paraṃtapa
9.45.36
vāyavyaś cātha kaumāryo brāhmyaś ca bharatarṣabha rūpeṇāpsarasāṃ tulyā jave vāyusamās tathā
9.45.37
parapuṣṭopamā vākye tatharddhyā dhanadopamāḥ śakravīryopamāś caiva dīptyā vahnisamās tathā
9.45.38
vṛkṣacatvaravāsinyaś catuṣpathaniketanāḥ guhāśmaśānavāsinyaḥ śailaprasravaṇālayāḥ
9.45.39
nānābharaṇadhāriṇyo nānāmālyāmbarās tathā nānāvicitraveṣāś ca nānābhāṣās tathaiva ca
9.45.40
ete cānye ca bahavo gaṇāḥ śatrubhayaṃkarāḥ anujagmur mahātmānaṃ tridaśendrasya saṃmate
9.45.41
tataḥ śaktyastram adadad bhagavān pākaśāsanaḥ guhāya rājaśārdūla vināśāya suradviṣām
9.45.42
mahāsvanāṃ mahāghaṇṭāṃ dyotamānāṃ sitaprabhām taruṇādityavarṇāṃ ca patākāṃ bharatarṣabha
9.45.43
dadau paśupatis tasmai sarvabhūtamahācamūm ugrāṃ nānāpraharaṇāṃ tapovīryabalānvitām
9.45.44
viṣṇur dadau vaijayantīṃ mālāṃ balavivardhinīm umā dadau cārajasī vāsasī sūryasaprabhe
9.45.45
gaṅgā kamaṇḍaluṃ divyam amṛtodbhavam uttamam dadau prītyā kumārāya daṇḍaṃ caiva bṛhaspatiḥ
9.45.46
garuḍo dayitaṃ putraṃ mayūraṃ citrabarhiṇam aruṇas tāmracūḍaṃ ca pradadau caraṇāyudham
9.45.47
pāśaṃ tu varuṇo rājā balavīryasamanvitam kṛṣṇājinaṃ tathā brahmā brahmaṇyāya dadau prabhuḥ samareṣu jayaṃ caiva pradadau lokabhāvanaḥ
9.45.48
senāpatyam anuprāpya skando devagaṇasya ha śuśubhe jvalito 'rciṣmān dvitīya iva pāvakaḥ tataḥ pāriṣadaiś caiva mātṛbhiś ca samanvitaḥ
9.45.49
sā senā nairṛtī bhīmā saghaṇṭocchritaketanā sabherīśaṅkhamurajā sāyudhā sapatākinī śāradī dyaur ivābhāti jyotirbhir upaśobhitā
9.45.50
tato devanikāyās te bhūtasenāgaṇās tathā vādayām āsur avyagrā bherīśaṅkhāṃś ca puṣkalān
9.45.51
paṭahāñ jharjharāṃś caiva kṛkacān goviṣāṇikān āḍambarān gomukhāṃś ca ḍiṇḍimāṃś ca mahāsvanān
9.45.52
tuṣṭuvus te kumāraṃ ca sarve devāḥ savāsavāḥ jaguś ca devagandharvā nanṛtuś cāpsarogaṇāḥ
9.45.53
tataḥ prīto mahāsenas tridaśebhyo varaṃ dadau ripūn hantāsmi samare ye vo vadhacikīrṣavaḥ
9.45.54
pratigṛhya varaṃ devās tasmād vibudhasattamāt prītātmāno mahātmāno menire nihatān ripūn
9.45.55
sarveṣāṃ bhūtasaṃghānāṃ harṣān nādaḥ samutthitaḥ apūrayata lokāṃs trīn vare datte mahātmanā
9.45.56
sa niryayau mahāseno mahatyā senayā vṛtaḥ vadhāya yudhi daityānāṃ rakṣārthaṃ ca divaukasām
9.45.57
vyavasāyo jayo dharmaḥ siddhir lakṣmīr dhṛtiḥ smṛtiḥ mahāsenasya sainyānām agre jagmur narādhipa
9.45.58
sa tayā bhīmayā devaḥ śūlamudgarahastayā gadāmusalanārācaśaktitomarahastayā dṛptasiṃhaninādinyā vinadya prayayau guhaḥ
9.45.59
taṃ dṛṣṭvā sarvadaiteyā rākṣasā dānavās tathā vyadravanta diśaḥ sarvā bhayodvignāḥ samantataḥ abhyadravanta devās tān vividhāyudhapāṇayaḥ
9.45.60
dṛṣṭvā ca sa tataḥ kruddhaḥ skandas tejobalānvitaḥ śaktyastraṃ bhagavān bhīmaṃ punaḥ punar avāsṛjat ādadhac cātmanas tejo haviṣeddha ivānalaḥ
9.45.61
abhyasyamāne śaktyastre skandenāmitatejasā ulkājvālā mahārāja papāta vasudhātale
9.45.62
saṃhrādayantaś ca tathā nirghātāś cāpatan kṣitau yathāntakālasamaye sughorāḥ syus tathā nṛpa
9.45.63
kṣiptā hy ekā tathā śaktiḥ sughorānalasūnunā tataḥ koṭyo viniṣpetuḥ śaktīnāṃ bharatarṣabha
9.45.64
sa śaktyastreṇa saṃgrāme jaghāna bhagavān prabhuḥ daityendraṃ tārakaṃ nāma mahābalaparākramam vṛtaṃ daityāyutair vīrair balibhir daśabhir nṛpa
9.45.65
mahiṣaṃ cāṣṭabhiḥ padmair vṛtaṃ saṃkhye nijaghnivān tripādaṃ cāyutaśatair jaghāna daśabhir vṛtam
9.45.66
hradodaraṃ nikharvaiś ca vṛtaṃ daśabhir īśvaraḥ jaghānānucaraiḥ sārdhaṃ vividhāyudhapāṇibhiḥ
9.45.67
tatrākurvanta vipulaṃ nādaṃ vadhyatsu śatruṣu kumārānucarā rājan pūrayanto diśo daśa
9.45.68
śaktyastrasya tu rājendra tato 'rcirbhiḥ samantataḥ dagdhāḥ sahasraśo daityā nādaiḥ skandasya cāpare
9.45.69
patākayāvadhūtāś ca hatāḥ ke cit suradviṣaḥ ke cid ghaṇṭāravatrastā nipetur vasudhātale ke cit praharaṇaiś chinnā vinipetur gatāsavaḥ
9.45.70
evaṃ suradviṣo 'nekān balavān ātatāyinaḥ jaghāna samare vīraḥ kārttikeyo mahābalaḥ
9.45.71
bāṇo nāmātha daiteyo baleḥ putro mahābalaḥ krauñcaṃ parvatam āsādya devasaṃghān abādhata
9.45.72
tam abhyayān mahāsenaḥ suraśatrum udāradhīḥ sa kārttikeyasya bhayāt krauñcaṃ śaraṇam eyivān
9.45.73
tataḥ krauñcaṃ mahāmanyuḥ krauñcanādanināditam śaktyā bibheda bhagavān kārttikeyo 'gnidattayā
9.45.74
saśālaskandhasaralaṃ trastavānaravāraṇam pulinatrastavihagaṃ viniṣpatitapannagam
9.45.75
golāṅgūlarkṣasaṃghaiś ca dravadbhir anunāditam kuraṅgagatinirghoṣam udbhrāntasṛmarācitam
9.45.76
viniṣpatadbhiḥ śarabhaiḥ siṃhaiś ca sahasā drutaiḥ śocyām api daśāṃ prāpto rarājaiva sa parvataḥ
9.45.77
vidyādharāḥ samutpetus tasya śṛṅganivāsinaḥ kiṃnarāś ca samudvignāḥ śaktipātaravoddhatāḥ
9.45.78
tato daityā viniṣpetuḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ pradīptāt parvataśreṣṭhād vicitrābharaṇasrajaḥ
9.45.79
tān nijaghnur atikramya kumārānucarā mṛdhe bibheda śaktyā krauñcaṃ ca pāvakiḥ paravīrahā
9.45.80
bahudhā caikadhā caiva kṛtvātmānaṃ mahātmanā śaktiḥ kṣiptā raṇe tasya pāṇim eti punaḥ punaḥ
9.45.81
evaṃprabhāvo bhagavān ato bhūyaś ca pāvakiḥ krauñcas tena vinirbhinno daityāś ca śataśo hatāḥ
9.45.82
tataḥ sa bhagavān devo nihatya vibudhadviṣaḥ sabhājyamāno vibudhaiḥ paraṃ harṣam avāpa ha
9.45.83
tato dundubhayo rājan neduḥ śaṅkhāś ca bhārata mumucur devayoṣāś ca puṣpavarṣam anuttamam
9.45.84
divyagandham upādāya vavau puṇyaś ca mārutaḥ gandharvās tuṣṭuvuś cainaṃ yajvānaś ca maharṣayaḥ
9.45.85
ke cid enaṃ vyavasyanti pitāmahasutaṃ prabhum sanatkumāraṃ sarveṣāṃ brahmayoniṃ tam agrajam
9.45.86
ke cin maheśvarasutaṃ ke cit putraṃ vibhāvasoḥ umāyāḥ kṛttikānāṃ ca gaṅgāyāś ca vadanty uta
9.45.87
ekadhā ca dvidhā caiva caturdhā ca mahābalam yoginām īśvaraṃ devaṃ śataśo 'tha sahasraśaḥ
9.45.88
etat te kathitaṃ rājan kārttikeyābhiṣecanam śṛṇu caiva sarasvatyās tīrthavaṃśasya puṇyatām
9.45.89
babhūva tīrthapravaraṃ hateṣu suraśatruṣu kumāreṇa mahārāja triviṣṭapam ivāparam
9.45.90
aiśvaryāṇi ca tatrastho dadāv īśaḥ pṛthak pṛthak tadā nairṛtamukhyebhyas trailokye pāvakātmajaḥ
9.45.91
evaṃ sa bhagavāṃs tasmiṃs tīrthe daityakulāntakaḥ abhiṣikto mahārāja devasenāpatiḥ suraiḥ
9.45.92
aujasaṃ nāma tat tīrthaṃ yatra pūrvam apāṃ patiḥ abhiṣiktaḥ suragaṇair varuṇo bharatarṣabha
9.45.93
tasmiṃs tīrthavare snātvā skandaṃ cābhyarcya lāṅgalī brāhmaṇebhyo dadau rukmaṃ vāsāṃsy ābharaṇāni ca
9.45.94
uṣitvā rajanīṃ tatra mādhavaḥ paravīrahā pūjya tīrthavaraṃ tac ca spṛṣṭvā toyaṃ ca lāṅgalī hṛṣṭaḥ prītamanāś caiva hy abhavan mādhavottamaḥ
9.45.95
etat te sarvam ākhyātaṃ yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi yathābhiṣikto bhagavān skando devaiḥ samāgataiḥ
9.46.1
janamejaya uvāca atyadbhutam idaṃ brahmañ śrutavān asmi tattvataḥ abhiṣekaṃ kumārasya vistareṇa yathāvidhi
9.46.2
yac chrutvā pūtam ātmānaṃ vijānāmi tapodhana prahṛṣṭāni ca romāṇi prasannaṃ ca mano mama
9.46.3
abhiṣekaṃ kumārasya daityānāṃ ca vadhaṃ tathā śrutvā me paramā prītir bhūyaś ca kautūhalaṃ hi me
9.46.4
apāṃ patiḥ kathaṃ hy asminn abhiṣiktaḥ surāsuraiḥ tan me brūhi mahāprājña kuśalo hy asi sattama
9.46.5
vaiśaṃpāyana uvāca śṛṇu rājann idaṃ citraṃ pūrvakalpe yathātatham ādau kṛtayuge tasmin vartamāne yathāvidhi varuṇaṃ devatāḥ sarvāḥ sametyedam athābruvan
9.46.6
yathāsmān surarāṭ śakro bhayebhyaḥ pāti sarvadā tathā tvam api sarvāsāṃ saritāṃ vai patir bhava
9.46.7
vāsaś ca te sadā deva sāgare makarālaye samudro 'yaṃ tava vaśe bhaviṣyati nadīpatiḥ
9.46.8
somena sārdhaṃ ca tava hānivṛddhī bhaviṣyataḥ evam astv iti tān devān varuṇo vākyam abravīt
9.46.9
samāgamya tataḥ sarve varuṇaṃ sāgarālayam apāṃ patiṃ pracakrur hi vidhidṛṣṭena karmaṇā
9.46.10
abhiṣicya tato devā varuṇaṃ yādasāṃ patim jagmuḥ svāny eva sthānāni pūjayitvā jaleśvaram
9.46.11
abhiṣiktas tato devair varuṇo 'pi mahāyaśāḥ saritaḥ sāgarāṃś caiva nadāṃś caiva sarāṃsi ca pālayām āsa vidhinā yathā devāñ śatakratuḥ
9.46.12
tatas tatrāpy upaspṛśya dattvā ca vividhaṃ vasu agnitīrthaṃ mahāprājñaḥ sa jagāma pralambahā naṣṭo na dṛśyate yatra śamīgarbhe hutāśanaḥ
9.46.13
lokālokavināśe ca prādurbhūte tadānagha upatasthur mahātmānaṃ sarvalokapitāmaham
9.46.14
agniḥ pranaṣṭo bhagavān kāraṇaṃ ca na vidmahe sarvalokakṣayo mā bhūt saṃpādayatu no 'nalam
9.46.15
janamejaya uvāca kimarthaṃ bhagavān agniḥ pranaṣṭo lokabhāvanaḥ vijñātaś ca kathaṃ devais tan mamācakṣva tattvataḥ
9.46.16
vaiśaṃpāyana uvāca bhṛgoḥ śāpād bhṛśaṃ bhīto jātavedāḥ pratāpavān śamīgarbham athāsādya nanāśa bhagavāṃs tataḥ
9.46.17
pranaṣṭe tu tadā vahnau devāḥ sarve savāsavāḥ anveṣanta tadā naṣṭaṃ jvalanaṃ bhṛśaduḥkhitāḥ
9.46.18
tato 'gnitīrtham āsādya śamīgarbhastham eva hi dadṛśur jvalanaṃ tatra vasamānaṃ yathāvidhi
9.46.19
devāḥ sarve naravyāghra bṛhaspatipurogamāḥ jvalanaṃ taṃ samāsādya prītābhūvan savāsavāḥ punar yathāgataṃ jagmuḥ sarvabhakṣaś ca so 'bhavat
9.46.20
bhṛgoḥ śāpān mahīpāla yad uktaṃ brahmavādinā tatrāpy āplutya matimān brahmayoniṃ jagāma ha
9.46.21
sasarja bhagavān yatra sarvalokapitāmahaḥ tatrāplutya tato brahmā saha devaiḥ prabhuḥ purā sasarja cānnāni tathā devatānāṃ yathāvidhi
9.46.22
tatra snātvā ca dattvā ca vasūni vividhāni ca kauberaṃ prayayau tīrthaṃ tatra taptvā mahat tapaḥ dhanādhipatyaṃ saṃprāpto rājann ailabilaḥ prabhuḥ
9.46.23
tatrastham eva taṃ rājan dhanāni nidhayas tathā upatasthur naraśreṣṭha tat tīrthaṃ lāṅgalī tataḥ gatvā snātvā ca vidhivad brāhmaṇebhyo dhanaṃ dadau
9.46.24
dadṛśe tatra tat sthānaṃ kaubere kānanottame purā yatra tapas taptaṃ vipulaṃ sumahātmanā
9.46.25
yatra rājñā kubereṇa varā labdhāś ca puṣkalāḥ dhanādhipatyaṃ sakhyaṃ ca rudreṇāmitatejasā
9.46.26
suratvaṃ lokapālatvaṃ putraṃ ca nalakūbaram yatra lebhe mahābāho dhanādhipatir añjasā
9.46.27
abhiṣiktaś ca tatraiva samāgamya marudgaṇaiḥ vāhanaṃ cāsya tad dattaṃ haṃsayuktaṃ manoramam vimānaṃ puṣpakaṃ divyaṃ nairṛtaiśvaryam eva ca
9.46.28
tatrāplutya balo rājan dattvā dāyāṃś ca puṣkalān jagāma tvarito rāmas tīrthaṃ śvetānulepanaḥ
9.46.29
niṣevitaṃ sarvasattvair nāmnā badarapācanam nānartukavanopetaṃ sadāpuṣpaphalaṃ śubham
9.47.1
vaiśaṃpāyana uvāca tatas tīrthavaraṃ rāmo yayau badarapācanam tapasvisiddhacaritaṃ yatra kanyā dhṛtavratā
9.47.2
bharadvājasya duhitā rūpeṇāpratimā bhuvi srucāvatī nāma vibho kumārī brahmacāriṇī
9.47.3
tapaś cacāra sātyugraṃ niyamair bahubhir nṛpa bhartā me devarājaḥ syād iti niścitya bhāminī
9.47.4
samās tasyā vyatikrāntā bahvyaḥ kurukulodvaha carantyā niyamāṃs tāṃs tān strībhis tīvrān suduścarān
9.47.5
tasyās tu tena vṛttena tapasā ca viśāṃ pate bhaktyā ca bhagavān prītaḥ parayā pākaśāsanaḥ
9.47.6
ājagāmāśramaṃ tasyās tridaśādhipatiḥ prabhuḥ āsthāya rūpaṃ viprarṣer vasiṣṭhasya mahātmanaḥ
9.47.7
sā taṃ dṛṣṭvogratapasaṃ vasiṣṭhaṃ tapatāṃ varam ācārair munibhir dṛṣṭaiḥ pūjayām āsa bhārata
9.47.8
uvāca niyamajñā ca kalyāṇī sā priyaṃvadā bhagavan muniśārdūla kim ājñāpayasi prabho
9.47.9
sarvam adya yathāśakti tava dāsyāmi suvrata śakrabhaktyā tu te pāṇiṃ na dāsyāmi kathaṃ cana
9.47.10
vrataiś ca niyamaiś caiva tapasā ca tapodhana śakras toṣayitavyo vai mayā tribhuvaneśvaraḥ
9.47.11
ity ukto bhagavān devaḥ smayann iva nirīkṣya tām uvāca niyamajñāṃ tāṃ sāntvayann iva bhārata
9.47.12
ugraṃ tapaś carasi vai viditā me 'si suvrate yadartham ayam ārambhas tava kalyāṇi hṛdgataḥ
9.47.13
tac ca sarvaṃ yathābhūtaṃ bhaviṣyati varānane tapasā labhyate sarvaṃ sarvaṃ tapasi tiṣṭhati
9.47.14
yāni sthānāni divyāni vibudhānāṃ śubhānane tapasā tāni prāpyāni tapomūlaṃ mahat sukham
9.47.15
iha kṛtvā tapo ghoraṃ dehaṃ saṃnyasya mānavāḥ devatvaṃ yānti kalyāṇi śṛṇu cedaṃ vaco mama
9.47.16
pacasvaitāni subhage badarāṇi śubhavrate pacety uktvā sa bhagavāñ jagāma balasūdanaḥ
9.47.17
āmantrya tāṃ tu kalyāṇīṃ tato japyaṃ jajāpa saḥ avidūre tatas tasmād āśramāt tīrtha uttame indratīrthe mahārāja triṣu lokeṣu viśrute
9.47.18
tasyā jijñāsanārthaṃ sa bhagavān pākaśāsanaḥ badarāṇām apacanaṃ cakāra vibudhādhipaḥ
9.47.19
tataḥ sa prayatā rājan vāgyatā vigataklamā tatparā śucisaṃvītā pāvake samadhiśrayat apacad rājaśārdūla badarāṇi mahāvratā
9.47.20
tasyāḥ pacantyāḥ sumahān kālo 'gāt puruṣarṣabha na ca sma tāny apacyanta dinaṃ ca kṣayam abhyagāt
9.47.21
hutāśanena dagdhaś ca yas tasyāḥ kāṣṭhasaṃcayaḥ akāṣṭham agniṃ sā dṛṣṭvā svaśarīram athādahat
9.47.22
pādau prakṣipya sā pūrvaṃ pāvake cārudarśanā dagdhau dagdhau punaḥ pādāv upāvartayatānaghā
9.47.23
caraṇau dahyamānau ca nācintayad aninditā duḥkhaṃ kamalapatrākṣī maharṣeḥ priyakāmyayā
9.47.24
atha tat karma dṛṣṭvāsyāḥ prītas tribhuvaneśvaraḥ tataḥ saṃdarśayām āsa kanyāyai rūpam ātmanaḥ
9.47.25
uvāca ca suraśreṣṭhas tāṃ kanyāṃ sudṛḍhavratām prīto 'smi te śubhe bhaktyā tapasā niyamena ca
9.47.26
tasmād yo 'bhimataḥ kāmaḥ sa te saṃpatsyate śubhe dehaṃ tyaktvā mahābhāge tridive mayi vatsyasi
9.47.27
idaṃ ca te tīrthavaraṃ sthiraṃ loke bhaviṣyati sarvapāpāpahaṃ subhru nāmnā badarapācanam vikhyātaṃ triṣu lokeṣu brahmarṣibhir abhiplutam
9.47.28
asmin khalu mahābhāge śubhe tīrthavare purā tyaktvā saptarṣayo jagmur himavantam arundhatīm
9.47.29
tatas te vai mahābhāgā gatvā tatra susaṃśitāḥ vṛttyarthaṃ phalamūlāni samāhartuṃ yayuḥ kila
9.47.30
teṣāṃ vṛttyarthināṃ tatra vasatāṃ himavadvane anāvṛṣṭir anuprāptā tadā dvādaśavārṣikī
9.47.31
te kṛtvā cāśramaṃ tatra nyavasanta tapasvinaḥ arundhaty api kalyāṇī taponityābhavat tadā
9.47.32
arundhatīṃ tato dṛṣṭvā tīvraṃ niyamam āsthitām athāgamat trinayanaḥ suprīto varadas tadā
9.47.33
brāhmaṃ rūpaṃ tataḥ kṛtvā mahādevo mahāyaśāḥ tām abhyetyābravīd devo bhikṣām icchāmy ahaṃ śubhe
9.47.34
pratyuvāca tataḥ sā taṃ brāhmaṇaṃ cārudarśanā kṣīṇo 'nnasaṃcayo vipra badarāṇīha bhakṣaya tato 'bravīn mahādevaḥ pacasvaitāni suvrate
9.47.35
ity uktā sāpacat tāni brāhmaṇapriyakāmyayā adhiśritya samiddhe 'gnau badarāṇi yaśasvinī
9.47.36
divyā manoramāḥ puṇyāḥ kathāḥ śuśrāva sā tadā atītā sā tv anāvṛṣṭir ghorā dvādaśavārṣikī
9.47.37
anaśnantyāḥ pacantyāś ca śṛṇvantyāś ca kathāḥ śubhāḥ ahaḥsamaḥ sa tasyās tu kālo 'tītaḥ sudāruṇaḥ
9.47.38
tatas te munayaḥ prāptāḥ phalāny ādāya parvatāt tataḥ sa bhagavān prītaḥ provācārundhatīṃ tadā
9.47.39
upasarpasva dharmajñe yathāpūrvam imān ṛṣīn prīto 'smi tava dharmajñe tapasā niyamena ca
9.47.40
tataḥ saṃdarśayām āsa svarūpaṃ bhagavān haraḥ tato 'bravīt tadā tebhyas tasyās tac caritaṃ mahat
9.47.41
bhavadbhir himavatpṛṣṭhe yat tapaḥ samupārjitam asyāś ca yat tapo viprā na samaṃ tan mataṃ mama
9.47.42
anayā hi tapasvinyā tapas taptaṃ suduścaram anaśnantyā pacantyā ca samā dvādaśa pāritāḥ
9.47.43
tataḥ provāca bhagavāṃs tām evārundhatīṃ punaḥ varaṃ vṛṇīṣva kalyāṇi yat te 'bhilaṣitaṃ hṛdi
9.47.44
sābravīt pṛthutāmrākṣī devaṃ saptarṣisaṃsadi bhagavān yadi me prītas tīrthaṃ syād idam uttamam siddhadevarṣidayitaṃ nāmnā badarapācanam
9.47.45
tathāsmin devadeveśa trirātram uṣitaḥ śuciḥ prāpnuyād upavāsena phalaṃ dvādaśavārṣikam evam astv iti tāṃ coktvā haro yātas tadā divam
9.47.46
ṛṣayo vismayaṃ jagmus tāṃ dṛṣṭvā cāpy arundhatīm aśrāntāṃ cāvivarṇāṃ ca kṣutpipāsāsahāṃ satīm
9.47.47
evaṃ siddhiḥ parā prāptā arundhatyā viśuddhayā yathā tvayā mahābhāge madarthaṃ saṃśitavrate
9.47.48
viśeṣo hi tvayā bhadre vrate hy asmin samarpitaḥ tathā cedaṃ dadāmy adya niyamena sutoṣitaḥ
9.47.49
viśeṣaṃ tava kalyāṇi prayacchāmi varaṃ vare arundhatyā varas tasyā yo datto vai mahātmanā
9.47.50
tasya cāhaṃ prasādena tava kalyāṇi tejasā pravakṣyāmy aparaṃ bhūyo varam atra yathāvidhi
9.47.51
yas tv ekāṃ rajanīṃ tīrthe vatsyate susamāhitaḥ sa snātvā prāpsyate lokān dehanyāsāc ca durlabhān
9.47.52
ity uktvā bhagavān devaḥ sahasrākṣaḥ pratāpavān srucāvatīṃ tataḥ puṇyāṃ jagāma tridivaṃ punaḥ
9.47.53
gate vajradhare rājaṃs tatra varṣaṃ papāta ha puṣpāṇāṃ bharataśreṣṭha divyānāṃ divyagandhinām
9.47.54
nedur dundubhayaś cāpi samantāt sumahāsvanāḥ mārutaś ca vavau yuktyā puṇyagandho viśāṃ pate
9.47.55
utsṛjya tu śubhaṃ dehaṃ jagāmendrasya bhāryatām tapasogreṇa sā labdhvā tena reme sahācyuta
9.47.56
janamejaya uvāca kā tasyā bhagavan mātā kva saṃvṛddhā ca śobhanā śrotum icchāmy ahaṃ brahman paraṃ kautūhalaṃ hi me
9.47.57
vaiśaṃpāyana uvāca bhāradvājasya viprarṣeḥ skannaṃ reto mahātmanaḥ dṛṣṭvāpsarasam āyāntīṃ ghṛtācīṃ pṛthulocanām
9.47.58
sa tu jagrāha tad retaḥ kareṇa japatāṃ varaḥ tadāvapat parṇapuṭe tatra sā saṃbhavac chubhā
9.47.59
tasyās tu jātakarmādi kṛtvā sarvaṃ tapodhanaḥ nāma cāsyāḥ sa kṛtavān bhāradvājo mahāmuniḥ
9.47.60
srucāvatīti dharmātmā tadarṣigaṇasaṃsadi sa ca tām āśrame nyasya jagāma himavadvanam
9.47.61
tatrāpy upaspṛśya mahānubhāvo; vasūni dattvā ca mahādvijebhyaḥ jagāma tīrthaṃ susamāhitātmā; śakrasya vṛṣṇipravaras tadānīm
9.48.1
vaiśaṃpāyana uvāca indratīrthaṃ tato gatvā yadūnāṃ pravaro balī viprebhyo dhanaratnāni dadau snātvā yathāvidhi
9.48.2
tatra hy amararājo 'sāv īje kratuśatena ha bṛhaspateś ca deveśaḥ pradadau vipulaṃ dhanam
9.48.3
nirargalān sajārūthyān sarvān vividhadakṣiṇān ājahāra kratūṃs tatra yathoktān vedapāragaiḥ
9.48.4
tān kratūn bharataśreṣṭha śatakṛtvo mahādyutiḥ pūrayām āsa vidhivat tataḥ khyātaḥ śatakratuḥ
9.48.5
tasya nāmnā ca tat tīrthaṃ śivaṃ puṇyaṃ sanātanam indratīrtham iti khyātaṃ sarvapāpapramocanam
9.48.6
upaspṛśya ca tatrāpi vidhivan musalāyudhaḥ brāhmaṇān pūjayitvā ca pānācchādanabhojanaiḥ śubhaṃ tīrthavaraṃ tasmād rāmatīrthaṃ jagāma ha
9.48.7
yatra rāmo mahābhāgo bhārgavaḥ sumahātapāḥ asakṛt pṛthivīṃ sarvāṃ hatakṣatriyapuṃgavām
9.48.8
upādhyāyaṃ puraskṛtya kaśyapaṃ munisattamam ayajad vājapeyena so 'śvamedhaśatena ca pradadau dakṣiṇārthaṃ ca pṛthivīṃ vai sasāgarām
9.48.9
rāmo dattvā dhanaṃ tatra dvijebhyo janamejaya upaspṛśya yathānyāyaṃ pūjayitvā tathā dvijān
9.48.10
puṇye tīrthe śubhe deśe vasu dattvā śubhānanaḥ munīṃś caivābhivādyātha yamunātīrtham āgamat
9.48.11
yatrānayām āsa tadā rājasūyaṃ mahīpate putro 'diter mahābhāgo varuṇo vai sitaprabhaḥ
9.48.12
tatra nirjitya saṃgrāme mānuṣān daivatāṃs tathā varaṃ kratuṃ samājahre varuṇaḥ paravīrahā
9.48.13
tasmin kratuvare vṛtte saṃgrāmaḥ samajāyata devānāṃ dānavānāṃ ca trailokyasya kṣayāvahaḥ
9.48.14
rājasūye kratuśreṣṭhe nivṛtte janamejaya jāyate sumahāghoraḥ saṃgrāmaḥ kṣatriyān prati
9.48.15
sīrāyudhas tadā rāmas tasmiṃs tīrthavare tadā tatra snātvā ca dattvā ca dvijebhyo vasu mādhavaḥ
9.48.16
vanamālī tato hṛṣṭaḥ stūyamāno dvijātibhiḥ tasmād ādityatīrthaṃ ca jagāma kamalekṣaṇaḥ
9.48.17
yatreṣṭvā bhagavāñ jyotir bhāskaro rājasattama jyotiṣām ādhipatyaṃ ca prabhāvaṃ cābhyapadyata
9.48.18
tasyā nadyās tu tīre vai sarve devāḥ savāsavāḥ viśvedevāḥ samaruto gandharvāpsarasaś ca ha
9.48.19
dvaipāyanaḥ śukaś caiva kṛṣṇaś ca madhusūdanaḥ yakṣāś ca rākṣasāś caiva piśācāś ca viśāṃ pate
9.48.20
ete cānye ca bahavo yogasiddhāḥ sahasraśaḥ tasmiṃs tīrthe sarasvatyāḥ śive puṇye paraṃtapa
9.48.21
tatra hatvā purā viṣṇur asurau madhukaiṭabhau āpluto bharataśreṣṭha tīrthapravara uttame
9.48.22
dvaipāyanaś ca dharmātmā tatraivāplutya bhārata saṃprāptaṃ paramaṃ yogaṃ siddhiṃ ca paramāṃ gataḥ
9.48.23
asito devalaś caiva tasminn eva mahātapāḥ paramaṃ yogam āsthāya ṛṣir yogam avāptavān
9.49.1
vaiśaṃpāyana uvāca tasminn eva tu dharmātmā vasati sma tapodhanaḥ gārhasthyaṃ dharmam āsthāya asito devalaḥ purā
9.49.2
dharmanityaḥ śucir dānto nyastadaṇḍo mahātapāḥ karmaṇā manasā vācā samaḥ sarveṣu jantuṣu
9.49.3
akrodhano mahārāja tulyanindāpriyāpriyaḥ kāñcane loṣṭake caiva samadarśī mahātapāḥ
9.49.4
devatāḥ pūjayan nityam atithīṃś ca dvijaiḥ saha brahmacaryarato nityaṃ sadā dharmaparāyaṇaḥ
9.49.5
tato 'bhyetya mahārāja yogam āsthāya bhikṣukaḥ jaigīṣavyo munir dhīmāṃs tasmiṃs tīrthe samāhitaḥ
9.49.6
devalasyāśrame rājan nyavasat sa mahādyutiḥ yoganityo mahārāja siddhiṃ prāpto mahātapāḥ
9.49.7
taṃ tatra vasamānaṃ tu jaigīṣavyaṃ mahāmunim devalo darśayann eva naivāyuñjata dharmataḥ
9.49.8
evaṃ tayor mahārāja dīrghakālo vyatikramat jaigīṣavyaṃ muniṃ caiva na dadarśātha devalaḥ
9.49.9
āhārakāle matimān parivrāḍ janamejaya upātiṣṭhata dharmajño bhaikṣakāle sa devalam
9.49.10
sa dṛṣṭvā bhikṣurūpeṇa prāptaṃ tatra mahāmunim gauravaṃ paramaṃ cakre prītiṃ ca vipulāṃ tathā
9.49.11
devalas tu yathāśakti pūjayām āsa bhārata ṛṣidṛṣṭena vidhinā samā bahvyaḥ samāhitaḥ
9.49.12
kadā cit tasya nṛpate devalasya mahātmanaḥ cintā sumahatī jātā muniṃ dṛṣṭvā mahādyutim
9.49.13
samās tu samatikrāntā bahvyaḥ pūjayato mama na cāyam alaso bhikṣur abhyabhāṣata kiṃ cana
9.49.14
evaṃ vigaṇayann eva sa jagāma mahodadhim antarikṣacaraḥ śrīmān kalaśaṃ gṛhya devalaḥ
9.49.15
gacchann eva sa dharmātmā samudraṃ saritāṃ patim jaigīṣavyaṃ tato 'paśyad gataṃ prāg eva bhārata
9.49.16
tataḥ savismayaś cintāṃ jagāmāthāsitaḥ prabhuḥ kathaṃ bhikṣur ayaṃ prāptaḥ samudre snāta eva ca
9.49.17
ity evaṃ cintayām āsa maharṣir asitas tadā snātvā samudre vidhivac chucir japyaṃ jajāpa ha
9.49.18
kṛtajapyāhnikaḥ śrīmān āśramaṃ ca jagāma ha kalaśaṃ jalapūrṇaṃ vai gṛhītvā janamejaya
9.49.19
tataḥ sa praviśann eva svam āśramapadaṃ muniḥ āsīnam āśrame tatra jaigīṣavyam apaśyata
9.49.20
na vyāharati caivainaṃ jaigīṣavyaḥ kathaṃ cana kāṣṭhabhūto ''śramapade vasati sma mahātapāḥ
9.49.21
taṃ dṛṣṭvā cāplutaṃ toye sāgare sāgaropamam praviṣṭam āśramaṃ cāpi pūrvam eva dadarśa saḥ
9.49.22
asito devalo rājaṃś cintayām āsa buddhimān dṛṣṭaḥ prabhāvaṃ tapaso jaigīṣavyasya yogajam
9.49.23
cintayām āsa rājendra tadā sa munisattamaḥ mayā dṛṣṭaḥ samudre ca āśrame ca kathaṃ tv ayam
9.49.24
evaṃ vigaṇayann eva sa munir mantrapāragaḥ utpapātāśramāt tasmād antarikṣaṃ viśāṃ pate jijñāsārthaṃ tadā bhikṣor jaigīṣavyasya devalaḥ
9.49.25
so 'ntarikṣacarān siddhān samapaśyat samāhitān jaigīṣavyaṃ ca taiḥ siddhaiḥ pūjyamānam apaśyata
9.49.26
tato 'sitaḥ susaṃrabdho vyavasāyī dṛḍhavrataḥ apaśyad vai divaṃ yāntaṃ jaigīṣavyaṃ sa devalaḥ
9.49.27
tasmāc ca pitṛlokaṃ taṃ vrajantaṃ so 'nvapaśyata pitṛlokāc ca taṃ yāntaṃ yāmyaṃ lokam apaśyata
9.49.28
tasmād api samutpatya somalokam abhiṣṭutam vrajantam anvapaśyat sa jaigīṣavyaṃ mahāmunim
9.49.29
lokān samutpatantaṃ ca śubhān ekāntayājinām tato 'gnihotriṇāṃ lokāṃs tebhyaś cāpy utpapāta ha
9.49.30
darśaṃ ca paurṇamāsaṃ ca ye yajanti tapodhanāḥ tebhyaḥ sa dadṛśe dhīmāṃl lokebhyaḥ paśuyājinām vrajantaṃ lokam amalam apaśyad devapūjitam
9.49.31
cāturmāsyair bahuvidhair yajante ye tapodhanāḥ teṣāṃ sthānaṃ tathā yāntaṃ tathāgniṣṭomayājinām
9.49.32
agniṣṭutena ca tathā ye yajanti tapodhanāḥ tat sthānam anusaṃprāptam anvapaśyata devalaḥ
9.49.33
vājapeyaṃ kratuvaraṃ tathā bahusuvarṇakam āharanti mahāprājñās teṣāṃ lokeṣv apaśyata
9.49.34
yajante puṇḍarīkeṇa rājasūyena caiva ye teṣāṃ lokeṣv apaśyac ca jaigīṣavyaṃ sa devalaḥ
9.49.35
aśvamedhaṃ kratuvaraṃ naramedhaṃ tathaiva ca āharanti naraśreṣṭhās teṣāṃ lokeṣv apaśyata
9.49.36
sarvamedhaṃ ca duṣprāpaṃ tathā sautrāmaṇiṃ ca ye teṣāṃ lokeṣv apaśyac ca jaigīṣavyaṃ sa devalaḥ
9.49.37
dvādaśāhaiś ca satrair ye yajante vividhair nṛpa teṣāṃ lokeṣv apaśyac ca jaigīṣavyaṃ sa devalaḥ
9.49.38
mitrāvaruṇayor lokān ādityānāṃ tathaiva ca salokatām anuprāptam apaśyata tato 'sitaḥ
9.49.39
rudrāṇāṃ ca vasūnāṃ ca sthānaṃ yac ca bṛhaspateḥ tāni sarvāṇy atītaṃ ca samapaśyat tato 'sitaḥ
9.49.40
āruhya ca gavāṃ lokaṃ prayāntaṃ brahmasatriṇām lokān apaśyad gacchantaṃ jaigīṣavyaṃ tato 'sitaḥ
9.49.41
trīṃl lokān aparān vipram utpatantaṃ svatejasā pativratānāṃ lokāṃś ca vrajantaṃ so 'nvapaśyata
9.49.42
tato munivaraṃ bhūyo jaigīṣavyam athāsitaḥ nānvapaśyata yogastham antarhitam ariṃdama
9.49.43
so 'cintayan mahābhāgo jaigīṣavyasya devalaḥ prabhāvaṃ suvratatvaṃ ca siddhiṃ yogasya cātulām
9.49.44
asito 'pṛcchata tadā siddhāṃl lokeṣu sattamān prayataḥ prāñjalir bhūtvā dhīras tān brahmasatriṇaḥ
9.49.45
jaigīṣavyaṃ na paśyāmi taṃ śaṃsata mahaujasam etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ paraṃ kautūhalaṃ hi me
9.49.46
siddhā ūcuḥ śṛṇu devala bhūtārthaṃ śaṃsatāṃ no dṛḍhavrata jaigīṣavyo gato lokaṃ śāśvataṃ brahmaṇo 'vyayam
9.49.47
sa śrutvā vacanaṃ teṣāṃ siddhānāṃ brahmasatriṇām asito devalas tūrṇam utpapāta papāta ca
9.49.48
tataḥ siddhās ta ūcur hi devalaṃ punar eva ha na devala gatis tatra tava gantuṃ tapodhana brahmaṇaḥ sadanaṃ vipra jaigīṣavyo yadāptavān
9.49.49
teṣāṃ tad vacanaṃ śrutvā siddhānāṃ devalaḥ punaḥ ānupūrvyeṇa lokāṃs tān sarvān avatatāra ha
9.49.50
svam āśramapadaṃ puṇyam ājagāma pataṃgavat praviśann eva cāpaśyaj jaigīṣavyaṃ sa devalaḥ
9.49.51
tato buddhyā vyagaṇayad devalo dharmayuktayā dṛṣṭvā prabhāvaṃ tapaso jaigīṣavyasya yogajam
9.49.52
tato 'bravīn mahātmānaṃ jaigīṣavyaṃ sa devalaḥ vinayāvanato rājann upasarpya mahāmunim mokṣadharmaṃ samāsthātum iccheyaṃ bhagavann aham
9.49.53
tasya tad vacanaṃ śrutvā upadeśaṃ cakāra saḥ vidhiṃ ca yogasya paraṃ kāryākāryaṃ ca śāstrataḥ
9.49.54
saṃnyāsakṛtabuddhiṃ taṃ tato dṛṣṭvā mahātapāḥ sarvāś cāsya kriyāś cakre vidhidṛṣṭena karmaṇā
9.49.55
saṃnyāsakṛtabuddhiṃ taṃ bhūtāni pitṛbhiḥ saha tato dṛṣṭvā praruruduḥ ko 'smān saṃvibhajiṣyati
9.49.56
devalas tu vacaḥ śrutvā bhūtānāṃ karuṇaṃ tathā diśo daśa vyāharatāṃ mokṣaṃ tyaktuṃ mano dadhe
9.49.57
tatas tu phalamūlāni pavitrāṇi ca bhārata puṣpāṇy oṣadhayaś caiva rorūyante sahasraśaḥ
9.49.58
punar no devalaḥ kṣudro nūnaṃ chetsyati durmatiḥ abhayaṃ sarvabhūtebhyo yo dattvā nāvabudhyate
9.49.59
tato bhūyo vyagaṇayat svabuddhyā munisattamaḥ mokṣe gārhasthyadharme vā kiṃ nu śreyaskaraṃ bhavet
9.49.60
iti niścitya manasā devalo rājasattama tyaktvā gārhasthyadharmaṃ sa mokṣadharmam arocayat
9.49.61
evamādīni saṃcintya devalo niścayāt tataḥ prāptavān paramāṃ siddhiṃ paraṃ yogaṃ ca bhārata
9.49.62
tato devāḥ samāgamya bṛhaspatipurogamāḥ jaigīṣavyaṃ tapaś cāsya praśaṃsanti tapasvinaḥ
9.49.63
athābravīd ṛṣivaro devān vai nāradas tadā jaigīṣavye tapo nāsti vismāpayati yo 'sitam
9.49.64
tam evaṃvādinaṃ dhīraṃ pratyūcus te divaukasaḥ maivam ity eva śaṃsanto jaigīṣavyaṃ mahāmunim
9.49.65
tatrāpy upaspṛśya tato mahātmā; dattvā ca vittaṃ halabhṛd dvijebhyaḥ avāpya dharmaṃ param āryakarmā; jagāma somasya mahat sa tīrtham
9.50.1
vaiśaṃpāyana uvāca yatrejivān uḍupatī rājasūyena bhārata tasmin vṛtte mahān āsīt saṃgrāmas tārakāmayaḥ
9.50.2
tatrāpy upaspṛśya balo dattvā dānāni cātmavān sārasvatasya dharmātmā munes tīrthaṃ jagāma ha
9.50.3
yatra dvādaśavārṣikyām anāvṛṣṭyāṃ dvijottamān vedān adhyāpayām āsa purā sārasvato muniḥ
9.50.4
janamejaya uvāca kathaṃ dvādaśavārṣikyām anāvṛṣṭyāṃ tapodhanaḥ vedān adhyāpayām āsa purā sārasvato muniḥ
9.50.5
vaiśaṃpāyana uvāca āsīt pūrvaṃ mahārāja munir dhīmān mahātapāḥ dadhīca iti vikhyāto brahmacārī jitendriyaḥ
9.50.6
tasyātitapasaḥ śakro bibheti satataṃ vibho na sa lobhayituṃ śakyaḥ phalair bahuvidhair api
9.50.7
pralobhanārthaṃ tasyātha prāhiṇot pākaśāsanaḥ divyām apsarasaṃ puṇyāṃ darśanīyām alambusām
9.50.8
tasya tarpayato devān sarasvatyāṃ mahātmanaḥ samīpato mahārāja sopātiṣṭhata bhāminī
9.50.9
tāṃ divyavapuṣaṃ dṛṣṭvā tasyarṣer bhāvitātmanaḥ retaḥ skannaṃ sarasvatyāṃ tat sā jagrāha nimnagā
9.50.10
kukṣau cāpy adadhad dṛṣṭvā tad retaḥ puruṣarṣabha sā dadhāra ca taṃ garbhaṃ putrahetor mahānadī
9.50.11
suṣuve cāpi samaye putraṃ sā saritāṃ varā jagāma putram ādāya tam ṛṣiṃ prati ca prabho
9.50.12
ṛṣisaṃsadi taṃ dṛṣṭvā sā nadī munisattamam tataḥ provāca rājendra dadatī putram asya tam brahmarṣe tava putro 'yaṃ tvadbhaktyā dhārito mayā
9.50.13
dṛṣṭvā te 'psarasaṃ reto yat skannaṃ prāg alambusām tat kukṣiṇā vai brahmarṣe tvadbhaktyā dhṛtavaty aham
9.50.14
na vināśam idaṃ gacchet tvatteja iti niścayāt pratigṛhṇīṣva putraṃ svaṃ mayā dattam aninditam
9.50.15
ity uktaḥ pratijagrāha prītiṃ cāvāpa uttamām mantravac copajighrat taṃ mūrdhni premṇā dvijottamaḥ
9.50.16
pariṣvajya ciraṃ kālaṃ tadā bharatasattama sarasvatyai varaṃ prādāt prīyamāṇo mahāmuniḥ
9.50.17
viśve devāḥ sapitaro gandharvāpsarasāṃ gaṇāḥ tṛptiṃ yāsyanti subhage tarpyamāṇās tavāmbhasā
9.50.18
ity uktvā sa tu tuṣṭāva vacobhir vai mahānadīm prītaḥ paramahṛṣṭātmā yathāvac chṛṇu pārthiva
9.50.19
prasṛtāsi mahābhāge saraso brahmaṇaḥ purā jānanti tvāṃ saricchreṣṭhe munayaḥ saṃśitavratāḥ
9.50.20
mama priyakarī cāpi satataṃ priyadarśane tasmāt sārasvataḥ putro mahāṃs te varavarṇini
9.50.21
tavaiva nāmnā prathitaḥ putras te lokabhāvanaḥ sārasvata iti khyāto bhaviṣyati mahātapāḥ
9.50.22
eṣa dvādaśavārṣikyām anāvṛṣṭyāṃ dvijarṣabhān sārasvato mahābhāge vedān adhyāpayiṣyati
9.50.23
puṇyābhyaś ca saridbhyas tvaṃ sadā puṇyatamā śubhe bhaviṣyasi mahābhāge matprasādāt sarasvati
9.50.24
evaṃ sā saṃstutā tena varaṃ labdhvā mahānadī putram ādāya muditā jagāma bharatarṣabha
9.50.25
etasminn eva kāle tu virodhe devadānavaiḥ śakraḥ praharaṇānveṣī lokāṃs trīn vicacāra ha
9.50.26
na copalebhe bhagavāñ śakraḥ praharaṇaṃ tadā yad vai teṣāṃ bhaved yogyaṃ vadhāya vibudhadviṣām
9.50.27
tato 'bravīt surāñ śakro na me śakyā mahāsurāḥ ṛte 'sthibhir dadhīcasya nihantuṃ tridaśadviṣaḥ
9.50.28
tasmād gatvā ṛṣiśreṣṭho yācyatāṃ surasattamāḥ dadhīcāsthīni dehīti tair vadhiṣyāmahe ripūn
9.50.29
sa devair yācito 'sthīni yatnād ṛṣivaras tadā prāṇatyāgaṃ kuruṣveti cakāraivāvicārayan sa lokān akṣayān prāpto devapriyakaras tadā
9.50.30
tasyāsthibhir atho śakraḥ saṃprahṛṣṭamanās tadā kārayām āsa divyāni nānāpraharaṇāny uta vajrāṇi cakrāṇi gadā gurudaṇḍāṃś ca puṣkalān
9.50.31
sa hi tīvreṇa tapasā saṃbhṛtaḥ paramarṣiṇā prajāpatisutenātha bhṛguṇā lokabhāvanaḥ
9.50.32
atikāyaḥ sa tejasvī lokasāravinirmitaḥ jajñe śailaguruḥ prāṃśur mahimnā prathitaḥ prabhuḥ nityam udvijate cāsya tejasā pākaśāsanaḥ
9.50.33
tena vajreṇa bhagavān mantrayuktena bhārata bhṛśaṃ krodhavisṛṣṭena brahmatejobhavena ca daityadānavavīrāṇāṃ jaghāna navatīr nava
9.50.34
atha kāle vyatikrānte mahaty atibhayaṃkare anāvṛṣṭir anuprāptā rājan dvādaśavārṣikī
9.50.35
tasyāṃ dvādaśavārṣikyām anāvṛṣṭyāṃ maharṣayaḥ vṛttyarthaṃ prādravan rājan kṣudhārtāḥ sarvatodiśam
9.50.36
digbhyas tān pradrutān dṛṣṭvā muniḥ sārasvatas tadā gamanāya matiṃ cakre taṃ provāca sarasvatī
9.50.37
na gantavyam itaḥ putra tavāhāram ahaṃ sadā dāsyāmi matsyapravarān uṣyatām iha bhārata
9.50.38
ity uktas tarpayām āsa sa pitṝn devatās tathā āhāram akaron nityaṃ prāṇān vedāṃś ca dhārayan
9.50.39
atha tasyām atītāyām anāvṛṣṭyāṃ maharṣayaḥ anyonyaṃ paripapracchuḥ punaḥ svādhyāyakāraṇāt
9.50.40
teṣāṃ kṣudhāparītānāṃ naṣṭā vedā vidhāvatām sarveṣām eva rājendra na kaś cit pratibhānavān
9.50.41
atha kaś cid ṛṣis teṣāṃ sārasvatam upeyivān kurvāṇaṃ saṃśitātmānaṃ svādhyāyam ṛṣisattamam
9.50.42
sa gatvācaṣṭa tebhyaś ca sārasvatam atiprabham svādhyāyam amaraprakhyaṃ kurvāṇaṃ vijane jane
9.50.43
tataḥ sarve samājagmus tatra rājan maharṣayaḥ sārasvataṃ muniśreṣṭham idam ūcuḥ samāgatāḥ
9.50.44
asmān adhyāpayasveti tān uvāca tato muniḥ śiṣyatvam upagacchadhvaṃ vidhivad bho mamety uta
9.50.45
tato 'bravīd ṛṣigaṇo bālas tvam asi putraka sa tān āha na me dharmo naśyed iti punar munīn
9.50.46
yo hy adharmeṇa vibrūyād gṛhṇīyād vāpy adharmataḥ mriyatāṃ tāv ubhau kṣipraṃ syātāṃ vā vairiṇāv ubhau
9.50.47
na hāyanair na palitair na vittena na bandhubhiḥ ṛṣayaś cakrire dharmaṃ yo 'nūcānaḥ sa no mahān
9.50.48
etac chrutvā vacas tasya munayas te vidhānataḥ tasmād vedān anuprāpya punar dharmaṃ pracakrire
9.50.49
ṣaṣṭir munisahasrāṇi śiṣyatvaṃ pratipedire sārasvatasya viprarṣer vedasvādhyāyakāraṇāt
9.50.50
muṣṭiṃ muṣṭiṃ tataḥ sarve darbhāṇāṃ te 'bhyupāharan tasyāsanārthaṃ viprarṣer bālasyāpi vaśe sthitāḥ
9.50.51
tatrāpi dattvā vasu rauhiṇeyo; mahābalaḥ keśavapūrvajo 'tha jagāma tīrthaṃ muditaḥ krameṇa; khyātaṃ mahad vṛddhakanyā sma yatra
9.51.1
janamejaya uvāca kathaṃ kumārī bhagavaṃs tapoyuktā hy abhūt purā kimarthaṃ ca tapas tepe ko vāsyā niyamo 'bhavat
9.51.2
suduṣkaram idaṃ brahmaṃs tvattaḥ śrutam anuttamam ākhyāhi tattvam akhilaṃ yathā tapasi sā sthitā
9.51.3
vaiśaṃpāyana uvāca ṛṣir āsīn mahāvīryaḥ kuṇir gārgyo mahāyaśāḥ sa taptvā vipulaṃ rājaṃs tapo vai tapatāṃ varaḥ mānasīṃ sa sutāṃ subhrūṃ samutpāditavān vibhuḥ
9.51.4
tāṃ ca dṛṣṭvā bhṛśaṃ prītaḥ kuṇir gārgyo mahāyaśāḥ jagāma tridivaṃ rājan saṃtyajyeha kalevaram
9.51.5
subhrūḥ sā hy atha kalyāṇī puṇḍarīkanibhekṣaṇā mahatā tapasogreṇa kṛtvāśramam aninditā
9.51.6
upavāsaiḥ pūjayantī pitṝn devāṃś ca sā purā tasyās tu tapasogreṇa mahān kālo 'tyagān nṛpa
9.51.7
sā pitrā dīyamānāpi bhartre naicchad aninditā ātmanaḥ sadṛśaṃ sā tu bhartāraṃ nānvapaśyata
9.51.8
tataḥ sā tapasogreṇa pīḍayitvātmanas tanum pitṛdevārcanaratā babhūva vijane vane
9.51.9
sātmānaṃ manyamānāpi kṛtakṛtyaṃ śramānvitā vārddhakena ca rājendra tapasā caiva karśitā
9.51.10
sā nāśakad yadā gantuṃ padāt padam api svayam cakāra gamane buddhiṃ paralokāya vai tadā
9.51.11
moktukāmāṃ tu tāṃ dṛṣṭvā śarīraṃ nārado 'bravīt asaṃskṛtāyāḥ kanyāyāḥ kuto lokās tavānaghe
9.51.12
evaṃ hi śrutam asmābhir devaloke mahāvrate tapaḥ paramakaṃ prāptaṃ na tu lokās tvayā jitāḥ
9.51.13
tan nāradavacaḥ śrutvā sābravīd ṛṣisaṃsadi tapaso 'rdhaṃ prayacchāmi pāṇigrāhasya sattamāḥ
9.51.14
ity ukte cāsyā jagrāha pāṇiṃ gālavasaṃbhavaḥ ṛṣiḥ prāk śṛṅgavān nāma samayaṃ cedam abravīt
9.51.15
samayena tavādyāhaṃ pāṇiṃ sprakṣyāmi śobhane yady ekarātraṃ vastavyaṃ tvayā saha mayeti ha
9.51.16
tatheti sā pratiśrutya tasmai pāṇiṃ dadau tadā cakre ca pāṇigrahaṇaṃ tasyodvāhaṃ ca gālaviḥ
9.51.17
sā rātrāv abhavad rājaṃs taruṇī devavarṇinī divyābharaṇavastrā ca divyasraganulepanā
9.51.18
tāṃ dṛṣṭvā gālaviḥ prīto dīpayantīm ivātmanā uvāsa ca kṣapām ekāṃ prabhāte sābravīc ca tam
9.51.19
yas tvayā samayo vipra kṛto me tapatāṃ vara tenoṣitāsmi bhadraṃ te svasti te 'stu vrajāmy aham
9.51.20
sānujñātābravīd bhūyo yo 'smiṃs tīrthe samāhitaḥ vatsyate rajanīm ekāṃ tarpayitvā divaukasaḥ
9.51.21
catvāriṃśatam aṣṭau ca dve cāṣṭau samyag ācaret yo brahmacaryaṃ varṣāṇi phalaṃ tasya labheta saḥ evam uktvā tataḥ sādhvī dehaṃ tyaktvā divaṃ gatā
9.51.22
ṛṣir apy abhavad dīnas tasyā rūpaṃ vicintayan samayena tapo 'rdhaṃ ca kṛcchrāt pratigṛhītavān
9.51.23
sādhayitvā tadātmānaṃ tasyāḥ sa gatim anvayāt duḥkhito bharataśreṣṭha tasyā rūpabalātkṛtaḥ etat te vṛddhakanyāyā vyākhyātaṃ caritaṃ mahat
9.51.24
tatrasthaś cāpi śuśrāva hataṃ śalyaṃ halāyudhaḥ tatrāpi dattvā dānāni dvijātibhyaḥ paraṃtapa śuśoca śalyaṃ saṃgrāme nihataṃ pāṇḍavais tadā
9.51.25
samantapañcakadvārāt tato niṣkramya mādhavaḥ papraccharṣigaṇān rāmaḥ kurukṣetrasya yat phalam
9.51.26
te pṛṣṭā yadusiṃhena kurukṣetraphalaṃ vibho samācakhyur mahātmānas tasmai sarvaṃ yathātatham
9.52.1
ṛṣaya ūcuḥ prajāpater uttaravedir ucyate; sanātanā rāma samantapañcakam samījire yatra purā divaukaso; vareṇa satreṇa mahāvarapradāḥ
9.52.2
purā ca rājarṣivareṇa dhīmatā; bahūni varṣāṇy amitena tejasā prakṛṣṭam etat kuruṇā mahātmanā; tataḥ kurukṣetram itīha paprathe
9.52.3
rāma uvāca kimarthaṃ kuruṇā kṛṣṭaṃ kṣetram etan mahātmanā etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ kathyamānaṃ tapodhanāḥ
9.52.4
ṛṣaya ūcuḥ purā kila kuruṃ rāma kṛṣantaṃ satatotthitam abhyetya śakras tridivāt paryapṛcchata kāraṇam
9.52.5
kim idaṃ vartate rājan prayatnena pareṇa ca rājarṣe kim abhipretaṃ yeneyaṃ kṛṣyate kṣitiḥ
9.52.6
kurur uvāca iha ye puruṣāḥ kṣetre mariṣyanti śatakrato te gamiṣyanti sukṛtāṃl lokān pāpavivarjitān
9.52.7
avahasya tataḥ śakro jagāma tridivaṃ prabhuḥ rājarṣir apy anirviṇṇaḥ karṣaty eva vasuṃdharām
9.52.8
āgamyāgamya caivainaṃ bhūyo bhūyo 'vahasya ca śatakratur anirviṇṇaṃ pṛṣṭvā pṛṣṭvā jagāma ha
9.52.9
yadā tu tapasogreṇa cakarṣa vasudhāṃ nṛpaḥ tataḥ śakro 'bravīd devān rājarṣer yac cikīrṣitam
9.52.10
tac chrutvā cābruvan devāḥ sahasrākṣam idaṃ vacaḥ vareṇa cchandyatāṃ śakra rājarṣir yadi śakyate
9.52.11
yadi hy atra pramītā vai svargaṃ gacchanti mānavāḥ asmān aniṣṭvā kratubhir bhāgo no na bhaviṣyati
9.52.12
āgamya ca tataḥ śakras tadā rājarṣim abravīt alaṃ khedena bhavataḥ kriyatāṃ vacanaṃ mama
9.52.13
mānavā ye nirāhārā dehaṃ tyakṣyanty atandritāḥ yudhi vā nihatāḥ samyag api tiryaggatā nṛpa
9.52.14
te svargabhājo rājendra bhavantv iti mahāmate tathāstv iti tato rājā kuruḥ śakram uvāca ha
9.52.15
tatas tam abhyanujñāpya prahṛṣṭenāntarātmanā jagāma tridivaṃ bhūyaḥ kṣipraṃ balaniṣūdanaḥ
9.52.16
evam etad yaduśreṣṭha kṛṣṭaṃ rājarṣiṇā purā śakreṇa cāpy anujñātaṃ puṇyaṃ prāṇān vimuñcatām
9.52.17
api cātra svayaṃ śakro jagau gāthāṃ surādhipaḥ kurukṣetre nibaddhāṃ vai tāṃ śṛṇuṣva halāyudha
9.52.18
pāṃsavo 'pi kurukṣetrād vāyunā samudīritāḥ api duṣkṛtakarmāṇaṃ nayanti paramāṃ gatim
9.52.19
surarṣabhā brāhmaṇasattamāś ca; tathā nṛgādyā naradevamukhyāḥ iṣṭvā mahārhaiḥ kratubhir nṛsiṃha; saṃnyasya dehān sugatiṃ prapannāḥ
9.52.20
tarantukārantukayor yad antaraṃ; rāmahradānāṃ ca macakrukasya etat kurukṣetrasamantapañcakaṃ; prajāpater uttaravedir ucyate
9.52.21
śivaṃ mahat puṇyam idaṃ divaukasāṃ; susaṃmataṃ svargaguṇaiḥ samanvitam ataś ca sarve 'pi vasuṃdharādhipā; hatā gamiṣyanti mahātmanāṃ gatim
9.53.1
vaiśaṃpāyana uvāca kurukṣetraṃ tato dṛṣṭvā dattvā dāyāṃś ca sātvataḥ āśramaṃ sumahad divyam agamaj janamejaya
9.53.2
madhūkāmravanopetaṃ plakṣanyagrodhasaṃkulam ciribilvayutaṃ puṇyaṃ panasārjunasaṃkulam
9.53.3
taṃ dṛṣṭvā yādavaśreṣṭhaḥ pravaraṃ puṇyalakṣaṇam papraccha tān ṛṣīn sarvān kasyāśramavaras tv ayam
9.53.4
te tu sarve mahātmānam ūcū rājan halāyudham śṛṇu vistarato rāma yasyāyaṃ pūrvam āśramaḥ
9.53.5
atra viṣṇuḥ purā devas taptavāṃs tapa uttamam atrāsya vidhivad yajñāḥ sarve vṛttāḥ sanātanāḥ
9.53.6
atraiva brāhmaṇī siddhā kaumārabrahmacāriṇī yogayuktā divaṃ yātā tapaḥsiddhā tapasvinī
9.53.7
babhūva śrīmatī rājañ śāṇḍilyasya mahātmanaḥ sutā dhṛtavratā sādhvī niyatā brahmacāriṇī
9.53.8
sā tu prāpya paraṃ yogaṃ gatā svargam anuttamam bhuktvāśrame 'śvamedhasya phalaṃ phalavatāṃ śubhā gatā svargaṃ mahābhāgā pūjitā niyatātmabhiḥ
9.53.9
abhigamyāśramaṃ puṇyaṃ dṛṣṭvā ca yadupuṃgavaḥ ṛṣīṃs tān abhivādyātha pārśve himavato 'cyutaḥ skandhāvārāṇi sarvāṇi nivartyāruruhe 'calam
9.53.10
nātidūraṃ tato gatvā nagaṃ tāladhvajo balī puṇyaṃ tīrthavaraṃ dṛṣṭvā vismayaṃ paramaṃ gataḥ
9.53.11
prabhavaṃ ca sarasvatyāḥ plakṣaprasravaṇaṃ balaḥ saṃprāptaḥ kārapacanaṃ tīrthapravaram uttamam
9.53.12
halāyudhas tatra cāpi dattvā dānaṃ mahābalaḥ āplutaḥ salile śīte tasmāc cāpi jagāma ha āśramaṃ paramaprīto mitrasya varuṇasya ca
9.53.13
indro 'gnir aryamā caiva yatra prāk prītim āpnuvan taṃ deśaṃ kārapacanād yamunāyāṃ jagāma ha
9.53.14
snātvā tatrāpi dharmātmā parāṃ tuṣṭim avāpya ca ṛṣibhiś caiva siddhaiś ca sahito vai mahābalaḥ upaviṣṭaḥ kathāḥ śubhrāḥ śuśrāva yadupuṃgavaḥ
9.53.15
tathā tu tiṣṭhatāṃ teṣāṃ nārado bhagavān ṛṣiḥ ājagāmātha taṃ deśaṃ yatra rāmo vyavasthitaḥ
9.53.16
jaṭāmaṇḍalasaṃvītaḥ svarṇacīrī mahātapāḥ hemadaṇḍadharo rājan kamaṇḍaludharas tathā
9.53.17
kacchapīṃ sukhaśabdāṃ tāṃ gṛhya vīṇāṃ manoramām nṛtye gīte ca kuśalo devabrāhmaṇapūjitaḥ
9.53.18
prakartā kalahānāṃ ca nityaṃ ca kalahapriyaḥ taṃ deśam agamad yatra śrīmān rāmo vyavasthitaḥ
9.53.19
pratyutthāya tu te sarve pūjayitvā yatavratam devarṣiṃ paryapṛcchanta yathāvṛttaṃ kurūn prati
9.53.20
tato 'syākathayad rājan nāradaḥ sarvadharmavit sarvam eva yathāvṛttam atītaṃ kurusaṃkṣayam
9.53.21
tato 'bravīd rauhiṇeyo nāradaṃ dīnayā girā kim avasthaṃ tu tat kṣatraṃ ye ca tatrābhavan nṛpāḥ
9.53.22
śrutam etan mayā pūrvaṃ sarvam eva tapodhana vistaraśravaṇe jātaṃ kautūhalam atīva me
9.53.23
nārada uvāca pūrvam eva hato bhīṣmo droṇaḥ sindhupatis tathā hato vaikartanaḥ karṇaḥ putrāś cāsya mahārathāḥ
9.53.24
bhūriśravā rauhiṇeya madrarājaś ca vīryavān ete cānye ca bahavas tatra tatra mahābalāḥ
9.53.25
priyān prāṇān parityajya priyārthaṃ kauravasya vai rājāno rājaputrāś ca samareṣv anivartinaḥ
9.53.26
ahatāṃs tu mahābāho śṛṇu me tatra mādhava dhārtarāṣṭrabale śeṣāḥ kṛpo bhojaś ca vīryavān aśvatthāmā ca vikrānto bhagnasainyā diśo gatāḥ
9.53.27
duryodhano hate sainye pradruteṣu kṛpādiṣu hradaṃ dvaipāyanaṃ nāma viveśa bhṛśaduḥkhitaḥ
9.53.28
śayānaṃ dhārtarāṣṭraṃ tu stambhite salile tadā pāṇḍavāḥ saha kṛṣṇena vāgbhir ugrābhir ārdayan
9.53.29
sa tudyamāno balavān vāgbhī rāma samantataḥ utthitaḥ prāg ghradād vīraḥ pragṛhya mahatīṃ gadām
9.53.30
sa cāpy upagato yuddhaṃ bhīmena saha sāṃpratam bhaviṣyati ca tat sadyas tayo rāma sudāruṇam
9.53.31
yadi kautūhalaṃ te 'sti vraja mādhava mā ciram paśya yuddhaṃ mahāghoraṃ śiṣyayor yadi manyase
9.53.32
vaiśaṃpāyana uvāca nāradasya vacaḥ śrutvā tān abhyarcya dvijarṣabhān sarvān visarjayām āsa ye tenābhyāgatāḥ saha gamyatāṃ dvārakāṃ ceti so 'nvaśād anuyāyinaḥ
9.53.33
so 'vatīryācalaśreṣṭhāt plakṣaprasravaṇāc chubhāt tataḥ prītamanā rāmaḥ śrutvā tīrthaphalaṃ mahat viprāṇāṃ saṃnidhau ślokam agāyad idam acyutaḥ
9.53.34
sarasvatīvāsasamā kuto ratiḥ; sarasvatīvāsasamāḥ kuto guṇāḥ sarasvatīṃ prāpya divaṃ gatā janāḥ; sadā smariṣyanti nadīṃ sarasvatīm
9.53.35
sarasvatī sarvanadīṣu puṇyā; sarasvatī lokasukhāvahā sadā sarasvatīṃ prāpya janāḥ suduṣkṛtāḥ; sadā na śocanti paratra ceha ca
9.53.36
tato muhur muhuḥ prītyā prekṣamāṇaḥ sarasvatīm hayair yuktaṃ rathaṃ śubhram ātiṣṭhata paraṃtapaḥ
9.53.37
sa śīghragāminā tena rathena yadupuṃgavaḥ didṛkṣur abhisaṃprāptaḥ śiṣyayuddham upasthitam
9.54.1
vaiśaṃpāyana uvāca evaṃ tad abhavad yuddhaṃ tumulaṃ janamejaya yatra duḥkhānvito rājā dhṛtarāṣṭro 'bravīd idam
9.54.2
rāmaṃ saṃnihitaṃ dṛṣṭvā gadāyuddha upasthite mama putraḥ kathaṃ bhīmaṃ pratyayudhyata saṃjaya
9.54.3
saṃjaya uvāca rāmasāṃnidhyam āsādya putro duryodhanas tava yuddhakāmo mahābāhuḥ samahṛṣyata vīryavān
9.54.4
dṛṣṭvā lāṅgalinaṃ rājā pratyutthāya ca bhārata prītyā paramayā yukto yudhiṣṭhiram athābravīt
9.54.5
samantapañcakaṃ kṣipram ito yāma viśāṃ pate prathitottaravedī sā devaloke prajāpateḥ
9.54.6
tasmin mahāpuṇyatame trailokyasya sanātane saṃgrāme nidhanaṃ prāpya dhruvaṃ svargo bhaviṣyati
9.54.7
tathety uktvā mahārāja kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ samantapañcakaṃ vīraḥ prāyād abhimukhaḥ prabhuḥ
9.54.8
tato duryodhano rājā pragṛhya mahatīṃ gadām padbhyām amarṣād dyutimān agacchat pāṇḍavaiḥ saha
9.54.9
tathā yāntaṃ gadāhastaṃ varmaṇā cāpi daṃśitam antarikṣagatā devāḥ sādhu sādhv ity apūjayan vātikāś ca narā ye 'tra dṛṣṭvā te harṣam āgatāḥ
9.54.10
sa pāṇḍavaiḥ parivṛtaḥ kururājas tavātmajaḥ mattasyeva gajendrasya gatim āsthāya so 'vrajat
9.54.11
tataḥ śaṅkhaninādena bherīṇāṃ ca mahāsvanaiḥ siṃhanādaiś ca śūrāṇāṃ diśaḥ sarvāḥ prapūritāḥ
9.54.12
pratīcyabhimukhaṃ deśaṃ yathoddiṣṭaṃ sutena te gatvā ca taiḥ parikṣiptaṃ samantāt sarvatodiśam
9.54.13
dakṣiṇena sarasvatyāḥ svayanaṃ tīrtham uttamam tasmin deśe tv aniriṇe tatra yuddham arocayan
9.54.14
tato bhīmo mahākoṭiṃ gadāṃ gṛhyātha varmabhṛt bibhrad rūpaṃ mahārāja sadṛśaṃ hi garutmataḥ
9.54.15
avabaddhaśirastrāṇaḥ saṃkhye kāñcanavarmabhṛt rarāja rājan putras te kāñcanaḥ śailarāḍ iva
9.54.16
varmabhyāṃ saṃvṛtau vīrau bhīmaduryodhanāv ubhau saṃyuge ca prakāśete saṃrabdhāv iva kuñjarau
9.54.17
raṇamaṇḍalamadhyasthau bhrātarau tau nararṣabhau aśobhetāṃ mahārāja candrasūryāv ivoditau
9.54.18
tāv anyonyaṃ nirīkṣetāṃ kruddhāv iva mahādvipau dahantau locanai rājan parasparavadhaiṣiṇau
9.54.19
saṃprahṛṣṭamanā rājan gadām ādāya kauravaḥ sṛkkiṇī saṃlihan rājan krodharaktekṣaṇaḥ śvasan
9.54.20
tato duryodhano rājā gadām ādāya vīryavān bhīmasenam abhiprekṣya gajo gajam ivāhvayat
9.54.21
adrisāramayīṃ bhīmas tathaivādāya vīryavān āhvayām āsa nṛpatiṃ siṃhaḥ siṃhaṃ yathā vane
9.54.22
tāv udyatagadāpāṇī duryodhanavṛkodarau saṃyuge sma prakāśete girī saśikharāv iva
9.54.23
tāv ubhāv abhisaṃkruddhāv ubhau bhīmaparākramau ubhau śiṣyau gadāyuddhe rauhiṇeyasya dhīmataḥ
9.54.24
ubhau sadṛśakarmāṇau yamavāsavayor iva tathā sadṛśakarmāṇau varuṇasya mahābalau
9.54.25
vāsudevasya rāmasya tathā vaiśravaṇasya ca sadṛśau tau mahārāja madhukaiṭabhayor yudhi
9.54.26
ubhau sadṛśakarmāṇau raṇe sundopasundayoḥ tathaiva kālasya samau mṛtyoś caiva paraṃtapau
9.54.27
anyonyam abhidhāvantau mattāv iva mahādvipau vāśitāsaṃgame dṛptau śaradīva madotkaṭau
9.54.28
mattāv iva jigīṣantau mātaṅgau bharatarṣabhau ubhau krodhaviṣaṃ dīptaṃ vamantāv uragāv iva
9.54.29
anyonyam abhisaṃrabdhau prekṣamāṇāv ariṃdamau ubhau bharataśārdūlau vikrameṇa samanvitau
9.54.30
siṃhāv iva durādharṣau gadāyuddhe paraṃtapau nakhadaṃṣṭrāyudhau vīrau vyāghrāv iva durutsahau
9.54.31
prajāsaṃharaṇe kṣubdhau samudrāv iva dustarau lohitāṅgāv iva kruddhau pratapantau mahārathau
9.54.32
raśmimantau mahātmānau dīptimantau mahābalau dadṛśāte kuruśreṣṭhau kālasūryāv ivoditau
9.54.33
vyāghrāv iva susaṃrabdhau garjantāv iva toyadau jahṛṣāte mahābāhū siṃhau kesariṇāv iva
9.54.34
gajāv iva susaṃrabdhau jvalitāv iva pāvakau dadṛśus tau mahātmānau saśṛṅgāv iva parvatau
9.54.35
roṣāt prasphuramāṇoṣṭhau nirīkṣantau parasparam tau sametau mahātmānau gadāhastau narottamau
9.54.36
ubhau paramasaṃhṛṣṭāv ubhau paramasaṃmatau sadaśvāv iva heṣantau bṛṃhantāv iva kuñjarau
9.54.37
vṛṣabhāv iva garjantau duryodhanavṛkodarau daityāv iva balonmattau rejatus tau narottamau
9.54.38
tato duryodhano rājann idam āha yudhiṣṭhiram sṛñjayaiḥ saha tiṣṭhantaṃ tapantam iva bhāskaram
9.54.39
idaṃ vyavasitaṃ yuddhaṃ mama bhīmasya cobhayoḥ upopaviṣṭāḥ paśyadhvaṃ vimardaṃ nṛpasattamāḥ
9.54.40
tataḥ samupaviṣṭaṃ tat sumahad rājamaṇḍalam virājamānaṃ dadṛśe divīvādityamaṇḍalam
9.54.41
teṣāṃ madhye mahābāhuḥ śrīmān keśavapūrvajaḥ upaviṣṭo mahārāja pūjyamānaḥ samantataḥ
9.54.42
śuśubhe rājamadhyastho nīlavāsāḥ sitaprabhaḥ nakṣatrair iva saṃpūrṇo vṛto niśi niśākaraḥ
9.54.43
tau tathā tu mahārāja gadāhastau durāsadau anyonyaṃ vāgbhir ugrābhis takṣamāṇau vyavasthitau
9.54.44
apriyāṇi tato 'nyonyam uktvā tau kurupuṃgavau udīkṣantau sthitau vīrau vṛtraśakrāv ivāhave
9.55.1
vaiśaṃpāyana uvāca tato vāgyuddham abhavat tumulaṃ janamejaya yatra duḥkhānvito rājā dhṛtarāṣṭro 'bravīd idam
9.55.2
dhig astu khalu mānuṣyaṃ yasya niṣṭheyam īdṛśī ekādaśacamūbhartā yatra putro mamābhibhūḥ
9.55.3
ājñāpya sarvān nṛpatīn bhuktvā cemāṃ vasuṃdharām gadām ādāya vegena padātiḥ prasthito raṇam
9.55.4
bhūtvā hi jagato nātho hy anātha iva me sutaḥ gadām udyamya yo yāti kim anyad bhāgadheyataḥ
9.55.5
aho duḥkhaṃ mahat prāptaṃ putreṇa mama saṃjaya evam uktvā sa duḥkhārto virarāma janādhipaḥ
9.55.6
saṃjaya uvāca sa meghaninado harṣād vinadann iva govṛṣaḥ ājuhāva tataḥ pārthaṃ yuddhāya yudhi vīryavān
9.55.7
bhīmam āhvayamāne tu kururāje mahātmani prādurāsan sughorāṇi rūpāṇi vividhāny uta
9.55.8
vavur vātāḥ sanirghātāḥ pāṃsuvarṣaṃ papāta ca babhūvuś ca diśaḥ sarvās timireṇa samāvṛtāḥ
9.55.9
mahāsvanāḥ sanirghātās tumulā romaharṣaṇāḥ petus tatholkāḥ śataśaḥ sphoṭayantyo nabhastalam
9.55.10
rāhuś cāgrasad ādityam aparvaṇi viśāṃ pate cakampe ca mahākampaṃ pṛthivī savanadrumā
9.55.11
rūkṣāś ca vātāḥ pravavur nīcaiḥ śarkaravarṣiṇaḥ girīṇāṃ śikharāṇy eva nyapatanta mahītale
9.55.12
mṛgā bahuvidhākārāḥ saṃpatanti diśo daśa dīptāḥ śivāś cāpy anadan ghorarūpāḥ sudāruṇāḥ
9.55.13
nirghātāś ca mahāghorā babhūvū romaharṣaṇāḥ dīptāyāṃ diśi rājendra mṛgāś cāśubhavādinaḥ
9.55.14
udapānagatāś cāpo vyavardhanta samantataḥ aśarīrā mahānādāḥ śrūyante sma tadā nṛpa
9.55.15
evamādīni dṛṣṭvātha nimittāni vṛkodaraḥ uvāca bhrātaraṃ jyeṣṭhaṃ dharmarājaṃ yudhiṣṭhiram
9.55.16
naiṣa śakto raṇe jetuṃ mandātmā māṃ suyodhanaḥ adya krodhaṃ vimokṣyāmi nigūḍhaṃ hṛdaye ciram suyodhane kauravendre khāṇḍave pāvako yathā
9.55.17
śalyam adyoddhariṣyāmi tava pāṇḍava hṛcchayam nihatya gadayā pāpam imaṃ kurukulādhamam
9.55.18
adya kīrtimayīṃ mālāṃ pratimokṣyāmy ahaṃ tvayi hatvemaṃ pāpakarmāṇaṃ gadayā raṇamūrdhani
9.55.19
adyāsya śatadhā dehaṃ bhinadmi gadayānayā nāyaṃ praveṣṭā nagaraṃ punar vāraṇasāhvayam
9.55.20
sarpotsargasya śayane viṣadānasya bhojane pramāṇakoṭyāṃ pātasya dāhasya jatuveśmani
9.55.21
sabhāyām avahāsasya sarvasvaharaṇasya ca varṣam ajñātavāsasya vanavāsasya cānagha
9.55.22
adyāntam eṣāṃ duḥkhānāṃ gantā bharatasattama ekāhnā vinihatyemaṃ bhaviṣyāmy ātmano 'nṛṇaḥ
9.55.23
adyāyur dhārtarāṣṭrasya durmater akṛtātmanaḥ samāptaṃ bharataśreṣṭha mātāpitroś ca darśanam
9.55.24
adyāyaṃ kururājasya śaṃtanoḥ kulapāṃsanaḥ prāṇāñ śriyaṃ ca rājyaṃ ca tyaktvā śeṣyati bhūtale
9.55.25
rājā ca dhṛtarāṣṭro 'dya śrutvā putraṃ mayā hatam smariṣyaty aśubhaṃ karma yat tac chakunibuddhijam
9.55.26
ity uktvā rājaśārdūla gadām ādāya vīryavān avātiṣṭhata yuddhāya śakro vṛtram ivāhvayan
9.55.27
tam udyatagadaṃ dṛṣṭvā kailāsam iva śṛṅgiṇam bhīmasenaḥ punaḥ kruddho duryodhanam uvāca ha
9.55.28
rājñaś ca dhṛtarāṣṭrasya tathā tvam api cātmanaḥ smara tad duṣkṛtaṃ karma yad vṛttaṃ vāraṇāvate
9.55.29
draupadī ca parikliṣṭā sabhāyāṃ yad rajasvalā dyūte ca vañcito rājā yat tvayā saubalena ca
9.55.30
vane duḥkhaṃ ca yat prāptam asmābhis tvatkṛtaṃ mahat virāṭanagare caiva yonyantaragatair iva tat sarvaṃ yātayāmy adya diṣṭyā dṛṣṭo 'si durmate
9.55.31
tvatkṛte 'sau hataḥ śete śaratalpe pratāpavān gāṅgeyo rathināṃ śreṣṭho nihato yājñaseninā
9.55.32
hato droṇaś ca karṇaś ca tathā śalyaḥ pratāpavān vairāgner ādikartā ca śakuniḥ saubalo hataḥ
9.55.33
prātikāmī tathā pāpo draupadyāḥ kleśakṛd dhataḥ bhrātaras te hatāḥ sarve śūrā vikrāntayodhinaḥ
9.55.34
ete cānye ca bahavo nihatās tvatkṛte nṛpāḥ tvām adya nihaniṣyāmi gadayā nātra saṃśayaḥ
9.55.35
ity evam uccai rājendra bhāṣamāṇaṃ vṛkodaram uvāca vītabhī rājan putras te satyavikramaḥ
9.55.36
kiṃ katthitena bahudhā yudhyasva tvaṃ vṛkodara adya te 'haṃ vineṣyāmi yuddhaśraddhāṃ kulādhama
9.55.37
naiva duryodhanaḥ kṣudra kena cit tvadvidhena vai śakyas trāsayituṃ vācā yathānyaḥ prākṛto naraḥ
9.55.38
cirakālepsitaṃ diṣṭyā hṛdayastham idaṃ mama tvayā saha gadāyuddhaṃ tridaśair upapāditam
9.55.39
kiṃ vācā bahunoktena katthitena ca durmate vāṇī saṃpadyatām eṣā karmaṇā mā ciraṃ kṛthāḥ
9.55.40
tasya tad vacanaṃ śrutvā sarva evābhyapūjayan rājānaḥ somakāś caiva ye tatrāsan samāgatāḥ
9.55.41
tataḥ saṃpūjitaḥ sarvaiḥ saṃprahṛṣṭatanūruhaḥ bhūyo dhīraṃ manaś cakre yuddhāya kurunandanaḥ
9.55.42
taṃ mattam iva mātaṅgaṃ talatālair narādhipāḥ bhūyaḥ saṃharṣayāṃ cakrur duryodhanam amarṣaṇam
9.55.43
taṃ mahātmā mahātmānaṃ gadām udyamya pāṇḍavaḥ abhidudrāva vegena dhārtarāṣṭraṃ vṛkodaraḥ
9.55.44
bṛṃhanti kuñjarās tatra hayā heṣanti cāsakṛt śastrāṇi cāpy adīpyanta pāṇḍavānāṃ jayaiṣiṇām
9.56.1
saṃjaya uvāca tato duryodhano dṛṣṭvā bhīmasenaṃ tathāgatam pratyudyayāv adīnātmā vegena mahatā nadan
9.56.2
samāpetatur ānadya śṛṅgiṇau vṛṣabhāv iva mahānirghātaghoṣaś ca saṃprahāras tayor abhūt
9.56.3
abhavac ca tayor yuddhaṃ tumulaṃ romaharṣaṇam jigīṣator yudhānyonyam indraprahrādayor iva
9.56.4
rudhirokṣitasarvāṅgau gadāhastau manasvinau dadṛśāte mahātmānau puṣpitāv iva kiṃśukau
9.56.5
tathā tasmin mahāyuddhe vartamāne sudāruṇe khadyotasaṃghair iva khaṃ darśanīyaṃ vyarocata
9.56.6
tathā tasmin vartamāne saṃkule tumule bhṛśam ubhāv api pariśrāntau yudhyamānāv ariṃdamau
9.56.7
tau muhūrtaṃ samāśvasya punar eva paraṃtapau abhyahārayatāṃ tatra saṃpragṛhya gade śubhe
9.56.8
tau tu dṛṣṭvā mahāvīryau samāśvastau nararṣabhau balinau vāraṇau yadvad vāśitārthe madotkaṭau
9.56.9
apāravīryau saṃprekṣya pragṛhītagadāv ubhau vismayaṃ paramaṃ jagmur devagandharvadānavāḥ
9.56.10
pragṛhītagadau dṛṣṭvā duryodhanavṛkodarau saṃśayaḥ sarvabhūtānāṃ vijaye samapadyata
9.56.11
samāgamya tato bhūyo bhrātarau balināṃ varau anyonyasyāntaraprepsū pracakrāte 'ntaraṃ prati
9.56.12
yamadaṇḍopamāṃ gurvīm indrāśanim ivodyatām dadṛśuḥ prekṣakā rājan raudrīṃ viśasanīṃ gadām
9.56.13
āvidhyato gadāṃ tasya bhīmasenasya saṃyuge śabdaḥ sutumulo ghoro muhūrtaṃ samapadyata
9.56.14
āvidhyantam abhiprekṣya dhārtarāṣṭro 'tha pāṇḍavam gadām alaghuvegāṃ tāṃ vismitaḥ saṃbabhūva ha
9.56.15
caraṃś ca vividhān mārgān maṇḍalāni ca bhārata aśobhata tadā vīro bhūya eva vṛkodaraḥ
9.56.16
tau parasparam āsādya yat tāv anyonyarakṣaṇe mārjārāv iva bhakṣārthe tatakṣāte muhur muhuḥ
9.56.17
acarad bhīmasenas tu mārgān bahuvidhāṃs tathā maṇḍalāni vicitrāṇi sthānāni vividhāni ca
9.56.18
gomūtrikāṇi citrāṇi gatapratyāgatāni ca parimokṣaṃ prahārāṇāṃ varjanaṃ paridhāvanam
9.56.19
abhidravaṇam ākṣepam avasthānaṃ savigraham parāvartanasaṃvartam avaplutam athāplutam upanyastam apanyastaṃ gadāyuddhaviśāradau
9.56.20
evaṃ tau vicarantau tu nyaghnatāṃ vai parasparam vañcayantau punaś caiva ceratuḥ kurusattamau
9.56.21
vikrīḍantau subalinau maṇḍalāni praceratuḥ gadāhastau tatas tau tu maṇḍalāvasthitau balī
9.56.22
dakṣiṇaṃ maṇḍalaṃ rājan dhārtarāṣṭro 'bhyavartata savyaṃ tu maṇḍalaṃ tatra bhīmaseno 'bhyavartata
9.56.23
tathā tu caratas tasya bhīmasya raṇamūrdhani duryodhano mahārāja pārśvadeśe 'bhyatāḍayat
9.56.24
āhatas tu tadā bhīmas tava putreṇa bhārata āvidhyata gadāṃ gurvīṃ prahāraṃ tam acintayan
9.56.25
indrāśanisamāṃ ghorāṃ yamadaṇḍam ivodyatām dadṛśus te mahārāja bhīmasenasya tāṃ gadām
9.56.26
āvidhyantaṃ gadāṃ dṛṣṭvā bhīmasenaṃ tavātmajaḥ samudyamya gadāṃ ghorāṃ pratyavidhyad ariṃdamaḥ
9.56.27
gadāmārutavegena tava putrasya bhārata śabda āsīt sutumulas tejaś ca samajāyata
9.56.28
sa caran vividhān mārgān maṇḍalāni ca bhāgaśaḥ samaśobhata tejasvī bhūyo bhīmāt suyodhanaḥ
9.56.29
āviddhā sarvavegena bhīmena mahatī gadā sadhūmaṃ sārciṣaṃ cāgniṃ mumocogrā mahāsvanā
9.56.30
ādhūtāṃ bhīmasenena gadāṃ dṛṣṭvā suyodhanaḥ adrisāramayīṃ gurvīm āvidhyan bahv aśobhata
9.56.31
gadāmārutavegaṃ hi dṛṣṭvā tasya mahātmanaḥ bhayaṃ viveśa pāṇḍūn vai sarvān eva sasomakān
9.56.32
tau darśayantau samare yuddhakrīḍāṃ samantataḥ gadābhyāṃ sahasānyonyam ājaghnatur ariṃdamau
9.56.33
tau parasparam āsādya daṃṣṭrābhyāṃ dviradau yathā aśobhetāṃ mahārāja śoṇitena pariplutau
9.56.34
evaṃ tad abhavad yuddhaṃ ghorarūpam asaṃvṛtam parivṛtte 'hani krūraṃ vṛtravāsavayor iva
9.56.35
dṛṣṭvā vyavasthitaṃ bhīmaṃ tava putro mahābalaḥ caraṃś citratarān mārgān kaunteyam abhidudruve
9.56.36
tasya bhīmo mahāvegāṃ jāmbūnadapariṣkṛtām abhikruddhasya kruddhas tu tāḍayām āsa tāṃ gadām
9.56.37
savisphuliṅgo nirhrādas tayos tatrābhighātajaḥ prādurāsīn mahārāja sṛṣṭayor vajrayor iva
9.56.38
vegavatyā tayā tatra bhīmasenapramuktayā nipatantyā mahārāja pṛthivī samakampata
9.56.39
tāṃ nāmṛṣyata kauravyo gadāṃ pratihatāṃ raṇe matto dvipa iva kruddhaḥ pratikuñjaradarśanāt
9.56.40
sa savyaṃ maṇḍalaṃ rājann udbhrāmya kṛtaniścayaḥ ājaghne mūrdhni kaunteyaṃ gadayā bhīmavegayā
9.56.41
tayā tv abhihato bhīmaḥ putreṇa tava pāṇḍavaḥ nākampata mahārāja tad adbhutam ivābhavat
9.56.42
āścaryaṃ cāpi tad rājan sarvasainyāny apūjayan yad gadābhihato bhīmo nākampata padāt padam
9.56.43
tato gurutarāṃ dīptāṃ gadāṃ hemapariṣkṛtām duryodhanāya vyasṛjad bhīmo bhīmaparākramaḥ
9.56.44
taṃ prahāram asaṃbhrānto lāghavena mahābalaḥ moghaṃ duryodhanaś cakre tatrābhūd vismayo mahān
9.56.45
sā tu moghā gadā rājan patantī bhīmacoditā cālayām āsa pṛthivīṃ mahānirghātanisvanā
9.56.46
āsthāya kauśikān mārgān utpatan sa punaḥ punaḥ gadānipātaṃ prajñāya bhīmasenam avañcayat
9.56.47
vañcayitvā tathā bhīmaṃ gadayā kurusattamaḥ tāḍayām āsa saṃkruddho vakṣodeśe mahābalaḥ
9.56.48
gadayābhihato bhīmo muhyamāno mahāraṇe nābhyamanyata kartavyaṃ putreṇābhyāhatas tava
9.56.49
tasmiṃs tathā vartamāne rājan somakapāṇḍavāḥ bhṛśopahatasaṃkalpā nahṛṣṭamanaso 'bhavan
9.56.50
sa tu tena prahāreṇa mātaṅga iva roṣitaḥ hastivad dhastisaṃkāśam abhidudrāva te sutam
9.56.51
tatas tu rabhaso bhīmo gadayā tanayaṃ tava abhidudrāva vegena siṃho vanagajaṃ yathā
9.56.52
upasṛtya tu rājānaṃ gadāmokṣaviśāradaḥ āvidhyata gadāṃ rājan samuddiśya sutaṃ tava
9.56.53
atāḍayad bhīmasenaḥ pārśve duryodhanaṃ tadā sa vihvalaḥ prahāreṇa jānubhyām agaman mahīm
9.56.54
tasmiṃs tu bharataśreṣṭhe jānubhyām avanīṃ gate udatiṣṭhat tato nādaḥ sṛñjayānāṃ jagatpate
9.56.55
teṣāṃ tu ninadaṃ śrutvā sṛñjayānāṃ nararṣabhaḥ amarṣād bharataśreṣṭha putras te samakupyata
9.56.56
utthāya tu mahābāhuḥ kruddho nāga iva śvasan didhakṣann iva netrābhyāṃ bhīmasenam avaikṣata
9.56.57
tataḥ sa bharataśreṣṭho gadāpāṇir abhidravat pramathiṣyann iva śiro bhīmasenasya saṃyuge
9.56.58
sa mahātmā mahātmānaṃ bhīmaṃ bhīmaparākramaḥ atāḍayac chaṅkhadeśe sa cacālācalopamaḥ
9.56.59
sa bhūyaḥ śuśubhe pārthas tāḍito gadayā raṇe udbhinnarudhiro rājan prabhinna iva kuñjaraḥ
9.56.60
tato gadāṃ vīrahaṇīm ayasmayīṃ; pragṛhya vajrāśanitulyanisvanām atāḍayac chatrum amitrakarśano; balena vikramya dhanaṃjayāgrajaḥ
9.56.61
sa bhīmasenābhihatas tavātmajaḥ; papāta saṃkampitadehabandhanaḥ supuṣpito mārutavegatāḍito; mahāvane sāla ivāvaghūrṇitaḥ
9.56.62
tataḥ praṇedur jahṛṣuś ca pāṇḍavāḥ; samīkṣya putraṃ patitaṃ kṣitau tava tataḥ sutas te pratilabhya cetanāṃ; samutpapāta dvirado yathā hradāt
9.56.63
sa pārthivo nityam amarṣitas tadā; mahārathaḥ śikṣitavat paribhraman atāḍayat pāṇḍavam agrataḥ sthitaṃ; sa vihvalāṅgo jagatīm upāspṛśat
9.56.64
sa siṃhanādān vinanāda kauravo; nipātya bhūmau yudhi bhīmam ojasā bibheda caivāśanitulyatejasā; gadānipātena śarīrarakṣaṇam
9.56.65
tato 'ntarikṣe ninado mahān abhūd; divaukasām apsarasāṃ ca neduṣām papāta coccair amarapraveritaṃ; vicitrapuṣpotkaravarṣam uttamam
9.56.66
tataḥ parān āviśad uttamaṃ bhayaṃ; samīkṣya bhūmau patitaṃ narottamam ahīyamānaṃ ca balena kauravaṃ; niśamya bhedaṃ ca dṛḍhasya varmaṇaḥ
9.56.67
tato muhūrtād upalabhya cetanāṃ; pramṛjya vaktraṃ rudhirārdram ātmanaḥ dhṛtiṃ samālambya vivṛttalocano; balena saṃstabhya vṛkodaraḥ sthitaḥ
9.57.1
saṃjaya uvāca samudīrṇaṃ tato dṛṣṭvā saṃgrāmaṃ kurumukhyayoḥ athābravīd arjunas tu vāsudevaṃ yaśasvinam
9.57.2
anayor vīrayor yuddhe ko jyāyān bhavato mataḥ kasya vā ko guṇo bhūyān etad vada janārdana
9.57.3
vāsudeva uvāca upadeśo 'nayos tulyo bhīmas tu balavattaraḥ kṛtayatnataras tv eṣa dhārtarāṣṭro vṛkodarāt
9.57.4
bhīmasenas tu dharmeṇa yudhyamāno na jeṣyati anyāyena tu yudhyan vai hanyād eṣa suyodhanam
9.57.5
māyayā nirjitā devair asurā iti naḥ śrutam virocanaś ca śakreṇa māyayā nirjitaḥ sakhe māyayā cākṣipat tejo vṛtrasya balasūdanaḥ
9.57.6
pratijñātaṃ tu bhīmena dyūtakāle dhanaṃjaya ūrū bhetsyāmi te saṃkhye gadayeti suyodhanam
9.57.7
so 'yaṃ pratijñāṃ tāṃ cāpi pārayitvārikarśanaḥ māyāvinaṃ ca rājānaṃ māyayaiva nikṛntatu
9.57.8
yady eṣa balam āsthāya nyāyena prahariṣyati viṣamasthas tato rājā bhaviṣyati yudhiṣṭhiraḥ
9.57.9
punar eva ca vakṣyāmi pāṇḍavedaṃ nibodha me dharmarājāparādhena bhayaṃ naḥ punarāgatam
9.57.10
kṛtvā hi sumahat karma hatvā bhīṣmamukhān kurūn jayaḥ prāpto yaśaś cāgryaṃ vairaṃ ca pratiyātitam tad evaṃ vijayaḥ prāptaḥ punaḥ saṃśayitaḥ kṛtaḥ
9.57.11
abuddhir eṣā mahatī dharmarājasya pāṇḍava yad ekavijaye yuddhaṃ paṇitaṃ kṛtam īdṛśam suyodhanaḥ kṛtī vīra ekāyanagatas tathā
9.57.12
api cośanasā gītaḥ śrūyate 'yaṃ purātanaḥ ślokas tattvārthasahitas tan me nigadataḥ śṛṇu
9.57.13
punarāvartamānānāṃ bhagnānāṃ jīvitaiṣiṇām bhetavyam ariśeṣāṇām ekāyanagatā hi te
9.57.14
suyodhanam imaṃ bhagnaṃ hatasainyaṃ hradaṃ gatam parājitaṃ vanaprepsuṃ nirāśaṃ rājyalambhane
9.57.15
ko nv eṣa saṃyuge prājñaḥ punar dvaṃdve samāhvayet api vo nirjitaṃ rājyaṃ na hareta suyodhanaḥ
9.57.16
yas trayodaśavarṣāṇi gadayā kṛtaniśramaḥ caraty ūrdhvaṃ ca tiryak ca bhīmasenajighāṃsayā
9.57.17
evaṃ cen na mahābāhur anyāyena haniṣyati eṣa vaḥ kauravo rājā dhārtarāṣṭro bhaviṣyati
9.57.18
dhanaṃjayas tu śrutvaitat keśavasya mahātmanaḥ prekṣato bhīmasenasya hastenorum atāḍayat
9.57.19
gṛhya saṃjñāṃ tato bhīmo gadayā vyacarad raṇe maṇḍalāni vicitrāṇi yamakānītarāṇi ca
9.57.20
dakṣiṇaṃ maṇḍalaṃ savyaṃ gomūtrakam athāpi ca vyacarat pāṇḍavo rājann ariṃ saṃmohayann iva
9.57.21
tathaiva tava putro 'pi gadāmārgaviśāradaḥ vyacaral laghu citraṃ ca bhīmasenajighāṃsayā
9.57.22
ādhunvantau gade ghore candanāgarurūṣite vairasyāntaṃ parīpsantau raṇe kruddhāv ivāntakau
9.57.23
anyonyaṃ tau jighāṃsantau pravīrau puruṣarṣabhau yuyudhāte garutmantau yathā nāgāmiṣaiṣiṇau
9.57.24
maṇḍalāni vicitrāṇi carator nṛpabhīmayoḥ gadāsaṃpātajās tatra prajajñuḥ pāvakārciṣaḥ
9.57.25
samaṃ praharatos tatra śūrayor balinor mṛdhe kṣubdhayor vāyunā rājan dvayor iva samudrayoḥ
9.57.26
tayoḥ praharatos tulyaṃ mattakuñjarayor iva gadānirghātasaṃhrādaḥ prahārāṇām ajāyata
9.57.27
tasmiṃs tadā saṃprahāre dāruṇe saṃkule bhṛśam ubhāv api pariśrāntau yudhyamānāv ariṃdamau
9.57.28
tau muhūrtaṃ samāśvasya punar eva paraṃtapau abhyahārayatāṃ kruddhau pragṛhya mahatī gade
9.57.29
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ ghorarūpam asaṃvṛtam gadānipātai rājendra takṣator vai parasparam
9.57.30
vyāyāmapradrutau tau tu vṛṣabhākṣau tarasvinau anyonyaṃ jaghnatur vīrau paṅkasthau mahiṣāv iva
9.57.31
jarjarīkṛtasarvāṅgau rudhireṇābhisaṃplutau dadṛśāte himavati puṣpitāv iva kiṃśukau
9.57.32
duryodhanena pārthas tu vivare saṃpradarśite īṣad utsmayamānas tu sahasā prasasāra ha
9.57.33
tam abhyāśagataṃ prājño raṇe prekṣya vṛkodaraḥ avākṣipad gadāṃ tasmai vegena mahatā balī
9.57.34
avakṣepaṃ tu taṃ dṛṣṭvā putras tava viśāṃ pate apāsarpat tataḥ sthānāt sā moghā nyapatad bhuvi
9.57.35
mokṣayitvā prahāraṃ taṃ sutas tava sa saṃbhramāt bhīmasenaṃ ca gadayā prāharat kurusattamaḥ
9.57.36
tasya viṣyandamānena rudhireṇāmitaujasaḥ prahāragurupātāc ca mūrcheva samajāyata
9.57.37
duryodhanas taṃ ca veda pīḍitaṃ pāṇḍavaṃ raṇe dhārayām āsa bhīmo 'pi śarīram atipīḍitam
9.57.38
amanyata sthitaṃ hy enaṃ prahariṣyantam āhave ato na prāharat tasmai punar eva tavātmajaḥ
9.57.39
tato muhūrtam āśvasya duryodhanam avasthitam vegenābhyadravad rājan bhīmasenaḥ pratāpavān
9.57.40
tam āpatantaṃ saṃprekṣya saṃrabdham amitaujasam mogham asya prahāraṃ taṃ cikīrṣur bharatarṣabha
9.57.41
avasthāne matiṃ kṛtvā putras tava mahāmanāḥ iyeṣotpatituṃ rājaṃś chalayiṣyan vṛkodaram
9.57.42
abudhyad bhīmasenas tad rājñas tasya cikīrṣitam athāsya samabhidrutya samutkramya ca siṃhavat
9.57.43
sṛtyā vañcayato rājan punar evotpatiṣyataḥ ūrubhyāṃ prāhiṇod rājan gadāṃ vegena pāṇḍavaḥ
9.57.44
sā vajraniṣpeṣasamā prahitā bhīmakarmaṇā ūrū duryodhanasyātha babhañja priyadarśanau
9.57.45
sa papāta naravyāghro vasudhām anunādayan bhagnorur bhīmasenena putras tava mahīpate
9.57.46
vavur vātāḥ sanirghātāḥ pāṃsuvarṣaṃ papāta ca cacāla pṛthivī cāpi savṛkṣakṣupaparvatā
9.57.47
tasmin nipatite vīre patyau sarvamahīkṣitām mahāsvanā punar dīptā sanirghātā bhayaṃkarī papāta colkā mahatī patite pṛthivīpatau
9.57.48
tathā śoṇitavarṣaṃ ca pāṃsuvarṣaṃ ca bhārata vavarṣa maghavāṃs tatra tava putre nipātite
9.57.49
yakṣāṇāṃ rākṣasānāṃ ca piśācānāṃ tathaiva ca antarikṣe mahānādaḥ śrūyate bharatarṣabha
9.57.50
tena śabdena ghoreṇa mṛgāṇām atha pakṣiṇām jajñe ghoratamaḥ śabdo bahūnāṃ sarvatodiśam
9.57.51
ye tatra vājinaḥ śeṣā gajāś ca manujaiḥ saha mumucus te mahānādaṃ tava putre nipātite
9.57.52
bherīśaṅkhamṛdaṅgānām abhavac ca svano mahān antarbhūmigataś caiva tava putre nipātite
9.57.53
bahupādair bahubhujaiḥ kabandhair ghoradarśanaiḥ nṛtyadbhir bhayadair vyāptā diśas tatrābhavan nṛpa
9.57.54
dhvajavanto 'stravantaś ca śastravantas tathaiva ca prākampanta tato rājaṃs tava putre nipātite
9.57.55
hradāḥ kūpāś ca rudhiram udvemur nṛpasattama nadyaś ca sumahāvegāḥ pratisrotovahābhavan
9.57.56
pulliṅgā iva nāryas tu strīliṅgāḥ puruṣābhavan duryodhane tadā rājan patite tanaye tava
9.57.57
dṛṣṭvā tān adbhutotpātān pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ saha āvignamanasaḥ sarve babhūvur bharatarṣabha
9.57.58
yayur devā yathākāmaṃ gandharvāpsarasas tathā kathayanto 'dbhutaṃ yuddhaṃ sutayos tava bhārata
9.57.59
tathaiva siddhā rājendra tathā vātikacāraṇāḥ narasiṃhau praśaṃsantau viprajagmur yathāgatam
9.58.1
saṃjaya uvāca taṃ pātitaṃ tato dṛṣṭvā mahāśālam ivodgatam prahṛṣṭamanasaḥ sarve babhūvus tatra pāṇḍavāḥ
9.58.2
unmattam iva mātaṅgaṃ siṃhena vinipātitam dadṛśur hṛṣṭaromāṇaḥ sarve te cāpi somakāḥ
9.58.3
tato duryodhanaṃ hatvā bhīmasenaḥ pratāpavān patitaṃ kauravendraṃ tam upagamyedam abravīt
9.58.4
gaur gaur iti purā manda draupadīm ekavāsasam yat sabhāyāṃ hasann asmāṃs tadā vadasi durmate tasyāvahāsasya phalam adya tvaṃ samavāpnuhi
9.58.5
evam uktvā sa vāmena padā maulim upāspṛśat śiraś ca rājasiṃhasya pādena samaloḍayat
9.58.6
tathaiva krodhasaṃrakto bhīmaḥ parabalārdanaḥ punar evābravīd vākyaṃ yat tac chṛṇu narādhipa
9.58.7
ye 'smān puro 'panṛtyanta punar gaur iti gaur iti tān vayaṃ pratinṛtyāmaḥ punar gaur iti gaur iti
9.58.8
nāsmākaṃ nikṛtir vahnir nākṣadyūtaṃ na vañcanā svabāhubalam āśritya prabādhāmo vayaṃ ripūn
9.58.9
so 'vāpya vairasya parasya pāraṃ; vṛkodaraḥ prāha śanaiḥ prahasya yudhiṣṭhiraṃ keśavasṛñjayāṃś ca; dhanaṃjayaṃ mādravatīsutau ca
9.58.10
rajasvalāṃ draupadīm ānayan ye; ye cāpy akurvanta sadasy avastrām tān paśyadhvaṃ pāṇḍavair dhārtarāṣṭrān; raṇe hatāṃs tapasā yājñasenyāḥ
9.58.11
ye naḥ purā ṣaṇḍhatilān avocan; krūrā rājño dhṛtarāṣṭrasya putrāḥ te no hatāḥ sagaṇāḥ sānubandhāḥ; kāmaṃ svargaṃ narakaṃ vā vrajāmaḥ
9.58.12
punaś ca rājñaḥ patitasya bhūmau; sa tāṃ gadāṃ skandhagatāṃ nirīkṣya vāmena pādena śiraḥ pramṛdya; duryodhanaṃ naikṛtikety avocat
9.58.13
hṛṣṭena rājan kurupārthivasya; kṣudrātmanā bhīmasenena pādam dṛṣṭvā kṛtaṃ mūrdhani nābhyanandan; dharmātmānaḥ somakānāṃ prabarhāḥ
9.58.14
tava putraṃ tathā hatvā katthamānaṃ vṛkodaram nṛtyamānaṃ ca bahuśo dharmarājo 'bravīd idam
9.58.15
mā śiro 'sya padā mardīr mā dharmas te 'tyagān mahān rājā jñātir hataś cāyaṃ naitan nyāyyaṃ tavānagha
9.58.16
vidhvasto 'yaṃ hatāmātyo hatabhrātā hataprajaḥ utsannapiṇḍo bhrātā ca naitan nyāyyaṃ kṛtaṃ tvayā
9.58.17
dhārmiko bhīmaseno 'sāv ity āhus tvāṃ purā janāḥ sa kasmād bhīmasena tvaṃ rājānam adhitiṣṭhasi
9.58.18
dṛṣṭvā duryodhanaṃ rājā kuntīputras tathāgatam netrābhyām aśrupūrṇābhyām idaṃ vacanam abravīt
9.58.19
nūnam etad balavatā dhātrādiṣṭaṃ mahātmanā yad vayaṃ tvāṃ jighāṃsāmas tvaṃ cāsmān kurusattama
9.58.20
ātmano hy aparādhena mahad vyasanam īdṛśam prāptavān asi yal lobhān madād bālyāc ca bhārata
9.58.21
ghātayitvā vayasyāṃś ca bhrātṝn atha pitṝṃs tathā putrān pautrāṃs tathācāryāṃs tato 'si nidhanaṃ gataḥ
9.58.22
tavāparādhād asmābhir bhrātaras te mahārathāḥ nihatā jñātayaś cānye diṣṭaṃ manye duratyayam
9.58.23
snuṣāś ca prasnuṣāś caiva dhṛtarāṣṭrasya vihvalāḥ garhayiṣyanti no nūnaṃ vidhavāḥ śokakarśitāḥ
9.58.24
evam uktvā suduḥkhārto niśaśvāsa sa pārthivaḥ vilalāpa ciraṃ cāpi dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ
9.59.1
dhṛtarāṣṭra uvāca adharmeṇa hataṃ dṛṣṭvā rājānaṃ mādhavottamaḥ kim abravīt tadā sūta baladevo mahābalaḥ
9.59.2
gadāyuddhaviśeṣajño gadāyuddhaviśāradaḥ kṛtavān rauhiṇeyo yat tan mamācakṣva saṃjaya
9.59.3
saṃjaya uvāca śirasy abhihataṃ dṛṣṭvā bhīmasenena te sutam rāmaḥ praharatāṃ śreṣṭhaś cukrodha balavad balī
9.59.4
tato madhye narendrāṇām ūrdhvabāhur halāyudhaḥ kurvann ārtasvaraṃ ghoraṃ dhig dhig bhīmety uvāca ha
9.59.5
aho dhig yad adho nābheḥ prahṛtaṃ śuddhavikrame naitad dṛṣṭaṃ gadāyuddhe kṛtavān yad vṛkodaraḥ
9.59.6
adho nābhyā na hantavyam iti śāstrasya niścayaḥ ayaṃ tv aśāstravin mūḍhaḥ svacchandāt saṃpravartate
9.59.7
tasya tat tad bruvāṇasya roṣaḥ samabhavan mahān tato lāṅgalam udyamya bhīmam abhyadravad balī
9.59.8
tasyordhvabāhoḥ sadṛśaṃ rūpam āsīn mahātmanaḥ bahudhātuvicitrasya śvetasyeva mahāgireḥ
9.59.9
tam utpatantaṃ jagrāha keśavo vinayānataḥ bāhubhyāṃ pīnavṛttābhyāṃ prayatnād balavad balī
9.59.10
sitāsitau yaduvarau śuśubhāte 'dhikaṃ tataḥ nabhogatau yathā rājaṃś candrasūryau dinakṣaye
9.59.11
uvāca cainaṃ saṃrabdhaṃ śamayann iva keśavaḥ ātmavṛddhir mitravṛddhir mitramitrodayas tathā viparītaṃ dviṣatsv etat ṣaḍvidhā vṛddhir ātmanaḥ
9.59.12
ātmany api ca mitreṣu viparītaṃ yadā bhavet tadā vidyān manojyānim āśu śāntikaro bhavet
9.59.13
asmākaṃ sahajaṃ mitraṃ pāṇḍavāḥ śuddhapauruṣāḥ svakāḥ pitṛṣvasuḥ putrās te parair nikṛtā bhṛśam
9.59.14
pratijñāpāraṇaṃ dharmaḥ kṣatriyasyeti vettha ha suyodhanasya gadayā bhaṅktāsmy ūrū mahāhave iti pūrvaṃ pratijñātaṃ bhīmena hi sabhātale
9.59.15
maitreyeṇābhiśaptaś ca pūrvam eva maharṣiṇā ūrū bhetsyati te bhīmo gadayeti paraṃtapa ato doṣaṃ na paśyāmi mā krudhas tvaṃ pralambahan
9.59.16
yaunair hārdaiś ca saṃbandhaiḥ saṃbaddhāḥ smeha pāṇḍavaiḥ teṣāṃ vṛddhyābhivṛddhir no mā krudhaḥ puruṣarṣabha
9.59.17
rāma uvāca dharmaḥ sucaritaḥ sadbhiḥ saha dvābhyāṃ niyacchati arthaś cātyarthalubdhasya kāmaś cātiprasaṅginaḥ
9.59.18
dharmārthau dharmakāmau ca kāmārthau cāpy apīḍayan dharmārthakāmān yo 'bhyeti so 'tyantaṃ sukham aśnute
9.59.19
tad idaṃ vyākulaṃ sarvaṃ kṛtaṃ dharmasya pīḍanāt bhīmasenena govinda kāmaṃ tvaṃ tu yathāttha mām
9.59.20
vāsudeva uvāca aroṣaṇo hi dharmātmā satataṃ dharmavatsalaḥ bhavān prakhyāyate loke tasmāt saṃśāmya mā krudhaḥ
9.59.21
prāptaṃ kaliyugaṃ viddhi pratijñāṃ pāṇḍavasya ca ānṛṇyaṃ yātu vairasya pratijñāyāś ca pāṇḍavaḥ
9.59.22
saṃjaya uvāca dharmacchalam api śrutvā keśavāt sa viśāṃ pate naiva prītamanā rāmo vacanaṃ prāha saṃsadi
9.59.23
hatvādharmeṇa rājānaṃ dharmātmānaṃ suyodhanam jihmayodhīti loke 'smin khyātiṃ yāsyati pāṇḍavaḥ
9.59.24
duryodhano 'pi dharmātmā gatiṃ yāsyati śāśvatīm ṛjuyodhī hato rājā dhārtarāṣṭro narādhipaḥ
9.59.25
yuddhadīkṣāṃ praviśyājau raṇayajñaṃ vitatya ca hutvātmānam amitrāgnau prāpa cāvabhṛthaṃ yaśaḥ
9.59.26
ity uktvā ratham āsthāya rauhiṇeyaḥ pratāpavān śvetābhraśikharākāraḥ prayayau dvārakāṃ prati
9.59.27
pāñcālāś ca savārṣṇeyāḥ pāṇḍavāś ca viśāṃ pate rāme dvāravatīṃ yāte nātipramanaso 'bhavan
9.59.28
tato yudhiṣṭhiraṃ dīnaṃ cintāparam adhomukham śokopahatasaṃkalpaṃ vāsudevo 'bravīd idam
9.59.29
dharmarāja kimarthaṃ tvam adharmam anumanyase hatabandhor yad etasya patitasya vicetasaḥ
9.59.30
duryodhanasya bhīmena mṛdyamānaṃ śiraḥ padā upaprekṣasi kasmāt tvaṃ dharmajñaḥ san narādhipa
9.59.31
yudhiṣṭhira uvāca na mamaitat priyaṃ kṛṣṇa yad rājānaṃ vṛkodaraḥ padā mūrdhny aspṛśat krodhān na ca hṛṣye kulakṣaye
9.59.32
nikṛtyā nikṛtā nityaṃ dhṛtarāṣṭrasutair vayam bahūni paruṣāṇy uktvā vanaṃ prasthāpitāḥ sma ha
9.59.33
bhīmasenasya tad duḥkham atīva hṛdi vartate iti saṃcintya vārṣṇeya mayaitat samupekṣitam
9.59.34
tasmād dhatvākṛtaprajñaṃ lubdhaṃ kāmavaśānugam labhatāṃ pāṇḍavaḥ kāmaṃ dharme 'dharme 'pi vā kṛte
9.59.35
saṃjaya uvāca ity ukte dharmarājena vāsudevo 'bravīd idam kāmam astv evam iti vai kṛcchrād yadukulodvahaḥ
9.59.36
ity ukto vāsudevena bhīmapriyahitaiṣiṇā anvamodata tat sarvaṃ yad bhīmena kṛtaṃ yudhi
9.59.37
bhīmaseno 'pi hatvājau tava putram amarṣaṇaḥ abhivādyāgrataḥ sthitvā saṃprahṛṣṭaḥ kṛtāñjaliḥ
9.59.38
provāca sumahātejā dharmarājaṃ yudhiṣṭhiram harṣād utphullanayano jitakāśī viśāṃ pate
9.59.39
tavādya pṛthivī rājan kṣemā nihatakaṇṭakā tāṃ praśādhi mahārāja svadharmam anupālayan
9.59.40
yas tu kartāsya vairasya nikṛtyā nikṛtipriyaḥ so 'yaṃ vinihataḥ śete pṛthivyāṃ pṛthivīpate
9.59.41
duḥśāsanaprabhṛtayaḥ sarve te cogravādinaḥ rādheyaḥ śakuniś cāpi nihatās tava śatravaḥ
9.59.42
seyaṃ ratnasamākīrṇā mahī savanaparvatā upāvṛttā mahārāja tvām adya nihatadviṣam
9.59.43
yudhiṣṭhira uvāca gataṃ vairasya nidhanaṃ hato rājā suyodhanaḥ kṛṣṇasya matam āsthāya vijiteyaṃ vasuṃdharā
9.59.44
diṣṭyā gatas tvam ānṛṇyaṃ mātuḥ kopasya cobhayoḥ diṣṭyā jayasi durdharṣa diṣṭyā śatrur nipātitaḥ
9.60.1
dhṛtarāṣṭra uvāca hataṃ duryodhanaṃ dṛṣṭvā bhīmasenena saṃyuge pāṇḍavāḥ sṛñjayāś caiva kim akurvata saṃjaya
9.60.2
saṃjaya uvāca hataṃ duryodhanaṃ dṛṣṭvā bhīmasenena saṃyuge siṃheneva mahārāja mattaṃ vanagajaṃ vane
9.60.3
prahṛṣṭamanasas tatra kṛṣṇena saha pāṇḍavāḥ pāñcālāḥ sṛñjayāś caiva nihate kurunandane
9.60.4
āvidhyann uttarīyāṇi siṃhanādāṃś ca nedire naitān harṣasamāviṣṭān iyaṃ sehe vasuṃdharā
9.60.5
dhanūṃṣy anye vyākṣipanta jyāś cāpy anye tathākṣipan dadhmur anye mahāśaṅkhān anye jaghnuś ca dundubhīḥ
9.60.6
cikrīḍuś ca tathaivānye jahasuś ca tavāhitāḥ abruvaṃś cāsakṛd vīrā bhīmasenam idaṃ vacaḥ
9.60.7
duṣkaraṃ bhavatā karma raṇe 'dya sumahat kṛtam kauravendraṃ raṇe hatvā gadayātikṛtaśramam
9.60.8
indreṇeva hi vṛtrasya vadhaṃ paramasaṃyuge tvayā kṛtam amanyanta śatror vadham imaṃ janāḥ
9.60.9
carantaṃ vividhān mārgān maṇḍalāni ca sarvaśaḥ duryodhanam imaṃ śūraṃ ko 'nyo hanyād vṛkodarāt
9.60.10
vairasya ca gataḥ pāraṃ tvam ihānyaiḥ sudurgamam aśakyam etad anyena saṃpādayitum īdṛśam
9.60.11
kuñjareṇeva mattena vīra saṃgrāmamūrdhani duryodhanaśiro diṣṭyā pādena mṛditaṃ tvayā
9.60.12
siṃhena mahiṣasyeva kṛtvā saṃgaram adbhutam duḥśāsanasya rudhiraṃ diṣṭyā pītaṃ tvayānagha
9.60.13
ye viprakurvan rājānaṃ dharmātmānaṃ yudhiṣṭhiram mūrdhni teṣāṃ kṛtaḥ pādo diṣṭyā te svena karmaṇā
9.60.14
amitrāṇām adhiṣṭhānād vadhād duryodhanasya ca bhīma diṣṭyā pṛthivyāṃ te prathitaṃ sumahad yaśaḥ
9.60.15
evaṃ nūnaṃ hate vṛtre śakraṃ nandanti bandinaḥ tathā tvāṃ nihatāmitraṃ vayaṃ nandāma bhārata
9.60.16
duryodhanavadhe yāni romāṇi hṛṣitāni naḥ adyāpi na vihṛṣyanti tāni tad viddhi bhārata ity abruvan bhīmasenaṃ vātikās tatra saṃgatāḥ
9.60.17
tān hṛṣṭān puruṣavyāghrān pāñcālān pāṇḍavaiḥ saha bruvataḥ sadṛśaṃ tatra provāca madhusūdanaḥ
9.60.18
na nyāyyaṃ nihataḥ śatrur bhūyo hantuṃ janādhipāḥ asakṛd vāgbhir ugrābhir nihato hy eṣa mandadhīḥ
9.60.19
tadaivaiṣa hataḥ pāpo yadaiva nirapatrapaḥ lubdhaḥ pāpasahāyaś ca suhṛdāṃ śāsanātigaḥ
9.60.20
bahuśo viduradroṇakṛpagāṅgeyasṛñjayaiḥ pāṇḍubhyaḥ procyamāno 'pi pitryam aṃśaṃ na dattavān
9.60.21
naiṣa yogyo 'dya mitraṃ vā śatrur vā puruṣādhamaḥ kim anenātinunnena vāgbhiḥ kāṣṭhasadharmaṇā
9.60.22
ratheṣv ārohata kṣipraṃ gacchāmo vasudhādhipāḥ diṣṭyā hato 'yaṃ pāpātmā sāmātyajñātibāndhavaḥ
9.60.23
iti śrutvā tv adhikṣepaṃ kṛṣṇād duryodhano nṛpaḥ amarṣavaśam āpanna udatiṣṭhad viśāṃ pate
9.60.24
sphigdeśenopaviṣṭaḥ sa dorbhyāṃ viṣṭabhya medinīm dṛṣṭiṃ bhrūsaṃkaṭāṃ kṛtvā vāsudeve nyapātayat
9.60.25
ardhonnataśarīrasya rūpam āsīn nṛpasya tat kruddhasyāśīviṣasyeva cchinnapucchasya bhārata
9.60.26
prāṇāntakaraṇīṃ ghorāṃ vedanām avicintayan duryodhano vāsudevaṃ vāgbhir ugrābhir ārdayat
9.60.27
kaṃsadāsasya dāyāda na te lajjāsty anena vai adharmeṇa gadāyuddhe yad ahaṃ vinipātitaḥ
9.60.28
ūrū bhindhīti bhīmasya smṛtiṃ mithyā prayacchatā kiṃ na vijñātam etan me yad arjunam avocathāḥ
9.60.29
ghātayitvā mahīpālān ṛjuyuddhān sahasraśaḥ jihmair upāyair bahubhir na te lajjā na te ghṛṇā
9.60.30
ahany ahani śūrāṇāṃ kurvāṇaḥ kadanaṃ mahat śikhaṇḍinaṃ puraskṛtya ghātitas te pitāmahaḥ
9.60.31
aśvatthāmnaḥ sanāmānaṃ hatvā nāgaṃ sudurmate ācāryo nyāsitaḥ śastraṃ kiṃ tan na viditaṃ mama
9.60.32
sa cānena nṛśaṃsena dhṛṣṭadyumnena vīryavān pātyamānas tvayā dṛṣṭo na cainaṃ tvam avārayaḥ
9.60.33
vadhārthaṃ pāṇḍuputrasya yācitāṃ śaktim eva ca ghaṭotkace vyaṃsayathāḥ kas tvattaḥ pāpakṛttamaḥ
9.60.34
chinnabāhuḥ prāyagatas tathā bhūriśravā balī tvayā nisṛṣṭena hataḥ śaineyena durātmanā
9.60.35
kurvāṇaś cottamaṃ karma karṇaḥ pārthajigīṣayā vyaṃsanenāśvasenasya pannagendrasutasya vai
9.60.36
punaś ca patite cakre vyasanārtaḥ parājitaḥ pātitaḥ samare karṇaś cakravyagro 'graṇīr nṛṇām
9.60.37
yadi māṃ cāpi karṇaṃ ca bhīṣmadroṇau ca saṃyuge ṛjunā pratiyudhyethā na te syād vijayo dhruvam
9.60.38
tvayā punar anāryeṇa jihmamārgeṇa pārthivāḥ svadharmam anutiṣṭhanto vayaṃ cānye ca ghātitāḥ
9.60.39
vāsudeva uvāca hatas tvam asi gāndhāre sabhrātṛsutabāndhavaḥ sagaṇaḥ sasuhṛc caiva pāpamārgam anuṣṭhitaḥ
9.60.40
tavaiva duṣkṛtair vīrau bhīṣmadroṇau nipātitau karṇaś ca nihataḥ saṃkhye tava śīlānuvartakaḥ
9.60.41
yācyamāno mayā mūḍha pitryam aṃśaṃ na ditsasi pāṇḍavebhyaḥ svarājyārdhaṃ lobhāc chakuniniścayāt
9.60.42
viṣaṃ te bhīmasenāya dattaṃ sarve ca pāṇḍavāḥ pradīpitā jatugṛhe mātrā saha sudurmate
9.60.43
sabhāyāṃ yājñasenī ca kṛṣṭā dyūte rajasvalā tadaiva tāvad duṣṭātman vadhyas tvaṃ nirapatrapaḥ
9.60.44
anakṣajñaṃ ca dharmajñaṃ saubalenākṣavedinā nikṛtyā yat parājaiṣīs tasmād asi hato raṇe
9.60.45
jayadrathena pāpena yat kṛṣṇā kleśitā vane yāteṣu mṛgayāṃ teṣu tṛṇabindor athāśrame
9.60.46
abhimanyuś ca yad bāla eko bahubhir āhave tvaddoṣair nihataḥ pāpa tasmād asi hato raṇe
9.60.47
duryodhana uvāca adhītaṃ vidhivad dattaṃ bhūḥ praśāstā sasāgarā mūrdhni sthitam amitrāṇāṃ ko nu svantataro mayā
9.60.48
yad iṣṭaṃ kṣatrabandhūnāṃ svadharmam anupaśyatām tad idaṃ nidhanaṃ prāptaṃ ko nu svantataro mayā
9.60.49
devārhā mānuṣā bhogāḥ prāptā asulabhā nṛpaiḥ aiśvaryaṃ cottamaṃ prāptaṃ ko nu svantataro mayā
9.60.50
sasuhṛt sānubandhaś ca svargaṃ gantāham acyuta yūyaṃ vihatasaṃkalpāḥ śocanto vartayiṣyatha
9.60.51
saṃjaya uvāca asya vākyasya nidhane kururājasya bhārata apatat sumahad varṣaṃ puṣpāṇāṃ puṇyagandhinām
9.60.52
avādayanta gandharvā jaguś cāpsarasāṃ gaṇāḥ siddhāś ca mumucur vācaḥ sādhu sādhv iti bhārata
9.60.53
vavau ca surabhir vāyuḥ puṇyagandho mṛduḥ sukhaḥ vyarājatāmalaṃ caiva nabho vaiḍūryasaṃnibham
9.60.54
atyadbhutāni te dṛṣṭvā vāsudevapurogamāḥ duryodhanasya pūjāṃ ca dṛṣṭvā vrīḍām upāgaman
9.60.55
hatāṃś cādharmataḥ śrutvā śokārtāḥ śuśucur hi te bhīṣmaṃ droṇaṃ tathā karṇaṃ bhūriśravasam eva ca
9.60.56
tāṃs tu cintāparān dṛṣṭvā pāṇḍavān dīnacetasaḥ provācedaṃ vacaḥ kṛṣṇo meghadundubhinisvanaḥ
9.60.57
naiṣa śakyo 'tiśīghrāstras te ca sarve mahārathāḥ ṛjuyuddhena vikrāntā hantuṃ yuṣmābhir āhave
9.60.58
upāyā vihitā hy ete mayā tasmān narādhipāḥ anyathā pāṇḍaveyānāṃ nābhaviṣyaj jayaḥ kva cit
9.60.59
te hi sarve mahātmānaś catvāro 'tirathā bhuvi na śakyā dharmato hantuṃ lokapālair api svayam
9.60.60
tathaivāyaṃ gadāpāṇir dhārtarāṣṭro gataklamaḥ na śakyo dharmato hantuṃ kālenāpīha daṇḍinā
9.60.61
na ca vo hṛdi kartavyaṃ yad ayaṃ ghātito nṛpaḥ mithyāvadhyās tathopāyair bahavaḥ śatravo 'dhikāḥ
9.60.62
pūrvair anugato mārgo devair asuraghātibhiḥ sadbhiś cānugataḥ panthāḥ sa sarvair anugamyate
9.60.63
kṛtakṛtyāḥ sma sāyāhne nivāsaṃ rocayāmahe sāśvanāgarathāḥ sarve viśramāmo narādhipāḥ
9.60.64
vāsudevavacaḥ śrutvā tadānīṃ pāṇḍavaiḥ saha pāñcālā bhṛśasaṃhṛṣṭā vineduḥ siṃhasaṃghavat
9.60.65
tataḥ prādhmāpayañ śaṅkhān pāñcajanyaṃ ca mādhavaḥ hṛṣṭā duryodhanaṃ dṛṣṭvā nihataṃ puruṣarṣabhāḥ
9.61.1
saṃjaya uvāca tatas te prayayuḥ sarve nivāsāya mahīkṣitaḥ śaṅkhān pradhmāpayanto vai hṛṣṭāḥ parighabāhavaḥ
9.61.2
pāṇḍavān gacchataś cāpi śibiraṃ no viśāṃ pate maheṣvāso 'nvagāt paścād yuyutsuḥ sātyakis tathā
9.61.3
dhṛṣṭadyumnaḥ śikhaṇḍī ca draupadeyāś ca sarvaśaḥ sarve cānye maheṣvāsā yayuḥ svaśibirāṇy uta
9.61.4
tatas te prāviśan pārthā hatatviṭkaṃ hateśvaram duryodhanasya śibiraṃ raṅgavad visṛte jane
9.61.5
gatotsavaṃ puram iva hṛtanāgam iva hradam strīvarṣavarabhūyiṣṭhaṃ vṛddhāmātyair adhiṣṭhitam
9.61.6
tatraitān paryupātiṣṭhan duryodhanapuraḥsarāḥ kṛtāñjalipuṭā rājan kāṣāyamalināmbarāḥ
9.61.7
śibiraṃ samanuprāpya kururājasya pāṇḍavāḥ avaterur mahārāja rathebhyo rathasattamāḥ
9.61.8
tato gāṇḍīvadhanvānam abhyabhāṣata keśavaḥ sthitaḥ priyahite nityam atīva bharatarṣabha
9.61.9
avaropaya gāṇḍīvam akṣayyau ca maheṣudhī athāham avarokṣyāmi paścād bharatasattama
9.61.10
svayaṃ caivāvaroha tvam etac chreyas tavānagha tac cākarot tathā vīraḥ pāṇḍuputro dhanaṃjayaḥ
9.61.11
atha paścāt tataḥ kṛṣṇo raśmīn utsṛjya vājinām avārohata medhāvī rathād gāṇḍīvadhanvanaḥ
9.61.12
athāvatīrṇe bhūtānām īśvare sumahātmani kapir antardadhe divyo dhvajo gāṇḍīvadhanvanaḥ
9.61.13
sa dagdho droṇakarṇābhyāṃ divyair astrair mahārathaḥ atha dīpto 'gninā hy āśu prajajvāla mahīpate
9.61.14
sopāsaṅgaḥ saraśmiś ca sāśvaḥ sayugabandhuraḥ bhasmībhūto 'patad bhūmau ratho gāṇḍīvadhanvanaḥ
9.61.15
taṃ tathā bhasmabhūtaṃ tu dṛṣṭvā pāṇḍusutāḥ prabho abhavan vismitā rājann arjunaś cedam abravīt
9.61.16
kṛtāñjaliḥ sapraṇayaṃ praṇipatyābhivādya ca govinda kasmād bhagavan ratho dagdho 'yam agninā
9.61.17
kim etan mahad āścaryam abhavad yadunandana tan me brūhi mahābāho śrotavyaṃ yadi manyase
9.61.18
vāsudeva uvāca astrair bahuvidhair dagdhaḥ pūrvam evāyam arjuna madadhiṣṭhitatvāt samare na viśīrṇaḥ paraṃtapa
9.61.19
idānīṃ tu viśīrṇo 'yaṃ dagdho brahmāstratejasā mayā vimuktaḥ kaunteya tvayy adya kṛtakarmaṇi
9.61.20
saṃjaya uvāca īṣad utsmayamānaś ca bhagavān keśavo 'rihā pariṣvajya ca rājānaṃ yudhiṣṭhiram abhāṣata
9.61.21
diṣṭyā jayasi kaunteya diṣṭyā te śatravo jitāḥ diṣṭyā gāṇḍīvadhanvā ca bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ
9.61.22
tvaṃ cāpi kuśalī rājan mādrīputrau ca pāṇḍavau muktā vīrakṣayād asmāt saṃgrāmān nihatadviṣaḥ kṣipram uttarakālāni kuru kāryāṇi bhārata
9.61.23
upayātam upaplavyaṃ saha gāṇḍīvadhanvanā ānīya madhuparkaṃ māṃ yat purā tvam avocathāḥ
9.61.24
eṣa bhrātā sakhā caiva tava kṛṣṇa dhanaṃjayaḥ rakṣitavyo mahābāho sarvāsv āpatsv iti prabho tava caivaṃ bruvāṇasya tathety evāham abruvam
9.61.25
sa savyasācī guptas te vijayī ca nareśvara bhrātṛbhiḥ saha rājendra śūraḥ satyaparākramaḥ mukto vīrakṣayād asmāt saṃgrāmād romaharṣaṇāt
9.61.26
evam uktas tu kṛṣṇena dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ hṛṣṭaromā mahārāja pratyuvāca janārdanam
9.61.27
pramuktaṃ droṇakarṇābhyāṃ brahmāstram arimardana kas tvad anyaḥ sahet sākṣād api vajrī puraṃdaraḥ
9.61.28
bhavatas tu prasādena saṃgrāme bahavo jitāḥ mahāraṇagataḥ pārtho yac ca nāsīt parāṅmukhaḥ
9.61.29
tathaiva ca mahābāho paryāyair bahubhir mayā karmaṇām anusaṃtānaṃ tejasaś ca gatiḥ śubhā
9.61.30
upaplavye maharṣir me kṛṣṇadvaipāyano 'bravīt yato dharmas tataḥ kṛṣṇo yataḥ kṛṣṇas tato jayaḥ
9.61.31
ity evam ukte te vīrāḥ śibiraṃ tava bhārata praviśya pratyapadyanta kośaratnarddhisaṃcayān
9.61.32
rajataṃ jātarūpaṃ ca maṇīn atha ca mauktikān bhūṣaṇāny atha mukhyāni kambalāny ajināni ca dāsīdāsam asaṃkhyeyaṃ rājyopakaraṇāni ca
9.61.33
te prāpya dhanam akṣayyaṃ tvadīyaṃ bharatarṣabha udakrośan maheṣvāsā narendra vijitārayaḥ
9.61.34
te tu vīrāḥ samāśvasya vāhanāny avamucya ca atiṣṭhanta muhuḥ sarve pāṇḍavāḥ sātyakis tathā
9.61.35
athābravīn mahārāja vāsudevo mahāyaśāḥ asmābhir maṅgalārthāya vastavyaṃ śibirād bahiḥ
9.61.36
tathety uktvā ca te sarve pāṇḍavāḥ sātyakis tathā vāsudevena sahitā maṅgalārthaṃ yayur bahiḥ
9.61.37
te samāsādya saritaṃ puṇyāmoghavatīṃ nṛpa nyavasann atha tāṃ rātriṃ pāṇḍavā hataśatravaḥ
9.61.38
tataḥ saṃpreṣayām āsur yādavaṃ nāgasāhvayam sa ca prāyāj javenāśu vāsudevaḥ pratāpavān dārukaṃ ratham āropya yena rājāmbikāsutaḥ
9.61.39
tam ūcuḥ saṃprayāsyantaṃ sainyasugrīvavāhanam pratyāśvāsaya gāndhārīṃ hataputrāṃ yaśasvinīm
9.61.40
sa prāyāt pāṇḍavair uktas tat puraṃ sātvatāṃ varaḥ āsasādayiṣuḥ kṣipraṃ gāndhārīṃ nihatātmajām
9.62.1
janamejaya uvāca kimarthaṃ rājaśārdūlo dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ gāndhāryāḥ preṣayām āsa vāsudevaṃ paraṃtapam
9.62.2
yadā pūrvaṃ gataḥ kṛṣṇaḥ śamārthaṃ kauravān prati na ca taṃ labdhavān kāmaṃ tato yuddham abhūd idam
9.62.3
nihateṣu tu yodheṣu hate duryodhane tathā pṛthivyāṃ pāṇḍaveyasya niḥsapatne kṛte yudhi
9.62.4
vidrute śibire śūnye prāpte yaśasi cottame kiṃ nu tat kāraṇaṃ brahman yena kṛṣṇo gataḥ punaḥ
9.62.5
na caitat kāraṇaṃ brahmann alpaṃ vai pratibhāti me yatrāgamad ameyātmā svayam eva janārdanaḥ
9.62.6
tattvato vai samācakṣva sarvam adhvaryusattama yac cātra kāraṇaṃ brahman kāryasyāsya viniścaye
9.62.7
vaiśaṃpāyana uvāca tvadyukto 'yam anupraśno yan māṃ pṛcchasi pārthiva tat te 'haṃ saṃpravakṣyāmi yathāvad bharatarṣabha
9.62.8
hataṃ duryodhanaṃ dṛṣṭvā bhīmasenena saṃyuge vyutkramya samayaṃ rājan dhārtarāṣṭraṃ mahābalam
9.62.9
anyāyena hataṃ dṛṣṭvā gadāyuddhena bhārata yudhiṣṭhiraṃ mahārāja mahad bhayam athāviśat
9.62.10
cintayāno mahābhāgāṃ gāndhārīṃ tapasānvitām ghoreṇa tapasā yuktāṃ trailokyam api sā dahet
9.62.11
tasya cintayamānasya buddhiḥ samabhavat tadā gāndhāryāḥ krodhadīptāyāḥ pūrvaṃ praśamanaṃ bhavet
9.62.12
sā hi putravadhaṃ śrutvā kṛtam asmābhir īdṛśam mānasenāgninā kruddhā bhasmasān naḥ kariṣyati
9.62.13
kathaṃ duḥkham idaṃ tīvraṃ gāndhārī prasahiṣyati śrutvā vinihataṃ putraṃ chalenājihmayodhinam
9.62.14
evaṃ vicintya bahudhā bhayaśokasamanvitaḥ vāsudevam idaṃ vākyaṃ dharmarājo 'bhyabhāṣata
9.62.15
tava prasādād govinda rājyaṃ nihatakaṇṭakam aprāpyaṃ manasāpīha prāptam asmābhir acyuta
9.62.16
pratyakṣaṃ me mahābāho saṃgrāme romaharṣaṇe vimardaḥ sumahān prāptas tvayā yādavanandana
9.62.17
tvayā devāsure yuddhe vadhārtham amaradviṣām yathā sāhyaṃ purā dattaṃ hatāś ca vibudhadviṣaḥ
9.62.18
sāhyaṃ tathā mahābāho dattam asmākam acyuta sārathyena ca vārṣṇeya bhavatā yad dhṛtā vayam
9.62.19
yadi na tvaṃ bhaven nāthaḥ phalgunasya mahāraṇe kathaṃ śakyo raṇe jetuṃ bhaved eṣa balārṇavaḥ
9.62.20
gadāprahārā vipulāḥ parighaiś cāpi tāḍanam śaktibhir bhiṇḍipālaiś ca tomaraiḥ saparaśvadhaiḥ
9.62.21
vācaś ca paruṣāḥ prāptās tvayā hy asmaddhitaiṣiṇā tāś ca te saphalāḥ sarvā hate duryodhane 'cyuta
9.62.22
gāndhāryā hi mahābāho krodhaṃ budhyasva mādhava sā hi nityaṃ mahābhāgā tapasogreṇa karśitā
9.62.23
putrapautravadhaṃ śrutvā dhruvaṃ naḥ saṃpradhakṣyati tasyāḥ prasādanaṃ vīra prāptakālaṃ mataṃ mama
9.62.24
kaś ca tāṃ krodhadīptākṣīṃ putravyasanakarśitām vīkṣituṃ puruṣaḥ śaktas tvām ṛte puruṣottama
9.62.25
tatra me gamanaṃ prāptaṃ rocate tava mādhava gāndhāryāḥ krodhadīptāyāḥ praśamārtham ariṃdama
9.62.26
tvaṃ hi kartā vikartā ca lokānāṃ prabhavāpyayaḥ hetukāraṇasaṃyuktair vākyaiḥ kālasamīritaiḥ
9.62.27
kṣipram eva mahāprājña gāndhārīṃ śamayiṣyasi pitāmahaś ca bhagavān kṛṣṇas tatra bhaviṣyati
9.62.28
sarvathā te mahābāho gāndhāryāḥ krodhanāśanam kartavyaṃ sātvataśreṣṭha pāṇḍavānāṃ hitaiṣiṇā
9.62.29
dharmarājasya vacanaṃ śrutvā yadukulodvahaḥ āmantrya dārukaṃ prāha rathaḥ sajjo vidhīyatām
9.62.30
keśavasya vacaḥ śrutvā tvaramāṇo 'tha dārukaḥ nyavedayad rathaṃ sajjaṃ keśavāya mahātmane
9.62.31
taṃ rathaṃ yādavaśreṣṭhaḥ samāruhya paraṃtapaḥ jagāma hāstinapuraṃ tvaritaḥ keśavo vibhuḥ
9.62.32
tataḥ prāyān mahārāja mādhavo bhagavān rathī nāgasāhvayam āsādya praviveśa ca vīryavān
9.62.33
praviśya nagaraṃ vīro rathaghoṣeṇa nādayan vidito dhṛtarāṣṭrasya so 'vatīrya rathottamāt
9.62.34
abhyagacchad adīnātmā dhṛtarāṣṭraniveśanam pūrvaṃ cābhigataṃ tatra so 'paśyad ṛṣisattamam
9.62.35
pādau prapīḍya kṛṣṇasya rājñaś cāpi janārdanaḥ abhyavādayad avyagro gāndhārīṃ cāpi keśavaḥ
9.62.36
tatas tu yādavaśreṣṭho dhṛtarāṣṭram adhokṣajaḥ pāṇim ālambya rājñaḥ sa sasvaraṃ praruroda ha
9.62.37
sa muhūrtam ivotsṛjya bāṣpaṃ śokasamudbhavam prakṣālya vāriṇā netre ācamya ca yathāvidhi uvāca praśritaṃ vākyaṃ dhṛtarāṣṭram ariṃdamaḥ
9.62.38
na te 'sty aviditaṃ kiṃ cid bhūtabhavyasya bhārata kālasya ca yathā vṛttaṃ tat te suviditaṃ prabho
9.62.39
yad idaṃ pāṇḍavaiḥ sarvais tava cittānurodhibhiḥ kathaṃ kulakṣayo na syāt tathā kṣatrasya bhārata
9.62.40
bhrātṛbhiḥ samayaṃ kṛtvā kṣāntavān dharmavatsalaḥ dyūtacchalajitaiḥ śaktair vanavāso 'bhyupāgataḥ
9.62.41
ajñātavāsacaryā ca nānāveśasamāvṛtaiḥ anye ca bahavaḥ kleśās tv aśaktair iva nityadā
9.62.42
mayā ca svayam āgamya yuddhakāla upasthite sarvalokasya sāṃnidhye grāmāṃs tvaṃ pañca yācitaḥ
9.62.43
tvayā kālopasṛṣṭena lobhato nāpavarjitāḥ tavāparādhān nṛpate sarvaṃ kṣatraṃ kṣayaṃ gatam
9.62.44
bhīṣmeṇa somadattena bāhlikena kṛpeṇa ca droṇena ca saputreṇa vidureṇa ca dhīmatā yācitas tvaṃ śamaṃ nityaṃ na ca tat kṛtavān asi
9.62.45
kālopahatacitto hi sarvo muhyati bhārata yathā mūḍho bhavān pūrvam asminn arthe samudyate
9.62.46
kim anyat kālayogād dhi diṣṭam eva parāyaṇam mā ca doṣaṃ mahārāja pāṇḍaveṣu niveśaya
9.62.47
alpo 'py atikramo nāsti pāṇḍavānāṃ mahātmanām dharmato nyāyataś caiva snehataś ca paraṃtapa
9.62.48
etat sarvaṃ tu vijñāya ātmadoṣakṛtaṃ phalam asūyāṃ pāṇḍuputreṣu na bhavān kartum arhati
9.62.49
kulaṃ vaṃśaś ca piṇḍaś ca yac ca putrakṛtaṃ phalam gāndhāryās tava caivādya pāṇḍaveṣu pratiṣṭhitam
9.62.50
etat sarvam anudhyātvā ātmanaś ca vyatikramam śivena pāṇḍavān dhyāhi namas te bharatarṣabha
9.62.51
jānāsi ca mahābāho dharmarājasya yā tvayi bhaktir bharataśārdūla snehaś cāpi svabhāvataḥ
9.62.52
etac ca kadanaṃ kṛtvā śatrūṇām apakāriṇām dahyate sma divārātraṃ na ca śarmādhigacchati
9.62.53
tvāṃ caiva naraśārdūla gāndhārīṃ ca yaśasvinīm sa śocan bharataśreṣṭha na śāntim adhigacchati
9.62.54
hriyā ca parayāviṣṭo bhavantaṃ nādhigacchati putraśokābhisaṃtaptaṃ buddhivyākulitendriyam
9.62.55
evam uktvā mahārāja dhṛtarāṣṭraṃ yadūttamaḥ uvāca paramaṃ vākyaṃ gāndhārīṃ śokakarśitām
9.62.56
saubaleyi nibodha tvaṃ yat tvāṃ vakṣyāmi suvrate tvatsamā nāsti loke 'sminn adya sīmantinī śubhe
9.62.57
jānāmi ca yathā rājñi sabhāyāṃ mama saṃnidhau dharmārthasahitaṃ vākyam ubhayoḥ pakṣayor hitam uktavaty asi kalyāṇi na ca te tanayaiḥ śrutam
9.62.58
duryodhanas tvayā cokto jayārthī paruṣaṃ vacaḥ śṛṇu mūḍha vaco mahyaṃ yato dharmas tato jayaḥ
9.62.59
tad idaṃ samanuprāptaṃ tava vākyaṃ nṛpātmaje evaṃ viditvā kalyāṇi mā sma śoke manaḥ kṛthāḥ pāṇḍavānāṃ vināśāya mā te buddhiḥ kadā cana
9.62.60
śaktā cāsi mahābhāge pṛthivīṃ sacarācarām cakṣuṣā krodhadīptena nirdagdhuṃ tapaso balāt
9.62.61
vāsudevavacaḥ śrutvā gāndhārī vākyam abravīt evam etan mahābāho yathā vadasi keśava
9.62.62
ādhibhir dahyamānāyā matiḥ saṃcalitā mama sā me vyavasthitā śrutvā tava vākyaṃ janārdana
9.62.63
rājñas tv andhasya vṛddhasya hataputrasya keśava tvaṃ gatiḥ saha tair vīraiḥ pāṇḍavair dvipadāṃ vara
9.62.64
etāvad uktvā vacanaṃ mukhaṃ pracchādya vāsasā putraśokābhisaṃtaptā gāndhārī praruroda ha
9.62.65
tata enāṃ mahābāhuḥ keśavaḥ śokakarśitām hetukāraṇasaṃyuktair vākyair āśvāsayat prabhuḥ
9.62.66
samāśvāsya ca gāndhārīṃ dhṛtarāṣṭraṃ ca mādhavaḥ drauṇeḥ saṃkalpitaṃ bhāvam anvabudhyata keśavaḥ
9.62.67
tatas tvarita utthāya pādau mūrdhnā praṇamya ca dvaipāyanasya rājendra tataḥ kauravam abravīt
9.62.68
āpṛcche tvāṃ kuruśreṣṭha mā ca śoke manaḥ kṛthāḥ drauṇeḥ pāpo 'sty abhiprāyas tenāsmi sahasotthitaḥ pāṇḍavānāṃ vadhe rātrau buddhis tena pradarśitā
9.62.69
etac chrutvā tu vacanaṃ gāndhāryā sahito 'bravīt dhṛtarāṣṭro mahābāhuḥ keśavaṃ keśisūdanam
9.62.70
śīghraṃ gaccha mahābāho pāṇḍavān paripālaya bhūyas tvayā sameṣyāmi kṣipram eva janārdana prāyāt tatas tu tvarito dārukeṇa sahācyutaḥ
9.62.71
vāsudeve gate rājan dhṛtarāṣṭraṃ janeśvaram āśvāsayad ameyātmā vyāso lokanamaskṛtaḥ
9.62.72
vāsudevo 'pi dharmātmā kṛtakṛtyo jagāma ha śibiraṃ hāstinapurād didṛkṣuḥ pāṇḍavān nṛpa
9.62.73
āgamya śibiraṃ rātrau so 'bhyagacchata pāṇḍavān tac ca tebhyaḥ samākhyāya sahitas taiḥ samāviśat
9.63.1
dhṛtarāṣṭra uvāca adhiṣṭhitaḥ padā mūrdhni bhagnasaktho mahīṃ gataḥ śauṭīramānī putro me kāny abhāṣata saṃjaya
9.63.2
atyarthaṃ kopano rājā jātavairaś ca pāṇḍuṣu vyasanaṃ paramaṃ prāptaḥ kim āha paramāhave
9.63.3
saṃjaya uvāca śṛṇu rājan pravakṣyāmi yathāvṛttaṃ narādhipa rājñā yad uktaṃ bhagnena tasmin vyasana āgate
9.63.4
bhagnasaktho nṛpo rājan pāṃsunā so 'vaguṇṭhitaḥ yamayan mūrdhajāṃs tatra vīkṣya caiva diśo daśa
9.63.5
keśān niyamya yatnena niḥśvasann urago yathā saṃrambhāśruparītābhyāṃ netrābhyām abhivīkṣya mām
9.63.6
bāhū dharaṇyāṃ niṣpiṣya muhur matta iva dvipaḥ prakīrṇān mūrdhajān dhunvan dantair dantān upaspṛśan garhayan pāṇḍavaṃ jyeṣṭhaṃ niḥśvasyedam athābravīt
9.63.7
bhīṣme śāṃtanave nāthe karṇe cāstrabhṛtāṃ vare gautame śakunau cāpi droṇe cāstrabhṛtāṃ vare
9.63.8
aśvatthāmni tathā śalye śūre ca kṛtavarmaṇi imām avasthāṃ prāpto 'smi kālo hi duratikramaḥ
9.63.9
ekādaśacamūbhartā so 'ham etāṃ daśāṃ gataḥ kālaṃ prāpya mahābāho na kaś cid ativartate
9.63.10
ākhyātavyaṃ madīyānāṃ ye 'smiñ jīvanti saṃgare yathāhaṃ bhīmasenena vyutkramya samayaṃ hataḥ
9.63.11
bahūni sunṛśaṃsāni kṛtāni khalu pāṇḍavaiḥ bhūriśravasi karṇe ca bhīṣme droṇe ca śrīmati
9.63.12
idaṃ cākīrtijaṃ karma nṛśaṃsaiḥ pāṇḍavaiḥ kṛtam yena te satsu nirvedaṃ gamiṣyantīti me matiḥ
9.63.13
kā prītiḥ sattvayuktasya kṛtvopadhikṛtaṃ jayam ko vā samayabhettāraṃ budhaḥ saṃmantum arhati
9.63.14
adharmeṇa jayaṃ labdhvā ko nu hṛṣyeta paṇḍitaḥ yathā saṃhṛṣyate pāpaḥ pāṇḍuputro vṛkodaraḥ
9.63.15
kiṃ nu citram atas tv adya bhagnasakthasya yan mama kruddhena bhīmasenena pādena mṛditaṃ śiraḥ
9.63.16
pratapantaṃ śriyā juṣṭaṃ vartamānaṃ ca bandhuṣu evaṃ kuryān naro yo hi sa vai saṃjaya pūjitaḥ
9.63.17
abhijñau kṣatradharmasya mama mātā pitā ca me tau hi saṃjaya duḥkhārtau vijñāpyau vacanān mama
9.63.18
iṣṭaṃ bhṛtyā bhṛtāḥ samyag bhūḥ praśāstā sasāgarā mūrdhni sthitam amitrāṇāṃ jīvatām eva saṃjaya
9.63.19
dattā dāyā yathāśakti mitrāṇāṃ ca priyaṃ kṛtam amitrā bādhitāḥ sarve ko nu svantataro mayā
9.63.20
yātāni pararāṣṭrāṇi nṛpā bhuktāś ca dāsavat priyebhyaḥ prakṛtaṃ sādhu ko nu svantataro mayā
9.63.21
mānitā bāndhavāḥ sarve mānyaḥ saṃpūjito janaḥ tritayaṃ sevitaṃ sarvaṃ ko nu svantataro mayā
9.63.22
ājñaptaṃ nṛpamukhyeṣu mānaḥ prāptaḥ sudurlabhaḥ ājāneyais tathā yātaṃ ko nu svantataro mayā
9.63.23
adhītaṃ vidhivad dattaṃ prāptam āyur nirāmayam svadharmeṇa jitā lokāḥ ko nu svantataro mayā
9.63.24
diṣṭyā nāhaṃ jitaḥ saṃkhye parān preṣyavad āśritaḥ diṣṭyā me vipulā lakṣmīr mṛte tv anyaṃ gatā vibho
9.63.25
yad iṣṭaṃ kṣatrabandhūnāṃ svadharmam anutiṣṭhatām nidhanaṃ tan mayā prāptaṃ ko nu svantataro mayā
9.63.26
diṣṭyā nāhaṃ parāvṛtto vairāt prākṛtavaj jitaḥ diṣṭyā na vimatiṃ kāṃ cid bhajitvā tu parājitaḥ
9.63.27
suptaṃ vātha pramattaṃ vā yathā hanyād viṣeṇa vā evaṃ vyutkrāntadharmeṇa vyutkramya samayaṃ hataḥ
9.63.28
aśvatthāmā mahābhāgaḥ kṛtavarmā ca sātvataḥ kṛpaḥ śāradvataś caiva vaktavyā vacanān mama
9.63.29
adharmeṇa pravṛttānāṃ pāṇḍavānām anekaśaḥ viśvāsaṃ samayaghnānāṃ na yūyaṃ gantum arhatha
9.63.30
vātikāṃś cābravīd rājā putras te satyavikramaḥ adharmād bhīmasenena nihato 'haṃ yathā raṇe
9.63.31
so 'haṃ droṇaṃ svargagataṃ śalyakarṇāv ubhau tathā vṛṣasenaṃ mahāvīryaṃ śakuniṃ cāpi saubalam
9.63.32
jalasaṃdhaṃ mahāvīryaṃ bhagadattaṃ ca pārthivam saumadattiṃ maheṣvāsaṃ saindhavaṃ ca jayadratham
9.63.33
duḥśāsanapurogāṃś ca bhrātṝn ātmasamāṃs tathā dauḥśāsaniṃ ca vikrāntaṃ lakṣmaṇaṃ cātmajāv ubhau
9.63.34
etāṃś cānyāṃś ca subahūn madīyāṃś ca sahasraśaḥ pṛṣṭhato 'nugamiṣyāmi sārthahīna ivādhvagaḥ
9.63.35
kathaṃ bhrātṝn hatāñ śrutvā bhartāraṃ ca svasā mama rorūyamāṇā duḥkhārtā duḥśalā sā bhaviṣyati
9.63.36
snuṣābhiḥ prasnuṣābhiś ca vṛddho rājā pitā mama gāndhārīsahitaḥ krośan kāṃ gatiṃ pratipatsyate
9.63.37
nūnaṃ lakṣmaṇamātāpi hataputrā hateśvarā vināśaṃ yāsyati kṣipraṃ kalyāṇī pṛthulocanā
9.63.38
yadi jānāti cārvākaḥ parivrāḍ vāgviśāradaḥ kariṣyati mahābhāgo dhruvaṃ so 'pacitiṃ mama
9.63.39
samantapañcake puṇye triṣu lokeṣu viśrute ahaṃ nidhanam āsādya lokān prāpsyāmi śāśvatān
9.63.40
tato janasahasrāṇi bāṣpapūrṇāni māriṣa pralāpaṃ nṛpateḥ śrutvā vidravanti diśo daśa
9.63.41
sasāgaravanā ghorā pṛthivī sacarācarā cacālātha sanirhrādā diśaś caivāvilābhavan
9.63.42
te droṇaputram āsādya yathāvṛttaṃ nyavedayan vyavahāraṃ gadāyuddhe pārthivasya ca ghātanam
9.63.43
tad ākhyāya tataḥ sarve droṇaputrasya bhārata dhyātvā ca suciraṃ kālaṃ jagmur ārtā yathāgatam
9.64.1
saṃjaya uvāca vātikānāṃ sakāśāt tu śrutvā duryodhanaṃ hatam hataśiṣṭās tato rājan kauravāṇāṃ mahārathāḥ
9.64.2
vinirbhinnāḥ śitair bāṇair gadātomaraśaktibhiḥ aśvatthāmā kṛpaś caiva kṛtavarmā ca sātvataḥ tvaritā javanair aśvair āyodhanam upāgaman
9.64.3
tatrāpaśyan mahātmānaṃ dhārtarāṣṭraṃ nipātitam prabhagnaṃ vāyuvegena mahāśālaṃ yathā vane
9.64.4
bhūmau viveṣṭamānaṃ taṃ rudhireṇa samukṣitam mahāgajam ivāraṇye vyādhena vinipātitam
9.64.5
vivartamānaṃ bahuśo rudhiraughapariplutam yadṛcchayā nipatitaṃ cakram ādityagocaram
9.64.6
mahāvātasamutthena saṃśuṣkam iva sāgaram pūrṇacandram iva vyomni tuṣārāvṛtamaṇḍalam
9.64.7
reṇudhvastaṃ dīrghabhujaṃ mātaṅgasamavikramam vṛtaṃ bhūtagaṇair ghoraiḥ kravyādaiś ca samantataḥ yathā dhanaṃ lipsamānair bhṛtyair nṛpatisattamam
9.64.8
bhrukuṭīkṛtavaktrāntaṃ krodhād udvṛttacakṣuṣam sāmarṣaṃ taṃ naravyāghraṃ vyāghraṃ nipatitaṃ yathā
9.64.9
te tu dṛṣṭvā maheṣvāsā bhūtale patitaṃ nṛpam moham abhyāgaman sarve kṛpaprabhṛtayo rathāḥ
9.64.10
avatīrya rathebhyas tu prādravan rājasaṃnidhau duryodhanaṃ ca saṃprekṣya sarve bhūmāv upāviśan
9.64.11
tato drauṇir mahārāja bāṣpapūrṇekṣaṇaḥ śvasan uvāca bharataśreṣṭhaṃ sarvalokeśvareśvaram
9.64.12
na nūnaṃ vidyate 'sahyaṃ mānuṣye kiṃ cid eva hi yatra tvaṃ puruṣavyāghra śeṣe pāṃsuṣu rūṣitaḥ
9.64.13
bhūtvā hi nṛpatiḥ pūrvaṃ samājñāpya ca medinīm katham eko 'dya rājendra tiṣṭhase nirjane vane
9.64.14
duḥśāsanaṃ na paśyāmi nāpi karṇaṃ mahāratham nāpi tān suhṛdaḥ sarvān kim idaṃ bharatarṣabha
9.64.15
duḥkhaṃ nūnaṃ kṛtāntasya gatiṃ jñātuṃ kathaṃ cana lokānāṃ ca bhavān yatra śete pāṃsuṣu rūṣitaḥ
9.64.16
eṣa mūrdhāvasiktānām agre gatvā paraṃtapaḥ satṛṇaṃ grasate pāṃsuṃ paśya kālasya paryayam
9.64.17
kva te tad amalaṃ chatraṃ vyajanaṃ kva ca pārthiva sā ca te mahatī senā kva gatā pārthivottama
9.64.18
durvijñeyā gatir nūnaṃ kāryāṇāṃ kāraṇāntare yad vai lokagurur bhūtvā bhavān etāṃ daśāṃ gataḥ
9.64.19
adhruvā sarvamartyeṣu dhruvaṃ śrīr upalakṣyate bhavato vyasanaṃ dṛṣṭvā śakravispardhino bhṛśam
9.64.20
tasya tad vacanaṃ śrutvā duḥkhitasya viśeṣataḥ uvāca rājan putras te prāptakālam idaṃ vacaḥ
9.64.21
vimṛjya netre pāṇibhyāṃ śokajaṃ bāṣpam utsṛjan kṛpādīn sa tadā vīrān sarvān eva narādhipaḥ
9.64.22
īdṛśo martyadharmo 'yaṃ dhātrā nirdiṣṭa ucyate vināśaḥ sarvabhūtānāṃ kālaparyāyakāritaḥ
9.64.23
so 'yaṃ māṃ samanuprāptaḥ pratyakṣaṃ bhavatāṃ hi yaḥ pṛthivīṃ pālayitvāham etāṃ niṣṭhām upāgataḥ
9.64.24
diṣṭyā nāhaṃ parāvṛtto yuddhe kasyāṃ cid āpadi diṣṭyāhaṃ nihataḥ pāpaiś chalenaiva viśeṣataḥ
9.64.25
utsāhaś ca kṛto nityaṃ mayā diṣṭyā yuyutsatā diṣṭyā cāsmi hato yuddhe nihatajñātibāndhavaḥ
9.64.26
diṣṭyā ca vo 'haṃ paśyāmi muktān asmāj janakṣayāt svastiyuktāṃś ca kalyāṃś ca tan me priyam anuttamam
9.64.27
mā bhavanto 'nutapyantāṃ sauhṛdān nidhanena me yadi vedāḥ pramāṇaṃ vo jitā lokā mayākṣayāḥ
9.64.28
manyamānaḥ prabhāvaṃ ca kṛṣṇasyāmitatejasaḥ tena na cyāvitaś cāhaṃ kṣatradharmāt svanuṣṭhitāt
9.64.29
sa mayā samanuprāpto nāsmi śocyaḥ kathaṃ cana kṛtaṃ bhavadbhiḥ sadṛśam anurūpam ivātmanaḥ yatitaṃ vijaye nityaṃ daivaṃ tu duratikramam
9.64.30
etāvad uktvā vacanaṃ bāṣpavyākulalocanaḥ tūṣṇīṃ babhūva rājendra rujāsau vihvalo bhṛśam
9.64.31
tathā tu dṛṣṭvā rājānaṃ bāṣpaśokasamanvitam drauṇiḥ krodhena jajvāla yathā vahnir jagatkṣaye
9.64.32
sa tu krodhasamāviṣṭaḥ pāṇau pāṇiṃ nipīḍya ca bāṣpavihvalayā vācā rājānam idam abravīt
9.64.33
pitā me nihataḥ kṣudraiḥ sunṛśaṃsena karmaṇā na tathā tena tapyāmi yathā rājaṃs tvayādya vai
9.64.34
śṛṇu cedaṃ vaco mahyaṃ satyena vadataḥ prabho iṣṭāpūrtena dānena dharmeṇa sukṛtena ca
9.64.35
adyāhaṃ sarvapāñcālān vāsudevasya paśyataḥ sarvopāyair hi neṣyāmi pretarājaniveśanam anujñāṃ tu mahārāja bhavān me dātum arhati
9.64.36
iti śrutvā tu vacanaṃ droṇaputrasya kauravaḥ manasaḥ prītijananaṃ kṛpaṃ vacanam abravīt ācārya śīghraṃ kalaśaṃ jalapūrṇaṃ samānaya
9.64.37
sa tad vacanam ājñāya rājño brāhmaṇasattamaḥ kalaśaṃ pūrṇam ādāya rājño 'ntikam upāgamat
9.64.38
tam abravīn mahārāja putras tava viśāṃ pate mamājñayā dvijaśreṣṭha droṇaputro 'bhiṣicyatām senāpatyena bhadraṃ te mama ced icchasi priyam
9.64.39
rājño niyogād yoddhavyaṃ brāhmaṇena viśeṣataḥ vartatā kṣatradharmeṇa hy evaṃ dharmavido viduḥ
9.64.40
rājñas tu vacanaṃ śrutvā kṛpaḥ śāradvatas tataḥ drauṇiṃ rājño niyogena senāpatye 'bhyaṣecayat
9.64.41
so 'bhiṣikto mahārāja pariṣvajya nṛpottamam prayayau siṃhanādena diśaḥ sarvā vinādayan
9.64.42
duryodhano 'pi rājendra śoṇitaughapariplutaḥ tāṃ niśāṃ pratipede 'tha sarvabhūtabhayāvahām
9.64.43
apakramya tu te tūrṇaṃ tasmād āyodhanān nṛpa śokasaṃvignamanasaś cintādhyānaparābhavan