Parva 15

15.1.1

janamejaya uvāca prāpya rājyaṃ mahābhāgāḥ pāṇḍavā me pitāmahāḥ katham āsan mahārāje dhṛtarāṣṭre mahātmani

15.1.2

sa hi rājā hatāmātyo hataputro nirāśrayaḥ katham āsīd dhataiśvaryo gāndhārī ca yaśasvinī

15.1.3

kiyantaṃ caiva kālaṃ te pitaro mama pūrvakāḥ sthitā rājye mahātmānas tan me vyākhyātum arhasi

15.1.4

vaiśaṃpāyana uvāca prāpya rājyaṃ mahātmānaḥ pāṇḍavā hataśatravaḥ dhṛtarāṣṭraṃ puraskṛtya pṛthivīṃ paryapālayan

15.1.5

dhṛtarāṣṭram upātiṣṭhad viduraḥ saṃjayas tathā yuyutsuś cāpi medhāvī vaiśyāputraḥ sa kauravaḥ

15.1.6

pāṇḍavāḥ sarvakāryāṇi saṃpṛcchanti sma taṃ nṛpam cakrus tenābhyanujñātā varṣāṇi daśa pañca ca

15.1.7

sadā hi gatvā te vīrāḥ paryupāsanta taṃ nṛpam pādābhivandanaṃ kṛtvā dharmarājamate sthitāḥ te mūrdhni samupāghrātāḥ sarvakāryāṇi cakrire

15.1.8

kuntibhojasutā caiva gāndhārīm anvavartata draupadī ca subhadrā ca yāś cānyāḥ pāṇḍavastriyaḥ samāṃ vṛttim avartanta tayoḥ śvaśrvor yathāvidhi

15.1.9

śayanāni mahārhāṇi vāsāṃsy ābharaṇāni ca rājārhāṇi ca sarvāṇi bhakṣyabhojyāny anekaśaḥ yudhiṣṭhiro mahārāja dhṛtarāṣṭre 'bhyupāharat

15.1.10

tathaiva kuntī gāndhāryāṃ guruvṛttim avartata viduraḥ saṃjayaś caiva yuyutsuś caiva kauravaḥ upāsate sma taṃ vṛddhaṃ hataputraṃ janādhipam

15.1.11

syālo droṇasya yaś caiko dayito brāhmaṇo mahān sa ca tasmin maheṣvāsaḥ kṛpaḥ samabhavat tadā

15.1.12

vyāsaś ca bhagavān nityaṃ vāsaṃ cakre nṛpeṇa ha kathāḥ kurvan purāṇarṣir devarṣinṛparakṣasām

15.1.13

dharmayuktāni kāryāṇi vyavahārānvitāni ca dhṛtarāṣṭrābhyanujñāto viduras tāny akārayat

15.1.14

sāmantebhyaḥ priyāṇy asya kāryāṇi sugurūṇy api prāpyante 'rthaiḥ sulaghubhiḥ prabhāvād vidurasya vai

15.1.15

akarod bandhamokṣāṃś ca vadhyānāṃ mokṣaṇaṃ tathā na ca dharmātmajo rājā kadā cit kiṃ cid abravīt

15.1.16

vihārayātrāsu punaḥ kururājo yudhiṣṭhiraḥ sarvān kāmān mahātejāḥ pradadāv ambikāsute

15.1.17

ārālikāḥ sūpakārā rāgakhāṇḍavikās tathā upātiṣṭhanta rājānaṃ dhṛtarāṣṭraṃ yathā purā

15.1.18

vāsāṃsi ca mahārhāṇi mālyāni vividhāni ca upājahrur yathānyāyaṃ dhṛtarāṣṭrasya pāṇḍavāḥ

15.1.19

maireyaṃ madhu māṃsāni pānakāni laghūni ca citrān bhakṣyavikārāṃś ca cakrur asya yathā purā

15.1.20

ye cāpi pṛthivīpālāḥ samājagmuḥ samantataḥ upātiṣṭhanta te sarve kauravendraṃ yathā purā

15.1.21

kuntī ca draupadī caiva sātvatī caiva bhāminī ulūpī nāgakanyā ca devī citrāṅgadā tathā

15.1.22

dhṛṣṭaketoś ca bhaginī jarāsaṃdhasya cātmajā kiṃkarāḥ smopatiṣṭhanti sarvāḥ subalajāṃ tathā

15.1.23

yathā putraviyukto 'yaṃ na kiṃ cid duḥkham āpnuyāt iti rājānvaśād bhrātṝn nityam eva yudhiṣṭhiraḥ

15.1.24

evaṃ te dharmarājasya śrutvā vacanam arthavat saviśeṣam avartanta bhīmam ekaṃ vinā tadā

15.1.25

na hi tat tasya vīrasya hṛdayād apasarpati dhṛtarāṣṭrasya durbuddher yad vṛttaṃ dyūtakāritam

15.2.1

vaiśaṃpāyana uvāca evaṃ saṃpūjito rājā pāṇḍavair ambikāsutaḥ vijahāra yathāpūrvam ṛṣibhiḥ paryupāsitaḥ

15.2.2

brahmadeyāgrahārāṃś ca pradadau sa kurūdvahaḥ tac ca kuntīsuto rājā sarvam evānvamodata

15.2.3

ānṛśaṃsyaparo rājā prīyamāṇo yudhiṣṭhiraḥ uvāca sa tadā bhrātṝn amātyāṃś ca mahīpatiḥ

15.2.4

mayā caiva bhavadbhiś ca mānya eṣa narādhipaḥ nideśe dhṛtarāṣṭrasya yaḥ sthāsyati sa me suhṛt viparītaś ca me śatrur nirasyaś ca bhaven naraḥ

15.2.5

paridṛṣṭeṣu cāhaḥsu putrāṇāṃ śrāddhakarmaṇi dadātu rājā sarveṣāṃ yāvad asya cikīrṣitam

15.2.6

tataḥ sa rājā kauravyo dhṛtarāṣṭro mahāmanāḥ brāhmaṇebhyo mahārhebhyo dadau vittāny anekaśaḥ

15.2.7

dharmarājaś ca bhīmaś ca savyasācī yamāv api tat sarvam anvavartanta dhṛtarāṣṭravyapekṣayā

15.2.8

kathaṃ nu rājā vṛddhaḥ san putraśokasamāhataḥ śokam asmatkṛtaṃ prāpya na mriyeteti cintyate

15.2.9

yāvad dhi kurumukhyasya jīvatputrasya vai sukham babhūva tad avāpnotu bhogāṃś ceti vyavasthitāḥ

15.2.10

tatas te sahitāḥ sarve bhrātaraḥ pañca pāṇḍavāḥ tathāśīlāḥ samātasthur dhṛtarāṣṭrasya śāsane

15.2.11

dhṛtarāṣṭraś ca tān vīrān vinītān vinaye sthitān śiṣyavṛttau sthitān nityaṃ guruvat paryapaśyata

15.2.12

gāndhārī caiva putrāṇāṃ vividhaiḥ śrāddhakarmabhiḥ ānṛṇyam agamat kāmān viprebhyaḥ pratipādya vai

15.2.13

evaṃ dharmabhṛtāṃ śreṣṭho dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ bhrātṛbhiḥ sahito dhīmān pūjayām āsa taṃ nṛpam

15.3.1

vaiśaṃpāyana uvāca sa rājā sumahātejā vṛddhaḥ kurukulodvahaḥ nāpaśyata tadā kiṃ cid apriyaṃ pāṇḍunandane

15.3.2

vartamāneṣu sadvṛttiṃ pāṇḍaveṣu mahātmasu prītimān abhavad rājā dhṛtarāṣṭro 'mbikāsutaḥ

15.3.3

saubaleyī ca gāndhārī putraśokam apāsya tam sadaiva prītimaty āsīt tanayeṣu nijeṣv iva

15.3.4

priyāṇy eva tu kauravyo nāpriyāṇi kurūdvaha vaicitravīrye nṛpatau samācarati nityadā

15.3.5

yad yad brūte ca kiṃ cit sa dhṛtarāṣṭro narādhipaḥ guru vā laghu vā kāryaṃ gāndhārī ca yaśasvinī

15.3.6

tat sa rājā mahārāja pāṇḍavānāṃ dhuraṃdharaḥ pūjayitvā vacas tat tad akārṣīt paravīrahā

15.3.7

tena tasyābhavat prīto vṛttena sa narādhipaḥ anvatapyac ca saṃsmṛtya putraṃ mandam acetasam

15.3.8

sadā ca prātar utthāya kṛtajapyaḥ śucir nṛpaḥ āśāste pāṇḍuputrāṇāṃ samareṣv aparājayam

15.3.9

brāhmaṇān vācayitvā ca hutvā caiva hutāśanam āyuṣyaṃ pāṇḍuputrāṇām āśāste sa narādhipaḥ

15.3.10

na tāṃ prītiṃ parām āpa putrebhyaḥ sa mahīpatiḥ yāṃ prītiṃ pāṇḍuputrebhyaḥ samavāpa tadā nṛpaḥ

15.3.11

brāhmaṇānāṃ ca vṛddhānāṃ kṣatriyāṇāṃ ca bhārata tathā viṭśūdrasaṃghānām abhavat supriyas tadā

15.3.12

yac ca kiṃ cit purā pāpaṃ dhṛtarāṣṭrasutaiḥ kṛtam akṛtvā hṛdi tad rājā taṃ nṛpaṃ so 'nvavartata

15.3.13

yaś ca kaś cin naraḥ kiṃ cid apriyaṃ cāmbikāsute kurute dveṣyatām eti sa kaunteyasya dhīmataḥ

15.3.14

na rājño dhṛtarāṣṭrasya na ca duryodhanasya vai uvāca duṣkṛtaṃ kiṃ cid yudhiṣṭhirabhayān naraḥ

15.3.15

dhṛtyā tuṣṭo narendrasya gāndhārī viduras tathā śaucena cājātaśatror na tu bhīmasya śatruhan

15.3.16

anvavartata bhīmo 'pi niṣṭanan dharmajaṃ nṛpam dhṛtarāṣṭraṃ ca saṃprekṣya sadā bhavati durmanāḥ

15.3.17

rājānam anuvartantaṃ dharmaputraṃ mahāmatim anvavartata kauravyo hṛdayena parāṅmukhaḥ

15.4.1

vaiśaṃpāyana uvāca yudhiṣṭhirasya nṛpater duryodhanapitus tathā nāntaraṃ dadṛśū rājan puruṣāḥ praṇayaṃ prati

15.4.2

yadā tu kauravo rājā putraṃ sasmāra bāliśam tadā bhīmaṃ hṛdā rājann apadhyāti sa pārthivaḥ

15.4.3

tathaiva bhīmaseno 'pi dhṛtarāṣṭraṃ janādhipam nāmarṣayata rājendra sadaivātuṣṭavad dhṛdā

15.4.4

aprakāśāny apriyāṇi cakārāsya vṛkodaraḥ ājñāṃ pratyaharac cāpi kṛtakaiḥ puruṣaiḥ sadā

15.4.5

atha bhīmaḥ suhṛnmadhye bāhuśabdaṃ tathākarot saṃśrave dhṛtarāṣṭrasya gāndhāryāś cāpy amarṣaṇaḥ

15.4.6

smṛtvā duryodhanaṃ śatruṃ karṇaduḥśāsanāv api provācātha susaṃrabdho bhīmaḥ sa paruṣaṃ vacaḥ

15.4.7

andhasya nṛpateḥ putrā mayā parighabāhunā nītā lokam amuṃ sarve nānāśastrāttajīvitāḥ

15.4.8

imau tau parighaprakhyau bhujau mama durāsadau yayor antaram āsādya dhārtarāṣṭrāḥ kṣayaṃ gatāḥ

15.4.9

tāv imau candanenāktau vandanīyau ca me bhujau yābhyāṃ duryodhano nītaḥ kṣayaṃ sasutabāndhavaḥ

15.4.10

etāś cānyāś ca vividhāḥ śalyabhūtā janādhipaḥ vṛkodarasya tā vācaḥ śrutvā nirvedam āgamat

15.4.11

sā ca buddhimatī devī kālaparyāyavedinī gāndhārī sarvadharmajñā tāny alīkāni śuśruve

15.4.12

tataḥ pañcadaśe varṣe samatīte narādhipaḥ rājā nirvedam āpede bhīmavāgbāṇapīḍitaḥ

15.4.13

nānvabudhyata tad rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ śvetāśvo vātha kuntī vā draupadī vā yaśasvinī

15.4.14

mādrīputrau ca bhīmasya cittajñāv anvamodatām rājñas tu cittaṃ rakṣantau nocatuḥ kiṃ cid apriyam

15.4.15

tataḥ samānayām āsa dhṛtarāṣṭraḥ suhṛjjanam bāṣpasaṃdigdham atyartham idam āha vaco bhṛśam

15.5.1

dhṛtarāṣṭra uvāca viditaṃ bhavatām etad yathā vṛttaḥ kurukṣayaḥ mamāparādhāt tat sarvam iti jñeyaṃ tu kauravāḥ

15.5.2

yo 'haṃ duṣṭamatiṃ mūḍhaṃ jñātīnāṃ bhayavardhanam duryodhanaṃ kauravāṇām ādhipatye 'bhyaṣecayam

15.5.3

yac cāhaṃ vāsudevasya vākyaṃ nāśrauṣam arthavat vadhyatāṃ sādhv ayaṃ pāpaḥ sāmātya iti durmatiḥ

15.5.4

putrasnehābhibhūtaś ca hitam ukto manīṣibhiḥ vidureṇātha bhīṣmeṇa droṇena ca kṛpeṇa ca

15.5.5

pade pade bhagavatā vyāsena ca mahātmanā saṃjayenātha gāndhāryā tad idaṃ tapyate 'dya mām

15.5.6

yac cāhaṃ pāṇḍuputreṇa guṇavatsu mahātmasu na dattavāñ śriyaṃ dīptāṃ pitṛpaitāmahīm imām

15.5.7

vināśaṃ paśyamāno hi sarvarājñāṃ gadāgrajaḥ etac chreyaḥ sa paramam amanyata janārdanaḥ

15.5.8

so 'ham etāny alīkāni nivṛttāny ātmanaḥ sadā hṛdaye śalyabhūtāni dhārayāmi sahasraśaḥ

15.5.9

viśeṣatas tu dahyāmi varṣaṃ pañcadaśaṃ hi vai asya pāpasya śuddhyarthaṃ niyato 'smi sudurmatiḥ

15.5.10

caturthe niyate kāle kadā cid api cāṣṭame tṛṣṇāvinayanaṃ bhuñje gāndhārī veda tan mama

15.5.11

karoty āhāram iti māṃ sarvaḥ parijanaḥ sadā yudhiṣṭhirabhayād vetti bhṛśaṃ tapyati pāṇḍavaḥ

15.5.12

bhūmau śaye japyaparo darbheṣv ajinasaṃvṛtaḥ niyamavyapadeśena gāndhārī ca yaśasvinī

15.5.13

hataṃ putraśataṃ śūraṃ saṃgrāmeṣv apalāyinam nānutapyāmi tac cāhaṃ kṣatradharmaṃ hi taṃ viduḥ ity uktvā dharmarājānam abhyabhāṣata kauravaḥ

15.5.14

bhadraṃ te yādavīmātar vākyaṃ cedaṃ nibodha me sukham asmy uṣitaḥ putra tvayā suparipālitaḥ

15.5.15

mahādānāni dattāni śrāddhāni ca punaḥ punaḥ prakṛṣṭaṃ me vayaḥ putra puṇyaṃ cīrṇaṃ yathābalam gāndhārī hataputreyaṃ dhairyeṇodīkṣate ca mām

15.5.16

draupadyā hy apakartāras tava caiśvaryahāriṇaḥ samatītā nṛśaṃsās te dharmeṇa nihatā yudhi

15.5.17

na teṣu pratikartavyaṃ paśyāmi kurunandana sarve śastrajitāṃl lokān gatās te 'bhimukhaṃ hatāḥ

15.5.18

ātmanas tu hitaṃ mukhyaṃ pratikartavyam adya me gāndhāryāś caiva rājendra tad anujñātum arhasi

15.5.19

tvaṃ hi dharmabhṛtāṃ śreṣṭhaḥ satataṃ dharmavatsalaḥ rājā guruḥ prāṇabhṛtāṃ tasmād etad bravīmy aham

15.5.20

anujñātas tvayā vīra saṃśrayeyaṃ vanāny aham cīravalkalabhṛd rājan gāndhāryā sahito 'nayā tavāśiṣaḥ prayuñjāno bhaviṣyāmi vanecaraḥ

15.5.21

ucitaṃ naḥ kule tāta sarveṣāṃ bharatarṣabha putreṣv aiśvaryam ādhāya vayaso 'nte vanaṃ nṛpa

15.5.22

tatrāhaṃ vāyubhakṣo vā nirāhāro 'pi vā vasan patnyā sahānayā vīra cariṣyāmi tapaḥ param

15.5.23

tvaṃ cāpi phalabhāk tāta tapasaḥ pārthivo hy asi phalabhājo hi rājānaḥ kalyāṇasyetarasya vā

15.6.1

yudhiṣṭhira uvāca na māṃ prīṇayate rājyaṃ tvayy evaṃ duḥkhite nṛpa dhiṅ mām astu sudurbuddhiṃ rājyasaktaṃ pramādinam

15.6.2

yo 'haṃ bhavantaṃ duḥkhārtam upavāsakṛśaṃ nṛpa yatāhāraṃ kṣitiśayaṃ nāvindaṃ bhrātṛbhiḥ saha

15.6.3

aho 'smi vañcito mūḍho bhavatā gūḍhabuddhinā viśvāsayitvā pūrvaṃ māṃ yad idaṃ duḥkham aśnuthāḥ

15.6.4

kiṃ me rājyena bhogair vā kiṃ yajñaiḥ kiṃ sukhena vā yasya me tvaṃ mahīpāla duḥkhāny etāny avāptavān

15.6.5

pīḍitaṃ cāpi jānāmi rājyam ātmānam eva ca anena vacasā tubhyaṃ duḥkhitasya janeśvara

15.6.6

bhavān pitā bhavān mātā bhavān naḥ paramo guruḥ bhavatā viprahīṇā hi kva nu tiṣṭhāmahe vayam

15.6.7

auraso bhavataḥ putro yuyutsur nṛpasattama astu rājā mahārāja yaṃ cānyaṃ manyate bhavān

15.6.8

ahaṃ vanaṃ gamiṣyāmi bhavān rājyaṃ praśāstv idam na mām ayaśasā dagdhaṃ bhūyas tvaṃ dagdhum arhasi

15.6.9

nāhaṃ rājā bhavān rājā bhavatā paravān aham kathaṃ guruṃ tvāṃ dharmajñam anujñātum ihotsahe

15.6.10

na manyur hṛdi naḥ kaś cid duryodhanakṛte 'nagha bhavitavyaṃ tathā tad dhi vayaṃ te caiva mohitāḥ

15.6.11

vayaṃ hi putrā bhavato yathā duryodhanādayaḥ gāndhārī caiva kuntī ca nirviśeṣe mate mama

15.6.12

sa māṃ tvaṃ yadi rājendra parityajya gamiṣyasi pṛṣṭhatas tvānuyāsyāmi satyenātmānam ālabhe

15.6.13

iyaṃ hi vasusaṃpūrṇā mahī sāgaramekhalā bhavatā viprahīṇasya na me prītikarī bhavet

15.6.14

bhavadīyam idaṃ sarvaṃ śirasā tvāṃ prasādaye tvadadhīnāḥ sma rājendra vyetu te mānaso jvaraḥ

15.6.15

bhavitavyam anuprāptaṃ manye tvāṃ taj janādhipa diṣṭyā śuśrūṣamāṇas tvāṃ mokṣyāmi manaso jvaram

15.6.16

dhṛtarāṣṭra uvāca tāpasye me manas tāta vartate kurunandana ucitaṃ hi kule 'smākam araṇyagamanaṃ prabho

15.6.17

ciram asmy uṣitaḥ putra ciraṃ śuśrūṣitas tvayā vṛddhaṃ mām abhyanujñātuṃ tvam arhasi janādhipa

15.6.18

vaiśaṃpāyana uvāca ity uktvā dharmarājānaṃ vepamānaḥ kṛtāñjalim uvāca vacanaṃ rājā dhṛtarāṣṭro 'mbikāsutaḥ

15.6.19

saṃjayaṃ ca mahāmātraṃ kṛpaṃ cāpi mahāratham anunetum ihecchāmi bhavadbhiḥ pṛthivīpatim

15.6.20

glāyate me mano hīdaṃ mukhaṃ ca pariśuṣyati vayasā ca prakṛṣṭena vāgvyāyāmena caiva hi

15.6.21

ity uktvā sa tu dharmātmā vṛddho rājā kurūdvahaḥ gāndhārīṃ śiśriye dhīmān sahasaiva gatāsuvat

15.6.22

taṃ tu dṛṣṭvā tathāsīnaṃ niśceṣṭaṃ kurupārthivam ārtiṃ rājā yayau tūrṇaṃ kaunteyaḥ paravīrahā

15.6.23

yudhiṣṭhira uvāca yasya nāgasahasreṇa daśasaṃkhyena vai balam so 'yaṃ nārīm upāśritya śete rājā gatāsuvat

15.6.24

āyasī pratimā yena bhīmasenasya vai purā cūrṇīkṛtā balavatā sa balārthī śritaḥ striyam

15.6.25

dhig astu mām adharmajñaṃ dhig buddhiṃ dhik ca me śrutam yatkṛte pṛthivīpālaḥ śete 'yam atathocitaḥ

15.6.26

aham apy upavatsyāmi yathaivāyaṃ gurur mama yadi rājā na bhuṅkte 'yaṃ gāndhārī ca yaśasvinī

15.6.27

vaiśaṃpāyana uvāca tato 'sya pāṇinā rājā jalaśītena pāṇḍavaḥ uro mukhaṃ ca śanakaiḥ paryamārjata dharmavit

15.6.28

tena ratnauṣadhimatā puṇyena ca sugandhinā pāṇisparśena rājñas tu rājā saṃjñām avāpa ha

15.7.1

dhṛtarāṣṭra uvāca spṛśa māṃ pāṇinā bhūyaḥ pariṣvaja ca pāṇḍava jīvāmīva hi saṃsparśāt tava rājīvalocana

15.7.2

mūrdhānaṃ ca tavāghrātum icchāmi manujādhipa pāṇibhyāṃ ca parispraṣṭuṃ prāṇā hi na jahur mama

15.7.3

aṣṭamo hy adya kālo 'yam āhārasya kṛtasya me yenāhaṃ kuruśārdūla na śaknomi viceṣṭitum

15.7.4

vyāyāmaś cāyam atyarthaṃ kṛtas tvām abhiyācatā tato glānamanās tāta naṣṭasaṃjña ivābhavam

15.7.5

tavāmṛtasamasparśaṃ hastasparśam imaṃ vibho labdhvā saṃjīvito 'smīti manye kurukulodvaha

15.7.6

vaiśaṃpāyana uvāca evam uktas tu kaunteyaḥ pitrā jyeṣṭhena bhārata pasparśa sarvagātreṣu sauhārdāt taṃ śanais tadā

15.7.7

upalabhya tataḥ prāṇān dhṛtarāṣṭro mahīpatiḥ bāhubhyāṃ saṃpariṣvajya mūrdhny ājighrata pāṇḍavam

15.7.8

vidurādayaś ca te sarve rurudur duḥkhitā bhṛśam atiduḥkhāc ca rājānaṃ nocuḥ kiṃ cana pāṇḍavāḥ

15.7.9

gāndhārī tv eva dharmajñā manasodvahatī bhṛśam duḥkhāny avārayad rājan maivam ity eva cābravīt

15.7.10

itarās tu striyaḥ sarvāḥ kuntyā saha suduḥkhitāḥ netrair āgatavikledaiḥ parivārya sthitābhavan

15.7.11

athābravīt punar vākyaṃ dhṛtarāṣṭro yudhiṣṭhiram anujānīhi māṃ rājaṃs tāpasye bharatarṣabha

15.7.12

glāyate me manas tāta bhūyo bhūyaḥ prajalpataḥ na mām ataḥ paraṃ putra parikleṣṭum ihārhasi

15.7.13

tasmiṃs tu kauravendre taṃ tathā bruvati pāṇḍavam sarveṣām avarodhānām ārtanādo mahān abhūt

15.7.14

dṛṣṭvā kṛśaṃ vivarṇaṃ ca rājānam atathocitam upavāsapariśrāntaṃ tvagasthiparivāritam

15.7.15

dharmaputraḥ sa pitaraṃ pariṣvajya mahābhujaḥ śokajaṃ bāṣpam utsṛjya punar vacanam abravīt

15.7.16

na kāmaye naraśreṣṭha jīvitaṃ pṛthivīṃ tathā yathā tava priyaṃ rājaṃś cikīrṣāmi paraṃtapa

15.7.17

yadi tv aham anugrāhyo bhavato dayito 'pi vā kriyatāṃ tāvad āhāras tato vetsyāmahe vayam

15.7.18

tato 'bravīn mahātejā dharmaputraṃ sa pārthivaḥ anujñātas tvayā putra bhuñjīyām iti kāmaye

15.7.19

iti bruvati rājendre dhṛtarāṣṭre yudhiṣṭhiram ṛṣiḥ satyavatīputro vyāso 'bhyetya vaco 'bravīt

15.8.1

vyāsa uvāca yudhiṣṭhira mahābāho yad āha kurunandanaḥ dhṛtarāṣṭro mahātmā tvāṃ tat kuruṣvāvicārayan

15.8.2

ayaṃ hi vṛddho nṛpatir hataputro viśeṣataḥ nedaṃ kṛcchraṃ cirataraṃ sahed iti matir mama

15.8.3

gāndhārī ca mahābhāgā prājñā karuṇavedinī putraśokaṃ mahārāja dhairyeṇodvahate bhṛśam

15.8.4

aham apy etad eva tvāṃ bravīmi kuru me vacaḥ anujñāṃ labhatāṃ rājā mā vṛtheha mariṣyati

15.8.5

rājarṣīṇāṃ purāṇānām anuyātu gatiṃ nṛpaḥ rājarṣīṇāṃ hi sarveṣām ante vanam upāśrayaḥ

15.8.6

vaiśaṃpāyana uvāca ity uktaḥ sa tadā rājā vyāsenādbhutakarmaṇā pratyuvāca mahātejā dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ

15.8.7

bhagavān eva no mānyo bhagavān eva no guruḥ bhagavān asya rājyasya kulasya ca parāyaṇam

15.8.8

ahaṃ tu putro bhagavān pitā rājā guruś ca me nideśavartī ca pituḥ putro bhavati dharmataḥ

15.8.9

ity uktaḥ sa tu taṃ prāha vyāso dharmabhṛtāṃ varaḥ yudhiṣṭhiraṃ mahātejāḥ punar eva viśāṃ pate

15.8.10

evam etan mahābāho yathā vadasi bhārata rājāyaṃ vṛddhatāṃ prāptaḥ pramāṇe parame sthitaḥ

15.8.11

so 'yaṃ mayābhyanujñātas tvayā ca pṛthivīpate karotu svam abhiprāyaṃ māsya vighnakaro bhava

15.8.12

eṣa eva paro dharmo rājarṣīṇāṃ yudhiṣṭhira samare vā bhaven mṛtyur vane vā vidhipūrvakam

15.8.13

pitrā tu tava rājendra pāṇḍunā pṛthivīkṣitā śiṣyabhūtena rājāyaṃ guruvat paryupāsitaḥ

15.8.14

kratubhir dakṣiṇāvadbhir annaparvataśobhitaiḥ mahadbhir iṣṭaṃ bhogāś ca bhuktāḥ putrāś ca pālitāḥ

15.8.15

putrasaṃsthaṃ ca vipulaṃ rājyaṃ viproṣite tvayi trayodaśasamā bhuktaṃ dattaṃ ca vividhaṃ vasu

15.8.16

tvayā cāyaṃ naravyāghra guruśuśrūṣayā nṛpaḥ ārādhitaḥ sabhṛtyena gāndhārī ca yaśasvinī

15.8.17

anujānīhi pitaraṃ samayo 'sya tapovidhau na manyur vidyate cāsya susūkṣmo 'pi yudhiṣṭhira

15.8.18

etāvad uktvā vacanam anujñāpya ca pārthivam tathāstv iti ca tenoktaḥ kaunteyena yayau vanam

15.8.19

gate bhagavati vyāse rājā pāṇḍusutas tataḥ provāca pitaraṃ vṛddhaṃ mandaṃ mandam ivānataḥ

15.8.20

yad āha bhagavān vyāso yac cāpi bhavato matam yad āha ca maheṣvāsaḥ kṛpo vidura eva ca

15.8.21

yuyutsuḥ saṃjayaś caiva tat kartāsmy aham añjasā sarve hy ete 'numānyā me kulasyāsya hitaiṣiṇaḥ

15.8.22

idaṃ tu yāce nṛpate tvām ahaṃ śirasā nataḥ kriyatāṃ tāvad āhāras tato gacchāśramaṃ prati

15.9.1

vaiśaṃpāyana uvāca tato rājñābhyanujñāto dhṛtarāṣṭraḥ pratāpavān yayau svabhavanaṃ rājā gāndhāryānugatas tadā

15.9.2

mandaprāṇagatir dhīmān kṛcchrād iva samuddharan padātiḥ sa mahīpālo jīrṇo gajapatir yathā

15.9.3

tam anvagacchad viduro vidvān sūtaś ca saṃjayaḥ sa cāpi parameṣvāsaḥ kṛpaḥ śāradvatas tathā

15.9.4

sa praviśya gṛhaṃ rājā kṛtapūrvāhṇikakriyaḥ tarpayitvā dvijaśreṣṭhān āhāram akarot tadā

15.9.5

gāndhārī caiva dharmajñā kuntyā saha manasvinī vadhūbhir upacāreṇa pūjitābhuṅkta bhārata

15.9.6

kṛtāhāraṃ kṛtāhārāḥ sarve te vidurādayaḥ pāṇḍavāś ca kuruśreṣṭham upātiṣṭhanta taṃ nṛpam

15.9.7

tato 'bravīn mahārāja kuntīputram upahvare niṣaṇṇaṃ pāṇinā pṛṣṭhe saṃspṛśann ambikāsutaḥ

15.9.8

apramādas tvayā kāryaḥ sarvathā kurunandana aṣṭāṅge rājaśārdūla rājye dharmapuraskṛte

15.9.9

tat tu śakyaṃ yathā tāta rakṣituṃ pāṇḍunandana rājyaṃ dharmaṃ ca kaunteya vidvān asi nibodha tat

15.9.10

vidyāvṛddhān sadaiva tvam upāsīthā yudhiṣṭhira śṛṇuyās te ca yad brūyuḥ kuryāś caivāvicārayan

15.9.11

prātar utthāya tān rājan pūjayitvā yathāvidhi kṛtyakāle samutpanne pṛcchethāḥ kāryam ātmanaḥ

15.9.12

te tu saṃmānitā rājaṃs tvayā rājyahitārthinā pravakṣyanti hitaṃ tāta sarvaṃ kauravanandana

15.9.13

indriyāṇi ca sarvāṇi vājivat paripālaya hitāya vai bhaviṣyanti rakṣitaṃ draviṇaṃ yathā

15.9.14

amātyān upadhātītān pitṛpaitāmahāñ śucīn dāntān karmasu sarveṣu mukhyān mukhyeṣu yojayeḥ

15.9.15

cārayethāś ca satataṃ cārair aviditaiḥ parān parīkṣitair bahuvidhaṃ svarāṣṭreṣu pareṣu ca

15.9.16

puraṃ ca te suguptaṃ syād dṛḍhaprākāratoraṇam aṭṭāṭṭālakasaṃbādhaṃ ṣaṭpathaṃ sarvatodiśam

15.9.17

tasya dvārāṇi kāryāṇi paryāptāni bṛhanti ca sarvataḥ suvibhaktāni yantrair ārakṣitāni ca

15.9.18

puruṣair alam arthajñair viditaiḥ kulaśīlataḥ ātmā ca rakṣyaḥ satataṃ bhojanādiṣu bhārata

15.9.19

vihārāhārakāleṣu mālyaśayyāsaneṣu ca striyaś ca te suguptāḥ syur vṛddhair āptair adhiṣṭhitāḥ śīlavadbhiḥ kulīnaiś ca vidvadbhiś ca yudhiṣṭhira

15.9.20

mantriṇaś caiva kurvīthā dvijān vidyāviśāradān vinītāṃś ca kulīnāṃś ca dharmārthakuśalān ṛjūn

15.9.21

taiḥ sārdhaṃ mantrayethās tvaṃ nātyarthaṃ bahubhiḥ saha samastair api ca vyastair vyapadeśena kena cit

15.9.22

susaṃvṛtaṃ mantragṛhaṃ sthalaṃ cāruhya mantrayeḥ araṇye niḥśalāke vā na ca rātrau kathaṃ cana

15.9.23

vānarāḥ pakṣiṇaś caiva ye manuṣyānukāriṇaḥ sarve mantragṛhe varjyā ye cāpi jaḍapaṅgukāḥ

15.9.24

mantrabhede hi ye doṣā bhavanti pṛthivīkṣitām na te śakyāḥ samādhātuṃ kathaṃ cid iti me matiḥ

15.9.25

doṣāṃś ca mantrabhedeṣu brūyās tvaṃ mantrimaṇḍale abhede ca guṇān rājan punaḥ punar ariṃdama

15.9.26

paurajānapadānāṃ ca śaucāśaucaṃ yudhiṣṭhira yathā syād viditaṃ rājaṃs tathā kāryam ariṃdama

15.10.1

dhṛtarāṣṭra uvāca vyavahārāś ca te tāta nityam āptair adhiṣṭhitāḥ yojyās tuṣṭair hitai rājan nityaṃ cārair anuṣṭhitāḥ

15.10.2

parimāṇaṃ viditvā ca daṇḍaṃ daṇḍyeṣu bhārata praṇayeyur yathānyāyaṃ puruṣās te yudhiṣṭhira

15.10.3

ādānarucayaś caiva paradārābhimarśakāḥ ugradaṇḍapradhānāś ca mithyā vyāhāriṇas tathā

15.10.4

ākroṣṭāraś ca lubdhāś ca hantāraḥ sāhasapriyāḥ sabhāvihārabhettāro varṇānāṃ ca pradūṣakāḥ hiraṇyadaṇḍyā vadhyāś ca kartavyā deśakālataḥ

15.10.5

prātar eva hi paśyethā ye kuryur vyayakarma te alaṃkāram atho bhojyam ata ūrdhvaṃ samācareḥ

15.10.6

paśyethāś ca tato yodhān sadā tvaṃ pariharṣayan dūtānāṃ ca carāṇāṃ ca pradoṣas te sadā bhavet

15.10.7

sadā cāpararātraṃ te bhavet kāryārthanirṇaye madhyarātre vihāras te madhyāhne ca sadā bhavet

15.10.8

sarve tv ātyayikāḥ kālāḥ kāryāṇāṃ bharatarṣabha tathaivālaṃkṛtaḥ kāle tiṣṭhethā bhūridakṣiṇaḥ cakravat karmaṇāṃ tāta paryāyo hy eṣa nityaśaḥ

15.10.9

kośasya saṃcaye yatnaṃ kurvīthā nyāyataḥ sadā dvividhasya mahārāja viparītaṃ vivarjayeḥ

15.10.10

cārair viditvā śatrūṃś ca ye te rājyāntarāyiṇaḥ tān āptaiḥ puruṣair dūrād ghātayethāḥ parasparam

15.10.11

karmadṛṣṭyātha bhṛtyāṃs tvaṃ varayethāḥ kurūdvaha kārayethāś ca karmāṇi yuktāyuktair adhiṣṭhitaiḥ

15.10.12

senāpraṇetā ca bhavet tava tāta dṛḍhavrataḥ śūraḥ kleśasahaś caiva priyaś ca tava mānavaḥ

15.10.13

sarve jānapadāś caiva tava karmāṇi pāṇḍava paurogavāś ca sabhyāś ca kuryur ye vyavahāriṇaḥ

15.10.14

svarandhraṃ pararandhraṃ ca sveṣu caiva pareṣu ca upalakṣayitavyaṃ te nityam eva yudhiṣṭhira

15.10.15

deśāntarasthāś ca narā vikrāntāḥ sarvakarmasu mātrābhir anurūpābhir anugrāhyā hitās tvayā

15.10.16

guṇārthināṃ guṇaḥ kāryo viduṣāṃ te janādhipa avicālyāś ca te te syur yathā merur mahāgiriḥ

15.11.1

dhṛtarāṣṭra uvāca maṇḍalāni ca budhyethāḥ pareṣām ātmanas tathā udāsīnaguṇānāṃ ca madhyamānāṃ tathaiva ca

15.11.2

caturṇāṃ śatrujātānāṃ sarveṣām ātatāyinām mitraṃ cāmitramitraṃ ca boddhavyaṃ te 'rikarśana

15.11.3

tathāmātyā janapadā durgāṇi viṣamāṇi ca balāni ca kuruśreṣṭha bhavanty eṣāṃ yathecchakam

15.11.4

te ca dvādaśa kaunteya rājñāṃ vai vividhātmakāḥ mantripradhānāś ca guṇāḥ ṣaṣṭir dvādaśa ca prabho

15.11.5

etan maṇḍalam ity āhur ācāryā nītikovidāḥ atra ṣāḍguṇyam āyattaṃ yudhiṣṭhira nibodha tat

15.11.6

vṛddhikṣayau ca vijñeyau sthānaṃ ca kurunandana dvisaptatyā mahābāho tataḥ ṣāḍguṇyacāriṇaḥ

15.11.7

yadā svapakṣo balavān parapakṣas tathābalaḥ vigṛhya śatrūn kaunteya yāyāt kṣitipatis tadā yadā svapakṣo 'balavāṃs tadā saṃdhiṃ samāśrayet

15.11.8

dravyāṇāṃ saṃcayaś caiva kartavyaḥ syān mahāṃs tathā yadā samartho yānāya nacireṇaiva bhārata

15.11.9

tadā sarvaṃ vidheyaṃ syāt sthānaṃ ca na vibhājayet bhūmir alpaphalā deyā viparītasya bhārata

15.11.10

hiraṇyaṃ kupyabhūyiṣṭhaṃ mitraṃ kṣīṇam akośavat viparītān na gṛhṇīyāt svayaṃ saṃdhiviśāradaḥ

15.11.11

saṃdhyarthaṃ rājaputraṃ ca lipsethā bharatarṣabha viparītas tu te 'deyaḥ putra kasyāṃ cid āpadi tasya pramokṣe yatnaṃ ca kuryāḥ sopāyamantravit

15.11.12

prakṛtīnāṃ ca kaunteya rājā dīnāṃ vibhāvayet krameṇa yugapad dvaṃdvaṃ vyasanānāṃ balābalam

15.11.13

pīḍanaṃ stambhanaṃ caiva kośabhaṅgas tathaiva ca kāryaṃ yatnena śatrūṇāṃ svarāṣṭraṃ rakṣatā svayam

15.11.14

na ca hiṃsyo 'bhyupagataḥ sāmanto vṛddhim icchatā kaunteya taṃ na hiṃseta yo mahīṃ vijigīṣate

15.11.15

gaṇānāṃ bhedane yogaṃ gacchethāḥ saha mantribhiḥ sādhusaṃgrahaṇāc caiva pāpanigrahaṇāt tathā

15.11.16

durbalāś cāpi satataṃ nāvaṣṭabhyā balīyasā tiṣṭhethā rājaśārdūla vaitasīṃ vṛttim āsthitaḥ

15.11.17

yady evam abhiyāyāc ca durbalaṃ balavān nṛpaḥ sāmādibhir upāyais taṃ krameṇa vinivartayet

15.11.18

aśaknuvaṃs tu yuddhāya niṣpatet saha mantribhiḥ kośena paurair daṇḍena ye cānye priyakāriṇaḥ

15.11.19

asaṃbhave tu sarvasya yathāmukhyena niṣpatet krameṇānena mokṣaḥ syāc charīram api kevalam

15.12.1

dhṛtarāṣṭra uvāca saṃdhivigraham apy atra paśyethā rājasattama dviyoniṃ trividhopāyaṃ bahukalpaṃ yudhiṣṭhira

15.12.2

rājendra paryupāsīthāś chittvā dvaividhyam ātmanaḥ tuṣṭapuṣṭabalaḥ śatrur ātmavān iti ca smaret

15.12.3

paryupāsanakāle tu viparītaṃ vidhīyate āmardakāle rājendra vyapasarpas tato varaḥ

15.12.4

vyasanaṃ bhedanaṃ caiva śatrūṇāṃ kārayet tataḥ karśanaṃ bhīṣaṇaṃ caiva yuddhe cāpi bahukṣayam

15.12.5

prayāsyamāno nṛpatis trividhaṃ paricintayet ātmanaś caiva śatroś ca śaktiṃ śāstraviśāradaḥ

15.12.6

utsāhaprabhuśaktibhyāṃ mantraśaktyā ca bhārata upapanno naro yāyād viparītam ato 'nyathā

15.12.7

ādadīta balaṃ rājā maulaṃ mitrabalaṃ tathā aṭavībalaṃ bhṛtaṃ caiva tathā śreṇībalaṃ ca yat

15.12.8

tatra mitrabalaṃ rājan maulena na viśiṣyate śreṇībalaṃ bhṛtaṃ caiva tulya eveti me matiḥ

15.12.9

tathā cārabalaṃ caiva parasparasamaṃ nṛpa vijñeyaṃ balakāleṣu rājñā kāla upasthite

15.12.10

āpadaś cāpi boddhavyā bahurūpā narādhipa bhavanti rājñāṃ kauravya yās tāḥ pṛthag ataḥ śṛṇu

15.12.11

vikalpā bahavo rājann āpadāṃ pāṇḍunandana sāmādibhir upanyasya śamayet tān nṛpaḥ sadā

15.12.12

yātrāṃ yāyād balair yukto rājā ṣaḍbhiḥ paraṃtapa saṃyukto deśakālābhyāṃ balair ātmaguṇais tathā

15.12.13

tuṣṭapuṣṭabalo yāyād rājā vṛddhyudaye rataḥ āhūtaś cāpy atho yāyād anṛtāv api pārthivaḥ

15.12.14

sthūṇāśmānaṃ vājirathapradhānāṃ; dhvajadrumaiḥ saṃvṛtakūlarodhasam padātināgair bahukardamāṃ nadīṃ; sapatnanāśe nṛpatiḥ prayāyāt

15.12.15

athopapattyā śakaṭaṃ padmaṃ vajraṃ ca bhārata uśanā veda yac chāstraṃ tatraitad vihitaṃ vibho

15.12.16

sādayitvā parabalaṃ kṛtvā ca balaharṣaṇam svabhūmau yojayed yuddhaṃ parabhūmau tathaiva ca

15.12.17

labdhaṃ praśamayed rājā nikṣiped dhanino narān jñātvā svaviṣayaṃ taṃ ca sāmādibhir upakramet

15.12.18

sarvathaiva mahārāja śarīraṃ dhārayed iha pretyeha caiva kartavyam ātmaniḥśreyasaṃ param

15.12.19

evaṃ kurvañ śubhā vāco loke 'smiñ śṛṇute nṛpaḥ pretya svargaṃ tathāpnoti prajā dharmeṇa pālayan

15.12.20

evaṃ tvayā kuruśreṣṭha vartitavyaṃ prajāhitam ubhayor lokayos tāta prāptaye nityam eva ca

15.12.21

bhīṣmeṇa pūrvam ukto 'si kṛṣṇena vidureṇa ca mayāpy avaśyaṃ vaktavyaṃ prītyā te nṛpasattama

15.12.22

etat sarvaṃ yathānyāyaṃ kurvīthā bhūridakṣiṇa priyas tathā prajānāṃ tvaṃ svarge sukham avāpsyasi

15.12.23

aśvamedhasahasreṇa yo yajet pṛthivīpatiḥ pālayed vāpi dharmeṇa prajās tulyaṃ phalaṃ labhet

15.13.1

yudhiṣṭhira uvāca evam etat kariṣyāmi yathāttha pṛthivīpate bhūyaś caivānuśāsyo 'haṃ bhavatā pārthivarṣabha

15.13.2

bhīṣme svargam anuprāpte gate ca madhusūdane vidure saṃjaye caiva ko 'nyo māṃ vaktum arhati

15.13.3

yat tu mām anuśāstīha bhavān adya hite sthitaḥ kartāsmy etan mahīpāla nirvṛto bhava bhārata

15.13.4

vaiśaṃpāyana uvāca evam uktaḥ sa rājarṣir dharmarājena dhīmatā kaunteyaṃ samanujñātum iyeṣa bharatarṣabha

15.13.5

putra viśramyatāṃ tāvan mamāpi balavāñ śramaḥ ity uktvā prāviśad rājā gāndhāryā bhavanaṃ tadā

15.13.6

tam āsanagataṃ devī gāndhārī dharmacāriṇī uvāca kāle kālajñā prajāpatisamaṃ patim

15.13.7

anujñātaḥ svayaṃ tena vyāsenāpi maharṣiṇā yudhiṣṭhirasyānumate kadāraṇyaṃ gamiṣyasi

15.13.8

dhṛtarāṣṭra uvāca gāndhāry aham anujñātaḥ svayaṃ pitrā mahātmanā yudhiṣṭhirasyānumate gantāsmi nacirād vanam

15.13.9

ahaṃ hi nāma sarveṣāṃ teṣāṃ durdyūtadevinām putrāṇāṃ dātum icchāmi pretyabhāvānugaṃ vasu sarvaprakṛtisāṃnidhyaṃ kārayitvā svaveśmani

15.13.10

vaiśaṃpāyana uvāca ity uktvā dharmarājāya preṣayām āsa pārthivaḥ sa ca tadvacanāt sarvaṃ samāninye mahīpatiḥ

15.13.11

tato niṣkramya nṛpatis tasmād antaḥpurāt tadā sarvaṃ suhṛjjanaṃ caiva sarvāś ca prakṛtīs tathā samavetāṃś ca tān sarvān paurajānapadān atha

15.13.12

brāhmaṇāṃś ca mahīpālān nānādeśasamāgatān tataḥ prāha mahātejā dhṛtarāṣṭro mahīpatiḥ

15.13.13

śṛṇvanty ekāgramanaso brāhmaṇāḥ kurujāṅgalāḥ kṣatriyāś caiva vaiśyāś ca śūdrāś caiva samāgatāḥ

15.13.14

bhavantaḥ kuravaś caiva bahukālaṃ sahoṣitāḥ parasparasya suhṛdaḥ parasparahite ratāḥ

15.13.15

yad idānīm ahaṃ brūyām asmin kāla upasthite tathā bhavadbhiḥ kartavyam avicārya vaco mama

15.13.16

araṇyagamane buddhir gāndhārīsahitasya me vyāsasyānumate rājñas tathā kuntīsutasya ca bhavanto 'py anujānantu mā vo 'nyā bhūd vicāraṇā

15.13.17

asmākaṃ bhavatāṃ caiva yeyaṃ prītir hi śāśvatī na cānyeṣv asti deśeṣu rājñām iti matir mama

15.13.18

śrānto 'smi vayasānena tathā putravinākṛtaḥ upavāsakṛśaś cāsmi gāndhārīsahito 'naghāḥ

15.13.19

yudhiṣṭhiragate rājye prāptaś cāsmi sukhaṃ mahat manye duryodhanaiśvaryād viśiṣṭam iti sattamāḥ

15.13.20

mama tv andhasya vṛddhasya hataputrasya kā gatiḥ ṛte vanaṃ mahābhāgās tan mānujñātum arhatha

15.13.21

tasya tad vacanaṃ śrutvā sarve te kurujāṅgalāḥ bāṣpasaṃdigdhayā vācā rurudur bharatarṣabha

15.13.22

tān avibruvataḥ kiṃ cid duḥkhaśokaparāyaṇān punar eva mahātejā dhṛtarāṣṭro 'bravīd idam

15.14.1

dhṛtarāṣṭra uvāca śaṃtanuḥ pālayām āsa yathāvat pṛthivīm imām tathā vicitravīryaś ca bhīṣmeṇa paripālitaḥ pālayām āsa vas tāto viditaṃ vo nasaṃśayaḥ

15.14.2

yathā ca pāṇḍur bhrātā me dayito bhavatām abhūt sa cāpi pālayām āsa yathāvat tac ca vettha ha

15.14.3

mayā ca bhavatāṃ samyak chuśrūṣā yā kṛtānaghāḥ asamyag vā mahābhāgās tat kṣantavyam atandritaiḥ

15.14.4

yac ca duryodhanenedaṃ rājyaṃ bhuktam akaṇṭakam api tatra na vo mando durbuddhir aparāddhavān

15.14.5

tasyāparādhād durbuddher abhimānān mahīkṣitām vimardaḥ sumahān āsīd anayān matkṛtād atha

15.14.6

tan mayā sādhu vāpīdaṃ yadi vāsādhu vai kṛtam tad vo hṛdi na kartavyaṃ mām anujñātum arhatha

15.14.7

vṛddho 'yaṃ hataputro 'yaṃ duḥkhito 'yaṃ janādhipaḥ pūrvarājñāṃ ca putro 'yam iti kṛtvānujānata

15.14.8

iyaṃ ca kṛpaṇā vṛddhā hataputrā tapasvinī gāndhārī putraśokārtā tulyaṃ yācati vo mayā

15.14.9

hataputrāv imau vṛddhau viditvā duḥkhitau tathā anujānīta bhadraṃ vo vrajāvaḥ śaraṇaṃ ca vaḥ

15.14.10

ayaṃ ca kauravo rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ sarvair bhavadbhir draṣṭavyaḥ sameṣu viṣameṣu ca na jātu viṣamaṃ caiva gamiṣyati kadā cana

15.14.11

catvāraḥ sacivā yasya bhrātaro vipulaujasaḥ lokapālopamā hy ete sarve dharmārthadarśinaḥ

15.14.12

brahmeva bhagavān eṣa sarvabhūtajagatpatiḥ yudhiṣṭhiro mahātejā bhavataḥ pālayiṣyati

15.14.13

avaśyam eva vaktavyam iti kṛtvā bravīmi vaḥ eṣa nyāso mayā dattaḥ sarveṣāṃ vo yudhiṣṭhiraḥ bhavanto 'sya ca vīrasya nyāsabhūtā mayā kṛtāḥ

15.14.14

yady eva taiḥ kṛtaṃ kiṃ cid vyalīkaṃ vā sutair mama yady anyena madīyena tad anujñātum arhatha

15.14.15

bhavadbhir hi na me manyuḥ kṛtapūrvaḥ kathaṃ cana atyantagurubhaktānām eṣo 'ñjalir idaṃ namaḥ

15.14.16

teṣām asthirabuddhīnāṃ lubdhānāṃ kāmacāriṇām kṛte yācāmi vaḥ sarvān gāndhārīsahito 'naghāḥ

15.14.17

ity uktās tena te rājñā paurajānapadā janāḥ nocur bāṣpakalāḥ kiṃ cid vīkṣāṃ cakruḥ parasparam

15.15.1

vaiśaṃpāyana uvāca evam uktās tu te tena paurajānapadā janāḥ vṛddhena rājñā kauravya naṣṭasaṃjñā ivābhavan

15.15.2

tūṣṇīṃbhūtāṃs tatas tāṃs tu bāṣpakaṇṭhān mahīpatiḥ dhṛtarāṣṭro mahīpālaḥ punar evābhyabhāṣata

15.15.3

vṛddhaṃ māṃ hataputraṃ ca dharmapatnyā sahānayā vilapantaṃ bahuvidhaṃ kṛpaṇaṃ caiva sattamāḥ

15.15.4

pitrā svayam anujñātaṃ kṛṣṇadvaipāyanena vai vanavāsāya dharmajñā dharmajñena nṛpeṇa ca

15.15.5

so 'haṃ punaḥ punar yāce śirasāvanato 'naghāḥ gāndhāryā sahitaṃ tan māṃ samanujñātum arhatha

15.15.6

śrutvā tu kururājasya vākyāni karuṇāni te ruruduḥ sarvato rājan sametāḥ kurujāṅgalāḥ

15.15.7

uttarīyaiḥ karaiś cāpi saṃchādya vadanāni te ruruduḥ śokasaṃtaptā muhūrtaṃ pitṛmātṛvat

15.15.8

hṛdayaiḥ śūnyabhūtais te dhṛtarāṣṭrapravāsajam duḥkhaṃ saṃdhārayantaḥ sma naṣṭasaṃjñā ivābhavan

15.15.9

te vinīya tam āyāsaṃ kururājaviyogajam śanaiḥ śanais tadānyonyam abruvan svamatāny uta

15.15.10

tataḥ saṃdhāya te sarve vākyāny atha samāsataḥ ekasmin brāhmaṇe rājann āveśyocur narādhipam

15.15.11

tataḥ svacaraṇe vṛddhaḥ saṃmato 'rthaviśāradaḥ sāmbākhyo bahvṛco rājan vaktuṃ samupacakrame

15.15.12

anumānya mahārājaṃ tat sadaḥ saṃprabhāṣya ca vipraḥ pragalbho medhāvī sa rājānam uvāca ha

15.15.13

rājan vākyaṃ janasyāsya mayi sarvaṃ samarpitam vakṣyāmi tad ahaṃ vīra taj juṣasva narādhipa

15.15.14

yathā vadasi rājendra sarvam etat tathā vibho nātra mithyā vacaḥ kiṃ cit suhṛt tvaṃ naḥ parasparam

15.15.15

na jātv asya tu vaṃśasya rājñāṃ kaś cit kadā cana rājāsīd yaḥ prajāpālaḥ prajānām apriyo bhavet

15.15.16

pitṛvad bhrātṛvac caiva bhavantaḥ pālayanti naḥ na ca duryodhanaḥ kiṃ cid ayuktaṃ kṛtavān nṛpa

15.15.17

yathā bravīti dharmajño muniḥ satyavatīsutaḥ tathā kuru mahārāja sa hi naḥ paramo guruḥ

15.15.18

tyaktā vayaṃ tu bhavatā duḥkhaśokaparāyaṇāḥ bhaviṣyāmaś ciraṃ rājan bhavadguṇaśatair hṛtāḥ

15.15.19

yathā śaṃtanunā guptā rājñā citrāṅgadena ca bhīṣmavīryopagūḍhena pitrā ca tava pārthiva

15.15.20

bhavadbuddhiyujā caiva pāṇḍunā pṛthivīkṣitā tathā duryodhanenāpi rājñā suparipālitāḥ

15.15.21

na svalpam api putras te vyalīkaṃ kṛtavān nṛpa pitarīva suviśvastās tasminn api narādhipe vayam āsma yathā samyag bhavato viditaṃ tathā

15.15.22

tathā varṣasahasrāya kuntīputreṇa dhīmatā pālyamānā dhṛtimatā sukhaṃ vindāmahe nṛpa

15.15.23

rājarṣīṇāṃ purāṇānāṃ bhavatāṃ vaṃśadhāriṇām kurusaṃvaraṇādīnāṃ bharatasya ca dhīmataḥ

15.15.24

vṛttaṃ samanuyāty eṣa dharmātmā bhūridakṣiṇaḥ nātra vācyaṃ mahārāja susūkṣmam api vidyate

15.15.25

uṣitāḥ sma sukhaṃ nityaṃ bhavatā paripālitāḥ susūkṣmaṃ ca vyalīkaṃ te saputrasya na vidyate

15.15.26

yat tu jñātivimarde 'sminn āttha duryodhanaṃ prati bhavantam anuneṣyāmi tatrāpi kurunandana

15.16.1

brāhmaṇa uvāca na tad duryodhanakṛtaṃ na ca tad bhavatā kṛtam na karṇasaubalābhyāṃ ca kuravo yat kṣayaṃ gatāḥ

15.16.2

daivaṃ tat tu vijānīmo yan na śakyaṃ prabādhitum daivaṃ puruṣakāreṇa na śakyam ativartitum

15.16.3

akṣauhiṇyo mahārāja daśāṣṭau ca samāgatāḥ aṣṭādaśāhena hatā daśabhir yodhapuṃgavaiḥ

15.16.4

bhīṣmadroṇakṛpādyaiś ca karṇena ca mahātmanā yuyudhānena vīreṇa dhṛṣṭadyumnena caiva ha

15.16.5

caturbhiḥ pāṇḍuputraiś ca bhīmārjunayamair nṛpa janakṣayo 'yaṃ nṛpate kṛto daivabalātkṛtaiḥ

15.16.6

avaśyam eva saṃgrāme kṣatriyeṇa viśeṣataḥ kartavyaṃ nidhanaṃ loke śastreṇa kṣatrabandhunā

15.16.7

tair iyaṃ puruṣavyāghrair vidyābāhubalānvitaiḥ pṛthivī nihatā sarvā sahayā sarathadvipā

15.16.8

na sa rājāparādhnoti putras tava mahāmanāḥ na bhavān na ca te bhṛtyā na karṇo na ca saubalaḥ

15.16.9

yad vinaṣṭāḥ kuruśreṣṭhā rājānaś ca sahasraśaḥ sarvaṃ daivakṛtaṃ tad vai ko 'tra kiṃ vaktum arhati

15.16.10

gurur mato bhavān asya kṛtsnasya jagataḥ prabhuḥ dharmātmānam atas tubhyam anujānīmahe sutam

15.16.11

labhatāṃ vīralokān sa sasahāyo narādhipaḥ dvijāgryaiḥ samanujñātas tridive modatāṃ sukhī

15.16.12

prāpsyate ca bhavān puṇyaṃ dharme ca paramāṃ sthitim veda puṇyaṃ ca kārtsnyena samyag bharatasattama

15.16.13

dṛṣṭāpadānāś cāsmābhiḥ pāṇḍavāḥ puruṣarṣabhāḥ samarthās tridivasyāpi pālane kiṃ punaḥ kṣiteḥ

15.16.14

anuvatsyanti cāpīmāḥ sameṣu viṣameṣu ca prajāḥ kurukulaśreṣṭha pāṇḍavāñ śīlabhūṣaṇān

15.16.15

brahmadeyāgrahārāṃś ca parihārāṃś ca pārthiva pūrvarājātisargāṃś ca pālayaty eva pāṇḍavaḥ

15.16.16

dīrghadarśī kṛtaprajñaḥ sadā vaiśravaṇo yathā akṣudrasacivaś cāyaṃ kuntīputro mahāmanāḥ

15.16.17

apy amitre dayāvāṃś ca śuciś ca bharatarṣabha ṛju paśyati medhāvī putravat pāti naḥ sadā

15.16.18

vipriyaṃ ca janasyāsya saṃsargād dharmajasya vai na kariṣyanti rājarṣe tathā bhīmārjunādayaḥ

15.16.19

mandā mṛduṣu kauravyās tīkṣṇeṣv āśīviṣopamāḥ vīryavanto mahātmānaḥ paurāṇāṃ ca hite ratāḥ

15.16.20

na kuntī na ca pāñcālī na colūpī na sātvatī asmiñ jane kariṣyanti pratikūlāni karhi cit

15.16.21

bhavatkṛtam imaṃ snehaṃ yudhiṣṭhiravivardhitam na pṛṣṭhataḥ kariṣyanti paurajānapadā janāḥ

15.16.22

adharmiṣṭhān api sataḥ kuntīputrā mahārathāḥ mānavān pālayiṣyanti bhūtvā dharmaparāyaṇāḥ

15.16.23

sa rājan mānasaṃ duḥkham apanīya yudhiṣṭhirāt kuru kāryāṇi dharmyāṇi namas te bharatarṣabha

15.16.24

vaiśaṃpāyana uvāca tasya tad vacanaṃ dharmyam anubandhaguṇottaram sādhu sādhv iti sarvaḥ sa janaḥ pratigṛhītavān

15.16.25

dhṛtarāṣṭraś ca tad vākyam abhipūjya punaḥ punaḥ visarjayām āsa tadā sarvās tu prakṛtīḥ śanaiḥ

15.16.26

sa taiḥ saṃpūjito rājā śivenāvekṣitas tadā prāñjaliḥ pūjayām āsa taṃ janaṃ bharatarṣabha

15.16.27

tato viveśa bhuvanaṃ gāndhāryā sahito nṛpaḥ vyuṣṭāyāṃ caiva śarvaryāṃ yac cakāra nibodha tat

15.17.1

vaiśaṃpāyana uvāca vyuṣitāyāṃ rajanyāṃ tu dhṛtarāṣṭro 'mbikāsutaḥ viduraṃ preṣayām āsa yudhiṣṭhiraniveśanam

15.17.2

sa gatvā rājavacanād uvācācyutam īśvaram yudhiṣṭhiraṃ mahātejāḥ sarvabuddhimatāṃ varaḥ

15.17.3

dhṛtarāṣṭro mahārāja vanavāsāya dīkṣitaḥ gamiṣyati vanaṃ rājan kārttikīm āgatām imām

15.17.4

sa tvā kurukulaśreṣṭha kiṃ cid artham abhīpsati śrāddham icchati dātuṃ sa gāṅgeyasya mahātmanaḥ

15.17.5

droṇasya somadattasya bāhlīkasya ca dhīmataḥ putrāṇāṃ caiva sarveṣāṃ ye cāsya suhṛdo hatāḥ yadi cābhyanujānīṣe saindhavāpasadasya ca

15.17.6

etac chrutvā tu vacanaṃ vidurasya yudhiṣṭhiraḥ hṛṣṭaḥ saṃpūjayām āsa guḍākeśaś ca pāṇḍavaḥ

15.17.7

na tu bhīmo dṛḍhakrodhas tad vaco jagṛhe tadā vidurasya mahātejā duryodhanakṛtaṃ smaran

15.17.8

abhiprāyaṃ viditvā tu bhīmasenasya phalgunaḥ kirīṭī kiṃ cid ānamya bhīmaṃ vacanam abravīt

15.17.9

bhīma rājā pitā vṛddho vanavāsāya dīkṣitaḥ dātum icchati sarveṣāṃ suhṛdām aurdhvadehikam

15.17.10

bhavatā nirjitaṃ vittaṃ dātum icchati kauravaḥ bhīṣmādīnāṃ mahābāho tad anujñātum arhasi

15.17.11

diṣṭyā tv adya mahābāho dhṛtarāṣṭraḥ prayācati yācito yaḥ purāsmābhiḥ paśya kālasya paryayam

15.17.12

yo 'sau pṛthivyāḥ kṛtsnāyā bhartā bhūtvā narādhipaḥ parair vinihatāpatyo vanaṃ gantum abhīpsati

15.17.13

mā te 'nyat puruṣavyāghra dānād bhavatu darśanam ayaśasyam ato 'nyat syād adharmyaṃ ca mahābhuja

15.17.14

rājānam upatiṣṭhasva jyeṣṭhaṃ bhrātaram īśvaram arhas tvam asi dātuṃ vai nādātuṃ bharatarṣabha evaṃ bruvāṇaṃ kaunteyaṃ dharmarājo 'bhyapūjayat

15.17.15

bhīmasenas tu sakrodhaḥ provācedaṃ vacas tadā vayaṃ bhīṣmasya kurmeha pretakāryāṇi phalguna

15.17.16

somadattasya nṛpater bhūriśravasa eva ca bāhlīkasya ca rājarṣer droṇasya ca mahātmanaḥ

15.17.17

anyeṣāṃ caiva suhṛdāṃ kuntī karṇāya dāsyati śrāddhāni puruṣavyāghra mādāt kauravako nṛpaḥ

15.17.18

iti me vartate buddhir mā vo nandantu śatravaḥ kaṣṭāt kaṣṭataraṃ yāntu sarve duryodhanādayaḥ yair iyaṃ pṛthivī sarvā ghātitā kulapāṃsanaiḥ

15.17.19

kutas tvam adya vismṛtya vairaṃ dvādaśavārṣikam ajñātavāsagamanaṃ draupadīśokavardhanam kva tadā dhṛtarāṣṭrasya sneho 'smāsv abhavat tadā

15.17.20

kṛṣṇājinopasaṃvīto hṛtābharaṇabhūṣaṇaḥ sārdhaṃ pāñcālaputryā tvaṃ rājānam upajagmivān kva tadā droṇabhīṣmau tau somadatto 'pi vābhavat

15.17.21

yatra trayodaśa samā vane vanyena jīvasi na tadā tvā pitā jyeṣṭhaḥ pitṛtvenābhivīkṣate

15.17.22

kiṃ te tad vismṛtaṃ pārtha yad eṣa kulapāṃsanaḥ durvṛtto viduraṃ prāha dyūte kiṃ jitam ity uta

15.17.23

tam evaṃvādinaṃ rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ uvāca bhrātaraṃ dhīmāñ joṣam āsveti bhartsayan

15.18.1

arjuna uvāca bhīma jyeṣṭho gurur me tvaṃ nāto 'nyad vaktum utsahe dhṛtarāṣṭro hi rājarṣiḥ sarvathā mānam arhati

15.18.2

na smaranty aparāddhāni smaranti sukṛtāni ca asaṃbhinnārthamaryādāḥ sādhavaḥ puruṣottamāḥ

15.18.3

idaṃ madvacanāt kṣattaḥ kauravaṃ brūhi pārthivam yāvad icchati putrāṇāṃ dātuṃ tāvad dadāmy aham

15.18.4

bhīṣmādīnāṃ ca sarveṣāṃ suhṛdām upakāriṇām mama kośād iti vibho mā bhūd bhīmaḥ sudurmanāḥ

15.18.5

vaiśaṃpāyana uvāca ity ukte dharmarājas tam arjunaṃ pratyapūjayat bhīmasenaḥ kaṭākṣeṇa vīkṣāṃ cakre dhanaṃjayam

15.18.6

tataḥ sa viduraṃ dhīmān vākyam āha yudhiṣṭhiraḥ na bhīmasene kopaṃ sa nṛpatiḥ kartum arhati

15.18.7

parikliṣṭo hi bhīmo 'yaṃ himavṛṣṭyātapādibhiḥ duḥkhair bahuvidhair dhīmān araṇye viditaṃ tava

15.18.8

kiṃ tu madvacanād brūhi rājānaṃ bharatarṣabham yad yad icchasi yāvac ca gṛhyatāṃ madgṛhād iti

15.18.9

yan mātsaryam ayaṃ bhīmaḥ karoti bhṛśaduḥkhitaḥ na tan manasi kartavyam iti vācyaḥ sa pārthivaḥ

15.18.10

yan mamāsti dhanaṃ kiṃ cid arjunasya ca veśmani tasya svāmī mahārāja iti vācyaḥ sa pārthivaḥ

15.18.11

dadātu rājā viprebhyo yatheṣṭaṃ kriyatāṃ vyayaḥ putrāṇāṃ suhṛdāṃ caiva gacchatv ānṛṇyam adya saḥ

15.18.12

idaṃ cāpi śarīraṃ me tavāyattaṃ janādhipa dhanāni ceti viddhi tvaṃ kṣattar nāsty atra saṃśayaḥ

15.19.1

vaiśaṃpāyana uvāca evam uktas tu rājñā sa viduro buddhisattamaḥ dhṛtarāṣṭram upetyedaṃ vākyam āha mahārthavat

15.19.2

ukto yudhiṣṭhiro rājā bhavadvacanam āditaḥ sa ca saṃśrutya vākyaṃ te praśaśaṃsa mahādyutiḥ

15.19.3

bībhatsuś ca mahātejā nivedayati te gṛhān vasu tasya gṛhe yac ca prāṇān api ca kevalān

15.19.4

dharmarājaś ca putras te rājyaṃ prāṇān dhanāni ca anujānāti rājarṣe yac cānyad api kiṃ cana

15.19.5

bhīmas tu sarvaduḥkhāni saṃsmṛtya bahulāny uta kṛcchrād iva mahābāhur anumanye viniḥśvasan

15.19.6

sa rājñā dharmaśīlena bhrātrā bībhatsunā tathā anunīto mahābāhuḥ sauhṛde sthāpito 'pi ca

15.19.7

na ca manyus tvayā kārya iti tvāṃ prāha dharmarāṭ saṃsmṛtya bhīmas tad vairaṃ yad anyāyavad ācaret

15.19.8

evaṃprāyo hi dharmo 'yaṃ kṣatriyāṇāṃ narādhipa yuddhe kṣatriyadharme ca nirato 'yaṃ vṛkodaraḥ

15.19.9

vṛkodarakṛte cāham arjunaś ca punaḥ punaḥ prasādayāva nṛpate bhavān prabhur ihāsti yat

15.19.10

pradadātu bhavān vittaṃ yāvad icchasi pārthiva tvam īśvaro no rājyasya prāṇānāṃ ceti bhārata

15.19.11

brahmadeyāgrahārāṃś ca putrāṇāṃ caurdhvadehikam ito ratnāni gāś caiva dāsīdāsam ajāvikam

15.19.12

ānayitvā kuruśreṣṭho brāhmaṇebhyaḥ prayacchatu dīnāndhakṛpaṇebhyaś ca tatra tatra nṛpājñayā

15.19.13

bahvannarasapānāḍhyāḥ sabhā vidura kāraya gavāṃ nipānāny anyac ca vividhaṃ puṇyakarma yat

15.19.14

iti mām abravīd rājā pārthaś caiva dhanaṃjayaḥ yad atrānantaraṃ kāryaṃ tad bhavān vaktum arhati

15.19.15

ity ukto vidureṇātha dhṛtarāṣṭro 'bhinandya tat manaś cakre mahādāne kārttikyāṃ janamejaya

15.20.1

vaiśaṃpāyana uvāca vidureṇaivam uktas tu dhṛtarāṣṭro janādhipaḥ prītimān abhavad rājā rājño jiṣṇoś ca karmaṇā

15.20.2

tato 'bhirūpān bhīṣmāya brāhmaṇān ṛṣisattamān putrārthe suhṛdāṃ caiva sa samīkṣya sahasraśaḥ

15.20.3

kārayitvānnapānāni yānāny ācchādanāni ca suvarṇamaṇiratnāni dāsīdāsaparicchadān

15.20.4

kambalājinaratnāni grāmān kṣetrān ajāvikam alaṃkārān gajān aśvān kanyāś caiva varastriyaḥ ādiśyādiśya viprebhyo dadau sa nṛpasattamaḥ

15.20.5

droṇaṃ saṃkīrtya bhīṣmaṃ ca somadattaṃ ca bāhlikam duryodhanaṃ ca rājānaṃ putrāṃś caiva pṛthak pṛthak jayadrathapurogāṃś ca suhṛdaś caiva sarvaśaḥ

15.20.6

sa śrāddhayajño vavṛdhe bahugodhanadakṣiṇaḥ anekadhanaratnaugho yudhiṣṭhiramate tadā

15.20.7

aniśaṃ yatra puruṣā gaṇakā lekhakās tathā yudhiṣṭhirasya vacanāt tad āpṛcchanti taṃ nṛpam

15.20.8

ājñāpaya kim etebhyaḥ pradeyaṃ dīyatām iti tad upasthitam evātra vacanānte pradṛśyate

15.20.9

śate deye daśaśataṃ sahasre cāyutaṃ tathā dīyate vacanād rājñaḥ kuntīputrasya dhīmataḥ

15.20.10

evaṃ sa vasudhārābhir varṣamāṇo nṛpāmbudaḥ tarpayām āsa viprāṃs tān varṣan bhūmim ivāmbudaḥ

15.20.11

tato 'nantaram evātra sarvavarṇān mahīpatiḥ annapānarasaughena plāvayām āsa pārthivaḥ

15.20.12

savastraphenaratnaugho mṛdaṅganinadasvanaḥ gavāśvamakarāvarto nārīratnamahākaraḥ

15.20.13

grāmāgrahārakulyāḍhyo maṇihemajalārṇavaḥ jagat saṃplāvayām āsa dhṛtarāṣṭradayāmbudhiḥ

15.20.14

evaṃ sa putrapautrāṇāṃ pitṝṇām ātmanas tathā gāndhāryāś ca mahārāja pradadāv aurdhvadehikam

15.20.15

pariśrānto yadāsīt sa dadad dānāny anekaśaḥ tato nirvartayām āsa dānayajñaṃ kurūdvahaḥ

15.20.16

evaṃ sa rājā kauravyaś cakre dānamahotsavam naṭanartakalāsyāḍhyaṃ bahvannarasadakṣiṇam

15.20.17

daśāham evaṃ dānāni dattvā rājāmbikāsutaḥ babhūva putrapautrāṇām anṛṇo bharatarṣabha

15.21.1

vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ prabhāte rājā sa dhṛtarāṣṭro 'mbikāsutaḥ āhūya pāṇḍavān vīrān vanavāsakṛtakṣaṇaḥ

15.21.2

gāndhārīsahito dhīmān abhinandya yathāvidhi kārttikyāṃ kārayitveṣṭiṃ brāhmaṇair vedapāragaiḥ

15.21.3

agnihotraṃ puraskṛtya valkalājinasaṃvṛtaḥ vadhūparivṛto rājā niryayau bhavanāt tataḥ

15.21.4

tataḥ striyaḥ kauravapāṇḍavānāṃ; yāś cāpy anyāḥ kauravarājavaṃśyāḥ tāsāṃ nādaḥ prādurāsīt tadānīṃ; vaicitravīrye nṛpatau prayāte

15.21.5

tato lājaiḥ sumanobhiś ca rājā; vicitrābhis tad gṛhaṃ pūjayitvā saṃyojyārthair bhṛtyajanaṃ ca sarvaṃ; tataḥ samutsṛjya yayau narendraḥ

15.21.6

tato rājā prāñjalir vepamāno; yudhiṣṭhiraḥ sasvanaṃ bāṣpakaṇṭhaḥ vilapyoccair hā mahārāja sādho; kva gantāsīty apatat tāta bhūmau

15.21.7

tathārjunas tīvraduḥkhābhitapto; muhur muhur niḥśvasan bhāratāgryaḥ yudhiṣṭhiraṃ maivam ity evam uktvā; nigṛhyāthodīdharat sīdamānaḥ

15.21.8

vṛkodaraḥ phalgunaś caiva vīrau; mādrīputrau viduraḥ saṃjayaś ca vaiśyāputraḥ sahito gautamena; dhaumyo viprāś cānvayur bāṣpakaṇṭhāḥ

15.21.9

kuntī gāndhārīṃ baddhanetrāṃ vrajantīṃ; skandhāsaktaṃ hastam athodvahantī rājā gāndhāryāḥ skandhadeśe 'vasajya; pāṇiṃ yayau dhṛtarāṣṭraḥ pratītaḥ

15.21.10

tathā kṛṣṇā draupadī yādavī ca; bālāpatyā cottarā kauravī ca citrāṅgadā yāś ca kāś cit striyo 'nyāḥ; sārdhaṃ rājñā prasthitās tā vadhūbhiḥ

15.21.11

tāsāṃ nādo rudatīnāṃ tadāsīd; rājan duḥkhāt kurarīṇām ivoccaiḥ tato niṣpetur brāhmaṇakṣatriyāṇāṃ; viṭśūdrāṇāṃ caiva nāryaḥ samantāt

15.21.12

tanniryāṇe duḥkhitaḥ pauravargo; gajāhvaye 'tīva babhūva rājan yathā pūrvaṃ gacchatāṃ pāṇḍavānāṃ; dyūte rājan kauravāṇāṃ sabhāyām

15.21.13

yā nāpaśyac candramā naiva sūryo; rāmāḥ kadā cid api tasmin narendre mahāvanaṃ gacchati kauravendre; śokenārtā rājamārgaṃ prapeduḥ

15.22.1

vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ prāsādaharmyeṣu vasudhāyāṃ ca pārthiva strīṇāṃ ca puruṣāṇāṃ ca sumahān nisvano 'bhavat

15.22.2

sa rājā rājamārgeṇa nṛnārīsaṃkulena ca kathaṃ cin niryayau dhīmān vepamānaḥ kṛtāñjaliḥ

15.22.3

sa vardhamānadvāreṇa niryayau gajasāhvayāt visarjayām āsa ca taṃ janaughaṃ sa muhur muhuḥ

15.22.4

vanaṃ gantuṃ ca viduro rājñā saha kṛtakṣaṇaḥ saṃjayaś ca mahāmātraḥ sūto gāvalgaṇis tathā

15.22.5

kṛpaṃ nivartayām āsa yuyutsuṃ ca mahāratham dhṛtarāṣṭro mahīpālaḥ paridāya yudhiṣṭhire

15.22.6

nivṛtte pauravarge tu rājā sāntaḥpuras tadā dhṛtarāṣṭrābhyanujñāto nivartitum iyeṣa saḥ

15.22.7

so 'bravīn mātaraṃ kuntīm upetya bharatarṣabha ahaṃ rājānam anviṣye bhavatī vinivartatām

15.22.8

vadhūparivṛtā rājñi nagaraṃ gantum arhasi rājā yātv eṣa dharmātmā tapase dhṛtaniścayaḥ

15.22.9

ity uktā dharmarājena bāṣpavyākulalocanā jagādaivaṃ tadā kuntī gāndhārīṃ parigṛhya ha

15.22.10

sahadeve mahārāja mā pramādaṃ kṛthāḥ kva cit eṣa mām anurakto hi rājaṃs tvāṃ caiva nityadā

15.22.11

karṇaṃ smarethāḥ satataṃ saṃgrāmeṣv apalāyinam avakīrṇo hi sa mayā vīro duṣprajñayā tadā

15.22.12

āyasaṃ hṛdayaṃ nūnaṃ mandāyā mama putraka yat sūryajam apaśyantyāḥ śatadhā na vidīryate

15.22.13

evaṃgate tu kiṃ śakyaṃ mayā kartum ariṃdama mama doṣo 'yam atyarthaṃ khyāpito yan na sūryajaḥ tannimittaṃ mahābāho dānaṃ dadyās tvam uttamam

15.22.14

sadaiva bhrātṛbhiḥ sārdham agrajasyārimardana draupadyāś ca priye nityaṃ sthātavyam arikarśana

15.22.15

bhīmasenārjunau caiva nakulaś ca kurūdvaha samādheyās tvayā vīra tvayy adya kuladhūr gatā

15.22.16

śvaśrūśvaśurayoḥ pādāñ śuśrūṣantī vane tv aham gāndhārīsahitā vatsye tāpasī malapaṅkinī

15.22.17

evam uktaḥ sa dharmātmā bhrātṛbhiḥ sahito vaśī viṣādam agamat tīvraṃ na ca kiṃ cid uvāca ha

15.22.18

sa muhūrtam iva dhyātvā dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ uvāca mātaraṃ dīnaś cintāśokaparāyaṇaḥ

15.22.19

kim idaṃ te vyavasitaṃ naivaṃ tvaṃ vaktum arhasi na tvām abhyanujānāmi prasādaṃ kartum arhasi

15.22.20

vyarocayaḥ purā hy asmān utsāhya priyadarśane vidurāyā vacobhis tvam asmān na tyaktum arhasi

15.22.21

nihatya pṛthivīpālān rājyaṃ prāptam idaṃ mayā tava prajñām upaśrutya vāsudevān nararṣabhāt

15.22.22

kva sā buddhir iyaṃ cādya bhavatyā yā śrutā mayā kṣatradharme sthitiṃ hy uktvā tasyāś calitum icchasi

15.22.23

asmān utsṛjya rājyaṃ ca snuṣāṃ cemāṃ yaśasvinīm kathaṃ vatsyasi śūnyeṣu vaneṣv amba prasīda me

15.22.24

iti bāṣpakalāṃ vācaṃ kuntī putrasya śṛṇvatī jagāmaivāśrupūrṇākṣī bhīmas tām idam abravīt

15.22.25

yadā rājyam idaṃ kunti bhoktavyaṃ putranirjitam prāptavyā rājadharmāś ca tadeyaṃ te kuto matiḥ

15.22.26

kiṃ vayaṃ kāritāḥ pūrvaṃ bhavatyā pṛthivīkṣayam kasya hetoḥ parityajya vanaṃ gantum abhīpsasi

15.22.27

vanāc cāpi kim ānītā bhavatyā bālakā vayam duḥkhaśokasamāviṣṭau mādrīputrāv imau tathā

15.22.28

prasīda mātar mā gās tvaṃ vanam adya yaśasvini śriyaṃ yaudhiṣṭhirīṃ tāvad bhuṅkṣva pārthabalārjitām

15.22.29

iti sā niścitaivātha vanavāsakṛtakṣaṇā lālapyatāṃ bahuvidhaṃ putrāṇāṃ nākarod vacaḥ

15.22.30

draupadī cānvayāc chvaśrūṃ viṣaṇṇavadanā tadā vanavāsāya gacchantīṃ rudatī bhadrayā saha

15.22.31

sā putrān rudataḥ sarvān muhur muhur avekṣatī jagāmaiva mahāprājñā vanāya kṛtaniścayā

15.22.32

anvayuḥ pāṇḍavās tāṃ tu sabhṛtyāntaḥpurās tadā tataḥ pramṛjya sāśrūṇi putrān vacanam abravīt

15.23.1

kunty uvāca evam etan mahābāho yathā vadasi pāṇḍava kṛtam uddharṣaṇaṃ pūrvaṃ mayā vaḥ sīdatāṃ nṛpa

15.23.2

dyūtāpahṛtarājyānāṃ patitānāṃ sukhād api jñātibhiḥ paribhūtānāṃ kṛtam uddharṣaṇaṃ mayā

15.23.3

kathaṃ pāṇḍor na naśyeta saṃtatiḥ puruṣarṣabhāḥ yaśaś ca vo na naśyeta iti coddharṣaṇaṃ kṛtam

15.23.4

yūyam indrasamāḥ sarve devatulyaparākramāḥ mā pareṣāṃ mukhaprekṣāḥ sthety evaṃ tat kṛtaṃ mayā

15.23.5

kathaṃ dharmabhṛtāṃ śreṣṭho rājā tvaṃ vāsavopamaḥ punar vane na duḥkhī syā iti coddharṣaṇaṃ kṛtam

15.23.6

nāgāyutasamaprāṇaḥ khyātavikramapauruṣaḥ nāyaṃ bhīmo 'tyayaṃ gacched iti coddharṣaṇaṃ kṛtam

15.23.7

bhīmasenād avarajas tathāyaṃ vāsavopamaḥ vijayo nāvasīdeta iti coddharṣaṇaṃ kṛtam

15.23.8

nakulaḥ sahadevaś ca tathemau guruvartinau kṣudhā kathaṃ na sīdetām iti coddharṣaṇaṃ kṛtam

15.23.9

iyaṃ ca bṛhatī śyāmā śrīmaty āyatalocanā vṛthā sabhātale kliṣṭā mā bhūd iti ca tat kṛtam

15.23.10

prekṣantyā me tadā hīmāṃ vepantīṃ kadalīm iva strīdharmiṇīm anindyāṅgīṃ tathā dyūtaparājitām

15.23.11

duḥśāsano yadā mauḍhyād dāsīvat paryakarṣata tadaiva viditaṃ mahyaṃ parābhūtam idaṃ kulam

15.23.12

viṣaṇṇāḥ kuravaś caiva tadā me śvaśurādayaḥ yadaiṣā nātham icchantī vyalapat kurarī yathā

15.23.13

keśapakṣe parāmṛṣṭā pāpena hatabuddhinā yadā duḥśāsanenaiṣā tadā muhyāmy ahaṃ nṛpa

15.23.14

yuṣmattejovivṛddhyarthaṃ mayā hy uddharṣaṇaṃ kṛtam tadānīṃ vidurāvākyair iti tad vitta putrakāḥ

15.23.15

kathaṃ na rājavaṃśo 'yaṃ naśyet prāpya sutān mama pāṇḍor iti mayā putra tasmād uddharṣaṇaṃ kṛtam

15.23.16

na tasya putraḥ pautrau vā kuta eva sa pārthiva labhate sukṛtāṃl lokān yasmād vaṃśaḥ praṇaśyati

15.23.17

bhuktaṃ rājyaphalaṃ putrā bhartur me vipulaṃ purā mahādānāni dattāni pītaḥ somo yathāvidhi

15.23.18

sāhaṃ nātmaphalārthaṃ vai vāsudevam acūcudam vidurāyāḥ pralāpais taiḥ plāvanārthaṃ tu tat kṛtam

15.23.19

nāhaṃ rājyaphalaṃ putra kāmaye putranirjitam patilokān ahaṃ puṇyān kāmaye tapasā vibho

15.23.20

śvaśrūśvaśurayoḥ kṛtvā śuśrūṣāṃ vanavāsinoḥ tapasā śoṣayiṣyāmi yudhiṣṭhira kalevaram

15.23.21

nivartasva kuruśreṣṭha bhīmasenādibhiḥ saha dharme te dhīyatāṃ buddhir manas te mahad astu ca

15.24.1

vaiśaṃpāyana uvāca kuntyās tu vacanaṃ śrutvā pāṇḍavā rājasattama vrīḍitāḥ saṃnyavartanta pāñcālyā sahitānaghāḥ

15.24.2

tataḥ śabdo mahān āsīt sarveṣām eva bhārata antaḥpurāṇāṃ rudatāṃ dṛṣṭvā kuntīṃ tathāgatām

15.24.3

pradakṣiṇam athāvṛtya rājānaṃ pāṇḍavās tadā abhivādya nyavartanta pṛthāṃ tām anivartya vai

15.24.4

tato 'bravīn mahārājo dhṛtarāṣṭro 'mbikāsutaḥ gāndhārīṃ viduraṃ caiva samābhāṣya nigṛhya ca

15.24.5

yudhiṣṭhirasya jananī devī sādhu nivartyatām yathā yudhiṣṭhiraḥ prāha tat sarvaṃ satyam eva hi

15.24.6

putraiśvaryaṃ mahad idam apāsya ca mahāphalam kā nu gacched vanaṃ durgaṃ putrān utsṛjya mūḍhavat

15.24.7

rājyasthayā tapas taptaṃ dānaṃ dattaṃ vrataṃ kṛtam anayā śakyam adyeha śrūyatāṃ ca vaco mama

15.24.8

gāndhāri parituṣṭo 'smi vadhvāḥ śuśrūṣaṇena vai tasmāt tvam enāṃ dharmajñe samanujñātum arhasi

15.24.9

ity uktā saubaleyī tu rājñā kuntīm uvāca ha tat sarvaṃ rājavacanaṃ svaṃ ca vākyaṃ viśeṣavat

15.24.10

na ca sā vanavāsāya devīṃ kṛtamatiṃ tadā śaknoty upāvartayituṃ kuntīṃ dharmaparāṃ satīm

15.24.11

tasyās tu taṃ sthiraṃ jñātvā vyavasāyaṃ kurustriyaḥ nivṛttāṃś ca kuruśreṣṭhān dṛṣṭvā prarurudus tadā

15.24.12

upāvṛtteṣu pārtheṣu sarveṣv antaḥpureṣu ca yayau rājā mahāprājño dhṛtarāṣṭro vanaṃ tadā

15.24.13

pāṇḍavā api dīnās te duḥkhaśokaparāyaṇāḥ yānaiḥ strīsahitāḥ sarve puraṃ praviviśus tadā

15.24.14

tad ahṛṣṭam ivākūjaṃ gatotsavam ivābhavat nagaraṃ hāstinapuraṃ sastrīvṛddhakumārakam

15.24.15

sarve cāsan nirutsāhāḥ pāṇḍavā jātamanyavaḥ kuntyā hīnāḥ suduḥkhārtā vatsā iva vinākṛtāḥ

15.24.16

dhṛtarāṣṭras tu tenāhnā gatvā sumahad antaram tato bhāgīrathītīre nivāsam akarot prabhuḥ

15.24.17

prāduṣkṛtā yathānyāyam agnayo vedapāragaiḥ vyarājanta dvijaśreṣṭhais tatra tatra tapodhanaiḥ prāduṣkṛtāgnir abhavat sa ca vṛddho narādhipaḥ

15.24.18

sa rājāgnīn paryupāsya hutvā ca vidhivat tadā saṃdhyāgataṃ sahasrāṃśum upātiṣṭhata bhārata

15.24.19

viduraḥ saṃjayaś caiva rājñaḥ śayyāṃ kuśais tataḥ cakratuḥ kuruvīrasya gāndhāryāś cāvidūrataḥ

15.24.20

gāndhāryāḥ saṃnikarṣe tu niṣasāda kuśeṣv atha yudhiṣṭhirasya jananī kuntī sādhuvrate sthitā

15.24.21

teṣāṃ saṃśravaṇe cāpi niṣedur vidurādayaḥ yājakāś ca yathoddeśaṃ dvijā ye cānuyāyinaḥ

15.24.22

prādhītadvijamukhyā sā saṃprajvālitapāvakā babhūva teṣāṃ rajanī brāhmīva prītivardhanī

15.24.23

tato rātryāṃ vyatītāyāṃ kṛtapūrvāhṇikakriyāḥ hutvāgniṃ vidhivat sarve prayayus te yathākramam udaṅmukhā nirīkṣanta upavāsaparāyaṇāḥ

15.24.24

sa teṣām atiduḥkho 'bhūn nivāsaḥ prathame 'hani śocatāṃ śocyamānānāṃ paurajānapadair janaiḥ

15.25.1

vaiśaṃpāyana uvāca tato bhāgīrathītīre medhye puṇyajanocite nivāsam akarod rājā vidurasya mate sthitaḥ

15.25.2

tatrainaṃ paryupātiṣṭhan brāhmaṇā rāṣṭravāsinaḥ kṣatraviṭśūdrasaṃghāś ca bahavo bharatarṣabha

15.25.3

sa taiḥ parivṛto rājā kathābhir abhinandya tān anujajñe saśiṣyān vai vidhivat pratipūjya ca

15.25.4

sāyāhne sa mahīpālas tato gaṅgām upetya ha cakāra vidhivac chaucaṃ gāndhārī ca yaśasvinī

15.25.5

tathaivānye pṛthak sarve tīrtheṣv āplutya bhārata cakruḥ sarvāḥ kriyās tatra puruṣā vidurādayaḥ

15.25.6

kṛtaśaucaṃ tato vṛddhaṃ śvaśuraṃ kuntibhojajā gāndhārīṃ ca pṛthā rājan gaṅgātīram upānayat

15.25.7

rājñas tu yājakais tatra kṛto vedīparistaraḥ juhāva tatra vahniṃ sa nṛpatiḥ satyasaṃgaraḥ

15.25.8

tato bhāgīrathītīrāt kurukṣetraṃ jagāma saḥ sānugo nṛpatir vidvān niyataḥ saṃyatendriyaḥ

15.25.9

tatrāśramapadaṃ dhīmān abhigamya sa pārthivaḥ āsasādātha rājarṣiḥ śatayūpaṃ manīṣiṇam

15.25.10

sa hi rājā mahān āsīt kekayeṣu paraṃtapaḥ sa putraṃ manujaiśvarye niveśya vanam āviśat

15.25.11

tenāsau sahito rājā yayau vyāsāśramaṃ tadā tatrainaṃ vidhivad rājan pratyagṛhṇāt kurūdvaham

15.25.12

sa dīkṣāṃ tatra saṃprāpya rājā kauravanandanaḥ śatayūpāśrame tasmin nivāsam akarot tadā

15.25.13

tasmai sarvaṃ vidhiṃ rājan rājācakhyau mahāmatiḥ āraṇyakaṃ mahārāja vyāsasyānumate tadā

15.25.14

evaṃ sa tapasā rājā dhṛtarāṣṭro mahāmanāḥ yojayām āsa cātmānaṃ tāṃś cāpy anucarāṃs tadā

15.25.15

tathaiva devī gāndhārī valkalājinavāsinī kuntyā saha mahārāja samānavratacāriṇī

15.25.16

karmaṇā manasā vācā cakṣuṣā cāpi te nṛpa saṃniyamyendriyagrāmam āsthitāḥ paramaṃ tapaḥ

15.25.17

tvagasthibhūtaḥ pariśuṣkamāṃso; jaṭājinī valkalasaṃvṛtāṅgaḥ sa pārthivas tatra tapaś cacāra; maharṣivat tīvram apetadoṣaḥ

15.25.18

kṣattā ca dharmārthavid agryabuddhiḥ; sasaṃjayas taṃ nṛpatiṃ sadāram upācarad ghoratapo jitātmā; tadā kṛśo valkalacīravāsāḥ

15.26.1

vaiśaṃpāyana uvāca tatas tasmin muniśreṣṭhā rājānaṃ draṣṭum abhyayuḥ nāradaḥ parvataś caiva devalaś ca mahātapāḥ

15.26.2

dvaipāyanaḥ saśiṣyaś ca siddhāś cānye manīṣiṇaḥ śatayūpaś ca rājarṣir vṛddhaḥ paramadhārmikaḥ

15.26.3

teṣāṃ kuntī mahārāja pūjāṃ cakre yathāvidhi te cāpi tutuṣus tasyās tāpasāḥ paricaryayā

15.26.4

tatra dharmyāḥ kathās tāta cakrus te paramarṣayaḥ ramayanto mahātmānaṃ dhṛtarāṣṭraṃ janādhipam

15.26.5

kathāntare tu kasmiṃś cid devarṣir nāradas tadā kathām imām akathayat sarvapratyakṣadarśivān

15.26.6

purā prajāpatisamo rājāsīd akutobhayaḥ sahasracitya ity uktaḥ śatayūpapitāmahaḥ

15.26.7

sa putre rājyam āsajya jyeṣṭhe paramadhārmike sahasracityo dharmātmā praviveśa vanaṃ nṛpaḥ

15.26.8

sa gatvā tapasaḥ pāraṃ dīptasya sa narādhipaḥ puraṃdarasya saṃsthānaṃ pratipede mahāmanāḥ

15.26.9

dṛṣṭapūrvaḥ sa bahuśo rājan saṃpatatā mayā mahendrasadane rājā tapasā dagdhakilbiṣaḥ

15.26.10

tathā śailālayo rājā bhagadattapitāmahaḥ tapobalenaiva nṛpo mahendrasadanaṃ gataḥ

15.26.11

tathā pṛṣadhro nāmāsīd rājā vajradharopamaḥ sa cāpi tapasā lebhe nākapṛṣṭham ito nṛpaḥ

15.26.12

asminn araṇye nṛpate māndhātur api cātmajaḥ purukutso nṛpaḥ siddhiṃ mahatīṃ samavāptavān

15.26.13

bhāryā samabhavad yasya narmadā saritāṃ varā so 'sminn araṇye nṛpatis tapas taptvā divaṃ gataḥ

15.26.14

śaśalomā ca nāmāsīd rājā paramadhārmikaḥ sa cāpy asmin vane taptvā tapo divam avāptavān

15.26.15

dvaipāyanaprasādāc ca tvam apīdaṃ tapovanam rājann avāpya duṣprāpāṃ siddhim agryāṃ gamiṣyasi

15.26.16

tvaṃ cāpi rājaśārdūla tapaso 'nte śriyā vṛtaḥ gāndhārīsahito gantā gatiṃ teṣāṃ mahātmanām

15.26.17

pāṇḍuḥ smarati nityaṃ ca balahantuḥ samīpataḥ tvāṃ sadaiva mahīpāla sa tvāṃ śreyasi yokṣyati

15.26.18

tava śuśrūṣayā caiva gāndhāryāś ca yaśasvinī bhartuḥ salokatāṃ kuntī gamiṣyati vadhūs tava

15.26.19

yudhiṣṭhirasya jananī sa hi dharmaḥ sanātanaḥ vayam etat prapaśyāmo nṛpate divyacakṣuṣā

15.26.20

pravekṣyati mahātmānaṃ viduraś ca yudhiṣṭhiram saṃjayas tvadanudhyānāt pūtaḥ svargam avāpsyati

15.26.21

etac chrutvā kauravendro mahātmā; sahaiva patnyā prītimān pratyagṛhṇāt vidvān vākyaṃ nāradasya praśasya; cakre pūjāṃ cātulāṃ nāradāya

15.26.22

tathā sarve nāradaṃ viprasaṃghāḥ; saṃpūjayām āsur atīva rājan rājñaḥ prītyā dhṛtarāṣṭrasya te vai; punaḥ punaḥ samahṛṣṭās tadānīm

15.27.1

vaiśaṃpāyana uvāca nāradasya tu tad vākyaṃ praśaśaṃsur dvijottamāḥ śatayūpas tu rājarṣir nāradaṃ vākyam abravīt

15.27.2

aho bhagavatā śraddhā kururājasya vardhitā sarvasya ca janasyāsya mama caiva mahādyute

15.27.3

asti kā cid vivakṣā tu mama tāṃ gadataḥ śṛṇu dhṛtarāṣṭraṃ prati nṛpaṃ devarṣe lokapūjita

15.27.4

sarvavṛttāntatattvajño bhavān divyena cakṣuṣā yuktaḥ paśyasi devarṣe gatīr vai vividhā nṛṇām

15.27.5

uktavān nṛpatīnāṃ tvaṃ mahendrasya salokatām na tv asya nṛpater lokāḥ kathitās te mahāmune

15.27.6

sthānam asya kṣitipateḥ śrotum icchāmy ahaṃ vibho tvattaḥ kīdṛk kadā veti tan mamācakṣva pṛcchataḥ

15.27.7

ity ukto nāradas tena vākyaṃ sarvamanonugam vyājahāra satāṃ madhye divyadarśī mahātapāḥ

15.27.8

yadṛcchayā śakrasado gatvā śakraṃ śacīpatim dṛṣṭavān asmi rājarṣe tatra pāṇḍuṃ narādhipam

15.27.9

tatreyaṃ dhṛtarāṣṭrasya kathā samabhavan nṛpa tapaso duścarasyāsya yad ayaṃ tapyate nṛpaḥ

15.27.10

tatrāham idam aśrauṣaṃ śakrasya vadato nṛpa varṣāṇi trīṇi śiṣṭāni rājño 'sya paramāyuṣaḥ

15.27.11

tataḥ kuberabhavanaṃ gāndhārīsahito nṛpaḥ vihartā dhṛtarāṣṭro 'yaṃ rājarājābhipūjitaḥ

15.27.12

kāmagena vimānena divyābharaṇabhūṣitaḥ ṛṣiputro mahābhāgas tapasā dagdhakilbiṣaḥ

15.27.13

saṃcariṣyati lokāṃś ca devagandharvarakṣasām svacchandeneti dharmātmā yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi

15.27.14

devaguhyam idaṃ prītyā mayā vaḥ kathitaṃ mahat bhavanto hi śrutadhanās tapasā dagdhakilbiṣāḥ

15.27.15

iti te tasya tac chrutvā devarṣer madhuraṃ vacaḥ sarve sumanasaḥ prītā babhūvuḥ sa ca pārthivaḥ

15.27.16

evaṃ kathābhir anvāsya dhṛtarāṣṭraṃ manīṣiṇaḥ viprajagmur yathākāmaṃ te siddhagatim āsthitāḥ

15.28.1

vaiśaṃpāyana uvāca vanaṃ gate kauravendre duḥkhaśokasamāhatāḥ babhūvuḥ pāṇḍavā rājan mātṛśokena cārditāḥ

15.28.2

tathā paurajanaḥ sarvaḥ śocann āste janādhipam kurvāṇāś ca kathās tatra brāhmaṇā nṛpatiṃ prati

15.28.3

kathaṃ nu rājā vṛddhaḥ sa vane vasati nirjane gāndhārī ca mahābhāgā sā ca kuntī pṛthā katham

15.28.4

sukhārhaḥ sa hi rājarṣir na sukhaṃ tan mahāvanam kimavasthaḥ samāsādya prajñācakṣur hatātmajaḥ

15.28.5

suduṣkaraṃ kṛtavatī kuntī putrān apaśyatī rājyaśriyaṃ parityajya vanavāsam arocayat

15.28.6

viduraḥ kimavasthaś ca bhrātuḥ śuśrūṣur ātmavān sa ca gāvalgaṇir dhīmān bhartṛpiṇḍānupālakaḥ

15.28.7

ākumāraṃ ca paurās te cintāśokasamāhatāḥ tatra tatra kathāś cakruḥ samāsādya parasparam

15.28.8

pāṇḍavāś caiva te sarve bhṛśaṃ śokaparāyaṇāḥ śocanto mātaraṃ vṛddhām ūṣur nāticiraṃ pure

15.28.9

tathaiva pitaraṃ vṛddhaṃ hataputraṃ janeśvaram gāndhārīṃ ca mahābhāgāṃ viduraṃ ca mahāmatim

15.28.10

naiṣāṃ babhūva saṃprītis tān vicintayatāṃ tadā na rājye na ca nārīṣu na vedādhyayane tathā

15.28.11

paraṃ nirvedam agamaṃś cintayanto narādhipam tac ca jñātivadhaṃ ghoraṃ saṃsmarantaḥ punaḥ punaḥ

15.28.12

abhimanyoś ca bālasya vināśaṃ raṇamūrdhani karṇasya ca mahābāhoḥ saṃgrāmeṣv apalāyinaḥ

15.28.13

tathaiva draupadeyānām anyeṣāṃ suhṛdām api vadhaṃ saṃsmṛtya te vīrā nātipramanaso 'bhavan

15.28.14

hatapravīrāṃ pṛthivīṃ hataratnāṃ ca bhārata sadaiva cintayantas te na nidrām upalebhire

15.28.15

draupadī hataputrā ca subhadrā caiva bhāminī nātiprītiyute devyau tadāstām aprahṛṣṭavat

15.28.16

vairāṭyās tu sutaṃ dṛṣṭvā pitaraṃ te parikṣitam dhārayanti sma te prāṇāṃs tava pūrvapitāmahāḥ

15.29.1

vaiśaṃpāyana uvāca evaṃ te puruṣavyāghrāḥ pāṇḍavā mātṛnandanāḥ smaranto mātaraṃ vīrā babhūvur bhṛśaduḥkhitāḥ

15.29.2

ye rājakāryeṣu purā vyāsaktā nityaśo 'bhavan te rājakāryāṇi tadā nākārṣuḥ sarvataḥ pure

15.29.3

āviṣṭā iva śokena nābhyanandanta kiṃ cana saṃbhāṣyamāṇā api te na kiṃ cit pratyapūjayan

15.29.4

te sma vīrā durādharṣā gāmbhīrye sāgaropamāḥ śokopahatavijñānā naṣṭasaṃjñā ivābhavan

15.29.5

anusmaranto jananīṃ tatas te kurunandanāḥ kathaṃ nu vṛddhamithunaṃ vahaty adya pṛthā kṛśā

15.29.6

kathaṃ ca sa mahīpālo hataputro nirāśrayaḥ patnyā saha vasaty eko vane śvāpadasevite

15.29.7

sā ca devī mahābhāgā gāndhārī hatabāndhavā patim andhaṃ kathaṃ vṛddham anveti vijane vane

15.29.8

evaṃ teṣāṃ kathayatām autsukyam abhavat tadā gamane cābhavad buddhir dhṛtarāṣṭradidṛkṣayā

15.29.9

sahadevas tu rājānaṃ praṇipatyedam abravīt aho me bhavato dṛṣṭaṃ hṛdayaṃ gamanaṃ prati

15.29.10

na hi tvā gauraveṇāham aśakaṃ vaktum ātmanā gamanaṃ prati rājendra tad idaṃ samupasthitam

15.29.11

diṣṭyā drakṣyāmi tāṃ kuntīṃ vartayantīṃ tapasvinīm jaṭilāṃ tāpasīṃ vṛddhāṃ kuśakāśaparikṣatām

15.29.12

prāsādaharmyasaṃvṛddhām atyantasukhabhāginīm kadā nu jananīṃ śrāntāṃ drakṣyāmi bhṛśaduḥkhitām

15.29.13

anityāḥ khalu martyānāṃ gatayo bharatarṣabha kuntī rājasutā yatra vasaty asukhinī vane

15.29.14

sahadevavacaḥ śrutvā draupadī yoṣitāṃ varā uvāca devī rājānam abhipūjyābhinandya ca

15.29.15

kadā drakṣyāmi tāṃ devīṃ yadi jīvati sā pṛthā jīvantyā hy adya naḥ prītir bhaviṣyati narādhipa

15.29.16

eṣā te 'stu matir nityaṃ dharme te ramatāṃ manaḥ yo 'dya tvam asmān rājendra śreyasā yojayiṣyasi

15.29.17

agrapādasthitaṃ cemaṃ viddhi rājan vadhūjanam kāṅkṣantaṃ darśanaṃ kuntyā gāndhāryāḥ śvaśurasya ca

15.29.18

ity uktaḥ sa nṛpo devyā pāñcālyā bharatarṣabha senādhyakṣān samānāyya sarvān idam athābravīt

15.29.19

niryātayata me senāṃ prabhūtarathakuñjarām drakṣyāmi vanasaṃsthaṃ ca dhṛtarāṣṭraṃ mahīpatim

15.29.20

stryadhyakṣāṃś cābravīd rājā yānāni vividhāni me sajjīkriyantāṃ sarvāṇi śibikāś ca sahasraśaḥ

15.29.21

śakaṭāpaṇaveśāś ca kośaśilpina eva ca niryāntu kośapālāś ca kurukṣetrāśramaṃ prati

15.29.22

yaś ca paurajanaḥ kaś cid draṣṭum icchati pārthivam anāvṛtaḥ suvihitaḥ sa ca yātu surakṣitaḥ

15.29.23

sūdāḥ paurogavāś caiva sarvaṃ caiva mahānasam vividhaṃ bhakṣyabhojyaṃ ca śakaṭair uhyatāṃ mama

15.29.24

prayāṇaṃ ghuṣyatāṃ caiva śvobhūta iti mā ciram kriyantāṃ pathi cāpy adya veśmāni vividhāni ca

15.29.25

evam ājñāpya rājā sa bhrātṛbhiḥ saha pāṇḍavaḥ śvobhūte niryayau rājā sastrībālapuraskṛtaḥ

15.29.26

sa bahir divasān evaṃ janaughaṃ paripālayan nyavasan nṛpatiḥ pañca tato 'gacchad vanaṃ prati

15.30.1

vaiśaṃpāyana uvāca ājñāpayām āsa tataḥ senāṃ bharatasattamaḥ arjunapramukhair guptāṃ lokapālopamair naraiḥ

15.30.2

yogo yoga iti prītyā tataḥ śabdo mahān abhūt krośatāṃ sādināṃ tatra yujyatāṃ yujyatām iti

15.30.3

ke cid yānair narā jagmuḥ ke cid aśvair manojavaiḥ rathaiś ca nagarākāraiḥ pradīptajvalanopamaiḥ

15.30.4

gajendraiś ca tathaivānye ke cid uṣṭrair narādhipa padātinas tathaivānye nakharaprāsayodhinaḥ

15.30.5

paurajānapadāś caiva yānair bahuvidhais tathā anvayuḥ kururājānaṃ dhṛtarāṣṭradidṛkṣayā

15.30.6

sa cāpi rājavacanād ācāryo gautamaḥ kṛpaḥ senām ādāya senānī prayayāv āśramaṃ prati

15.30.7

tato dvijair vṛtaḥ śrīmān kururājo yudhiṣṭhiraḥ saṃstūyamāno bahubhiḥ sūtamāgadhabandibhiḥ

15.30.8

pāṇḍureṇātapatreṇa dhriyamāṇena mūrdhani rathānīkena mahatā niryayau kurunandanaḥ

15.30.9

gajaiś cācalasaṃkāśair bhīmakarmā vṛkodaraḥ sajjayantrāyudhopetaiḥ prayayau mārutātmajaḥ

15.30.10

mādrīputrāv api tathā hayārohaiḥ susaṃvṛtau jagmatuḥ prītijananau saṃnaddhakavacadhvajau

15.30.11

arjunaś ca mahātejā rathenādityavarcasā vaśī śvetair hayair divyair yuktenānvagaman nṛpam

15.30.12

draupadīpramukhāś cāpi strīsaṃghāḥ śibikāgatāḥ stryadhyakṣayuktāḥ prayayur visṛjanto 'mitaṃ vasu

15.30.13

samṛddhanaranāgāśvaṃ veṇuvīṇānināditam śuśubhe pāṇḍavaṃ sainyaṃ tat tadā bharatarṣabha

15.30.14

nadītīreṣu ramyeṣu saratsu ca viśāṃ pate vāsān kṛtvā krameṇātha jagmus te kurupuṃgavāḥ

15.30.15

yuyutsuś ca mahātejā dhaumyaś caiva purohitaḥ yudhiṣṭhirasya vacanāt puraguptiṃ pracakratuḥ

15.30.16

tato yudhiṣṭhiro rājā kurukṣetram avātarat krameṇottīrya yamunāṃ nadīṃ paramapāvanīm

15.30.17

sa dadarśāśramaṃ dūrād rājarṣes tasya dhīmataḥ śatayūpasya kauravya dhṛtarāṣṭrasya caiva ha

15.30.18

tataḥ pramuditaḥ sarvo janas tad vanam añjasā viveśa sumahānādair āpūrya bharatarṣabha

15.31.1

vaiśaṃpāyana uvāca tatas te pāṇḍavā dūrād avatīrya padātayaḥ abhijagmur narapater āśramaṃ vinayānatāḥ

15.31.2

sa ca paurajanaḥ sarvo ye ca rāṣṭranivāsinaḥ striyaś ca kurumukhyānāṃ padbhir evānvayus tadā

15.31.3

āśramaṃ te tato jagmur dhṛtarāṣṭrasya pāṇḍavāḥ śūnyaṃ mṛgagaṇākīrṇaṃ kadalīvanaśobhitam

15.31.4

tatas tatra samājagmus tāpasā vividhavratāḥ pāṇḍavān āgatān draṣṭuṃ kautūhalasamanvitāḥ

15.31.5

tān apṛcchat tato rājā kvāsau kauravavaṃśabhṛt pitā jyeṣṭho gato 'smākam iti bāṣpapariplutaḥ

15.31.6

tam ūcus te tato vākyaṃ yamunām avagāhitum puṣpāṇām udakumbhasya cārthe gata iti prabho

15.31.7

tair ākhyātena mārgeṇa tatas te prayayus tadā dadṛśuś cāvidūre tān sarvān atha padātayaḥ

15.31.8

tatas te satvarā jagmuḥ pitur darśanakāṅkṣiṇaḥ sahadevas tu vegena prādhāvad yena sā pṛthā

15.31.9

sasvanaṃ prarudan dhīmān mātuḥ pādāv upaspṛśan sā ca bāṣpāvilamukhī pradadarśa priyaṃ sutam

15.31.10

bāhubhyāṃ saṃpariṣvajya samunnāmya ca putrakam gāndhāryāḥ kathayām āsa sahadevam upasthitam

15.31.11

anantaraṃ ca rājānaṃ bhīmasenam athārjunam nakulaṃ ca pṛthā dṛṣṭvā tvaramāṇopacakrame

15.31.12

sā hy agre 'gacchata tayor daṃpatyor hataputrayoḥ karṣantī tau tatas te tāṃ dṛṣṭvā saṃnyapatan bhuvi

15.31.13

tān rājā svarayogena sparśena ca mahāmanāḥ pratyabhijñāya medhāvī samāśvāsayata prabhuḥ

15.31.14

tatas te bāṣpam utsṛjya gāndhārīsahitaṃ nṛpam upatasthur mahātmāno mātaraṃ ca yathāvidhi

15.31.15

sarveṣāṃ toyakalaśāñ jagṛhus te svayaṃ tadā pāṇḍavā labdhasaṃjñās te mātrā cāśvāsitāḥ punaḥ

15.31.16

tato nāryo nṛsiṃhānāṃ sa ca yodhajanas tadā paurajānapadāś caiva dadṛśus taṃ narādhipam

15.31.17

nivedayām āsa tadā janaṃ taṃ nāmagotrataḥ yudhiṣṭhiro narapatiḥ sa cainān pratyapūjayat

15.31.18

sa taiḥ parivṛto mene harṣabāṣpāvilekṣaṇaḥ rājātmānaṃ gṛhagataṃ pureva gajasāhvaye

15.31.19

abhivādito vadhūbhiś ca kṛṣṇādyābhiḥ sa pārthivaḥ gāndhāryā sahito dhīmān kuntyā ca pratyanandata

15.31.20

tataś cāśramam āgacchat siddhacāraṇasevitam didṛkṣubhiḥ samākīrṇaṃ nabhas tārāgaṇair iva

15.32.1

vaiśaṃpāyana uvāca sa taiḥ saha naravyāghrair bhrātṛbhir bharatarṣabha rājā rucirapadmākṣair āsāṃ cakre tadāśrame

15.32.2

tāpasaiś ca mahābhāgair nānādeśasamāgataiḥ draṣṭuṃ kurupateḥ putrān pāṇḍavān pṛthuvakṣasaḥ

15.32.3

te 'bruvañ jñātum icchāmaḥ katamo 'tra yudhiṣṭhiraḥ bhīmārjunayamāś caiva draupadī ca yaśasvinī

15.32.4

tān ācakhyau tadā sūtaḥ sarvān nāmābhināmataḥ saṃjayo draupadīṃ caiva sarvāś cānyāḥ kurustriyaḥ

15.32.5

ya eṣa jāmbūnadaśuddhagaura;tanur mahāsiṃha iva pravṛddhaḥ pracaṇḍaghoṇaḥ pṛthudīrghanetras; tāmrāyatāsyaḥ kururāja eṣaḥ

15.32.6

ayaṃ punar mattagajendragāmī; prataptacāmīkaraśuddhagauraḥ pṛthvāyatāṃsaḥ pṛthudīrghabāhur; vṛkodaraḥ paśyata paśyatainam

15.32.7

yas tv eṣa pārśve 'sya mahādhanuṣmāñ; śyāmo yuvā vāraṇayūthapābhaḥ siṃhonnatāṃso gajakhelagāmī; padmāyatākṣo 'rjuna eṣa vīraḥ

15.32.8

kuntīsamīpe puruṣottamau tu; yamāv imau viṣṇumahendrakalpau manuṣyaloke sakale samo 'sti; yayor na rūpe na bale na śīle

15.32.9

iyaṃ punaḥ padmadalāyatākṣī; madhyaṃ vayaḥ kiṃ cid iva spṛśantī nīlotpalābhā puradevateva; kṛṣṇā sthitā mūrtimatīva lakṣmīḥ

15.32.10

asyās tu pārśve kanakottamābhā; yaiṣā prabhā mūrtimatīva gaurī madhye sthitaiṣā bhaginī dvijāgryā; cakrāyudhasyāpratimasya tasya

15.32.11

iyaṃ svasā rājacamūpates tu; pravṛddhanīlotpaladāmavarṇā paspardha kṛṣṇena nṛpaḥ sadā yo; vṛkodarasyaiṣa parigraho 'gryaḥ

15.32.12

iyaṃ ca rājño magadhādhipasya; sutā jarāsaṃdha iti śrutasya yavīyaso mādravatīsutasya; bhāryā matā campakadāmagaurī

15.32.13

indīvaraśyāmatanuḥ sthitā tu; yaiṣāparāsannamahītale ca bhāryā matā mādravatīsutasya; jyeṣṭhasya seyaṃ kamalāyatākṣī

15.32.14

iyaṃ tu niṣṭaptasuvarṇagaurī; rājño virāṭasya sutā saputrā bhāryābhimanyor nihato raṇe yo; droṇādibhis tair viratho rathasthaiḥ

15.32.15

etās tu sīmantaśiroruhā yāḥ; śuklottarīyā nararājapatnyaḥ rājño 'sya vṛddhasya paraṃśatākhyāḥ; snuṣā vivīrā hataputranāthāḥ

15.32.16

etā yathāmukhyam udāhṛtā vo; brāhmaṇyabhāvād ṛjubuddhisattvāḥ sarvā bhavadbhiḥ paripṛcchyamānā; narendrapatnyaḥ suviśuddhasattvāḥ

15.32.17

evaṃ sa rājā kuruvṛddhavaryaḥ; samāgatas tair naradevaputraiḥ papraccha sarvān kuśalaṃ tadānīṃ; gateṣu sarveṣv atha tāpaseṣu

15.32.18

yodheṣu cāpy āśramamaṇḍalaṃ taṃ; muktvā niviṣṭeṣu vimucya patram strīvṛddhabāle ca susaṃniviṣṭe; yathārhataḥ kuśalaṃ paryapṛcchat

15.33.1

dhṛtarāṣṭra uvāca yudhiṣṭhira mahābāho kaccit tāta kuśaly asi sahito bhrātṛbhiḥ sarvaiḥ paurajānapadais tathā

15.33.2

ye ca tvām upajīvanti kaccit te 'pi nirāmayāḥ sacivā bhṛtyavargāś ca guravaś caiva te vibho

15.33.3

kaccid vartasi paurāṇīṃ vṛttiṃ rājarṣisevitām kaccid dāyān anucchidya kośas te 'bhiprapūryate

15.33.4

arimadhyasthamitreṣu vartase cānurūpataḥ brāhmaṇān agrahārair vā yathāvad anupaśyasi

15.33.5

kaccit te parituṣyanti śīlena bharatarṣabha śatravo guravaḥ paurā bhṛtyā vā svajano 'pi vā

15.33.6

kaccid yajasi rājendra śraddhāvān pitṛdevatāḥ atithīṃś cānnapānena kaccid arcasi bhārata

15.33.7

kaccic ca viṣaye viprāḥ svakarmaniratās tava kṣatriyā vaiśyavargā vā śūdrā vāpi kuṭumbinaḥ

15.33.8

kaccit strībālavṛddhaṃ te na śocati na yācate jāmayaḥ pūjitāḥ kaccit tava gehe nararṣabha

15.33.9

kaccid rājarṣivaṃśo 'yaṃ tvām āsādya mahīpatim yathocitaṃ mahārāja yaśasā nāvasīdati

15.33.10

vaiśaṃpāyana uvāca ity evaṃvādinaṃ taṃ sa nyāyavit pratyabhāṣata kuśalapraśnasaṃyuktaṃ kuśalo vākyakarmaṇi

15.33.11

kaccit te vardhate rājaṃs tapo mandaśramasya te api me jananī ceyaṃ śuśrūṣur vigataklamā apy asyāḥ saphalo rājan vanavāso bhaviṣyati

15.33.12

iyaṃ ca mātā jyeṣṭhā me vītavātādhvakarśitā ghoreṇa tapasā yuktā devī kaccin na śocati

15.33.13

hatān putrān mahāvīryān kṣatradharmaparāyaṇān nāpadhyāyati vā kaccid asmān pāpakṛtaḥ sadā

15.33.14

kva cāsau viduro rājan nainaṃ paśyāmahe vayam saṃjayaḥ kuśalī cāyaṃ kaccin nu tapasi sthitaḥ

15.33.15

ity uktaḥ pratyuvācedaṃ dhṛtarāṣṭro janādhipam kuśalī viduraḥ putra tapo ghoraṃ samāsthitaḥ

15.33.16

vāyubhakṣo nirāhāraḥ kṛśo dhamanisaṃtataḥ kadā cid dṛśyate vipraiḥ śūnye 'smin kānane kva cit

15.33.17

ity evaṃ vadatas tasya jaṭī vīṭāmukhaḥ kṛśaḥ digvāsā maladigdhāṅgo vanareṇusamukṣitaḥ

15.33.18

dūrād ālakṣitaḥ kṣattā tatrākhyāto mahīpateḥ nivartamānaḥ sahasā janaṃ dṛṣṭvāśramaṃ prati

15.33.19

tam anvadhāvan nṛpatir eka eva yudhiṣṭhiraḥ praviśantaṃ vanaṃ ghoraṃ lakṣyālakṣyaṃ kva cit kva cit

15.33.20

bho bho vidura rājāhaṃ dayitas te yudhiṣṭhiraḥ iti bruvan narapatis taṃ yatnād abhyadhāvata

15.33.21

tato vivikta ekānte tasthau buddhimatāṃ varaḥ viduro vṛkṣam āśritya kaṃ cit tatra vanāntare

15.33.22

taṃ rājā kṣīṇabhūyiṣṭham ākṛtīmātrasūcitam abhijajñe mahābuddhiṃ mahābuddhir yudhiṣṭhiraḥ

15.33.23

yudhiṣṭhiro 'ham asmīti vākyam uktvāgrataḥ sthitaḥ vidurasyāśrave rājā sa ca pratyāha saṃjñayā

15.33.24

tataḥ so 'nimiṣo bhūtvā rājānaṃ samudaikṣata saṃyojya viduras tasmin dṛṣṭiṃ dṛṣṭyā samāhitaḥ

15.33.25

viveśa viduro dhīmān gātrair gātrāṇi caiva ha prāṇān prāṇeṣu ca dadhad indriyāṇīndriyeṣu ca

15.33.26

sa yogabalam āsthāya viveśa nṛpates tanum viduro dharmarājasya tejasā prajvalann iva

15.33.27

vidurasya śarīraṃ tat tathaiva stabdhalocanam vṛkṣāśritaṃ tadā rājā dadarśa gatacetanam

15.33.28

balavantaṃ tathātmānaṃ mene bahuguṇaṃ tadā dharmarājo mahātejās tac ca sasmāra pāṇḍavaḥ

15.33.29

paurāṇam ātmanaḥ sarvaṃ vidyāvān sa viśāṃ pate yogadharmaṃ mahātejā vyāsena kathitaṃ yathā

15.33.30

dharmarājas tu tatrainaṃ saṃcaskārayiṣus tadā dagdhukāmo 'bhavad vidvān atha vai vāg abhāṣata

15.33.31

bho bho rājan na dagdhavyam etad vidurasaṃjñakam kalevaram ihaitat te dharma eṣa sanātanaḥ

15.33.32

lokāḥ saṃtānakā nāma bhaviṣyanty asya pārthiva yatidharmam avāpto 'sau naiva śocyaḥ paraṃtapa

15.33.33

ity ukto dharmarājaḥ sa vinivṛtya tataḥ punaḥ rājño vaicitravīryasya tat sarvaṃ pratyavedayat

15.33.34

tataḥ sa rājā dyutimān sa ca sarvo janas tadā bhīmasenādayaś caiva paraṃ vismayam āgatāḥ

15.33.35

tac chrutvā prītimān rājā bhūtvā dharmajam abravīt āpo mūlaṃ phalaṃ caiva mamedaṃ pratigṛhyatām

15.33.36

yadanno hi naro rājaṃs tadanno 'syātithiḥ smṛtaḥ ity uktaḥ sa tathety eva prāha dharmātmajo nṛpam phalaṃ mūlaṃ ca bubhuje rājñā dattaṃ sahānujaḥ

15.33.37

tatas te vṛkṣamūleṣu kṛtavāsaparigrahāḥ tāṃ rātriṃ nyavasan sarve phalamūlajalāśanāḥ

15.34.1

vaiśaṃpāyana uvāca evaṃ sā rajanī teṣām āśrame puṇyakarmaṇām śivā nakṣatrasaṃpannā sā vyatīyāya bhārata

15.34.2

tatra tatra kathāś cāsaṃs teṣāṃ dharmārthalakṣaṇāḥ vicitrapadasaṃcārā nānāśrutibhir anvitāḥ

15.34.3

pāṇḍavās tv abhito mātur dharaṇyāṃ suṣupus tadā utsṛjya sumahārhāṇi śayanāni narādhipa

15.34.4

yadāhāro 'bhavad rājā dhṛtarāṣṭro mahāmanāḥ tadāhārā nṛvīrās te nyavasaṃs tāṃ niśāṃ tadā

15.34.5

vyatītāyāṃ tu śarvaryāṃ kṛtapūrvāhṇikakriyaḥ bhrātṛbhiḥ saha kaunteyo dadarśāśramamaṇḍalam

15.34.6

sāntaḥpuraparīvāraḥ sabhṛtyaḥ sapurohitaḥ yathāsukhaṃ yathoddeśaṃ dhṛtarāṣṭrābhyanujñayā

15.34.7

dadarśa tatra vedīś ca saṃprajvalitapāvakāḥ kṛtābhiṣekair munibhir hutāgnibhir upasthitāḥ

15.34.8

vāneyapuṣpanikarair ājyadhūmodgamair api brāhmeṇa vapuṣā yuktā yuktā munigaṇaiś ca tāḥ

15.34.9

mṛgayūthair anudvignais tatra tatra samāśritaiḥ aśaṅkitaiḥ pakṣigaṇaiḥ pragītair iva ca prabho

15.34.10

kekābhir nīlakaṇṭhānāṃ dātyūhānāṃ ca kūjitaiḥ kokilānāṃ ca kuharaiḥ śubhaiḥ śrutimanoharaiḥ

15.34.11

prādhītadvijaghoṣaiś ca kva cit kva cid alaṃkṛtam phalamūlasamudvāhair mahadbhiś copaśobhitam

15.34.12

tataḥ sa rājā pradadau tāpasārtham upāhṛtān kalaśān kāñcanān rājaṃs tathaivaudumbarān api

15.34.13

ajināni praveṇīś ca sruksruvaṃ ca mahīpatiḥ kamaṇḍalūṃs tathā sthālīḥ piṭharāṇi ca bhārata

15.34.14

bhājanāni ca lauhāni pātrīś ca vividhā nṛpa yad yad icchati yāvac ca yad anyad api kāṅkṣitam

15.34.15

evaṃ sa rājā dharmātmā parītyāśramamaṇḍalam vasu viśrāṇya tat sarvaṃ punar āyān mahīpatiḥ

15.34.16

kṛtāhnikaṃ ca rājānaṃ dhṛtarāṣṭraṃ manīṣiṇam dadarśāsīnam avyagraṃ gāndhārīsahitaṃ tadā

15.34.17

mātaraṃ cāvidūrasthāṃ śiṣyavat praṇatāṃ sthitām kuntīṃ dadarśa dharmātmā satataṃ dharmacāriṇīm

15.34.18

sa tam abhyarcya rājānaṃ nāma saṃśrāvya cātmanaḥ niṣīdety abhyanujñāto bṛsyām upaviveśa ha

15.34.19

bhīmasenādayaś caiva pāṇḍavāḥ kauravarṣabham abhivādyopasaṃgṛhya niṣeduḥ pārthivājñayā

15.34.20

sa taiḥ parivṛto rājā śuśubhe 'tīva kauravaḥ bibhrad brāhmīṃ śriyaṃ dīptāṃ devair iva bṛhaspatiḥ

15.34.21

tathā teṣūpaviṣṭeṣu samājagmur maharṣayaḥ śatayūpaprabhṛtayaḥ kurukṣetranivāsinaḥ

15.34.22

vyāsaś ca bhagavān vipro devarṣigaṇapūjitaḥ vṛtaḥ śiṣyair mahātejā darśayām āsa taṃ nṛpam

15.34.23

tataḥ sa rājā kauravyaḥ kuntīputraś ca vīryavān bhīmasenādayaś caiva samutthāyābhyapūjayan

15.34.24

samāgatas tato vyāsaḥ śatayūpādibhir vṛtaḥ dhṛtarāṣṭraṃ mahīpālam āsyatām ity abhāṣata

15.34.25

navaṃ tu viṣṭaraṃ kauśyaṃ kṛṣṇājinakuśottaram pratipede tadā vyāsas tadartham upakalpitam

15.34.26

te ca sarve dvijaśreṣṭhā viṣṭareṣu samantataḥ dvaipāyanābhyanujñātā niṣedur vipulaujasaḥ

15.35.1

vaiśaṃpāyana uvāca tathā samupaviṣṭeṣu pāṇḍaveṣu mahātmasu vyāsaḥ satyavatīputraḥ provācāmantrya pārthivam

15.35.2

dhṛtarāṣṭra mahābāho kaccit te vardhate tapaḥ kaccin manas te prīṇāti vanavāse narādhipa

15.35.3

kaccid dhṛdi na te śoko rājan putravināśajaḥ kaccij jñānāni sarvāṇi prasannāni tavānagha

15.35.4

kaccid buddhiṃ dṛḍhāṃ kṛtvā carasy āraṇyakaṃ vidhim kaccid vadhūś ca gāndhārī na śokenābhibhūyate

15.35.5

mahāprajñā buddhimatī devī dharmārthadarśinī āgamāpāyatattvajñā kaccid eṣā na śocati

15.35.6

kaccit kuntī ca rājaṃs tvāṃ śuśrūṣur anahaṃkṛtā yā parityajya rājyaṃ svaṃ guruśuśrūṣaṇe ratā

15.35.7

kaccid dharmasuto rājā tvayā prītyābhinanditaḥ bhīmārjunayamāś caiva kaccid ete 'pi sāntvitāḥ

15.35.8

kaccin nandasi dṛṣṭvaitān kaccit te nirmalaṃ manaḥ kaccid viśuddhabhāvo 'si jātajñāno narādhipa

15.35.9

etad dhi tritayaṃ śreṣṭhaṃ sarvabhūteṣu bhārata nirvairatā mahārāja satyam adroha eva ca

15.35.10

kaccit te nānutāpo 'sti vanavāsena bhārata svadate vanyaṃ annaṃ vā munivāsāṃsi vā vibho

15.35.11

viditaṃ cāpi me rājan vidurasya mahātmanaḥ gamanaṃ vidhinā yena dharmasya sumahātmanaḥ

15.35.12

māṇḍavyaśāpād dhi sa vai dharmo viduratāṃ gataḥ mahābuddhir mahāyogī mahātmā sumahāmanāḥ

15.35.13

bṛhaspatir vā deveṣu śukro vāpy asureṣu yaḥ na tathā buddhisaṃpanno yathā sa puruṣarṣabhaḥ

15.35.14

tapobalavyayaṃ kṛtvā sumahac cirasaṃbhṛtam māṇḍavyenarṣiṇā dharmo hy abhibhūtaḥ sanātanaḥ

15.35.15

niyogād brahmaṇaḥ pūrvaṃ mayā svena balena ca vaicitravīryake kṣetre jātaḥ sa sumahāmatiḥ

15.35.16

bhrātā tava mahārāja devadevaḥ sanātanaḥ dhāraṇāc chreyaso dhyānād yaṃ dharmaṃ kavayo viduḥ

15.35.17

satyena saṃvardhayati damena niyamena ca ahiṃsayā ca dānena tapasā ca sanātanaḥ

15.35.18

yena yogabalāj jātaḥ kururājo yudhiṣṭhiraḥ dharma ity eṣa nṛpate prājñenāmitabuddhinā

15.35.19

yathā hy agnir yathā vāyur yathāpaḥ pṛthivī yathā yathākāśaṃ tathā dharma iha cāmutra ca sthitaḥ

15.35.20

sarvagaś caiva kauravya sarvaṃ vyāpya carācaram dṛśyate devadevaḥ sa siddhair nirdagdhakilbiṣaiḥ

15.35.21

yo hi dharmaḥ sa viduro viduro yaḥ sa pāṇḍavaḥ sa eṣa rājan vaśyas te pāṇḍavaḥ preṣyavat sthitaḥ

15.35.22

praviṣṭaḥ sa svam ātmānaṃ bhrātā te buddhisattamaḥ diṣṭyā mahātmā kaunteyaṃ mahāyogabalānvitaḥ

15.35.23

tvāṃ cāpi śreyasā yokṣye nacirād bharatarṣabha saṃśayacchedanārthaṃ hi prāptaṃ māṃ viddhi putraka

15.35.24

na kṛtaṃ yat purā kaiś cit karma loke maharṣibhiḥ āścaryabhūtaṃ tapasaḥ phalaṃ saṃdarśayāmi vaḥ

15.35.25

kim icchasi mahīpāla mattaḥ prāptum amānuṣam draṣṭuṃ spraṣṭum atha śrotuṃ vada kartāsmi tat tathā

15.36.1

janamejaya uvāca vanavāsaṃ gate vipra dhṛtarāṣṭre mahīpatau sabhārye nṛpaśārdūle vadhvā kuntyā samanvite

15.36.2

vidure cāpi saṃsiddhe dharmarājaṃ vyapāśrite vasatsu pāṇḍuputreṣu sarveṣv āśramamaṇḍale

15.36.3

yat tad āścaryam iti vai kariṣyāmīty uvāca ha vyāsaḥ paramatejasvī maharṣis tad vadasva me

15.36.4

vanavāse ca kauravyaḥ kiyantaṃ kālam acyutaḥ yudhiṣṭhiro narapatir nyavasat sajano dvija

15.36.5

kimāhārāś ca te tatra sasainyā nyavasan prabho sāntaḥpurā mahātmāna iti tad brūhi me 'nagha

15.36.6

vaiśaṃpāyana uvāca te 'nujñātās tadā rājan kururājena pāṇḍavāḥ vividhāny annapānāni viśrāmyānubhavanti te

15.36.7

māsam ekaṃ vijahrus te sasainyāntaḥpurā vane atha tatrāgamad vyāso yathoktaṃ te mayānagha

15.36.8

tathā tu teṣāṃ sarveṣāṃ kathābhir nṛpasaṃnidhau vyāsam anvāsatāṃ rājann ājagmur munayo 'pare

15.36.9

nāradaḥ parvataś caiva devalaś ca mahātapāḥ viśvāvasus tumburuś ca citrasenaś ca bhārata

15.36.10

teṣām api yathānyāyaṃ pūjāṃ cakre mahāmanāḥ dhṛtarāṣṭrābhyanujñātaḥ kururājo yudhiṣṭhiraḥ

15.36.11

niṣedus te tataḥ sarve pūjāṃ prāpya yudhiṣṭhirāt āsaneṣv atha puṇyeṣu barhiṣkeṣu vareṣu ca

15.36.12

teṣu tatropaviṣṭeṣu sa tu rājā mahāmatiḥ pāṇḍuputraiḥ parivṛto niṣasāda kurūdvahaḥ

15.36.13

gāndhārī caiva kuntī ca draupadī sātvatī tathā striyaś cānyās tathānyābhiḥ sahopaviviśus tataḥ

15.36.14

teṣāṃ tatra kathā divyā dharmiṣṭhāś cābhavan nṛpa ṛṣīṇāṃ ca purāṇānāṃ devāsuravimiśritāḥ

15.36.15

tataḥ kathānte vyāsas taṃ prajñācakṣuṣam īśvaram provāca vadatāṃ śreṣṭhaḥ punar eva sa tad vacaḥ prīyamāṇo mahātejāḥ sarvavedavidāṃ varaḥ

15.36.16

viditaṃ mama rājendra yat te hṛdi vivakṣitam dahyamānasya śokena tava putrakṛtena vai

15.36.17

gāndhāryāś caiva yad duḥkhaṃ hṛdi tiṣṭhati pārthiva kuntyāś ca yan mahārāja draupadyāś ca hṛdi sthitam

15.36.18

yac ca dhārayate tīvraṃ duḥkhaṃ putravināśajam subhadrā kṛṣṇabhaginī tac cāpi viditaṃ mama

15.36.19

śrutvā samāgamam imaṃ sarveṣāṃ vas tato nṛpa saṃśayacchedanāyāhaṃ prāptaḥ kauravanandana

15.36.20

ime ca devagandharvāḥ sarve caiva maharṣayaḥ paśyantu tapaso vīryam adya me cirasaṃbhṛtam

15.36.21

tad ucyatāṃ mahābāho kaṃ kāmaṃ pradiśāmi te pravaṇo 'smi varaṃ dātuṃ paśya me tapaso balam

15.36.22

evam uktaḥ sa rājendro vyāsenāmitabuddhinā muhūrtam iva saṃcintya vacanāyopacakrame

15.36.23

dhanyo 'smy anugṛhīto 'smi saphalaṃ jīvitaṃ ca me yan me samāgamo 'dyeha bhavadbhiḥ saha sādhubhiḥ

15.36.24

adya cāpy avagacchāmi gatim iṣṭām ihātmanaḥ bhavadbhir brahmakalpair yat sameto 'haṃ tapodhanāḥ

15.36.25

darśanād eva bhavatāṃ pūto 'haṃ nātra saṃśayaḥ vidyate na bhayaṃ cāpi paralokān mamānaghāḥ

15.36.26

kiṃ tu tasya sudurbuddher mandasyāpanayair bhṛśam dūyate me mano nityaṃ smarataḥ putragṛddhinaḥ

15.36.27

apāpāḥ pāṇḍavā yena nikṛtāḥ pāpabuddhinā ghātitā pṛthivī ceyaṃ sahasā sanaradvipā

15.36.28

rājānaś ca mahātmāno nānājanapadeśvarāḥ āgamya mama putrārthe sarve mṛtyuvaśaṃ gatāḥ

15.36.29

ye te putrāṃś ca dārāś ca prāṇāṃś ca manasaḥ priyān parityajya gatāḥ śūrāḥ pretarājaniveśanam

15.36.30

kā nu teṣāṃ gatir brahman mitrārthe ye hatā mṛdhe tathaiva putrapautrāṇāṃ mama ye nihatā yudhi

15.36.31

dūyate me mano 'bhīkṣṇaṃ ghātayitvā mahābalam bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ vṛddhaṃ droṇaṃ ca dvijasattamam

15.36.32

mama putreṇa mūḍhena pāpena suhṛdadviṣā kṣayaṃ nītaṃ kulaṃ dīptaṃ pṛthivīrājyam icchatā

15.36.33

etat sarvam anusmṛtya dahyamāno divāniśam na śāntim adhigacchāmi duḥkhaśokasamāhataḥ iti me cintayānasya pitaḥ śarma na vidyate

15.37.1

vaiśaṃpāyana uvāca tac chrutvā vividhaṃ tasya rājarṣeḥ paridevitam punar navīkṛtaḥ śoko gāndhāryā janamejaya

15.37.2

kuntyā drupadaputryāś ca subhadrāyās tathaiva ca tāsāṃ ca varanārīṇāṃ vadhūnāṃ kauravasya ha

15.37.3

putraśokasamāviṣṭā gāndhārī tv idam abravīt śvaśuraṃ baddhanayanā devī prāñjalir utthitā

15.37.4

ṣoḍaśemāni varṣāṇi gatāni munipuṃgava asya rājño hatān putrāñ śocato na śamo vibho

15.37.5

putraśokasamāviṣṭo niḥśvasan hy eṣa bhūmipaḥ na śete vasatīḥ sarvā dhṛtarāṣṭro mahāmune

15.37.6

lokān anyān samartho 'si sraṣṭuṃ sarvāṃs tapobalāt kim u lokāntaragatān rājño darśayituṃ sutān

15.37.7

iyaṃ ca draupadī kṛṣṇā hatajñātisutā bhṛśam śocaty atīva sādhvī te snuṣāṇāṃ dayitā snuṣā

15.37.8

tathā kṛṣṇasya bhaginī subhadrā bhadrabhāṣiṇī saubhadravadhasaṃtaptā bhṛśaṃ śocati bhāminī

15.37.9

iyaṃ ca bhūriśravaso bhāryā paramaduḥkhitā bhartṛvyasanaśokārtā na śete vasatīḥ prabho

15.37.10

yasyās tu śvaśuro dhīmān bāhlīkaḥ sa kurūdvahaḥ nihataḥ somadattaś ca pitrā saha mahāraṇe

15.37.11

śrīmac cāsya mahābuddheḥ saṃgrāmeṣv apalāyinaḥ putrasya te putraśataṃ nihataṃ yad raṇājire

15.37.12

tasya bhāryāśatam idaṃ putraśokasamāhatam punaḥ punar vardhayānaṃ śokaṃ rājño mamaiva ca tenārambheṇa mahatā mām upāste mahāmune

15.37.13

ye ca śūrā mahātmānaḥ śvaśurā me mahārathāḥ somadattaprabhṛtayaḥ kā nu teṣāṃ gatiḥ prabho

15.37.14

tava prasādād bhagavan viśoko 'yaṃ mahīpatiḥ kuryāt kālam ahaṃ caiva kuntī ceyaṃ vadhūs tava

15.37.15

ity uktavatyāṃ gāndhāryāṃ kuntī vratakṛśānanā pracchannajātaṃ putraṃ taṃ sasmārādityasaṃbhavam

15.37.16

tām ṛṣir varado vyāso dūraśravaṇadarśanaḥ apaśyad duḥkhitāṃ devīṃ mātaraṃ savyasācinaḥ

15.37.17

tām uvāca tato vyāso yat te kāryaṃ vivakṣitam tad brūhi tvaṃ mahāprājñe yat te manasi vartate

15.37.18

tataḥ kuntī śvaśurayoḥ praṇamya śirasā tadā uvāca vākyaṃ savrīḍaṃ vivṛṇvānā purātanam

15.38.1

kunty uvāca bhagavañ śvaśuro me 'si daivatasyāpi daivatam sa me devātidevas tvaṃ śṛṇu satyāṃ giraṃ mama

15.38.2

tapasvī kopano vipro durvāsā nāma me pituḥ bhikṣām upāgato bhoktuṃ tam ahaṃ paryatoṣayam

15.38.3

śaucena tv āgasas tyāgaiḥ śuddhena manasā tathā kopasthāneṣv api mahatsv akupyaṃ na kadā cana

15.38.4

sa me varam adāt prītaḥ kṛtam ity aham abruvam avaśyaṃ te grahītavyam iti māṃ so 'bravīd vacaḥ

15.38.5

tataḥ śāpabhayād vipram avocaṃ punar eva tam evam astv iti ca prāha punar eva sa māṃ dvijaḥ

15.38.6

dharmasya jananī bhadre bhavitrī tvaṃ varānane vaśe sthāsyanti te devā yāṃs tvam āvāhayiṣyasi

15.38.7

ity uktvāntarhito vipras tato 'haṃ vismitābhavam na ca sarvāsv avasthāsu smṛtir me vipraṇaśyati

15.38.8

atha harmyatalasthāhaṃ ravim udyantam īkṣatī saṃsmṛtya tad ṛṣer vākyaṃ spṛhayantī divākaram sthitāhaṃ bālabhāvena tatra doṣam abudhyatī

15.38.9

atha devaḥ sahasrāṃśur matsamīpagato 'bhavat dvidhā kṛtvātmano dehaṃ bhūmau ca gagane 'pi ca tatāpa lokān ekena dvitīyenāgamac ca mām

15.38.10

sa mām uvāca vepantīṃ varaṃ matto vṛṇīṣva ha gamyatām iti taṃ cāhaṃ praṇamya śirasāvadam

15.38.11

sa mām uvāca tigmāṃśur vṛthāhvānaṃ na te kṣamam dhakṣyāmi tvāṃ ca vipraṃ ca yena datto varas tava

15.38.12

tam ahaṃ rakṣatī vipraṃ śāpād anaparādhinam putro me tvatsamo deva bhaved iti tato 'bruvam

15.38.13

tato māṃ tejasāviśya mohayitvā ca bhānumān uvāca bhavitā putras tavety abhyagamad divam

15.38.14

tato 'ham antarbhavane pitur vṛttāntarakṣiṇī gūḍhotpannaṃ sutaṃ bālaṃ jale karṇam avāsṛjam

15.38.15

nūnaṃ tasyaiva devasya prasādāt punar eva tu kanyāham abhavaṃ vipra yathā prāha sa mām ṛṣiḥ

15.38.16

sa mayā mūḍhayā putro jñāyamāno 'py upekṣitaḥ tan māṃ dahati viprarṣe yathā suviditaṃ tava

15.38.17

yadi pāpam apāpaṃ vā tad etad vivṛtaṃ mayā tan me bhayaṃ tvaṃ bhagavan vyapanetum ihārhasi

15.38.18

yac cāsya rājño viditaṃ hṛdisthaṃ bhavato 'nagha taṃ cāyaṃ labhatāṃ kāmam adyaiva munisattama

15.38.19

ity uktaḥ pratyuvācedaṃ vyāso vedavidāṃ varaḥ sādhu sarvam idaṃ tathyam evam eva yathāttha mām

15.38.20

aparādhaś ca te nāsti kanyābhāvaṃ gatā hy asi devāś caiśvaryavanto vai śarīrāṇy āviśanti vai

15.38.21

santi devanikāyāś ca saṃkalpāj janayanti ye vācā dṛṣṭyā tathā sparśāt saṃgharṣeṇeti pañcadhā

15.38.22

manuṣyadharmo daivena dharmeṇa na hi yujyate iti kunti vyajānīhi vyetu te mānaso jvaraḥ

15.38.23

sarvaṃ balavatāṃ pathyaṃ sarvaṃ balavatāṃ śuci sarvaṃ balavatāṃ dharmaḥ sarvaṃ balavatāṃ svakam

15.39.1

vyāsa uvāca bhadre drakṣyasi gāndhāri putrān bhrātṝn sakhīṃs tathā vadhūś ca patibhiḥ sārdhaṃ niśi suptotthitā iva

15.39.2

karṇaṃ drakṣyati kuntī ca saubhadraṃ cāpi yādavī draupadī pañca putrāṃś ca pitṝn bhrātṝṃs tathaiva ca

15.39.3

pūrvam evaiṣa hṛdaye vyavasāyo 'bhavan mama yathāsmi codito rājñā bhavatyā pṛthayaiva ca

15.39.4

na te śocyā mahātmānaḥ sarva eva nararṣabhāḥ kṣatradharmaparāḥ santas tathā hi nidhanaṃ gatāḥ

15.39.5

bhavitavyam avaśyaṃ tat surakāryam anindite avaterus tataḥ sarve devabhāgair mahītalam

15.39.6

gandharvāpsarasaś caiva piśācā guhyarākṣasāḥ tathā puṇyajanāś caiva siddhā devarṣayo 'pi ca

15.39.7

devāś ca dānavāś caiva tathā brahmarṣayo 'malāḥ ta ete nidhanaṃ prāptāḥ kurukṣetre raṇājire

15.39.8

gandharvarājo yo dhīmān dhṛtarāṣṭra iti śrutaḥ sa eva mānuṣe loke dhṛtarāṣṭraḥ patis tava

15.39.9

pāṇḍuṃ marudgaṇaṃ viddhi viśiṣṭatamam acyutam dharmasyāṃśo 'bhavat kṣattā rājā cāyaṃ yudhiṣṭhiraḥ

15.39.10

kaliṃ duryodhanaṃ viddhi śakuniṃ dvāparaṃ tathā duḥśāsanādīn viddhi tvaṃ rākṣasāñ śubhadarśane

15.39.11

marudgaṇād bhīmasenaṃ balavantam ariṃdamam viddhi ca tvaṃ naram ṛṣim imaṃ pārthaṃ dhanaṃjayam nārāyaṇaṃ hṛṣīkeśam aśvinau yamajāv ubhau

15.39.12

dvidhā kṛtvātmano deham ādityaṃ tapatāṃ varam lokāṃś ca tāpayānaṃ vai viddhi karṇaṃ ca śobhane yaś ca vairārtham udbhūtaḥ saṃgharṣajananas tathā

15.39.13

yaś ca pāṇḍavadāyādo hataḥ ṣaḍbhir mahārathaiḥ sa soma iha saubhadro yogād evābhavad dvidhā

15.39.14

draupadyā saha saṃbhūtaṃ dhṛṣṭadyumnaṃ ca pāvakāt agner bhāgaṃ śubhaṃ viddhi rākṣasaṃ tu śikhaṇḍinam

15.39.15

droṇaṃ bṛhaspater bhāgaṃ viddhi drauṇiṃ ca rudrajam bhīṣmaṃ ca viddhi gāṅgeyaṃ vasuṃ mānuṣatāṃ gatam

15.39.16

evam ete mahāprājñe devā mānuṣyam etya hi tataḥ punar gatāḥ svargaṃ kṛte karmaṇi śobhane

15.39.17

yac ca vo hṛdi sarveṣāṃ duḥkham enac ciraṃ sthitam tad adya vyapaneṣyāmi paralokakṛtād bhayāt

15.39.18

sarve bhavanto gacchantu nadīṃ bhāgīrathīṃ prati tatra drakṣyatha tān sarvān ye hatāsmin raṇājire

15.39.19

vaiśaṃpāyana uvāca iti vyāsasya vacanaṃ śrutvā sarvo janas tadā mahatā siṃhanādena gaṅgām abhimukho yayau

15.39.20

dhṛtarāṣṭraś ca sāmātyaḥ prayayau saha pāṇḍavaiḥ sahito muniśārdūlair gandharvaiś ca samāgataiḥ

15.39.21

tato gaṅgāṃ samāsādya krameṇa sa janārṇavaḥ nivāsam akarot sarvo yathāprīti yathāsukham

15.39.22

rājā ca pāṇḍavaiḥ sārdham iṣṭe deśe sahānugaḥ nivāsam akarod dhīmān sastrīvṛddhapuraḥsaraḥ

15.39.23

jagāma tad ahaś cāpi teṣāṃ varṣaśataṃ yathā niśāṃ pratīkṣamāṇānāṃ didṛkṣūṇāṃ mṛtān nṛpān

15.39.24

atha puṇyaṃ girivaram astam abhyagamad raviḥ tataḥ kṛtābhiṣekās te naiśaṃ karma samācaran

15.40.1

vaiśaṃpāyana uvāca tato niśāyāṃ prāptāyāṃ kṛtasāyāhnikakriyāḥ vyāsam abhyagaman sarve ye tatrāsan samāgatāḥ

15.40.2

dhṛtarāṣṭras tu dharmātmā pāṇḍavaiḥ sahitas tadā śucir ekamanāḥ sārdham ṛṣibhis tair upāviśat

15.40.3

gāndhāryā saha nāryas tu sahitāḥ samupāviśan paurajānapadaś cāpi janaḥ sarvo yathāvayaḥ

15.40.4

tato vyāso mahātejāḥ puṇyaṃ bhāgīrathījalam avagāhyājuhāvātha sarvāṃl lokān mahāmuniḥ

15.40.5

pāṇḍavānāṃ ca ye yodhāḥ kauravāṇāṃ ca sarvaśaḥ rājānaś ca mahābhāgā nānādeśanivāsinaḥ

15.40.6

tataḥ sutumulaḥ śabdo jalāntar janamejaya prādurāsīd yathā pūrvaṃ kurupāṇḍavasenayoḥ

15.40.7

tatas te pārthivāḥ sarve bhīṣmadroṇapurogamāḥ sasainyāḥ salilāt tasmāt samuttasthuḥ sahasraśaḥ

15.40.8

virāṭadrupadau cobhau saputrau sahasainikau draupadeyāś ca saubhadro rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ

15.40.9

karṇaduryodhanau cobhau śakuniś ca mahārathaḥ duḥśāsanādayaś caiva dhārtarāṣṭrā mahārathāḥ

15.40.10

jārāsaṃdhir bhagadatto jalasaṃdhaś ca pārthivaḥ bhūriśravāḥ śalaḥ śalyo vṛṣasenaś ca sānujaḥ

15.40.11

lakṣmaṇo rājaputraś ca dhṛṣṭadyumnasya cātmajāḥ śikhaṇḍiputrāḥ sarve ca dhṛṣṭaketuś ca sānujaḥ

15.40.12

acalo vṛṣakaś caiva rākṣasaś cāpy alāyudhaḥ bāhlīkaḥ somadattaś ca cekitānaś ca pārthivaḥ

15.40.13

ete cānye ca bahavo bahutvād ye na kīrtitāḥ sarve bhāsuradehās te samuttasthur jalāt tataḥ

15.40.14

yasya vīrasya yo veṣo yo dhvajo yac ca vāhanam tena tena vyadṛśyanta samupetā narādhipāḥ

15.40.15

divyāmbaradharāḥ sarve sarve bhrājiṣṇukuṇḍalāḥ nirvairā nirahaṃkārā vigatakrodhamanyavaḥ

15.40.16

gandharvair upagīyantaḥ stūyamānāś ca bandibhiḥ divyamālyāmbaradharā vṛtāś cāpsarasāṃ gaṇaiḥ

15.40.17

dhṛtarāṣṭrasya ca tadā divyaṃ cakṣur narādhipa muniḥ satyavatīputraḥ prītaḥ prādāt tapobalāt

15.40.18

divyajñānabalopetā gāndhārī ca yaśasvinī dadarśa putrāṃs tān sarvān ye cānye 'pi raṇe hatāḥ

15.40.19

tad adbhutam acintyaṃ ca sumahad romaharṣaṇam vismitaḥ sa janaḥ sarvo dadarśānimiṣekṣaṇaḥ

15.40.20

tad utsavamadodagraṃ hṛṣṭanārīnarākulam dadṛśe balam āyāntaṃ citraṃ paṭagataṃ yathā

15.40.21

dhṛtarāṣṭras tu tān sarvān paśyan divyena cakṣuṣā mumude bharataśreṣṭha prasādāt tasya vai muneḥ

15.41.1

vaiśaṃpāyana uvāca tatas te bharataśreṣṭhāḥ samājagmuḥ parasparam vigatakrodhamātsaryāḥ sarve vigatakalmaṣāḥ

15.41.2

vidhiṃ paramam āsthāya brahmarṣivihitaṃ śubham saṃprītamanasaḥ sarve devaloka ivāmarāḥ

15.41.3

putraḥ pitrā ca mātrā ca bhāryā ca patinā saha bhrātā bhrātrā sakhā caiva sakhyā rājan samāgatāḥ

15.41.4

pāṇḍavās tu maheṣvāsaṃ karṇaṃ saubhadram eva ca saṃpraharṣāt samājagmur draupadeyāṃś ca sarvaśaḥ

15.41.5

tatas te prīyamāṇā vai karṇena saha pāṇḍavāḥ sametya pṛthivīpālāḥ sauhṛde 'vasthitābhavan

15.41.6

ṛṣiprasādāt te 'nye ca kṣatriyā naṣṭamanyavaḥ asauhṛdaṃ parityajya sauhṛde paryavasthitāḥ

15.41.7

evaṃ samāgatāḥ sarve gurubhir bāndhavais tathā putraiś ca puruṣavyāghrāḥ kuravo 'nye ca mānavāḥ

15.41.8

tāṃ rātrim ekāṃ kṛtsnāṃ te vihṛtya prītamānasāḥ menire paritoṣeṇa nṛpāḥ svargasado yathā

15.41.9

nātra śoko bhayaṃ trāso nāratir nāyaśo 'bhavat parasparaṃ samāgamya yodhānāṃ bharatarṣabha

15.41.10

samāgatās tāḥ pitṛbhir bhrātṛbhiḥ patibhiḥ sutaiḥ mudaṃ paramikāṃ prāpya nāryo duḥkham athātyajan

15.41.11

ekāṃ rātriṃ vihṛtyaivaṃ te vīrās tāś ca yoṣitaḥ āmantryānyonyam āśliṣya tato jagmur yathāgatam

15.41.12

tato visarjayām āsa lokāṃs tān munipuṃgavaḥ kṣaṇenāntarhitāś caiva prekṣatām eva te 'bhavan

15.41.13

avagāhya mahātmānaḥ puṇyāṃ tripathagāṃ nadīm sarathāḥ sadhvajāś caiva svāni sthānāni bhejire

15.41.14

devalokaṃ yayuḥ ke cit ke cid brahmasadas tathā ke cic ca vāruṇaṃ lokaṃ ke cit kauberam āpnuvan

15.41.15

tathā vaivasvataṃ lokaṃ ke cic caivāpnuvan nṛpāḥ rākṣasānāṃ piśācānāṃ ke cic cāpy uttarān kurūn

15.41.16

vicitragatayaḥ sarve yā avāpyāmaraiḥ saha ājagmus te mahātmānaḥ savāhāḥ sapadānugāḥ

15.41.17

gateṣu teṣu sarveṣu salilastho mahāmuniḥ dharmaśīlo mahātejāḥ kurūṇāṃ hitakṛt sadā tataḥ provāca tāḥ sarvāḥ kṣatriyā nihateśvarāḥ

15.41.18

yā yāḥ patikṛtāṃl lokān icchanti paramastriyaḥ tā jāhnavījalaṃ kṣipram avagāhantv atandritāḥ

15.41.19

tatas tasya vacaḥ śrutvā śraddadhānā varāṅganāḥ śvaśuraṃ samanujñāpya viviśur jāhnavījalam

15.41.20

vimuktā mānuṣair dehais tatas tā bhartṛbhiḥ saha samājagmus tadā sādhvyaḥ sarvā eva viśāṃ pate

15.41.21

evaṃ krameṇa sarvās tāḥ śīlavatyaḥ kulastriyaḥ praviśya toyaṃ nirmuktā jagmur bhartṛsalokatām

15.41.22

divyarūpasamāyuktā divyābharaṇabhūṣitāḥ divyamālyāmbaradharā yathāsāṃ patayas tathā

15.41.23

tāḥ śīlasattvasaṃpannā vitamaskā gataklamāḥ sarvāḥ sarvaguṇair yuktāḥ svaṃ svaṃ sthānaṃ prapedire

15.41.24

yasya yasya ca yaḥ kāmas tasmin kāle 'bhavat tadā taṃ taṃ visṛṣṭavān vyāso varado dharmavatsalaḥ

15.41.25

tac chrutvā naradevānāṃ punarāgamanaṃ narāḥ jahṛṣur muditāś cāsann anyadehagatā api

15.41.26

priyaiḥ samāgamaṃ teṣāṃ ya imaṃ śṛṇuyān naraḥ priyāṇi labhate nityam iha ca pretya caiva ha

15.41.27

iṣṭabāndhavasaṃyogam anāyāsam anāmayam ya imaṃ śrāvayed vidvān saṃsiddhiṃ prāpnuyāt parām

15.41.28

svādhyāyayuktāḥ puruṣāḥ kriyāyuktāś ca bhārata adhyātmayogayuktāś ca dhṛtimantaś ca mānavāḥ śrutvā parva tv idaṃ nityam avāpsyanti parāṃ gatim

15.42.1

sūta uvāca etac chrutvā nṛpo vidvān hṛṣṭo 'bhūj janamejayaḥ pitāmahānāṃ sarveṣāṃ gamanāgamanaṃ tadā

15.42.2

abravīc ca mudā yuktaḥ punarāgamanaṃ prati kathaṃ nu tyaktadehānāṃ punas tad rūpadarśanam

15.42.3

ity uktaḥ sa dvijaśreṣṭho vyāsaśiṣyaḥ pratāpavān provāca vadatāṃ śreṣṭhas taṃ nṛpaṃ janamejayam

15.42.4

avipraṇāśaḥ sarveṣāṃ karmaṇām iti niścayaḥ karmajāni śarīrāṇi tathaivākṛtayo nṛpa

15.42.5

mahābhūtāni nityāni bhūtādhipatisaṃśrayāt teṣāṃ ca nityasaṃvāso na vināśo viyujyatām

15.42.6

anāśāya kṛtaṃ karma tasya ceṣṭaḥ phalāgamaḥ ātmā caibhiḥ samāyuktaḥ sukhaduḥkham upāśnute

15.42.7

avināśī tathā nityaṃ kṣetrajña iti niścayaḥ bhūtānām ātmabhāvo yo dhruvo 'sau saṃvijānatām

15.42.8

yāvan na kṣīyate karma tāvad asya svarūpatā saṃkṣīṇakarmā puruṣo rūpānyatvaṃ niyacchati

15.42.9

nānābhāvās tathaikatvaṃ śarīraṃ prāpya saṃhatāḥ bhavanti te tathā nityāḥ pṛthagbhāvaṃ vijānatām

15.42.10

aśvamedhe śrutiś ceyam aśvasaṃjñapanaṃ prati lokāntaragatā nityaṃ prāṇā nityā hi vājinaḥ

15.42.11

ahaṃ hitaṃ vadāmy etat priyaṃ cet tava pārthiva devayānā hi panthānaḥ śrutās te yajñasaṃstare

15.42.12

sukṛto yatra te yajñas tatra devā hitās tava yadā samanvitā devāḥ paśūnāṃ gamaneśvarāḥ gatimantaś ca teneṣṭvā nānye nityā bhavanti te

15.42.13

nitye 'smin pañcake varge nitye cātmani yo naraḥ asya nānāsamāyogaṃ yaḥ paśyati vṛthāmatiḥ viyoge śocate 'tyarthaṃ sa bāla iti me matiḥ

15.42.14

viyoge doṣadarśī yaḥ saṃyogam iha varjayet asaṅge saṃgamo nāsti duḥkhaṃ bhuvi viyogajam

15.42.15

parāparajñas tu naro nābhimānād udīritaḥ aparajñaḥ parāṃ buddhiṃ spṛṣṭvā mohād vimucyate

15.42.16

adarśanād āpatitaḥ punaś cādarśanaṃ gataḥ nāhaṃ taṃ vedmi nāsau māṃ na ca me 'sti virāgatā

15.42.17

yena yena śarīreṇa karoty ayam anīśvaraḥ tena tena śarīreṇa tad avaśyam upāśnute mānasaṃ manasāpnoti śārīraṃ ca śarīravān

15.43.1

vaiśaṃpāyana uvāca adṛṣṭvā tu nṛpaḥ putrān darśanaṃ pratilabdhavān ṛṣiprasādāt putrāṇāṃ svarūpāṇāṃ kurūdvaha

15.43.2

sa rājā rājadharmāṃś ca brahmopaniṣadaṃ tathā avāptavān naraśreṣṭho buddhiniścayam eva ca

15.43.3

viduraś ca mahāprājño yayau siddhiṃ tapobalāt dhṛtarāṣṭraḥ samāsādya vyāsaṃ cāpi tapasvinam

15.43.4

janamejaya uvāca mamāpi varado vyāso darśayet pitaraṃ yadi tad rūpaveṣavayasaṃ śraddadhyāṃ sarvam eva te

15.43.5

priyaṃ me syāt kṛtārthaś ca syām ahaṃ kṛtaniścayaḥ prasādād ṛṣiputrasya mama kāmaḥ samṛdhyatām

15.43.6

sūta uvāca ity uktavacane tasmin nṛpe vyāsaḥ pratāpavān prasādam akarod dhīmān ānayac ca parikṣitam

15.43.7

tatas tadrūpavayasam āgataṃ nṛpatiṃ divaḥ śrīmantaṃ pitaraṃ rājā dadarśa janamejayaḥ

15.43.8

śamīkaṃ ca mahātmānaṃ putraṃ taṃ cāsya śṛṅgiṇam amātyā ye babhūvuś ca rājñas tāṃś ca dadarśa ha

15.43.9

tataḥ so 'vabhṛthe rājā mudito janamejayaḥ pitaraṃ snāpayām āsa svayaṃ sasnau ca pārthivaḥ

15.43.10

snātvā ca bharataśreṣṭhaḥ so ''stīkam idam abravīt yāyāvarakulotpannaṃ jaratkārusutaṃ tadā

15.43.11

āstīka vividhāścaryo yajño 'yam iti me matiḥ yad adyāyaṃ pitā prāpto mama śokapraṇāśanaḥ

15.43.12

āstīka uvāca ṛṣir dvaipāyano yatra purāṇas tapaso nidhiḥ yajñe kurukulaśreṣṭha tasya lokāv ubhau jitau

15.43.13

śrutaṃ vicitram ākhyānaṃ tvayā pāṇḍavanandana sarpāś ca bhasmasān nītā gatāś ca padavīṃ pituḥ

15.43.14

kathaṃ cit takṣako muktaḥ satyatvāt tava pārthiva ṛṣayaḥ pūjitāḥ sarve gatiṃ dṛṣṭvā mahātmanaḥ

15.43.15

prāptaḥ suvipulo dharmaḥ śrutvā pāpavināśanam vimukto hṛdayagranthir udārajanadarśanāt

15.43.16

ye ca pakṣadharā dharme sadvṛttarucayaś ca ye yān dṛṣṭvā hīyate pāpaṃ tebhyaḥ kāryā namaskriyāḥ

15.43.17

sūta uvāca etac chrutvā dvijaśreṣṭhāt sa rājā janamejayaḥ pūjayām āsa tam ṛṣim anumānya punaḥ punaḥ

15.43.18

papraccha tam ṛṣiṃ cāpi vaiśaṃpāyanam acyutam kathāvaśeṣaṃ dharmajño vanavāsasya sattama

15.44.1

janamejaya uvāca dṛṣṭvā putrāṃs tathā pautrān sānubandhāñ janādhipaḥ dhṛtarāṣṭraḥ kim akarod rājā caiva yudhiṣṭhiraḥ

15.44.2

vaiśaṃpāyana uvāca tad dṛṣṭvā mahad āścaryaṃ putrāṇāṃ darśanaṃ punaḥ vītaśokaḥ sa rājarṣiḥ punar āśramam āgamat

15.44.3

itaras tu janaḥ sarvas te caiva paramarṣayaḥ pratijagmur yathākāmaṃ dhṛtarāṣṭrābhyanujñayā

15.44.4

pāṇḍavās tu mahātmāno laghubhūyiṣṭhasainikāḥ anujagmur mahātmānaṃ sadāraṃ taṃ mahīpatim

15.44.5

tam āśramagataṃ dhīmān brahmarṣir lokapūjitaḥ muniḥ satyavatīputro dhṛtarāṣṭram abhāṣata

15.44.6

dhṛtarāṣṭra mahābāho śṛṇu kauravanandana śrutaṃ te jñānavṛddhānām ṛṣīṇāṃ puṇyakarmaṇām

15.44.7

ṛddhābhijanavṛddhānāṃ vedavedāṅgavedinām dharmajñānāṃ purāṇānāṃ vadatāṃ vividhāḥ kathāḥ

15.44.8

mā sma śoke manaḥ kārṣīr diṣṭena vyathate budhaḥ śrutaṃ devarahasyaṃ te nāradād devadarśanāt

15.44.9

gatās te kṣatradharmeṇa śastrapūtāṃ gatiṃ śubhām yathā dṛṣṭās tvayā putrā yathākāmavihāriṇaḥ

15.44.10

yudhiṣṭhiras tv ayaṃ dhīmān bhavantam anurudhyate sahito bhrātṛbhiḥ sarvaiḥ sadāraḥ sasuhṛjjanaḥ

15.44.11

visarjayainaṃ yātv eṣa svarājyam anuśāsatām māsaḥ samadhiko hy eṣām atīto vasatāṃ vane

15.44.12

etad dhi nityaṃ yatnena padaṃ rakṣyaṃ paraṃtapa bahupratyarthikaṃ hy etad rājyaṃ nāma narādhipa

15.44.13

ity uktaḥ kauravo rājā vyāsenāmitabuddhinā yudhiṣṭhiram athāhūya vāgmī vacanam abravīt

15.44.14

ajātaśatro bhadraṃ te śṛṇu me bhrātṛbhiḥ saha tvatprasādān mahīpāla śoko nāsmān prabādhate

15.44.15

rame cāhaṃ tvayā putra pureva gajasāhvaye nāthenānugato vidvan priyeṣu parivartinā

15.44.16

prāptaṃ putraphalaṃ tvattaḥ prītir me vipulā tvayi na me manyur mahābāho gamyatāṃ putra mā ciram

15.44.17

bhavantaṃ ceha saṃprekṣya tapo me parihīyate tapoyuktaṃ śarīraṃ ca tvāṃ dṛṣṭvā dhāritaṃ punaḥ

15.44.18

mātarau te tathaiveme śīrṇaparṇakṛtāśane mama tulyavrate putra naciraṃ vartayiṣyataḥ

15.44.19

duryodhanaprabhṛtayo dṛṣṭā lokāntaraṃ gatāḥ vyāsasya tapaso vīryād bhavataś ca samāgamāt

15.44.20

prayojanaṃ ciraṃ vṛttaṃ jīvitasya ca me 'nagha ugraṃ tapaḥ samāsthāsye tvam anujñātum arhasi

15.44.21

tvayy adya piṇḍaḥ kīrtiś ca kulaṃ cedaṃ pratiṣṭhitam śvo vādya vā mahābāho gamyatāṃ putra mā ciram

15.44.22

rājanītiḥ subahuśaḥ śrutā te bharatarṣabha saṃdeṣṭavyaṃ na paśyāmi kṛtam etāvatā vibho

15.44.23

ity uktavacanaṃ tāta nṛpo rājānam abravīt na mām arhasi dharmajña parityaktum anāgasam

15.44.24

kāmaṃ gacchantu me sarve bhrātaro 'nucarās tathā bhavantam aham anviṣye mātarau ca yatavrate

15.44.25

tam uvācātha gāndhārī maivaṃ putra śṛṇuṣva me tvayy adhīnaṃ kurukulaṃ piṇḍaś ca śvaśurasya me

15.44.26

gamyatāṃ putra paryāptam etāvat pūjitā vayam rājā yad āha tat kāryaṃ tvayā putra pitur vacaḥ

15.44.27

ity uktaḥ sa tu gāndhāryā kuntīm idam uvāca ha snehabāṣpākule netre pramṛjya rudatīṃ vacaḥ

15.44.28

visarjayati māṃ rājā gāndhārī ca yaśasvinī bhavatyāṃ baddhacittas tu kathaṃ yāsyāmi duḥkhitaḥ

15.44.29

na cotsahe tapovighnaṃ kartuṃ te dharmacāriṇi tapaso hi paraṃ nāsti tapasā vindate mahat

15.44.30

mamāpi na tathā rājñi rājye buddhir yathā purā tapasy evānuraktaṃ me manaḥ sarvātmanā tathā

15.44.31

śūnyeyaṃ ca mahī sarvā na me prītikarī śubhe bāndhavā naḥ parikṣīṇā balaṃ no na yathā purā

15.44.32

pāñcālāḥ subhṛśaṃ kṣīṇāḥ kanyāmātrāvaśeṣitāḥ na teṣāṃ kulakartāraṃ kaṃ cit paśyāmy ahaṃ śubhe

15.44.33

sarve hi bhasmasān nītā droṇenaikena saṃyuge avaśeṣās tu nihatā droṇaputreṇa vai niśi

15.44.34

cedayaś caiva matsyāś ca dṛṣṭapūrvās tathaiva naḥ kevalaṃ vṛṣṇicakraṃ tu vāsudevaparigrahāt yaṃ dṛṣṭvā sthātum icchāmi dharmārthaṃ nānyahetukam

15.44.35

śivena paśya naḥ sarvān durlabhaṃ darśanaṃ tava bhaviṣyaty amba rājā hi tīvram ārapsyate tapaḥ

15.44.36

etac chrutvā mahābāhuḥ sahadevo yudhāṃ patiḥ yudhiṣṭhiram uvācedaṃ bāṣpavyākulalocanaḥ

15.44.37

notsahe 'haṃ parityaktuṃ mātaraṃ pārthivarṣabha pratiyātu bhavān kṣipraṃ tapas tapsyāmy ahaṃ vane

15.44.38

ihaiva śoṣayiṣyāmi tapasāhaṃ kalevaram pādaśuśrūṣaṇe yukto rājño mātros tathānayoḥ

15.44.39

tam uvāca tataḥ kuntī pariṣvajya mahābhujam gamyatāṃ putra maiva tvaṃ vocaḥ kuru vaco mama

15.44.40

āgamā vaḥ śivāḥ santu svasthā bhavata putrakāḥ uparodho bhaved evam asmākaṃ tapasaḥ kṛte

15.44.41

tvatsnehapāśabaddhā ca hīyeyaṃ tapasaḥ parāt tasmāt putraka gaccha tvaṃ śiṣṭam alpaṃ hi naḥ prabho

15.44.42

evaṃ saṃstambhitaṃ vākyaiḥ kuntyā bahuvidhair manaḥ sahadevasya rājendra rājñaś caiva viśeṣataḥ

15.44.43

te mātrā samanujñātā rājñā ca kurupuṃgavāḥ abhivādya kuruśreṣṭham āmantrayitum ārabhan

15.44.44

rājan pratigamiṣyāmaḥ śivena pratinanditāḥ anujñātās tvayā rājan gamiṣyāmo vikalmaṣāḥ

15.44.45

evam uktaḥ sa rājarṣir dharmarājñā mahātmanā anujajñe jayāśīrbhir abhinandya yudhiṣṭhiram

15.44.46

bhīmaṃ ca balināṃ śreṣṭhaṃ sāntvayām āsa pārthivaḥ sa cāsya samyaṅ medhāvī pratyapadyata vīryavān

15.44.47

arjunaṃ ca samāśliṣya yamau ca puruṣarṣabhau anujajñe sa kauravyaḥ pariṣvajyābhinandya ca

15.44.48

gāndhāryā cābhyanujñātāḥ kṛtapādābhivandanāḥ jananyā samupāghrātāḥ pariṣvaktāś ca te nṛpam cakruḥ pradakṣiṇaṃ sarve vatsā iva nivāraṇe

15.44.49

punaḥ punar nirīkṣantaḥ prajagmus te pradakṣiṇam tathaiva draupadī sādhvī sarvāḥ kauravayoṣitaḥ

15.44.50

nyāyataḥ śvaśure vṛttiṃ prayujya prayayus tataḥ śvaśrūbhyāṃ samanujñātāḥ pariṣvajyābhinanditāḥ saṃdiṣṭāś cetikartavyaṃ prayayur bhartṛbhiḥ saha

15.44.51

tataḥ prajajñe ninadaḥ sūtānāṃ yujyatām iti uṣṭrāṇāṃ krośatāṃ caiva hayānāṃ heṣatām api

15.44.52

tato yudhiṣṭhiro rājā sadāraḥ sahasainikaḥ nagaraṃ hāstinapuraṃ punar āyāt sabāndhavaḥ

15.45.1

vaiśaṃpāyana uvāca dvivarṣopanivṛtteṣu pāṇḍaveṣu yadṛcchayā devarṣir nārado rājann ājagāma yudhiṣṭhiram

15.45.2

tam abhyarcya mahābāhuḥ kururājo yudhiṣṭhiraḥ āsīnaṃ pariviśvastaṃ provāca vadatāṃ varaḥ

15.45.3

cirasya khalu paśyāmi bhagavantam upasthitam kaccit te kuśalaṃ vipra śubhaṃ vā pratyupasthitam

15.45.4

ke deśāḥ paridṛṣṭās te kiṃ ca kāryaṃ karomi te tad brūhi dvijamukhya tvam asmākaṃ ca priyo 'tithiḥ

15.45.5

nārada uvāca ciradṛṣṭo 'si me rājann āgato 'smi tapovanāt paridṛṣṭāni tīrthāni gaṅgā caiva mayā nṛpa

15.45.6

yudhiṣṭhira uvāca vadanti puruṣā me 'dya gaṅgātīranivāsinaḥ dhṛtarāṣṭraṃ mahātmānam āsthitaṃ paramaṃ tapaḥ

15.45.7

api dṛṣṭas tvayā tatra kuśalī sa kurūdvahaḥ gāndhārī ca pṛthā caiva sūtaputraś ca saṃjayaḥ

15.45.8

kathaṃ ca vartate cādya pitā mama sa pārthivaḥ śrotum icchāmi bhagavan yadi dṛṣṭas tvayā nṛpaḥ

15.45.9

nārada uvāca sthirībhūya mahārāja śṛṇu sarvaṃ yathātatham yathā śrutaṃ ca dṛṣṭaṃ ca mayā tasmiṃs tapovane

15.45.10

vanavāsanivṛtteṣu bhavatsu kurunandana kurukṣetrāt pitā tubhyaṃ gaṅgādvāraṃ yayau nṛpa

15.45.11

gāndhāryā sahito dhīmān vadhvā kuntyā samanvitaḥ saṃjayena ca sūtena sāgnihotraḥ sayājakaḥ

15.45.12

ātasthe sa tapas tīvraṃ pitā tava tapodhanaḥ vīṭāṃ mukhe samādhāya vāyubhakṣo 'bhavan muniḥ

15.45.13

vane sa munibhiḥ sarvaiḥ pūjyamāno mahātapāḥ tvagasthimātraśeṣaḥ sa ṣaṇmāsān abhavan nṛpaḥ

15.45.14

gāndhārī tu jalāhārā kuntī māsopavāsinī saṃjayaḥ ṣaṣṭhabhaktena vartayām āsa bhārata

15.45.15

agnīṃs tu yājakās tatra juhuvur vidhivat prabho dṛśyato 'dṛśyataś caiva vane tasmin nṛpasya ha

15.45.16

aniketo 'tha rājā sa babhūva vanagocaraḥ te cāpi sahite devyau saṃjayaś ca tam anvayuḥ

15.45.17

saṃjayo nṛpater netā sameṣu viṣameṣu ca gāndhāryās tu pṛthā rājaṃś cakṣur āsīd aninditā

15.45.18

tataḥ kadā cid gaṅgāyāḥ kacche sa nṛpasattamaḥ gaṅgāyām āpluto dhīmān āśramābhimukho 'bhavat

15.45.19

atha vāyuḥ samudbhūto dāvāgnir abhavan mahān dadāha tad vanaṃ sarvaṃ parigṛhya samantataḥ

15.45.20

dahyatsu mṛgayūtheṣu dvijihveṣu samantataḥ varāhāṇāṃ ca yūtheṣu saṃśrayatsu jalāśayān

15.45.21

samāviddhe vane tasmin prāpte vyasana uttame nirāhāratayā rājā mandaprāṇaviceṣṭitaḥ asamartho 'pasaraṇe sukṛśau mātarau ca te

15.45.22

tataḥ sa nṛpatir dṛṣṭvā vahnim āyāntam antikāt idam āha tataḥ sūtaṃ saṃjayaṃ pṛthivīpate

15.45.23

gaccha saṃjaya yatrāgnir na tvāṃ dahati karhi cit vayam atrāgninā yuktā gamiṣyāmaḥ parāṃ gatim

15.45.24

tam uvāca kilodvignaḥ saṃjayo vadatāṃ varaḥ rājan mṛtyur aniṣṭo 'yaṃ bhavitā te vṛthāgninā

15.45.25

na copāyaṃ prapaśyāmi mokṣaṇe jātavedasaḥ yad atrānantaraṃ kāryaṃ tad bhavān vaktum arhati

15.45.26

ity uktaḥ saṃjayenedaṃ punar āha sa pārthivaḥ naiṣa mṛtyur aniṣṭo no niḥsṛtānāṃ gṛhāt svayam

15.45.27

jalam agnis tathā vāyur atha vāpi vikarśanam tāpasānāṃ praśasyante gaccha saṃjaya māciram

15.45.28

ity uktvā saṃjayaṃ rājā samādhāya manas tadā prāṅmukhaḥ saha gāndhāryā kuntyā copāviśat tadā

15.45.29

saṃjayas taṃ tathā dṛṣṭvā pradakṣiṇam athākarot uvāca cainaṃ medhāvī yuṅkṣvātmānam iti prabho

15.45.30

ṛṣiputro manīṣī sa rājā cakre 'sya tad vacaḥ saṃnirudhyendriyagrāmam āsīt kāṣṭhopamas tadā

15.45.31

gāndhārī ca mahābhāgā jananī ca pṛthā tava dāvāgninā samāyukte sa ca rājā pitā tava

15.45.32

saṃjayas tu mahāmātras tasmād dāvād amucyata gaṅgākūle mayā dṛṣṭas tāpasaiḥ parivāritaḥ

15.45.33

sa tān āmantrya tejasvī nivedyaitac ca sarvaśaḥ prayayau saṃjayaḥ sūto himavantaṃ mahīdharam

15.45.34

evaṃ sa nidhanaṃ prāptaḥ kururājo mahāmanāḥ gāndhārī ca pṛthā caiva jananyau te narādhipa

15.45.35

yadṛcchayānuvrajatā mayā rājñaḥ kalevaram tayoś ca devyor ubhayor dṛṣṭāni bharatarṣabha

15.45.36

tatas tapovane tasmin samājagmus tapodhanāḥ śrutvā rājñas tathā niṣṭhāṃ na tv aśocan gatiṃ ca te

15.45.37

tatrāśrauṣam ahaṃ sarvam etat puruṣasattama yathā ca nṛpatir dagdho devyau te ceti pāṇḍava

15.45.38

na śocitavyaṃ rājendra svantaḥ sa pṛthivīpatiḥ prāptavān agnisaṃyogaṃ gāndhārī jananī ca te

15.45.39

vaiśaṃpāyana uvāca etac chrutvā tu sarveṣāṃ pāṇḍavānāṃ mahātmanām niryāṇaṃ dhṛtarāṣṭrasya śokaḥ samabhavan mahān

15.45.40

antaḥpurāṇāṃ ca tadā mahān ārtasvaro 'bhavat paurāṇāṃ ca mahārāja śrutvā rājñas tadā gatim

15.45.41

aho dhig iti rājā tu vikruśya bhṛśaduḥkhitaḥ ūrdhvabāhuḥ smaran mātuḥ praruroda yudhiṣṭhiraḥ bhīmasenapurogāś ca bhrātaraḥ sarva eva te

15.45.42

antaḥpureṣu ca tadā sumahān ruditasvanaḥ prādurāsīn mahārāja pṛthāṃ śrutvā tathāgatām

15.45.43

taṃ ca vṛddhaṃ tathā dagdhaṃ hataputraṃ narādhipam anvaśocanta te sarve gāndhārīṃ ca tapasvinīm

15.45.44

tasminn uparate śabde muhūrtād iva bhārata nigṛhya bāṣpaṃ dhairyeṇa dharmarājo 'bravīd idam

15.46.1

yudhiṣṭhira uvāca tathā mahātmanas tasya tapasy ugre ca vartataḥ anāthasyeva nidhanaṃ tiṣṭhatsv asmāsu bandhuṣu

15.46.2

durvijñeyā hi gatayaḥ puruṣāṇāṃ matā mama yatra vaicitravīryo 'sau dagdha evaṃ davāgninā

15.46.3

yasya putraśataṃ śrīmad abhavad bāhuśālinaḥ nāgāyutabalo rājā sa dagdho hi davāgninā

15.46.4

yaṃ purā paryavījanta tālavṛntair varastriyaḥ taṃ gṛdhrāḥ paryavījanta dāvāgniparikālitam

15.46.5

sūtamāgadhasaṃghaiś ca śayāno yaḥ prabodhyate dharaṇyāṃ sa nṛpaḥ śete pāpasya mama karmabhiḥ

15.46.6

na tu śocāmi gāndhārīṃ hataputrāṃ yaśasvinīm patilokam anuprāptāṃ tathā bhartṛvrate sthitām

15.46.7

pṛthām eva tu śocāmi yā putraiśvaryam ṛddhimat utsṛjya sumahad dīptaṃ vanavāsam arocayat

15.46.8

dhig rājyam idam asmākaṃ dhig balaṃ dhik parākramam kṣatradharmaṃ ca dhig yasmān mṛtā jīvāmahe vayam

15.46.9

susūkṣmā kila kālasya gatir dvijavarottama yat samutsṛjya rājyaṃ sā vanavāsam arocayat

15.46.10

yudhiṣṭhirasya jananī bhīmasya vijayasya ca anāthavat kathaṃ dagdhā iti muhyāmi cintayan

15.46.11

vṛthā saṃtoṣito vahniḥ khāṇḍave savyasācinā upakāram ajānan sa kṛtaghna iti me matiḥ

15.46.12

yatrādahat sa bhagavān mātaraṃ savyasācinaḥ kṛtvā yo brāhmaṇacchadma bhikṣārthī samupāgataḥ dhig agniṃ dhik ca pārthasya viśrutāṃ satyasaṃdhatām

15.46.13

idaṃ kaṣṭataraṃ cānyad bhagavan pratibhāti me vṛthāgninā samāyogo yad abhūt pṛthivīpateḥ

15.46.14

tathā tapasvinas tasya rājarṣeḥ kauravasya ha katham evaṃvidho mṛtyuḥ praśāsya pṛthivīm imām

15.46.15

tiṣṭhatsu mantrapūteṣu tasyāgniṣu mahāvane vṛthāgninā samāyukto niṣṭhāṃ prāptaḥ pitā mama

15.46.16

manye pṛthā vepamānā kṛśā dhamanisaṃtatā hā tāta dharmarājeti samākrandan mahābhaye

15.46.17

bhīma paryāpnuhi bhayād iti caivābhivāśatī samantataḥ parikṣiptā mātā me 'bhūd davāgninā

15.46.18

sahadevaḥ priyas tasyāḥ putrebhyo 'dhika eva tu na caināṃ mokṣayām āsa vīro mādravatīsutaḥ

15.46.19

tac chrutvā ruruduḥ sarve samāliṅgya parasparam pāṇḍavāḥ pañca duḥkhārtā bhūtānīva yugakṣaye

15.46.20

teṣāṃ tu puruṣendrāṇāṃ rudatāṃ ruditasvanaḥ prāsādābhogasaṃruddho anvarautsīt sa rodasī

15.47.1

nārada uvāca nāsau vṛthāgninā dagdho yathā tatra śrutaṃ mayā vaicitravīryo nṛpatis tat te vakṣyāmi bhārata

15.47.2

vanaṃ praviśatā tena vāyubhakṣeṇa dhīmatā agnayaḥ kārayitveṣṭim utsṛṣṭā iti naḥ śrutam

15.47.3

yājakās tu tatas tasya tān agnīn nirjane vane samutsṛjya yathākāmaṃ jagmur bharatasattama

15.47.4

sa vivṛddhas tadā vahnir vane tasminn abhūt kila tena tad vanam ādīptam iti me tāpasābruvan

15.47.5

sa rājā jāhnavīkacche yathā te kathitaṃ mayā tenāgninā samāyuktaḥ svenaiva bharatarṣabha

15.47.6

evam āvedayām āsur munayas te mamānagha ye te bhāgīrathītīre mayā dṛṣṭā yudhiṣṭhira

15.47.7

evaṃ svenāgninā rājā samāyukto mahīpate mā śocithās tvaṃ nṛpatiṃ gataḥ sa paramāṃ gatim

15.47.8

guruśuśrūṣayā caiva jananī tava pāṇḍava prāptā sumahatīṃ siddhim iti me nātra saṃśayaḥ

15.47.9

kartum arhasi kauravya teṣāṃ tvam udakakriyām bhrātṛbhiḥ sahitaḥ sarvair etad atra vidhīyatām

15.47.10

vaiśaṃpāyana uvāca tataḥ sa pṛthivīpālaḥ pāṇḍavānāṃ dhuraṃdharaḥ niryayau saha sodaryaiḥ sadāro bharatarṣabha

15.47.11

paurajānapadāś caiva rājabhaktipuraskṛtāḥ gaṅgāṃ prajagmur abhito vāsasaikena saṃvṛtāḥ

15.47.12

tato 'vagāhya salilaṃ sarve te kurupuṃgavāḥ yuyutsum agrataḥ kṛtvā dadus toyaṃ mahātmane

15.47.13

gāndhāryāś ca pṛthāyāś ca vidhivan nāmagotrataḥ śaucaṃ nivartayantas te tatroṣur nagarād bahiḥ

15.47.14

preṣayām āsa sa narān vidhijñān āptakāriṇaḥ gaṅgādvāraṃ kuruśreṣṭho yatra dagdho 'bhavan nṛpaḥ

15.47.15

tatraiva teṣāṃ kulyāni gaṅgādvāre 'nvaśāt tadā kartavyānīti puruṣān dattadeyān mahīpatiḥ

15.47.16

dvādaśe 'hani tebhyaḥ sa kṛtaśauco narādhipaḥ dadau śrāddhāni vidhivad dakṣiṇāvanti pāṇḍavaḥ

15.47.17

dhṛtarāṣṭraṃ samuddiśya dadau sa pṛthivīpatiḥ suvarṇaṃ rajataṃ gāś ca śayyāś ca sumahādhanāḥ

15.47.18

gāndhāryāś caiva tejasvī pṛthāyāś ca pṛthak pṛthak saṃkīrtya nāmanī rājā dadau dānam anuttamam

15.47.19

yo yad icchati yāvac ca tāvat sa labhate dvijaḥ śayanaṃ bhojanaṃ yānaṃ maṇiratnam atho dhanam

15.47.20

yānam ācchādanaṃ bhogān dāsīś ca paricārikāḥ dadau rājā samuddiśya tayor mātror mahīpatiḥ

15.47.21

tataḥ sa pṛthivīpālo dattvā śrāddhāny anekaśaḥ praviveśa punar dhīmān nagaraṃ vāraṇāhvayam

15.47.22

te cāpi rājavacanāt puruṣā ye gatābhavan saṃkalpya teṣāṃ kulyāni punaḥ pratyāgamaṃs tataḥ

15.47.23

mālyair gandhaiś ca vividhaiḥ pūjayitvā yathāvidhi kulyāni teṣāṃ saṃyojya tadācakhyur mahīpateḥ

15.47.24

samāśvāsya ca rājānaṃ dharmātmānaṃ yudhiṣṭhiram nārado 'py agamad rājan paramarṣir yathepsitam

15.47.25

evaṃ varṣāṇy atītāni dhṛtarāṣṭrasya dhīmataḥ vanavāse tadā trīṇi nagare daśa pañca ca

15.47.26

hataputrasya saṃgrāme dānāni dadataḥ sadā jñātisaṃbandhimitrāṇāṃ bhrātṝṇāṃ svajanasya ca

15.47.27

yudhiṣṭhiras tu nṛpatir nātiprītamanās tadā dhārayām āsa tad rājyaṃ nihatajñātibāndhavaḥ