Parva 18

18.1.1

janamejaya uvāca svargaṃ triviṣṭapaṃ prāpya mama pūrvapitāmahāḥ pāṇḍavā dhārtarāṣṭrāś ca kāni sthānāni bhejire

18.1.2

etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ sarvavic cāsi me mataḥ maharṣiṇābhyanujñāto vyāsenādbhutakarmaṇā

18.1.3

vaiśaṃpāyana uvāca svargaṃ triviṣṭapaṃ prāpya tava pūrvapitāmahāḥ yudhiṣṭhiraprabhṛtayo yad akurvata tac chṛṇu

18.1.4

svargaṃ triviṣṭapaṃ prāpya dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ duryodhanaṃ śriyā juṣṭaṃ dadarśāsīnam āsane

18.1.5

bhrājamānam ivādityaṃ vīralakṣmyābhisaṃvṛtam devair bhrājiṣṇubhiḥ sādhyaiḥ sahitaṃ puṇyakarmabhiḥ

18.1.6

tato yudhiṣṭhiro dṛṣṭvā duryodhanam amarṣitaḥ sahasā saṃnivṛtto 'bhūc chriyaṃ dṛṣṭvā suyodhane

18.1.7

bruvann uccair vacas tān vai nāhaṃ duryodhanena vai sahitaḥ kāmaye lokāṃl lubdhenādīrghadarśinā

18.1.8

yatkṛte pṛthivī sarvā suhṛdo bāndhavās tathā hatāsmābhiḥ prasahyājau kliṣṭaiḥ pūrvaṃ mahāvane

18.1.9

draupadī ca sabhāmadhye pāñcālī dharmacāriṇī parikliṣṭānavadyāṅgī patnī no gurusaṃnidhau

18.1.10

svasti devā na me kāmaḥ suyodhanam udīkṣitum tatrāhaṃ gantum icchāmi yatra te bhrātaro mama

18.1.11

maivam ity abravīt taṃ tu nāradaḥ prahasann iva svarge nivāso rājendra viruddhaṃ cāpi naśyati

18.1.12

yudhiṣṭhira mahābāho maivaṃ vocaḥ kathaṃ cana duryodhanaṃ prati nṛpaṃ śṛṇu cedaṃ vaco mama

18.1.13

eṣa duryodhano rājā pūjyate tridaśaiḥ saha sadbhiś ca rājapravarair ya ime svargavāsinaḥ

18.1.14

vīralokagatiṃ prāpto yuddhe hutvātmanas tanum yūyaṃ sarve surasamā yena yuddhe samāsitāḥ

18.1.15

sa eṣa kṣatradharmeṇa sthānam etad avāptavān bhaye mahati yo 'bhīto babhūva pṛthivīpatiḥ

18.1.16

na tan manasi kartavyaṃ putra yad dyūtakāritam draupadyāś ca parikleśaṃ na cintayatum arhasi

18.1.17

ye cānye 'pi parikleśā yuṣmākaṃ dyūtakāritāḥ saṃgrāmeṣv atha vānyatra na tān saṃsmartum arhasi

18.1.18

samāgaccha yathānyāyaṃ rājñā duryodhanena vai svargo 'yaṃ neha vairāṇi bhavanti manujādhipa

18.1.19

nāradenaivam uktas tu kururājo yudhiṣṭhiraḥ bhrātṝn papraccha medhāvī vākyam etad uvāca ha

18.1.20

yadi duryodhanasyaite vīralokāḥ sanātanāḥ adharmajñasya pāpasya pṛthivīsuhṛdadruhaḥ

18.1.21

yatkṛte pṛthivī naṣṭā sahayā sarathadvipā vayaṃ ca manyunā dagdhā vairaṃ praticikīrṣavaḥ

18.1.22

ye te vīrā mahātmāno bhrātaro me mahāvratāḥ satyapratijñā lokasya śūrā vai satyavādinaḥ

18.1.23

teṣām idānīṃ ke lokā draṣṭum icchāmi tān aham karṇaṃ caiva mahātmānaṃ kaunteyaṃ satyasaṃgaram

18.1.24

dhṛṣṭadyumnaṃ sātyakiṃ ca dhṛṣṭadyumnasya cātmajān ye ca śastrair vadhaṃ prāptāḥ kṣatradharmeṇa pārthivāḥ

18.1.25

kva nu te pārthivā brahman naitān paśyāmi nārada virāṭadrupadau caiva dhṛṣṭaketumukhāṃś ca tān

18.1.26

śikhaṇḍinaṃ ca pāñcālyaṃ draupadeyāṃś ca sarvaśaḥ abhimanyuṃ ca durdharṣaṃ draṣṭum icchāmi nārada

18.2.1

yudhiṣṭhira uvāca neha paśyāmi vibudhā rādheyam amitaujasam bhrātarau ca mahātmānau yudhāmanyūttamaujasau

18.2.2

juhuvur ye śarīrāṇi raṇavahnau mahārathāḥ rājāno rājaputrāś ca ye madarthe hatā raṇe

18.2.3

kva te mahārathāḥ sarve śārdūlasamavikramāḥ tair apy ayaṃ jito lokaḥ kaccit puruṣasattamaiḥ

18.2.4

yadi lokān imān prāptās te ca sarve mahārathāḥ sthitaṃ vitta hi māṃ devāḥ sahitaṃ tair mahātmabhiḥ

18.2.5

kaccin na tair avāpto 'yaṃ nṛpair loko 'kṣayaḥ śubhaḥ na tair ahaṃ vinā vatsye jñātibhir bhrātṛbhis tathā

18.2.6

mātur hi vacanaṃ śrutvā tadā salilakarmaṇi karṇasya kriyatāṃ toyam iti tapyāmi tena vai

18.2.7

idaṃ ca paritapyāmi punaḥ punar ahaṃ surāḥ yan mātuḥ sadṛśau pādau tasyāham amitaujasaḥ

18.2.8

dṛṣṭvaiva taṃ nānugataḥ karṇaṃ parabalārdanam na hy asmān karṇasahitāñ jayec chakro 'pi saṃyuge

18.2.9

tam ahaṃ yatratatrasthaṃ draṣṭum icchāmi sūryajam avijñāto mayā yo 'sau ghātitaḥ savyasācinā

18.2.10

bhīmaṃ ca bhīmavikrāntaṃ prāṇebhyo 'pi priyaṃ mama arjunaṃ cendrasaṃkāśaṃ yamau tau ca yamopamau

18.2.11

draṣṭum icchāmi tāṃ cāhaṃ pāñcālīṃ dharmacāriṇīm na ceha sthātum icchāmi satyam etad bravīmi vaḥ

18.2.12

kiṃ me bhrātṛvihīnasya svargeṇa surasattamāḥ yatra te sa mama svargo nāyaṃ svargo mato mama

18.2.13

devā ūcuḥ yadi vai tatra te śraddhā gamyatāṃ putra māciram priye hi tava vartāmo devarājasya śāsanāt

18.2.14

vaiśaṃpāyana uvāca ity uktvā taṃ tato devā devadūtam upādiśan yudhiṣṭhirasya suhṛdo darśayeti paraṃtapa

18.2.15

tataḥ kuntīsuto rājā devadūtaś ca jagmatuḥ sahitau rājaśārdūla yatra te puruṣarṣabhāḥ

18.2.16

agrato devadūtas tu yayau rājā ca pṛṣṭhataḥ panthānam aśubhaṃ durgaṃ sevitaṃ pāpakarmabhiḥ

18.2.17

tamasā saṃvṛtaṃ ghoraṃ keśaśaivalaśādvalam yuktaṃ pāpakṛtāṃ gandhair māṃsaśoṇitakardamam

18.2.18

daṃśotthānaṃ sajhillīkaṃ makṣikāmaśakāvṛtam itaś cetaś ca kuṇapaiḥ samantāt parivāritam

18.2.19

asthikeśasamākīrṇaṃ kṛmikīṭasamākulam jvalanena pradīptena samantāt pariveṣṭitam

18.2.20

ayomukhaiś ca kākolair gṛdhraiś ca samabhidrutam sūcīmukhais tathā pretair vindhyaśailopamair vṛtam

18.2.21

medorudhirayuktaiś ca chinnabāhūrupāṇibhiḥ nikṛttodarapādaiś ca tatra tatra praveritaiḥ

18.2.22

sa tat kuṇapadurgandham aśivaṃ romaharṣaṇam jagāma rājā dharmātmā madhye bahu vicintayan

18.2.23

dadarśoṣṇodakaiḥ pūrṇāṃ nadīṃ cāpi sudurgamām asipatravanaṃ caiva niśitakṣurasaṃvṛtam

18.2.24

karambhavālukās taptā āyasīś ca śilāḥ pṛthak lohakumbhīś ca tailasya kvāthyamānāḥ samantataḥ

18.2.25

kūṭaśālmalikaṃ cāpi dusparśaṃ tīkṣṇakaṇṭakam dadarśa cāpi kaunteyo yātanāḥ pāpakarmiṇām

18.2.26

sa taṃ durgandham ālakṣya devadūtam uvāca ha kiyad adhvānam asmābhir gantavyam idam īdṛśam

18.2.27

kva ca te bhrātaro mahyaṃ tan mamākhyātum arhasi deśo 'yaṃ kaś ca devānām etad icchāmi veditum

18.2.28

sa saṃnivavṛte śrutvā dharmarājasya bhāṣitam devadūto 'bravīc cainam etāvad gamanaṃ tava

18.2.29

nivartitavyaṃ hi mayā tathāsmy ukto divaukasaiḥ yadi śrānto 'si rājendra tvam athāgantum arhasi

18.2.30

yudhiṣṭhiras tu nirviṇṇas tena gandhena mūrchitaḥ nivartane dhṛtamanāḥ paryāvartata bhārata

18.2.31

sa saṃnivṛtto dharmātmā duḥkhaśokasamanvitaḥ śuśrāva tatra vadatāṃ dīnā vācaḥ samantataḥ

18.2.32

bho bho dharmaja rājarṣe puṇyābhijana pāṇḍava anugrahārtham asmākaṃ tiṣṭha tāvan muhūrtakam

18.2.33

āyāti tvayi durdharṣe vāti puṇyaḥ samīraṇaḥ tava gandhānugas tāta yenāsmān sukham āgamat

18.2.34

te vayaṃ pārtha dīrghasya kālasya puruṣarṣabha sukham āsādayiṣyāmas tvāṃ dṛṣṭvā rājasattama

18.2.35

saṃtiṣṭhasva mahābāho muhūrtam api bhārata tvayi tiṣṭhati kauravya yātanāsmān na bādhate

18.2.36

evaṃ bahuvidhā vācaḥ kṛpaṇā vedanāvatām tasmin deśe sa śuśrāva samantād vadatāṃ nṛpa

18.2.37

teṣāṃ tad vacanaṃ śrutvā dayāvān dīnabhāṣiṇām aho kṛcchram iti prāha tasthau sa ca yudhiṣṭhiraḥ

18.2.38

sa tā giraḥ purastād vai śrutapūrvāḥ punaḥ punaḥ glānānāṃ duḥkhitānāṃ ca nābhyajānata pāṇḍavaḥ

18.2.39

abudhyamānas tā vāco dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ uvāca ke bhavanto vai kimartham iha tiṣṭhatha

18.2.40

ity uktās te tataḥ sarve samantād avabhāṣire karṇo 'haṃ bhīmaseno 'ham arjuno 'ham iti prabho

18.2.41

nakulaḥ sahadevo 'haṃ dhṛṣṭadyumno 'ham ity uta draupadī draupadeyāś ca ity evaṃ te vicukruśuḥ

18.2.42

tā vācaḥ sā tadā śrutvā taddeśasadṛśīr nṛpa tato vimamṛśe rājā kiṃ nv idaṃ daivakāritam

18.2.43

kiṃ nu tat kaluṣaṃ karma kṛtam ebhir mahātmabhiḥ karṇena draupadeyair vā pāñcālyā vā sumadhyayā

18.2.44

ya ime pāpagandhe 'smin deśe santi sudāruṇe na hi jānāmi sarveṣāṃ duṣkṛtaṃ puṇyakarmaṇām

18.2.45

kiṃ kṛtvā dhṛtarāṣṭrasya putro rājā suyodhanaḥ tathā śriyā yutaḥ pāpaḥ saha sarvaiḥ padānugaiḥ

18.2.46

mahendra iva lakṣmīvān āste paramapūjitaḥ kasyedānīṃ vikāro 'yaṃ yad ime narakaṃ gatāḥ

18.2.47

sarvadharmavidaḥ śūrāḥ satyāgamaparāyaṇāḥ kṣātradharmaparāḥ prājñā yajvāno bhūridakṣiṇāḥ

18.2.48

kiṃ nu supto 'smi jāgarmi cetayāno na cetaye aho cittavikāro 'yaṃ syād vā me cittavibhramaḥ

18.2.49

evaṃ bahuvidhaṃ rājā vimamarśa yudhiṣṭhiraḥ duḥkhaśokasamāviṣṭaś cintāvyākulitendriyaḥ

18.2.50

krodham āhārayac caiva tīvraṃ dharmasuto nṛpaḥ devāṃś ca garhayām āsa dharmaṃ caiva yudhiṣṭhiraḥ

18.2.51

sa tīvragandhasaṃtapto devadūtam uvāca ha gamyatāṃ bhadra yeṣāṃ tvaṃ dūtas teṣām upāntikam

18.2.52

na hy ahaṃ tatra yāsmyāmi sthito 'smīti nivedyatām matsaṃśrayād ime dūta sukhino bhrātaro hi me

18.2.53

ity uktaḥ sa tadā dūtaḥ pāṇḍuputreṇa dhīmatā jagāma tatra yatrāste devarājaḥ śatakratuḥ

18.2.54

nivedayām āsa ca tad dharmarājacikīrṣitam yathoktaṃ dharmaputreṇa sarvam eva janādhipa

18.3.1

vaiśaṃpāyana uvāca sthite muhūrtaṃ pārthe tu dharmarāje yudhiṣṭhire ājagmus tatra kauravya devāḥ śakrapurogamāḥ

18.3.2

svayaṃ vigrahavān dharmo rājānaṃ prasamīkṣitum tatrājagāma yatrāsau kururājo yudhiṣṭhiraḥ

18.3.3

teṣu bhāsvaradeheṣu puṇyābhijanakarmasu samāgateṣu deveṣu vyagamat tat tamo nṛpa

18.3.4

nādṛśyanta ca tās tatra yātanāḥ pāpakarmiṇām nadī vaitaraṇī caiva kūṭaśālmalinā saha

18.3.5

lohakumbhyaḥ śilāś caiva nādṛśyanta bhayānakāḥ vikṛtāni śarīrāṇi yāni tatra samantataḥ dadarśa rājā kaunteyas tāny adṛśyāni cābhavan

18.3.6

tato vāyuḥ sukhasparśaḥ puṇyagandhavahaḥ śivaḥ vavau devasamīpasthaḥ śītalo 'tīva bhārata

18.3.7

marutaḥ saha śakreṇa vasavaś cāśvinau saha sādhyā rudrās tathādityā ye cānye 'pi divaukasaḥ

18.3.8

sarve tatra samājagmuḥ siddhāś ca paramarṣayaḥ yatra rājā mahātejā dharmaputraḥ sthito 'bhavat

18.3.9

tataḥ śakraḥ surapatiḥ śriyā paramayā yutaḥ yudhiṣṭhiram uvācedaṃ sāntvapūrvam idaṃ vacaḥ

18.3.10

yudhiṣṭhira mahābāho prītā devagaṇās tava ehy ehi puruṣavyāghra kṛtam etāvatā vibho siddhiḥ prāptā tvayā rājaṃl lokāś cāpy akṣayās tava

18.3.11

na ca manyus tvayā kāryaḥ śṛṇu cedaṃ vaco mama avaśyaṃ narakas tāta draṣṭavyaḥ sarvarājabhiḥ

18.3.12

śubhānām aśubhānāṃ ca dvau rāśī puruṣarṣabha yaḥ pūrvaṃ sukṛtaṃ bhuṅkte paścān nirayam eti saḥ pūrvaṃ narakabhāgyas tu paścāt svargam upaiti saḥ

18.3.13

bhūyiṣṭhaṃ pāpakarmā yaḥ sa pūrvaṃ svargam aśnute tena tvam evaṃ gamito mayā śreyorthinā nṛpa

18.3.14

vyājena hi tvayā droṇa upacīrṇaḥ sutaṃ prati vyājenaiva tato rājan darśito narakas tava

18.3.15

yathaiva tvaṃ tathā bhīmas tathā pārtho yamau tathā draupadī ca tathā kṛṣṇā vyājena narakaṃ gatāḥ

18.3.16

āgaccha naraśārdūla muktās te caiva kilbiṣāt svapakṣāś caiva ye tubhyaṃ pārthivā nihatā raṇe sarve svargam anuprāptās tān paśya puruṣarṣabha

18.3.17

karṇaś caiva maheṣvāsaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ sa gataḥ paramāṃ siddhiṃ yadarthaṃ paritapyase

18.3.18

taṃ paśya puruṣavyāghram ādityatanayaṃ vibho svasthānasthaṃ mahābāho jahi śokaṃ nararṣabha

18.3.19

bhrātṝṃś cānyāṃs tathā paśya svapakṣāṃś caiva pārthivān svaṃ svaṃ sthānam anuprāptān vyetu te mānaso jvaraḥ

18.3.20

anubhūya pūrvaṃ tvaṃ kṛcchram itaḥ prabhṛti kaurava viharasva mayā sārdhaṃ gataśoko nirāmayaḥ

18.3.21

karmaṇāṃ tāta puṇyānāṃ jitānāṃ tapasā svayam dānānāṃ ca mahābāho phalaṃ prāpnuhi pāṇḍava

18.3.22

adya tvāṃ devagandharvā divyāś cāpsaraso divi upasevantu kalyāṇaṃ virajombaravāsasaḥ

18.3.23

rājasūyajitāṃl lokān aśvamedhābhivardhitān prāpnuhi tvaṃ mahābāho tapasaś ca phalaṃ mahat

18.3.24

upary upari rājñāṃ hi tava lokā yudhiṣṭhira hariścandrasamāḥ pārtha yeṣu tvaṃ vihariṣyasi

18.3.25

māndhātā yatra rājarṣir yatra rājā bhagīrathaḥ dauḥṣantir yatra bharatas tatra tvaṃ vihariṣyasi

18.3.26

eṣā devanadī puṇyā pārtha trailokyapāvanī ākāśagaṅgā rājendra tatrāplutya gamiṣyasi

18.3.27

atra snātasya te bhāvo mānuṣo vigamiṣyati gataśoko nirāyāso muktavairo bhaviṣyasi

18.3.28

evaṃ bruvati devendre kauravendraṃ yudhiṣṭhiram dharmo vigrahavān sākṣād uvāca sutam ātmanaḥ

18.3.29

bho bho rājan mahāprājña prīto 'smi tava putraka madbhaktyā satyavākyena kṣamayā ca damena ca

18.3.30

eṣā tṛtīyā jijñāsā tava rājan kṛtā mayā na śakyase cālayituṃ svabhāvāt pārtha hetubhiḥ

18.3.31

pūrvaṃ parīkṣito hi tvam āsīr dvaitavanaṃ prati araṇīsahitasyārthe tac ca nistīrṇavān asi

18.3.32

sodaryeṣu vinaṣṭeṣu draupadyāṃ tatra bhārata śvarūpadhāriṇā putra punas tvaṃ me parīkṣitaḥ

18.3.33

idaṃ tṛtīyaṃ bhrātṝṇām arthe yat sthātum icchasi viśuddho 'si mahābhāga sukhī vigatakalmaṣaḥ

18.3.34

na ca te bhrātaraḥ pārtha narakasthā viśāṃ pate māyaiṣā devarājena mahendreṇa prayojitā

18.3.35

avaśyaṃ narakas tāta draṣṭavyaḥ sarvarājabhiḥ tatas tvayā prāptam idaṃ muhūrtaṃ duḥkham uttamam

18.3.36

na savyasācī bhīmo vā yamau vā puruṣarṣabhau karṇo vā satyavāk śūro narakārhāś ciraṃ nṛpa

18.3.37

na kṛṣṇā rājaputrī ca narakārhā yudhiṣṭhira ehy ehi bharataśreṣṭha paśya gaṅgāṃ trilokagām

18.3.38

evam uktaḥ sa rājarṣis tava pūrvapitāmahaḥ jagāma saha dharmeṇa sarvaiś ca tridaśālayaiḥ

18.3.39

gaṅgāṃ devanadīṃ puṇyāṃ pāvanīm ṛṣisaṃstutām avagāhya tu tāṃ rājā tanuṃ tatyāja mānuṣīm

18.3.40

tato divyavapur bhūtvā dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ nirvairo gatasaṃtāpo jale tasmin samāplutaḥ

18.3.41

tato yayau vṛto devaiḥ kururājo yudhiṣṭhiraḥ dharmeṇa sahito dhīmān stūyamāno maharṣibhiḥ

18.4.1

vaiśaṃpāyana uvāca tato yudhiṣṭhiro rājā devaiḥ sarṣimarudgaṇaiḥ pūjyamāno yayau tatra yatra te kurupuṃgavāḥ

18.4.2

dadarśa tatra govindaṃ brāhmeṇa vapuṣānvitam tenaiva dṛṣṭapūrveṇa sādṛśyenopasūcitam

18.4.3

dīpyamānaṃ svavapuṣā divyair astrair upasthitam cakraprabhṛtibhir ghorair divyaiḥ puruṣavigrahaiḥ upāsyamānaṃ vīreṇa phalgunena suvarcasā

18.4.4

aparasminn athoddeśe karṇaṃ śastrabhṛtāṃ varam dvādaśādityasahitaṃ dadarśa kurunandanaḥ

18.4.5

athāparasminn uddeśe marudgaṇavṛtaṃ prabhum bhīmasenam athāpaśyat tenaiva vapuṣānvitam

18.4.6

aśvinos tu tathā sthāne dīpyamānau svatejasā nakulaṃ sahadevaṃ ca dadarśa kurunandanaḥ

18.4.7

tathā dadarśa pāñcālīṃ kamalotpalamālinīm vapuṣā svargam ākramya tiṣṭhantīm arkavarcasam

18.4.8

athaināṃ sahasā rājā praṣṭum aicchad yudhiṣṭhiraḥ tato 'sya bhagavān indraḥ kathayām āsa devarāṭ

18.4.9

śrīr eṣā draupadīrūpā tvadarthe mānuṣaṃ gatā ayonijā lokakāntā puṇyagandhā yudhiṣṭhira

18.4.10

drupadasya kule jātā bhavadbhiś copajīvitā ratyarthaṃ bhavatāṃ hy eṣā nirmitā śūlapāṇinā

18.4.11

ete pañca mahābhāgā gandharvāḥ pāvakaprabhāḥ draupadyās tanayā rājan yuṣmākam amitaujasaḥ

18.4.12

paśya gandharvarājānaṃ dhṛtarāṣṭraṃ manīṣiṇam enaṃ ca tvaṃ vijānīhi bhrātaraṃ pūrvajaṃ pituḥ

18.4.13

ayaṃ te pūrvajo bhrātā kaunteyaḥ pāvakadyutiḥ sūryaputro 'grajaḥ śreṣṭho rādheya iti viśrutaḥ ādityasahito yāti paśyainaṃ puruṣarṣabha

18.4.14

sādhyānām atha devānāṃ vasūnāṃ marutām api gaṇeṣu paśya rājendra vṛṣṇyandhakamahārathān sātyakipramukhān vīrān bhojāṃś caiva mahārathān

18.4.15

somena sahitaṃ paśya saubhadram aparājitam abhimanyuṃ maheṣvāsaṃ niśākarasamadyutim

18.4.16

eṣa pāṇḍur maheṣvāsaḥ kuntyā mādryā ca saṃgataḥ vimānena sadābhyeti pitā tava mamāntikam

18.4.17

vasubhiḥ sahitaṃ paśya bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ nṛpam droṇaṃ bṛhaspateḥ pārśve gurum enaṃ niśāmaya

18.4.18

ete cānye mahīpālā yodhās tava ca pāṇḍava gandharvaiḥ sahitā yānti yakṣaiḥ puṇyajanais tathā

18.4.19

guhyakānāṃ gatiṃ cāpi ke cit prāptā nṛsattamāḥ tyaktvā dehaṃ jitasvargāḥ puṇyavāgbuddhikarmabhiḥ

18.5.1

janamejaya uvāca bhīṣmadroṇau mahātmānau dhṛtarāṣṭraś ca pārthivaḥ virāṭadrupadau cobhau śaṅkhaś caivottaras tathā

18.5.2

dhṛṣṭaketur jayatseno rājā caiva sa satyajit duryodhanasutāś caiva śakuniś caiva saubalaḥ

18.5.3

karṇaputrāś ca vikrāntā rājā caiva jayadrathaḥ ghaṭotkacādayaś caiva ye cānye nānukīrtitāḥ

18.5.4

ye cānye kīrtitās tatra rājāno dīptamūrtayaḥ svarge kālaṃ kiyantaṃ te tasthus tad api śaṃsa me

18.5.5

āho svic chāśvataṃ sthānaṃ teṣāṃ tatra dvijottama ante vā karmaṇaḥ kāṃ te gatiṃ prāptā nararṣabhāḥ etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ procyamānaṃ tvayā dvija

18.5.6

sūta uvāca ity uktaḥ sa tu viprarṣir anujñāto mahātmanā vyāsena tasya nṛpater ākhyātum upacakrame

18.5.7

vaiśaṃpāyana uvāca gantavyaṃ karmaṇām ante sarveṇa manujādhipa śṛṇu guhyam idaṃ rājan devānāṃ bharatarṣabha yad uvāca mahātejā divyacakṣuḥ pratāpavān

18.5.8

muniḥ purāṇaḥ kauravya pārāśaryo mahāvrataḥ agādhabuddhiḥ sarvajño gatijñaḥ sarvakarmaṇām

18.5.9

vasūn eva mahātejā bhīṣmaḥ prāpa mahādyutiḥ aṣṭāv eva hi dṛśyante vasavo bharatarṣabha

18.5.10

bṛhaspatiṃ viveśātha droṇo hy aṅgirasāṃ varam kṛtavarmā tu hārdikyaḥ praviveśa marudgaṇam

18.5.11

sanatkumāraṃ pradyumnaḥ praviveśa yathāgatam dhṛtarāṣṭro dhaneśasya lokān prāpa durāsadān

18.5.12

dhṛtarāṣṭreṇa sahitā gāndhārī ca yaśasvinī patnībhyāṃ sahitaḥ pāṇḍur mahendrasadanaṃ yayau

18.5.13

virāṭadrupadau cobhau dhṛṣṭaketuś ca pārthivaḥ niśaṭhākrūrasāmbāś ca bhānuḥ kampo viḍūrathaḥ

18.5.14

bhūriśravāḥ śalaś caiva bhūriś ca pṛthivīpatiḥ ugrasenas tathā kaṃso vasudevaś ca vīryavān

18.5.15

uttaraś ca saha bhrātrā śaṅkhena narapuṃgavaḥ viśveṣāṃ devatānāṃ te viviśur narasattamāḥ

18.5.16

varcā nāma mahātejāḥ somaputraḥ pratāpavān so 'bhimanyur nṛsiṃhasya phalgunasya suto 'bhavat

18.5.17

sa yuddhvā kṣatradharmeṇa yathā nānyaḥ pumān kva cit viveśa somaṃ dharmātmā karmaṇo 'nte mahārathaḥ

18.5.18

āviveśa raviṃ karṇaḥ pitaraṃ puruṣarṣabha dvāparaṃ śakuniḥ prāpa dhṛṣṭadyumnas tu pāvakam

18.5.19

dhṛtarāṣṭrātmajāḥ sarve yātudhānā balotkaṭāḥ ṛddhimanto mahātmānaḥ śastrapūtā divaṃ gatāḥ dharmam evāviśat kṣattā rājā caiva yudhiṣṭhiraḥ

18.5.20

ananto bhagavān devaḥ praviveśa rasātalam pitāmahaniyogād dhi yo yogād gām adhārayat

18.5.21

ṣoḍaśastrīsahasrāṇi vāsudevaparigrahaḥ nyamajjanta sarasvatyāṃ kālena janamejaya tāś cāpy apsaraso bhūtvā vāsudevam upāgaman

18.5.22

hatās tasmin mahāyuddhe ye vīrās tu mahārathāḥ ghaṭotkacādayaḥ sarve devān yakṣāṃś ca bhejire

18.5.23

duryodhanasahāyāś ca rākṣasāḥ parikīrtitāḥ prāptās te kramaśo rājan sarvalokān anuttamān

18.5.24

bhavanaṃ ca mahendrasya kuberasya ca dhīmataḥ varuṇasya tathā lokān viviśuḥ puruṣarṣabhāḥ

18.5.25

etat te sarvam ākhyātaṃ vistareṇa mahādyute kurūṇāṃ caritaṃ kṛtsnaṃ pāṇḍavānāṃ ca bhārata

18.5.26

sūta uvāca etac chrutvā dvijaśreṣṭhāt sa rājā janamejayaḥ vismito 'bhavad atyarthaṃ yajñakarmāntareṣv atha

18.5.27

tataḥ samāpayām āsuḥ karma tat tasya yājakāḥ āstīkaś cābhavat prītaḥ parimokṣya bhujaṃgamān

18.5.28

tato dvijātīn sarvāṃs tān dakṣiṇābhir atoṣayat pūjitāś cāpi te rājñā tato jagmur yathāgatam

18.5.29

visarjayitvā viprāṃs tān rājāpi janamejayaḥ tatas takṣaśilāyāḥ sa punar āyād gajāhvayam

18.5.30

etat te sarvam ākhyātaṃ vaiśaṃpāyanakīrtitam vyāsājñayā samākhyātaṃ sarpasatre nṛpasya ha

18.5.31

puṇyo 'yam itihāsākhyaḥ pavitraṃ cedam uttamam kṛṣṇena muninā vipra niyataṃ satyavādinā

18.5.32

sarvajñena vidhijñena dharmajñānavatā satā atīndriyeṇa śucinā tapasā bhāvitātmanā

18.5.33

aiśvarye vartatā caiva sāṃkhyayogavidā tathā naikatantravibuddhena dṛṣṭvā divyena cakṣuṣā

18.5.34

kīrtiṃ prathayatā loke pāṇḍavānāṃ mahātmanām anyeṣāṃ kṣatriyāṇāṃ ca bhūridraviṇatejasām

18.5.35

ya idaṃ śrāvayed vidvān sadā parvaṇi parvaṇi dhūtapāpmā jitasvargo brahmabhūyāya gacchati

18.5.36

yaś cedaṃ śrāvayec chrāddhe brāhmaṇān pādam antataḥ akṣayyam annapānaṃ vai pitṝṃs tasyopatiṣṭhate

18.5.37

ahnā yad enaḥ kurute indriyair manasāpi vā mahābhāratam ākhyāya paścāt saṃdhyāṃ pramucyate

18.5.38

dharme cārthe ca kāme ca mokṣe ca bharatarṣabha yad ihāsti tad anyatra yan nehāsti na tat kva cit

18.5.39

jayo nāmetihāso 'yaṃ śrotavyo bhūtim icchatā rājñā rājasutaiś cāpi garbhiṇyā caiva yoṣitā

18.5.40

svargakāmo labhet svargaṃ jayakāmo labhej jayam garbhiṇī labhate putraṃ kanyāṃ vā bahubhāginīm

18.5.41

anāgataṃ tribhir varṣaiḥ kṛṣṇadvaipāyanaḥ prabhuḥ saṃdarbhaṃ bhāratasyāsya kṛtavān dharmakāmyayā

18.5.42

nārado 'śrāvayad devān asito devalaḥ pitṝn rakṣo yakṣāñ śuko martyān vaiśaṃpāyana eva tu

18.5.43

itihāsam imaṃ puṇyaṃ mahārthaṃ vedasaṃmitam śrāvayed yas tu varṇāṃs trīn kṛtvā brāhmaṇam agrataḥ

18.5.44

sa naraḥ pāpanirmuktaḥ kīrtiṃ prāpyeha śaunaka gacchet paramikāṃ siddhim atra me nāsti saṃśayaḥ

18.5.45

bhāratādhyayanāt puṇyād api pādam adhīyataḥ śraddadhānasya pūyante sarvapāpāny aśeṣataḥ

18.5.46

maharṣir bhagavān vyāsaḥ kṛtvemāṃ saṃhitāṃ purā ślokaiś caturbhir bhagavān putram adhyāpayac chukam

18.5.47

mātāpitṛsahasrāṇi putradāraśatāni ca saṃsāreṣv anubhūtāni yānti yāsyanti cāpare

18.5.48

harṣasthānasahasrāṇi bhayasthānaśatāni ca divase divase mūḍham āviśanti na paṇḍitam

18.5.49

ūrdhvabāhur viraumy eṣa na ca kaś cic chṛṇoti me dharmād arthaś ca kāmaś ca sa kimarthaṃ na sevyate

18.5.50

na jātu kāmān na bhayān na lobhād; dharmaṃ tyajej jīvitasyāpi hetoḥ nityo dharmaḥ sukhaduḥkhe tv anitye; jīvo nityo hetur asya tv anityaḥ

18.5.51

imāṃ bhāratasāvitrīṃ prātar utthāya yaḥ paṭhet sa bhārataphalaṃ prāpya paraṃ brahmādhigacchati

18.5.52

yathā samudro bhagavān yathā ca himavān giriḥ khyātāv ubhau ratnanidhī tathā bhāratam ucyate

18.5.53

mahābhāratam ākhyānaṃ yaḥ paṭhet susamāhitaḥ sa gacchet paramāṃ siddhim iti me nāsti saṃśayaḥ

18.5.54

dvaipāyanoṣṭhapuṭaniḥsṛtam aprameyaṃ; puṇyaṃ pavitram atha pāpaharaṃ śivaṃ ca yo bhārataṃ samadhigacchati vācyamānaṃ; kiṃ tasya puṣkarajalair abhiṣecanena