Comma for either/or — dharma, courage. Spelling forgiving — corage finds courage.

    Sāmaveda

    Prapāṭhaka 7

    Anonymous (Vedic)

    In the atlas

    7.1

    indra jyeṣṭhaṃ na ā bhara ojiṣṭhaṃ pupuri śravaḥ . yaddidhṛkṣema vajrahasta rodasī obhe suśipra paprāḥ

    7.2

    indro rājā jagataścarṣaṇīnāmadhikṣamā viśvarūpaṃ yadasya . tato dadāti dāśuṣe vasūni codadrādha upastutaṃ cidarvāk

    7.3

    yasyedamā rajoyujastuje jane vanaṃ svaḥ . indrasya rantyaṃ bṛhat

    7.4

    uduttamaṃ varuṇa pāśamasmadavādhamaṃ vi madhyamaṃ śrathāya . athāditya vrate vayaṃ tavānāgaso aditaye syāma

    7.5

    tvayā vayaṃ pavamānena soma bhare kṛtaṃ vi cinuyāma śaśvat . tanno mitro varuṇo māmahantāmaditiḥ sindhuḥ pṛthivī uta dyauḥ

    7.6

    imaṃ vṛṣaṇaṃ kṛṇutaikaminmām

    7.7

    sa na indrāya yajyave varuṇāya marudbhyaḥ . varivovitparisrava

    7.8

    enā viśvānyarya ā dyumnāni mānuṣāṇām . siṣāsanto vanāmahe

    7.9

    ahamasmi prathamajā ṛtasya pūrvaṃ devebhyo amṛtasya nāma . yo mā dadāti sa idevamāvadahamannamannamadantamadmi

    7.10

    paruṣṇīṣu ruśatpayaḥ

    7.11

    arūrucaduṣasaḥ pṛśniragriya ukṣā mimeti bhuvaneṣu vājayuḥ . māyāvino mamire asya māyayā nṛcakṣasaḥ pitaro garbhamādadhuḥ

    7.12

    indra iddharyoḥ sacā sammiśla ā vacoyujā . indro vajrī hiraṇyayaḥ

    7.13

    indra vājeṣu no 'va sahasrapradhaneṣu ca . ugra ugrābhirūtibhiḥ

    7.14

    prathaśca yasya saprathaśca nāmānuṣṭubhasya haviṣo haviryat . dhāturdyutānātsavituśca viṣṇo rathantaramā jabhārā vasiṣṭhaḥ

    7.15

    niyutvānvāyavā gahyayaṃ śukro ayāmi te . gantāsi sunvato gṛham

    7.16

    yajjāyathā apūrvya maghavanvṛtrahatyāya . tatpṛthivīmaprathayastadastabhnā uto divam

    7.17

    parameṣṭhī prajāpatirdivi dyāmiva dṛṃhatu

    7.18

    saṃ te payāṃsi samu yantu vājāḥ saṃ vṛṣṇyānyabhimātiṣāhaḥ . āpyāyamāno amṛtāya soma divi śravāṃsyuttamāni dhiṣva

    7.19

    tvamimā oṣadhīḥ soma viśvāstvamapo ajanayastvaṃ gāḥ . tvamātanorurvā3ntarikṣaṃ tvaṃ jyotiṣā vi tamo vavartha

    7.20

    agnimīḍe purohitaṃ yajñasya devamṛtvijam . hotāraṃ ratnadhātamam

    7.21

    te manvata prathamaṃ nāma gonāṃ triḥ sapta paramaṃ nāma janān . tā jānatīrabhyanūṣata kṣā āvirbhuvannaruṇīryaśasā gāvaḥ

    7.22

    samanyā yantyupayantyanyāḥ samānamūrvaṃ nadyaspṛṇanti . tamū śuciṃ śucayo dīdivāṃsamapānnapātamupa yantyāpaḥ

    7.23

    ā prāgādbhadrā yuvatirahnaḥ ketūntsamīrtsati . abhūdbhadrā niveśanī viśvasya jagato rātrī

    7.24

    prakṣasya vṛṣṇo aruṣasya nū mahaḥ pra no vaco vidathā jātavedase . vaiśvānarāya matirnavyase śuciḥ soma iva pavate cāruragnaye

    7.25

    viśve devā mama śṛṇvantu yajñamubhe rodasī apāṃ napācca manma . mā vo vacāṃsi paricakṣyāṇi vocaṃ sumneṣvidvo antamā madema

    7.26

    yaśo mā dyāvāpṛthivī yaśo mendrabṛhaspatī . yaśo bhagasya vindatu yaśo mā pratimucyatām . yaśasvyā3syāḥ saṃ sado 'haṃ pravaditā syām

    7.27

    indrasya nu vīryāṇi pravocaṃ yāni cakāra prathamāni vajrī . ahannahimanvapastatarda pra vakṣaṇā abhinatparvatānām

    7.28

    agnirasmi janmanā jātavedā ghṛtaṃ me cakṣuramṛtaṃ ma āsan . tridhāturarko rajaso vimāno 'jasraṃ jyotirhavirasmi sarvam

    7.29

    pātyagnirvipo agraṃ padaṃ veḥ pāti yahvaścaraṇaṃ sūryasya . pāti nābhā saptaśīrṣāṇamagniḥ

    7.30

    sa tvaṃ no agne payasā vasuvidrayiṃ varco dṛśe 'dāḥ

    7.31

    vasanta innu rantyo grīṣma innu rantyaḥ . varṣāṇyanu śarado hemantaḥ śiśira innu rantyaḥ

    7.32

    sahasraśīrṣā puruṣaḥ sahasrākṣaḥ sahasrapāt . sa bhūmiṃ sarvato vṛtvātyatiṣṭhaddaśāṅgulam

    7.33

    tripādūrdhva udaitpuruṣaḥ pado 'syehābhavatpunaḥ . tathā viṣvaṅ vyakrāmadaśanānaśane abhi

    7.34

    puruṣa evedaṃ sarvaṃ yadbhūtaṃ yacca bhāvyam . pādo 'sya sarvā bhūtāni tripādasyāmṛtaṃ divi

    7.35

    tāvānasya mahimā tato jyāyāṃśca pūruṣaḥ . utāmṛtatvasyeśāno yadannenātirohati

    7.36

    tato virāḍajāyata virājo adhi pūruṣaḥ . sa jāto atyaricyata paścādbhūmimatho puraḥ

    7.37

    manye vāṃ dyāvāpṛthivī subhojasau ye aprathethāmamitamabhi yojanam . dyāvāpṛthivī bhavataṃ syone te no muñcatamaṃhasaḥ

    7.38

    harī ta indra śmaśrūṇyuto te haritau hari . taṃ tvā stuvanti kavayaḥ puruṣāso vanargavaḥ

    7.39

    yadvarco hiraṇyasya yadvā varco gavāmuta . satyasya brahmaṇo varcastena mā saṃ sṛjāmasi

    7.40

    sahastanna indra daddhyoja īśe hyasya mahato virapśin . kratuṃ na nṛmṇaṃ sthaviraṃ ca vājaṃ vṛtreṣu śatrūntsuhanā kṛdhī naḥ

    7.41

    saharṣabhāḥ sahavatsā udeta viśvā rūpāṇī bibhratīrdvyūdnīḥ . uruḥ pṛthurayaṃ vo astu loka imā āpaḥ suprapāṇā iha sta

    7.42

    āre bādhasva ducchunām

    7.43

    vibhrāṅbṛhatpibatu somyaṃ madhvāyurdadhadyajñapatāvavihrutam . vātajūto yo abhirakṣati tmanā prajāḥ piparti bahudhā vi rājati

    7.44

    citraṃ devānāmudagādanīkaṃ cakṣurmitrasya varuṇasyāgneḥ . āprā dyāvāpṛthivī antarikṣaṃ sūrya ātmā jagatastasthuṣaśca

    7.45

    āyaṃ gauḥ pṛśnirakramīdasadanmātaraṃ puraḥ . pitaraṃ ca prayantsvaḥ

    7.46

    antaścarati rocanāsya prāṇādapānatī . vyakhyanmahiṣo divam

    7.47

    triṃṣaddhāma vi rājati vākpataṅgāya dhīyate . prati vastoraha dyubhiḥ

    7.48

    apa tye tāyavo yathā nakṣatrā yantyaktubhiḥ . sūrāya viśvacakṣase

    7.49

    adṛśrannasya ketavo vi raśmayo janāṃ anu . bhrājanto agnayo yathā

    7.50

    taraṇirviśvadarśato jyotiṣkṛdasi sūrya . viśvamābhāsi rocanam

    7.51

    pratyaṅ devānāṃ viśaḥ pratyaṅṅudeṣi mānuṣān . pratyaṅ viśvaṃ svardṛśe

    7.52

    yenā pāvaka cakṣasā bhuraṇyantaṃ janāṃ anu . tvaṃ varuṇa paśyasi

    7.53

    uddyāmeṣi rajaḥ pṛthvahā mimāno aktubhiḥ . paśyañjanmāni sūrya

    7.54

    ayukta sapta śundhyuvaḥ sūro rathasya naptryaḥ . tābhiryāti svayuktibhiḥ

    7.55

    sapta tvā harito rathe vahanti deva sūrya . śociṣkeśaṃ vicakṣaṇa