Comma for either/or — dharma, courage. Spelling forgiving — corage finds courage.

    Vālmīki Rāmāyaṇa

    Kāṇḍa 7

    Vālmīki

    In the atlas

    25 min

    7.1.1

    prāptarājyasya rāmasya rākṣasānāṃ vadhe kṛte ājagmur ṛṣayaḥ sarve rāghavaṃ pratinanditum

    7.1.2

    kauśiko 'tha yavakrīto raibhyaś cyavana eva ca kaṇvo medhātitheḥ putraḥ pūrvasyāṃ diśi ye śritāḥ

    7.1.3

    svastyātreyaś ca bhagavān namuciḥ pramucus tathā ājagmus te sahāgastyā ye śritā dakṣiṇāṃ diśam

    7.1.4

    pṛṣadguḥ kavaṣo dhaumyo raudreyaś ca mahān ṛṣiḥ te 'py ājagmuḥ saśiṣyā vai ye śritāḥ paścimāṃ diśam

    7.1.5

    vasiṣṭhaḥ kaśyapo 'thātrir viśvāmitro 'tha gautamaḥ jamadagnir bharadvājas te 'pi saptamaharṣayaḥ

    7.1.6

    saṃprāpyaite mahātmāno rāghavasya niveśanam viṣṭhitāḥ pratihārārthaṃ hutāśanasamaprabhāḥ

    7.1.7

    pratihāras tatas tūrṇam agastyavacanād atha samīpaṃ rāghavasyāśu praviveśa mahātmanaḥ

    7.1.8

    sa rāmaṃ dṛśya sahasā pūrṇacandrasamadyutim agastyaṃ kathayām āsa saṃprātam ṛṣibhiḥ saha

    7.1.9

    śrutvā prāptān munīṃs tāṃs tu bālasūryasamaprabhān tadovāca nṛpo dvāḥsthaṃ praveśaya yathāsukham

    7.1.10

    dṛṣṭvā prāptān munīṃs tāṃs tu pratyutthāya kṛtāñjaliḥ rāmo 'bhivādya prayata āsanāny ādideśa ha

    7.1.11

    teṣu kāñcanacitreṣu svāstīrṇeṣu sukheṣu ca yathārham upaviṣṭās te āsaneṣv ṛṣipuṃgavāḥ

    7.1.12

    rāmeṇa kuśalaṃ pṛṣṭāḥ saśiṣyāḥ sapurogamāḥ maharṣayo vedavido rāmaṃ vacanam abruvan

    7.1.13

    kuśalaṃ no mahābāho sarvatra raghunandana tvāṃ tu diṣṭyā kuśalinaṃ paśyāmo hataśātravam

    7.1.14

    na hi bhāraḥ sa te rāma rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ sadhanus tvaṃ hi lokāṃs trīn vijayethā na saṃśayaḥ

    7.1.15

    diṣṭyā tvayā hato rāma rāvaṇaḥ putrapautravān diṣṭyā vijayinaṃ tvādya paśyāmaḥ saha bhāryayā

    7.1.16

    diṣṭyā prahasto vikaṭo virūpākṣo mahodaraḥ akampanaś ca durdharṣo nihatās te niśācarāḥ

    7.1.17

    yasya pramāṇād vipulaṃ pramāṇaṃ neha vidyate diṣṭyā te samare rāma kumbhakarṇo nipātitaḥ

    7.1.18

    diṣṭyā tvaṃ rākṣasendreṇa dvandvayuddham upāgataḥ devatānām avadhyena vijayaṃ prāptavān asi

    7.1.19

    saṃkhye tasya na kiṃ cit tu rāvaṇasya parābhavaḥ dvandvayuddham anuprāpto diṣṭyā te rāvaṇir hataḥ

    7.1.20

    diṣṭyā tasya mahābāho kālasyevābhidhāvataḥ muktaḥ suraripor vīra prāptaś ca vijayas tvayā

    7.1.21

    vismayas tv eṣa naḥ saumya saṃśrutyendrajitaṃ hatam avadhyaḥ sarvabhūtānāṃ mahāmāyādharo yudhi

    7.1.22

    dattvā puṇyām imāṃ vīra saumyām abhayadakṣiṇām diṣṭyā vardhasi kākutstha jayenāmitrakarśana

    7.1.23

    śrutvā tu vacanaṃ teṣām ṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām vismayaṃ paramaṃ gatvā rāmaḥ prāñjalir abravīt

    7.1.24

    bhavantaḥ kumbhakarṇaṃ ca rāvaṇaṃ ca niśācaram atikramya mahāvīryau kiṃ praśaṃsatha rāvaṇim

    7.1.25

    mahodaraṃ prahastaṃ ca virūpākṣaṃ ca rākṣasaṃ atikramya mahāvīryān kiṃ praśaṃsatha rāvaṇim

    7.1.26

    kīdṛśo vai prabhāvo 'sya kiṃ balaṃ kaḥ parākramaḥ kena vā kāraṇenaiṣa rāvaṇād atiricyate

    7.1.27

    śakyaṃ yadi mayā śrotuṃ na khalv ājñāpayāmi vaḥ yadi guhyaṃ na ced vaktuṃ śrotum icchāmi kathyatām kathaṃ śakro jitas tena kathaṃ labdhavaraś ca saḥ

    7.2.1

    tasya tad vacanaṃ śrutvā rāghavasya mahātmanaḥ kumbhayonir mahātejā vākyam etad uvāca ha

    7.2.2

    śṛṇu rājan yathāvṛttaṃ yasya tejobalaṃ mahat jaghāna ca ripūn yuddhe yathāvadhyaś ca śatrubhiḥ

    7.2.3

    ahaṃ te rāvaṇasyedaṃ kulaṃ janma ca rāghava varapradānaṃ ca tathā tasmai dattaṃ bravīmi te

    7.2.4

    purā kṛtayuge rāma prajāpatisutaḥ prabhuḥ pulastyo nāma brahmarṣiḥ sākṣād iva pitāmahaḥ

    7.2.5

    nānukīrtyā guṇās tasya dharmataḥ śīlatas tathā prajāpateḥ putra iti vaktuṃ śakyaṃ hi nāmataḥ

    7.2.6

    sa tu dharmaprasaṅgena meroḥ pārśve mahāgireḥ tṛṇabindvāśramaṃ gatvā nyavasan munipuṃgavaḥ

    7.2.7

    tapas tepe sa dharmātmā svādhyāyaniyatendriyaḥ gatvāśramapadaṃ tasya vighnaṃ kurvanti kanyakāḥ

    7.2.8

    devapannagakanyāś ca rājarṣitanayāś ca yāḥ krīḍantyo 'psarasaś caiva taṃ deśam upapedire

    7.2.9

    sarvartuṣūpabhogyatvād ramyatvāt kānanasya ca nityaśas tās tu taṃ deśaṃ gatvā krīḍanti kanyakāḥ

    7.2.10

    atha ruṣṭo mahātejā vyājahāra mahāmuniḥ yā me darśanam āgacchet sā garbhaṃ dhārayiṣyati

    7.2.11

    tās tu sarvāḥ pratigatāḥ śrutvā vākyaṃ mahātmanaḥ brahmaśāpabhayād bhītās taṃ deśaṃ nopacakramuḥ

    7.2.12

    tṛṇabindos tu rājarṣes tanayā na śṛṇoti tat gatvāśramapadaṃ tasya vicacāra sunirbhayā

    7.2.13

    tasminn eva tu kāle sa prājāpatyo mahān ṛṣiḥ svādhyāyam akarot tatra tapasā dyotitaprabhaḥ

    7.2.14

    sā tu vedadhvaniṃ śrutvā dṛṣṭvā caiva tapodhanam abhavat pāṇḍudehā sā suvyañjitaśarīrajā

    7.2.15

    dṛṣṭvā paramasaṃvignā sā tu tadrūpam ātmanaḥ idaṃ me kiṃ nv iti jñātvā pitur gatvāgrataḥ sthitā

    7.2.16

    tāṃ tu dṛṣṭvā tathā bhūtāṃ tṛṇabindur athābravīt kiṃ tvam etat tv asadṛśaṃ dhārayasy ātmano vapuḥ

    7.2.17

    sā tu kṛtvāñjaliṃ dīnā kanyovāca tapodhanam na jāne kāraṇaṃ tāta yena me rūpam īdṛśam

    7.2.18

    kiṃ tu pūrvaṃ gatāsmy ekā maharṣer bhāvitātmanaḥ pulastyasyāśramaṃ divyam anveṣṭuṃ svasakhījanam

    7.2.19

    na ca paśyāmy ahaṃ tatra kāṃ cid apy āgatāṃ sakhīm rūpasya tu viparyāsaṃ dṛṣṭvā cāham ihāgatā

    7.2.20

    tṛṇabindus tu rājarṣis tapasā dyotitaprabhaḥ dhyānaṃ viveśa tac cāpi apaśyad ṛṣikarmajam

    7.2.21

    sa tu vijñāya taṃ śāpaṃ maharṣer bhāvitātmanaḥ gṛhītvā tanayāṃ gatvā pulastyam idam abravīt

    7.2.22

    bhagavaṃs tanayāṃ me tvaṃ guṇaiḥ svair eva bhūṣitām bhikṣāṃ pratigṛhāṇemāṃ maharṣe svayam udyatām

    7.2.23

    tapaścaraṇayuktasya śrāmyamāṇendriyasya te śuśrūṣātatparā nityaṃ bhaviṣyati na saṃśayaḥ

    7.2.24

    taṃ bruvāṇaṃ tu tadvākyaṃ rājarṣiṃ dhārmikaṃ tadā jighṛkṣur abravīt kanyāṃ bāḍham ity eva sa dvijaḥ

    7.2.25

    dattvā tu sa gato rājā svam āśramapadaṃ tadā sāpi tatrāvasat kanyā toṣayantī patiṃ guṇaiḥ prītaḥ sa tu mahātejā vākyam etad uvāca ha

    7.2.26

    parituṣṭo 'smi bhadraṃ te guṇānāṃ saṃpadā bhṛśam tasmāt te viramāmy adya putram ātmasamaṃ guṇaiḥ ubhayor vaṃśakartāraṃ paulastya iti viśrutam

    7.2.27

    yasmāt tu viśruto vedas tvayehābhyasyato mama tasmāt sa viśravā nāma bhaviṣyati na saṃśayaḥ

    7.2.28

    evam uktā tu sā kanyā prahṛṣṭenāntarātmanā acireṇaiva kālena sūtā viśravasaṃ sutam

    7.2.29

    sa tu lokatraye khyātaḥ śaucadharmasamanvitaḥ piteva tapasā yukto viśravā munipuṃgavaḥ

    7.3.1

    atha putraḥ pulastyasya viśravā munipuṃgavaḥ acireṇaiva kālena piteva tapasi sthitaḥ

    7.3.2

    satyavāñ śīlavān dakṣaḥ svādhyāyanirataḥ śuciḥ sarvabhogeṣv asaṃsakto nityaṃ dharmaparāyaṇaḥ

    7.3.3

    jñātvā tasya tu tadvṛttaṃ bharadvājo mahān ṛṣiḥ dadau viśravase bhāryāṃ svāṃ sutāṃ devavarṇinīm

    7.3.4

    pratigṛhya tu dharmeṇa bharadvājasutāṃ tadā mudā paramayā yukto viśravā munipuṃgavaḥ

    7.3.5

    sa tasyāṃ vīryasaṃpannam apatyaṃ paramādbhutam janayām āsa dharmātmā sarvair brahmaguṇair yutam

    7.3.6

    tasmiñ jāte tu saṃhṛṣṭaḥ sa babhūva pitāmahaḥ nāma cāsyākarot prītaḥ sārdhaṃ devarṣibhis tadā

    7.3.7

    yasmād viśravaso 'patyaṃ sādṛśyād viśravā iva tasmād vaiśravaṇo nāma bhaviṣyaty eṣa viśrutaḥ

    7.3.8

    sa tu vaiśravaṇas tatra tapovanagatas tadā avardhata mahātejā hutāhutir ivānalaḥ

    7.3.9

    tasyāśramapadasthasya buddhir jajñe mahātmanaḥ cariṣye niyato dharmaṃ dharmo hi paramā gatiḥ

    7.3.10

    sa tu varṣasahasrāṇi tapas taptvā mahāvane pūrṇe varṣasahasre tu taṃ taṃ vidhim avartata

    7.3.11

    jalāśī mārutāhāro nirāhāras tathaiva ca evaṃ varṣasahasrāṇi jagmus tāny eva varṣavat

    7.3.12

    atha prīto mahātejāḥ sendraiḥ suragaṇaiḥ saha gatvā tasyāśramapadaṃ brahmedaṃ vākyam abravīt

    7.3.13

    parituṣṭo 'smi te vatsa karmaṇānena suvrata varaṃ vṛṇīṣva bhadraṃ te varārhas tvaṃ hi me mataḥ

    7.3.14

    athābravīd vaiśravaṇaḥ pitāmaham upasthitam bhagavaṃl lokapālatvam iccheyaṃ vittarakṣaṇam

    7.3.15

    tato 'bravīd vaiśravaṇaṃ parituṣṭena cetasā brahmā suragaṇaiḥ sārdhaṃ bāḍham ity eva hṛṣṭavat

    7.3.16

    ahaṃ hi lokapālānāṃ caturthaṃ sraṣṭum udyataḥ yamendravaruṇānāṃ hi padaṃ yat tava cepsitam

    7.3.17

    tatkṛtaṃ gaccha dharmajña dhaneśatvam avāpnuhi yamendravaruṇānāṃ hi caturtho 'dya bhaviṣyasi

    7.3.18

    etac ca puṣpakaṃ nāma vimānaṃ sūryasaṃnibham pratigṛhṇīṣva yānārthaṃ tridaśaiḥ samatāṃ vraja

    7.3.19

    svasti te 'stu gamiṣyāmaḥ sarva eva yathāgatam kṛtakṛtyā vayaṃ tāta dattvā tava mahāvaram

    7.3.20

    gateṣu brahmapūrveṣu deveṣv atha nabhastalam dhaneśaḥ pitaraṃ prāha vinayāt praṇato vacaḥ

    7.3.21

    bhagavaṃl labdhavān asmi varaṃ kamalayonitaḥ nivāsaṃ na tu me devo vidadhe sa prajāpatiḥ

    7.3.22

    tat paśya bhagavan kaṃ cid deśaṃ vāsāya naḥ prabho na ca pīḍā bhaved yatra prāṇino yasya kasya cit

    7.3.23

    evam uktas tu putreṇa viśravā munipuṃgavaḥ vacanaṃ prāha dharmajña śrūyatām iti dharmavit

    7.3.24

    laṅkā nāma purī ramyā nirmitā viśvakarmaṇā rākṣasānāṃ nivāsārthaṃ yathendrasyāmarāvatī

    7.3.25

    ramaṇīyā purī sā hi rukmavaidūryatoraṇā rākṣasaiḥ sā parityaktā purā viṣṇubhayārditaiḥ śūnyā rakṣogaṇaiḥ sarvai rasātalatalaṃ gataiḥ

    7.3.26

    sa tvaṃ tatra nivāsāya rocayasva matiṃ svakām nirdoṣas tatra te vāso na ca bādhāsti kasya cit

    7.3.27

    etac chrutvā tu dharmātmā dharmiṣṭhaṃ vacanaṃ pituḥ niveśayām āsa tadā laṅkāṃ parvatamūrdhani

    7.3.28

    nairṛtānāṃ sahasrais tu hṛṣṭaiḥ pramuditaiḥ sadā acireṇaikakālena saṃpūrṇā tasya śāsanāt

    7.3.29

    atha tatrāvasat prīto dharmātmā nairṛtādhipaḥ samudraparidhānāyāṃ laṅkāyāṃ viśravātmajaḥ

    7.3.30

    kāle kāle vinītātmā puṣpakeṇa dhaneśvaraḥ abhyagacchat susaṃhṛṣṭaḥ pitaraṃ mātaraṃ ca saḥ

    7.3.31

    sa devagandharvagaṇair abhiṣṭutas tathaiva siddhaiḥ saha cāraṇair api gabhastibhiḥ sūrya ivaujasā vṛtaḥ pituḥ samīpaṃ prayayau śriyā vṛtaḥ

    7.4.1

    śrutvāgastyeritaṃ vākyaṃ rāmo vismayam āgataḥ pūrvam āsīt tu laṅkāyāṃ rakṣasām iti saṃbhavaḥ

    7.4.2

    tataḥ śiraḥ kampayitvā tretāgnisamavigraham agastyaṃ taṃ muhur dṛṣṭvā smayamāno 'bhyabhāṣata

    7.4.3

    bhagavan pūrvam apy eṣā laṅkāsīt piśitāśinām itīdaṃ bhavataḥ śrutvā vismayo janito mama

    7.4.4

    pulastyavaṃśād udbhūtā rākṣasā iti naḥ śrutam idānīm anyataś cāpi saṃbhavaḥ kīrtitas tvayā

    7.4.5

    rāvaṇāt kumbhakarṇāc ca prahastād vikaṭād api rāvaṇasya ca putrebhyaḥ kiṃ nu te balavattarāḥ

    7.4.6

    ka eṣāṃ pūrvako brahman kiṃnāmā kiṃtapobalaḥ aparādhaṃ ca kaṃ prāpya viṣṇunā drāvitāḥ purā

    7.4.7

    etad vistarataḥ sarvaṃ kathayasva mamānagha kautūhalaṃ kṛtaṃ mahyaṃ nuda bhānur yathā tamaḥ

    7.4.8

    rāghavasya tu tac chrutvā saṃskārālaṃkṛtaṃ vacaḥ īṣadvismayamānas tam agastyaḥ prāha rāghavam

    7.4.9

    prajāpatiḥ purā sṛṣṭvā apaḥ salilasaṃbhavaḥ tāsāṃ gopāyane sattvān asṛjat padmasaṃbhavaḥ

    7.4.10

    te sattvāḥ sattvakartāraṃ vinītavad upasthitāḥ kiṃ kurma iti bhāṣantaḥ kṣutpipāsābhayārditāḥ

    7.4.11

    prajāpatis tu tāny āha sattvāni prahasann iva ābhāṣya vācā yatnena rakṣadhvam iti mānadaḥ

    7.4.12

    rakṣāma iti tatrānyair yakṣāmeti tathāparaiḥ bhuṅkṣitābhuṅkṣitair uktas tatas tān āha bhūtakṛt

    7.4.13

    rakṣāma iti yair uktaṃ rākṣasās te bhavantu vaḥ yakṣāma iti yair uktaṃ te vai yakṣā bhavantu vaḥ

    7.4.14

    tatra hetiḥ prahetiś ca bhrātarau rākṣasarṣabhau madhukaiṭabhasaṃkāśau babhūvatur ariṃdamau

    7.4.15

    prahetir dhārmikas tatra na dārān so 'bhikāṅkṣati hetir dārakriyārthaṃ tu yatnaṃ param athākarot

    7.4.16

    sa kālabhaginīṃ kanyāṃ bhayāṃ nāma bhayāvahām udāvahad ameyātmā svayam eva mahāmatiḥ

    7.4.17

    sa tasyāṃ janayām āsa hetī rākṣasapuṃgavaḥ putraṃ putravatāṃ śreṣṭho vidyutkeśa iti śrutam

    7.4.18

    vidyutkeśo hetiputraḥ pradīptāgnisamaprabhaḥ vyavardhata mahātejās toyamadhya ivāmbujam

    7.4.19

    sa yadā yauvanaṃ bhadram anuprāpto niśācaraḥ tato dārakriyāṃ tasya kartuṃ vyavasitaḥ pitā

    7.4.20

    saṃdhyāduhitaraṃ so 'tha saṃdhyātulyāṃ prabhāvataḥ varayām āsa putrārthaṃ hetī rākṣasapuṃgavaḥ

    7.4.21

    avaśyam eva dātavyā parasmai seti saṃdhyayā cintayitvā sutā dattā vidyutkeśāya rāghava

    7.4.22

    saṃdhyāyās tanayāṃ labdhvā vidyutkeśo niśācaraḥ ramate sa tayā sārdhaṃ paulomyā maghavān iva

    7.4.23

    kena cit tv atha kālena rāma sālakaṭaṃkaṭā vidyutkeśād garbham āpa ghanarājir ivārṇavāt

    7.4.24

    tataḥ sā rākṣasī garbhaṃ ghanagarbhasamaprabham prasūtā mandaraṃ gatvā gaṅgā garbham ivāgnijam

    7.4.25

    tam utsṛjya tu sā garbhaṃ vidyutkeśād ratārthinī reme sā patinā sārdhaṃ vismṛtya sutam ātmajam

    7.4.26

    tayotsṛṣṭaḥ sa tu śiśuḥ śaradarkasamadyutiḥ pāṇim āsye samādhāya ruroda ghanarāḍ iva

    7.4.27

    athopariṣṭād gacchan vai vṛṣabhastho haraḥ prabhuḥ apaśyad umayā sārdhaṃ rudantaṃ rākṣasātmajam

    7.4.28

    kāruṇyabhāvāt pārvatyā bhavas tripurahā tataḥ taṃ rākṣasātmajaṃ cakre mātur eva vayaḥ samam

    7.4.29

    amaraṃ caiva taṃ kṛtvā mahādevo 'kṣayo 'vyayaḥ puram ākāśagaṃ prādāt pārvatyāḥ priyakāmyayā

    7.4.30

    umayāpi varo datto rākṣasīnāṃ nṛpātmaja sadyopalabdhir garbhasya prasūtiḥ sadya eva ca sadya eva vayaḥprāptir mātur eva vayaḥ samam

    7.4.31

    tataḥ sukeśo varadānagarvitaḥ śriyaṃ prabhoḥ prāpya harasya pārśvataḥ cacāra sarvatra mahāmatiḥ khagaḥ khagaṃ puraṃ prāpya puraṃdaro yathā

    7.5.1

    sukeśaṃ dhārmikaṃ dṛṣṭvā varalabdhaṃ ca rākṣasaṃ grāmaṇīr nāma gandharvo viśvāvasusamaprabhaḥ

    7.5.2

    tasya devavatī nāma dvitīyā śrīr ivātmajā tāṃ sukeśāya dharmeṇa dadau dakṣaḥ śriyaṃ yathā

    7.5.3

    varadānakṛtaiśvaryaṃ sā taṃ prāpya patiṃ priyam āsīd devavatī tuṣṭā dhanaṃ prāpyeva nirdhanaḥ

    7.5.4

    sa tayā saha saṃyukto rarāja rajanīcaraḥ añjanād abhiniṣkrāntaḥ kareṇveva mahāgajaḥ

    7.5.5

    devavatyāṃ sukeśas tu janayām āsa rāghava trīṃs trinetrasamān putrān rākṣasān rākṣasādhipaḥ mālyavantaṃ sumāliṃ ca māliṃ ca balināṃ varam

    7.5.6

    trayo lokā ivāvyagrāḥ sthitās traya ivāgnayaḥ trayo mantrā ivātyugrās trayo ghorā ivāmayāḥ

    7.5.7

    trayaḥ sukeśasya sutās tretāgnisamavarcasaḥ vivṛddhim agamaṃs tatra vyādhayopekṣitā iva

    7.5.8

    varaprāptiṃ pitus te tu jñātvaiśvaryaṃ tato mahat tapas taptuṃ gatā meruṃ bhrātaraḥ kṛtaniścayāḥ

    7.5.9

    pragṛhya niyamān ghorān rākṣasā nṛpasattama vicerus te tapo ghoraṃ sarvabhūtabhayāvaham

    7.5.10

    satyārjavadamopetais tapobhir bhuvi duṣkaraiḥ saṃtāpayantas trīṃl lokān sadevāsuramānuṣān

    7.5.11

    tato vibhuś caturvaktro vimānavaram āsthitaḥ sukeśaputrān āmantrya varado 'smīty abhāṣata

    7.5.12

    brahmāṇaṃ varadaṃ jñātvā sendrair devagaṇair vṛtam ūcuḥ prāñjalayaḥ sarve vepamānā iva drumāḥ

    7.5.13

    tapasārādhito deva yadi no diśase varam ajeyāḥ śatruhantāras tathaiva cirajīvinaḥ prabhaviṣṇavo bhavāmeti parasparam anuvratāḥ

    7.5.14

    evaṃ bhaviṣyatīty uktvā sukeśatanayān prabhuḥ prayayau brahmalokāya brahmā brāhmaṇavatsalaḥ

    7.5.15

    varaṃ labdhvā tataḥ sarve rāma rātriṃcarās tadā surāsurān prabādhante varadānāt sunirbhayāḥ

    7.5.16

    tair vadhyamānās tridaśāḥ sarṣisaṃghāḥ sacāraṇāḥ trātāraṃ nādhigacchanti nirayasthā yathā narāḥ

    7.5.17

    atha te viśvakarmāṇaṃ śilpināṃ varam avyayam ūcuḥ sametya saṃhṛṣṭā rākṣasā raghusattama

    7.5.18

    gṛhakartā bhavān eva devānāṃ hṛdayepsitam asmākam api tāvat tvaṃ gṛhaṃ kuru mahāmate

    7.5.19

    himavantaṃ samāśritya meruṃ mandaram eva vā maheśvaragṛhaprakhyaṃ gṛhaṃ naḥ kriyatāṃ mahat

    7.5.20

    viśvakarmā tatas teṣāṃ rākṣasānāṃ mahābhujaḥ nivāsaṃ kathayām āsa śakrasyevāmarāvatīm

    7.5.21

    dakṣiṇasyodadhes tīre trikūṭo nāma parvataḥ śikhare tasya śailasya madhyame 'mbudasaṃnibhe śakunair api duṣprāpe ṭaṅkacchinnacaturdiśi

    7.5.22

    triṃśadyojanavistīrṇā svarṇaprākāratoraṇā mayā laṅketi nagarī śakrājñaptena nirmitā

    7.5.23

    tasyāṃ vasata durdharṣāḥ puryāṃ rākṣasasattamāḥ amarāvatīṃ samāsādya sendrā iva divaukasaḥ

    7.5.24

    laṅkādurgaṃ samāsādya rākṣasair bahubhir vṛtāḥ bhaviṣyatha durādharṣāḥ śatrūṇāṃ śatrusūdanāḥ

    7.5.25

    viśvakarmavacaḥ śrutvā tatas te rāma rākṣasāḥ sahasrānucarā gatvā laṅkāṃ tām avasan purīm

    7.5.26

    dṛḍhaprākāraparikhāṃ haimair gṛhaśatair vṛtām laṅkām avāpya te hṛṣṭā viharanti niśācarāḥ

    7.5.27

    narmadā nāma gandharvī nānādharmasamedhitā tasyāḥ kanyātrayaṃ hy āsīd dhīśrīkīrtisamadyuti

    7.5.28

    jyeṣṭhakrameṇa sā teṣāṃ rākṣasānām arākṣasī kanyās tāḥ pradadau hṛṣṭā pūrṇacandranibhānanāḥ

    7.5.29

    trayāṇāṃ rākṣasendrāṇāṃ tisro gandharvakanyakāḥ mātrā dattā mahābhāgā nakṣatre bhagadaivate

    7.5.30

    kṛtadārās tu te rāma sukeśatanayāḥ prabho bhāryābhiḥ saha cikrīḍur apsarobhir ivāmarāḥ

    7.5.31

    tatra mālyavato bhāryā sundarī nāma sundarī sa tasyāṃ janayām āsa yad apatyaṃ nibodha tat

    7.5.32

    vajramuṣṭir virūpākṣo durmukhaś caiva rākṣasaḥ suptaghno yajñakopaś ca mattonmattau tathaiva ca analā cābhavat kanyā sundaryāṃ rāma sundarī

    7.5.33

    sumālino 'pi bhāryāsīt pūrṇacandranibhānanā nāmnā ketumatī nāma prāṇebhyo 'pi garīyasī

    7.5.34

    sumālī janayām āsa yad apatyaṃ niśācaraḥ ketumatyāṃ mahārāja tan nibodhānupūrvaśaḥ

    7.5.35

    prahasto 'kampanaiś caiva vikaṭaḥ kālakārmukaḥ dhūmrākśaś cātha daṇḍaś ca supārśvaś ca mahābalaḥ

    7.5.36

    saṃhrādiḥ praghasaś caiva bhāsakarṇaś ca rākṣasaḥ rākā puṣpotkaṭā caiva kaikasī ca śucismitā kumbhīnasī ca ity ete sumāleḥ prasavāḥ smṛtāḥ

    7.5.37

    māles tu vasudā nāma gandharvī rūpaśālinī bhāryāsīt padmapatrākṣī svakṣī yakṣīvaropamā

    7.5.38

    sumāler anujas tasyāṃ janayām āsa yat prabho apatyaṃ kathyamānaṃ tan mayā tvaṃ śṛṇu rāghava

    7.5.39

    analaś cānilaś caiva haraḥ saṃpātir eva ca ete vibhīṣaṇāmātyā māleyās te niśācarāḥ

    7.5.40

    tatas tu te rākṣasapuṃgavās trayo niśācaraiḥ putraśataiś ca saṃvṛtāḥ surān sahendrān ṛṣināgadānavān babādhire te balavīryadarpitāḥ

    7.5.41

    jagad bhramanto 'nilavad durāsadā raṇe ca mṛtyupratimāḥ samāhitāḥ varapradānād abhigarvitā bhṛśaṃ kratukriyāṇāṃ praśamaṃkarāḥ sadā

    7.6.1

    tair vadhyamānā devāś ca ṛṣayaś ca tapodhanāḥ bhayārtāḥ śaraṇaṃ jagmur devadevaṃ maheśvaram

    7.6.2

    te sametya tu kāmāriṃ tripurāriṃ trilocanam ūcuḥ prāñjalayo devā bhayagadgadabhāṣiṇaḥ

    7.6.3

    sukeśaputrair bhagavan pitāmahavaroddhatāḥ prajādhyakṣa prajāḥ sarvā bādhyante ripubādhana

    7.6.4

    śaraṇyāny aśaraṇyāni āśramāṇi kṛtāni naḥ svargāc ca cyāvitaḥ śakraḥ svarge krīḍanti śakravat

    7.6.5

    ahaṃ viṣṇur ahaṃ rudro brahmāhaṃ devarāḍ aham ahaṃ yamo 'haṃ varuṇaś candro 'haṃ ravir apy aham

    7.6.6

    iti te rākṣasā deva varadānena darpitāḥ bādhante samaroddharṣā ye ca teṣāṃ puraḥsarāḥ

    7.6.7

    tan no devabhayārtānām abhayaṃ dātum arhasi aśivaṃ vapur āsthāya jahi daivatakaṇṭakān

    7.6.8

    ity uktas tu suraiḥ sarvaiḥ kapardī nīlalohitaḥ sukeśaṃ prati sāpekṣa āha devagaṇān prabhuḥ

    7.6.9

    nāhaṃ tān nihaniṣyāmi avadhyā mama te 'surāḥ kiṃ tu mantraṃ pradāsyāmi yo vai tān nihaniṣyati

    7.6.10

    evam eva samudyogaṃ puraskṛtya surarṣabhāḥ gacchantu śaraṇaṃ viṣṇuṃ haniṣyati sa tān prabhuḥ

    7.6.11

    tatas te jayaśabdena pratinandya maheśvaram viṣṇoḥ samīpam ājagmur niśācarabhayārditāḥ

    7.6.12

    śaṅkhacakradharaṃ devaṃ praṇamya bahumānya ca ūcuḥ saṃbhrāntavad vākyaṃ sukeśatanayārditāḥ

    7.6.13

    sukeśatanayair devatribhis tretāgnisaṃnibhaiḥ ākramya varadānena sthānāny apahṛtāni naḥ

    7.6.14

    laṅkā nāma purī durgā trikūṭaśikhare sthitā tatra sthitāḥ prabādhante sarvān naḥ kṣaṇadācarāḥ

    7.6.15

    sa tvam asmatpriyārthaṃ tu jahi tān madhusūdana cakrakṛttāsyakamalān nivedaya yamāya vai

    7.6.16

    bhayeṣv abhayado 'smākaṃ nānyo 'sti bhavatā samaḥ nuda tvaṃ no bhayaṃ deva nīhāram iva bhāskaraḥ

    7.6.17

    ity evaṃ daivatair ukto devadevo janārdanaḥ abhayaṃ bhayado 'rīṇāṃ kattvā devān uvāca ha

    7.6.18

    sukeśaṃ rākṣasaṃ jāne īśāna varadarpitam tāṃś cāsya tanayāñ jāne yeṣāṃ jyeṣṭhaḥ sa mālyavān

    7.6.19

    tān ahaṃ samatikrāntamaryādān rākṣasādhamān sūdayiṣyāmi saṃgrāme surā bhavata vijvarāḥ

    7.6.20

    ity uktās te surāḥ sarve viṣṇunā prabhaviṣṇunā yathā vāsaṃ yayur hṛṣṭāḥ praśamanto janārdanam

    7.6.21

    vibudhānāṃ samudyogaṃ mālyavān sa niśācaraḥ śrutvā tau bhrātarau vīrāv idaṃ vacanam abravīt

    7.6.22

    amarā ṛṣayaś caiva saṃhatya kila śaṃkaram asmadvadhaṃ parīpsanta idam ūcus trilocanam

    7.6.23

    sukeśatanayā deva varadānabaloddhatāḥ bādhante 'smān samudyuktā ghorarūpāḥ pade pade

    7.6.24

    rākṣasair abhibhūtāḥ sma na śaktāḥ sma umāpate sveṣu veśmasu saṃsthātuṃ bhayāt teṣāṃ durātmanām

    7.6.25

    tad asmākaṃ hitārthe tvaṃ jahi tāṃs tāṃs trilocana rākṣasān huṃkṛtenaiva daha pradahatāṃ vara

    7.6.26

    ity evaṃ tridaśair ukto niśamyāndhakasūdanaḥ śiraḥ karaṃ ca dhunvāna idaṃ vacanam abravīt

    7.6.27

    avadhyā mama te devāḥ sukeśatanayā raṇe mantraṃ tu vaḥ pradāsyāmi yo vai tān nihaniṣyati

    7.6.28

    yaḥ sa cakragadāpāṇiḥ pītavāsā janārdanaḥ haniṣyati sa tān yuddhe śaraṇaṃ taṃ prapadyatha

    7.6.29

    harān nāvāpya te kāmaṃ kāmārim abhivādya ca nārāyaṇālayaṃ prāptās tasmai sarvaṃ nyavedayan

    7.6.30

    tato nārāyaṇenoktā devā indrapurogamāḥ surārīn sūdayiṣyāmi surā bhavata vijvarāḥ

    7.6.31

    devānāṃ bhayabhītānāṃ hariṇā rākṣasarṣabhau pratijñāto vadho 'smākaṃ tac cintayatha yat kṣamam

    7.6.32

    hiraṇyakaśipor mṛtyur anyeṣāṃ ca suradviṣām duḥkhaṃ nārāyaṇaṃ jetuṃ yo no hantum abhīpsati

    7.6.33

    tataḥ sumālī mālī ca śrutvā mālyavato vacaḥ ūcatur bhrātaraṃ jyeṣṭhaṃ bhagāṃśāv iva vāsavam

    7.6.34

    svadhītaṃ dattam iṣṭaṃ ca aiśvaryaṃ paripālitam āyur nirāmayaṃ prāptaṃ svadharmaḥ sthāpitaś ca naḥ

    7.6.35

    devasāgaram akṣobhyaṃ śastraughair pravigāhya ca jitā devā raṇe nityaṃ na no mṛtyukṛtaṃ bhayam

    7.6.36

    nārāyaṇaś ca rudraś ca śakraś cāpi yamas tathā asmākaṃ pramukhe sthātuṃ sarva eva hi bibhyati

    7.6.37

    viṣṇor doṣaś ca nāsty atra kāraṇaṃ rākṣaseśvara devānām eva doṣeṇa viṣṇoḥ pracalitaṃ manaḥ

    7.6.38

    tasmād adya samudyuktāḥ sarvasainyasamāvṛtāḥ devān eva jighāṃsāmo yebhyo doṣaḥ samutthitaḥ

    7.6.39

    iti mālī sumālī ca mālyavān agrajaḥ prabhuḥ udyogaṃ ghoṣayitvātha rākṣasāḥ sarva eva te yuddhāya niryayuḥ kruddhā jambhavṛtrabalā iva

    7.6.40

    syandanair vāraṇendraiś ca hayaiś ca girisaṃnibhaiḥ kharair gobhir athoṣṭraiś ca śiṃśumārair bhujaṃ gamaiḥ

    7.6.41

    makaraiḥ kacchapair mīnair vihaṃgair garuḍopamaiḥ siṃhair vyāghrair varāhaiś ca sṛmaraiś camarair api

    7.6.42

    tyaktvā laṅkāṃ tataḥ sarve rākṣasā balagarvitāḥ prayātā devalokāya yoddhuṃ daivataśatravaḥ

    7.6.43

    laṅkāviparyayaṃ dṛṣṭvā yāni laṅkālayāny atha bhūtāni bhayadarśīni vimanaskāni sarvaśaḥ

    7.6.44

    bhaumās tathāntarikṣāś ca kālājñaptā bhayāvahāḥ utpātā rākṣasendrāṇām abhāvāyotthitā drutam

    7.6.45

    asthīni meghā varṣanti uṣṇaṃ śoṇitam eva ca velāṃ samudro 'py utkrāntaś calante cācalottamāḥ

    7.6.46

    aṭṭahāsān vimuñcanto ghananādasamasvanān bhūtāḥ paripatanti sma nṛtyamānāḥ sahasraśaḥ

    7.6.47

    gṛdhracakraṃ mahac cāpi jvalanodgāribhir mukhaiḥ rākṣasānām upari vai bhramate kālacakravat

    7.6.48

    tān acintyamahotpātān rākṣasā balagarvitāḥ yanty eva na nivartante mṛtyupāśāvapāśitāḥ

    7.6.49

    mālyavāṃś ca sumālī ca mālī ca rajanīcarāḥ āsan puraḥsarās teṣāṃ kratūnām iva pāvakāḥ

    7.6.50

    mālyavantaṃ tu te sarve mālyavantam ivācalam niśācarā āśrayante dhātāram iva dehinaḥ

    7.6.51

    tad balaṃ rākṣasendrāṇāṃ mahābhraghananāditam jayepsayā devalokaṃ yayau mālī vaśe sthitam

    7.6.52

    rākṣasānāṃ samudyogaṃ taṃ tu nārāyaṇaḥ prabhuḥ devadūtād upaśrutya dadhre yuddhe tato manaḥ

    7.6.53

    sa devasiddharṣimahoragaiś ca gandharvamukhyāpsarasopagītaḥ samāsasādāmaraśatrusainyaṃ cakrāsisīrapravarādidhārī

    7.6.54

    suparṇapakṣānilanunnapakṣaṃ bhramatpatākaṃ pravikīrṇaśastram cacāla tad rākṣasarājasainyaṃ calopalo nīla ivācalendraḥ

    7.6.55

    tatha śitaiḥ śoṇitamāṃsarūṣitair yugāntavaiśvānaratulyavigrahaiḥ niśācarāḥ saṃparivārya mādhavaṃ varāyudhair nirbibhiduḥ sahasraśaḥ

    7.7.1

    nārāyaṇagiriṃ te tu garjanto rākṣasāmbudāḥ avarṣann iṣuvarṣeṇa varṣeṇādrim ivāmbudāḥ

    7.7.2

    śyāmāvadātas tair viṣṇur nīlair naktaṃcarottamaiḥ vṛto 'ñjanagirīvāsīd varṣamāṇaiḥ payodharaiḥ

    7.7.3

    śalabhā iva kedāraṃ maśakā iva parvatam yathāmṛtaghaṭaṃ jīvā makarā iva cārṇavam

    7.7.4

    tathā rakṣodhanur muktā vajrānilamanojavāḥ hariṃ viśanti sma śarā lokāstam iva paryaye

    7.7.5

    syandanaiḥ syandanagatā gajaiś ca gajadhūr gatāḥ aśvārohāḥ sadaśvaiś ca pādātāś cāmbare carāḥ

    7.7.6

    rākṣasendrā girinibhāḥ śaraśaktyṛṣṭitomaraiḥ nirucchvāsaṃ hariṃ cakruḥ prāṇāyāma iva dvijam

    7.7.7

    niśācarais tudyamāno mīnair iva mahātimiḥ śārṅgam āyamya gātrāṇi rākṣasānāṃ mahāhave

    7.7.8

    śaraiḥ pūrṇāyatotsṛṣṭair vajravaktrair manojavaiḥ ciccheda tilaśo viṣṇuḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ

    7.7.9

    vidrāvya śaravarṣaṃ taṃ varṣaṃ vāyur ivotthitam pāñcajanyaṃ mahāśaṅkhaṃ pradadhmau puruṣottamaḥ

    7.7.10

    so 'mbujo hariṇā dhmātaḥ sarvaprāṇena śaṅkharāṭ rarāsa bhīmanihrādo yugānte jalado yathā

    7.7.11

    śaṅkharājaravaḥ so 'tha trāsayām āsa rākṣasān mṛgarāja ivāraṇye samadān iva kuñjarān

    7.7.12

    na śekur aśvāḥ saṃsthātuṃ vimadāḥ kuñjarābhavan syandanebhyaś cyutā yodhāḥ śaṅkharāvitadurbalāḥ

    7.7.13

    śārṅgacāpavinirmuktā vajratulyānanāḥ śarāḥ vidārya tāni rakṣāṃsi supuṅkhā viviśuḥ kṣitim

    7.7.14

    bhidyamānāḥ śaraiś cānye nārāyaṇadhanuścyutaiḥ nipetū rākṣasā bhīmāḥ śailā vajrahatā iva

    7.7.15

    vraṇair vraṇakarārīṇām adhokṣajaśarodbhavaiḥ asṛk kṣaranti dhārābhiḥ svarṇadhārām ivācalāḥ

    7.7.16

    śaṅkharājaravaś cāpi śārṅgacāparavas tathā rākṣasānāṃ ravāṃś cāpi grasate vaiṣṇavo ravaḥ

    7.7.17

    sūryād iva karā ghorā ūrmayaḥ sāgarād iva parvatād iva nāgendrā vāryoghā iva cāmbudāt

    7.7.18

    tathā bāṇā vinirmuktāḥ śārṅgān narāyaṇeritāḥ nirdhāvantīṣavas tūrṇaṃ śataśo 'tha sahasraśaḥ

    7.7.19

    śarabheṇa yathā siṃhāḥ siṃhena dviradā yathā dviradena yathā vyāghrā vyāghreṇa dvīpino yathā

    7.7.20

    dvīpinā ca yathā śvānaḥ śunā mārjārakā yathā mārjāreṇa yathā sarpāḥ sarpeṇa ca yathākhavaḥ

    7.7.21

    tathā te rākṣasā yuddhe viṣṇunā prabhaviṣṇunā dravanti drāvitāś caiva śāyitāś ca mahītale

    7.7.22

    rākṣasānāṃ sahasrāṇi nihatya madhusūdanaḥ vārijaṃ nādayām āsa toyadaṃ surarāḍ iva

    7.7.23

    nārāyaṇaśaragrastaṃ śaṅkhanādasuvihvalam yayau laṅkām abhimukhaṃ prabhagnaṃ rākṣasaṃ balam

    7.7.24

    prabhagne rākṣasabale nārāyaṇaśarāhate sumālī śaravarṣeṇa āvavāra raṇe harim

    7.7.25

    utkṣipya hemābharaṇaṃ karaṃ karam iva dvipaḥ rarāsa rākṣaso harṣāt sataḍit toyado yathā

    7.7.26

    sumāler nardatas tasya śiro jvalitakuṇḍalam ciccheda yantur aśvāś ca bhrāntās tasya tu rakṣasaḥ

    7.7.27

    tair aśvair bhrāmyate bhrāntaiḥ sumālī rākṣaseśvaraḥ indriyāśvair yathā bhrāntair dhṛtihīno yathā naraḥ

    7.7.28

    mālī cābhyadravad yuddhe pragṛhya saśaraṃ dhanuḥ māler dhanuścyutā bāṇāḥ kārtasvaravibhūṣitāḥ viviśur harim āsādya krauñcaṃ patrarathā iva

    7.7.29

    ardyamānaḥ śaraiḥ so 'tha mālimuktaiḥ sahasraśaḥ cukṣubhe na raṇe viṣṇur jitendriya ivādhibhiḥ

    7.7.30

    atha maurvī svanaṃ kṛtvā bhagavān bhūtabhāvanaḥ mālinaṃ prati bāṇaughān sasarjāsigadādharaḥ

    7.7.31

    te mālideham āsādya vajravidyutprabhāḥ śarāḥ pibanti rudhiraṃ tasya nāgā iva purāmṛtam

    7.7.32

    mālinaṃ vimukhaṃ kṛtvā mālimauliṃ harir balāt rathaṃ ca sadhvajaṃ cāpaṃ vājinaś ca nyapātayat

    7.7.33

    virathas tu gadāṃ gṛhya mālī naktaṃcarottamaḥ āpupluve gadāpāṇir giryagrād iva keṣarī

    7.7.34

    sa tayā garuḍaṃ saṃkhye īśānam iva cāntakaḥ lalāṭadeśe 'bhyahanad vajreṇendro yathācalam

    7.7.35

    gadayābhihatas tena mālinā garuḍo bhṛśam raṇāt parāṅmukhaṃ devaṃ kṛtavān vedanāturaḥ

    7.7.36

    parāṅmukhe kṛte deve mālinā garuḍena vai udatiṣṭhan mahānādo rakṣasām abhinardatām

    7.7.37

    rakṣasāṃ nadatāṃ nādaṃ śrutvā harihayānujaḥ parāṅmukho 'py utsasarja cakraṃ mālijighāṃsayā

    7.7.38

    tat sūryamaṇḍalābhāsaṃ svabhāsā bhāsayan nabhaḥ kālacakranibhaṃ cakraṃ māleḥ śīrṣam apātayat

    7.7.39

    tacchiro rākṣasendrasya cakrotkṛttaṃ vibhīṣaṇam papāta rudhirodgāri purā rāhuśiro yathā

    7.7.40

    tataḥ suraiḥ susaṃhṛṣṭaiḥ sarvaprāṇasamīritaḥ siṃhanādaravo muktaḥ sādhu deveti vādibhiḥ

    7.7.41

    mālinaṃ nihataṃ dṛṣṭvā sumālī malyavān api sabalau śokasaṃtaptau laṅkāṃ prati vidhāvitau

    7.7.42

    garuḍas tu samāśvastaḥ saṃnivṛtya mahāmanāḥ rākṣasān drāvayām āsa pakṣavātena kopitaḥ

    7.7.43

    nārāyaṇo 'pīṣuvarāśanībhir vidārayām āsa dhanuḥpramuktaiḥ naktaṃcarān muktavidhūtakeśān yathāśanībhiḥ sataḍinmahendraḥ

    7.7.44

    bhinnātapatraṃ patamānaśastraṃ śarair apadhvastaviśīrṇadeham viniḥsṛtāntraṃ bhayalolanetraṃ balaṃ tad unmattanibhaṃ babhūva

    7.7.45

    siṃhārditānām iva kuñjarāṇāṃ niśācarāṇāṃ saha kuñjarāṇām ravāś ca vegāś ca samaṃ babhūvuḥ purāṇasiṃhena vimarditānām

    7.7.46

    saṃchādyamānā haribāṇajālaiḥ svabāṇajālāni samutsṛjantaḥ dhāvanti naktaṃcarakālameghā vāyupraṇunnā iva kālameghāḥ

    7.7.47

    cakraprahārair vinikṛttaśīrṣāḥ saṃcūrṇitāṅgāś ca gadāprahāraiḥ asiprahārair bahudhā vibhaktāḥ patanti śailā iva rākṣasendrāḥ

    7.7.48

    cakrakṛttāsyakamalā gadāsaṃcūrṇitorasaḥ lāṅgalaglapitagrīvā musalair bhinnamastakāḥ

    7.7.49

    ke cic caivāsinā chinnās tathānye śaratāḍitāḥ nipetur ambarāt tūrṇaṃ rākṣasāḥ sāgarāmbhasi

    7.7.50

    tadāmbaraṃ vigalitahārakuṇḍalair niśācarair nīlabalāhakopamaiḥ nipātyamānair dadṛśe nirantaraṃ nipātyamānair iva nīlaparvataiḥ

    7.8.1

    hanyamāne bale tasmin padmanābhena pṛṣṭhataḥ mālyavān saṃnivṛtto 'tha velātiga ivārṇavaḥ

    7.8.2

    saṃraktanayanaḥ kopāc calan maulir niśācaraḥ padmanābham idaṃ prāha vacanaṃ paruṣaṃ tadā

    7.8.3

    nārāyaṇa na jānīṣe kṣatradharmaṃ sanātanam ayuddhamanaso bhagnān yo 'smān haṃsi yathetaraḥ

    7.8.4

    parāṅmukhavadhaṃ pāpaṃ yaḥ karoti sureśvara sa hantā na gataḥ svargaṃ labhate puṇyakarmaṇām

    7.8.5

    yuddhaśraddhātha vā te 'sti śaṅkhacakragadādhara ahaṃ sthito 'smi paśyāmi balaṃ darśaya yat tava

    7.8.6

    uvāca rākṣasendraṃ taṃ devarājānujo balī yuṣmatto bhayabhītānāṃ devānāṃ vai mayābhayam rākṣasotsādanaṃ dattaṃ tad etad anupālyate

    7.8.7

    prāṇair api priyaṃ kāryaṃ devānāṃ hi sadā mayā so 'haṃ vo nihaniṣyāmi rasātalagatān api

    7.8.8

    devam evaṃ bruvāṇaṃ tu raktāmburuhalocanam śaktyā bibheda saṃkruddho rākṣasendro rarāsa ca

    7.8.9

    mālyavad bhujanirmuktā śaktir ghaṇṭākṛtasvanā harer urasi babhrāja meghastheva śatahradā

    7.8.10

    tatas tām eva cotkṛṣya śaktiṃ śaktidharapriyaḥ mālyavantaṃ samuddiśya cikṣepāmburuhekṣaṇaḥ

    7.8.11

    skandotsṛṣṭeva sā śaktir govindakaraniḥsṛtā kāṅkṣantī rākṣasaṃ prāyān maholkevāñjanācalam

    7.8.12

    sā tasyorasi vistīrṇe hārabhāsāvabhāsite apatad rākṣasendrasya girikūṭa ivāśaniḥ

    7.8.13

    tayā bhinnatanutrāṇāḥ prāviśad vipulaṃ tamaḥ mālyavān punar āśvastas tasthau girir ivācalaḥ

    7.8.14

    tataḥ kārṣṇāyasaṃ śūlaṃ kaṇṭakair bahubhiś citam pragṛhyābhyahanad devaṃ stanayor antare dṛḍham

    7.8.15

    tathaiva raṇaraktas tu muṣṭinā vāsavānujam tāḍayitvā dhanurmātram apakrānto niśācaraḥ

    7.8.16

    tato 'mbare mahāñ śabdaḥ sādhu sādhv iti cotthitaḥ āhatya rākṣaso viṣṇuṃ garuḍaṃ cāpy atāḍayat

    7.8.17

    vainateyas tataḥ kruddhaḥ pakṣavātena rākṣasaṃ vyapohad balavān vāyuḥ śuṣkaparṇacayam yathā

    7.8.18

    dvijendrapakṣavātena drāvitaṃ dṛśya pūrvajam sumālī svabalaiḥ sārdhaṃ laṅkām abhimukho yayau

    7.8.19

    pakṣavātabaloddhūto mālyavān api rākṣasaḥ svabalena samāgamya yayau laṅkāṃ hriyā vṛtaḥ

    7.8.20

    evaṃ te rākṣasā rāma hariṇā kamalekṣaṇa bahuśaḥ saṃyuge bhagnā hatapravaranāyakāḥ

    7.8.21

    aśaknuvantas te viṣṇuṃ pratiyoddhuṃ bhayārditāḥ tyaktvā laṅkāṃ gatā vastuṃ pātālaṃ sahapatnayaḥ

    7.8.22

    sumālinaṃ samāsādya rākṣasaṃ raghunandana sthitāḥ prakhyātavīryās te vaṃśe sālakaṭaṅkaṭe

    7.8.23

    ye tvayā nihatās te vai paulastyā nāma rākṣasāḥ sumālī mālyavān mālī ye ca teṣāṃ puraḥsarāḥ sarva ete mahābhāga rāvaṇād balavattarāḥ

    7.8.24

    na cānyo rakṣasāṃ hantā sureṣv api puraṃjaya ṛte nārāyaṇaṃ devaṃ śaṅkhacakragadādharam

    7.8.25

    bhavān nārāyaṇo devaś caturbāhuḥ sanātanaḥ rākṣasān hantum utpanno ajeyaḥ prabhur avyayaḥ

    7.9.1

    kasya cit tv atha kālasya sumālī nāma rākṣasaḥ rasātalān martyalokaṃ sarvaṃ vai vicacāra ha

    7.9.2

    nīlajīmūtasaṃkāśas taptakāñcanakuṇḍalaḥ kanyāṃ duhitaraṃ gṛhya vinā padmam iva śriyam athāpaśyat sa gacchantaṃ puṣpakeṇa dhaneśvaram

    7.9.3

    taṃ dṛṣṭvāmarasaṃkāśaṃ gacchantaṃ pāvakopamam athābbravīt sutāṃ rakṣaḥ kaikasīṃ nāma nāmataḥ

    7.9.4

    putri pradānakālo 'yaṃ yauvanaṃ te 'tivartate tvatkṛte ca vayaṃ sarve yantritā dharmabuddhayaḥ

    7.9.5

    tvaṃ hi sarvaguṇopetā śrīḥ sapadmeva putrike pratyākhyānāc ca bhītais tvaṃ na varaiḥ pratigṛhyase

    7.9.6

    kanyāpitṛtvaṃ duḥkhaṃ hi sarveṣāṃ mānakāṅkṣiṇām na jñāyate ca kaḥ kanyāṃ varayed iti putrike

    7.9.7

    mātuḥ kulaṃ pitṛkulaṃ yatra caiva pradīyate kulatrayaṃ sadā kanyā saṃśaye sthāpya tiṣṭhati

    7.9.8

    sā tvaṃ munivaraśreṣṭhaṃ prajāpatikulodbhavam gaccha viśravasaṃ putri paulastyaṃ varaya svayam

    7.9.9

    īdṛśās te bhaviṣyanti putrāḥ putri na saṃśayaḥ tejasā bhāskarasamā yādṛśo 'yaṃ dhaneśvaraḥ

    7.9.10

    etasminn antare rāma pulastyatanayo dvijaḥ agnihotram upātiṣṭhac caturtha iva pāvakaḥ

    7.9.11

    sā tu tāṃ dāruṇāṃ velām acintya pitṛgauravāt upasṛtyāgratas tasya caraṇādhomukhī sthitā

    7.9.12

    sa tu tāṃ vīkṣya suśroṇīṃ pūrṇacandranibhānanām abravīt paramodāro dīpyamāna ivaujasā

    7.9.13

    bhadre kasyāsi duhitā kuto vā tvam ihāgatā kiṃ kāryaṃ kasya vā hetos tattvato brūhi śobhane

    7.9.14

    evam uktā tu sā kanyā kṛtāñjalir athābravīt ātmaprabhāvena mune jñātum arhasi me matam

    7.9.15

    kiṃ tu viddhi hi māṃ brahmañ śāsanāt pitur āgatām kaikasī nāma nāmnāhaṃ śeṣaṃ tvaṃ jñātum arhasi

    7.9.16

    sa tu gatvā munir dhyānaṃ vākyam etad uvāca ha vijñātaṃ te mayā bhadre kāraṇaṃ yan manogatam

    7.9.17

    dāruṇāyāṃ tu velāyāṃ yasmāt tvaṃ mām upasthitā śṛṇu tasmāt sutān bhadre yādṛśāñ janayiṣyasi

    7.9.18

    dāruṇān dāruṇākārān dāruṇābhijanapriyān prasaviṣyasi suśroṇi rākṣasān krūrakarmaṇaḥ

    7.9.19

    sā tu tad vacanaṃ śrutvā praṇipatyābravīd vacaḥ bhagavan nedṛśāḥ putrās tvatto 'rhā brahmayonitaḥ

    7.9.20

    athābravīn munis tatra paścimo yas tavātmajaḥ mama vaṃśānurūpaś ca dharmātmā ca bhaviṣyati

    7.9.21

    evam uktā tu sā kanyā rāma kālena kena cit janayām āsa bībhatsaṃ rakṣorūpaṃ sudāruṇam

    7.9.22

    daśaśīrṣaṃ mahādaṃṣṭraṃ nīlāñjanacayopamam tāmrauṣṭhaṃ viṃśatibhujaṃ mahāsyaṃ dīptamūrdhajam

    7.9.23

    jātamātre tatas tasmin sajvālakavalāḥ śivāḥ kravyādāś cāpasavyāni maṇḍalāni pracakrire

    7.9.24

    vavarṣa rudhiraṃ devo meghāś ca kharanisvanāḥ prababhau na ca khe sūryo maholkāś cāpatan bhuvi

    7.9.25

    atha nāmākarot tasya pitāmahasamaḥ pitā daśaśīrṣaḥ prasūto 'yaṃ daśagrīvo bhaviṣyati

    7.9.26

    tasya tv anantaraṃ jātaḥ kumbhakarṇo mahābalaḥ pramāṇād yasya vipulaṃ pramāṇaṃ neha vidyate

    7.9.27

    tataḥ śūrpaṇakhā nāma saṃjajñe vikṛtānanā vibhīṣaṇaś ca dharmātmā kaikasyāḥ paścimaḥ sutaḥ

    7.9.28

    te tu tatra mahāraṇye vavṛdhuḥ sumahaujasaḥ teṣāṃ krūro daśagrīvo lokodvegakaro 'bhavat

    7.9.29

    kumbhakarṇaḥ pramattas tu maharṣīn dharmasaṃśritān trailokyaṃ trāsayan duṣṭo bhakṣayan vicacāra ha

    7.9.30

    vibhīṣaṇas tu dharmātmā nityaṃ dharmapathe sthitaḥ svādhyāyaniyatāhāra uvāsa niyatendriyaḥ

    7.9.31

    atha vitteśvaro devas tatra kālena kena cit āgacchat pitaraṃ draṣṭuṃ puṣpakeṇa mahaujasaṃ

    7.9.32

    taṃ dṛṣṭvā kaikasī tatra jvalantam iva tejasā āsthāya rākṣasīṃ buddhiṃ daśagrīvam uvāca ha

    7.9.33

    putravaiśravaṇaṃ paśya bhrātaraṃ tejasā vṛtam bhrātṛbhāve same cāpi paśyātmānaṃ tvam īdṛśam

    7.9.34

    daśagrīva tathā yatnaṃ kuruṣvāmitavikrama yathā bhavasi me putra śīghraṃ vaiśvaraṇopamaḥ

    7.9.35

    mātus tad vacanaṃ śrutvā daśagrīvaḥ pratāpavān amarṣam atulaṃ lebhe pratijñāṃ cākarot tadā

    7.9.36

    satyaṃ te pratijānāmi tulyo bhrātrādhiko 'pi vā bhaviṣyāmy acirān mātaḥ saṃtāpaṃ tyaja hṛdgatam

    7.9.37

    tataḥ krodhena tenaiva daśagrīvaḥ sahānujaḥ prāpsyāmi tapasā kāmam iti kṛtvādhyavasya ca āgacchad ātmasiddhyarthaṃ gokarṇasyāśramaṃ śubham

    7.10.1

    athābravīd dvijaṃ rāmaḥ kathaṃ te bhrātaro vane kīdṛśaṃ tu tadā brahmaṃs tapaś cerur mahāvratāḥ

    7.10.2

    agastyas tv abravīt tatra rāmaṃ prayata mānasaṃ tāṃs tān dharmavidhīṃs tatra bhrātaras te samāviśan

    7.10.3

    kumbhakarṇas tadā yatto nityaṃ dharmaparāyaṇaḥ tatāpa graiṣmike kāle pañcasv agniṣv avasthitaḥ

    7.10.4

    varṣe meghodakaklinno vīrāsanam asevata nityaṃ ca śaiśire kāle jalamadhyapratiśrayaḥ

    7.10.5

    evaṃ varṣasahasrāṇi daśa tasyāticakramuḥ dharme prayatamānasya satpathe niṣṭhitasya ca

    7.10.6

    vibhīṣaṇas tu dharmātmā nityaṃ dharmaparaḥ śuciḥ pañcavarṣasahasrāṇi pādenaikena tasthivān

    7.10.7

    samāpte niyame tasya nanṛtuś cāpsarogaṇāḥ papāta puṣpavarṣaṃ ca kṣubhitāś cāpi devatāḥ

    7.10.8

    pañcavarṣasahasrāṇi sūryaṃ caivānvavartata tasthau cordhvaśiro bāhuḥ svādhyāyadhṛtamānasaḥ

    7.10.9

    evaṃ vibhīṣaṇasyāpi gatāni niyatātmanaḥ daśavarṣasahasrāṇi svargasthasyeva nandane

    7.10.10

    daśavarṣasahasraṃ tu nirāhāro daśānanaḥ pūrṇe varṣasahasre tu śiraś cāgnau juhāva saḥ

    7.10.11

    evaṃ varṣasahasrāṇi nava tasyāticakramuḥ śirāṃsi nava cāpy asya praviṣṭāni hutāśanam

    7.10.12

    atha varṣasahasre tu daśame daśamaṃ śiraḥ chettukāmaḥ sa dharmātmā prāptaś cātra pitāmahaḥ

    7.10.13

    pitāmahas tu suprītaḥ sārdhaṃ devair upasthitaḥ vatsa vatsa daśagrīva prīto 'smīty abhyabhāṣata

    7.10.14

    śīghraṃ varaya dharmajña varo yas te 'bhikāṅkṣitaḥ kiṃ te kāmaṃ karomy adya na vṛthā te pariśramaḥ

    7.10.15

    tato 'bravīd daśagrīvaḥ prahṛṣṭenāntarātmanā praṇamya śirasā devaṃ harṣagadgadayā girā

    7.10.16

    bhagavan prāṇināṃ nityaṃ nānyatra maraṇād bhayam nāsti mṛtyusamaḥ śatrur amaratvam ato vṛṇe

    7.10.17

    suparṇanāgayakṣāṇāṃ daityadānavarakṣasām avadhyaḥ syāṃ prajādhyakṣa devatānāṃ ca śāśvatam

    7.10.18

    na hi cintā mamānyeṣu prāṇiṣv amarapūjita tṛṇabhūtā hi me sarve prāṇino mānuṣādayaḥ

    7.10.19

    evam uktas tu dharmātmā daśagrīveṇa rakṣasā uvāca vacanaṃ rāma saha devaiḥ pitāmahaḥ

    7.10.20

    bhaviṣyaty evam evaitat tava rākṣasapuṃgava śṛṇu cāpi vaco bhūyaḥ prītasyeha śubhaṃ mama

    7.10.21

    hutāni yāni śīrṣāṇi pūrvam agnau tvayānagha punas tāni bhaviṣyanti tathaiva tava rākṣasa

    7.10.22

    evaṃ pitāmahoktasya daśagrīvasya rakṣasaḥ agnau hutāni śīrṣāṇi yāni tāny utthitāni vai

    7.10.23

    evam uktvvā tu taṃ rāma daśagrīvaṃ prajāpatiḥ vibhīṣaṇam athovāca vākyaṃ lokapitāmahaḥ

    7.10.24

    vibhīṣaṇa tvayā vatsa dharmasaṃhitabuddhinā parituṣṭo 'smi dharmajña varaṃ varaya suvrata

    7.10.25

    vibhīṣaṇas tu dharmātmā vacanaṃ prāha sāñjaliḥ vṛtaḥ sarvaguṇair nityaṃ candramā iva raśmibhiḥ

    7.10.26

    bhagavan kṛtakṛtyo 'haṃ yan me lokaguruḥ svayam prīto yadi tvaṃ dātavyaṃ varaṃ me śṛṇu suvrata

    7.10.27

    yā yā me jāyate buddhir yeṣu yeṣv āśrameṣu iha sā sā bhavatu dharmiṣṭhā taṃ taṃ dharmaṃ ca pālaye

    7.10.28

    eṣa me paramodāra varaḥ paramako mataḥ na hi dharmābhiraktānāṃ loke kiṃ cana durlabham

    7.10.29

    atha prajāpatiḥ prīto vibhīṣaṇam uvāca ha dharmiṣṭhas tvaṃ yathā vatsa tathā caitad bhaviṣyati

    7.10.30

    yasmād rākṣasayonau te jātasyāmitrakarṣaṇa nādharme jāyate buddhir amaratvaṃ dadāmi te

    7.10.31

    kumbhakarṇāya tu varaṃ prayacchantam ariṃdama prajāpatiṃ surāḥ sarve vākyaṃ prāñjalayo 'bruvan

    7.10.32

    na tāvat kumbhakarṇāya pradātavyo varas tvayā jānīṣe hi yathā lokāṃs trāsayaty eṣa durmatiḥ

    7.10.33

    nandane 'psarasaḥ sapta mahendrānucarā daśa anena bhakṣitā brahman ṛṣayo mānuṣās tathā

    7.10.34

    varavyājena moho 'smai dīyatām amitaprabha lokānāṃ svasti caiva syād bhaved asya ca saṃnatiḥ

    7.10.35

    evam uktaḥ surair brahmācintayat padmasaṃbhavaḥ cintitā copatasthe 'sya pārśvaṃ devī sarasvatī

    7.10.36

    prāñjaliḥ sā tu parśvasthā prāha vākyaṃ sarasvatī iyam asmy āgatā devakiṃ kāryaṃ karavāṇy aham

    7.10.37

    prajāpatis tu tāṃ prāptāṃ prāha vākyaṃ sarasvatīm vāṇi tvaṃ rākṣasendrasya bhava yā devatepsitā

    7.10.38

    tathety uktvā praviṣṭā sā prajāpatir athābravīt kumbhakarṇa mahābāho varaṃ varaya yo mataḥ

    7.10.39

    kumbhakarṇas tu tad vākyaṃ śrutvā vacanam abravīt svaptuṃ varṣāṇy anekāni devadeva mamepsitam

    7.10.40

    evam astv iti taṃ coktvā saha devaiḥ pitāmahaḥ devī sarasvatī caiva muktvā taṃ prayayau divam

    7.10.41

    kumbhakarṇas tu duṣṭātmā cintayām āsa duḥkhitaḥ kīrdṛśaṃ kiṃ nv idaṃ vākyaṃ mamādya vadanāc cyutam

    7.10.42

    evaṃ labdhavarāḥ sarve bhrātaro dīptatejasaḥ śleṣmātakavanaṃ gatvā tatra te nyavasan sukham

    7.11.1

    sumālī varalabdhāṃs tu jñātvā tān vai niśācarān udatiṣṭhad bhayaṃ tyaktvā sānugaḥ sa rasātalāt

    7.11.2

    mārīcaś ca prahastaś ca virūpākṣo mahodaraḥ udatiṣṭhan susaṃrabdhāḥ sacivās tasya rakṣasaḥ

    7.11.3

    sumālī caiva taiḥ sarvair vṛto rākṣasapuṃgavaiḥ abhigamya daśagrīvaṃ pariṣvajyedam abravīt

    7.11.4

    diṣṭyā te putrasaṃprāptaś cintito 'yaṃ manorathaḥ yas tvaṃ tribhuvaṇaśreṣṭhāl labdhavān varam īdṛśam

    7.11.5

    yatkṛte ca vayaṃ laṅkāṃ tyaktvā yātā rasātalam tad gataṃ no mahābāho mahad viṣṇukṛtaṃ bhayam

    7.11.6

    asakṛt tena bhagnā hi parityajya svam ālayam vidrutāḥ sahitāḥ sarve praviṣṭāḥ sma rasātalam

    7.11.7

    asmadīyā ca laṅkeyaṃ nagarī rākṣasoṣitā niveśitā tava bhrātrā dhanādhyakṣeṇa dhīmatā

    7.11.8

    yadi nāmātra śakyaṃ syāt sāmnā dānena vānagha tarasā vā mahābāho pratyānetuṃ kṛtaṃ bhavet

    7.11.9

    tvaṃ ca laṅkeśvaras tāta bhaviṣyasi na saṃśayaḥ sarveṣāṃ naḥ prabhuś caiva bhaviṣyasi mahābala

    7.11.10

    athābravīd daśagrīvo mātāmaham upasthitam vitteśo gurur asmākaṃ nārhasy evaṃ prabhāṣitum

    7.11.11

    uktavantaṃ tathā vākyaṃ daśagrīvaṃ niśācaraḥ prahastaḥ praśritaṃ vākyam idam āha sakāraṇam

    7.11.12

    daśagrīva mahābāho nārhas tvaṃ vaktum īdṛśam saubhrātraṃ nāsti śūrāṇāṃ śṛṇu cedaṃ vaco mama

    7.11.13

    aditiś ca ditiś caiva bhaginyau sahite kila bhārye paramarūpiṇyau kaśyapasya prajāpateḥ

    7.11.14

    aditir janayām āsa devāṃs tribhuvaṇeśvarān ditis tv ajanayad daityān kaśyapasyātmasaṃbhavān

    7.11.15

    daityānāṃ kila dharmajña pureyaṃ savanārṇavā saparvatā mahī vīra te 'bhavan prabhaviṣṇavaḥ

    7.11.16

    nihatya tāṃs tu samare viṣṇunā prabhaviṣṇunā devānāṃ vaśam ānītaṃ trailokyam idam avyayam

    7.11.17

    naitad eko bhavān eva kariṣyati viparyayam surair ācaritaṃ pūrvaṃ kuruṣvaitad vaco mama

    7.11.18

    evam ukto daśagrīvaḥ prahastena durātmanā cintayitvā muhūrtaṃ vai bāḍham ity eva so 'bravīt

    7.11.19

    sa tu tenaiva harṣeṇa tasminn ahani vīryavān vanaṃ gato daśagrīvaḥ saha taiḥ kṣaṇadācaraiḥ

    7.11.20

    trikūṭasthaḥ sa tu tadā daśagrīvo niśācaraḥ preṣayām āsa dautyena prahastaṃ vākyakovidam

    7.11.21

    prahasta śīghraṃ gatvā tvaṃ brūhi nairṛtapuṃgavam vacanān mama vitteśaṃ sāmapūrvam idaṃ vacaḥ

    7.11.22

    iyaṃ laṅkā purī rājan rākṣasānāṃ mahātmanām tvayā niveśitā saumya naitad yuktaṃ tavānagha

    7.11.23

    tad bhavān yadi sāmnaitāṃ dadyād atulavikrama kṛtā bhaven mama prītir dharmaś caivānupālitaḥ

    7.11.24

    ity uktaḥ sa tadā gatvā prahasto vākyakovidaḥ daśagrīvavacaḥ sarvaṃ vitteśāya nyavedayat

    7.11.25

    prahastād api saṃśrutya devo vaiśravaṇo vacaḥ pratyuvāca prahastaṃ taṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ

    7.11.26

    brūhi gaccha daśagrīvaṃ purī rājyaṃ ca yan mama tavāpy etan mahābāho bhuṅkṣvaitad dhatakaṇṭakam

    7.11.27

    sarvaṃ kartāsmi bhadraṃ te rākṣaseśa vaco 'cirāt kiṃ tu tāvat pratīkṣasva pitur yāvan nivedaye

    7.11.28

    evam uktvā dhanādhyakṣo jagāma pitur antikam abhivādya guruṃ prāha rāvaṇasya yadīpsitam

    7.11.29

    eṣa tāta daśagrīvo dūtaṃ preṣitavān mama dīyatāṃ nagarī laṅkā pūrvaṃ rakṣogaṇoṣitā mayātra yad anuṣṭheyaṃ tan mamācakṣva suvrata

    7.11.30

    brahmarṣis tv evam ukto 'sau viśravā munipuṃgavaḥ uvāca dhanadaṃ vākyaṃ śṛṇu putra vaco mama

    7.11.31

    daśagrīvo mahābāhur uktavān mama saṃnidhau mayā nirbhartsitaś cāsīd bahudhoktaḥ sudurmatiḥ

    7.11.32

    sa krodhena mayā cokto dhvaṃsasveti punaḥ punaḥ śreyo'bhiyuktaṃ dharmyaṃ ca śṛṇu putra vaco mama

    7.11.33

    varapradānasaṃmūḍho mānyāmānyaṃ sudurmatiḥ na vetti mama śāpāc ca prakṛtiṃ dāruṇāṃ gataḥ

    7.11.34

    tasmād gaccha mahābāho kailāsaṃ dharaṇīdharam niveśaya nivāsārthaṃ tyaja laṅkāṃ sahānugaḥ

    7.11.35

    tatra mandākinī ramyā nadīnāṃ pravarā nadī kāñcanaiḥ sūryasaṃkāśaiḥ paṅkajaiḥ saṃvṛtodakā

    7.11.36

    na hi kṣamaṃ tvayā tena vairaṃ dhanadarakṣasā jānīṣe hi yathānena labdhaḥ paramako varaḥ

    7.11.37

    evam ukto gṛhītvā tu tad vacaḥ pitṛgauravāt sadāra pauraḥ sāmātyaḥ savāhanadhano gataḥ

    7.11.38

    prahastas tu daśagrīvaṃ gatvā sarvaṃ nyavedayat śūnyā sā nagarī laṅkā triṃśadyojanam āyatā praviśya tāṃ sahāsmābhiḥ svadharmaṃ tatra pālaya

    7.11.39

    evam uktaḥ prahastena rāvaṇo rākṣasas tadā viveśa nagarīṃ laṅkāṃ sabhrātā sabalānugaḥ

    7.11.40

    sa cābhiṣiktaḥ kṣaṇadācarais tadā niveśayām āsa purīṃ daśānanaḥ nikāmapūrṇā ca babhūva sā purī niśācarair nīlabalāhakopamaiḥ

    7.11.41

    dhaneśvaras tv atha pitṛvākyagauravān nyaveśayac chaśivimale girau purīm svalaṃkṛtair bhavanavarair vibhūṣitāṃ puraṃdarasyeva tadāmarāvatīm

    7.12.1

    rākṣasendro 'bhiṣiktas tu bhrātṛbhyāṃ sahitas tadā tataḥ pradānaṃ rākṣasyā bhaginyāḥ samacintayat

    7.12.2

    dadau tāṃ kālakeyāya dānavendrāya rākṣasīm svasāṃ śūrpaṇakhāṃ nāma vidyujjihvāya nāmataḥ

    7.12.3

    atha dattvā svasāraṃ sa mṛgayāṃ paryaṭan nṛpaḥ tatrāpaśyat tato rāma mayaṃ nāma diteḥ sutam

    7.12.4

    kanyāsahāyaṃ taṃ dṛṣṭvā daśagrīvo niśācaraḥ apṛcchat ko bhavan eko nirmanuṣya mṛge vane

    7.12.5

    mayas tv athābravīd rāma pṛcchantaṃ taṃ niśācaram śrūyatāṃ sarvam ākhyāsye yathāvṛttam idaṃ mama

    7.12.6

    hemā nāmāpsarās tāta śrutapūrvā yadi tvayā daivatair mama sā dattā paulomīva śatakratoḥ

    7.12.7

    tasyāṃ saktamanās tāta pañcavarṣaśatāny aham sā ca daivata kāryeṇa gatā varṣaṃ caturdaśam

    7.12.8

    tasyāḥ kṛte ca hemāyāḥ sarvaṃ hemapuraṃ mayā vajravaidūryacitraṃ ca māyayā nirmitaṃ tadā

    7.12.9

    tatrāham aratiṃ vindaṃs tayā hīnaḥ suduḥkhitaḥ tasmāt purād duhitaraṃ gṛhītvā vanam āgataḥ

    7.12.10

    iyaṃ mamātmajā rājaṃs tasyāḥ kukṣiu vivardhitā bhartāram anayā sārdham asyāḥ prāpto 'smi mārgitum

    7.12.11

    kanyāpitṛtvaṃ duḥkhaṃ hi narāṇāṃ mānakāṅkṣiṇām kanyā hi dve kule nityaṃ saṃśaye sthāpya tiṣṭhati

    7.12.12

    dvau sutau tu mama tv asyāṃ bhāryāyāṃ saṃbabhūvatuḥ māyāvī prathamas tāta dundubhis tadanantaram

    7.12.13

    etat te sarvam ākhyātaṃ yāthātathyena pṛcchataḥ tvām idānīṃ kathaṃ tāta jānīyāṃ ko bhavān iti

    7.12.14

    evam ukto rākṣasendro vinītam idam abravīt ahaṃ paulastya tanayo daśagrīvaś ca nāmataḥ

    7.12.15

    brahmarṣes taṃ sutaṃ jñātvā mayo harṣam upāgataḥ dātuṃ duhitaraṃ tasya rocayām āsa tatra vai

    7.12.16

    prahasan prāha daityendro rākṣasendram idaṃ vacaḥ iyaṃ mamātmajā rājan hemayāpsarasā dhṛtā kanyā mandodarī nāma patnyarthaṃ pratigṛhyatām

    7.12.17

    bāḍham ity eva taṃ rāma daśagrīvo 'bhyabhāṣata prajvālya tatra caivāgnim akarot pāṇisaṃgraham

    7.12.18

    na hi tasya mayo rāma śāpābhijñas tapodhanāt viditvā tena sā dattā tasya paitāmahaṃ kulam

    7.12.19

    amoghāṃ tasya śaktiṃ ca pradadau paramādbhutām pareṇa tapasā labdhāṃ jaghnivāṃl lakṣmaṇaṃ yayā

    7.12.20

    evaṃ sa kṛtadāro vai laṅkāyām īśvaraḥ prabhuḥ gatvā tu nagaraṃ bhārye bhrātṛbhyāṃ samudāvahat

    7.12.21

    vairocanasya dauhitrīṃ vajrajvāleti nāmataḥ tāṃ bhāryāṃ kumbhakarṇasya rāvaṇaḥ samudāvahat

    7.12.22

    gandharvarājasya sutāṃ śailūṣasya mahātmana saramā nāma dharmajño lebhe bhāryāṃ vibhīṣaṇaḥ

    7.12.23

    tīre tu sarasaḥ sā vai saṃjajñe mānasasya ca mānasaṃ ca saras tāta vavṛdhe jaladāgame

    7.12.24

    mātrā tu tasyāḥ kanyāyāḥ snehanākranditaṃ vacaḥ saro mā vardhatety uktaṃ tataḥ sā saramābhavat

    7.12.25

    evaṃ te kṛtadārā vai remire tatra rākṣasāḥ svāṃ svāṃ bhāryām upādāya gandharvā iva nandane

    7.12.26

    tato mandodarī putraṃ meghanādam asūyata sa eṣa indrajin nāma yuṣmābhir abhidhīyate

    7.12.27

    jātamātreṇa hi purā tena rākṣasasūnunā rudatā sumahān mukto nādo jaladharopamaḥ

    7.12.28

    jaḍīkṛtāyāṃ laṅkāyāṃ tena nādena tasya vai pitā tasyākaron nāma meghanāda iti svayam

    7.12.29

    so 'vardhata tadā rāma rāvaṇāntaḥpure śubhe rakṣyamāṇo varastrībhiś channaḥ kāṣṭhair ivānalaḥ

    7.13.1

    atha lokeśvarotsṛṣṭā tatra kālena kena cit nidrā samabhavat tīvrā kumbhakarṇasya rūpiṇī

    7.13.2

    tato bhrātaram āsīnaṃ kumbhakarṇo 'bravīd vacaḥ nidrā māṃ bādhate rājan kārayasva mamālayam

    7.13.3

    viniyuktās tato rājñā śilpino viśvakarmavat akurvan kumbhakarṇasya kailāsasamam ālayam

    7.13.4

    vistīrṇaṃ yojanaṃ śubhraṃ tato dviguṇam āyatam darśanīyaṃ nirābādhaṃ kumbhakarṇasya cakrire

    7.13.5

    sphāṭikaiḥ kāñcanaiś citraiḥ stambhaiḥ sarvatra śobhitam vaidūryakṛtaśobhaṃ ca kiṅkiṇījālakaṃ tathā

    7.13.6

    dantatoraṇavinyastaṃ vajrasphaṭikavedikam sarvartusukhadaṃ nityaṃ meroḥ puṇyāṃ guhām iva

    7.13.7

    tatra nidrāṃ samāviṣṭaḥ kumbhakarṇo niśācaraḥ bahūny abdasahasrāṇi śayāno nāvabudhyate

    7.13.8

    nidrābhibhūte tu tadā kumbhakarṇe daśānanaḥ devarṣiyakṣagandharvān bādhate sma sa nityaśaḥ

    7.13.9

    udyānāni vicitrāṇi nandanādīni yāni ca tāni gatvā susaṃkruddho bhinatti sma daśānanaḥ

    7.13.10

    nadīṃ gaja iva krīḍan vṛkṣān vāyur iva kṣipan nagān vajra iva sṛṣṭo vidhvaṃsayati nityaśaḥ

    7.13.11

    tathā vṛttaṃ tu vijñāya daśagrīvaṃ dhaneśvaraḥ kulānurūpaṃ dharmajña vṛttaṃ saṃsmṛtya cātmanaḥ

    7.13.12

    saubhrātradarśanārthaṃ tu dūtaṃ vaiśvaraṇas tadā laṅkāṃ saṃpreṣayām āsa daśagrīvasya vai hitam

    7.13.13

    sa gatvā nagarīṃ laṅkām āsasāda vibhīṣaṇam mānitas tena dharmeṇa pṛṣṭhaś cāgamanaṃ prati

    7.13.14

    pṛṣṭvā ca kuśalaṃ rājño jñātīn api ca bāndhavān sabhāyāṃ darśayām āsa tam āsīnaṃ daśānanam

    7.13.15

    sa dṛṣṭvā tatra rājānaṃ dīpyamānaṃ svatejasā jayena cābhisaṃpūjya tūṣṇīm āsīn muhūrtakam

    7.13.16

    tasyopanīte paryaṅke varāstaraṇasaṃvṛte upaviśya daśagrīvaṃ dūto vākyam athābravīt

    7.13.17

    rājan vadāmi te sarvaṃ bhrātā tava yad abravīt ubhayoḥ sadṛśaṃ saumya vṛttasya ca kulasya ca

    7.13.18

    sādhu paryāptam etāvat kṛtaś cāritrasaṃgrahaḥ sādhu dharme vyavasthānaṃ kriyatāṃ yadi śakyate

    7.13.19

    dṛṣṭaṃ me nandanaṃ bhagnam ṛṣayo nihatāḥ śrutāḥ devānāṃ tu samudyogas tvatto rājañ śrutaś ca me

    7.13.20

    nirākṛtaś ca bahuśas tvayāhaṃ rākṣasādhipa aparāddhā hi bālyāc ca rakṣaṇīyāḥ svabāndhavāḥ

    7.13.21

    ahaṃ tu himavatpṛṣṭhaṃ gato dharmam upāsitum raudraṃ vrataṃ samāsthāya niyato niyatendriyaḥ

    7.13.22

    tatra devo mayā dṛṣṭaḥ saha devyomayā prabhuḥ savyaṃ cakṣur mayā caiva tatra devyāṃ nipātitam

    7.13.23

    kā nv iyaṃ syād iti śubhā na khalv anyena hetunā rūpaṃ hy anupamaṃ kṛtvā tatra krīḍati pārvatī

    7.13.24

    tato devyāḥ prabhāvena dagdhaṃ savyaṃ mamekṣaṇam reṇudhvastam iva jyotiḥ piṅgalatvam upāgatam

    7.13.25

    tato 'ham anyad vistīrṇaṃ gatvā tasya gires taṭam pūrṇaṃ varṣaśatāny aṣṭau samavāpa mahāvratam

    7.13.26

    samāpte niyame tasmiṃs tatra devo maheśvaraḥ prītaḥ prītena manasā prāha vākyam idaṃ prabhuḥ

    7.13.27

    prīto 'smi tava dharmajña tapasānena suvrata mayā caitad vrataṃ cīrṇaṃ tvayā caiva dhanādhipa

    7.13.28

    tṛtīyaḥ puruṣo nāsti yaś cared vratam īdṛśam vrataṃ suduścaraṃ hy etan mayaivotpāditaṃ purā

    7.13.29

    tat sakhitvaṃ mayā sārdhaṃ rocayasva dhaneśvara tapasā nirjitatvād dhi sakhā bhava mamānagha

    7.13.30

    devyā dagdhaṃ prabhāvena yac ca sāvyaṃ tavekṣaṇam ekākṣi piṅgalety eva nāma sthāsyati śāśvatam

    7.13.31

    evaṃ tena sakhitvaṃ ca prāpyānujñāṃ ca śaṃkarāt āgamya ca śruto 'yaṃ me tava pāpaviniścayaḥ

    7.13.32

    tadadharmiṣṭhasaṃyogān nivarta kuladūṣaṇa cintyate hi vadhopāyaḥ sarṣisaṃghaiḥ surais tava

    7.13.33

    evam ukto daśagrīvaḥ kruddhaḥ saṃraktalocanaḥ hastān dantāṃś a saṃpīḍya vākyam etad uvāca ha

    7.13.34

    vijñātaṃ te mayā dūta vākyaṃ yat tvaṃ prabhāṣase naiva tvam asi naivāsau bhrātrā yenāsi preṣitaḥ

    7.13.35

    hitaṃ na sa mamaitad dhi bravīti dhanarakṣakaḥ maheśvarasakhitvaṃ tu mūḍha śrāvayase kila

    7.13.36

    na hantavyo gurur jyeṣṭho mamāyam iti manyate tasya tv idānīṃ śrutvā me vākyam eṣā kṛtā matiḥ

    7.13.37

    trīṃl lokān api jeṣyāmi bāhuvīryam upāśritaḥ etan muhūrtam eṣo 'haṃ tasyaikasya kṛte ca vai caturo lokapālāṃs tān nayiṣyāmi yamakṣayam

    7.13.38

    evam uktvā tu laṅkeśo dūtaṃ khaḍgena jaghnivān dadau bhakṣayituṃ hy enaṃ rākṣasānāṃ durātmanām

    7.13.39

    tataḥ kṛtasvastyayano ratham āruhya rāvaṇaḥ trailokyavijayākāṅkṣī yayau tatra dhaneśvaraḥ

    7.14.1

    tataḥ sa sacivaiḥ sārdhaṃ ṣaḍbhir nityaṃ balotkaṭaiḥ mahodaraprahastābhyāṃ mārīcaśukasāraṇaiḥ

    7.14.2

    dhūmrākṣeṇa ca vīreṇa nityaṃ samaragṛdhnunā vṛtaḥ saṃprayayau śrīmān krodhāl lokān dahann iva

    7.14.3

    purāṇi sa nadīḥ śailān vanāny upavanāni ca atikramya muhūrtena kailāsaṃ girim āviśat

    7.14.4

    taṃ niviṣṭaṃ girau tasmin rākṣasendraṃ niśamya tu rājño bhrātāyam ity uktvā gatā yatra dhaneśvaraḥ

    7.14.5

    gatvā tu sarvam ācakhyur bhrātus tasya viniścayaḥ anujñātā yayuś caiva yuddhāya dhanadena te

    7.14.6

    tato balasya saṃkṣobhaḥ sāgarasyeva vardhataḥ abhūn nairṛtarājasya giriṃ saṃcālayann iva

    7.14.7

    tato yuddhaṃ samabhavad yakṣarākṣasasaṃkulam vyathitāś cābhavaṃs tatra sacivās tasya rakṣasaḥ

    7.14.8

    taṃ dṛṣṭvā tādṛśaṃ sainyaṃ daśagrīvo niśācaraḥ harṣān nādaṃ tataḥ kṛtvā roṣāt samabhivartata

    7.14.9

    ye tu te rākṣasendrasya sacivā ghoravikramaḥ te sahasraṃ sahasrāṇām ekaikaṃ samayodhayan

    7.14.10

    tato gadābhiḥ parighair asibhiḥ śaktitomaraiḥ vadhyamāno daśagrīvas tat sainyaṃ samagāhata

    7.14.11

    tair nirucchvāsavat tatra vadhyamāno daśānanaḥ varṣamāṇair iva ghanair yakṣendraiḥ saṃnirudhyata

    7.14.12

    sa durātmā samudyamya kāladaṇḍopamāṃ gadām praviveśa tataḥ sainyaṃ nayan yakṣān yamakṣayam

    7.14.13

    sa kakṣam iva vistīrṇaṃ śuṣkendhanasamākulam vātenāgnir ivāyatto 'dahat sainyaṃ sudāruṇam

    7.14.14

    tais tu tasya mṛdhe 'mātyair mahodaraśukādibhiḥ alpāvaśiṣṭās te yakṣāḥ kṛtā vātair ivāmbudāḥ

    7.14.15

    ke cit tv āyudhabhagnāṅgāḥ patitāḥ samarakṣitau oṣṭhān svadaśanais tīkṣṇair daṃśanto bhuvi pātitāḥ

    7.14.16

    bhayād anyonyam āliṅgya bhraṣṭaśastrā raṇājire niṣedus te tadā yakṣāḥ kūlā jalahatā iva

    7.14.17

    hatānāṃ svargasaṃsthānāṃ yudhyatāṃ pṛthivītale prekṣatām ṛṣisaṃghānāṃ na babhūvāntaraṃ divi

    7.14.18

    etasminn antare rāma vistīrṇabalavāhanaḥ agamat sumahān yakṣo nāmnā saṃyodhakaṇṭakaḥ

    7.14.19

    tena yakṣeṇa mārīco viṣṇuneva samāhataḥ patitaḥ pṛthivīṃ bheje kṣīṇapuṇya ivāmbarāt

    7.14.20

    prāptasaṃjño muhūrtena viśramya ca niśācaraḥ taṃ yakṣaṃ yodhayām āsa sa ca bhagnaḥ pradudruve

    7.14.21

    tataḥ kāñcanacitrāṅgaṃ vaidūryarajatokṣitam maryādāṃ dvārapālānāṃ toraṇaṃ tat samāviśat

    7.14.22

    tato rāma daśagrīvaṃ praviśantaṃ niśācaram sūryabhānur iti khyāto dvārapālo nyavārayat

    7.14.23

    tatas toraṇam utpāṭya tena yakṣeṇa tāḍitaḥ rākṣaso yakṣasṛṣṭena toraṇena samāhataḥ na kṣitiṃ prayayau rāma varāt salilayoninaḥ

    7.14.24

    sa tu tenaiva taṃ yakṣaṃ toraṇena samāhanat nādṛśyata tadā yakṣo bhasma tena kṛtas tu saḥ

    7.14.25

    tataḥ pradudruvuḥ sarve yakṣā dṛṣṭvā parākramam tato nadīr guhāś caiva viviśur bhayapīḍitāḥ

    7.15.1

    tatas tān vidrutān dṛṣṭvā yakṣāñ śatasahasraśaḥ svayam eva dhanādhyakṣo nirjagāma raṇaṃ prati

    7.15.2

    tatra māṇicāro nāma yakṣaḥ paramadurjayaḥ vṛto yakṣasahasraiḥ sa caturbhiḥ samayodhayan

    7.15.3

    te gadāmusalaprāsaśaktitomaramudgaraiḥ abhighnanto raṇe yakṣā rākṣasān abhidudruvuḥ

    7.15.4

    tataḥ prahastena tadā sahasraṃ nihataṃ raṇe mahodareṇa gadayā sahasram aparaṃ hatam

    7.15.5

    kruddhena ca tadā rāma mārīcena durātmanā nimeṣāntaramātreṇa dve sahasre nipātite

    7.15.6

    dhūmrākṣeṇa samāgamya māṇibhadro mahāraṇe musalenorasi krodhāt tāḍito na ca kampitaḥ

    7.15.7

    tato gadāṃ samāvidhya māṇibhadreṇa rākṣasaḥ dhūmrākṣas tāḍito mūrdhni vihvalo nipapāta ha

    7.15.8

    dhūmrākṣaṃ tāḍitaṃ dṛṣṭvā patitaṃ śoṇitokṣitaḥ abhyadhāvat susaṃkruddho māṇibhadraṃ daśānanaḥ

    7.15.9

    taṃ kruddham abhidhāvantaṃ yugāntāgnim ivotthitam śaktibhis tāḍayām āsa tisṛbhir yakṣapuṃgavaḥ

    7.15.10

    tato rākṣasarājena tāḍito gadayā raṇe tasya tena prahāreṇa mukuṭaḥ pārśvam āgataḥ tadā prabhṛti yakṣo 'sau pārśvamaulir iti smṛtaḥ

    7.15.11

    tasmiṃs tu vimukhe yakṣe māṇibhadre mahātmani saṃnādaḥ sumahān rāma tasmiñ śaile vyavardhata

    7.15.12

    tato dūrāt pradadṛśe dhanādhyakṣo gadādharaḥ śukraproṣṭaḥpadābhyāṃ ca śaṅkhapadmasamāvṛtaḥ

    7.15.13

    sa dṛṣṭvā bhrātaraṃ saṃkhye śāpād vibhraṣṭagauravam uvāca vacanaṃ dhīmān yuktaṃ paitāmahe kule

    7.15.14

    mayā tvaṃ vāryamāṇo 'pi nāvagacchasi durmate paścād asya phalaṃ prāpya jñāsyase nirayaṃ gataḥ

    7.15.15

    yo hi mohād viṣaṃ pītvā nāvagacchati mānavaḥ pariṇāme sa vi mūḍho jānīte karmaṇaḥ phalam

    7.15.16

    daivatāni hi nandanti dharmayuktena kena cit yena tvam īdṛśaṃ bhāvaṃ nītas tac ca na budhyase

    7.15.17

    yo hi mātṝḥ pitṝn bhrātṝn ācaryāṃś cāvamanyate sa paśyati phalaṃ tasya pretarājavaśaṃ gataḥ

    7.15.18

    adhruve hi śarīre yo na karoti tapo 'rjanam sa paścāt tapyate mūḍho mṛto dṛṣṭvātmano gatim

    7.15.19

    kasya cin na hi durbudheś chandato jāyate matiḥ yādṛśaṃ kurute karma tādṛśaṃ phalam aśnute

    7.15.20

    buddhiṃ rūpaṃ balaṃ vittaṃ putrān māhātmyam eva ca prapnuvanti narāḥ sarvaṃ svakṛtaiḥ pūrvakarmabhiḥ

    7.15.21

    evaṃ nirayagāmī tvaṃ yasya te matir īdṛśī na tvāṃ samabhibhāṣiṣye durvṛttasyaiṣa nirṇayaḥ

    7.15.22

    evam uktvā tatas tena tasyāmātyāḥ samāhatāḥ mārīcapramukhāḥ sarve vimukhā vipradudruvuḥ

    7.15.23

    tatas tena daśagrīvo yakṣendreṇa mahātmanā gadayābhihato mūrdhni na ca sthānād vyakampata

    7.15.24

    tatas tau rāma nighnantāv anyonyaṃ paramāhave na vihvalau na ca śrāntau babhūvatur amarṣaṇaiḥ

    7.15.25

    āgneyam astraṃ sa tato mumoca dhanado raṇe vāruṇena daśagrīvas tad astraṃ pratyavārayat

    7.15.26

    tato māyāṃ praviṣṭaḥ sa rākṣasīṃ rākṣaseśvaraḥ jaghāna mūrdhni dhanadaṃ vyāvidhya mahatīṃ gadām

    7.15.27

    evaṃ sa tenābhihato vihvalaḥ śoṇitokṣitaḥ kṛttamūla ivāśoko nipapāta dhanādhipaḥ

    7.15.28

    tataḥ padmādibhis tatra nidhibhiḥ sa dhanādhipaḥ nandanaṃ vanam ānīya dhanado śvāsitas tadā

    7.15.29

    tato nirjitya taṃ rāma dhanadaṃ rākṣasādhipaḥ puṣpakaṃ tasya jagrāha vimānaṃ jayalakṣaṇam

    7.15.30

    kāñcanastambhasaṃvītaṃ vaidūryamaṇitoraṇam muktājālapraticchannaṃ sarvakāmaphaladrumam

    7.15.31

    tat tu rājā samāruhya kāmagaṃ vīryanirjitam jitvā vaiśravaṇaṃ devaṃ kailāsād avarohata

    7.16.1

    sa jitvā bhrātaraṃ rāma dhanadaṃ rākṣasādhipaḥ mahāsenaprasūtiṃ tu yayau śaravaṇaṃ tataḥ

    7.16.2

    athāpaśyad daśagrīvo raukmaṃ śaravaṇaṃ tadā gabhastijālasaṃvītaṃ dvitīyam iva bhāskaram

    7.16.3

    parvataṃ sa samāsādya kiṃ cid ramyavanāntaram apaśyat puṣpakaṃ tatra rāma viṣṭambhitaṃ divi

    7.16.4

    viṣṭabdhaṃ puṣpakaṃ dṛṣṭvā kāmagaṃ hy agamaṃ kṛtam rākṣasaś cintayām āsa sacivais taiḥ samāvṛtaḥ

    7.16.5

    kim idaṃ yannimittaṃ me na ca gacchati puṣpakam parvatasyoparisthasya kasya karma tv idaṃ bhavet

    7.16.6

    tato 'bravīd daśagrīvaṃ mārīco buddhikovidaḥ naitan niṣkāraṇaṃ rājan puṣpako 'yaṃ na gacchati

    7.16.7

    tataḥ pārśvam upāgamya bhavasyānucaro balī nandīśvara uvācedaṃ rākṣasendram aśaṅkitaḥ

    7.16.8

    nivartasva daśagrīva śaile krīḍati śaṃkaraḥ

    7.16.9

    suparṇanāgayakṣāṇāṃ daityadānavarakṣasām prāṇinām eva sarveṣām agamyaḥ parvataḥ kṛtaḥ

    7.16.10

    sa roṣāt tāmranayanaḥ puṣpakād avaruhya ca ko 'yaṃ śaṃkara ity uktvā śailamūlam upāgamat

    7.16.11

    nandīśvaram athāpaśyad avidūrasthitaṃ prabhum dīptaṃ śūlam avaṣṭabhya dvitīyam iva śaṃkaram

    7.16.12

    sa vānaramukhaṃ dṛṣṭvā tam avajñāya rākṣasaḥ prahāsaṃ mumuce maurkhyāt satoya iva toyadaḥ

    7.16.13

    saṃkruddho bhagavān nandī śaṃkarasyāparā tanuḥ abravīd rākṣasaṃ tatra daśagrīvam upasthitam

    7.16.14

    yasmād vānaramūrtiṃ māṃ dṛṣṭvā rākṣasadurmate maurkhyāt tvam avajānīṣe parihāsaṃ ca muñcasi

    7.16.15

    tasmān madrūpasaṃyuktā madvīryasamatejasaḥ utpatsyante vadhārthaṃ hi kulasya tava vānarāḥ

    7.16.16

    kiṃ tv idānīṃ mayā śakyaṃ kartuṃ yat tvāṃ niśācara na hantavyo hatas tvaṃ hi pūrvam eva svakarmabhiḥ

    7.16.17

    acintayitvā sa tadā nandivākyaṃ niśācaraḥ parvataṃ taṃ samāsādya vākyam etad uvāca ha

    7.16.18

    puṣpakasya gatiś chinnā yatkṛte mama gacchataḥ tad etac chailam unmūlaṃ karomi tava gopate

    7.16.19

    kena prabhāvena bhavas tatra krīḍati rājavat vijñātavyaṃ na jānīṣe bhayasthānam upasthitam

    7.16.20

    evam uktvā tato rājan bhujān prakṣipya parvate tolayām āsa taṃ śailaṃ samṛgavyālapādapam

    7.16.21

    tato rāma mahādevaḥ prahasan vīkṣya tatkṛtam pādāṅguṣṭhena taṃ śailaṃ pīḍayām āsa līlayā

    7.16.22

    tatas te pīḍitās tasya śailasyādho gatā bhujāḥ vismitāś cābhavaṃs tatra sacivās tasya rakṣasaḥ

    7.16.23

    rakṣasā tena roṣāc ca bhujānāṃ pīḍanāt tathā mukto virāvaḥ sumahāṃs trailokyaṃ yena pūritam

    7.16.24

    mānuṣāḥ śabdavitrastā menire lokasaṃkṣayam devatāś cāpi saṃkṣubdhāś calitāḥ sveṣu karmasu

    7.16.25

    tataḥ prīto mahādevaḥ śailāgre viṣṭhitas tadā muktvā tasya bhujān rājan prāha vākyaṃ daśānanam

    7.16.26

    prīto 'smi tava vīryāc ca śauṇḍīryāc ca niśācara ravato vedanā muktaḥ svaraḥ paramadāruṇaḥ

    7.16.27

    yasmāl lokatrayaṃ tv etad rāvitaṃ bhayam āgatam tasmāt tvaṃ rāvaṇo nāma nāmnā tena bhaviṣyasi

    7.16.28

    devatā mānuṣā yakṣā ye cānye jagatītale evaṃ tvām abhidhāsyanti rāvaṇaṃ lokarāvaṇam

    7.16.29

    gaccha paulastya visrabdhaḥ pathā yena tvam icchasi mayā tvam abhyanujñāto rākṣasādhipa gamyatām

    7.16.30

    sākṣān maheśvareṇaivaṃ kṛtanāmā sa rāvaṇaḥ abhivādya mahādevaṃ vimānaṃ tat samāruhat

    7.16.31

    tato mahītale rāma paricakrāma rāvaṇaḥ kṣatriyān sumahāvīryān bādhamānas tatas tataḥ

    7.17.1

    atha rājan mahābāhur vicaran sa mahītalam himavadvanam āsādya paricakrāma rāvaṇaḥ

    7.17.2

    tatrāpaśyata vai kanyāṃ kṛṣṭājinajaṭādharām ārṣeṇa vidhinā yuktāṃ tapantīṃ devatām iva

    7.17.3

    sa dṛṣṭvā rūpasaṃpannāṃ kanyāṃ tāṃ sumahāvratām kāmamohaparītātmā papraccha prahasann iva

    7.17.4

    kim idaṃ vartase bhadre viruddhaṃ yauvanasya te na hi yuktā tavaitasya rūpasyeyaṃ pratikriyā

    7.17.5

    kasyāsi duhitā bhadre ko vā bhartā tavānaghe pṛcchataḥ śaṃsa me śīghraṃ ko vā hetus tapo'rjane

    7.17.6

    evam uktā tu sā kanyā tenānāryeṇa rakṣasā abravīd vidhivat kṛtvā tasyātithyaṃ tapodhanā

    7.17.7

    kuśadhvajo nāma pitā brahmarṣir mama dhārmikaḥ bṛhaspatisutaḥ śrīmān buddhyā tulyo bṛhaspateḥ

    7.17.8

    tasyāhaṃ kurvato nityaṃ vedābhyāsaṃ mahātmanaḥ saṃbhūtā vānmayī kanyā nāmnā vedavatī smṛtā

    7.17.9

    tato devāḥ sagandharvā yakṣarākṣasapannagāḥ te cāpi gatvā pitaraṃ varaṇaṃ rocayanti me

    7.17.10

    na ca māṃ sa pitā tebhyo dattavān rākṣaseśvara kāraṇaṃ tad vadiṣyāmi niśāmaya mahābhuja

    7.17.11

    pitus tu mama jāmātā viṣṇuḥ kila surottamaḥ abhipretas trilokeśas tasmān nānyasya me pitāḥ

    7.17.12

    dātum icchati dharmātmā tac chrutvā baladarpitaḥ śambhur nāma tato rājā daityānāṃ kupito 'bhavat tena rātrau prasupto me pitā pāpena hiṃsitaḥ

    7.17.13

    tato me jananī dīnā tac charīraṃ pitur mama pariṣvajya mahābhāgā praviṣṭā dahanaṃ saha

    7.17.14

    tato manorathaṃ satyaṃ pitur nārāyaṇaṃ prati karomīti mamecchā ca hṛdaye sādhu viṣṭhitā

    7.17.15

    ahaṃ pretagatasyāpi kariṣye kāṅkṣitaṃ pituḥ iti pratijñām āruhya carāmi vipulaṃ tapaḥ

    7.17.16

    etat te sarvam ākhyātaṃ mayā rākṣasapuṃgava āśritāṃ viddhi māṃ dharmaṃ nārāyaṇapatīcchayā

    7.17.17

    vijñātas tvaṃ hi me rājan gaccha paulastyanandana jānāmi tapasā sarvaṃ trailokye yad dhi vartate

    7.17.18

    so 'bravīd rāvaṇas tatra tāṃ kanyāṃ sumahāvratām avaruhya vimānāgrāt kandarpaśarapīḍitaḥ

    7.17.19

    avaliptāsi suśroṇi yasyās te matir īdṛśī vṛddhānāṃ mṛgaśāvākṣi bhrājate dharmasaṃcayaḥ

    7.17.20

    tvaṃ sarvaguṇasaṃpannā nārhase kartum īdṛśam trailokyasundarī bhīru yauvane vārdhakaṃ vidhim

    7.17.21

    kaś ca tāvad asau yaṃ tvaṃ viṣṇur ity abhibhāṣase vīryeṇa tapasā caiva bhogena ca balena ca na mayāsau samo bhadre yaṃ tvaṃ kāmayase 'ṅgane

    7.17.22

    ma maivam iti sā kanyā tam uvāca niśācaram mūrdhajeṣu ca tāṃ rakṣaḥ karāgreṇa parāmṛśat

    7.17.23

    tato vedavatī kruddhā keśān hastena sācchinat uvācāgniṃ samādhāya maraṇāya kṛtatvarā

    7.17.24

    dharṣitāyās tvayānārya nedānīṃ mama jīvitam rakṣas tasmāt pravekṣyāmi paśyatas te hutāśanam

    7.17.25

    yasmāt tu dharṣitā cāham apāpā cāpy anāthavat tasmāt tava vadhārthaṃ vai samutpatsyāmy ahaṃ punaḥ

    7.17.26

    na hi śakyaḥ striyā pāpa hantuṃ tvaṃ tu viśeṣataḥ śāpe tvayi mayotsṛṣṭe tapasaś ca vyayo bhavet

    7.17.27

    yadi tv asti mayā kiṃ cit kṛtaṃ dattaṃ hutaṃ tathā tena hy ayonijā sādhvī bhaveyaṃ dharmiṇaḥ sutā

    7.17.28

    evam uktvā praviṣṭā sā jvalantaṃ vai hutāśanam papāta ca divo divyā puṣpavṛṣṭiḥ samantataḥ

    7.17.29

    pūrvaṃ krodhahataḥ śatrur yayāsau nihatas tvayā samupāśritya śailābhaṃ tava vīryam amānuṣam

    7.17.30

    evam eṣā mahābhāgā martyeṣūtpadyate punaḥ kṣetre halamukhagraste vedyām agniśikhopamā

    7.17.31

    eṣā vedavatī nāma pūrvam āsīt kṛte yuge tretāyugam anuprāpya vadhārthaṃ tasya rakṣasaḥ sītotpanneti sītaiṣā mānuṣaiḥ punar ucyate

    7.18.1

    praviṣṭāyāṃ hutāśaṃ tu vedavatyāṃ sa rāvaṇaḥ puṣpakaṃ tat samāruhya paricakrāma medinīm

    7.18.2

    tato maruttaṃ nṛpatiṃ yajantaṃ saha daivataiḥ uśīrabījam āsādya dadarśa sa tu rākṣasaḥ

    7.18.3

    saṃvarto nāma brahmarṣir bhrātā sākṣād bṛhaspateḥ yājayām āsa dharmajñaḥ sarvair brahmagaṇair vṛtaḥ

    7.18.4

    dṛṣṭvā devās tu tad rakṣo varadānena durjayam tāṃ tāṃ yoniṃ samāpannās tasya dharṣaṇabhīravaḥ

    7.18.5

    indro mayūraḥ saṃvṛtto dharmarājas tu vāyasaḥ kṛkalāso dhanādhyakṣo haṃso vai varuṇo 'bhavat

    7.18.6

    taṃ ca rājānam āsādya rāvaṇo rākṣasādhipaḥ prāha yuddhaṃ prayacceti nirjito 'smīti vā vada

    7.18.7

    tato marutto nṛpatiḥ ko bhavān ity uvāca tam avahāsaṃ tato muktvā rākṣaso vākyam abravīt

    7.18.8

    akutūhalabhāvena prīto 'smi tava pārthiva dhanadasyānujaṃ yo māṃ nāvagacchasi rāvaṇam

    7.18.9

    triṣu lokeṣu kaḥ so 'sti yo na jānāti me balam bhrātaraṃ yena nirjitya vimānam idam āhṛtam

    7.18.10

    tato marutto nṛpatis taṃ rākṣasam athābravīt dhanyaḥ khalu bhavān yena jyeṣṭho bhrātā raṇe jitaḥ

    7.18.11

    nādharmasahitaṃ ślāghyaṃ na lokapratisaṃhitam karma daurātmyakaṃ kṛtvā ślāghase bhrātṛnirjayāt

    7.18.12

    kiṃ tvaṃ prāk kevalaṃ dharmaṃ caritvā labdhavān varam śrutapūrvaṃ hi na mayā yādṛśaṃ bhāṣase svayam

    7.18.13

    tataḥ śarāsanaṃ gṛhya sāyakāṃś ca sa pārthivaḥ raṇāya niryayau kruddhaḥ saṃvarto mārgam āvṛṇot

    7.18.14

    so 'bravīt snehasaṃyuktaṃ maruttaṃ taṃ mahān ṛṣiḥ śrotavyaṃ yadi madvākyaṃ saṃprahāro na te kṣamaḥ

    7.18.15

    māheśvaram idaṃ satram asamāptaṃ kulaṃ dahet dīkṣitasya kuto yuddhaṃ krūratvaṃ dīkṣite kutaḥ

    7.18.16

    saṃśayaś ca raṇe nityaṃ rākṣasaś caiṣa durjayaḥ sa nivṛtto guror vākyān maruttaḥ pṛthivīpatiḥ visṛjya saśaraṃ cāpaṃ svastho makhamukho 'bhavat

    7.18.17

    tatas taṃ nirjitaṃ matvā ghoṣayām āsa vai śukaḥ rāvaṇo jitavāṃś ceti harṣān nādaṃ ca muktavān

    7.18.18

    tān bhakṣayitvā tatrasthān maharṣīn yajñam āgatān vitṛpto rudhirais teṣāṃ punaḥ saṃprayayau mahīm

    7.18.19

    rāvaṇe tu gate devāḥ sendrāś caiva divaukasaḥ tataḥ svāṃ yonim āsādya tāni sattvāny athābruvan

    7.18.20

    harṣāt tadābravīd indro mayūraṃ nīlabarhiṇam prīto 'smi tava dharmajña upakārād vihaṃgama

    7.18.21

    mama netrasahasraṃ yat tat te barhe bhaviṣyati varṣamāṇe mayi mudaṃ prāpsyase prītilakṣaṇam

    7.18.22

    nīlāḥ kila purā barhā mayūrāṇāṃ narādhipa surādhipād varaṃ prāpya gatāḥ sarve vicitratām

    7.18.23

    dharmarājo 'bravīd rāma prāgvaṃśe vāyasaṃ sthitam pakṣiṃs tavāsmi suprītaḥ prītasya ca vacaḥ śṛṇu

    7.18.24

    yathānye vividhai rogaiḥ pīḍyante prāṇino mayā te na te prabhaviṣyanti mayi prīte na saṃśayaḥ

    7.18.25

    mṛtyutas te bhayaṃ nāsti varān mama vihaṃgama yāvat tvāṃ na vadhiṣyanti narās tāvad bhaviṣyasi

    7.18.26

    ye ca madviṣayasthās tu mānavāḥ kṣudhayārditāḥ tvayi bhukte tu tṛptās te bhaviṣyanti sabāndhavāḥ

    7.18.27

    varuṇas tv abravīd dhaṃsaṃ gaṅgātoyavicāriṇam śrūyatāṃ prītisaṃyuktaṃ vacaḥ patraratheśvara

    7.18.28

    varṇo manoharaḥ saumyaś candramaṇḍalasaṃnibhaḥ bhaviṣyati tavodagraḥ śuklaphenasamaprabhaḥ

    7.18.29

    maccharīraṃ samāsādya kānto nityaṃ bhaviṣyasi prāpsyase cātulāṃ prītim etan me prītilakṣaṇam

    7.18.30

    haṃsānāṃ hi purā rāma na varṇaḥ sarvapāṇḍuraḥ pakṣā nīlāgrasaṃvītāḥ kroḍāḥ śaṣpāgranirmalāḥ

    7.18.31

    athābravīd vaiśravaṇaḥ kṛkalāsaṃ girau sthitam hairaṇyaṃ saṃprayacchāmi varṇaṃ prītis tavāpy aham

    7.18.32

    sadravyaṃ ca śiro nityaṃ bhaviṣyati tavākṣayam eṣa kāñcanako varṇo matprītyā te bhaviṣyati

    7.18.33

    evaṃ dattvā varāṃs tebhyas tasmin yajñotsave surāḥ nivṛtte saha rājñā vai punaḥ svabhavanaṃ gatāḥ

    7.19.1

    atha jitvā maruttaṃ sa prayayau rākṣasādhipaḥ nagarāṇi narendrāṇāṃ yuddhakāṅkṣī daśānanaḥ

    7.19.2

    sa samāsādya rājendrān mahendravaruṇopamān abravīd rākṣasendras tu yuddhaṃ me dīyatām iti

    7.19.3

    nirjitāḥ smeti vā brūta eṣo hi mama niścayaḥ anyathā kurvatām evaṃ mokṣo vo nopapadyate

    7.19.4

    tatas tu bahavaḥ prājñāḥ pārthivā dharmaṇiścayāḥ nirjitāḥ smety abhāṣanta jñātvā varabalaṃ ripoḥ

    7.19.5

    duṣyantaḥ suratho gādhir gayo rājā purūravāḥ ete sarve 'bruvaṃs tāta nirjitāḥ smeti pārthivāḥ

    7.19.6

    athāyodhyāṃ samāsādya rāvaṇo rākṣasādhipaḥ suguptām anaraṇyena śakreṇevāmarāvatīm

    7.19.7

    prāha rājānam āsādya yuddhaṃ me saṃpradīyatām nirjito 'smīti vā brūhi mamaitad iha śāsanam

    7.19.8

    anaraṇyaḥ susaṃkruddho rākṣasendram athābravīt dīyate dvandvayuddhaṃ te rākṣasādhipate mayā

    7.19.9

    atha pūrvaṃ śrutārthena sajjitaṃ sumahad dhi yat niṣkrāmat tan narendrasya balaṃ rakṣovadhodyatam

    7.19.10

    nāgānāṃ bahusāhasraṃ vājinām ayutaṃ tathā mahīṃ saṃchādya niṣkrāntaṃ sapadātirathaṃ kṣaṇāt

    7.19.11

    tad rāvaṇabalaṃ prāpya balaṃ tasya mahīpateḥ prāṇaśyata tadā rājan havyaṃ hutam ivānale

    7.19.12

    so 'paśyata narendras tu naśyamānaṃ mahad balam mahārṇavaṃ samāsādya yathā pañcāpagā jalam

    7.19.13

    tataḥ śakradhanuḥprakhyaṃ dhanur visphārayan svayam āsadāda narendrās taṃ rāvaṇaṃ krodhamūrchitaḥ

    7.19.14

    tato bāṇaśatāny aṣṭau pātayām āsa mūrdhani tasya rākṣasarājasya ikṣvākukulanandanaḥ

    7.19.15

    tasya bāṇāḥ patantas te cakrire na kṣataṃ kva cit vāridhārā ivābhrebhyaḥ patantyo nagamūrdhani

    7.19.16

    tato rākṣasarājena kruddhena nṛpatis tadā talena bhihato mūrdhni sa rathān nipapāta ha

    7.19.17

    sa rājā patito bhūmau vihvalāṅgaḥ pravepitaḥ vajradagdha ivāraṇye sālo nipatito mahān

    7.19.18

    taṃ prahasyābravīd rakṣa ikṣvākuṃ pṛthivīpatim kim idānīṃ tvayā prāptaṃ phalaṃ māṃ prati yudhyatā

    7.19.19

    trailokye nāsti yo dvandvaṃ mama dadyān narādhipa śaṅke pramatto bhogeṣu na śṛṇoṣi balaṃ mama

    7.19.20

    tasyaivaṃ bruvato rājā mandāsur vākyam abravīt kiṃ śakyam iha kartuṃ vai yat kālo duratikramaḥ

    7.19.21

    na hy ahaṃ nirjito rakṣas tvayā cātmapraśaṃsinā kāleneha vipanno 'haṃ hetubhūtas tu me bhavān

    7.19.22

    kiṃ tv idānīṃ mayā śakyaṃ kartuṃ prāṇaparikṣaye ikṣvākuparibhāvitvād vaco vakṣyāmi rākṣasa

    7.19.23

    yadi dattaṃ yadi hutaṃ yadi me sukṛtaṃ tapaḥ yadi guptāḥ prajāḥ samyak tathā satyaṃ vaco 'stu me

    7.19.24

    utpatsyate kule hy asminn ikṣvākūṇāṃ mahātmanām rājā paramatejasvī yas te prāṇān hariṣyati

    7.19.25

    tato jaladharodagras tāḍito devadundubhiḥ tasminn udāhṛte śāpe puṣpavṛṣṭiś ca khāc cyutā

    7.19.26

    tataḥ sa rājā rājendra gataḥ sthānaṃ triviṣṭapam svargate ca nṛpe rāma rākṣasaḥ sa nyavartata

    7.20.1

    tato vitrāsayan martyān pṛthivyāṃ rākṣasādhipaḥ āsasāda ghane tasmin nāradaṃ munisattamam

    7.20.2

    nāradas tu mahātejā devarṣir amitaprabhaḥ abravīn meghapṛṣṭhastho rāvaṇaṃ puṣpake sthitam

    7.20.3

    rākṣasādhipate saumya tiṣṭha viśravasaḥ suta prīto 'smy abhijanopeta vikramair ūrjitais tava

    7.20.4

    viṣṇunā daityaghātaiś ca tārkṣyasyoragadharṣaṇaiḥ tvayā samaramardaiś ca bhṛśaṃ hi paritoṣitaḥ

    7.20.5

    kiṃ cid vakṣyāmi tāvat te śrotavyaṃ śroṣyase yadi śrutvā cānantaraṃ kāryaṃ tvayā rākṣasapuṃgava

    7.20.6

    kim ayaṃ vadhyate lokas tvayāvadhyena daivataiḥ hata eva hy ayaṃ loko yadā mṛtyuvaśaṃ gataḥ

    7.20.7

    paśya tāvan mahābāho rākṣaseśvaramānuṣam lokam enaṃ vicitrārthaṃ yasya na jñāyate gatiḥ

    7.20.8

    kva cid vāditranṛttāni sevyante muditair janaiḥ rudyate cāparair ārtair dhārāśrunayanānanaiḥ

    7.20.9

    mātā pitṛsutasnehair bhāryā bandhumanoramaiḥ mohenāyaṃ jano dhvastaḥ kleśaṃ svaṃ nāvabudhyate

    7.20.10

    tat kim evaṃ parikliśya lokaṃ mohanirākṛtam jita eva tvayā saumya martyaloko na saṃśayaḥ

    7.20.11

    evam uktas tu laṅkeśo dīpyamāna ivaujasā abravīn nāradaṃ tatra saṃprahasyābhivādya ca

    7.20.12

    maharṣe devagandharvavihāra samarapriya ahaṃ khalūdyato gantuṃ vijayārthī rasātalam

    7.20.13

    tato lokatrayaṃ jitvā sthāpya nāgān surān vaśe samudram amṛtārthaṃ vai mathiṣyāmi rasālayam

    7.20.14

    athābravīd daśagrīvaṃ nārado bhagavān ṛṣiḥ kva khalv idānīṃ mārgeṇa tvayānena gamiṣyate

    7.20.15

    ayaṃ khalu sudurgamyaḥ pitṛrājñaḥ puraṃ prati mārgo gacchati durdharṣo yamasyāmitrakarśana

    7.20.16

    sa tu śāradameghābhaṃ muktvā hāsaṃ daśānanaḥ uvāca kṛtam ity eva vacanaṃ cedam abravīt

    7.20.17

    tasmād eṣa mahābrahman vaivasvatavadhodyataḥ gacchāmi dakṣiṇām āśāṃ yatra sūryātmajo nṛpaḥ

    7.20.18

    mayā hi bhagavan krodhāt pratijñātaṃ raṇārthinā avajeṣyāmi caturo lokapālān iti prabho

    7.20.19

    tenaiṣa prasthito 'haṃ vai pitṛrājapuraṃ prati prāṇisaṃkleśakartāraṃ yojayiṣyāmi mṛtyunā

    7.20.20

    evam uktvā daśagrīvo muniṃ tam abhivādya ca prayayau dakṣiṇām āśāṃ prahṛṣṭaiḥ saha mantribhiḥ

    7.20.21

    nāradas tu mahātejā muhūrtaṃ dhyānam āsthitaḥ cintayām āsa viprendro vidhūma iva pāvakaḥ

    7.20.22

    yena lokās trayaḥ sendrāḥ kliśyante sacarācarāḥ kṣīṇe cāyuṣi dharme ca sa kālo hiṃsyate katham

    7.20.23

    yasya nityaṃ trayo lokā vidravanti bhayārditāḥ taṃ kathaṃ rākṣasendro 'sau svayam evābhigacchati

    7.20.24

    yo vidhātā ca dhātā ca sukṛte duṣkṛte yathā trailokyaṃ vijitaṃ yena taṃ kathaṃ nu vijeṣyati

    7.20.25

    aparaṃ kiṃ nu kṛtvaivaṃ vidhānaṃ saṃvidhāsyati kautūhalasamutpanno yāsyāmi yamasādanam

    7.21.1

    evaṃ saṃcintya viprendro jagāma laghuvikramaḥ ākhyātuṃ tad yathāvṛttaṃ yamasya sadanaṃ prati

    7.21.2

    apaśyat sa yamaṃ tatra devam agnipuraskṛtam vidhānam upatiṣṭhantaṃ prāṇino yasya yādṛśam

    7.21.3

    sa tu dṛṣṭvā yamaḥ prāptaṃ maharṣiṃ tatra nāradam abravīt sukham āsīnam arghyam āvedya dharmataḥ

    7.21.4

    kaccit kṣemaṃ nu devarṣe kaccid dharmo na naśyati kim āgamanakṛtyaṃ te devagandharvasevita

    7.21.5

    abravīt tu tadā vākyaṃ nārado bhagavān ṛṣiḥ śrūyatām abhidhāsyāmi vidhānaṃ ca vidhīyatām

    7.21.6

    eṣa nāmnā daśagrīvaḥ pitṛrāja niśācaraḥ upayāti vaśaṃ netuṃ vikramais tvāṃ sudurjayam

    7.21.7

    etena kāraṇenāhaṃ tvarito 'smy āgataḥ prabho daṇḍapraharaṇasyādya tava kiṃ nu kariṣyati

    7.21.8

    etasminn antare dūrād aṃśumantam ivoditam dadṛśe divyam āyāntaṃ vimānaṃ tasya rakṣasaḥ

    7.21.9

    taṃ deśaṃ prabhayā tasya puṣpakasya mahābalaḥ kṛtvā vitimiraṃ sarvaṃ samīpaṃ samavartata

    7.21.10

    sa tv apaśyan mahābāhur daśagrīvas tatas tataḥ prāṇinaḥ sukṛtaṃ karma bhuñjānāṃś caiva duṣkṛtam

    7.21.11

    tatas tān vadhyamānāṃs tu karmabhir duṣkṛtaiḥ svakaiḥ rāvaṇo mocayām āsa vikrameṇa balād balī

    7.21.12

    preteṣu mucyamāneṣu rākṣasena balīyasā pretagopāḥ susaṃrabdhā rākṣasendram abhidravan

    7.21.13

    te prāsaiḥ parighaiḥ śūlair mudgaraiḥ śaktitomaraiḥ puṣpakaṃ samavarṣanta śūrāḥ śatasahasraśaḥ

    7.21.14

    tasyāsanāni prāsādān vedikāstaraṇāni ca puṣpakasya babhañjus te śīghraṃ madhukarā iva

    7.21.15

    devaniṣṭhānabhūtaṃ tad vimānaṃ puṣpakaṃ mṛdhe bhajyamānaṃ tathaivāsīd akṣayaṃ brahmatejasā

    7.21.16

    tatas te rāvaṇāmātyā yathākāmaṃ yathābalam ayudhyanta mahāvīryāḥ sa ca rājā daśānanaḥ

    7.21.17

    te tu śoṇitadigdhāṅgāḥ sarvaśastrasamāhatāḥ amātyā rākṣasendrasya cakrur āyodhanaṃ mahat

    7.21.18

    anyonyaṃ ca mahābhāgā jaghnuḥ praharaṇair yudhi yamasya ca mahat sainyaṃ rākṣasasya ca mantriṇaḥ

    7.21.19

    amātyāṃs tāṃs tu saṃtyajya rākṣasasya mahaujasaḥ tam eva samadhāvanta śūlavarṣair daśānanam

    7.21.20

    tataḥ śoṇitadigdhāṅgaḥ prahārair jarjarīkṛtaḥ vimāne rākṣasaśreṣṭhaḥ phullāśoka ivābabhau

    7.21.21

    sa śūlāni gadāḥ prāsāñ śaktitomarasāyakān musalāni śilāvṛkṣān mumocāstrabalād balī

    7.21.22

    tāṃs tu sarvān samākṣipya tad astram apahatya ca jaghnus te rākṣasaṃ ghoram ekaṃ śatasahasrakaḥ

    7.21.23

    parivārya ca taṃ sarve śailaṃ meghotkarā iva bhindipālaiś ca śūlaiś ca nirucchvāsam akārayan

    7.21.24

    vimuktakavacaḥ kruddho siktaḥ śoṇitavisravaiḥ sa puṣpakaṃ parityajya pṛthivyām avatiṣṭhata

    7.21.25

    tataḥ sa kārmukī bāṇī pṛthivyāṃ rākṣasādhipaḥ labdhasaṃjño muhūrtena kruddhas tasthau yathāntakaḥ

    7.21.26

    tataḥ pāśupataṃ divyam astraṃ saṃdhāya kārmuke tiṣṭha tiṣṭheti tān uktvā tac cāpaṃ vyapakarṣata

    7.21.27

    jvālāmālī sa tu śaraḥ kravyādānugato raṇe mukto gulmān drumāṃś caiva bhasmakṛtvā pradhāvati

    7.21.28

    te tasya tejasā dagdhāḥ sainyā vaivasvatasya tu raṇe tasmin nipatitā dāvadagdhā nagā iva

    7.21.29

    tataḥ sa sacivaiḥ sārdhaṃ rākṣaso bhīmavikramaḥ nanāda sumahānādaṃ kampayann iva medinīm

    7.22.1

    sa tu tasya mahānādaṃ śrutvā vaivasvato yamaḥ śatruṃ vijayinaṃ mene svabalasya ca saṃkṣayam

    7.22.2

    sa tu yodhān hatān matvā krodhaparyākulekṣaṇaḥ abravīt tvaritaṃ sūtaṃ rathaḥ samupanīyatām

    7.22.3

    tasya sūto rathaṃ divyam upasthāpya mahāsvanam sthitaḥ sa ca mahātejā āruroha mahāratham

    7.22.4

    pāśamudgarahastaś ca mṛtyus tasyāgrato sthitaḥ yena saṃkṣipyate sarvaṃ trailokyaṃ sacarācaram

    7.22.5

    kāladaṇḍaś ca pārśvastho mūrtimān syandane sthitaḥ yamapraharaṇaṃ divyaṃ prajvalann iva tejasā

    7.22.6

    tato lokās trayas trastāḥ kampante ca divaukasaḥ kālaṃ kruddhaṃ tadā dṛṣṭvā lokatrayabhayāvaham

    7.22.7

    dṛṣṭvā tu te taṃ vikṛtaṃ rathaṃ mṛtyusamanvitam sacivā rākṣasendrasya sarvalokabhayāvaham

    7.22.8

    laghusattvatayā sarve naṣṭasaṃjñā bhayārditāḥ nātra yoddhuṃ samarthāḥ sma ity uktvā vipradudruvuḥ

    7.22.9

    sa tu taṃ tādṛśaṃ dṛṣṭvā rathaṃ lokabhayāvaham nākṣubhyata tadā rakṣo vyathā caivāsya nābhavat

    7.22.10

    sa tu rāvaṇam āsādya visṛjañ śaktitomarān yamo marmāṇi saṃkruddho rākṣasasya nyakṛntata

    7.22.11

    rāvaṇas tu sthitaḥ svasthaḥ śaravarṣaṃ mumoca ha tasmin vaivasvatarathe toyavarṣam ivāmbudaḥ

    7.22.12

    tato mahāśaktiśataiḥ pātyamānair mahorasi pratikartuṃ sa nāśaknod rākṣasaḥ śalyapīḍitaḥ

    7.22.13

    nānāpraharaṇair evaṃ yamenāmitrakarśinā saptarātraṃ kṛte saṃkhye na bhagno vijito 'pi vā

    7.22.14

    tato 'bhavat punar yuddhaṃ yamarākṣasayos tadā vijayākāṅkṣiṇos tatra samareṣv anivartinoḥ

    7.22.15

    tato devāḥ sagandharvāḥ siddhāś ca paramarṣayaḥ prajāpatiṃ puraskṛtya dadṛśus tad raṇājiram

    7.22.16

    saṃvarta iva lokānām abhavad yudhyatos tayoḥ rākṣasānāṃ ca mukhyasya pretānām īśvarasya ca

    7.22.17

    rākṣasendras tataḥ kruddhaś cāpam āyamya saṃyuge nirantaram ivākāśaṃ kurvan bāṇān mumoca ha

    7.22.18

    mṛtyuṃ caturbhir viśikhaiḥ sūtaṃ saptabhir ardayat yamaṃ śarasahasreṇa śīghraṃ marmasv atāḍayat

    7.22.19

    tataḥ kruddhasya sahasā yamasyābhiviniḥsṛtaḥ jvālāmālo viniśvāso vadanāt krodhapāvakaḥ

    7.22.20

    tato 'paśyaṃs tadāścaryaṃ devadānavarākṣasāḥ krodhajaṃ pāvakaṃ dīptaṃ didhakṣantaṃ ripor balam

    7.22.21

    mṛtyus tu paramakruddho vaivasvatam athābravīt muñca māṃ deva śīghraṃ tvaṃ nihanmi samare ripum

    7.22.22

    narakaḥ śambaro vṛtraḥ śambhuḥ kārtasvaro balī namucir virocanaś caiva tāv ubhau madhukaiṭabhau

    7.22.23

    ete cānye ca bahavo balavanto durāsadāḥ vinipannā mayā dṛṣṭāḥ kā cintāsmin niśācare

    7.22.24

    muñca māṃ sādhu dharmajña yāvad enaṃ nihanmy aham na hi kaś cin mayā dṛṣṭo muhūrtam api jīvati

    7.22.25

    balaṃ mama na khalv etan maryādaiṣā nisargataḥ saṃspṛṣṭo hi mayā kaś cin na jīved iti niścayaḥ

    7.22.26

    etat tu vacanaṃ śrutvā dharmarājaḥ pratāpavān abravīt tatra taṃ mṛtyumayam enaṃ nihanmy aham

    7.22.27

    tataḥ saṃraktanayanaḥ kruddho vaivasvataḥ prabhuḥ kāladaṇḍam amoghaṃ taṃ tolayām āsa pāṇinā

    7.22.28

    yasya pārśveṣu niśchidrāḥ kālapāśāḥ pratiṣṭhitāḥ pāvakasparśasaṃkāśo mudgaro mūrtimān sthitaḥ

    7.22.29

    darśanād eva yaḥ prāṇān prāṇinām uparudhyati kiṃ punas tāḍanād vāpi pīḍanād vāpi dehinaḥ

    7.22.30

    sa jvālāparivāras tu pibann iva niśācaram karaspṛṣṭo balavatā daṇḍaḥ kruddhaḥ sudāruṇaḥ

    7.22.31

    tato vidudruvuḥ sarve sattvās tasmād raṇājirāt surāś ca kṣubhitā dṛṣṭvā kāladaṇḍodyataṃ yamam

    7.22.32

    tasmin prahartukāme tu daṇḍam udyamya rāvaṇam yamaṃ pitāmahaḥ sākṣād darśayitvedam abravīt

    7.22.33

    vaivasvata mahābāho na khalv atulavikrama prahartavyaṃ tvayaitena daṇḍenāsmin niśācare

    7.22.34

    varaḥ khalu mayā dattas tasya tridaśapuṃgava tat tvayā nānṛtaṃ kāryaṃ yan mayā vyāhṛtaṃ vacaḥ

    7.22.35

    amogho hy eṣa sarvāsāṃ prajānāṃ vinipātane kāladaṇḍo mayā sṛṣṭaḥ pūrvaṃ mṛtyupuraskṛtaḥ

    7.22.36

    tan na khalv eṣa te saumya pātyo rākṣasamūrdhani na hy asmin patite kaś cin muhūrtam api jīvati

    7.22.37

    yadi hy asmin nipatite na mriyetaiṣa rākṣasaḥ mriyeta vā daśagrīvas tathāpy ubhayato 'nṛtam

    7.22.38

    rākṣasendrān niyacchādya daṇḍam enaṃ vadhodyatam satyaṃ mama kuruṣvedaṃ lokāṃs tvaṃ samavekṣya ca

    7.22.39

    evam uktas tu dharmātmā pratyuvāca yamas tadā eṣa vyāvartito daṇḍaḥ prabhaviṣṇur bhavān hi naḥ

    7.22.40

    kiṃ tv idānīṃ mayā śakyaṃ kartuṃ raṇagatena hi yan mayā yan na hantavyo rākṣaso varadarpitaḥ

    7.22.41

    eṣa tasmāt praṇaśyāmi darśanād asya rakṣasaḥ ity uktvā sarathaḥ sāśvas tatraivāntaradhīyata

    7.22.42

    daśagrīvas tu taṃ jitvā nāma viśrāvya cātmanaḥ puṣpakeṇa tu saṃhṛṣṭo niṣkrānto yamasādanāt

    7.22.43

    tato vaivasvato devaiḥ saha brahmapurogamaiḥ jagāma tridivaṃ hṛṣṭo nāradaś ca mahāmuniḥ

    7.23.1

    sa tu jitvā daśagrīvo yamaṃ tridaśapuṃgavam rāvaṇas tu jayaślāghī svasahāyān dadarśa ha

    7.23.2

    jayena vardhayitvā ca mārīcapramukhās tataḥ puṣpakaṃ bhejire sarve sāntvitā ravaṇena ha

    7.23.3

    tato rasātalaṃ hṛṣṭaḥ praviṣṭaḥ payaso nidhim daityoraga gaṇādhyuṣṭaṃ varuṇena surakṣitam

    7.23.4

    sa tu bhogavatīṃ gatvā purīṃ vāsukipālitām sthāpya nāgān vaśe kṛtvā yayau maṇimatīṃ purīm

    7.23.5

    nivātakavacās tatra daityā labdhavarā vasan rākṣasas tān samāsādya yuddhena samupāhvayat

    7.23.6

    te tu sarve suvikrāntā daiteyā balaśālinaḥ nānāpraharaṇās tatha prayuddhā yuddhadurmadāḥ

    7.23.7

    teṣāṃ tu yudhyamānānāṃ sāgraḥ saṃvatsaro gataḥ na cānyatarayos tatra vijayo vā kṣayo 'pi vā

    7.23.8

    tataḥ pitāmahas tatra trailokyagatir avyayaḥ ājagāma drutaṃ devo vimānavaram āsthitaḥ

    7.23.9

    nivātakavacānāṃ tu nivārya raṇakarma tat vṛddhaḥ pitāmaho vākyam uvāca viditārthavat

    7.23.10

    na hy ayaṃ rāvaṇo yuddhe śakyo jetuṃ surāsuraiḥ na bhavantaḥ kṣayaṃ netuṃ śakyāḥ sendraiḥ surāsuraiḥ

    7.23.11

    rākṣasasya sakhitvaṃ vai bhavadbhiḥ saha rocate avibhaktā hi sarvārthāḥ suhṛdāṃ nātra saṃśayaḥ

    7.23.12

    tato 'gnisākṣikaṃ sakhyaṃ kṛtavāṃs tatra rāvaṇaḥ nivātakavacaiḥ sārdhaṃ prītimān abhavat tadā

    7.23.13

    arcitas tair yathānyāyaṃ saṃvatsarasukhoṣitaḥ svapurān nirviśeṣaṃ ca pūjāṃ prāpto daśānanaḥ

    7.23.14

    sa tūpadhārya māyānāṃ śatam ekonam ātmavān salilendrapurānveṣī sa babhrāma rasātalam

    7.23.15

    tato 'śmanagaraṃ nāma kālakeyābhirakṣitam taṃ vijitya muhūrtena jaghne daityāṃś catuḥśatam

    7.23.16

    tataḥ pāṇḍurameghābhaṃ kailāsam iva saṃsthitam varuṇasyālayaṃ divyaṃ apaśyad rākṣasādhipaḥ

    7.23.17

    kṣarantīṃ ca payo nityaṃ surabhiṃ gām avasthitām yasyāḥ payoviniṣyandāt kṣīrodo nāma sāgaraḥ

    7.23.18

    yasmāc candraḥ prabhavati śītaraśmiḥ prajāhitaḥ yaṃ samāsādya jīvanti phenapāḥ paramarṣayaḥ amṛtaṃ yatra cotpannaṃ surā cāpi surāśinām

    7.23.19

    yāṃ bruvanti narā loke surabhiṃ nāma nāmataḥ pradakṣiṇaṃ tu tāṃ kṛtvā rāvaṇaḥ paramādbhutām praviveśa mahāghoraṃ guptaṃ bahuvidhair balaiḥ

    7.23.20

    tato dhārāśatākīrṇaṃ śāradābhranibhaṃ tadā nityaprahṛṣṭaṃ dadṛśe varuṇasya gṛhottamam

    7.23.21

    tato hatvā balādhyakṣān samare taiś ca tāḍitaḥ abravīt kva gato yo vo rājā śīghraṃ nivedyatām

    7.23.22

    yuddhārthī rāvaṇaḥ prāptas tasya yuddhaṃ pradīyatām vada vā na bhayaṃ te 'sti nirjito 'smīti sāñjaliḥ

    7.23.23

    etasminn antare kruddhā varuṇasya mahātmanaḥ putrāḥ pautrāś ca niṣkrāman gauś ca puṣkara eva ca

    7.23.24

    te tu vīryaguṇopetā balaiḥ parivṛtāḥ svakaiḥ yuktvā rathān kāmagamān udyadbhāskaravarcasaḥ

    7.23.25

    tato yuddhaṃ samabhavad dāruṇaṃ lomaharṣaṇam salilendrasya putrāṇāṃ rāvaṇasya ca rakṣasaḥ

    7.23.26

    amātyais tu mahāvīryair daśagrīvasya rakṣasaḥ vāruṇaṃ tad balaṃ kṛtsnaṃ kṣaṇena vinipātitam

    7.23.27

    samīkṣya svabalaṃ saṃkhye varuṇasyā sutās tadā arditāḥ śarajālena nivṛttā raṇakarmaṇaḥ

    7.23.28

    mahītalagatās te tu rāvaṇaṃ dṛśya puṣpake ākāśam āśu viviśuḥ syandanaiḥ śīghragāmibhiḥ

    7.23.29

    mahad āsīt tatas teṣāṃ tulyaṃ sthānam avāpya tat ākāśayuddhaṃ tumulaṃ devadānavayor iva

    7.23.30

    tatas te rāvaṇaṃ yuddhe śaraiḥ pāvakasaṃnibhaiḥ vimukhīkṛtya saṃhṛṣṭā vinedur vividhān ravān

    7.23.31

    tato mahodaraḥ kruddho rājānaṃ dṛśya dharṣitam tyaktvā mṛtyubhayaṃ vīro yuddhakāṅkṣī vyalokayat

    7.23.32

    tena teṣāṃ hayā ye ca kāmagāḥ pavanopamāḥ mahodareṇa gadayā hatās te prayayuḥ kṣitim

    7.23.33

    teṣāṃ varuṇasūnūnāṃ hatvā yodhān hayāṃś ca tān mumocāśu mahānādaṃ virathān prekṣya tān sthitān

    7.23.34

    te tu teṣāṃ rathāḥ sāśvāḥ saha sārathibhir varaiḥ mahodareṇa nihatāḥ patitāḥ pṛthivītale

    7.23.35

    te tu tyaktvā rathān putrā varuṇasya mahātmanaḥ ākāśe viṣṭhitāḥ śūrāḥ svaprabhāvān na vivyathuḥ

    7.23.36

    dhanūṃṣi kṛtvā sajyāni vinirbhidya mahodaram rāvaṇaṃ samare kruddhāḥ sahitāḥ samabhidravan

    7.23.37

    tataḥ kruddho daśagrīvaḥ kālāgnir iva viṣṭhitaḥ śaravarṣaṃ mahāvegaṃ teṣāṃ marmasv apātayat

    7.23.38

    musalāni vicitrāṇi tato bhallaśatāni ca paṭṭasāṃś caiva śaktīś ca śataghnīs tomarāṃs tathā pātayām āsa durdharṣas teṣām upari viṣṭhitaḥ

    7.23.39

    atha viddhās tu te vīrā viniṣpetuḥ padātayaḥ

    7.23.40

    tato rakṣo mahānādaṃ muktvā hanti sma vāruṇān nānāpraharaṇair ghorair dhārāpātair ivāmbudaḥ

    7.23.41

    tatas te vimukhāḥ sarve patitā dharaṇītale raṇāt svapuruṣaiḥ śīghraṃ gṛhāṇy eva praveśitāḥ

    7.23.42

    tān abravīt tato rakṣo varuṇāya nivedyatām rāvaṇaṃ cābravīn mantrī prabhāso nāma vāruṇaḥ

    7.23.43

    gataḥ khalu mahātejā brahmalokaṃ jaleśvaraḥ gāndharvaṃ varuṇaḥ śrotuṃ yaṃ tvam āhvayase yudhi

    7.23.44

    tat kiṃ tava vṛthā vīra pariśrāmya gate nṛpe ye tu saṃnihitā vīrāḥ kumārās te parājitāḥ

    7.23.45

    rākṣasendras tu tac chrutvā nāma viśrāvya cātmanaḥ harṣān nādaṃ vimuñcan vai niṣkrānto varuṇālayāt

    7.23.46

    āgatas tu pathā yena tenaiva vinivṛtya saḥ laṅkām abhimukho rakṣo nabhastalagato yayau

    7.24.1

    nivartamānaḥ saṃhṛṣṭo rāvaṇaḥ sa durātmavān jahre pathi narendrarṣidevagandharvakanyakāḥ

    7.24.2

    darśanīyāṃ hi yāṃ rakṣaḥ kanyāṃ strīṃ vātha paśyati hatvā bandhujanaṃ tasyā vimāne saṃnyaveśayat

    7.24.3

    tatra pannagayakṣāṇāṃ mānuṣāṇāṃ ca rakṣasām daityānāṃ dānavānāṃ ca kanyā jagrāha rāvaṇaḥ

    7.24.4

    dīrghakeśyaḥ sucārvaṅgyaḥ pūrṇacandranibhānanāḥ śokāyattās taruṇyaś ca samastā stananamritāḥ

    7.24.5

    tulyam agnyarciṣāṃ tatra śokāgnibhayasaṃbhavam pravepamānā duḥkhārtā mumucur bāṣpajaṃ jalam

    7.24.6

    tāsāṃ niśvasamānānāṃ niśvasaiḥ saṃpradīpitam agnihotram ivābhāti saṃniruddhāgnipuṣpakam

    7.24.7

    kā cid dadhyau suduḥkhārtā hanyād api hi mām ayam smṛtvā mātṝḥ pitṝn bhrātṝn putrān vai śvaśurān api duḥkhaśokasamāviṣṭā vilepuḥ sahitāḥ striyaḥ

    7.24.8

    kathaṃ nu khalu me putraḥ kariṣyati mayā vinā kathaṃ mātā kathaṃ bhrātā nimagnāḥ śokasāgare

    7.24.9

    hā kathaṃ nu kariṣyāmi bhartāraṃ daivataṃ vinā mṛtyo prasīda yāce tvāṃ naya māṃ yamasādanam

    7.24.10

    kiṃ nu me duṣkṛtaṃ karma kṛtaṃ dehāntare purā tato 'smi dharṣitānena patitā śokasāgare

    7.24.11

    na khalv idānīṃ paśyāmi duḥkhasyāntam ihātmanaḥ aho dhin mānuṣāṃl lokān nāsti khalv adhamaḥ paraḥ

    7.24.12

    yad durbalā balavatā bāndhavā rāvaṇena me uditenaiva sūryeṇa tārakā iva nāśitāḥ

    7.24.13

    aho subalavad rakṣo vadhopāyeṣu rajyate aho durvṛttam ātmānaṃ svayam eva na budhyate

    7.24.14

    sarvathā sadṛśas tāvad vikramo 'sya durātmanaḥ idaṃ tv asadṛśaṃ karma paradārābhimarśanam

    7.24.15

    yasmād eṣa parakhyāsu strīṣu rajyati durmatiḥ tasmād dhi strīkṛtenaiva vadhaṃ prāpsyati vāraṇaḥ

    7.24.16

    śaptaḥ strībhiḥ sa tu tadā hatatejāḥ suniṣprabha pativratābhiḥ sādhvībhiḥ sthitābhiḥ sādhu vartmani

    7.24.17

    evaṃ vilapamānāsu rāvaṇo rākṣasādhipaḥ praviveśa purīṃ laṅkāṃ pūjyamāno niśācaraiḥ

    7.24.18

    tato rākṣasarājasya svasā paramaduḥkhitā pādayoḥ patitā tasya vaktum evopacakrame

    7.24.19

    tataḥ svasāram utthāpya rāvaṇaḥ parisāntvayan abravīt kim idaṃ bhadre vaktum arhasi me drutam

    7.24.20

    sā bāṣpapariruddhākṣī rākṣasī vākyam abravīt hatāsmi vidhavā rājaṃs tvayā balavatā kṛtā

    7.24.21

    ete viryāt tvayā rājan daityā vinihatā raṇe kālakeyā iti khyātā mahābalaparākramāḥ

    7.24.22

    tatra me nihato bhartā garīyāñ jīvitād api sa tvayā dayitas tatra bhrātrā śatrusamena vai

    7.24.23

    yā tvayāsmi hatā rājan svayam eveha bandhunā duḥkhaṃ vaidhavyaśabdaṃ ca dattaṃ bhokṣyāmy ahaṃ tvayā

    7.24.24

    nanu nāma tvayā rakṣyo jāmātā samareṣv api taṃ nihatya raṇe rājan svayam eva na lajjase

    7.24.25

    evam uktas tayā rakṣo bhaginyā krośamānayā abravīt sāntvayitvā tāṃ sāmapūrvam idaṃ vacaḥ

    7.24.26

    alaṃ vatse viṣādena na bhetavyaṃ ca sarvaśaḥ mānadānaviśeṣais tvāṃ toṣayiṣyāmi nityaśaḥ

    7.24.27

    yuddhe pramatto vyākṣipto jayakāṅkṣī kṣipañ śarān nāvagacchāmi yuddheṣu svān parān vāpy ahaṃ śubhe tenāsau nihataḥ saṃkhye mayā bhartā tava svasaḥ

    7.24.28

    asmin kāle tu yat prāptaṃ tat kariṣyāmi te hitam bhrātur aiśvaryasaṃsthasya kharasya bhava pārśvataḥ

    7.24.29

    caturdaśānāṃ bhrātā te sahasrāṇāṃ bhaviṣyati prabhuḥ prayāṇe dāne ca rākṣasānāṃ mahaujasām

    7.24.30

    tatra mātṛṣvasuḥ putro bhrātā tava kharaḥ prabhuḥ bhaviṣyati sadā kurvan yad vakṣyasi vacaḥ svayam

    7.24.31

    śīghraṃ gacchatv ayaṃ śūro daṇḍakān parirakṣitum dūṣaṇo 'sya balādhyakṣo bhaviṣyati mahābalaḥ

    7.24.32

    sa hi śapto vanoddeśaḥ kruddhenośanasā purā rākṣasānām ayaṃ vāso bhaviṣyati na saṃśayaḥ

    7.24.33

    evam uktvā daśagrīvaḥ sainyaṃ tasyādideśa ha caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ kāmarūpiṇām

    7.24.34

    sa taiḥ sarvaiḥ parivṛto rākṣasair ghoradarśanaiḥ kharaḥ saṃprayayau śīghraṃ daṇḍakān akutobhayaḥ

    7.24.35

    sa tatra kārayām āsa rājyaṃ nihatakaṇṭakam sā ca śūrpaṇakhā prītā nyavasad daṇḍakāvane

    7.25.1

    sa tu dattvā daśagrīvo vanaṃ ghoraṃ kharasya tat bhaginīṃ ca samāśvāsya hṛṣṭaḥ svasthataro 'bhavat

    7.25.2

    tato nikumbhilā nāma laṅkāyāḥ kānanaṃ mahat mahātmā rākṣasendras tat praviveśa sahānugaḥ

    7.25.3

    tatra yūpaśatākīrṇaṃ saumyacaityopaśobhitam dadarśa viṣṭhitaṃ yajñaṃ saṃpradīptam iva śriyā

    7.25.4

    tataḥ kṛṣṇājinadharaṃ kamaṇḍaluśikhādhvajam dadarśa svasutaṃ tatra meghanādam ariṃdamam

    7.25.5

    rakṣaḥpatiḥ samāsādya samāśliṣya ca bāhubhiḥ abravīt kim idaṃ vatsa vartate tad bravīhi me

    7.25.6

    uśanā tv abravīt tatra gurur yajñasamṛddhaye rāvaṇaṃ rākṣasaśreṣṭhaṃ dvijaśreṣṭho mahātapāḥ

    7.25.7

    aham ākhyāmi te rājañ śrūyatāṃ sarvam eva ca yajñās te sapta putreṇa prāptāḥ subahuvistarāḥ

    7.25.8

    agniṣṭomo 'śvamedhaś ca yajño bahusuvarṇakaḥ rājasūyas tathā yajño gomedho vaiṣṇavas tathā

    7.25.9

    māheśvare pravṛtte tu yajñe pumbhiḥ sudurlabhe varāṃs te labdhavān putraḥ sākṣāt paśupater iha

    7.25.10

    kāmagaṃ syandanaṃ divyaṃ antarikṣacaraṃ dhruvam māyāṃ ca tāmasīṃ nāma yayā saṃpadyate tamaḥ

    7.25.11

    etayā kila saṃgrāme māyayā rākṣaseśvara prayuddhasya gatiḥ śakyā na hi jñātuṃ surāsuraiḥ

    7.25.12

    akṣayāv iṣudhī bāṇaiś cāpaṃ cāpi sudurjayam astraṃ ca balavat saumya śatruvidhvaṃsanaṃ raṇe

    7.25.13

    etān sarvān varāṃl labdhvā putras te 'yaṃ daśānana adya yajñasamāptau ca tvatpratīkṣaḥ sthito aham

    7.25.14

    tato 'bravīd daśagrīvo na śobhanam idaṃ kṛtam pūjitāḥ śatravo yasmād dravyair indrapurogamāḥ

    7.25.15

    ehīdānīṃ kṛtaṃ yad dhi tad akartuṃ na śakyate āgaccha saumya gacchāmaḥ svam eva bhavanaṃ prati

    7.25.16

    tato gatvā daśagrīvaḥ saputraḥ savibhīṣaṇaḥ striyo 'vatārayām āsa sarvās tā bāṣpaviklavāḥ

    7.25.17

    lakṣiṇyo ratnabūtāś ca devadānavarakṣasām nānābhūṣaṇasaṃpannā jvalantyaḥ svena tejasā

    7.25.18

    vibhīṣaṇas tu tā nārīr dṛṣṭvā śokasamākulāḥ tasya tāṃ ca matiṃ jñātvā dharmātmā vākyam abravīt

    7.25.19

    īdṛśais taiḥ samācārair yaśo'rthakulanāśanaiḥ dharṣaṇaṃ prāṇināṃ dattvā svamatena viceṣṭase

    7.25.20

    jñātīn vai dharṣayitvemās tvayānītā varāṅganāḥ tvām atikramya madhunā rājan kumbhīnasī hṛtā

    7.25.21

    rāvaṇas tv abravīd vākyaṃ nāvagacchāmi kiṃ tv idam ko vāyaṃ yas tvayākhyāto madhur ity eva nāmataḥ

    7.25.22

    vibhīṣaṇas tu saṃkruddho bhrātaraṃ vākyam abravīt śrūyatām asya pāpasya karmaṇaḥ phalam āgatam

    7.25.23

    mātāmahasya yo 'smākaṃ jyeṣṭho bhrātā sumālinaḥ mālyavān iti vikhyāto vṛddhaprājño niśācaraḥ

    7.25.24

    pitur jyeṣṭho jananyāś ca asmākaṃ tv āryako 'bhavat tasya kumbhīnasī nāma duhitur duhitābhavat

    7.25.25

    mātṛṣvasur athāsmākaṃ sā kanyā cānalodbhavā bhavaty asmākam eṣā vai bhrātṝṇāṃ dharmataḥ svasā

    7.25.26

    sā hṛtā madhunā rājan rākṣasena balīyasā yajñapravṛtte putre te mayi cāntarjaloṣite

    7.25.27

    nihatya rākṣasaśreṣṭhān amātyāṃs tava saṃmatān dharṣayitvā hṛtā rājan guptā hy antaḥpure tava

    7.25.28

    śrutvā tv etan mahārāja kṣāntam eva hato na saḥ yasmād avaśyaṃ dātavyā kanyā bhartre hi dātṛbhiḥ asminn evābhisaṃprāptaṃ loke viditam astu te

    7.25.29

    tato 'bravīd daśagrīvaḥ kruddhaḥ saṃraktalocanaḥ kalpyatāṃ me rathaḥ śīghraṃ śūrāḥ sajjībhavantu ca

    7.25.30

    bhrātā me kumbhakarṇaś ca ye ca mukhyā niśācarāḥ vāhanāny adhirohantu nānāpraharaṇāyudhāḥ

    7.25.31

    adya taṃ samare hatvā madhuṃ rāvaṇanirbhayam indralokaṃ gamiṣyāmi yuddhakāṅkṣī suhṛdvṛtaḥ

    7.25.32

    tato vijitya tridivaṃ vaśe sthāpya puraṃdaram nirvṛto vihariṣyāmi trailokyaiśvaryaśobhitaḥ

    7.25.33

    akṣauhiṇīsahasrāṇi catvāry ugrāṇi rakṣasām nānāpraharaṇāny āśu niryayur yuddhakāṅkṣiṇām

    7.25.34

    indrajit tv agrataḥ sainyaṃ sainikān parigṛhya ca rāvaṇo madhyataḥ śūraḥ kumbhakarṇaś ca pṛṣṭhataḥ

    7.25.35

    vibhīṣaṇas tu dharmātmā laṅkāyāṃ dharmam ācarat te tu sarve mahābhāgā yayur madhupuraṃ prati

    7.25.36

    rathair nāgaiḥ kharair uṣṭrair hayair dīptair mahoragaiḥ rākṣasāḥ prayayuḥ sarve kṛtvākāśaṃ nirantaram

    7.25.37

    daityāś ca śataśas tatra kṛtavairāḥ suraiḥ saha rāvaṇaṃ prekṣya gacchantam anvagacchanta pṛṣṭhataḥ

    7.25.38

    sa tu gatvā madhupuraṃ praviśya ca daśānanaḥ na dadarśa madhuṃ tatra bhaginīṃ tatra dṛṣṭavān

    7.25.39

    sā prahvā prāñjalir bhūtvā śirasā pādayor gatā tasya rākṣasarājasya trastā kumbhīnasī svasā

    7.25.40

    tāṃ samutthāpayām āsa na bhetavyam iti bruvan rāvaṇo rākṣasaśreṣṭhaḥ kiṃ cāpi karavāṇi te

    7.25.41

    sābravīd yadi me rājan prasannas tvaṃ mahābala bhartāraṃ na mamehādya hantum arhasi mānada

    7.25.42

    satyavāg bhava rājendra mām avekṣasva yācatīm tvayā hy uktaṃ mahābāho na bhetavyam iti svayam

    7.25.43

    rāvaṇas tv abravīd dhṛṣṭaḥ svasāraṃ tatra saṃsthitām kva cāsau tava bhartā vai mama śīghraṃ nivedyatām

    7.25.44

    saha tena gamiṣyāmi suralokaṃ jayāya vai tava kāruṇyasauhārdān nivṛtto 'smi madhor vadhāt

    7.25.45

    ity uktā sā prasuptaṃ taṃ samutthāpya niśācaram abravīt saṃprahṛṣṭeva rākṣasī suvipaścitam

    7.25.46

    eṣa prāpto daśagrīvo mama bhrātā niśācaraḥ suralokajayākāṅkṣī sāhāyye tvāṃ vṛṇoti ca

    7.25.47

    tad asya tvaṃ sahāyārthaṃ sabandhur gaccha rākṣasa snigdhasya bhajamānasya yuktam arthāya kalpitum

    7.25.48

    tasyās tad vacanaṃ śrutvā tathety āha madhur vacaḥ dadarśa rākṣasaśreṣṭhaṃ yathānyāyam upetya saḥ

    7.25.49

    pūjayām āsa dharmeṇa rāvaṇaṃ rākṣasādhipam prāptapūjo daśagrīvo madhuveśmani vīryavān tatra caikāṃ niśām uṣya gamanāyopacakrame

    7.25.50

    tataḥ kailāsam āsādya śailaṃ vaiśravaṇālayam rākṣasendro mahendrābhaḥ senām upaniveśayat

    7.26.1

    sa tu tatra daśagrīvaḥ saha sainyena vīryavān astaṃ prāpte dinakare nivāsaṃ samarocayat

    7.26.2

    udite vimale candre tulyaparvatavarcasi sa dadarśa guṇāṃs tatra candrapādopaśobhitān

    7.26.3

    karṇikāravanair divyaiḥ kadambagahanais tathā padminībhiś ca phullābhir mandākinyā jalair api

    7.26.4

    ghaṇṭānām iva saṃnādaḥ śuśruve madhurasvanaḥ apsarogaṇasaṃghanāḥ gāyatāṃ dhanadālaye

    7.26.5

    puṣpavarṣāṇi muñcanto nagāḥ pavanatāḍitāḥ śailaṃ taṃ vāsayantīva madhumādhavagandhinaḥ

    7.26.6

    madhupuṣparajaḥpṛktaṃ gandham ādāya puṣkalam pravavau vardhayan kāmaṃ rāvaṇasya sukho 'nilaḥ

    7.26.7

    geyāt puṣpasamṛddhyā ca śaityād vāyor guṇair gireḥ pravṛttāyāṃ rajanyāṃ ca candrasyodayanena ca

    7.26.8

    rāvaṇaḥ sumahāvīryaḥ kāmabāṇavaśaṃ gataḥ viniśvasya viniśvasya śaśinaṃ samavaikṣata

    7.26.9

    etasminn antare tatra divyapuṣpavibhūṣitā sarvāpsarovarā rambhā pūrṇacandranibhānanā

    7.26.10

    kṛtair viśeṣakair ārdraiḥ ṣaḍartukusumotsavaiḥ nīlaṃ satoyameghābhaṃ vastraṃ samavaguṇṭhitā

    7.26.11

    yasya vaktraṃ śaśinibhaṃ bhruvau cāpanibhe śubhe ūrū karikarākārau karau pallavakomalau sainyamadhyena gacchantī rāvaṇenopalakṣitā

    7.26.12

    tāṃ samutthāya rakṣendraḥ kāmabāṇabalārditaḥ kare gṛhītvā gacchantīṃ smayamāno 'bhyabhāṣata

    7.26.13

    kva gacchasi varārohe kāṃ siddhiṃ bhajase svayam kasyābhyudayakālo 'yaṃ yas tvāṃ samupabhokṣyate

    7.26.14

    tavānanarasasyādya padmotpalasugandhinaḥ sudhāmṛtarasasyeva ko 'dya tṛptiṃ gamiṣyati

    7.26.15

    svarṇakumbhanibhau pīnau śubhau bhīru nirantarau kasyorasthalasaṃsparśaṃ dāsyatas te kucāv imau

    7.26.16

    suvarṇacakrapratimaṃ svarṇadāmacitaṃ pṛthu adhyārokṣyati kas te 'dya svargaṃ jaghanarūpiṇam

    7.26.17

    madviśiṣṭaḥ pumān ko 'nyaḥ śakro viṣṇur athāśvinau mām atītya hi yasya tvaṃ yāsi bhīru na śobhanam

    7.26.18

    viśrama tvaṃ pṛthuśroṇi śilātalam idaṃ śubham trailokye yaḥ prabhuś caiva tulyo mama na vidyate

    7.26.19

    tad eṣa prāñjaliḥ prahvo yācate tvāṃ daśānanaḥ yaḥ prabhuś cāpi bhartā ca trailokyasya bhajasva mām

    7.26.20

    evam uktābravīd rambhā vepamānā kṛtāñjaliḥ prasīda nārhase vaktum īdṛśaṃ tvaṃ hi me guruḥ

    7.26.21

    anyebhyo 'pi tvayā rakṣyā prāpnuyāṃ dharṣaṇaṃ yadi dharmataś ca snuṣā te 'haṃ tattvam etad bravīmi te

    7.26.22

    abravīt tāṃ daśagrīvaś caraṇādhomukhīṃ sthitām sutasya yadi me bhāryā tatas tvaṃ me snuṣā bhaveḥ

    7.26.23

    bāḍham ity eva sā rambhā prāha rāvaṇam uttaram dharmatas te sutasyāhaṃ bhāryā rākṣasapuṃgava

    7.26.24

    putraḥ priyataraḥ prāṇair bhrātur vaiśravaṇasya te khyāto yas triṣu lokeṣu nalakūbara ity asau

    7.26.25

    dharmato yo bhaved vipraḥ kṣatriyo vīryato bhavet krodhād yaś ca bhaved agniḥ kṣāntyā ca vasudhāsamaḥ

    7.26.26

    tasyāsmi kṛtasaṃketā lokapālasutasya vai tam uddiśya ca me sarvaṃ vibhūṣaṇam idaṃ kṛtam

    7.26.27

    yasya tasya hi nānyasya bhāvo māṃ prati tiṣṭhati tena satyena māṃ rājan moktum arhasy ariṃdama

    7.26.28

    sa hi tiṣṭhati dharmātmā sāmprataṃ matsamutsukaḥ tan na vighnaṃ sutasyeha kartum arhasi muñca mām

    7.26.29

    sadbhir ācaritaṃ mārgaṃ gaccha rākṣasapuṃgava mānanīyo mayā hi tvaṃ lālanīyā tathāsmi te

    7.26.30

    evaṃ bruvāṇāṃ rambhāṃ tāṃ dharmārthasahitaṃ vacaḥ nirbhartsya rākṣaso mohāt pratigṛhya balād balī kāmamohābhisaṃrabdho maithunāyopacakrame

    7.26.31

    sā vimuktā tato rambhā bhraṣṭamālyavibhūṣaṇā gajendrākrīḍamathitā nadīvākulatāṃ gatā

    7.26.32

    sā vepamānā lajjantī bhītā karakṛtāñjaliḥ nalakūbaram āsādya pādayor nipapāta ha

    7.26.33

    tadavasthāṃ ca tāṃ dṛṣṭvā mahātmā nalakūbaraḥ abravīt kim idaṃ bhadre pādayoḥ patitāsi me

    7.26.34

    sā tu niśvasamānā ca vepamānātha sāñjaliḥ tasmai sarvaṃ yathātathyam ākhyātum upacakrame

    7.26.35

    eṣa deva daśagrīvaḥ prāpto gantuṃ triviṣṭapam tena sainyasahāyena niśeha pariṇāmyate

    7.26.36

    āyāntī tena dṛṣṭāsmi tvatsakāśam ariṃdama gṛhītvā tena pṛṣṭāsmi kasya tvam iti rakṣasā

    7.26.37

    mayā tu sarvaṃ yat satyaṃ tad dhi tasmai niveditam kāmamohābhibhūtātmā nāśrauṣīt tad vaco mama

    7.26.38

    yācyamāno mayā deva snuṣā te 'ham iti prabho tat sarvaṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā balāt tenāsmi dharṣitā

    7.26.39

    evaṃ tvam aparādhaṃ me kṣantum arhasi mānada na hi tulyaṃ balaṃ saumya striyāś ca puruṣasya ca

    7.26.40

    evaṃ śrutvā tu saṃkruddhas tadā vaiśvaraṇātmajaḥ dharṣaṇāṃ tāṃ parāṃ śrutvā dhyānaṃ saṃpraviveśa ha

    7.26.41

    tasya tat karma vijñāya tadā vaiśravaṇātmajaḥ muhūrtād roṣatāmrākṣas toyaṃ jagrāha pāṇinā

    7.26.42

    gṛhītvā salilaṃ divyam upaspṛśya yathāvidhi utsasarja tadā śāpaṃ rākṣasendrāya dāruṇam

    7.26.43

    akāmā tena yasmāt tvaṃ balād bhadre pradharṣitā tasmāt sa yuvatīm anyāṃ nākāmām upayāsyati

    7.26.44

    yadā tv akāmāṃ kāmārto dharṣayiṣyati yoṣitam mūrdhā tu saptadhā tasya śakalībhavitā tadā

    7.26.45

    tasminn udāhṛte śāpe jvalitāgnisamaprabhe devadundubhayo neduḥ puṣpavṛṣṭiś ca khāc cyutā

    7.26.46

    prajāpatimukhāś cāpi sarve devāḥ praharṣitāḥ jñātvā lokagatiṃ sarvāṃ tasya mṛtyuṃ ca rakṣasaḥ

    7.26.47

    śrutvā tu sa daśagrīvas taṃ śāpaṃ romaharṣaṇam nārīṣu maithunaṃ bhāvaṃ nākāmāsv abhyarocayat

    7.27.1

    kailāsaṃ laṅghayitvātha daśagrīvaḥ sarākṣasaḥ āsasāda mahātejā indralokaṃ niśācaraḥ

    7.27.2

    tasya rākṣasasainyasya samantād upayāsyataḥ devalokaṃ yayau śabdo bhidyamānārṇavopamaḥ

    7.27.3

    śrutvā tu rāvaṇaṃ prāptam indraḥ saṃcalitāsanaḥ abravīt tatra tān devān sarvān eva samāgatān

    7.27.4

    ādityān savasūn rudrān viśvān sādhyān marudgaṇān sajjībhavata yuddhārthaṃ rāvaṇasya durātmanaḥ

    7.27.5

    evam uktās tu śakreṇa devāḥ śakrasamā yudhi saṃnahyanta mahāsattvā yuddhaśraddhāsamanvitāḥ

    7.27.6

    sa tu dīnaḥ paritrasto mahendro rāvaṇaṃ prati viṣṇoḥ samīpam āgatya vākyam etad uvāca ha

    7.27.7

    viṣṇo kathaṃ kariṣyāmo mahāvīryaparākrama asau hi balavān rakṣo yuddhārtham abhivartate

    7.27.8

    varapradānād balavān na khalv anyena hetunā tac ca satyaṃ hi kartavyaṃ vākyaṃ deva prajāpateḥ

    7.27.9

    tad yathā namucir vṛtro balir narakaśambarau tvan mataṃ samavaṣṭabhya yathā dagdhās tathā kuru

    7.27.10

    na hy anyo deva devānām āpatsu sumahābala gatiḥ parāyaṇaṃ vāsti tvām ṛte puruṣottama

    7.27.11

    tvaṃ hi nārāyaṇaḥ śrīmān padmanābhaḥ sanātanaḥ tvayāhaṃ sthāpitaś caiva devarājye sanātane

    7.27.12

    tad ākhyāhi yathātattvaṃ devadeva mama svayam asicakrasahāyas tvaṃ yudhyase saṃyuge ripum

    7.27.13

    evam uktaḥ sa śakreṇa devo nārāyaṇaḥ prabhuḥ abravīn na paritrāsaḥ kāryas te śrūyatāṃ ca me

    7.27.14

    na tāvad eṣa durvṛttaḥ śakyo daivatadānavaiḥ hantuṃ yudhi samāsādya varadānena durjayaḥ

    7.27.15

    sarvathā tu mahat karma kariṣyati balotkaṭaḥ rakṣaḥ putrasahāyo 'sau dṛṣṭam etan nisargataḥ

    7.27.16

    bravīṣi yat tu māṃ śakra saṃyuge yotsyasīti ha naivāhaṃ pratiyotsye taṃ rāvaṇaṃ rākṣasādhipam

    7.27.17

    anihatya ripuṃ viṣṇur na hi pratinivartate durlabhaś caiṣa kāmo 'dya varam āsādya rākṣase

    7.27.18

    pratijānāmi devendra tvatsamīpaṃ śatakrato rākṣasasyāham evāsya bhavitā mṛtyukāraṇam

    7.27.19

    aham enaṃ vadhiṣyāmi rāvaṇaṃ sasutaṃ yudhi devatās toṣayiṣyāmi jñātvā kālam upasthitam

    7.27.20

    etasminn antare nādaḥ śuśruve rajanīkṣaye tasya rāvaṇasainyasya prayuddhasya samantataḥ

    7.27.21

    atha yuddhaṃ samabhavad devarākṣasayos tadā ghoraṃ tumulanirhrādaṃ nānāpraharaṇāyudham

    7.27.22

    etasminn antare śūrā rākṣasā ghoradarśanāḥ yuddhārtham abhyadhāvanta sacivā rāvaṇājñayā

    7.27.23

    mārīcaś ca prahastaś ca mahāpārśvamahodarau akampano nikumbhaś ca śukaḥ sāraṇa eva ca

    7.27.24

    saṃhrādir dhūmaketuś ca mahādaṃṣṭro mahāmukhaḥ jambumālī mahāmālī virūpākṣaś ca rākṣasaḥ

    7.27.25

    etaiḥ sarvair mahāvīryair vṛto rākṣasapuṃgavaḥ rāvaṇasyāryakaḥ sainyaṃ sumālī praviveśa ha

    7.27.26

    sa hi devagaṇān sarvān nānāpraharaṇaiḥ śitaiḥ vidhvaṃsayati saṃkruddhaḥ saha taiḥ kṣaṇadācaraiḥ

    7.27.27

    etasminn antare śūro vasūnām aṣṭamo vasuḥ sāvitra iti vikhyātaḥ praviveśa mahāraṇam

    7.27.28

    tato yuddhaṃ samabhavat surāṇāṃ rākṣasaiḥ saha kruddhānāṃ rakṣasāṃ kīrtiṃ samareṣv anivartinām

    7.27.29

    tatas te rākṣasāḥ śūrā devāṃs tān samare sthitān nānāpraharaṇair ghorais jaghnuḥ śatasahasraśaḥ

    7.27.30

    surās tu rākṣasān ghorān mahāvīryān svatejasā samare vividhaiḥ śastrair anayan yamasādanam

    7.27.31

    etasminn antare śūraḥ sumālī nāma rākṣasaḥ nānāpraharaṇaiḥ kruddho raṇam evābhyavartata

    7.27.32

    devānāṃ tad balaṃ sarvaṃ nānāpraharaṇaiḥ śitaiḥ vidhvaṃsayati saṃkruddho vāyur jaladharān iva

    7.27.33

    te mahābāṇavarṣaiś ca śūlaiḥ prāsaiś ca dāruṇaiḥ pīḍyamānāḥ surāḥ sarve na vyatiṣṭhan samāhitāḥ

    7.27.34

    tato vidrāvyamāṇeṣu tridaśeṣu sumālinā vasūnām aṣṭamo devaḥ sāvitro vyavatiṣṭhata

    7.27.35

    saṃvṛtaḥ svair anīkais tu praharantaṃ niśācaram vikrameṇa mahātejā vārayām āsa saṃyuge

    7.27.36

    sumattayos tayor āsīd yuddhaṃ loke sudāruṇam sumālino vasoś caiva samareṣv anivartinoḥ

    7.27.37

    tatas tasya mahābāṇair vasunā sumahātmanā mahān sa pannagarathaḥ kṣaṇena vinipātitaḥ

    7.27.38

    hatvā tu saṃyuge tasya rathaṃ bāṇaśataiḥ śitaiḥ gadāṃ tasya vadhārthāya vasur jagrāha pāṇinā

    7.27.39

    tāṃ pradīptāṃ pragṛhyāśu kāladaṇḍanibhāṃ śubhām tasya mūrdhani sāvitraḥ sumāler vinipātayat

    7.27.40

    tasya mūrdhani solkābhā patantī ca tadā babhau sahasrākṣasamutsṛṣṭā girāv iva mahāśaniḥ

    7.27.41

    tasya naivāsthi kāyo vā na māṃsaṃ dadṛśe tadā gadayā bhasmasādbhūto raṇe tasmin nipātitaḥ

    7.27.42

    taṃ dṛṣṭvā nihataṃ saṃkhye rākṣasās te samantataḥ dudruvuḥ sahitāḥ sarve krośamānā mahāsvanam

    7.28.1

    sumālinaṃ hataṃ dṛṣṭvā vasunā bhasmasātkṛtam vidrutaṃ cāpi svaṃ sainyaṃ lakṣayitvārditaṃ śaraiḥ

    7.28.2

    tataḥ sa balavān kruddho rāvaṇasya suto yudhi nivartya rākṣasān sarvān meghanādo vyatiṣṭhata

    7.28.3

    sa rathenāgnivarṇena kāmagena mahārathaḥ abhidudrāva senāṃ tāṃ vanāny agnir iva jvalan

    7.28.4

    tataḥ praviśatas tasya vividhāyudhadhāriṇaḥ vidudruvur diśaḥ sarvā devās tasya ca darśanāt

    7.28.5

    na tatrāvasthitaḥ kaś cid raṇe tasya yuyutsataḥ sarvān āvidhya vitrastān dṛṣṭvā śakro 'bhyabhāṣata

    7.28.6

    na bhetavyaṃ na gantavyaṃ nivartadhvaṃ raṇaṃ prati eṣa gacchati me putro yuddhārtham aparājitaḥ

    7.28.7

    tataḥ śakrasuto devo jayanta iti viśrutaḥ rathenādbhutakalpena saṃgrāmam abhivartata

    7.28.8

    tatas te tridaśāḥ sarve parivārya śacīsutam rāvaṇasya sutaṃ yuddhe samāsādya vyavasthitāḥ

    7.28.9

    teṣāṃ yuddhaṃ mahad abhūt sadṛśaṃ devarakṣasām kṛte mahendraputrasya rākṣasendrasutasya ca

    7.28.10

    tato mātaliputre tu gomukhe rākṣasātmajaḥ sārathau pātayām āsa śarān kāñcanabhūṣaṇān

    7.28.11

    śacīsutas tv api tathā jayantas tasya sārathim taṃ caiva rāvaṇiṃ kruddhaḥ pratyavidhyad raṇājire

    7.28.12

    tataḥ kruddho mahātejā rakṣo visphāritekṣaṇaḥ rāvaṇiḥ śakraputraṃ taṃ śaravarṣair avākirat

    7.28.13

    tataḥ pragṛhya śastrāṇi sāravanti mahānti ca śataghnīs tomarān prāsān gadākhaḍgaparaśvadhān sumahānty adriśṛṅgāṇi pātayām āsa rāvaṇiḥ

    7.28.14

    tataḥ pravyathitā lokāḥ saṃjajñe ca tamo mahat tasya rāvaṇaputrasya tadā śatrūn abhighnataḥ

    7.28.15

    tatas tad daivatabalaṃ samantāt taṃ śacīsutam bahuprakāram asvasthaṃ tatra tatra sma dhāvati

    7.28.16

    nābhyajānaṃs tadānyonyaṃ śatrūn vā daivatāni vā tatra tatra viparyastaṃ samantāt paridhāvitam

    7.28.17

    etasminn antare śūraḥ pulomā nāma vīryavān daiteyas tena saṃgṛhya śacīputro 'pavāhitaḥ

    7.28.18

    gṛhītvā taṃ tu naptāraṃ praviṣṭaḥ sa mahodadhim mātāmaho 'ryakas tasya paulomī yena sā śacī

    7.28.19

    praṇāśaṃ dṛśya tu surā jayantasyātidāruṇam vyathitāś cāprahṛṣṭāś ca samantād vipradudruvuḥ

    7.28.20

    rāvaṇis tv atha saṃhṛṣṭo balaiḥ parivṛtaḥ svakaiḥ abhyadhāvata devāṃs tān mumoca ca mahāsvanam

    7.28.21

    dṛṣṭvā praṇāśaṃ putrasya rāvaṇeś cāpi vikramam mātaliṃ prāha devendro rathaḥ samupanīyatām

    7.28.22

    sa tu divyo mahābhīmaḥ sajja eva mahārathaḥ upasthito mātalinā vāhyamāno manojavaḥ

    7.28.23

    tato meghā rathe tasmiṃs taḍidvanto mahāsvanāḥ agrato vāyucapalā gacchanto vyanadaṃs tadā

    7.28.24

    nānāvādyāni vādyanta stutayaś ca samāhitāḥ nanṛtuś cāpsaraḥsaṃghāḥ prayāte vāsave raṇam

    7.28.25

    rudrair vasubhir ādityaiḥ sādhyaiś ca samarudgaṇaiḥ vṛto nānāpraharaṇair niryayau tridaśādhipaḥ

    7.28.26

    nirgacchatas tu śakrasya paruṣaṃ pavano vavau bhāskaro niṣprabhaś cāsīn maholkāś ca prapedire

    7.28.27

    etasminn antare śūro daśagrīvaḥ pratāpavān āruroha rathaṃ divyaṃ nirmitaṃ viśvakarmaṇā

    7.28.28

    pannagaiḥ sumahākāyair veṣṭitaṃ lomaharṣaṇaiḥ yeṣāṃ niśvāsavātena pradīptam iva saṃyugam

    7.28.29

    daityair niśācaraiḥ śūrai rathaḥ saṃparivāritaḥ samarābhimukho divyo mahendram abhivartata

    7.28.30

    putraṃ taṃ vārayitvāsau svayam eva vyavasthitaḥ so 'pi yuddhād viniṣkramya rāvaṇiḥ samupāviśat

    7.28.31

    tato yuddhaṃ pravṛttaṃ tu surāṇāṃ rākṣasaiḥ saha śastrābhivarṣaṇaṃ ghoraṃ meghānām iva saṃyuge

    7.28.32

    kumbhakarṇas tu duṣṭātmā nānāpraharaṇodyataḥ nājñāyata tadā yuddhe saha kenāpy ayudhyata

    7.28.33

    dantair bhujābhyāṃ padbhyāṃ ca śaktitomarasāyakaiḥ yena kenaiva saṃrabdhas tāḍayām āsa vai surān

    7.28.34

    tato rudrair mahābhāgaiḥ sahādityair niśācaraḥ prayuddhas taiś ca saṃgrāme kṛttaḥ śastrair nirantaram

    7.28.35

    tatas tad rākṣasaṃ sainyaṃ tridaśaiḥ samarudgaṇaiḥ raṇe vidrāvitaṃ sarvaṃ nānāpraharaṇaiḥ śitaiḥ

    7.28.36

    ke cid vinihatāḥ śastrair veṣṭanti sma mahītale vāhaneṣv avasaktāś ca sthitā evāpare raṇe

    7.28.37

    rathān nāgān kharān uṣṭrān pannagāṃs turagāṃs tathā śiṃśumārān varāhāṃś ca piśācavadanāṃs tathā

    7.28.38

    tān samāliṅgya bāhubhyāṃ viṣṭabdhāḥ ke cid ucchritāḥ devais tu śastrasaṃviddhā mamrire ca niśācaraḥ

    7.28.39

    citrakarma ivābhāti sa teṣāṃ raṇasaṃplavaḥ nihatānāṃ pramattānāṃ rākṣasānāṃ mahītale

    7.28.40

    śoṇitodaka niṣyandākaṅkagṛdhrasamākulā pravṛttā saṃyugamukhe śastragrāhavatī nadī

    7.28.41

    etasminn antare kruddho daśagrīvaḥ pratāpavān nirīkṣya tad balaṃ sarvaṃ daivatair vinipātitam

    7.28.42

    sa taṃ prativigāhyāśu pravṛddhaṃ sainyasāgaram tridaśān samare nighnañ śakram evābhyavartata

    7.28.43

    tataḥ śakro mahac cāpaṃ visphārya sumahāsvanam yasya visphāraghoṣeṇa svananti sma diśo daśa

    7.28.44

    tad vikṛṣya mahac cāpam indro rāvaṇamūrdhani nipātayām āsa śarān pāvakādityavarcasaḥ

    7.28.45

    tathaiva ca mahābāhur daśagrīvo vyavasthitaḥ śakraṃ kārmukavibhraṣṭaiḥ śaravarṣair avākirat

    7.28.46

    prayudhyator atha tayor bāṇavarṣaiḥ samantataḥ nājñāyata tadā kiṃ cit sarvaṃ hi tamasā vṛtam

    7.29.1

    tatas tamasi saṃjāte rākṣasā daivataiḥ saha ayudhyanta balonmattāḥ sūdayantaḥ parasparam

    7.29.2

    tatas tu devasainyena rākṣasānāṃ mahad balam daśāṃśaṃ sthāpitaṃ yuddhe śeṣaṃ nītaṃ yamakṣayam

    7.29.3

    tasmiṃs tu tamasā naddhe sarve te devarākṣasāḥ anyonyaṃ nābhyajānanta yudhyamānāḥ parasparam

    7.29.4

    indraś ca rāvaṇaś caiva rāvaṇiś ca mahābalaḥ tasmiṃs tamojālavṛte moham īyur na te trayaḥ

    7.29.5

    sa tu dṛṣṭvā balaṃ sarvaṃ nihataṃ rāvaṇo raṇe krodham abhyāgamat tīvraṃ mahānādaṃ ca muktavān

    7.29.6

    krodhāt sūtaṃ ca durdharṣaḥ syandanastham uvāca ha parasainyasya madhyena yāvadantaṃ nayasva mām

    7.29.7

    adyaitāṃs tridaśān sarvān vikramaiḥ samare svayam nānāśastrair mahāsārair nāśayāmi nabhastalāt

    7.29.8

    aham indraṃ vadhiṣyāmi varuṇaṃ dhanadaṃ yamam tridaśān vinihatyāśu svayaṃ sthāsyāmy athopari

    7.29.9

    viṣādo na ca kartavyaḥ śīghraṃ vāhaya me ratham dviḥ khalu tvāṃ bravīmy adya yāvadantaṃ nayasva mām

    7.29.10

    ayaṃ sa nandanoddeśo yatra vartāmahe vayam naya mām adya tatra tvam udayo yatra parvataḥ

    7.29.11

    tasya tad vacanaṃ śrutvā turagān sa manojavān ādideśātha śatrūṇāṃ madhyenaiva ca sārathiḥ

    7.29.12

    tasya taṃ niścayaṃ jñātvā śakro deveśvaras tadā rathasthaḥ samarasthāṃs tān devān vākyam athābravīt

    7.29.13

    surāḥ śṛṇuta madvākyaṃ yat tāvan mama rocate jīvann eva daśagrīvaḥ sādhu rakṣo nigṛhyatām

    7.29.14

    eṣa hy atibalaḥ sainye rathena pavanaujasā gamiṣyati pravṛddhormiḥ samudra iva parvaṇi

    7.29.15

    na hy eṣa hantuṃ śakyo 'dya varadānāt sunirbhayaḥ tad grahīṣyāmahe rakṣo yattā bhavata saṃyuge

    7.29.16

    yathā baliṃ nigṛhyaitat trailokyaṃ bhujyate mayā evam etasya pāpasya nigraho mama rocate

    7.29.17

    tato 'nyaṃ deśam āsthāya śakraḥ saṃtyajya rāvaṇam ayudhyata mahātejā rākṣasān nāśayan raṇe

    7.29.18

    uttareṇa daśagrīvaḥ praviveśānivartitaḥ dakṣiṇena tu pārśvena praviveśa śatakratuḥ

    7.29.19

    tataḥ sa yojanaśataṃ praviṣṭo rākṣasādhipaḥ devatānāṃ balaṃ kṛtsnaṃ śaravarṣair avākirat

    7.29.20

    tataḥ śakro nirīkṣyātha praviṣṭaṃ taṃ balaṃ svakam nyavartayad asaṃbhrāntaḥ samāvṛtya daśānanam

    7.29.21

    etasminn antare nādo mukto dānavarākṣasaiḥ hā hatāḥ smeti taṃ dṛṣṭvā grastaṃ śakreṇa rāvaṇam

    7.29.22

    tato rathaṃ samāruhya rāvaṇiḥ krodhamūrchitaḥ tat sainyam atisaṃkruddhaḥ praviveśa sudāruṇam

    7.29.23

    sa tāṃ praviśya māyāṃ tu dattāṃ gopatinā purā adṛśyaḥ sarvabhūtānāṃ tat sainyaṃ samavākirat

    7.29.24

    tataḥ sa devān saṃtyajya śakram evābhyayād drutam mahendraś ca mahātejā na dadarśa sutaṃ ripoḥ

    7.29.25

    sa mātaliṃ hayāṃś caiva tāḍayitvā śarottamaiḥ mahendraṃ bāṇavarṣeṇa śīghrahasto hy avākirat

    7.29.26

    tataḥ śakro rathaṃ tyaktva visṛjya ca sa mātalim airāvataṃ samāruhya mṛgayām āsa rāvaṇim

    7.29.27

    sa tu māyā balād rakṣaḥ saṃgrāme nābhyadṛśyata kiramāṇaḥ śaraughena mahendram amitaujasaḥ

    7.29.28

    sa taṃ yadā pariśrāntam indraṃ mene 'tha rāvaṇiḥ tadainaṃ māyayā baddhvā svasainyam abhito 'nayat

    7.29.29

    taṃ dṛṣṭvātha balāt tasmin māyayāpahṛtaṃ raṇe mahendram amarāḥ sarve kiṃ nv etad iti cukruśuḥ na hi dṛśyati vidyāvān māyayā yena nīyate

    7.29.30

    etasminn antare cāpi sarve suragaṇās tadā abhyadravan susaṃkruddhā rāvaṇaṃ śastravṛṣṭibhiḥ

    7.29.31

    rāvaṇas tu samāsādya vasvādityamarudgaṇān na śaśāka raṇe sthātuṃ na yoddhuṃ śastrapīḍitaḥ

    7.29.32

    taṃ tu dṛṣṭvā pariśrāntaṃ prahārair jarjaracchavim rāvaṇiḥ pitaraṃ yuddhe 'darśanastho 'bravīd idam

    7.29.33

    āgaccha tāta gacchāvo nivṛttaṃ raṇakarma tat jitaṃ te viditaṃ bho 'stu svastho bhava gatajvaraḥ

    7.29.34

    ayaṃ hi surasainyasya trailokyasya ca yaḥ prabhuḥ sa gṛhīto mayā śakro bhagnamānāḥ surāḥ kṛtāḥ

    7.29.35

    yatheṣṭaṃ bhuṅkṣva trailokyaṃ nigṛhya ripum ojasā vṛthā te kiṃ śramaṃ kṛtvā yuddhaṃ hi tava niṣphalam

    7.29.36

    sa daivatabalāt tasmān nivṛtto raṇakarmaṇaḥ tac chrutvā rāvaṇer vākyaṃ svasthacetā daśānanaḥ

    7.29.37

    atha raṇavigatajvaraḥ prabhur vijayam avāpya niśācarādhipaḥ bhavanam abhi tato jagāma hṛṣṭaḥ svasutam avāpya ca vākyam abravīt

    7.29.38

    atibalasadṛśaiḥ parākramais tair mama kulamānavivardhanaṃ kṛtam yad amarasamavikrama tvayā tridaśapatis tridaśāś ca nirjitāḥ

    7.29.39

    tvaritam upanayasva vāsavaṃ nagaram ito vraja sainyasaṃvṛtaḥ aham api tava gacchato drutaṃ saha sacivair anuyāmi pṛṣṭhataḥ

    7.29.40

    atha sa balavṛtaḥ savāhanas tridaśapatiṃ parigṛhya rāvaṇiḥ svabhavanam upagamya rākṣaso muditamanā visasarja rākṣasān

    7.30.1

    jite mahendre 'tibale rāvaṇasya sutena vai prajāpatiṃ puraskṛtya gatā laṅkāṃ surās tadā

    7.30.2

    taṃ rāvaṇaṃ samāsādya putrabhrātṛbhir āvṛtam abravīd gagane tiṣṭhan sāntvapūrvaṃ prajāpatiḥ

    7.30.3

    vatsa rāvaṇa tuṣṭo 'smi tava putrasya saṃyuge aho 'sya vikramaudāryaṃ tava tulyo 'dhiko 'pi vā

    7.30.4

    jitaṃ hi bhavatā sarvaṃ trailokyaṃ svena tejasā kṛtā pratijñā saphalā prīto 'smi svasutena vai

    7.30.5

    ayaṃ ca putro 'tibalas tava rāvaṇarāvaṇiḥ indrajit tv iti vikhyāto jagaty eṣa bhaviṣyati

    7.30.6

    balavāñ śatrunirjetā bhaviṣyaty eṣa rākṣasaḥ yam āśritya tvayā rājan sthāpitās tridaśā vaśe

    7.30.7

    tan mucyatāṃ mahābāho mahendraḥ pākaśāsanaḥ kiṃ cāsya mokṣaṇārthāya prayacchanti divaukasaḥ

    7.30.8

    athābravīn mahātejā indrajit samitiṃjayaḥ amaratvam ahaṃ deva vṛṇomīhāsya mokṣaṇe

    7.30.9

    abravīt tu tadā devo rāvaṇiṃ kamalodbhavaḥ nāsti sarvāmaratvaṃ hi keṣāṃ cit prāṇināṃ bhuvi

    7.30.10

    athābravīt sa tatrastham indrajit padmasaṃbhavam śrūyatāṃ yā bhavet siddhiḥ śatakratuvimokṣaṇe

    7.30.11

    mameṣṭaṃ nityaśo deva havyaiḥ saṃpūjya pāvakam saṃgrāmam avatartuṃ vai śatrunirjayakāṅkṣiṇaḥ

    7.30.12

    tasmiṃś ced asamāpte tu japyahome vibhāvasoḥ yudhyeyaṃ deva saṃgrāme tadā me syād vināśanam

    7.30.13

    sarvo hi tapasā caiva vṛṇoty amaratāṃ pumān vikrameṇa mayā tv etad amaratvaṃ pravartitam

    7.30.14

    evam astv iti taṃ prāha vākyaṃ devaḥ prajāpatiḥ muktaś cendrajitā śakro gatāś ca tridivaṃ surāḥ

    7.30.15

    etasminn antare śakro dīno bhraṣṭāmbarasrajaḥ rāma cintāparītātmā dhyānatatparatāṃ gataḥ

    7.30.16

    taṃ tu dṛṣṭvā tathābhūtaṃ prāha devaḥ prajāpatiḥ śakrakrato kim utkaṇṭhāṃ karoṣi smara duṣkṛtam

    7.30.17

    amarendra mayā bahvyaḥ prajāḥ sṛṣṭāḥ purā prabho ekavarṇāḥ samābhāṣā ekarūpāś ca sarvaśaḥ

    7.30.18

    tāsāṃ nāsti viśeṣo hi darśane lakṣaṇe 'pi vā tato 'ham ekāgramanās tāḥ prajāḥ paryacintayam

    7.30.19

    so 'haṃ tāsāṃ viśeṣārthaṃ striyam ekāṃ vinirmame yad yat prajānāṃ pratyaṅgaṃ viśiṣṭaṃ tat tad uddhṛtam

    7.30.20

    tato mayā rūpaguṇair ahalyā strī vinirmitā ahalyety eva ca mayā tasyā nāma pravartitam

    7.30.21

    nirmitāyāṃ tu devendra tasyāṃ nāryāṃ surarṣabha bhaviṣyatīti kasyaiṣā mama cintā tato 'bhavat

    7.30.22

    tvaṃ tu śakra tadā nārīṃ jānīṣe manasā prabho sthānādhikatayā patnī mamaiṣeti puraṃdara

    7.30.23

    sā mayā nyāsabhūtā tu gautamasya mahātmanaḥ nyastā bahūni varṣāṇi tena niryātitā ca sā

    7.30.24

    tatas tasya parijñāya mayā sthairyaṃ mahāmuneḥ jñātvā tapasi siddhiṃ ca patnyarthaṃ sparśitā tadā

    7.30.25

    sa tayā saha dharmātmā ramate sma mahāmuniḥ āsan nirāśā devās tu gautame dattayā tayā

    7.30.26

    tvaṃ kruddhas tv iha kāmātmā gatvā tasyāśramaṃ muneḥ dṛṣṭavāṃś ca tadā tāṃ strīṃ dīptām agniśikhām iva

    7.30.27

    sā tvayā dharṣitā śakra kāmārtena samanyunā dṛṣṭas tvaṃ ca tadā tena āśrame paramarṣiṇā

    7.30.28

    tataḥ kruddhena tenāsi śaptaḥ paramatejasā gato 'si yena devendra daśābhāgaviparyayam

    7.30.29

    yasmān me dharṣitā patnī tvayā vāsava nirbhayam tasmāt tvaṃ samare rājañ śatruhastaṃ gamiṣyasi

    7.30.30

    ayaṃ tu bhāvo durbuddhe yas tvayeha pravartitaḥ mānuṣeṣv api sarveṣu bhaviṣyati na saṃśayaḥ

    7.30.31

    tatrādharmaḥ subalavān samutthāsyati yo mahān tatrārdhaṃ tasya yaḥ kartā tvayy ardhaṃ nipatiṣyati

    7.30.32

    na ca te sthāvaraṃ sthānaṃ bhaviṣyati puraṃdara etenādharmayogena yas tvayeha pravartitaḥ

    7.30.33

    yaś ca yaś ca surendraḥ syād dhruvaḥ sa na bhaviṣyati eṣa śāpo mayā mukta ity asau tvāṃ tadābravīt

    7.30.34

    tāṃ tu bhāryāṃ vinirbhartsya so 'bravīt sumahātapāḥ durvinīte vinidhvaṃsa mamāśramasamīpataḥ

    7.30.35

    rūpayauvanasaṃpannā yasmāt tvam anavasthitā tasmād rūpavatī loke na tvam ekā bhaviṣyasi

    7.30.36

    rūpaṃ ca tat prajāḥ sarvā gamiṣyanti sudurlabham yat tavedaṃ samāśritya vibhrame 'yam upasthitaḥ

    7.30.37

    tadā prabhṛti bhūyiṣṭhaṃ prajā rūpasamanvitāḥ śāpotsargād dhi tasyedaṃ muneḥ sarvam upāgatam

    7.30.38

    tat smara tvaṃ mahābāho duṣkṛtaṃ yat tvayā kṛtam yena tvaṃ grahaṇaṃ śatror gato nānyena vāsava

    7.30.39

    śīghraṃ yajasva yajñaṃ tvaṃ vaiṣṇavaṃ susamāhitaḥ pāvitas tena yajñena yāsyasi tridivaṃ tataḥ

    7.30.40

    putraś ca tava devendra na vinaṣṭo mahāraṇe nītaḥ saṃnihitaś caiva aryakeṇa mahodadhau

    7.30.41

    etac chrutvā mahendras tu yajñam iṣṭvā ca vaiṣṇavam punas tridivam ākrāmad anvaśāsac ca devatāḥ

    7.30.42

    etad indrajito rāma balaṃ yat kīrtitaṃ mayā nirjitas tena devendraḥ prāṇino 'nye ca kiṃ punaḥ

    7.31.1

    tato rāmo mahātejā vismayāt punar eva hi uvāca praṇato vākyam agastyam ṛṣisattamam

    7.31.2

    bhagavan kiṃ tadā lokāḥ śūnyā āsan dvijottama dharṣaṇāṃ yatra na prāpto rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ

    7.31.3

    utāho hīnavīryās te babhuvuḥ pṛthivīkṣitaḥ bahiṣkṛtā varāstraiś ca bahavo nirjitā nṛpāḥ

    7.31.4

    rāghavasya vacaḥ śrutvā agastyo bhagavān ṛṣiḥ uvāca rāmaṃ prahasan pitāmaha iveśvaram

    7.31.5

    sa evaṃ bādhamānas tu pārthivān pārthivarṣabha cacāra rāvaṇo rāma pṛthivyāṃ pṛthivīpate

    7.31.6

    tato māhiṣmatīṃ nāma purīṃ svargapurīprabhām saṃprāpto yatra sāmnidhyaṃ paramaṃ vasuretasaḥ

    7.31.7

    tulya āsīn nṛpas tasya pratāpād vasuretasaḥ arjuno nāma yasyāgniḥ śarakuṇḍe śayaḥ sadā

    7.31.8

    tam eva divasaṃ so 'tha haihayādhipatir balī arjuno narmadāṃ rantuṃ gataḥ strībhiḥ saheśvaraḥ

    7.31.9

    rāvaṇo rākṣasendras tu tasyāmātyān apṛcchata kvārjuno vo nṛpaḥ so 'dya śīghram ākhyātum arhatha

    7.31.10

    rāvaṇo 'ham anuprāpto yuddhepsur nṛvareṇa tu mamāgamanam avyagrair yuṣmābhiḥ saṃnivedyatām

    7.31.11

    ity evaṃ rāvaṇenoktās te 'mātyāḥ suvipaścitaḥ abruvan rākṣasapatim asāmnidhyaṃ mahīpateḥ

    7.31.12

    śrutvā viśravasaḥ putraḥ paurāṇām arjunaṃ gatam apasṛtyāgato vindhyaṃ himavatsaṃnibhaṃ girim

    7.31.13

    sa tam abhram ivāviṣṭam udbhrāntam iva medinīm apaśyad rāvaṇo vindhyam ālikhantam ivāmbaram

    7.31.14

    sahasraśikharopetaṃ siṃhādhyuṣitakandaram prapāta patitaiḥ śītaiḥ sāṭṭahāsam ivāmbubhiḥ

    7.31.15

    devadānavagandharvaiḥ sāpsarogaṇakiṃnaraiḥ sāha strībhiḥ krīḍamānaiḥ svargabhūtaṃ mahocchrayam

    7.31.16

    nadībhiḥ syandamānābhir agatipratimaṃ jalam sphuṭībhiś calajihvābhir vamantam iva viṣṭhitam

    7.31.17

    ulkāvantaṃ darīvantaṃ himavatsaṃnibhaṃ girim paśyamānas tato vindhyaṃ rāvaṇo narmadāṃ yayau

    7.31.18

    calopalajalāṃ puṇyāṃ paścimodadhigāminīm mahiṣaiḥ sṛmaraiḥ siṃhaiḥ śārdūlarkṣagajottamaiḥ uṣṇābhitaptais tṛṣitaiḥ saṃkṣobhitajalāśayām

    7.31.19

    cakravākaiḥ sakāraṇḍaiḥ sahaṃsajalakukkuṭaiḥ sārasaiś ca sadāmattaiḥ kokūjadbhiḥ samāvṛtām

    7.31.20

    phulladrumakṛtottaṃsāṃ cakravākayugastanīm vistīrṇapulinaśroṇīṃ haṃsāvalisumekhalām

    7.31.21

    puṣpareṇvanuliptāṅgīṃ jalaphenāmalāṃśukām jalāvagāhasaṃsparśāṃ phullotpalaśubhekṣaṇām

    7.31.22

    puṣpakād avaruhyāśu narmadāṃ saritāṃ varām iṣṭām iva varāṃ nārīm avagāhya daśānanaḥ

    7.31.23

    sa tasyāḥ puline ramye nānākusumaśobhite upopaviṣṭaḥ sacivaiḥ sārdhaṃ rākṣasapuṃgavaḥ narmadā darśajaṃ harṣam āptavān rākṣaseśvaraḥ

    7.31.24

    tataḥ salīlaṃ prahasān rāvaṇo rākṣasādhipaḥ uvāca sacivāṃs tatra mārīcaśukasāraṇān

    7.31.25

    eṣa raśmisahasreṇa jagat kṛtveva kāñcanam tīkṣṇatāpakaraḥ sūryo nabhaso madhyam āsthitaḥ mām āsīnaṃ viditveha candrāyāti divākaraḥ

    7.31.26

    narmadā jalaśītaś ca sugandhiḥ śramanāśanaḥ madbhayād anilo hy eṣa vāty asau susamāhitaḥ

    7.31.27

    iyaṃ cāpi saricchreṣṭhā narmadā narma vardhinī līnamīnavihaṃgormiḥ sabhayevāṅganā sthitā

    7.31.28

    tad bhavantaḥ kṣatāḥ śastrair nṛpair indrasamair yudhi candanasya raseneva rudhireṇa samukṣitāḥ

    7.31.29

    te yūyam avagāhadhvaṃ narmadāṃ śarmadāṃ nṛṇām mahāpadmamukhā mattā gaṅgām iva mahāgajāḥ

    7.31.30

    asyāṃ snātvā mahānadyāṃ pāpmānaṃ vipramokṣyatha

    7.31.31

    aham apy atra puline śaradindusamaprabhe puṣpopaharaṃ śanakaiḥ kariṣyāmi umāpateḥ

    7.31.32

    rāvaṇenaivam uktās tu mārīcaśukasāraṇāḥ samahodaradhūmrākṣā narmadām avagāhire

    7.31.33

    rākṣasendragajais tais tu kṣobhyate narmadā nadī vāmanāñjanapadmādyair gaṅgā iva mahāgajaiḥ

    7.31.34

    tatas te rākṣasāḥ snātvā narmadāyā varāmbhasi uttīrya puṣpāṇy ājahrur balyarthaṃ rāvaṇasya tu

    7.31.35

    narmadā puline ramye śubhrābhrasadṛśaprabhe rākṣasendrair muhūrtena kṛtaḥ puṣpamayo giriḥ

    7.31.36

    puṣpeṣūpahṛteṣv eva rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ avatīrṇo nadīṃ snātuṃ gaṅgātoyād ivāñjanaḥ

    7.31.37

    tatra snātvā ca vidhivaj japtvā japyam anuttamam narmadā salilāt tasmād uttatāra sa rāvaṇaḥ

    7.31.38

    rāvaṇaṃ prāñjaliṃ yāntam anvayuḥ saptarākṣasāḥ yatra yatra sa yāti sma rāvaṇo rākṣasādhipaḥ jāmbūnadamayaṃ liṅgaṃ tatra tatra sma nīyate

    7.31.39

    vālukavedimadhye tu tal liṅgaṃ sthāpya rāvaṇaḥ arcayām āsa gandhaiś ca puṣpaiś cāmṛtagandhibhiḥ

    7.31.40

    tataḥ satām ārtiharaṃ haraṃ paraṃ varapradaṃ candramayūkhabhūṣaṇam samarcayitvā sa niśācaro jagau prasārya hastān praṇanarta cāyatān

    7.32.1

    narmadā puline yatra rākṣasendraḥ sa rāvaṇaḥ puṣpopahāraṃ kurute tasmād deśād adūrataḥ

    7.32.2

    arjuno jayatāṃ śreṣṭho māhiṣmatyāḥ patiḥ prabhuḥ krīḍite saha nārībhir narmadātoyam āśritaḥ

    7.32.3

    tāsāṃ madhyagato rāja rarāja sa tato 'rjunaḥ kareṇūnāṃ sahasrasya madhyastha iva kuñjaraḥ

    7.32.4

    jijñāsuḥ sa tu bāhūnāṃ sahasrasyottamaṃ balam rurodha narmadā vegaṃ bāhubhiḥ sa tadārjunaḥ

    7.32.5

    kārtavīryabhujāsetuṃ taj jalaṃ prāpya nirmalam kūlāpahāraṃ kurvāṇaṃ pratisrotaḥ pradhāvati

    7.32.6

    samīnanakramakaraḥ sapuṣpakuśasaṃstaraḥ sa narmadāmbhaso vegaḥ prāvṛṭkāla ivābabhau

    7.32.7

    sa vegaḥ kārtavīryeṇa saṃpreṣiṭa ivāmbhasaḥ puṣpopahāraṃ tat sarvaṃ rāvaṇasya jahāra ha

    7.32.8

    rāvaṇo 'rdhasamāptaṃ tu utsṛjya niyamaṃ tadā narmadāṃ paśyate kāntāṃ pratikūlāṃ yathā priyām

    7.32.9

    paścimena tu taṃ dṛṣṭvā sāgarodgārasaṃnibham vardhantam ambhaso vegaṃ pūrvām āśāṃ praviśya tu

    7.32.10

    tato 'nudbhrāntaśakunāṃ svābhāvye parame sthitām nirvikārāṅganābhāsāṃ paśyate rāvaṇo nadīm

    7.32.11

    savyetarakarāṅgulyā saśabdaṃ ca daśānanaḥ vegaprabhavam anveṣṭuṃ so 'diśac chukasāraṇau

    7.32.12

    tau tu rāvaṇasaṃdiṣṭau bhrātarau śukasāraṇau vyomāntaracarau vīrau prasthitau paścimonmukhau

    7.32.13

    ardhayojanamātraṃ tu gatvā tau tu niśācarau paśyetāṃ puruṣaṃ toye krīḍantaṃ sahayoṣitam

    7.32.14

    bṛhatsālapratīkaśaṃ toyavyākulamūrdhajam madaraktāntanayanaṃ madanākāravarcasaṃ

    7.32.15

    nadīṃ bāhusahasreṇa rundhantam arimardanam giriṃ pādasahasreṇa rundhantam iva medinīm

    7.32.16

    bālānāṃ varanārīṇāṃ sahasreṇābhisaṃvṛtam samadānāṃ kareṇūnāṃ sahasreṇeva kuñjaram

    7.32.17

    tam adbhutatamaṃ dṛṣṭvā rākṣasau śukasāraṇau saṃnivṛttāv upāgamya rāvaṇaṃ tam athocatuḥ

    7.32.18

    bṛhatsālapratīkāśaḥ ko 'py asau rākṣaseśvara narmadāṃ rodhavad ruddhvā krīḍāpayati yoṣitaḥ

    7.32.19

    tena bāhusahasreṇa saṃniruddhajalā nadī sāgarodgārasaṃkāśān udgārān sṛjate muhuḥ

    7.32.20

    ity evaṃ bhāṣamāṇau tau niśamya śukasāraṇau rāvaṇo 'rjuna ity uktvā uttasthau yuddhalālasaḥ

    7.32.21

    arjunābhimukhe tasmin prasthite rākṣaseśvare sakṛd eva kṛto rāvaḥ saraktaḥ preṣito ghanaiḥ

    7.32.22

    mahodaramahāpārśvadhūmrākṣaśukasāraṇaiḥ saṃvṛto rākṣasendras tu tatrāgād yatra so 'rjunaḥ

    7.32.23

    nātidīrgheṇa kālena sa tato rākṣaso balī taṃ narmadā hradaṃ bhīmam ājagāmāñjanaprabhaḥ

    7.32.24

    sa tatra strīparivṛtaṃ vāśitābhir iva dvipam narendraṃ paśyate rājā rākṣasānāṃ tadārjunam

    7.32.25

    sa roṣād raktanayano rākṣasendro baloddhataḥ ity evam arjunāmātyān āha gambhīrayā girā

    7.32.26

    amātyāḥ kṣipram ākhyāta haihayasya nṛpasya vai yuddhārthaṃ samanuprāpto rāvaṇo nāma nāmataḥ

    7.32.27

    rāvaṇasya vacaḥ śrutvā mantriṇo 'thārjunasya te uttasthuḥ sāyudhās taṃ ca rāvaṇaṃ vākyam abruvan

    7.32.28

    yuddhasya kālo vijñātaḥ sādhu bhoḥ sādhu rāvaṇa yaḥ kṣībaṃ strīvṛtaṃ caiva yoddhum icchasi no nṛpam vāśitāmadhyagaṃ mattaṃ śārdūla iva kuñjaram

    7.32.29

    kṣamasvādya daśagrīva uṣyatāṃ rajanī tvayā yuddhaśraddhā tu yady asti śvas tāta samare 'rjunam

    7.32.30

    yadi vāpi tvarā tubhyaṃ yuddhatṛṣṇāsamāvṛtā nihatyāsmāṃs tato yuddham arjunenopayāsyasi

    7.32.31

    tatas te rāvaṇāmātyair amātyāḥ pārthivasya tu sūditāś cāpi te yuddhe bhakṣitāś ca bubhukṣitaiḥ

    7.32.32

    tato halahalāśabdo narmadā tira ābabhau arjunasyānuyātrāṇāṃ rāvaṇasya ca mantriṇām

    7.32.33

    iṣubhis tomaraiḥ śūlair vajrakalpaiḥ sakarṣaṇaiḥ sarāvaṇān ardayantaḥ samantāt samabhidrutāḥ

    7.32.34

    haihayādhipayodhānāṃ vega āsīt sudāruṇaḥ sanakramīnamakarasamudrasyeva nisvanaḥ

    7.32.35

    rāvaṇasya tu te 'mātyāḥ prahastaśukasāraṇāḥ kārtavīryabalaṃ kruddhā nirdahanty agnitejasaḥ

    7.32.36

    arjunāya tu tat karma rāvaṇasya samantriṇaḥ krīḍamānāya kathitaṃ puruṣair dvārarakṣibhiḥ

    7.32.37

    uktvā na bhetavyam iti strījanaṃ sa tato 'rjunaḥ uttatāra jalāt tasmād gaṅgātoyād ivāñjanaḥ

    7.32.38

    krodhadūṣitanetras tu sa tato 'rjuna pāvakaḥ prajajvāla mahāghoro yugānta iva pāvakaḥ

    7.32.39

    sa tūrṇataram ādāya varahemāṅgado gadām abhidravati rakṣāṃsi tamāṃsīva divākaraḥ

    7.32.40

    bāhuvikṣepakaraṇāṃ samudyamya mahāgadām gāruḍaṃ vegam āsthāya āpapātaiva so 'rjunaḥ

    7.32.41

    tasya margaṃ samāvṛtya vindhyo 'rkasyeva parvataḥ sthito vindhya ivākampyaḥ prahasto musalāyudhaḥ

    7.32.42

    tato 'sya musalaṃ ghoraṃ lohabaddhaṃ madoddhataḥ prahastaḥ preṣayan kruddho rarāsa ca yathāmbudaḥ

    7.32.43

    tasyāgre musalasyāgnir aśokāpīḍasaṃnibhaḥ prahastakaramuktasya babhūva pradahann iva

    7.32.44

    ādhāvamānaṃ musalaṃ kārtavīryas tadārjunaḥ nipuṇaṃ vañcayām āsa sagado gajavikramaḥ

    7.32.45

    tatas tam abhidudrāva prahastaṃ haihayādhipaḥ bhrāmayāṇo gadāṃ gurvīṃ pañcabāhuśatocchrayām

    7.32.46

    tenāhato 'tivegena prahasto gadayā tadā nipapāta sthitaḥ śailo vajrivajrahato yathā

    7.32.47

    prahastaṃ patitaṃ dṛṣṭvā mārīcaśukasāraṇāḥ samahodaradhūmrākṣā apasṛptā raṇājirāt

    7.32.48

    apakrānteṣv amātyeṣu prahaste ca nipātite rāvaṇo 'bhyadravat tūrṇam arjunaṃ nṛpasattamam

    7.32.49

    sahasrabāhos tad yuddhaṃ viṃśadbāhoś ca dāruṇam nṛparākṣasayos tatra ārabdhaṃ lomaharṣaṇam

    7.32.50

    sāgarāv iva saṃkṣubdhau calamūlāv ivācalau tejoyuktāv ivādityau pradahantāv ivānalau

    7.32.51

    baloddhatau yathā nāgau vāśitārthe yathā vṛṣau meghāv iva vinardantau siṃhāv iva balotkaṭau

    7.32.52

    rudrakālāv iva kruddhau tau tathā rākṣasārjunau parasparaṃ gadābhyāṃ tau tāḍayām āsatur bhṛśam

    7.32.53

    vajraprahārān acalā yathā ghorān viṣehire gadāprahārāṃs tadvat tau sahete nararākṣasau

    7.32.54

    yathāśaniravebhyas tu jāyate vai pratiśrutiḥ tathā tābhyāṃ gadāpātair diśaḥ sarvāḥ pratiśrutāḥ

    7.32.55

    arjunasya gadā sā tu pātyamānāhitorasi kāñcanābhaṃ nabhaś cakre vidyutsaudāmanī yathā

    7.32.56

    tathaiva rāvaṇenāpi pātyamānā muhur muhuḥ arjunorasi nirbhāti gadolkeva mahāgirau

    7.32.57

    nārjunaḥ khedam āpnoti na rākṣasagaṇeśvaraḥ samam āsīt tayor yuddhaṃ yathā pūrvaṃ balīndrayoḥ

    7.32.58

    śṛṅgair maharṣabhau yadvad dantāgrair iva kuñjarau parasparaṃ vinighnantau nararākṣasasattamau

    7.32.59

    tato 'rjunena kruddhena sarvaprāṇena sā gadā stanayor antare muktā rāvaṇasya mahāhave

    7.32.60

    varadānakṛtatrāṇe sā gadā rāvaṇorasi durbaleva yathā senā dvidhābhūtāpatat kṣitau

    7.32.61

    sa tv arjunapramuktena gadāpātena rāvaṇaḥ apāsarpad dhanurmātraṃ niṣasāda ca niṣṭanan

    7.32.62

    sa vihvalaṃ tad ālakṣya daśagrīvaṃ tato 'rjunaḥ sahasā pratijagrāha garutmān iva pannagam

    7.32.63

    sa taṃ bāhusahasreṇa balād gṛhya daśānanam babandha balavān rājā baliṃ nārāyaṇo yathā

    7.32.64

    badhyamāne daśagrīve siddhacāraṇadevatāḥ sādhvīti vādinaḥ puṣpaiḥ kiranty arjunamūrdhani

    7.32.65

    vyāghro mṛgam ivādāya siṃharāḍ iva dantinam rarāsa haihayo rājā harṣād ambudavan muhuḥ

    7.32.66

    prahastas tu samāśvasto dṛṣṭvā baddhaṃ daśānanam saha tai rākasaiḥ kruddha abhidudrāva pārthivam

    7.32.67

    naktaṃcarāṇāṃ vegas tu teṣām āpatatāṃ babhau uddhṛta ātapāpāye samudrāṇām ivādbhutaḥ

    7.32.68

    muñca muñceti bhāṣantas tiṣṭha tiṣṭheti cāsakṛt musalāni ca śūlāni utsasarjus tadārjune

    7.32.69

    aprāptāny eva tāny āśu asaṃbhrāntas tadārjunaḥ āyudhāny amarārīṇāṃ jagrāha ripusūdanaḥ

    7.32.70

    tatas tair eva rakṣāṃsi durdharaiḥ pravarāyudhaiḥ bhittvā vidrāvayām āsa vāyur ambudharān iva

    7.32.71

    rākṣasāṃs trāsayitvā tu kārtavīryārjunas tadā rāvaṇaṃ gṛhya nagaraṃ praviveśa suhṛdvṛtaḥ

    7.32.72

    sa kīryamāṇaḥ kusumākṣatotkarair dvijaiḥ sapauraiḥ puruhūtasaṃnibhaḥ tadārjunaḥ saṃpraviveśa tāṃ purīṃ baliṃ nigṛhyaiva sahasralocanaḥ

    7.33.1

    rāvaṇagrahaṇaṃ tat tu vāyugrahaṇasaṃnibham ṛṣiḥ pulastyaḥ śuśrāva kathitaṃ divi daivataiḥ

    7.33.2

    tataḥ putrasutasnehāt kampyamāno mahādhṛtiḥ māhiṣmatīpatiṃ draṣṭum ājagāma mahān ṛṣiḥ

    7.33.3

    sa vāyumārgam āsthāya vāyutulyagatir dvijaḥ purīṃ māhiṣmatīṃ prāpto manaḥsaṃtāpavikramaḥ

    7.33.4

    so 'marāvatisaṃkāśāṃ hṛṣṭapuṣṭajanāvṛtām praviveśa purīṃ brahmā indrasyevāmarāvatīm

    7.33.5

    pādacāram ivādityaṃ niṣpatantaṃ sudurdṛśam tatas te pratyabhijñāya arjunāya nyavedayan

    7.33.6

    pulastya iti taṃ śrutvā vacanaṃ haihayādhipaḥ śirasy añjalim uddhṛtya pratyudgacchad dvijottamam

    7.33.7

    purohito 'sya gṛhyārghyaṃ madhuparkaṃ tathaiva ca purastāt prayayau rājña indrasyeva bṛhaspatiḥ

    7.33.8

    tatas tam ṛṣim āyāntam udyantam iva bhāskaram arjuno dṛśya saṃprāptaṃ vavandendra iveśvaram

    7.33.9

    sa tasya madhuparkaṃ ca pādyam arghyaṃ ca dāpayan pulastyam āha rājendro harṣagadgadayā girā

    7.33.10

    adyeyam amarāvatyā tulyā māhiṣmatī kṛtā adyāhaṃ tu dvijendrendra yasmāt paśyāmi durdṛśam

    7.33.11

    adya me kuśalaṃ deva adya me kulam uddhṛtam yat te devagaṇair vandyau vande 'haṃ caraṇāv imau

    7.33.12

    idaṃ rājyam ime putrā ime dārā ime vayam brahman kiṃ kurma kiṃ kāryam ājñāpayatu no bhavān

    7.33.13

    taṃ dharme 'gniṣu bhṛtyeṣu śivaṃ pṛṣṭvātha pārthivam pulastyovāca rājānaṃ haihayānāṃ tadārjunam

    7.33.14

    rājendrāmalapadmākṣapūrṇacandranibhānana atulaṃ te balaṃ yena daśagrīvas tvayā jitaḥ

    7.33.15

    bhayād yasyāvatiṣṭhetāṃ niṣpandau sāgarānilau so 'yam adya tvayā baddhaḥ pautro me 'tīvadurjayaḥ

    7.33.16

    tat putraka yaśaḥ sphītaṃ nāma viśrāvitaṃ tvayā madvākyād yācyamāno 'dya muñca vatsa daśānanam

    7.33.17

    pulastyājñāṃ sa gṛhyātha akiṃcanavaco 'rjunaḥ mumoca pārthivendrendro rākṣasendraṃ prahṛṣṭavat

    7.33.18

    sa taṃ pramuktvā tridaśārim arjunaḥ prapūjya divyābharaṇasragambaraiḥ ahiṃsākaṃ sakhyam upetya sāgnikaṃ praṇamya sa brahmasutaṃ gṛhaṃ yayau

    7.33.19

    pulastyenāpi saṃgamya rākṣasendraḥ pratāpavān pariṣvaṅgakṛtātithyo lajjamāno visarjitaḥ

    7.33.20

    pitāmahasutaś cāpi pulastyo munisattamaḥ mocayitvā daśagrīvaṃ brahmalokaṃ jagāma saḥ

    7.33.21

    evaṃ sa rāvaṇaḥ prāptaḥ kārtavīryāt tu dharṣaṇāt pulastyavacanāc cāpi punar mokṣam avāptavān

    7.33.22

    evaṃ balibhyo balinaḥ santi rāghavanandana nāvajñā parataḥ kāryā ya icchec chreya ātmanaḥ

    7.33.23

    tataḥ sa rājā piśitāśanānāṃ sahasrabāhor upalabhya maitrīm punar narāṇāṃ kadanaṃ cakāra cacāra sarvāṃ pṛthivīṃ ca darpāt

    7.34.1

    arjunena vimuktas tu rāvaṇo rākṣasādhipaḥ cacāra pṛthivīṃ sarvām anirviṇṇas tathā kṛtaḥ

    7.34.2

    rākṣasaṃ vā manuṣyaṃ vā śṛṇute yaṃ balādhikam rāvaṇas taṃ samāsādya yuddhe hvayati darpitaḥ

    7.34.3

    tataḥ kadā cit kiṣkindhāṃ nagarīṃ vālipālitām gatvāhvayati yuddhāya vālinaṃ hemamālinam

    7.34.4

    tatas taṃ vānarāmātyas tāras tārāpitā prabhuḥ uvāca rāvaṇaṃ vākyaṃ yuddhaprepsum upāgatam

    7.34.5

    rākṣasendra gato vālī yas te pratibalo bhavet nānyaḥ pramukhataḥ sthātuṃ tava śaktaḥ plavaṃgamaḥ

    7.34.6

    caturbhyo 'pi samudrebhyaḥ saṃdhyām anvāsya rāvaṇa imaṃ muhūrtam āyāti vālī tiṣṭha muhūrtakam

    7.34.7

    etān asthicayān paśya ya ete śaṅkhapāṇḍurāḥ yuddhārthinām ime rājan vānarādhipatejasā

    7.34.8

    yad vāmṛtarasaḥ pītas tvayā rāvaṇarākṣasa tathā vālinam āsādya tadantaṃ tava jīvitam

    7.34.9

    atha vā tvarase martuṃ gaccha dakṣiṇasāgaram vālinaṃ drakṣyase tatra bhūmiṣṭham iva bhāskaram

    7.34.10

    sa tu tāraṃ vinirbhartsya rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ puṣpakaṃ tat samāruhya prayayau dakṣiṇārṇavam

    7.34.11

    tatra hemagiriprakhyaṃ taruṇārkanibhānanam rāvaṇo vālinaṃ dṛṣṭvā saṃdhyopāsanatatparam

    7.34.12

    puṣpakād avaruhyātha rāvaṇo 'ñjanasaṃnibhaḥ grahītuṃ vālinaṃ tūrṇaṃ niḥśabdapadam ādravat

    7.34.13

    yadṛcchayonmīlayatā vālināpi sa rāvaṇaḥ pāpābhiprāyavān dṛṣṭaś cakāra na ca saṃbhramam

    7.34.14

    śaśam ālakṣya siṃho vā pannagaṃ garuḍo yathā na cintayati taṃ vālī rāvaṇaṃ pāpaniścayam

    7.34.15

    jighṛkṣamāṇam adyainaṃ rāvaṇaṃ pāpabuddhinam kakṣāvalambinaṃ kṛtvā gamiṣyāmi mahārṇavān

    7.34.16

    drakṣyanty ariṃ mamāṅkasthaṃ sraṃsitorukarāmbaram lambamānaṃ daśagrīvaṃ garuḍasyeva pannagam

    7.34.17

    ity evaṃ matim āsthāya vālī karṇam upāśritaḥ japan vai naigamān mantrāṃs tasthau parvatarāḍ iva

    7.34.18

    tāv anyonyaṃ jighṛkṣantau harirākṣasapārthivau prayatnavantau tat karma īhatur baladarpitau

    7.34.19

    hastagrāhyaṃ tu taṃ matvā pādaśabdena rāvaṇam parāṅmukho 'pi jagrāha vālī sarpam ivāṇḍajaḥ

    7.34.20

    grahītukāmaṃ taṃ gṛhya rakṣasām īśvaraṃ hariḥ kham utpapāta vegena kṛtvā kakṣāvalambinam

    7.34.21

    sa taṃ pīḍdayamānas tu vitudantaṃ nakhair muhuḥ jahāra rāvaṇaṃ vālī pavanas toyadaṃ yathā

    7.34.22

    atha te rākṣasāmātyā hriyamāṇe daśānane mumokṣayiṣavo ghorā ravamāṇā hy abhidravan

    7.34.23

    anvīyamānas tair vālī bhrājate 'mbaramadhyagaḥ anvīyamāno meghaughair ambarastha ivāṃśumān

    7.34.24

    te 'śaknuvantaḥ saṃprāptaṃ vālinaṃ rākṣasottamāḥ tasya bāhūruvegena pariśrāntaḥ patanti ca

    7.34.25

    vālimārgād apākrāman parvatendrā hi gacchataḥ

    7.34.26

    apakṣigaṇasaṃpāto vānarendro mahājavaḥ kramaśaḥ sāgarān sarvān saṃdhyākālam avandata

    7.34.27

    sabhājyamāno bhūtais tu khecaraiḥ khecaro hariḥ paścimaṃ sāgaraṃ vālī ājagāma sarāvaṇaḥ

    7.34.28

    tatra saṃdhyām upāsitvā snātvā japtvā ca vānaraḥ uttaraṃ sāgaraṃ prāyād vahamāno daśānanam

    7.34.29

    uttare sāgare saṃdhyām upāsitvā daśānanam vahamāno 'gamad vālī pūrvam ambumahānidhim

    7.34.30

    tatrāpi saṃdhyām anvāsya vāsaviḥ sa harīśvaraḥ kiṣkindhābhimukho gṛhya rāvaṇaṃ punar āgamat

    7.34.31

    caturṣv api samudreṣu saṃdhyām anvāsya vānaraḥ rāvaṇodvahanaśrāntaḥ kiṣkindhopavane 'patat

    7.34.32

    rāvaṇaṃ tu mumocātha svakakṣāt kapisattamaḥ kutas tvam iti covāca prahasan rāvaṇaṃ prati

    7.34.33

    vismayaṃ tu mahad gatvā śramalokanirīkṣaṇaḥ rākṣaseśo harīśaṃ tam idaṃ vacanam abravīt

    7.34.34

    vānarendra mahendrābha rākṣasendro 'smi rāvaṇaḥ yuddhepsur ahaṃ saṃprāptaḥ sa cādyāsāditas tvayā

    7.34.35

    aho balam aho vīryam aho gambhīratā ca te yenāhaṃ paśuvad gṛhya bhrāmitaś caturo 'rṇavān

    7.34.36

    evam aśrāntavad vīra śīghram eva ca vānara māṃ caivodvahamānas tu ko 'nyo vīraḥ kramiṣyati

    7.34.37

    trayāṇām eva bhūtānāṃ gatir eṣā plavaṃgama mano'nilasuparṇānāṃ tava vā nātra saṃśayaḥ

    7.34.38

    so 'haṃ dṛṣṭabalas tubhyam icchāmi haripuṃgava tvayā saha ciraṃ sakhyaṃ susnigdhaṃ pāvakāgrataḥ

    7.34.39

    dārāḥ putrāḥ puraṃ rāṣṭraṃ bhogācchādanabhojanam sarvam evāvibhaktaṃ nau bhaviṣyati harīśvara

    7.34.40

    tataḥ prajvālayitvāgniṃ tāv ubhau harirākṣasau bhrātṛtvam upasaṃpannau pariṣvajya parasparam

    7.34.41

    anyonyaṃ lambitakarau tatas tau harirākṣasau kiṣkindhāṃ viśatur hṛṣṭau siṃhau giriguhām iva

    7.34.42

    sa tatra māsam uṣitaḥ sugrīva iva rāvaṇaḥ amātyair āgatair nīcas trailokyotsādanārthbhiḥ

    7.34.43

    evam etat purāvṛttaṃ vālinā rāvaṇaḥ prabho dharṣitaś ca kṛtaś cāpi bhrātā pāvakasaṃnidhau

    7.34.44

    balam apratimaṃ rāma vālino 'bhavad uttamam so 'pi tayā vinirdagdhaḥ śalabho vahninā yathā

    7.35.1

    apṛcchata tato rāmo dakṣiṇāśālayaṃ munim prāñjalir vinayopeta idam āha vaco 'rthavat

    7.35.2

    atulaṃ balam etābhyāṃ vālino rāvaṇasya ca na tv etau hanumadvīryaiḥ samāv iti matir mama

    7.35.3

    śauryaṃ dākṣyaṃ balaṃ dhairyaṃ prājñatā nayasādhanam vikramaś ca prabhāvaś ca hanūmati kṛtālayāḥ

    7.35.4

    dṛṣṭvodadhiṃ viṣīdantīṃ tadaiṣa kapivāhinīm samāśvāsya kapīn bhūyo yojanānāṃ śataṃ plutaḥ

    7.35.5

    dharṣayitvā purīṃ laṅkāṃ rāvaṇāntaḥpuraṃ tathā dṛṣṭvā saṃbhāṣitā cāpi sītā viśvāsitā tathā

    7.35.6

    senāgragā mantrisutāḥ kiṃkarā rāvaṇātmajaḥ ete hanumatā tatra ekena vinipātitāḥ

    7.35.7

    bhūyo bandhād vimuktena saṃbhāṣitvā daśānanam laṅkā bhasmīkṛtā tena pāvakeneva medinī

    7.35.8

    na kālasya na śakrasya na viṣṇor vittapasya ca karmāṇi tāni śrūyante yāni yuddhe hanūmataḥ

    7.35.9

    etasya bāhuvīryeṇa laṅkā sītā ca lakṣmaṇaḥ prāpto mayā jayaś caiva rājyaṃ mitrāṇi bāndhavāḥ

    7.35.10

    hanūmān yadi me na syād vānarādhipateḥ sakhā pravṛttam api ko vettuṃ jānakyāḥ śaktimān bhavet

    7.35.11

    kimarthaṃ vālī caitena sugrīvapriyakāmyayā tadā vaire samutpanne na dagdho vīrudho yathā

    7.35.12

    na hi veditavān manye hanūmān ātmano balam yad dṛṣṭavāñ jīviteṣṭaṃ kliśyantaṃ vānarādhipam

    7.35.13

    etan me bhagavan sarvaṃ hanūmati mahāmune vistareṇa yathātattvaṃ kathayāmarapūjita

    7.35.14

    rāghavasya vacaḥ śrutvā hetuyuktam ṛṣis tataḥ hanūmataḥ samakṣaṃ tam idaṃ vacanam abravīt

    7.35.15

    satyam etad raghuśreṣṭha yad bravīṣi hanūmataḥ na bale vidyate tulyo na gatau na matau paraḥ

    7.35.16

    amoghaśāpaiḥ śāpas tu datto 'sya ṛṣibhiḥ purā na veditā balaṃ yena balī sann arimardanaḥ

    7.35.17

    bālye 'py etena yat karma kṛtaṃ rāma mahābala tan na varṇayituṃ śakyam atibālatayāsya te

    7.35.18

    yadi vāsti tv abhiprāyas tac chrotuṃ tava rāghava samādhāya matiṃ rāma niśāmaya vadāmy aham

    7.35.19

    sūryadattavarasvarṇaḥ sumerur nāma parvataḥ yatra rājyaṃ praśāsty asya keṣarī nāma vai pitā

    7.35.20

    tasya bhāryā babhūveṣṭā hy añjaneti pariśrutā janayām āsa tasyāṃ vai vāyur ātmajam uttamam

    7.35.21

    śāliśūkasamābhāsaṃ prāsūtemaṃ tadāñjanā phalāny āhartukāmā vai niṣkrāntā gahane carā

    7.35.22

    eṣa mātur viyogāc ca kṣudhayā ca bhṛśārditaḥ ruroda śiśur atyarthaṃ śiśuḥ śarabharāḍ iva

    7.35.23

    tatodyantaṃ vivasvantaṃ japāpuṣpotkaropamam dadṛśe phalalobhāc ca utpapāta raviṃ prati

    7.35.24

    bālārkābhimukho bālo bālārka iva mūrtimān grahītukāmo bālārkaṃ plavate 'mbaramadhyagaḥ

    7.35.25

    etasmin plavamāne tu śiśubhāve hanūmati devadānavasiddhānāṃ vismayaḥ sumahān abhūt

    7.35.26

    nāpy evaṃ vegavān vāyur garuḍo na manas tathā yathāyaṃ vāyuputras tu kramate 'mbaram uttamam

    7.35.27

    yadi tāvac chiśor asya īdṛśau gativikramau yauvanaṃ balam āsādya kathaṃ vego bhaviṣyati

    7.35.28

    tam anuplavate vāyuḥ plavantaṃ putram ātmanaḥ sūryadāhabhayād rakṣaṃs tuṣāracayaśītalaḥ

    7.35.29

    bahuyojanasāhasraṃ kramaty eṣa tato 'mbaram pitur balāc ca bālyāc ca bhāskarābhyāśam āgataḥ

    7.35.30

    śiśur eṣa tv adoṣajña iti matvā divākaraḥ kāryaṃ cātra samāyattam ity evaṃ na dadāha saḥ

    7.35.31

    yam eva divasaṃ hy eṣa grahītuṃ bhāskaraṃ plutaḥ tam eva divasaṃ rāhur jighṛkṣati divākaram

    7.35.32

    anena ca parāmṛṣṭo rāma sūryarathopari apakrāntas tatas trasto rāhuś candrārkamardanaḥ

    7.35.33

    sa indrabhavanaṃ gatvā saroṣaḥ siṃhikāsutaḥ abravīd bhrukuṭīṃ kṛtvā devaṃ devagaṇair vṛtam

    7.35.34

    bubhukṣāpanayaṃ dattvā candrārkau mama vāsava kim idaṃ tat tvayā dattam anyasya balavṛtrahan

    7.35.35

    adyāhaṃ parvakāle tu jighṛkṣuḥ sūryam āgataḥ athānyo rāhur āsādya jagrāha sahasā ravim

    7.35.36

    sa rāhor vacanaṃ śrutvā vāsavaḥ saṃbhramānvitaḥ utpapātāsanaṃ hitvā udvahan kāñcanasrajam

    7.35.37

    tataḥ kailāsakūṭābhaṃ caturdantaṃ madasravam śṛṅgārakāriṇaṃ prāṃśuṃ svarṇaghaṇṭāṭṭahāsinam

    7.35.38

    indraḥ karīndram āruhya rāhuṃ kṛtvā puraḥsaram prāyād yatrābhavat sūryaḥ sahānena hanūmatā

    7.35.39

    athātirabhasenāgād rāhur utsṛjya vāsavam anena ca sa vai dṛṣṭa ādhāvañ śailakūṭavat

    7.35.40

    tataḥ sūryaṃ samutsṛjya rāhum evam avekṣya ca utpapāta punar vyoma grahītuṃ siṃhikāsutam

    7.35.41

    utsṛjyārkam imaṃ rāma ādhāvantaṃ plavaṃgamam dṛṣṭvā rāhuḥ parāvṛtya mukhaśeṣaḥ parāṅmukhaḥ

    7.35.42

    indram āśaṃsamānas tu trātāraṃ siṃhikāsutaḥ indra indreti saṃtrāsān muhur muhur abhāṣata

    7.35.43

    rāhor vikrośamānasya prāg evālakṣitaḥ svaraḥ śrutvendrovāca mā bhaiṣīr ayam enaṃ nihanmy aham

    7.35.44

    airāvataṃ tato dṛṣṭvā mahat tad idam ity api phalaṃ taṃ hastirājānam abhidudrāva mārutiḥ

    7.35.45

    tadāsya dhāvato rūpam airāvatajighṛkṣayā muhūrtam abhavad ghoram indrāgnyor iva bhāsvaram

    7.35.46

    evam ādhāvamānaṃ tu nātikruddhaḥ śacīpatiḥ hastāntenātimuktena kuliśenābhyatāḍayat

    7.35.47

    tato girau papātaiṣa indravajrābhitāḍitaḥ patamānasya caitasya vāmo hanur abhajyata

    7.35.48

    tasmiṃs tu patite bāle vajratāḍanavihvale cukrodhendrāya pavanaḥ prajānām aśivāya ca

    7.35.49

    viṇmūtrāśayam āvṛtya prajāsv antargataḥ prabhuḥ rurodha sarvabhūtāni yathā varṣāṇi vāsavaḥ

    7.35.50

    vāyuprakopād bhūtāni nirucchvāsāni sarvataḥ saṃdhibhir bhajyamānāni kāṣṭhabhūtāni jajñire

    7.35.51

    niḥsvadhaṃ nirvaṣaṭkāraṃ niṣkriyaṃ dharmavarjitam vāyuprakopāt trailokyaṃ nirayastham ivābabhau

    7.35.52

    tataḥ prajāḥ sagandharvāḥ sadevāsuramānuṣāḥ prajāpatiṃ samādhāvann asukhārtāḥ sukhaiṣiṇaḥ

    7.35.53

    ūcuḥ prāñjalayo devā darodaranibhodarāḥ tvayā sma bhagavan sṛṣṭāḥ prajānātha caturvidhāḥ

    7.35.54

    tvayā datto 'yam asmākam āyuṣaḥ pavanaḥ patiḥ so 'smān prāṇeśvaro bhūtvā kasmād eṣo 'dya sattama

    7.35.55

    rurodha duḥkhaṃ janayann antaḥpura iva striyaḥ tasmāt tvāṃ śaraṇaṃ prāptā vāyunopahatā vibho

    7.35.56

    vāyusaṃrodhajaṃ duḥkham idaṃ no nuda śatruhan

    7.35.57

    etat prajānāṃ śrutvā tu prajānāthaḥ prajāpatiḥ kāraṇād iti tān uktvā prajāḥ punar abhāṣata

    7.35.58

    yasmin vaḥ kāraṇe vāyuś cukrodha ca rurodha ca prajāḥ śṛṇudhvaṃ tat sarvaṃ śrotavyaṃ cātmanaḥ kṣamam

    7.35.59

    putras tasyāmareśena indreṇādya nipātitaḥ rāhor vacanam ājñāya rājñā vaḥ kopito 'nilaḥ

    7.35.60

    aśarīraḥ śarīreṣu vāyuś carati pālayan śarīraṃ hi vinā vāyuṃ samatāṃ yāti reṇubhiḥ

    7.35.61

    vāyuḥ prāṇāḥ sukhaṃ vāyur vāyuḥ sarvam idaṃ jagat vāyunā saṃparityaktaṃ na sukhaṃ vindate jagat

    7.35.62

    adyaiva ca parityaktaṃ vāyunā jagad āyuṣā adyaiveme nirucchvāsāḥ kāṣṭhakuḍyopamāḥ sthitāḥ

    7.35.63

    tad yāmas tatra yatrāste māruto rukprado hi vaḥ mā vināśaṃ gamiṣyāma aprasādyāditeḥ sutam

    7.35.64

    tataḥ prajābhiḥ sahitaḥ prajāpatiḥ sadevagandharvabhujaṃgaguhyakaḥ jagāma tatrāsyati yatra mārutaḥ sutaṃ surendrābhihataṃ pragṛhya saḥ

    7.35.65

    tato 'rkavaiśvānarakāñcanaprabhaṃ sutaṃ tadotsaṅgagataṃ sadāgateḥ caturmukho vīkṣya kṛpām athākarot sadevasiddharṣibhujaṃgarākṣasaḥ

    7.36.1

    tataḥ pitāmahaṃ dṛṣṭvā vāyuḥ putravadhārditaḥ śiśukaṃ taṃ samādāya uttasthau dhātur agrataḥ

    7.36.2

    calatkuṇḍalamaulisraktapanīyavibhūṣaṇaḥ pādayor nyapatad vāyus tisro 'vasthāya vedhase

    7.36.3

    taṃ tu vedavidādyas tu lambābharaṇaśobhinā vāyum utthāpya hastena śiśuṃ taṃ parimṛṣṭavān

    7.36.4

    spṛṣṭamātras tataḥ so 'tha salīlaṃ padmajanmanā jalasiktaṃ yathā sasyaṃ punar jīvitam āptavān

    7.36.5

    prāṇavantam imaṃ dṛṣṭvā prāṇo gandhavaho mudā cacāra sarvabhūteṣu saṃniruddhaṃ yathāpurā

    7.36.6

    marudrogavinirmuktāḥ prajā vai muditābhavan śītavātavinirmuktāḥ padminya iva sāmbujāḥ

    7.36.7

    tatas triyugmas trikakut tridhāmā tridaśārcitaḥ uvāca devatā brahmā mārutapriyakāmyayā

    7.36.8

    bho mahendrāgnivaruṇadhaneśvaramaheśvarāḥ jānatām api tat sarvaṃ hitaṃ vakṣyāmi śrūyatām

    7.36.9

    anena śiśunā kāryaṃ kartavyaṃ vo bhaviṣyati dadatāsya varān sarve mārutasyāsya tuṣṭidān

    7.36.10

    tataḥ sahasranayanaḥ prītiraktaḥ śubhānanaḥ kuśe śayamayīṃ mālāṃ samutkṣipyedam abravīt

    7.36.11

    matkarotsṛṣṭavajreṇa hanur asya yathā kṣataḥ nāmnaiṣa kapiśārdūlo bhavitā hanumān iti

    7.36.12

    aham evāsya dāsyāmi paramaṃ varam uttamam ataḥ prabhṛti vajrasya mamāvadhyo bhaviṣyati

    7.36.13

    mārtāṇḍas tv abravīt tatra bhagavāṃs timirāpahaḥ tejaso 'sya madīyasya dadāmi śatikāṃ kalām

    7.36.14

    yadā tu śāstrāṇy adhyetuṃ śaktir asya bhaviṣyati tadāsya śāstraṃ dāsyāmi yena vāgmī bhaviṣyati

    7.36.15

    varuṇaś ca varaṃ prādān nāsya mṛtyur bhaviṣyati varṣāyutaśatenāpi matpāśād udakād api

    7.36.16

    yamo 'pi daṇḍāvadhyatvam arogatvaṃ ca nityaśaḥ diśate 'sya varaṃ tuṣṭa aviṣādaṃ ca saṃyuge

    7.36.17

    gadeyaṃ māmikā nainaṃ saṃyugeṣu vadhiṣyati ity evaṃ varadaḥ prāha tadā hy ekākṣipiṅgalaḥ

    7.36.18

    matto madāyudhānāṃ ca na vadhyo 'yaṃ bhaviṣyati ity evaṃ śaṃkareṇāpi datto 'sya paramo varaḥ

    7.36.19

    sarveṣāṃ brahmadaṇḍānām avadhyo 'yaṃ bhaviṣyati dīrghāyuś ca mahātmā ca iti brahmābravīd vacaḥ

    7.36.20

    viśvakarmā tu dṛṣṭvainaṃ bālasūryopamaṃ śiśum śilpināṃ pravaraḥ prāha varam asya mahāmatiḥ

    7.36.21

    vinirmitāni devānām āyudhānīha yāni tu teṣāṃ saṃgrāmakāle tu avadhyo 'yaṃ bhaviṣyati

    7.36.22

    tataḥ surāṇāṃ tu varair dṛṣṭvā hy enam alaṃkṛtam caturmukhas tuṣṭamukho vāyum āha jagadguruḥ

    7.36.23

    amitrāṇāṃ bhayakaro mitrāṇām abhayaṃkaraḥ ajeyo bhavitā te 'tra putro mārutamārutiḥ

    7.36.24

    rāvaṇotsādanārthāni rāmaprītikarāṇi ca romaharṣakarāṇy eṣa kartā karmāṇi saṃyuge

    7.36.25

    evam uktvā tam āmantrya mārutaṃ te 'maraiḥ saha yathāgataṃ yayuḥ sarve pitāmahapurogamāḥ

    7.36.26

    so 'pi gandhavahaḥ putraṃ pragṛhya gṛham ānayat añjanāyāstam ākhyāya varaṃ dattaṃ viniḥsṛtaḥ

    7.36.27

    prāpya rāma varān eṣa varadānabalānvitaḥ balenātmani saṃsthena so 'pūryata yathārṇavaḥ

    7.36.28

    balenāpūryamāṇo hi eṣa vānarapuṃgavaḥ āśrameṣu maharṣīṇām aparādhyati nirbhayaḥ

    7.36.29

    srugbhāṇḍān agnihotraṃ ca valkalānāṃ ca saṃcayān bhagnavicchinnavidhvastān suśāntānāṃ karoty ayam

    7.36.30

    sarveṣāṃ brahmadaṇḍānām avadhyaṃ brahmaṇā kṛtam jānanta ṛṣayas taṃ vai kṣamante tasya nityaśaḥ

    7.36.31

    yadā keṣariṇā tv eṣa vāyunā sāñjanena ca pratiṣiddho 'pi maryādāṃ laṅghayaty eva vānaraḥ

    7.36.32

    tato maharṣayaḥ kruddhā bhṛgvaṅgirasavaṃśajāḥ śepur enaṃ raghuśreṣṭha nātikruddhātimanyavaḥ

    7.36.33

    bādhase yat samāśritya balam asmān plavaṃgama tad dīrghakālaṃ vettāsi nāsmākaṃ śāpamohitaḥ

    7.36.34

    tatas tu hṛtatejaujā maharṣivacanaujasā eṣo śramāṇi nātyeti mṛdubhāvagataś caran

    7.36.35

    atha ṛkṣarajā nāma vālisugrīvayoḥ pitā sarvavānararājāsīt tejasā iva bhāskaraḥ

    7.36.36

    sa tu rājyaṃ ciraṃ kṛtvā vānarāṇāṃ harīśvaraḥ tatas tvarkṣarajā nāma kāladharmeṇa saṃgataḥ

    7.36.37

    tasminn astamite vālī mantribhir mantrakovidaiḥ pitrye pade kṛto rājā sugrīvo vālinaḥ pade

    7.36.38

    sugrīveṇa samaṃ tv asya advaidhaṃ chidravarjitam ahāryaṃ sakhyam abhavad anilasya yathāgninā

    7.36.39

    eṣa śāpavaśād eva na vedabalam ātmanaḥ vālisugrīvayor vairaṃ yadā rāma samutthitam

    7.36.40

    na hy eṣa rāma sugrīvo bhrāmyamāṇo 'pi vālinā vedayāno na ca hy eṣa balam ātmani mārutiḥ

    7.36.41

    parākramotsāhamatipratāpaiḥ sauśīlyamādhuryanayānayaiś ca gāmbhīryacāturyasuvīryadhairyair hanūmataḥ ko 'py adhiko 'sti loke

    7.36.42

    asau purā vyākaraṇaṃ grahīṣyan sūryonmukhaḥ pṛṣṭhagamaḥ kapīndraḥ udyadgirer astagiriṃ jagāma granthaṃ mahad dhārayad aprameyaḥ

    7.36.43

    pravīvikṣor iva sāgarasya lokān didhakṣor iva pāvakasya lokakṣayeṣv eva yathāntakasya hanūmataḥ sthāsyati kaḥ purastāt

    7.36.44

    eṣo 'pi cānye ca mahākapīndrāḥ sugrīvamaindadvividāḥ sanīlāḥ satāratāreyanalāḥ sarambhās tvatkāraṇād rāma surair hi sṛṣṭāḥ

    7.36.45

    tad etat kathitaṃ sarvaṃ yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi hanūmato bālabhāve karmaitat kathitaṃ mayā

    7.36.46

    dṛṣṭaḥ saṃbhāṣitaś cāsi rāma gacchamahe vayam evam uktvā gatāḥ sarve ṛṣayas te yathāgatam

    7.37.1

    vimṛśya ca tato rāmo vayasyam akutobhayam pratardanaṃ kāśipatiṃ pariṣvajyedam abravīt

    7.37.2

    darśitā bhavatā prītir darśitaṃ sauhṛdaṃ param udyogaś ca kṛto rājan bharatena tvayā saha

    7.37.3

    tad bhavān adya kāśeyīṃ purīṃ vārāṇasīṃ vraja ramaṇīyāṃ tvayā guptāṃ suprākārāṃ sutoraṇām

    7.37.4

    etāvad uktvā utthāya kākutsthaḥ paramāsanāt paryaṣvajata dharmātmā nirantaram urogatam

    7.37.5

    visṛjya taṃ vayasyaṃ sa svāgatān pṛthivīpatīn prahasan rāghavo vākyam uvāca madhurākṣaram

    7.37.6

    bhavatāṃ prītir avyagrā tejasā parirakṣitā dharmaś ca niyato nityaṃ satyaṃ ca bhavatāṃ sadā

    7.37.7

    yuṣmākaṃ ca prabhāvena tejasā ca mahātmanām hato durātmā durbuddhī rāvaṇo rākṣasādhipaḥ

    7.37.8

    hetumātram ahaṃ tatra bhavatāṃ tejasāṃ hataḥ rāvaṇaḥ sagaṇo yuddhe saputraḥ sahabāndhavaḥ

    7.37.9

    bhavantaś ca samānītā bharatena mahātmanā śrutvā janakarājasya kānane tanayāṃ hṛtām

    7.37.10

    udyuktānāṃ ca sarveṣāṃ pārthivānāṃ mahātmanām kālo hy atītaḥ sumahān gamane rocatāṃ matiḥ

    7.37.11

    pratyūcus taṃ ca rājāno harṣeṇa mahatānvitāḥ diṣṭyā tvaṃ vijayī rāma rājyaṃ cāpi pratiṣṭhitam

    7.37.12

    diṣṭyā pratyāhṛtā sītā diṣṭyā śatruḥ parājitaḥ eṣa naḥ paramaḥ kāma eṣā naḥ kīrtir uttamā

    7.37.13

    yat tvāṃ vijayinaṃ rāma paśyāmo hataśātravam upapannaṃ ca kākutstha yat tvam asmān praśaṃsasi

    7.37.14

    praśaṃsārhā hi jānanti praśaṃsāṃ vaktum īdṛśīm āpṛcchāmo gamiṣyāmo hṛdistho naḥ sadā bhavān

    7.37.15

    bhavec ca te mahārāja prītir asmāsu nityadā

    7.38.1

    te prayātā mahātmānaḥ pārthivāḥ sarvato diśam kampayanto mahīṃ vīrāḥ svapurāṇi prahṛṣṭavat

    7.38.2

    akṣauhiṇī sahasrais te samavetās tv anekaśaḥ hṛṣṭāḥ pratigatāḥ sarve rāghavārthe samāgatāḥ

    7.38.3

    ūcuś caiva mahīpālā baladarpasamanvitāḥ na nāma rāvaṇaṃ yuddhe paśyāmaḥ purataḥ sthitam

    7.38.4

    bharatena vayaṃ paścāt samānītā nirarthakam hatā hi rākṣasās tatra pārthivaiḥ syur na saṃśayaḥ

    7.38.5

    rāmasya bāhuvīryeṇa pālitā lakṣmaṇasya ca sukhaṃ pāre samudrasya yudhyema vigatajvarāḥ

    7.38.6

    etāś cānyāś ca rājānaḥ kathās tatra sahasraśaḥ kathayantaḥ svarāṣṭrāṇi viviśus te mahārathāḥ

    7.38.7

    yathāpurāṇi te gatvā ratnāni vividhāni ca rāmāya priyakāmārtham upahārān nṛpā daduḥ

    7.38.8

    aśvān ratnāni vastrāṇi hastinaś ca madotkaṭān candanāni ca divyāni divyāny ābharaṇāni ca

    7.38.9

    bharato lakṣmaṇaś caiva śatrughnaś ca mahārathaḥ ādāya tāni ratnāni ayodhyām agaman punaḥ

    7.38.10

    āgatāś ca purīṃ ramyām ayodhyāṃ puruṣarṣabhāḥ daduḥ sarvāṇi ratnāni rāghavāya mahātmane

    7.38.11

    pratigṛhya ca tat sarvaṃ prītiyuktaḥ sa rāghavaḥ sarvāṇi tāni pradadau sugrīvāya mahātmane

    7.38.12

    vibhīṣaṇāya ca dadau ye cānye ṛkṣavānarāḥ hanūmatpramukhā vīrā rākṣasāś ca mahābalāḥ

    7.38.13

    te sarve hṛṣṭamanaso rāmadattāni tāny atha śirobhir dhārayām āsur bāhubhiś ca mahābalāḥ

    7.38.14

    papuś caiva sugandhīni madhūni vividhāni ca māṃsāni ca sumṛṣṭāni phalāny āsvādayanti ca

    7.38.15

    evaṃ teṣāṃ nivasatāṃ māsaḥ sāgro gatas tadā muhūrtam iva tat sarvaṃ rāmabhaktyā samarthayan

    7.38.16

    reme rāmaḥ sa taiḥ sārdhaṃ vānaraiḥ kāmarūpibhiḥ rājabhiś ca mahāvīryai rākṣasaiś ca mahābalaiḥ

    7.38.17

    evaṃ teṣāṃ yayau māso dvitīyaḥ śaiśiraḥ sukham vānarāṇāṃ prahṛṣṭānāṃ rākṣasānāṃ ca sarvaśaḥ

    7.39.1

    tathā sma teṣāṃ vasatām ṛkṣavānararakṣasām rāghavas tu mahātejāḥ sugrīvam idam abravīt

    7.39.2

    gamyatāṃ saumya kiṣkindhāṃ durādharṣaṃ surāsuraiḥ pālayasva sahāmātyai rājyaṃ nihatakaṇṭakam

    7.39.3

    aṅgadaṃ ca mahābāho prītyā paramayānvitaḥ paśya tvaṃ hanumantaṃ ca nalaṃ ca sumahābalam

    7.39.4

    suṣeṇaṃ śvaśuraṃ śūraṃ tāraṃ ca balināṃ varam kumudaṃ caiva durdharṣaṃ nīlaṃ ca sumahābalam

    7.39.5

    vīraṃ śatabaliṃ caiva maindaṃ dvividam eva ca gajaṃ gavākṣaṃ gavayaṃ śarabhaṃ ca mahābalam

    7.39.6

    ṛkṣarājaṃ ca durdharṣaṃ jāmbavantaṃ mahābalam paśya prītisamāyukto gandhamādanam eva ca

    7.39.7

    ye cānye sumahātmāno madarthe tyaktajīvitāḥ paśya tvaṃ prītisaṃyukto mā caiṣāṃ vipriyaṃ kṛthāḥ

    7.39.8

    evam uktvā ca sugrīvaṃ praśasya ca punaḥ punaḥ vibhīṣaṇam athovāca rāmo madhurayā girā

    7.39.9

    taṅkāṃ praśādhi dharmeṇa saṃmato hy asi pārthiva purasya rākṣasānāṃ ca bhrātur vaiśvaraṇasya ca

    7.39.10

    mā ca buddhim adharme tvaṃ kuryā rājan kathaṃ cana buddhimanto hi rājāno dhruvam aśnanti medinīm

    7.39.11

    ahaṃ ca nityaśo rājan sugrīvasahitas tvayā smartavyaḥ parayā prītyā gaccha tvaṃ vigatajvaraḥ

    7.39.12

    rāmasya bhāṣitaṃ śrutvā ṛṣkavānararākṣasāḥ sādhu sādhv iti kākutsthaṃ praśaśaṃsuḥ punaḥ punaḥ

    7.39.13

    tava buddhir mahābāho vīryam adbhutam eva ca mādhuryaṃ paramaṃ rāma svayambhor iva nityadā

    7.39.14

    teṣām evaṃ bruvāṇānāṃ vānarāṇāṃ ca rakṣasām hanūmatpraṇato bhūtvā rāghavaṃ vākyam abravīt

    7.39.15

    sneho me paramo rājaṃs tvayi nityaṃ pratiṣṭhitaḥ bhaktiś ca niyatā vīra bhāvo nānyatra gacchati

    7.39.16

    yāvad rāmakathāṃ vīra śroṣye 'haṃ pṛthivītale tāvac charīre vatsyantu mama prāṇā na saṃśayaḥ

    7.39.17

    evaṃ bruvāṇaṃ rājendro hanūmantam athāsanāt utthāya ca pariṣvajya vākyam etad uvāca ha

    7.39.18

    evam etat kapiśreṣṭha bhavitā nātra saṃśayaḥ lokā hi yāvat sthāsyanti tāvat sthāsyati me kathā

    7.39.19

    cariṣyati kathā yāval lokān eṣā hi māmikā tāvac charīre vatsyanti prāṇās tava na saṃśayaḥ

    7.39.20

    tato 'sya hāraṃ candrābhaṃ mucya kaṇṭhāt sa rāghavaḥ vaidūryataralaṃ snehād ābabandhe hanūmati

    7.39.21

    tenorasi nibaddhena hāreṇa sa mahākapiḥ rarāja hemaśailendraś candreṇākrāntamastakaḥ

    7.39.22

    śrutvā tu rāghavasyaitad utthāyotthāya vānarāḥ praṇamya śirasā pādau prajagmus te mahābalāḥ

    7.39.23

    sugrīvaś caiva rāmeṇa pariṣvakto mahābhujaḥ vibhīṣaṇaś ca dharmātmā nirantaram urogataḥ

    7.39.24

    sarve ca te bāṣpagalāḥ sāśrunetrā vicetasaḥ saṃmūḍhā iva duḥkhena tyajante rāghavaṃ tadā

    7.40.1

    visṛjya ca mahābāhur ṛkṣavānararākṣasān bhrātṛbhiḥ sahito rāmaḥ pramumoda sukhī sukham

    7.40.2

    athāparāhṇasamaye bhrātṛbhiḥ saha rāghavaḥ śuśrāva madhurāṃ vāṇīm antarikṣāt prabhāṣitām

    7.40.3

    saumya rāma nirīkṣasva saumyena vadanena mām kailāsaśikharāt prāptaṃ viddhi māṃ puṣkaraṃ prabho

    7.40.4

    tava śāsanam ājñāya gato 'smi dhanadaṃ prati upasthātuṃ naraśreṣṭha sa ca māṃ pratyabhāṣata

    7.40.5

    nirjitas tvaṃ narendreṇa rāghaveṇa mahātmanā nihatya yudhi durdharṣaṃ rāvaṇaṃ rākṣasādhipam

    7.40.6

    mamāpi paramā prītir hate tasmin durātmani rāvaṇe sagaṇe saumya saputrāmātyabāndhave

    7.40.7

    sa tvaṃ rāmeṇa laṅkāyāṃ nirjitaḥ paramātmanā vaha saumya tam eva tvam aham ājñāpayāmi te

    7.40.8

    eṣa me paramaḥ kāmo yat tvaṃ rāghavanandanam vaher lokasya saṃyānaṃ gacchasva vigatajvaraḥ

    7.40.9

    tacchāsanam ahaṃ jñātvā dhanadasya mahātmanaḥ tvatsakāśaṃ punaḥ prāptaḥ sa evaṃ pratigṛhṇa mām

    7.40.10

    bāḍham ity eva kākutsthaḥ puṣpakaṃ samapūjayat lājākṣataiś ca puṣpaiś ca gandhaiś ca susugandhibhiḥ

    7.40.11

    gamyatāṃ ca yathākāmam āgacches tvaṃ yadā smare evam astv iti rāmeṇa visṛṣṭaḥ puṣpakaḥ punaḥ abhipretāṃ diśaṃ prāyāt puṣpakaḥ puṣpabhūṣitaḥ

    7.40.12

    evam antarhite tasmin puṣpake vividhātmani bharataḥ prāñjalir vākyam uvāca raghunandanam

    7.40.13

    atyadbhutāni dṛśyante tvayi rājyaṃ praśāsati amānuṣāṇāṃ sattvānāṃ vyāhṛtāni muhur muhuḥ

    7.40.14

    anāmayāc ca martyānāṃ sāgro māso gato hy ayam jīrṇānām api sattvānāṃ mṛtyur nāyāti rāghava

    7.40.15

    putrān nāryaḥ prasūyante vapuṣmantaś ca mānavāḥ harṣaś cābhyadhiko rājañ janasya puravāsinaḥ

    7.40.16

    kāle ca vāsavo varṣaṃ pātayaty amṛtopamam vāyavaś cāpi vāyante sparśavantaḥ sukhapradāḥ

    7.40.17

    īdṛśo naś ciraṃ rājā bhavatv iti nareśvara kathayanti pure paurā janā janapadeṣu ca

    7.40.18

    etā vācaḥ sumadhurā bharatena samīritāḥ śrutvā rāmo mudā yuktaḥ pramumoda sukhī sukham

    7.41.1

    sa visṛjya tato rāmaḥ puṣpakaṃ hemabhūṣitam praviveśa mahābāhur aśokavanikāṃ tadā

    7.41.2

    candanāgarucūtaiś ca tuṅgakāleyakair api devadāruvanaiś cāpi samantād upaśobhitām

    7.41.3

    priyaṅgubhiḥ kadambaiś ca tathā kurabakair api jambūbhiḥ pāṭalībhiś ca kovidāraiś ca saṃvṛtām

    7.41.4

    sarvadā kusumai ramyaiḥ phalavadbhir manoramaiḥ cārupallavapuṣpāḍhyair mattabhramarasaṃkulaiḥ

    7.41.5

    kokilair bhṛṅgarājaiś ca nānāvarṇaiś ca pakṣibhiḥ śobhitāṃ śataśaś citraiś cūtavṛkṣāvataṃsakaiḥ

    7.41.6

    śātakumbhanibhāḥ ke cit ke cid agniśikhopamāḥ nīlāñjananibhāś cānye bhānti tatra sma pādapāḥ

    7.41.7

    dīrghikā vividhākārāḥ pūrṇāḥ paramavāriṇā mahārhamaṇisopānasphaṭikāntarakuṭṭimāḥ

    7.41.8

    phullapadmotpalavanāś cakravākopaśobhitāḥ prākārair vividhākāraiḥ śobhitāś ca śilātalaiḥ

    7.41.9

    tatra tatra vanoddeśe vaidūryamaṇisaṃnibhaiḥ śādvalaiḥ paramopetāḥ puṣpitadrumasaṃyutāḥ

    7.41.10

    nandanaṃ hi yathendrasya brāhmaṃ caitrarathaṃ yathā tathārūpaṃ hi rāmasya kānanaṃ tan niveśitam

    7.41.11

    bahvāsanagṛhopetāṃ latāgṛhasamāvṛtām aśokavanikāṃ sphītāṃ praviśya raghunandanaḥ

    7.41.12

    āsane tu śubhākāre puṣpastabakabhūṣite kuthāstaraṇasaṃvīte rāmaḥ saṃniṣasāda ha

    7.41.13

    sītāṃ saṃgṛhya bāhubhyāṃ madhumaireyam uttamam pāyayām āsa kākutsthaḥ śacīm indro yathāmṛtam

    7.41.14

    māṃsāni ca vicitrāṇi phalāni vividhāni ca rāmasyābhyavahārārthaṃ kiṃkarās tūrṇam āharan

    7.41.15

    upanṛtyanti rājānaṃ nṛtyagītaviśāradāḥ bālāś ca rūpavatyaś ca striyaḥ pānavaśaṃ gatāḥ

    7.41.16

    evaṃ rāmo mudā yuktaḥ sītāṃ surucirānanām ramayām āsa vaidehīm ahany ahani devavat

    7.41.17

    tathā tu ramamāṇasya tasyaivaṃ śiśiraḥ śubhaḥ atyakrāman narendrasya rāghavasya mahātmanaḥ

    7.41.18

    pūrvāhṇe paurakṛtyāni kṛtvā dharmeṇa dharmavit śeṣaṃ divasabhāgārdham antaḥpuragato 'bhavat

    7.41.19

    sītā ca devakāryāṇi kṛtvā paurvāhṇikāni tu śvaśrūṇām aviśeṣeṇa sarvāsāṃ prāñjaliḥ sthitā

    7.41.20

    tato rāmam upāgacchad vicitrabahubhūṣaṇā triviṣṭape sahasrākṣam upaviṣṭaṃ yathā śacī

    7.41.21

    dṛṣṭvā tu rāghavaḥ patnīṃ kalyāṇena samanvitām praharṣam atulaṃ lebhe sādhu sādhv iti cābravīt

    7.41.22

    apatyalābho vaidehi mamāyaṃ samupasthitaḥ kim icchasi hi tad brūhi kaḥ kāmaḥ kriyatāṃ tava

    7.41.23

    prahasantī tu vaidehī rāmaṃ vākyam athābravīt tapovanāni puṇyāni draṣṭum icchāmi rāghava

    7.41.24

    gaṅgātīre niviṣṭāni ṛṣīṇāṃ puṇyakarmaṇām phalamūlāśināṃ vīra pādamūleṣu vartitum

    7.41.25

    eṣa me paramaḥ kāmo yan mūlaphalabhojiṣu apy ekarātraṃ kākutstha vaseyaṃ puṇyaśāliṣu

    7.41.26

    tatheti ca pratijñātaṃ rāmeṇākliṣṭakarmaṇā visrabdhā bhava vaidehi śvo gamiṣyasy asaṃśayam

    7.41.27

    evam uktvā tu kākutstho maithilīṃ janakātmajām madhyakakṣāntaraṃ rāmo nirjagāma suhṛdvṛtaḥ

    7.42.1

    tatropaviṣṭaṃ rājānam upāsante vicakṣaṇāḥ kathānāṃ bahurūpāṇāṃ hāsyakārāḥ samantataḥ

    7.42.2

    vijayo madhumattaś ca kāśyapaḥ piṅgalaḥ kuśaḥ surājiḥ kāliyo bhadro dantavakraḥ samāgadhaḥ

    7.42.3

    ete kathā bahuvidhā parihāsasamanvitāḥ kathayanti sma saṃhṛṣṭā rāghavasya mahātmanaḥ

    7.42.4

    tataḥ kathāyāṃ kasyāṃ cid rāghavaḥ samabhāṣata kāḥ kathā nagare bhadra vartante viṣayeṣu ca

    7.42.5

    mām āśritāni kāny āhuḥ paurajānapadā janāḥ kiṃ ca sītāṃ samāśritya bharataṃ kiṃ nu lakṣmaṇam

    7.42.6

    kiṃ nu śatrughnam āśritya kaikeyīṃ mātaraṃ ca me vaktavyatāṃ ca rājāno nave rājye vrajanti hi

    7.42.7

    evam ukte tu rāmeṇa bhadraḥ prāñjalir abravīt sthitāḥ kathāḥ śubhā rājan vartante puravāsinām

    7.42.8

    ayaṃ tu vijayaḥ saumya daśagrīvavadhāśritaḥ bhūyiṣṭhaṃ svapure pauraiḥ kathyate puruṣarṣabha

    7.42.9

    evam uktas tu bhadreṇa rāghavo vākyam abravīt kathayasva yathātathyaṃ sarvaṃ niravaśeṣataḥ

    7.42.10

    śubhāśubhāni vākyāni yāny āhuḥ puravāsinaḥ śrutvedānīṃ śubhaṃ kuryāṃ na kuryām aśubhāni ca

    7.42.11

    kathayasva ca visrabdho nirbhayo vigatajvaraḥ kathayante yathā paurā janā janapadeṣu ca

    7.42.12

    rāghaveṇaivam uktas tu bhadraḥ suruciraṃ vacaḥ pratyuvāca mahābāhuṃ prāñjaliḥ susamāhitaḥ

    7.42.13

    śṛṇu rājan yathā paurāḥ kathayanti śubhāśubham catvarāpaṇarathyāsu vaneṣūpavaneṣu ca

    7.42.14

    duṣkaraṃ kṛtavān rāmaḥ samudre setubandhanam akṛtaṃ pūrvakaiḥ kaiś cid devair api sadānavaiḥ

    7.42.15

    rāvaṇaś ca durādharṣo hataḥ sabalavāhanaḥ vānarāś ca vaśaṃ nītā ṛkṣāś ca saha rākṣasaiḥ

    7.42.16

    hatvā ca rāvaṇaṃ yuddhe sītām āhṛtya rāghavaḥ amarṣaṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā svaveśma punar ānayat

    7.42.17

    kīdṛśaṃ hṛdaye tasya sītāsaṃbhogajaṃ sukham aṅkam āropya hi purā rāvaṇena balād dhṛtām

    7.42.18

    laṅkām api punar nītām aśokavanikāṃ gatām rakṣasāṃ vaśam āpannāṃ kathaṃ rāmo na kutsate

    7.42.19

    asmākam api dāreṣu sahanīyaṃ bhaviṣyati yathā hi kurute rājā prajā tam anuvartate

    7.42.20

    evaṃ bahuvidhā vāco vadanti puravāsinaḥ nagareṣu ca sarveṣu rājañ janapadeṣu ca

    7.42.21

    tasyaitad bhāṣitaṃ śrutvā rāghavaḥ paramārtavat uvāca sarvān suhṛdaḥ katham etan nivedyatām

    7.42.22

    sarve tu śirasā bhūmāv abhivādya praṇamya ca pratyūcū rāghavaṃ dīnam evam etan na saṃśayaḥ

    7.42.23

    śrutvā tu vākyaṃ kākutsthaḥ sarveṣāṃ samudīritam visarjayām āsa tadā sarvāṃs tāñ śatrutāpanaḥ

    7.43.1

    visṛjya tu suhṛdvargaṃ buddhyā niścitya rāghavaḥ samīpe dvāḥstham āsīnam idaṃ vacanam abravīt

    7.43.2

    śīghram ānaya saumitriṃ lakṣmaṇaṃ śubhalakṣaṇam bharataṃ ca mahābāhuṃ śatrughnaṃ cāparājitam

    7.43.3

    rāmasya bhāṣitaṃ śrutvā dvāḥstho mūrdhni kṛtāñjaliḥ lakṣmaṇasya gṛhaṃ gatvā praviveśānivāritaḥ

    7.43.4

    uvāca ca tadā vākyaṃ vardhayitvā kṛtāñjaliḥ draṣṭum icchati rājā tvāṃ gamyatāṃ tatra mā ciram

    7.43.5

    bāḍham ity eva saumitriḥ śrutvā rāghavaśāsanam prādravad ratham āruhya rāghavasya niveśanam

    7.43.6

    prayāntaṃ lakṣmaṇaṃ dṛṣṭvā dvāḥstho bharatam antikāt uvāca prāñjalir vākyaṃ rājā tvāṃ draṣṭum icchati

    7.43.7

    bharatas tu vacaḥ śrutvā dvāḥsthād rāmasamīritam utpapātāsanāt tūrṇaṃ padbhyām eva tato 'gamat

    7.43.8

    dṛṣṭvā prayāntaṃ bharataṃ tvaramāṇaḥ kṛtāñjaliḥ śatrughnabhavanaṃ gatvā tato vākyaṃ jagāda ha

    7.43.9

    ehy āgaccha raghuśreṣṭha rājā tvāṃ draṣṭum icchati gato hi lakṣmaṇaḥ pūrvaṃ bharataś ca mahāyaśāḥ

    7.43.10

    śrutvā tu vacanaṃ tasya śatrughno rāmaśāsanam śirasā vandya dharaṇīṃ prayayau yatra rāghavaḥ

    7.43.11

    kumārān āgatāñ śrutvā cintāvyākulitendriyaḥ avākśirā dīnamanā dvāḥsthaṃ vacanam abravīt

    7.43.12

    praveśaya kumārāṃs tvaṃ matsamīpaṃ tvarānvitaḥ eteṣu jīvitaṃ mahyam ete prāṇā bahiścarāḥ

    7.43.13

    ājñaptās tu narendreṇa kumārāḥ śuklavāsasaḥ prahvāḥ prāñjalayo bhūtvā viviśus te samāhitāḥ

    7.43.14

    te tu dṛṣṭvā mukhaṃ tasya sagrahaṃ śaśinaṃ yathā saṃdhyāgatam ivādityaṃ prabhayā parivarjitam

    7.43.15

    bāṣpapūrṇe ca nayane dṛṣṭvā rāmasya dhīmataḥ hataśobhaṃ yathā padmaṃ mukhaṃ vīkṣya ca tasya te

    7.43.16

    tato 'bhivādya tvaritāḥ pādau rāmasya mūrdhabhiḥ tasthuḥ samāhitāḥ sarve rāmaś cāśrūṇy avartayat

    7.43.17

    tān pariṣvajya bāhubhyām utthāpya ca mahābhujaḥ āsaneṣv ādhvam ity uktvā tato vākyaṃ jagāda ha

    7.43.18

    bhavanto mama sarvasvaṃ bhavanto mama jīvitam bhavadbhiś ca kṛtaṃ rājyaṃ pālayāmi nareśvarāḥ

    7.43.19

    bhavantaḥ kṛtaśāstrārthā buddhau ca pariniṣṭhitāḥ saṃbhūya ca madartho 'yam anveṣṭavyo nareśvarāḥ

    7.44.1

    teṣāṃ samupaviṣṭānāṃ sarveṣāṃ dīnacetasām uvāca vākyaṃ kākutstho mukhena pariśuṣyatā

    7.44.2

    sarve śṛṇuta bhadraṃ vo mā kurudhvaṃ mano 'nyathā paurāṇāṃ mama sītāyāṃ yādṛśī vartate kathā

    7.44.3

    paurāpavādaḥ sumahāṃs tathā janapadasya ca vartate mayi bībhatsaḥ sa me marmāṇi kṛntati

    7.44.4

    ahaṃ kila kule jāto ikṣvākūṇāṃ mahātmanām sītāṃ pāpasamācārām ānayeyaṃ kathaṃ pure

    7.44.5

    jānāsi hi yathā saumya daṇḍake vijane vane rāvaṇena hṛtā sītā sa ca vidhvaṃsito mayā

    7.44.6

    pratyakṣaṃ tava saumitre devānāṃ havyavāhanaḥ apāpāṃ maithilīm āha vāyuś cākāśagocaraḥ

    7.44.7

    candrādityau ca śaṃsete surāṇāṃ saṃnidhau purā ṛṣīṇāṃ caiva sarveṣām apāpāṃ janakātmajām

    7.44.8

    evaṃ śuddhasamācārā devagandharvasaṃnidhau laṅkādvīpe mahendreṇa mama haste niveśitā

    7.44.9

    antarātmā ca me vetti sītāṃ śuddhāṃ yaśasvinīm tato gṛhītvā vaidehīm ayodhyām aham āgataḥ

    7.44.10

    ayaṃ tu me mahān vādaḥ śokaś ca hṛdi vartate paurāpavādaḥ sumahāṃs tathā janapadasya ca

    7.44.11

    akīrtir yasya gīyeta loke bhūtasya kasya cit pataty evādhamāṃl lokān yāvac chabdaḥ sa kīrtyate

    7.44.12

    akīrtir nindyate daivaiḥ kīrtir deveṣu pūjyate kīrtyarthaṃ ca samārambhaḥ sarva eva mahātmanām

    7.44.13

    apy ahaṃ jīvitaṃ jahyāṃ yuṣmān vā puruṣarṣabhāḥ apavādabhayād bhītaḥ kiṃ punar janakātmajām

    7.44.14

    tasmād bhavantaḥ paśyantu patitaṃ śokasāgare na hi paśyāmy ahaṃ bhūyaḥ kiṃ cid duḥkham ato 'dhikam

    7.44.15

    śvas tvaṃ prabhāte saumitre sumantrādhiṣṭhitaṃ ratham āruhya sītām āropya viṣayānte samutsṛja

    7.44.16

    gaṅgāyās tu pare pāre vālmīkeḥ sumahātmanaḥ āśramo divyasaṃkāśas tamasātīram āśritaḥ

    7.44.17

    tatraināṃ vijane kakṣe visṛjya raghunandana śīghram āgaccha saumitre kuruṣva vacanaṃ mama

    7.44.18

    na cāsmi prativaktavyaḥ sītāṃ prati kathaṃ cana aprītiḥ paramā mahyaṃ bhavet tu prativārite

    7.44.19

    śāpitāś ca mayā yūyaṃ bhujābhyāṃ jīvitena ca ye māṃ vākyāntare brūyur anunetuṃ kathaṃ cana

    7.44.20

    mānayantu bhavanto māṃ yadi macchāsane sthitāḥ ito 'dya nīyatāṃ sītā kuruṣva vacanaṃ mama

    7.44.21

    pūrvam ukto 'ham anayā gaṅgātīre mahāśramān paśyeyam iti tasyāś ca kāmaḥ saṃvartyatām ayam

    7.44.22

    evam uktvā tu kākutstho bāṣpeṇa pihitekṣaṇaḥ praviveśa sa dharmātmā bhrātṛbhiḥ parivāritaḥ

    7.45.1

    tato rajanyāṃ vyuṣṭāyāṃ lakṣmaṇo dīnacetanaḥ sumantram abravīd vākyaṃ mukhena pariśuṣyatā

    7.45.2

    sārathe turagāñ śīghraṃ yojayasva rathottame svāstīrṇaṃ rājabhavanāt sītāyāś cāsanaṃ śubham

    7.45.3

    sītā hi rājabhavanād āśramaṃ puṇyakarmaṇām mayā neyā maharṣīṇāṃ śīghram ānīyatāṃ rathaḥ

    7.45.4

    sumantras tu tathety uktvā yuktaṃ paramavājibhiḥ rathaṃ suruciraprakhyaṃ svāstīrṇaṃ sukhaśayyayā

    7.45.5

    ādāyovāca saumitriṃ mitrāṇāṃ harṣavardhanam ratho 'yaṃ samanuprāpto yat kāryaṃ kriyatāṃ prabho

    7.45.6

    evam uktaḥ sumantreṇa rājaveśma sa lakṣmaṇaḥ praviśya sītām āsādya vyājahāra nararṣabhaḥ

    7.45.7

    gaṅgātīre mayā devi munīnām āśrame śubhe śīghraṃ gatvopaneyāsi śāsanāt pārthivasya naḥ

    7.45.8

    evam uktā tu vaidehī lakṣmaṇena mahātmanā praharṣam atulaṃ lebhe gamanaṃ cābhyarocayat

    7.45.9

    vāsāṃsi ca mahārhāṇi ratnāni vividhāni ca gṛhītvā tāni vaidehī gamanāyopacakrame

    7.45.10

    imāni munipatnīnāṃ dāsyāmy ābharaṇāny aham saumitris tu tathety uktvā ratham āropya maithilīm prayayau śīghraturago rāmasyājñām anusmaran

    7.45.11

    abravīc ca tadā sītā lakṣmaṇaṃ lakṣmivardhanam aśubhāni bahūny adya paśyāmi raghunandana

    7.45.12

    nayanaṃ me sphuraty adya gātrotkampaś ca jāyate hṛdayaṃ caiva saumitre asvastham iva lakṣaye

    7.45.13

    autsukyaṃ paramaṃ cāpi adhṛtiś ca parā mama śūnyām iva ca paśyāmi pṛthivīṃ pṛthulocana

    7.45.14

    api svasti bhavet tasya bhrātus te bhrātṛbhiḥ saha śvaśrūṇāṃ caiva me vīra sarvāsām aviśeṣataḥ

    7.45.15

    pure janapade caiva kuśalaṃ prāṇinām api ity añjalikṛtā sītā devatā abhyayācata

    7.45.16

    lakṣmaṇo 'rthaṃ tu taṃ śrutvā śirasā vandya maithilīm śivam ity abravīd dhṛṣṭo hṛdayena viśuṣyatā

    7.45.17

    tato vāsam upāgamya gomatītīra āśrame prabhāte punar utthāya saumitriḥ sūtam abravīt

    7.45.18

    yojayasva rathaṃ śīghram adya bhāgīrathījalam śirasā dhārayiṣyāmi tryambakaḥ parvate yathā

    7.45.19

    so 'śvān vicārayitvāśu rathe yuktvā manojavān ārohasveti vaidehīṃ sūtaḥ prāñjalir abravīt

    7.45.20

    sā tu sūtasya vacanād āruroha rathottamam sītā saumitriṇā sārdhaṃ sumantreṇa ca dhīmatā

    7.45.21

    athārdhadivasaṃ gatvā bhāgīrathyā jalāśayam nirīkṣya lakṣmaṇo dīnaḥ praruroda mahāsvanam

    7.45.22

    sītā tu paramāyattā dṛṣṭvā lakṣmaṇam āturam uvāca vākyaṃ dharmajña kim idaṃ rudyate tvayā

    7.45.23

    jāhnavītīram āsādya cirābhilaṣitaṃ mama harṣakāle kim arthaṃ māṃ viṣādayasi lakṣmaṇa

    7.45.24

    nityaṃ tvaṃ rāmapādeṣu vartase puruṣarṣabha kaccid vinākṛtas tena dvirātre śokam āgataḥ

    7.45.25

    mamāpi dayito rāmo jīvitenāpi lakṣmaṇa na cāham evaṃ śocāmi maivaṃ tvaṃ bāliśo bhava

    7.45.26

    tārayasva ca māṃ gaṅgāṃ darśayasva ca tāpasān tato dhanāni vāsāṃsi dāsyāmy ābharaṇāni ca

    7.45.27

    tataḥ kṛtvā maharṣīṇāṃ yathārham abhivādanam tatra caikāṃ niśām uṣya yāsyāmas tāṃ purīṃ punaḥ

    7.45.28

    tasyās tad vacanaṃ śrutvā pramṛjya nayane śubhe titīrṣur lakṣmaṇo gaṅgāṃ śubhāṃ nāvam upāharat

    7.46.1

    atha nāvaṃ suvistīrṇāṃ naiṣādīṃ rāghavānujaḥ āruroha samāyuktāṃ pūrvam āropya maithilīm

    7.46.2

    sumantraṃ caiva sarathaṃ sthīyatām iti lakṣmaṇaḥ uvāca śokasaṃtaptaḥ prayāhīti ca nāvikam

    7.46.3

    tatas tīram upāgamya bhāgīrathyāḥ sa lakṣmaṇaḥ uvāca maithilīṃ vākyaṃ prāñjalir bāṣpagadgadaḥ

    7.46.4

    hṛdgataṃ me mahac chalyaṃ yad asmy āryeṇa dhīmatā asmin nimitte vaidehi lokasya vacanīkṛtaḥ

    7.46.5

    śreyo hi maraṇaṃ me 'dya mṛtyor vā yat paraṃ bhavet na cāsminn īdṛśe kārye niyojyo lokanindite

    7.46.6

    prasīda na ca me roṣaṃ kartum arhasi suvrate ity añjalikṛto bhūmau nipapāta sa lakṣmaṇaḥ

    7.46.7

    rudantaṃ prāñjaliṃ dṛṣṭvā kāṅkṣantaṃ mṛtyum ātmanaḥ maithilī bhṛśasaṃvignā lakṣmaṇaṃ vākyam abravīt

    7.46.8

    kim idaṃ nāvagacchāmi brūhi tattvena lakṣmaṇa paśyāmi tvāṃ ca na svastham api kṣemaṃ mahīpateḥ

    7.46.9

    śāpito 'si narendreṇa yat tvaṃ saṃtāpam ātmanaḥ tad brūyāḥ saṃnidhau mahyam aham ājñāpayāmi te

    7.46.10

    vaidehyā codyamānas tu lakṣmaṇo dīnacetanaḥ avāṅmukho bāṣpagalo vākyam etad uvāca ha

    7.46.11

    śrutvā pariṣado madhye apavādaṃ sudāruṇam pure janapade caiva tvatkṛte janakātmaje

    7.46.12

    na tāni vacanīyāni mayā devi tavāgrataḥ yāni rājñā hṛdi nyastāny amarṣaḥ pṛṣṭhataḥ kṛtaḥ

    7.46.13

    sā tvaṃ tyaktā nṛpatinā nirdoṣā mama saṃnidhau paurāpavādabhītena grāhyaṃ devi na te 'nyathā

    7.46.14

    āśramānteṣu ca mayā tyaktavyā tvaṃ bhaviṣyasi rājñaḥ śāsanam ājñāya tavaivaṃ kila daurhṛdam

    7.46.15

    tad etaj jāhnavītīre brahmarṣīṇāṃ tapovanam puṇyaṃ ca ramaṇīyaṃ ca mā viṣādaṃ kṛthāḥ śubhe

    7.46.16

    rājño daśarathasyaiṣa pitur me munipuṃgavaḥ sakhā paramako vipro vālmīkiḥ sumahāyaśāḥ

    7.46.17

    pādacchāyām upāgamya sukham asya mahātmanaḥ upavāsaparaikāgrā vasa tvaṃ janakātmaje

    7.46.18

    pativratātvam āsthāya rāmaṃ kṛtvā sadā hṛdi śreyas te paramaṃ devi tathā kṛtvā bhaviṣyati

    7.47.1

    lakṣmaṇasya vacaḥ śrutvā dāruṇaṃ janakātmajā paraṃ viṣādam āgamya vaidehī nipapāta ha

    7.47.2

    sā muhūrtam ivāsaṃjñā bāṣpavyākulitekṣaṇā lakṣmaṇaṃ dīnayā vācā uvāca janakātmajā

    7.47.3

    māmikeyaṃ tanur nūnaṃ sṛṣṭā duḥkhāya lakṣmaṇa dhātrā yasyās tathā me 'dya duḥkhamūrtiḥ pradṛśyate

    7.47.4

    kiṃ nu pāpaṃ kṛtaṃ pūrvaṃ ko vā dārair viyojitaḥ yāhaṃ śuddhasamācārā tyaktā nṛpatinā satī

    7.47.5

    purāham āśrame vāsaṃ rāmapādānuvartinī anurudhyāpi saumitre duḥkhe viparivartinī

    7.47.6

    sā kathaṃ hy āśrame saumya vatsyāmi vijanīkṛtā ākhyāsyāmi ca kasyāhaṃ duḥkhaṃ duḥkhaparāyaṇā

    7.47.7

    kiṃ ca vakṣyāmi muniṣu kiṃ mayāpakṛtaṃ nṛpe kasmin vā kāraṇe tyaktā rāghaveṇa mahātmanā

    7.47.8

    na khalv adyaiva saumitre jīvitaṃ jāhnavījale tyajeyaṃ rājavaṃśas tu bhartur me parihāsyate

    7.47.9

    yathājñāṃ kuru saumitre tyaja māṃ duḥkhabhāginīm nideśe sthīyatāṃ rājñaḥ śṛṇu cedaṃ vaco mama

    7.47.10

    śvaśrūṇām aviśeṣeṇa prāñjaliḥ pragraheṇa ca śirasā vandya caraṇau kuśalaṃ brūhi pārthivam

    7.47.11

    yathā bhrātṛṣu vartethās tathā paureṣu nityadā paramo hy eṣa dharmaḥ syād eṣā kīrtir anuttamā

    7.47.12

    yat tvaṃ paurajanaṃ rājan dharmeṇa samavāpnuyāḥ ahaṃ tu nānuśocāmi svaśarīraṃ nararṣabha yathāpavādaṃ paurāṇāṃ tathaiva raghunandana

    7.47.13

    evaṃ bruvantyāṃ sītāyāṃ lakṣmaṇo dīnacetanaḥ śirasā dharaṇīṃ gatvā vyāhartuṃ na śaśāka ha

    7.47.14

    pradakṣiṇaṃ ca kṛtvā sa rudann eva mahāsvanam āruroha punar nāvaṃ nāvikaṃ cābhyacodayat

    7.47.15

    sa gatvā cottaraṃ kūlaṃ śokabhārasamanvitaḥ saṃmūḍha iva duḥkhena ratham adhyāruhad drutam

    7.47.16

    muhur muhur apāvṛtya dṛṣṭvā sītām anāthavat veṣṭantīṃ paratīrasthāṃ lakṣmaṇaḥ prayayāv atha

    7.47.17

    dūrasthaṃ ratham ālokya lakṣmaṇaṃ ca muhur muhuḥ nirīkṣamāṇām udvignāṃ sītāṃ śokaḥ samāviśat

    7.47.18

    sā duḥkhabhārāvanatā tapasvinī yaśodharā nātham apaśyatī satī ruroda sā barhiṇanādite vane mahāsvanaṃ duḥkhaparāyaṇā satī

    7.48.1

    sītāṃ tu rudatīṃ dṛṣṭvā ye tatra munidārakāḥ prādravan yatra bhagavān āste vālmīkir agryadhīḥ

    7.48.2

    abhivādya muneḥ pādau muniputrā maharṣaye sarve nivedayām āsus tasyās tu ruditasvanam

    7.48.3

    adṛṣṭapūrvā bhagavan kasyāpy eṣā mahātmanaḥ patnī śrīr iva saṃmohād virauti vikṛtasvarā

    7.48.4

    bhagavan sādhu paśyemāṃ devatām iva khāc cyutām na hy enāṃ mānuṣīṃ vidmaḥ satkriyāsyāḥ prayujyatām

    7.48.5

    teṣāṃ tad vacanaṃ śrutvā buddhyā niścitya dharmavit tapasā labdhacakṣuṣmān prādravad yatra maithilī

    7.48.6

    taṃ tu deśam abhipretya kiṃ cit padbhyāṃ mahāmuniḥ arghyam ādāya ruciraṃ jāhvanītīram āśritaḥ dadarśa rāghavasyeṣṭāṃ patnīṃ sītām anāthavat

    7.48.7

    tāṃ sītāṃ śokabhārārtāṃ vālmīkir munipuṃgavaḥ uvāca madhurāṃ vāṇīṃ hlādayann iva tejasā

    7.48.8

    snuṣā daśarathasya tvaṃ rāmasya mahiṣī satī janakasya sutā rājñaḥ svāgataṃ te pativrate

    7.48.9

    āyānty evāsi vijñātā mayā dharmasamādhinā kāraṇaṃ caiva sarvaṃ me hṛdayenopalakṣitam

    7.48.10

    apāpāṃ vedmi sīte tvāṃ tapolabdhena cakṣuṣā viśuddhabhāvā vaidehi sāmprataṃ mayi vartase

    7.48.11

    āśramasyāvidūre me tāpasyas tapasi sthitāḥ tās tvāṃ vatse yathā vatsaṃ pālayiṣyanti nityaśaḥ

    7.48.12

    idam arghyaṃ pratīccha tvaṃ visrabdhā vigatajvarā yathā svagṛham abhyetya viṣādaṃ caiva mā kṛthāḥ

    7.48.13

    śrutvā tu bhāṣitaṃ sītā muneḥ paramam adbhutam śirasā vandya caraṇau tathety āha kṛtāñjaliḥ

    7.48.14

    taṃ prayāntaṃ muniṃ sītā prāñjaliḥ pṛṣṭhato 'nvagāt anvayād yatra tāpasyo dharmanityāḥ samāhitāḥ

    7.48.15

    taṃ dṛṣṭvā munim āyāntaṃ vaidehyānugataṃ tadā upājagmur mudā yuktā vacanaṃ cedam abruvan

    7.48.16

    svāgataṃ te muniśreṣṭha cirasyāgamanaṃ prabho abhivādayāmaḥ sarvās tvām ucyatāṃ kiṃ ca kurmahe

    7.48.17

    tāsāṃ tad vacanaṃ śrutvā vālmīkir idam abravīt sīteyaṃ samanuprāptā patnī rāmasya dhīmataḥ

    7.48.18

    snuṣā daśarathasyaiṣā janakasya sutā satī apāpā patinā tyaktā paripālyā mayā sadā

    7.48.19

    imāṃ bhavatyaḥ paśyantu snehena parameṇa ha gauravān mama vākyasya pūjyā vo 'stu viśeṣataḥ

    7.48.20

    muhur muhuś ca vaidehīṃ parisāntvya mahāyaśāḥ svam āśramaṃ śiṣyavṛtaḥ punar āyān mahātapāḥ

    7.49.1

    dṛṣṭvā tu maithilīṃ sītām āśramaṃ saṃpraveśitām saṃtāpam akarod ghoraṃ lakṣmaṇo dīnacetanaḥ

    7.49.2

    abravīc ca mahātejāḥ sumantraṃ mantrasārathim sītāsaṃtāpajaṃ duḥkhaṃ paśya rāmasya dhīmataḥ

    7.49.3

    ato duḥkhataraṃ kiṃ nu rāghavasya bhaviṣyati patnīṃ śuddhasamācārāṃ visṛjya janakātmajām

    7.49.4

    vyaktaṃ daivād ahaṃ manye rāghavasya vinābhavam vaidehyā sārathe sārdhaṃ daivaṃ hi duratikramam

    7.49.5

    yo hi devān sagandharvān asurān saha rākṣasaiḥ nihanyād rāghavaḥ kruddhaḥ sa daivam anuvartate

    7.49.6

    purā mama pitur vākyair daṇḍake vijane vane uṣito navavarṣāṇi pañca caiva sudāruṇe

    7.49.7

    tato duḥkhataraṃ bhūyaḥ sītāyā vipravāsanam paurāṇāṃ vacanaṃ śrutvā nṛśaṃsaṃ pratibhāti me

    7.49.8

    ko nu dharmāśrayaḥ sūta karmaṇy asmin yaśohare maithilīṃ prati saṃprāptaḥ paurair hīnārthavādibhiḥ

    7.49.9

    etā bahuvidhā vācaḥ śrutvā lakṣmaṇabhāṣitāḥ sumantraḥ prāñjalir bhūtvā vākyam etad uvāca ha

    7.49.10

    na saṃtāpas tvayā kāryaḥ saumitre maithilīṃ prati dṛṣṭam etat purā vipraiḥ pitus te lakṣmaṇāgrataḥ

    7.49.11

    bhaviṣyati dṛḍhaṃ rāmo duḥkhaprāyo 'lpasaukhyavān tvāṃ caiva maithilīṃ caiva śatrughnabharatau tathā saṃtyajiṣyati dharmātmā kālena mahatā mahān

    7.49.12

    na tv idaṃ tvayi vaktavyaṃ saumitre bharate 'pi vā rājñā vo 'vyāhṛtaṃ vākyaṃ durvāsā yad uvāca ha

    7.49.13

    mahārājasamīpe ca mama caiva nararṣabha ṛṣiṇā vyāhṛtaṃ vākyaṃ vasiṣṭhasya ca saṃnidhau

    7.49.14

    ṛṣes tu vacanaṃ śrutvā mām āha puruṣarṣabhaḥ sūta na kva cid evaṃ te vaktavyaṃ janasaṃnidhau

    7.49.15

    tasyāhaṃ lokapālasya vākyaṃ tat susamāhitaḥ naiva jātv anṛtaṃ kuryām iti me saumya darśanam

    7.49.16

    sarvathā nāsty avaktavyaṃ mayā saumya tavāgrataḥ yadi te śravaṇe śraddhā śrūyatāṃ raghunandana

    7.49.17

    yady apy ahaṃ narendreṇa rahasyaṃ śrāvitaḥ purā tac cāpy udāhariṣyāmi daivaṃ hi duratikramam

    7.49.18

    tac chrutvā bhāṣitaṃ tasya gambhīrārthapadaṃ mahat tathyaṃ brūhīti saumitriḥ sūtaṃ vākyam athābravīt

    7.50.1

    tathā saṃcoditaḥ sūto lakṣmaṇena mahātmanā tad vākyam ṛṣiṇā proktaṃ vyāhartum upacakrame

    7.50.2

    purā nāmnā hi durvāsā atreḥ putro mahāmuniḥ vasiṣṭhasyāśrame puṇye sa vārṣikyam uvāsa ha

    7.50.3

    tam āśramaṃ mahātejāḥ pitā te sumahāyaśāḥ purodhasaṃ mahātmānaṃ didṛkṣur agamat svayam

    7.50.4

    sa dṛṣṭvā sūryasaṃkāśaṃ jvalantam iva tejasā upaviṣṭaṃ vasiṣṭhasya savye pārśve mahāmunim tau munī tāpasaśreṣṭhau vinītas tv abhyavādayat

    7.50.5

    sa tābhyāṃ pūjito rājā svāgatenāsanena ca pādyena phalamūlaiś ca so 'py āste munibhiḥ saha

    7.50.6

    teṣāṃ tatropaviṣṭānāṃ tās tāḥ sumadhurāḥ kathāḥ babhūvuḥ paramarṣīṇāṃ madhyādityagate 'hani

    7.50.7

    tataḥ kathāyāṃ kasyāṃ cit prāñjaliḥ pragraho nṛpaḥ uvāca taṃ mahātmānam atreḥ putraṃ tapodhanam

    7.50.8

    bhagavan kiṃpramāṇena mama vaṃśo bhaviṣyati kimāyuś ca hi me rāmaḥ putrāś cānye kimāyuṣaḥ

    7.50.9

    rāmasya ca sutā ye syus teṣām āyuḥ kiyad bhavet kāmyayā bhagavan brūhi vaṃśasyāsya gatiṃ mama

    7.50.10

    tac chrutvā vyāhṛtaṃ vākyaṃ rājño daśarathasya tu durvāsāḥ sumahātejā vyāhartum upacakrame

    7.50.11

    ayodhyāyāḥ patī rāmo dīrghakālaṃ bhaviṣyati sukhinaś ca samṛddhāś ca bhaviṣyanty asya cānujāḥ

    7.50.12

    kasmiṃś cit karaṇe tvāṃ ca maithilīṃ ca yaśasvinīm saṃtyajiṣyati dharmātmā kālena mahatā kila

    7.50.13

    daśavarṣasahasraṇi daśavarṣaśatāni ca rāmo rājyam upāsitvā brahmalokaṃ gamiṣyati

    7.50.14

    samṛddhair hayamedhaiś ca iṣṭvā parapuraṃjayaḥ rājavaṃśāṃś ca kākutstho bahūn saṃsthāpayiṣyati

    7.50.15

    sa sarvam akhilaṃ rājño vaṃśasyāsya gatāgatam ākhyāya sumahātejās tūṣṇīm āsīn mahādyutiḥ

    7.50.16

    tūṣṇīṃbhūte munau tasmin rājā daśarathas tadā abhivādya mahātmānau punar āyāt purottamam

    7.50.17

    etad vaco mayā tatra muninā vyāhṛtaṃ purā śrutaṃ hṛdi ca nikṣiptaṃ nānyathā tad bhaviṣyati

    7.50.18

    evaṃ gate na saṃtāpaṃ gantum arhasi rāghava sītārthe rāghavārthe vā dṛḍho bhava narottama

    7.50.19

    tac chrutvā vyāhṛtaṃ vākyaṃ sūtasya paramādbhutam praharṣam atulaṃ lebhe sādhu sādhv iti cābravīt

    7.50.20

    tayoḥ saṃvadator evaṃ sūtalakṣmaṇayoḥ pathi astam arko gato vāsaṃ gomatyāṃ tāv athoṣatuḥ

    7.51.1

    tatra tāṃ rajanīm uṣya gomatyāṃ raghunandanaḥ prabhāte punar utthāya lakṣmaṇaḥ prayayau tadā

    7.51.2

    tato 'rdhadivase prāpte praviveśa mahārathaḥ ayodhyāṃ ratnasaṃpūrṇāṃ hṛṣṭapuṣṭajanāvṛtām

    7.51.3

    saumitris tu paraṃ dainyaṃ jagāma sumahāmatiḥ rāmapādau samāsādya vakṣyāmi kim ahaṃ gataḥ

    7.51.4

    tasyaivaṃ cintayānasya bhavanaṃ śaśisaṃnibham rāmasya paramodāraṃ purastāt samadṛśyata

    7.51.5

    rājñas tu bhavanadvāri so 'vatīrya narottamaḥ avāṅmukho dīnamanāḥ prāviveśānivāritaḥ

    7.51.6

    sa dṛṣṭvā rāghavaṃ dīnam āsīnaṃ paramāsane netrābhyām aśrupūrṇābhyāṃ dadarśāgrajam agrataḥ

    7.51.7

    jagrāha caraṇau tasya lakṣmaṇo dīnacetanaḥ uvāca dīnayā vācā prāñjaliḥ susamāhitaḥ

    7.51.8

    āryasyājñāṃ puraskṛtya visṛjya janakātmajām gaṅgātīre yathoddiṣṭe vālmīker āśrame śubhe punar asmy āgato vīra pādamūlam upāsitum

    7.51.9

    mā śucaḥ puruṣavyāghra kālasya gatir īdṛśī tvadvidhā na hi śocanti sattvavanto manasvinaḥ

    7.51.10

    sarve kṣayāntā nicayāḥ patanāntāḥ samucchrayāḥ saṃyogā viprayogāntā maraṇāntaṃ ca jīvitam

    7.51.11

    śaktas tvam ātmanātmānaṃ vijetuṃ manasaiva hi lokān sarvāṃś ca kākutstha kiṃ punar duḥkham īdṛśam

    7.51.12

    nedṛśeṣu vimuhyanti tvadvidhāḥ puruṣarṣabhāḥ yadarthaṃ maithilī tyaktā apavādabhayān nṛpa

    7.51.13

    sa tvaṃ puruṣaśārdūla dhairyeṇa susamāhitaḥ tyajemāṃ durbalāṃ buddhiṃ saṃtāpaṃ mā kuruṣva ha

    7.51.14

    evam uktas tu kākutstho lakṣmaṇena mahātmanā uvāca parayā prītyā saumitriṃ mitravatsalam

    7.51.15

    evam etan naraśreṣṭha yathā vadasi lakṣmaṇa paritoṣaś ca me vīra mama kāryānuśāsane

    7.51.16

    nirvṛtiś ca kṛtā saumya saṃtāpaś ca nirākṛtaḥ bhavadvākyaiḥ sumadhurair anunīto 'smi lakṣmaṇa

    7.52.1

    tataḥ sumantras tv āgamya rāghavaṃ vākyam abravīt ete nivāritā rājan dvāri tiṣṭhanti tāpasāḥ

    7.52.2

    bhārgavaṃ cyavanaṃ nāma puraskṛtya maharṣayaḥ darśanaṃ te mahārāja codayanti kṛtatvarāḥ prīyamāṇā naravyāghra yamunātīravāsinaḥ

    7.52.3

    tasya tad vacanaṃ śrutvā rāmaḥ provāca dharmavit praveśyantāṃ mahātmāno bhārgavapramukhā dvijāḥ

    7.52.4

    rājñas tv ājñāṃ puraskṛtya dvāḥstho mūrdhni kṛtāñjaliḥ praveśayām āsa tatas tāpasān saṃmatān bahūn

    7.52.5

    śataṃ samadhikaṃ tatra dīpyamānaṃ svatejasā praviṣṭaṃ rājabhavanaṃ tāpasānāṃ mahātmanām

    7.52.6

    te dvijāḥ pūrṇakalaśaiḥ sarvatīrthāmbu satkṛtam gṛhītvā phalamūlaṃ ca rāmasyābhyāharan bahu

    7.52.7

    pratigṛhya tu tat sarvaṃ rāmaḥ prītipuraskṛtaḥ tīrthodakāni sarvāṇi phalāni vividhāni ca

    7.52.8

    uvāca ca mahābāhuḥ sarvān eva mahāmunīn imāny āsanamukhyāni yathārham upaviśyatām

    7.52.9

    rāmasya bhāṣitaṃ śrutvā sarva eva maharṣayaḥ bṛsīṣu rucirākhyāsu niṣeduḥ kāñcanīṣu te

    7.52.10

    upaviṣṭān ṛṣīṃs tatra dṛṣṭvā parapuraṃjayaḥ prayataḥ prāñjalir bhūtvā rāghavo vākyam abravīt

    7.52.11

    kim āgamanakāryaṃ vaḥ kiṃ karomi tapodhanāḥ ājñāpyo 'haṃ maharṣīṇāṃ sarvakāmakaraḥ sukham

    7.52.12

    idaṃ rājyaṃ ca sakalaṃ jīvitaṃ ca hṛdi sthitam sarvam etad dvijārthaṃ me satyam etad bravīmi vaḥ

    7.52.13

    tasya tad vacanaṃ śrutvā sādhuvādo mahān abhūt ṛṣīṇām ugratapasāṃ yamunātīravāsinām

    7.52.14

    ūcuś ca te mahātmāno harṣeṇa mahatānvitāḥ upapannaṃ naraśreṣṭha tavaiva bhuvi nānyataḥ

    7.52.15

    bahavaḥ pārthivā rājann atikrāntā mahābalāḥ kāryagauravam aśrutvā pratijñāṃ nābhyarocayan

    7.52.16

    tvayā punar brāhmaṇagauravād iyaṃ kṛtā pratijñā hy anavekṣya kāraṇam kuruṣva kartā hy asi nātra saṃśayo mahābhayāt trātum ṛṣīṃs tvam arhasi

    7.53.1

    bruvadbhir evam ṛṣibhiḥ kākutstho vākyam abravīt kiṃ kāryaṃ brūta bhavatāṃ bhayaṃ nāśayitāsmi vaḥ

    7.53.2

    tathā vadati kākutsthe bhārgavo vākyam abravīt bhayaṃ naḥ śṛṇu yan mūlaṃ deśasya ca nareśvara

    7.53.3

    pūrvaṃ kṛtayuge rāma daiteyaḥ sumahābalaḥ lolāputro 'bhavaj jyeṣṭho madhur nāma mahāsuraḥ

    7.53.4

    brahmaṇyaś ca śaraṇyaś ca buddhyā ca pariniṣṭhitaḥ suraiś ca paramodāraiḥ prītis tasyātulābhavat

    7.53.5

    sa madhur vīryasaṃpanno dharme ca susamāhitaḥ bahumānāc ca rudreṇa dattas tasyādbhuto varaḥ

    7.53.6

    śūlaṃ śūlād viniṣkṛṣya mahāvīryaṃ mahāprabham dadau mahātmā suprīto vākyaṃ caitad uvāca ha

    7.53.7

    tvayāyam atulo dharmo matprasādāt kṛtaḥ śubhaḥ prītyā paramayā yukto dadāmy āyudham uttamam

    7.53.8

    yāvat suraiś ca vipraiś ca na virudhyer mahāsura tāvac chūlaṃ tavedaṃ syād anyathā nāśam āpnuyāt

    7.53.9

    yaś ca tvām abhiyuñjīta yuddhāya vigatajvaraḥ taṃ śūlaṃ bhasmasāt kṛtvā punar eṣyati te karam

    7.53.10

    evaṃ rudrād varaṃ labdhvā bhūya eva mahāsuraḥ praṇipatya mahādevaṃ vākyam etad uvāca ha

    7.53.11

    bhagavan mama vaṃśasya śūlam etad anuttamam bhavet tu satataṃ deva surāṇām īśvaro hy asi

    7.53.12

    taṃ bruvāṇaṃ madhuṃ devaḥ sarvabhūtapatiḥ śivaḥ pratyuvāca mahādevo naitad evaṃ bhaviṣyati

    7.53.13

    mā bhūt te viphalā vāṇī matprasādakṛtā śubhā bhavataḥ putram ekaṃ tu śūlam etad gamiṣyati

    7.53.14

    yāvat karasthaḥ śūlo 'yaṃ bhaviṣyati sutasya te avadhyaḥ sarvabhūtānāṃ śūlahasto bhaviṣyati

    7.53.15

    evaṃ madhur varaṃ labdhvā devāt sumahad adbhutam bhavanaṃ cāsuraśreṣṭhaḥ kārayām āsa suprabham

    7.53.16

    tasya patnī mahābhāgā priyā kumbhīnasī hi yā viśvāvasor apatyaṃ sā hy analāyāṃ mahāprabhā

    7.53.17

    tasyāḥ putro mahāvīryo lavaṇo nāma dāruṇaḥ bālyāt prabhṛti duṣṭātmā pāpāny eva samācarat

    7.53.18

    taṃ putraṃ durvinītaṃ tu dṛṣṭvā duḥkhasamanvitaḥ madhuḥ sa śokam āpede na cainaṃ kiṃ cid abravīt

    7.53.19

    sa vihāya imaṃ lokaṃ praviṣṭo varuṇālayam śūlaṃ niveśya lavaṇe varaṃ tasmai nyavedayat

    7.53.20

    sa prabhāvena śūlasya daurātmyenātmanas tathā saṃtāpayati lokāṃs trīn viśeṣeṇa tu tāpasān

    7.53.21

    evaṃprabhāvo lavaṇaḥ śūlaṃ caiva tathāvidham śrutvā pramāṇaṃ kākutstha tvaṃ hi naḥ paramā gatiḥ

    7.53.22

    bahavaḥ pārthivā rāma bhayārtair ṛṣibhiḥ purā abhayaṃ yācitā vīra trātāraṃ na ca vidmahe

    7.53.23

    te vayaṃ rāvaṇaṃ śrutvā hataṃ sabalavāhanam trātāraṃ vidmahe rāma nānyaṃ bhuvi narādhipam tat paritrātum icchāmo lavaṇād bhayapīḍitāḥ

    7.54.1

    tathokte tān ṛṣīn rāmaḥ pratyuvāca kṛtāñjaliḥ kimāhāraḥ kimācāro lavaṇaḥ kva ca vartate

    7.54.2

    rāghavasya vacaḥ śrutvā ṛṣayaḥ sarva eva te tato nivedayām āsur lavaṇo vavṛdhe yathā

    7.54.3

    āhāraḥ sarvasattvāni viśeṣeṇa ca tāpasāḥ ācāro raudratā nityaṃ vāso madhuvane sadā

    7.54.4

    hatvā daśasahasrāṇi siṃhavyāghramṛgadvipān mānuṣāṃś caiva kurute nityam āhāram āhnikam

    7.54.5

    tato 'parāṇi sattvāni khādate sa mahābalaḥ saṃhāre samanuprāpte vyāditāsya ivāntakaḥ

    7.54.6

    tac chrutvā rāghavo vākyam uvāca sa mahāmunīn ghātayiṣyāmi tad rakṣo vyapagacchatu vo bhayam

    7.54.7

    tathā teṣāṃ pratijñāya munīnām ugratejasām sa bhrātṝn sahitān sarvān uvāca raghunandanaḥ

    7.54.8

    ko hantā lavaṇaṃ vīrāḥ kasyāṃśaḥ sa vidhīyatām bharatasya mahābāhoḥ śatrughnasyātha vā punaḥ

    7.54.9

    rāghaveṇaivam uktas tu bharato vākyam abravīt aham enaṃ vadhiṣyāmi mamāṃśaḥ sa vidhīyatām

    7.54.10

    bharatasya vacaḥ śrutvā śauryavīryasamanvitam lakṣmaṇāvarajas tasthau hitvā sauvarṇam āsanam

    7.54.11

    śatrughnas tv abravīd vākyaṃ praṇipatya narādhipam kṛtakarmā mahābāhur madhyamo raghunandanaḥ

    7.54.12

    āryeṇa hi purā śūnyā ayodhyā rakṣitā purī saṃtāpaṃ hṛdaye kṛtvā āryasyāgamanaṃ prati

    7.54.13

    duḥkhāni ca bahūnīha anubhūtāni pārthiva śayāno duḥkhaśayyāsu nandigrāme mahātmanā

    7.54.14

    phalamūlāśano bhūtvā jaṭācīradharas tathā anubhūyedṛśaṃ duḥkham eṣa rāghavanandanaḥ preṣye mayi sthite rājan na bhūyaḥ kleśam āpnuyāt

    7.54.15

    tathā bruvati śatrughne rāghavaḥ punar abravīt evaṃ bhavatu kākutstha kriyatāṃ mama śāsanam

    7.54.16

    rājye tvām abhiṣekṣyāmi madhos tu nagare śubhe niveśaya mahābāho bharataṃ yady avekṣase

    7.54.17

    śūras tvaṃ kṛtavidyaś ca samarthaḥ saṃniveśane nagaraṃ madhunā juṣṭaṃ tathā janapadāñ śubhān

    7.54.18

    yo hi vaṃśaṃ samutpāṭya pārthivasya punaḥ kṣaye na vidhatte nṛpaṃ tatra narakaṃ sa nigacchati

    7.54.19

    sa tvaṃ hatvā madhusutaṃ lavaṇaṃ pāpaniścayam rājyaṃ praśādhi dharmeṇa vākyaṃ me yady avekṣase

    7.54.20

    uttaraṃ ca na vaktavyaṃ śūra vākyāntare mama bālena pūrvajasyājñā kartavyā nātra saṃśayaḥ

    7.54.21

    abhiṣekaṃ ca kākutstha pratīcchasva mayodyatam vasiṣṭhapramukhair viprair vidhimantrapuraskṛtam

    7.55.1

    evam uktas tu rāmeṇa parāṃ vrīḍām upāgataḥ śatrughno vīryasaṃpanno mandaṃ mandam uvāca ha

    7.55.2

    avaśyaṃ karaṇīyaṃ ca śāsanaṃ puruṣarṣabha tava caiva mahābhāga śāsanaṃ duratikramam ayaṃ kāmakaro rājaṃs tavāsmi puruṣarṣabha

    7.55.3

    evam ukte tu śūreṇa śatrughnena mahātmanā uvāca rāmaḥ saṃhṛṣṭo lakṣmaṇaṃ bharataṃ tathā

    7.55.4

    saṃbhārān abhiṣekasya ānayadhvaṃ samāhitāḥ adyaiva puruṣavyāghram abhiṣekṣyāmi durjayam

    7.55.5

    purodhasaṃ ca kākutsthau naigamān ṛtvijas tathā mantriṇaś caiva me sarvān ānayadhvaṃ mamājñayā

    7.55.6

    rājñaḥ śāsanam ājñāya tathākurvan mahārathāḥ abhiṣekasamārambhaṃ puraskṛtya purodhasaṃ praviṣṭā rājabhavanaṃ puraṃdaragṛhopamam

    7.55.7

    tato 'bhiṣeko vavṛdhe śatrughnasya mahātmanaḥ saṃpraharṣakaraḥ śrīmān rāghavasya purasya ca

    7.55.8

    tato 'bhiṣiktaṃ śatrughnam aṅkam āropya rāghavaḥ uvāca madhurāṃ vāṇīṃ tejas tasyābhipūrayan

    7.55.9

    ayaṃ śaras tv amoghas te divyaḥ parapuraṃjayaḥ anena lavaṇaṃ saumya hantāsi raghunandana

    7.55.10

    sṛṣṭaḥ śaro 'yaṃ kākutstha yadā śete mahārṇave svayambhūr ajito devo yaṃ nāpaśyan surāsurāḥ

    7.55.11

    adṛśyaḥ sarvabhūtānāṃ tenāyaṃ hi śarottamaḥ sṛṣṭaḥ krodhābhibhūtena vināśārthaṃ durātmanoḥ madhukaiṭabhayor vīra vighāte vartamānayoḥ

    7.55.12

    sraṣṭukāmena lokāṃs trīṃs tau cānena hatau yudhi anena śaramukhyena tato lokāṃś cakāra saḥ

    7.55.13

    nāyaṃ mayā śaraḥ pūrvaṃ rāvaṇasya vadhārthinā muktaḥ śatrughna bhūtānāṃ mahāṃs trāso bhaved iti

    7.55.14

    yac ca tasya mahac chūlaṃ tryambakeṇa mahātmanā dattaṃ śatruvināśāya madhor āyudham uttamam

    7.55.15

    tat saṃnikṣipya bhavane pūjyamānaṃ punaḥ punaḥ diśaḥ sarvāḥ samālokya prāpnoty āhāram ātmanaḥ

    7.55.16

    yadā tu yuddham ākāṅkṣan kaś cid enaṃ samāhvayet tadā śūlaṃ gṛhītvā tad bhasma rakṣaḥ karoti tam

    7.55.17

    sa tvaṃ puruṣaśārdūla tam āyudhavivarjitam apraviṣṭapuraṃ pūrvaṃ dvāri tiṣṭha dhṛtāyudhaḥ

    7.55.18

    apraviṣṭaṃ ca bhavanaṃ yuddhāya puruṣarṣabha āhvayethā mahābāho tato hantāsi rākṣasaṃ

    7.55.19

    anyathā kriyamāṇe tu avadhyaḥ sa bhaviṣyati yadi tv evaṃ kṛte vīra vināśam upayāsyati

    7.55.20

    etat te sarvam ākhyātaṃ śūlasya ca viparyayam śrīmataḥ śitikaṇṭhasya kṛtyaṃ hi duratikramam

    7.56.1

    evam uktvā tu kākutsthaṃ praśasya ca punaḥ punaḥ punar evāparaṃ vākyam uvāca raghunandanaḥ

    7.56.2

    imāny aśvasahasrāṇi catvāri puruṣarṣabha rathānāṃ ca sahasre dve gajānāṃ śatam eva ca

    7.56.3

    antarāpaṇavīthyaś ca nānāpaṇyopaśobhitāḥ anugacchantu śatrughna tathaiva naṭanartakāḥ

    7.56.4

    hiraṇyasya suvarṇasya ayutaṃ puruṣarṣabha gṛhītvā gaccha śatrughna paryāptadhanavāhanaḥ

    7.56.5

    balaṃ ca subhṛtaṃ vīra hṛṣṭapuṣṭam anuttamam saṃbhāṣya saṃpradānena rañjayasva narottama

    7.56.6

    na hy arthās tatra tiṣṭhanti na dārā na ca bāndhavāḥ suprīto bhṛtyavargas tu yatra tiṣṭhati rāghava

    7.56.7

    ato hṛṣṭajanākīrṇāṃ prasthāpya mahatīṃ camūm eka eva dhanuṣpānis tad gaccha tvaṃ madhor vanam

    7.56.8

    yathā tvāṃ na prajānāti gacchantaṃ yuddhakāṅkṣiṇam lavaṇas tu madhoḥ putras tathā gaccher aśaṅkitaḥ

    7.56.9

    na tasya mṛtyur anyo 'sti kaś cid dhi puruṣarṣabha darśanaṃ yo 'bhigaccheta sa vadhyo lavaṇena hi

    7.56.10

    sa grīṣme vyapayāte tu varṣarātra upasthite hanyās tvaṃ lavaṇaṃ saumya sa hi kālo 'sya durmateḥ

    7.56.11

    maharṣīṃs tu puraskṛtya prayāntu tava sainikāḥ yathā grīṣmāvaśeṣeṇa tareyur jāhnavījalam

    7.56.12

    tataḥ sthāpya balaṃ sarvaṃ nadītīre samāhitaḥ agrato dhanuṣā sārdhaṃ gaccha tvaṃ laghuvikrama

    7.56.13

    evam uktas tu rāmeṇa śatrughnas tān mahābalān senāmukhyān samānīya tato vākyam uvāca ha

    7.56.14

    ete vo gaṇitā vāsā yatra yatra nivatsyatha sthātavyaṃ cāvirodhena yathā bādhā na kasya cit

    7.56.15

    tathā tāṃs tu samājñāpya niryāpya ca mahad balam kausalyāṃ ca sumitrāṃ ca kaikeyīṃ cābhyavādayat

    7.56.16

    rāmaṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā śirasābhipraṇamya ca rāṇeṇa cābhyanujñātaḥ śatrughnaḥ śatrutāpanaḥ

    7.56.17

    lakṣmaṇaṃ bharataṃ caiva praṇipatya kṛtāñjaliḥ purodhasaṃ vasiṣṭhaṃ ca śatrughnaḥ prayatātmavān pradakṣiṇam atho kṛtvā nirjagāma mahābalaḥ

    7.57.1

    prasthāpya tad balaṃ sarvaṃ māsamātroṣitaḥ pathi eka evāśu śatrughno jagāma tvaritas tadā

    7.57.2

    dvirātram antare śūra uṣya rāghavanandanaḥ vālmīker āśramaṃ puṇyam agacchad vāsam uttamam

    7.57.3

    so 'bhivādya mahātmānaṃ vālmīkiṃ munisattamam kṛtāñjalir atho bhūtvā vākyam etad uvāca ha

    7.57.4

    bhagavan vastum icchāmi guroḥ kṛtyād ihāgataḥ śvaḥ prabhāte gamiṣyāmi pratīcīṃ vāruṇīṃ diśam

    7.57.5

    śatrughnasya vacaḥ śrutvā prahasya munipuṃgavaḥ pratyuvāca mahātmānaṃ svāgataṃ te mahāyaśaḥ

    7.57.6

    svam āśramam idaṃ saumya rāghavāṇāṃ kulasya ha āsanaṃ pādyam arghyaṃ ca nirviśaṅkaḥ pratīccha me

    7.57.7

    pratigṛhya tataḥ pūjāṃ phalamūlaṃ ca bhojanam bhakṣayām āsa kākutsthas tṛptiṃ ca paramāṃ gataḥ

    7.57.8

    sa tu bhuktvā mahābāhur maharṣiṃ tam uvāca ha pūrvaṃ yajñavibhūtīyaṃ kasyāśramasamīpataḥ

    7.57.9

    tasya tadbhāṣitaṃ śrutvā vālmīkir vākyam abravīt śatrughna śṛṇu yasyedaṃ babhūvāyatanaṃ purā

    7.57.10

    yuṣmākaṃ pūrvako rājā sudāsasya mahātmanaḥ putro mitrasaho nāma vīryavān atidhārmikaḥ

    7.57.11

    sa bāla eva saudāso mṛgayām upacakrame cañcūryamāṇaṃ dadṛśe sa śūro rākṣasadvayam

    7.57.12

    śārdūlarūpiṇau ghorau mṛgān bahusahasraśaḥ bhakṣayāṇāv asaṃtuṣṭau paryāptiṃ ca na jagmatuḥ

    7.57.13

    sa tu tau rākṣasau dṛṣṭvā nirmṛgaṃ ca vanaṃ kṛtam krodhena mahatāviṣṭo jaghānaikaṃ maheṣuṇā

    7.57.14

    vinipātya tam ekaṃ tu saudāsaḥ puruṣarṣabhaḥ vijvaro vigatāmarṣo hataṃ rakṣo 'bhyavaikṣata

    7.57.15

    nirīkṣamāṇaṃ taṃ dṛṣṭvā sahāyas tasya rakṣasaḥ saṃtāpam akarod ghoraṃ saudāsaṃ cedam abravīt

    7.57.16

    yasmād anaparāddhaṃ tvaṃ sahāyaṃ mama jaghnivān tasmāt tavāpi pāpiṣṭha pradāsyāmi pratikriyām

    7.57.17

    evam uktvā tu taṃ rakṣas tatraivāntaradhīyata kālaparyāyayogena rājā mitrasaho 'bhavat

    7.57.18

    rājāpi yajate yajñaṃ tasyāśramasamīpataḥ aśvamedhaṃ mahāyajñaṃ taṃ vasiṣṭho 'bhyapālayat

    7.57.19

    tatra yajño mahān āsīd bahuvarṣagaṇāyutān samṛddhaḥ parayā lakṣmyā devayajñasamo 'bhavat

    7.57.20

    athāvasāne yajñasya pūrvavairam anusmaran vasiṣṭharūpī rājānam iti hovāca rākṣasaḥ

    7.57.21

    adya yajñāvasānānte sāmiṣaṃ bhojanaṃ mama dīyatām iti śīghraṃ vai nātra kāryā vicāraṇā

    7.57.22

    tac chrutvā vyāhṛtaṃ vākyaṃ rakṣasā kāmarūpiṇā bhakṣasaṃskārakuśalam uvāca pṛthivīpatiḥ

    7.57.23

    haviṣyaṃ sāmiṣaṃ svādu yathā bhavati bhojanam tathā kuruṣva śīghraṃ vai parituṣyed yathā guruḥ

    7.57.24

    śāsanāt pārthivendrasya sūdaḥ saṃbhrāntamānasaḥ sa ca rakṣaḥ punas tatra sūdaveṣam athākarot

    7.57.25

    sa mānuṣam atho māṃsaṃ pārthivāya nyavedayat idaṃ svāduhaviṣyaṃ ca sāmiṣaṃ cānnam āhṛtam

    7.57.26

    sa bhojanaṃ vasiṣṭhāya patnyā sārdham upāharat madayantyā naravyāghra sāmiṣaṃ rakṣasā hṛtam

    7.57.27

    jñātvā tadāmiṣaṃ vipro mānuṣaṃ bhojanāhṛtam krodhena mahatāviṣṭo vyāhartum upacakrame

    7.57.28

    yasmāt tvaṃ bhojanaṃ rājan mamaitad dātum icchasi tasmād bhojanam etat te bhaviṣyati na saṃśayaḥ

    7.57.29

    sa rājā saha patnyā vai praṇipatya muhur muhuḥ punar vasiṣṭhaṃ provāca yad uktaṃ brahmarūpiṇā

    7.57.30

    tac chrutā pārthivendrasya rakṣasā vikṛtaṃ ca tat punaḥ provāca rājānaṃ vasiṣṭhaḥ puruṣarṣabham

    7.57.31

    mayā roṣaparītena yad idaṃ vyāhṛtaṃ vacaḥ naitac chakyaṃ vṛthā kartuṃ pradāsyāmi ca te varam

    7.57.32

    kālo dvādaśa varṣāṇi śāpasyāsya bhaviṣyati matprasādāc ca rājendra atītaṃ na smariṣyasi

    7.57.33

    evaṃ sa rājā taṃ śāpam upabhujyārimardanaḥ pratilebhe punā rājyaṃ prajāś caivānvapālayat

    7.57.34

    tasya kalmāṣapādasya yajñasyāyatanaṃ śubham āśramasya samīpe 'smin yasmin pṛcchasi rāghava

    7.57.35

    tasya tāṃ pārthivendrasya kathāṃ śrutvā sudāruṇām viveśa parṇaśālāyāṃ maharṣim abhivādya ca

    7.58.1

    yām eva rātriṃ śatrughna parṇaśālāṃ samāviśat tām eva rātriṃ sītāpi prasūtā dārakadvayam

    7.58.2

    tato 'rdharātrasamaye bālakā munidārakāḥ vālmīkeḥ priyam ācakhyuḥ sītāyāḥ prasavaṃ śubham tasya rakṣāṃ mahātejaḥ kuru bhūtavināśinīm

    7.58.3

    teṣāṃ tad vacanaṃ śrutvā munir harṣam upāgamat bhūtaghnīṃ cākarot tābhyāṃ rakṣāṃ rakṣovināśinīm

    7.58.4

    kuśamuṣṭim upādāya lavaṃ caiva tu sa dvijaḥ vālmīkiḥ pradadau tābhyāṃ rakṣāṃ bhūtavināśinīm

    7.58.5

    yas tayoḥ pūrvajo jātaḥ sa kuśair mantrasaṃskṛtaiḥ nirmārjanīyas tu bhavet kuśa ity asya nāmataḥ

    7.58.6

    yaś cāparo bhavet tābhyāṃ lavena susamāhitaḥ nirmārjanīyo vṛddhābhir lavaś ceti sa nāmataḥ

    7.58.7

    evaṃ kuśalavau nāmnā tāv ubhau yamajātakau matkṛtabhyāṃ ca nāmabhyāṃ khyātiyuktau bhaviṣyataḥ

    7.58.8

    te rakṣāṃ jagṛhus tāṃ ca munihastāt samāhitāḥ akurvaṃś ca tato rakṣāṃ tayor vigatakalmaṣāḥ

    7.58.9

    tathā tāṃ kriyamāṇāṃ tu rakṣāṃ gotraṃ ca nāma ca saṃkīrtanaṃ ca rāmasya sītāyāḥ prasavau śubhau

    7.58.10

    ardharātre tu śatrughnaḥ śuśrāva sumahat priyam parṇaśālāṃ gato rātrau diṣṭyā diṣṭyeti cābravīt

    7.58.11

    tatha tasya prahṛṣṭasya śatrughnasya mahātmanaḥ vyatītā vārṣikī rātriḥ śrāvaṇī laghuvikramā

    7.58.12

    prabhāte tu mahāvīryaḥ kṛtvā paurvāhṇikaṃ kramam muniṃ prāñjalir āmantrya prāyāt paścānmukhaḥ punaḥ

    7.58.13

    sa gatvā yamunātīraṃ saptarātroṣitaḥ pathi ṛṣīṇāṃ puṇyakīrtīnām āśrame vāsam abhyayāt

    7.58.14

    sa tatra munibhiḥ sārdhaṃ bhārgavapramukhair nṛpaḥ kathābhir bahurūpābhir vāsaṃ cakre mahāyaśāḥ

    7.59.1

    atha rātryāṃ pravṛttāyāṃ śatrughno bhṛgunandanam papraccha cyavanaṃ vipraṃ lavaṇasya balābalam

    7.59.2

    śūlasya ca balaṃ brahman ke ca pūrvaṃ nipātitāḥ anena śūlamukhena dvandvayuddham upāgatāḥ

    7.59.3

    tasya tadbhāṣitaṃ śrutvā śatrughnasya mahātmanaḥ pratyuvāca mahātejāś cyavano raghunandanam

    7.59.4

    asaṃkhyeyāni karmāṇi yāny asya puruṣarṣabha ikṣvākuvaṃśaprabhave yad vṛttaṃ tac chṛṇuṣva me

    7.59.5

    ayodhyāyāṃ purā rājā yuvanāśvasuto balī māndhātā iti vikhyātas triṣu lokeṣu vīryavān

    7.59.6

    sa kṛtvā pṛthivīṃ kṛtsnāṃ śāsane pṛthivīpatiḥ suralokam atho jetum udyogam akaron nṛpaḥ

    7.59.7

    indrasya tu bhayaṃ tīvraṃ surāṇāṃ ca mahātmanām māndhātari kṛtodyoge devalokajigīṣayā

    7.59.8

    ardhāsanena śakrasya rājyārdhena ca pārthivaḥ vandyamānaḥ suragaṇaiḥ pratijñām adhyarohata

    7.59.9

    tasya pāpam abhiprāyaṃ viditvā pākaśāsanaḥ sāntvapūrvam idaṃ vākyam uvāca yuvanāśvajam

    7.59.10

    rājā tvaṃ mānuṣe loke na tāvat puruṣarṣabha akṛtvā pṛthivīṃ vaśyāṃ devarājyam ihecchasi

    7.59.11

    yadi vīra samagrā te medinī nikhilā vaśe devarājyaṃ kuruṣveha sabhṛtyabalavāhanaḥ

    7.59.12

    indram evaṃ bruvāṇaṃ tu māndhātā vākyam abravīt kva me śakra pratihataṃ śāsanaṃ pṛthivītale

    7.59.13

    tam uvāca sahasrākṣo lavaṇo nāma rākṣasaḥ madhuputro madhuvane nājñāṃ te kurute 'nagha

    7.59.14

    tac chrutvā vipriyaṃ ghoraṃ sahasrākṣeṇa bhāṣitam vrīḍito 'vāṅmukho rājā vyāhartuṃ na śaśāka ha

    7.59.15

    āmantrya tu sahasrākṣaṃ hriyā kiṃ cid avāṅmukhaḥ punar evāgamac chrīmān imaṃ lokaṃ nareśvaraḥ

    7.59.16

    sa kṛtvā hṛdaye 'marṣaṃ sabhṛtyabalavāhanaḥ ājagāma madhoḥ putraṃ vaśe kartum aninditaḥ

    7.59.17

    sa kāṅkṣamāṇo lavaṇaṃ yuddhāya puruṣarṣabha dūtaṃ saṃpreṣayām āsa sakāśaṃ lavaṇasya saḥ

    7.59.18

    sa gatvā vipriyāṇy āha bahūni madhunaḥ sutam vadantam evaṃ taṃ dūtaṃ bhakṣayām āsa rākṣasaḥ

    7.59.19

    cirāyamāṇe dūte tu rājā krodhasamanvitaḥ ardayām āsa tad rakṣaḥ śaravṛṣṭyā samantataḥ

    7.59.20

    tataḥ prahasya lavaṇaḥ śūlaṃ jagrāha pāṇinā vadhāya sānubandhasya mumocāyudham uttamam

    7.59.21

    tac chūlaṃ dīpyamānaṃ tu sabhṛtyabalavāhanam bhasmīkṛtya nṛpaṃ bhūyo lavaṇasyāgamat karam

    7.59.22

    evaṃ sa rājā sumahān hataḥ sabalavāhanaḥ śūlasya ca balaṃ vīra aprameyam anuttamam

    7.59.23

    śvaḥ prabhāte tu lavaṇaṃ vadhiṣyasi na saṃśayaḥ agṛhītāyudhaṃ kṣipraṃ dhruvo hi vijayas tava

    7.60.1

    kathāṃ kathayatāṃ teṣāṃ jayaṃ cākāṅkṣatāṃ śubham vyatītā rajanī śīghraṃ śatrughnasya mahātmanaḥ

    7.60.2

    tataḥ prabhāte vimale tasmin kāle sa rākṣasaḥ nirgatas tu purād vīro bhakṣāhārapracoditaḥ

    7.60.3

    etasminn antare śūraḥ śatrughno yamunāṃ nadīm tīrtvā madhupuradvāri dhanuṣpāṇir atiṣṭhata

    7.60.4

    tato 'rdhadivase prāpte krūrakarmā sa rākṣasaḥ āgacchad bahusahasraṃ prāṇinām udvahan bharam

    7.60.5

    tato dadarśa śatrughnaṃ sthitaṃ dvāri dhṛtāyudham tam uvāca tato rakṣaḥ kim anena kariṣyasi

    7.60.6

    īdṛśānāṃ sahasrāṇi sāyudhānāṃ narādhama bhakṣitāni mayā roṣāt kālam ākāṅkṣase nu kim

    7.60.7

    āhāraś cāpy asaṃpūrṇo mamāyaṃ puruṣādhama svayaṃ praviṣṭo nu mukhaṃ katham āsādya durmate

    7.60.8

    tasyaivaṃ bhāṣamāṇasya hasataś ca muhur muhuḥ śatrughno vīryasaṃpanno roṣād aśrūṇy avartayat

    7.60.9

    tasya roṣābhibhūtasya śatrughnasya mahātmanaḥ tejomayā marīcyas tu sarvagātrair viniṣpatan

    7.60.10

    uvāca ca susaṃkruddhaḥ śatrughnas taṃ niśācaram yoddhum icchāmi durbuddhe dvandvayuddhaṃ tvayā saha

    7.60.11

    putro daśarathasyāhaṃ bhrātā rāmasya dhīmataḥ śatrughno nāma śatrughno vadhākāṅkṣī tavāgataḥ

    7.60.12

    tasya me yuddhakāmasya dvandvayuddhaṃ pradīyatām śatrus tvaṃ sarvajīvānāṃ na me jīvan gamiṣyasi

    7.60.13

    tasmiṃs tathā bruvāṇe tu rākṣasaḥ prahasann iva pratyuvāca naraśreṣṭhaṃ diṣṭyā prāpto 'si durmate

    7.60.14

    mama mātṛṣvasur bhrātā rāvaṇo nāma rākṣasaḥ hato rāmeṇa durbuddhe strīhetoḥ puruṣādhama

    7.60.15

    tac ca sarvaṃ mayā kṣāntaṃ rāvaṇasya kulakṣayam avajñāṃ purataḥ kṛtvā mayā yūyaṃ viśeṣataḥ

    7.60.16

    na hatāś ca hi me sarve paribhūtās tṛṇaṃ yathā bhūtāś caiva bhaviṣyāś ca yūyaṃ ca puruṣādhamāḥ

    7.60.17

    tasya te yuddhakāmasya yuddhaṃ dāsyāmi durmate īpsitaṃ yādṛśaṃ tubhyaṃ sajjaye yāvad āyudham

    7.60.18

    tam uvācātha śatrughnaḥ kva me jīvan gamiṣyasi durbalo 'py āgataḥ śatrur na moktavyaḥ kṛtātmanā

    7.60.19

    yo hi viklavayā buddhyā prasaraṃ śatrave dadau sa hato mandabuddhitvād yathā kāpuruṣas tathā

    7.61.1

    tac chrutvā bhāṣitaṃ tasya śatrughnasya mahātmanaḥ krodham āhārayat tīvraṃ tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt

    7.61.2

    pāṇau pāṇiṃ viniṣpiṣya dantān kaṭakaṭāyya ca lavaṇo raghuśārdūlam āhvayām āsa cāsakṛt

    7.61.3

    taṃ bruvāṇaṃ tathā vākyaṃ lavaṇaṃ ghoravikramam śatrughno deva śatrughna idaṃ vacanam abravīt

    7.61.4

    śatrughno na tadā jāto yadānye nirjitās tvayā tad adya bāṇābhihato vraja taṃ yamasādanam

    7.61.5

    ṛṣayo 'py adya pāpātman mayā tvāṃ nihataṃ raṇe paśyantu viprā vidvāṃsas tridaśā iva rāvaṇam

    7.61.6

    tvayi madbāṇanirdagdhe patite 'dya niśācara puraṃ janapadaṃ cāpi kṣemam etad bhaviṣyati

    7.61.7

    adya madbāhuniṣkrāntaḥ śaro vajranibhānanaḥ pravekṣyate te hṛdayaṃ padmam aṃśur ivārkajaḥ

    7.61.8

    evam ukto mahāvṛkṣaṃ lavaṇaḥ krodhamūrchitaḥ śatrughnorasi cikṣepa taṃ śūraḥ śatadhācchinat

    7.61.9

    tad dṛṣṭvā viphalaṃ karma rākṣasaḥ punar eva tu pādapān subahūn gṛhya śatrughne vyasṛjad balī

    7.61.10

    śatrughnaś cāpi tejasvī vṛkṣān āpatato bahūn tribhiś caturbhir ekaikaṃ ciccheda nataparvabhiḥ

    7.61.11

    tato bāṇamayaṃ varṣaṃ vyasṛjad rākṣasor asi śatrughno vīryasaṃpanno vivyathe na ca rākṣasaḥ

    7.61.12

    tataḥ prahasya lavaṇo vṛkṣam utpāṭya līlayā śirasy abhyahanac chūraṃ srastāṅgaḥ sa mumoha vai

    7.61.13

    tasmin nipatite vīre hāhākāro mahān abhūt ṛṣīṇāṃ deva saṃghānāṃ gandharvāpsarasām api

    7.61.14

    tam avajñāya tu hataṃ śatrughnaṃ bhuvi pātitam rakṣo labdhāntaram api na viveśa svam ālayam

    7.61.15

    nāpi śūlaṃ prajagrāha taṃ dṛṣṭvā bhuvi pātitam tato hata iti jñātvā tān bhakṣān samudāvahat

    7.61.16

    muhūrtāl labdhasaṃjñas tu punas tasthau dhṛtāyudhaḥ śatrughno rākṣasadvāri ṛṣibhiḥ saṃprapūjitaḥ

    7.61.17

    tato divyam amoghaṃ taṃ jagrāha śaram uttamam jvalantaṃ tejasā ghoraṃ pūrayantaṃ diśo daśa

    7.61.18

    vajrānanaṃ vajravegaṃ merumandara gauravam nataṃ parvasu sarveṣu saṃyugeṣv aparājitam

    7.61.19

    asṛkcandanadigdhāṅgaṃ cārupatraṃ patatriṇam dānavendrācalendrāṇām asurāṇāṃ ca dāruṇam

    7.61.20

    taṃ dīptam iva kālāgniṃ yugānte samupasthite dṛṣṭvā sarvāṇi bhūtāni paritrāsam upāgaman

    7.61.21

    sadevāsuragandharvaṃ samuniṃ sāpsarogaṇam jagad dhi sarvam asvasthaṃ pitāmaham upasthitam

    7.61.22

    ūcuś ca devadeveśaṃ varadaṃ prapitāmaham kaccil lokakṣayo deva prāpto vā yugasaṃkayaḥ

    7.61.23

    nedṛśaṃ dṛṣṭapūrvaṃ na śrutaṃ vā prapitāmaha devānāṃ bhayasaṃmoho lokānāṃ saṃkṣayaḥ prabho

    7.61.24

    teṣāṃ tad vacanaṃ śrutvā brahmā lokapitāmanaḥ bhayakāraṇam ācaṣṭe devānām abhayaṃkaraḥ

    7.61.25

    vadhāya lavaṇasyājau śaraḥ śatrughnadhāritaḥ tejasā yasya sarve sma saṃmūḍhāḥ surasattamāḥ

    7.61.26

    eṣo hi pūrvaṃ devasya lokakartuḥ sanātanaḥ śaras tejomayo vatsā yena vai bhayam āgatam

    7.61.27

    eṣa vai kaiṭabhasyārthe madhunaś ca mahāśaraḥ sṛṣṭo mahātmanā tena vadhārthaṃ daityayos tayoḥ

    7.61.28

    evam etaṃ prajānīdhvaṃ viṣṇos tejomayaṃ śaram eṣā caiva tanuḥ pūrvā viṣṇos tasya mahātmanaḥ

    7.61.29

    ito gacchatā paśyadhvaṃ vadhyamānaṃ mahātmanā rāmānujena vīreṇa lavaṇaṃ rākṣasottamam

    7.61.30

    tasya te devadevasya niśamya madhurāṃ giram ājagmur yatra yudhyete śatrughnalavaṇāv ubhau

    7.61.31

    taṃ śaraṃ divyasaṃkāśaṃ śatrughnakaradhāritam dadṛśuḥ sarvabhūtāni yugāntāgnim ivotthitam

    7.61.32

    ākāśam āvṛtaṃ dṛṣṭvā devair hi raghunandanaḥ siṃhanādaṃ muhuḥ kṛtvā dadarśa lavaṇaṃ punaḥ

    7.61.33

    āhūtaś ca tatas tena śatrughnena mahātmanā lavaṇaḥ krodhasaṃyukto yuddhāya samupasthitaḥ

    7.61.34

    ākarṇāt sa vikṛṣyātha tad dhanur dhanvināṃ varaḥ sa mumoca mahābāṇaṃ lavaṇasya mahorasi uras tasya vidāryāśu praviveśa rasātalam

    7.61.35

    gatvā rasātalaṃ divyaṃ śaro vibudhapūjitaḥ punar evāgamat tūrṇam ikṣvākukulanandanam

    7.61.36

    śatrughnaśaranirbhinno lavaṇaḥ sa niśācaraḥ papāta sahasā bhūmau vajrāhata ivācalaḥ

    7.61.37

    tac ca divyaṃ mahac chūlaṃ hate lavaṇarākṣase paśyatāṃ sarvabhūtānāṃ rudrasya vaśam anvagāt

    7.61.38

    ekeṣupātena bhayaṃ nihatya lokatrayasyāsya raghupravīraḥ vinirbabhāv udyatacāpabāṇas tamaḥ praṇudyeva sahasraraśmiḥ

    7.62.1

    hate tu lavaṇe devāḥ sendrāḥ sāgnipurogamāḥ ūcuḥ sumadhurāṃ vāṇīṃ śatrughnāṃ śatrutāpanam

    7.62.2

    diṣṭyā te vijayo vatsa diṣṭya lavaṇarākṣasaḥ hataḥ puruṣaśārdūlavaraṃ varaya rāghava

    7.62.3

    varadāḥ sma mahābāho sarva eva samāgatāḥ vijayākāṅkṣiṇas tubhyam amoghaṃ darśanaṃ hi naḥ

    7.62.4

    devānāṃ bhāṣitaṃ śrutvā śūro mūrdhni kṛtāñjaliḥ pratyuvāca mahābāhuḥ śatrughnaḥ prayatātmavān

    7.62.5

    imāṃ madhupurīṃ ramyāṃ madhurāṃ deva nirmitām niveśaṃ prapnuyāṃ śīghram eṣa me 'stu varo mataḥ

    7.62.6

    taṃ devāḥ prītamanaso bāḍham ity eva rāghavam bhaviṣyati purī ramyā śūrasenā na saṃśayaḥ

    7.62.7

    te tathoktvā mahātmāno divam āruruhus tadā śatrughno 'pi mahātejās tāṃ senāṃ samupānayat

    7.62.8

    sā sena śīghram āgacchac chrutvā śatrughnaśāsanam niveśanaṃ ca śatrughnaḥ śāsanena samārabhat

    7.62.9

    sā purī divyasaṃkāśā varṣe dvādaśame śubhā niviṣṭā śūrasenānāṃ viṣayaś cākutobhayaḥ

    7.62.10

    kṣetrāṇi sasya yuktāni kāle varṣati vāsavaḥ arogā vīrapuruṣā śatrughnabhujapālitā

    7.62.11

    ardhacandrapratīkāśā yamunātīraśobhitā śobhitā gṛhamukhyaiś ca śobhitā catvarāpaṇaiḥ

    7.62.12

    yac ca tena mahac chūnyaṃ lavaṇena kṛtaṃ purā śobhayām āsa tad vīro nānāpaṇyasamṛddhibhiḥ

    7.62.13

    tāṃ samṛddhāṃ samṛddhārthaḥ śatrughno bharatānujaḥ nirīkṣya paramaprītaḥ paraṃ harṣam upāgamat

    7.62.14

    tasya buddhiḥ samutpannā niveśya madhurāṃ purīm rāmapādau nirīkṣeyaṃ varṣe dvādaśame śubhe

    7.63.1

    tato dvādaśame varṣe śatrughno rāmapālitām ayodhyāṃ cakame gantum alpabhṛtyabalānugaḥ

    7.63.2

    mantriṇo balamukhyāṃś ca nivartya ca purodhasaṃ jagāma rathamukhyena hayayuktena bhāsvatā

    7.63.3

    sa gatvā gaṇitān vāsān saptāṣṭau raghunandanaḥ ayodhyām agamat tūrṇaṃ rāghavotsukadarśanaḥ

    7.63.4

    sa praviśya purīṃ ramyāṃ śrīmān ikṣvākunandanaḥ praviveśa mahābāhur yatra rāmo mahādyutiḥ

    7.63.5

    so 'bhivādya mahātmānaṃ jvalantam iva tejasā uvāca prāñjalir bhūtvā rāmaṃ satyaparākramam

    7.63.6

    yad ājñaptaṃ mahārāja sarvaṃ tat kṛtavān aham hataḥ sa lavaṇaḥ pāpaḥ purī sā ca niveśitā

    7.63.7

    dvādaśaṃ ca gataṃ varṣaṃ tvāṃ vinā raghunandana notsaheyam ahaṃ vastuṃ tvayā virahito nṛpa

    7.63.8

    sa me prasādaṃ kākutstha kuruṣvāmitavikrama mātṛhīno yathā vatsas tvāṃ vinā pravasāmy aham

    7.63.9

    evaṃ bruvāṇaṃ śatrughnaṃ pariṣvajyedam abravīt mā viṣādaṃ kṛthā vīra naitat kṣatriya ceṣṭitam

    7.63.10

    nāvasīdanti rājāno vipravāseṣu rāghava prajāś ca paripālyā hi kṣatradharmeṇa rāghava

    7.63.11

    kāle kāle ca māṃ vīra ayodhyām avalokitum āgaccha tvaṃ naraśreṣṭha gantāsi ca puraṃ tava

    7.63.12

    mamāpi tvaṃ sudayitaḥ prāṇair api na saṃśayaḥ avaśyaṃ karaṇīyaṃ ca rājyasya paripālanam

    7.63.13

    tasmāt tvaṃ vasa kākutstha pañcarātraṃ mayā saha ūrdhvaṃ gantāsi madhurāṃ sabhṛtyabalavāhanaḥ

    7.63.14

    rāmasyaitad vacaḥ śrutvā dharmayuktaṃ mano'nugam śatrughno dīnayā vācā bāḍham ity eva cābravīt

    7.63.15

    sa pañcarātraṃ kākutstho rāghavasya yathājñayā uṣya tatra maheṣvāso gamanāyopacakrame

    7.63.16

    āmantrya tu mahātmānaṃ rāmaṃ satyaparākramam bharataṃ lakṣmaṇaṃ caiva mahāratham upāruhat

    7.63.17

    dūraṃ tābhyām anugato lakṣmaṇena mahātmanā bharatena ca śatrughno jagāmāśu purīṃ tadā

    7.64.1

    prasthāpya tu sa śatrughnaṃ bhrātṛbhyāṃ saha rāghavaḥ pramumoda sukhī rājyaṃ dharmeṇa paripālayan

    7.64.2

    tataḥ katipayāhaḥsu vṛddho jānapado dvijaḥ śavaṃ bālam upādāya rājadvāram upāgamat

    7.64.3

    rudan bahuvidhā vācaḥ snehākṣarasamanvitāḥ asakṛt putraputreti vākyam etad uvāca ha

    7.64.4

    kiṃ nu me duṣkṛtaṃ karma pūrvaṃ dehāntare kṛtam yad ahaṃ putram ekaṃ tvāṃ paśyāmi nidhanaṃ gatam

    7.64.5

    aprāptayauvanaṃ bālaṃ pañcavarṣasamanvitam akāle kālam āpannaṃ duḥkhāya mama putraka

    7.64.6

    alpair ahobhir nidhanaṃ gamiṣyāmi na saṃśayaḥ ahaṃ ca jananī caiva tava śokena putraka

    7.64.7

    na smarāmy anṛtaṃ hy uktaṃ na ca hiṃsāṃ smarāmy aham kena me duṣkṛtenādya bāla eva mamātmajaḥ akṛtvā pitṛkāryāṇi nīto vaivasvatakṣayam

    7.64.8

    nedṛśaṃ dṛṣṭapūrvaṃ me śrutaṃ vā ghoradarśanam mṛtyur aprāptakālānāṃ rāmasya viṣaye yathā

    7.64.9

    rāmasya duṣkṛtaṃ kiṃ cin mahad asti na saṃśayaḥ tvaṃ rājañ jīvayasvainaṃ bālaṃ mṛtyuvaśaṃ gatam

    7.64.10

    bhrātṛbhiḥ sahito rājan dīrgham āyur avāpnuhi uṣitāḥ sma sukhaṃ rājye tavāsmin sumahābala

    7.64.11

    saṃpraty anātho viṣaya ikṣvākūṇāṃ mahātmanām rāmaṃ nātham ihāsādya bālāntakaraṇaṃ nṛpam

    7.64.12

    rājadoṣair vipadyante prajā hy avidhipālitāḥ asadvṛtte tu nṛpatāv akāle mriyate janaḥ

    7.64.13

    yadā pureṣv ayuktāni janā janapadeśu ca kurvate na ca rakṣāsti tadākālakṛtaṃ bhayam

    7.64.14

    savyaktaṃ rājadoṣo 'yaṃ bhaviṣyati na saṃśayaḥ pure janapade vāpi tadā bālavadho hy ayam

    7.64.15

    evaṃ bahuvidhair vākyair nindayāno muhur muhuḥ rājānaṃ duḥkhasaṃtaptaḥ sutaṃ tam upagūhati

    7.65.1

    tathā tu karuṇaṃ tasya dvijasya paridevitam śuśrāva rāghavaḥ sarvaṃ duḥkhaśokasamanvitam

    7.65.2

    sa duḥkhena susaṃtapto mantriṇaḥ samupāhvayat vasiṣṭhaṃ vāmadevaṃ ca bhrātṝṃś ca sahanaigamān

    7.65.3

    tato dvijā vasiṣṭhena sārdham aṣṭau praveśitāḥ rājānaṃ devasaṃkāśaṃ vardhasveti tato 'bruvan

    7.65.4

    mārkaṇḍeyo 'tha maudgalyo vāmadevaś ca kāśyapaḥ kātyāyano 'tha jābālir gautamo nāradas tathā

    7.65.5

    ete dvijarṣabhāḥ sarve āganeṣūpaveśitāḥ mantriṇo naigamāś caiva yathārham anukūlataḥ

    7.65.6

    teṣāṃ samupaviṣṭānāṃ sarveṣāṃ dīptatejasām raghavaḥ sarvam ācaṣṭe dvijo yasmāt praroditi

    7.65.7

    tasya tad vacanaṃ śrutvā rājño dīnasya nāradaḥ pratyuvāca śubhaṃ vākyam ṛṣīṇāṃ saṃnidhau nṛpam

    7.65.8

    śṛṇu rājan yathākāle prāpto 'yaṃ bālasaṃkṣayaḥ śrutvā kartavyatāṃ vīra kuruṣva raghunandana

    7.65.9

    purā kṛtayuge rāma brāhmaṇā vai tapasvinaḥ abrāhmaṇas tadā rājan na tapasvī kathaṃ cana

    7.65.10

    tasmin yuge prajvalite brahmabhūte anāvṛte amṛtyavas tadā sarve jajñire dīrghadarśinaḥ

    7.65.11

    tatas tretāyugaṃ nāma mānavānāṃ vapuṣmatām kṣatriyā yatra jāyante pūrveṇa tapasānvitāḥ

    7.65.12

    vīryeṇa tapasā caiva te 'dhikāḥ pūrvajanmani mānavā ye mahātmānas tasmiṃs tretāyuge yuge

    7.65.13

    brahmakṣatraṃ tu tat sarvaṃ yat pūrvam aparaṃ ca yat yugayor ubhayor āsīt samavīryasamanvitam

    7.65.14

    apaśyantas tu te sarve viśeṣam adhikaṃ tataḥ sthāpanaṃ cakrire tatra cāturvarṇyasya sarvataḥ

    7.65.15

    adharmaḥ pādam ekaṃ tu pātayat pṛthivītale adharmeṇa hi saṃyuktās tena mandābhavan dvijāḥ

    7.65.16

    tataḥ prāduṣkṛtaṃ pūrvam āyuṣaḥ pariniṣṭhitam śubhāny evācaraṃl lokāḥ satyadharmaparāyaṇāḥ

    7.65.17

    tretāyuge tv avartanta brāhmaṇāḥ kṣatriyaś ca ye tapo 'tapyanta te sarve śuśrūṣām apare janāḥ

    7.65.18

    sa dharmaḥ paramas teṣāṃ vaiśyaśūdram athāgamat pūjāṃ ca sarvavarṇānāṃ śūdrāś cakrur viśeṣataḥ

    7.65.19

    tataḥ pādam adharmasya dvitīyam avatārayat tato dvāparasaṃkhyā sā yugasya samajāyata

    7.65.20

    tasmin dvāparasaṃkhye tu vartamāne yugakṣaye adharmaś cānṛtaṃ caiva vavṛdhe puruṣarṣabha

    7.65.21

    tasmin dvāparasaṃkhyāte tapo vaiśyān samāviśat na śūdro labhate dharmam ugraṃ taptaṃ nararṣabha

    7.65.22

    hīnavarṇo naraśreṣṭha tapyate sumahat tapaḥ bhaviṣyā śūdrayonyāṃ hi tapaścaryā kalau yuge

    7.65.23

    adharmaḥ paramo rāma dvāpare śūdradhāritaḥ sa vai viṣayaparyante tava rājan mahātapāḥ śūdras tapyati durbuddhis tena bālavadho hy ayam

    7.65.24

    yo hy adharmam akāryaṃ vā viṣaye pārthivasya hi karoti rājaśārdūla pure vā durmatir naraḥ kṣipraṃ hi narakaṃ yāti sa ca rājā na saṃśayaḥ

    7.65.25

    sa tvaṃ puruṣaśārdūla mārgasva viṣayaṃ svakam duṣkṛtaṃ yatra paśyethās tatra yatnaṃ samācara

    7.65.26

    evaṃ te dharmavṛddhiś ca nṛṇāṃ cāyurvivardhanam bhaviṣyati naraśreṣṭha bālasyāsya ca jīvitam

    7.66.1

    nāradasya tu tad vākyaṃ śrutvāmṛtamayaṃ yathā praharṣam atulaṃ lebhe lakṣmaṇaṃ cedam abravīt

    7.66.2

    gaccha saumya dvijaśreṣṭhaṃ samāśvāsaya lakṣmaṇa bālasya ca śarīraṃ tat tailadroṇyāṃ nidhāpaya

    7.66.3

    gandhaiś ca paramodārais tailaiś ca susugandhibhiḥ yathā na kṣīyate bālas tathā saumya vidhīyatām

    7.66.4

    yathā śarīre bālasya guptasyākliṣṭakarmaṇaḥ vipattiḥ paribhedo vā bhaven na ca tathā kuru

    7.66.5

    tathā saṃdiśya kākutstho lakṣmaṇaṃ śubhalakṣaṇam manasā puṣpakaṃ dadhyāv āgaccheti mahāyaśāḥ

    7.66.6

    iṅgitaṃ sa tu vijñāya puṣpako hemabhūṣitaḥ ājagāma muhūrtena saṃpīpaṃ rāghavasya vai

    7.66.7

    so 'bravīt praṇato bhūtvā ayam asmi narādhipa vaśyas tava mahābāho kiṃkaraḥ samupasthitaḥ

    7.66.8

    bhāṣitaṃ ruciraṃ śrutvā puṣpakasya narādhipaḥ abhivādya maharṣīs tān vimānaṃ so 'dhyarohata

    7.66.9

    dhanur gṛhītvā tūṇīṃ ca khagdaṃ ca ruciraprabham nikṣipya nagare vīrau saumitribharatāv ubhau

    7.66.10

    prāyāt pratīcīṃ sa marūn vicinvaṃś ca samantataḥ uttarām agamac chrīmān diśaṃ himavadāvṛtam

    7.66.11

    apaśyamānas tatrāpi svalpam apy atha duṣkṛtam pūrvām api diśaṃ sarvām athāpaśyan narādhipaḥ

    7.66.12

    dakṣiṇāṃ diśam ākrāmat tato rājarṣinandanaḥ śaivalasyottare pārśve dadarśa sumahat saraḥ

    7.66.13

    tasmin sarasi tapyantaṃ tāpasaṃ sumahat tapaḥ dadarśa rāghavaḥ śrīmāṃl lambamānam adho mukham

    7.66.14

    athainaṃ samupāgamya tapyantaṃ tapa uttamam uvāca rāghavo vākyaṃ dhanyas tvam asi suvrata

    7.66.15

    kasyāṃ yonyāṃ tapovṛddhavartase dṛḍhavikrama kautūhalāt tvāṃ pṛcchāmi rāmo dāśarathir hy aham

    7.66.16

    manīṣitas te ko nv arthaḥ svargalābho varāśrayaḥ yam aśritya tapas taptaṃ śrotum icchāmi tāpasa

    7.66.17

    brāhmaṇo vāsi bhadraṃ te kṣatriyo vāsi durjayaḥ vaiśyo vā yadi vā śūdraḥ satyam etad bravīhi me

    7.67.1

    tasya tad vacanaṃ śrutvā rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ avākśirās tathābhūto vākyam etad uvāca ha

    7.67.2

    śūdrayonyāṃ prasūto 'smi tapa ugraṃ samāsthitaḥ devatvaṃ prārthaye rāma saśarīro mahāyaśaḥ

    7.67.3

    na mithyāhaṃ vade rājan devalokajigīṣayā śūdraṃ māṃ viddhi kākutstha śambūkaṃ nāma nāmataḥ

    7.67.4

    bhāṣatas tasya śūdrasya khaḍgaṃ suruciraprabham niṣkṛṣya kośād vimalaṃ śiraś ciccheda rāghavaḥ

    7.67.5

    tasmin muhūrte bālo 'sau jīvena samayujyata

    7.67.6

    tato 'gastyāśramapadaṃ rāmaḥ kamalalocanaḥ sa gatvā vinayenaiva taṃ natvā mumude sukhī

    7.67.7

    so 'bhivādya mahātmānaṃ jvalantam iva tejasā ātithyaṃ paramaṃ prāpya niṣasāda narādhipaḥ

    7.67.8

    tam uvāca mahātejāḥ kumbhayonir mahātapāḥ svāgataṃ te naraśreṣṭha diṣṭyā prāpto 'si rāghava

    7.67.9

    tvaṃ me bahumato rāma guṇair bahubhir uttamaiḥ atithiḥ pūjanīyaś ca māma rājan hṛdi sthitaḥ

    7.67.10

    surā hi kathayanti tvām āgataṃ śūdraghātinam brāhmaṇasya tu dharmeṇa tvayā jīvāpitaḥ sutaḥ

    7.67.11

    uṣyatāṃ ceha rajanīṃ sakāśe mama rāghava prabhāte puṣpakeṇa tvaṃ gantā svapuram eva hi

    7.67.12

    idaṃ cābharaṇaṃ saumya nirmitaṃ viśvakarmaṇā divyaṃ divyena vapuṣā dīpyamānaṃ svatejasā pratigṛhṇīṣva kākutstha matpriyaṃ kuru rāghava

    7.67.13

    dattasya hi punar dānaṃ sumahat phalam ucyate tasmāt pradāsye vidhivat tat pratīccha nararṣabha

    7.67.14

    tad rāmaḥ pratijagrāha munes tasya mahātmanaḥ divyam ābharaṇaṃ citraṃ pradīptam iva bhāskaram

    7.67.15

    pratigṛhya tato rāmas tad ābharaṇam uttamam āgamaṃ tasya divyasya praṣṭum evopacakrame

    7.67.16

    atyadbhutam idaṃ brahman vapuṣā yuktam uttamam kathaṃ bhagavatā prāptaṃ kuto vā kena vāhṛtam

    7.67.17

    kutūhalatayā brahman pṛcchāmi tvāṃ mahāyaśaḥ āścaryāṇāṃ bahūnāṃ hi nidhiḥ paramako bhavān

    7.67.18

    evaṃ bruvati kākutsthe munir vākyam athābravīt śṛṇu rāma yathāvṛttaṃ purā tretāyuge gate

    7.68.1

    purā tretāyuge hy āsīd araṇyaṃ bahuvistaram samantād yojanaśataṃ nirmṛgaṃ pakṣivarjitam

    7.68.2

    tasmin nirmānuṣe 'raṇye kurvāṇas tapa uttamam aham ākramituṃ śaumya tad araṇyam upāgamam

    7.68.3

    tasya rūpam araṇyasya nirdeṣṭuṃ na śaśāka ha phalamūlaiḥ sukhāsvādair bahurūpaiś ca pādapaiḥ

    7.68.4

    tasyāraṇyasya madhye tu saro yojanam āyatam padmotpalasamākīrṇaṃ samatikrāntaśaivalam

    7.68.5

    tad āścaryam ivātyarthaṃ sukhāsvādam anuttamam arajaskaṃ tathākṣobhyaṃ śrīmatpakṣigaṇāyutam

    7.68.6

    tasmin saraḥsamīpe tu mahad adbhutam āśramam purāṇaṃ puṇyam atyarthaṃ tapasvijanavarjitam

    7.68.7

    tatrāham avasaṃ rātriṃ naidāghīṃ puruṣarṣabha prabhāte kālyam utthāya saras tad upacakrame

    7.68.8

    athāpaśyaṃ śavaṃ tatra supuṣṭam ajaraṃ kva cit tiṣṭhantaṃ parayā lakṣmyā tasmiṃs toyāśaye nṛpa

    7.68.9

    tam arthaṃ cintayāno 'haṃ muhūrtaṃ tatra rāghava viṣṭhito 'smi sarastīre kiṃ nv idaṃ syād iti prabho

    7.68.10

    athāpaśyaṃ muhūrtāt tu divyam adbhutadarśanam vimānaṃ paramodāraṃ haṃsayuktaṃ manojavam

    7.68.11

    atyarthaṃ svargiṇaṃ tatra vimāne raghunandana upāste 'psarasāṃ vīra sahasraṃ divyabhūṣaṇam gānti geyāni ramyāni vādayanti tathāparāḥ

    7.68.12

    paśyato me tadā rāma vimānād avaruhya ca taṃ śavaṃ bhakṣayām āsa sa svargī raghunandana

    7.68.13

    tato bhuktvā yathākāmaṃ māṃsaṃ bahu ca suṣṭhu ca avatīrya saraḥ svargī saṃspraṣṭum upacakrame

    7.68.14

    upaspṛśya yathānyāyaṃ sa svargī puruṣarṣabha āroḍhum upacakrāma vimānavaram uttamam

    7.68.15

    tam ahaṃ devasaṃkāśam ārohantam udīkṣya vai athāham abruvaṃ vākyaṃ tam eva puruṣarṣabha

    7.68.16

    ko bhavān devasaṃkāśa āhāraś ca vigarhitaḥ tvayāyaṃ bhujyate saumya kiṃ karthaṃ vaktum arhasi

    7.68.17

    āścaryam īdṛśo bhāvo bhāsvaro devasaṃmataḥ āhāro garhitaḥ saumya śrotum icchāmi tattvataḥ

    7.69.1

    bhuktvā tu bhāṣitaṃ vākyaṃ mama rāma śubhākṣaram prāñjaliḥ pratyuvācedaṃ sa svargī raghunandana

    7.69.2

    śṛṇu brahman yathāvṛttaṃ mamaitat sukhaduḥkhayoḥ duratikramaṇīyaṃ hi yathā pṛcchasi māṃ dvija

    7.69.3

    purā vaidarbhako rājā pitā mama mahāyaśāḥ sudeva iti vikhyātas triṣu lokeṣu vīryavān

    7.69.4

    tasya putradvayaṃ brahman dvābhyāṃ strībhyām ajāyata ahaṃ śveta iti khyāto yavīyān suratho 'bhavat

    7.69.5

    tataḥ pitari svaryāte paurā mām abhyaṣecayan tatrāhaṃ kṛtavān rājyaṃ dharmeṇa susamāhitaḥ

    7.69.6

    evaṃ varṣasahasrāṇi samatītāni suvrata rājyaṃ kārayato brahman prajā dharmeṇa rakṣataḥ

    7.69.7

    so 'haṃ nimitte kasmiṃś cid vijñātāyur dvijottama kāladharmaṃ hṛdi nyasya tato vanam upāgamam

    7.69.8

    so 'haṃ vanam idaṃ durgaṃ mṛgapakṣivivarjitam tapaś cartuṃ praviṣṭo 'smi samīpe sarasaḥ śubhe

    7.69.9

    bhrātaraṃ surathaṃ rājye abhiṣicya narādhipam idaṃ saraḥ samāsādya tapas taptaṃ mayā ciram

    7.69.10

    so 'haṃ varṣasahasrāṇi tapas trīṇi mahāmune taptvā suduṣkaraṃ prāpto brahmalokam anuttamam

    7.69.11

    tato māṃ svargasaṃsthaṃ vai kṣutpipāse dvijottama bādhete paramodāra tato 'haṃ vyathitendriyaḥ

    7.69.12

    gatvā tribhuvaṇaśreṣṭhaṃ pitāmaham uvāca ha bhagavan brahmaloko 'yaṃ kṣutpipāsāvivarjitaḥ

    7.69.13

    kasyeyaṃ karmaṇaḥ prāptiḥ kṣutpipāsāvaśo 'smi yat āhāraḥ kaś ca me deva tan me brūhi pitāmaha

    7.69.14

    pitāmahas tu mām āha tavāhāraḥ sudevaja svādūni svāni māṃsāni tāni bhakṣaya nityaśaḥ

    7.69.15

    svaśarīraṃ tvayā puṣṭaṃ kurvatā tapa uttamam anuptaṃ rohate śveta na kadā cin mahāmate

    7.69.16

    dattaṃ na te 'sti sūkṣmo 'pi vane sattvaniṣevite tena svargagato vatsa bādhyase kṣutpipāsayā

    7.69.17

    sa tvaṃ supuṣṭam āhāraiḥ svaśarīram anuttamam bhakṣayasvāmṛtarasaṃ sā te tṛptir bhaviṣyati

    7.69.18

    yadā tu tad vanaṃ śveta agastyaḥ sumahān ṛṣiḥ ākramiṣyati durdharṣas tadā kṛcchād vimokṣyase

    7.69.19

    sa hi tārayituṃ saumya śaktaḥ suragaṇān api kiṃ punas tvāṃ mahābāho kṣutpipāsāvaśaṃ gatam

    7.69.20

    so 'haṃ bhagavataḥ śrutvā devadevasya niścayam āhāraṃ garhitaṃ kurmi svaśarīraṃ dvijottama

    7.69.21

    bahūn varṣagaṇān brahman bhujyamānam idaṃ mayā kṣayaṃ nābhyeti brahmarṣe tṛptiś cāpi mamottamā

    7.69.22

    tasya me kṛcchrabhūtasya kṛcchrād asmād vimokṣaya anyeṣām agatir hy atra kumbhayonim ṛte dvijam

    7.69.23

    idam ābharaṇaṃ saumya tāraṇārthaṃ dvijottama pratigṛhṇīṣva brahmarṣe prasādaṃ kartum arhasi

    7.69.24

    tasyāhaṃ svargiṇo vākyaṃ śrutvā duḥkhasamanvitam tāraṇāyopajagrāha tad ābharaṇam uttamam

    7.69.25

    mayā pratigṛhīte tu tasminn ābharaṇe śubhe mānuṣaḥ pūrvako deho rājarṣeḥ sa nanāśa ha

    7.69.26

    pranaṣṭe tu śarīre 'sau rājarṣiḥ parayā mudā tṛptaḥ pramudito rājā jagāma tridivaṃ punaḥ

    7.69.27

    tenedaṃ śakratulyena divyam ābharaṇaṃ mama tasmin nimitte kākutstha dattam adbhutadarśanam

    7.70.1

    tad adbhutatamaṃ vākyaṃ śrutvāgastyasya rāghavaḥ gauravād vismayāc caiva bhūyaḥ praṣṭuṃ pracakrame

    7.70.2

    bhagavaṃs tad vanaṃ ghoraṃ tapas tapyati yatra saḥ śveto vaidarbhako rājā kathaṃ tad amṛgadvijam

    7.70.3

    niḥsattvaṃ ca vanaṃ jātaṃ śūnyaṃ manujavarjitam tapaś cartuṃ praviṣṭaḥ sa śrotum icchāmi tattvataḥ

    7.70.4

    rāmasya bhāṣitaṃ śrutvā kautūhalasamanvitam vākyaṃ paramatejasvī vaktum evopacakrame

    7.70.5

    purā kṛtayuge rāma manur daṇḍadharaḥ prabhuḥ tasya putro mahān āsīd ikṣvākuḥ kulavardhanaḥ

    7.70.6

    taṃ putraṃ pūrvake rājye nikṣipya bhuvi durjayam pṛthivyāṃ rājavaṃśānāṃ bhava kartety uvāca ha

    7.70.7

    tatheti ca pratijñātaṃ pituḥ putreṇa rāghava tataḥ paramasaṃhṛṣṭo manuḥ punar uvāca ha

    7.70.8

    prīto 'smi paramodārakartā cāsi na saṃśayaḥ daṇḍena ca prajā rakṣa mā ca daṇḍam akāraṇe

    7.70.9

    aparādhiṣu yo daṇḍaḥ pātyate mānaveṣu vai sa daṇḍo vidhivan muktaḥ svargaṃ nayati pārthivam

    7.70.10

    tasmād daṇḍe mahābāho yatnavān bhava putraka dharmo hi paramo loke kurvatas te bhaviṣyati

    7.70.11

    iti taṃ bahu saṃdiśya manuḥ putraṃ samādhinā jagāma tridivaṃ hṛṣṭo brahmalokam anuttamam

    7.70.12

    prayāte tridive tasminn ikṣvākur amitaprabhaḥ janayiṣye kathaṃ putrān iti cintāparo 'bhavat

    7.70.13

    karmabhir bahurūpaiś ca tais tair manusutaḥ sutān janayām āsa dharmātmā śataṃ devasutopamān

    7.70.14

    teṣām avarajas tāta sarveṣāṃ raghunandana mūḍhaś cākṛtividyaś ca na śuśrūṣati pūrvajān

    7.70.15

    nāma tasya ca daṇḍeti pitā cakre 'lpatejasaḥ avaśyaṃ daṇḍapatanaṃ śarīre 'sya bhaviṣyati

    7.70.16

    sa paśyamānas taṃ doṣaṃ ghoraṃ putrasya rāghava vindhyaśaivalayos madhye rājyaṃ prādād ariṃdama

    7.70.17

    sa daṇḍas tatra rājābhūd ramye parvatarodhasi puraṃ cāpratimaṃ rāma nyaveśayad anuttamam

    7.70.18

    purasya cākaron nāma madhumantam iti prabho purohitaṃ cośanasaṃ varayām āsa suvratam

    7.70.19

    evaṃ sa rājā tad rājyaṃ kārayat sapurohitaḥ prahṛṣṭamanujākīrṇaṃ devarājyaṃ yathā divi

    7.71.1

    etad ākhyāya rāmāya maharṣiḥ kumbhasaṃbhavaḥ asyām evāparaṃ vākyaṃ kathāyām upacakrame

    7.71.2

    tataḥ sa daṇḍaḥ kākutstha bahuvarṣagaṇāyutam akarot tatra mandātmā rājyaṃ nihatakaṇṭakam

    7.71.3

    atha kāle tu kasmiṃś cid rājā bhārgavam āśramam ramaṇīyam upākrāmac caitre māsi manorame

    7.71.4

    tatra bhārgavakanyāṃ sa rūpeṇāpratimāṃ bhuvi vicarantīṃ vanoddeśe daṇḍo 'paśyad anuttamām

    7.71.5

    sa dṛṣṭvā tāṃ sudurmedhā anaṅgaśarapīḍitaḥ abhigamya susaṃvignaḥ kanyāṃ vacanam abravīt

    7.71.6

    kutas tvam asi suśroṇi kasya vāsi sutā śubhe pīḍito 'ham anaṅgena pṛcchāmi tvāṃ sumadhyame

    7.71.7

    tasya tv evaṃ bruvāṇasya mohonmattasya kāminaḥ bhārgavī pratyuvācedaṃ vacaḥ sānunayaṃ nṛpam

    7.71.8

    bhārgavasya sutāṃ viddhi devasyākliṣṭakarmaṇaḥ arajāṃ nāma rājendra jyeṣṭhām āśramavāsinīm

    7.71.9

    guruḥ pitā me rājendra tvaṃ ca śiṣyo mahātmanaḥ vyasanaṃ sumahat kruddhaḥ sa te dadyān mahātapāḥ

    7.71.10

    yadi vātra mayā kāryaṃ dharmadṛṣṭena satpathā varayasva nṛpa śreṣṭha pitaraṃ me mahādyutim

    7.71.11

    anyathā tu phalaṃ tubhyaṃ bhaved ghorābhisaṃhitam krodhena hi pitā me 'sau trailokyam api nirdahet

    7.71.12

    evaṃ bruvāṇām arajāṃ daṇḍaḥ kāmaśarārditaḥ pratyuvāca madonmattaḥ śirasy ādhāya so 'ñjalim

    7.71.13

    prasādaṃ kuru suśroṇi na kālaṃ kṣeptum arhasi tvatkṛte hi mama prāṇā vidīryante śubhānane

    7.71.14

    tvāṃ prāpya hi vadho vāpi pāpaṃ vāpi sudāruṇam bhaktaṃ bhajasva māṃ bhīru bhajamānaṃ suvihvalam

    7.71.15

    evam uktvā tu tāṃ kanyāṃ dorbhyāṃ gṛhya balād balī visphurantīṃ yathākāmaṃ maithunāyopacakrame

    7.71.16

    tam anarthaṃ mahāghoraṃ daṇḍaḥ kṛtvā sudāruṇam nagaraṃ prayayau cāśu madhumantam anuttamam

    7.71.17

    arajāpi rudantī sā āśramasyāvidūrataḥ pratīkṣate susaṃtrastā pitaraṃ devasaṃnibham

    7.72.1

    sa muhūrtād upaśrutya devarṣir amitaprabhaḥ svam āśramaṃ śiṣya vṛtaḥ kṣudhārtaḥ saṃnyavartata

    7.72.2

    so 'paśyad arajāṃ dīnāṃ rajasā samabhiplutām jyotsnām ivāruṇagrastāṃ pratyūṣe na virājatīm

    7.72.3

    tasya roṣaḥ samabhavat kṣudhārtasya viśeṣataḥ nirdahann iva lokāṃs trīñ śiṣyāṃś cedam uvāca ha

    7.72.4

    paśyadhvaṃ viparītasya daṇḍasyāviditātmanaḥ vipattiṃ ghorasaṃkāśāṃ kruddhām agniśikhām iva

    7.72.5

    kṣayo 'sya durmateḥ prāptaḥ sānugasya durātmanaḥ yaḥ pradīptāṃ hutāśasya śikhāṃ vai spraṣṭum icchati

    7.72.6

    yasmāt sa kṛtavān pāpam īdṛśaṃ ghoradarśanam tasmāt prāpsyati durmedhāḥ phalaṃ pāpasya karmaṇaḥ

    7.72.7

    saptarātreṇa rājāsau sabhṛtyabalavāhanaḥ pāpakarmasamācāro vadhaṃ prāpsyati durmatiḥ

    7.72.8

    samantād yojanaśataṃ viṣayaṃ cāsya durmateḥ dhakṣyate pāṃsuvarṣeṇa mahatā pākaśāsanaḥ

    7.72.9

    sarvasattvāni yānīha sthāvarāṇi carāṇi ca mahatā pāṃsuvarṣeṇa nāśaṃ yāsyanti sarvaśaḥ

    7.72.10

    daṇḍasya viṣayo yāvat tāvat sarvasamucchrayaḥ pāṃsubhuta ivālakṣyaḥ saptarātrād bhaviṣyati

    7.72.11

    ity uktvā krodhasaṃtapas tam āśramanivāsinam janaṃ janapadānteṣu sthīyatām iti cābravīt

    7.72.12

    śrutvā tūśasano vākyaṃ sa āśramāvasatho janaḥ niṣkrānto viṣayāt tasya sthānaṃ cakre 'tha bāhyataḥ

    7.72.13

    sa tathoktvā munijanam arajām idam abravīt ihaiva vasa durmedhe āśrame susamāhitā

    7.72.14

    idaṃ yojanaparyantaṃ saraḥ suruciraprabham araje vijvarā bhuṅkṣva kālaś cātra pratīkṣyatām

    7.72.15

    tvatsamīpe tu ye sattvā vāsam eṣyanti tāṃ niśām avadhyāḥ pāṃsuvarṣeṇa te bhaviṣyanti nityadā

    7.72.16

    ity uktvā bhārgavo vāsam anyatra samupākramat saptāhād bhasmasādbhūtaṃ yathoktaṃ brahmavādinā

    7.72.17

    tasyāsau daṇḍaviṣayo vindhyaśaivalasānuṣu śapto brahmarṣiṇā tena purā vaidharmake kṛte

    7.72.18

    tataḥ prabhṛti kākutstha daṇḍakāraṇyam ucyate tapasvinaḥ sthitā yatra janasthānam atho 'bhavat

    7.72.19

    etat te sarvam ākhyātaṃ yan māṃ pṛcchasi rāghava saṃdhyām upāsituṃ vīra samayo hy ativartate

    7.72.20

    ete maharṣayaḥ sarve pūrṇakumbhāḥ samantataḥ kṛtodako naravyāghra ādityaṃ paryupāsate

    7.72.21

    sa tair ṛṣibhir abhyastaḥ sahitair brahmasattamaiḥ ravir astaṃ gato rāma gacchodakam upaspṛśa

    7.73.1

    ṛṣer vacanam ājñāya rāmaḥ saṃdhyām upāsitum upākrāmat saraḥ puṇyam apsarobhir niṣevitam

    7.73.2

    tatrodakam upaspṛṣśya saṃdhyām anvāsya paścimām āśramaṃ prāviśad rāmaḥ kumbhayoner mahātmanaḥ

    7.73.3

    asyāgastyo bahuguṇaṃ phalamūlaṃ tathauṣadhīḥ śākāni ca pavitrāṇi bhojanārtham akalpayat

    7.73.4

    sa bhuktavān naraśreṣṭhas tad annam amṛtopamam prītaś ca parituṣṭaś ca tāṃ rātriṃ samupāvasat

    7.73.5

    prabhāte kālyam utthāya kṛtvāhnikam ariṃdamaḥ ṛṣiṃ samabhicakrāma gamanāya raghūttamaḥ

    7.73.6

    abhivādyābravīd rāmo maharṣiṃ kumbhasaṃbhavam āpṛcche tvāṃ gamiṣyāmi mām anujñātum arhasi

    7.73.7

    dhanyo 'smy anugṛhīto 'smi darśanena mahātmanaḥ draṣṭuṃ caivāgamiṣyāmi pāvanārtham ihātmanaḥ

    7.73.8

    tathā vadati kākutsthe vākyam adbhutadarśanam uvāca paramaprīto dharmanetras tapodhanaḥ

    7.73.9

    atyadbhutam idaṃ vākyaṃ tava rāma śubhākṣaram pāvanaḥ sarvalokānāṃ tvam eva raghunandana

    7.73.10

    muhūrtam api rāma tvāṃ ye nu paśyanti ke cana pāvitāḥ svargabhūtās te pūjyante divi daivataiḥ

    7.73.11

    ye ca tvāṃ ghoracakṣurbhir īkṣante prāṇino bhuvi hatās te yamadaṇḍena sadyo nirayagāminaḥ

    7.73.12

    gaccha cāriṣṭam avyagraḥ panthānam akutobhayam praśādhi rājyaṃ dharmeṇa gatir hi jagato bhavān

    7.73.13

    evam uktas tu muninā prāñjaliḥ prpagraho nṛpaḥ abhyavādayata prājñas tam ṛṣiṃ puṇyaśīlinam

    7.73.14

    abhivādya muniśreṣṭhaṃ tāṃś ca sarvāṃs tapodhanān adhyārohat tad avyagraḥ puṣpakaṃ hemabhūṣitam

    7.73.15

    taṃ prayāntaṃ munigaṇā āśīrvādaiḥ samantataḥ apūjayan mahendrābhaṃ sahasrākṣam ivāmarāḥ

    7.73.16

    svasthaḥ sa dadṛśe rāmaḥ puṣpake hemabhūṣite śaśī meghasamīpastho yathā jaladharāgame

    7.73.17

    tato 'rdhadivase prāpte pūjyamānas tatas tataḥ ayodhyāṃ prāpya kākutstho vimānād avarohata

    7.73.18

    tato visṛjya ruciraṃ puṣpakaṃ kāmagāminam kakṣyāntaravinikṣiptaṃ dvāḥsthaṃ rāmo 'bravīd vacaḥ

    7.73.19

    lakṣmaṇaṃ bharataṃ caiva gatvā tau laghuvikramau mamāgamanam ākhyāya śabdāpaya ca māṃ ciram

    7.74.1

    tac chrutvā bhāṣitaṃ tasya rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ dvāḥsthaḥ kumārāv āhūya rāghavāya nyavedayat

    7.74.2

    dṛṣṭvā tu rāghavaḥ prāptau priyau bharatalakṣmaṇau pariṣvajya tato rāmo vākyam etad uvāca ha

    7.74.3

    kṛtaṃ mayā yathātathyaṃ dvijakāryam anuttamam dharmasetumato bhūyaḥ kartum icchāmi rāghavau

    7.74.4

    yuvābhyām ātmabhūtābhyāṃ rājasūyam anuttamam sahito yaṣṭum icchāmi tatra dharmo hi śāśvataḥ

    7.74.5

    iṣṭvā tu rājasūyena mitraḥ śatrunibarhaṇaḥ suhutena suyajñena varuṇatvam upāgamat

    7.74.6

    somaś ca rājasūyena iṣṭvā dharmeṇa dharmavit prāptaś ca sarvalokānāṃ kīrtiṃ sthānaṃ ca śāśvatam

    7.74.7

    asminn ahani yac chreyaś cintyatāṃ tan mayā saha hitaṃ cāyati yuktaṃ ca prayatau vaktum arhatha

    7.74.8

    śrutā tu rāghavasyaitad vākyaṃ vākyaviśāradaḥ bharataḥ prāñjalir bhūtvā vākyam etad uvāca ha

    7.74.9

    tvayi dharmaḥ paraḥ sādho tvayi sarvā vasuṃdharā pratiṣṭhitā mahābāho yaśaś cāmitavikrama

    7.74.10

    mahīpālāś ca sarve tvāṃ prajāpatim ivāmarāḥ nirīkṣante mahātmāno lokanāthaṃ yathā vayam

    7.74.11

    prajāś ca pitṛvad rājan paśyanti tvāṃ mahābala pṛthivyāṃ gatibhūto 'si prāṇinām api rāghava

    7.74.12

    sa tvam evaṃvidhaṃ yajñam āhartāsi kathaṃ nṛpa pṛthivyāṃ rājavaṃśānāṃ vināśo yatra dṛśyate

    7.74.13

    pṛthivyāṃ ye ca puruṣā rājan pauruṣam āgatāḥ sarveṣāṃ bhavitā tatra kṣayaḥ sarvāntakopamaḥ

    7.74.14

    sa tvaṃ puruṣaśārdūla guṇair atulavikrama pṛthivīṃ nārhase hantuṃ vaśe hi tava vartate

    7.74.15

    bharatasya tu tad vākyaṃ śrutvāmṛtamayaṃ yathā praharṣam atulaṃ lebhe rāmaḥ satyaparākramaḥ

    7.74.16

    uvāca ca śubhāṃ vāṇīṃ kaikeyyā nandivardhanam prīto 'smi parituṣṭo 'smi tavādya vacanena hi

    7.74.17

    idaṃ vacanam aklībaṃ tvayā dharmasamāhitam vyāhṛtaṃ puruṣavyāghra pṛthivyāḥ paripālanam

    7.74.18

    eṣa tasmād abhiprāyād rājasūyāt kratūttamān nivartayāmi dharmajña tava suvyāhṛtena vai

    7.74.19

    prajānāṃ pālanaṃ dharmo rājñāṃ yajñena saṃmitaḥ tasmāc chṛṇomi te vākyaṃ sādhūktaṃ susamāhitam

    7.75.1

    tathoktavati rāme tu bharate ca mahātmani lakṣmaṇo 'pi śubhaṃ vākyam uvāca raghunandanam

    7.75.2

    aśvamedho mahāyajñaḥ pāvanaḥ sarvapāpmanām pāvanas tava durdharṣo rocatāṃ kratupuṃgavaḥ

    7.75.3

    śrūyate hi purāvṛttaṃ vāsave sumahātmani brahmahatyāvṛtaḥ śakro hayamedhena pāvitaḥ

    7.75.4

    purā kila mahābāho devāsurasamāgame vṛtro nāma mahān āsīd daiteyo lokasaṃmataḥ

    7.75.5

    vistīrṇā yojanaśatam ucchritas triguṇaṃ tataḥ anurāgeṇa lokāṃs trīn snehāt paśyati sarvataḥ

    7.75.6

    dharmajñaś ca kṛtajñaś ca buddhyā ca pariniṣṭhitaḥ śaśāsa pṛthivīṃ sarvāṃ dharmeṇa susamāhitaḥ

    7.75.7

    tasmin praśāsati tadā sarvakāmadughā mahī rasavanti prasūtāni mūlāni ca phalāni ca

    7.75.8

    akṛṣṭapacyā pṛthivī susaṃpannā mahātmanaḥ sa rājyaṃ tādṛśaṃ bhuṅkte sphītam adbhutadarśanam

    7.75.9

    tasya buddhiḥ samutpannā tapaḥ kuryām anuttamam tapo hi paramaṃ śreyas tapo hi paramaṃ sukham

    7.75.10

    sa nikṣipya sutaṃ jyeṣṭhaṃ paureṣu parameśvaram tapa ugram upātiṣṭhat tāpayan sarvadevatāḥ

    7.75.11

    tapas tapyati vṛtre tu vāsavaḥ paramārtavat viṣṇuṃ samupasaṃkramya vākyam etad uvāca ha

    7.75.12

    tapasyatā mahābāho lokā vṛtreṇa nirjitāḥ balavān sa hi dharmātmā nainaṃ śakṣyāmi bādhitum

    7.75.13

    yady asau tapa ātiṣṭhed bhūya eva sureśvara yāval lokā dhariṣyanti tāvad asya vaśānugāḥ

    7.75.14

    tvaṃ cainaṃ paramodāram upekṣasi mahābala kṣaṇaṃ hi na bhaved vṛtraḥ kruddhe tvayi sureśvara

    7.75.15

    yadā hi prītisaṃyogaṃ tvayā viṣṇo samāgataḥ tadā prabhṛti lokānāṃ nāthatvam upalabdhavān

    7.75.16

    sa tvaṃ prasādaṃ lokānāṃ kuruṣva sumahāyaśaḥ tvatkṛtena hi sarvaṃ syāt praśāntam ajaraṃ jagat

    7.75.17

    ime hi sarve viṣṇo tvāṃ nirīkṣante divaukasaḥ vṛtraghatena mahatā eṣāṃ sāhyaṃ kuruṣva ha

    7.75.18

    tvayā hi nityaśaḥ sāhyaṃ kṛtam eṣāṃ mahātmanām asahyam idam anyeṣām agatīnāṃ gatir bhavān

    7.76.1

    lakṣmaṇasya tu tad vākyaṃ śrutvā śatrunibarhaṇaḥ vṛtraghātam aśeṣeṇa kathayety āha lakṣmaṇam

    7.76.2

    rāghaveṇaivam uktas tu sumitrānandavardhanaḥ bhūya eva kathāṃ divyāṃ kathayām āsa lakṣmaṇaḥ

    7.76.3

    sahasrākṣavacaḥ śrutvā sarveṣāṃ ca divaukasām viṣṇur devān uvācedaṃ sarvān indrapurogamān

    7.76.4

    pūrvaṃ sauhṛdabaddho 'smi vṛtrasya sumahātmanaḥ tena yuṣmat priyārthaṃ vai nāhaṃ hanmi mahāsuram

    7.76.5

    avaśyaṃ karaṇīyaṃ ca bhavatāṃ sukham uttamam tasmād upāyam ākhyāsye yena vṛtraṃ haniṣyatha

    7.76.6

    tridhā bhūtaṃ kariṣye 'ham ātmānaṃ surasattamāḥ tena vṛtraṃ sahasrākṣo haniṣyati na saṃśayaḥ

    7.76.7

    eko 'ṃśo vāsavaṃ yātu dvitīyo vajram eva tu tṛtīyo bhūtalaṃ śakras tato vṛtraṃ haniṣyati

    7.76.8

    tathā bruvati deveśe devā vākyam athābruvan evam etan na saṃdeho yathā vadasi daityahan

    7.76.9

    bhadraṃ te 'stu gamiṣyāmo vṛtrāsuravadhaiṣiṇaḥ bhajasva paramodāravāsavaṃ svena tejasā

    7.76.10

    tataḥ sarve mahātmānaḥ sahasrākṣapurogamāḥ tad araṇyam upākrāman yatra vṛtro mahāsuraḥ

    7.76.11

    te 'paśyaṃs tejasā bhūtaṃ tapantam asurottamam pibantam iva lokāṃs trīn nirdahantam ivāmbaram

    7.76.12

    dṛṣṭvaiva cāsuraśreṣṭhaṃ devās trāsam upāgaman katham enaṃ vadhiṣyāmaḥ kathaṃ na syāt parājayaḥ

    7.76.13

    teṣāṃ cintayatāṃ tatra sahasrākṣaḥ puraṃdaraḥ vajraṃ pragṛhya bāhubhyāṃ prahiṇod vṛtramūrdhani

    7.76.14

    kālāgnineva ghoreṇa dīpteneva mahārciṣā prataptaṃ vṛtraśirasi jagat trāsam upāgamat

    7.76.15

    asaṃbhāvyaṃ vadhaṃ tasya vṛtrasya vibudhādhipaḥ cintayāno jagāmāśu lokasyāntaṃ mahāyaśāḥ

    7.76.16

    tam indraṃ brahmahatyāśu gacchantam anugacchati apatac cāsya gātreṣu tam indraṃ duḥkham āviśat

    7.76.17

    hatārayaḥ pranaṣṭendrā devāḥ sāgnipurogamāḥ viṣṇuṃ tribhuvaṇaśreṣṭhaṃ muhur muhur apūjayan

    7.76.18

    tvaṃ gatiḥ paramā deva pūrvajo jagataḥ prabhuḥ rathārthaṃ sarvabhūtānāṃ viṣṇutvam upajagmivān

    7.76.19

    hataś cāyaṃ tvayā vṛtro brahmahatyā ca vāsavam bādhate suraśārdūla mokṣaṃ tasya vinirdiśa

    7.76.20

    teṣāṃ tad vacanaṃ śrutvā devānāṃ viṣṇur abravīt mām eva yajatāṃ śakraḥ pāvayiṣyāmi vajriṇam

    7.76.21

    puṇyena hayamedhena mām iṣṭvā pākaśāsanaḥ punar eṣyati devānām indratvam akutobhayaḥ

    7.76.22

    evaṃ saṃdiśya devānāṃ tāṃ vāṇīm amṛtopamā jagāma viṣṇur deveśaḥ stūyamānas triviṣṭapam

    7.77.1

    tathā vṛtravadhaṃ sarvam akhilena sa lakṣmaṇaḥ kathayitvā naraśreṣṭhaḥ kathāśeṣam upākramat

    7.77.2

    tato hate mahāvīrye vṛtre devabhayaṃkare brahmahatyāvṛtaḥ śakraḥ saṃjñāṃ lebhe na vṛtrahā

    7.77.3

    so 'ntam āśritya lokānāṃ naṣṭasaṃjño vicetanaḥ kālaṃ tatrāvasat kaṃ cid veṣṭamāno yathoragaḥ

    7.77.4

    atha naṣṭe sahasrākṣe udvignam abhavaj jagat bhūmiś ca dhvastasaṃkāśā niḥsnehā śuṣkakānanā

    7.77.5

    niḥsrotasaś cāmbuvāhā hradāś ca saritas tathā saṃkṣobhaś caiva sattvānām anāvṛṣṭikṛto 'bhavat

    7.77.6

    kṣīyamāṇe tu loke 'smin saṃbhrāntamanasaḥ surāḥ yad uktaṃ viṣṇunā pūrvaṃ taṃ yajñaṃ samupānayan

    7.77.7

    tataḥ sarve suragaṇāḥ sopādhyāyāḥ saharṣibhiḥ taṃ deśaṃ sahitā jagmur yatrendro bhayamohitaḥ

    7.77.8

    te tu dṛṣṭvā sahasrākṣaṃ mohitaṃ brahmahatyayā taṃ puraskṛtya deveśam aśvamedhaṃ pracakrire

    7.77.9

    tato 'śvamedhaḥ sumahān mahendrasya mahātmanaḥ vavṛdhe brahmahatyāyāḥ pāvanārthaṃ nareśvara

    7.77.10

    tato yajñasamāptau tu brahmahatyā mahātmanaḥ abhigamyābravīd vākyaṃ kva me sthānaṃ vidhāsyatha

    7.77.11

    te tām ūcus tato devās tuṣṭāḥ prītisamanvitāḥ caturdhā vibhajātmānam ātmanaiva durāsade

    7.77.12

    devānāṃ bhāṣitaṃ śrutvā brahmahatyā mahātmanām saṃnidhau sthānam anyatra varayām āsa durvasā

    7.77.13

    ekenāṃśena vatsyāmi pūrṇodāsu nadīṣu vai dvitīyena tu vṛkṣeṣu satyam etad bravīmi vaḥ

    7.77.14

    yo 'yam aṃśas tṛtīyo me strīṣu yauvanaśāliṣu trirātraṃ darpaparṇāsu vasiṣye darpaghātinī

    7.77.15

    hantāro brāhmaṇān ye tu prekṣāpūrvam adūṣakān tāṃś caturthena bhāgena saṃśrayiṣye surarṣabhāḥ

    7.77.16

    pratyūcus tāṃ tato devā yathā vadasi durvase tathā bhavatu tat sarvaṃ sādhayasva yathepsitam

    7.77.17

    tataḥ prītyānvitā devāḥ sahasrākṣaṃ vavandire vijvaraḥ pūtapāpmā ca vāsavaḥ samapadyata

    7.77.18

    praśāntaṃ ca jagat sarvaṃ sahasrākṣe pratiṣṭhate yajñaṃ cādbhutasaṃkāśaṃ tadā śakro 'bhyapūjayat

    7.77.19

    īdṛśo hy aśvamedhasya prabhāvo raghunandana yajasva sumahābhāga hayamedhena pārthiva

    7.78.1

    tac chrutvā lakṣmaṇenoktaṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ pratyuvāca mahātejāḥ prahasan rāghavo vacaḥ

    7.78.2

    evam etan naraśreṣṭha yathā vadasi lakṣmaṇa vṛtraghātam aśeṣeṇa vājimedhaphalaṃ ca yat

    7.78.3

    śrūyate hi purā saumya kardamasya prajāpateḥ putro bāhlīśvaraḥ śrīmān ilo nāma sudhārmikaḥ

    7.78.4

    sa rājā pṛthivīṃ sarvāṃ vaśe kṛtvā mahāyaśāḥ rājyaṃ caiva naravyāghra putravat paryapālayat

    7.78.5

    suraiś ca paramodārair daiteyaiś ca mahāsuraiḥ nāgarākṣasagandharvair yakṣaiś ca sumahātmabhiḥ

    7.78.6

    pūjyate nityaśaḥ saumya bhayārtai raghunandana abibhyaṃś ca trayo lokāḥ saroṣasya mahātmanaḥ

    7.78.7

    sa rājā tādṛśo hy āsīd dharme vīrye ca niṣṭhitaḥ buddhyā ca paramodāro bāhlīkānāṃ mahāyaśāḥ

    7.78.8

    sa pracakre mahābāhur mṛgayāṃ rucire vane caitre manorame māsi sabhṛtyabalavāhanaḥ

    7.78.9

    prajaghne sa nṛpo 'raṇye mṛgāñ śatasahasraśaḥ hatvaiva tṛptir nābhūc ca rājñas tasya mahātmanaḥ

    7.78.10

    nānāmṛgāṇām ayutaṃ vadhyamānaṃ mahātmanā yatra jāto mahāsenas taṃ deśam upacakrame

    7.78.11

    tasmiṃs tu devadeveśaḥ śailarājasutāṃ haraḥ ramayām āsa durdharṣaiḥ sarvair anucaraiḥ saha

    7.78.12

    kṛtvā strībhūtam ātmānam umeśo gopatidhvajaḥ devyāḥ priyacikīrṣuḥ sa tasmin parvatanirjhare

    7.78.13

    ye ca tatra vanoddeśe sattvāḥ puruṣavādinaḥ yac ca kiṃ cana tat sarvaṃ nārīsaṃjñaṃ babhūva ha

    7.78.14

    etasminn antare rājā sa ilaḥ kardamātmajaḥ nighnan mṛgasahasrāṇi taṃ deśam upacakrame

    7.78.15

    sa dṛṣṭvā strīkṛtaṃ sarvaṃ savyālamṛgapakṣiṇam ātmānaṃ sānugaṃ caiva strībhūtaṃ raghunandana

    7.78.16

    tasya duḥkhaṃ mahat tv āsīd dṛṣṭvātmānaṃ tathā gatam umāpateś ca tat karma jñātvā trāsam upāgamat

    7.78.17

    tato devaṃ mahātmānaṃ śitikaṇṭhaṃ kapardinam jagāma śaraṇaṃ rājā sabhṛtyabalavāhanaḥ

    7.78.18

    tataḥ prahasya varadaḥ saha devyā mahāyaśāḥ prajāpatisutaṃ vākyam uvāca varadaḥ svayam

    7.78.19

    uttiṣṭhottiṣṭha rājarṣe kārdameya mahābala puruṣatvam ṛte saumya varaṃ varaya suvrata

    7.78.20

    tataḥ sa rājā śokārtāḥ pratyākhyāto mahātmanā na sa jagrāha strībhūto varam anyaṃ surottamāt

    7.78.21

    tataḥ śokena mahatā śailarājasutāṃ nṛpaḥ praṇipatya mahādevīṃ sarveṇaivāntarātmanā

    7.78.22

    īśe varāṇāṃ varade lokānām asi bhāmini amoghadarśane devi bhaje saumye namo 'stu te

    7.78.23

    hṛdgataṃ tasya rājarṣer vijñāya harasaṃnidhau pratyuvāca śubhaṃ vākyaṃ devī rudrasya saṃmatā

    7.78.24

    ardhasya devo varado varārdhasya tathā hy aham tasmād ardhaṃ gṛhāṇa tvaṃ strīpuṃsor yāvad icchasi

    7.78.25

    tad adbhutatamaṃ śrutvā devyā varam anuttamam saṃprahṛṣṭamanā bhūtvā rājā vākyam athābravīt

    7.78.26

    yadi devi prasannā me rūpeṇāpratimā bhuvi māsaṃ strītvam upāsitvā māsaṃ syāṃ puruṣaḥ punaḥ

    7.78.27

    īpsitaṃ tasya vijñāya devī surucirānanā pratyuvāca śubhaṃ vākyam evam etad bhaviṣyati

    7.78.28

    rājan puruṣabhūtas tvaṃ strībhāvaṃ na smariṣyasi strībhūtaś cāparaṃ māsaṃ na smariṣyasi pauruṣam

    7.78.29

    evaṃ sa rājā puruṣo māmaṃ bhūtvātha kārdamiḥ trailokyasundarī nārī māsam ekam ilābhavat

    7.79.1

    tāṃ kathām ilasaṃbaddhāṃ rāmeṇa samudīritām lakṣmaṇo bharataś caiva śrutvā paramavismitau

    7.79.2

    tau rāmaṃ prāñjalībhūtvā tasya rājño mahātmanaḥ vistaraṃ tasya bhāvasya tadā papracchatuḥ punaḥ

    7.79.3

    kathaṃ sa rājā strībhūto vartayām āsa durgatim puruṣo vā yadā bhūtaḥ kāṃ vṛttiṃ vartayaty asau

    7.79.4

    tayos tad bhāṣitaṃ śrutvā kautūhalasamanvitam kathayām āsa kākutṣṭhas tasya rājño yathā gatam

    7.79.5

    tam eva prathamaṃ māsaṃ strībhūtvā lokasundarī tābhiḥ parivṛtā strībhir ye 'sya pūrvaṃ padānugāḥ

    7.79.6

    tat kānanaṃ vigāhyāśu vijahre lokasundarī drumagulmalatākīrṇaṃ padbhyāṃ padmadalekṣaṇā

    7.79.7

    vāhanāni ca sarvāṇi saṃtyaktvā vai samantataḥ parvatābhogavivare tasmin reme ilā tadā

    7.79.8

    atha tasmin vanoddeśe parvatasyāvidūrataḥ saraḥ suruciraprakhyaṃ nānāpakṣigaṇāyutam

    7.79.9

    dadarśa sā ilā tasmin budhaṃ somasutaṃ tadā jvalantaṃ svena vapuṣā pūrṇaṃ somam ivoditam

    7.79.10

    tapantaṃ ca tapas tīvram ambhomadhye durāsadam yaśak saraṃ kāmagamaṃ tāruṇye paryavasthitam

    7.79.11

    sā taṃ jalāśayaṃ sarvaṃ kṣobhayām āsa vismitā saha taiḥ pūra puruṣaiḥ strībhūtai raghunandana

    7.79.12

    budhas tu tāṃ nirīkṣyaiva kāmabāṇābhipīḍitaḥ nopalebhe tadātmānaṃ cacāla ca tadāmbhasi

    7.79.13

    ilāṃ nirīkṣamāṇaḥ sa trailokyābhyadhikāṃ śubhām cintāṃ samabhyatikrāmat kā nv iyaṃ devatādhikā

    7.79.14

    na devīṣu na nāgīṣu nāsurīṣv apsaraḥsu ca dṛṣṭapūrvā mayā kā cid rūpeṇaitena śobhitā

    7.79.15

    sadṛśīyaṃ mama bhaved yadi nānyaparigrahā iti buddhiṃ samāsthāya jalāt sthalam upāgamat

    7.79.16

    sa āśramaṃ samupāgamya catasraḥ pramadās tataḥ śabdāpayata dharmātmā tāś cainaṃ ca vavandire

    7.79.17

    sa tāḥ papraccha dharmātma kasyaiṣā lokasundarī kimartham āgatā ceha satyam ākhyāta māciram

    7.79.18

    śubhaṃ tu tasya tadvākyaṃ madhuraṃ madhurākṣaram śrutvā tu tāḥ striyaḥ sarvā ūcur madhurayā girā

    7.79.19

    asmākam eṣā suśroṇī prabhutve vartate sadā apatiḥ kānanānteṣu sahāsmābhir aṭaty asau

    7.79.20

    tad vākyam avyaktapadaṃ tāsāṃ strīṇāṃ niśamya tu vidyām āvartanīṃ puṇyām āvartayata sa dvijaḥ

    7.79.21

    so 'rthaṃ viditvā nikhilaṃ tasya rājño yathāgatam sarvā eva striyas tāś ca babhāṣe munipuṃgavaḥ

    7.79.22

    atra kiṃ puruṣā bhadrā avasañ śailarodhasi vatsyathāsmin girau yūyam avakāśo vidhīyatām

    7.79.23

    mūlaputraphalaiḥ sarvā vartayiṣyatha nityadā striyaḥ kimpuruṣān nāma bhartṝn samupalapsyatha

    7.79.24

    tāḥ śrutvā somaputrasya vācaṃ kiṃpuruṣīkṛtāḥ upāsāṃ cakrire śailaṃ bahvyas tā bahudhā tadā

    7.80.1

    śrutvā kimpuruṣotpattiṃ lakṣmaṇo bharatas tadā āścaryam iti cābrūtām ubhau rāmaṃ janeśvaram

    7.80.2

    atha rāmaḥ kathām etāṃ bhūya eva mahāyaśāḥ kathayām āsa dharmātmā prajāpatisutasya vai

    7.80.3

    sarvās tā vidrutā dṛṣṭvā kiṃnarīr ṛṣisattamaḥ uvāca rūpasaṃpannāṃ tāṃ striyaṃ prahasann iva

    7.80.4

    somasyāhaṃ sudayitaḥ sutaḥ surucirānane bhajasva māṃ varārohe bhaktyā snigdhena cakṣuṣā

    7.80.5

    tasya tad vacanaṃ śrutvā śūnye svajanavarjitā ilā suruciraprakhyaṃ pratyuvāca mahāgraham

    7.80.6

    ahaṃ kāmakarī saumya tavāsmi vaśavartinī praśādhi māṃ somasuta yathecchasi tathā kuru

    7.80.7

    tasyās tad adbhutaprakhyaṃ śrutvā harṣasamanvitaḥ sa vai kāmī saha tayā reme candramasaḥ sutaḥ

    7.80.8

    budhasya mādhavo māsas tām ilāṃ rucirānanām gato ramayato 'tyarthaṃ kṣaṇavat tasya kāminaḥ

    7.80.9

    atha māse tu saṃpūrṇe pūrṇendusadṛśānanaḥ prajāpatisutaḥ śrīmāñ śayane pratyabudhyata

    7.80.10

    so 'paśyat somajaṃ tatra tapyantaṃ salilāśaye ūrdhvabāhuṃ nirālambaṃ taṃ rājā pratyabhāṣata

    7.80.11

    bhagavan parvataṃ durgaṃ praviṣṭo 'smi sahānugaḥ na ca paśyāmi tat sainyaṃ kva nu te māmakā gatāḥ

    7.80.12

    tac chrutvā tasya rājarṣer naṣṭasaṃjñasya bhāṣitam pratyuvāca śubhaṃ vākyaṃ sāntvayan parayā girā

    7.80.13

    aśmavarṣeṇa mahatā bhṛtyās te vinipātitāḥ tvaṃ cāśramapade supto vātavarṣabhayārditaḥ

    7.80.14

    samāśvasihi bhadraṃ te nirbhayo vigatajvaraḥ phalamūlāśano vīra vasa ceha yathāsukham

    7.80.15

    sa rājā tena vākyena pratyāśvasto mahāyaśāḥ pratyuvāca śubhaṃ vākyaṃ dīno bhṛtyajanakṣayāt

    7.80.16

    tyakṣyāmy ahaṃ svakaṃ rājyaṃ nāhaṃ bhṛtyair vinā kṛtaḥ vartayeyaṃ kṣaṇaṃ brahman samanujñātum arhasi

    7.80.17

    suto dharmaparo brahmañ jyeṣṭho mama mahāyaśāḥ śaśabindur iti khyātaḥ sa me rājyaṃ prapatsyate

    7.80.18

    na hi śakṣyāmy ahaṃ gatvā bhṛtyadārān sukhānvitān prativaktuṃ mahātejaḥ kiṃ cid apy aśubhaṃ vacaḥ

    7.80.19

    tathā bruvati rājendre budhaḥ paramam adbhutam sāntvapūrvam athovāca vāsas ta iha rocatām

    7.80.20

    na saṃtāpas tvayā kāryaḥ kārdameya mahābala saṃvatsaroṣitasyeha kārayiṣyāmi te hitam

    7.80.21

    tasya tad vacanaṃ śrutvā budhasyākliṣṭakarmaṇaḥ vāsāya vidadhe buddhiṃ yad uktaṃ brahmavādinā

    7.80.22

    māsaṃ sa strī tadā bhūtvā ramayaty aniśaṃ śubhā māsaṃ puruṣabhāvena dharmabuddhiṃ cakāra saḥ

    7.80.23

    tataḥ sa navame māsi ilā somasutātmajam janayām āsa suśroṇī purūravasam ātmajam

    7.80.24

    jātamātraṃ tu suśroṇī pitur haste nyaveśayat budhasya samavarṇābham ilāputraṃ mahābalam

    7.80.25

    budho 'pi puruṣībhūtaṃ samāśvāsya narādhipam kathābhī ramayām āsa dharmayuktābhir ātmavān

    7.81.1

    tathoktavati rāme tu tasya janma tad adbhutam uvāca lakṣmaṇo bhūyo bharataś ca mahāyaśāḥ

    7.81.2

    sā priyā somaputrasya saṃvatsaram athoṣitā akarot kiṃ naraśreṣṭha tat tvaṃ śaṃsitum arhasi

    7.81.3

    tayos tad vākyamādhuryaṃ niśamya paripṛcchatoḥ rāmaḥ punar uvācemāṃ prajāpatisute kathām

    7.81.4

    puruṣatvaṃ gate śūre budhaḥ paramabuddhimān saṃvartaṃ paramodāram ājuhāva mahāyaśāḥ

    7.81.5

    cyavanaṃ bhṛguputraṃ ca muniṃ cāriṣṭaneminam pramodanaṃ modakaraṃ tato durvāsasaṃ munim

    7.81.6

    etān sarvān samānīya vākyajñas tattvadarśinaḥ uvāca sarvān suhṛdo dhairyeṇa susamāhitaḥ

    7.81.7

    ayaṃ rājā mahābāhuḥ kardamasya ilaḥ sutaḥ jānītainaṃ yathā bhūtaṃ śreyo hy asya vidhīyatām

    7.81.8

    teṣāṃ saṃvadatām eva tam āśramam upāgamat kardamaḥ sumahātejā dvijaiḥ saha mahātmabhiḥ

    7.81.9

    pulastyaś ca kratuś caiva vaṣaṭkāras tathaiva ca oṃkāraś ca mahātejās tam āśramam upāgaman

    7.81.10

    te sarve hṛṣṭamanasaḥ parasparasamāgame hitaiṣiṇo bāhli pateḥ pṛthag vākyam athābruvan

    7.81.11

    kardamas tv abravīd vākyaṃ sutārthaṃ paramaṃ hitam dvijāḥ śṛṇuta madvākyaṃ yac chreyaḥ pārthivasya hi

    7.81.12

    nānyaṃ paśyāmi bhaiṣajyam antareṇa vṛṣadhvajam nāśvamedhāt paro yajñaḥ priyaś caiva mahātmanaḥ

    7.81.13

    tasmād yajāmahe sarve pārthivārthe durāsadam kardamenaivam uktās tu sarva eva dvijarṣabhāḥ rocayanti sma taṃ yajñaṃ rudrasyārādhanaṃ prati

    7.81.14

    saṃvartasya tu rājarṣiḥ śiṣyaḥ parapuraṃjayaḥ marutta iti vikhyātas taṃ yajñaṃ samupāharat

    7.81.15

    tato yajño mahān āsīd budhāśramasamīpataḥ rudraś ca paramaṃ toṣam ājagāma mahāyaśāḥ

    7.81.16

    atha yajñasamāptau tu prītaḥ paramayā mudā umāpatir dvijān sarvān uvācedam ilāṃ prati

    7.81.17

    prīto 'smi hayamedhena bhaktyā ca dvijasattamāḥ asya bāhlipateś caiva kiṃ karomi priyaṃ śubham

    7.81.18

    tathā vadati deveśe dvijās te susamāhitāḥ prasādayanti deveśaṃ yathā syāt puruṣas tv ilā

    7.81.19

    tataḥ prītamanā rudraḥ puruṣatvaṃ dadau punaḥ ilāyai sumahātejā dattvā cāntaradhīyata

    7.81.20

    nivṛtte hayamedhe tu gate cādarśanaṃ hare yathāgataṃ dvijāḥ sarve agacchan dīrghadarśinaḥ

    7.81.21

    rājā tu bāhlim utsṛjya madhyadeśe hy anuttamam niveśayām āsa puraṃ pratiṣṭhānaṃ yaśaskaram

    7.81.22

    śaśabindus tu rājāsīd bāhlyāṃ parapuraṃjayaḥ pratiṣṭhāna ilo rājā prajāpatisuto balī

    7.81.23

    sa kāle prāptavāṃl lokam ilo brāhmam anuttamam ailaḥ purūravā rājā pratiṣṭhānam avāptavān

    7.81.24

    īdṛśo hy aśvamedhasya prabhāvaḥ puruṣarṣabhau strībhūtaḥ pauruṣaṃ lebhe yac cānyad api durlabham

    7.82.1

    etad ākhyāya kākutstho bhrātṛhyām amitaprabhaḥ lakṣmaṇaṃ punār evāha dharmayuktam idaṃ vacaḥ

    7.82.2

    vasiṣṭhaṃ vāmadevaṃ ca jābālim atha kaśyapam dvijāṃś ca sarvapravarān aśvamedhapuraskṛtān

    7.82.3

    etān sarvān samāhūya mantrayitvā ca lakṣmaṇa hayaṃ lakṣmaṇasaṃpannaḥ vimokṣyāmi samādhinā

    7.82.4

    tad vākyaṃ rāghaveṇoktaṃ śrutvā tvaritavikramaḥ dvijān sarvān samāhūya darśayām āsa rāghavam

    7.82.5

    te dṛṣṭvā devasaṃkāśaṃ kṛtapādābhivandanam rāghavaṃ sudurādharṣam āśīrbhiḥ samapūjayan

    7.82.6

    prāñjalis tu tato bhūtvā rāghavo dvijasāttamān uvāca dharmasaṃyuktam aśvamedhāśritaṃ vacaḥ

    7.82.7

    sa teṣāṃ dvijamukhyānāṃ vākyam adbhutadarśanam aśvamedhāśritaṃ śrutvā bhṛśaṃ prīto 'bhavat tadā

    7.82.8

    vijñāya tu mataṃ teṣāṃ rāmo lakṣmaṇam abravīt preṣayasva mahābāho sugrīvāya mahātmane

    7.82.9

    śīghraṃ mahadbhir haribhir bahubhiś ca tadāśrayaiḥ sārdham āgaccha bhadraṃ te anubhoktuṃ makhottamam

    7.82.10

    vibhīṣaṇaś ca rakṣobhiḥ kāmagair bahubhir vṛtaḥ aśvamedhaṃ mahābāhuḥ prāpnotu laghuvikramaḥ

    7.82.11

    rājānaś ca naravyāghra ye me priyacikīrṣavaḥ sānugāḥ kṣipram āyāntu yajñabhūmim anuttamām

    7.82.12

    deśāntaragatā ye ca dvijā dharmaparāyaṇāḥ nimantrayasva tān sarvān aśvamedhāya lakṣmaṇa

    7.82.13

    ṛṣayaś cā mahābāho āhūyantāṃ tapodhanāḥ deśāntaragatā ye ca sadārāś ca maharṣayaḥ

    7.82.14

    yajñavāṭaś ca sumahān gomatyā naimiṣe vane ājñāpyatāṃ mahābāho tad dhi puṇyam anuttamam

    7.82.15

    śataṃ vāhasahasrāṇāṃ taṇḍulānāṃ vapuṣmatām ayutaṃ tilamudgasya prayātv agre mahābala

    7.82.16

    suvarṇakoṭyo bahulā hiraṇyasya śatottarāḥ agrato bharataḥ kṛtvā gacchatv agre mahāmatiḥ

    7.82.17

    antarāpaṇavīthyaś ca sarvāṃś ca naṭanartakān naigamān bālavṛddhāṃś ca dvijāṃś ca susamāhitān

    7.82.18

    karmāntikāṃś ca kuśalāñ śilpinaś ca supaṇḍitān mātaraś caiva me sarvāḥ kumārāntaḥpurāṇi ca

    7.82.19

    kāñcanīṃ mama patnīṃ ca dīkṣārhāṃ yajñakarmaṇi agrato bharataḥ kṛtvā gacchatv agre mahāmatiḥ

    7.83.1

    tat sarvam akhilenāśu prasthāpya bharatāgrajaḥ hayaṃ lakṣmaṇasaṃpannaṃ kṛṣṇasāraṃ mumoca ha

    7.83.2

    ṛtvigbhir lakṣmaṇaṃ sārdham aśve ca viniyujya saḥ tato 'bhyagacchat kākutsthaḥ saha sainyena naimiṣam

    7.83.3

    yajñavāṭaṃ mahābāhur dṛṣṭvā paramam adbhutam praharṣam atulaṃ lebhe śrīmān iti ca so 'bravīt

    7.83.4

    naimiṣe vasatas tasya sarva eva narādhipāḥ ājagmuḥ sarvarāṣṭrebhyas tān rāmaḥ pratyapūjayat

    7.83.5

    upakāryān mahārhāṃś ca pārthivānāṃ mahātmanām sānugānāṃ naraśreṣṭho vyādideśa mahādyutiḥ

    7.83.6

    annapānāni vastrāni sānugānāṃ mahātmanām bharataḥ saṃdadāv āśu śatrughnasahitas tadā

    7.83.7

    vānarāś ca mahātmānaḥ sugrīvasahitās tadā viprāṇāṃ praṇatāḥ sarve cakrire pariveṣaṇam

    7.83.8

    vibhīṣaṇaś ca rakṣobhiḥ sragvibhir bahubhir vṛtaḥ ṛṣīṇām ugratapasāṃ kiṃkaraḥ paryupasthitaḥ

    7.83.9

    evaṃ suvihito yajño hayamedho 'bhyavartata lakṣmaṇenābhiguptā ca hayacaryā pravartitā

    7.83.10

    nānyaḥ śabdo 'bhavat tatra hayamedhe mahātmanaḥ chandato dehi visrabdho yāvat tuṣyanti yācakāḥ tāvad vānararakṣobhir dattam evābhyadṛśyata

    7.83.11

    na kaś cin malinas tatra dīno vāpy atha vā kṛśaḥ tasmin yajñavare rājño hṛṣṭapuṣṭajanāvṛte

    7.83.12

    ye ca tatra mahātmāno munayaś cirajīvinaḥ nāsmaraṃs tādṛśaṃ yajñaṃ dānaughasamalaṃkṛtam

    7.83.13

    rajatānāṃ suvarṇānāṃ ratnānām atha vāsasām aniśaṃ dīyamānānāṃ nāntaḥ samupadṛśyate

    7.83.14

    na śakrasya na somasya yamasya varuṇasya vā īdṛśo dṛṣṭapūrvo na evam ūcus tapodhanāḥ

    7.83.15

    sarvatra vānarās tasthuḥ sarvatraiva ca rākṣasāḥ vāso dhanāni kāmibhyaḥ pūrṇahastā dadur bhṛśam

    7.83.16

    īdṛśo rājasiṃhasya yajñaḥ sarvaguṇānvitaḥ saṃvatsaram atho sāgraṃ vartate na ca hīyate

    7.84.1

    vartamāne tathābhūte yajñe paramake 'dbhute saśiṣya ājagāmāśu vālmīkir munipuṃgavaḥ

    7.84.2

    sa dṛṣṭvā divyasaṃkāśaṃ yajñam adbhutadarśanam ekānte ṛṣivāṭānāṃ cakāra uṭajāñ śubhān

    7.84.3

    sa śiṣyāv abravīd dhṛṣṭo yuvāṃ gatvā samāhitau kṛtsnaṃ rāmāyaṇaṃ kāvyaṃ gāyatāṃ parayā mudā

    7.84.4

    ṛṣivāṭeṣu puṇyeṣu brāhmaṇāvasatheṣu ca rathyāsu rājamārgeṣu pārthivānāṃ gṛheṣu ca

    7.84.5

    rāmasya bhavanadvāri yatra karma ca vartate ṛtvijām agrataś caiva tatra geyaṃ viśeṣataḥ

    7.84.6

    imāni ca phalāny atra svādūni vividhāni ca jātāni parvatāgreṣu āsvādyāsvādya gīyatām

    7.84.7

    na yāsyathaḥ śramaṃ vatsau bhakṣayitvā phalāni vai mūlāni ca sumṛṣṭāni nagarāt parihāsyatha

    7.84.8

    yadi śabdāpayed rāmaḥ śravaṇāya mahīpatiḥ ṛṣīṇām upaviṣṭānāṃ tato geyaṃ pravartatām

    7.84.9

    divase viṃśatiḥ sargā geyā vai parayā mudā pramāṇair bahubhis tatra yathoddiṣṭaṃ mayā purā

    7.84.10

    lobhaś cāpi na kartavyaḥ svalpo 'pi dhanakāṅkṣayā kiṃ dhanenāśramasthānāṃ phalamūlopabhoginām

    7.84.11

    yadi pṛcchet sa kākutstho yuvāṃ kasyeti dārakau vālmīker atha śiṣyau hi brūtām evaṃ narādhipam

    7.84.12

    imās tantrīḥ sumadhurāḥ sthānaṃ vā pūrvadarśitam mūrchayitvā sumadhuraṃ gāyetāṃ vigatajvarau

    7.84.13

    ādiprabhṛti geyaṃ syān na cāvajñāya pārthivam pitā hi sarvabhūtānāṃ rājā bhavati dharmataḥ

    7.84.14

    tad yuvāṃ hṛṣṭamanasau śvaḥ prabhāte samādhinā gāyetāṃ madhuraṃ geyaṃ tantrīlayasamanvitam

    7.84.15

    iti saṃdiśya bahuśo muniḥ prācetasas tadā vālmīkiḥ paramodāras tūṣṇīm āsīn mahāyaśāḥ

    7.84.16

    tām adbhutāṃ tau hṛdaye kumārau niveśya vāṇīm ṛṣibhāṣitāṃ śubhām samutsukau tau sukham ūṣatur niśāṃ yathāśvinau bhārgavanītisaṃskṛtau

    7.85.1

    tau rajanyāṃ prabhātāyāṃ snātau hutahutāśanau yathoktam ṛṣiṇā pūrvaṃ tatra tatrābhyagāyatām

    7.85.2

    tāṃ sa śuśrāva kākutsthaḥ pūrvacaryāṃ tatas tataḥ apūrvāṃ pāṭhya jātiṃ ca geyena samalaṃkṛtām

    7.85.3

    pramāṇair bahubhir baddhāṃ tantrīlayasamanvitām bālābhyāṃ rāghavaḥ śrutvā kautūhalaparo 'bhavat

    7.85.4

    atha karmāntare rājā samānīya mahāmunīn pārthivāṃś ca naravyāghraḥ paṇḍitān naigamāṃs tathā

    7.85.5

    paurāṇikāñ śabdavito ye ca vṛddhā dvijātayaḥ etān sarvān samānīya gātārau samaveśayat

    7.85.6

    hṛṣṭā ṛṣigaṇās tatra pārthivāś ca mahaujasaḥ pibanta iva cakṣurbhyāṃ rājānaṃ gāyakau ca tau

    7.85.7

    parasparam athocus te sarva eva samaṃ tataḥ ubhau rāmasya sadṛśau bimbād bimbam ivoddhṛtau

    7.85.8

    jaṭilau yadi na syātāṃ na valkaladharau yadi viśeṣaṃ nādhigacchāmo gāyato rāghavasya ca

    7.85.9

    teṣāṃ saṃvadatām evaṃ śrotṝṇāṃ harṣavardhanam geyaṃ pracakratus tatra tāv ubhau munidārakau

    7.85.10

    tataḥ pravṛttaṃ madhuraṃ gāndharvam atimānuṣam na ca tṛptiṃ yayuḥ sarve śrotāro geya saṃpadā

    7.85.11

    pravṛttam āditaḥ pūrvaṃ sargān nāradadarśanāt tataḥ prabhṛti sargāṃś ca yāvadviṃśaty agāyatām

    7.85.12

    tato 'parāhṇasamaye rāghavaḥ samabhāṣata śrutvā viṃśatisargāṃs tān bharataṃ bhrātṛvatsalaḥ

    7.85.13

    aṣṭādaśa sahasrāṇi suvarṇasya mahātmanoḥ dadasva śīghraṃ kākutstha bālayor mā vṛthā śramaḥ

    7.85.14

    dīyamānaṃ suvarṇaṃ tan nāgṛhṇītāṃ kuśīlavau ūcatuś ca mahātmānau kim aneneti vismitau

    7.85.15

    vanyena phalamūlena niratu svo vanaukasau suvarṇena hiraṇyena kiṃ kariṣyāvahe vane

    7.85.16

    tathā tayoḥ prabruvatoḥ kautūhalasamanvitāḥ śrotāraś caiva rāmaś ca sarva eva suvismitāḥ

    7.85.17

    tasya caivāgamaṃ rāmaḥ kāvyasya śrotum utsukaḥ papraccha tau mahātejās tāv ubhau munidārakau

    7.85.18

    kiṃpramāṇam idaṃ kāvyaṃ kā pratiṣṭhā mahātmanaḥ kartā kāvyasya mahataḥ ko vāsau munipuṃgavaḥ

    7.85.19

    pṛcchantaṃ rāghavaṃ vākyam ūcatur munidārakau vālmīkir bhagavān kartā saṃprāpto yajñasaṃnidhim yenedaṃ caritaṃ tubhyam aśeṣaṃ saṃpradarśitam

    7.85.20

    ādiprabhṛti rājendra pañcasarga śatāni ca pratiṣṭhā jīvitaṃ yāvat tāvad rājañ śubhāśubham

    7.85.21

    yadi buddhiḥ kṛtā rājañ śravaṇāya mahāratha karmāntare kṣaṇī hūtas tac chṛṇuṣva sahānujaḥ

    7.85.22

    bāḍham ity abravīd rāmas tau cānujñāpya rāghavam prahṛṣṭau jagmatur vāsaṃ yatrāsau munipuṃgavaḥ

    7.85.23

    rāmo 'pi munibhiḥ sārdhaṃ pārthivaiś ca mahātmabhiḥ śrutvā tad gītamādhuryaṃ karmaśālām upāgamat

    7.86.1

    rāmo bahūny ahāny eva tad gītaṃ paramādbhutam śuśrāva munibhiḥ sārdhaṃ rājabhiḥ saha vānaraiḥ

    7.86.2

    tasmin gīte tu vijñāya sītāputrau kuśīlavau tasyāḥ pariṣado madhye rāmo vacanam abravīt

    7.86.3

    madvaco brūta gacchadhvam iti bhagavato 'ntikam

    7.86.4

    yadi śuddhasamācārā yadi vā vītakalmaṣā karotv ihātmanaḥ śuddhim anumānya mahāmunim

    7.86.5

    chandaṃ munes tu vijñāya sītāyāś ca manogatam pratyayaṃ dātukāmāyās tataḥ śaṃsata me laghu

    7.86.6

    śvaḥ prabhāte tu śapathaṃ maithilī janakātmajā karotu pariṣanmadhye śodhanārthaṃ mameha ca

    7.86.7

    śrutvā tu rāghavasyaitad vacaḥ paramam adbhutam dūtāḥ saṃprayayur vāṭaṃ yatrāste munipuṃgavaḥ

    7.86.8

    te praṇamya mahātmānaṃ jvalantam amitaprabham ūcus te rāma vākyāni mṛdūni madhurāṇi ca

    7.86.9

    teṣāṃ tad bhāṣitaṃ śrutvā rāmasya ca manogatam vijñāya sumahātejā munir vākyam athābravīt

    7.86.10

    evaṃ bhavatu bhadraṃ vo yathā tuṣyati rāghavaḥ tathā kariṣyate sītā daivataṃ hi patiḥ striyāḥ

    7.86.11

    tathoktā muninā sarve rāmadūtā mahaujasaḥ pratyetya rāghavaṃ sarve munivākyaṃ babhāṣire

    7.86.12

    tataḥ prahṛṣṭaḥ kākutsthaḥ śrutvā vākyaṃ mahātmanaḥ ṛṣīṃs tatra sametāṃś ca rājñaś caivābhyabhāṣata

    7.86.13

    bhagavantaḥ saśiṣyā vai sānugaś ca narādhipāḥ paśyantu sītāśapathaṃ yaś caivānyo 'bhikāṅkṣate

    7.86.14

    tasya tad vacanaṃ śrutvā rāghavasya mahātmanaḥ sarveṣam ṛṣimukhyānāṃ sādhuvādo mahān abhūt

    7.86.15

    rājānaś ca mahātmānaḥ praśaṃsanti sma rāghavam upapannaṃ naraśreṣṭha tvayy eva bhuvi nānyataḥ

    7.86.16

    evaṃ viniścayaṃ kṛtvā śvobhūta iti rāghavaḥ visarjayām āsa tadā sarvāṃs tāñ śatrusūdanaḥ

    7.87.1

    tasyāṃ rajanyāṃ vyuṣṭāyāṃ yajñavāṭagato nṛpaḥ ṛṣīn sarvān mahātejāḥ śabdāpayati rāghavaḥ

    7.87.2

    vasiṣṭho vāmadevaś ca jābālir atha kāśyapaḥ viśvāmitro dīrghatapā durvāsāś ca mahātapāḥ

    7.87.3

    agastyo 'tha tathāśaktir bhārgavaś caiva vāmanaḥ mārkaṇḍeyaś ca dīrghāyur maudgalyaś ca mahātapāḥ

    7.87.4

    bhārgavaś cyavanaś caiva śatānandaś ca dharmavit bharadvājaś ca tejasvī agniputraś ca suprabhaḥ

    7.87.5

    ete cānye ca munayo bahavaḥ saṃśitavratāḥ rājānaś ca naravyāghrāḥ sarva eva samāgatāḥ

    7.87.6

    rākṣasāś ca mahāvīryā vānarāś ca mahābalāḥ samājagmur mahātmānaḥ sarva eva kutūhalāt

    7.87.7

    kṣatriyāś caiva vaiśyāś ca śūdrāś caiva sahasraśaḥ sītāśapathavīkṣārthaṃ sarva eva samāgatāḥ

    7.87.8

    tathā samāgataṃ sarvam aśvabhūtam ivācalam śrutvā munivaras tūrṇaṃ sasītaḥ samupāgamat

    7.87.9

    tam ṛṣiṃ pṛṣṭhataḥ sītā sānvagacchad avāṅmukhī kṛtāñjalir bāṣpagalā kṛtvā rāmaṃ manogatam

    7.87.10

    tāṃ dṛṣṭvā śrīm ivāyāntīṃ brahmāṇam anugāminīm vālmīkeḥ pṛṣṭhataḥ sītāṃ sādhukāro mahān abhūt

    7.87.11

    tato halahalā śabdaḥ sarveṣām evam ābabhau duḥkhajena viśālena śokenākulitātmanām

    7.87.12

    sādhu sīteti ke cit tu sādhu rāmeti cāpare ubhāv eva tu tatrānye sādhu sādhv iti cābruvan

    7.87.13

    tato madhyaṃ janaughānāṃ praviśya munipuṃgavaḥ sītāsahāyo vālmīkir iti hovāca rāghavam

    7.87.14

    iyaṃ dāśarathe sītā suvratā dharmacāriṇī apāpā te parityaktā mamāśramasamīpataḥ

    7.87.15

    lokāpavādabhītasya tava rāma mahāvrata pratyayaṃ dāsyate sītā tām anujñātum arhasi

    7.87.16

    imau ca jānakī putrāv ubhau ca yamajātakau sutau tavaiva durdharṣo satyam etad bravīmi te

    7.87.17

    pracetaso 'haṃ daśamaḥ putro rāghavanandana na smarāmy anṛtaṃ vākyaṃ tathemau tava putrakau

    7.87.18

    bahuvarṣasahasrāṇi tapaścaryā mayā kṛtā tasyāḥ phalam upāśnīyām apāpā maithilī yathā

    7.87.19

    ahaṃ pañcasu bhūteṣu manaḥṣaṣṭheṣu rāghava vicintya sītāṃ śuddheti nyagṛhṇāṃ vananirjhare

    7.87.20

    iyaṃ śuddhasamācārā apāpā patidevatā lokāpavādabhītasya dāsyati pratyayaṃ tava

    7.88.1

    vālmīkinaivam uktas tu rāghavaḥ pratyabhāṣata prāñjalir jagato madhye dṛṣṭvā tāṃ devavarṇinīm

    7.88.2

    evam etan mahābhāga yathā vadasi dharmavit pratyayo hi mama brahmaṃs tava vākyair akalmaṣaiḥ

    7.88.3

    pratyayo hi purā datto vaidehyā surasaṃnidhau seyaṃ lokabhayād brahmann apāpety abhijānatā parityaktā mayā sītā tad bhavān kṣantum arhati

    7.88.4

    jānāmi cemau putrau me yamajātau kuśīlavau śuddhāyāṃ jagato madhye maithilyāṃ prītir astu me

    7.88.5

    abhiprāyaṃ tu vijñāya rāmasya surasattamāḥ pitāmahaṃ puraskṛtya sarva eva samāgatāḥ

    7.88.6

    ādityā vasavo rudrā viśve deśā marudgaṇāḥ aśvināv ṛṣigandharvā apsarāṇāṃ gaṇās tathā sādhyāś ca devāḥ sarve te sarve ca paramarṣayaḥ

    7.88.7

    tato vāyuḥ śubhaḥ puṇyo divyagandho manoramaḥ taṃ janaughaṃ suraśreṣṭho hlādayām āsa sarvataḥ

    7.88.8

    tad adbhutam ivācintyaṃ nirīkṣante samāhitāḥ mānavāḥ sarvarāṣṭrebhyaḥ pūrvaṃ kṛtayuge yathā

    7.88.9

    sarvān samāgatān dṛṣṭvā sītā kāṣāyavāsinī abravīt prāñjalir vākyam adhodṛṣṭir avānmukhī

    7.88.10

    yathāhaṃ rāghavād anyaṃ manasāpi na cintaye tathā me mādhavī devī vivaraṃ dātum arhati

    7.88.11

    tathā śapantyāṃ vaidehyāṃ prādurāsīt tad adbhutam bhūtalād utthitaṃ divyaṃ siṃhāsanam anuttamam

    7.88.12

    dhriyamāṇaṃ śirobhis tan nāgair amitavikramaiḥ divyaṃ divyena vapuṣā sarvaratnavibhūṣitam

    7.88.13

    tasmiṃs tu dharaṇī devī bāhubhyāṃ gṛhya maithilīm svāgatenābhinandyainām āsane copaveṣayat

    7.88.14

    tām āsanagatāṃ dṛṣṭvā praviśantīṃ rasātalam puṇyavṛṣṭir avicchinnā divyā sītām avākirat

    7.88.15

    sādhukāraś ca sumahān devānāṃ sahasotthitaḥ sādhu sādhv iti vai sīte yasyās te śīlam īdṛśam

    7.88.16

    evaṃ bahuvidhā vāco hy antarikṣagatāḥ surāḥ vyājahrur hṛṣṭamanaso dṛṣṭvā sītāpraveśanam

    7.88.17

    yajñavāṭagatāś cāpi munayaḥ sarva eva te rājānaś ca naravyāghrā vismayān noparemire

    7.88.18

    antarikṣe ca bhūmau ca sarve sthāvarajaṅgamāḥ dānavāś ca mahākāyāḥ pātāle pannagādhipāḥ

    7.88.19

    ke cid vineduḥ saṃhṛṣṭāḥ ke cid dhyānaparāyaṇāḥ ke cid rāmaṃ nirīkṣante ke cit sītām acetanāḥ

    7.88.20

    sītāpraveśanaṃ dṛṣṭvā teṣām āsīt samāgamaḥ taṃ muhūrtam ivātyarthaṃ sarvaṃ saṃmohitaṃ jagat

    7.89.1

    tadāvasāne yajñasya rāmaḥ paramadurmanāḥ apaśyamāno vaidehīṃ mene śūnyam idaṃ jagat śokena paramāyatto na śāntiṃ manasāgamat

    7.89.2

    visṛjya pārthivān sarvān ṛkṣavānararākṣasān janaughaṃ brahmamukhyānāṃ vittapūrṇaṃ vyasarjayat

    7.89.3

    tato visṛjya tān sarvān rāmo rājīvalocanaḥ hṛdi kṛtvā tadā sītām ayodhyāṃ praviveśa saḥ

    7.89.4

    na sītāyāḥ parāṃ bhāryāṃ vavre sa raghunandanaḥ yajñe yajñe ca patnyarthaṃ jānakī kāñcanī bhavat

    7.89.5

    daśavarṣasahasrāṇi vājimedham upākarot vājapeyān daśaguṇāṃs tathā bahusuvarṇakān

    7.89.6

    agniṣṭomātirātrābhyāṃ gosavaiś ca mahādhanaiḥ īje kratubhir anyaiś ca sa śrīmān āptadakṣiṇaiḥ

    7.89.7

    evaṃ sa kālaḥ sumahān rājyasthasya mahātmanaḥ dharme prayatamānasya vyatīyād rāghavasya tu

    7.89.8

    ṛkṣavānararakṣāṃsi sthitā rāmasya śāsane anurajyanti rājāno ahany ahani rāghavam

    7.89.9

    kāle varṣati parjanyaḥ subhikṣaṃ vimalā diśaḥ hṛṣṭapuṣṭajanākīrṇaṃ puraṃ janapadas tathā

    7.89.10

    nākāle mriyate kaś cin na vyādhiḥ prāṇināṃ tadā nādharmaś cābhavat kaś cid rāme rājyaṃ praśāsati

    7.89.11

    atha dīrghasya kālasya rāmamātā yaśasvinī putrapautraiḥ parivṛtā kāladharmam upāgamat

    7.89.12

    anviyāya sumitrāpi kaikeyī ca yaśasvinī dharmaṃ kṛtvā bahuvidhaṃ tridive paryavasthitā

    7.89.13

    sarvāḥ pratiṣṭhitāḥ svarge rājñā daśarathena ca samāgatā mahābhāgāḥ saha dharmaṃ ca lebhire

    7.89.14

    tāsāṃ rāmo mahādānaṃ kāle kāle prayacchati mātṝṇām aviśeṣeṇa brāhmaṇeṣu tapasviṣu

    7.89.15

    pitryāṇi bahuratnāni yajñān paramadustarān cakāra rāmo dharmātmā pitṝn devān vivardhayan

    7.90.1

    kasya cit tv atha kālasya yudhājit kekayo nṛpaḥ svaguruṃ preṣayām āsa rāghavāya mahātmane

    7.90.2

    gārgyam aṅgirasaḥ putraṃ brahmarṣim amitaprabham daśa cāśvasahasrāṇi prītidānam anuttamam

    7.90.3

    kambalāni ca ratnāni citravastram athottamam rāmāya pradadau rājā bahūny ābharaṇāni ca

    7.90.4

    śrutvā tu rāghavo gārgyaṃ maharṣiṃ samupāgatam mātulasyāśvapatinaḥ priyaṃ dūtam upāgatam

    7.90.5

    pratyudgamya ca kākutsthaḥ krośamātraṃ sahānugaḥ gārgyaṃ saṃpūjayām āsa dhanaṃ tat pratigṛhya ca

    7.90.6

    pṛṣṭvā ca prītidaṃ sarvaṃ kuśalaṃ mātulasya ca upaviṣṭaṃ mahābhāgaṃ rāmaḥ praṣṭuṃ pracakrame

    7.90.7

    kim āha matulo vākyaṃ yadarthaṃ bhagavān iha prāpto vākyavidāṃ śreṣṭha sākṣād iva bṛhaspatiḥ

    7.90.8

    rāmasya bhāṣitaṃ śrutvā brahmarṣiḥ kāryavistaram vaktum adbhutasaṃkāśaṃ rāghavāyopacakrame

    7.90.9

    mātulas te mahābāho vākyam āha nararṣabha yudhājit prītisaṃyuktaṃ śrūyatāṃ yadi rocate

    7.90.10

    ayaṃ gandharvaviṣayaḥ phalamūlopaśobhitaḥ sindhor ubhayataḥ pārśve deśaḥ paramaśobhanaḥ

    7.90.11

    taṃ ca rakṣanti gandharvāḥ sāyudhā yuddhakovidāḥ śailūṣasya sutā vīrās tisraḥ koṭyo mahābalāḥ

    7.90.12

    tān vinirjitya kākutstha gandharvaviṣayaṃ śubham niveśaya mahābāho dve pure susamāhitaḥ

    7.90.13

    anyasya na gatis tatra deśaś cāyaṃ suśobhanaḥ rocatāṃ te mahābāho nāhaṃ tvām anṛtaṃ vade

    7.90.14

    tac chrutvā rāghavaḥ prīto maharṣer mātulasya ca uvāca bāḍham ity evaṃ bharataṃ cānvavaikṣata

    7.90.15

    so 'bravīd rāghavaḥ prītaḥ prāñjalipragraho dvijam imau kumārau taṃ deśaṃ brahmarṣe vijayiṣyataḥ

    7.90.16

    bharatasyātmajau vīrau takṣaḥ puṣkala eva ca mātulena suguptau tau dharmeṇa ca samāhitau

    7.90.17

    bharataṃ cāgrataḥ kṛtvā kumārau sabalānugau nihatya gandharvasutān dve pure vibhajiṣyataḥ

    7.90.18

    niveśya te puravare ātmājau saṃniveśya ca āgamiṣyati me bhūyaḥ sakāśam atidhārmikaḥ

    7.90.19

    brahmarṣim evam uktvā tu bharataṃ sabalānugam ājñāpayām āsa tadā kumārau cābhyaṣecayat

    7.90.20

    nakṣatreṇa ca saumyena puraskṛtyāṅgiraḥ sutam bharataḥ saha sainyena kumārābhyāṃ ca niryayau

    7.90.21

    sā senā śakrayukteva naragān niryayāv atha rāghavānugatā dūraṃ durādharṣā surāsuraiḥ

    7.90.22

    māṃsāśīni ca sattvāni rakṣāṃsi sumahānti ca anujagmuś ca bharataṃ rudhirasya pipāsayā

    7.90.23

    bhūtagrāmāś ca bahavo māṃsabhakṣāḥ sudāruṇāḥ gandharvaputramāṃsāni bhoktukāmāḥ sahasraśaḥ

    7.90.24

    siṃhavyāghrasṛgālānāṃ khecarāṇāṃ ca pakṣiṇām bahūni vai sahasrāṇi senāyā yayur agrataḥ

    7.90.25

    adhyardhamāsam uṣitā pathi senā nirāmayā hṛṣṭapuṣṭajanākīrṇā kekayaṃ samupāgamat

    7.91.1

    śrutvā senāpatiṃ prāptaṃ bharataṃ kekayādhipaḥ yudhājid gārgyasahitaṃ parāṃ prītim upāgamat

    7.91.2

    sa niryayau janaughena mahatā kekayādhipaḥ tvaramāṇo 'bhicakrāma gandharvān devarūpiṇaḥ

    7.91.3

    bharataś ca yudhājic ca sametau laghuvikramau gandharvanagaraṃ prāptau sabalau sapadānugau

    7.91.4

    śrutvā tu bharataṃ prāptaṃ gandharvās te samāgatāḥ yoddhukāmā mahāvīryā vinadantaḥ samantataḥ

    7.91.5

    tataḥ samabhavad yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam saptarātraṃ mahābhīmaṃ na cānyatarayor jayaḥ

    7.91.6

    tato rāmānujaḥ kruddhaḥ kālasyāstraṃ sudāruṇam saṃvartaṃ nāma bharato gandharveṣv abhyayojayat

    7.91.7

    te baddhāḥ kālapāśena saṃvartena vidāritāḥ kṣaṇenābhihatās tisras tatra koṭyo mahātmanā

    7.91.8

    taṃ ghātaṃ ghorasaṃkāśaṃ na smaranti divaukasaḥ nimeṣāntaramātreṇa tādṛśānāṃ mahātmanām

    7.91.9

    hateṣu teṣu vīreṣu bharataḥ kaikayīsutaḥ niveśayām āsa tadā samṛddhe dve purottame takṣaṃ takṣaśilāyāṃ tu puṣkaraṃ puṣkarāvatau

    7.91.10

    gandharvadeśo ruciro gāndhāraviṣayaś ca saḥ varṣaiḥ pañcabhir ākīrṇo viṣayair nāgarais tathā

    7.91.11

    dhanaratnaughasaṃpūrṇo kānanair upaśobhite anyonyasaṃgharṣakṛte spardhayā guṇavistare

    7.91.12

    ubhe suruciraprakhye vyavahārair akalmaṣaiḥ udyānayānaughavṛte suvibhaktāntarāpaṇe

    7.91.13

    ubhe puravare ramye vistarair upaśobhite gṛhamukhyaiḥ surucirair vimānaiḥ samavarṇibhiḥ

    7.91.14

    śobhite śobhanīyaiś ca devāyatanavistaraiḥ niveśya pañcabhir varṣair bharato rāghavānujaḥ punar āyān mahābāhur ayodhyāṃ kaikayīsutaḥ

    7.91.15

    so 'bhivādya mahātmānaṃ sākṣād dharmam ivāparam rāghavaṃ bharataḥ śrīmān brahmāṇam iva vāsavaḥ

    7.91.16

    śaśaṃsa ca yathāvṛttaṃ gandharvavadham uttamam niveśanaṃ ca deśasya śrutvā prīto 'sya rāghavaḥ

    7.92.1

    tac chrutvā harṣam āpede rāghavo bhrātṛbhiḥ saha vākyaṃ cādbhutasaṃkāśaṃ bhrātṝn provāca rāghavaḥ

    7.92.2

    imau kumārau saumitre tava dharmaviśāradau aṅgadaś candraketuś ca rājyārhau dṛḍhadhanvinau

    7.92.3

    imau rājye 'bhiṣekṣyāmi deśaḥ sādhu vidhīyatām ramaṇīyo hy asaṃbādho rametāṃ yatra dhanvinau

    7.92.4

    na rājñāṃ yatra pīdā syān nāśramāṇāṃ vināśanam sa deśo dṛśyatāṃ saumya nāparādhyāmahe yathā

    7.92.5

    tathoktavati rāme tu bharataḥ pratyuvāca ha ayaṃ kārāpatho deśaḥ suramaṇyo nirāmayaḥ

    7.92.6

    niveśyatāṃ tatra puram aṅgadasya mahātmanaḥ candraketoś ca ruciraṃ candrakāntaṃ nirāmayam

    7.92.7

    tad vākyaṃ bharatenoktaṃ pratijagrāha rāghavaḥ taṃ ca kṛtā vaśe deśam aṅgadasya nyaveśayat

    7.92.8

    aṅgadīyā purī ramyā aṅgadasya niveśitā ramaṇīyā suguptā ca rāmeṇākliṣṭakarmaṇā

    7.92.9

    candraketus tu mallasya mallabhūmyāṃ niveśitā candrakānteti vikhyātā divyā svargapurī yathā

    7.92.10

    tato rāmaḥ parāṃ prītiṃ bharato lakṣmaṇas tathā yayur yudhi durādharṣā abhiṣekaṃ ca cakrire

    7.92.11

    abhiṣicya kumārau dvau prasthāpya sabalānugau aṅgadaṃ paścimā bhūmiṃ candraketum udaṅmukham

    7.92.12

    aṅgadaṃ cāpi saumitrir lakṣmaṇo 'nujagāma ha candraketos tu bharataḥ pārṣṇigrāho babhūva ha

    7.92.13

    lakṣmaṇas tv aṅgadīyāyāṃ saṃvatsaram athoṣitaḥ putre sthite durādharṣe ayodhyāṃ punar āgamat

    7.92.14

    bharato 'pi tathaivoṣya saṃvatsaram athādhikam ayodhyāṃ punar agamya rāmapādāv upāgamat

    7.92.15

    ubhau saumitribharatau rāmapādāv anuvratau kālaṃ gatam api snehān na jajñāte 'tidhārmikau

    7.92.16

    evaṃ varṣasahasrāṇi daśateṣāṃ yayus tadā dharme prayatamānānāṃ paurakāryeṣu nityadā

    7.92.17

    vihṛtya lākaṃ paripūrṇamānasāḥ śriyā vṛtā dharmapathe pare sthitāḥ trayaḥ samiddhā iva dīptatejasā hutāgnayaḥ sādhu mahādhvare trayaḥ

    7.93.1

    kasya cit tv atha kālasya rāme dharmapathe sthite kālas tāpasarūpeṇa rājadvāram upāgamat

    7.93.2

    so 'bravīl lakṣmaṇaṃ vākyaṃ dhṛtimantaṃ yaśasvinam māṃ nivedaya rāmāya saṃprāptaṃ kāryagauravāt

    7.93.3

    dūto hy atibalasyāhaṃ maharṣer amitaujasaḥ rāmaṃ didṛkṣur āyātaḥ kāryeṇa hi mahābala

    7.93.4

    tasya tad vacanaṃ śrutvā saumitris tvarayānvitaḥ nyavedayata rāmāya tāpasasya vivakṣitam

    7.93.5

    jayasva rājan dharmeṇa ubhau lokau mahādyute dūtas tvāṃ draṣṭum āyātas tapasvī bhāskaraprabhaḥ

    7.93.6

    tad vākyaṃ lakṣmaṇenoktaṃ śrutvā rāma uvāca ha praveśyatāṃ munis tāta mahaujās tasya vākyadhṛk

    7.93.7

    saumitris tu tathety uktvā prāveśayata taṃ munim jvalantam iva tejobhiḥ pradahantam ivāṃśubhiḥ

    7.93.8

    so 'bhigamya raghuśreṣṭhaṃ dīpyamānaṃ svatejasā ṛṣir madhurayā vācā vardhasvety āha rāghavam

    7.93.9

    tasmai rāmo mahātejāḥ pūjām arghya purogamām dadau kuśalam avyagraṃ praṣṭuṃ caivopacakrame

    7.93.10

    pṛṣṭhaś ca kuśalaṃ tena rāmeṇa vadatāṃ varaḥ āsane kāñcane divye niṣasāda mahāyaśāḥ

    7.93.11

    tam uvāca tato rāmaḥ svāgataṃ te mahāmune prāpayasva ca vākyāni yato dūtas tvam āgataḥ

    7.93.12

    codito rājasiṃhena munir vākyam udīrayat dvandvam etat pravaktavyaṃ na ca cakṣur hataṃ vacaḥ

    7.93.13

    yaḥ śṛṇoti nirīkṣed vā sa vadhyas tava rāghava bhaved vai munimukhyasya vacanaṃ yady avekṣase

    7.93.14

    tatheti ca pratijñāya rāmo lakṣmaṇam abravīt dvāri tiṣṭha mahābāho pratihāraṃ visarjaya

    7.93.15

    sa me vadhyaḥ khalu bhavet kathāṃ dvandvasamīritām ṛṣer mama ca saumitre paśyed vā śṛṇuyā ca yaḥ

    7.93.16

    tato nikṣipya kākutstho lakṣmaṇaṃ dvārasaṃgrahe tam uvāca muniṃ vākyaṃ kathayasveti rāghavaḥ

    7.93.17

    yat te manīṣitaṃ vākyaṃ yena vāsi samāhitaḥ kathayasva viśaṅkas tvaṃ mamāpi hṛdi vartate

    7.94.1

    śṛṇu rāma mahābāho yadartham aham āhataḥ pitāmahena devena preṣito 'smi mahābala

    7.94.2

    tavāhaṃ pūrvake bhāve putraḥ parapuraṃjaya māyāsaṃbhāvito vīra kālaḥ sarvasamāharaḥ

    7.94.3

    pitāmahaś ca bhagavān āha lokapatiḥ prabhuḥ samayas te mahābāho svarlokān parirakṣitum

    7.94.4

    saṃkṣipya ca purā lokān māyayā svayam eva hi mahārṇave śayāno 'psu māṃ tvaṃ pūrvam ajījanaḥ

    7.94.5

    bhogavantaṃ tato nāgam anantam udake śayam māyayā janayitvā tvaṃ dvau ca sattvau mahābalau

    7.94.6

    madhuṃ ca kaiṭabhaṃ caiva yayor asthicayair vṛtā iyaṃ parvatasaṃbādhā medinī cābhavan mahī

    7.94.7

    padme divyārkasaṃkāśe nābhyām utpādya mām api prājāpatyaṃ tvayā karma sarvaṃ mayi niveśitam

    7.94.8

    so 'haṃ saṃnyastabhāro hi tvām upāse jagatpatim rakṣāṃ vidhatsva bhūteṣu mama tejaḥ karo bhavān

    7.94.9

    tatas tvam api durdharṣas tasmād bhāvāt sanātanāt rakṣārthaṃ sarvabhūtānāṃ viṣṇutvam upajagmivān

    7.94.10

    adityāṃ vīryavān putro bhrātṝṇāṃ harṣavardhanaḥ samutpanneṣu kṛtyeṣu lokasāhyāya kalpase

    7.94.11

    sa tvaṃ vitrāsyamānāsu prajāsu jagatāṃ vara rāvaṇasya vadhākāṅkṣī mānuṣeṣu mano 'dadhāḥ

    7.94.12

    daśavarṣasahasrāṇi daśavarṣaśatāni ca kṛtvā vāsasya niyatiṃ svayam evātmanaḥ purā

    7.94.13

    sa tvaṃ manomayaḥ putraḥ pūrṇāyur mānuṣeṣv iha kālo naravaraśreṣṭha samīpam upavartitum

    7.94.14

    yadi bhūyo mahārāja prajā icchasy upāsitum vasa vā vīra bhadraṃ te evam āha pitāmahaḥ

    7.94.15

    atha vā vijigīṣā te suralokāya rāghava sanāthā viṣṇunā devā bhavantu vigatajvarāḥ

    7.94.16

    śrutvā pitāmahenoktaṃ vākyaṃ kālasamīritam rāghavaḥ prahasan vākyaṃ sarvasaṃhāram abravīt

    7.94.17

    śrutaṃ me devadevasya vākyaṃ paramam adbhutam prītir hi mahatī jātā tavāgamanasaṃbhavā

    7.94.18

    bhadraṃ te 'stu gamiṣyāmi yata evāham āgataḥ hṛd gato hy asi saṃprāpto na me 'sty atra vicāraṇā

    7.94.19

    mayā hi sarvakṛtyeṣu devānāṃ vaśavartinām sthātavyaṃ sarvasaṃhāre yathā hy āha pitāmahaḥ

    7.95.1

    tathā tayoḥ kathayator durvāsā bhagavān ṛṣiḥ rāmasya darśanākāṅkṣī rājadvāram upāgamat

    7.95.2

    so 'bhigamya ca saumitrim uvāca ṛṣisattamaḥ rāmaṃ darśaya me śīghraṃ purā me 'rtho 'tivartate

    7.95.3

    munes tu bhāṣitaṃ śrutvā lakṣmaṇaḥ paravīrahā abhivādya mahātmānaṃ vākyam etad uvāca ha

    7.95.4

    kiṃ kāryaṃ brūhi bhagavan ko vārthaḥ kiṃ karomy aham vyagro hi rāghavo brahman muhūrtaṃ vā pratīkṣatām

    7.95.5

    tac chrutvā ṛṣiśārdūlaḥ krodhena kaluṣīkṛtaḥ uvāca lakṣmaṇaṃ vākyaṃ nirdahann iva cakṣuṣā

    7.95.6

    asmin kṣaṇe māṃ saumitre rāmāya prativedaya viṣayaṃ tvāṃ puraṃ caiva śapiṣye rāghavaṃ tathā

    7.95.7

    bharataṃ caiva saumitre yuṣmākaṃ yā ca saṃtatiḥ na hi śakṣyāmy ahaṃ bhūyo manyuṃ dhārayituṃ hṛdi

    7.95.8

    tac chrutvā ghorasaṃkāśaṃ vākyaṃ tasya mahātmanaḥ cintayām āsa manasā tasya vākyasya niścayam

    7.95.9

    ekasya maraṇaṃ me 'stu mā bhūt sarvavināśanam iti buddhyā viniścitya rāghavāya nyavedayat

    7.95.10

    lakṣmaṇasya vacaḥ śrutvā rāmaḥ kālaṃ visṛjya ca niṣpatya tvaritaṃ rājā atreḥ putraṃ dadarśa ha

    7.95.11

    so 'bhivādya mahātmānaṃ jvalantam iva tejasā kiṃ kāryam iti kākutsthaḥ kṛtāñjalir abhāṣata

    7.95.12

    tad vākyaṃ rāghaveṇṇoktaṃ śrutvā munivaraḥ prabhuḥ pratyāha rāmaṃ durvāsāḥ śrūyatāṃ dharmavatsala

    7.95.13

    adya varṣasahasrasya samāptir mama rāghava so 'haṃ bhojanam icchāmi yathāsiddhaṃ tavānagha

    7.95.14

    tac chrutvā vacanaṃ rāmo harṣeṇa mahatānvitaḥ bhojanaṃ munimukhyāya yathāsiddham upāharat

    7.95.15

    sa tu bhuktvā muniśreṣṭhas tad annam amṛtopamam sādhu rāmeti saṃbhāṣya svam āśramam upāgamat

    7.95.16

    tasmin gate mahātejā rāghavaḥ prītamānasaḥ saṃsmṛtya kālavākyāni tato duḥkham upeyivān

    7.95.17

    duḥkhena ca susaṃtaptaḥ smṛtvā tad ghoradarśanam avānmukho dīnamanā vyāhartuṃ na śaśāka ha

    7.95.18

    tato buddhyā viniścitya kālavākyāni rāghavaḥ naitad astīti coktvā sa tūṣṇīm āsīn mahāyaśāḥ

    7.96.1

    avāṅmukham atho dīnaṃ dṛṣṭvā somam ivāplutam rāghavaṃ lakṣmaṇo vākyaṃ hṛṣṭo madhuram abravīt

    7.96.2

    na saṃtāpaṃ mahābāho madarthaṃ kartum arhasi pūrvanirmāṇabaddhā hi kālasya gatir īdṛśī

    7.96.3

    jahi māṃ saumya visrabdaḥ pratijñāṃ paripālaya hīnapratijñāḥ kākutstha prayānti narakaṃ narāḥ

    7.96.4

    yadi prītir mahārāja yady anugrāhyatā mayi jahi māṃ nirviśaṅkas tvaṃ dharmaṃ vardhaya rāghava

    7.96.5

    lakṣmaṇena tathoktas tu rāmaḥ pracalitendriyaḥ mantriṇaḥ samupānīya tathaiva ca purodhasaṃ

    7.96.6

    abravīc ca yathāvṛttaṃ teṣāṃ madhye narādhipaḥ durvāso'bhigamaṃ caiva pratijñāṃ tāpasasya ca

    7.96.7

    tac chrutvā mantriṇaḥ sarve sopādhyāyāḥ samāsata vasiṣṭhas tu mahātejā vākyam etad uvāca ha

    7.96.8

    dṛṣṭam etan mahābāho kṣayaṃ te lomaharṣaṇam lakṣmaṇena viyogaś ca tava rāma mahāyaśaḥ

    7.96.9

    tyajainaṃ balavān kālo mā pratijñāṃ vṛthā kṛthāḥ vinaṣṭāyāṃ pratijñāyāṃ dharmo hi vilayaṃ vrajet

    7.96.10

    tato dharme vinaṣṭe tu trailokye sacarācaram sadevarṣigaṇaṃ sarvaṃ vinaśyeta na saṃśayaḥ

    7.96.11

    sa tvaṃ puruṣaśārdūla trailokyasyābhipālanam lakṣmaṇasya vadhenādya jagat svasthaṃ kuruṣva ha

    7.96.12

    teṣāṃ tat samavetānāṃ vākyaṃ dharmārthasaṃhitam śrutvā pariṣado madhye rāmo lakṣmaṇam abravīt

    7.96.13

    visarjaye tvāṃ saumitre mā bhūd dharmaviparyayaḥ tyāgo vadho vā vihitaḥ sādhūnām ubhayaṃ samam

    7.96.14

    rāmeṇa bhāṣite vākye bāṣpavyākulitekṣaṇaḥ lakṣmaṇas tvaritaḥ prāyāt svagṛhaṃ na viveśa ha

    7.96.15

    sa gatvā sarayūtīram upaspṛśya kṛtāñjaliḥ nigṛhya sarvasrotāṃsi niḥśvāsaṃ na mumoca ha

    7.96.16

    anucchvasantaṃ yuktaṃ taṃ saśakrāḥ sāpsarogaṇāḥ devāḥ sarṣigaṇāḥ sarve puṣpair avakiraṃs tadā

    7.96.17

    adṛśyaṃ sarvam anujaiḥ saśarīraṃ mahābalam pragṛhya lakṣmaṇaṃ śakro divaṃ saṃpraviveśa ha

    7.96.18

    tato viṣṇoś caturbhāgam āgataṃ surasattamāḥ hṛṣṭāḥ pramuditāḥ sarve 'pūjayan ṛṣibhiḥ saha

    7.97.1

    visṛjya lakṣmaṇaṃ rāmo duḥkhaśokasamanvitaḥ purodhasaṃ mantriṇaś ca naigamāṃś cedam abravīt

    7.97.2

    adya rājye 'bhiṣekṣyāmi bharataṃ dharmavatsalam ayodhyāyāṃ patiṃ vīraṃ tato yāsyāmy ahaṃ vanam

    7.97.3

    praveśayata saṃbhārān mā bhūt kālātyayo yathā adyaivāhaṃ gamiṣyāmi lakṣmaṇena gatāṃ gatim

    7.97.4

    tac chrutvā rāghaveṇoktaṃ sarvāḥ prakṛtayo bhṛśam mūrdhabhiḥ praṇatā bhūmau gatasattvā ivābhavan

    7.97.5

    bharataś ca visaṃjño 'bhūc chrutvā rāmasya bhāṣitam rājyaṃ vigarhayām āsa rāghavaṃ cedam abravīt

    7.97.6

    satyena hi śape rājan svargaloke na caiva hi na kāmaye yathā rājyaṃ tvāṃ vinā raghunandana

    7.97.7

    imau kuśīlavau rājann abhiṣiñca narādhipa kosaleṣu kuśaṃ vīram uttareṣu tathā lavam

    7.97.8

    śatrughnasya tu gacchantu dūtās tvaritavikramāḥ idaṃ gamanam asmākaṃ svargāyākhyāntu māciram

    7.97.9

    tac chrutvā bharatenoktaṃ dṛṣṭvā cāpi hy adho mukhān paurān duḥkhena saṃtaptān vasiṣṭho vākyam abravīt

    7.97.10

    vatsa rāma imāḥ paśya dharaṇīṃ prakṛtīr gatāḥ jñātvaiṣām īpsitaṃ kāryaṃ mā caiṣāṃ vipriyaṃ kṛthāḥ

    7.97.11

    vasiṣṭhasya tu vākyena utthāpya prakṛtījanam kiṃ karomīti kākutsthaḥ sarvān vacanam abravīt

    7.97.12

    tataḥ sarvāḥ prakṛtayo rāmaṃ vacanam abruvan gacchantam anugacchāmo yato rāma gamiṣyasi

    7.97.13

    eṣā naḥ paramā prītir eṣa dharmaḥ paro mataḥ hṛdgatā naḥ sadā tuṣṭis tavānugamane dṛḍhā

    7.97.14

    paureṣu yadi te prītir yadi sneho hy anuttamaḥ saputradārāḥ kākutstha samaṃ gacchāma satpatham

    7.97.15

    tapovanaṃ vā durgaṃ vā nadīm ambhonidhiṃ tathā vayaṃ te yadi na tyājyāḥ sarvān no naya īśvara

    7.97.16

    sa teṣāṃ niścayaṃ jñātvā kṛtāntaṃ ca nirīkṣyaca paurāṇāṃ dṛḍhabhaktiṃ ca bāḍham ity eva so 'bravīt

    7.97.17

    evaṃ viniścayaṃ kṛtvā tasminn ahani rāghavaḥ kosaleṣu kuśaṃ vīram uttareṣu tathā lavam

    7.97.18

    abhiṣiñcan mahātmānāv ubhāv eva kuśīlavau rathānāṃ tu sahasrāṇi trīṇi nāgāyutāni ca

    7.97.19

    daśa cāśvasahasrāṇi ekaikasya dhanaṃ dadau bahuratnau bahudhanau hṛṣṭapuṣṭajanāvṛtau

    7.97.20

    abhiṣicya tu tau vīrau prasthāpya svapure tathā dūtān saṃpreṣayām āsa śatrughnāya mahātmane

    7.98.1

    te dūtā rāmavākyena coditā laghuvikramāḥ prajagmur madhurāṃ śīghraṃ cakrur vāsaṃ na cādhvani

    7.98.2

    tatas tribhir aho rātraiḥ saṃprāpya madhurām atha śatrughnāya yathāvṛttam ācakhyuḥ sarvam eva tat

    7.98.3

    lakṣmaṇasya parityāgaṃ pratijñāṃ rāghavasya ca putrayor abhiṣekaṃ ca paurānugamanaṃ tathā

    7.98.4

    kuśasya nagarī ramyā vindhyaparvatarodhasi kuśāvatīti nāmnā sā kṛtā rāmeṇa dhīmatā

    7.98.5

    śrāvitā ca purī ramyā śrāvatīti lavasya ca ayodhyāṃ vijanāṃ caiva bharataṃ rāghavānugam

    7.98.6

    evaṃ sarvaṃ nivedyāśu śatrughnāya mahātmane viremus te tato dūtās tvara rājann iti bruvan

    7.98.7

    śrutvā taṃ ghorasaṃkāśaṃ kulakṣayam upasthitam prakṛtīs tu samānīya kāñcanaṃ ca purohitam

    7.98.8

    teṣāṃ sarvaṃ yathāvṛttam ākhyāya raghunandanaḥ ātmanaś ca viparyāsaṃ bhaviṣyaṃ bhrātṛbhiḥ saha

    7.98.9

    tataḥ putradvayaṃ vīraḥ so 'bhyaṣiñcan narādhipaḥ subāhur madhurāṃ lebhe śatrughātī ca vaidiśam

    7.98.10

    dvidhākṛtvā tu tāṃ senāṃ mādhurīṃ putrayor dvayoḥ dhanadhānyasamāyuktau sthāpayām āsa pārthivau

    7.98.11

    tato visṛjya rājānaṃ vaidiśe śatrughātinam jagāma tvarito 'yodhyāṃ rathenaikena rāghavaḥ

    7.98.12

    sa dadarśa mahātmānaṃ jvalantam iva pāvakam kṣaumasūkṣmāmbaradharaṃ munibhiḥ sārdham akṣayaiḥ

    7.98.13

    so 'bhivādya tato rāmaṃ prāñjaliḥ prayatendriyaḥ uvāca vākyaṃ dharmajño dharmam evānucintayan

    7.98.14

    kṛtvābhiṣekaṃ sutayor yuktaṃ rāghavayor dhanaiḥ tavānugamane rājan viddhi māṃ kṛtaniścayam

    7.98.15

    na cānyad atra vaktavyaṃ dustaraṃ tava śāsanam tyaktuṃ nārhasi māṃ vīra bhaktimantaṃ viśeṣataḥ

    7.98.16

    tasya tāṃ buddhim aklībāṃ vijñāya raghunandanaḥ bāḍham ity eva śatrughnaṃ rāmo vacanam abravīt

    7.98.17

    tasya vākyasya vākyānte vānarāḥ kāmarūpiṇaḥ ṛkṣarākṣasasaṃghāś ca samāpetur anekaśaḥ

    7.98.18

    devaputrā ṛṣisutā gandharvāṇāṃ sutās tathā rāma kṣayaṃ viditvā te sarva eva samāgatāḥ

    7.98.19

    te rāmam abhivādyāhuḥ sarva eva samāgatāḥ tavānugamane rājan saṃprāptāḥ sma mahāyaśaḥ

    7.98.20

    yadi rāma vināsmābhir gacches tvaṃ puruṣarṣabha yamadaṇḍam ivodyamya tvayā sma vinipātitāḥ

    7.98.21

    evaṃ teṣāṃ vacaḥ śrutvā ṛṣkavānararakṣasām vibhīṣaṇam athovāca madhuraṃ ślakṣṇayā girā

    7.98.22

    yāvat prajā dhariṣyanti tāvat tvaṃ vai vibhīṣaṇa rākṣasendra mahāvīrya laṅkāsthaḥ svaṃ dhariṣyasi

    7.98.23

    prajāḥ saṃrakṣa dharmeṇa nottaraṃ vaktum arhasi

    7.98.24

    tam evam uktvā kākutstho hanūmantam athābravīt jīvite kṛtabuddhis tvaṃ mā pratijñāṃ vilopaya

    7.98.25

    matkathāḥ pracariṣyanti yāval loke harīśvara tāvat tvaṃ dhārayan prāṇān pratijñām anupālaya

    7.98.26

    tathaivam uktvā kākutsthaḥ sarvāṃs tān ṛkṣavānarān mayā sārdhaṃ prayāteti tadā tān rāghavo 'bravīt

    7.99.1

    prabhātāyāṃ tu śarvaryāṃ pṛthuvakṣā mahāyaśāḥ rāmaḥ kamalapatrākṣaḥ purodhasam athābravīt

    7.99.2

    agnihotraṃ vrajatv agre sarpir jvalitapāvakam vājapeyātapatraṃ ca śobhayānaṃ mahāpatham

    7.99.3

    tato vasiṣṭhas tejasvī sarvaṃ niravaśeṣataḥ cakāra vidhivad dharmyaṃ mahāprāsthānikaṃ vidhim

    7.99.4

    tataḥ kṣaumāmbaradharo brahma cāvartayan param kuśān gṛhītvā pāṇibhyāṃ prasajya prayayāv atha

    7.99.5

    avyāharan kva cit kiṃ cin niśceṣṭo niḥsukhaḥ pathi nirjagāma gṛhāt tasmād dīpyamāno yathāṃśumān

    7.99.6

    rāmasya pārśve savye tu padmā śrīḥ susamāhitā dakṣiṇe hrīr viśālākṣī vyavasāyas tathāgrataḥ

    7.99.7

    śarā nānāvidhāś cāpi dhanur āyatavigraham anuvrajanti kākutsthaṃ sarve puruṣavigrahāḥ

    7.99.8

    vedā brāhmaṇarūpeṇa sāvitrī sarvarakṣiṇī oṃkāro 'tha vaṣaṭkāraḥ sarve rāmam anuvratāḥ

    7.99.9

    ṛṣayaś ca mahātmānaḥ sarva eva mahīsurāḥ anvagacchanta kākutsthaṃ svargadvāram upāgatam

    7.99.10

    taṃ yāntam anuyānti sma antaḥpuracarāḥ striyaḥ savṛddhabāladāsīkāḥ savarṣavarakiṃkarāḥ

    7.99.11

    sāntaḥpuraś ca bharataḥ śatrughnasahito yayau rāmavratam upāgamya rāghavaṃ samanuvratāḥ

    7.99.12

    tato viprā mahātmānaḥ sāgnihotrāḥ samāhitāḥ saputradārāḥ kākutstham anvagacchan mahāmatim

    7.99.13

    mantriṇo bhṛtyavargāś ca saputrāḥ sahabāndhavāḥ sānugā rāghavaṃ sarve anvagacchan prahṛṣṭavat

    7.99.14

    tataḥ sarvāḥ prakṛtayo hṛṣṭapuṣṭajanāvṛtāḥ anujagmuḥ pragacchantaṃ rāghavaṃ guṇarañjitāḥ

    7.99.15

    snātaṃ pramuditaṃ sarvaṃ hṛṣṭapuṣpam anuttamam dṛptaṃ kilikilāśabdaiḥ sarvaṃ rāmam anuvratam

    7.99.16

    na tatra kaś cid dīno 'bhūd vrīḍito vāpi duḥkhitaḥ hṛṣṭaṃ pramuditaṃ sarvaṃ babhūva paramādbhutam

    7.99.17

    draṣṭukāmo 'tha niryāṇaṃ rājño jānapado janaḥ saṃprāptaḥ so 'pi dṛṣṭvaiva saha sarvair anuvrataḥ

    7.99.18

    ṛkṣavānararakṣāṃsi janāś ca puravāsinaḥ agachan parayā bhaktyā pṛṣṭhataḥ susamāhitāḥ

    7.100.1

    adhyardhayojanaṃ gatvā nadīṃ paścān mukhāśritām sarayūṃ puṇyasalilāṃ dadarśa raghunandanaḥ

    7.100.2

    atha tasmin muhūrte tu brahmā lokapitāmahaḥ sarvaiḥ parivṛto devair ṛṣibhiś ca mahātmabhiḥ

    7.100.3

    āyayau yatra kākutsthaḥ svargāya samupasthitaḥ vimānaśatakoṭībhir divyābhir abhisaṃvṛtaḥ

    7.100.4

    papāta puṣpavṛṣṭiś ca vāyumuktā mahaughavat

    7.100.5

    tasmiṃs tūryaśatākīrṇe gandharvāpsarasaṃkule sarayūsalilaṃ rāmaḥ padbhyāṃ samupacakrame

    7.100.6

    tataḥ pitāmaho vāṇīm antarikṣād abhāṣata āgaccha viṣṇo bhadraṃ te diṣṭyā prāpto 'si rāghava

    7.100.7

    bhrātṛbhiḥ saha devābhaiḥ praviśasva svakāṃ tanum vaiṣṇavīṃ tāṃ mahātejas tad ākāśaṃ sanātanam

    7.100.8

    tvaṃ hi lokagatir deva na tvāṃ ke cit prajānate ṛte māyāṃ viśālākṣa tava pūrvaparigrahām

    7.100.9

    tvam acintyaṃ mahad bhūtam akṣayaṃ sarvasaṃgraham yām icchasi mahātejas tāṃ tanuṃ praviśa svayam

    7.100.10

    pitāmahavacaḥ śrutvā viniścitya mahāmatiḥ viveśa vaiṣṇavaṃ tejaḥ saśarīraḥ sahānujaḥ

    7.100.11

    tato viṣṇugataṃ devaṃ pūjayanti sma devatāḥ sādhyā marudgaṇāś caiva sendrāḥ sāgnipurogamāḥ

    7.100.12

    ye ca divyā ṛṣigaṇā gandharvāpsarasaś ca yāḥ suparṇanāgayakṣāś ca daityadānavarākṣasāḥ

    7.100.13

    sarvaṃ hṛṣṭaṃ pramuditaṃ sarvaṃ pūrṇamanoratham sādhu sādhv iti tat sarvaṃ tridivaṃ gatakalmaṣam

    7.100.14

    atha viṣṇur mahātejāḥ pitāmaham uvāca ha eṣāṃ lokāñ janaughānāṃ dātum arhasi suvrata

    7.100.15

    ime hi sarve snehān mām anuyātā manasvinaḥ bhaktā bhājayitavyāś ca tyaktātmānaś ca matkṛte

    7.100.16

    tac chrutvā viṣṇuvacanaṃ brahmā lokaguruḥ prabhuḥ lokān sāntānikān nāma yāsyantīme samāgatāḥ

    7.100.17

    yac ca tiryaggataṃ kiṃ cid rāmam evānucintayat prāṇāṃs tyakṣyati bhaktyā vai saṃtāne tu nivatsyati sarvair eva guṇair yukte brahmalokād anantare

    7.100.18

    vānarāś ca svakāṃ yonim ṛkṣāś caiva tathā yayuḥ

    7.100.19

    yebhyo viniḥsṛtā ye ye surādibhyaḥ susaṃbhavāḥ ṛṣibhyo nāgayakṣebhyas tāṃs tān eva prapedire

    7.100.20

    tathoktavati deveśe gopratāram upāgatāḥ bhejire sarayūṃ sarve harṣapūrṇāśruviklavāḥ

    7.100.21

    avagāhya jalaṃ yo yaḥ prāṇī hy āsīt prahṛṣṭavat mānuṣaṃ deham utsṛjya vimānaṃ so 'dhyarohata

    7.100.22

    tiryagyonigatāś cāpi saṃprāptāḥ sarayūjalam divyā divyena vapuṣā devā dīptā ivābhavan

    7.100.23

    gatvā tu sarayūtoyaṃ sthāvarāṇi carāṇi ca prāpya tat toyavikledaṃ devalokam upāgaman

    7.100.24

    devānāṃ yasya yā yonir vānarā ṛṣkarākṣasāḥ tām eva viviśuḥ sarve dehān nikṣipya cāmbhasi

    7.100.25

    tathā svargagataṃ sarvaṃ kṛtvā lokagurur divam jagāma tridaśaiḥ sārdhaṃ hṛṣṭair hṛṣṭo mahāmatiḥ

    7.100.26

    etāvad eva ākhyānaṃ sottaraṃ brahmapūjitam rāmāyaṇam iti khyātaṃ mukhyaṃ vālmīkinā kṛtam