Kāṇḍa 6
Ancient Vālmīki Sanskrit6.1.1
śrutvā hanumato vākyaṃ yathāvad abhibhāṣitam rāmaḥ prītisamāyukto vākyam uttaram abravīt
6.1.2
kṛtaṃ hanumatā kāryaṃ sumahad bhuvi duṣkaram manasāpi yad anyena na śakyaṃ dharaṇītale
6.1.3
na hi taṃ paripaśyāmi yas tareta mahārṇavam anyatra garuṇād vāyor anyatra ca hanūmataḥ
6.1.4
devadānavayakṣāṇāṃ gandharvoragarakṣasām apradhṛṣyāṃ purīṃ laṅkāṃ rāvaṇena surakṣitām
6.1.5
praviṣṭaḥ sattvam āśritya jīvan ko nāma niṣkramet ko viśet sudurādharṣāṃ rākṣasaiś ca surakṣitām yo vīryabalasaṃpanno na samaḥ syād dhanūmataḥ
6.1.6
bhṛtyakāryaṃ hanumatā sugrīvasya kṛtaṃ mahat evaṃ vidhāya svabalaṃ sadṛśaṃ vikramasya ca
6.1.7
yo hi bhṛtyo niyuktaḥ san bhartrā karmaṇi duṣkare kuryāt tadanurāgeṇa tam āhuḥ puruṣottamam
6.1.8
niyukto nṛpateḥ kāryaṃ na kuryād yaḥ samāhitaḥ bhṛtyo yuktaḥ samarthaś ca tam āhuḥ puruṣādhamam
6.1.9
tanniyoge niyuktena kṛtaṃ kṛtyaṃ hanūmatā na cātmā laghutāṃ nītaḥ sugrīvaś cāpi toṣitaḥ
6.1.10
ahaṃ ca raghuvaṃśaś ca lakṣmaṇaś ca mahābalaḥ vaidehyā darśanenādya dharmataḥ parirakṣitāḥ
6.1.11
idaṃ tu mama dīnasyā mano bhūyaḥ prakarṣati yad ihāsya priyākhyātur na kurmi sadṛśaṃ priyam
6.1.12
eṣa sarvasvabhūtas tu pariṣvaṅgo hanūmataḥ mayā kālam imaṃ prāpya dattas tasya mahātmanaḥ
6.1.13
sarvathā sukṛtaṃ tāvat sītāyāḥ parimārgaṇam sāgaraṃ tu samāsādya punar naṣṭaṃ mano mama
6.1.14
kathaṃ nāma samudrasya duṣpārasya mahāmbhasaḥ harayo dakṣiṇaṃ pāraṃ gamiṣyanti samāhitāḥ
6.1.15
yady apy eṣa tu vṛttānto vaidehyā gadito mama samudrapāragamane harīṇāṃ kim ivottaram
6.1.16
ity uktvā śokasaṃbhrānto rāmaḥ śatrunibarhaṇaḥ hanūmantaṃ mahābāhus tato dhyānam upāgamat
6.2.1
taṃ tu śokaparidyūnaṃ rāmaṃ daśarathātmajam uvāca vacanaṃ śrīmān sugrīvaḥ śokanāśanam
6.2.2
kiṃ tvaṃ saṃtapyase vīra yathānyaḥ prākṛtas tathā maivaṃ bhūs tyaja saṃtāpaṃ kṛtaghna iva sauhṛdam
6.2.3
saṃtāpasya ca te sthānaṃ na hi paśyāmi rāghava pravṛttāv upalabdhāyāṃ jñāte ca nilaye ripoḥ
6.2.4
dhṛtimāñ śāstravit prājñaḥ paṇḍitaś cāsi rāghava tyajemāṃ pāpikāṃ buddhiṃ kṛtvātmevārthadūṣaṇīm
6.2.5
samudraṃ laṅghayitvā tu mahānakrasamākulam laṅkām ārohayiṣyāmo haniṣyāmaś ca te ripum
6.2.6
nirutsāhasya dīnasya śokaparyākulātmanaḥ sarvārthā vyavasīdanti vyasanaṃ cādhigacchati
6.2.7
ime śūrāḥ samarthāś ca sarve no hariyūthapāḥ tvatpriyārthaṃ kṛtotsāhāḥ praveṣṭum api pāvakam
6.2.8
eṣāṃ harṣeṇa jānāmi tarkaś cāsmin dṛḍho mama vikrameṇa samāneṣye sītāṃ hatvā yathā ripum
6.2.9
setur atra yathā vadhyed yathā paśyema tāṃ purīm tasya rākṣasarājasya tathā tvaṃ kuru rāghava
6.2.10
dṛṣṭvā tāṃ hi purīṃ laṅkāṃ trikūṭaśikhare sthitām hataṃ ca rāvaṇaṃ yuddhe darśanād upadhāraya
6.2.11
setubaddhaḥ samudre ca yāval laṅkā samīpataḥ sarvaṃ tīrṇaṃ ca vai sainyaṃ jitam ity upadhāryatām
6.2.12
ime hi samare śūrā harayaḥ kāmarūpiṇaḥ tad alaṃ viklavā buddhī rājan sarvārthanāśanī
6.2.13
puruṣasya hi loke 'smiñ śokaḥ śauryāpakarṣaṇaḥ yat tu kāryaṃ manuṣyeṇa śauṇḍīryam avalambatā śūrāṇāṃ hi manuṣyāṇāṃ tvadvidhānāṃ mahātmanām
6.2.14
vinaṣṭe vā pranaṣṭe vā śokaḥ sarvārthanāśanaḥ tvaṃ tu buddhimatāṃ śreṣṭhaḥ sarvaśāstrārthakovidaḥ
6.2.15
madvidhaiḥ sacivaiḥ sārtham ariṃ jetum ihārhasi na hi paśyāmy ahaṃ kaṃ cit triṣu lokeṣu rāghava
6.2.16
gṛhītadhanuṣo yas te tiṣṭhed abhimukho raṇe vānareṣu samāsaktaṃ na te kāryaṃ vipatsyate
6.2.17
acirād drakṣyase sītāṃ tīrtvā sāgaram akṣayam tad alaṃ śokam ālambya krodham ālamba bhūpate
6.2.18
niśceṣṭāḥ kṣatriyā mandāḥ sarve caṇḍasya bibhyati laṅganārthaṃ ca ghorasya samudrasya nadīpateḥ
6.2.19
sahāsmābhir ihopetaḥ sūkṣmabuddhir vicāraya ime hi samare śūrā harayaḥ kāmarūpiṇaḥ
6.2.20
tān arīn vidhamiṣyanti śilāpādapavṛṣṭibhiḥ kathaṃ cit paripaśyāmas te vayaṃ varuṇālayam
6.2.21
kim uktvā bahudhā cāpi sarvathā vijayī bhavān
6.3.1
sugrīvasya vacaḥ śrutvā hetumat paramārthavit pratijagrāha kākutstho hanūmantam athābravīt
6.3.2
tarasā setubandhena sāgarocchoṣaṇena vā sarvathā susamartho 'smi sāgarasyāsya laṅghane
6.3.3
kati durgāṇi durgāyā laṅkāyās tad bravīhi me jñātum icchāmi tat sarvaṃ darśanād iva vānara
6.3.4
balasya parimāṇaṃ ca dvāradurgakriyām api gupti karma ca laṅkāyā rakṣasāṃ sadanāni ca
6.3.5
yathāsukhaṃ yathāvac ca laṅkāyām asi dṛṣṭavān saram ācakṣva tattvena sarvathā kuśalo hy asi
6.3.6
śrutvā rāmasya vacanaṃ hanūmān mārutātmajaḥ vākyaṃ vākyavidāṃ śreṣṭho rāmaṃ punar athābravīt
6.3.7
śrūyatāṃ sarvam ākhyāsye durgakarmavidhānataḥ guptā purī yathā laṅkā rakṣitā ca yathā balaiḥ
6.3.8
parāṃ samṛddhiṃ laṅkāyāḥ sāgarasya ca bhīmatām vibhāgaṃ ca balaughasya nirdeśaṃ vāhanasya ca
6.3.9
prahṛṣṭā muditā laṅkā mattadvipasamākulā mahatī rathasaṃpūrṇā rakṣogaṇasamākulā
6.3.10
dṛḍhabaddhakavāṭāni mahāparighavanti ca dvārāṇi vipulāny asyāś catvāri sumahānti ca
6.3.11
vapreṣūpalayantrāṇi balavanti mahānti ca āgataṃ parasainyaṃ tais tatra pratinivāryate
6.3.12
dvāreṣu saṃskṛtā bhīmāḥ kālāyasamayāḥ śitāḥ śataśo rocitā vīraiḥ śataghnyo rakṣasāṃ gaṇaiḥ
6.3.13
sauvarṇaś ca mahāṃs tasyāḥ prākāro duṣpradharṣaṇaḥ maṇividrumavaidūryamuktāvicaritāntaraḥ
6.3.14
sarvataś ca mahābhīmāḥ śītatoyā mahāśubhāḥ agādhā grāhavatyaś ca parikhā mīnasevitāḥ
6.3.15
dvāreṣu tāsāṃ catvāraḥ saṃkramāḥ paramāyatāḥ yantrair upetā bahubhir mahadbhir dṛḍhasaṃdhibhiḥ
6.3.16
trāyante saṃkramās tatra parasainyāgame sati yantrais tair avakīryante parikhāsu samantataḥ
6.3.17
ekas tv akampyo balavān saṃkramaḥ sumahādṛḍhaḥ kāñcanair bahubhiḥ stambhair vedikābhiś ca śobhitaḥ
6.3.18
svayaṃ prakṛtisaṃpanno yuyutsū rāma rāvaṇaḥ utthitaś cāpramattaś ca balānām anudarśane
6.3.19
laṅkā purī nirālambā devadurgā bhayāvahā nādeyaṃ pārvataṃ vanyaṃ kṛtrimaṃ ca caturvidham
6.3.20
sthitā pāre samudrasya dūrapārasya rāghava naupathaś cāpi nāsty atra nirādeśaś ca sarvataḥ
6.3.21
śailāgre racitā durgā sā pūr devapuropamā vājivāraṇasaṃpūrṇā laṅkā paramadurjayā
6.3.22
parighāś ca śataghnyaś ca yantrāṇi vividhāni ca śobhayanti purīṃ laṅkāṃ rāvaṇasya durātmanaḥ
6.3.23
ayutaṃ rakṣasām atra paścimadvāram āśritam śūlahastā durādharṣāḥ sarve khaḍgāgrayodhinaḥ
6.3.24
niyutaṃ rakṣasām atra dakṣiṇadvāram āśritam caturaṅgeṇa sainyena yodhās tatrāpy anuttamāḥ
6.3.25
prayutaṃ rakṣasām atra pūrvadvāraṃ samāśritam carmakhaḍgadharāḥ sarve tathā sarvāstrakovidāḥ
6.3.26
arbudaṃ rakṣasām atra uttaradvāram āśritam rathinaś cāśvavāhāś ca kulaputrāḥ supūjitāḥ
6.3.27
śataṃ śatasahasrāṇāṃ madhyamaṃ gulmam āśritam yātudhānā durādharṣāḥ sāgrakoṭiś ca rakṣasām
6.3.28
te mayā saṃkramā bhagnāḥ parikhāś cāvapūritāḥ dagdhā ca nagarī laṅkā prākārāś cāvasāditāḥ
6.3.29
yena kena tu mārgeṇa tarāma varuṇālayam hateti nagarī laṅkāṃ vānarair avadhāryatām
6.3.30
aṅgado dvivido maindo jāmbavān panaso nalaḥ nīlaḥ senāpatiś caiva balaśeṣeṇa kiṃ tava
6.3.31
plavamānā hi gatvā tāṃ rāvaṇasya mahāpurīm saprakārāṃ sabhavanām ānayiṣyanti maithilīm
6.3.32
evam ājñāpaya kṣipraṃ balānāṃ sarvasaṃgraham muhūrtena tu yuktena prasthānam abhirocaya
6.4.1
śrutvā hanūmato vākyaṃ yathāvad anupūrvaśaḥ tato 'bravīn mahātejā rāmaḥ satyaparākramaḥ
6.4.2
yāṃ nivedayase laṅkāṃ purīṃ bhīmasya rakṣasaḥ kṣipram enāṃ vadhiṣyāmi satyam etad bravīmi te
6.4.3
asmin muhūrte sugrīva prayāṇam abhirocaye yukto muhūrto vijayaḥ prāpto madhyaṃ divākaraḥ
6.4.4
uttarā phalgunī hy adya śvas tu hastena yokṣyate abhiprayāma sugrīva sarvānīkasamāvṛtāḥ
6.4.5
nimittāni ca dhanyāni yāni prādurbhavanti me nihatya rāvaṇaṃ sītām ānayiṣyāmi jānakīm
6.4.6
upariṣṭād dhi nayanaṃ sphuramāṇam idaṃ mama vijayaṃ samanuprāptaṃ śaṃsatīva manoratham
6.4.7
agre yātu balasyāsya nīlo mārgam avekṣitum vṛtaḥ śatasahasreṇa vānarāṇāṃ tarasvinām
6.4.8
phalamūlavatā nīla śītakānanavāriṇā pathā madhumatā cāśu senāṃ senāpate naya
6.4.9
dūṣayeyur durātmānaḥ pathi mūlaphalodakam rākṣasāḥ parirakṣethās tebhyas tvaṃ nityam udyataḥ
6.4.10
nimneṣu vanadurgeṣu vaneṣu ca vanaukasaḥ abhiplutyābhipaśyeyuḥ pareṣāṃ nihataṃ balam
6.4.11
sāgaraughanibhaṃ bhīmam agrānīkaṃ mahābalāḥ kapisiṃhā prakarṣantu śataśo 'tha sahasraśaḥ
6.4.12
gajaś ca girisaṃkāśo gavayaś ca mahābalaḥ gavākṣaś cāgrato yāntu gavāṃ dṛptā ivarṣabhāḥ
6.4.13
yātu vānaravāhinyā vānaraḥ plavatāṃ patiḥ pālayan dakṣiṇaṃ pārśvam ṛṣabho vānararṣabhaḥ
6.4.14
gandhahastīva durdharṣas tarasvī gandhamādanaḥ yātu vānaravāhinyāḥ savyaṃ pārśvam adhiṣṭhitaḥ
6.4.15
yāsyāmi balamadhye 'haṃ balaugham abhiharṣayan adhiruhya hanūmantam airāvatam iveśvaraḥ
6.4.16
aṅgadenaiṣa saṃyātu lakṣmaṇaś cāntakopamaḥ sārvabhaumeṇa bhūteśo draviṇādhipatir yathā
6.4.17
jāmbavāṃś ca suṣeṇaś ca vegadarśī ca vānaraḥ ṛkṣarājo mahāsattvaḥ kukṣiṃ rakṣantu te trayaḥ
6.4.18
rāghavasya vacaḥ śrutvā sugrīvo vāhinīpatiḥ vyādideśa mahāvīryān vānarān vānararṣabhaḥ
6.4.19
te vānaragaṇāḥ sarve samutpatya yuyutsavaḥ guhābhyaḥ śikharebhyaś ca āśu pupluvire tadā
6.4.20
tato vānararājena lakṣmaṇena ca pūjitaḥ jagāma rāmo dharmātmā sasainyo dakṣiṇāṃ diśam
6.4.21
śataiḥ śatasahasraiś ca koṭībhir ayutair api vāraṇābhiś ca haribhir yayau parivṛtas tadā
6.4.22
taṃ yāntam anuyāti sma mahatī harivāhinī
6.4.23
hṛṣṭāḥ pramuditāḥ sarve sugrīveṇābhipālitāḥ āplavantaḥ plavantaś ca garjantaś ca plavaṃgamāḥ kṣvelanto ninadantaś ca jagmur vai dakṣiṇāṃ diśam
6.4.24
bhakṣayantaḥ sugandhīni madhūni ca phalāni ca udvahanto mahāvṛkṣān mañjarīpuñjadhāriṇaḥ
6.4.25
anyonyaṃ sahasā dṛṣṭā nirvahanti kṣipanti ca patantaś cotpatanty anye pātayanty apare parān
6.4.26
rāvaṇo no nihantavyaḥ sarve ca rajanīcarāḥ iti garjanti harayo rāghavasya samīpataḥ
6.4.27
purastād ṛṣabho vīro nīlaḥ kumuda eva ca pathānaṃ śodhayanti sma vānarair bahubhiḥ saha
6.4.28
madhye tu rājā sugrīvo rāmo lakṣmaṇa eva ca bahubhir balibhiḥ śatrunibarhaṇaḥ
6.4.29
hariḥ śatabalir vīraḥ koṭībhir daśabhir vṛtaḥ sarvām eko hy avaṣṭabhya rarakṣa harivāhinīm
6.4.30
koṭīśataparīvāraḥ kesarī panaso gajaḥ arkaś cātibalaḥ pārśvam ekaṃ tasyābhirakṣati
6.4.31
suṣeṇo jāmbavāṃś caiva ṛkṣair bahubhir āvṛtaḥ sugrīvaṃ purataḥ kṛtvā jaghanaṃ saṃrarakṣatuḥ
6.4.32
teṣāṃ senāpatir vīro nīlo vānarapuṃgavaḥ saṃpatan patatāṃ śreṣṭhas tad balaṃ paryapālayat
6.4.33
darīmikhaḥ prajaṅghaś ca jambho 'tha rabhasaḥ kapiḥ sarvataś ca yayur vīrās tvarayantaḥ plavaṃgamān
6.4.34
evaṃ te hariśārdūlā gacchanto baladarpitāḥ apaśyaṃs te giriśreṣṭhaṃ sahyaṃ drumalatāyutam
6.4.35
sāgaraughanibhaṃ bhīmaṃ tad vānarabalaṃ mahat niḥsasarpa mahāghoṣaṃ bhīmavega ivārṇavaḥ
6.4.36
tasya dāśaratheḥ pārśve śūrās te kapikuñjarāḥ tūrṇam āpupluvuḥ sarve sadaśvā iva coditāḥ
6.4.37
kapibhyām uhyamānau tau śuśubhate nararṣabhau mahadbhyām iva saṃspṛṣṭau grāhābhyāṃ candrabhāskarau
6.4.38
tam aṅgadagato rāmaṃ lakṣmaṇaḥ śubhayā girā uvāca pratipūrṇārthaḥ smṛtimān pratibhānavān
6.4.39
hṛtām avāpya vaidehīṃ kṣipraṃ hatvā ca rāvaṇam samṛddhārthaḥ samṛddhārthām ayodhyāṃ pratiyāsyasi
6.4.40
mahānti ca nimittāni divi bhūmau ca rāghava śubhānti tava paśyāmi sarvāṇy evārthasiddhaye
6.4.41
anu vāti śubho vāyuḥ senāṃ mṛduhitaḥ sukhaḥ pūrṇavalgusvarāś ceme pravadanti mṛgadvijāḥ
6.4.42
prasannāś ca diśaḥ sarvā vimalaś ca divākaraḥ uśanā ca prasannārcir anu tvāṃ bhārgavo gataḥ
6.4.43
brahmarāśir viśuddhaś ca śuddhāś ca paramarṣayaḥ arciṣmantaḥ prakāśante dhruvaṃ sarve pradakṣiṇam
6.4.44
triśaṅkur vimalo bhāti rājarṣiḥ sapurohitaḥ pitāmahavaro 'smākam iṣkvākūṇāṃ mahātmanām
6.4.45
vimale ca prakāśete viśākhe nirupadrave nakṣatraṃ param asmākam ikṣvākūṇāṃ mahātmanām
6.4.46
nairṛtaṃ nairṛtānāṃ ca nakṣatram abhipīḍyate mūlaṃ mūlavatā spṛṣṭaṃ dhūpyate dhūmaketunā
6.4.47
saraṃ caitad vināśāya rākṣasānām upasthitam kāle kālagṛhītānāṃ nakatraṃ grahapīḍitam
6.4.48
prasannāḥ surasāś cāpo vanāni phalavanti ca pravānty abhyadhikaṃ gandhā yathartukusumā drumāḥ
6.4.49
vyūḍhāni kapisainyāni prakāśante 'dhikaṃ prabho devānām iva sainyāni saṃgrāme tārakāmaye
6.4.50
evam ārya samīkṣyaitān prīto bhavitum arhasi iti bhrātaram āśvāsya hṛṣṭaḥ saumitrir abravīt
6.4.51
athāvṛtya mahīṃ kṛtsnāṃ jagāma mahatī camūḥ ṛkṣavānaraśārdūlair nakhadaṃṣṭrāyudhair vṛtā
6.4.52
karāgraiś caraṇāgraiś ca vānarair uddhataṃ rajaḥ bhaumam antardadhe lokaṃ nivārya savituḥ prabhām
6.4.53
sā sma yāti divārātraṃ mahatī harivāhinī hṛṣṭapramuditā senā sugrīveṇābhirakṣitā
6.4.54
vanarās tvaritaṃ yānti sarve yuddhābhinandanaḥ mumokṣayiṣavaḥ sītāṃ muhūrtaṃ kvāpi nāsata
6.4.55
tataḥ pādapasaṃbādhaṃ nānāmṛgasamākulam sahyaparvatam āsedur malayaṃ ca mahī dharam
6.4.56
kānanāni vicitrāṇi nadīprasravaṇāni ca paśyann api yayau rāmaḥ sahyasya malayasya ca
6.4.57
campakāṃs tilakāṃś cūtān aśokān sinduvārakān karavīrāṃś ca timiśān bhañjanti sma plavaṃgamāḥ
6.4.58
phalāny amṛtagandhīni mūlāni kusumāni ca bubhujur vānarās tatra pādapānāṃ balotkaṭāḥ
6.4.59
droṇamātrapramāṇāni lambamānāni vānarāḥ yayuḥ pibanto hṛṣṭās te madhūni madhupiṅgalāḥ
6.4.60
pādapān avabhañjanto vikarṣantas tathā latāḥ vidhamanto girivarān prayayuḥ plavagarṣabhāḥ
6.4.61
vṛkṣebhyo 'nye tu kapayo nardanto madhudarpitāḥ anye vṛkṣān prapadyante prapatanty api cāpare
6.4.62
babhūva vasudhā tais tu saṃpūrṇā haripuṃgavaiḥ yathā kamalakedāraiḥ pakvair iva vasuṃdharā
6.4.63
mahendram atha saṃprāpya rāmo rājīvalocanaḥ adhyārohan mahābāhuḥ śikharaṃ drumabhūṣitam
6.4.64
tataḥ śikharam āruhya rāmo daśarathātmajaḥ kūrmamīnasamākīrṇam apaśyat salilāśayam
6.4.65
te sahyaṃ samatikramya malayaṃ ca mahāgirim āsedur ānupūrvyeṇa samudraṃ bhīmaniḥsvanam
6.4.66
avaruhya jagāmāśu velāvanam anuttamam rāmo ramayatāṃ śreṣṭhaḥ sasugrīvaḥ salakṣmaṇaḥ
6.4.67
atha dhautopalatalāṃ toyaughaiḥ sahasotthitaiḥ velām āsādya vipulāṃ rāmo vacanam abravīt
6.4.68
ete vayam anuprāptāḥ sugrīva varuṇālayam ihedānīṃ vicintā sā yā na pūrvaṃ samutthitā
6.4.69
ataḥ paramatīro 'yaṃ sāgaraḥ saritāṃ pati na cāyam anupāyena śakyas taritum arṇavaḥ
6.4.70
tad ihaiva niveśo 'stu mantraḥ prastūyatām iha yathedaṃ vānarabalaṃ paraṃ pāram avāpnuyāt
6.4.71
itīva sa mahābāhuḥ sītāharaṇakarśitaḥ rāmaḥ sāgaram āsādya vāsam ājñāpayat tadā
6.4.72
saṃprāpto mantrakālo naḥ sāgarasyeha laṅghane svāṃ svāṃ senāṃ samutsṛjya mā ca kaś cit kuto vrajet gacchantu vānarāḥ śūrā jñeyaṃ channaṃ bhayaṃ ca naḥ
6.4.73
rāmasya vacanaṃ śrutvā sugrīvaḥ sahalakṣmaṇaḥ senāṃ nyaveśayat tīre sāgarasya drumāyute
6.4.74
virarāja samīpasthaṃ sāgarasya tu tad balam madhupāṇḍujalaḥ śrīmān dvitīya iva sāgaraḥ
6.4.75
velāvanam upāgamya tatas te haripuṃgavāḥ viniviṣṭāḥ paraṃ pāraṃ kāṅkṣamāṇā mahodadheḥ
6.4.76
sā mahārṇavam āsādya hṛṣṭā vānaravāhinī vāyuvegasamādhūtaṃ paśyamānā mahārṇavam
6.4.77
dūrapāram asaṃbādhaṃ rakṣogaṇaniṣevitam paśyanto varuṇāvāsaṃ niṣedur hariyūthapāḥ
6.4.78
caṇḍanakragrahaṃ ghoraṃ kṣapādau divasakṣaye candrodaye samādhūtaṃ praticandrasamākulam
6.4.79
caṇḍānilamahāgrāhaiḥ kīrṇaṃ timitimiṃgilaiḥ dīptabhogair ivākrīrṇaṃ bhujaṃgair varuṇālayam
6.4.80
avagāḍhaṃ mahāsattair nānāśailasamākulam durgaṃ drugam amārgaṃ tam agādham asurālayam
6.4.81
makarair nāgabhogaiḥ ca vigāḍhā vātalohitāḥ utpetuś ca nipetuś ca pravṛddhā jalarāśayaḥ
6.4.82
agnicūrṇam ivāviddhaṃ bhāskarāmbumanoragam surāriviṣayaṃ ghoraṃ pātālaviṣamaṃ sadā
6.4.83
sāgaraṃ cāmbaraprakhyam ambaraṃ sāgaropamam sāgaraṃ cāmbaraṃ ceti nirviśeṣam adṛśyata
6.4.84
saṃpṛktaṃ nabhasā hy ambhaḥ saṃpṛktaṃ ca nabho 'mbhasā tādṛgrūpe sma dṛśyete tārā ratnasamākule
6.4.85
samutpatitameghasya vīcci mālākulasya ca viśeṣo na dvayor āsīt sāgarasyāmbarasya ca
6.4.86
anyonyair āhatāḥ saktāḥ sasvanur bhīmaniḥsvanāḥ ūrmayaḥ sindhurājasya mahābherya ivāhave
6.4.87
ratnaughajalasaṃnādaṃ viṣaktam iva vāyunā utpatantam iva kruddhaṃ yādogaṇasamākulam
6.4.88
dadṛśus te mahātmāno vātāhatajalāśayam aniloddhūtam ākāśe pravalgatam ivormibhiḥ bhrāntormijalasaṃnādaṃ pralolam iva sāgaram
6.5.1
sā tu nīlena vidhivat svārakṣā susamāhitā sāgarasyottare tīre sādhu senā niveśitā
6.5.2
maindaś ca dvividhaś cobhau tatra vānarapuṃgavau viceratuś ca tāṃ senāṃ rakṣārthaṃ sarvato diśam
6.5.3
niviṣṭāyāṃ tu senāyāṃ tīre nadanadīpateḥ pārśvasthaṃ lakṣmaṇaṃ dṛṣṭvā rāmo vacanam abravīt
6.5.4
śokaś ca kila kālena gacchatā hy apagacchati mama cāpaśyataḥ kāntām ahany ahani vardhate
6.5.5
na me duḥkhaṃ priyā dūre na me duḥkhaṃ hṛteti ca etad evānuśocāmi vayo 'syā hy ativartate
6.5.6
vāhi vāta yataḥ kanyā tāṃ spṛṣṭvā mām api spṛśa tvayi me gātrasaṃsparśaś candre dṛṣṭisamāgamaḥ
6.5.7
tan me dahati gātrāṇi viṣaṃ pītam ivāśaye hā nātheti priyā sā māṃ hriyamāṇā yad abravīt
6.5.8
tadviyogendhanavatā taccintāvipulārciṣā rātriṃ divaṃ śarīraṃ me dahyate madanāgninā
6.5.9
avagāhyārṇavaṃ svapsye saumitre bhavatā vinā kathaṃ cit prajvalan kāmaḥ samāsuptaṃ jale dahet
6.5.10
bahv etat kāmayānasya śakyam etena jīvitum yad ahaṃ sā ca vāmorur ekāṃ dharaṇim āśritau
6.5.11
kedārasyeva kedāraḥ sodakasya nirūdakaḥ upasnehena jīvāmi jīvantīṃ yac chṛṇomi tām
6.5.12
kadā tu khalu susśoṇīṃ śatapatrāyatekṣaṇām vijitya śatrūn drakṣyāmi sītāṃ sphītām iva śriyam
6.5.13
kadā nu cārubimbauṣṭhaṃ tasyāḥ padmam ivānanam īṣadunnamya pāsyāmi rasāyanam ivāturaḥ
6.5.14
tau tasyāḥ saṃhatau pīnau stanau tālaphalopamau kadā nu khalu sotkampau hasantyā māṃ bhajiṣyataḥ
6.5.15
sā nūnam asitāpāṅgī rakṣomadhyagatā satī mannāthā nāthahīneva trātāraṃ nādhigacchati
6.5.16
kadā vikṣobhya rakṣāṃsi sā vidhūyotpatiṣyati vidhūya jaladān nīlāñ śaśilekhā śaratsv iva
6.5.17
svabhāvatanukā nūnaṃ śokenānaśanena ca bhūyas tanutarā sītā deśakālaviparyayāt
6.5.18
kadā nu rākṣasendrasya nidhāyorasi sāyakān sītāṃ pratyāhariṣyāmi śokam utsṛjya mānasaṃ
6.5.19
kadā nu khalu māṃ sādhvī sītāmarasutopamā sotkaṇṭhā kaṇṭham ālambya mokṣyaty ānandajaṃ jalam
6.5.20
kadā śokam imaṃ ghoraṃ maithilī viprayogajam sahasā vipramokṣyāmi vāsaḥ śukletaraṃ yathā
6.5.21
evaṃ vilapatas tasya tatra rāmasya dhīmataḥ dinakṣayān mandavapur bhāskaro 'stam upāgamat
6.5.22
āśvāsito lakṣmaṇena rāmaḥ saṃdhyām upāsata smaran kamalapatrākṣīṃ sītāṃ śokākulīkṛtaḥ
6.6.1
laṅkāyāṃ tu kṛtaṃ karma ghoraṃ dṛṣṭvā bhavāvaham rākṣasendro hanumatā śakreṇeva mahātmanā abravīd rākṣasān sarvān hriyā kiṃ cid avāṅmukhaḥ
6.6.2
dharṣitā ca praviṣṭā ca laṅkā duṣprasahā purī tena vānaramātreṇa dṛṣṭā sītā ca jānakī
6.6.3
prasādo dharṣitaś caityaḥ pravarā rākṣasā hatāḥ āvilā ca purī laṅkā sarvā hanumatā kṛtā
6.6.4
kiṃ kariṣyāmi bhadraṃ vaḥ kiṃ vā yuktam anantaram ucyatāṃ naḥ samarthaṃ yat kṛtaṃ ca sukṛtaṃ bhavet
6.6.5
mantramūlaṃ hi vijayaṃ prāhur āryā manasvinaḥ tasmād vai rocaye mantraṃ rāmaṃ prati mahābalāḥ
6.6.6
trividhāḥ puruṣā loke uttamādhamamadhyamāḥ teṣāṃ tu samavetānāṃ guṇadoṣaṃ vadāmy aham
6.6.7
mantribhir hitasaṃyuktaiḥ samarthair mantranirṇaye mitrair vāpi samānārthair bāndhavair api vā hitaiḥ
6.6.8
sahito mantrayitvā yaḥ karmārambhān pravartayet daive ca kurute yatnaṃ tam āhuḥ puruṣottamam
6.6.9
eko 'rthaṃ vimṛśed eko dharme prakurute manaḥ ekaḥ kāryāṇi kurute tam āhur madhyamaṃ naram
6.6.10
guṇadoṣāv aniścitya tyaktvā daivavyapāśrayam kariṣyāmīti yaḥ kāryam upekṣet sa narādhamaḥ
6.6.11
yatheme puruṣā nityam uttamādhamamadhyamāḥ evaṃ mantro 'pi vijñeyo uttamādhamamadhyamaḥ
6.6.12
aikamatyam upāgamya śāstradṛṣṭena cakṣuṣā mantriṇo yatra nirastās tam āhur mantram uttamam
6.6.13
bahvyo 'pi matayo gatvā mantriṇo hy arthanirṇaye punar yatraikatāṃ prāptaḥ sa mantro madhyamaḥ smṛtaḥ
6.6.14
anyonyamatim āsthāya yatra saṃpratibhāṣyate na caikamatye śreyo 'sti mantraḥ so 'dhama ucyate
6.6.15
tasmāt sumantritaṃ sādhu bhavanto mantrisattamāḥ kāryaṃ saṃpratipadyantām etat kṛtyatamaṃ mama
6.6.16
vānarāṇāṃ hi vīrāṇāṃ sahasraiḥ parivāritaḥ rāmo 'bhyeti purīṃ laṅkām asmākam uparodhakaḥ
6.6.17
tariṣyati ca suvyaktaṃ rāghavaḥ sāgaraṃ sukham tarasā yuktarūpeṇa sānujaḥ sabalānugaḥ
6.6.18
asminn evaṃgate kārye viruddhe vānaraiḥ saha hitaṃ pure ca sainye ca sarvaṃ saṃmantryatāṃ mama
6.7.1
ity uktā rākṣasendreṇa rākṣasās te mahābalāḥ ūcuḥ prāñjalayaḥ sarve rāvaṇaṃ rākṣaseśvaram
6.7.2
rājan parighaśaktyṛṣṭiśūlapaṭṭasasaṃkulam sumahan no balaṃ kasmād viṣādaṃ bhajate bhavān
6.7.3
kailāsaśikharāvāsī yakṣair bahubhir āvṛtaḥ sumahat kadanaṃ kṛtvā vaśyas te dhanadaḥ kṛtaḥ
6.7.4
sa maheśvarasakhyena ślāghamānas tvayā vibho nirjitaḥ samare roṣāl lokapālo mahābalaḥ
6.7.5
vinihatya ca yakṣaughān vikṣobhya ca vigṛhya ca tvayā kailāsaśikharād vimānam idam āhṛtam
6.7.6
mayena dānavendreṇa tvadbhayāt sakhyam icchatā duhitā tava bhāryārthe dattā rākṣasapuṃgava
6.7.7
dānavendro madhur nāma vīryotsikto durāsadaḥ vigṛhya vaśam ānītaḥ kumbhīnasyāḥ sukhāvahaḥ
6.7.8
nirjitās te mahābāho nāgā gatvā rasātalam vāsukis takṣakaḥ śaṅkho jaṭī ca vaśam āhṛtāḥ
6.7.9
akṣayā balavantaś ca śūrā labdhavarāḥ punaḥ tvayā saṃvatsaraṃ yuddhvā samare dānavā vibho
6.7.10
svabalaṃ samupāśritya nītā vaśam ariṃdama māyāś cādhigatās tatra bahavo rākṣasādhipa
6.7.11
śūrāś ca balavantaś ca varuṇasya sutā raṇe nirjitās te mahābāho caturvidhabalānugāḥ
6.7.12
mṛtyudaṇḍamahāgrāhaṃ śālmalidvīpamaṇḍitam avagāhya tvayā rājan yamasya balasāgaram
6.7.13
jayaś ca viplulaḥ prāpto mṛtyuś ca pratiṣedhitaḥ suyuddhena ca te sarve lokās tatra sutoṣitāḥ
6.7.14
kṣatriyair bahubhir vīraiḥ śakratulyaparākramaiḥ āsīd vasumatī pūrṇā mahadbhir iva pādapaiḥ
6.7.15
teṣāṃ vīryaguṇotsāhair na samo rāghavo raṇe prasahya te tvayā rājan hatāḥ paramadurjayāḥ
6.7.16
rājan nāpad ayukteyam āgatā prākṛtāj janāt hṛdi naiva tvayā kāryā tvaṃ vadhiṣyasi rāghavam
6.8.1
tato nīlāmbudanibhaḥ prahasto nāma rākṣasaḥ abravīt prāñjalir vākyaṃ śūraḥ senāpatis tadā
6.8.2
devadānavagandharvāḥ piśācapatagoragāḥ na tvāṃ dharṣayituṃ śaktāḥ kiṃ punar vānarā raṇe
6.8.3
sarve pramattā viśvastā vañcitāḥ sma hanūmatā na hi me jīvato gacchej jīvan sa vanagocaraḥ
6.8.4
sarvāṃ sāgaraparyantāṃ saśailavanakānanām karomy avānarāṃ bhūmim ājñāpayatu māṃ bhavān
6.8.5
rakṣāṃ caiva vidhāsyāmi vānarād rajanīcara nāgamiṣyati te duḥkhaṃ kiṃ cid ātmāparādhajam
6.8.6
abravīc ca susaṃkruddho durmukho nāma rākṣasaḥ idaṃ na kṣamaṇīyaṃ hi sarveṣāṃ naḥ pradharṣaṇam
6.8.7
ayaṃ paribhavo bhūyaḥ purasyāntaḥpurasya ca śrīmato rākṣasendrasya vānarendrapradharṣaṇam
6.8.8
asmin muhūrte hatvaiko nivartiṣyāmi vānarān praviṣṭān sāgaraṃ bhīmam ambaraṃ vā rasātalam
6.8.9
tato 'bravīt susaṃkruddho vajradaṃṣṭro mahābalaḥ pragṛhya parighaṃ ghoraṃ māṃsaśoṇitarūpitam
6.8.10
kiṃ vo hanumatā kāryaṃ kṛpaṇena tapasvinā rāme tiṣṭhati durdharṣe sugrīve sahalakṣmaṇe
6.8.11
adya rāmaṃ sasugrīvaṃ parigheṇa salakṣmaṇam āgamiṣyāmi hatvaiko vikṣobhya harivāhinīm
6.8.12
kaumbhakarṇis tato vīro nikumbho nāma vīryavān abravīt paramakurddho rāvaṇaṃ lokarāvaṇam
6.8.13
sarve bhavantas tiṣṭhantu mahārājena saṃgatāḥ aham eko haniṣyāmi rāghavaṃ sahalakṣmaṇam
6.8.14
tato vajrahanur nāma rākṣasaḥ parvatopamaḥ kruddhaḥ parilihan vaktraṃ jihvayā vākyam abravīt
6.8.15
svairaṃ kurvantu kāryāṇi bhavanto vigatajvarāḥ eko 'haṃ bhakṣayiṣyāmi tān sarvān hariyūthapān
6.8.16
svasthāḥ krīḍantu niścintāḥ pibantu madhuvāruṇīm aham eko haniṣyāmi sugrīvaṃ sahalakṣmaṇam sāṅgadaṃ ca hanūmantaṃ rāmaṃ ca raṇakuñjaram
6.9.1
tato nikumbho rabhasaḥ sūryaśatrur mahābalaḥ suptaghno yajñakopaś ca mahāpārśvo mahodaraḥ
6.9.2
agniketuś ca durdharṣo raśmiketuś ca rākṣasaḥ indrajic ca mahātejā balavān rāvaṇātmajaḥ
6.9.3
prahasto 'tha virūpākṣo vajradaṃṣṭro mahābalaḥ dhūmrākṣaś cātikāyaś ca durmukhaś caiva rākṣasaḥ
6.9.4
parighān paṭṭasān prāsāñ śaktiśūlaparaśvadhān cāpāni ca sabāṇāni khaḍgāṃś ca vipulāñ śitān
6.9.5
pragṛhya paramakruddhāḥ samutpatya ca rākṣasāḥ abruvan rāvaṇaṃ sarve pradīptā iva tejasā
6.9.6
adya rāmaṃ vadhiṣyāmaḥ sugrīvaṃ ca salakṣmaṇam kṛpaṇaṃ ca hanūmantaṃ laṅkā yena pradharṣitā
6.9.7
tān gṛhītāyudhān sarvān vārayitvā vibhīṣaṇaḥ abravīt prāñjalir vākyaṃ punaḥ pratyupaveśya tān
6.9.8
apy upāyais tribhis tāta yo 'rthaḥ prāptuṃ na śakyate tasya vikramakālāṃs tān yuktān āhur manīṣiṇaḥ
6.9.9
pramatteṣv abhiyukteṣu daivena prahateṣu ca vikramās tāta sidhyanti parīkṣya vidhinā kṛtāḥ
6.9.10
apramattaṃ kathaṃ taṃ tu vijigīṣuṃ bale sthitam jitaroṣaṃ durādharṣaṃ pradharṣayitum icchatha
6.9.11
samudraṃ laṅghayitvā tu ghoraṃ nadanadīpatim kṛtaṃ hanumatā karma duṣkaraṃ tarkayeta kaḥ
6.9.12
balāny aparimeyāni vīryāṇi ca niśācarāḥ pareṣāṃ sahasāvajñā na kartavyā kathaṃ cana
6.9.13
kiṃ ca rākṣasarājasya rāmeṇāpakṛtaṃ purā ājahāra janasthānād yasya bhāryāṃ yaśasvinaḥ
6.9.14
kharo yady ativṛttas tu rāmeṇa nihato raṇe avaśyaṃ prāṇināṃ prāṇā rakṣitavyā yathā balam
6.9.15
etannimittaṃ vaidehī bhayaṃ naḥ sumahad bhavet āhṛtā sā parityājyā kalahārthe kṛte na kim
6.9.16
na naḥ kṣamaṃ vīryavatā tena dharmānuvartinā vairaṃ nirarthakaṃ kartuṃ dīyatām asya maithilī
6.9.17
yāvan na sagajāṃ sāśvāṃ bahuratnasamākulām purīṃ dārayate bāṇair dīyatām asya maithilī
6.9.18
yāvat sughorā mahatī durdharṣā harivāhinī nāvaskandati no laṅkāṃ tāvat sītā pradīyatām
6.9.19
vinaśyed dhi purī laṅkā śūrāḥ sarve ca rākṣasāḥ rāmasya dayitā patnī na svayaṃ yadi dīyate
6.9.20
prasādaye tvāṃ bandhutvāt kuruṣva vacanaṃ mama hitaṃ pathyaṃ tv ahaṃ brūmi dīyatām asya maithilī
6.9.21
purā śaratsūryamarīcisaṃnibhān navāgrapuṅkhān sudṛḍhān nṛpātmajaḥ sṛjaty amoghān viśikhān vadhāya te pradīyatāṃ dāśarathāya maithilī
6.9.22
tyajasva kopaṃ sukhadharmanāśanaṃ bhajasva dharmaṃ ratikīrtivardhanam prasīda jīvema saputrabāndhavāḥ pradīyatāṃ dāśarathāya maithilī
6.10.1
suniviṣṭaṃ hitaṃ vākyam uktavantaṃ vibhīṣaṇam abravīt paruṣaṃ vākyaṃ rāvaṇaḥ kālacoditaḥ
6.10.2
vaset saha sapatnena kruddhenāśīviṣeṇa vā na tu mitrapravādena saṃvasec chatrusevinā
6.10.3
jānāmi śīlaṃ jñātīnāṃ sarvalokeṣu rākṣasa hṛṣyanti vyasaneṣv ete jñātīnāṃ jñātayaḥ sadā
6.10.4
pradhānaṃ sādhakaṃ vaidyaṃ dharmaśīlaṃ ca rākṣasa jñātayo hy avamanyante śūraṃ paribhavanti ca
6.10.5
nityam anyonyasaṃhṛṣṭā vyasaneṣv ātatāyinaḥ pracchannahṛdayā ghorā jñātayas tu bhayāvahāḥ
6.10.6
śrūyante hastibhir gītāḥ ślokāḥ padmavane kva cit pāśahastān narān dṛṣṭvā śṛṇu tān gadato mama
6.10.7
nāgnir nānyāni śastrāṇi na naḥ pāśā bhayāvahāḥ ghorāḥ svārthaprayuktās tu jñātayo no bhayāvahāḥ
6.10.8
upāyam ete vakṣyanti grahaṇe nātra saṃśayaḥ kṛtsnād bhayāj jñātibhayaṃ sukaṣṭaṃ viditaṃ ca naḥ
6.10.9
vidyate goṣu saṃpannaṃ vidyate brāhmaṇe damaḥ vidyate strīṣu cāpalyaṃ vidyate jñātito bhayam
6.10.10
tato neṣṭam idaṃ saumya yad ahaṃ lokasatkṛtaḥ aiśvaryam abhijātaś ca ripūṇāṃ mūrdhni ca sthitaḥ
6.10.11
anyas tv evaṃvidhaṃ brūyād vākyam etan niśācara asmin muhūrte na bhavet tvāṃ tu dhik kulapāṃsanam
6.10.12
ity uktaḥ paruṣaṃ vākyaṃ nyāyavādī vibhīṣaṇaḥ utpapāta gadāpāṇiś caturbhiḥ saha rākṣasaiḥ
6.10.13
abravīc ca tadā vākyaṃ jātakrodho vibhīṣaṇaḥ antarikṣagataḥ śrīmān bhrātaraṃ rākṣasādhipam
6.10.14
sa tvaṃ bhrātāsi me rājan brūhi māṃ yad yad icchasi idaṃ tu paruṣaṃ vākyaṃ na kṣamāmy anṛtaṃ tava
6.10.15
sunītaṃ hitakāmena vākyam uktaṃ daśānana na gṛhṇanty akṛtātmānaḥ kālasya vaśam āgatāḥ
6.10.16
sulabhāḥ puruṣā rājan satataṃ priyavādinaḥ apriyasya tu pathyasya vaktā śrotā ca durlabhaḥ
6.10.17
baddhaṃ kālasya pāśena sarvabhūtāpahāriṇā na naśyantam upekṣeyaṃ pradīptaṃ śaraṇaṃ yathā
6.10.18
dīptapāvakasaṃkāśaiḥ śitaiḥ kāñcanabhūṣaṇaiḥ na tvām icchāmy ahaṃ draṣṭuṃ rāmeṇa nihataṃ śaraiḥ
6.10.19
śūrāś ca balavantaś ca kṛtāstrāś ca raṇājire kālābhipannā sīdanti yathā vālukasetavaḥ
6.10.20
ātmānaṃ sarvathā rakṣa purīṃ cemāṃ sarākṣasām svasti te 'stu gamiṣyāmi sukhī bhava mayā vinā
6.10.21
nivāryamāṇasya mayā hitaiṣiṇā na rocate te vacanaṃ niśācara parītakālā hi gatāyuṣo narā hitaṃ na gṛhṇanti suhṛdbhir īritam
6.11.1
ity uktvā paruṣaṃ vākyaṃ rāvaṇaṃ rāvaṇānujaḥ ājagāma muhūrtena yatra rāmaḥ salakṣmaṇaḥ
6.11.2
taṃ meruśikharākāraṃ dīptām iva śatahradām gaganasthaṃ mahīsthās te dadṛśur vānarādhipāḥ
6.11.3
tam ātmapañcamaṃ dṛṣṭvā sugrīvo vānarādhipaḥ vānaraiḥ saha durdharṣaś cintayām āsa buddhimān
6.11.4
cintayitvā muhūrtaṃ tu vānarāṃs tān uvāca ha hanūmatpramukhān sarvān idaṃ vacanam uttamam
6.11.5
eṣa sarvāyudhopetaś caturbhiḥ saha rākṣasaiḥ rākṣaso 'bhyeti paśyadhvam asmān hantuṃ na saṃśayaḥ
6.11.6
sugrīvasya vacaḥ śrutvā sarve te vānarottamāḥ sālān udyamya śailāṃś ca idaṃ vacanam abruvan
6.11.7
śīghraṃ vyādiśa no rājan vadhāyaiṣāṃ durātmanām nipatantu hatāś caite dharaṇyām alpajīvitāḥ
6.11.8
teṣāṃ saṃbhāṣamāṇānām anyonyaṃ sa vibhīṣaṇaḥ uttaraṃ tīram āsādya khastha eva vyatiṣṭhata
6.11.9
uvāca ca mahāprājñaḥ svareṇa mahatā mahān sugrīvaṃ tāṃś ca saṃprekṣya khastha eva vibhīṣaṇaḥ
6.11.10
rāvaṇo nāma durvṛtto rākṣaso rākṣaseśvaraḥ tasyāham anujo bhrātā vibhīṣaṇa iti śrutaḥ
6.11.11
tena sītā janasthānād dhṛtā hatvā jaṭāyuṣam ruddhvā ca vivaśā dīnā rākṣasībhiḥ surakṣitā
6.11.12
tam ahaṃ hetubhir vākyair vividhaiś ca nyadarśayam sādhu niryātyatāṃ sītā rāmāyeti punaḥ punaḥ
6.11.13
sa ca na pratijagrāha rāvaṇaḥ kālacoditaḥ ucyamāno hitaṃ vākyaṃ viparīta ivauṣadham
6.11.14
so 'haṃ paruṣitas tena dāsavac cāvamānitaḥ tyaktvā putrāṃś ca dārāṃś ca rāghavaṃ śaraṇaṃ gataḥ
6.11.15
sarvalokaśaraṇyāya rāghavāya mahātmane nivedayata māṃ kṣipraṃ vibhīṣaṇam upasthitam
6.11.16
etat tu vacanaṃ śrutvā sugrīvo laghuvikramaḥ lakṣmaṇasyāgrato rāmaṃ saṃrabdham idam abravīt
6.11.17
rāvaṇasyānujo bhrātā vibhīṣaṇa iti śrutaḥ caturbhiḥ saha rakṣobhir bhavantaṃ śaraṇaṃ gataḥ
6.11.18
rāvaṇena praṇihitaṃ tam avehi vibhīṣaṇam tasyāhaṃ nigrahaṃ manye kṣamaṃ kṣamavatāṃ vara
6.11.19
rākṣaso jihmayā buddhyā saṃdiṣṭo 'yam upasthitaḥ prahartuṃ māyayā channo viśvaste tvayi rāghava
6.11.20
badhyatām eṣa tīvreṇa daṇḍena sacivaiḥ saha rāvaṇasya nṛśaṃsasya bhrātā hy eṣa vibhīṣaṇaḥ
6.11.21
evam uktvā tu taṃ rāmaṃ saṃrabdho vāhinīpatiḥ vākyajño vākyakuśalaṃ tato maunam upāgamat
6.11.22
sugrīvasya tu tad vākyaṃ śrutvā rāmo mahābalaḥ samīpasthān uvācedaṃ hanūmatpramukhān harīn
6.11.23
yad uktaṃ kapirājena rāvaṇāvarajaṃ prati vākyaṃ hetumad atyarthaṃ bhavadbhir api tac chrutam
6.11.24
suhṛdā hy arthakṛccheṣu yuktaṃ buddhimatā satā samarthenāpi saṃdeṣṭuṃ śāśvatīṃ bhūtim icchatā
6.11.25
ity evaṃ paripṛṣṭās te svaṃ svaṃ matam atandritāḥ sopacāraṃ tadā rāmam ūcur hitacikīrṣavaḥ
6.11.26
ajñātaṃ nāsti te kiṃ cit triṣu lokeṣu rāghava ātmānaṃ pūjayan rāma pṛcchasy asmān suhṛttayā
6.11.27
tvaṃ hi satyavrataḥ śūro dhārmiko dṛḍhavikramaḥ parīkṣya kārā smṛtimān nisṛṣṭātmā suhṛtsu ca
6.11.28
tasmād ekaikaśas tāvad bruvantu sacivās tava hetuto matisaṃpannāś ca samarthāś ca punaḥ punaḥ
6.11.29
ity ukte rāghavāyātha matimān aṅgado 'grataḥ vibhīṣaṇaparīkṣārtham uvāca vacanaṃ hariḥ
6.11.30
śatroḥ sakāśāt saṃprāptaḥ sarvathā śaṅkya eva hi viśvāsayogyaḥ sahasā na kartavyo vibhīṣaṇaḥ
6.11.31
chādayitvātmabhāvaṃ hi caranti śaṭhabuddhayaḥ praharanti ca randhreṣu so 'narthaḥ sumahān bhavet
6.11.32
arthānarthau viniścitya vyavasāyaṃ bhajeta ha guṇataḥ saṃgrahaṃ kuryād doṣatas tu visarjayet
6.11.33
yadi doṣo mahāṃs tasmiṃs tyajyatām aviśaṅkitam guṇān vāpi bahūñ jñātvā saṃgrahaḥ kriyatāṃ nṛpa
6.11.34
śarabhas tv atha niścitya sārthaṃ vacanam abravīt kṣipram asmin naravyāghra cāraḥ pratividhīyatām
6.11.35
praṇidhāya hi cāreṇa yathāvat sūkṣmabuddhinā parīkṣya ca tataḥ kāryo yathānyāyaṃ parigrahaḥ
6.11.36
jāmbavāṃs tv atha saṃprekṣya śāstrabuddhyā vicakṣaṇaḥ vākyaṃ vijñāpayām āsa guṇavad doṣavarjitam
6.11.37
baddhavairāc ca pāpāc ca rākṣasendrād vibhīṣaṇaḥ adeśa kāle saṃprāptaḥ sarvathā śaṅkyatām ayam
6.11.38
tato maindas tu saṃprekṣya nayāpanayakovidaḥ vākyaṃ vacanasaṃpanno babhāṣe hetumattaram
6.11.39
vacanaṃ nāma tasyaiṣa rāvaṇasya vibhīṣaṇaḥ pṛcchyatāṃ madhureṇāyaṃ śanair naravareśvara
6.11.40
bhāvam asya tu vijñāya tatas tattvaṃ kariṣyasi yadi dṛṣṭo na duṣṭo vā buddhipūrvaṃ nararṣabha
6.11.41
atha saṃskārasaṃpanno hanūmān sacivottamaḥ uvāca vacanaṃ ślakṣṇam arthavan madhuraṃ laghu
6.11.42
na bhavantaṃ matiśreṣṭhaṃ samarthaṃ vadatāṃ varam atiśāyayituṃ śakto bṛhaspatir api bruvan
6.11.43
na vādān nāpi saṃgharṣān nādhikyān na ca kāmataḥ vakṣyāmi vacanaṃ rājan yathārthaṃ rāmagauravāt
6.11.44
arthānarthanimittaṃ hi yad uktaṃ sacivais tava tatra doṣaṃ prapaśyāmi kriyā na hy upapadyate
6.11.45
ṛte niyogāt sāmarthyam avaboddhuṃ na śakyate sahasā viniyogo hi doṣavān pratibhāti me
6.11.46
cārapraṇihitaṃ yuktaṃ yad uktaṃ sacivais tava arthasyāsaṃbhavāt tatra kāraṇaṃ nopapadyate
6.11.47
adeśa kāle saṃprāpta ity ayaṃ yad vibhīṣaṇaḥ vivakṣā cātra me 'stīyaṃ tāṃ nibodha yathā mati
6.11.48
sa eṣa deśaḥ kālaś ca bhavatīha yathā tathā puruṣāt puruṣaṃ prāpya tathā doṣaguṇāv api
6.11.49
daurātmyaṃ rāvaṇe dṛṣṭvā vikramaṃ ca tathā tvayi yuktam āgamanaṃ tasya sadṛśaṃ tasya buddhitaḥ
6.11.50
ajñātarūpaiḥ puruṣaiḥ sa rājan pṛcchyatām iti yad uktam atra me prekṣā kā cid asti samīkṣitā
6.11.51
pṛcchyamāno viśaṅketa sahasā buddhimān vacaḥ tatra mitraṃ praduṣyeta mithyapṛṣṭaṃ sukhāgatam
6.11.52
aśakyaḥ sahasā rājan bhāvo vettuṃ parasya vai antaḥ svabhāvair gītais tair naipuṇyaṃ paśyatā bhṛśam
6.11.53
na tv asya bruvato jātu lakṣyate duṣṭabhāvatā prasannaṃ vadanaṃ cāpi tasmān me nāsti saṃśayaḥ
6.11.54
aśaṅkitamatiḥ svastho na śaṭhaḥ parisarpati na cāsya duṣṭā vāk cāpi tasmān nāstīha saṃśayaḥ
6.11.55
ākāraś chādyamāno 'pi na śakyo vinigūhitum balād dhi vivṛṇoty eva bhāvam antargataṃ nṛṇām
6.11.56
deśakālopapannaṃ ca kāryaṃ kāryavidāṃ vara saphalaṃ kurute kṣipraṃ prayogeṇābhisaṃhitam
6.11.57
udyogaṃ tava saṃprekṣya mithyāvṛttaṃ ca rāvaṇam vālinaś ca vadhaṃ śrutvā sugrīvaṃ cābhiṣecitam
6.11.58
rājyaṃ prārthayamānaś ca buddhipūrvam ihāgataḥ etāvat tu puraskṛtya yujyate tv asya saṃgrahaḥ
6.11.59
yathāśakti mayoktaṃ tu rākṣasasyārjavaṃ prati tvaṃ pramāṇaṃ tu śeṣasya śrutvā buddhimatāṃ vara
6.12.1
atha rāmaḥ prasannātmā śrutvā vāyusutasya ha pratyabhāṣata durdharṣaḥ śrutavān ātmani sthitaḥ
6.12.2
mamāpi tu vivakṣāsti kā cit prati vibhīṣaṇam śrutam icchāmi tat sarvaṃ bhavadbhiḥ śreyasi sthitaiḥ
6.12.3
mitrabhāvena saṃprāptaṃ na tyajeyaṃ kathaṃ cana doṣo yady api tasya syāt satām etad agarhitam
6.12.4
rāmasya vacanaṃ śrutvā sugrīvaḥ plavageśvaraḥ pratyabhāṣata kākutsthaṃ sauhārdenābhicoditaḥ
6.12.5
kim atra citraṃ dharmajña lokanāthaśikhāmaṇe yat tvam āryaṃ prabhāṣethāḥ sattvavān sapathe sthitaḥ
6.12.6
mama cāpy antarātmāyaṃ śuddhiṃ vetti vibhīṣaṇam anumanāc ca bhāvāc ca sarvataḥ suparīkṣitaḥ
6.12.7
tasmāt kṣipraṃ sahāsmābhis tulyo bhavatu rāghava vibhīṣaṇo mahāprājñaḥ sakhitvaṃ cābhyupaitu naḥ
6.12.8
sa sugrīvasya tad vākyaṃ rāmaḥ śrutvā vimṛśya ca tataḥ śubhataraṃ vākyam uvāca haripuṃgavam
6.12.9
suduṣṭo vāpy aduṣṭo vā kim eṣa rajanīcaraḥ sūkṣmam apy ahitaṃ kartuṃ mamāśaktaḥ kathaṃ cana
6.12.10
piśācān dānavān yakṣān pṛthivyāṃ caiva rākṣasān aṅgulyagreṇa tān hanyām icchan harigaṇeśvara
6.12.11
śrūyate hi kapotena śatruḥ śaraṇam āgataḥ arcitaś ca yathānyāyaṃ svaiś ca māṃsair nimantritaḥ
6.12.12
sa hi taṃ pratijagrāha bhāryā hartāram āgatam kapoto vānaraśreṣṭha kiṃ punar madvidho janaḥ
6.12.13
ṛṣeḥ kaṇvasya putreṇa kaṇḍunā paramarṣiṇā śṛṇu gāthāṃ purā gītāṃ dharmiṣṭhāṃ satyavādinā
6.12.14
baddhāñjalipuṭaṃ dīnaṃ yācantaṃ śaraṇāgatam na hanyād ānṛśaṃsyārtham api śatruṃ paraṃ pata
6.12.15
ārto vā yadi vā dṛptaḥ pareṣāṃ śaraṇaṃ gataḥ ariḥ prāṇān parityajya rakṣitavyaḥ kṛtātmanā
6.12.16
sa ced bhayād vā mohād vā kāmād vāpi na rakṣati svayā śaktyā yathātattvaṃ tat pāpaṃ lokagarhitam
6.12.17
vinaṣṭaḥ paśyatas tasya rakṣiṇaḥ śaraṇāgataḥ ādāya sukṛtaṃ tasya sarvaṃ gacched arakṣitaḥ
6.12.18
evaṃ doṣo mahān atra prapannānām arakṣaṇe asvargyaṃ cāyaśasyaṃ ca balavīryavināśanam
6.12.19
kariṣyāmi yathārthaṃ tu kaṇḍor vacanam uttamam dharmiṣṭhaṃ ca yaśasyaṃ ca svargyaṃ syāt tu phalodaye
6.12.20
sakṛd eva prapannāya tavāsmīti ca yācate abhayaṃ sarvabhūtebhyo dadāmy etad vrataṃ mama
6.12.21
ānayainaṃ hariśreṣṭha dattam asyābhayaṃ mayā vibhīṣaṇo vā sugrīva yadi vā rāvaṇaḥ svayam
6.12.22
tatas tu sugrīvavaco niśamya tad dharīśvareṇābhihitaṃ nareśvaraḥ vibhīṣaṇenāśu jagāma saṃgamaṃ patatrirājena yathā puraṃdaraḥ
6.13.1
rāghaveṇābhaye datte saṃnato rāvaṇānujaḥ khāt papātāvaniṃ hṛṣṭo bhaktair anucaraiḥ saha
6.13.2
sa tu rāmasya dharmātmā nipapāta vibhīṣaṇaḥ pādayoḥ śaraṇānveṣī caturbhiḥ saha rākṣasaiḥ
6.13.3
abravīc ca tadā rāmaṃ vākyaṃ tatra vibhīṣaṇaḥ dharmayuktaṃ ca yuktaṃ ca sāmprataṃ saṃpraharṣaṇam
6.13.4
anujo rāvaṇasyāhaṃ tena cāsmy avamānitaḥ bhavantaṃ sarvabhūtānāṃ śaraṇyaṃ śaraṇaṃ gataḥ
6.13.5
parityaktā mayā laṅkā mitrāṇi ca dhanāni ca bhavadgataṃ me rājyaṃ ca jīvitaṃ ca sukhāni ca
6.13.6
rākṣasānāṃ vadhe sāhyaṃ laṅkāyāś ca pradharṣaṇe kariṣyāmi yathāprāṇaṃ śaktiṃ pravekṣyāmi ca vāhinīm
6.13.7
iti bruvāṇaṃ rāmas tu pariṣvajya vibhīṣaṇam abravīl lakṣmaṇaṃ prītaḥ samudrāj jalam ānaya
6.13.8
tena cemaṃ mahāprājñam abhiṣiñca vibhīṣaṇam rājānaṃ rakṣasāṃ kṣipraṃ prasanne mayi mānada
6.13.9
evam uktas tu saumitrir abhyaṣiñcad vibhīṣaṇam madhye vānaramukhyānāṃ rājānaṃ rāmaśāsanāt
6.13.10
taṃ prasādaṃ tu rāmasya dṛṣṭvā sadyaḥ plavaṃgamāḥ pracukruśur mahānādān sādhu sādhv iti cābruvan
6.13.11
abravīc ca hanūmāṃś ca sugrīvaś ca vibhīṣaṇam kathaṃ sāgaram akṣobhyaṃ tarāma varuṇālayam
6.13.12
upāyair abhigacchāmo yathā nadanadīpatim tarāma tarasā sarve sasainyā varuṇālayam
6.13.13
evam uktas tu dharmajñaḥ pratyuvāca vibhīṣaṇaḥ samudraṃ rāghavo rājā śaraṇaṃ gantum arhati
6.13.14
khānitaḥ sagareṇāyam aprameyo mahodadhiḥ kartum arhati rāmasya jñāteḥ kāryaṃ mahodadhiḥ
6.13.15
evaṃ vibhīṣaṇenokte rākṣasena vipaścitā prakṛtyā dharmaśīlasya rāghavasyāpy arocata
6.13.16
sa lakṣmaṇaṃ mahātejāḥ sugrīvaṃ ca harīśvaram satkriyārthaṃ kriyādakṣaḥ smitapūrvam uvāca ha
6.13.17
vibhīṣaṇasya mantro 'yaṃ mama lakṣmaṇa rocate brūhi tvaṃ sahasugrīvas tavāpi yadi rocate
6.13.18
sugrīvaḥ paṇḍito nityaṃ bhavān mantravicakṣaṇaḥ ubhābhyāṃ saṃpradhāryāryaṃ rocate yat tad ucyatām
6.13.19
evam uktau tu tau vīrāv ubhau sugrīvalakṣmaṇau samudācāra saṃyuktam idaṃ vacanam ūcatuḥ
6.13.20
kimarthaṃ no naravyāghra na rociṣyati rāghava vibhīṣaṇena yat tūktam asmin kāle sukhāvaham
6.13.21
abaddhvā sāgare setuṃ ghore 'smin varuṇālaye laṅkā nāsādituṃ śakyā sendrair api surāsuraiḥ
6.13.22
vibhīṣaṇasya śūrasya yathārthaṃ kriyatāṃ vacaḥ alaṃ kālātyayaṃ kṛtvā samudro 'yaṃ niyujyatām
6.13.23
evam uktaḥ kuśāstīrṇe tīre nadanadīpateḥ saṃviveśa tadā rāmo vedyām iva hutāśanaḥ
6.14.1
tasya rāmasya suptasya kuśāstīrṇe mahītale niyamād apramattasya niśās tisro 'ticakramuḥ
6.14.2
na ca darśayate mandas tadā rāmasya sāgaraḥ prayatenāpi rāmeṇa yathārham abhipūjitaḥ
6.14.3
samudrasya tataḥ kruddho rāmo raktāntalocanaḥ samīpastham uvācedaṃ lakṣmaṇaṃ śubhalakṣmaṇam
6.14.4
paśya tāvad anāryasya pūjyamānasya lakṣmaṇa avalepaṃ samudrasya na darśayati yat svayam
6.14.5
praśamaś ca kṣamā caiva ārjavaṃ priyavāditā asāmarthyaṃ phalanty ete nirguṇeṣu satāṃ guṇāḥ
6.14.6
ātmapraśaṃsinaṃ duṣṭaṃ dhṛṣṭaṃ viparidhāvakam sarvatrotsṛṣṭadaṇḍaṃ ca lokaḥ satkurute naram
6.14.7
na sāmnā śakyate kīrtir na sāmnā śakyate yaśaḥ prāptuṃ lakṣmaṇa loke 'smiñ jayo vā raṇamūdhani
6.14.8
adya madbāṇanirbhinnair makarair makarālayam niruddhatoyaṃ saumitre plavadbhiḥ paśya sarvataḥ
6.14.9
mahābhogāni matsyānāṃ kariṇāṃ ca karān iha bhogāṃś ca paśya nāgānāṃ mayā bhinnāni lakṣmaṇa
6.14.10
saśaṅkhaśuktikā jālaṃ samīnamakaraṃ śaraiḥ adya yuddhena mahatā samudraṃ pariśoṣaye
6.14.11
kṣamayā hi samāyuktaṃ mām ayaṃ makarālayaḥ asamarthaṃ vijānāti dhik kṣamām īdṛśe jane
6.14.12
cāpam ānaya saumitre śarāṃś cāśīviṣopamān adyākṣobhyam api kruddhaḥ kṣobhayiṣyāmi sāgaram
6.14.13
velāsu kṛtamaryādaṃ sahasormisamākulam nirmaryādaṃ kariṣyāmi sāyakair varuṇālayam
6.14.14
evam uktvā dhanuṣpāṇiḥ krodhavisphāritekṣaṇaḥ babhūva rāmo durdharṣo yugāntāgnir iva jvalan
6.14.15
saṃpīḍya ca dhanur ghoraṃ kampayitvā śarair jagat mumoca viśikhān ugrān vajrāṇīva śatakratuḥ
6.14.16
te jvalanto mahāvegās tejasā sāyakottamāḥ praviśanti samudrasya salilaṃ trastapannagam
6.14.17
tato vegaḥ samudrasya sanakramakaro mahān saṃbabhūva mahāghoraḥ samārutaravas tadā
6.14.18
mahormimālāvitataḥ śaṅkhaśuktisamākulaḥ sadhūmaparivṛttormiḥ sahasābhūn mahodadhiḥ
6.14.19
vyathitāḥ pannagāś cāsan dīptāsyā dīptalocanāḥ dānavāś ca mahāvīryāḥ pātālatalavāsinaḥ
6.14.20
ūrmayaḥ sindhurājasya sanakramakarās tadā vindhyamandarasaṃkāśāḥ samutpetuḥ sahasraśaḥ
6.14.21
āghūrṇitataraṅgaughaḥ saṃbhrāntoragarākṣasaḥ udvartita mahāgrāhaḥ saṃvṛttaḥ salilāśayaḥ
6.15.1
tato madhyāt samudrasya sāgaraḥ svayam utthitaḥ udayan hi mahāśailān meror iva divākaraḥ pannagaiḥ saha dīptāsyaiḥ samudraḥ pratyadṛśyata
6.15.2
snigdhavaidūryasaṃkāśo jāmbūnadavibhūṣitaḥ raktamālyāmbaradharaḥ padmapatranibhekṣaṇaḥ
6.15.3
sāgaraḥ samatikramya pūrvam āmantrya vīryavān abravīt prāñjalir vākyaṃ rāghavaṃ śarapāṇinam
6.15.4
pṛthivī vāyur ākāśam āpo jyotiś ca rāghavaḥ svabhāve saumya tiṣṭhanti śāśvataṃ mārgam āśritāḥ
6.15.5
tat svabhāvo mamāpy eṣa yad agādho 'ham aplavaḥ vikāras tu bhaved rādha etat te pravadāmy aham
6.15.6
na kāmān na ca lobhād vā na bhayāt pārthivātmaja grāhanakrākulajalaṃ stambhayeyaṃ kathaṃ cana
6.15.7
vidhāsye rāma yenāpi viṣahiṣye hy ahaṃ tathā grāhā na prahariṣyanti yāvat senā tariṣyati
6.15.8
ayaṃ saumya nalo nāma tanujo viśvakarmaṇaḥ pitrā dattavaraḥ śrīmān pratimo viśvakarmaṇaḥ
6.15.9
eṣa setuṃ mahotsāhaḥ karotu mayi vānaraḥ tam ahaṃ dhārayiṣyāmi tathā hy eṣa yathā pitā
6.15.10
evam uktvodadhir naṣṭaḥ samutthāya nalas tataḥ abravīd vānaraśreṣṭho vākyaṃ rāmaṃ mahābalaḥ
6.15.11
ahaṃ setuṃ kariṣyāmi vistīrṇe varuṇālaye pituḥ sāmarthyam āsthāya tattvam āha mahodadhiḥ
6.15.12
mama mātur varo datto mandare viśvakarmaṇā aurasas tasya putro 'haṃ sadṛśo viśvakarmaṇā
6.15.13
na cāpy aham anukto vai prabrūyām ātmano guṇān kāmam adyaiva badhnantu setuṃ vānarapuṃgavāḥ
6.15.14
tato nisṛṣṭarāmeṇa sarvato hariyūthapāḥ abhipetur mahāraṇyaṃ hṛṣṭāḥ śatasahasraśaḥ
6.15.15
te nagān nagasaṃkāśāḥ śākhāmṛgagaṇarṣabhāḥ babhañjur vānarās tatra pracakarṣuś ca sāgaram
6.15.16
te sālaiś cāśvakarṇaiś ca dhavair vaṃśaiś ca vānarāḥ kuṭajair arjunais tālais tikalais timiśair api
6.15.17
bilvakaiḥ saptaparṇaiś ca karṇikāraiś ca puṣpitaiḥ cūtaiś cāśokavṛkṣaiś ca sāgaraṃ samapūrayan
6.15.18
samūlāṃś ca vimūlāṃś ca pādapān harisattamāḥ indraketūn ivodyamya prajahrur harayas tarūn
6.15.19
prakṣipyamāṇair acalaiḥ sahasā jalam uddhatam samutpatitam ākāśam apāsarpat tatas tataḥ
6.15.20
daśayojanavistīrṇaṃ śatayojanam āyatam nalaś cakre mahāsetuṃ madhye nadanadīpateḥ
6.15.21
śilānāṃ kṣipyamāṇānāṃ śailānāṃ tatra pātyatām babhūva tumulaḥ śabdas tadā tasmin mahodadhau
6.15.22
sa nalena kṛtaḥ setuḥ sāgare makarālaye śuśubhe subhagaḥ śrīmān svātīpatha ivāmbare
6.15.23
tato devāḥ sagandharvāḥ siddhāś ca paramarṣayaḥ
6.15.24
āplavantaḥ plavantaś ca garjantaś ca plavaṃgamāḥ tam acintyam asahyaṃ ca adbhutaṃ lomaharṣaṇam dadṛśuḥ sarvabhūtāni sāgare setubandhanam
6.15.25
tāni koṭisahasrāṇi vānarāṇāṃ mahaujasām badhnantaḥ sāgare setuṃ jagmuḥ pāraṃ mahodadheḥ
6.15.26
viśālaḥ sukṛtaḥ śrīmān subhūmiḥ susamāhitaḥ aśobhata mahāsetuḥ sīmanta iva sāgare
6.15.27
tataḥ pare samudrasya gadāpāṇir vibhīṣaṇaḥ pareṣām abhighatārtham atiṣṭhat sacivaiḥ saha
6.15.28
agratas tasya sainyasya śrīmān rāmaḥ salakṣmaṇaḥ jagāma dhanvī dharmātmā sugrīveṇa samanvitaḥ
6.15.29
anye madhyena gacchanti pārśvato 'nye plavaṃgamāḥ salile prapatanty anye mārgam anye na lebhire ke cid vaihāyasa gatāḥ suparṇā iva pupluvuḥ
6.15.30
ghoṣeṇa mahatā ghoṣaṃ sāgarasya samucchritam bhīmam antardadhe bhīmā tarantī harivāhinī
6.15.31
vānarāṇāṃ hi sā tīrṇā vāhinī nala setunā tīre niviviśe rājñā bahumūlaphalodake
6.15.32
tad adbhutaṃ rāghava karma duṣkaraṃ samīkṣya devāḥ saha siddhacāraṇaiḥ upetya rāmaṃ sahitā maharṣibhiḥ samabhyaṣiñcan suśubhair jalaiḥ pṛthak
6.15.33
jayasva śatrūn naradeva medinīṃ sasāgarāṃ pālaya śāśvatīḥ samāḥ itīva rāmaṃ naradevasatkṛtaṃ śubhair vacobhir vividhair apūjayan
6.16.1
sabale sāgaraṃ tīrṇe rāme daśarathātmaje amātyau rāvaṇaḥ śrīmān abravīc chukasāraṇau
6.16.2
samagraṃ sāgaraṃ tīrṇaṃ dustaraṃ vānaraṃ balam abhūtapūrvaṃ rāmeṇa sāgare setubandhanam
6.16.3
sāgare setubandhaṃ tu na śraddadhyāṃ kathaṃ cana avaśyaṃ cāpi saṃkhyeyaṃ tan mayā vānaraṃ balam
6.16.4
bhavantau vānaraṃ sainyaṃ praviśyānupalakṣitau parimāṇaṃ ca vīryaṃ ca ye ca mukhyāḥ plavaṃgamāḥ
6.16.5
mantriṇo ye ca rāmasya sugrīvasya ca saṃmatāḥ ye pūrvam abhivartante ye ca śūrāḥ plavaṃgamāḥ
6.16.6
sa ca setur yathā baddhaḥ sāgare salilārṇave niveśaś ca yathā teṣāṃ vānarāṇāṃ mahātmanām
6.16.7
rāmasya vyavasāyaṃ ca vīryaṃ praharaṇāni ca lakṣmaṇasya ca vīrasya tattvato jñātum arhatha
6.16.8
kaś ca senāpatis teṣāṃ vānarāṇāṃ mahaujasām etaj jñātvā yathātattvaṃ śīghram agantum arhathaḥ
6.16.9
iti pratisamādiṣṭau rākṣasau śukasāraṇau harirūpadharau vīrau praviṣṭau vānaraṃ balam
6.16.10
tatas tad vānaraṃ sainyam acintyaṃ lomaharṣaṇam saṃkhyātuṃ nādhyagacchetāṃ tadā tau śukasāraṇau
6.16.11
tat sthitaṃ parvatāgreṣu nirdareṣu guhāsu ca samudrasya ca tīreṣu vaneṣūpavaneṣu ca
6.16.12
taramāṇaṃ ca tīrṇaṃ ca tartukāmaṃ ca sarvaśaḥ niviṣṭaṃ niviśac caiva bhīmanādaṃ mahābalam
6.16.13
tau dadarśa mahātejāḥ pracchannau ca vibhīṣaṇaḥ ācacakṣe 'tha rāmāya gṛhītvā śukasāraṇau laṅkāyāḥ samanuprāptau cārau parapuraṃjayau
6.16.14
tau dṛṣṭvā vyathitau rāmaṃ nirāśau jīvite tadā kṛtāñjalipuṭau bhītau vacanaṃ cedam ūcatuḥ
6.16.15
āvām ihāgatau saumya rāvaṇaprahitāv ubhau parijñātuṃ balaṃ kṛtsnaṃ tavedaṃ raghunandana
6.16.16
tayos tad vacanaṃ śrutvā rāmo daśarathātmajaḥ abravīt prahasan vākyaṃ sarvabhūtahite rataḥ
6.16.17
yadi dṛṣṭaṃ balaṃ kṛtsnaṃ vayaṃ vā susamīkṣitāḥ yathoktaṃ vā kṛtaṃ kāryaṃ chandataḥ pratigamyatām
6.16.18
praviśya nagarīṃ laṅkāṃ bhavadbhyāṃ dhanadānujaḥ vaktavyo rakṣasāṃ rājā yathoktaṃ vacanaṃ mama
6.16.19
yad balaṃ ca samāśritya sītāṃ me hṛtavān asi tad darśaya yathākāmaṃ sasainyaḥ sahabāndhavaḥ
6.16.20
śvaḥkāle nagarīṃ laṅkāṃ saprākārāṃ satoraṇām rākṣasaṃ ca balaṃ paśya śarair vidhvaṃsitaṃ mayā
6.16.21
ghoraṃ roṣam ahaṃ mokṣye balaṃ dhāraya rāvaṇa śvaḥkāle vajravān vajraṃ dānaveṣv iva vāsavaḥ
6.16.22
iti pratisamādiṣṭau rākṣasau śukasāraṇau āgamya nagarīṃ laṅkām abrūtāṃ rākṣasādhipam
6.16.23
vibhīṣaṇagṛhītau tu vadhārhau rākṣaseśvara dṛṣṭvā dharmātmanā muktau rāmeṇāmitatejasā
6.16.24
ekasthānagatā yatra catvāraḥ puruṣarṣabhāḥ lokapālopamāḥ śūrāḥ kṛtāstrā dṛḍhavikramāḥ
6.16.25
rāmo dāśarathiḥ śrīmāṃl lakṣmaṇaś ca vibhīṣaṇaḥ sugrīvaś ca mahātejā mahendrasamavikramaḥ
6.16.26
ete śaktāḥ purīṃ laṅkāṃ saprākārāṃ satoraṇām utpāṭya saṃkrāmayituṃ sarve tiṣṭhantu vānarāḥ
6.16.27
yādṛśaṃ tasya rāmasya rūpaṃ praharaṇāni ca vadhiṣyati purīṃ laṅkām ekas tiṣṭhantu te trayaḥ
6.16.28
rāmalakṣmaṇaguptā sā sugrīveṇa ca vāhinī babhūva durdharṣatarā sarvair api surāsuraiḥ
6.16.29
prahṛṣṭarūpā dhvajinī vanaukasāṃ mahātmanāṃ saṃprati yoddhum icchatām alaṃ virodhena śamo vidhīyatāṃ pradīyatāṃ dāśarathāya maithilī
6.17.1
tad vacaḥ pathyam aklībaṃ sāraṇenābhibhāṣitam niśamya rāvaṇo rājā pratyabhāṣata sāraṇam
6.17.2
yadi mām abhiyuñjīran devagandharvadānavāḥ naiva sītāṃ pradāsyāmi sarvalokabhayād api
6.17.3
tvaṃ tu saumya paritrasto haribhir nirjito bhṛśam pratipradānam adyaiva sītāyāḥ sādhu manyase ko hi nāma sapatno māṃ samare jetum arhati
6.17.4
ity uktvā paruṣaṃ vākyaṃ rāvaṇo rākṣasādhipaḥ āruroha tataḥ śrīmān prāsādaṃ himapāṇḍuram bahutālasamutsedhaṃ rāvaṇo 'tha didṛkṣayā
6.17.5
tābhyāṃ carābhyāṃ sahito rāvaṇaḥ krodhamūrchitaḥ paśyamānaḥ samudraṃ ca parvatāṃś ca vanāni ca dadarśa pṛthivīdeśaṃ susaṃpūrṇaṃ plavaṃgamaiḥ
6.17.6
tad apāram asaṃkhyeyaṃ vānarāṇāṃ mahad balam ālokya rāvaṇo rājā paripapraccha sāraṇam
6.17.7
eṣāṃ vānaramukhyānāṃ ke śūrāḥ ke mahābalāḥ ke pūrvam abhivartante mahotsāhāḥ samantataḥ
6.17.8
keṣāṃ śṛṇoti sugrīvaḥ ke vā yūthapayūthapāḥ sāraṇācakṣva me sarvaṃ ke pradhānāḥ plavaṃgamāḥ
6.17.9
sāraṇo rākṣasendrasya vacanaṃ paripṛcchataḥ ācacakṣe 'tha mukhyajño mukhyāṃs tāṃs tu vanaukasaḥ
6.17.10
eṣa yo 'bhimukhaḥ laṅkāṃ nardaṃs tiṣṭhati vānaraḥ yūthapānāṃ sahasrāṇāṃ śatena parivāritaḥ
6.17.11
yasya ghoṣeṇa mahatā saprākārā satoraṇā laṅkā pravepate sarvā saśailavanakānanā
6.17.12
sarvaśākhāmṛgendrasya sugrīvasya mahātmanaḥ balāgre tiṣṭhate vīro nīlo nāmaiṣa yūthapaḥ
6.17.13
bāhū pragṛhya yaḥ padbhyāṃ mahīṃ gacchati vīryavān laṅkām abhimukhaḥ kopād abhīkṣṇaṃ ca vijṛmbhate
6.17.14
giriśṛṅgapratīkāśaḥ padmakiñjalkasaṃnibhaḥ sphoṭayaty abhisaṃrabdho lāṅgūlaṃ ca punaḥ punaḥ
6.17.15
yasya lāṅgūlaśabdena svanantīva diśo daśa eṣa vānararājena sugrīveṇābhiṣecitaḥ yauvarājye 'ṅgado nāma tvām āhvayati saṃyuge
6.17.16
ye tu viṣṭabhya gātrāṇi kṣveḍayanti nadanti ca utthāya ca vijṛmbhante krodhena haripuṃgavāḥ
6.17.17
ete duṣprasahā ghorāś caṇḍāś caṇḍaparākramāḥ aṣṭau śatasahasrāṇi daśakoṭiśatāni ca
6.17.18
ya enam anugacchanti vīrāś candanavāsinaḥ eṣa āśaṃsate laṅkāṃ svenānīkena marditum
6.17.19
śveto rajatasaṃkāśaḥ sabalo bhīmavikramaḥ buddhimān vānaraḥ śūras triṣu lokeṣu viśrutaḥ
6.17.20
tūrṇaṃ sugrīvam āgamya punar gacchati vānaraḥ vibhajan vānarīṃ senām anīkāni praharṣayan
6.17.21
yaḥ purā gomatītīre ramyaṃ paryeti parvatam nāmnā saṃkocano nāma nānānagayuto giriḥ
6.17.22
tatra rājyaṃ praśāsty eṣa kumudo nāma yūthapaḥ yo 'sau śatasahasrāṇāṃ sahasraṃ parikarṣati
6.17.23
yasya vālā bahuvyāmā dīrghalāṅgūlam āśritāḥ tāmrāḥ pītāḥ sitāḥ śvetāḥ prakīrṇā ghorakarmaṇaḥ
6.17.24
adīno roṣaṇaś caṇḍaḥ saṃgrāmam abhikāṅkṣati eṣaivāśaṃsate laṅkāṃ svenānīkena marditum
6.17.25
yas tv eṣa siṃhasaṃkāśaḥ kapilo dīrghakesaraḥ nibhṛtaḥ prekṣate laṅkāṃ didhakṣann iva cakṣuṣā
6.17.26
vindhyaṃ kṛṣṇagiriṃ sahyaṃ parvataṃ ca sudarśanam rājan satatam adhyāste rambho nāmaiṣa yūthapaḥ
6.17.27
śataṃ śatasahasrāṇāṃ triṃśac ca hariyūthapāḥ parivāryānugacchanti laṅkāṃ marditum ojasā
6.17.28
yas tu karṇau vivṛṇute jṛmbhate ca punaḥ punaḥ na ca saṃvijate mṛtyor na ca yūthād vidhāvati
6.17.29
mahābalo vītabhayo ramyaṃ sālveya parvatam rājan satatam adhyāste śarabho nāma yūthapaḥ
6.17.30
etasya balinaḥ sarve vihārā nāma yūthapāḥ rājañ śatasahasrāṇi catvāriṃśat tathaiva ca
6.17.31
yas tu megha ivākāśaṃ mahān āvṛtya tiṣṭhati madhye vānaravīrāṇāṃ surāṇām iva vāsavaḥ
6.17.32
bherīṇām iva saṃnādo yasyaiṣa śrūyate mahān ghoraḥ śākhāmṛgendrāḥ saṃgrāmam abhikāṅkṣatām
6.17.33
eṣa parvatam adhyāste pāriyātram anuttamam yuddhe duṣprasaho nityaṃ panaso nāma yūthapaḥ
6.17.34
enaṃ śatasahasrāṇāṃ śatārdhaṃ paryupāsate yūthapā yūthapaśreṣṭhaṃ yeṣāṃ yūthāni bhāgaśaḥ
6.17.35
yas tv eṣa bhīmāṃ pravalgantīṃ camūṃ tiṣṭhati śobhayan sthitāṃ tīre samudrasya dvitīya iva sāgaraḥ
6.17.36
eṣa dardarasaṃkāśo vinato nāma yūthapaḥ pibaṃś carati parṇāśāṃ nadīnām uttamāṃ nadīm
6.17.37
ṣaṣṭiḥ śatasahasrāṇi balam asya plavaṃgamāḥ tvām āhvayati yuddhāya krathano nāma yūthapaḥ
6.17.38
yas tu gairikavarṇābhaṃ vapuḥ puṣyati vānaraḥ gavayo nāma tejasvī tvāṃ krodhād abhivartate
6.17.39
enaṃ śatasahasrāṇi saptatiḥ paryupāsate eṣa āśaṃsate laṅkāṃ svenānīkena marditum
6.17.40
ete duṣprasahā ghorā balinaḥ kāmarūpiṇaḥ yūthapā yūthapaśreṣṭhā yeṣāṃ saṃkhyā na vidyate
6.18.1
tāṃs tu te 'haṃ pravakṣyāmi prekṣamāṇasya yūthapān rāghavārthe parākrāntā ye na rakṣanti jīvitam
6.18.2
snigdhā yasya bahuśyāmā bālā lāṅgūlam āśritāḥ tāmrāḥ pītāḥ sitāḥ śvetāḥ prakīrṇā ghorakarmaṇaḥ
6.18.3
pragṛhītāḥ prakāśante sūryasyeva marīcayaḥ pṛthivyāṃ cānukṛṣyante haro nāmaiṣa yūthapaḥ
6.18.4
yaṃ pṛṣṭhato 'nugacchanti śataśo 'tha sahasraśaḥ drumān udyamya sahitā laṅkārohaṇatatparāḥ
6.18.5
eṣa koṭīsahasreṇa vānarāṇāṃ mahaujasām ākāṅkṣate tvāṃ saṃgrāme jetuṃ parapuraṃjaya
6.18.6
nīlān iva mahāmeghāṃs tiṣṭhato yāṃs tu paśyasi asitāñ janasaṃkāśān yuddhe satyaparākramān
6.18.7
nakhadaṃṣṭrāyudhān vīrāṃs tīkṣṇakopān bhayāvahān asaṃkhyeyān anirdeśyān paraṃ pāram ivodadheḥ
6.18.8
parvateṣu ca ye ke cid viṣameṣu nadīṣu ca ete tvām abhivartante rājann ṛṣkāḥ sudāruṇāḥ
6.18.9
eṣāṃ madhye sthito rājan bhīmākṣo bhīmadarśanaḥ parjanya iva jīmūtaiḥ samantāt parivāritaḥ
6.18.10
ṛkṣavantaṃ giriśreṣṭham adhyāste narmadāṃ piban sarvarkṣāṇām adhipatir dhūmro nāmaiṣa yūthapaḥ
6.18.11
yavīyān asya tu bhrātā paśyainaṃ parvatopamam bhrātrā samāno rūpeṇa viśiṣṭas tu parākrame
6.18.12
sa eṣa jāmbavān nāma mahāyūthapayūthapaḥ praśānto guruvartī ca saṃprahāreṣv amarṣaṇaḥ
6.18.13
etena sāhyaṃ sumahat kṛtaṃ śakrasya dhīmatā devāsure jāmbavatā labdhāś ca bahavo varāḥ
6.18.14
āruhya parvatāgrebhyo mahābhravipulāḥ śilāḥ muñcanti vipulākārā na mṛtyor udvijanti ca
6.18.15
rākṣasānāṃ ca sadṛśāḥ piśācānāṃ ca romaśāḥ etasya sainye bahavo vicaranty agnitejasaḥ
6.18.16
yaṃ tv enam abhisaṃrabdhaṃ plavamānam iva sthitam prekṣante vānarāḥ sarve sthitaṃ yūthapayūthapam
6.18.17
eṣa rājan sahasrākṣaṃ paryupāste harīśvaraḥ balena balasaṃpanno rambho nāmaiṣa yūthapaḥ
6.18.18
yaḥ sthitaṃ yojane śailaṃ gacchan pārśvena sevate ūrdhvaṃ tathaiva kāyena gataḥ prāpnoti yojanam
6.18.19
yasmān na paramaṃ rūpaṃ catuṣpādeṣu vidyate śrutaḥ saṃnādano nāma vānarāṇāṃ pitāmahaḥ
6.18.20
yena yuddhaṃ tadā dattaṃ raṇe śakrasya dhīmatā parājayaś ca na prāptaḥ so 'yaṃ yūthapayūthapaḥ yasya vikramamāṇasya śakrasyeva parākramaḥ
6.18.21
eṣa gandharvakanyāyām utpannaḥ kṛṣṇavartmanā purā devāsure yuddhe sāhyārthaṃ tridivaukasām
6.18.22
yasya vaiśravaṇo rājā jambūm upaniṣevate yo rājā parvatendrāṇāṃ bahukiṃnarasevinām
6.18.23
vihārasukhado nityaṃ bhrātus te rākṣasādhipa tatraiṣa vasati śrīmān balavān vānararṣabhaḥ yuddheṣv akatthano nityaṃ krathano nāma yūthapaḥ
6.18.24
vṛtaḥ koṭisahasreṇa harīṇāṃ samupasthitaḥ eṣaivāśaṃsate laṅkāṃ svenānīkena marditum
6.18.25
yo gaṅgām anu paryeti trāsayan hastiyūthapān hastināṃ vānarāṇāṃ ca pūrvavairam anusmaran
6.18.26
eṣa yūthapatir netā gacchan giriguhāśayaḥ harīṇāṃ vāhinī mukhyo nadīṃ haimavatīm anu
6.18.27
uśīra bījam āśritya parvataṃ mandaropamam ramate vānaraśreṣṭho divi śakra iva svayam
6.18.28
enaṃ śatasahasrāṇāṃ sahasram abhivartate eṣa durmarṣaṇo rājan pramāthī nāma yūthapaḥ
6.18.29
vātenevoddhataṃ meghaṃ yam enam anupaśyasi vivartamānaṃ bahuśo yatraitad bahulaṃ rajaḥ
6.18.30
ete 'sitamukhā ghorā golāṅgūlā mahābalāḥ śataṃ śatasahasrāṇi dṛṣṭvā vai setubandhanam
6.18.31
golāṅgūlaṃ mahāvegaṃ gavākṣaṃ nāma yūthapam parivāryābhivartante laṅkāṃ marditum ojasā
6.18.32
bhramarācaritā yatra sarvakāmaphaladrumāḥ yaṃ sūryatulyavarṇābham anuparyeti parvatam
6.18.33
yasya bhāsā sadā bhānti tadvarṇā mṛgapakṣiṇaḥ yasya prasthaṃ mahātmāno na tyajanti maharṣayaḥ
6.18.34
tatraiṣa ramate rājan ramye kāñcanaparvate mukhyo vānaramukhyānāṃ kesarī nāma yūthapaḥ
6.18.35
ṣaṣṭir girisahasrāṇāṃ ramyāḥ kāñcanaparvatāḥ teṣāṃ madhye girivaras tvam ivānagha rakṣasām
6.18.36
tatraiṣa kapilāḥ śvetās tāmrāsyā madhupiṅgalāḥ nivasanty uttamagirau tīkṣṇadaṃṣṭrānakhāyudhāḥ
6.18.37
siṃha iva caturdaṃṣṭrā vyāghrā iva durāsadāḥ sarve vaiśvanarasamā jvalitāśīviṣopamāḥ
6.18.38
sudīrghāñcitalāṅgūlā mattamātaṃgasaṃnibhāḥ mahāparvatasaṃkāśā mahājīmūtanisvanāḥ
6.18.39
eṣa caiṣām adhipatir madhye tiṣṭhati vīryavān nāmnā pṛthivyāṃ vikhyāto rājañ śatabalīti yaḥ eṣaivāśaṃsate laṅkāṃ svenānīkena marditum
6.18.40
gajo gavākṣo gavayo nalo nīlaś ca vānaraḥ ekaika eva yūthānāṃ koṭibhir daśabhir vṛtaḥ
6.18.41
tathānye vānaraśreṣṭhā vindhyaparvatavāsinaḥ na śakyante bahutvāt tu saṃkhyātuṃ laghuvikramāḥ
6.18.42
sarve mahārāja mahāprabhāvāḥ sarve mahāśailanikāśakāyāḥ sarve samarthāḥ pṛthivīṃ kṣaṇena kartuṃ pravidhvastavikīrṇaśailām
6.19.1
sāraṇasya vacaḥ śrutvā rāvaṇaṃ rākṣasādhipam balam ālokayan sarvaṃ śuko vākyam athābravīt
6.19.2
sthitān paśyasi yān etān mattān iva mahādvipān nyagrodhān iva gāṅgeyān sālān haimavatīn iva
6.19.3
ete duṣprasahā rājan balinaḥ kāmarūpiṇaḥ daityadānavasaṃkāśā yuddhe devaparākramāḥ
6.19.4
eṣāṃ koṭisahasrāṇi nava pañcaca sapta ca tathā śaṅkhasahasrāṇi tathā vṛndaśatāni ca
6.19.5
ete sugrīvasacivāḥ kiṣkindhānilayāḥ sadā harayo devagandharvair utpannāḥ kāmarūpiṇaḥ
6.19.6
yau tau paśyasi tiṣṭhantau kumārau devarūpiṇau maindaś ca dvividaś cobhau tābhyāṃ nāsti samo yudhi
6.19.7
brahmaṇā samanujñātāv amṛtaprāśināv ubhau āśaṃsete yudhā laṅkām etau marditum ojasā
6.19.8
yāv etāv etayoḥ pārśve sthitau parvatasaṃnibhau sumukho vimukhaś caiva mṛtyuputrau pituḥ samau
6.19.9
yaṃ tu paśyasi tiṣṭhantaṃ prabhinnam iva kuñjaram yo balāt kṣobhayet kruddhaḥ samudram api vānaraḥ
6.19.10
eṣo 'bhigantā laṅkāyā vaidehyās tava ca prabho enaṃ paśya purā dṛṣṭaṃ vānaraṃ punar āgatam
6.19.11
jyeṣṭhaḥ kesariṇaḥ putro vātātmaja iti śrutaḥ hanūmān iti vikhyāto laṅghito yena sāgaraḥ
6.19.12
kāmarūpī hariśreṣṭho balarūpasamanvitaḥ anivāryagatiś caiva yathā satatagaḥ prabhuḥ
6.19.13
udyantaṃ bhāskaraṃ dṛṣṭvā bālaḥ kila pipāsitaḥ triyojanasahasraṃ tu adhvānam avatīrya hi
6.19.14
ādityam āhariṣyāmi na me kṣut pratiyāsyati iti saṃcintya manasā puraiṣa baladarpitaḥ
6.19.15
anādhṛṣyatamaṃ devam api devarṣidānavaiḥ anāsādyaiva patito bhāskarodayane girau
6.19.16
patitasya kaper asya hanur ekā śilātale kiṃ cid bhinnā dṛḍhahanor hanūmān eṣa tena vai
6.19.17
satyam āgamayogena mamaiṣa vidito hariḥ nāsya śakyaṃ balaṃ rūpaṃ prabhāvo vānubhāṣitum
6.19.18
eṣa āśaṃsate laṅkām eko marditum ojasā yaś caiṣo 'nantaraḥ śūraḥ śyāmaḥ padmanibhekṣaṇaḥ
6.19.19
ikṣvākūṇām atiratho loke vikhyāta pauruṣaḥ yasmin na calate dharmo yo dharmaṃ nātivartate
6.19.20
yo brāhmam astraṃ vedāṃś ca veda vedavidāṃ varaḥ yo bhindyād gaganaṃ bāṇaiḥ parvatāṃś cāpi dārayet
6.19.21
yasya mṛtyor iva krodhaḥ śakrasyeva parākramaḥ sa eṣa rāmas tvāṃ yoddhuṃ rājan samabhivartate
6.19.22
yaś caiṣa dakṣiṇe pārśve śuddhajāmbūnadaprabhaḥ viśālavakṣās tāmrākṣo nīlakuñcitamūrdhajaḥ
6.19.23
eṣo 'sya lakṣmaṇo nāma bhrātā prāṇasamaḥ priyaḥ naye yuddhe ca kuśalaḥ sarvaśāstraviśāradaḥ
6.19.24
amarṣī durjayo jetā vikrānto buddhimān balī rāmasya dakṣiṇo bāhur nityaṃ prāṇo bahiścaraḥ
6.19.25
na hy eṣa rāghavasyārthe jīvitaṃ parirakṣati eṣaivāśaṃsate yuddhe nihantuṃ sarvarākṣasān
6.19.26
yas tu savyam asau pakṣaṃ rāmasyāśritya tiṣṭhati rakṣogaṇaparikṣipto rājā hy eṣa vibhīṣaṇaḥ
6.19.27
śrīmatā rājarājena laṅkāyām abhiṣecitaḥ tvām eva pratisaṃrabdho yuddhāyaiṣo 'bhivartate
6.19.28
yaṃ tu paśyasi tiṣṭhantaṃ madhye girim ivācalam sarvaśākhāmṛgendrāṇāṃ bhartāram aparājitam
6.19.29
tejasā yaśasā buddhyā jñānenābhijanena ca yaḥ kapīn ati babhrāja himavān iva parvatān
6.19.30
kiṣkindhāṃ yaḥ samadhyāste guhāṃ sagahanadrumām durgāṃ parvatadurgasthāṃ pradhānaiḥ saha yūthapaiḥ
6.19.31
yasyaiṣā kāñcanī mālā śobhate śatapuṣkarā kāntā devamanuṣyāṇāṃ desirous yasyāṃ lakṣmīḥ pratiṣṭhitā
6.19.32
etāṃ ca mālāṃ tārāṃ ca kapirājyaṃ ca śāśvatam sugrīvo vālinaṃ hatvā rāmeṇa pratipāditaḥ
6.19.33
evaṃ koṭisahasreṇa śaṅkūnāṃ ca śatena ca sugrīvo vānarendras tvāṃ yuddhārtham abhivartate
6.19.34
imāṃ mahārājasamīkṣya vāhinīm upasthitāṃ prajvalitagrahopamām tataḥ prayatnaḥ paramo vidhīyatāṃ yathā jayaḥ syān na paraiḥ parājayaḥ
6.20.1
śukena tu samākhyātāṃs tān dṛṣṭvā hariyūthapān samīpasthaṃ ca rāmasya bhrātaraṃ svaṃ vibhīṣaṇam
6.20.2
lakṣmaṇaṃ ca mahāvīryaṃ bhujaṃ rāmasya dakṣiṇam sarvavānararājaṃ ca sugrīvaṃ bhīmavikramam
6.20.3
kiṃ cid āvignahṛdayo jātakrodhaś ca rāvaṇaḥ bhartsayām āsa tau vīrau kathānte śukasāraṇau
6.20.4
adhomukhau tau praṇatāv abravīc chukasāraṇau roṣagadgadayā vācā saṃrabdhaḥ paruṣaṃ vacaḥ
6.20.5
na tāvat sadṛśaṃ nāma sacivair upajīvibhiḥ vipriyaṃ nṛpater vaktuṃ nigrahapragrahe vibhoḥ
6.20.6
ripūṇāṃ pratikūlānāṃ yuddhārtham abhivartatām ubhābhyāṃ sadṛśaṃ nāma vaktum aprastave stavam
6.20.7
ācāryā guravo vṛddhā vṛthā vāṃ paryupāsitāḥ sāraṃ yad rājaśāstrāṇām anujīvyaṃ na gṛhyate
6.20.8
gṛhīto vā na vijñāto bhāro jñānasya vochyate īdṛśaiḥ sacivair yukto mūrkhair diṣṭyā dharāmy aham
6.20.9
kiṃ nu mṛtyor bhayaṃ nāsti māṃ vaktuṃ paruṣaṃ vacaḥ yasya me śāsato jihvā prayacchati śubhāśubham
6.20.10
apy eva dahanaṃ spṛṣṭvā vane tiṣṭhanti pādapāḥ rājadoṣaparāmṛṣṭās tiṣṭhante nāparādhinaḥ
6.20.11
hanyām aham imau pāpau śatrupakṣapraśaṃsakau yadi pūrvopakārair me na krodho mṛdutāṃ vrajet
6.20.12
apadhvaṃsata gacchadhvaṃ saṃnikarṣād ito mama na hi vāṃ hantum icchāmi smarann upakṛtāni vām hatāv eva kṛtaghnau tau mayi snehaparāṅmukhau
6.20.13
evam uktau tu savrīḍau tāv ubhau śukasāraṇau rāvaṇaṃ jayaśabdena pratinandyābhiniḥsṛtau
6.20.14
abravīt sa daśagrīvaḥ samīpasthaṃ mahodaram upasthāpaya śīghraṃ me cārān nītiviśāradān
6.20.15
tataś carāḥ saṃtvaritāḥ prāptāḥ pārthivaśāsanāt upasthitāḥ prāñjalayo vardhayitvā jayāśiṣā
6.20.16
tān abravīt tato vākyaṃ rāvaṇo rākṣasādhipaḥ cārān pratyayikāñ śūrān bhaktān vigatasādhvasān
6.20.17
ito gacchata rāmasya vyavasāyaṃ parīkṣatha mantreṣv abhyantarā ye 'sya prītyā tena samāgatāḥ
6.20.18
kathaṃ svapiti jāgarti kim anyac ca kariṣyati vijñāya nipuṇaṃ sarvam āgantavyam aśeṣataḥ
6.20.19
cāreṇa viditaḥ śatruḥ paṇḍitair vasudhādhipaiḥ yuddhe svalpena yatnena samāsādya nirasyate
6.20.20
cārās tu te tathety uktvā prahṛṣṭā rākṣaseśvaram kṛtvā pradakṣiṇaṃ jagmur yatra rāmaḥ salakṣmaṇaḥ
6.20.21
te suvelasya śailasya samīpe rāmalakṣmaṇau pracchannā dadṛśur gatvā sasugrīvavibhīṣaṇau
6.20.22
te tu dharmātmanā dṛṣṭā rākṣasendreṇa rākṣasāḥ vibhīṣaṇena tatrasthā nigṛhītā yadṛcchayā
6.20.23
vānarair arditās te tu vikrāntair laghuvikramaiḥ punar laṅkām anuprāptāḥ śvasanto naṣṭacetasaḥ
6.20.24
tato daśagrīvam upasthitās te cārā bahirnityacarā niśācarāḥ gireḥ suvelasya samīpavāsinaṃ nyavedayan bhīmabalaṃ mahābalāḥ
6.21.1
tatas tam akṣobhya balaṃ laṅkādhipataye carāḥ suvele rāghavaṃ śaile niviṣṭaṃ pratyavedayan
6.21.2
cārāṇāṃ rāvaṇaḥ śrutvā prāptaṃ rāmaṃ mahābalam jātodvego 'bhavat kiṃ cic chārdūlaṃ vākyam abravīt
6.21.3
ayathāvac ca te varṇo dīnaś cāsi niśācara nāsi kaccid amitrāṇāṃ kruddhānāṃ vaśam āgataḥ
6.21.4
iti tenānuśiṣṭas tu vācaṃ mandam udīrayat tadā rākṣasaśārdūlaṃ śārdūlo bhayavihvalaḥ
6.21.5
na te cārayituṃ śakyā rājan vānarapuṃgavāḥ vikrāntā balavantaś ca rāghaveṇa ca rakṣitāḥ
6.21.6
nāpi saṃbhāṣituṃ śakyāḥ saṃpraśno 'tra na labhyate sarvato rakṣyate panthā vānaraiḥ parvatopamaiḥ
6.21.7
praviṣṭamātre jñāto 'haṃ bale tasminn acārite balād gṛhīto bahubhir bahudhāsmi vidāritaḥ
6.21.8
jānubhir muṣṭibhir dantais talaiś cābhihato bhṛśam pariṇīto 'smi haribhir balavadbhir amarṣaṇaiḥ
6.21.9
pariṇīya ca sarvatra nīto 'haṃ rāmasaṃsadam rudhirādigdhasarvāṅgo vihvalaś calitendriyaḥ
6.21.10
haribhir vadhyamānaś ca yācamānaḥ kṛtāñjaliḥ rāghaveṇa paritrāto jīvāmi ha yadṛcchayā
6.21.11
eṣa śailaiḥ śilābhiś ca pūrayitvā mahārṇavam dvāram āśritya laṅkāyā rāmas tiṣṭhati sāyudhaḥ
6.21.12
garuḍavyūham āsthāya sarvato haribhir vṛtaḥ māṃ visṛjya mahātejā laṅkām evābhivartate
6.21.13
purā prākāram āyāti kṣipram ekataraṃ kuru sītāṃ cāsmai prayacchāśu suyuddhaṃ vā pradīyatām
6.21.14
manasā saṃtatāpātha tac chrutvā rākṣasādhipaḥ śārdūlasya mahad vākyam athovāca sa rāvaṇaḥ
6.21.15
yadi māṃ pratiyudhyeran devagandharvadānavāḥ naiva sītāṃ pradāsyāmi sarvalokabhayād api
6.21.16
evam uktvā mahātejā rāvaṇaḥ punar abravīt cāritā bhavatā senā ke 'tra śūrāḥ plavaṃgamāḥ
6.21.17
kīdṛśāḥ kiṃprabhāvāś ca vānarā ye durāsadāḥ kasya putrāś ca pautrāś ca tattvam ākhyāhi rākṣasa
6.21.18
tatr atra pratipatsyāmi jñātvā teṣāṃ balābalam avaśyaṃ balasaṃkhyānaṃ kartavyaṃ yuddham icchatā
6.21.19
athaivam uktaḥ śārdūlo rāvaṇenottamaś caraḥ idaṃ vacanam ārebhe vaktuṃ rāvaṇasaṃnidhau
6.21.20
atharkṣarajasaḥ putro yudhi rājan sudurjayaḥ gadgadasyātha putro 'tra jāmbavān iti viśrutaḥ
6.21.21
gadgadasyaiva putro 'nyo guruputraḥ śatakratoḥ kadanaṃ yasya putreṇa kṛtam ekena rakṣasām
6.21.22
suṣeṇaś cāpi dharmātmā putro dharmasya vīryavān saumyaḥ somātmajaś cātra rājan dadhimukhaḥ kapiḥ
6.21.23
sumukho durmukhaś cātra vegadarśī ca vānaraḥ mṛtyur vānararūpeṇa nūnaṃ sṛṣṭaḥ svayambhuvā
6.21.24
putro hutavahasyātha nīlaḥ senāpatiḥ svayam anilasya ca putro 'tra hanūmān iti viśrutaḥ
6.21.25
naptā śakrasya durdharṣo balavān aṅgado yuvā maindaś ca dvividaś cobhau balināv aśvisaṃbhavau
6.21.26
putrā vaivasvatasyātra pañcakālāntakopamāḥ gajo gavākṣo gavayaḥ śarabho gandhamādanaḥ
6.21.27
śveto jyotirmukhaś cātra bhāskarasyātmasaṃbhavau varuṇasya ca putro 'tha hemakūṭaḥ plavaṃgamaḥ
6.21.28
viśvakarmasuto vīro nalaḥ plavagasattamaḥ vikrānto vegavān atra vasuputraḥ sudurdharaḥ
6.21.29
daśavānarakoṭyaś ca śūrāṇāṃ yuddhakāṅkṣiṇām śrīmatāṃ devaputrāṇāṃ śeṣān nākhyātum utsahe
6.21.30
putro daśarathasyaiṣa siṃhasaṃhanano yuvā dūṣaṇo nihato yena kharaś ca triśirās tathā
6.21.31
nāsti rāmasya sadṛśo vikrame bhuvi kaś cana virādho nihato yena kabandhaś cāntakopamaḥ
6.21.32
vaktuṃ na śakto rāmasya naraḥ kaś cid guṇān kṣitau janasthānagatā yena tāvanto rākṣasā hatāḥ
6.21.33
lakṣmaṇaś cātra dharmātmā mātaṃgānām ivarṣabhaḥ yasya bāṇapathaṃ prāpya na jīved api vāsavaḥ
6.21.34
rākṣasānāṃ variṣṭhaś ca tava bhrātā vibhīṣaṇaḥ parigṛhya purīṃ laṅkāṃ rāghavasya hite rataḥ
6.21.35
iti sarvaṃ samākhyātaṃ tavedaṃ vānaraṃ balam suvele 'dhiṣṭhitaṃ śaile śeṣakārye bhavān gatiḥ
6.22.1
tatas tam akṣobhyabalaṃ laṅkāyāṃ nṛpateś caraḥ suvele rāghavaṃ śaile niviṣṭaṃ pratyavedayan
6.22.2
cārāṇāṃ rāvaṇaḥ śrutvā prāptaṃ rāmaṃ mahābalam jātodvego 'bhavat kiṃ cit sacivāṃś cedam abravīt
6.22.3
mantriṇaḥ śīghram āyāntu sarve vai susamāhitāḥ ayaṃ no mantrakālo hi saṃprāpta iva rākṣasāḥ
6.22.4
tasya tac chāsanaṃ śrutvā mantriṇo 'bhyāgaman drutam tataḥ saṃmantrayām āsa sacivai rākṣasaiḥ saha
6.22.5
mantrayitvā sa durdharṣaḥ kṣamaṃ yat samanantaram visarjayitvā sacivān praviveśa svam ālayam
6.22.6
tato rākṣasam āhūya vidyujjihvaṃ mahābalam māyāvidaṃ mahāmāyaḥ prāviśad yatra maithilī
6.22.7
vidyujjihvaṃ ca māyājñam abravīd rākṣasādhipaḥ mohayiṣyāmahe sītāṃ māyayā janakātmajām
6.22.8
śiro māyāmayaṃ gṛhya rāghavasya niśācara māṃ tvaṃ samupatiṣṭhasva mahac ca saśaraṃ dhanuḥ
6.22.9
evam uktas tathety āha vidyujjihvo niśācaraḥ tasya tuṣṭo 'bhavad rājā pradadau ca vibhūṣaṇam
6.22.10
aśokavanikāyāṃ tu praviveśa mahābalaḥ tato dīnām adainyārhāṃ dadarśa dhanadānujaḥ adhomukhīṃ śokaparām upaviṣṭāṃ mahītale
6.22.11
bhartāram eva dhyāyantīm aśokavanikāṃ gatām upāsyamānāṃ ghorābhī rākṣasībhir adūrataḥ
6.22.12
upasṛtya tataḥ sītāṃ praharṣan nāma kīrtayan idaṃ ca vacanaṃ dhṛṣṭam uvāca janakātmajām
6.22.13
sāntvyamānā mayā bhadre yam upāśritya valgase khara hantā sa te bhartā rāghavaḥ samare hataḥ
6.22.14
chinnaṃ te sarvato mūlaṃ darpas te nihato mayā vyasanenātmanaḥ sīte mama bhāryā bhaviṣyasi
6.22.15
alpapuṇye nivṛttārthe mūḍhe paṇḍitamānini śṛṇu bhartṛbadhaṃ sīte ghoraṃ vṛtravadhaṃ yathā
6.22.16
samāyātaḥ samudrāntaṃ māṃ hantuṃ kila rāghavaḥ vānarendrapraṇītena balena mahatā vṛtaḥ
6.22.17
saṃniviṣṭaḥ samudrasya tīram āsādya dakṣiṇam balena mahatā rāmo vrajaty astaṃ divākare
6.22.18
athādhvani pariśrāntam ardharātre sthitaṃ balam sukhasuptaṃ samāsādya cāritaṃ prathamaṃ caraiḥ
6.22.19
tat prahastapraṇītena balena mahatā mama balam asya hataṃ rātrau yatra rāmaḥ sulakṣmaṇaḥ
6.22.20
paṭṭasān parighān khaḍgāṃś cakrān daṇḍān mahāyasān bāṇajālāni śūlāni bhāsvarān kūṭamudgarān
6.22.21
yaṣṭīś ca tomarān prāsaṃś cakrāṇi musalāni ca udyamyodyamya rakṣobhir vānareṣu nipātitāḥ
6.22.22
atha suptasya rāmasya prahastena pramāthinaḥ asaktaṃ kṛtahastena śiraś chinnaṃ mahāsinā
6.22.23
vibhīṣaṇaḥ samutpatya nigṛhīto yadṛcchayā diśaḥ pravrājitaḥ sarvair lakṣmaṇaḥ plavagaiḥ saha
6.22.24
sugrīvo grīvayā śete bhagnayā plavagādhipaḥ nirastahanukaḥ śete hanūmān rākṣasair hataḥ
6.22.25
jāmbavān atha jānubhyām utpatan nihato yudhi paṭṭasair bahubhiś chinno nikṛttaḥ pādapo yathā
6.22.26
maindaś ca dvividaś cobhau nihatau vānararṣabhau niḥśvasantau rudantau ca rudhireṇa samukṣitau
6.22.27
asinābhyāhataś chinno madhye ripuniṣūdanaḥ abhiṣṭanati medinyāṃ panasaḥ panaso yathā
6.22.28
nārācair bahubhiś chinnaḥ śete daryāṃ darīmukhaḥ kumudas tu mahātejā niṣkūjan sāyakair hataḥ
6.22.29
aṅgado bahubhiś chinnaḥ śarair āsādya rākṣasaiḥ pātito rudhirodgārī kṣitau nipatito 'ṅgadaḥ
6.22.30
harayo mathitā nāgai rathajālais tathāpare śāyitā mṛditās tatra vāyuvegair ivāmbudāḥ
6.22.31
pradrutāś ca pare trastā hanyamānā jaghanyataḥ abhidrutās tu rakṣobhiḥ siṃhair iva mahādvipāḥ
6.22.32
sāgare patitāḥ ke cit ke cid gaganam āśritāḥ ṛkṣā vṛkṣān upārūḍhā vānarais tu vimiśritāḥ
6.22.33
sāgarasya ca tīreṣu śaileṣu ca vaneṣu ca piṅgākṣās te virūpākṣair bahubhir bahavo hatāḥ
6.22.34
evaṃ tava hato bhartā sasainyo mama senayā kṣatajārdraṃ rajodhvastam idaṃ cāsyāhṛtaṃ śiraḥ
6.22.35
tataḥ paramadurdharṣo rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ sītāyām upaśṛṇvantyāṃ rākṣasīm idam abravīt
6.22.36
rākṣasaṃ krūrakarmāṇaṃ vidyujjihvaṃ tvam ānaya yena tad rāghavaśiraḥ saṃgrāmāt svayam āhṛtam
6.22.37
vidyujjihvas tato gṛhya śiras tat saśarāsanam praṇāmaṃ śirasā kṛtvā rāvaṇasyāgrataḥ sthitaḥ
6.22.38
tam abravīt tato rājā rāvaṇo rākṣasaṃ sthitam vidyujjihvaṃ mahājihvaṃ samīpaparivartinam
6.22.39
agrataḥ kuru sītāyāḥ śīghraṃ dāśaratheḥ śiraḥ avasthāṃ paścimāṃ bhartuḥ kṛpaṇā sādhu paśyatu
6.22.40
evam uktaṃ tu tad rakṣaḥ śiras tat priyadarśanam upanikṣipya sītāyāḥ kṣipram antaradhīyata
6.22.41
rāvaṇaś cāpi cikṣepa bhāsvaraṃ kārmukaṃ mahat triṣu lokeṣu vikhyātaṃ sītām idam uvāca ha
6.22.42
idaṃ tat tava rāmasya kārmukaṃ jyāsamanvitam iha prahastenānītaṃ hatvā taṃ niśi mānuṣam
6.22.43
sa vidyujjihvena sahaiva tac chiro dhanuś ca bhūmau vinikīrya rāvaṇaḥ videharājasya sutāṃ yaśasvinīṃ tato 'bravīt tāṃ bhava me vaśānugā
6.23.1
sā sītā tac chiro dṛṣṭvā tac ca kārmukam uttamam sugrīvapratisaṃsargam ākhyātaṃ ca hanūmatā
6.23.2
nayane mukhavarṇaṃ ca bhartus tat sadṛśaṃ mukham keśān keśāntadeśaṃ ca taṃ ca cūḍāmaṇiṃ śubham
6.23.3
etaiḥ sarvair abhijñānair abhijñāya suduḥkhitā vijagarhe 'tha kaikeyīṃ krośantī kurarī yathā
6.23.4
sakāmā bhava kaikeyi hato 'yaṃ kulanandanaḥ kulam utsāditaṃ sarvaṃ tvayā kalahaśīlayā
6.23.5
āryeṇa kiṃ nu kaikeyyāḥ kṛtaṃ rāmeṇa vipriyam yad gṛhāc cīravasanas tayā prasthāpito vanam
6.23.6
evam uktvā tu vaidehī vepamānā tapasvinī jagāma jagatīṃ bālā chinnā tu kadalī yathā
6.23.7
sā muhūrtāt samāśvasya pratilabhya ca cetanām tac chiraḥ samupāghrāya vilalāpāyatekṣaṇā
6.23.8
hā hatāsmi mahābāho vīravratam anuvratā imāṃ te paścimāvasthāṃ gatāsmi vidhavā kṛtā
6.23.9
prathamaṃ maraṇaṃ nāryā bhartur vaiguṇyam ucyate suvṛttaḥ sādhuvṛttāyāḥ saṃvṛttas tvaṃ mamāgrataḥ
6.23.10
duḥkhād duḥkhaṃ prapannāyā magnāyāḥ śokasāgare yo hi mām udyatas trātuṃ so 'pi tvaṃ vinipātitaḥ
6.23.11
sā śvaśrūr mama kausalyā tvayā putreṇa rāghava vatseneva yathā dhenur vivatsā vatsalā kṛtā
6.23.12
ādiṣṭaṃ dīrgham āyus te yair acintyaparākrama anṛtaṃ vacanaṃ teṣām alpāyur asi rāghava
6.23.13
atha vā naśyati prajñā prājñasyāpi satas tava pacaty enaṃ tathā kālo bhūtānāṃ prabhavo hy ayam
6.23.14
adṛṣṭaṃ mṛtyum āpannaḥ kasmāt tvaṃ nayaśāstravit vyasanānām upāyajñaḥ kuśalo hy asi varjane
6.23.15
tathā tvaṃ saṃpariṣvajya raudrayātinṛśaṃsayā kālarātryā mayācchidya hṛtaḥ kamalalocanaḥ
6.23.16
upaśeṣe mahābāho māṃ vihāya tapasvinīm priyām iva śubhāṃ nārīṃ pṛthivīṃ puruṣarṣabha
6.23.17
arcitaṃ satataṃ yatnād gandhamālyair mayā tava idaṃ te matpriyaṃ vīra dhanuḥ kāñcanabhūṣitam
6.23.18
pitrā daśarathena tvaṃ śvaśureṇa mamānagha pūrvaiś ca pitṛbhiḥ sārdhaṃ nūnaṃ svarge samāgataḥ
6.23.19
divi nakṣatrabhūtas tvaṃ mahat karma kṛtaṃ priyam puṇyaṃ rājarṣivaṃśaṃ tvam ātmanaḥ samupekṣase
6.23.20
kiṃ mān na prekṣase rājan kiṃ māṃ na pratibhāṣase bālāṃ bālena saṃprāptāṃ bhāryāṃ māṃ sahacāriṇīm
6.23.21
saṃśrutaṃ gṛhṇatā pāṇiṃ cariṣyāmīti yat tvayā smara tan mama kākutstha naya mām api duḥkhitām
6.23.22
kasmān mām apahāya tvaṃ gato gatimatāṃ vara asmāl lokād amuṃ lokaṃ tyaktvā mām iha duḥkhitām
6.23.23
kalyāṇair ucitaṃ yat tat pariṣvaktaṃ mayaiva tu kravyādais tac charīraṃ te nūnaṃ viparikṛṣyate
6.23.24
agniṣṭomādibhir yajñair iṣṭavān āptadakṣiṇaiḥ agnihotreṇa saṃskāraṃ kena tvaṃ tu na lapsyase
6.23.25
pravrajyām upapannānāṃ trayāṇām ekam āgatam pariprakṣyati kausalyā lakṣmaṇaṃ śokalālasā
6.23.26
sa tasyāḥ paripṛcchantyā vadhaṃ mitrabalasya te tava cākhyāsyate nūnaṃ niśāyāṃ rākṣasair vadham
6.23.27
sā tvāṃ suptaṃ hataṃ śrutvā māṃ ca rakṣogṛhaṃ gatām hṛdayena vidīrṇena na bhaviṣyati rāghava
6.23.28
sādhu pātaya māṃ kṣipraṃ rāmasyopari rāvaṇaḥ samānaya patiṃ patnyā kuru kalyāṇam uttamam
6.23.29
śirasā me śiraś cāsya kāyaṃ kāyena yojaya rāvaṇānugamiṣyāmi gatiṃ bhartur mahātmanaḥ muhūrtam api necchāmi jīvituṃ pāpajīvinā
6.23.30
śrutaṃ mayā vedavidāṃ brāhmaṇānāṃ pitur gṛhe yāsāṃ strīṇāṃ priyo bhartā tāsāṃ lokā mahodayāḥ
6.23.31
kṣamā yasmin damas tyāgaḥ satyaṃ dharmaḥ kṛtajñatā ahiṃsā caiva bhūtānāṃ tam ṛte kā gatir mama
6.23.32
iti sā duḥkhasaṃtaptā vilalāpāyatekṣaṇā bhartuḥ śiro dhanus tatra samīkṣya janakātmajā
6.23.33
evaṃ lālapyamānāyāṃ sītāyāṃ tatra rākṣasaḥ abhicakrāma bhartāram anīkasthaḥ kṛtāñjaliḥ
6.23.34
vijayasvāryaputreti so 'bhivādya prasādya ca nyavedayad anuprāptaṃ prahastaṃ vāhinīpatim
6.23.35
amātyaiḥ sahitaḥ sarvaiḥ prahastaḥ samupasthitaḥ kiṃ cid ātyayikaṃ kāryaṃ teṣāṃ tvaṃ darśanaṃ kuru
6.23.36
etac chrutvā daśagrīvo rākṣasaprativeditam aśokavanikāṃ tyaktvā mantriṇāṃ darśanaṃ yayau
6.23.37
sa tu sarvaṃ samarthyaiva mantribhiḥ kṛtyam ātmanaḥ sabhāṃ praviśya vidadhe viditvā rāmavikramam
6.23.38
antardhānaṃ tu tac chīrṣaṃ tac ca kārmukam uttamam jagāma rāvaṇasyaiva niryāṇasamanantaram
6.23.39
rākṣasendras tu taiḥ sārdhaṃ mantribhir bhīmavikramaiḥ samarthayām āsa tadā rāmakāryaviniścayam
6.23.40
avidūrasthitān sarvān balādhyakṣān hitaiṣiṇaḥ abravīt kālasadṛśo rāvaṇo rākṣasādhipaḥ
6.23.41
śīghraṃ bherīninādena sphuṭakoṇāhatena me samānayadhvaṃ sainyāni vaktavyaṃ ca na kāraṇam
6.23.42
tatas tatheti pratigṛhya tad vaco balādhipās te mahad ātmano balam samānayaṃś caiva samāgataṃ ca te nyavedayan bhartari yuddhakāṅkṣiṇi
6.24.1
sītāṃ tu mohitāṃ dṛṣṭvā saramā nāma rākṣasī āsasādāśu vaidehīṃ priyāṃ praṇayinī sakhī
6.24.2
sā hi tatra kṛtā mitraṃ sītayā rakṣyamāṇayā rakṣantī rāvaṇād iṣṭā sānukrośā dṛḍhavratā
6.24.3
sā dadarśa sakhīṃ sītāṃ saramā naṣṭacetanām upāvṛtyotthitāṃ dhvastāṃ vaḍavām iva pāṃsuṣu
6.24.4
tāṃ samāśvāsayām āsa sakhī snehena suvratā uktā yad rāvaṇena tvaṃ pratyuktaṃ ca svayaṃ tvayā
6.24.5
sakhīsnehena tad bhīru mayā sarvaṃ pratiśrutam līnayā ganahe śūhye bhayam utsṛjya rāvaṇāt tava hetor viśālākṣi na hi me jīvitaṃ priyam
6.24.6
sa saṃbhrāntaś ca niṣkrānto yat kṛte rākṣasādhipaḥ tac ca me viditaṃ sarvam abhiniṣkramya maithili
6.24.7
na śakyaṃ sauptikaṃ kartuṃ rāmasya viditātmanaḥ vadhaś ca puruṣavyāghre tasminn evopapadyate
6.24.8
na caiva vānarā hantuṃ śakyāḥ pādapayodhinaḥ surā devarṣabheṇeva rāmeṇa hi surakṣitāḥ
6.24.9
dīrghavṛttabhujaḥ śrīmān mahoraskaḥ pratāpavān dhanvī saṃhananopeto dharmātmā bhuvi viśrutaḥ
6.24.10
vikrānto rakṣitā nityam ātmanaś ca parasya ca lakṣmaṇena saha bhrātrā kuśalī nayaśāstravit
6.24.11
hantā parabalaughānām acintyabalapauruṣaḥ na hato rāghavaḥ śrīmān sīte śatrunibarhaṇaḥ
6.24.12
ayuktabuddhikṛtyena sarvabhūtavirodhinā iyaṃ prayuktā raudreṇa māyā māyāvidā tvayi
6.24.13
śokas te vigataḥ sarvaḥ kalyāṇaṃ tvām upasthitam dhruvaṃ tvāṃ bhajate lakṣmīḥ priyaṃ prītikaraṃ śṛṇu
6.24.14
uttīrya sāgaraṃ rāmaḥ saha vānarasenayā saṃniviṣṭaḥ samudrasya tīram āsādya dakṣiṇam
6.24.15
dṛṣṭo me paripūrṇārthaḥ kākutsthaḥ sahalakṣmaṇaḥ sahitaiḥ sāgarāntasthair balais tiṣṭhati rakṣitaḥ
6.24.16
anena preṣitā ye ca rākṣasā laghuvikramaḥ rāghavas tīrṇa ity evaṃ pravṛttis tair ihāhṛtā
6.24.17
sa tāṃ śrutvā viśālākṣi pravṛttiṃ rākṣasādhipaḥ eṣa mantrayate sarvaiḥ sacivaiḥ saha rāvaṇaḥ
6.24.18
iti bruvāṇā saramā rākṣasī sītayā saha sarvodyogena sainyānāṃ śabdaṃ śuśrāva bhairavam
6.24.19
daṇḍanirghātavādinyāḥ śrutvā bheryā mahāsvanam uvāca saramā sītām idaṃ madhurabhāṣiṇī
6.24.20
saṃnāhajananī hy eṣā bhairavā bhīru bherikā bherīnādaṃ ca gambhīraṃ śṛṇu toyadanisvanam
6.24.21
kalpyante mattamātaṃgā yujyante rathavājinaḥ tatra tatra ca saṃnaddhāḥ saṃpatanti padātayaḥ
6.24.22
āpūryante rājamārgāḥ sainyair adbhutadarśanaiḥ vegavadbhir nadadbhiś ca toyaughair iva sāgaraḥ
6.24.23
śāstrāṇāṃ ca prasannānāṃ carmaṇāṃ varmaṇāṃ tathā rathavājigajānāṃ ca bhūṣitānāṃ ca rakṣasām
6.24.24
prabhāṃ visṛjatāṃ paśya nānāvarṇāṃ samutthitām vanaṃ nirdahato dharme yathārūpaṃ vibhāvasoḥ
6.24.25
ghaṇṭānāṃ śṛṇu nirghoṣaṃ rathānāṃ śṛṇu nisvanam hayānāṃ heṣamāṇānāṃ śṛṇu tūryadhvaniṃ yathā
6.24.26
udyatāyudhahastānāṃ rākṣasendrānuyāyinām saṃbhramo rakṣasām eṣa tumulo lomaharṣaṇaḥ
6.24.27
śrīs tvāṃ bhajati śokaghnī rakṣasāṃ bhayam āgatam rāmāt kamalapatrākṣi daityānām iva vāsavāt
6.24.28
avajitya jitakrodhas tam acintyaparākramaḥ rāvaṇaṃ samare hatvā bhartā tvādhigamiṣyati
6.24.29
vikramiṣyati rakṣaḥsu bhartā te sahalakṣmaṇaḥ yathā śatruṣu śatrughno viṣṇunā saha vāsavaḥ
6.24.30
āgatasya hi rāmasya kṣipram aṅkagatāṃ satīm ahaṃ drakṣyāmi siddhārthāṃ tvāṃ śatrau vinipātite
6.24.31
aśrūṇy ānandajāni tvaṃ vartayiṣyasi śobhane samāgamya pariṣvaktā tasyorasi mahorasaḥ
6.24.32
acirān mokṣyate sīte devi te jaghanaṃ gatām dhṛtām etāṃ bahūn māsān veṇīṃ rāmo mahābalaḥ
6.24.33
tasya dṛṣṭvā mukhaṃ devi pūrṇacandram ivoditam mokṣyase śokajaṃ vāri nirmokam iva pannagī
6.24.34
rāvaṇaṃ samare hatvā nacirād eva maithili tvayā samagraṃ priyayā sukhārho lapsyate sukham
6.24.35
samāgatā tvaṃ rāmeṇa modiṣyasi mahātmanā suvarṣeṇa samāyuktā yathā sasyena medinī
6.24.36
girivaram abhito 'nuvartamāno haya iva maṇḍalam āśu yaḥ karoti tam iha śaraṇam abhyupehi devi divasakaraṃ prabhavo hy ayaṃ prajānām
6.25.1
atha tāṃ jātasaṃtāpāṃ tena vākyena mohitām saramā hlādayām āsa pṛtivīṃ dyaur ivāmbhasā
6.25.2
tatas tasyā hitaṃ sakhyāś cikīrṣantī sakhī vacaḥ uvāca kāle kālajñā smitapūrvābhibhāṣiṇī
6.25.3
utsaheyam ahaṃ gatvā tvadvākyam asitekṣaṇe nivedya kuśalaṃ rāme praticchannā nivartitum
6.25.4
na hi me kramamāṇāyā nirālambe vihāyasi samartho gatim anvetuṃ pavano garuḍo 'pi vā
6.25.5
evaṃ bruvāṇāṃ tāṃ sītā saramāṃ punar abravīt madhuraṃ ślakṣṇayā vācā pūrvaśokābhipannayā
6.25.6
samarthā gaganaṃ gantum api vā tvaṃ rasātalam avagacchāmy akartavyaṃ kartavyaṃ te madantare
6.25.7
matpriyaṃ yadi kartavyaṃ yadi buddhiḥ sthirā tava jñātum icchāmi taṃ gatvā kiṃ karotīti rāvaṇaḥ
6.25.8
sa hi māyābalaḥ krūro rāvaṇaḥ śatrurāvaṇaḥ māṃ mohayati duṣṭātmā pītamātreva vāruṇī
6.25.9
tarjāpayati māṃ nityaṃ bhartsāpayati cāsakṛt rākṣasībhiḥ sughorābhir yā māṃ rakṣanti nityaśaḥ
6.25.10
udvignā śaṅkitā cāsmi na ca svasthaṃ mano mama tad bhayāc cāham udvignā aśokavanikāṃ gatāḥ
6.25.11
yadi nāma kathā tasya niścitaṃ vāpi yad bhavet nivedayethāḥ sarvaṃ tat paro me syād anugrahaḥ
6.25.12
sā tv evaṃ bruvatīṃ sītāṃ saramā valgubhāṣiṇī uvāca vacanaṃ tasyāḥ spṛśantī bāṣpaviklavam
6.25.13
eṣa te yady abhiprāyas tasmād gacchāmi jānaki gṛhya śatror abhiprāyam upāvṛttāṃ ca paśya mām
6.25.14
evam uktvā tato gatvā samīpaṃ tasya rakṣasaḥ śuśrāva kathitaṃ tasya rāvaṇasya samantriṇaḥ
6.25.15
sā śrutvā niścayaṃ tasya niścayajñā durātmanaḥ punar evāgamat kṣipram aśokavanikāṃ tadā
6.25.16
sā praviṣṭā punas tatra dadarśa janakātmajām pratīkṣamāṇāṃ svām eva bhraṣṭapadmām iva śriyam
6.25.17
tāṃ tu sītā punaḥ prāptāṃ saramāṃ valgubhāṣiṇīm pariṣvajya ca susnigdhaṃ dadau ca svayam āsanam
6.25.18
ihāsīnā sukhaṃ sarvam ākhyāhi mama tattvataḥ krūrasya niścayaṃ tasya rāvaṇasya durātmanaḥ
6.25.19
evam uktā tu saramā sītayā vepamānayā kathitaṃ sarvam ācaṣṭa rāvaṇasya samantriṇaḥ
6.25.20
jananyā rākṣasendro vai tvanmokṣārthaṃ bṛhadvacaḥ aviddhena ca vaidehi mantrivṛddhena bodhitaḥ
6.25.21
dīyatām abhisatkṛtya manujendrāya maithilī nidarśanaṃ te paryāptaṃ janasthāne yad adbhutam
6.25.22
laṅghanaṃ ca samudrasya darśanaṃ ca hanūmataḥ vadhaṃ ca rakṣasāṃ yuddhe kaḥ kuryān mānuṣo bhuvi
6.25.23
evaṃ sa mantrivṛddhaiś ca mātrā ca bahu bhāṣitaḥ na tvām utsahate moktum artahm arthaparo yathā
6.25.24
notsahaty amṛto moktuṃ yuddhe tvām iti maithili sāmātyasya nṛśaṃsasya niścayo hy eṣa vartate
6.25.25
tad eṣā susthirā buddhir mṛtyulobhād upasthitā bhayān na śaktas tvāṃ moktum anirastas tu saṃyuge rākṣasānāṃ ca sarveṣām ātmanaś ca vadhena hi
6.25.26
nihatya rāvaṇaṃ saṃkhye sarvathā niśitaiḥ śaraiḥ pratineṣyati rāmas tvām ayodhyām asitekṣaṇe
6.25.27
etasminn antare śabdo bherīśaṅkhasamākulaḥ śruto vai sarvasainyānāṃ kampayan dharaṇītalam
6.25.28
śrutvā tu taṃ vānarasainyaśabdaṃ laṅkāgatā rākṣasarājabhṛtyāḥ naṣṭaujaso dainyaparītaceṣṭāḥ śreyo na paśyanti nṛpasya doṣaiḥ
6.26.1
tena śaṅkhavimiśreṇa bherīśabdena rāghavaḥ upayato mahābāhū rāmaḥ parapuraṃjayaḥ
6.26.2
taṃ ninādaṃ niśamyātha rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ muhūrtaṃ dhyānam āsthāya sacivān abhyudaikṣata
6.26.3
atha tān sacivāṃs tatra sarvān ābhāṣya rāvaṇaḥ sabhāṃ saṃnādayan sarvām ity uvāca mahābalaḥ
6.26.4
taraṇaṃ sāgarasyāpi vikramaṃ balasaṃcayam yad uktavanto rāmasya bhavantas tan mayā śrutam bhavataś cāpy ahaṃ vedmi yuddhe satyaparākramān
6.26.5
tatas tu sumahāprājño mālyavān nāma rākṣasaḥ rāvaṇasya vacaḥ śrutvā mātuḥ paitāmaho 'bravīt
6.26.6
vidyāsv abhivinīto yo rājā rājan nayānugaḥ sa śāsti ciram aiśvaryam arīṃś ca kurute vaśe
6.26.7
saṃdadhāno hi kālena vigṛhṇaṃś cāribhiḥ saha svapakṣavardhanaṃ kurvan mahad aiśvaryam aśnute
6.26.8
hīyamānena kartavyo rājñā saṃdhiḥ samena ca na śatrum avamanyeta jyāyān kurvīta vigraham
6.26.9
tan mahyaṃ rocate saṃdhiḥ saha rāmeṇa rāvaṇa yadartham abhiyuktāḥ sma sītā tasmai pradīyatām
6.26.10
tasya devarṣayaḥ sarve gandharvāś ca jayaiṣiṇaḥ virodhaṃ mā gamas tena saṃdhis te tena rocatām
6.26.11
asṛjad bhagavān pakṣau dvāv eva hi pitāmahaḥ surāṇām asurāṇāṃ ca dharmādharmau tadāśrayau
6.26.12
dharmo hi śrūyate pakṣaḥ surāṇāṃ ca mahātmanām adharmo rakṣasaṃ pakṣo hy asurāṇāṃ ca rāvaṇa
6.26.13
dharmo vai grasate 'dharmaṃ tataḥ kṛtam abhūd yugam adharmo grasate dharmaṃ tatas tiṣyaḥ pravartate
6.26.14
tat tvayā caratā lokān dharmo vinihato mahān adharmaḥ pragṛhītaś ca tenāsmadbalinaḥ pare
6.26.15
sa pramādād vivṛddhas te 'dharmo 'hir grasate hi naḥ vivardhayati pakṣaṃ ca surāṇāṃ surabhāvanaḥ
6.26.16
viṣayeṣu prasaktena yatkiṃcitkāriṇā tvayā ṛṣīṇām agnikalpānām udvego janito mahān teṣāṃ prabhāvo durdharṣaḥ pradīpta iva pāvakaḥ
6.26.17
tapasā bhāvitātmāno dharmasyānugrahe ratāḥ mukhyair yajñair yajanty ete nityaṃ tais tair dvijātayaḥ
6.26.18
juhvaty agnīṃś ca vidhivad vedāṃś coccair adhīyate abhibhūya ca rakṣāṃsi brahmaghoṣān udairayan diśo vipradrutāḥ sarve stanayitnur ivoṣṇage
6.26.19
ṛṣīṇām agnikalpānām agnihotrasamutthitaḥ ādatte rakṣasāṃ tejo dhūmo vyāpya diśo daśa
6.26.20
teṣu teṣu ca deśeṣu puṇyeṣu ca dṛḍhavrataiḥ caryamāṇaṃ tapas tīvraṃ saṃtāpayati rākṣasān
6.26.21
utpātān vividhān dṛṣṭvā ghorān bahuvidhāṃs tathā vināśam anupaśyāmi sarveṣāṃ rakṣasām aham
6.26.22
kharābhis tanitā ghorā meghāḥ pratibhayaṃkaraḥ śoṇitenābhivarṣanti laṅkām uṣṇena sarvataḥ
6.26.23
rudatāṃ vāhanānāṃ ca prapatanty asrabindavaḥ dhvajā dhvastā vivarṇāś ca na prabhānti yathāpuram
6.26.24
vyālā gomāyavo gṛdhrā vāśanti ca subhairavam śreyo na paśyanti nṛpasya doṣaiḥ praviśya laṅkām aniśaṃ samavāyāṃś ca kurvate
6.26.25
kālikāḥ pāṇḍurair dantaiḥ prahasanty agrataḥ sthitāḥ striyaḥ svapneṣu muṣṇantyo gṛhāṇi pratibhāṣya ca
6.26.26
gṛhāṇāṃ balikarmāṇi śvānaḥ paryupabhuñjate kharā goṣu prajāyante mūṣikā nakulaiḥ saha
6.26.27
mārjārā dvīpibhiḥ sārdhaṃ sūkarāḥ śunakaiḥ saha kiṃnarā rākṣasaiś cāpi sameyur mānuṣaiḥ saha
6.26.28
pāṇḍurā raktapādāś ca vihagāḥ kālacoditāḥ rākṣasānāṃ vināśāya kapotā vicaranti ca
6.26.29
cīkī kūcīti vāśantyaḥ śārikā veśmasu sthitāḥ patanti grathitāś cāpi nirjitāḥ kalahaiṣiṇaḥ
6.26.30
karālo vikaṭo muṇḍaḥ puruṣaḥ kṛṣṇapiṅgalaḥ kālo gṛhāṇi sarveṣāṃ kāle kāle 'nvavekṣate etāny anyāni duṣṭāni nimittāny utpatanti ca
6.26.31
viṣṇuṃ manyāmahe rāmaṃ mānuṣaṃ deham āsthitam na hi mānuṣamātro 'sau rāghavo dṛḍhavikramaḥ
6.26.32
yena baddhaḥ samudrasya sa setuḥ paramādbhutaḥ kuruṣva nararājena saṃdhiṃ rāmeṇa rāvaṇa
6.26.33
idaṃ vacas tatra nigadya mālyavan parīkṣya rakṣo'dhipater manaḥ punaḥ anuttameṣūttamapauruṣo balī babhūva tūṣṇīṃ samavekṣya rāvaṇam
6.27.1
tat tu mālyavato vākyaṃ hitam uktaṃ daśānanaḥ na marṣayati duṣṭātmā kālasya vaśam āgataḥ
6.27.2
sa baddhvā bhrukuṭiṃ vaktre krodhasya vaśam āgataḥ amarṣāt parivṛttākṣo mālyavantam athābravīt
6.27.3
hitabuddhyā yad ahitaṃ vacaḥ paruṣam ucyate parapakṣaṃ praviśyaiva naitac chrotragataṃ mama
6.27.4
mānuṣaṃ kṛpaṇaṃ rāmam ekaṃ śākhāmṛgāśrayam samarthaṃ manyase kena tyaktaṃ pitrā vanālayam
6.27.5
rakṣasām īśvaraṃ māṃ ca devatānāṃ bhayaṃkaram hīnaṃ māṃ manyase kena ahīnaṃ sarvavikramaiḥ
6.27.6
vīradveṣeṇa vā śaṅke pakṣapātena vā ripoḥ tvayāhaṃ paruṣāṇy uktaḥ paraprotsāhanena vā
6.27.7
prabhavantaṃ padasthaṃ hi paruṣaṃ ko 'bhidhāsyati paṇḍitaḥ śāstratattvajño vinā protsāhanād ripoḥ
6.27.8
ānīya ca vanāt sītāṃ padmahīnām iva śriyam kimarthaṃ pratidāsyāmi rāghavasya bhayād aham
6.27.9
vṛtaṃ vānarakoṭībhiḥ sasugrīvaṃ salakṣmaṇam paśya kaiś cid ahobhis tvaṃ rāghavaṃ nihataṃ mayā
6.27.10
dvandve yasya na tiṣṭhanti daivatāny api saṃyuge sa kasmād rāvaṇo yuddhe bhayam āhārayiṣyati
6.27.11
dvidhā bhajyeyam apy evaṃ na nameyaṃ tu kasya cit eṣa me sahajo doṣaḥ svabhāvo duratikramaḥ
6.27.12
yadi tāvat samudre tu setur baddho yadṛcchayā rāmeṇa vismayaḥ ko 'tra yena te bhayam āgatam
6.27.13
sa tu tīrtvārṇavaṃ rāmaḥ saha vānarasenayā pratijānāmi te satyaṃ na jīvan pratiyāsyati
6.27.14
evaṃ bruvāṇaṃ saṃrabdhaṃ ruṣṭaṃ vijñāya rāvaṇam vrīḍito mālyavān vākyaṃ nottaraṃ pratyapadyata
6.27.15
jayāśiṣā ca rājānaṃ vardhayitvā yathocitam mālyavān abhyanujñāto jagāma svaṃ niveśanam
6.27.16
rāvaṇas tu sahāmātyo mantrayitvā vimṛśya ca laṅkāyām atulāṃ guptiṃ kārayām āsa rākṣasaḥ
6.27.17
vyādideśa ca pūrvasyāṃ prahastaṃ dvāri rākṣasaṃ dakṣiṇasyāṃ mahāvīryau mahāpārśva mahodarau
6.27.18
paścimāyām atho dvāri putram indrajitaṃ tathā vyādideśa mahāmāyaṃ rākṣasair bahubhir vṛtam
6.27.19
uttarasyāṃ puradvāri vyādiśya śukasāraṇau svayaṃ cātra bhaviṣyāmi mantriṇas tān uvāca ha
6.27.20
rākṣasaṃ tu virūpākṣaṃ mahāvīryaparākramam madhyame 'sthāpayad gulme bahubhiḥ saha rākṣasaiḥ
6.27.21
evaṃvidhānaṃ laṅkāyāṃ kṛtvā rākṣasapuṃgavaḥ mene kṛtārtham ātmānaṃ kṛtāntavaśam āgataḥ
6.27.22
visarjayām āsa tataḥ sa mantriṇo vidhānam ājñāpya purasya puṣkalam jayāśiṣā mantragaṇena pūjito viveśa so 'ntaḥpuram ṛddhiman mahat
6.28.1
naravānararājau tau sa ca vāyusutaḥ kapiḥ jāmbavān ṛkṣarājaś ca rākṣasaś ca vibhīṣaṇaḥ
6.28.2
aṅgado vāliputraś ca saumitriḥ śarabhaḥ kapiḥ suṣeṇaḥ sahadāyādo maindo dvivida eva ca
6.28.3
gajo gavākṣo kumudo nalo 'tha panasas tathā amitraviṣayaṃ prāptāḥ samavetāḥ samarthayan
6.28.4
iyaṃ sā lakṣyate laṅkā purī rāvaṇapālitā sāsuroragagandharvair amarair api durjayā
6.28.5
kāryasiddhiṃ puraskṛtya mantrayadhvaṃ vinirṇaye nityaṃ saṃnihito hy atra rāvaṇo rākṣasādhipaḥ
6.28.6
tathā teṣu bruvāṇeṣu rāvaṇāvarajo 'bravīt vākyam agrāmyapadavat puṣkalārthaṃ vibhīṣaṇaḥ
6.28.7
analaḥ śarabhaś caiva saṃpātiḥ praghasas tathā gatvā laṅkāṃ mamāmātyāḥ purīṃ punar ihāgatāḥ
6.28.8
bhūtvā śakunayaḥ sarve praviṣṭāś ca ripor balam vidhānaṃ vihitaṃ yac ca tad dṛṣṭvā samupasthitāḥ
6.28.9
saṃvidhānaṃ yathāhus te rāvaṇasya durātmanaḥ rāma tad bruvataḥ sarvaṃ yathātathyena me śṛṇu
6.28.10
pūrvaṃ prahastaḥ sabalo dvāram āsādya tiṣṭhati dakṣiṇaṃ ca mahāvīryau mahāpārśvamahodarau
6.28.11
indrajit paścimadvāraṃ rākṣasair bahubhir vṛtaḥ paṭṭasāsidhanuṣmadbhiḥ śūlamudgarapāṇibhiḥ
6.28.12
nānāpraharaṇaiḥ śūrair āvṛto rāvaṇātmajaḥ rākṣasānāṃ sahasrais tu bahubhiḥ śastrapāṇibhiḥ
6.28.13
yuktaḥ paramasaṃvigno rākṣasair bahubhir vṛtaḥ uttaraṃ nagaradvāraṃ rāvaṇaḥ svayam āsthitaḥ
6.28.14
virūpākṣas tu mahatā śūlakhaḍgadhanuṣmatā balena rākṣasaiḥ sārdhaṃ madhyamaṃ gulmam āsthitaḥ
6.28.15
etān evaṃvidhān gulmāṃl laṅkāyāṃ samudīkṣya te māmakāḥ sacivāḥ sarve śīghraṃ punar ihāgatāḥ
6.28.16
gajānāṃ ca sahasraṃ ca rathānām ayutaṃ pure hayānām ayute dve ca sāgrakoṭī ca rakṣasām
6.28.17
vikrāntā balavantaś ca saṃyugeṣv ātatāyinaḥ iṣṭā rākṣasarājasya nityam ete niśācarāḥ
6.28.18
ekaikasyātra yuddhārthe rākṣasasya viśāṃ pate parivāraḥ sahasrāṇāṃ sahasram upatiṣṭhate
6.28.19
etāṃ pravṛttiṃ laṅkāyāṃ mantriproktaṃ vibhīṣaṇaḥ rāmaṃ kamalapatrākṣam idam uttaram abravīt
6.28.20
kuberaṃ tu yadā rāma rāvaṇaḥ pratyayudhyata ṣaṣṭiḥ śatasahasrāṇi tadā niryānti rākṣasāḥ
6.28.21
parākrameṇa vīryeṇa tejasā sattvagauravāt sadṛśā yo 'tra darpeṇa rāvaṇasya durātmanaḥ
6.28.22
atra manyur na kartavyo roṣaye tvāṃ na bhīṣaye samartho hy asi vīryeṇa surāṇām api nigrahe
6.28.23
tad bhavāṃś caturaṅgeṇa balena mahatā vṛtaḥ vyūhyedaṃ vānarānīkaṃ nirmathiṣyasi rāvaṇam
6.28.24
rāvaṇāvaraje vākyam evaṃ bruvati rāghavaḥ śatrūṇāṃ pratighātārtham idaṃ vacanam abravīt
6.28.25
pūrvadvāre tu laṅkāyā nīlo vānarapuṃgavaḥ prahastaṃ pratiyoddhā syād vānarair bahubhir vṛtaḥ
6.28.26
aṅgado vāliputras tu balena mahatā vṛtaḥ dakṣiṇe bādhatāṃ dvāre mahāpārśvamahodarau
6.28.27
hanūmān paścimadvāraṃ nipīḍya pavanātmajaḥ praviśatv aprameyātmā bahubhiḥ kapibhir vṛtaḥ
6.28.28
daityadānavasaṃghānām ṛṣīṇāṃ ca mahātmanām viprakārapriyaḥ kṣudro varadānabalānvitaḥ
6.28.29
parikrāmati yaḥ sarvāṃl lokān saṃtāpayan prajāḥ tasyāhaṃ rākṣasendrasya svayam eva vadhe dhṛtaḥ
6.28.30
uttaraṃ nagaradvāram ahaṃ saumitriṇā saha nipīḍyābhipravekṣyāmi sabalo yatra rāvaṇaḥ
6.28.31
vānarendraś ca balavān ṛkṣarājaś ca jāmbavān rākṣasendrānujaś caiva gulme bhavatu madhyame
6.28.32
na caiva mānuṣaṃ rūpaṃ kāryaṃ haribhir āhave eṣā bhavatu naḥ saṃjñā yuddhe 'smin vānare bale
6.28.33
vānarā eva niścihnaṃ svajane 'smin bhaviṣyati vayaṃ tu mānuṣeṇaiva sapta yotsyāmahe parān
6.28.34
aham eva saha bhrātrā lakṣmaṇena mahaujasā ātmanā pañcamaś cāyaṃ sakhā mama vibhīṣaṇaḥ
6.28.35
sa rāmaḥ kāryasiddhyartham evam uktvā vibhīṣaṇam suvelārohaṇe buddhiṃ cakāra matimān matim
6.28.36
tatas tu rāmo mahatā balena pracchādya sarvāṃ pṛthivīṃ mahātmā prahṛṣṭarūpo 'bhijagāma laṅkāṃ kṛtvā matiṃ so 'rivadhe mahātmā
6.29.1
sa tu kṛtvā suvelasya matim ārohaṇaṃ prati lakṣmaṇānugato rāmaḥ sugrīvam idam abravīt
6.29.2
vibhīṣaṇaṃ ca dharmajñam anuraktaṃ niśācaram mantrajñaṃ ca vidhijñaṃ ca ślakṣṇayā parayā girā
6.29.3
suvelaṃ sādhu śailendram imaṃ dhātuśataiś citam adhyārohāmahe sarve vatsyāmo 'tra niśām imām
6.29.4
laṅkāṃ cālokayiṣyāmo nilayaṃ tasya rakṣasaḥ yena me maraṇāntāya hṛtā bhāryā durātmanā
6.29.5
yena dharmo na vijñāto na vṛttaṃ na kulaṃ tathā rākṣasyā nīcayā buddhyā yena tad garhitaṃ kṛtam
6.29.6
yasmin me vardhate roṣaḥ kīrtite rākṣasādhame yasyāparādhān nīcasya vadhaṃ drakṣyāmi rakṣasām
6.29.7
eko hi kurute pāpaṃ kālapāśavaśaṃ gataḥ nīcenātmāpacāreṇa kulaṃ tena vinaśyati
6.29.8
evaṃ saṃmantrayann eva sakrodho rāvaṇaṃ prati rāmaḥ suvelaṃ vāsāya citrasānum upāruhat
6.29.9
pṛṣṭhato lakṣmaṇa cainam anvagacchat samāhitaḥ saśaraṃ cāpam udyamya sumahad vikrame rataḥ
6.29.10
tam anvarohat sugrīvaḥ sāmātyaḥ savibhīṣaṇaḥ hanūmān aṅgado nīlo maindo dvivida eva ca
6.29.11
gajo gavākṣo gavayaḥ śarabho gandhamādanaḥ panasaḥ kumudaś caiva haro rambhaś ca yūthapaḥ
6.29.12
ete cānye ca bahavo vānarāḥ śīghragāminaḥ te vāyuvegapravaṇās taṃ giriṃ giricāriṇaḥ adhyārohanta śataśaḥ suvelaṃ yatra rāghavaḥ
6.29.13
te tv adīrgheṇa kālena girim āruhya sarvataḥ dadṛśuḥ śikhare tasya viṣaktām iva khe purīm
6.29.14
tāṃ śubhāṃ pravaradvārāṃ prākāravaraśobhitā laṅkāṃ rākṣasasaṃpūrṇāṃ dadṛśur hariyūthapāḥ
6.29.15
prākāracayasaṃsthaiś ca tathā nīlair niśācaraiḥ dadṛśus te hariśreṣṭhāḥ prākāram aparaṃ kṛtam
6.29.16
te dṛṣṭvā vānarāḥ sarve rākṣasān yuddhakāṅkṣiṇaḥ mumucur vipulān nādāṃs tatra rāmasya paśyataḥ
6.29.17
tato 'stam agamat sūryaḥ saṃdhyayā pratirañjitaḥ pūrṇacandrapradīpā ca kṣapā samabhivartate
6.29.18
tataḥ sa rāmo harivāhinīpatir vibhīṣaṇena pratinandya satkṛtaḥ salakṣmaṇo yūthapayūthasaṃvṛtaḥ suvela pṛṣṭhe nyavasad yathāsukham
6.30.1
tāṃ rātrim uṣitās tatra suvele haripuṃgavāḥ laṅkāyāṃ dadṛśur vīrā vanāny upavanāni ca
6.30.2
samasaumyāni ramyāṇi viśālāny āyatāni ca dṛṣṭiramyāṇi te dṛṣṭvā babhūvur jātavismayāḥ
6.30.3
campakāśokapuṃnāgasālatālasamākulā tamālavanasaṃchannā nāgamālāsamāvṛtā
6.30.4
hintālair arjunair nīpaiḥ saptaparṇaiś ca puṣpitaiḥ tilakaiḥ karṇikāraiś ca paṭālaiś ca samantataḥ
6.30.5
śuśubhe puṣpitāgraiś ca latāparigatair drumaiḥ laṅkā bahuvidhair divyair yathendrasyāmarāvatī
6.30.6
vicitrakusumopetai raktakomalapallavaiḥ śādvalaiś ca tathā nīlaiś citrābhir vanarājibhiḥ
6.30.7
gandhāḍhyāny abhiramyāṇi puṣpāṇi ca phalāni ca dhārayanty agamās tatra bhūṣaṇānīva mānavāḥ
6.30.8
tac caitrarathasaṃkāśaṃ manojñaṃ nandanopamam vanaṃ sarvartukaṃ ramyaṃ śuśubhe ṣaṭpadāyutam
6.30.9
natyūhakoyaṣṭibhakair nṛtyamānaiś ca barhibhiḥ rutaṃ parabhṛtānāṃ ca śuśruve vananirjhare
6.30.10
nityamattavihaṃgāni bhramarācaritāni ca kokilākulaṣaṇḍāni vihagābhirutāni ca
6.30.11
bhṛṅgarājābhigītāni bhramaraiḥ sevitāni ca koṇālakavighuṣṭāni sārasābhirutāni ca
6.30.12
viviśus te tatas tāni vanāny upavanāni ca hṛṣṭāḥ pramuditā vīrā harayaḥ kāmarūpiṇaḥ
6.30.13
teṣāṃ praviśatāṃ tatra vānarāṇāṃ mahaujasām puṣpasaṃsargasurabhir vavau ghrāṇasukho 'nilaḥ
6.30.14
anye tu harivīrāṇāṃ yūthān niṣkramya yūthapāḥ sugrīveṇābhyanujñātā laṅkāṃ jagmuḥ patākinīm
6.30.15
vitrāsayanto vihagāṃs trāsayanto mṛgadvipān kampayantaś ca tāṃ laṅkāṃ nādaiḥ svair nadatāṃ varāḥ
6.30.16
kurvantas te mahāvegā mahīṃ cāraṇapīḍitām rajaś ca sahasaivordhvaṃ jagāma caraṇoddhatam
6.30.17
ṛkṣāḥ siṃhā varāhāś ca mahiṣā vāraṇā mṛgāḥ tena śabdena vitrastā jagmur bhītā diśo daśa
6.30.18
śikharaṃ tu trikūṭasya prāṃśu caikaṃ divispṛśam samantāt puṣpasaṃchannaṃ mahārajatasaṃnibham
6.30.19
śatayojanavistīrṇaṃ vimalaṃ cārudarśanam ślakṣṇaṃ śrīman mahac caiva duṣprāpaṃ śakunair api
6.30.20
manasāpi durārohaṃ kiṃ punaḥ karmaṇā janaiḥ niviṣṭā tatra śikhare laṅkā rāvaṇapālitā
6.30.21
sā purī gopurair uccaiḥ pāṇḍurāmbudasaṃnibhaiḥ kāñcanena ca sālena rājatena ca śobhitā
6.30.22
prāsādaiś ca vimānaiś ca laṅkā paramabhūṣitā ghanair ivātapāpāye madhyamaṃ vaiṣṇavaṃ padam
6.30.23
yasyāṃ stambhasahasreṇa prāsādaḥ samalaṃkṛtaḥ kailāsaśikharākāro dṛśyate kham ivollikhan
6.30.24
caityaḥ sa rākṣasendrasya babhūva purabhūṣaṇam śatena rakṣasāṃ nityaṃ yaḥ samagreṇa rakṣyate
6.30.25
tāṃ samṛddhāṃ samṛddhārtho lakṣmīvāṃl lakṣmaṇāgrajaḥ rāvaṇasya purīṃ rāmo dadarśa saha vānaraiḥ
6.30.26
tāṃ ratnapūrṇāṃ bahusaṃvidhānāṃ prāsādamālābhir alaṃkṛtāṃ ca purīṃ mahāyantrakavāṭamukhyāṃ dadarśa rāmo mahatā balena
6.31.1
atha tasmin nimittāni dṛṣṭvā lakṣmaṇapūrvajaḥ lakṣmaṇaṃ lakṣmisaṃpannam idaṃ vacanam abravīt
6.31.2
parigṛhyodakaṃ śītaṃ vanāni phalavanti ca balaughaṃ saṃvibhajyemaṃ vyūhya tiṣṭhema lakṣmaṇa
6.31.3
lokakṣayakaraṃ bhīmaṃ bhayaṃ paśyāmy upasthitam nibarhaṇaṃ pravīrāṇām ṛkṣavānararakṣasām
6.31.4
vātāś ca paruṣaṃ vānti kampate ca vasuṃdharā parvatāgrāṇi vepante patanti dharaṇīdharāḥ
6.31.5
meghāḥ kravyādasaṃkāśāḥ paruṣāḥ paruṣasvanāḥ krūrāḥ krūraṃ pravarṣanti miśraṃ śoṇitabindubhiḥ
6.31.6
raktacandanasaṃkāśā saṃdhyāparamadāruṇā jvalac ca nipataty etad ādityād agnimaṇḍalam
6.31.7
ādityam abhivāśyante janayanto mahad bhayam dīnā dīnasvarā ghorā apraśastā mṛgadvijāḥ
6.31.8
rajanyām aprakāśaś ca saṃtāpayati candramāḥ kṛṣṇaraktāṃśuparyanto yathā lokasya saṃkṣaye
6.31.9
hrasvo rūkṣo 'praśastaś ca pariveṣaḥ sulohitaḥ ādityamaṇḍale nīlaṃ lakṣma lakṣmaṇa dṛśyate
6.31.10
dṛśyante na yathāvac ca nakṣatrāṇy abhivartate yugāntam iva lokasya paśya lakṣmaṇa śaṃsati
6.31.11
kākāḥ śyenās tathā gṛdhrā nīcaiḥ paripatanti ca śivāś cāpy aśivā vācaḥ pravadanti mahāsvanāḥ
6.31.12
kṣipram adya durādharṣāṃ purīṃ rāvaṇapālitām abhiyāma javenaiva sarvato haribhir vṛtāḥ
6.31.13
ity evaṃ tu vadan vīro lakṣmaṇaṃ lakṣmaṇāgrajaḥ tasmād avātarac chīghraṃ parvatāgrān mahābalaḥ
6.31.14
avatīrya tu dharmātmā tasmāc chailāt sa rāghavaḥ paraiḥ paramadurdharṣaṃ dadarśa balam ātmanaḥ
6.31.15
saṃnahya tu sasugrīvaḥ kapirājabalaṃ mahat kālajño rāghavaḥ kāle saṃyugāyābhyacodayat
6.31.16
tataḥ kāle mahābāhur balena mahatā vṛtaḥ prasthitaḥ purato dhanvī laṅkām abhimukhaḥ purīm
6.31.17
taṃ vibhīṣaṇa sugrīvau hanūmāñ jāmbavān nalaḥ ṛkṣarājas tathā nīlo lakṣmaṇaś cānyayus tadā
6.31.18
tataḥ paścāt sumahatī pṛtanarkṣavanaukasām pracchādya mahatīṃ bhūmim anuyāti sma rāghavam
6.31.19
śailaśṛṅgāṇi śataśaḥ pravṛddhāṃś ca mahīruhān jagṛhuḥ kuñjaraprakhyā vānarāḥ paravāraṇāḥ
6.31.20
tau tv adīrgheṇa kālena bhrātarau rāmalakṣmaṇau rāvaṇasya purīṃ laṅkām āsedatur ariṃdamau
6.31.21
patākāmālinīṃ ramyām udyānavanaśobhitām citravaprāṃ suduṣprāpām uccaprākāratoraṇām
6.31.22
tāṃ surair api durdharṣāṃ rāmavākyapracoditāḥ yathānideśaṃ saṃpīḍya nyaviśanta vanaukasaḥ
6.31.23
laṅkāyās tūttaradvāraṃ śailaśṛṅgam ivonnatam rāmaḥ sahānujo dhanvī jugopa ca rurodha ca
6.31.24
laṅkām upaniviṣṭaś ca rāmo daśarathātmajaḥ lakṣmaṇānucaro vīraḥ purīṃ rāvaṇapālitām
6.31.25
uttaradvāram āsādya yatra tiṣṭhati rāvaṇaḥ nānyo rāmād dhi tad dvāraṃ samarthaḥ parirakṣitum
6.31.26
rāvaṇādhiṣṭhitaṃ bhīmaṃ varuṇeneva sāgaram sāyudhau rākṣasair bhīmair abhiguptaṃ samantataḥ laghūnāṃ trāsajananaṃ pātālam iva dānavaiḥ
6.31.27
vinyastāni ca yodhānāṃ bahūni vividhāni ca dadarśāyudhajālāni tathaiva kavacāni ca
6.31.28
pūrvaṃ tu dvāram āsādya nīlo haricamūpatiḥ atiṣṭhat saha maindena dvividena ca vīryavān
6.31.29
aṅgado dakṣiṇadvāraṃ jagrāha sumahābalaḥ ṛṣabheṇa gavākṣeṇa gajena gavayena ca
6.31.30
hanūmān paścimadvāraṃ rarakṣa balavān kapiḥ pramāthi praghasābhyāṃ ca vīrair anyaiś ca saṃgataḥ
6.31.31
madhyame ca svayaṃ gulme sugrīvaḥ samatiṣṭhata saha sarvair hariśreṣṭhaiḥ suparṇaśvasanopamaiḥ
6.31.32
vānarāṇāṃ tu ṣaṭtriṃśat koṭyaḥ prakhyātayūthapāḥ nipīḍyopaniviṣṭāś ca sugrīvo yatra vānaraḥ
6.31.33
śāsanena tu rāmasya lakṣmaṇaḥ savibhīṣaṇaḥ dvāre dvāre harīṇāṃ tu koṭiṃ koṭiṃ nyaveśayat
6.31.34
paścimena tu rāmasya sugrīvaḥ saha jāmbavān adūrān madhyame gulme tasthau bahubalānugaḥ
6.31.35
te tu vānaraśārdūlāḥ śārdūlā iva daṃṣṭriṇaḥ gṛhītvā drumaśailāgrān hṛṣṭā yuddhāya tasthire
6.31.36
sarve vikṛtalāṅgūlāḥ sarve daṃṣṭrānakhāyudhāḥ sarve vikṛtacitrāṅgāḥ sarve ca vikṛtānanāḥ
6.31.37
daśanāgabalāḥ ke cit ke cid daśaguṇottarāḥ ke cin nāgasahasrasya babhūvus tulyavikramāḥ
6.31.38
santi caughā balāḥ ke cit ke cic chataguṇottarāḥ aprameyabalāś cānye tatrāsan hariyūthapāḥ
6.31.39
adbhutaś ca vicitraś ca teṣām āsīt samāgamaḥ tatra vānarasainyānāṃ śalabhānām ivodgamaḥ
6.31.40
paripūrṇam ivākāśaṃ saṃchanneva ca medinī laṅkām upaniviṣṭaiś ca saṃpatadbhiś ca vānaraiḥ
6.31.41
śataṃ śatasahasrāṇāṃ pṛthag ṛkṣavanaukasām laṅkā dvārāṇy upājagmur anye yoddhuṃ samantataḥ
6.31.42
āvṛtaḥ sa giriḥ sarvais taiḥ samantāt plavaṃgamaiḥ ayutānāṃ sahasraṃ ca purīṃ tām abhyavartata
6.31.43
vānarair balavadbhiś ca babhūva drumapāṇibhiḥ sarvataḥ saṃvṛtā laṅkā duṣpraveśāpi vāyunā
6.31.44
rākṣasā vismayaṃ jagmuḥ sahasābhinipīḍitāḥ vānarair meghasaṃkāśaiḥ śakratulyaparākramaiḥ
6.31.45
mahāñ śabdo 'bhavat tatra balaughasyābhivartataḥ sāgarasyeva bhinnasya yathā syāt salilasvanaḥ
6.31.46
tena śabdena mahatā saprākārā satoraṇā laṅkā pracalitā sarvā saśailavanakānanā
6.31.47
rāmalakṣmaṇaguptā sā sugrīveṇa ca vāhinī babhūva durdharṣatarā sarvair api surāsuraiḥ
6.31.48
rāghavaḥ saṃniveśyaivaṃ sainyaṃ svaṃ rakṣasāṃ vadhe saṃmantrya mantribhiḥ sārdhaṃ niścitya ca punaḥ punaḥ
6.31.49
ānantaryam abhiprepsuḥ kramayogārthatattvavit vibhīṣaṇasyānumate rājadharmam anusmaran aṅgadaṃ vālitanayaṃ samāhūyedam abravīt
6.31.50
gatvā saumya daśagrīvaṃ brūhi madvacanāt kape laṅghayitvā purīṃ laṅkāṃ bhayaṃ tyaktvā gatavyathaḥ
6.31.51
bhraṣṭaśrīkagataiśvaryamumūrṣo naṣṭacetanaḥ ṛṣīṇāṃ devatānāṃ ca gandharvāpsarasāṃ tathā
6.31.52
nāgānām atha yakṣāṇāṃ rājñāṃ ca rajanīcara yac ca pāpaṃ kṛtaṃ mohād avaliptena rākṣasa
6.31.53
nūnam adya gato darpaḥ svayambhū varadānajaḥ yasya daṇḍadharas te 'haṃ dārāharaṇakarśitaḥ daṇḍaṃ dhārayamāṇas tu laṅkādvare vyavasthitaḥ
6.31.54
padavīṃ devatānāṃ ca maharṣīṇāṃ ca rākṣasa rājarṣīṇāṃ ca sarveṣāṃ gamiṣyasi mayā hataḥ
6.31.55
balena yena vai sītāṃ māyayā rākṣasādhama mām atikrāmayitvā tvaṃ hṛtavāṃs tad vidarśaya
6.31.56
arākṣasam imaṃ lokaṃ kartāsmi niśitaiḥ śaraiḥ na cec charaṇam abhyeṣi mām upādāya maithilīm
6.31.57
dharmātmā rakṣasāṃ śreṣṭhaḥ saṃprāpto 'yaṃ vibhīṣaṇaḥ laṅkaiśvaryaṃ dhruvaṃ śrīmān ayaṃ prāpnoty akaṇṭakam
6.31.58
na hi rājyam adharmeṇa bhoktuṃ kṣaṇam api tvayā śakyaṃ mūrkhasahāyena pāpenāvijitātmanā
6.31.59
yudhyasva vā dhṛtiṃ kṛtvā śauryam ālambya rākṣasa maccharais tvaṃ raṇe śāntas tataḥ pūto bhaviṣyasi
6.31.60
yady āviśasi lokāṃs trīn pakṣibhūto manojavaḥ mama cakṣuṣpathaṃ prāpya na jīvan pratiyāsyasi
6.31.61
bravīmi tvāṃ hitaṃ vākyaṃ kriyatām aurdhvadekikam sudṛṣṭā kriyatāṃ laṅkā jīvitaṃ te mayi sthitam
6.31.62
ity uktaḥ sa tu tāreyo rāmeṇākliṣṭakarmaṇā jagāmākāśam āviśya mūrtimān iva havyavāṭ
6.31.63
so 'tipatya muhūrtena śrīmān rāvaṇamandiram dadarśāsīnam avyagraṃ rāvaṇaṃ sacivaiḥ saha
6.31.64
tatas tasyāvidūreṇa nipatya haripuṃgavaḥ dīptāgnisadṛśas tasthāv aṅgadaḥ kanakāṅgadaḥ
6.31.65
tad rāmavacanaṃ sarvam anyūnādhikam uttamam sāmātyaṃ śrāvayām āsa nivedyātmānam ātmanā
6.31.66
dūto 'haṃ kosalendrasya rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ vāliputro 'ṅgado nāma yadi te śrotram āgataḥ
6.31.67
āha tvāṃ rāghavo rāmaḥ kausalyānandavardhanaḥ niṣpatya pratiyudhyasva nṛśaṃsaṃ puruṣādhama
6.31.68
hantāsmi tvāṃ sahāmātyaṃ saputrajñātibāndhavam nirudvignās trayo lokā bhaviṣyanti hate tvayi
6.31.69
devadānavayakṣāṇāṃ gandharvoragarakṣasām śatrum adyoddhariṣyāmi tvām ṛṣīṇāṃ ca kaṇṭakam
6.31.70
vibhīṣaṇasya caiśvaryaṃ bhaviṣyati hate tvayi na cet satkṛtya vaidehīṃ praṇipatya pradāsyasi
6.31.71
ity evaṃ paruṣaṃ vākyaṃ bruvāṇe haripuṃgave amarṣavaśam āpanno niśācaragaṇeśvaraḥ
6.31.72
tataḥ sa roṣatāmrākṣaḥ śaśāsa sacivāṃs tadā gṛhyatām eṣa durmedhā vadhyatām iti cāsakṛt
6.31.73
rāvaṇasya vacaḥ śrutvā dīptāgnisamatejasaḥ jagṛhus taṃ tato ghorāś catvāro rajanīcarāḥ
6.31.74
grāhayām āsa tāreyaḥ svayam ātmānam ātmanā balaṃ darśayituṃ vīro yātudhānagaṇe tadā
6.31.75
sa tān bāhudvaye saktān ādāya patagān iva prāsādaṃ śailasaṃkāśam utpāpātāṅgadas tadā
6.31.76
te 'ntarikṣād vinirdhūtās tasya vegena rākṣasāḥ bhumau nipatitāḥ sarve rākṣasendrasya paśyataḥ
6.31.77
tataḥ prāsādaśikharaṃ śailaśṛṅgam ivonnatam tat paphāla tadākrāntaṃ daśagrīvasya paśyataḥ
6.31.78
bhaṅktvā prāsādaśikharaṃ nāma viśrāvya cātmanaḥ vinadya sumahānādam utpapāta vihāyasā
6.31.79
rāvaṇas tu paraṃ cakre krodhaṃ prāsādadharṣaṇāt vināśaṃ cātmanaḥ paśyan niḥśvāsaparamo 'bhavat
6.31.80
rāmas tu bahubhir hṛṣṭair ninadadbhiḥ plavaṃgamaiḥ vṛto ripuvadhākāṅkṣī yuddhāyaivābhyavartata
6.31.81
suṣeṇas tu mahāvīryo girikūṭopamo hariḥ bahubhiḥ saṃvṛtas tatra vānaraiḥ kāmarūpibhiḥ
6.31.82
caturdvārāṇi sarvāṇi sugrīvavacanāt kapiḥ paryākramata durdharṣo nakṣatrāṇīva candramāḥ
6.31.83
teṣām akṣauhiṇiśataṃ samavekṣya vanaukasām laṅkām upaniviṣṭānāṃ sāgaraṃ cātivartatām
6.31.84
rākṣasā vismayaṃ jagmus trāsaṃ jagmus tathāpare apare samaroddharṣād dharṣam evopapedire
6.31.85
kṛtsnaṃ hi kapibhir vyāptaṃ prākāraparikhāntaram dadṛśū rākṣasā dīnāḥ prākāraṃ vānarīkṛtam
6.31.86
tasmin mahābhīṣaṇake pravṛtte kolāhale rākṣasarājadhānyām pragṛhya rakṣāṃsi mahāyudhāni yugāntavātā iva saṃviceruḥ
6.32.1
tatas te rākṣasās tatra gatvā rāvaṇamandiram nyavedayan purīṃ ruddhāṃ rāmeṇa saha vānaraiḥ
6.32.2
ruddhāṃ tu nagarīṃ śrutvā jātakrodho niśācaraḥ vidhānaṃ dviguṇaṃ śrutvā prāsādaṃ so 'dhyarohata
6.32.3
sa dadarśāvṛtāṃ laṅkāṃ saśailavanakānanām asaṃkhyeyair harigaṇaiḥ sarvato yuddhakāṅkṣibhiḥ
6.32.4
sa dṛṣṭvā vānaraiḥ sarvāṃ vasudhāṃ kavalīkṛtām kathaṃ kṣapayitavyāḥ syur iti cintāparo 'bhavat
6.32.5
sa cintayitvā suciraṃ dhairyam ālambya rāvaṇaḥ rāghavaṃ hariyūthāṃś ca dadarśāyatalocanaḥ
6.32.6
prekṣato rākṣasendrasya tāny anīkāni bhāgaśaḥ rāghavapriyakāmārthaṃ laṅkām āruruhus tadā
6.32.7
te tāmravaktrā hemābhā rāmārthe tyaktajīvitāḥ laṅkām evāhyavartanta sālatālaśilāyudhāḥ
6.32.8
te drumaiḥ parvatāgraiś ca muṣṭibhiś ca plavaṃgamāḥ prāsādāgrāṇi coccāni mamantus toraṇāni ca
6.32.9
pārikhāḥ pūrayanti sma prasannasalilāyutāḥ pāṃsubhiḥ parvatāgraiś ca tṛṇaiḥ kāṣṭhaiś ca vānarāḥ
6.32.10
tataḥ sahasrayūthāś ca koṭiyūthāś ca yūthapāḥ koṭīśatayutāś cānye laṅkām āruruhus tadā
6.32.11
kāñcanāni pramṛdnantas toraṇāni plavaṃgamāḥ kailāsaśikharābhāni gopurāṇi pramathya ca
6.32.12
āplavantaḥ plavantaś ca garjantaś ca plavaṃgamāḥ laṅkāṃ tām abhyavartanta mahāvāraṇasaṃnibhāḥ
6.32.13
jayaty atibalo rāmo lakṣmaṇaś ca mahābalaḥ rājā jayati sugrīvo rāghaveṇābhipālitaḥ
6.32.14
ity evaṃ ghoṣayantaś ca garjantaś ca plavaṃgamāḥ abhyadhāvanta laṅkāyāḥ prākāraṃ kāmarūpiṇaḥ
6.32.15
vīrabāhuḥ subāhuś ca nalaś ca vanagocaraḥ nipīḍyopaniviṣṭās te prākāraṃ hariyūthapāḥ
6.32.16
etasminn antare cakruḥ skandhāvāraniveśanam
6.32.17
pūrvadvāraṃ tu kumudaḥ koṭibhir daśabhir vṛtaḥ āvṛtya balavāṃs tasthau haribhir jitakāśibhiḥ
6.32.18
dakṣiṇadvāram āgamya vīraḥ śatabaliḥ kapiḥ āvṛtya balavāṃs tasthau viṃśatyā koṭibhir vṛtaḥ
6.32.19
suṣeṇaḥ paścimadvāraṃ gatas tārā pitā hariḥ āvṛtya balavāṃs tasthau ṣaṣṭi koṭibhir āvṛtaḥ
6.32.20
uttaradvāram āsādya rāmaḥ saumitriṇā saha āvṛtya balavāṃs tasthau sugrīvaś ca harīśvaraḥ
6.32.21
golāṅgūlo mahākāyo gavākṣo bhīmadarśanaḥ vṛtaḥ koṭyā mahāvīryas tasthau rāmasya pārvataḥ
6.32.22
ṛṣkāṇāṃ bhīmavegānāṃ dhūmraḥ śatrunibarhaṇaḥ vṛtaḥ koṭyā mahāvīryas tasthau rāmasya pārśvataḥ
6.32.23
saṃnaddhas tu mahāvīryo gadāpāṇir vibhīṣaṇaḥ vṛto yas tais tu sacivais tasthau tatra mahābalaḥ
6.32.24
gajo gavākṣo gavayaḥ śarabho gandhamādanaḥ samantāt parighāvanto rarakṣur harivāhinīm
6.32.25
tataḥ kopaparītātmā rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ niryāṇaṃ sarvasainyānāṃ drutam ājñāpayat tadā
6.32.26
niṣpatanti tataḥ sainyā hṛṣṭā rāvaṇacoditāḥ samaye pūryamāṇasya vegā iva mahodadheḥ
6.32.27
etasminn antare ghoraḥ saṃgrāmaḥ samapadyata rakṣasāṃ vānarāṇāṃ ca yathā devāsure purā
6.32.28
te gadābhiḥ pradīptābhiḥ śaktiśūlaparaśvadhaiḥ nijaghnur vānarān ghorāḥ kathayantaḥ svavikramān
6.32.29
tathā vṛkṣair mahākāyāḥ parvatāgraiś ca vānarāḥ rākṣasās tāni rakṣāṃsi nakhair dantaiś ca vegitāḥ
6.32.30
rākṣasās tv apare bhīmāḥ prākārasthā mahīgatān bhiṇḍipālaiś ca khaḍgaiś ca śūlaiś caiva vyadārayan
6.32.31
vānarāś cāpi saṃkruddhāḥ prākārasthān mahīgatāḥ rākṣasān pātayām āsuḥ samāplutya plavaṃgamāḥ
6.32.32
sa saṃprahāras tumulo māṃsaśoṇitakardamaḥ rakṣasāṃ vānarāṇāṃ ca saṃbabhūvādbhutopamāḥ
6.33.1
yudhyatāṃ tu tatas teṣāṃ vānarāṇāṃ mahātmanām rakṣasāṃ saṃbabhūvātha balakopaḥ sudāruṇaḥ
6.33.2
te hayaiḥ kāñcanāpīḍair dhvajaiś cāgniśikhopamaiḥ rathaiś cādityasaṃkāśaiḥ kavacaiś ca manoramaiḥ
6.33.3
niryayū rākṣasavyāghrā nādayanto diśo daśa rākṣasā bhīmakarmāṇo rāvaṇasya jayaiṣiṇaḥ
6.33.4
vānarāṇām api camūr mahatī jayam icchatām abhyadhāvata tāṃ senāṃ rakṣasāṃ kāmarūpiṇām
6.33.5
etasminn antare teṣām anyonyam abhidhāvatām rakṣasāṃ vānarāṇāṃ ca dvandvayuddham avartata
6.33.6
aṅgadenendrajit sārdhaṃ vāliputreṇa rākṣasaḥ ayudhyata mahātejās tryambakeṇa yathāndhakaḥ
6.33.7
prajaṅghena ca saṃpātir nityaṃ durmarṣaṇo raṇe jambūmālinam ārabdho hanūmān api vānaraḥ
6.33.8
saṃgataḥ sumahākrodho rākṣaso rāvaṇānujaḥ samare tīkṣṇavegena mitraghnena vibhīṣaṇaḥ
6.33.9
tapanena gajaḥ sārdhaṃ rākṣasena mahābalaḥ nikumbhena mahātejā nīlo 'pi samayudhyata
6.33.10
vānarendras tu sugrīvaḥ praghasena samāgataḥ saṃgataḥ samare śrīmān virūpākṣeṇa lakṣmaṇaḥ
6.33.11
agniketuś ca durdharṣo raśmiketuś ca rākṣasaḥ suptaghno yajñakopaś ca rāmeṇa saha saṃgatāḥ
6.33.12
vajramuṣṭis tu maindena dvividenāśaniprabhaḥ rākṣasābhyāṃ sughorābhyāṃ kapimukhyau samāgatau
6.33.13
vīraḥ pratapano ghoro rākṣaso raṇadurdharaḥ samare tīkṣṇavegena nalena samayudhyata
6.33.14
dharmasya putro balavān suṣeṇa iti viśrutaḥ sa vidyunmālinā sārdham ayudhyata mahākapiḥ
6.33.15
vānarāś cāpare bhīmā rākṣasair aparaiḥ saha dvandvaṃ samīyur bahudhā yuddhāya bahubhiḥ saha
6.33.16
tatrāsīt sumahad yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam rakṣasāṃ vānarāṇāṃ ca vīrāṇāṃ jayam icchatām
6.33.17
harirākṣasadehebhyaḥ prasṛtāḥ keśaśāḍvalāḥ śarīrasaṃghāṭavahāḥ prasusruḥ śoṇitāpagāḥ
6.33.18
ājaghānendrajit kruddho vajreṇeva śatakratuḥ aṅgadaṃ gadayā vīraṃ śatrusainyavidāraṇam
6.33.19
tasya kāñcanacitrāṅgaṃ rathaṃ sāśvaṃ sasārathim jaghāna samare śrīmān aṅgado vegavān kapiḥ
6.33.20
saṃpātis tu tribhir bāṇaiḥ prajaṅghena samāhataḥ nijaghānāśvakarṇena prajaṅghaṃ raṇamūrdhani
6.33.21
jambūmālī rathasthas tu rathaśaktyā mahābalaḥ bibheda samare kruddho hanūmantaṃ stanāntare
6.33.22
tasya taṃ ratham āsthāya hanūmān mārutātmajaḥ pramamātha talenāśu saha tenaiva rakṣasā
6.33.23
bhinnagātraḥ śarais tīkṣṇaiḥ kṣiprahastena rakṣasā prajaghānādriśṛṅgeṇa tapanaṃ muṣṭinā gajaḥ
6.33.24
grasantam iva sainyāni praghasaṃ vānarādhipaḥ sugrīvaḥ saptaparṇena nirbibheda jaghāna ca
6.33.25
prapīḍya śaravarṣeṇa rākṣasaṃ bhīmadarśanam nijaghāna virūpākṣaṃ śareṇaikena lakṣmaṇaḥ
6.33.26
agniketuś ca durdharṣo raśmiketuś ca rākṣasaḥ suptighno yajñakopaś ca rāmaṃ nirbibhiduḥ śaraiḥ
6.33.27
teṣāṃ caturṇāṃ rāmas tu śirāṃsi samare śaraiḥ kruddhaś caturbhiś ciccheda ghorair agniśikhopamaiḥ
6.33.28
vajramuṣṭis tu maindena muṣṭinā nihato raṇe papāta sarathaḥ sāśvaḥ purāṭṭa iva bhūtale
6.33.29
vajrāśanisamasparśo dvivido 'py aśaniprabham jaghāna giriśṛṅgeṇa miṣatāṃ sarvarakṣasām
6.33.30
dvividaṃ vānarendraṃ tu drumayodhinam āhave śarair aśanisaṃkāśaiḥ sa vivyādhāśaniprabhaḥ
6.33.31
sa śarair atividdhāṅgo dvividaḥ krodhamūrchitaḥ sālena sarathaṃ sāśvaṃ nijaghānāśaniprabham
6.33.32
nikumbhas tu raṇe nīlaṃ nīlāñjanacayaprabham nirbibheda śarais tīkṣṇaiḥ karair megham ivāṃśumān
6.33.33
punaḥ śaraśatenātha kṣiprahasto niśācaraḥ bibheda samare nīlaṃ nikumbhaḥ prajahāsa ca
6.33.34
tasyaiva rathacakreṇa nīlo viṣṇur ivāhave śiraś ciccheda samare nikumbhasya ca sāratheḥ
6.33.35
vidyunmālī rathasthas tu śaraiḥ kāñcanabhūṣaṇaiḥ suṣeṇaṃ tāḍayām āsa nanāda ca muhur muhuḥ
6.33.36
taṃ rathastham atho dṛṣṭvā suṣeṇo vānarottamaḥ giriśṛṅgeṇa mahatā ratham āśu nyapātayat
6.33.37
lāghavena tu saṃyukto vidyunmālī niśācaraḥ apakramya rathāt tūrṇaṃ gadāpāṇiḥ kṣitau sthitaḥ
6.33.38
tataḥ krodhasamāviṣṭaḥ suṣeṇo haripuṃgavaḥ śilāṃ sumahatīṃ gṛhya niśācaram abhidravat
6.33.39
tam āpatantaṃ gadayā vidyunmālī niśācaraḥ vakṣasy abhijagnānāśu suṣeṇaṃ harisattamam
6.33.40
gadāprahāraṃ taṃ ghoram acintyaplavagottamaḥ tāṃ śilāṃ pātayām āsa tasyorasi mahāmṛdhe
6.33.41
śilāprahārābhihato vidyunmālī niśācaraḥ niṣpiṣṭahṛdayo bhūmau gatāsur nipapāta ha
6.33.42
evaṃ tair vānaraiḥ śūraiḥ śūrās te rajanīcarāḥ dvandve vimṛditās tatra daityā iva divaukasaiḥ
6.33.43
bhallaiḥ khaḍgair gadābhiś ca śaktitomara paṭṭasaiḥ apaviddhaś ca bhinnaś ca rathaiḥ sāṃgrāmikair hayaiḥ
6.33.44
nihataiḥ kuñjarair mattais tathā vānararākṣasaiḥ cakrākṣayugadaṇḍaiś ca bhagnair dharaṇisaṃśritaiḥ babhūvāyodhanaṃ ghoraṃ gomāyugaṇasevitam
6.33.45
kabandhāni samutpetur dikṣu vānararakṣasām vimarde tumule tasmin devāsuraraṇopame
6.33.46
vidāryamāṇā haripuṃgavais tadā niśācarāḥ śoṇitadigdhagātrāḥ punaḥ suyuddhaṃ tarasā samāśritā divākarasyāstamayābhikāṅkṣiṇaḥ
6.34.1
yudhyatām eva teṣāṃ tu tadā vānararakṣasām ravir astaṃ gato rātriḥ pravṛttā prāṇahāriṇī
6.34.2
anyonyaṃ baddhavairāṇāṃ ghorāṇāṃ jayam icchatām saṃpravṛttaṃ niśāyuddhaṃ tadā vāraṇarakṣasām
6.34.3
rākṣaso 'sīti harayo hariś cāsīti rākṣasāḥ anyonyaṃ samare jaghnus tasmiṃs tamasi dāruṇe
6.34.4
jahi dāraya caitīti kathaṃ vidravasīti ca evaṃ sutumulaḥ śabdas tasmiṃs tamasi śuśruve
6.34.5
kālāḥ kāñcanasaṃnāhās tasmiṃs tamasi rākṣasāḥ saṃprādṛśyanta śailendrā dīptauṣadhivanā iva
6.34.6
tasmiṃs tamasi duṣpāre rākṣasāḥ krodhamūrchitāḥ paripetur mahāvegā bhakṣayantaḥ plavaṃgamān
6.34.7
te hayān kāñcanāpīḍan dhvajāṃś cāgniśikhopamān āplutya daśanais tīkṣṇair bhīmakopā vyadārayan
6.34.8
kuñjarān kuñjarārohān patākādhvajino rathān cakarṣuś ca dadaṃśuś ca daśanaiḥ krodhamūrchitāḥ
6.34.9
lakṣmaṇaś cāpi rāmaś ca śarair āśīviṣomapaiḥ dṛśyādṛśyāni rakṣāṃsi pravarāṇi nijaghnatuḥ
6.34.10
turaṃgakhuravidhvastaṃ rathanemisamuddhatam rurodha karṇanetrāṇiṇyudhyatāṃ dharaṇīrajaḥ
6.34.11
vartamāne tathā ghore saṃgrāme lomaharṣaṇe rudhirodā mahāvegā nadyas tatra prasusruvuḥ
6.34.12
tato bherīmṛdaṅgānāṃ paṇavānāṃ ca nisvanaḥ śaṅkhaveṇusvanonmiśraḥ saṃbabhūvādbhutopamaḥ
6.34.13
hatānāṃ stanamānānāṃ rākṣasānāṃ ca nisvanaḥ śastrāṇāṃ vānarāṇāṃ ca saṃbabhūvātidāruṇaḥ
6.34.14
śastrapuṣpopahārā ca tatrāsīd yuddhamedinī durjñeyā durniveśā ca śoṇitāsravakardamā
6.34.15
sā babhūva niśā ghorā harirākṣasahāriṇī kālarātrīva bhūtānāṃ sarveṣāṃ duratikramā
6.34.16
tatas te rākṣasās tatra tasmiṃs tamasi dāruṇe rāmam evābhyadhāvanta saṃhṛṣṭā śaravṛṣṭibhiḥ
6.34.17
teṣām āpatatāṃ śabdaḥ kruddhānām abhigarjatām udvarta iva saptānāṃ samudrāṇām abhūt svanaḥ
6.34.18
teṣāṃ rāmaḥ śaraiḥ ṣaḍbhiḥ ṣaḍ jaghāna niśācarān nimeṣāntaramātreṇa śitair agniśikhopamaiḥ
6.34.19
yajñaśatruś ca durdharṣo mahāpārśvamahodarau vajradaṃṣṭro mahākāyas tau cobhau śukasāraṇau
6.34.20
te tu rāmeṇa bāṇaughaḥ sarvamarmasu tāḍitāḥ yuddhād apasṛtās tatra sāvaśeṣāyuṣo 'bhavan
6.34.21
tataḥ kāñcanacitrāṅgaiḥ śarair agniśikhopamaiḥ diśaś cakāra vimalāḥ pradiśaś ca mahābalaḥ
6.34.22
ye tv anye rākṣasā vīrā rāmasyābhimukhe sthitāḥ te 'pi naṣṭāḥ samāsādya pataṃgā iva pāvakam
6.34.23
suvarṇapuṅkhair viśikhaiḥ saṃpatadbhiḥ sahasraśaḥ babhūva rajanī citrā khadyotair iva śāradī
6.34.24
rākṣasānāṃ ca ninadair harīṇāṃ cāpi garjitaiḥ sā babhūva niśā ghorā bhūyo ghoratarā tadā
6.34.25
tena śabdena mahatā pravṛddhena samantataḥ trikūṭaḥ kandarākīrṇaḥ pravyāharad ivācalaḥ
6.34.26
golāṅgūlā mahākāyās tamasā tulyavarcasaḥ saṃpariṣvajya bāhubhyāṃ bhakṣayan rajanīcarān
6.34.27
aṅgadas tu raṇe śatruṃ nihantuṃ samupasthitaḥ rāvaṇer nijaghānāśu sārathiṃ ca hayān api
6.34.28
indrajit tu rathaṃ tyaktvā hatāśvo hatasārathiḥ aṅgadena mahāmāyas tatraivāntaradhīyata
6.34.29
so 'ntardhāna gataḥ pāpo rāvaṇī raṇakarkaśaḥ brahmadattavaro vīro rāvaṇiḥ krodhamūrchitaḥ adṛśyo niśitān bāṇān mumocāśanivarcasaḥ
6.34.30
sa rāmaṃ lakṣmaṇaṃ caiva ghorair nāgamayaiḥ śaraiḥ bibheda samare kruddhaḥ sarvagātreṣu rākṣasaḥ
6.35.1
sa tasya gatim anvicchan rājaputraḥ pratāpavān dideśātibalo rāmo daśavānarayūthapān
6.35.2
dvau suṣeṇasya dāyādau nīlaṃ ca plavagarṣabham aṅgadaṃ vāliputraṃ ca śarabhaṃ ca tarasvinam
6.35.3
vinataṃ jāmbavantaṃ ca sānuprasthaṃ mahābalam ṛṣabhaṃ carṣabhaskandham ādideśa paraṃtapaḥ
6.35.4
te saṃprahṛṣṭā harayo bhīmān udyamya pādapān ākāśaṃ viviśuḥ sarve mārgāmāṇā diśo daśa
6.35.5
teṣāṃ vegavatāṃ vegam iṣubhir vegavattaraiḥ astravit paramāstreṇa vārayām āsa rāvaṇiḥ
6.35.6
taṃ bhīmavegā harayo nārācaiḥ kṣatavikṣatāḥ andhakāre na dadṛśur meghaiḥ sūryam ivāvṛtam
6.35.7
rāmalakṣmaṇayor eva sarvamarmabhidaḥ śarān bhṛśam āveśayām āsa rāvaṇiḥ samitiṃjayaḥ
6.35.8
nirantaraśarīrau tu bhrātarau rāmalakṣmaṇau kruddhenendrajitā vīrau pannagaiḥ śaratāṃ gataiḥ
6.35.9
tayoḥ kṣatajamārgeṇa susrāva rudhiraṃ bahu tāv ubhau ca prakāśete puṣpitāv iva kiṃśukau
6.35.10
tataḥ paryantaraktākṣo bhinnāñjanacayopamaḥ rāvaṇir bhrātarau vākyam antardhānagato 'bravīt
6.35.11
yudhyamānam anālakṣyaṃ śakro 'pi tridaśeśvaraḥ draṣṭum āsādituṃ vāpi na śaktaḥ kiṃ punar yuvām
6.35.12
prāvṛtāv iṣujālena rāghavau kaṅkapatriṇā eṣa roṣaparītātmā nayāmi yamasādanam
6.35.13
evam uktvā tu dharmajñau bhrātarau rāmalakṣmaṇau nirbibheda śitair bāṇaiḥ prajaharṣa nanāda ca
6.35.14
bhinnāñjanacayaśyāmo visphārya vipulaṃ dhanuḥ bhūyo bhūyaḥ śarān ghorān visasarja mahāmṛdhe
6.35.15
tato marmasu marmajño majjayan niśitāñ śarān rāmalakṣmaṇayor vīro nanāda ca muhur muhuḥ
6.35.16
baddhau tu śarabandhena tāv ubhau raṇamūrdhani nimeṣāntaramātreṇa na śekatur udīkṣitum
6.35.17
tato vibhinnasarvāṅgau śaraśalyācitāv ubhau dhvajāv iva mahendrasya rajjumuktau prakampitau
6.35.18
tau saṃpracalitau vīrau marmabhedena karśitau nipetatur maheṣvāsau jagatyāṃ jagatīpatī
6.35.19
tau vīraśayane vīrau śayānau rudhirokṣitau śaraveṣṭitasarvāṅgāv ārtau paramapīḍitau
6.35.20
na hy aviddhaṃ tayor gātraṃ babhūvāṅgulam antaram nānirbhinnaṃ na cāstabdham ā karāgrād ajihmagaiḥ
6.35.21
tau tu krūreṇa nihatau rakṣasā kāmarūpiṇā asṛksusruvatus tīvraṃ jalaṃ prasravaṇāv iva
6.35.22
papāta prathamaṃ rāmo viddho marmasu mārgaṇaiḥ krodhād indrajitā yena purā śakro vinirjitaḥ
6.35.23
nāracair ardhanārācair bhallair añjalikair api vivyādha vatsadantaiś ca siṃhadaṃṣṭraiḥ kṣurais tathā
6.35.24
sa vīraśayane śiśye vijyam ādāya kārmukam bhinnamuṣṭiparīṇāhaṃ triṇataṃ rukmabhūṣitam
6.35.25
bāṇapātāntare rāmaṃ patitaṃ puruṣarṣabham sa tatra lakṣmaṇo dṛṣṭvā nirāśo jīvite 'bhavat
6.35.26
baddhau tu vīrau patitau śayānau tau vānarāḥ saṃparivārya tasthuḥ samāgatā vāyusutapramukhyā viṣadam ārtāḥ paramaṃ ca jagmuḥ
6.36.1
tato dyāṃ pṛthivīṃ caiva vīkṣamāṇā vanaukasaḥ dadṛśuḥ saṃtatau bāṇair bhrātarau rāmalakṣmaṇau
6.36.2
vṛṣṭvevoparate deve kṛtakarmaṇi rākṣase ājagāmātha taṃ deśaṃ sasugrīvo vibhīṣaṇaḥ
6.36.3
nīladvividamaindāś ca suṣeṇasumukhāṅgadāḥ tūrṇaṃ hanumatā sārdham anvaśocanta rāghavau
6.36.4
niśceṣṭau mandaniḥśvāsau śoṇitaughapariplutau śarajālācitau stabdhau śayānau śaratalpayoḥ
6.36.5
niḥśvasantau yathā sarpau niśceṣṭau mandavikramau rudhirasrāvadigdhāṅgau tāpanīyāv iva dhvajau
6.36.6
tau vīraśayane vīrau śayānau mandaceṣṭitau yūthapais taiḥ parivṛtau bāṣpavyākulalocanaiḥ
6.36.7
rāghavau patitau dṛṣṭvā śarajālasamāvṛtau babhūvur vyathitāḥ sarve vānarāḥ savibhīṣaṇāḥ
6.36.8
antarikṣaṃ nirīkṣanto diśaḥ sarvāś ca vānarāḥ na cainaṃ māyayā channaṃ dadṛśū rāvaṇiṃ raṇe
6.36.9
taṃ tu māyāpraticchinnaṃ māyayaiva vibhīṣaṇaḥ vīkṣamāṇo dadarśātha bhrātuḥ putram avasthitam
6.36.10
tam apratima karmāṇam apratidvandvam āhave dadarśāntarhitaṃ vīraṃ varadānād vibhīṣaṇaḥ
6.36.11
indrajit tv ātmanaḥ karma tau śayānau samīkṣya ca uvāca paramaprīto harṣayan sarvanairṛtān
6.36.12
dūṣaṇasya ca hantārau kharasya ca mahābalau sāditau māmakair bāṇair bhrātarau rāmalakṣmaṇau
6.36.13
nemau mokṣayituṃ śakyāv etasmād iṣubandhanāt sarvair api samāgamya sarṣisaṅghaiḥ surāsuraiḥ
6.36.14
yatkṛte cintayānasya śokārtasya pitur mama aspṛṣṭvā śayanaṃ gātrais triyāmā yāti śarvatī
6.36.15
kṛtsneyaṃ yatkṛte laṅkā nadī varṣāsv ivākulā so 'yaṃ mūlaharo 'narthaḥ sarveṣāṃ nihato mayā
6.36.16
rāmasya lakṣmaṇasyaiva sarveṣāṃ ca vanaukasām vikramā niṣphalāḥ sarve yathā śaradi toyadāḥ
6.36.17
evam uktvā tu tān sarvān rākṣasān paripārśvagān yūthapān api tān sarvāṃs tāḍayām āsa rāvaṇiḥ
6.36.18
tān ardayitvā bāṇaughais trāsayitvā ca vānarān prajahāsa mahābāhur vacanaṃ cedam abravīt
6.36.19
śarabandhena ghoreṇa mayā baddhau camūmukhe sahitau bhrātarāv etau niśāmayata rākṣasāḥ
6.36.20
evam uktās tu te sarve rākṣasāḥ kūṭayodhinaḥ paraṃ vismayam ājagmuḥ karmaṇā tena toṣitāḥ
6.36.21
vineduś ca mahānādān sarve te jaladopamāḥ hato rāma iti jñātvā rāvaṇiṃ samapūjayan
6.36.22
niṣpandau tu tadā dṛṣṭvā tāv ubhau rāmalakṣmaṇau vasudhāyāṃ nirucchvāsau hatāv ity anvamanyata
6.36.23
harṣeṇa tu samāviṣṭa indrajit samitiṃjayaḥ praviveśa purīṃ laṅkāṃ harṣayan sarvanairṛtān
6.36.24
rāmalakṣmaṇayor dṛṣṭvā śarīre sāyakaiś cite sarvāṇi cāṅgopāṅgāni sugrīvaṃ bhayam āviśat
6.36.25
tam uvāca paritrastaṃ vānarendraṃ vibhīṣaṇaḥ sabāṣpavadanaṃ dīnaṃ śokavyākulalocanam
6.36.26
alaṃ trāsena sugrīva bāṣpavego nigṛhyatām evaṃ prāyāṇi yuddhāni vijayo nāsti naiṣṭhikaḥ
6.36.27
saśeṣabhāgyatāsmākaṃ yadi vīra bhaviṣyati moham etau prahāsyete bhrātarau rāmalakṣmaṇau
6.36.28
paryavasthāpayātmānam anāthaṃ māṃ ca vānara satyadharmānuraktānāṃ nāsti mṛtyukṛtaṃ bhayam
6.36.29
evam uktvā tatas tasya jalaklinnena pāṇinā sugrīvasya śubhe netre pramamārja vibhīṣaṇaḥ
6.36.30
pramṛjya vadanaṃ tasya kapirājasya dhīmataḥ abravīt kālasaṃprātam asaṃbhrāntam idaṃ vacaḥ
6.36.31
na kālaḥ kapirājendra vaiklavyam anuvartitum atisneho 'py akāle 'smin maraṇāyopapadyate
6.36.32
tasmād utsṛjya vaiklavyaṃ sarvakāryavināśanam hitaṃ rāmapurogāṇāṃ sainyānām anucintyatām
6.36.33
atha vā rakṣyatāṃ rāmo yāvat saṃjñā viparyayaḥ labdhasaṃjñau tu kākutsthau bhayaṃ no vyapaneṣyataḥ
6.36.34
naitat kiṃ cana rāmasya na ca rāmo mumūrṣati na hy enaṃ hāsyate lakṣmīr durlabhā yā gatāyuṣām
6.36.35
tasmād āśvāsayātmānaṃ balaṃ cāśvāsaya svakam yāvat sarvāṇi sainyāni punaḥ saṃsthāpayāmy aham
6.36.36
ete hy utphullanayanās trāsād āgatasādhvasāḥ karṇe karṇe prakathitā harayo haripuṃgava
6.36.37
māṃ tu dṛṣṭvā pradhāvantam anīkaṃ saṃpraharṣitum tyajantu harayas trāsaṃ bhuktapūrvām iva srajam
6.36.38
samāśvāsya tu sugrīvaṃ rākṣasendro vibhīṣaṇaḥ vidrutaṃ vānarānīkaṃ tat samāśvāsayat punaḥ
6.36.39
indrajit tu mahāmāyaḥ sarvasainyasamāvṛtaḥ viveśa nagarīṃ laṅkāṃ pitaraṃ cābhyupāgamat
6.36.40
tatra rāvaṇam āsīnam abhivādya kṛtāñjaliḥ ācacakṣe priyaṃ pitre nihatau rāmalakṣmaṇau
6.36.41
utpapāta tato hṛṣṭaḥ putraṃ ca pariṣasvaje rāvaṇo rakṣasāṃ madhye śrutvā śatrū nipātitau
6.36.42
upāghrāya sa mūrdhny enaṃ papraccha prītamānasaḥ pṛcchate ca yathāvṛttaṃ pitre sarvaṃ nyavedayat
6.36.43
sa harṣavegānugatāntarātmā śrutvā vacas tasya mahārathasya jahau jvaraṃ dāśaratheḥ samutthitaṃ prahṛṣya vācābhinananda putram
6.37.1
pratipraviṣṭe laṅkāṃ tu kṛtārthe rāvaṇātmaje rāghavaṃ parivāryārtā rarakṣur vānararṣabhāḥ
6.37.2
hanūmān aṅgado nīlaḥ suṣeṇaḥ kumudo nalaḥ gajo gavākṣo gavayaḥ śarabho gandhamādanaḥ
6.37.3
jāmbavān ṛṣabhaḥ sundo rambhaḥ śatabaliḥ pṛthuḥ vyūḍhānīkāś ca yattāś ca drumān ādāya sarvataḥ
6.37.4
vīkṣamāṇā diśaḥ sarvās tiryag ūrdhvaṃ ca vānarāḥ tṛṇeṣv api ca ceṣṭatsu rākṣasā iti menire
6.37.5
rāvaṇaś cāpi saṃhṛṣṭo visṛjyendrajitaṃ sutam ājuhāva tataḥ sītā rakṣaṇī rākṣasīs tadā
6.37.6
rākṣasyas trijaṭā cāpi śāsanāt tam upasthitāḥ tā uvāca tato hṛṣṭo rākṣasī rākṣaseśvaraḥ
6.37.7
hatāv indrajitākhyāta vaidehyā rāmalakṣmaṇau puṣpakaṃ ca samāropya darśayadhvaṃ hatau raṇe
6.37.8
yad āśrayād avaṣṭabdho neyaṃ mām upatiṣṭhati so 'syā bhartā saha bhrātrā nirasto raṇamūrdhani
6.37.9
nirviśaṅkā nirudvignā nirapekṣā ca maithilī mām upasthāsyate sītā sarvābharaṇabhūṣitā
6.37.10
adya kālavaśaṃ prāptaṃ raṇe rāmaṃ salakṣmaṇam avekṣya vinivṛttāśā nānyāṃ gatim apaśyatī
6.37.11
tasya tad vacanaṃ śrutvā rāvaṇasya durātmanaḥ rākṣasyas tās tathety uktvā prajagmur yatra puṣpakam
6.37.12
tataḥ puṣpakam ādaya rākṣasyo rāvaṇājñayā aśokavanikāsthāṃ tāṃ maithilīṃ samupānayan
6.37.13
tām ādāya tu rākṣasyo bhartṛśokaparāyaṇām sītām āropayām āsur vimānaṃ puṣpakaṃ tadā
6.37.14
tataḥ puṣpakam āropya sītāṃ trijaṭayā saha rāvaṇo 'kārayal laṅkāṃ patākādhvajamālinīm
6.37.15
prāghoṣayata hṛṣṭaś ca laṅkāyāṃ rākṣaseśvaraḥ rāghavo lakṣmaṇaś caiva hatāv indrajitā raṇe
6.37.16
vimānenāpi sītā tu gatvā trijaṭayā saha dadarśa vānarāṇāṃ tu sarvaṃ sinyaṃ nipātitam
6.37.17
prahṛṣṭamanasaś cāpi dadarśa piśitāśanān vānarāṃś cāpi duḥkhārtān rāmalakṣmaṇapārśvataḥ
6.37.18
tataḥ sītā dadarśobhau śayānau śatatalpayoḥ lakṣmaṇaṃ caiva rāmaṃ ca visaṃjñau śarapīḍitau
6.37.19
vidhvastakavacau vīrau vipraviddhaśarāsanau sāyakaiś chinnasarvāṅgau śarastambhamayau kṣitau
6.37.20
tau dṛṣṭvā bhrātarau tatra vīrau sā puruṣarṣabhau duḥkhārtā subhṛśaṃ sītā karuṇaṃ vilalāpa ha
6.37.21
sā bāṣpaśokābhihatā samīkṣya tau bhrātarau devasamaprabhāvau vitarkayantī nidhanaṃ tayoḥ sā duḥkhānvitā vākyam idaṃ jagāda
6.38.1
bhartāraṃ nihataṃ dṛṣṭvā lakṣmaṇaṃ ca mahābalam vilalāpa bhṛśaṃ sītā karuṇaṃ śokakarśitā
6.38.2
ūcur lakṣaṇikā ye māṃ putriṇy avidhaveti ca te 'sya sarve hate rāme 'jñānino 'nṛtavādinaḥ
6.38.3
yajvano mahiṣīṃ ye mām ūcuḥ patnīṃ ca satriṇaḥ te 'dya sarve hate rāme 'jñānino 'nṛtavādinaḥ
6.38.4
vīrapārthivapatnī tvaṃ ye dhanyeti ca māṃ viduḥ te 'dya sarve hate rāme 'jñānino 'nṛtavādinaḥ
6.38.5
ūcuḥ saṃśravaṇe ye māṃ dvijāḥ kārtāntikāḥ śubhām te 'dya sarve hate rāme 'jñānino 'nṛtavādinaḥ
6.38.6
imāni khalu padmāni pādayor yaiḥ kila striyaḥ adhirājye 'bhiṣicyante narendraiḥ patibhiḥ saha
6.38.7
vaidhavyaṃ yānti yair nāryo 'lakṣaṇair bhāgyadurlabhāḥ nātmanas tāni paśyāmi paśyantī hatalakṣaṇā
6.38.8
satyānīmāni padmāni strīṇām uktvāni lakṣaṇe tāny adya nihate rāme vitathāni bhavanti me
6.38.9
keśāḥ sūkṣmāḥ samā nīlā bhruvau cāsaṃgate mama vṛtte cālomaśe jaṅghe dantāś cāviralā mama
6.38.10
śaṅkhe netre karau pādau gulphāv ūrū ca me citau anuvṛttā nakhāḥ snigdhāḥ samāś cāṅgulayo mama
6.38.11
stanau cāviralau pīnau mamemau magnacūcukau magnā cotsaṅginī nābhiḥ pārśvoraskaṃ ca me citam
6.38.12
mama varṇo maṇinibho mṛdūny aṅgaruhāṇi ca pratiṣṭhitāṃ dvadaśabhir mām ūcuḥ śubhalakṣaṇām
6.38.13
samagrayavam acchidraṃ pāṇipādaṃ ca varṇavat mandasmitety eva ca māṃ kanyālakṣaṇikā viduḥ
6.38.14
adhirājye 'bhiṣeko me brāhmaṇaiḥ patinā saha kṛtāntakuśalair uktaṃ tat sarvaṃ vitathīkṛtam
6.38.15
śodhayitvā janasthānaṃ pravṛttim upalabhya ca tīrtvā sāgaram akṣobhyaṃ bhrātarau goṣpade hatau
6.38.16
nanu vāruṇam āgneyam aindraṃ vāyavyam eva ca astraṃ brahmaśiraś caiva rāghavau pratyapadyatām
6.38.17
adṛśyamānena raṇe māyayā vāsavopamau mama nāthāv anāthāyā nihatau rāmalakṣmaṇau
6.38.18
na hi dṛṣṭipathaṃ prāpya rāghavasya raṇe ripuḥ jīvan pratinivarteta yady api syān manojavaḥ
6.38.19
na kālasyātibhāro 'sti kṛtāntaś ca sudurjayaḥ yatra rāmaḥ saha bhrātrā śete yudhi nipāthitaḥ
6.38.20
nāhaṃ śocāmi bhartāraṃ nihataṃ na ca lakṣmaṇam nātmānaṃ jananī cāpi yathā śvaśrūṃ tapasvinīm
6.38.21
sā hi cintayate nityaṃ samāptavratam āgatam kadā drakṣyāmi sītāṃ ca rāmaṃ ca sahalakṣmaṇam
6.38.22
paridevayamānāṃ tāṃ rākṣasī trijaṭābravīt mā viṣādaṃ kṛthā devi bhartāyaṃ tava jīvati
6.38.23
kāraṇāni ca vakṣyāmi mahānti sadṛśāni ca yathemau jīvato devi bhrātarau rāmalakṣmaṇau
6.38.24
na hi kopaparītāni harṣaparyutsukāni ca bhavanti yudhi yodhānāṃ mukhāni nihate patau
6.38.25
idaṃ vimānaṃ vaidehi puṣpakaṃ nāma nāmataḥ divyaṃ tvāṃ dhārayen nedaṃ yady etau gajajīvitau
6.38.26
hatavīrapradhānā hi hatotsāhā nirudyamā senā bhramati saṃkhyeṣu hatakarṇeva naur jale
6.38.27
iyaṃ punar asaṃbhrāntā nirudvignā tarasvinī senā rakṣati kākutsthau māyayā nirjitau raṇe
6.38.28
sā tvaṃ bhava suvisrabdhā anumānaiḥ sukhodayaiḥ ahatau paśya kākutsthau snehād etad bravīmi te
6.38.29
anṛtaṃ noktapūrvaṃ me na ca vakṣye kadā cana cāritrasukhaśīlatvāt praviṣṭāsi mano mama
6.38.30
nemau śakyau raṇe jetuṃ sendrair api surāsuraiḥ etayor ānanaṃ dṛṣṭvā mayā cāveditaṃ tava
6.38.31
idaṃ ca sumahac cihnaṃ śanaiḥ paśyasva maithili niḥsaṃjñāv apy ubhāv etau naiva lakṣmīr viyujyate
6.38.32
prāyeṇa gatasattvānāṃ puruṣāṇāṃ gatāyuṣām dṛśyamāneṣu vaktreṣu paraṃ bhavati vaikṛtam
6.38.33
tyaja śokaṃ ca duḥkhaṃ ca mohaṃ ca janakātmaje rāmalakṣmaṇayor arthe nādya śakyam ajīvitum
6.38.34
śrutvā tu vacanaṃ tasyāḥ sītā surasutopamā kṛtāñjalir uvācedam evam astv iti maithilī
6.38.35
vimānaṃ puṣpakaṃ tat tu samivartya manojavam dīnā trijaṭayā sītā laṅkām eva praveśitā
6.38.36
tatas trijaṭayā sārdhaṃ puṣpakād avaruhya sā aśokavanikām eva rakṣasībhiḥ praveśitā
6.38.37
praviśya sītā bahuvṛkṣaṣaṇḍāṃ tāṃ rākṣasendrasya vihārabhūmim saṃprekṣya saṃcintya ca rājaputrau paraṃ viṣādaṃ samupājagāma
6.39.1
ghoreṇa śarabandhena baddhau daśarathātmajau niśvasantau yathā nāgau śayānau rudhirokṣitau
6.39.2
sarve te vānaraśreṣṭhāḥ sasugrīvā mahābalāḥ parivārya mahātmānau tasthuḥ śokapariplutāḥ
6.39.3
etasminn antare rāmaḥ pratyabudhyata vīryavān sthiratvāt sattvayogāc ca śaraiḥ saṃdānito 'pi san
6.39.4
tato dṛṣṭvā sarudhiraṃ viṣaṇṇaṃ gāḍham arpitam bhrātaraṃ dīnavadanaṃ paryadevayad āturaḥ
6.39.5
kiṃ nu me sītayā kāryaṃ kiṃ kāryaṃ jīvitena vā śayānaṃ yo 'dya paśyāmi bhrātaraṃ yudhi nirjitam
6.39.6
śakyā sītā samā nārī prāptuṃ loke vicinvatā na lakṣmaṇasamo bhrātā sacivaḥ sāmparāyikaḥ
6.39.7
parityakṣyāmy ahaṃ prāṇān vānarāṇāṃ tu paśyatām yadi pañcatvam āpannaḥ sumitrānandavardhanaḥ
6.39.8
kiṃ nu vakṣyāmi kausalyāṃ mātaraṃ kiṃ nu kaikayīm katham ambāṃ sumitrāṃca putradarśanalālasām
6.39.9
vivatsāṃ vepamānāṃ ca krośantīṃ kurarīm iva katham āśvāsayiṣyāmi yadi yāsyāmi taṃ vinā
6.39.10
kathaṃ vakṣyāmi śatrughnaṃ bharataṃ ca yaśasvinam mayā saha vanaṃ yāto vinā tenāgataḥ punaḥ
6.39.11
upālambhaṃ na śakṣyāmi soḍhuṃ bata sumitrayā ihaiva dehaṃ tyakṣyāmi na hi jīvitum utsahe
6.39.12
dhiṅ māṃ duṣkṛtakarmāṇam anāryaṃ yatkṛte hy asau lakṣmaṇaḥ patitaḥ śete śaratalpe gatāsuvat
6.39.13
tvaṃ nityaṃ suviṣaṇṇaṃ mām āśvāsayasi lakṣmaṇa gatāsur nādya śaknoṣi mām ārtam abhibhāṣitum
6.39.14
yenādya bahavo yuddhe rākṣasā nihatāḥ kṣitau tasyām eva kṣitau vīraḥ sa śete nihataḥ paraiḥ
6.39.15
śayānaḥ śaratalpe 'smin svaśoṇitapariplutaḥ śarajālaiś cito bhāti bhāskaro 'stam iva vrajan
6.39.16
bāṇābhihatamarmatvān na śaknoty abhivīkṣitum rujā cābruvato hy asya dṛṣṭirāgeṇa sūcyate
6.39.17
yathaiva māṃ vanaṃ yāntam anuyāto mahādyutiḥ aham apy anuyāsyāmi tathaivainaṃ yamakṣayam
6.39.18
iṣṭabandhujano nityaṃ māṃ ca nityam anuvrataḥ imām adya gato 'vasthāṃ mamānāryasya durnayaiḥ
6.39.19
suruṣṭenāpi vīreṇa lakṣmaṇenā na saṃsmare paruṣaṃ vipriyaṃ vāpi śrāvitaṃ na kadā cana
6.39.20
visasarjaikavegena pañcabāṇaśatāni yaḥ iṣvastreṣv adhikas tasmāt kārtavīryāc ca lakṣmaṇaḥ
6.39.21
astrair astrāṇi yo hanyāc chakrasyāpi mahātmanaḥ so 'yam urvyāṃhataḥ śete mahārhaśayanocitaḥ
6.39.22
tac ca mithyā pralaptaṃ māṃ pradhakṣyati na saṃśayaḥ yan mayā na kṛto rājā rākṣasānāṃ vibhīṣaṇaḥ
6.39.23
asmin muhūrte sugrīva pratiyātum ito 'rhasi matvā hīnaṃ mayā rājan rākṣaso 'bhidraved balī
6.39.24
aṅgadaṃ tu puraskṛtya sasainyaḥ sasuhṛjjanaḥ sāgaraṃ tara sugrīva punas tenaiva setunā
6.39.25
kṛtaṃ hanumatā kāryaṃ yad anyair duṣkaraṃ raṇe ṛkṣarājena tuṣyāmi golāṅgūlādhipena ca
6.39.26
aṅgadena kṛtaṃ karma maindena dvividena ca yuddhaṃ kesariṇā saṃkhye ghoraṃ saṃpātinā kṛtam
6.39.27
gavayena gavākṣeṇa śarabheṇa gajena ca anyaiś ca haribhir yuddhaṃ madārthe tyaktajīvitaiḥ
6.39.28
na cātikramituṃ śakyaṃ daivaṃ sugrīva mānuṣaiḥ yat tu śakyaṃ vayasyena suhṛdā vā paraṃtapa kṛtaṃ sugrīva tat sarvaṃ bhavatādharmabhīruṇā
6.39.29
mitrakāryaṃ kṛtam idaṃ bhavadbhir vānararṣabhāḥ anujñātā mayā sarve yatheṣṭaṃ gantum arhatha
6.39.30
śuśruvus tasya te sarve vānarāḥ paridevitam vartayāṃ cakrur aśrūṇi netraiḥ kṛṣṇetarekṣaṇāḥ
6.39.31
tataḥ sarvāṇy anīkāni sthāpayitvā vibhīṣaṇaḥ ājagāma gadāpāṇis tvarito yatra rāghavaḥ
6.39.32
taṃ dṛṣṭvā tvaritaṃ yāntaṃ nīlāñjanacayopamam vānarā dudruvuḥ sarve manyamānās tu rāvaṇim
6.40.1
athovāca mahātejā harirājo mahābalaḥ kim iyaṃ vyathitā senā mūḍhavāteva naur jale
6.40.2
sugrīvasya vacaḥ śrutvā vāliputro 'ṅgado 'bravīt na tvaṃ paśyasi rāmaṃ ca lakṣmaṇaṃ ca mahābalam
6.40.3
śarajālācitau vīrāv ubhau daśarathātmajau śaratalpe mahātmānau śayānau rudhirokṣitau
6.40.4
athābravīd vānarendraḥ sugrīvaḥ putram aṅgadam nānimittam idaṃ manye bhavitavyaṃ bhayena tu
6.40.5
viṣaṇṇavadanā hy ete tyaktapraharaṇā diśaḥ prapalāyanti harayas trāsād utphullalocanāḥ
6.40.6
anyonyasya na lajjante na nirīkṣanti pṛṣṭhataḥ viprakarṣanti cānyonyaṃ patitaṃ laṅghayanti ca
6.40.7
etasminn antare vīro gadāpāṇir vibhīṣaṇaḥ sugrīvaṃ vardhayām āsa rāghavaṃ ca niraikṣata
6.40.8
vibhīṣaṇaṃ taṃ sugrīvo dṛṣṭvā vānarabhīṣaṇam ṛkṣarājaṃ samīpasthaṃ jāmbavantam uvāca ha
6.40.9
vibhīṣaṇo 'yaṃ saṃprāpto yaṃ dṛṣṭvā vānararṣabhāḥ vidravanti paritrastā rāvaṇātmajaśaṅkayā
6.40.10
śīghram etān suvitrastān bahudhā vipradhāvitān paryavasthāpayākhyāhi vibhīṣaṇam upasthitam
6.40.11
sugrīveṇaivam uktas tu jāmbavān ṛkṣapārthivaḥ vānarān sāntvayām āsa saṃnivartya prahāvataḥ
6.40.12
te nivṛttāḥ punaḥ sarve vānarās tyaktasaṃbhramāḥ ṛkṣarājavacaḥ śrutvā taṃ ca dṛṣṭvā vibhīṣaṇam
6.40.13
vibhīṣaṇas tu rāmasya dṛṣṭvā gātraṃ śaraiś citam lakṣmaṇasya ca dharmātmā babhūva vyathitendriyaḥ
6.40.14
jalaklinnena hastena tayor netre pramṛjya ca śokasaṃpīḍitamanā ruroda vilalāpa ca
6.40.15
imau tau sattvasaṃpannau vikrāntau priyasaṃyugau imām avasthāṃ gamitau rākasaiḥ kūṭayodhibhiḥ
6.40.16
bhrātuḥ putreṇa me tena duṣputreṇa durātmanā rākṣasyā jihmayā buddhyā chalitāv ṛjuvikramau
6.40.17
śarair imāv alaṃ viddhau rudhireṇa samukṣitau vasudhāyām ima suptau dṛśyete śalyakāv iva
6.40.18
yayor vīryam upāśritya pratiṣṭhā kāṅkṣitā mayā tāv ubhau dehanāśāya prasuptau puruṣarṣabhau
6.40.19
jīvann adya vipanno 'smi naṣṭarājyamanorathaḥ prāptapratijñaś ca ripuḥ sakāmo rāvaṇaḥ kṛtaḥ
6.40.20
evaṃ vilapamānaṃ taṃ pariṣvajya vibhīṣaṇam sugrīvaḥ sattvasaṃpanno harirājo 'bravīd idam
6.40.21
rājyaṃ prāpsyasi dharmajña laṅkāyāṃ nātra saṃśayaḥ rāvaṇaḥ saha putreṇa sa rājyaṃ neha lapsyate
6.40.22
śarasaṃpīḍitāv etāv ubhau rāghavalakṣmaṇau tyaktvā mohaṃ vadhiṣyete sagaṇaṃ rāvaṇaṃ raṇe
6.40.23
tam evaṃ sāntvayitvā tu samāśvāsya ca rākṣasaṃ suṣeṇaṃ śvaśuraṃ pārśve sugrīvas tam uvāca ha
6.40.24
saha śūrair harigaṇair labdhasaṃjñāv ariṃdamau gaccha tvaṃ bhrātarau gṛhya kiṣkindhāṃ rāmalakṣmaṇau
6.40.25
ahaṃ tu rāvaṇaṃ hatvā saputraṃ sahabāndhavam maithilīm ānayiṣyāmi śakro naṣṭām iva śriyam
6.40.26
śrutvaitad vānarendrasya suṣeṇo vākyam abravīt devāsuraṃ mahāyuddham anubhūtaṃ sudāruṇam
6.40.27
tadā sma dānavā devāñ śarasaṃsparśakovidāḥ nijaghnuḥ śastraviduṣaś chādayanto muhur muhuḥ
6.40.28
tān ārtān naṣṭasaṃjñāṃś ca parāsūṃś ca bṛhaspatiḥ vidhyābhir mantrayuktābhir oṣadhībhiś cikitsati
6.40.29
tāny auṣadhāny ānayituṃ kṣīrodaṃ yāntu sāgaram javena vānarāḥ śīghraṃ saṃpāti panasādayaḥ
6.40.30
harayas tu vijānanti pārvatī te mahauṣadhī saṃjīvakaraṇīṃ divyāṃ viśalyāṃ devanirmitām
6.40.31
candraś ca nāma droṇaś ca parvatau sāgarottame amṛtaṃ yatra mathitaṃ tatra te paramauṣadhī
6.40.32
te tatra nihite devaiḥ parvate paramauṣadhī ayaṃ vāyusuto rājan hanūmāṃs tatra gacchatu
6.40.33
etasminn antare vāyur meghāṃś cāpi savidyutaḥ paryasyan sāgare toyaṃ kampayann iva parvatān
6.40.34
mahatā pakṣavātena sarve dvīpamahādrumāḥ nipetur bhagnaviṭapāḥ samūlā lavaṇāmbhasi
6.40.35
abhavan pannagās trastā bhoginas tatravāsinaḥ śīghraṃ sarvāṇi yādāṃsi jagmuś ca lavaṇārṇavam
6.40.36
tato muhūrtad garuḍaṃ vainateyaṃ mahābalam vānarā dadṛśuḥ sarve jvalantam iva pāvakam
6.40.37
tam āgatam abhiprekṣya nāgās te vipradudruvuḥ yais tau satpuruṣau baddhau śarabhūtair mahābalau
6.40.38
tataḥ suparṇaḥ kākutsthau dṛṣṭvā pratyabhinandya ca vimamarśa ca pāṇibhyāṃ mukhe candrasamaprabhe
6.40.39
vainateyena saṃspṛṣṭās tayoḥ saṃruruhur vraṇāḥ suvarṇe ca tanū snigdhe tayor āśu babhūvatuḥ
6.40.40
tejo vīryaṃ balaṃ cauja utsāhaś ca mahāguṇāḥ pradarśanaṃ ca buddhiś ca smṛtiś ca dviguṇaṃ tayoḥ
6.40.41
tāv utthāpya mahāvīryau garuḍo vāsavopamau ubhau tau sasvaje hṛṣṭau rāmaś cainam uvāca ha
6.40.42
bhavatprasādād vyasanaṃ rāvaṇiprabhavaṃ mahat āvām iha vyatikrāntau śīghraṃ ca balinau kṛtau
6.40.43
yathā tātaṃ daśarathaṃ yathājaṃ ca pitāmaham tathā bhavantam āsādya hṛṣayaṃ me prasīdati
6.40.44
ko bhavān rūpasaṃpanno divyasraganulepanaḥ vasāno viraje vastre divyābharaṇabhūṣitaḥ
6.40.45
tam uvāca mahātejā vainateyo mahābalaḥ patatrirājaḥ prītātmā harṣaparyākulekṣaṇaḥ
6.40.46
ahaṃ sakhā te kākutstha priyaḥ prāṇo bahiścaraḥ garutmān iha saṃprāpto yuvayoḥ sāhyakāraṇāt
6.40.47
asurā vā mahāvīryā dānavā vā mahābalāḥ surāś cāpi sagandharvāḥ puraskṛtya śatakratum
6.40.48
nemaṃ mokṣayituṃ śaktāḥ śarabandhaṃ sudāruṇam māyā balād indrajitā nirmitaṃ krūrakarmaṇā
6.40.49
ete nāgāḥ kādraveyās tīkṣṇadaṃṣṭrāviṣolbaṇāḥ rakṣomāyā prabhāvena śarā bhūtvā tvadāśritāḥ
6.40.50
sabhāgyaś cāsi dharmajña rāma satyaparākrama lakṣmaṇena saha bhrātrā samare ripughātinā
6.40.51
imaṃ śrutvā tu vṛttāntaṃ tvaramāṇo 'ham āgataḥ sahasā yuvayoḥ snehāt sakhitvam anupālayan
6.40.52
mokṣitau ca mahāghorād asmāt sāyakabandhanāt apramādaś ca kartavyo yuvābhyāṃ nityam eva hi
6.40.53
prakṛtyā rākṣasāḥ sarve saṃgrāme kūṭayodhinaḥ śūrāṇāṃ śuddhabhāvānāṃ bhavatām ārjavaṃ balam
6.40.54
tan na viśvasitavyaṃ vo rākṣasānāṃ raṇājire etenaivopamānena nityajihmā hi rākṣasāḥ
6.40.55
evam uktvā tato rāmaṃ suparṇaḥ sumahābalaḥ pariṣvajya suhṛtsnigdham āpraṣṭum upacakrame
6.40.56
sakhe rāghava dharmajña ripūṇām api vatsala abhyanujñātum icchāmi gamiṣyāmi yathāgatam
6.40.57
bālavṛddhāvaśeṣāṃ tu laṅkāṃ kṛtvā śarormibhiḥ rāvaṇaṃ ca ripuṃ hatvā sītāṃ samupalapsyase
6.40.58
ity evam uktvā vacanaṃ suparṇaḥ śīghravikramaḥ rāmaṃ ca virujaṃ kṛtvā madhye teṣāṃ vanaukasām
6.40.59
pradakṣiṇaṃ tataḥ kṛtvā pariṣvajya ca vīryavān jagāmākāśam āviśya suparṇaḥ pavano yathā
6.40.60
virujau rāghavau dṛṣṭvā tato vānarayūthapāḥ siṃhanādāṃs tadā nedur lāṅgūlaṃ dudhuvuś ca te
6.40.61
tato bherīḥ samājaghnur mṛdaṅgāṃś ca vyanādayan dadhmuḥ śaṅkhān saṃprahṛṣṭāḥ kṣvelanty api yathāpuram
6.40.62
āsphoṭyāsphoṭya vikrāntā vānarā nagayodhinaḥ drumān utpāṭya vividhāṃs tasthuḥ śatasahasraśaḥ
6.40.63
visṛjanto mahānādāṃs trāsayanto niśācarān laṅkādvārāṇy upājagmur yoddhukāmāḥ plavaṃgamāḥ
6.40.64
tatas tu bhīmas tumulo ninādo babhūva śākhāmṛgayūthapānām kṣaye nidāghasya yathā ghanānāṃ nādaḥ subhīmo nadatāṃ niśīthe
6.41.1
teṣāṃ sutumulaṃ śabdaṃ vānarāṇāṃ tarasvinām nardatāṃ rākṣasaiḥ sārdhaṃ tadā śuśrāva rāvaṇaḥ
6.41.2
snigdhagambhīranirghoṣaṃ śrutvā sa ninadaṃ bhṛśam sacivānāṃ tatas teṣāṃ madhye vacanam abravīt
6.41.3
yathāsau saṃprahṛṣṭānāṃ vānarāṇāṃ samutthitaḥ bahūnāṃ sumahān nādo meghānām iva garjatām
6.41.4
vyaktaṃ sumahatī prītir eteṣāṃ nātra saṃśayaḥ tathā hi vipulair nādaiś cukṣubhe varuṇālayaḥ
6.41.5
tau tu baddhau śarais tīṣkṇair bhrātarau rāmalakṣmaṇau ayaṃ ca sumahān nādaḥ śaṅkāṃ janayatīva me
6.41.6
etat tu vacanaṃ coktvā mantriṇo rākṣaseśvaraḥ uvāca nairṛtāṃs tatra samīpaparivartinaḥ
6.41.7
jñāyatāṃ tūrṇam etaṣāṃ sarveṣāṃ vanacāriṇām śokakāle samutpanne harṣakāraṇam utthitam
6.41.8
tathoktās tena saṃbhrāntāḥ prākāram adhiruhya te dadṛśuḥ pālitāṃ senāṃ sugrīveṇa mahātmanā
6.41.9
tau ca muktau sughoreṇa śarabandhena rāghavau samutthitau mahābhāgau viṣeduḥ prekṣya rākṣasāḥ
6.41.10
saṃtrastahṛdayā sarve prākārād avaruhya te viṣaṇṇavadanāḥ sarve rākṣasendram upasthitāḥ
6.41.11
tad apriyaṃ dīnamukhā rāvaṇasya niśācarāḥ kṛtsnaṃ nivedayām āsur yathāvad vākyakovidāḥ
6.41.12
yau tāv indrajitā yuddhe bhrātarau rāmalakṣmaṇau nibaddhau śarabandhena niṣprakampabhujau kṛtau
6.41.13
vimuktau śarabandhena tau dṛśyete raṇājire pāśān iva gajau chittvā gajendrasamavikramau
6.41.14
tac chrutvā vacanaṃ teṣāṃ rākṣasendro mahābalaḥ cintāśokasamākrānto viṣaṇṇavadano 'bravīt
6.41.15
ghorair dattavarair baddhau śarair āśīviṣomapaiḥ amoghaiḥ sūryasaṃkāśaiḥ pramathyendrajitā yudhi
6.41.16
tam astrabandham āsādya yadi muktau ripū mama saṃśayastham idaṃ sarvam anupaśyāmy ahaṃ balam
6.41.17
niṣphalāḥ khalu saṃvṛttāḥ śarā vāsukitejasaḥ ādattaṃ yais tu saṃgrāme ripūṇāṃ mama jīvitam
6.41.18
evam uktvā tu saṃkruddho niśvasann urago yathā abravīd rakṣasāṃ madhye dhūmrākṣaṃ nāma rākasaṃ
6.41.19
balena mahatā yukto rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām tvaṃ vadhāyābhiniryāhi rāmasya saha vānaraiḥ
6.41.20
evam uktas tu dhūmrākṣo rākṣasendreṇa dhīmatā kṛtvā praṇāmaṃ saṃhṛṣṭo nirjagāma nṛpālayāt
6.41.21
abhiniṣkramya taddvāraṃ balādhyakṣam uvāca ha tvarayasva balaṃ tūrṇaṃ kiṃ cireṇa yuyutsataḥ
6.41.22
dhūmrākṣasya vacaḥ śrutvā balādhyakṣo balānugaḥ balam udyojayām āsa rāvaṇasyājñayā drutam
6.41.23
te baddhaghaṇṭā balino ghorarūpā niśācarāḥ vinardamānāḥ saṃhṛṣṭā dhūmrākṣaṃ paryavārayan
6.41.24
vividhāyudhahastāś ca śūlamudgarapāṇayaḥ gadābhiḥ paṭṭasair daṇḍair āyasair musalair bhṛśam
6.41.25
parighair bhiṇḍipālaiś ca bhallaiḥ prāsaiḥ paraśvadhaiḥ niryayū rākṣasā ghorā nardanto jaladā yathā
6.41.26
rathaiḥ kavacinas tv anye dhvajaiś ca samalaṃkṛtaiḥ suvarṇajālavihitaiḥ kharaiś ca vividhānanaiḥ
6.41.27
hayaiḥ paramaśīghraiś ca gajendraiś ca madotkaṭaiḥ niryayū rākṣasavyāghrā vyāghrā iva durāsadāḥ
6.41.28
vṛkasiṃhamukhair yuktaṃ kharaiḥ kanakabhūṣaṇaiḥ āruroha rathaṃ divyaṃ dhūmrākṣaḥ kharanisvanaḥ
6.41.29
sa niryāto mahāvīryo dhūmrākṣo rākṣasair vṛtaḥ prahasan paścimadvāraṃ hanūmān yatra yūthapaḥ
6.41.30
prayāntaṃ tu mahāghoraṃ rākṣasaṃ bhīmadarśanam antarikṣagatāḥ krūrāḥ śakunāḥ pratyavārayan
6.41.31
rathaśīrṣe mahābhīmo gṛdhraś ca nipapāta ha dhvajāgre grathitāś caiva nipetuḥ kuṇapāśanāḥ
6.41.32
rudhirārdro mahāñ śvetaḥ kabandhaḥ patito bhuvi visvaraṃ cotsṛjan nādaṃ dhūmrākṣasya samīpataḥ
6.41.33
vavarṣa rudhiraṃ devaḥ saṃcacāla ca medinī pratilomaṃ vavau vāyur nirghātasamanisvanaḥ timiraughāvṛtās tatra diśaś ca na cakāśire
6.41.34
sa tūtpātāṃs tato dṛṣṭvā rākṣasānāṃ bhayāvahān prādurbhūtān sughorāṃś ca dhūmrākṣo vyathito 'bhavat
6.41.35
tataḥ subhīmo bahubhir niśācarair vṛto 'bhiniṣkramya raṇotsuko balī dadarśa tāṃ rāghavabāhupālitāṃ samudrakalpāṃ bahuvānarīṃ camūm
6.42.1
dhūmrākṣaṃ prekṣya niryāntaṃ rākṣasaṃ bhīmanisvanam vinedur vānarāḥ sarve prahṛṣṭā yuddhakāṅkṣiṇaḥ
6.42.2
teṣāṃ tu tumulaṃ yuddhaṃ saṃjajñe harirakṣasām anyonyaṃ pādapair ghorair nighnataṃ śūlamudgaraiḥ
6.42.3
rākṣasair vānarā ghorā vinikṛttāḥ samantataḥ vānarai rākṣasāś cāpi drumair bhūmau samīkṛtāḥ
6.42.4
rākṣasāś cāpi saṃkruddhā vānarān niśitaiḥ śaraiḥ vivyadhur ghorasaṃkāśaiḥ kaṅkapatrair ajihmagaiḥ
6.42.5
te gadābhiś ca bhīmābhiḥ paṭṭasaiḥ kūṭamudgaraiḥ ghoraiś ca parighaiś citrais triśūlaiś cāpi saṃśitaiḥ
6.42.6
vidāryamāṇā rakṣobhir vānarās te mahābalāḥ amarṣāj janitoddharṣāś cakruḥ karmāṇy abhītavat
6.42.7
śaranirbhinnagātrās te śūlanirbhinnadehinaḥ jagṛhus te drumāṃs tatra śilāś ca hariyūthapāḥ
6.42.8
te bhīmavegā harayo nardamānās tatas tataḥ mamanthū rākṣasān bhīmān nāmāni ca babhāṣire
6.42.9
tad babhūvādbhutaṃ ghoraṃ yuddhaṃ vānararakṣasām śilābhir vividhābhiś ca bahuśākhaiś ca pādapaiḥ
6.42.10
rākṣasā mathitāḥ ke cid vānarair jitakāśibhiḥ vavarṣū rudhiraṃ ke cin mukhai rudhirabhojanāḥ
6.42.11
pārśveṣu dāritāḥ ke cit ke cid rāśīkṛtā drumaiḥ śilābhiś cūrṇitāḥ ke cit ke cid dantair vidāritāḥ
6.42.12
dhvajair vimathitair bhagnaiḥ kharaiś ca vinipātitaiḥ rathair vidhvaṃsitaiś cāpi patitai rajanīcaraiḥ
6.42.13
vānarair bhīmavikrāntair āplutyāplutya vegitaiḥ rākṣasāḥ karajais tīkṣṇair mukheṣu vinikartitāḥ
6.42.14
vivarṇavadanā bhūyo viprakīrṇaśiroruhāḥ mūḍhāḥ śoṇitagandhena nipetur dharaṇītale
6.42.15
naye tu paramakruddhā rākṣasā bhīmavikramāḥ talair evābhidhāvanti vajrasparśasamair harīn
6.42.16
vanarair āpatantas te vegitā vegavattaraiḥ muṣṭibhiś caraṇair dantaiḥ pādapaiś cāpapothitāḥ
6.42.17
sanyaṃ tu vidrutaṃ dṛṣṭvā dhūmrākṣo rākṣasarṣabhaḥ krodhena kadanaṃ cakre vānarāṇāṃ yuyutsatām
6.42.18
prāsaiḥ pramathitāḥ ke cid vānarāḥ śoṇitasravāḥ mudgarair āhatāḥ ke cit patitā dharaṇītale
6.42.19
parighair mathitaḥ ke cid bhiṇḍipālair vidāritāḥ paṭṭasair āhatāḥ ke cid vihvalanto gatāsavaḥ
6.42.20
ke cid vinihatā bhūmau rudhirārdrā vanaukasaḥ ke cid vidrāvitā naṣṭāḥ saṃkruddhai rākṣasair yudhi
6.42.21
vibhinnahṛdayāḥ ke cid ekapārśvena śāyitāḥ vidāritāstraśūlai ca ke cid āntrair vinisrutāḥ
6.42.22
tat subhīmaṃ mahad yuddhaṃ harirākasa saṃkulam prababhau śastrabahulaṃ śilāpādapasaṃkulam
6.42.23
dhanurjyātantrimadhuraṃ hikkātālasamanvitam mandrastanitasaṃgītaṃ yuddhagāndharvam ābabhau
6.42.24
dhūmrākṣas tu dhanuṣpāṇir vānarān raṇamūrdhani hasan vidrāvayām āsa diśas tāñ śaravṛṣṭibhiḥ
6.42.25
dhūmrākṣeṇārditaṃ sainyaṃ vyathitaṃ dṛśya mārutiḥ abhyavartata saṃkruddhaḥ pragṛhya vipulāṃ śilām
6.42.26
krodhād dviguṇatāmrākṣaḥ pitṛtulyaparākramaḥ śilāṃ tāṃ pātayām āsa dhūmrākṣasya rathaṃ prati
6.42.27
āpatantīṃ śilāṃ dṛṣṭvā gadām udyamya saṃbhramāt rathād āplutya vegena vasudhāyāṃ vyatiṣṭhata
6.42.28
sā pramathya rathaṃ tasya nipapāta śilābhuvi sacakrakūbaraṃ sāśvaṃ sadhvajaṃ saśarāsanam
6.42.29
sa bhaṅktvā tu rathaṃ tasya hanūmān mārutātmajaḥ rakṣasāṃ kadanaṃ cakre saskandhaviṭapair drumaiḥ
6.42.30
vibhinnaśiraso bhūtvā rākṣasāḥ śoṇitokṣitāḥ drumair pramathitāś cānye nipetur dharaṇītale
6.42.31
vidrāvya rākṣasaṃ sainyaṃ hanūmān mārutātmajaḥ gireḥ śikharam ādāya dhūmrākṣam abhidudruve
6.42.32
tam āpatantaṃ dhūmrākṣo gadām udyamya vīryavān vinardamānaḥ sahasā hanūmantam abhidravat
6.42.33
tataḥ kruddhas tu vegena gadāṃ tāṃ bahukaṇṭakām pātayām āsa dhūmrākṣo mastake tu hanūmataḥ
6.42.34
tāḍitaḥ sa tayā tatra gadayā bhīmarūpayā sa kapir mārutabalas taṃ prahāram acintayan dhūmrākṣasya śiro madhye giriśṛṅgam apātayat
6.42.35
sa vihvalitasarvāṅgo giriśṛṅgeṇa tāḍitaḥ papāta sahasā bhūmau vikīrṇa iva parvataḥ
6.42.36
dhūmrākṣaṃ nihataṃ dṛṣṭvā hataśeṣā niśācarāḥ trastāḥ praviviśur laṅkāṃ vadhyamānāḥ plavaṃgamaiḥ
6.42.37
sa tu pavanasuto nihatya śatruṃ kṣatajavahāḥ saritaś ca saṃvikīrya ripuvadhajanitaśramo mahātmā mudam agamat kapibhiś ca pūjyamānaḥ
6.43.1
dhūmrākṣaṃ nihataṃ śrutvā rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ balādhyakṣam uvācedaṃ kṛtāñjalim upasthitam
6.43.2
śīghraṃ niryāntu durdharṣā rākṣasā bhīmavikramāḥ akampanaṃ puraskṛtya sarvaśastraprakovidam
6.43.3
tato nānāpraharaṇā bhīmākṣā bhīmadarśanāḥ niṣpetū rākṣasā mukhyā balādhyakṣapracoditāḥ
6.43.4
ratham āsthāya vipulaṃ taptakāñcanakuṇḍalaḥ rākasaiḥ saṃvṛto ghorais tadā niryāty akampanaḥ
6.43.5
na hi kampayituṃ śakyaḥ surair api mahāmṛdhe akampanas tatas teṣām āditya iva tejasā
6.43.6
tasya nidhāvamānasya saṃrabdhasya yuyutsayā akasmād dainyaṃ āgacchad dhayānāṃ rathavāhinām
6.43.7
vyasphuran nayanaṃ cāsya savyaṃ yuddhābhinandinaḥ vivarṇo mukhavarṇaś ca gadgadaś cābhavat svaraḥ
6.43.8
abhavat sudine cāpi durdine rūkṣamārutam ūcuḥ khagā mṛgāḥ sarve vācaḥ krūrā bhayāvahāḥ
6.43.9
sa siṃhopacitaskandhaḥ śārdūlasamavikramaḥ tān utpātān acintyaiva nirjagāma raṇājiram
6.43.10
tadā nirgacchatas tasya rakṣasaḥ saha rākṣasaiḥ babhūva sumahān nādaḥ kṣobhayann iva sāgaram
6.43.11
tena śabdena vitrastā vānarāṇāṃ mahācamūḥ drumaśailapraharaṇā yoddhuṃ samavatiṣṭhata
6.43.12
teṣāṃ yuddhaṃ mahāraudraṃ saṃjajñe kapirakṣasām rāmarāvaṇayor arthe samabhityaktajīvinām
6.43.13
sarve hy atibalāḥ śūrāḥ sarve parvatasaṃnibhāḥ harayo rākṣasāś caiva parasparajighaṃsavaḥ
6.43.14
teṣāṃ vinardātāṃ śabdaḥ saṃyuge 'titarasvinām śuśruve sumahān krodhād anyonyam abhigarjatām
6.43.15
rajaś cāruṇavarṇābhaṃ subhīmam abhavad bhṛśam uddhūtaṃ harirakṣobhiḥ saṃrurodha diśo daśa
6.43.16
anyonyaṃ rajasā tena kauśeyoddhūtapāṇḍunā saṃvṛtāni ca bhūtāni dadṛśur na raṇājire
6.43.17
na dhvajo na patākāvā varma vā turago 'pi vā āyudhaṃ syandanaṃ vāpi dadṛśe tena reṇunā
6.43.18
śabdaś ca sumahāṃs teṣāṃ nardatām abhidhāvatām śrūyate tumule yuddhe na rūpāṇi cakāśire
6.43.19
harīn eva susaṃkruddhā harayo jaghnur āhave rākṣasāś cāpi rakṣāṃsi nijaghnus timire tadā
6.43.20
parāṃś caiva vinighnantaḥ svāṃś ca vānararākṣasāḥ rudhirārdraṃ tadā cakrur mahīṃ paṅkānulepanām
6.43.21
tatas tu rudhiraugheṇa siktaṃ vyapagataṃ rajaḥ śarīraśavasaṃkīrṇā babhūva ca vasuṃdharā
6.43.22
drumaśaktiśilāprāsair gadāparighatomaraiḥ harayo rākṣasās tūrṇaṃ jaghnur anyonyam ojasā
6.43.23
bāhubhiḥ parighākārair yudhyantaḥ parvatopamāḥ harayo bhīmakarmāṇo rākṣasāñ jaghnur āhave
6.43.24
rākṣasāś cāpi saṃkruddhāḥ prāsatomarapāṇayaḥ kapīn nijaghnire tatra śastraiḥ paramadāruṇaiḥ
6.43.25
harayas tv api rakṣāṃsi mahādrumamahāśmabhiḥ vidārayanty abhikramya śastrāṇy ācchidya vīryataḥ
6.43.26
etasminn antare vīrā harayaḥ kumudo nalaḥ maindaś ca paramakruddhaś cakrur vegam anuttamam
6.43.27
te tu vṛkṣair mahāvegā rākṣasānāṃ camūmukhe kadanaṃ sumaha cakrur līlayā hariyūthapāḥ
6.44.1
tad dṛṣṭvā sumahat karma kṛtaṃ vānarasattamaiḥ krodham āhārayām āsa yudhi tīvram akampanaḥ
6.44.2
krodhamūrchitarūpas tu dhnuvan paramakārmukam dṛṣṭvā tu karma śatrūṇāṃ sārathiṃ vākyam abravīt
6.44.3
tatraiva tāvat tvaritaṃ rathaṃ prāpaya sārathe ete 'tra bahavo ghnanti subahūn rākṣasān raṇe
6.44.4
ete 'tra balavanto hi bhīmakāyāś ca vānarāḥ drumaśailapraharaṇās tiṣṭhanti pramukhe mama
6.44.5
etān nihantum icchāmi samaraślāghino hy aham etaiḥ pramathitaṃ sarvaṃ dṛśyate rākṣasaṃ balam
6.44.6
tataḥ prajavitāśvena rathena rathināṃ varaḥ harīn abhyahanat krodhāc charajālair akampanaḥ
6.44.7
na sthātuṃ vānarāḥ śekuḥ kiṃ punar yoddhum āhave akampanaśarair bhagnāḥ sarva eva pradudruvuḥ
6.44.8
tān mṛtyuvaśam āpannān akampanavaśaṃ gatān samīkṣya hanumāñ jñātīn upatasthe mahābalaḥ
6.44.9
taṃ mahāplavagaṃ dṛṣṭvā sarve plavagayūthapāḥ sametya samare vīrāḥ sahitāḥ paryavārayan
6.44.10
vyavasthitaṃ hanūmantaṃ te dṛṣṭvā hariyūthapāḥ babhūvur balavanto hi balavantam upāśritāḥ
6.44.11
akampanas tu śailābhaṃ hanūmantam avasthitam mahendra iva dhārābhiḥ śarair abhivavarṣa ha
6.44.12
acintayitvā bāṇaughāñ śarīre patitāñ śitān akampanavadhārthāya mano dadhre mahābalaḥ
6.44.13
sa prahasya mahātejā hanūmān mārutātmajaḥ abhidudrāva tad rakṣaḥ kampayann iva medinīm
6.44.14
tasyābhinardamānasya dīpyamānasya tejasā babhūva rūpaṃ durdharṣaṃ dīptasyeva vibhāvasoḥ
6.44.15
ātmānaṃ tv apraharaṇaṃ jñātvā krodhasamanvitaḥ śailam utpāṭayām āsa vegena haripuṃgavaḥ
6.44.16
taṃ gṛhītvā mahāśailaṃ pāṇinaikena mārutiḥ vinadya sumahānādaṃ bhrāmayām āsa vīryavān
6.44.17
tatas tam abhidudrāva rākṣasendram akampanam yathā hi namuciṃ saṃkhye vajreṇeva puraṃdaraḥ
6.44.18
akampanas tu tad dṛṣṭvā giriśṛṅgaṃ samudyatam dūrād eva mahābāṇair ardhacandrair vyadārayat
6.44.19
tat parvatāgram ākāśe rakṣobāṇavidāritam vikīrṇaṃ patitaṃ dṛṣṭvā hanūmān krodhamūrchitaḥ
6.44.20
so 'śvakarṇaṃ samāsādya roṣadarpānvito hariḥ tūrṇam utpāṭayām āsa mahāgirim ivocchritam
6.44.21
taṃ gṛhītvā mahāskandhaṃ so 'śvakarṇaṃ mahādyutiḥ prahasya parayā prītyā bhrāmayām āsa saṃyuge
6.44.22
pradhāvann uruvegena prabhañjaṃs tarasā drumān hanūmān paramakruddhaś caraṇair dārayat kṣitim
6.44.23
gajāṃś ca sagajārohān sarathān rathinas tathā jaghāna hanumān dhīmān rākṣasāṃś ca padātikān
6.44.24
tam antakam iva kruddhaṃ samare prāṇahāriṇam hanūmantam abhiprekṣya rākṣasā vipradudruvuḥ
6.44.25
tam āpatantaṃ saṃkruddhaṃ rākṣasānāṃ bhayāvaham dadarśākampano vīraś cukrodha ca nanāda ca
6.44.26
sa caturdaśabhir bāṇaiḥ śitair dehavidāraṇaiḥ nirbibheda hanūmantaṃ mahāvīryam akampanaḥ
6.44.27
sa tathā pratividdhas tu bahvībhiḥ śaravṛṣṭibhiḥ hanūmān dadṛśe vīraḥ prarūḍha iva sānumān
6.44.28
tato 'nyaṃ vṛkṣam utpāṭya kṛtvā vegam anuttamam śirasy abhijaghānāśu rākṣasendram akampanam
6.44.29
sa vṛkṣeṇa hatas tena sakrodhena mahātmanā rākṣaso vānarendreṇa papāta sa mamāra ca
6.44.30
taṃ dṛṣṭvā nihataṃ bhūmau rākṣasendram akampanam vyathitā rākṣasāḥ sarve kṣitikampa iva drumāḥ
6.44.31
tyaktapraharaṇāḥ sarve rākṣasās te parājitāḥ laṅkām abhiyayus trastā vānarais tair abhidrutāḥ
6.44.32
te muktakeśāḥ saṃbhrāntā bhagnamānāḥ parājitāḥ sravacchramajalair aṅgaiḥ śvasanto vipradudruvuḥ
6.44.33
anyonyaṃ pramamantus te viviśur nagaraṃ bhayāt pṛṣṭhatas te susaṃmūḍhāḥ prekṣamāṇā muhur muhuḥ
6.44.34
teṣu laṅkāṃ praviṣṭeṣu rākṣaseṣu mahābalāḥ sametya harayaḥ sarve hanūmantam apūjayan
6.44.35
so 'pi prahṛṣṭas tān sarvān harīn saṃpratyapūjayat hanūmān sattvasaṃpanno yathārham anukūlataḥ
6.44.36
vineduś ca yathā prāṇaṃ harayo jitakāśinaḥ cakarṣuś ca punas tatra saprāṇān eva rākṣasān
6.44.37
sa vīraśobhām abhajan mahākapiḥ sametya rakṣāṃsi nihatya mārutiḥ mahāsuraṃ bhīmam amitranāśanaṃ yathaiva viṣṇur balinaṃ camūmukhe
6.44.38
apūjayan devagaṇās tadā kapiṃ svayaṃ ca rāmo 'tibalaś ca lakṣmaṇaḥ tathaiva sugrīvamukhāḥ plavaṃgamā vibhīṣaṇaś caiva mahābalas tadā
6.45.1
akampanavadhaṃ śrutvā kruddho vai rākṣaseśvaraḥ kiṃ cid dīnamukhaś cāpi sacivāṃs tān udaikṣata
6.45.2
sa tu dhyātvā muhūrtaṃ tu mantribhiḥ saṃvicārya ca purīṃ pariyayau laṅkāṃ sarvān gulmān avekṣitum
6.45.3
tāṃ rākṣasagaṇair guptāṃ gulmair bahubhir āvṛtām dadarśa nagarīṃ laṅkāṃ patākādhvajamālinīm
6.45.4
ruddhāṃ tu nagarīṃ dṛṣṭvā rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ uvācāmarṣitaḥ kāle prahastaṃ yuddhakovidam
6.45.5
purasyopaniviṣṭasya sahasā pīḍitasya ca nānyaṃ yuddhāt prapaśyāmi mokṣaṃ yuddhaviśārada
6.45.6
ahaṃ vā kumbhakarṇo vā tvaṃ vā senāpatir mama indrajid vā nikumbho vā vaheyur bhāram īdṛśam
6.45.7
sa tvaṃ balam itaḥ śīghram ādāya parigṛhya ca vijayāyābhiniryāhi yatra sarve vanaukasaḥ
6.45.8
niryāṇād eva te nūnaṃ capalā harivāhinī nardatāṃ rākṣasendrāṇāṃ śrutvā nādaṃ draviṣyati
6.45.9
capalā hy avinītāś ca calacittāś ca vānarāḥ na sahiṣyanti te nādaṃ siṃhanādam iva dvipāḥ
6.45.10
vidrute ca bale tasmin rāmaḥ saumitriṇā saha avaśaste nirālambaḥ prahastavaśam eṣyati
6.45.11
āpatsaṃśayitā śreyo nātra niḥsaṃśayīkṛtā pratilomānulomaṃ vā yad vā no manyase hitam
6.45.12
rāvaṇenaivam uktas tu prahasto vāhinīpatiḥ rākṣasendram uvācedam asurendram ivośanā
6.45.13
rājan mantritapūrvaṃ naḥ kuśalaiḥ saha mantribhiḥ vivādaś cāpi no vṛttaḥ samavekṣya parasparam
6.45.14
pradānena tu sītāyāḥ śreyo vyavasitaṃ mayā apradāne punar yuddhaṃ dṛṣṭam etat tathaiva naḥ
6.45.15
so 'haṃ dānaiś ca mānaiś ca satataṃ pūjitas tvayā sāntvaiś ca vividhaiḥ kāle kiṃ na kuryāṃ priyaṃ tava
6.45.16
na hi me jīvitaṃ rakṣyaṃ putradāradhanāni vā tvaṃ paśya māṃ juhūṣantaṃ tvadarthe jīvitaṃ yudhi
6.45.17
evam uktvā tu bhartāraṃ rāvaṇaṃ vāhinīpatiḥ samānayata me śīghraṃ rākṣasānāṃ mahad balam
6.45.18
madbāṇāśanivegena hatānāṃ tu raṇājire adya tṛpyantu māṃsena pakṣiṇaḥ kānanaukasām
6.45.19
ity uktās te prahastena balādhyakṣāḥ kṛtatvarāḥ balam udyojayām āsus tasmin rākṣasamandire
6.45.20
sā babhūva muhūrtena tigmanānāvidhāyudhaiḥ laṅkā rākṣasavīrais tair gajair iva samākulā
6.45.21
hutāśanaṃ tarpayatāṃ brāhmaṇāṃś ca namasyatām ājyagandhaprativahaḥ surabhir māruto vavau
6.45.22
srajaś ca vividhākārā jagṛhus tv abhimantritāḥ saṃgrāmasajjāḥ saṃhṛṣṭā dhārayan rākṣasās tadā
6.45.23
sadhanuṣkāḥ kavacino vegād āplutya rākṣasāḥ rāvaṇaṃ prekṣya rājānaṃ prahastaṃ paryavārayan
6.45.24
athāmantrya ca rājānaṃ bherīm āhatya bhairavām āruroha rathaṃ divyaṃ prahastaḥ sajjakalpitam
6.45.25
hayair mahājavair yuktaṃ samyak sūtasusaṃyutam mahājaladanirghoṣaṃ sākṣāc candrārkabhāsvaram
6.45.26
uragadhvajadurdharṣaṃ suvarūthaṃ svapaskaram suvarṇajālasaṃyuktaṃ prahasantam iva śriyā
6.45.27
tatas taṃ ratham āsthāya rāvaṇārpitaśāsanaḥ laṅkāyā niryayau tūrṇaṃ balena mahatā vṛtaḥ
6.45.28
tato duṃdubhinirghoṣaḥ parjanyaninadopamaḥ śuśruve śaṅkhaśabdaś ca prayāte vāhinīpatau
6.45.29
ninadantaḥ svarān ghorān rākṣasā jagmur agrataḥ bhīmarūpā mahākāyāḥ prahastasya puraḥsarāḥ
6.45.30
vyūḍhenaiva sughoreṇa pūrvadvārāt sa niryayau gajayūthanikāśena balena mahatā vṛtaḥ
6.45.31
sāgarapratimaughena vṛtas tena balena saḥ prahasto niryayau tūrṇaṃ kruddhaḥ kālāntakopamaḥ
6.45.32
tasya niryāṇa ghoṣeṇa rākṣasānāṃ ca nardatām laṅkāyāṃ sarvabhūtāni vinedur vikṛtaiḥ svaraiḥ
6.45.33
vyabhram ākāśam āviśya māṃsaśoṇitabhojanāḥ maṇḍalāny apasavyāni khagāś cakrū rathaṃ prati
6.45.34
vamantyaḥ pāvakajvālāḥ śivā ghorā vavāśire
6.45.35
antarikṣāt papātolkā vāyuś ca paruṣo vavau anyonyam abhisaṃrabdhā grahāś ca na cakāśire
6.45.36
vavarṣū rudhiraṃ cāsya siṣicuś ca puraḥsarān ketumūrdhani gṛdhro 'sya vilīno dakṣiṇāmukhaḥ
6.45.37
sārather bahuśaś cāsya saṃgrāmam avagāhataḥ pratodo nyapatad dhastāt sūtasya hayasādinaḥ
6.45.38
niryāṇa śrīś ca yāsyāsīd bhāsvarā ca sudurlabhā sā nanāśa muhūrtena same ca skhalitā hayāḥ
6.45.39
prahastaṃ tv abhiniryāntaṃ prakhyāta balapauruṣam yudhi nānāpraharaṇā kapisenābhyavartata
6.45.40
atha ghoṣaḥ sutumulo harīṇāṃ samajāyata vṛkṣān ārujatāṃ caiva gurvīś cāgṛhṇatāṃ śilāḥ
6.45.41
ubhe pramudite sainye rakṣogaṇavanaukasām vegitānāṃ samarthānām anyonyavadhakāṅkṣiṇām parasparaṃ cāhvayatāṃ ninādaḥ śrūyate mahān
6.45.42
tataḥ prahastaḥ kapirājavāhinīm abhipratasthe vijayāya durmatiḥ vivṛddhavegāṃ ca viveśa tāṃ camūṃ yathā mumūrṣuḥ śalabho vibhāvasum
6.46.1
tataḥ prahastaṃ niryāntaṃ bhīmaṃ bhīmaparākramam garjantaṃ sumahākāyaṃ rākṣasair abhisaṃvṛtam
6.46.2
dadarśa mahatī senā vānarāṇāṃ balīyasām atisaṃjātaroṣāṇāṃ prahastam abhigarjatām
6.46.3
khaḍgaśaktyaṣṭibāṇāś ca śūlāni musalāni ca gadāś ca parighāḥ prāsā vividhāś ca paraśvadhāḥ
6.46.4
dhanūṃṣi ca vicitrāṇi rākṣasānāṃ jayaiṣiṇām pragṛhītāny aśobhanta vānarān abhidhāvatām
6.46.5
jagṛhuḥ pādapāṃś cāpi puṣpitān vānararṣabhāḥ śilāś ca vipulā dīrghā yoddhukāmāḥ plavaṃgamāḥ
6.46.6
teṣām anyonyam āsādya saṃgrāmaḥ sumahān abhūt bahūnām aśmavṛṣṭiṃ ca śaravṛṣṭiṃ ca varṣatām
6.46.7
bahavo rākṣasā yuddhe bahūn vānarayūthapān vānarā rākṣasāṃś cāpi nijaghnur bahavo bahūn
6.46.8
śūlaiḥ pramathitāḥ ke cit ke cit tu paramāyudhaiḥ parighair āhatāḥ ke cit ke cic chinnāḥ paraśvadhaiḥ
6.46.9
nirucchvāsāḥ punaḥ ke cit patitā dharaṇītale vibhinnahṛdayāḥ ke cid iṣusaṃtānasaṃditāḥ
6.46.10
ke cid dvidhākṛtāḥ khaḍgaiḥ sphurantaḥ patitā bhuvi vānarā rākṣasaiḥ śūlaiḥ pārśvataś ca vidāritāḥ
6.46.11
vānaraiś cāpi saṃkruddhai rākṣasaughāḥ samantataḥ pādapair giriśṛṅgaiś ca saṃpiṣṭā vasudhātale
6.46.12
vajrasparśatalair hastair muṣṭibhiś ca hatā bhṛśam vemuḥ śoṇitam āsyebhyo viśīrṇadaśanekṣaṇaḥ
6.46.13
ārtasvaraṃ ca svanatāṃ siṃhanādaṃ ca nardatām babhūva tumulaḥ śabdo harīṇāṃ rakṣasāṃ yudhi
6.46.14
vānarā rākṣasāḥ kruddhā vīramārgam anuvratāḥ vivṛttanayanāḥ krūrāś cakruḥ karmāṇy abhītavat
6.46.15
narāntakaḥ kumbhahanur mahānādaḥ samunnataḥ ete prahastasacivāḥ sarve jaghnur vanaukasaḥ
6.46.16
teṣām āpatatāṃ śīghraṃ nighnatāṃ cāpi vānarān dvivido giriśṛṅgeṇa jaghānaikaṃ narāntakam
6.46.17
durmukhaḥ punar utpāṭya kapiḥ sa vipuladrumam rākṣasaṃ kṣiprahastas tu samunnatam apothayat
6.46.18
jāmbavāṃs tu susaṃkruddhaḥ pragṛhya mahatīṃ śilām pātayām āsa tejasvī mahānādasya vakṣasi
6.46.19
atha kumbhahanus tatra tāreṇāsādya vīryavān vṛkṣeṇābhihato mūrdhni prāṇāṃs tatyāja rākṣasaḥ
6.46.20
amṛṣyamāṇas tat karma prahasto ratham āsthitaḥ cakāra kadanaṃ ghoraṃ dhanuṣpāṇir vanaukasām
6.46.21
āvarta iva saṃjajñe ubhayoḥ senayos tadā kṣubhitasyāprameyasya sāgarasyeva nisvanaḥ
6.46.22
mahatā hi śaraugheṇa prahasto yuddhakovidaḥ ardayām āsa saṃkruddho vānarān paramāhave
6.46.23
vānarāṇāṃ śarīrais tu rākṣasānāṃ ca medinī babhūva nicitā ghorā patitair iva parvataiḥ
6.46.24
sā mahīrudhiraugheṇa pracchannā saṃprakāśate saṃchannā mādhave māsi palāśair iva puṣpitaiḥ
6.46.25
hatavīraughavaprāṃ tu bhagnāyudhamahādrumām śoṇitaughamahātoyāṃ yamasāgaragāminīm
6.46.26
yakṛtplīhamahāpaṅkāṃ vinikīrṇāntraśaivalām bhinnakāyaśiromīnām aṅgāvayavaśāḍvalām
6.46.27
gṛdhrahaṃsagaṇākīrṇāṃ kaṅkasārasasevitām medhaḥphenasamākīrṇām ārtastanitanisvanām
6.46.28
tāṃ kāpuruṣadustārāṃ yuddhabhūmimayīṃ nadīm nadīm iva ghanāpāye haṃsasārasasevitām
6.46.29
rākṣasāḥ kapimukhyāś ca terus tāṃ dustarāṃ nadīm yathā padmarajodhvastāṃ nalinīṃ gajayūthapāḥ
6.46.30
tataḥ sṛjantaṃ bāṇaughān prahastaṃ syandane sthitam dadarśa tarasā nīlo vinighnantaṃ plavaṃgamān
6.46.31
sa taṃ paramadurdharṣam āpatantaṃ mahākapiḥ prahastaṃ tāḍayām āsa vṛkṣam utpāṭya vīryavān
6.46.32
sa tenābhihataḥ kruddho nadan rākṣasapuṃgavaḥ vavarṣa śaravarṣāṇi plavagānāṃ camūpatau
6.46.33
apārayan vārayituṃ pratyagṛhṇān nimīlitaḥ yathaiva govṛṣo varṣaṃ śāradaṃ śīghram āgatam
6.46.34
evam eva prahastasya śaravarṣaṃ durāsadam nimīlitākṣaḥ sahasā nīlaḥ sehe sudāruṇam
6.46.35
roṣitaḥ śaravarṣeṇa sālena mahatā mahān prajaghāna hayān nīlaḥ prahastasya manojavān
6.46.36
vidhanus tu kṛtas tena prahasto vāhinīpatiḥ pragṛhya musalaṃ ghoraṃ syandanād avapupluve
6.46.37
tāv ubhau vāhinīmukhyau jātaroṣau tarasvinau sthitau kṣatajadigdhāṅgau prabhinnāv iva kuñjarau
6.46.38
ullikhantau sutīkṣṇābhir daṃṣṭrābhiḥ itaretaram siṃhaśārdūlasadṛśau siṃhaśārdūlaceṣṭitau
6.46.39
vikrāntavijayau vīrau samareṣv anivartinau kāṅkṣamāṇau yaśaḥ prāptuṃ vṛtravāsavayoḥ samau
6.46.40
ājaghāna tadā nīlaṃ lalāṭe musalena saḥ prahastaḥ paramāyastas tasya susrāva śoṇitam
6.46.41
tataḥ śoṇitadigdhāṅgaḥ pragṛhya sumahātarum prahastasyorasi kruddho visasarja mahākapiḥ
6.46.42
tam acintyaprahāraṃ sa pragṛhya musalaṃ mahat abhidudrāva balinaṃ balī nīlaṃ plavaṃgamam
6.46.43
tam ugravegaṃ saṃrabdham āpatantaṃ mahākapiḥ tataḥ saṃprekṣya jagrāha mahāvego mahāśilām
6.46.44
tasya yuddhābhikāmasya mṛdhe musalayodhinaḥ prahastasya śilāṃ nīlo mūrdhni tūrṇam apātayat
6.46.45
sā tena kapimukhyena vimuktā mahatī śilā bibheda bahudhā ghorā prahastasya śiras tadā
6.46.46
sa gatāsur gataśrīko gatasattvo gatendriyaḥ papāta sahasā bhūmau chinnamūla iva drumaḥ
6.46.47
vibhinnaśirasas tasya bahu susrāvaśoṇitam śarīrād api susrāva gireḥ prasravaṇaṃ yathā
6.46.48
hate prahaste nīlena tad akampyaṃ mahad balam rakṣasām aprahṛṣṭānāṃ laṅkām abhijagāma ha
6.46.49
na śekuḥ samavasthātuṃ nihate vāhinīpatau setubandhaṃ samāsādya viśīrṇaṃ salilaṃ yathā
6.46.50
hate tasmiṃś camūmukhye rākṣasas te nirudyamāḥ rakṣaḥpatigṛhaṃ gatvā dhyānamūkatvam āgatāḥ
6.46.51
tatas tu nīlo vijayī mahābalaḥ praśasyamānaḥ svakṛtena karmaṇā sametya rāmeṇa salakṣmaṇena prahṛṣṭarūpas tu babhūva yūthapaḥ
6.47.1
tasmin hate rākṣasasainyapāle plavaṃgamānām ṛṣabheṇa yuddhe bhīmāyudhaṃ sāgaratulyavegaṃ pradudruve rākṣasarājasainyam
6.47.2
gatvā tu rakṣo'dhipateḥ śaśaṃsuḥ senāpatiṃ pāvakasūnuśastam tac cāpi teṣāṃ vacanaṃ niśamya rakṣo'dhipaḥ krodhavaśaṃ jagāma
6.47.3
saṃkhye prahastaṃ nihataṃ niśamya śokārditaḥ krodhaparītacetāḥ uvāca tān nairṛtayodhamukhyān indro yathā cāmarayodhamukhyān
6.47.4
nāvajñā ripave kāryā yair indrabalasūdanaḥ sūditaḥ sainyapālo me sānuyātraḥ sakuñjaraḥ
6.47.5
so 'haṃ ripuvināśāya vijayāyāvicārayan svayam eva gamiṣyāmi raṇaśīrṣaṃ tad adbhutam
6.47.6
adya tad vānarānīkaṃ rāmaṃ ca sahalakṣmaṇam nirdahiṣyāmi bāṇaughair vanaṃ dīptair ivāgnibhiḥ
6.47.7
sa evam uktvā jvalanaprakāśaṃ rathaṃ turaṃgottamarājiyuktam prakāśamānaṃ vapuṣā jvalantaṃ samārurohāmararājaśatruḥ
6.47.8
sa śaṅkhabherīpaṭaha praṇādair āsphoṭitakṣveḍitasiṃhanādaiḥ puṇyaiḥ stavaiś cāpy abhipūjyamānas tadā yayau rākṣasarājamukhyaḥ
6.47.9
sa śailajīmūtanikāśa rūpair māṃsāśanaiḥ pāvakadīptanetraiḥ babhau vṛto rākṣasarājamukhyair bhūtair vṛto rudra ivāmareśaḥ
6.47.10
tato nagaryāḥ sahasā mahaujā niṣkramya tad vānarasainyam ugram mahārṇavābhrastanitaṃ dadarśa samudyataṃ pādapaśailahastam
6.47.11
tad rākṣasānīkam atipracaṇḍam ālokya rāmo bhujagendrabāhuḥ vibhīṣaṇaṃ śastrabhṛtāṃ variṣṭham uvāca senānugataḥ pṛthuśrīḥ
6.47.12
nānāpatākādhvajaśastrajuṣṭaṃ prāsāsiśūlāyudhacakrajuṣṭam sainyaṃ nagendropamanāgajuṣṭaṃ kasyedam akṣobhyam abhīrujuṣṭam
6.47.13
tatas tu rāmasya niśamya vākyaṃ vibhīṣaṇaḥ śakrasamānavīryaḥ śaśaṃsa rāmasya balapravekaṃ mahātmanāṃ rākṣasapuṃgavānām
6.47.14
yo 'sau gajaskandhagato mahātmā navoditārkopamatāmravaktraḥ prakampayan nāgaśiro 'bhyupaiti hy akampanaṃ tv enam avehi rājan
6.47.15
yo 'sau rathastho mṛgarājaketur dhūnvan dhanuḥ śakradhanuḥprakāśam karīva bhāty ugravivṛttadaṃṣṭraḥ sa indrajin nāma varapradhānaḥ
6.47.16
yaś caiṣa vindhyāstamahendrakalpo dhanvī rathastho 'tiratho 'tivīryaḥ visphārayaṃś cāpam atulyamānaṃ nāmnātikāyo 'tivivṛddhakāyaḥ
6.47.17
yo 'sau navārkoditatāmracakṣur āruhya ghaṇṭāninadapraṇādam gajaṃ kharaṃ garjati vai mahātmā mahodaro nāma sa eṣa vīraḥ
6.47.18
yo 'sau hayaṃ kāñcanacitrabhāṇḍam āruhya saṃdhyābhragiriprakāśam prāsaṃ samudyamya marīcinaddhaṃ piśāca eṣāśanitulyavegaḥ
6.47.19
yaś caiṣa śūlaṃ niśitaṃ pragṛhya vidyutprabhaṃ kiṃkaravajravegam vṛṣendram āsthāya giriprakāśam āyāti so 'sau triśirā yaśasvī
6.47.20
asau ca jīmūtanikāśa rūpaḥ kumbhaḥ pṛthuvyūḍhasujātavakṣāḥ samāhitaḥ pannagarājaketur visphārayan bhāti dhanur vidhūnvan
6.47.21
yaś caiṣa jāmbūnadavajrajuṣṭaṃ dīptaṃ sadhūmaṃ parighaṃ pragṛhya āyāti rakṣobalaketubhūtaḥ so 'sau nikumbho 'dbhutaghorakarmā
6.47.22
yaś caiṣa cāpāsiśaraughajuṣṭaṃ patākinaṃ pāvakadīptarūpam rathaṃ samāsthāya vibhāty udagro narāntako 'sau nagaśṛṅgayodhī
6.47.23
yaś caiṣa nānāvidhaghorarūpair vyāghroṣṭranāgendramṛgendravaktraiḥ bhūtair vṛto bhāti vivṛttanetraiḥ so 'sau surāṇām api darpahantā
6.47.24
yatraitad indupratimaṃ vibhātic chattraṃ sitaṃ sūkṣmaśalākam agryam atraiṣa rakṣo'dhipatir mahātmā bhūtair vṛto rudra ivāvabhāti
6.47.25
asau kirīṭī calakuṇḍalāsyo nāgendravindhyopamabhīmakāyaḥ mahendravaivasvatadarpahantā rakṣo'dhipaḥ sūrya ivāvabhāti
6.47.26
pratyuvāca tato rāmo vibhīṣaṇam ariṃdamam aho dīpto mahātejā rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ
6.47.27
āditya iva duṣprekṣyo raśmibhir bhāti rāvaṇaḥ suvyaktaṃ lakṣaye hy asya rūpaṃ tejaḥsamāvṛtam
6.47.28
devadānavavīrāṇāṃ vapur naivaṃvidhaṃ bhavet yādṛśaṃ rākṣasendrasya vapur etat prakāśate
6.47.29
sarve parvatasaṃkāśāḥ sarve parvatayodhinaḥ sarve dīptāyudhadharā yodhaś cāsya mahaujasaḥ
6.47.30
bhāti rākṣasarājo 'sau pradīptair bhīmavikramaiḥ bhūtaiḥ parivṛtas tīkṣṇair dehavadbhir ivāntakaḥ
6.47.31
evam uktvā tato rāmo dhanur ādāya vīryavān lakṣmaṇānucaras tasthau samuddhṛtya śarottamam
6.47.32
tataḥ sa rakṣo'dhipatir mahātmā rakṣāṃsi tāny āha mahābalāni dvāreṣu caryāgṛhagopureṣu sunirvṛtās tiṣṭhata nirviśaṅkāḥ
6.47.33
visarjayitvā sahasā tatas tān gateṣu rakṣaḥsu yathāniyogam vyadārayad vānarasāgaraughaṃ mahājhaṣaḥ pūrmam ivārṇavaugham
6.47.34
tam āpatantaṃ sahasā samīkṣya dīpteṣucāpaṃ yudhi rākṣasendram mahat samutpāṭya mahīdharāgraṃ dudrāva rakṣo'dhipatim harīśaḥ
6.47.35
tac chailaśṛṅgaṃ bahuvṛkṣasānuṃ pragṛhya cikṣepa niśācarāya tam āpatantaṃ sahasā samīkṣya bibheda bāṇais tapanīyapuṅkhaiḥ
6.47.36
tasmin pravṛddhottamasānuvṛkṣe śṛṅge vikīrṇe patite pṛthivyām mahāhikalpaṃ śaram antakābhaṃ samādade rākṣasalokanāthaḥ
6.47.37
sa taṃ gṛhītvānilatulyavegaṃ savisphuliṅgajvalanaprakāśam bāṇaṃ mahendrāśanitulyavegaṃ cikṣepa sugrīvavadhāya ruṣṭaḥ
6.47.38
sa sāyako rāvaṇabāhumuktaḥ śakrāśaniprakhyavapuḥ śitāgraḥ sugrīvam āsādya bibheda vegād guheritā kraucam ivograśaktiḥ
6.47.39
sa sāyakārto viparītacetāḥ kūjan pṛthivyāṃ nipapāta vīraḥ taṃ prekṣya bhūmau patitaṃ visaṃjmaṃ neduḥ prahṛṣṭā yudhi yātudhānāḥ
6.47.40
tato gavākṣo gavayaḥ sudaṃṣṭras tatharṣabho jyotimukho nalaś ca śailān samudyamya vivṛddhakāyāḥ pradudruvus taṃ prati rākṣasendram
6.47.41
teṣāṃ prahārān sa cakāra meghān rakṣo'dhipo bāṇagaṇaiḥ śitāgraiḥ tān vānarendrān api bāṇajālair bibheda jāmbūnadacitrapuṅkhaiḥ
6.47.42
te vānarendrās tridaśāribāṇair bhinnā nipetur bhuvi bhīmarūpāḥ tatas tu tad vānarasainyam ugraṃ pracchādayām āsa sa bāṇajālaiḥ
6.47.43
te vadhyamānāḥ patitāgryavīrā nānadyamānā bhayaśalyaviddhāḥ śākhāmṛgā rāvaṇasāyakārtā jagmuḥ śaraṇyaṃ śaraṇaṃ sma rāmam
6.47.44
tato mahātmā sa dhanur dhanuṣmān ādāya rāmaḥ saharā jagāma taṃ lakṣmaṇaḥ prāñjalir abhyupetya uvāca vākyaṃ paramārthayuktam
6.47.45
kāmam āryaḥ suparyāpto vadhāyāsya durātmanaḥ vidhamiṣyāmy ahaṃ nīcam anujānīhi māṃ vibho
6.47.46
tam abravīn mahātejā rāmaḥ satyaparākramaḥ gaccha yatnaparaś cāpi bhava lakṣmaṇa saṃyuge
6.47.47
rāvaṇo hi mahāvīryo raṇe 'dbhutaparākramaḥ trailokyenāpi saṃkruddho duṣprasahyo na saṃśayaḥ
6.47.48
tasya cchidrāṇi mārgasva svacchidrāṇi ca gopaya cakṣuṣā dhanuṣā yatnād rakṣātmānaṃ samāhitaḥ
6.47.49
rāghavasya vacaḥ śrutvā saṃpariṣvajya pūjya ca abhivādya tato rāmaṃ yayau saumitrir āhavam
6.47.50
sa rāvaṇaṃ vāraṇahastabāhur dadarśa dīptodyatabhīmacāpam pracchādayantaṃ śaravṛṣṭijālais tān vānarān bhinnavikīrṇadehān
6.47.51
tam ālokya mahātejā hanūmān mārutātmajā nivārya śarajālāni pradudrāva sa rāvaṇam
6.47.52
rathaṃ tasya samāsādya bhujam udyamya dakṣiṇam trāsayan rāvaṇaṃ dhīmān hanūmān vākyam abravīt
6.47.53
devadānavagandharvā yakṣāś ca saha rākṣasaiḥ avadhyatvāt tvayā bhagnā vānarebhyas tu te bhayam
6.47.54
eṣa me dakṣiṇo bāhuḥ pañcaśākhaḥ samudyataḥ vidhamiṣyati te dehād bhūtātmānaṃ ciroṣitam
6.47.55
śrutvā hanūmato vākyaṃ rāvaṇo bhīmavikramaḥ saṃraktanayanaḥ krodhād idaṃ vacanam abravīt
6.47.56
kṣipraṃ prahara niḥśaṅkaṃ sthirāṃ kīrtim avāpnuhi tatas tvāṃ jñātivikrāntaṃ nāśayiṣyāmi vānara
6.47.57
rāvaṇasya vacaḥ śrutvā vāyusūnur vaco 'bravīt prahṛtaṃ hi mayā pūrvam akṣaṃ smara sutaṃ tava
6.47.58
evam ukto mahātejā rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ ājaghānānilasutaṃ talenorasi vīryavān
6.47.59
sa talābhihatas tena cacāla ca muhur muhuḥ ājaghānābhisaṃkruddhas talenaivāmaradviṣam
6.47.60
tatas talenābhihato vānareṇa mahātmanā daśagrīvaḥ samādhūto yathā bhūmicale 'calaḥ
6.47.61
saṃgrāme taṃ tathā dṛṣṭva rāvaṇaṃ talatāḍitam ṛṣayo vānarāḥ siddhā nedur devāḥ sahāsurāḥ
6.47.62
athāśvasya mahātejā rāvaṇo vākyam abravīt sādhu vānaravīryeṇa ślāghanīyo 'si me ripuḥ
6.47.63
rāvaṇenaivam uktas tu mārutir vākyam abravīt dhig astu mama vīryaṃ tu yat tvaṃ jīvasi rāvaṇa
6.47.64
sakṛt tu praharedānīṃ durbuddhe kiṃ vikatthase tatas tvāṃ māmako muṣṭir nayiṣyāmi yathākṣayam tato mārutivākyena krodhas tasya tadājvalat
6.47.65
saṃraktanayano yatnān muṣṭim udyamya dakṣiṇam pātayām āsa vegena vānarorasi vīryavān hanūmān vakṣasi vyūdhe saṃcacāla hataḥ punaḥ
6.47.66
vihvalaṃ taṃ tadā dṛṣṭvā hanūmantaṃ mahābalam rathenātirathaḥ śīghraṃ nīlaṃ prati samabhyagāt
6.47.67
pannagapratimair bhīmaiḥ paramarmātibhedibhiḥ śarair ādīpayām āsa nīlaṃ haricamūpatim
6.47.68
sa śaraughasamāyasto nīlaḥ kapicamūpatiḥ kareṇaikena śailāgraṃ rakṣo'dhipataye 'sṛjat
6.47.69
hanūmān api tejasvī samāśvasto mahāmanāḥ viprekṣamāṇo yuddhepsuḥ saroṣam idam abravīt
6.47.70
nīlena saha saṃyuktaṃ rāvaṇaṃ rākṣaseśvaram anyena yudhyamānasya na yuktam abhidhāvanam
6.47.71
rāvaṇo 'pi mahātejās tac chṛṅgaṃ saptabhiḥ śaraiḥ ājaghāna sutīkṣṇāgrais tad vikīrṇaṃ papāta ha
6.47.72
tad vikīrṇaṃ gireḥ śṛṅgaṃ dṛṣṭvā haricamūpatiḥ kālāgnir iva jajvāla krodhena paravīrahā
6.47.73
so 'śvakarṇān dhavān sālāṃś cūtāṃś cāpi supuṣpitān anyāṃś ca vividhān vṛkṣān nīlaś cikṣepa saṃyuge
6.47.74
sa tān vṛkṣān samāsādya praticiccheda rāvaṇaḥ abhyavarṣat sughoreṇa śaravarṣeṇa pāvakim
6.47.75
abhivṛṣṭaḥ śaraugheṇa megheneva mahācalaḥ hrasvaṃ kṛtvā tadā rūpaṃ dhvajāgre nipapāta ha
6.47.76
pāvakātmajam ālokya dhvajāgre samavasthitam jajvāla rāvaṇaḥ krodhāt tato nīlo nanāda ha
6.47.77
dhvajāgre dhanuṣaś cāgre kirīṭāgre ca taṃ harim lakṣmaṇo 'tha hanūmāṃś ca dṛṣṭvā rāmaś ca vismitāḥ
6.47.78
rāvaṇo 'pi mahātejāḥ kapilāghavavismitaḥ astram āhārayām āsa dīptam āgneyam adbhutam
6.47.79
tatas te cukruśur hṛṣṭā labdhalakṣyāḥ plavaṃgamāḥ nīlalāghavasaṃbhrāntaṃ dṛṣṭvā rāvaṇam āhave
6.47.80
vānarāṇāṃ ca nādena saṃrabdho rāvaṇas tadā saṃbhramāviṣṭahṛdayo na kiṃ cit pratyapadyata
6.47.81
āgneyenātha saṃyuktaṃ gṛhītvā rāvaṇaḥ śaram dhvajaśīrṣasthitaṃ nīlam udaikṣata niśācaraḥ
6.47.82
tato 'bravīn mahātejā rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ kape lāghavayukto 'si māyayā parayānayā
6.47.83
jīvitaṃ khalu rakṣasva yadi śaknoṣi vānara tāni tāny ātmarūpāṇi sṛjase tvam anekaśaḥ
6.47.84
tathāpi tvāṃ mayā muktaḥ sāyako 'straprayojitaḥ jīvitaṃ parirakṣantaṃ jīvitād bhraṃśayiṣyati
6.47.85
evam uktvā mahābāhū rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ saṃdhāya bāṇam astreṇa camūpatim atāḍayat
6.47.86
so 'strayuktena bāṇena nīlo vakṣasi tāḍitaḥ nirdahyamānaṃ sahasā nipapāta mahītale
6.47.87
pitṛmāhātmyasaṃyogād ātmanaś cāpi tejasā jānubhyām apatad bhūmau na ca prāṇair vyayujyata
6.47.88
visaṃjñaṃ vānaraṃ dṛṣṭvā daśagrīvo raṇotsukaḥ rathenāmbudanādena saumitrim abhidudruve
6.47.89
tam āha saumitrir adīnasattvo visphārayantaṃ dhanur aprameyam anvehi mām eva niśācarendra na vānarāṃs tvaṃ prati yoddhum arhasi
6.47.90
sa tasya vākyaṃ paripūrṇaghoṣaṃ jyāśabdam ugraṃ ca niśamya rājā āsādya saumitrim avasthitaṃ taṃ kopānvitaṃ vākyam uvāca rakṣaḥ
6.47.91
diṣṭyāsi me rāghava dṛṣṭimārgaṃ prāpto 'ntagāmī viparītabuddhiḥ asmin kṣaṇe yāsyasi mṛtyudeśaṃ saṃsādyamāno mama bāṇajālaiḥ
6.47.92
tam āha saumitrir avismayāno garjantam udvṛttasitāgradaṃṣṭram rājan na garjanti mahāprabhāvā vikatthase pāpakṛtāṃ variṣṭha
6.47.93
jānāmi vīryaṃ tava rākṣasendra balaṃ pratāpaṃ ca parākramaṃ ca avasthito 'haṃ śaracāpapāṇir āgaccha kiṃ moghavikatthanena
6.47.94
sa evam uktaḥ kupitaḥ sasarja rakṣo'dhipaḥ saptaśarān supuṅkhān tāṃl lakṣmaṇaḥ kāñcanacitrapuṅkhaiś ciccheda bāṇair niśitāgradhāraiḥ
6.47.95
tān prekṣamāṇaḥ sahasā nikṛttān nikṛttabhogān iva pannagendrān laṅkeśvaraḥ krodhavaśaṃ jagāma sasarja cānyān niśitān pṛṣatkān
6.47.96
sa bāṇavarṣaṃ tu vavarṣa tīvraṃ rāmānujaḥ kārmukasaṃprayuktam kṣurārdhacandrottamakarṇibhallaiḥ śarāṃś ca ciccheda na cukṣubhe ca
6.47.97
sa lakṣmaṇaś cāśu śarāñ śitāgrān mahendravajrāśanitulyavegān saṃdhāya cāpe jvalanaprakāśān sasarja rakṣo'dhipater vadhāya
6.47.98
sa tān praciccheda hi rākṣasendraś chittvā ca tāṃl lakṣmaṇam ājaghāna śareṇa kālāgnisamaprabheṇa svayambhudattena lalāṭadeśe
6.47.99
sa lakṣmaṇo rāvaṇasāyakārtaś cacāla cāpaṃ śithilaṃ pragṛhya punaś ca saṃjñāṃ pratilabhya kṛcchrāc ciccheda cāpaṃ tridaśendraśatroḥ
6.47.100
nikṛttacāpaṃ tribhir ājaghāna bāṇais tadā dāśarathiḥ śitāgraiḥ sa sāyakārto vicacāla rājā kṛcchrāc ca saṃjñāṃ punar āsasāda
6.47.101
sa kṛttacāpaḥ śaratāḍitaś ca svedārdragātro rudhirāvasiktaḥ jagrāha śaktiṃ samudagraśaktiṃ svayambhudattāṃ yudhi devaśatruḥ
6.47.102
sa tāṃ vidhūmānalasaṃnikāśāṃ vitrāsanīṃ vānaravāhinīnām cikṣepa śaktiṃ tarasā jvalantīṃ saumitraye rākṣasarāṣṭranāthaḥ
6.47.103
tām āpatantīṃ bharatānujo 'strair jaghāna bāṇaiś ca hutāgnikalpaiḥ tathāpi sā tasya viveśa śaktir bhujāntaraṃ dāśarather viśālam
6.47.104
śaktyā brāmyā tu saumitris tāḍitas tu stanāntare viṣṇor acintyaṃ svaṃ bhāgam ātmānaṃ pratyanusmarat
6.47.105
tato dānavadarpaghnaṃ saumitriṃ devakaṇṭakaḥ taṃ pīḍayitvā bāhubhyām aprabhur laṅghane 'bhavat
6.47.106
himavān mandaro merus trailokyaṃ vā sahāmaraiḥ śakyaṃ bhujābhyām uddhartuṃ na saṃkhye bharatānujaḥ
6.47.107
athainaṃ vaiṣṇavaṃ bhāgaṃ mānuṣaṃ deham āsthitam visaṃjñaṃ lakṣmaṇaṃ dṛṣṭvā rāvaṇo vismito 'bhavat
6.47.108
atha vāyusutaḥ kruddho rāvaṇaṃ samabhidravat ājaghānorasi kruddho vajrakalpena muṣṭinā
6.47.109
tena muṣṭiprahāreṇa rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ jānubhyām apatad bhūmau cacāla ca papāta ca
6.47.110
visaṃjñaṃ rāvaṇaṃ dṛṣṭvā samare bhīmavikramam ṛṣayo vānarāś caiva nedur devāḥ savāsavāḥ
6.47.111
hanūmān api tejasvī lakṣmaṇaṃ rāvaṇārditam anayad rāghavābhyāśaṃ bāhubhyāṃ parigṛhya tam
6.47.112
vāyusūnoḥ suhṛttvena bhaktyā paramayā ca saḥ śatrūṇām aprakampyo 'pi laghutvam agamat kapeḥ
6.47.113
taṃ samutsṛjya sā śaktiḥ saumitriṃ yudhi durjayam rāvaṇasya rathe tasmin sthānaṃ punar upāgamat
6.47.114
rāvaṇo 'pi mahātejāḥ prāpya saṃjñāṃ mahāhave ādade niśitān bāṇāñ jagrāha ca mahad dhanuḥ
6.47.115
āśvastaś ca viśalyaś ca lakṣmaṇaḥ śatrusūdanaḥ viṣṇor bhāgam amīmāṃsyam ātmānaṃ pratyanusmaran
6.47.116
nipātitamahāvīrāṃ vānarāṇāṃ mahācamūm rāghavas tu raṇe dṛṣṭvā rāvaṇaṃ samabhidravat
6.47.117
athainam upasaṃgamya hanūmān vākyam abravīt mama pṛṣṭhaṃ samāruhya rakṣasaṃ śāstum arhasi
6.47.118
tac chrutvā rāghavo vākyaṃ vāyuputreṇa bhāṣitam ārohat sahasā śūro hanūmantaṃ mahākapim rathasthaṃ rāvaṇaṃ saṃkhye dadarśa manujādhipaḥ
6.47.119
tam ālokya mahātejāḥ pradudrāva sa rāghavaḥ vairocanam iva kruddho viṣṇur abhyudyatāyudhaḥ
6.47.120
jyāśabdam akarot tīvraṃ vajraniṣpeṣanisvanam girā gambhīrayā rāmo rākṣasendram uvāca ha
6.47.121
tiṣṭha tiṣṭha mama tvaṃ hi kṛtvā vipriyam īdṛśam kva nu rākṣasaśārdūla gato mokṣam avāpsyasi
6.47.122
yadīndravaivasvata bhāskarān vā svayambhuvaiśvānaraśaṃkarān vā gamiṣyasi tvaṃ daśa vā diśo vā tathāpi me nādya gato vimokṣyase
6.47.123
yaś caiṣa śaktyābhihatas tvayādya icchan viṣādaṃ sahasābhyupetaḥ sa eṣa rakṣogaṇarāja mṛtyuḥ saputradārasya tavādya yuddhe
6.47.124
rāghavasya vacaḥ śrutvā rākṣasendro mahākapim ājaghāna śarais tīkṣṇaiḥ kālānalaśikhopamaiḥ
6.47.125
rākṣasenāhave tasya tāḍitasyāpi sāyakaiḥ svabhāvatejoyuktasya bhūyas tejo vyavardhata
6.47.126
tato rāmo mahātejā rāvaṇena kṛtavraṇam dṛṣṭvā plavagaśārdūlaṃ krodhasya vaśam eyivān
6.47.127
tasyābhisaṃkramya rathaṃ sacakraṃ sāśvadhvajacchatramahāpatākam sasārathiṃ sāśaniśūlakhaḍgaṃ rāmaḥ praciccheda śaraiḥ supuṅkhaiḥ
6.47.128
athendraśatruṃ tarasā jaghāna bāṇena vajrāśanisaṃnibhena bhujāntare vyūḍhasujātarūpe vajreṇa meruṃ bhagavān ivendraḥ
6.47.129
yo vajrapātāśanisaṃnipātān na cukṣubhe nāpi cacāla rājā sa rāmabāṇābhihato bhṛśārtaś cacāla cāpaṃ ca mumoca vīraḥ
6.47.130
taṃ vihvalantaṃ prasamīkṣya rāmaḥ samādade dīptam athārdhacandram tenārkavarṇaṃ sahasā kirīṭaṃ ciccheda rakṣo'dhipater mahātmāḥ
6.47.131
taṃ nirviṣāśīviṣasaṃnikāśaṃ śāntārciṣaṃ sūryam ivāprakāśam gataśriyaṃ kṛttakirīṭakūṭam uvāca rāmo yudhi rākṣasendram
6.47.132
kṛtaṃ tvayā karma mahat subhīmaṃ hatapravīraś ca kṛtas tvayāham tasmāt pariśrānta iti vyavasya na tvaṃ śarair mṛtyuvaśaṃ nayāmi
6.47.133
sa evam ukto hatadarpaharṣo nikṛttacāpaḥ sa hatāśvasūtaḥ śarārditaḥ kṛttamahākirīṭo viveśa laṅkāṃ sahasā sma rājā
6.47.134
tasmin praviṣṭe rajanīcarendre mahābale dānavadevaśatrau harīn viśalyān sahalakṣmaṇena cakāra rāmaḥ paramāhavāgre
6.47.135
tasmin prabhagne tridaśendraśatrau surāsurā bhūtagaṇā diśaś ca sasāgarāḥ sarṣimahoragāś ca tathaiva bhūmyambucarāś ca hṛṣṭāḥ
6.48.1
sa praviśya purīṃ laṅkāṃ rāmabāṇabhayārditaḥ bhagnadarpas tadā rājā babhūva vyathitendriyaḥ
6.48.2
mātaṃga iva siṃhena garuḍeneva pannagaḥ abhibhūto 'bhavad rājā rāghaveṇa mahātmanā
6.48.3
brahmadaṇḍaprakāśānāṃ vidyutsadṛśavarcasām smaran rāghavabāṇānāṃ vivyathe rākṣaseśvaraḥ
6.48.4
sa kāñcanamayaṃ divyaṃ āśritya paramāsanam vikprekṣamāṇo rakṣāṃsi rāvaṇo vākyam abravīt
6.48.5
sarvaṃ tat khalu me moghaṃ yat taptaṃ paramaṃ tapaḥ yat samāno mahendreṇa mānuṣeṇāsmi nirjitaḥ
6.48.6
idaṃ tad brahmaṇo ghoraṃ vākyaṃ mām abhyupasthitam mānuṣebhyo vijānīhi bhayaṃ tvam iti tat tathā
6.48.7
devadānavagandharvair yakṣarākṣasapannagaiḥ avadhyatvaṃ mayā prāptaṃ mānuṣebhyo na yācitam
6.48.8
etad evābhyupāgamya yatnaṃ kartum ihārhatha rākṣasāś cāpi tiṣṭhantu caryāgopuramūrdhasu
6.48.9
sa cāpratimagambhīro devadānavadarpahā brahmaśāpābhibhūtas tu kumbhakarṇo vibodhyatām
6.48.10
sa parājitam ātmānaṃ prahastaṃ ca niṣūditam jñātvā rakṣobalaṃ bhīmam ādideśa mahābalaḥ
6.48.11
dvāreṣu yatnaḥ kriyatāṃ prākārāś cādhiruhyatām nidrāvaśasamāviṣṭaḥ kumbhakarṇo vibodhyatām
6.48.12
nava ṣaṭ sapta cāṣṭau ca māsān svapiti rākṣasaḥ taṃ tu bodhayata kṣipraṃ kumbhakarṇaṃ mahābalam
6.48.13
sa hi saṃkhye mahābāhuḥ kakudaṃ sarvarakṣasām vānarān rājaputrau ca kṣipram eva vadhiṣyati
6.48.14
kumbhakarṇaḥ sadā śete mūḍho grāmyasukhe rataḥ rāmeṇābhinirastasya saṃgrāmo 'smin sudāruṇe
6.48.15
bhaviṣyati na me śokaḥ kumbhakarṇe vibodhite kiṃ kariṣyāmy ahaṃ tena śakratulyabalena hi
6.48.16
īdṛśe vyasane prāpte yo na sāhyāya kalpate te tu tad vacanaṃ śrutvā rākṣasendrasya rākṣasāḥ
6.48.17
jagmuḥ paramasaṃbhrāntāḥ kumbhakarṇaniveśanam te rāvaṇasamādiṣṭā māṃsaśoṇitabhojanāḥ
6.48.18
gandhamālyāṃs tathā bhakṣyān ādāya sahasā yayuḥ tāṃ praviśya mahādvārāṃ sarvato yojanāyatām
6.48.19
kumbhakarṇaguhāṃ ramyāṃ sarvagandhapravāhinīm pratiṣṭhamānāḥ kṛcchreṇa yatnāt praviviśur guhām
6.48.20
tāṃ praviśya guhāṃ ramyāṃ śubhāṃ kāñcanakuṭṭimām dadṛśur nairṛtavyāghraṃ śayānaṃ bhīmadarśanam
6.48.21
te tu taṃ vikṛtaṃ suptaṃ vikīrṇam iva parvatam kumbhakarṇaṃ mahānidraṃ sahitāḥ pratyabodhayan
6.48.22
ūrdhvaromāñcitatanuṃ śvasantam iva pannagam trāsayantaṃ mahāśvāsaiḥ śayānaṃ bhīmadarśanam
6.48.23
bhīmanāsāpuṭaṃ taṃ tu pātālavipulānanam dadṛśur nairṛtavyāghraṃ kumbhakarṇaṃ mahābalam
6.48.24
tataś cakrur mahātmānaḥ kumbhakarṇāgratas tadā māṃsānāṃ merusaṃkāśaṃ rāśiṃ paramatarpaṇam
6.48.25
mṛgāṇāṃ mahiṣāṇāṃ ca varāhāṇāṃ ca saṃcayān cakrur nairṛtaśārdūlā rāśimann asya cādbhutam
6.48.26
tataḥ śoṇitakumbhāṃś ca madyāni vividhāni ca purastāt kumbhakarṇasya cakrus tridaśaśatravaḥ
6.48.27
lilipuś ca parārdhyena candanena paraṃtapam divyair ācchādayām āsur mālyair gandhaiḥ sugandhibhiḥ
6.48.28
dhūpaṃ sugandhaṃ sasṛjus tuṣṭuvuś ca paraṃtapam jaladā iva conedur yātudhānāḥ sahasraśaḥ
6.48.29
śaṅkhān āpūrayām āsuḥ śaśāṅkasadṛśaprabhān tumulaṃ yugapac cāpi vineduś cāpy amarṣitāḥ
6.48.30
nedur āsphoṭayām āsuś cikṣipus te niśācarāḥ kumbhakarṇavibodhārthaṃ cakrus te vipulaṃ svanam
6.48.31
saśaṅkhabherīpaṭahapraṇādam āsphoṭitakṣveḍitasiṃhanādam diśo dravantas tridivaṃ kirantaḥ śrutvā vihaṃgāḥ sahasā nipetuḥ
6.48.32
yadā bhṛśaṃ tair ninadair mahātmā na kumbhakarṇo bubudhe prasuptaḥ tato musuṇḍīmusalāni sarve rakṣogaṇās te jagṛhur gadāś ca
6.48.33
taṃ śailaśṛṅgair musalair gadābhir vṛkṣais talair mudgaramuṣṭibhiś ca sukhaprasuptaṃ bhuvi kumbhakarṇaṃ rakṣāṃsy udagrāṇi tadā nijaghnuḥ
6.48.34
tasya niśvāsavātena kumbhakarṇasya rakṣasaḥ rākṣasā balavanto 'pi sthātuṃ nāśaknuvan puraḥ
6.48.35
tato 'sya purato gāḍhaṃ rākṣasā bhīmavikramāḥ mṛdaṅgapaṇavān bherīḥ śaṅkhakumbhagaṇāṃs tathā daśarākṣasasāhasraṃ yugapat paryavādayan
6.48.36
nīlāñjanacayākāraṃ te tu taṃ pratyabodhayan abhighnanto nadantaś ca naiva saṃvivide tu saḥ
6.48.37
yadā cainaṃ na śekus te pratibodhayituṃ tadā tato gurutaraṃ yatnaṃ dāruṇaṃ samupākraman
6.48.38
aśvān uṣṭrān kharān nāgāñ jaghnur daṇḍakaśāṅkuśaiḥ bherīśaṅkhamṛdaṅgāṃś ca sarvaprāṇair avādayan
6.48.39
nijaghnuś cāsya gātrāṇi mahākāṣṭhakaṭaṃ karaiḥ mudgarair musalaiś caiva sarvaprāṇasamudyataiḥ
6.48.40
tena śabdena mahatā laṅkā samabhipūritā saparvatavanā sarvā so 'pi naiva prabudhyate
6.48.41
tataḥ sahasraṃ bherīṇāṃ yugapat samahanyata mṛṣṭakāñcanakoṇānām asaktānāṃ samantataḥ
6.48.42
evam apy atinidras tu yadā naiva prabudhyata śāpasya vaśam āpannas tataḥ kruddhā niśācarāḥ
6.48.43
mahākrodhasamāviṣṭāḥ sarve bhīmaparākramāḥ tad rakṣobodhayiṣyantaś cakrur anye parākramam
6.48.44
anye bherīḥ samājaghnur anye cakrur mahāsvanam keśān anye pralulupuḥ karṇāv anye daśanti ca na kumbhakarṇaḥ paspande mahānidrāvaśaṃ gataḥ
6.48.45
anye ca balinas tasya kūṭamudgarapāṇayaḥ mūrdhni vakṣasi gātreṣu pātayan kūṭamudgarān
6.48.46
rajjubandhanabaddhābhiḥ śataghnībhiś ca sarvataḥ vadhyamāno mahākāyo na prābudhyata rākṣasaḥ
6.48.47
vāraṇānāṃ sahasraṃ tu śarīre 'sya pradhāvitam kumbhakarṇas tado buddhaḥ sparśaṃ param abudhyata
6.48.48
sa pātyamānair giriśṛṅgavṛkṣair acintayaṃs tān vipulān prahārān nidrākṣayāt kṣudbhayapīḍitaś ca vijṛmbhamāṇaḥ sahasotpapāta
6.48.49
sa nāgabhogācalaśṛṅgakalpau vikṣipya bāhū giriśṛṅgasārau vivṛtya vaktraṃ vaḍavāmukhābhaṃ niśācaro 'sau vikṛtaṃ jajṛmbhe
6.48.50
tasya jājṛmbhamāṇasya vaktraṃ pātālasaṃnibham dadṛśe meruśṛṅgāgre divākara ivoditaḥ
6.48.51
vijṛmbhamāṇo 'tibalaḥ pratibuddho niśācaraḥ niśvāsaś cāsya saṃjajñe parvatād iva mārutaḥ
6.48.52
rūpam uttiṣṭhatas tasya kumbhakarṇasya tad babhau tapānte sabalākasya meghasyeva vivarṣataḥ
6.48.53
tasya dīptāgnisadṛśe vidyutsadṛśavarcasī dadṛśāte mahānetre dīptāv iva mahāgrahau
6.48.54
ādad bubhukṣito māṃsaṃ śoṇitaṃ tṛṣito 'pibat medaḥ kumbhaṃ ca madyaṃ ca papau śakraripus tadā
6.48.55
tatas tṛpta iti jñātvā samutpetur niśācarāḥ śirobhiś ca praṇamyainaṃ sarvataḥ paryavārayan
6.48.56
sa sarvān sāntvayām āsa nairṛtān nairṛtarṣabhaḥ bodhanād vismitaś cāpi rākṣasān idam abravīt
6.48.57
kimartham aham āhatya bhavadbhiḥ pratibodhitaḥ kaccit sukuśalaṃ rājño bhayaṃ vā neha kiṃ cana
6.48.58
atha vā dhruvam anyebhyo bhayaṃ param upasthitam yadartham eva tvaritair bhavadbhiḥ pratibodhitaḥ
6.48.59
adya rākṣasarājasya bhayam utpāṭayāmy aham pātayiṣye mahendraṃ vā śātayiṣye tathānalam
6.48.60
na hy alpakāraṇe suptaṃ bodhayiṣyati māṃ bhṛśam tad ākhyātārthatattvena matprabodhanakāraṇam
6.48.61
evaṃ bruvāṇaṃ saṃrabdhaṃ kumbhakarṇam ariṃdamam yūpākṣaḥ sacivo rājñaḥ kṛtāñjalir uvāca ha
6.48.62
na no devakṛtaṃ kiṃ cid bhayam asti kadā cana na daityadānavebhyo vā bhayam asti hi tādṛśam yādṛśaṃ mānuṣaṃ rājan bhayam asmān upasthitam
6.48.63
vānaraiḥ parvatākārair laṅkeyaṃ parivāritā sītāharaṇasaṃtaptād rāmān nas tumulaṃ bhayam
6.48.64
ekena vānareṇeyaṃ pūrvaṃ dagdhā mahāpurī kumāro nihataś cākṣaḥ sānuyātraḥ sakuñjaraḥ
6.48.65
svayaṃ rakṣo'dhipaś cāpi paulastyo devakaṇṭakaḥ mṛteti saṃyuge muktārāmeṇādityatejasā
6.48.66
yan na devaiḥ kṛto rājā nāpi daityair na dānavaiḥ kṛtaḥ sa iha rāmeṇa vimuktaḥ prāṇasaṃśayāt
6.48.67
sa yūpākṣavacaḥ śrutvā bhrātur yudhi parājayam kumbhakarṇo vivṛttākṣo yūpākṣam idam abravīt
6.48.68
sarvam adyaiva yūpākṣa harisainyaṃ salakṣmaṇam rāghavaṃ ca raṇe hatvā paścād drakṣyāmi rāvaṇam
6.48.69
rākṣasāṃs tarpayiṣyāmi harīṇāṃ māṃsaśoṇitaiḥ rāmalakṣmaṇayoś cāpi svayaṃ pāsyāmi śoṇitam
6.48.70
tat tasya vākyaṃ bruvato niśamya sagarvitaṃ roṣavivṛddhadoṣam mahodaro nairṛtayodhamukhyaḥ kṛtāñjalir vākyam idaṃ babhāṣe
6.48.71
rāvaṇasya vacaḥ śrutvā guṇadoṣu vimṛśya ca paścād api mahābāho śatrūn yudhi vijeṣyasi
6.48.72
mahodaravacaḥ śrutvā rākṣasaiḥ parivāritaḥ kumbhakarṇo mahātejāḥ saṃpratasthe mahābalaḥ
6.48.73
taṃ samutthāpya bhīmākṣaṃ bhīmarūpaparākramam rākṣasās tvaritā jagmur daśagrīvaniveśanam
6.48.74
tato gatvā daśagrīvam āsīnaṃ paramāsane ūcur baddhāñjalipuṭāḥ sarva eva niśācarāḥ
6.48.75
prabuddhaḥ kumbhakarṇo 'sau bhrātā te rākṣasarṣabha kathaṃ tatraiva niryātu drakṣyase tam ihāgatam
6.48.76
rāvaṇas tv abravīd dhṛṣṭo yathānyāyaṃ ca pūjitam draṣṭum enam ihecchāmi yathānyāyaṃ ca pūjitam
6.48.77
tathety uktvā tu te sarve punar āgamya rākṣasāḥ kumbhakarṇam idaṃ vākyam ūcū rāvaṇacoditāḥ
6.48.78
draṣṭuṃ tvāṃ kāṅkṣate rājā sarvarākṣasapuṃgavaḥ gamane kriyatāṃ buddhir bhrātaraṃ saṃpraharṣaya
6.48.79
kumbhakarṇas tu durdharṣo bhrātur ājñāya śāsanam tathety uktvā mahāvīryaḥ śayanād utpapāta ha
6.48.80
prakṣālya vadanaṃ hṛṣṭaḥ snātaḥ paramabhūṣitaḥ pipāsus tvarayām āsa pānaṃ balasamīraṇam
6.48.81
tatas te tvaritās tasya rājaśasā rāvaṇājñayā madyaṃ bhakṣyāṃś ca vividhān kṣipram evopahārayan
6.48.82
pītvā ghaṭasahasraṃ sa gamanāyopacakrame
6.48.83
īṣatsamutkaṭo mattas tejobalasamanvitaḥ kumbhakarṇo babhau hṛṣṭaḥ kālāntakayamopamaḥ
6.48.84
bhrātuḥ sa bhavanaṃ gacchan rakṣobalasamanvitaḥ kumbhakarṇaḥ padanyāsair akampayata medinīm
6.48.85
sa rājamārgaṃ vapuṣā prakāśayan sahasraraśmir dharaṇīm ivāṃśubhiḥ jagāma tatrāñjalimālayā vṛtaḥ śatakratur geham iva svayambhuvaḥ
6.48.86
ke cic charaṇyaṃ śaraṇaṃ sma rāmaṃ vrajanti ke cid vyathitāḥ patanti ke cid diśaḥ sma vyathitāḥ prayānti ke cid bhayārtā bhuvi śerate sma
6.48.87
tam adriśṛṅgapratimaṃ kirīṭinaṃ spṛśantam ādityam ivātmatejasā vanaukasaḥ prekṣya vivṛddham adbhutaṃ bhayārditā dudruvire tatas tataḥ
6.49.1
tato rāmo mahātejā dhanur ādāya vīryavān kirīṭinaṃ mahākāyaṃ kumbhakarṇaṃ dadarśa ha
6.49.2
taṃ dṛṣṭvā rākṣasaśreṣṭhaṃ parvatākāradarśanam kramamāṇam ivākāśaṃ purā nārāyaṇaṃ prabhum
6.49.3
satoyāmbudasaṃkāśaṃ kāñcanāṅgadabhūṣaṇam dṛṣṭvā punaḥ pradudrāva vānarāṇāṃ mahācamūḥ
6.49.4
vidrutāṃ vāhinīṃ dṛṣṭvā vardhamānaṃ ca rākṣasaṃ savismayam idaṃ rāmo vibhīṣaṇam uvāca ha
6.49.5
ko 'sau parvatasaṃkaśaḥ kirīṭī harilocanaḥ laṅkāyāṃ dṛśyate vīraḥ savidyud iva toyadaḥ
6.49.6
pṛthivyāḥ ketubhūto 'sau mahān eko 'tra dṛśyate yaṃ dṛṣṭvā vānarāḥ sarve vidravanti tatas tataḥ
6.49.7
ācakṣva me mahān ko 'sau rakṣo vā yadi vāsuraḥ na mayaivaṃvidhaṃ bhūtaṃ dṛṣṭapūrvaṃ kadā cana
6.49.8
sa pṛṣṭo rājaputreṇa rāmeṇākliṣṭakāriṇā vibhīṣaṇo mahāprājñaḥ kākutstham idam abravīt
6.49.9
yena vaivasvato yuddhe vāsavaś ca parājitaḥ saiṣa viśravasaḥ putraḥ kumbhakarṇaḥ pratāpavān
6.49.10
etena devā yudhi dānavāś ca yakṣā bhujaṃgāḥ piśitāśanāś ca gandharvavidyādharakiṃnarāś ca sahasraśo rāghava saṃprabhagnāḥ
6.49.11
śūlapāṇiṃ virūpākṣaṃ kumbhakarṇaṃ mahābalam hantuṃ na śekus tridaśāḥ kālo 'yam iti mohitāḥ
6.49.12
prakṛtyā hy eṣa tejasvī kumbhakarṇo mahābalaḥ anyeṣāṃ rākṣasendrāṇāṃ varadānakṛtaṃ balam
6.49.13
etena jātamātreṇa kṣudhārtena mahātmanā bhakṣitāni sahasrāṇi sattvānāṃ subahūny api
6.49.14
teṣu saṃbhakṣyamāṇeṣu prajā bhayanipīḍitāḥ yānti sma śaraṇaṃ śakraṃ tam apy arthaṃ nyavedayan
6.49.15
sa kumbhakarṇaṃ kupito mahendro jaghāna vajreṇa śitena vajrī sa śakravajrābhihato mahātmā cacāla kopāc ca bhṛśaṃ nanāda
6.49.16
tasya nānadyamānasya kumbhakarṇasya dhīmataḥ śrutvā ninādaṃ vitrastā bhūyo bhūmir vitatrase
6.49.17
tataḥ kopān mahendrasya kumbhakarṇo mahābalaḥ vikṛṣyairāvatād dantaṃ jaghānorasi vāsavam
6.49.18
kumbhakarṇaprahārārto vicacāla sa vāsavaḥ tato viṣeduḥ sahasā devabrahmarṣidānavāḥ
6.49.19
prajābhiḥ saha śakraś ca yayau sthānaṃ svayambhuvaḥ kumbhakarṇasya daurātmyaṃ śaśaṃsus te prajāpateḥ prajānāṃ bhakṣaṇaṃ cāpi devānāṃ cāpi dharṣaṇam
6.49.20
evaṃ prajā yadi tv eṣa bhakṣayiṣyati nityaśaḥ acireṇaiva kālena śūnyo loko bhaviṣyati
6.49.21
vāsavasya vacaḥ śrutvā sarvalokapitāmahaḥ rakṣāṃsy āvāhayām āsa kumbhakarṇaṃ dadarśa ha
6.49.22
kumbhakarṇaṃ samīkṣyaiva vitatrāsa prajāpatiḥ dṛṣṭvā niśvasya caivedaṃ svayambhūr idam abravīt
6.49.23
dhruvaṃ lokavināśāya paurastyenāsi nirmitaḥ tasmāt tvam adya prabhṛti mṛtakalpaḥ śayiṣyasi brahmaśāpābhibhūto 'tha nipapātāgrataḥ prabhoḥ
6.49.24
tataḥ paramasaṃbhrānto rāvaṇo vākyam abravīt vivṛddhaḥ kāñcano vṛkṣaḥ phalakāle nikṛtyate
6.49.25
na naptāraṃ svakaṃ nyāyyaṃ śaptum evaṃ prajāpate na mithyāvacanaś ca tvaṃ svapsyaty eṣa na saṃśayaḥ kālas tu kriyatām asya śayane jāgare tathā
6.49.26
rāvaṇasya vacaḥ śrutvā svayambhūr idam abravīt śayitā hy eṣa ṣaṇ māsān ekāhaṃ jāgariṣyati
6.49.27
ekenāhnā tv asau vīraś caran bhūmiṃ bubhukṣitaḥ vyāttāsyo bhakṣayel lokān saṃkruddha iva pāvakaḥ
6.49.28
so 'sau vyasanam āpannaḥ kumbhakarṇam abodhayat tvatparākramabhītaś ca rājā saṃprati rāvaṇaḥ
6.49.29
sa eṣa nirgato vīraḥ śibirād bhīmavikramaḥ vānarān bhṛśasaṃkruddho bhakṣayan paridhāvati
6.49.30
kumbhakarṇaṃ samīkṣyaiva harayo vipradudruvuḥ katham enaṃ raṇe kruddhaṃ vārayiṣyanti vānarāḥ
6.49.31
ucyantāṃ vānarāḥ sarve yantram etat samucchritam iti vijñāya harayo bhaviṣyantīha nirbhayāḥ
6.49.32
vibhīṣaṇavacaḥ śrutvā hetumat sumukhodgatam uvāca rāghavo vākyaṃ nīlaṃ senāpatiṃ tadā
6.49.33
gaccha sainyāni sarvāṇi vyūhya tiṣṭhasva pāvake dvārāṇy ādāya laṅkāyāś caryāś cāpy atha saṃkramān
6.49.34
śailaśṛṅgāṇi vṛkṣāṃś ca śilāś cāpy upasaṃharan tiṣṭhantu vānarāḥ sarve sāyudhāḥ śailapāṇayaḥ
6.49.35
rāghaveṇa samādiṣṭo nīlo haricamūpatiḥ śaśāsa vānarānīkaṃ yathāvat kapikuñjaraḥ
6.49.36
tato gavākṣaḥ śarabho hanumān aṅgado nalaḥ śailaśṛṅgāṇi śailābhā gṛhītvā dvāram abhyayuḥ
6.49.37
tato harīṇāṃ tad anīkam ugraṃ rarāja śailodyatavṛkṣahastam gireḥ samīpānugataṃ yathaiva mahan mahāmbhodharajālam ugram
6.50.1
sa tu rākṣasaśārdūlo nidrāmadasamākulaḥ rājamārgaṃ śriyā juṣṭaṃ yayau vipulavikramaḥ
6.50.2
rākṣasānāṃ sahasraiś ca vṛtaḥ paramadurjayaḥ gṛhebhyaḥ puṣpavarṣeṇa kāryamāṇas tadā yayau
6.50.3
sa hemajālavitataṃ bhānubhāsvaradarśanam dadarśa vipulaṃ ramyaṃ rākṣasendraniveśanam
6.50.4
sa tat tadā sūrya ivābhrajālaṃ praviśya rakṣo'dhipater niveśanam dadarśa dūre 'grajam āsanasthaṃ svayambhuvaṃ śakra ivāsanastham
6.50.5
so 'bhigamya gṛhaṃ bhrātuḥ kakṣyām abhivigāhya ca dadarśodvignam āsīnaṃ vimāne puṣpake gurum
6.50.6
atha dṛṣṭvā daśagrīvaḥ kumbhakarṇam upasthitam tūrṇam utthāya saṃhṛṣṭaḥ saṃnikarṣam upānayat
6.50.7
athāsīnasya paryaṅke kumbhakarṇo mahābalaḥ bhrātur vavande caraṇāṃ kiṃ kṛtyam iti cābravīt utpatya cainaṃ mudito rāvaṇaḥ pariṣasvaje
6.50.8
sa bhrātrā saṃpariṣvakto yathāvac cābhinanditaḥ kumbhakarṇaḥ śubhaṃ divyaṃ pratipede varāsanam
6.50.9
sa tadāsanam āśritya kumbhakarṇo mahābalaḥ saṃraktanayanaḥ kopād rāvaṇaṃ vākyam abravīt
6.50.10
kimartham aham ādṛtya tvayā rājan prabodhitaḥ śaṃsa kasmād bhayaṃ te 'sti ko 'dya preto bhaviṣyati
6.50.11
bhrātaraṃ rāvaṇaḥ kruddhaṃ kumbhakarṇam avasthitam īṣat tu parivṛttābhyāṃ netrābhyāṃ vākyam abravīt
6.50.12
adya te sumahān kālaḥ śayānasya mahābala sukhitas tvaṃ na jānīṣe mama rāmakṛtaṃ bhayam
6.50.13
eṣa dāśarathī rāmaḥ sugrīvasahito balī samudraṃ sabalas tīrtvā mūlaṃ naḥ parikṛntati
6.50.14
hanta paśyasva laṅkāyā vanāny upavanāni ca setunā sukham āgamya vānaraikārṇavaṃ kṛtam
6.50.15
ye rākṣasā mukhyatamā hatās te vānarair yudhi vānarāṇāṃ kṣayaṃ yuddhe na paśyāmi kadā cana
6.50.16
sarvakṣapitakośaṃ ca sa tvam abhyavapadya mām trāyasvemāṃ purīṃ laṅkāṃ bālavṛddhāvaśeṣitām
6.50.17
bhrātur arthe mahābāho kuru karma suduṣkaram mayaivaṃ noktapūrvo hi kaś cid bhrātaḥ paraṃtapa tvayy asti mama ca snehaḥ parā saṃbhāvanā ca me
6.50.18
devāsuravimardeṣu bahuśo rākṣasarṣabha tvayā devāḥ prativyūhya nirjitāś cāsurā yudhi na hi te sarvabhūteṣu dṛśyate sadṛśo balī
6.50.19
kuruṣva me priyahitam etad uttamaṃ yathāpriyaṃ priyaraṇabāndhavapriya svatejasā vidhama sapatnavāhinīṃ śaradghanaṃ pavana ivodyato mahān
6.51.1
tasya rākṣasarājasya niśamya paridevitam kumbhakarṇo babhāṣe 'tha vacanaṃ prajahāsa ca
6.51.2
dṛṣṭo doṣo hi yo 'smābhiḥ purā mantravinirṇaye hiteṣv anabhiyuktena so 'yam āsāditas tvayā
6.51.3
śīghraṃ khalv abhyupetaṃ tvāṃ phalaṃ pāpasya karmaṇaḥ nirayeṣv eva patanaṃ yathā duṣkṛtakarmaṇaḥ
6.51.4
prathamaṃ vai mahārāja kṛtyam etad acintitam kevalaṃ vīryadarpeṇa nānubandho vicāritaḥ
6.51.5
yaḥ paścāt pūrvakāryāṇi kuryād aiśvaryam āsthitaḥ pūrvaṃ cottarakāryāṇi na sa veda nayānayau
6.51.6
deśakālavihīnāni karmāṇi viparītavat kriyamāṇāni duṣyanti havīṃṣy aprayateṣv iva
6.51.7
trayāṇāṃ pañcadhā yogaṃ karmaṇāṃ yaḥ prapaśyati sacivaiḥ samayaṃ kṛtvā sa sabhye vartate pathi
6.51.8
yathāgamaṃ ca yo rājā samayaṃ vicikīrṣati budhyate sacivān buddhyā suhṛdaś cānupaśyati
6.51.9
dharmam arthaṃ ca kāmaṃ ca sarvān vā rakṣasāṃ pate bhajate puruṣaḥ kāle trīṇi dvandvāni vā punaḥ
6.51.10
triṣu caiteṣu yac chreṣṭhaṃ śrutvā tan nāvabudhyate rājā vā rājamātro vā vyarthaṃ tasya bahuśrutam
6.51.11
upapradānaṃ sāntvaṃ vā bhedaṃ kāle ca vikramam yogaṃ ca rakṣasāṃ śreṣṭha tāv ubhau ca nayānayau
6.51.12
kāle dharmārthakāmān yaḥ saṃmantrya sacivaiḥ saha niṣevetātmavāṃl loke na sa vyasanam āpnuyāt
6.51.13
hitānubandham ālokya kāryākāryam ihātmanaḥ rājā sahārthatattvajñaiḥ sacivaiḥ saha jīvati
6.51.14
anabhijñāya śāstrārthān puruṣāḥ paśubuddhayaḥ prāgalbhyād vaktum icchanti mantreṣv abhyantarīkṛtāḥ
6.51.15
aśāstraviduṣāṃ teṣāṃ na kāryam ahitaṃ vacaḥ arthaśāstrānabhijñānāṃ vipulāṃ śriyam icchatām
6.51.16
ahitaṃ ca hitākāraṃ dhārṣṭyāj jalpanti ye narāḥ avekṣya mantrabāhyās te kartavyāḥ kṛtyadūṣaṇāḥ
6.51.17
vināśayanto bhartāraṃ sahitāḥ śatrubhir budhaiḥ viparītāni kṛtyāni kārayantīha mantriṇaḥ
6.51.18
tān bhartā mitrasaṃkāśān amitrān mantranirṇaye vyavahāreṇa jānīyāt sacivān upasaṃhitān
6.51.19
capalasyeha kṛtyāni sahasānupradhāvataḥ chidram anye prapadyante krauñcasya kham iva dvijāḥ
6.51.20
yo hi śatrum avajñāya nātmānam abhirakṣati avāpnoti hi so 'narthān sthānāc ca vyavaropyate
6.51.21
tat tu śrutvā daśagrīvaḥ kumbhakarṇasya bhāṣitam bhrukuṭiṃ caiva saṃcakre kruddhaś cainam uvāca ha
6.51.22
mānyo gurur ivācāryaḥ kiṃ māṃ tvam anuśāsati kim evaṃ vākśramaṃ kṛtvā kāle yuktaṃ vidhīyatām
6.51.23
vibhramāc cittamohād vā balavīryāśrayeṇa vā nābhipannam idānīṃ yad vyarthās tasya punaḥ kṛthāḥ
6.51.24
asmin kāle tu yad yuktaṃ tad idānīṃ vidhīyatām mamāpanayajaṃ doṣaṃ vikrameṇa samīkuru
6.51.25
yadi khalv asti me sneho bhrātṛtvaṃ vāvagacchasi yadi vā kāryam etat te hṛdi kāryatamaṃ matam
6.51.26
sa suhṛdyo vipannārthaṃ dīnam abhyavapadyate sa bandhur yo 'panīteṣu sāhāyyāyopakalpate
6.51.27
tam athaivaṃ bruvāṇaṃ tu vacanaṃ dhīradāruṇam ruṣṭo 'yam iti vijñāya śanaiḥ ślakṣṇam uvāca ha
6.51.28
atīva hi samālakṣya bhrātaraṃ kṣubhitendriyam kumbhakarṇaḥ śanair vākyaṃ babhāṣe parisāntvayan
6.51.29
alaṃ rākṣasarājendra saṃtāpam upapadya te roṣaṃ ca saṃparityajya svastho bhavitum arhasi
6.51.30
naitan manasi kartavvyaṃ mayi jīvati pārthiva tam ahaṃ nāśayiṣyāmi yatkṛte paritapyase
6.51.31
avaśyaṃ tu hitaṃ vācyaṃ sarvāvasthaṃ mayā tava bandhubhāvād abhihitaṃ bhrātṛsnehāc ca pārthiva
6.51.32
sadṛśaṃ yat tu kāle 'smin kartuṃ snigdhena bandhunā śatrūṇāṃ kadanaṃ paśya kriyamāṇaṃ mayā raṇe
6.51.33
adya paśya mahābāho mayā samaramūrdhani hate rāme saha bhrātrā dravantīṃ harivāhinīm
6.51.34
adya rāmasya tad dṛṣṭvā mayānītaṃ raṇāc chiraḥ sukhībhava mahābāho sītā bhavatu duḥkhitā
6.51.35
adya rāmasya paśyantu nidhanaṃ sumahat priyam laṅkāyāṃ rākṣasāḥ sarve ye te nihatabāndhavāḥ
6.51.36
adya śokaparītānāṃ svabandhuvadhakāraṇāt śatror yudhi vināśena karomy asrapramārjanam
6.51.37
adya parvatasaṃkāśaṃ sasūryam iva toyadam vikīrṇaṃ paśya samare sugrīvaṃ plavageśvaram
6.51.38
na paraḥ preṣaṇīyas te yuddhāyātula vikrama aham utsādayiṣyāmi śatrūṃs tava mahābala
6.51.39
yadi śakro yadi yamo yadi pāvakamārutau tān ahaṃ yodhayiṣyāmi kubera varuṇāv api
6.51.40
girimātraśarīrasya śitaśūladharasya me nardatas tīkṣṇadaṃṣṭrasya bibhīyāc ca puraṃdaraḥ
6.51.41
atha vā tyaktaśastrasya mṛdgatas tarasā ripūn na me pratimukhe kaś cic chaktaḥ sthātuṃ jijīviṣuḥ
6.51.42
naiva śaktyā na gadayā nāsinā na śitaiḥ śaraiḥ hastābhyām eva saṃrabdho haniṣyāmy api vajriṇam
6.51.43
yadi me muṣṭivegaṃ sa rāghavo 'dya sahiṣyati tataḥ pāsyanti bāṇaughā rudhiraṃ rāghavasya te
6.51.44
cintayā bādhyase rājan kimarthaṃ mayi tiṣṭhati so 'haṃ śatruvināśāya tava niryātum udyataḥ
6.51.45
muñca rāmād bhayaṃ rājan haniṣyāmīha saṃyuge rāghavaṃ lakṣmaṇaṃ caiva sugrīvaṃ ca mahābalam asādhāraṇam icchāmi tava dātuṃ mahad yaśaḥ
6.51.46
vadhena te dāśaratheḥ sukhāvahaṃ sukhaṃ samāhartum ahaṃ vrajāmi nihatya rāmaṃ sahalakṣmaṇena khādāmi sarvān hariyūthamukhyān
6.51.47
ramasva kāmaṃ piba cāgryavāruṇīṃ kuruṣva kṛtyāni vinīyatāṃ jvaraḥ mayādya rāme gamite yamakṣayaṃ cirāya sītā vaśagā bhaviṣyati
6.52.1
tad uktam atikāyasya balino bāhuśālinaḥ kumbhakarṇasya vacanaṃ śrutvovāca mahodaraḥ
6.52.2
kumbhakarṇakule jāto dhṛṣṭaḥ prākṛtadarśanaḥ avalipto na śaknoṣi kṛtyaṃ sarvatra veditum
6.52.3
na hi rājā na jānīte kumbhakarṇa nayānayau tvaṃ tu kaiśorakād dhṛṣṭaḥ kevalaṃ vaktum icchasi
6.52.4
sthānaṃ vṛddhiṃ ca hāniṃ ca deśakālavibhāgavit ātmanaś ca pareṣāṃ ca budhyate rākṣasarṣabha
6.52.5
yat tu śakyaṃ balavatā kartuṃ prākṛtabuddhinā anupāsitavṛddhena kaḥ kuryāt tādṛśaṃ budhaḥ
6.52.6
yāṃs tu dharmārthakāmāṃs tvaṃ bravīṣi pṛthag āśrayān anuboddhuṃ svabhāvena na hi lakṣaṇam asti te
6.52.7
karma caiva hi sarveṣāṃ kāraṇānāṃ prayojanam śreyaḥ pāpīyasāṃ cātra phalaṃ bhavati karmaṇām
6.52.8
niḥśreyasa phalāv eva dharmārthāv itarāv api adharmānarthayoḥ prāptiḥ phalaṃ ca pratyavāyikam
6.52.9
aihalaukikapāratryaṃ karma pumbhir niṣevyate karmāṇy api tu kalpyāni labhate kāmam āsthitaḥ
6.52.10
tatra kḷptam idaṃ rājñā hṛdi kāryaṃ mataṃ ca naḥ śatrau hi sāhasaṃ yat syāt kim ivātrāpanīyate
6.52.11
ekasyaivābhiyāne tu hetur yaḥ prakṛtas tvayā tatrāpy anupapannaṃ te vakṣyāmi yad asādhu ca
6.52.12
yena pūrvaṃ janasthāne bahavo 'tibalā hatāḥ rākṣasā rāghavaṃ taṃ tvaṃ katham eko jayiṣyasi
6.52.13
ye purā nirjitās tena janasthāne mahaujasā rākṣasāṃs tān pure sarvān bhītān adyāpi paśyasi
6.52.14
taṃ siṃham iva saṃkruddhaṃ rāmaṃ daśarathātmajam sarpaṃ suptam ivābuddhyā prabodhayitum icchasi
6.52.15
jvalantaṃ tejasā nityaṃ krodhena ca durāsadam kas taṃ mṛtyum ivāsahyam āsādayitum arhati
6.52.16
saṃśayastham idaṃ sarvaṃ śatroḥ pratisamāsane ekasya gamanaṃ tatra na hi me rocate tava
6.52.17
hīnārthas tu samṛddhārthaṃ ko ripuṃ prākṛto yathā niścitaṃ jīvitatyāge vaśam ānetum icchati
6.52.18
yasya nāsti manuṣyeṣu sadṛśo rākṣasottama katham āśaṃsase yoddhuṃ tulyenendravivasvatoḥ
6.52.19
evam uktvā tu saṃrabdhaṃ kumbhakarṇaṃ mahodaraḥ uvāca rakṣasāṃ madhye rāvaṇo lokarāvaṇam
6.52.20
labdhvā punas tāṃ vaidehīṃ kimarthaṃ tvaṃ prajalpasi yadecchasi tadā sītā vaśagā te bhaviṣyati
6.52.21
dṛṣṭaḥ kaś cid upāyo me sītopasthānakārakaḥ rucitaś cet svayā buddhyā rākṣaseśvara taṃ śṛṇu
6.52.22
ahaṃ dvijihvaḥ saṃhrādī kumbhakarṇo vitardanaḥ pañcarāmavadhāyaete niryāntīty avaghoṣaya
6.52.23
tato gatvā vayaṃ yuddhaṃ dāsyāmas tasya yatnataḥ jeṣyāmo yadi te śatrūn nopāyaiḥ kṛtyam asti naḥ
6.52.24
atha jīvati naḥ śatrur vayaṃ ca kṛtasaṃyugāḥ tataḥ samabhipatsyāmo manasā yat samīkṣitum
6.52.25
vayaṃ yuddhād ihaiṣyāmo rudhireṇa samukṣitāḥ vidārya svatanuṃ bāṇai rāmanāmāṅkitaiḥ śitaiḥ
6.52.26
bhakṣito rāghavo 'smābhir lakṣmaṇaś ceti vādinaḥ tava pādau grahīṣyāmas tvaṃ naḥ kāma prapūraya
6.52.27
tato 'vaghoṣaya pure gajaskandhena pārthiva hato rāmaḥ saha bhrātrā sasainya iti sarvataḥ
6.52.28
prīto nāma tato bhūtvā bhṛtyānāṃ tvam ariṃdama bhogāṃś ca parivārāṃś ca kāmāṃś ca vasudāpaya
6.52.29
tato mālyāni vāsāṃsi vīrāṇām anulepanam peyaṃ ca bahu yodhebhyaḥ svayaṃ ca muditaḥ piba
6.52.30
tato 'smin bahulībhūte kaulīne sarvato gate praviśyāśvāsya cāpi tvaṃ sītāṃ rahasi sāntvaya dhanadhānyaiś ca kāmaiś ca ratnaiś caināṃ pralobhaya
6.52.31
anayopadhayā rājan bhayaśokānubandhayā akāmā tvadvaśaṃ sītā naṣṭanāthā gamiṣyati
6.52.32
rañjanīyaṃ hi bhartāraṃ vinaṣṭam avagamya sā nairāśyāt strīlaghutvāc ca tvadvaśaṃ pratipatsyate
6.52.33
sā purā sukhasaṃvṛddhā sukhārhā duḥkhakarṣitā tvayy adhīnaḥ sukhaṃ jñātvā sarvathopagamiṣyati
6.52.34
etat sunītaṃ mama darśanena rāmaṃ hi dṛṣṭvaiva bhaved anarthaḥ ihaiva te setsyati motsuko bhūr mahān ayuddhena sukhasya lābhaḥ
6.52.35
anaṣṭasainyo hy anavāptasaṃśayo ripūn ayuddhena jayañ janādhipa yaśaś ca puṇyaṃ ca mahan mahīpate śriyaṃ ca kīrtiṃ ca ciraṃ samaśnute
6.53.1
sa tathoktas tu nirbhartsya kumbhakarṇo mahodaram abravīd rākṣasaśreṣṭhaṃ bhrātaraṃ rāvaṇaṃ tataḥ
6.53.2
so 'haṃ tava bhayaṃ ghoraṃ vadhāt tasya durātmanaḥ rāmasyādya pramārjāmi nirvairas tvaṃ sukhībhava
6.53.3
garjanti na vṛthā śūra nirjalā iva toyadāḥ paśya saṃpādyamānaṃ tu garjitaṃ yudhi karmaṇā
6.53.4
na marṣayati cātmānaṃ saṃbhāvayati nātmanā adarśayitvā śūrās tu karma kurvanti duṣkaram
6.53.5
viklavānām abuddhīnāṃ rājñāṃ paṇḍitamāninām śṛṇvatām ādita idaṃ tvadvidhānāṃ mahodara
6.53.6
yuddhe kāpuruṣair nityaṃ bhavadbhiḥ priyavādibhiḥ rājānam anugacchadbhiḥ kṛtyam etad vināśitam
6.53.7
rājaśeṣā kṛtā laṅkā kṣīṇaḥ kośo balaṃ hatam rājānam imam āsādya suhṛccihnam amitrakam
6.53.8
eṣa niryāmy ahaṃ yuddham udyataḥ śatrunirjaye durnayaṃ bhavatām adya samīkartuṃ mahāhave
6.53.9
evam uktavato vākyaṃ kumbhakarṇasya dhīmataḥ pratyuvāca tato vākyaṃ prahasan rākṣasādhipaḥ
6.53.10
mahodaro 'yaṃ rāmāt tu paritrasto na saṃśayaḥ na hi rocayate tāta yuddhaṃ yuddhaviśārada
6.53.11
kaś cin me tvatsamo nāsti sauhṛdena balena ca gaccha śatruvadhāya tvaṃ kumbhakarṇajayāya ca
6.53.12
ādade niśitaṃ śūlaṃ vegāc chatrunibarhaṇaḥ sarvakālāyasaṃ dīptaṃ taptakāñcanabhūṣaṇam
6.53.13
indrāśanisamaṃ bhīmaṃ vajrapratimagauravam devadānavagandharvayakṣakiṃnarasūdanam
6.53.14
raktamālya mahādāma svataś codgatapāvakam ādāya niśitaṃ śūlaṃ śatruśoṇitarañjitam kumbhakarṇo mahātejā rāvaṇaṃ vākyam abravīt
6.53.15
gamiṣyāmy aham ekākī tiṣṭhatv iha balaṃ mahat adya tān kṣudhitaḥ kruddho bhakṣayiṣyāmi vānarān
6.53.16
kumbhakarṇavacaḥ śrutvā rāvaṇo vākyam abravīt sainyaiḥ parivṛto gaccha śūlamudgalapāṇibhiḥ
6.53.17
vānarā hi mahātmānaḥ śīghrāś ca vyavasāyinaḥ ekākinaṃ pramattaṃ vā nayeyur daśanaiḥ kṣayam
6.53.18
tasmāt paramadurdharṣaiḥ sainyaiḥ parivṛto vraja rakṣasām ahitaṃ sarvaṃ śatrupakṣaṃ nisūdaya
6.53.19
athāsanāt samutpatya srajaṃ maṇikṛtāntarām ābabandha mahātejāḥ kumbhakarṇasya rāvaṇaḥ
6.53.20
aṅgadān aṅgulīveṣṭān varāṇy ābharaṇāni ca hāraṃ ca śaśisaṃkāśam ābabandha mahātmanaḥ
6.53.21
divyāni ca sugandhīni mālyadāmāni rāvaṇaḥ śrotre cāsajjayām āsa śrīmatī cāsya kuṇḍale
6.53.22
kāñcanāṅgadakeyūro niṣkābharaṇabhūṣitaḥ kumbhakarṇo bṛhatkarṇaḥ suhuto 'gnir ivābabhau
6.53.23
śroṇīsūtreṇa mahatā mecakena virājitaḥ amṛtotpādane naddho bhujaṃgeneva mandaraḥ
6.53.24
sa kāñcanaṃ bhārasahaṃ nivātaṃ vidyutprabhaṃ dīptam ivātmabhāsā ābadhyamānaḥ kavacaṃ rarāja saṃdhyābhrasaṃvīta ivādrirājaḥ
6.53.25
sarvābharaṇanaddhāṅgaḥ śūlapāṇiḥ sa rākṣasaḥ trivikramakṛtotsāho nārāyaṇa ivābabhau
6.53.26
bhrātaraṃ saṃpariṣvajya kṛtvā cāpi pradakṣiṇam praṇamya śirasā tasmai saṃpratasthe mahābaliḥ tam āśīrbhiḥ praśastābhiḥ preṣayām āsa rāvaṇaḥ
6.53.27
śaṅkhadundubhinirghoṣaiḥ sainyaiś cāpi varāyudhaiḥ taṃ gajaiś ca turaṃgaiś ca syandanaiś cāmbudasvanaiḥ anujagmur mahātmānaṃ rathino rathināṃ varam
6.53.28
sarpair uṣṭraiḥ kharair aśvaiḥ siṃhadvipamṛgadvijaiḥ anujagmuś ca taṃ ghoraṃ kumbhakarṇaṃ mahābalam
6.53.29
sa puṣpavarṇair avakīryamāṇo dhṛtātapatraḥ śitaśūlapāṇiḥ madotkaṭaḥ śoṇitagandhamatto viniryayau dānavadevaśatruḥ
6.53.30
padātayaś ca bahavo mahānādā mahābalāḥ anvayū rākṣasā bhīmā bhīmākṣāḥ śastrapāṇayaḥ
6.53.31
raktākṣāḥ sumahākāyā nīlāñjanacayopamāḥ śūrān udyamya khaḍgāṃś ca niśitāṃś ca paraśvadhān
6.53.32
bahuvyāmāṃś ca vipulān kṣepaṇīyān durāsadān tālaskandhāṃś ca vipulān kṣepaṇīyān durāsadān
6.53.33
athānyad vapur ādāya dāruṇaṃ lomaharṣaṇam niṣpapāta mahātejāḥ kumbhakarṇo mahābalaḥ
6.53.34
dhanuḥśataparīṇāhaḥ sa ṣaṭśatasamucchitaḥ raudraḥ śakaṭacakrākṣo mahāparvatasaṃnibhaḥ
6.53.35
saṃnipatya ca rakṣāṃsi dagdhaśailopamo mahān kumbhakarṇo mahāvaktraḥ prahasann idam abravīt
6.53.36
adya vānaramukhyānāṃ tāni yūthāni bhāgaśaḥ nirdahiṣyāmi saṃkruddhaḥ śalabhān iva pāvakaḥ
6.53.37
nāparādhyanti me kāmaṃ vānarā vanacāriṇaḥ jātir asmadvidhānāṃ sā purodyānavibhūṣaṇam
6.53.38
purarodhasya mūlaṃ tu rāghavaḥ sahalakṣmaṇaḥ hate tasmin hataṃ sarvaṃ taṃ vadhiṣyāmi saṃyuge
6.53.39
evaṃ tasya bruvāṇasya kumbhakarṇasya rākṣasāḥ nādaṃ cakrur mahāghoraṃ kampayanta ivārṇavam
6.53.40
tasya niṣpatatas tūrṇaṃ kumbhakarṇasya dhīmataḥ babhūvur ghorarūpāṇi nimittāni samantataḥ
6.53.41
ulkāśaniyutā meghā vineduś ca sudāruṇāḥ sasāgaravanā caiva vasudhā samakampata
6.53.42
ghorarūpāḥ śivā neduḥ sajvālakavalair mukhaiḥ maṇḍalāny apasavyāni babandhuś ca vihaṃgamāḥ
6.53.43
niṣpapāta ca gṛdhre 'sya śūle vai pathi gacchataḥ prāsphuran nayanaṃ cāsya savyo bāhur akampata
6.53.44
niṣpapāta tadā coklā jvalantī bhīmanisvanā ādityo niṣprabhaś cāsīn na pravāti sukho 'nilaḥ
6.53.45
acintayan mahotpātān utthitāṃl lomaharṣaṇān niryayau kumbhakarṇas tu kṛtāntabalacoditaḥ
6.53.46
sa laṅghayitvā prākāraṃ padbhyāṃ parvatasaṃnibhaḥ dadarśābhraghanaprakhyaṃ vānarānīkam adbhutam
6.53.47
te dṛṣṭvā rākṣasaśreṣṭhaṃ vānarāḥ parvatopamam vāyununnā iva ghanā yayuḥ sarvā diśas tadā
6.53.48
tad vānarānīkam atipracaṇḍaṃ diśo dravad bhinnam ivābhrajālam sa kumbhakarṇaḥ samavekṣya harṣān nanāda bhūyo ghanavad ghanābhaḥ
6.53.49
te tasya ghoraṃ ninadaṃ niśamya yathā ninādaṃ divi vāridasya petur dharaṇyāṃ bahavaḥ plavaṃgā nikṛttamūlā iva sālavṛkṣāḥ
6.53.50
vipulaparighavān sa kumbhakarṇo ripunidhanāya viniḥsṛto mahātmā kapi gaṇabhayam ādadat subhīmaṃ prabhur iva kiṃkaradaṇḍavān yugānte
6.54.1
sa nanāda mahānādaṃ samudram abhinādayan janayann iva nirghātān vidhamann iva parvatān
6.54.2
tam avadhyaṃ maghavatā yamena varuṇena ca prekṣya bhīmākṣam āyāntaṃ vānarā vipradudruvuḥ
6.54.3
tāṃs tu vidravato dṛṣṭvā vāliputro 'ṅgado 'bravīt nalaṃ nīlaṃ gavākṣaṃ ca kumudaṃ ca mahābalam
6.54.4
ātmānam atra vismṛtya vīryāṇy abhijanāni ca kva gacchata bhayatrastāḥ prākṛtā harayo yathā
6.54.5
sādhu saumyā nivartadhvaṃ kiṃ prāṇān parirakṣatha nālaṃ yuddhāya vai rakṣo mahatīyaṃ vibhīṣikāḥ
6.54.6
mahatīm utthitām enāṃ rākṣasānāṃ vibhīṣikām vikramād vidhamiṣyāmo nivartadhvaṃ plavaṃgamāḥ
6.54.7
kṛcchreṇa tu samāśvāsya saṃgamya ca tatas tataḥ vṛkṣādrihastā harayaḥ saṃpratasthū raṇājiram
6.54.8
te nivṛtya tu saṃkruddhāḥ kumbhakarṇaṃ vanaukasaḥ nijaghnuḥ paramakruddhāḥ samadā iva kuñjarāḥ prāṃśubhir giriśṛṅgaiś ca śilābhiś ca mahābalāḥ
6.54.9
pādapaiḥ puṣpitāgraiś ca hanyamāno na kampate tasya gātreṣu patitā bhidyante śataśaḥ śilāḥ pādapāḥ puṣpitāgrāś ca bhagnāḥ petur mahītale
6.54.10
so 'pi sainyāni saṃkruddho vānarāṇāṃ mahaujasām mamantha paramāyatto vanāny agnir ivotthitaḥ
6.54.11
lohitārdrās tu bahavaḥ śerate vānararṣabhāḥ nirastāḥ patitā bhūmau tāmrapuṣpā iva drumāḥ
6.54.12
laṅghayantaḥ pradhāvanto vānarā nāvalokayan ke cit samudre patitāḥ ke cid gaganam āśritāḥ
6.54.13
vadhyamānās tu te vīrā rākṣasena balīyasā sāgaraṃ yena te tīrṇāḥ pathā tenaiva dudruvuḥ
6.54.14
te sthalāni tathā nimnaṃ viṣaṇṇavadanā bhayāt ṛkṣā vṛkṣān samārūḍhāḥ ke cit parvatam āśritāḥ
6.54.15
mamajjur arṇave ke cid guhāḥ ke cit samāśritāḥ niṣeduḥ plavagāḥ ke cit ke cin naivāvatasthire
6.54.16
tān samīkṣyāṅgado bhaṅgān vānarān idam abravīt avatiṣṭhata yudhyāmo nivartadhvaṃ plavaṃgamāḥ
6.54.17
bhagnānāṃ vo na paśyāmi parigamya mahīm imām sthānaṃ sarve nivartadhvaṃ kiṃ prāṇān parirakṣatha
6.54.18
nirāyudhānāṃ dravatām asaṃgagatipauruṣāḥ dārā hy apahasiṣyanti sa vai ghātas tu jīvitām
6.54.19
kuleṣu jātāḥ sarve sma vistīrṇeṣu mahatsu ca anāryāḥ khalu yad bhītās tyaktvā vīryaṃ pradhāvata
6.54.20
vikatthanāni vo yāni yadā vai janasaṃsadi tāni vaḥ kva ca yatāni sodagrāṇi mahānti ca
6.54.21
bhīrupravādāḥ śrūyante yas tu jīvati dhikkṛtaḥ mārgaḥ satpuruṣair juṣṭaḥ sevyatāṃ tyajyatāṃ bhayam
6.54.22
śayāmahe vā nihatāḥ pṛthivyām alpajīvitāḥ duṣprāpaṃ brahmalokaṃ vā prāpnumo yudhi sūditāḥ saṃprāpnuyāmaḥ kīrtiṃ vā nihatya śatrum āhave
6.54.23
na kumbhakarṇaḥ kākutsthaṃ dṛṣṭvā jīvan gamiṣyati dīpyamānam ivāsādya pataṃgo jvalanaṃ yathā
6.54.24
palāyanena coddiṣṭāḥ prāṇān rakṣāmahe vayam ekena bahavo bhagnā yaśo nāśaṃ gamiṣyati
6.54.25
evaṃ bruvāṇaṃ taṃ śūram aṅgadaṃ kanakāṅgadam dravamāṇās tato vākyam ūcuḥ śūravigarhitam
6.54.26
kṛtaṃ naḥ kadanaṃ ghoraṃ kumbhakarṇena rakṣasā na sthānakālo gacchāmo dayitaṃ jīvitaṃ hi naḥ
6.54.27
etāvad uktvā vacanaṃ sarve te bhejire diśaḥ bhīmaṃ bhīmākṣam āyāntaṃ dṛṣṭvā vānarayūthapāḥ
6.54.28
dravamāṇās tu te vīrā aṅgadena valīmukhāḥ sāntvaiś ca bahumānaiś ca tataḥ sarve nivartitāḥ
6.54.29
ṛṣabhaśarabhamaindadhūmranīlāḥ kumudasuṣeṇagavākṣarambhatārāḥ dvividapanasavāyuputramukhyās tvaritatarābhimukhaṃ raṇaṃ prayātāḥ
6.55.1
te nivṛttā mahākāyāḥ śrutvāṅgadavacas tadā naiṣṭhikīṃ buddhim āsthāya sarve saṃgrāmakāṅkṣiṇaḥ
6.55.2
samudīritavīryās te samāropitavikramāḥ paryavasthāpitā vākyair aṅgadena valīmukhāḥ
6.55.3
prayātāś ca gatā harṣaṃ maraṇe kṛtaniścayāḥ cakruḥ sutumulaṃ yuddhaṃ vānarās tyaktajīvitāḥ
6.55.4
atha vṛkṣān mahākāyāḥ sānūni sumahānti ca vānarās tūrṇam udyamya kumbhakarṇam abhidravan
6.55.5
sa kumbhakarṇaḥ saṃkruddho gadām udyamya vīryavān ardayan sumahākāyaḥ samantād vyākṣipad ripūn
6.55.6
śatāni sapta cāṣṭau ca sahasrāṇi ca vānarāḥ prakīrṇāḥ śerate bhūmau kumbhakarṇena pothitāḥ
6.55.7
ṣoḍaśāṣṭau ca daśa ca viṃśat triṃśat tathaiva ca parikṣipya ca bāhubhyāṃ khādan viparidhāvati bhakṣayan bhṛśasaṃkruddho garuḍaḥ pannagān iva
6.55.8
hanūmāñ śailaśṛṅgāṇi vṛkṣāṃś ca vividhān bahūn vavarṣa kumbhakarṇasya śirasy ambaram āsthitaḥ
6.55.9
tāni parvataśṛṅgāṇi śūlena tu bibheda ha babhañja vṛkṣavarṣaṃ ca kumbhakarṇo mahābalaḥ
6.55.10
tato harīṇāṃ tad anīkam ugraṃ dudrāva śūlaṃ niśitaṃ pragṛhya tasthau tato 'syāpatataḥ purastān mahīdharāgraṃ hanumān pragṛhya
6.55.11
sa kumbhakarṇaṃ kupito jaghāna vegena śailottamabhīmakāyam sa cukṣubhe tena tadābhibūto medārdragātro rudhirāvasiktaḥ
6.55.12
sa śūlam āvidhya taḍitprakāśaṃ giriṃ yathā prajvalitāgraśṛṅgam bāhvantare mārutim ājaghāna guho 'calaṃ krauñcam ivograśaktyā
6.55.13
sa śūlanirbhinna mahābhujāntaraḥ pravihvalaḥ śoṇitam udvaman mukhāt nanāda bhīmaṃ hanumān mahāhave yugāntameghastanitasvanopamam
6.55.14
tato vineduḥ sahasā prahṛṣṭā rakṣogaṇās taṃ vyathitaṃ samīkṣya plavaṃgamās tu vyathitā bhayārtāḥ pradudruvuḥ saṃyati kumbhakarṇāt
6.55.15
nīlaś cikṣepa śailāgraṃ kumbhakarṇāya dhīmate tam āpatantaṃ saṃprekṣya muṣṭinābhijaghāna ha
6.55.16
muṣṭiprahārābhihataṃ tac chailāgraṃ vyaśīryata savisphuliṅgaṃ sajvālaṃ nipapāta mahītale
6.55.17
ṛṣabhaḥ śarabho nīlo gavākṣo gandhamādanaḥ pañcavānaraśārdūlāḥ kumbhakarṇam upādravan
6.55.18
śailair vṛkṣais talaiḥ pādair muṣṭibhiś ca mahābalāḥ kumbhakarṇaṃ mahākāyaṃ sarvato 'bhinijaghnire
6.55.19
sparśān iva prahārāṃs tān vedayāno na vivyathe ṛṣabhaṃ tu mahāvegaṃ bāhubhyāṃ pariṣasvaje
6.55.20
kumbhakarṇabhujābhyāṃ tu pīḍito vānararṣabhaḥ nipapātarṣabho bhīmaḥ pramukhāgataśoṇitaḥ
6.55.21
muṣṭinā śarabhaṃ hatvā jānunā nīlam āhave ājaghāna gavākṣaṃ ca talenendraripus tadā
6.55.22
dattapraharavyathitā mumuhuḥ śoṇitokṣitāḥ nipetus te tu medinyāṃ nikṛttā iva kiṃśukāḥ
6.55.23
teṣu vānaramukhyeṣu patiteṣu mahātmasu vānarāṇāṃ sahasrāṇi kumbhakarṇaṃ pradudruvuḥ
6.55.24
taṃ śailam iva śailābhāḥ sarve tu plavagarṣabhāḥ samāruhya samutpatya dadaṃśuś ca mahābalāḥ
6.55.25
taṃ nakhair daśanaiś cāpi muṣṭibhir jānubhis tathā kumbhakarṇaṃ mahākāyaṃ te jaghnuḥ plavagarṣabhāḥ
6.55.26
sa vānarasahasrais tair ācitaḥ parvatopamaḥ rarāja rākṣasavyāghro girir ātmaruhair iva
6.55.27
bāhubhyāṃ vānarān sarvān pragṛhya sa mahābalaḥ bhakṣayām āsa saṃkruddho garuḍaḥ pannagān iva
6.55.28
prakṣiptāḥ kumbhakarṇena vaktre pātālasaṃnibhe nāsā puṭābhyāṃ nirjagmuḥ karṇābhyāṃ caiva vānarāḥ
6.55.29
bhakṣayan bhṛśasaṃkruddho harīn parvatasaṃnibhaḥ babhañja vānarān sarvān saṃkruddho rākṣasottamaḥ
6.55.30
māṃsaśoṇitasaṃkledāṃ bhūmiṃ kurvan sa rākṣasaḥ cacāra harisainyeṣu kālāgnir iva mūrchitaḥ
6.55.31
vajrahasto yathā śakraḥ pāśahasto ivāntakaḥ śūlahasto babhau tasmin kumbhakarṇo mahābalaḥ
6.55.32
yathā śuṣkāṇy araṇyāni grīṣme dahati pāvakaḥ tathā vānarasainyāni kumbhakarṇo vinirdahat
6.55.33
tatas te vadhyamānās tu hatayūthā vināyakāḥ vānarā bhayasaṃvignā vinedur visvaraṃ bhṛśam
6.55.34
anekaśo vadhyamānāḥ kumbhakarṇena vānarāḥ rāghavaṃ śaraṇaṃ jagmur vyathitāḥ khinnacetasaḥ
6.55.35
tam āpatantaṃ saṃprekṣya kumbhakarṇaṃ mahābalam utpapāta tadā vīraḥ sugrīvo vānarādhipaḥ
6.55.36
sa parvatāgram utkṣipya samāvidhya mahākapiḥ abhidudrāva vegena kumbhakarṇaṃ mahābalam
6.55.37
tam āpatantaṃ saṃprekṣya kumbhakarṇaḥ plavaṃgamam tasthau vivṛtasarvāṅgo vānarendrasya saṃmukhaḥ
6.55.38
kapiśoṇitadigdhāṅgaṃ bhakṣayantaṃ mahākapīn kumbhakarṇaṃ sthitaṃ dṛṣṭvā sugrīvo vākyam abravīt
6.55.39
pātitāś ca tvayā vīrāḥ kṛtaṃ karma suduṣkaram bhakṣitāni ca sainyāni prāptaṃ te paramaṃ yaśaḥ
6.55.40
tyaja tad vānarānīkaṃ prākṛtaiḥ kiṃ kariṣyasi sahasvaikaṃ nipātaṃ me parvatasyāsya rākṣasa
6.55.41
tad vākyaṃ harirājasya sattvadhairyasamanvitam śrutvā rākṣasaśārdūlaḥ kumbhakarṇo 'bravīd vacaḥ
6.55.42
prajāpates tu pautras tvaṃ tathaivarkṣarajaḥsutaḥ śrutapauruṣasaṃpannas tasmād garjasi vānara
6.55.43
sa kumbhakarṇasya vaco niśamya vyāvidhya śailaṃ sahasā mumoca tenājaghānorasi kumbhakarṇaṃ śailena vajrāśanisaṃnibhena
6.55.44
tac chailaśṛṅgaṃ sahasā vikīrṇaṃ bhujāntare tasya tadā viśāle tato viṣeduḥ sahasā plavaṃgamā rakṣogaṇāś cāpi mudā vineduḥ
6.55.45
sa śailaśṛṅgābhihataś cukopa nanāda kopāc ca vivṛtya vaktram vyāvidhya śūlaṃ ca taḍitprakāśaṃ cikṣepa haryṛkṣapater vadhāya
6.55.46
tat kumbhakarṇasya bhujapraviddhaṃ śūlaṃ śitaṃ kāñcanadāmajuṣṭam kṣipraṃ samutpatya nigṛhya dorbhyāṃ babhañja vegena suto 'nilasya
6.55.47
kṛtaṃ bhārasahasrasya śūlaṃ kālāyasaṃ mahat babhañja janaum āropya prahṛṣṭaḥ plavagarṣabhaḥ
6.55.48
sa tat tadā bhagnam avekṣya śūlaṃ cukopa rakṣo'dhipatir mahātmā utpāṭya laṅkāmalayāt sa śṛṅgaṃ jaghāna sugrīvam upetya tena
6.55.49
sa śailaśṛṅgābhihato visaṃjñaḥ papāta bhūmau yudhi vānarendraḥ taṃ prekṣya bhūmau patitaṃ visaṃjñaṃ neduḥ prahṛṣṭā yudhi yātudhānāḥ
6.55.50
tam abhyupetyādbhutaghoravīryaṃ sa kumbhakarṇo yudhi vānarendram jahāra sugrīvam abhipragṛhya yathānilo megham atipracaṇḍaḥ
6.55.51
sa taṃ mahāmeghanikāśarūpam utpāṭya gacchan yudhi kumbhakarṇaḥ rarāja merupratimānarūpo merur yathātyucchritaghoraśṛṅgaḥ
6.55.52
tataḥ samutpāṭya jagāma vīraḥ saṃstūyamāno yudhi rākṣasendraiḥ śṛṇvan ninādaṃ tridaśālayānāṃ plavaṃgarājagrahavismitānām
6.55.53
tatas tam ādāya tadā sa mene harīndram indropamam asmin hṛte sarvam idaṃ hṛtaṃ syāt sarāghavaṃ sainyam itīndraśatruḥ
6.55.54
vidrutāṃ vāhinīṃ dṛṣṭvā vānarāṇāṃ tatas tataḥ kumbhakarṇena sugrīvaṃ gṛhītaṃ cāpi vānaram
6.55.55
hanūmāṃś cintayām āsa matimān mārutātmajaḥ evaṃ gṛhīte sugrīve kiṃ kartavyaṃ mayā bhavet
6.55.56
yad vai nyāyyaṃ mayā kartuṃ tat kariṣyāmi sarvathā bhūtvā parvatasaṃkāśo nāśayiṣyāmi rākṣasaṃ
6.55.57
mayā hate saṃyati kumbhakarṇe mahābale muṣṭiviśīrṇadehe vimocite vānarapārthive ca bhavantu hṛṣṭāḥ pravagāḥ samagrāḥ
6.55.58
atha vā svayam apy eṣa mokṣaṃ prāpsyati pārthivaḥ gṛhīto 'yaṃ yadi bhavet tridaśaiḥ sāsuroragaiḥ
6.55.59
manye na tāvad ātmānaṃ budhyate vānarādhipaḥ śailaprahārābhihataḥ kumbhakarṇena saṃyuge
6.55.60
ayaṃ muhūrtāt sugrīvo labdhasaṃjño mahāhave ātmano vānarāṇāṃ ca yat pathyaṃ tat kariṣyati
6.55.61
mayā tu mokṣitasyāsya sugrīvasya mahātmanaḥ aprītaś ca bhavet kaṣṭā kīrtināśaś ca śāśvataḥ
6.55.62
tasmān muhūrtaṃ kāṅkṣiṣye vikramaṃ pārthivasya naḥ bhinnaṃ ca vānarānīkaṃ tāvad āśvāsayāmy aham
6.55.63
ity evaṃ cintayitvā tu hanūmān mārutātmajaḥ bhūyaḥ saṃstambhayām āsa vānarāṇāṃ mahācamūm
6.55.64
sa kumbhakarṇo 'tha viveśa laṅkāṃ sphurantam ādāya mahāhariṃ tam vimānacaryāgṛhagopurasthaiḥ puṣpāgryavarṣair avakīryamāṇaḥ
6.55.65
tataḥ sa saṃjñām upalabhya kṛcchrād balīyasas tasya bhujāntarasthaḥ avekṣamāṇaḥ purarājamārgaṃ vicintayām āsa muhur mahātmā
6.55.66
evaṃ gṛhītena kathaṃ nu nāma śakyaṃ mayā saṃprati kartum adya tathā kariṣyāmi yathā harīṇāṃ bhaviṣyatīṣṭaṃ ca hitaṃ ca kāryam
6.55.67
tataḥ karāgraiḥ sahasā sametya rājā harīṇām amarendraśatroḥ nakhaiś ca karṇau daśanaiś ca nāsāṃ dadaṃśa pārśveṣu ca kumbhakarṇam
6.55.68
sa kumbhakarṇau hṛtakarṇanāso vidāritas tena vimarditaś ca roṣābhibhūtaḥ kṣatajārdragātraḥ sugrīvam āvidhya pipeṣa bhūmau
6.55.69
sa bhūtale bhīmabalābhipiṣṭaḥ surāribhis tair abhihanyamānaḥ jagāma khaṃ vegavad abhyupetya punaś ca rāmeṇa samājagāma
6.55.70
karṇanāsā vihīnasya kumbhakarṇo mahābalaḥ rarāja śoṇitotsikto giriḥ prasravaṇair iva
6.55.71
tataḥ sa puryāḥ sahasā mahātmā niṣkramya tad vānarasainyam ugram babhakṣa rakṣo yudhi kumbhakarṇaḥ prajā yugāntāgnir iva pradīptaḥ
6.55.72
bubhukṣitaḥ śoṇitamāṃsagṛdhnuḥ praviśya tad vānarasainyam ugram cakhāda rakṣāṃsi harīn piśācān ṛkṣāṃś ca mohād yudhi kumbhakarṇaḥ
6.55.73
ekaṃ dvau trīn bahūn kruddho vānarān saha rākṣasaiḥ samādāyaikahastena pracikṣepa tvaran mukhe
6.55.74
saṃprasravaṃs tadā medaḥ śoṇitaṃ ca mahābalaḥ vadhyamāno nagendrāgrair bhakṣayām āsa vānarān te bhakṣyamāṇā harayo rāmaṃ jagmus tadā gatim
6.55.75
tasmin kāle sumitrāyāḥ putraḥ parabalārdanaḥ cakāra lakṣmaṇaḥ kruddho yuddhaṃ parapuraṃjayaḥ
6.55.76
sa kumbhakarṇasya śarāñ śarīre sapta vīryavān nicakhānādade cānyān visasarja ca lakṣmaṇaḥ
6.55.77
atikramya ca saumitriṃ kumbhakarṇo mahābalaḥ rāmam evābhidudrāva dārayann iva medinīm
6.55.78
atha dāśarathī rāmo raudram astraṃ prayojayan kumbhakarṇasya hṛdaye sasarja niśitāñ śarān
6.55.79
tasya rāmeṇa viddhasya sahasābhipradhāvataḥ aṅgāramiśrāḥ kruddhasya mukhān niścerur arciṣaḥ
6.55.80
tasyorasi nimagnāś ca śarā barhiṇavāsasaḥ hastāc cāsya paribhraṣṭā papātorvyāṃ mahāgadā
6.55.81
sa nirāyudham ātmānaṃ yadā mene mahābalaḥ muṣṭibhyāṃ cāraṇābhyāṃ ca cakāra kadanaṃ mahat
6.55.82
sa bāṇair atividdhāṅgaḥ kṣatajena samukṣitaḥ rudhiraṃ parisusrāva giriḥ prasravaṇān iva
6.55.83
sa tīvreṇa ca kopena rudhireṇa ca mūrchitaḥ vānarān rākṣasān ṛkṣān khādan viparidhāvati
6.55.84
tasmin kāle sa dharmātmā lakṣmaṇo rāmam abravīt kumbhakarṇavadhe yukto yogān parimṛśan bahūn
6.55.85
naivāyaṃ vānarān rājan na vijānāti rākṣasān mattaḥ śoṇitagandhena svān parāṃś caiva khādati
6.55.86
sādhv enam adhirohantu sarvato vānararṣabhāḥ yūthapāś ca yathāmukhyās tiṣṭhantv asya samantataḥ
6.55.87
apy ayaṃ durmatiḥ kāle gurubhāraprapīḍitaḥ prapatan rākṣaso bhūmau nānyān hanyāt plavaṃgamān
6.55.88
tasya tad vacanaṃ śrutvā rājaputrasya dhīmataḥ te samāruruhur hṛṣṭāḥ kumbhakarṇaṃ plavaṃgamāḥ
6.55.89
kumbhakarṇas tu saṃkruddhaḥ samārūḍhaḥ plavaṃgamaiḥ vyadhūnayat tān vegena duṣṭahastīva hastipān
6.55.90
tān dṛṣṭvā nirdhūtān rāmo ruṣṭo 'yam iti rākṣasaḥ samutpapāta vegena dhanur uttamam ādade
6.55.91
sa cāpam ādāya bhujaṃgakalpaṃ dṛḍhajyam ugraṃ tapanīyacitram harīn samāśvāsya samutpapāta rāmo nibaddhottamatūṇabāṇaḥ
6.55.92
sa vānaragaṇais tais tu vṛtaḥ paramadurjayaḥ lakṣmaṇānucaro rāmaḥ saṃpratasthe mahābalaḥ
6.55.93
sa dadarśa mahātmānaṃ kirīṭinam ariṃdamam śoṇitāplutasarvāṅgaṃ kumbhakarṇaṃ mahābalam
6.55.94
sarvān samabhidhāvantaṃ yathāruṣṭaṃ diśā gajam mārgamāṇaṃ harīn kruddhaṃ rākṣasaiḥ parivāritam
6.55.95
vindhyamandarasaṃkāśaṃ kāñcanāṅgadabhūṣaṇam sravantaṃ rudhiraṃ vaktrād varṣamegham ivotthitam
6.55.96
jihvayā parilihyantaṃ śoṇitaṃ śoṇitokṣitam mṛdnantaṃ vānarānīkaṃ kālāntakayamopamam
6.55.97
taṃ dṛṣṭvā rākṣasaśreṣṭhaṃ pradīptānalavarcasaṃ visphārayām āsa tadā kārmukaṃ puruṣarṣabhaḥ
6.55.98
sa tasya cāpanirghoṣāt kupito nairṛtarṣabhaḥ amṛṣyamāṇas taṃ ghoṣam abhidudrāva rāghavam
6.55.99
tatas tu vātoddhatameghakalpaṃ bhujaṃgarājottamabhogabāhum tam āpatantaṃ dharaṇīdharābham uvāca rāmo yudhi kumbhakarṇam
6.55.100
āgaccha rakṣo'dhipamā viṣādam avasthito 'haṃ pragṛhītacāpaḥ avehi māṃ śakrasapatna rāmam ayaṃ muhūrtād bhavitā vicetāḥ
6.55.101
rāmo 'yam iti vijñāya jahāsa vikṛtasvanam pātayann iva sarveṣāṃ hṛdayāni vanaukasām
6.55.102
prahasya vikṛtaṃ bhīmaṃ sa meghasvanitopamam kumbhakarṇo mahātejā rāghavaṃ vākyam abravīt
6.55.103
nāhaṃ virādho vijñeyo na kabandhaḥ kharo na ca na vālī na ca mārīcaḥ kumbhakarṇo 'ham āgataḥ
6.55.104
paśya me mudgaraṃ ghoraṃ sarvakālāyasaṃ mahat anena nirjitā devā dānavāś ca mayā purā
6.55.105
vikarṇanāsa iti māṃ nāvajñātuṃ tvam arhasi svalpāpi hi na me pīḍā karṇanāsāvināśanāt
6.55.106
darśayekṣvākuśārdūla vīryaṃ gātreṣu me laghu tatas tvāṃ bhakṣayiṣyāmi dṛṣṭapauruṣavikramam
6.55.107
sa kumbhakarṇasya vaco niśamya rāmaḥ supuṅkhān visasarja bāṇān tair āhato vajrasamapravegair na cukṣubhe na vyathate surāriḥ
6.55.108
yaiḥ sāyakaiḥ sālavarā nikṛttā vālī hato vānarapuṃgavaś ca te kumbhakarṇasya tadā śarīraṃ vajropamā na vyathayāṃ pracakruḥ
6.55.109
sa vāridhārā iva sāyakāṃs tān pibañ śarīreṇa mahendraśatruḥ jaghāna rāmasya śarapravegaṃ vyāvidhya taṃ mudgaram ugravegam
6.55.110
tatas tu rakṣaḥ kṣatajānuliptaṃ vitrāsanaṃ devamahācamūnām vyāvidhya taṃ mudgaram ugravegaṃ vidrāvayām āsa camūṃ harīṇām
6.55.111
vāyavyam ādāya tato varāstraṃ rāmaḥ pracikṣepa niśācarāya samudgaraṃ tena jahāra bāhuṃ sa kṛttabāhus tumulaṃ nanāda
6.55.112
sa tasya bāhur giriśṛṅgakalpaḥ samudgaro rāghavabāṇakṛttaḥ papāta tasmin harirājasainye jaghāna tāṃ vānaravāhinīṃ ca
6.55.113
te vānarā bhagnahatāvaśeṣāḥ paryantam āśritya tadā viṣaṇṇāḥ pravepitāṅgā dadṛśuḥ sughoraṃ narendrarakṣo'dhipasaṃnipātam
6.55.114
sa kumbhakarṇo 'stranikṛttabāhur mahān nikṛttāgra ivācalendraḥ utpāṭayām āsa kareṇa vṛkṣaṃ tato 'bhidudrāva raṇe narendram
6.55.115
taṃ tasya bāhuṃ saha sālavṛkṣaṃ samudyataṃ pannagabhogakalpam aindrāstrayuktena jahāra rāmo bāṇena jāmbūnadacitritena
6.55.116
sa kumbhakarṇasya bhujo nikṛttaḥ papāta bhūmau girisaṃnikāśaḥ viveṣṭamāno nijaghāna vṛkṣāñ śailāñ śilāvānararākṣasāṃś ca
6.55.117
taṃ chinnabāhuṃ samavekṣya rāmaḥ samāpatantaṃ sahasā nadantam dvāv ardhacandrau niśitau pragṛhya ciccheda pādau yudhi rākṣasasya
6.55.118
nikṛttabāhur vinikṛttapādo vidārya vaktraṃ vaḍavāmukhābham dudrāva rāmaṃ sahasābhigarjan rāhur yathā candram ivāntarikṣe
6.55.119
apūrayat tasya mukhaṃ śitāgrai rāmaḥ śarair hemapinaddhapuṅkhaiḥ sa pūrṇavaktro na śaśāka vaktuṃ cukūja kṛcchreṇa mumoha cāpi
6.55.120
athādade sūryamarīcikalpaṃ sa brahmadaṇḍāntakakālakalpam ariṣṭam aindraṃ niśitaṃ supuṅkhaṃ rāmaḥ śaraṃ mārutatulyavegam
6.55.121
taṃ vajrajāmbūnadacārupuṅkhaṃ pradīptasūryajvalanaprakāśam mahendravajrāśanitulyavegaṃ rāmaḥ pracikṣepa niśācarāya
6.55.122
sa sāyako rāghavabāhucodito diśaḥ svabhāsā daśa saṃprakāśayan vidhūmavaiśvānaradīptadarśano jagāma śakrāśanitulyavikramaḥ
6.55.123
sa tan mahāparvatakūṭasaṃnibhaṃ vivṛttadaṃṣṭraṃ calacārukuṇḍalam cakarta rakṣo'dhipateḥ śiras tadā yathaiva vṛtrasya purā puraṃdaraḥ
6.55.124
tad rāmabāṇābhihataṃ papāta rakṣaḥśiraḥ parvatasaṃnikāśam babhañja caryāgṛhagopurāṇi prākāram uccaṃ tam apātayac ca
6.55.125
tac cātikāyaṃ himavatprakāśaṃ rakṣas tadā toyanidhau papāta grāhān mahāmīnacayān bhujaṃgamān mamarda bhūmiṃ ca tathā viveśa
6.55.126
tasmir hate brāhmaṇadevaśatrau mahābale saṃyati kumbhakarṇe cacāla bhūr bhūmidharāś ca sarve harṣāc ca devās tumulaṃ praṇeduḥ
6.55.127
tatas tu devarṣimaharṣipannagāḥ surāś ca bhūtāni suparṇaguhyakāḥ sayakṣagandharvagaṇā nabhogatāḥ praharṣitā rāma parākrameṇa
6.55.128
praharṣam īyur bahavas tu vānarāḥ prabuddhapadmapratimair ivānanaiḥ apūjayan rāghavam iṣṭabhāginaṃ hate ripau bhīmabale durāsade
6.55.129
sa kumbhakarṇaṃ surasainyamardanaṃ mahatsu yuddheṣv aparājitaśramam nananda hatvā bharatāgrajo raṇe mahāsuraṃ vṛtram ivāmarādhipaḥ
6.56.1
kumbhakarṇaṃ hataṃ dṛṣṭvā rāghaveṇa mahātmanā rākṣasā rākṣasendrāya rāvaṇāya nyavedayan
6.56.2
śrutvā vinihataṃ saṃkhye kumbhakarṇaṃ mahābalam rāvaṇaḥ śokasaṃtapto mumoha ca papāta ca
6.56.3
pitṛvyaṃ nihataṃ śrutvā devāntakanarāntakau triśirāś cātikāyaś ca ruruduḥ śokapīḍitāḥ
6.56.4
bhrātaraṃ nihataṃ śrutvā rāmeṇākliṣṭakarmaṇā mahodaramahāpārśvau śokākrāntau babhūvatuḥ
6.56.5
tataḥ kṛcchrāt samāsādya saṃjñāṃ rākṣasapuṃgavaḥ kumbhakarṇavadhād dīno vilalāpa sa rāvaṇaḥ
6.56.6
hā vīra ripudarpaghna kumbhakarṇa mahābala śatrusainyaṃ pratāpyaikaḥ kva māṃ saṃtyajya gacchasi
6.56.7
idānīṃ khalv ahaṃ nāsmi yasya me patito bhujaḥ dakṣiṇo yaṃ samāśritya na bibhemi surāsurān
6.56.8
katham evaṃvidho vīro devadānavadarpahā kālāgnipratimo hy adya rāghaveṇa raṇe hataḥ
6.56.9
yasya te vajraniṣpeṣo na kuryād vyasanaṃ sadā sa kathaṃ rāmabāṇārtaḥ prasupto 'si mahītale
6.56.10
ete devagaṇāḥ sārdham ṛṣibhir gagane sthitāḥ nihataṃ tvāṃ raṇe dṛṣṭvā ninadanti praharṣitāḥ
6.56.11
dhruvam adyaiva saṃhṛṣṭā labdhalakṣyāḥ plavaṃgamāḥ ārokṣyantīha durgāṇi laṅkādvārāṇi sarvaśaḥ
6.56.12
rājyena nāsti me kāryaṃ kiṃ kariṣyāmi sītayā kumbhakarṇavihīnasya jīvite nāsti me ratiḥ
6.56.13
yady ahaṃ bhrātṛhantāraṃ na hanmi yudhi rāghavam nanu me maraṇaṃ śreyo na cedaṃ vyarthajīvitam
6.56.14
adyaiva taṃ gamiṣyāmi deśaṃ yatrānujo mama na hi bhrātṝn samutsṛjya kṣaṇaṃ jīvitum utsahe
6.56.15
devā hi māṃ hasiṣyanti dṛṣṭvā pūrvāpakāriṇam katham indraṃ jayiṣyāmi kumbhakarṇahate tvayi
6.56.16
tad idaṃ mām anuprāptaṃ vibhīṣaṇavacaḥ śubham yad ajñānān mayā tasya na gṛhītaṃ mahātmanaḥ
6.56.17
vibhīṣaṇavaco yāvat kumbhakarṇaprahastayoḥ vināśo 'yaṃ samutpanno māṃ vrīḍayati dāruṇaḥ
6.56.18
tasyāyaṃ karmaṇaḥ prāto vipāko mama śokadaḥ yan mayā dhārmikaḥ śrīmān sa nirasto vibhīṣaṇaḥ
6.56.19
iti bahuvidham ākulāntarātmā kṛpaṇam atīva vilapya kumbhakarṇam nyapatad atha daśānano bhṛśārtas tam anujam indraripuṃ hataṃ viditvā
6.57.1
evaṃ vilapamānasya rāvaṇasya durātmanaḥ śrutvā śokābhitaptasya triśirā vākyam abravīt
6.57.2
evam eva mahāvīryo hato nas tāta madhyamaḥ na tu satpuruṣā rājan vilapanti yathā bhavān
6.57.3
nūnaṃ tribhuvaṇasyāpi paryāptas tvam asi prabho sa kasmāt prākṛta iva śokasyātmānam īdṛśam
6.57.4
brahmadattāsti te śaktiḥ kavacaḥ sāyako dhanuḥ sahasrakharasaṃyukto ratho meghasamasvanaḥ
6.57.5
tvayāsakṛd viśastreṇa viśastā devadānavāḥ sa sarvāyudhasaṃpanno rāghavaṃ śāstum arhasi
6.57.6
kāmaṃ tiṣṭha mahārājanirgamiṣyāmy ahaṃ raṇam uddhariṣyāmi te śatrūn garuḍaḥ pannagān iha
6.57.7
śambaro devarājena narako viṣṇunā yathā tathādya śayitā rāmo mayā yudhi nipātitaḥ
6.57.8
śrutvā triśiraso vākyaṃ rāvaṇo rākṣasādhipaḥ punar jātam ivātmānaṃ manyate kālacoditaḥ
6.57.9
śrutvā triśiraso vākyaṃ devāntakanarāntakau atikāyaś ca tejasvī babhūvur yuddhaharṣitāḥ
6.57.10
tato 'ham aham ity evaṃ garjanto nairṛtarṣabhāḥ rāvaṇasya sutā vīrāḥ śakratulyaparākramāḥ
6.57.11
antarikṣacarāḥ sarve sarve māyā viśāradāḥ sarve tridaśadarpaghnāḥ sarve ca raṇadurmadāḥ
6.57.12
sarve 'strabalasaṃpannāḥ sarve vistīrṇa kīrtayaḥ sarve samaram āsādya na śrūyante sma nirjitāḥ
6.57.13
sarve 'straviduṣo vīrāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ sarve pravarajijñānāḥ sarve labdhavarās tathā
6.57.14
sa tais tathā bhāskaratulyavarcasaiḥ sutair vṛtaḥ śatrubalapramardanaiḥ rarāja rājā maghavān yathāmarair vṛto mahādānavadarpanāśanaiḥ
6.57.15
sa putrān saṃpariṣvajya bhūṣayitvā ca bhūṣaṇaiḥ āśīrbhiś ca praśastābhiḥ preṣayām āsa saṃyuge
6.57.16
mahodaramahāpārśvau bhrātarau cāpi rāvaṇaḥ rakṣaṇārthaṃ kumārāṇāṃ preṣayām āsa saṃyuge
6.57.17
te 'bhivādya mahātmānaṃ rāvaṇaṃ ripurāvaṇam kṛtvā pradakṣiṇaṃ caiva mahākāyāḥ pratasthire
6.57.18
sarvauṣadhībhir gandhaiś ca samālabhya mahābalāḥ nirjagmur nairṛtaśreṣṭhāḥ ṣaḍ ete yuddhakāṅkṣiṇaḥ
6.57.19
tataḥ sudarśanaṃ nāma nīlajīmūtasaṃnibham airāvatakule jātam āruroha mahodaraḥ
6.57.20
sarvāyudhasamāyuktaṃ tūṇībhiś ca svalaṃkṛtam rarāja gajam āsthāya savitevāstamūrdhani
6.57.21
hayottamasamāyuktaṃ sarvāyudhasamākulam āruroha rathaśreṣṭhaṃ triśirā rāvaṇātmajaḥ
6.57.22
triśirā ratham āsthāya virarāja dhanurdharaḥ savidyudulkaḥ sajvālaḥ sendracāpa ivāmbudaḥ
6.57.23
tribhiḥ kirīṭais triśirāḥ śuśubhe sa rathottame himavān iva śailendras tribhiḥ kāñcanaparvataiḥ
6.57.24
atikāyo 'pi tejasvī rākṣasendrasutas tadā āruroha rathaśreṣṭhaṃ śreṣṭhaḥ sarvadhanuṣmatām
6.57.25
sucakrākṣaṃ susaṃyuktaṃ sānukarṣaṃ sakūbaram tūṇībāṇāsanair dīptaṃ prāsāsi parighākulam
6.57.26
sa kāñcanavicitreṇa kirīṭena virājatā bhūṣaṇaiś ca babhau meruḥ prabhābhir iva bhāsvaraḥ
6.57.27
sa rarāja rathe tasmin rājasūnur mahābalaḥ vṛto nairṛtaśārdūlair vajrapāṇir ivāmaraiḥ
6.57.28
hayam uccaiḥśravaḥ prakhyaṃ śvetaṃ kanakabhūṣaṇam manojavaṃ mahākāyam āruroha narāntakaḥ
6.57.29
gṛhītvā prāsam uklābhaṃ virarāja narāntakaḥ śaktim ādāya tejasvī guhaḥ śatruṣv ivāhave
6.57.30
devāntakaḥ samādāya parighaṃ vajrabhūṣaṇam parigṛhya giriṃ dorbhyāṃ vapur viṣṇor viḍambayan
6.57.31
mahāpārśvo mahātejā gadām ādāya vīryavān virarāja gadāpāṇiḥ kubera iva saṃyuge
6.57.32
te pratasthur mahātmāno balair apratimair vṛtāḥ surā ivāmarāvatyāṃ balair apratimair vṛtāḥ
6.57.33
tān gajaiś ca turaṃgaiś ca rathaiś cāmbudanisvanaiḥ anujagmur mahātmāno rākṣasāḥ pravarāyudhāḥ
6.57.34
te virejur mahātmāno kumārāḥ sūryavarcasaḥ kirīṭinaḥ śriyā juṣṭā grahā dīptā ivāmbare
6.57.35
pragṛhītā babhau teṣāṃ chatrāṇām āvaliḥ sitā śāradābhrapratīkāśāṃ haṃsāvalir ivāmbare
6.57.36
maraṇaṃ vāpi niścitya śatrūṇāṃ vā parājayam iti kṛtvā matiṃ vīrā nirjagmuḥ saṃyugārthinaḥ
6.57.37
jagarjuś ca praṇeduś ca cikṣipuś cāpi sāyakān jahṛṣuś ca mahātmāno niryānto yuddhadurmadāḥ
6.57.38
kṣveḍitāsphoṭaninadaiḥ saṃcacāleva medinī rakṣasāṃ siṃhanādaiś ca pusphoṭeva tadāmbaram
6.57.39
te 'bhiniṣkramya muditā rākṣasendrā mahābalāḥ dadṛśur vānarānīkaṃ samudyataśilānagam
6.57.40
harayo 'pi mahātmāno dadṛśur nairṛtaṃ balam hastyaśvarathasaṃbādhaṃ kiṅkiṇīśatanāditam
6.57.41
nīlajīmūtasaṃkāśaṃ samudyatamahāyudham dīptānalaraviprakhyair nairṛtaiḥ sarvato vṛtam
6.57.42
tad dṛṣṭvā balam āyāntaṃ labdhalakṣyāḥ plavaṃgamāḥ samudyatamahāśailāḥ saṃpraṇedur muhur muhuḥ
6.57.43
tataḥ samudghuṣṭaravaṃ niśamya rakṣogaṇā vānarayūthapānām amṛṣyamāṇāḥ paraharṣam ugraṃ mahābalā bhīmataraṃ vineduḥ
6.57.44
te rākṣasabalaṃ ghoraṃ praviśya hariyūthapāḥ vicerur udyataiḥ śailair nagāḥ śikhariṇo yathā
6.57.45
ke cid ākāśam āviśya ke cid urvyāṃ plavaṃgamāḥ rakṣaḥsainyeṣu saṃkruddhāś cerur drumaśilāyudhāḥ
6.57.46
te pādapaśilāśailaiś cakrur vṛṣṭim anuttamām bāṇaughair vāryamāṇāś ca harayo bhīmavikramāḥ
6.57.47
siṃhanādān vineduś ca raṇe rākṣasavānarāḥ śilābhiś cūrṇayām āsur yātudhānān plavaṃgamāḥ
6.57.48
nijaghnuḥ saṃyuge kruddhāḥ kavacābharaṇāvṛtān ke cid rathagatān vīrān gajavājigatān api
6.57.49
nijaghnuḥ sahasāplutya yātudhānān plavaṃgamāḥ śailaśṛṅganipātaiś ca muṣṭibhir vāntalocanāḥ celuḥ petuś ca neduś ca tatra rākṣasapuṃgavāḥ
6.57.50
tataḥ śailaiś ca khaḍgaiś ca visṛṣṭair harirākṣasaiḥ muhūrtenāvṛtā bhūmir abhavac choṇitāplutā
6.57.51
vikīrṇaparvatākārai rakṣobhir arimardanaiḥ ākṣiptāḥ kṣipyamāṇāś ca bhagnaśūlāś ca vānaraiḥ
6.57.52
vānarān vānarair eva jagnus te rajanīcarāḥ rākṣasān rākṣasair eva jaghnus te vānarā api
6.57.53
ākṣipya ca śilās teṣāṃ nijaghnū rākṣasā harīn teṣāṃ cācchidya śastrāṇi jaghnū rakṣāṃsi vānarāḥ
6.57.54
nijaghnuḥ śailaśūlāstrair vibhiduś ca parasparam siṃhanādān vineduś ca raṇe vānararākṣasāḥ
6.57.55
chinnavarmatanutrāṇā rākṣasā vānarair hatāḥ rudhiraṃ prasrutās tatra rasasāram iva drumāḥ
6.57.56
rathena ca rathaṃ cāpi vāraṇena ca vāraṇam hayena ca hayaṃ ke cin nijaghnur vānarā raṇe
6.57.57
kṣuraprair ardhacandraiś ca bhallaiś ca niśitaiḥ śaraiḥ rākṣasā vānarendrāṇāṃ cicchiduḥ pādapāñ śilāḥ
6.57.58
vikīrṇaiḥ parvatāgraiś ca drumaiś chinnaiś ca saṃyuge hataiś ca kapirakṣobhir durgamā vasudhābhavat
6.57.59
tasmin pravṛtte tumule vimarde prahṛṣyamāṇeṣu valī mukheṣu nipātyamāneṣu ca rākṣaseṣu maharṣayo devagaṇāś ca neduḥ
6.57.60
tato hayaṃ mārutatulyavegam āruhya śaktiṃ niśitāṃ pragṛhya narāntako vānararājasainyaṃ mahārṇavaṃ mīna ivāviveśa
6.57.61
sa vānarān saptaśatāni vīraḥ prāsena dīptena vinirbibheda ekaḥ kṣaṇenendraripur mahātmā jaghāna sainyaṃ haripuṃgavānām
6.57.62
dadṛśuś ca mahātmānaṃ hayapṛṣṭhe pratiṣṭhitam carantaṃ harisainyeṣu vidyādharamaharṣayaḥ
6.57.63
sa tasya dadṛśe mārgo māṃsaśoṇitakardamaḥ patitaiḥ parvatākārair vānarair abhisaṃvṛtaḥ
6.57.64
yāvad vikramituṃ buddhiṃ cakruḥ plavagapuṃgavāḥ tāvad etān atikramya nirbibheda narāntakaḥ
6.57.65
jvalantaṃ prāsam udyamya saṃgrāmānte narāntakaḥ dadāha harisainyāni vanānīva vibhāvasuḥ
6.57.66
yāvad utpāṭayām āsur vṛkṣāñ śailān vanaukasaḥ tāvat prāsahatāḥ petur vajrakṛttā ivācalāḥ
6.57.67
dikṣu sarvāsu balavān vicacāra narāntakaḥ pramṛdnan sarvato yuddhe prāvṛṭkāle yathānilaḥ
6.57.68
na śekur dhāvituṃ vīrā na sthātuṃ spandituṃ kutaḥ utpatantaṃ sthitaṃ yāntaṃ sarvān vivyādha vīryavān
6.57.69
ekenāntakakalpena prāsenādityatejasā bhinnāni harisainyāni nipetur dharaṇītale
6.57.70
vajraniṣpeṣasadṛśaṃ prāsasyābhinipātanam na śekur vānarāḥ soḍhuṃ te vinedur mahāsvanam
6.57.71
patatāṃ harivīrāṇāṃ rūpāṇi pracakāśire vajrabhinnāgrakūṭānāṃ śailānāṃ patatām iva
6.57.72
ye tu pūrvaṃ mahātmānaḥ kumbhakarṇena pātitāḥ te 'svasthā vānaraśreṣṭhāḥ sugrīvam upatasthire
6.57.73
viprekṣamāṇaḥ sugrīvo dadarśa harivāhinīm narāntakabhayatrastāṃ vidravantīm itas tataḥ
6.57.74
vidrutāṃ vāhinīṃ dṛṣṭvā sa dadarśa narāntakam gṛhītaprāsam āyāntaṃ hayapṛṣṭhe pratiṣṭhitam
6.57.75
athovāca mahātejāḥ sugrīvo vānarādhipaḥ kumāram aṅgadaṃ vīraṃ śakratulyaparākramam
6.57.76
gacchainaṃ rākṣasaṃ vīra yo 'sau turagam āsthitaḥ kṣobhayantaṃ haribalaṃ kṣipraṃ prāṇair viyojaya
6.57.77
sa bhartur vacanaṃ śrutvā niṣpapātāṅgadas tadā anīkān meghasaṃkāśān meghānīkād ivāṃśumān
6.57.78
śailasaṃghātasaṃkāśo harīṇām uttamo 'ṅgadaḥ rarājāṅgadasaṃnaddhaḥ sadhātur iva parvataḥ
6.57.79
nirāyudho mahātejāḥ kevalaṃ nakhadaṃṣṭravān narāntakam abhikramya vāliputro 'bravīd vacaḥ
6.57.80
tiṣṭha kiṃ prākṛtair ebhir haribhis tvaṃ kariṣyasi asmin vajrasamasparśe prāsaṃ kṣipa mamorasi
6.57.81
aṅgadasya vacaḥ śrutvā pracukrodha narāntakaḥ saṃdaśya daśanair oṣṭhaṃ niśvasya ca bhujaṃgavat
6.57.82
sa prāsam āvidhya tadāṅgadāya samujjvalantaṃ sahasotsasarja sa vāliputrorasi vajrakalpe babhūva bhagno nyapatac ca bhūmau
6.57.83
taṃ prāsam ālokya tadā vibhagnaṃ suparṇakṛttoragabhogakalpam talaṃ samudyamya sa vāliputras turaṃgamasyābhijaghāna mūrdhni
6.57.84
nimagnapādaḥ sphuṭitākṣi tāro niṣkrāntajihvo 'calasaṃnikāśaḥ sa tasya vājī nipapāta bhūmau talaprahāreṇa vikīrṇamūrdhā
6.57.85
narāntakaḥ krodhavaśaṃ jagāma hataṃ turagaṃ patitaṃ nirīkṣya sa muṣṭim udyamya mahāprabhāvo jaghāna śīrṣe yudhi vāliputram
6.57.86
athāṅgado muṣṭivibhinnamūrdhā susrāva tīvraṃ rudhiraṃ bhṛśoṣṇam muhur vijajvāla mumoha cāpi saṃjñāṃ samāsādya visiṣmiye ca
6.57.87
athāṅgado vajrasamānavegaṃ saṃvartya muṣṭiṃ giriśṛṅgakalpam nipātayām āsa tadā mahātmā narāntakasyorasi vāliputraḥ
6.57.88
sa muṣṭiniṣpiṣṭavibhinnavakṣā jvālāṃ vamañ śoṇitadigdhagātraḥ narāntako bhūmitale papāta yathācalo vajranipātabhagnaḥ
6.57.89
athāntarikṣe tridaśottamānāṃ vanaukasāṃ caiva mahāpraṇādaḥ babhūva tasmin nihate 'gryavīre narāntake vālisutena saṃkhye
6.57.90
athāṅgado rāmamanaḥ praharṣaṇaṃ suduṣkaraṃ taṃ kṛtavān hi vikramam visiṣmiye so 'py ativīrya vikramaḥ punaś ca yuddhe sa babhūva harṣitaḥ
6.58.1
narāntakaṃ hataṃ dṛṣṭvā cukruśur nairṛtarṣabhāḥ devāntakas trimūrdhā ca paulastyaś ca mahodaraḥ
6.58.2
ārūḍho meghasaṃkāśaṃ vāraṇendraṃ mahodaraḥ vāliputraṃ mahāvīryam abhidudrāva vīryavān
6.58.3
bhrātṛvyasanasaṃtaptas tadā devāntako balī ādāya parighaṃ dīptam aṅgadaṃ samabhidravat
6.58.4
ratham ādityasaṃkāśaṃ yuktaṃ paramavājibhiḥ āsthāya triśirā vīro vāliputram athābhyayāt
6.58.5
sa tribhir devadarpaghnair nairṛtendrair abhidrutaḥ vṛkṣam utpāṭayām āsa mahāviṭapam aṅgadaḥ
6.58.6
devāntakāya taṃ vīraś cikṣepa sahasāṅgadaḥ mahāvṛkṣaṃ mahāśākhaṃ śakro dīptam ivāśanim
6.58.7
triśirās taṃ praciccheda śarair āśīviṣopamaiḥ sa vṛkṣaṃ kṛttam ālokya utpapāta tato 'ṅgadaḥ
6.58.8
sa vavarṣa tato vṛkṣāñ śilāś ca kapikuñjaraḥ tān praciccheda saṃkruddhas triśirā niśitaiḥ śaraiḥ
6.58.9
parighāgreṇa tān vṛkṣān babhañja ca surāntakaḥ triśirāś cāṅgadaṃ vīram abhidudrāva sāyakaiḥ
6.58.10
gajena samabhidrutya vāliputraṃ mahodaraḥ jaghānorasi saṃkruddhas tomarair vajrasaṃnibhaiḥ
6.58.11
devāntakaś ca saṃkruddhaḥ parigheṇa tadāṅgadam upagamyābhihatyāśu vyapacakrāma vegavān
6.58.12
sa tribhir nairṛtaśreṣṭhair yugapat samabhidrutaḥ na vivyathe mahātejā vāliputraḥ pratāpavān
6.58.13
talena bhṛśam utpatya jaghānāsya mahāgajam petatur locane tasya vinanāda sa vāraṇaḥ
6.58.14
viṣāṇaṃ cāsya niṣkṛṣya vāliputro mahābalaḥ devāntakam abhidrutya tāḍayām āsa saṃyuge
6.58.15
sa vihvalitasarvāṅgo vātoddhata iva drumaḥ lākṣārasasavarṇaṃ ca susrāva rudhiraṃ mukhāt
6.58.16
athāśvāsya mahātejāḥ kṛcchrād devāntako balī āvidhya parighaṃ ghoraṃ ājaghāna tadāṅgadam
6.58.17
parighābhihataś cāpi vānarendrātmajas tadā jānubhyāṃ patito bhūmau punar evotpapāta ha
6.58.18
samutpatantaṃ triśirās tribhir āśīviṣopamaiḥ ghorair haripateḥ putraṃ lalāṭe 'bhijaghāna ha
6.58.19
tato 'ṅgadaṃ parikṣiptaṃ tribhir nairṛtapuṃgavaiḥ hanūmān api vijñāya nīlaś cāpi pratasthatuḥ
6.58.20
tataś cikṣepa śailāgraṃ nīlas triśirase tadā tad rāvaṇasuto dhīmān bibheda niśitaiḥ śaraiḥ
6.58.21
tad bāṇaśatanirbhinnaṃ vidāritaśilātalam savisphuliṅgaṃ sajvālaṃ nipapāta gireḥ śiraḥ
6.58.22
tato jṛmbhitam ālokya harṣād devāntakas tadā parigheṇābhidudrāva mārutātmajam āhave
6.58.23
tam āpatantam utpatya hanūmān mārutātmajaḥ ājaghāna tadā mūrdhni vajravegena muṣṭinā
6.58.24
sa muṣṭiniṣpiṣṭavikīrṇamūrdhā nirvāntadantākṣivilambijihvaḥ devāntako rākṣasarājasūnur gatāsur urvyāṃ sahasā papāta
6.58.25
tasmin hate rākṣasayodhamukhye mahābale saṃyati devaśatrau kruddhas trimūrdhā niśitāgram ugraṃ vavarṣa nīlorasi bāṇavarṣam
6.58.26
sa taiḥ śaraughair abhivarṣyamāṇo vibhinnagātraḥ kapisainyapālaḥ nīlo babhūvātha visṛṣṭagātro viṣṭambhitas tena mahābalena
6.58.27
tatas tu nīlaḥ pratilabhya saṃjñāṃ śailaṃ samutpāṭya savṛkṣaṣaṇḍam tataḥ samutpatya bhṛśogravego mahodaraṃ tena jaghāna mūrdhni
6.58.28
tataḥ sa śailābhinipātabhagno mahodaras tena saha dvipena vipothito bhūmitale gatāsuḥ papāta varjābhihato yathādriḥ
6.58.29
pitṛvyaṃ nihataṃ dṛṣṭvā triśirāś cāpam ādade hanūmantaṃ ca saṃkruddho vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ
6.58.30
hanūmāṃs tu samutpatya hayāṃs triśirasas tadā vidadāra nakhaiḥ kruddho gajendraṃ mṛgarāḍ iva
6.58.31
atha śaktiṃ samādāya kālarātrim ivāntakaḥ cikṣepānilaputrāya triśirā rāvaṇātmajaḥ
6.58.32
divi kṣiptām ivolkāṃ tāṃ śaktiṃ kṣiptām asaṃgatām gṛhītvā hariśārdūlo babhañja ca nanāda ca
6.58.33
tāṃ dṛṣṭvā ghorasaṃkāśāṃ śaktiṃ bhagnāṃ hanūmatā prahṛṣṭā vānaragaṇā vinedur jaladā iva
6.58.34
tataḥ khaḍgaṃ samudyamya triśirā rākṣasottamaḥ nicakhāna tadā roṣād vānarendrasya vakṣasi
6.58.35
khaḍgaprahārābhihato hanūmān mārutātmajaḥ ājaghāna trimūrdhānaṃ talenorasi vīryavān
6.58.36
sa talabhihatas tena srastahastāmbaro bhuvi nipapāta mahātejās triśirās tyaktacetanaḥ
6.58.37
sa tasya patataḥ khaḍgaṃ samācchidya mahākapiḥ nanāda girisaṃkāśas trāsayan sarvanairṛtān
6.58.38
amṛṣyamāṇas taṃ ghoṣam utpapāta niśācaraḥ utpatya ca hanūmantaṃ tāḍayām āsa muṣṭinā
6.58.39
tena muṣṭiprahāreṇa saṃcukopa mahākapiḥ kupitaś ca nijagrāha kirīṭe rākṣasarṣabham
6.58.40
sa tasya śīrṣāṇy asinā śitena kirīṭajuṣṭāni sakuṇḍalāni kruddhaḥ praciccheda suto 'nilasya tvaṣṭuḥ sutasyeva śirāṃsi śakraḥ
6.58.41
tāny āyatākṣāṇy agasaṃnibhāni pradīptavaiśvānaralocanāni petuḥ śirāṃsīndraripor dharaṇyāṃ jyotīṃṣi muktāni yathārkamārgāt
6.58.42
tasmin hate devaripau triśīrṣe hanūmata śakraparākrameṇa neduḥ plavaṃgāḥ pracacāla bhūmī rakṣāṃsy atho dudruvire samantāt
6.58.43
hataṃ triśirasaṃ dṛṣṭvā tathaiva ca mahodaram hatau prekṣya durādharṣau devāntakanarāntakau
6.58.44
cukopa paramāmarṣī mahāpārśvo mahābalaḥ jagrāhārciṣmatīṃ cāpi gadāṃ sarvāyasīṃ śubhām
6.58.45
hemapaṭṭaparikṣiptāṃ māṃsaśoṇitalepanām virājamānāṃ vapuṣā śatruśoṇitarañjitām
6.58.46
tejasā saṃpradīptāgrāṃ raktamālyavibhūṣitām airāvatamahāpadmasārvabhauma bhayāvahām
6.58.47
gadām ādāya saṃkruddho mahāpārśvo mahābalaḥ harīn samabhidudrāva yugāntāgnir iva jvalan
6.58.48
atharṣayaḥ samutpatya vānaro ravaṇānujam mahāpārśvam upāgamya tasthau tasyāgrato balī
6.58.49
taṃ purastāt sthitaṃ dṛṣṭvā vānaraṃ parvatopamam ājaghānorasi kruddho gadayā vajrakalpayā
6.58.50
sa tayābhihatas tena gadayā vānararṣabhaḥ bhinnavakṣāḥ samādhūtaḥ susrāva rudhiraṃ bahu
6.58.51
sa saṃprāpya cirāt saṃjñām ṛṣabho vānararṣabhaḥ kruddho visphuramāṇauṣṭho mahāpārśvam udaikṣata
6.58.52
tāṃ gṛhītvā gadāṃ bhīmām āvidhya ca punaḥ punaḥ mattānīkaṃ mahāpārśvaṃ jaghāna raṇamūrdhani
6.58.53
sa svayā gadayā bhinno vikīrṇadaśanekṣaṇaḥ nipapāta mahāpārśvo vajrāhata ivācalaḥ
6.58.54
tasmin hate bhrātari rāvaṇasya tan nairṛtānāṃ balam arṇavābham tyaktāyudhaṃ kevalajīvitārthaṃ dudrāva bhinnārṇavasaṃnikāśam
6.59.1
svabalaṃ vyathitaṃ dṛṣṭvā tumulaṃ lomaharṣaṇam bhrātṝṃś ca nihatān dṛṣṭvā śakratulyaparākramān
6.59.2
pitṛvyau cāpi saṃdṛśya samare saṃniṣūditau mahodaramahāpārśvau bhrātarau rākṣasarṣabhau
6.59.3
cukopa ca mahātejā brahmadattavaro yudhi atikāyo 'drisaṃkāśo devadānavadarpahā
6.59.4
sa bhāskarasahasrasya saṃghātam iva bhāsvaram ratham āsthāya śakrārir abhidudrāva vānarān
6.59.5
sa visphārya mahac cāpaṃ kirīṭī mṛṣṭakuṇḍalaḥ nāma viśrāvayām āsa nanāda ca mahāsvanam
6.59.6
tena siṃhapraṇādena nāmaviśrāvaṇena ca jyāśabdena ca bhīmena trāsayām āsa vānarān
6.59.7
te tasya rūpam ālokya yathā viṣṇos trivikrame bhayārtā vānarāḥ sarve vidravanti diśo daśa
6.59.8
te 'tikāyaṃ samāsādya vānarā mūḍhacetasaḥ śaraṇyaṃ śaraṇaṃ jagmur lakṣmaṇāgrajam āhave
6.59.9
tato 'tikāyaṃ kākutstho rathasthaṃ parvatopamam dadarśa dhanvinaṃ dūrād garjantaṃ kālameghavat
6.59.10
sa taṃ dṛṣṭvā mahātmānaṃ rāghavas tu suvismitaḥ vānarān sāntvayitvā tu vibhīṣaṇam uvāca ha
6.59.11
ko 'sau parvatasaṃkāśo dhanuṣmān harilocanaḥ yukte hayasahasreṇa viśāle syandane sthitaḥ
6.59.12
ya eṣa niśitaiḥ śūlaiḥ sutīkṣṇaiḥ prāsatomaraiḥ arciṣmadbhir vṛto bhāti bhūtair iva maheśvaraḥ
6.59.13
kālajihvāprakāśābhir ya eṣo 'bhivirājate āvṛto rathaśaktībhir vidyudbhir iva toyadaḥ
6.59.14
dhanūṃsi cāsya sajyāni hemapṛṣṭhāni sarvaśaḥ śobhayanti rathaśreṣṭhaṃ śakrapātam ivāmbaram
6.59.15
ka eṣa rakṣaḥ śārdūlo raṇabhūmiṃ virājayan abhyeti rathināṃ śreṣṭho rathenādityatejasā
6.59.16
dhvajaśṛṅgapratiṣṭhena rāhuṇābhivirājate sūryaraśmiprabhair bāṇair diśo daśa virājayan
6.59.17
triṇataṃ meghanirhrādaṃ hemapṛṣṭham alaṃkṛtam śatakratudhanuḥprakhyaṃ dhanuś cāsya virājate
6.59.18
sadhvajaḥ sapatākaś ca sānukarṣo mahārathaḥ catuḥsādisamāyukto meghastanitanisvanaḥ
6.59.19
viṃśatir daśa cāṣṭau ca tūṇīraratham āsthitāḥ kārmukāṇi ca bhīmāni jyāś ca kāñcanapiṅgalāḥ
6.59.20
dvau ca khaḍgau rathagatau pārśvasthau pārśvaśobhinau caturhastatsarucitau vyaktahastadaśāyatau
6.59.21
raktakaṇṭhaguṇo dhīro mahāparvatasaṃnibhaḥ kālaḥ kālmahāvaktro meghastha iva bhāskaraḥ
6.59.22
kāñcanāṅgadanaddhābhyāṃ bhujābhyām eṣa śobhate śṛṅgābhyām iva tuṅgābhyāṃ himavān parvatottamaḥ
6.59.23
kuṇḍalābhyāṃ tu yasyaitad bhāti vaktraṃ śubhekṣaṇam punarvasvantaragataṃ pūrṇabimbam ivaindavam
6.59.24
ācakṣva me mahābāho tvam enaṃ rākṣasottamam yaṃ dṛṣṭvā vānarāḥ sarve bhayārtā vidrutā diśaḥ
6.59.25
sa pṛṣṭho rājaputreṇa rāmeṇāmitatejasā ācacakṣe mahātejā rāghavāya vibhīṣaṇaḥ
6.59.26
daśagrīvo mahātejā rājā vaiśravaṇānujaḥ bhīmakarmā mahotsāho rāvaṇo rākṣasādhipaḥ
6.59.27
tasyāsīd vīryavān putro rāvaṇapratimo raṇe vṛddhasevī śrutadharaḥ sarvāstraviduṣāṃ varaḥ
6.59.28
aśvapṛṣṭhe rathe nāge khaḍge dhanuṣi karṣaṇe bhede sāntve ca dāne ca naye mantre ca saṃmataḥ
6.59.29
yasya bāhuṃ samāśritya laṅkā bhavati nirbhayā tanayaṃ dhānyamālinyā atikāyam imaṃ viduḥ
6.59.30
etenārādhito brahmā tapasā bhāvitātmanā astrāṇi cāpy avāptāni ripavaś ca parājitāḥ
6.59.31
surāsurair avadhyatvaṃ dattam asmai svayambhuvā etac ca kavacaṃ divyaṃ rathaś caiṣo 'rkabhāskaraḥ
6.59.32
etena śataśo devā dānavāś ca parājitāḥ rakṣitāni ca rakṣāmi yakṣāś cāpi niṣūditāḥ
6.59.33
vajraṃ viṣṭambhitaṃ yena bāṇair indrasya dhīmataḥ pāśaḥ salilarājasya yuddhe pratihatas tathā
6.59.34
eṣo 'tikāyo balavān rākṣasānām atharṣabhaḥ rāvaṇasya suto dhīmān devadanava darpahā
6.59.35
tad asmin kriyatāṃ yatnaḥ kṣipraṃ puruṣapuṃgava purā vānarasainyāni kṣayaṃ nayati sāyakaiḥ
6.59.36
tato 'tikāyo balavān praviśya harivāhinīm visphārayām āsa dhanur nanāda ca punaḥ punaḥ
6.59.37
taṃ bhīmavapuṣaṃ dṛṣṭvā rathasthaṃ rathināṃ varam abhipetur mahātmāno ye pradhānāḥ plavaṃgamāḥ
6.59.38
kumudo dvivido maindo nīlaḥ śarabha eva ca pādapair giriśṛṅgaiś ca yugapat samabhidravan
6.59.39
teṣāṃ vṛkṣāṃś ca śailāṃś ca śaraiḥ kāñcanabhūṣaṇaiḥ atikāyo mahātejāś cicchedāstravidāṃ varaḥ
6.59.40
tāṃś caiva sarān sa harīñ śaraiḥ sarvāyasair balī vivyādhābhimukhaḥ saṃkhye bhīmakāyo niśācaraḥ
6.59.41
te 'rditā bāṇabarṣeṇa bhinnagātrāḥ plavaṃgamāḥ na śekur atikāyasya pratikartuṃ mahāraṇe
6.59.42
tat sainyaṃ harivīrāṇāṃ trāsayām āsa rākṣasaḥ mṛgayūtham iva kruddho harir yauvanam āsthitaḥ
6.59.43
sa rākṣasendro harisainyamadhye nāyudhyamānaṃ nijaghāna kaṃ cit upetya rāmaṃ sadhanuḥ kalāpī sagarvitaṃ vākyam idaṃ babhāṣe
6.59.44
rathe sthito 'haṃ śaracāpapāṇir na prākṛtaṃ kaṃ cana yodhayāmi yasyāsti śaktir vyavasāya yuktā dadātuṃ me kṣipram ihādya yuddham
6.59.45
tat tasya vākyaṃ bruvato niśamya cukopa saumitrir amitrahantā amṛṣyamāṇaś ca samutpapāta jagrāha cāpaṃ ca tataḥ smayitvā
6.59.46
kruddhaḥ saumitrir utpatya tūṇād ākṣipya sāyakam purastād atikāyasya vicakarṣa mahad dhanuḥ
6.59.47
pūrayan sa mahīṃ śailān ākāśaṃ sāgaraṃ diśaḥ jyāśabdo lakṣmaṇasyogras trāsayan rajanīcarān
6.59.48
saumitreś cāpanirghoṣaṃ śrutvā pratibhayaṃ tadā visiṣmiye mahātejā rākṣasendrātmajo balī
6.59.49
athātikāyaḥ kupito dṛṣṭvā lakṣmaṇam utthitam ādāya niśitaṃ bāṇam idaṃ vacanam abravīt
6.59.50
bālas tvam asi saumitre vikrameṣv avicakṣaṇaḥ gaccha kiṃ kālasadṛśaṃ māṃ yodhayitum icchasi
6.59.51
na hi madbāhusṛṣṭānām astrāṇāṃ himavān api soḍhum utsahate vegam antarikṣam atho mahī
6.59.52
sukhaprasuptaṃ kālāgniṃ prabodhayitum icchasi nyasya cāpaṃ nivartasva mā prāṇāñ jahi madgataḥ
6.59.53
atha vā tvaṃ pratiṣṭabdho na nivartitum icchasi tiṣṭha prāṇān parityajya gamiṣyasi yamakṣayam
6.59.54
paśya me niśitān bāṇān aridarpaniṣūdanān īśvarāyudhasaṃkāśāṃs taptakāñcanabhūṣaṇān
6.59.55
eṣa te sarpasaṃkāśo bāṇaḥ pāsyati śoṇitam mṛgarāja iva kruddho nāgarājasya śoṇitam
6.59.56
śrutvātikāyasya vacaḥ saroṣaṃ sagarvitaṃ saṃyati rājaputraḥ sa saṃcukopātibalo bṛhacchrīr uvāca vākyaṃ ca tato mahārtham
6.59.57
na vākyamātreṇa bhavān pradhāno na katthanāt satpuruṣā bhavanti mayi sthite dhanvini bāṇapāṇau vidarśayasvātmabalaṃ durātman
6.59.58
karmaṇā sūcayātmānaṃ na vikatthitum arhasi pauruṣeṇa tu yo yuktaḥ sa tu śūra iti smṛtaḥ
6.59.59
sarvāyudhasamāyukto dhanvī tvaṃ ratham āsthitaḥ śarair vā yadi vāpy astrair darśayasva parākramam
6.59.60
tataḥ śiras te niśitaiḥ pātayiṣyāmy ahaṃ śaraiḥ mārutaḥ kālasaṃpakvaṃ vṛntāt tālaphalaṃ yathā
6.59.61
adya te māmakā bāṇās taptakāñcanabhūṣaṇāḥ pāsyanti rudhiraṃ gātrād bāṇaśalyāntarotthitam
6.59.62
bālo 'yam iti vijñāya na māvajñātum arhasi bālo vā yadi vā vṛddho mṛtyuṃ jānīhi saṃyuge
6.59.63
lakṣmaṇasya vacaḥ śrutvā hetumat paramārthavat atikāyaḥ pracukrodha bāṇaṃ cottamam ādade
6.59.64
tato vidyādharā bhūtā devā daityā maharṣayaḥ guhyakāś ca mahātmānas tad yuddhaṃ dadṛśus tadā
6.59.65
tato 'tikāyaḥ kupitaś cāpam āropya sāyakam lakṣmaṇasya pracikṣepa saṃkṣipann iva cāmbaram
6.59.66
tam āpatantaṃ niśitaṃ śaram āśīviṣopamam ardhacandreṇa ciccheda lakṣmaṇaḥ paravīrahā
6.59.67
taṃ nikṛttaṃ śaraṃ dṛṣṭvā kṛttabhogam ivoragam atikāyo bhṛśaṃ kruddhaḥ pañcabāṇān samādade
6.59.68
tāñ śarān saṃpracikṣepa lakṣmaṇāya niśācaraḥ tān aprāptāñ śarais tīkṣṇaiś ciccheda bharatānujaḥ
6.59.69
sa tāṃś chittvā śarais tīkṣṇair lakṣmaṇaḥ paravīrahā ādade niśitaṃ bāṇaṃ jvalantam iva tejasā
6.59.70
tam ādāya dhanuḥ śreṣṭhe yojayām āsa lakṣmaṇaḥ vicakarṣa ca vegena visasarja ca sāyakam
6.59.71
pūrṇāyatavisṛṣṭena śareṇānata parvaṇā lalāṭe rākṣasaśreṣṭham ājaghāna sa vīryavān
6.59.72
sa lalāṭe śaro magnas tasya bhīmasya rakṣasaḥ dadṛśe śoṇitenāktaḥ pannagendra ivāhave
6.59.73
rākṣasaḥ pracakampe ca lakṣmaṇeṣu prakampitaḥ rudrabāṇahataṃ bhīmaṃ yathā tripuragopuram
6.59.74
cintayām āsa cāśvasya vimṛśya ca mahābalaḥ sādhu bāṇanipātena śvāghanīyo 'si me ripuḥ
6.59.75
vicāryaivaṃ vinamyāsyaṃ vinamya ca bhujāv ubhau sa rathopastham āsthāya rathena pracacāra ha
6.59.76
ekaṃ trīn pañca sapteti sāyakān rākṣasarṣabhaḥ ādade saṃdadhe cāpi vicakarṣotsasarja ca
6.59.77
te bāṇāḥ kālasaṃkāśā rākṣasendradhanuś cyutāḥ hemapuṅkhā raviprakhyāś cakrur dīptam ivāmbaram
6.59.78
tatas tān rākṣasotsṛṣṭāñ śaraughān rāvaṇānujaḥ asaṃbhrāntaḥ praciccheda niśitair bahubhiḥ śaraiḥ
6.59.79
tāñ śarān yudhi saṃprekṣya nikṛttān rāvaṇātmajaḥ cukopa tridaśendrārir jagrāha niśitaṃ śaram
6.59.80
sa saṃdhāya mahātejās taṃ bāṇaṃ sahasotsṛjat tataḥ saumitrim āyāntam ājaghāna stanāntare
6.59.81
atikāyena saumitris tāḍito yudhi vakṣasi susrāva rudhiraṃ tīvraṃ madaṃ matta iva dvipaḥ
6.59.82
sa cakāra tadātmānaṃ viśalyaṃ sahasā vibhuḥ jagrāha ca śaraṃ tīṣṇam astreṇāpi samādadhe
6.59.83
āgneyena tadāstreṇa yojayām āsa sāyakam sa jajvāla tadā bāṇo dhanuś cāsya mahātmanaḥ
6.59.84
atikāyo 'titejasvī sauram astraṃ samādade tena bāṇaṃ bhujaṃgābhaṃ hemapuṅkham ayojayat
6.59.85
tatas taṃ jvalitaṃ ghoraṃ lakṣmaṇaḥ śaram āhitam atikāyāya cikṣepa kāladaṇḍam ivāntakaḥ
6.59.86
āgneyenābhisaṃyuktaṃ dṛṣṭvā bāṇaṃ niśācaraḥ utsasarja tadā bāṇaṃ dīptaṃ sūryāstrayojitam
6.59.87
tāv ubhāv ambare bāṇāv anyonyam abhijaghnatuḥ tejasā saṃpradīptāgrau kruddhāv iva bhujaṃgamau
6.59.88
tāv anyonyaṃ vinirdahya petatur dharaṇītale nirarciṣau bhasmakṛtau na bhrājete śarottamau
6.59.89
tato 'tikāyaḥ saṃkruddhas tv astram aiṣīkam utsṛjat tat praciccheda saumitrir astram aindreṇa vīryavān
6.59.90
aiṣīkaṃ nihataṃ dṛṣṭvā kumāro rāvaṇātmajaḥ yāmyenāstreṇa saṃkruddho yojayām āsa sāyakam
6.59.91
tatas tad astraṃ cikṣepa lakṣmaṇāya niśācaraḥ vāyavyena tad astraṃ tu nijaghāna sa lakṣmaṇaḥ
6.59.92
athainaṃ śaradhārābhir dhārābhir iva toyadaḥ abhyavarṣata saṃkruddho lakṣmaṇo rāvaṇātmajam
6.59.93
te 'tikāyaṃ samāsādya kavace vajrabhūṣite bhagnāgraśalyāḥ sahasā petur bāṇā mahītale
6.59.94
tān moghān abhisaṃprekṣya lakṣmaṇaḥ paravīrahā abhyavarṣata bāṇānāṃ sahasreṇa mahāyaśāḥ
6.59.95
sa varṣyamāṇo bāṇaughair atikāyo mahābalaḥ avadhyakavacaḥ saṃkhye rākṣaso naiva vivyathe
6.59.96
na śaśāka rujaṃ kartuṃ yudhi tasya narottamaḥ athainam abhyupāgamya vāyur vākyam uvāca ha
6.59.97
brahmadattavaro hy eṣa avadhya kavacāvṛtaḥ brāhmeṇāstreṇa bhindhy enam eṣa vadhyo hi nānyathā
6.59.98
tataḥ sa vāyor vacanaṃ niśamya saumitrir indrapratimānavīryaḥ samādade bāṇam amoghavegaṃ tad brāhmam astraṃ sahasā niyojya
6.59.99
tasmin varāstre tu niyujyamāne saumitriṇā bāṇavare śitāgre diśaḥ sacandrārkamahāgrahāś ca nabhaś ca tatrāsa rarāsa corvī
6.59.100
taṃ brahmaṇo 'streṇa niyujya cāpe śaraṃ supuṅkhaṃ yamadūtakalpam saumitrir indrārisutasya tasya sasarja bāṇaṃ yudhi vajrakalpam
6.59.101
taṃ lakṣmaṇotsṛṣṭam amoghavegaṃ samāpatantaṃ jvalanaprakāśam suvarṇavajrottamacitrapuṅkhaṃ tadātikāyaḥ samare dadarśa
6.59.102
taṃ prekṣamāṇaḥ sahasātikāyo jaghāna bāṇair niśitair anekaiḥ sa sāyakas tasya suparṇavegas tadātivegena jagāma pārśvam
6.59.103
tam āgataṃ prekṣya tadātikāyo bāṇaṃ pradīptāntakakālakalpam jaghāna śaktyṛṣṭigadākuṭhāraiḥ śūlair halaiś cāpy avipannaceṣṭaḥ
6.59.104
tāny āyudhāny adbhutavigrahāṇi moghāni kṛtvā sa śaro 'gnidīptaḥ prasahya tasyaiva kirīṭajuṣṭaṃ tadātikāyasya śiro jahāra
6.59.105
tac chiraḥ saśiras trāṇaṃ lakṣmaṇeṣuprapīḍitam papāta sahasā bhūmau śṛṅgaṃ himavato yathā
6.59.106
praharṣayuktā bahavas tu vānarā prabuddhapadmapratimānanās tadā apūjayaṃl lakṣmaṇam iṣṭabhāginaṃ hate ripau bhīmabale durāsade
6.60.1
tato hatān rākṣasapuṃgavāṃs tān devāntakāditriśiro 'tikāyān rakṣogaṇās tatra hatāvaśiṣṭās te rāvaṇāya tvaritaṃ śaśaṃsuḥ
6.60.2
tato hatāṃs tān sahasā niśamya rājā mumohāśrupariplutākṣaḥ putrakṣayaṃ bhrātṛvadhaṃ ca ghoraṃ vicintya rājā vipulaṃ pradadhyau
6.60.3
tatas tu rājānam udīkṣya dīnaṃ śokārṇave saṃparipupluvānam atharṣabho rākṣasarājasūnur athendrajid vākyam idaṃ babhāṣe
6.60.4
na tāta mohaṃ pratigantum arhasi yatrendrajij jīvati rākṣasendra nendrāribāṇābhihato hi kaś cit prāṇān samarthaḥ samare 'bhidhartum
6.60.5
paśyādya rāmaṃ sahalakṣmaṇena madbāṇanirbhinnavikīrṇadeham gatāyuṣaṃ bhūmitale śayānaṃ śaraiḥ śitair ācitasarvagātram
6.60.6
imāṃ pratijñāṃ śṛṇu śakraśatroḥ suniścitāṃ pauruṣadaivayuktām adyaiva rāmaṃ sahalakṣmaṇena saṃtāpayiṣyāmi śarair amoghaiḥ
6.60.7
adyendravaivasvataviṣṇumitra sādhyāśvivaiśvānaracandrasūryāḥ drakṣyanti me vikramam aprameyaṃ viṣṇor ivograṃ baliyajñavāṭe
6.60.8
sa evam uktvā tridaśendraśatrur āpṛcchya rājānam adīnasattvaḥ samārurohānilatulyavegaṃ rathaṃ kharaśreṣṭhasamādhiyuktam
6.60.9
samāsthāya mahātejā rathaṃ harirathopamam jagāma sahasā tatra yatra yuddham ariṃdama
6.60.10
taṃ prasthitaṃ mahātmānam anujagmur mahābalāḥ saṃharṣamāṇā bahavo dhanuḥpravarapāṇayaḥ
6.60.11
gajaskandhagatāḥ ke cit ke cit paramavājibhiḥ prāsamudgaranistriṃśa paraśvadhagadādharāḥ
6.60.12
sa śaṅkhaninadair bhīmair bherīṇāṃ ca mahāsvanaiḥ jagāma tridaśendrāriḥ stūyamāno niśācaraiḥ
6.60.13
sa śaṅkhaśaśivarṇena chatreṇa ripusādanaḥ rarāja paripūrṇena nabhaś candramasā yathā
6.60.14
avījyata tato vīro haimair hemavibhūṣitaiḥ cārucāmaramukhyaiḥ ca mukhyaḥ sarvadhanuṣmatām
6.60.15
tatas tv indrajitā laṅkā sūryapratimatejasā rarājāprativīryeṇa dyaur ivārkeṇa bhāsvatā
6.60.16
sa tu dṛṣṭvā viniryāntaṃ balena mahatā vṛtam rākṣasādhipatiḥ śrīmān rāvaṇaḥ putram abravīt
6.60.17
tvam apratirathaḥ putra jitas te yudhi vāsavaḥ kiṃ punar mānuṣaṃ dhṛṣyaṃ na vadhiṣyasi rāghavam
6.60.18
tathokto rākṣasendreṇa pratigṛhya mahāśiṣaḥ rathenāśvayujā vīraḥ śīghraṃ gatvā nikumbhilām
6.60.19
sa saṃprāpya mahātejā yuddhabhūmim ariṃdamaḥ sthāpayām āsa rakṣāṃsi rathaṃ prati samantataḥ
6.60.20
tatas tu hutabhoktāraṃ hutabhuk sadṛśaprabhaḥ juhuve rākṣasaśreṣṭho mantravad vidhivat tadā
6.60.21
sa havirjālasaṃskārair mālyagandhapuraskṛtaiḥ juhuve pāvakaṃ tatra rākṣasendraḥ pratāpavān
6.60.22
śastrāṇi śarapatrāṇi samidho 'tha vibhītakaḥ lohitāni ca vāsāṃsi sruvaṃ kārṣṇāyasaṃ tathā
6.60.23
sa tatrāgniṃ samāstīrya śarapatraiḥ satomaraiḥ chāgasya sarvakṛṣṇasya galaṃ jagrāha jīvataḥ
6.60.24
sakṛd eva samiddhasya vidhūmasya mahārciṣaḥ babhūvus tāni liṅgāni vijayaṃ yāny adarśayan
6.60.25
pradakṣiṇāvartaśikhas taptakāñcanasaṃnibhaḥ havis tat pratijagrāha pāvakaḥ svayam utthitaḥ
6.60.26
so 'stram āhārayām āsa brāhmam astravidāṃ varaḥ dhanuś cātmarathaṃ caiva sarvaṃ tatrābhyamantrayat
6.60.27
tasminn āhūyamāne 'stre hūyamāne ca pāvake sārkagrahendu nakṣatraṃ vitatrāsa nabhastalam
6.60.28
sa pāvakaṃ pāvakadīptatejā hutvā mahendrapratimaprabhāvaḥ sacāpabāṇāsirathāśvasūtaḥ khe 'ntardadha ātmānam acintyarūpaḥ
6.60.29
sa sainyam utsṛjya sametya tūrṇaṃ mahāraṇe vānaravāhinīṣu adṛśyamānaḥ śarajālam ugraṃ vavarṣa nīlāmbudharo yathāmbu
6.60.30
te śakrajidbāṇaviśīrṇadehā māyāhatā visvaram unnadantaḥ raṇe nipetur harayo 'drikalpā yathendravajrābhihatā nagendrāḥ
6.60.31
te kevalaṃ saṃdadṛśuḥ śitāgrān bāṇān raṇe vānaravāhinīṣu māyā nigūḍhaṃ ca surendraśatruṃ na cātra taṃ rākṣasam abhyapaśyan
6.60.32
tataḥ sa rakṣo'dhipatir mahātmā sarvā diśo bāṇagaṇaiḥ śitāgraiḥ pracchādayām āsa raviprakāśair viṣādayām āsa ca vānarendrān
6.60.33
sa śūlanistriṃśa paraśvadhāni vyāvidhya dīptānalasaṃnibhāni savisphuliṅgojjvalapāvakāni vavarṣa tīvraṃ plavagendrasainye
6.60.34
tato jvalanasaṃkāśaiḥ śitair vānarayūthapāḥ tāḍitāḥ śakrajidbāṇaiḥ praphullā iva kiṃśukāḥ
6.60.35
anyonyam abhisarpanto ninadantaś ca visvaram rākṣasendrāstranirbhinnā nipetur vānararṣabhāḥ
6.60.36
udīkṣamāṇā gaganaṃ ke cin netreṣu tāḍitāḥ śarair viviśur anyonyaṃ petuś ca jagatītale
6.60.37
hanūmantaṃ ca sugrīvam aṅgadaṃ gandhamādanam jāmbavantaṃ suṣeṇaṃ ca vegadarśinam eva ca
6.60.38
maindaṃ ca dvividaṃ nīlaṃ gavākṣaṃ gajagomukhau kesariṃ harilomānaṃ vidyuddaṃṣṭraṃ ca vānaram
6.60.39
sūryānanaṃ jyotimukhaṃ tathā dadhimukhaṃ harim pāvakākṣaṃ nalaṃ caiva kumudaṃ caiva vānaram
6.60.40
prāsaiḥ śūlaiḥ śitair bāṇair indrajinmantrasaṃhitaiḥ vivyādha hariśārdūlān sarvāṃs tān rākṣasottamaḥ
6.60.41
sa vai gadābhir hariyūthamukhyān nirbhidya bāṇais tapanīyapuṅkhaiḥ vavarṣa rāmaṃ śaravṛṣṭijālaiḥ salakṣmaṇaṃ bhāskararaśmikalpaiḥ
6.60.42
sa bāṇavarṣair abhivarṣyamāṇo dhārānipātān iva tān vicintya samīkṣamāṇaḥ paramādbhutaśrī rāmas tadā lakṣmaṇam ity uvāca
6.60.43
asau punar lakṣmaṇa rākṣasendro brahmāstram āśritya surendraśatruḥ nipātayitvā harisainyam ugram asmāñ śarair ardayati prasaktam
6.60.44
svayambhuvā dattavaro mahātmā kham āsthito 'ntarhitabhīmakāyaḥ kathaṃ nu śakyo yudhi naṣṭadeho nihantum adyendrajid udyatāstraḥ
6.60.45
manye svayambhūr bhagavān acintyo yasyaitad astraṃ prabhavaś ca yo 'sya bāṇāvapātāṃs tvam ihādya dhīman mayā sahāvyagramanāḥ sahasva
6.60.46
pracchādayaty eṣa hi rākṣasendraḥ sarvā diśaḥ sāyakavṛṣṭijālaiḥ etac ca sarvaṃ patitāgryavīraṃ na bhrājate vānararājasainyam
6.60.47
āvāṃ tu dṛṣṭvā patitau visaṃjñau nivṛttayuddhau hataroṣaharṣau dhruvaṃ pravekṣyaty amarārivāsaṃ asau samādāya raṇāgralakṣmīm
6.60.48
tatas tu tāv indrajid astrajālair babhūvatus tatra tadā viśastau sa cāpi tau tatra viṣādayitvā nanāda harṣād yudhi rākṣasendraḥ
6.60.49
sa tat tadā vānararājasainyaṃ rāmaṃ ca saṃkhye sahalakṣmaṇena viṣādayitvā sahasā viveśa purīṃ daśagrīvabhujābhiguptām
6.61.1
tayos tadā sāditayo raṇāgre mumoha sainyaṃ hariyūthapānām sugrīvanīlāṅgadajāmbavanto na cāpi kiṃ cit pratipedire te
6.61.2
tato viṣaṇṇaṃ samavekṣya sainyaṃ vibhīṣaṇo buddhimatāṃ variṣṭhaḥ uvāca śākhāmṛgarājavīrān āśvāsayann apratimair vacobhiḥ
6.61.3
mā bhaiṣṭa nāsty atra viṣādakālo yad āryaputrāv avaśau viṣaṇṇau svayambhuvo vākyam athodvahantau yat sāditāv indrajidastrajālaiḥ
6.61.4
tasmai tu dattaṃ paramāstram etat svayambhuvā brāhmam amoghavegam tan mānayantau yadi rājaputrau nipātitau ko 'tra viṣādakālaḥ
6.61.5
brāhmam astraṃ tadā dhīmān mānayitvā tu mārutiḥ vibhīṣaṇavacaḥ śrutvā hanūmāṃs tam athābravīt
6.61.6
etasmin nihate sainye vānarāṇāṃ tarasvinām yo yo dhārayate prāṇāṃs taṃ tam āśvāsayāvahe
6.61.7
tāv ubhau yugapad vīrau hanūmad rākṣasottamau ulkāhastau tadā rātrau raṇaśīrṣe viceratuḥ
6.61.8
chinnalāṅgūlahastorupādāṅguli śiro dharaiḥ sravadbhiḥ kṣatajaṃ gātraiḥ prasravadbhiḥ samantataḥ
6.61.9
patitaiḥ parvatākārair vānarair abhisaṃkulām śastraiś ca patitair dīptair dadṛśāte vasuṃdharām
6.61.10
sugrīvam aṅgadaṃ nīlaṃ śarabhaṃ gandhamādanam jāmbavantaṃ suṣeṇaṃ ca vegadarśanam āhukam
6.61.11
maindaṃ nalaṃ jyotimukhaṃ dvividaṃ panasaṃ tathā vibhīṣaṇo hanūmāṃś ca dadṛśāte hatān raṇe
6.61.12
saptaṣaṣṭir hatāḥ koṭyo vānarāṇāṃ tarasvinām ahnaḥ pañcamaśeṣeṇa vallabhena svayambhuvaḥ
6.61.13
sāgaraughanibhaṃ bhīmaṃ dṛṣṭvā bāṇārditaṃ balam mārgate jāmbavantaṃ sma hanūmān savibhīṣaṇaḥ
6.61.14
svabhāvajarayā yuktaṃ vṛddhaṃ śaraśataiś citam prajāpatisutaṃ vīraṃ śāmyantam iva pāvakam
6.61.15
dṛṣṭvā tam upasaṃgamya paulastyo vākyam abravīt kaccid āryaśarais tīrṣṇair na prāṇā dhvaṃsitās tava
6.61.16
vibhīṣaṇavacaḥ śrutvā jāmbavān ṛkṣapuṃgavaḥ kṛcchrād abhyudgiran vākyam idaṃ vacanam abravīt
6.61.17
nairṛtendramahāvīryasvareṇa tvābhilakṣaye pīḍyamānaḥ śitair bāṇair na tvāṃ paśyāmi cakṣuṣā
6.61.18
añjanā suprajā yena mātariśvā ca nairṛta hanūmān vānaraśreṣṭhaḥ prāṇān dhārayate kva cit
6.61.19
śrutvā jāmbavato vākyam uvācedaṃ vibhīṣaṇaḥ āryaputrāv atikramya kasmāt pṛcchasi mārutim
6.61.20
naiva rājani sugrīve nāṅgade nāpi rāghave ārya saṃdarśitaḥ sneho yathā vāyusute paraḥ
6.61.21
vibhīṣaṇavacaḥ śrutvā jāmbavān vākyam abravīt śṛṇu nairṛtaśārdūla yasmāt pṛcchāmi mārutim
6.61.22
tasmiñ jīvati vīre tu hatam apy ahataṃ balam hanūmaty ujjhitaprāṇe jīvanto 'pi vayaṃ hatāḥ
6.61.23
dhriyate mārutis tāta mārutapratimo yadi vaiśvānarasamo vīrye jīvitāśā tato bhavet
6.61.24
tato vṛddham upāgamya niyamenābhyavādayat gṛhya jāmbavataḥ pādau hanūmān mārutātmajaḥ
6.61.25
śrutvā hanumato vākyaṃ tathāpi vyathitendriyaḥ punarjātam ivātmānaṃ sa mene ṛkṣapuṃgavaḥ
6.61.26
tato 'bravīn mahātejā hanūmantaṃ sa jāmbavān āgaccha hariśārdūlavānarāṃs trātum arhasi
6.61.27
nānyo vikramaparyāptas tvam eṣāṃ paramaḥ sakhā tvatparākramakālo 'yaṃ nānyaṃ paśyāmi kañ cana
6.61.28
ṛkṣavānaravīrāṇām anīkāni praharṣaya viśalyau kuru cāpy etau sāditau rāmalakṣmaṇau
6.61.29
gatvā paramam adhvānam upary upari sāgaram himavantaṃ nagaśreṣṭhaṃ hanūman gantum arhasi
6.61.30
tataḥ kāñcanam atyugram ṛṣabhaṃ parvatottamam kailāsaśikharaṃ cāpi drakṣyasy ariniṣūdana
6.61.31
tayoḥ śikharayor madhye pradīptam atulaprabham sarvauṣadhiyutaṃ vīra drakṣyasy auṣadhiparvatam
6.61.32
tasya vānaraśārdūlacatasro mūrdhni saṃbhavāḥ drakṣyasy oṣadhayo dīptā dīpayantyo diśo daśa
6.61.33
mṛtasaṃjīvanīṃ caiva viśalyakaraṇīm api sauvarṇakaraṇīṃ caiva saṃdhānīṃ ca mahauṣadhīm
6.61.34
tāḥ sarvā hanuman gṛhya kṣipram āgantum arhasi āśvāsaya harīn prāṇair yojya gandhavahātmajaḥ
6.61.35
śrutvā jāmbavato vākyaṃ hanūmān haripuṃgavaḥ āpūryata baloddharṣais toyavegair ivārṇavaḥ
6.61.36
sa parvatataṭāgrasthaḥ pīḍayan parvatottaram hanūmān dṛśyate vīro dvitīya iva parvataḥ
6.61.37
haripādavinirbhinno niṣasāda sa parvataḥ na śaśāka tadātmānaṃ soḍhuṃ bhṛśanipīḍitaḥ
6.61.38
tasya petur nagā bhūmau harivegāc ca jajvaluḥ śṛṅgāṇi ca vyakīryanta pīḍitasya hanūmatā
6.61.39
tasmin saṃpīḍyamāne tu bhagnadrumaśilātale na śekur vānarāḥ sthātuṃ ghūrṇamāne nagottame
6.61.40
sa ghūrṇitamahādvārā prabhagnagṛhagopurā laṅkā trāsākulā rātrau pranṛttevābhavat tadā
6.61.41
pṛthivīdharasaṃkāśo nipīḍya dharaṇīdharam pṛthivīṃ kṣobhayām āsa sārṇavāṃ mārutātmajaḥ
6.61.42
padbhyāṃ tu śailam āpīḍya vaḍavāmukhavan mukham vivṛtyograṃ nanādoccais trāsayann iva rākṣasān
6.61.43
tasya nānadyamānasya śrutvā ninadam adbhutam laṅkāsthā rākṣasāḥ sarve na śekuḥ spandituṃ bhayāt
6.61.44
namaskṛtvātha rāmāya mārutir bhīmavikramaḥ rāghavārthe paraṃ karma samaihata paraṃtapaḥ
6.61.45
sa puccham udyamya bhujaṃgakalpaṃ vinamya pṛṣṭhaṃ śravaṇe nikuñcya vivṛtya vaktraṃ vaḍavāmukhābham āpupluve vyomni sa caṇḍavegaḥ
6.61.46
sa vṛkṣaṣaṇḍāṃs tarasā jahāra śailāñ śilāḥ prākṛtavānarāṃś ca bāhūruvegoddhatasaṃpraṇunnās te kṣīṇavegāḥ salile nipetuḥ
6.61.47
sa tau prasāryoragabhogakalpau bhujau bhujaṃgārinikāśavīryaḥ jagāma meruṃ nagarājam agryaṃ diśaḥ prakarṣann iva vāyusūnuḥ
6.61.48
sa sāgaraṃ ghūrṇitavīcimālaṃ tadā bhṛśaṃ bhrāmitasarvasattvam samīkṣamāṇaḥ sahasā jagāma cakraṃ yathā viṣṇukarāgramuktam
6.61.49
sa parvatān vṛkṣagaṇān sarāṃsi nadīs taṭākāni purottamāni sphītāñjanāṃs tān api saṃprapaśyañ jagāma vegāt pitṛtulyavegaḥ
6.61.50
ādityapatham āśritya jagāma sa gataśramaḥ sa dadarśa hariśreṣṭho himavantaṃ nagottamam
6.61.51
nānāprasravaṇopetaṃ bahukaṃdaranirjharam śvetābhracayasaṃkāśaiḥ śikharaiś cārudarśanaiḥ
6.61.52
sa taṃ samāsādya mahānagendram atipravṛddhottamaghoraśṛṅgam dadarśa puṇyāni mahāśramāṇi surarṣisaṃghottamasevitāni
6.61.53
sa brahmakośaṃ rajatālayaṃ ca śakrālayaṃ rudraśarapramokṣam hayānanaṃ brahmaśiraś ca dīptaṃ dadarśa vaivasvata kiṃkarāṃś ca
6.61.54
vajrālayaṃ vaiśvaraṇālayaṃ ca sūryaprabhaṃ sūryanibandhanaṃ ca brahmāsanaṃ śaṃkarakārmukaṃ ca dadarśa nābhiṃ ca vasuṃdharāyāḥ
6.61.55
kailāsam agryaṃ himavacchilāṃ ca tatharṣabhaṃ kāñcanaśailam agryam sa dīptasarvauṣadhisaṃpradīptaṃ dadarśa sarvauṣadhiparvatendram
6.61.56
sa taṃ samīkṣyānalaraśmidīptaṃ visiṣmiye vāsavadūtasūnuḥ āplutya taṃ cauṣadhiparvatendraṃ tatrauṣadhīnāṃ vicayaṃ cakāra
6.61.57
sa yojanasahasrāṇi samatītya mahākapiḥ divyauṣadhidharaṃ śailaṃ vyacaran mārutātmajaḥ
6.61.58
mahauṣadhyas tu tāḥ sarvās tasmin parvatasattame vijñāyārthinam āyāntaṃ tato jagmur adarśanam
6.61.59
sa tā mahātmā hanumān apaśyaṃś cukopa kopāc ca bhṛśaṃ nanāda amṛṣyamāṇo 'gninikāśacakṣur mahīdharendraṃ tam uvāca vākyam
6.61.60
kim etad evaṃ suviniścitaṃ te yad rāghave nāsi kṛtānukampaḥ paśyādya madbāhubalābhibhūto vikīrṇam ātmānam atho nagendra
6.61.61
sa tasya śṛṅgaṃ sanagaṃ sanāgaṃ sakāñcanaṃ dhātusahasrajuṣṭam vikīrṇakūṭaṃ calitāgrasānuṃ pragṛhya vegāt sahasonmamātha
6.61.62
sa taṃ samutpāṭya kham utpapāta vitrāsya lokān sasurān surendrān saṃstūyamānaḥ khacarair anekair jagāma vegād garuḍogravīryaḥ
6.61.63
sa bhāskarādhvānam anuprapannas tad bhāskarābhaṃ śikharaṃ pragṛhya babhau tadā bhāskarasaṃnikāśo raveḥ samīpe pratibhāskarābhaḥ
6.61.64
sa tena śailena bhṛśaṃ rarāja śailopamo gandhavahātmajas tu sahasradhāreṇa sapāvakena cakreṇa khe viṣṇur ivoddhṛtena
6.61.65
taṃ vānarāḥ prekṣya tadā vineduḥ sa tān api prekṣya mudā nanāda teṣāṃ samudghuṣṭaravaṃ niśamya laṅkālayā bhīmataraṃ vineduḥ
6.61.66
tato mahātmā nipapāta tasmiñ śailottame vānarasainyamadhye haryuttamebhyaḥ śirasābhivādya vibhīṣaṇaṃ tatra ca sasvaje saḥ
6.61.67
tāv apy ubhau mānuṣarājaputrau taṃ gandham āghrāya mahauṣadhīnām babhūvatus tatra tadā viśalyāv uttasthur anye ca haripravīrāḥ
6.61.68
tato harir gandhavahātmajas tu tam oṣadhīśailam udagravīryaḥ nināya vegād dhimavantam eva punaś ca rāmeṇa samājagāma
6.62.1
tato 'bravīn mahātejāḥ sugrīvo vānarādhipaḥ arthyaṃ vijāpayaṃś cāpi hanūmantaṃ mahābalam
6.62.2
yato hataḥ kumbhakarṇaḥ kumārāś ca niṣūditāḥ nedānīm upanirhāraṃ rāvaṇo dātum arhati
6.62.3
ye ye mahābalāḥ santi laghavaś ca plavaṃgamāḥ laṅkām abhyutpatantv āśu gṛhyolkāḥ plavagarṣabhāḥ
6.62.4
tato 'staṃ gata āditye raudre tasmin niśāmukhe laṅkām abhimukhāḥ solkā jagmus te plavagarṣabhāḥ
6.62.5
ulkāhastair harigaṇaiḥ sarvataḥ samabhidrutāḥ ārakṣasthā virūpākṣāḥ sahasā vipradudruvuḥ
6.62.6
gopurāṭṭa pratolīṣu caryāsu vividhāsu ca prāsādeṣu ca saṃhṛṣṭāḥ sasṛjus te hutāśanam
6.62.7
teṣāṃ gṛhasahasrāṇi dadāha hutabhuk tadā āvāsān rākṣasānāṃ ca sarveṣāṃ gṛhamedhinām
6.62.8
hemacitratanutrāṇāṃ sragdāmāmbaradhāriṇām sīdhupānacalākṣāṇāṃ madavihvalagāminām
6.62.9
kāntālambitavastrāṇāṃ śatrusaṃjātamanyunām gadāśūlāsi hastānāṃ khādatāṃ pibatām api
6.62.10
śayaneṣu mahārheṣu prasuptānāṃ priyaiḥ saha trastānāṃ gacchatāṃ tūrṇaṃ putrān ādāya sarvataḥ
6.62.11
teṣāṃ gṛhasahasrāṇi tadā laṅkānivāsinām adahat pāvakas tatra jajvāla ca punaḥ punaḥ
6.62.12
sāravanti mahārhāṇi gambhīraguṇavanti ca hemacandrārdhacandrāṇi candraśālonnatāni ca
6.62.13
ratnacitragavākṣāṇi sādhiṣṭhānāni sarvaśaḥ maṇividrumacitrāṇi spṛśantīva ca bhāskaram
6.62.14
krauñcabarhiṇavīṇānāṃ bhūṣaṇānāṃ ca nisvanaiḥ nāditāny acalābhāni veśmāny agnir dadāha saḥ
6.62.15
jvalanena parītāni toraṇāni cakāśire vidyudbhir iva naddhāni meghajālāni gharmage
6.62.16
vimāneṣu prasuptāś ca dahyamānā varāṅganāḥ tyaktābharaṇasaṃyogā hāhety uccair vicukruśuḥ
6.62.17
tatra cāgniparītāni nipetur bhavanāny api vajrivajrahatānīva śikharāṇi mahāgireḥ
6.62.18
tāni nirdahyamānāni dūrataḥ pracakāśire himavacchikharāṇīva dīptauṣadhivanāni ca
6.62.19
harmyāgrair dahyamānaiś ca jvālāprajvalitair api rātrau sā dṛśyate laṅkā puṣpitair iva kiṃśukaiḥ
6.62.20
hastyadhyakṣair gajair muktair muktaiś ca turagair api babhūva laṅkā lokānte bhrāntagrāha ivārṇavaḥ
6.62.21
aśvaṃ muktaṃ gajo dṛṣṭvā kaccid bhīto 'pasarpati bhīto bhītaṃ gajaṃ dṛṣṭvā kva cid aśvo nivartate
6.62.22
sā babhūva muhūrtena haribhir dīpitā purī lokasyāsya kṣaye ghore pradīpteva vasuṃdharā
6.62.23
nārī janasya dhūmena vyāptasyoccair vineduṣaḥ svano jvalanataptasya śuśruve daśayojanam
6.62.24
pradagdhakāyān aparān rākṣasān nirgatān bahiḥ sahasābhyutpatanti sma harayo 'tha yuyutsavaḥ
6.62.25
udghuṣṭaṃ vānarāṇāṃ ca rākṣasānāṃ ca nisvanaḥ diśo daśa samudraṃ ca pṛthivīṃ cānvanādayat
6.62.26
viśalyau tu mahātmānau tāv ubhau rāmalakṣmaṇau asaṃbhrāntau jagṛhatus tāv ubhau dhanuṣī vare
6.62.27
tato visphārayāṇasya rāmasya dhanur uttamam babhūva tumulaḥ śabdo rākṣasānāṃ bhayāvahaḥ
6.62.28
aśobhata tadā rāmo dhanur visphārayan mahat bhagavān iva saṃkruddho bhavo vedamayaṃ dhanuḥ
6.62.29
vānarodghuṣṭaghoṣaś ca rākṣasānāṃ ca nisvanaḥ jyāśabdaś cāpi rāmasya trayaṃ vyāpa diśo daśa
6.62.30
tasya kārmukamuktaiś ca śarais tatpuragopuram kailāsaśṛṅgapratimaṃ vikīrṇam apatad bhuvi
6.62.31
tato rāmaśarān dṛṣṭvā vimāneṣu gṛheṣu ca saṃnāho rākṣasendrāṇāṃ tumulaḥ samapadyata
6.62.32
teṣāṃ saṃnahyamānānāṃ siṃhanādaṃ ca kurvatām śarvarī rākṣasendrāṇāṃ raudrīva samapadyata
6.62.33
ādiṣṭā vānarendrās te sugrīveṇa mahātmanā āsannā dvāram āsādya yudhyadhvaṃ plavagarṣabhāḥ
6.62.34
yaś ca vo vitathaṃ kuryāt tatra tatra vyavasthitaḥ sa hantavyo 'bhisaṃplutya rājaśāsanadūṣakaḥ
6.62.35
teṣu vānaramukhyeṣu dīptolkojjvalapāṇiṣu sthiteṣu dvāram āsādya rāvaṇaṃ manyur āviśat
6.62.36
tasya jṛmbhitavikṣepād vyāmiśrā vai diśo daśa rūpavān iva rudrasya manyur gātreṣv adṛśyata
6.62.37
sa nikumbhaṃ ca kumbhaṃ ca kumbhakarṇātmajāv ubhau preṣayām āsa saṃkruddho rākṣasair bahubhiḥ saha
6.62.38
śaśāsa caiva tān sarvān rākṣasān rākṣaseśvaraḥ rākṣasā gacchatātraiva siṃhanādaṃ ca nādayan
6.62.39
tatas tu coditās tena rākṣasā jvalitāyudhāḥ laṅkāyā niryayur vīrāḥ praṇadantaḥ punaḥ punaḥ
6.62.40
bhīmāśvarathamātaṃgaṃ nānāpatti samākulam dīptaśūlagadākhaḍgaprāsatomarakārmukam
6.62.41
tad rākṣasabalaṃ ghoraṃ bhīmavikramapauruṣam dadṛśe jvalitaprāsaṃ kiṅkiṇīśatanāditam
6.62.42
hemajālācitabhujaṃ vyāveṣṭitaparaśvadham vyāghūrṇitamahāśastraṃ bāṇasaṃsaktakārmukam
6.62.43
gandhamālyamadhūtsekasaṃmodita mahānilam ghoraṃ śūrajanākīrṇaṃ mahāmbudharanisvanam
6.62.44
taṃ dṛṣṭvā balam āyāntaṃ rākṣasānāṃ sudāruṇam saṃcacāla plavaṃgānāṃ balam uccair nanāda ca
6.62.45
javenāplutya ca punas tad rākṣasabalaṃ mahat abhyayāt pratyaribalaṃ pataṃga iva pāvakam
6.62.46
teṣāṃ bhujaparāmarśavyāmṛṣṭaparighāśani rākṣasānāṃ balaṃ śreṣṭhaṃ bhūyastaram aśobhata
6.62.47
tathaivāpy apare teṣāṃ kapīnām asibhiḥ śitaiḥ pravīrān abhito jaghnur ghorarūpā niśācarāḥ
6.62.48
ghnantam anyaṃ jaghānānyaḥ pātayantam apātayat garhamāṇaṃ jagarhānye daśantam apare 'daśat
6.62.49
dehīty anye dadāty anyo dadāmīty aparaḥ punaḥ kiṃ kleśayasi tiṣṭheti tatrānyonyaṃ babhāṣire
6.62.50
samudyatamahāprāsaṃ muṣṭiśūlāsisaṃkulam prāvartata mahāraudraṃ yuddhaṃ vānararakṣasām
6.62.51
vānarān daśa sapteti rākṣasā abhyapātayan rākṣasān daśasapteti vānarā jaghnur āhave
6.62.52
visrastakeśarasanaṃ vimuktakavacadhvajam balaṃ rākṣasam ālambya vānarāḥ paryavārayan
6.63.1
pravṛtte saṃkule tasmin ghore vīrajanakṣaye aṅgadaḥ kampanaṃ vīram āsasāda raṇotsukaḥ
6.63.2
āhūya so 'ṅgadaṃ kopāt tāḍayām āsa vegitaḥ gadayā kampanaḥ pūrvaṃ sa cacāla bhṛśāhataḥ
6.63.3
sa saṃjñāṃ prāpya tejasvī cikṣepa śikharaṃ gireḥ arditaś ca prahāreṇa kampanaḥ patito bhuvi
6.63.4
hatapravīrā vyathitā rākṣasendracamūs tadā jagāmābhimukhī sā tu kumbhakarṇasuto yataḥ āpatantīṃ ca vegena kumbhas tāṃ sāntvayac camūm
6.63.5
sa dhanur dhanvināṃ śreṣṭhaḥ pragṛhya susamāhitaḥ mumocāśīviṣaprakhyāñ śarān dehavidāraṇān
6.63.6
tasya tac chuśubhe bhūyaḥ saśaraṃ dhanur uttamam vidyudairāvatārciṣmad dvitīyendradhanur yathā
6.63.7
ākarṇakṛṣṭamuktena jaghāna dvividaṃ tadā tena hāṭakapuṅkhena patriṇā patravāsasā
6.63.8
sahasābhihatas tena vipramuktapadaḥ sphuran nipapātādrikūṭābho vihvalaḥ plavagottamaḥ
6.63.9
maindas tu bhrātaraṃ dṛṣṭvā bhagnaṃ tatra mahāhave abhidudrāva vegena pragṛhya mahatīṃ śilām
6.63.10
tāṃ śilāṃ tu pracikṣepa rākṣasāya mahābalaḥ bibheda tāṃ śilāṃ kumbhaḥ prasannaiḥ pañcabhiḥ śaraiḥ
6.63.11
saṃdhāya cānyaṃ sumukhaṃ śaram āśīviṣopamam ājaghāna mahātejā vakṣasi dvividāgrajam
6.63.12
sa tu tena prahāreṇa maindo vānarayūthapaḥ marmaṇy abhihatas tena papāta bhuvi mūrchitaḥ
6.63.13
aṅgado mātulau dṛṣṭvā patitau tau mahābalau abhidudrāva vegena kumbham udyatakārmukam
6.63.14
tam āpatantaṃ vivyādha kumbhaḥ pañcabhir āyasaiḥ tribhiś cānyaiḥ śitair bāṇair mātaṃgam iva tomaraiḥ
6.63.15
so 'ṅgadaṃ vividhair bāṇaiḥ kumbho vivyādha vīryavān akuṇṭhadhārair niśitais tīkṣṇaiḥ kanakabhūṣaṇaiḥ
6.63.16
aṅgadaḥ pratividdhāṅgo vāliputro na kampate śilāpādapavarṣāṇi tasya mūrdhni vavarṣa ha
6.63.17
sa praciccheda tān sarvān bibheda ca punaḥ śilāḥ kumbhakarṇātmajaḥ śrīmān vāliputrasamīritān
6.63.18
āpatantaṃ ca saṃprekṣya kumbho vānarayūthapam bhruvor vivyādha bāṇābhyām ulkābhyām iva kuñjaram
6.63.19
aṅgadaḥ pāṇinā netre pidhāya rudhirokṣite sālam āsannam ekena parijagrāha pāṇinā
6.63.20
tam indraketupratimaṃ vṛkṣaṃ mandarasaṃnibham samutsṛjantaṃ vegena paśyatāṃ sarvarakṣasām
6.63.21
sa ciccheda śitair bāṇaiḥ saptabhiḥ kāyabhedanaiḥ aṅgado vivyathe 'bhīkṣṇaṃ sasāda ca mumoha ca
6.63.22
aṅgadaṃ vyathitaṃ dṛṣṭvā sīdantam iva sāgare durāsadaṃ hariśreṣṭhā rāghavāya nyavedayan
6.63.23
rāmas tu vyathitaṃ śrutvā vāliputraṃ mahāhave vyādideśa hariśreṣṭhāñ jāmbavatpramukhāṃs tataḥ
6.63.24
te tu vānaraśārdūlāḥ śrutvā rāmasya śāsanam abhipetuḥ susaṃkruddhāḥ kumbham udyatakārmukam
6.63.25
tato drumaśilāhastāḥ kopasaṃraktalocanāḥ rirakṣiṣanto 'bhyapatann aṅgadaṃ vānararṣabhāḥ
6.63.26
jāmbavāṃś ca suṣeṇaś ca vegadarśī ca vānaraḥ kumbhakarṇātmajaṃ vīraṃ kruddhāḥ samabhidudruvuḥ
6.63.27
samīkṣyātatatas tāṃs tu vānarendrān mahābalān āvavāra śaraugheṇa nageneva jalāśayam
6.63.28
tasya bāṇacayaṃ prāpya na śoker ativartitum vānarendrā mahātmāno velām iva mahodadhiḥ
6.63.29
tāṃs tu dṛṣṭvā harigaṇāñ śaravṛṣṭibhir arditān aṅgadaṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā bhrātṛjaṃ plavageśvaraḥ
6.63.30
abhidudrāva vegena sugrīvaḥ kumbham āhave śailasānu caraṃ nāgaṃ vegavān iva kesarī
6.63.31
utpāṭya ca mahāśailān aśvakarṇān dhavān bahūn anyāṃś ca vividhān vṛkṣāṃś cikṣepa ca mahābalaḥ
6.63.32
tāṃ chādayantīm ākāśaṃ vṛkṣavṛṣṭiṃ durāsadām kumbhakarṇātmajaḥ śrīmāṃś ciccheda niśitaiḥ śaraiḥ
6.63.33
abhilakṣyeṇa tīvreṇa kumbhena niśitaiḥ śaraiḥ ācitās te drumā rejur yathā ghorāḥ śataghnayaḥ
6.63.34
drumavarṣaṃ tu tac chinnaṃ dṛṣṭvā kumbhena vīryavān vānarādhipatiḥ śrīmān mahāsattvo na vivyathe
6.63.35
nirbhidyamānaḥ sahasā sahamānaś ca tāñ śarān kumbhasya dhanur ākṣipya babhañjendradhanuḥprabham
6.63.36
avaplutya tataḥ śīghraṃ kṛtvā karma suduṣkaram abravīt kupitaḥ kumbhaṃ bhagnaśṛṅgam iva dvipam
6.63.37
nikumbhāgraja vīryaṃ te bāṇavegaṃ tad adbhutam saṃnatiś ca prabhāvaś ca tava vā rāvaṇasya vā
6.63.38
prahrādabalivṛtraghnakuberavaruṇopama ekas tvam anujāto 'si pitaraṃ balavattaraḥ
6.63.39
tvām evaikaṃ mahābāhuṃ śūlahastam ariṃdamam tridaśā nātivartante jitendriyam ivādhayaḥ
6.63.40
varadānāt pitṛvyas te sahate devadānavān kumbhakarṇas tu vīryeṇa sahate ca surāsurān
6.63.41
dhanuṣīndrajitas tulyaḥ pratāpe rāvaṇasya ca tvam adya rakṣasāṃ loke śreṣṭho 'si balavīryataḥ
6.63.42
mahāvimardaṃ samare mayā saha tavādbhutam adya bhūtāni paśyantu śakraśambarayor iva
6.63.43
kṛtam apratimaṃ karma darśitaṃ cāstrakauśalam pātitā harivīrāś ca tvayaite bhīmavikramāḥ
6.63.44
upālambhabhayāc cāpi nāsi vīra mayā hataḥ kṛtakarmā pariśrānto viśrāntaḥ paśya me balam
6.63.45
tena sugrīvavākyena sāvamānena mānitaḥ agner ājyahutasyeva tejas tasyābhyavardhata
6.63.46
tataḥ kumbhaḥ samutpatya sugrīvam abhipadya ca ājaghānorasi kruddho vajravegena muṣṭinā
6.63.47
tasya carma ca pusphoṭa saṃjajñe cāsya śoṇitam sa ca muṣṭir mahāvegaḥ pratijaghne 'sthimaṇḍale
6.63.48
tadā vegena tatrāsīt tejaḥ prajvālitaṃ muhuḥ vajraniṣpeṣasaṃjātajvālā merau yathā girau
6.63.49
sa tatrābhihatas tena sugrīvo vānararṣabhaḥ muṣṭiṃ saṃvartayām āsa vajrakalpaṃ mahābalaḥ
6.63.50
arciḥsahasravikacaṃ ravimaṇḍalasaprabham sa muṣṭiṃ pātayām āsa kumbhasyorasi vīryavān
6.63.51
muṣṭinābhihatas tena nipapātāśu rākṣasaḥ lohitāṅga ivākāśād dīptaraśmir yadṛcchayā
6.63.52
kumbhasya patato rūpaṃ bhagnasyorasi muṣṭinā babhau rudrābhipannasya yathārūpaṃ gavāṃ pateḥ
6.63.53
tasmin hate bhīmaparākrameṇa plavaṃgamānām ṛṣabheṇa yuddhe mahī saśailā savanā cacāla bhayaṃ ca rakṣāṃsy adhikaṃ viveśa
6.64.1
nikumbho bhrātaraṃ dṛṣṭvā sugrīveṇa nipātitam pradahann iva kopena vānarendram avaikṣata
6.64.2
tataḥ sragdāmasaṃnaddhaṃ dattapañcāṅgulaṃ śubham ādade parighaṃ vīro nagendraśikharopamam
6.64.3
hemapaṭṭaparikṣiptaṃ vajravidrumabhūṣitam yamadaṇḍopamaṃ bhīmaṃ rakṣasāṃ bhayanāśanam
6.64.4
tam āvidhya mahātejāḥ śakradhvajasamaṃ raṇe vinanāda vivṛttāsyo nikumbho bhīmavikramaḥ
6.64.5
urogatena niṣkeṇa bhujasthair aṅgadair api kuṇḍalābhyāṃ ca mṛṣṭābhyāṃ mālayā ca vicitrayā
6.64.6
nikumbho bhūṣaṇair bhāti tena sma parigheṇa ca yathendradhanuṣā meghaḥ savidyutstanayitnumān
6.64.7
parighāgreṇa pusphoṭa vātagranthir mahātmanaḥ prajajvāla saghoṣaś ca vidhūma iva pāvakaḥ
6.64.8
nagaryā viṭapāvatyā gandharvabhavanottamaiḥ saha caivāmarāvatyā sarvaiś ca bhavanaiḥ saha
6.64.9
satārāgaṇanakṣatraṃ sacandraṃ samahāgraham nikumbhaparighāghūrṇaṃ bhramatīva nabhastalam
6.64.10
durāsadaś ca saṃjajñe parighābharaṇaprabhaḥ krodhendhano nikumbhāgnir yugāntāgnir ivotthitaḥ
6.64.11
rākṣasā vānarāś cāpi na śekuḥ spandituṃ bhayāt hanūmaṃs tu vivṛtyoras tasthau pramukhato balī
6.64.12
parighopamabāhus tu parighaṃ bhāskaraprabham balī balavatas tasya pātayām āsa vakṣasi
6.64.13
sthire tasyorasi vyūḍhe parighaḥ śatadhā kṛtaḥ viśīryamāṇaḥ sahasā ulkā śatam ivāmbare
6.64.14
sa tu tena prahāreṇa cacāla ca mahākapiḥ parigheṇa samādhūto yathā bhūmicale 'calaḥ
6.64.15
sa tathābhihatas tena hanūmān plavagottamaḥ muṣṭiṃ saṃvartayām āsa balenātimahābalaḥ
6.64.16
tam udyamya mahātejā nikumbhorasi vīryavān abhicikṣepa vegena vegavān vāyuvikramaḥ
6.64.17
tataḥ pusphoṭa carmāsya prasusrāva ca śoṇitam muṣṭinā tena saṃjajñe jvālā vidyud ivotthitā
6.64.18
sa tu tena prahāreṇa nikumbho vicacāla ha svasthaś cāpi nijagrāha hanūmantaṃ mahābalam
6.64.19
vicukruśus tadā saṃkhye bhīmaṃ laṅkānivāsinaḥ nikumbhenoddhṛtaṃ dṛṣṭvā hanūmantaṃ mahābalam
6.64.20
sa tathā hriyamāṇo 'pi kumbhakarṇātmajena hi ājaghānānilasuto vajravegena muṣṭinā
6.64.21
ātmānaṃ mocayitvātha kṣitāv abhyavapadyata hanūmān unmamathāśu nikumbhaṃ mārutātmajaḥ
6.64.22
nikṣipya paramāyatto nikumbhaṃ niṣpipeṣa ca utpatya cāsya vegena papātorasi vīryavān
6.64.23
parigṛhya ca bāhubhyāṃ parivṛtya śirodharām utpāṭayām āsa śiro bhairavaṃ nadato mahat
6.64.24
atha vinadati sādite nikumbhe pavanasutena raṇe babhūva yuddham daśarathasutarākṣasendracamvor bhṛśataram āgataroṣayoḥ subhīmam
6.65.1
nikumbhaṃ ca hataṃ śrutvā kumbhaṃ ca vinipātitam rāvaṇaḥ paramāmarṣī prajajvālānalo yathā
6.65.2
nairṛtaḥ krodhaśokābhyāṃ dvābhyāṃ tu parimūrchitaḥ kharaputraṃ viśālākṣaṃ makarākṣam acodayat
6.65.3
gaccha putra mayājñapto balenābhisamanvitaḥ rāghavaṃ lakṣmaṇaṃ caiva jahi tau savanaukasau
6.65.4
rāvaṇasya vacaḥ śrutvā śūro mānī kharātmajaḥ bāḍham ity abravīd dhṛṣṭo makarākṣo niśācaraḥ
6.65.5
so 'bhivādya daśagrīvaṃ kṛtvā cāpi pradakṣiṇam nirjagāma gṛhāc chubhrād rāvaṇasyājñayā balī
6.65.6
samīpasthaṃ balādhyakṣaṃ kharaputro 'bravīd idam ratham ānīyatāṃ śīghraṃ sainyaṃ cānīyatāṃ tvarāt
6.65.7
tasya tad vacanaṃ śrutvā balādhyakṣo niśācaraḥ syandanaṃ ca balaṃ caiva samīpaṃ pratyapādayat
6.65.8
pradakṣiṇaṃ rathaṃ kṛtvā āruroha niśācaraḥ sūtaṃ saṃcodayām āsa śīghraṃ me ratham āvaha
6.65.9
atha tān rākṣasān sarvān makarākṣo 'bravīd idam yūyaṃ sarve prayudhyadhvaṃ purastān mama rākṣasāḥ
6.65.10
ahaṃ rākṣasarājena rāvaṇena mahātmanā ājñaptaḥ samare hantuṃ tāv ubhau rāmalakṣmaṇau
6.65.11
adya rāmaṃ vadhiṣyāmi lakṣmaṇaṃ ca niśācarāḥ śākhāmṛgaṃ ca sugrīvaṃ vānarāṃś ca śarottamaiḥ
6.65.12
adya śūlanipātaiś ca vānarāṇāṃ mahācamūm pradahiṣyāmi saṃprāptāṃ śuṣkendhanam ivānalaḥ
6.65.13
makarākṣasya tac chrutvā vacanaṃ te niśācarāḥ sarve nānāyudhopetā balavantaḥ samāhitāḥ
6.65.14
te kāmarūpiṇaḥ śūrā daṃṣṭriṇaḥ piṅgalekṣaṇāḥ mātaṃgā iva nardanto dhvastakeśā bhayānakāḥ
6.65.15
parivārya mahākāyā mahākāyaṃ kharātmajam abhijagmus tadā hṛṣṭāś cālayanto vasuṃdharām
6.65.16
śaṅkhabherīsahasrāṇām āhatānāṃ samantataḥ kṣveḍitāsphoṭitānāṃ ca tataḥ śabdo mahān abhūt
6.65.17
prabhraṣṭo 'tha karāt tasya pratodaḥ sārathes tadā papāta sahasā caiva dhvajas tasya ca rakṣasaḥ
6.65.18
tasya te rathasaṃyuktā hayā vikramavarjitāḥ caraṇair ākulair gatvā dīnāḥ sāsramukhā yayuḥ
6.65.19
pravāti pavanas tasya sapāṃsuḥ kharadāruṇaḥ niryāṇe tasya raudrasya makarākṣasya durmateḥ
6.65.20
tāni dṛṣṭvā nimittāni rākṣasā vīryavattamāḥ acintyanirgatāḥ sarve yatra tau rāmalakṣmaṇau
6.65.21
ghanagajamahiṣāṅgatulyavarṇāḥ samaramukheṣv asakṛd gadāsibhinnāḥ aham aham iti yuddhakauśalās te rajanicarāḥ paribabhramur nadantaḥ
6.66.1
nirgataṃ makarākṣaṃ te dṛṣṭvā vānarapuṃgavāḥ āplutya sahasā sarve yoddhukāmā vyavasthitāḥ
6.66.2
tataḥ pravṛttaṃ sumahat tad yuddhaṃ lomaharṣaṇam niśācaraiḥ plavaṃgānāṃ devānāṃ dānavair iva
6.66.3
vṛkṣaśūlanipātaiś ca śilāparighapātanaiḥ anyonyaṃ mardayanti sma tadā kapiniśācarāḥ
6.66.4
śaktiśūlagadākhaḍgais tomaraiś ca niśācarāḥ paṭṭasair bhindipālaiḥ ca bāṇapātaiḥ samantataḥ
6.66.5
pāśamudgaradaṇḍaiś ca nirghātaiś cāparais tathā kadanaṃ kapisiṃhānāṃ cakrus te rajanīcarāḥ
6.66.6
bāṇaughair arditāś cāpi kharaputreṇa vānarāḥ saṃbhrāntamanasaḥ sarve dudruvur bhayapīḍitāḥ
6.66.7
tān dṛṣṭvā rākṣasāḥ sarve dravamāṇān vanaukasaḥ nedus te siṃhavad dhṛṣṭā rākṣasā jitakāśinaḥ
6.66.8
vidravatsu tadā teṣu vānareṣu samantataḥ rāmas tān vārayām āsa śaravarṣeṇa rākṣasān
6.66.9
vāritān rākṣasān dṛṣṭvā makarākṣo niśācaraḥ krodhān alasam āviṣṭo vacanaṃ cedam abravīt
6.66.10
tiṣṭha rāma mayā sārdhaṃ dvandvayuddhaṃ dadāmi te tyājayiṣyāmi te prāṇān dhanurmuktaiḥ śitaiḥ śaraiḥ
6.66.11
yat tadā daṇḍakāraṇye pitaraṃ hatavān mama madagrataḥ svakarmasthaṃ smṛtvā roṣo 'bhivardhate
6.66.12
dahyante bhṛśam aṅgāni durātman mama rāghava yan mayāsi na dṛṣṭas tvaṃ tasmin kāle mahāvane
6.66.13
diṣṭyāsi darśanaṃ rāma mama tvaṃ prāptavān iha kāṅkṣito 'si kṣudhārtasya siṃhasyevetaro mṛgaḥ
6.66.14
adya madbāṇavegena pretarāḍ viṣayaṃ gataḥ ye tvayā nihatāḥ śūrāḥ saha tais tvaṃ sameṣyasi
6.66.15
bahunātra kim uktena śṛṇu rāma vaco mama paśyantu sakalā lokās tvāṃ māṃ caiva raṇājire
6.66.16
astrair vā gadayā vāpi bāhubhyāṃ vā mahāhave abhyastaṃ yena vā rāma tena vā vartatāṃ yudhi
6.66.17
makarākṣavacaḥ śrutvā rāmo daśarathātmajaḥ abravīt prahasan vākyam uttarottaravādinam
6.66.18
caturdaśasahasrāṇi rakṣasāṃ tvatpitā ca yaḥ triśirā dūṣaṇaś cāpi daṇḍake nihatā mayā
6.66.19
svāśitās tava māṃsena gṛdhragomāyuvāyasāḥ bhaviṣyanty adya vai pāpa tīkṣṇatuṇḍanakhāṅkuśāḥ
6.66.20
evam uktas tu rāmeṇa kharaputro niśācaraḥ bāṇaughān asṛjat tasmai rāghavāya raṇājire
6.66.21
tāñ śarāñ śaravarṣeṇa rāmaś ciccheda naikadhā nipetur bhuvi te chinnā rukmapuṅkhāḥ sahasraśaḥ
6.66.22
tad yuddham abhavat tatra sametyānyonyam ojasā khara rākṣasaputrasya sūnor daśarathasya ca
6.66.23
jīmūtayor ivākāśe śabdo jyātalayos tadā dhanur muktaḥ svanotkṛṣṭaḥ śrūyate ca raṇājire
6.66.24
devadānavagandharvāḥ kiṃnarāś ca mahoragāḥ antarikṣagatāḥ sarve draṣṭukāmās tad adbhutam
6.66.25
viddham anyonyagātreṣu dviguṇaṃ vardhate balam kṛtapratikṛtānyonyaṃ kurvāte tau raṇājire
6.66.26
rāmam uktās tu bāṇaughān rākṣasas tv acchinad raṇe rakṣomuktāṃs tu rāmo vai naikadhā prācchinac charaiḥ
6.66.27
bāṇaughavitatāḥ sarvā diśaś ca vidiśas tathā saṃchannā vasudhā caiva samantān na prakāśate
6.66.28
tataḥ kruddho mahābāhur dhanuś ciccheda rakṣasaḥ aṣṭābhir atha nārācaiḥ sūtaṃ vivyādha rāghavaḥ bhittvā śarai rathaṃ rāmo rathāśvān samapātayat
6.66.29
viratho vasudhāṃ tiṣṭhan makarākṣo niśācaraḥ atiṣṭhad vasudhāṃ rakṣaḥ śūlaṃ jagrāha pāṇinā trāsanaṃ sarvabhūtānāṃ yugāntāgnisamaprabham
6.66.30
vibhrāmya ca mahac chūlaṃ prajvalantaṃ niśācaraḥ sa krodhāt prāhiṇot tasmai rāghavāya mahāhave
6.66.31
tam āpatantaṃ jvalitaṃ kharaputrakarāc cyutam bāṇais tu tribhir ākāśe śūlaṃ ciccheda rāghavaḥ
6.66.32
sacchinno naikadhā śūlo divyahāṭakamaṇḍitaḥ vyaśīryata mahokleva rāmabāṇārdito bhuvi
6.66.33
tac chūlaṃ nihataṃ dṛṣṭvā rāmeṇādbhutakarmaṇā sādhu sādhv iti bhūtāni vyāharanti nabhogatāḥ
6.66.34
tad dṛṣṭvā nihataṃ śūlaṃ makarākṣo niśācaraḥ muṣṭim udyamya kākutsthaṃ tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
6.66.35
sa taṃ dṛṣṭvā patantaṃ vai prahasya raghunandanaḥ pāvakāstraṃ tato rāmaḥ saṃdadhe svaśarāsane
6.66.36
tenāstreṇa hataṃ rakṣaḥ kākutsthena tadā raṇe saṃchinnahṛdayaṃ tatra papāta ca mamāra ca
6.66.37
dṛṣṭvā te rākṣasāḥ sarve makarākṣasya pātanam laṅkām eva pradhāvanta rāmabālārditās tadā
6.66.38
daśarathanṛpaputrabāṇavegai rajanicaraṃ nihataṃ kharātmajaṃ tam dadṛśur atha ca devatāḥ prahṛṣṭā girim iva vajrahataṃ yathā viśīrṇam
6.67.1
makarākṣaṃ hataṃ śrutvā rāvaṇaḥ samitiṃjayaḥ ādideśātha saṃkruddho raṇāyendrajitaṃ sutam
6.67.2
jahi vīra mahāvīryau bhrātarau rāmalakṣmaṇau adṛśyo dṛśyamāno vā sarvathā tvaṃ balādhikaḥ
6.67.3
tvam apratimakarmāṇam indraṃ jayasi saṃyuge kiṃ punar mānuṣau dṛṣṭvā na vadhiṣyasi saṃyuge
6.67.4
tathokto rākṣasendreṇa pratigṛhya pitur vacaḥ yajñabhūmau sa vidhivat pāvakaṃ juhuve ndrajit
6.67.5
juhvataś cāpi tatrāgniṃ raktoṣṇīṣadharāḥ striyaḥ ājagmus tatra saṃbhrāntā rākṣasyo yatra rāvaṇiḥ
6.67.6
śastrāṇi śarapatrāṇi samidho 'tha vibhītakāḥ lohitāni ca vāsāṃsi sruvaṃ kārṣṇāyasaṃ tathā
6.67.7
sarvato 'gniṃ samāstīrya śarapatraiḥ samantataḥ chāgasya sarvakṛṣṇasya galaṃ jagrāha jīvataḥ
6.67.8
caruhomasamiddhasya vidhūmasya mahārciṣaḥ babhūvus tāni liṅgāni vijayaṃ darśayanti ca
6.67.9
pradakṣiṇāvartaśikhas taptahāṭakasaṃnibhaḥ havis tat pratijagrāha pāvakaḥ svayam utthitaḥ
6.67.10
hutvāgniṃ tarpayitvātha devadānavarākṣasān āruroha rathaśreṣṭham antardhānagataṃ śubham
6.67.11
sa vājibhiś caturbhis tu bāṇaiś ca niśitair yutaḥ āropitamahācāpaḥ śuśubhe syandanottame
6.67.12
jājvalyamāno vapuṣā tapanīyaparicchadaḥ śaraiś candrārdhacandraiś ca sa rathaḥ samalaṃkṛtaḥ
6.67.13
jāmbūnadamahākambur dīptapāvakasaṃnibhaḥ babhūvendrajitaḥ ketur vaidūryasamalaṃkṛtaḥ
6.67.14
tena cādityakalpena brahmāstreṇa ca pālitaḥ sa babhūva durādharṣo rāvaṇiḥ sumahābalaḥ
6.67.15
so 'bhiniryāya nagarād indrajit samitiṃjayaḥ hutvāgniṃ rākṣasair mantrair antardhānagato 'bravīt
6.67.16
adya hatvāhave yau tau mithyā pravrajitau vane jayaṃ pitre pradāsyāmi rāvaṇāya raṇādhikam
6.67.17
kṛtvā nirvānarām urvīṃ hatvā rāmaṃ salakṣmaṇam kariṣye paramāṃ prītim ity uktvāntaradhīyata
6.67.18
āpapātātha saṃkruddho daśagrīveṇa coditaḥ tīkṣṇakārmukanārācais tīkṣṇas tv indraripū raṇe
6.67.19
sa dadarśa mahāvīryau nāgau triśirasāv iva sṛjantāv iṣujālāni vīrau vānaramadhyagau
6.67.20
imau tāv iti saṃcintya sajyaṃ kṛtvā ca kārmukam saṃtatāneṣudhārābhiḥ parjanya iva vṛṣṭimān
6.67.21
sa tu vaihāyasaṃ prāpya saratho rāmalakṣmaṇau acakṣur viṣaye tiṣṭhan vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ
6.67.22
tau tasya śaravegena parītau rāmalakṣmaṇau dhanuṣī saśare kṛtvā divyam astraṃ pracakratuḥ
6.67.23
pracchādayantau gaganaṃ śarajālair mahābalau tam astraiḥ surasaṃkāśau naiva pasparśatuḥ śaraiḥ
6.67.24
sa hi dhūmāndhakāraṃ ca cakre pracchādayan nabhaḥ diśaś cāntardadhe śrīmān nīhāratamasāvṛtaḥ
6.67.25
naiva jyātalanirghoṣo na ca nemikhurasvanaḥ śuśruve caratas tasya na ca rūpaṃ prakāśate
6.67.26
ghanāndhakāre timire śaravarṣam ivādbhutam sa vavarṣa mahābāhur nārācaśaravṛṣṭibhiḥ
6.67.27
sa rāmaṃ sūryasaṃkāśaiḥ śarair dattavaro bhṛśam vivyādha samare kruddhaḥ sarvagātreṣu rāvaṇiḥ
6.67.28
tau hanyamānau nārācair dhārābhir iva parvatau hemapuṅkhān naravyāghrau tigmān mumucatuḥ śarān
6.67.29
antarikṣaṃ samāsādya rāvaṇiṃ kaṅkapatriṇaḥ nikṛtya patagā bhūmau petus te śoṇitokṣitāḥ
6.67.30
atimātraṃ śaraugheṇa pīḍyamānau narottamau tān iṣūn patato bhallair anekair nicakartatuḥ
6.67.31
yato hi dadṛśāte tau śarān nipatitāñ śitān tatas tato dāśarathī sasṛjāte 'stram uttamam
6.67.32
rāvaṇis tu diśaḥ sarvā rathenātirathaḥ patan vivyādha tau dāśarathī laghv astro niśitaiḥ śaraiḥ
6.67.33
tenātividdhau tau vīrau rukmapuṅkhaiḥ susaṃhataiḥ babhūvatur dāśarathī puṣpitāv iva kiṃśukau
6.67.34
nāsya veda gatiṃ kaś cin na ca rūpaṃ dhanuḥ śarān na cānyad viditaṃ kiṃ cit sūryasyevābhrasaṃplave
6.67.35
tena viddhāś ca harayo nihatāś ca gatāsavaḥ babhūvuḥ śataśas tatra patitā dharaṇītale
6.67.36
lakṣmaṇas tu susaṃkruddho bhrātaraṃ vākyam abravīt brāhmam astraṃ prayokṣyāmi vadhārthaṃ sarvarakṣasām
6.67.37
tam uvāca tato rāmo lakṣmaṇaṃ śubhalakṣaṇam naikasya heto rakṣāṃsi pṛthivyāṃ hantum arhasi
6.67.38
ayudhyamānaṃ pracchannaṃ prāñjaliṃ śaraṇāgatam palāyantaṃ pramattaṃ vā na tvaṃ hantum ihārhasi
6.67.39
asyaiva tu vadhe yatnaṃ kariṣyāvo mahābala ādekṣyāvo mahāvegān astrān āśīviṣopamān
6.67.40
tam enaṃ māyinaṃ kṣudram antarhitarathaṃ balāt rākṣasaṃ nihaniṣyanti dṛṣṭvā vānarayūthapāḥ
6.67.41
yady eṣa bhūmiṃ viśate divaṃ vā rasātalaṃ vāpi nabhastalaṃ vā evaṃ nigūḍho 'pi mamāstradagdhaḥ patiṣyate bhūmitale gatāsuḥ
6.67.42
ity evam uktvā vacanaṃ mahātmā raghupravīraḥ plavagarṣabhair vṛtaḥ vadhāya raudrasya nṛśaṃsakarmaṇas tadā mahātmā tvaritaṃ nirīkṣate
6.68.1
vijñāya tu manas tasya rāghavasya mahātmanaḥ saṃnivṛtyāhavāt tasmāt praviveśa puraṃ tataḥ
6.68.2
so 'nusmṛtya vadhaṃ teṣāṃ rākṣasānāṃ tarasvinām krodhatāmrekṣaṇaḥ śūro nirjagāma mahādyutiḥ
6.68.3
sa paścimena dvāreṇa niryayau rākṣasair vṛtaḥ indrajit tu mahāvīryaḥ paulastyo devakaṇṭakaḥ
6.68.4
indrajit tu tato dṛṣṭvā bhrātarau rāmalakṣmaṇau raṇāyābhyudyatau vīrau māyāṃ prāduṣkarot tadā
6.68.5
indrajit tu rathe sthāpya sītāṃ māyāmayīṃ tadā balena mahatāvṛtya tasyā vadham arocayat
6.68.6
mohanārthaṃ tu sarveṣāṃ buddhiṃ kṛtvā sudurmatiḥ hantuṃ sītāṃ vyavasito vānarābhimukho yayau
6.68.7
taṃ dṛṣṭvā tv abhiniryāntaṃ nagaryāḥ kānanaukasaḥ utpetur abhisaṃkruddhāḥ śilāhastā yuyutsavaḥ
6.68.8
hanūmān puratas teṣāṃ jagāma kapikuñjaraḥ pragṛhya sumahac chṛṅgaṃ parvatasya durāsadam
6.68.9
sa dadarśa hatānandāṃ sītām indrajito rathe ekaveṇīdharāṃ dīnām upavāsakṛśānanām
6.68.10
parikliṣṭaikavasanām amṛjāṃ rāghavapriyām rajomalābhyām āliptaiḥ sarvagātrair varastriyam
6.68.11
tāṃ nirīkṣya muhūrtaṃ tu maithilīm adhyavasya ca bāṣpaparyākulamukho hanūmān vyathito 'bhavat
6.68.12
abravīt tāṃ tu śokārtāṃ nirānandāṃ tapasvinām dṛṣṭvā rathe stitāṃ sītāṃ rākṣasendrasutāśritām
6.68.13
kiṃ samarthitam asyeti cintayan sa mahākapiḥ saha tair vānaraśreṣṭhair abhyadhāvata rāvaṇim
6.68.14
tad vānarabalaṃ dṛṣṭvā rāvaṇiḥ krodhamūrchitaḥ kṛtvā viśokaṃ nistriṃśaṃ mūrdhni sītāṃ parāmṛśat
6.68.15
taṃ striyaṃ paśyatāṃ teṣāṃ tāḍayām āsa rāvaṇiḥ krośantīṃ rāma rāmeti māyayā yojitāṃ rathe
6.68.16
gṛhītamūrdhajāṃ dṛṣṭvā hanūmān dainyam āgataḥ duḥkhajaṃ vārinetrābhyām utsṛjan mārutātmajaḥ abravīt paruṣaṃ vākyaṃ krodhād rakṣo'dhipātmajam
6.68.17
durātmann ātmanāśāya keśapakṣe parāmṛśaḥ brahmarṣīṇāṃ kule jāto rākṣasīṃ yonim āśritaḥ dhik tvāṃ pāpasamācāraṃ yasya te matir īdṛśī
6.68.18
nṛśaṃsānārya durvṛtta kṣudra pāpaparākrama anāryasyedṛśaṃ karma ghṛṇā te nāsti nirghṛṇa
6.68.19
cyutā gṛhāc ca rājyāc ca rāmahastāc ca maithilī kiṃ tavaiṣāparāddhā hi yad enāṃ hantum icchasi
6.68.20
sītāṃ ca hatvā na ciraṃ jīviṣyasi kathaṃ cana vadhārhakarmaṇānena mama hastagato hy asi
6.68.21
ye ca strīghātināṃ lokā lokavadhyaiś ca kutsitāḥ iha jīvitam utsṛjya pretya tān pratilapsyase
6.68.22
iti bruvāṇo hanumān sāyudhair haribhir vṛtaḥ abhyadhāvata saṃkruddho rākṣasendrasutaṃ prati
6.68.23
āpatantaṃ mahāvīryaṃ tad anīkaṃ vanaukasām rakṣasāṃ bhīmavegānām anīkena nyavārayat
6.68.24
sa tāṃ bāṇasahasreṇa vikṣobhya harivāhinīm hariśreṣṭhaṃ hanūmantam indrajit pratyuvāca ha
6.68.25
sugrīvas tvaṃ ca rāmaś ca yannimittam ihāgatāḥ tāṃ haniṣyāmi vaidehīm adyaiva tava paśyataḥ
6.68.26
imāṃ hatvā tato rāmaṃ lakṣmaṇaṃ tvāṃ ca vānara sugrīvaṃ ca vadhiṣyāmi taṃ cānāryaṃ vibhīṣaṇam
6.68.27
na hantavyāḥ striyaś ceti yad bravīṣi plavaṃgama pīḍā karam amitrāṇāṃ yat syāt kartavyam eta tat
6.68.28
tam evam uktvā rudatīṃ sītāṃ māyāmayīṃ tataḥ śitadhāreṇa khaḍgena nijaghānendrajit svayam
6.68.29
yajñopavītamārgeṇa chinnā tena tapasvinī sā pṛthivyāṃ pṛthuśroṇī papāta priyadarśanā
6.68.30
tām indrajitstriyaṃ hatvā hanūmantam uvāca ha mayā rāmasya paśyemāṃ kopena ca niṣūditām
6.68.31
tataḥ khaḍgena mahatā hatvā tām indrajit svayam hṛṣṭaḥ sa ratham āsthāya vinanāda mahāsvanam
6.68.32
vānarāḥ śuśruvuḥ śabdam adūre pratyavasthitāḥ vyāditāsyasya nadatas tad durgaṃ saṃśritasya tu
6.68.33
tathā tu sītāṃ vinihatya durmatiḥ prahṛṣṭacetāḥ sa babhūva rāvaṇiḥ taṃ hṛṣṭarūpaṃ samudīkṣya vānarā viṣaṇṇarūpāḥ samabhipradudruvuḥ
6.69.1
śrutvā taṃ bhīmanirhrādaṃ śakrāśanisamasvanam vīkṣamāṇā diśaḥ sarvā dudruvur vānararṣabhāḥ
6.69.2
tān uvāca tataḥ sarvān hanūmān mārutātmajaḥ viṣaṇṇavadanān dīnāṃs trastān vidravataḥ pṛthak
6.69.3
kasmād viṣaṇṇavadanā vidravadhvaṃ plavaṃgamāḥ tyaktayuddhasamutsāhāḥ śūratvaṃ kva nu vo gatam
6.69.4
pṛṣṭhato 'nuvrajadhvaṃ mām agrato yāntam āhave śūrair abhijanopetair ayuktaṃ hi nivartitum
6.69.5
evam uktāḥ susaṃkruddhā vāyuputreṇa dhīmatā śailaśṛṅgān drumāṃś caiva jagṛhur hṛṣṭamānasāḥ
6.69.6
abhipetuś ca garjanto rākṣasān vānararṣabhāḥ parivārya hanūmantam anvayuś ca mahāhave
6.69.7
sa tair vānaramukhyais tu hanūmān sarvato vṛtaḥ hutāśana ivārciṣmān adahac chatruvāhinīm
6.69.8
sa rākṣasānāṃ kadanaṃ cakāra sumahākapiḥ vṛto vānarasainyena kālāntakayamopamaḥ
6.69.9
sa tu śokena cāviṣṭaḥ krodhena ca mahākapiḥ hanūmān rāvaṇi rathe mahatīṃ pātayac chilām
6.69.10
tām āpatantīṃ dṛṣṭvaiva rathaḥ sārathinā tadā vidheyāśva samāyuktaḥ sudūram apavāhitaḥ
6.69.11
tam indrajitam aprāpya rathathaṃ sahasārathim viveśa dharaṇīṃ bhittvā sā śilāvyartham udyatā
6.69.12
patitāyāṃ śilāyāṃ tu rakṣasāṃ vyathitā camūḥ tam abhyadhāvañ śataśo nadantaḥ kānanaukasaḥ
6.69.13
te drumāṃś ca mahākāyā giriśṛṅgāṇi codyatāḥ cikṣipur dviṣatāṃ madhye vānarā bhīmavikramāḥ
6.69.14
vānarair tair mahāvīryair ghorarūpā niśācarāḥ vīryād abhihatā vṛkṣair vyaveṣṭanta raṇakṣitau
6.69.15
svasainyam abhivīkṣyātha vānarārditam indrajit pragṛhītāyudhaḥ kruddhaḥ parān abhimukho yayau
6.69.16
sa śaraughān avasṛjan svasainyenābhisaṃvṛtaḥ jaghāna kapiśārdūlān subahūn dṛṣṭavikramaḥ
6.69.17
śūlair aśanibhiḥ khaḍgaiḥ paṭṭasaiḥ kūṭamudgaraiḥ te cāpy anucarāṃs tasya vānarā jaghnur āhave
6.69.18
saskandhaviṭapaiḥ sālaiḥ śilābhiś ca mahābalaiḥ hanūmān kadanaṃ cakre rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām
6.69.19
sa nivārya parānīkam abravīt tān vanaukasaḥ hanūmān saṃnivartadhvaṃ na naḥ sādhyam idaṃ balam
6.69.20
tyaktvā prāṇān viceṣṭanto rāma priyacikīrṣavaḥ yannimittaṃ hi yudhyāmo hatā sā janakātmajā
6.69.21
imam arthaṃ hi vijñāpya rāmaṃ sugrīvam eva ca tau yat pratividhāsyete tat kariṣyāmahe vayam
6.69.22
ity uktvā vānaraśreṣṭho vārayan sarvavānarān śanaiḥ śanair asaṃtrastaḥ sabalaḥ sa nyavartata
6.69.23
sa tu prekṣya hanūmantaṃ vrajantaṃ yatra rāghavaḥ nikumbhilām adhiṣṭhāya pāvakaṃ juhuve ndrajit
6.69.24
yajñabhūmyāṃ tu vidhivat pāvakas tena rakṣasā hūyamānaḥ prajajvāla homaśoṇitabhuk tadā
6.69.25
so 'rciḥ pinaddho dadṛśe homaśoṇitatarpitaḥ saṃdhyāgata ivādityaḥ sa tīvrāgniḥ samutthitaḥ
6.69.26
athendrajid rākṣasabhūtaye tu juhāva havyaṃ vidhinā vidhānavat dṛṣṭvā vyatiṣṭhanta ca rākṣasās te mahāsamūheṣu nayānayajñāḥ
6.70.1
rāghavaś cāpi vipulaṃ taṃ rākṣasavanaukasām śrutvā saṃgrāmanirghoṣaṃ jāmbavantam uvāca ha
6.70.2
saumya nūnaṃ hanumatā kṛtaṃ karma suduṣkaram śrūyate hi yathā bhīmaḥ sumahān āyudhasvanaḥ
6.70.3
tad gaccha kuru sāhāyyaṃ svabalenābhisaṃvṛtaḥ kṣipram ṛṣkapate tasya kapiśreṣṭhasya yudhyataḥ
6.70.4
ṛkṣarājas tathety uktvā svenānīkena saṃvṛtaḥ āgacchat paścimadvāraṃ hanūmān yatra vānaraḥ
6.70.5
athāyāntaṃ hanūmantaṃ dadarśarkṣapatiḥ pathi vānaraiḥ kṛtasaṃgrāmaiḥ śvasadbhir abhisaṃvṛtam
6.70.6
dṛṣṭvā pathi hanūmāṃś ca tad ṛṣkabalam udyatam nīlameghanibhaṃ bhīmaṃ saṃnivārya nyavartata
6.70.7
sa tena harisainyena saṃnikarṣaṃ mahāyaśāḥ śīghram āgamya rāmāya duḥkhito vākyam abravīt
6.70.8
samare yudhyamānānām asmākaṃ prekṣatāṃ ca saḥ jaghāna rudatīṃ sītām indrajid rāvaṇātmajaḥ
6.70.9
udbhrāntacittas tāṃ dṛṣṭvā viṣaṇṇo 'ham ariṃdama tad ahaṃ bhavato vṛttaṃ vijñāpayitum āgataḥ
6.70.10
tasya tad vacanaṃ śrutvā rāghavaḥ śokamūrchitaḥ nipapāta tadā bhūmau chinnamūla iva drumaḥ
6.70.11
taṃ bhūmau devasaṃkāśaṃ patitaṃ dṛśya rāghavam abhipetuḥ samutpatya sarvataḥ kapisattamāḥ
6.70.12
asiñcan salilaiś cainaṃ padmotpalasugandhibhiḥ pradahantam asahyaṃ ca sahasāgnim ivotthitam
6.70.13
taṃ lakṣmaṇo 'tha bāhubhyāṃ pariṣvajya suduḥkhitaḥ uvāca rāmam asvasthaṃ vākyaṃ hetvarthasaṃhitam
6.70.14
śubhe vartmani tiṣṭhantaṃ tvām āryavijitendriyam anarthebhyo na śaknoti trātuṃ dharmo nirarthakaḥ
6.70.15
bhūtānāṃ sthāvarāṇāṃ ca jaṅgamānāṃ ca darśanam yathāsti na tathā dharmas tena nāstīti me matiḥ
6.70.16
yathaiva sthāvaraṃ vyaktaṃ jaṅgamaṃ ca tathāvidham nāyam arthas tathā yuktas tvadvidho na vipadyate
6.70.17
yady adharmo bhaved bhūto rāvaṇo narakaṃ vrajet bhavāṃś ca dharmasaṃyukto naivaṃ vyasanam āpnuyāt
6.70.18
tasya ca vyasanābhāvād vyasanaṃ ca gate tvayi dharmeṇopalabhed dharmam adharmaṃ cāpy adharmataḥ
6.70.19
yadi dharmeṇa yujyeran nādharmarucayo janāḥ dharmeṇa caratāṃ dharmas tathā caiṣāṃ phalaṃ bhavet
6.70.20
yasmād arthā vivardhante yeṣv adharmaḥ pratiṣṭhitaḥ kliśyante dharmaśīlāś ca tasmād etau nirarthakau
6.70.21
vadhyante pāpakarmāṇo yady adharmeṇa rāghava vadhakarmahato dharmaḥ sa hataḥ kaṃ vadhiṣyati
6.70.22
atha vā vihitenāyaṃ hanyate hanti vā param vidhir ālipyate tena na sa pāpena karmaṇā
6.70.23
adṛṣṭapratikāreṇa avyaktenāsatā satā kathaṃ śakyaṃ paraṃ prāptuṃ dharmeṇārivikarśana
6.70.24
yadi sat syāt satāṃ mukhya nāsat syāt tava kiṃ cana tvayā yadīdṛśaṃ prāptaṃ tasmāt san nopapadyate
6.70.25
atha vā durbalaḥ klībo balaṃ dharmo 'nuvartate durbalo hṛtamaryādo na sevya iti me matiḥ
6.70.26
balasya yadi ced dharmo guṇabhūtaḥ parākrame dharmam utsṛjya vartasva yathā dharme tathā bale
6.70.27
atha cet satyavacanaṃ dharmaḥ kila paraṃtapa anṛtas tvayy akaruṇaḥ kiṃ na baddhas tvayā pitā
6.70.28
yadi dharmo bhaved bhūta adharmo vā paraṃtapa na sma hatvā muniṃ vajrī kuryād ijyāṃ śatakratuḥ
6.70.29
adharmasaṃśrito dharmo vināśayati rāghava sarvam etad yathākāmaṃ kākutstha kurute naraḥ
6.70.30
mama cedaṃ mataṃ tāta dharmo 'yam iti rāghava dharmamūlaṃ tvayā chinnaṃ rājyam utsṛjatā tadā
6.70.31
arthebhyo hi vivṛddhebhyaḥ saṃvṛddhebhyas tatas tataḥ kriyāḥ sarvāḥ pravartante parvatebhya ivāpagāḥ
6.70.32
arthena hi viyuktasya puruṣasyālpatejasaḥ vyucchidyante kriyāḥ sarvā grīṣme kusarito yathā
6.70.33
so 'yam arthaṃ parityajya sukhakāmaḥ sukhaidhitaḥ pāpam ārabhate kartuṃ tathā doṣaḥ pravartate
6.70.34
yasyārthās tasya mitrāṇi yasyārthās tasya bāndhavaḥ yasyārthāḥ sa pumāṃl loke yasyārthāḥ sa ca paṇḍitaḥ
6.70.35
yasyārthāḥ sa ca vikrānto yasyārthāḥ sa ca buddhimān yasyārthāḥ sa mahābhāgo yasyārthāḥ sa mahāguṇaḥ
6.70.36
arthasyaite parityāge doṣāḥ pravyāhṛtā mayā rājyam utsṛjatā vīra yena buddhis tvayā kṛtā
6.70.37
yasyārthā dharmakāmārthās tasya sarvaṃ pradakṣiṇam adhanenārthakāmane nārthaḥ śakyo vicinvatā
6.70.38
harṣaḥ kāmaś ca darpaś ca dharmaḥ krodhaḥ śamo damaḥ arthād etāni sarvāṇi pravartante narādhipa
6.70.39
yeṣāṃ naśyaty ayaṃ lokaś caratāṃ dharmacāriṇām te 'rthās tvayi na dṛśyante durdineṣu yathā grahāḥ
6.70.40
tvayi pravrajite vīra guroś ca vacane sthite rakṣasāpahṛtā bhāryā prāṇaiḥ priyatarā tava
6.70.41
tad adya vipulaṃ vīra duḥkham indrajitā kṛtam karmaṇā vyapaneṣyāmi tasmād uttiṣṭha rāghava
6.70.42
ayam anagha tavoditaḥ priyārthaṃ janakasutā nidhanaṃ nirīkṣya ruṣṭaḥ sahayagajarathāṃ sarākṣasendrāṃ bhṛśam iṣubhir vinipātayāmi laṅkām
6.71.1
rāmam āśvāsayāne tu lakṣmaṇe bhrātṛvatsale svasthāne nikṣipya gulmān tatrāgacchad vibhīṣaṇaḥ
6.71.2
nānāpraharaṇair vīraiś caturbhiḥ sacivair vṛtaḥ nīlāñjanacayākārair mātaṃgair iva yūthapaḥ
6.71.3
so 'bhigamya mahātmānaṃ rāghavaṃ śokalālasaṃ vānarāṃś caiva dadṛśe bāṣpaparyākulekṣaṇān
6.71.4
rāghavaṃ ca mahātmānam ikṣvākukulanandanam dadarśa moham āpannaṃ lakṣmaṇasyāṅkam āśritam
6.71.5
vrīḍitaṃ śokasaṃtaptaṃ dṛṣṭvā rāmaṃ vibhīṣaṇaḥ antarduḥkhena dīnātmā kim etad iti so 'bravīt
6.71.6
vibhīṣaṇa mukhaṃ dṛṣṭvā sugrīvaṃ tāṃś ca vānarān uvāca lakṣmaṇo vākyam idaṃ bāṣpapariplutaḥ
6.71.7
hatām indrajitā sītām iha śrutvaiva rāghavaḥ hanūmad vacanāt saumya tato moham upāgataḥ
6.71.8
kathayantaṃ tu saumitriṃ saṃnivārya vibhīṣaṇaḥ puṣkalārtham idaṃ vākyaṃ visaṃjñaṃ rāmam abravīt
6.71.9
manujendrārtarūpeṇa yad uktas tvaṃ hanūmatā tad ayuktam ahaṃ manye sāgarasyeva śoṣaṇam
6.71.10
abhiprāyaṃ tu jānāmi rāvaṇasya durātmanaḥ sītāṃ prati mahābāho na ca ghātaṃ kariṣyati
6.71.11
yācyamānaḥ subahuśo mayā hitacikīrṣuṇā vaidehīm utsṛjasveti na ca tat kṛtavān vacaḥ
6.71.12
naiva sāmnā na bhedena na dānena kuto yudhā sā draṣṭum api śakyeta naiva cānyena kena cit
6.71.13
vānarān mohayitvā tu pratiyātaḥ sa rākṣasaḥ caityaṃ nikumbhilāṃ nāma yatra homaṃ kariṣyati
6.71.14
hutavān upayāto hi devair api savāsavaiḥ durādharṣo bhavaty eṣa saṃgrāme rāvaṇātmajaḥ
6.71.15
tena mohayatā nūnam eṣā māyā prayojitā vighnam anvicchatā tāta vānarāṇāṃ parākrame sasainyās tatra gacchāmo yāvat tan na samāpyate
6.71.16
tyajemaṃ naraśārdūlamithyā saṃtāpam āgatam sīdate hi balaṃ sarvaṃ dṛṣṭvā tvāṃ śokakarśitam
6.71.17
iha tvaṃ svastha hṛdayas tiṣṭha sattvasamucchritaḥ lakṣmaṇaṃ preṣayāsmābhiḥ saha sainyānukarṣibhiḥ
6.71.18
eṣa taṃ naraśārdūlo rāvaṇiṃ niśitaiḥ śaraiḥ tyājayiṣyati tat karma tato vadhyo bhaviṣyati
6.71.19
tasyaite niśitās tīkṣṇāḥ patripatrāṅgavājinaḥ patatriṇa ivāsaumyāḥ śarāḥ pāsyanti śoṇitam
6.71.20
tat saṃdiśa mahābāho lakṣmaṇaṃ śubhalakṣaṇam rākṣasasya vināśāya vajraṃ vajradharo yathā
6.71.21
manujavara na kālaviprakarṣo ripunidhanaṃ prati yat kṣamo 'dya kartum tvam atisṛja ripor vadhāya bāṇīm asurapuronmathane yathā mahendraḥ
6.71.22
samāptakarmā hi sa rākṣasendro bhavaty adṛśyaḥ samare surāsuraiḥ yuyutsatā tena samāptakarmaṇā bhavet surāṇām api saṃśayo mahān
6.72.1
tasya tad vacanaṃ śrutvā rāghavaḥ śokakarśitaḥ nopadhārayate vyaktaṃ yad uktaṃ tena rakṣasā
6.72.2
tato dhairyam avaṣṭabhya rāmaḥ parapuraṃjayaḥ vibhīṣaṇam upāsīnam uvāca kapisaṃnidhau
6.72.3
nairṛtādhipate vākyaṃ yad uktaṃ te vibhīṣaṇa bhūyas tac chrotum icchāmi brūhi yat te vivakṣitam
6.72.4
rāghavasya vacaḥ śrutvā vākyaṃ vākyaviśāradaḥ yat tat punar idaṃ vākyaṃ babhāṣe sa vibhīṣaṇaḥ
6.72.5
yathājñaptaṃ mahābāho tvayā gulmaniveśanam tat tathānuṣṭhitaṃ vīra tvadvākyasamanantaram
6.72.6
tāny anīkāni sarvāṇi vibhaktāni samantataḥ vinyastā yūthapāś caiva yathānyāyaṃ vibhāgaśaḥ
6.72.7
bhūyas tu mama vijāpyaṃ tac chṛṇuṣva mahāyaśaḥ tvayy akāraṇasaṃtapte saṃtaptahṛdayā vayam
6.72.8
tyaja rājann imaṃ śokaṃ mithyā saṃtāpam āgatam tad iyaṃ tyajyatāṃ cintā śatruharṣavivardhanī
6.72.9
udyamaḥ kriyatāṃ vīra harṣaḥ samupasevyatām prāptavyā yadi te sītā hantavyaś ca niśācarāḥ
6.72.10
raghunandana vakṣyāmi śrūyatāṃ me hitaṃ vacaḥ sādhv ayaṃ yātu saumitrir balena mahatā vṛtaḥ nikumbhilāyāṃ saṃprāpya hantuṃ rāvaṇim āhave
6.72.11
dhanurmaṇḍalanirmuktair āśīviṣaviṣopamaiḥ śarair hantuṃ maheṣvāso rāvaṇiṃ samitiṃjayaḥ
6.72.12
tena vīreṇa tapasā varadānāt svayambhutaḥ astraṃ brahmaśiraḥ prāptaṃ kāmagāś ca turaṃgamāḥ
6.72.13
nikumbhilām asaṃprāptam ahutāgniṃ ca yo ripuḥ tvām ātatāyinaṃ hanyād indraśatro sa te vadhaḥ ity evaṃ vihito rājan vadhas tasyaiva dhīmataḥ
6.72.14
vadhāyendrajito rāma taṃ diśasva mahābalam hate tasmin hataṃ viddhi rāvaṇaṃ sasuhṛjjanam
6.72.15
vibhīṣaṇavacaḥ śrutva rāmo vākyam athābravīt jānāmi tasya raudrasya māyāṃ satyaparākrama
6.72.16
sa hi brahmāstravit prājño mahāmāyo mahābalaḥ karoty asaṃjñān saṃgrāme devān savaruṇān api
6.72.17
tasyāntarikṣe carato rathasthasya mahāyaśaḥ na gatir jñāyate vīrasūryasyevābhrasaṃplave
6.72.18
rāghavas tu ripor jñātvā māyāvīryaṃ durātmanaḥ lakṣmaṇaṃ kīrtisaṃpannam idaṃ vacanam abravīt
6.72.19
yad vānarendrasya balaṃ tena sarveṇa saṃvṛtaḥ hanūmatpramukhaiś caiva yūthapaiḥ sahalakṣmaṇa
6.72.20
jāmbavenarkṣapatinā saha sainyena saṃvṛtaḥ jahi taṃ rākṣasasutaṃ māyābalaviśāradam
6.72.21
ayaṃ tvāṃ sacivaiḥ sārdhaṃ mahātmā rajanīcaraḥ abhijñas tasya deśasya pṛṣṭhato 'nugamiṣyati
6.72.22
rāghavasya vacaḥ śrutvā lakṣmaṇaḥ savibhīṣaṇaḥ jagrāha kārmukaṃ śreṣṭham anyad bhīmaparākramaḥ
6.72.23
saṃnaddhaḥ kavacī khaḍgī sa śarī hemacāpadhṛk rāmapādāv upaspṛśya hṛṣṭaḥ saumitrir abravīt
6.72.24
adya matkārmukonmukhāḥ śarā nirbhidya rāvaṇim laṅkām abhipatiṣyanti haṃsāḥ puṣkariṇīm iva
6.72.25
adyaiva tasya raudrasya śarīraṃ māmakāḥ śarāḥ vidhamiṣyanti hatvā taṃ mahācāpaguṇacyutāḥ
6.72.26
sa evam uktvā dyutimān vacanaṃ bhrātur agrataḥ sa rāvaṇivadhākāṅkṣī lakṣmaṇas tvarito yayau
6.72.27
so 'bhivādya guroḥ pādau kṛtvā cāpi pradakṣiṇam nikumbhilām abhiyayau caityaṃ rāvaṇipālitam
6.72.28
vibhīṣaṇena sahito rājaputraḥ pratāpavān kṛtasvastyayano bhrātrā lakṣmaṇas tvarito yayau
6.72.29
vānarāṇāṃ sahasrais tu hanūmān bahubhir vṛtaḥ vibhīṣaṇaḥ sahāmātyas tadā lakṣmaṇam anvagāt
6.72.30
mahatā harisainyena savegam abhisaṃvṛtaḥ ṛkṣarājabalaṃ caiva dadarśa pathi viṣṭhitam
6.72.31
sa gatvā dūram adhvānaṃ saumitrir mitranandanaḥ rākṣasendrabalaṃ dūrād apaśyad vyūham āsthitam
6.72.32
sa saṃprāpya dhanuṣpāṇir māyāyogam ariṃdama tasthau brahmavidhānena vijetuṃ raghunandanaḥ
6.72.33
vividham amalaśastrabhāsvaraṃ tad dhvajagahanaṃ vipulaṃ mahārathaiś ca pratibhayatamam aprameyavegaṃ timiram iva dviṣatāṃ balaṃ viveśa
6.73.1
atha tasyām avasthāyāṃ lakṣmaṇaṃ rāvaṇānujaḥ pareṣām ahitaṃ vākyam arthasādhakam abravīt
6.73.2
asyānīkasya mahato bhedane yatalakṣmaṇa rākṣasendrasuto 'py atra bhinne dṛśyo bhaviṣyati
6.73.3
sa tvam indrāśaniprakhyaiḥ śarair avakiran parān abhidravāśu yāvad vai naitat karma samāpyate
6.73.4
jahi vīradurātmānaṃ māyāparam adhārmikam rāvaṇiṃ krūrakarmāṇaṃ sarvalokabhayāvaham
6.73.5
vibhīṣaṇavacaḥ śrutvā lakṣmaṇaḥ śubhalakṣaṇaḥ vavarṣa śaravarṣāṇi rākṣasendrasutaṃ prati
6.73.6
ṛkṣāḥ śākhāmṛgāś caiva drumādrivarayodhinaḥ abhyadhāvanta sahitās tad anīkam avasthitam
6.73.7
rākṣasāś ca śitair bāṇair asibhiḥ śaktitomaraiḥ udyataiḥ samavartanta kapisainyajighāṃsavaḥ
6.73.8
sa saṃprahāras tumulaḥ saṃjajñe kapirakṣasām śabdena mahatā laṅkāṃ nādayan vai samantataḥ
6.73.9
śastrair bahuvidhākāraiḥ śitair bāṇaiś ca pādapaiḥ udyatair giriśṛṅgaiś ca ghorair ākāśam āvṛtam
6.73.10
te rākṣasā vānareṣu vikṛtānanabāhavaḥ niveśayantaḥ śastrāṇi cakrus te sumahad bhayam
6.73.11
tathaiva sakalair vṛkṣair giriśṛṅgaiś ca vānarāḥ abhijaghnur nijaghnuś ca samare rākṣasarṣabhān
6.73.12
ṛkṣavānaramukhyaiś ca mahākāyair mahābalaiḥ rakṣasāṃ vadhyamānānāṃ mahad bhayam ajāyata
6.73.13
svam anīkaṃ viṣaṇṇaṃ tu śrutvā śatrubhir arditam udatiṣṭhata durdharṣas tat karmaṇy ananuṣṭhite
6.73.14
vṛkṣāndhakārān niṣkramya jātakrodhaḥ sa rāvaṇiḥ āruroha rathaṃ sajjaṃ pūrvayuktaṃ sa rākṣasaḥ
6.73.15
sa bhīmakārmukaśaraḥ kṛṣṇāñjanacayopamaḥ raktāsyanayanaḥ krūro babhau mṛtyur ivāntakaḥ
6.73.16
dṛṣṭvaiva tu rathasthaṃ taṃ paryavartata tad balam rakṣasāṃ bhīmavegānāṃ lakṣmaṇena yuyutsatām
6.73.17
tasmin kāle tu hanumān udyamya sudurāsadam dharaṇīdharasaṃkāśī mahāvṛkṣam ariṃdamaḥ
6.73.18
sa rākṣasānāṃ tat sainyaṃ kālāgnir iva nirdahan cakāra bahubhir vṛkṣair niḥsaṃjñaṃ yudhi vānaraḥ
6.73.19
vidhvaṃsayantaṃ tarasā dṛṣṭvaiva pavanātmajam rākṣasānāṃ sahasrāṇi hanūmantam avākiran
6.73.20
śitaśūladharāḥ śūlair asibhiś cāsipāṇayaḥ śaktibhiḥ śaktihastāś ca paṭṭasaiḥ paṭṭasāyudhāḥ
6.73.21
parighaiś ca gadābhiś ca kuntaiś ca śubhadarśanaiḥ śataśaś ca śataghnībhir āyasair api mudgaraiḥ
6.73.22
ghoraiḥ paraśubhiś caiva bhiṇḍipālaiś ca rākṣasāḥ muṣṭibhir vajravegaiś ca talair aśanisaṃnibhaiḥ
6.73.23
abhijaghnuḥ samāsādya samantāt parvatopamam teṣām api ca saṃkruddhaś cakāra kadanaṃ mahat
6.73.24
sa dadarśa kapiśreṣṭham acalopamam indrajit sūdayānam amitraghnam amitrān pavanātmajam
6.73.25
sa sārathim uvācedaṃ yāhi yatraiṣa vānaraḥ kṣayam eva hi naḥ kuryād rākṣasānām upekṣitaḥ
6.73.26
ity uktaḥ sārathis tena yayau yatra sa mārutiḥ vahan paramadurdharṣaṃ sthitam indrajitaṃ rathe
6.73.27
so 'bhyupetya śarān khaḍgān paṭṭasāsiparaśvadhān abhyavarṣata durdharṣaḥ kapimūrdhni sa rākṣasaḥ
6.73.28
tāni śastrāṇi ghorāḥ pratigṛhya sa mārutiḥ roṣeṇa mahatāviṣo vākyaṃ cedam uvāca ha
6.73.29
yudhyasva yadi śūro 'si rāvaṇātmaja durmate vāyuputraṃ samāsādya na jīvan pratiyāsyasi
6.73.30
bāhubhyāṃ saṃprayudhyasva yadi me dvandvam āhave vegaṃ sahasva durbuddhe tatas tvaṃ rakṣasāṃ varaḥ
6.73.31
hanūmantaṃ jighāṃsantaṃ samudyataśarāsanam rāvaṇātmajam ācaṣṭe lakṣmaṇāya vibhīṣaṇaḥ
6.73.32
yas tu vāsavanirjetā rāvaṇasyātmasaṃbhavaḥ sa eṣa ratham āsthāya hanūmantaṃ jighāṃsati
6.73.33
tam apratimasaṃsthānaiḥ śaraiḥ śatruvidāraṇaiḥ jīvitāntakarair ghoraiḥ saumitre rāvaṇiṃ jahi
6.73.34
ity evam uktas tu tadā mahātmā vibhīṣaṇenārivibhīṣaṇena dadarśa taṃ parvatasaṃnikāśaṃ rathasthitaṃ bhīmabalaṃ durāsadam
6.74.1
evam uktvā tu saumitriṃ jātaharṣo vibhīṣaṇaḥ dhanuṣpāṇinam ādāya tvaramāṇo jagāma saḥ
6.74.2
avidūraṃ tato gatvā praviśya ca mahad vanam darśayām āsa tat karma lakṣmaṇāya vibhīṣaṇaḥ
6.74.3
nīlajīmūtasaṃkāśaṃ nyagrodhaṃ bhīmadarśanam tejasvī rāvaṇabhrātā lakṣmaṇāya nyavedayat
6.74.4
ihopahāraṃ bhūtānāṃ balavān rāvaṇātmajaḥ upahṛtya tataḥ paścāt saṃgrāmam abhivartate
6.74.5
adṛśyaḥ sarvabhūtānāṃ tato bhavati rākṣasaḥ nihanti samare śatrūn badhnāti ca śarottamaiḥ
6.74.6
tam apraviṣṭaṃ nyagrodhaṃ balinaṃ rāvaṇātmajam vidhvaṃsaya śarais tīkṣṇaiḥ sarathaṃ sāśvasārathim
6.74.7
tathety uktvā mahātejāḥ saumitrir mitranandanaḥ babhūvāvasthitas tatra citraṃ visphārayan dhanuḥ
6.74.8
sa rathenāgnivarṇena balavān rāvaṇātmajaḥ indrajit kavacī khaḍgī sadhvajaḥ pratyadṛśyata
6.74.9
tam uvāca mahātejāḥ paulastyam aparājitam samāhvaye tvāṃ samare samyag yuddhaṃ prayaccha me
6.74.10
evam ukto mahātejā manasvī rāvaṇātmajaḥ abravīt paruṣaṃ vākyaṃ tatra dṛṣṭvā vibhīṣaṇam
6.74.11
iha tvaṃ jātasaṃvṛddhaḥ sākṣād bhrātā pitur mama kathaṃ druhyasi putrasya pitṛvyo mama rākṣasa
6.74.12
na jñātitvaṃ na sauhārdaṃ na jātis tava durmate pramāṇaṃ na ca sodaryaṃ na dharmo dharmadūṣaṇa
6.74.13
śocyas tvam asi durbuddhe nindanīyaś ca sādhubhiḥ yas tvaṃ svajanam utsṛjya parabhṛtyatvam āgataḥ
6.74.14
naitac chithilayā buddhyā tvaṃ vetsi mahad antaram kva ca svajanasaṃvāsaḥ kva ca nīcaparāśrayaḥ
6.74.15
guṇavān vā parajanaḥ svajano nirguṇo 'pi vā nirguṇaḥ svajanaḥ śreyān yaḥ paraḥ para eva saḥ
6.74.16
niranukrośatā ceyaṃ yādṛśī te niśācara svajanena tvayā śakyaṃ paruṣaṃ rāvaṇānuja
6.74.17
ity ukto bhrātṛputreṇa pratyuvāca vibhīṣaṇaḥ ajānann iva macchīlaṃ kiṃ rākṣasa vikatthase
6.74.18
rākṣasendrasutāsādho pāruṣyaṃ tyaja gauravāt kule yady apy ahaṃ jāto rakṣasāṃ krūrakarmaṇām guṇo 'yaṃ prathamo nṝṇāṃ tan me śīlam arākṣasaṃ
6.74.19
na rame dāruṇenāhaṃ na cādharmeṇa vai rame bhrātrā viṣamaśīlena kathaṃ bhrātā nirasyate
6.74.20
parasvānāṃ ca haraṇaṃ paradārābhimarśanam suhṛdām atiśaṅkāṃ ca trayo doṣāḥ kṣayāvahāḥ
6.74.21
maharṣīṇāṃ vadho ghoraḥ sarvadevaiś ca vigrahaḥ abhimānaś ca kopaś ca vairitvaṃ pratikūlatā
6.74.22
ete doṣā mama bhrātur jīvitaiśvaryanāśanāḥ guṇān pracchādayām āsuḥ parvatān iva toyadāḥ
6.74.23
doṣair etaiḥ parityakto mayā bhrātā pitā tava neyam asti purī laṅkā na ca tvaṃ na ca te pitā
6.74.24
atimānī ca bālaś ca durvinītaś ca rākṣasa baddhas tvaṃ kālapāśena brūhi māṃ yad yad icchasi
6.74.25
adya te vyasanaṃ prāptaṃ kim iha tvaṃ tu vakṣyasi praveṣṭuṃ na tvayā śakyo nyagrodho rākṣasādhama
6.74.26
dharṣayitvā tu kākutsthau na śakyaṃ jīvituṃ tvayā yudhyasva naradevena lakṣmaṇena raṇe saha hatas tvaṃ devatā kāryaṃ kariṣyasi yamakṣaye
6.74.27
nidarśayasvātmabalaṃ samudyataṃ kuruṣva sarvāyudhasāyakavyayam na lakṣmaṇasyaitya hi bāṇagocaraṃ tvam adya jīvan sabalo gamiṣyasi
6.75.1
vibhīṣaṇa vacaḥ śrutvā rāvaṇiḥ krodhamūrchitaḥ abravīt paruṣaṃ vākyaṃ vegenābhyutpapāta ha
6.75.2
udyatāyudhanistriṃśo rathe tu samalaṃkṛte kālāśvayukte mahati sthitaḥ kālāntakopamaḥ
6.75.3
mahāpramāṇam udyamya vipulaṃ vegavad dṛḍham dhanur bhīmaṃ parāmṛśya śarāṃś cāmitranāśanān
6.75.4
uvācainaṃ samārabdhaḥ saumitriṃ savibhīṣaṇam tāṃś ca vānaraśārdūlān paśyadhvaṃ me parākramam
6.75.5
adya matkārmukotsṛṣṭaṃ śaravarṣaṃ durāsadam muktaṃ varṣam ivākāśe vārayiṣyatha saṃyuge
6.75.6
adya vo māmakā bāṇā mahākārmukaniḥsṛtāḥ vidhamiṣyanti gātrāṇi tūlarāśim ivānalaḥ
6.75.7
tīkṣṇasāyakanirbhinnāñ śūlaśaktyṛṣṭitomaraiḥ adya vo gamayiṣyāmi sarvān eva yamakṣayam
6.75.8
kṣipataḥ śaravarṣāṇi kṣiprahastasya me yudhi jīmūtasyeva nadataḥ kaḥ sthāsyati mamāgrataḥ
6.75.9
tac chrutvā rākṣasendrasya garjitaṃ lakṣmaṇas tadā abhītavadanaḥ kruddho rāvaṇiṃ vākyam abravīt
6.75.10
uktaś ca durgamaḥ pāraḥ kāryāṇāṃ rākṣasa tvayā kāryāṇāṃ karmaṇā pāraṃ yo gacchati sa buddhimān
6.75.11
sa tvam arthasya hīnārtho duravāpasya kena cit vaco vyāhṛtya jānīṣe kṛtārtho 'smīti durmate
6.75.12
antardhānagatenājau yas tvayācaritas tadā taskarācarito mārgo naiṣa vīraniṣevitaḥ
6.75.13
yathā bāṇapathaṃ prāpya sthito 'haṃ tava rākṣasa darśayasvādya tat tejo vācā tvaṃ kiṃ vikatthase
6.75.14
evam ukto dhanur bhīmaṃ parāmṛśya mahābalaḥ sasarje niśitān bāṇān indrajit samijiṃjaya
6.75.15
te nisṛṣṭā mahāvegāḥ śarāḥ sarpaviṣopamāḥ saṃprāpya lakṣmaṇaṃ petuḥ śvasanta iva pannagāḥ
6.75.16
śarair atimahāvegair vegavān rāvaṇātmajaḥ saumitrim indrajid yuddhe vivyādha śubhalakṣaṇam
6.75.17
sa śarair atividdhāṅgo rudhireṇa samukṣitaḥ śuśubhe lakṣmaṇaḥ śrīmān vidhūma iva pāvakaḥ
6.75.18
indrajit tv ātmanaḥ karma prasamīkṣyādhigamya ca vinadya sumahānādam idaṃ vacanam abravīt
6.75.19
patriṇaḥ śitadhārās te śarā matkārmukacyutāḥ ādāsyante 'dya saumitre jīvitaṃ jīvitāntagāḥ
6.75.20
adya gomāyusaṃghāś ca śyenasaṃghāś ca lakṣmaṇa gṛdhrāś ca nipatantu tvāṃ gatāsuṃ nihataṃ mayā
6.75.21
kṣatrabandhuḥ sadānāryo rāmaḥ paramadurmatiḥ bhaktaṃ bhrātaram adyaiva tvāṃ drakṣyati mayā hatam
6.75.22
viśastakavacaṃ bhūmau vyapaviddhaśarāsanam hṛtottamāṅgaṃ saumitre tvām adya nihataṃ mayā
6.75.23
iti bruvāṇaṃ saṃrabdhaṃ paruṣaṃ rāvaṇātmajam hetumadvākyam atyarthaṃ lakṣmaṇaḥ pratyuvāca ha
6.75.24
akṛtvā katthase karma kimartham iha rākṣasa kuru tat karma yenāhaṃ śraddadhyāṃ tava katthanam
6.75.25
anuktvā paruṣaṃ vākyaṃ kiṃ cid apy anavakṣipan avikatthan vadhiṣyāmi tvāṃ paśya puruṣādana
6.75.26
ity uktvā pañcanārācān ākarṇāpūritāñ śarān nicakhāna mahāvegāṃl lakṣmaṇo rākṣasorasi
6.75.27
sa śarair āhatas tena saroṣo rāvaṇātmajaḥ suprayuktais tribhir bāṇaiḥ prativivyādha lakṣmaṇam
6.75.28
sa babhūva mahābhīmo nararākṣasasiṃhayoḥ vimardas tumulo yuddhe parasparavadhaiṣiṇoḥ
6.75.29
ubhau hi balasaṃpannāv ubhau vikramaśālinau ubhāv api suvikrāntau sarvaśastrāstrakovidau
6.75.30
ubhau paramadurjeyāv atulyabalatejasau yuyudhāte mahāvīrau grahāv iva nabho gatau
6.75.31
balavṛtrāv iva hi tau yudhi vai duṣpradharṣaṇau yuyudhāte mahātmānau tadā kesariṇāv iva
6.75.32
bahūn avasṛjantau hi mārgaṇaughān avasthitau nararākṣasasiṃhau tau prahṛṣṭāv abhyayudhyatām
6.75.33
susaṃprahṛṣṭau nararākṣasottamau jayaiṣiṇau mārgaṇacāpadhāriṇau parasparaṃ tau pravavarṣatur bhṛśaṃ śaraughavarṣeṇa balāhakāv iva
6.76.1
tataḥ śaraṃ dāśarathiḥ saṃdhāyāmitrakarśanaḥ sasarja rākṣasendrāya kruddhaḥ sarpa iva śvasan
6.76.2
tasya jyātalanirghoṣaṃ sa śrutvā rāvaṇātmajaḥ vivarṇavadano bhūtvā lakṣmaṇaṃ samudaikṣata
6.76.3
taṃ viṣaṇṇamukhaṃ dṛṣṭvā rākṣasaṃ rāvaṇātmajam saumitriṃ yuddhasaṃsaktaṃ pratyuvāca vibhīṣaṇaḥ
6.76.4
nimittāny anupaśyāmi yāny asmin rāvaṇātmaje tvara tena mahābāho bhagna eṣa na saṃśayaḥ
6.76.5
tataḥ saṃdhāya saumitriḥ śarān agniśikhopamān mumoca niśitāṃs tasmai sarvān iva viṣolbaṇān
6.76.6
śakrāśanisamasparśair lakṣmaṇenāhataḥ śaraiḥ muhūrtam abhavan mūḍhaḥ sarvasaṃkṣubhitendriyaḥ
6.76.7
upalabhya muhūrtena saṃjñāṃ pratyāgatendriyaḥ dadarśāvasthitaṃ vīraṃ vīro daśarathātmajam
6.76.8
so 'bhicakrāma saumitriṃ roṣāt saṃraktalocanaḥ abravīc cainam āsādya punaḥ sa paruṣaṃ vacaḥ
6.76.9
kiṃ na smarasi tad yuddhe prathame matparākramam nibaddhas tvaṃ saha bhrātrā yadā yudhi viceṣṭase
6.76.10
yuvā khalu mahāyuddhe śakrāśanisamaiḥ śaraiḥ śāyinau prathamaṃ bhūmau visaṃjñau sapuraḥsarau
6.76.11
smṛtir vā nāsti te manye vyaktaṃ vā yamasādanam gantum icchasi yasmāt tvaṃ māṃ dharṣayitum icchasi
6.76.12
yadi te prathame yuddhe na dṛṣṭo matparākramaḥ adya tvāṃ darśayiṣyāmi tiṣṭhedānīṃ vyavasthitaḥ
6.76.13
ity uktvā saptabhir bāṇair abhivivyādha lakṣmaṇam daśabhiś ca hanūmantaṃ tīkṣṇadhāraiḥ śarottamaiḥ
6.76.14
tataḥ śaraśatenaiva suprayuktena vīryavān krodhād dviguṇasaṃrabdho nirbibheda vibhīṣaṇam
6.76.15
tad dṛṣṭvendrajitaḥ karma kṛtaṃ rāmānujas tadā acintayitvā prahasan naitat kiṃ cid iti bruvan
6.76.16
mumoca sa śarān ghorān saṃgṛhya narapuṃgavaḥ abhītavadanaḥ kruddho rāvaṇiṃ lakṣmaṇo yudhi
6.76.17
naivaṃ raṇagataḥ śūrāḥ praharanti niśācara laghavaś cālpavīryāś ca sukhā hīme śarās tava
6.76.18
naivaṃ śūrās tu yudhyante samare jayakāṅkṣiṇaḥ ity evaṃ taṃ bruvāṇas tu śaravarṣair avākirat
6.76.19
tasya bāṇais tu vidhvastaṃ kavacaṃ hemabhūṣitam vyaśīryata rathopasthe tārājālam ivāmbarāt
6.76.20
vidhūtavarmā nārācair babhūva sa kṛtavraṇaḥ indrajit samare śūraḥ prarūḍha iva sānumān
6.76.21
abhīkṣṇaṃ niśvasantau hi yudhyetāṃ tumulaṃ yudhi śarasaṃkṛttasarvāṅgo sarvato rudhirokṣitau
6.76.22
astrāṇy astravidāṃ śreṣṭhau darśayantau punaḥ punaḥ śarān uccāvacākārān antarikṣe babandhatuḥ
6.76.23
vyapetadoṣam asyantau laghucitraṃ ca suṣṭhu ca ubhau tu tumulaṃ ghoraṃ cakratur nararākṣasau
6.76.24
tayoḥ pṛthakpṛthag bhīmaḥ śuśruve talanisvanaḥ sughorayor niṣṭanator gagane meghayor iva
6.76.25
te gātrayor nipatitā rukmapuṅkhāḥ śarā yudhi asṛgdigdhā viniṣpetur viviśur dharaṇītalam
6.76.26
anyaiḥ suniśitaiḥ śastrair ākāśe saṃjaghaṭṭire babhañjuś cicchiduś cāpi tayor bāṇāḥ sahasraśaḥ
6.76.27
sa babhūva raṇe ghoras tayor bāṇamayaś cayaḥ agnibhyām iva dīptābhyāṃ satre kuśamayaś cayaḥ
6.76.28
tayoḥ kṛtavraṇau dehau śuśubhāte mahātmanoḥ sapuṣpāv iva niṣpatrau vane śālmalikuṃśukau
6.76.29
cakratus tumulaṃ ghoraṃ saṃnipātaṃ muhur muhuḥ indrajil lakṣmaṇaś caiva parasparajayaiṣiṇau
6.76.30
lakṣmaṇo rāvaṇiṃ yuddhe rāvaṇiś cāpi lakṣmaṇam anyonyaṃ tāv abhighnantau na śramaṃ pratyapadyatām
6.76.31
bāṇajālaiḥ śarīrasthair avagāḍhais tarasvinau śuśubhāte mahāvīrau virūḍhāv iva parvatau
6.76.32
tayo rudhirasiktāni saṃvṛtāni śarair bhṛśam babhrājuḥ sarvagātrāṇi jvalanta iva pāvakāḥ
6.76.33
tayor atha mahān kālo vyatīyād yudhyamānayoḥ na ca tau yuddhavaimukhyaṃ śramaṃ vāpy upajagmatuḥ
6.76.34
atha samarapariśramaṃ nihantuṃ samaramukheṣv ajitasya lakṣmaṇasya priyahitam upapādayan mahaujāḥ samaram upetya vibhīṣaṇo 'vatasthe
6.77.1
yudhyamānau tu tau dṛṣṭvā prasaktau nararākṣasau śūraḥ sa rāvaṇabhrātā tasthau saṃgrāmamūrdhani
6.77.2
tato visphārayām āsa mahad dhanur avasthitaḥ utsasarja ca tīkṣṇāgrān rākṣaseṣu mahāśarān
6.77.3
te śarāḥ śikhisaṃkāśā nipatantaḥ samāhitāḥ rākṣasān dārayām āsur vajrā iva mahāgirīn
6.77.4
vibhīṣaṇasyānucarās te 'pi śūlāsipaṭṭasaiḥ ciccheduḥ samare vīrān rākṣasān rākṣasottamāḥ
6.77.5
rākṣasais taiḥ parivṛtaḥ sa tadā tu vibhīṣaṇaḥ babhau madhye prahṛṣṭānāṃ kalabhānām iva dvipaḥ
6.77.6
tataḥ saṃcodayāno vai harīn rakṣoraṇapriyān uvāca vacanaṃ kāle kālajño rakṣasāṃ varaḥ
6.77.7
eko 'yaṃ rākṣasendrasya parāyaṇam iva sthitaḥ etac cheṣaṃ balaṃ tasya kiṃ tiṣṭhata harīśvarāḥ
6.77.8
asmin vinihate pāpe rākṣase raṇamūrdhani rāvaṇaṃ varjayitvā tu śeṣam asya balaṃ hatam
6.77.9
prahasto nihato vīro nikumbhaś ca mahābalaḥ kumbhakarṇaś ca kumbhaś ca dhūmrākṣaś ca niśācaraḥ
6.77.10
akampanaḥ supārśvaś ca cakramālī ca rākṣasaḥ kampanaḥ sattvavantaś ca devāntakanarāntakau
6.77.11
etān nihatyātibalān bahūn rākṣasasattamān bāhubhyāṃ sāgaraṃ tīrtvā laṅghyatāṃ goṣpadaṃ laghu
6.77.12
etāvad iha śeṣaṃ vo jetavyam iha vānarāḥ hatāḥ sarve samāgamya rākṣasā baladarpitāḥ
6.77.13
ayuktaṃ nidhanaṃ kartuṃ putrasya janitur mama ghṛṇām apāsya rāmārthe nihanyāṃ bhrātur ātmajam
6.77.14
hantukāmasya me bāṣpaṃ cakśuś caiva nirudhyate tad evaiṣa mahābāhur lakṣmaṇaḥ śamayiṣyati vānarā ghnantuṃ saṃbhūya bhṛtyān asya samīpagān
6.77.15
iti tenātiyaśasā rākṣasenābhicoditāḥ vānarendrā jahṛṣire lāṅgalāni ca vivyadhuḥ
6.77.16
tatas te kapiśārdūlāḥ kṣveḍantaś ca muhur muhuḥ mumucur vividhān nādān meghān dṛṣṭveva barhiṇaḥ
6.77.17
jāmbavān api taiḥ sarvaiḥ svayūthair abhisaṃvṛtaḥ aśmabhis tāḍayām āsa nakhair dantaiś ca rākṣasān
6.77.18
nighnantam ṛkṣādhipatiṃ rākṣasās te mahābalāḥ parivavrur bhayaṃ tyaktvā tam anekavidhāyudhāḥ
6.77.19
śaraiḥ paraśubhis tīkṣṇaiḥ paṭṭasair yaṣṭitomaraiḥ jāmbavantaṃ mṛdhe jaghnur nighnantaṃ rākṣasīṃ camūm
6.77.20
sa saṃprahāras tumulaḥ saṃjajñe kapirākṣasām devāsurāṇāṃ kruddhānāṃ yathā bhīmo mahāsvanaḥ
6.77.21
hanūmān api saṃkruddhaḥ sālam utpāṭya parvatāt rakṣasāṃ kadanaṃ cakre samāsādya sahasraśaḥ
6.77.22
sa dattvā tumulaṃ yuddhaṃ pitṛvyasyendrajid yudhi lakṣmaṇaṃ paravīraghnaṃ punar evābhyadhāvata
6.77.23
tau prayuddhau tadā vīrau mṛdhe lakṣmaṇarākṣasau śaraughān abhivarṣantau jaghnatus tau parasparam
6.77.24
abhīkṣṇam antardadhatuḥ śarajālair mahābalau candrādityāv ivoṣṇānte yathā meghais tarasvinau
6.77.25
na hy ādānaṃ na saṃdhānaṃ dhanuṣo vā parigrahaḥ na vipramokṣo bāṇānāṃ na vikarṣo na vigrahaḥ
6.77.26
na muṣṭipratisaṃdhānaṃ na lakṣyapratipādanam adṛśyata tayos tatra yudhyatoḥ pāṇilāghavāt
6.77.27
cāpavegapramuktaiś ca bāṇajālaiḥ samantataḥ antarikṣe 'bhisaṃchanne na rūpāṇi cakāśire tamasā pihitaṃ sarvam āsīd bhīmataraṃ mahat
6.77.28
na tadānīṃ vavau vāyur na jajvāla ca pāvakaḥ svastyas tu lokebhya iti jajalpaś ca maharṣayaḥ saṃpetuś cātra saṃprāptā gandharvāḥ saha cāraṇaiḥ
6.77.29
atha rākṣasasiṃhasya kṛṣṇān kanakabhūṣaṇān śaraiś caturbhiḥ saumitrir vivyādha caturo hayān
6.77.30
tato 'pareṇa bhallena sūtasya vicariṣyataḥ lāghavād rāghavaḥ śrīmāñ śiraḥ kāyād apāharat
6.77.31
nihataṃ sārathiṃ dṛṣṭvā samare rāvaṇātmajaḥ prajahau samaroddharṣaṃ viṣaṇṇaḥ sa babhūva ha
6.77.32
viṣaṇṇavadanaṃ dṛṣṭvā rākṣasaṃ hariyūthapāḥ tataḥ paramasaṃhṛṣṭo lakṣmaṇaṃ cābhyapūjayan
6.77.33
tataḥ pramāthī śarabho rabhaso gandhamādanaḥ amṛṣyamāṇāś catvāraś cakrur vegaṃ harīśvarāḥ
6.77.34
te cāsya hayamukhyeṣu tūrṇam utpatya vānarāḥ caturṣu sumahāvīryā nipetur bhīmavikramāḥ
6.77.35
teṣām adhiṣṭhitānāṃ tair vānaraiḥ parvatopamaiḥ mukhebhyo rudhiraṃ vyaktaṃ hayānāṃ samavartata
6.77.36
te nihatya hayāṃs tasya pramathya ca mahāratham punar utpatya vegena tasthur lakṣmaṇapārśvataḥ
6.77.37
sa hatāśvād avaplutya rathān mathitasāratheḥ śaravarṣeṇa saumitrim abhyadhāvata rāvaṇiḥ
6.77.38
tato mahendrapratimaḥ sa lakṣmaṇaḥ padātinaṃ taṃ niśitaiḥ śarottamaiḥ sṛjantam ādau niśitāñ śarottamān bhṛśaṃ tadā bāṇagaṇair nyavārayat
6.78.1
sa hatāśvo mahātejā bhūmau tiṣṭhan niśācaraḥ indrajit paramakruddhaḥ saṃprajajvāla tejasā
6.78.2
tau dhanvinau jighāṃsantāv anyonyam iṣubhir bhṛśam vijayenābhiniṣkrāntau vane gajavṛṣāv iva
6.78.3
nibarhayantaś cānyonyaṃ te rākṣasavanaukasaḥ bhartāraṃ na jahur yuddhe saṃpatantas tatas tataḥ
6.78.4
sa lakṣmaṇaṃ samuddiśya paraṃ lāghavam āsthitaḥ vavarṣa śaravarṣāṇi varṣāṇīva puraṃdaraḥ
6.78.5
muktam indrajitā tat tu śaravarṣam ariṃdamaḥ avārayad asaṃbhrānto lakṣmaṇaḥ sudurāsadam
6.78.6
abhedyakacanaṃ matvā lakṣmaṇaṃ rāvaṇātmajaḥ lalāṭe lakṣmaṇaṃ bāṇaiḥ supuṅkhais tribhir indrajit avidhyat paramakruddhaḥ śīghram astraṃ pradarśayan
6.78.7
taiḥ pṛṣatkair lalāṭasthaiḥ śuśubhe raghunandanaḥ raṇāgre samaraślāghī triśṛṅga iva parvataḥ
6.78.8
sa tathāpy ardito bāṇai rākṣasena mahāmṛdhe tam āśu prativivyādha lakṣmaṇaḥ panabhiḥ śaraiḥ
6.78.9
lakṣmaṇendrajitau vīrau mahābalaśarāsanau anyonyaṃ jaghnatur bāṇair viśikhair bhīmavikramau
6.78.10
tau parasparam abhyetya sarvagātreṣu dhanvinau ghorair vivyadhatur bāṇaiḥ kṛtabhāvāv ubhau jaye
6.78.11
tasmai dṛḍhataraṃ kruddho hatāśvāya vibhīṣaṇaḥ vajrasparśasamān pañca sasarjorasi mārgaṇān
6.78.12
te tasya kāyaṃ nirbhidya rukmapuṅkhā nimittagāḥ babhūvur lohitādigdhā raktā iva mahoragāḥ
6.78.13
sa pitṛvyasya saṃkruddha indrajic charam ādade uttamaṃ rakṣasāṃ madhye yamadattaṃ mahābalaḥ
6.78.14
taṃ samīkṣya mahātejā maheṣuṃ tena saṃhitam lakṣmaṇo 'py ādade bāṇam anyaṃ bhīmaparākramaḥ
6.78.15
kubereṇa svayaṃ svapne yad dattam amitātmanā durjayaṃ durviṣahyaṃ ca sendrair api surāsuraiḥ
6.78.16
tābhyāṃ tau dhanuṣi śreṣṭhe saṃhitau sāyakottamau vikṛṣyamāṇau vīrābhyāṃ bhṛśaṃ jajvalatuḥ śriyā
6.78.17
tau bhāsayantāv ākāśaṃ dhanurbhyāṃ viśikhau cyutau mukhena mukham āhatya saṃnipetatur ojasā
6.78.18
tau mahāgrahasaṃkāśāv anyonyaṃ saṃnipatya ca saṃgrāme śatadhā yātau medinyāṃ vinipetatuḥ
6.78.19
śarau pratihatau dṛṣṭvā tāv ubhau raṇamūrdhani vrīḍito jātaroṣau ca lakṣmaṇendrajitāv ubhau
6.78.20
susaṃrabdhas tu saumitrir astraṃ vāruṇam ādade raudraṃ mahedrajid yuddhe vyasṛjad yudhi viṣṭhitaḥ
6.78.21
tayoḥ sutumulaṃ yuddhaṃ saṃbabhūvādbhutopamam gaganasthāni bhūtāni lakṣmaṇaṃ paryavārayan
6.78.22
bhairavābhirute bhīme yuddhe vānararākṣasām bhūtair bahubhir ākāśaṃ vismitair āvṛtaṃ babhau
6.78.23
ṛṣayaḥ pitaro devā gandharvā garuṇoragāḥ śatakratuṃ puraskṛtya rarakṣur lakṣmaṇaṃ raṇe
6.78.24
athānyaṃ mārgaṇaśreṣṭhaṃ saṃdadhe rāvaṇānujaḥ hutāśanasamasparśaṃ rāvaṇātmajadāruṇam
6.78.25
supatram anuvṛttāṅgaṃ suparvāṇaṃ susaṃsthitam suvarṇavikṛtaṃ vīraḥ śarīrāntakaraṃ śaram
6.78.26
durāvāraṃ durviṣahaṃ rākṣasānāṃ bhayāvaham āśīviṣaviṣaprakhyaṃ devasaṃghaiḥ samarcitam
6.78.27
yena śakro mahātejā dānavān ajayat prabhuḥ purā devāsure yuddhe vīryavān harivāhanaḥ
6.78.28
tad aindram astraṃ saumitriḥ saṃyugeṣv aparājitam śaraśreṣṭhaṃ dhanuḥ śreṣṭhe naraśreṣṭho 'bhisaṃdadhe
6.78.29
saṃdhāyāmitradalanaṃ vicakarṣa śarāsanam sajyam āyamya durdharśaḥ kālo lokakṣaye yathā
6.78.30
saṃdhāya dhanuṣi śreṣṭhe vikarṣann idam abravīt lakṣmīvāṃl lakṣmaṇo vākyam arthasādhakam ātmanaḥ
6.78.31
dharmātmā satyasaṃdhaś ca rāmo dāśarathir yadi pauruṣe cāpratidvandvas tad enaṃ jahi rāvaṇim
6.78.32
ity uktvā bāṇam ākarṇaṃ vikṛṣya tam ajihmagam lakṣmaṇaḥ samare vīraḥ sasarjendrajitaṃ prati aindrāstreṇa samāyujya lakṣmaṇaḥ paravīrahā
6.78.33
tac chiraḥ saśiras trāṇaṃ śrīmaj jvalitakuṇḍalam pramathyendrajitaḥ kāyāt papāta dharaṇītale
6.78.34
tad rākṣasatanūjasya chinnaskandhaṃ śiro mahat tapanīyanibhaṃ bhūmau dadṛśe rudhirokṣitam
6.78.35
hatas tu nipapātāśu dharaṇyāṃ rāvaṇātmajaḥ kavacī saśirastrāṇo vidhvastaḥ saśarāsanaḥ
6.78.36
cukruśus te tataḥ sarve vānarāḥ savibhīṣaṇāḥ hṛṣyanto nihate tasmin devā vṛtravadhe yathā
6.78.37
athāntarikṣe bhūtānām ṛṣīṇāṃ ca mahātmanām abhijajñe ca saṃnādo gandharvāpsarasām api
6.78.38
patitaṃ samabhijñāya rākṣasī sā mahācamūḥ vadhyamānā diśo bheje haribhir jitakāśibhiḥ
6.78.39
vanarair vadhyamānās te śastrāṇy utsṛjya rākṣasāḥ laṅkām abhimukhāḥ sarve naṣṭasaṃjñāḥ pradhāvitāḥ
6.78.40
dudruvur bahudhā bhītā rākṣasāḥ śataśo diśaḥ tyaktvā praharaṇān sarve paṭṭasāsiparaśvadhān
6.78.41
ke cil laṅkāṃ paritrastāḥ praviṣṭā vānarārditāḥ samudre patitāḥ ke cit ke cit parvatam āśritāḥ
6.78.42
hatam indrajitaṃ dṛṣṭvā śayānaṃ samarakṣitau rākṣasānāṃ sahasreṣu na kaś cit pratyadṛśyata
6.78.43
yathāstaṃ gata āditye nāvatiṣṭhanti raśmayaḥ tathā tasmin nipatite rākṣasās te gatā diśaḥ
6.78.44
śāntarakśmir ivādityo nirvāṇa iva pāvakaḥ sa babhūva mahātejā vyapāsta gatajīvitaḥ
6.78.45
praśāntapīḍā bahulo vinaṣṭāriḥ praharṣavān babhūva lokaḥ patite rākṣasendrasute tadā
6.78.46
harṣaṃ ca śakro bhagavān saha sarvaiḥ surarṣabhaiḥ jagāma nihate tasmin rākṣase pāpakarmaṇi
6.78.47
śuddhā āpo nabhaś caiva jahṛṣur daityadānavāḥ ājagmuḥ patite tasmin sarvalokabhayāvahe
6.78.48
ūcuś ca sahitāḥ sarve devagandharvadānavāḥ vijvarāḥ śāntakaluṣā brāhmaṇā vicarantv iti
6.78.49
tato 'bhyanandan saṃhṛṣṭāḥ samare hariyūthapāḥ tam apratibalaṃ dṛṣṭvā hataṃ nairṛtapuṃgavam
6.78.50
vibhīṣaṇo hanūmāṃś ca jāmbavāṃś carkṣayūthapaḥ vijayenābhinandantas tuṣṭuvuś cāpi lakṣmaṇam
6.78.51
kṣveḍantaś ca nadantaś ca garjantaś ca plavaṃgamāḥ labdhalakṣā raghusutaṃ parivāryopatasthire
6.78.52
lāṅgūlāni pravidhyantaḥ sphoṭayantaś ca vānarāḥ lakṣmaṇo jayatīty evaṃ vākyaṃ vyaśrāvayaṃs tadā
6.78.53
anyonyaṃ ca samāśliṣya kapayo hṛṣṭamānasāḥ cakrur uccāvacaguṇā rāghavāśrayajāḥ kathāḥ
6.78.54
tad asukaram athābhivīkṣya hṛṣṭāḥ priyasuhṛdo yudhi lakṣmaṇasya karma paramam upalabhan manaḥpraharṣaṃ vinihatam indraripuṃ niśamya devāḥ
6.79.1
rudhiraklinnagātras tu lakṣmaṇaḥ śubhalakṣaṇaḥ babhūva hṛṣṭas taṃ hatvā śakrajetāram āhave
6.79.2
tataḥ sa jāmbavantaṃ ca hanūmantaṃ ca vīryavān saṃnivartya mahātejās tāṃś ca sarvān vanaukasaḥ
6.79.3
ājagāma tataḥ śīghraṃ yatra sugrīvarāghavau vibhīṣaṇam avaṣṭabhya hanūmantaṃ ca lakṣmaṇaḥ
6.79.4
tato rāmam abhikramya saumitrir abhivādya ca tasthau bhrātṛsamīpasthaḥ śakrasyendrānujo yathā ācacakṣe tadā vīro ghoram indrajito vadham
6.79.5
rāvaṇas tu śiraś chinnaṃ lakṣmaṇena mahātmanā nyavedayata rāmāya tadā hṛṣṭo vibhīṣaṇaḥ
6.79.6
upaveśya tam utsaṅge pariṣvajyāvapīḍitam mūrdhni cainam upāghrāya bhūyaḥ saṃspṛśya ca tvaran uvāca lakṣmaṇaṃ vākyam āśvāsya puruṣarṣabhaḥ
6.79.7
kṛtaṃ paramakalyāṇaṃ karma duṣkarakāriṇā niramitraḥ kṛto 'smy adya niryāsyati hi rāvaṇaḥ balavyūhena mahatā śrutvā putraṃ nipātitam
6.79.8
taṃ putravadhasaṃtaptaṃ niryāntaṃ rākṣasādhipam balenāvṛtya mahatā nihaniṣyāmi durjayam
6.79.9
tvayā lakṣmaṇa nāthena sītā ca pṛthivī ca me na duṣprāpā hate tv adya śakrajetari cāhave
6.79.10
sa taṃ bhrātaram āśvāsya pāriṣvajya ca rāghavaḥ rāmaḥ suṣeṇaṃ muditaḥ samābhāṣyedam abravīt
6.79.11
saśalyo 'yaṃ mahāprājñaḥ saumitrir mitravatsalaḥ yathā bhavati susvasthas tathā tvaṃ samupācara viśalyaḥ kriyatāṃ kṣipraṃ saumitriḥ savibhīṣaṇaḥ
6.79.12
kṛṣa vānarasainyānāṃ śūrāṇāṃ drumayodhinām ye cānye 'tra ca yudhyantaḥ saśalyā vraṇinas tathā te 'pi sarve prayatnena kriyantāṃ sukhinas tvayā
6.79.13
evam uktaḥ sa rāmeṇa mahātmā hariyūthapaḥ lakṣmaṇāya dadau nastaḥ suṣeṇaḥ paramauṣadham
6.79.14
sa tasya gandham āghrāya viśalyaḥ samapadyata tadā nirvedanaś caiva saṃrūḍhavraṇa eva ca
6.79.15
vibhīṣaṇa mukhānāṃ ca suhṛdāṃ rāghavājñayā sarvavānaramukhyānāṃ cikitsāṃ sa tadākarot
6.79.16
tataḥ prakṛtim āpanno hṛtaśalyo gatavyathaḥ saumitrir muditas tatra kṣaṇena vigatajvaraḥ
6.79.17
tathaiva rāmaḥ plavagādhipas tadā vibhīṣaṇaś carkṣapatiś ca jāmbavān avekṣya saumitrim arogam utthitaṃ mudā sasainyaḥ suciraṃ jaharṣire
6.79.18
apūjayat karma sa lakṣmaṇasya suduṣkaraṃ dāśarathir mahātmā hṛṣṭā babhūvur yudhi yūthapendrā niśamya taṃ śakrajitaṃ nipātitam
6.80.1
tataḥ paulastya sacivāḥ śrutvā cendrajitaṃ hatam ācacakṣur abhijñāya daśagrīvāya savyathāḥ
6.80.2
yuddhe hato mahārāja lakṣmaṇena tavātmajaḥ vibhīṣaṇasahāyena miṣatāṃ no mahādyute
6.80.3
śūraḥ śūreṇa saṃgamya saṃyugeṣv aparājitaḥ lakṣṇanena hataḥ śūraḥ putras te vibudhendrajit
6.80.4
sa taṃ pratibhayaṃ śrutvā vadhaṃ putrasya dāruṇam ghoram indrajitaḥ saṃkhye kaśmalaṃ prāviśan mahat
6.80.5
upalabhya cirāt saṃjñāṃ rājā rākṣasapuṃgavaḥ putraśokārdito dīno vilalāpākulendriyaḥ
6.80.6
hā rākṣasacamūmukhya mama vatsa mahāratha jitvendraṃ katham adya tvaṃ lakṣmaṇasya vaśaṃ gataḥ
6.80.7
nanu tvam iṣubhiḥ kruddho bhindyāḥ kālāntakāv api mandarasyāpi śṛṅgāṇi kiṃ punar lakṣmaṇaṃ raṇe
6.80.8
adya vaivasvato rājā bhūyo bahumato mama yenādya tvaṃ mahābāho saṃyuktaḥ kāladharmaṇā
6.80.9
eṣa panthāḥ suyodhānāṃ sarvāmaragaṇeṣv api yaḥ kṛte hanyate bhartuḥ sa pumān svargam ṛcchati
6.80.10
adya devagaṇāḥ sarve lokapālās tatharṣayaḥ hatam indrajitaṃ dṛṣṭvā sukhaṃ svapsyanti nirbhayāḥ
6.80.11
adya lokās trayaḥ kṛtsnāḥ pṛthivī ca sakānanā ekenendrajitā hīnā śūṇyeva pratibhāti me
6.80.12
adya nairṛtakanyāyāṃ śroṣyāmy antaḥpure ravam kareṇusaṃghasya yathā ninādaṃ girigahvare
6.80.13
yauvarājyaṃ ca laṅkāṃ ca rakṣāṃsi ca paraṃtapa mātaraṃ māṃ ca bhāryāṃ ca kva gato 'si vihāya naḥ
6.80.14
mama nāma tvayā vīra gatasya yamasādanam pretakāryāṇi kāryāṇi viparīte hi vartase
6.80.15
sa tvaṃ jīvati sugrīve rāghave ca salakṣmaṇe mama śalyam anuddhṛtya kva gato 'si vihāya naḥ
6.80.16
evamādivilāpārtaṃ rāvaṇaṃ rākṣasādhipam āviveśa mahān kopaḥ putravyasanasaṃbhavaḥ
6.80.17
ghoraṃ prakṛtyā rūpaṃ tat tasya krodhāgnimūrchitam babhūva rūpaṃ rudrasya kruddhasyeva durāsadam
6.80.18
tasya kruddhasya netrābhyāṃ prāpatann asrabindavaḥ dīptābhyām iva dīpābhyāṃ sārciṣaḥ snehabindavaḥ
6.80.19
dantān vidaśatas tasya śrūyate daśanasvanaḥ yantrasyāveṣṭyamānasya mahato dānavair iva
6.80.20
kālāgnir iva saṃkruddho yāṃ yāṃ diśam avaikṣata tasyāṃ tasyāṃ bhayatrastā rākṣasāḥ saṃnililyire
6.80.21
tam antakam iva kruddhaṃ carācaracikhādiṣum vīkṣamāṇaṃ diśaḥ sarvā rākṣasā nopacakramuḥ
6.80.22
tataḥ paramasaṃkruddho rāvaṇo rākṣasādhipaḥ abravīd rakṣasāṃ madhye saṃstambhayiṣur āhave
6.80.23
mayā varṣasahasrāṇi caritvā duścaraṃ tapaḥ teṣu teṣv avakāśeṣu svayambhūḥ paritoṣitaḥ
6.80.24
tasyaiva tapaso vyuṣṭyā prasādāc ca svayambhuvaḥ nāsurebhyo na devebhyo bhayaṃ mama kadā cana
6.80.25
kavacaṃ brahmadattaṃ me yad ādityasamaprabham devāsuravimardeṣu na bhinnaṃ vajraśaktibhiḥ
6.80.26
tena mām adya saṃyuktaṃ rathastham iha saṃyuge pratīyāt ko 'dya mām ājau sākṣād api puraṃdaraḥ
6.80.27
yat tadābhiprasannena saśaraṃ kārmukaṃ mahat devāsuravimardeṣu mama dattaṃ svayambhuvā
6.80.28
adya tūryaśatair bhīmaṃ dhanur utthāpyatāṃ mahat rāmalakṣmaṇayor eva vadhāya paramāhave
6.80.29
sa putravadhasaṃtaptaḥ śūraḥ krodhavaśaṃ gataḥ samīkṣya rāvaṇo buddhyā sītāṃ hantuṃ vyavasyata
6.80.30
pratyavekṣya tu tāmrākṣaḥ sughoro ghoradarśanān dīno dīnasvarān sarvāṃs tān uvāca niśācarān
6.80.31
māyayā mama vatsena vañcanārthaṃ vanaukasām kiṃ cid eva hataṃ tatra sīteyam iti darśitam
6.80.32
tad idaṃ satyam evāhaṃ kariṣye priyam ātmanaḥ vaidehīṃ nāśayiṣyāmi kṣatrabandhum anuvratām ity evam uktvā sacivān khaḍgam āśu parāmṛśat
6.80.33
uddhṛtya guṇasaṃpannaṃ vimalāmbaravarcasaṃ niṣpapāta sa vegena sabhāyāḥ sacivair vṛtaḥ
6.80.34
rāvaṇaḥ putraśokena bhṛśam ākulacetanaḥ saṃkruddhaḥ khaḍgam ādāya sahasā yatra maithilī
6.80.35
vrajantaṃ rākṣasaṃ prekṣya siṃhanādaṃ pracukruśuḥ ūcuś cānyonyam āśliṣya saṃkruddhaṃ prekṣya rākṣasāḥ
6.80.36
adyainaṃ tāv ubhau dṛṣṭvā bhrātarau pravyathiṣyataḥ lokapālā hi catvāraḥ kruddhenānena nirjitāḥ bahavaḥ śatravaś cānye saṃyugeṣv abhipātitāḥ
6.80.37
teṣāṃ saṃjalpamānānām aśokavanikāṃ gatām abhidudrāva vaidehīṃ rāvaṇaḥ krodhamūrchitaḥ
6.80.38
vāryamāṇaḥ susaṃkruddhaḥ suhṛdbhir hitabuddhibhiḥ abhyadhāvata saṃkruddhaḥ khe graho rohiṇīm iva
6.80.39
maithilī rakṣyamāṇā tu rākṣasībhir aninditā dadarśa rākṣasaṃ kruddhaṃ nistriṃśavaradhāriṇam
6.80.40
taṃ niśāmya sanistriṃśaṃ vyathitā janakātmajā nivāryamāṇaṃ bahuśaḥ suhṛdbhir anivartinam
6.80.41
yathāyaṃ mām abhikruddhaḥ samabhidravati svayam vadhiṣyati sanāthāṃ mām anāthām iva durmatiḥ
6.80.42
bahuśaś codayām āsa bhartāraṃ mām anuvratām bhāryā bhava ramasyeti pratyākhyāto 'bhavan mayā
6.80.43
so 'yaṃ mām anupasthānād vyaktaṃ nairāśyam āgataḥ krodhamohasamāviṣṭo nihantuṃ māṃ samudyataḥ
6.80.44
atha vā tau naravyāghrau bhrātarau rāmalakṣmaṇau mannimittam anāryeṇa samare 'dya nipātitau aho dhin mannimitto 'yaṃ vināśo rājaputrayoḥ
6.80.45
hanūmato hi tadvākyaṃ na kṛtaṃ kṣudrayā mayā yady ahaṃ tasya pṛṣṭhena tadāyāsam aninditā nādyaivam anuśoceyaṃ bhartur aṅkagatā satī
6.80.46
manye tu hṛdayaṃ tasyāḥ kausalyāyāḥ phaliṣyati ekaputrā yadā putraṃ vinaṣṭaṃ śroṣyate yudhi
6.80.47
sā hi janma ca bālyaṃ ca yauvanaṃ ca mahātmanaḥ dharmakāryāṇi rūpaṃ ca rudatī saṃsramiṣyati
6.80.48
nirāśā nihate putre dattvā śrāddham acetanā agnim ārokṣyate nūnam apo vāpi pravekṣyati
6.80.49
dhig astu kubjām asatīṃ mantharāṃ pāpaniścayām yannimittam idaṃ duḥkhaṃ kausalyā pratipatsyate
6.80.50
ity evaṃ maithilīṃ dṛṣṭvā vilapantīṃ tapasvinīm rohiṇīm iva candreṇa vinā grahavaśaṃ gatām
6.80.51
supārśvo nāma medhāvī rāvaṇaṃ rākṣaseśvaram nivāryamāṇaṃ sacivair idaṃ vacanam abravīt
6.80.52
kathaṃ nāma daśagrīva sākṣād vaiśravaṇānuja hantum icchasi vaidehīṃ krodhād dharmam apāsya hi
6.80.53
veda vidyāvrata snātaḥ svadharmanirataḥ sadā striyāḥ kasmād vadhaṃ vīra manyase rākṣaseśvara
6.80.54
maithilīṃ rūpasaṃpannāṃ pratyavekṣasva pārthiva tvam eva tu sahāsmābhī rāghave krodham utsṛja
6.80.55
abhyutthānaṃ tvam adyaiva kṛṣṇapakṣacaturdaśīm kṛtvā niryāhy amāvāsyāṃ vijayāya balair vṛtaḥ
6.80.56
śūro dhīmān rathī khaḍgī rathapravaram āsthitaḥ hatvā dāśarathiṃ rāmaṃ bhavān prāpsyati maithilīm
6.80.57
sa tad durātmā suhṛdā niveditaṃ vacaḥ sudharmyaṃ pratigṛhya rāvaṇaḥ gṛhaṃ jagāmātha tataś ca vīryavān punaḥ sabhāṃ ca prayayau suhṛdvṛtaḥ
6.81.1
sa praviśya sabhāṃ rājā dīnaḥ paramaduḥkhitaḥ niṣasādāsane mukhye siṃhaḥ kruddha iva śvasan
6.81.2
abravīc ca tadā sarvān balamukhyān mahābalaḥ rāvaṇaḥ prāñjalīn vākyaṃ putravyasanakarśitaḥ
6.81.3
sarve bhavantaḥ sarveṇa hastyaśvena samāvṛtāḥ niryāntu rathasaṃghaiś ca pādātaiś copaśobhitāḥ
6.81.4
ekaṃ rāmaṃ parikṣipya samare hantum arhatha prahṛṣṭā śaravarṣeṇa prāvṛṭkāla ivāmbudāḥ
6.81.5
atha vāhaṃ śarais tīkṣṇair bhinnagātraṃ mahāraṇe bhavadbhiḥ śvo nihantāsmi rāmaṃ lokasya paśyataḥ
6.81.6
ity evaṃ rākṣasendrasya vākyam ādāya rākṣasāḥ niryayus te rathaiḥ śīghraṃ nāgānīkaiś ca saṃvṛtāḥ
6.81.7
sa saṃgrāmo mahābhīmaḥ sūryasyodayanaṃ prati rakṣasāṃ vānarāṇāṃ ca tumulaḥ samapadyata
6.81.8
te gadābhir vicitrābhiḥ prāsaiḥ khaḍgaiḥ paraśvadhaiḥ anyonyaṃ samare jaghnus tadā vānararākṣasāḥ
6.81.9
mātaṃgarathakūlasya vājimatsyā dhvajadrumāḥ śarīrasaṃghāṭavahāḥ prasasruḥ śoṇitāpagāḥ
6.81.10
dhvajavarmarathān aśvān nānāpraharaṇāni ca āplutyāplutya samare vānarendrā babhañjire
6.81.11
keśān karṇalalāṭāṃś ca nāsikāś ca plavaṃgamāḥ rakṣasāṃ daśanais tīkṣṇaiḥ nakhaiś cāpi vyakartayan
6.81.12
ekaikaṃ rākṣasaṃ saṃkhye śataṃ vānarapuṃgavāḥ abhyadhāvanta phalinaṃ vṛkṣaṃ śakunayo yathā
6.81.13
tathā gadābhir gurvībhiḥ prāsaiḥ khaḍgaiḥ paraśvadhaiḥ nirjaghnur vānarān ghorān rākṣasāḥ parvatopamāḥ
6.81.14
rākṣasair vadhyamānānāṃ vānarāṇāṃ mahācamūḥ śaraṇyaṃ śaraṇaṃ yātā rāmaṃ daśarathātmajam
6.81.15
tato rāmo mahātejā dhanur ādāya vīryavān praviśya rākṣasaṃ sainyaṃ śaravarṣaṃ vavarṣa ha
6.81.16
praviṣṭaṃ tu tadā rāmaṃ meghāḥ sūryam ivāmbare nābhijagmur mahāghoraṃ nirdahantaṃ śarāgninā
6.81.17
kṛtāny eva sughorāṇi rāmeṇa rajanīcarāḥ raṇe rāmasya dadṛśuḥ karmāṇy asukarāṇi ca
6.81.18
cālayantaṃ mahānīkaṃ vidhamantaṃ mahārathān dadṛśus te na vai rāmaṃ vātaṃ vanagataṃ yathā
6.81.19
chinnaṃ bhinnaṃ śarair dagdhaṃ prabhagnaṃ śastrapīḍitam balaṃ rāmeṇa dadṛśur na ramaṃ śīghrakāriṇam
6.81.20
praharantaṃ śarīreṣu na te paśyanti rāghavam indriyārtheṣu tiṣṭhantaṃ bhūtātmānam iva prajāḥ
6.81.21
eṣa hanti gajānīkam eṣa hanti mahārathān eṣa hanti śarais tīkṣṇaiḥ padātīn vājibhiḥ saha
6.81.22
iti te rākṣasāḥ sarve rāmasya sadṛśān raṇe anyonyakupitā jaghnuḥ sādṛśyād rāghavasya te
6.81.23
na te dadṛśire rāmaṃ dahantam arivāhinīm mohitāḥ paramāstreṇa gāndharveṇa mahātmanā
6.81.24
te tu rāmasahasrāṇi raṇe paśyanti rākṣasāḥ punaḥ paśyanti kākutstham ekam eva mahāhave
6.81.25
bhramantīṃ kāñcanīṃ koṭiṃ kārmukasya mahātmanaḥ alātacakrapratimāṃ dadṛśus te na rāghavam
6.81.26
śarīranābhi sattvārciḥ śarīraṃ nemikārmukam jyāghoṣatalanirghoṣaṃ tejobuddhiguṇaprabham
6.81.27
divyāstraguṇaparyantaṃ nighnantaṃ yudhi rākṣasān dadṛśū rāmacakraṃ tat kālacakram iva prajāḥ
6.81.28
anīkaṃ daśasāhasraṃ rathānāṃ vātaraṃhasām aṣṭādaśasahasrāṇi kuñjarāṇāṃ tarasvinām
6.81.29
caturdaśasahasrāṇi sārohāṇāṃ ca vājinām pūrṇe śatasahasre dve rākṣasānāṃ padātinām
6.81.30
divasasyāṣṭame bhāge śarair agniśikhopamaiḥ hatāny ekena rāmeṇa rakṣasāṃ kāmarūpiṇām
6.81.31
te hatāśvā hatarathāḥ śrāntā vimathitadhvajāḥ abhipetuḥ purīṃ laṅkāṃ hataśeṣā niśācarāḥ
6.81.32
hatair gajapadāty aśvais tad babhūva raṇājiram ākrīḍabhūmī rudrasya kruddhasyeva pinākinaḥ
6.81.33
tato devāḥ sagandharvāḥ siddhāś ca paramarṣayaḥ sādhu sādhv iti rāmasya tat karma samapūjayan
6.81.34
abravīc ca tadā rāmaḥ sugrīvaṃ pratyanantaram etad astrabalaṃ divyaṃ mama vā tryambakasya vā
6.81.35
nihatya tāṃ rākṣasavāhinīṃ tu rāmas tadā śakrasamo mahātmā astreṣu śastreṣu jitaklamaś ca saṃstūyate devagaṇaiḥ prahṛṣṭaiḥ
6.82.1
tāni nāgasahasrāṇi sārohāṇāṃ ca vājinām rathānāṃ cāgnivarṇānāṃ sadhvajānāṃ sahasraśaḥ
6.82.2
rākṣasānāṃ sahasrāṇi gadāparighayodhinām kāñcanadhvajacitrāṇāṃ śūrāṇāṃ kāmarūpiṇām
6.82.3
nihatāni śarais tīkṣṇais taptakāñcanabhūṣaṇaiḥ rāvaṇena prayuktāni rāmeṇākliṣṭakarmaṇā
6.82.4
dṛṣṭvā śrutvā ca saṃbhrāntā hataśeṣā niśācarāḥ rākṣasyaś ca samāgamya dīnāś cintāpariplutāḥ
6.82.5
vidhavā hataputrāś ca krośantyo hatabāndhavāḥ rākṣasyaḥ saha saṃgamya duḥkhārtāḥ paryadevayan
6.82.6
kathaṃ śūrpaṇakhā vṛddhā karālā nirṇatodarī āsasāda vane rāmaṃ kandarpam iva rūpiṇam
6.82.7
sukumāraṃ mahāsattvaṃ sarvabhūtahite ratam taṃ dṛṣṭvā lokavadhyā sā hīnarūpā prakāmitā
6.82.8
kathaṃ sarvaguṇair hīnā guṇavantaṃ mahaujasaṃ sumukhaṃ durmukhī rāmaṃ kāmayām āsa rākṣasī
6.82.9
janasyāsyālpabhāgyatvāt palinī śvetamūrdhajā akāryam apahāsyaṃ ca sarvalokavigarhitam
6.82.10
rākṣasānāṃ vināśāya dūṣaṇasya kharasya ca cakārāpratirūpā sā rāghavasya pradharṣaṇam
6.82.11
tan nimittam idaṃ vairaṃ rāvaṇena kṛtaṃ mahat vadhāya nītā sā sītā daśagrīveṇa rakṣasā
6.82.12
na ca sītāṃ daśagrīvaḥ prāpnoti janakātmajām baddhaṃ balavatā vairam akṣayaṃ rāghaveṇa ha
6.82.13
vaidehīṃ prārthayānaṃ taṃ virādhaṃ prekṣya rākṣasaṃ hatam ekena rāmeṇa paryāptaṃ tannidarśanam
6.82.14
caturdaśasahasrāṇi rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām nihatāni janasthāne śarair agniśikhopamaiḥ
6.82.15
kharaś ca nihataḥ saṃkhye dūṣaṇas triśirās tathā śarair ādityasaṃkāśaiḥ paryāptaṃ tannidarśanam
6.82.16
hato yojanabāhuś ca kabandho rudhirāśanaḥ krodhārto vinadan so 'tha paryāptaṃ tannidarśanam
6.82.17
jaghāna balinaṃ rāmaḥ sahasranayanātmajam bālinaṃ meghasaṃkāśaṃ paryāptaṃ tannidarśanam
6.82.18
ṛśyamūke vasañ śaile dīno bhagnamanorathaḥ sugrīvaḥ sthāpito rājye paryāptaṃ tannidarśanam
6.82.19
dharmārthasahitaṃ vākyaṃ sarveṣāṃ rakṣasāṃ hitam yuktaṃ vibhīṣaṇenoktaṃ mohāt tasya na rocate
6.82.20
vibhīṣaṇavacaḥ kuryād yadi sma dhanadānujaḥ śmaśānabhūtā duḥkhārtā neyaṃ laṅkā purī bhavet
6.82.21
kumbhakarṇaṃ hataṃ śrutvā rāghaveṇa mahābalam priyaṃ cendrajitaṃ putraṃ rāvaṇo nāvabudhyate
6.82.22
mama putro mama bhrātā mama bhartā raṇe hataḥ ity evaṃ śrūyate śabdo rākṣasānāṃ kule kule
6.82.23
rathāś cāśvāś ca nāgāś ca hatāḥ śatasahasraśaḥ raṇe rāmeṇa śūreṇa rākṣasāś ca padātayaḥ
6.82.24
rudro vā yadi vā viṣṇur mahendro vā śatakratuḥ hanti no rāmarūpeṇa yadi vā svayam antakaḥ
6.82.25
hatapravīrā rāmeṇa nirāśā jīvite vayam apaśyantyo bhayasyāntam anāthā vilapāmahe
6.82.26
rāmahastād daśagrīvaḥ śūro dattavaro yudhi idaṃ bhayaṃ mahāghoraṃ utpannaṃ nāvabudhyate
6.82.27
na devā na ca gandharvā na piśācā na rākṣasāḥ upasṛṣṭaṃ paritrātuṃ śaktā rāmeṇa saṃyuge
6.82.28
utpātāś cāpi dṛśyante rāvaṇasya raṇe raṇe kathayiṣyanti rāmeṇa rāvaṇasya nibarhaṇam
6.82.29
pitāmahena prītena devadānavarākṣasaiḥ rāvaṇasyābhayaṃ dattaṃ mānuṣebhyo na yācitam
6.82.30
tad idaṃ mānuṣān manye prāptaṃ niḥsaṃśayaṃ bhayam jīvitāntakaraṃ ghoraṃ rakṣasāṃ rāvaṇasya ca
6.82.31
pīḍyamānās tu balinā varadānena rakṣasā dīptais tapobhir vibudhāḥ pitāmaham apūjayan
6.82.32
devatānāṃ hitārthāya mahātmā vai pitāmahaḥ uvāca devatāḥ sarvā idaṃ tuṣṭo mahad vacaḥ
6.82.33
adya prabhṛti lokāṃs trīn sarve dānavarākṣasāḥ bhayena prāvṛtā nityaṃ vicariṣyanti śāśvatam
6.82.34
daivatais tu samāgamya sarvaiś cendrapurogamaiḥ vṛṣadhvajas tripurahā mahādevaḥ prasāditaḥ
6.82.35
prasannas tu mahādevo devān etad vaco 'bravīt utpatsyati hitārthaṃ vo nārī rakṣaḥkṣayāvahā
6.82.36
eṣā devaiḥ prayuktā tu kṣud yathā dānavān purā bhakṣayiṣyati naḥ sītā rākṣasaghnī sarāvaṇān
6.82.37
rāvaṇasyāpanītena durvinītasya durmateḥ ayaṃ niṣṭānako ghoraṃ śokena samabhiplutaḥ
6.82.38
taṃ na paśyāmahe loke yo naḥ śaraṇado bhavet rāghaveṇopasṛṣṭānāṃ kāleneva yugakṣaye
6.82.39
itīva sarvā rajanīcarastriyaḥ parasparaṃ saṃparirabhya bāhubhiḥ viṣedur ārtātibhayābhipīḍitā vinedur uccaiś ca tadā sudāruṇam
6.83.1
ārtānāṃ rākṣasīnāṃ tu laṅkāyāṃ vai kule kule rāvaṇaḥ karuṇaṃ śabdaṃ śuśrāva pariveditam
6.83.2
sa tu dīrghaṃ viniśvasya muhūrtaṃ dhyānam āsthitaḥ babhūva paramakruddho rāvaṇo bhīmadarśanaḥ
6.83.3
saṃdaśya daśanair oṣṭhaṃ krodhasaṃraktalocanaḥ rākṣasair api durdarśaḥ kālāgnir iva mūrchitaḥ
6.83.4
uvāca ca samīpasthān rākṣasān rākṣaseśvaraḥ bhayāvyaktakathāṃs tatra nirdahann iva cakṣuṣā
6.83.5
mahodaraṃ mahāpārśvaṃ virūpākṣaṃ ca rākṣasaṃ śīghraṃ vadata sainyāni niryāteti mamājñayā
6.83.6
tasya tad vacanaṃ śrutvā rākṣasās te bhayārditāḥ codayām āsur avyagrān rākṣasāṃs tān nṛpājñayā
6.83.7
te tu sarve tathety uktvā rākṣasā ghoradarśanāḥ kṛtasvastyayanāḥ sarve rāvaṇābhimukhā yayuḥ
6.83.8
pratipūjya yathānyāyaṃ rāvaṇaṃ te mahārathāḥ tasthuḥ prāñjalayaḥ sarve bhartur vijayakāṅkṣiṇaḥ
6.83.9
athovāca prahasyaitān rāvaṇaḥ krodhamūrchitaḥ mahodaramahāpārśvau virūpākṣaṃ ca rākṣasaṃ
6.83.10
adya bāṇair dhanurmuktair yugāntādityasaṃnibhaiḥ rāghavaṃ lakṣmaṇaṃ caiva neṣyāmi yamasādhanam
6.83.11
kharasya kumbhakarṇasya prahastendrajitos tathā kariṣyāmi pratīkāram adya śatruvadhād aham
6.83.12
naivāntarikṣaṃ na diśo na nadyo nāpi sāgaraḥ prakāśatvaṃ gamiṣyanti madbāṇajaladāvṛtāḥ
6.83.13
adya vānarayūthānāṃ tāni yūthāni bhāgaśaḥ dhanuḥsamudrād udbhūtair mathiṣyāmi śarormibhiḥ
6.83.14
vyākośapadmacakrāṇi padmakesaravarcasām adya yūthataṭākāni gajavat pramathāmy aham
6.83.15
saśarair adya vadanaiḥ saṃkhye vānarayūthapāḥ maṇḍayiṣyanti vasudhāṃ sanālair iva paṅkalaiḥ
6.83.16
adya yuddhapracaṇḍānāṃ harīṇāṃ drumayodhinām muktenaikeṣuṇā yuddhe bhetsyāmi ca śataṃśatam
6.83.17
hato bhartā hato bhrātā yāsāṃ ca tanayā hatāḥ vadhenādya ripos tāsāṃ karmomy asrapramārjanam
6.83.18
adya madbāṇanirbhinnaiḥ prakīrṇair gatacetanaiḥ karomi vānarair yuddhe yatnāvekṣyatalāṃ mahīm
6.83.19
adya gomāyavo gṛdhrā ye ca māṃsāśino 'pare sarvāṃs tāṃs tarpayiṣyāmi śatrumāṃsaiḥ śarārditaiḥ
6.83.20
kalpyatāṃ me rathaśīghraṃ kṣipram ānīyatāṃ dhanuḥ anuprayāntu māṃ yuddhe ye 'vaśiṣṭā niśācarāḥ
6.83.21
tasya tad vacanaṃ śrutvā mahāpārśvo 'bravīd vacaḥ balādhyakṣān sthitāṃs tatra balaṃ saṃtvaryatām iti
6.83.22
balādhyakṣās tu saṃrabdhā rākṣasāṃs tān gṛhād gṛhāt codayantaḥ pariyayur laṅkāṃ laghuparākramāḥ
6.83.23
tato muhūrtān niṣpetū rākṣasā bhīmavikramāḥ nardanto bhīmavadanā nānāpraharaṇair bhujaiḥ
6.83.24
asibhiḥ paṭṭasaiḥ śūlair galābhir musalair halaiḥ śaktibhis tīkṣṇadhārābhir mahadbhiḥ kūṭamudgaraiḥ
6.83.25
yaṣṭibhir vimalaiś cakrair niśitaiś ca paraśvadhaiḥ bhiṇḍipālaiḥ śataghnībhir anyaiś cāpi varāyudhaiḥ
6.83.26
athānayan balādhyakṣāś catvāro rāvaṇājñayā drutaṃ sūtasamāyuktaṃ yuktāṣṭaturagaṃ ratham
6.83.27
āruroha rathaṃ divyaṃ dīpyamānaṃ svatejasā rāvaṇaḥ sattvagāmbhīryād dārayann iva medinīm
6.83.28
rāvaṇenābhyanujñātau mahāpārśvamahodarau virūpākṣaś ca durdharṣo rathān āruruhus tadā
6.83.29
te tu hṛṣṭā vinardanto bhindanta iva medinīm nādaṃ ghoraṃ vimuñcanto niryayur jayakāṅkṣiṇaḥ
6.83.30
tato yuddhāya tejasvī rakṣogaṇabalair vṛtaḥ niryayāv udyatadhanuḥ kālāntakayamopamaḥ
6.83.31
tataḥ prajavanāśvena rathena sa mahārathaḥ dvāreṇa niryayau tena yatra tau rāmalakṣmaṇau
6.83.32
tato naṣṭaprabhaḥ sūryo diśaś ca timirāvṛtāḥ dvijāś ca nedur ghorāś ca saṃcacāla ca medinī
6.83.33
vavarṣa rudhiraṃ devaś caskhaluś ca turaṃgamāḥ dhvajāgre nyapatad gṛdhro vineduś cāśivaṃ śivāḥ
6.83.34
nayanaṃ cāsphurad vāmaṃ savyo bāhur akampata vivarṇavadanaś cāsīt kiṃ cid abhraśyata svaraḥ
6.83.35
tato niṣpatato yuddhe daśagrīvasya rakṣasaḥ raṇe nidhanaśaṃsīni rūpāṇy etāni jajñire
6.83.36
antarikṣāt papātolkā nirghātasamanisvanā vinedur aśivaṃ gṛdhrā vāyasair anunāditāḥ
6.83.37
etān acintayan ghorān utpātān samupasthitān niryayau rāvaṇo mohād vadhārthī kālacoditaḥ
6.83.38
teṣāṃ tu rathaghoṣeṇa rākṣasānāṃ mahātmanām vānarāṇām api camūr yuddhāyaivābhyavartata
6.83.39
teṣāṃ sutumulaṃ yuddhaṃ babhūva kapirakṣasām anyonyam āhvayānānāṃ kruddhānāṃ jayam icchatām
6.83.40
tataḥ kruddho daśagrīvaḥ śaraiḥ kāñcanabhūṣaṇaiḥ vānarāṇām anīkeṣu cakāra kadanaṃ mahat
6.83.41
nikṛttaśirasaḥ ke cid rāvaṇena valīmukhāḥ nirucchvāsā hatāḥ ke cit ke cit pārśveṣu dāritāḥ ke cid vibhinnaśirasaḥ ke cic cakṣurvivarjitāḥ
6.83.42
daśānanaḥ krodhavivṛttanetro yato yato 'bhyeti rathena saṃkhye tatas tatas tasya śarapravegaṃ soḍhuṃ na śekur hariyūthapāḥ te
6.84.1
tathā taiḥ kṛttagātrais tu daśagrīveṇa mārgaṇaiḥ babhūva vasudhā tatra prakīrṇā haribhir vṛtā
6.84.2
rāvaṇasyāprasahyaṃ taṃ śarasaṃpātam ekataḥ na śekuḥ sahituṃ dīptaṃ pataṃgā iva pāvakam
6.84.3
te 'rditā niśitair bāṇaiḥ krośanto vipradudruvuḥ pāvakārciḥsamāviṣṭā dahyamānā yathā gajāḥ
6.84.4
plavaṃgānām anīkāni mahābhrāṇīva mārutaḥ sa yayau samare tasmin vidhaman rāvaṇaḥ śaraiḥ
6.84.5
kadanaṃ tarasā kṛtvā rākṣasendro vanaukasām āsasāda tato yuddhe rāghavaṃ tvaritas tadā
6.84.6
sugrīvas tān kapīn dṛṣṭvā bhagnān vidravato raṇe gulme suṣeṇaṃ nikṣipya cakre yuddhe drutaṃ manaḥ
6.84.7
ātmanaḥ sadṛśaṃ vīraṃ sa taṃ nikṣipya vānaram sugrīvo 'bhimukhaḥ śatruṃ pratasthe pādapāyudhaḥ
6.84.8
pārśvataḥ pṛṣṭhataś cāsya sarve yūthādhipāḥ svayam anujahrur mahāśailān vividhāṃś ca mahādrumān
6.84.9
sa nadan yudhi sugrīvaḥ svareṇa mahatā mahān pātayan vividhāṃś cānyāñ jaghānottamarākṣasān
6.84.10
mamarda ca mahākāyo rākṣasān vānareśvaraḥ yugāntasamaye vāyuḥ pravṛddhān agamān iva
6.84.11
rākṣasānām anīkeṣu śailavarṣaṃ vavarṣa ha aśmavarṣaṃ yathā meghaḥ pakṣisaṃgheṣu kānane
6.84.12
kapirājavimuktais taiḥ śailavarṣais tu rākṣasāḥ vikīrṇaśirasaḥ petur nikṛttā iva parvatāḥ
6.84.13
atha saṃkṣīyamāṇeṣu rākṣaseṣu samantataḥ sugrīveṇa prabhagneṣu patatsu vinadatsu ca
6.84.14
virūpākṣaḥ svakaṃ nāma dhanvī viśrāvya rākṣasaḥ rathād āplutya durdharṣo gajaskandham upāruhat
6.84.15
sa taṃ dviradam āruhya virūpākṣo mahārathaḥ vinadan bhīmanirhrālaṃ vānarān abhyadhāvata
6.84.16
sugrīve sa śarān ghorān visasarja camūmukhe sthāpayām āsā codvignān rākṣasān saṃpraharṣayan
6.84.17
so 'tividdhaḥ śitair bāṇaiḥ kapīndras tena rakṣasā cukrodha ca mahākrodho vadhe cāsya mano dadhe
6.84.18
tataḥ pādapam uddhṛtya śūraḥ saṃpradhane hariḥ abhipatya jaghānāsya pramukhe taṃ mahāgajam
6.84.19
sa tu prahārābhihataḥ sugrīveṇa mahāgajaḥ apāsarpad dhanurmātraṃ niṣasāda nanāda ca
6.84.20
gajāt tu mathitāt tūrṇam apakramya sa vīryavān rākṣaso 'bhimukhaḥ śatruṃ pratyudgamya tataḥ kapim
6.84.21
ārṣabhaṃ carmakhaḍgaṃ ca pragṛhya laghuvikramaḥ bhartsayann iva sugrīvam āsasāda vyavasthitam
6.84.22
sa hi tasyābhisaṃkruddhaḥ pragṛhya mahatīṃ śilām virūpākṣāya cikṣepa sugrīvo jaladopamām
6.84.23
sa tāṃ śilām āpatantīṃ dṛṣṭvā rākṣasapuṃgavaḥ apakramya suvikrāntaḥ khaḍgena prāharat tadā
6.84.24
tena khaḍgena saṃkruddhaḥ sugrīvasya camūmukhe kavacaṃ pātayām āsa sa khaḍgābhihato 'patat
6.84.25
sa samutthāya patitaḥ kapis tasya vyasarjayat talaprahāram aśaneḥ samānaṃ bhīmanisvanam
6.84.26
talaprahāraṃ tad rakṣaḥ sugrīveṇa samudyatam naipuṇyān mocayitvainaṃ muṣṭinorasy atāḍayat
6.84.27
tatas tu saṃkruddhataraḥ sugrīvo vānareśvaraḥ mokṣitaṃ cātmano dṛṣṭvā prahāraṃ tena rakṣasā
6.84.28
sa dadarśāntaraṃ tasya virūpākṣasya vānaraḥ tato nyapātayat krodhāc chaṅkhadeśe mahātalam
6.84.29
mahendrāśanikalpena talenābhihataḥ kṣitau papāta rudhiraklinnaḥ śoṇitaṃ sa samudvaman
6.84.30
vivṛttanayanaṃ krodhāt saphenarudhirāplutam dadṛśus te virūpākṣaṃ virūpākṣataraṃ kṛtam
6.84.31
sphurantaṃ parivarjantaṃ pārśvena rudhirokṣitam karuṇaṃ ca vinardāntaṃ dadṛśuḥ kapayo ripum
6.84.32
tathā tu tau saṃyati saṃprayuktau tarasvinau vānararākṣasānām balārṇavau sasvanatuḥ sabhīmaṃ mahārṇavau dvāv iva bhinnavelau
6.84.33
vināśitaṃ prekṣya virūpanetraṃ mahābalaṃ taṃ haripārthivena balaṃ samastaṃ kapirākṣasānām unmattagaṅgāpratimaṃ babhūva
6.85.1
hanyamāne bale tūrṇam anyonyaṃ te mahāmṛdhe sarasīva mahāgharme sūpakṣīṇe babhūvatuḥ
6.85.2
svabalasya vighātena virūpākṣavadhena ca babhūva dviguṇaṃ kruddho rāvaṇo rākṣasādhipaḥ
6.85.3
prakṣīṇaṃ tu balaṃ dṛṣṭvā vadhyamānaṃ valīmukhaiḥ babhūvāsya vyathā yuddhe prekṣya daivaviparyayam
6.85.4
uvāca ca samīpasthaṃ mahodaram ariṃdamam asmin kāle mahābāho jayāśā tvayi me sthitā
6.85.5
jahi śatrucamūṃ vīra darśayādya parākramam bhartṛpiṇḍasya kālo 'yaṃ nirveṣṭuṃ sādhu yudhyatām
6.85.6
evam uktas tathety uktvā rākṣasendraṃ mahodaraḥ praviveśārisenāṃ sa pataṃga iva pāvakam
6.85.7
tataḥ sa kadanaṃ cakre vānarāṇāṃ mahābalaḥ bhartṛvākyena tejasvī svena vīryeṇa coditaḥ
6.85.8
prabhagnāṃ samare dṛṣṭvā vānarāṇāṃ mahācamūm abhidudrāva sugrīvo mahodaram anantaram
6.85.9
pragṛhya vipulāṃ ghorāṃ mahīdharasamāṃ śilām cikṣepa ca mahātejās tad vadhāya harīśvaraḥ
6.85.10
tām āpatantīṃ sahasā śilāṃ dṛṣṭvā mahodaraḥ asaṃbhrāntas tato bāṇair nirbibheda durāsadām
6.85.11
rakṣasā tena bāṇaughair nikṛttā sā sahasradhā nipapāta śilā bhūmau gṛdhracakram ivākulam
6.85.12
tāṃ tu bhinnāṃ śilāṃ dṛṣṭvā sugrīvaḥ krodhamūrchitaḥ sālam utpāṭya cikṣepa rakṣase raṇamūrdhani śaraiś ca vidadārainaṃ śūraḥ parapuraṃjayaḥ
6.85.13
sa dadarśa tataḥ kruddhaḥ parighaṃ patitaṃ bhuvi āvidhya tu sa taṃ dīptaṃ parighaṃ tasya darśayan parighāgreṇa vegena jaghānāsya hayottamān
6.85.14
tasmād dhatahayād vīraḥ so 'vaplutya mahārathāt gadāṃ jagrāha saṃkruddho rākṣaso 'tha mahodaraḥ
6.85.15
gadāparighahastau tau yudhi vīrau samīyatuḥ nardantau govṛṣaprakhyau ghanāv iva savidyutau
6.85.16
ājaghāna gadāṃ tasya parigheṇa harīśvaraḥ papāta sa gadodbhinnaḥ parighas tasya bhūtale
6.85.17
tato jagrāha tejasvī sugrīvo vasudhātalāt āyasaṃ musalaṃ ghoraṃ sarvato hemabhūṣitam
6.85.18
taṃ samudyamya cikṣepa so 'py anyāṃ vyākṣipad gadām bhinnāv anyonyam āsādya petatur dharaṇītale
6.85.19
tato bhagnapraharaṇau muṣṭibhyāṃ tau samīyatuḥ tejobalasamāviṣṭau dīptāv iva hutāśanau
6.85.20
jaghnatus tau tadānyonyaṃ nedatuś ca punaḥ punaḥ talaiś cānyonyam āhatya petatur dharaṇītale
6.85.21
utpetatus tatas tūrṇaṃ jaghnatuś ca parasparam bhujaiś cikṣepatur vīrāv anyonyam aparājitau
6.85.22
ājahāra tadā khaḍgam adūraparivartinam rākṣasaś carmaṇā sārdhaṃ mahāvego mahodaraḥ
6.85.23
tathaiva ca mahākhaḍgaṃ carmaṇā patitaṃ saha jagrāha vānaraśreṣṭhaḥ sugrīvo vegavattaraḥ
6.85.24
tau tu roṣaparītāṅgau nardantāv abhyadhāvatām udyatāsī raṇe hṛṣṭau yudhi śastraviśāradau
6.85.25
dakṣiṇaṃ maṇḍalaṃ cobhau tau tūrṇaṃ saṃparīyatuḥ anyonyam abhisaṃkruddhau jaye praṇihitāv ubhau
6.85.26
sa tu śūro mahāvego vīryaślāghī mahodaraḥ mahācarmaṇi taṃ khaḍgaṃ pātayām āsa durmatiḥ
6.85.27
lagnam utkarṣataḥ khaḍgaṃ khaḍgena kapikuñjaraḥ jahāra saśiras trāṇaṃ kuṇḍalopahitaṃ śiraḥ
6.85.28
nikṛttaśirasas tasya patitasya mahītale tad balaṃ rākṣasendrasya dṛṣṭvā tatra na tiṣṭhati
6.85.29
hatvā taṃ vānaraiḥ sārdhaṃ nanāda mudito hariḥ cukrodha ca daśagrīvo babhau hṛṣṭaś ca rāghavaḥ
6.86.1
mahodare tu nihate mahāpārśvo mahābalaḥ aṅgadasya camūṃ bhīmāṃ kṣobhayām āsa sāyakaiḥ
6.86.2
sa vānarāṇāṃ mukhyānām uttamāṅgāni sarvaśaḥ pātayām āsa kāyebhyaḥ phalaṃ vṛntād ivānilaḥ
6.86.3
keṣāṃ cid iṣubhir bāhūn skandhāṃś cicheda rākṣasaḥ vānarāṇāṃ susaṃkruddhaḥ pārśvaṃ keṣāṃ vyadārayat
6.86.4
te 'rditā bāṇavarṣeṇa mahāpārśvena vānarāḥ viṣādavimukhāḥ sarve babhūvur gatacetasaḥ
6.86.5
nirīkṣya balam udvignam aṅgado rākṣasārditam vegaṃ cakre mahābāhuḥ samudra iva parvaṇi
6.86.6
āyasaṃ parighaṃ gṛhya sūryaraśmisamaprabham samare vānaraśreṣṭho mahāpārśve nyapātayat
6.86.7
sa tu tena prahāreṇa mahāpārśvo vicetanaḥ sasūtaḥ syandanāt tasmād visaṃjñaḥ prāpatad bhuvi
6.86.8
sarkṣarājas tu tejasvī nīlāñjanacayopamaḥ niṣpatya sumahāvīryaḥ svād yūthān meghasaṃnibhāt
6.86.9
pragṛhya giriśṛṅgābhāṃ kruddhaḥ sa vipulāṃ śilām aśvāñ jaghāna tarasā syandanaṃ ca babhañja tam
6.86.10
muhūrtāl labdhasaṃjñas tu mahāpārśvo mahābalaḥ aṅgadaṃ bahubhir bāṇair bhūyas taṃ pratyavidhyata
6.86.11
jāmbavantaṃ tribhir bāṇair ājaghāna stanāntare ṛkṣarājaṃ gavākṣaṃ ca jaghāna bahubhiḥ śaraiḥ
6.86.12
gavākṣaṃ jāmbavantaṃ ca sa dṛṣṭvā śarapīḍitau jagrāha parighaṃ ghoram aṅgadaḥ krodhamūrchitaḥ
6.86.13
tasyāṅgadaḥ prakupito rākṣasasya tam āyasaṃ dūrasthitasya parighaṃ raviraśmisamaprabham
6.86.14
dvābhyāṃ bhujābhyāṃ saṃgṛhya bhrāmayitvā ca vegavān mahāpārśvāya cikṣepa vadhārthaṃ vālinaḥ sutaḥ
6.86.15
sa tu kṣipto balavatā parighas tasya rakṣasaḥ dhanuś ca saśaraṃ hastāc chirastraṃ cāpy apātayat
6.86.16
taṃ samāsādya vegena vāliputraḥ pratāpavān talenābhyahanat kruddhaḥ karṇamūle sakuṇḍale
6.86.17
sa tu kruddho mahāvego mahāpārśvo mahādyutiḥ kareṇaikena jagrāha sumahāntaṃ paraśvadham
6.86.18
taṃ tailadhautaṃ vimalaṃ śailasāramayaṃ dṛḍham rākṣasaḥ paramakruddho vāliputre nyapātayat
6.86.19
tena vāmāṃsaphalake bhṛśaṃ pratyavapātitam aṅgado mokṣayām āsa saroṣaḥ sa paraśvadham
6.86.20
sa vīro vajrasaṃkāśam aṅgado muṣṭim ātmanaḥ saṃvartayan susaṃkruddhaḥ pitus tulyaparākramaḥ
6.86.21
rākṣasasya stanābhyāśe marmajño hṛdayaṃ prati indrāśanisamasparśaṃ sa muṣṭiṃ vinyapātayat
6.86.22
tena tasya nipātena rākṣasasya mahāmṛdhe paphāla hṛdayaṃ cāśu sa papāta hato bhuvi
6.86.23
tasmin nipatite bhūmau tat sainyaṃ saṃpracukṣubhe abhavac ca mahān krodhaḥ samare rāvaṇasya tu
6.87.1
mahodaramahāpārśvau hatau dṛṣṭvā tu rākṣasau tasmiṃś ca nihate vīre virūpākṣe mahābale
6.87.2
āviveśa mahān krodho rāvaṇaṃ tu mahāmṛdhe sūtaṃ saṃcodayām āsa vākyaṃ cedam uvāca ha
6.87.3
nihatānām amātyānāṃ ruddhasya nagarasya ca duḥkham eṣo 'paneṣyāmi hatvā tau rāmalakṣmaṇau
6.87.4
rāmavṛkṣaṃ raṇe hanmi sītāpuṣpaphalapradam praśākhā yasya sugrīvo jāmbavān kumudo nalaḥ
6.87.5
sa diśo daśa ghoṣeṇa rathasyātiratho mahān nādayan prayayau tūrṇaṃ rāghavaṃ cābhyavartata
6.87.6
pūritā tena śabdena sanadīgirikānanā saṃcacāla mahī sarvā savarāhamṛgadvipā
6.87.7
tāmasaṃ sumahāghoraṃ cakārāstraṃ sudāruṇam nirdadāha kapīn sarvāṃs te prapetuḥ samantataḥ
6.87.8
tāny anīkāny anekāni rāvaṇasya śarottamaiḥ dṛṣṭvā bhagnāni śataśas tatra rāghavaḥ paryavasthitaḥ
6.87.9
sa dadarśa tataḥ rāmaṃ tiṣṭhantam aparājitam lakṣmaṇena saha bhrātrā viṣṇunā vāsavaṃ yathā
6.87.10
ālikhantam ivākāśaṃ avaṣṭabhya mahad dhanuḥ padmapatraviśālākṣaṃ dīrghabāhum ariṃdamam
6.87.11
vānarāṃś ca raṇe bhagnān āpatantaṃ ca rāvaṇam samīkṣya rāghavo hṛṣṭo madhye jagrāha kārmukam
6.87.12
visphārayitum ārebhe tataḥ sa dhanur uttamam mahāvegaṃ mahānādaṃ nirbhindann iva medinīm
6.87.13
tayoḥ śarapathaṃ prāpya rāvaṇo rājaputrayoḥ sa babhūva yathā rāhuḥ samīpe śaśisūryayoḥ
6.87.14
rāvaṇasya ca bāṇaughais tena rāmavispharitena ca śabdena rākṣasās tena petuś ca śataśas tadā
6.87.15
tam icchan prathamaṃ yoddhuṃ lakṣmaṇo niśitaiḥ śaraiḥ mumoca dhanur āyamya śarān agniśikhopamān
6.87.16
tān muktamātrān ākāśe lakṣmaṇena dhanuṣmatā bāṇān bāṇair mahātejā rāvaṇaḥ pratyavārayat
6.87.17
ekam ekena bāṇena tribhis trīn daśabhir daśa lakṣmaṇasya praciccheda darśayan pāṇilāghavam
6.87.18
abhyatikramya saumitriṃ rāvaṇaḥ samitiṃjayaḥ āsasāda tato rāmaṃ sthitaṃ śailam ivācalam
6.87.19
sa saṃkhye rāmam āsādya krodhasaṃraktalocanaḥ vyasṛjac charavarṣāni rāvaṇo rāghavopari
6.87.20
śaradhārās tato rāmo rāvaṇasya dhanuścyutāḥ dṛṣṭvaivāpatitāḥ śīghraṃ bhallāñ jagrāha satvaram
6.87.21
tāñ śaraughāṃs tato bhallais tīkṣṇaiś ciccheda rāghavaḥ dīpyamānān mahāvegān kruddhān āśīviṣān iva
6.87.22
rāghavo rāvaṇaṃ tūrṇaṃ rāvaṇo rāghavaṃ tathā anyonyaṃ vividhais tīkṣṇaiḥ śarair abhivavarṣatuḥ
6.87.23
ceratuś ca ciraṃ citraṃ maṇḍalaṃ savyadakṣiṇam bāṇavegān samudīkṣya samareṣv aparājitau
6.87.24
tayor bhūtāni vitreṣur yugapat saṃprayudhyatoḥ raudrayoḥ sāyakamucor yamāntakanikāśayoḥ
6.87.25
saṃtataṃ vividhair bāṇair babhūva gaganaṃ tadā ghanair ivātapāpāye vidyunmālāsamākulaiḥ
6.87.26
gavākṣitam ivākāśaṃ babhūva śūravṛṣṭibhiḥ mahāvegaiḥ sutīkṣṇāgrair gṛdhrapatraiḥ suvājitaiḥ
6.87.27
śarāndhakāraṃ tau bhīmaṃ cakratuḥ paramaṃ tadā gate 'staṃ tapane cāpi mahāmeghāv ivotthitau
6.87.28
babhūva tumulaṃ yuddham anyonyavadhakāṅkṣiṇoḥ anāsādyam acintyaṃ ca vṛtravāsavayor iva
6.87.29
ubhau hi parameṣvāsāv ubhau śastraviśāradau ubhau cāstravidāṃ mukhyāv ubhau yuddhe viceratuḥ
6.87.30
ubhau hi yena vrajatas tena tena śarormayaḥ ūrmayo vāyunā viddhā jagmuḥ sāgarayor iva
6.87.31
tataḥ saṃsaktahastas tu rāvaṇo lokarāvaṇaḥ nārācamālāṃ rāmasya lalāṭe pratyamuñcata
6.87.32
raudracāpaprayuktāṃ tāṃ nīlotpaladalaprabhām śirasā dhārayan rāmo na vyathāṃ pratyapadyata
6.87.33
atha mantrān api japan raudram astram udīrayan śarān bhūyaḥ samādāya rāmaḥ krodhasamanvitaḥ
6.87.34
mumoca ca mahātejāś cāpam āyamya vīryavān tāñ śarān rākṣasendrāya cikṣepācchinnasāyakaḥ
6.87.35
te mahāmeghasaṃkāśe kavace patitāḥ śarāḥ avadhye rākṣasendrasya na vyathāṃ janayaṃs tadā
6.87.36
punar evātha taṃ rāmo rathasthaṃ rākṣasādhipam lalāṭe paramāstreṇa sarvāstrakuśalo 'bhinat
6.87.37
te bhittvā bāṇarūpāṇi pañcaśīrṣā ivoragāḥ śvasanto viviśur bhūmiṃ rāvaṇapratikūlatāḥ
6.87.38
nihatya rāghavasyāstraṃ rāvaṇaḥ krodhamūrchitaḥ āsuraṃ sumahāghoraṃ anyad astraṃ samādade
6.87.39
siṃhavyāghramukhāṃś cānyān kaṅkakākamukhān api gṛdhraśyenamukhāṃś cāpi sṛgālavadanāṃs tathā
6.87.40
īhāmṛgamukhāṃś cānyān vyāditāsyān bhayāvahān pañcāsyāṃl lelihānāṃś ca sasarja niśitāñ śarān
6.87.41
śarān kharamukhāṃś cānyān varāhamukhasaṃsthitān śvānakukkuṭavaktrāṃś ca makarāśīviṣānanān
6.87.42
etāṃś cānyāṃś ca māyābhiḥ sasarja niśitāñ śarān rāmaṃ prati mahātejāḥ kruddhaḥ sarpa iva śvasan
6.87.43
āsureṇa samāviṣṭaḥ so 'streṇa raghunandanaḥ sasarjāstraṃ mahotsāhaḥ pāvakaṃ pāvakopamaḥ
6.87.44
agnidīptamukhān bāṇāṃs tathā sūryamukhān api candrārdhacandravaktrāṃś ca dhūmaketumukhān api
6.87.45
grahanakṣatravarṇāṃś ca maholkāmukhasaṃsthitān vidyujjihvopamāṃś cānyān sasarja niśitāñ śarān
6.87.46
te rāvaṇaśarā ghorā rāghavāstrasamāhatāḥ vilayaṃ jagmur ākāśe jagmuś caiva sahasraśaḥ
6.87.47
tad astraṃ nihataṃ dṛṣṭvā rāmeṇākliṣṭakarmaṇā hṛṣṭā nedus tataḥ sarve kapayaḥ kāmarūpiṇaḥ
6.88.1
tasmin pratihate 'stre tu rāvaṇo rākṣasādhipaḥ krodhaṃ ca dviguṇaṃ cakre krodhāc cāstram anantaram
6.88.2
mayena vihitaṃ raudram anyad astraṃ mahādyutiḥ utsraṣṭuṃ rāvaṇo ghoraṃ rāghavāya pracakrame
6.88.3
tataḥ śūlāni niścerur gadāś ca musalāni ca kārmukād dīpyamānāni vajrasārāṇi sarvaśaḥ
6.88.4
kūṭamudgarapāśāś ca dīptāś cāśanayas tathā niṣpetur vividhās tīkṣṇā vātā iva yugakṣaye
6.88.5
tad astraṃ rāghavaḥ śrīmān uttamāstravidāṃ varaḥ jaghāna paramāstreṇa gandharveṇa mahādyutiḥ
6.88.6
tasmin pratihate 'stre tu rāghaveṇa mahātmanā rāvaṇaḥ krodhatāmrākṣaḥ sauram astram udīrayat
6.88.7
tataś cakrāṇi niṣpetur bhāsvarāṇi mahānti ca kārmukād bhīmavegasya daśagrīvasya dhīmataḥ
6.88.8
tair āsīd gaganaṃ dīptaṃ saṃpatadbhir itas tataḥ patadbhiś ca diśo dīptaiś candrasūryagrahair iva
6.88.9
tāni ciccheda bāṇaughaiś cakrāṇi tu sa rāghavaḥ āyudhāni vicitrāṇi rāvaṇasya camūmukhe
6.88.10
tad astraṃ tu hataṃ dṛṣṭvā rāvaṇo rākṣasādhipaḥ vivyādha daśabhir bāṇair rāmaṃ sarveṣu marmasu
6.88.11
sa viddho daśabhir bāṇair mahākārmukaniḥsṛtaiḥ rāvaṇena mahātejā na prākampata rāghavaḥ
6.88.12
tato vivyādha gātreṣu sarveṣu samitiṃjayaḥ rāghavas tu susaṃkruddho rāvaṇaṃ bahubhiḥ śaraiḥ
6.88.13
etasminn antare kruddho rāghavasyānujo balī lakṣmaṇaḥ sāyakān sapta jagrāha paravīrahā
6.88.14
taiḥ sāyakair mahāvegai rāvaṇasya mahādyutiḥ dhvajaṃ manuṣyaśīrṣaṃ tu tasya ciccheda naikadhā
6.88.15
sāratheś cāpi bāṇena śiro jvalitakuṇḍalam jahāra lakṣmaṇaḥ śrīmān nairṛtasya mahābalaḥ
6.88.16
tasya bāṇaiś ca ciccheda dhanur gajakaropamam lakṣmaṇo rākṣasendrasya pañcabhir niśitaiḥ śaraiḥ
6.88.17
nīlameghanibhāṃś cāsya sadaśvān parvatopamān jaghānāplutya gadayā rāvaṇasya vibhīṣaṇaḥ
6.88.18
hatāśvād vegavān vegād avaplutya mahārathāt krodham āhārayat tīvraṃ bhrātaraṃ prati rāvaṇaḥ
6.88.19
tataḥ śaktiṃ mahāśaktir dīptāṃ dīptāśanīm iva vibhīṣaṇāya cikṣepa rākṣasendraḥ pratāpavān
6.88.20
aprāptām eva tāṃ bāṇais tribhiś ciccheda lakṣmaṇaḥ athodatiṣṭhat saṃnādo vānarāṇāṃ tadā raṇe
6.88.21
sā papāta tridhā chinnā śaktiḥ kāñcanamālinī savisphuliṅgā jvalitā maholkeva divaś cyutā
6.88.22
tataḥ saṃbhāvitatarāṃ kālenāpi durāsadām jagrāha vipulāṃ śaktiṃ dīpyamānāṃ svatejasā
6.88.23
sā veginā balavatā rāvaṇena durātmanā jajvāla sumahāghorā śakrāśanisamaprabhā
6.88.24
etasminn antare vīro lakṣmaṇas taṃ vibhīṣaṇam prāṇasaṃśayam āpannaṃ tūrṇam evābhyapadyata
6.88.25
taṃ vimokṣayituṃ vīraś cāpam āyamya lakṣmaṇaḥ rāvaṇaṃ śaktihastaṃ taṃ śaravarṣair avākirat
6.88.26
kīryamāṇaḥ śaraugheṇa visṛṣṭena mahātmanā na prahartuṃ manaś cakre vimukhīkṛtavikramaḥ
6.88.27
mokṣitaṃ bhrātaraṃ dṛṣṭvā lakṣmaṇena sa rāvaṇaḥ lakṣmaṇābhimukhas tiṣṭhann idaṃ vacanam abravīt
6.88.28
mokṣitas te balaślāghin yasmād evaṃ vibhīṣaṇaḥ vimucya rākṣasaṃ śaktis tvayīyaṃ vinipātyate
6.88.29
eṣā te hṛdayaṃ bhittvā śaktir lohitalakṣaṇā madbāhuparighotsṛṣṭā prāṇān ādāya yāsyati
6.88.30
ity evam uktvā tāṃ śaktim aṣṭaghaṇṭāṃ mahāsvanām mayena māyāvihitām amoghāṃ śatrughātinīm
6.88.31
lakṣmaṇāya samuddiśya jvalantīm iva tejasā rāvaṇaḥ paramakruddhaś cikṣepa ca nanāda ca
6.88.32
sā kṣiptā bhīmavegena śakrāśanisamasvanā śaktir abhyapatad vegāl lakṣmaṇaṃ raṇamūrdhani
6.88.33
tām anuvyāharac chaktim āpatantīṃ sa rāghavaḥ svastyas tu lakṣmaṇāyeti moghā bhava hatodyamā
6.88.34
nyapatat sā mahāvegā lakṣmaṇasya mahorasi jihvevoragarājasya dīpyamānā mahādyutiḥ
6.88.35
tato rāvaṇavegena sudūram avagāḍhayā śaktyā nirbhinnahṛdayaḥ papāta bhuvi lakṣmaṇaḥ
6.88.36
tadavasthaṃ samīpastho lakṣmaṇaṃ prekṣya rāghavaḥ bhrātṛsnehān mahātejā viṣaṇṇahṛdayo 'bhavat
6.88.37
sa muhūrtam anudhyāya bāṣpavyākulalocanaḥ babhūva saṃrabdhataro yugānta iva pāvakaḥ
6.88.38
na viṣādasya kālo 'yam iti saṃcintya rāghavaḥ cakre sutumulaṃ yuddhaṃ rāvaṇasya vadhe dhṛtaḥ
6.88.39
sa dadarśa tato rāmaḥ śaktyā bhinnaṃ mahāhave lakṣmaṇaṃ rudhirādigdhaṃ sapannagam ivācalam
6.88.40
tām api prahitāṃ śaktiṃ rāvaṇena balīyasā yatnatas te hariśreṣṭhā na śekur avamarditum arditāś caiva bāṇaughaiḥ kṣiprahastena rakṣasā
6.88.41
saumitriṃ sā vinirbhidya praviṣṭā dharaṇītalam tāṃ karābhyāṃ parāmṛśya rāmaḥ śaktiṃ bhayāvahām babhañja samare kruddho balavad vicakarṣa ca
6.88.42
tasya niṣkarṣataḥ śaktiṃ rāvaṇena balīyasā śarāḥ sarveṣu gātreṣu pātitā marmabhedinaḥ
6.88.43
acintayitvā tān bāṇān samāśliṣya ca lakṣmaṇam abravīc ca hanūmantaṃ sugrīvaṃ caiva rāghavaḥ lakṣmaṇaṃ parivāryeha tiṣṭhadhvaṃ vānarottamāḥ
6.88.44
parākramasya kālo 'yaṃ saṃprāpto me cirepsitaḥ pāpātmāyaṃ daśagrīvo vadhyatāṃ pāpaniścayaḥ kāṅkṣitaḥ stokakasyeva gharmānte meghadarśanam
6.88.45
asmin muhūrte nacirāt satyaṃ pratiśṛṇomi vaḥ arāvaṇam arāmaṃ vā jagad drakṣyatha vānarāḥ
6.88.46
rājyanāśaṃ vane vāsaṃ daṇḍake paridhāvanam vaidehyāś ca parāmarśaṃ rakṣobhiś ca samāgamam
6.88.47
prāptaṃ duḥkhaṃ mahad ghoraṃ kleśaṃ ca nirayopamam adya sarvam ahaṃ tyakṣye hatvā taṃ rāvaṇaṃ raṇe
6.88.48
yadarthaṃ vānaraṃ sainyaṃ samānītam idaṃ mayā sugrīvaś ca kṛto rājye nihatvā vālinaṃ raṇe
6.88.49
yadarthaṃ sāgaraḥ krāntaḥ setur baddhaś ca sāgare so 'yam adya raṇe pāpaś cakṣurviṣayam āgataḥ
6.88.50
cakṣurviṣayam āgamya nāyaṃ jīvitum arhati dṛṣṭiṃ dṛṣṭiviṣasyeva sarpasya mama rāvaṇaḥ
6.88.51
svasthāḥ paśyata durdharṣā yuddhaṃ vānarapuṃgavāḥ āsīnāḥ parvatāgreṣu mamedaṃ rāvaṇasya ca
6.88.52
adya rāmasya rāmatvaṃ paśyantu mama saṃyuge trayo lokāḥ sagandharvāḥ sadevāḥ sarṣicāraṇāḥ
6.88.53
adya karma kariṣyāmi yal lokāḥ sacarācarāḥ sadevāḥ kathayiṣyanti yāvad bhūmir dhariṣyati
6.88.54
evam uktvā śitair bāṇais taptakāñcanabhūṣaṇaiḥ ājaghāna daśagrīvaṃ raṇe rāmaḥ samāhitaḥ
6.88.55
atha pradīptair nārācair musalaiś cāpi rāvaṇaḥ abhyavarṣat tadā rāmaṃ dhārābhir iva toyadaḥ
6.88.56
rāmarāvaṇamuktānām anyonyam abhinighnatām śarāṇāṃ ca śarāṇāṃ ca babhūva tumulaḥ svanaḥ
6.88.57
te bhinnāś ca vikīrṇāś ca rāmarāvaṇayoḥ śarāḥ antarikṣāt pradīptāgrā nipetur dharaṇītale
6.88.58
tayor jyātalanirghoṣo rāmarāvaṇayor mahān trāsanaḥ sarvabūtānāṃ sa babhūvādbhutopamaḥ
6.88.59
sa kīryamāṇaḥ śarajālavṛṣṭibhir mahātmanā dīptadhanuṣmatārditaḥ bhayāt pradudrāva sametya rāvaṇo yathānilenābhihato balāhakaḥ
6.89.1
sa dattvā tumulaṃ yuddhaṃ rāvaṇasya durātmanaḥ visṛjann eva bāṇaughān suṣeṇaṃ vākyam abravīt
6.89.2
eṣa rāvaṇavegena lakṣmaṇaḥ patitaḥ kṣitau sarpavad veṣṭate vīro mama śokam udīrayan
6.89.3
śoṇitārdram imaṃ vīraṃ prāṇair iṣṭataraṃ mama paśyato mama kā śaktir yoddhuṃ paryākulātmanaḥ
6.89.4
ayaṃ sa samaraślāghī bhrātā me śubhalakṣaṇaḥ yadi pañcatvam āpannaḥ prāṇair me kiṃ sukhena vā
6.89.5
lajjatīva hi me vīryaṃ bhraśyatīva karād dhanuḥ sāyakā vyavasīdanti dṛṣṭir bāṣpavaśaṃ gatā cintā me vardhate tīvrā mumūrṣā copajāyate
6.89.6
bhrātaraṃ nihataṃ dṛṣṭvā rāvaṇena durātmanā paraṃ viṣādam āpanno vilalāpākulendriyaḥ
6.89.7
na hi yuddhena me kāryaṃ naiva prāṇair na sītayā bhrātaraṃ nihataṃ dṛṣṭvā lakṣmaṇaṃ raṇapāṃsuṣu
6.89.8
kiṃ me rājyena kiṃ prāṇair yuddhe kāryaṃ na vidyate yatrāyaṃ nihataḥ śete raṇamūrdhani lakṣmaṇaḥ
6.89.9
rāmam āśvāsayan vīraḥ suṣeṇo vākyam abravīt na mṛto 'yaṃ mahābāhur lakṣmaṇo lakṣmivardhanaḥ
6.89.10
na cāsya vikṛtaṃ vaktraṃ nāpi śyāmaṃ na niṣprabham suprabhaṃ ca prasannaṃ ca mukham asyābhilakṣyate
6.89.11
padmaraktatalau hastau suprasanne ca locane evaṃ na vidyate rūpaṃ gatāsūnāṃ viśāṃ pate māṃ viṣādaṃ kṛthā vīra saprāṇo 'yam ariṃdama
6.89.12
ākhyāsyate prasuptasya srastagātrasya bhūtale socchvāsaṃ hṛdayaṃ vīra kampamānaṃ muhur muhuḥ
6.89.13
evam uktvā tu vākyajñaḥ suṣeṇo rāghavaṃ vacaḥ samīpastham uvācedaṃ hanūmantam abhitvaran
6.89.14
saumya śīghram ito gatvā śailam oṣadhiparvatam pūrvaṃ hi kathito yo 'sau vīra jāmbavatā śubhaḥ
6.89.15
dakṣiṇe śikhare tasya jātām oṣadhim ānaya viśalyakaraṇī nāma viśalyakaraṇīṃ śubhām
6.89.16
sauvarṇakaraṇīṃ cāpi tathā saṃjīvanīm api saṃdhānakaraṇīṃ cāpi gatvā śīghram ihānaya saṃjīvanārthaṃ vīrasya lakṣmaṇasya mahātmanaḥ
6.89.17
ity evam ukto hanumān gatvā cauṣadhiparvatam cintām abhyagamac chrīmān ajānaṃs tā mahauṣadhīḥ
6.89.18
tasya buddhiḥ samutpannā māruter amitaujasaḥ idam eva gamiṣyāmi gṛhītvā śikharaṃ gireḥ
6.89.19
agṛhya yadi gacchāmi viśalyakaraṇīm aham kālātyayena doṣaḥ syād vaiklavyaṃ ca mahad bhavet
6.89.20
iti saṃcintya hanumān gatvā kṣipraṃ mahābalaḥ utpapāta gṛhītvā tu hanūmāñ śikharaṃ gireḥ
6.89.21
oṣadhīr nāvagachāmi tā ahaṃ haripuṃgava tad idaṃ śikharaṃ kṛtsnaṃ gires tasyāhṛtaṃ mayā
6.89.22
evaṃ kathayamānaṃ taṃ praśasya pavanātmajam suṣeṇo vānaraśreṣṭho jagrāhotpāṭya cauṣadhīḥ
6.89.23
tataḥ saṃkṣodayitvā tām oṣadhiṃ vānarottamaḥ lakṣmaṇasya dadau nastaḥ suṣeṇaḥ sumahādyutiḥ
6.89.24
saśalyaḥ sa samāghrāya lakṣmaṇaḥ paravīrahā viśalyo virujaḥ śīghram udatiṣṭhan mahītalāt
6.89.25
samutthitaṃ te harayo bhūtalāt prekṣya lakṣmaṇam sādhu sādhv iti suprītāḥ suṣeṇaṃ pratyapūjayan
6.89.26
ehy ehīty abravīd rāmo lakṣmaṇaṃ paravīrahā sasvaje snehagāḍhaṃ ca bāṣpaparyākulekṣaṇaḥ
6.89.27
abravīc ca pariṣvajya saumitriṃ rāghavas tadā diṣṭyā tvāṃ vīra paśyāmi maraṇāt punar āgatam
6.89.28
na hi me jīvitenārthaḥ sītayā ca jayena vā ko hi me jīvitenārthas tvayi pañcatvam āgate
6.89.29
ity evaṃ vadatas tasya rāghavasya mahātmanaḥ khinnaḥ śithilayā vācā lakṣmaṇo vākyam abravīt
6.89.30
tāṃ pratijñāṃ pratijñāya purā satyaparākrama laghuḥ kaś cid ivāsattvo naivaṃ vaktum ihārhasi
6.89.31
na pratijñāṃ hi kurvanti vitathāṃ sādhavo 'nagha lakṣaṇaṃ hi mahat tv asya pratijñāparipālanam
6.89.32
nairāśyam upagantuṃ te tad alaṃ matkṛte 'nagha vadhena rāvaṇasyādya pratijñām anupālaya
6.89.33
na jīvan yāsyate śatrus tava bāṇapathaṃ gataḥ nardatas tīkṣṇadaṃṣṭrasya siṃhasyeva mahāgajaḥ
6.89.34
ahaṃ tu vadham icchāmi śīghram asya durātmanaḥ yāvad astaṃ na yāty eṣa kṛtakarmā divākaraḥ
6.90.1
lakṣmaṇena tu tad vākyam uktaṃ śrutvā sa rāghavaḥ rāvaṇāya śarān ghorān visasarja camūmukhe
6.90.2
daśagrīvo rathasthas tu rāmaṃ vajropamaiḥ śaraiḥ ājaghāna mahāghorair dhārābhir iva toyadaḥ
6.90.3
dīptapāvakasaṃkāśaiḥ śaraiḥ kāñcanabhūṣaṇaiḥ nirbibheda raṇe rāmo daśagrīvaṃ samāhitaḥ
6.90.4
bhūmisthitasya rāmasya rathasthasya ca rakṣasaḥ na samaṃ yuddham ity āhur devagandharvadānavāḥ
6.90.5
tataḥ kāñcanacitrāṅgaḥ kiṃkiṇīśatabhūṣitaḥ taruṇādityasaṃkāśo vaidūryamayakūbaraḥ
6.90.6
sadaśvaiḥ kāñcanāpīḍair yuktaḥ śvetaprakīrṇakaiḥ haribhiḥ sūryasaṃkāśair hemajālavibhūṣitaiḥ
6.90.7
rukmaveṇudhvajaḥ śrīmān devarājaratho varaḥ abhyavartata kākutstham avatīrya triviṣṭapāt
6.90.8
abravīc ca tadā rāmaṃ sapratodo rathe sthitaḥ prāñjalir mātalir vākyaṃ sahasrākṣasya sārathiḥ
6.90.9
sahasrākṣeṇa kākutstha ratho 'yaṃ vijayāya te dattas tava mahāsattva śrīmāñ śatrunibarhaṇaḥ
6.90.10
idam aindraṃ mahaccāpaṃ kavacaṃ cāgnisaṃnibham śarāś cādityasaṃkāśāḥ śaktiś ca vimalā śitāḥ
6.90.11
āruhyemaṃ rathaṃ vīra rākṣasaṃ jahi rāvaṇam mayā sārathinā rāma mahendra iva dānavān
6.90.12
ity uktaḥ sa parikramya rathaṃ tam abhivādya ca āruroha tadā rāmo lokāṃl lakṣmyā virājayan
6.90.13
tad babhūvādbhutaṃ yuddhaṃ dvairathaṃ lomaharṣaṇam rāmasya ca mahābāho rāvaṇasya ca rakṣasaḥ
6.90.14
sa gāndharveṇa gāndharvaṃ daivaṃ daivena rāghavaḥ astraṃ rākṣasarājasya jaghāna paramāstravit
6.90.15
astraṃ tu paramaṃ ghoraṃ rākṣasaṃ rākasādhipaḥ sasarja paramakruddhaḥ punar eva niśācaraḥ
6.90.16
te rāvaṇadhanurmuktāḥ śarāḥ kāñcanabhūṣaṇāḥ abhyavartanta kākutsthaṃ sarpā bhūtvā mahāviṣāḥ
6.90.17
te dīptavadanā dīptaṃ vamanto jvalanaṃ mukhaiḥ rāmam evābhyavartanta vyāditāsyā bhayānakāḥ
6.90.18
tair vāsukisamasparśair dīptabhogair mahāviṣaiḥ diśaś ca saṃtatāḥ sarvāḥ pradiśaś ca samāvṛtāḥ
6.90.19
tān dṛṣṭvā pannagān rāmaḥ samāpatata āhave astraṃ gārutmataṃ ghoraṃ prāduścakre bhayāvaham
6.90.20
te rāghavadhanurmuktā rukmapuṅkhāḥ śikhiprabhāḥ suparṇāḥ kāñcanā bhūtvā viceruḥ sarpaśatravaḥ
6.90.21
te tān sarvāñ śarāñ jaghnuḥ sarparūpān mahājavān suparṇarūpā rāmasya viśikhāḥ kāmarūpiṇaḥ
6.90.22
astre pratihate kruddho rāvaṇo rākṣasādhipaḥ abhyavarṣat tadā rāmaṃ ghorābhiḥ śaravṛṣṭibhiḥ
6.90.23
tataḥ śarasahasreṇa rāmam akliṣṭakāriṇam ardayitvā śaraugheṇa mātaliṃ pratyavidhyata
6.90.24
pātayitvā rathopasthe rathāt ketuṃ ca kāñcanam aindrān abhijaghānāśvāñ śarajālena rāvaṇaḥ
6.90.25
viṣedur devagandharvā dānavāś cāraṇaiḥ saha rāmam ārtaṃ tadā dṛṣṭvā siddhāś ca paramarṣayaḥ
6.90.26
vyathitā vānarendrāś ca babhūvuḥ savibhīṣaṇāḥ rāmacandramasaṃ dṛṣṭvā grastaṃ rāvaṇarāhuṇā
6.90.27
prājāpatyaṃ ca nakṣatraṃ rohiṇīṃ śaśinaḥ priyām samākramya budhas tasthau prajānām aśubhāvahaḥ
6.90.28
sadhūmaparivṛttormiḥ prajvalann iva sāgaraḥ utpapāta tadā kruddhaḥ spṛśann iva divākaram
6.90.29
śastravarṇaḥ suparuṣo mandaraśmir divākaraḥ adṛśyata kabandhāṅgaḥ saṃsakto dhūmaketunā
6.90.30
kosalānāṃ ca nakṣatraṃ vyaktam indrāgnidaivatam ākramyāṅgārakas tasthau viśākhām api cāmbare
6.90.31
daśāsyo viṃśatibhujaḥ pragṛhītaśarāsanaḥ adṛśyata daśagrīvo maināka iva parvataḥ
6.90.32
nirasyamāno rāmas tu daśagrīveṇa rakṣasā nāśakad abhisaṃdhātuṃ sāyakān raṇamūrdhani
6.90.33
sa kṛtvā bhrukuṭīṃ kruddhaḥ kiṃ cit saṃraktalocanaḥ jagāma sumahākrodhaṃ nirdahann iva cakṣuṣā
6.91.1
tasya kruddhasya vadanaṃ dṛṣṭvā rāmasya dhīmataḥ sarvabhūtāni vitreṣuḥ prākampata ca medinī
6.91.2
siṃhaśārdūlavāñ śailaḥ saṃcacālācaladrumaḥ babhūva cāpi kṣubhitaḥ samudraḥ saritāṃ patiḥ
6.91.3
khagāś ca kharanirghoṣā gagane paruṣasvanāḥ autpātikā vinardantaḥ samantāt paricakramuḥ
6.91.4
rāmaṃ dṛṣṭvā susaṃkruddham utpātāṃś ca sudāruṇān vitreṣuḥ sarvabhūtāni rāvaṇasyāviśad bhayam
6.91.5
vimānasthās tadā devā gandharvāś ca mahoragāḥ ṛṣidānavadaityāś ca garutmantaś ca khecarāḥ
6.91.6
dadṛśus te tadā yuddhaṃ lokasaṃvartasaṃsthitam nānāpraharaṇair bhīmaiḥ śūrayoś ca saṃprayudhyatoḥ
6.91.7
ūcuḥ surāsurāḥ sarve tadā vigraham āgatāḥ prekṣamāṇā mahāyuddhaṃ vākyaṃ bhaktyā prahṛṣṭavat
6.91.8
daśagrīvaṃ jayety āhur asurāḥ samavasthitāḥ devā rāmam athocus te tvaṃ jayeti punaḥ punaḥ
6.91.9
etasminn antare krodhād rāghavasya sa rāvaṇaḥ prahartukāmo duṣṭātmā spṛśan praharaṇaṃ mahat
6.91.10
vajrasāraṃ mahānādaṃ sarvaśatrunibarhaṇam śailaśṛṅganibhaiḥ kūṭaiś citaṃ dṛṣṭibhayāvaham
6.91.11
sadhūmam iva tīkṣṇāgraṃ yugāntāgnicayopamam atiraudram anāsādyaṃ kālenāpi durāsadam
6.91.12
trāsanaṃ sarvabhūtānāṃ dāraṇaṃ bhedanaṃ tathā pradīpta iva roṣeṇa śūlaṃ jagrāha rāvaṇaḥ
6.91.13
tac chūlaṃ paramakruddho madhye jagrāha vīryavān anekaiḥ samare śūrai rākṣasaiḥ parivāritaḥ
6.91.14
samudyamya mahākāyo nanāda yudhi bhairavam saṃraktanayano roṣāt svasainyam abhiharṣayan
6.91.15
pṛthivīṃ cāntarikṣaṃ ca diśaś ca pradiśas tathā prākampayat tadā śabdo rākṣasendrasya dāruṇaḥ
6.91.16
atinādasya nādena tena tasya durātmanaḥ sarvabhūtāni vitreṣuḥ sāgaraś ca pracukṣubhe
6.91.17
sa gṛhītvā mahāvīryaḥ śūlaṃ tad rāvaṇo mahat vinadya sumahānādaṃ rāmaṃ paruṣam abravīt
6.91.18
śūlo 'yaṃ vajrasāras te rāma roṣān mayodyataḥ tava bhrātṛsahāyasya sadyaḥ prāṇān hariṣyati
6.91.19
rakṣasām adya śūrāṇāṃ nihatānāṃ camūmukhe tvāṃ nihatya raṇaślāghin karomi tarasā samam
6.91.20
tiṣṭhedānīṃ nihanmi tvām eṣa śūlena rāghava evam uktvā sa cikṣepa tac chūlaṃ rākṣasādhipaḥ
6.91.21
āpatantaṃ śaraugheṇa vārayām āsa rāghavaḥ utpatantaṃ yugāntāgniṃ jalaughair iva vāsavaḥ
6.91.22
nirdadāha sa tān bāṇān rāmakārmukaniḥsṛtān rāvaṇasya mahāśūlaḥ pataṃgān iva pāvakaḥ
6.91.23
tān dṛṣṭvā bhasmasād bhūtāñ śūlasaṃsparśacūrṇitān sāyakān antarikṣasthān rāghavaḥ krodham āharat
6.91.24
sa tāṃ mātalinānītāṃ śaktiṃ vāsavanirmitām jagrāha paramakruddho rāghavo raghunandanaḥ
6.91.25
sā tolitā balavatā śaktir ghaṇṭākṛtasvanā nabhaḥ prajvālayām āsa yugāntolkeva saprabhā
6.91.26
sā kṣiptā rākṣasendrasya tasmiñ śūle papāta ha bhinnaḥ śaktyā mahāñ śūlo nipapāta gatadyutiḥ
6.91.27
nirbibheda tato bāṇair hayān asya mahājavān rāmas tīkṣṇair mahāvegair vajrakalpaiḥ śitaiḥ śaraiḥ
6.91.28
nirbibhedorasi tadā rāvaṇaṃ niśitaiḥ śaraiḥ rāghavaḥ paramāyatto lalāṭe patribhis tribhiḥ
6.91.29
sa śarair bhinnasarvāṅgo gātraprasrutaśoṇitaḥ rākṣasendraḥ samūhasthaḥ phullāśoka ivābabhau
6.91.30
sa rāmabāṇair atividdhagātro niśācarendraḥ kṣatajārdragātraḥ jagāma khedaṃ ca samājamadhye krodhaṃ ca cakre subhṛśaṃ tadānīm
6.92.1
sa tu tena tadā krodhāt kākutsthenārdito raṇe rāvaṇaḥ samaraślāghī mahākrodham upāgamat
6.92.2
sa dīptanayano roṣāc cāpam āyamya vīryavān abhyardayat susaṃkruddho rāghavaṃ paramāhave
6.92.3
bāṇadhārāsahasrais tu sa toyada ivāmbarāt rāghavaṃ rāvaṇo bāṇais taṭākam iva pūrayat
6.92.4
pūritaḥ śarajālena dhanurmuktena saṃyuge mahāgirir ivākampyaḥ kākustho na prakampate
6.92.5
sa śaraiḥ śarajālāni vārayan samare sthitaḥ gabhastīn iva sūryasya pratijagrāha vīryavān
6.92.6
tataḥ śarasahasrāṇi kṣiprahasto niśācaraḥ nijaghānorasi kruddho rāghavasya mahātmanaḥ
6.92.7
sa śoṇitasamādigdhaḥ samare lakṣmaṇāgrajaḥ dṛṣṭaḥ phulla ivāraṇye sumahān kiṃśukadrumaḥ
6.92.8
śarābhighātasaṃrabdhaḥ so 'pi jagrāha sāyakān kākutsthaḥ sumahātejā yugāntādityavarcasaḥ
6.92.9
tato 'nyonyaṃ susaṃrabdhāv ubhau tau rāmarāvaṇau śarāndhakāre samare nopālakṣayatāṃ tadā
6.92.10
tataḥ krodhasamāviṣṭo rāmo daśarathātmajaḥ uvāca rāvaṇaṃ vīraḥ prahasya paruṣaṃ vacaḥ
6.92.11
mama bhāryā janasthānād ajñānād rākṣasādhama hṛtā te vivaśā yasmāt tasmāt tvaṃ nāsi vīryavān
6.92.12
mayā virahitāṃ dīnāṃ vartamānāṃ mahāvane vaidehīṃ prasabhaṃ hṛtvā śūro 'ham iti manyase
6.92.13
strīṣu śūra vināthāsu paradārābhimarśake kṛtvā kāpuruṣaṃ karma śūro 'ham iti manyase
6.92.14
bhinnamaryāda nirlajja cāritreṣv anavasthita darpān mṛtyum upādāya śūro 'ham iti manyase
6.92.15
śūreṇa dhanadabhrātrā balaiḥ samuditena ca ślāghanīyaṃ yaśasyaṃ ca kṛtaṃ karma mahat tvayā
6.92.16
utsekenābhipannasya garhitasyāhitasya ca karmaṇaḥ prāpnuhīdānīṃ tasyādya sumahat phalam
6.92.17
śūro 'ham iti cātmānam avagacchasi durmate naiva lajjāsti te sītāṃ coravad vyapakarṣataḥ
6.92.18
yadi matsaṃnidhau sītā dharṣitā syāt tvayā balāt bhrātaraṃ tu kharaṃ paśyes tadā matsāyakair hataḥ
6.92.19
diṣṭyāsi mama duṣṭātmaṃś cakṣurviṣayam āgataḥ adya tvāṃ sāyakais tīkṣṇair nayāmi yamasādanam
6.92.20
adya te maccharaiś chinnaṃ śiro jvalitakuṇḍalam kravyādā vyapakarṣantu vikīrṇaṃ raṇapāṃsuṣu
6.92.21
nipatyorasi gṛdhrās te kṣitau kṣiptasya rāvaṇa pibantu rudhiraṃ tarṣād bāṇaśalyāntarothitam
6.92.22
adya madbāṇābhinnasya gatāsoḥ patitasya te karṣantv antrāṇi patagā garutmanta ivoragān
6.92.23
ity evaṃ sa vadan vīro rāmaḥ śatrunibarhaṇaḥ rākṣasendraṃ samīpasthaṃ śaravarṣair avākirat
6.92.24
babhūva dviguṇaṃ vīryaṃ balaṃ harṣaś ca saṃyuge rāmasyāstrabalaṃ caiva śatror nidhanakāṅkṣiṇaḥ
6.92.25
prādurbabhūvur astrāṇi sarvāṇi viditātmanaḥ praharṣāc ca mahātejāḥ śīghrahastataro 'bhavat
6.92.26
śubhāny etāni cihnāni vijñāyātmagatāni saḥ bhūya evārdayad rāmo rāvaṇaṃ rākṣasāntakṛt
6.92.27
harīṇāṃ cāśmanikaraiḥ śaravarṣaiś ca rāghavāt hanyamāno daśagrīvo vighūrṇahṛdayo 'bhavat
6.92.28
yadā ca śastraṃ nārebhe na vyakarṣac charāsanam nāsya pratyakarod vīryaṃ viklavenāntarātmanā
6.92.29
kṣiptāś cāpi śarās tena śastrāṇi vividhāni ca na raṇārthāya vartante mṛtyukāle 'bhivartataḥ
6.92.30
sūtas tu rathanetāsya tadavasthaṃ nirīkṣya tam śanair yuddhād asaṃbhānto rathaṃ tasyāpavāhayat
6.93.1
sa tu mohāt susaṃkruddhaḥ kṛtāntabalacoditaḥ krodhasaṃraktanayano rāvaṇo sūtam abravīt
6.93.2
hīnavīryam ivāśaktaṃ pauruṣeṇa vivarjitam bhīruṃ laghum ivāsattvaṃ vihīnam iva tejasā
6.93.3
vimuktam iva māyābhir astrair iva bahiṣkṛtam mām avajñāya durbuddhe svayā buddhyā viceṣṭase
6.93.4
kimarthaṃ mām avajñāya macchandam anavekṣya ca tvayā śatrusamakṣaṃ me ratho 'yam apavāhitaḥ
6.93.5
tvayādya hi mamānārya cirakālasamārjitam yaśo vīryaṃ ca tejaś ca pratyayaś ca vināśitaḥ
6.93.6
śatroḥ prakhyātavīryasya rañjanīyasya vikramaiḥ paśyato yuddhalubdho 'haṃ kṛtaḥ kāpuruṣas tvayā
6.93.7
yas tvaṃ ratham imaṃ mohān na codvahasi durmate satyo 'yaṃ pratitarko me pareṇa tvam upaskṛtaḥ
6.93.8
na hīdaṃ vidyate karma suhṛdo hitakāṅkṣiṇaḥ ripūṇāṃ sadṛśaṃ caitan na tvayaitat svanuṣṭhitam
6.93.9
nivartaya rathaṃ śīghraṃ yāvan nāpaiti me ripuḥ yadi vāpy uṣito 'si tvaṃ smaryante yadi vā guṇāḥ
6.93.10
evaṃ paruṣam uktas tu hitabuddhir abuddhinā abravīd rāvaṇaṃ sūto hitaṃ sānunayaṃ vacaḥ
6.93.11
na bhīto 'smi na mūḍho 'smi nopajapto 'smi śatrubhiḥ na pramatto na niḥsneho vismṛtā na ca satkriyā
6.93.12
mayā tu hitakāmena yaśaś ca parirakṣatā snehapraskannamanasā priyam ity apriyaṃ kṛtam
6.93.13
nāsminn arthe mahārāja tvaṃ māṃ priyahite ratam kaś cil laghur ivānāryo doṣato gantum arhasi
6.93.14
śrūyatām abhidhāsyāmi yannimittaṃ mayā rathaḥ nadīvega ivāmbhobhiḥ saṃyuge vinivartitaḥ
6.93.15
śramaṃ tavāvagacchāmi mahatā raṇakarmaṇā na hi te vīra saumukhyaṃ praharṣaṃ vopadhāraye
6.93.16
rathodvahanakhinnāś ca ta ime rathavājinaḥ dīnā gharmapariśrāntā gāvo varṣahatā iva
6.93.17
nimittāni ca bhūyiṣṭhaṃ yāni prādurbhavanti naḥ teṣu teṣv abhipanneṣu lakṣayāmy apradakṣiṇam
6.93.18
deśakālau ca vijñeyau lakṣaṇānīṅgitāni ca dainyaṃ harṣaś ca khedaś ca rathinaś ca balābalam
6.93.19
sthalanimnāni bhūmeś ca samāni viṣamāṇi ca yuddhakālaś ca vijñeyaḥ parasyāntaradarśanam
6.93.20
upayānāpayāne ca sthānaṃ pratyapasarpaṇam sarvam etad rathasthena jñeyaṃ rathakuṭumbinā
6.93.21
tava viśrāmahetos tu tathaiṣāṃ rathavājinām raudraṃ varjayatā khedaṃ kṣamaṃ kṛtam idaṃ mayā
6.93.22
na mayā svecchayā vīra ratho 'yam apavāhitaḥ bhartṛsnehaparītena mayedaṃ yatkṛtaṃ vibho
6.93.23
ājñāpaya yathātattvaṃ vakṣyasy ariniṣūdana tat kariṣyāmy ahaṃ vīraṃ gatānṛṇyena cetasā
6.93.24
saṃtuṣṭas tena vākyena rāvaṇas tasya sāratheḥ praśasyainaṃ bahuvidhaṃ yuddhalubdho 'bravīd idam
6.93.25
rathaṃ śīghram imaṃ sūta rāghavābhimukhaṃ kuru nāhatvā samare śatrūn nivartiṣyati rāvaṇaḥ
6.93.26
evam uktvā tatas tuṣṭo rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ dadau tasya śubhaṃ hy ekaṃ hastābharaṇam uttamam
6.93.27
tato drutaṃ rāvaṇavākyacoditaḥ pracodayām āsa hayān sa sārathiḥ sa rākṣasendrasya tato mahārathaḥ kṣaṇena rāmasya raṇāgrato 'bhavat
6.94.1
tam āpatantaṃ sahasā svanavantaṃ mahādhvajam rathaṃ rākṣasarājasya nararājo dadarśa ha
6.94.2
kṛṣṇavājisamāyuktaṃ yuktaṃ raudreṇa varcasā taḍitpatākāgahanaṃ darśitendrāyudhāyudham śaradhārā vimuñcantaṃ dhārāsāram ivānbudam
6.94.3
taṃ dṛṣṭvā meghasaṃkāśam āpatantaṃ rathaṃ ripoḥ girer vajrābhimṛṣṭasya dīryataḥ sadṛśasvanam uvāca mātaliṃ rāmaḥ sahasrākṣasya sārathim
6.94.4
mātale paśya saṃrabdham āpatantaṃ rathaṃ ripoḥ yathāpasavyaṃ patatā vegena mahatā punaḥ samare hantum ātmānaṃ tathānena kṛtā matiḥ
6.94.5
tad apramādam ātiṣṭha pratyudgaccha rathaṃ ripoḥ vidhvaṃsayitum icchāmi vāyur megham ivotthitam
6.94.6
aviklavam asaṃbhrāntam avyagrahṛdayekṣaṇam raśmisaṃcāraniyataṃ pracodaya rathaṃ drutam
6.94.7
kāmaṃ na tvaṃ samādheyaḥ puraṃdararathocitaḥ yuyutsur aham ekāgraḥ smāraye tvāṃ na śikṣaye
6.94.8
parituṣṭaḥ sa rāmasya tena vākyena mātaliḥ pracodayām āsa rathaṃ surasārathisattamaḥ
6.94.9
apasavyaṃ tataḥ kurvan rāvaṇasya mahāratham cakrotkṣiptena rajasā rāvaṇaṃ vyavadhūnayat
6.94.10
tataḥ kruddho daśagrīvas tāmravisphāritekṣaṇaḥ rathapratimukhaṃ rāmaṃ sāyakair avadhūnayat
6.94.11
dharṣaṇāmarṣito rāmo dhairyaṃ roṣeṇa laṅghayan jagrāha sumahāvegam aindraṃ yudhi śarāsanam śarāṃś ca sumahātejāḥ sūryaraśmisamaprabhān
6.94.12
tad upoḍhaṃ mahad yuddham anyonyavadhakāṅkṣiṇoḥ parasparābhimukhayor dṛptayor iva siṃhayoḥ
6.94.13
tato devāḥ sagandharvāḥ siddhāś ca paramarṣayaḥ samīyur dvairathaṃ draṣṭuṃ rāvaṇakṣayakāṅkṣiṇaḥ
6.94.14
samutpetur athotpātā dāruṇā lomaharṣaṇāḥ rāvaṇasya vināśāya rāghavasya jayāya ca
6.94.15
vavarṣa rudhiraṃ devo rāvaṇasya rathopari vātā maṇḍalinas tīvrā apasavyaṃ pracakramuḥ
6.94.16
mahad gṛdhrakulaṃ cāsya bhramamāṇaṃ nabhastale yena yena ratho yāti tena tena pradhāvati
6.94.17
saṃdhyayā cāvṛtā laṅkā japāpuṣpanikāśayā dṛśyate saṃpradīteva divase 'pi vasuṃdharā
6.94.18
sanirghātā maholkāś ca saṃpracetur mahāsvanāḥ viṣādayantyo rakṣāṃsi rāvaṇasya tadāhitāḥ
6.94.19
rāvaṇaś ca yatas tatra pracacāla vasuṃdharā rakṣasāṃ ca praharatāṃ gṛhītā iva bāhavaḥ
6.94.20
tāmrāḥ pītāḥ sitāḥ śvetāḥ patitāḥ sūryaraśmayaḥ dṛśyante rāvaṇasyāṅge parvatasyeva dhātavaḥ
6.94.21
gṛdhrair anugatāś cāsya vamantyo jvalanaṃ mukhaiḥ praṇedur mukham īkṣantyaḥ saṃrabdham aśivaṃ śivāḥ
6.94.22
pratikūlaṃ vavau vāyū raṇe pāṃsūn samutkiran tasya rākṣasarājasya kurvan dṛṣṭivilopanam
6.94.23
nipetur indrāśanayaḥ sainye cāsya samantataḥ durviṣahya svanā ghorā vinā jaladharasvanam
6.94.24
diśaś ca pradiśaś ca sarvā babhūvus timirāvṛtāḥ pāṃsuvarṣeṇa mahatā durdarśaṃ ca nabho 'bhavat
6.94.25
kurvantyaḥ kalahaṃ ghoraṃ sārikās tadrathaṃ prati nipetuḥ śataśas tatra dāruṇā dāruṇasvanāḥ
6.94.26
jaghanebhyaḥ sphuliṅgāṃś ca netrebhyo 'śrūṇi saṃtatam mumucus tasya turagās tulyam agniṃ ca vāri ca
6.94.27
evaṃ prakārā bahavaḥ samutpātā bhayāvahāḥ rāvaṇasya vināśāya dāruṇāḥ saṃprajajñire
6.94.28
rāmasyāpi nimittāni saumyāni ca śivāni ca babhūvur jayaśaṃsīni prādurbhūtāni sarvaśaḥ
6.94.29
tato nirīkṣyātmagatāni rāghavo raṇe nimittāni nimittakovidaḥ jagāma harṣaṃ ca parāṃ ca nirvṛtiṃ cakāra yuddhe 'bhyadhikaṃ ca vikramam
6.95.1
tataḥ pravṛttaṃ sukrūraṃ rāmarāvaṇayos tadā sumahad dvairathaṃ yuddhaṃ sarvalokabhayāvaham
6.95.2
tato rākṣasasainyaṃ ca harīṇāṃ ca mahad balam pragṛhītapraharaṇaṃ niśceṣṭaṃ samatiṣṭhata
6.95.3
saṃprayuddhau tato dṛṣṭvā balavan nararākṣasau vyākṣiptahṛdayāḥ sarve paraṃ vismayam āgatāḥ
6.95.4
nānāpraharaṇair vyagrair bhujair vismitabuddhayaḥ tasthuḥ prekṣya ca saṃgrāmaṃ nābhijaghnuḥ parasparam
6.95.5
rakṣasāṃ rāvaṇaṃ cāpi vānarāṇāṃ ca rāghavam paśyatāṃ vismitākṣāṇāṃ sainyaṃ citram ivābabhau
6.95.6
tau tu tatra nimittāni dṛṣṭvā rāghavarāvaṇau kṛtabuddhī sthirāmarṣau yuyudhāte abhītavat
6.95.7
jetavyam iti kākutstho martavyam iti rāvaṇaḥ dhṛtau svavīryasarvasvaṃ yuddhe 'darśayatāṃ tadā
6.95.8
tataḥ krodhād daśagrīvaḥ śarān saṃdhāya vīryavān mumoca dhvajam uddiśya rāghavasya rathe sthitam
6.95.9
te śarās tam anāsādya puraṃdararathadhvajam raktaśaktiṃ parāmṛśya nipetur dharaṇītale
6.95.10
tato rāmo 'bhisaṃkruddhaś cāpam āyamya vīryavān kṛtapratikṛtaṃ kartuṃ manasā saṃpracakrame
6.95.11
rāvaṇadhvajam uddiśya mumoca niśitaṃ śaram mahāsarpam ivāsahyaṃ jvalantaṃ svena tejasā
6.95.12
jagāma sa mahīṃ bhittvā daśagrīvadhvajaṃ śaraḥ sa nikṛtto 'patad bhūmau rāvaṇasya rathadhvajaḥ
6.95.13
dhvajasyonmathanaṃ dṛṣṭvā rāvaṇaḥ sumahābalaḥ krodhajenāgninā saṃkhye pradīpta iva cābhavat
6.95.14
sa roṣavaśam āpannaḥ śaravarṣaṃ mahad vaman rāmasya turagān divyāñ śarair vivyādha rāvaṇaḥ
6.95.15
te viddhā harayas tasya nāskhalan nāpi babhramuḥ babhūvuḥ svasthahṛdayāḥ padmanālair ivāhatāḥ
6.95.16
teṣām asaṃbhramaṃ dṛṣṭvā vājināṃ rāvaṇas tadā bhūya eva susaṃkruddhaḥ śaravarṣaṃ mumoca ha
6.95.17
gadāś ca parighāṃś caiva cakrāṇi musalāni ca giriśṛṅgāṇi vṛkṣāṃś ca tathā śūlaparaśvadhān
6.95.18
māyāvihitam etat tu śastravarṣam apātayat sahasraśas tato bāṇān aśrāntahṛdayodyamaḥ
6.95.19
tumulaṃ trāsajananaṃ bhīmaṃ bhīmapratisvanam durdharṣam abhavad yuddhe naikaśastramayaṃ mahat
6.95.20
vimucya rāghavarathaṃ samantād vānare bale sāyakair antarikṣaṃ ca cakārāśu nirantaram mumoca ca daśagrīvo niḥsaṅgenāntarātmanā
6.95.21
vyāyacchamānaṃ taṃ dṛṣṭvā tatparaṃ rāvaṇaṃ raṇe prahasann iva kākutsthaḥ saṃdadhe sāyakāñ śitān
6.95.22
sa mumoca tato bāṇān raṇe śatasahasraśaḥ tān dṛṣṭvā rāvaṇaś cakre svaśaraiḥ khaṃ nirantaram
6.95.23
tatas tābhyāṃ prayuktena śaravarṣeṇa bhāsvatā śarabaddham ivābhāti dvitīyaṃ bhāsvad ambaram
6.95.24
nānimitto 'bhavad bāṇo nātibhettā na niṣphalaḥ tathā visṛjator bāṇān rāmarāvaṇayor mṛdhe
6.95.25
prāyudhyetām avicchinnam asyantau savyadakṣiṇam cakratus tau śaraughais tu nirucchvāsam ivāmbaram
6.95.26
rāvaṇasya hayān rāmo hayān rāmasya rāvaṇaḥ jaghnatus tau tadānyonyaṃ kṛtānukṛtakāriṇau
6.96.1
tau tathā yudhyamānau tu samare rāmarāvaṇau dadṛśuḥ sarvabhūtāni vismitenāntarātmanā
6.96.2
ardayantau tu samare tayos tau syandanottamau parasparavadhe yuktau ghorarūpau babhūvatuḥ
6.96.3
maṇḍalāni ca vīthīś ca gatapratyāgatāni ca darśayantau bahuvidhāṃ sūtau sārathyajāṃ gatim
6.96.4
ardayan rāvaṇaṃ rāmo rāghavaṃ cāpi rāvaṇaḥ gativegaṃ samāpannau pravartana nivartane
6.96.5
kṣipatoḥ śarajālāni tayos tau syandanottamau ceratuḥ saṃyugamahīṃ sāsārau jaladāv iva
6.96.6
darśayitvā tadā tau tu gatiṃ bahuvidhāṃ raṇe parasparasyābhimukhau punar eva ca tasthatuḥ
6.96.7
dhuraṃ dhureṇa rathayor vaktraṃ vaktreṇa vājinām patākāś ca patākābhiḥ sameyuḥ sthitayos tadā
6.96.8
rāvaṇasya tato rāmo dhanurmuktaiḥ śitaiḥ śaraiḥ caturbhiś caturo dīptān hayān pratyapasarpayat
6.96.9
sa krodhavaśam āpanno hayānām apasarpaṇe mumoca niśitān bāṇān rāghavāya niśācaraḥ
6.96.10
so 'tividdho balavatā daśagrīveṇa rāghavaḥ jagāma na vikāraṃ ca na cāpi vyathito 'bhavat
6.96.11
cikṣepa ca punar bāṇān vajrapātasamasvanān sārathiṃ vajrahastasya samuddiśya niśācaraḥ
6.96.12
mātales tu mahāvegāḥ śarīre patitāḥ śarāḥ na sūkṣmam api saṃmohaṃ vyathāṃ vā pradadur yudhi
6.96.13
tayā dharṣaṇayā kroddho mātaler na tathātmanaḥ cakāra śarajālena rāghavo vimukhaṃ ripum
6.96.14
viṃśatiṃ triṃśataṃ ṣaṣṭiṃ śataśo 'tha sahasraśaḥ mumoca rāghavo vīraḥ sāyakān syandane ripoḥ
6.96.15
gadānāṃ musalānāṃ ca parighāṇāṃ ca nisvanaiḥ śarāṇāṃ puṅkhavātaiś ca kṣubhitāḥ saptasāgarāḥ
6.96.16
kṣubdhānāṃ sāgarāṇāṃ ca pātālatalavāsinaḥ vyathitāḥ pannagāḥ sarve dānavāś ca sahasraśaḥ
6.96.17
cakampe medinī kṛtsnā saśailavanakānanā bhāskaro niṣprabhaś cābhūn na vavau cāpi mārutaḥ
6.96.18
tato devāḥ sagandharvāḥ siddhāś ca paramarṣayaḥ cintām āpedire sarve sakiṃnaramahoragāḥ
6.96.19
svasti gobrāhmaṇebhyo 'stu lokās tiṣṭhantu śāśvatāḥ jayatāṃ rāghavaḥ saṃkhye rāvaṇaṃ rākṣaseśvaram
6.96.20
tataḥ kruddho mahābāhū raghūṇāṃ kīrtivardhanaḥ saṃdhāya dhanuṣā rāmaḥ kṣuram āśīviṣopamam rāvaṇasya śiro 'cchindac chrīmaj jvalitakuṇḍalam
6.96.21
tac chiraḥ patitaṃ bhūmau dṛṣṭaṃ lokais tribhis tadā tasyaiva sadṛśaṃ cānyad rāvaṇasyotthitaṃ śiraḥ
6.96.22
tat kṣipraṃ kṣiprahastena rāmeṇa kṣiprakāriṇā dvitīyaṃ rāvaṇaśiraś chinnaṃ saṃyati sāyakaiḥ
6.96.23
chinnamātraṃ ca tac chīrṣaṃ punar anyat sma dṛśyate tad apy aśanisaṃkāśaiś chinnaṃ rāmeṇa sāyakaiḥ
6.96.24
evam eva śataṃ chinnaṃ śirasāṃ tulyavarcasām na caiva rāvaṇasyānto dṛśyate jīvitakṣaye
6.96.25
tataḥ sarvāstravid vīraḥ kausalyānandivardhanaḥ mārgaṇair bahubhir yuktaś cintayām āsa rāghavaḥ
6.96.26
mārīco nihato yais tu kharo yais tu sudūṣaṇaḥ krañcāraṇye virādhas tu kabandho daṇḍakā vane
6.96.27
ta ime sāyakāḥ sarve yuddhe pratyayikā mama kiṃ nu tat kāraṇaṃ yena rāvaṇe mandatejasaḥ
6.96.28
iti cintāparaś cāsīd apramattaś ca saṃyuge vavarṣa śaravarṣāṇi rāghavo rāvaṇorasi
6.96.29
rāvaṇo 'pi tataḥ kruddho rathastho rākṣaseśvaraḥ gadāmusalavarṣeṇa rāmaṃ pratyardayad raṇe
6.96.30
devadānavayakṣāṇāṃ piśācoragarakṣasām paśyatāṃ tan mahad yuddhaṃ sarvarātram avartata
6.96.31
naiva ratriṃ na divasaṃ na muhūrtaṃ na cakṣaṇam rāmarāvaṇayor yuddhaṃ virāmam upagacchati
6.97.1
atha saṃsmārayām āsa rāghavaṃ mātalis tadā ajānann iva kiṃ vīra tvam enam anuvartase
6.97.2
visṛjāsmai vadhāya tvam astraṃ paitāmahaṃ prabho vināśakālaḥ kathito yaḥ suraiḥ so 'dya vartate
6.97.3
tataḥ saṃsmārito rāmas tena vākyena mātaleḥ jagrāha sa śaraṃ dīptaṃ niśvasantam ivoragam
6.97.4
yam asmai prathamaṃ prādād agastyo bhagavān ṛṣiḥ brahmadattaṃ mahad bāṇam amoghaṃ yudhi vīryavān
6.97.5
brahmaṇā nirmitaṃ pūrvam indrārtham amitaujasā dattaṃ surapateḥ pūrvaṃ trilokajayakāṅkṣiṇaḥ
6.97.6
yasya vājeṣu pavanaḥ phale pāvakabhāskarau śarīram ākāśamayaṃ gaurave merumandarau
6.97.7
jājvalyamānaṃ vapuṣā supuṅkhaṃ hemabhūṣitam tejasā sarvabhūtānāṃ kṛtaṃ bhāskaravarcasaṃ
6.97.8
sadhūmam iva kālāgniṃ dīptam āśīviṣaṃ yathā rathanāgāśvavṛndānāṃ bhedanaṃ kṣiprakāriṇam
6.97.9
dvārāṇāṃ parighāṇāṃ ca girīṇām api bhedanam nānārudhirasiktāṅgaṃ medodigdhaṃ sudāruṇam
6.97.10
vajrasāraṃ mahānādaṃ nānāsamitidāruṇam sarvavitrāsanaṃ bhīmaṃ śvasantam iva pannagam
6.97.11
kaṅkagṛdhrabalānāṃ ca gomāyugaṇarakṣasām nityaṃ bhakṣapradaṃ yuddhe yamarūpaṃ bhayāvaham
6.97.12
nandanaṃ vānarendrāṇāṃ rakṣasām avasādanam vājitaṃ vividhair vājaiś cārucitrair garutmataḥ
6.97.13
tam uttameṣuṃ lokānām ikṣvākubhayanāśanam dviṣatāṃ kīrtiharaṇaṃ praharṣakaram ātmanaḥ
6.97.14
abhimantrya tato rāmas taṃ maheṣuṃ mahābalaḥ vedaproktena vidhinā saṃdadhe kārmuke balī
6.97.15
sa rāvaṇāya saṃkruddho bhṛśam āyamya kārmukam cikṣepa param āyattas taṃ śaraṃ marmaghātinam
6.97.16
sa vajra iva durdharṣo vajrabāhuvisarjitaḥ kṛtānta iva cāvāryo nyapatad rāvaṇorasi
6.97.17
sa visṛṣṭo mahāvegaḥ śarīrāntakaraḥ śaraḥ bibheda hṛdayaṃ tasya rāvaṇasya durātmanaḥ
6.97.18
rudhirāktaḥ sa vegena jīvitāntakaraḥ śaraḥ rāvaṇasya haran prāṇān viveśa dharaṇītalam
6.97.19
sa śaro rāvaṇaṃ hatvā rudhirārdrakṛtacchaviḥ kṛtakarmā nibhṛtavat svatūṇīṃ punar āviśat
6.97.20
tasya hastād dhatasyāśu kārmukaṃ tat sasāyakam nipapāta saha prāṇair bhraśyamānasya jīvitāt
6.97.21
gatāsur bhīmavegas tu nairṛtendro mahādyutiḥ papāta syandanād bhūmau vṛtro vajrahato yathā
6.97.22
taṃ dṛṣṭvā patitaṃ bhūmau hataśeṣā niśācarāḥ hatanāthā bhayatrastāḥ sarvataḥ saṃpradudruvuḥ
6.97.23
nardantaś cābhipetus tān vānarā drumayodhinaḥ daśagrīvavadhaṃ dṛṣṭvā vijayaṃ rāghavasya ca
6.97.24
arditā vānarair hṛṣṭair laṅkām abhyapatan bhayāt hatāśrayatvāt karuṇair bāṣpaprasravaṇair mukhaiḥ
6.97.25
tato vineduḥ saṃhṛṣṭā vānarā jitakāśinaḥ vadanto rāghavajayaṃ rāvaṇasya ca taṃ vadham
6.97.26
athāntarikṣe vyanadat saumyas tridaśadundubhiḥ divyagandhavahas tatra mārutaḥ susukho vavau
6.97.27
nipapātāntarikṣāc ca puṣpavṛṣṭis tadā bhuvi kirantī rāghavarathaṃ duravāpā manoharāḥ
6.97.28
rāghavastavasaṃyuktā gagane ca viśuśruve sādhu sādhv iti vāg agryā devatānāṃ mahātmanām
6.97.29
āviveśa mahān harṣo devānāṃ cāraṇaiḥ saha rāvaṇe nihate raudre sarvalokabhayaṃkare
6.97.30
tataḥ sakāmaṃ sugrīvam aṅgadaṃ ca mahābalam cakāra rāghavaḥ prīto hatvā rākṣasapuṃgavam
6.97.31
tataḥ prajagmuḥ praśamaṃ marudgaṇā diśaḥ prasedur vimalaṃ nabho 'bhavat mahī cakampe na ca mārutā vavuḥ sthiraprabhaś cāpy abhavad divākaraḥ
6.97.32
tatas tu sugrīvavibhīṣaṇādayaḥ suhṛdviśeṣāḥ sahalakṣmaṇās tadā sametya hṛṣṭā vijayena rāghavaṃ raṇe 'bhirāmaṃ vidhinābhyapūjayan
6.97.33
sa tu nihataripuḥ sthirapratijñaḥ svajanabalābhivṛto raṇe rarāja raghukulanṛpanandano mahaujās tridaśagaṇair abhisaṃvṛto yathendraḥ
6.98.1
rāvaṇaṃ nihataṃ śrutvā rāghaveṇa mahātmanā antaḥpurād viniṣpetū rākṣasyaḥ śokakarśitāḥ
6.98.2
vāryamāṇāḥ subahuśo vṛṣṭantyaḥ kṣitipāṃsuṣu vimuktakeśyo duḥkhārtā gāvo vatsahatā yathā
6.98.3
uttareṇa viniṣkramya dvāreṇa saha rākṣasaiḥ praviśyāyodhanaṃ ghoraṃ vicinvantyo hataṃ patim
6.98.4
āryaputreti vādinyo hā nātheti ca sarvaśaḥ paripetuḥ kabandhāṅkāṃ mahīṃ śoṇitakardamām
6.98.5
tā bāṣpaparipūrṇākṣyo bhartṛśokaparājitāḥ kareṇva iva nardantyo vinedur hatayūthapāḥ
6.98.6
dadṛśus tā mahākāyaṃ mahāvīryaṃ mahādyutim rāvaṇaṃ nihataṃ bhūmau nīlāñjanacayopamam
6.98.7
tāḥ patiṃ sahasā dṛṣṭvā śayānaṃ raṇapāṃsuṣu nipetus tasya gātreṣu chinnā vanalatā iva
6.98.8
bahumānāt pariṣvajya kā cid enaṃ ruroda ha caraṇau kā cid āliṅgya kā cit kaṇṭhe 'valambya ca
6.98.9
uddhṛtya ca bhujau kā cid bhūmau sma parivartate hatasya vadanaṃ dṛṣṭvā kā cin moham upāgamat
6.98.10
kā cid aṅke śiraḥ kṛtvā ruroda mukham īkṣatī snāpayantī mukhaṃ bāṣpais tuṣārair iva paṅkajam
6.98.11
evam ārtāḥ patiṃ dṛṣṭvā rāvaṇaṃ nihataṃ bhuvi cukruśur bahudhā śokād bhūyas tāḥ paryadevayan
6.98.12
yena vitrāsitaḥ śakro yena vitrāsito yamaḥ yena vaiśravaṇo rājā puṣpakeṇa viyojitaḥ
6.98.13
gandharvāṇām ṛṣīṇāṃ ca surāṇāṃ ca mahātmanām bhayaṃ yena mahad dattaṃ so 'yaṃ śete raṇe hataḥ
6.98.14
asurebhyaḥ surebhyo vā pannagebhyo 'pi vā tathā na bhayaṃ yo vijānāti tasyedaṃ mānuṣād bhayam
6.98.15
avadhyo devatānāṃ yas tathā dānavarakṣasām hataḥ so 'yaṃ raṇe śete mānuṣeṇa padātinā
6.98.16
yo na śakyaḥ surair hantuṃ na yakṣair nāsurais tathā so 'yaṃ kaś cid ivāsattvo mṛtyuṃ martyena lambhitaḥ
6.98.17
evaṃ vadantyo bahudhā rurudus tasya tāḥ striyaḥ bhūya eva ca duḥkhārtā vilepuś ca punaḥ punaḥ
6.98.18
aśṛṇvatā tu suhṛdāṃ satataṃ hitavādinām etāḥ samam idānīṃ te vayam ātmā ca pātitāḥ
6.98.19
bruvāṇo 'pi hitaṃ vākyam iṣṭo bhrātā vibhīṣaṇaḥ dhṛṣṭaṃ paruṣito mohāt tvayātmavadhakāṅkṣiṇā
6.98.20
yadi niryātitā te syāt sītā rāmāya maithilī na naḥ syād vyasanaṃ ghoram idaṃ mūlaharaṃ mahat
6.98.21
vṛttakāmo bhaved bhrātā rāmo mitrakulaṃ bhavet vayaṃ cāvidhavāḥ sarvāḥ sakāmā na ca śatravaḥ
6.98.22
tvayā punar nṛśaṃsena sītāṃ saṃrundhatā balāt rākṣasā vayam ātmā ca trayaṃ tulaṃ nipātitam
6.98.23
na kāmakāraḥ kāmaṃ vā tava rākṣasapuṃgava daivaṃ ceṣṭayate sarvaṃ hataṃ daivena hanyate
6.98.24
vānarāṇāṃ vināśo 'yaṃ rākṣasānāṃ ca te raṇe tava caiva mahābāho daivayogād upāgataḥ
6.98.25
naivārthena na kāmena vikrameṇa na cājñayā śakyā daivagatir loke nivartayitum udyatā
6.98.26
vilepur evaṃ dīnās tā rākṣasādhipayoṣitaḥ kurarya iva duḥkhārtā bāṣpaparyākulekṣaṇāḥ
6.99.1
tāsāṃ vilapamānānāṃ tathā rākṣasayoṣitām jyeṣṭhā patnī priyā dīnā bhartāraṃ samudaikṣata
6.99.2
daśagrīvaṃ hataṃ dṛṣṭvā rāmeṇācintyakarmaṇā patiṃ mandodarī tatra kṛpaṇā paryadevayat
6.99.3
nanu nāma mahābāho tava vaiśravaṇānuja kruddhasya pramukhe sthātuṃ trasyaty api puraṃdaraḥ
6.99.4
ṛṣayaś ca mahīdevā gandharvāś ca yaśasvinaḥ nanu nāma tavodvegāc cāraṇāś ca diśo gatāḥ
6.99.5
sa tvaṃ mānuṣamātreṇa rāmeṇa yudhi nirjitaḥ na vyapatrapase rājan kim idaṃ rākṣasarṣabha
6.99.6
kathaṃ trailokyam ākramya śriyā vīryeṇa cānvitam aviṣahyaṃ jaghāna tvāṃ mānuṣo vanagocaraḥ
6.99.7
mānuṣāṇām aviṣaye carataḥ kāmarūpiṇaḥ vināśas tava rāmeṇa saṃyuge nopapadyate
6.99.8
na caitat karma rāmasya śraddadhāmi camūmukhe sarvataḥ samupetasya tava tenābhimarśanam
6.99.9
indriyāṇi purā jitvā jitaṃ tribhuvanaṃ tvayā smaradbhir iva tad vairam indriyair eva nirjitaḥ
6.99.10
atha vā rāmarūpeṇa vāsavaḥ svayam āgataḥ māyāṃ tava vināśāya vidhāyāpratitarkitām
6.99.11
yadaiva hi janasthāne rākṣasair bahubhir vṛtaḥ kharas tava hato bhrātā tadaivāsau na mānuṣaḥ
6.99.12
yadaiva nagarīṃ laṅkāṃ duṣpraveṣāṃ surair api praviṣṭo hanumān vīryāt tadaiva vyathitā vayam
6.99.13
kriyatām avirodhaś ca rāghaveṇeti yan mayā ucyamāno na gṛhṇāsi tasyeyaṃ vyuṣṭir āgatā
6.99.14
akasmāc cābhikāmo 'si sītāṃ rākṣasapuṃgava aiśvaryasya vināśāya dehasya svajanasya ca
6.99.15
arundhatyā viśiṣṭāṃ tāṃ rohiṇyāś cāpi durmate sītāṃ dharṣayatā mānyāṃ tvayā hy asadṛśaṃ kṛtam
6.99.16
na kulena na rūpeṇa na dākṣiṇyena maithilī mayādhikā vā tulyā vā tvaṃ tu mohān na budhyase
6.99.17
sarvathā sarvabhūtānāṃ nāsti mṛtyur alakṣaṇaḥ tava tāvad ayaṃ mṛtyur maithilīkṛtalakṣaṇaḥ
6.99.18
maithilī saha rāmeṇa viśokā vihariṣyati alpapuṇyā tv ahaṃ ghore patitā śokasāgare
6.99.19
kailāse mandare merau tathā caitrarathe vane devodyāneṣu sarveṣu vihṛtya sahitā tvayā
6.99.20
vimānenānurūpeṇa yā yāmy atulayā śriyā paśyantī vividhān deśāṃs tāṃs tāṃś citrasragambarā bhraṃśitā kāmabhogebhyaḥ sāsmi vīravadhāt tava
6.99.21
satyavāk sa mahābhāgo devaro me yad abravīt ayaṃ rākṣasamukhyānāṃ vināśaḥ paryupasthitaḥ
6.99.22
kāmakrodhasamutthena vyasanena prasaṅginā tvayā kṛtam idaṃ sarvam anāthaṃ rakṣasāṃ kulam
6.99.23
na hi tvaṃ śocitavyo me prakhyātabalapauruṣaḥ strīsvabhāvāt tu me buddhiḥ kāruṇye parivartate
6.99.24
sukṛtaṃ duṣkṛtaṃ ca tvaṃ gṛhītvā svāṃ gatiṃ gataḥ ātmānam anuśocāmi tvadviyogena duḥkhitām
6.99.25
nīlajīmūtasaṃkāśaḥ pītāmbaraśubhāṅgadaḥ sarvagātrāṇi vikṣipya kiṃ śeṣe rudhirāplutaḥ prasupta iva śokārtāṃ kiṃ māṃ na pratibhāṣase
6.99.26
mahāvīryasya dakṣasya saṃyugeṣv apalāyinaḥ yātudhānasya dauhitrīṃ kiṃ tvaṃ māṃ nābhyudīkṣase
6.99.27
yena sūdayase śatrūn samare sūryavarcasā vajro vajradharasyeva so 'yaṃ te satatārcitaḥ
6.99.28
raṇe śatrupraharaṇo hemajālapariṣkṛtaḥ parigho vyavakīrṇas te bāṇaiś chinnaḥ sahasradhā
6.99.29
dhig astu hṛdayaṃ yasyā mamedaṃ na sahasradhā tvayi pañcatvam āpanne phalate śokapīḍitam
6.99.30
etasminn antare rāmo vibhīṣaṇam uvāca ha saṃskāraḥ kriyatāṃ bhrātuḥ striyaś caitā nivartaya
6.99.31
taṃ praśritas tato rāmaṃ śrutavākyo vibhīṣaṇaḥ vimṛśya buddhyā dharmajño dharmārthasahitaṃ vacaḥ rāmasyaivānuvṛttyartham uttaraṃ pratyabhāṣata
6.99.32
tyaktadharmavrataṃ krūraṃ nṛśaṃsam anṛtaṃ tathā nāham arho 'smi saṃskartuṃ paradārābhimarśakam
6.99.33
bhrātṛrūpo hi me śatrur eṣa sarvāhite rataḥ rāvaṇo nārhate pūjāṃ pūjyo 'pi gurugauravāt
6.99.34
nṛśaṃsa iti māṃ rāma vakṣyanti manujā bhuvi śrutvā tasya guṇān sarve vakṣyanti sukṛtaṃ punaḥ
6.99.35
tac chrutvā paramaprīto rāmo dharmabhṛtāṃ varaḥ vibhīṣaṇam uvācedaṃ vākyajño vākyakovidam
6.99.36
tavāpi me priyaṃ kāryaṃ tvatprabhavāc ca me jitam avaśyaṃ tu kṣamaṃ vācyo mayā tvaṃ rākṣaseśvara
6.99.37
adharmānṛtasaṃyuktaḥ kāmam eṣa niśācaraḥ tejasvī balavāñ śūraḥ saṃgrāmeṣu ca nityaśaḥ
6.99.38
śatakratumukhair devaiḥ śrūyate na parājitaḥ mahātmā balasaṃpanno rāvaṇo lokarāvaṇaḥ
6.99.39
maraṇāntāni vairāṇi nirvṛttaṃ naḥ prayojanam kriyatām asya saṃskāro mamāpy eṣa yathā tava
6.99.40
tvatsakāśān mahābāho saṃskāraṃ vidhipūrvakam kṣipram arhati dharmajña tvaṃ yaśobhāg bhaviṣyasi
6.99.41
rāghavasya vacaḥ śrutvā tvaramāṇo vibhīṣaṇaḥ saṃskāreṇānurūpeṇa yojayām āsa rāvaṇam
6.99.42
sa dadau pāvakaṃ tasya vidhiyuktaṃ vibhīṣaṇaḥ tāḥ striyo 'nunayām āsa sāntvam uktvā punaḥ punaḥ
6.99.43
praviṣṭāsu ca sarvāsu rākṣasīṣu vibhīṣaṇaḥ rāmapārśvam upāgamya tadātiṣṭhad vinītavat
6.99.44
rāmo 'pi saha sainyena sasugrīvaḥ salakṣmaṇaḥ harṣaṃ lebhe ripuṃ hatvā yathā vṛtraṃ śatakratuḥ
6.100.1
te rāvaṇavadhaṃ dṛṣṭvā devagandharvadānavāḥ jagmus tais tair vimānaiḥ svaiḥ kathayantaḥ śubhāḥ kathāḥ
6.100.2
rāvaṇasya vadhaṃ ghoraṃ rāghavasya parākramam suyuddhaṃ vānarāṇāṃ ca sugrīvasya ca mantritam
6.100.3
anurāgaṃ ca vīryaṃ ca saumitrer lakṣmaṇasya ca kathayanto mahābhāgā jagmur hṛṣṭā yathāgatam
6.100.4
rāghavas tu rathaṃ divyam indradattaṃ śikhiprabham anujñāya mahābhāgo mātaliṃ pratyapūjayat
6.100.5
rāghaveṇābhyanujñāto mātaliḥ śakrasārathiḥ divyaṃ taṃ ratham āsthāya divam evāruroha saḥ
6.100.6
tasmiṃs tu divam ārūḍhe surasārathisattame rāghavaḥ paramaprītaḥ sugrīvaṃ pariṣasvaje
6.100.7
pariṣvajya ca sugrīvaṃ lakṣmaṇenābhivāditaḥ pūjyamāno hariśreṣṭhair ājagāma balālayam
6.100.8
abravīc ca tadā rāmaḥ samīpaparivartinam saumitriṃ sattvasaṃpannaṃ lakṣmaṇaṃ dīptatejasaṃ
6.100.9
vibhīṣaṇam imaṃ saumya laṅkāyām abhiṣecaya anuraktaṃ ca bhaktaṃ ca mama caivopakāriṇam
6.100.10
eṣa me paramaḥ kāmo yad imaṃ rāvaṇānujam laṅkāyāṃ saumya paśyeyam abhiṣiktaṃ vibhīṣaṇam
6.100.11
evam uktas tu saumitrī rāghaveṇa mahātmanā tathety uktvā tu saṃhṛṣṭaḥ sauvarṇaṃ ghaṭam ādade
6.100.12
ghaṭena tena saumitrir abhyaṣiñcad vibhīṣaṇam laṅkāyāṃ rakṣasāṃ madhye rājānaṃ rāmaśāsanāt
6.100.13
abhyaṣiñcat sa dharmātmā śuddhātmānaṃ vibhīṣaṇam tasyāmātyā jahṛṣire bhaktā ye cāsya rākṣasāḥ
6.100.14
dṛṣṭvābhiṣiktaṃ laṅkāyāṃ rākṣasendraṃ vibhīṣaṇam rāghavaḥ paramāṃ prītiṃ jagāma sahalakṣmaṇaḥ
6.100.15
sa tad rājyaṃ mahat prāpya rāmadattaṃ vibhīṣaṇaḥ prakṛtīḥ sāntvayitvā ca tato rāmam upāgamat
6.100.16
akṣatān modakāṃl lājān divyāḥ sumanasas tathā ājahrur atha saṃhṛṣṭāḥ paurās tasmai niśācarāḥ
6.100.17
sa tān gṛhītvā durdharṣo rāghavāya nyavedayat maṅgalyaṃ maṅgalaṃ sarvaṃ lakṣmaṇāya ca vīryavān
6.100.18
kṛtakāryaṃ samṛddhārthaṃ dṛṣṭvā rāmo vibhīṣaṇam pratijagrāha tat sarvaṃ tasyaiva priyakāmyayā
6.100.19
tataḥ śailopamaṃ vīraṃ prāñjaliṃ pārśvataḥ sthitam abravīd rāghavo vākyaṃ hanūmantaṃ plavaṃgamam
6.100.20
anumānya mahārājam imaṃ saumya vibhīṣaṇam praviśya rāvaṇagṛhaṃ vinayenopasṛtya ca
6.100.21
vaidehyā māṃ kuśalinaṃ sasugrīvaṃ salakṣmaṇam ācakṣva jayatāṃ śreṣṭha rāvaṇaṃ ca mayā hatam
6.100.22
priyam etad udāhṛtya maithilyās tvaṃ harīśvara pratigṛhya ca saṃdeśam upāvartitum arhasi
6.101.1
iti pratisamādiṣṭo hanūmān mārutātmajaḥ praviveśa purīṃ laṅkāṃ pūjyamāno niśācaraiḥ
6.101.2
praviśya tu mahātejā rāvaṇasya niveśanam dadarśa śaśinā hīnāṃ sātaṅkām iva rohiṇīm
6.101.3
nibhṛtaḥ praṇataḥ prahvaḥ so 'bhigamyābhivādya ca rāmasya vacanaṃ sarvam ākhyātum upacakrame
6.101.4
vaidehi kuśalī rāmaḥ sasugrīvaḥ salakṣmaṇaḥ kuśalaṃ cāha siddhārtho hataśatrur ariṃdamaḥ
6.101.5
vibhīṣaṇasahāyena rāmeṇa haribhiḥ saha nihato rāvaṇo devi lakṣmaṇasya nayena ca
6.101.6
pṛṣṭvā ca kuśalaṃ rāmo vīras tvāṃ raghunandanaḥ abravīt paramaprītaḥ kṛtārthenāntarātmanā
6.101.7
priyam ākhyāmi te devi tvāṃ tu bhūyaḥ sabhājaye diṣṭyā jīvasi dharmajñe jayena mama saṃyuge
6.101.8
labdho no vijayaḥ sīte svasthā bhava gatavyathā rāvaṇaḥ sa hataḥ śatrur laṅkā ceyaṃ vaśe sthitā
6.101.9
mayā hy alabdhanidreṇa dhṛtena tava nirjaye pratijñaiṣā vinistīrṇā baddhvā setuṃ mahodadhau
6.101.10
saṃbhramaś ca na kartavyo vartantyā rāvaṇālaye vibhīṣaṇavidheyaṃ hi laṅkaiśvaryam idaṃ kṛtam
6.101.11
tad āśvasihi viśvastā svagṛhe parivartase ayaṃ cābhyeti saṃhṛṣṭas tvaddarśanasamutsukaḥ
6.101.12
evam uktā samutpatya sītā śaśinibhānanā praharṣeṇāvaruddhā sā vyājahāra na kiṃ cana
6.101.13
abravīc ca hariśreṣṭhaḥ sītām apratijalpatīm kiṃ tvaṃ cintayase devi kiṃ ca māṃ nābhibhāṣase
6.101.14
evam uktā hanumatā sītā dharme vyavasthitā abravīt paramaprītā harṣagadgadayā girā
6.101.15
priyam etad upaśrutya bhartur vijayasaṃśritam praharṣavaśam āpannā nirvākyāsmi kṣaṇāntaram
6.101.16
na hi paśyāmi sadṛśaṃ cintayantī plavaṃgama matpriyākhyānakasyeha tava pratyabhinandanam
6.101.17
na ca paśyāmi tat saumya pṛthivyām api vānara sadṛśaṃ matpriyākhyāne tava dātuṃ bhavet samam
6.101.18
hiraṇyaṃ vā suvarṇaṃ vā ratnāni vividhāni ca rājyaṃ vā triṣu lokeṣu naitad arhati bhāṣitum
6.101.19
evam uktas tu vaidehyā pratyuvāca plavaṃgamaḥ pragṛhītāñjalir vākyaṃ sītāyāḥ pramukhe sthitaḥ
6.101.20
bhartuḥ priyahite yukte bhartur vijayakāṅkṣiṇi snigdham evaṃvidhaṃ vākyaṃ tvam evārhasi bhāṣitum
6.101.21
tavaitad vacanaṃ saumye sāravat snigdham eva ca ratnaughād vividhāc cāpi devarājyād viśiṣyate
6.101.22
arthataś ca mayā prāptā devarājyādayo guṇāḥ hataśatruṃ vijayinaṃ rāmaṃ paśyāmi yat sthitam
6.101.23
imās tu khalu rākṣasyo yadi tvam anumanyase hantum icchāmy ahaṃ sarvā yābhis tvaṃ tarjitā purā
6.101.24
kliśyantīṃ patidevāṃ tvām aśokavanikāṃ gatām ghorarūpasamācārāḥ krūrāḥ krūratarekṣaṇāḥ
6.101.25
rākṣasyo dāruṇakathā varam etaṃ prayaccha me icchāmi vividhair ghātair hantum etāḥ sudāruṇāḥ
6.101.26
muṣṭibhiḥ pāṇibhiś caiva caraṇaiś caiva śobhane ghorair jānuprahāraiś ca daśanānāṃ ca pātanaiḥ
6.101.27
bhakṣaṇaiḥ karṇanāsānāṃ keśānāṃ luñcanais tathā bhṛśaṃ śuṣkamukhībhiś ca dāruṇair laṅghanair hataiḥ
6.101.28
evaṃprakārair bahubhir viprakārair yaśasvini hantum icchāmy ahaṃ devi tavemāḥ kṛtakilbiṣāḥ
6.101.29
evam uktā mahumatā vaidehī janakātmajā uvāca dharmasahitaṃ hanūmantaṃ yaśasvinī
6.101.30
rājasaṃśrayavaśyānāṃ kurvatīnāṃ parājñayā vidheyānāṃ ca dāsīnāṃ kaḥ kupyed vānarottama
6.101.31
bhāgyavaiṣamyayogena purā duścaritena ca mayaitat prāpyate sarvaṃ svakṛtaṃ hy upabhujyate
6.101.32
prāptavyaṃ tu daśāyogān mayaitad iti niścitam dāsīnāṃ rāvaṇasyāhaṃ marṣayāmīha durbalā
6.101.33
ājñaptā rāvaṇenaitā rākṣasyo mām atarjayan hate tasmin na kuryur hi tarjanaṃ vānarottama
6.101.34
ayaṃ vyāghrasamīpe tu purāṇo dharmasaṃhitaḥ ṛkṣeṇa gītaḥ śloko me taṃ nibodha plavaṃgama
6.101.35
na paraḥ pāpam ādatte pareṣāṃ pāpakarmaṇām samayo rakṣitavyas tu santaś cāritrabhūṣaṇāḥ
6.101.36
pāpānāṃ vā śubhānāṃ vā vadhārhāṇāṃ plavaṃgama kāryaṃ kāruṇyam āryeṇa na kaś cin nāparādhyati
6.101.37
lokahiṃsāvihārāṇāṃ rakṣasāṃ kāmarūpiṇam kurvatām api pāpāni naiva kāryam aśobhanam
6.101.38
evam uktas tu hanumān sītayā vākyakovidaḥ pratyuvāca tataḥ sītāṃ rāmapatnīṃ yaśasvinīm
6.101.39
yuktā rāmasya bhavatī dharmapatnī yaśasvinī pratisaṃdiśa māṃ devi gamiṣye yatra rāghavaḥ
6.101.40
evam uktā hanumatā vaidehī janakātmajā abravīd draṣṭum icchāmi bhartāraṃ vānarottama
6.101.41
tasyās tad vacanaṃ śrutvā hanumān pavanātmajaḥ harṣayan maithilīṃ vākyam uvācedaṃ mahādyutiḥ
6.101.42
pūrṇacandrānanaṃ rāmaṃ drakṣyasy ārye salakṣmaṇam sthiramitraṃ hatāmitraṃ śacīva tridaśeśvaram
6.101.43
tām evam uktvā rājantīṃ sītāṃ sākṣād iva śriyam ājagāma mahāvego hanūmān yatra rāghavaḥ
6.102.1
sa uvāca mahāprajñam abhigamya plavaṃgamaḥ rāmaṃ vacanam arthajño varaṃ sarvadhanuṣmatām
6.102.2
yannimitto 'yam ārambhaḥ karmaṇāṃ ca phalodayaḥ tāṃ devīṃ śokasaṃtaptāṃ maithilīṃ draṣṭum arhasi
6.102.3
sā hi śokasamāviṣṭā bāṣpaparyākulekṣaṇā maithilī vijayaṃ śrutvā tava harṣam upāgamat
6.102.4
pūrvakāt pratyayāc cāham ukto viśvastayā tayā bhartāraṃ draṣṭum icchāmi kṛtārthaṃ sahalakṣmaṇam
6.102.5
evam ukto hanumatā rāmo dharmabhṛtāṃ varaḥ agacchat sahasā dhyānam āsīd bāṣpapariplutaḥ
6.102.6
dīrgham uṣṇaṃ ca niśvasya medinīm avalokayan uvāca meghasaṃkāśaṃ vibhīṣaṇam upasthitam
6.102.7
divyāṅgarāgāṃ vaidehīṃ divyābharaṇabhūṣitām iha sītāṃ śiraḥsnātām upasthāpaya māciram
6.102.8
evam uktas tu rāmeṇa tvaramāṇo vibhīṣaṇaḥ praviśyāntaḥpuraṃ sītāṃ strībhiḥ svābhir acodayat
6.102.9
divyāṅgarāgā vaidehī divyābharaṇabhūṣitā yānam āroha bhadraṃ te bhartā tvāṃ draṣṭum icchati
6.102.10
evam uktā tu vaidehī pratyuvāca vibhīṣaṇam asnātā draṣṭum icchāmi bhartāraṃ rākṣasādhipa
6.102.11
tasyās tad vacanaṃ śrutvā pratyuvāca vibhīṣaṇaḥ yathāha rāmo bhartā te tat tathā kartum arhasi
6.102.12
tasya tad vacanaṃ śrutvā maithilī bhartṛdevatā bhartṛbhaktivratā sādhvī tatheti pratyabhāṣata
6.102.13
tataḥ sītāṃ śiraḥsnātāṃ yuvatībhir alaṃkṛtām mahārhābharaṇopetāṃ mahārhāmbaradhāriṇīm
6.102.14
āropya śibikāṃ dīptāṃ parārdhyāmbarasaṃvṛtām rakṣobhir bahubhir guptām ājahāra vibhīṣaṇaḥ
6.102.15
so 'bhigamya mahātmānaṃ jñātvābhidhyānam āsthitam praṇataś ca prahṛṣṭaś ca prāptāṃ sītāṃ nyavedayat
6.102.16
tām āgatām upaśrutya rakṣogṛhaciroṣitām harṣo dainyaṃ ca roṣaś ca trayaṃ rāghavam āviśat
6.102.17
tataḥ pārśvagataṃ dṛṣṭvā savimarśaṃ vicārayan vibhīṣaṇam idaṃ vākyam ahṛṣṭo rāghavo 'bravīt
6.102.18
rākṣasādhipate saumya nityaṃ madvijaye rata vaidehī saṃnikarṣaṃ me śīghraṃ samupagacchatu
6.102.19
sa tad vacanam ājñāya rāghavasya vibhīṣaṇaḥ tūrṇam utsāraṇe yatnaṃ kārayām āsa sarvataḥ
6.102.20
kañcukoṣṇīṣiṇas tatra vetrajharjharapāṇayaḥ utsārayantaḥ puruṣāḥ samantāt paricakramuḥ
6.102.21
ṛkṣāṇāṃ vānarāṇāṃ ca rākṣasānāṃ ca sarvataḥ vṛndāny utsāryamāṇāni dūram utsasṛjus tataḥ
6.102.22
teṣām utsāryamāṇānāṃ sarveṣāṃ dhvanir utthitaḥ vāyunodvartamānasya sāgarasyeva nisvanaḥ
6.102.23
utsāryamāṇāṃs tān dṛṣṭvā samantāj jātasaṃbhramān dākṣiṇyāt tadamarṣāc ca vārayām āsa rāghavaḥ
6.102.24
saṃrabdhaś cābravīd rāmaś cakṣuṣā pradahann iva vibhīṣaṇaṃ mahāprājñaṃ sopālambham idaṃ vacaḥ
6.102.25
kimarthaṃ mām anādṛtya kṛśyate 'yaṃ tvayā janaḥ nivartayainam udyogaṃ jano 'yaṃ svajano mama
6.102.26
na gṛhāṇi na vastrāṇi na prākārās tiraskriyāḥ nedṛśā rājasatkārā vṛttam āvaraṇaṃ striyaḥ
6.102.27
vyasaneṣu na kṛcchreṣu na yuddhe na svayaṃvare na kratau no vivāhe ca darśanaṃ duṣyate striyaḥ
6.102.28
saiṣā yuddhagatā caiva kṛcchre mahati ca sthitā darśane 'syā na doṣaḥ syān matsamīpe viśeṣataḥ
6.102.29
tad ānaya samīpaṃ me śīghram enāṃ vibhīṣaṇa sītā paśyatu mām eṣā suhṛdgaṇavṛtaṃ sthitam
6.102.30
evam uktas tu rāmeṇa savimarśo vibhīṣaṇaḥ rāmasyopānayat sītāṃ saṃnikarṣaṃ vinītavat
6.102.31
tato lakṣmaṇasugrīvau hanūmāṃś ca plavaṃgamaḥ niśamya vākyaṃ rāmasya babhūvur vyathitā bhṛśam
6.102.32
kalatranirapekṣaiś ca iṅgitair asya dāruṇaiḥ aprītam iva sītāyāṃ tarkayanti sma rāghavam
6.102.33
lajjayā tv avalīyantī sveṣu gātreṣu maithilī vibhīṣaṇenānugatā bhartāraṃ sābhyavartata
6.102.34
sā vastrasaṃruddhamukhī lajjayā janasaṃsadi rurodāsādya bhartāram āryaputreti bhāṣiṇī
6.102.35
vismayāc ca praharṣāc ca snehāc ca paridevatā udaikṣata mukhaṃ bhartuḥ saumyaṃ saumyatarānanā
6.102.36
atha samapanudan manaḥklamaṃ sā suciram adṛṣṭam udīkṣya vai priyasya vadanam uditapūrṇacandrakāntaṃ vimalaśaśāṅkanibhānanā tadāsīt
6.103.1
tāṃ tu pārśve sthitāṃ prahvāṃ rāmaḥ saṃprekṣya maithilīm hṛdayāntargatakrodho vyāhartum upacakrame
6.103.2
eṣāsi nirjitā bhadre śatruṃ jitvā mayā raṇe pauruṣād yad anuṣṭheyaṃ tad etad upapāditam
6.103.3
gato 'smy antam amarṣasya dharṣaṇā saṃpramārjitā avamānaś ca śatruś ca mayā yugapad uddhṛtau
6.103.4
adya me pauruṣaṃ dṛṣṭam adya me saphalaḥ śramaḥ adya tīrṇapratijñatvāt prabhavāmīha cātmanaḥ
6.103.5
yā tvaṃ virahitā nītā calacittena rakṣasā daivasaṃpādito doṣo mānuṣeṇa mayā jitaḥ
6.103.6
saṃprāptam avamānaṃ yas tejasā na pramārjati kas tasya puruṣārtho 'sti puruṣasyālpatejasaḥ
6.103.7
laṅghanaṃ ca samudrasya laṅkāyāś cāvamardanam saphalaṃ tasya tac chlāghyam adya karma hanūmataḥ
6.103.8
yuddhe vikramataś caiva hitaṃ mantrayataś ca me sugrīvasya sasainyasya saphalo 'dya pariśramaḥ
6.103.9
nirguṇaṃ bhrātaraṃ tyaktvā yo māṃ svayam upasthitaḥ vibhīṣaṇasya bhaktasya saphalo 'dya pariśramaḥ
6.103.10
ity evaṃ bruvatas tasya sītā rāmasya tad vacaḥ mṛgīvotphullanayanā babhūvāśrupariplutā
6.103.11
paśyatas tāṃ tu rāmasya bhūyaḥ krodho 'bhyavartata prabhūtājyāvasiktasya pāvakasyeva dīpyataḥ
6.103.12
sa baddhvā bhrukuṭiṃ vaktre tiryakprekṣitalocanaḥ abravīt paruṣaṃ sītāṃ madhye vānararakṣasām
6.103.13
yat kartavyaṃ manuṣyeṇa dharṣaṇāṃ parimārjatā tat kṛtaṃ sakalaṃ sīte śatruhastād amarṣaṇāt
6.103.14
nirjitā jīvalokasya tapasā bhāvitātmanā agastyena durādharṣā muninā dakṣiṇeva dik
6.103.15
viditaś cāstu bhadraṃ te yo 'yaṃ raṇapariśramaḥ sa tīrṇaḥ suhṛdāṃ vīryān na tvadarthaṃ mayā kṛtaḥ
6.103.16
rakṣatā tu mayā vṛttam apavādaṃ ca sarvaśaḥ prakhyātasyātmavaṃśasya nyaṅgaṃ ca parimārjatā
6.103.17
prāptacāritrasaṃdehā mama pratimukhe sthitā dīpo netrāturasyeva pratikūlāsi me dṛḍham
6.103.18
tad gaccha hy abhyanujñātā yateṣṭaṃ janakātmaje etā daśa diśo bhadre kāryam asti na me tvayā
6.103.19
kaḥ pumān hi kule jātaḥ striyaṃ paragṛhoṣitām tejasvi punar ādadyāt suhṛllekhena cetasā
6.103.20
rāvaṇāṅkaparibhraṣṭāṃ dṛṣṭāṃ duṣṭena cakṣuṣā kathaṃ tvāṃ punarādadyāṃ kulaṃ vyapadiśan mahat
6.103.21
tadarthaṃ nirjitā me tvaṃ yaśaḥ pratyāhṛtaṃ mayā nāsti me tvayy abhiṣvaṅgo yatheṣṭaṃ gamyatām itaḥ
6.103.22
iti pravyāhṛtaṃ bhadre mayaitat kṛtabuddhinā lakṣmaṇe bharate vā tvaṃ kuru buddhiṃ yathāsukham
6.103.23
sugrīve vānarendre vā rākṣasendre vibhīṣaṇe niveśaya manaḥ sīte yathā vā sukham ātmanaḥ
6.103.24
na hi tvāṃ rāvaṇo dṛṣṭvā divyarūpāṃ manoramām marṣayate ciraṃ sīte svagṛhe parivartinīm
6.103.25
tataḥ priyārhaśvaraṇā tad apriyaṃ priyād upaśrutya cirasya maithilī mumoca bāṣpaṃ subhṛśaṃ pravepitā gajendrahastābhihateva vallarī
6.104.1
evam uktā tu vaidehī paruṣaṃ lomaharṣaṇam rāghaveṇa saroṣeṇa bhṛśaṃ pravyathitābhavat
6.104.2
sā tad aśrutapūrvaṃ hi jane mahati maithilī śrutvā bhartṛvaco rūkṣaṃ lajjayā vrīḍitābhavat
6.104.3
praviśantīva gātrāṇi svāny eva janakātmajā vākśalyais taiḥ saśalyeva bhṛśam aśrūṇy avartayat
6.104.4
tato bāṣpaparikliṣṭaṃ pramārjantī svam ānanam śanair gadgadayā vācā bhartāram idam abravīt
6.104.5
kiṃ mām asadṛśaṃ vākyam īdṛśaṃ śrotradāruṇam rūkṣaṃ śrāvayase vīra prākṛtaḥ prākṛtām iva
6.104.6
na tathāsmi mahābāho yathā tvam avagacchasi pratyayaṃ gaccha me svena cāritreṇaiva te śape
6.104.7
pṛthak strīṇāṃ pracāreṇa jātiṃ tvaṃ pariśaṅkase parityajemāṃ śaṅkāṃ tu yadi te 'haṃ parīkṣitā
6.104.8
yady ahaṃ gātrasaṃsparśaṃ gatāsmi vivaśā prabho kāmakāro na me tatra daivaṃ tatrāparādhyati
6.104.9
madadhīnaṃ tu yat tan me hṛdayaṃ tvayi vartate parādhīneṣu gātreṣu kiṃ kariṣyāmy anīśvarā
6.104.10
sahasaṃvṛddhabhāvāc ca saṃsargeṇa ca mānada yady ahaṃ te na vijñātā hatā tenāsmi śāśvatam
6.104.11
preṣitas te yadā vīro hanūmān avalokakaḥ laṅkāsthāhaṃ tvayā vīra kiṃ tadā na visarjitā
6.104.12
pratyakṣaṃ vānarendrasya tvadvākyasamanantaram tvayā saṃtyaktayā vīra tyaktaṃ syāj jīvitaṃ mayā
6.104.13
na vṛthā te śramo 'yaṃ syāt saṃśaye nyasya jīvitam suhṛjjanaparikleśo na cāyaṃ niṣphalas tava
6.104.14
tvayā tu naraśārdūla krodham evānuvartatā laghuneva manuṣyeṇa strītvam eva puraskṛtam
6.104.15
apadeśena janakān notpattir vasudhātalāt mama vṛttaṃ ca vṛttajña bahu te na puraskṛtam
6.104.16
na pramāṇīkṛtaḥ pāṇir bālye bālena pīḍitaḥ mama bhaktiś ca śīlaṃ ca sarvaṃ te pṛṣṭhataḥ kṛtam
6.104.17
evaṃ bruvāṇā rudatī bāṣpagadgadabhāṣiṣī abravīl lakṣmaṇaṃ sītā dīnaṃ dhyānaparaṃ sthitam
6.104.18
citāṃ me kuru saumitre vyasanasyāsya bheṣajam mithyāpavādopahatā nāhaṃ jīvitum utsahe
6.104.19
aprītasya guṇair bhartus tyaktayā janasaṃsadi yā kṣamā me gatir gantuṃ pravekṣye havyavāhanam
6.104.20
evam uktas tu vaidehyā lakṣmaṇaḥ paravīrahā amarṣavaśam āpanno rāghavānanam aikṣata
6.104.21
sa vijñāya manaśchandaṃ rāmasyākārasūcitam citāṃ cakāra saumitrir mate rāmasya vīryavān
6.104.22
adhomukhaṃ tato rāmaṃ śanaiḥ kṛtvā pradakṣiṇam upāsarpata vaidehī dīpyamānaṃ hutāśanam
6.104.23
praṇamya devatābhyaś ca brāhmaṇebhyaś ca maithilī baddhāñjalipuṭā cedam uvācāgnisamīpataḥ
6.104.24
yathā me hṛdayaṃ nityaṃ nāpasarpati rāghavāt tathā lokasya sākṣī māṃ sarvataḥ pātu pāvakaḥ
6.104.25
evam uktvā tu vaidehī parikramya hutāśanam viveśa jvalanaṃ dīptaṃ niḥsaṅgenāntarātmanā
6.104.26
janaḥ sa sumahāṃs tatra bālavṛddhasamākulaḥ dadarśa maithilīṃ tatra praviśantīṃ hutāśanam
6.104.27
tasyām agniṃ viśantyāṃ tu hāheti vipulaḥ svanaḥ rakṣasāṃ vānarāṇāṃ ca saṃbabhūvādbhutopamaḥ
6.105.1
tato vaiśravaṇo rājā yamaś cāmitrakarśanaḥ sahasrākṣo mahendraś ca varuṇaś ca paraṃtapaḥ
6.105.2
ṣaḍardhanayanaḥ śrīmān mahādevo vṛṣadhvajaḥ kartā sarvasya lokasya brahmā brahmavidāṃ varaḥ
6.105.3
ete sarve samāgamya vimānaiḥ sūryasaṃnibhaiḥ āgamya nagarīṃ laṅkām abhijagmuś ca rāghavam
6.105.4
tataḥ sahastābharaṇān pragṛhya vipulān bhujān abruvaṃs tridaśaśreṣṭhāḥ prāñjaliṃ rāghavaṃ sthitam
6.105.5
kartā sarvasya lokasya śreṣṭho jñānavatāṃ varaḥ upekṣase kathaṃ sītāṃ patantīṃ havyavāhane kathaṃ devagaṇaśreṣṭham ātmānaṃ nāvabudhyase
6.105.6
ṛtadhāmā vasuḥ pūrvaṃ vasūnāṃ ca prajāpatiḥ tvaṃ trayāṇāṃ hi lokānām ādikartā svayaṃprabhuḥ
6.105.7
rudrāṇām aṣṭamo rudraḥ sādhyānām api pañcamaḥ aśvinau cāpi te karṇau candrasūryau ca cakṣuṣī
6.105.8
ante cādau ca lokānāṃ dṛśyase tvaṃ paraṃtapa upekṣase ca vaidehīṃ mānuṣaḥ prākṛto yathā
6.105.9
ity ukto lokapālais taiḥ svāmī lokasya rāghavaḥ abravīt tridaśaśreṣṭhān rāmo dharmabhṛtāṃ varaḥ
6.105.10
ātmānaṃ mānuṣaṃ manye rāmaṃ daśarathātmajam yo 'haṃ yasya yataś cāhaṃ bhagavāṃs tad bravītu me
6.105.11
iti bruvāṇaṃ kākutsthaṃ brahmā brahmavidāṃ varaḥ abravīc chṛṇu me rāma satyaṃ satyaparākrama
6.105.12
bhavān nārāyaṇo devaḥ śrīmāṃś cakrāyudho vibhuḥ ekaśṛṅgo varāhas tvaṃ bhūtabhavyasapatnajit
6.105.13
akṣaraṃ brahmasatyaṃ ca madhye cānte ca rāghava lokānāṃ tvaṃ paro dharmo viṣvaksenaś caturbhujaḥ
6.105.14
śārṅgadhanvā hṛṣīkeśaḥ puruṣaḥ puruṣottamaḥ ajitaḥ khaḍgadhṛg viṣṇuḥ kṛṣṇaś caiva bṛhadbalaḥ
6.105.15
senānīr grāmaṇīś ca tvaṃ buddhiḥ sattvaṃ kṣamā damaḥ prabhavaś cāpyayaś ca tvam upendro madhusūdanaḥ
6.105.16
indrakarmā mahendras tvaṃ padmanābho raṇāntakṛt śaraṇyaṃ śaraṇaṃ ca tvām āhur divyā maharṣayaḥ
6.105.17
sahasraśṛṅgo vedātmā śatajihvo maharṣabhaḥ tvaṃ yajñas tvaṃ vaṣaṭkāras tvam oṃkāraḥ paraṃtapa
6.105.18
prabhavaṃ nidhanaṃ vā te na viduḥ ko bhavān iti dṛśyase sarvabhūteṣu brāhmaṇeṣu ca goṣu ca
6.105.19
dikṣu sarvāsu gagane parvateṣu vaneṣu ca sahasracaraṇaḥ śrīmāñ śataśīrṣaḥ sahasradhṛk
6.105.20
tvaṃ dhārayasi bhūtāni vasudhāṃ ca saparvatām ante pṛthivyāḥ salile dṛśyase tvaṃ mahoragaḥ
6.105.21
trīṃl lokān dhārayan rāma devagandharvadānavān ahaṃ te hṛdayaṃ rāma jihvā devī sarasvatī
6.105.22
devā gātreṣu lomāni nirmitā brahmaṇā prabho nimeṣas te 'bhavad rātrir unmeṣas te 'bhavad divā
6.105.23
saṃskārās te 'bhavan vedā na tad asti tvayā vinā jagat sarvaṃ śarīraṃ te sthairyaṃ te vasudhātalam
6.105.24
agniḥ kopaḥ prasādas te somaḥ śrīvatsalakṣaṇa tvayā lokās trayaḥ krāntāḥ purāṇe vikramais tribhiḥ
6.105.25
mahendraś ca kṛto rājā baliṃ baddhvā mahāsuram sītā lakṣmīr bhavān viṣṇur devaḥ kṛṣṇaḥ prajāpatiḥ
6.105.26
vadhārthaṃ rāvaṇasyeha praviṣṭo mānuṣīṃ tanum tad idaṃ naḥ kṛtaṃ kāryaṃ tvayā dharmabhṛtāṃ vara
6.105.27
nihato rāvaṇo rāma prahṛṣṭo divam ākrama amoghaṃ balavīryaṃ te amoghas te parākramaḥ
6.105.28
amoghās te bhaviṣyanti bhaktimantaś ca ye narāḥ ye tvāṃ devaṃ dhruvaṃ bhaktāḥ purāṇaṃ puruṣottamam
6.105.29
ye narāḥ kīrtayiṣyanti nāsti teṣāṃ parābhavaḥ
6.106.1
etac chrutvā śubhaṃ vākyaṃ pitāmahasamīritam aṅkenādāya vaidehīm utpapāta vibhāvasuḥ
6.106.2
taruṇādityasaṃkāśāṃ taptakāñcanabhūṣaṇām raktāmbaradharāṃ bālāṃ nīlakuñcitamūrdhajām
6.106.3
akliṣṭamālyābharaṇāṃ tathā rūpāṃ manasvinīm dadau rāmāya vaidehīm aṅke kṛtvā vibhāvasuḥ
6.106.4
abravīc ca tadā rāmaṃ sākṣī lokasya pāvakaḥ eṣā te rāma vaidehī pāpam asyā na vidyate
6.106.5
naiva vācā na manasā nānudhyānān na cakṣuṣā suvṛttā vṛttaśauṇḍīrā na tvām aticacāra ha
6.106.6
rāvaṇenāpanītaiṣā vīryotsiktena rakṣasā tvayā virahitā dīnā vivaśā nirjanād vanāt
6.106.7
ruddhā cāntaḥpure guptā tvakcittā tvatparāyaṇā rakṣitā rākṣasī saṃghair vikṛtair ghoradarśanaiḥ
6.106.8
pralobhyamānā vividhaṃ bhartsyamānā ca maithilī nācintayata tad rakṣas tvadgatenāntarātmanā
6.106.9
viśuddhabhāvāṃ niṣpāpāṃ pratigṛhṇīṣva rāghava na kiṃ cid abhidhātavyam aham ājñāpayāmi te
6.106.10
evam ukto mahātejā dhṛtimān dṛḍhavikramaḥ abravīt tridaśaśreṣṭhaṃ rāmo dharmabhṛtāṃ varaḥ
6.106.11
avaśyaṃ triṣu lokeṣu sītā pāvanam arhati dīrghakāloṣitā ceyaṃ rāvaṇāntaḥpure śubhā
6.106.12
bāliśaḥ khalu kāmātmā rāmo daśarathātmajaḥ iti vakṣyanti māṃ santo jānakīm aviśodhya hi
6.106.13
ananyahṛdayāṃ bhaktāṃ maccittaparirakṣaṇīm aham apy avagacchāmi maithilīṃ janakātmajām
6.106.14
pratyayārthaṃ tu lokānāṃ trayāṇāṃ satyasaṃśrayaḥ upekṣe cāpi vaidehīṃ praviśantīṃ hutāśanam
6.106.15
imām api viśālākṣīṃ rakṣitāṃ svena tejasā rāvaṇo nātivarteta velām iva mahodadhiḥ
6.106.16
na hi śaktaḥ sa duṣṭātmā manasāpi hi maithilīm pradharṣayitum aprāptāṃ dīptām agniśikhām iva
6.106.17
neyam arhati caiśvaryaṃ rāvaṇāntaḥpure śubhā ananyā hi mayā sītāṃ bhāskareṇa prabhā yathā
6.106.18
viśuddhā triṣu lokeṣu maithilī janakātmajā na hi hātum iyaṃ śakyā kīrtir ātmavatā yathā
6.106.19
avaśyaṃ ca mayā kāryaṃ sarveṣāṃ vo vaco hitam snigdhānāṃ lokamānyānām evaṃ ca bruvatāṃ hitam
6.106.20
itīdam uktvā vacanaṃ mahābalaiḥ praśasyamānaḥ svakṛtena karmaṇā sametya rāmaḥ priyayā mahābalaḥ sukhaṃ sukhārho 'nubabhūva rāghavaḥ
6.107.1
etac chrutvā śubhaṃ vākyaṃ rāghaveṇa subhāṣitam idaṃ śubhataraṃ vākyaṃ vyājahāra maheśvaraḥ
6.107.2
puṣkarākṣa mahābāho mahāvakṣaḥ paraṃtapa diṣṭyā kṛtam idaṃ karma tvayā śastrabhṛtāṃ vara
6.107.3
diṣṭyā sarvasya lokasya pravṛddhaṃ dāruṇaṃ tamaḥ apāvṛttaṃ tvayā saṃkhye rāma rāvaṇajaṃ bhayam
6.107.4
āśvāsya bharataṃ dīnaṃ kausalyāṃ ca yaśasvinīm kaikeyīṃ ca sumitrāṃ ca dṛṣṭvā lakṣmaṇamātaram
6.107.5
prāpya rājyam ayodhyāyāṃ nandayitvā suhṛjjanam ikṣvākūṇāṃ kule vaṃśaṃ sthāpayitvā mahābala
6.107.6
iṣṭvā turagamedhena prāpya cānuttamaṃ yaśaḥ brāhmaṇebhyo dhanaṃ dattvā tridivaṃ gantum arhasi
6.107.7
eṣa rājā vimānasthaḥ pitā daśarathas tava kākutstha mānuṣe loke gurus tava mahāyaśāḥ
6.107.8
indralokaṃ gataḥ śrīmāṃs tvayā putreṇa tāritaḥ lakṣmaṇena saha bhrātrā tvam enam abhivādaya
6.107.9
mahādevavacaḥ śrutvā kākutsthaḥ sahalakṣmaṇaḥ vimānaśikharasthasya praṇāmam akarot pituḥ
6.107.10
dīpyamānaṃ svayāṃ lakṣmyā virajo'mbaradhāriṇam lakṣmaṇena saha bhrātrā dadarśa pitaraṃ prabhuḥ
6.107.11
harṣeṇa mahatāviṣṭo vimānastho mahīpatiḥ prāṇaiḥ priyataraṃ dṛṣṭvā putraṃ daśarathas tadā
6.107.12
āropyāṅkaṃ mahābāhur varāsanagataḥ prabhuḥ bāhubhyāṃ saṃpariṣvajya tato vākyaṃ samādade
6.107.13
na me svargo bahumataḥ saṃmānaś ca surarṣibhiḥ tvayā rāma vihīnasya satyaṃ pratiśṛṇomi te
6.107.14
kaikeyyā yāni coktāni vākyāni vadatāṃ vara tava pravrājanārthāni sthitāni hṛdaye mama
6.107.15
tvāṃ tu dṛṣṭvā kuśalinaṃ pariṣvajya salakṣmaṇam adya duḥkhād vimukto 'smi nīhārād iva bhāskaraḥ
6.107.16
tārito 'haṃ tvayā putra suputreṇa mahātmanā aṣṭāvakreṇa dharmātmā tārito brāhmaṇo yathā
6.107.17
idānīṃ ca vijānāmi yathā saumya sureśvaraiḥ vadhārthaṃ rāvaṇasyeha vihitaṃ puruṣottamam
6.107.18
siddhārthā khalu kausalyā yā tvāṃ rāma gṛhaṃ gatam vanān nivṛttaṃ saṃhṛṣṭā drakṣyate śatrusūdana
6.107.19
siddhārthāḥ khalu te rāma narā ye tvāṃ purīṃ gatam jalārdram abhiṣiktaṃ ca drakṣyanti vasudhādhipam
6.107.20
anuraktena balinā śucinā dharmacāriṇā iccheyaṃ tvām ahaṃ draṣṭuṃ bharatena samāgatam
6.107.21
caturdaśasamāḥ saumya vane niryāpitās tvayā vasatā sītayā sārdhaṃ lakṣmaṇena ca dhīmatā
6.107.22
nivṛttavanavāso 'si pratijñā saphalā kṛtā rāvaṇaṃ ca raṇe hatvā devās te paritoṣitāḥ
6.107.23
kṛtaṃ karma yaśaḥ ślāghyaṃ prāptaṃ te śatrusūdana bhrātṛbhiḥ saha rājyastho dīrgham āyur avāpnuhi
6.107.24
iti bruvāṇaṃ rājānaṃ rāmaḥ prāñjalir abravīt kuru prasādaṃ dharmajña kaikeyyā bharatasya ca
6.107.25
saputrāṃ tvāṃ tyajāmīti yad uktā kaikayī tvayā sa śāpaḥ kaikayīṃ ghoraḥ saputrāṃ na spṛśet prabho
6.107.26
sa tatheti mahārājo rāmam uktvā kṛtāñjaliḥ lakṣmaṇaṃ ca pariṣvajya punar vākyam uvāca ha
6.107.27
rāmaṃ śuśrūṣatā bhaktyā vaidehyā saha sītayā kṛtā mama mahāprītiḥ prāptaṃ dharmaphalaṃ ca te
6.107.28
dharmaṃ prāpsyasi dharmajña yaśaś ca vipulaṃ bhuvi rāme prasanne svargaṃ ca mahimānaṃ tathaiva ca
6.107.29
rāmaṃ śuśrūṣa bhadraṃ te sumitrānandavardhana rāmaḥ sarvasya lokasya śubheṣv abhirataḥ sadā
6.107.30
ete sendrās trayo lokāḥ siddhāś ca paramarṣayaḥ abhigamya mahātmānam arcanti puruṣottamam
6.107.31
etat tad uktam avyaktam akṣaraṃ brahmanirmitam devānāṃ hṛdayaṃ saumya guhyaṃ rāmaḥ paraṃtapaḥ
6.107.32
avāptaṃ dharmacaraṇaṃ yaśaś ca vipulaṃ tvayā rāmaṃ śuśrūṣatā bhaktyā vaidehyā saha sītayā
6.107.33
sa tathoktvā mahābāhur lakṣmaṇaṃ prāñjaliṃ sthitam uvāca rājā dharmātmā vaidehīṃ vacanaṃ śubham
6.107.34
kartavyo na tu vaidehi manyus tyāgam imaṃ prati rāmeṇa tvadviśuddhyarthaṃ kṛtam etad dhitaiṣiṇā
6.107.35
na tvaṃ subhru samādheyā patiśuśrūvaṇaṃ prati avaśyaṃ tu mayā vācyam eṣa te daivataṃ param
6.107.36
iti pratisamādiśya putrau sītāṃ tathā snuṣām indralokaṃ vimānena yayau daśaratho jvalan
6.108.1
pratiprayāte kākutsthe mahendraḥ pākaśāsanaḥ abravīt paramaprīto rāghavaṃ prāñjaliṃ sthitam
6.108.2
amoghaṃ darśanaṃ rāma tavāsmākaṃ paraṃtapa prītiyukto 'smi tena tvaṃ brūhi yan manasecchasi
6.108.3
evam uktas tu kākutsthaḥ pratyuvāca kṛtāñjaliḥ lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā cāpi bhāryayā
6.108.4
yadi prītiḥ samutpannā mayi sarvasureśvara vakṣyāmi kuru me satyaṃ vacanaṃ vadatāṃ vara
6.108.5
mama hetoḥ parākrāntā ye gatā yamasādanam te sarve jīvitaṃ prāpya samuttiṣṭhantu vānarāḥ
6.108.6
matpriyeṣv abhiraktāś ca na mṛtyuṃ gaṇayanti ca tvatprasādāt sameyus te varam etad ahaṃ vṛṇe
6.108.7
nīrujān nirvraṇāṃś caiva saṃpannabalapauruṣān golāṅgūlāṃs tathaivarkṣān draṣṭum icchāmi mānada
6.108.8
akāle cāpi mukhyāni mūlāni ca phalāni ca nadyaś ca vimalās tatra tiṣṭheyur yatra vānarāḥ
6.108.9
śrutvā tu vacanaṃ tasya rāghavasya mahātmanaḥ mahendraḥ pratyuvācedaṃ vacanaṃ prītilakṣaṇam
6.108.10
mahān ayaṃ varas tāta tvayokto raghunandana samutthāsyanti harayaḥ suptā nidrākṣaye yathā
6.108.11
suhṛdbhir bāndhavaiś caiva jñātibhiḥ svajanena ca sarva eva sameṣyanti saṃyuktāḥ parayā mudā
6.108.12
akāle puṣpaśabalāḥ phalavantaś ca pādapāḥ bhaviṣyanti maheṣvāsa nadyaś ca salilāyutāḥ
6.108.13
savraṇaiḥ prathamaṃ gātraiḥ saṃvṛtair nivraṇaiḥ punaḥ babhūvur vānarāḥ sarve kim etad iti vismitaḥ
6.108.14
kākutsthaṃ paripūrṇārthaṃ dṛṣṭvā sarve surottamāḥ ūcus te prathamaṃ stutvā stavārhaṃ sahalakṣmaṇam
6.108.15
gacchāyodhyām ito vīra visarjaya ca vānarān maithilīṃ sāntvayasvainām anuraktāṃ tapasvinīm
6.108.16
bhrātaraṃ paśya bharataṃ tvacchokād vratacāriṇam abhiṣecaya cātmānaṃ paurān gatvā praharṣaya
6.108.17
evam uktvā tam āmantrya rāmaṃ saumitriṇā saha vimānaiḥ sūryasaṃkāśair hṛṣṭā jagmuḥ surā divam
6.108.18
abhivādya ca kākutsthaḥ sarvāṃs tāṃs tridaśottamān lakṣmaṇena saha bhrātrā vāsam ājñāpayat tadā
6.108.19
tatas tu sā lakṣmaṇarāmapālitā mahācamūr hṛṣṭajanā yaśasvinī śriyā jvalantī virarāja sarvato niśāpraṇīteva hi śītaraśminā
6.109.1
tāṃ rātrim uṣitaṃ rāmaṃ sukhotthitam ariṃdamam abravīt prāñjalir vākyaṃ jayaṃ pṛṣṭvā vibhīṣaṇaḥ
6.109.2
snānāni cāṅgarāgāṇi vastrāṇy ābharaṇāni ca candanāni ca divyāni mālyāni vividhāni ca
6.109.3
alaṃkāravidaś cemā nāryaḥ padmanibhekṣaṇāḥ upasthitās tvāṃ vidhivat snāpayiṣyanti rāghava
6.109.4
evam uktas tu kākutsthaḥ pratyuvāca vibhīṣaṇam harīn sugrīvamukhyāṃs tvaṃ snānenopanimantraya
6.109.5
sa tu tāmyati dharmātmā mamahetoḥ sukhocitaḥ sukumāro mahābāhuḥ kumāraḥ satyasaṃśravaḥ
6.109.6
taṃ vinā kaikeyīputraṃ bharataṃ dharmacāriṇam na me snānaṃ bahumataṃ vastrāṇy ābharaṇāni ca
6.109.7
ita eva pathā kṣipraṃ pratigacchāma tāṃ purīm ayodhyām āyato hy eṣa panthāḥ paramadurgamaḥ
6.109.8
evam uktas tu kākutsthaṃ pratyuvāca vibhīṣaṇaḥ ahnā tvāṃ prāpayiṣyāmi tāṃ purīṃ pārthivātmaja
6.109.9
puṣpakaṃ nāma bhadraṃ te vimānaṃ sūryasaṃnibham mama bhrātuḥ kuberasya rāvaṇenāhṛtaṃ balāt
6.109.10
tad idaṃ meghasaṃkāśaṃ vimānam iha tiṣṭhati tena yāsyasi yānena tvam ayodhyāṃ gajajvaraḥ
6.109.11
ahaṃ te yady anugrāhyo yadi smarasi me guṇān vasa tāvad iha prājña yady asti mayi sauhṛdam
6.109.12
lakṣmaṇena saha bhrātrā vaidehyā cāpi bhāryayā arcitaḥ sarvakāmais tvaṃ tato rāma gamiṣyasi
6.109.13
prītiyuktas tu me rāma sasainyaḥ sasuhṛdgaṇaḥ satkriyāṃ vihitāṃ tāvad gṛhāṇa tvaṃ mayodyatām
6.109.14
praṇayād bahumānāc ca sauhṛdena ca rāghava prasādayāmi preṣyo 'haṃ na khalv ājñāpayāmi te
6.109.15
evam uktas tato rāmaḥ pratyuvāca vibhīṣaṇam rakṣasāṃ vānarāṇāṃ ca sarveṣāṃ copaśṛṇvatām
6.109.16
pūjito 'haṃ tvayā vīra sācivyena paraṃtapa sarvātmanā ca ceṣṭibhiḥ sauhṛdenottamena ca
6.109.17
na khalv etan na kuryāṃ te vacanaṃ rākṣaseśvara taṃ tu me bhrātaraṃ draṣṭuṃ bharataṃ tvarate manaḥ
6.109.18
māṃ nivartayituṃ yo 'sau citrakūṭam upāgataḥ śirasā yācato yasya vacanaṃ na kṛtaṃ mayā
6.109.19
kausalyāṃ ca sumitrāṃ ca kaikeyīṃ ca yaśasvinīm gurūṃś ca suhṛdaś caiva paurāṃś ca tanayaiḥ saha
6.109.20
upasthāpaya me kṣipraṃ vimānaṃ rākṣaseśvara kṛtakāryasya me vāsaḥ kathaṃ cid iha saṃmataḥ
6.109.21
anujānīhi māṃ saumya pūjito 'smi vibhīṣaṇa manyur na khalu kartavyas tvaritaś tvānumānaye
6.109.22
tataḥ kāñcanacitrāṅgaṃ vaidūryamaṇivedikam kūṭāgāraiḥ parikṣiptaṃ sarvato rajataprabham
6.109.23
pāṇḍurābhiḥ patākābhiḥ dhvajaiś ca samalaṃkṛtam śobhitaṃ kāñcanair harmyair hemapadmavibhūṣitam
6.109.24
prakīrṇaṃ kiṅkiṇījālair muktāmaṇigavākṣitam ghaṇṭājālaiḥ parikṣiptaṃ sarvato madhurasvanam
6.109.25
tan meruśikharākāraṃ nirmitaṃ viśvakarmaṇā bahubhir bhūṣitaṃ harmyair muktārajatasaṃnibhau
6.109.26
talaiḥ sphaṭikacitrāṅgair vaidūryaiś ca varāsanaiḥ mahārhāstaraṇopetair upapannaṃ mahādhanaiḥ
6.109.27
upasthitam anādhṛṣyaṃ tad vimānaṃ manojavam nivedayitvā rāmāya tasthau tatra vibhīṣaṇaḥ
6.110.1
upasthitaṃ tu taṃ dṛṣṭvā puṣpakaṃ puṣpabhūṣitam avidūre sthitaṃ rāmaṃ pratyuvāca vibhīṣaṇaḥ
6.110.2
sa tu baddhāñjaliḥ prahvo vinīto rākṣaseśvaraḥ abravīt tvarayopetaḥ kiṃ karomīti rāghavam
6.110.3
tam abravīn mahātejā lakṣmaṇasyopaśṛṇvataḥ vimṛśya rāghavo vākyam idaṃ snehapuraskṛtam
6.110.4
kṛtaprayatnakarmāṇo vibhīṣaṇa vanaukasaḥ ratnair arthaiś ca vivibhair bhūṣaṇaiś cābhipūjaya
6.110.5
sahaibhir arditā laṅkā nirjitā rākṣaseśvara hṛṣṭaiḥ prāṇabhayaṃ tyaktvā saṃgrāmeṣv anivartibhiḥ
6.110.6
evaṃ saṃmānitāś ceme mānārhā mānada tvayā bhaviṣyanti kṛtajñena nirvṛtā hariyūthapāḥ
6.110.7
tyāginaṃ saṃgrahītāraṃ sānukrośaṃ yaśasvinam yatas tvām avagacchanti tataḥ saṃbodhayāmi te
6.110.8
evam uktas tu rāmeṇa vānarāṃs tān vibhīṣaṇaḥ ratnārthaiḥ saṃvibhāgena sarvān evānvapūjayat
6.110.9
tatas tān pūjitān dṛṣṭvā ratnair arthaiś ca yūthapān āruroha tato rāmas tad vimānam anuttamam
6.110.10
aṅkenādāya vaidehīṃ lajjamānāṃ yaśasvinīm lakṣmaṇena saha bhrātrā vikrāntena dhanuṣmatā
6.110.11
abravīc ca vimānasthaḥ kākutsthaḥ sarvavānarān sugrīvaṃ ca mahāvīryaṃ rākṣasaṃ ca vibhīṣaṇam
6.110.12
mitrakāryaṃ kṛtam idaṃ bhavadbhir vānarottamāḥ anujñātā mayā sarve yatheṣṭaṃ pratigacchata
6.110.13
yat tu kāryaṃ vayasyena suhṛdā vā paraṃtapa kṛtaṃ sugrīva tat sarvaṃ bhavatā dharmabhīruṇā kiṣkindhāṃ pratiyāhy āśu svasainyenābhisaṃvṛtaḥ
6.110.14
svarājye vasa laṅkāyāṃ mayā datte vibhīṣaṇa na tvāṃ dharṣayituṃ śaktāḥ sendrā api divaukasaḥ
6.110.15
ayodhyāṃ pratiyāsyāmi rājadhānīṃ pitur mama abhyanujñātum icchāmi sarvān āmantrayāmi vaḥ
6.110.16
evam uktās tu rāmeṇa vānarās te mahābalāḥ ūcuḥ prāñjalayo rāmaṃ rākṣasaś ca vibhīṣaṇaḥ ayodhyāṃ gantum icchāmaḥ sarvān nayatu no bhavān
6.110.17
dṛṣṭvā tvām abhiṣekārdraṃ kausalyām abhivādya ca acireṇāgamiṣyāmaḥ svān gṛhān nṛpateḥ suta
6.110.18
evam uktas tu dharmātmā vānaraiḥ savibhīṣaṇaiḥ abravīd rāghavaḥ śrīmān sasugrīvavibhīṣaṇān
6.110.19
priyāt priyataraṃ labdhaṃ yad ahaṃ sasuhṛjjanaḥ sarvair bhavadbhiḥ sahitaḥ prītiṃ lapsye purīṃ gataḥ
6.110.20
kṣipram āroha sugrīva vimānaṃ vānaraiḥ saha tvam adhyāroha sāmātyo rākṣasendravibhīṣaṇa
6.110.21
tatas tat puṣpakaṃ divyaṃ sugrīvaḥ saha senayā adhyārohat tvarañ śīghraṃ sāmātyaś ca vibhīṣaṇaḥ
6.110.22
teṣv ārūḍheṣu sarveṣu kauberaṃ paramāsanam rāghaveṇābhyanujñātam utpapāta vihāyasaṃ
6.110.23
yayau tena vimānena haṃsayuktena bhāsvatā prahṛṣṭaś ca pratītaś ca babhau rāmaḥ kuberavat
6.111.1
anujñātaṃ tu rāmeṇa tad vimānam anuttamam utpapāta mahāmeghaḥ śvasanenoddhato yathā
6.111.2
pātayitvā tataś cakṣuḥ sarvato raghunandanaḥ abravīn maithilīṃ sītāṃ rāmaḥ śaśinibhānanām
6.111.3
kailāsaśikharākāre trikūṭaśikhare sthitām laṅkām īkṣasva vaidehi nirmitāṃ viśvakarmaṇā
6.111.4
etad āyodhanaṃ paśya māṃsaśoṇitakardamam harīṇāṃ rākṣasānāṃ ca sīte viśasanaṃ mahat
6.111.5
tavahetor viśālākṣi rāvaṇo nihato mayā kumbhakarṇo 'tra nihataḥ prahastaś ca niśācaraḥ
6.111.6
lakṣmaṇenendrajic cātra rāvaṇir nihato raṇe virūpākṣaś ca duṣprekṣyo mahāpārśvamahodarau
6.111.7
akampanaś ca nihato balino 'nye ca rākṣasāḥ triśirāś cātikāyaś ca devāntakanarāntakau
6.111.8
atra mandodarī nāma bhāryā taṃ paryadevayat sapatnīnāṃ sahasreṇa sāsreṇa parivāritā
6.111.9
etat tu dṛśyate tīrthaṃ samudrasya varānane yatra sāgaram uttīrya tāṃ rātrim uṣitā vayam
6.111.10
eṣa setur mayā baddhaḥ sāgare salilārṇave tavahetor viśālākṣi nalasetuḥ suduṣkaraḥ
6.111.11
paśya sāgaram akṣobhyaṃ vaidehi varuṇālayam apāram abhigarjantaṃ śaṅkhaśuktiniṣevitam
6.111.12
hiraṇyanābhaṃ śailendraṃ kāñcanaṃ paśya maithili viśramārthaṃ hanumato bhittvā sāgaram utthitam
6.111.13
atra rākṣasarājo 'yam ājagāma vibhīṣaṇaḥ
6.111.14
eṣā sā dṛśyate sīte kiṣkindhā citrakānanā sugrīvasya purī ramyā yatra vālī mayā hataḥ
6.111.15
dṛśyate 'sau mahān sīte savidyud iva toyadaḥ ṛśyamūko giriśreṣṭhaḥ kāñcanair dhātubhir vṛtaḥ
6.111.16
atrāhaṃ vānarendreṇa sugrīveṇa samāgataḥ samayaś ca kṛtaḥ sīte vadhārthaṃ vālino mayā
6.111.17
eṣā sā dṛśyate pampā nalinī citrakānanā tvayā vihīno yatrāhaṃ vilalāpa suduḥkhitaḥ
6.111.18
asyās tīre mayā dṛṣṭā śabarī dharmacāriṇī atra yojanabāhuś ca kabandho nihato mayā
6.111.19
dṛśyate 'sau janasthāne sīte śrīmān vanaspatiḥ yatra yuddhaṃ mahad vṛttaṃ tavahetor vilāsini rāvaṇasya nṛśaṃsasya jaṭāyoś ca mahātmanaḥ
6.111.20
kharaś ca nihataś saṃkhye dūṣaṇaś ca nipātitaḥ triśirāś ca mahāvīryo mayā bāṇair ajihmagaiḥ
6.111.21
parṇaśālā tathā citrā dṛśyate śubhadarśanā yatra tvaṃ rākṣasendreṇa rāvaṇena hṛtā balāt
6.111.22
eṣā godāvarī ramyā prasannasalilā śivā agastyasyāśramo hy eṣa dṛśyate paśya maithili
6.111.23
vaidehi dṛśyate cātra śarabhaṅgāśramo mahān upayātaḥ sahasrākṣo yatra śakraḥ puraṃdaraḥ
6.111.24
ete te tāpasāvāsā dṛśyante tanumadhyame atriḥ kulapatir yatra sūryavaiśvānaraprabhaḥ atra sīte tvayā dṛṣṭā tāpasī dharmacāriṇī
6.111.25
asmin deśe mahākāyo virādho nihato mayā
6.111.26
asau sutanuśailendraś citrakūṭaḥ prakāśate yatra māṃ kaikayīputraḥ prasādayitum āgataḥ
6.111.27
eṣā sā yamunā dūrād dṛśyate citrakānanā bharadvājāśramo yatra śrīmān eṣa prakāśate
6.111.28
eṣā tripathagā gaṅgā dṛśyate varavarṇini śṛṅgaverapuraṃ caitad guho yatra samāgataḥ
6.111.29
eṣā sā dṛśyate 'yodhyā rājadhānī pitur mama ayodhyāṃ kuru vaidehi praṇāmaṃ punar āgatā
6.111.30
tatas te vānarāḥ sarve rākṣasaś ca vibhīṣaṇaḥ utpatyotpatya dadṛśus tāṃ purīṃ śubhadarśanām
6.111.31
tatas tu tāṃ pāṇḍuraharmyamālinīṃ viśālakakṣyāṃ gajavājisaṃkulām purīm ayodhyāṃ dadṛśuḥ plavaṃgamāḥ purīṃ mahendrasya yathāmarāvatīm
6.112.1
pūrṇe caturdaśe varṣe pañcabhyāṃ lakṣmaṇāgrajaḥ bharadvājāśramaṃ prāpya vavande niyato munim
6.112.2
so 'pṛcchad abhivādyainaṃ bharadvājaṃ tapodhanam śṛṇoṣi ka cid bhagavan subhikṣānāmayaṃ pure kaccic ca yukto bharato jīvanty api ca mātaraḥ
6.112.3
evam uktas tu rāmeṇa bharadvājo mahāmuniḥ pratyuvāca raghuśreṣṭhaṃ smitapūrvaṃ prahṛṣṭavat
6.112.4
paṅkadigdhas tu bharato jaṭilas tvāṃ pratīkṣate pāduke te puraskṛtya sarvaṃ ca kuśalaṃ gṛhe
6.112.5
tvāṃ purā cīravasanaṃ praviśantaṃ mahāvanam strītṛtīyaṃ cyutaṃ rājyād dharmakāmaṃ ca kevalam
6.112.6
padātiṃ tyaktasarvasvaṃ pitur vacanakāriṇam svargabhogaiḥ parityaktaṃ svargacyutam ivāmaram
6.112.7
dṛṣṭvā tu karuṇā pūrvaṃ mamāsīt samitiṃjaya kaikeyīvacane yuktaṃ vanyamūlaphalāśanam
6.112.8
sāmprataṃ susamṛddhārthaṃ samitragaṇabāndhavam samīkṣya vijitāriṃ tvāṃ mama prītir anuttamā
6.112.9
sarvaṃ ca sukhaduḥkhaṃ te viditaṃ mama rāghava yat tvayā vipulaṃ prāptaṃ janasthānavadhādikam
6.112.10
brāhmaṇārthe niyuktasya rakṣataḥ sarvatāpasān mārīcadarśanaṃ caiva sītonmathanam eva ca
6.112.11
kabandhadarśanaṃ caiva pampābhigamanaṃ tathā sugrīveṇa ca te sakhyaṃ yac ca vālī hatas tvayā
6.112.12
mārgaṇaṃ caiva vaidehyāḥ karma vātātmajasya ca viditāyāṃ ca vaidehyāṃ nalasetur yathā kṛtaḥ yathā ca dīpitā laṅkā prahṛṣṭair hariyūthapaiḥ
6.112.13
saputrabāndhavāmātyaḥ sabalaḥ saha vāhanaḥ yathā ca nihataḥ saṃkhye rāvaṇo devakaṇṭakaḥ
6.112.14
samāgamaś ca tridaśair yathādattaś ca te varaḥ sarvaṃ mamaitad viditaṃ tapasā dharmavatsala
6.112.15
aham apy atra te dadmi varaṃ śastrabhṛtāṃ vara arghyaṃ pratigṛhāṇedam ayodhyāṃ śvo gamiṣyasi
6.112.16
tasya tac chirasā vākyaṃ pratigṛhya nṛpātmajaḥ bāḍham ity eva saṃhṛṣṭaḥ śrīmān varam ayācata
6.112.17
akālaphalino vṛkṣāḥ sarve cāpi madhusravāḥ bhavantu mārge bhagavann ayodhyāṃ prati gacchataḥ
6.112.18
niṣphalāḥ phalinaś cāsan vipuṣpāḥ puṣpaśālinaḥ śuṣkāḥ samagrapatrās te nagāś caiva madhusravāḥ
6.113.1
ayodhyāṃ tu samālokya cintayām āsa rāghavaḥ cintayitvā tato dṛṣṭiṃ vānareṣu nyapātayat
6.113.2
priyakāmaḥ priyaṃ rāmas tatas tvaritavikramam uvāca dhīmāṃs tejasvī hanūmantaṃ plavaṃgamam
6.113.3
ayodhyāṃ tvarito gaccha kṣipraṃ tvaṃ plavagottama jānīhi kaccit kuśalī jano nṛpatimandire
6.113.4
śṛṅgaverapuraṃ prāpya guhaṃ gahanagocaram niṣādādhipatiṃ brūhi kuśalaṃ vacanān mama
6.113.5
śrutvā tu māṃ kuśalinam arogaṃ vigatajvaram bhaviṣyati guhaḥ prītaḥ sa mamātmasamaḥ sakhā
6.113.6
ayodhyāyāś ca te mārgaṃ pravṛttiṃ bharatasya ca nivedayiṣyati prīto niṣādādhipatir guhaḥ
6.113.7
bharatas tu tvayā vācyaḥ kuśalaṃ vacanān mama siddhārthaṃ śaṃsa māṃ tasmai sabhāryaṃ sahalakṣmaṇam
6.113.8
haraṇaṃ cāpi vaidehyā rāvaṇena balīyasā sugrīveṇa ca saṃvādaṃ vālinaś ca vadhaṃ raṇe
6.113.9
maithilyanveṣaṇaṃ caiva yathā cādhigatā tvayā laṅghayitvā mahātoyam āpagāpatim avyayam
6.113.10
upayānaṃ samudrasya sāgarasya ca darśanam yathā ca kāritaḥ setū rāvaṇaś ca yathā hataḥ
6.113.11
varadānaṃ mahendreṇa brahmaṇā varuṇena ca mahādevaprasādāc ca pitrā mama samāgamam
6.113.12
jitvā śatrugaṇān rāmaḥ prāpya cānuttamaṃ yaśaḥ upayāti samṛddhārthaḥ saha mitrair mahābalaḥ
6.113.13
etac chrutvā yamākāraṃ bhajate bharatas tataḥ sa ca te veditavyaḥ syāt sarvaṃ yac cāpi māṃ prati
6.113.14
jñeyāḥ sarve ca vṛttāntā bharatasyeṅgitāni ca tattvena mukhavarṇena dṛṣṭyā vyābhāṣaṇena ca
6.113.15
sarvakāmasamṛddhaṃ hi hastyaśvarathasaṃkulam pitṛpaitāmahaṃ rājyaṃ kasya nāvartayen manaḥ
6.113.16
saṃgatyā bharataḥ śrīmān rājyenārthī svayaṃ bhavet praśāstu vasudhāṃ sarvām akhilāṃ raghunandanaḥ
6.113.17
tasya buddhiṃ ca vijñāya vyavasāyaṃ ca vānara yāvan na dūraṃ yātāḥ smaḥ kṣipram āgantum arhasi
6.113.18
iti pratisamādiṣṭo hanūmān mārutātmajaḥ mānuṣaṃ dhārayan rūpam ayodhyāṃ tvarito yayau
6.113.19
laṅghayitvā pitṛpathaṃ bhujagendrālayaṃ śubham gaṅgāyamunayor bhīmaṃ saṃnipātam atītya ca
6.113.20
śṛṅgaverapuraṃ prāpya guham āsādya vīryavān sa vācā śubhayā hṛṣṭo hanūmān idam abravīt
6.113.21
sakhā tu tava kākutstho rāmaḥ satyaparākramaḥ sasītaḥ saha saumitriḥ sa tvāṃ kuśalam abravīt
6.113.22
pañcamīm adya rajanīm uṣitvā vacanān muneḥ bharadvājābhyanujñātaṃ drakṣyasy adyaiva rāghavam
6.113.23
evam uktvā mahātejāḥ saṃprahṛṣṭatanūruhaḥ utpapāta mahāvego vegavān avicārayan
6.113.24
so 'paśyad rāmatīrthaṃ ca nadīṃ vālukinīṃ tathā gomatīṃ tāṃ ca so 'paśyad bhīmaṃ sālavanaṃ tathā
6.113.25
sa gatvā dūram adhvānaṃ tvaritaḥ kapikuñjaraḥ āsasāda drumān phullān nandigrāmasamīpajān
6.113.26
krośamātre tv ayodhyāyāś cīrakṛṣṇājināmbaram dadarśa bharataṃ dīnaṃ kṛśam āśramavāsinam
6.113.27
jaṭilaṃ maladigdhāṅgaṃ bhrātṛvyasanakarśitam phalamūlāśinaṃ dāntaṃ tāpasaṃ dharmacāriṇam
6.113.28
samunnatajaṭābhāraṃ valkalājinavāsasaṃ niyataṃ bhāvitātmānaṃ brahmarṣisamatejasaṃ
6.113.29
pāduke te puraskṛtya śāsantaṃ vai vasuṃdharām caturvarṇyasya lokasya trātāraṃ sarvato bhayāt
6.113.30
upasthitam amātyaiś ca śucibhiś ca purohitaiḥ balamukhyaiś ca yuktaiś ca kāṣāyāmbaradhāribhiḥ
6.113.31
na hi te rājaputraṃ taṃ cīrakṛṣṇājināmbaram parimoktuṃ vyavasyanti paurā vai dharmavatsalāḥ
6.113.32
taṃ dharmam iva dharmajñaṃ devavantam ivāparam uvāca prāñjalir vākyaṃ hanūmān mārutātmajaḥ
6.113.33
vasantaṃ daṇḍakāraṇye yaṃ tvaṃ cīrajaṭādharam anuśocasi kākutsthaṃ sa tvā kuśalam abravīt
6.113.34
priyam ākhyāmi te deva śokaṃ tyakṣyasi dāruṇam asmin muhūrte bhrātrā tvaṃ rāmeṇa saha saṃgataḥ
6.113.35
nihatya rāvaṇaṃ rāmaḥ pratilabhya ca maithilīm upayāti samṛddhārthaḥ saha mitrair mahābalaiḥ
6.113.36
lakṣmaṇaś ca mahātejā vaidehī ca yaśasvinī sītā samagrā rāmeṇa mahendreṇa śacī yathā
6.113.37
evam ukto hanumatā bharataḥ kaikayīsutaḥ papāta sahasā hṛṣṭo harṣān mohaṃ jagāma ha
6.113.38
tato muhūrtād utthāya pratyāśvasya ca rāghavaḥ hanūmantam uvācedaṃ bharataḥ priyavādinam
6.113.39
aśokajaiḥ prītimayaiḥ kapim āliṅgya saṃbhramāt siṣeca bharataḥ śrīmān vipulair aśrubindubhiḥ
6.113.40
devo vā mānuṣo vā tvam anukrośād ihāgataḥ priyākhyānasya te saumya dadāmi bruvataḥ priyam
6.113.41
gavāṃ śatasahasraṃ ca grāmāṇāṃ ca śataṃ param sakuṇḍalāḥ śubhācārā bhāryāḥ kanyāś ca ṣoḍaśa
6.113.42
hemavarṇāḥ sunāsorūḥ śaśisaumyānanāḥ striyaḥ sarvābharaṇasaṃpannā saṃpannāḥ kulajātibhiḥ
6.113.43
niśamya rāmāgamanaṃ nṛpātmajaḥ kapipravīrasya tadādbhutopamam praharṣito rāmadidṛkṣayābhavat punaś ca harṣād idam abravīd vacaḥ
6.114.1
bahūni nāma varṣāṇi gatasya sumahad vanam śṛṇomy ahaṃ prītikaraṃ mama nāthasya kīrtanam
6.114.2
kalyāṇī bata gātheyaṃ laukikī pratibhāti me eti jīvantam ānando naraṃ varṣaśatād api
6.114.3
rāghavasya harīṇāṃ ca katham āsīt samāgamaḥ kasmin deśe kim āśritya tat tvam ākhyāhi pṛcchataḥ
6.114.4
sa pṛṣṭo rājaputreṇa bṛsyāṃ samupaveśitaḥ ācacakṣe tataḥ sarvaṃ rāmasya caritaṃ vane
6.114.5
yathā pravrajito rāmo mātur datte vare tava yathā ca putraśokena rājā daśaratho mṛtaḥ
6.114.6
yathā dūtais tvam ānītas tūrṇaṃ rājagṛhāt prabho tvayāyodhyāṃ praviṣṭena yathā rājyaṃ na cepsitam
6.114.7
citrakūṭaṃ giriṃ gatvā rājyenāmitrakarśanaḥ nimantritas tvayā bhrātā dharmam ācaritā satām
6.114.8
sthitena rājño vacane yathā rājyaṃ visarjitam āryasya pāduke gṛhya yathāsi punar āgataḥ
6.114.9
sarvam etan mahābāho yathāvad viditaṃ tava tvayi pratiprayāte tu yad vṛttaṃ tan nibodha me
6.114.10
apayāte tvayi tadā samudbhrāntamṛgadvijam praviveśātha vijanaṃ sumahad daṇḍakāvanam
6.114.11
teṣāṃ purastād balavān gacchatāṃ gahane vane vinadan sumahānādaṃ virādhaḥ pratyadṛśyata
6.114.12
tam utkṣipya mahānādam ūrdhvabāhum adhomukham nikhāte prakṣipanti sma nadantam iva kuñjaram
6.114.13
tat kṛtvā duṣkaraṃ karma bhrātarau rāmalakṣmaṇau sāyāhne śarabhaṅgasya ramyam āśramam īyatuḥ
6.114.14
śarabhaṅge divaṃ prāpte rāmaḥ satyaparākramaḥ abhivādya munīn sarvāñ janasthānam upāgamat
6.114.15
caturdaśasahasrāṇi rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām hatāni vasatā tatra rāghaveṇa mahātmanā
6.114.16
tataḥ paścāc chūrpaṇakhā rāmapārśvam upāgatā tato rāmeṇa saṃdiṣṭo lakṣmaṇaḥ sahasotthitaḥ
6.114.17
pragṛhya khaḍgaṃ ciccheda karṇanāse mahābalaḥ tatas tenārditā bālā rāvaṇaṃ samupāgatā
6.114.18
rāvaṇānucaro ghoro mārīco nāma rākṣasaḥ lobhayām āsa vaidehīṃ bhūtvā ratnamayo mṛgaḥ
6.114.19
sā rāmam abravīd dṛṣṭvā vaidehī gṛhyatām iti aho manoharaḥ kānta āśrame no bhaviṣyati
6.114.20
tato rāmo dhanuṣpāṇir dhāvantam anudhāvati sa taṃ jaghāna dhāvantaṃ śareṇānataparvaṇā
6.114.21
atha saumyā daśagrīvo mṛgaṃ yāte tu rāghave lakṣmaṇe cāpi niṣkrānte praviveśāśramaṃ tadā jagrāha tarasā sītāṃ grahaḥ khe rohiṇīm iva
6.114.22
trātukāmaṃ tato yuddhe hatvā gṛdhraṃ jaṭāyuṣam pragṛhya sītāṃ sahasā jagāmāśu sa rāvaṇaḥ
6.114.23
tatas tv adbhutasaṃkāśāḥ sthitāḥ parvatamūrdhani sītāṃ gṛhītvā gacchantaṃ vānarāḥ parvatopamāḥ dadṛśur vismitās tatra rāvaṇaṃ rākṣasādhipam
6.114.24
praviverśa tadā laṅkāṃ rāvaṇo lokarāvaṇaḥ
6.114.25
tāṃ suvarṇaparikrānte śubhe mahati veśmani praveśya maithilīṃ vākyaiḥ sāntvayām āsa rāvaṇaḥ
6.114.26
nivartamānaḥ kākutstho dṛṣṭvā gṛdhraṃ pravivyathe
6.114.27
gṛdhraṃ hataṃ tadā dagdhvā rāmaḥ priyasakhaṃ pituḥ godāvarīm anucaran vanoddeśāṃś ca puṣpitān āsedatur mahāraṇye kabandhaṃ nāma rākṣasaṃ
6.114.28
tataḥ kabandhavacanād rāmaḥ satyaparākramaḥ ṛśyamūkaṃ giriṃ gatvā sugrīveṇa samāgataḥ
6.114.29
tayoḥ samāgamaḥ pūrvaṃ prītyā hārdo vyajāyata itaretara saṃvādāt pragāḍhaḥ praṇayas tayoḥ
6.114.30
rāmaḥ svabāhuvīryeṇa svarājyaṃ pratyapādayat vālinaṃ samare hatvā mahākāyaṃ mahābalam
6.114.31
sugrīvaḥ sthāpito rājye sahitaḥ sarvavānaraiḥ rāmāya pratijānīte rājaputryās tu mārgaṇam
6.114.32
ādiṣṭā vānarendreṇa sugrīveṇa mahātmanā daśakoṭyaḥ plavaṃgānāṃ sarvāḥ prasthāpitā diśaḥ
6.114.33
teṣāṃ no vipranaṣṭānāṃ vindhye parvatasattame bhṛśaṃ śokābhitaptānāṃ mahān kālo 'tyavartata
6.114.34
bhrātā tu gṛdhrarājasya saṃpātir nāma vīryavān samākhyāti sma vasatiṃ sītāyā rāvaṇālaye
6.114.35
so 'haṃ duḥkhaparītānāṃ duḥkhaṃ tajjñātināṃ nudan ātmavīryaṃ samāsthāya yojanānāṃ śataṃ plutaḥ
6.114.36
tatrāham ekām adrākṣam aśokavanikāṃ gatām kauśeyavastrāṃ malināṃ nirānandāṃ dṛḍhavratām
6.114.37
tayā sametya vidhivat pṛṣṭvā sarvam aninditām abhijñānaṃ maṇiṃ labdhvā caritārtho 'ham āgataḥ
6.114.38
mayā ca punar āgamya rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ abhijñānaṃ mayā dattam arciṣmān sa mahāmaṇiḥ
6.114.39
śrutvā tāṃ maithilīṃ hṛṣṭas tv āśaśaṃse sa jīvitam jīvitāntam anuprāptaḥ pītvāmṛtam ivāturaḥ
6.114.40
udyojayiṣyann udyogaṃ dadhre laṅkāvadhe manaḥ jighāṃsur iva lokāṃs te sarvāṃl lokān vibhāvasuḥ
6.114.41
tataḥ samudram āsādya nalaṃ setum akārayat atarat kapivīrāṇāṃ vāhinī tena setunā
6.114.42
prahastam avadhīn nīlaḥ kumbhakarṇaṃ tu rāghavaḥ lakṣmaṇo rāvaṇasutaṃ svayaṃ rāmas tu rāvaṇam
6.114.43
sa śakreṇa samāgamya yamena varuṇena ca surarṣibhiś ca kākutstho varāṃl lebhe paraṃtapaḥ
6.114.44
sa tu dattavaraḥ prītyā vānaraiś ca samāgataḥ puṣpakeṇa vimānena kiṣkindhām abhyupāgamat
6.114.45
taṃ gaṅgāṃ punar āsādya vasantaṃ munisaṃnidhau avighnaṃ puṣyayogena śvo rāmaṃ draṣṭum arhasi
6.114.46
tataḥ sa satyaṃ hanumadvaco mahan niśamya hṛṣṭo bharataḥ kṛtāñjaliḥ uvāca vāṇīṃ manasaḥ praharṣiṇī cirasya pūrṇaḥ khalu me manorathaḥ
6.115.1
śrutvā tu param ānandaṃ bharataḥ satyavikramaḥ hṛṣṭam ājñāpayām āsa śatrughnaṃ paravīrahā
6.115.2
daivatāni ca sarvāṇi caityāni nagarasya ca sugandhamālyair vāditrair arcantu śucayo narāḥ
6.115.3
rājadārās tathāmātyāḥ sainyāḥ senāgaṇāṅganāḥ abhiniryāntu rāmasya draṣṭuṃ śaśinibhaṃ mukham
6.115.4
bharatasya vacaḥ śrutvā śatrughnaḥ paravīrahā viṣṭīr anekasāhasrīś codayām āsa vīryavān
6.115.5
samīkuruta nimnāni viṣamāṇi samāni ca sthānāni ca nirasyantāṃ nandigrāmād itaḥ param
6.115.6
siñcantu pṛthivīṃ kṛtsnāṃ himaśītena vāriṇā tato 'bhyavakiraṃs tv anye lājaiḥ puṣpaiś ca sarvataḥ
6.115.7
samucchritapatākās tu rathyāḥ puravarottame śobhayantu ca veśmāni sūryasyodayanaṃ prati
6.115.8
sragdāmamuktapuṣpaiś ca sugandhaiḥ pañcavarṇakaiḥ rājamārgam asaṃbādhaṃ kirantu śataśo narāḥ
6.115.9
mattair nāgasahasraiś ca śātakumbhavibhūṣitaḥ apare hemakakṣyābhiḥ sagajābhiḥ kareṇubhiḥ niryayus tvarayā yuktā rathaiś ca sumahārathāḥ
6.115.10
tato yānāny upārūḍhāḥ sarvā daśarathastriyaḥ kausalyāṃ pramukhe kṛtvā sumitrāṃ cāpi niryayuḥ
6.115.11
aśvānāṃ khuraśabdena rathanemisvanena ca śaṅkhadundubhinādena saṃcacāleva medinī
6.115.12
kṛtsnaṃ ca nagaraṃ tat tu nandigrāmam upāgamat dvijātimukhyair dharmātmā śreṇīmukhyaiḥ sanaigamaiḥ
6.115.13
mālyamodaka hastaiś ca mantribhir bharato vṛtaḥ śaṅkhabherīninādaiś ca bandibhiś cābhivanditaḥ
6.115.14
āryapādau gṛhītvā tu śirasā dharmakovidaḥ pāṇḍuraṃ chatram ādāya śuklamālyopaśobhitam
6.115.15
śukle ca vālavyajane rājārhe hemabhūṣite upavāsakṛśo dīnaś cīrakṛṣṇājināmbaraḥ
6.115.16
bhrātur āgamanaṃ śrutvā tat pūrvaṃ harṣam āgataḥ pratyudyayau tadā rāmaṃ mahātmā sacivaiḥ saha
6.115.17
samīkṣya bharato vākyam uvāca pavanātmajam kaccin na khalu kāpeyī sevyate calacittatā na hi paśyāmi kākutsthaṃ rāmam āryaṃ paraṃtapam
6.115.18
athaivam ukte vacane hanūmān idam abravīt arthaṃ vijñāpayann eva bharataṃ satyavikramam
6.115.19
sadā phalān kusumitān vṛkṣān prāpya madhusravān bharadvājaprasādena mattabhramaranāditān
6.115.20
tasya caiṣa varo datto vāsavena paraṃtapa sasainyasya tadātithyaṃ kṛtaṃ sarvaguṇānvitam
6.115.21
nisvanaḥ śrūyate bhīmaḥ prahṛṣṭānāṃ vanaukasām manye vānarasenā sā nadīṃ tarati gomatīm
6.115.22
rajovarṣaṃ samudbhūtaṃ paśya vālukinīṃ prati manye sālavanaṃ ramyaṃ lolayanti plavaṃgamāḥ
6.115.23
tad etad dṛśyate dūrād vimalaṃ candrasaṃnibham vimānaṃ puṣpakaṃ divyaṃ manasā brahmanirmitam
6.115.24
rāvaṇaṃ bāndhavaiḥ sārdhaṃ hatvā labdhaṃ mahātmanā dhanadasya prasādena divyam etan manojavam
6.115.25
etasmin bhrātarau vīrau vaidehyā saha rāghavau sugrīvaś ca mahātejā rākṣasendro vibhīṣaṇaḥ
6.115.26
tato harṣasamudbhūto nisvano divam aspṛśat strībālayuvavṛddhānāṃ rāmo 'yam iti kīrtitaḥ
6.115.27
rathakuñjaravājibhyas te 'vatīrya mahīṃ gatāḥ dadṛśus taṃ vimānasthaṃ narāḥ somam ivāmbare
6.115.28
prāñjalir bharato bhūtvā prahṛṣṭo rāghavonmukhaḥ svāgatena yathārthena tato rāmam apūjayat
6.115.29
manasā brahmaṇā sṛṣṭe vimāne lakṣmaṇāgrajaḥ rarāja pṛthudīrghākṣo vajrapāṇir ivāparaḥ
6.115.30
tato vimānagragataṃ bharato bhrātaraṃ tadā vavande praṇato rāmaṃ merustham iva bhāskaram
6.115.31
āropito vimānaṃ tad bharataḥ satyavikramaḥ rāmam āsādya muditaḥ punar evābhyavādayat
6.115.32
taṃ samutthāpya kākutsthaḥ cirasyākṣipathaṃ gatam aṅke bharatam āropya muditaḥ pariṣaṣvaje
6.115.33
tato lakṣmaṇam āsādya vaidehīṃ ca paraṃtapaḥ abhyavādayata prīto bharato nāma cābravīt
6.115.34
sugrīvaṃ kaikayī putro jāmbavantaṃ tathāṅgadam maindaṃ ca dvividaṃ nīlam ṛṣabhaṃ caiva sasvaje
6.115.35
te kṛtvā mānuṣaṃ rūpaṃ vānarāḥ kāmarūpiṇaḥ kuśalaṃ paryapṛcchanta prahṛṣṭā bharataṃ tadā
6.115.36
vibhīṣaṇaṃ ca bharataḥ sāntvayan vākyam abravīt diṣṭyā tvayā sahāyena kṛtaṃ karma suduṣkaram
6.115.37
śatrughnaś ca tadā rāmam abhivādya salakṣmaṇam sītāyāś caraṇau paścād vavande vinayānvitaḥ
6.115.38
rāmo mātaram āsādya viṣaṇṇaṃ śokakarśitām jagrāha praṇataḥ pādau mano mātuś ca prasādayan
6.115.39
abhivādya sumitrāṃ ca kaikeyīṃ ca yaśasvinīm sa mātṝś ca tadā sarvāḥ purohitam upāgamat
6.115.40
svāgataṃ te mahābāho kausalyānandavardhana iti prāñjalayaḥ sarve nāgarā rāmam abruvan
6.115.41
tany añjalisahasrāṇi pragṛhītāni nāgaraiḥ ākośānīva padmāni dadarśa bharatāgrajaḥ
6.115.42
pāduke te tu rāmasya gṛhītvā bharataḥ svayam caraṇābhyāṃ narendrasya yojayām āsa dharmavit
6.115.43
abravīc ca tadā rāmaṃ bharataḥ sa kṛtāñjaliḥ etat te rakṣitaṃ rājan rājyaṃ niryātitaṃ mayā
6.115.44
adya janma kṛtārthaṃ me saṃvṛttaś ca manorathaḥ yas tvāṃ paśyāmi rājānam ayodhyāṃ punar āgatam
6.115.45
avekṣatāṃ bhavān kośaṃ koṣṭhāgāraṃ puraṃ balam bhavatas tejasā sarvaṃ kṛtaṃ daśaguṇaṃ mayā
6.115.46
tathā bruvāṇaṃ bharataṃ dṛṣṭvā taṃ bhrātṛvatsalam mumucur vānarā bāṣpaṃ rākṣasaś ca vibhīṣaṇaḥ
6.115.47
tataḥ praharṣād bharatam aṅkam āropya rāghavaḥ yayau tena vimānena sasainyo bharatāśramam
6.115.48
bharatāśramam āsādya sasainyo rāghavas tadā avatīrya vimānāgrād avatasthe mahītale
6.115.49
abravīc ca tadā rāmas tadvimānam anuttamam vaha vaiśravaṇaṃ devam anujānāmi gamyatām
6.115.50
tato rāmābhyanujñātaṃ tadvimānam anuttamam uttarāṃ diśam uddiśya jagāma dhanadālayam
6.115.51
purohitasyātmasamasya rāghavo bṛhaspateḥ śakra ivāmarādhipaḥ nipīḍya pādau pṛthag āsane śubhe sahaiva tenopaviveśa vīryavān
6.116.1
śirasy añjalim ādāya kaikeyīnandivardhanaḥ babhāṣe bharato jyeṣṭhaṃ rāmaṃ satyaparākramam
6.116.2
pūjitā māmikā mātā dattaṃ rājyam idaṃ mama tad dadāmi punas tubhyaṃ yathā tvam adadā mama
6.116.3
dhuram ekākinā nyastām ṛṣabheṇa balīyasā kiśoravad guruṃ bhāraṃ na voḍhum aham utsahe
6.116.4
vārivegena mahatā bhinnaḥ setur iva kṣaran durbandhanam idaṃ manye rājyacchidram asaṃvṛtam
6.116.5
gatiṃ khara ivāśvasya haṃsasyeva ca vāyasaḥ nānvetum utsahe deva tava mārgam ariṃdama
6.116.6
yathā ca ropito vṛkṣo jātaś cāntarniveśane mahāṃś ca sudurāroho mahāskandhaḥ praśākhavān
6.116.7
śīryeta puṣpito bhūtvā na phalāni pradarśayet tasya nānubhaved arthaṃ yasya hetoḥ sa ropyate
6.116.8
eṣopamā mahābāho tvam arthaṃ vettum arhasi yady asmān manujendra tvaṃ bhaktān bhṛtyān na śādhi hi
6.116.9
jagad adyābhiṣiktaṃ tvām anupaśyatu sarvataḥ pratapantam ivādityaṃ madhyāhne dīptatejasaṃ
6.116.10
tūryasaṃghātanirghoṣaiḥ kāñcīnūpuranisvanaiḥ madhurair gītaśabdaiś ca pratibudhyasva śeṣva ca
6.116.11
yāvad āvartate cakraṃ yāvatī ca vasuṃdharā tāvat tvam iha sarvasya svāmitvam abhivartaya
6.116.12
bharatasya vacaḥ śrutvā rāmaḥ parapuraṃjayaḥ tatheti pratijagrāha niṣasādāsane śubhe
6.116.13
tataḥ śatrughnavacanān nipuṇāḥ śmaśruvardhakāḥ sukhahastāḥ suśīghrāś ca rāghavaṃ paryupāsata
6.116.14
pūrvaṃ tu bharate snāte lakṣmaṇe ca mahābale sugrīve vānarendre ca rākṣasendre vibhīṣaṇe
6.116.15
viśodhitajaṭaḥ snātaś citramālyānulepanaḥ mahārhavasanopetas tasthau tatra śriyā jvalan
6.116.16
pratikarma ca rāmasya kārayām āsa vīryavān lakṣmaṇasya ca lakṣmīvān ikṣvākukulavardhanaḥ
6.116.17
pratikarma ca sītāyāḥ sarvā daśarathastriyaḥ ātmanaiva tadā cakrur manasvinyo manoharam
6.116.18
tato rāghavapatnīnāṃ sarvāsām eva śobhanam cakāra yatnāt kausalyā prahṛṣṭā putravatsalā
6.116.19
tataḥ śatrughnavacanāt sumantro nāma sārathiḥ yojayitvābhicakrāma rathaṃ sarvāṅgaśobhanam
6.116.20
arkamaṇḍalasaṃkāśaṃ divyaṃ dṛṣṭvā rathaṃ sthitam āruroha mahābāhū rāmaḥ satyaparākramaḥ
6.116.21
ayodhyāyāṃ tu sacivā rājño daśarathasya ye purohitaṃ puraskṛtya mantrayām āsur arthavat
6.116.22
mantrayan rāmavṛddhyarthaṃ vṛttyarthaṃ nagarasya ca sarvam evābhiṣekārthaṃ jayārhasya mahātmanaḥ kartum arhatha rāmasya yad yan maṅgalapūrvakam
6.116.23
iti te mantriṇaḥ sarve saṃdiśya tu purohitam nagarān niryayus tūrṇaṃ rāmadarśanabuddhayaḥ
6.116.24
hariyuktaṃ sahasrākṣo ratham indra ivānaghaḥ prayayau ratham āsthāya rāmo nagaram uttamam
6.116.25
jagrāha bharato raśmīñ śatrughnaś chatram ādade lakṣmaṇo vyajanaṃ tasya mūrdhni saṃparyavījayat
6.116.26
śvetaṃ ca vālavyajanaṃ sugrīvo vānareśvaraḥ aparaṃ candrasaṃkāśaṃ rākṣasendro vibhīṣaṇaḥ
6.116.27
ṛṣisaṃghair tadākāśe devaiś ca samarudgaṇaiḥ stūyamānasya rāmasya śuśruve madhuradhvaniḥ
6.116.28
tataḥ śatruṃjayaṃ nāma kuñjaraṃ parvatopamam āruroha mahātejāḥ sugrīvo vānareśvaraḥ
6.116.29
navanāgasahasrāṇi yayur āsthāya vānarāḥ mānuṣaṃ vigrahaṃ kṛtvā sarvābharaṇabhūṣitāḥ
6.116.30
śaṅkhaśabdapraṇādaiś ca dundubhīnāṃ ca nisvanaiḥ prayayū puruṣavyāghras tāṃ purīṃ harmyamālinīm
6.116.31
dadṛśus te samāyāntaṃ rāghavaṃ sapuraḥsaram virājamānaṃ vapuṣā rathenātirathaṃ tadā
6.116.32
te vardhayitvā kākutsthaṃ rāmeṇa pratinanditāḥ anujagmur mahātmānaṃ bhrātṛbhiḥ parivāritam
6.116.33
amātyair brāhmaṇaiś caiva tathā prakṛtibhir vṛtaḥ śriyā viruruce rāmo nakṣatrair iva candramāḥ
6.116.34
sa purogāmibhis tūryais tālasvastikapāṇibhiḥ pravyāharadbhir muditair maṅgalāni yayau vṛtaḥ
6.116.35
akṣataṃ jātarūpaṃ ca gāvaḥ kanyās tathā dvijāḥ narā modakahastāś ca rāmasya purato yayuḥ
6.116.36
sakhyaṃ ca rāmaḥ sugrīve prabhāvaṃ cānilātmaje vānarāṇāṃ ca tat karma vyācacakṣe 'tha mantriṇām śrutvā ca vismayaṃ jagmur ayodhyāpuravāsinaḥ
6.116.37
dyutimān etad ākhyāya rāmo vānarasaṃvṛtaḥ hṛṣṭapuṣṭajanākīrṇām ayodhyāṃ praviveśa ha
6.116.38
tato hy abhyucchrayan paurāḥ patākās te gṛhe gṛhe aikṣvākādhyuṣitaṃ ramyam āsasāda pitur gṛham
6.116.39
pitur bhavanam āsādya praviśya ca mahātmanaḥ kausalyāṃ ca sumitrāṃ ca kaikeyīṃ cābhyavādayat
6.116.40
athābravīd rājaputro bharataṃ dharmiṇāṃ varam athopahitayā vācā madhuraṃ raghunandanaḥ
6.116.41
yac ca madbhavanaṃ śreṣṭhaṃ sāśokavanikaṃ mahat muktāvaidūryasaṃkīrṇaṃ sugrīvasya nivedaya
6.116.42
tasya tad vacanaṃ śrutvā bharataḥ satyavikramaḥ pāṇau gṛhītvā sugrīvaṃ praviveśa tam ālayam
6.116.43
tatas tailapradīpāṃś ca paryaṅkāstaraṇāni ca gṛhītvā viviśuḥ kṣipraṃ śatrughnena pracoditāḥ
6.116.44
uvāca ca mahātejāḥ sugrīvaṃ rāghavānujaḥ abhiṣekāya rāmasya dūtān ājñāpaya prabho
6.116.45
sauvarṇān vānarendrāṇāṃ caturṇāṃ caturo ghaṭān dadau kṣipraṃ sa sugrīvaḥ sarvaratnavibhūṣitān
6.116.46
yathā pratyūṣasamaye caturṇāṃ sāgarāmbhasām pūrṇair ghaṭaiḥ pratīkṣadhvaṃ tathā kuruta vānarāḥ
6.116.47
evam uktā mahātmāno vānarā vāraṇopamāḥ utpetur gaganaṃ śīghraṃ garuḍā iva śīghragāḥ
6.116.48
jāmbavāṃś ca hanūmāṃś ca vegadarśī ca vānaraḥ ṛṣabhaś caiva kalaśāñ jalapūrṇān athānayan nadīśatānāṃ pañcānāṃ jale kumbhair upāharan
6.116.49
pūrvāt samudrāt kalaśaṃ jalapūrṇam athānayat suṣeṇaḥ sattvasaṃpannaḥ sarvaratnavibhūṣitam
6.116.50
ṛṣabho dakṣiṇāt tūrṇaṃ samudrāj jalam āharat
6.116.51
raktacandanakarpūraiḥ saṃvṛtaṃ kāñcanaṃ ghaṭam gavayaḥ paścimāt toyam ājahāra mahārṇavāt
6.116.52
ratnakumbhena mahatā śītaṃ mārutavikramaḥ uttarāc ca jalaṃ śīghraṃ garuḍānilavikramaḥ
6.116.53
abhiṣekāya rāmasya śatrughnaḥ sacivaiḥ saha purohitāya śreṣṭhāya suhṛdbhyaś ca nyavedayat
6.116.54
tataḥ sa prayato vṛddho vasiṣṭho brāhmaṇaiḥ saha rāmaṃ ratnamayo pīṭhe sahasītaṃ nyaveśayat
6.116.55
vasiṣṭho vāmadevaś ca jābālir atha kāśyapaḥ kātyāyanaḥ suyajñaś ca gautamo vijayas tathā
6.116.56
abhyaṣiñcan naravyāghraṃ prasannena sugandhinā salilena sahasrākṣaṃ vasavo vāsavaṃ yathā
6.116.57
ṛtvigbhir brāhmaṇaiḥ pūrvaṃ kanyābhir mantribhis tathā yodhaiś caivābhyaṣiñcaṃs te saṃprahṛṣṭāḥ sanaigamaiḥ
6.116.58
sarvauṣadhirasaiś cāpi daivatair nabhasi sthitaiḥ caturhir lokapālaiś ca sarvair devaiś ca saṃgataiḥ
6.116.59
chatraṃ tasya ca jagrāha śatrughnaḥ pāṇḍuraṃ śubham śvetaṃ ca vālavyajanaṃ sugrīvo vānareśvaraḥ aparaṃ candrasaṃkāśaṃ rākṣasendro vibhīṣaṇaḥ
6.116.60
mālāṃ jvalantīṃ vapuṣā kāñcanīṃ śatapuṣkarām rāghavāya dadau vāyur vāsavena pracoditaḥ
6.116.61
sarvaratnasamāyuktaṃ maṇiratnavibhūṣitam muktāhāraṃ narendrāya dadau śakrapracoditaḥ
6.116.62
prajagur devagandharvā nanṛtuś cāpsaro gaṇāḥ abhiṣeke tad arhasya tadā rāmasya dhīmataḥ
6.116.63
bhūmiḥ sasyavatī caiva phalavantaś ca pādapāḥ gandhavanti ca puṣpāṇi babhūvū rāghavotsave
6.116.64
sahasraśatam aśvānāṃ dhenūnāṃ ca gavāṃ tathā dadau śataṃ vṛṣān pūrvaṃ dvijebhyo manujarṣabhaḥ
6.116.65
triṃśatkoṭīr hiraṇyasya brāhmaṇebhyo dadau punaḥ nānābharaṇavastrāṇi mahārhāṇi ca rāghavaḥ
6.116.66
arkaraśmipratīkāśāṃ kāñcanīṃ maṇivigrahām sugrīvāya srajaṃ divyāṃ prāyacchan manujarṣabhaḥ
6.116.67
vaidūryamaṇicitre ca vajraratnavibhūṣite vāliputrāya dhṛtimān aṅgadāyāṅgade dadau
6.116.68
maṇipravarajuṣṭaṃ ca muktāhāram anuttamam sītāyai pradadau rāmaś candraraśmisamaprabham
6.116.69
araje vāsasī divye śubhāny ābharaṇāni ca avekṣamāṇā vaidehī pradadau vāyusūnave
6.116.70
avamucyātmanaḥ kaṇṭhād dhāraṃ janakanandinī avaikṣata harīn sarvān bhartāraṃ ca muhur muhuḥ
6.116.71
tām iṅgitajñaḥ saṃprekṣya babhāṣe janakātmajām pradehi subhage hāraṃ yasya tuṣṭāsi bhāmini
6.116.72
pauruṣaṃ vikramo buddhir yasminn etāni nityadā dadau sā vāyuputrāya taṃ hāram asitekṣaṇā
6.116.73
hanūmāṃs tena hāreṇa śuśubhe vānararṣabhaḥ candrāṃśucayagaureṇa śvetābhreṇa yathācalaḥ
6.116.74
tato dvivida maindābhyāṃ nīlāya ca paraṃtapaḥ sarvān kāmaguṇān vīkṣya pradadau vasudhādhipaḥ
6.116.75
sarvavānaravṛddhāś ca ye cānye vānareśvarāḥ vāsobhir bhūṣaṇaiś caiva yathārhaṃ pratipūjitāḥ
6.116.76
yathārhaṃ pūjitāḥ sarve kāmai ratnaiś ca puṣkalair prahṛṣṭamanasaḥ sarve jagmur eva yathāgatam
6.116.77
rāghavaḥ paramodāraḥ śaśāsa parayā mudā uvāca lakṣmaṇaṃ rāmo dharmajñaṃ dharmavatsalaḥ
6.116.78
ātiṣṭha dharmajña mayā sahemāṃ gāṃ pūrvarājādhyuṣitāṃ balena tulyaṃ mayā tvaṃ pitṛbhir dhṛtā yā tāṃ yauvarājye dhuram udvahasva
6.116.79
sarvātmanā paryanunīyamāno yadā na saumitrir upaiti yogam niyujyamāno bhuvi yauvarājye tato 'bhyaṣiñcad bharataṃ mahātmā
6.116.80
rāghavaś cāpi dharmātmā prāpya rājyam anuttamam īje bahuvidhair yajñaiḥ sasuhṛdbhrātṛbāndhavaḥ
6.116.81
pauṇḍarīkāśvamedhābhyāṃ vājapeyena cāsakṛt anyaiś ca vividhair yajñair ayajat pārthivarṣabhaḥ
6.116.82
rājyaṃ daśasahasrāṇi prāpya varṣāṇi rāghavaḥ śatāśvamedhān ājahre sadaśvān bhūridakṣiṇān
6.116.83
ājānulambibāhuś ca mahāskandhaḥ pratāpavān lakṣmaṇānucaro rāmaḥ pṛthivīm anvapālayat
6.116.84
na paryadevan vidhavā na ca vyālakṛtaṃ bhayam na vyādhijaṃ bhayaṃ vāpi rāme rājyaṃ praśāsati
6.116.85
nirdasyur abhaval loko nānarthaḥ kaṃ cid aspṛśat na ca sma vṛddhā bālānāṃ pretakāryāṇi kurvate
6.116.86
sarvaṃ muditam evāsīt sarvo dharmaparo 'bhavat rāmam evānupaśyanto nābhyahiṃsan parasparam
6.116.87
āsan varṣasahasrāṇi tathā putrasahasriṇaḥ nirāmayā viśokāś ca rāme rājyaṃ praśāsati
6.116.88
nityapuṣpā nityaphalās taravaḥ skandhavistṛtāḥ kālavarṣī ca parjanyaḥ sukhasparśaś ca mārutaḥ
6.116.89
svakarmasu pravartante tuṣṭhāḥ svair eva karmabhiḥ āsan prajā dharmaparā rāme śāsati nānṛtāḥ
6.116.90
sarve lakṣaṇasaṃpannāḥ sarve dharmaparāyaṇāḥ daśavarṣasahasrāṇi rāmo rājyam akārayat