Falsafa

Comma for either/or — dharma, courage. Spelling forgiving — corage finds courage.

    Vālmīki Rāmāyaṇa

    Kāṇḍa 5

    Vālmīki

    Transliterated by Thothica

    In the atlas

    28 min

    5.1.1

    tato rāvaṇanītāyāḥ sītāyāḥ śatrukarśanaḥ iyeṣa padam anveṣṭuṃ cāraṇācarite pathi

    5.1.2

    atha vaidūryavarṇeṣu śādvaleṣu mahābalaḥ dhīraḥ salilakalpeṣu vicacāra yathāsukham

    5.1.3

    dvijān vitrāsayan dhīmān urasā pādapān haran mṛgāṃś ca subahūn nighnan pravṛddha iva kesarī

    5.1.4

    nīlalohitamāñjiṣṭhapadmavarṇaiḥ sitāsitaiḥ svabhāvavihitaiś citrair dhātubhiḥ samalaṃkṛtam

    5.1.5

    kāmarūpibhir āviṣṭam abhīkṣṇaṃ saparicchadaiḥ yakṣakiṃnaragandharvair devakalpaiś ca pannagaiḥ

    5.1.6

    sa tasya girivaryasya tale nāgavarāyute tiṣṭhan kapivaras tatra hrade nāga ivābabhau

    5.1.7

    sa sūryāya mahendrāya pavanāya svayambhuve bhūtebhyaś cāñjaliṃ kṛtvā cakāra gamane matim

    5.1.8

    añjaliṃ prāṅmukhaḥ kurvan pavanāyātmayonaye tato hi vavṛdhe gantuṃ dakṣiṇo dakṣiṇāṃ diśam

    5.1.9

    plavaṃgapravarair dṛṣṭaḥ plavane kṛtaniścayaḥ vavṛdhe rāmavṛddhyarthaṃ samudra iva parvasu

    5.1.10

    niṣpramāṇa śarīraḥ saṃl lilaṅghayiṣur arṇavam bāhubhyāṃ pīḍayām āsa caraṇābhyāṃ ca parvatam

    5.1.11

    sa cacālācalāś cāru muhūrtaṃ kapipīḍitaḥ tarūṇāṃ puṣpitāgrāṇāṃ sarvaṃ puṣpam aśātayat

    5.1.12

    tena pādapamuktena puṣpaugheṇa sugandhinā sarvataḥ saṃvṛtaḥ śailo babhau puṣpamayo yathā

    5.1.13

    tena cottamavīryeṇa pīḍyamānaḥ sa parvataḥ salilaṃ saṃprasusrāva madaṃ matta iva dvipaḥ

    5.1.14

    pīḍyamānas tu balinā mahendras tena parvataḥ rītir nirvartayām āsa kāñcanāñjanarājatīḥ mumoca ca śilāḥ śailo viśālāḥ samanaḥśilāḥ

    5.1.15

    giriṇā pīḍyamānena pīḍyamānāni sarvaśaḥ guhāviṣṭāni bhūtāni vinedur vikṛtaiḥ svaraiḥ

    5.1.16

    sa mahāsattvasaṃnādaḥ śailapīḍānimittajaḥ pṛthivīṃ pūrayām āsa diśaś copavanāni ca

    5.1.17

    śirobhiḥ pṛthubhiḥ sarpā vyaktasvastikalakṣaṇaiḥ vamantaḥ pāvakaṃ ghoraṃ dadaṃśur daśanaiḥ śilāḥ

    5.1.18

    tās tadā saviṣair daṣṭāḥ kupitais tair mahāśilāḥ jajvaluḥ pāvakoddīptā vibhiduś ca sahasradhā

    5.1.19

    yāni cauṣadhajālāni tasmiñ jātāni parvate viṣaghnāny api nāgānāṃ na śekuḥ śamituṃ viṣam

    5.1.20

    bhidyate 'yaṃ girir bhūtair iti matvā tapasvinaḥ trastā vidyādharās tasmād utpetuḥ strīgaṇaiḥ saha

    5.1.21

    pānabhūmigataṃ hitvā haimam āsanabhājanam pātrāṇi ca mahārhāṇi karakāṃś ca hiraṇmayān

    5.1.22

    lehyān uccāvacān bhakṣyān māṃsāni vividhāni ca ārṣabhāṇi ca carmāṇi khaḍgāṃś ca kanakatsarūn

    5.1.23

    kṛtakaṇṭhaguṇāḥ kṣībā raktamālyānulepanāḥ raktākṣāḥ puṣkarākṣāś ca gaganaṃ pratipedire

    5.1.24

    hāranūpurakeyūra pārihārya dharāḥ striyaḥ vismitāḥ sasmitās tasthur ākāśe ramaṇaiḥ saha

    5.1.25

    darśayanto mahāvidyāṃ vidyādharamaharṣayaḥ sahitās tasthur ākāśe vīkṣāṃ cakruś ca parvatam

    5.1.26

    śuśruvuś ca tadā śabdam ṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām cāraṇānāṃ ca siddhānāṃ sthitānāṃ vimale 'mbare

    5.1.27

    eṣa parvatasaṃkāśo hanūmān mārutātmajaḥ titīrṣati mahāvegaṃ samudraṃ makarālayam

    5.1.28

    rāmārthaṃ vānarārthaṃ ca cikīrṣan karma duṣkaram samudrasya paraṃ pāraṃ duṣprāpaṃ prāptum icchati

    5.1.29

    dudhuve ca sa romāṇi cakampe cācalopamaḥ nanāda ca mahānādaṃ sumahān iva toyadaḥ

    5.1.30

    ānupūrvyāc ca vṛttaṃ ca lāṅgūlaṃ romabhiś citam utpatiṣyan vicikṣepa pakṣirāja ivoragam

    5.1.31

    tasya lāṅgūlam āviddham ativegasya pṛṣṭhataḥ dadṛśe garuḍeneva hriyamāṇo mahoragaḥ

    5.1.32

    bāhū saṃstambhayām āsa mahāparighasaṃnibhau sasāda ca kapiḥ kaṭyāṃ caraṇau saṃcukopa ca

    5.1.33

    saṃhṛtya ca bhujau śrīmāṃs tathaiva ca śirodharām tejaḥ sattvaṃ tathā vīryam āviveśa sa vīryavān

    5.1.34

    mārgam ālokayan dūrād ūrdhvapraṇihitekṣaṇaḥ rurodha hṛdaye prāṇān ākāśam avalokayan

    5.1.35

    padbhyāṃ dṛḍham avasthānaṃ kṛtvā sa kapikuñjaraḥ nikuñcya karṇau hanumān utpatiṣyan mahābalaḥ vānarān vānaraśreṣṭha idaṃ vacanam abravīt

    5.1.36

    yathā rāghavanirmuktaḥ śaraḥ śvasanavikramaḥ gacchet tadvad gamiṣyāmi laṅkāṃ rāvaṇapālitām

    5.1.37

    na hi drakṣyāmi yadi tāṃ laṅkāyāṃ janakātmajām anenaiva hi vegena gamiṣyāmi surālayam

    5.1.38

    yadi vā tridive sītāṃ na drakṣyāmi kṛtaśramaḥ baddhvā rākṣasarājānam ānayiṣyāmi rāvaṇam

    5.1.39

    sarvathā kṛtakāryo 'ham eṣyāmi saha sītayā ānayiṣyāmi vā laṅkāṃ samutpāṭya sarāvaṇām

    5.1.40

    evam uktvā tu hanumān vānarān vānarottamaḥ utpapātātha vegena vegavān avicārayan

    5.1.41

    samutpatati tasmiṃs tu vegāt te nagarohiṇaḥ saṃhṛtya viṭapān sarvān samutpetuḥ samantataḥ

    5.1.42

    sa mattakoyaṣṭibhakān pādapān puṣpaśālinaḥ udvahann ūruvegena jagāma vimale 'mbare

    5.1.43

    ūruvegoddhatā vṛkṣā muhūrtaṃ kapim anvayuḥ prasthitaṃ dīrgham adhvānaṃ svabandhum iva bāndhavāḥ

    5.1.44

    tam ūruvegonmathitāḥ sālāś cānye nagottamāḥ anujagmur hanūmantaṃ sainyā iva mahīpatim

    5.1.45

    supuṣpitāgrair bahubhiḥ pādapair anvitaḥ kapiḥ hanumān parvatākāro babhūvādbhutadarśanaḥ

    5.1.46

    sāravanto 'tha ye vṛkṣā nyamajjaṃl lavaṇāmbhasi bhayād iva mahendrasya parvatā varuṇālaye

    5.1.47

    sa nānākusumaiḥ kīrṇaḥ kapiḥ sāṅkurakorakaiḥ śuśubhe meghasaṃkāśaḥ khadyotair iva parvataḥ

    5.1.48

    vimuktās tasya vegena muktvā puṣpāṇi te drumāḥ avaśīryanta salile nivṛttāḥ suhṛdo yathā

    5.1.49

    laghutvenopapannaṃ tad vicitraṃ sāgare 'patat drumāṇāṃ vividhaṃ puṣpaṃ kapivāyusamīritam

    5.1.50

    puṣpaugheṇānubaddhena nānāvarṇena vānaraḥ babhau megha ivodyan vai vidyudgaṇavibhūṣitaḥ

    5.1.51

    tasya vegasamudbhūtaiḥ puṣpais toyam adṛśyata tārābhir abhirāmābhir uditābhir ivāmbaram

    5.1.52

    tasyāmbaragatau bāhū dadṛśāte prasāritau parvatāgrād viniṣkrāntau pañcāsyāv iva pannagau

    5.1.53

    pibann iva babhau cāpi sormijālaṃ mahārṇavam pipāsur iva cākāśaṃ dadṛśe sa mahākapiḥ

    5.1.54

    tasya vidyutprabhākāre vāyumārgānusāriṇaḥ nayane viprakāśete parvatasthāv ivānalau

    5.1.55

    piṅge piṅgākṣamukhyasya bṛhatī parimaṇḍale cakṣuṣī saṃprakaśete candrasūryāv iva sthitau

    5.1.56

    mukhaṃ nāsikayā tasya tāmrayā tāmram ābabhau saṃdhyayā samabhispṛṣṭaṃ yathā sūryasya maṇḍalam

    5.1.57

    lāṅgalaṃ ca samāviddhaṃ plavamānasya śobhate ambare vāyuputrasya śakradhvaja ivocchritaḥ

    5.1.58

    lāṅgūlacakreṇa mahāñ śukladaṃṣṭro 'nilātmajaḥ vyarocata mahāprājñaḥ pariveṣīva bhāskaraḥ

    5.1.59

    sphigdeśenābhitāmreṇa rarāja sa mahākapiḥ mahatā dāriteneva girir gairikadhātunā

    5.1.60

    tasya vānarasiṃhasya plavamānasya sāgaram kakṣāntaragato vāyur jīmūta iva garjati

    5.1.61

    khe yathā nipataty ulkā uttarāntād viniḥsṛtā dṛśyate sānubandhā ca tathā sa kapikuñjaraḥ

    5.1.62

    patatpataṃgasaṃkāśo vyāyataḥ śuśubhe kapiḥ pravṛddha iva mātaṃgaḥ kakṣyayā badhyamānayā

    5.1.63

    upariṣṭāc charīreṇa chāyayā cāvagāḍhayā sāgare mārutāviṣṭā naur ivāsīt tadā kapiḥ

    5.1.64

    yaṃ yaṃ deśaṃ samudrasya jagāma sa mahākapiḥ sa sa tasyāṅgavegena sonmāda iva lakṣyate

    5.1.65

    sāgarasyormijālānām urasā śailavarṣmaṇām abhighnaṃs tu mahāvegaḥ pupluve sa mahākapiḥ

    5.1.66

    kapivātaś ca balavān meghavātaś ca niḥsṛtaḥ sāgaraṃ bhīmanirghoṣaṃ kampayām āsatur bhṛśam

    5.1.67

    vikarṣann ūrmijālāni bṛhanti lavaṇāmbhasi atyakrāman mahāvegas taraṅgān gaṇayann iva

    5.1.68

    plavamānaṃ samīkṣyātha bhujaṅgāḥ sāgarālayāḥ vyomni taṃ kapiśārdūlaṃ suparṇam iti menire

    5.1.69

    daśayojanavistīrṇā triṃśadyojanam āyatā chāyā vānarasiṃhasya jale cārutarābhavat

    5.1.70

    śvetābhraghanarājīva vāyuputrānugāminī tasya sā śuśubhe chāyā vitatā lavaṇāmbhasi

    5.1.71

    plavamānaṃ tu taṃ dṛṣṭvā plavagaṃ tvaritaṃ tadā vavṛṣuḥ puṣpavarṣāṇi devagandharvadānavāḥ

    5.1.72

    tatāpa na hi taṃ sūryaḥ plavantaṃ vānareśvaram siṣeve ca tadā vāyū rāmakāryārthasiddhaye

    5.1.73

    ṛṣayas tuṣṭuvuś cainaṃ plavamānaṃ vihāyasā jaguś ca devagandharvāḥ praśaṃsanto mahaujasaṃ

    5.1.74

    nāgāś ca tuṣṭuvur yakṣā rakṣāṃsi vibudhāḥ khagāḥ prekṣyākāśe kapivaraṃ sahasā vigataklamam

    5.1.75

    tasmin plavagaśārdūle plavamāne hanūmati ikṣvākukulamānārthī cintayām āsa sāgaraḥ

    5.1.76

    sāhāyyaṃ vānarendrasya yadi nāhaṃ hanūmataḥ kariṣyāmi bhaviṣyāmi sarvavācyo vivakṣatām

    5.1.77

    aham ikṣvākunāthena sagareṇa vivardhitaḥ ikṣvākusacivaś cāyaṃ nāvasīditum arhati

    5.1.78

    tathā mayā vidhātavyaṃ viśrameta yathā kapiḥ śeṣaṃ ca mayi viśrāntaḥ sukhenātipatiṣyati

    5.1.79

    iti kṛtvā matiṃ sādhvīṃ samudraś channam ambhasi hiraṇyanābhaṃ mainākam uvāca girisattamam

    5.1.80

    tvam ihāsurasaṃghānāṃ pātālatalavāsinām devarājñā giriśreṣṭha parighaḥ saṃniveśitaḥ

    5.1.81

    tvam eṣāṃ jñātavīryāṇāṃ punar evotpatiṣyatām pātālasyāprameyasya dvāram āvṛtya tiṣṭhasi

    5.1.82

    tiryag ūrdhvam adhaś caiva śaktis te śailavardhitum tasmāt saṃcodayāmi tvām uttiṣṭha nagasattama

    5.1.83

    sa eṣa kapiśārdūlas tvām uparyeti vīryavān hanūmān rāmakāryārthaṃ bhīmakarmā kham āplutaḥ

    5.1.84

    tasya sāhyaṃ mayā kāryam ikṣvākukulavartinaḥ mama ikṣvākavaḥ pūjyāḥ paraṃ pūjyatamās tava

    5.1.85

    kuru sācivyam asmākaṃ na naḥ kāryam atikramet kartavyam akṛtaṃ kāryaṃ satāṃ manyum udīrayet

    5.1.86

    salilād ūrdhvam uttiṣṭha tiṣṭhatv eṣa kapis tvayi asmākam atithiś caiva pūjyaś ca plavatāṃ varaḥ

    5.1.87

    cāmīkaramahānābha devagandharvasevita hanūmāṃs tvayi viśrāntas tataḥ śeṣaṃ gamiṣyati

    5.1.88

    kākutsthasyānṛśaṃsyaṃ ca maithilyāś ca vivāsanam śramaṃ ca plavagendrasya samīkṣyotthātum arhasi

    5.1.89

    hiraṇyanābho maināko niśamya lavaṇāmbhasaḥ utpapāta jalāt tūrṇaṃ mahādrumalatāyutaḥ

    5.1.90

    sa sāgarajalaṃ bhittvā babhūvātyutthitas tadā yathā jaladharaṃ bhittvā dīptaraśmir divākaraḥ

    5.1.91

    śātakumbhamayaiḥ śṛṅgaiḥ sakiṃnaramahoragaiḥ ādityodayasaṃkāśair ālikhadbhir ivāmbaram

    5.1.92

    tasya jāmbūnadaiḥ śṛṅgaiḥ parvatasya samutthitaiḥ ākāśaṃ śastrasaṃkāśam abhavat kāñcanaprabham

    5.1.93

    jātarūpamayaiḥ śṛṅgair bhrājamānaiḥ svayaṃ prabhaiḥ ādityaśatasaṃkāśaḥ so 'bhavad girisattamaḥ

    5.1.94

    tam utthitam asaṃgena hanūmān agrataḥ sthitam madhye lavaṇatoyasya vighno 'yam iti niścitaḥ

    5.1.95

    sa tam ucchritam atyarthaṃ mahāvego mahākapiḥ urasā pātayām āsa jīmūtam iva mārutaḥ

    5.1.96

    sa tadā pātitas tena kapinā parvatottamaḥ buddhvā tasya kaper vegaṃ jaharṣa ca nananda ca

    5.1.97

    tam ākāśagataṃ vīram ākāśe samavasthitam prīto hṛṣṭamanā vākyam abravīt parvataḥ kapim mānuṣaṃ dharayan rūpam ātmanaḥ śikhare sthitaḥ

    5.1.98

    duṣkaraṃ kṛtavān karma tvam idaṃ vānarottama nipatya mama śṛṅgeṣu viśramasva yathāsukham

    5.1.99

    rāghāvasya kule jātair udadhiḥ parivardhitaḥ sa tvāṃ rāmahite yuktaṃ pratyarcayati sāgaraḥ

    5.1.100

    kṛte ca pratikartavyam eṣa dharmaḥ sanātanaḥ so 'yaṃ tat pratikārārthī tvattaḥ saṃmānam arhati

    5.1.101

    tvannimittam anenāhaṃ bahumānāt pracoditaḥ yojanānāṃ śataṃ cāpi kapir eṣa samāplutaḥ tava sānuṣu viśrāntas tataḥ śeṣaṃ prakramatām iti

    5.1.102

    tiṣṭha tvaṃ hariśārdūla mayi viśramya gamyatām tad idaṃ gandhavat svādu kandamūlaphalaṃ bahu tad āsvādya hariśreṣṭha viśrānto 'nugamiṣyasi

    5.1.103

    asmākam api saṃbandhaḥ kapimukhyas tvayāsti vai prakhyātas triṣu lokeṣu mahāguṇaparigrahaḥ

    5.1.104

    vegavantaḥ plavanto ye plavagā mārutātmaja teṣāṃ mukhyatamaṃ manye tvām ahaṃ kapikuñjara

    5.1.105

    atithiḥ kila pūjārhaḥ prākṛto 'pi vijānatā dharmaṃ jijñāsamānena kiṃ punar yādṛśo bhavān

    5.1.106

    tvaṃ hi devavariṣṭhasya mārutasya mahātmanaḥ putras tasyaiva vegena sadṛśaḥ kapikuñjara

    5.1.107

    pūjite tvayi dharmajña pūjāṃ prāpnoti mārutaḥ tasmāt tvaṃ pūjanīyo me śṛṇu cāpy atra kāraṇam

    5.1.108

    pūrvaṃ kṛtayuge tāta parvatāḥ pakṣiṇo 'bhavan te 'pi jagmur diśaḥ sarvā garuḍānilaveginaḥ

    5.1.109

    tatas teṣu prayāteṣu devasaṃghāḥ saharṣibhiḥ bhūtāni ca bhayaṃ jagmus teṣāṃ patanaśaṅkayā

    5.1.110

    tataḥ kruddhaḥ sahasrākṣaḥ parvatānāṃ śatakratuḥ pakṣāṃś ciccheda vajreṇa tatra tatra sahasraśaḥ

    5.1.111

    sa mām upagataḥ kruddho vajram udyamya devarāṭ tato 'haṃ sahasā kṣiptaḥ śvasanena mahātmanā

    5.1.112

    asmiṃl lavaṇatoye ca prakṣiptaḥ plavagottama guptapakṣaḥ samagraś ca tava pitrābhirakṣitaḥ

    5.1.113

    tato 'haṃ mānayāmi tvāṃ mānyo hi mama mārutaḥ tvayā me hy eṣa saṃbandhaḥ kapimukhya mahāguṇaḥ

    5.1.114

    asminn evaṃgate kārye sāgarasya mamaiva ca prītiṃ prītamanā kartuṃ tvam arhasi mahākape

    5.1.115

    śramaṃ mokṣaya pūjāṃ ca gṛhāṇa kapisattama prītiṃ ca bahumanyasva prīto 'smi tava darśanāt

    5.1.116

    evam uktaḥ kapiśreṣṭhas taṃ nagottamam abravīt prīto 'smi kṛtam ātithyaṃ manyur eṣo 'panīyatām

    5.1.117

    tvarate kāryakālo me ahaś cāpy ativartate pratijñā ca mayā dattā na sthātavyam ihāntarā

    5.1.118

    ity uktvā pāṇinā śailam ālabhya haripuṃgavaḥ jagāmākāśam āviśya vīryavān prahasann iva

    5.1.119

    sa parvatasamudrābhyāṃ bahumānād avekṣitaḥ pūjitaś copapannābhir āśīrbhir anilātmajaḥ

    5.1.120

    athordhvaṃ dūram utpatya hitvā śailamahārṇavau pituḥ panthānam āsthāya jagāma vimale 'mbare

    5.1.121

    bhūyaś cordhvagatiṃ prāpya giriṃ tam avalokayan vāyusūnur nirālambe jagāma vimale 'mbare

    5.1.122

    tad dvitīyaṃ hanumato dṛṣṭvā karma suduṣkaram praśaśaṃsuḥ surāḥ sarve siddhāś ca paramarṣayaḥ

    5.1.123

    devatāś cābhavan hṛṣṭās tatrasthās tasya karmaṇā kāñcanasya sunābhasya sahasrākṣaś ca vāsavaḥ

    5.1.124

    uvāca vacanaṃ dhīmān paritoṣāt sagadgadam sunābhaṃ parvataśreṣṭhaṃ svayam eva śacīpatiḥ

    5.1.125

    hiraṇyanābhaśailendraparituṣṭo 'smi te bhṛśam abhayaṃ te prayacchāmi tiṣṭha saumya yathāsukham

    5.1.126

    sāhyaṃ kṛtaṃ te sumahad vikrāntasya hanūmataḥ kramato yojanaśataṃ nirbhayasya bhaye sati

    5.1.127

    rāmasyaiṣa hi dautyena yāti dāśarather hariḥ satkriyāṃ kurvatā śakyā toṣito 'smi dṛḍhaṃ tvayā

    5.1.128

    tataḥ praharṣam alabhad vipulaṃ parvatottamaḥ devatānāṃ patiṃ dṛṣṭvā parituṣṭaṃ śatakratum

    5.1.129

    sa vai dattavaraḥ śailo babhūvāvasthitas tadā hanūmāṃś ca muhūrtena vyaticakrāma sāgaram

    5.1.130

    tato devāḥ sagandharvāḥ siddhāś ca paramarṣayaḥ abruvan sūryasaṃkāśāṃ surasāṃ nāgamātaram

    5.1.131

    ayaṃ vātātmajaḥ śrīmān plavate sāgaropari hanūmān nāma tasya tvaṃ muhūrtaṃ vighnam ācara

    5.1.132

    rākṣasaṃ rūpam āsthāya sughoraṃ parvatopamam daṃṣṭrākarālaṃ piṅgākṣaṃ vaktraṃ kṛtvā nabhaḥspṛśam

    5.1.133

    balam icchāmahe jñātuṃ bhūyaś cāsya parākramam tvāṃ vijeṣyaty upāyena viṣadaṃ vā gamiṣyati

    5.1.134

    evam uktā tu sā devī daivatair abhisatkṛtā samudramadhye surasā bibhratī rākṣasaṃ vapuḥ

    5.1.135

    vikṛtaṃ ca virūpaṃ ca sarvasya ca bhayāvaham plavamānaṃ hanūmantam āvṛtyedam uvāca ha

    5.1.136

    mama bhakṣaḥ pradiṣṭas tvam īśvarair vānararṣabha ahaṃ tvāṃ bhakṣayiṣyāmi praviśedaṃ mamānanam

    5.1.137

    evam uktaḥ surasayā prāñjalir vānararṣabhaḥ prahṛṣṭavadanaḥ śrīmān idaṃ vacanam abravīt

    5.1.138

    rāmo dāśarathir nāma praviṣṭo daṇḍakāvanam lakṣmaṇena saha bhrātrā vaidehyā cāpi bhāryayā

    5.1.139

    asya kāryaviṣaktasya baddhavairasya rākṣasaiḥ tasya sītā hṛtā bhāryā rāvaṇena yaśasvinī

    5.1.140

    tasyāḥ sakāśaṃ dūto 'haṃ gamiṣye rāmaśāsanāt kartum arhasi rāmasya sāhyaṃ viṣayavāsini

    5.1.141

    atha vā maithilīṃ dṛṣṭvā rāmaṃ cākliṣṭakāriṇam āgamiṣyāmi te vaktraṃ satyaṃ pratiśṛṇomi te

    5.1.142

    evam uktā hanumatā surasā kāmarūpiṇī abravīn nātivarten māṃ kaś cid eṣa varo mama

    5.1.143

    evam uktaḥ surasayā kruddho vānarapuṃgavaḥ abravīt kuru vai vaktraṃ yena māṃ viṣahiṣyase

    5.1.144

    ity uktvā surasāṃ kruddho daśayojanam āyataḥ daśayojanavistāro babhūva hanumāṃs tadā

    5.1.145

    taṃ dṛṣṭvā meghasaṃkāśaṃ daśayojanam āyatam cakāra surasāpy āsyaṃ viṃśadyojanam āyatam

    5.1.146

    hanumāṃs tu tataḥ kruddhas triṃśadyojanam āyataḥ cakāra surasā vaktraṃ catvāriṃśat tathocchritam

    5.1.147

    babhūva hanumān vīraḥ pañcāśadyojanocchritaḥ cakāra surasā vaktraṃ ṣaṣṭiyojanam āyatam

    5.1.148

    tathaiva hanumān vīraḥ saptatiṃ yojanocchritaḥ cakāra surasā vaktram aśītiṃ yojanāyatam

    5.1.149

    hanūmān acala prakhyo navatiṃ yojanocchritaḥ cakāra surasā vaktraṃ śatayojanam āyatam

    5.1.150

    tad dṛṣṭvā vyāditaṃ tv āsyaṃ vāyuputraḥ sa buddhimān dīrghajihvaṃ surasayā sughoraṃ narakopamam

    5.1.151

    sa saṃkṣipyātmanaḥ kāyaṃ jīmūta iva mārutiḥ tasmin muhūrte hanumān babhūvāṅguṣṭhamātrakaḥ

    5.1.152

    so 'bhipatyāśu tad vaktraṃ niṣpatya ca mahājavaḥ antarikṣe sthitaḥ śrīmān idaṃ vacanam abravīt

    5.1.153

    praviṣṭo 'smi hi te vaktraṃ dākṣāyaṇi namo 'stu te gamiṣye yatra vaidehī satyaṃ cāstu vacas tava

    5.1.154

    taṃ dṛṣṭvā vadanān muktaṃ candraṃ rāhumukhād iva abravīt surasā devī svena rūpeṇa vānaram

    5.1.155

    arthasiddhyai hariśreṣṭha gaccha saumya yathāsukham samānaya ca vaidehīṃ rāghaveṇa mahātmanā

    5.1.156

    tat tṛtīyaṃ hanumato dṛṣṭvā karma suduṣkaram sādhu sādhv iti bhūtāni praśaśaṃsus tadā harim

    5.1.157

    sa sāgaram anādhṛṣyam abhyetya varuṇālayam jagāmākāśam āviśya vegena garuṇopamaḥ

    5.1.158

    sevite vāridhāribhiḥ patagaiś ca niṣevite carite kaiśikācāryair airāvataniṣevite

    5.1.159

    siṃhakuñjaraśārdūlapatagoragavāhanaiḥ vimānaiḥ saṃpatadbhiś ca vimalaiḥ samalaṃkṛte

    5.1.160

    vajrāśanisamāghātaiḥ pāvakair upaśobhite kṛtapuṇyair mahābhāgaiḥ svargajidbhir alaṃkṛte

    5.1.161

    bahatā havyam atyantaṃ sevite citrabhānunā grahanakṣatracandrārkatārāgaṇavibhūṣite

    5.1.162

    maharṣigaṇagandharvanāgayakṣasamākule vivikte vimale viśve viśvāvasuniṣevite

    5.1.163

    devarājagajākrānte candrasūryapathe śive vitāne jīvalokasya vitato brahmanirmite

    5.1.164

    bahuśaḥ sevite vīrair vidyādharagaṇair varaiḥ kapinā kṛṣyamāṇāni mahābhrāṇi cakāśire

    5.1.165

    praviśann abhrajālāni niṣpataṃś ca punaḥ punaḥ prāvṛṣīndur ivābhāti niṣpatan praviśaṃs tadā

    5.1.166

    plavamānaṃ tu taṃ dṛṣṭvā siṃhikā nāma rākṣasī manasā cintayām āsa pravṛddhā kāmarūpiṇī

    5.1.167

    adya dīrghasya kālasya bhaviṣyāmy aham āśitā idaṃ hi me mahat sattvaṃ cirasya vaśam āgatam

    5.1.168

    iti saṃcintya manasā chāyām asya samakṣipat chāyāyāṃ saṃgṛhītāyāṃ cintayām āsa vānaraḥ

    5.1.169

    samākṣipto 'smi sahasā paṅgūkṛtaparākramaḥ pratilomena vātena mahānaur iva sāgare

    5.1.170

    tiryag ūrdhvam adhaś caiva vīkṣamāṇas tataḥ kapiḥ dadarśa sa mahāsattvam utthitaṃ lavaṇāmbhasi

    5.1.171

    kapirājñā yad ākhyātaṃ sattvam adbhutadarśanam chāyāgrāhi mahāvīryaṃ tad idaṃ nātra saṃśayaḥ

    5.1.172

    sa tāṃ buddhvārthatattvena siṃhikāṃ matimān kapiḥ vyavardhata mahākāyaḥ prāvṛṣīva balāhakaḥ

    5.1.173

    tasya sā kāyam udvīkṣya vardhamānaṃ mahākapeḥ vaktraṃ prasārayām āsa pātālāmbarasaṃnibham

    5.1.174

    sa dadarśa tatas tasyā vikṛtaṃ sumahan mukham kāyamātraṃ ca medhāvī marmāṇi ca mahākapiḥ

    5.1.175

    sa tasyā vivṛte vaktre vajrasaṃhananaḥ kapiḥ saṃkṣipya muhur ātmānaṃ niṣpapāta mahābalaḥ

    5.1.176

    āsye tasyā nimajjantaṃ dadṛśuḥ siddhacāraṇāḥ grasyamānaṃ yathā candraṃ pūrṇaṃ parvaṇi rāhuṇā

    5.1.177

    tatas tasya nakhais tīkṣṇair marmāṇy utkṛtya vānaraḥ utpapātātha vegena manaḥsaṃpātavikramaḥ

    5.1.178

    tāṃ hatāṃ vānareṇāśu patitāṃ vīkṣya siṃhikām bhūtāny ākāśacārīṇi tam ūcuḥ plavagarṣabham

    5.1.179

    bhīmam adya kṛtaṃ karma mahat sattvaṃ tvayā hatam sādhayārtham abhipretam ariṣṭaṃ plavatāṃ vara

    5.1.180

    yasya tv etāni catvāri vānarendra yathā tava dhṛtir dṛṣṭir matir dākṣyaṃ sa karmasu na sīdati

    5.1.181

    sa taiḥ saṃbhāvitaḥ pūjyaḥ pratipannaprayojanaḥ jagāmākāśam āviśya pannagāśanavat kapiḥ

    5.1.182

    prāptabhūyiṣṭha pāras tu sarvataḥ pratilokayan yojanānāṃ śatasyānte vanarājiṃ dadarśa saḥ

    5.1.183

    dadarśa ca patann eva vividhadrumabhūṣitam dvīpaṃ śākhāmṛgaśreṣṭho malayopavanāni ca

    5.1.184

    sāgaraṃ sāgarānūpān sāgarānūpajān drumān sāgarasya ca patnīnāṃ mukhāny api vilokayan

    5.1.185

    sa mahāmeghasaṃkāśaṃ samīkṣyātmānam ātmanā nirundhantam ivākāśaṃ cakāra matimān matim

    5.1.186

    kāyavṛddhiṃ pravegaṃ ca mama dṛṣṭvaiva rākṣasāḥ mayi kautūhalaṃ kuryur iti mene mahākapiḥ

    5.1.187

    tataḥ śarīraṃ saṃkṣipya tan mahīdharasaṃnibham punaḥ prakṛtim āpede vītamoha ivātmavān

    5.1.188

    sa cārunānāvidharūpadhārī paraṃ samāsādya samudratīram parair aśakyapratipannarūpaḥ samīkṣitātmā samavekṣitārthaḥ

    5.1.189

    tataḥ sa lambasya gireḥ samṛddhe vicitrakūṭe nipapāta kūṭe saketakoddālakanālikere mahādrikūṭapratimo mahātmā

    5.1.190

    sa sāgaraṃ dānavapannagāyutaṃ balena vikramya mahormimālinam nipatya tīre ca mahodadhes tadā dadarśa laṅkām amarāvatīm iva

    5.2.1

    sa sāgaram anādhṛṣyam atikramya mahābalaḥ trikūṭaśikhare laṅkāṃ sthitāṃ svastho dadarśa ha

    5.2.2

    tataḥ pādapamuktena puṣpavarṣeṇa vīryavān abhivṛṣṭaḥ sthitas tatra babhau puṣpamayo yathā

    5.2.3

    yojanānāṃ śataṃ śrīmāṃs tīrtvāpy uttamavikramaḥ aniśvasan kapis tatra na glānim adhigacchati

    5.2.4

    śatāny ahaṃ yojanānāṃ krameyaṃ subahūny api kiṃ punaḥ sāgarasyāntaṃ saṃkhyātaṃ śatayojanam

    5.2.5

    sa tu vīryavatāṃ śreṣṭhaḥ plavatām api cottamaḥ jagāma vegavāṃl laṅkāṃ laṅghayitvā mahodadhim

    5.2.6

    śādvalāni ca nīlāni gandhavanti vanāni ca gaṇḍavanti ca madhyena jagāma nagavanti ca

    5.2.7

    śailāṃś ca tarusaṃchannān vanarājīś ca puṣpitāḥ abhicakrāma tejasvī hanumān plavagarṣabhaḥ

    5.2.8

    sa tasminn acale tiṣṭhan vanāny upavanāni ca sa nagāgre ca tāṃ laṅkāṃ dadarśa pavanātmajaḥ

    5.2.9

    saralān karṇikārāṃś ca kharjūrāṃś ca supuṣpitān priyālān muculindāṃś ca kuṭajān ketakān api

    5.2.10

    priyaṅgūn gandhapūrṇāṃś ca nīpān saptacchadāṃs tathā asanān kovidārāṃś ca karavīrāṃś ca puṣpitān

    5.2.11

    puṣpabhāranibaddhāṃś ca tathā mukulitān api pādapān vihagākīrṇān pavanādhūtamastakān

    5.2.12

    haṃsakāraṇḍavākīrṇā vāpīḥ padmotpalāyutāḥ ākrīḍān vividhān ramyān vividhāṃś ca jalāśayān

    5.2.13

    saṃtatān vividhair vṛkṣaiḥ sarvartuphalapuṣpitaiḥ udyānāni ca ramyāṇi dadarśa kapikuñjaraḥ

    5.2.14

    samāsādya ca lakṣmīvāṃl laṅkāṃ rāvaṇapālitām parikhābhiḥ sapadmābhiḥ sotpalābhir alaṃkṛtām

    5.2.15

    sītāpaharaṇārthena rāvaṇena surakṣitām samantād vicaradbhiś ca rākṣasair ugradhanvibhiḥ

    5.2.16

    kāñcanenāvṛtāṃ ramyāṃ prākāreṇa mahāpurīm aṭṭālakaśatākīrṇāṃ patākādhvajamālinīm

    5.2.17

    toraṇaiḥ kāñcanair divyair latāpaṅktivicitritaiḥ dadarśa hanumāṃl laṅkāṃ divi devapurīm iva

    5.2.18

    girimūrdhni sthitāṃ laṅkāṃ pāṇḍurair bhavanaiḥ śubhaiḥ dadarśa sa kapiḥ śrīmān puram ākāśagaṃ yathā

    5.2.19

    pālitāṃ rākṣasendreṇa nirmitāṃ viśvakarmaṇā plavamānām ivākāśe dadarśa hanumān purīm

    5.2.20

    saṃpūrṇāṃ rākṣasair ghorair nāgair bhogavatīm iva acintyāṃ sukṛtāṃ spaṣṭāṃ kuberādhyuṣitāṃ purā

    5.2.21

    daṃṣṭribhir bahubhiś cūraiḥ śūlapaṭṭiśapāṇibhiḥ rakṣitāṃ rākṣasair ghorair guhām āśīviṣair api

    5.2.22

    vapraprākārajaghanāṃ vipulāmbunavāmbarām śataghnīśūlakeśāntām aṭṭālakavataṃsakām

    5.2.23

    dvāram uttaram āsādya cintayām āsa vānaraḥ kailāsaśikharaprakhyam ālikhantam ivāmbaram dhriyamāṃam ivākāśam ucchritair bhavanottamaiḥ

    5.2.24

    tasyāś ca mahatīṃ guptiṃ sāgaraṃ ca nirīkṣya saḥ rāvaṇaṃ ca ripuṃ ghoraṃ cintayām āsa vānaraḥ

    5.2.25

    āgatyāpīha harayo bhaviṣyanti nirarthakāḥ na hi yuddhena vai laṅkā śakyā jetuṃ surair api

    5.2.26

    imāṃ tu viṣamāṃ durgāṃ laṅkāṃ rāvaṇapālitām prāpyāpi sa mahābāhuḥ kiṃ kariṣyati rāghavaḥ

    5.2.27

    avakāśo na sāntvasya rākṣaseṣv abhigamyate na dānasya na bhedasya naiva yuddhasya dṛśyate

    5.2.28

    caturṇām eva hi gatir vānarāṇāṃ mahātmanām vāliputrasya nīlasya mama rājñaś ca dhīmataḥ

    5.2.29

    yāvaj jānāmi vaidehīṃ yadi jīvati vā na vā tatraiva cintayiṣyāmi dṛṣṭvā tāṃ janakātmajām

    5.2.30

    tataḥ sa cintayām āsa muhūrtaṃ kapikuñjaraḥ giriśṛṅge sthitas tasmin rāmasyābhyudaye rataḥ

    5.2.31

    anena rūpeṇa mayā na śakyā rakṣasāṃ purī praveṣṭuṃ rākṣasair guptā krūrair balasamanvitaiḥ

    5.2.32

    ugraojaso mahāvīryo balavantaś ca rākṣasāḥ vañcanīyā mayā sarve jānakīṃ parimārgitā

    5.2.33

    lakṣyālakṣyeṇa rūpeṇa rātrau laṅkā purī mayā praveṣṭuṃ prāptakālaṃ me kṛtyaṃ sādhayituṃ mahat

    5.2.34

    tāṃ purīṃ tādṛśīṃ dṛṣṭvā durādharṣāṃ surāsuraiḥ hanūmāṃś cintayām āsa viniḥśvasya muhur muhuḥ

    5.2.35

    kenopāyena paśyeyaṃ maithilīṃ janakātmajām adṛṣṭo rākṣasendreṇa rāvaṇena durātmanā

    5.2.36

    na vinaśyet kathaṃ kāryaṃ rāmasya viditātmanaḥ ekām ekaś ca paśyeyaṃ rahite janakātmajām

    5.2.37

    bhūtāś cārtho vipadyante deśakālavirodhitāḥ viklavaṃ dūtam āsādya tamaḥ sūryodaye yathā

    5.2.38

    arthānarthāntare buddhir niścitāpi na śobhate ghātayanti hi kāryāṇi dūtāḥ paṇḍitamāninaḥ

    5.2.39

    na vinaśyet kathaṃ kāryaṃ vaiklavyaṃ na kathaṃ bhavet laṅghanaṃ ca samudrasya kathaṃ nu na vṛthā bhavet

    5.2.40

    mayi dṛṣṭe tu rakṣobhī rāmasya viditātmanaḥ bhaved vyartham idaṃ kāryaṃ rāvaṇānartham icchataḥ

    5.2.41

    na hi śakyaṃ kva cit sthātum avijñātena rākṣasaiḥ api rākṣasarūpeṇa kim utānyena kena cit

    5.2.42

    vāyur apy atra nājñātaś cared iti matir mama na hy asty aviditaṃ kiṃ cid rākṣasānāṃ balīyasām

    5.2.43

    ihāhaṃ yadi tiṣṭhāmi svena rūpeṇa saṃvṛtaḥ vināśam upayāsyāmi bhartur arthaś ca hīyate

    5.2.44

    tad ahaṃ svena rūpeṇa rajanyāṃ hrasvatāṃ gataḥ laṅkām abhipatiṣyāmi rāghavasyārthasiddhaye

    5.2.45

    rāvaṇasya purīṃ rātrau praviśya sudurāsadām vicinvan bhavanaṃ sarvaṃ drakṣyāmi janakātmajām

    5.2.46

    iti saṃcintya hanumān sūryasyāstamayaṃ kapiḥ ācakāṅkṣe tadā vīrā vaidehyā darśanotsukaḥ pṛṣadaṃśakamātraḥ san babhūvādbhutadarśanaḥ

    5.2.47

    pradoṣakāle hanumāṃs tūrṇam utpatya vīryavān praviveśa purīṃ ramyāṃ suvibhaktamahāpatham

    5.2.48

    prāsādamālāvitatāṃ stambhaiḥ kāñcanarājataiḥ śātakumbhamayair jālair gandharvanagaropamām

    5.2.49

    saptabhaumāṣṭabhaumaiś ca sa dadarśa mahāpurīm talaiḥ sphāṭikasaṃpūrṇaiḥ kārtasvaravibhūṣitaiḥ

    5.2.50

    vaidūryamaṇicitraiś ca muktājālavibhūṣitaiḥ talaiḥ śuśubhire tāni bhavanāny atra rakṣasām

    5.2.51

    kāñcanāni vicitrāṇi toraṇāni ca rakṣasām laṅkām uddyotayām āsuḥ sarvataḥ samalaṃkṛtām

    5.2.52

    acintyām adbhutākārāṃ dṛṣṭvā laṅkāṃ mahākapiḥ āsīd viṣaṇṇo hṛṣṭaś ca vaidehyā darśanotsukaḥ

    5.2.53

    sa pāṇḍurodviddhavimānamālinīṃ mahārhajāmbūnadajālatoraṇām yaśasvināṃ rāvaṇabāhupālitāṃ kṣapācarair bhīmabalaiḥ samāvṛtām

    5.2.54

    candro 'pi sācivyam ivāsya kurvaṃs tārāgaṇair madhyagato virājan jyotsnāvitānena vitatya lokam uttiṣṭhate naikasahasraraśmiḥ

    5.2.55

    śaṅkhaprabhaṃ kṣīramṛṇālavarṇam udgacchamānaṃ vyavabhāsamānam dadarśa candraṃ sa kapipravīraḥ poplūyamānaṃ sarasīva haṃsaṃ

    5.3.1

    sa lambaśikhare lambe lambatoyadasaṃnibhe sattvam āsthāya medhāvī hanumān mārutātmajaḥ

    5.3.2

    niśi laṅkāṃ mahāsattvo viveśa kapikuñjaraḥ ramyakānanatoyāḍhyāṃ purīṃ rāvaṇapālitām

    5.3.3

    śāradāmbudharaprakhyair bhavanair upaśobhitām sāgaropamanirghoṣāṃ sāgarānilasevitām

    5.3.4

    supuṣṭabalasaṃguptāṃ yathaiva viṭapāvatīm cārutoraṇaniryūhāṃ pāṇḍuradvāratoraṇām

    5.3.5

    bhujagācaritāṃ guptāṃ śubhāṃ bhogavatīm iva tāṃ savidyudghanākīrṇāṃ jyotirmārganiṣevitām

    5.3.6

    caṇḍamārutanirhrādāṃ yathendrasyāmarāvatīm śātakumbhena mahatā prākāreṇābhisaṃvṛtām

    5.3.7

    kiṅkiṇījālaghoṣābhiḥ patākābhir alaṃkṛtām āsādya sahasā hṛṣṭaḥ prākāram abhipedivān

    5.3.8

    vismayāviṣṭahṛdayaḥ purīm ālokya sarvataḥ jāmbūnadamayair dvārair vaidūryakṛtavedikaiḥ

    5.3.9

    maṇisphaṭikamuktābhir maṇikuṭṭimabhūṣitaiḥ taptahāṭakaniryūhai rājatāmalapāṇḍuraiḥ

    5.3.10

    vaidūryatalasopānaiḥ sphāṭikāntarapāṃsubhiḥ cārusaṃjavanopetaiḥ kham ivotpatitaiḥ śubhaiḥ

    5.3.11

    krauñcabarhiṇasaṃghuṣṭe rājahaṃsaniṣevitaiḥ tūryābharaṇanirghoṣaiḥ sarvataḥ pratināditām

    5.3.12

    vasvokasārāpratimāṃ samīkṣya nagarīṃ tataḥ kham ivotpatitāṃ laṅkāṃ jaharṣa hanumān kapiḥ

    5.3.13

    tāṃ samīkṣya purīṃ laṅkāṃ rākṣasādhipateḥ śubhām anuttamām ṛddhiyutāṃ cintayām āsa vīryavān

    5.3.14

    neyam anyena nagarī śakyā dharṣayituṃ balāt rakṣitā rāvaṇabalair udyatāyudhadhāribhiḥ

    5.3.15

    kumudāṅgadayor vāpi suṣeṇasya mahākapeḥ prasiddheyaṃ bhaved bhūmir maindadvividayor api

    5.3.16

    vivasvatas tanūjasya hareś ca kuśaparvaṇaḥ ṛkṣasya ketumālasya mama caiva gatir bhavet

    5.3.17

    samīkṣya tu mahābāho rāghavasya parākramam lakṣmaṇasya ca vikrāntam abhavat prītimān kapiḥ

    5.3.18

    tāṃ ratnavasanopetāṃ koṣṭhāgārāvataṃsakām yantrāgārāstanīm ṛddhāṃ pramadām iva bhūṣitām

    5.3.19

    tāṃ naṣṭatimirāṃ dīpair bhāsvaraiś ca mahāgṛhaiḥ nagarīṃ rākṣasendrasya dadarśa sa mahākapiḥ

    5.3.20

    praviṣṭaḥ sattvasaṃpanno niśāyāṃ mārutātmajaḥ sa mahāpatham āsthāya muktāpuṣpavirājitam

    5.3.21

    hasitodghuṣṭaninadais tūryaghoṣapuraḥsaraiḥ vajrāṅkuśanikāśaiś ca vajrajālavibhūṣitaiḥ gṛhamedhaiḥ purī ramyā babhāse dyaur ivāmbudaiḥ

    5.3.22

    prajajvāla tadā laṅkā rakṣogaṇagṛhaiḥ śubhaiḥ sitābhrasadṛśaiś citraiḥ padmasvastikasaṃsthitaiḥ vardhamānagṛhaiś cāpi sarvataḥ suvibhāṣitaiḥ

    5.3.23

    tāṃ citramālyābharaṇāṃ kapirājahitaṃkaraḥ rāghavārthaṃ carañ śrīmān dadarśa ca nananda ca

    5.3.24

    śuśrāva madhuraṃ gītaṃ tristhānasvarabhūṣitam strīṇāṃ madasamṛddhānāṃ divi cāpsarasām iva

    5.3.25

    śuśrāva kāñcīninādaṃ nūpurāṇāṃ ca niḥsvanam sopānaninadāṃś caiva bhavaneṣu mahātmanam āsphoṭitaninādāṃś ca kṣveḍitāṃś ca tatas tataḥ

    5.3.26

    svādhyāyaniratāṃś caiva yātudhānān dadarśa saḥ rāvaṇastavasaṃyuktān garjato rākṣasān api

    5.3.27

    rājamārgaṃ samāvṛtya sthitaṃ rakṣobalaṃ mahat dadarśa madhyame gulme rākṣasasya carān bahūn

    5.3.28

    dīkṣitāñ jaṭilān muṇḍān go'jināmbaravāsasaḥ darbhamuṣṭipraharaṇān agnikuṇḍāyudhāṃs tathā

    5.3.29

    kūṭamudgarapāṇīṃś ca daṇḍāyudhadharān api ekākṣānekakarṇāṃś ca calallambapayodharān

    5.3.30

    karālān bhugnavaktrāṃś ca vikaṭān vāmanāṃs tathā dhanvinaḥ khaḍginaś caiva śataghnīmusalāyudhān parighottamahastāṃś ca vicitrakavacojjvalān

    5.3.31

    nātiṣṭhūlān nātikṛśān nātidīrghātihrasvakān virūpān bahurūpāṃś ca surūpāṃś ca suvarcasaḥ

    5.3.32

    śaktivṛkṣāyudhāṃś caiva paṭṭiśāśanidhāriṇaḥ kṣepaṇīpāśahastāṃś ca dadarśa sa mahākapiḥ

    5.3.33

    sragviṇas tv anuliptāṃś ca varābharaṇabhūṣitān tīkṣṇaśūladharāṃś caiva vajriṇaś ca mahābalān

    5.3.34

    śatasāhasram avyagram ārakṣaṃ madhyamaṃ kapiḥ prākārāvṛtam atyantaṃ dadarśa sa mahākapiḥ

    5.3.35

    triviṣṭapanibhaṃ divyaṃ divyanādavināditam vājiheṣitasaṃghuṣṭaṃ nāditaṃ bhūṣaṇais tathā

    5.3.36

    rathair yānair vimānaiś ca tathā gajahayaiḥ śubhaiḥ vāraṇaiś ca caturdantaiḥ śvetābhranicayopamaiḥ

    5.3.37

    bhūṣitaṃ ruciradvāraṃ mattaiś ca mṛgapakṣibhiḥ rākṣasādhipater guptam āviveśa gṛhaṃ kapiḥ

    5.4.1

    tataḥ sa madhyaṃ gatam aṃśumantaṃ jyotsnāvitānaṃ mahad udvamantam dadarśa dhīmān divi bhānumantaṃ goṣṭhe vṛṣaṃ mattam iva bhramantam

    5.4.2

    lokasya pāpāni vināśayantaṃ mahodadhiṃ cāpi samedhayantam bhūtāni sarvāṇi virājayantaṃ dadarśa śītāṃśum athābhiyāntam

    5.4.3

    yā bhāti lakṣmīr bhuvi mandarasthā tathā pradoṣeṣu ca sāgarasthā tathaiva toyeṣu ca puṣkarasthā rarāja sā cāruniśākarasthā

    5.4.4

    haṃso yathā rājatapañjurasthaḥ siṃho yathā mandarakandarasthaḥ vīro yathā garvitakuñjarasthaś candro 'pi babhrāja tathāmbarasthaḥ

    5.4.5

    sthitaḥ kakudmān iva tīkṣṇaśṛṅgo mahācalaḥ śveta ivoccaśṛṅgaḥ hastīva jāmbūnadabaddhaśṛṅgo vibhāti candraḥ paripūrṇaśṛṅgaḥ

    5.4.6

    prakāśacandrodayanaṣṭadoṣaḥ pravṛddharakṣaḥ piśitāśadoṣaḥ rāmābhirāmeritacittadoṣaḥ svargaprakāśo bhagavān pradoṣaḥ

    5.4.7

    tantrī svanāḥ karṇasukhāḥ pravṛttāḥ svapanti nāryaḥ patibhiḥ suvṛttāḥ naktaṃcarāś cāpi tathā pravṛttā vihartum atyadbhutaraudravṛttāḥ

    5.4.8

    mattapramattāni samākulāni rathāśvabhadrāsanasaṃkulāni vīraśriyā cāpi samākulāni dadarśa dhīmān sa kapiḥ kulāni

    5.4.9

    parasparaṃ cādhikam ākṣipanti bhujāṃś ca pīnān adhivikṣipanti mattapralāpān adhivikṣipanti mattāni cānyonyam adhikṣipanti

    5.4.10

    rakṣāṃsi vakṣāṃsi ca vikṣipanti gātrāṇi kāntāsu ca vikṣipanti dadarśa kāntāś ca samālapanti tathāparās tatra punaḥ svapanti

    5.4.11

    mahāgajaiś cāpi tathā nadadbhiḥ sūpūjitaiś cāpi tathā susadbhiḥ rarāja vīraiś ca viniḥśvasadbhir hrado bhujaṅgair iva niḥśvasadbhiḥ

    5.4.12

    buddhipradhānān rucirābhidhānān saṃśraddadhānāñ jagataḥ pradhānān nānāvidhānān rucirābhidhānān dadarśa tasyāṃ puri yātudhānān

    5.4.13

    nananda dṛṣṭvā sa ca tān surūpān nānāguṇān ātmaguṇānurūpān vidyotamānān sa ca tān surūpān dadarśa kāṃś cic ca punar virūpān

    5.4.14

    tato varārhāḥ suviśuddhabhāvās teṣāṃ striyas tatra mahānubhāvāḥ priyeṣu pāneṣu ca saktabhāvā dadarśa tārā iva suprabhāvāḥ

    5.4.15

    śriyā jvalantīs trapayopagūḍhā niśīthakāle ramaṇopagūḍhāḥ dadarśa kāś cit pramadopagūḍhā yathā vihaṃgāḥ kusumopagūḍāḥ

    5.4.16

    anyāḥ punar harmyatalopaviṣṭās tatra priyāṅkeṣu sukhopaviṣṭāḥ bhartuḥ priyā dharmaparā niviṣṭā dadarśa dhīmān manadābhiviṣṭāḥ

    5.4.17

    aprāvṛtāḥ kāñcanarājivarṇāḥ kāś cit parārdhyās tapanīyavarṇāḥ punaś ca kāś cic chaśalakṣmavarṇāḥ kāntaprahīṇā rucirāṅgavarṇāḥ

    5.4.18

    tataḥ priyān prāpya mano'bhirāmān suprītiyuktāḥ prasamīkṣya rāmāḥ gṛheṣu hṛṣṭāḥ paramābhirāmā haripravīraḥ sa dadarśa rāmāḥ

    5.4.19

    candraprakāśāś ca hi vaktramālā vakrākṣipakṣmāś ca sunetramālāḥ vibhūṣaṇānāṃ ca dadarśa mālāḥ śatahradānām iva cārumālāḥ

    5.4.20

    na tv eva sītāṃ paramābhijātāṃ pathi sthite rājakule prajātām latāṃ praphullām iva sādhujātāṃ dadarśa tanvīṃ manasābhijātām

    5.4.21

    sanātane vartmani saṃniviṣṭāṃ rāmekṣaṇīṃ tāṃ madanābhiviṣṭām bhartur manaḥ śrīmad anupraviṣṭāṃ strībhyo varābhyaś ca sadā viśiṣṭām

    5.4.22

    uṣṇārditāṃ sānusṛtāsrakaṇṭhīṃ purā varārhottamaniṣkakaṇṭhīm sujātapakṣmām abhiraktakaṇṭhīṃ vane pravṛttām iva nīlakaṇṭhīm

    5.4.23

    avyaktalekhām iva candralekhāṃ pāṃsupradigdhām iva hemalekhām kṣataprarūḍhām iva bāṇalekhāṃ vāyuprabhinnām iva meghalekhām

    5.4.24

    sītām apaśyan manujeśvarasya rāmasya patnīṃ vadatāṃ varasya babhūva duḥkhābhihataś cirasya plavaṃgamo manda ivācirasya

    5.5.1

    sa nikāmaṃ vināmeṣu vicaran kāmarūpadhṛk vicacāra kapir laṅkāṃ lāghavena samanvitaḥ

    5.5.2

    āsasādātha lakṣmīvān rākṣasendraniveśanam prākāreṇārkavarṇena bhāsvareṇābhisaṃvṛtam

    5.5.3

    rakṣitaṃ rākṣasair bhīmaiḥ siṃhair iva mahad vanam samīkṣamāṇo bhavanaṃ cakāśe kapikuñjaraḥ

    5.5.4

    rūpyakopahitaiś citrais toraṇair hemabhūṣitaiḥ vicitrābhiś ca kakṣyābhir dvāraiś ca rucirair vṛtam

    5.5.5

    gajāsthitair mahāmātraiḥ śūraiś ca vigataśramaiḥ upasthitam asaṃhāryair hayaiḥ syandanayāyibhiḥ

    5.5.6

    siṃhavyāghratanutrāṇair dāntakāñcanarājataiḥ ghoṣavadbhir vicitraiś ca sadā vicaritaṃ rathaiḥ

    5.5.7

    bahuratnasamākīrṇaṃ parārdhyāsanabhājanam mahārathasamāvāsaṃ mahārathamahāsanam

    5.5.8

    dṛśyaiś ca paramodārais tais taiś ca mṛgapakṣibhiḥ vividhair bahusāhasraiḥ paripūrṇaṃ samantataḥ

    5.5.9

    vinītair antapālaiś ca rakṣobhiś ca surakṣitam mukhyābhiś ca varastrībhiḥ paripūrṇaṃ samantataḥ

    5.5.10

    muditapramadā ratnaṃ rākṣasendraniveśanam varābharaṇanirhrādaiḥ samudrasvananiḥsvanam

    5.5.11

    tad rājaguṇasaṃpannaṃ mukhyaiś ca varacandanaiḥ bherīmṛdaṅgābhirutaṃ śaṅkhaghoṣavināditam

    5.5.12

    nityārcitaṃ parvahutaṃ pūjitaṃ rākṣasaiḥ sadā samudram iva gambhīraṃ samudram iva niḥsvanam

    5.5.13

    mahātmāno mahad veśma mahāratnaparicchadam mahājanasamākīrṇaṃ dadarśa sa mahākapiḥ

    5.5.14

    virājamānaṃ vapuṣā gajāśvarathasaṃkulam laṅkābharaṇam ity eva so 'manyata mahākapiḥ

    5.5.15

    gṛhād gṛhaṃ rākṣasānām udyānāni ca vānaraḥ vīkṣamāṇo hy asaṃtrastaḥ prāsādāṃś ca cacāra saḥ

    5.5.16

    avaplutya mahāvegaḥ prahastasya niveśanam tato 'nyat pupluve veśma mahāpārśvasya vīryavān

    5.5.17

    atha meghapratīkāśaṃ kumbhakarṇaniveśanam vibhīṣaṇasya ca tathā pupluve sa mahākapiḥ

    5.5.18

    mahodarasya ca tathā virūpākṣasya caiva hi vidyujjihvasya bhavanaṃ vidyunmāles tathaiva ca vajradaṃṣṭrasya ca tathā pupluve sa mahākapiḥ

    5.5.19

    śukasya ca mahāvegaḥ sāraṇasya ca dhīmataḥ tathā cendrajitos veśma jagāma hariyūthapaḥ

    5.5.20

    jambumāleḥ sumāleś ca jagāma hariyūthapaḥ raśmiketoś ca bhavanaṃ sūryaśatros tathaiva ca

    5.5.21

    dhūmrākṣasya ca saṃpāter bhavanaṃ mārutātmajaḥ vidyudrūpasya bhīmasya ghanasya vighanasya ca

    5.5.22

    śukanābhasya vakrasya śaṭhasya vikaṭasya ca hrasvakarṇasya daṃṣṭrasya romaśasya ca rakṣasaḥ

    5.5.23

    yuddhonmattasya mattasya dhvajagrīvasya nādinaḥ vidyujjihvendrajihvānāṃ tathā hastimukhasya ca

    5.5.24

    karālasya piśācasya śoṇitākṣasya caiva hi kramamāṇaḥ krameṇaiva hanūmān mārutātmajaḥ

    5.5.25

    teṣu teṣu mahārheṣu bhavaneṣu mahāyaśāḥ teṣām ṛddhimatām ṛddhiṃ dadarśa sa mahākapiḥ

    5.5.26

    sarveṣāṃ samatikramya bhavanāni samantataḥ āsasādātha lakṣmīvān rākṣasendraniveśanam

    5.5.27

    rāvaṇasyopaśāyinyo dadarśa harisattamaḥ vicaran hariśārdūlo rākṣasīr vikṛtekṣaṇāḥ śūlamudgarahastāś ca śakto tomaradhāriṇīḥ

    5.5.28

    dadarśa vividhān gulmāṃs tasya rakṣaḥpater gṛhe

    5.5.29

    raktāñ śvetān sitāṃś caiva harīṃś caiva mahājavān kulīnān rūpasaṃpannān gajān paragajārujān

    5.5.30

    niṣṭhitān gajaśikhāyām airāvatasamān yudhi nihantṝn parasainyānāṃ gṛhe tasmin dadarśa saḥ

    5.5.31

    kṣarataś ca yathā meghān sravataś ca yathā girīn meghastanitanirghoṣān durdharṣān samare paraiḥ

    5.5.32

    sahasraṃ vāhinīs tatra jāmbūnadapariṣkṛtāḥ hemajālair avicchinnās taruṇādityasaṃnibhāḥ

    5.5.33

    dadarśa rākṣasendrasya rāvaṇasya niveśane śibikā vividhākārāḥ sa kapir mārutātmajaḥ

    5.5.34

    latāgṛhāṇi citrāṇi citraśālāgṛhāṇi ca krīḍāgṛhāṇi cānyāni dāruparvatakān api

    5.5.35

    kāmasya gṛhakaṃ ramyaṃ divāgṛhakam eva ca dadarśa rākṣasendrasya rāvaṇasya niveśane

    5.5.36

    sa mandaratalaprakhyaṃ mayūrasthānasaṃkulam dhvajayaṣṭibhir ākīrṇaṃ dadarśa bhavanottamam

    5.5.37

    anantaratnanicayaṃ nidhijālaṃ samantataḥ dhīraniṣṭhitakarmāntaṃ gṛhaṃ bhūtapater iva

    5.5.38

    arcirbhiś cāpi ratnānāṃ tejasā rāvaṇasya ca virarājātha tad veśma raśmimān iva raśmibhiḥ

    5.5.39

    jāmbūnadamayāny eva śayanāny āsanāni ca bhājanāni ca śubhrāṇi dadarśa hariyūthapaḥ

    5.5.40

    madhvāsavakṛtakledaṃ maṇibhājanasaṃkulam manoramam asaṃbādhaṃ kuberabhavanaṃ yathā

    5.5.41

    nūpurāṇāṃ ca ghoṣeṇa kāñcīnāṃ ninadena ca mṛdaṅgatalaghoṣaiś ca ghoṣavadbhir vināditam

    5.5.42

    prāsādasaṃghātayutaṃ strīratnaśatasaṃkulam suvyūḍhakakṣyaṃ hanumān praviveśa mahāgṛham

    5.6.1

    sa veśmajālaṃ balavān dadarśa vyāsaktavaidūryasuvarṇajālam yathā mahat prāvṛṣi meghajālaṃ vidyutpinaddhaṃ savihaṃgajālam

    5.6.2

    niveśanānāṃ vividhāś ca śālāḥ pradhānaśaṅkhāyudhacāpaśālāḥ manoharāś cāpi punar viśālā dadarśa veśmādriṣu candraśālāḥ

    5.6.3

    gṛhāṇi nānāvasurājitāni devāsuraiś cāpi supūjitāni sarvaiś ca doṣaiḥ parivarjitāni kapir dadarśa svabalārjitāni

    5.6.4

    tāni prayatnābhisamāhitāni mayena sākṣād iva nirmitāni mahītale sarvaguṇottarāṇi dadarśa laṅkādhipater gṛhāṇi

    5.6.5

    tato dadarśocchritamegharūpaṃ manoharaṃ kāñcanacārurūpam rakṣo'dhipasyātmabalānurūpaṃ gṛhottamaṃ hy apratirūparūpam

    5.6.6

    mahītale svargam iva prakīrṇaṃ śriyā jvalantaṃ bahuratnakīrṇam nānātarūṇāṃ kusumāvakīrṇaṃ girer ivāgraṃ rajasāvakīrṇam

    5.6.7

    nārīpravekair iva dīpyamānaṃ taḍidbhir ambhodavad arcyamānam haṃsapravekair iva vāhyamānaṃ śriyā yutaṃ khe sukṛtāṃ vimānam

    5.6.8

    yathā nagāgraṃ bahudhātucitraṃ yathā nabhaś ca grahacandracitram dadarśa yuktīkṛtameghacitraṃ vimānaratnaṃ bahuratnacitram

    5.6.9

    mahī kṛtā parvatarājipūrṇā śailāḥ kṛtā vṛkṣavitānapūrṇāḥ vṛkṣāḥ kṛtā puṣpavitānapūrṇāḥ puṣpaṃ kṛtaṃ kesarapatrapūrṇam

    5.6.10

    kṛtāni veśmāni ca pāṇḍurāṇi tathā supuṣpā api puṣkariṇyaḥ punaś ca padmāni sakesarāṇi dhanyāni citrāṇi tathā vanāni

    5.6.11

    puṣpāhvayaṃ nāma virājamānaṃ ratnaprabhābhiś ca vivardhamānam veśmottamānām api coccamānaṃ mahākapis tatra mahāvimānam

    5.6.12

    kṛtāś ca vaidūryamayā vihaṃgā rūpyapravālaiś ca tathā vihaṃgāḥ citrāś ca nānāvasubhir bhujaṃgā jātyānurūpās turagāḥ śubhāṅgāḥ

    5.6.13

    pravālajāmbūnadapuṣpapakṣāḥ salīlam āvarjitajihmapakṣāḥ kāmasya sākṣād iva bhānti pakṣāḥ kṛtā vihaṃgāḥ sumukhāḥ supakṣāḥ

    5.6.14

    niyujyamānāś ca gajāḥ suhastāḥ sakesarāś cotpalapatrahastāḥ babhūva devī ca kṛtā suhastā lakṣmīs tathā padmini padmahastā

    5.6.15

    itīva tad gṛham abhigamya śobhanaṃ savismayo nagam iva cāruśobhanam punaś ca tat paramasugandhi sundaraṃ himātyaye nagam iva cārukandaram

    5.6.16

    tataḥ sa tāṃ kapir abhipatya pūjitāṃ caran purīṃ daśamukhabāhupālitām adṛśya tāṃ janakasutāṃ supūjitāṃ suduḥkhitāṃ patiguṇaveganirjitām

    5.6.17

    tatas tadā bahuvidhabhāvitātmanaḥ kṛtātmano janakasutāṃ suvartmanaḥ apaśyato 'bhavad atiduḥkhitaṃ manaḥ sucakṣuṣaḥ pravicarato mahātmanaḥ

    5.7.1

    tasyālayavariṣṭhasya madhye vipulam āyatam dadarśa bhavanaśreṣṭhaṃ hanūmān mārutātmajaḥ

    5.7.2

    ardhayojanavistīrṇam āyataṃ yojanaṃ hi tat bhavanaṃ rākṣasendrasya bahuprāsādasaṃkulam

    5.7.3

    mārgamāṇas tu vaidehīṃ sītām āyatalocanām sarvataḥ paricakrāma hanūmān arisūdanaḥ

    5.7.4

    caturviṣāṇair dviradais triviṣāṇais tathaiva ca parikṣiptam asaṃbādhaṃ rakṣyamāṇam udāyudhaiḥ

    5.7.5

    rākṣasībhiś ca patnībhī rāvaṇasya niveśanam āhṛtābhiś ca vikramya rājakanyābhir āvṛtam

    5.7.6

    tan nakramakarākīrṇaṃ timiṃgilajhaṣākulam vāyuvegasamādhūtaṃ pannagair iva sāgaram

    5.7.7

    yā hi vaiśvaraṇe lakṣmīr yā cendre harivāhane sā rāvaṇagṛhe sarvā nityam evānapāyinī

    5.7.8

    yā ca rājñaḥ kuberasya yamasya varuṇasya ca tādṛśī tad viśiṣṭā vā ṛddhī rakṣo gṛheṣv iha

    5.7.9

    tasya harmyasya madhyasthaṃ veśma cānyat sunirmitam bahuniryūha saṃkīrṇaṃ dadarśa pavanātmajaḥ

    5.7.10

    brahmaṇo 'rthe kṛtaṃ divyaṃ divi yad viśvakarmaṇā vimānaṃ puṣpakaṃ nāma sarvaratnavibhūṣitam

    5.7.11

    pareṇa tapasā lebhe yat kuberaḥ pitāmahāt kuberam ojasā jitvā lebhe tad rākṣaseśvaraḥ

    5.7.12

    īhā mṛgasamāyuktaiḥ kāryasvarahiraṇmayaiḥ sukṛtair ācitaṃ stambhaiḥ pradīptam iva ca śriyā

    5.7.13

    merumandarasaṃkāśair ullikhadbhir ivāmbaram kūṭāgāraiḥ śubhākāraiḥ sarvataḥ samalaṃkṛtam

    5.7.14

    jvalanārkapratīkāśaṃ sukṛtaṃ viśvakarmaṇā hemasopānasaṃyuktaṃ cārupravaravedikam

    5.7.15

    jālavātāyanair yuktaṃ kāñcanaiḥ sthāṭikair api indranīlamahānīlamaṇipravaravedikam vimānaṃ puṣpakaṃ divyam āruroha mahākapiḥ

    5.7.16

    tatrasthaḥ sa tadā gandhaṃ pānabhakṣyānnasaṃbhavam divyaṃ saṃmūrchitaṃ jighran rūpavantam ivānilam

    5.7.17

    sa gandhas taṃ mahāsattvaṃ bandhur bandhum ivottamam ita ehīty uvāceva tatra yatra sa rāvaṇaḥ

    5.7.18

    tatas tāṃ prasthitaḥ śālāṃ dadarśa mahatīṃ śubhām rāvaṇasya manaḥkāntāṃ kāntām iva varastriyam

    5.7.19

    maṇisopānavikṛtāṃ hemajālavirājitām sphāṭikair āvṛtatalāṃ dantāntaritarūpikām

    5.7.20

    muktābhiś ca pravālaiś ca rūpyacāmīkarair api vibhūṣitāṃ maṇistambhaiḥ subahustambhabhūṣitām

    5.7.21

    samair ṛjubhir atyuccaiḥ samantāt suvibhūṣitaiḥ stambhaiḥ pakṣair ivātyuccair divaṃ saṃprasthitām iva

    5.7.22

    mahatyā kuthayāstrīṇaṃ pṛthivīlakṣaṇāṅkayā pṛthivīm iva vistīrṇāṃ sarāṣṭragṛhamālinīm

    5.7.23

    nāditāṃ mattavihagair divyagandhādhivāsitām parārdhyāstaraṇopetāṃ rakṣo'dhipaniṣevitām

    5.7.24

    dhūmrām agarudhūpena vimalāṃ haṃsapāṇḍurām citrāṃ puṣpopahāreṇa kalmāṣīm iva suprabhām

    5.7.25

    manaḥsaṃhlādajananīṃ varṇasyāpi prasādinīm tāṃ śokanāśinīṃ divyāṃ śriyaḥ saṃjananīm iva

    5.7.26

    indriyāṇīndriyārthais tu pañca pañcabhir uttamaiḥ tarpayām āsa māteva tadā rāvaṇapālitā

    5.7.27

    svargo 'yaṃ devaloko 'yam indrasyeyaṃ purī bhavet siddhir veyaṃ parā hi syād ity amanyata mārutiḥ

    5.7.28

    pradhyāyata ivāpaśyat pradīpāṃs tatra kāñcanān dhūrtān iva mahādhūrtair devanena parājitān

    5.7.29

    dīpānāṃ ca prakāśena tejasā rāvaṇasya ca arcirbhir bhūṣaṇānāṃ ca pradīptety abhyamanyata

    5.7.30

    tato 'paśyat kuthāsīnaṃ nānāvarṇāmbarasrajam sahasraṃ varanārīṇāṃ nānāveṣavibhūṣitam

    5.7.31

    parivṛtte 'rdharātre tu pānanidrāvaśaṃ gatam krīḍitvoparataṃ rātrau suṣvāpa balavat tadā

    5.7.32

    tat prasuptaṃ viruruce niḥśabdāntarabhūṣaṇam niḥśabdahaṃsabhramaraṃ yathā padmavanaṃ mahat

    5.7.33

    tāsāṃ saṃvṛtadantāni mīlitākṣāṇi mārutiḥ apaśyat padmagandhīni vadanāni suyoṣitām

    5.7.34

    prabuddhānīva padmāni tāsāṃ bhūtvā kṣapākṣaye punaḥsaṃvṛtapatrāṇi rātrāv iva babhus tadā

    5.7.35

    imāni mukhapadmāni niyataṃ mattaṣaṭpadāḥ ambujānīva phullāni prārthayanti punaḥ punaḥ

    5.7.36

    iti vāmanyata śrīmān upapattyā mahākapiḥ mene hi guṇatas tāni samāni salilodbhavaiḥ

    5.7.37

    sā tasya śuśubhe śālā tābhiḥ strībhir virājitā śāradīva prasannā dyaus tārābhir abhiśobhitā

    5.7.38

    sa ca tābhiḥ parivṛtaḥ śuśubhe rākṣasādhipaḥ yathā hy uḍupatiḥ śrīmāṃs tārābhir abhisaṃvṛtaḥ

    5.7.39

    yāś cyavante 'mbarāt tārāḥ puṇyaśeṣasamāvṛtāḥ imās tāḥ saṃgatāḥ kṛtsnā iti mene haris tadā

    5.7.40

    tārāṇām iva suvyaktaṃ mahatīnāṃ śubhārciṣām prabhāvarṇaprasādāś ca virejus tatra yoṣitām

    5.7.41

    vyāvṛttagurupīnasrakprakīrṇavarabhūṣaṇāḥ pānavyāyāmakāleṣu nidrāpahṛtacetasaḥ

    5.7.42

    vyāvṛttatilakāḥ kāś cit kāś cid udbhrāntanūpurāḥ pārśve galitahārāś ca kāś cit paramayoṣitaḥ

    5.7.43

    mukhā hāravṛtāś cānyāḥ kāś cit prasrastavāsasaḥ vyāviddharaśanā dāmāḥ kiśorya iva vāhitāḥ

    5.7.44

    sukuṇḍaladharāś cānyā vicchinnamṛditasrajaḥ gajendramṛditāḥ phullā latā iva mahāvane

    5.7.45

    candrāṃśukiraṇābhāś ca hārāś kāsāṃ cid utkaṭāḥ haṃsā iva babhuḥ suptāḥ stanamadhyeṣu yoṣitām

    5.7.46

    aparāsāṃ ca vaidūryāḥ kādambā iva pakṣiṇaḥ hemasūtrāṇi cānyāsāṃ cakravākā ivābhavan

    5.7.47

    haṃsakāraṇḍavākīrṇāś cakravākopaśobhitāḥ āpagā iva tā rejur jaghanaiḥ pulinair iva

    5.7.48

    kiṅkiṇījālasaṃkāśās tā hemavipulāmbujāḥ bhāvagrāhā yaśastīrāḥ suptā nadya ivābabhuḥ

    5.7.49

    mṛduṣv aṅgeṣu kāsāṃ cit kucāgreṣu ca saṃsthitāḥ babhūvur bhūṣaṇānīva śubhā bhūṣaṇarājayaḥ

    5.7.50

    aṃśukāntāś ca kāsāṃ cin mukhamārutakampitāḥ upary upari vaktrāṇāṃ vyādhūyante punaḥ punaḥ

    5.7.51

    tāḥ pātākā ivoddhūtāḥ patnīnāṃ ruciraprabhāḥ nānāvarṇasuvarṇānāṃ vaktramūleṣu rejire

    5.7.52

    vavalguś cātra kāsāṃ cit kuṇḍalāni śubhārciṣām mukhamārutasaṃsargān mandaṃ mandaṃ suyoṣitām

    5.7.53

    śarkarāsavagandhaḥ sa prakṛtyā surabhiḥ sukhaḥ tāsāṃ vadananiḥśvāsaḥ siṣeve rāvaṇaṃ tadā

    5.7.54

    rāvaṇānanaśaṅkāś ca kāś cid rāvaṇayoṣitaḥ mukhāni sma sapatnīnām upājighran punaḥ punaḥ

    5.7.55

    atyarthaṃ saktamanaso rāvaṇe tā varastriyaḥ asvatantrāḥ sapatnīnāṃ priyam evācaraṃs tadā

    5.7.56

    bāhūn upanidhāyānyāḥ pārihārya vibhūṣitāḥ aṃśukāni ca ramyāṇi pramadās tatra śiśyire

    5.7.57

    anyā vakṣasi cānyasyās tasyāḥ kā cit punar bhujam aparā tv aṅkam anyasyās tasyāś cāpy aparā bhujau

    5.7.58

    ūrupārśvakaṭīpṛṣṭham anyonyasya samāśritāḥ parasparaniviṣṭāṅgyo madasnehavaśānugāḥ

    5.7.59

    anyonyasyāṅgasaṃsparśāt prīyamāṇāḥ sumadhyamāḥ ekīkṛtabhujāḥ sarvāḥ suṣupus tatra yoṣitaḥ

    5.7.60

    anyonyabhujasūtreṇa strīmālāgrathitā hi sā māleva grathitā sūtre śuśubhe mattaṣaṭpadā

    5.7.61

    latānāṃ mādhave māsi phullānāṃ vāyusevanāt anyonyamālāgrathitaṃ saṃsaktakusumoccayam

    5.7.62

    vyativeṣṭitasuskantham anyonyabhramarākulam āsīd vanam ivoddhūtaṃ strīvanaṃ rāvaṇasya tat

    5.7.63

    uciteṣv api suvyaktaṃ na tāsāṃ yoṣitāṃ tadā vivekaḥ śakya ādhātuṃ bhūṣaṇāṅgāmbarasrajām

    5.7.64

    rāvaṇe sukhasaṃviṣṭe tāḥ striyo vividhaprabhāḥ jvalantaḥ kāñcanā dīpāḥ prekṣantānimiṣā iva

    5.7.65

    rājarṣipitṛdaityānāṃ gandharvāṇāṃ ca yoṣitaḥ rakṣasāṃ cābhavan kanyās tasya kāmavaśaṃ gatāḥ

    5.7.66

    na tatra kā cit pramadā prasahya vīryopapannena guṇena labdhā na cānyakāmāpi na cānyapūrvā vinā varārhāṃ janakātmajāṃ tu

    5.7.67

    na cākulīnā na ca hīnarūpā nādakṣiṇā nānupacāra yuktā bhāryābhavat tasya na hīnasattvā na cāpi kāntasya na kāmanīyā

    5.7.68

    babhūva buddhis tu harīśvarasya yadīdṛśī rāghavadharmapatnī imā yathā rākṣasarājabhāryāḥ sujātam asyeti hi sādhubuddheḥ

    5.7.69

    punaś ca so 'cintayad ārtarūpo dhruvaṃ viśiṣṭā guṇato hi sītā athāyam asyāṃ kṛtavān mahātmā laṅkeśvaraḥ kaṣṭam anāryakarma

    5.8.1

    tatra divyopamaṃ mukhyaṃ sphāṭikaṃ ratnabhūṣitam avekṣamāṇo hanumān dadarśa śayanāsanam

    5.8.2

    tasya caikatame deśe so 'gryamālyavibhūṣitam dadarśa pāṇḍuraṃ chatraṃ tārādhipatisaṃnibham

    5.8.3

    bālavyajanahastābhir vījyamānaṃ samantataḥ gandhaiś ca vividhair juṣṭaṃ varadhūpena dhūpitam

    5.8.4

    paramāstaraṇāstīrṇam āvikājinasaṃvṛtam dāmabhir varamālyānāṃ samantād upaśobhitam

    5.8.5

    tasmiñ jīmūtasaṃkāśaṃ pradīptottamakuṇḍalam lohitākṣaṃ mahābāhuṃ mahārajatavāsasaṃ

    5.8.6

    lohitenānuliptāṅgaṃ candanena sugandhinā saṃdhyāraktam ivākāśe toyadaṃ sataḍidguṇam

    5.8.7

    vṛtam ābharaṇair divyaiḥ surūpaṃ kāmarūpiṇam savṛkṣavanagulmāḍhyaṃ prasuptam iva mandaram

    5.8.8

    krīḍitvoparataṃ rātrau varābharaṇabhūṣitam priyaṃ rākṣasakanyānāṃ rākṣasānāṃ sukhāvaham

    5.8.9

    pītvāpy uparataṃ cāpi dadarśa sa mahākapiḥ bhāskare śayane vīraṃ prasuptaṃ rākṣasādhipam

    5.8.10

    niḥśvasantaṃ yathā nāgaṃ rāvaṇaṃ vānarottamaḥ āsādya paramodvignaḥ so 'pāsarpat subhītavat

    5.8.11

    athārohaṇam āsādya vedikāntaram āśritaḥ suptaṃ rākṣasaśārdūlaṃ prekṣate sma mahākapiḥ

    5.8.12

    śuśubhe rākṣasendrasya svapataḥ śayanottamam gandhahastini saṃviṣṭe yathāprasravaṃ mahat

    5.8.13

    kāñcanāṅgadanaddhau ca dadarśa sa mahātmanaḥ vikṣiptau rākṣasendrasya bhujāv indradhvajopamau

    5.8.14

    airāvataviṣāṇāgrair āpīḍitakṛtavraṇau vajrollikhitapīnāṃsau viṣṇucakraparikṣitau

    5.8.15

    pīnau samasujātāṃsau saṃgatau balasaṃyutau sulakṣaṇa nakhāṅguṣṭhau svaṅgulītalalakṣitau

    5.8.16

    saṃhatau parighākārau vṛttau karikaropamau vikṣiptau śayane śubhre pañcaśīrṣāv ivoragau

    5.8.17

    śaśakṣatajakalpena suśītena sugandhinā candanena parārdhyena svanuliptau svalaṃkṛtau

    5.8.18

    uttamastrīvimṛditau gandhottamaniṣevitau yakṣapannagagandharvadevadānavarāviṇau

    5.8.19

    dadarśa sa kapis tasya bāhū śayanasaṃsthitau mandarasyāntare suptau mahārhī ruṣitāv iva

    5.8.20

    tābhyāṃ sa paripūrṇābhyāṃ bhujābhyāṃ rākṣasādhipaḥ śuśubhe 'calasaṃkāśaḥ śṛṅgābhyām iva mandaraḥ

    5.8.21

    cūtapuṃnāgasurabhir bakulottamasaṃyutaḥ mṛṣṭānnarasasaṃyuktaḥ pānagandhapuraḥsaraḥ

    5.8.22

    tasya rākṣasasiṃhasya niścakrāma mukhān mahān śayānasya viniḥśvāsaḥ pūrayann iva tad gṛham

    5.8.23

    muktāmaṇivicitreṇa kāñcanena virājatā mukuṭenāpavṛttena kuṇḍalojjvalitānanam

    5.8.24

    raktacandanadigdhena tathā hāreṇa śobhitā pīnāyataviśālena vakṣasābhivirājitam

    5.8.25

    pāṇḍureṇāpaviddhena kṣaumeṇa kṣatajekṣaṇam mahārheṇa susaṃvītaṃ pītenottamavāsasā

    5.8.26

    māṣarāśipratīkāśaṃ niḥśvasantaṃ bhujaṅgavat gāṅge mahati toyānte prasutamiva kuñjaram

    5.8.27

    caturbhiḥ kāñcanair dīpair dīpyamānaiś caturdiśam prakāśīkṛtasarvāṅgaṃ meghaṃ vidyudgaṇair iva

    5.8.28

    pādamūlagatāś cāpi dadarśa sumahātmanaḥ patnīḥ sa priyabhāryasya tasya rakṣaḥpater gṛhe

    5.8.29

    śaśiprakāśavadanā varakuṇḍalabhūṣitāḥ amlānamālyābharaṇā dadarśa hariyūthapaḥ

    5.8.30

    nṛttavāditrakuśalā rākṣasendrabhujāṅkagāḥ varābharaṇadhāriṇyo niṣannā dadṛśe kapiḥ

    5.8.31

    vajravaidūryagarbhāṇi śravaṇānteṣu yoṣitām dadarśa tāpanīyāni kuṇḍalāny aṅgadāni ca

    5.8.32

    tāsāṃ candropamair vaktraiḥ śubhair lalitakuṇḍalaiḥ virarāja vimānaṃ tan nabhas tārāgaṇair iva

    5.8.33

    madavyāyāmakhinnās tā rākṣasendrasya yoṣitaḥ teṣu teṣv avakāśeṣu prasuptās tanumadhyamāḥ

    5.8.34

    kā cid vīṇāṃ pariṣvajya prasuptā saṃprakāśate mahānadīprakīrṇeva nalinī potam āśritā

    5.8.35

    anyā kakṣagatenaiva maḍḍukenāsitekṣaṇā prasuptā bhāminī bhāti bālaputreva vatsalā

    5.8.36

    paṭahaṃ cārusarvāṅgī pīḍya śete śubhastanī cirasya ramaṇaṃ labdhvā pariṣvajyeva kāminī

    5.8.37

    kā cid aṃśaṃ pariṣvajya suptā kamalalocanā nidrāvaśam anuprāptā sahakānteva bhāminī

    5.8.38

    anyā kanakasaṃkāśair mṛdupīnair manoramaiḥ mṛdaṅgaṃ paripīḍyāṅgaiḥ prasuptā mattalocanā

    5.8.39

    bhujapārśvāntarasthena kakṣageṇa kṛśodarī paṇavena sahānindyā suptā madakṛtaśramā

    5.8.40

    ḍiṇḍimaṃ parigṛhyānyā tathaivāsaktaḍiṇḍimā prasuptā taruṇaṃ vatsam upagūhyeva bhāminī

    5.8.41

    kā cid āḍambaraṃ nārī bhujasaṃbhogapīḍitam kṛtvā kamalapatrākṣī prasuptā madamohitā

    5.8.42

    kalaśīm apaviddhyānyā prasuptā bhāti bhāminī vasante puṣpaśabalā māleva parimārjitā

    5.8.43

    pāṇibhyāṃ ca kucau kā cit suvarṇakalaśopamau upagūhyābalā suptā nidrābalaparājitā

    5.8.44

    anyā kamalapatrākṣī pūrṇendusadṛśānanā anyām āliṅgya suśroṇī prasuptā madavihvalā

    5.8.45

    ātodyāni vicitrāṇi pariṣvajya varastriyaḥ nipīḍya ca kucaiḥ suptāḥ kāminyaḥ kāmukān iva

    5.8.46

    tāsām ekāntavinyaste śayānāṃ śayane śubhe dadarśa rūpasaṃpannām aparāṃ sa kapiḥ striyam

    5.8.47

    muktāmaṇisamāyuktair bhūṣaṇaiḥ suvibhūṣitām vibhūṣayantīm iva ca svaśriyā bhavanottamam

    5.8.48

    gaurīṃ kanakavarṇābhām iṣṭām antaḥpureśvarīm kapir mandodarīṃ tatra śayānāṃ cārurūpiṇīm

    5.8.49

    sa tāṃ dṛṣṭvā mahābāhur bhūṣitāṃ mārutātmajaḥ tarkayām āsa sīteti rūpayauvanasaṃpadā harṣeṇa mahatā yukto nananda hariyūthapaḥ

    5.8.50

    āsphoṭayām āsa cucumba pucchaṃ nananda cikrīḍa jagau jagāma stambhān arohan nipapāta bhūmau nidarśayan svāṃ prakṛtiṃ kapīnām

    5.9.1

    avadhūya ca tāṃ buddhiṃ babhūvāvasthitas tadā jagāma cāparāṃ cintāṃ sītāṃ prati mahākapiḥ

    5.9.2

    na rāmeṇa viyuktā sā svaptum arhati bhāminī na bhoktuṃ nāpy alaṃkartuṃ na pānam upasevitum

    5.9.3

    nānyaṃ naram upasthātuṃ surāṇām api ceśvaram na hi rāmasamaḥ kaś cid vidyate tridaśeṣv api anyeyam iti niścitya pānabhūmau cacāra saḥ

    5.9.4

    krīḍitenāparāḥ klāntā gītena ca tathā parāḥ nṛttena cāparāḥ klāntāḥ pānaviprahatās tathā

    5.9.5

    murajeṣu mṛdaṅgeṣu pīṭhikāsu ca saṃsthitāḥ tathāstaraṇamukhyyeṣu saṃviṣṭāś cāparāḥ striyaḥ

    5.9.6

    aṅganānāṃ sahasreṇa bhūṣitena vibhūṣaṇaiḥ rūpasaṃlāpaśīlena yuktagītārthabhāṣiṇā

    5.9.7

    deśakālābhiyuktena yuktavākyābhidhāyinā ratābhiratasaṃsuptaṃ dadarśa hariyūthapaḥ

    5.9.8

    tāsāṃ madhye mahābāhuḥ śuśubhe rākṣaseśvaraḥ goṣṭhe mahati mukhyānāṃ gavāṃ madhye yathā vṛṣaḥ

    5.9.9

    sa rākṣasendraḥ śuśubhe tābhiḥ parivṛtaḥ svayam kareṇubhir yathāraṇyaṃ parikīrṇo mahādvipaḥ

    5.9.10

    sarvakāmair upetāṃ ca pānabhūmiṃ mahātmanaḥ dadarśa kapiśārdūlas tasya rakṣaḥpater gṛhe

    5.9.11

    mṛgāṇāṃ mahiṣāṇāṃ ca varāhāṇāṃ ca bhāgaśaḥ tatra nyastāni māṃsāni pānabhūmau dadarśa saḥ

    5.9.12

    raukmeṣu ca viśaleṣu bhājaneṣv ardhabhakṣitān dadarśa kapiśārdūla mayūrān kukkuṭāṃs tathā

    5.9.13

    varāhavārdhrāṇasakān dadhisauvarcalāyutān śalyān mṛgamayūrāṃś ca hanūmān anvavaikṣata

    5.9.14

    kṛkarān vividhān siddhāṃś cakorān ardhabhakṣitān mahiṣān ekaśalyāṃś ca chāgāṃś ca kṛtaniṣṭhitān lekhyam uccāvacaṃ peyaṃ bhojyāni vividhāni ca

    5.9.15

    tathāmlalavaṇottaṃsair vividhai rāgaṣāḍavaiḥ hāra nūpurakeyūrair apaviddhair mahādhanaiḥ

    5.9.16

    pānabhājanavikṣiptaiḥ phalaiś ca vividhair api kṛtapuṣpopahārā bhūr adhikaṃ puṣyati śriyam

    5.9.17

    tatra tatra ca vinyastaiḥ suśliṣṭaiḥ śayanāsanaiḥ pānabhūmir vinā vahniṃ pradīptevopalakṣyate

    5.9.18

    bahuprakārair vividhair varasaṃskārasaṃskṛtaiḥ māṃsaiḥ kuśalasaṃyuktaiḥ pānabhūmigataiḥ pṛthak

    5.9.19

    divyāḥ prasannā vividhāḥ surāḥ kṛtasurā api śarkarāsavamādhvīkāḥ puṣpāsavaphalāsavāḥ vāsacūrṇaiś ca vividhair mṛṣṭās tais taiḥ pṛthakpṛthak

    5.9.20

    saṃtatā śuśubhe bhūmir mālyaiś ca bahusaṃsthitaiḥ hiraṇmayaiś ca karakair bhājanaiḥ sphāṭikair api jāmbūnadamayaiś cānyaiḥ karakair abhisaṃvṛtā

    5.9.21

    rājateṣu ca kumbheṣu jāmbūnadamayeṣu ca pānaśreṣṭhaṃ tadā bhūri kapis tatra dadarśa ha

    5.9.22

    so 'paśyac chātakumbhāni śīdhor maṇimayāni ca rājatāni ca pūrṇāni bhājanāni mahākapiḥ

    5.9.23

    kva cid ardhāvaśeṣāṇi kva cit pītāni sarvaśaḥ kva cin naiva prapītāni pānāni sa dadarśa ha

    5.9.24

    kva cid bhakṣyāṃś ca vividhān kva cit pānāni bhāgaśaḥ kva cid annāvaśeṣāṇi paśyan vai vicacāra ha

    5.9.25

    kva cit prabhinnaiḥ karakaiḥ kva cid āloḍitair ghaṭaiḥ kva cit saṃpṛktamālyāni jalāni ca phalāni ca

    5.9.26

    śayanāny atra nārīṇāṃ śūnyāni bahudhā punaḥ parasparaṃ samāśliṣya kāś cit suptā varāṅganāḥ

    5.9.27

    kā cic ca vastram anyasyā apahṛtyopaguhya ca upagamyābalā suptā nidrābalaparājitā

    5.9.28

    tāsām ucchvāsavātena vastraṃ mālyaṃ ca gātrajam nātyarthaṃ spandate citraṃ prāpya mandam ivānilam

    5.9.29

    candanasya ca śītasya śīdhor madhurasasya ca vividhasya ca mālyasya puṣpasya vividhasya ca

    5.9.30

    bahudhā mārutas tatra gandhaṃ vividham udvahan snānānāṃ candanānāṃ ca dhūpānāṃ caiva mūrchitaḥ pravavau surabhir gandho vimāne puṣpake tadā

    5.9.31

    śyāmāvadātās tatrānyāḥ kāś cit kṛṣṇā varāṅganāḥ kāś cit kāñcanavarṇāṅgyaḥ pramadā rākṣasālaye

    5.9.32

    tāsāṃ nidrāvaśatvāc ca madanena vimūrchitam padminīnāṃ prasuptānāṃ rūpam āsīd yathaiva hi

    5.9.33

    evaṃ sarvam aśeṣeṇa rāvaṇāntaḥpuraṃ kapiḥ dadarśa sumahātejā na dadarśa ca jānakīm

    5.9.34

    nirīkṣamāṇaś ca tatas tāḥ striyaḥ sa mahākapiḥ jagāma mahatīṃ cintāṃ dharmasādhvasaśaṅkitaḥ

    5.9.35

    paradārāvarodhasya prasuptasya nirīkṣaṇam idaṃ khalu mamātyarthaṃ dharmalopaṃ kariṣyati

    5.9.36

    na hi me paradārāṇāṃ dṛṣṭir viṣayavartinī ayaṃ cātra mayā dṛṣṭaḥ paradāraparigrahaḥ

    5.9.37

    tasya prādurabhūc cintāpunar anyā manasvinaḥ niścitaikāntacittasya kāryaniścayadarśinī

    5.9.38

    kāmaṃ dṛṣṭvā mayā sarvā viśvastā rāvaṇastriyaḥ na tu me manasaḥ kiṃ cid vaikṛtyam upapadyate

    5.9.39

    mano hi hetuḥ sarveṣām indriyāṇāṃ pravartane śubhāśubhāsv avasthāsu tac ca me suvyavasthitam

    5.9.40

    nānyatra hi mayā śakyā vaidehī parimārgitum striyo hi strīṣu dṛśyante sadā saṃparimārgaṇe

    5.9.41

    yasya sattvasya yā yonis tasyāṃ tat parimārgyate na śakyaṃ pramadā naṣṭā mṛgīṣu parimārgitum

    5.9.42

    tad idaṃ mārgitaṃ tāvac chuddhena manasā mayā rāvaṇāntaḥpuraṃ saraṃ dṛśyate na ca jānakī

    5.9.43

    devagandharvakanyāś ca nāgakanyāś ca vīryavān avekṣamāṇo hanumān naivāpaśyata jānakīm

    5.9.44

    tām apaśyan kapis tatra paśyaṃś cānyā varastriyaḥ apakramya tadā vīraḥ pradhyātum upacakrame

    5.10.1

    sa tasya madhye bhavanasya vānaro latāgṛhāṃś citragṛhān niśāgṛhān jagāma sītāṃ prati darśanotsuko na caiva tāṃ paśyati cārudarśanām

    5.10.2

    sa cintayām āsa tato mahākapiḥ priyām apaśyan raghunandanasya tām dhruvaṃ nu sītā mriyate yathā na me vicinvato darśanam eti maithilī

    5.10.3

    sā rākṣasānāṃ pravareṇa bālā svaśīlasaṃrakṣaṇa tat parā satī anena nūnaṃ pratiduṣṭakarmaṇā hatā bhaved āryapathe pare sthitā

    5.10.4

    virūparūpā vikṛtā vivarcaso mahānanā dīrghavirūpadarśanāḥ samīkṣya sā rākṣasarājayoṣito bhayād vinaṣṭā janakeśvarātmajā

    5.10.5

    sītām adṛṣṭvā hy anavāpya pauruṣaṃ vihṛtya kālaṃ saha vānaraiś ciram na me 'sti sugrīvasamīpagā gatiḥ sutīkṣṇadaṇḍo balavāṃś ca vānaraḥ

    5.10.6

    dṛṣṭam antaḥpuraṃ sarvaṃ dṛṣṭvā rāvaṇayoṣitaḥ na sītā dṛśyate sādhvī vṛthā jāto mama śramaḥ

    5.10.7

    kiṃ nu māṃ vānarāḥ sarve gataṃ vakṣyanti saṃgatāḥ gatvā tatra tvayā vīra kiṃ kṛtaṃ tad vadasva naḥ

    5.10.8

    adṛṣṭvā kiṃ pravakṣyāmi tām ahaṃ janakātmajām dhruvaṃ prāyam upeṣyanti kālasya vyativartane

    5.10.9

    kiṃ vā vakṣyati vṛddhaś ca jāmbavān aṅgadaś ca saḥ gataṃ pāraṃ samudrasya vānarāś ca samāgatāḥ

    5.10.10

    anirvedaḥ śriyo mūlam anirvedaḥ paraṃ sukham bhūyas tāvad viceṣyāmi na yatra vicayaḥ kṛtaḥ

    5.10.11

    anirvedo hi satataṃ sarvārtheṣu pravartakaḥ karoti saphalaṃ jantoḥ karma yac ca karoti saḥ

    5.10.12

    tasmād anirveda kṛtaṃ yatnaṃ ceṣṭe 'ham uttamam adṛṣṭāṃś ca viceṣyāmi deśān rāvaṇapālitān

    5.10.13

    āpānaśālāvicitās tathā puṣpagṛhāṇi ca citraśālāś ca vicitā bhūyaḥ krīḍāgṛhāṇi ca

    5.10.14

    niṣkuṭāntararathyāś ca vimānāni ca sarvaśaḥ iti saṃcintya bhūyo 'pi vicetum upacakrame

    5.10.15

    bhūmīgṛhāṃś caityagṛhān gṛhātigṛhakān api utpatan nipataṃś cāpi tiṣṭhan gacchan punaḥ kva cit

    5.10.16

    apāvṛṇvaṃś ca dvārāṇi kapāṭāny avaghaṭṭayan praviśan niṣpataṃś cāpi prapatann utpatann api sarvam apy avakāśaṃ sa vicacāra mahākapiḥ

    5.10.17

    caturaṅgulamātro 'pi nāvakāśaḥ sa vidyate rāvaṇāntaḥpure tasmin yaṃ kapir na jagāma saḥ

    5.10.18

    prākārāntararathyāś ca vedikaś caityasaṃśrayāḥ śvabhrāś ca puṣkariṇyaś ca sarvaṃ tenāvalokitam

    5.10.19

    rākṣasyo vividhākārā virūpā vikṛtās tathā dṛṣṭā hanūmatā tatra na tu sā janakātmajā

    5.10.20

    rūpeṇāpratimā loke varā vidyādhara striyaḥ dṛṭā hanūmatā tatra na tu rāghavanandinī

    5.10.21

    nāgakanyā varārohāḥ pūrṇacandranibhānanāḥ dṛṣṭā hanūmatā tatra na tu sītā sumadhyamā

    5.10.22

    pramathya rākṣasendreṇa nāgakanyā balād dhṛtāḥ dṛṣṭā hanūmatā tatra na sā janakanandinī

    5.10.23

    so 'paśyaṃs tāṃ mahābāhuḥ paśyaṃś cānyā varastriyaḥ viṣasāda mahābāhur hanūmān mārutātmajaḥ

    5.10.24

    udyogaṃ vānarendrāṇaṃ plavanaṃ sāgarasya ca vyarthaṃ vīkṣyānilasutaś cintāṃ punar upāgamat

    5.10.25

    avatīrya vimānāc ca hanūmān mārutātmajaḥ cintām upajagāmātha śokopahatacetanaḥ

    5.11.1

    vimānāt tu susaṃkramya prākāraṃ hariyūthapaḥ hanūmān vegavān āsīd yathā vidyudghanāntare

    5.11.2

    saṃparikramya hanumān rāvaṇasya niveśanān adṛṣṭvā jānakīṃ sītām abravīd vacanaṃ kapiḥ

    5.11.3

    bhūyiṣṭhaṃ loḍitā laṅkā rāmasya caratā priyam na hi paśyāmi vaidehīṃ sītāṃ sarvāṅgaśobhanām

    5.11.4

    palvalāni taṭākāni sarāṃsi saritas tathā nadyo 'nūpavanāntāś ca durgāś ca dharaṇīdharāḥ loḍitā vasudhā sarvā na ca paśyāmi jānakīm

    5.11.5

    iha saṃpātinā sītā rāvaṇasya niveśane ākhyātā gṛdhrarājena na ca paśyāmi tām aham

    5.11.6

    kiṃ nu sītātha vaidehī maithilī janakātmajā upatiṣṭheta vivaśā rāvaṇaṃ duṣṭacāriṇam

    5.11.7

    kṣipram utpatato manye sītām ādāya rakṣasaḥ bibhyato rāmabāṇānām antarā patitā bhavet

    5.11.8

    atha vā hriyamāṇāyāḥ pathi siddhaniṣevite manye patitam āryāyā hṛdayaṃ prekṣya sāgaram

    5.11.9

    rāvaṇasyoruvegena bhujābhyāṃ pīḍitena ca tayā manye viśālākṣyā tyaktaṃ jīvitam āryayā

    5.11.10

    upary upari vā nūnaṃ sāgaraṃ kramatas tadā viveṣṭamānā patitā samudre janakātmajā

    5.11.11

    āho kṣudreṇa cānena rakṣantī śīlam ātmanaḥ abandhur bhakṣitā sītā rāvaṇena tapasvinī

    5.11.12

    atha vā rākṣasendrasya patnībhir asitekṣaṇā aduṣṭā duṣṭabhāvābhir bhakṣitā sā bhaviṣyati

    5.11.13

    saṃpūrṇacandrapratimaṃ padmapatranibhekṣaṇam rāmasya dhyāyatī vaktraṃ pañcatvaṃ kṛpaṇā gatā

    5.11.14

    hā rāma lakṣmaṇety eva hāyodhyeti ca maithilī vilapya bahu vaidehī nyastadehā bhaviṣyati

    5.11.15

    atha vā nihitā manye rāvaṇasya niveśane nūnaṃ lālapyate mandaṃ pañjarastheva śārikā

    5.11.16

    janakasya kule jātā rāmapatnī sumadhyamā katham utpalapatrākṣī rāvaṇasya vaśaṃ vrajet

    5.11.17

    vinaṣṭā vā pranaṣṭā vā mṛtā vā janakātmajā rāmasya priyabhāryasya na nivedayituṃ kṣamam

    5.11.18

    nivedyamāne doṣaḥ syād doṣaḥ syād anivedane kathaṃ nu khalu kartavyaṃ viṣamaṃ pratibhāti me

    5.11.19

    asminn evaṃgate karye prāptakālaṃ kṣamaṃ ca kim bhaved iti matiṃ bhūyo hanumān pravicārayan

    5.11.20

    yadi sītām adṛṣṭvāhaṃ vānarendrapurīm itaḥ gamiṣyāmi tataḥ ko me puruṣārtho bhaviṣyati

    5.11.21

    mamedaṃ laṅghanaṃ vyarthaṃ sāgarasya bhaviṣyati praveśaś civa laṅkāyā rākṣasānāṃ ca darśanam

    5.11.22

    kiṃ vā vakṣyati sugrīvo harayo va samāgatāḥ kiṣkindhāṃ samanuprāptau tau vā daśarathātmajau

    5.11.23

    gatvā tu yadi kākutsthaṃ vakṣyāmi param apriyam na dṛṣṭeti mayā sītā tatas tyakṣyanti jīvitam

    5.11.24

    paruṣaṃ dāruṇaṃ krūraṃ tīkṣṇam indriyatāpanam sītānimittaṃ durvākyaṃ śrutvā sa na bhaviṣyati

    5.11.25

    taṃ tu kṛcchragataṃ dṛṣṭvā pañcatvagatamānasaṃ bhṛśānurakto medhāvī na bhaviṣyati lakṣmaṇaḥ

    5.11.26

    vinaṣṭau bhrātarau śrutvā bharato 'pi mariṣyati bharataṃ ca mṛtaṃ dṛṣṭvā śatrughno na bhaviṣyati

    5.11.27

    putrān mṛtān samīkṣyātha na bhaviṣyanti mātaraḥ kausalyā ca sumitrā ca kaikeyī ca na saṃśayaḥ

    5.11.28

    kṛtajñaḥ satyasaṃdhaś ca sugrīvaḥ plavagādhipaḥ rāmaṃ tathā gataṃ dṛṣṭvā tatas tyakṣyanti jīvitam

    5.11.29

    durmanā vyathitā dīnā nirānandā tapasvinī pīḍitā bhartṛśokena rumā tyakṣyati jīvitam

    5.11.30

    vālijena tu duḥkhena pīḍitā śokakarśitā pañcatvagamane rājñas tārāpi na bhaviṣyati

    5.11.31

    mātāpitror vināśena sugrīva vyasanena ca kumāro 'py aṅgadaḥ kasmād dhārayiṣyati jīvitam

    5.11.32

    bhartṛjena tu śokena abhibhūtā vanaukasaḥ śirāṃsy abhihaniṣyanti talair muṣṭibhir eva ca

    5.11.33

    sāntvenānupradānena mānena ca yaśasvinī lālitāḥ kapirājena prāṇāṃs tyakṣyanti vānarāḥ

    5.11.34

    na vaneṣu na śaileṣu na nirodheṣu vā punaḥ krīḍām anubhaviṣyanti sametya kapikuñjarāḥ

    5.11.35

    saputradārāḥ sāmātyā bhartṛvyasanapīḍitāḥ śailāgrebhyaḥ patiṣyanti sametya viṣameṣu ca

    5.11.36

    viṣam udbandhanaṃ vāpi praveśaṃ jvalanasya vā upavāsam atho śastraṃ pracariṣyanti vānarāḥ

    5.11.37

    ghoram ārodanaṃ manye gate mayi bhaviṣyati ikṣvākukulanāśaś ca nāśaś caiva vanaukasām

    5.11.38

    so 'haṃ naiva gamiṣyāmi kiṣkindhāṃ nagarīm itaḥ na hi śakṣyāmy ahaṃ draṣṭuṃ sugrīvaṃ maithilīṃ vinā

    5.11.39

    mayy agacchati cehasthe dharmātmānau mahārathau āśayā tau dhariṣyete vanarāś ca manasvinaḥ

    5.11.40

    hastādāno mukhādāno niyato vṛkṣamūlikaḥ vānaprastho bhaviṣyāmi adṛṣṭvā janakātmajām

    5.11.41

    sāgarānūpaje deśe bahumūlaphalodake citāṃ kṛtvā pravekṣyāmi samiddham araṇīsutam

    5.11.42

    upaviṣṭasya vā samyag liṅginaṃ sādhayiṣyataḥ śarīraṃ bhakṣayiṣyanti vāyasāḥ śvāpadāni ca

    5.11.43

    idam apy ṛṣibhir dṛṣṭaṃ niryāṇam iti me matiḥ samyag āpaḥ pravekṣyāmi na cet paśyāmi jānakīm

    5.11.44

    sujātamūlā subhagā kīrtimālāyaśasvinī prabhagnā cirarātrīyaṃ mama sītām apaśyataḥ

    5.11.45

    tāpaso vā bhaviṣyāmi niyato vṛkṣamūlikaḥ netaḥ pratigamiṣyāmi tām adṛṣṭvāsitekṣaṇām

    5.11.46

    yadītaḥ pratigacchāmi sītām anadhigamya tām aṅgadaḥ sahitaiḥ sarvair vānarair na bhaviṣyati

    5.11.47

    vināśe bahavo doṣā jīvan prāpnoti bhadrakam tasmāt prāṇān dhariṣyāmi dhruvo jīvati saṃgamaḥ

    5.11.48

    evaṃ bahuvidhaṃ duḥkhaṃ manasā dhārayan muhuḥ nādhyagacchat tadā pāraṃ śokasya kapikuñjaraḥ

    5.11.49

    rāvaṇaṃ vā vadhiṣyāmi daśagrīvaṃ mahābalam kāmam astu hṛtā sītā pratyācīrṇaṃ bhaviṣyati

    5.11.50

    atha vā vainaṃ samutkṣipya upary upari sāgaram rāmāyopahariṣyāmi paśuṃ paśupater iva

    5.11.51

    iti cintā samāpannaḥ sītām anadhigamya tām dhyānaśokā parītātmā cintayām āsa vānaraḥ

    5.11.52

    yāvat sītāṃ na paśyāmi rāmapatnīṃ yaśasvinīm tāvad etāṃ purīṃ laṅkāṃ vicinomi punaḥ punaḥ

    5.11.53

    saṃpāti vacanāc cāpi rāmaṃ yady ānayāmy aham apaśyan rāghavo bhāryāṃ nirdahet sarvavānarān

    5.11.54

    ihaiva niyatāhāro vatsyāmi niyatendriyaḥ na matkṛte vinaśyeyuḥ sarve te naravānarāḥ

    5.11.55

    aśokavanikā cāpi mahatīyaṃ mahādrumā imām abhigamiṣyāmi na hīyaṃ vicitā mayā

    5.11.56

    vasūn rudrāṃs tathādityān aśvinau maruto 'pi ca namaskṛtvā gamiṣyāmi rakṣasāṃ śokavardhanaḥ

    5.11.57

    jitvā tu rākṣasān devīm ikṣvākukulanandinīm saṃpradāsyāmi rāmāyā yathāsiddhiṃ tapasvine

    5.11.58

    sa muhūrtam iva dhyātvā cintāvigrathitendriyaḥ udatiṣṭhan mahābāhur hanūmān mārutātmajaḥ

    5.11.59

    namo 'stu rāmāya salakṣmaṇāya devyai ca tasyai janakātmajāyai namo 'stu rudrendrayamānilebhyo namo 'stu candrārkamarudgaṇebhyaḥ

    5.11.60

    sa tebhyas tu namaskṛtvā sugrīvāya ca mārutiḥ diśaḥ sarvāḥ samālokya aśokavanikāṃ prati

    5.11.61

    sa gatvā manasā pūrvam aśokavanikāṃ śubhām uttaraṃ cintayām āsa vānaro mārutātmajaḥ

    5.11.62

    dhruvaṃ tu rakṣobahulā bhaviṣyati vanākulā aśokavanikā cintyā sarvasaṃskārasaṃskṛtā

    5.11.63

    rakṣiṇaś cātra vihitā nūnaṃ rakṣanti pādapān bhagavān api sarvātmā nātikṣobhaṃ pravāyati

    5.11.64

    saṃkṣipto 'yaṃ mayātmā ca rāmārthe rāvaṇasya ca siddhiṃ me saṃvidhāsyanti devāḥ sarṣigaṇās tv iha

    5.11.65

    brahmā svayambhūr bhagavān devāś caiva diśantu me siddhim agniś ca vāyuś ca puruhūtaś ca vajradhṛt

    5.11.66

    varuṇaḥ pāśahastaś ca somādityai tathaiva ca aśvinau ca mahātmānau marutaḥ sarva eva ca

    5.11.67

    siddhiṃ sarvāṇi bhūtāni bhūtānāṃ caiva yaḥ prabhuḥ dāsyanti mama ye cānye adṛṣṭāḥ pathi gocarāḥ

    5.11.68

    tad unnasaṃ pāṇḍuradantam avraṇaṃ śucismitaṃ padmapalāśalocanam drakṣye tad āryāvadanaṃ kadā nv ahaṃ prasannatārādhipatulyadarśanam

    5.11.69

    kṣudreṇa pāpena nṛśaṃsakarmaṇā sudāruṇālāṃkṛtaveṣadhāriṇā balābhibhūtā abalā tapasvinī kathaṃ nu me dṛṣṭapathe 'dya sā bhavet

    5.12.1

    sa muhūrtam iva dhyatvā manasā cādhigamya tām avapluto mahātejāḥ prākāraṃ tasya veśmanaḥ

    5.12.2

    sa tu saṃhṛṣṭasarvāṅgaḥ prākārastho mahākapiḥ puṣpitāgrān vasantādau dadarśa vividhān drumān

    5.12.3

    sālān aśokān bhavyāṃś ca campakāṃś ca supuṣpitān uddālakān nāgavṛkṣāṃś cūtān kapimukhān api

    5.12.4

    athāmravaṇasaṃchannāṃ latāśatasamāvṛtām jyāmukta iva nārācaḥ pupluve vṛkṣavāṭikām

    5.12.5

    sa praviṣya vicitrāṃ tāṃ vihagair abhināditām rājataiḥ kāñcanaiś caiva pādapaiḥ sarvatovṛtām

    5.12.6

    vihagair mṛgasaṃghaiś ca vicitrāṃ citrakānanām uditādityasaṃkāśāṃ dadarśa hanumān kapiḥ

    5.12.7

    vṛtāṃ nānāvidhair vṛkṣaiḥ puṣpopagaphalopagaiḥ kokilair bhṛṅgarājaiś ca mattair nityaniṣevitām

    5.12.8

    prahṛṣṭamanuje kale mṛgapakṣisamākule mattabarhiṇasaṃghuṣṭāṃ nānādvijagaṇāyutām

    5.12.9

    mārgamāṇo varārohāṃ rājaputrīm aninditām sukhaprasuptān vihagān bodhayām āsa vānaraḥ

    5.12.10

    utpatadbhir dvijagaṇaiḥ pakṣaiḥ sālāḥ samāhatāḥ anekavarṇā vividhā mumucuḥ puṣpavṛṣṭayaḥ

    5.12.11

    puṣpāvakīrṇaḥ śuśubhe hanumān mārutātmajaḥ aśokavanikāmadhye yathā puṣpamayo giriḥ

    5.12.12

    diśaḥ sarvābhidāvantaṃ vṛkṣaṣaṇḍagataṃ kapim dṛṣṭvā sarvāṇi bhūtāni vasanta iti menire

    5.12.13

    vṛkṣebhyaḥ patitaiḥ puṣpair avakīrṇā pṛthagvidhaiḥ rarāja vasudhā tatra pramadeva vibhūṣitā

    5.12.14

    tarasvinā te taravas tarasābhiprakampitāḥ kusumāni vicitrāṇi sasṛjuḥ kapinā tadā

    5.12.15

    nirdhūtapatraśikharāḥ śīrṇapuṣpaphaladrumāḥ nikṣiptavastrābharaṇā dhūrtā iva parājitāḥ

    5.12.16

    hanūmatā vegavatā kampitās te nagottamāḥ puṣpaparṇaphalāny āśu mumucuḥ puṣpaśālinaḥ

    5.12.17

    vihaṃgasaṃghair hīnās te skandhamātrāśrayā drumāḥ babhūvur agamāḥ sarve māruteneva nirdhutāḥ

    5.12.18

    vidhūtakeśī yuvatir yathā mṛditavarṇikā niṣpītaśubhadantauṣṭhī nakhair dantaiś ca vikṣatā

    5.12.19

    tathā lāṅgūlahastaiś ca caraṇābhyāṃ ca marditā babhūvāśokavanikā prabhagnavarapādapā

    5.12.20

    mahālatānāṃ dāmāni vyadhamat tarasā kapiḥ yathā prāvṛṣi vindhyasya meghajālāni mārutaḥ

    5.12.21

    sa tatra maṇibhūmīś ca rājatīś ca manoramāḥ tathā kāñcanabhūmīś ca vicaran dadṛśe kapiḥ

    5.12.22

    vāpīś ca vividhākārāḥ pūrṇāḥ paramavāriṇā mahārhair maṇisopānair upapannās tataḥ sarvataḥ sarvataḥ

    5.12.23

    muktāpravālasikatā sphaṭikāntarakuṭṭimāḥ kāñcanais tarubhiś citrais tīrajair upaśobhitāḥ

    5.12.24

    phullapadmotpalavanāś cakravākopakūjitāḥ natyūharutasaṃghuṣṭā haṃsasārasanāditāḥ

    5.12.25

    dīrghābhir drumayuktābhiḥ saridbhiś ca samantataḥ amṛtopamatoyābhiḥ śivābhir upasaṃskṛtāḥ

    5.12.26

    latāśatair avatatāḥ santānakasamāvṛtāḥ nānāgulmāvṛtavanāḥ karavīrakṛtāntarāḥ

    5.12.27

    tato 'mbudharasaṃkāśaṃ pravṛddhaśikharaṃ girim vicitrakūṭaṃ kūṭaiś ca sarvataḥ parivāritam

    5.12.28

    śilāgṛhair avatataṃ nānāvṛkṣaiḥ samāvṛtam dadarśa kapiśārdūlo ramyaṃ jagati parvatam

    5.12.29

    dadarśa ca nagāt tasmān nadīṃ nipatitāṃ kapiḥ aṅkād iva samutpatya priyasya patitāṃ priyām

    5.12.30

    jale nipatitāgraiś ca pādapair upaśobhitām vāryamāṇām iva kruddhāṃ pramadāṃ priyabandhubhiḥ

    5.12.31

    punar āvṛttatoyāṃ ca dadarśa sa mahākapiḥ prasannām iva kāntasya kāntāṃ punar upasthitām

    5.12.32

    tasyādūrāt sa padminyo nānādvijagaṇāyutāḥ dadarśa kapiśārdūlo hanumān mārutātmajaḥ

    5.12.33

    kṛtrimāṃ dīrghikāṃ cāpi pūrṇāṃ śītena vāriṇā maṇipravarasopānāṃ muktāsikataśobhitām

    5.12.34

    vividhair mṛgasaṃghaiś ca vicitrāṃ citrakānanām prāsādaiḥ sumahadbhiś ca nirmitair viśvakarmaṇā kānanaiḥ kṛtrimaiś cāpi sarvataḥ samalaṃkṛtām

    5.12.35

    ye ke cit pādapās tatra puṣpopagaphalopagāḥ sacchatrāḥ savitardīkāḥ sarve sauvarṇavedikāḥ

    5.12.36

    latāpratānair bahubhiḥ parṇaiś ca bahubhir vṛtām kāñcanīṃ śiṃśupām ekāṃ dadarśa sa mahākapiḥ

    5.12.37

    so 'paśyad bhūmibhāgāṃś ca gartaprasravaṇāni ca suvarṇavṛkṣān aparān dadarśa śikhisaṃnibhān

    5.12.38

    teṣāṃ drumāṇāṃ prabhayā meror iva mahākapiḥ amanyata tadā vīraḥ kāñcano 'smīti vānaraḥ

    5.12.39

    tāṃ kāñcanais tarugaṇair mārutena ca vījitām kiṅkiṇīśatanirghoṣāṃ dṛṣṭvā vismayam āgamat

    5.12.40

    supuṣpitāgrāṃ rucirāṃ taruṇāṅkurapallavām tām āruhya mahāvegaḥ śiṃśapāṃ parṇasaṃvṛtām

    5.12.41

    ito drakṣyāmi vaidehīṃ rāma darśanalālasām itaś cetaś ca duḥkhārtāṃ saṃpatantīṃ yadṛcchayā

    5.12.42

    aśokavanikā ceyaṃ dṛḍhaṃ ramyā durātmanaḥ campakaiś candanaiś cāpi bakulaiś ca vibhūṣitā

    5.12.43

    iyaṃ ca nalinī ramyā dvijasaṃghaniṣevitā imāṃ sā rāmamahiṣī nūnam eṣyati jānakī

    5.12.44

    sā rāma rāmamahiṣī rāghavasya priyā sadā vanasaṃcārakuśalā nūnam eṣyati jānakī

    5.12.45

    atha vā mṛgaśāvākṣī vanasyāsya vicakṣaṇā vanam eṣyati sā ceha rāmacintānukarśitā

    5.12.46

    rāmaśokābhisaṃtaptā sā devī vāmalocanā vanavāsaratā nityam eṣyate vanacāriṇī

    5.12.47

    vanecarāṇāṃ satataṃ nūnaṃ spṛhayate purā rāmasya dayitā bhāryā janakasya sutā satī

    5.12.48

    saṃdhyākālamanāḥ śyāmā dhruvam eṣyati jānakī nadīṃ cemāṃ śivajalāṃ saṃdhyārthe varavarṇinī

    5.12.49

    tasyāś cāpy anurūpeyam aśokavanikā śubhā śubhā yā pārthivendrasya patnī rāmasya saṃmitā

    5.12.50

    yadi jivati sā devī tārādhipanibhānanā āgamiṣyati sāvaśyam imāṃ śivajalāṃ nadīm

    5.12.51

    evaṃ tu matvā hanumān mahātmā pratīkṣamāṇo manujendrapatnīm avekṣamāṇaś ca dadarśa sarvaṃ supuṣpite parṇaghane nilīnaḥ

    5.13.1

    sa vīkṣamāṇas tatrastho mārgamāṇaś ca maithilīm avekṣamāṇaś ca mahīṃ sarvāṃ tām anvavaikṣata

    5.13.2

    santāna kalatābhiś ca pādapair upaśobhitām divyagandharasopetāṃ sarvataḥ samalaṃkṛtām

    5.13.3

    tāṃ sa nandanasaṃkāśāṃ mṛgapakṣibhir āvṛtām harmyaprāsādasaṃbādhāṃ kokilākulaniḥsvanām

    5.13.4

    kāñcanotpalapadmābhir vāpībhir upaśobhitām bahvāsanakuthopetāṃ bahubhūmigṛhāyutām

    5.13.5

    sarvartukusumai ramyaiḥ phalavadbhiś ca pādapaiḥ puṣpitānām aśokānāṃ śriyā sūryodayaprabhām

    5.13.6

    pradīptām iva tatrastho mārutiḥ samudaikṣata niṣpatraśākhāṃ vihagaiḥ kriyamāṇām ivāsakṛt viniṣpatadbhiḥ śataśaś citraiḥ puṣpāvataṃsakaiḥ

    5.13.7

    āmūlapuṣpanicitair aśokaiḥ śokanāśanaiḥ puṣpabhārātibhāraiś ca spṛśadbhir iva medinīm

    5.13.8

    karṇikāraiḥ kusumitaiḥ kiṃśukaiś ca supuṣpitaiḥ sa deśaḥ prabhayā teṣāṃ pradīpta iva sarvataḥ

    5.13.9

    puṃnāgāḥ saptaparṇāś ca campakoddālakās tathā vivṛddhamūlā bahavaḥ śobhante sma supuṣpitāḥ

    5.13.10

    śātakumbhanibhāḥ ke cit ke cid agniśikhopamāḥ nīlāñjananibhāḥ ke cit tatrāśokāḥ sahasraśaḥ

    5.13.11

    nandanaṃ vividhodyānaṃ citraṃ caitrarathaṃ yathā ativṛttam ivācintyaṃ divyaṃ ramyaṃ śriyā vṛtam

    5.13.12

    dvitīyam iva cākāśaṃ puṣpajyotirgaṇāyutam puṣparatnaśataiś citraṃ pañcamaṃ sāgaraṃ yathā

    5.13.13

    sarvartupuṣpair nicitaṃ pādapair madhugandhibhiḥ nānāninādair udyānaṃ ramyaṃ mṛgagaṇair dvijaiḥ

    5.13.14

    anekagandhapravahaṃ puṇyagandhaṃ manoramam śailendram iva gandhāḍhyaṃ dvitīyaṃ gandhamādanam

    5.13.15

    aśokavanikāyāṃ tu tasyāṃ vānarapuṃgavaḥ sa dadarśāvidūrasthaṃ caityaprāsādam ūrjitam

    5.13.16

    madhye stambhasahasreṇa sthitaṃ kailāsapāṇḍuram pravālakṛtasopānaṃ taptakāñcanavedikam

    5.13.17

    muṣṇantam iva cakṣūṃṣi dyotamānam iva śriyā vimalaṃ prāṃśubhāvatvād ullikhantam ivāmbaram

    5.13.18

    tato malinasaṃvītāṃ rākṣasībhiḥ samāvṛtām upavāsakṛśāṃ dīnāṃ niḥśvasāntīṃ punaḥ punaḥ dadarśa śuklapakṣādau candrarekhām ivāmalām

    5.13.19

    mandaprakhyāyamānena rūpeṇa ruciraprabhām pinaddhāṃ dhūmajālena śikhām iva vibhāvasoḥ

    5.13.20

    pītenaikena saṃvītāṃ kliṣṭenottamavāsasā sapaṅkām analaṃkārāṃ vipadmām iva padminīm

    5.13.21

    vrīḍitāṃ duḥkhasaṃtaptāṃ parimlānāṃ tapasvinīm graheṇāṅgārakeṇaiva pīḍitām iva rohiṇīm

    5.13.22

    aśrupūrṇamukhīṃ dīnāṃ kṛśām ananaśena ca śokadhyānaparāṃ dīnāṃ nityaṃ duḥkhaparāyaṇām

    5.13.23

    priyaṃ janam apaśyantīṃ paśyantīṃ rākṣasīgaṇam svagaṇena mṛgīṃ hīnāṃ śvagaṇābhivṛtām iva

    5.13.24

    nīlanāgābhayā veṇyā jaghanaṃ gatayaikayā sukhārhāṃ duḥkhasaṃtaptāṃ vyasanānām akodivām

    5.13.25

    tāṃ samīkṣya viśālākṣīm adhikaṃ malināṃ kṛśām tarkayām āsa sīteti kāraṇair upapādibhiḥ

    5.13.26

    hriyamāṇā tadā tena rakṣasā kāmarūpiṇā yathārūpā hi dṛṣṭā vai tathārūpeyam aṅganā

    5.13.27

    pūrṇacandrānanāṃ subhrūṃ cāruvṛttapayodharām kurvantīṃ prabhayā devīṃ sarvā vitimirā diśaḥ

    5.13.28

    tāṃ nīlakeśīṃ bimbauṣṭhīṃ sumadhyāṃ supratiṣṭhitām sītāṃ padmapalāśākṣīṃ manmathasya ratiṃ yathā

    5.13.29

    iṣṭāṃ sarvasya jagataḥ pūrṇacandraprabhām iva bhūmau sutanum āsīnāṃ niyatām iva tāpasīm

    5.13.30

    niḥśvāsabahulāṃ bhīruṃ bhujagendravadhūm iva śokajālena mahatā vitatena na rājatīm

    5.13.31

    saṃsaktāṃ dhūmajālena śikhām iva vibhāvasoḥ tāṃ smṛtīm iva saṃdigdhām ṛddhiṃ nipatitām iva

    5.13.32

    vihatām iva ca śraddhām āśāṃ pratihatām iva sopasargāṃ yathā siddhiṃ buddhiṃ sakaluṣām iva

    5.13.33

    abhūtenāpavādena kīrtiṃ nipatitām iva rāmoparodhavyathitāṃ rakṣoharaṇakarśitām

    5.13.34

    abalāṃ mṛgaśāvākṣīṃ vīkṣamāṇāṃ tatas tataḥ bāṣpāmbupratipūrṇena kṛṣṇavaktrākṣipakṣmaṇā vadanenāprasannena niḥśvasantīṃ punaḥ punaḥ

    5.13.35

    malapaṅkadharāṃ dīnāṃ maṇḍanārhām amaṇḍitām prabhāṃ nakṣatrarājasya kālameghair ivāvṛtām

    5.13.36

    tasya saṃdidihe buddhir muhuḥ sītāṃ nirīkṣya tu āmnāyānām ayogena vidyāṃ praśithilām iva

    5.13.37

    duḥkhena bubudhe sītāṃ hanumān analaṃkṛtām saṃskāreṇa yathāhīnāṃ vācam arthāntaraṃ gatām

    5.13.38

    tāṃ samīkṣya viśālākṣīṃ rājaputrīm aninditām tarkayām āsa sīteti kāraṇair upapādayan

    5.13.39

    vaidehyā yāni cāṅgeṣu tadā rāmo 'nvakīrtayat tāny ābharaṇajālāni gātraśobhīny alakṣayat

    5.13.40

    sukṛtau karṇaveṣṭau ca śvadaṃṣṭrau ca susaṃsthitau maṇividrumacitrāṇi hasteṣv ābharaṇāni ca

    5.13.41

    śyāmāni cirayuktatvāt tathā saṃsthānavanti ca tāny evaitāni manye 'haṃ yāni rāmo 'vnakīrtayat

    5.13.42

    tatra yāny avahīnāni tāny ahaṃ nopalakṣaye yāny asyā nāvahīnāni tānīmāni na saṃśayaḥ

    5.13.43

    pītaṃ kanakapaṭṭābhaṃ srastaṃ tad vasanaṃ śubham uttarīyaṃ nagāsaktaṃ tadā dṛṣṭaṃ plavaṃgamaiḥ

    5.13.44

    bhūṣaṇāni ca mukhyāni dṛṣṭāni dharaṇītale anayaivāpaviddhāni svanavanti mahānti ca

    5.13.45

    idaṃ ciragṛhītatvād vasanaṃ kliṣṭavattaram tathā hi nūnaṃ tad varṇaṃ tathā śrīmad yathetarat

    5.13.46

    iyaṃ kanakavarṇāṅgī rāmasya mahiṣī priyā pranaṣṭāpi satī yasya manaso na praṇaśyati

    5.13.47

    iyaṃ sā yat kṛte rāmaś caturbhiḥ paritapyate kāruṇyenānṛśaṃsyena śokena madanena ca

    5.13.48

    strī pranaṣṭeti kāruṇyād āśritety ānṛśaṃsyataḥ patnī naṣṭeti śokena priyeti madanena ca

    5.13.49

    asyā devyā yathā rūpam aṅgapratyaṅgasauṣṭhavam rāmasya ca yathārūpaṃ tasyeyam asitekṣaṇā

    5.13.50

    asyā devyā manas tasmiṃs tasya cāsyāṃ pratiṣṭhitam teneyaṃ sa ca dharmātmā muhūrtam api jīvati

    5.13.51

    duṣkaraṃ kurute rāmo ya imāṃ mattakāśinīm sītāṃ vinā mahābāhur muhūrtam api jīvati

    5.13.52

    evaṃ sītāṃ tadā dṛṣṭvā hṛṣṭaḥ pavanasaṃbhavaḥ jagāma manasā rāmaṃ praśaśaṃsa ca taṃ prabhum

    5.14.1

    praśasya tu praśastavyāṃ sītāṃ tāṃ haripuṃgavaḥ guṇābhirāmaṃ rāmaṃ ca punaś cintāparo 'bhavat

    5.14.2

    sa muhūrtam iva dhyātvā bāṣpaparyākulekṣaṇaḥ sītām āśritya tejasvī hanumān vilalāpa ha

    5.14.3

    mānyā guruvinītasya lakṣmaṇasya gurupriyā yadi sītāpi duḥkhārtā kālo hi duratikramaḥ

    5.14.4

    rāmasya vyavasāyajñā lakṣmaṇasya ca dhīmataḥ nātyarthaṃ kṣubhyate devī gaṅgeva jaladāgame

    5.14.5

    tulyaśīlavayovṛttāṃ tulyābhijanalakṣaṇām rāghavo 'rhati vaidehīṃ taṃ ceyam asitekṣaṇā

    5.14.6

    tāṃ dṛṣṭvā navahemābhāṃ lokakāntām iva śriyam jagāma manasā rāmaṃ vacanaṃ cedam abravīt

    5.14.7

    asyā hetor viśālākṣyā hato vālī mahābalaḥ rāvaṇapratimo vīrye kabandhaś ca nipātitaḥ

    5.14.8

    virādhaś ca hataḥ saṃkhye rākṣaso bhīmavikramaḥ vane rāmeṇa vikramya mahendreṇeva śambaraḥ

    5.14.9

    caturdaśasahasrāṇi rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām nihatāni janasthāne śarair agniśikhopamaiḥ

    5.14.10

    kharaś ca nihataḥ saṃkhye triśirāś ca nipātitaḥ dūṣaṇaś ca mahātejā rāmeṇa viditātmanā

    5.14.11

    aiśvaryaṃ vānarāṇāṃ ca durlabhaṃ vālipālitam asyā nimitte sugrīvaḥ prāptavāṃl lokasatkṛtam

    5.14.12

    sāgaraś ca mayā krāntaḥ śrīmān nadanadīpatiḥ asyā hetor viśālākṣyāḥ purī ceyaṃ nirīkṣitā

    5.14.13

    yadi rāmaḥ samudrāntāṃ medinīṃ parivartayet asyāḥ kṛte jagac cāpi yuktam ity eva me matiḥ

    5.14.14

    rājyaṃ vā triṣu lokeṣu sītā vā janakātmajā trailokyarājyaṃ sakalaṃ sītāyā nāpnuyāt kalām

    5.14.15

    iyaṃ sā dharmaśīlasya maithilasya mahātmanaḥ sutā janakarājasya sītā bhartṛdṛḍhavratā

    5.14.16

    utthitā medinīṃ bhittvā kṣetre halamukhakṣate padmareṇunibhaiḥ kīrṇā śubhaiḥ kedārapāṃsubhiḥ

    5.14.17

    vikrāntasyāryaśīlasya saṃyugeṣv anivartinaḥ snuṣā daśarathasyaiṣā jyeṣṭhā rājño yaśasvinī

    5.14.18

    dharmajñasya kṛtajñasya rāmasya viditātmanaḥ iyaṃ sā dayitā bhāryā rākṣasī vaśam āgatā

    5.14.19

    sarvān bhogān parityajya bhartṛsnehabalāt kṛtā acintayitvā duḥkhāni praviṣṭā nirjanaṃ vanam

    5.14.20

    saṃtuṣṭā phalamūlena bhartṛśuśrūṣaṇe ratā yā parāṃ bhajate prītiṃ vane 'pi bhavane yathā

    5.14.21

    seyaṃ kanakavarṇāṅgī nityaṃ susmitabhāṣiṇī sahate yātanām etām anarthānām abhāginī

    5.14.22

    imāṃ tu śīlasaṃpannāṃ draṣṭum icchati rāghavaḥ rāvaṇena pramathitāṃ prapām iva pipāsitaḥ

    5.14.23

    asyā nūnaṃ punar lābhād rāghavaḥ prītim eṣyati rājā rājyaparibhraṣṭaḥ punaḥ prāpyeva medinīm

    5.14.24

    kāmabhogaiḥ parityaktā hīnā bandhujanena ca dhārayaty ātmano dehaṃ tatsamāgamakāṅkṣiṇī

    5.14.25

    naiṣā paśyati rākṣasyo nemān puṣpaphaladrumān ekasthahṛdayā nūnaṃ rāmam evānupaśyati

    5.14.26

    bhartā nāma paraṃ nāryā bhūṣaṇaṃ bhūṣaṇād api eṣā hi rahitā tena śobhanārhā na śobhate

    5.14.27

    duṣkaraṃ kurute rāmo hīno yad anayā prabhuḥ dhārayaty ātmano dehaṃ na duḥkhenāvasīdati

    5.14.28

    imām asitakeśāntāṃ śatapatranibhekṣaṇām sukhārhāṃ duḥkhitāṃ dṛṣṭvā mamāpi vyathitaṃ manaḥ

    5.14.29

    kṣitikṣamā puṣkarasaṃnibhākṣī yā rakṣitā rāghavalakṣmaṇābhyām sā rākṣasībhir vikṛtekṣaṇābhiḥ saṃrakṣyate saṃprati vṛkṣamūle

    5.14.30

    himahatanalinīva naṣṭaśobhā vyasanaparamparayā nipīḍyamānā sahacararahiteva cakravākī janakasutā kṛpaṇāṃ daśāṃ prapannā

    5.14.31

    asyā hi puṣpāvanatāgraśākhāḥ śokaṃ dṛḍhaṃ vai janayaty aśokāḥ himavyapāyena ca mandaraśmir abhyutthito naikasahasraraśmiḥ

    5.14.32

    ity evam arthaṃ kapir anvavekṣya sīteyam ity eva niviṣṭabuddhiḥ saṃśritya tasmin niṣasāda vṛkṣe balī harīṇām ṛṣabhas tarasvī

    5.15.1

    tataḥ kumudaṣaṇḍābho nirmalaṃ nirmalaḥ svayam prajagāma nabhaś candro haṃso nīlam ivodakam

    5.15.2

    sācivyam iva kurvan sa prabhayā nirmalaprabhaḥ candramā raśmibhiḥ śītaiḥ siṣeve pavanātmajam

    5.15.3

    sa dadarśa tataḥ sītāṃ pūrṇacandranibhānanām śokabhārair iva nyastāṃ bhārair nāvam ivāmbhasi

    5.15.4

    didṛkṣamāṇo vaidehīṃ hanūmān mārutātmajaḥ sa dadarśāvidūrasthā rākṣasīr ghoradarśanāḥ

    5.15.5

    ekākṣīm ekakarṇāṃ ca karṇaprāvaraṇāṃ tathā akarṇāṃ śaṅkukarṇāṃ ca mastakocchvāsanāsikām

    5.15.6

    atikāyottamāṅgīṃ ca tanudīrghaśirodharām dhvastakeśīṃ tathākeśīṃ keśakambaladhāriṇīm

    5.15.7

    lambakarṇalalāṭāṃ ca lambodarapayodharām lambauṣṭhīṃ cibukauṣṭhīṃ ca lambāsyāṃ lambajānukām

    5.15.8

    hrasvāṃ dīrghāṃ ca kubjāṃ ca vikaṭāṃ vāmanāṃ tathā karālāṃ bhugnavastrāṃ ca piṅgākṣīṃ vikṛtānanām

    5.15.9

    vikṛtāḥ piṅgalāḥ kālīḥ krodhanāḥ kalahapriyāḥ kālāyasamahāśūlakūṭamudgaradhāriṇīḥ

    5.15.10

    varāhamṛgaśārdūlamahiṣājaśivā mukhāḥ gajoṣṭrahayapādāś ca nikhātaśiraso 'parāḥ

    5.15.11

    ekahastaikapādāś ca kharakarṇyaśvakarṇikāḥ gokarṇīr hastikarṇīś ca harikarṇīs tathāparāḥ

    5.15.12

    anāsā atināsāś ca tiryan nāsā vināsikāḥ gajasaṃnibhanāsāś ca lalāṭocchvāsanāsikāḥ

    5.15.13

    hastipādā mahāpādā gopādāḥ pādacūlikāḥ atimātraśirogrīvā atimātrakucodarīḥ

    5.15.14

    atimātrāsya netrāś ca dīrghajihvānakhās tathā ajāmukhīr hastimukhīr gomukhīḥ sūkarīmukhīḥ

    5.15.15

    hayoṣṭrakharavaktrāś ca rākṣasīr ghoradarśanāḥ śūlamudgarahastāś ca krodhanāḥ kalahapriyāḥ

    5.15.16

    karālā dhūmrakeśīś ca rakṣasīr vikṛtānanāḥ pibantīḥ satataṃ pānaṃ sadā māṃsasurāpriyāḥ

    5.15.17

    māṃsaśoṇitadigdhāṅgīr māṃsaśoṇitabhojanāḥ tā dadarśa kapiśreṣṭho romaharṣaṇadarśanāḥ

    5.15.18

    skandhavantam upāsīnāḥ parivārya vanaspatim tasyādhastāc ca tāṃ devīṃ rājaputrīm aninditām

    5.15.19

    lakṣayām āsa lakṣmīvān hanūmāñ janakātmajām niṣprabhāṃ śokasaṃtaptāṃ malasaṃkulamūrdhajām

    5.15.20

    kṣīṇapuṇyāṃ cyutāṃ bhūmau tārāṃ nipatitām iva cāritrya vyapadeśāḍhyāṃ bhartṛdarśanadurgatām

    5.15.21

    bhūṣaṇair uttamair hīnāṃ bhartṛvātsalyabhūṣitām rākṣasādhipasaṃruddhāṃ bandhubhiś ca vinākṛtām

    5.15.22

    viyūthāṃ siṃhasaṃruddhāṃ baddhāṃ gajavadhūm iva candralekhāṃ payodānte śāradābhrair ivāvṛtām

    5.15.23

    kliṣṭarūpām asaṃsparśād ayuktām iva vallakīm sītāṃ bhartṛhite yuktām ayuktāṃ rakṣasāṃ vaśe

    5.15.24

    aśokavanikāmadhye śokasāgaram āplutām tābhiḥ parivṛtāṃ tatra sagrahām iva rohiṇīm dadarśa hanumān devīṃ latām akusumām iva

    5.15.25

    sā malena ca digdhāṅgī vapuṣā cāpy alaṃkṛtā mṛṇālī paṅkadigdheva vibhāti ca na bhāti ca

    5.15.26

    malinena tu vastreṇa parikliṣṭena bhāminīm saṃvṛtāṃ mṛgaśāvākṣīṃ dadarśa hanumān kapiḥ

    5.15.27

    tāṃ devīṃ dīnavadanām adīnāṃ bhartṛtejasā rakṣitāṃ svena śīlena sītām asitalocanām

    5.15.28

    tāṃ dṛṣṭvā hanumān sītāṃ mṛgaśāvanibhekṣaṇām mṛgakanyām iva trastāṃ vīkṣamāṇāṃ samantataḥ

    5.15.29

    dahantīm iva niḥśvāsair vṛkṣān pallavadhāriṇaḥ saṃghātam iva śokānāṃ duḥkhasyormim ivotthitām

    5.15.30

    tāṃ kṣāmāṃ suvibhaktāṅgīṃ vinābharaṇaśobhinīm

    5.15.31

    praharṣam atulaṃ lebhe mārutiḥ prekṣya maithilīm harṣajāni ca so 'śrūṇi tāṃ dṛṣṭvā madirekṣaṇām mumoca hanumāṃs tatra namaś cakre ca rāghavam

    5.15.32

    namaskṛtvā ca rāmāya lakṣmaṇāya ca vīryavān sītādarśanasaṃhṛṣṭo hanūmān saṃvṛto 'bhavat

    5.16.1

    tathā viprekṣamāṇasya vanaṃ puṣpitapādapam vicinvataś ca vaidehīṃ kiṃ cic cheṣā niśābhavat

    5.16.2

    ṣaḍaṅgavedaviduṣāṃ kratupravarayājinām śuśrāva brahmaghoṣāṃś ca virātre brahmarakṣasām

    5.16.3

    atha maṅgalavāditraiḥ śabdaiḥ śrotramanoharaiḥ prābodhyata mahābāhur daśagrīvo mahābalaḥ

    5.16.4

    vibudhya tu yathākālaṃ rākṣasendraḥ pratāvapān srastamālyāmbaradharo vaidehīm anvacintayat

    5.16.5

    bhṛśaṃ niyuktas tasyāṃ ca madanena madotkaṭaḥ na sa taṃ rākṣasaḥ kāmaṃ śaśākātmani gūhitum

    5.16.6

    sa sarvābharaṇair yukto bibhrac chriyam anuttamām tāṃ nagair vividhair juṣṭāṃ sarvapuṣpaphalopagaiḥ

    5.16.7

    vṛtāṃ puṣkariṇībhiś ca nānāpuṣpopaśobhitām sadāmadaiś ca vihagair vicitrāṃ paramādbhutām

    5.16.8

    īhāmṛgaiś ca vividhaiḥ vṛtāṃ dṛṣṭimanoharaiḥ vīthīḥ saṃprekṣamāṇaś ca maṇikāñcanatoraṇāḥ

    5.16.9

    nānāmṛgagaṇākīrṇāṃ phalaiḥ prapatitair vṛtām aśokavanikām eva prāviśat saṃtatadrumām

    5.16.10

    aṅganāśatamātraṃ tu taṃ vrajantam anuvrajat mahendram iva paulastyaṃ devagandharvayoṣitaḥ

    5.16.11

    dīpikāḥ kāñcanīḥ kāś cij jagṛhus tatra yoṣitaḥ bālavyajanahastāś ca tālavṛntāni cāparāḥ

    5.16.12

    kāñcanair api bhṛṅgārair jahruḥ salilam agrataḥ maṇḍalāgrān asīṃś caiva gṛhyānyāḥ pṛṣṭhato yayuḥ

    5.16.13

    kā cid ratnamayīṃ pātrīṃ pūrṇāṃ pānasya bhāminī dakṣiṇā dakṣiṇenaiva tadā jagrāha pāṇinā

    5.16.14

    rājahaṃsapratīkāśaṃ chatraṃ pūrṇaśaśiprabham sauvarṇadaṇḍam aparā gṛhītvā pṛṣṭhato yayau

    5.16.15

    nidrāmadaparītākṣyo rāvaṇasyottamastriyaḥ anujagmuḥ patiṃ vīraṃ ghanaṃ vidyullatā iva

    5.16.16

    tataḥ kāñcīninādaṃ ca nūpurāṇāṃ ca niḥsvanam śuśrāva paramastrīṇāṃ sa kapir mārutātmajaḥ

    5.16.17

    taṃ cāpratimakarmāṇam acintyabalapauruṣam dvāradeśam anuprāptaṃ dadarśa hanumān kapiḥ

    5.16.18

    dīpikābhir anekābhiḥ samantād avabhāsitam gandhatailāvasiktābhir dhriyamāṇābhir agrataḥ

    5.16.19

    kāmadarpamadair yuktaṃ jihmatāmrāyatekṣaṇam samakṣam iva kandarpam apaviddha śarāsanam

    5.16.20

    mathitāmṛtaphenābham arajo vastram uttamam salīlam anukarṣantaṃ vimuktaṃ saktam aṅgade

    5.16.21

    taṃ patraviṭape līnaḥ patrapuṣpaghanāvṛtaḥ samīpam upasaṃkrāntaṃ nidhyātum upacakrame

    5.16.22

    avekṣamāṇaś ca tato dadarśa kapikuñjaraḥ rūpayauvanasaṃpannā rāvaṇasya varastriyaḥ

    5.16.23

    tābhiḥ parivṛto rājā surūpābhir mahāyaśāḥ tanmṛgadvijasaṃghuṣṭaṃ praviṣṭaḥ pramadāvanam

    5.16.24

    kṣībo vicitrābharaṇaḥ śaṅkukarṇo mahābalaḥ tena viśravasaḥ putraḥ sa dṛṣṭo rākṣasādhipaḥ

    5.16.25

    vṛtaḥ paramanārībhis tārābhir iva candramāḥ taṃ dadarśa mahātejās tejovantaṃ mahākapiḥ

    5.16.26

    rāvaṇo 'yaṃ mahābāhur iti saṃcintya vānaraḥ avapluto mahātejā hanūmān mārutātmajaḥ

    5.16.27

    sa tathāpy ugratejāḥ san nirdhūtas tasya tejasā patraguhyāntare sakto hanūmān saṃvṛto 'bhavat

    5.16.28

    sa tām asitakeśāntāṃ suśroṇīṃ saṃhatastanīm didṛkṣur asitāpāṅgīm upāvartata rāvaṇaḥ

    5.17.1

    tasminn eva tataḥ kāle rājaputrī tv aninditā rūpayauvanasaṃpannaṃ bhūṣaṇottamabhūṣitam

    5.17.2

    tato dṛṣṭvaiva vaidehī rāvaṇaṃ rākṣasādhipam prāvepata varārohā pravāte kadalī yathā

    5.17.3

    ūrubhyām udaraṃ chādya bāhubhyāṃ ca payodharau upaviṣṭā viśālākṣī rudantī varavarṇinī

    5.17.4

    daśagrīvas tu vaidehīṃ rakṣitāṃ rākṣasīgaṇaiḥ dadarśa dīnāṃ duḥkhārtaṃ nāvaṃ sannām ivārṇave

    5.17.5

    asaṃvṛtāyām āsīnāṃ dharaṇyāṃ saṃśitavratām chinnāṃ prapatitāṃ bhūmau śākhām iva vanaspateḥ malamaṇḍanadigdhāṅgīṃ maṇḍanārhām amaṇḍitām

    5.17.6

    samīpaṃ rājasiṃhasya rāmasya viditātmanaḥ saṃkalpahayasaṃyuktair yāntīm iva manorathaiḥ

    5.17.7

    śuṣyantīṃ rudatīm ekāṃ dhyānaśokaparāyaṇām duḥkhasyāntam apaśyantīṃ rāmāṃ rāmam anuvratām

    5.17.8

    veṣṭamānām athāviṣṭāṃ pannagendravadhūm iva dhūpyamānāṃ graheṇeva rohiṇīṃ dhūmaketunā

    5.17.9

    vṛttaśīle kule jātām ācāravati dhārmike punaḥ saṃskāram āpannāṃ jātam iva ca duṣkule

    5.17.10

    sannām iva mahākīrtiṃ śraddhām iva vimānitām prajñām iva parikṣīṇām āśāṃ pratihatām iva

    5.17.11

    āyatīm iva vidhvastām ājñāṃ pratihatām iva dīptām iva diśaṃ kāle pūjām apahṛtām iva

    5.17.12

    padminīm iva vidhvastāṃ hataśūrāṃ camūm iva prabhām iva tapodhvastām upakṣīṇām ivāpagām

    5.17.13

    vedīm iva parāmṛṣṭāṃ śāntām agniśikhām iva paurṇamāsīm iva niśāṃ rāhugrastendumaṇḍalām

    5.17.14

    utkṛṣṭaparṇakamalāṃ vitrāsitavihaṃgamām hastihastaparāmṛṣṭām ākulāṃ padminīm iva

    5.17.15

    patiśokāturāṃ śuṣkāṃ nadīṃ visrāvitām iva parayā mṛjayā hīnāṃ kṛṣṇapakṣe niśām iva

    5.17.16

    sukumārīṃ sujātāṅgīṃ ratnagarbhagṛhocitām tapyamānām ivoṣṇena mṛṇālīm aciroddhṛtām

    5.17.17

    gṛhītāmālitāṃ stambhe yūthapena vinākṛtām niḥśvasantīṃ suduḥkhārtāṃ gajarājavadhūm iva

    5.17.18

    ekayā dīrghayā veṇyā śobhamānām ayatnataḥ nīlayā nīradāpāye vanarājyā mahīm iva

    5.17.19

    upavāsena śokena dhyānena ca bhayena ca parikṣīṇāṃ kṛśāṃ dīnām alpāhārāṃ tapodhanām

    5.17.20

    āyācamānāṃ duḥkhārtāṃ prāñjaliṃ devatām iva bhāvena raghumukhyasya daśagrīvaparābhavam

    5.17.21

    samīkṣamāṇāṃ rudatīm aninditāṃ supakṣmatāmrāyataśuklalocanām anuvratāṃ rāmam atīva maithilīṃ pralobhayām āsa vadhāya rāvaṇaḥ

    5.18.1

    sa tāṃ parivṛtāṃ dīnāṃ nirānandāṃ tapasvinīm sākārair madhurair vākyair nyadarśayata rāvaṇaḥ

    5.18.2

    māṃ dṛṣṭvā nāganāsorugūhamānā stanodaram adarśanam ivātmānaṃ bhayān netuṃ tvam icchasi

    5.18.3

    kāmaye tvāṃ viśālākṣi bahumanyasva māṃ priye sarvāṅgaguṇasaṃpanne sarvalokamanohare

    5.18.4

    neha ke cin manuṣyā vā rākṣasāḥ kāmarūpiṇaḥ vyapasarpatu te sīte bhayaṃ mattaḥ samutthitam

    5.18.5

    svadharme rakṣasāṃ bhīru sarvathaiṣa na saṃśayaḥ gamanaṃ vā parastrīṇāṃ haraṇaṃ saṃpramathya vā

    5.18.6

    evaṃ caitad akāmāṃ ca na tvāṃ sprakṣyāmi maithili kāmaṃ kāmaḥ śarīre me yathākāmaṃ pravartatām

    5.18.7

    devi neha bhayaṃ kāryaṃ mayi viśvasihi priye praṇayasva ca tattvena maivaṃ bhūḥ śokalālasā

    5.18.8

    ekaveṇī dharāśayyā dhyānaṃ malinam ambaram asthāne 'py upavāsaś ca naitāny aupayikāni te

    5.18.9

    vicitrāṇi ca mālyāni candanāny agarūṇi ca vividhāni ca vāsāṃsi divyāny ābharaṇāni ca

    5.18.10

    mahārhāṇi ca pānāni yānāni śayanāni ca gītaṃ nṛttaṃ ca vādyaṃ ca labha māṃ prāpya maithili

    5.18.11

    strīratnam asi maivaṃ bhūḥ kuru gātreṣu bhūṣaṇam māṃ prāpya tu kathaṃ hi syās tvam anarhā suvigrahe

    5.18.12

    idaṃ te cārusaṃjātaṃ yauvanaṃ vyativartate yad atītaṃ punar naiti srotaḥ śīghram apām iva

    5.18.13

    tvāṃ kṛtvoparato manye rūpakartā sa viśvakṛt na hi rūpopamā tv anyā tavāsti śubhadarśane

    5.18.14

    tvāṃ samāsādya vaidehi rūpayauvanaśālinīm kaḥ pumān ativarteta sākṣād api pitāmahaḥ

    5.18.15

    yad yat paśyāmi te gātraṃ śītāṃśusadṛśānane tasmiṃs tasmin pṛthuśroṇi cakṣur mama nibadhyate

    5.18.16

    bhava maithili bhāryā me moham enaṃ visarjaya bahvīnām uttamastrīṇāṃ mamāgramahiṣī bhava

    5.18.17

    lokebhyo yāni ratnāni saṃpramathyāhṛtāni me tāni te bhīru sarvāṇi rājyaṃ caitad ahaṃ ca te

    5.18.18

    vijitya pṛthivīṃ sarvāṃ nānānagaramālinīm janakāya pradāsyāmi tava hetor vilāsini

    5.18.19

    neha paśyāmi loke 'nyaṃ yo me pratibalo bhavet paśya me sumahad vīryam apratidvandvam āhave

    5.18.20

    asakṛt saṃyuge bhagnā mayā vimṛditadhvajāḥ aśaktāḥ pratyanīkeṣu sthātuṃ mama surāsurāḥ

    5.18.21

    iccha māṃ kriyatām adya pratikarma tavottamam saprabhāṇy avasajjantāṃ tavāṅge bhūṣaṇāni ca sādhu paśyāmi te rūpaṃ saṃyuktaṃ pratikarmaṇā

    5.18.22

    pratikarmābhisaṃyuktā dākṣiṇyena varānane bhuṅkṣva bhogān yathākāmaṃ piba bhīru ramasva ca yatheṣṭaṃ ca prayaccha tvaṃ pṛthivīṃ vā dhanāni ca

    5.18.23

    lalasva mayi visrabdhā dhṛṣṭam ājñāpayasva ca matprabhāvāl lalantyāś ca lalantāṃ bāndhavās tava

    5.18.24

    ṛddhiṃ mamānupaśya tvaṃ śriyaṃ bhadre yaśaś ca me kiṃ kariṣyasi rāmeṇa subhage cīravāsasā

    5.18.25

    nikṣiptavijayo rāmo gataśrīr vanagocaraḥ vratī sthaṇḍilaśāyī ca śaṅke jīvati vā na vā

    5.18.26

    na hi vaidehi rāmas tvāṃ draṣṭuṃ vāpy upalapsyate puro balākair asitair meghair jyotsnām ivāvṛtām

    5.18.27

    na cāpi mama hastāt tvāṃ prāptum arhati rāghavaḥ hiraṇyakaśipuḥ kīrtim indrahastagatām iva

    5.18.28

    cārusmite cārudati cārunetre vilāsini mano harasi me bhīru suparṇaḥ pannagaṃ yathā

    5.18.29

    kliṣṭakauśeyavasanāṃ tanvīm apy analaṃkṛtām tāṃ dṛṣṭvā sveṣu dāreṣu ratiṃ nopalabhāmy aham

    5.18.30

    antaḥpuranivāsinyaḥ striyaḥ sarvaguṇānvitāḥ yāvantyo mama sarvāsām aiśvaryaṃ kuru jānaki

    5.18.31

    mama hy asitakeśānte trailokyapravarāḥ striyaḥ tās tvāṃ paricariṣyanti śriyam apsaraso yathā

    5.18.32

    yāni vaiśravaṇe subhru ratnāni ca dhanāni ca tāni lokāṃś ca suśroṇi māṃ ca bhuṅkṣva yathāsukham

    5.18.33

    na rāmas tapasā devi na balena na vikramaiḥ na dhanena mayā tulyas tejasā yaśasāpi vā

    5.18.34

    piba vihara ramasva bhuṅkṣva bhogān dhananicayaṃ pradiśāmi medinīṃ ca mayi lala lalane yathāsukhaṃ tvaṃ tvayi ca sametya lalantu bāndhavās te

    5.18.35

    kusumitatarujālasaṃtatāni bhramarayutāni samudratīrajāni kanakavimalahārabhūṣitāṅgī vihara mayā saha bhīru kānanāni

    5.19.1

    tasya tad vacanaṃ śrutvā sītā raudrasya rakṣasaḥ ārtā dīnasvarā dīnaṃ pratyuvāca śanair vacaḥ

    5.19.2

    duḥkhārtā rudatī sītā vepamānā tapasvinī cintayantī varārohā patim eva pativratā

    5.19.3

    tṛṇam antarataḥ kṛtvā pratyuvāca śucismitā nivartaya mano mattaḥ svajane kriyatāṃ manaḥ

    5.19.4

    na māṃ prārthayituṃ yuktas tvaṃ siddhim iva pāpakṛt akāryaṃ na mayā kāryam ekapatnyā vigarhitam kulaṃ saṃprāptayā puṇyaṃ kule mahati jātayā

    5.19.5

    evam uktvā tu vaidehī rāvaṇaṃ taṃ yaśasvinī rākṣasaṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā bhūyo vacanam abravīt

    5.19.6

    nāham aupayikī bhāryā parabhāryā satī tava sādhu dharmam avekṣasva sādhu sādhuvrataṃ cara

    5.19.7

    yathā tava tathānyeṣāṃ rakṣyā dārā niśācara ātmānam upamāṃ kṛtvā sveṣu dāreṣu ramyatām

    5.19.8

    atuṣṭaṃ sveṣu dāreṣu capalaṃ calitendriyam nayanti nikṛtiprajñāṃ paradārāḥ parābhavam

    5.19.9

    iha santo na vā santi sato vā nānuvartase vaco mithyā praṇītātmā pathyam uktaṃ vicakṣaṇaiḥ

    5.19.10

    akṛtātmānam āsādya rājānam anaye ratam samṛddhāni vinaśyanti rāṣṭrāṇi nagarāṇi ca

    5.19.11

    tatheyaṃ tvāṃ samāsādya laṅkā ratnaugha saṃkulā aparādhāt tavaikasya nacirād vinaśiṣyati

    5.19.12

    svakṛtair hanyamānasya rāvaṇādīrghadarśinaḥ abhinandanti bhūtāni vināśe pāpakarmaṇaḥ

    5.19.13

    evaṃ tvāṃ pāpakarmāṇaṃ vakṣyanti nikṛtā janāḥ diṣṭyaitad vyasanaṃ prāpto raudra ity eva harṣitāḥ

    5.19.14

    śakyā lobhayituṃ nāham aiśvaryeṇa dhanena vā ananyā rāghaveṇāhaṃ bhāskareṇa prabhā yathā

    5.19.15

    upadhāya bhujaṃ tasya lokanāthasya satkṛtam kathaṃ nāmopadhāsyāmi bhujam anyasya kasya cit

    5.19.16

    aham aupayikī bhāryā tasyaiva vasudhāpateḥ vratasnātasya viprasya vidyeva viditātmanaḥ

    5.19.17

    sādhu rāvaṇa rāmeṇa māṃ samānaya duḥkhitām vane vāśitayā sārdhaṃ kareṇveva gajādhipam

    5.19.18

    mitram aupayikaṃ kartuṃ rāmaḥ sthānaṃ parīpsatā vadhaṃ cānicchatā ghoraṃ tvayāsau puruṣarṣabhaḥ

    5.19.19

    varjayed vajram utsṛṣṭaṃ varjayed antakaś ciram tvadvidhaṃ na tu saṃkruddho lokanāthaḥ sa rāghavaḥ

    5.19.20

    rāmasya dhanuṣaḥ śabdaṃ śroṣyasi tvaṃ mahāsvanam śatakratuvisṛṣṭasya nirghoṣam aśaner iva

    5.19.21

    iha śīghraṃ suparvāṇo jvalitāsyā ivoragāḥ iṣavo nipatiṣyanti rāmalakṣmaṇalakṣaṇāḥ

    5.19.22

    rakṣāṃsi parinighnantaḥ puryām asyāṃ samantataḥ asaṃpātaṃ kariṣyanti patantaḥ kaṅkavāsasaḥ

    5.19.23

    rākṣasendramahāsarpān sa rāmagaruḍo mahān uddhariṣyati vegena vainateya ivoragān

    5.19.24

    apaneṣyati māṃ bhartā tvattaḥ śīghram ariṃdamaḥ asurebhyaḥ śriyaṃ dīptāṃ viṣṇus tribhir iva kramaiḥ

    5.19.25

    janasthāne hatasthāne nihate rakṣasāṃ bale aśaktena tvayā rakṣaḥ kṛtam etad asādhu vai

    5.19.26

    āśramaṃ tu tayoḥ śūnyaṃ praviśya narasiṃhayoḥ gocaraṃ gatayor bhrātror apanītā tvayādhama

    5.19.27

    na hi gandham upāghrāya rāmalakṣmaṇayos tvayā śakyaṃ saṃdarśane sthātuṃ śunā śārdūlayor iva

    5.19.28

    tasya te vigrahe tābhyāṃ yugagrahaṇam asthiram vṛtrasyevendrabāhubhyāṃ bāhor ekasya nigrahaḥ

    5.19.29

    kṣipraṃ tava sa nātho me rāmaḥ saumitriṇā saha toyam alpam ivādityaḥ prāṇān ādāsyate śaraiḥ

    5.19.30

    giriṃ kuberasya gato 'tha vālayaṃ sabhāṃ gato vā varuṇasya rājñaḥ asaṃśayaṃ dāśarather na mokṣyase mahādrumaḥ kālahato 'śaner iva

    5.20.1

    sītāyā vacanaṃ śrutvā paruṣaṃ rākṣasādhipaḥ pratyuvāca tataḥ sītāṃ vipriyaṃ priyadarśanām

    5.20.2

    yathā yathā sāntvayitā vaśyaḥ strīṇāṃ tathā tathā yathā yathā priyaṃ vaktā paribhūtas tathā tathā

    5.20.3

    saṃniyacchati me krodhaṃ tvayi kāmaḥ samutthitaḥ dravato mārgam āsādya hayān iva susārathiḥ

    5.20.4

    vāmaḥ kāmo manuṣyāṇāṃ yasmin kila nibadhyate jane tasmiṃs tv anukrośaḥ snehaś ca kila jāyate

    5.20.5

    etasmāt kāraṇān na tāṃ ghatayāmi varānane vadhārhām avamānārhāṃ mithyāpravrajite ratām

    5.20.6

    paruṣāṇi hi vākyāni yāni yāni bravīṣi mām teṣu teṣu vadho yuktas tava maithili dāruṇaḥ

    5.20.7

    evam uktvā tu vaidehīṃ rāvaṇo rākṣasādhipaḥ krodhasaṃrambhasaṃyuktaḥ sītām uttaram abravīt

    5.20.8

    dvau māsau rakṣitavyau me yo 'vadhis te mayā kṛtaḥ tataḥ śayanam āroha mama tvaṃ varavarṇini

    5.20.9

    dvābhyām ūrdhvaṃ tu māsābhyāṃ bhartāraṃ mām anicchatīm mama tvāṃ prātarāśārtham ārabhante mahānase

    5.20.10

    tāṃ tarjyamānāṃ saṃprekṣya rākṣasendreṇa jānakīm devagandharvakanyās tā viṣedur vipulekṣaṇāḥ

    5.20.11

    oṣṭhaprakārair aparā netravaktrais tathāparāḥ sītām āśvāsayām āsus tarjitāṃ tena rakṣasā

    5.20.12

    tābhir āśvāsitā sītā rāvaṇaṃ rākṣasādhipam uvācātmahitaṃ vākyaṃ vṛttaśauṇḍīryagarvitam

    5.20.13

    nūnaṃ na te janaḥ kaś cid asin niḥśreyase sthitaḥ nivārayati yo na tvāṃ karmaṇo 'smād vigarhitāt

    5.20.14

    māṃ hi dharmātmanaḥ patnīṃ śacīm iva śacīpateḥ tvadanyas triṣu lokeṣu prārthayen manasāpi kaḥ

    5.20.15

    rākṣasādhama rāmasya bhāryām amitatejasaḥ uktavān asi yat pāpaṃ kva gatas tasya mokṣyase

    5.20.16

    yathā dṛptaś ca mātaṅgaḥ śaśaś ca sahitau vane tathā dviradavad rāmas tvaṃ nīca śaśavat smṛtaḥ

    5.20.17

    sa tvam ikṣvākunāthaṃ vai kṣipann iha na lajjase cakṣuṣo viṣayaṃ tasya na tāvad upagacchasi

    5.20.18

    ime te nayane krūre virūpe kṛṣṇapiṅgale kṣitau na patite kasmān mām anāryanirīkṣitaḥ

    5.20.19

    tasya dharmātmanaḥ patnīṃ snuṣāṃ daśarathasya ca kathaṃ vyāharato māṃ te na jihvā pāpa śīryate

    5.20.20

    asaṃdeśāt tu rāmasya tapasaś cānupālanāt na tvāṃ kurmi daśagrīva bhasma bhasmārhatejasā

    5.20.21

    nāpahartum ahaṃ śakyā tasya rāmasya dhīmataḥ vidhis tava vadhārthāya vihito nātra saṃśayaḥ

    5.20.22

    śūreṇa dhanadabhrātā balaiḥ samuditena ca apohya rāmaṃ kasmād dhi dāracauryaṃ tvayā kṛtam

    5.20.23

    sītāyā vacanaṃ śrutvā rāvaṇo rākṣasādhipaḥ vivṛtya nayane krūre jānakīm anvavaikṣata

    5.20.24

    nīlajīmūtasaṃkāśo mahābhujaśirodharaḥ siṃhasattvagatiḥ śrīmān dīptajihvogralocanaḥ

    5.20.25

    calāgramakuṭaḥ prāṃśuś citramālyānulepanaḥ raktamālyāmbaradharas taptāṅgadavibhūṣaṇaḥ

    5.20.26

    śroṇīsūtreṇa mahatā mekakena susaṃvṛtaḥ amṛtotpādanaddhena bhujaṃgeneva mandaraḥ

    5.20.27

    taruṇādityavarṇābhyāṃ kuṇḍalābhyāṃ vibhūṣitaḥ raktapallavapuṣpābhyām aśokābhyām ivācalaḥ

    5.20.28

    avekṣamāṇo vaidehīṃ kopasaṃraktalocanaḥ uvāca rāvaṇaḥ sītāṃ bhujaṃga iva niḥśvasan

    5.20.29

    anayenābhisaṃpannam arthahīnam anuvrate nāśayāmy aham adya tvāṃ sūryaḥ saṃdhyām ivaujasā

    5.20.30

    ity uktvā maithilīṃ rājā rāvaṇaḥ śatrurāvaṇaḥ saṃdideśa tataḥ sarvā rākṣasīr ghoradarśanāḥ

    5.20.31

    ekākṣīm ekakarṇāṃ ca karṇaprāvaraṇāṃ tathā gokarṇīṃ hastikarṇīṃ ca lambakarṇīm akarṇikām

    5.20.32

    hastipadya śvapadyau ca gopadīṃ pādacūlikām ekākṣīm ekapādīṃ ca pṛthupādīm apādikām

    5.20.33

    atimātraśirogrīvām atimātrakucodarīm atimātrāsyanetrāṃ ca dīrghajihvām ajihvikām anāsikāṃ siṃhamukhīṃ gomukhīṃ sūkarīmukhīm

    5.20.34

    yathā madvaśagā sītā kṣipraṃ bhavati jānakī tathā kuruta rākṣasyaḥ sarvāḥ kṣipraṃ sametya ca

    5.20.35

    pratilomānulomaiś ca sāmadānādibhedanaiḥ āvartayata vaidehīṃ daṇḍasyodyamanena ca

    5.20.36

    iti pratisamādiśya rākṣasendraḥ punaḥ punaḥ kāmamanyuparītātmā jānakīṃ paryatarjayat

    5.20.37

    upagamya tataḥ kṣipraṃ rākṣasī dhānyamālinī pariṣvajya daśagrīvam idaṃ vacanam abravīt

    5.20.38

    mayā krīḍa mahārājasītayā kiṃ tavānayā akāmāṃ kāmayānasya śarīram upatapyate icchantīṃ kāmayānasya prītir bhavati śobhanā

    5.20.39

    evam uktas tu rākṣasyā samutkṣiptas tato balī jvaladbhāskaravarṇābhaṃ praviveśa niveśanam

    5.20.40

    devagandharvakanyāś ca nāgakanyāś ca tās tataḥ parivārya daśagrīvaṃ viviśus tad gṛhottamam

    5.20.41

    sa maithilīṃ dharmaparām avasthitāṃ pravepamānāṃ paribhartsya rāvaṇaḥ vihāya sītāṃ madanena mohitaḥ svam eva veśma praviveśa bhāsvaram

    5.21.1

    ity uktvā maithilīṃ rājā rāvaṇaḥ śatrurāvaṇaḥ saṃdiśya ca tataḥ sarvā rākṣasīr nirjagāma ha

    5.21.2

    niṣkrānte rākṣasendre tu punar antaḥpuraṃ gate rākṣasyo bhīmarūpās tāḥ sītāṃ samabhidudruvuḥ

    5.21.3

    tataḥ sītām upāgamya rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ paraṃ paruṣayā vācā vaidehīm idam abruvan

    5.21.4

    paulastyasya variṣṭhasya rāvaṇasya mahātmanaḥ daśagrīvasya bhāryātvaṃ sīte na bahu manyase

    5.21.5

    tatas tv ekajaṭā nāma rākṣasī vākyam abravīt āmantrya krodhatāmrākṣī sītāṃ karatalodarīm

    5.21.6

    prajāpatīnāṃ ṣaṇṇāṃ tu caturtho yaḥ prajāpatiḥ mānaso brahmaṇaḥ putraḥ pulastya iti viśrutaḥ

    5.21.7

    pulastyasya tu tejasvī maharṣir mānasaḥ sutaḥ nāmnā sa viśravā nāma prajāpatisamaprabhaḥ

    5.21.8

    tasya putro viśālākṣi rāvaṇaḥ śatrurāvaṇaḥ tasya tvaṃ rākṣasendrasya bhāryā bhavitum arhasi mayoktaṃ cārusarvāṅgi vākyaṃ kiṃ nānumanyase

    5.21.9

    tato harijaṭā nāma rākṣasī vākyam abravīt vivṛtya nayane kopān mārjārasadṛśekṣaṇā

    5.21.10

    yena devās trayastriṃśad devarājaś ca nirjitaḥ tasya tvaṃ rākṣasendrasya bhāryā bhavitum arhasi

    5.21.11

    vīryotsiktasya śūrasya saṃgrāmeṣv anivartinaḥ balino vīryayuktasyā bhāryātvaṃ kiṃ na lapsyase

    5.21.12

    priyāṃ bahumatāṃ bhāryāṃ tyaktvā rājā mahābalaḥ sarvāsāṃ ca mahābhāgāṃ tvām upaiṣyati rāvaṇaḥ

    5.21.13

    samṛddhaṃ strīsahasreṇa nānāratnopaśobhitam antaḥpuraṃ samutsṛjya tvām upaiṣyati rāvaṇaḥ

    5.21.14

    asakṛd devatā yuddhe nāgagandharvadānavāḥ nirjitāḥ samare yena sa te pārśvam upāgataḥ

    5.21.15

    tasya sarvasamṛddhasyā rāvaṇasya mahātmanaḥ kimarthaṃ rākṣasendrasya bhāryātvaṃ necchase 'dhame

    5.21.16

    yasya sūryo na tapati bhīto yasya ca mārutaḥ na vāti smāyatāpāṅge kiṃ tvaṃ tasya na tiṣṭhasi

    5.21.17

    puṣpavṛṣṭiṃ ca taravo mumucur yasya vai bhayāt śailāś ca subhru pānīyaṃ jaladāś ca yadecchati

    5.21.18

    tasya nairṛtarājasya rājarājasya bhāmini kiṃ tvaṃ na kuruṣe buddhiṃ bhāryārthe rāvaṇasya hi

    5.21.19

    sādhu te tattvato devi kathitaṃ sādhu bhāmini gṛhāṇa susmite vākyaṃ anyathā na bhaviṣyasi

    5.22.1

    tataḥ sītām upāgamya rākṣasyo vikṛtānanāḥ paruṣaṃ paruṣā nārya ūcus tā vākyam apriyam

    5.22.2

    kiṃ tvam antaḥpure sīte sarvabhūtamanohare mahārhaśayanopete na vāsam anumanyase

    5.22.3

    mānuṣī mānuṣasyaiva bhāryātvaṃ bahu manyase pratyāhara mano rāmān na tvaṃ jātu bhaviṣyasi

    5.22.4

    mānuṣī mānuṣaṃ taṃ tu rāmam icchasi śobhane rājyād bhraṣṭam asiddhārthaṃ viklavaṃ tam anindite

    5.22.5

    rākṣasīnāṃ vacaḥ śrutvā sītā padmanibhekṣaṇā netrābhyām aśrupūrṇābhyām idaṃ vacanam abravīt

    5.22.6

    yad idaṃ lokavidviṣṭam udāharatha saṃgatāḥ naitan manasi vākyaṃ me kilbiṣaṃ pratitiṣṭhati

    5.22.7

    na mānuṣī rākṣasasya bhāryā bhavitum arhati kāmaṃ khādata māṃ sarvā na kariṣyāmi vo vacaḥ dīno vā rājyahīno vā yo me bhartā sa me guruḥ

    5.22.8

    sītāyā vacanaṃ śrutvā rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ bhartsayanti sma paruṣair vākyai rāvaṇacoditāḥ

    5.22.9

    avalīnaḥ sa nirvākyo hanumāñ śiṃśapādrume sītāṃ saṃtarjayantīs tā rākṣasīr aśṛṇot kapiḥ

    5.22.10

    tām abhikramya saṃrabdhā vepamānāṃ samantataḥ bhṛśaṃ saṃlilihur dīptān pralambadaśanacchadān

    5.22.11

    ūcuś ca paramakruddhāḥ pragṛhyāśu paraśvadhān neyam arhati bhartāraṃ rāvaṇaṃ rākṣasādhipam

    5.22.12

    sā bhartsyamānā bhīmābhī rākṣasībhir varānanā sā bāṣpam apamārjantī śiṃśapāṃ tām upāgamat

    5.22.13

    tatas tāṃ śiṃśapāṃ sītā rākṣasībhiḥ samāvṛtā abhigamya viśālākṣī tasthau śokapariplutā

    5.22.14

    tāṃ kṛśāṃ dīnavadanāṃ malināmbaradhāriṇīm bhartsayāṃ cakrire bhīmā rākṣasyas tāḥ samantataḥ

    5.22.15

    tatas tāṃ vinatā nāma rākṣasī bhīmadarśanā abravīt kupitākārā karālā nirṇatodarī

    5.22.16

    sīte paryāptam etāvad bhartṛsneho nidarśitaḥ sarvatrātikṛtaṃ bhadre vyasanāyopakalpate

    5.22.17

    parituṣṭāsmi bhadraṃ te mānuṣas te kṛto vidhiḥ mamāpi tu vacaḥ pathyaṃ bruvantyāḥ kuru maithili

    5.22.18

    rāvaṇaṃ bhaja bhartāraṃ bhartāraṃ sarvarakṣasām vikrāntaṃ rūpavantaṃ ca sureśam iva vāsavam

    5.22.19

    dakṣiṇaṃ tyāgaśīlaṃ ca sarvasya priyavādinam mānuṣaṃ kṛpaṇaṃ rāmaṃ tyaktvā rāvaṇam āśraya

    5.22.20

    divyāṅgarāgā vaidehi divyābharaṇabhūṣitā adya prabhṛti sarveṣāṃ lokānām īśvarī bhava agneḥ svāhā yathā devī śacīvendrasya śobhane

    5.22.21

    kiṃ te rāmeṇa vaidehi kṛpaṇena gatāyuṣā

    5.22.22

    etad uktaṃ ca me vākyaṃ yadi tvaṃ na kariṣyasi asmin muhūrte sarvās tvāṃ bhakṣayiṣyāmahe vayam

    5.22.23

    anyā tu vikaṭā nāma lambamānapayodharā abravīt kupitā sītāṃ muṣṭim udyamya garjatī

    5.22.24

    bahūny apratirūpāṇi vacanāni sudurmate anukrośān mṛdutvāc ca soḍhāni tava maithili na ca naḥ kuruṣe vākyaṃ hitaṃ kālapuraskṛtam

    5.22.25

    ānītāsi samudrasya pāram anyair durāsadam rāvaṇāntaḥpuraṃ ghoraṃ praviṣṭā cāsi maithili

    5.22.26

    rāvaṇasya gṛhe rudhā asmābhis tu surakṣitā na tvāṃ śaktaḥ paritrātum api sākṣāt puraṃdaraḥ

    5.22.27

    kuruṣva hitavādinyā vacanaṃ mama maithili alam aśruprapātena tyaja śokam anarthakam

    5.22.28

    bhaja prītiṃ praharṣaṃ ca tyajaitāṃ nityadainyatām sīte rākṣasarājena saha krīḍa yathāsukham

    5.22.29

    jānāsi hi yathā bhīru strīṇāṃ yauvanam adhruvam yāvan na te vyatikrāmet tāvat sukham avāpnuhi

    5.22.30

    udyānāni ca ramyāṇi parvatopavanāni ca saha rākṣasarājena cara tvaṃ madirekṣaṇe

    5.22.31

    strīsahasrāṇi te sapta vaśe sthāsyanti sundari rāvaṇaṃ bhaja bhartāraṃ bhartāraṃ sarvarakṣasām

    5.22.32

    utpāṭya vā te hṛdayaṃ bhakṣayiṣyāmi maithili yadi me vyāhṛtaṃ vākyaṃ na yathāvat kariṣyasi

    5.22.33

    tataś caṇḍodarī nāma rākṣasī krūradarśanā bhrāmayantī mahac chūlam idaṃ vacanam abravīt

    5.22.34

    imāṃ hariṇalokākṣīṃ trāsotkampapayodharām rāvaṇena hṛtāṃ dṛṣṭvā daurhṛdo me mahān abhūt

    5.22.35

    yakṛtplīham athotpīḍaṃ hṛdayaṃ ca sabandhanam antrāṇy api tathā śīrṣaṃ khādeyam iti me matiḥ

    5.22.36

    tatas tu praghasā nāma rākṣasī vākyam abravīt kaṇṭham asyā nṛśaṃsāyāḥ pīḍayāmaḥ kim āsyate

    5.22.37

    nivedyatāṃ tato rājñe mānuṣī sā mṛteti ha nātra kaś cana saṃdehaḥ khādateti sa vakṣyati

    5.22.38

    tatas tv ajāmukhī nāma rākṣasī vākyam abravīt viśasyemāṃ tataḥ sarvān samān kuruta pīlukān

    5.22.39

    vibhajāma tataḥ sarvā vivādo me na rocate peyam ānīyatāṃ kṣipraṃ mālyaṃ ca vividhaṃ bahu

    5.22.40

    tataḥ śūrpaṇakhā nāma rākṣasī vākyam abravīt ajāmukhā yad uktaṃ hi tad eva mama rocate

    5.22.41

    surā cānīyatāṃ kṣipraṃ sarvaśokavināśinī mānuṣaṃ māṃsam āsādya nṛtyāmo 'tha nikumbhilām

    5.22.42

    evaṃ saṃbhartsyamānā sā sītā surasutopamā rākṣasībhiḥ sughorābhir dhairyam utsṛjya roditi

    5.23.1

    tathā tāsāṃ vadantīnāṃ paruṣaṃ dāruṇaṃ bahu rākṣasīnām asaumyānāṃ ruroda janakātmajā

    5.23.2

    evam uktā tu vaidehī rākṣasībhir manasvinī uvāca paramatrastā bāṣpagadgadayā girā

    5.23.3

    na mānuṣī rākṣasasya bhāryā bhavitum arhati kāmaṃ khādata māṃ sarvā na kariṣyāmi vo vacaḥ

    5.23.4

    sā rākṣasī madhyagatā sītā surasutopamā na śarma lebhe duḥkhārtā rāvaṇena ca tarjitā

    5.23.5

    vepate smādhikaṃ sītā viśantīvāṅgam ātmanaḥ vane yūthaparibhraṣṭā mṛgī kokair ivārditā

    5.23.6

    sā tv aśokasya vipulāṃ śākhām ālambya puṣpitām cintayām āsa śokena bhartāraṃ bhagnamānasā

    5.23.7

    sā snāpayantī vipulau stanau netrajalasravaiḥ cintayantī na śokasya tadāntam adhigacchati

    5.23.8

    sā vepamānā patitā pravāte kadalī yathā rākṣasīnāṃ bhayatrastā vivarṇavadanābhavat

    5.23.9

    tasyā sā dīrghavipulā vepantyāḥ sītayā tadā dadṛśe kampinī veṇī vyālīva parisarpatī

    5.23.10

    sā niḥśvasantī duḥkhārtā śokopahatacetanā ārtā vyasṛjad aśrūṇi maithilī vilalāpa ha

    5.23.11

    hā rāmeti ca duḥkhārtā punar hā lakṣmaṇeti ca hā śvaśru mama kausalye hā sumitreti bhāvini

    5.23.12

    lokapravādaḥ satyo 'yaṃ paṇḍitaiḥ samudāhṛtaḥ akāle durlabho mṛtyuḥ striyā vā puruṣasya vā

    5.23.13

    yatrāham ābhiḥ krūrābhī rākṣasībhir ihārditā jīvāmi hīnā rāmeṇa muhūrtam api duḥkhitā

    5.23.14

    eṣālpapuṇyā kṛpaṇā vinaśiṣyāmy anāthavat samudramadhye nau pūrṇā vāyuvegair ivāhatā

    5.23.15

    bhartāraṃ tam apaśyantī rākṣasīvaśam āgatā sīdāmi khalu śokena kūlaṃ toyahataṃ yathā

    5.23.16

    taṃ padmadalapatrākṣaṃ siṃhavikrāntagāminam dhanyāḥ paśyanti me nāthaṃ kṛtajñaṃ priyavādinam

    5.23.17

    sarvathā tena hīnāyā rāmeṇa viditātmanā tīṣkṇaṃ viṣam ivāsvādya durlabhaṃ mama jīvitam

    5.23.18

    kīdṛśaṃ tu mayā pāpaṃ purā dehāntare kṛtam yenedaṃ prāpyate duḥkhaṃ mayā ghoraṃ sudāruṇam

    5.23.19

    jīvitaṃ tyaktum icchāmi śokena mahatā vṛtā rākṣasībhiś ca rakṣantyā rāmo nāsādyate mayā

    5.23.20

    dhig astu khalu mānuṣyaṃ dhig astu paravaśyatām na śakyaṃ yat parityaktum ātmacchandena jīvitam

    5.24.1

    prasaktāśrumukhīty evaṃ bruvantī janakātmajā adhomukhamukhī bālā vilaptum upacakrame

    5.24.2

    unmatteva pramatteva bhrāntacitteva śocatī upāvṛttā kiśorīva viveṣṭantī mahītale

    5.24.3

    rāghavasyāpramattasya rakṣasā kāmarūpiṇā rāvaṇena pramathyāham ānītā krośatī balāt

    5.24.4

    rākṣasī vaśam āpannā bhartyamānā sudāruṇam cintayantī suduḥkhārtā nāhaṃ jīvitum utsahe

    5.24.5

    na hi me jīvitenārtho naivārthair na ca bhūṣaṇaiḥ vasantyā rākṣasī madhye vinā rāmaṃ mahāratham

    5.24.6

    dhiṅ mām anāryām asatīṃ yāhaṃ tena vinā kṛtā muhūrtam api rakṣāmi jīvitaṃ pāpajīvitā

    5.24.7

    kā ca me jīvite śraddhā sukhe vā taṃ priyaṃ vinā bhartāraṃ sāgarāntāyā vasudhāyāḥ priyaṃ vadam

    5.24.8

    bhidyatāṃ bhakṣyatāṃ vāpi śarīraṃ visṛjāmy aham na cāpy ahaṃ ciraṃ duḥkhaṃ saheyaṃ priyavarjitā

    5.24.9

    caraṇenāpi savyena na spṛśeyaṃ niśācaram rāvaṇaṃ kiṃ punar ahaṃ kāmayeyaṃ vigarhitam

    5.24.10

    pratyākhyātaṃ na jānāti nātmānaṃ nātmanaḥ kulam yo nṛśaṃsa svabhāvena māṃ prārthayitum icchati

    5.24.11

    chinnā bhinnā vibhaktā vā dīpte vāgnau pradīpitā rāvaṇaṃ nopatiṣṭheyaṃ kiṃ pralāpena vaś ciram

    5.24.12

    khyātaḥ prājñaḥ kṛtajñaś ca sānukrośaś ca rāghavaḥ sadvṛtto niranukrośaḥ śaṅke madbhāgyasaṃkṣayāt

    5.24.13

    rākṣasānāṃ janasthāne sahasrāṇi caturdaśa yenaikena nirastāni sa māṃ kiṃ nābhipadyate

    5.24.14

    niruddhā rāvaṇenāham alpavīryeṇa rakṣasā samarthaḥ khalu me bhartā rāvaṇaṃ hantum āhave

    5.24.15

    virādho daṇḍakāraṇye yena rākṣasapuṃgavaḥ raṇe rāmeṇa nihataḥ sa māṃ kiṃ nābhipadyate

    5.24.16

    kāmaṃ madhye samudrasya laṅkeyaṃ duṣpradharṣaṇā na tu rāghavabāṇānāṃ gatirodhī ha vidyate

    5.24.17

    kiṃ nu tat kāraṇaṃ yena rāmo dṛḍhaparākramaḥ rakṣasāpahṛtāṃ bhāryām iṣṭāṃ nābhyavapadyate

    5.24.18

    ihasthāṃ māṃ na jānīte śaṅke lakṣmaṇapūrvajaḥ jānann api hi tejasvī dharṣaṇāṃ marṣayiṣyati

    5.24.19

    hṛteti yo 'dhigatvā māṃ rāghavāya nivedayet gṛdhrarājo 'pi sa raṇe rāvaṇena nipātitaḥ

    5.24.20

    kṛtaṃ karma mahat tena māṃ tadābhyavapadyatā tiṣṭhatā rāvaṇadvandve vṛddhenāpi jaṭāyuṣā

    5.24.21

    yadi mām iha jānīyād vartamānāṃ sa rāghavaḥ adya bāṇair abhikruddhaḥ kuryāl lokam arākṣasaṃ

    5.24.22

    vidhamec ca purīṃ laṅkāṃ śoṣayec ca mahodadhim rāvaṇasya ca nīcasya kīrtiṃ nāma ca nāśayet

    5.24.23

    tato nihatanathānāṃ rākṣasīnāṃ gṛhe gṛhe yathāham evaṃ rudatī tathā bhūyo na saṃśayaḥ anviṣya rakṣasāṃ laṅkāṃ kuryād rāmaḥ salakṣmaṇaḥ

    5.24.24

    na hi tābhyāṃ ripur dṛṣṭo muhūtam api jīvati citā dhūmākulapathā gṛdhramaṇḍalasaṃkulā acireṇa tu laṅkeyaṃ śmaśānasadṛśī bhavet

    5.24.25

    acireṇaiva kālena prāpsyāmy eva manoratham duṣprasthāno 'yam ākhyāti sarveṣāṃ vo viparyayaḥ

    5.24.26

    yādṛśāni tu dṛśyante laṅkāyām aśubhani tu acireṇaiva kālena bhaviṣyati hataprabhā

    5.24.27

    nūnaṃ laṅkā hate pāpe rāvaṇe rākṣasādhipe śoṣaṃ yāsyati durdharṣā pramadā vidhavā yathā

    5.24.28

    puṣyotsavasamṛddhā ca naṣṭabhartrī sarākṣasā bhaviṣyati purī laṅkā naṣṭabhartrī yathāṅganā

    5.24.29

    nūnaṃ rākṣasakanyānāṃ rudantīnāṃ gṛhe gṛhe śroṣyāmi nacirād eva duḥkhārtānām iha dhvanim

    5.24.30

    sāndhakārā hatadyotā hatarākṣasapuṃgavā bhaviṣyati purī laṅkā nirdagdhā rāmasāyakaiḥ

    5.24.31

    yadi nāma sa śūro māṃ rāmo raktāntalocanaḥ jānīyād vartamānāṃ hi rāvaṇasya niveśane

    5.24.32

    anena tu nṛśaṃsena rāvaṇenādhamena me samayo yas tu nirdiṣṭas tasya kālo 'yam āgataḥ

    5.24.33

    akāryaṃ ye na jānanti nairṛtāḥ pāpakāriṇaḥ adharmāt tu mahotpāto bhaviṣyati hi sāmpratam

    5.24.34

    naite dharmaṃ vijānanti rākṣasāḥ piśitāśanāḥ dhruvaṃ māṃ prātarāśārthe rākṣasaḥ kalpayiṣyati

    5.24.35

    sāhaṃ kathaṃ kariṣyāmi taṃ vinā priyadarśanam rāmaṃ raktāntanayanam apaśyantī suduḥkhitā

    5.24.36

    yadi kaś cit pradātā me viṣasyādya bhaved iha kṣipraṃ vaivasvataṃ devaṃ paśyeyaṃ patinā vinā

    5.24.37

    nājānāj jīvatīṃ rāmaḥ sa māṃ lakṣmaṇapūrvajaḥ jānantau tau na kuryātāṃ norvyāṃ hi mama mārgaṇam

    5.24.38

    nūnaṃ mamaiva śokena sa vīro lakṣmaṇāgrajaḥ devalokam ito yātas tyaktvā dehaṃ mahītale

    5.24.39

    dhanyā devāḥ sagandharvāḥ siddhāś ca paramarṣayaḥ mama paśyanti ye nāthaṃ rāmaṃ rājīvalocanam

    5.24.40

    atha vā na hi tasyārthe dharmakāmasya dhīmataḥ mayā rāmasya rājarṣer bhāryayā paramātmanaḥ

    5.24.41

    dṛśyamāne bhavet prītaḥ sauhṛdaṃ nāsty apaśyataḥ nāśayanti kṛtaghrās tu na rāmo nāśayiṣyati

    5.24.42

    kiṃ nu me na guṇāḥ ke cit kiṃ vā bhāgya kṣayo hi me yāhaṃ sītā varārheṇa hīnā rāmeṇa bhāminī

    5.24.43

    śreyo me jīvitān martuṃ vihīnā yā mahātmanā rāmād akliṣṭacāritrāc chūrāc chatrunibarhaṇāt

    5.24.44

    atha vā nyastaśastrau tau vane mūlaphalāśanau bhrātarau hi nara śreṣṭhau carantau vanagocarau

    5.24.45

    atha vā rākṣasendreṇa rāvaṇena durātmanā chadmanā ghātitau śūrau bhrātarau rāmalakṣmaṇau

    5.24.46

    sāham evaṃgate kāle martum icchāmi sarvathā na ca me vihito mṛtyur asmin duḥkhe 'pi vartati

    5.24.47

    dhanyāḥ khalu mahātmāno munayaḥ satyasaṃmatāḥ jitātmāno mahābhāgā yeṣāṃ na staḥ priyāpriye

    5.24.48

    priyān na saṃbhaved duḥkham apriyād adhikaṃ bhayam tābhyāṃ hi ye viyujyante namas teṣāṃ mahātmanām

    5.24.49

    sāhaṃ tyaktā priyeṇeha rāmeṇa viditātmanā prāṇāṃs tyakṣyāmi pāpasya rāvaṇasya gatā vaśam

    5.25.1

    ity uktāḥ sītayā ghoraṃ rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ kāś cij jagmus tad ākhyātuṃ rāvaṇasya tarasvinaḥ

    5.25.2

    tataḥ sītām upāgamya rākṣasyo ghoradarśanāḥ punaḥ paruṣam ekārtham anarthārtham athābruvan

    5.25.3

    hantedānīṃ tavānārye sīte pāpaviniścaye rākṣasyo bhakṣayiṣyanti māṃsam etad yathāsukham

    5.25.4

    sītāṃ tābhir anāryābhir dṛṣṭvā saṃtarjitāṃ tadā rākṣasī trijaṭāvṛddhā śayānā vākyam abravīt

    5.25.5

    ātmānaṃ khādatānāryā na sītāṃ bhakṣayiṣyatha janakasya sutām iṣṭāṃ snuṣāṃ daśarathasya ca

    5.25.6

    svapno hy adya mayā dṛṣṭo dāruṇo romaharṣaṇaḥ rākṣasānām abhāvāya bhartur asyā bhavāya ca

    5.25.7

    evam uktās trijaṭayā rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ sarvā evābruvan bhītās trijaṭāṃ tām idaṃ vacaḥ

    5.25.8

    kathayasva tvayā dṛṣṭaḥ svapne 'yaṃ kīdṛśo niśi

    5.25.9

    tāsāṃ śrutvā tu vacanaṃ rākṣasīnāṃ mukhodgatam uvāca vacanaṃ kāle trijaṭāsvapnasaṃśritam

    5.25.10

    gajadantamayīṃ divyāṃ śibikām antarikṣagām yuktāṃ vājisahasreṇa svayam āsthāya rāghavaḥ

    5.25.11

    svapne cādya mayā dṛṣṭā sītā śuklāmbarāvṛtā sāgareṇa parikṣiptaṃ śvetaparvatam āsthitā rāmeṇa saṃgatā sītā bhāskareṇa prabhā yathā

    5.25.12

    rāghavaś ca mayā dṛṣṭaś caturdantaṃ mahāgajam ārūḍhaḥ śailasaṃkāśaṃ cacāra sahalakṣmaṇaḥ

    5.25.13

    tatas tau naraśārdūlau dīpyamānau svatejasā śuklamālyāmbaradharau jānakīṃ paryupasthitau

    5.25.14

    tatas tasya nagasyāgre ākāśasthasya dantinaḥ bhartrā parigṛhītasya jānakī skandham āśritā

    5.25.15

    bhartur aṅkāt samutpatya tataḥ kamalalocanā candrasūryau mayā dṛṣṭā pāṇibhyāṃ parimārjatī

    5.25.16

    tatas tābhyāṃ kumārābhyām āsthitaḥ sa gajottamaḥ sītayā ca viśālākṣyā laṅkāyā upari sthitaḥ

    5.25.17

    pāṇḍurarṣabhayuktena rathenāṣṭayujā svayam śuklamālyāmbaradharo lakṣmaṇena samāgataḥ lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā saha bhāryayā

    5.25.18

    vimānāt puṣpakād adya rāvaṇaḥ patito bhuvi kṛṣyapāṇaḥ striyā dṛṣṭo muṇḍaḥ kṛṣṇāmbaraḥ punaḥ

    5.25.19

    rathena kharayuktena raktamālyānulepanaḥ prayāto dakṣiṇām āśāṃ praviṣṭaḥ kardamaṃ hradam

    5.25.20

    kaṇṭhe baddhvā daśagrīvaṃ pramadā raktavāsinī kālī kardamaliptāṅgī diśaṃ yāmyāṃ prakarṣati

    5.25.21

    varāheṇa daśagrīvaḥ śiṃśumāreṇa cendrajit uṣṭreṇa kumbhakarṇaś ca prayāto dakṣiṇāṃ diśam

    5.25.22

    samājaś ca mahān vṛtto gītavāditraniḥsvanaḥ pibatāṃ raktamālyānāṃ rakṣasāṃ raktavāsasām

    5.25.23

    laṅkā ceyaṃ purī ramyā savājirathasaṃkulā sāgare patitā dṛṣṭā bhagnagopuratoraṇā

    5.25.24

    pītva tailaṃ pranṛttāś ca prahasantyo mahāsvanāḥ laṅkāyāṃ bhasmarūkṣāyāṃ sarvā rākṣasayoṣitaḥ

    5.25.25

    kumbhakarṇādayaś ceme sarve rākṣasapuṃgavāḥ raktaṃ nivasanaṃ gṛhya praviṣṭā gomayahrade

    5.25.26

    apagacchata naśyadhvaṃ sītām āpnoti rāghavaḥ ghātayet paramāmarṣī sarvaiḥ sārdhaṃ hi rākṣasaiḥ

    5.25.27

    priyāṃ bahumatāṃ bhāryāṃ vanavāsam anuvratām bhartsitāṃ tarjitāṃ vāpi nānumaṃsyati rāghavaḥ

    5.25.28

    tad alaṃ krūravākyair vaḥ sāntvam evābhidhīyatām abhiyācāma vaidehīm etad dhi mama rocate

    5.25.29

    yasyā hy evaṃ vidhaḥ svapno duḥkhitāyāḥ pradṛśyate sā duḥkhair bahubhir muktā priyaṃ prāpnoty anuttamam

    5.25.30

    bhartsitām api yācadhvaṃ rākṣasyaḥ kiṃ vivakṣayā rāghavād dhi bhayaṃ ghoraṃ rākṣasānām upasthitam

    5.25.31

    praṇipāta prasannā hi maithilī janakātmajā alam eṣā paritrātuṃ rākṣasyo mahato bhayāt

    5.25.32

    api cāsyā viśālākṣyā na kiṃ cid upalakṣaye viruddham api cāṅgeṣu susūkṣmam api lakṣmaṇam

    5.25.33

    chāyā vaiguṇya mātraṃ tu śaṅke duḥkham upasthitam aduḥkhārhām imāṃ devīṃ vaihāyasam upasthitām

    5.25.34

    arthasiddhiṃ tu vaidehyāḥ paśyāmy aham upasthitām rākṣasendravināśaṃ ca vijayaṃ rāghavasya ca

    5.25.35

    nimittabhūtam etat tu śrotum asyā mahat priyam dṛśyate ca sphurac cakṣuḥ padmapatram ivāyatam

    5.25.36

    īṣac ca hṛṣito vāsyā dakṣiṇāyā hy adakṣiṇaḥ akasmād eva vaidehyā bāhur ekaḥ prakampate

    5.25.37

    kareṇuhastapratimaḥ savyaś corur anuttamaḥ vepan sūcayatīvāsyā rāghavaṃ purataḥ sthitam

    5.25.38

    pakṣī ca śākhā nilayaṃ praviṣṭaḥ punaḥ punaś cottamasāntvavādī sukhāgatāṃ vācam udīrayāṇaḥ punaḥ punaś codayatīva hṛṣṭaḥ

    5.26.1

    sā rākṣasendrasya vaco niśamya tad rāvaṇasyāpriyam apriyārtā sītā vitatrāsa yathā vanānte siṃhābhipannā gajarājakanyā

    5.26.2

    sā rākṣasī madhyagatā ca bhīrur vāgbhir bhṛśaṃ rāvaṇatarjitā ca kāntāramadhye vijane visṛṣṭā bāleva kanyā vilalāpa sītā

    5.26.3

    satyaṃ batedaṃ pravadanti loke nākālamṛtyur bhavatīti santaḥ yatrāham evaṃ paribhartsyamānā jīvāmi kiṃ cit kṣaṇam apy apuṇyā

    5.26.4

    sukhād vihīnaṃ bahuduḥkhapūrṇam idaṃ tu nūnaṃ hṛdayaṃ sthiraṃ me vidīryate yan na sahasradhādya vajrāhataṃ śṛṅgam ivācalasya

    5.26.5

    naivāsti nūnaṃ mama doṣam atra vadhyāham asyāpriyadarśanasya bhāvaṃ na cāsyāham anupradātum alaṃ dvijo mantram ivādvijāya

    5.26.6

    nūnaṃ mamāṅgāny acirād anāryaḥ śastraiḥ śitaiś chetsyati rākṣasendraḥ tasminn anāgacchati lokanāthe garbhasthajantor iva śalyakṛntaḥ

    5.26.7

    duḥkhaṃ batedaṃ mama duḥkhitāyā māsau cirāyābhigamiṣyato dvau baddhasya vadhyasya yathā niśānte rājāparādhād iva taskarasya

    5.26.8

    hā rāma hā lakṣmaṇa hā sumitre hā rāma mātaḥ saha me jananyā eṣā vipadyāmy aham alpabhāgyā mahārṇave naur iva mūḍha vātā

    5.26.9

    tarasvinau dhārayatā mṛgasya sattvena rūpaṃ manujendraputrau nūnaṃ viśastau mama kāraṇāt tau siṃharṣabhau dvāv iva vaidyutena

    5.26.10

    nūnaṃ sa kālo mṛgarūpadhārī mām alpabhāgyāṃ lulubhe tadānīm yatrāryaputraṃ visasarja mūḍhā rāmānujaṃ lakṣmaṇapūrvakaṃ ca

    5.26.11

    hā rāma satyavrata dīrghavāho hā pūrṇacandrapratimānavaktra hā jīvalokasya hitaḥ priyaś ca vadhyāṃ na māṃ vetsi hi rākṣasānām

    5.26.12

    ananyadevatvam iyaṃ kṣamā ca bhūmau ca śayyā niyamaś ca dharme pativratātvaṃ viphalaṃ mamedaṃ kṛtaṃ kṛtaghneṣv iva mānuṣāṇām

    5.26.13

    mogho hi dharmaś carito mamāyaṃ tathaikapatnītvam idaṃ nirartham yā tvāṃ na paśyāmi kṛśā vivarṇā hīnā tvayā saṃgamane nirāśā

    5.26.14

    pitur nirdeśaṃ niyamena kṛtvā vanān nivṛttaś caritavrataś ca strībhis tu manye vipulekṣaṇābhiḥ saṃraṃsyase vītabhayaḥ kṛtārthaḥ

    5.26.15

    ahaṃ tu rāma tvayi jātakāmā ciraṃ vināśāya nibaddhabhāvā moghaṃ caritvātha tapovrataṃ ca tyakṣyāmi dhig jīvitam alpabhāgyā

    5.26.16

    sā jīvitaṃ kṣipram ahaṃ tyajeyaṃ viṣeṇa śastreṇa śitena vāpi viṣasya dātā na tu me 'sti kaś cic chastrasya vā veśmani rākṣasasya

    5.26.17

    śokābhitaptā bahudhā vicintya sītātha veṇyudgrathanaṃ gṛhītvā udbadhya veṇyudgrathanena śīghram ahaṃ gamiṣyāmi yamasya mūlam

    5.26.18

    itīva sītā bahudhā vilapya sarvātmanā rāmam anusmarantī pravepamānā pariśuṣkavaktrā nagottamaṃ puṣpitam āsasāda

    5.26.19

    upasthitā sā mṛdur sarvagātrī śākhāṃ gṛhītvātha nagasya tasya tasyās tu rāmaṃ pravicintayantyā rāmānujaṃ svaṃ ca kulaṃ śubhāṅgyāḥ

    5.26.20

    śokānimittāni tadā bahūni dhairyārjitāni pravarāṇi loke prādurnimittāni tadā babhūvuḥ purāpi siddhāny upalakṣitāni

    5.27.1

    tathāgatāṃ tāṃ vyathitām aninditāṃ vyapetaharṣāṃ paridīnamānasām śubhāṃ nimittāni śubhāni bhejire naraṃ śriyā juṣṭam ivopajīvinaḥ

    5.27.2

    tasyāḥ śubhaṃ vāmam arālapakṣma rājīvṛtaṃ kṛṣṇaviśālaśuklam prāspandataikaṃ nayanaṃ sukeśyā mīnāhataṃ padmam ivābhitāmram

    5.27.3

    bhujaś ca cārvañcitapīnavṛttaḥ parārdhya kālāgurucandanārhaḥ anuttamenādhyuṣitaḥ priyeṇa cireṇa vāmaḥ samavepatāśu

    5.27.4

    gajendrahastapratimaś ca pīnas tayor dvayoḥ saṃhatayoḥ sujātaḥ praspandamānaḥ punar ūrur asyā rāmaṃ purastāt sthitam ācacakṣe

    5.27.5

    śubhaṃ punar hemasamānavarṇam īṣadrajodhvastam ivāmalākṣyāḥ vāsaḥ sthitāyāḥ śikharāgradantyāḥ kiṃ cit parisraṃsata cārugātryāḥ

    5.27.6

    etair nimittair aparaiś ca subhrūḥ saṃbodhitā prāg api sādhusiddhaiḥ vātātapaklāntam iva pranaṣṭaṃ varṣeṇa bījaṃ pratisaṃjaharṣa

    5.27.7

    tasyāḥ punar bimbaphalopamauṣṭhaṃ svakṣibhrukeśāntam arālapakṣma vaktraṃ babhāse sitaśukladaṃṣṭraṃ rāhor mukhāc candra iva pramuktaḥ

    5.27.8

    sā vītaśokā vyapanītatandrī śāntajvarā harṣavibuddhasattvā aśobhatāryā vadanena śukle śītānśunā rātrir ivoditena

    5.28.1

    hanumān api vikrāntaḥ sarvaṃ śuśrāva tattvataḥ sītāyās trijaṭāyāś ca rākṣasīnāṃ ca tarjanam

    5.28.2

    avekṣamāṇas tāṃ devīṃ devatām iva nandane tato bahuvidhāṃ cintāṃ cintayām āsa vānaraḥ

    5.28.3

    yāṃ kapīnāṃ sahasrāṇi subahūny ayutāni ca dikṣu sarvāsu mārgante seyam āsāditā mayā

    5.28.4

    cāreṇa tu suyuktena śatroḥ śaktim avekṣitā gūḍhena caratā tāvad avekṣitam idaṃ mayā

    5.28.5

    rākṣasānāṃ viśeṣaś ca purī ceyam avekṣitā rākṣasādhipater asya prabhāvo rāvaṇasya ca

    5.28.6

    yuktaṃ tasyāprameyasya sarvasattvadayāvataḥ samāśvāsayituṃ bhāryāṃ patidarśanakāṅkṣiṇīm

    5.28.7

    aham āśvāsayāmy enāṃ pūrṇacandranibhānanām adṛṣṭaduḥkhāṃ duḥkhasya na hy antam adhigacchatīm

    5.28.8

    yadi hy aham imāṃ devīṃ śokopahatacetanām anāśvāsya gamiṣyāmi doṣavad gamanaṃ bhavet

    5.28.9

    gate hi mayi tatreyaṃ rājaputrī yaśasvinī paritrāṇam avindantī jānakī jīvitaṃ tyajet

    5.28.10

    mayā ca sa mahābāhuḥ pūrṇacandranibhānanaḥ samāśvāsayituṃ nyāyyaḥ sītādarśanalālasaḥ

    5.28.11

    niśācarīṇāṃ pratyakṣam akṣamaṃ cābhibhāṣaṇam kathaṃ nu khalu kartavyam idaṃ kṛcchra gato hy aham

    5.28.12

    anena rātriśeṣeṇa yadi nāśvāsyate mayā sarvathā nāsti saṃdehaḥ parityakṣyati jīvitam

    5.28.13

    rāmaś ca yadi pṛcchen māṃ kiṃ māṃ sītābravīd vacaḥ kim ahaṃ taṃ pratibrūyām asaṃbhāṣya sumadhyamām

    5.28.14

    sītāsaṃdeśarahitaṃ mām itas tvarayā gatam nirdahed api kākutsthaḥ kruddhas tīvreṇa cakṣuṣā

    5.28.15

    yadi ced yojayiṣyāmi bhartāraṃ rāmakāraṇāt vyartham āgamanaṃ tasya sasainyasya bhaviṣyati

    5.28.16

    antaraṃ tv aham āsādya rākṣasīnām iha sthitaḥ śanair āśvāsayiṣyāmi saṃtāpabahulām imām

    5.28.17

    ahaṃ hy atitanuś caiva vanaraś ca viśeṣataḥ vācaṃ codāhariṣyāmi mānuṣīm iha saṃskṛtām

    5.28.18

    yadi vācaṃ pradāsyāmi dvijātir iva saṃskṛtām rāvaṇaṃ manyamānā māṃ sītā bhītā bhaviṣyati

    5.28.19

    avaśyam eva vaktavyaṃ mānuṣaṃ vākyam arthavat mayā sāntvayituṃ śakyā nānyatheyam aninditā

    5.28.20

    seyam ālokya me rūpaṃ jānakī bhāṣitaṃ tathā rakṣobhis trāsitā pūrvaṃ bhūyas trāsaṃ gamiṣyati

    5.28.21

    tato jātaparitrāsā śabdaṃ kuryān manasvinī jānamānā viśālākṣī rāvaṇaṃ kāmarūpiṇam

    5.28.22

    sītayā ca kṛte śabde sahasā rākṣasīgaṇaḥ nānāpraharaṇo ghoraḥ sameyād antakopamaḥ

    5.28.23

    tato māṃ saṃparikṣipya sarvato vikṛtānanāḥ vadhe ca grahaṇe caiva kuryur yatnaṃ yathābalam

    5.28.24

    taṃ māṃ śākhāḥ praśākhāś ca skandhāṃś cottamaśākhinām dṛṣṭvā viparidhāvantaṃ bhaveyur bhayaśaṅkitāḥ

    5.28.25

    mama rūpaṃ ca saṃprekṣya vanaṃ vicarato mahat rākṣasyo bhayavitrastā bhaveyur vikṛtānanāḥ

    5.28.26

    tataḥ kuryuḥ samāhvānaṃ rākṣasyo rakṣasām api rākṣasendraniyuktānāṃ rākṣasendraniveśane

    5.28.27

    te śūlaśaranistriṃśa vividhāyudhapāṇayaḥ āpateyur vimarde 'smin vegenodvignakāriṇaḥ

    5.28.28

    saṃkruddhas tais tu parito vidhaman rakṣasāṃ balam śaknuyaṃ na tu saṃprāptuṃ paraṃ pāraṃ mahodadheḥ

    5.28.29

    māṃ vā gṛhṇīyur āplutya bahavaḥ śīghrakāriṇaḥ syād iyaṃ cāgṛhītārthā mama ca grahaṇaṃ bhavet

    5.28.30

    hiṃsābhirucayo hiṃsyur imāṃ vā janakātmajām vipannaṃ syāt tataḥ kāryaṃ rāmasugrīvayor idam

    5.28.31

    uddeśe naṣṭamārge 'smin rākṣasaiḥ parivārite sāgareṇa parikṣipte gupte vasati jānakī

    5.28.32

    viśaste vā gṛhīte vā rakṣobhir mayi saṃyuge nānyaṃ paśyāmi rāmasya sahāyaṃ kāryasādhane

    5.28.33

    vimṛśaṃś ca na paśyāmi yo hate mayi vānaraḥ śatayojanavistīrṇaṃ laṅghayeta mahodadhim

    5.28.34

    kāmaṃ hantuṃ samartho 'smi sahasrāṇy api rakṣasām na tu śakṣyāmi saṃprāptuṃ paraṃ pāraṃ mahodadheḥ

    5.28.35

    asatyāni ca yuddhāni saṃśayo me na rocate kaś ca niḥsaṃśayaṃ kāryaṃ kuryāt prājñaḥ sasaṃśayam

    5.28.36

    eṣa doṣo mahān hi syān mama sītābhibhāṣaṇe prāṇatyāgaś ca vaidehyā bhaved anabhibhāṣaṇe

    5.28.37

    bhūtāś cārthā vinaśyanti deśakālavirodhitāḥ viklavaṃ dūtam āsādya tamaḥ sūryodaye yathā

    5.28.38

    arthānarthāntare buddhir niścitāpi na śobhate ghātayanti hi kāryāṇi dūtāḥ paṇḍitamāninaḥ

    5.28.39

    na vinaśyet kathaṃ kāryaṃ vaiklavyaṃ na kathaṃ bhavet laṅghanaṃ ca samudrasya kathaṃ nu na vṛthā bhavet

    5.28.40

    kathaṃ nu khalu vākyaṃ me śṛṇuyān nodvijeta ca iti saṃcintya hanumāṃś cakāra matimān matim

    5.28.41

    rāmam akliṣṭakarmāṇaṃ svabandhum anukīrtayan nainām udvejayiṣyāmi tad bandhugatamānasām

    5.28.42

    ikṣvākūṇāṃ variṣṭhasya rāmasya viditātmanaḥ śubhāni dharmayuktāni vacanāni samarpayan

    5.28.43

    śrāvayiṣyāmi sarvāṇi madhurāṃ prabruvan giram śraddhāsyati yathā hīyaṃ tathā sarvaṃ samādadhe

    5.28.44

    iti sa bahuvidhaṃ mahānubhāvo jagatipateḥ pramadām avekṣamāṇaḥ madhuram avitathaṃ jagāda vākyaṃ drumaviṭapāntaram āsthito hanūmān

    5.29.1

    evaṃ bahuvidhāṃ cintāṃ cintayitva mahākapiḥ saṃśrave madhuraṃ vākyaṃ vaidehyā vyājahāra ha

    5.29.2

    rājā daśaratho nāma rathakuñjaravājinām puṇyaśīlo mahākīrtir ṛjur āsīn mahāyaśāḥ cakravartikule jātaḥ puraṃdarasamo bale

    5.29.3

    ahiṃsāratir akṣudro ghṛṇī satyaparākramaḥ mukhyaś cekṣvākuvaṃśasya lakṣmīvāṃl lakṣmivardhanaḥ

    5.29.4

    pārthivavyañjanair yuktaḥ pṛthuśrīḥ pārthivarṣabhaḥ pṛthivyāṃ caturantayāṃ viśrutaḥ sukhadaḥ sukhī

    5.29.5

    tasya putraḥ priyo jyeṣṭhas tārādhipanibhānanaḥ rāmo nāma viśeṣajñaḥ śreṣṭhaḥ sarvadhanuṣmatām

    5.29.6

    rakṣitā svasya vṛttasya svajanasyāpi rakṣitā rakṣitā jīvalokasya dharmasya ca paraṃtapaḥ

    5.29.7

    tasya satyābhisaṃdhasya vṛddhasya vacanāt pituḥ sabhāryaḥ saha ca bhrātrā vīraḥ pravrajito vanam

    5.29.8

    tena tatra mahāraṇye mṛgayāṃ paridhāvatā janasthānavadhaṃ śrutvā hatau ca kharadūṣaṇau tatas tv amarṣāpahṛtā jānakī rāvaṇena tu

    5.29.9

    yathārūpāṃ yathāvarṇāṃ yathālakṣmīṃ viniścitām aśrauṣaṃ rāghavasyāhaṃ seyam āsāditā mayā

    5.29.10

    virarāmaivam uktvāsau vācaṃ vānarapuṃgavaḥ jānakī cāpi tac chrutvā vismayaṃ paramaṃ gatā

    5.29.11

    tataḥ sā vakrakeśāntā sukeśī keśasaṃvṛtam unnamya vadanaṃ bhīruḥ śiṃśapāvṛkṣam aikṣata

    5.29.12

    sā tiryag ūrdhvaṃ ca tathāpy adhastān nirīkṣamāṇā tam acintya buddhim dadarśa piṅgādhipater amātyaṃ vātātmajaṃ sūryam ivodayastham

    5.30.1

    tataḥ śākhāntare līnaṃ dṛṣṭvā calitamānasā sā dadarśa kapiṃ tatra praśritaṃ priyavādinam

    5.30.2

    sā tu dṛṣṭvā hariśreṣṭhaṃ vinītavad upasthitam maithilī cintayām āsa svapno 'yam iti bhāminī

    5.30.3

    sā taṃ samīkṣyaiva bhṛśaṃ visaṃjñā gatāsukalpeva babhūva sītā cireṇa saṃjñāṃ pratilabhya caiva vicintayām āsa viśālanetrā

    5.30.4

    svapno mayāyaṃ vikṛto 'dya dṛṣṭaḥ śākhāmṛgaḥ śāstragaṇair niṣiddhaḥ svasty astu rāmāya salakṣmaṇāya tathā pitur me janakasya rājñaḥ

    5.30.5

    svapno 'pi nāyaṃ na hi me 'sti nidrā śokena duḥkhena ca pīḍitāyāḥ sukhaṃ hi me nāsti yato 'smi hīnā tenendupūrṇapratimānanena

    5.30.6

    ahaṃ hi tasyādya mano bhavena saṃpīḍitā tad gatasarvabhāvā vicintayantī satataṃ tam eva tathaiva paśyāmi tathā śṛṇomi

    5.30.7

    manorathaḥ syād iti cintayāmi tathāpi buddhyā ca vitarkayāmi kiṃ kāraṇaṃ tasya hi nāsti rūpaṃ suvyaktarūpaś ca vadaty ayaṃ mām

    5.30.8

    namo 'stu vācaspataye savajriṇe svayambhuve caiva hutāśanāya anena coktaṃ yad idaṃ mamāgrato vanaukasā tac ca tathāstu nānyathā

    5.31.1

    tām abravīn mahātejā hanūmān mārutātmajaḥ śirasy añjalim ādhāya sītāṃ madhurayā girā

    5.31.2

    kā nu padmapalāśākṣī kliṣṭakauśeyavāsinī drumasya śākhām ālambya tiṣṭhasi tvam aninditā

    5.31.3

    kimarthaṃ tava netrābhyāṃ vāri sravati śokajam puṇḍarīkapalāśābhyāṃ viprakīrṇam ivodakam

    5.31.4

    surāṇām asurāṇāṃ ca nāgagandharvarakṣasām yakṣāṇāṃ kiṃnarāṇāṃ ca kā tvaṃ bhavasi śobhane

    5.31.5

    kā tvaṃ bhavasi rudrāṇāṃ marutāṃ vā varānane vasūnāṃ vā varārohe devatā pratibhāsi me

    5.31.6

    kiṃ nu candramasā hīnā patitā vibudhālayāt rohiṇī jyotiṣāṃ śreṣṭhā śreṣṭhā sarvaguṇānvitā

    5.31.7

    kopād vā yadi vā mohād bhartāram asitekṣaṇa vasiṣṭhaṃ kopayitvā tvaṃ nāsi kalyāṇy arundhatī

    5.31.8

    ko nau putraḥ pitā bhrāta bhartā vā te sumadhyame asmāl lokād amuṃ lokaṃ gataṃ tvam anuśocasi

    5.31.9

    vyañjanāni hi te yāni lakṣaṇāni ca lakṣaye mahiṣī bhūmipālasya rājakanyāsi me matā

    5.31.10

    rāvaṇena janasthānād balād apahṛtā yadi sītā tvam asi bhadraṃ te tan mamācakṣva pṛcchataḥ

    5.31.11

    sā tasya vacanaṃ śrutvā rāmakīrtanaharṣitā uvāca vākyaṃ vaidehī hanūmantaṃ drumāśritam

    5.31.12

    duhitā janakasyāhaṃ vaidehasya mahātmanaḥ sītā ca nāma nāmnāhaṃ bhāryā rāmasya dhīmataḥ

    5.31.13

    samā dvādaśa tatrāhaṃ rāghavasya niveśane bhuñjānā mānuṣān bhogān sarvakāmasamṛddhinī

    5.31.14

    tatas trayodaśe varṣe rājyenekṣvākunandanam abhiṣecayituṃ rājā sopādhyāyaḥ pracakrame

    5.31.15

    tasmin saṃbhriyamāṇe tu rāghavasyābhiṣecane kaikeyī nāma bhartāraṃ devī vacanam abravīt

    5.31.16

    na pibeyaṃ na khādeyaṃ pratyahaṃ mama bhojanam eṣa me jīvitasyānto rāmo yady abhiṣicyate

    5.31.17

    yat tad uktaṃ tvayā vākyaṃ prītyā nṛpatisattama tac cen na vitathaṃ kāryaṃ vanaṃ gacchatu rāghavaḥ

    5.31.18

    sa rājā satyavāg devyā varadānam anusmaran mumoha vacanaṃ śrutvā kaikeyyāḥ krūram apriyam

    5.31.19

    tatas tu sthaviro rājā satyadharme vyavasthitaḥ jyeṣṭhaṃ yaśasvinaṃ putraṃ rudan rājyam ayācata

    5.31.20

    sa pitur vacanaṃ śrīmān abhiṣekāt paraṃ priyam manasā pūrvam āsādya vācā pratigṛhītavān

    5.31.21

    dadyān na pratigṛhṇīyān na brūyat kiṃ cid apriyam api jīvitahetor hi rāmaḥ satyaparākramaḥ

    5.31.22

    sa vihāyottarīyāṇi mahārhāṇi mahāyaśāḥ visṛjya manasā rājyaṃ jananyai māṃ samādiśat

    5.31.23

    sāhaṃ tasyāgratas tūrṇaṃ prasthitā vanacāriṇī na hi me tena hīnāyā vāsaḥ svarge 'pi rocate

    5.31.24

    prāg eva tu mahābhāgaḥ saumitrir mitranandanaḥ pūrvajasyānuyātrārthe drumacīrair alaṃkṛtaḥ

    5.31.25

    te vayaṃ bhartur ādeśaṃ bahu mānyadṛḍhavratāḥ praviṣṭāḥ sma purād dṛṣṭaṃ vanaṃ gambhīradarśanam

    5.31.26

    vasato daṇḍakāraṇye tasyāham amitaujasaḥ rakṣasāpahṛtā bhāryā rāvaṇena durātmanā

    5.31.27

    dvau māsau tena me kālo jīvitānugrahaḥ kṛtaḥ ūrdhvaṃ dvābhyāṃ tu māsābhyāṃ tatas tyakṣyāmi jīvitam

    5.32.1

    tasyās tad vacanaṃ śrutvā hanūmān hariyūthapaḥ duḥkhād duḥkhābhibhūtāyāḥ sāntam uttaram abravīt

    5.32.2

    ahaṃ rāmasya saṃdeśād devi dūtas tavāgataḥ vaidehi kuśalī rāmas tvāṃ ca kauśalam abravīt

    5.32.3

    yo brāhmam astraṃ vedāṃś ca veda vedavidāṃ varaḥ sa tvāṃ dāśarathī rāmo devi kauśalam abravīt

    5.32.4

    lakṣmaṇaś ca mahātejā bhartus te 'nucaraḥ priyaḥ kṛtavāñ śokasaṃtaptaḥ śirasā te 'bhivādanam

    5.32.5

    sā tayoḥ kuśalaṃ devī niśamya narasiṃhayoḥ prītisaṃhṛṣṭasarvāṅgī hanūmāntam athābravīt

    5.32.6

    kalyāṇī bata gatheyaṃ laukikī pratibhāti me ehi jīvantam ānado naraṃ varṣaśatād api

    5.32.7

    tayoḥ samāgame tasmin prītir utpāditādbhutā paraspareṇa cālāpaṃ viśvastau tau pracakratuḥ

    5.32.8

    tasyās tad vacanaṃ śrutvā hanūmān hariyūthapaḥ sītāyāḥ śokadīnāyāḥ samīpam upacakrame

    5.32.9

    yathā yathā samīpaṃ sa hanūmān upasarpati tathā tathā rāvaṇaṃ sā taṃ sītā pariśaṅkate

    5.32.10

    aho dhig dhig kṛtam idaṃ kathitaṃ hi yad asya me rūpāntaram upāgamya sa evāyaṃ hi rāvaṇaḥ

    5.32.11

    tām aśokasya śākhāṃ sā vimuktvā śokakarśitā tasyām evānavadyāṅgī dharaṇyāṃ samupāviśat

    5.32.12

    avandata mahābāhus tatas tāṃ janakātmajām sā cainaṃ bhayavitrastā bhūyo naivābhyudaikṣata

    5.32.13

    taṃ dṛṣṭvā vandamānaṃ tu sītā śaśinibhānanā abravīd dīrgham ucchvasya vānaraṃ madhurasvarā

    5.32.14

    māyāṃ praviṣṭo māyāvī yadi tvaṃ rāvaṇaḥ svayam utpādayasi me bhūyaḥ saṃtāpaṃ tan na śobhanam

    5.32.15

    svaṃ parityajya rūpaṃ yaḥ parivrājakarūpadhṛt janasthāne mayā dṛṣṭas tvaṃ sa evāsi rāvaṇaḥ

    5.32.16

    upavāsakṛśāṃ dīnāṃ kāmarūpa niśācara saṃtāpayasi māṃ bhūyaḥ saṃtāpaṃ tan na śobhanam

    5.32.17

    yadi rāmasya dūtas tvam āgato bhadram astu te pṛcchāmi tvāṃ hariśreṣṭha priyā rāma kathā hi me

    5.32.18

    guṇān rāmasya kathaya priyasya mama vānara cittaṃ harasi me saumya nadīkūlaṃ yathā rayaḥ

    5.32.19

    aho svapnasya sukhatā yāham evaṃ cirāhṛtā preṣitaṃ nāma paśyāmi rāghaveṇa vanaukasaṃ

    5.32.20

    svapne 'pi yady ahaṃ vīraṃ rāghavaṃ sahalakṣmaṇam paśyeyaṃ nāvasīdeyaṃ svapno 'pi mama matsarī

    5.32.21

    nāhaṃ svapnam imaṃ manye svapne dṛṣṭvā hi vānaram na śakyo 'bhyudayaḥ prāptuṃ prāptaś cābhyudayo mama

    5.32.22

    kiṃ nu syāc cittamoho 'yaṃ bhaved vātagatis tv iyam unmādajo vikāro vā syād iyaṃ mṛgatṛṣṇikā

    5.32.23

    atha vā nāyam unmādo moho 'py unmādalakṣmaṇaḥ saṃbudhye cāham ātmānam imaṃ cāpi vanaukasaṃ

    5.32.24

    ity evaṃ bahudhā sītā saṃpradhārya balābalam rakṣasāṃ kāmarūpatvān mene taṃ rākṣasādhipam

    5.32.25

    etāṃ buddhiṃ tadā kṛtvā sītā sā tanumadhyamā na prativyājahārātha vānaraṃ janakātmajā

    5.32.26

    sītāyāś cintitaṃ buddhvā hanūmān mārutātmajaḥ śrotrānukūlair vacanais tadā tāṃ saṃpraharṣayat

    5.32.27

    āditya iva tejasvī lokakāntaḥ śaśī yathā rājā sarvasya lokasya devo vaiśravaṇo yathā

    5.32.28

    vikrameṇopapannaś ca yathā viṣṇur mahāyaśāḥ satyavādī madhuravāg devo vācaspatir yathā

    5.32.29

    rūpavān subhagaḥ śrīmān kandarpa iva mūrtimān sthānakrodhaprahartā ca śreṣṭho loke mahārathaḥ bāhucchāyām avaṣṭabdho yasya loko mahātmanaḥ

    5.32.30

    apakṛṣyāśramapadān mṛgarūpeṇa rāghavam śūnye yenāpanītāsi tasya drakṣyasi yat phalam

    5.32.31

    nacirād rāvaṇaṃ saṃkhye yo vadhiṣyati vīryavān roṣapramuktair iṣubhir jvaladbhir iva pāvakaiḥ

    5.32.32

    tenāhaṃ preṣito dūtas tvatsakāśam ihāgataḥ tvadviyogena duḥkhārtaḥ sa tvāṃ kauśalam abravīt

    5.32.33

    lakṣmaṇaś ca mahātejāḥ sumitrānandavardhanaḥ abhivādya mahābāhuḥ so 'pi kauśalam abravīt

    5.32.34

    rāmasya ca sakhā devi sugrīvo nāma vānaraḥ rājā vānaramukhyānāṃ sa tvāṃ kauśalam abravīt

    5.32.35

    nityaṃ smarati rāmas tvāṃ sasugrīvaḥ salakṣmaṇaḥ diṣṭyā jīvasi vaidehi rākṣasī vaśam āgatā

    5.32.36

    nacirād drakṣyase rāmaṃ lakṣmaṇaṃ ca mahāratham madhye vānarakoṭīnāṃ sugrīvaṃ cāmitaujasaṃ

    5.32.37

    ahaṃ sugrīvasacivo hanūmān nāma vānaraḥ praviṣṭo nagarīṃ laṅkāṃ laṅghayitvā mahodadhim

    5.32.38

    kṛtvā mūrdhni padanyāsaṃ rāvaṇasya durātmanaḥ tvāṃ draṣṭum upayāto 'haṃ samāśritya parākramam

    5.32.39

    nāham asmi tathā devi yathā mām avagacchasi viśaṅkā tyajyatām eṣā śraddhatsva vadato mama

    5.33.1

    tāṃ tu rāma kathāṃ śrutvā vaidehī vānararṣabhāt uvāca vacanaṃ sāntvam idaṃ madhurayā girā

    5.33.2

    kva te rāmeṇa saṃsargaḥ kathaṃ jānāsi lakṣmaṇam vānarāṇāṃ narāṇāṃ ca katham āsīt samāgamaḥ

    5.33.3

    yāni rāmasya liṅgāni lakṣmaṇasya ca vānara tāni bhūyaḥ samācakṣva na māṃ śokaḥ samāviśet

    5.33.4

    kīdṛśaṃ tasya saṃsthānaṃ rūpaṃ rāmasya kīdṛśam katham ūrū kathaṃ bāhū lakṣmaṇasya ca śaṃsa me

    5.33.5

    evam uktas tu vaidehyā hanūmān mārutātmajaḥ tato rāmaṃ yathātattvam ākhyātum upacakrame

    5.33.6

    jānantī bata diṣṭyā māṃ vaidehi paripṛcchasi bhartuḥ kamalapatrākṣi saṃkhyānaṃ lakṣmaṇasya ca

    5.33.7

    yāni rāmasya cihnāni lakṣmaṇasya ca yāni vai lakṣitāni viśālākṣi vadataḥ śṛṇu tāni me

    5.33.8

    rāmaḥ kamalapatrākṣaḥ sarvabhūtamanoharaḥ rūpadākṣiṇyasaṃpannaḥ prasūto janakātmaje

    5.33.9

    tejasādityasaṃkāśaḥ kṣamayā pṛthivīsamaḥ bṛhaspatisamo buddhyā yaśasā vāsavopamaḥ

    5.33.10

    rakṣitā jīvalokasya svajanasya ca rakṣitā rakṣitā svasya vṛttasya dharmasya ca paraṃtapaḥ

    5.33.11

    rāmo bhāmini lokasya cāturvarṇyasya rakṣitā maryādānāṃ ca lokasya kartā kārayitā ca saḥ

    5.33.12

    arciṣmān arcito 'tyarthaṃ brahmacaryavrate sthitaḥ sādhūnām upakārajñaḥ pracārajñaś ca karmaṇām

    5.33.13

    rājavidyāvinītaś ca brāhmaṇānām upāsitā śrutavāñ śīlasaṃpanno vinītaś ca paraṃtapaḥ

    5.33.14

    yajurvedavinītaś ca vedavidbhiḥ supūjitaḥ dhanurvede ca vede ca vedāṅgeṣu ca niṣṭhitaḥ

    5.33.15

    vipulāṃso mahābāhuḥ kambugrīvaḥ śubhānanaḥ gūḍhajatruḥ sutāmrākṣo rāmo devi janaiḥ śrutaḥ

    5.33.16

    dundubhisvananirghoṣaḥ snigdhavarṇaḥ pratāpavān samaḥ samavibhaktāṅgo varṇaṃ śyāmaṃ samāśritaḥ

    5.33.17

    tristhiras tripralambaś ca trisamas triṣu connataḥ trivalīvāṃs tryavaṇataś caturvyaṅgas triśīrṣavān

    5.33.18

    catuṣkalaś caturlekhaś catuṣkiṣkuś catuḥsamaḥ caturdaśasamadvandvaś caturdaṣṭaś caturgatiḥ

    5.33.19

    mahauṣṭhahanunāsaś ca pañcasnigdho 'ṣṭavaṃśavān daśapadmo daśabṛhat tribhir vyāpto dviśuklavān ṣaḍunnato navatanus tribhir vyāpnoti rāghavaḥ

    5.33.20

    satyadharmaparaḥ śrīmān saṃgrahānugrahe rataḥ deśakālavibhāgajñaḥ sarvalokapriyaṃvadaḥ

    5.33.21

    bhrātā ca tasya dvaimātraḥ saumitrir aparājitaḥ anurāgeṇa rūpeṇa guṇaiś caiva tathāvidhaḥ

    5.33.22

    tvām eva mārgamāṇo tau vicarantau vasuṃdharām dadarśatur mṛgapatiṃ pūrvajenāvaropitam

    5.33.23

    ṛśyamūkasya pṛṣṭhe tu bahupādapasaṃkule bhrātur bhāryārtam āsīnaṃ sugrīvaṃ priyadarśanam

    5.33.24

    vayaṃ tu harirājaṃ taṃ sugrīvaṃ satyasaṃgaram paricaryāmahe rājyāt pūrvajenāvaropitam

    5.33.25

    tatas tau cīravasanau dhanuḥpravarapāṇinau ṛśyamūkasya śailasya ramyaṃ deśam upāgatau

    5.33.26

    sa tau dṛṣṭvā naravyāghrau dhanvinau vānararṣabhaḥ abhipluto gires tasya śikharaṃ bhayamohitaḥ

    5.33.27

    tataḥ sa śikhare tasmin vānarendro vyavasthitaḥ tayoḥ samīpaṃ mām eva preṣayām āsa satvaraḥ

    5.33.28

    tāv ahaṃ puruṣavyāghrau sugrīvavacanāt prabhū rūpalakṣaṇasaṃpannau kṛtāñjalir upasthitaḥ

    5.33.29

    tau parijñātatattvārthau mayā prītisamanvitau pṛṣṭham āropya taṃ deśaṃ prāpitau puruṣarṣabhau

    5.33.30

    niveditau ca tattvena sugrīvāya mahātmane tayor anyonyasaṃbhāṣād bhṛśaṃ prītir ajāyata

    5.33.31

    tatra tau kīrtisaṃpannau harīśvaranareśvarau parasparakṛtāśvāsau kathayā pūrvavṛttayā

    5.33.32

    taṃ tataḥ sāntvayām āsa sugrīvaṃ lakṣmaṇāgrajaḥ strīhetor vālinā bhrātrā nirastam uru tejasā

    5.33.33

    tatas tvan nāśajaṃ śokaṃ rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ lakṣmaṇo vānarendrāya sugrīvāya nyavedayat

    5.33.34

    sa śrutvā vānarendras tu lakṣmaṇeneritaṃ vacaḥ tadāsīn niṣprabho 'tyarthaṃ grahagrasta ivāṃśumān

    5.33.35

    tatas tvadgātraśobhīni rakṣasā hriyamāṇayā yāny ābharaṇajālāni pātitāni mahītale

    5.33.36

    tāni sarvāṇi rāmāya ānīya hariyūthapāḥ saṃhṛṣṭā darśayām āsur gatiṃ tu na vidus tava

    5.33.37

    tāni rāmāya dattāni mayaivopahṛtāni ca svanavanty avakīrṇanti tasmin vihatacetasi

    5.33.38

    tāny aṅke darśanīyāni kṛtvā bahuvidhaṃ tataḥ tena devaprakāśena devena paridevitam

    5.33.39

    paśyatas tasyā rudatas tāmyataś ca punaḥ punaḥ prādīpayan dāśarathes tāni śokahutāśanam

    5.33.40

    śayitaṃ ca ciraṃ tena duḥkhārtena mahātmanā mayāpi vividhair vākyaiḥ kṛcchrād utthāpitaḥ punaḥ

    5.33.41

    tāni dṛṣṭvā mahārhāṇi darśayitvā muhur muhuḥ rāghavaḥ sahasaumitriḥ sugrīve sa nyavedayat

    5.33.42

    sa tavādarśanād ārye rāghavaḥ paritapyate mahatā jvalatā nityam agninevāgniparvataḥ

    5.33.43

    tvatkṛte tam anidrā ca śokaś cintā ca rāghavam tāpayanti mahātmānam agnyagāram ivāgnayaḥ

    5.33.44

    tavādarśanaśokena rāghavaḥ pravicālyate mahatā bhūmikampena mahān iva śiloccayaḥ

    5.33.45

    kānānāni suramyāṇi nadīprasravaṇāni ca caran na ratim āpnoti tvam apaśyan nṛpātmaje

    5.33.46

    sa tvāṃ manujaśārdūlaḥ kṣipraṃ prāpsyati rāghavaḥ samitrabāndhavaṃ hatvā rāvaṇaṃ janakātmaje

    5.33.47

    sahitau rāmasugrīvāv ubhāv akurutāṃ tadā samayaṃ vālinaṃ hantuṃ tava cānveṣaṇaṃ tathā

    5.33.48

    tato nihatya tarasā rāmo vālinam āhave sarvarkṣaharisaṃghānāṃ sugrīvam akarot patim

    5.33.49

    rāmasugrīvayor aikyaṃ devy evaṃ samajāyata hanūmantaṃ ca māṃ viddhi tayor dūtam ihāgatam

    5.33.50

    svarājyaṃ prāpya sugrīvaḥ samanīya mahāharīn tvadarthaṃ preṣayām āsa diśo daśa mahābalān

    5.33.51

    ādiṣṭā vānarendreṇa sugrīveṇa mahaujasaḥ adrirājapratīkāśāḥ sarvataḥ prasthitā mahīm

    5.33.52

    aṅgado nāma lakṣmīvān vālisūnur mahābalaḥ prasthitaḥ kapiśārdūlas tribhāgabalasaṃvṛtaḥ

    5.33.53

    teṣāṃ no vipranaṣṭānāṃ vindhye parvatasattame bhṛśaṃ śokaparītanām ahorātragaṇā gatāḥ

    5.33.54

    te vayaṃ kāryanairāśyāt kālasyātikrameṇa ca bhayāc ca kapirājasya prāṇāṃs tyaktuṃ vyavasthitāḥ

    5.33.55

    vicitya vanadurgāṇi giriprasravaṇāni ca anāsādya padaṃ devyāḥ prāṇāṃs tyaktuṃ vyavasthitāḥ

    5.33.56

    bhṛśaṃ śokārṇave magnaḥ paryadevayad aṅgadaḥ tava nāśaṃ ca vaidehi vālinaś ca tathā vadham prāyopaveśam asmākaṃ maraṇaṃ ca jaṭāyuṣaḥ

    5.33.57

    teṣāṃ naḥ svāmisaṃdeśān nirāśānāṃ mumūrṣatām kāryahetor ivāyātaḥ śakunir vīryavān mahān

    5.33.58

    gṛdhrarājasya sodaryaḥ saṃpātir nāma gṛdhrarāṭ śrutvā bhrātṛvadhaṃ kopād idaṃ vacanam abravīt

    5.33.59

    yavīyān kena me bhrātā hataḥ kva ca vināśitaḥ etad ākhyātum icchāmi bhavadbhir vānarottamāḥ

    5.33.60

    aṅgado 'kathayat tasya janasthāne mahad vadham rakṣasā bhīmarūpeṇa tvām uddiśya yathātatham

    5.33.61

    jaṭāyos tu vadhaṃ śrutvā duḥkhitaḥ so 'ruṇātmajaḥ tvām āha sa varārohe vasantīṃ rāvaṇālaye

    5.33.62

    tasya tad vacanaṃ śrutvā saṃpāteḥ prītivardhanam aṅgadapramukhāḥ sarve tataḥ saṃprasthitā vayam tvaddarśanakṛtotsāhā hṛṣṭās tuṣṭāḥ plavaṃgamāḥ

    5.33.63

    athāhaṃ harisainyasya sāgaraṃ dṛśya sīdataḥ vyavadhūya bhayaṃ tīvraṃ yojanānāṃ śataṃ plutaḥ

    5.33.64

    laṅkā cāpi mayā rātrau praviṣṭā rākṣasākulā rāvaṇaś ca mayā dṛṣṭas tvaṃ ca śokanipīḍitā

    5.33.65

    etat te sarvam ākhyātaṃ yathāvṛttam anindite abhibhāṣasva māṃ devi dūto dāśarather aham

    5.33.66

    tvaṃ māṃ rāmakṛtodyogaṃ tvannimittam ihāgatam sugrīva sacivaṃ devi budhyasva pavanātmajam

    5.33.67

    kuśalī tava kākutsthaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ guror ārādhane yukto lakṣmaṇaś ca sulakṣaṇaḥ

    5.33.68

    tasya vīryavato devi bhartus tava hite rataḥ aham ekas tu saṃprāptaḥ sugrīvavacanād iha

    5.33.69

    mayeyam asahāyena caratā kāmarūpiṇā dakṣiṇā dig anukrāntā tvanmārgavicayaiṣiṇā

    5.33.70

    diṣṭyāhaṃ harisainyānāṃ tvannāśam anuśocatām apaneṣyāmi saṃtāpaṃ tavābhigamaśaṃsanāt

    5.33.71

    diṣṭyā hi na mama vyarthaṃ devi sāgaralaṅghanam prāpsyāmy aham idaṃ diṣṭyā tvaddarśanakṛtaṃ yaśaḥ

    5.33.72

    rāghavaś ca mahāvīryaḥ kṣipraṃ tvām abhipatsyate samitrabāndhavaṃ hatvā rāvaṇaṃ rākṣasādhipam

    5.33.73

    kaurajo nāma vaidehi girīṇām uttamo giriḥ tato gacchati gokarṇaṃ parvataṃ kesarī hariḥ

    5.33.74

    sa ca devarṣibhir dṛṣṭaḥ pitā mama mahākapiḥ tīrthe nadīpateḥ puṇye śambasādanam uddharat

    5.33.75

    tasyāhaṃ hariṇaḥ kṣetre jāto vātena maithili hanūmān iti vikhyāto loke svenaiva karmaṇā viśvāsārthaṃ tu vaidehi bhartur uktā mayā guṇāḥ

    5.33.76

    evaṃ viśvāsitā sītā hetubhiḥ śokakarśitā upapannair abhijñānair dūtaṃ tam avagacchati

    5.33.77

    atulaṃ ca gatā harṣaṃ praharṣeṇa tu jānakī netrābhyāṃ vakrapakṣmābhyāṃ mumocānandajaṃ jalam

    5.33.78

    cāru tac cānanaṃ tasyās tāmraśuklāyatekṣaṇam aśobhata viśālākṣyā rāhumukta ivoḍurāṭ hanūmantaṃ kapiṃ vyaktaṃ manyate nānyatheti sā

    5.33.79

    athovāca hanūmāṃs tām uttaraṃ priyadarśanām

    5.33.80

    hate 'sure saṃyati śambasādane kapipravīreṇa maharṣicodanāt tato 'smi vāyuprabhavo hi maithili prabhāvatas tatpratimaś ca vānaraḥ

    5.34.1

    bhūya eva mahātejā hanūmān mārutātmajaḥ abravīt praśritaṃ vākyaṃ sītāpratyayakāraṇāt

    5.34.2

    vānaro 'haṃ mahābhāge dūto rāmasya dhīmataḥ rāmanāmāṅkitaṃ cedaṃ paśya devy aṅgulīyakam samāśvasihi bhadraṃ te kṣīṇaduḥkhaphalā hy asi

    5.34.3

    gṛhītvā prekṣamāṇā sā bhartuḥ karavibhūṣaṇam bhartāram iva saṃprāptā jānakī muditābhavat

    5.34.4

    cāru tad vadanaṃ tasyās tāmraśuklāyatekṣaṇam babhūva praharṣodagraṃ rāhumukta ivoḍurāṭ

    5.34.5

    tataḥ sā hrīmatī bālā bhartuḥ saṃdeśaharṣitā parituṭṣā priyaṃ śrutvā prāśaṃsata mahākapim

    5.34.6

    vikrāntas tvaṃ samarthas tvaṃ prājñas tvaṃ vānarottama yenedaṃ rākṣasapadaṃ tvayaikena pradharṣitam

    5.34.7

    śatayojanavistīrṇaḥ sāgaro makarālayaḥ vikramaślāghanīyena kramatā goṣpadīkṛtaḥ

    5.34.8

    na hi tvāṃ prākṛtaṃ manye vanaraṃ vanararṣabha yasya te nāsti saṃtrāso rāvaṇān nāpi saṃbhramaḥ

    5.34.9

    arhase ca kapiśreṣṭha mayā samabhibhāṣitum yady asi preṣitas tena rāmeṇa viditātmanā

    5.34.10

    preṣayiṣyati durdharṣo rāmo na hy aparīkṣitam parākramam avijñāya matsakāśaṃ viśeṣataḥ

    5.34.11

    diṣṭyā ca kuśalī rāmo dharmātmā dharmavatsalaḥ lakṣmaṇaś ca mahātejāḥ sumitrānandavardhanaḥ

    5.34.12

    kuśalī yadi kākutsthaḥ kiṃ nu sāgaramekhalām mahīṃ dahati kopena yugāntāgnir ivotthitaḥ

    5.34.13

    atha vā śaktimantau tau surāṇām api nigrahe mamaiva tu na duḥkhānām asti manye viparyayaḥ

    5.34.14

    kaccic ca vyathate rāmaḥ kaccin na paripatyate uttarāṇi ca kāryāṇi kurute puruṣottamaḥ

    5.34.15

    kaccin na dīnaḥ saṃbhrāntaḥ kāryeṣu ca na muhyati kaccin puruṣakāryāṇi kurute nṛpateḥ sutaḥ

    5.34.16

    dvividhaṃ trividhopāyam upāyam api sevate vijigīṣuḥ suhṛt kaccin mitreṣu ca paraṃtapaḥ

    5.34.17

    kaccin mitrāṇi labhate mitraiś cāpy abhigamyate kaccit kalyāṇamitraś ca mitraiś cāpi puraskṛtaḥ

    5.34.18

    kaccid āśāsti devānāṃ prasādaṃ pārthivātmajaḥ kaccit puruṣakāraṃ ca daivaṃ ca pratipadyate

    5.34.19

    kaccin na vigatasneho vivāsān mayi rāghavaḥ kaccin māṃ vyasanād asmān mokṣayiṣyati vānaraḥ

    5.34.20

    sukhānām ucito nityaṃ asukhānām anūcitaḥ duḥkham uttaram āsādya kaccid rāmo na sīdati

    5.34.21

    kausalyāyās tathā kaccit sumitrāyās tathaiva ca abhīkṣṇaṃ śrūyate kaccit kuśalaṃ bharatasya ca

    5.34.22

    mannimittena mānārhaḥ kaccic chokena rāghavaḥ kaccin nānyamanā rāmaḥ kaccin māṃ tārayiṣyati

    5.34.23

    kaccid akṣauhiṇīṃ bhīmāṃ bharato bhrātṛvatsalaḥ dhvajinīṃ mantribhir guptāṃ preṣayiṣyati matkṛte

    5.34.24

    vānarādhipatiḥ śrīmān sugrīvaḥ kaccid eṣyati matkṛte haribhir vīrair vṛto dantanakhāyudhaiḥ

    5.34.25

    kaccic ca lakṣmaṇaḥ śūraḥ sumitrānandavardhanaḥ astravic charajālena rākṣasān vidhamiṣyati

    5.34.26

    raudreṇa kaccid astreṇa rāmeṇa nihataṃ raṇe drakṣyāmy alpena kālena rāvaṇaṃ sasuhṛjjanam

    5.34.27

    kaccin na tad dhemasamānavarṇaṃ tasyānanaṃ padmasamānagandhi mayā vinā śuṣyati śokadīnaṃ jalakṣaye padmam ivātapena

    5.34.28

    dharmāpadeśāt tyajataś ca rājyāṃ māṃ cāpy araṇyaṃ nayataḥ padātim nāsīd vyathā yasya na bhīr na śokaḥ kaccit sa dhairyaṃ hṛdaye karoti

    5.34.29

    na cāsya mātā na pitā na cānyaḥ snehād viśiṣṭo 'sti mayā samo vā tāvad dhy ahaṃ dūtajijīviṣeyaṃ yāvat pravṛttiṃ śṛṇuyāṃ priyasya

    5.34.30

    itīva devī vacanaṃ mahārthaṃ taṃ vānarendraṃ madhurārtham uktvā śrotuṃ punas tasya vaco 'bhirāmaṃ rāmārthayuktaṃ virarāma rāmā

    5.34.31

    sītāyā vacanaṃ śrutvā mārutir bhīmavikramaḥ śirasy añjalim ādhāya vākyam uttaram abravīt

    5.34.32

    na tvām ihasthāṃ jānīte rāmaḥ kamalalocanaḥ śrutvaiva tu vaco mahyaṃ kṣipram eṣyati rāghavaḥ

    5.34.33

    camūṃ prakarṣan mahatīṃ haryṛṣkagaṇasaṃkulām viṣṭambhayitvā bāṇaughair akṣobhyaṃ varuṇālayam kariṣyati purīṃ laṅkāṃ kākutsthaḥ śāntarākṣasām

    5.34.34

    tatra yady antarā mṛtyur yadi devāḥ sahāsurāḥ sthāsyanti pathi rāmasya sa tān api vadhiṣyati

    5.34.35

    tavādarśanajenārye śokena sa pariplutaḥ na śarma labhate rāmaḥ siṃhārdita iva dvipaḥ

    5.34.36

    dardareṇa ca te devi śape mūlaphalena ca malayena ca vindhyena meruṇā mandareṇa ca

    5.34.37

    yathā sunayanaṃ valgu bimbauṣṭhaṃ cārukuṇḍalam mukhaṃ drakṣyasi rāmasya pūrṇacandram ivoditam

    5.34.38

    kṣipraṃ drakṣyasi vaidehi rāmaṃ prasravaṇe girau śatakratum ivāsīnaṃ nākapṛṣṭhasya mūrdhani

    5.34.39

    na māṃsaṃ rāghavo bhuṅkte na cāpi madhusevate vanyaṃ suvihitaṃ nityaṃ bhaktam aśnāti pañcamam

    5.34.40

    naiva daṃśān na maśakān na kīṭān na sarīsṛpān rāghavo 'panayed gatrāt tvadgatenāntarātmanā

    5.34.41

    nityaṃ dhyānaparo rāmo nityaṃ śokaparāyaṇaḥ nānyac cintayate kiṃ cit sa tu kāmavaśaṃ gataḥ

    5.34.42

    anidraḥ satataṃ rāmaḥ supto 'pi ca narottamaḥ sīteti madhurāṃ vāṇīṃ vyāharan pratibudhyate

    5.34.43

    dṛṣṭvā phalaṃ vā puṣpaṃ vā yac cānyat strīmanoharam bahuśo hā priyety evaṃ śvasaṃs tvām abhibhāṣate

    5.34.44

    sa devi nityaṃ paritapyamānas tvām eva sītety abhibhāṣamāṇaḥ dhṛtavrato rājasuto mahātmā tavaiva lābhāya kṛtaprayatnaḥ

    5.34.45

    sā rāmasaṃkīrtanavītaśokā rāmasya śokena samānaśokā śaranmukhenāmbudaśeṣacandrā niśeva vaidehasutā babhūva

    5.35.1

    sītā tad vacanaṃ śrutvā pūrṇacandranibhānanā hanūmantam uvācedaṃ dharmārthasahitaṃ vacaḥ

    5.35.2

    amṛtaṃ viṣasaṃsṛṣṭaṃ tvayā vānarabhāṣitam yac ca nānyamanā rāmo yac ca śokaparāyaṇaḥ

    5.35.3

    aiśvarye vā suvistīrṇe vyasane vā sudāruṇe rajjveva puruṣaṃ baddhvā kṛtāntaḥ parikarṣati

    5.35.4

    vidhir nūnam asaṃhāryaḥ prāṇināṃ plavagottama saumitriṃ māṃ ca rāmaṃ ca vyasanaiḥ paśya mohitān

    5.35.5

    śokasyāsya kadā pāraṃ rāghavo 'dhigamiṣyati plavamānaḥ pariśrānto hatanauḥ sāgare yathā

    5.35.6

    rākṣasānāṃ kṣayaṃ kṛtvā sūdayitvā ca rāvaṇam laṅkām unmūlitāṃ kṛtvā kadā drakṣyati māṃ patiḥ

    5.35.7

    sa vācyaḥ saṃtvarasveti yāvad eva na pūryate ayaṃ saṃvatsaraḥ kālas tāvad dhi mama jīvitam

    5.35.8

    vartate daśamo māso dvau tu śeṣau plavaṃgama rāvaṇena nṛśaṃsena samayo yaḥ kṛto mama

    5.35.9

    vibhīṣaṇena ca bhrātrā mama niryātanaṃ prati anunītaḥ prayatnena na ca tat kurute matim

    5.35.10

    mama pratipradānaṃ hi rāvaṇasya na rocate rāvaṇaṃ mārgate saṃkhye mṛtyuḥ kālavaśaṃ gatam

    5.35.11

    jyeṣṭhā kanyānalā nama vibhīṣaṇasutā kape tayā mamaitad ākhyātaṃ mātrā prahitayā svayam

    5.35.12

    avindhyo nāma medhāvī vidvān rākṣasapuṃgavaḥ dhṛtimāñ śīlavān vṛddho rāvaṇasya susaṃmataḥ

    5.35.13

    rāmāt kṣayam anuprāptaṃ rakṣasāṃ pratyacodayat na ca tasyāpi duṣṭātmā śṛṇoti vacanaṃ hitam

    5.35.14

    āśaṃseti hariśreṣṭha kṣipraṃ māṃ prāpsyate patiḥ antarātmā hi me śuddhas tasmiṃś ca bahavo guṇāḥ

    5.35.15

    utsāhaḥ pauruṣaṃ sattvam ānṛśaṃsyaṃ kṛtajñatā vikramaś ca prabhāvaś ca santi vānararāghave

    5.35.16

    caturdaśasahasrāṇi rākṣasānāṃ jaghāna yaḥ janasthāne vinā bhrātrā śatruḥ kas tasya nodvijet

    5.35.17

    na sa śakyas tulayituṃ vyasanaiḥ puruṣarṣabhaḥ ahaṃ tasyānubhāvajñā śakrasyeva pulomajā

    5.35.18

    śarajālāṃśumāñ śūraḥ kape rāmadivākaraḥ śatrurakṣomayaṃ toyam upaśoṣaṃ nayiṣyati

    5.35.19

    iti saṃjalpamānāṃ tāṃ rāmārthe śokakarśitām aśrusaṃpūrṇavadanām uvāca hanumān kapiḥ

    5.35.20

    śrutvaiva tu vaco mahyaṃ kṣipram eṣyati rāghavaḥ camūṃ prakarṣan mahatīṃ haryṛkṣagaṇasaṃkulām

    5.35.21

    atha vā mocayiṣyāmi tām adyaiva hi rākṣasāt asmād duḥkhād upāroha mama pṛṣṭham anindite

    5.35.22

    tvaṃ hi pṛṣṭhagatāṃ kṛtvā saṃtariṣyāmi sāgaram śaktir asti hi me voḍhuṃ laṅkām api sarāvaṇām

    5.35.23

    ahaṃ prasravaṇasthāya rāghavāyādya maithili prāpayiṣyāmi śakrāya havyaṃ hutam ivānalaḥ

    5.35.24

    drakṣyasy adyaiva vaidehi rāghavaṃ sahalakṣmaṇam vyavasāya samāyuktaṃ viṣṇuṃ daityavadhe yathā

    5.35.25

    tvaddarśanakṛtotsāham āśramasthaṃ mahābalam puraṃdaram ivāsīnaṃ nāgarājasya mūrdhani

    5.35.26

    pṛṣṭham āroha me devi mā vikāṅkṣasva śobhane yogam anviccha rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī

    5.35.27

    kathayantīva candreṇa sūryeṇeva suvarcalā matpṛṣṭham adhiruhya tvaṃ tarākāśamahārṇavam

    5.35.28

    na hi me saṃprayātasya tvām ito nayato 'ṅgane anugantuṃ gatiṃ śaktāḥ sarve laṅkānivāsinaḥ

    5.35.29

    yathaivāham iha prāptas tathaivāham asaṃśayam yāsyāmi paśya vaidehi tvām udyamya vihāyasaṃ

    5.35.30

    maithilī tu hariśreṣṭhāc chrutvā vacanam adbhutam harṣavismitasarvāṅgī hanūmantam athābravīt

    5.35.31

    hanūman dūram adhvanaṃ kathaṃ māṃ voḍhum icchasi tad eva khalu te manye kapitvaṃ hariyūthapa

    5.35.32

    kathaṃ vālpaśarīras tvaṃ mām ito netum icchasi sakāśaṃ mānavendrasya bhartur me plavagarṣabha

    5.35.33

    sītāyā vacanaṃ śrutvā hanūmān mārutātmajaḥ cintayām āsa lakṣmīvān navaṃ paribhavaṃ kṛtam

    5.35.34

    na me jānāti sattvaṃ vā prabhāvaṃ vāsitekṣaṇā tasmāt paśyatu vaidehī yad rūpaṃ mama kāmataḥ

    5.35.35

    iti saṃcintya hanumāṃs tadā plavagasattamaḥ darśayām āsa vaidehyāḥ svarūpam arimardanaḥ

    5.35.36

    sa tasmāt pādapād dhīmān āplutya plavagarṣabhaḥ tato vardhitum ārebhe sītāpratyayakāraṇāt

    5.35.37

    merumandārasaṃkāśo babhau dīptānalaprabhaḥ agrato vyavatasthe ca sītāyā vānararṣabhaḥ

    5.35.38

    hariḥ parvatasaṃkāśas tāmravaktro mahābalaḥ vajradaṃṣṭranakho bhīmo vaidehīm idam abravīt

    5.35.39

    saparvatavanoddeśāṃ sāṭṭaprākāratoraṇām laṅkām imāṃ sanathāṃ vā nayituṃ śaktir asti me

    5.35.40

    tad avasthāpya tāṃ buddhir alaṃ devi vikāṅkṣayā viśokaṃ kuru vaidehi rāghavaṃ sahalakṣmaṇam

    5.35.41

    taṃ dṛṣṭvācalasaṃkāśam uvāca janakātmajā padmapatraviśālākṣī mārutasyaurasaṃ sutam

    5.35.42

    tava sattvaṃ balaṃ caiva vijānāmi mahākape vāyor iva gatiṃ cāpi tejaś cāgnir ivādbhutam

    5.35.43

    prākṛto 'nyaḥ kathaṃ cemāṃ bhūmim āgantum arhati udadher aprameyasya pāraṃ vānarapuṃgava

    5.35.44

    jānāmi gamane śaktiṃ nayane cāpi te mama avaśyaṃ sāmpradhāryāśu kāryasiddhir ihātmanaḥ

    5.35.45

    ayuktaṃ tu kapiśreṣṭha mayā gantuṃ tvayā saha vāyuvegasavegasya vego māṃ mohayet tava

    5.35.46

    aham ākāśam āsaktā upary upari sāgaram prapateyaṃ hi te pṛṣṭhād bhayād vegena gacchataḥ

    5.35.47

    patitā sāgare cāhaṃ timinakrajhaṣākule bhayeyam āśu vivaśā yādasām annam uttamam

    5.35.48

    na ca śakṣye tvayā sārdhaṃ gantuṃ śatruvināśana kalatravati saṃdehas tvayy api syād asaṃśayam

    5.35.49

    hriyamāṇāṃ tu māṃ dṛṣṭvā rākṣasā bhīmavikramāḥ anugaccheyur ādiṣṭā rāvaṇena durātmanā

    5.35.50

    tais tvaṃ parivṛtaḥ śūraiḥ śūlam udgara pāṇibhiḥ bhaves tvaṃ saṃśayaṃ prāpto mayā vīra kalatravān

    5.35.51

    sāyudhā bahavo vyomni rākṣasās tvaṃ nirāyudhaḥ kathaṃ śakṣyasi saṃyātuṃ māṃ caiva parirakṣitum

    5.35.52

    yudhyamānasya rakṣobhis tatas taiḥ krūrakarmabhiḥ prapateyaṃ hi te pṛṣṭhad bhayārtā kapisattama

    5.35.53

    atha rakṣāṃsi bhīmāni mahānti balavanti ca kathaṃ cit sāmparāye tvāṃ jayeyuḥ kapisattama

    5.35.54

    atha vā yudhyamānasya pateyaṃ vimukhasya te patitāṃ ca gṛhītvā māṃ nayeyuḥ pāparākṣasāḥ

    5.35.55

    māṃ vā hareyus tvaddhastād viśaseyur athāpi vā avyavasthau hi dṛśyete yuddhe jayaparājayau

    5.35.56

    ahaṃ vāpi vipadyeyaṃ rakṣobhir abhitarjitā tvatprayatno hariśreṣṭha bhaven niṣphala eva tu

    5.35.57

    kāmaṃ tvam api paryāpto nihantuṃ sarvarākṣasān rāghavasya yaśo hīyet tvayā śastais tu rākṣasaiḥ

    5.35.58

    atha vādāya rakṣāṃsi nyasyeyuḥ saṃvṛte hi mām yatra te nābhijānīyur harayo nāpi rāghavaḥ

    5.35.59

    ārambhas tu madartho 'yaṃ tatas tava nirarthakaḥ tvayā hi saha rāmasya mahān āgamane guṇaḥ

    5.35.60

    mayi jīvitam āyattaṃ rāghavasya mahātmanaḥ bhrātṝṇāṃ ca mahābāho tava rājakulasya ca

    5.35.61

    tau nirāśau madarthe tu śokasaṃtāpakarśitau saha sarvarkṣaharibhis tyakṣyataḥ prāṇasaṃgraham

    5.35.62

    bhartur bhaktiṃ puraskṛtya rāmād anyasya vānara nāhaṃ spraṣṭuṃ padā gātram iccheyaṃ vānarottama

    5.35.63

    yad ahaṃ gātrasaṃsparśaṃ rāvaṇasya gatā balāt anīśā kiṃ kariṣyāmi vināthā vivaśā satī

    5.35.64

    yadi rāmo daśagrīvam iha hatvā sarākṣasaṃ mām ito gṛhya gaccheta tat tasya sadṛśaṃ bhavet

    5.35.65

    śrutā hi dṛṣṭāś ca mayā parākramā mahātmanas tasya raṇāvamardinaḥ na devagandharvabhujaṃgarākṣasā bhavanti rāmeṇa samā hi saṃyuge

    5.35.66

    samīkṣya taṃ saṃyati citrakārmukaṃ mahābalaṃ vāsavatulyavikramam salakṣmaṇaṃ ko viṣaheta rāghavaṃ hutāśanaṃ dīptam ivānileritam

    5.35.67

    salakṣmaṇaṃ rāghavam ājimardanaṃ diśāgajaṃ mattam iva vyavasthitam saheta ko vānaramukhya saṃyuge yugāntasūryapratimaṃ śarārciṣam

    5.35.68

    sa me hariśreṣṭha salakṣmaṇaṃ patiṃ sayūthapaṃ kṣipram ihopapādaya cirāya rāmaṃ prati śokakarśitāṃ kuruṣva māṃ vānaramukhya harṣitām

    5.36.1

    tataḥ sa kapiśārdūlas tena vākyena harṣitaḥ sītām uvāca tac chrutvā vākyaṃ vākyaviśāradaḥ

    5.36.2

    yuktarūpaṃ tvayā devi bhāṣitaṃ śubhadarśane sadṛśaṃ strīsvabhāvasya sādhvīnāṃ vinayasya ca

    5.36.3

    strītvaṃ na tu samarthaṃ hi sāgaraṃ vyativartitum mām adhiṣṭhāya vistīrṇaṃ śatayojanam āyatam

    5.36.4

    dvitīyaṃ kāraṇaṃ yac ca bravīṣi vinayānvite rāmād anyasya nārhāmi saṃsparśam iti jānaki

    5.36.5

    etat te devi sadṛśaṃ patnyās tasya mahātmanaḥ kā hy anyā tvām ṛte devi brūyād vacanam īdṛśam

    5.36.6

    śroṣyate caiva kākutsthaḥ sarvaṃ niravaśeṣataḥ ceṣṭitaṃ yat tvayā devi bhāṣitaṃ mama cāgrataḥ

    5.36.7

    kāraṇair bahubhir devi rāma priyacikīrṣayā snehapraskannamanasā mayaitat samudīritam

    5.36.8

    laṅkāyā duṣpraveśatvād dustaratvān mahodadheḥ sāmarthyād ātmanaś caiva mayaitat samudāhṛtam

    5.36.9

    icchāmi tvāṃ samānetum adyaiva raghubandhunā gurusnehena bhaktyā ca nānyathā tad udāhṛtam

    5.36.10

    yadi notsahase yātuṃ mayā sārdham anindite abhijñānaṃ prayaccha tvaṃ jānīyād rāghavo hi yat

    5.36.11

    evam uktā hanumatā sītā surasutopamā uvāca vacanaṃ mandaṃ bāṣpapragrathitākṣaram

    5.36.12

    idaṃ śreṣṭham abhijñānaṃ brūyās tvaṃ tu mama priyam śailasya citrakūṭasya pāde pūrvottare tadā

    5.36.13

    tāpasāśramavāsinyāḥ prājyamūlaphalodake tasmin siddhāśrame deśe mandākinyā adūrataḥ

    5.36.14

    tasyopavanaṣaṇḍeṣu nānāpuṣpasugandhiṣu vihṛtya salilaklinnā tavāṅke samupāviśam

    5.36.15

    paryāyeṇa prasuptaś ca mamāṅke bharatāgrajaḥ

    5.36.16

    tato māṃsasamāyukto vāyasaḥ paryatuṇḍayat tam ahaṃ loṣṭam udyamya vārayāmi sma vāyasaṃ

    5.36.17

    dārayan sa ca māṃ kākas tatraiva parilīyate na cāpy uparaman māṃsād bhakṣārthī balibhojanaḥ

    5.36.18

    utkarṣantyāṃ ca raśanāṃ kruddhāyāṃ mayi pakṣiṇe sraṃsamāne ca vasane tato dṛṣṭā tvayā hy aham

    5.36.19

    tvayā vihasitā cāhaṃ kruddhā saṃlajjitā tadā bhakṣya gṛddhena kālena dāritā tvām upāgatā

    5.36.20

    āsīnasya ca te śrāntā punar utsaṅgam āviśam krudhyantī ca prahṛṣṭena tvayāhaṃ parisāntvitā

    5.36.21

    bāṣpapūrṇamukhī mandaṃ cakṣuṣī parimārjatī lakṣitāhaṃ tvayā nātha vāyasena prakopitā

    5.36.22

    āśīviṣa iva kruddhaḥ śvasān vākyam abhāṣathāḥ kena te nāganāsoru vikṣataṃ vai stanāntaram kaḥ krīḍati saroṣeṇa pañcavaktreṇa bhoginā

    5.36.23

    vīkṣamāṇas tatas taṃ vai vāyasaṃ samavaikṣathāḥ nakhaiḥ sarudhirais tīkṣṇair mām evābhimukhaṃ sthitam

    5.36.24

    putraḥ kila sa śakrasya vāyasaḥ patatāṃ varaḥ dharāntaracaraḥ śīghraṃ pavanasya gatau samaḥ

    5.36.25

    tatas tasmin mahābāhuḥ kopasaṃvartitekṣaṇaḥ vāyase kṛtavān krūrāṃ matiṃ matimatāṃ vara

    5.36.26

    sa darbhasaṃstarād gṛhya brahmaṇo 'streṇa yojayaḥ sa dīpta iva kālāgnir jajvālābhimukho dvijam

    5.36.27

    cikṣepitha pradīptāṃ tām iṣīkāṃ vāyasaṃ prati anusṛṣṭas tadā kālo jagāma vividhāṃ gatim trāṇakāma imaṃ lokaṃ sarvaṃ vai vicacāra ha

    5.36.28

    sa pitrā ca parityaktaḥ suraiḥ sarvair maharṣibhiḥ trīṃl lokān saṃparikramya tvām eva śaraṇaṃ gataḥ

    5.36.29

    taṃ tvaṃ nipatitaṃ bhūmau śaraṇyaḥ śaraṇāgatam vadhārham api kākutstha kṛpayā paryapālayaḥ na śarma labdhvā lokeṣu tvām eva śaraṇaṃ gataḥ

    5.36.30

    paridyūnaṃ viṣaṇṇaṃ ca sa tvam āyāntam uktavān moghaṃ kartuṃ na śakyaṃ tu brāhmam astraṃ tad ucyatām

    5.36.31

    tatas tasyākṣi kākasya hinasti sma sa dakṣiṇam

    5.36.32

    sa te tadā namaskṛtvā rājñe daśarathāya ca tvayā vīra visṛṣṭas tu pratipede svam ālayam

    5.36.33

    matkṛte kākamātre 'pi brahmāstraṃ samudīritam kasmād yo māṃ harat tvattaḥ kṣamase taṃ mahīpate

    5.36.34

    sa kuruṣva mahotsāhaṃ kṛpāṃ mayi nararṣabha ānṛśaṃsyaṃ paro dharmas tvatta eva mayā śrutaḥ

    5.36.35

    jānāmi tvāṃ mahāvīryaṃ mahotsāhaṃ mahābalam apārapāram akṣobhyaṃ gāmbhīryāt sāgaropamam bhartāraṃ sasamudrāyā dharaṇyā vāsavopamam

    5.36.36

    evam astravidāṃ śreṣṭhaḥ sattvavān balavān api kimartham astraṃ rakṣaḥsu na yojayasi rāghava

    5.36.37

    na nāgā nāpi gandharvā nāsurā na marudgaṇāḥ rāmasya samare vegaṃ śaktāḥ prati samādhitum

    5.36.38

    tasyā vīryavataḥ kaś cid yady asti mayi saṃbhramaḥ kimarthaṃ na śarais tīkṣṇaiḥ kṣayaṃ nayati rākṣasān

    5.36.39

    bhrātur ādeśam ādāya lakṣmaṇo vā paraṃtapaḥ kasya hetor na māṃ vīraḥ paritrāti mahābalaḥ

    5.36.40

    yadi tau puruṣavyāghrau vāyvindrasamatejasau surāṇām api durdharṣo kimarthaṃ mām upekṣataḥ

    5.36.41

    mamaiva duṣkṛtaṃ kiṃ cin mahad asti na saṃśayaḥ samarthāv api tau yan māṃ nāvekṣete paraṃtapau

    5.36.42

    kausalyā lokabhartāraṃ suṣuve yaṃ manasvinī taṃ mamārthe sukhaṃ pṛccha śirasā cābhivādaya

    5.36.43

    srajaś ca sarvaratnāni priyā yāś ca varāṅganāḥ aiśvaryaṃ ca viśālāyāṃ pṛthivyām api durlabham

    5.36.44

    pitaraṃ mātaraṃ caiva saṃmānyābhiprasādya ca anupravrajito rāmaṃ sumitrā yena suprajāḥ ānukūlyena dharmātmā tyaktvā sukham anuttamam

    5.36.45

    anugacchati kākutsthaṃ bhrātaraṃ pālayan vane siṃhaskandho mahābāhur manasvī priyadarśanaḥ

    5.36.46

    pitṛvad vartate rāme mātṛvan māṃ samācaran hriyamāṇāṃ tadā vīro na tu māṃ veda lakṣmaṇaḥ

    5.36.47

    vṛddhopasevī lakṣmīvān śakto na bahubhāṣitā rājaputraḥ priyaśreṣṭhaḥ sadṛśaḥ śvaśurasya me

    5.36.48

    mattaḥ priyataro nityaṃ bhrātā rāmasya lakṣmaṇaḥ niyukto dhuri yasyāṃ tu tām udvahati vīryavān

    5.36.49

    yaṃ dṛṣṭvā rāghavo naiva vṛddham āryam anusmarat sa mamārthāya kuśalaṃ vaktavyo vacanān mama mṛdur nityaṃ śucir dakṣaḥ priyo rāmasya lakṣmaṇaḥ

    5.36.50

    idaṃ brūyāś ca me nāthaṃ śūraṃ rāmaṃ punaḥ punaḥ jīvitaṃ dhārayiṣyāmi māsaṃ daśarathātmaja ūrdhvaṃ māsān na jīveyaṃ satyenāhaṃ bravīmi te

    5.36.51

    rāvaṇenoparuddhāṃ māṃ nikṛtyā pāpakarmaṇā trātum arhasi vīra tvaṃ pātālād iva kauśikīm

    5.36.52

    tato vastragataṃ muktvā divyaṃ cūḍāmaṇiṃ śubham pradeyo rāghavāyeti sītā hanumate dadau

    5.36.53

    pratigṛhya tato vīro maṇiratnam anuttamam aṅgulyā yojayām āsa na hy asyā prābhavad bhujaḥ

    5.36.54

    maṇiratnaṃ kapivaraḥ pratigṛhyābhivādya ca sītāṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā praṇataḥ pārśvataḥ sthitaḥ

    5.36.55

    harṣeṇa mahatā yuktaḥ sītādarśanajena saḥ hṛdayena gato rāmaṃ śarīreṇa tu viṣṭhitaḥ

    5.36.56

    maṇivaram upagṛhya taṃ mahārhaṃ janakanṛpātmajayā dhṛtaṃ prabhāvāt girivarapavanāvadhūtamuktaḥ sukhitamanāḥ pratisaṃkramaṃ prapede

    5.37.1

    maṇiṃ dattvā tataḥ sītā hanūmantam athābravīt abhijñānam abhijñātam etad rāmasya tattvataḥ

    5.37.2

    maṇiṃ tu dṛṣṭvā rāmo vai trayāṇāṃ saṃsmariṣyati vīro jananyā mama ca rājño daśarathasya ca

    5.37.3

    sa bhūyas tvaṃ samutsāhe codito harisattama asmin kāryasamārambhe pracintaya yaduttaram

    5.37.4

    tvam asmin kāryaniryoge pramāṇaṃ harisattama tasya cintaya yo yatno duḥkhakṣayakaro bhavet

    5.37.5

    sa tatheti pratijñāya mārutir bhīmavikramaḥ śirasāvandya vaidehīṃ gamanāyopacakrame

    5.37.6

    jñātvā saṃprasthitaṃ devī vānaraṃ mārutātmajam bāṣpagadgadayā vācā maithilī vākyam abravīt

    5.37.7

    kuśalaṃ hanuman brūyāḥ sahitau rāmalakṣmaṇau sugrīvaṃ ca sahāmātyaṃ vṛddhān sarvāṃś ca vānarān

    5.37.8

    yathā ca sa mahābāhur māṃ tārayati rāghavaḥ asmād duḥkhāmbusaṃrodhāt tvaṃ samādhātum arhasi

    5.37.9

    jīvantīṃ māṃ yathā rāmaḥ saṃbhāvayati kīrtimān tat tvayā hanuman vācyaṃ vācā dharmam avāpnuhi

    5.37.10

    nityam utsāhayuktāś ca vācaḥ śrutvā mayeritāḥ vardhiṣyate dāśaratheḥ pauruṣaṃ madavāptaye

    5.37.11

    matsaṃdeśayutā vācas tvattaḥ śrutvaiva rāghavaḥ parākramavidhiṃ vīro vidhivat saṃvidhāsyati

    5.37.12

    sītāyās tad vacaḥ śrutvā hanumān mārutātmajaḥ śirasy añjalim ādhāya vākyam uttaram abravīt

    5.37.13

    kṣipram eṣyati kākutstho haryṛkṣapravarair vṛtaḥ yas te yudhi vijityārīñ śokaṃ vyapanayiṣyati

    5.37.14

    na hi paśyāmi martyeṣu nāmareṣv asureṣu vā yas tasya vamato bāṇān sthātum utsahate 'grataḥ

    5.37.15

    apy arkam api parjanyam api vaivasvataṃ yamam sa hi soḍhuṃ raṇe śaktas tavahetor viśeṣataḥ

    5.37.16

    sa hi sāgaraparyantāṃ mahīṃ śāsitum īhate tvan nimitto hi rāmasya jayo janakanandini

    5.37.17

    tasya tad vacanaṃ śrutvā samyak satyaṃ subhāṣitam jānakī bahu mene 'tha vacanaṃ cedam abravīt

    5.37.18

    tatas taṃ prasthitaṃ sītā vīkṣamāṇā punaḥ punaḥ bhartuḥ snehānvitaṃ vākyaṃ sauhārdād anumānayat

    5.37.19

    yadi vā manyase vīra vasaikāham ariṃdama kasmiṃś cit saṃvṛte deśe viśrāntaḥ śvo gamiṣyasi

    5.37.20

    mama ced alpabhāgyāyāḥ sāmnidhyāt tava vīryavān asya śokasya mahato muhūrtaṃ mokṣaṃ bhavet

    5.37.21

    gate hi hariśārdūla punarāgamanāya tu prāṇānām api saṃdeho mama syān nātra saṃśayaḥ

    5.37.22

    tavādarśanajaḥ śoko bhūyo māṃ paritāpayet duḥkhād duḥkhaparāmṛṣṭāṃ dīpayann iva vānara

    5.37.23

    ayaṃ ca vīra saṃdehas tiṣṭhatīva mamāgrataḥ sumahāṃs tvatsahāyeṣu haryṛkṣeṣu harīśvara

    5.37.24

    kathaṃ nu khalu duṣpāraṃ tariṣyanti mahodadhim tāni haryṛkṣasainyāni tau vā naravarātmajau

    5.37.25

    trayāṇām eva bhūtānāṃ sāgarasyeha laṅghane śaktiḥ syād vainateyasya tava vā mārutasya vā

    5.37.26

    tad asmin kāryaniryoge vīraivaṃ duratikrame kiṃ paśyasi samādhānaṃ tvaṃ hi kāryavidāṃ varaḥ

    5.37.27

    kāmam asya tvam evaikaḥ kāryasya parisādhane paryāptaḥ paravīraghna yaśasyas te balodayaḥ

    5.37.28

    balaiḥ samagrair yadi māṃ rāvaṇaṃ jitya saṃyuge vijayī svapuraṃ yāyāt tat tu me syād yaśaskaram

    5.37.29

    balais tu saṃkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ māṃ nayed yadi kākutsthas tat tasya sadṛśaṃ bhavet

    5.37.30

    tad yathā tasya vikrāntam anurūpaṃ mahātmanaḥ bhaved āhava śūrasya tathā tvam upapādaya

    5.37.31

    tad arthopahitaṃ vākyaṃ sahitaṃ hetusaṃhitam niśamya hanumāñ śeṣaṃ vākyam uttaram abravīt

    5.37.32

    devi haryṛkṣasainyānām īśvaraḥ plavatāṃ varaḥ sugrīvaḥ sattvasaṃpannas tavārthe kṛtaniścayaḥ

    5.37.33

    sa vānarasahasrāṇāṃ koṭībhir abhisaṃvṛtaḥ kṣipram eṣyati vaidehi rākṣasānāṃ nibarhaṇaḥ

    5.37.34

    tasya vikramasaṃpannāḥ sattvavanto mahābalāḥ manaḥsaṃkalpasaṃpātā nideśe harayaḥ sthitāḥ

    5.37.35

    yeṣāṃ nopari nādhastān na tiryak sajjate gatiḥ na ca karmasu sīdanti mahatsv amitatejasaḥ

    5.37.36

    asakṛt tair mahotsahaiḥ sasāgaradharādharā pradakṣiṇīkṛtā bhūmir vāyumārgānusāribhiḥ

    5.37.37

    madviśiṣṭāś ca tulyāś ca santi tatra vanaukasaḥ mattaḥ pratyavaraḥ kaś cin nāsti sugrīvasaṃnidhau

    5.37.38

    ahaṃ tāvad iha prāptaḥ kiṃ punas te mahābalāḥ na hi prakṛṣṭāḥ preṣyante preṣyante hītare janāḥ

    5.37.39

    tad alaṃ paritāpena devi śoko vyapaitu te ekotpātena te laṅkām eṣyanti hariyūthapāḥ

    5.37.40

    mama pṛṣṭhagatau tau ca candrasūryāv ivoditau tvatsakāśaṃ mahāsattvau nṛsiṃhāv āgamiṣyataḥ

    5.37.41

    tau hi vīrau naravarau sahitau rāmalakṣmaṇau āgamya nagarīṃ laṅkāṃ sāyakair vidhamiṣyataḥ

    5.37.42

    sagaṇaṃ rāvaṇaṃ hatvā rāghavo raghunandanaḥ tvām ādāya varārohe svapuraṃ pratiyāsyati

    5.37.43

    tad āśvasihi bhadraṃ te bhava tvaṃ kālakāṅkṣiṇī nacirād drakṣyase rāmaṃ prajvajantam ivānilam

    5.37.44

    nihate rākṣasendre ca saputrāmātyabāndhave tvaṃ sameṣyasi rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī

    5.37.45

    kṣipraṃ tvaṃ devi śokasya pāraṃ yāsyasi maithili rāvaṇaṃ caiva rāmeṇa nihataṃ drakṣyase 'cirāt

    5.37.46

    evam āśvasya vaidehīṃ hanūmān mārutātmajaḥ gamanāya matiṃ kṛtvā vaidehīṃ punar abravīt

    5.37.47

    tam arighnaṃ kṛtātmānaṃ kṣipraṃ drakṣyasi rāghavam lakṣmaṇaṃ ca dhanuṣpāṇiṃ laṅkādvāram upasthitam

    5.37.48

    nakhadaṃṣṭrāyudhān vīrān siṃhaśārdūlavikramān vānarān vāraṇendrābhān kṣipraṃ drakṣyasi saṃgatān

    5.37.49

    śailāmbudanikāśānāṃ laṅkāmalayasānuṣu nardatāṃ kapimukhyānām ārye yūthāny anekaśaḥ

    5.37.50

    sa tu marmaṇi ghoreṇa tāḍito manmatheṣuṇā na śarma labhate rāmaḥ siṃhārdita iva dvipaḥ

    5.37.51

    mā rudo devi śokena mā bhūt te manaso 'priyam śacīva pathyā śakreṇa bhartrā nāthavatī hy asi

    5.37.52

    rāmād viśiṣṭaḥ ko 'nyo 'sti kaś cit saumitriṇā samaḥ agnimārutakalpau tau bhrātarau tava saṃśrayau

    5.37.53

    nāsmiṃś ciraṃ vatsyasi devi deśe rakṣogaṇair adhyuṣito 'tiraudre na te cirād āgamanaṃ priyasya kṣamasva matsaṃgamakālamātram

    5.38.1

    śrutvā tu vacanaṃ tasya vāyusūnor mahātmanaḥ uvācātmahitaṃ vākyaṃ sītā surasutopamā

    5.38.2

    tvāṃ dṛṣṭvā priyavaktāraṃ saṃprahṛṣyāmi vānara ardhasaṃjātasasyeva vṛṣṭiṃ prāpya vasuṃdharā

    5.38.3

    yathā taṃ puruṣavyāghraṃ gātraiḥ śokābhikarśitaiḥ saṃspṛśeyaṃ sakāmāhaṃ tathā kuru dayāṃ mayi

    5.38.4

    abhijñānaṃ ca rāmasya dattaṃ harigaṇottama kṣiptām īṣikāṃ kākasya kopād ekākṣiśātanīm

    5.38.5

    manaḥśilāyās tikalo gaṇḍapārśve niveśitaḥ tvayā pranaṣṭe tilake taṃ kila smartum arhasi

    5.38.6

    sa vīryavān kathaṃ sītāṃ hṛtāṃ samanumanyate vasantīṃ rakṣasāṃ madhye mahendravaruṇopama

    5.38.7

    eṣa cūḍāmaṇir divyo mayā suparirakṣitaḥ etaṃ dṛṣṭvā prahṛṣyāmi vyasane tvām ivānagha

    5.38.8

    eṣa niryātitaḥ śrīmān mayā te vārisaṃbhavaḥ ataḥ paraṃ na śakṣyāmi jīvituṃ śokalālasā

    5.38.9

    asahyāni ca duḥkhāni vācaś ca hṛdayacchidaḥ rākṣasīnāṃ sughorāṇāṃ tvatkṛte marṣayāmy aham

    5.38.10

    dhārayiṣyāmi māsaṃ tu jīvitaṃ śatrusūdana māsād ūrdhvaṃ na jīviṣye tvayā hīnā nṛpātmaja

    5.38.11

    ghoro rākṣasarājo 'yaṃ dṛṣṭiś ca na sukhā mayi tvāṃ ca śrutvā vipadyantaṃ na jīveyam ahaṃ kṣaṇam

    5.38.12

    vaidehyā vacanaṃ śrutvā karuṇaṃ sāśrubhāṣitam athābravīn mahātejā hanumān mārutātmajaḥ

    5.38.13

    tvacchokavimukho rāmo devi satyena te śape rāme śokābhibhūte tu lakṣmaṇaḥ paritapyate

    5.38.14

    dṛṣṭā kathaṃ cid bhavatī na kālaḥ pariśocitum imaṃ muhūrtaṃ duḥkhānām antaṃ drakṣyasi bhāmini

    5.38.15

    tāv ubhau puruṣavyāghrau rājaputrāv aninditau tvaddarśanakṛtotsāhau laṅkāṃ bhasmīkariṣyataḥ

    5.38.16

    hatvā tu samare krūraṃ rāvaṇaṃ saha bāndhavam rāghavau tvāṃ viśālākṣi svāṃ purīṃ prāpayiṣyataḥ

    5.38.17

    yat tu rāmo vijānīyād abhijñānam anindite prītisaṃjananaṃ tasya bhūyas tvaṃ dātum arhasi

    5.38.18

    sābravīd dattam eveha mayābhijñānam uttamam etad eva hi rāmasya dṛṣṭvā matkeśabhūṣaṇam śraddheyaṃ hanuman vākyaṃ tava vīra bhaviṣyati

    5.38.19

    sa taṃ maṇivaraṃ gṛhya śrīmān plavagasattamaḥ praṇamya śirasā devīṃ gamanāyopacakrame

    5.38.20

    tam utpātakṛtotsāham avekṣya haripuṃgavam vardhamānaṃ mahāvegaṃ uvāca janakātmajā aśrupūrṇamukhī dīnā bāṣpagadgadayā girā

    5.38.21

    hanūman siṃhasaṃkāśau bhrātarau rāmalakṣmaṇau sugrīvaṃ ca sahāmātyaṃ sarvān brūyā anāmayam

    5.38.22

    yathā ca sa mahābāhur māṃ tārayati rāghavaḥ asmād duḥkhāmbusaṃrodhāt tat samādhātum arhasi

    5.38.23

    imaṃ ca tīvraṃ mama śokavegaṃ rakṣobhir ebhiḥ paribhartsanaṃ ca brūyās tu rāmasya gataḥ samīpaṃ śivaś ca te 'dhvāstu haripravīra

    5.38.24

    sa rājaputryā prativeditārthaḥ kapiḥ kṛtārthaḥ parihṛṣṭacetāḥ tad alpaśeṣaṃ prasamīkṣya kāryaṃ diśaṃ hy udīcīṃ manasā jagāma

    5.39.1

    sa ca vāgbhiḥ praśastābhiḥ gamiṣyan pūjitas tayā tasmād deśād apakramya cintayām āsa vānaraḥ

    5.39.2

    alpaśeṣam idaṃ kāryaṃ dṛṣṭeyam asitekṣaṇā trīn upāyān atikramya caturtha iha dṛśyate

    5.39.3

    na sāma rakṣaḥsu guṇāya kalpate na danam arthopaciteṣu vartate na bhedasādhyā baladarpitā janāḥ parākramas tv eṣa mameha rocate

    5.39.4

    na cāsya kāryasya parākramād ṛte viniścayaḥ kaś cid ihopapadyate hṛtapravīrās tu raṇe hi rākṣasāḥ kathaṃ cid īyur yad ihādya mārdavam

    5.39.5

    kārye karmaṇi nirdiṣṭo yo bahūny api sādhayet pūrvakāryavirodhena sa kāryaṃ kartum arhati

    5.39.6

    na hy ekaḥ sādhako hetuḥ svalpasyāpīha karmaṇaḥ yo hy arthaṃ bahudhā veda sa samartho 'rthasādhane

    5.39.7

    ihaiva tāvat kṛtaniścayo hy ahaṃ yadi vrajeyaṃ plavageśvarālayam parātmasaṃmarda viśeṣatattvavit tataḥ kṛtaṃ syān mama bhartṛśāsanam

    5.39.8

    kathaṃ nu khalv adya bhavet sukhāgataṃ prasahya yuddhaṃ mama rākṣasaiḥ saha tathaiva khalv ātmabalaṃ ca sāravat samānayen māṃ ca raṇe daśānanaḥ

    5.39.9

    idam asya nṛśaṃsasya nandanopamam uttamam vanaṃ netramanaḥkāntaṃ nānādrumalatāyutam

    5.39.10

    idaṃ vidhvaṃsayiṣyāmi śuṣkaṃ vanam ivānalaḥ asmin bhagne tataḥ kopaṃ kariṣyati sa rāvaṇaḥ

    5.39.11

    tato mahat sāśvamahārathadvipaṃ balaṃ samāneṣv api rākṣasādhipaḥ triśūlakālāyasapaṭṭiśāyudhaṃ tato mahad yuddhaṃ idaṃ bhaviṣyati

    5.39.12

    ahaṃ tu taiḥ saṃyati caṇḍavikramaiḥ sametya rakṣobhir asaṃgavikramaḥ nihatya tad rāvaṇacoditaṃ balaṃ sukhaṃ gamiṣyāmi kapīśvarālayam

    5.39.13

    tato mārutavat kruddho mārutir bhīmavikramaḥ ūruvegena mahatā drumān kṣeptum athārabhat

    5.39.14

    tatas tad dhanumān vīro babhañja pramadāvanam mattadvijasamāghuṣṭaṃ nānādrumalatāyutam

    5.39.15

    tad vanaṃ mathitair vṛkṣair bhinnaiś ca salilāśayaiḥ cūrṇitaiḥ parvatāgraiś ca babhūvāpriyadarśanam

    5.39.16

    latāgṛhaiś citragṛhaiś ca nāśitair mahoragair vyālamṛgaiś ca nirdhutaiḥ śilāgṛhair unmathitais tathā gṛhaiḥ pranaṣṭarūpaṃ tad abhūn mahad vanam

    5.39.17

    sa tasya kṛtvārthapater mahākapir mahad vyalīkaṃ manaso mahātmanaḥ yuyutsur eko bahubhir mahābalaiḥ śriyā jvalaṃs toraṇam āśritaḥ kapiḥ

    5.40.1

    tataḥ pakṣininādena vṛkṣabhaṅgasvanena ca babhūvus trāsasaṃbhrāntāḥ sarve laṅkānivāsinaḥ

    5.40.2

    vidrutāś ca bhayatrastā vinedur mṛgapakṣuṇaḥ rakṣasāṃ ca nimittāni krūrāṇi pratipedire

    5.40.3

    tato gatāyāṃ nidrāyāṃ rākṣasyo vikṛtānanāḥ tad vanaṃ dadṛśur bhagnaṃ taṃ ca vīraṃ mahākapim

    5.40.4

    sa tā dṛṣṭva mahābāhur mahāsattvo mahābalaḥ cakāra sumahad rūpaṃ rākṣasīnāṃ bhayāvaham

    5.40.5

    tatas taṃ girisaṃkāśam atikāyaṃ mahābalam rākṣasyo vānaraṃ dṛṣṭvā papracchur janakātmajām

    5.40.6

    ko 'yaṃ kasya kuto vāyaṃ kiṃnimittam ihāgataḥ kathaṃ tvayā sahānena saṃvādaḥ kṛta ity uta

    5.40.7

    ācakṣva no viśālākṣi mā bhūt te subhage bhayam saṃvādam asitāpāṅge tvayā kiṃ kṛtavān ayam

    5.40.8

    athābravīt tadā sādhvī sītā sarvāṅgaśobhanā rakṣasāṃ kāmarūpāṇāṃ vijñāne mama kā gatiḥ

    5.40.9

    yūyam evāsya jānīta yo 'yaṃ yad vā kariṣyati ahir eva aheḥ pādān vijānāti na saṃśayaḥ

    5.40.10

    aham apy asya bhītāsmi nainaṃ jānāmi ko 'nvayam vedmi rākṣasam evainaṃ kāmarūpiṇam āgatam

    5.40.11

    vaidehyā vacanaṃ śrutvā rākṣasyo vidrutā drutam sthitāḥ kāś cid gatāḥ kāś cid rāvaṇāya niveditum

    5.40.12

    rāvaṇasya samīpe tu rākṣasyo vikṛtānanāḥ virūpaṃ vānaraṃ bhīmam ākhyātum upacakramuḥ

    5.40.13

    aśokavanikā madhye rājan bhīmavapuḥ kapiḥ sītayā kṛtasaṃvādas tiṣṭhaty amitavikramaḥ

    5.40.14

    na ca taṃ jānakī sītā hariṃ hariṇalocaṇā asmābhir bahudhā pṛṣṭā nivedayitum icchati

    5.40.15

    vāsavasya bhaved dūto dūto vaiśravaṇasya vā preṣito vāpi rāmeṇa sītānveṣaṇakāṅkṣayā

    5.40.16

    tena tvadbhūtarūpeṇa yat tat tava manoharam nānāmṛgagaṇākīrṇaṃ pramṛṣṭaṃ pramadāvanam

    5.40.17

    na tatra kaś cid uddeśo yas tena na vināśitaḥ yatra sā jānakī sītā sa tena na vināśitaḥ

    5.40.18

    jānakīrakṣaṇārthaṃ vā śramād vā nopalabhyate atha vā kaḥ śramas tasya saiva tenābhirakṣitā

    5.40.19

    cārupallavapatrāḍhyaṃ yaṃ sītā svayam āsthitā pravṛddhaḥ śiṃśapāvṛkṣaḥ sa ca tenābhirakṣitaḥ

    5.40.20

    tasyograrūpasyograṃ tvaṃ daṇḍam ājñātum arhasi sītā saṃbhāṣitā yena tad vanaṃ ca vināśitam

    5.40.21

    manaḥparigṛhītāṃ tāṃ tava rakṣogaṇeśvara kaḥ sītām abhibhāṣeta yo na syāt tyaktajīvitaḥ

    5.40.22

    rākṣasīnāṃ vacaḥ śrutvā rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ hutāgir iva jajvāla kopasaṃvartitekṣaṇaḥ

    5.40.23

    ātmanaḥ sadṛśāñ śūrān kiṃkarān nāma rākṣasān vyādideśa mahātejā nigrahārthaṃ hanūmataḥ

    5.40.24

    teṣām aśītisāhasraṃ kiṃkarāṇāṃ tarasvinām niryayur bhavanāt tasmāt kūṭamudgarapāṇayaḥ

    5.40.25

    mahodarā mahādaṃṣṭrā ghorarūpā mahābalāḥ yuddhābhimanasaḥ sarve hanūmadgrahaṇonmukhāḥ

    5.40.26

    te kapiṃ taṃ samāsādya toraṇastham avasthitam abhipetur mahāvegāḥ pataṅgā iva pāvakam

    5.40.27

    te gadābhir vicitrābhiḥ parighaiḥ kāñcanāṅgadaiḥ ājaghnur vānaraśreṣṭhaṃ śarair ādityasaṃnibhaiḥ

    5.40.28

    hanūmān api tejasvī śrīmān parvatasaṃnibhaḥ kṣitāv āvidhya lāṅgūlaṃ nanāda ca mahāsvanam

    5.40.29

    tasya saṃnādaśabdena te 'bhavan bhayaśaṅkitāḥ dadṛśuś ca hanūmantaṃ saṃdhyāmegham ivonnatam

    5.40.30

    svāmisaṃdeśaniḥśaṅkās tatas te rākṣasāḥ kapim citraiḥ praharaṇair bhīmair abhipetus tatas tataḥ

    5.40.31

    sa taiḥ parivṛtaḥ śūraiḥ sarvataḥ sa mahābalaḥ āsasādāyasaṃ bhīmaṃ parighaṃ toraṇāśritam

    5.40.32

    sa taṃ parigham ādāya jaghāna rajanīcarān

    5.40.33

    sa pannagam ivādāya sphurantaṃ vinatāsutaḥ vicacārāmbare vīraḥ parigṛhya ca mārutiḥ

    5.40.34

    sa hatvā rākṣasān vīraḥ kiṃkarān mārutātmajaḥ yuddhākāṅkṣī punar vīras toraṇaṃ samupasthitaḥ

    5.40.35

    tatas tasmād bhayān muktāḥ kati cit tatra rākṣasāḥ nihatān kiṃkarān sarvān rāvaṇāya nyavedayan

    5.40.36

    sa rākṣasānāṃ nihataṃ mahābalaṃ niśamya rājā parivṛttalocanaḥ samādideśāpratimaṃ parākrame prahastaputraṃ samare sudurjayam

    5.41.1

    tataḥ sa kiṃkarān hatvā hanūmān dhyānam āsthitaḥ vanaṃ bhagnaṃ mayā caityaprāsādo na vināśitaḥ tasmāt prāsādam apy evam imaṃ vidhvaṃsayāmy aham

    5.41.2

    iti saṃcintya hanumān manasā darśayan balam caityaprāsādam āplutya meruśṛṅgam ivonnatam āruroha hariśreṣṭho hanūmān mārutātmajaḥ

    5.41.3

    saṃpradhṛṣya ca durdharṣaś caityaprāsādam unnatam hanūmān prajvalaṃl lakṣmyā pāriyātropamo 'bhavat

    5.41.4

    sa bhūtvā tu mahākāyo hanūmān mārutātmajaḥ dhṛṣṭam āsphoṭayām āsa laṅkāṃ śabdena pūrayan

    5.41.5

    tasyāsphoṭitaśabdena mahatā śrotraghātinā petur vihaṃgā gaganād uccaiś cedam aghoṣayat

    5.41.6

    jayaty atibalo rāmo lakṣmaṇaś ca mahābalaḥ rājā jayati sugrīvo rāghaveṇābhipālitaḥ

    5.41.7

    dāso 'haṃ kosalendrasya rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ hanumāñ śatrusainyānāṃ nihantā mārutātmajaḥ

    5.41.8

    na rāvaṇasahasraṃ me yuddhe pratibalaṃ bhavet śilābhis tu praharataḥ pādapaiś ca sahasraśaḥ

    5.41.9

    ardayitvā purīṃ laṅkām abhivādya ca maithilīm samṛddhārtho gamiṣyāmi miṣatāṃ sarvarakṣasām

    5.41.10

    evam uktvā vimānasthaś caityasthān haripuṃgavaḥ nanāda bhīmanirhrādo rakṣasāṃ janayan bhayam

    5.41.11

    tena śabdena mahatā caityapālāḥ śataṃ yayuḥ gṛhītvā vividhān astrān prāsān khaḍgān paraśvadhān visṛjanto mahākṣayā mārutiṃ paryavārayan

    5.41.12

    āvarta iva gaṅgāyās toyasya vipulo mahān parikṣipya hariśreṣṭhaṃ sa babhau rakṣasāṃ gaṇaḥ

    5.41.13

    tato vātātmajaḥ kruddho bhīmarūpaṃ samāsthitaḥ

    5.41.14

    prāsādasya mahāṃs tasya stambhaṃ hemapariṣkṛtam utpāṭayitvā vegena hanūmān mārutātmajaḥ tatas taṃ bhrāmayām āsa śatadhāraṃ mahābalaḥ

    5.41.15

    sa rākṣasaśataṃ hatvā vajreṇendra ivāsurān antarikṣasthitaḥ śrīmān idaṃ vacanam abravīt

    5.41.16

    mādṛśānāṃ sahasrāṇi visṛṣṭāni mahātmanām balināṃ vānarendrāṇāṃ sugrīvavaśavartinām

    5.41.17

    śataiḥ śatasahasraiś ca koṭībhir ayutair api āgamiṣyati sugrīvaḥ sarveṣāṃ vo niṣūdanaḥ

    5.41.18

    neyam asti purī laṅkā na yūyaṃ na ca rāvaṇaḥ yasmād ikṣvākunāthena baddhaṃ vairaṃ mahātmanā

    5.42.1

    saṃdiṣṭo rākṣasendreṇa prahastasya suto balī jambumālī mahādaṃṣṭro nirjagāma dhanurdharaḥ

    5.42.2

    raktamālyāmbaradharaḥ sragvī rucirakuṇḍalaḥ mahān vivṛttanayanaś caṇḍaḥ samaradurjayaḥ

    5.42.3

    dhanuḥ śakradhanuḥ prakhyaṃ mahad rucirasāyakam visphārayāṇo vegena vajrāśanisamasvanam

    5.42.4

    tasya visphāraghoṣeṇa dhanuṣo mahatā diśaḥ pradiśaś ca nabhaś caiva sahasā samapūryata

    5.42.5

    rathena kharayuktena tam āgatam udīkṣya saḥ hanūmān vegasaṃpanno jaharṣa ca nanāda ca

    5.42.6

    taṃ toraṇaviṭaṅkasthaṃ hanūmantaṃ mahākapim jambumālī mahābāhur vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ

    5.42.7

    ardhacandreṇa vadane śirasy ekena karṇinā bāhvor vivyādha nārācair daśabhis taṃ kapīśvaram

    5.42.8

    tasya tac chuśubhe tāmraṃ śareṇābhihataṃ mukham śaradīvāmbujaṃ phullaṃ viddhaṃ bhāskararaśminā

    5.42.9

    cukopa bāṇābhihato rākṣasasya mahākapiḥ tataḥ pārśve 'tivipulāṃ dadarśa mahatīṃ śilām

    5.42.10

    tarasā tāṃ samutpāṭya cikṣepa balavad balī tāṃ śarair daśabhiḥ kruddhas tāḍayām āsa rākṣasaḥ

    5.42.11

    vipannaṃ karma tad dṛṣṭvā hanūmāṃś caṇḍavikramaḥ sālaṃ vipulam utpāṭya bhrāmayām āsa vīryavān

    5.42.12

    bhrāmayantaṃ kapiṃ dṛṣṭvā sālavṛkṣaṃ mahābalam jambumālī mahābalaḥ cikṣepa subahūn bāṇāñ

    5.42.13

    sālaṃ caturbhir ciccheda vānaraṃ pañcabhir bhuje urasy ekena bāṇena daśabhis tu stanāntare

    5.42.14

    sa śaraiḥ pūritatanuḥ krodhena mahatā vṛtaḥ tam eva parighaṃ gṛhya bhrāmayām āsa vegitaḥ

    5.42.15

    ativego 'tivegena bhrāmayitvā balotkaṭaḥ parighaṃ pātayām āsa jambumāler mahorasi

    5.42.16

    tasya caiva śiro nāsti na bāhū na ca jānunī na dhanur na ratho nāśvās tatrādṛśyanta neṣavaḥ

    5.42.17

    sa hatas tarasā tena jambumālī mahārathaḥ papāta nihato bhūmau cūrṇitāṅgavibhūṣaṇaḥ

    5.42.18

    jambumāliṃ ca nihataṃ kiṃkarāṃś ca mahābalān cukrodha rāvaṇaḥ śrutvā kopasaṃraktalocanaḥ

    5.42.19

    sa roṣasaṃvartitatāmralocanaḥ prahastaputre nihate mahābale amātyaputrān ativīryavikramān samādideśāśu niśācareśvaraḥ

    5.43.1

    tatas te rākṣasendreṇa coditā mantriṇaḥ sutāḥ niryayur bhavanāt tasmāt sapta saptārcivarcasaḥ

    5.43.2

    mahābalaparīvārā dhanuṣmanto mahābalāḥ kṛtāstrāstravidāṃ śreṣṭhāḥ parasparajayaiṣiṇaḥ

    5.43.3

    hemajālaparikṣiptair dhvajavadbhiḥ patākibhiḥ toyadasvananirghoṣair vājiyuktair mahārathaiḥ

    5.43.4

    taptakāñcanacitrāṇi cāpāny amitavikramāḥ visphārayantaḥ saṃhṛṣṭās taḍidvanta ivāmbudāḥ

    5.43.5

    jananyas tās tatas teṣāṃ viditvā kiṃkarān hatān babhūvuḥ śokasaṃbhrāntāḥ sabāndhavasuhṛjjanāḥ

    5.43.6

    te parasparasaṃgharṣās taptakāñcanabhūṣaṇāḥ abhipetur hanūmantaṃ toraṇastham avasthitam

    5.43.7

    sṛjanto bāṇavṛṣṭiṃ te rathagarjitaniḥsvanāḥ vṛṣṭimanta ivāmbhodā vicerur nairṛtarṣabhāḥ

    5.43.8

    avakīrṇas tatas tābhir hanūmāñ śaravṛṣṭibhiḥ abhavat saṃvṛtākāraḥ śailarāḍ iva vṛṣṭibhiḥ

    5.43.9

    sa śarān vañcayām āsa teṣām āśucaraḥ kapiḥ rathavegāṃś ca vīrāṇāṃ vicaran vimale 'mbare

    5.43.10

    sa taiḥ krīḍan dhanuṣmadbhir vyomni vīraḥ prakāśate dhanuṣmadbhir yathā meghair mārutaḥ prabhur ambare

    5.43.11

    sa kṛtvā ninadaṃ ghoraṃ trāsayaṃs tāṃ mahācamūm cakāra hanumān vegaṃ teṣu rakṣaḥsu vīryavān

    5.43.12

    talenābhihanat kāṃś cit pādaiḥ kāṃś cit paraṃtapaḥ muṣṭinābhyahanat kāṃś cin nakhaiḥ kāṃś cid vyadārayat

    5.43.13

    pramamāthorasā kāṃś cid ūrubhyām aparān kapiḥ ke cit tasyaiva nādena tatraiva patitā bhuvi

    5.43.14

    tatas teṣv avapanneṣu bhūmau nipatiteṣu ca tat sainyam agamat sarvaṃ diśo daśabhayārditam

    5.43.15

    vinedur visvaraṃ nāgā nipetur bhuvi vājinaḥ bhagnanīḍadhvajacchatrair bhūś ca kīrṇābhavad rathaiḥ

    5.43.16

    sa tān pravṛddhān vinihatya rākṣasān mahābalaś caṇḍaparākramaḥ kapiḥ yuyutsur anyaiḥ punar eva rākṣasais tad eva vīro 'bhijagāma toraṇam

    5.44.1

    hatān mantrisutān buddhvā vānareṇa mahātmanā rāvaṇaḥ saṃvṛtākāraś cakāra matim uttamām

    5.44.2

    sa virūpākṣayūpākṣau durdharaṃ caiva rākṣasaṃ praghasaṃ bhāsakarṇaṃ ca pañcasenāgranāyakān

    5.44.3

    saṃdideśa daśagrīvo vīrān nayaviśāradān hanūmadgrahaṇe vyagrān vāyuvegasamān yudhi

    5.44.4

    yāta senāgragāḥ sarve mahābalaparīvārāḥ savājirathamātaṅgāḥ sa kapiḥ śāsyatām iti

    5.44.5

    yat taiś ca khalu bhāvyaṃ syāt tam āsādya vanālayam karma cāpi samādheyaṃ deśakālavirodhitam

    5.44.6

    na hy ahaṃ taṃ kapiṃ manye karmaṇā pratitarkayan sarvathā tan mahad bhūtaṃ mahābalaparigraham bhaved indreṇa vā sṛṣṭam asmadarthaṃ tapobalāt

    5.44.7

    sanāgayakṣagandharvā devāsuramaharṣayaḥ yuṣmābhiḥ sahitaiḥ sarvair mayā saha vinirjitāḥ

    5.44.8

    tair avaśyaṃ vidhātavyaṃ vyalīkaṃ kiṃ cid eva naḥ tad eva nātra saṃdehaḥ prasahya parigṛhyatām

    5.44.9

    nāvamanyo bhavadbhiś ca hariḥ krūraparākramaḥ dṛṣṭā hi harayaḥ śīghrā mayā vipulavikramāḥ

    5.44.10

    vālī ca saha sugrīvo jāmbavāṃś ca mahābalaḥ nīlaḥ senāpatiś caiva ye cānye dvividādayaḥ

    5.44.11

    naiva teṣāṃ gatir bhīmā na tejo na parākramaḥ na matir na balotsāho na rūpaparikalpanam

    5.44.12

    mahat sattvam idaṃ jñeyaṃ kapirūpaṃ vyavasthitam prayatnaṃ mahad āsthāya kriyatām asya nigrahaḥ

    5.44.13

    kāmaṃ lokās trayaḥ sendrāḥ sasurāsuramānavāḥ bhavatām agrataḥ sthātuṃ na paryāptā raṇājire

    5.44.14

    tathāpi tu nayajñena jayam ākāṅkṣatā raṇe ātmā rakṣyaḥ prayatnena yuddhasiddhir hi cañcalā

    5.44.15

    te svāmivacanaṃ sarve pratigṛhya mahaujasaḥ samutpetur mahāvegā hutāśasamatejasaḥ

    5.44.16

    rathaiś ca mattair nāgaiś ca vājibhiś ca mahājavaiḥ śastraiś ca vividhais tīkṣṇaiḥ sarvaiś copacitā balaiḥ

    5.44.17

    tatas taṃ dadṛśur vīrā dīpyamānaṃ mahākapim raśmimantam ivodyantaṃ svatejoraśmimālinam

    5.44.18

    toraṇasthaṃ mahāvegaṃ mahāsattvaṃ mahābalam mahāmatiṃ mahotsāhaṃ mahākāyaṃ mahābalam

    5.44.19

    taṃ samīkṣyaiva te sarve dikṣu sarvāsv avasthitāḥ tais taiḥ praharaṇair bhīmair abhipetus tatas tataḥ

    5.44.20

    tasya pañcāyasās tīkṣṇāḥ sitāḥ pītamukhāḥ śarāḥ śirasty utpalapatrābhā durdhareṇa nipātitāḥ

    5.44.21

    sa taiḥ pañcabhir āviddhaḥ śaraiḥ śirasi vānaraḥ utpapāta nadan vyomni diśo daśa vinādayan

    5.44.22

    tatas tu durdharo vīraḥ sarathaḥ sajjakārmukaḥ kirañ śaraśatair naikair abhipede mahābalaḥ

    5.44.23

    sa kapir vārayām āsa taṃ vyomni śaravarṣiṇam vṛṣṭimantaṃ payodānte payodam iva mārutaḥ

    5.44.24

    ardyamānas tatas tena durdhareṇānilātmajaḥ cakāra ninadaṃ bhūyo vyavardhata ca vegavān

    5.44.25

    sa dūraṃ sahasotpatya durdharasya rathe hariḥ nipapāta mahāvego vidyudrāśir girāv iva

    5.44.26

    tatas taṃ mathitāṣṭāśvaṃ rathaṃ bhagnākṣakūvaram vihāya nyapatad bhūmau durdharas tyaktajīvitaḥ

    5.44.27

    taṃ virūpākṣayūpākṣau dṛṣṭvā nipatitaṃ bhuvi saṃjātaroṣau durdharṣāv utpetatur ariṃdamau

    5.44.28

    sa tābhyāṃ sahasotpatya viṣṭhito vimale 'mbare mudgarābhyāṃ mahābāhur vakṣasy abhihataḥ kapiḥ

    5.44.29

    tayor vegavator vegaṃ vinihatya mahābalaḥ nipapāta punar bhūmau suparṇasamavikramaḥ

    5.44.30

    sa sālavṛkṣam āsādya samutpāṭya ca vānaraḥ tāv ubhau rākṣasau vīrau jaghāna pavanātmajaḥ

    5.44.31

    tatas tāṃs trīn hatāñ jñātvā vānareṇa tarasvinā abhipede mahāvegaḥ prasahya praghaso harim

    5.44.32

    bhāsakarṇaś ca saṃkruddhaḥ śūlam ādāya vīryavān ekataḥ kapiśārdūlaṃ yaśasvinam avasthitau

    5.44.33

    paṭṭiśena śitāgreṇa praghasaḥ pratyapothayat bhāsakarṇaś ca śūlena rākṣasaḥ kapisattamam

    5.44.34

    sa tābhyāṃ vikṣatair gātrais tasṛgdigdhatanūruhaḥ abhavad vānaraḥ kruddho bālasūryasamaprabhaḥ

    5.44.35

    samutpāṭya gireḥ śṛṅgaṃ samṛgavyālapādapam jaghāna hanumān vīro rākṣasau kapikuñjaraḥ

    5.44.36

    tatas teṣv avasanneṣu senāpatiṣu pañcasu balaṃ tad avaśeṣaṃ tu nāśayām āsa vānaraḥ

    5.44.37

    aśvair aśvān gajair nāgān yodhair yodhān rathai rathān sa kapir nāśayām āsa sahasrākṣa ivāsurān

    5.44.38

    hatair nāgaiś ca turagair bhagnākṣaiś ca mahārathaiḥ hataiś ca rākṣasair bhūmī ruddhamārgā samantataḥ

    5.44.39

    tataḥ kapis tān dhvajinīpatīn raṇe nihatya vīrān sabalān savāhanān tad eva vīraḥ parigṛhya toraṇaṃ kṛtakṣaṇaḥ kāla iva prajākṣaye

    5.45.1

    senāpatīn pañca sa tu pramāpitān hanūmatā sānucarān savāhanān samīkṣya rājā samaroddhatonmukhaṃ kumāram akṣaṃ prasamaikṣatākṣatam

    5.45.2

    sa tasya dṛṣṭyarpaṇasaṃpracoditaḥ pratāpavān kāñcanacitrakārmukaḥ samutpapātātha sadasy udīrito dvijātimukhyair haviṣeva pāvakaḥ

    5.45.3

    tato mahad bāladivākaraprabhaṃ prataptajāmbūnadajālasaṃtatam rathāṃ samāsthāya yayau sa vīryavān mahāhariṃ taṃ prati nairṛtarṣabhaḥ

    5.45.4

    tatas tapaḥsaṃgrahasaṃcayārjitaṃ prataptajāmbūnadajālaśobhitam patākinaṃ ratnavibhūṣitadhvajaṃ manojavāṣṭāśvavaraiḥ suyojitam

    5.45.5

    surāsurādhṛṣyam asaṃgacāriṇaṃ raviprabhaṃ vyomacaraṃ samāhitam satūṇam aṣṭāsinibaddhabandhuraṃ yathākramāveśitaśaktitomaram

    5.45.6

    virājamānaṃ pratipūrṇavastunā sahemadāmnā śaśisūryavarvasā divākarābhaṃ ratham āsthitas tataḥ sa nirjagāmāmaratulyavikramaḥ

    5.45.7

    sa pūrayan khaṃ ca mahīṃ ca sācalāṃ turaṃgamataṅgamahāratha svanaiḥ balaiḥ sametaiḥ sa hi toraṇasthitaṃ samartham āsīnam upāgamat kapim

    5.45.8

    sa taṃ samāsādya hariṃ harīkṣaṇaḥ yugāntakālāgnim iva prajākṣaye avasthitaṃ vismitajātasaṃbhramaḥ samaikṣatākṣo bahumānacakṣuṣā

    5.45.9

    sa tasya vegaṃ ca kaper mahātmanaḥ parākramaṃ cāriṣu pārthivātmajaḥ vicārayan khaṃ ca balaṃ mahābalo himakṣaye sūrya ivābhivardhate

    5.45.10

    sa jātamanyuḥ prasamīkṣya vikramaṃ sthiraḥ sthitaḥ saṃyati durnivāraṇam samāhitātmā hanumantam āhave pracodayām āsa śarais tribhiḥ śitaiḥ

    5.45.11

    tataḥ kapiṃ taṃ prasamīkṣya garvitaṃ jitaśramaṃ śatruparājayor jitam avaikṣatākṣaḥ samudīrṇamānasaḥ sabāṇapāṇiḥ pragṛhītakārmukaḥ

    5.45.12

    sa hemaniṣkāṅgadacārukuṇḍalaḥ samāsasādāśu parākramaḥ kapim tayor babhūvāpratimaḥ samāgamaḥ surāsurāṇām api saṃbhramapradaḥ

    5.45.13

    rarāsa bhūmir na tatāpa bhānumān vavau na vāyuḥ pracacāla cācalaḥ kapeḥ kumārasya ca vīkṣya saṃyugaṃ nanāda ca dyaur udadhiś ca cukṣubhe

    5.45.14

    tataḥ sa vīraḥ sumukhān patatriṇaḥ suvarṇapuṅkhān saviṣān ivoragān samādhisaṃyogavimokṣatattvavic charān atha trīn kapimūrdhny apātayat

    5.45.15

    sa taiḥ śarair mūrdhni samaṃ nipātitaiḥ kṣarann asṛgdigdhavivṛttalocanaḥ navoditādityanibhaḥ śarāṃśumān vyarājatāditya ivāṃśumālikaḥ

    5.45.16

    tataḥ sa piṅgādhipamantrisattamaḥ samīkṣya taṃ rājavarātmajaṃ raṇe udagracitrāyudhacitrakārmukaḥ jaharṣa cāpūryata cāhavonmukhaḥ

    5.45.17

    sa mandarāgrastha ivāṃśumālī vivṛddhakopo balavīryasaṃyutaḥ kumāram akṣaṃ sabalaṃ savāhanaṃ dadāha netrāgnimarīcibhis tadā

    5.45.18

    tataḥ sa bāṇāsanaśakrakārmukaḥ śarapravarṣo yudhi rākṣasāmbudaḥ śarān mumocāśu harīśvarācale balāhako vṛṣṭim ivācalottame

    5.45.19

    tataḥ kapis taṃ raṇacaṇḍavikramaṃ vivṛddhatejobalavīryasāyakam kumāram akṣaṃ prasamīkṣya saṃyuge nanāda harṣād ghanatulyavikramaḥ

    5.45.20

    sa bālabhāvād yudhi vīryadarpitaḥ pravṛddhamanyuḥ kṣatajopamekṣaṇaḥ samāsasādāpratimaḥ raṇe kapiṃ gajo mahākūpam ivāvṛtaṃ tṛṇaiḥ

    5.45.21

    sa tena bāṇaiḥ prasabhaṃ nipātitaiś cakāra nādaṃ ghananādaniḥsvanaḥ samutpapātāśu nabhaḥ sa mārutir bhujoruvikṣepaṇa ghoradarśanaḥ

    5.45.22

    samutpatantaṃ samabhidravad balī sa rākṣasānāṃ pravaraḥ pratāpavān rathī rathaśreṣṭhatamaḥ kirañ śaraiḥ payodharaḥ śailam ivāśmavṛṣṭibhiḥ

    5.45.23

    sa tāñ śarāṃs tasya vimokṣayan kapiś cacāra vīraḥ pathi vāyusevite śarāntare mārutavad viniṣpatan manojavaḥ saṃyati caṇḍavikramaḥ

    5.45.24

    tam āttabāṇāsanam āhavonmukhaṃ kham āstṛṇantaṃ vividhaiḥ śarottamaiḥ avaikṣatākṣaṃ bahumānacakṣuṣā jagāma cintāṃ ca sa mārutātmajaḥ

    5.45.25

    tataḥ śarair bhinnabhujāntaraḥ kapiḥ kumāravaryeṇa mahātmanā nadan mahābhujaḥ karmaviśeṣatattvavid vicintayām āsa raṇe parākramam

    5.45.26

    abālavad bāladivākaraprabhaḥ karoty ayaṃ karma mahan mahābalaḥ na cāsya sarvāhavakarmaśobhinaḥ pramāpaṇe me matir atra jāyate

    5.45.27

    ayaṃ mahātmā ca mahāṃś ca vīryataḥ samāhitaś cātisahaś ca saṃyuge asaṃśayaṃ karmaguṇodayād ayaṃ sanāgayakṣair munibhiś ca pūjitaḥ

    5.45.28

    parākramotsāhavivṛddhhamānasaḥ samīkṣate māṃ pramukhāgataḥ sthitaḥ parākramo hy asya manāṃsi kampayet surāsurāṇām api śīghrakāriṇaḥ

    5.45.29

    na khalv ayaṃ nābhibhaved upekṣitaḥ parākramo hy asya raṇe vivardhate pramāpaṇaṃ tv eva mamāsya rocate na vardhamāno 'gnir upekṣituṃ kṣamaḥ

    5.45.30

    iti pravegaṃ tu parasya tarkayan svakarmayogaṃ ca vidhāya vīryavān cakāra vegaṃ tu mahābalas tadā matiṃ ca cakre 'sya vadhe mahākapiḥ

    5.45.31

    sa tasya tān aṣṭahayān mahājavān samāhitān bhārasahān vivartane jaghāna vīraḥ pathi vāyusevite talaprahālaiḥ pavanātmajaḥ kapiḥ

    5.45.32

    tatas talenābhihato mahārathaḥ sa tasya piṅgādhipamantrinirjitaḥ sa bhagnanīḍaḥ parimuktakūbaraḥ papāta bhūmau hatavājir ambarāt

    5.45.33

    sa taṃ parityajya mahāratho rathaṃ sakārmukaḥ khaḍgadharaḥ kham utpatat tapo'bhiyogād ṛṣir ugravīryavān vihāya dehaṃ marutām ivālayam

    5.45.34

    tataḥ kapis taṃ vicarantam ambare patatrirājānilasiddhasevite sametya taṃ mārutavegavikramaḥ krameṇa jagrāha ca pādayor dṛḍham

    5.45.35

    sa taṃ samāvidhya sahasraśaḥ kapir mahoragaṃ gṛhya ivāṇḍajeśvaraḥ mumoca vegāt pitṛtulyavikramo mahītale saṃyati vānarottamaḥ

    5.45.36

    sa bhagnabāhūrukaṭīśiro dharaḥ kṣarann asṛn nirmathitāsthilocanaḥ sa bhinnasaṃdhiḥ pravikīrṇabandhano hataḥ kṣitau vāyusutena rākṣasaḥ

    5.45.37

    mahākapir bhūmitale nipīḍya taṃ cakāra rakṣo'dhipater mahad bhayam

    5.45.38

    maharṣibhiś cakracarair mahāvrataiḥ sametya bhūtaiś ca sayakṣapannagaiḥ suraiś ca sendrair bhṛśajātavismayair hate kumāre sa kapir nirīkṣitaḥ

    5.45.39

    nihatya taṃ vajrasutopamaprabhaṃ kumāram akṣaṃ kṣatajopamekṣaṇaḥ tad eva vīro 'bhijagāma toraṇaṃ kṛtakṣaṇaḥ kāla iva prajākṣaye

    5.46.1

    tatas tu rakṣo'dhipatir mahātmā hanūmatākṣe nihate kumāre manaḥ samādhāya tadendrakalpaṃ samādideśendrajitaṃ sa roṣāt

    5.46.2

    tvam astravic chastrabhṛtāṃ variṣṭhaḥ surāsurāṇām api śokadātā sureṣu sendreṣu ca dṛṣṭakarmā pitāmahārādhanasaṃcitāstraḥ

    5.46.3

    tavāstrabalam āsādya nāsurā na marudgaṇāḥ na kaś cit triṣu lokeṣu saṃyuge na gataśramaḥ

    5.46.4

    bhujavīryābhiguptaś ca tapasā cābhirakṣitaḥ deśakālavibhāgajñas tvam eva matisattamaḥ

    5.46.5

    na te 'sty aśakyaṃ samareṣu karmaṇā na te 'sty akāryaṃ matipūrvamantraṇe na so 'sti kaś cit triṣu saṃgraheṣu vai na veda yas te 'strabalaṃ balaṃ ca te

    5.46.6

    mamānurūpaṃ tapaso balaṃ ca te parākramaś cāstrabalaṃ ca saṃyuge na tvāṃ samāsādya raṇāvamarde manaḥ śramaṃ gacchati niścitārtham

    5.46.7

    nihatā iṃkarāḥ sarve jambumālī ca rākṣasaḥ amātyaputrā vīrāś ca pañca senāgrayāyinaḥ

    5.46.8

    sahodaras te dayitaḥ kumāro 'kṣaś ca sūditaḥ na tu teṣv eva me sāro yas tvayy ariniṣūdana

    5.46.9

    idaṃ hi dṛṣṭvā matiman mahad balaṃ kapeḥ prabhāvaṃ ca parākramaṃ ca tvam ātmanaś cāpi samīkṣya sāraṃ kuruṣva vegaṃ svabalānurūpam

    5.46.10

    balāvamardas tvayi saṃnikṛṣṭe yathā gate śāmyati śāntaśatrau tathā samīkṣyātmabalaṃ paraṃ ca samārabhasvāstravidāṃ variṣṭha

    5.46.11

    na khalv iyaṃ matiḥ śreṣṭhā yat tvāṃ saṃpreṣayāmy aham iyaṃ ca rājadharmāṇāṃ kṣatrasya ca matir matā

    5.46.12

    nānāśastraiś ca saṃgrāme vaiśāradyam ariṃdama avaśyam eva boddhavyaṃ kāmyaś ca vijayo raṇe

    5.46.13

    tataḥ pitus tad vacanaṃ niśamya pradakṣiṇaṃ dakṣasutaprabhāvaḥ cakāra bhartāram adīnasattvo raṇāya vīraḥ pratipannabuddhiḥ

    5.46.14

    tatas taiḥ svagaṇair iṣṭair indrajit pratipūjitaḥ yuddhoddhatakṛtotsāhaḥ saṃgrāmaṃ pratipadyata

    5.46.15

    śrīmān padmapalāśākṣo rākṣasādhipateḥ sutaḥ nirjagāma mahātejāḥ samudra iva parvasu

    5.46.16

    sa pakṣi rājopamatulyavegair vyālaiś caturbhiḥ sitatīkṣṇadaṃṣṭraiḥ rathaṃ samāyuktam asaṃgavegaṃ samārurohendrajid indrakalpaḥ

    5.46.17

    sa rathī dhanvināṃ śreṣṭhaḥ śastrajño 'stravidāṃ varaḥ rathenābhiyayau kṣipraṃ hanūmān yatra so 'bhavat

    5.46.18

    sa tasya rathanirghoṣaṃ jyāsvanaṃ kārmukasya ca niśamya harivīro 'sau saṃprahṛṣṭataro 'bhavat

    5.46.19

    sumahac cāpam ādāya śitaśalyāṃś ca sāyakān hanūmantam abhipretya jagāma raṇapaṇḍitaḥ

    5.46.20

    tasmiṃs tataḥ saṃyati jātaharṣe raṇāya nirgacchati bāṇapāṇau diśaś ca sarvāḥ kaluṣā babhūvur mṛgāś ca raudrā bahudhā vineduḥ

    5.46.21

    samāgatās tatra tu nāgayakṣā maharṣayaś cakracarāś ca siddhāḥ nabhaḥ samāvṛtya ca pakṣisaṃghā vinedur uccaiḥ paramaprahṛṣṭāḥ

    5.46.22

    āyantaṃ sarathaṃ dṛṣṭvā tūrṇam indrajitaṃ kapiḥ vinanāda mahānādaṃ vyavardhata ca vegavān

    5.46.23

    indrajit tu rathaṃ divyam āsthitaś citrakārmukaḥ dhanur visphārayām āsa taḍidūrjitaniḥsvanam

    5.46.24

    tataḥ sametāv atitīkṣṇavegau mahābalau tau raṇanirviśaṅkau kapiś ca rakṣo'dhipateś ca putraḥ surāsurendrāv iva baddhavairau

    5.46.25

    sa tasya vīrasya mahārathasyā dhanuṣmataḥ saṃyati saṃmatasya śarapravegaṃ vyahanat pravṛddhaś cacāra mārge pitur aprameyaḥ

    5.46.26

    tataḥ śarān āyatatīkṣṇaśalyān supatriṇaḥ kāñcanacitrapuṅkhān mumoca vīraḥ paravīrahantā susaṃtatān vajranipātavegān

    5.46.27

    sa tasya tat syandananiḥsvanaṃ ca mṛdaṅgabherīpaṭahasvanaṃ ca vikṛṣyamāṇasya ca kārmukasya niśamya ghoṣaṃ punar utpapāta

    5.46.28

    śarāṇām antareṣv āśu vyavartata mahākapiḥ haris tasyābhilakṣasya mokṣayaṃl lakṣyasaṃgraham

    5.46.29

    śarāṇām agratas tasya punaḥ samabhivartata prasārya hastau hanumān utpapātānilātmajaḥ

    5.46.30

    tāv ubhau vegasaṃpannau raṇakarmaviśāradau sarvabhūtamanogrāhi cakratur yuddham uttamam

    5.46.31

    hanūmato veda na rākṣaso 'ntaraṃ na mārutis tasya mahātmano 'ntaram parasparaṃ nirviṣahau babhūvatuḥ sametya tau devasamānavikramau

    5.46.32

    tatas tu lakṣye sa vihanyamāne śareṣu mogheṣu ca saṃpatatsu jagāma cintāṃ mahatīṃ mahātmā samādhisaṃyogasamāhitātmā

    5.46.33

    tato matiṃ rākṣasarājasūnuś cakāra tasmin harivīramukhye avadhyatāṃ tasya kapeḥ samīkṣya kathaṃ nigacched iti nigrahārtham

    5.46.34

    tataḥ paitāmahāṃ vīraḥ so 'stram astravidāṃ varaḥ saṃdadhe sumahātejās taṃ haripravaraṃ prati

    5.46.35

    avadhyo 'yam iti jñātvā tam astreṇāstratattvavit nijagrāha mahābāhur mārutātmajam indrajit

    5.46.36

    tena baddhas tato 'streṇa rākṣasena sa vānaraḥ abhavan nirviceṣṭaś ca papāta ca mahītale

    5.46.37

    tato 'tha buddhvā sa tadāstrabandhaṃ prabhoḥ prabhāvād vigatālpavegaḥ pitāmahānugraham ātmanaś ca vicintayām āsa haripravīraḥ

    5.46.38

    tataḥ svāyambhuvair mantrair brahmāstram abhimantritam hanūmāṃś cintayām āsa varadānaṃ pitāmahāt

    5.46.39

    na me 'strabandhasya ca śaktir asti vimokṣaṇe lokaguroḥ prabhāvāt ity evam evaṃvihito 'strabandho mayātmayoner anuvartitavyaḥ

    5.46.40

    sa vīryam astrasya kapir vicārya pitāmahānugraham ātmanaś ca vimokṣaśaktiṃ paricintayitvā pitāmahājñām anuvartate sma

    5.46.41

    astreṇāpi hi baddhasya bhayaṃ mama na jāyate pitāmahamahendrābhyāṃ rakṣitasyānilena ca

    5.46.42

    grahaṇe cāpi rakṣobhir mahan me guṇadarśanam rākṣasendreṇa saṃvādas tasmād gṛhṇantu māṃ pare

    5.46.43

    sa niścitārthaḥ paravīrahantā samīkṣya karī vinivṛttaceṣṭaḥ paraiḥ prasahyābhigatair nigṛhya nanāda tais taiḥ paribhartsyamānaḥ

    5.46.44

    tatas taṃ rākṣasā dṛṣṭvā nirviceṣṭam ariṃdamam babandhuḥ śaṇavalkaiś ca drumacīraiś ca saṃhataiḥ

    5.46.45

    sa rocayām āsa paraiś ca bandhanaṃ prasahya vīrair abhinigrahaṃ ca kautūhalān māṃ yadi rākṣasendro draṣṭuṃ vyavasyed iti niścitārthaḥ

    5.46.46

    sa baddhas tena valkena vimukto 'streṇa vīryavān astrabandhaḥ sa cānyaṃ hi na bandham anuvartate

    5.46.47

    athendrajit taṃ drumacīrabandhaṃ vicārya vīraḥ kapisattamaṃ tam vimuktam astreṇa jagāma cintām anyena baddho hy anuvartate 'stram

    5.46.48

    aho mahat karma kṛtaṃ nirarthakaṃ na rākṣasair mantragatir vimṛṣṭā punaś ca nāstre vihate 'stram anyat pravartate saṃśayitāḥ sma sarve

    5.46.49

    astreṇa hanumān mukto nātmānam avabudhyate kṛṣyamāṇas tu rakṣobhis taiś ca bandhair nipīḍitaḥ

    5.46.50

    hanyamānas tataḥ krūrai rākṣasaiḥ kāṣṭhamuṣṭibhiḥ samīpaṃ rākṣasendrasya prākṛṣyata sa vānaraḥ

    5.46.51

    athendrajit taṃ prasamīkṣya muktam astreṇa baddhaṃ drumacīrasūtraiḥ vyadarśayat tatra mahābalaṃ taṃ haripravīraṃ sagaṇāya rājñe

    5.46.52

    taṃ mattam iva mātaṅgaṃ baddhaṃ kapivarottamam rākṣasā rākṣasendrāya rāvaṇāya nyavedayan

    5.46.53

    ko 'yaṃ kasya kuto vāpi kiṃ kāryaṃ ko vyapāśrayaḥ iti rākṣasavīrāṇāṃ tatra saṃjajñire kathāḥ

    5.46.54

    hanyatāṃ dahyatāṃ vāpi bhakṣyatām iti cāpare rākṣasās tatra saṃkruddhāḥ parasparam athābruvan

    5.46.55

    atītya mārgaṃ sahasā mahātmā sa tatra rakṣo'dhipapādamūle dadarśa rājñaḥ paricāravṛddhān gṛhaṃ mahāratnavibhūṣitaṃ ca

    5.46.56

    sa dadarśa mahātejā rāvaṇaḥ kapisattamam rakṣobhir vikṛtākāraiḥ kṛṣyamāṇam itas tataḥ

    5.46.57

    rākṣasādhipatiṃ cāpi dadarśa kapisattamaḥ tejobalasamāyuktaṃ tapantam iva bhāskaram

    5.46.58

    sa roṣasaṃvartitatāmradṛṣṭir daśānanas taṃ kapim anvavekṣya athopaviṣṭān kulaśīlavṛddhān samādiśat taṃ prati mantramukhyān

    5.46.59

    yathākramaṃ taiḥ sa kapiś ca pṛṣṭaḥ kāryārtham arthasya ca mūlam ādau nivedayām āsa harīśvarasya dūtaḥ sakāśād aham āgato 'smi

    5.47.1

    tataḥ sa karmaṇā tasya vismito bhīmavikramaḥ hanumān roṣatāmrākṣo rakṣo'dhipam avaikṣata

    5.47.2

    bhājamānaṃ mahārheṇa kāñcanena virājatā muktājālāvṛtenātha mukuṭena mahādyutim

    5.47.3

    vajrasaṃyogasaṃyuktair mahārhamaṇivigrahaiḥ haimair ābharaṇaiś citrair manaseva prakalpitaiḥ

    5.47.4

    mahārhakṣaumasaṃvītaṃ raktacandanarūṣitam svanuliptaṃ vicitrābhir vividhabhiś ca bhaktibhiḥ

    5.47.5

    vipulair darśanīyaiś ca rakṣākṣair bhīmadarśanaiḥ dīptatīkṣṇamahādaṃṣṭraiḥ pralambadaśanacchadaiḥ

    5.47.6

    śirobhir daśabhir vīraṃ bhrājamānaṃ mahaujasaḥ nānāvyālasamākīrṇaiḥ śikharair iva mandaram

    5.47.7

    nīlāñjanacaya prakhyaṃ hāreṇorasi rājatā pūrṇacandrābhavaktreṇa sabalākam ivāmbudam

    5.47.8

    bāhubhir baddhakeyūrair candanottamarūṣitaiḥ bhrājamānāṅgadaiḥ pīnaiḥ pañcaśīrṣair ivoragaiḥ

    5.47.9

    mahati sphāṭike citre ratnasaṃyogasaṃskṛte uttamāstaraṇāstīrṇe upaviṣṭaṃ varāsane

    5.47.10

    alaṃkṛtābhir atyarthaṃ pramadābhiḥ samantataḥ vālavyajanahastābhir ārāt samupasevitam

    5.47.11

    durdhareṇa prahastena mahāpārśvena rakṣasā mantribhir mantratattvajñair nikumbhena ca mantriṇā

    5.47.12

    upopaviṣṭaṃ rakṣobhiś caturbhir baladarpitaiḥ kṛtsnaiḥ parivṛtaṃ lokaṃ caturbhir iva sāgaraiḥ

    5.47.13

    mantribhir mantratattvajñair anyaiś ca śubhabuddhibhiḥ anvāsyamānaṃ sacivaiḥ surair iva sureśvaram

    5.47.14

    apaśyad rākṣasapatiṃ hanūmān atitejasaṃ viṣṭhitaṃ meruśikhare satoyam iva toyadam

    5.47.15

    sa taiḥ saṃpīḍyamāno 'pi rakṣobhir bhīmavikramaiḥ vismayaṃ paramaṃ gatvā rakṣo'dhipam avaikṣata

    5.47.16

    bhrājamānaṃ tato dṛṣṭvā hanumān rākṣaseśvaram manasā cintayām āsa tejasā tasya mohitaḥ

    5.47.17

    aho rūpam aho dhairyam aho sattvam aho dyutiḥ aho rākṣasarājasya sarvalakṣaṇayuktatā

    5.47.18

    yady adharmo na balavān syād ayaṃ rākṣaseśvaraḥ syād ayaṃ suralokasya saśakrasyāpi rakṣitā

    5.47.19

    tena bibhyati khalv asmāl lokāḥ sāmaradānavāḥ ayaṃ hy utsahate kruddhaḥ kartum ekārṇavaṃ jagat

    5.47.20

    iti cintāṃ bahuvidhām akaron matimān kapiḥ dṛṣṭvā rākṣasarājasya prabhāvam amitaujasaḥ

    5.48.1

    tam udvīkṣya mahābāhuḥ piṅgākṣaṃ purataḥ sthitam roṣeṇa mahatāviṣṭo rāvaṇo lokarāvaṇaḥ

    5.48.2

    sa rājā roṣatāmrākṣaḥ prahastaṃ mantrisattamam kālayuktam uvācedaṃ vaco vipulam arthavat

    5.48.3

    durātmā pṛcchyatām eṣa kutaḥ kiṃ vāsya kāraṇam vanabhaṅge ca ko 'syārtho rākṣasīnāṃ ca tarjane

    5.48.4

    rāvaṇasya vacaḥ śrutvā prahasto vākyam abravīt samāśvasihi bhadraṃ te na bhīḥ kāryā tvayā kape

    5.48.5

    yadi tāvat tvam indreṇa preṣito rāvaṇālayam tattvam ākhyāhi mā te bhūd bhayaṃ vānara mokṣyase

    5.48.6

    yadi vaiśravaṇasya tvaṃ yamasya varuṇasya ca cārurūpam idaṃ kṛtvā yamasya varuṇasya ca

    5.48.7

    viṣṇunā preṣito vāpi dūto vijayakāṅkṣiṇā na hi te vānaraṃ tejo rūpamātraṃ tu vānaram

    5.48.8

    tattvataḥ kathayasvādya tato vānara mokṣyase anṛtaṃ vadataś cāpi durlabhaṃ tava jīvitam

    5.48.9

    atha vā yannimittas te praveśo rāvaṇālaye

    5.48.10

    evam ukto harivaras tadā rakṣogaṇeśvaram abravīn nāsmi śakrasya yamasya varuṇasya vā

    5.48.11

    dhanadena na me sakhyaṃ viṣṇunā nāsmi coditaḥ jātir eva mama tv eṣā vānaro 'ham ihāgataḥ

    5.48.12

    darśane rākṣasendrasya durlabhe tad idaṃ mayā vanaṃ rākṣasarājasya darśanārthe vināśitam

    5.48.13

    tatas te rākṣasāḥ prāptā balino yuddhakāṅkṣiṇaḥ rakṣaṇārthaṃ ca dehasya pratiyuddhā mayā raṇe

    5.48.14

    astrapāśair na śakyo 'haṃ baddhuṃ devāsurair api pitāmahād eva varo mamāpy eṣo 'bhyupāgataḥ

    5.48.15

    rājānaṃ draṣṭukāmena mayāstram anuvartitam vimukto aham astreṇa rākṣasais tv atipīḍitaḥ

    5.48.16

    dūto 'ham iti vijñeyo rāghavasyāmitaujasaḥ śrūyatāṃ cāpi vacanaṃ mama pathyam idaṃ prabho

    5.49.1

    taṃ samīkṣya mahāsattvaṃ sattvavān harisattamaḥ vākyam arthavad avyagras tam uvāca daśānanam

    5.49.2

    ahaṃ sugrīvasaṃdeśād iha prāptas tavālayam rākṣasendra harīśas tvāṃ bhrātā kuśalam abravīt

    5.49.3

    bhrātuḥ śṛṇu samādeśaṃ sugrīvasya mahātmanaḥ dharmārthopahitaṃ vākyam iha cāmutra ca kṣamam

    5.49.4

    rājā daśaratho nāma rathakuñjaravājimān piteva bandhur lokasya sureśvarasamadyutiḥ

    5.49.5

    jyeṣṭhas tasya mahābāhuḥ putraḥ priyakaraḥ prabhuḥ pitur nideśān niṣkrāntaḥ praviṣṭo daṇḍakāvanam

    5.49.6

    lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā cāpi bhāryayā rāmo nāma mahātejā dharmyaṃ panthānam āśritaḥ

    5.49.7

    tasya bhāryā vane naṣṭā sītā patim anuvratā vaidehasya sutā rājño janakasya mahātmanaḥ

    5.49.8

    sa mārgamāṇas tāṃ devīṃ rājaputraḥ sahānujaḥ ṛśyamūkam anuprāptaḥ sugrīveṇa ca saṃgataḥ

    5.49.9

    tasya tena pratijñātaṃ sītāyāḥ parimārgaṇam sugrīvasyāpi rāmeṇa harirājyaṃ niveditam

    5.49.10

    tatas tena mṛdhe hatvā rājaputreṇa vālinam sugrīvaḥ sthāpito rājye haryṛkṣāṇāṃ gaṇeśvaraḥ

    5.49.11

    sa sītāmārgaṇe vyagraḥ sugrīvaḥ satyasaṃgaraḥ harīn saṃpreṣayām āsa diśaḥ sarvā harīśvaraḥ

    5.49.12

    tāṃ harīṇāṃ sahasrāṇi śatāni niyutāni ca dikṣu sarvāsu mārgante adhaś copari cāmbare

    5.49.13

    vainateya samāḥ ke cit ke cit tatrānilopamāḥ asaṃgagatayaḥ śīghrā harivīrā mahābalāḥ

    5.49.14

    ahaṃ tu hanumān nāma mārutasyaurasaḥ sutaḥ sītāyās tu kṛte tūrṇaṃ śatayojanam āyatam samudraṃ laṅghayitvaiva tāṃ didṛkṣur ihāgataḥ

    5.49.15

    tad bhavān dṛṣṭadharmārthas tapaḥ kṛtaparigrahaḥ paradārān mahāprājña noparoddhuṃ tvam arhasi

    5.49.16

    na hi dharmaviruddheṣu bahv apāyeṣu karmasu mūlaghātiṣu sajjante buddhimanto bhavadvidhāḥ

    5.49.17

    kaś ca lakṣmaṇamuktānāṃ rāmakopānuvartinām śarāṇām agrataḥ sthātuṃ śakto devāsureṣv api

    5.49.18

    na cāpi triṣu lokeṣu rājan vidyeta kaś cana rāghavasya vyalīkaṃ yaḥ kṛtvā sukham avāpnuyāt

    5.49.19

    tat trikālahitaṃ vākyaṃ dharmyam arthānubandhi ca manyasva naradevāya jānakī pratidīyatām

    5.49.20

    dṛṣṭā hīyaṃ mayā devī labdhaṃ yad iha durlabham uttaraṃ karma yac cheṣaṃ nimittaṃ tatra rāghavaḥ

    5.49.21

    lakṣiteyaṃ mayā sītā tathā śokaparāyaṇā gṛhya yāṃ nābhijānāsi pañcāsyām iva pannagīm

    5.49.22

    neyaṃ jarayituṃ śakyā sāsurair amarair api viṣasaṃsṛṣṭam atyarthaṃ bhuktam annam ivaujasā

    5.49.23

    tapaḥsaṃtāpalabdhas te yo 'yaṃ dharmaparigrahaḥ na sa nāśayituṃ nyāyya ātmaprāṇaparigrahaḥ

    5.49.24

    avadhyatāṃ tapobhir yāṃ bhavān samanupaśyati ātmanaḥ sāsurair devair hetus tatrāpy ayaṃ mahān

    5.49.25

    sugrīvo na hi devo 'yaṃ nāsuro na ca mānuṣaḥ na rākṣaso na gandharvo na yakṣo na ca pannagaḥ

    5.49.26

    mānuṣo rāghavo rājan sugrīvaś ca harīśvaraḥ tasmāt prāṇaparitrāṇaṃ kathaṃ rājan kariṣyasi

    5.49.27

    na tu dharmopasaṃhāram adharmaphalasaṃhitam tad eva phalam anveti dharmaś cādharmanāśanaḥ

    5.49.28

    prāptaṃ dharmaphalaṃ tāvad bhavatā nātra saṃśayaḥ phalam asyāpy adharmasya kṣipram eva prapatsyase

    5.49.29

    janasthānavadhaṃ buddhvā buddhvā vālivadhaṃ tathā rāmasugrīvasakhyaṃ ca budhyasva hitam ātmanaḥ

    5.49.30

    kāmaṃ khalv aham apy ekaḥ savājirathakuñjarām laṅkāṃ nāśayituṃ śaktas tasyaiṣa tu viniścayaḥ

    5.49.31

    rāmeṇa hi pratijñātaṃ haryṛkṣagaṇasaṃnidhau utsādanam amitrāṇāṃ sītā yais tu pradharṣitā

    5.49.32

    apakurvan hi rāmasya sākṣād api puraṃdaraḥ na sukhaṃ prāpnuyād anyaḥ kiṃ punas tvadvidho janaḥ

    5.49.33

    yāṃ sītety abhijānāsi yeyaṃ tiṣṭhati te vaśe kālarātrīti tāṃ viddhi sarvalaṅkāvināśinīm

    5.49.34

    tad alaṃ kālapāśena sītā vigraharūpiṇā svayaṃ skandhāvasaktena kṣamam ātmani cintyatām

    5.49.35

    sītāyās tejasā dagdhāṃ rāmakopaprapīḍitām dahyamanām imāṃ paśya purīṃ sāṭṭapratolikām

    5.49.36

    sa sauṣṭhavopetam adīnavādinaḥ kaper niśamyāpratimo 'priyaṃ vacaḥ daśānanaḥ kopavivṛttalocanaḥ samādiśat tasya vadhaṃ mahākapeḥ

    5.50.1

    tasya tad vacanaṃ śrutvā vānarasya mahātmanaḥ ājñāpayad vadhaṃ tasya rāvaṇaḥ krodhamūrchitaḥ

    5.50.2

    vadhe tasya samājñapte rāvaṇena durātmanā niveditavato dautyaṃ nānumene vibhīṣaṇaḥ

    5.50.3

    taṃ rakṣo'dhipatiṃ kruddhaṃ tac ca kāryam upasthitam viditvā cintayām āsa kāryaṃ kāryavidhau sthitaḥ

    5.50.4

    niścitārthas tataḥ sāmnāpūjya śatrujidagrajam uvāca hitam atyarthaṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ

    5.50.5

    rājan dharmaviruddhaṃ ca lokavṛtteś ca garhitam tava cāsadṛśaṃ vīra kaper asya pramāpaṇam

    5.50.6

    asaṃśayaṃ śatrur ayaṃ pravṛddhaḥ kṛtaṃ hy anenāpriyam aprameyam na dūtavadhyāṃ pravadanti santo dūtasya dṛṣṭā bahavo hi daṇḍāḥ

    5.50.7

    vairūpyām aṅgeṣu kaśābhighāto mauṇḍyaṃ tathā lakṣmaṇasaṃnipātaḥ etān hi dūte pravadanti daṇḍān vadhas tu dūtasya na naḥ śruto 'pi

    5.50.8

    kathaṃ ca dharmārthavinītabuddhiḥ parāvarapratyayaniścitārthaḥ bhavadvidhaḥ kopavaśe hi tiṣṭhet kopaṃ niyacchanti hi sattvavantaḥ

    5.50.9

    na dharmavāde na ca lokavṛtte na śāstrabuddhigrahaṇeṣu vāpi vidyeta kaś cit tava vīratulyas tvaṃ hy uttamaḥ sarvasurāsurāṇām

    5.50.10

    na cāpy asya kaper ghāte kaṃ cit paśyāmy ahaṃ guṇam teṣv ayaṃ pātyatāṃ daṇḍo yair ayaṃ preṣitaḥ kapiḥ

    5.50.11

    sādhur vā yadi vāsādhur parair eṣa samarpitaḥ bruvan parārthaṃ paravān na dūto vadham arhati

    5.50.12

    api cāsmin hate rājan nānyaṃ paśyāmi khecaram iha yaḥ punar āgacchet paraṃ pāraṃ mahodadhiḥ

    5.50.13

    tasmān nāsya vadhe yatnaḥ kāryaḥ parapuraṃjaya bhavān sendreṣu deveṣu yatnam āsthātum arhati

    5.50.14

    asmin vinaṣṭe na hi dūtam anyaṃ paśyāmi yas tau nararājaputrau yuddhāya yuddhapriyadurvinītāv udyojayed dīrghapathāvaruddhau

    5.50.15

    parākramotsāhamanasvināṃ ca surāsurāṇām api durjayena tvayā manonandana nairṛtānāṃ yuddhāyatir nāśayituṃ na yuktā

    5.50.16

    hitāś ca śūrāś ca samāhitāś ca kuleṣu jātāś ca mahāguṇeṣu manasvinaḥ śastrabhṛtāṃ variṣṭhāḥ koṭyagraśaste subhṛtāś ca yodhāḥ

    5.50.17

    tad ekadeśena balasya tāvat ke cit tavādeśakṛto 'payāntu tau rājaputrau vinigṛhya mūḍhau pareṣu te bhāvayituṃ prabhāvam

    5.51.1

    tasya tad vacanaṃ śrutvā daśagrīvo mahābalaḥ deśakālahitaṃ vākyaṃ bhrātur uttamam abravīt

    5.51.2

    samyag uktaṃ hi bhavatā dūtavadhyā vigarhitā avaśyaṃ tu vadhād anyaḥ kriyatām asya nigrahaḥ

    5.51.3

    kapīnāṃ kila lāṅgūlam iṣṭaṃ bhavati bhūṣaṇam tad asya dīpyatāṃ śīghraṃ tena dagdhena gacchatu

    5.51.4

    tataḥ paśyantv imaṃ dīnam aṅgavairūpyakarśitam samitrā jñātayaḥ sarve bāndhavāḥ sasuhṛjjanāḥ

    5.51.5

    ājñāpayad rākṣasendraḥ puraṃ sarvaṃ sacatvaram lāṅgūlena pradīptena rakṣobhiḥ pariṇīyatām

    5.51.6

    tasya tad vacanaṃ śrutvā rākṣasāḥ kopakarkaśāḥ veṣṭante tasya lāṅgūlaṃ jīrṇaiḥ kārpāsikaiḥ paṭaiḥ

    5.51.7

    saṃveṣṭyamāne lāṅgūle vyavardhata mahākapiḥ śuṣkam indhanam āsādya vaneṣv iva hutāśanaḥ

    5.51.8

    tailena pariṣicyātha te 'gniṃ tatrāvapātayan

    5.51.9

    lāṅgūlena pradīptena rākṣasāṃs tān apātayat roṣāmarṣaparītātmā bālasūryasamānanaḥ

    5.51.10

    sa bhūyaḥ saṃgataiḥ krūrai rākasair harisattamaḥ nibaddhaḥ kṛtavān vīras tatkālasadṛśīṃ matim

    5.51.11

    kāmaṃ khalu na me śaktā nibadhasyāpi rākṣasāḥ chittvā pāśān samutpatya hanyām aham imān punaḥ

    5.51.12

    sarveṣām eva paryāpto rākṣasānām ahaṃ yudhi kiṃ tu rāmasya prītyarthaṃ viṣahiṣye 'ham īdṛśam

    5.51.13

    laṅkā carayitavyā me punar eva bhaved iti rātrau na hi sudṛṣṭā me durgakarmavidhānataḥ avaśyam eva draṣṭavyā mayā laṅkā niśākṣaye

    5.51.14

    kāmaṃ bandhaiś ca me bhūyaḥ pucchasyoddīpanena ca pīḍāṃ kurvantu rakṣāṃsi na me 'sti manasaḥ śramaḥ

    5.51.15

    tatas te saṃvṛtākāraṃ sattvavantaṃ mahākapim parigṛhya yayur hṛṣṭā rākṣasāḥ kapikuñjaram

    5.51.16

    śaṅkhabherīninādais tair ghoṣayantaḥ svakarmabhiḥ rākṣasāḥ krūrakarmāṇaś cārayanti sma tāṃ purīm

    5.51.17

    hanumāṃś cārayām āsa rākṣasānāṃ mahāpurīm athāpaśyad vimānāni vicitrāṇi mahākapiḥ

    5.51.18

    saṃvṛtān bhūmibhāgāṃś ca suvibhaktāṃś ca catvarān rathyāś ca gṛhasaṃbādhāḥ kapiḥ śṛṅgāṭakāni ca

    5.51.19

    catvareṣu catuṣkeṣu rājamārge tathaiva ca ghoṣayanti kapiṃ sarve cārīka iti rākṣasāḥ

    5.51.20

    dīpyamāne tatas tasya lāṅgūlāgre hanūmataḥ rākṣasyas tā virūpākṣyaḥ śaṃsur devyās tad apriyam

    5.51.21

    yas tvayā kṛtasaṃvādaḥ sīte tāmramukhaḥ kapiḥ lāṅgūlena pradīptena sa eṣa pariṇīyate

    5.51.22

    śrutvā tad vacanaṃ krūram ātmāpaharaṇopamam vaidehī śokasaṃtaptā hutāśanam upāgamat

    5.51.23

    maṅgalābhimukhī tasya sā tadāsīn mahākapeḥ upatasthe viśālākṣī prayatā havyavāhanam

    5.51.24

    yady asti patiśuśrūṣā yady asti caritaṃ tapaḥ yadi cāsty ekapatnītvaṃ śīto bhava hanūmataḥ

    5.51.25

    yadi kaś cid anukrośas tasya mayy asti dhīmataḥ yadi vā bhāgyaśeṣaṃ me śīto bhava hanūmataḥ

    5.51.26

    yadi māṃ vṛttasaṃpannāṃ tatsamāgamalālasām sa vijānāti dharmātmā śīto bhava hanūmataḥ

    5.51.27

    yadi māṃ tārayaty āryaḥ sugrīvaḥ satyasaṃgaraḥ asmād duḥkhān mahābāhuḥ śīto bhava hanūmataḥ

    5.51.28

    tatas tīkṣṇārcir avyagraḥ pradakṣiṇaśikho 'nalaḥ jajvāla mṛgaśāvākṣyāḥ śaṃsann iva śivaṃ kapeḥ

    5.51.29

    dahyamāne ca lāṅgūle cintayām āsa vānaraḥ pradīpto 'gnir ayaṃ kasmān na māṃ dahati sarvataḥ

    5.51.30

    dṛśyate ca mahājvālaḥ karoti ca na me rujam śiśirasyeva saṃpāto lāṅgūlāgre pratiṣṭhitaḥ

    5.51.31

    atha vā tad idaṃ vyaktaṃ yad dṛṣṭaṃ plavatā mayā rāmaprabhāvād āścaryaṃ parvataḥ saritāṃ patau

    5.51.32

    yadi tāvat samudrasya mainākasya ca dhīmatha rāmārthaṃ saṃbhramas tādṛk kim agnir na kariṣyati

    5.51.33

    sītāyāś cānṛśaṃsyena tejasā rāghavasya ca pituś ca mama sakhyena na māṃ dahati pāvakaḥ

    5.51.34

    bhūyaḥ sa cintayām āsa muhūrtaṃ kapikuñjaraḥ utpapātātha vegena nanāda ca mahākapiḥ

    5.51.35

    puradvāraṃ tataḥ śrīmāñ śailaśṛṅgam ivonnatam vibhaktarakṣaḥsaṃbādham āsasādānilātmajaḥ

    5.51.36

    sa bhūtvā śailasaṃkāśaḥ kṣaṇena punar ātmavān hrasvatāṃ paramāṃ prāpto bandhanāny avaśātayat

    5.51.37

    vimuktaś cābhavac chrīmān punaḥ parvatasaṃnibhaḥ vīkṣamāṇaś ca dadṛśe parighaṃ toraṇāśritam

    5.51.38

    sa taṃ gṛhya mahābāhuḥ kālāyasapariṣkṛtam rakṣiṇas tān punaḥ sarvān sūdayām āsa mārutiḥ

    5.51.39

    sa tān nihatvā raṇacaṇḍavikramaḥ samīkṣamāṇaḥ punar eva laṅkām pradīptalāṅgūlakṛtārcimālī prakāśatāditya ivāṃśumālī

    5.52.1

    vīkṣamāṇas tato laṅkāṃ kapiḥ kṛtamanorathaḥ vardhamānasamutsāhaḥ kāryaśeṣam acintayat

    5.52.2

    kiṃ nu khalv aviśiṣṭaṃ me kartavyam iha sāmpratam yad eṣāṃ rakṣasāṃ bhūyaḥ saṃtāpajananaṃ bhavet

    5.52.3

    vanaṃ tāvat pramathitaṃ prakṛṣṭā rākṣasā hatāḥ balaikadeśaḥ kṣapitaḥ śeṣaṃ durgavināśanam

    5.52.4

    durge vināśite karma bhavet sukhapariśramam alpayatnena kārye 'smin mama syāt saphalaḥ śramaḥ

    5.52.5

    yo hy ayaṃ mama lāṅgūle dīpyate havyavāhanaḥ asya saṃtarpaṇaṃ nyāyyaṃ kartum ebhir gṛhottamaiḥ

    5.52.6

    tataḥ pradīptalāṅgūlaḥ savidyud iva toyadaḥ bhavanāgreṣu laṅkāyā vicacāra mahākapiḥ

    5.52.7

    mumoca hanumān agniṃ kālānalaśikhopamam

    5.52.8

    śvasanena ca saṃyogād ativego mahābalaḥ kālāgnir iva jajvāla prāvardhata hutāśanaḥ

    5.52.9

    pradīptam agniṃ pavanas teṣu veśmasu cārayat

    5.52.10

    tāni kāñcanajālāni muktāmaṇimayāni ca bhavanāny avaśīryanta ratnavanti mahānti ca

    5.52.11

    tāni bhagnavimānāni nipetur vasudhātale bhavanānīva siddhānām ambarāt puṇyasaṃkṣaye

    5.52.12

    vajravidrumavaidūryamuktārajatasaṃhitān vicitrān bhavanād dhātūn syandamānān dadarśa saḥ

    5.52.13

    nāgnistṛpyati kāṣṭhānāṃ tṛṇānāṃ ca yathā tathā hanūmān rākṣasendrāṇāṃ vadhe kiṃcin na tṛpyati

    5.52.14

    hutāśanajvālasamāvṛtā sā hatapravīrā parivṛttayodhā hanūmātaḥ krodhabalābhibhūtā babhūva śāpopahateva laṅkā

    5.52.15

    sasaṃbhramaṃ trastaviṣaṇṇarākṣasāṃ samujjvalaj jvālahutāśanāṅkitām dadarśa laṅkāṃ hanumān mahāmanāḥ svayambhukopopahatām ivāvanim

    5.52.16

    sa rākṣasāṃs tān subahūṃś ca hatvā vanaṃ ca bhaṅktvā bahupādapaṃ tat visṛjya rakṣo bhavaneṣu cāgniṃ jagāma rāmaṃ manasā mahātmā

    5.52.17

    laṅkāṃ samastāṃ saṃdīpya lāṅgūlāgniṃ mahākapiḥ nirvāpayām āsa tadā samudre harisattamaḥ

    5.53.1

    saṃdīpyamānāṃ vidhvastāṃ trastarakṣo gaṇāṃ purīm avekṣya hānumāṃl laṅkāṃ cintayām āsa vānaraḥ

    5.53.2

    tasyābhūt sumahāṃs trāsaḥ kutsā cātmany ajāyata laṅkāṃ pradahatā karma kiṃsvit kṛtam idaṃ mayā

    5.53.3

    dhanyās te puruṣaśreṣṭha ye buddhyā kopam utthitam nirundhanti mahātmāno dīptam agnim ivāmbhasā

    5.53.4

    yadi dagdhā tv iyaṃ laṅkā nūnam āryāpi jānakī dagdhā tena mayā bhartur hataṃ kāryam ajānatā

    5.53.5

    yad artham ayam ārambhas tat kāryam avasāditam mayā hi dahatā laṅkāṃ na sītā parirakṣitā

    5.53.6

    īṣatkāryam idaṃ kāryaṃ kṛtam āsīn na saṃśayaḥ tasya krodhābhibhūtena mayā mūlakṣayaḥ kṛtaḥ

    5.53.7

    vinaṣṭā jānakī vyaktaṃ na hy adagdhaḥ pradṛśyate laṅkāyāḥ kaś cid uddeśaḥ sarvā bhasmīkṛtā purī

    5.53.8

    yadi tad vihataṃ kāryaṃ mayā prajñāviparyayāt ihaiva prāṇasaṃnyāso mamāpi hy atirocate

    5.53.9

    kim agnau nipatāmy adya āhosvid vaḍavāmukhe śarīram āho sattvānāṃ dadmi sāgaravāsinām

    5.53.10

    kathaṃ hi jīvatā śakyo mayā draṣṭuṃ harīśvaraḥ tau vā puruṣaśārdūlau kāryasarvasvaghātinā

    5.53.11

    mayā khalu tad evedaṃ roṣadoṣāt pradarśitam prathitaṃ triṣu lokeṣu kapitam anavasthitam

    5.53.12

    dhig astu rājasaṃ bhāvam anīśam anavasthitam īśvareṇāpi yad rāgān mayā sītā na rakṣitā

    5.53.13

    vinaṣṭāyāṃ tu sītāyāṃ tāv ubhau vinaśiṣyataḥ tayor vināśe sugrīvaḥ sabandhur vinaśiṣyati

    5.53.14

    etad eva vacaḥ śrutvā bharato bhrātṛvatsalaḥ dharmātmā sahaśatrughnaḥ kathaṃ śakṣyati jīvitum

    5.53.15

    ikṣvākuvaṃśe dharmiṣṭhe gate nāśam asaṃśayam bhaviṣyanti prajāḥ sarvāḥ śokasaṃtāpapīḍitāḥ

    5.53.16

    tad ahaṃ bhāgyarahito luptadharmārthasaṃgrahaḥ roṣadoṣaparītātmā vyaktaṃ lokavināśanaḥ

    5.53.17

    iti cintayatas tasya nimittāny upapedire pūram apy upalabdhāni sākṣāt punar acintayat

    5.53.18

    atha vā cārusarvāṅgī rakṣitā svena tejasā na naśiṣyati kalyāṇī nāgnir agnau pravartate

    5.53.19

    na hi dharmān manas tasya bhāryām amitatejasaḥ svacāritrābhiguptāṃ tāṃ spraṣṭum arhati pāvakaḥ

    5.53.20

    nūnaṃ rāmaprabhāvena vaidehyāḥ sukṛtena ca yan māṃ dahanakarmāyaṃ nādahad dhavyavāhanaḥ

    5.53.21

    trayāṇāṃ bharatādīnāṃ bhrātṝṇāṃ devatā ca yā rāmasya ca manaḥkāntā sā kathaṃ vinaśiṣyati

    5.53.22

    yad vā dahanakarmāyaṃ sarvatra prabhur avyayaḥ na me dahati lāṅgūlaṃ katham āryāṃ pradhakṣyati

    5.53.23

    tapasā satyavākyena ananyatvāc ca bhartari api sā nirdahed agniṃ na tām agniḥ pradhakṣyati

    5.53.24

    sa tathā cintayaṃs tatra devyā dharmaparigraham śuśrāva hanumān vākyaṃ cāraṇānāṃ mahātmanām

    5.53.25

    aho khalu kṛtaṃ karma durviṣahyaṃ hanūmatā agniṃ visṛjatābhīkṣṇaṃ bhīmaṃ rākṣasasadmani

    5.53.26

    dagdheyaṃ nagarī laṅkā sāṭṭaprākāratoraṇā jānakī na ca dagdheti vismayo 'dbhuta eva naḥ

    5.53.27

    sa nimittaiś ca dṛṣṭārthaiḥ kāraṇaiś ca mahāguṇaiḥ ṛṣivākyaiś ca hanumān abhavat prītamānasaḥ

    5.53.28

    tataḥ kapiḥ prāptamanorathārthas tām akṣatāṃ rājasutāṃ viditvā pratyakṣatas tāṃ punar eva dṛṣṭvā pratiprayāṇāya matiṃ cakāra

    5.54.1

    tatas tu śiṃśapāmūle jānakīṃ paryavasthitām abhivādyābravīd diṣṭyā paśyāmi tvām ihākṣatām

    5.54.2

    tatas taṃ prasthitaṃ sītā vīkṣamāṇā punaḥ punaḥ bhartṛsnehānvitaṃ vākyaṃ hanūmantam abhāṣata

    5.54.3

    kāmam asya tvam evaikaḥ kāryasya parisādhane paryāptaḥ paravīraghna yaśasyas te balodayaḥ

    5.54.4

    balais tu saṃkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ māṃ nayed yadi kākutsthas tasya tat sādṛśaṃ bhavet

    5.54.5

    tad yathā tasya vikrāntam anurūpaṃ mahātmanaḥ bhavaty āhavaśūrasya tattvam evopapādaya

    5.54.6

    tad arthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam niśamya hanumāṃs tasyā vākyam uttaram abravīt

    5.54.7

    kṣipram eṣyati kākutstho haryṛkṣapravarair vṛtaḥ yas te yudhi vijityārīñ śokaṃ vyapanayiṣyati

    5.54.8

    evam āśvāsya vaidehīṃ hanūmān mārutātmajaḥ gamanāya matiṃ kṛtvā vaidehīm abhyavādayat

    5.54.9

    tataḥ sa kapiśārdūlaḥ svāmisaṃdarśanotsukaḥ āruroha giriśreṣṭham ariṣṭam arimardanaḥ

    5.54.10

    tuṅgapadmakajuṣṭābhir nīlābhir vanarājibhiḥ sālatālāśvakarṇaiś ca vaṃśaiś ca bahubhir vṛtam

    5.54.11

    latāvitānair vitataiḥ puṣpavadbhir alaṃkṛtam nānāmṛgagaṇākīrṇaṃ dhātuniṣyandabhūṣitam

    5.54.12

    bahuprasravaṇopetaṃ śilāsaṃcayasaṃkaṭam maharṣiyakṣagandharvakiṃnaroragasevitam

    5.54.13

    latāpādapasaṃbādhaṃ siṃhākulitakandaram vyāghrasaṃghasamākīrṇaṃ svādumūlaphaladrumam

    5.54.14

    tam ārurohātibalaḥ parvataṃ plavagottamaḥ rāmadarśanaśīghreṇa praharṣeṇābhicoditaḥ

    5.54.15

    tena pādatalākrāntā ramyeṣu girisānuṣu saghoṣāḥ samaśīryanta śilāś cūrṇīkṛtās tataḥ

    5.54.16

    sa tam āruhya śailendraṃ vyavardhata mahākapiḥ dakṣiṇād uttaraṃ pāraṃ prārthayaṃl lavaṇāmbhasaḥ

    5.54.17

    adhiruhya tato vīraḥ parvataṃ pavanātmajaḥ dadarśa sāgaraṃ bhīmaṃ mīnoraganiṣevitam

    5.54.18

    sa māruta ivākāśaṃ mārutasyātmasaṃbhavaḥ prapede hariśārdūlo dakṣiṇād uttarāṃ diśam

    5.54.19

    sa tadā pīḍitas tena kapinā parvatottamaḥ rarāsa saha tair bhūtaiḥ prāviśad vasudhātalam kampamānaiś ca śikharaiḥ patadbhir api ca drumaiḥ

    5.54.20

    tasyoruvegān mathitāḥ pādapāḥ puṣpaśālinaḥ nipetur bhūtale rugṇāḥ śakrāyudhahatā iva

    5.54.21

    kandarodarasaṃsthānāṃ pīḍitānāṃ mahaujasām siṃhānāṃ ninado bhīmo nabho bhindan sa śuśruve

    5.54.22

    srastavyāviddhavasanā vyākulīkṛtabhūṣaṇā vidyādharyaḥ samutpetuḥ sahasā dharaṇīdharāt

    5.54.23

    atipramāṇā balino dīptajihvā mahāviṣāḥ nipīḍitaśirogrīvā vyaveṣṭanta mahāhayaḥ

    5.54.24

    kiṃnaroragagandharvayakṣavidyādharās tathā pīḍitaṃ taṃ nagavaraṃ tyaktvā gaganam āsthitāḥ

    5.54.25

    sa ca bhūmidharaḥ śrīmān balinā tena pīḍitaḥ savṛkṣaśikharodagrāḥ praviveśa rasātalam

    5.54.26

    daśayojanavistāras triṃśadyojanam ucchritaḥ dharaṇyāṃ samatāṃ yātaḥ sa babhūva dharādharaḥ

    5.55.1

    sacandrakumudaṃ ramyaṃ sārkakāraṇḍavaṃ śubham tiṣyaśravaṇakadambam abhraśaivalaśādvalam

    5.55.2

    punarvasu mahāmīnaṃ lohitāṅgamahāgraham airāvatamahādvīpaṃ svātīhaṃsaviloḍitam

    5.55.3

    vātasaṃghātajātormiṃ candrāṃśuśiśirāmbumat bhujaṃgayakṣagandharvaprabuddhakamalotpalam

    5.55.4

    grasamāna ivākāśaṃ tārādhipam ivālikhan harann iva sanakṣatraṃ gaganaṃ sārkamaṇḍalam

    5.55.5

    mārutasyālayaṃ śrīmān kapir vyomacaro mahān hanūmān meghajālāni vikarṣann iva gacchati

    5.55.6

    pāṇḍurāruṇavarṇāni nīlamāñjiṣṭhakāni ca haritāruṇavarṇāni mahābhrāṇi cakāśire

    5.55.7

    praviśann abhrajālāni niṣkramaṃś ca punaḥ punaḥ pracchannaś ca prakāśaś ca candramā iva lakṣyate

    5.55.8

    nadan nādena mahatā meghasvanamahāsvanaḥ ājagāma mahātejāḥ punar madhyena sāgaram

    5.55.9

    parvatendraṃ sunābhaṃ ca samupaspṛśya vīryavān jyāmukta iva nārāco mahāvego 'bhyupāgataḥ

    5.55.10

    sa kiṃ cid anusaṃprāptaḥ samālokya mahāgirim mahendrameghasaṃkāśaṃ nanāda haripuṃgavaḥ

    5.55.11

    niśamya nadato nādaṃ vānarās te samantataḥ babhūvur utsukāḥ sarve suhṛddarśanakāṅkṣiṇaḥ

    5.55.12

    jāmbavān sa hariśreṣṭhaḥ prītisaṃhṛṣṭamānasaḥ upāmantrya harīn sarvān idaṃ vacanam abravīt

    5.55.13

    sarvathā kṛtakāryo 'sau hanūmān nātra saṃśayaḥ na hy asyākṛtakāryasya nāda evaṃvidho bhavet

    5.55.14

    tasyā bāhūruvegaṃ ca ninādaṃ ca mahātmanaḥ niśamya harayo hṛṣṭāḥ samutpetus tatas tataḥ

    5.55.15

    te nagāgrān nagāgrāṇi śikharāc chikharāṇi ca prahṛṣṭāḥ samapadyanta hanūmantaṃ didṛkṣavaḥ

    5.55.16

    te prītāḥ pādapāgreṣu gṛhya śākhāḥ supuṣpitāḥ vāsāṃsīva prakāśāni samāvidhyanta vānarāḥ

    5.55.17

    tam abhraghanasaṃkāśam āpatantaṃ mahākapim dṛṣṭvā te vānarāḥ sarve tasthuḥ prāñjalayaḥ tadā

    5.55.18

    tatas tu vegavāṃs tasya girer girinibhaḥ kapiḥ nipapāta mahendrasya śikhare pādapākule

    5.55.19

    tatas te prītamanasaḥ sarve vānarapuṃgavāḥ hanūmantaṃ mahātmānaṃ parivāryopatasthire

    5.55.20

    parivārya ca te sarve parāṃ prītim upāgatāḥ prahṛṣṭavadanāḥ sarve tam arogam upāgatam

    5.55.21

    upāyanāni cādāya mūlāni ca phalāni ca pratyarcayan hariśreṣṭhaṃ harayo mārutātmajam

    5.55.22

    vinedur muditāḥ ke cic cakruḥ kila kilāṃ tathā hṛṣṭāḥ pādapaśākhāś ca āninyur vānararṣabhāḥ

    5.55.23

    hanūmāṃs tu gurūn vṛddhāñ jāmbavat pramukhāṃs tadā kumāram aṅgadaṃ caiva so 'vandata mahākapiḥ

    5.55.24

    sa tābhyāṃ pūjitaḥ pūjyaḥ kapibhiś ca prasāditaḥ dṛṣṭā devīti vikrāntaḥ saṃkṣepeṇa nyavedayat

    5.55.25

    niṣasāda ca hastena gṛhītvā vālinaḥ sutam ramaṇīye vanoddeśe mahendrasya gires tadā

    5.55.26

    hanūmān abravīd dhṛṣṭas tadā tān vānararṣabhān aśokavanikāsaṃsthā dṛṣṭā sā janakātmajā

    5.55.27

    rakṣyamāṇā sughorābhī rākṣasībhir aninditā ekaveṇīdharā bālā rāmadarśanalālasā upavāsapariśrāntā malinā jaṭilā kṛśā

    5.55.28

    tato dṛṣṭeti vacanaṃ mahārtham amṛtopamam niśamya māruteḥ sarve muditā vānarā bhavan

    5.55.29

    kṣveḍanty anye nadanty anye garjanty anye mahābalāḥ cakruḥ kila kilām anye pratigarjanti cāpare

    5.55.30

    ke cid ucchritalāṅgūlāḥ prahṛṣṭāḥ kapikuñjarāḥ añcitāyatadīrghāṇi lāṅgūlāni pravivyadhuḥ

    5.55.31

    apare tu hanūmantaṃ vānarā vāraṇopamam āplutya giriśṛṅgebhyaḥ saṃspṛśanti sma harṣitāḥ

    5.55.32

    uktavākyaṃ hanūmantam aṅgadas tu tadābravīt sarveṣāṃ harivīrāḥ madhye vācam anuttamām

    5.55.33

    sattve vīrye na te kaś cit samo vānaravidyate yad avaplutya vistīrṇaṃ sāgaraṃ punar āgataḥ

    5.55.34

    diṣṭyā dṛṣṭā tvayā devī rāmapatnī yaśasvinī diṣṭyā tyakṣyati kākutsthaḥ śokaṃ sītā viyogajam

    5.55.35

    tato 'ṅgadaṃ hanūmantaṃ jāmbavantaṃ ca vānarāḥ parivārya pramuditā bhejire vipulāḥ śilāḥ

    5.55.36

    śrotukāmāḥ samudrasya laṅghanaṃ vānarottamāḥ darśanaṃ cāpi laṅkāyāḥ sītāyā rāvaṇasya ca tasthuḥ prāñjalayaḥ sarve hanūmad vadanonmukhāḥ

    5.55.37

    tasthau tatrāṅgadaḥ śrīmān vānarair bahubhir vṛtaḥ upāsyamāno vibudhair divi devapatir yathā

    5.55.38

    hanūmatā kīrtimatā yaśasvinā tathāṅgadenāṅgadabaddhabāhunā mudā tadādhyāsitam unnataṃ mahan mahīdharāgraṃ jvalitaṃ śriyābhavat

    5.56.1

    tatas tasya gireḥ śṛṅge mahendrasya mahābalāḥ hanumatpramukhāḥ prītiṃ harayo jagmur uttamām

    5.56.2

    taṃ tataḥ pratisaṃhṛṣṭaḥ prītimantaṃ mahākapim jāmbavān kāryavṛttāntam apṛcchad anilātmajam

    5.56.3

    kathaṃ dṛṣṭā tvayā devī kathaṃ vā tatra vartate tasyāṃ vā sa kathaṃ vṛttaḥ krūrakarmā daśānanaḥ

    5.56.4

    tattvataḥ sarvam etan naḥ prabrūhi tvaṃ mahākape śrutārthāś cintayiṣyāmo bhūyaḥ kāryaviniścayam

    5.56.5

    yaś cārthas tatra vaktavyo gatair asmābhir ātmavān rakṣitavyaṃ ca yat tatra tad bhavān vyākarotu naḥ

    5.56.6

    sa niyuktas tatas tena saṃprahṛṣṭatanūruhaḥ namasyañ śirasā devyai sītāyai pratyabhāṣata

    5.56.7

    pratyakṣam eva bhavatāṃ mahendrāgrāt kham āplutaḥ udadher dakṣiṇaṃ pāraṃ kāṅkṣamāṇaḥ samāhitaḥ

    5.56.8

    gacchataś ca hi me ghoraṃ vighnarūpam ivābhavat kāñcanaṃ śikharaṃ divyaṃ paśyāmi sumanoharam

    5.56.9

    sthitaṃ panthānam āvṛtya mene vighnaṃ ca taṃ nagam

    5.56.10

    upasaṃgamya taṃ divyaṃ kāñcanaṃ nagasattamam kṛtā me manasā buddhir bhettavyo 'yaṃ mayeti ca

    5.56.11

    prahataṃ ca mayā tasya lāṅgūlena mahāgireḥ śikharaṃ sūryasaṃkāśaṃ vyaśīryata sahasradhā

    5.56.12

    vyavasāyaṃ ca me buddhvā sa hovāca mahāgiriḥ putreti madhurāṃ bāṇīṃ manaḥprahlādayann iva

    5.56.13

    pitṛvyaṃ cāpi māṃ viddhi sakhāyaṃ mātariśvanaḥ mainākam iti vikhyātaṃ nivasantaṃ mahodadhau

    5.56.14

    pakṣvavantaḥ purā putra babhūvuḥ parvatottamāḥ chandataḥ pṛthivīṃ cerur bādhamānāḥ samantataḥ

    5.56.15

    śrutvā nagānāṃ caritaṃ mahendraḥ pākaśāsanaḥ ciccheda bhagavān pakṣān vajreṇaiṣāṃ sahasraśaḥ

    5.56.16

    ahaṃ tu mokṣitas tasmāt tava pitrā mahātmanā mārutena tadā vatsa prakṣipto 'smi mahārṇave

    5.56.17

    rāmasya ca mayā sāhye vartitavyam ariṃdama rāmo dharmabhṛtāṃ śreṣṭho mahendrasamavikramaḥ

    5.56.18

    etac chrutvā mayā tasya mainākasya mahātmanaḥ kāryam āvedya tu girer uddhataṃ ca mano mama

    5.56.19

    tena cāham anujñāto mainākena mahātmanā uttamaṃ javam āsthāya śeṣam adhvānam āsthitaḥ

    5.56.20

    tato 'haṃ suciraṃ kālaṃ vegenābhyagamaṃ pathi tataḥ paśyāmy ahaṃ devīṃ surasāṃ nāgamātaram

    5.56.21

    samudramadhye sā devī vacanaṃ mām abhāṣata mama bhakṣyaḥ pradiṣṭas tvam amārair harisattamam tatas tvāṃ bhakṣayiṣyāmi vihitas tvaṃ cirasya me

    5.56.22

    evam uktaḥ surasayā prāñjaliḥ praṇataḥ sthitaḥ vivarṇavadano bhūtvā vākyaṃ cedam udīrayam

    5.56.23

    rāmo dāśarathiḥ śrīmān praviṣṭo daṇḍakāvanam lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā ca paraṃtapaḥ

    5.56.24

    tasya sītā hṛtā bhāryā rāvaṇena durātmanā tasyāḥ sakāśaṃ dūto 'haṃ gamiṣye rāmaśāsanāt

    5.56.25

    kartum arhasi rāmasya sāhyaṃ viṣayavāsini

    5.56.26

    atha vā maithilīṃ dṛṣṭvā rāmaṃ cākliṣṭakāriṇam āgamiṣyāmi te vaktraṃ satyaṃ pratiśṛṇoti me

    5.56.27

    evam uktā mayā sā tu surasā kāmarūpiṇī abravīn nātivarteta kaś cid eṣa varo mama

    5.56.28

    evam uktaḥ surasayā daśayojanam āyataḥ tato 'rdhaguṇavistāro babhūvāhaṃ kṣaṇena tu

    5.56.29

    matpramāṇānurūpaṃ ca vyāditaṃ tanmukhaṃ tayā tad dṛṣṭvā vyāditaṃ tv āsyaṃ hrasvaṃ hy akaravaṃ vapuḥ

    5.56.30

    tasmin muhūrte ca punar babhūvāṅguṣṭhasaṃmitaḥ abhipatyāśu tad vaktraṃ nirgato 'haṃ tataḥ kṣaṇāt

    5.56.31

    abravīt surasā devī svena rūpeṇa māṃ punaḥ arthasiddhyai hariśreṣṭha gaccha saumya yathāsukham

    5.56.32

    samānaya ca vaidehīṃ rāghaveṇa mahātmanā sukhī bhava mahābāho prītāsmi tava vānara

    5.56.33

    tato 'haṃ sādhu sādhvīti sarvabhūtaiḥ praśaṃsitaḥ tato 'ntarikṣaṃ vipulaṃ pluto 'haṃ garuḍo yathā

    5.56.34

    chāyā me nigṛhītā ca na ca paśyāmi kiṃ cana so 'haṃ vigatavegas tu diśo daśa vilokayan na kiṃ cit tatra paśyāmi yena me 'pahṛtā gatiḥ

    5.56.35

    tato me buddhir utpannā kiṃ nāma gamane mama īdṛśo vighna utpanno rūpaṃ yatra na dṛśyate

    5.56.36

    adho bhāgena me dṛṣṭiḥ śocatā pātitā mayā tato 'drākṣam ahaṃ bhīmāṃ rākṣasīṃ salile śayām

    5.56.37

    prahasya ca mahānādam ukto 'haṃ bhīmayā tayā avasthitam asaṃbhrāntam idaṃ vākyam aśobhanam

    5.56.38

    kvāsi gantā mahākāya kṣudhitāyā mamepsitaḥ bhakṣaḥ prīṇaya me dehaṃ ciram āhāravarjitam

    5.56.39

    bāḍham ity eva tāṃ vāṇīṃ pratyagṛhṇām ahaṃ tataḥ āsya pramāṇād adhikaṃ tasyāḥ kāyam apūrayam

    5.56.40

    tasyāś cāsyaṃ mahad bhīmaṃ vardhate mama bhakṣaṇe na ca māṃ sā tu bubudhe mama vā vikṛtaṃ kṛtam

    5.56.41

    tato 'haṃ vipulaṃ rūpaṃ saṃkṣipya nimiṣāntarāt tasyā hṛdayam ādāya prapatāmi nabhastalam

    5.56.42

    sā visṛṣṭabhujā bhīmā papāta lavaṇāmbhasi mayā parvatasaṃkāśā nikṛttahṛdayā satī

    5.56.43

    śṛṇomi khagatānāṃ ca siddhānāṃ cāraṇaiḥ saha rākṣasī siṃhikā bhīmā kṣipraṃ hanumatā hṛtā

    5.56.44

    tāṃ hatvā punar evāhaṃ kṛtyam ātyayikaṃ smaran gatvā ca mahad adhvānaṃ paśyāmi nagamaṇḍitam dakṣiṇaṃ tīram udadher laṅkā yatra ca sā purī

    5.56.45

    astaṃ dinakare yāte rakṣasāṃ nilayaṃ purīm praviṣṭo 'ham avijñāto rakṣobhir bhīmavikramaiḥ

    5.56.46

    tatrāhaṃ sarvarātraṃ tu vicinvañ janakātmajām rāvaṇāntaḥpuragato na cāpaśyaṃ sumadhyamām

    5.56.47

    tataḥ sītām apaśyaṃs tu rāvaṇasya niveśane śokasāgaram āsādya na pāram upalakṣaye

    5.56.48

    śocatā ca mayā dṛṣṭaṃ prākāreṇa samāvṛtam kāñcanena vikṛṣṭena gṛhopavanam uttamam

    5.56.49

    sa prākāram avaplutya paśyāmi bahupādapam

    5.56.50

    aśokavanikāmadhye śiṃśapāpādapo mahān tam āruhya ca paśyāmi kāñcanaṃ kadalī vanam

    5.56.51

    adūrāc chiṃśapāvṛkṣāt paśyāmi vanavarṇinīm śyāmāṃ kamalapatrākṣīm upavāsakṛśānanām

    5.56.52

    rākṣasībhir virūpābhiḥ krūrābhir abhisaṃvṛtām māṃsaśoṇitabhakṣyābhir vyāghrībhir hariṇīṃ yathā

    5.56.53

    tāṃ dṛṣṭvā tādṛśīṃ nārīṃ rāmapatnīm aninditām tatraiva śiṃśapāvṛkṣe paśyann aham avasthitaḥ

    5.56.54

    tato halahalāśabdaṃ kāñcīnūpuramiśritam śṛṇomy adhikagambhīraṃ rāvaṇasya niveśane

    5.56.55

    tato 'haṃ paramodvignaḥ svarūpaṃ pratyasaṃharam ahaṃ ca śiṃśapāvṛkṣe pakṣīva gahane sthitaḥ

    5.56.56

    tato rāvaṇadārāś ca rāvaṇaś ca mahābalaḥ taṃ deśaṃ samanuprāptā yatra sītābhavat sthitā

    5.56.57

    taṃ dṛṣṭvātha varārohā sītā rakṣogaṇeśvaram saṃkucyorū stanau pīnau bāhubhyāṃ parirabhya ca

    5.56.58

    tām uvāca daśagrīvaḥ sītāṃ paramaduḥkhitām avākśirāḥ prapatito bahu manyasva mām iti

    5.56.59

    yadi cet tvaṃ tu māṃ darpān nābhinandasi garvite dvimāsānantaraṃ sīte pāsyāmi rudhiraṃ tava

    5.56.60

    etac chrutvā vacas tasya rāvaṇasya durātmanaḥ uvāca paramakruddhā sītā vacanam uttamam

    5.56.61

    rākṣasādhama rāmasya bhāryām amitatejasaḥ ikṣvākukulanāthasya snuṣāṃ daśarathasya ca avācyaṃ vadato jihvā kathaṃ na patitā tava

    5.56.62

    kiṃsvid vīryaṃ tavānārya yo māṃ bhartur asaṃnidhau apahṛtyāgataḥ pāpa tenādṛṣṭo mahātmanā

    5.56.63

    na tvaṃ rāmasya sadṛśo dāsye 'py asyā na yujyase yajñīyaṃ satyavāk caiva raṇaślāghī ca rāghavaḥ

    5.56.64

    jānakyā paruṣaṃ vākyam evam ukto daśānanaḥ jajvāla sahasā kopāc citāstha iva pāvakaḥ

    5.56.65

    vivṛtya nayane krūre muṣṭim udyamya dakṣiṇam maithilīṃ hantum ārabdhaḥ strībhir hāhākṛtaṃ tadā

    5.56.66

    strīṇāṃ madhyāt samutpatya tasya bhāryā durātmanaḥ varā mandodarī nāma tayā sa pratiṣedhitaḥ

    5.56.67

    uktaś ca madhurāṃ vāṇīṃ tayā sa madanārditaḥ sītayā tava kiṃ kāryaṃ mahendrasamavikrama mayā saha ramasvādya madviśiṣṭā na jānakī

    5.56.68

    devagandharvakanyābhir yakṣakanyābhir eva ca sārdhaṃ prabho ramasveha sītayā kiṃ kariṣyasi

    5.56.69

    tatas tābhiḥ sametābhir nārībhiḥ sa mahābalaḥ utthāpya sahasā nīto bhavanaṃ svaṃ niśācaraḥ

    5.56.70

    yāte tasmin daśagrīve rākṣasyo vikṛtānanāḥ sītāṃ nirbhartsayām āsur vākyaiḥ krūraiḥ sudāruṇaiḥ

    5.56.71

    tṛṇavad bhāṣitaṃ tāsāṃ gaṇayām āsa jānakī tarjitaṃ ca tadā tāsāṃ sītāṃ prāpya nirarthakam

    5.56.72

    vṛthāgarjitaniśceṣṭā rākṣasyaḥ piśitāśanāḥ rāvaṇāya śaśaṃsus tāḥ sītāvyavasitaṃ mahat

    5.56.73

    tatas tāḥ sahitāḥ sarvā vihatāśā nirudyamāḥ parikṣipya samantāt tāṃ nidrāvaśam upāgatāḥ

    5.56.74

    tāsu caiva prasuptāsu sītā bhartṛhite ratā vilapya karuṇaṃ dīnā praśuśoca suduḥkhitā

    5.56.75

    tāṃ cāhaṃ tādṛśīṃ dṛṣṭvā sītāyā dāruṇāṃ daśām cintayām āsa viśrānto na ca me nirvṛtaṃ manaḥ

    5.56.76

    saṃbhāṣaṇārthe ca mayā jānakyāś cintito vidhiḥ ikṣvākukulavaṃśas tu tato mama puraskṛtaḥ

    5.56.77

    śrutvā tu gaditāṃ vācaṃ rājarṣigaṇapūjitām pratyabhāṣata māṃ devī bāṣpaiḥ pihitalocanā

    5.56.78

    kas tvaṃ kena kathaṃ ceha prāpto vānarapuṃgava kā ca rāmeṇa te prītis tan me śaṃsitum arhasi

    5.56.79

    tasyās tad vacanaṃ śrutvā aham apy abruvaṃ vacaḥ devi rāmasya bhartus te sahāyo bhīmavikramaḥ sugrīvo nāma vikrānto vānarendo mahābalaḥ

    5.56.80

    tasya māṃ viddhi bhṛtyaṃ tvaṃ hanūmantam ihāgatam bhartrāhaṃ prahitas tubhyaṃ rāmeṇākliṣṭakarmaṇā

    5.56.81

    idaṃ ca puruṣavyāghraḥ śrīmān dāśarathiḥ svayam aṅgulīyam abhijñānam adāt tubhyaṃ yaśasvinī

    5.56.82

    tad icchāmi tvayājñaptaṃ devi kiṃ karavāṇy aham rāmalakṣmaṇayoḥ pārśvaṃ nayāmi tvāṃ kim uttaram

    5.56.83

    etac chrutvā viditvā ca sītā janakanandinī āha rāvaṇam utsādya rāghavo māṃ nayatv iti

    5.56.84

    praṇamya śirasā devīm aham āryām aninditām rāghavasya manohlādam abhijñānam ayāciṣam

    5.56.85

    evam uktā varārohā maṇipravaram uttamam prāyacchat paramodvignā vācā māṃ saṃdideśa ha

    5.56.86

    tatas tasyai praṇamyāhaṃ rājaputryai samāhitaḥ pradakṣiṇaṃ parikrāmam ihābhyudgatamānasaḥ

    5.56.87

    uttaraṃ punar evāha niścitya manasā tadā hanūman mama vṛttāntaṃ vaktum arhasi rāghave

    5.56.88

    yathā śrutvaiva nacirāt tāv ubhau rāmalakṣmaṇau sugrīvasahitau vīrāv upeyātāṃ tathā kuru

    5.56.89

    yady anyathā bhaved etad dvau māsau jīvitaṃ mama na māṃ drakṣyati kākutstho mriye sāham anāthavat

    5.56.90

    tac chrutvā karuṇaṃ vākyaṃ krodho mām abhyavartata uttaraṃ ca mayā dṛṣṭaṃ kāryaśeṣam anantaram

    5.56.91

    tato 'vardhata me kāyas tadā parvatasaṃnibhaḥ yuddhakāṅkṣī vanaṃ tac ca vināśayitum ārabhe

    5.56.92

    tad bhagnaṃ vanaṣaṇḍaṃ tu bhrāntatrastamṛgadvijam pratibuddhā nirīkṣante rākṣasyo vikṛtānanāḥ

    5.56.93

    māṃ ca dṛṣṭvā vane tasmin samāgamya tatas tataḥ tāḥ samabhyāgatāḥ kṣipraṃ rāvaṇāyācacakṣire

    5.56.94

    rājan vanam idaṃ durgaṃ tava bhagnaṃ durātmanā vānareṇa hy avijñāya tava vīryaṃ mahābala

    5.56.95

    durbuddhes tasya rājendra tava vipriyakāriṇaḥ vadham ājñāpaya kṣipraṃ yathāsau vilayaṃ vrajet

    5.56.96

    tac chrutvā rākṣasendreṇa visṛṣṭā bhṛśadurjayāḥ rākṣasāḥ kiṃkarā nāma rāvaṇasya mano'nugāḥ

    5.56.97

    teṣām aśītisāhasraṃ śūlamudgarapāṇinām mayā tasmin vanoddeśe parigheṇa niṣūditam

    5.56.98

    teṣāṃ tu hataśeṣā ye te gatā laghuvikramāḥ nihataṃ ca mayā sainyaṃ rāvaṇāyācacakṣire

    5.56.99

    tato me buddhir utpannā caityaprāsādam ākramam

    5.56.100

    tatrasthān rākṣasān hatvā śataṃ stambhena vai punaḥ lalāma bhūto laṅkāyā mayā vidhvaṃsito ruṣā

    5.56.101

    tataḥ prahastasya sutaṃ jambumālinam ādiśat

    5.56.102

    tam ahaṃ balasaṃpannaṃ rākṣasaṃ raṇakovidam parigheṇātighoreṇa sūdayāmi sahānugam

    5.56.103

    tac chrutvā rākṣasendras tu mantriputrān mahābalān padātibalasaṃpannān preṣayām āsa rāvaṇaḥ parigheṇaiva tān sarvān nayāmi yamasādanam

    5.56.104

    mantriputrān hatāñ śrutvā samare laghuvikramān pañcasenāgragāñ śūrān preṣayām āsa rāvaṇaḥ tān ahaṃ saha sainyān vai sarvān evābhyasūdayam

    5.56.105

    tataḥ punar daśagrīvaḥ putram akṣaṃ mahābalam bahubhī rākasaiḥ sārdhaṃ preṣayām āsa saṃyuge

    5.56.106

    taṃ tu mandodarī putraṃ kumāraṃ raṇapaṇḍitam sahasā khaṃ samutkrāntaṃ pādayoś ca gṛhītavān carmāsinaṃ śataguṇaṃ bhrāmayitvā vyapeṣayam

    5.56.107

    tam akṣam āgataṃ bhagnaṃ niśamya sa daśānanaḥ tata indrajitaṃ nāma dvitīyaṃ rāvaṇaḥ sutam vyādideśa susaṃkruddho balinaṃ yuddhadurmadam

    5.56.108

    tasyāpy ahaṃ balaṃ sarvaṃ taṃ ca rākṣasapuṃgavam naṣṭaujasaṃ raṇe kṛtvā paraṃ harṣam upāgamam

    5.56.109

    mahatā hi mahābāhuḥ pratyayena mahābalaḥ preṣito rāvaṇenaiṣa saha vīrair madotkaṭaiḥ

    5.56.110

    brāhmeṇāstreṇa sa tu māṃ prabadhnāc cātivegataḥ rajjūbhir abhibadhnanti tato māṃ tatra rākṣasāḥ

    5.56.111

    rāvaṇasya samīpaṃ ca gṛhītvā mām upānayan dṛṣṭvā saṃbhāṣitaś cāhaṃ rāvaṇena durātmanā

    5.56.112

    pṛṣṭaś ca laṅkāgamanaṃ rākṣasānāṃ ca tad vadham tat sarvaṃ ca mayā tatra sītārtham iti jalpitam

    5.56.113

    asyāhaṃ darśanākāṅkṣī prāptas tvadbhavanaṃ vibho mārutasyaurasaḥ putro vānaro hanumān aham

    5.56.114

    rāmadūtaṃ ca māṃ viddhi sugrīvasacivaṃ kapim so 'haṃ dautyena rāmasya tvatsamīpam ihāgataḥ

    5.56.115

    śṛṇu cāpi samādeśaṃ yad ahaṃ prabravīmi te rākṣaseśa harīśas tvāṃ vākyam āha samāhitam dharmārthakāmasahitaṃ hitaṃ pathyam ivāśanam

    5.56.116

    vasato ṛṣyamūke me parvate vipuladrume trea rāghavo raṇavikrānto mitratvaṃ samupāgataḥ

    5.56.117

    tena me kathitaṃ rājan bhāryā me rakṣasā hṛtā tatra sāhāyyahetor me samayaṃ kartum arhasi

    5.56.118

    vālinā hṛtarājyena sugrīveṇa saha prabhuḥ cakre 'gnisākṣikaṃ sakyaṃ rāghavaḥ sahalakṣmaṇaḥ

    5.56.119

    tena vālinam utsādya śareṇaikena saṃyuge vānarāṇāṃ mahārājaḥ kṛtaḥ saṃplavatāṃ prabhuḥ

    5.56.120

    tasya sāhāyyam asmābhiḥ kāryaṃ sarvātmanā tv iha tena prasthāpitas tubhyaṃ samīpam iha dharmataḥ

    5.56.121

    kṣipram ānīyatāṃ sītā dīyatāṃ rāghavasya ca yāvan na harayo vīrā vidhamanti balaṃ tava

    5.56.122

    vānarāṇāṃ prabhavo hi na kena viditaḥ purā devatānāṃ sakāśaṃ ca ye gacchanti nimantritāḥ

    5.56.123

    iti vānararājas tvām āhety abhihito mayā mām aikṣata tato ruṣṭaś cakṣuṣā pradahann iva

    5.56.124

    tena vadhyo 'ham ājñapto rakṣasā raudrakarmaṇā

    5.56.125

    tato vibhīṣaṇo nāma tasya bhrātā mahāmatiḥ tena rākṣasarājo 'sau yācito mama kāraṇāt

    5.56.126

    dūtavadhyā na dṛṣṭā hi rājaśāstreṣu rākṣasa dūtena veditavyaṃ ca yathārthaṃ hitavādinā

    5.56.127

    sumahaty aparādhe 'pi dūtasyātulavikramaḥ virūpakaraṇaṃ dṛṣṭaṃ na vadho 'stīha śāstrataḥ

    5.56.128

    vibhīṣaṇenaivam ukto rāvaṇaḥ saṃdideśa tān rākṣasān etad evādya lāṅgūlaṃ dahyatām iti

    5.56.129

    tatas tasya vacaḥ śrutvā mama pucchaṃ samantataḥ veṣṭitaṃ śaṇavalkaiś ca paṭaiḥ kārpāsakais tathā

    5.56.130

    rākṣasāḥ siddhasaṃnāhās tatas te caṇḍavikramāḥ tad ādīpyanta me pucchaṃ hanantaḥ kāṣṭhamuṣṭibhiḥ

    5.56.131

    baddhasya bahubhiḥ pāśair yantritasya ca rākṣasaiḥ na me pīḍā bhavet kā cid didṛkṣor nagarīṃ divā

    5.56.132

    tatas te rākṣasāḥ śūrā baddhaṃ mām agnisaṃvṛtam aghoṣayan rājamārge nagaradvāram āgatāḥ

    5.56.133

    tato 'haṃ sumahad rūpaṃ saṃkṣipya punar ātmanaḥ vimocayitvā taṃ bandhaṃ prakṛtiṣṭhaḥ sthitaḥ punaḥ

    5.56.134

    āyasaṃ parighaṃ gṛhya tāni rakṣāṃsy asūdayam tatas tan nagaradvāraṃ vegenāplutavān aham

    5.56.135

    pucchena ca pradīptena tāṃ purīṃ sāṭṭagopurām dahāmy aham asaṃbhrānto yugāntāgnir iva prajāḥ

    5.56.136

    dagdhvā laṅkāṃ punaś caiva śaṅkā mām abhyavartata dahatā ca mayā laṅkāṃ dagdhā sītā na saṃśayaḥ

    5.56.137

    athāhaṃ vācam aśrauṣaṃ cāraṇānāṃ śubhākṣarām jānakī na ca dagdheti vismayodantabhāṣiṇām

    5.56.138

    tato me buddhir utpannā śrutvā tām adbhutāṃ giram punar dṛṣṭā ca vaidehī visṛṣṭaś ca tayā punaḥ

    5.56.139

    rāghavasya prabhāvena bhavatāṃ caiva tejasā sugrīvasya ca kāryārthaṃ mayā sarvam anuṣṭhitam

    5.56.140

    etat sarvaṃ mayā tatra yathāvad upapāditam atra yan na kṛtaṃ śeṣaṃ tat sarvaṃ kriyatām iti

    5.57.1

    etad ākhyānaṃ tat sarvaṃ hanūmān mārutātmajaḥ bhūyaḥ samupacakrāma vacanaṃ vaktum uttaram

    5.57.2

    saphalo rāghavodyogaḥ sugrīvasya ca saṃbhramaḥ śīlam āsādya sītāyā mama ca plavanaṃ mahat

    5.57.3

    āryāyāḥ sadṛśaṃ śīlaṃ sītāyāḥ plavagarṣabhāḥ tapasā dhārayel lokān kruddhā vā nirdahed api

    5.57.4

    sarvathātipravṛddho 'sau rāvaṇo rākṣasādhipaḥ yasya tāṃ spṛśato gātraṃ tapasā na vināśitam

    5.57.5

    na tad agniśikhā kuryāt saṃspṛṣṭā pāṇinā satī janakasyātmajā kuryād utkrodhakaluṣīkṛtā

    5.57.6

    aśokavanikāmadhye rāvaṇasya durātmanaḥ adhastāc chiṃśapāvṛkṣe sādhvī karuṇam āsthitā

    5.57.7

    rākṣasībhiḥ parivṛtā śokasaṃtāpakarśitā meghalekhāparivṛtā candralekheva niṣprabhā

    5.57.8

    acintayantī vaidehī rāvaṇaṃ baladarpitam pativratā ca suśroṇī avaṣṭabdhā ca jānakī

    5.57.9

    anuraktā hi vaidehī rāmaṃ sarvātmanā śubhā ananyacittā rāme ca paulomīva puraṃdare

    5.57.10

    tad ekavāsaḥsaṃvītā rajodhvastā tathaiva ca śokasaṃtāpadīnāṅgī sītā bhartṛhite ratā

    5.57.11

    sā mayā rākṣasī madhye tarjyamānā muhur muhuḥ rākṣasībhir virūpābhir dṛṣṭā hi pramadā vane

    5.57.12

    ekaveṇīdharā dīnā bhartṛcintāparāyaṇā adhaḥśayyā vivarṇāṅgī padminīva himāgame

    5.57.13

    rāvaṇād vinivṛttārthā martavyakṛtaniścayā kathaṃ cin mṛgaśāvākṣī viśvāsam upapāditā

    5.57.14

    tataḥ saṃbhāṣitā caiva sarvam arthaṃ ca darśitā rāmasugrīvasakhyaṃ ca śrutvā prītim upāgatā

    5.57.15

    niyataḥ samudācāro bhaktir bhartari cottamā

    5.57.16

    yan na hanti daśagrīvaṃ sa mahātmā daśānanaḥ nimittamātraṃ rāmas tu vadhe tasya bhaviṣyati

    5.57.17

    evam āste mahābhāgā sītā śokaparāyaṇā yad atra pratikartavyaṃ tat sarvam upapādyatām

    5.58.1

    tasya tad vacanaṃ śrutvā vālisūnur abhāṣata jāmbavatpramukhān sarvān anujñāpya mahākapīn

    5.58.2

    asminn evaṃgate kārye bhavatāṃ ca nivedite nyāyyaṃ sma saha vaidehyā draṣṭuṃ tau pārthivātmajau

    5.58.3

    aham eko 'pi paryāptaḥ sarākṣasagaṇāṃ purīm tāṃ laṅkāṃ tarasā hantuṃ rāvaṇaṃ ca mahābalam

    5.58.4

    kiṃ punaḥ sahito vīrair balavadbhiḥ kṛtātmabhiḥ kṛtāstraiḥ plavagaiḥ śaktair bhavadbhir vijayaiṣibhiḥ

    5.58.5

    ahaṃ tu rāvaṇaṃ yuddhe sasainyaṃ sapuraḥsaram saputraṃ vidhamiṣyāmi sahodarayutaṃ yudhi

    5.58.6

    brāhmam aindraṃ ca raudraṃ ca vāyavyaṃ vāruṇaṃ tathā yadi śakrajito 'strāṇi durnirīkṣyāṇi saṃyuge tāny ahaṃ vidhamiṣyāmi nihaniṣyāmi rākṣasān

    5.58.7

    bhavatām abhyanujñāto vikramo me ruṇaddhi tam

    5.58.8

    mayātulā visṛṣṭā hi śailavṛṣṭir nirantarā devān api raṇe hanyāt kiṃ punas tān niśācarān

    5.58.9

    sāgaro 'py atiyād velāṃ mandaraḥ pracaled api na jāmbavantaṃ samare kampayed arivāhinī

    5.58.10

    sarvarākṣasasaṃghānāṃ rākṣasā ye ca pūrvakāḥ alam eko vināśāya vīro vāyusutaḥ kapiḥ

    5.58.11

    panasasyoruvegena nīlasya ca mahātmanaḥ mandaro 'py avaśīryeta kiṃ punar yudhi rākṣasāḥ

    5.58.12

    sadevāsurayuddheṣu gandharvoragapakṣiṣu maindasya pratiyoddhāraṃ śaṃsata dvividasya vā

    5.58.13

    aśviputrau mahāvegāv etau plavagasattamau pitāmahavarotsekāt paramaṃ darpam āsthitau

    5.58.14

    aśvinor mānanārthaṃ hi sarvalokapitāmahaḥ sarvāvadhyatvam atulam anayor dattavān purā

    5.58.15

    varotsekena mattau ca pramathya mahatīṃ camūm surāṇām amṛtaṃ vīrau pītavantau plavaṃgamau

    5.58.16

    etāv eva hi saṃkruddhau savājirathakuñjarām laṅkāṃ nāśayituṃ śaktau sarve tiṣṭhantu vānarāḥ

    5.58.17

    ayuktaṃ tu vinā devīṃ dṛṣṭabadbhiḥ plavaṃgamāḥ samīpaṃ gantum asmābhī rāghavasya mahātmanaḥ

    5.58.18

    dṛṣṭā devī na cānītā iti tatra nivedanam ayuktam iva paśyāmi bhavadbhiḥ khyātavikramaiḥ

    5.58.19

    na hi vaḥ plavate kaś cin nāpi kaś cit parākrame tulyaḥ sāmaradaityeṣu lokeṣu harisattamāḥ

    5.58.20

    teṣv evaṃ hatavīreṣu rākṣaseṣu hanūmatā kim anyad atra kartavyaṃ gṛhītvā yāma jānakīm

    5.58.21

    tam evaṃ kṛtasaṃkalpaṃ jāmbavān harisattamaḥ uvāca paramaprīto vākyam arthavad arthavit

    5.58.22

    na tāvad eṣā matir akṣamā no yathā bhavān paśyati rājaputra yathā tu rāmasya matir niviṣṭā tathā bhavān paśyatu kāryasiddhim

    5.59.1

    tato jāmbavato vākyam agṛhṇanta vanaukasaḥ aṅgadapramukhā vīrā hanūmāṃś ca mahākapiḥ

    5.59.2

    prītimantas tataḥ sarve vāyuputrapuraḥsarāḥ mahendrāgraṃ parityajya pupluvuḥ plavagarṣabhāḥ

    5.59.3

    merumandarasaṃkāśā mattā iva mahāgajāḥ chādayanta ivākāśaṃ mahākāyā mahābalāḥ

    5.59.4

    sabhājyamānaṃ bhūtais tam ātmavantaṃ mahābalam hanūmantaṃ mahāvegaṃ vahanta iva dṛṣṭibhiḥ

    5.59.5

    rāghave cārthanirvṛttiṃ bhartuś ca paramaṃ yaśaḥ samādhāya samṛddhārthāḥ karmasiddhibhir unnatāḥ

    5.59.6

    priyākhyānonmukhāḥ sarve sarve yuddhābhinandinaḥ sarve rāmapratīkāre niścitārthā manasvinaḥ

    5.59.7

    plavamānāḥ kham āplutya tatas te kānanaukṣakaḥ nandanopamam āsedur vanaṃ drumalatāyutam

    5.59.8

    yat tan madhuvanaṃ nāma sugrīvasyābhirakṣitam adhṛṣyaṃ sarvabhūtānāṃ sarvabhūtamanoharam

    5.59.9

    yad rakṣati mahāvīryaḥ sadā dadhimukhaḥ kapiḥ mātulaḥ kapimukhyasya sugrīvasya mahātmanaḥ

    5.59.10

    te tad vanam upāgamya babhūvuḥ paramotkaṭāḥ vānarā vānarendrasya manaḥkāntatamaṃ mahat

    5.59.11

    tatas te vānarā hṛṣṭā dṛṣṭvā madhuvanaṃ mahat kumāram abhyayācanta madhūni madhupiṅgalāḥ

    5.59.12

    tataḥ kumāras tān vṛddhāñ jāmbavatpramukhān kapīn anumānya dadau teṣāṃ nisargaṃ madhubhakṣaṇe

    5.59.13

    tataś cānumatāḥ sarve saṃprahṛṣṭā vanaukasaḥ muditāś ca tatas te ca pranṛtyanti tatas tataḥ

    5.59.14

    gāyanti ke cit praṇamanti ke cin nṛtyanti ke cit prahasanti ke cit patanti ke cid vicaranti ke cit plavanti ke cit pralapanti ke cit

    5.59.15

    parasparaṃ ke cid upāśrayante parasparaṃ ke cid atibruvante drumād drumaṃ ke cid abhiplavante kṣitau nagāgrān nipatanti ke cit

    5.59.16

    mahītalāt ke cid udīrṇavegā mahādrumāgrāṇy abhisaṃpatante gāyantam anyaḥ prahasann upaiti hasantam anyaḥ prahasann upaiti

    5.59.17

    rudantam anyaḥ prarudann upaiti nudantam anyaḥ praṇudann upaiti samākulaṃ tat kapisainyam āsīn madhuprapānotkaṭa sattvaceṣṭam na cātra kaś cin na babhūva matto na cātra kaś cin na babhūva tṛpto

    5.59.18

    tato vanaṃ tat paribhakṣyamāṇaṃ drumāṃś ca vidhvaṃsitapatrapuṣpān samīkṣya kopād dadhivaktranāmā nivārayām āsa kapiḥ kapīṃs tān

    5.59.19

    sa taiḥ pravṛddhaiḥ paribhartsyamāno vanasya goptā harivīravṛddhaḥ cakāra bhūyo matim ugratejā vanasya rakṣāṃ prati vānarebhyaḥ

    5.59.20

    uvāca kāṃś cit paruṣāṇi dhṛṣṭam asaktam anyāṃś ca talair jaghāna sametya kaiś cit kalahaṃ cakāra tathaiva sāmnopajagāma kāṃś cit

    5.59.21

    sa tair madāc cāprativārya vegair balāc ca tenāprativāryamāṇaiḥ pradharṣitas tyaktabhayaiḥ sametya prakṛṣyate cāpy anavekṣya doṣam

    5.59.22

    nakhais tudanto daśanair daśantas talaiś ca pādaiś ca samāpnuvantaḥ madāt kapiṃ taṃ kapayaḥ samagrā mahāvanaṃ nirviṣayaṃ ca cakruḥ

    5.60.1

    tān uvāca hariśreṣṭho hanūmān vānararṣabhaḥ avyagramanaso yūyaṃ madhu sevata vānarāḥ

    5.60.2

    śrutvā hanumato vākyaṃ harīṇāṃ pravaro 'ṅgadaḥ pratyuvāca prasannātmā pibantu harayo madhu

    5.60.3

    avaśyaṃ kṛtakāryasya vākyaṃ hanumato mayā akāryam api kartavyaṃ kim aṅga punar īdṛśam

    5.60.4

    andagasya mukhāc chrutvā vacanaṃ vānararṣabhāḥ sādhu sādhv iti saṃhṛṣṭā vānarāḥ pratyapūjayan

    5.60.5

    pūjayitvāṅgadaṃ sarve vānarā vānararṣabham jagmur madhuvanaṃ yatra nadīvega iva drutam

    5.60.6

    te prahṛṣṭā madhuvanaṃ pālān ākramya vīryataḥ atisargāc ca paṭavo dṛṣṭvā śrutvā ca maithilīm

    5.60.7

    utpatya ca tataḥ sarve vanapālān samāgatāḥ tāḍayanti sma śataśaḥ saktān madhuvane tadā

    5.60.8

    madhūni droṇamātrāṇi bahubhiḥ parigṛhya te ghnanti sma sahitāḥ sarve bhakṣayanti tathāpare

    5.60.9

    ke cit pītvāpavidhyanti madhūni madhupiṅgalāḥ madhūcciṣṭena ke cic ca jaghnur anyonyam utkaṭāḥ

    5.60.10

    apare vṛkṣamūleṣu śākhāṃ gṛhya vyavasthitaḥ atyarthaṃ ca madaglānāḥ parṇāny āstīrya śerate

    5.60.11

    unmattabhūtāḥ plavagā madhumattāś ca hṛṣṭavat kṣipanty api tathānyonyaṃ skhalanty api tathāpare

    5.60.12

    ke cit kṣveḍān prakurvanti ke cit kūjanti hṛṣṭavat harayo madhunā mattāḥ ke cit suptā mahītale

    5.60.13

    ye 'py atra madhupālāḥ syuḥ preṣyā dadhimukhasya tu te 'pi tair vānarair bhīmaiḥ pratiṣiddhā diśo gatāḥ

    5.60.14

    jānubhiś ca prakṛṣṭāś ca devamārgaṃ ca darśitāḥ abruvan paramodvignā gatvā dadhimukhaṃ vacaḥ

    5.60.15

    hanūmatā dattavarair hataṃ madhuvanaṃ balāt vayaṃ ca jānubhiḥ kṛṣṭā devamārgaṃ ca darśitāḥ

    5.60.16

    tato dadhimukhaḥ kruddho vanapas tatra vānaraḥ hataṃ madhuvanaṃ śrutvā sāntvayām āsa tān harīn

    5.60.17

    etāgacchata gacchāmo vānarān atidarpitān balenāvārayiṣyāmo madhu bhakṣayato vayam

    5.60.18

    śrutvā dadhimukhasyedaṃ vacanaṃ vānararṣabhāḥ punar vīrā madhuvanaṃ tenaiva sahitā yayuḥ

    5.60.19

    madhye caiṣāṃ dadhimukhaḥ pragṛhya sumahātarum samabhyadhāvad vegenā te ca sarve plavaṃgamāḥ

    5.60.20

    te śilāḥ pādapāṃś cāpi pāṣāṇāṃś cāpi vānarāḥ gṛhītvābhyāgaman kruddhā yatra te kapikuñjarāḥ

    5.60.21

    te svāmivacanaṃ vīrā hṛdayeṣv avasajya tat tvarayā hy abhyadhāvanta sālatālaśilāyudhāḥ

    5.60.22

    vṛkṣasthāṃś ca talasthāṃś ca vānarān baladarpitān abhyakrāmanta te vīrāḥ pālās tatra sahasraśaḥ

    5.60.23

    atha dṛṣṭvā dadhimukhaṃ kruddhaṃ vānarapuṃgavāḥ abhyadhāvanta vegena hanūmatpramukhās tadā

    5.60.24

    taṃ savṛkṣaṃ mahābāhum āpatantaṃ mahābalam taṃ āryakaṃ prāharat tatra bāhubhyāṃ kupito 'ṅgadaḥ

    5.60.25

    madāndhaś a na vedainam āryako 'yaṃ mameti saḥ athainaṃ niṣpipeṣāśu vegavad vasudhātale

    5.60.26

    sa bhagnabāhur vimukho vihvalaḥ śoṇitokṣitaḥ mumoha sahasā vīro muhūrtaṃ kapikuñjaraḥ

    5.60.27

    sa kathaṃ cid vimuktas tair vānarair vānararṣabhaḥ uvācaikāntam āgamya bhṛtyāṃs tān samupāgatān

    5.60.28

    ete tiṣṭhantu gacchāmo bhartā no yatra vānaraḥ sugrīvo vipulagrīvaḥ saha rāmeṇa tiṣṭhati

    5.60.29

    sarvaṃ caivāṅgade doṣaṃ śrāvayiṣyāmi pārthiva amarṣī vacanaṃ śrutvā ghātayiṣyati vānarān

    5.60.30

    iṣṭaṃ madhuvanaṃ hy etat sugrīvasya mahātmanaḥ pitṛpaitāmahaṃ divyaṃ devair api durāsadam

    5.60.31

    sa vānarān imān sarvān madhulubdhān gatāyuṣaḥ ghātayiṣyati daṇḍena sugrīvaḥ sasuhṛjjanān

    5.60.32

    vadhyā hy ete durātmāno nṛpājñā paribhāvinaḥ amarṣaprabhavo roṣaḥ saphalo no bhaviṣyati

    5.60.33

    evam uktvā dadhimukho vanapālān mahābalaḥ jagāma sahasotpatya vanapālaiḥ samanvitaḥ

    5.60.34

    nimeṣāntaramātreṇa sa hi prāpto vanālayaḥ sahasrāṃśusuto dhīmān sugrīvo yatra vānaraḥ

    5.60.35

    rāmaṃ ca lakṣmaṇaṃ caiva dṛṣṭvā sugrīvam eva ca samapratiṣṭhāṃ jagatīm ākāśān nipapāta ha

    5.60.36

    sa nipatya mahāvīryaḥ sarvais taiḥ parivāritaḥ harir dadhimukhaḥ pālaiḥ pālānāṃ parameśvaraḥ

    5.60.37

    sa dīnavadano bhūtvā kṛtvā śirasi cāñjalim sugrīvasya śubhau mūrdhnā caraṇau pratyapīḍayat

    5.61.1

    tato mūrdhnā nipatitaṃ vānaraṃ vānararṣabhaḥ dṛṣṭvaivodvignahṛdayo vākyam etad uvāca ha

    5.61.2

    uttiṣṭhottiṣṭha kasmāt tvaṃ pādayoḥ patito mama abhayaṃ te bhaved vīra satyam evābhidhīyatām

    5.61.3

    sa tu viśvāsitas tena sugrīveṇa mahātmanā utthāya ca mahāprājño vākyaṃ dadhimukho 'bravīt

    5.61.4

    naivarkṣarajasā rājan na tvayā nāpi vālinā vanaṃ nisṛṣṭapūrvaṃ hi bhakṣitaṃ tat tu vānaraiḥ

    5.61.5

    ebhiḥ pradharṣitāś caiva vāritā vanarakṣibhiḥ madhūny acintayitvemān bhakṣayanti pibanti ca

    5.61.6

    śiṣṭam atrāpavidhyanti bhakṣayanti tathāpare nivāryamāṇās te sarve bhruvau vai darśayanti hi

    5.61.7

    ime hi saṃrabdhatarās tathā taiḥ saṃpradharṣitāḥ vārayanto vanāt tasmāt kruddhair vānarapuṃgavaiḥ

    5.61.8

    tatas tair bahubhir vīrair vānarair vānararṣabhāḥ saṃraktanayanaiḥ krodhād dharayaḥ saṃpracālitāḥ

    5.61.9

    pāṇibhir nihatāḥ ke cit ke cij jānubhir āhatāḥ prakṛṣṭāś ca yathākāmaṃ devamārgaṃ ca darśitāḥ

    5.61.10

    evam ete hatāḥ śūrās tvayi tiṣṭhati bhartari kṛtsnaṃ madhuvanaṃ caiva prakāmaṃ taiḥ prabhakṣyate

    5.61.11

    evaṃ vijñāpyamānaṃ tu sugrīvaṃ vānararṣabham apṛcchat taṃ mahāprājño lakṣmaṇaḥ paravīrahā

    5.61.12

    kim ayaṃ vānaro rājan vanapaḥ pratyupasthitaḥ kaṃ cārtham abhinirdiśya duḥkhito vākyam abravīt

    5.61.13

    evam uktas tu sugrīvo lakṣmaṇena mahātmanā lakṣmaṇaṃ pratyuvācedaṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ

    5.61.14

    ārya lakṣmaṇa saṃprāha vīro dadhimukhaḥ kapiḥ aṅgadapramukhair vīrair bhakṣitaṃ madhuvānaraiḥ

    5.61.15

    naiṣām akṛtakṛtyānām īdṛśaḥ syād upakramaḥ vanaṃ yathābhipannaṃ taiḥ sādhitaṃ karma vānaraiḥ

    5.61.16

    dṛṣṭā devī na saṃdeho na cānyena hanūmatā na hy anyaḥ sādhane hetuḥ karmaṇo 'sya hanūmataḥ

    5.61.17

    kāryasiddhir hanumati matiś ca haripuṃgava vyavasāyaś ca vīryaṃ ca śrutaṃ cāpi pratiṣṭhitam

    5.61.18

    jāmbavān yatra netā syād aṅgadasya baleśvaraḥ hanūmāṃś cāpy adhiṣṭhātā na tasya gatir anyathā

    5.61.19

    aṅgadapramukhair vīrair hataṃ madhuvanaṃ kila vicintya dakṣiṇām āśām āgatair haripuṃgavaiḥ

    5.61.20

    āgataiś ca praviṣṭaṃ tad yathā madhuvanaṃ hi taiḥ dharṣitaṃ ca vanaṃ kṛtsnam upayuktaṃ ca vānaraiḥ vāritāḥ sahitāḥ pālās tathā jānubhir āhatāḥ

    5.61.21

    etadartham ayaṃ prāpto vaktuṃ madhuravāg iha nāmnā dadhimukho nāma hariḥ prakhyātavikramaḥ

    5.61.22

    dṛṣṭā sītā mahābāho saumitre paśya tattvataḥ abhigamya yathā sarve pibanti madhu vānarāḥ

    5.61.23

    na cāpy adṛṣṭvā vaidehīṃ viśrutāḥ puruṣarṣabha vanaṃ dātta varaṃ divyaṃ dharṣayeyur vanaukasaḥ

    5.61.24

    tataḥ prahṛṣṭo dharmātmā lakṣmaṇaḥ saharāghavaḥ śrutvā karṇasukhāṃ vāṇīṃ sugrīvavadanāc cyutām

    5.61.25

    prāhṛṣyata bhṛśaṃ rāmo lakṣmaṇaś ca mahāyaśāḥ śrutvā dadhimukhasyedaṃ sugrīvas tu prahṛṣya ca vanapālaṃ punar vākyaṃ sugrīvaḥ pratyabhāṣata

    5.61.26

    prīto 'smi saumya yad bhuktaṃ vanaṃ taiḥ kṛtakarmabhiḥ marṣitaṃ marṣaṇīyaṃ ca ceṣṭitaṃ kṛtakarmaṇām

    5.61.27

    icchāmi śīghraṃ hanumatpradhānān śākhāmṛgāṃs tān mṛgarājadarpān draṣṭuṃ kṛtārthān saha rāghavābhyāṃ śrotuṃ ca sītādhigame prayatnam

    5.62.1

    sugrīveṇaivam uktas tu hṛṣṭo dadhimukhaḥ kapiḥ rāghavaṃ lakṣmaṇaṃ caiva sugrīvaṃ cābhyavādayat

    5.62.2

    sa praṇamya ca sugrīvaṃ rāghavau ca mahābalau vānaraiḥ sahitaiḥ śūrair divam evotpapāta ha

    5.62.3

    sa yathaivāgataḥ pūrvaṃ tathaiva tvarito gataḥ nipatya gaganād bhūmau tad vanaṃ praviveśa ha

    5.62.4

    sa praviṣṭo madhuvanaṃ dadarśa hariyūthapān vimadān uddhatān sarvān mehamānān madhūdakam

    5.62.5

    sa tān upāgamad vīro baddhvā karapuṭāñjalim uvāca vacanaṃ ślakṣṇam idaṃ hṛṣṭavad aṅgadam

    5.62.6

    saumya roṣo na kartavyo yad ebhir abhivāritaḥ ajñānād rakṣibhiḥ krodhād bhavantaḥ pratiṣedhitāḥ

    5.62.7

    yuvarājas tvam īśaś ca vanasyāsya mahābala maurkhyāt pūrvaṃ kṛto doṣas tad bhavān kṣantum arhati

    5.62.8

    yathaiva hi pitā te 'bhūt pūrvaṃ harigaṇeśvaraḥ tathā tvam api sugrīvo nānyas tu harisattama

    5.62.9

    ākhyātaṃ hi mayā gatvā pitṛvyasya tavānagha ihopayānaṃ sarveṣām eteṣāṃ vanacāriṇām

    5.62.10

    sa tvadāgamanaṃ śrutvā sahaibhir hariyūthapaiḥ prahṛṣṭo na tu ruṣṭo 'sau vanaṃ śrutvā pradharṣitam

    5.62.11

    prahṛṣṭo māṃ pitṛvyas te sugrīvo vānareśvaraḥ śīghraṃ preṣaya sarvāṃs tān iti hovāca pārthivaḥ

    5.62.12

    śrutvā dadhimukhasyaitad vacanaṃ ślakṣṇam aṅgadaḥ abravīt tān hariśreṣṭho vākyaṃ vākyaviśāradaḥ

    5.62.13

    śaṅke śruto 'yaṃ vṛttānto rāmeṇa hariyūthapāḥ tat kṣamaṃ neha naḥ sthātuṃ kṛte kārye paraṃtapāḥ

    5.62.14

    pītvā madhu yathākāmaṃ viśrāntā vanacāriṇaḥ kiṃ śeṣaṃ gamanaṃ tatra sugrīvo yatra me guruḥ

    5.62.15

    sarve yathā māṃ vakṣyanti sametya hariyūthapāḥ tathāsmi kartā kartavye bhavadbhiḥ paravān aham

    5.62.16

    nājñāpayitum īśo 'haṃ yuvarājo 'smi yady api ayuktaṃ kṛtakarmāṇo yūyaṃ dharṣayituṃ mayā

    5.62.17

    bruvataś cāṅgadaś caivaṃ śrutvā vacanam avyayam prahṛṣṭamanaso vākyam idam ūcur vanaukasaḥ

    5.62.18

    evaṃ vakṣyati ko rājan prabhuḥ san vānararṣabha aiśvaryamadamatto hi sarvo 'ham iti manyate

    5.62.19

    tava cedaṃ susadṛśaṃ vākyaṃ nānyasya kasya cit saṃnatir hi tavākhyāti bhaviṣyac chubhabhāgyatām

    5.62.20

    sarve vayam api prāptās tatra gantuṃ kṛtakṣaṇāḥ sa yatra harivīrāṇāṃ sugrīvaḥ patir avyayaḥ

    5.62.21

    tvayā hy anuktair haribhir naiva śakyaṃ padāt padam kva cid gantuṃ hariśreṣṭha brūmaḥ satyam idaṃ tu te

    5.62.22

    evaṃ tu vadatāṃ teṣām aṅgadaḥ pratyabhāṣata bāḍhaṃ gacchāma ity uktvā utpapāta mahītalāt

    5.62.23

    utpatantam anūtpetuḥ sarve te hariyūthapāḥ kṛtvākāśaṃ nirākāśaṃ yajñotkṣiptā ivānalāḥ

    5.62.24

    te 'mbaraṃ sahasotpatya vegavantaḥ plavaṃgamāḥ vinadanto mahānādaṃ ghanā vāteritā yathā

    5.62.25

    aṅgade hy ananuprāpte sugrīvo vānarādhipaḥ uvāca śokopahataṃ rāmaṃ kamalalocanam

    5.62.26

    samāśvasihi bhadraṃ te dṛṣṭā devī na saṃśayaḥ nāgantum iha śakyaṃ tair atīte samaye hi naḥ

    5.62.27

    na matsakāśam āgacchet kṛtye hi vinipātite yuvarājo mahābāhuḥ plavatāṃ pravaro 'ṅgadaḥ

    5.62.28

    yady apy akṛtakṛtyānām īdṛśaḥ syād upakramaḥ bhavet tu dīnavadano bhrāntaviplutamānasaḥ

    5.62.29

    pitṛpaitāmahaṃ caitat pūrvakair abhirakṣitam na me madhuvanaṃ hanyād ahṛṣṭaḥ plavageśvaraḥ

    5.62.30

    kausalyā suprajā rāma samāśvasihi suvrata dṛṣṭā devī na saṃdeho na cānyena hanūmatā na hy anyaḥ karmaṇo hetuḥ sādhane tadvidho bhavet

    5.62.31

    hanūmati hi siddhiś ca matiś ca matisattama vyavasāyaś ca vīryaṃ ca sūrye teja iva dhruvam

    5.62.32

    jāmbavān yatra netā syād aṅgadaś ca baleśvaraḥ hanūmāṃś cāpy adhiṣṭhātā na tasya gatir anyathā

    5.62.33

    mā bhūś cintā samāyuktaḥ saṃpraty amitavikrama

    5.62.34

    tataḥ kila kilā śabdaṃ śuśrāvāsannam ambare hanūmat karmadṛptānāṃ nardatāṃ kānanaukasām kiṣkindhām upayātānāṃ siddhiṃ kathayatām iva

    5.62.35

    tataḥ śrutvā ninādaṃ taṃ kapīnāṃ kapisattamaḥ āyatāñcitalāṅgūlaḥ so 'bhavad dhṛṣṭamānasaḥ

    5.62.36

    ājagmus te 'pi harayo rāmadarśanakāṅkṣiṇaḥ aṅgadaṃ purataḥ kṛtvā hanūmantaṃ ca vānaram

    5.62.37

    te 'ṅgadapramukhā vīrāḥ prahṛṣṭāś ca mudānvitāḥ nipetur harirājasya samīpe rāghavasya ca

    5.62.38

    hanūmāṃś ca mahābahuḥ praṇamya śirasā tataḥ niyatām akṣatāṃ devīṃ rāghavāya nyavedayat

    5.62.39

    niścitārthaṃ tatas tasmin sugrīvaṃ pavanātmaje lakṣmaṇaḥ prītimān prītaṃ bahumānād avaikṣata

    5.62.40

    prītyā ca ramamāṇo 'tha rāghavaḥ paravīrahā bahu mānena mahatā hanūmantam avaikṣata

    5.63.1

    tataḥ prasravaṇaṃ śailaṃ te gatvā citrakānanam praṇamya śirasā rāmaṃ lakṣmaṇaṃ ca mahābalam

    5.63.2

    yuvarājaṃ puraskṛtya sugrīvam abhivādya ca pravṛttam atha sītāyāḥ pravaktum upacakramuḥ

    5.63.3

    rāvaṇāntaḥpure rodhaṃ rākṣasībhiś ca tarjanam rāme samanurāgaṃ ca yaś cāpi samayaḥ kṛtaḥ

    5.63.4

    etad ākhyānti te sarve harayo rāma saṃnidhau vaidehīm akṣatāṃ śrutvā rāmas tūttaram abravīt

    5.63.5

    kva sītā vartate devī kathaṃ ca mayi vartate etan me sarvam ākhyāta vaidehīṃ prati vānarāḥ

    5.63.6

    rāmasya gaditaṃ śrutva harayo rāmasaṃnidhau codayanti hanūmantaṃ sītāvṛttāntakovidam

    5.63.7

    śrutvā tu vacanaṃ teṣāṃ hanūmān mārutātmajaḥ uvāca vākyaṃ vākyajñaḥ sītāyā darśanaṃ yathā

    5.63.8

    samudraṃ laṅghayitvāhaṃ śatayojanam āyatam agacchaṃ jānakīṃ sītāṃ mārgamāṇo didṛkṣayā

    5.63.9

    tatra laṅketi nagarī rāvaṇasya durātmanaḥ dakṣiṇasya samudrasya tīre vasati dakṣiṇe

    5.63.10

    tatra dṛṣṭā mayā sītā rāvaṇāntaḥpure satī saṃnyasya tvayi jīvantī rāmā rāma manoratham

    5.63.11

    dṛṣṭā me rākṣasī madhye tarjyamānā muhur muhuḥ rākṣasībhir virūpābhī rakṣitā pramadāvane

    5.63.12

    duḥkham āpadyate devī tavāduḥkhocitā satī rāvaṇāntaḥpure ruddhvā rākṣasībhiḥ surakṣitā

    5.63.13

    ekaveṇīdharā dīnā tvayi cintāparāyaṇā adhaḥśayyā vivarṇāṅgī padminīva himāgame

    5.63.14

    rāvaṇād vinivṛttārthā martavyakṛtaniścayā devī kathaṃ cit kākutstha tvanmanā mārgitā mayā

    5.63.15

    ikṣvākuvaṃśavikhyātiṃ śanaiḥ kīrtayatānagha sa mayā naraśārdūla viśvāsam upapāditā

    5.63.16

    tataḥ saṃbhāṣitā devī sarvam arthaṃ ca darśitā rāmasugrīvasakhyaṃ ca śrutvā prītim upāgatā

    5.63.17

    niyataḥ samudācāro bhaktiś cāsyās tathā tvayi evaṃ mayā mahābhāgā dṛṣṭā janakanandinī ugreṇa tapasā yuktā tvadbhaktyā puruṣarṣabha

    5.63.18

    abhijñānaṃ ca me dattaṃ yathāvṛttaṃ tavāntike citrakūṭe mahāprājña vāyasaṃ prati rāghava

    5.63.19

    vijñāpyaś ca nara vyāghro rāmo vāyusuta tvayā akhileneha yad dṛṣṭam iti mām āha jānakī

    5.63.20

    idaṃ cāsmai pradātavyaṃ yatnāt suparirakṣitam bruvatā vacanāny evaṃ sugrīvasyopaśṛṇvataḥ

    5.63.21

    eṣa cūḍāmaṇiḥ śrīmān mayā te yatnarakṣitaḥ manaḥśilāyās tikalas taṃ smarasveti cābravīt

    5.63.22

    eṣa niryātitaḥ śrīmān mayā te vārisaṃbhavaḥ etaṃ dṛṣṭvā pramodiṣye vyasane tvām ivānagha

    5.63.23

    jīvitaṃ dhārayiṣyāmi māsaṃ daśarathātmaja ūrdhvaṃ māsān na jīveyaṃ rakṣasāṃ vaśam āgatā

    5.63.24

    iti mām abravīt sītā kṛśāṅgī dharma cāriṇī rāvaṇāntaḥpure ruddhā mṛgīvotphullalocanā

    5.63.25

    etad eva mayākhyātaṃ sarvaṃ rāghava yad yathā sarvathā sāgarajale saṃtāraḥ pravidhīyatām

    5.63.26

    tau jātāśvāsau rājaputrau viditvā tac cābhijñānaṃ rāghavāya pradāya devyā cākhyātaṃ sarvam evānupūrvyād vācā saṃpūrṇaṃ vāyuputraḥ śaśaṃsa

    5.64.1

    evam ukto hanumatā rāmo daśarathātmajaḥ taṃ maṇiṃ hṛdaye kṛtvā praruroda salakṣmaṇaḥ

    5.64.2

    taṃ tu dṛṣṭvā maṇiśreṣṭhaṃ rāghavaḥ śokakarśitaḥ netrābhyām aśrupūrṇābhyāṃ sugrīvam idam abravīt

    5.64.3

    yathaiva dhenuḥ sravati snehād vatsasya vatsalā tathā mamāpi hṛdayaṃ maṇiratnasya darśanāt

    5.64.4

    maṇiratnam idaṃ dattaṃ vaidehyāḥ śvaśureṇa me vadhūkāle yathā baddham adhikaṃ mūrdhni śobhate

    5.64.5

    ayaṃ hi jalasaṃbhūto maṇiḥ pravarapūjitaḥ yajñe paramatuṣṭena dattaḥ śakreṇa dhīmatā

    5.64.6

    imaṃ dṛṣṭvā maṇiśreṣṭhaṃ tathā tātasya darśanam adyāsmy avagataḥ saumya vaidehasya tathā vibhoḥ

    5.64.7

    ayaṃ hi śobhate tasyāḥ priyāyā mūrdhni me maṇiḥ adyāsya darśanenāhaṃ prāptāṃ tām iva cintaye

    5.64.8

    kim āha sītā vaidehī brūhi saumya punaḥ punaḥ parāsum iva toyena siñcantī vākyavāriṇā

    5.64.9

    itas tu kiṃ duḥkhataraṃ yad imaṃ vārisaṃbhavam maṇiṃ paśyāmi saumitre vaidehīm āgataṃ vinā

    5.64.10

    ciraṃ jīvati vaidehī yadi māsaṃ dhariṣyati kṣaṇaṃ saumya na jīveyaṃ vinā tām asitekṣaṇām

    5.64.11

    naya mām api taṃ deśaṃ yatra dṛṣṭā mama priyā na tiṣṭheyaṃ kṣaṇam api pravṛttim upalabhya ca

    5.64.12

    kathaṃ sā mama suśroṇi bhīru bhīruḥ satī tadā bhayāvahānāṃ ghorāṇāṃ madhye tiṣṭhati rakṣasām

    5.64.13

    śāradas timironmukho nūnaṃ candra ivāmbudaiḥ āvṛtaṃ vadanaṃ tasyā na virājati rākṣasaiḥ

    5.64.14

    kim āha sītā hanumaṃs tattvataḥ kathayasva me etena khalu jīviṣye bheṣajenāturo yathā

    5.64.15

    madhurā madhurālāpā kim āha mama bhāminī madvihīnā varārohā hanuman kathayasva me duḥkhād duḥkhataraṃ prāpya kathaṃ jīvati jānakī

    5.65.1

    evam uktas tu hanumān rāghaveṇa mahātmanā sītāyā bhāṣitaṃ sarvaṃ nyavedayata rāghave

    5.65.2

    idam uktavatī devī jānakī puruṣarṣabha pūrvavṛttam abhijñānaṃ citrakūṭe yathā tatham

    5.65.3

    sukhasuptā tvayā sārdhaṃ jānakī pūrvam utthitā vāyasaḥ sahasotpatya virarāda stanāntare

    5.65.4

    paryāyeṇa ca suptas tvaṃ devyaṅke bharatāgraja punaś ca kila pakṣī sa devyā janayati vyathām

    5.65.5

    tataḥ punar upāgamya virarāda bhṛśaṃ kila tatas tvaṃ bodhitas tasyāḥ śoṇitena samukṣitaḥ

    5.65.6

    vāyasena ca tenaiva satataṃ bādhyamānayā bodhitaḥ kila devyās tvaṃ sukhasuptaḥ paraṃtapa

    5.65.7

    tāṃ tu dṛṣṭvā mahābāho rāditāṃ ca stanāntare āśīviṣa iva kruddho niḥśvasann abhyabhāṣathāḥ

    5.65.8

    nakhāgraiḥ kena te bhīru dāritaṃ tu stanāntaram kaḥ krīḍati saroṣeṇa pañcavaktreṇa bhoginā

    5.65.9

    nirīkṣamāṇaḥ sahasā vāyasaṃ samavaikṣatāḥ nakhaiḥ sarudhirais tīkṣṇair mām evābhimukhaḥ sthitam

    5.65.10

    sutaḥ kila sa śakrasya vāyasaḥ patatāṃ varaḥ dharāntaracaraḥ śīghraṃ pavanasya gatau samaḥ

    5.65.11

    tatas tasmin mahābāho kopasaṃvartitekṣaṇaḥ vāyase tvaṃ kṛtvāḥ krūrāṃ matiṃ matimatāṃ vara

    5.65.12

    sa darbhaṃ saṃstarād gṛhya brahmāstreṇa nyayojayaḥ sa dīpta iva kālāgnir jajvālābhimukhaḥ khagam

    5.65.13

    sa tvaṃ pradīptaṃ cikṣepa darbhaṃ taṃ vāyasaṃ prati tatas tu vāyasaṃ dīptaḥ sa darbho 'nujagāma ha

    5.65.14

    sa pitrā ca parityaktaḥ suraiḥ sarvair maharṣibhiḥ trīṃl lokān saṃparikramya trātāraṃ nādhigacchati

    5.65.15

    taṃ tvaṃ nipatitaṃ bhūmau śaraṇyaḥ śaraṇāgatam vadhārham api kākutstha kṛpayā paripālayaḥ

    5.65.16

    mogham astraṃ na śakyaṃ tu kartum ity eva rāghava tatas tasyākṣikākasya hinasti sma sa dakṣiṇam

    5.65.17

    rāma tvāṃ sa namaskṛtvā rājño daśarathasya ca visṛṣṭas tu tadā kākaḥ pratipede kham ālayam

    5.65.18

    evam astravidāṃ śreṣṭhaḥ sattvavāñ śīlavān api kimartham astraṃ rakṣaḥsu na yojayasi rāghava

    5.65.19

    na nāgā nāpi gandharvā nāsurā na marudgaṇāḥ tava rāma mukhe sthātuṃ śaktāḥ pratisamādhitum

    5.65.20

    tava vīryavataḥ kaccin mayi yady asti saṃbhramaḥ kṣipraṃ suniśitair bāṇair hanyatāṃ yudhi rāvaṇaḥ

    5.65.21

    bhrātur ādeśam ādāya lakṣmaṇo vā paraṃtapaḥ sa kimarthaṃ naravaro na māṃ rakṣati rāghavaḥ

    5.65.22

    śaktau tau puruṣavyāghrau vāyvagnisamatejasau surāṇām api durdharṣau kimarthaṃ mām upekṣataḥ

    5.65.23

    mamaiva duṣkṛtaṃ kiṃ cin mahad asti na saṃśayaḥ samarthau sahitau yan māṃ nāpekṣete paraṃtapau

    5.65.24

    vaidehyā vacanaṃ śrutvā karuṇaṃ sāśrubhāṣitam punar apy aham āryāṃ tām idaṃ vacanam abruvam

    5.65.25

    tvacchokavimukho rāmo devi satyena te śape rāme duḥkhābhibhūte ca lakṣmaṇaḥ paritapyate

    5.65.26

    kathaṃ cid bhavatī dṛṣṭā na kālaḥ pariśocitum imaṃ muhūrtaṃ duḥkhānām antaṃ drakṣyasi bhāmini

    5.65.27

    tāv ubhau naraśārdūlau rājaputrāv ariṃdamau tvaddarśanakṛtotsāhau laṅkāṃ bhasmīkariṣyataḥ

    5.65.28

    hatvā ca samare raudraṃ rāvaṇaṃ saha bāndhavam rāghavas tvāṃ mahābāhuḥ svāṃ purīṃ nayate dhruvam

    5.65.29

    yat tu rāmo vijānīyād abhijñānam anindite prītisaṃjananaṃ tasya pradātuṃ tattvam arhasi

    5.65.30

    sābhivīkṣya diśaḥ sarvā veṇyudgrathanam uttamam muktvā vastrād dadau mahyaṃ maṇim etaṃ mahābala

    5.65.31

    pratigṛhya maṇiṃ divyaṃ tava heto raghūttama śirasā saṃpraṇamyainām aham āgamane tvare

    5.65.32

    gamane ca kṛtotsāham avekṣya varavarṇinī vivardhamānaṃ ca hi mām uvāca janakātmajā aśrupūrṇamukhī dīnā bāṣpasaṃdigdhabhāṣiṇī

    5.65.33

    hanuman siṃhasaṃkāśau tāv ubhau rāmalakṣmaṇau sugrīvaṃ ca sahāmātyaṃ sarvān brūyā anāmayam

    5.65.34

    yathā ca sa mahābāhur māṃ tārayati rāghavaḥ asmād duḥkhāmbusaṃrodhāt tat samādhātum arhasi

    5.65.35

    imaṃ ca tīvraṃ mama śokavegaṃ rakṣobhir ebhiḥ paribhartsanaṃ ca brūyās tu rāmasya gataḥ samīpaṃ śivaś ca te 'dhvāstu haripravīra

    5.65.36

    etat tavāryā nṛparājasiṃha sītā vacaḥ prāha viṣādapūrvam etac ca buddhvā gaditaṃ mayā tvaṃ śraddhatsva sītāṃ kuśalāṃ samagrām

    5.66.1

    athāham uttaraṃ devyā punar uktaḥ sasaṃbhramam tava snehān naravyāghra sauhāryād anumānya ca

    5.66.2

    evaṃ bahuvidhaṃ vācyo rāmo dāśarathis tvayā yathā mām āpnuyāc chīghraṃ hatvā rāvaṇam āhave

    5.66.3

    yadi vā manyase vīra vasaikāham ariṃdama kasmiṃś cit saṃvṛte deśe viśrāntaḥ śvo gamiṣyasi

    5.66.4

    mama cāpy alpabhāgyāyāḥ sāmnidhyāt tava vānara asya śokavipākasya muhūrtaṃ syād vimokṣaṇam

    5.66.5

    gate hi tvayi vikrānte punarāgamanāya vai prāṇānām api saṃdeho mama syān nātra saṃśayaḥ

    5.66.6

    tavādarśanajaḥ śoko bhūyo māṃ paritāpayet duḥkhād duḥkhaparābhūtāṃ durgatāṃ duḥkhabhāginīm

    5.66.7

    ayaṃ tu vīrasaṃdehas tiṣṭhatīva mamāgrataḥ sumahāṃs tvatsahāyeṣu haryṛkṣeṣu asaṃśayaḥ

    5.66.8

    kathaṃ nu khalu duṣpāraṃ tariṣyanti mahodadhim tāni haryṛkṣasainyāni tau vā naravarātmajau

    5.66.9

    trayāṇām eva bhūtānāṃ sāgarasyāsya laṅghane śaktiḥ syād vainateyasya vāyor vā tava vānagha

    5.66.10

    tad asmin kāryaniyoge vīraivaṃ duratikrame kiṃ paśyasi samādhānaṃ brūhi kāryavidāṃ vara

    5.66.11

    kāmam asya tvam evaikaḥ kāryasya parisādhane paryāptaḥ paravīraghna yaśasyas te balodayaḥ

    5.66.12

    balaiḥ samagrair yadi māṃ hatvā rāvaṇam āhave vijayī svāṃ purīṃ rāmo nayet tat syād yaśaskaram

    5.66.13

    yathāhaṃ tasya vīrasya vanād upadhinā hṛtā rakṣasā tad bhayād eva tathā nārhati rāghavaḥ

    5.66.14

    balais tu saṃkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ māṃ nayed yadi kākutsthas tat tasya sadṛśaṃ bhavet

    5.66.15

    tad yathā tasya vikrāntam anurūpaṃ mahātmanaḥ bhavaty āhavaśūrasya tathā tvam upapādaya

    5.66.16

    tad arthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam niśamyāhaṃ tataḥ śeṣaṃ vākyam uttaram abruvam

    5.66.17

    devi haryṛkṣasainyānām īśvaraḥ plavatāṃ varaḥ sugrīvaḥ sattvasaṃpannas tavārthe kṛtaniścayaḥ

    5.66.18

    tasya vikramasaṃpannāḥ sattvavanto mahābalāḥ manaḥsaṃkalpasaṃpātā nideśe harayaḥ sthitāḥ

    5.66.19

    yeṣāṃ nopari nādhastān na tiryak sajjate gatiḥ na ca karmasu sīdanti mahatsv amitatejasaḥ

    5.66.20

    asakṛt tair mahābhāgair vānarair balasaṃyutaiḥ pradakṣiṇīkṛtā bhūmir vāyumārgānusāribhiḥ

    5.66.21

    madviśiṣṭāś ca tulyāś ca santi tatra vanaukasaḥ mattaḥ pratyavaraḥ kaś cin nāsti sugrīvasaṃnidhau

    5.66.22

    ahaṃ tāvad iha prāptaḥ kiṃ punas te mahābalāḥ na hi prakṛṣṭāḥ preṣyante preṣyante hītare janāḥ

    5.66.23

    tad alaṃ paritāpena devi manyur vyapaitu te ekotpātena te laṅkām eṣyanti hariyūthapāḥ

    5.66.24

    mama pṛṣṭhagatau tau ca candrasūryāv ivoditau tvatsakāśaṃ mahābhāge nṛsiṃhāv āgamiṣyataḥ

    5.66.25

    arighnaṃ siṃhasaṃkāśaṃ kṣipraṃ drakṣyasi rāghavam lakṣmaṇaṃ ca dhanuṣpāṇiṃ laṅkā dvāram upasthitam

    5.66.26

    nakhadaṃṣṭrāyudhān vīrān siṃhaśārdūlavikramān vānarān vānarendrābhān kṣipraṃ drakṣyasi saṃgatān

    5.66.27

    śailāmbudan nikāśānāṃ laṅkāmalayasānuṣu nardatāṃ kapimukhyānām acirāc choṣyase svanam

    5.66.28

    nivṛttavanavāsaṃ ca tvayā sārdham ariṃdamam abhiṣiktam ayodhyāyāṃ kṣipraṃ drakṣyasi rāghavam

    5.66.29

    tato mayā vāgbhir adīnabhāṣiṇī śivābhir iṣṭābhir abhiprasāditā jagāma śāntiṃ mama maithilātmajā tavāpi śokena tathābhipīḍitā

    Source: http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.html