Falsafa

Comma for either/or — dharma, courage. Spelling forgiving — corage finds courage.

    Vālmīki Rāmāyaṇa

    Kāṇḍa 4

    Vālmīki

    Transliterated by Thothica

    In the atlas

    35 min

    4.1.1

    sa tāṃ puṣkariṇīṃ gatvā padmotpalajhaṣākulām rāmaḥ saumitrisahito vilalāpākulendriyaḥ

    4.1.2

    tasya dṛṣṭvaiva tāṃ harṣād indriyāṇi cakampire sa kāmavaśam āpannaḥ saumitrim idam abravīt

    4.1.3

    saumitre paśya pampāyāḥ kānanaṃ śubhadarśanam yatra rājanti śailābhā drumāḥ saśikharā iva

    4.1.4

    māṃ tu śokābhisaṃtaptam ādhayaḥ pīḍayanti vai bharatasya ca duḥkhena vaidehyā haraṇena ca

    4.1.5

    adhikaṃ pravibhāty etan nīlapītaṃ tu śādvalam drumāṇāṃ vividhaiḥ puṣpaiḥ paristomair ivārpitam

    4.1.6

    sukhānilo 'yaṃ saumitre kālaḥ pracuramanmathaḥ gandhavān surabhir māso jātapuṣpaphaladrumaḥ

    4.1.7

    paśya rūpāṇi saumitre vanānāṃ puṣpaśālinām sṛjatāṃ puṣpavarṣāṇi varṣaṃ toyamucām iva

    4.1.8

    prastareṣu ca ramyeṣu vividhāḥ kānanadrumāḥ vāyuvegapracalitāḥ puṣpair avakiranti gām

    4.1.9

    mārutaḥ sukhaṃ saṃsparśe vāti candanaśītalaḥ ṣaṭpadair anukūjadbhir vaneṣu madhugandhiṣu

    4.1.10

    giriprastheṣu ramyeṣu puṣpavadbhir manoramaiḥ saṃsaktaśikharā śailā virājanti mahādrumaiḥ

    4.1.11

    puṣpitāgrāṃś ca paśyemān karṇikārān samantataḥ hāṭakapratisaṃchannān narān pītāmbarān iva

    4.1.12

    ayaṃ vasantaḥ saumitre nānāvihaganāditaḥ sītayā viprahīṇasya śokasaṃdīpano mama

    4.1.13

    māṃ hi śokasamākrāntaṃ saṃtāpayati manmathaḥ hṛṣṭaḥ pravadamānaś ca samāhvayati kokilaḥ

    4.1.14

    eṣa dātyūhako hṛṣṭo ramye māṃ vananirjhare praṇadan manmathāviṣṭaṃ śocayiṣyati lakṣmaṇa

    4.1.15

    vimiśrā vihagāḥ pumbhir ātmavyūhābhinanditāḥ bhṛṅgarājapramuditāḥ saumitre madhurasvarāḥ

    4.1.16

    māṃ hi sā mṛgaśāvākṣī cintāśokabalātkṛtam saṃtāpayati saumitre krūraś caitravanānilaḥ

    4.1.17

    śikhinībhiḥ parivṛtā mayūrā girisānuṣu manmathābhiparītasya mama manmathavardhanāḥ

    4.1.18

    paśya lakṣṇama nṛtyantaṃ mayūram upanṛtyati śikhinī manmathārtaiṣā bhartāraṃ girisānuṣu

    4.1.19

    mayūrasya vane nūnaṃ rakṣasā na hṛtā priyā mama tv ayaṃ vinā vāsaḥ puṣpamāse suduḥsahaḥ

    4.1.20

    paśya lakṣmaṇa puṣpāṇi niṣphalāni bhavanti me puṣpabhārasamṛddhānāṃ vanānāṃ śiśirātyaye

    4.1.21

    vadanti rāvaṃ muditāḥ śakunāḥ saṃghaśaḥ kalam āhvayanta ivānyonyaṃ kāmonmādakarā mama

    4.1.22

    nūnaṃ paravaśā sītā sāpi śocaty ahaṃ yathā śyāmā padmapalāśākṣī mṛdubhāṣā ca me priyā

    4.1.23

    eṣa puṣpavaho vāyuḥ sukhasparśo himāvahaḥ tāṃ vicintayataḥ kāntāṃ pāvakapratimo mama

    4.1.24

    tāṃ vinātha vihaṃgo 'sau pakṣī praṇaditas tadā vāyasaḥ pādapagataḥ prahṛṣṭam abhinardati

    4.1.25

    eṣa vai tatra vaidehyā vihagaḥ pratihārakaḥ pakṣī māṃ tu viśālākṣyāḥ samīpam upaneṣyati

    4.1.26

    paśya lakṣmaṇa saṃnādaṃ vane madavivardhanam puṣpitāgreṣu vṛkṣeṣu dvijānām upakūjatām

    4.1.27

    saumitre paśya pampāyāś citrāsu vanarājiṣu nalināni prakāśante jale taruṇasūryavat

    4.1.28

    eṣā prasannasalilā padmanīlotpalāyatā haṃsakāraṇḍavākīrṇā pampā saugandhikāyutā

    4.1.29

    cakravākayutā nityaṃ citraprasthavanāntarā mātaṅgamṛgayūthaiś ca śobhate salilārthibhiḥ

    4.1.30

    padmakośapalāśāni draṣṭuṃ dṛṣṭir hi manyate sītāyā netrakośābhyāṃ sadṛśānīti lakṣmaṇa

    4.1.31

    padmakesarasaṃsṛṣṭo vṛkṣāntaraviniḥsṛtaḥ niḥśvāsa iva sītāyā vāti vāyur manoharaḥ

    4.1.32

    saumitre paśya pampāyā dakṣiṇe girisānuni puṣpitāṃ karṇikārasya yaṣṭiṃ paramaśobhanām

    4.1.33

    adhikaṃ śailarājo 'yaṃ dhātubhis tu vibhūṣitaḥ vicitraṃ sṛjate reṇuṃ vāyuvegavighaṭṭitam

    4.1.34

    giriprasthās tu saumitre sarvataḥ saṃprapuṣpitaiḥ niṣpatraiḥ sarvato ramyaiḥ pradīpā iva kuṃśukaiḥ

    4.1.35

    pampātīraruhāś ceme saṃsaktā madhugandhinaḥ mālatīmallikāṣaṇḍāḥ karavīrāś ca puṣpitāḥ

    4.1.36

    ketakyaḥ sinduvārāś ca vāsantyaś ca supuṣpitāḥ mādhavyo gandhapūrṇāś ca kundagulmāś ca sarvaśaḥ

    4.1.37

    ciribilvā madhūkāś ca vañjulā bakulās tathā campakās tilakāś caiva nāgavṛkṣāś ca puṣpitāḥ

    4.1.38

    nīpāś ca varaṇāś caiva kharjūrāś ca supuṣpitāḥ aṅkolāś ca kuraṇṭāś ca cūrṇakāḥ pāribhadrakāḥ

    4.1.39

    cūtāḥ pāṭalayaś caiva kovidārāś ca puṣpitāḥ mucukundārjunāś caiva dṛśyante girisānuṣu

    4.1.40

    ketakoddālakāś caiva śirīṣāḥ śiṃśapā dhavāḥ śālmalyaḥ kiṃśukāś caiva raktāḥ kurabakās tathā tiniśā nakta mālāś ca candanāḥ syandanās tathā

    4.1.41

    vividhā vividhaiḥ puṣpais tair eva nagasānuṣu vikīrṇaiḥ pītaraktābhāḥ saumitre prastarāḥ kṛtāḥ

    4.1.42

    himānte paśya saumitre vṛkṣāṇāṃ puṣpasaṃbhavam puṣpamāse hi taravaḥ saṃgharṣād iva puṣpitāḥ

    4.1.43

    paśya śītajalāṃ cemāṃ saumitre puṣkarāyutām cakravākānucaritāṃ kāraṇḍavaniṣevitām plavaiḥ krauñcaiś ca saṃpūrṇāṃ varāhamṛgasevitām

    4.1.44

    adhikaṃ śobhate pampāvikūjadbhir vihaṃgamaiḥ

    4.1.45

    dīpayantīva me kāmaṃ vividhā muditā dvijāḥ śyāmāṃ candramukhīṃ smṛtvā priyāṃ padmanibhekṣaṇām

    4.1.46

    paya sānuṣu citreṣu mṛgībhiḥ sahitān mṛgān māṃ punar mṛgaśāvākṣyā vaidehyā virahīkṛtam

    4.1.47

    evaṃ sa vilapaṃs tatra śokopahatacetanaḥ avekṣata śivāṃ pampāṃ ramyavārivahāṃ śubhām

    4.1.48

    nirīkṣamāṇaḥ sahasā mahātmā sarvaṃ vanaṃ nirjharakandaraṃ ca udvignacetāḥ saha lakṣmaṇena vicārya duḥkhopahataḥ pratasthe

    4.1.49

    tāv ṛṣyamūkaṃ sahitau prayātau sugrīvaśākhāmṛgasevitaṃ tam trastās tu dṛṣṭvā harayo babhūvur mahaujasau rāghavalakṣmaṇau tau

    4.2.1

    tau tu dṛṣṭvā mahātmānau bhrātarau rāmalakṣmaṇau varāyudhadharau vīrau sugrīvaḥ śaṅkito 'bhavat

    4.2.2

    udvignahṛdayaḥ sarvā diśaḥ samavalokayan na vyatiṣṭhata kasmiṃś cid deśe vānarapuṃgavaḥ

    4.2.3

    naiva cakre manaḥ sthāne vīkṣamāṇo mahābalau kapeḥ paramabhītasya cittaṃ vyavasasāda ha

    4.2.4

    cintayitvā sa dharmātmā vimṛśya gurulāghavam sugrīvaḥ paramodvignaḥ sarvair anucaraiḥ saha

    4.2.5

    tataḥ sa sacivebhyas tu sugrīvaḥ plavagādhipaḥ śaśaṃsa paramodvignaḥ paśyaṃs tau rāmalakṣmaṇau

    4.2.6

    etau vanam idaṃ durgaṃ vālipraṇihitau dhruvam chadmanā cīravasanau pracarantāv ihāgatau

    4.2.7

    tataḥ sugrīvasacivā dṛṣṭvā paramadhanvinau jagmur giritaṭāt tasmād anyac chikharam uttamam

    4.2.8

    te kṣipram abhigamyātha yūthapā yūthaparṣabham harayo vānaraśreṣṭhaṃ parivāryopatasthire

    4.2.9

    ekam ekāyanagatāḥ plavamānā girer girim prakampayanto vegena girīṇāṃ śikharāṇi ca

    4.2.10

    tataḥ śākhāmṛgāḥ sarve plavamānā mahābalāḥ babhañjuś ca nagāṃs tatra puṣpitān durgasaṃśritān

    4.2.11

    āplavanto harivarāḥ sarvatas taṃ mahāgirim mṛgamārjāraśārdūlāṃs trāsayanto yayus tadā

    4.2.12

    tataḥ sugrīvasacivāḥ parvatendraṃ samāśritāḥ saṃgamya kapimukhyena sarve prāñjalayaḥ sthitāḥ

    4.2.13

    tatas taṃ bhayasaṃtrastaṃ vālikilbiṣaśaṅkitam uvāca hanumān vākyaṃ sugrīvaṃ vākyakovidaḥ

    4.2.14

    yasmād udvignacetās tvaṃ pradruto haripuṃgava taṃ krūradarśanaṃ krūraṃ neha paśyāmi vālinam

    4.2.15

    yasmāt tava bhayaṃ saumya pūrvajāt pāpakarmaṇaḥ sa neha vālī duṣṭātmā na te paśyāmy ahaṃ bhayam

    4.2.16

    aho śākhāmṛgatvaṃ te vyaktam eva plavaṃgama laghucittatayātmānaṃ na sthāpayasi yo matau

    4.2.17

    buddhivijñānasaṃpanna iṅgitaiḥ sarvam ācara na hy abuddhiṃ gato rājā sarvabhūtāni śāsti hi

    4.2.18

    sugrīvas tu śubhaṃ vākyaṃ śrutvā sarvaṃ hanūmataḥ tataḥ śubhataraṃ vākyaṃ hanūmantam uvāca ha

    4.2.19

    dīrghabāhū viśālākṣau śaracāpāsidhāriṇau kasya na syād bhayaṃ dṛṣṭvā etau surasutopamau

    4.2.20

    vālipraṇihitāv etau śaṅke 'haṃ puruṣottamau rājāno bahumitrāś ca viśvāso nātra hi kṣamaḥ

    4.2.21

    arayaś ca manuṣyeṇa vijñeyāś channacāriṇaḥ viśvastānām aviśvastāś chidreṣu praharanti hi

    4.2.22

    kṛtyeṣu vālī medhāvī rājāno bahudarśanāḥ bhavanti parahantāras te jñeyāḥ prākṛtair naraiḥ

    4.2.23

    tau tvayā prākṛtenaiva gatvā jñeyau plavaṃgama śaṅkitānāṃ prakāraiś ca rūpavyābhāṣaṇena ca

    4.2.24

    lakṣayasva tayor bhāvaṃ prahṛṣṭamanasau yadi viśvāsayan praśaṃsābhir iṅgitaiś ca punaḥ punaḥ

    4.2.25

    mamaivābhimukhaṃ sthitvā pṛccha tvaṃ haripuṃgava prayojanaṃ praveśasya vanasyāsya dhanurdharau

    4.2.26

    śuddhātmānau yadi tv etau jānīhi tvaṃ plavaṃgama vyābhāṣitair vā rūpair vā vijñeyā duṣṭatānayoḥ

    4.2.27

    ity evaṃ kapirājena saṃdiṣṭo mārutātmajaḥ cakāra gamane buddhiṃ yatra tau rāmalakṣmaṇau

    4.2.28

    tatheti saṃpūjya vacas tu tasya kapeḥ subhītasya durāsadasya mahānubhāvo hanumān yayau tadā sa yatra rāmo 'tibalaś ca lakṣmaṇaḥ

    4.3.1

    vaco vijñāya hanumān sugrīvasya mahātmanaḥ parvatād ṛśyamūkāt tu pupluve yatra rāghavau

    4.3.2

    sa tatra gatvā hanumān balavān vānarottamaḥ upacakrāma tau vāgbhir mṛdvībhiḥ satyavikramaḥ

    4.3.3

    svakaṃ rūpaṃ parityajya bhikṣurūpeṇa vānaraḥ ābabhāṣe ca tau vīrau yathāvat praśaṃsa ca

    4.3.4

    rājarṣidevapratimau tāpasau saṃśitavratau deśaṃ katham imaṃ prāptau bhavantau varavarṇinau

    4.3.5

    trāsayantau mṛgagaṇān anyāṃś ca vanacāriṇaḥ pampātīraruhān vṛkṣān vīkṣamāṇau samantataḥ

    4.3.6

    imāṃ nadīṃ śubhajalāṃ śobhayantau tarasvinau dhairyavantau suvarṇābhau kau yuvāṃ cīravāsasau

    4.3.7

    siṃhaviprekṣitau vīrau siṃhātibalavikramau śakracāpanibhe cāpe pragṛhya vipulair bhujaiḥ

    4.3.8

    śrīmantau rūpasaṃpannau vṛṣabhaśreṣṭhavikramau hastihastopamabhujau dyutimantau nararṣabhau

    4.3.9

    prabhayā parvatendro 'yaṃ yuvayor avabhāsitaḥ rājyārhāv amaraprakhyau kathaṃ deśam ihāgatau

    4.3.10

    padmapatrekṣaṇau vīrau jaṭāmaṇḍaladhāriṇau anyonyasadṛśau vīrau devalokād ivāgatau

    4.3.11

    yadṛcchayeva saṃprāptau candrasūryau vasuṃdharām viśālavakṣasau vīrau mānuṣau devarūpiṇau

    4.3.12

    siṃhaskandhau mahāsattvau samadāv iva govṛṣau āyatāś ca suvṛttāś ca bāhavaḥ parighottamāḥ sarvabhūṣaṇabhūṣārhāḥ kim arthaṃ na vibhūṣitaḥ

    4.3.13

    ubhau yogyāv ahaṃ manye rakṣituṃ pṛthivīm imām sasāgaravanāṃ kṛtsnāṃ vindhyameruvibhūṣitām

    4.3.14

    ime ca dhanuṣī citre ślakṣṇe citrānulepane prakāśete yathendrasya vajre hemavibhūṣite

    4.3.15

    saṃpūrṇā niśitair bāṇair tūṇāś ca śubhadarśanāḥ jīvitāntakarair ghorair jvaladbhir iva pannagaiḥ

    4.3.16

    mahāpramāṇau vipulau taptahāṭakabhūṣitau khaḍgāv etau virājete nirmuktabhujagāv iva

    4.3.17

    evaṃ māṃ paribhāṣantaṃ kasmād vai nābhibhāṣathaḥ

    4.3.18

    sugrīvo nāma dharmātmā kaś cid vānarayūthapaḥ vīro vinikṛto bhrātrā jagad bhramati duḥkhitaḥ

    4.3.19

    prāpto 'haṃ preṣitas tena sugrīveṇa mahātmanā rājñā vānaramukhyānāṃ hanumān nāma vānaraḥ

    4.3.20

    yuvābhyāṃ saha dharmātmā sugrīvaḥ sakhyam icchati tasya māṃ sacivaṃ vittaṃ vānaraṃ pavanātmajam

    4.3.21

    bhikṣurūpapraticchannaṃ sugrīvapriyakāmyayā ṛśyamūkād iha prāptaṃ kāmagaṃ kāmarūpiṇam

    4.3.22

    evam uktvā tu hanumāṃs tau vīrau rāmalakṣmaṇau vākyajñau vākyakuśalaḥ punar novāca kiṃ cana

    4.3.23

    etac chrutvā vacas tasya rāmo lakṣmaṇam abravīt prahṛṣṭavadanaḥ śrīmān bhrātaraṃ pārśvataḥ sthitam

    4.3.24

    sacivo 'yaṃ kapīndrasya sugrīvasya mahātmanaḥ tam eva kāṅkṣamāṇasya mamāntikam upāgataḥ

    4.3.25

    tam abhyabhāṣa saumitre sugrīvasacivaṃ kapim vākyajñaṃ madhurair vākyaiḥ snehayuktam ariṃdamam

    4.4.1

    tataḥ prahṛṣṭo hanumān kṛtyavān iti tad vacaḥ śrutvā madhurasaṃbhāṣaṃ sugrīvaṃ manasā gataḥ

    4.4.2

    bhavyo rājyāgamas tasya sugrīvasya mahātmanaḥ yad ayaṃ kṛtyavān prāptaḥ kṛtyaṃ caitad upāgatam

    4.4.3

    tataḥ paramasaṃhṛṣṭo hanūmān plavagarṣabhaḥ pratyuvāca tato vākyaṃ rāmaṃ vākyaviśāradaḥ

    4.4.4

    kimarthaṃ tvaṃ vanaṃ ghoraṃ pampākānanamaṇḍitam āgataḥ sānujo durgaṃ nānāvyālamṛgāyutam

    4.4.5

    tasya tad vacanaṃ śrutvā lakṣmaṇo rāmacoditaḥ ācacakṣe mahātmānaṃ rāmaṃ daśarathātmajam

    4.4.6

    rājā daśaratho nāma dyutimān dharmavatsalaḥ tasyāyaṃ pūrvajaḥ putro rāmo nāma janaiḥ śrutaḥ

    4.4.7

    śaraṇyaḥ sarvabhūtānāṃ pitur nirdeśapāragaḥ vīro daśarathasyāyaṃ putrāṇāṃ guṇavattaraḥ

    4.4.8

    rājyād bhraṣṭo vane vastuṃ mayā sārdham ihāgataḥ bhāryayā ca mahātejāḥ sītayānugato vaśī dinakṣaye mahātejāḥ prabhayeva divākaraḥ

    4.4.9

    aham asyāvaro bhrātā guṇair dāsyam upāgataḥ kṛtajñasya bahujñasya lakṣmaṇo nāma nāmataḥ

    4.4.10

    sukhārhasya mahārhasya sarvabhūtahitātmanaḥ aiśvaryeṇa vihīnasya vanavāsāśritasya ca

    4.4.11

    rakṣasāpahṛtā bhāryā rahite kāmarūpiṇā tac ca na jñāyate rakṣaḥ patnī yenāsya sā hṛtā

    4.4.12

    danur nāma śriyaḥ putraḥ śāpād rākṣasatāṃ gataḥ ākhyātas tena sugrīvaḥ samartho vānarādhipaḥ

    4.4.13

    sa jñāsyati mahāvīryas tava bhāryāpahāriṇam evam uktvā danuḥ svargaṃ bhrājamāno gataḥ sukham

    4.4.14

    etat te sarvam ākhyātaṃ yāthātathyena pṛcchataḥ ahaṃ caiva hi rāmaś ca sugrīvaṃ śaraṇaṃ gatau

    4.4.15

    eṣa dattvā ca vittāni prāpya cānuttamaṃ yaśaḥ lokanāthaḥ purā bhūtvā sugrīvaṃ nātham icchati

    4.4.16

    śokābhibhūte rāme tu śokārte śaraṇaṃ gate kartum arhati sugrīvaḥ prasādaṃ saha yūthapaiḥ

    4.4.17

    evaṃ bruvāṇaṃ saumitriṃ karuṇaṃ sāśrupātanam hanūmān pratyuvācedaṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ

    4.4.18

    īdṛśā buddhisaṃpannā jitakrodhā jitendriyāḥ draṣṭavyā vānarendreṇa diṣṭyā darśanam āgatāḥ

    4.4.19

    sa hi rājyāc ca vibhraṣṭaḥ kṛtavairaś ca vālinā hṛtadāro vane trasto bhrātrā vinikṛto bhṛśam

    4.4.20

    kariṣyati sa sāhāyyaṃ yuvayor bhāskarātmajaḥ sugrīvaḥ saha cāsmābhiḥ sītāyāḥ parimārgaṇe

    4.4.21

    ity evam uktvā hanumāñ ślakṣṇaṃ madhurayā girā babhāṣe so 'bhigacchāmaḥ sugrīvam iti rāghavam

    4.4.22

    evaṃ bruvāṇaṃ dharmātmā hanūmantaṃ sa lakṣmaṇaḥ pratipūjya yathānyāyam idaṃ provāca rāghavam

    4.4.23

    kapiḥ kathayate hṛṣṭo yathāyaṃ mārutātmajaḥ kṛtyavān so 'pi saṃprāptaḥ kṛtakṛtyo 'si rāghava

    4.4.24

    prasannamukhavarṇaś ca vyaktaṃ hṛṣṭaś ca bhāṣate nānṛtaṃ vakṣyate vīro hanūmān mārutātmajaḥ

    4.4.25

    tataḥ sa tu mahāprājño hanūmān mārutātmajaḥ jagāmādāya tau vīrau harirājāya rāghavau

    4.4.26

    sa tu vipula yaśāḥ kapipravīraḥ pavanasutaḥ kṛtakṛtyavat prahṛṣṭaḥ girivaram uruvikramaḥ prayātaḥ sa śubhamatiḥ saha rāmalakṣmaṇābhyām

    4.5.1

    ṛśyamūkāt tu hanumān gatvā taṃ malayaṃ giram ācacakṣe tadā vīrau kapirājāya rāghavau

    4.5.2

    ayaṃ rāmo mahāprājñaḥ saṃprāpto dṛḍhavikramaḥ lakṣmaṇena saha bhrātrā rāmo 'yaṃ satyavikramaḥ

    4.5.3

    ikṣvākūṇāṃ kule jāto rāmo daśarathātmajaḥ dharme nigaditaś caiva pitur nirdeśapālakaḥ

    4.5.4

    tasyāsya vasato 'raṇye niyatasya mahātmanaḥ rakṣasāpahṛtā bhāryā sa tvāṃ śaraṇam āgataḥ

    4.5.5

    rājasūyāśvamedhaiś ca vahnir yenābhitarpitaḥ dakṣiṇāś ca tathotsṛṣṭā gāvaḥ śatasahasraśaḥ

    4.5.6

    tapasā satyavākyena vasudhā yena pālitā strīhetos tasya putro 'yaṃ rāmas tvāṃ śaraṇaṃ gataḥ

    4.5.7

    bhavatā sakhyakāmau tau bhrātarau rāmalakṣmaṇau pratigṛhyārcayasvemau pūjanīyatamāv ubhau

    4.5.8

    śrutvā hanumato vākyaṃ sugrīvo hṛṣṭamānasaḥ bhayaṃ sa rāghavād ghoraṃ prajahau vigatajvaraḥ

    4.5.9

    sa kṛtvā mānuṣaṃ rūpaṃ sugrīvaḥ plavagādhipaḥ darśanīyatamo bhūtvā prītyā provāca rāghavam

    4.5.10

    bhavān dharmavinītaś ca vikrāntaḥ sarvavatsalaḥ ākhyātā vāyuputreṇa tattvato me bhavadguṇāḥ

    4.5.11

    tan mamaivaiṣa satkāro lābhaś caivottamaḥ prabho yat tvam icchasi sauhārdaṃ vānareṇa mayā saha

    4.5.12

    rocate yadi vā sakhyaṃ bāhur eṣa prasāritaḥ gṛhyatāṃ pāṇinā pāṇir maryādā vadhyatāṃ dhruvā

    4.5.13

    etat tu vacanaṃ śrutvā sugrīvasya subhāṣitam saṃprahṛṣṭamanā hastaṃ pīḍayām āsa pāṇinā hṛdyaṃ sauhṛdam ālambya paryaṣvajata pīḍitam

    4.5.14

    tato hanūmān saṃtyajya bhikṣurūpam ariṃdamaḥ kāṣṭhayoḥ svena rūpeṇa janayām āsa pāvakam

    4.5.15

    dīpyamānaṃ tato vahniṃ puṣpair abhyarcya satkṛtam tayor madhye tu suprīto nidadhe susamāhitaḥ

    4.5.16

    tato 'gniṃ dīpyamānaṃ tau cakratuś ca pradakṣiṇam sugrīvo rāghavaś caiva vayasyatvam upāgatau

    4.5.17

    tataḥ suprīta manasau tāv ubhau harirāghavau anyonyam abhivīkṣantau na tṛptim upajagmatuḥ

    4.5.18

    tataḥ sarvārthavidvāṃsaṃ rāmaṃ daśarathātmajam sugrīvaḥ prāha tejasvī vākyam ekamanās tadā

    4.6.1

    ayam ākhyāti me rāma sacivo mantrisattamaḥ hanumān yannimittaṃ tvaṃ nirjanaṃ vanam āgataḥ

    4.6.2

    lakṣmaṇena saha bhrātrā vasataś ca vane tava rakṣasāpahṛtā bhāryā maithilī janakātmajā

    4.6.3

    tvayā viyuktā rudatī lakṣmaṇena ca dhīmatā antaraṃ prepsunā tena hatvā gṛdhraṃ jaṭāyuṣam

    4.6.4

    bhāryāviyogajaṃ duḥkhaṃ nacirāt tvaṃ vimokṣyase ahaṃ tām ānayiṣyāmi naṣṭāṃ vedaśrutiṃ yathā

    4.6.5

    rasātale vā vartantīṃ vartantīṃ vā nabhastale aham ānīya dāsyāmi tava bhāryām ariṃdama

    4.6.6

    idaṃ tathyaṃ mama vacas tvam avehi ca rāghava tyaja śokaṃ mahābāho tāṃ kāntām ānayāmi te

    4.6.7

    anumānāt tu jānāmi maithilī sā na saṃśayaḥ hriyamāṇā mayā dṛṣṭā rakṣasā krūrakarmaṇā

    4.6.8

    krośantī rāma rāmeti lakṣmaṇeti ca visvaram sphurantī rāvaṇasyāṅke pannagendravadhūr yathā

    4.6.9

    ātmanā pañcamaṃ māṃ hi dṛṣṭvā śailataṭe sthitam uttarīyaṃ tayā tyaktaṃ śubhāny ābharaṇāni ca

    4.6.10

    tāny asmābhir gṛhītāni nihitāni ca rāghava ānayiṣyāmy ahaṃ tāni pratyabhijñātum arhasi

    4.6.11

    tam abravīt tato rāmaḥ sugrīvaṃ priyavādinam ānayasva sakhe śīghraṃ kimarthaṃ pravilambase

    4.6.12

    evam uktas tu sugrīvaḥ śailasya gahanāṃ guhām praviveśa tataḥ śīghraṃ rāghavapriyakāmyayā

    4.6.13

    uttarīyaṃ gṛhītvā tu śubhāny ābharaṇāni ca idaṃ paśyeti rāmāya darśayām āsa vānaraḥ

    4.6.14

    tato gṛhītvā tadvāsaḥ śubhāny ābharaṇāni ca abhavad bāṣpasaṃruddho nīhāreṇeva candramāḥ

    4.6.15

    sītāsnehapravṛttena sa tu bāṣpeṇa dūṣitaḥ hā priyeti rudan dhairyam utsṛjya nyapatat kṣitau

    4.6.16

    hṛdi kṛtvā sa bahuśas tam alaṃkāram uttamam niśaśvāsa bhṛśaṃ sarpo bilastha iva roṣitaḥ

    4.6.17

    avicchinnāśruvegas tu saumitriṃ vīkṣya pārśvataḥ paridevayituṃ dīnaṃ rāmaḥ samupacakrame

    4.6.18

    paśya lakṣmaṇa vaidehyā saṃtyaktaṃ hriyamāṇayā uttarīyam idaṃ bhūmau śarīrād bhūṣaṇāni ca

    4.6.19

    śādvalinyāṃ dhruvaṃ bhūmyāṃ sītayā hriyamāṇayā utsṛṣṭaṃ bhūṣaṇam idaṃ tathārūpaṃ hi dṛśyate

    4.6.20

    brūhi sugrīva kaṃ deśaṃ hriyantī lakṣitā tvayā rakṣasā raudrarūpeṇa mama prāṇasamā priyā

    4.6.21

    kva vā vasati tad rakṣo mahad vyasanadaṃ mama yannimittam ahaṃ sarvān nāśayiṣyāmi rākṣasān

    4.6.22

    haratā maithilīṃ yena māṃ ca roṣayatā bhṛśam ātmano jīvitāntāya mṛtyudvāram apāvṛtam

    4.6.23

    mama dayitatamā hṛtā vanād rajanicareṇa vimathya yena sā kathaya mama ripuṃ tam adya vai pravagapate yamasaṃnidhiṃ nayāmi

    4.7.1

    evam uktas tu sugrīvo rāmeṇārtena vānaraḥ abravīt prāñjalir vākyaṃ sabāṣpaṃ bāṣpagadgadaḥ

    4.7.2

    na jāne nilayaṃ tasya sarvathā pāparakṣasaḥ sāmarthyaṃ vikramaṃ vāpi dauṣkuleyasya vā kulam

    4.7.3

    satyaṃ tu pratijānāmi tyaja śokam ariṃdama kariṣyāmi tathā yatnaṃ yathā prāpsyasi maithilīm

    4.7.4

    rāvaṇaṃ sagaṇaṃ hatvā paritoṣyātmapauruṣam tathāsmi kartā nacirād yathā prīto bhaviṣyasi

    4.7.5

    alaṃ vaiklavyam ālambya dhairyam ātmagataṃ smara tvadvidhānāṃ na sadṛśam īdṛśaṃ buddhilāghavam

    4.7.6

    mayāpi vyasanaṃ prāptaṃ bhāryā haraṇajaṃ mahat na cāham evaṃ śocāmi na ca dhairyaṃ parityaje

    4.7.7

    nāhaṃ tām anuśocāmi prākṛto vānaro 'pi san mahātmā ca vinītaś cā kiṃ punar dhṛtimān bhavān

    4.7.8

    bāṣpam āpatitaṃ dhairyān nigrahītuṃ tvam arhasi maryādāṃ sattvayuktānāṃ dhṛtiṃ notsraṣṭum arhasi

    4.7.9

    vyasane vārtha kṛcchre vā bhaye vā jīvitāntage vimṛśan vai svayā buddhyā dhṛtimān nāvasīdati

    4.7.10

    bāliśas tu naro nityaṃ vaiklavyaṃ yo 'nuvartate sa majjaty avaśaḥ śoke bhārākrānteva naur jale

    4.7.11

    eṣo 'ñjalir mayā baddhaḥ praṇayāt tvāṃ prasādaye pauruṣaṃ śraya śokasya nāntaraṃ dātum arhasi

    4.7.12

    ye śokam anuvartante na teṣāṃ vidyate sukham tejaś ca kṣīyate teṣāṃ na tvaṃ śocitum arhasi

    4.7.13

    hitaṃ vayasya bhāvena brūhi nopadiśāmi te vayasyatāṃ pūjayan me na tvaṃ śocitum arhasi

    4.7.14

    madhuraṃ sāntvitas tena sugrīveṇa sa rāghavaḥ mukham aśrupariklinnaṃ vastrāntena pramārjayat

    4.7.15

    prakṛtiṣṭhas tu kākutsthaḥ sugrīvavacanāt prabhuḥ saṃpariṣvajya sugrīvam idaṃ vacanam abravīt

    4.7.16

    kartavyaṃ yad vayasyena snigdhena ca hitena ca anurūpaṃ ca yuktaṃ ca kṛtaṃ sugrīva tat tvayā

    4.7.17

    eṣa ca prakṛtiṣṭho 'ham anunītas tvayā sakhe durlabho hīdṛśo bandhur asmin kāle viśeṣataḥ

    4.7.18

    kiṃ tu yatnas tvayā kāryo maithilyāḥ parimārgaṇe rākṣasasya ca raudrasya rāvaṇasya durātmanaḥ

    4.7.19

    mayā ca yad anuṣṭheyaṃ visrabdhena tad ucyatām varṣāsv iva ca sukṣetre sarvaṃ saṃpadyate tava

    4.7.20

    mayā ca yad idaṃ vākyam abhimānāt samīritam tat tvayā hariśārdūla tattvam ity upadhāryatām

    4.7.21

    anṛtaṃ noktapūrvaṃ me na ca vakṣye kadā cana etat te pratijānāmi satyenaiva śapāmi te

    4.7.22

    tataḥ prahṛṣṭaḥ sugrīvo vānaraiḥ sacivaiḥ saha rāghavasya vacaḥ śrutvā pratijñātaṃ viśeṣataḥ

    4.7.23

    mahānubhāvasya vaco niśamya harir narāṇām ṛṣabhasya tasya kṛtaṃ sa mene harivīra mukhyas tadā svakāryaṃ hṛdayena vidvān

    4.8.1

    parituṣṭas tu sugrīvas tena vākyena vānaraḥ lakṣmaṇasyāgrajaṃ rāmam idaṃ vacanam abravīt

    4.8.2

    sarvathāham anugrāhyo devatānām asaṃśayaḥ upapannaguṇopetaḥ sakhā yasya bhavān mama

    4.8.3

    śakyaṃ khalu bhaved rāma sahāyena tvayānagha surarājyam api prāptuṃ svarājyaṃ kiṃ punaḥ prabho

    4.8.4

    so 'haṃ sabhājyo bandhūnāṃ suhṛdāṃ caiva rāghava yasyāgnisākṣikaṃ mitraṃ labdhaṃ rāghavavaṃśajam

    4.8.5

    aham apy anurūpas te vayasyo jñāsyase śanaiḥ na tu vaktuṃ samartho 'haṃ svayam ātmagatān guṇān

    4.8.6

    mahātmanāṃ tu bhūyiṣṭhaṃ tvadvidhānāṃ kṛtātmanām niścalā bhavati prītir dhairyam ātmavatām iva

    4.8.7

    rajataṃ vā suvarṇaṃ vā vastrāṇy ābharaṇāni vā avibhaktāni sādhūnām avagacchanti sādhavaḥ

    4.8.8

    āḍhyo vāpi daridro vā duḥkhitaḥ sukhito 'pi vā nirdoṣo vā sadoṣo vā vayasyaḥ paramā gatiḥ

    4.8.9

    dhanatyāgaḥ sukhatyāgo dehatyāgo 'pi vā punaḥ vayasyārthe pravartante snehaṃ dṛṣṭvā tathāvidham

    4.8.10

    tat tathety abravīd rāmaḥ sugrīvaṃ priyavādinam lakṣmaṇasyāgrato lakṣmyā vāsavasyeva dhīmataḥ

    4.8.11

    tato rāmaṃ sthitaṃ dṛṣṭvā lakṣmaṇaṃ ca mahābalam sugrīvaḥ sarvataś cakṣur vane lolam apātayat

    4.8.12

    sa dadarśa tataḥ sālam avidūre harīśvaraḥ supuṣpam īṣatpatrāḍhyaṃ bhramarair upaśobhitam

    4.8.13

    tasyaikāṃ parṇabahulāṃ bhaṅktvā śākhāṃ supuṣpitām sālasyāstīrya sugrīvo niṣasāda sarāghavaḥ

    4.8.14

    tāv āsīnau tato dṛṣṭvā hanūmān api lakṣmaṇam sālaśākhāṃ samutpāṭya vinītam upaveśayat

    4.8.15

    tataḥ prahṛṣṭaḥ sugrīvaḥ ślakṣṇaṃ madhurayā girā uvāca praṇayād rāmaṃ harṣavyākulitākṣaram

    4.8.16

    ahaṃ vinikṛto bhrātrā carāmy eṣa bhayārditaḥ ṛśyamūkaṃ girivaraṃ hṛtabhāryaḥ suduḥkhitaḥ

    4.8.17

    so 'haṃ trasto bhaye magno vasāmy udbhrāntacetanaḥ vālinā nikṛto bhrātrā kṛtavairaś ca rāghava

    4.8.18

    vālino me bhayārtasya sarvalokābhayaṃkara mamāpi tvam anāthasya prasādaṃ kartum arhasi

    4.8.19

    evam uktas tu tejasvī dharmajño dharmavatsalaḥ pratyuvāca sa kākutsthaḥ sugrīvaṃ prahasann iva

    4.8.20

    upakāraphalaṃ mitram apakāro 'rilakṣaṇam adyaiva taṃ haniṣyāmi tava bhāryāpahāriṇam

    4.8.21

    ime hi me mahāvegāḥ patriṇas tigmatejasaḥ kārtikeyavanodbhūtāḥ śarā hemavibhūṣitāḥ

    4.8.22

    kaṅkapatrapraticchannā mahendrāśanisaṃnibhāḥ suparvāṇaḥ sutīkṣṇāgrā saroṣā bhujagā iva

    4.8.23

    bhrātṛsaṃjñam amitraṃ te vālinaṃ kṛtakilbiṣam śarair vinihataṃ paśya vikīrṇam iva parvatam

    4.8.24

    rāghavasya vacaḥ śrutvā sugrīvo vāhinīpatiḥ praharṣam atulaṃ lebhe sādhu sādhv iti cābravīt

    4.8.25

    rāmaśokābhibhūto 'haṃ śokārtānāṃ bhavān gatiḥ vayasya iti kṛtvā hi tvayy ahaṃ paridevaye

    4.8.26

    tvaṃ hi pāṇipradānena vayasyo so 'gnisākṣikaḥ kṛtaḥ prāṇair bahumataḥ satyenāpi śapāmy aham

    4.8.27

    vayasya iti kṛtvā ca visrabdhaṃ pravadāmy aham duḥkham antargataṃ yan me mano dahati nityaśaḥ

    4.8.28

    etāvad uktvā vacanaṃ bāṣpadūṣitalocanaḥ bāṣpopahatayā vācā noccaiḥ śaknoti bhāṣitum

    4.8.29

    bāṣpavegaṃ tu sahasā nadīvegam ivāgatam dhārayām āsa dhairyeṇa sugrīvo rāmasaṃnidhau

    4.8.30

    saṃnigṛhya tu taṃ bāṣpaṃ pramṛjya nayane śubhe viniḥśvasya ca tejasvī rāghavaṃ punar abravīt

    4.8.31

    purāhaṃ valinā rāma rājyāt svād avaropitaḥ paruṣāṇi ca saṃśrāvya nirdhūto 'smi balīyasā

    4.8.32

    hṛtā bhāryā ca me tena prāṇebhyo 'pi garīyasī suhṛdaś ca madīyā ye saṃyatā bandhaneṣu te

    4.8.33

    yatnavāṃś ca suduṣṭātmā mad vināśāya rāghava bahuśas tat prayuktāś ca vānarā nihatā mayā

    4.8.34

    śaṅkayā tv etayā cāhaṃ dṛṣṭvā tvām api rāghava nopasarpāmy ahaṃ bhīto bhaye sarve hi bibhyati

    4.8.35

    kevalaṃ hi sahāyā me hanumat pramukhās tv ime ato 'haṃ dhārayāmy adya prāṇān kṛcchra gato 'pi san

    4.8.36

    ete hi kapayaḥ snigdhā māṃ rakṣanti samantataḥ saha gacchanti gantavye nityaṃ tiṣṭhanti ca sthite

    4.8.37

    saṃkṣepas tv eṣa me rāma kim uktvā vistaraṃ hi te sa me jyeṣṭho ripur bhrātā vālī viśrutapauruṣaḥ

    4.8.38

    tadvināśād dhi me duḥkhaṃ pranaṣṭaṃ syād anantaram sukhaṃ me jīvitaṃ caiva tadvināśanibandhanam

    4.8.39

    eṣa me rāma śokāntaḥ śokārtena niveditaḥ duḥkhito 'duḥkhito vāpi sakhyur nityaṃ sakhā gatiḥ

    4.8.40

    śrutvaitac ca vaco rāmaḥ sugrīvam idam abravīt kiṃnimittam abhūd vairaṃ śrotum icchāmi tattvataḥ

    4.8.41

    sukhaṃ hi kāraṇaṃ śrutvā vairasya tava vānara ānantaryaṃ vidhāsyāmi saṃpradhārya balābalam

    4.8.42

    balavān hi mamāmarṣaḥ śrutvā tvām avamānitam vardhate hṛdayotkampī prāvṛḍvega ivāmbhasaḥ

    4.8.43

    hṛṣṭaḥ kathaya visrabdho yāvad āropyate dhanuḥ sṛṣṭaś ca hi mayā bāṇo nirastaś ca ripus tava

    4.8.44

    evam uktas tu sugrīvaḥ kākutsthena mahātmanā praharṣam atulaṃ lebhe caturbhiḥ saha vānaraiḥ

    4.8.45

    tataḥ prahṛṣṭavadanaḥ sugrīvo lakṣmaṇāgraje vairasya kāraṇaṃ tattvam ākhyātum upacakrame

    4.9.1

    vālī nāma mama bhrātā jyeṣṭhaḥ śatruniṣūdanaḥ pitur bahumato nityaṃ mama cāpi tathā purā

    4.9.2

    pitary uparate 'smākaṃ jyeṣṭho 'yam iti mantribhiḥ kapīnām īśvaro rājye kṛtaḥ paramasaṃmataḥ

    4.9.3

    rājyaṃ praśāsatas tasya pitṛpaitāmahaṃ mahat ahaṃ sarveṣu kāleṣu praṇataḥ preṣyavat sthitaḥ

    4.9.4

    māyāvī nāma tejasvī pūrvajo dundubheḥ sutaḥ tena tasya mahad vairaṃ strīkṛtaṃ viśrutaṃ purā

    4.9.5

    sa tu supte jane rātrau kiṣkindhād vāram āgataḥ nardati sma susaṃrabdho vālinaṃ cāhvayad raṇe

    4.9.6

    prasuptas tu mama bhrātā narditaṃ bhairavasvanam śrutvā na mamṛṣe vālī niṣpapāta javāt tadā

    4.9.7

    sa tu vai niḥsṛtaḥ krodhāt taṃ hantum asurottamam vāryamāṇas tataḥ strībhir mayā ca praṇatātmanā

    4.9.8

    sa tu nirdhūya sarvānno nirjagāma mahābalaḥ tato 'ham api sauhārdān niḥsṛto vālinā saha

    4.9.9

    sa tu me bhrātaraṃ dṛṣṭvā māṃ ca dūrād avasthitam asuro jātasaṃtrāsaḥ pradudrāva tadā bhṛśam

    4.9.10

    tasmin dravati saṃtraste hy āvāṃ drutataraṃ gatau prakāśo 'pi kṛto mārgaś candreṇodgacchatā tadā

    4.9.11

    sa tṛṇair āvṛtaṃ durgaṃ dharaṇyā vivaraṃ mahat praviveśāsuro vegād āvām āsādya viṣṭhitau

    4.9.12

    taṃ praviṣṭaṃ ripuṃ dṛṣṭvā bilaṃ roṣavaśaṃ gataḥ mām uvāca tadā vālī vacanaṃ kṣubhitendriyaḥ

    4.9.13

    iha tvaṃ tiṣṭha sugrīva biladvāri samāhitaḥ yāvad atra praviśyāhaṃ nihanmi samare ripum

    4.9.14

    mayā tv etad vacaḥ śrutvā yācitaḥ sa paraṃtapa śāpayitvā ca māṃ padbhyāṃ praviveśa bilaṃ tadā

    4.9.15

    tasya praviṣṭasya bilaṃ sāgraḥ saṃvatsaro gataḥ sthitasya ca mama dvāri sa kālo vyatyavartata

    4.9.16

    ahaṃ tu naṣṭaṃ taṃ jñātvā snehād āgatasaṃbhramaḥ bhrātaraṃ na hi paśyāmi pāpaśaṅki ca me manaḥ

    4.9.17

    atha dīrghasya kālasya bilāt tasmād viniḥsṛtam saphenaṃ rudhiraṃ raktam ahaṃ dṛṣṭvā suduḥkhitaḥ

    4.9.18

    nardatām asurāṇāṃ ca dhvanir me śrotram āgataḥ nirastasya ca saṃgrāme krośato niḥsvano guroḥ

    4.9.19

    ahaṃ tv avagato buddhyā cihnais tair bhrātaraṃ hatam pidhāya ca biladvāraṃ śilayā girimātrayā śokārtaś codakaṃ kṛtvā kiṣkindhām āgataḥ sakhe

    4.9.20

    gūhamānasya me tattvaṃ yatnato mantribhiḥ śrutam tato 'haṃ taiḥ samāgamya sametair abhiṣecitaḥ

    4.9.21

    rājyaṃ praśāsatas tasya nyāyato mama rāghava ājagāma ripuṃ hatvā vālī tam asurottamam

    4.9.22

    abhiṣiktaṃ tu māṃ dṛṣṭvā krodhāt saṃraktalocanaḥ madīyān mantriṇo baddhvā paruṣaṃ vākyam abravīt

    4.9.23

    nigrahe 'pi samarthasya taṃ pāpaṃ prati rāghava na prāvartata me buddhir bhrātṛgauravayantritā

    4.9.24

    mānayaṃs taṃ mahātmānaṃ yathāvac cābhyavādayam uktāś ca nāśiṣas tena saṃtuṣṭenāntarātmanā

    4.10.1

    tataḥ krodhasamāviṣṭaṃ saṃrabdhaṃ tam upāgatam ahaṃ prasādayāṃ cakre bhrātaraṃ priyakāmyayā

    4.10.2

    diṣṭyāsi kuśalī prāpto nihataś ca tvayā ripuḥ anāthasya hi me nāthas tvam eko 'nāthanandanaḥ

    4.10.3

    idaṃ bahuśalākaṃ te pūrṇacandram ivoditam chatraṃ savālavyajanaṃ pratīcchasva mayodyatam

    4.10.4

    tvam eva rājā mānārhaḥ sadā cāhaṃ yathāpurā nyāsabhūtam idaṃ rājyaṃ tava niryātayāmy aham

    4.10.5

    mā ca roṣaṃ kṛthāḥ saumya mayi śatrunibarhaṇa yāce tvāṃ śirasā rājan mayā baddho 'yam añjaliḥ

    4.10.6

    balād asmi samāgamya mantribhiḥ puravāsibhiḥ rājabhāve niyukto 'haṃ śūnyadeśajigīṣayā

    4.10.7

    snigdham evaṃ bruvāṇaṃ māṃ sa tu nirbhartsya vānaraḥ dhik tvām iti ca mām uktvā bahu tat tad uvāca ha

    4.10.8

    prakṛtīś ca samānīya mantriṇaś caiva saṃmatān mām āha suhṛdāṃ madhye vākyaṃ paramagarhitam

    4.10.9

    viditaṃ vo yathā rātrau māyāvī sa mahāsuraḥ māṃ samāhvayata krūro yuddhākāṅkṣī sudurmatiḥ

    4.10.10

    tasya tad garjitaṃ śrutvā niḥsṛto 'haṃ nṛpālayāt anuyātaś ca māṃ tūrṇam ayaṃ bhrātā sudāruṇaḥ

    4.10.11

    sa tu dṛṣṭvaiva māṃ rātrau sadvitīyaṃ mahābalaḥ prādravad bhayasaṃtrasto vīkṣyāvāṃ tam anudrutau anudrutas tu vegena praviveśa mahābilam

    4.10.12

    taṃ praviṣṭaṃ viditvā tu sughoraṃ sumahad bilam ayam ukto 'tha me bhrātā mayā tu krūradarśanaḥ

    4.10.13

    ahatvā nāsti me śaktiḥ pratigantum itaḥ purīm biladvāri pratīkṣa tvaṃ yāvad enaṃ nihanmy aham

    4.10.14

    sthito 'yam iti matvā tu praviṣṭo 'haṃ durāsadam taṃ ca me mārgamāṇasya gataḥ saṃvatsaras tadā

    4.10.15

    sa tu dṛṣṭo mayā śatrur anirvedād bhayāvahaḥ nihataś ca mayā tatra so 'suro bandhubhiḥ saha

    4.10.16

    tasyāsyāt tu pravṛttena rudhiraugheṇa tad bilam pūrṇam āsīd durākrāmaṃ stanatas tasya bhūtale

    4.10.17

    sūdayitvā tu taṃ śatruṃ vikrāntaṃ dundubheḥ sutam niṣkrāmann eva paśyāmi bilasya pihitaṃ mukham

    4.10.18

    vikrośamānasya tu me sugrīveti punaḥ punaḥ yadā prativaco nāsti tato 'haṃ bhṛśaduḥkhitaḥ

    4.10.19

    pādaprahārais tu mayā bahuśas tad vidāritam tato 'haṃ tena niṣkramya yathā punar upāgataḥ

    4.10.20

    tatrānenāsmi saṃruddho rājyaṃ mārgayatātmanaḥ sugrīveṇa nṛśaṃsena vismṛtya bhrātṛsauhṛdam

    4.10.21

    evam uktvā tu māṃ tatra vastreṇaikena vānaraḥ tadā nirvāsayām āsa vālī vigatasādhvasaḥ

    4.10.22

    tenāham apaviddhaś ca hṛtadāraś ca rāghava tadbhayāc ca mahīkṛtsnā krānteyaṃ savanārṇavā

    4.10.23

    ṛśyamūkaṃ girivaraṃ bhāryāharaṇaduḥkhitaḥ praviṣṭo 'smi durādharṣaṃ vālinaḥ kāraṇāntare

    4.10.24

    etat te sarvam ākhyātaṃ vairānukathanaṃ mahat anāgasā mayā prāptaṃ vyasanaṃ paśya rāghava

    4.10.25

    vālinas tu bhayārtasya sarvalokābhayaṃkara kartum arhasi me vīra prasādaṃ tasya nigrahāt

    4.10.26

    evam uktaḥ sa tejasvī dharmajño dharmasaṃhitam vacanaṃ vaktum ārebhe sugrīvaṃ prahasann iva

    4.10.27

    amoghāḥ sūryasaṃkāśā mameme niśitāḥ śarāḥ tasmin vālini durvṛtte patiṣyanti ruṣānvitāḥ

    4.10.28

    yāvat taṃ na hi paśyeyaṃ tava bhāryāpahāriṇam tāvat sa jīvet pāpātmā vālī cāritradūṣakaḥ

    4.10.29

    ātmānumānāt paśyāmi magnaṃ tvāṃ śokasāgare tvām ahaṃ tārayiṣyāmi kāmaṃ prāpsyasi puṣkalam

    4.11.1

    rāmasya vacanaṃ śrutvā harṣapauruṣavardhanam sugrīvaḥ pūjayāṃ cakre rāghavaṃ praśaśaṃsa ca

    4.11.2

    asaṃśayaṃ prajvalitais tīkṣṇair marmātigaiḥ śaraiḥ tvaṃ daheḥ kupito lokān yugānta iva bhāskaraḥ

    4.11.3

    vālinaḥ pauruṣaṃ yat tad yac ca vīryaṃ dhṛtiś ca yā tan mamaikamanāḥ śrutvā vidhatsva yadanantaram

    4.11.4

    samudrāt paścimāt pūrvaṃ dakṣiṇād api cottaram krāmaty anudite sūrye vālī vyapagataklamaḥ

    4.11.5

    agrāṇy āruhya śailānāṃ śikharāṇi mahānty api ūrdhvam utkṣipya tarasā pratigṛhṇāti vīryavān

    4.11.6

    bahavaḥ sāravantaś ca vaneṣu vividhā drumāḥ vālinā tarasā bhagnā balaṃ prathayatātmanaḥ

    4.11.7

    mahiṣo dundubhir nāma kailāsaśikharaprabhaḥ balaṃ nāgasahasrasya dhārayām āsa vīryavān

    4.11.8

    vīryotsekena duṣṭātmā varadānāc ca mohitaḥ jagāma sa mahākāyaḥ samudraṃ saritāṃ patim

    4.11.9

    ūrmimantam atikramya sāgaraṃ ratnasaṃcayam mama yuddhaṃ prayaccheti tam uvāca mahārṇavam

    4.11.10

    tataḥ samudro dharmātmā samutthāya mahābalaḥ abravīd vacanaṃ rājann asuraṃ kālacoditam

    4.11.11

    samartho nāsmi te dātuṃ yuddhaṃ yuddhaviśārada śrūyatām abhidhāsyāmi yas te yuddhaṃ pradāsyati

    4.11.12

    śailarājo mahāraṇye tapasviśaraṇaṃ param śaṃkaraśvaśuro nāmnā himavān iti viśrutaḥ

    4.11.13

    guhā prasravaṇopeto bahukandaranirjharaḥ sa samarthas tava prītim atulāṃ kartum āhave

    4.11.14

    taṃ bhītam iti vijñāya samudram asurottamaḥ himavadvanam āgacchac charaś cāpād iva cyutaḥ

    4.11.15

    tatas tasya gireḥ śvetā gajendravipulāḥ śilāḥ cikṣepa bahudhā bhūmau dundubhir vinanāda ca

    4.11.16

    tataḥ śvetāmbudākāraḥ saumyaḥ prītikarākṛtiḥ himavān abravīd vākyaṃ sva eva śikhare sthitaḥ

    4.11.17

    kleṣṭum arhasi māṃ na tvaṃ dundubhe dharmavatsala raṇakarmasv akuśalas tapasviśaraṇaṃ hy aham

    4.11.18

    tasya tad vacanaṃ śrutvā girirājasya dhīmataḥ uvāca dundubhir vākyaṃ krodhāt saṃraktalocanaḥ

    4.11.19

    yadi yuddhe 'samarthas tvaṃ madbhayād vā nirudyamaḥ tam ācakṣva pradadyān me yo 'dya yuddhaṃ yuyutsataḥ

    4.11.20

    himavān abravīd vākyaṃ śrutvā vākyaviśāradaḥ anuktapūrvaṃ dharmātmā krodhāt tam asurottamam

    4.11.21

    vālī nāma mahāprājñaḥ śakratulyaparākramaḥ adhyāste vānaraḥ śrīmān kiṣkindhām atulaprabhām

    4.11.22

    sa samartho mahāprājñas tava yuddhaviśāradaḥ dvandvayuddhaṃ mahad dātuṃ namucer iva vāsavaḥ

    4.11.23

    taṃ śīghram abhigaccha tvaṃ yadi yuddham ihecchasi sa hi durdharṣaṇo nityaṃ śūraḥ samarakarmaṇi

    4.11.24

    śrutvā himavato vākyaṃ krodhāviṣṭaḥ sa dundubhiḥ jagāma tāṃ purīṃ tasya kiṣkindhāṃ vālinas tadā

    4.11.25

    dhārayan māhiṣaṃ rūpaṃ tīkṣṇaśṛṅgo bhayāvahaḥ prāvṛṣīva mahāmeghas toyapūrṇo nabhastale

    4.11.26

    tatas tu dvāram āgamya kiṣkindhāyā mahābalaḥ nanarda kampayan bhūmiṃ dundubhir dundubhir yathā

    4.11.27

    samīpajān drumān bhañjan vasudhāṃ dārayan khuraiḥ viṣāṇenollekhan darpāt taddvāraṃ dvirado yathā

    4.11.28

    antaḥpuragato vālī śrutvā śabdam amarṣaṇaḥ niṣpapāta saha strībhis tārābhir iva candramāḥ

    4.11.29

    mitaṃ vyaktākṣarapadaṃ tam uvāca sa dundubhim harīṇām īśvaro vālī sarveṣāṃ vanacāriṇām

    4.11.30

    kimarthaṃ nagaradvāram idaṃ ruddhvā vinardasi dundubhe vidito me 'si rakṣa prāṇān mahābala

    4.11.31

    tasya tad vacanaṃ śrutvā vānarendrasya dhīmataḥ uvāca dundubhir vākyaṃ krodhāt saṃraktalocanaḥ

    4.11.32

    na tvaṃ strīsaṃnidhau vīra vacanaṃ vaktum arhasi mama yuddhaṃ prayaccha tvaṃ tato jñāsyāmi te balam

    4.11.33

    atha vā dhārayiṣyāmi krodham adya niśām imām gṛhyatām udayaḥ svairaṃ kāmabhogeṣu vānara

    4.11.34

    yo hi mattaṃ pramattaṃ vā suptaṃ vā rahitaṃ bhṛśam hanyāt sa bhrūṇahā loke tvadvidhaṃ madamohitam

    4.11.35

    sa prahasyābravīn mandaṃ krodhāt tam asurottamam visṛjya tāḥ striyaḥ sarvās tārāprabhṛtikās tadā

    4.11.36

    matto 'yam iti mā maṃsthā yady abhīto 'si saṃyuge mado 'yaṃ saṃprahāre 'smin vīrapānaṃ samarthyatām

    4.11.37

    tam evam uktvā saṃkruddho mālām utkṣipya kāñcanīm pitrā dattāṃ mahendreṇa yuddhāya vyavatiṣṭhata

    4.11.38

    viṣāṇayor gṛhītvā taṃ dundubhiṃ girisaṃnibham vālī vyāpātayāṃ cakre nanarda ca mahāsvanam

    4.11.39

    yuddhe prāṇahare tasmin niṣpiṣṭo dundubhis tadā śrotrābhyām atha raktaṃ tu tasya susrāva pātyataḥ papāta ca mahākāyaḥ kṣitau pañcatvam āgataḥ

    4.11.40

    taṃ tolayitvā bāhubhyāṃ gatasattvam acetanam cikṣepa vegavān vālī vegenaikena yojanam

    4.11.41

    tasya vegapraviddhasya vaktrāt kṣatajabindavaḥ prapetur mārutotkṣiptā mataṅgasyāśramaṃ prati

    4.11.42

    tān dṛṣṭvā patitāṃs tatra muniḥ śoṇitavipruṣaḥ utsasarja mahāśāpaṃ kṣeptāraṃ vālinaṃ prati iha tenāpraveṣṭavyaṃ praviṣṭasya badho bhavet

    4.11.43

    sa maharṣiṃ samāsādya yācate sma kṛtāñjaliḥ

    4.11.44

    tataḥ śāpabhayād bhīta ṛśyamūkaṃ mahāgirim praveṣṭuṃ necchati harir draṣṭuṃ vāpi nareśvara

    4.11.45

    tasyāpraveśaṃ jñātvāham idaṃ rāma mahāvanam vicarāmi sahāmātyo viṣādena vivarjitaḥ

    4.11.46

    eṣo 'sthinicayas tasya dundubheḥ saṃprakāśate vīryotsekān nirastasya girikūṭanibho mahān

    4.11.47

    ime ca vipulāḥ sālāḥ sapta śākhāvalambinaḥ yatraikaṃ ghaṭate vālī niṣpatrayitum ojasā

    4.11.48

    etad asyāsamaṃ vīryaṃ mayā rāma prakāśitam kathaṃ taṃ vālinaṃ hantuṃ samare śakṣyase nṛpa

    4.11.49

    yadi bhindyād bhavān sālān imāṃs tv ekeṣuṇā tataḥ jānīyāṃ tvāṃ mahābāho samarthaṃ vālino vadhe

    4.11.50

    tasya tad vacanaṃ śrutvā sugrīvasya mahātmanaḥ rāghavo dundubheḥ kāyaṃ pādāṅguṣṭhena līlayā tolayitvā mahābāhuś cikṣepa daśayojanam

    4.11.51

    kṣiptaṃ dṛṣṭvā tataḥ kāyaṃ sugrīvaḥ punar abravīt lakṣmaṇasyāgrato rāmam idaṃ vacanam arthavat

    4.11.52

    ārdraḥ samāṃsapratyagraḥ kṣiptaḥ kāyaḥ purā sakhe laghuḥ saṃprati nirmāṃsas tṛṇabhūtaś ca rāghava nātra śakyaṃ balaṃ jñātuṃ tava vā tasya vādhikam

    4.12.1

    etac ca vacanaṃ śrutvā sugrīveṇa subhāṣitam pratyayārthaṃ mahātejā rāmo jagrāha kārmukam

    4.12.2

    sa gṛhītvā dhanur ghoraṃ śaram ekaṃ ca mānadaḥ sālān uddiśya cikṣepa jyāsvanaiḥ pūrayan diśaḥ

    4.12.3

    sa visṛṣṭo balavatā bāṇaḥ svarṇapariṣkṛtaḥ bhittvā sālān giriprasthe sapta bhūmiṃ viveśa ha

    4.12.4

    praviṣṭas tu muhūrtena rasāṃ bhittvā mahājavaḥ niṣpatya ca punas tūrṇaṃ svatūṇīṃ praviveśa ha

    4.12.5

    tān dṛṣṭvā sapta nirbhinnān sālān vānarapuṃgavaḥ rāmasya śaravegena vismayaṃ paramaṃ gataḥ

    4.12.6

    sa mūrdhnā nyapatad bhūmau pralambīkṛtabhūṣaṇaḥ sugrīvaḥ paramaprīto rāghavāya kṛtāñjaliḥ

    4.12.7

    idaṃ covāca dharmajñaṃ karmaṇā tena harṣitaḥ rāmaṃ sarvāstraviduṣāṃ śreṣṭhaṃ śūram avasthitam

    4.12.8

    sendrān api surān sarvāṃs tvaṃ bāṇaiḥ puruṣarṣabha samarthaḥ samare hantuṃ kiṃ punar vālinaṃ prabho

    4.12.9

    yena sapta mahāsālā girir bhūmiś ca dāritāḥ bāṇenaikena kākutstha sthātā te ko raṇāgrataḥ

    4.12.10

    adya me vigataḥ śokaḥ prītir adya parā mama suhṛdaṃ tvāṃ samāsādya mahendravaruṇopamam

    4.12.11

    tam adyaiva priyārthaṃ me vairiṇaṃ bhrātṛrūpiṇam vālinaṃ jahi kākutstha mayā baddho 'yam añjaliḥ

    4.12.12

    tato rāmaḥ pariṣvajya sugrīvaṃ priyadarśanam pratyuvāca mahāprājño lakṣmaṇānumataṃ vacaḥ

    4.12.13

    asmād gacchāma kiṣkindhāṃ kṣipraṃ gaccha tvam agrataḥ gatvā cāhvaya sugrīva vālinaṃ bhrātṛgandhinam

    4.12.14

    sarve te tvaritaṃ gatvā kiṣkindhāṃ vālinaḥ purīm vṛkṣair ātmānam āvṛtya vyatiṣṭhan gahane vane

    4.12.15

    sugrīvo vyanadad ghoraṃ vālino hvānakāraṇāt gāḍhaṃ parihito vegān nādair bhindann ivāmbaram

    4.12.16

    taṃ śrutvā ninadaṃ bhrātuḥ kruddho vālī mahābalaḥ niṣpapāta susaṃrabdho bhāskaro 'stataṭād iva

    4.12.17

    tataḥ sutumulaṃ yuddhaṃ vālisugrīvayor abhūt gagane grahayor ghoraṃ budhāṅgārakayor iva

    4.12.18

    talair aśanikalpaiś ca vajrakalpaiś ca muṣṭibhiḥ jaghnatuḥ samare 'nyonyaṃ bhrātarau krodhamūrchitau

    4.12.19

    tato rāmo dhanuṣpāṇis tāv ubhau samudīkṣya tu anyonyasadṛśau vīrāv ubhau devāv ivāśvinau

    4.12.20

    yan nāvagacchat sugrīvaṃ vālinaṃ vāpi rāghavaḥ tato na kṛtavān buddhiṃ moktum antakaraṃ śaram

    4.12.21

    etasminn antare bhagnaḥ sugrīvas tena vālinā apaśyan rāghavaṃ nātham ṛśyamūkaṃ pradudruve

    4.12.22

    klānto rudhirasiktāṅgaḥ prahārair jarjarīkṛtaḥ vālinābhidrutaḥ krodhāt praviveśa mahāvanam

    4.12.23

    taṃ praviṣṭaṃ vanaṃ dṛṣṭvā vālī śāpabhayāt tataḥ mukto hy asi tvam ity uktvā sa nivṛtto mahābalaḥ

    4.12.24

    rāghavo 'pi saha bhrātrā saha caiva hanūmatā tad eva vanam āgacchat sugrīvo yatra vānaraḥ

    4.12.25

    taṃ samīkṣyāgataṃ rāmaṃ sugrīvaḥ sahalakṣmaṇam hrīmān dīnam uvācedaṃ vasudhām avalokayan

    4.12.26

    āhvayasveti mām uktvā darśayitvā ca vikramam vairiṇā ghātayitvā ca kim idānīṃ tvayā kṛtam

    4.12.27

    tām eva velāṃ vaktavyaṃ tvayā rāghava tattvataḥ vālinaṃ na nihanmīti tato nāham ito vraje

    4.12.28

    tasya caivaṃ bruvāṇasya sugrīvasya mahātmanaḥ karuṇaṃ dīnayā vācā rāghavaḥ punar abravīt

    4.12.29

    sugrīva śrūyatāṃ tātaḥ krodhaś ca vyapanīyatām kāraṇaṃ yena bāṇo 'yaṃ na mayā sa visarjitaḥ

    4.12.30

    alaṃkāreṇa veṣeṇa pramāṇena gatena ca tvaṃ ca sugrīva vālī ca sadṛśau sthaḥ parasparam

    4.12.31

    svareṇa varcasā caiva prekṣitena ca vānara vikrameṇa ca vākyaiś ca vyaktiṃ vāṃ nopalakṣaye

    4.12.32

    tato 'haṃ rūpasādṛśyān mohito vānarottama notsṛjāmi mahāvegaṃ śaraṃ śatrunibarhaṇam

    4.12.33

    etanmuhūrte tu mayā paśya vālinam āhave nirastam iṣuṇaikena veṣṭamānaṃ mahītale

    4.12.34

    abhijñānaṃ kuruṣva tvam ātmano vānareśvara yena tvām abhijānīyāṃ dvandvayuddham upāgatam

    4.12.35

    gajapuṣpīm imāṃ phullām utpāṭya śubhalakṣaṇām kuru lakṣmaṇa kaṇṭhe 'sya sugrīvasya mahātmanaḥ

    4.12.36

    tato giritaṭe jātām utpāṭya kusumāyutām lakṣmaṇo gajapuṣpīṃ tāṃ tasya kaṇṭhe vyasarjayat

    4.12.37

    sa tathā śuśubhe śrīmāṃl latayā kaṇṭhasaktayā mālayeva balākānāṃ sasaṃdhya iva toyadaḥ

    4.12.38

    vibhrājamāno vapuṣā rāmavākyasamāhitaḥ jagāma saha rāmeṇa kiṣkindhāṃ vālipālitām

    4.13.1

    ṛśyamūkāt sa dharmātmā kiṣkindhāṃ lakṣmaṇāgrajaḥ jagāma sahasugrīvo vālivikramapālitām

    4.13.2

    samudyamya mahac cāpaṃ rāmaḥ kāñcanabhūṣitam śarāṃś cāditya saṃkāśān gṛhītvā raṇasādhakān

    4.13.3

    agratas tu yayau tasya rāghavasya mahātmanaḥ sugrīvaḥ saṃhatagrīvo lakṣmaṇaś ca mahābalaḥ

    4.13.4

    pṛṣṭhato hanumān vīro nalo nīlaś ca vānaraḥ tāraś caiva mahātejā hariyūthapa yūthapāḥ

    4.13.5

    te vīkṣamāṇā vṛkṣāṃś ca puṣpabhārāvalambinaḥ prasannāmbuvahāś caiva saritaḥ sāgaraṃ gamāḥ

    4.13.6

    kandarāṇi ca śailāṃś ca nirjharāṇi guhās tathā śikharāṇi ca mukhyāni darīś ca priyadarśanāḥ

    4.13.7

    vaidūryavimalaiḥ parṇaiḥ padmaiś cākāśakuḍmalaiḥ śobhitān sajalān mārge taṭākāṃś ca vyalokayan

    4.13.8

    kāraṇḍaiḥ sārasair haṃsair vañjūlair jalakukkuṭaiḥ cakravākais tathā cānyaiḥ śakunaiḥ pratināditān

    4.13.9

    mṛduśaṣpāṅkurāhārān nirbhayān vanagocarān carataḥ sarvato 'paśyan sthalīṣu hariṇān sthitān

    4.13.10

    taṭākavairiṇaś cāpi śukladantavibhūṣitān ghorān ekacarān vanyān dviradān kūlaghātinaḥ

    4.13.11

    vane vanacarāṃś cānyān khecarāṃś ca vihaṃgamān paśyantas tvaritā jagmuḥ sugrīvavaśavartinaḥ

    4.13.12

    teṣāṃ tu gacchatāṃ tatra tvaritaṃ raghunandanaḥ drumaṣaṇḍaṃ vanaṃ dṛṣṭvā rāmaḥ sugrīvam abravīt

    4.13.13

    eṣa megha ivākāśe vṛkṣaṣaṇḍaḥ prakāśate meghasaṃghātavipulaḥ paryantakadalīvṛtaḥ

    4.13.14

    kim etaj jñātum icchāmi sakhe kautūhalaṃ mama kautūhalāpanayanaṃ kartum icchāmy ahaṃ tvayā

    4.13.15

    tasya tad vacanaṃ śrutvā rāghavasya mahātmanaḥ gacchann evācacakṣe 'tha sugrīvas tan mahad vanam

    4.13.16

    etad rāghava vistīrṇam āśramaṃ śramanāśanam udyānavanasaṃpannaṃ svādumūlaphalodakam

    4.13.17

    atra saptajanā nāma munayaḥ saṃśitavratāḥ saptaivāsann adhaḥśīrṣā niyataṃ jalaśāyinaḥ

    4.13.18

    saptarātrakṛtāhārān vāyunā vanavāsinaḥ divaṃ varṣaśatair yātāḥ saptabhiḥ sakalevarāḥ

    4.13.19

    teṣām evaṃ prabhāvena drumaprākārasaṃvṛtam āśramaṃ sudurādharṣam api sendraiḥ surāsuraiḥ

    4.13.20

    pakṣiṇo varjayanty etat tathānye vanacāriṇaḥ viśanti mohād ye 'py atra nivartante na te punaḥ

    4.13.21

    vibhūṣaṇaravāś cātra śrūyante sakalākṣarāḥ tūryagītasvanāś cāpi gandho divyaś ca rāghava

    4.13.22

    tretāgnayo 'pi dīpyante dhūmo hy eṣa pradṛśyate veṣṭayann iva vṛkṣāgrān kapotāṅgāruṇo ghanaḥ

    4.13.23

    kuru praṇāmaṃ dharmātmaṃs tān samuddiśya rāghavaḥ lakṣmaṇena saha bhrātrā prayataḥ saṃyatāñjaliḥ

    4.13.24

    praṇamanti hi ye teṣām ṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām na teṣām aśubhaṃ kiṃ cic charīre rāma dṛśyate

    4.13.25

    tato rāmaḥ saha bhrātrā lakṣmaṇena kṛtāñjaliḥ samuddiśya mahātmānas tān ṛṣīn abhyavādayat

    4.13.26

    abhivādya ca dharmātmā rāmo bhrātā ca lakṣmaṇaḥ sugrīvo vānarāś caiva jagmuḥ saṃhṛṣṭamānasāḥ

    4.13.27

    te gatvā dūram adhvānaṃ tasmāt saptajanāśramāt dadṛśus tāṃ durādharṣāṃ kiṣkindhāṃ vālipālitām

    4.14.1

    sarve te tvaritaṃ gatvā kiṣkindhāṃ vālipālitām vṛkṣair ātmānam āvṛtya vyatiṣṭhan gahane vane

    4.14.2

    vicārya sarvato dṛṣṭiṃ kānane kānanapriyaḥ sugrīvo vipulagrīvaḥ krodham āhārayad bhṛśam

    4.14.3

    tataḥ sa ninadaṃ ghoraṃ kṛtvā yuddhāya cāhvayat parivāraiḥ parivṛto nādair bhindann ivāmbaram

    4.14.4

    atha bālārkasadṛśo dṛptasiṃhagatis tadā dṛṣṭvā rāmaṃ kriyādakṣaṃ sugrīvo vākyam abravīt

    4.14.5

    harivāgurayā vyāptaṃ taptakāñcanatoraṇām prāptāḥ sma dhvajayantrāḍhyāṃ kiṣkindhāṃ vālinaḥ purīm

    4.14.6

    pratijñā yā tvayā vīra kṛtā vālivadhe purā saphalāṃ tāṃ kuru kṣipraṃ latāṃ kāla ivāgataḥ

    4.14.7

    evam uktas tu dharmātmā sugrīveṇa sa rāghavaḥ tam athovāca sugrīvaṃ vacanaṃ śatrusūdanaḥ

    4.14.8

    kṛtābhijñāna cihnas tvam anayā gajasāhvayā viparīta ivākāśe sūryo nakṣatra mālayā

    4.14.9

    adya vālisamutthaṃ te bhayaṃ vairaṃ ca vānara ekenāhaṃ pramokṣyāmi bāṇamokṣeṇa saṃyuge

    4.14.10

    mama darśaya sugrīvavairiṇaṃ bhrātṛrūpiṇam vālī vinihato yāvad vane pāṃsuṣu veṣṭate

    4.14.11

    yadi dṛṣṭipathaṃ prāpto jīvan sa vinivartate tato doṣeṇa mā gacchet sadyo garhec ca mā bhavān

    4.14.12

    pratyakṣaṃ sapta te sālā mayā bāṇena dāritāḥ tato vetsi balenādya bālinaṃ nihataṃ mayā

    4.14.13

    anṛtaṃ noktapūrvaṃ me vīra kṛcchre 'pi tiṣṭhatā dharmalobhaparītena na ca vakṣye kathaṃ cana

    4.14.14

    saphalāṃ ca kariṣyāmi pratijñāṃ jahi saṃbhramam prasūtaṃ kalamaṃ kṣetre varṣeṇeva śatakratuḥ

    4.14.15

    tadāhvānanimittaṃ tvaṃ vālino hemamālinaḥ sugrīva kuru taṃ śabdaṃ niṣpated yena vānaraḥ

    4.14.16

    jitakāśī jayaślāghī tvayā cādharṣitaḥ purāt niṣpatiṣyaty asaṃgena vālī sa priyasaṃyugaḥ

    4.14.17

    ripūṇāṃ dharṣaṇaṃ śūrā marṣayanti na saṃyuge jānantas tu svakaṃ vīryaṃ strīsamakṣaṃ viśeṣataḥ

    4.14.18

    sa tu rāmavacaḥ śrutvā sugrīvo hemapiṅgalaḥ nanarda krūranādena vinirbhindann ivāmbaram

    4.14.19

    tasya śabdena vitrastā gāvo yānti hataprabhāḥ rājadoṣaparāmṛṣṭāḥ kulastriya ivākulāḥ

    4.14.20

    dravanti ca mṛgāḥ śīghraṃ bhagnā iva raṇe hayāḥ patanti ca khagā bhūmau kṣīṇapuṇyā iva grahāḥ

    4.14.21

    tataḥ sa jīmūtagaṇapraṇādo nādaṃ vyamuñcat tvarayā pratītaḥ sūryātmajaḥ śauryavivṛddhatejāḥ saritpatir vānilacañcalormiḥ

    4.15.1

    atha tasya ninādaṃ taṃ sugrīvasya mahātmanaḥ śuśrāvāntaḥpuragato vālī bhrātur amarṣaṇaḥ

    4.15.2

    śrutvā tu tasya ninadaṃ sarvabhūtaprakampanam madaś caikapade naṣṭaḥ krodhaś cāpatito mahān

    4.15.3

    sa tu roṣaparītāṅgo vālī saṃdhyātapaprabhaḥ uparakta ivādityaḥ sadyo niṣprabhatāṃ gataḥ

    4.15.4

    vālī daṃṣṭrā karālas tu krodhād dīptāgnisaṃnibhaḥ bhāty utpatitapadmābhaḥ samṛṇāla iva hradaḥ

    4.15.5

    śabdaṃ durmarṣaṇaṃ śrutvā niṣpapāta tato hariḥ vegena caraṇanyāsair dārayann iva medinīm

    4.15.6

    taṃ tu tārā pariṣvajya snehād darśitasauhṛdā uvāca trastasaṃbhrāntā hitodarkam idaṃ vacaḥ

    4.15.7

    sādhu krodham imaṃ vīra nadī vegam ivāgatam śayanād utthitaḥ kālyaṃ tyaja bhuktām iva srajam

    4.15.8

    sahasā tava niṣkrāmo mama tāvan na rocate śrūyatām abhidhāsyāmi yannimittaṃ nivāryase

    4.15.9

    pūrvam āpatitaḥ krodhāt sa tvām āhvayate yudhi niṣpatya ca nirastas te hanyamāno diśo gataḥ

    4.15.10

    tvayā tasya nirastasya pīḍitasya viśeṣataḥ ihaitya punar āhvānaṃ śaṅkāṃ janayatīva me

    4.15.11

    darpaś ca vyavasāyaś ca yādṛśas tasya nardataḥ ninādasya ca saṃrambho naitad alpaṃ hi kāraṇam

    4.15.12

    nāsahāyam ahaṃ manye sugrīvaṃ tam ihāgatam avaṣṭabdhasahāyaś ca yam āśrityaiṣa garjati

    4.15.13

    prakṛtyā nipuṇaś caiva buddhimāṃś caiva vānaraḥ aparīkṣitavīryeṇa sugrīvaḥ saha naiṣyati

    4.15.14

    pūrvam eva mayā vīra śrutaṃ kathayato vacaḥ aṅgadasya kumārasya vakṣyāmi tvā hitaṃ vacaḥ

    4.15.15

    tava bhrātur hi vikhyātaḥ sahāyo raṇakarkaśaḥ rāmaḥ parabalāmardī yugāntāgnir ivotthitaḥ

    4.15.16

    nivāsavṛkṣaḥ sādhūnām āpannānāṃ parā gatiḥ ārtānāṃ saṃśrayaś caiva yaśasaś caikabhājanam

    4.15.17

    jñānavijñānasaṃpanno nideśo nirataḥ pituḥ dhātūnām iva śailendro guṇānām ākaro mahān

    4.15.18

    tatkṣamaṃ na virodhas te saha tena mahātmanā durjayenāprameyena rāmeṇa raṇakarmasu

    4.15.19

    śūra vakṣyāmi te kiṃ cin na cecchāmy abhyasūyitum śrūyatāṃ kriyatāṃ caiva tava vakṣyāmi yad dhitam

    4.15.20

    yauvarājyena sugrīvaṃ tūrṇaṃ sādhv abhiṣecaya vigrahaṃ mā kṛthā vīra bhrātrā rājan balīyasā

    4.15.21

    ahaṃ hi te kṣamaṃ manye tava rāmeṇa sauhṛdam sugrīveṇa ca saṃprītiṃ vairam utsṛjya dūrataḥ

    4.15.22

    lālanīyo hi te bhrātā yavīyān eṣa vānaraḥ tatra vā sann ihastho vā sarvathā bandhur eva te

    4.15.23

    yadi te matpriyaṃ kāryaṃ yadi cāvaiṣi māṃ hitām yācyamānaḥ prayatnena sādhu vākyaṃ kuruṣva me

    4.16.1

    tām evaṃ bruvatīṃ tārāṃ tārādhipanibhānanām vālī nirbhartsayām āsa vacanaṃ cedam abravīt

    4.16.2

    garjato 'sya ca saṃrambhaṃ bhrātuḥ śatror viśeṣataḥ marṣayiṣyāmy ahaṃ kena kāraṇena varānane

    4.16.3

    adharṣitānāṃ śūrāṇāṃ samareṣv anivartinām dharṣaṇāmarṣaṇaṃ bhīru maraṇād atiricyate

    4.16.4

    soḍhuṃ na ca samartho 'haṃ yuddhakāmasya saṃyuge sugrīvasya ca saṃrambhaṃ hīnagrīvasya garjataḥ

    4.16.5

    na ca kāryo viṣādas te rāghavaṃ prati matkṛte dharmajñaś ca kṛtajñaś ca kathaṃ pāpaṃ kariṣyati

    4.16.6

    nivartasva saha strībhiḥ kathaṃ bhūyo 'nugacchasi sauhṛdaṃ darśitaṃ tāre mayi bhaktiḥ kṛtā tvayā

    4.16.7

    pratiyotsyāmy ahaṃ gatvā sugrīvaṃ jahi saṃbhramam darpaṃ cāsya vineṣyāmi na ca prāṇair vimokṣyate

    4.16.8

    śāpitāsi mama prāṇair nivartasva jayena ca ahaṃ jitvā nivartiṣye tam alaṃ bhrātaraṃ raṇe

    4.16.9

    taṃ tu tārā pariṣvajya vālinaṃ priyavādinī cakāra rudatī mandaṃ dakṣiṇā sā pradakṣiṇam

    4.16.10

    tataḥ svastyayanaṃ kṛtvā mantravad vijayaiṣiṇī antaḥpuraṃ saha strībhiḥ praviṣṭā śokamohitā

    4.16.11

    praviṣṭāyāṃ tu tārāyāṃ saha strībhiḥ svam ālayam nagarān niryayau kruddho mahāsarpa iva śvasan

    4.16.12

    sa niḥśvasya mahāvego vālī paramaroṣaṇaḥ sarvataś cārayan dṛṣṭiṃ śatrudarśanakāṅkṣayā

    4.16.13

    sa dadarśa tataḥ śrīmān sugrīvaṃ hemapiṅgalam susaṃvītam avaṣṭabdhaṃ dīpyamānam ivānalam

    4.16.14

    sa taṃ dṛṣṭvā mahāvīryaṃ sugrīvaṃ paryavasthitam gāḍhaṃ paridadhe vāso vālī paramaroṣaṇaḥ

    4.16.15

    sa vālī gāḍhasaṃvīto muṣṭim udyamya vīryavān sugrīvam evābhimukho yayau yoddhuṃ kṛtakṣaṇaḥ

    4.16.16

    śliṣṭamuṣṭiṃ samudyamya saṃrabdhataram āgataḥ sugrīvo 'pi samuddiśya vālinaṃ hemamālinam

    4.16.17

    taṃ vālī krodhatāmrākṣaḥ sugrīvaṃ raṇapaṇḍitam āpatantaṃ mahāvegam idaṃ vacanam abravīt

    4.16.18

    eṣa muṣṭir mayā baddho gāḍhaḥ sunihitāṅguliḥ mayā vegavimuktas te prāṇān ādāya yāsyati

    4.16.19

    evam uktas tu sugrīvaḥ kruddho vālinam abravīt tavaiva ca haran prāṇān muṣṭiḥ patatu mūrdhani

    4.16.20

    tāḍitas tena saṃkruddhaḥ samabhikramya vegataḥ abhavac choṇitodgārī sotpīḍa iva parvataḥ

    4.16.21

    sugrīveṇa tu niḥsaṃgaṃ sālam utpāṭya tejasā gātreṣv abhihato vālī vajreṇeva mahāgiriḥ

    4.16.22

    sa tu vālī pracaritaḥ sālatāḍanavihvalaḥ gurubhārasamākrāntā sāgare naur ivābhavat

    4.16.23

    tau bhīmabalavikrāntau suparṇasamaveginau pravṛddhau ghoravapuṣau candrasūryāv ivāmbare

    4.16.24

    vālinā bhagnadarpas tu sugrīvo mandavikramaḥ vālinaṃ prati sāmarṣo darśayām āsa lāghavam

    4.16.25

    tato dhanuṣi saṃdhāya śaram āśīviṣopamam rāghaveṇa mahābāṇo vālivakṣasi pātitaḥ

    4.16.26

    vegenābhihato vālī nipapāta mahītale

    4.16.27

    athokṣitaḥ śoṇitatoyavisravaiḥ supuṣpitāśoka ivāniloddhataḥ vicetano vāsavasūnur āhave prabhraṃśitendradhvajavat kṣitiṃ gataḥ

    4.17.1

    tataḥ śareṇābhihato rāmeṇa raṇakarkaśaḥ papāta sahasā vālī nikṛtta iva pādapaḥ

    4.17.2

    sa bhūmau nyastasarvāṅgas taptakāñcanabhūṣaṇaḥ apatad devarājasya muktaraśmir iva dhvajaḥ

    4.17.3

    tasmin nipatite bhūmau haryṛṣāṇāṃ gaṇeśvare naṣṭacandram iva vyoma na vyarājata bhūtalam

    4.17.4

    bhūmau nipatitasyāpi tasya dehaṃ mahātmanaḥ na śrīr jahāti na prāṇā na tejo na parākramaḥ

    4.17.5

    śakradattā varā mālā kāñcanī ratnabhūṣitā dadhāra harimukhyasya prāṇāṃs tejaḥ śriyaṃ ca sā

    4.17.6

    sa tayā mālayā vīro haimayā hariyūthapaḥ saṃdhyānugataparyantaḥ payodhara ivābhavat

    4.17.7

    tasya mālā ca dehaś ca marmaghātī ca yaḥ śaraḥ tridheva racitā lakṣmīḥ patitasyāpi śobhate

    4.17.8

    tad astraṃ tasya vīrasya svargamārgaprabhāvanam rāmabāṇāsanakṣiptam āvahat paramāṃ gatim

    4.17.9

    taṃ tathā patitaṃ saṃkhye gatārciṣam ivānalam yayātim iva puṇyānte devalokāt paricyutam

    4.17.10

    ādityam iva kālena yugānte bhuvi pātitam mahendram iva durdharṣaṃ mahendram iva duḥsaham

    4.17.11

    mahendraputraṃ patitaṃ vālinaṃ hemamālinam siṃhoraskaṃ mahābāhuṃ dīptāsyaṃ harilocanam lakṣmaṇānugato rāmo dadarśopasasarpa ca

    4.17.12

    sa dṛṣṭvā rāghavaṃ vālī lakṣmaṇaṃ ca mahābalam abravīt praśritaṃ vākyaṃ paruṣaṃ dharmasaṃhitam

    4.17.13

    parāṅmukhavadhaṃ kṛtvā ko nu prāptas tvayā guṇaḥ yad ahaṃ yuddhasaṃrabdhas tvatkṛte nidhanaṃ gataḥ

    4.17.14

    kulīnaḥ sattvasaṃpannas tejasvī caritavrataḥ rāmaḥ karuṇavedī ca prajānāṃ ca hite rataḥ

    4.17.15

    sānukrośo mahotsāhaḥ samayajño dṛḍhavrataḥ iti te sarvabhūtāni kathayanti yaśo bhuvi

    4.17.16

    tān guṇān saṃpradhāryāham agryaṃ cābhijanaṃ tava tārayā pratiṣiddhaḥ san sugrīveṇa samāgataḥ

    4.17.17

    na mām anyena saṃrabdhaṃ pramattaṃ veddhum arhasi iti me buddhir utpannā babhūvādarśane tava

    4.17.18

    na tvāṃ vinihatātmānaṃ dharmadhvajam adhārmikam jāne pāpasamācāraṃ tṛṇaiḥ kūpam ivāvṛtam

    4.17.19

    satāṃ veṣadharaṃ pāpaṃ pracchannam iva pāvakam nāhaṃ tvām abhijānāni dharmacchadmābhisaṃvṛtam

    4.17.20

    viṣaye vā pure vā te yadā nāpakaromy aham na ca tvāṃ pratijāne 'haṃ kasmāt tvaṃ haṃsy akilbiṣam

    4.17.21

    phalamūlāśanaṃ nityaṃ vānaraṃ vanagocaram mām ihāpratiyudhyantam anyena ca samāgatam

    4.17.22

    tvaṃ narādhipateḥ putraḥ pratītaḥ priyadarśanaḥ liṅgam apy asti te rājan dṛśyate dharmasaṃhitam

    4.17.23

    kaḥ kṣatriyakule jātaḥ śrutavān naṣṭasaṃśayaḥ dharmaliṅga praticchannaḥ krūraṃ karma samācaret

    4.17.24

    rāma rājakule jāto dharmavān iti viśrutaḥ abhavyo bhavyarūpeṇa kimarthaṃ paridhāvasi

    4.17.25

    sāma dānaṃ kṣamā dharmaḥ satyaṃ dhṛtiparākramau pārthivānāṃ guṇā rājan daṇḍaś cāpy apakāriṣu

    4.17.26

    vayaṃ vanacarā rāma mṛgā mūlaphalāśanāḥ eṣā prakṛtir asmākaṃ puruṣas tvaṃ nareśvaraḥ

    4.17.27

    bhūmir hiraṇyaṃ rūpyaṃ ca nigrahe kāraṇāni ca tatra kas te vane lobho madīyeṣu phaleṣu vā

    4.17.28

    nayaś ca vinayaś cobhau nigrahānugrahāv api rājavṛttir asaṃkīrṇā na nṛpāḥ kāmavṛttayaḥ

    4.17.29

    tvaṃ tu kāmapradhānaś ca kopanaś cānavasthitaḥ rājavṛttaiś ca saṃkīrṇaḥ śarāsanaparāyaṇaḥ

    4.17.30

    na te 'sty apacitir dharme nārthe buddhir avasthitā indriyaiḥ kāmavṛttaḥ san kṛṣyase manujeśvara

    4.17.31

    hatvā bāṇena kākutstha mām ihānaparādhinam kiṃ vakṣyasi satāṃ madhye karma kṛtvā jugupsitam

    4.17.32

    rājahā brahmahā goghnaś coraḥ prāṇivadhe rataḥ nāstikaḥ parivettā ca sarve nirayagāminaḥ

    4.17.33

    adhāryaṃ carma me sadbhī romāṇy asthi ca varjitam abhakṣyāṇi ca māṃsāni tvadvidhair dharmacāribhiḥ

    4.17.34

    pañca pañcanakhā bhakṣyā brahmakṣatreṇa rāghava śalyakaḥ śvāvidho godhā śaśaḥ kūrmaś ca pañcamaḥ

    4.17.35

    carma cāsthi ca me rājan na spṛśanti manīṣiṇaḥ abhakṣyāṇi ca māṃsāni so 'haṃ pañcanakho hataḥ

    4.17.36

    tvayā nāthena kākutstha na sanāthā vasuṃdharā pramadā śīlasaṃpannā dhūrtena patitā yathā

    4.17.37

    śaṭho naikṛtikaḥ kṣudro mithyā praśritamānasaḥ kathaṃ daśarathena tvaṃ jātaḥ pāpo mahātmanā

    4.17.38

    chinnacāritryakakṣyeṣu satāṃ dharmātivartinā tyaktadharmāṅkuśenāhaṃ nihato rāmahastinā

    4.17.39

    dṛśyamānas tu yudhyethā mayā yudhi nṛpātmaja adya vaivasvataṃ devaṃ paśyes tvaṃ nihato mayā

    4.17.40

    tvayādṛśyena tu raṇe nihato 'haṃ durāsadaḥ prasuptaḥ pannageneva naraḥ pānavaśaṃ gataḥ

    4.17.41

    sugrīvapriyakāmena yad ahaṃ nihatas tvayā kaṇṭhe baddhvā pradadyāṃ te 'nihataṃ rāvaṇaṃ raṇe

    4.17.42

    nyastāṃ sāgaratoye vā pātāle vāpi maithilīm jānayeyaṃ tavādeśāc chvetām aśvatarīm iva

    4.17.43

    yuktaṃ yat prapnuyād rājyaṃ sugrīvaḥ svargate mayi ayuktaṃ yad adharmeṇa tvayāhaṃ nihato raṇe

    4.17.44

    kāmam evaṃvidhaṃ lokaḥ kālane viniyujyate kṣamaṃ ced bhavatā prāptam uttaraṃ sādhu cintyatām

    4.17.45

    ity evam uktvā pariśuṣkavaktraḥ śarābhighātād vyathito mahātmā samīkṣya rāmaṃ ravisaṃnikāśaṃ tūṣṇīṃ babhūvāmararājasūnuḥ

    4.18.1

    ity uktaḥ praśritaṃ vākyaṃ dharmārthasahitaṃ hitam paruṣaṃ vālinā rāmo nihatena vicetasā

    4.18.2

    taṃ niṣprabham ivādityaṃ muktatoyam ivāmbudam uktavākyaṃ hariśreṣṭham upaśāntam ivānalam

    4.18.3

    dharmārthaguṇasaṃpannaṃ harīśvaram anuttamam adhikṣiptas tadā rāmaḥ paścād vālinam abravīt

    4.18.4

    dharmam arthaṃ ca kāmaṃ ca samayaṃ cāpi laukikam avijñāya kathaṃ bālyān mām ihādya vigarhase

    4.18.5

    apṛṣṭvā buddhisaṃpannān vṛddhān ācāryasaṃmatān saumya vānaracāpalyāt tvaṃ māṃ vaktum ihecchasi

    4.18.6

    ikṣvākūṇām iyaṃ bhūmiḥ saśailavanakānanā mṛgapakṣimanuṣyāṇāṃ nigrahānugrahāv api

    4.18.7

    tāṃ pālayati dharmātmā bharataḥ satyavāg ṛjuḥ dharmakāmārthatattvajño nigrahānugrahe rataḥ

    4.18.8

    nayaś ca vinayaś cobhau yasmin satyaṃ ca susthitam vikramaś ca yathā dṛṣṭaḥ sa rājā deśakālavit

    4.18.9

    tasya dharmakṛtādeśā vayam anye ca pārthivaḥ carāmo vasudhāṃ kṛtsnāṃ dharmasaṃtānam icchavaḥ

    4.18.10

    tasmin nṛpatiśārdūla bharate dharmavatsale pālayaty akhilāṃ bhūmiṃ kaś cared dharmanigraham

    4.18.11

    te vayaṃ mārgavibhraṣṭaṃ svadharme parame sthitāḥ bharatājñāṃ puraskṛtam nigṛhṇīmo yathāvidhi

    4.18.12

    tvaṃ tu saṃkliṣṭadharmā ca karmaṇā ca vigarhitaḥ kāmatantrapradhānaś ca na sthito rājavartmani

    4.18.13

    jyeṣṭho bhrātā pitā caiva yaś ca vidyāṃ prayacchati trayas te pitaro jñeyā dharme ca pathi vartinaḥ

    4.18.14

    yavīyān ātmanaḥ putraḥ śiṣyaś cāpi guṇoditaḥ putravat te trayaś cintyā dharmaś ced atra kāraṇam

    4.18.15

    sūkṣmaḥ paramadurjñeyaḥ satāṃ dharmaḥ plavaṃgama hṛdisthaḥ sarvabhūtānām ātmā veda śubhāśubham

    4.18.16

    capalaś capalaiḥ sārdhaṃ vānarair akṛtātmabhiḥ jātyandha iva jātyandhair mantrayan drakṣyase nu kim

    4.18.17

    ahaṃ tu vyaktatām asya vacanasya bravīmi te na hi māṃ kevalaṃ roṣāt tvaṃ vigarhitum arhasi

    4.18.18

    tad etat kāraṇaṃ paśya yadarthaṃ tvaṃ mayā hataḥ bhrātur vartasi bhāryāyāṃ tyaktvā dharmaṃ sanātanam

    4.18.19

    asya tvaṃ dharamāṇasya sugrīvasya mahātmanaḥ rumāyāṃ vartase kāmāt snuṣāyāṃ pāpakarmakṛt

    4.18.20

    tad vyatītasya te dharmāt kāmavṛttasya vānara bhrātṛbhāryābhimarśe 'smin daṇḍo 'yaṃ pratipāditaḥ

    4.18.21

    na hi dharmaviruddhasya lokavṛttād apeyuṣaḥ daṇḍād anyatra paśyāmi nigrahaṃ hariyūthapa

    4.18.22

    aurasīṃ bhaginīṃ vāpi bhāryāṃ vāpy anujasya yaḥ pracareta naraḥ kāmāt tasya daṇḍo vadhaḥ smṛtaḥ

    4.18.23

    bharatas tu mahīpālo vayaṃ tv ādeśavartinaḥ tvaṃ ca dharmād atikrāntaḥ kathaṃ śakyam upekṣitum

    4.18.24

    gurudharmavyatikrāntaṃ prājño dharmeṇa pālayan bharataḥ kāmavṛttānāṃ nigrahe paryavasthitaḥ

    4.18.25

    vayaṃ tu bharatādeśaṃ vidhiṃ kṛtvā harīśvara tvadvidhān bhinnamaryādān niyantuṃ paryavasthitāḥ

    4.18.26

    sugrīveṇa ca me sakhyaṃ lakṣmaṇena yathā tathā dārarājyanimittaṃ ca niḥśreyasi rataḥ sa me

    4.18.27

    pratijñā ca mayā dattā tadā vānarasaṃnidhau pratijñā ca kathaṃ śakyā madvidhenānavekṣitum

    4.18.28

    tad ebhiḥ kāraṇaiḥ sarvair mahadbhir dharmasaṃhitaiḥ śāsanaṃ tava yad yuktaṃ tad bhavān anumanyatām

    4.18.29

    sarvathā dharma ity eva draṣṭavyas tava nigrahaḥ vayasyasyopakartavyaṃ dharmam evānupaśyatā

    4.18.30

    rājabhir dhṛtadaṇḍās tu kṛtvā pāpāni mānavāḥ nirmalāḥ svargam āyānti santaḥ sukṛtino yathā

    4.18.31

    āryeṇa mama māndhātrā vyasanaṃ ghoram īpsitam śramaṇena kṛte pāpe yathā pāpaṃ kṛtaṃ tvayā

    4.18.32

    anyair api kṛtaṃ pāpaṃ pramattair vasudhādhipaiḥ prāyaścittaṃ ca kurvanti tena tac chāmyate rajaḥ

    4.18.33

    tad alaṃ paritāpena dharmataḥ parikalpitaḥ vadho vānaraśārdūla na vayaṃ svavaśe sthitāḥ

    4.18.34

    vāgurābhiś ca pāśaiś ca kūṭaiś ca vividhair narāḥ praticchannāś ca dṛśyāś ca gṛhṇanti subahūn mṛgān pradhāvitān vā vitrastān visrabdhān ativiṣṭhitān

    4.18.35

    pramattān apramattān vā narā māṃsārthino bhṛśam vidhyanti vimukhāṃś cāpi na ca doṣo 'tra vidyate

    4.18.36

    yānti rājarṣayaś cātra mṛgayāṃ dharmakovidāḥ tasmāt tvaṃ nihato yuddhe mayā bāṇena vānara ayudhyan pratiyudhyan vā yasmāc chākhāmṛgo hy asi

    4.18.37

    durlabhasya ca dharmasya jīvitasya śubhasya ca rājāno vānaraśreṣṭha pradātāro na saṃśayaḥ

    4.18.38

    tān na hiṃsyān na cākrośen nākṣipen nāpriyaṃ vadet devā mānuṣarūpeṇa caranty ete mahītale

    4.18.39

    tvaṃ tu dharmam avijñāya kevalaṃ roṣam āsthitaḥ pradūṣayasi māṃ dharme pitṛpaitāmahe sthitam

    4.18.40

    evam uktas tu rāmeṇa vālī pravyathito bhṛśam pratyuvāca tato rāmaṃ prāñjalir vānareśvaraḥ

    4.18.41

    yat tvam āttha naraśreṣṭha tad evaṃ nātra saṃśayaḥ prativaktuṃ prakṛṣṭe hi nāpakṛṣṭas tu śaknuyāt

    4.18.42

    yad ayuktaṃ mayā pūrvaṃ pramādād vākyam apriyam tatrāpi khalu me doṣaṃ kartuṃ nārhasi rāghava

    4.18.43

    tvaṃ hi dṛṣṭārthatattvajñaḥ prajānāṃ ca hite rataḥ kāryakāraṇasiddhau te prasannā buddhir avyayā

    4.18.44

    mām apy avagataṃ dharmād vyatikrāntapuraskṛtam dharmasaṃhitayā vācā dharmajña paripālaya

    4.18.45

    bāṣpasaṃruddhakaṇṭhas tu vālī sārtaravaḥ śanaiḥ uvāca rāmaṃ saṃprekṣya paṅkalagna iva dvipaḥ

    4.18.46

    na tv ātmānam ahaṃ śoce na tārāṃ nāpi bāndhavān yathā putraṃ guṇaśreṣṭham aṅgadaṃ kanakāṅgadam

    4.18.47

    sa mamādarśanād dīno bālyāt prabhṛti lālitaḥ taṭāka iva pītāmbur upaśoṣaṃ gamiṣyati

    4.18.48

    sugrīve cāṅgade caiva vidhatsva matim uttamām tvaṃ hi śāstā ca goptā ca kāryākāryavidhau sthitaḥ

    4.18.49

    yā te narapate vṛttir bharate lakṣmaṇe ca yā sugrīve cāṅgade rājaṃs tāṃ cintayitum arhasi

    4.18.50

    maddoṣakṛtadoṣāṃ tāṃ yathā tārāṃ tapasvinīm sugrīvo nāvamanyeta tathāvasthātum arhasi

    4.18.51

    tvayā hy anugṛhītena śakyaṃ rājyam upāsitum tvadvaśe vartamānena tava cittānuvartinā

    4.18.52

    sa tam āśvāsayad rāmo vālinaṃ vyaktadarśanam

    4.18.53

    na vayaṃ bhavatā cintyā nāpy ātmā harisattama vayaṃ bhavadviśeṣeṇa dharmataḥ kṛtaniścayāḥ

    4.18.54

    daṇḍye yaḥ pātayed daṇḍaṃ daṇḍyo yaś cāpi daṇḍyate kāryakāraṇasiddhārthāv ubhau tau nāvasīdataḥ

    4.18.55

    tad bhavān daṇḍasaṃyogād asmād vigatakalmaṣaḥ gataḥ svāṃ prakṛtiṃ dharmyāṃ dharmadṛṣṭtena vartmanā

    4.18.56

    sa tasya vākyaṃ madhuraṃ mahātmanaḥ samāhitaṃ dharmapathānuvartinaḥ niśamya rāmasya raṇāvamardino vacaḥ suyuktaṃ nijagāda vānaraḥ

    4.18.57

    śarābhitaptena vicetasā mayā pradūṣitas tvaṃ yad ajānatā prabho idaṃ mahendropamabhīmavikrama prasāditas tvaṃ kṣama me mahīśvara

    4.19.1

    sa vānaramahārājaḥ śayānaḥ śaravikṣataḥ pratyukto hetumadvākyair nottaraṃ pratyapadyata

    4.19.2

    aśmabhiḥ paribhinnāṅgaḥ pādapair āhato bhṛśam rāmabāṇena cākrānto jīvitānte mumoha saḥ

    4.19.3

    taṃ bhāryābāṇamokṣeṇa rāmadattena saṃyuge hataṃ plavagaśārdūlaṃ tārā śuśrāva vālinam

    4.19.4

    sā saputrāpriyaṃ śrutvā vadhaṃ bhartuḥ sudāruṇam niṣpapāta bhṛśaṃ trastā vividhād girigahvarāt

    4.19.5

    ye tv aṅgadaparīvārā vānarā hi mahābalāḥ te sakārmukam ālokya rāmaṃ trastāḥ pradudruvuḥ

    4.19.6

    sā dadarśa tatas trastān harīn āpatato drutam yūthād iva paribhraṣṭān mṛgān nihatayūthapān

    4.19.7

    tān uvāca samāsādya duḥkhitān duḥkhitā satī rāma vitrāsitān sarvān anubaddhān iveṣubhiḥ

    4.19.8

    vānarā rājasiṃhasya yasya yūyaṃ puraḥsarāḥ taṃ vihāya suvitrastāḥ kasmād dravata durgatāḥ

    4.19.9

    rājyahetoḥ sa ced bhrātā bhrātā raudreṇa pātitaḥ rāmeṇa prasṛtair dūrān mārgaṇair dūra pātibhiḥ

    4.19.10

    kapipatnyā vacaḥ śrutvā kapayaḥ kāmarūpiṇaḥ prāptakālam aviśliṣṭam ūcur vacanam aṅganām

    4.19.11

    jīva putre nivartasya putraṃ rakṣasva cāndagam antako rāma rūpeṇa hatvā nayati vālinam

    4.19.12

    kṣiptān vṛkṣān samāvidhya vipulāś ca śilās tathā vālī vajrasamair bāṇair vajreṇeva nipātitaḥ

    4.19.13

    abhidrutam idaṃ sarvaṃ vidrutaṃ prasṛtaṃ balam asmin plavagaśārdūle hate śakrasamaprabhe

    4.19.14

    rakṣyatāṃ nagaraṃ śūrair aṅgadaś cābhiṣicyatām padasthaṃ vālinaḥ putraṃ bhajiṣyanti plavaṃgamāḥ

    4.19.15

    atha vā ruciraṃ sthānam iha te rucirānane āviśanti hi durgāṇi kṣipram adyaiva vānarāḥ

    4.19.16

    abhāryāḥ saha bhāryāś ca santy atra vanacāriṇaḥ lubdhebhyo viprayuktebhyaḥ svebhyo nas tumulaṃ bhayam

    4.19.17

    alpāntaragatānāṃ tu śrutvā vacanam aṅganā ātmanaḥ pratirūpaṃ sā babhāṣe cāruhāsinī

    4.19.18

    putreṇa mama kiṃ kāryaṃ kiṃ rājyena kim ātmanā kapisiṃhe mahābhāge tasmin bhartari naśyati

    4.19.19

    pādamūlaṃ gamiṣyāmi tasyaivāhaṃ mahātmanaḥ yo 'sau rāmaprayuktena śareṇa vinipātitaḥ

    4.19.20

    evam uktvā pradudrāva rudatī śokakarśitā śiraś coraś ca bāhubhyāṃ duḥkhena samabhighnatī

    4.19.21

    āvrajantī dadarśātha patiṃ nipatitaṃ bhuvi hantāraṃ dānavendrāṇāṃ samareṣv anivartinām

    4.19.22

    kṣeptāraṃ parvatendrāṇāṃ vajrāṇām iva vāsavam mahāvātasamāviṣṭaṃ mahāmeghaughaniḥsvanam

    4.19.23

    śakratulyaparākrāntaṃ vṛṣṭvevoparataṃ ghanam nardantaṃ nardatāṃ bhīmaṃ śūraṃ śūreṇa pātitam

    4.19.24

    śārdūlenāmiṣasyārthe mṛgarājaṃ yathā hatam arcitaṃ sarvalokasya sapatākaṃ savedikam

    4.19.25

    nāgahetoḥ suparṇena caityam unmathitaṃ yathā avaṣṭabhyāvatiṣṭhantaṃ dadarśa dhanur ūrjitam

    4.19.26

    rāmaṃ rāmānujaṃ caiva bhartuś caivānujaṃ śubhā tān atītya samāsādya bhartāraṃ nihataṃ raṇe

    4.19.27

    samīkṣya vyathitā bhūmau saṃbhrāntā nipapāta ha supteva punar utthāya āryaputreti krośatī

    4.19.28

    ruroda sā patiṃ dṛṣṭvā saṃditaṃ mṛtyudāmabhiḥ tām avekṣya tu sugrīvaḥ krośantīṃ kurarīm iva

    4.19.29

    viṣādam agamat kaṣṭaṃ dṛṣṭvā cāṅgadam āgatam

    4.20.1

    rāmacāpavisṛṣṭena śareṇāntakareṇa tam dṛṣṭvā vinihataṃ bhūmau tārā tārādhipānanā

    4.20.2

    sā samāsādya bhartāraṃ paryaṣvajata bhāminī iṣuṇābhihataṃ dṛṣṭvā vālinaṃ kuñjaropamam

    4.20.3

    vānarendraṃ mahendrābhaṃ śokasaṃtaptamānasā tārā tarum ivonmūlaṃ paryadevayad āturā

    4.20.4

    raṇe dāruṇavikrānta pravīra plavatāṃ vara kiṃ dīnām apurobhāgām adya tvaṃ nābhibhāṣase

    4.20.5

    uttiṣṭha hariśārdūla bhajasva śayanottamam naivaṃvidhāḥ śerate hi bhūmau nṛpatisattamāḥ

    4.20.6

    atīva khalu te kāntā vasudhā vasudhādhipa gatāsur api yāṃ gātrair māṃ vihāya niṣevase

    4.20.7

    vyaktam anyā tvayā vīra dharmataḥ saṃpravartatā kiṣkindheva purī ramyā svargamārge vinirmitā

    4.20.8

    yāny asmābhis tvayā sārdhaṃ vaneṣu madhugandhiṣu vihṛtāni tvayā kāle teṣām uparamaḥ kṛtaḥ

    4.20.9

    nirānandā nirāśāhaṃ nimagnā śokasāgare tvayi pañcatvam āpanne mahāyūthapayūthape

    4.20.10

    hṛdayaṃ susthiraṃ mahyaṃ dṛṣṭvā vinihataṃ bhuvi yan na śokābhisaṃtaptaṃ sphuṭate 'dya sahasradhā

    4.20.11

    sugrīvasya tvayā bhāryā hṛtā sa ca vivāsitaḥ yat tat tasya tvayā vyuṣṭiḥ prāpteyaṃ plavagādhipa

    4.20.12

    niḥśreyasaparā mohāt tvayā cāhaṃ vigarhitā yaiṣābruvaṃ hitaṃ vākyaṃ vānarendrahitaiṣiṇī

    4.20.13

    kālo niḥsaṃśayo nūnaṃ jīvitāntakaras tava balād yenāvapanno 'si sugrīvasyāvaśo vaśam

    4.20.14

    vaidhavyaṃ śokasaṃtāpaṃ kṛpaṇaṃ kṛpaṇā satī aduḥkhopacitā pūrvaṃ vartayiṣyāmy anāthavat

    4.20.15

    lālitaś cāṅgado vīraḥ sukumāraḥ sukhocitaḥ vatsyate kām avasthāṃ me pitṛvye krodhamūrchite

    4.20.16

    kuruṣva pitaraṃ putra sudṛṣṭaṃ dharmavatsalam durlabhaṃ darśanaṃ tv asya tava vatsa bhaviṣyati

    4.20.17

    samāśvāsaya putraṃ tvaṃ saṃdeśaṃ saṃdiśasva ca mūrdhni cainaṃ samāghrāya pravāsaṃ prasthito hy asi

    4.20.18

    rāmeṇa hi mahat karma kṛtaṃ tvām abhinighnatā ānṛṇyaṃ tu gataṃ tasya sugrīvasya pratiśrave

    4.20.19

    sakāmo bhava sugrīva rumāṃ tvaṃ pratipatsyase bhuṅkṣva rājyam anudvignaḥ śasto bhrātā ripus tava

    4.20.20

    kiṃ mām evaṃ vilapatīṃ preṃṇā tvaṃ nābhibhāṣase imāḥ paśya varā bahvīr bhāryās te vānareśvara

    4.20.21

    tasyā vilapitaṃ śrutvā vānaryaḥ sarvataś ca tāḥ parigṛhyāṅgadaṃ dīnaṃ duḥkhārtāḥ paricukruśuḥ

    4.20.22

    kim aṅgadaṃ sāṅgada vīra bāho vihāya yāsy adya cirapravāsaṃ na yuktam evaṃ guṇasaṃnikṛṣṭaṃ vihāya putraṃ priyaputra gantum

    4.20.23

    kim apriyaṃ te priyacāruveṣa kṛtaṃ mayā nātha sutena vā te sahāyinīm adya vihāya vīra yamakṣayaṃ gacchasi durvinītam

    4.20.24

    yady apriyaṃ kiṃ cid asaṃpradhārya kṛtaṃ mayā syāt tava dīrghabāho kṣamasva me tad dharivaṃśa nātha vrajāmi mūrdhnā tava vīra pādau

    4.20.25

    tathā tu tārā karuṇaṃ rudantī bhartuḥ samīpe saha vānarībhiḥ vyavasyata prāyam anindyavarṇā upopaveṣṭuṃ bhuvi yatra vālī

    4.21.1

    tato nipatitāṃ tārāṃ cyutāṃ tārām ivāmbarāt śanair āśvāsayām āsa hanūmān hariyūthapaḥ

    4.21.2

    guṇadoṣakṛtaṃ jantuḥ svakarmaphalahetukam avyagras tad avāpnoti sarvaṃ pretya śubhāśubham

    4.21.3

    śocyā śocasi kaṃ śocyaṃ dīnaṃ dīnānukampase kaś ca kasyānuśocyo 'sti dehe 'smin budbudopame

    4.21.4

    aṅgadas tu kumāro 'yaṃ draṣṭavyo jīvaputrayā āyatyā ca vidheyāni samarthāny asya cintaya

    4.21.5

    jānāsy aniyatām evaṃ bhūtānām āgatiṃ gatim tasmāc chubhaṃ hi kartavyaṃ paṇḍite naihalaukikam

    4.21.6

    yasmin harisahasrāṇi prayutāny arbudāni ca vartayanti kṛtāṃśāni so 'yaṃ diṣṭāntam āgataḥ

    4.21.7

    yad ayaṃ nyāyadṛṣṭārthaḥ sāmadānakṣamāparaḥ gato dharmajitāṃ bhūmiṃ nainaṃ śocitum arhasi

    4.21.8

    sarve ca hariśārdūla putraś cāyaṃ tavāṅgadaḥ haryṛṣkapatirājyaṃ ca tvatsanātham anindite

    4.21.9

    tāv imau śokasaṃtaptau śanaiḥ preraya bhāmini tvayā parigṛhīto 'yam aṅgadaḥ śāstu medinīm

    4.21.10

    saṃtatiś ca yathādṛṣṭā kṛtyaṃ yac cāpi sāmpratam rājñas tat kriyatāṃ sarvam eṣa kālasya niścayaḥ

    4.21.11

    saṃskāryo harirājas tu aṅgadaś cābhiṣicyatām siṃhāsanagataṃ putraṃ paśyantī śāntim eṣyasi

    4.21.12

    sā tasya vacanaṃ śrutvā bhartṛvyasanapīḍitā abravīd uttaraṃ tārā hanūmantam avasthitam

    4.21.13

    aṅgada pratirūpāṇāṃ putrāṇām ekataḥ śatam hatasyāpy asya vīrasya gātrasaṃśleṣaṇaṃ varam

    4.21.14

    na cāhaṃ harirājasya prabhavāmy aṅgadasya vā pitṛvyastasya sugrīvaḥ sarvakāryeṣv anantaraḥ

    4.21.15

    na hy eṣā buddhir āstheyā hanūmann aṅgadaṃ prati pitā hi bandhuḥ putrasya na mātā harisattama

    4.21.16

    na hi mama harirājasaṃśrayāt kṣamataram asti paratra ceha vā abhimukhahatavīrasevitaṃ śayanam idaṃ mama sevituṃ kṣamam

    4.22.1

    vīkṣamāṇas tu mandāsuḥ sarvato mandam ucchvasan ādāv eva tu sugrīvaṃ dadarśa tv ātmajāgrataḥ

    4.22.2

    taṃ prāptavijayaṃ vālī sugrīvaṃ plavageśvaram ābhāṣya vyaktayā vācā sasneham idam abravīt

    4.22.3

    sugrīvadoṣeṇa na māṃ gantum arhasi kilbiṣāt kṛṣyamāṇaṃ bhaviṣyeṇa buddhimohena māṃ balāt

    4.22.4

    yugapadvihitaṃ tāta na manye sukham āvayoḥ sauhārdaṃ bhrātṛyuktaṃ hi tad idaṃ jātam anyathā

    4.22.5

    pratipadya tvam adyaiva rājyam eṣāṃ vanaukasām mām apy adyaiva gacchantaṃ viddhi vaivasvatakṣayam

    4.22.6

    jīvitaṃ ca hi rājyaṃ ca śriyaṃ ca vipulām imām prajahāmy eṣa vai tūrṇaṃ mahac cāgarhitaṃ yaśaḥ

    4.22.7

    asyāṃ tv aham avasthāyāṃ vīra vakṣyāmi yad vacaḥ yady apy asukaraṃ rājan kartum eva tad arhasi

    4.22.8

    sukhārhaṃ sukhasaṃvṛddhaṃ bālam enam abāliśam bāṣpapūrṇamukhaṃ paśya bhūmau patitam aṅgadam

    4.22.9

    mama prāṇaiḥ priyataraṃ putraṃ putram ivaurasaṃ mayā hīnam ahīnārthaṃ sarvataḥ paripālaya

    4.22.10

    tvam apy asya hi dātā ca paritrātā ca sarvataḥ bhayeṣv abhayadaś caiva yathāhaṃ plavageśvara

    4.22.11

    eṣa tārātmajaḥ śrīmāṃs tvayā tulyaparākramaḥ rakṣasāṃ tu vadhe teṣām agratas te bhaviṣyati

    4.22.12

    anurūpāṇi karmāṇi vikramya balavān raṇe kariṣyaty eṣa tāreyas tarasvī taruṇo 'ṅgadaḥ

    4.22.13

    suṣeṇaduhitā ceyam arthasūkṣmaviniścaye autpātike ca vividhe sarvataḥ pariniṣṭhitā

    4.22.14

    yad eṣā sādhv iti brūyāt kāryaṃ tan muktasaṃśayam na hi tārāmataṃ kiṃ cid anyathā parivartate

    4.22.15

    rāghavasya ca te kāryaṃ kartavyam aviśaṅkayā syād adharmo hy akaraṇe tvāṃ ca hiṃsyād vimānitaḥ

    4.22.16

    imāṃ ca mālām ādhatsva divyāṃ sugrīvakāñcanīm udārā śrīḥ sthitā hy asyāṃ saṃprajahyān mṛte mayi

    4.22.17

    ity evam uktaḥ sugrīvo vālinā bhrātṛsauhṛdāt harṣaṃ tyaktvā punar dīno grahagrasta ivoḍurāṭ

    4.22.18

    tad vālivacanāc chāntaḥ kurvan yuktam atandritaḥ jagrāha so 'bhyanujñāto mālāṃ tāṃ caiva kāñcanīm

    4.22.19

    tāṃ mālāṃ kāñcanīṃ dattvā vālī dṛṣṭvātmajaṃ sthitam saṃsiddhaḥ pretya bhāvāya snehād aṅgadam abravīt

    4.22.20

    deśakālau bhajasvādya kṣamamāṇaḥ priyāpriye sukhaduḥkhasahaḥ kāle sugrīvavaśago bhava

    4.22.21

    yathā hi tvaṃ mahābāho lālitaḥ satataṃ mayā na tathā vartamānaṃ tvāṃ sugrīvo bahu maṃsyate

    4.22.22

    māsyāmitrair gataṃ gaccher mā śatrubhir ariṃdama bhartur arthaparo dāntaḥ sugrīvavaśago bhava

    4.22.23

    na cātipraṇayaḥ kāryaḥ kartavyo 'praṇayaś ca te ubhayaṃ hi mahādoṣaṃ tasmād antaradṛg bhava

    4.22.24

    ity uktvātha vivṛttākṣaḥ śarasaṃpīḍito bhṛśam vivṛtair daśanair bhīmair babhūvotkrāntajīvitaḥ

    4.22.25

    hate tu vīre plavagādhipe tadā plavaṃgamās tatra na śarma lebhire vanecarāḥ siṃhayute mahāvane yathā hi gāvo nihate gavāṃ patau

    4.22.26

    tatas tu tārā vyasanārṇava plutā mṛtasyā bhartur vadanaṃ samīkṣya sā jagāma bhūmiṃ parirabhya vālinaṃ mahādrumaṃ chinnam ivāśritā latā

    4.23.1

    tataḥ samupajighrantī kapirājasya tanmukham patiṃ lokāc cyutaṃ tārā mṛtaṃ vacanam abravīt

    4.23.2

    śeṣe tvaṃ viṣame duḥkham akṛtvā vacanaṃ mama upalopacite vīra suduḥkhe vasudhātale

    4.23.3

    mattaḥ priyatarā nūnaṃ vānarendra mahī tava śeṣe hi tāṃ pariṣvajya māṃ ca na pratibhāṣase

    4.23.4

    sugrīva eva vikrānto vīra sāhasika priya ṛkṣavānaramukhyās tvāṃ balinaṃ paryupāsate

    4.23.5

    eṣāṃ vilapitaṃ kṛcchram aṅgadasya ca śocataḥ mama cemāṃ giraṃ śrutvā kiṃ tvaṃ na pratibudhyase

    4.23.6

    idaṃ tac chūraśayanaṃ yatra śeṣe hato yudhi śāyitā nihatā yatra tvayaiva ripavaḥ purā

    4.23.7

    viśuddhasattvābhijana priyayuddha mama priya mām anāthāṃ vihāyaikāṃ gatas tvam asi mānada

    4.23.8

    śūrāya na pradātavyā kanyā khalu vipaścitā śūrabhāryāṃ hatāṃ paśya sadyo māṃ vidhavāṃ kṛtām

    4.23.9

    avabhagnaś ca me māno bhagnā me śāśvatī gatiḥ agādhe ca nimagnāsmi vipule śokasāgare

    4.23.10

    aśmasāramayaṃ nūnam idaṃ me hṛdayaṃ dṛḍham bhartāraṃ nihataṃ dṛṣṭvā yan nādya śatadhā gatam

    4.23.11

    suhṛc caiva hi bhartā ca prakṛtyā ca mama priyaḥ āhave ca parākrāntaḥ śūraḥ pañcatvam āgataḥ

    4.23.12

    patihīnā tu yā nārī kāmaṃ bhavatu putriṇī dhanadhānyaiḥ supūrṇāpi vidhavety ucyate budhaiḥ

    4.23.13

    svagātraprabhave vīra śeṣe rudhiramaṇḍale kṛmirāgaparistome tvam evaṃ śayane yathā

    4.23.14

    reṇuśoṇitasaṃvītaṃ gātraṃ tava samantataḥ parirabdhuṃ na śaknomi bhujābhyāṃ plavagarṣabha

    4.23.15

    kṛtakṛtyo 'dya sugrīvo vaire 'sminn atidāruṇe yasya rāmavimuktena hṛtam ekeṣuṇā bhayam

    4.23.16

    śareṇa hṛdi lagnena gātrasaṃsparśane tava vāryāmi tvāṃ nirīkṣantī tvayi pañcatvam āgate

    4.23.17

    udbabarha śaraṃ nīlas tasya gātragataṃ tadā girigahvarasaṃlīnaṃ dīptam āśīviṣaṃ yathā

    4.23.18

    tasya niṣkṛṣyamāṇasya bāṇasya ca babhau dyutiḥ astamastakasaṃruddho raśmir dinakarād iva

    4.23.19

    petuḥ kṣatajadhārās tu vraṇebhyas tasya sarvaśaḥ tāmragairikasaṃpṛktā dhārā iva dharādharāt

    4.23.20

    avakīrṇaṃ vimārjantī bhartāraṃ raṇareṇunā asrair nayanajaiḥ śūraṃ siṣecāstrasamāhatam

    4.23.21

    rudhirokṣitasarvāṅgaṃ dṛṣṭvā vinihataṃ patim uvāca tārā piṅgākṣaṃ putram aṅgadam aṅganā

    4.23.22

    avasthāṃ paścimāṃ paśya pituḥ putra sudāruṇām saṃprasaktasya vairasya gato 'ntaḥ pāpakarmaṇā

    4.23.23

    bālasūryodayatanuṃ prayāntaṃ yamasādanam abhivādaya rājānaṃ pitaraṃ putra mānadam

    4.23.24

    evam uktaḥ samutthāya jagrāha caraṇau pituḥ bhujābhyāṃ pīnavṛtābhyām aṅgado 'ham iti bruvan

    4.23.25

    abhivādayamānaṃ tvām aṅgadaṃ tvaṃ yathāpurā dīrghāyur bhava putreti kimarthaṃ nābhibhāṣase

    4.23.26

    ahaṃ putrasahāyā tvām upāse gatacetanam siṃhena nihataṃ sadyo gauḥ savatseva govṛṣam

    4.23.27

    iṣṭvā saṃgrāmayajñena nānāpraharaṇāmbhasā asminn avabhṛthe snātaḥ kathaṃ patnyā mayā vinā

    4.23.28

    yā dattā devarājena tava tuṣṭena saṃyuge śātakumbhamayīṃ mālāṃ tāṃ te paśyāmi neha kim

    4.23.29

    rājaśrīr na jahāti tvāṃ gatāsum api mānada sūryasyāvartamānasya śailarājam iva prabhā

    4.23.30

    na me vacaḥ pathyam idaṃ tvayā kṛtaṃ na cāsmi śaktā hi nivāraṇe tava hatā saputrāsmi hatena saṃyuge saha tvayā śrīr vijahāti mām iha

    4.24.1

    gatāsuṃ vālinaṃ dṛṣṭvā rāghavas tadanantaram abravīt praśritaṃ vākyaṃ sugrīvaṃ śatrutāpanaḥ

    4.24.2

    na śokaparitāpena śreyasā yujyate mṛtaḥ yad atrānantaraṃ kāryaṃ tat samādhātum arhatha

    4.24.3

    lokavṛttam anuṣṭheyaṃ kṛtaṃ vo bāṣpamokṣaṇam na kālād uttaraṃ kiṃ cit karma śakyam upāsitum

    4.24.4

    niyataḥ kāraṇaṃ loke niyatiḥ karmasādhanam niyatiḥ sarvabhūtānāṃ niyogeṣv iha kāraṇam

    4.24.5

    na kartā kasya cit kaś cin niyoge cāpi neśvaraḥ svabhāve vartate lokas tasya kālaḥ parāyaṇam

    4.24.6

    na kālaḥ kālam atyeti na kālaḥ parihīyate svabhāvaṃ vā samāsādya na kaś cid ativartate

    4.24.7

    na kālasyāsti bandhutvaṃ na hetur na parākramaḥ na mitrajñātisaṃbandhaḥ kāraṇaṃ nātmano vaśaḥ

    4.24.8

    kiṃ tu kāla parīṇāmo draṣṭavyaḥ sādhu paśyatā dharmaś cārthaś ca kāmaś ca kālakramasamāhitāḥ

    4.24.9

    itaḥ svāṃ prakṛtiṃ vālī gataḥ prāptaḥ kriyāphalam dharmārthakāmasaṃyogaiḥ pavitraṃ plavageśvara

    4.24.10

    svadharmasya ca saṃyogāj jitas tena mahātmanā svargaḥ parigṛhītaś ca prāṇān aparirakṣatā

    4.24.11

    eṣā vai niyatiḥ śreṣṭhā yāṃ gato hariyūthapaḥ tad alaṃ paritāpena prāptakālam upāsyatām

    4.24.12

    vacanānte tu rāmasya lakṣmaṇaḥ paravīrahā avadat praśritaṃ vākyaṃ sugrīvaṃ gatacetasaṃ

    4.24.13

    kuru tvam asya sugrīva pretakāryam anantaram tārāṅgadābhyāṃ sahito vālino dahanaṃ prati

    4.24.14

    samājñāpaya kāṣṭhāni śuṣkāṇi ca bahūni ca candanāni ca divyāni vālisaṃskārakāraṇāt

    4.24.15

    samāśvāsaya cainaṃ tvam aṅgadaṃ dīnacetasaṃ mā bhūr bāliśabuddhis tvaṃ tvadadhīnam idaṃ puram

    4.24.16

    aṅgadas tv ānayen mālyaṃ vastrāṇi vividhāni ca ghṛtaṃ tailam atho gandhān yac cātra samanantaram

    4.24.17

    tvaṃ tāra śibikāṃ śīghram ādāyāgaccha saṃbhramāt tvarā guṇavatī yuktā hy asmin kāle viśeṣataḥ

    4.24.18

    sajjībhavantu plavagāḥ śibikāvāhanocitāḥ samarthā balinaś caiva nirhariṣyanti vālinam

    4.24.19

    evam uktvā tu sugrīvaṃ sumitrānandavardhanaḥ tasthau bhrātṛsamīpastho lakṣmaṇaḥ paravīrahā

    4.24.20

    lakṣmaṇasya vacaḥ śrutvā tāraḥ saṃbhrāntamānasaḥ praviveśa guhāṃ śīghraṃ śibikāsaktamānasaḥ

    4.24.21

    ādāya śibikāṃ tāraḥ sa tu paryāpayat punaḥ vānarair uhyamānāṃ tāṃ śūrair udvahanocitaiḥ

    4.24.22

    tato vālinam udyamya sugrīvaḥ śibikāṃ tadā āropayata vikrośann aṅgadena sahaiva tu

    4.24.23

    āropya śibikāṃ caiva vālinaṃ gatajīvitam alaṃkāraiś ca vividhair mālyair vastraiś ca bhūṣitam

    4.24.24

    ājñāpayat tadā rājā sugrīvaḥ plavageśvaraḥ aurdhvadehikam āryasya kriyatām anurūpataḥ

    4.24.25

    viśrāṇayanto ratnāni vividhāni bahūni ca agrataḥ plavagā yāntu śibikā tadanantaram

    4.24.26

    rājñām ṛddhiviśeṣā hi dṛśyante bhuvi yādṛśāḥ tādṛśaṃ vālinaḥ kṣipraṃ prākurvann aurdhvadehikam

    4.24.27

    aṅgadam aprigṛhyāśu tāraprabhṛtayas tathā krośantaḥ prayayuḥ sarve vānarā hatabāndhavāḥ

    4.24.28

    tārāprabhṛtayaḥ sarvā vānaryo hatayūthapāḥ anujagmur hi bhartāraṃ krośantyaḥ karuṇasvanāḥ

    4.24.29

    tāsāṃ ruditaśabdena vānarīṇāṃ vanāntare vanāni girayaś ca sarve vikrośantīva sarvataḥ

    4.24.30

    puline girinadyās tu vivikte jalasaṃvṛte citāṃ cakruḥ subahavo vānarā vanacāriṇaḥ

    4.24.31

    avaropya tataḥ skandhāc chibikāṃ vahanocitāḥ tasthur ekāntam āśritya sarve śokasamanvitāḥ

    4.24.32

    tatas tārā patiṃ dṛṣṭvā śibikātalaśāyinam āropyāṅke śiras tasya vilalāpa suduḥkhitā

    4.24.33

    janaṃ ca paśyasīmaṃ tvaṃ kasmāc chokābhipīḍitam prahṛṣṭam iva te vaktraṃ gatāsor api mānada astārkasamavarṇaṃ ca lakṣyate jīvato yathā

    4.24.34

    eṣa tvāṃ rāmarūpeṇa kālaḥ karṣati vānara yena sma vidhavāḥ sarvāḥ kṛtā ekeṣuṇā raṇe

    4.24.35

    imās tās tava rājendravānaryo vallabhāḥ sadā pādair vikṛṣṭam adhvānam āgatāḥ kiṃ na budhyase

    4.24.36

    taveṣṭā nanu nāmaitā bhāryāś candranibhānanāḥ idānīṃ nekṣase kasmāt sugrīvaṃ plavageśvaram

    4.24.37

    ete hi sacivā rājaṃs tāraprabhṛtayas tava puravāsijanaś cāyaṃ parivāryāsate 'nagha

    4.24.38

    visarjayainān pravalān yathocitam ariṃdama tataḥ krīḍāmahe sarvā vaneṣu madirotkaṭāḥ

    4.24.39

    evaṃ vilapatīṃ tārāṃ patiśokapariplutām utthāpayanti sma tadā vānaryaḥ śokakarśitāḥ

    4.24.40

    sugrīveṇa tataḥ sārdham aṅgadaḥ pitaraṃ rudan citām āropayām āsa śokenābhihatendriyaḥ

    4.24.41

    tato 'gniṃ vidhivad dattvā so 'pasavyaṃ cakāra ha pitaraṃ dīrgham adhvānaṃ prasthitaṃ vyākulendriyaḥ

    4.24.42

    saṃskṛtya vālinaṃ te tu vidhipūrvaṃ plavaṃgamāḥ ājagmur udakaṃ kartuṃ nadīṃ śītajalāṃ śubhām

    4.24.43

    tatas te sahitās tatra aṅgadaṃ sthāpya cāgrataḥ sugrīvatārāsahitāḥ siṣicur vāline jalam

    4.24.44

    sugrīveṇaiva dīnena dīno bhūtvā mahābalaḥ samānaśokaḥ kākutsthaḥ pretakāryāṇy akārayat

    4.25.1

    tataḥ śokābhisaṃtaptaṃ sugrīvaṃ klinnavāsanam śākhāmṛgamahāmātrāḥ parivāryopatasthire

    4.25.2

    abhigamya mahābāhuṃ rāmam akliṣṭakāriṇam sthitāḥ prāñjalayaḥ sarve pitāmaham ivarṣayaḥ

    4.25.3

    tataḥ kāñcanaśailābhas taruṇārkanibhānanaḥ abravīt prāñjalir vākyaṃ hanumān mārutātmajaḥ

    4.25.4

    bhavatprasādāt sugrīvaḥ pitṛpaitāmahaṃ mahat vānarāṇāṃ suduṣprāpaṃ prāpto rājyam idaṃ prabho

    4.25.5

    bhavatā samanujñātaḥ praviśya nagaraṃ śubham saṃvidhāsyati kāryāṇi sarvāṇi sasuhṛjjanaḥ

    4.25.6

    snāto 'yaṃ vividhair gandhair auṣadhaiś ca yathāvidhi arcayiṣyati ratnaiś ca mālyaiś ca tvāṃ viśeṣataḥ

    4.25.7

    imāṃ giriguhāṃ ramyām abhigantum ito 'rhasi kuruṣva svāmi saṃbandhaṃ vānarān saṃpraharṣayan

    4.25.8

    evam ukto hanumatā rāghavaḥ paravīrahā pratyuvāca hanūmantaṃ buddhimān vākyakovidaḥ

    4.25.9

    caturdaśasamāḥ saumya grāmaṃ vā yadi vā puram na pravekṣyāmi hanuman pitur nirdeśapālakaḥ

    4.25.10

    susamṛddhāṃ guhāṃ divyāṃ sugrīvo vānararṣabhaḥ praviṣṭo vidhivad vīraḥ kṣipraṃ rājye 'bhiṣicyatām

    4.25.11

    evam uktvā hanūmantaṃ rāmaḥ sugrīvam abravīt imam apy aṅgadaṃ vīra yauvarājye 'bhiṣecaya

    4.25.12

    pūrvo 'yaṃ vārṣiko māsaḥ śrāvaṇaḥ salilāgamaḥ pravṛttāḥ saumya catvāro māsā vārṣikasaṃjñitāḥ

    4.25.13

    nāyam udyogasamayaḥ praviśa tvaṃ purīṃ śubhām asmin vatsyāmy ahaṃ saumya parvate sahalakṣmaṇaḥ

    4.25.14

    iyaṃ giriguhā ramyā viśālā yuktamārutā prabhūtasalilā saumya prabhūtakamalotpalā

    4.25.15

    kārtike samanuprāpte tvaṃ rāvaṇavadhe yata eṣa naḥ samayaḥ saumya praviśa tvaṃ svam ālayam abhiṣiñcasva rājye ca suhṛdaḥ saṃpraharṣaya

    4.25.16

    iti rāmābhyanujñātaḥ sugrīvo vānararṣabhaḥ praviveśa purīṃ ramyāṃ kiṣkindhāṃ vālipālitām

    4.25.17

    taṃ vānarasahasrāṇi praviṣṭaṃ vānareśvaram abhivādya prahṛṣṭāni sarvataḥ paryavārayan

    4.25.18

    tataḥ prakṛtayaḥ sarvā dṛṣṭvā harigaṇeśvaram praṇamya mūrdhnā patitā vasudhāyāṃ samāhitāḥ

    4.25.19

    sugrīvaḥ prakṛtīḥ sarvāḥ saṃbhāṣyotthāpya vīryavān bhrātur antaḥpuraṃ saumyaṃ praviveśa mahābalaḥ

    4.25.20

    praviśya tv abhiniṣkrāntaṃ sugrīvaṃ vānararṣabham abhyaṣiñcanta suhṛdaḥ sahasrākṣam ivāmarāḥ

    4.25.21

    tasya pāṇḍuram ājahruś chatraṃ hemapariṣkṛtam śukle ca bālavyajane hemadaṇḍe yaśaskare

    4.25.22

    tathā sarvāṇi ratnāni sarvabījauṣadhāni ca sakṣīrāṇāṃ ca vṛkṣāṇāṃ prarohān kusumāni ca

    4.25.23

    śuklāni caiva vastrāṇi śvetaṃ caivānulepanam sugandhīni ca mālyāni sthalajāny ambujāni ca

    4.25.24

    candanāni ca divyāni gandhāṃś ca vividhān bahūn akṣataṃ jātarūpaṃ ca priyaṅgumadhusarpiṣī

    4.25.25

    dadhicarma ca vaiyāghraṃ vārāhī cāpy upānahau samālambhanam ādāya rocanāṃ samanaḥśilām ājagmus tatra muditā varāḥ kanyās tu ṣoḍaśa

    4.25.26

    tatas te vānaraśreṣṭhaṃ yathākālaṃ yathāvidhi ratnair vastraiś ca bhakṣyaiś ca toṣayitvā dvijarṣabhān

    4.25.27

    tataḥ kuśaparistīrṇaṃ samiddhaṃ jātavedasaṃ mantrapūtena haviṣā hutvā mantravido janāḥ

    4.25.28

    tato hemapratiṣṭhāne varāstaraṇasaṃvṛte prāsādaśikhare ramye citramālyopaśobhite

    4.25.29

    prāṅmukhaṃ vividhair mantraiḥ sthāpayitvā varāsane nadīnadebhyaḥ saṃhṛtya tīrthebhyaś ca samantataḥ

    4.25.30

    āhṛtya ca samudrebhyaḥ sarvebhyo vānararṣabhāḥ apaḥ kanakakumbheṣu nidhāya vimalāḥ śubhāḥ

    4.25.31

    śubhair vṛṣabhaśṛṅgaiś ca kalaśaiś cāpi kāñcanaiḥ śāstradṛṣṭena vidhinā maharṣivihitena ca

    4.25.32

    gajo gavākṣo gavayaḥ śarabho gandhamādanaḥ maindaś ca dvividaś caiva hanūmāñ jāmbavān nalaḥ

    4.25.33

    abhyaṣiñcanta sugrīvaṃ prasannena sugandhinā salilena sahasrākṣaṃ vasavo vāsavaṃ yathā

    4.25.34

    abhiṣikte tu sugrīve sarve vānarapuṃgavāḥ pracukruśur mahātmāno hṛṣṭās tatra sahasraśaḥ

    4.25.35

    rāmasya tu vacaḥ kurvan sugrīvo haripuṃgavaḥ aṅgadaṃ saṃpariṣvajya yauvarājye 'bhiṣecayat

    4.25.36

    aṅgade cābhiṣikte tu sānukrośāḥ plavaṃgamāḥ sādhu sādhv iti sugrīvaṃ mahātmāno 'bhyapūjayan

    4.25.37

    hṛṣṭapuṣṭajanākīrṇā patākādhvajaśobhitā babhūva nagarī ramyā kṣikindhā girigahvare

    4.25.38

    nivedya rāmāya tadā mahātmane mahābhiṣekaṃ kapivāhinīpatiḥ rumāṃ ca bhāryāṃ pratilabhya vīryavān avāpa rājyaṃ tridaśādhipo yathā

    4.26.1

    abhiṣikte tu sugrīve praviṣṭe vānare guhām ājagāma saha bhrātrā rāmaḥ prasravaṇaṃ girim

    4.26.2

    śārdūlamṛgasaṃghuṣṭaṃ siṃhair bhīmaravair vṛtam nānāgulmalatāgūḍhaṃ bahupādapasaṃkulam

    4.26.3

    ṛkṣavānaragopucchair mārjāraiś ca niṣevitam megharāśinibhaṃ śailaṃ nityaṃ śucijalāśrayam

    4.26.4

    tasya śailasya śikhare mahatīm āyatāṃ guhām pratyagṛhṇata vāsārthaṃ rāmaḥ saumitriṇā saha

    4.26.5

    avasat tatra dharmātmā rāghavaḥ sahalakṣmaṇaḥ bahudṛśyadarīkuñje tasmin prasravaṇe girau

    4.26.6

    susukhe 'pi bahudravye tasmin hi dharaṇīdhare vasatas tasya rāmasya ratir alpāpi nābhavat hṛtāṃ hi bhāryāṃ smarataḥ prāṇebhyo 'pi garīyasīm

    4.26.7

    udayābhyuditaṃ dṛṣṭvā śaśāṅkaṃ ca viśeṣataḥ āviveśa na taṃ nidrā niśāsu śayanaṃ gatam

    4.26.8

    tat samutthena śokena bāṣpopahatacetasaṃ taṃ śocamānaṃ kākutsthaṃ nityaṃ śokaparāyaṇam tulyaduḥkho 'bravīd bhrātā lakṣmaṇo 'nunayan vacaḥ

    4.26.9

    alaṃ vīra vyathāṃ gatvā na tvaṃ śocitum arhasi śocato hy avasīdanti sarvārthā viditaṃ hi te

    4.26.10

    bhavān kriyāparo loke bhavān devaparāyaṇaḥ āstiko dharmaśīlaś ca vyavasāyī ca rāghava

    4.26.11

    na hy avyavasitaḥ śatruṃ rākṣasaṃ taṃ viśeṣataḥ samarthas tvaṃ raṇe hantuṃ vikramair jihmakāriṇam

    4.26.12

    samunmūlaya śokaṃ tvaṃ vyavasāyaṃ sthiraṃ kuru tataḥ saparivāraṃ taṃ nirmūlaṃ kuru rākṣasaṃ

    4.26.13

    pṛthivīm api kākutstha sasāgaravanācalām parivartayituṃ śaktaḥ kim aṅga puna rāvaṇam

    4.26.14

    ahaṃ tu khalu te vīryaṃ prasuptaṃ pratibodhaye dīptair āhutibhiḥ kāle bhasmac channam ivānalam

    4.26.15

    lakṣmaṇasya tu tad vākyaṃ pratipūjya hitaṃ śubham rāghavaḥ suhṛdaṃ snigdham idaṃ vacanam abravīt

    4.26.16

    vācyaṃ yad anuraktena snigdhena ca hitena ca satyavikrama yuktena tad uktaṃ lakṣmaṇa tvayā

    4.26.17

    eṣa śokaḥ parityaktaḥ sarvakāryāvasādakaḥ vikrameṣv apratihataṃ tejaḥ protsāhayāmy aham

    4.26.18

    śaratkālaṃ pratīkṣe 'ham iyaṃ prāvṛḍ upasthitā tataḥ sarāṣṭraṃ sagaṇaṃ rākṣasaṃ taṃ nihanmy aham

    4.26.19

    tasya tad vacanaṃ śrutvā hṛṣṭo rāmasya lakṣmaṇaḥ punar evābravīd vākyaṃ saumitrir mitranandanaḥ

    4.26.20

    etat te sadṛśaṃ vākyam uktaṃ śatrunibarhaṇa idānīm asi kākutstha prakṛtiṃ svām upāgataḥ

    4.26.21

    vijñāya hy ātmano vīryaṃ tathyaṃ bhavitum arhasi etat sadṛśam uktaṃ te śrutasyābhijanasya ca

    4.26.22

    tasmāt puruṣaśārdūla cintayañ śatrunigraham varṣārātram anuprāptam atikrāmaya rāghava

    4.26.23

    niyamya kopaṃ pratipālyatāṃ śarat kṣamasva māsāṃś caturo mayā saha vasācale 'smin mṛgarājasevite saṃvardhayañ śatruvadhe samudyataḥ

    4.27.1

    sa tadā vālinaṃ hatvā sugrīvam abhiṣicya ca vasan mālyavataḥ pṛṣṭhe rāmo lakṣmaṇam abravīt

    4.27.2

    ayaṃ sa kālaḥ saṃprāptaḥ samayo 'dya jalāgamaḥ saṃpaśya tvaṃ nabho meghaiḥ saṃvṛtaṃ girisaṃnibhaiḥ

    4.27.3

    nava māsa dhṛtaṃ garbhaṃ bhāskārasya gabhastibhiḥ pītvā rasaṃ samudrāṇāṃ dyauḥ prasūte rasāyanam

    4.27.4

    śakyam ambaram āruhya meghasopānapaṅktibhiḥ kuṭajārjunamālābhir alaṃkartuṃ divākaram

    4.27.5

    saṃdhyārāgotthitais tāmrair anteṣv adhikapāṇḍuraiḥ snigdhair abhrapaṭacchadair baddhavraṇam ivāmbaram

    4.27.6

    mandamārutaniḥśvāsaṃ saṃdhyācandanarañjitam āpāṇḍujaladaṃ bhāti kāmāturam ivāmbaram

    4.27.7

    eṣā dharmaparikliṣṭā navavāripariplutā sīteva śokasaṃtaptā mahī bāṣpaṃ vimuñcati

    4.27.8

    meghodaravinirmuktāḥ kahlārasukhaśītalāḥ śakyam añjalibhiḥ pātuṃ vātāḥ ketakigandhinaḥ

    4.27.9

    eṣa phullārjunaḥ śailaḥ ketakair adhivāsitaḥ sugrīva iva śāntārir dhārābhir abhiṣicyate

    4.27.10

    meghakṛṣṇājinadharā dhārāyajñopavītinaḥ mārutāpūritaguhāḥ prādhītā iva parvatāḥ

    4.27.11

    kaśābhir iva haimībhiḥ vidyudbhir iva tāḍitam antaḥstanitanirghoṣaṃ savedanam ivāmbaram

    4.27.12

    nīlameghāśritā vidyut sphurantī pratibhāti me sphurantī rāvaṇasyāṅke vaidehīva tapasvinī

    4.27.13

    imās tā manmathavatāṃ hitāḥ pratihatā diśaḥ anuliptā iva ghanair naṣṭagrahaniśākarāḥ

    4.27.14

    kva cid bāṣpābhisaṃruddhān varṣāgamasamutsukān kuṭajān paśya saumitre puṣṭitān girisānuṣu mama śokābhibhūtasya kāmasaṃdīpanān sthitān

    4.27.15

    rajaḥ praśāntaṃ sahimo 'dya vāyur nidāghadoṣaprasarāḥ praśāntāḥ sthitā hi yātrā vasudhādhipānāṃ pravāsino yānti narāḥ svadeśān

    4.27.16

    saṃprasthitā mānasavāsalubdhāḥ priyānvitāḥ saṃprati cakravākaḥ abhīkṣṇavarṣodakavikṣateṣu yānāni mārgeṣu na saṃpatanti

    4.27.17

    kva cit prakāśaṃ kva cid aprakāśaṃ nabhaḥ prakīrṇāmbudharaṃ vibhāti kva cit kva cit parvatasaṃniruddhaṃ rūpaṃ yathā śāntamahārṇavasya

    4.27.18

    vyāmiśritaṃ sarjakadambapuṣpair navaṃ jalaṃ parvatadhātutāmram mayūrakekābhir anuprayātaṃ śailāpagāḥ śīghrataraṃ vahanti

    4.27.19

    rasākulaṃ ṣaṭpadasaṃnikāśaṃ prabhujyate jambuphalaṃ prakāmam anekavarṣaṃ pavanāvadhūtaṃ bhūmau pataty āmraphalaṃ vipakvam

    4.27.20

    vidyutpatākābhir alaṃkṛtānām udīrṇagambhīramahāravāṇām vibhānti rūpāṇi balāhakānāṃ raṇodyatānām iva vāraṇānām

    4.27.21

    meghābhikāmī parisaṃpatantī saṃmoditā bhāti balākapaṅktiḥ vātāvadhūtā varapauṇḍarīkī lambeva mālā racitāmbarasya

    4.27.22

    nidrā śanaiḥ keśavam abhyupaiti drutaṃ nadī sāgaram abhyupaiti hṛṣṭā balākā ghanam abhyupaiti kāntā sakāmā priyam abhyupaiti

    4.27.23

    jātā vanāntāḥ śikhisupranṛttā jātāḥ kadambāḥ sakadambaśākhāḥ jātā vṛṣā goṣu samānakāmā jātā mahī sasyavanābhirāmā

    4.27.24

    vahanti varṣanti nadanti bhānti dhyāyanti nṛtyanti samāśvasanti nadyo ghanā mattagajā vanāntāḥ priyāvinīhāḥ śikhinaḥ plavaṃgāḥ

    4.27.25

    praharṣitāḥ ketakapuṣpagandham āghrāya hṛṣṭā vananirjhareṣu prapāta śabdākulitā gajendrāḥ sārdhaṃ mayūraiḥ samadā nadanti

    4.27.26

    dhārānipātair abhihanyamānāḥ kadambaśākhāsu vilambamānāḥ kṣaṇārjitaṃ puṣparasāvagāḍhaṃ śanair madaṃ ṣaṭcaraṇās tyajanti

    4.27.27

    aṅgāracūrṇotkarasaṃnikāśaiḥ phalaiḥ suparyāpta rasaiḥ samṛddhaiḥ jambūdrumāṇāṃ pravibhānti śākhā nilīyamānā iva ṣaṭpadaughaiḥ

    4.27.28

    taḍitpatākābhir alaṃkṛtānām udīrṇagambhīramahāravāṇām vibhānti rūpāṇi balāhakānāṃ raṇodyatānām iva vāraṇānām

    4.27.29

    mārgānugaḥ śailavanānusārī saṃprasthito megharavaṃ niśamya yuddhābhikāmaḥ pratināgaśaṅkī matto gajendraḥ pratisaṃnivṛttaḥ

    4.27.30

    muktāsakāśaṃ salilaṃ patad vai sunirmalaṃ patrapuṭeṣu lagnam hṛṣṭā vivarṇacchadanā vihaṃgāḥ surendradattaṃ tṛṣitāḥ pibanti

    4.27.31

    nīleṣu nīlā navavāripūrṇā megheṣu meghāḥ pravibhānti saktāḥ davāgnidagdheṣu davāgnidagdhāḥ śaileṣu śailā iva baddhamūlāḥ

    4.27.32

    mattā gajendrā muditā gavendrā vaneṣu viśrāntatarā mṛgendrāḥ ramyā nagendrā nibhṛtā nagendrāḥ prakrīḍito vāridharaiḥ surendraḥ

    4.27.33

    vṛttā yātrā narendrāṇāṃ senā pratinivartate vairāṇi caiva mārgāś ca salilena samīkṛtāḥ

    4.27.34

    māsi prauṣṭhapade brahma brāhmaṇānāṃ vivakṣatām ayam adhyāyasamayaḥ sāmagānām upasthitaḥ

    4.27.35

    nivṛttakarmāyatano nūnaṃ saṃcitasaṃcayaḥ āṣāḍhīm abhyupagato bharataḥ koṣakādhipaḥ

    4.27.36

    nūnam āpūryamāṇāyāḥ sarayvā vadhate rayaḥ māṃ samīkṣya samāyāntam ayodhyāyā iva svanaḥ

    4.27.37

    imāḥ sphītaguṇā varṣāḥ sugrīvaḥ sukham aśnute vijitāriḥ sadāraś ca rājye mahati ca sthitaḥ

    4.27.38

    ahaṃ tu hṛtadāraś ca rājyāc ca mahataś cyutaḥ nadīkūlam iva klinnam avasīdāmi lakṣmaṇa

    4.27.39

    śokaś ca mama vistīrṇo varṣāś ca bhṛśadurgamāḥ rāvaṇaś ca mahāñ śatrur apāraṃ pratibhāti me

    4.27.40

    ayātrāṃ caiva dṛṣṭvemāṃ mārgāṃś ca bhṛśadurgamān praṇate caiva sugrīve na mayā kiṃ cid īritam

    4.27.41

    api cātiparikliṣṭaṃ cirād dāraiḥ samāgatam ātmakāryagarīyastvād vaktuṃ necchāmi vānaram

    4.27.42

    svayam eva hi viśramya jñātvā kālam upāgatam upakāraṃ ca sugrīvo vetsyate nātra saṃśayaḥ

    4.27.43

    tasmāt kālapratīkṣo 'haṃ sthito 'smi śubhalakṣaṇa sugrīvasya nadīnāṃ ca prasādam anupālayan

    4.27.44

    upakāreṇa vīro hi pratikāreṇa yujyate akṛtajño 'pratikṛto hanti sattvavatāṃ manaḥ

    4.27.45

    athaivam uktaḥ praṇidhāya lakṣmaṇaḥ kṛtāñjalis tat pratipūjya bhāṣitam uvāca rāmaṃ svabhirāma darśanaṃ pradarśayan darśanam ātmanaḥ śubham

    4.27.46

    yathoktam etat tava sarvam īpsitaṃ narendra kartā nacirād dharīśvaraḥ śaratpratīkṣaḥ kṣamatām imaṃ bhavāñ jalaprapātaṃ ripunigrahe dhṛtaḥ

    4.28.1

    samīkṣya vimalaṃ vyoma gatavidyudbalāhakam sārasāravasaṃghuṣṭaṃ ramyajyotsnānulepanam

    4.28.2

    samṛddhārthaṃ ca sugrīvaṃ mandadharmārthasaṃgraham atyartham asatāṃ mārgam ekāntagatamānasaṃ

    4.28.3

    nivṛttakāryaṃ siddhārthaṃ pramadābhirataṃ sadā prāptavantam abhipretān sarvān eva manorathān

    4.28.4

    svāṃ ca pātnīm abhipretāṃ tārāṃ cāpi samīpsitām viharantam ahorātraṃ kṛtārthaṃ vigatajvalam

    4.28.5

    krīḍantam iva deveśaṃ nandane 'psarasāṃ gaṇaiḥ mantriṣu nyastakāryaṃ ca mantriṇām anavekṣakam

    4.28.6

    utsannarājyasaṃdeśaṃ kāmavṛttam avasthitam niścitārtho 'rthatattvajñaḥ kāladharmaviśeṣavit

    4.28.7

    prasādya vākyair madhurair hetumadbhir manoramaiḥ vākyavid vākyatattvajñaṃ harīśaṃ mārutātmajaḥ

    4.28.8

    hitaṃ tathyaṃ ca pathyaṃ ca sāmadharmārthanītimat praṇayaprītisaṃyuktaṃ viśvāsakṛtaniścayam harīśvaram upāgamya hanumān vākyam abravīt

    4.28.9

    rājyaṃ prāptaṃ yaśaś caiva kaulī śrīr abhivarthitā mitrāṇāṃ saṃgrahaḥ śeṣas tad bhavān kartum arhati

    4.28.10

    yo hi mitreṣu kālajñaḥ satataṃ sādhu vartate tasya rājyaṃ ca kīrtiś ca pratāpaś cābhivardhate

    4.28.11

    yasya kośaś ca daṇḍaś ca mitrāṇy ātmā ca bhūmipa samavetāni sarvāṇi sa rājyaṃ mahad aśnute

    4.28.12

    tad bhavān vṛttasaṃpannaḥ sthitaḥ pathi niratyaye mitrārtham abhinītārthaṃ yathāvat kartum arhati

    4.28.13

    yas tu kālavyatīteṣu mitrakāryeṣu vartate sa kṛtvā mahato 'py arthān na mitrārthena yujyate

    4.28.14

    kriyatāṃ rāghavasyaitad vaidehyāḥ parimārgaṇam tad idaṃ vīra kāryaṃ te kālātītam ariṃdama

    4.28.15

    na ca kālam atītaṃ te nivedayati kālavit tvaramāṇo 'pi san prājñas tava rājan vaśānugaḥ

    4.28.16

    kulasya ketuḥ sphītasya dīrghabandhuś ca rāghavaḥ aprameyaprabhāvaś ca svayaṃ cāpratimo guṇaiḥ

    4.28.17

    tasya tvaṃ kuru vai kāryaṃ pūrvaṃ tena kṛtaṃ tava harīśvara hariśreṣṭhān ājñāpayitum arhati

    4.28.18

    na hi tāvad bhavet kālo vyatītaś codanād ṛte coditasya hi kāryasya bhavet kālavyatikramaḥ

    4.28.19

    akartur api kāryasya bhavān kartā harīśvara kiṃ punaḥ pratikartus te rājyena ca dhanena ca

    4.28.20

    śaktimān asi vikrānto vānararṣka gaṇeśvara kartuṃ dāśaratheḥ prītim ājñāyāṃ kiṃ nu sajjase

    4.28.21

    kāmaṃ khalu śarair śaktaḥ surāsuramahoragān vaśe dāśarathiḥ kartuṃ tvatpratijñāṃ tu kāṅkṣate

    4.28.22

    prāṇatyāgāviśaṅkena kṛtaṃ tena tava priyam tasya mārgāma vaidehīṃ pṛthivyām api cāmbare

    4.28.23

    na devā na ca gandharvā nāsurā na marudgaṇāḥ na ca yakṣā bhayaṃ tasya kuryuḥ kim uta rākṣasāḥ

    4.28.24

    tad evaṃ śaktiyuktasya pūrvaṃ priyakṛtas tathā rāmasyārhasi piṅgeśa kartuṃ sarvātmanā priyam

    4.28.25

    nādhastād avanau nāpsu gatir nopari cāmbare kasya cit sajjate 'smākaṃ kapīśvara tavājñayā

    4.28.26

    tad ājñāpaya kaḥ kiṃ te kṛte vasatu kutra cit harayo hy apradhṛṣyās te santi koṭyagrato 'nagha

    4.28.27

    tasya tad vacanaṃ śrutvā kāle sādhuniveditam sugrīvaḥ sattvasaṃpannaś cakāra matim uttamām

    4.28.28

    sa saṃdideśābhimataṃ nīlaṃ nityakṛtodyamam dikṣu sarvāsu sarveṣāṃ sainyānām upasaṃgrahe

    4.28.29

    yathā senā samagrā me yūthapālāś ca sarvaśaḥ samāgacchanty asaṃgena senāgrāṇi tathā kuru

    4.28.30

    ye tv antapālāḥ plavagāḥ śīghragā vyavasāyinaḥ samānayantu te sainyaṃ tvaritāḥ śāsanān mama svayaṃ cānantaraṃ sainyaṃ bhavān evānupaśyatu

    4.28.31

    tripañcarātrād ūrdhvaṃ yaḥ prāpnuyān neha vānaraḥ tasya prāṇāntiko daṇḍo nātra kāryā vicāraṇā

    4.28.32

    harīṃś ca vṛddhān upayātu sāṅgado bhavān mamājñām adhikṛtya niścitām iti vyavasthāṃ haripuṃgaveśvaro vidhāya veśma praviveśa vīryavān

    4.29.1

    guhāṃ praviṣṭe sugrīve vimukte gagane ghanaiḥ varṣarātroṣito rāmaḥ kāmaśokābhipīḍitaḥ

    4.29.2

    pāṇḍuraṃ gaganaṃ dṛṣṭvā vimalaṃ candramaṇḍalam śāradīṃ rajanīṃ caiva dṛṣṭvā jyotsnānulepanām

    4.29.3

    kāmavṛttaṃ ca sugrīvaṃ naṣṭāṃ ca janakātmajām buddhvā kālam atītaṃ ca mumoha paramāturaḥ

    4.29.4

    sa tu saṃjñām upāgamya muhūrtān matimān punaḥ manaḥsthām api vaidehīṃ cintayām āsa rāghavaḥ

    4.29.5

    āsīnaḥ parvatasyāgre hemadhātuvibhūṣite śāradaṃ gaganaṃ dṛṣṭva jagāma manasā priyām

    4.29.6

    dṛṣṭvā ca vimalaṃ vyoma gatavidyudbalāhakam sārasāravasaṃghuṣṭaṃ vilalāpārtayā girā

    4.29.7

    sārasāravasaṃnādaiḥ sārasāravanādinī yāśrame ramate bālā sādya me ramate katham

    4.29.8

    puṣpitāṃś cāsanān dṛṣṭvā kāñcanān iva nirmalān kathaṃ sa ramate bālā paśyantī mām apaśyatī

    4.29.9

    yā purā kalahaṃsānāṃ svareṇa kalabhāṣiṇī budhyate cārusarvāṅgī sādya me budhyate katham

    4.29.10

    niḥsvanaṃ cakravākānāṃ niśamya sahacāriṇām puṇḍarīkaviśālākṣī katham eṣā bhaviṣyati

    4.29.11

    sarāṃsi sarito vāpīḥ kānanāni vanāni ca tāṃ vinā mṛgaśāvākṣīṃ caran nādya sukhaṃ labhe

    4.29.12

    api tāṃ madviyogāc ca saukumāryāc ca bhāminīm na dūraṃ pīḍayet kāmaḥ śaradguṇanirantaraḥ

    4.29.13

    evamādi naraśreṣṭho vilalāpa nṛpātmajaḥ vihaṃga iva sāraṅgaḥ salilaṃ tridaśeśvarāt

    4.29.14

    tataś cañcūrya ramyeṣu phalārthī girisānuṣu dadarśa paryupāvṛtto lakṣmīvāṃl lakṣmaṇo 'grajam

    4.29.15

    taṃ cintayā duḥsahayā parītaṃ visaṃjñam ekaṃ vijane manasvī bhrātur viṣādāt paritāpadīnaḥ samīkṣya saumitrir uvāca rāmam

    4.29.16

    kim ārya kāmasya vaśaṃgatena kim ātmapauruṣyaparābhavena ayaṃ sadā saṃhṛiyate samādhiḥ kim atra yogena nivartitena

    4.29.17

    kriyābhiyogaṃ manasaḥ prasādaṃ samādhiyogānugataṃ ca kālam sahāyasāmarthyam adīnasattva svakarmahetuṃ ca kuruṣva hetum

    4.29.18

    na jānakī mānavavaṃśanātha tvayā sanāthā sulabhā pareṇa na cāgnicūḍāṃ jvalitām upetya na dahyate vīravarārha kaś cit

    4.29.19

    salakṣmaṇaṃ lakṣmaṇam apradhṛṣyaṃ svabhāvajaṃ vākyam uvāca rāmaḥ hitaṃ ca pathyaṃ ca nayaprasaktaṃ sasāmadharmārthasamāhitaṃ ca

    4.29.20

    niḥsaṃśayaṃ kāryam avekṣitavyaṃ kriyāviśeṣo hy anuvartitavyaḥ nanu pravṛttasya durāsadasya kumārakāryasya phalaṃ na cintyam

    4.29.21

    atha padmapalāśākṣīṃ maithilīm anucintayan uvāca lakṣmaṇaṃ rāmo mukhena pariśuṣyatā

    4.29.22

    tarpayitvā sahasrākṣaḥ salilena vasuṃdharām nirvartayitvā sasyāni kṛtakarmā vyavasthitaḥ

    4.29.23

    snigdhagambhīranirghoṣāḥ śailadrumapurogamāḥ visṛjya salilaṃ meghāḥ pariśrāntā nṛpātmaja

    4.29.24

    nīlotpaladalaśyāmaḥ śyāmīkṛtvā diśo daśa vimadā iva mātaṅgāḥ śāntavegāḥ payodharāḥ

    4.29.25

    jalagarbhā mahāvegāḥ kuṭajārjunagandhinaḥ caritvā viratāḥ saumya vṛṣṭivātāḥ samudyatāḥ

    4.29.26

    ghanānāṃ vāraṇānāṃ ca mayūrāṇāṃ ca lakṣmaṇa nādaḥ prasravaṇānāṃ ca praśāntaḥ sahasānagha

    4.29.27

    abhivṛṣṭā mahāmeghair nirmalāś citrasānavaḥ anuliptā ivābhānti girayaś candraraśmibhiḥ

    4.29.28

    darśayanti śarannadyaḥ pulināni śanaiḥ śanaiḥ navasaṃgamasavrīḍā jaghanānīva yoṣitaḥ

    4.29.29

    prasannasalilāḥ saumya kurarībhir vināditāḥ cakravākagaṇākīrṇā vibhānti salilāśayāḥ

    4.29.30

    anyonyabaddhavairāṇāṃ jigīṣūṇāṃ nṛpātmaja udyogasamayaḥ saumya pārthivānām upasthitaḥ

    4.29.31

    iyaṃ sā prathamā yātrā pārthivānāṃ nṛpātmaja na ca paśyāmi sugrīvam udyogaṃ vā tathāvidham

    4.29.32

    catvāro vārṣikā māsā gatā varṣaśatopamāḥ mama śokābhitaptasya saumya sītām apaśyataḥ

    4.29.33

    priyāvihīne duḥkhārte hṛtarājye vivāsite kṛpāṃ na kurute rājā sugrīvo mayi lakṣmaṇa

    4.29.34

    anātho hṛtarājyo 'yaṃ rāvaṇena ca dharṣitaḥ dīno dūragṛhaḥ kāmī māṃ caiva śaraṇaṃ gataḥ

    4.29.35

    ity etaiḥ kāraṇaiḥ saumya sugrīvasya durātmanaḥ ahaṃ vānararājasya paribhūtaḥ paraṃtapa

    4.29.36

    sa kālaṃ parisaṃkhyāya sītāyāḥ parimārgaṇe kṛtārthaḥ samayaṃ kṛtvā durmatir nāvabudhyate

    4.29.37

    tvaṃ praviśya ca kiṣkindhāṃ brūhi vānarapuṃgavam mūrkhaṃ grāmya sukhe saktaṃ sugrīvaṃ vacanān mama

    4.29.38

    arthinām upapannānāṃ pūrvaṃ cāpy upakāriṇām āśāṃ saṃśrutya yo hanti sa loke puruṣādhamaḥ

    4.29.39

    śubhaṃ vā yadi vā pāpaṃ yo hi vākyam udīritam satyena parigṛhṇāti sa vīraḥ sa puruṣottamaḥ

    4.29.40

    kṛtārthā hy akṛtārthānāṃ mitrāṇāṃ na bhavanti ye tān mṛtān api kravyādaḥ kṛtaghnān nopabhuñjate

    4.29.41

    nūnaṃ kāñcanapṛṣṭhasya vikṛṣṭasya mayā raṇe draṣṭum icchanti cāpasya rūpaṃ vidyudgaṇopamam

    4.29.42

    ghoraṃ jyātalanirghoṣaṃ kruddhasya mama saṃyuge nirghoṣam iva vajrasya punaḥ saṃśrotum icchati

    4.29.43

    kāmam evaṃgate 'py asya parijñāte parākrame tvatsahāyasya me vīra na cintā syān nṛpātmaja

    4.29.44

    yadartham ayam ārambhaḥ kṛtaḥ parapuraṃjaya samayaṃ nābhijānāti kṛtārthaḥ plavageśvaraḥ

    4.29.45

    varṣāsamayakālaṃ tu pratijñāya harīśvaraḥ vyatītāṃś caturo māsān viharan nāvabudhyate

    4.29.46

    sāmātyapariṣat krīḍan pānam evopasevate śokadīneṣu nāsmāsu sugrīvaḥ kurute dayām

    4.29.47

    ucyatāṃ gaccha sugrīvas tvayā vatsa mahābala mama roṣasya yadrūpaṃ brūyāś cainam idaṃ vacaḥ

    4.29.48

    na ca saṃkucitaḥ panthā yena vālī hato gataḥ samaye tiṣṭha sugrīvamā vālipatham anvagāḥ

    4.29.49

    eka eva raṇe vālī śareṇa nihato mayā tvāṃ tu satyād atikrāntaṃ haniṣyāmi sabāndhavam

    4.29.50

    tad evaṃ vihite kārye yad dhitaṃ puruṣarṣabha tat tad brūhi naraśreṣṭha tvara kālavyatikramaḥ

    4.29.51

    kuruṣva satyaṃ mayi vānareśvara pratiśrutaṃ dharmam avekṣya śāśvatam mā vālinaṃ pretya gato yamakṣayaṃ tvam adya paśyer mama coditaiḥ śaraiḥ

    4.29.52

    sa pūrvajaṃ tīvravivṛddhakopaṃ lālapyamānaṃ prasamīkṣya dīnam cakāra tīvrāṃ matim ugratejā harīśvaramānavavaṃśanāthaḥ

    4.30.1

    sa kāminaṃ dīnam adīnasattvaḥ śokābhipannaṃ samudīrṇakopam narendrasūnur naradevaputraṃ rāmānujaḥ pūrvajam ity uvāca

    4.30.2

    na vānaraḥ sthāsyati sādhuvṛtte na maṃsyate kāryaphalānuṣaṅgān na bhakṣyate vānararājyalakṣmīṃ tathā hi nābhikramate 'sya buddhiḥ

    4.30.3

    matikṣayād grāmyasukheṣu saktas tava prasādāpratikārabuddhiḥ hato 'grajaṃ paśyatu vālinaṃ sa na rājyam evaṃ viguṇasya deyam

    4.30.4

    na dhāraye kopam udīrṇavegaṃ nihanmi sugrīvam asatyam adya haripravīraiḥ saha vāliputro narendrapatnyā vicayaṃ karotu

    4.30.5

    tam āttabāṇāsanam utpatantaṃ niveditārthaṃ raṇacaṇḍakopam uvaca rāmaḥ paravīrahantā svavekṣitaṃ sānunayaṃ ca vākyam

    4.30.6

    na hi vai tvadvidho loke pāpam evaṃ samācaret pāpam āryeṇa yo hanti sa vīraḥ puruṣottamaḥ

    4.30.7

    nedam adya tvayā grāhyaṃ sādhuvṛttena lakṣmaṇa tāṃ prītim anuvartasva pūrvavṛttaṃ ca saṃgatam

    4.30.8

    sāmopahitayā vācā rūkṣāṇi parivarjayan vaktum arhasi sugrīvaṃ vyatītaṃ kālaparyaye

    4.30.9

    so' grajenānuśiṣṭārtho yathāvat puruṣarṣabhaḥ praviveśa purīṃ vīro lakṣmaṇaḥ paravīrahā

    4.30.10

    tataḥ śubhamatiḥ prājño bhrātuḥ priyahite rataḥ lakṣmaṇaḥ pratisaṃrabdho jagāma bhavanaṃ kapeḥ

    4.30.11

    śakrabāṇāsanaprakhyaṃ dhanuḥ kālāntakopamaḥ pragṛhya giriśṛṅgābhaṃ mandaraḥ sānumān iva

    4.30.12

    yathoktakārī vacanam uttaraṃ caiva sottaram bṛhaspatisamo buddhyā mattvā rāmānujas tadā

    4.30.13

    kāmakrodhasamutthena bhrātuḥ kopāgninā vṛtaḥ prabhañjana ivāprītaḥ prayayau lakṣmaṇas tadā

    4.30.14

    sālatālāśvakarṇāṃś ca tarasā pātayan bahūn paryasyan girikūṭāni drumān anyāṃś ca vegataḥ

    4.30.15

    śilāś ca śakalīkurvan padbhyāṃ gaja ivāśugaḥ dūram ekapadaṃ tyaktvā yayau kāryavaśād drutam

    4.30.16

    tām apaśyad balākīrṇāṃ harirājamahāpurīm durgām ikṣvākuśārdūlaḥ kiṣkindhāṃ girisaṃkaṭe

    4.30.17

    roṣāt prasphuramāṇauṣṭhaḥ sugrīvaṃ prati lakṣmaṇaḥ dadarśa vānarān bhīmān kiṣkindhāyā bahiścarān

    4.30.18

    śailaśṛṅgāṇi śataśaḥ pravṛddhāṃś ca mahīruhān jagṛhuḥ kuñjaraprakhyā vānarāḥ parvatāntare

    4.30.19

    tān gṛhītapraharaṇān harīn dṛṣṭvā tu lakṣmaṇaḥ babhūva dviguṇaṃ kruddho bahvindhana ivānalaḥ

    4.30.20

    taṃ te bhayaparītāṅgāḥ kruddhaṃ dṛṣṭvā plavaṃgamāḥ kālamṛtyuyugāntābhaṃ śataśo vidrutā diśaḥ

    4.30.21

    tataḥ sugrīvabhavanaṃ praviśya haripuṃgavāḥ krodham āgamanaṃ caiva lakṣmaṇasya nyavedayan

    4.30.22

    tārayā sahitaḥ kāmī saktaḥ kapivṛṣo rahaḥ na teṣāṃ kapivīrāṇāṃ śuśrāva vacanaṃ tadā

    4.30.23

    tataḥ sacivasaṃdiṣṭā harayo romaharṣaṇāḥ girikuñjarameghābhā nagaryā niryayus tadā

    4.30.24

    nakhadaṃṣṭrāyudhā ghorāḥ sarve vikṛtadarśanāḥ sarve śārdūladarpāś ca sarve ca vikṛtānanāḥ

    4.30.25

    daśanāgabalāḥ ke cit ke cid daśaguṇottarāḥ ke cin nāgasahasrasya babhūvus tulyavikramāḥ

    4.30.26

    kṛtsnāṃ hi kapibhir vyāptāṃ drumahastair mahābalaiḥ apaśyal lakṣmaṇaḥ kruddhaḥ kiṣkindhāṃ tāṃ durāsadam

    4.30.27

    tatas te harayaḥ sarve prākāraparikhāntarāt niṣkramyodagrasattvās tu tasthur āviṣkṛtaṃ tadā

    4.30.28

    sugrīvasya pramādaṃ ca pūrvajaṃ cārtam ātmavān buddhvā kopavaśaṃ vīraḥ punar eva jagāma saḥ

    4.30.29

    sa dīrghoṣṇamahocchvāsaḥ kopasaṃraktalocanaḥ babhūva naraśārdūlasadhūma iva pāvakaḥ

    4.30.30

    bāṇaśalyasphurajjihvaḥ sāyakāsanabhogavān svatejoviṣasaṃghātaḥ pañcāsya iva pannagaḥ

    4.30.31

    taṃ dīptam iva kālāgniṃ nāgendram iva kopitam samāsādyāṅgadas trāsād viṣādam agamad bhṛśam

    4.30.32

    so 'ṅgadaṃ roṣatāmrākṣaḥ saṃdideśa mahāyaśāḥ sugrīvaḥ kathyatāṃ vatsa mamāgamanam ity uta

    4.30.33

    eṣa rāmānujaḥ prāptas tvatsakāśam ariṃdamaḥ bhrātur vyasanasaṃtapto dvāri tiṣṭhati lakṣmaṇaḥ

    4.30.34

    lakṣmaṇasya vacaḥ śrutvā śokāviṣṭo 'ṅgado 'bravīt pituḥ samīpam āgamya saumitrir ayam āgataḥ

    4.30.35

    te mahaughanibhaṃ dṛṣṭvā vajrāśanisamasvanam siṃhanādaṃ samaṃ cakrur lakṣmaṇasya samīpataḥ

    4.30.36

    tena śabdena mahatā pratyabudhyata vānaraḥ madavihvalatāmrākṣo vyākulasragvibhūṣaṇaḥ

    4.30.37

    athāṅgadavacaḥ śrutvā tenaiva ca samāgatau mantriṇo vānarendrasya saṃmatodāradarśinau

    4.30.38

    plakṣaś caiva prabhāvaś ca mantriṇāv arthadharmayoḥ vaktum uccāvacaṃ prāptaṃ lakṣmaṇaṃ tau śaśaṃsatuḥ

    4.30.39

    prasādayitvā sugrīvaṃ vacanaiḥ sāmaniścitaiḥ āsīnaṃ paryupāsīnau yathā śakraṃ marutpatim

    4.30.40

    satyasaṃdhau mahābhāgau bhrātarau rāmalakṣmaṇau vayasya bhāvaṃ saṃprāptau rājyārhau rājyadāyinau

    4.30.41

    tayor eko dhanuṣpāṇir dvāri tiṣṭhati lakṣmaṇaḥ yasya bhītāḥ pravepante nādān muñcanti vānarāḥ

    4.30.42

    sa eṣa rāghavabhrātā lakṣmaṇo vākyasārathiḥ vyavasāya rathaḥ prāptas tasya rāmasya śāsanāt

    4.30.43

    tasya mūrdhnā praṇamya tvaṃ saputraḥ saha bandhubhiḥ rājans tiṣṭha svasamaye bhava satyapratiśravaḥ

    4.31.1

    aṅgadasya vacaḥ śrutvā sugrīvaḥ sacivaiḥ saha lakṣmaṇaṃ kupitaṃ śrutvā mumocāsanam ātmavān

    4.31.2

    sacivān abravīd vākyaṃ niścitya gurulāghavam mantrajñān mantrakuśalo mantreṣu pariniṣṭhitaḥ

    4.31.3

    na me durvyāhṛtaṃ kiṃ cin nāpi me duranuṣṭhitam lakṣmaṇo rāghavabhrātā kruddhaḥ kim iti cintaye

    4.31.4

    asuhṛdbhir mamāmitrair nityam antaradarśibhiḥ mama doṣān asaṃbhūtāñ śrāvito rāghavānujaḥ

    4.31.5

    atra tāvad yathābuddhi sarvair eva yathāvidhi bhavadbhir niścayas tasya vijñeyo nipuṇaṃ śanaiḥ

    4.31.6

    na khalv asti mama trāso lakṣmaṇān nāpi rāghavāt mitraṃ tv asthāna kupitaṃ janayaty eva saṃbhramam

    4.31.7

    sarvathā sukaraṃ mitraṃ duṣkaraṃ paripālanam anityatvāt tu cittānāṃ prītir alpe 'pi bhidyate

    4.31.8

    atonimittaṃ trasto 'haṃ rāmeṇa tu mahātmanā yan mamopakṛtaṃ śakyaṃ pratikartuṃ na tan mayā

    4.31.9

    sugrīveṇaivam uktas tu hanumān haripuṃgavaḥ uvāca svena tarkeṇa madhye vānaramantriṇām

    4.31.10

    sarvathā naitad āścaryaṃ yat tvaṃ harigaṇeśvara na vismarasi susnigdham upakārakṛtaṃ śubham

    4.31.11

    rāghaveṇa tu śūreṇa bhayam utsṛjya dūrataḥ tvatpriyārthaṃ hato vālī śakratulyaparākramaḥ

    4.31.12

    sarvathā praṇayāt kruddho rāghavo nātra saṃśayaḥ bhrātaraṃ sa prahitavāṃl lakṣmaṇaṃ lakṣmivardhanam

    4.31.13

    tvaṃ pramatto na jānīṣe kālaṃ kalavidāṃ vara phullasaptacchadaśyāmā pravṛttā tu śarac chivā

    4.31.14

    nirmala grahanakṣatrā dyauḥ pranaṣṭabalāhakā prasannāś ca diśaḥ sarvāḥ saritaś ca sarāṃsi ca

    4.31.15

    prāptam udyogakālaṃ tu nāvaiṣi haripuṃgava tvaṃ pramatta iti vyaktaṃ lakṣmaṇo 'yam ihāgataḥ

    4.31.16

    ārtasya hṛtadārasya paruṣaṃ puruṣāntarāt vacanaṃ marṣaṇīyaṃ te rāghavasya mahātmanaḥ

    4.31.17

    kṛtāparādhasya hi te nānyat paśyāmy ahaṃ kṣamam antareṇāñjaliṃ baddhvā lakṣmaṇasya prasādanāt

    4.31.18

    niyuktair mantribhir vācyo avaśyaṃ pārthivo hitam ata eva bhayaṃ tyaktvā bravīmy avadhṛtaṃ vacaḥ

    4.31.19

    abhikruddhaḥ samartho hi cāpam udyamya rāghavaḥ sadevāsuragandharvaṃ vaśe sthāpayituṃ jagat

    4.31.20

    na sa kṣamaḥ kopayituṃ yaḥ prasādya punar bhavet pūrvopakāraṃ smaratā kṛtajñena viśeṣataḥ

    4.31.21

    tasya mūrdhnā praṇamya tvaṃ saputraḥ sasuhṛjjanaḥ rājaṃs tiṣṭha svasamaye bhartur bhāryeva tadvaśe

    4.31.22

    na rāmarāmānujaśāsanaṃ tvayā kapīndrayuktaṃ manasāpy apohitum mano hi te jñāsyati mānuṣaṃ balaṃ sarāghavasyāsya surendravarcasaḥ

    4.32.1

    atha pratisamādiṣṭo lakṣmaṇaḥ paravīrahā praviveśa guhāṃ ghorāṃ kiṣkindhāṃ rāmaśāsanāt

    4.32.2

    dvārasthā harayas tatra mahākāyā mahābalāḥ babhūvur lakṣmaṇaṃ dṛṣṭvā sarve prāñjalayaḥ sthitāḥ

    4.32.3

    niḥśvasantaṃ tu taṃ dṛṣṭvā kruddhaṃ daśarathātmajam babhūvur harayas trastā na cainaṃ paryavārayan

    4.32.4

    sa taṃ ratnamayīṃ śrīmān divyāṃ puṣpitakānanām ramyāṃ ratnasamākīrṇāṃ dadarśa mahatīṃ guhām

    4.32.5

    harmyaprāsādasaṃbādhāṃ nānāpaṇyopaśobhitām sarvakāmaphalair vṛkṣaiḥ puṣpitair upaśobhitām

    4.32.6

    devagandharvaputraiś ca vānaraiḥ kāmarūpibhiḥ divya mālyāmbaradhāraiḥ śobhitāṃ priyadarśanaiḥ

    4.32.7

    candanāgarupadmānāṃ gandhaiḥ surabhigandhinām maireyāṇāṃ madhūnāṃ ca saṃmoditamahāpathām

    4.32.8

    vindhyamerugiriprasthaiḥ prāsādair naikabhūmibhiḥ dadarśa girinadyaś ca vimalās tatra rāghavaḥ

    4.32.9

    aṅgadasya gṛhaṃ ramyaṃ maindasya dvividasya ca gavayasya gavākṣasya gajasya śarabhasya ca

    4.32.10

    vidyunmāleś ca saṃpāteḥ sūryākṣasya hanūmataḥ vīrabāhoḥ subāhoś ca nalasya ca mahātmanaḥ

    4.32.11

    kumudasya suṣeṇasya tārajāmbavatos tathā dadhivaktrasya nīlasya supāṭalasunetrayoḥ

    4.32.12

    eteṣāṃ kapimukhyānāṃ rājamārge mahātmanām dadarśa gṛhamukhyāni mahāsārāṇi lakṣmaṇaḥ

    4.32.13

    pāṇḍurābhraprakāśāni divyamālyayutāni ca prabhūtadhanadhānyāni strīratnaiḥ śobhitāni ca

    4.32.14

    pāṇḍureṇa tu śailena parikṣiptaṃ durāsadam vānarendragṛhaṃ ramyaṃ mahendrasadanopamam

    4.32.15

    śulkaiḥ prāsādaśikharaiḥ kailāsaśikharopamaiḥ sarvakāmaphalair vṛkṣaiḥ puṣṭitair upaśobhitam

    4.32.16

    mahendradattaiḥ śrīmadbhir nīlajīmūtasaṃnibhaiḥ divyapuṣpaphalair vṛkṣaiḥ śītacchāyair manoramaiḥ

    4.32.17

    haribhiḥ saṃvṛtadvāraṃ balibhiḥ śastrapāṇibhiḥ divyamālyāvṛtaṃ śubhraṃ taptakāñcanatoraṇam

    4.32.18

    sugrīvasya gṛhaṃ ramyaṃ praviveśa mahābalaḥ avāryamāṇaḥ saumitrir mahābhram iva bhāskaraḥ

    4.32.19

    sa sapta kakṣyā dharmātmā yānāsanasamāvṛtāḥ praviśya sumahad guptaṃ dadarśāntaḥpuraṃ mahat

    4.32.20

    haimarājataparyaṅkair bahubhiś ca varāsanaiḥ mahārhāstaraṇopetais tatra tatropaśobhitam

    4.32.21

    praviśann eva satataṃ śuśrāva madhurasvaram tantrīgītasamākīrṇaṃ samagītapadākṣaram

    4.32.22

    bahvīś ca vividhākārā rūpayauvanagarvitāḥ striyaḥ sugrīvabhavane dadarśa sa mahābalaḥ

    4.32.23

    dṛṣṭvābhijanasaṃpannāś citramālyakṛtasrajaḥ varamālyakṛtavyagrā bhūṣaṇottamabhūṣitāḥ

    4.32.24

    nātṛptān nāti ca vyagrān nānudāttaparicchadān sugrīvānucarāṃś cāpi lakṣayām āsa lakṣmaṇaḥ

    4.32.25

    tataḥ sugrīvam āsīnaṃ kāñcane paramāsane mahārhāstaraṇopete dadarśādityasaṃnibham

    4.32.26

    divyābharaṇacitrāṅgaṃ divyarūpaṃ yaśasvinam divyamālyāmbaradharaṃ mahendram iva durjayam divyābharaṇamālyābhiḥ pramadābhiḥ samāvṛtam

    4.32.27

    rumāṃ tu vīraḥ parirabhya gāḍhaṃ varāsanastho varahemavarṇaḥ dadarśa saumitrim adīnasattvaṃ viśālanetraḥ suviśālanetram

    4.33.1

    tam apratihataṃ kruddhaṃ praviṣṭaṃ puruṣarṣabham sugrīvo lakṣmaṇaṃ dṛṣṭvā babhūva vyathitendriyaḥ

    4.33.2

    kruddhaṃ niḥśvasamānaṃ taṃ pradīptam iva tejasā bhrātur vyasanasaṃtaptaṃ dṛṣṭaṃ daśarathātmajam

    4.33.3

    utpapāta hariśreṣṭho hitvā sauvarṇam āsanam mahān mahendrasya yathā svalaṃkṛta iva dhvajaḥ

    4.33.4

    utpatantam anūtpetū rumāprabhṛtayaḥ striyaḥ sugrīvaṃ gagane pūrṇaṃ candraṃ tārāgaṇā iva

    4.33.5

    saṃraktanayanaḥ śrīmān vicacāla kṛtāñjaliḥ babhūvāvasthitas tatra kalpavṛkṣo mahān iva

    4.33.6

    rumā dvitīyaṃ sugrīvaṃ nārīmadhyagataṃ sthitam abravīl lakṣmaṇaḥ kruddhaḥ satāraṃ śaśinaṃ yathā

    4.33.7

    sattvābhijanasaṃpannaḥ sānukrośo jitendriyaḥ kṛtajñaḥ satyavādī ca rājā loke mahīyate

    4.33.8

    yas tu rājā sthito 'dharme mitrāṇām upakāriṇām mithyāpratijñāṃ kurute ko nṛśaṃsataras tataḥ

    4.33.9

    śatam aśvānṛte hanti sahasraṃ tu gavānṛte ātmānaṃ svajanaṃ hanti puruṣaḥ puruṣānṛte

    4.33.10

    pūrvaṃ kṛtārtho mitrāṇāṃ na tat pratikaroti yaḥ kṛtaghnaḥ sarvabhūtānāṃ sa vadhyaḥ plavageśvara

    4.33.11

    gīto 'yaṃ brahmaṇā ślokaḥ sarvalokanamaskṛtaḥ dṛṣṭvā kṛtaghnaṃ kruddhena taṃ nibodha plavaṃgama

    4.33.12

    brahmaghne ca surāpe ca core bhagnavrate tathā niṣkṛtir vihitā sadbhiḥ kṛtaghne nāsti niṣkṛtiḥ

    4.33.13

    anāryas tvaṃ kṛtaghnaś ca mithyāvādī ca vānara pūrvaṃ kṛtārtho rāmasya na tat pratikaroṣi yat

    4.33.14

    nanu nāma kṛtārthena tvayā rāmasya vānara sītāyā mārgaṇe yatnaḥ kartavyaḥ kṛtam icchatā

    4.33.15

    sa tvaṃ grāmyeṣu bhogeṣu sakto mithyā pratiśravaḥ na tvāṃ rāmo vijānīte sarpaṃ maṇḍūkarāviṇam

    4.33.16

    mahābhāgena rāmeṇa pāpaḥ karuṇavedinā harīṇāṃ prāpito rājyaṃ tvaṃ durātmā mahātmanā

    4.33.17

    kṛtaṃ cen nābhijānīṣe rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ sadyas tvaṃ niśitair bāṇair hato drakṣyasi vālinam

    4.33.18

    na ca saṃkucitaḥ panthā yena vālī hato gataḥ samaye tiṣṭha sugrīva mā vālipatham anvagāḥ

    4.33.19

    na nūnam ikṣvākuvarasya kārmukāc cyutāñ śarān paśyasi vajrasaṃnibhān tataḥ sukhaṃ nāma niṣevase sukhī na rāmakāryaṃ manasāpy avekṣase

    4.34.1

    tathā bruvāṇaṃ saumitriṃ pradīptam iva tejasā abravīl lakṣmaṇaṃ tārā tārādhipanibhānanā

    4.34.2

    naivaṃ lakṣmaṇa vaktavyo nāyaṃ paruṣam arhati harīṇām īśvaraḥ śrotuṃ tava vaktrād viśeṣataḥ

    4.34.3

    naivākṛtajñaḥ sugrīvo na śaṭho nāpi dāruṇaḥ naivānṛtakatho vīra na jihmaś ca kapīśvaraḥ

    4.34.4

    upakāraṃ kṛtaṃ vīro nāpy ayaṃ vismṛtaḥ kapiḥ rāmeṇa vīra sugrīvo yad anyair duṣkaraṃ raṇe

    4.34.5

    rāmaprasādāt kīrtiṃ ca kapirājyaṃ ca śāśvatam prāptavān iha sugrīvo rumāṃ māṃ ca paraṃtapa

    4.34.6

    suduḥkhaṃ śāyitaḥ pūrvaṃ prāpyedaṃ sukham uttamam prāptakālaṃ na jānīte viśvāmitro yathā muniḥ

    4.34.7

    ghṛtācyāṃ kila saṃsakto daśavarṣāṇi lakṣmaṇa aho 'manyata dharmātmā viśvāmitro mahāmuniḥ

    4.34.8

    sa hi prāptaṃ na jānīte kālaṃ kālavidāṃ varaḥ viśvāmitro mahātejāḥ kiṃ punar yaḥ pṛthagjanaḥ

    4.34.9

    dehadharmaṃ gatasyāsya pariśrāntasya lakṣmaṇa avitṛptasya kāmeṣu rāmaḥ kṣantum ihārhati

    4.34.10

    na ca roṣavaśaṃ tāta gantum arhasi lakṣmaṇa niścayārtham avijñāya sahasā prākṛto yathā

    4.34.11

    sattvayuktā hi puruṣās tvadvidhāḥ puruṣarṣabha avimṛśya na roṣasya sahasā yānti vaśyatām

    4.34.12

    prasādaye tvāṃ dharmajña sugrīvārthe samāhitā mahān roṣasamutpannaḥ saṃrambhas tyajyatām ayam

    4.34.13

    rumāṃ māṃ kapirājyaṃ ca dhanadhānyavasūni ca rāmapriyārthaṃ sugrīvas tyajed iti matir mama

    4.34.14

    samāneṣvyati sugrīvaḥ sītayā saha rāghavam śaśāṅkam iva rohiṣyā nihatvā rāvaṇaṃ raṇe

    4.34.15

    śatakoṭisahasrāṇi laṅkāyāṃ kila rakṣasām ayutāni ca ṣaṭtriṃśat sahasrāṇi śatāni ca

    4.34.16

    ahatvā tāṃś ca durdharṣān rākṣasān kāmarūpiṇaḥ na śakyo rāvaṇo hantuṃ yena sā maithilī hṛtā

    4.34.17

    te na śakyā raṇe hantum asahāyena lakṣmaṇa rāvaṇaḥ krūrakarmā ca sugrīveṇa viśeṣataḥ

    4.34.18

    evam ākhyātavān vālī sa hy abhijño harīśvaraḥ āgamas tu na me vyaktaḥ śravāt tasya bravīmy aham

    4.34.19

    tvatsahāyanimittaṃ vai preṣitā haripuṃgavāḥ ānetuṃ vānarān yuddhe subahūn hariyūthapān

    4.34.20

    tāṃś ca pratīkṣamāṇo 'yaṃ vikrāntān sumahābalān rāghavasyārthasiddhyarthaṃ na niryāti harīśvaraḥ

    4.34.21

    kṛtā tu saṃsthā saumitre sugrīveṇa yathāpurā adya tair vānarair sarvair āgantavyaṃ mahābalaiḥ

    4.34.22

    ṛkṣakoṭisahasrāṇi golāṅgūlaśatāni ca adya tvām upayāsyanti jahi kopam ariṃdama koṭyo 'nekās tu kākutstha kapīnāṃ dīptatejasām

    4.34.23

    tava hi mukham idaṃ nirīkṣya kopāt kṣatajanibhe nayane nirīkṣamāṇāḥ harivaravanitā na yānti śāntiṃ prathamabhayasya hi śaṅkitāḥ sma sarvāḥ

    4.35.1

    ity uktas tārayā vākyaṃ praśritaṃ dharmasaṃhitam mṛdusvabhāvaḥ saumitriḥ pratijagrāha tad vacaḥ

    4.35.2

    tasmin pratigṛhīte tu vākye harigaṇeśvaraḥ lakṣmaṇāt sumahat trāsaṃ vastraṃ klinnam ivātyajat

    4.35.3

    tataḥ kaṇṭhagataṃ mālyaṃ citraṃ bahuguṇaṃ mahat ciccheda vimadaś cāsīt sugrīvo vānareśvaraḥ

    4.35.4

    sa lakṣmaṇaṃ bhīmabalaṃ sarvavānarasattamaḥ abravīt praśritaṃ vākyaṃ sugrīvaḥ saṃpraharṣayan

    4.35.5

    pranaṣṭā śrīś ca kīrtiś ca kapirājyaṃ ca śāśvatam rāmaprasādāt saumitre punaḥ prāptam idaṃ mayā

    4.35.6

    kaḥ śaktas tasya devasya khyātasya svena karmaṇā tādṛśaṃ vikramaṃ vīra pratikartum ariṃdama

    4.35.7

    sītāṃ prāpsyati dharmātmā vadhiṣyati ca rāvaṇam sahāyamātreṇa mayā rāghavaḥ svena tejasā

    4.35.8

    sahāyakṛtyaṃ hi tasya yena sapta mahādrumāḥ śailaś ca vasudhā caiva bāṇenaikena dāritāḥ

    4.35.9

    dhanur visphāramāṇasya yasya śabdena lakṣmaṇa saśailā kampitā bhūmiḥ sahāyais tasya kiṃ nu vai

    4.35.10

    anuyātrāṃ narendrasya kariṣye 'haṃ nararṣabha gacchato rāvaṇaṃ hantuṃ vairiṇaṃ sapuraḥsaram

    4.35.11

    yadi kiṃ cid atikrāntaṃ viśvāsāt praṇayena vā preṣyasya kṣamitavyaṃ me na kaś cin nāparādhyati

    4.35.12

    iti tasya bruvāṇasya sugrīvasya mahātmanaḥ abhaval lakṣmaṇaḥ prītaḥ preṃṇā cedam uvāca ha

    4.35.13

    sarvathā hi mama bhrātā sanātho vānareśvara tvayā nāthena sugrīva praśritena viśeṣataḥ

    4.35.14

    yas te prabhāvaḥ sugrīva yac ca te śaucam uttamam arhas taṃ kapirājyasya śriyaṃ bhoktum anuttamām

    4.35.15

    sahāyena ca sugrīva tvayā rāmaḥ pratāpavān vadhiṣyati raṇe śatrūn acirān nātra saṃśayaḥ

    4.35.16

    dharmajñasya kṛtajñasya saṃgrāmeṣv anivartinaḥ upapannaṃ ca yuktaṃ ca sugrīva tava bhāṣitam

    4.35.17

    doṣajñaḥ sati sāmarthye ko 'nyo bhāṣitum arhati varjayitvā mama jyeṣṭhaṃ tvāṃ ca vānarasattama

    4.35.18

    sadṛśaś cāsi rāmasya vikrameṇa balena ca sahāyo daivatair dattaś cirāya haripuṃgava

    4.35.19

    kiṃ tu śīghram ito vīra niṣkrāma tvaṃ mayā saha sāntvayasva vayasyaṃ ca bhāryāharaṇaduḥkhitam

    4.35.20

    yac ca śokābhibhūtasya śrutvā rāmasya bhāṣitam mayā tvaṃ paruṣāṇy uktas tac ca tvaṃ kṣantum arhasi

    4.36.1

    evam uktas tu sugrīvo lakṣmaṇena mahātmanā hanumantaṃ sthitaṃ pārśve sacivaṃ vākyam abravīt

    4.36.2

    mahendrahimavadvindhyakailāsaśikhareṣu ca mandare pāṇḍuśikhare pañcaśaileṣu ye sthitāḥ

    4.36.3

    taruṇādityavarṇeṣu bhrājamāneṣu sarvaśaḥ parvateṣu samudrānte paścimasyāṃ tu ye diśi

    4.36.4

    ādityabhavane caiva girau saṃdhyābhrasaṃnibhe padmatālavanaṃ bhīmaṃ saṃśritā haripuṃgavāḥ

    4.36.5

    añjanāmbudasaṃkāśāḥ kuñjarapratimaujasaḥ añjane parate caiva ye vasanti plavaṃgamāḥ

    4.36.6

    manaḥśilā guhāvāsā vānarāḥ kanakaprabhāḥ merupārśvagatāś caiva ye ca dhūmragiriṃ śritāḥ

    4.36.7

    taruṇādityavarṇāś ca parvate ye mahāruṇe pibanto madhumaireyaṃ bhīmavegāḥ plavaṃgamāḥ

    4.36.8

    vaneṣu ca suramyeṣu sugandhiṣu mahatsu ca tāpasānāṃ ca ramyeṣu vanānteṣu samantataḥ

    4.36.9

    tāṃs tāṃs tvam ānaya kṣipraṃ pṛthivyāṃ sarvavānarān sāmadānādibhiḥ kalpair āśu preṣaya vānarān

    4.36.10

    preṣitāḥ prathamaṃ ye ca mayā dūtā mahājavāḥ tvaraṇārthaṃ tu bhūyas tvaṃ harīn saṃpreṣayāparān

    4.36.11

    ye prasaktāś ca kāmeṣu dīrghasūtrāś ca vānarāḥ ihānayasva tān sarvāñ śīghraṃ tu mama śāsanāt

    4.36.12

    ahobhir daśabhir ye ca nāgacchanti mamājñayā hantavyās te durātmāno rājaśāsanadūṣakāḥ

    4.36.13

    śatāny atha sahasrāṇi koṭyaś ca mama śāsanāt prayāntu kapisiṃhānāṃ diśo mama mate sthitāḥ

    4.36.14

    meghaparvatasaṃkāśāś chādayanta ivāmbaram ghorarūpāḥ kapiśreṣṭhā yāntu macchāsanād itaḥ

    4.36.15

    te gatijñā gatiṃ gatvā pṛthivyāṃ sarvavānarāḥ ānayantu harīn sarvāṃs tvaritāḥ śāsanān mama

    4.36.16

    tasya vānararājasya śrutvā vāyusuto vacaḥ dikṣu sarvāsu vikrāntān preṣayām āsa vānarān

    4.36.17

    te padaṃ viṣṇuvikrāntaṃ patatrijyotiradhvagāḥ prayātāḥ prahitā rājñā harayas tatkṣaṇena vai

    4.36.18

    te samudreṣu giriṣu vaneṣu ca saritsu ca vānarā vānarān sarvān rāmahetor acodayan

    4.36.19

    mṛtyukālopamasyājñāṃ rājarājasya vānarāḥ sugrīvasyāyayuḥ śrutvā sugrīvabhayadarśinaḥ

    4.36.20

    tatas te 'ñjanasaṃkāśā gires tasmān mahājavāḥ tisraḥ koṭyaḥ plavaṃgānāṃ niryayur yatra rāghavaḥ

    4.36.21

    astaṃ gacchati yatrārkas tasmin girivare ratāḥ taptahemasamābhāsās tasmāt koṭyo daśacyutāḥ

    4.36.22

    kailāsa śikharebhyaś ca siṃhakesaravarcasām tataḥ koṭisahasrāṇi vānarāṇām upāgaman

    4.36.23

    phalamūlena jīvanto himavantam upāśritāḥ teṣāṃ koṭisahasrāṇāṃ sahasraṃ samavartata

    4.36.24

    aṅgāraka samānānāṃ bhīmānāṃ bhīmakarmaṇām vindhyād vānarakoṭīnāṃ sahasrāṇy apatan drutam

    4.36.25

    kṣīrodavelānilayās tamālavanavāsinaḥ nārikelāśanāś caiva teṣāṃ saṃkhyā na vidyate

    4.36.26

    vanebhyo gahvarebhyaś ca saridbhyaś ca mahājavāḥ āgacchad vānarī senā pibantīva divākaram

    4.36.27

    ye tu tvarayituṃ yātā vānarāḥ sarvavānarān te vīrā himavac chailaṃ dadṛśus taṃ mahādrumam

    4.36.28

    tasmin girivare ramye yajño maheśvaraḥ purā sarvadevamanastoṣo babhau divyo manoharaḥ

    4.36.29

    annaviṣyandajātāni mūlāni ca phalāni ca amṛtasvādukalpāni dadṛśus tatra vānarāḥ

    4.36.30

    tad anna saṃbhavaṃ divyaṃ phalaṃ mūlaṃ manoharam yaḥ kaś cit sakṛd aśnāti māsaṃ bhavati tarpitaḥ

    4.36.31

    tāni mūlāni divyāni phalāni ca phalāśanāḥ auṣadhāni ca divyāni jagṛhur hariyūthapāḥ

    4.36.32

    tasmāc ca yajñāyatanāt puṣpāṇi surabhīṇi ca āninyur vānarā gatvā sugrīvapriyakāraṇāt

    4.36.33

    te tu sarve harivarāḥ pṛthivyāṃ sarvavānarān saṃcodayitvā tvaritaṃ yūthānāṃ jagmur agrataḥ

    4.36.34

    te tu tena muhūrtena yūthapāḥ śīghrakāriṇaḥ kiṣkindhāṃ tvarayā prāptāḥ sugrīvo yatra vānaraḥ

    4.36.35

    te gṛhītvauṣadhīḥ sarvāḥ phalaṃ mūlaṃ ca vānarāḥ taṃ pratigrāhayām āsur vacanaṃ cedam abruvan

    4.36.36

    sarve parigatāḥ śailāḥ samudrāś ca vanāni ca pṛthivyāṃ vānarāḥ sarve śāsanād upayānti te

    4.36.37

    evaṃ śrutvā tato hṛṣṭaḥ sugrīvaḥ plavagādhipaḥ pratijagrāha ca prītas teṣāṃ sarvam upāyanam

    4.37.1

    pratigṛhya ca tat sarvam upānayam upāhṛtam vānarān sāntvayitvā ca sarvān eva vyasarjayat

    4.37.2

    visarjayitvā sa harīñ śūrāṃs tān kṛtakarmaṇaḥ mene kṛtārtham ātmānaṃ rāghavaṃ ca mahābalam

    4.37.3

    sa lakṣmaṇo bhīmabalaṃ sarvavānarasattamam abravīt praśritaṃ vākyaṃ sugrīvaṃ saṃpraharṣayan kiṣkindhāyā viniṣkrāma yadi te saumya rocate

    4.37.4

    tasya tad vacanaṃ śrutvā lakṣmaṇasya subhāṣitam sugrīvaḥ paramaprīto vākyam etad uvāca ha

    4.37.5

    evaṃ bhavatu gacchāmaḥ stheyaṃ tvacchāsane mayā tam evam uktvā sugrīvo lakṣmaṇaṃ śubhalakṣmaṇam

    4.37.6

    visarjayām āsa tadā tārām anyāś ca yoṣitaḥ etety uccair harivarān sugrīvaḥ samudāharat

    4.37.7

    tasya tad vacanaṃ śrutvā harayaḥ śīghram āyayuḥ baddhāñjalipuṭāḥ sarve ye syuḥ strīdarśanakṣamāḥ

    4.37.8

    tān uvāca tataḥ prāptān rājārkasadṛśaprabhaḥ upasthāpayata kṣipraṃ śibikāṃ mama vānarāḥ

    4.37.9

    śrutvā tu vacanaṃ tasya harayaḥ śīghravikramāḥ samupasthāpayām āsuḥ śibikāṃ priyadarśanām

    4.37.10

    tām upasthāpitāṃ dṛṣṭvā śibikāṃ vānarādhipaḥ lakṣmaṇāruhyatāṃ śīghram iti saumitrim abravīt

    4.37.11

    ity uktvā kāñcanaṃ yānaṃ sugrīvaḥ sūryasaṃnibham bṛhadbhir haribhir yuktam āruroha salakṣmaṇaḥ

    4.37.12

    pāṇḍureṇātapatreṇa dhriyamāṇena mūrdhani śuklaiś ca bālavyajanair dhūyamānaiḥ samantataḥ

    4.37.13

    śaṅkhabherīninādaiś ca bandibhiś cābhivanditaḥ niryayau prāpya sugrīvo rājyaśriyam anuttamām

    4.37.14

    sa vānaraśatais tīṣkṇair bahubhiḥ śastrapāṇibhiḥ parikīrṇo yayau tatra yatra rāmo vyavasthitaḥ

    4.37.15

    sa taṃ deśam anuprāpya śreṣṭhaṃ rāmaniṣevitam avātaran mahātejāḥ śibikāyāḥ salakṣmaṇaḥ

    4.37.16

    āsādya ca tato rāmaṃ kṛtāñjalipuṭo 'bhavat kṛtāñjalau sthite tasmin vānarāś cabhavaṃs tathā

    4.37.17

    taṭākam iva tad dṛṣṭvā rāmaḥ kuḍmalapaṅkajam vānarāṇāṃ mahat sainyaṃ sugrīve prītimān abhūt

    4.37.18

    pādayoḥ patitaṃ mūrdhnā tam utthāpya harīśvaram preṃṇā ca bahumānāc ca rāghavaḥ pariṣasvaje

    4.37.19

    pariṣvajya ca dharmātmā niṣīdeti tato 'bravīt taṃ niṣaṇṇaṃ tato dṛṣṭvā kṣitau rāmo 'bravīd vacaḥ

    4.37.20

    dharmam arthaṃ ca kāmaṃ ca kāle yas tu niṣevate vibhajya satataṃ vīra sa rājā harisattama

    4.37.21

    hitvā dharmaṃ tathārthaṃ ca kāmaṃ yas tu niṣevate sa vṛkṣāgre yathā suptaḥ patitaḥ pratibudhyate

    4.37.22

    amitrāṇāṃ vadhe yukto mitrāṇāṃ saṃgrahe rataḥ trivargaphalabhoktā tu rājā dharmeṇa yujyate

    4.37.23

    udyogasamayas tv eṣa prāptaḥ śatruvināśana saṃcintyatāṃ hi piṅgeśa haribhiḥ saha mantribhiḥ

    4.37.24

    evam uktas tu sugrīvo rāmaṃ vacanam abravīt

    4.37.25

    pranaṣṭā śrīś ca kīrtiś ca kapirājyaṃ ca śāśvatam tvatprasādān mahābāho punaḥ prāptam idaṃ mayā

    4.37.26

    tava devaprasadāc ca bhrātuś ca jayatāṃ vara kṛtaṃ na pratikuryād yaḥ puruṣāṇāṃ sa dūṣakaḥ

    4.37.27

    ete vānaramukhyāś ca śataśaḥ śatrusūdana prāptāś cādāya balinaḥ pṛthivyāṃ sarvavānarān

    4.37.28

    ṛkṣāś cāvahitāḥ śūrā golāṅgūlāś ca rāghava kāntāra vanadurgāṇām abhijñā ghoradarśanāḥ

    4.37.29

    devagandharvaputrāś ca vānarāḥ kāmarūpiṇaḥ svaiḥ svaiḥ parivṛtāḥ sainyair vartante pathi rāghava

    4.37.30

    śataiḥ śatasahasraiś ca koṭibhiś ca plavaṃgamāḥ ayutaiś cāvṛtā vīrā śaṅkubhiś ca paraṃtapa

    4.37.31

    arbudair arbudaśatair madhyaiś cāntaiś ca vānarāḥ samudraiś ca parārdhaiś ca harayo hariyūthapāḥ

    4.37.32

    āgamiṣyanti te rājan mahendrasamavikramāḥ merumandarasaṃkāśā vindhyamerukṛtālayāḥ

    4.37.33

    te tvām abhigamiṣyanti rākṣasaṃ ye sabāndhavam nihatya rāvaṇaṃ saṃkhye hy ānayiṣyanti maithilīm

    4.37.34

    tatas tam udyogam avekṣya buddhimān haripravīrasya nideśavartinaḥ babhūva harṣād vasudhādhipātmajaḥ prabuddhanīlotpalatulyadarśanaḥ

    4.38.1

    iti bruvāṇaṃ sugrīvaṃ rāmo dharmabhṛtāṃ varaḥ bāhubhyāṃ saṃpariṣvajya pratyuvāca kṛtāñjalim

    4.38.2

    yad indro varṣate varṣaṃ na tac citraṃ bhaved bhuvi ādityo vā sahasrāṃśuḥ kuryād vitimiraṃ nabhaḥ

    4.38.3

    candramā raśmibhiḥ kuryāt pṛthivīṃ saumya nirmalām tvadvidho vāpi mitrāṇāṃ pratikuryāt paraṃtapa

    4.38.4

    evaṃ tvayi na tac citraṃ bhaved yat saumya śobhanam jānāmy ahaṃ tvāṃ sugrīva satataṃ priyavādinam

    4.38.5

    tvatsanāthaḥ sakhe saṃkhye jetāsmi sakalān arīn tvam eva me suhṛn mitraṃ sāhāyyaṃ kartum arhasi

    4.38.6

    jahārātmavināśāya vaidehīṃ rākṣasādhamaḥ vañcayitvā tu paulomīm anuhlādo yathā śacīm

    4.38.7

    nacirāt taṃ haniṣyāmi rāvaṇaṃ niśitaiḥ śaraiḥ paulomyāḥ pitaraṃ dṛptaṃ śatakratur ivārihā

    4.38.8

    etasminn antare caiva rajaḥ samabhivartata uṣṇāṃ tīvrāṃ sahasrāṃśoś chādayad gagane prabhām

    4.38.9

    diśaḥ paryākulāś cāsan rajasā tena mūrchitāḥ cacāla ca mahī sarvā saśailavanakānanā

    4.38.10

    tato nagendrasaṃkāśais tīkṣṇa daṃṣṭrair mahābalaiḥ kṛtsnā saṃchāditā bhūmir asaṃkhyeyaiḥ plavaṃgamaiḥ

    4.38.11

    nimeṣāntaramātreṇa tatas tair hariyūthapaiḥ koṭīśataparīvāraiḥ kāmarūpibhir āvṛtā

    4.38.12

    nādeyaiḥ pārvatīyaiś ca sāmudraiś ca mahābalaiḥ haribhir meghanirhrādair anyaiś ca vanacāribhiḥ

    4.38.13

    taruṇādityavarṇaiś ca śaśigauraiś ca vānaraiḥ padmakesaravarṇaiś ca śvetair merukṛtālayaiḥ

    4.38.14

    koṭīsahasrair daśabhiḥ śrīmān parivṛtas tadā vīraḥ śatabalir nāma vānaraḥ pratyadṛśyata

    4.38.15

    tataḥ kāñcanaśailābhas tārāyā vīryavān pitā anekair daśasāhasraiḥ koṭibhiḥ pratyadṛśyata

    4.38.16

    padmakesarasaṃkāśas taruṇārkanibhānanaḥ buddhimān vānaraśreṣṭhaḥ sarvavānarasattamaḥ

    4.38.17

    anīkair bahusāhasrair vānarāṇāṃ samanvitaḥ pitā hanumataḥ śrīmān kesarī pratyadṛśyata

    4.38.18

    golāṅgūlamahārājo gavākṣo bhīmavikramaḥ vṛtaḥ koṭisahasreṇa vānarāṇām adṛśyata

    4.38.19

    ṛkṣāṇāṃ bhīmavegānāṃ dhūmraḥ śatrunibarhaṇaḥ vṛtaḥ koṭisahasrābhyāṃ dvābhyāṃ samabhivartata

    4.38.20

    mahācalanibhair ghoraiḥ panaso nāma yūthapaḥ ājagāma mahāvīryas tisṛbhiḥ koṭibhir vṛtaḥ

    4.38.21

    nīlāñjanacayākāro nīlo nāmātha yūthapaḥ adṛśyata mahākāyaḥ koṭibhir daśabhir vṛtaḥ

    4.38.22

    darīmukhaś ca balavān yūthapo 'bhyāyayau tadā vṛtaḥ koṭisahasreṇa sugrīvaṃ samupasthitaḥ

    4.38.23

    maindaś ca dvividaś cobhāv aśviputrau mahāvalau koṭikoṭisahasreṇa vānarāṇām adṛśyatām

    4.38.24

    tataḥ koṭisahasrāṇāṃ sahasreṇa śatena ca pṛṣṭhato 'nugataḥ prāpto haribhir gandhamādanaḥ

    4.38.25

    tataḥ padmasahasreṇa vṛtaḥ śaṅkuśatena ca yuvarājo 'ṅgadaḥ prāptaḥ pitṛtulyaparākramaḥ

    4.38.26

    tatas tārādyutis tāro harir bhīmaparākramaḥ pañcabhir harikoṭībhir dūrataḥ pratyadṛśyata

    4.38.27

    indrajānuḥ kapir vīro yūthapaḥ pratyadṛśyata ekādaśānāṃ koṭīnām īśvaras taiś ca saṃvṛtaḥ

    4.38.28

    tato rambhas tv anuprāptas taruṇādityasaṃnibhaḥ ayutena vṛtaś caiva sahasreṇa śatena ca

    4.38.29

    tato yūthapatir vīro durmukho nāma vānaraḥ pratyadṛśyata koṭibhyāṃ dvābhyāṃ parivṛto balī

    4.38.30

    kailāsaśikharākārair vānarair bhīmavikramaiḥ vṛtaḥ koṭisahasreṇa hanumān pratyadṛśyata

    4.38.31

    nalaś cāpi mahāvīryaḥ saṃvṛto drumavāsibhiḥ koṭīśatena saṃprāptaḥ sahasreṇa śatena ca

    4.38.32

    śarabhaḥ kumudo vahnir vānaro rambha eva ca ete cānye ca bahavo vānarāḥ kāmarūpiṇaḥ

    4.38.33

    āvṛtya pṛthivīṃ sarvāṃ parvatāṃś ca vanāni ca āplavantaḥ plavantaś ca garjantaś ca plavaṃgamāḥ abhyavartanta sugrīvaṃ sūryam abhragaṇā iva

    4.38.34

    kurvāṇā bahuśabdāṃś ca prahṛṣṭā balaśālinaḥ śirobhir vānarendrāya sugrīvāya nyavedayan

    4.38.35

    apare vānaraśreṣṭhāḥ saṃgamya ca yathocitam sugrīveṇa samāgamya sthitāḥ prāñjalayas tadā

    4.38.36

    sugrīvas tvarito rāme sarvāṃs tān vānararṣabhān nivedayitvā dharmajñaḥ sthitaḥ prāñjalir abravīt

    4.38.37

    yathā sukhaṃ parvatanirjhareṣu vaneṣu sarveṣu ca vānarendrāḥ niveśayitvā vidhivad balāni balaṃ balajñaḥ pratipattum īṣṭe

    4.39.1

    atha rājā samṛddhārthaḥ sugrīvaḥ plavageśvaraḥ uvāca naraśārdūlaṃ rāmaṃ parabalārdanam

    4.39.2

    āgatā viniviṣṭāś ca balinaḥ kāmarūpiṇaḥ vānarendrā mahendrābhā ye madviṣayavāsinaḥ

    4.39.3

    ta ime bahusāhasrair haribhir bhīmavikramaiḥ āgatā vānarā ghorā daityadānavasaṃnibhāḥ

    4.39.4

    khyātakarmāpadānāś ca balavanto jitaklamāḥ parākrameṣu vikhyātā vyavasāyeṣu cottamāḥ

    4.39.5

    pṛthivyambucarā rāma nānānaganivāsinaḥ koṭyagraśa ime prāptā vānarās tava kiṃkarāḥ

    4.39.6

    nideśavartinaḥ sarve sarve guruhite ratāḥ abhipretam anuṣṭhātuṃ tava śakṣyanty ariṃdama

    4.39.7

    yan manyase naravyāghra prāptakālaṃ tad ucyatām tat sainyaṃ tvadvaśe yuktam ājñāpayitum arhasi

    4.39.8

    kāmam eṣām idaṃ kāryaṃ viditaṃ mama tattvataḥ tathāpi tu yathā tattvam ājñāpayitum arhasi

    4.39.9

    tathā bruvāṇaṃ sugrīvaṃ rāmo daśarathātmajaḥ bāhubhyāṃ saṃpariṣvajya idaṃ vacanam abravīt

    4.39.10

    jñāyatāṃ saumya vaidehī yadi jīvati vā na vā sa ca deśo mahāprājña yasmin vasati rāvaṇaḥ

    4.39.11

    adhigamya ca vaidehīṃ nilayaṃ rāvaṇasya ca prāptakālaṃ vidhāsyāmi tasmin kāle saha tvayā

    4.39.12

    nāham asmin prabhuḥ kārye vānareśa na lakṣmaṇaḥ tvam asya hetuḥ kāryasya prabhuś ca plavageśvara

    4.39.13

    tvam evājñāpaya vibho mama kāryaviniścayam tvaṃ hi jānāsi yat kāryaṃ mama vīra na saṃśayaḥ

    4.39.14

    suhṛddvitīyo vikrāntaḥ prājñaḥ kālaviśeṣavit bhavān asmaddhite yuktaḥ sukṛtārtho 'rthavittamaḥ

    4.39.15

    evam uktas tu sugrīvo vinataṃ nāma yūthapam abravīd rāma sāmnidhye lakṣmaṇasya ca dhīmataḥ śailābhaṃ meghanirghoṣam ūrjitaṃ plavageśvaram

    4.39.16

    somasūryātmajaiḥ sārdhaṃ vānarair vānarottama deśakālanayair yuktaḥ kāryākāryaviniścaye

    4.39.17

    vṛtaḥ śatasahasreṇa vānarāṇāṃ tarasvinām adhigaccha diśaṃ pūrvāṃ saśailavanakānanām

    4.39.18

    tatra sītāṃ ca vaidehīṃ nilayaṃ rāvaṇasya ca mārgadhvaṃ giridurgeṣu vaneṣu ca nadīṣu ca

    4.39.19

    nadīṃ bhāgīrathīṃ ramyāṃ sarayūṃ kauśikīṃ tathā kālindīṃ yamunāṃ ramyāṃ yāmunaṃ ca mahāgirim

    4.39.20

    sarasvatīṃ ca sindhuṃ ca śoṇaṃ maṇinibhodakam mahīṃ kālamahīṃ caiva śailakānanaśobhitām

    4.39.21

    brahmamālān videhāṃś ca mālavān kāśikosalān māgadhāṃś ca mahāgrāmān puṇḍrān vaṅgāṃs tathaiva ca

    4.39.22

    pattanaṃ kośakārāṇāṃ bhūmiṃ ca rajatākarām sarvam etad vicetavyaṃ mṛgayadbhir tatas tataḥ

    4.39.23

    rāmasya dayitāṃ bhāryāṃ sītāṃ daśarataḥ snuṣām samudram avagāḍhāś ca parvatān pattanāni ca

    4.39.24

    mandarasya ca ye koṭiṃ saṃśritāḥ ke cid āyatām karṇaprāvaraṇāś caiva tathā cāpy oṣṭhakarṇakāḥ

    4.39.25

    ghorā lohamukhāś caiva javanāś caikapādakāḥ akṣayā balavantaś ca puruṣāḥ puruṣādakāḥ

    4.39.26

    kirātāḥ karṇacūḍāś ca hemāṅgāḥ priyadarśanāḥ āmamīnāśanās tatra kirātā dvīpavāsinaḥ

    4.39.27

    antarjalacarā ghorā naravyāghrā iti śrutāḥ eteṣām ālayāḥ sarve viceyāḥ kānanaukasaḥ

    4.39.28

    giribhir ye ca gamyante plavanena plavena ca ratnavantaṃ yavadvīpaṃ saptarājyopaśobhitam

    4.39.29

    suvarṇarūpyakaṃ caiva suvarṇākaramaṇḍitam yavadvīpam atikramya śiśiro nāma parvataḥ

    4.39.30

    divaṃ spṛśati śṛṅgeṇa devadānavasevitaḥ eteṣāṃ giridurgeṣu pratāpeṣu vaneṣu ca

    4.39.31

    rāvaṇaḥ saha vaidehyā mārgitavyas tatas tataḥ tataḥ samudradvīpāṃś ca subhīmān draṣṭum arhatha

    4.39.32

    tatrāsurā mahākāyāś chāyāṃ gṛhṇanti nityaśaḥ brahmaṇā samanujñātā dīrghakālaṃ bubhukṣitāḥ

    4.39.33

    taṃ kālameghapratimaṃ mahoraganiṣevitam abhigamya mahānādaṃ tīrthenaiva mahodadhim

    4.39.34

    tato raktajalaṃ bhīmaṃ lohitaṃ nāma sāgaram gatā drakṣyatha tāṃ caiva bṛhatīṃ kūṭaśālmalīm

    4.39.35

    gṛhaṃ ca vainateyasya nānāratnavibhūṣitam tatra kailāsasaṃkāśaṃ vihitaṃ viśvakarmaṇā

    4.39.36

    tatra śailanibhā bhīmā mandehā nāma rākṣasāḥ śailaśṛṅgeṣu lambante nānārūpā bhayāvahāḥ

    4.39.37

    te patanti jale nityaṃ sūryasyodayanaṃ prati abhitaptāś ca sūryeṇa lambante sma punaḥ punaḥ

    4.39.38

    tataḥ pāṇḍurameghābhaṃ kṣīraudaṃ nāma sāgaram gatā drakṣyatha durdharṣā mukhā hāram ivormibhiḥ

    4.39.39

    tasya madhye mahāśveta ṛṣabho nāma parvataḥ divyagandhaiḥ kusumitai rajataiś ca nagair vṛtaḥ

    4.39.40

    saraś ca rājataiḥ padmair jvalitair hemakesaraiḥ nāmnā sudarśanaṃ nāma rājahaṃsaiḥ samākulam

    4.39.41

    vibudhāś cāraṇā yakṣāḥ kiṃnarāḥ sāpsarogaṇāḥ hṛṣṭāḥ samabhigacchanti nalinīṃ tāṃ riraṃsavaḥ

    4.39.42

    kṣīrodaṃ samatikramya tato drakṣyatha vānarāḥ jalodaṃ sāgaraśreṣṭhaṃ sarvabhūtabhayāvaham

    4.39.43

    tatra tat kopajaṃ tejaḥ kṛtaṃ hayamukhaṃ mahat asyāhus tan mahāvegam odanaṃ sacarācaram

    4.39.44

    tatra vikrośatāṃ nādo bhūtānāṃ sāgaraukasām śrūyate cāsamarthānāṃ dṛṣṭvā tad vaḍavāmukham

    4.39.45

    svādūdasyottare deśe yojanāni trayodaśa jātarūpaśilo nāma mahān kanakaparvataḥ

    4.39.46

    āsīnaṃ parvatasyāgre sarvabhūtanamaskṛtam sahasraśirasaṃ devam anantaṃ nīlavāsasaṃ

    4.39.47

    triśirāḥ kāñcanaḥ ketus tālas tasya mahātmanaḥ sthāpitaḥ parvatasyāgre virājati savedikaḥ

    4.39.48

    pūrvasyāṃ diśi nirmāṇaṃ kṛtaṃ tat tridaśeśvaraiḥ tataḥ paraṃ hemamayaḥ śrīmān udayaparvataḥ

    4.39.49

    tasya koṭir divaṃ spṛṣṭvā śatayojanam āyatā jātarūpamayī divyā virājati savedikā

    4.39.50

    sālais tālais tamālaiś ca karṇikāraiś ca puṣpitaiḥ jātarūpamayair divyaiḥ śobhate sūryasaṃnibhaiḥ

    4.39.51

    tatra yojanavistāram ucchritaṃ daśayojanam śṛṅgaṃ saumanasaṃ nāma jātarūpamayaṃ dhruvam

    4.39.52

    tatra pūrvaṃ padaṃ kṛtvā purā viṣṇus trivikrame dvitīyaṃ śikharaṃ meroś cakāra puruṣottamaḥ

    4.39.53

    uttareṇa parikramya jambūdvīpaṃ divākaraḥ dṛśyo bhavati bhūyiṣṭhaṃ śikharaṃ tan mahocchrayam

    4.39.54

    tatra vaikhānasā nāma vālakhilyā maharṣayaḥ prakāśamānā dṛśyante sūryavarṇās tapasvinaḥ

    4.39.55

    ayaṃ sudarśano dvīpaḥ puro yasya prakāśate yasmiṃs tejaś ca cakṣuś ca sarvaprānabhṛtām api

    4.39.56

    śailasya tasya kuñjeṣu kandareṣu vaneṣu ca rāvaṇaḥ saha vaidehyā mārgitavyas tatas tataḥ

    4.39.57

    kāñcanasya ca śailasya sūryasya ca mahātmanaḥ āviṣṭā tejasā saṃdhyā pūrvā raktā prakāśate

    4.39.58

    tataḥ paramagamyā syād dik pūrvā tridaśāvṛtā rahitā candrasūryābhyām adṛśyā timirāvṛtā

    4.39.59

    śaileṣu teṣu sarveṣu kandareṣu vaneṣu ca ya ca noktā mayā deśā viceyā teṣu jānakī

    4.39.60

    etāvad vānaraiḥ śakyaṃ gantuṃ vānarapuṃgavāḥ abhāskaram amaryādaṃ na jānīmas tataḥ param

    4.39.61

    adhigamya tu vaidehīṃ nilayaṃ rāvaṇasya ca māse pūrṇe nivartadhvam udayaṃ prāpya parvatam

    4.39.62

    ūrdhvaṃ māsān na vastavyaṃ vasan vadhyo bhaven mama siddhārthāḥ saṃnivartadhvam adhigamya ca maithilīm

    4.39.63

    mahendrakāntāṃ vanaṣaṇḍa maṇḍitāṃ diśaṃ caritvā nipuṇena vānarāḥ avāpya sītāṃ raghuvaṃśajapriyāṃ tato nivṛttāḥ sukhito bhaviṣyatha

    4.40.1

    tataḥ prasthāpya sugrīvas tan mahad vānaraṃ balam dakṣiṇāṃ preṣayām āsa vānarān abhilakṣitān

    4.40.2

    nīlam agnisutaṃ caiva hanumantaṃ ca vānaram pitāmahasutaṃ caiva jāmbavantaṃ mahākapim

    4.40.3

    suhotraṃ ca śarīraṃ ca śaragulmaṃ tathaiva ca gajaṃ gavākṣaṃ gavayaṃ suṣeṇam ṛṣabhaṃ tathā

    4.40.4

    maindaṃ ca dvividaṃ caiva vijayaṃ gandhamādanam ulkāmukham asaṅgaṃ ca hutāśana sutāv ubhau

    4.40.5

    aṅgadapramukhān vīrān vīraḥ kapigaṇeśvaraḥ vegavikramasaṃpannān saṃdideśa viśeṣavit

    4.40.6

    teṣām agreṣaraṃ caiva mahad balam asaṃgagam vidhāya harivīrāṇām ādiśad dakṣiṇāṃ diśam

    4.40.7

    ye ke cana samuddeśās tasyāṃ diśi sudurgamāḥ kapīśaḥ kapimukhyānāṃ sa teṣāṃ tān udāharat

    4.40.8

    sahasraśirasaṃ vindhyaṃ nānādrumalatāvṛtam narmadāṃ ca nadīṃ durgāṃ mahoraganiṣevitām

    4.40.9

    tato godāvarīṃ ramyāṃ kṛṣṇāveṇīṃ mahānadīm varadāṃ ca mahābhāgāṃ mahoraganiṣevitām

    4.40.10

    mekhalān utkalāṃś caiva daśārṇanagarāṇy api avantīm abhravantīṃ ca sarvam evānupaśyata

    4.40.11

    vidarbhān ṛṣikāṃś caiva ramyān māhiṣakān api tathā baṅgān kaliṅgāṃś ca kauśikāṃś ca samantataḥ

    4.40.12

    anvīkṣya daṇḍakāraṇyaṃ saparvatanadīguham nadīṃ godāvarīṃ caiva sarvam evānupaśyata

    4.40.13

    tathaivāndhrāṃś ca puṇḍrāṃś ca colān pāṇḍyān sakeralān ayomukhaś ca gantavyaḥ parvato dhātumaṇḍitaḥ

    4.40.14

    vicitraśikharaḥ śrīmāṃś citrapuṣpitakānanaḥ sacandanavanoddeśo mārgitavyo mahāgiriḥ

    4.40.15

    tatas tām āpagāṃ divyāṃ prasannasalilāṃ śivām tatra drakṣyatha kāverīṃ vihṛtām apsarogaṇaiḥ

    4.40.16

    tasyāsīnaṃ nagasyāgre malayasya mahaujasaṃ drakṣyathādityasaṃkāśam agastyam ṛṣisattamam

    4.40.17

    tatas tenābhyanujñātāḥ prasannena mahātmanā tāmraparṇīṃ grāhajuṣṭāṃ tariṣyatha mahānadīm

    4.40.18

    sā candanavanair divyaiḥ pracchannā dvīpa śālinī kānteva yuvatiḥ kāntaṃ samudram avagāhate

    4.40.19

    tato hemamayaṃ divyaṃ muktāmaṇivibhūṣitam yuktaṃ kavāṭaṃ pāṇḍyānāṃ gatā drakṣyatha vānarāḥ

    4.40.20

    tataḥ samudram āsādya saṃpradhāryārthaniścayam agastyenāntare tatra sāgare viniveśitaḥ

    4.40.21

    citranānānagaḥ śrīmān mahendraḥ parvatottamaḥ jātarūpamayaḥ śrīmān avagāḍho mahārṇavam

    4.40.22

    nānāvidhair nagaiḥ phullair latābhiś copaśobhitam devarṣiyakṣapravarair apsarobhiś ca sevitam

    4.40.23

    siddhacāraṇasaṃghaiś ca prakīrṇaṃ sumanoharam tam upaiti sahasrākṣaḥ sadā parvasu parvasu

    4.40.24

    dvīpas tasyāpare pāre śatayojanam āyataḥ agamyo mānuṣair dīptas taṃ mārgadhvaṃ samantataḥ tatra sarvātmanā sītā mārgitavyā viśeṣataḥ

    4.40.25

    sa hi deśas tu vadhyasya rāvaṇasya durātmanaḥ rākṣasādhipater vāsaḥ sahasrākṣasamadyuteḥ

    4.40.26

    dakṣiṇasya samudrasya madhye tasya tu rākṣasī aṅgāraketi vikhyātā chāyām ākṣipya bhojinī

    4.40.27

    tam atikramya lakṣmīvān samudre śatayojane giriḥ puṣpitako nāma siddhacāraṇasevitaḥ

    4.40.28

    candrasūryāṃśusaṃkāśaḥ sāgarāmbusamāvṛtaḥ bhrājate vipulaiḥ śṛṅgair ambaraṃ vilikhann iva

    4.40.29

    tasyaikaṃ kāñcanaṃ śṛṅgaṃ sevate yaṃ divākaraḥ śvetaṃ rājatam ekaṃ ca sevate yaṃ niśākaraḥ

    4.40.30

    na taṃ kṛtaghnāḥ paśyanti na nṛśaṃsā na nāstikāḥ praṇamya śirasā śailaṃ taṃ vimārgata vānarāḥ

    4.40.31

    tam atikramya durdharṣāḥ sūryavān nāma parvataḥ adhvanā durvigāhena yojanāni caturdaśa

    4.40.32

    tatas tam apy atikramya vaidyuto nāma parvataḥ sarvakāmaphalair vṛkṣaiḥ sarvakālamanoharaiḥ

    4.40.33

    tatra bhuktvā varārhāṇi mūlāni ca phalāni ca madhūni pītvā mukhyāni paraṃ gacchata vānarāḥ

    4.40.34

    tatra netramanaḥkāntaḥ kuñjaro nāma parvataḥ agastyabhavanaṃ yatra nirmitaṃ viśvakarmaṇā

    4.40.35

    tatra yojanavistāram ucchritaṃ daśayojanam śaraṇaṃ kāñcanaṃ divyaṃ nānāratnavibhūṣitam

    4.40.36

    tatra bhogavatī nāma sarpāṇām ālayaḥ purī viśālarathyā durdharṣā sarvataḥ parirakṣitā rakṣitā pannagair ghorais tīkṣṇadaṃṣṭrair mahāviṣaiḥ

    4.40.37

    sarparājo mahāghoro yasyāṃ vasati vāsukiḥ niryāya mārgitavyā ca sā ca bhogavatī purī

    4.40.38

    taṃ ca deśam atikramya mahān ṛṣabhasaṃsthitaḥ sarvaratnamayaḥ śrīmān ṛṣabho nāma parvataḥ

    4.40.39

    gośīrṣakaṃ padmakaṃ ca hariśyāmaṃ ca candanam divyam utpadyate yatra tac caivāgnisamaprabham

    4.40.40

    na tu tac candanaṃ dṛṣṭvā spraṣṭavyaṃ ca kadā cana rohitā nāma gandharvā ghorā rakṣanti tad vanam

    4.40.41

    tatra gandharvapatayaḥ pañcasūryasamaprabhāḥ śailūṣo grāmaṇīr bhikṣuḥ śubhro babhrus tathaiva ca

    4.40.42

    ante pṛthivyā durdharṣās tatra svargajitaḥ sthitāḥ tataḥ paraṃ na vaḥ sevyaḥ pitṛlokaḥ sudāruṇaḥ rājadhānī yamasyaiṣā kaṣṭena tamasāvṛtā

    4.40.43

    etāvad eva yuṣmābhir vīrā vānarapuṃgavāḥ śakyaṃ vicetuṃ gantuṃ vā nāto gatimatāṃ gatiḥ

    4.40.44

    sarvam etat samālokya yac cānyad api dṛśyate gatiṃ viditvā vaidehyāḥ saṃnivartitam arhatha

    4.40.45

    yas tu māsān nivṛtto 'gre dṛṣṭā sīteti vakṣyati mattulyavibhavo bhogaiḥ sukhaṃ sa vihariṣyati

    4.40.46

    tataḥ priyataro nāsti mama prāṇād viśeṣataḥ kṛtāparādho bahuśo mama bandhur bhaviṣyati

    4.40.47

    amitabalaparākramā bhavanto vipulaguṇeṣu kuleṣu ca prasūtāḥ manujapatisutāṃ yathā labhadhvaṃ tad adhiguṇaṃ puruṣārtham ārabhadhvam

    4.41.1

    tataḥ prasthāpya sugrīvas tān harīn dakṣiṇāṃ diśam buddhivikramasaṃpannān vāyuvegasamāñjave

    4.41.2

    athāhūya mahātejāḥ suṣeṇaṃ nāma yūthapam tārāyāḥ pitaraṃ rājā śvaśurabhīmavikramam

    4.41.3

    abravīt prāñjalir vākyam abhigamya praṇamya ca sāhāyyaṃ kuru rāmasya kṛtye 'smin samupasthite

    4.41.4

    vṛtaḥ śatasahasreṇa vānarāṇāṃ tarasvinām abhigaccha diśaṃ saumya paścimāṃ vāruṇīṃ prabho

    4.41.5

    surāṣṭrān saha bāhlīkāñ śūrābhīrāṃs tathaiva ca sphītāñjanapadān ramyān vipulāni purāṇi ca

    4.41.6

    puṃnāgagahanaṃ kukṣiṃ bahuloddālakākulam tathā ketakaṣaṇḍāṃś ca mārgadhvaṃ hariyūthapāḥ

    4.41.7

    pratyak srotogamāś caiva nadyaḥ śītajalāḥ śivāḥ tāpasānām araṇyāni kāntārā girayaś ca ye

    4.41.8

    girijālāvṛtāṃ durgāṃ mārgitvā paścimāṃ diśam tataḥ paścimam āsādya samudraṃ draṣṭum arhatha timi nakrāyuta jalam akṣobhyam atha vānaraḥ

    4.41.9

    tataḥ ketakaṣaṇḍeṣu tamālagahaneṣu ca kapayo vihariṣyanti nārikelavaneṣu ca

    4.41.10

    tatra sītāṃ ca mārgadhvaṃ nilayaṃ rāvaṇasya ca marīcipattanaṃ caiva ramyaṃ caiva jaṭīpuram

    4.41.11

    avantīm aṅgalopāṃ ca tathā cālakṣitaṃ vanam rāṣṭrāṇi ca viśālāni pattanāni tatas tataḥ

    4.41.12

    sindhusāgarayoś caiva saṃgame tatra parvataḥ mahān hemagirir nāma śataśṛṅgo mahādrumaḥ

    4.41.13

    tasya prastheṣu ramyeṣu siṃhāḥ pakṣagamāḥ sthitāḥ timimatsyagajāṃś caiva nīḍāny āropayanti te

    4.41.14

    tāni nīḍāni siṃhānāṃ giriśṛṅgagatāś ca ye dṛptās tṛptāś ca mātaṅgās toyadasvananiḥsvanāḥ vicaranti viśāle 'smiṃs toyapūrṇe samantataḥ

    4.41.15

    tasya śṛṅgaṃ divasparśaṃ kāñcanaṃ citrapādapam sarvam āśu vicetavyaṃ kapibhiḥ kāmarūpibhiḥ

    4.41.16

    koṭiṃ tatra samudre tu kāñcanīṃ śatayojanam durdarśāṃ pariyātrasya gatā drakṣyatha vānarāḥ

    4.41.17

    koṭyas tatra caturviṃśad gandharvāṇāṃ tarasvinām vasanty agninikāśānāṃ ghorāṇāṃ kāmarūpiṇām

    4.41.18

    nātyāsādayitavyās te vānarair bhīmavikramaiḥ nādeyaṃ ca phalaṃ tasmād deśāt kiṃ cit plavaṃgamaiḥ

    4.41.19

    durāsadā hi te vīrāḥ sattvavanto mahābalāḥ phalamūlāni te tatra rakṣante bhīmavikramāḥ

    4.41.20

    tatra yatnaś ca kartavyo mārgitavyā ca jānakī na hi tebhyo bhayaṃ kiṃ cit kapitvam anuvartatām

    4.41.21

    caturbhāge samudrasya cakravān nāma parvataḥ tatra cakraṃ sahasrāraṃ nirmitaṃ viśvakarmaṇā

    4.41.22

    tatra pañcajanaṃ hatvā hayagrīvaṃ ca dānavam ājahāra tataś cakraṃ śaṅkhaṃ ca puruṣottamaḥ

    4.41.23

    tasya sānuṣu citreṣu viśālāsu guhāsu ca rāvaṇaḥ saha vaidehyā mārgitavyas tatas tataḥ

    4.41.24

    yojanāni catuḥṣaṣṭir varāho nāma parvataḥ suvarṇaśṛṅgaḥ suśrīmān agādhe varuṇālaye

    4.41.25

    tatra prāgjyotiṣaṃ nāma jātarūpamayaṃ puram yasmin vasti duṣṭātmā narako nāma guhāsu ca

    4.41.26

    tasya sānuṣu citreṣu viśālāsu guhāsu ca rāvaṇaḥ saha vaidehyā mārgitavyas tatas tataḥ

    4.41.27

    tam atikramya śailendraṃ kāñcanāntaranirdaraḥ parvataḥ sarvasauvarṇo dhārā prasravaṇāyutaḥ

    4.41.28

    taṃ gajāś ca varāhāś ca siṃhā vyāghrāś ca sarvataḥ abhigarjanti satataṃ tena śabdena darpitāḥ

    4.41.29

    tasmin harihayaḥ śrīmān mahendraḥ pākaśāsanaḥ abhiṣiktaḥ surai rājā meghavān nāma parvataḥ

    4.41.30

    tam atikramya śailendraṃ mahendraparipālitam ṣaṣṭiṃ girisahasrāṇi kāñcanāni gamiṣyatha

    4.41.31

    taruṇādityavarṇāni bhrājamānāni sarvataḥ jātarūpamayair vṛkṣaiḥ śobhitāni supuṣpitaiḥ

    4.41.32

    teṣāṃ madhye sthito rājā merur uttamaparvataḥ ādityena prasannena śailo dattavaraḥ purā

    4.41.33

    tenaivam uktaḥ śailendraḥ sarva eva tvadāśrayāḥ matprasādād bhaviṣyanti divārātrau ca kāñcanāḥ

    4.41.34

    tvayi ye cāpi vatsyanti devagandharvadānavāḥ te bhaviṣyanti raktāś ca prabhayā kāñcanaprabhāḥ

    4.41.35

    ādityā vasavo rudrā marutaś ca divaukasaḥ āgamya paścimāṃ saṃdhyāṃ merum uttamaparvatam

    4.41.36

    ādityam upatiṣṭhanti taiś ca sūryo 'bhipūjitaḥ adṛśyaḥ sarvabhūtānām astaṃ gacchati parvatam

    4.41.37

    yojanānāṃ sahasrāṇi daśatāni divākaraḥ muhūrtārdhena taṃ śīghram abhiyāti śiloccayam

    4.41.38

    śṛṅge tasya mahad divyaṃ bhavanaṃ sūryasaṃnibham prāsādaguṇasaṃbādhaṃ vihitaṃ viśvakarmaṇā

    4.41.39

    śobhitaṃ tarubhiś citrair nānāpakṣisamākulaiḥ niketaṃ pāśahastasya varuṇasya mahātmanaḥ

    4.41.40

    antarā merum astaṃ ca tālo daśaśirā mahān jātarūpamayaḥ śrīmān bhrājate citravedikaḥ

    4.41.41

    teṣu sarveṣu durgeṣu saraḥsu ca saritsu ca rāvaṇaḥ saha vaidehyā mārgitavyas tatas tataḥ

    4.41.42

    yatra tiṣṭhati dharmātmā tapasā svena bhāvitaḥ merusāvarṇir ity eva khyāto vai brahmaṇā samaḥ

    4.41.43

    praṣṭavyo merusāvarṇir maharṣiḥ sūryasaṃnibhaḥ praṇamya śirasā bhūmau pravṛttiṃ maithilīṃ prati

    4.41.44

    etāvaj jīvalokasya bhāskaro rajanīkṣaye kṛtvā vitimiraṃ sarvam astaṃ gacchati parvatam

    4.41.45

    etāvad vānaraiḥ śakyaṃ gantuṃ vānarapuṃgavāḥ abhāskaram amaryādaṃ na jānīmas tataḥ param

    4.41.46

    adhigamya tu vaidehīṃ nilayaṃ rāvaṇasya ca astaṃ parvatam āsādya pūrṇe māse nivartata

    4.41.47

    ūrdhvaṃ māsān na vastavyaṃ vasan vadhyo bhaven mama sahaiva śūro yuṣmābhiḥ śvaśuro me gamiṣyati

    4.41.48

    śrotavyaṃ sarvam etasya bhavadbhir diṣṭa kāribhiḥ gurur eṣa mahābāhuḥ śvaśuro me mahābalaḥ

    4.41.49

    bhavantaś cāpi vikrāntāḥ pramāṇaṃ sarvakarmasu pramāṇam enaṃ saṃsthāpya paśyadhvaṃ paścimāṃ diśam

    4.41.50

    dṛṣṭāyāṃ tu narendrasyā patnyām amitatejasaḥ kṛtakṛtyā bhaviṣyāmaḥ kṛtasya pratikarmaṇā

    4.41.51

    ato 'nyad api yat kiṃ cit kāryasyāsya hitaṃ bhavet saṃpradhārya bhavadbhiś ca deśakālārthasaṃhitam

    4.41.52

    tataḥ suṣeṇa pramukhāḥ plavaṃgamāḥ sugrīvavākyaṃ nipuṇaṃ niśamya āmantrya sarve plavagādhipaṃ te jagmur diśaṃ tāṃ varuṇābhiguptām

    4.42.1

    tataḥ saṃdiśya sugrīvaḥ śvaśuraṃ paścimāṃ diśam vīraṃ śatabaliṃ nāma vānaraṃ vānararṣabhaḥ

    4.42.2

    uvāca rājā mantrajñaḥ sarvavānarasaṃmatam vākyam ātmahitaṃ caiva rāmasya ca hitaṃ tathā

    4.42.3

    vṛtaḥ śatasahasreṇa tvadvidhānāṃ vanaukasām vaivasvata sutaiḥ sārdhaṃ pratiṣṭhasva svamantribhiḥ

    4.42.4

    diśaṃ hy udīcīṃ vikrāntāṃ himaśailāvataṃsakām sarvataḥ parimārgadhvaṃ rāmapatnīm aninditām

    4.42.5

    asmin kārye vinivṛtte kṛte dāśaratheḥ priye ṛṇān muktā bhaviṣyāmaḥ kṛtārthārthavidāṃ varāḥ

    4.42.6

    kṛtaṃ hi priyam asmākaṃ rāghaveṇa mahātmanā tasya cet pratikāro 'sti saphalaṃ jīvitaṃ bhavet

    4.42.7

    etāṃ buddhiṃ samāsthāya dṛśyate jānakī yathā tathā bhavadbhiḥ kartavyam asmatpriyahitaiṣibhiḥ

    4.42.8

    ayaṃ hi sarvabhūtānāṃ mānyas tu narasattamaḥ asmāsu cāgataprītī rāmaḥ parapuraṃjayaḥ

    4.42.9

    imāni vanadurgāṇi nadyaḥ śailāntarāṇi ca bhavantaḥ parimārgaṃs tu buddhivikramasaṃpadā

    4.42.10

    tatra mlecchān pulindāṃś ca śūrasenāṃs tathaiva ca prasthālān bharatāṃś caiva kurūṃś ca saha madrakaiḥ

    4.42.11

    kāmbojān yavanāṃś caiva śakān āraṭṭakān api bāhlīkān ṛṣikāṃś caiva pauravān atha ṭaṅkaṇān

    4.42.12

    cīnān paramacīnāṃś ca nīhārāṃś ca punaḥ punaḥ anviṣya daradāṃś caiva himavantaṃ vicinvatha

    4.42.13

    lodhrapadmakaṣaṇḍeṣu devadāruvaneṣu ca rāvaṇaḥ saha vaidehya mārgitavyas tatas tataḥ

    4.42.14

    tataḥ somāśramaṃ gatvā devagandharvasevitam kālaṃ nāma mahāsānuṃ parvataṃ taṃ gamiṣyatha

    4.42.15

    mahatsu tasya śṛṅgeṣu nirdareṣu guhāsu ca vicinudhvaṃ mahābhāgāṃ rāmapatnīṃ yaśasvinīm

    4.42.16

    tam atikramya śailendraṃ hemavargaṃ mahāgirim tataḥ sudarśanaṃ nāma parvataṃ gantum arhatha

    4.42.17

    tasya kānanaṣaṇḍeṣu nirdareṣu guhāsu ca rāvaṇaḥ saha vaidehyā mārgitavyas tatas tataḥ

    4.42.18

    tam atikramya cākāśaṃ sarvataḥ śatayojanam aparvatanadī vṛkṣaṃ sarvasattvavivarjitam

    4.42.19

    taṃ tu śīghram atikramya kāntāraṃ romaharṣaṇam kailāsaṃ pāṇḍuraṃ śailaṃ prāpya hṛṣṭā bhaviṣyatha

    4.42.20

    tatra pāṇḍurameghābhaṃ jāmbūnadapariṣkṛtam kuberabhavanaṃ divyaṃ nirmitaṃ viśvakarmaṇā

    4.42.21

    viśālā nalinī yatra prabhūtakamalotpalā haṃsakāraṇḍavākīrṇā apsarogaṇasevitā

    4.42.22

    tatra vaiśravaṇo rājā sarvabhūtanamaskṛtaḥ dhanado ramate śrīmān guhyakaiḥ saha yakṣarāṭ

    4.42.23

    tasya candranikaśeṣu parvateṣu guhāsu ca rāvaṇaḥ saha vaidehyā mārgitavyas tatas tataḥ

    4.42.24

    krauñcaṃ tu girim āsādya bilaṃ tasya sudurgamam apramattaiḥ praveṣṭavyaṃ duṣpraveśaṃ hi tat smṛtam

    4.42.25

    vasanti hi mahātmānas tatra sūryasamaprabhāḥ devair apy arcitāḥ samyag devarūpā maharṣayaḥ

    4.42.26

    krauñcasya tu guhāś cānyāḥ sānūni śikharāṇi ca nirdarāś ca nitambāś ca vicetavyās tatas tataḥ

    4.42.27

    krauñcasya śikharaṃ cāpi nirīkṣya ca tatas tataḥ avṛkṣaṃ kāmaśailaṃ ca mānasaṃ vihagālayam

    4.42.28

    na gatis tatra bhūtānāṃ devadānavarakṣasām sa ca sarvair vicetavyaḥ sasānuprasthabhūdharaḥ

    4.42.29

    krauñcaṃ girim atikramya maināko nāma parvataḥ mayasya bhavanaṃ tatra dānavasya svayaṃ kṛtam

    4.42.30

    mainākas tu vicetavyaḥ sasānuprasthakandaraḥ strīṇām aśvamukhīnāṃ ca niketās tatra tatra tu

    4.42.31

    taṃ deśaṃ samatikramya āśramaṃ siddhasevitam siddhā vaikhānasās tatra vālakhilyāś ca tāpasāḥ

    4.42.32

    vandyās te tu tapaḥsiddhās tāpasā vītakalmaṣāḥ praṣṭavyāś cāpi sītāyāḥ pravṛttaṃ vinayānvitaiḥ

    4.42.33

    hemapuṣkarasaṃchannaṃ tatra vaikhānasaṃ saraḥ taruṇādityasaṃkāśair haṃsair vicaritaṃ śubhaiḥ

    4.42.34

    aupavāhyaḥ kuberasya sarvabhauma iti smṛtaḥ gajaḥ paryeti taṃ deśaṃ sadā saha kareṇubhiḥ

    4.42.35

    tat sāraḥ samatikramya naṣṭacandradivākaram anakṣatragaṇaṃ vyoma niṣpayodam anādimat

    4.42.36

    gabhastibhir ivārkasya sa tu deśaḥ prakāśate viśrāmyadbhis tapaḥ siddhair devakalpaiḥ svayamprabhaiḥ

    4.42.37

    taṃ tu deśam atikramya śailodā nāma nimnagā ubhayos tīrayor yasyāḥ kīcakā nāma veṇavaḥ

    4.42.38

    te nayanti paraṃ tīraṃ siddhān pratyānayanti ca uttarāḥ kuravas tatra kṛtapuṇyapratiśriyāḥ

    4.42.39

    tataḥ kāñcanapadmābhiḥ padminībhiḥ kṛtodakāḥ nīlavaidūryapatrāḍhyā nadyas tatra sahasraśaḥ

    4.42.40

    raktotpalavanaiś cātra maṇḍitāś ca hiraṇmayaiḥ taruṇādityasadṛśair bhānti tatra jalāśayāḥ

    4.42.41

    mahārhamaṇipatraiś ca kāñcanaprabha kesaraiḥ nīlotpalavanaiś citraiḥ sa deśaḥ sarvatovṛtaḥ

    4.42.42

    nistulābhiś ca muktābhir maṇibhiś ca mahādhanaiḥ udbhūtapulinās tatra jātarūpaiś ca nimnagāḥ

    4.42.43

    sarvaratnamayaiś citraiś avagāḍhā nagottamaiḥ jātarūpamayaiś cāpi hutāśanasamaprabhaiḥ

    4.42.44

    nityapuṣpaphalāś cātra nagāḥ patrarathākulāḥ divyagandharasasparśāḥ sarvakāmān sravanti ca

    4.42.45

    nānākārāṇi vāsāṃsi phalanty anye nagottamāḥ muktāvaidūryacitrāṇi bhūṣaṇāni tathaiva ca

    4.42.46

    strīṇāṃ yāny anurūpāṇi puruṣāṇāṃ tathaiva ca sarvartusukhasevyāni phalanty anye nagottamāḥ

    4.42.47

    mahārhāṇi vicitrāṇi haimāny anye nagottamāḥ śayanāni prasūyante citrāstāraṇavanti ca

    4.42.48

    manaḥkāntāni mālyāni phalanty atrāpare drumāḥ pānāni ca mahārhāṇi bhakṣyāṇi vividhāni ca

    4.42.49

    striyaś ca guṇasaṃpannā rūpayauvanalakṣitāḥ gandharvāḥ kiṃnarā siddhā nāgā vidyādharās tathā ramante sahitās tatra nārībhir bhāskaraprabhāḥ

    4.42.50

    sarve sukṛtakarmāṇaḥ sarve ratiparāyaṇāḥ sarve kāmārthasahitā vasanti saha yoṣitaḥ

    4.42.51

    gītavāditranirghoṣaḥ sotkṛṣṭahasitasvanaḥ śrūyate satataṃ tatra sarvabhūtamanoharaḥ

    4.42.52

    tatra nāmuditaḥ kaś cin nāsti kaś cid asatpriyaḥ ahany ahani vardhante guṇās tatra manoramāḥ

    4.42.53

    samatikramya taṃ deśam uttaras toyasāṃ nidhiḥ tatra somagirir nāma madhye hemamayo mahān

    4.42.54

    indralokagatā ye ca brahmalokagatāś ca ye devās taṃ samavekṣante girirājaṃ divaṃ gatam

    4.42.55

    sa tu deśo visūryo 'pi tasya bhāsā prakāśate sūryalakṣmyābhivijñeyas tapaseva vivasvatā

    4.42.56

    bhagavān api viśvātmā śambhur ekādaśātmakaḥ brahmā vasati deveśo brahmarṣiparivāritaḥ

    4.42.57

    na kathaṃ cana gantavyaṃ kurūṇām uttareṇa vaḥ anyeṣām api bhūtānāṃ nātikrāmati vai gatiḥ

    4.42.58

    sā hi somagirir nāma devānām api durgamaḥ tam ālokya tataḥ kṣipram upāvartitum arhatha

    4.42.59

    etāvad vānaraiḥ śakyaṃ gantuṃ vānarapuṃgavāḥ abhāskaram amaryādaṃ na jānīmas tataḥ param

    4.42.60

    sarvam etad vicetavyaṃ yan mayā parikīrtitam yad anyad api noktaṃ ca tatrāpi kriyatāṃ matiḥ

    4.42.61

    tataḥ kṛtaṃ dāśarather mahat priyaṃ mahattaraṃ cāpi tato mama priyam kṛtaṃ bhaviṣyaty anilānalopamā videhajā darśanajena karmaṇā

    4.42.62

    tataḥ kṛtārthāḥ sahitāḥ sabāndhavā mayārcitāḥ sarvaguṇair manoramaiḥ cariṣyathorvīṃ pratiśāntaśatravaḥ sahapriyā bhūtadharāḥ plavaṃgamāḥ

    4.43.1

    viśeṣeṇa tu sugrīvo hanumatyartham uktavān sa hi tasmin hariśreṣṭhe niścitārtho 'rthasādhane

    4.43.2

    na bhūmau nāntarikṣe vā nāmbare nāmarālaye nāpsu vā gatisaṃgaṃ te paśyāmi haripuṃgava

    4.43.3

    sāsurāḥ sahagandharvāḥ sanāganaradevatāḥ viditāḥ sarvalokās te sasāgaradharādharāḥ

    4.43.4

    gatir vegaś ca tejaś ca lāghavaṃ ca mahākape pitus te sadṛśaṃ vīra mārutasya mahaujasaḥ

    4.43.5

    tejasā vāpi te bhūtaṃ samaṃ bhuvi na vidyate tad yathā labhyate sītā tattvam evopapādaya

    4.43.6

    tvayy eva hanumann asti balaṃ buddhiḥ parākramaḥ deśakālānuvṛttaś ca nayaś ca nayapaṇḍita

    4.43.7

    tataḥ kāryasamāsaṃgam avagamya hanūmati viditvā hanumantaṃ ca cintayām āsa rāghavaḥ

    4.43.8

    sarvathā niścitārtho 'yaṃ hanūmati harīśvaraḥ niścitārthataraś cāpi hanūmān kāryasādhane

    4.43.9

    tad evaṃ prasthitasyāsya parijñātasya karmabhiḥ bhartrā parigṛhītasya dhruvaḥ kāryaphalodayaḥ

    4.43.10

    taṃ samīkṣya mahātejā vyavasāyottaraṃ harim kṛtārtha iva saṃvṛttaḥ prahṛṣṭendriyamānasaḥ

    4.43.11

    dadau tasya tataḥ prītaḥ svanāmāṅkopaśobhitam aṅgulīyam abhijñānaṃ rājaputryāḥ paraṃtapaḥ

    4.43.12

    anena tvāṃ hariśreṣṭha cihnena janakātmajā matsakāśād anuprāptam anudvignānupaśyati

    4.43.13

    vyavasāyaś ca te vīra sattvayuktaś ca vikramaḥ sugrīvasya ca saṃdeśaḥ siddhiṃ kathayatīva me

    4.43.14

    sa tad gṛhya hariśreṣṭhaḥ sthāpya mūrdhni kṛtāñjaliḥ vanditvā caraṇau caiva prasthitaḥ plavagottamaḥ

    4.43.15

    sa tat prakarṣan hariṇāṃ balaṃ mahad babhūva vīraḥ pavanātmajaḥ kapi gatāmbude vyomni viśuddhamaṇḍalaḥ śaśīva nakṣatragaṇopaśobhitaḥ

    4.43.16

    atibalabalam āśritas tavāhaṃ harivaravikramavikramair analpaiḥ pavanasuta yathābhigamyate sā janakasutā hanumaṃs tathā kuruṣva

    4.44.1

    tad ugraśāsanaṃ bhartur vijñāya haripuṃgavāḥ śalabhā iva saṃchādya medinīṃ saṃpratasthire

    4.44.2

    rāmaḥ prasravaṇe tasmin nyavasat sahalakṣmaṇaḥ pratīkṣamāṇas taṃ māsaṃ yaḥ sītādhigame kṛtaḥ

    4.44.3

    uttarāṃ tu diśaṃ ramyāṃ girirājasamāvṛtām pratasthe sahasā vīro hariḥ śatabalis tadā

    4.44.4

    pūrvāṃ diśaṃ prati yayau vinato hariyūthapaḥ

    4.44.5

    tārāṅgadādi sahitaḥ plavagaḥ pavanātmajaḥ agastyacaritām āśāṃ dakṣiṇāṃ hariyūthapaḥ

    4.44.6

    paścimāṃ tu diśaṃ ghorāṃ suṣeṇaḥ plavageśvaraḥ pratasthe hariśārdūlo bhṛśaṃ varuṇapālitām

    4.44.7

    tataḥ sarvā diśo rājā codayitvā yathā tatham kapisenā patīn mukhyān mumoda sukhitaḥ sukham

    4.44.8

    evaṃ saṃcoditāḥ sarve rājñā vānarayūthapāḥ svāṃ svāṃ diśam abhipretya tvaritāḥ saṃpratasthire

    4.44.9

    nadantaś connadantaś ca garjantaś ca plavaṃgamāḥ kṣvelanto dhāvamānāś ca yayuḥ plavagasattamāḥ ānayiṣyāmahe sītāṃ haniṣyāmaś ca rāvaṇam

    4.44.10

    aham eko haniṣyāmi prāptaṃ rāvaṇam āhave tataś conmathya sahasā hariṣye janakātmajām

    4.44.11

    vepamānaṃ śrameṇādya bhavadbhiḥ sthīyatām iti eka evāhariṣyāmi pātālād api jānakīm

    4.44.12

    vidhamiṣyāmy ahaṃ vṛkṣān dārayiṣyāmy ahaṃ girīn dharaṇīṃ dārayiṣyāmi kṣobhayiṣyāmi sāgarān

    4.44.13

    ahaṃ yojanasaṃkhyāyāḥ plavitā nātra saṃśayaḥ śataṃ yojanasaṃkhyāyāḥ śataṃ samadhikaṃ hy aham

    4.44.14

    bhūtale sāgare vāpi śaileṣu ca vaneṣu ca pātālasyāpi vā madhye na mamācchidyate gatiḥ

    4.44.15

    ity ekaikaṃ tadā tatra vānarā baladarpitāḥ ūcuś ca vacanaṃ tasmin harirājasya saṃnidhau

    4.45.1

    gateṣu vānarendreṣu rāmaḥ sugrīvam abravīt kathaṃ bhavān vinājīte sarvaṃ vai maṇḍalaṃ bhuvaḥ

    4.45.2

    sugrīvas tu tato rāmam uvāca praṇatātmavān śrūyatāṃ sarvam ākhyāsye vistareṇa nararṣabha

    4.45.3

    yadā tu dundubhiṃ nāma dānavaṃ mahiṣākṛtim parikālayate vālī malayaṃ prati parvatam

    4.45.4

    tadā viveśa mahiṣo malayasya guhāṃ prati viveśa vālī tatrāpi malayaṃ tajjighāṃsayā

    4.45.5

    tato 'haṃ tatra nikṣipto guhād vārivinītavat na ca niṣkramate vālī tadā saṃvatsare gate

    4.45.6

    tataḥ kṣatajavegena āpupūre tadā bilam tad ahaṃ vismito dṛṣṭvā bhrātṛśokaviṣārditaḥ

    4.45.7

    athāhaṃ kṛtabuddhis tu suvyaktaṃ nihato guruḥ śilāparvatasaṃkāśā biladvāri mayā kṛtā aśaknuvan niṣkramituṃ mahiṣo vinaśed iti

    4.45.8

    tato 'ham āgāṃ kiṣkindhāṃ nirāśas tasya jīvite rājyaṃ ca sumahat prāptaṃ tārā ca rumayā saha mitraiś ca sahitas tatra vasāmi vigatajvaraḥ

    4.45.9

    ājagāma tato vālī hatvā taṃ dānavarṣabham tato 'ham adadāṃ rājyaṃ gauravād bhayayantritaḥ

    4.45.10

    sa māṃ jighāṃsur duṣṭātmā vālī pravyathitendriyaḥ parilākayate krodhād dhāvantaṃ sacivaiḥ saha

    4.45.11

    tato 'haṃ vālinā tena sānubandhaḥ pradhāvitaḥ nadīś ca vividhāḥ paśyan vanāni nagarāṇi ca

    4.45.12

    ādarśatalasaṃkāśā tato vai pṛthivī mayā alātacakrapratimā dṛṣṭā goṣpadavat tadā

    4.45.13

    tataḥ pūrvam ahaṃ gatvā dakṣiṇām aham āśritaḥ diśaṃ ca paścimāṃ bhūyo gato 'smi bhayaśaṅkitaḥ uttarāṃ tu diśaṃ yāntaṃ hanumān mām athābravīt

    4.45.14

    idānīṃ me smṛtaṃ rājan yathā vālī harīśvaraḥ mataṅgena tadā śapto hy asminn āśramamaṇḍale

    4.45.15

    praviśed yadi vā vālī mūrdhāsya śatadhā bhavet tatra vāsaḥ sukho 'smākaṃ nirudvigno bhaviṣyati

    4.45.16

    tataḥ parvatam āsādya ṛśyamūkaṃ nṛpātmaja na viveśa tadā vālī mataṅgasya bhayāt tadā

    4.45.17

    evaṃ mayā tadā rājan pratyakṣam upalakṣitam pṛthivīmaṇḍalaṃ kṛtsnaṃ guhām asmy āgatas tataḥ

    4.46.1

    darśanārthaṃ tu vaidehyāḥ sarvataḥ kapiyūthapāḥ vyādiṣṭāḥ kapirājena yathoktaṃ jagmur añjasā

    4.46.2

    sarāṃsi saritaḥ kakṣān ākāśaṃ nagarāṇi ca nadīdurgāṃs tathā śailān vicinvanti samantataḥ

    4.46.3

    sugrīveṇa samākhyātān sarve vānarayūthapāḥ pradeśān pravicinvanti saśailavanakānanān

    4.46.4

    vicintya divasaṃ sarve sītādhigamane dhṛtāḥ samāyānti sma medinyāṃ niśākāleśu vānarāḥ

    4.46.5

    sarvartukāṃś ca deśeṣu vānarāḥ saphalān drumān āsādya rajanīṃ śayyāṃ cakruḥ sarveṣv ahaḥsu te

    4.46.6

    tad ahaḥ prathamaṃ kṛtvā māse prasravaṇaṃ gatāḥ kapirājena saṃgamya nirāśāḥ kapiyūthapāḥ

    4.46.7

    vicitya tu diśaṃ pūrvāṃ yathoktāṃ sacivaiḥ saha adṛṣṭvā vinataḥ sītām ājagāma mahābalaḥ

    4.46.8

    uttarāṃ tu diśaṃ sarvāṃ vicitya sa mahākapiḥ āgataḥ saha sainyena vīraḥ śatabalis tadā

    4.46.9

    suṣeṇaḥ paścimām āśāṃ vicitya saha vānaraiḥ sametya māse saṃpūrṇe sugrīvam upacakrame

    4.46.10

    taṃ prasravaṇapṛṣṭhasthaṃ samāsādyābhivādya ca āsīnaṃ saha rāmeṇa sugrīvam idam abruvan

    4.46.11

    vicitāḥ parvatāḥ sarve vanāni nagarāṇi ca nimnagāḥ sāgarāntāś ca sarve janapadās tathā

    4.46.12

    guhāś ca vicitāḥ sarvā yās tvayā parikīrtitāḥ vicitāś ca mahāgulmā latāvitatasaṃtatāḥ

    4.46.13

    gahaneṣu ca deśeṣu durgeṣu viṣameṣu ca sattvāny atipramāṇāni vicitāni hatāni ca ye caiva gahanā deśā vicitās te punaḥ punaḥ

    4.46.14

    udārasattvābhijano mahātmā sa maithilīṃ drakṣyati vānarendraḥ diśaṃ tu yām eva gatā tu sītā tām āsthito vāyusuto hanūmān

    4.47.1

    sahatārāṅgadābhyāṃ tu gatvā sa hanumān kapiḥ sugrīveṇa yathoddiṣṭaṃ taṃ deśam upacakrame

    4.47.2

    sa tu dūram upāgamya sarvais taiḥ kapisattamaiḥ vicinoti sma vindhyasya guhāś ca gahanāni ca

    4.47.3

    parvatāgrān nadīdurgān sarāṃsi vipulān drumān vṛkṣaṣaṇḍāṃś ca vividhān parvatān ghanapādapān

    4.47.4

    anveṣamāṇās te sarve vānarāḥ sarvato diśam na sītāṃ dadṛśur vīrā maithilīṃ janakātmajām

    4.47.5

    te bhakṣayanto mūlāni phalāni vividhāni ca anveṣamāṇā durdharṣā nyavasaṃs tatra tatra ha sa tu deśo duranveṣo guhāgahanavān mahān

    4.47.6

    tyaktvā tu taṃ tadā deśaṃ sarve vai hariyūthapāḥ deśam anyaṃ durādharṣaṃ viviśuś cākutobhayāḥ

    4.47.7

    yatra vandhyaphalā vṛkṣā vipuṣpāḥ parṇavarjitāḥ nistoyāḥ sarito yatra mūlaṃ yatra sudurlabham

    4.47.8

    na santi mahiṣā yatra na mṛgā na ca hastinaḥ śārdūlāḥ pakṣiṇo vāpi ye cānye vanagocarāḥ

    4.47.9

    snigdhapatrāḥ sthale yatra padminyaḥ phullapaṅkajāḥ prekṣaṇīyāḥ sugandhāś ca bhramaraiś cāpi varjitāḥ

    4.47.10

    kaṇḍur nāma mahābhāgaḥ satyavādī tapodhanaḥ maharṣiḥ paramāmarṣī niyamair duṣpradharṣaṇaḥ

    4.47.11

    tasya tasmin vane putro bālako daśavārṣikaḥ pranaṣṭo jīvitāntāya kruddhas tatra mahāmuniḥ

    4.47.12

    tena dharmātmanā śaptaṃ kṛtsnaṃ tatra mahad vanam aśaraṇyaṃ durādharṣaṃ mṛgapakṣivivarjitam

    4.47.13

    tasya te kānanāntāṃs tu girīṇāṃ kandarāṇi ca prabhavāni nadīnāṃca vicinvanti samāhitāḥ

    4.47.14

    tatra cāpi mahātmāno nāpaśyañ janakātmajām hartāraṃ rāvaṇaṃ vāpi sugrīvapriyakāriṇaḥ

    4.47.15

    te praviśya tu taṃ bhīmaṃ latāgulmasamāvṛtam dadṛśuḥ krūrakarmāṇam asuraṃ suranirbhayam

    4.47.16

    taṃ dṛṣṭvā vanarā ghoraṃ sthitaṃ śailam ivāparam gāḍhaṃ parihitāḥ sarve dṛṣṭvā taṃ parvatopamam

    4.47.17

    so 'pi tān vānarān sarvān naṣṭāḥ sthety abravīd balī abhyadhāvata saṃkruddho muṣṭim udyamya saṃhitam

    4.47.18

    tam āpatantaṃ sahasā vāliputro 'ṅgadas tadā rāvaṇo 'yam iti jñātvā talenābhijaghāna ha

    4.47.19

    sa vāliputrābhihato vaktrāc choṇitam udvaman asuro nyapatad bhūmau paryasta iva parvataḥ

    4.47.20

    te tu tasmin nirucchvāse vānarā jitakāśinaḥ vyacinvan prāyaśas tatra sarvaṃ tad girigahvaram

    4.47.21

    vicitaṃ tu tataḥ kṛtvā sarve te kānanaṃ punaḥ anyadevāparaṃ ghoraṃ viviśur girigahvaram

    4.47.22

    te vicintya punaḥ khinnā viniṣpatya samāgatāḥ ekānte vṛkṣamūle tu niṣedur dīnamānasāḥ

    4.48.1

    athāṅgadas tadā sarvān vānarān idam abravīt pariśrānto mahāprājñaḥ samāśvāsya śanair vacaḥ

    4.48.2

    vanāni girayo nadyo durgāṇi gahanāni ca daryo giriguhāś caiva vicitā naḥ samantataḥ

    4.48.3

    tatra tatra sahāsmābhir jānakī na ca dṛśyate tad vā rakṣo hṛtā yena sītā surasutopamā

    4.48.4

    kālaś ca no mahān yātaḥ sugrīvaś cograśāsanaḥ tasmād bhavantaḥ sahitā vicinvantu samantataḥ

    4.48.5

    vihāya tandrīṃ śokaṃ ca nidrāṃ caiva samutthitām vicinudhvaṃ yathā sītāṃ paśyāmo janakātmajām

    4.48.6

    anirvedaṃ ca dākṣyaṃ ca manasaś cāparājayam kāryasiddhikarāṇy āhus tasmād etad bravīmy aham

    4.48.7

    adyāpīdaṃ vanaṃ durgaṃ vicinvantu vanaukasaḥ khedaṃ tyaktvā punaḥ sarvaṃ vanam etad vicīyatām

    4.48.8

    avaśyaṃ kriyamāṇasya dṛśyate karmaṇaḥ phalam alaṃ nirvedam āgamya na hi no malinaṃ kṣamam

    4.48.9

    sugrīvaḥ krodhano rājā tīkṣṇadaṇḍaś ca vānarāḥ bhetavyaṃ tasya satataṃ rāmasya ca mahātmanaḥ

    4.48.10

    hitārtham etad uktaṃ vaḥ kriyatāṃ yadi rocate ucyatāṃ vā kṣamaṃ yan naḥ sarveṣām eva vānarāḥ

    4.48.11

    aṅgadasya vacaḥ śrutvā vacanaṃ gandhamādanaḥ uvācāvyaktayā vācā pipāsā śramakhinnayā

    4.48.12

    sadṛśaṃ khalu vo vākyam aṅgado yad uvāca ha hitaṃ caivānukūlaṃ ca kriyatām asya bhāṣitam

    4.48.13

    punar mārgāmahe śailān kandarāṃś ca darīs tathā kānanāni ca śūnyāni giriprasravaṇāni ca

    4.48.14

    yathoddiṣṭhāni sarvāṇi sugrīveṇa mahātmanā vicinvantu vanaṃ sarve giridurgāṇi sarvaśaḥ

    4.48.15

    tataḥ samutthāya punar vānarās te mahābalāḥ vindhyakānanasaṃkīrṇāṃ vicerur dakṣiṇāṃ diśam

    4.48.16

    te śāradābhrapratimaṃ śrīmadrajataparvatam śṛṅgavantaṃ darīvantam adhiruhya ca vānarāḥ

    4.48.17

    tatra lodhravanaṃ ramyaṃ saptaparṇavanāni ca vicinvanto harivarāḥ sītādarśanakāṅkṣiṇaḥ

    4.48.18

    tasyāgram adhirūḍhās te śrāntā vipulavikramāḥ na paśyanti sma vaidehīṃ rāmasya mahiṣīṃ priyām

    4.48.19

    te tu dṛṣṭigataṃ kṛtvā taṃ śailaṃ bahukandaram avārohanta harayo vīkṣamāṇāḥ samantataḥ

    4.48.20

    avaruhya tato bhūmiṃ śrāntā vigatacetasaḥ sthitvā muhūrtaṃ tatrātha vṛkṣamūlam upāśritāḥ

    4.48.21

    te muhūrtaṃ samāśvastāḥ kiṃ cid bhagnapariśramāḥ punar evodyatāḥ kṛtsnāṃ mārgituṃ dakṣiṇāṃ diśam

    4.48.22

    hanumatpramukhās te tu prasthitāḥ plavagarṣabhāḥ vindhyam evāditas tāvad vicerus te samantataḥ

    4.49.1

    saha tārāṅgadābhyāṃ tu saṃgamya hanumān kapiḥ vicinoti sma vindhyasya guhāś ca gahanāni ca

    4.49.2

    siṃhaśārdūlajuṣṭāś ca guhāś ca paritas tathā viṣameṣu nagendrasya mahāprasravaṇeṣu ca

    4.49.3

    teṣāṃ tatraiva vasatāṃ sa kālo vyatyavartata

    4.49.4

    sa hi deśo duranveṣo guhā gahanavān mahān tatra vāyusutaḥ sarvaṃ vicinoti sma parvatam

    4.49.5

    paraspareṇa rahitā anyonyasyāvidūrataḥ gajo gavākṣo gavayaḥ śarabho gandhamādanaḥ

    4.49.6

    maindaś ca dvividaś caiva hanumāñ jāmbavān api aṅgado yuvarājaś ca tāraś ca vanagocaraḥ

    4.49.7

    girijālāvṛtān deśān mārgitvā dakṣiṇāṃ diśam kṣutpipāsā parītāś ca śrāntāś ca salilārthinaḥ avakīrṇaṃ latāvṛkṣair dadṛśus te mahābilam

    4.49.8

    tataḥ krauñcāś ca haṃsāś ca sārasāś cāpi niṣkraman jalārdrāś cakravākāś ca raktāṅgāḥ padmareṇubhiḥ

    4.49.9

    tatas tad bilam āsādya sugandhi duratikramam vismayavyagramanaso babhūvur vānararṣabhāḥ

    4.49.10

    saṃjātapariśaṅkās te tad bilaṃ plavagottamāḥ abhyapadyanta saṃhṛṣṭās tejovanto mahābalāḥ

    4.49.11

    tataḥ parvatakūṭābho hanumān mārutātmajaḥ abravīd vānarān sarvān kāntāra vanakovidaḥ

    4.49.12

    girijālāvṛtān deśān mārgitvā dakṣiṇāṃ diśam vayaṃ sarve pariśrāntā na ca paśyāmi maithilīm

    4.49.13

    asmāc cāpi bilād dhaṃsāḥ krauñcāś ca saha sārasaiḥ jalārdrāś cakravākāś ca niṣpatanti sma sarvaśaḥ

    4.49.14

    nūnaṃ salilavān atra kūpo vā yadi vā hradaḥ tathā ceme biladvāre snigdhās tiṣṭhanti pādapāḥ

    4.49.15

    ity uktās tad bilaṃ sarve viviśus timirāvṛtam acandrasūryaṃ harayo dadṛśū romaharṣaṇam

    4.49.16

    tatas tasmin bile durge nānāpādapasaṃkule anyonyaṃ saṃpariṣvajya jagmur yojanam antaram

    4.49.17

    te naṣṭasaṃjñās tṛṣitāḥ saṃbhrāntāḥ salilārthinaḥ paripetur bile tasmin kaṃ cit kālam atandritāḥ

    4.49.18

    te kṛśā dīnavadanāḥ pariśrāntāḥ plavaṃgamāḥ ālokaṃ dadṛśur vīrā nirāśā jīvite tadā

    4.49.19

    tatas taṃ deśam āgamya saumyaṃ vitimiraṃ vanam dadṛśuḥ kāñcanān vṛkṣān dīptavaiśvānaraprabhān

    4.49.20

    sālāṃs tālāṃś ca puṃnāgān kakubhān vañjulān dhavān campakān nāgavṛkṣāṃś ca karṇikārāṃś ca puṣpitān

    4.49.21

    taruṇādityasaṃkāśān vaidūryamayavedikān nīlavaidūryavarṇāś ca padminīḥ patagāvṛtāḥ

    4.49.22

    mahadbhiḥ kāñcanair vṛkṣair vṛtaṃ bālārka saṃnibhaiḥ jātarūpamayair matsyair mahadbhiś ca sakacchapaiḥ

    4.49.23

    nalinīs tatra dadṛśuḥ prasannasalilāyutāḥ kāñcanāni vimānāni rājatāni tathaiva ca

    4.49.24

    tapanīyagavākṣāṇi muktājālāvṛtāni ca haimarājatabhaumāni vaidūryamaṇimanti ca

    4.49.25

    dadṛśus tatra harayo gṛhamukhyāni sarvaśaḥ puṣpitān phalino vṛkṣān pravālamaṇisaṃnibhān

    4.49.26

    kāñcanabhramarāṃś caiva madhūni ca samantataḥ maṇikāñcanacitrāṇi śayanāny āsanāni ca

    4.49.27

    mahārhāṇi ca yānāni dadṛśus te samantataḥ haimarājatakāṃsyānāṃ bhājanānāṃ ca saṃcayān

    4.49.28

    agarūṇāṃ ca divyānāṃ candanānāṃ ca saṃcayān śucīny abhyavahāryāṇi mūlāni ca phalāni ca

    4.49.29

    mahārhāṇi ca pānāni madhūni rasavanti ca divyānām ambarāṇāṃ ca mahārhāṇāṃ ca saṃcayān kambalānāṃ ca citrāṇām ajinānāṃ ca saṃcayān

    4.49.30

    tatra tatra vicinvanto bile tatra mahāprabhāḥ dadṛśur vānarāḥ śūrāḥ striyaṃ kāṃ cid adūrataḥ

    4.49.31

    tāṃ dṛṣṭvā bhṛśasaṃtrastāś cīrakṛṣṇājināmbarām tāpasīṃ niyatāhārāṃ jvalantīm iva tejasā

    4.49.32

    tato hanūmān girisaṃnikāśaḥ kṛtāñjalis tām abhivādya vṛddhām papraccha kā tvaṃ bhavanaṃ bilaṃ ca ratnāni cemāni vadasva kasya

    4.50.1

    ity uktvā hanumāṃs tatra punaḥ kṛṣṇājināmbarām abravīt tāṃ mahābhāgāṃ tāpasīṃ dharmacāriṇīm

    4.50.2

    idaṃ praviṣṭāḥ sahasā bilaṃ timirasaṃvṛtam kṣutpipāsā pariśrāntāḥ parikhinnāś ca sarvaśaḥ

    4.50.3

    mahad dhiraṇyā vivaraṃ praviṣṭāḥ sma pipāsitāḥ imāṃs tv evaṃ vidhān bhāvān vividhān adbhutopamān dṛṣṭvā vayaṃ pravyathitāḥ saṃbhrāntāḥ naṣṭacetasaḥ

    4.50.4

    kasyeme kāñcanā vṛkṣās taruṇādityasaṃnibhāḥ śucīny abhyavahāryāṇi mūlāni ca phalāni ca

    4.50.5

    kāñcanāni vimānāni rājatāni gṛhāṇi ca tapanīya gavākṣāṇi maṇijālāvṛtāni ca

    4.50.6

    puṣpitāḥ phālavantaś ca puṇyāś surabhigandhinaḥ ime jāmbūnadamayāḥ pādapāḥ kasya tejasā

    4.50.7

    kāñcanāni ca padmāni jātāni vimale jale kathaṃ matsyāś ca sauvarṇā caranti saha kacchapaiḥ

    4.50.8

    ātmānam anubhāvaṃ ca kasya caitat tapobalam ajānatāṃ naḥ sarveṣāṃ sarvam ākhyātum arhasi

    4.50.9

    evam uktā hanumatā tāpasī dharmacāriṇī pratyuvāca hanūmantaṃ sarvabhūtahite ratā

    4.50.10

    mayo nāma mahātejā māyāvī dānavarṣabhaḥ tenedaṃ nirmitaṃ sarvaṃ māyayā kāñcanaṃ vanam

    4.50.11

    purā dānavamukhyānāṃ viśvakarmā babhūva ha yenedaṃ kāñcanaṃ divyaṃ nirmitaṃ bhavanottamam

    4.50.12

    sa tu varṣasahasrāṇi tapas taptvā mahāvane pitāmahād varaṃ lebhe sarvam auśasanaṃ dhanam

    4.50.13

    vidhāya sarvaṃ balavān sarvakāmeśvaras tadā uvāsa sukhitaḥ kālaṃ kaṃ cid asmin mahāvane

    4.50.14

    tam apsarasi hemāyāṃ saktaṃ dānavapuṃgavam vikramyaivāśaniṃ gṛhya jaghāneśaḥ puraṃdaraḥ

    4.50.15

    idaṃ ca brahmaṇā dattaṃ hemāyai vanam uttamam śāśvataḥ kāmabhogaś ca gṛhaṃ cedaṃ hiraṇmayam

    4.50.16

    duhitā merusāvarṇer ahaṃ tasyāḥ svayaṃ prabhā idaṃ rakṣāmi bhavanaṃ hemāyā vānarottama

    4.50.17

    mama priyasakhī hemā nṛttagītaviśāradā tayā dattavarā cāsmi rakṣāmi bhavanottamam

    4.50.18

    kiṃ kāryaṃ kasya vā hetoḥ kāntārāṇi prapadyatha kathaṃ cedaṃ vanaṃ durgaṃ yuṣmābhir upalakṣitam

    4.50.19

    imāny abhyavahāryāṇi mūlāni ca phalāni ca bhuktvā pītvā ca pānīyaṃ sarvaṃ me vaktum arhatha

    4.51.1

    atha tān abravīt sarvān viśrāntān hariyūthapān idaṃ vacanam ekāgrā tāpasī dharmacāriṇī

    4.51.2

    vānarā yadi vaḥ khedaḥ pranaṣṭaḥ phalabhakṣaṇāt yadi caitan mayā śrāvyaṃ śrotum icchāmi kathyatām

    4.51.3

    tasyās tad vacanaṃ śrutvā hanumān mārutātmajaḥ ārjavena yathātattvam ākhyātum upacakrame

    4.51.4

    rājā sarvasya lokasya mahendravaruṇopamaḥ rāmo dāśarathiḥ śrīmān praviṣṭo daṇḍakāvanam

    4.51.5

    lakṣmaṇena saha bhrātrā vaidehyā cāpi bhāryayā tasya bhāryā janasthānād rāvaṇena hṛtā balāt

    4.51.6

    vīras tasya sakhā rājñaḥ sugrīvo nāma vānaraḥ rājā vānaramukhyānāṃ yena prasthāpitā vayam

    4.51.7

    agastyacaritām āśāṃ dakṣiṇāṃ yamarakṣitām sahaibhir vānarair mukhyair aṅgadapramukhair vayam

    4.51.8

    rāvaṇaṃ sahitāḥ sarve rākṣasaṃ kāmarūpiṇam sītayā saha vaidehyā mārgadhvam iti coditāḥ

    4.51.9

    vicitya tu vayaṃ sarve samagrāṃ dakṣiṇāṃ diśam bubhukṣitāḥ pariśrāntā vṛkṣamūlam upāśritāḥ

    4.51.10

    vivarṇavadanāḥ sarve sarve dhyānaparāyaṇāḥ nādhigacchāmahe pāraṃ magnāś cintāmahārṇave

    4.51.11

    cārayantas tataś cakṣur dṛṣṭavanto mahad bilam latāpādapasaṃchannaṃ timireṇa samāvṛtam

    4.51.12

    asmād dhaṃsā jalaklinnāḥ pakṣaiḥ salilareṇubhiḥ kurarāḥ sārasāś caiva niṣpatanti patatriṇaḥ sādhv atra praviśāmeti mayā tūktāḥ plavaṃgamāḥ

    4.51.13

    teṣām api hi sarveṣām anumānam upāgatam gacchāmaḥ praviśāmeti bhartṛkāryatvarānvitāḥ

    4.51.14

    tato gāḍhaṃ nipatitā gṛhya hastau parasparam idaṃ praviṣṭāḥ sahasā bilaṃ timirasaṃvṛtam

    4.51.15

    etan naḥ kāyam etena kṛtyena vayam āgatāḥ tvāṃ caivopagatāḥ sarve paridyūnā bubhukṣitāḥ

    4.51.16

    ātithyadharmadattāni mūlāni ca phalāni ca asmābhir upabhuktāni bubhukṣāparipīḍitaiḥ

    4.51.17

    yat tvayā rakṣitāḥ sarve mriyamāṇā bubhukṣayā brūhi pratyupakārārthaṃ kiṃ te kurvantu vānarāḥ

    4.51.18

    evam uktā tu sarvajñā vānarais taiḥ svayaṃprabhā pratyuvāca tataḥ sarvān idaṃ vānarayūthapam

    4.51.19

    sarveṣāṃ parituṣṭāsmi vānarāṇāṃ tarasvinām carantyā mama dharmeṇa na kāryam iha kena cit

    4.52.1

    evam uktaḥ śubhaṃ vākyaṃ tāpasyā dharmasaṃhitam uvāca hanumān vākyaṃ tām aninditaceṣṭitām

    4.52.2

    śaraṇaṃ tvāṃ prapannāḥ smaḥ sarve vai dharmacāriṇi yaḥ kṛtaḥ samayo 'smākaṃ sugrīveṇa mahātmanā sa tu kālo vyatikrānto bile ca parivartatām

    4.52.3

    sā tvam asmād bilād ghorād uttārayitum arhasi

    4.52.4

    tasmāt sugrīvavacanād atikrāntān gatāyuṣaḥ trātum arhasi naḥ sarvān sugrīvabhayaśaṅkitān

    4.52.5

    mahac ca kāryam asmābhiḥ kartavyaṃ dharmacāriṇi tac cāpi na kṛtaṃ kāryam asmābhir iha vāsibhiḥ

    4.52.6

    evam uktā hanumatā tāpasī vākyam abravīt jīvatā duṣkaraṃ manye praviṣṭena nivartitum

    4.52.7

    tapasas tu prabhāvena niyamopārjitena ca sarvān eva bilād asmād uddhariṣyāmi vānarān

    4.52.8

    nimīlayata cakṣūṃṣi sarve vānarapuṃgavāḥ na hi niṣkramituṃ śakyam animīlitalocanaiḥ

    4.52.9

    tataḥ saṃmīlitāḥ sarve sukumārāṅgulaiḥ karaiḥ sahasā pidadhur dṛṣṭiṃ hṛṣṭā gamanakāṅkṣiṇaḥ

    4.52.10

    vānarās tu mahātmāno hastaruddhamukhās tadā nimeṣāntaramātreṇa bilād uttāritās tayā

    4.52.11

    tatas tān vānarān sarvāṃs tāpasī dharmacāriṇī niḥsṛtān viṣamāt tasmāt samāśvāsyedam abravīt

    4.52.12

    eṣa vindhyo giriḥ śrīmān nānādrumalatāyutaḥ eṣa prasavaṇaḥ śailaḥ sāgaro 'yaṃ mahodadhiḥ

    4.52.13

    svasti vo 'stu gamiṣyāmi bhavanaṃ vānararṣabhāḥ ity uktvā tad bilaṃ śrīmat praviveśa svayaṃprabhā

    4.52.14

    tatas te dadṛśur ghoraṃ sāgaraṃ varuṇālayam apāram abhigarjantaṃ ghorair ūrmibhir ākulam

    4.52.15

    mayasya māyā vihitaṃ giridurgaṃ vicinvatām teṣāṃ māso vyatikrānto yo rājñā samayaḥ kṛtaḥ

    4.52.16

    vindhyasya tu gireḥ pāde saṃprapuṣpitapādape upaviśya mahābhāgāś cintām āpedire tadā

    4.52.17

    tataḥ puṣpātibhārāgrāṃl latāśatasamāvṛtān drumān vāsantikān dṛṣṭvā babhūvur bhayaśaṅkitāḥ

    4.52.18

    te vasantam anuprāptaṃ prativedya parasparam naṣṭasaṃdeśakālārthā nipetur dharaṇītale

    4.52.19

    sa tu siṃharṣabha skandhaḥ pīnāyatabhujaḥ kapiḥ yuvarājo mahāprājña aṅgado vākyam abravīt

    4.52.20

    śāsanāt kapirājasya vayaṃ sarve vinirgatāḥ māsaḥ pūrṇo bilasthānāṃ harayaḥ kiṃ na budhyate

    4.52.21

    tasminn atīte kāle tu sugrīveṇa kṛte svayam prāyopaveśanaṃ yuktaṃ sarveṣāṃ ca vanaukasām

    4.52.22

    tīkṣṇaḥ prakṛtyā sugrīvaḥ svāmibhāve vyavasthitaḥ na kṣamiṣyati naḥ sarvān aparādhakṛto gatān

    4.52.23

    apravṛttau ca sītāyāḥ pāpam eva kariṣyati tasmāt kṣamam ihādyaiva prāyopaviśanaṃ hi naḥ

    4.52.24

    tyaktvā putrāṃś ca dārāṃś ca dhanāni ca gṛhāṇi ca yāvan na ghātayed rājā sarvān pratigatān itaḥ vadhenāpratirūpeṇa śreyān mṛtyur ihaiva naḥ

    4.52.25

    na cāhaṃ yauvarājyena sugrīveṇābhiṣecitaḥ narendreṇābhiṣikto 'smi rāmeṇākliṣṭakarmaṇā

    4.52.26

    sa pūrvaṃ baddhavairo māṃ rājā dṛṣṭvā vyatikramam ghātayiṣyati daṇḍena tīkṣṇena kṛtaniścayaḥ

    4.52.27

    kiṃ me suhṛdbhir vyasanaṃ paśyadbhir jīvitāntare ihaiva prāyam āsiṣye puṇye sāgararodhasi

    4.52.28

    etac chrutvā kumāreṇa yuvarājena bhāṣitam sarve te vānaraśreṣṭhāḥ karuṇaṃ vākyam abruvan

    4.52.29

    tīkṣṇaḥ prakṛtyā sugrīvaḥ priyāsaktaś ca rāghavaḥ adṛṣṭāyāṃ ca vaidehyāṃ dṛṣṭvāsmāṃś ca samāgatān

    4.52.30

    rāghavapriyakāmārthaṃ ghātayiṣyaty asaṃśayam na kṣamaṃ cāparāddhānāṃ gamanaṃ svāmipārśvataḥ

    4.52.31

    plavaṃgamānāṃ tu bhayārditānāṃ śrutvā vacas tāra idaṃ babhāṣe alaṃ viṣādena bilaṃ praviśya vasāma sarve yadi rocate vaḥ

    4.52.32

    idaṃ hi māyā vihitaṃ sudurgamaṃ prabhūtavṛkṣodakabhojyapeyam ihāsti no naiva bhayaṃ puraṃdarān na rāghavād vānararājato 'pi vā

    4.52.33

    śrutvāṅgadasyāpi vaco 'nukūlam ūcuś ca sarve harayaḥ pratītāḥ yathā na hanyema tathāvidhānam asaktam adyaiva vidhīyatāṃ naḥ

    4.53.1

    tathā bruvati tāre tu tārādhipativarcasi atha mene hṛtaṃ rājyaṃ hanumān aṅgadena tat

    4.53.2

    buddhyā hy aṣṭāṅgayā yuktaṃ caturbalasamanvitam caturdaśaguṇaṃ mene hanumān vālinaḥ sutam

    4.53.3

    āpūryamāṇaṃ śaśvac ca tejobalaparākramaiḥ śaśinaṃ śuklapakṣādau vardhamānam iva śriyā

    4.53.4

    bṛhaspatisamaṃ buddhyā vikrame sadṛśaṃ pituḥ śuśrūṣamāṇaṃ tārasya śukrasyeva puraṃdaram

    4.53.5

    bhartur arthe pariśrāntaṃ sarvaśāstraviśāradam abhisaṃdhātum ārebhe hanumān aṅgadaṃ tataḥ

    4.53.6

    sa caturṇām upāyānāṃ tṛtīyam upavarṇayan bhedayām āsa tān sarvān vānarān vākyasaṃpadā

    4.53.7

    teṣu sarveṣu bhinneṣu tato 'bhīṣayad aṅgadam bhīṣaṇair bahubhir vākyaiḥ kopopāyasamanvitam

    4.53.8

    tvaṃ samarthataraḥ pitrā yuddhe tāreya vai dhuram dṛḍhaṃ dhārayituṃ śaktaḥ kapirājyaṃ yathā pitā

    4.53.9

    nityam asthiracittā hi kapayo haripuṃgava nājñāpyaṃ viṣahiṣyanti putradārān vinā tvayā

    4.53.10

    tvāṃ naite hy anuyuñjeyuḥ pratyakṣaṃ pravadāmi te yathāyaṃ jāmbavān nīlaḥ suhotraś ca mahākapiḥ

    4.53.11

    na hy ahaṃ ta ime sarve sāmadānādibhir guṇaiḥ daṇḍena na tvayā śakyāḥ sugrīvād apakarṣitum

    4.53.12

    vigṛhyāsanam apy āhur durbalena balīyasaḥ ātmarakṣākaras tasmān na vigṛhṇīta durbalaḥ

    4.53.13

    yāṃ cemāṃ manyase dhātrīm etad bilam iti śrutam etal lakṣmaṇabāṇānām īṣatkāryaṃ vidāraṇe

    4.53.14

    svalpaṃ hi kṛtam indreṇa kṣipatā hy aśaniṃ purā lakṣmaṇo niśitair bāṇair bhindyāt patrapuṭaṃ yathā lakṣmaṇasya ca nārācā bahavaḥ santi tadvidhāḥ

    4.53.15

    avasthāne yadaiva tvam āsiṣyasi paraṃtapa tadaiva harayaḥ sarve tyakṣyanti kṛtaniścayāḥ

    4.53.16

    smarantaḥ putradārāṇāṃ nityodvignā bubhukṣitāḥ kheditā duḥkhaśayyābhis tvāṃ kariṣyanti pṛṣṭhataḥ

    4.53.17

    sa tvaṃ hīnaḥ suhṛdbhiś ca hitakāmaiś ca bandhubhiḥ tṛṇād api bhṛśodvignaḥ spandamānād bhaviṣyasi

    4.53.18

    na ca jātu na hiṃsyus tvāṃ ghorā lakṣmaṇasāyakāḥ apavṛttaṃ jighāṃsanto mahāvegā durāsadāḥ

    4.53.19

    asmābhis tu gataṃ sārdhaṃ vinītavad upasthitam ānupūrvyāt tu sugrīvo rājye tvāṃ sthāpayiṣyati

    4.53.20

    dharmakāmaḥ pitṛvyas te prītikāmo dṛḍhavrataḥ śuciḥ satyapratijñaś ca nā tvāṃ jātu jighāṃsati

    4.53.21

    priyakāmaś ca te mātus tadarthaṃ cāsya jīvitam tasyāpatyaṃ ca nāsty anyat tasmād aṅgada gamyatām

    4.54.1

    śrutvā hanumato vākyaṃ praśritaṃ dharmasaṃhitam svāmisatkārasaṃyuktam aṅgado vākyam abravīt

    4.54.2

    sthairyaṃ sarvātmanā śaucam ānṛśaṃsyam athārjavam vikramaiś caiva dhairyaṃ ca sugrīve nopapadyate

    4.54.3

    bhrātur jyeṣṭhasya yo bhāryāṃ jīvito mahiṣīṃ priyām dharmeṇa mātaraṃ yas tu svīkaroti jugupsitaḥ

    4.54.4

    kathaṃ sa dharmaṃ jānīte yena bhrātrā durātmanā yuddhāyābhiniyuktena bilasya pihitaṃ mukham

    4.54.5

    satyāt pāṇigṛhītaś ca kṛtakarmā mahāyaśāḥ vismṛto rāghavo yena sa kasya sukṛtaṃ smaret

    4.54.6

    lakṣmaṇasya bhayād yena nādharmabhayabhīruṇā ādiṣṭā mārgituṃ sītāṃ dharmam asmin kathaṃ bhavet

    4.54.7

    tasmin pāpe kṛtaghne tu smṛtihīne calātmani āryaḥ ko viśvasej jātu tat kulīno jijīviṣuḥ

    4.54.8

    rājye putraṃ pratiṣṭhāpya saguṇo nirguṇo 'pi vā kathaṃ śatrukulīnaṃ māṃ sugrīvo jīvayiṣyati

    4.54.9

    bhinnamantro 'parāddhaś ca hīnaśaktiḥ kathaṃ hy aham kiṣkindhāṃ prāpya jīveyam anātha iva durbalaḥ

    4.54.10

    upāṃśudaṇḍena hi māṃ bandhanenopapādayet śaṭhaḥ krūro nṛśaṃsaś ca sugrīvo rājyakāraṇāt

    4.54.11

    bandhanāc cāvasādān me śreyaḥ prāyopaveśanam anujānīta māṃ sarve gṛhān gacchantu vānarāḥ

    4.54.12

    ahaṃ vaḥ pratijānāmi na gamiṣyāmy ahaṃ purīm ihaiva prāyam āsiṣye śreyo maraṇam eva me

    4.54.13

    abhivādanapūrvaṃ tu rājā kuśalam eva ca vācyas tato yavīyān me sugrīvo vānareśvaraḥ

    4.54.14

    ārogyapūrvaṃ kuśalaṃ vācyā mātā rumā ca me mātaraṃ caiva me tārām āśvāsayitum arhatha

    4.54.15

    prakṛtyā priyaputrā sā sānukrośā tapasvinī vinaṣṭaṃ mām iha śrutvā vyaktaṃ hāsyati jīvitam

    4.54.16

    etāvad uktvā vacanaṃ vṛddhān apy abhivādya ca saṃviveśāṅgado bhūmau rudan darbheṣu durmanāḥ

    4.54.17

    tasya saṃviśatas tatra rudanto vānararṣabhāḥ nayanebhyaḥ pramumucur uṣṇaṃ vai vāriduḥkhitāḥ

    4.54.18

    sugrīvaṃ caiva nindantaḥ praśaṃsantaś ca vālinam parivāryāṅgado sarve vyavasyan prāyam āsitum

    4.54.19

    mataṃ tad vāliputrasya vijñāya plavagarṣabhāḥ upaspṛśyodakaṃ sarve prāṅmukhāḥ samupāviśan dakṣiṇāgreṣu darbheṣu udaktīraṃ samāśritāḥ

    4.54.20

    sa saṃviśadbhir bahubhir mahīdharo mahādrikūṭapramitaiḥ plavaṃgamaiḥ

    4.54.21

    babhūva saṃnāditanirjharāntaro bhṛśaṃ nadadbhir jaladair ivolbaṇaiḥ

    4.55.1

    upaviṣṭās tu te sarve yasmin prāyaṃ giristhale harayo gṛdhrarājaś ca taṃ deśam upacakrame

    4.55.2

    sāmpātir nāma nāmnā tu cirajīvī vihaṃgamaḥ bhrātā jaṭāyuṣaḥ śrīmān prakhyātabalapauruṣaḥ

    4.55.3

    kandarād abhiniṣkramya sa vindhyasya mahāgireḥ upaviṣṭān harīn dṛṣṭvā hṛṣṭātmā giram abravīt

    4.55.4

    vidhiḥ kila naraṃ loke vidhānenānuvartate yathāyaṃ vihito bhakṣyaś cirān mahyam upāgataḥ

    4.55.5

    paramparāṇāṃ bhakṣiṣye vānarāṇāṃ mṛtaṃ mṛtam uvācaivaṃ vacaḥ pakṣī tān nirīkṣya plavaṃgamān

    4.55.6

    tasya tad vacanaṃ śrutvā bhakṣalubdhasya pakṣiṇaḥ aṅgadaḥ param āyasto hanūmantam athābravīt

    4.55.7

    paśya sītāpadeśena sākṣād vaivasvato yamaḥ imaṃ deśam anuprāpto vānarāṇāṃ vipattaye

    4.55.8

    rāmasya na kṛtaṃ kāryaṃ rājño na ca vacaḥ kṛtam harīṇām iyam ajñātā vipattiḥ sahasāgatā

    4.55.9

    vaidehyāḥ priyakāmena kṛtaṃ karma jaṭāyuṣā gṛdhrarājena yat tatra śrutaṃ vas tad aśeṣataḥ

    4.55.10

    tathā sarvāṇi bhūtāni tiryagyonigatāny api priyaṃ kurvanti rāmasya tyaktvā prāṇān yathā vayam

    4.55.11

    rāghavārthe pariśrāntā vayaṃ saṃtyaktajīvitāḥ kāntārāṇi prapannāḥ sma na ca paśyāma maithilīm

    4.55.12

    sa sukhī gṛdhrarājas tu rāvaṇena hato raṇe muktaś ca sugrīvabhayād gataś ca paramāṃ gatim

    4.55.13

    jaṭāyuṣo vināśena rājño daśarathasya ca haraṇena ca vaidehyāḥ saṃśayaṃ harayo gatāḥ

    4.55.14

    rāmalakṣmaṇayor vāsām araṇye saha sītayā rāghavasya ca bāṇena vālinaś ca tathā vadhaḥ

    4.55.15

    rāmakopād aśeṣāṇāṃ rākṣasānāṃ tathā vadhaḥ kaikeyyā varadānena idaṃ hi vikṛtaṃ kṛtam

    4.55.16

    tat tu śrutvā tadā vākyam aṅgadasya mukhodgatam abravīd vacanaṃ gṛdhras tīkṣṇatuṇḍo mahāsvanaḥ

    4.55.17

    ko 'yaṃ girā ghoṣayati prāṇaiḥ priyatarasya me jaṭāyuṣo vadhaṃ bhrātuḥ kampayann iva me manaḥ

    4.55.18

    katham āsīj janasthāne yuddhaṃ rākṣasagṛdhrayoḥ nāmadheyam idaṃ bhrātuś cirasyādya mayā śrutam

    4.55.19

    yavīyaso guṇajñasya ślāghanīyasya vikramaiḥ tad iccheyam ahaṃ śrotuṃ vināśaṃ vānararṣabhāḥ

    4.55.20

    bhrātur jaṭāyuṣas tasya janasthānanivāsinaḥ tasyaiva ca mama bhrātuḥ sakhā daśarathaḥ katham yasya rāmaḥ priyaḥ putro jyeṣṭho gurujanapriyaḥ

    4.55.21

    sūryāṃśudagdhapakṣatvān na śaknomi visarpitum iccheyaṃ parvatād asmād avatartum ariṃdamāḥ

    4.56.1

    śokād bhraṣṭasvaram api śrutvā te hariyūthapāḥ śraddadhur naiva tad vākyaṃ karmaṇā tasya śaṅkitāḥ

    4.56.2

    te prāyam upaviṣṭās tu dṛṣṭvā gṛdhraṃ plavaṃgamāḥ cakrur buddhiṃ tadā raudrāṃ sarvān no bhakṣayiṣyati

    4.56.3

    sarvathā prāyam āsīnān yadi no bhakṣayiṣyati kṛtakṛtyā bhaviṣyāmaḥ kṣipraṃ siddhim ito gatāḥ

    4.56.4

    etāṃ buddhiṃ tataś cakruḥ sarve te vānararṣabhāḥ avatārya gireḥ śṛṅgād gṛdhram āhāṅgadas tadā

    4.56.5

    babhūvur kṣarajo nāma vānarendraḥ pratāpavān mamāryaḥ pārthivaḥ pakṣin dhārmikau tasya cātmajau

    4.56.6

    sugrīvaś caiva valī ca putrāv oghabalāv ubhau loke viśrutakarmābhūd rājā vālī pitā mama

    4.56.7

    rājā kṛtsnasya jagata ikṣvākūṇāṃ mahārathaḥ rāmo dāśarathiḥ śrīmān praviṣṭo daṇḍakāvanam

    4.56.8

    lakṣmaṇena saha bhrātrā vaidehyā cāpi bhāryayā pitur nideśanirato dharmyaṃ panthānam āśritaḥ tasya bhāryā janasthānād rāvaṇena hṛtā balāt

    4.56.9

    rāmasya ca pitur mitraṃ jaṭāyur nāma gṛdhrarāṭ dadarśa sītāṃ vaidehīṃ hriyamāṇāṃ vihāyasā

    4.56.10

    rāvaṇaṃ virathaṃ kṛtvā sthāpayitvā ca maithilīm pariśrāntaś ca vṛddhaś ca rāvaṇena hato raṇe

    4.56.11

    evaṃ gṛdhro hatas tena rāvaṇena bahīyasā saṃskṛtaś cāpi rāmeṇa gataś ca gatim uttamām

    4.56.12

    tato mama pitṛvyeṇa sugrīveṇa mahātmanā cakāra rāghavaḥ sakhyaṃ so 'vadhīt pitaraṃ mama

    4.56.13

    māma pitrā viruddho hi sugrīvaḥ sacivaiḥ saha nihatya vālinaṃ rāmas tatas tam abhiṣecayat

    4.56.14

    sa rājye sthāpitas tena sugrīvo vānareśvaraḥ rājā vānaramukhyānāṃ yena prasthāpitā vayam

    4.56.15

    evaṃ rāmaprayuktās tu mārgamāṇās tatas tataḥ vaidehīṃ nādhigacchāmo rātrau sūryaprabhām iva

    4.56.16

    te vayaṃ daṇdakāraṇyaṃ vicitya susamāhitāḥ ajñānāt tu praviṣṭāḥ sma dharaṇyā vivṛtaṃ bilam

    4.56.17

    mayasya māyā vihitaṃ tad bilaṃ ca vicinvatām vyatītas tatra no māso yo rājñā sāmayaḥ kṛtaḥ

    4.56.18

    te vayaṃ kapirājasya sarve vacanakāriṇaḥ kṛtāṃ saṃsthām atikrāntā bhayāt prāyam upāsmahe

    4.56.19

    kruddhe tasmiṃs tu kākutsthe sugrīve ca salakṣmaṇe gatānām api sarveṣāṃ tatra no nāsti jīvitam

    4.57.1

    ity uktaḥ karuṇaṃ vākyaṃ vānarais tyaktajīvitaiḥ sabāṣpo vānarān gṛdhraḥ pratyuvāca mahāsvanaḥ

    4.57.2

    yavīyān mama sa bhrātā jaṭāyur nāma vānarāḥ yamākhyāta hataṃ yuddhe rāvaṇena balīyasā

    4.57.3

    vṛddhabhāvād apakṣatvāc chṛṇvaṃs tad api marṣaye na hi me śaktir adyāsti bhrātur vairavimokṣaṇe

    4.57.4

    purā vṛtravadhe vṛtte sa cāhaṃ ca jayaiṣiṇau ādityam upayātau svo jvalantaṃ raśmimālinam

    4.57.5

    āvṛtyākāśamārgeṇa javena sma gatau bhṛśam madhyaṃ prāpte ca sūrye ca jaṭāyur avasīdati

    4.57.6

    tam ahaṃ bhrātaraṃ dṛṣṭvā sūryaraśmibhir arditam pakṣābhyaṃ chādayām āsa snehāt paramavihvalam

    4.57.7

    nirdagdhapakṣaḥ patito vindhye 'haṃ vānarottamāḥ aham asmin vasan bhrātuḥ pravṛttiṃ nopalakṣaye

    4.57.8

    jaṭāyuṣas tv evam ukto bhrātrā saṃpātinā tadā yuvarājo mahāprājñaḥ pratyuvācāṅgadas tadā

    4.57.9

    jaṭāyuṣo yadi bhrātā śrutaṃ te gaditaṃ mayā ākhyāhi yadi jānāsi nilayaṃ tasya rakṣasaḥ

    4.57.10

    adīrghadarśinaṃ taṃ vā rāvaṇaṃ rākṣasādhipam antike yadi vā dūre yadi jānāsi śaṃsa naḥ

    4.57.11

    tato 'bravīn mahātejā jyeṣṭho bhrātā jaṭāyuṣaḥ ātmānurūpaṃ vacanaṃ vānarān saṃpraharṣayan

    4.57.12

    nirdagdhapakṣo gṛdhro 'haṃ gatavīryaḥ plavaṃgamāḥ vāṅmātreṇa tu rāmasya kariṣye sāhyam uttamam

    4.57.13

    jānāmi vāruṇāl lokān viṣṇos traivikramān api devāsuravimardāṃś ca amṛtasya ca manthanam

    4.57.14

    rāmasya yad idaṃ kāryaṃ kartavyaṃ prathamaṃ mayā jarayā ca hṛtaṃ tejaḥ prāṇāś ca śithilā mama

    4.57.15

    taruṇī rūpasaṃpannā sarvābharaṇabhūṣitā hriyamāṇā mayā dṛṣṭā rāvaṇena durātmanā

    4.57.16

    krośantī rāma rāmeti lakṣmaṇeti ca bhāminī bhūṣaṇāny apavidhyantī gātrāṇi ca vidhunvatī

    4.57.17

    sūryaprabheva śailāgre tasyāḥ kauśeyam uttamam asite rākṣase bhāti yathā vā taḍidambude

    4.57.18

    tāṃ tu sītām ahaṃ manye rāmasya parikīrtanāt śrūyatāṃ me kathayato nilayaṃ tasya rakṣasaḥ

    4.57.19

    putro viśravasaḥ sākṣād bhrātā vaiśravaṇasya ca adhyāste nagarīṃ laṅkāṃ rāvaṇo nāma rākasaḥ

    4.57.20

    ito dvīpe samudrasya saṃpūrṇe śatayojane tasmiṃl laṅkā purī ramyā nirmitā viśvakarmaṇā

    4.57.21

    tasyāṃ vasati vaidehī dīnā kauśeyavāsinī rāvaṇāntaḥpure ruddhā rākṣasībhiḥ surakṣitā

    4.57.22

    janakasyātmajāṃ rājñas tasyāṃ drakṣyatha maithilīm laṅkāyām atha guptāyāṃ sāgareṇa samantataḥ

    4.57.23

    saṃprāpya sāgarasyāntaṃ saṃpūrṇaṃ śatayojanam āsādya dakṣiṇaṃ kūlaṃ tato drakṣyatha rāvaṇam

    4.57.24

    tatraiva tvaritāḥ kṣipraṃ vikramadhvaṃ plavaṃgamāḥ jñānena khalu paśyāmi dṛṣṭvā pratyāgamiṣyatha

    4.57.25

    ādyaḥ panthāḥ kuliṅgānāṃ ye cānye dhānyajīvinaḥ dvitīyo balibhojānāṃ ye ca vṛkṣaphalāśinaḥ

    4.57.26

    bhāsās tṛtīyaṃ gacchanti krauñcāś ca kuraraiḥ saha śyenāś caturthaṃ gacchanti gṛdhrā gacchanti pañcamam

    4.57.27

    balavīryopapannānāṃ rūpayauvanaśālinām ṣaṣṭhas tu panthā haṃsānāṃ vainateyagatiḥ parā vainateyāc ca no janma sarveṣāṃ vānararṣabhāḥ

    4.57.28

    garhitaṃ tu kṛtaṃ karma yena sma piśitāśanāḥ ihastho 'haṃ prapaśyāmi rāvaṇaṃ jānakīṃ tathā

    4.57.29

    asmākam api sauvarṇaṃ divyaṃ cakṣurbalaṃ tathā tasmād āhāravīryeṇa nisargeṇa ca vānarāḥ āyojanaśatāt sāgrād vayaṃ paśyāma nityaśaḥ

    4.57.30

    asmākaṃ vihitā vṛttir nisārgeṇa ca dūrataḥ vihitā pādamūle tu vṛttiś caraṇayodhinām

    4.57.31

    upāyo dṛśyatāṃ kaś cil laṅghane lavaṇāmbhasaḥ abhigamya tu vaidehīṃ samṛddhārthā gamiṣyatha

    4.57.32

    samudraṃ netum icchāmi bhavadbhir varuṇālayam pradāsyāmy udakaṃ bhrātuḥ svargatasya mahātmanaḥ

    4.57.33

    tato nītvā tu taṃ deśaṃ tīre nadanadīpateḥ nirdagdhapakṣaṃ saṃpātiṃ vānarāḥ sumahaujasaḥ

    4.57.34

    punaḥ pratyānayitvā vai taṃ deśaṃ patageśvaram babhūvur vānarā hṛṣṭāḥ pravṛttim upalabhya te

    4.58.1

    tatas tad amṛtāsvādaṃ gṛdhrarājena bhāṣitam niśamya vadato hṛṣṭās te vacaḥ plavagarṣabhāḥ

    4.58.2

    jāmbavān vai hariśreṣṭhaḥ saha sarvaiḥ plavaṃgamaiḥ bhūtalāt sahasotthāya gṛdhrarājānam abravīt

    4.58.3

    kva sītā kena vā dṛṣṭā ko vā harati maithilīm tad ākhyātu bhavān sarvaṃ gatir bhava vanaukasām

    4.58.4

    ko dāśarathibāṇānāṃ vajraveganipātinām svayaṃ lakṣmaṇam uktānāṃ na cintayati vikramam

    4.58.5

    sa harīn prītisaṃyuktān sītā śrutisamāhitān punar āśvāsayan prīta idaṃ vacanam abravīt

    4.58.6

    śrūyatām iha vaidehyā yathā me haraṇaṃ śrutam yena cāpi mamākhyātaṃ yatra cāyatalocanā

    4.58.7

    aham asmin girau durge bahuyojanam āyate cirān nipatito vṛddhaḥ kṣīṇaprāṇaparākramaḥ

    4.58.8

    taṃ mām evaṃgataṃ putraḥ supārśvo nāma nāmataḥ āhāreṇa yathākālaṃ bibharti patatāṃ varaḥ

    4.58.9

    tīkṣṇakāmās tu gandharvās tīkṣṇakopā bhujaṃgamāḥ mṛgāṇāṃ tu bhayaṃ tīkṣṇaṃ tatas tīkṣṇakṣudhā vayam

    4.58.10

    sa kadā cit kṣudhārtasya mama cāhārakāṅkṣiṇaḥ gatasūryo 'hani prāpto mama putro hy anāmiṣaḥ

    4.58.11

    sa mayā vṛddhabhāvāc ca kopāc ca paribhartsitaḥ kṣutpipāsā parītena kumāraḥ patatāṃ varaḥ

    4.58.12

    sa mamāhārasaṃrodhāt pīḍitaḥ prītivardhanaḥ anumānya yathātattvam idaṃ vacanam abravīt

    4.58.13

    ahaṃ tāta yathākālam āmiṣārthī kham āplutaḥ mahendrasya girer dvāram āvṛtya ca samāsthitaḥ

    4.58.14

    tatra sattvasahasrāṇāṃ sāgarāntaracāriṇām panthānam eko 'dhyavasaṃ saṃniroddhum avāṅmukhaḥ

    4.58.15

    tatra kaś cin mayā dṛṣṭaḥ sūryodayasamaprabhām striyam ādāya gacchan vai bhinnāñjanacayopamaḥ

    4.58.16

    so 'ham abhyavahārārthī tau dṛṣṭvā kṛtaniścayaḥ tena sāmnā vinītena panthānam abhiyācitaḥ

    4.58.17

    na hi sāmopapannānāṃ prahartā vidyate kva cit nīceṣv api janaḥ kaś cit kim aṅga bata madvidhaḥ

    4.58.18

    sa yātas tejasā vyoma saṃkṣipann iva vegataḥ athāhaṃ khe carair bhūtair abhigamya sabhājitaḥ

    4.58.19

    diṣṭyā jīvasi tāteti abruvan māṃ maharṣayaḥ kathaṃ cit sakalatro 'sau gatas te svasty asaṃśayam

    4.58.20

    evam uktas tato 'haṃ taiḥ siddhaiḥ paramaśobhanaiḥ sa ca me rāvaṇo rājā rakṣasāṃ prativeditaḥ

    4.58.21

    haran dāśarather bhāryāṃ rāmasya janakātmajām bhraṣṭābharaṇakauśeyāṃ śokavegaparājitām

    4.58.22

    rāmalakṣmaṇayor nāma krośantīṃ muktamūrdhajām eṣa kālātyayas tāvad iti vākyavidāṃ varaḥ

    4.58.23

    etam arthaṃ samagraṃ me supārśvaḥ pratyavedayat tac chrutvāpi hi me buddhir nāsīt kā cit parākrame

    4.58.24

    apakṣo hi kathaṃ pakṣī karma kiṃ cid upakramet yat tu śakyaṃ mayā kartuṃ vāgbuddhiguṇavartinā

    4.58.25

    śrūyatāṃ tat pravakṣyāmi bhavatāṃ pauruṣāśrayam vāṅmatibhyāṃ hi sārveṣāṃ kariṣyāmi priyaṃ hi vaḥ yad dhi dāśaratheḥ kāryaṃ mama tan nātra saṃśayaḥ

    4.58.26

    te bhavanto matiśreṣṭhā balavanto manasvinaḥ sahitāḥ kapirājena devair api durāsadāḥ

    4.58.27

    rāmalakṣmaṇabāṇāś ca niśitāḥ kaṅkapatriṇaḥ trayāṇām api lokānāṃ paryāptās trāṇanigrahe

    4.58.28

    kāmaṃ khalu daśagrīvas tejobalasamanvitaḥ bhavatāṃ tu samarthānāṃ na kiṃ cid api duṣkaram

    4.58.29

    tad alaṃ kālasaṃgena kriyatāṃ buddhiniścayaḥ na hi karmasu sajjante buddhimanto bhavadvidhāḥ

    4.59.1

    tataḥ kṛtodakaṃ snātaṃ taṃ gṛdhraṃ hariyūthapāḥ upaviṣṭā girau durge parivārya samantataḥ

    4.59.2

    tam aṅgadam upāsīnaṃ taiḥ sarvair haribhir vṛtam janitapratyayo harṣāt saṃpātiḥ punar abravīt

    4.59.3

    kṛtvā niḥśabdam ekāgrāḥ śṛṇvantu harayo mama tattvaṃ saṃkīrtayiṣyāmi yathā jānāmi maithilīm

    4.59.4

    asya vindhyasya śikhare patito 'smi purā vane sūryātapaparītāṅgo nirdagdhaḥ sūryaraśmibhiḥ

    4.59.5

    labdhasaṃjñas tu ṣaḍrātrād vivaśo vihvalann iva vīkṣamāṇo diśaḥ sarvā nābhijānāmi kiṃ cana

    4.59.6

    tatas tu sāgarāñ śailān nadīḥ sarvāḥ sarāṃsi ca vanāny aṭavideśāṃś ca samīkṣya matir āgamat

    4.59.7

    hṛṣṭapakṣigaṇākīrṇaḥ kandarāntarakūṭavān dakṣiṇasyodadhes tīre vindhyo 'yam iti niścitaḥ

    4.59.8

    āsīc cātrāśramaṃ puṇyaṃ surair api supūjitam ṛṣir niśākaro nāma yasminn ugratapābhavat

    4.59.9

    aṣṭau varṣasahasrāṇi tenāsminn ṛṣiṇā vinā vasato mama dharmajñāḥ svargate tu niśākare

    4.59.10

    avatīrya ca vindhyāgrāt kṛcchreṇa viṣamāc chanaiḥ tīkṣṇadarbhāṃ vasumatīṃ duḥkhena punar āgataḥ

    4.59.11

    tam ṛṣiṃ draṣṭu kāmo 'smi duḥkhenābhyāgato bhṛśam jaṭāyuṣā mayā caiva bahuśo 'bhigato hi saḥ

    4.59.12

    tasyāśramapadābhyāśe vavur vātāḥ sugandhinaḥ vṛkṣo nāpuṣpitaḥ kaś cid aphalo vā na dṛśyate

    4.59.13

    upetya cāśramaṃ puṇyaṃ vṛkṣamūlam upāśritaḥ draṣṭukāmaḥ pratīkṣe ca bhagavantaṃ niśākaram

    4.59.14

    athāpaśyam adūrastham ṛṣiṃ jvalitatejasaṃ kṛtābhiṣekaṃ durdharṣam upāvṛttam udaṅmukham

    4.59.15

    tam ṛkṣāḥ sṛmarā vyāghrāḥ siṃhā nāgāḥ sarīsṛpāḥ parivāryopagacchanti dātāraṃ prāṇino yathā

    4.59.16

    tataḥ prāptam ṛṣiṃ jñātvā tāni sattvāni vai yayuḥ praviṣṭe rājani yathā sarvaṃ sāmātyakaṃ balam

    4.59.17

    ṛṣis tu dṛṣṭvā māṃ tuṣṭaḥ praviṣṭaś cāśramaṃ punaḥ muhūrtamātrān niṣkramya tataḥ kāryam apṛcchata

    4.59.18

    saumya vaikalyatāṃ dṛṣṭvā roṃṇāṃ te nāvagamyate agnidagdhāv imau pakṣau tvak caiva vraṇitā tava

    4.59.19

    dvau gṛdhrau dṛṣṭapūrvau me mātariśvasamau jave gṛdhrāṇāṃ caiva rājānau bhrātarau kāmarūpiṇau

    4.59.20

    jyeṣṭhas tvaṃ tu ca saṃpātir jaṭāyur anujas tava mānuṣaṃ rūpam āsthāya gṛhṇītāṃ caraṇau mama

    4.59.21

    kiṃ te vyādhisamutthānaṃ pakṣayoḥ patanaṃ katham daṇḍo vāyaṃ dhṛtaḥ kena sarvam ākhyāhi pṛcchataḥ

    4.60.1

    tatas tad dāruṇaṃ karma duṣkaraṃ sāhasāt kṛtam ācacakṣe muneḥ sarvaṃ sūryānugamanaṃ tathā

    4.60.2

    bhagavan vraṇayuktatvāl lajjayā cākulendriyaḥ pariśrānto na śaknomi vacanaṃ paribhāṣitum

    4.60.3

    ahaṃ caiva jaṭāyuś ca saṃgharṣād darpamohitau ākāśaṃ patitau vīrau jighāsantau parākramam

    4.60.4

    kailāsaśikhare baddhvā munīnām agrataḥ paṇam raviḥ syād anuyātavyo yāvad astaṃ mahāgirim

    4.60.5

    athāvāṃ yugapat prāptāv apaśyāva mahītale rathacakrapramāṇāni nagarāṇi pṛthak pṛthak

    4.60.6

    kva cid vāditraghoṣāṃś ca brahmaghoṣāṃś ca śuśruva gāyantīś cāṅganā bahvīḥ paśyāvo raktavāsasaḥ

    4.60.7

    tūrṇam utpatya cākāśam ādityapatham āsthitau āvām ālokayāvas tad vanaṃ śādvalasaṃsthitam

    4.60.8

    upalair iva saṃchannā dṛśyate bhūḥ śiloccayaiḥ āpagābhiś ca saṃvītā sūtrair iva vasuṃdharā

    4.60.9

    himavāṃś caiva vindhyaś ca meruś ca sumahān nagaḥ bhūtale saṃprakāśante nāgā iva jalāśaye

    4.60.10

    tīvrasvedaś ca khedaś ca bhayaṃ cāsīt tadāvayoḥ samāviśata mohaś ca mohān mūrchā ca dāruṇā

    4.60.11

    na dig vijñāyate yāmyā nāgenyā na ca vāruṇī yugānte niyato loko hato dagdha ivāgninā

    4.60.12

    yatnena mahatā bhūyo raviḥ samavalokitaḥ tulyaḥ pṛthvīpramāṇena bhāskaraḥ pratibhāti nau

    4.60.13

    jaṭāyur mām anāpṛcchya nipapāta mahīṃ tataḥ taṃ dṛṣṭvā tūrṇam ākāśād ātmānaṃ muktavān aham

    4.60.14

    pakṣibhyāṃ ca mayā gupto jaṭāyur na pradahyata pramādāt tatra nirdagdhaḥ patan vāyupathād aham

    4.60.15

    āśaṅke taṃ nipatitaṃ janasthāne jaṭāyuṣam ahaṃ tu patito vindhye dagdhapakṣo jaḍīkṛtaḥ

    4.60.16

    rājyena hīno bhrātrā ca pakṣābhyāṃ vikrameṇa ca sarvathā martum evecchan patiṣye śikharād gireḥ

    4.61.1

    evam uktvā muniśreṣṭham arudaṃ duḥkhito bhṛśam atha dhyātvā muhūrtaṃ tu bhagavān idam abravīt

    4.61.2

    pakṣau ca te prapakṣau ca punar anyau bhaviṣyataḥ cakṣuṣī caiva prāṇāś ca vikramaś ca balaṃ ca te

    4.61.3

    purāṇe sumahat kāryaṃ bhaviṣyaṃ hi mayā śrutam dṛṣṭaṃ me tapasā caiva śrutvā ca viditaṃ mama

    4.61.4

    rājā daśaratho nāma kaś cid ikṣvākunandanaḥ tasya putro mahātejā rāmo nāma bhaviṣyati

    4.61.5

    araṇyaṃ ca saha bhrātrā lakṣmaṇena gamiṣyati tasminn arthe niyuktaḥ san pitrā satyaparākramaḥ

    4.61.6

    nairṛto rāvaṇo nāma tasyā bhāryāṃ hariṣyati rākṣasendro janasthānād avadhyaḥ suradānavaiḥ

    4.61.7

    sā ca kāmaiḥ pralobhyantī bhakṣyair bhojyaiś ca maithilī na bhokṣyati mahābhāgā duḥkhamagnā yaśasvinī

    4.61.8

    paramānnaṃ tu vaidehyā jñātvā dāsyati vāsavaḥ yad annam amṛtaprakhyaṃ surāṇām api durlabham

    4.61.9

    tad annaṃ maithilī prāpya vijñāyendrād idaṃ tv iti agram uddhṛtya rāmāya bhūtale nirvapiṣyati

    4.61.10

    yadi jīvati me bhartā lakṣmaṇena saha prabhuḥ devatvaṃ gatayor vāpi tayor annam idaṃ tv iti

    4.61.11

    eṣyanty anveṣakās tasyā rāmadūtāḥ plavaṃgamāḥ ākhyeyā rāmamahiṣī tvayā tebhyo vihaṃgama

    4.61.12

    sarvathā tu na gantavyam īdṛśaḥ kva gamiṣyasi deśakālau pratīkṣasva pakṣau tvaṃ pratipatsyase

    4.61.13

    utsaheyam ahaṃ kartum adyaiva tvāṃ sapakṣakam ihasthas tvaṃ tu lokānāṃ hitaṃ kāryaṃ kariṣyasi

    4.61.14

    tvayāpi khalu tat kāryaṃ tayoś ca nṛpaputrayoḥ brāhmaṇānāṃ surāṇāṃ ca munīnāṃ vāsavasya ca

    4.61.15

    icchāmy aham api draṣṭuṃ bhrātaru rāmalakṣmaṇau necche ciraṃ dhārayituṃ prāṇāṃs tyakṣye kalevaram

    4.62.1

    etair anyaiś ca bahubhir vākyair vākyaviśāradaḥ māṃ praśasyābhyanujñāpya praviṣṭaḥ sa svam āśramam

    4.62.2

    kandarāt tu visarpitvā parvatasya śanaiḥ śanaiḥ ahaṃ vindhyaṃ samāruhya bhavataḥ pratipālaye

    4.62.3

    adya tv etasya kālasya sāgraṃ varṣaśataṃ gatam deśakālapratīkṣo 'smi hṛdi kṛtvā muner vacaḥ

    4.62.4

    mahāprasthānam āsādya svargate tu niśākare māṃ nirdahati saṃtāpo vitarkair bahubhir vṛtam

    4.62.5

    utthitāṃ maraṇe buddhiṃ muni vākyair nivartaye buddhir yā tena me dattā prāṇasaṃrakṣaṇāya tu sā me 'panayate duḥkhaṃ dīptevāgniśikhā tamaḥ

    4.62.6

    budhyatā ca mayā vīryaṃ rāvaṇasya durātmanaḥ putraḥ saṃtarjito vāgbhir na trātā maithilī katham

    4.62.7

    tasyā vilapitaṃ śrutvā tau ca sītā vinākṛtau na me daśarathasnehāt putreṇotpāditaṃ priyam

    4.62.8

    tasya tv evaṃ bruvāṇasya saṃpāter vānaraiḥ saha utpetatus tadā pakṣau samakṣaṃ vanacāriṇām

    4.62.9

    sa dṛṣṭvā svāṃ tanuṃ pakṣair udgatair aruṇacchadaiḥ praharṣam atulaṃ lebhe vānarāṃś cedam abravīt

    4.62.10

    niśākarasya maharṣeḥ prabhāvād amitātmanaḥ ādityaraśminirdagdhau pakṣau me punar utthitau

    4.62.11

    yauvane vartamānasya mamāsīd yaḥ parākramaḥ tam evādyāvagacchāmi balaṃ pauruṣam eva ca

    4.62.12

    sarvathā kriyatāṃ yatnaḥ sītām adhigamiṣyatha pakṣalābho mamāyaṃ vaḥ siddhipratyaya kārakaḥ

    4.62.13

    ity uktvā tān harīn sarvān saṃpātiḥ patatāṃ varaḥ utpapāta gireḥ śṛṅgāj jijñāsuḥ khagamo gatim

    4.62.14

    tasya tad vacanaṃ śrutvā prītisaṃhṛṣṭamānasāḥ babhūvur hariśārdūlā vikramābhyudayonmukhāḥ

    4.62.15

    atha pavanasamānavikramāḥ plavagavarāḥ pratilabdha pauruṣāḥ abhijidabhimukhāṃ diśaṃ yayur janakasutā parimārgaṇonmukhāḥ

    4.63.1

    ākhyātā gṛdhrarājena samutpatya plavaṃgamāḥ saṃgatāḥ prītisaṃyuktā vineduḥ siṃhavikramāḥ

    4.63.2

    saṃpāter vacanaṃ śrutvā harayo rāvaṇakṣayam hṛṣṭāḥ sāgaram ājagmuḥ sītādarśanakāṅkṣiṇaḥ

    4.63.3

    abhikramya tu taṃ deśaṃ dadṛśur bhīmavikramāḥ kṛtsnaṃ lokasya mahataḥ pratibimbam iva sthitam

    4.63.4

    dakṣiṇasya samudrasya samāsādyottarāṃ diśam saṃniveśaṃ tataś cakruḥ sahitā vānarottamāḥ

    4.63.5

    sattvair mahadbhir vikṛtaiḥ krīḍadbhir vividhair jale vyāttāsyaiḥ sumahākāyair ūrmibhiś ca samākulam

    4.63.6

    prasuptam iva cānyatra krīḍantam iva cānyataḥ kva cit parvatamātraiś ca jalarāśibhir āvṛtam

    4.63.7

    saṃkulaṃ dānavendraiś ca pātālatalavāsibhiḥ romaharṣakaraṃ dṛṣṭvā viṣeduḥ kapikuñjarāḥ

    4.63.8

    ākāśam iva duṣpāraṃ sāgaraṃ prekṣya vānarāḥ viṣeduḥ sahasā sarve kathaṃ kāryam iti bruvan

    4.63.9

    viṣaṇṇāṃ vāhinīṃ dṛṣṭvā sāgarasya nirīkṣaṇāt āśvāsayām āsa harīn bhayārtān harisattamaḥ

    4.63.10

    na niṣādena naḥ kāryaṃ viṣādo doṣavattaraḥ viṣādo hanti puruṣaṃ bālaṃ kruddha ivoragaḥ

    4.63.11

    viṣādo 'yaṃ prasahate vikrame paryupasthite tejasā tasya hīnasya puruṣārtho na sidhyati

    4.63.12

    tasyāṃ rātryāṃ vyatītāyām aṅgado vānaraiḥ saha harivṛddhaiḥ samāgamya punar mantram amantrayat

    4.63.13

    sā vānarāṇāṃ dhvajinī parivāryāṅgadaṃ babhau vāsavaṃ parivāryeva marutāṃ vāhinī sthitā

    4.63.14

    ko 'nyas tāṃ vānarīṃ senāṃ śaktaḥ stambhayituṃ bhavet anyatra vālitanayād anyatra ca hanūmataḥ

    4.63.15

    tatas tān harivṛddhāṃś ca tac ca sainyam ariṃdamaḥ anumānyāṅgadaḥ śrīmān vākyam arthavad abravīt

    4.63.16

    ka idānīṃ mahātejā laṅghayiṣyati sāgaram kaḥ kariṣyati sugrīvaṃ satyasaṃdham ariṃdamam

    4.63.17

    ko vīro yojanaśataṃ laṅghayeta plavagarṣabhāḥ imāṃś ca yūthapān sarvān mocayet ko mahābhayāt

    4.63.18

    kasya prasādād dārāṃś ca putrāṃś caiva gṛhāṇi ca ito nivṛttāḥ paśyema siddhārthāḥ sukhino vayam

    4.63.19

    kasya prasādād rāmaṃ ca lakṣmaṇaṃ ca mahābalam abhigacchema saṃhṛṣṭāḥ sugrīvaṃ ca mahābalam

    4.63.20

    yadi kaś cit samartho vaḥ sāgaraplavane hariḥ sa dadātv iha naḥ śīghraṃ puṇyām abhayadakṣiṇām

    4.63.21

    aṅgadasya vacaḥ śrutvā na kaś cit kiṃ cid abravīt stimitevābhavat sarvā sā tatra harivāhinī

    4.63.22

    punar evāṅgadaḥ prāha tān harīn harisattamaḥ sarve balavatāṃ śreṣṭhā bhavanto dṛḍhavikramāḥ

    4.63.23

    vyapadeśya kule jātāḥ pūjitāś cāpy abhīkṣṇaśaḥ na hi vo gamane saṃgaḥ kadā cid api kasya cit

    4.63.24

    bruvadhvaṃ yasya yā śaktir gamane plavagarṣabhāḥ

    4.64.1

    tato 'ṅgadavacaḥ śrutvā sarve te vānarottamāḥ svaṃ svaṃ gatau samutsāham āhus tatra yathākramam

    4.64.2

    gajo gavākṣo gavayaḥ śarabho gandhamādanaḥ maindaś ca dvividaś caiva suṣeṇo jāmbavāṃs tathā

    4.64.3

    ābabhāṣe gajas tatra plaveyaṃ daśayojanam gavākṣo yojanāny āha gamiṣyāmīti viṃśatim

    4.64.4

    gavayo vānaras tatra vānarāṃs tān uvāca ha triṃśataṃ tu gamiṣyāmi yojanānāṃ plavaṃgamāḥ

    4.64.5

    śarabho vānaras tatra vānarāṃs tān uvāca ha catvāriṃśad gamiṣyāmi yojanānāṃ na saṃśayaḥ

    4.64.6

    vānarāṃs tu mahātejā abravīd gandhamādanaḥ yojanānāṃ gamiṣyāmi pañcāśat tu na saṃśayaḥ

    4.64.7

    maindas tu vānaras tatra vānarāṃs tān uvāca ha yojanānāṃ paraṃ ṣaṣṭim ahaṃ plavitum utsahe

    4.64.8

    tatas tatra mahātejā dvividaḥ pratyabhāṣata gamiṣyāmi na saṃdehaḥ saptatiṃ yojanāny aham

    4.64.9

    suṣeṇas tu hariśreṣṭhaḥ proktavān kapisattamān aśītiṃ yojanānāṃ tu plaveyaṃ plavagarṣabhāḥ

    4.64.10

    teṣāṃ kathayatāṃ tatra sarvāṃs tān anumānya ca tato vṛddhatamas teṣāṃ jāmbavān pratyabhāṣata

    4.64.11

    pūrvam asmākam apy āsīt kaś cid gatiparākramaḥ te vayaṃ vayasaḥ pāram anuprāptāḥ sma sāmpratam

    4.64.12

    kiṃ tu naivaṃ gate śakyam idaṃ kāryam upekṣitum yad arthaṃ kapirājaś ca rāmaś ca kṛtaniścayau

    4.64.13

    sāmprataṃ kālabhedena yā gatis tāṃ nibodhata navatiṃ yojanānāṃ tu gamiṣyāmi na saṃśayaḥ

    4.64.14

    tāṃś ca sarvān hariśreṣṭhāñ jāmbavān punar abravīt na khalv etāvad evāsīd gamane me parākramaḥ

    4.64.15

    mayā mahābalaiś caiva yajñe viṣṇuḥ sanātanaḥ pradakṣiṇīkṛtaḥ pūrvaṃ kramamāṇas trivikramaḥ

    4.64.16

    sa idānīm ahaṃ vṛddhaḥ plavane mandavikramaḥ yauvane ca tadāsīn me balam apratimaṃ paraiḥ

    4.64.17

    saṃpraty etāvatīṃ śaktiṃ gamane tarkayāmy aham naitāvatā ca saṃsiddhiḥ kāryasyāsya bhaviṣyati

    4.64.18

    athottaram udārārtham abravīd aṅgadas tadā anumānya mahāprājño jāmbavantaṃ mahākapim

    4.64.19

    aham etad gamiṣyāmi yojanānāṃ śataṃ mahat nivartane tu me śaktis syān na veti na niścitam

    4.64.20

    tam uvāca hariśreṣṭho jāmbavān vākyakovidaḥ jñāyate gamane śaktis tava haryṛkṣasattama

    4.64.21

    kāmaṃ śatasahasraṃ vā na hy eṣa vidhir ucyate yojanānāṃ bhavāñ śakto gantuṃ pratinivartitum

    4.64.22

    na hi preṣayitā tata svāmī preṣyaḥ kathaṃ cana bhavatāyaṃ janaḥ sarvaḥ preṣyaḥ plavagasattama

    4.64.23

    bhavān kalatram asmākaṃ svāmibhāve vyavasthitaḥ svāmī kalatraṃ sainyasya gatir eṣā paraṃtapa

    4.64.24

    tasmāt kalatravat tāta pratipālyaḥ sadā bhavān api caitasya kāryasya bhavān mūlam ariṃdama

    4.64.25

    mūlam arthasya saṃrakṣyam eṣa kāryavidāṃ nayaḥ mūle hi sati sidhyanti guṇāḥ puṣpaphalādayaḥ

    4.64.26

    tad bhavān asyā kāryasya sādhane satyavikramaḥ buddhivikramasaṃpanno hetur atra paraṃtapaḥ

    4.64.27

    guruś ca guruputraś ca tvaṃ hi naḥ kapisattama bhavantam āśritya vayaṃ samarthā hy arthasādhane

    4.64.28

    uktavākyaṃ mahāprājñaṃ jāmbavantaṃ mahākapiḥ pratyuvācottaraṃ vākyaṃ vālisūnur athāṅgadaḥ

    4.64.29

    yadi nāhaṃ gamiṣyāmi nānyo vānarapuṃgavaḥ punaḥ khalv idam asmābhiḥ kāryaṃ prāyopaveśanam

    4.64.30

    na hy akṛtvā haripateḥ saṃdeśaṃ tasya dhīmataḥ tatrāpi gatvā prāṇānāṃ paśyāmi parirakṣaṇam

    4.64.31

    sa hi prasāde cātyarthaṃ kope ca harir īśvaraḥ atītya tasya saṃdeśaṃ vināśo gamane bhavet

    4.64.32

    tad yathā hy asya kāryasya na bhavaty anyathā gatiḥ tad bhavān eva dṛṣṭārthaḥ saṃcintayitum arhati

    4.64.33

    so 'ṅgadena tadā vīraḥ pratyuktaḥ plavagarṣabhaḥ jāmbavān uttaraṃ vākyaṃ provācedaṃ tato 'ṅgadam

    4.64.34

    asya te vīra kāryasya na kiṃ cit parihīyate eṣa saṃcodayāmy enaṃ yaḥ kāryaṃ sādhayiṣyati

    4.64.35

    tataḥ pratītaṃ plavatāṃ variṣṭham ekāntam āśritya sukhopaviṣṭam saṃcodayām āsa haripravīro haripravīraṃ hanumantam eva

    4.65.1

    anekaśatasāhasrīṃ viṣaṇṇāṃ harivāhinīm jāmbavān samudīkṣyaivaṃ hanumantam athābravīt

    4.65.2

    vīra vānaralokasya sarvaśāstravidāṃ vara tūṣṇīm ekāntam āśritya hanuman kiṃ na jalpasi

    4.65.3

    hanuman harirājasya sugrīvasya samo hy asi rāmalakṣmaṇayoś cāpi tejasā ca balena ca

    4.65.4

    ariṣṭaneminaḥ putrau vainateyo mahābalaḥ garutmān iva vikhyāta uttamaḥ sarvapakṣiṇām

    4.65.5

    bahuśo hi mayā dṛṣṭaḥ sāgare sa mahābalaḥ bhujagān uddharan pakṣī mahāvego mahāyaśāḥ

    4.65.6

    pakṣayor yad balaṃ tasya tāvad bhujabalaṃ tava vikramaś cāpi vegaś ca na te tenāpahīyate

    4.65.7

    balaṃ buddhiś ca tejaś ca sattvaṃ ca harisattama viśiṣṭaṃ sarvabhūteṣu kim ātmānaṃ na budhyase

    4.65.8

    apsarāpsarasāṃ śreṣṭhā vikhyātā puñjikasthalā ajñaneti parikhyātā patnī kesariṇo hareḥ

    4.65.9

    abhiśāpād abhūt tāta vānarī kāmarūpiṇī duhitā vānarendrasya kuñjarasya mahātmanaḥ

    4.65.10

    kapitve cārusarvāṅgī kadā cit kāmarūpiṇī mānuṣaṃ vigrahaṃ kṛtvā yauvanottamaśālinī

    4.65.11

    acarat parvatasyāgre prāvṛḍambudasaṃnibhe vicitramālyābharaṇā mahārhakṣaumavāsinī

    4.65.12

    tasyā vastraṃ viśālākṣyāḥ pītaṃ raktadaśaṃ śubham sthitāyāḥ parvatasyāgre māruto 'paharac chanaiḥ

    4.65.13

    sa dadarśa tatas tasyā vṛttāv ūrū susaṃhatau stanau ca pīnau sahitau sujātaṃ cāru cānanam

    4.65.14

    tāṃ viśālāyataśroṇīṃ tanumadhyāṃ yaśasvinīm dṛṣṭvaiva śubhasarvāgnīṃ pavanaḥ kāmamohitaḥ

    4.65.15

    sa tāṃ bhujābhyāṃ pīnābhyāṃ paryaṣvajata mārutaḥ manmathāviṣṭasarvāṅgo gatātmā tām aninditām

    4.65.16

    sā tu tatraiva saṃbhrāntā suvṛttā vākyam abravīt ekapatnīvratam idaṃ ko nāśayitum icchati

    4.65.17

    añjanāyā vacaḥ śrutvā mārutaḥ pratyabhāṣata na tvāṃ hiṃsāmi suśroṇi mā bhūt te subhage bhayam

    4.65.18

    manasāsmi gato yat tvāṃ pariṣvajya yaśasvini vīryavān buddhisaṃpannaḥ putras tava bhaviṣyati

    4.65.19

    abhyutthitaṃ tataḥ sūryaṃ bālo dṛṣṭvā mahāvane phalaṃ ceti jighṛkṣus tvam utplutyābhyapato divam

    4.65.20

    śatāni trīṇi gatvātha yojanānāṃ mahākape tejasā tasya nirdhūto na viṣādaṃ tato gataḥ

    4.65.21

    tāvad āpatatas tūrṇam antarikṣaṃ mahākape kṣiptam indreṇa te vajraṃ krodhāviṣṭena dhīmatā

    4.65.22

    tataḥ śailāgraśikhare vāmo hanur abhajyata tato hi nāmadheyaṃ te hanumān iti kīrtyate

    4.65.23

    tatas tvāṃ nihataṃ dṛṣṭvā vāyur gandhavahaḥ svayam trailokye bhṛśasaṃkruddho na vavau vai prabhañjanaḥ

    4.65.24

    saṃbhrāntāś ca surāḥ sarve trailokye kṣubhite sati prasādayanti saṃkruddhaṃ mārutaṃ bhuvaneśvarāḥ

    4.65.25

    prasādite ca pavane brahmā tubhyaṃ varaṃ dadau aśastravadhyatāṃ tāta samare satyavikrama

    4.65.26

    vajrasya ca nipātena virujaṃ tvāṃ samīkṣya ca sahasranetraḥ prītātmā dadau te varam uttamam

    4.65.27

    svacchandataś ca maraṇaṃ te bhūyād iti vai prabho sa tvaṃ kesariṇaḥ putraḥ kṣetrajo bhīmavikramaḥ

    4.65.28

    mārutasyaurasaḥ putras tejasā cāpi tatsamaḥ tvaṃ hi vāyusuto vatsa plavane cāpi tatsamaḥ

    4.65.29

    vayam adya gataprāṇā bhavān asmāsu sāmpratam dākṣyavikramasaṃpannaḥ pakṣirāja ivāparaḥ

    4.65.30

    trivikrame mayā tāta saśailavanakānanā triḥ saptakṛtvaḥ pṛthivī parikrāntā pradakṣiṇam

    4.65.31

    tadā cauṣadhayo 'smābhiḥ saṃcitā devaśāsanāt niṣpannam amṛtaṃ yābhis tadāsīn no mahad balam

    4.65.32

    sa idānīm ahaṃ vṛddhaḥ parihīnaparākramaḥ sāmprataṃ kālam asmākaṃ bhavān sarvaguṇānvitaḥ

    4.65.33

    tad vijṛmbhasva vikrāntaḥ plavatām uttamo hy asi tvadvīryaṃ draṣṭukāmeyaṃ sarvā vānaravāhinī

    4.65.34

    uttiṣṭha hariśārdūla laṅghayasva mahārṇavam parā hi sarvabhūtānāṃ hanuman yā gatis tava

    4.65.35

    viṣāṇṇā harayaḥ sarve hanuman kim upekṣase vikramasva mahāvego viṣṇus trīn vikramān iva

    4.65.36

    tatas tu vai jāmbavatābhicoditaḥ pratītavegaḥ pavanātmajaḥ kapiḥ praharṣayaṃs tāṃ harivīra vāhinīṃ cakāra rūpaṃ mahad ātmanas tadā

    4.66.1

    saṃstūyamāno hanumān vyavardhata mahābalaḥ samāvidhya ca lāṅgūlaṃ harṣāc ca balam eyivān

    4.66.2

    tasya saṃstūyamānasya sarvair vānarapuṃgavaiḥ tejasāpūryamāṇasya rūpam āsīd anuttamam

    4.66.3

    yathā vijṛmbhate siṃho vivṛddho girigahvare mārutasyaurasaḥ putras tathā saṃprati jṛmbhate

    4.66.4

    aśobhata mukhaṃ tasya jṛmbhamāṇasya dhīmataḥ ambarīṣopamaṃ dīptaṃ vidhūma iva pāvakaḥ

    4.66.5

    harīṇām utthito madhyāt saṃprahṛṣṭatanūruhaḥ abhivādya harīn vṛddhān hanumān idam abravīt

    4.66.6

    arujan parvatāgrāṇi hutāśanasakho 'nilaḥ balavān aprameyaś ca vāyur ākāśagocaraḥ

    4.66.7

    tasyāhaṃ śīghravegasya śīghragasya mahātmanaḥ mārutasyaurasaḥ putraḥ plavane nāsti me samaḥ

    4.66.8

    utsaheyaṃ hi vistīrṇam ālikhantam ivāmbaram meruṃ girim asaṃgena parigantuṃ sahasraśaḥ

    4.66.9

    bāhuvegapraṇunnena sāgareṇāham utsahe samāplāvayituṃ lokaṃ saparvatanadīhradam

    4.66.10

    mamorujaṅghāvegena bhaviṣyati samutthitaḥ saṃmūrchitamahāgrāhaḥ samudro varuṇālayaḥ

    4.66.11

    pannagāśanam ākāśe patantaṃ pakṣisevitam vainateyam ahaṃ śaktaḥ parigantuṃ sahasraśaḥ

    4.66.12

    udayāt prasthitaṃ vāpi jvalantaṃ raśmimālinam anastamitam ādityam abhigantuṃ samutsahe

    4.66.13

    tato bhūmim asaṃspṛśya punar āgantum utsahe pravegenaiva mahatā bhīmena plavagarṣabhāḥ

    4.66.14

    utsaheyam atikrāntuṃ sarvān ākāśagocarān sāgaraṃ kṣobhayiṣyāmi dārayiṣyāmi medinīm

    4.66.15

    parvatān kampayiṣyāmi plavamānaḥ plavaṃgamāḥ hariṣye coruvegena plavamāno mahārṇavam

    4.66.16

    latānāṃ vīrudhāṃ puṣpaṃ pādapānāṃ ca sarvaśaḥ anuyāsyati mām adya plavamānaṃ vihāyasā bhaviṣyati hi me panthāḥ svāteḥ panthā ivāmbare

    4.66.17

    carantaṃ ghoram ākāśam utpatiṣyantam eva ca drakṣyanti nipatantaṃ ca sarvabhūtāni vānarāḥ

    4.66.18

    mahāmerupratīkāśaṃ māṃ drakṣyadhvaṃ plavaṃgamāḥ divam āvṛtya gacchantaṃ grasamānam ivāmbaram

    4.66.19

    vidhamiṣyāmi jīmūtān kampayiṣyāmi parvatān sāgaraṃ kṣobhayiṣyāmi plavamānaḥ samāhitaḥ

    4.66.20

    vainateyasya vā śaktir mama vā mārutasya vā ṛte suparṇarājānaṃ mārutaṃ vā mahābalam na hi bhūtaṃ prapaśyāmi yo māṃ plutam anuvrajet

    4.66.21

    nimeṣāntaramātreṇa nirālambhanam ambaram sahasā nipatiṣyāmi ghanād vidyud ivotthitā

    4.66.22

    bhaviṣyati hi me rūpaṃ plavamānasya sāgaram viṣṇoḥ prakramamāṇasya tadā trīn vikramān iva

    4.66.23

    buddhyā cāhaṃ prapaśyāmi manaś ceṣṭā ca me tathā ahaṃ drakṣyāmi vaidehīṃ pramodadhvaṃ plavaṃgamāḥ

    4.66.24

    mārutasya samo vege garuḍasya samo jave ayutaṃ yojanānāṃ tu gamiṣyāmīti me matiḥ

    4.66.25

    vāsavasya savajrasya brahmaṇo vā svayambhuvaḥ vikramya sahasā hastād amṛtaṃ tad ihānaye laṅkāṃ vāpi samutkṣipya gaccheyam iti me matiḥ

    4.66.26

    tam evaṃ vānaraśreṣṭhaṃ garjantam amitaujasaṃ uvāca parisaṃhṛṣṭo jāmbavān harisattamaḥ

    4.66.27

    vīra kesariṇaḥ putra vegavan mārutātmaja jñātīnāṃ vipulaṃ śokas tvayā tāta praṇāśitaḥ

    4.66.28

    tava kalyāṇarucayaḥ kapimukhyāḥ samāgatāḥ maṅgalaṃ kāryasiddhyarthaṃ kariṣyanti samāhitāḥ

    4.66.29

    ṛṣīṇāṃ ca prasādena kapivṛddhamatena ca gurūṇāṃ ca prasādena plavasva tvaṃ mahārṇavam

    4.66.30

    sthāsyāmaś caikapādena yāvadāgamanaṃ tava tvadgatāni ca sarveṣāṃ jīvitāni vanaukasām

    4.66.31

    tatas tu hariśārdūlas tān uvāca vanaukasaḥ neyaṃ mama mahī vegaṃ plavane dhārayiṣyati

    4.66.32

    etāni hi nagasyāsya śilāsaṃkaṭaśālinaḥ śikharāṇi mahendrasya sthirāṇi ca mahānti ca

    4.66.33

    etāni mama niṣpeṣaṃ pādayoḥ patatāṃ varāḥ plavato dhārayiṣyanti yojanānām itaḥ śatam

    4.66.34

    tatas tu mārutaprakhyaḥ sa harir mārutātmajaḥ āruroha nagaśreṣṭhaṃ mahendram arimardanaḥ

    4.66.35

    vṛtaṃ nānāvidhair vṛkṣair mṛgasevitaśādvalam latākusumasaṃbādhaṃ nityapuṣpaphaladrumam

    4.66.36

    siṃhaśārdūlacaritaṃ mattamātaṅgasevitam mattadvijagaṇodghuṣṭaṃ salilotpīḍasaṃkulam

    4.66.37

    mahadbhir ucchritaṃ śṛṅgair mahendraṃ sa mahābalaḥ vicacāra hariśreṣṭho mahendrasamavikramaḥ

    4.66.38

    pādābhyāṃ pīḍitas tena mahāśailo mahātmanā rarāsa siṃhābhihato mahān matta iva dvipaḥ

    4.66.39

    mumoca salilotpīḍān viprakīrṇaśiloccayaḥ vitrastamṛgamātaṅgaḥ prakampitamahādrumaḥ

    4.66.40

    nānāgandharvamithunaiḥ pānasaṃsargakarkaśaiḥ utpatadbhir vihaṃgaiś ca vidyādharagaṇair api

    4.66.41

    tyajyamānamahāsānuḥ saṃnilīnamahoragaḥ śailaśṛṅgaśilodghātas tadābhūt sa mahāgiriḥ

    4.66.42

    niḥśvasadbhis tadā tais tu bhujagair ardhaniḥsṛtaiḥ sapatāka ivābhāti sa tadā dharaṇīdharaḥ

    4.66.43

    ṛṣibhis trāsa saṃbhrāntais tyajyamānaḥ śiloccayaḥ sīdan mahati kāntāre sārthahīna ivādhvagaḥ

    4.66.44

    sa vegavān vegasamāhitātmā haripravīraḥ paravīrahantā manaḥ samādhāya mahānubhāvo jagāma laṅkāṃ manasā manasvī

    Source: http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.html