Kāṇḍa 20
Ancient Anonymous (Vedic) Sanskrit20.1.1
dhītī vā ye anayan vāco agraṃ manasā vā ye avadann ṛtāni | tṛtīyena brahmaṇā vāvṛdhānās turīyeṇa manvata nāma dhenoḥ ||
20.1.2
sa veda putraḥ pitaraṃ sa mātaraṃ sa sūnur bhavat sa bhavat punarmaghaḥ | sa dyām aurṇod antarikṣaṃ sa svar viśvā bhuvo abhavat sa ābhavat ||
20.1.3
atharvāṇaṃ pitaraṃ viśvadevaṃ mātur garbhaṃ pitaraṃ saṃyuvānam | ya īṃ ciketāmṛtasya dhāman nityasya rāyaḥ paridhīṃr apaśyat ||
20.1.4
śivās ta ekā aśivās ta ekāḥ sarvā bibharṣy ahṛṇīyamānaḥ | guhā vāco nihitās tisra etā eked idaṃ vi babhūvānu sarvam ||
20.1.5
aditir dyaur aditir antarikṣam aditir mātā sa pitā sa putraḥ | viśve devā aditiḥ pañca janā aditir jātam aditir janitvam ||
20.1.6
diteḥ putrāṇām aditer akāriṣaṃ mahāśarmaṇāṃ mahatām anarmaṇām | teṣāṃ hi dhāma gabhiṣak samudryaṃ naiṣāṃ vepasaḥ paro asti kiṃ cana ||
20.1.7
vājasya nu prasave mātaraṃ mahīm aditir nāma vacasā karāmahe | yasyām idaṃ viśvaṃ bhuvanam āviveśa sā no devī suhavā śarma yacchatu ||
20.1.8
mahīm ū ṣu mātaraṃ suvratānām ṛtasya patnīm avase huvema | tuvikṣatrām ajarantīm urūcīṃ suśarmāṇam aditiṃ supraṇītim ||
20.1.9
sutrāmāṇaṃ pṛthivīṃ dyām anehasaṃ suśarmāṇam aditiṃ supraṇītim | daivīṃ nāvaṃ svaritrām anāgaso asravantīm ā ruhemā svastaye ||
20.1.10
ekayā ca daśabhiś cā suhūte dvābhyām iṣṭaye viṃśatyā ca | tisṛbhiś ca vahase triṃśatā ca viyugbhir vāyav iha tā vi muñca ||
20.2.1
ayā viṣṭhā janayan karvarāṇi sa hi ghṛṇir urur varāya gātuḥ | sa praty ud aid varuṇo madhvo agraṃ svāṃ yat tanūṃ tanvām airayata ||
20.2.2
yajñena yajñam ayajanta devās tāni dharmāṇi prathamāny āsan | te ha nākaṃ mahimānaḥ sacante yatra pūrve sādhyāḥ santi devāḥ ||
20.2.3
yajño babhūva sa ā babhūva sa pṛthivyā adhipatir babhūva | sa pra jajñe sa u vāvṛdhe punaḥ so asmāsu draviṇam ā dadhātu ||
20.2.4
devā yad devān haviṣāyajant- -āmartiyān manasāmartyena | bravāma tatra parame vyoman vadema tad uditau sūryasya ||
20.2.5
mugdhā devā uta śunāyajant- -ota gor aṅgair bahudhāyajanta | ya imaṃ yajñaṃ manasānvavindat pra ṇo vocat tam iheha bravāma ||
20.2.6
yat puruṣeṇa haviṣā devā yajñam atanvata | kva svit tad adya no brūyād yadi havyenejire ||
20.2.7
indraḥ sutrāmā svavām̐ avobhiḥ sumṛḍīko bhavatu viśvavedāḥ | bādhatāṃ dveṣo abhayaṃ kṛṇotu suvīryasya patayaḥ syāma ||
20.2.8
sa sutrāmā svavām̐ indro asmad ārāc cid dveṣaḥ sanutar yuyota | tasya vayaṃ sumatau yajñiyasy- -āpi bhadre saumanase syāma ||
20.2.9
yas te pṛthu stanayitnur ya ṛṣvo yo daivaḥ ketur viśvam ābhūṣatīdam | mṛḍayā no vidyutā deva sasyāya mota vadhī raśmibhiḥ sūryasya ||
20.2.10
yas te stanaḥ śasayur yo mayobhūr yaḥ sumnayuḥ suhavo yaḥ sudakṣaḥ | yena viśvā vanasi vāryāṇi sarasvatī tam iha dhātave kaḥ ||
20.3.1
idaṃ te havyaṃ ghṛtavat sarasvat- -īdaṃ pitṝṇāṃ havirāsyaṃ yat | imāni ta uditā śaṃtamāni tebhir vayaṃ maghavānaḥ syāma ||
20.3.2
prapathe pathām ajaniṣṭa pūṣā prapathe divaḥ prapathe pṛthivyāḥ | ubhe abhi priyatame sadhasthe ā ca parā ca carati prajānan ||
20.3.3
pūṣemā āśā anu veda sarvāḥ so asmām̐ abhayatamena neṣat | svastidā āghṛṇiḥ sarvavīro +'prayucchan pura etu prajānan ||
20.3.4
pūṣā gā anv etu naḥ pūṣā rakṣatv arvataḥ | pūṣā vājaṃ sanotu naḥ ||
20.3.5
pūṣan tava vrate vayaṃ na riṣyema kadā cana | stotāras ta iha smasi ||
20.3.6
śukraṃ te anyad yajataṃ te anyad viṣurūpe ahanī dyaur ivāsi | viśvā hi māyā avasi svadhāvo bhadrā te pūṣann iha rātir astu ||
20.3.7
dhātā dadhātu dāśuṣe prāñcaṃ jīvātum akṣitam | vayaṃ devasya dhīmahi sumatiṃ satyadharmaṇaḥ ||
20.3.8
dhātā viśvāni dāśuṣe dadhātu prajākāmāya dāśuṣe duroṇe | tasya prajā amṛtāḥ saṃ vyayantu viśve devāso aditiḥ sajoṣāḥ ||
20.3.9
dhātā rātiḥ savitedaṃ juṣantāṃ prajāpatir nidhipatir no agniḥ | tvaṣṭā pūṣā prajayā saṃrarāṇo yajamānāya draviṇaṃ dadhātu ||
20.3.10
dhātā prajānām uta rāya īśe dhātedaṃ viśvaṃ bhuvanaṃ jajāna | saṃ dāśuṣe vahatu bhūri puṣṭā tasmai devāya haviṣā vidhema ||
20.4.1
sāvīr hi deva prathamāya pitre varṣmāṇam asmai varimāṇam asmai | athāsmabhyaṃ savitar vāryāṇi dvedve ā suvā bhūri paśvaḥ ||
20.4.2
bhadrād adhi śreyaḥ prehi bṛhaspatiḥ puraetā te astu | athemam asyā vara ā pṛthivyā āreśatruṃ kṛṇuhi sarvavīram ||
20.4.3
damūnā devaḥ savitā vareṇyo dadhad ratnaṃ dakṣaṃ pitṛbhya āyūṃṣi | pibāt somaṃ mamadad enam iṣṭe parijmā cid ramate asya dharmaṇi ||
20.4.4
tāṃ savituḥ satyasavasya citrāṃ vayaṃ devasya prasave vanāmahe | yām asya kaṇvo aduhat prapīnāṃ sahasradhārāṃ mahiṣo bharāya ||
20.4.5
ko no asyā druho 'vadyavatyā un neṣati kṣatriyo vasya icchan | kaḥ pūrtikāmaḥ ka u yajñakāmaḥ ko deveṣu vanute dīrgham āyuḥ ||
20.4.6
kaḥ pṛśniṃ dhenuṃ varuṇena dattām atharvaṇe sudughāṃ nityavatsām | tāṃ bṛhaspatyā sakhyā duhāno yathāvaśaṃ tanvaḥ kalpayāti ||
20.4.7
na ghraṃs tatāpa na himo jaghāna pra sarsṛte pṛthivī jīradānuḥ | āpaś cid asmai sadam it kṣaranti yatra somaḥ sadam it tatra bhadram ||
20.4.8
yasyā idaṃ pradiśi yad virocate anumatiṃ prati bhūṣanty āyavaḥ | yasyā upastha urv antarikṣaṃ sā naḥ śarma bahulaṃ ni yacchāt ||
20.4.9
anv adya no anumatir yajñaṃ deveṣu yacchatām | agniś ca havyavāhano bhavatāṃ dāśuṣe mayaḥ ||
20.4.10
anv id anumate tvaṃ maṃsase śaṃ ca nas kṛdhi | iṣaṃ tokāya no dadhaḥ pra ṇa āyūṃṣi tāriṣaḥ ||
20.5.1
anu manyatām anumanyamānā prajāvatīṣam akṣīyamāṇam | tasyā vayaṃ heḍasi mā vi bhūma sā no devī suhavā śarma yacchatu ||
20.5.2
anumate anu manyasva tā no yā te vayaṃ cakṛmā yā tanūbhiḥ | yā tokeṣu tanuṣu yā prajāyāṃ yā goṣv oṣadhīṣv apsv antaḥ ||
20.5.3
ā no devy anumatir jagamyāt sukṣatratāvīratā yā sujātā | bhadrā hy asyāḥ pramatir babhūva semaṃ yajñam avatu devajuṣṭam ||
20.5.4
anumatir viśvam idaṃ jajāna yad ejati carati yac ca tiṣṭhati | tasyās te devi sumatau syām- -ānumate anu hi maṃsase naḥ ||
20.5.5
yat te nāma suhavaṃ supraṇīte anumate anumataṃ sudānu | tena tvaṃ sumatiṃ devy asmā iṣaṃ pinva viśvavāraṃ suvīram ||
20.5.6
prajābhyas tvā prajās tvānu prāṇantu prajā anu prāṇihi | śukraṃ te śukreṇa candraṃ candreṇāmṛtam amṛtena krīṇāmi ||
20.5.7
tapasas tanūr asi prajāpater varṇaḥ | parameṇa paśunā krīyase ||
20.5.8
abhi tyaṃ devaṃ savitāram oṇyoḥ kavikratum | arcāmi satyasavaṃ ratnadhām abhi priyaṃ matim ||
20.5.9
ūrdhvā yasyāmatir bhā adidyutat savīmani | hiraṇyapāṇir amimīta sukratuḥ kṛpā svaḥ ||
20.5.10
ayaṃ sahasramānṛṣiḥ kavīnāṃ matir jyotir vidharmaṇi | bradhnaḥ samīcīr uṣasaḥ sam īrayāt ||
20.6.1
arepasaḥ sacetasaḥ svasare manyumattamāḥ | cite goḥ ||
20.6.2
sam eta viśvā ojasā patiṃ divo ya eka id bhūr atithir janānām | sa pūrvyo nūtanam āvivāsan taṃ vartanir anu vavṛta ekam it puru ||
20.6.3
kuhūṃ devīm amṛtāṃ vidmanāpasam asmin yajñe suhavāṃ johavīmi | yā no dadāti śravaṇaṃ pitṝṇāṃ tasyai te devi haviṣā vidhema ||
20.6.4
kuhūr devānām amṛtasya patnī havyā no asya haviṣaḥ śṛṇotu | saṃ dāśuṣe kiratu bhūri puṣṭā rāyaspoṣaṃ cikituṣe dadhātu ||
20.6.5
saṃ jānīdhvaṃ saṃ pṛcyadhvaṃ saṃ vo manāṃsi jānatām | mitro vaḥ sarvāḥ saṃ sṛjān mayi saṃjñānam astu vaḥ ||
20.7.1
yan no agnir asanad yan na indro viśve yad devā marutaḥ svarkāḥ | tad asmabhyaṃ savitā satyadharmā sarasvaty anumatir ni yacchāt ||
20.7.2
yūyaṃ no devā ubhayāya vedase śarma yacchata dvipade catuṣpade | adat pibad ūrjayamānam āśitaṃ tad asmabhyaṃ śaṃ yor arapo dadhāta ||
20.7.3
bṛhaspate savitar bodhayainaṃ saṃśitaṃ cit saṃtaraṃ saṃ śiśādhi | vardhayainaṃ mahate saubhagāya viśva enam anu madanti devāḥ ||
20.7.4
amutrabhūyād adhi yad yamasya bṛhaspatir abhiśastyā amuñcata | prati mṛtyum auhatām aśvinā te devānām agne bhiṣajā śacībhiḥ ||
20.7.5
indrāvaruṇā sutapāv imaṃ sutaṃ madyaṃ somaṃ pibataṃ dhṛtavratā | yuvo ratho adhvaraṃ devavītaye prati svasaram upa yāti pītaye ||
20.7.6
indrāvaruṇā madhumattamasya vṛṣṇaḥ somasya vṛṣaṇā vṛṣethām | idaṃ vām asme pariṣiktam andha āsadyāsmin barhiṣi mādayethām ||
20.7.7
uru viṣṇo vi kramasv- -oru kṣayāya niṣ kṛdhi | ghṛtaṃ ghṛtayone piba pra pra yajñapatiṃ tira ||
20.7.8
divo viṣṇa uta vā pṛthivyā uror vā viṣṇo maho antarikṣāt | ubhā hi hastau madhunā pṛṇasv- -āprayaccha dakṣiṇād ota savyāt ||
20.7.9
viṣṇor nū kaṃ pra vocaṃ vīryāṇi yaḥ pārthivāni vimame rajāṃsi | yo askabhāyad uttaraṃ sadhasthaṃ vicakramāṇas tredhorugāyaḥ ||
20.7.10
pra tad viṣṇu stavate vīryāṇi mṛgo na bhīmaḥ kucaro giriṣṭhāḥ | yasyoruṣu triṣu vikramaṇeṣv adhikṣiyanti bhuvanāni viśvā ||
20.8.1
agnāviṣṇū mahi dhāma priyaṃ vāṃ pātaṃ ghṛtasya guhyāni nāma | damedame sapta ratnā dadhān- -opa vāṃ jihvā ghṛtam ā caraṇyāt ||
20.8.2
agnāviṣṇū mahi tad vāṃ mahitvaṃ vītaṃ ghṛtasya guhyā juṣāṇā | damedame suṣṭutyā vāvṛdhānā prati vāṃ jihvā ghṛtam uc caraṇyāt ||
20.8.3
un nambhaya pṛthivīṃ bhindhīdaṃ divyaṃ nabhaḥ | ūdhno divyasya no dhātar īśāno vi ṣyā bilam ||
20.8.4
apakrāman pauruṣeyād gṛṇāno daivyaṃ sahaḥ | praṇītīr abhyāvartasva devo devānāṃ sakhyā juṣāṇaḥ ||
20.8.5
pitor ahaṃ pitupatiṃ tad īḍe dhātā vidhartā bhuvaneṣv eṣu | nemena mahyaṃ madhumām̐ ihaidhi nemenāmuṣmai viṣuvān nv edhi ||
20.8.6
ayaṃ pitoḥ pitumān ābhṛtas par- -īdaṃ śṛṇotu yad ahaṃ bravīmi | nemena mahyaṃ madhumām̐ ihaidhi nemenāmuṣmai viṣuvān nv edhi ||
20.8.7
atraivainaṃ nirṛta ā rabhasv- -ātraivainaṃ nirṛte pra kṣiṇīhy atraivainaṃ sarva vi vṛśca | nemena mahyaṃ madhumām̐ ihaidhi nemenāmuṣmai viṣuvān nv edhi ||
20.8.8
yat tvā pita upabruve tan ma ā śṛṇv asmin me have havyo yathāsaḥ | amuṃ devair nirṛtiḥ saṃvidān- -āmuṃ chinatti varuṇasya pāśāt ||
20.8.9
yad asmṛti cakṛmā kiṃ cid ena upārima caraṇair jātavedaḥ | tasmāt pāhi tvaṃ naḥ pracetaḥ śubhe sakhibhyo amṛtatvam asmān ||
20.8.10
agne 'dhyakṣo na ehi pāhi no duritāt pāhi duṣvapnyāt | āsanyād anyād yakṣmān naḥ pāhi ||
20.9.1
tviṣir asi tviṣivanto bhūyāsma | cakṣuṣmanto gomantaḥ prajāvanto varcasvinaḥ ||
20.9.2
yad ahnā saṃcinutha kṣīraṃ bharathodhabhiḥ | idaṃ tad viśvarūpā vaḥ payo harāmi vīrudhā ||
20.9.3
yad aghnyā oṣadhībhyo 'dbhyaḥ saṃbharathā madhu | idaṃ tad viśvarūpā vaḥ kṣīraṃ harāmy oṣadhyā ||
20.9.4
yo abhyavabhṛṇāyasi svapantam iccha pūruṣaṃ śayānam akasvalam | ayasmayena varmaṇ- -āśmamayena varmaṇā pary asmān varuṇo dadhat ||
20.9.5
ye no gṛhe brāhmaṇā manyamānā ghorāṃ vācaṃ mithuyānubruvanti | enohṛto malahṛto bhavantu duryoṇam asmat pari te harantu ||
20.9.6
ayam agniḥ satpatir vṛddhavṛṣṇiyo rathīva patyai na janayat purohitaḥ | nābhā pṛthivyā nihito davidyutad adhaspadaṃ kṛṇutāṃ ye pṛtanyavaḥ ||
20.9.7
agne śardha mahate saubhagāya tava dyumnāny uttamāni santu | saṃ jāspatyaṃ suyamam ā kṛṇuṣva śatrūyatām abhi tiṣṭhā mahāṃsi ||
20.9.8
dṛṣṭo damūnā atithir duroṇa imaṃ no yajñam upa yāhi vidvān | viśvā hy agne abhiyujo vihatya śatrūyatām ā bharā bhojanāni ||
20.9.9
agne sapatnān pra ṇudasva jātān praty ajātāñ jātavedo nudasva | adhi no brūhi sumanasyamānaḥ śarma no yaccha trivarūtham udbhit ||
20.9.10
prānyān sapatnān sahasā sahasva praty ajātāñ jātavedaḥ śṛṇīhi | idaṃ rāṣṭraṃ pipṛhi saubhagāy- -ānu tvā devā vasavo madantām ||
20.10.1
yo no mitrāvaruṇābhidāsāt sapatno votpipāno bṛhaspate | sarvaṃ tam agne adharaṃ pātayāsmad yathendrāham uttamaś cetayāni ||
20.10.2
aham eṣām uttamaś cetayāni mama vaśam upa tiṣṭhantu sarve | ājuhvāno ghṛtapṛṣṭhaḥ suvarcā vasor madhye dīdihi jātavedaḥ ||
20.10.3
amum agne adharaṃ pātayāsmaj jāsayotpipānaṃ sapatnam | ye no dhūrvān adhare te bhavantu viśvā dveṣāṃsy abhito ni mṛḍḍhi ||
20.10.4
mūrdhānaṃ divo aratiṃ pṛthivyā viśas tvā sarvā balihṛta upāsatām | tāsām ugro madhyameṣṭheyam asyā sve kṣetre saviteva vi rāja ||
20.10.5
ā pratyañcaṃ dāśuṣe dāśvāṃsaṃ sarasvantaṃ puṣṭipatiṃ rayīṇām | rāyaspoṣaṃ śravasyaṃ vasānam iha huvema sadanaṃ rayīṇām ||
20.10.6
yasya vrate paśavo yanti sarve yasya vrata upatiṣṭhanta āpaḥ | yasya vrate puṣṭipatir niviṣṭas taṃ sarasvantam avase huvema ||
20.10.7
ye te sarasvann ūrmayo madhumanto ghṛtaścutaḥ | tebhir no 'vitā bhuvaḥ ||
20.10.8
divyaṃ samudraṃ payasaṃ bṛhantam apāṃ garbhaṃ vṛṣabham oṣadhīnām | abhīpato rayyā tarpayantaṃ sarasvantaṃ rayiṣṭhāṃ sādayeha ||
20.10.9
indrasya kukṣir asi somadhāna ātmā devānām uta viśvarūpaḥ | iha prajā janaya yās ta āsu yā anyatreha tās te svadhito gṛṇantu ||
20.10.10
śyenaḥ suparṇo divyo nṛcakṣāḥ sahasrapāc chatayonir vayodhāḥ | sa no ni yacchād vasu yat parābhṛtam asmākam astu pitṛṣu svadhāvat ||
20.11.1
ati dhanvāny aty apas tatarda śyeno nṛcakṣā avasānadarśaḥ | taran viśvāvarā rajāṃs- -īndreṇa sakhyā śiva ā jagāma ||
20.11.2
āgan devaḥ savitā sarvadhāyā urujyotir avidāmā namobhiḥ | mahīṃ nāvam aditer ā ruhema yatra somaḥ sadam it tatra bhadram ||
20.11.3
ud vayam ity ekā ||
20.11.4
patir divaḥ patir agniḥ pṛthivyāḥ patir viśvasya bhuvanasya rājati | patir viśvā oṣadhīr ā viveśa patnīvān agna iha yāhi somam ||
20.11.5
saṃ krāmataṃ mā jahītaṃ śarīraṃ prāṇāpānau sayujeha stam | saptaṛṣibhyaḥ pari dadma etaṃ ta enaṃ svasti jarase nayantu ||
20.11.6
yat ta āyur atihitaṃ parācair apānaḥ prāṇo ya u te paretaḥ | agniṣ ṭad āhār nirṛter upasthāt tad ātmani punar ā veśayāmi ||
20.11.7
mā tvā prāṇo hāsīd yas tve praviṣṭo mā tvāpāno 'vahāya parā gāt | saṃrabhya jīva śaradaḥ suvarcā agniṣ ṭe gopā adhipā vasiṣṭhaḥ ||
20.11.8
rākām ahaṃ suhavāṃ suṣṭutī huve śṛṇotu naḥ subhagā bodhatu tmanā | sīvyatv apaḥ sūcyācchidyamānayā dadātu vīraṃ śatadāyam ukthyam ||
20.11.9
yās te rāke sumatayaḥ supeśaso yābhir dadāti dāśuṣe vasūni | tābhir no adya sumanā upāgahi sahasrapoṣaṃ subhage rarāṇā ||
20.11.10
yā rākā yā sinīvālī yā guṅgūr yā sarasvatī | indrāṇīm ahva ūtaye varuṇānīṃ svastaye ||
20.11.11
yā subāhuḥ svaṅguriḥ suṣumā bahusūvarī | tasyai viśpatnyai haviḥ sinīvālyai juhotana ||
20.11.12
sinīvāli pṛthuṣṭuke yā devānām asi svasā | juṣasva havyam āhutaṃ prajāṃ devi didiḍḍhi naḥ ||
20.11.13
yā viśvata indram asi pratīcī sahasrastutām abhi yantu devīḥ | viṣṇupatni tubhyaṃ rātā havīṃṣi patiṃ devi rādhasā codayasva ||
20.12.1
upa hvaya iti tisraḥ ||
20.12.2
(…) ||
20.12.3
(…) ||
20.12.4
sūyavasād bhagavatīty ekā ||
20.12.5
saṃjānānā upa sīdān abhijñu patnīvanto namasyaṃ namasyān | ririkvāṃsas tanvā sumnam āyuḥ sakhet sakhyur nimiṣi rakṣamāṇāḥ ||
20.12.6
samiddho agnir aśvinā tapto vāṃ gharma ā gatam | duhyante nūnaṃ vṛṣaṇeha dhenavo dasrā vadanti kāravaḥ ||
20.12.7
samiddho agnir aśvinā rathī divas tapto gharmo duhyate vām iṣe madhu | vayaṃ hi vāṃ purutamāso aśvinā havāmahe sadhamādeṣu kāravaḥ ||
20.12.8
yad usriyāsv āhutaṃ ghṛtaṃ payo 'yaṃ so aśvinā vāṃ bhāga ā gatam | mādhvī dhartārā vidathasya satpatī taptaṃ gharmaṃ pibataṃ rocane divaḥ ||
20.12.9
tapto vāṃ gharmo nakṣati suhotā pra vām adhvaryuś carati payasvān | madhor dugdhasyāśvinā tanāyā vītaṃ pātaṃ payasa usriyāyāḥ ||
20.12.10
upa drava payasā godhug oṣum ā gharme siñca paya usriyāyāḥ | vi nākam akhyat savitā vareṇyo 'nu dyāvāpṛthivī supraṇītiḥ ||
20.13.1
svāhākṛtaḥ śucir deveṣu gharmo yo aśvinoś camaso devapānaḥ | tam u viśve amṛtāso juṣāṇā gandharvasya praty āsnā rihanti ||
20.13.2
sugā vo devāḥ sadanā kṛṇomi ya ātasthedaṃ savanaṃ juṣāṇāḥ | vahamānā bharamāṇā abhrā astaṃ gharmaṃ tam udātiṣṭhatānu ||
20.13.3
śivā naḥ śaṃtamā bhava sumṛḍīkā sarasvati | mā te yuyoma saṃdṛśaḥ ||
20.13.4
upainaṃ devo agrabhīc camasena bṛhaspatiḥ | yajamānāya śundhata indra gīrbhir na ā bhara ||
20.13.5
saṃ mā siñcantu maruta ity ekā ||
20.13.6
iḍaivāsmām̐ anu vastāṃ vratena yasyāḥ pade punate devayantaḥ | ghṛtapadī śakvarī somapṛṣṭh- -opa yajñam asthita vaiśvadevī ||
20.13.7
drapsaś caskandety ekā ||
20.13.8
yas te drapsa skandati yas te aṃśur bāhucyuto dhiṣaṇāyā upasthāt | adhvaryor vā pari yaḥ pavitrāt taṃ te juhomi manasā vaṣaṭkṛtam ||
20.13.9
drapsaḥ patito viśvayaḥ pariśrutaḥ | ayaṃ devo bṛhaspatiḥ saṃ taṃ siñcatu rādhase ||
20.13.10
yas te drapsaḥ patitaḥ pṛthivyāṃ dhānāsomaḥ parivāpaḥ karambhaḥ | ayaṃ devo bṛhaspatiḥ saṃ taṃ siñcatu varcase ||
20.14.1
payasvatīr oṣadhayaḥ payasvan māmakaṃ vaca ity ekā ||
20.14.2
ayam agnir vareṇya āyuṣ ṭe viśvato dadhat | punas tvā prāṇa āyati parā yakṣmaṃ suvāmi te ||
20.14.3
janād viśvajanīnaṃ viśām urukṣitīnām | dūrāt tvā manya ābhṛtam īrṣyāyā nāma bheṣajam ||
20.14.4
dūrād etat saṃ bharant- -īrṣyāyā nāma bheṣajam | tat saṃvegasya bheṣajaṃ tad aśnā saṃgṛbhāyikam ||
20.14.5
agner iva dahato dāvasya dahato yathā | etām etasyerṣyāṃ hṛda udnāgnim iva vāraye ||
20.14.6
apa mārjmy apanayan manyuṃ te hṛdayād adhi | amuṣminn īrṣyām ā dadhmas tatro enāṃ ni dadhmasi ||
20.14.7
tiraścirājer asitāt pṛdākor adhi saṃbhṛtam | tat kaṅkaparvaṇo viṣam iyaṃ vīrud adūduṣat ||
20.14.8
iyaṃ vīrun madhujātā madhuścun madhulā madhu sā vihrutasya bheṣajy atho maśakajambhanī ||
20.14.9
yato daṣṭaṃ yataḥ pītaṃ tatas tvā nir ṇayāmasi | abhryasya tṛpradaṃśino maśakasyārasaṃ viṣam ||
20.14.10
ayaṃ yo vikhyo vikaṭo viparvā mukhāny eṣāṃ vṛjinā kṛṇoṣi | tāni tvaṃ deva savitar iṣīkām iva saṃ namaḥ ||
20.15.1
yad annam admi bahudhā virūpaṃ hiraṇyam aśvam uta gām ajām avim | yad eva kiṃ ca pratijagrahāham agniṣ ṭad viśvād agadaṃ kṛṇotu ||
20.15.2
yad āśasā me carato janām̐ anu yācamānasya vadato vicukṣubhe | yan me tanvo manaso viriṣṭaṃ sarasvatī tad ā pṛṇād ghṛtena ||
20.15.3
yad ārima pratigṛhṇanta enaḥ siṣāsanto balim agne carantaḥ | tvaṃ nas tasmād enaso mumugdhi vaiśvānaraḥ prati havyā gṛbhāya ||
20.15.4
cakṣuṣaḥ pāśān manasaś ca pāśād vīkṣāyāḥ pāśād uta śakvarīṇām | tasmān mumugdhi viśvāvaso tvaṃ no dātṝṇāṃ dānaṃ bhunajāmahai vayam ||
20.15.5
adur me viśve devā adāt savitedam | adān me brahmaṇaspatiḥ priyo mitro adād idam ||
20.15.6
indreṇa medinā yuj- -āpa bādhe pṛtanyataḥ | adhare santu śatravaḥ ||
20.15.7
agnir indraś ca yad yuvaṃ hato vṛtrāṇy aprati | ugrā hi vṛtrahantamā ||
20.15.8
agnim indraṃ ca yad vayaṃ purodhāyai havāmahe | tau no mṛḍāta īdṛśe ||
20.15.9
yābhyāṃ svar ajayann agre yāv ātasthatur bhuvanā juṣāṇā | pracarṣaṇī vṛṣaṇā vajrabāhū agnim indraṃ vṛtrahaṇā huvema ||
20.15.10
yayor ojasā stabhitā rajāṃsi yau vīryair vīratamā śacībhiḥ | yau patyete apratītau sahobhir viṣṇum agan varuṇaṃ pūrvahūtiḥ ||
20.16.1
yayor apsu na mahimā nadīṣu praririce pradivi rocanāyām | yayor asty anumatir bhūyiṣṭhā viṣṇum agan varuṇaṃ pūrvahūtiḥ ||
20.16.2
yayor idaṃ pradiśi yad virocate prajām ati vi ca caṣṭe śacībhiḥ | mahaṛtasya dharmāṇā yuvānā viṣṇum agan varuṇaṃ pūrvahūtiḥ ||
20.16.3
ubhā jigyathur na parā jayethe na parā jigye kataraś canaiva vām | indraś ca viṣṇo yad apaspṛdhethāṃ tredhā sahasraṃ vi tad airayethām ||
20.16.4
yad aśuddhaṃ yad anṛtaṃ yac carāmasi pāpayā | āpo mā tasmād enaso duritāt pāntu viśvataḥ ||
20.16.5
duṣvapnyaṃ durjīvitam ity ekā ||
20.16.6
yad avāmṛkṣata kṛṣṇaśakunir mukhena nirṛte tava | agniṣ ṭat sarvaṃ śundhatu havyavāḍ ghṛtasūdanaḥ ||
20.16.7
yad asmān kṛṣṇaśakuner niṣpatya tata ānaśe | āpo mā tasmād enaso duritāt pāntu viśvataḥ ||
20.16.8
agnir mā pātu prathamo durarmaṇo nirṛtyāṃ viśvā duritāni mṛjmahe | viśve mā devā marutaḥ punantu varuṇo rājā savitā pavitraiḥ ||
20.16.9
antarikṣeṇa patati yātudhānanibādhitaḥ | stokaṃ yam abhyacuścutat tam u syonaṃ kṛṇomi te ||
20.16.10
yat tvā kṛṣṇo abhyamṛkṣad devebhyas pari nirhataḥ | śivaṃ te tanve tat kṛṇmo vi te pāśāṃś cṛtāmasi ||
20.17.1
tṛṣṭike tṛṣṭivandana ud amuṃ chindhi tṛṣṭike | yathā kṛtadviṣṭe daśat sarvasmai śepyāvate ||
20.17.2
tṛṣṭāsi tṛṣṭikāsi viṣā viṣātaky asi | parivṛttā yathāsasy ṛṣabheṇa vaśeva ||
20.17.3
ā te dade vakṣaṇābhya ā dade hṛdayād adhi | ā te mukhasya yad varca ā puṃso yat titṛpsasi ||
20.17.4
mayi varco mayi śravo mayi dyumnaṃ mayi tviṣiḥ | ahaṃ te varca ā dade ahaṃ bhūyāsam uttamaḥ ||
20.18.1
abhi prāgāt sahasrākṣo yuktvā śapatho ratham | śaptāram anvicchan yātu vṛka ivāvimato gṛham ||
20.18.2
pari ṇo vṛṅdhi śapatha hradam agnir iva dahan | śaptāram atra tvaṃ jahi divyā vṛkṣam ivāśaniḥ ||
20.18.3
yo naḥ śapād aśapataḥ śapato yaś ca naḥ śapāt | vṛkṣa iva vidyutā hata ā mūlād anu śuṣyatu ||
20.18.4
śaptāraṃ yantu śapathā yaḥ suhārt tena naḥ saha | jihvāślakṣṇasya durhārdaḥ pṛṣṭīr api śṛṇīmasi ||
20.18.5
yaṃ dviṣmo yaś ca no dveṣṭy aghāyur yaś ca naḥ śapāt | śune peṣṭram ivāvakṣāmaṃ taṃ praty asyāmi mṛtyave ||
20.18.6
preto yantu vyādhyaḥ prānudhyāḥ pro aśastayaḥ | agnī rakṣasvinīr hantu somo hantu durasyatīḥ ||
20.18.7
pra catetaḥ pāpi lakṣmi naśyetaḥ prāmutaḥ pata | ayasmayenāṅkena yaṃ dviṣmas tasmin tvā sṛjāmaḥ ||
20.18.8
yā tvā lakṣmīḥ patayālūr ajuṣṭ- -ādhicaskanda vandaneva vṛkṣam | anyatrāsmat savitas tām ito dhā hiraṇyahasto vasu no rarāṇaḥ ||
20.18.9
nir araṇīṃ savitā sāviṣat pador nir hastayor varuṇo mitro aryamā | nir ādityā anumatī rarāṇāḥ pra ṇaḥ suvāt savitā saubhagāya ||
20.18.10
ekaśataṃ lakṣmyaḥ sākaṃ martyasya januṣeha jātāḥ | tāsāṃ pāpiṣṭhā nir ataḥ pra hiṇmaḥ śivāsmabhyaṃ jātavedo ni yaccha ||
20.19.1
yat ta ātman tanvāṃ ghoram asti yad vā keśeṣu praticakṣaṇe vā | tat te vidvān apa bādhe ahaṃ pra tvā suvāt savitā saubhagāya ||
20.19.2
nir lakṣmyaṃ lalāmyaṃ nir arātiṃ suvāmasi | yathā no vasyasīd aso rāyaspoṣam ihā suva ||
20.19.3
agnim accha devayatāṃ manāṃsi cakṣūṃṣīva sūryaṃ saṃ caranti | yadī suvāte uṣasā virūpe śveto vājī jāyate agre ahnām ||
20.19.4
indro rājā jagataś carṣaṇīnām adhi kṣami viṣurūpaṃ yad asti | tato dadāti dāśuṣe vasūni codad rādha upastutaś cid arvāk ||
20.19.5
śakunir bhūtvā pra babhasti pippalaṃ patyāṃ niviṣṭā yadi vā gha patnyām | bhīmā ghorā lakṣmyaḥ sahabhavyās tā ito haviṣā nir yajāmaḥ ||
20.19.6
yā te gṛheṣūta vā dhaneṣu prajāṃ lakṣmīr yadi vā te babhasti | tāṃ bṛhaspatir haviṣā bādhamāno nirhūya pra dadhmāv adhi dūram asmat ||
20.19.7
riśyapadīṃ riśadvatīṃ goṣedhāṃ vidhamām uta | vilīḍhyaṃ vyādhyaṃ brahmaṇā tā anīnaśam ||
20.19.8
pratyoṣantīm utsaṅginīm uta cchidrām utāraṇīm | siṃhīṃ jyeṣṭhalakṣmīṃ vyāghrīṃ nāśayāmasi ||
20.19.9
anudhyāyinīṃ paricarāṃ vibādhām uta hiṃsatīm | rodasya patnīṃ rodhanāṃ pra tā dhamāmi lakṣmyaḥ ||
20.19.10
vāmaspṛhāṃ pitṛṣadaṃ yeṣantīṃ tapanīm uta | asidhyantīṃ pradhvaṃsinīm aṣṭrāvadhāṃ ca lakṣmyaṃ brahmaṇā tā anīnaśam ||
20.20.1
āsanmantryāṃ vacasyāṃ saṃpibantīṃ nyakvarīm | uttarāṃ janaṃgamāṃ pra tā dhamāmi lakṣmyaḥ ||
20.20.2
yā te ghorā tanvam āviveśa yā te lakṣmīḥ sarvā samaktā | agniṣ ṭe tāsv adatta saubhagāy- -āpaḥ śundhantu bṛhate raṇāya ||
20.20.3
adevṛghnīṃ varuṇ- -āpatighnīṃ bṛhaspate | indrāputraghnīṃ lakṣmyam asyai tāḥ savitaḥ suva ||
20.20.4
yā te lakṣmīś cakṣuṣi yota datsu yā hastayo stanayor yopapakṣayoḥ | śroṇyor bhaṃsasi yā padoṣ ṭe sarvās tā ati krāma ghorāḥ ||
20.20.5
ūrubhyāṃ te aṣṭhīvadbhyāṃ pārṣṇibhyāṃ prapadābhyām | lakṣmīḥ śroṇibhyām aṅgebhyo yāḥ pāpīs tā anīnaśan ||
20.20.6
apāślīlaṃ pṛthivī hantu yat pador apa hastayor varuṇo mitro aryamā | apādityā anumatī rarāṇāḥ pra ṇaḥ suvāt savitā saubhagāya ||
20.20.7
etā enā vyākaran khile gā aditīr iva | ramantāṃ bhadrā lakṣmyo yāḥ pāpīs tā anīnaśan ||
20.20.8
sāhuṣī nāma vā asi sahamānā sahasvatī | gṛhaguptim anuvartiṃ kulāyinīṃ tā ihā veśayāmasi ||
20.20.9
?saṃcāriṇy ubhair yā babhūv- -ānyā anyāṃ jinvati bhadrapāpīḥ | tāṃ lakṣmīṃ nihavā nayāmo bhadrā subhadrām api saubhagāya? ||
20.20.10
ekaśataṃ lakṣmyas tāsāṃ rājñī babhūvitha | bhadrābhir bhadre saṃbhūya bhadreṇābhi sacasva naḥ ||
20.21.1
divas pṛthivyāḥ pary antarikṣād vātāt paśubhyo adhy oṣadhībhyaḥ | yato lakṣmīr vṛjinā saṃbabhūva sā brahmaṇā pracyutā dūram etu ||
20.21.2
vālkutsasya ca gandhena hiraṇyavarcasena ca | āt puṣkariṇyā yo gandho bhago mā tena jinvatu ||
20.21.3
yad indro agre asurāñ jaghāna tato lakṣmīr ny adadhur martyeṣu | tāsāṃ pāpiṣṭhā nir ataḥ suvāmaḥ śivā asyai jātavedo ni yaccha ||
20.21.4
yā tvā lakṣmīr devṛghnī yā patighnī gṛhebhyas tvā nudate yā vyāḍā | atas tvam enaso mucyamān- -ot taremāḥ srotyāḥ sapta sākam ||
20.21.5
nipiṃśantīṃ nitudantīṃ saṃpibantīṃ nyakvarīm | prabhaṅgāṃ bhrūṇaghnīṃ lakṣmīṃ brahmaṇā tā anīnaśam ||
20.21.6
udojiṣṭhāṃ sahasyāṃ jayantīm aparājitām | lakṣmīr yāḥ puṇyāḥ kalyāṇīs tā asyai savitaḥ suva ||
20.21.7
lakṣmyaḥ sam alapsata sam alapsata lakṣmyaḥ | ajaiṣur bhadrā lakṣmyaḥ parā pāpīr ajeṣata ||
20.21.8
lakṣmīṇāṃ lakṣmītame lakṣmīṇām adhipā asi | tāṃ tvāhaṃ śuddho gopsyāmi devajā hi babhūvitha ||
20.21.9
sabhā ca mā samitiś cāvatāṃ prajāpater duhitarau sacetasau | yena saṃgacchā upa mā sa tiṣṭhād antar vadāni hṛdaye janānām ||
20.21.10
sabhā senā samitis tvām avantu prajāpater duhitaraḥ pracetasaḥ | yena vadāny upa mā sa śikṣād antar vadāni hṛdaye janānām ||
20.22.1
māṃ vadantam anu sarve vadantu māṃ prāṇantam anu prāṇantu sarve | māṃ viśantam anu sarve viśantu mayi devā ekavṛto bhavantu ||
20.22.2
sūryo mā cakṣuṣaḥ pātu bṛhaspatir vācaḥ somo rājā sabhāyāḥ | indro vo dṛśe bhavāmi ||
20.22.3
veda vai te sabhe nāma subhadrāsi sarasvati | atho ye te sabhāsadas te me santu suvācasaḥ ||
20.22.4
imā yā brahmaṇaspate viṣūcīr vāca īrate | sadhrīcīr indra tāḥ kṛtvā mahyaṃ śivatamāḥ kṛdhi ||
20.22.5
aham eṣāṃ hastarasam ahaṃ vijñānam ā dade | sarvasyā asyāḥ saṃsado 'haṃ bhūyāsam uttama indro yo gāyatām iva ||
20.22.6
uttamaṃ mottame kṛdhy uttamā hi babhūvitha | yāṃ tvā bhuraṇyur anvaicchad gandharvaḥ śaradaḥ śatam ||
20.22.7
abhibhūr aham āgamam ahaṃ bhūyāsam uttamaḥ | idaṃ pratipravādinaṃ dviṣantam ava dhūnve ||
20.22.8
uruṣ ṭe vastir bhavatu samudrasya bilaṃ yathā | parodakam iva sicyatāṃ mūtraṃ te tanvas pari ||
20.22.9
yathā vāto yathodakaṃ yathā samudra ejati | evā te garbha ejatu niraitu daśamāsyo bahir jarāyuṇā saha ||
20.22.10
idam u śreyo 'vasānam āgāṃ śive me dyāvāpṛthivī abhūtām | asapatnāḥ pradiśo me bhavantu na vai tvā dviṣmo abhayaṃ no astu ||
20.23.1
vāstoṣpata iha naḥ śarma yaccha bhadrāc chreyo abhi no neṣa vasyaḥ | ariṣṭā vīrā iha me bhavantu dvipāc catuṣpān mayy astu puṣṭam ||
20.23.2
anamīvo vāstoṣpate viśvā rūpāṇy āviśan | sakhā suśeva edhi naḥ ||
20.23.3
ṛtena sthūṇā adhi roha vaṃś- -ogro virājann apa vṛṅkṣva śatrūn | mā te riṣann upasattāro atra virājāṃ jīvāc charadaḥ śatāni ||
20.23.4
ā rohataṃ pakṣāv amṛtaṃ vasānau dampatyoḥ kṛṇutaṃ dīrgham āyuḥ | tatra nārī putriṇī jīvapatn- -īdaṃ kulāyam upasaṃviśāti ||
20.23.5
agnir mā viśvād duritāt punātu mātariśvā pavamānaḥ purastāt somo mā pātu maruto bṛhaspatir vāyuś ca mā pavamānaḥ punītām ||
20.23.6
tvayā satyaṃ vi jayante tava satyaṃ vivācanam | agre vṛkṣasya jāyase semaṃ janaya pūruṣam ||
20.23.7
vṛkṣasya śataśākhasya mādhuntasya nikṛtvanaḥ | vibhīdakasya yat phalaṃ tena tvon mādayāmasi ||
20.23.8
pūrve vātāt pra patataṃ pūrve patatam aśvibhyām | ime nyarvaṇī aham udnevāgnim avīvare ||
20.23.9
mā yakṣmam iha hāsiṣṭa mā riphanto vi gātana | subhūtam asmabhyaṃ dhatta yuṣmān anv etu kilbiṣam ||
20.23.10
iha varca iha paya iha cakṣur upa hvaye | ihendriyaṃ dadhātana ||
20.24.1
ā hi harī apaptatām imaṃ vatsaṃ vanād iyam | apakāmaṃ hy aghnye vatso devi mamāra te ||
20.24.2
ye tvopavidur vidur nijavatseva dohasva | ahaṃ te veda saṃmanaḥ saṃvananasya veda te ||
20.24.3
eṣa te aghnye vatsas taṃ vāñcha | tāṃ satyoktiṃ brūmaḥ ||
20.24.4
yā sarasvatī govananī sā vāmenāṅkasā nyetya | imāṃ gāṃ vānayatu svāhā ||
20.25.1
dūrād bheṣajam ābhṛtaṃ bahūny ati yojanā | apaśyam asyantaṃ rudraṃ na dṛṣṭo duṣkṛtaṃ karat ||
20.25.2
bhinadmi te parāvato vatsasya śepyām iva | vṛṣed aso yathā mayi kṛṣṇo viṣāṇavām̐ iva ||
20.25.3
sarvā gāvaḥ saṃmanasaḥ sacchavayaḥ sanābhayaḥ | samānaṃ bibhratīr nāma vatsā ud rihatāṃ mithaḥ ||
20.25.4
indras tvāgre avānayat savitā tvotāparaḥ | tṛtīyam aśvinā tvāghnye vāñcha ||
20.25.5
ā te nayatu savit- -ā nayatu bṛhaspatiḥ | patir yaḥ pratikāmyas tam asyai dhehy oṣadhe ||
20.25.6
indraṃ vayam anurādham ity ekā ||
20.25.7
bhaga prehi prathamo 'nu tvā vayam emasi | indrāgnī brahmaṇāsmān svasti nayatāṃ pathā ||
20.25.8
aditiḥ praitu prathamā bṛhaspatiḥ puraetā te astu | indro bhayaṃ vy asyatu śūdrāc ca na āryāc ca ||
20.25.9
ime ye anasi yuktā uṣṭārā uta pīlvā | teṣāṃ sam agrabhaṃ padaḥ sam īrmān sam u sakthyaḥ ||
20.25.10
vi madhyamā aproṣata gardabhā kṣipitā iva | athāsurasya māyayā mayīdaṃ sthāpayāmasi ||
20.26.1
saṃ mā bhagena dviguṇena varcasā saṃ mā pṛthivyā saṃ mauṣadhībhiḥ | saṃ māpo mayobhuvo bhagena varcasā sican ||
20.26.2
varco me mitrāvaruṇety ekā ||
20.26.3
ṛcaṃ sāma yajāmahe yābhyāṃ karmāṇi kṛṇvate | vi te sadasi rājato yajñaṃ deveṣu yacchatām ||
20.26.4
aṅgamaṅgaṃ saṃ cinomi cakṣuḥ prāṇam atho balam | priyāḥ śrutasya bhūyāsm- -āyuṣmantaḥ sumedhasaḥ ||
20.26.5
etan no deva savitar jagaddhātrī ca rakṣatam | pūṣainat punar ājatv avinaṣṭam avihrutam ||
20.26.6
yāvanty eva palitāni sākaṃ jajñire agraśaḥ | tebhyaḥ pari bravīmi tvā kṛṣṇāḥ keśā bhavantu me ||
20.26.7
kṛṣṇān keśān sinīvāli kṛṣṇān keśān sarasvati | kṛṣṇān me aśvinā keśān kṛṇutaṃ puṣkarasrajā ||
20.26.8
ado yad agre devānāṃ purastād avatiṣṭhati | tan me +'bravīt tvaṣṭā viriṣṭabheṣajam ||
20.26.9
śvā viśvadhāyasā viśvabheṣajyā kṛtam | yad āmayati niṣ kṛdhi niṣkṛtir nāma vā asi ||
20.26.10
saṃ te cṛtāmi takariṃ saṃ yoniṃ saṃ gavīnyau | saṃ mātaraṃ ca putraṃ ca saṃ garbhaṃ ca jarāyu ca ||
20.27.1
tiryaṅ te garbho bhavatu hṛdayasthaṃ jarāyu te | ād oṣam agnim ā roh- -ād gaccha yamasādanam ||
20.27.2
vi te cṛtāmi takariṃ vi yoniṃ vi gavīnyau | vi mātaraṃ ca putraṃ ca vi garbhaṃ ca jarāyu ca ||
20.27.3
anvaṅ te garbho bhavatv anusota jarāyu te | yathā tvaṃ putraṃ vindāsai yathā jīvāsi bhadrayā ||
20.27.4
pra pṛṣṭhe garbham ardaya vi yona āsyaṃ sṛja | nir aitu daśamāsyo garbho gavīnyor adhi ||
20.27.5
viṣkambheṇa vi ṣkabhāya tau viṣvañcau vyākuru | eṣa vām agnir antarā sa viṣvañcau vy asyatu ||
20.27.6
viṣkambho vi ṣkabhāyatu manaś ca hṛdayaṃ ca vām | vivartana vartaya śaśvatībhyaḥ samābhyaḥ ||
20.27.7
samudraṃ tvā pra hiṇomi svāṃ yonim apīhi | acchidras tanvā bhūyāsaṃ mā parā seci me payaḥ ||
20.27.8
yad atrāpi rasasya me parāpapātāsmṛtam | tad ihopa hvayāmahe tan mā pyāyatāṃ punaḥ ||
20.27.9
kavir agre pra lilekha dhartā keśām̐ adhārayat | ihaiva viśvato dadhad dhātā tvaṣṭā tvaci keśām̐ acīkl̥pat ||
20.27.10
sarasvati vrateṣu te divyeṣu devi dhāmasu | mandre hiraṇyavartane pra ṇa āyūṃṣi tāriṣaḥ ||
20.28.1
yad apsu te sarasvati goṣv aśveṣu yan madhu | tena no vājinīvati mukham aṅdhi sarasvati varcasā ||
20.28.2
yo adya deva sūrya tvāṃ ca māṃ cāntarāyati | tasmin duṣvapnyaṃ sarvaṃ duritāni ca mṛjmahe ||
20.28.3
yo no +'bhicchāyaṃ martyeṣv agniṃ tiṣṭhasy antarā | tasya vṛścāmi te mūlaṃ na cchāyāṃ karavo 'param ||
20.28.4
ghnantv enaṃ deveṣavo brahmāṇo ghnantu menyā | yo asmākaṃ prajāpate agniṃ tiṣṭhaty antarā ||
20.28.5
prajāpate yo 'smām̐ ādṛś- -āgniṃ tiṣṭhaty antarā | taṃ mṛtyave pra yacchāmi sa rudrasyāstv ākhaṇaḥ ||
20.28.6
pra suvainaṃ devavajrebhyo mṛtyur vi kramatām adhi | sinātv enān nirṛtir mṛtyoḥ pāśair bandhair avimokyaiḥ ||
20.28.7
sumaṅgalena vacasā keśin grāmaṃ na ā vada | brahmaṇābrahmaṇā tv- -olūkācchā vadāmasi ||
20.28.8
parāṅ eva parā vada parācīm anu saṃvatam | yathā yamasya tvā gṛhe 'rasaṃ praticākaśaṃ niyastaṃ praticākaśam ||
20.28.9
śunam ulūka no vada yaṃ dviṣmas tam ito naya | rājño yamasya te gṛhe sikatābhir videvyam ākhus te mūṣiked bhāgaḥ ||
20.28.10
ā vada bahulaṃ goṣṭhaṃ dhītavatsam anaṣṭagum | dhvāṅkṣāya dvipadāṃ vada śune catuṣpadāṃ vada ||
20.29.1
punar me rājā varuṇaḥ punar indraḥ punar bhagaḥ | punar me viśve devā āyur jīvitavā aduḥ ||
20.29.2
ut tiṣṭhātaḥ pra dravārvāṅ mātra tiṣṭho 'bhicākaśat | sapatnyā varca ādāy- -āthāsmābhiḥ sahāsasi ||
20.29.3
ut tiṣṭhata nir dravata na va ihāsti nyañcanam | amuṣya vittam abhi vaḥ suvāmi tad anuvadhvaṃ sudatīr ahinas tat ||
20.29.4
ye asmākaṃ sabandhavo viṣṭhitāḥ pṛthivīm anu | teṣām indra iva devānām ahaṃ bhūyāsam uttamaḥ ||
20.29.5
ye agnayaḥ pārthivā āhitāḥ pṛthivīm anu | teṣām asi tvaṃ saṃgathe sa no jīvātave kṛdhi ||
20.29.6
cita stha paricita sth- -āgnayaś ca nihavā nāma | te no mā ni hvadhvaṃ tebhyo vo namo na vo havam emi | yo 'smān dveṣṭi yaṃ vayaṃ dviṣmaḥ sa vo havam etu ||
20.29.7
indrāgnī punar ā kṛtaṃ na etā sthiravīrāv aparāvītagū | asmākaṃ sarvā nihave santv eṣāṃ vayaṃ vidyāma guhyaṃ nāma gavām ||
20.29.8
prajāpate anunikrandaya viśve devāḥ padavāyāḥ santv āsām | ādityā anusaṃgatya śūrā indrajyeṣṭhāḥ punar ā vartayantu ||
20.29.9
indra praṇetar vardhaya m- -āśvinā māṃ vahatam āśvaśvā | aindrāgnaṃ varma pratimuñcamāno yathobhayebhyaś cāru samitim ā vadāni ||
20.29.10
cāruvāk cāruvadanaś cāru saṃ kāśa no nṛbhiḥ | adveṣyapratīkāśo jigīvām̐ aparājitaḥ ||
20.30.1
api vṛśca purāṇavad vratater iva guṣpitam | ojo dāsasya jambhaya yad etad asya saṃbhṛtaṃ madhu tad indrasya vibhajāvahai ||
20.30.2
mlāpayāmi vrajaḥ śubhraṃ varuṇasya vratena te | yathā śepoapāyy asa strīṣu cāso anāvayāḥ ||
20.30.3
avasthasya kladīvato bhaṅgurasya nitodinaḥ | yad uttatam ava tat tanu yad ātataṃ ni tat tanu ||
20.30.4
amimlapaṃ te tanvaṃ klībaṃ tvā vīrudhākaram | antaḥkośa iva kośeṣu strīṣv apyākṛtaś cara ||
20.30.5
ā no medaṃ gṛhapatir dadhātv indreṇa medinā | ā no medaṃ sarasvaty ā no vahantu sindhavaḥ ||
20.30.6
medaṃ dhātā medaṃ pūṣā medam indro dadhātu me | medaṃ me aśvinobh- -ā dhattāṃ puṣkarasrajā ||
20.30.7
ūrū medaya me bāhū aṣṭhīvantā uraś ca me | vapāṃ pary asya udare medam indro dadhātu me ||
20.30.8
carmaṇa ivopanītasya sarvān keśān vṛhāmi te | ayaspātram iva te śiro yathāsat samaraṃ samam ||
20.31.1
divi tārā udabhi śryan sapta sūryasya raśmayaḥ | dhārāḥ samudriyā apas tās te śalyam acucyavuḥ ||
20.31.2
īḍe agniṃ svāvasuṃ namobhir iha prasakto vi cayat kṛtaṃ naḥ | rathair iva pra bhare vājayadbhiḥ pradakṣiṇaṃ marutāṃ stomam ṛdhyām ||
20.31.3
sapta sravanti śiśave marutvate pitā putrebhyo apy avīvatad v ṛtā | ubhe pipṛta ubhe asya rājata ubhe yatete ubhe asya puṣyataḥ ||
20.31.4
vedaḥ svastir druhaṇaḥ svastiḥ parśur vediḥ paraśur naḥ svastiḥ | haviṣkṛto yajñiyā yajñakāmās te devāso havir idaṃ juṣadhvam ||
20.31.5
upa priyaṃ panipnataṃ yuvānam āhutīvṛdham | aganma bibhrato namaḥ ||
20.31.6
imā yās te śataṃ hirāḥ sahasraṃ dhamanīr uta | tāsāṃ te sarvāsāṃ sākam aśmanā bilam apy adhām ||
20.31.7
idaṃ khanāmi bheṣajaṃ māṃpaśyam abhirorudam | yenā nicakra āsur- -īndrāṇī kevalaṃ patim ||
20.31.8
akṣyau nau madhusaṃkāśe anīkaṃ nau samañjanam | antaḥ kṛṇuṣva mā hṛdi mana in nau sahāsati ||
20.31.9
tvāṣṭreṇāhaṃ vacas- -erṣyāṃ vy amīmadam | atho yo manyus te pate tam u te śamayāmasi ||
20.31.10
vratena tvaṃ vratapate samakto 'hā viśvā sumanā dīdhyo naḥ | taṃ tvā vayaṃ jātavedaḥ samiddhaṃ prajāvanta upa sadema sarve ||
20.32.1
prajāvatīḥ sūyavase riśantīr mā vo vidyut taran mota senā | suge tīrthe suprapāṇe pibantīḥ parivṛjya vadhaṃ gohanaṃ carantu ||
20.32.2
padajñā sta ramatayaḥ saṃhitā viśvarūpā upa no devīr devebhir eta | imaṃ goṣṭham idaṃ sado ghṛtenā naḥ sam ukṣata ||
20.32.3
yā graivyā apacito atho yā upapakṣiyāḥ | vijāman yā apacitaḥ svayaṃsrasas tā ito nāśayāmasi ||
20.32.4
sāṃtapanā idaṃ havir marutas taj jujuṣṭana | yuṣmākotī riśādasaḥ ||
20.32.5
yo no marto maruto durhaṇāyus tiraś cittāni vasavo jighāṃsāt | tasmin tān pāśān prati muñcatā yūyaṃ tapiṣṭhena tapasā hantanā tam ||
20.32.6
saṃvatsarīṇā marutaḥ svarkā urukṣayāḥ sagaṇā mānuṣebhyaḥ | te asmat pāśān pra muñcantu sarvān sāṃtapanā matsarā mādayiṣṇavaḥ ||
20.32.7
dhṛṣat piba kalaśe somam indra vṛtrahā śūra samare vasūnām | mādhyaṃdine savana ā juṣasva rayiṣṭhāno rayim asmāsu dhehi ||
20.32.8
yunajmi tvā brahmaṇā daivyen- -āsmai kṣatrāṇi dhārayantam agne | didiḍḍhy asmabhyaṃ draviṇeha bhadrā premaṃ voco havirdāṃ devatāsu ||
20.32.9
vi te muñcāmi raśanāṃ vi yoktraṃ vi niyojanam | ihaiva tvam ajasra edhy agne ||
20.32.10
prajāpate na hi tvad anyo viśvā rūpāṇi mahinā jajāna | yatkāmās te juhumas tan no astu vayaṃ syāma patayo rayīṇām ||
20.33.1
yat te devā akṛṇvan bhāgadheyam amāvāsye saṃvasanto mahitvā | semaṃ yajñaṃ pipṛhi viśvavāre rayiṃ no dhehi subhage suvīram ||
20.33.2
ghṛtaṃ te agne divye sadhasthe ghṛtena tvā manur adyā sam īdhe | ghṛtaṃ te devā āpyā vahanti ghṛtaṃ tubhyaṃ duhrate gāvo agre ||
20.33.3
mayy agre agniṃ gṛhṇāmi saha kṣatreṇa varcasā balena | mayi prajāṃ mayy āyur dadhāmi svāhā mayy agniḥ ||
20.33.4
apsu te rājan varuṇa gṛho mito hiraṇyayaḥ | tato dhṛtavrato rājā sarvā dhāmāni no muceḥ ||
20.33.5
dhāmnodhāmno rājann ito varuṇa no muceḥ ||
20.33.6
yad āpo aghnyā iti varuṇeti yad ūcima | tato varuṇa no muceḥ ||
20.33.7
yo rudro agnau yo apsv antar ya oṣadhīr vīrudha āviveśa | ya imā viśvā bhuvanāni cākl̥pe tasmai rudrāya namo astv adya ||
20.33.8
apehy arir asy arir vā asi | viṣe viṣam apṛkthā ahim evābhy apehi taṃ jahi ||
20.33.9
pṛtanājitaṃ sahamānam agnim ugraṃ huvema paramāt sadhasthāt | sa naḥ parṣad ati durgāṇi viśvahā kṣāsad devo 'ti duritāny agniḥ ||
20.33.10
yady antarikṣe yadi vāta āsa yadi vṛkṣeṣu yadi volapeṣu yad aśravan paśava udyamānaṃ tad brāhmaṇaṃ punar asmān upaitu ||
20.34.1
śaṃ mā vāto abhi vātu śaṃ me tapatu sūryaḥ | ahāni śaṃ bhavantu me śaṃ rātrī prati dhīyatāṃ śam uṣā me vy ucchatu ||
20.34.2
ut tiṣṭhata pitaro ye purāsthan yamaṃ rājānam avasānam arcata | ayaṃ nṛṇāṃ nṛtamaḥ śreṣṭha āgan tasmai lokaṃ kṛṇuta yāvatsabandhu ||
20.34.3
yasyedaṃ śastaṃ pratimākṛtaṃ devair dattam asūriyaṃ ca saṃbhṛtam | triḥ sapta kṛtva ṛṣayaḥ paretā mṛtyuṃ praty auhan padayopanena ||
20.34.4
agaman gāvaḥ sadanam agamad vasatiṃ vayaḥ | āsthāne parvatā asthuḥ sthāman vṛkkāv arīramam ||
20.34.5
ā gāvo goṣṭham agamann āgnidhānāny agnayaḥ | ā vṛkkau sam avitsātām utsaktabheṣajam asi ||
20.34.6
yathā dyāṃ ca pṛthivīṃ c- -āntas tiṣṭhati tejanam | evā rogaṃ cāsrāvaṃ ca muñjas tiṣṭhatiy antarā ||
20.34.7
asthād idaṃ viśvaṃ bhuvanam asthād vāto vanacyavaḥ | asthur vṛkṣā ūrdhvasvapnās tiṣṭhād rogo ayaṃ tava ||
20.34.8
śataṃ yad bheṣajāni te sahasraṃ saṃbhṛtāni ca | teṣām asi tvam uttamaṃ śreṣṭham āsrāvabheṣajaṃ vasiṣṭhaṃ roganāśanam ||
20.34.9
yad adya tvā prayati yajñe asmin hotaś cikitvann avṛṇīmahīha | dhruvam ayo dhruvam utā śamiṣṭha prajānan vidvān upa yāhi somam ||
20.34.10
sam indra no manasā neṣa gobhiḥ saṃ sūribhir harivan saṃ svastyā | saṃ brahmaṇā devakṛtaṃ yad asti ||
20.35.1
saṃ varcasety ekā ||
20.35.2
saṃsrāvabhāgās taviṣā bṛhantaḥ prastareṣṭhā barhiṣadaś ca devāḥ | imaṃ yajñam abhi viśve gṛṇantaḥ svāhā devā amṛtā mādayantām ||
20.35.3
yān āvaha uśato deva devāṃs tān preraya punar agne sve sadhasthe | jakṣivāṃsaḥ papivāṃso madhūny asmai dhatta vasavo vasūni ||
20.35.4
ayaṃ no yajño apy etu devān uttarāṃ vedim apy etu vediḥ | vi muñcāmy ṛtvijo dakṣiṇābhir devā yakṣīṣṭa punar uttarāvat ||
20.35.5
yajña yajñaṃ gaccha yajñapatiṃ gaccha | svāṃ yoniṃ gaccha svāhā ||
20.35.6
eṣa te yajño yajamāna sahasūktanamovākaḥ | suvīraḥ svāhā ||
20.35.7
manasaspata imaṃ deva yajñam | svāhā vāci svāhā vāte dhāḥ svāhā ||
20.35.8
svāhā hutebhyo vaṣaḍ ḍhutebhyaḥ | devā gātuvido gātuṃ vittvā gātum ita svāhā ||
20.35.9
saṃ barhir aktaṃ haviṣā ghṛtena sam indreṇa vasubhiḥ saṃ marudbhiḥ | saṃ devebhir viśvadevebhir aktam indraṃ gacchatu yat svāhā ||
20.35.10
āśāsānā saumanasaṃ prajāṃ cakṣur atho balam | indrāṇyā anuvrataṃ saṃ nahye amṛtāya kam ||
20.36.1
indrāṇī nārī subhagā supatny ud aṃśena patividye bibheda | triṃśad yasyā jaghanaṃ yojanāny upastha indraṃ sthaviraṃ pipartu ||
20.36.2
senāsi pṛthivī dhanaṃjay- -āditir viśvarūpā sūryatvak | indrāṇī prāṣāṭ saṃjayantī tasyai ta enā haviṣā vidhema ||
20.36.3
ajirottiṣṭhanty utthitāgre tvarī prāṣāṭ tūrtam upacarantīm | prāṣāṭ kas tvariṣā tvāgre tvarikas tvayiṣamesa tvā bhadre ||
20.36.4
paryāvarte duṣvapnyāt pāpāt svapnād abhūtyāḥ | brahmāham antaraṃ kṛṇve parā svapnamukhāḥ śucaḥ ||
20.36.5
yat svapne annam aśnāmi na prātar adhigamyate | sarvaṃ tad astu naḥ śivaṃ nahi tad dṛśyate divā ||
20.37.1
viśvaṃ vivyajmi pṛthivīva puṣṭam āyadāyat prati gṛhṇāmy annam | vaiśvānarasya mahato mahimnā syonam asmabhyaṃ madhumat kṛṇotu ||
20.37.2
triśṛṅgam asi durabhidharṣam indrāya dhriyase | pūṣā te prāśitā ||
20.37.3
pāhi no agne tanvaṃ pāhi gāḥ pāhi yat tanūkṛtam | ahutādāv amartyau tāv asmān pāto aṃhasaḥ ||
20.37.4
yau devānām ahutādāv amartyau svarbhānuś ca svarjyotiś ca | tayos tvāsyena prāśnāmy agneṣ ṭvā vaiśvānarasya tvāsyena prāśnāmi ||
20.37.5
dakṣaś ca tvā mānasaḥ prāśnītāṃ svarbhānuś ca mārutaḥ | mā pṛṇan pūrtyā vi rādhi mo vayaṃ prajayā dhanena ||
20.37.6
anādhṛṣyasya te pito anādhṛṣyaśavasaḥ | sarvavīrāḥ sarvātmāno bhakṣaṃ kriyāsma ||
20.37.7
kāmo me rājñi pra viveśa tvāṃ tam ahaṃ nir hvaye punaḥ | gṛheṣu goṣu me mano akṣyor astu me bhago jihvāyām astu me raso bāhvor astu me balam ūrvor astu me javaḥ ||
20.37.8
divo 'si nirmathitaḥ pṛthivyā adhy udbhṛtam | samudrād ucyase jātam akṣyāmayabheṣajam asy ātharvaṇam ||
20.37.9
pūṣā parastād ā vartayatu catasro bhūmyā diśaḥ | sagalika puṣalika punar no naṣṭam āyati jīvena bhunajāmahai ||
20.37.10
yad ābharac chṛtad agnis tejane naṣṭavedanam | khargaleva punar dattaṃ punar asmā aśvinā naṣṭam ājatam ||
20.38.1
yady asy apriyajā yadi vānyata ābhṛtaḥ | visalpakasya bheṣajīr devīr āpa imā mama ||
20.38.2
yavasya pūtikasya dṛśāmbasyota garmutaḥ | teṣāṃ sam agrabhaṃ śuṣmam āśūnāṃ dhāvatām iva ||
20.38.3
yas tanuḥ praturvaṇī vadha iva prasarpati | mayūraḥ kila te viṣaṃ kṛkavākuś ca jakṣatu ||
20.38.4
udīcīnaḥ pra tanoti nitatnir bhūmyām adhi | ojmānaṃ paśya vīrudho mithunā sam avīvanat ||
20.38.5
ni tvātanaṃ nitatninā pari tvāgāṃ sahīyasā | śyenād abhidravīyasā suparṇān nikarīyasā ||
20.38.6
yad atrāpi madhor ahaṃ niraṣṭhaviṣam asmṛtam | agniś ca tat savitā ca punar me jaṭhare dhattām ||
20.38.7
agne rudrasya jāyāsi duhitāsi prajāpateḥ | uccaiḥśloke dānapatni haviḥśrava upa tvā hvaya upa mā hvayasva | nariṣṭā nāma vā asi ||
20.38.8
yathāsau hariṇo vṛṣā kūlād adhi praskandati | evā ni ṣkanda pitryād bhagaṃ jayantī dhanaṃ jayantī ||
20.38.9
ṛjiśvā mahyam abravīd gandharvasyānuśāsanam | etat te pativedanam ||
20.38.10
pāṭā bhinattu kumbhaṃ pāṭā kumbhīṃ gadohanīm | pāṭā sarvasya pātrasya vadhūṃ kṛṇotu viśvataḥ ||
20.39.1
apehi takmaṃś cara paro anyam asmad iccha puruṣaṃ kaṃ cid eva | veda te takman pitaraṃ veda mātaram ||
20.39.2
śamīvān asi śāmīvataḥ śamīvān ābhiśokiḥ | abhiśoko hārṣaṇir harṣaṇo jāñjabhiḥ ||
20.39.3
yaḥ paśūnāṃ mārjanīyo yaṃ tvam aṃśena bhejiṣe | abhīhi takman gardabhaṃ na mām abhyetum arhasi ||
20.39.4
visrasā nāma te mātā kiḥkiśo (⟨ kiṣkiṣo?) nāma te pitā | śimidā nāma te svasā ||
20.39.5
giriṃ gaccha girijā asi girau te māhiṣo gṛhaḥ | dāsī cakram āsthāya nāmlāte ni krandayiṣyati ||
20.39.6
ā vāto vātv anaghaḥ sarvasya dūto abhiśastipāḥ | jalāṣam it pra siñcati tad viṣasyāpa siñcatu ||
20.39.7
yām asyati pṛśnibāhur iṣṭaṃ haridruparṇyam | tām asya niṣ khidāmasi yathā jīvāsi bhadrayā ||
20.39.8
aśrāntasya tvā manasā yunajmi prathamasya ca | utkūlam udvaho bhav- -oduhya prati dhāvatāt ||
20.39.9
etaṃ dantaṃ nirṛtyā ghoram āhur yasta āsann avarūḍha eṣaḥ | taṃ durhārde pra hiṇomi ghoraṃ sa no mā hiṃsīj jyāyaso mā kanīyasaḥ ||
20.39.10
śivaḥ śagmo bhavatu danta eṣa mā no hiṃsīj jyāyaso mā kanīyasaḥ | aghamāram aghaśaṃsaṃ nirṛthaṃ taṃ te dantaḥ sacatāṃ ghora eṣaḥ ||
20.40.1
aghamāram aghaśaṃsaṃ nirṛthaṃ durhārde dantaṃ pra hiṇomi ghoram | so asyāttu dvipadaś catuṣpadaḥ śivo asmabhyaṃ sumanā astv eṣaḥ ||
20.40.2
śivaṃ te dantaṃ haviṣā kṛṇomi śivo mahyaṃ kurvate danto astu | śivāni te trīṇi trikadrukāṇi santu śivo mahyaṃ nabhasī rodasī stām ||
20.40.3
pururūpā pṛthupeśā araṃkṛd vahator asi | pratiṣṭhāsi catuṣpadāṃ yas ta eṣa pañcamaḥ pādas taṃ tena prati gṛhṇāmi ||
20.40.4
sasarparīr amatiṃ bādhamānā bṛhan mimāya jamadagnidattā | ā sūryasya duhitā tatāna śravo deveṣv amṛtam ajuryam ||
20.40.5
sasarparīr abharat tūyam ebhyo 'dhi śravaḥ pāñcajanyāsu kṛṣṭiṣu | sā pakṣyā navyamāyur dadhānā yāṃ me pulasti jamadagnayo daduḥ ||
20.40.6
aghnye dūramūt kanda ni padaś caturo jahi | adhā goduhaḥ śīrṣaṇi śaphām̐ urasi vādaya ||
20.40.7
śṛṅgābhyām upa sraṣṭāraṃ padāvartaya goduham | atho ye anye tiṣṭhanti tān viṣūco vi nāśaya ||
20.40.8
yathā nartā sakṣikājiṃ ni kulpham abhinṛtyati | evā tvam aghnye padaḥ sarvān sākam ud ardaya ||
20.40.9
ud u kṣīram uttabhitaṃ syandantām asya dhenavaḥ | asṛk tasya gāvo duhrāṃ yo asmān nāpacāyati ||
20.40.10
ṛkṣīkāyā yathā mano vyāghrasya yathā manaḥ | evā tasya gavāṃ mano yo asmān nāpacāyati ||
20.41.1
uttamosy oṣadhīnāṃ vīrudhāṃ balavattamaḥ | sasyandana tvam oṣadhe sarvāḥ syandaya gā imāḥ ||
20.41.2
aranturathantu | vaneṣu śuṣmo astu te pṛthivyām astu yad dharaḥ ||
20.41.3
akṛd aśvo akṛt kharo akṛd aśvataro hariḥ | evāsi bahvaghe tava bhasan nadatv āsicā ||
20.41.4
yathā nadati gardabha evā nadati te bhasat | vrīher yavasya māṣasy- -aitat paśyābhidarśanam ||
20.41.5
ud bhare dyāvāpṛthivī ud āpa ud agnim ud indram ut sūryam ud rātrim ud ahaḥ ||
20.41.6
namaskṛtya dyāvāpṛthivībhyām antarikṣāya mṛtyave | mekṣyāmy ūrdhvas tiṣṭhan mā mā hiṃsiṣur īśvarāḥ ||
20.41.7
yan meḍhvā yad apsarasaḥ payo devīr ahṛṣata | tad ihopa hṛyāmahe cakṣuṣe ca balāya ca | devānāṃ devahūtyā mayi tyā devatāḥ punaḥ ||
20.41.8
yāsya doṣā rasasya me tvaṃ devi tatarpitha | nārāśaṃsena stomen- -āhaṃ tvat punar ā dade yuṣmad apsarasas pari ||
20.41.9
yan me tanvo rasaṃ vayam ud apsarasas pari | nārāśaṃsena stomena prajām ā pyāyāmahe ||
20.41.10
yan me payo viṣiṣice jāgrataḥ svapataś ca yat | punas tad adya me devā ā siñcantu tanū adhi ||
20.42.1
yad adya dugdhaṃ pṛthivīm asakta yad oṣadhīr vyasarad yad āpaḥ | vatse payo gavi payo yad asyām asmāṃs tat sacatāṃ payaḥ ||
20.42.2
parā patanty āśavo 'śvā adhodhuraṃ yathā | evā mūtra pra bhidyasva vi vaster āsyaṃ sṛja ||
20.42.3
viṣitaṃ te vastibilam ity ekā ||
20.42.4
asya pāre samudrasya śukraṃ jyotir amartyam | tan naḥ pātv aṃhasas tan naḥ pātu viśvataḥ ||
20.42.5
ā no medhā sumatir viśvarūpā hiraṇyavarṇā jagatī jagamyāt | sā no agne medhā juṣatām iha pracetāḥ ||
20.42.6
niṣ krāmatv iṣiryo atra praviṣṭo vayāṣṭhaś ca sayujā yāv iha staḥ | sapta ṛṣīṇāṃ syūmaraśmiḥ pathaitu svān mṛgān punar apy etu kṛṣṇaḥ ||
20.42.7
sapta ṛṣīn gaccha syūmaraśmaye mṛgān kṛṣṇaḥ sacatāṃ vājo aśvam | īḍo asmān suprajasaḥ suvīrān saha yajñena payasā sacātai ||
20.42.8
namo astv ṛṣaye syūmaraśmaye namaḥ kṛṣṇāyota yo vājo asya | namo devāyārvateṣu jiṣṇave 'yaṃ no vājī pra tirāty āyuḥ ||
20.42.9
ati yanty ahāny ati rātrīr aty uṣasaḥ | āpo antardhāvarīs tābhir antar dadhe tvā ||
20.42.10
yathā naidāghye māsi bahvīḥ śuṣyanty oṣadhīḥ | evā pra śuṣya mām anu yac ca paśyāmi yac ca na ||
20.42.11
pāṭā bibharty aṅkuśaṃ hiraṇyavantam aṅkinam | tenāham anyeṣāṃ striya ā lumpāmi mamed asan ||
20.43.1
indra jīva sūrya jīva devā jīvā jīvyāsam aham | sarvam āyur jīvyāsam ||
20.43.2
anābhūr asmi naitave tantyāṃ baddho divi śritaḥ | āhā tvā nirṛtaye ||
20.43.3
rantir asi ramatir asi | saṃ śrutena rādhiṣīya mā śrutena vi rādhiṣi ||
20.43.4
darśo 'si darśato 'si viśvataḥ saṃdṛṣṭaḥ | somo asi rudro asi ||
20.43.5
taṃ tvā yaṃ devā aṃśum āpyāyanti taṃ tvā yam ādityā aṃśum āpyāyanti | taṃ tvā yam akṣitam akṣitaye pibanti sa naḥ somaḥ pra tirad dīrgham āyuḥ ||
20.43.6
anyeṣāṃ prāṇenā pyāyasva māsmākaṃ prāṇena | yo 'smān dveṣṭi yaṃ vayaṃ dviṣmas tasya prāṇenā pyāyasva ||
20.43.7
cid asi samudrayoniḥ śyena ṛtāvān | somapīthopa na ehy arvāṅ rāyaspoṣeṇa prajayā dhanena ||
20.43.8
svarava stha namo vo mahatām ūrjāyai | parṇāṃ māva gām ||
20.43.9
apaścāddaghvānnasya bhūyāsam | annādāyānnapataye rudrāya namo agnaye ||
20.43.10
yā te vaso vāta iṣuḥ sā ta eṣā | tayā no mṛḍa ||
20.44.1
agnis takmānam apa bādhatām ito varuṇo grāvā marutaḥ pūtadakṣāḥ | barhiṣadaḥ samidhaḥ śośucānās takmanaḥ śocām apa nir nudantu ||
20.44.2
yo abhyavabhṛṇāyasi svapantam iccha puruṣaṃ śayānam akovidam | sa naḥ sahasravīry- -ānuṣṭhātā śivo bhava ||
20.44.3
devayātur asi mṛḍo 'si | mṛḍāsmākaṃ dvipade catuṣpade mā tasya mīmṛḍo dvipade catuṣpade yo asmān dveṣṭi yaṃ vayaṃ dviṣmaḥ ||
20.44.4
brahmayātur asi mṛḍo 'si | mṛḍāsmākaṃ dvipade catuṣpade mā tasya mīmṛḍo dvipade catuṣpade yo asmān dveṣṭi yaṃ vayaṃ dviṣmaḥ ||
20.44.5
annayātur asi mṛḍo 'si | mṛḍāsmākaṃ dvipade catuṣpade mā tasya mīmṛḍo dvipade catuṣpade yo asmān dveṣṭi yaṃ vayaṃ dviṣmaḥ ||
20.44.6
manuṣyayātur asi mṛḍo 'si | mṛḍāsmākaṃ dvipade catuṣpade mā tasya mīmṛḍo dvipade catuṣpade yo asmān dveṣṭi yaṃ vayaṃ dviṣmaḥ ||
20.44.7
avabharaṇo nāmāsi devatrā ṇo akṣamāpaḥ | yo asmān dveṣṭi yaṃ vayaṃ dviṣmas taṃ ta āsann api daghmaḥ ||
20.44.8
yad adosnātā āsuro dīkṣito 'carat | tasya yan malam avāsravat sa hi nāsi tāvad anuṣṭhyā tvā vidma- -arasaṃ vṛścika te viṣam ||
20.44.9
ketuluṅgā nāma te mātā karkaṭaḥ pitā | tat satyam arasaṃ abhaga te viṣam ||
20.44.10
dve viṣasya dhāre striyā anyā puṃso anyā | te ubhe arase ||
20.45.1
viśvavit taṃ naṣṭam anu paśyasi | ado me naṣṭaṃ tan me punar dehi ||
20.45.2
viśvakarman tat tvam upa gacchasi | ado me naṣṭaṃ tan me punar dehi ||
20.45.3
viśvavyacas tat tvayy adhy āhitam | ado me naṣṭaṃ tan me punar dehi ||
20.45.4
pari pūṣā purastād dhastaṃ dadhātu dakṣiṇam | punar no naṣṭam āyati jīvena bhunajāmahai ||
20.45.5
indras tvābhy ait sarpat tat tvā goṣṭha ādadhāt | tad āsrāvasya bheṣajaṃ tad u rogam anīnaśat ||
20.45.6
viṣṇor manasā pūte sthaḥ | devo vāṃ savitot punātu ||
20.45.7
viṣṇor manasā pūtam asi devas tvā savitot punātu | acchidreṇa pavitreṇa sahasradhāreṇa supvā ||
20.45.8
hṛdā pūtaṃ manasā jātavedo viśvāni devo vayunāni vidvān | saptāsyāni tava yāny agne tebhyo juhomi sa juṣasva havyam ||
20.45.9
agnāv agnir ity ekā ||
20.45.10
yas te keśām̐ avācīnān krimir vṛhati mūrdhataḥ | prāṇaṃ tasyopa dāśayād vīrut khanati bheṣajī ||
20.45.11
veda vai te bhaga nāma bhūrir nāmāsi rayir nāma | taṃ tvā bhaga pra viśāmi sa mā bhaga pra viśa | tasmin sahasrakāṇḍena mṛje bhaga tvayi ||
20.46.1
ā mā gacchantu brahmacāriṇaḥ svāhā ||
20.46.2
carāṇi svāhā ||
20.46.3
vi rājāni svāhā ||
20.46.4
asāni bhadrebhyaḥ śreyān svāhā ||
20.46.5
yaśasvī janutām anu carāṇi svāhā ||
20.46.6
devānāṃ mā manuṣyāṇāṃ paśūnāṃ brahmacāriṇām ||
20.46.7
priyaṃ prajāpateḥ kṛṇu svāhā ||
20.46.8
hā amba panecari ||
20.46.9
ayaṃ me hasto akṣito rudati tam u me agadaṃ kṛdhi ||
20.46.10
tvaṃ kṣitsya bheṣajy ubhayor akṣitasya ca ||
20.46.11
udelaḍi ||
20.46.12
asur asi svāhā ||
20.46.13
kratur asi svāhā ||
20.47.1
puruṣo 'si svāhā ||
20.47.2
vijātir asi svāhā ||
20.47.3
prajātir asi svāhā ||
20.47.4
svajātir asi svāhā ||
20.47.5
svajātir nāmāsi svāhā ||
20.47.6
veda vai te nārada nāma vāg nāmāsi tasya te yaśo bhakṣīya ||
20.47.7
veda vai te sanāt kumāra nāma cakṣur nāmāsi tasya te madhu bhakṣīya ||
20.48.1
snuṣāsau senāsyāḥ senāyā ihāsyāḥ śvaśuroyam asyāḥ śvaśuraḥ | sā yathā snuṣā śvaśurād adhaspadyate adharā padyate nīcī padyate ||
20.48.2
evāsau senāsyāḥ senāyā adhas padyatām adharā padyatāṃ nīcī padyatām | sendrāgnibhyāṃ hatavīrāṃ hatapūruṣāṃ parājitāṃ praṇuttaitu paramāṃ parāvatam ||
20.48.3
tām indrāgnī hatavīrāṃ hatapūruṣāṃ parājitāṃ praṇuttāṃ yatīm anvākśītām | parājita etv asāv āmuṣyāyaṇo amuṣyāḥ putraḥ ||
20.48.4
asnā vyakta etu | aghaṃ hi raṇyetv asāv āmuṣyāyaṇo amuṣyāḥ putraḥ ||
20.48.5
aghapratīko aghenainaṃ vidhyāmaḥ | abhūtyā enaṃ pāśe sitvā duṣvapnyena saṃ sṛjya mṛtyor vyātta āsann api dadhāmi ||
20.49.1
sṛjāmy āpa uśatīr upemāḥ saṃrarāṇāḥ payasā saṃ babhūvuḥ | datto asmabhyaṃ draviṇeha bhadrā apāṃ prati prati gṛhṇātv enāḥ ||
20.49.2
uc chrayasva bahur bhava svena mahasā yava | pṛṇīhi sarvā pātrāṇi mā tvā divyāśanir vadhīt ||
20.49.3
āśṛṇvantaṃ yavaṃ devaṃ yatra tvācchāvadāmasi | tad uc chrayasva dyaur iva samudra ivaidhy akṣitaḥ ||
20.49.4
akṣitās ta upasado akṣitāḥ santu rāśayaḥ | pṛṇanto akṣitāḥ santv attāraḥ santv akṣitāḥ ||
20.49.5
sakṛd yad dyaur ajāyata sakṛd bhūmir ajāyata | sakṛd yaḥ pṛśniyā dugdhaṃ tad anyo nānu jāyate mā tvānu jani kaś cana ||
20.49.6
iṣvagram iṣuyāvanaṃ maṇiṃ kṛṇve sumaṅgalam | sa mā śaravyābhyaḥ pātu divānaktaṃ ca jīvase ||
20.49.7
pratiṣṭhito 'si brahmaṇā jambhayāmasi tvā vayam | apāmārgeṇa vidvalā idaṃ tvāpa mṛjmahe yuvantaṃ kṣipantaṃ jahi ||
20.49.8
śīrṇaṃ ta etan na kṣutaṃ ta etat saṃkṣutaṃ duḥkṣutaṃ tubhyam astu | rudrāśaniṣ ṭe jaghanena grīvā indra iva vṛtraṃ vajreṇa hantu ||
20.49.9
anuhavaṃ parihavaṃ parivādaṃ parikṣavam | savyermaṃ riktakumbhāṃ parā tāṃ savitaḥ suva ||
20.49.10
apapāpaṃ parikṣavaṃ puṇyaṃ bhakṣīmahi kṣavam | śivā te pāpanāsikāṃ parṇakaś cābhi mehatām ||
20.50.1
abhi tvā pañcaśākhena hastenādhāṃ sahīyasā | yathā na vidviṣāvahai na vibhavāva kadā cana ||
20.50.2
cākravākaṃ saṃvananam asyasya svaṃkaram | amuṃ svaṃ kṛṇotu me yam ahaṃ kāmaye priyam ||
20.50.3
yat kakṣīvāṃ saṃvananaṃ cyavanaś cakra āsuraḥ | tad vāṃ kṛṇomi dampatī saṃ priyau bhavataṃ yuvam ||
20.50.4
yathā saṃyuktau pakṣiṇau saṃpriyau carato mṛgau | evā saṃyuktau brahmaṇā saṃpriyau bhavataṃ yuvam ||
20.50.5
prehi pra hara pādāv ā gṛhebhyaḥ svastaye | kapiñjala pradakṣiṇaṃ śatapatrābhi no vada ||
20.50.6
bhadraṃ vada dakṣiṇato bhadram uttarato vada | bhadraṃ purastān no vada bhadraṃ paścāt kapiñjala ||
20.50.7
śunaṃ vada dakṣiṇataḥ śunam uttarato vada | śunaṃ purastān no vada śunaṃ paścāt kapiñjala ||
20.50.8
yauvanāni mahayasi jigyuṣām iva dundubhiḥ | kapiñjala pradakṣiṇaṃ śatapatrābhi no vada ||
20.51.1
ut tabhnāmi gavāṃ kṣīram ud rathaṃ rathavāhanam | ut tabdhā asmākaṃ vīrā mayi gāvaś ca gopatau ||
20.51.2
ut tvā stabhnātu savitā devo agnir un mitrāvaruṇāv aśvinobhā | sarvān sapatnān avadhīr yugena viśāṃ patir upasattaidhy atra ||
20.51.3
tvaṃ hi rudra vaśinī nirniṣe tvaṃ deveṣūta mānuṣeṣu | yad īśāno nayasi yac ca haṃsy asmākam astu pitṛṣu svadhāvat ||
20.51.4
vāyav ā rundhi no mṛgān asmabhyaṃ mṛgayadbhyaḥ | sa no nediṣṭham ā kṛdhi vāto hi raśanākṛtaḥ ||
20.51.5
ud asurya ud u yakṛt sthāma gacchatu te punaḥ | yato nilayate yakṛt tat prastambham ājatu | memaṃ pṛthupravartane jaghanastambhinaṃ karaḥ ||
20.51.6
yā pārśve saṃtanoti hṛdayaṃ jihvayā saha | tāṃ tvaṃ devi pṛthivi hikkām arasāṃ kṛdhi ||
20.51.7
anusṛptām ity ekā ||
20.51.8
pra patāta iti dve ||
20.51.10
aharahar balim itye haranto 'śvāyeva tiṣṭhate ghāsam agne | rāyaṣpoṣeṇa sam iṣā madanto 'gne mā te prativeśā riṣāma ||
20.52.1
rātriṃrātrim aprayāmaṃ bharanto 'śvāyeva tiṣṭhate ghāsam asmai | rāyaspoṣeṇa sam iṣā madanto mā te agne prativeśā riṣāma ||
20.52.2
āgna āyūṃṣi pavasvā suvorjam iṣaṃ ca naḥ | āre bādhasva ducchunām ||
20.52.3
trīṇy āyūṃṣi tava jātavedas tisro vyuṣṭīr uṣasas te agne | tisras te tanvo devasaṃśitās tābhir naḥ pāhi sadam apramādam ||
20.52.4
pāhi no agna ekayā pāhi na uta dvitīyayā | pāhi gīrbhis tisṛbhir ūrjāṃpate pāhi catasṛbhir vaso ||
20.52.5
samīcī māhanī pātām āyuṣmatyā ṛco mā chitsi | tanūpāt sāmno vasuvidaṃ lokam anu carāṇi ||
20.52.6
ya ṛte cid ity ekā ||
20.52.7
bhagehy arvāṅ upa mām iha tvaṃ mado nāmāsi mayi mādayāmum | surā ta ekam abhavaj janitram agner adhi jāto 'si brahmaṇā tejasā ca ||
20.52.8
sahānayā praviśehāntarā mām | viśanty ehi praviśanty ehy ā mā viśa pra mā viś- -opa tvā hvaya upa mā hvayasva | nariṣṭā nāma vā asi ||
20.52.9
yathāpaḥ pravatā yanti yathā māsā aharjaram | evā mā brahmacāriṇo dhātar ā yantu sarvadā ||
20.52.10
ā ganta mā riṣaṇyata prastotāro māpa sthāta sumanyavaḥ | dṛḍhāso amariṣṇavo māvapiṣyavaḥ ||
20.53.1
dhātā te hastam agrahīt savitā hastam agrahīt | mitras tvam asi dharmaṇ- -agnir ācāryas tava ||
20.53.2
agner brahmacāry asi mama brahmacāry asi | prajāpatiṣ ṭvā gopāyatu devāya tvā savitre pari dadāmi svasti caratād ihāsau ||
20.53.3
viśvam asi viśvapate sarvam asi sarvapate | taṃ tvāsau devāya tvā savitre pari dadāmi svasti caratān mayi ||
20.53.4
samāvavartti viṣṭhito jigīṣur viśveṣāṃ kāmaś caratām ihāstu | viśvā dveṣāṃsi duritā hitv- -ā yantv anuvratā savitur daivyasya ||
20.53.5
ā no hasto akṛtāgāt svargaḥ punar aitu tanvā saṃvidānaḥ | prāṇena tejasā harasā balena mitro asmān varuṇa ubhayatas pātu ||
20.53.6
yat kāma kāmayamānā idaṃ kṛṇmasi te haviḥ | tan naḥ sarvaṃ sam ṛdhyatām athaitasya haviṣo vīhi svāhā ||
20.53.7
yad varco dyāvāpṛthivyor atho yad āñjana tvayi | tena sucakṣā varcasy ahaṃ bhūyāsam āñjana ||
20.53.8
yady aspṛṣi śliṣṭaṃ yadi vā svapnayānuśliṣṭam | āśliṣṭāvacchedanam asy abhidṛṣṭavīryam ||
20.53.9
ava vār iva vārivā ava varṣaṃ girer iva | ava jyām iva dhanvano hṛdi śliṣṭaṃ chinadmi te ||
20.53.10
yat te hṛdi śliṣṭaṃ yac ca śliṣṭaṃ purītati | madhye pṛṣṭīnāṃ yac chliṣṭaṃ tat pārṣṇyāva chinadmi te ||
20.54.1
yat te śliṣṭaṃ kloma karṇeṣu yac ca śiśne sanābhyām | indras tad abravīd bhiṣak pārṣṇir āśliṣṭāvacchedanī ||
20.54.2
eṣā vai duḥsahā nāma pārṣṇir āśliṣṭāvacchedanī | idam aham amuṣyāmuṣyāyaṇasyāmuṣyāḥ putrasyāśliṣṭāṃ pra cchinadmi ||
20.54.3
vipaścit puccham ābharat tad viṣṇuḥ punar ābharat | tad agninā manasā saṃvidānaṃ pumāṃsam asyai putraṃ dhehi svāhā ||
20.54.4
vipaścit puccham ā bhara yarjjarahastā cittyā | yathāsyāḥ putro jāyatā abhibhūr ṇo vipaścitā ||
20.54.5
apehīto vipaścit tvaṃ pumān ayaṃ janiṣyate | pumān puṃso adhi saṃbhūtaḥ sa pumān eva jāyatām ||
20.54.6
bhadrāya karṇaḥ krośatu bhadrāyākṣi vi vepatām | parā duṣvapnyaṃ suva yad bhadraṃ tan na ā suva ||
20.54.7
akṣivepaṃ duṣvapnyam ārtiṃ puruṣareṣiṇīm | tad asmad aśvinā yuvam apriye prati muñcatam ||
20.54.8
yat pārśvād uraso me aṅgādaṅgād avavepate | aśvinā puṣkarasrajā tasmān naḥ pātam aṃhasaḥ ||
20.54.9
yadīd amṛtakāmyāghaṃ (· ·) ripram upeyima | andhaśroṇa iva hīyatāṃ mā no nv āgād aghaṃ yataḥ ||
20.54.10
ariprā āpo apa ripram asmat | yo 'smān dveṣṭi yaṃ vayaṃ dviṣmas tasmin duṣvapnyam ā sṛjāmi ||
20.54.101
payo me kloma karṇeṣu payo me vīrudho dadhan | payo me sṛṣṭā deveṣu payo me dadhat ||
20.55.1
adarśi gātuvittamo yasmin vratāny ādadhuḥ | upo ṣu jātam āryasya vardhanaṃ somaṃ gacchantu no giraḥ ||
20.55.2
pra daivodāso agnir devām̐ acchā na majmanā | anu mātaraṃ pṛthivīṃ vi vāvṛte tasthau nākasya sānavi ||
20.55.3
yasmād rejanti kṛṣṭayaś carkṛtyāni kṛṇvataḥ | sahasrasā medhasātāv iva tman- -āgniṃ dhībhir duvasyata ||
20.55.4
ā pyāyasva sam etu te viśvataḥ soma vṛṣṇyam | bhavā vājasya saṃgathe ||
20.55.5
ā pyāyasva madintama soma viśvebhir aṃśubhiḥ | bhavā naḥ sumnayuḥ sakhā vṛdhe ||
20.55.6
saṃ te payāṃsi sam u yantu vajāḥ saṃ vṛṣṇyāny abhimātiṣāhaḥ | āpyāyamāno amṛtāya soma divi śravāṃsy uttamāni dhiṣva ||
20.55.7
vidma tvā vayaṃ somaṃ rājānaṃ ye tvā na viduḥ | teṣāṃ cakṣuṣā śrotreṇa prāṇena prajayā paśubhir gṛhair dhanenā pyāyasva | eṣā ta oṣadhīs tayā tvam ā pyāyasva ||
20.55.8
āpīno asmān āpyāyac cakṣuṣā śrotreṇa prāṇena prajayā paśubhir gṛhair dhanena ||
20.55.9
yad veda rājā varuṇo veda devo bṛhaspatiḥ | indro yad vṛtrahā veda tat satyaṃ cittamohanam ||
20.55.10
śarveṇa nīlaśikhaṇḍena bhavena marutāṃ pitrā | virūpākṣeṇa babhruṇā vācaṃ vadiṣyato hatāḥ ||
20.56.1
etad yad anyatra jigāṃsatha yad anyatra vivīṣatha | tad vaś cittam amūmuhaṃ tad vaś cittam anīnaśam ||
20.56.2
asti vai pathāṃ niṣkuṭaṃ nadīnāṃ ca niraṅkaśam | tena vaś cittam amūmuhaṃ tena vaś cittam anīnaśam ||
20.56.3
yāni vaḥ sapta cetāṃsy aṣṭau yāni manāṃsi ca | tad vaś cittam amūmuhaṃ tad vaś cittam anīnaśam ||
20.56.4
indreṇa medinā yuj- -āgninā jātavedasā | tena vaś cittam amūmuhaṃ tena vaś cittam anīnaśam ||
20.56.5
pratīcīnāṃ vo abhy adhām aśvam ivāśvābhidhānyā | kṛṇve vo māmake vaśe pador upānahau yathā ||
20.56.6
devānāṃ saṃsad asi devānāṃ yātur asi | yayā tanvā brahma jinvasi tayā mā jinva ||
20.56.7
roce mā prakāśe mā kaṇvā vidan mā gamaya | anu mā budhyantām ||
20.56.8
vayaḥ suparṇā upa sedur indraṃ priyamedhā ṛṣayo nādhamānāḥ | apa dhvāntam ūrṇuhi pūrdhi cakṣur mumugdhy asmān nidhayeva baddhān ||
20.56.9
apsu jātasya mahatas pary aśmanaḥ | svayaṃjātasya śociṣo 'dbhiḥ parvata nāśaya ||
20.56.10
uttodinīṃ śimidvatī durgayonir vyadvarām | mṛgām̐ anu pra pātaya marīcīr anu nāśaya ||
20.56.11
aśvasyāsnaḥ saṃpatitā parṇe te vasatiṣ kṛtā | asṛk patatriṇām asi jahi vāmūn pra bādhama ||
20.56.12
asṛkto adhi jāto 'si parṇe te sadanaṃ kṛtam | āṇḍaṃ patatriṇām asi jahi vāmūn pra bādhama ||
20.56.13
yathā gardabho vivartanād vidhūya vipalāyate | evāsau palāyatām amuṣmād adhy āyataḥ ||
20.57.1
sanir asi sanitāsi saneyam ||
20.57.2
kṛtir asi kartāsi kriyāsam ||
20.57.3
vittir asi vettāsi videyam ||
20.57.4
bhūtir asi bhūtāsi bhūyāsam ||
20.57.5
bhūr asi subhūr asi subhūr nāmāsi ||
20.57.6
prajāpater madhyamaḥ śreṣṭho raśmir asi ||
20.57.7
bhūtaye tvā vittaye tvā paśūnāṃ tvā vittaya ā dadhāmi ||
20.57.8
agnir vahnir vahnir agniḥ ||
20.57.9
indra āroddhā prajāpatiḥ pradātā ||
20.57.10
bṛhaspates tvā mukhena yācāmi sūryasya tvā cakṣuṣā pratīkṣe adabdhena tvā cakṣuṣāvekṣe ||
20.57.11
ayuto 'ham ayuto ma ātmā ayutaṃ me cakṣur ayutaṃ me śrotram ayuto me prāṇo ayuto me 'pāno ayuto 'haṃ sarvaḥ ||
20.57.12
devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyāṃ prasūta ā rabhe ||
20.57.13
agneṣ ṭvāsyena prāśnāmi bṛhaspater mukhena ||
20.57.14
indrasya tvā jaṭhare sādayāmi varuṇasyodare ||
20.57.15
yo agnir nṛmaṇā nāma brāhmaṇeṣu praviṣṭaḥ ||
20.57.16
tasminn etat suhutam astu prāśitaṃ tan mā mā hiṃsīḥ parame vyoman ||
20.58.1
veda vai te takman nāma viśvaso nāma vā asi | asamaratho nāma te pitā hārṣī nāma takman te mātā śimidā nāma te svasā ||
20.58.2
giriṃ gaccheti sāptamikī ||
20.58.3
asurās tvod ava bharan samudrād adhi māyayā | tad āsrāvasya bheṣajaṃ tad u rogam anīnaśat ||
20.58.4
rogasthānam asṛksthānam atho āsrāvabheṣajam | babhror aśvasya vāreṇ- -āpi nahyāmi tā aham ||
20.58.5
yan me daṇḍo vāpāti dīkṣayā tapasā saha | tam ahaṃ punar ā dade punar indraḥ punar bhagaḥ | punar me brahmaṇaspatir brahma jīvitavā adāt ||
20.58.6
itthād ulūkāpa tanvan uttānapādam arbhakaḥ | sa me premāṇam ā vahad apa dveṣaḥ parā vahat ||
20.58.7
yathā bāṇaḥ susaṃśitaḥ parāpataty āśumat | evā mūtrasya te dhārā parā patati ketumat ||
20.58.8
yathā madhu madhukṛtaḥ saṃbharanti madhāv adhi | evā me madhumad vaco deveṣu puruṣeṣu ca ||
20.58.9
dīrghāyutvāya tapase mahyā ariṣṭatātaye | suparṇo mahyam abravīd etad utsaktabheṣajam etat puliśabheṣajam ||
20.58.10
agnī rakṣāṃsīty ekā ||
20.59.1
paiśir mātā peśiḥ pitā paiśeyaḥ peśyā hataḥ | addhā kṛtasya brahmaṇā vṛścikasyārasaṃ viṣam ||
20.59.2
nir hvayāmi parṇasādān nir ut pucchād u te viṣam | bhūmis ta ucyate mātā tasyai te nama it sṛja ||
20.59.3
kim u danta āmayati kim abhūd upaveśanam | āpo nir asyatā krimim agade kṛṇutā hanū ||
20.59.4
yatra bhūmyā anāmṛtaṃ divi candramasi śritam | vidvām̐ ahaṃ tatra manye māhaṃ pautram aghaṃ ni gām ||
20.59.5
yat te susīme hṛdayam ado vai tat prajāpatau | vedāma tasya te vayaṃ (māhaṃ pautram aghaṃ ni gām) ||
20.59.6
yat suvarṇāyā hṛdayaṃ pṛthivyām adhi niṣṭhitam | vedāhaṃ tasyās tan nāma (māhaṃ pautram aghaṃ ni gām) ||
20.59.7
agner hṛdayam asi vidyut tat tvā tathā veda | māhaṃ pautram aghaṃ ni gām ||
20.59.8
prajā ime prajāpata indrāgnī śarma yacchatam | yathāhaṃ jyog ihāsāni prajānām adhipā vaśī ||
20.59.9
yāṃ prajām avidām ady- -ātmanaḥ parinirmitām | āyuṣmatīṃ tanūkṛtāṃ tām̐ agne jarase naya ||
20.59.10
indra ivāsāni sāsahir agnir iva jyotiṣā bṛhan | sūrya iva viśvataḥ pratyak samudra iva duṣṭaraḥ ||
20.60.1
ṛcaṃ sāma yad aprākṣaṃ havir ojo yajur balam | etaṃ mā tasmān mā hiṃsīd vedaḥ pṛṣṭaḥ śacīpate ||
20.60.2
ud bhare dyāvāpṛthivī sahauṣadhībhiḥ | gṛhṇāmi prajāṃ nir apaḥ sṛjāmi ||
20.60.3
mā na āpo medhāṃ mā brahma pra mathiṣṭana | suṣyadā yūyaṃ syandadhvam upahūto 'haṃ sumedhā varcasvī ||
20.60.4
mā no medhāṃ mā no dīkṣāṃ mā no hiṃsiṣṭa yat tapaḥ | śivā naḥ sarva āyuṣa āpo bhavantu mātaraḥ ||
20.60.5
iha prajā viśvarūpā ramantām asmin goṣṭhe viśvabhṛto janitrīḥ | agniṃ kulāyam upa saṃviśantīr jānantu naḥ payasā ghṛtena ||
20.60.6
rantaya stha ramataya stha mayi śrita stha mayi śrayadhvam | manotā nāma stha grāmyā apsaraso veda vo vittam ā mā viśata ||
20.60.7
śarva nīlaśikhaṇḍa vīra karmaṇikarmaṇi | imām asya prāśaṃ jahi yenedaṃ vivadāmahe ||
20.60.8
tṛtīyakaṃ vitṛtīyaṃ sadandiṃ takmānam uta rājayakṣmam | yathā śakra unmumoca tṛtīyakam evāhaṃ tad un muñcāmi tṛtīyakaṃ tam asyām oṣadhyāṃ badhnāmi ||
20.60.9
ādhvastapakṣṇe bṛhate pathe 'ham akaraṃ namaḥ ||
20.60.10
indrāya tviṣīmate pathe 'ham akaraṃ namaḥ ||
20.61.1
vyāghrāyobhayādate pathe 'ham akaraṃ namaḥ ||
20.61.2
namas te pathye revati svasti mā parā ṇaya svasti punar ā naya | atho svasti nas kṛdhi jīvā jyotir aśīmahi ||
20.61.3
āmanasaṃ yajāmahe satyaprāśaṃ purohitam | taṃ devaṃ prathamaṃ yaje yo 'mum āmanasaṃ karat ||
20.61.4
āmanaska devak- -āroruvatka devaka | arvāg avastaraṃ kṛdhi yam ahaṃ kāmaye priyam ||
20.61.5
ayaṃ no agnir adhyakṣo ayaṃ no vasuvittamaḥ | asyopasadye mā riṣām- -āyaṃ rakṣatu naḥ prajām ||
20.61.6
asmin sahasraṃ puṣyāsm- -aidhamānāḥ sve gṛhe | imaṃ sam indhiṣīmahy āyuṣmantaḥ suvarcasaḥ ||
20.61.7
śuddhavālā kṛṣṇaphalā kabrūr balāsabheṣajī | śuktivalgasya nāśanī devī dadātu bheṣajam ||
20.61.8
aśvattho devasadanas tṛtīyasyām ito divi | tatra lohitavṛkṣo jātaḥ śigruḥ kṣiptabheṣajaḥ ||
20.61.9
na tatra bhavo hanti na śarva iṣum asyati | yatra tvaṃ deva tumburo parvateṣu virohasi ||
20.61.10
kṛṣyām anyo vi rohati girer anyo 'dhi pakṣasi | trātārau śaśvatām imāv ā gantāṃ śigrutumburū ||
20.62.1
yāvat parṇaṃ yāvat phalaṃ yāvanto adhyṛkṣarāḥ | tāvantaḥ śuṣmās tumburos tad u te viṣadūṣaṇam ||
20.62.2
rudra jalāṣabheṣaj- -emaṃ rogam aśīsamo jalāṇiti ||
20.62.3
asthād dyaur asthāt pṛthivy asthād idam urv antarikṣam | ṛṣabhasyeva kanikladato hṛdayaṃ śamayāmi te ||
20.62.4
saṃ mā siñcantu marutaḥ saṃ māsau rohiṇī divaḥ | saṃ māyam agniḥ siñcatu prajayā ca dhanena ca dīrgham āyuṣ kṛṇotu me ||
20.62.5
naktaṃ harī mṛgayete divā suparṇarohitau | bhavāya ca śarvāya c- -obhābhyām akaraṃ namaḥ ||
20.62.6
namo bhavāya namaḥ śarvāya namaḥ kumāraśatrave | namo nīlaśikhaṇḍāya namaḥ sabhāprapādine ||
20.62.7
yasya harī aśvatarau gardabhāv abhitaḥsarau | tasmai nīlaśikhaṇḍāya namaḥ sabhāprapādine ||
20.62.8
asāv eti śiśumāro asāv eti pulīkayā | kumāraśatro va roh- -odakaṃ parivācanam ||
20.62.9
yathedam abhram arbhakaṃ parjanyād apa śīyate | evā me aśvinā mukhād abhīly apa śīyatām ||
20.62.10
abhīli naśyetaḥ paras tvacaṃ me mābhi mimlapaḥ | agastyasya brahmaṇ- -ābhīlīṃ nāśayāmasi ||
20.63.1
sesicām upatvacāṃ nāśay- -ā pururūpād abhīlyaṃ mukhāt ||
20.63.2
yan me kṛtād apriyād āruroha malaṃ mukham | apāṃ vāta iva śīpālaṃ sūryas tad apa lumpatu ||
20.63.3
apa me 'bhīlī patatv abhraṃ vātahṛtaṃ yathā | ā mā suvarṇaṃ gacchatu subhāgam astu me mukham ||
20.63.4
yathā sūryasyopodaye hiraṇyaṃ pratirocate | evā me aśvinā mukhaṃ suvarṇaṃ prati rocatām ||
20.63.5
pra yad gāvo na bhūrṇayas tveṣā vayāṃsy akraman | ghnantu kṛṣṇām apa tvacaṃ subhāgam astu me mukham ||
20.63.6
indreṇa preṣita ulūkā saṃ pacāmi te ||
20.63.7
somena preṣita ulūkā saṃ pacāmi te ||
20.63.8
sūryeṇa preṣita ulūkā saṃ pacāmi te ||
20.63.9
bṛhaspatinā preṣita ulūkāsaṃ pacāmi te ||
20.63.10
prajāpatinā preṣita ulūkāsaṃ pacāmi te ||
20.64.1
grāhyā dūto 'sy ulūkā saṃ pacāmi te ||
20.64.2
nirṛtyā dūto 'sy ulūkā saṃ pacāmi te ||
20.64.3
varuṇasya dūto 'sy ulūkā saṃ pacāmi te ||
20.64.4
mṛtyor dūto 'sy ulūkā saṃ pacāmi te ||
20.64.5
yamasya dūto 'sy ulūkā saṃ pacāmi te ||
20.64.6
rājā tvā varuṇo 'khanad dattāṃ somena babhruṇā | tāṃ tvā vidma pratāpikāṃ prāmuṣya hṛdayaṃ tapa ||
20.64.7
śocayainaṃ pratapainaṃ sam enaṃ takmanā sṛja | yathāsya dahyamānasy- -āgniḥ parvāṇy anv ayad | hṛdayaṃ prevalijjayād akṣyau kāmena śocayān muhūrtaṃ mām apaśyataḥ ||
20.64.8
ayam it tvāgnir ā nayād vātas tvāta ud yamāt | yaṃ tvam enaṃ ni vartay- -āsau hā iha te manaḥ ||
20.64.9
agniṣ ṭvā tapatu sūryas tvā tapatu vātas tvā yuṅktāṃ marutaś ca yuñjatām | arvāṅ ehi samaṭamāno marīcibhiḥ ||
20.64.10
vṛhāmi te lomāny aṅgebhyaḥ pacāmi māṃsaṃ jvalayāmy asthi | iha te ramatāṃ mano mayi te ramatāṃ manaḥ ||
20.65.1
ayaṃ piṇḍaḥ karkarapiṇḍaḥ smaraḥ pāñcalaḥ saṃtapanaḥ karaṃkaraḥ | amuṣya hṛdayaṃ tapo yam ahaṃ kāmaye priyam ||
20.65.2
yathāyam agnis tapati yathā tapati sūryaḥ | evā te tapyatāṃ mano hṛdayam aṅgamaṅgaṃ paruṣparur māṃ kāmena na ramāsā atra ||
20.65.3
yathā tapati paraśuṃ yathā vāsinakhādanam | yathā sūrya udyan sarvaṃ saṃtapati | evā te tapyatāṃ mano hṛdayam aṅgamaṅgaṃ paruṣparur māṃ kāmena na ramāsā atra ||
20.65.4
saṃ tvā dyauś ca pṛthivī ca tapatāṃ māṃ kāmena na ramāsā atra ||
20.65.5
smara hai smaratād amum aṅgajvareṇocchocanīnām | takmanainaṃ saṃ sṛja viśvaśāradena mama kāmena ||
20.65.6
aṣṭāśītiṃ sahasrāṇy aty avādīd vaco mama | ihāre 'ham avādiṣam atrāre prāyasy astam ||
20.65.7
yaṃ sumitraḥ sumitrāyai cakre 'vāsā smaram | yathā sā tasya kāmena na suṣvāpa kadā cana | evāsau mama kāmena māva svāpsīt kadā cana ||
20.65.8
pary agnir āpas tapati pari dyām eti sūryaḥ | pari tvām indro vṛtrahā mahyaṃ tapatu sarvataḥ ||
20.65.9
yathā vāto nyāvāti yathā tapati sūryaḥ | evā tvam indra vṛtrahann amuṃ mahyam ihā naya ||
20.65.10
śālālavaṃ saṃvananaṃ vanād vananam ābhṛtam | yena gayo gandharvo apsarasāṃ samavānayat | tenāham amuṃ mayi vānayāmy ā mṛtyor ā parāvataḥ ||