Comma for either/or — dharma, courage. Spelling forgiving — corage finds courage.

    Atharvaveda (Paippalāda)

    Kāṇḍa 19

    Anonymous (Vedic)

    In the atlas

    9 min

    19.1.1

    doṣo gāya bṛhad gāya dyumad gāyātharvaṇa | stuhi devaṃ savitāram ||

    19.1.2

    tam u stuhy antaḥsindhuṃ sūnuṃ satyasya yuvānam | adroghavācaṃ suśevam ||

    19.1.3

    sa ghā no devaḥ savitā- -āsāviṣad vasupatir vasūni | ubhe suṣṭutī sugātum ||

    19.1.4

    indrāya somam ṛtvijaḥ sunotanā ca dhāvata | stotur yo havaṃ śṛṇavad dhavaṃ ca naḥ ||

    19.1.5

    sunotā somapāvne somam indrāya vajriṇe | yuvā jeteśānaḥ sa puruṣṭutaḥ ||

    19.1.6

    ā tvā viśantv indavo vayo na vṛkṣam andhasaḥ | virapśin vi mṛdho jahi rakṣasvinīḥ ||

    19.1.7

    āre asāv asmad astu hetir devāso asat | āre martānām aśastiḥ ||

    19.1.8

    sakhaiva no rātir astu sakhendraḥ sakhā savitā | sakhā bhagaḥ satyadharmā no astu ||

    19.1.9

    abhi no devīr avasā mahāśarmaṇā nṛpatnīḥ | acchinnapatrāḥ sacantām ||

    19.1.10

    īḍe agniṃ bhavaṃ sarvaṃ rakṣa ubjad ahiṃ balāsam uta sedim ugrām | āre asmad adite daivyaṃ bhayaṃ suvīryaṃ marutaḥ śarma yacchata ||

    19.1.11

    īḍe dyāvāpṛthivī parvatām̐ apaḥ svaḥ sūryam urv antarikṣam | vanaspatīn oṣadhīr gā uta rca ṛtasya naḥ patayo mṛḍayantu ||

    19.1.12

    huve viṣṇuṃ pūṣaṇaṃ brahmaṇaspatiṃ bhagaṃ nu śaṃsaṃ savitāram ūtaye | iha somo varuṇo vāyur agnir bhaga ugrā avase no gamantu ||

    19.1.13

    pātaṃ na indrāpūṣaṇā varuṇaḥ pāntu marutaḥ | apāṃ napāt sindhavaḥ sapta pātana pātu viṣṇur uta dyauḥ ||

    19.1.14

    pātāṃ no dyāvāpṛthivī abhiṣṭaye pātu grāvā pātu somo no aṃhasaḥ | pātu no devī suhavā sarasvatī pātv agnir ye śivā asya pāyavaḥ ||

    19.1.15

    pātāṃ no devāśvinā sudaṃsasā- -uṣāsānaktota na uruṣyatām | apāṃ napād avihrutī kayasya cid devo mūrdhann adite śarma yaccha naḥ ||

    19.2.1

    tvaṣṭā me daivyaṃ vacaḥ parjanyo brahmaṇaspatiḥ | putrair bhrātṛbhir aditir nu pātu no duṣṭaraṃ trāmaṇe śavaḥ ||

    19.2.2

    aṃśo bhago varuṇo mitro aryamā- -aditiḥ pātv aṃhasaḥ | apa tasya dveṣo gamed avihruto yāvayāc chatrum ?anti tam? ||

    19.2.3

    deva tvaṣṭar vardhaya sarvatātaye dhiye sam u śriye prāvatān naḥ | uruṣyā ṇa urutarāprayucchan dyauṣ pitar yāvaya ducchunām itaḥ ||

    19.2.4

    ye no vacobhir uta daṃsanābhis tanvaṃ soma paritāpayante | nīcais tān vṛśca na yathā virukṣan mā te dṛśan sūryam uccarantam ||

    19.2.5

    tvayeṣvā tvayā soma dhanvanā tvayā muṣṭighnā śāśadmahe vayam | tvaṃ tān vṛśca ya idaṃ na ?ādṛśākaren? hanāma daṇḍair uta daṃsanābhiḥ ||

    19.2.6

    padena tān padanyo nayantu vadhair enān pitaro daṃsayantu | yathā na jīvāt katamaś canaiṣām ||

    19.2.7

    yena somāditiḥ pathā mitrā vā yanty adruhaḥ | tenā no 'vitā bhuvaḥ ||

    19.2.8

    yo naḥ soma suśaṃsino duḥśaṃso abhidāsati | vajreṇāsya mukhe jahi sa saṃpiṣṭo apāyati ||

    19.2.9

    yo naḥ somābhidāsati sanābhir yaś ca niṣṭiyaḥ | apa tasya balaṃ tira mahīva dyaur vadha tmanā ||

    19.2.10

    punar agham aghakṛtam etu devāḥ punar ena enaskṛtaṃ vijānat | punaḥ putraḥ pitaram etu vidvān hatām uta yad asya svam asti ||

    19.2.11

    yena cāsau śapati yena cainaṃ śapāmasi | ubhau saṃvṛhya tau tasmād antikād dhetim asyatām ||

    19.2.12

    ye pārthivāsaḥ śapathā ya urāv antarikṣe | ye vātasya prabharmaṇi tebhiṣ ṭaṃ vartayāmasi yo 'smān dveṣṭi yaṃ vayaṃ dviṣmaḥ ||

    19.2.13

    ye asmān parisīsṛpuḥ kulīpayāni bibhrataḥ | ud devas teṣāṃ vṛścata mūlam urvārvo yathā ||

    19.2.14

    yad devā aghadhā agham anyasminn ā sisaṃkṣati | bhāro aghasya duḥsahaḥ pratyak kartāram ṛcchatu ||

    19.2.15

    punar evāghadhām aghaṃ dyumnam ?ivaitur arṣatu | ādityāduryāmahiṣā? mahī sindhor ivāvaniḥ ||

    19.3.1

    śaśvad didyut kriyamāṇā pratīcī ni hi paptat | pratyak kartāram ṛcchatu ||

    19.3.2

    śaśvantam ic chāśadānam anyasmā iṣuṃ dihānam | pratīcī śarur ṛcchatu ||

    19.3.3

    yad etad bhūri śāśadat pratīcīnam apohase | viṣād iva viṣam addhi tat ||

    19.3.4

    namas te pravato napād yatas tapaḥ samūhase | mṛḍā nas tanūbhyaś śaṃ nas tokebhyas kṛdhi ||

    19.3.5

    pravato napān namo astu tubhyaṃ namas te hetaye tapuṣyai | vidma te dhāma paramaṃ guhā yat samudre antar nihitāsi nābhiḥ ||

    19.3.6

    yāṃ tvā devā ajanayanta viśva iṣuṃ kṛṇvānā asanāya tṛṣvīm | sā no mṛḍa vidathe gṛṇānā mitrasya ca varuṇasya praśiṣṭau ||

    19.3.7

    yūyaṃ naḥ pravato napān marutaḥ sūryatvacaḥ | śarma yacchātha saprathaḥ ||

    19.3.8

    mamṛḍatā suṣūdatā mṛḍā no aghnyābhyaḥ | tokāya tanve ca ||

    19.3.9

    namas te astu vidyute namas te stanayitnave | namas te astv aśmane yenā dūḍāśe asyasi ||

    19.3.10

    yo asmān brahmaṇaspate 'devo abhidāsati | sarvaṃ taṃ rīradhāsi naḥ ||

    19.3.11

    yebhiḥ soma sāhantya- -asurān randhayāsai | tebhir no 'vitā bhuvaḥ ||

    19.3.12

    yāni devā asurāṇām ojāṃsy avṛṇīdhvam | tebhir no adhi vocata ||

    19.3.13

    ud enam uttaraṃ naya- -agne ghṛtebhir āhutaḥ | sam enaṃ varcasā sṛja devānāṃ bhāgadhā asat ||

    19.3.14

    indremaṃ prataraṃ kṛdhi sajātānām asad vaśī | rāyaspoṣeṇa saṃ sṛja prajayā ca bahuṃ kṛdhi ||

    19.3.15

    yasya kṛṇmo gṛhe havis tam agne vardhayā tvam | tasmai somo adhi bruvad ayaṃ ca brahmaṇaspatiḥ ||

    19.4.1

    ṛtāvānaṃ vaiśvānaram ṛtasya jyotiṣas patim | ajasraṃ gharmam īmahe ||

    19.4.2

    sa idaṃ prati paprathad yajñasya svar uttiran | ṛtūn ut sṛjate vaśī ||

    19.4.3

    agniḥ priyeṣu dhāmasu kāmo bhūtasya bhavyasya | samrāḍ eko vi rājati ||

    19.4.4

    pari dyām iva sūryo ahīnāṃ janim āgamam | rātrī jagad ivānyad dhaṃsād avārīr imaṃ viṣam ||

    19.4.5

    yad brahmabhir yad ṛṣibhir yad devair uditaṃ purā | yad bhūtaṃ bhavyam āsanvat tena te vāraye viṣam ||

    19.4.6

    madhunāpṛkṣi nadyaḥ parvatā girayo madhu | madhu paruṣṇī śīpālā śam āsne astu śaṃ hṛde ||

    19.4.7

    yatheyam urvī pṛthivī dādhāra viṣṭhitaṃ jagat | evā te dhriyatāṃ garbho anu sūtuṃ savitave ||

    19.4.8

    (…) dādhāremān vanaspatīn | (…) ||

    19.4.9

    yatheyam urvī pṛthivī dādhāra parvatān apaḥ | evā te dhriyatāṃ garbho anu sūtuṃ suvitave ||

    19.4.10

    sasruṣīs tad apaso divā naktaṃ ca sasruṣīḥ | vareṇyakratur aham apo devīr upa bruve ||

    19.4.11

    oktā āpaḥ karmaṇyā muñcantv itaḥ praṇītaye | sadyo bhavantv etave ||

    19.4.12

    devasya savituḥ save karma kṛṇvanti mānuṣāḥ | śaṃ no bhavantv apa oṣadhīr imāḥ ||

    19.4.13

    śatasya te dhamanīnāṃ sahasrasya hirāṇām | asthur in madhyamā yāḥ sākam antā araṃsata ||

    19.4.14

    pari vaḥ sikatāmayīr dhanūs tiraś cid asthiran | tiṣṭhatelayatā su kam ||

    19.4.15

    amūr yā yanti jāmayaḥ sarvā lohitavāsasaḥ | abhrātara iva yoṣās tiṣṭhanti hatavarcasaḥ ||

    19.4.16

    tiṣṭhāvare tiṣṭha para uta tvaṃ tiṣṭha madhyame | kaṇiṣṭhikā ca tiṣṭhāti tiṣṭhād id dhamanir mahī ||

    19.5.1

    namo devavadhebhyo namo rājavadhebhyaḥ | atho ye viśyānāṃ vadhās tebhyo mṛtyo namāṃsi te ||

    19.5.2

    namas te adhivākāya parāvākāya te namaḥ | sumatyai mṛtyo te namo durmatyai ta idaṃ namaḥ ||

    19.5.3

    namas te yātudhānebhyo namas te bheṣajebhyaḥ | mūlebhyo mṛtyo te namo brāhmaṇebhya idaṃ namaḥ ||

    19.5.4

    nava ca yā navatiś ca saṃyanti manyā abhi | itas tāḥ sarvā naśyantu vākā apacitām iva ||

    19.5.5

    sapta ca yāḥ saptatiś ca saṃyanti skandhyā abhi | (itas tāḥ sarvā naśyantu vākā apacitām iva) ||

    19.5.6

    pañca ca yāḥ pañcāśac ca saṃyanti graivyā abhi | itas tāḥ sarvā naśyantu vākā apacitām iva ||

    19.5.7

    āvayo anāvayo rasas ta ugra āvayo | ā te karambham adīmahi sa hi na tvam asi yas tvam ātmānam āvayaḥ ||

    19.5.8

    babhruś ca babhrukarṇaś ca nīlākalaśālā | śavaḥpaśya ||

    19.5.9

    tauvilike 'velayā- -avāyam ailava ailayīt | iha svām āhutiṃ juṣāṇo manasā svāhā ||

    19.5.10

    svāhā manasā yad idaṃ kṛṇomi yasyās ta āsañ juhomi ghore | eṣāṃ baddhānām avasarjanāya kam ||

    19.5.11

    bhūmir iti tvābhipramanvate janā nirṛtir iti tvāhaṃ pari veda viśvataḥ | bhūte haviṣmaty asy eṣa te bhagas tena te vidheyaṃ svāhā ||

    19.5.12

    evo ṣv asmat tvaṃ nirṛte viśvavāre ayasmayān pra mumugdhi pāśān | yamena tvaṃ yamyā saṃvidānā yo asmān dveṣṭi yaṃ vayaṃ dviṣmas tasmin tān pāśān prati muñca sarvān ||

    19.5.13

    uttamo asy oṣadhīnāṃ tava vṛkṣā upastayaḥ | upastir asmākaṃ bhūyād yo 'smām̐ abhidāsati ||

    19.5.14

    sabandhuś cāsabandhuś ca yo 'smām̐ abhidāsati | sabandhūn sarvāṃs tīrtvā- -ahaṃ bhūyāsam uttamaḥ ||

    19.5.15

    yathā soma oṣadhīnām uttamaṃ havir ucyate | evā tvam iva vṛkṣāṇām ahaṃ bhūyāsam uttamaḥ ||

    19.6.2

    indrasya vacasā vayaṃ mitrasya varuṇasya ca | devānāṃ sarveṣāṃ vācā yakṣmaṃ te vārayāmahe ||

    19.6.3

    yathā vṛtra imā āpas tastambha viśvadhā yatīḥ | evā te agninā yakṣmaṃ vaiśvānareṇa vāraye ||

    19.6.4

    dhruvaṃ dhruveṇa haviṣā- -abhi somaṃ mṛśāmasi | atrā ta indraḥ kevalīr viśo balihṛtas karat ||

    19.6.5

    ā tvāhārṣam antar abhūr dhruvas tiṣṭhāvicācalat | viśas tvā sarvā ā yantu mā tvad rāṣṭram adhi bhraśat ||

    19.6.6

    ihaivaidhi māpa cyoṣṭhāḥ parvata ivāvicācalat | indreha dhruvas tiṣṭha- -iha rāṣṭraṃ ni dhāraya ||

    19.6.7

    indra etam adīdharad dhruvaṃ dhruveṇa haviṣā | tasmai somo adhi bruvad ayaṃ ca brahmaṇaspatiḥ ||

    19.6.8

    dhruvaṃ te devaḥ savitā dhruvaṃ devo bṛhaspatiḥ | dhruvaṃ ta indraś cāgniś ca rāṣṭraṃ dhārayatāṃ dhruvam ||

    19.6.9

    dhruvā dyaur dhruvā pṛthivī samudrāḥ parvatā dhruvāḥ | dhruvā ha dharmaṇā dhruvā dhruvo rājā viśām ayam ||

    19.6.10

    vṛṣendrasya vṛṣā divo vṛṣā pṛthivyā ayam | vṛṣā viśvasya bhūtasya tvam ekavṛṣo bhava ||

    19.6.11

    samudra īśe sravatām agniḥ pṛthivyā vaśī | sūryo nakṣatrāṇām īśe tvam (…) ||

    19.6.12

    samrāḍ asy asurāṇāṃ kakun manuṣyāṇām | devānām ardhabhāg asi tvam ekavṛṣo bhava ||

    19.6.13

    pari vartmāny eṣām indraḥ pūṣā ca sasratuḥ | muhyantv adyāmūḥ senā amitrāṇāṃ parastarām ||

    19.6.14

    mugdhā amitrāś caranta- -aśīrṣāṇa ivāhayaḥ | athaiṣām agniruddhānām indro hantu varaṃ-varam ||

    19.6.15

    aiṣu nahya vṛṣājinaṃ hariṇasya bhiyaṃ kṛdhi | parāṅ amitra eṣatv arvācī gaur upeṣatu ||

    19.7.1

    saṃsam id yuvase vṛṣann agne viśvāny arya ā | iḍas pade sam idhyase sa no vasūny ā bhara ||

    19.7.2

    saṃ jānīdhvaṃ saṃ pṛcyadhvaṃ saṃ vo manāṃsi jānatām | devā bhāgaṃ yathā pūrve saṃjānānā upāsate ||

    19.7.3

    samāno mantraḥ samitiḥ samānī samānaṃ cittaṃ saha vo manāṃsi | samānena vo haviṣā juhomi yathā saṃmanaso 'satha ||

    19.7.4

    ut sūryo diva eti puro viśvāni yo 'ruhat | ādityaḥ parvatāṅ ati viśvadṛṣṭo adṛṣṭahā ||

    19.7.5

    āyurvidaṃ vipaścitaṃ śrutāṃ kaṇvasya vīrudham | āhārṣaṃ viśvabheṣajīm asyādṛṣṭān ni śamaya ||

    19.7.6

    ni gāvo goṣṭhe asadan ni mṛgāso avikṣata | ni ketavo janānāṃ ny adṛṣṭā alipsata ||

    19.7.7

    himavataḥ pra sravatha tāḥ sindhum upa gacchatha | āpo gha mahyaṃ tad devīr dadan hṛddyotabheṣajam ||

    19.7.8

    yad akṣībhyām ādidyota pārṣṇibhyāṃ hṛdayena ca | āpas tat sarvaṃ niṣ karan tvaṣṭā riṣṭam ivānasaḥ ||

    19.7.9

    sindhurājñīḥ sindhupatnīḥ sarvā yā nadya sthana | dattā nas tasya bheṣajaṃ tena vo bhunajāmahai ||

    19.7.10

    punantu mā devajanāḥ punantu manavo dhiyā | punantu viśvā bhūtāni pavamānaḥ punātu mā ||

    19.7.11

    punātu mā pavamānaḥ kratve dakṣāya jīvase | jyok ca sūryāya dṛśe ||

    19.7.12

    ubhābhyāṃ deva savitaḥ pavitreṇa savena ca | asmān punīhi cakṣase ||

    19.7.13

    īrṣyāyā dhrājiṃ prathamām adhamām uttamām uta | manyuṃ hṛdayyaṃ śokaṃ taṃ te nir mantrayāmahe ||

    19.7.14

    etad yat te hṛdi śritaṃ manaskaṃ patayiṣṇukam | tatas ta īrṣyāṃ muñcāmi nir ūṣmāṇaṃ dṛter iva ||

    19.7.15

    yathā bhūmir mṛtamanā mṛtān mṛtamanastarā | yathota mamruṣo mana everṣyor mṛtaṃ manaḥ ||

    19.8.1

    dyauś ca mā pṛthivī ca pracetasau śukro bṛhan dakṣiṇā mā pipartu | anu svadhā cikitāṃ somo agnir vāyur mā yātu savitā bhagaś ca ||

    19.8.2

    punar manaḥ punar āyur na āgan punaś cakṣuḥ punar ākūtir āgan | vaiśvānaro no adabdhas tanūpā antas tiṣṭhāti duritād avadyāt ||

    19.8.3

    saṃ varcasā payasā saṃ tanūbhir aganmahi manasā saṃ śivena | tvaṣṭā sudatro varivaḥ kṛṇotv anūnas tāṣṭu tanvo viriṣṭam ||

    19.8.4

    idaṃ tad yuja uttaraṃ yenendraṃ śumbhāmy aṣṭaye | asya kṣatraṃ śriyaṃ mahīṃ vṛṣṭir iva vardhayā tṛṇam ||

    19.8.5

    asya kṣatram agnīṣomāv asya vardhayataṃ rayim | atho rāṣṭrasyābhīvarge kṛṇutaṃ yuja uttaram ||

    19.8.6

    sabandhuś cāsabandhuś ca yo jāto yaś ca niṣṭiyaḥ | yajamānāya sunvate sarvaṃ taṃ rīradhāsi naḥ ||

    19.8.7

    yaśo bṛhad vardhatām indrajūtaṃ sahasrabhṛṣṭi sukṛtaṃ sahasvat | prasarsrāṇam anu dīrghāya jīvase haviṣmantaṃ vardhaya sarvatātaye ||

    19.8.8

    yaśā indro yaśā agnir yaśāḥ somo ajāyata | yaśā viśvasya bhūtasya- -aham asmi yaśastamaḥ ||

    19.8.9

    vayaṃ te agne yaśaso yaśobhir yaśasvino haviṣainā vidhema | sa no dhehi rāṣṭram indrajūtaṃ tava trātre adhivāke syāma ||

    19.8.10

    ava jyām iva dhanvano manyuṃ tanomi te hṛdaḥ | adhā saṃmanasau bhūtvā sakhikeva sacāvahai ||

    19.8.11

    vi te manyuṃ nayāmasi sakhikeva sacāvahai | adhas te aśmanā manyuṃ guruṇābhi ni dadhmasi ||

    19.8.12

    abhi tiṣṭhāmi te manyuṃ pārṣṇibhyāṃ prapadābhyām | parā te daṇḍyaṃ vadhaṃ parā manyuṃ suvāmi te ||

    19.8.13

    hiraṇyayaḥ panthā āsīd aritrāṇi hiraṇyayā | nāvo hiraṇyayīr āsan yābhiḥ kuṣṭhaṃ nirāvaham ||

    19.8.14

    suparṇasuvane girau jātaṃ himavatas pari | dhanair abhi śrutaṃ yanti kuṣṭhehi takmanāśanaḥ ||

    19.8.15

    yo giriṣu jāyase vīrudhāṃ balavattamaḥ | kuṣṭhehi takmanāśana takmānaṃ nāśayann itaḥ ||

    19.9.1

    idāvatsarāya parivatsarāya saṃvatsarāya kṛṇutā bṛhan namaḥ | teṣāṃ vayaṃ sumatau yajñiyānām api bhadre saumanase syāma ||

    19.9.2

    ye vaḥ panthā bahavo devayānā anu dyāvāpṛthivī saṃcarantī | teṣām ajyāniṃ yatamo na āvahāt tasmai no devāḥ pari dhatta sarve ||

    19.9.3

    śarad dhemantaḥ śiśiro vasanto grīṣmo varṣāḥ suvite no dadhāta | ā no goṣu bhajatauṣadhīṣu nivāta id vaḥ śaraṇe syāma ||

    19.9.4

    vaiśvānaro na ūtaya ā pra yātu parāvataḥ | agnir ukthair no aṃhasaḥ ||

    19.9.5

    vaiśvānaro na ā gamad imaṃ yajñaṃ sajūr upa- | -imāṃ suṣṭutiṃ mama ||

    19.9.6

    vaiśvānaro no aṅgirobhi stomaṃ yajñaṃ ca cākl̥pat | aiṣu dyumnaṃ svar yamat ||

    19.9.7

    ajaiṣaṃ tvā saṃlikhitam ajaiṣam uta saṃrudham | aviṃ vṛko yathā mathad evā mathnāmi te kṛtam ||

    19.9.8

    yathā vṛkṣam aśanir viśvahā hanty aprati | evāham amuṃ kitavam akṣair vadhyāsam aprati ||

    19.9.9

    turāṇām aturāṇāṃ viśāṃ devayatīnām | sam aitu viśvato bhago antarhastaṃ kṛtaṃ mama ||

    19.9.10

    yāvad dyaur yāvat pṛthivī yāvad ābhāti sūryaḥ | tāvat sṛjāmi te viṣaṃ yāvad arṣanti sindhavaḥ ||

    19.9.11

    ucchvasanta ud īrate gāva āvasathād iva | ahīnāṃ paśyatā viṣam apavaktā na vidyate ||

    19.9.12

    ā jaghāna pṛṣaddhanuḥ saṅgathe dhamanīnām | mūrdhānaṃ viṣam āskadya- -aṅgāni vy asisrasat ||

    19.9.13

    mā no devā ahir vadhīt santokān sahapūruṣān | saṃyataṃ na vi ṣparad vyāttaṃ na saṃ yamat ||

    19.9.14

    saṃ te dadhāmi dadbhir dataḥ saṃ te hanvā hanū | saṃ te jihvayā jihvāṃ saṃ ta āsnāha āsyam ||

    19.9.15

    namo 'haye asitāya namas tiraścirājaye | svajāya babhrave namo namo devajanebhyaḥ ||

    19.10.1

    manase cetase dhiya ākūtaya uta cittaye | matyai śrutāya cakṣase vidhema haviṣā vayam ||

    19.10.2

    prāṇāyāpānāya vyānāya bhūriretase | sarasvatyā uruvyace vidhema haviṣā vayam ||

    19.10.3

    mā no hāsiṣur ṛṣayo daivyāsas tanūpāvānaḥ śucayas tapojāḥ | amartyā martyām̐ abhi naḥ sacadhvam āyur naḥ prataraṃ jīvase dhuḥ ||

    19.10.4

    idam id vā u bheṣajam idaṃ rudrasya bheṣajam | yeneṣum ekatejanāṃ śataśalyām apabruvan ||

    19.10.5

    jālāṣenābhi ṣiñcata jālāṣenopa siñcata | jālāṣaṃ bhadraṃ bheṣajaṃ tasya no dhatta jīvase ||

    19.10.6

    śaṃ ca no mayaś ca no mā ca naḥ kiṃ canāmamat | kṣamā rapo viśvaṃ no astu bheṣajam ||

    19.10.7

    yaśasaṃ mendro maghavān kṛṇotu yaśasaṃ somo varuṇo vāyur agniḥ | yaśasaṃ mā devaḥ savitā kṛṇotu priyo dātur dakṣiṇāyāḥ syām aham ||

    19.10.8

    yathendro dyāvāpṛthivyor yaśasvān yathāpa oṣadhīṣu | yathā viśveṣu deveṣv evā deveṣu yaśasaḥ syāma ||

    19.10.9

    accha vayam indraṃ yaśasaṃ yaśobhir yaśasvino haviṣainā vidhema | sa no dadhad rāṣṭram indrajūtaṃ tasya trātre adhivāke syāma ||

    19.10.10

    eha yātu varuṇaḥ somo agnir bṛhaspatir vasubhir eha yātu | asya śriyam abhisaṃyāta sarva ugrasya cettuḥ saṃmanasaḥ sajātāḥ ||

    19.10.11

    eha yāta māpa yātādhy asmat pūṣā vaḥ parastād apathaṃ kṛṇotu | vāstoṣpatir anu vo 'yam ahvan mayi sajātā ramatir vo astu ||

    19.10.12

    yo vaḥ śuṣmo hṛdayeṣv antar yā ākūtir manasi praviṣṭā | tāñ chrevayāmi haviṣā ghṛtena mayi sajātā ramatir vo astu ||

    19.10.13

    mama cittaṃ prayavasanyutetve- -indrāgnyor iva havam eta sarve | bṛhaspatir vo ni yunaktu mahyaṃ mama vācam ekacittāḥ sacadhvam ||

    19.10.14

    ahaṃ gṛhṇāmi manasā manāṃsi mama cittam upa cittebhir eta | mama vaśe hṛdayaṃ vaḥ kṛṇomi mama yātam anuvartmāna eta ||

    19.10.15

    māṃ vaś cakṣur gacchatu māṃ prāṇo dhātā padam anu vartma vaḥ kṛṇotu | ye vo mahānta uta ye kumārā mama yātam anu yātebhir eta ||

    19.11.2

    devebhyo adhi jāto 'si somasya sakhā hitaḥ | sa prāṇāyāpānāya cakṣuse 'sya mṛḍa ||

    19.11.3

    ayasmaye drupade bedhiṣa id abhihito mṛtyubhir ye sahasram | yamo mahyaṃ punar it tvāṃ dadātu tasmai devāya haviṣā vidhema ||

    19.11.4

    yat te devī nirṛtir ābabandha dāma grīvāsv avicṛtyam | tat te vi ṣyāmy āyuṣe balāya- -anamīvaṃ pitum addhi prasūtaḥ ||

    19.11.5

    namo 'stu te nirṛte viśvavāre ayasmayaṃ vi cṛtā bandham etam | yamena tvaṃ pitṛbhiḥ saṃvidāna- -uttame nāke adhi rohayemam ||

    19.11.6

    antardāvāya juhutā sv etad yātudhānakṣayaṇaṃ ghṛtena | ārād rakṣāṃsi prati dahāgne māsmākaṃ tanvam upa tītapanta ||

    19.11.7

    śarvo vo grīvā aśarīt piśācāḥ pṛṣṭīr vo 'pi śṛṇātv agniḥ | vīrud vo viśvadhāvīryā mṛtyunā sam ajīgamat ||

    19.11.8

    apiśācaṃ no adharād apiśācaṃ na uttarāt | indrāpiśācaṃ naḥ paścād apiśācaṃ puras kṛdhi ||

    19.11.9

    indraś cakāra prathamo nairhastam asurebhyaḥ | vṛścāmaḥ śatrūṇāṃ bāhū anena haviṣā vayam ||

    19.11.10

    nirhastaḥ śatrur abhidāsan no astu ye senābhir yudham āyanty asmān | sam arpayendra mahatā vadhena drātv eṣām aghahāro vividdhaḥ ||

    19.11.11

    ava manyur avāyatā- -ava bāhū manoyujā | parāśara tvaṃ teṣāṃ parāñcaṃ śuṣmam ardayārvācīṃ rayim ā kṛdhi ||

    19.11.12

    ātanvānā āyacchanto 'syanto ye ca dhāvatha | nirhastāḥ śatrava sthana- -indro vo 'dya parāśarīt ||

    19.11.13

    nirhastāḥ santu śatravo 'ṅgaiṣāṃ mlāpayāmasi | yathaiṣām indra vedāṃsi yūtheṣu vi bhajāmahai ||

    19.11.14

    nirhastebhyo nairhastaṃ yaṃ devāḥ śarum asyatha | jayantu satvāno mama sthireṇendreṇa medinā ||

    19.12.1

    śamīm aśvattha ārūḍhas tatra puṃsavanaṃ kṛtam | tad eva tasya bheṣajaṃ yat strīṣv ā haranti tat ||

    19.12.2

    puṃsi vai reto bhavati tat striyām anu ṣicyate | tad vai putrasya vedanaṃ tat prajāpatir abravīt ||

    19.12.3

    prajāpatir anv amaṃsta sinīvāly acīkl̥pat | straiṣūyam anyatra dadhat pumāṃsam u dadhad iha ||

    19.12.4

    yā oṣadhayaḥ somarājñīr ity ekā

    19.12.5

    muñcantu mā śapathyād atho varuṇyād uta | atho yamasya paḍbīśād viśvasmād devaduṣkṛtāt ||

    19.12.6

    yac cakṣuṣā yan manasā yac ca vācopārima yaj jāgrato yat svapantaḥ | somo mā tasmād enasaḥ svadhayā punātu vidvān ||

    19.12.7

    abhibhūr yajño abhibhūr agnir astv abhibhūḥ somo abhibhūr indro astu | abhy ayaṃ viśvāḥ pṛtanā yathāsad evā vidhemāgnihotrā idaṃ haviḥ ||

    19.12.8

    svadhāstu mitrāvaruṇā prajāvat kṣatraṃ madhveha pinvatam | bādhethāṃ dveṣo nirṛtiṃ parācair asmai kṣatraṃ varca ā dhattam ojaḥ ||

    19.12.9

    imaṃ vīram ity ekā ||

    19.12.10

    agner iva prasitir asya śuṣmiṇa uteva matto vilapann apāyati | tasmai te aruṇāya babhrave tapurmaghāya namo 'stu takmane ||

    19.12.11

    namo yamāya namo 'stu mṛtyave namo rājñe varuṇāya tviṣīmate | namaḥ kṣetrasya pataye namo dive namaḥ pṛthivyai nama oṣadhībhyaḥ ||

    19.12.12

    ayaṃ yo janān haritān kṛṇoty ucchocayann agninevābhidunvan | adhā hi takmann araso hi bhūyā athā nyaṅ adharaṅ vā parehi ||

    19.12.13

    indro jayāti na parā jayātā adhirājo rājasu rājayātai | carkṛtya īḍyaḥ śaṃsyaś ca- -upasadyo namasyo bhaveha ||

    19.12.14

    tvam indrādhirājaḥ śravasyus tvaṃ bhavābhibhūtir janānām | tvaṃ daivīr viśa imā vi rāja- -āyuṣmat kṣatram ajaraṃ te astu ||

    19.12.15

    prācyāṃ diśi tvam indrādhirājā- -odīcyāṃ diśi vṛtrahan dasyuhāsi | yatra yanti śrotyās taj jitaṃ te dakṣiṇato vṛṣabho 'si havyaḥ ||

    19.13.1

    abhi tvendro varimataḥ purā tvāṃhūraṇebhyaḥ | hvayāmy ugraṃ cettaraṃ puruṇāmānam ekajam ||

    19.13.2

    yo adya senyo vadho jighāṃsan na udīrate | indrasya tatra bāhū samantaṃ pari dadhmahe ||

    19.13.3

    pari dadhma indrasya bāhū samantaṃ trātus trāyatāṃ naḥ | deva savitaḥ soma rājan sumanasaṃ mā kṛṇutaṃ svastaye ||

    19.13.4

    devā aduḥ sūryo adād dyaur adāt pṛthivy adāt | sarvāḥ sarasvatīr aduḥ sacittā viṣadūṣaṇam ||

    19.13.5

    yad vo devā upajīkā āsiñcan dhanvany udakam | tena devaprasūtā idaṃ dūṣayatā viṣam ||

    19.13.6

    asurāṇām asi duhitā devānām asi svasā | divas pṛthivyā jajñiṣe sā cakarthārasaṃ viṣam ||

    19.13.7

    asthisraṃsaṃ parusraṃsam āsthitaṃ hṛdayāmayam | balāsaṃ sarvaṃ niṣ kṛdhy aṅgeṣṭhā yaś ca parvasu ||

    19.13.8

    nir balāsaṃ balāsinaḥ kṣiṇomi puṣkaraṃ yathā | chinadmy asya bandhanaṃ mūlam urvārvo yathā ||

    19.13.9

    nir balāsetaḥ pra pata suparṇo vasater iva | adheṭa iva hāyano 'pa drāhy avīrahā ||

    19.13.10

    ā vṛṣāyasva śvasihi vardhasva prathayasva ca | yathāṅgaṃ vardhatāṃ te śepas tena yoṣitam uj jahi ||

    19.13.11

    yenā kṛśaṃ medayanti yena hinvanty āturam | tenāsya brahmaṇaspate dhanur ivā tānayā pasaḥ ||

    19.13.12

    āhaṃ tanomi te paso adhi jyām iva dhanvani | kramasva riśya iva rohitam anavaglāyatā tvam ||

    19.13.13

    devāḥ kapota iṣito yad icchan dūto nirṛtyā idam ājagāma | tasmā arcāma kṛṇavāma niṣkṛtiṃ śaṃ no astu dvipade catuṣpade ||

    19.13.14

    śivaḥ kapota iṣito no astv anāgā devāḥ śakuno gṛhe naḥ | agnir hi vipro juṣatāṃ havir naḥ pari hetiḥ pakṣiṇī no vṛṇaktu ||

    19.13.15

    hetiḥ pakṣiṇī na dabhāty asmān āṣṭrī padaṃ kṛṇute agnidhāne | śaṃ no gobhya uta puruṣebhyo mā no devā iha hiṃsīt kapotaḥ ||

    19.13.16

    iṣaṃ madantaḥ pari gāṃ nayāmaḥ saṃyopayanto duritā padāni | ṛcā kapotaṃ nudata praṇodaṃ hitvā na ūrjaṃ pra patāt patiṣṭhaḥ ||

    19.13.17

    nude tvā pra ṇude tvā kapota rakṣasā saha | yato na punar āyasi tatra tvā gamayāmasi ||

    19.14.1

    yathāyaṃ vāho aśvinā samaiti saṃ ca vartate | evā mām abhi te manaḥ samaitu saṃ ca vartatām ||

    19.14.2

    ahaṃ khidāmi te mano rājāśvaḥ pṛṣṭyām iva | reṣmacchinnaṃ yathā tṛṇaṃ mayi te veṣṭatāṃ manaḥ ||

    19.14.3

    āñjanasya madhughasya kuṣṭhasya naladasya ca | turo bhagasya hastābhyām anurodhanam ā bhare ||

    19.14.4

    ayam ā yāty aryamā purastād viṣitastukaḥ | sa icchād agruvai patim atho jāyām ajānaye ||

    19.14.5

    aśramad iyam aryamann anyāsāṃ samanaṃ yatī | aṅgo nv asyā aryamann anyā samanam āyati ||

    19.14.6

    dhātā dādhāra pṛthivīṃ dhātā dyām uta sūryam | dhātāsyā agruvai patiṃ dadhātu pratikāmyam ||

    19.14.7

    mahyam āpo madhumad erayanta mahyaṃ sūryo abharaj jyotiṣā kam | mahyaṃ devā uta viśve tapojā mahyaṃ devaḥ savitā vyaco dhāt ||

    19.14.8

    ahaṃ dādhāra pṛthivīm uta dyām ahaṃ sindhūn ajanaṃ sapta sākam | ahaṃ satyam anṛtaṃ yad vadāmy ahaṃ vācaṃ pari sarvām iṣiṃ ca ||

    19.14.9

    ahaṃ vivyajmi pṛthivīm uta dyām aham ṛtūn asṛje sapta sākam | ahaṃ vācaṃ pari sarvāṃ babhūva yo agnīṣomāv ajuṣe sakhāyau ||

    19.14.10

    anaḍudbhyo naḥ prathamaṃ dhenubhyas tvam arundhati | adhenave vayase śarma yaccha catuṣpade ||

    19.14.11

    śarma yacchāty oṣadhiḥ saha devair arundhatī | karat payasvantaṃ goṣṭham ayakṣmām̐ uta pūruṣān ||

    19.14.12

    viśvarūpāṃ subhagām acchā vadāmi jīvalām | sā no rudrasyāstāṃ hetiṃ dūraṃ nayatu gobhyaḥ ||

    19.14.13

    yamo mṛtyur aghamāro nirṛtho bhavaḥ śarvo astā nīlaśikhaṇḍī | devajanāḥ senām uttasthivāṃsas te asmākaṃ pari vṛñjantu vīrān ||

    19.14.14

    manasā homair harasā ghṛtena śarvāyāstra uta rājñe bhavāya | namasyebhyo nama ebhyaḥ kṛṇomy anyatrāsmad aghaviṣā nayantu ||

    19.14.15

    trāyadhvaṃ no aghaviṣābhyo vadhād agnīṣomā marutaḥ pūtadakṣāḥ | viśve devā maruto vaiśvadevā vātāparjanyayoḥ sumatau syāma ||

    19.15.1

    saṃ jānatāṃ manasā saṃ cikitvā mā yutsata manyunā daivyena | mā ghoṣa utthād bahule vinirhate meṣuḥ paptad indrasyāhany āgate ||

    19.15.2

    saṃ vo manāṃsi saṃ vratā sam ākūtīr nayāmasi | ime ye vivratā stha tān vaḥ saṃ jñapayāmasi ||

    19.15.3

    saṃjñapanaṃ vo manaso atho saṃ jñapanaṃ hṛdaḥ | atho bhagasya yac chrāntaṃ tena saṃ jñapayāti vaḥ ||

    19.15.4

    saṃ vaḥ pṛcyantāṃ tanvaḥ saṃ manāṃsi sam u tvacaḥ | saṃ vo brahmaṇaspatiḥ somaḥ saṃ jñapayāti vaḥ ||

    19.15.5

    saṃjñānaṃ naḥ svebhyaḥ saṃjñānam araṇebhyaḥ | saṃjñānam aśvinā yuvam ihāsmāsu ni yacchatam ||

    19.15.6

    yathādityā vasavaḥ saṃbabhūvur marudbhir ugrā ahṛṇīyamānāḥ | evā triṇāmann ahṛṇīyamāna imaṃ janaṃ saṃmanasaṃ kṛṇu tvam ||

    19.15.7

    nir amun nuda okasaḥ sapatno yaḥ pṛtanyati | nirbādhyena haviṣā- -indra enaṃ parāśarīt ||

    19.15.8

    ihi tisraḥ parāvata ihi pañca janām̐ ati | ihi saptāti rocanā yāvat sūryo asad divi ||

    19.15.9

    paramāṃ tvā parāvatam indro devo ajīgamat | yathā na punar āyasi śaśvatībhyaḥ samābhyaḥ ||

    19.15.10

    pratīcīnaphalo hi tvam apāmārga babhūvitha | sarvān mac chapathām̐ adhi varīyo yāvayā tvam ||

    19.15.11

    yac ca bhrātṛvyaḥ śapati yac ca jāmiḥ śapāti naḥ | brahmā yan manyutaḥ śapāt sarvaṃ tan no adhaspadam ||

    19.15.12

    aghadviṣṭā devajūtā vīruc chapathayāvanī | udnā malam ivāvānaik sarvān mac chapathām̐ adhi ||

    19.15.13

    yad enaṃ pariṣīdanti samādadhati cakṣase | saṃpreddho agnir jihvābhir ud eti hṛdayād adhi ||

    19.15.14

    agneḥ sāntapanasyāham āyuṣe padam ā rabhe | addhātir yasya paśyati dhūmam udyantam āsyataḥ ||

    19.15.15

    yo asya samidhaṃ veda kṣatriyeṇa samāhitām | nābhihvāre padaṃ ni dadhāti sa mṛtyave ||

    19.15.16

    nainaṃ ghnanti paryāyiṇo na sannām̐ ava gacchati | agner yaḥ kṣatriyo vidvān nāma gṛhṇāty āyuṣe ||

    19.16.1

    asthād dyaur asthāt pṛthivy asthād viśvam idaṃ jagat | tiṣṭhanti parvatā ime sthāmann aśvā araṃsata ||

    19.16.2

    ya udānaḍ vyāyane ya udānaṭ parāyaṇe | āvartanaṃ nivartanaṃ yo gopā api taṃ huve ||

    19.16.3

    āvṛto nyāvṛto 'bhyavartanam āyanam | agneś catasra āvṛtas tābhiṣ ṭvā tarpayāmasi ||

    19.16.4

    jātavedo ni vartaya śataṃ te santv āvṛtaḥ sahasraṃ ta upāvṛtaḥ | tābhir enaṃ ni vartaya ||

    19.16.5

    adārasṛd bhavatu deva soma- -asmin yajñe maruto mṛḍatā naḥ | mā no vidad abhibhā mo aśastir mā naḥ prāpad ducchunā dveṣyā yā ||

    19.16.6

    yo adya daivyo vadho jighāṃsan na upāyati | yuvaṃ taṃ mitrāvaruṇav asmad yāvayataṃ pari ||

    19.16.7

    itaś cāmutaś cāghaṃ varuṇa yāvaya | vi mahac charma yaccha varīyo yāvayā vadham ||

    19.16.8

    apendra prāco maghavann amitrān apāpāco abhibhūte nudasva | apodīco apa śūrādharāca urau yathā tava śarman madema ||

    19.16.9

    tena bhūtasya haviṣā punar ā pyāyatām ayam | jāyāṃ yām asmā avidaṃ sā rasenābhi vardhatām ||

    19.16.10

    abhi vardhatāṃ prajayā- -abhi rāṣṭreṇa vardhatām | īṣā sahasravīryāv imau stām anupakṣitau ||

    19.16.11

    tvaṣṭā jāyām ajanayat tvaṣṭāsyai tvāṃ patiṃ dadhau | tvaṣṭā sahasram āyūṃṣi dīrgham āyuḥ kṛṇotu vām ||

    19.16.12

    antarikṣeṇa patati viśvā bhūtāvacākaśat | śuno divyasyaitan mahas tasmā etena haviṣā juhomi ||

    19.16.13

    apsu te janma divi te sadhasthaṃ samudra ātmā mahimā te pṛthivyām | śuno divyasyaitan mahas tasmā etena haviṣā juhomi ||

    19.16.14

    ye trayaḥ kālakāñjā divi devā iva śritāḥ | tān sarvān ahva ūtaye 'smā ariṣṭatātaye ||

    19.16.15

    yaḥ puruṣaṃ hūrcchayasi śvā divyo avīrahā | taṃ tvāhaṃ brahmaṇā nude puruṣaṃ mā parā vadhīḥ ||

    19.16.16

    yaḥ piśaṅgo ayodaṃṣṭraḥ śvā divyaḥ pariplavaḥ | tasyāhaṃ nāma jagrabha- -asmā ariṣṭatātaye ayaṃ no jīvatād iti ||

    19.16.17

    ayaṃ no nabhasas patiḥ saṃsphāno abhi rakṣatu | asamātiṃ gṛheṣu naḥ ||

    19.16.18

    tvaṃ no nabhasas patir ūrjaṃ gṛheṣu dhāraya | ā puṣṭam etv ā vasu ||

    19.16.19

    deva saṃsphāna sahasrāpoṣasyeśiṣe | tasya no dhehi tasya te bhakṣīmahi tasya te bhaktivāṃso bhūyāsma svāhā ||

    19.17.1

    yantāsi yacchase hastam apa rakṣāṃsi sedhasi | prajāṃ dhanaṃ ca gṛhṇānaḥ parihasto abhūd ayam ||

    19.17.2

    parihasta vi dhāraya yoniṃ garbhāya kartave | maryāde putram ā dhehi taṃ tvam ā gamayāgama ||

    19.17.3

    yaṃ parihastam abibhar aditiḥ putrakāmyā | tvaṣṭā tam asyā ā badhnād yathā putraṃ suvād iti ||

    19.17.4

    āgacchata āgatasya nāma gṛhṇāmy āyataḥ | indrasya vṛtraghno rājño vāsavasya śatakratoḥ ||

    19.17.5

    yena sūryāṃ sāvitrīm aśvinohatuḥ pathā | tena sam abravīd bhago jāyām ā vahatād iti ||

    19.17.6

    yas te aṅkuśo vasudāno bṛhann indra hiraṇyayaḥ | tenā janīyate jāyāṃ tvaṃ dhehi śatakrato ||

    19.17.7

    tvaṃ no medhe prathamā gobhir aśvebhir ā gahi | tvaṃ sūryasya raśmiṣu tvaṃ no asi yajñiyā ||

    19.17.8

    medhām ahaṃ prathamāṃ brahmaṇvatīm ṛṣiṣṭutām | prapītāṃ brahmacāribhir | devānām avasā vṛṇe ||

    19.17.9

    medhāṃ sāyaṃ medhāṃ prātar medhāṃ madhyandinaṃ pari | medhāṃ sūryeṇodyatā- -udīrāṇā u tuṣṭuma ||

    19.17.10

    pārthivasya rase devā bhagasya tanvo bale | āyur asmai somo varca ā dhād bṛhaspatiḥ ||

    19.17.11

    āyur asmai dhehi jātavedaḥ prajāṃ tvaṣṭar adhinidhehy ojaḥ | rāyaspoṣaṃ savitar ā suvāsmai śataṃ jīvāti śaradas tavāyam ||

    19.17.12

    āśīr ṇa ūrjam uta suprajāstvaṃ dakṣaṃ dadhātu draviṇaṃ suvarcasam | saṃjayan kṣetrāṇi sahasāham indra kṛṇvāno anyān adharān sapatnān ||

    19.17.13

    āyam agan savitā kṣureṇa- -uṣṇena vāya udakenehi | ādityā rudrā vasavaḥ sacetasaḥ somasya rājño 'vapan pracetasaḥ ||

    19.17.14

    yenāvapat savitā kṣureṇa somasya rājño varuṇasya vidvān | tena brahmāṇo vapatedam asya- -asrāmo dīrghāyur ayam astu vīraḥ ||

    19.17.15

    aditiḥ śmaśru vapatv āpa undantu varcasā | dhārayatu prajāpatiḥ punaḥpunaḥ suvaptave ||

    19.18.1

    yās te hirā dhamanayo 'ṅgāny anu viṣṭhitāḥ | tāsāṃ te sarvāsāṃ sākaṃ nir viṣāṇi hvayāmasi ||

    19.18.2

    yāṃ te rudra iṣum āsthad aṅgebhyo hṛdayāya ca | imāṃ tām adya te vayaṃ viṣūcīṃ vi vṛhāmasi ||

    19.18.3

    namas te rudrāsyate namaḥ pratihitābhyaḥ | namo visṛjyamānābhyo namas ta āyatābhyaḥ ||

    19.18.4

    avācīḥ pari mūrdhno yās te dhamanayaḥ śatam | tās te pra bhidyantāṃ pṛthag anu tyaṃ lohitāvaṭam ||

    19.18.5

    syandantāṃ rodanāvatīr anu tyaṃ lohitāvaṭam | yathāsyām antar na raṃsantām anukūlam ivodakam ||

    19.18.6

    pratīcīnaḥ sūrya etu pratīcīḥ sravataḥ kṛtāḥ | avācīs te asnaḥ kulyā iyaṃ tṛṇattv oṣadhīḥ ||

    19.18.7

    imaṃ yavam aṣṭāyogaiḥ ṣaḍyogebhir acarkṛṣuḥ | sa ghā te tanvo rapaḥ pratīcīnam apa vyayat ||

    19.18.8

    nyag vāto vāti nyak tapati sūryaḥ | nīcīnam aghnyā duhe nyag bhavatu te rapaḥ ||

    19.18.9

    āpa id vā u bheṣajīr āpo amīvacātanīḥ | āpaḥ samudrārthā yatīḥ parā vahantu te rapaḥ ||

    19.18.10

    amī ye yudham āyanti ketūn kṛtvānīkaśaḥ | indras tān pary ahār dāmnā tān agne sandyā tvam ||

    19.18.11

    yāvatīḥ sica āyanty anīkāni yati ṣṭan | indras tān pary ahār dāmnā tān agne sandyā tvam ||

    19.18.12

    saṃ paramān sam avamān atho sandyāni madhyamān | indras tān pary ahār dāmnā tān agne sandyā tvam ||

    19.18.13

    sandānaṃ vo bṛhaspatiḥ sandānaṃ savitā karat | sandānam indraś cāgniś ca sandānaṃ bhago aśvinā ||

    19.18.14

    yās te ruco deva sūrya- -udyato divy ātatāḥ | tābhir mām adya sarvābhis tā manuṣyebhyo ruce kṛṇu ||

    19.18.15

    ruce mā dhehi brahmasu ruce rājasu dhehi mā | ruce viśyeṣu śūdreṣu mayi dhehi ruce rucim ||

    19.18.16

    yā ruco hiraṇye yā agnau yāś ca sūrye | indrāgnī mayi tā ruco ruco dhehi bṛhaspate ||

    19.19.1

    ava mā pāpman sṛja vaśī san mṛḍayāsi naḥ | ā mā bhadreṣu dhāmasu tvaṃ dhehy avihrutam ||

    19.19.2

    yo mā pāpman na jahāsi tam u tvā jahimo vayam | anyatrāsman ny ucya sahasrākṣāmartya ||

    19.19.3

    pathor vayaṃ vyāvartane niṣpāpmānaṃ suvāmasi | yo no dveṣṭi taṃ gaccha yaṃ dviṣmas taṃ jahi ||

    19.19.4

    śava ivāsi saṃnaddho na bhogam avidaṃ tvayi | śiro bhinadmi te pāpman yathā na punar āyasi ||

    19.19.5

    indro asmān divā pātu mṛtyoḥ pāśāt svastaye | dyaur no madhyataḥ pātu bhūmī rājñī svastaye ||

    19.19.6

    sūryo asmān divā pātu mṛtyoḥ pāśāt svastaye | vāto no madhyataḥ pātv ahorātrī svastaye ||

    19.19.7

    somo asmān divā pātu mṛtyoḥ pāśāt svastaye | āpo no madhyataḥ pāntu mā no nirṛtir īśata ||

    19.19.8

    saṃ vāṃ cakṣuḥ saṃ hṛdayaṃ manasāvīvanaṃ manaḥ | asyāḥ sarūpavatsāyā ghṛte homena sarpiṣā ||

    19.19.9

    yat kakṣīvān saṃvananaṃ putro aṅgirasām avet | tena vām adya devāḥ saṃ priyā sam avīvanan ||

    19.19.10

    saṃvananaṃ vāṃ manaso atho saṃvananaṃ hṛdaḥ | atho bhagasya yac chrāntaṃ tena saṃ vānayāmi vām ||

    19.19.11

    ahaṃ te manasā manaś cakṣur gṛhṇāmi cakṣuṣā | evā pari ṣvajasva mā yathāsan mayi te manaḥ ||

    19.19.12

    ā rathasyeva cakre abhi mā vartatām asau | reṣmacchinnaṃ yathā tṛṇaṃ veṣṭāsau manasā mayi ||

    19.19.13

    pari tvā yātur asaraṃ pari mātuḥ pari svasuḥ | pari tvānyābhya strībhyo 'nayauṣadhyāsaram ||

    19.19.14

    ya indrasya sabhādhāno yasmin samitim āsate | hiraṇyaṃ yasya parṇāni tasmā aśvattha te namaḥ ||

    19.19.15

    yaḥ śākhābhir antarikṣam ā pūrayati niṣṭhayā | chandāṃsi yasya parṇāni tasmā aśvattha te namaḥ ||

    19.19.16

    yaṃ mṛgo na samāpnoti pakṣābhyāṃ śakuniṣ patan | divaṃ yaḥ sarvāṃ stabhnāti tasmā aśvattha te namaḥ ||

    19.20.1

    jyeṣṭhaghnyāṃ jāto vicṛtor yamasya māyaṃ hiṃsīḥ pitarau vardhamānaḥ | syonau vyāghrā uta te śivau stām ati neṣaṃ duritāni viśvā ||

    19.20.2

    vyāghre ahny ajaniṣṭa vīro nakṣatrajāḥ sarvavīraḥ suvīraḥ | sa mā hiṃsīḥ pitarau vardhamānas tasya te devāḥ prati gṛhṇantu homam ||

    19.20.3

    yā rohiṇīr devapatyā pra dhenur iva pinvate | tatra tisro vyaṣṭakāḥ sarvām̐ adhi bruvantu prajāyai jagate ca vām ||

    19.20.4

    yad ārdrābhyām araṇibhyāṃ devāḥ śakrā amanthaṃ puruṣeṇa puruṣam | atrāpuṣyataṃ mithunā sayonī jīvāṃ prajāṃ jaradaṣṭiṃ sutejasā ||

    19.20.5

    hataṃ pataṅgam uta tardam ākhum aśvinā bhintaṃ śiro mṛṇataṃ hanū dataḥ | yathā naḥ sasyaṃ na ghasaṃ vyadvarā evābhayaṃ kṛṇutaṃ dhānyāya naḥ ||

    19.20.6

    tarda hai pataṅga hai jabhya hā upakvasa | anadanta idaṃ dhānyam ahiṃsanto apodita ||

    19.20.7

    tardapate vaghāpate tṛṣṭadaṃśmā śṛṇota naḥ | hotrevāprāśitaṃ havir vṛkṇajihvā upādhvam ||

    19.20.8

    tarda jabhyāpijihvayā ya imaṃ divyaṃ pīyūṣaṃ prathamas titṛpsāt | taṃ pratyañcam arciṣā vidhya marman ||

    19.20.9

    ye abhrajā ye vātajā ye divas pari jajñire | marīcyāḥ putrāṇāṃ vayam api nahyāma āsyam ||

    19.20.10

    ye arjunā ye haritā ye kṛṣṇā ye ca rohitāḥ | kabandhasya praśāsane śalabhyāñ jambhayāmasi ||

    19.20.11

    antarikṣeṇa patata mā sasyam abhi paddhvam | girīṇāṃ sānuṣu sīdata tṛṇaṃ kapālam attana śalabhās tad viśām iva ||

    19.20.12

    yathāśvāso yathā dhuraṃ yuktā vahanti sādhuyā | evā mūtra pra bhidyasva vi vaster āsyaṃ sṛja ||

    19.20.13

    viṣitaṃ te vastibilaṃ samudrasyodadher iva | pra te bhinadmi mehanaṃ vartraṃ veśantyā iva ||

    19.20.14

    yāḥ samudrād uccaranti jaratīr upajihvikāḥ | pramehaṇasya tā vidur ubhayor mehanasya ca ||

    19.20.15

    śīrṣṇo valīr āsno valīr aṅgādaṅgān mukhād valīḥ | sarvās tā indrāṇī valīr apa mārṣṭv adhi tvacaḥ ||

    19.20.16

    yās tvaci valayo jātā yā jātās tanvas pari | sarvās tā indrāṇī valīḥ śamīśākhāsv ā sajāt ||

    19.20.17

    ā śamīṃ māmakī valī rurohāti jahāti mām | etām indrasya jāyā validhānīm akṛṇvata ||

    19.21.1

    yathā sūryo nakṣatrāṇāṃ varcāṃsi yuvate divaḥ | evā sapatnānām ahaṃ varca indriyam ā dade ||

    19.21.2

    yac ca varcaḥ sapatnānāṃ bhrātṛvyeṣu ca yad yaśaḥ | tad indro vṛtrahā dhātā savitā dīdharan mayi ||

    19.21.3

    yāś ca gāvaḥ sapatnānāṃ bhrātṛvyeṣu ca yad vasu | tan nir jyeyam iva jītvā savitā dīdharan mayi ||

    19.21.4

    satyam eva jayatu nānṛtaṃ satyasya panthā ṛjur astu sādhuḥ | satyaṃ vadantaḥ samidhe vidhema satyena dyāvāpṛthivī aprathetām ||

    19.21.5

    vāgbhāgasya ca satyena rudrasya sumanasyayā | indreṇādhibruvatā vayaṃ viśaṃ prāśi videmahi ||

    19.21.6

    yā te rudreṣur āyatā vāci vā te araṃkṛtā | yenedaṃ vivadāmahe tasya prāśaṃ tvaṃ jahi ||

    19.21.7

    jahi tvaṃ tasya prāśam uta satyām utānṛtām | yo asmān indra vṛtrahan vācā prāśaṃ jigīṣati ||

    19.21.8

    ut pramut prāṇa bahvīha sīdedaṃ pṛṇa | utodiva sma siñcatāt samudrasyeva madhyataḥ ||

    19.21.9

    samudraś ca śatadhāraḥ sahasradhāro akṣitaḥ | purastād indra ācarat pūrṇagoṣṭha idaṃ pṛṇa ||

    19.21.10

    ihopa pṛṇa saṃ pṛṇa vṛṣa prajananāḥ kṛdhi | iha gāvaḥ pra jāyadhvam ihāśvā iha pūruṣāḥ | iho sahasradakṣiṇo abhi prāśā ni ṣīdatu ||

    19.21.11

    jyeṣṭhaghnyai nakṣatrāṇām ahne rātryā idaṃ namaḥ | juhomi viśvakarmaṇe sa śivo mṛḍayāti naḥ ||

    19.21.12

    mā jyeṣṭhaṃ vadhīd ayam agna eṣāṃ mūlabarhaṇaṃ pari vṛṇakty enam | grāhyāḥ pāśān vi cṛta prajānan pitāputrau mātaraṃ muñca sarvān ||

    19.21.13

    un muñca pāśāṃs tvam agna eṣāṃ trayas tribhir utthitā yebhir āsan | māyaṃ hiṃsīḥ pitaraṃ vardhamāno mā mātaraṃ pra minīr yā janitrī ||

    19.21.14

    grāhyāḥ pāśān vi cṛta ye sinanti yāṃ brahmaṇā parivṛñjanti vedhasaḥ | un muñca pāśāṃs tvam agna eṣāṃ tvajjātasyānv ahar-ahar astu bhadram ||

    19.21.15

    ni vartadhvaṃ mānu gāta- -asmān siṣakta revatīḥ | agnīṣomā punarvasū asya vardhayataṃ rayim ||

    19.21.16

    punar enā ni vartaya punar enā upā kuru | indra enā ni yacchatv agnir enā upājatu ||

    19.21.17

    pari vo viśvato dadha ūrjā ghṛtena payasā | ye devāḥ ke ca yajñiyās te rayyā saṃ sṛjantu mā ||

    19.22.1

    namo astu sarpebhyo ye ke ca pṛthivīm anu | ye antarikṣe ye divi tebhyaḥ sarpebhyo namaḥ ||

    19.22.2

    ye cāmī rocane divo ye ca sūryasya raśmiṣu | yeṣām apsu sadas kṛtaṃ tebhyaḥ sarpebhyo namaḥ ||

    19.22.3

    yā iṣavo yātudhānānāṃ yā vā vanaspatīnām | ye 'vaṭeṣu śerate tebhyaḥ sarpebhyo namaḥ ||

    19.22.4

    yavocchiṣṭaṃ haviṣā vardhayemaṃ yathā dyumnī kṛṇavad vīryāṇī | sajūr devebhir abhi bhūḥ sapatnān āyuṣmat kṣatram ajaraṃ te astu ||

    19.22.5

    puṃsā yavena haviṣā payasvatā- -ucchiṣṭasyāyū rakṣantu devāḥ | devā hy asmin ni dadhur nṛmṇaṃ bṛhad asmā indro vayo dadhātu ||

    19.22.6

    sam ucchiṣṭasya haviṣā sam ukthaiḥ sam āyuṣā varcasā payo dadhātu | devā hy asmin ni dadhur nṛmṇaṃ bṛhad asmā indro vayo dadhātu ||

    19.22.7

    vāyur enāḥ samākarat tvaṣṭā poṣāya dhriyatām | indra ābhyo adhi bruvad rudro bhūmne cikitsatu ||

    19.22.8

    yathā cakrur devāsurā yathā manuṣyā uta | evā sahasrapoṣāya kṛṇutaṃ lakṣmāśvinā ||

    19.22.9

    lohitena svadhitinā mithunaṃ karṇayoḥ kṛdhi | akartām aśvinā lakṣma tad astu prajayā bahu ||

    19.22.10

    kṛṣṇaṃ niyānaṃ harayaḥ suparṇā apo vasānā divam ut patanti | ā ca vartante sadanād ṛtasya- -ād id ghṛtena pṛthivī vy udyate ||

    19.22.11

    payasvatīḥ kṛṇutāpa oṣadhīr imā yad ejathā maruto rukmavakṣasaḥ | ūrjaṃ ca tatra sumatiṃ ca pinvatha yatrā naro marutaḥ siñcathā madhu ||

    19.22.12

    udapluto marutas tām̐ iyarta vṛṣṭyā yad viśvā nivatas pṛṇātha | ejāti galhā kanyeva tunnairun tundānā patyeva jāyā ||

    19.22.13

    tvaṣṭeva pūṣeryo damūnā mahī svastir vṛṣaṇā na āgan | viśvā āśāḥ sūyavasā saṃrarāṇo 'syā rayyāḥ puraetā na edhi ||

    19.22.14

    eha yantu madhumad duhānā anamīvā uśatīr viśvarūpāḥ | bahvīr bhavantīr upajāyamānā ihendro vo ramayatu gāvaḥ ||

    19.22.15

    prajāpatir janayatu prajā imās tvaṣṭā dadhātu sumanasyamānaḥ | saṃvatsara ṛtubhiḥ saṃvidāno mayi puṣṭaṃ puṣṭapatir dadhātu ||

    19.23.1

    sāhasī nāma vā asi sahasas pari jajñiṣe | sahasvān indro deveṣu sahase tvā khanāmasi ||

    19.23.2

    sahasyena bheṣajena divyena śataparvaṇā | tena sahasrakāṇḍena kṛṇomi punarābhṛtim ||

    19.23.3

    sahaso 'haṃ bheṣajasya divyasya nāma jagrabha | vy āśiṣaiva tasthire yakṣmāsaḥ puruṣād adhi ||

    19.23.4

    apeta etu nirṛtir nehāsyāḥ api kiṃ cana | apāsyāḥ satvanaḥ pāśān mṛtyūn ekaśataṃ nude ||

    19.23.5

    ye te pāśā ekaśataṃ mṛtyo martyāya hantave | tāṃs te yajñasya māyayā sarvām̐ apa yajāmasi ||

    19.23.6

    nir ito yantu nairṛtā mṛtyava ekaśataṃ paraḥ | sedhāma eṣāṃ yat tamaḥ prāṇaṃ jyotiś ca dadhmahe ||

    19.23.7

    triṣaptā vāraṇā imās tābhir mām indro abravīt | viṣaṃ vārayatām iti viṣaṃ dūṣayatād iti ||

    19.23.8

    apa brūtedaṃ maruto mahīndrasyāpavācanī | eṣā sahasram arhaty eṣā vārayate viṣam ||

    19.23.9

    asthād dyaur asthāt pṛthivy asthād viśvam idaṃ jagat | asthur viṣasyābhītayaḥ pratikūla ivābalaḥ ||

    19.23.10

    yathā bāṇaḥ susaṃśitaḥ parāpataty āśumat | evā kāśe parā pata sākaṃ vātasya dhrājyā ||

    19.23.11

    yathā cakṣuś cakṣuṣmataḥ parāpatati ketumat | (…) sākaṃ sūryasya raśmibhiḥ ||

    19.23.12

    yathā mano manyuketuṃ parāpatati yojanā | evā kāśe parā patat samudrasyānu vikṣaram ||

    19.23.13

    ita evāva gacchata- -ugrā bhavata mābalāḥ | hvayantu sarve vo devāḥ sarvā vo vṛṇatāṃ viśaḥ ||

    19.23.14

    yad avagamena haviṣā- -ava vo gamayāmasi | atrāta indraḥ kevalīr viśo balihṛtaḥ karat ||

    19.23.15

    indraḥ kaśyapa ād agnir iḍā turīyā vaḥ sakhā | yad bhūtaṃ bhavyam āsanvat tenāva gamayāmi vaḥ ||

    19.24.1

    na taṃ yakṣmā arundhate nainaṃ śapatho aśnute | yaṃ bheṣajasya gulguloḥ surabhir gandho aśnute ||

    19.24.2

    yaṃ gulgulor bheṣajasya surabhir gandho aśnute | viṣvañcas tasmād yakṣmā mṛgā iṣvā iverate ||

    19.24.3

    yad gulgulu saindhavaṃ yad vā ghāsi samudriyam | ubhayor agrabhaṃ nāma- -asmā ariṣṭatātaye ||

    19.24.4

    devā etaṃ madhunā saṃyutaṃ yavaṃ sarasvatyām adhi maṇāv acarkṛṣuḥ | indra āsīt sīrapatiḥ śatakratuḥ kīnāśā āsan marutaḥ sudānavaḥ ||

    19.24.5

    bṛhatpalāśe subhaga ūrdhvasvapna ṛtāvari | māteva putrebhyo mṛḍa keśebhyo naḥ śami ||

    19.24.6

    yas te mado +'vakeśo yo vikeśo yenābhihasyaṃ puruṣaṃ kṛṇoṣi | bhrūṇaghnovirivārā(c) cara tvaṃ tasya te prajāyāḥ suvāmi keśān ||

    19.24.7

    ākūtiṃ devīṃ subhagāṃ puro dadhe cittasya mātā suhavā no astu | yām āśām emi kevalī sā me astu videyam enāṃ manasi praviṣṭām ||

    19.24.8

    ākūtyā no bṛhaspata ākūtyā na upā gahi | atho bhagasya no dhehy atho naḥ suhavo bhava ||

    19.24.9

    bṛhaspatir ma ākūtim āṅgirasaḥ prati jānātu vācam etām | yasya devā devatāḥ sambabhūvuḥ suṣupraṇīḥ kāmo anv etv asmān ||

    19.24.10

    mano nv āhvāmahi nārāśaṃsena stomena | pitṝṇāṃ ca manmabhiḥ ||

    19.24.11

    ā na etu manaḥ punaḥ kratve dakṣāya jīvase | jyok ca sūryāya dṛśe ||

    19.24.12

    punar naḥ pitaro mano dadātu daivyo janaḥ | jīvaṃ vrātaṃ sacemahi ||

    19.24.13

    vayaṃ soma vrate tava manas tanūṣu bibhrataḥ | prajāvantaḥ sacemahi ||

    19.24.14

    varco me mitrāvaruṇā varco devī sarasvatī | varco me aśvinobhā dhattaṃ puṣkarasrajā ||

    19.24.15

    yac ca varco yajamāne yac ca yajñe 'dhy āhitam | surāyāṃ babhru yad varcas tasya bhakṣīya varcasaḥ ||

    19.24.16

    yā utsebhyaḥ prasravanti divo dhārā nadībhyaḥ | tāsāṃ tvā sarvāsām apām abhi ṣiñcāmi varcasā ||

    19.24.17

    yad rājānaṃ śakadhūmaṃ nakṣatrāṇy akṛṇvata | bhadrāham asmai prāyacchan tato rāṣṭram ajāyata ||

    19.24.18

    bhadrāham astu naḥ sāyaṃ bhadrāhaṃ prātar astu naḥ | bhadrāham asmabhyaṃ tvaṃ śakadhūma sadā kṛṇu ||

    19.24.19

    yo no bhadrāham akaraḥ sāyaṃ prātar atho divā | tasmai te nakṣatrarāja śakadhūma sadā namaḥ ||

    19.24.20

    yad āhuḥ śakadhūmāhaṃ nakṣatrāṇāṃ prathamajaṃ jyotir agre | tan naḥ saniṃ madhumatīṃ kṛṇotu rayiṃ ca naḥ sarvavīraṃ ni yacchāt ||

    19.25.1

    yūpe garte vidveṣaṇaṃ devānāṃ varcasā kṛtam | agnir vām astv antarā yathā vāṃ na sahāsati ||

    19.25.2

    yathāhiṃ dveṣṭi puruṣo ahir vā dveṣṭi puruṣam | girir vām astv antarā yathā vāṃ na sahāsati ||

    19.25.3

    nānāni vām ākūtāni nānā cittāni santu vām | viṣvañcau pary ā vartethāṃ yathā vāṃ na sahāsati ||

    19.25.4

    atra dve kamale dve tuṇḍe na maśīkataṃ taṃ galāpate | bhaṅgalāpato (⟨ bhaṅgurāvato) daha ||

    19.25.5

    etad yat te yad vā yad vā na cāsan no ca te bhavat | svapne vittaṃ yathā dhanaṃ naśyād id etad etataḥ ||

    19.25.6

    āgilo gilāpāpacito gila | naśyād bradhnakam arbhakam ||

    19.25.7

    dīrghāyutvāya sahase mahyā ariṣṭatātaye | suparṇo mahyam abravīd etad āśliṣṭabheṣajam ||

    19.25.8

    saktūn iva titaünā punanto vidvāṃso vācam akrata | aṅgebhyo viśvāṅgebhyaḥ pra te chinadmy āśliṣṭam ||

    19.25.9

    avacchindhy āśliṣṭam ūrvā hy asi bheṣajī | divyaḥ suparṇo abravid etad āśliṣṭabheṣajam ||

    19.25.10

    abhibhūr aham āgamaṃ viśvakarmā svāyudhaḥ | ahaṃ mitrasya kalpayann āsv āśāsu duṣṭaraḥ ||

    19.25.11

    ahaṃ samityayano ahaṃ viśāṃ purohitaḥ | ahaṃ mitrāṇi kalpayan mayi vāg astu dharṇasī ||

    19.25.12

    ā vaś cakṣur ā vo vācam ā vaḥ samitiṃ dade | yogakṣemaṃ va ādāya- -ahaṃ bhūyāsam uttamaḥ ||

    19.25.13

    brahmaṇāgniḥ saṃvidāno rakṣohā nudatām itaḥ | arāyo yas te tanvaṃ durṇāmā yonim āśaye ||

    19.25.14

    yas te 'rāyas tanvaṃ durṇāmā yonim āśaye | agniṣ ṭaṃ brahmaṇā yujā rakṣohā nudatām itaḥ ||

    19.25.15

    yāny abhvāni rakṣāṃsi ye 'rāyā yātudhānyaḥ | agniṣ ṭvā śagmayā tanvā rakṣohā pātu tebhyaḥ ||

    19.26.1

    agniś ca deva savitar iṣam ūrjaṃ dadhānau | pātaṃ mā duścaritād ā mā sucarite bhajataṃ yuvayor avasā sumnam aśīya ||

    19.26.2

    idaṃ tad upa yuva idaṃ tad upa hvaye yac chuśrumā tvat pari | vācaspatir ni yacchatu mayy evāstu mama śrutam ||

    19.26.3

    māpatyāya steyaṃ karaṃ mā śrutena vi rādhiṣi | amogham asmākaṃ śrāntam agne draviṇavat kṛdhi ||

    19.26.4

    madhyameṣṭhā varcasvatyā- -āyuṣe varcase kṛtam | vanuṣva viśvadeveṣu vanuṣva tvaṃ bṛhaspatau ||

    19.26.5

    ghṛtena prajāṃ vanute ghṛtena rayim aśnute | ghṛtenāyuṣyaṃ varcasyaṃ devebhyo vanute pari ||

    19.26.6

    parjanya pippalās tubhyaṃ nadyo garbhaṃ svastaye | maryādā brahmadevīr āyuṣyaṃ varca āsican ||

    19.26.7

    yathā hastī hastinyāḥ padena padam anv agāt | evā tvam aghnye vatsasya padena padam anv ihi ||

    19.26.8

    yathā rathasya cakre vi pathaḥ pāṃsum asyathaḥ | evā mano vy asyāmi hṛdayaṃ vananāya kam ||

    19.26.9

    indrasya prathamaṃ vaco devānām aparaṃ vacaḥ | tṛtīyam aśvinor vacas tena gāṃ vānayāmasi ||

    19.26.10

    ud itaḥ śyāvau vithurau divaṃ gṛdhrāv iveyathuḥ | śocanāv atiśocanāv asyocchocanau hṛdaḥ ||

    19.26.11

    śocayābhi śocayā dīpayopa dīpaya | aher agne viṣaṃ tvaṃ tṛṇam iva kalvalaṃ daha ||

    19.26.12

    sīdataṃ niṣattārāv avetaṃ mod gatam | kṛṣṇā vāṃ gauḥ sārasvatī ||

    19.26.13

    yathā rātrī kṛṣṇatamā gauḥ kṛṣṇā kṛṣṇavartaniḥ | śācīḥpyavo yathā rūpam evedaṃ māmakaṃ śiraḥ ||

    19.26.14

    yathāṅgaro 'bhiṣikto darvidāko yathāsitaḥ | anuṣyaṅgasya kalmaṣam evedaṃ māmakaṃ śiraḥ ||

    19.26.15

    yathā dāvād dahyamānāt kṛṣṇo jvālo 'padhvaṃsate | naiṣād asya yathā mukham evedaṃ māmakaṃ śiraḥ ||

    19.27.1

    yat kiṃ cāsau manasā yac ca vācā yajñair juhoti haviṣā yajurbhiḥ | tan mṛtyunā nirṛtiḥ saṃvidānā purā dṛṣṭād ājyaṃ hantv asya ||

    19.27.2

    yātudhānā nirṛtir ād u rakṣas te asya ghnantv anṛtena satyam | indreṣitā ājyam asya mathnantu mā tat saṃ pādi yad asau juhoti ||

    19.27.3

    pari tvāgne puraṃ vayaṃ vipraṃ sahasya dhīmahi | dhṛṣadvarṇa divedive hantāraṃ bhaṅgurāvatām ||

    19.27.4

    svarjid adhirājau śyenau saṃpātināv iva | ājyaṃ pṛtanyato hataṃ yo asmān pṛtanāyati ||

    19.27.5

    pṛthivyai vanaspatibhya oṣadhībhyo 'gnaye 'dhipataye svāhā ||

    19.27.6

    antarikṣāya prāṇāya vayobhyo vāyave 'dhipataye svāhā ||

    19.27.7

    dive cakṣuṣe nakṣatrebhyaḥ sūryāyādhipataye svāhā ||

    19.27.8

    pippalyaḥ sam avadanta- -āyatīr jananād adhi | yaṃ jīvam aśnavāmahai na sa riṣyāti pūruṣaḥ ||

    19.27.9

    pippalī kṣiptabheṣajy utāvaviddhabheṣajī | tāṃ devāḥ sam akalpayann alaṃ jīvātavā iti ||

    19.27.10

    asurās tvā ny akhanan devās tvod avapan punaḥ | vātīkṛtasya bheṣajī pippalī kṣiptabheṣajī ||

    19.27.11

    yad ulūko vadati mogham etad yat kapotaḥ padam agnau kṛṇoti | yasya dūtau prahitāv idam eyathus tasmai yamāya namo 'stu mṛtyave ||

    19.27.12

    yas te dūto nirṛta ājagāma- -aprahitaḥ prahito vā gṛhaṃ naḥ | kapotolūkāv apadaṃ tad astv avairahatyam idam ā jagantha suvīratāyā idam ā sasattha ||

    19.27.13

    yaḥ prathamaḥ pravata āsasāda bahubhyaḥ panthām anupaspaśānaḥ | ya īśe asya dvipado yaś catuṣpadas tasmai yamāya namo 'stu mṛtyave ||

    19.27.14

    yathāsitaḥ prathayate vaśām̐ anu vapūṃṣi kṛṇvann asurasya māyayā | evā me śepaḥ sahasāyam arka enāṅgena saṃsamakaṃ kṛṇotu ||

    19.27.15

    yāvad aṅgīnaṃ pārasvataṃ hāstinaṃ gārdabhaṃ ca yat | yāvad aśvasya vājinas tāvan me vardhatāṃ pasaḥ ||

    19.27.16

    yathā pasas tāyādaraṃ vātena sthūlabhaṃ kṛtam | yāvat parasvataḥ pasas tāvan me vardhatāṃ pasaḥ ||

    19.28.1

    yasyedam ā rajo yujas tuje janaṃ vanaṃ svaḥ | indrasya nādhṛṣe śavaḥ ||

    19.28.2

    dhṛṣāṇaṃ dhṛṣataḥ śavaḥ purā yathāyatiṣṭhan | indrasya rantyaṃ mahat ||

    19.28.3

    sa no dadhātu taṃ rayiṃ puruṃ piśaṅgapeśasam | indraḥ patis tuviṣṭamo janeṣv ā ||

    19.28.4

    āyur agna ihā vaha jātavedas tanūvaśin | yathāhaṃ jyog ihāsāni prajānām adhipā vaśī ||

    19.28.5

    āyur indro dadhātu ma āyur devo bṛhaspatiḥ | āyur me viśve devā ahorātre ca cakratuḥ ||

    19.28.6

    āyur āyuṣyā pavatāṃ prāṇaṃ prāṇo dadhātu me | devā yac cakrur devebhyaḥ svar yanto yathāyatham ||

    19.28.7

    utpatantu nabhasvatīḥ samudrād adhi ghoṣiṇīḥ | utsyāḥ samudriyā apas tābhiṣ ṭvā tarpayāmasi ||

    19.28.8

    yā āpo divyā yā vātāt parijajñire | indro marutvāṃs tṛptātmā tābhiṣ ṭvā tarpayāmasi ||

    19.28.9

    yāḥ śuṣkā yā hariṇīr yā bhūmim anuvāvṛdhuḥ | sarvāḥ samagrā oṣadhīs tābhiṣ ṭvā tarpayāmasi ||

    19.28.10

    ā no medhā sumatir viśvarūpā giro bṛhatīr āveśayantī | ṛco me bahvīr ny anaktu gā iva yathāsāma bhuvaneṣu karṇinaḥ ||

    19.28.11

    dīkṣā tapo manaso mātariśvā bṛhaspatir vāco asyāḥ sa yoniḥ | vedāṃsi vidyā mayi santu bahvīr agnīṣomā yaśo asmāsu dhattam ||

    19.28.12

    yad agne tapasā tapa upaprekṣāmahe vayam | priyāḥ śrutasya bhūyāsma- -āyuṣmantaḥ sumedhasaḥ ||

    19.28.13

    yas tvā mātur uta vā pituḥ parijāyamānam abhisaṃbabhūva | taṃ tvad yakṣmam adhi nāśayāmaḥ so 'nyasmiṃ chrayātai praviṣṭaḥ ||

    19.28.14

    yas te yakṣmo hṛdayeṣṭho nābhiṣṭhā udaraṃgamaḥ | atho yaḥ śiśriye parau taṃ tvad yakṣmam adhi nāśayāmaḥ so 'nyasmiṃ chrayātai praviṣṭaḥ ||

    19.28.15

    śīrṣarogam aṅgarogaṃ snāvabṛham abhiśāciṃ visalpakam | yas te yakṣmo majjasu paruḥsu yo gudāsu taṃ tvad yakṣmam adhi nāśayāmaḥ so 'nyasmiṃ chrayātai praviṣṭaḥ ||

    19.29.1

    agnī rakṣohā tigmas tigmaśṛṅgo hantu rakṣo nudatām arātim | apāghaśaṃsam asyatu ||

    19.29.2

    ā ta etu parāvato balam ojo divas pari | ā giribhyaḥ parvatebhya āyuṣ ṭe viśvato dadhat ||

    19.29.3

    punas te 'suṃ pṛthivī dadātu punar dyaur devo punar antarikṣam | punas te somas tanvaṃ dadhātu punaḥ pūṣā pathyāṃ yā svastiḥ ||

    19.29.4

    kaṣkiṣā kaṣpiṣā yevāṣā eṣā | iṣṭargava iṣayantaḥ saikatāḥ pāṃsavāḥ ||

    19.29.5

    adṛṣṭān na dṛṣṭān | dṛṣṭām̐ adṛṣṭān dhanapate jahīndrasya vadhena ||

    19.29.6

    etāś ca viśvarūpāś ca gṛdhrāḥ kokāś ca te hatāḥ ||

    19.29.7

    kāme kāmayasva mā pratīcī prati mā bhava | mām anu pra te mano vatsā pākeva dhāvatu ||

    19.29.8

    abhīle abhimādany asau mām abhi mādyatu | vidma patatriṇyā vayam iṣuke nāmakaṃ tava ||

    19.29.9

    ahaṃ te mana ā dade mano manomuṣir yathā | mayi te mana āhitaṃ ratha iva rathavāhane ||

    19.29.10

    ud asau sūryo agān mahyam avatunā saha | ahaṃ viśāṃ purohito madhuhasto madhujihvo mayi vāg astu dharṇasī ||

    19.29.11

    ahaṃ viśyena ketunā samakṣye mānuṣeṣv ā | asmākam astu kevalaṃ bṛhad diśo adhi viśveṣu rājasu ||

    19.29.12

    svādoś cin mā svādīyāṃsaṃ madhoś cin madhumattaram | priyāś cit sakhyur antaram ādityāsaḥ kṛṇota mā ||

    19.29.13

    agne brahma tvaṃ brahmāsi viddhi tvaṃ prāsmabhyaṃ brūhi | yadīdaṃ tathā bhaviṣyasi yadi vā nāthaitasya haviṣo vīha svāhā ||

    19.29.14

    vi pṛcche dyāvāpṛthivī vīndraṃ vi bṛhaspatim | vi devān yajñiyān pṛcche vy asaṃ jīvanāya kam ||

    19.29.15

    vijñānāyodyatā prastutā srug iyaṃ yama rājan havir idaṃ juṣasva | agatāsor haviṣo mādayasva nirṛtiṃ gacchatu yad gatāsoḥ ||

    19.30.1

    yat tvā māṃse apavavau yan manthe yad odane | agniṣ ṭvā viśvabheṣajas tasmāt pātv aṃhasaḥ ||

    19.30.2

    yas tvā vāta āvāty adharād uttarād uta | āpo yā viśvaśaṃbhuvas tās tvā pātv aṃhasaḥ ||

    19.30.3

    apa tvan mṛtyuṃ nirṛtim apa yakṣmaṃ ni dadhmasi | yathā tvam arapā asa udojā uttaro bhuvaḥ ||

    19.30.4

    vaiśvānaro raśmibhir naḥ punātu vātaḥ prāṇeneṣiro nabhobhiḥ | dyāvāpṛthivī payasā payasvatī ṛtāvarī yajñiye mā punītām ||

    19.30.5

    prajāpatir ṛtubhiḥ pañcabhiḥ saṃvatsaro dhāmabhiḥ pātu viśvaiḥ | ihaiva prāṇaḥ sakhye no astu tam ātmani punar ā veśayāmi ||

    19.30.6

    vaiśvadevīṃ sūnṛtām ā rabhadhvaṃ śuddhā bhavantaḥ śucayaḥ pāvakāḥ | tayā gṛṇantaḥ sadhamādeṣu vayaṃ syāma patayo rayīṇām ||

    19.30.7

    vaiśvānarīṃ varcasa ā rabhadhvaṃ yasyā āśās tanvo vītapṛṣṭhāḥ | īḍayeha sadhamādaṃ madanto jyok paśyema sūryam uccarantam ||

    19.30.8

    avatkaṃ mama bheṣajam avatkaṃ parivācanam | narācy asi mā tudo vanvānā rogabheṣajam ||

    19.30.9

    śambhuleham ihā hara tam u kṣīrā ud asyati | tad āsrāvasya bheṣajaṃ tad u rogam anīnaśat ||

    19.30.10

    nadīṣu naḍvalāsu kumbheṣu kalaśeṣu ca pratīṣecanabheṣajam | tat te kṛṇomi bheṣajam addhi māṃsaṃ pibodakaṃ paṭpaṭiṅgaṃ vipaścalaṃ vi paśya ||

    19.30.11

    avidāma yad aicchāma piśācakṣayaṇaṃ haviḥ | tena kravyādo hanmaḥ sarvāś ca yātudhānyāḥ ||

    19.30.12

    icchanti tvā padātaya icchanti rathinas tvā | krīṇanti gobhir aśvair amṛtasyeva vā asi ||

    19.30.13

    amamri nāma bheṣajaṃ pṛthivyā adhy udbhṛtam | vaktā tan mahyam abravīd idaṃ ha pārayād iti ||

    19.30.14

    cakṣur asi puruṣasya cakṣur goś cakṣur arvataḥ | cakṣur bhūtasya bhavyasya cakṣur apsarasām asi ||

    19.30.15

    cakṣur asi suparṇasya cakṣur aher atho śunaḥ | cakṣuḥ sarvasya paśyato 'tho yad viśvam ejati ||

    19.30.16

    ādadānaṃ sahasrākṣaṃ pratispāśanam abruvam | darśaya mā yātudhānān darśaya yātudhānyāḥ ||

    19.31.1

    atīmām akhyaṃ pṛthivīm ati dyām ati sūryam | ati viśvam idaṃ bhūtam aty akhyaṃ yātudhānyaḥ ||

    19.31.2

    darśaya mā yātudhānān darśaya yātudhānyaḥ | aghāyūn sarvān darśaya- -iti tvauṣadha ā rabhe ||

    19.31.3

    evā sahasracakṣo tvaṃ prati paśyāsy āyataḥ | saho 'si yātudhānajambhanam ||

    19.31.4

    imāḥ pāre pṛdākvas triṣaptā nirjarāyavaḥ | tāsāṃ jarāyuṇā vayam akṣyāv api vyayāmasy aghāyoḥ paripanthinaḥ ||

    19.31.5

    viṣūcy etu kṛntatī pinākam iva bibhratī | viṣvak punarbhuvā mano 'samṛddhā aghāyavaḥ ||

    19.31.6

    apetaḥ paripanthino +'po aghāyur arṣatu | na bahavaḥ saṃ śaknavan nārbhakā abhi dhṛṣṇavan ||

    19.31.7

    pretaṃ pādau pra sphurataṃ vahataṃ pṛṇato gṛham | indrāṇy etu prathamā- -ajītāmuṣitā pathā ||

    19.31.8

    āyam agan phālgumaṇir balena baladāḥ saha | yenendro dasyūnāṃ vīrām̐ asurāṇām avātirat ||

    19.31.9

    varcasā māṃ payasokṣantu devā varcasā dyāvāpṛthivī ubhe | varco me devaḥ savitā dadhātu varco vipraḥ kaśyapo me dadhātu ||

    19.31.10

    varco ma āpo dadhatu varco me vīrudho dadhan | bhūtāni sarvāḥ saṅgatya varca ā dhur mukhe mama ||

    19.31.11

    yāḥ purastād vitiṣṭhante gāvaḥ pravrājinīr iva | vātīkṛtasya bheṣajīḥ pippalīḥ pārayiṣṇavaḥ ||

    19.31.12

    rudrasya mūtram asy amṛtasya nābhiḥ | pṛthivyāṃ mūlaṃ niṣṭhitam asi viṣāṇā nāma vātīkṛtabheṣajī ||

    19.31.13

    śaṃ te astu matasnābhyāṃ śaṃ yakne śaṃ talīdyai | śaṃ te pṛṣṭibhyo majjabhyaḥ śam astu tanve tava ||

    19.31.14

    na hi te agne tanvaḥ krūram ānaṃśa martyam | kapir babhastu tejanaṃ svaṃ jarāyu gaur iva ||

    19.31.15

    tveṣa iva saṃ ca vi ca roruvaṇyate yad uttaradrā uparasya khādati | śīrṣṇā śiro apsasāpso ardayann aṃśūn babhastu haritebhir āśubhiḥ ||

    19.31.16

    suparṇā vācam akratopa dyavy ākhare kṛṣṇā iṣirā anartiṣuḥ | ni yan niyanty uparasya niṣkṛtiṃ purū reto dadhire sūryasyutaḥ ||

    19.32.1

    bhagena mā śāṃśapena sākam indreṇa medinā | kṛṇomi bhaginaṃ mā- -apa drāntv arātayaḥ ||

    19.32.2

    yo andho yaḥ punaḥsaro bhago vṛkṣeṣv ārpitaḥ | bhago me astu śāṃśapo 'pa drāntv arātayaḥ ||

    19.32.3

    yathā vṛkṣām̐ abhyabhavaḥ sākam indreṇa medinā | evā mā bhaginaṃ kṛṇv apa drāntv arātayaḥ ||

    19.32.4

    apeto nīlalohitaṃ jātaṃ himavatas pari | kīśmīlam urvarābhyo divo jātam anīnaśam ||

    19.32.5

    abhrāj jātaṃ varṣāj jātam atho jātaṃ divas pari | atho samudrād jātaṃ kīśmīlaṃ nāśayāmasi ||

    19.32.6

    yo nīhārād yaḥ pruṣvā yo adbhyas pari jāyase | garbho yo vidyutām asi sa naḥ kīśmīla mṛḍaya ||

    19.32.7

    nodeyīḥ sikatā imāḥ sindhutas paryābhṛtāḥ | tābhir yamasya kīśmīlaṃ saṃbhṛtābhir anīnaśam ||

    19.32.8

    tvayā pūrvaṃ vibhīdaka saṃjitā asurā hatāḥ | tvaṃ sapatnacātano bhrātṛvyām̐ ava dhūnuṣva ||

    19.32.9

    vi bhinattu vibhīdakas tīkṣṇaśṛṅga iva ṛṣabhaḥ | atho sapatnān ā dattām atho hantu durasyataḥ ||

    19.32.10

    vyavadhīt sahamānaḥ sapatnān dviṣato me 'dharām̐ akaḥ | abhy abhūd bhūtyobhayām ||

    19.32.11

    ya āskandaḥ parāskanda ākhuḥ kakubha āt krimiḥ | upajīkām̐ upakvasān tān sarvān jambhayāmasi ||

    19.32.12

    api nahyāmy ākhor muñjena mukham āsyam | anadaṃ yathā carād apaitum urvarābhyaḥ ||

    19.32.13

    apinahyamukha ākhuḥ paroktaḥ prāṭparāṇutaḥ | śṛṇāmy asya dantān nir akṣau pādayāmasi ||

    19.32.14

    aśvinā sāraghena mā madhunāṅkta śubhaspatī | yathā varcasvatīṃ vācam āvadāni janām̐ anu ||

    19.32.15

    yaśā ahaṃ nimiṣate pratikhyātre yaśā aham | atraimi tad yaśā aham uta tatra yaśā aham ||

    19.32.16

    asmai ca sarvasmai bhūtāya sarvasmai ca vipaśyate | sarvasmā id ahaṃ yaśāḥ ||

    19.32.17

    apottudāporṇuhi yadīdam asti vā na vā | vyandhyaṃ vyalguṇaṃ cakṣur akṣībhyāṃ kṛdhi ||

    19.32.18

    aṅgaṃ hiraṇyayaṃ kṛtvā laṅgalāṣam armaṃ ca | tad devā apa lumpata ||

    19.32.19

    cakṣuṣman me mano astu cakṣuṣmad dhṛdayaṃ mama | cakṣuṣmac cittam astu me cakṣuś cakṣuṣmad astu me cakṣur ā dhehi me 'kṣyoḥ ||

    19.33.1

    somo rājā savitā ca rājā bhavo rājā bhuvanaṃ ca rājā | śarvo rājā śarma ca rājā ta u naḥ śarma yacchantu devāḥ ||

    19.33.2

    ādityair no bṛhaspatir bhagaḥ somena naḥ saha | viśve devā urv antarikṣaṃ ta u naḥ śarma yacchantu devāḥ ||

    19.33.3

    utāviddhāṃ niṣkhidata- -atho śrathnīthāyatām | mā no viśve devā maruto hetim asthata ||

    19.33.4

    apām idaṃ nyayanaṃ samudrasya niveśanam | madhye hradasya no gṛhāḥ parācīnā mukhā kṛdhi ||

    19.33.5

    āyane te parāyaṇe dūrvā rohatu puṣpiṇī | utso vātra jāyatāṃ hrado vā puṇḍarīkavān ||

    19.33.6

    himasya tvā jarāyuṇā śāle pari vyayāmasi | śītahradāya no bhuvo 'gnir dadātu bheṣajam ||

    19.33.7

    ayaṃ darbho vimanyukaḥ svāya cāraṇāya ca | manyor vimanyuko manyuśamano astu te ||

    19.33.8

    ayaṃ yo bhūrimūlaḥ samudram avagacchati | darbhaḥ pṛthivyāṃ niṣṭhitaḥ sa te astu vimanyukaḥ ||

    19.33.9

    vi te hanavyāṃ śaraṇiṃ vi te mukhyāṃ nayāmasi | yathāvaśo na vādiṣo mama cittam upāsāsai ||

    19.33.10

    yebhiḥ pāśaiḥ parivitto vibaddhaḥ parauparāv ārpito aṅgeaṅge | vi te cṛtyantāṃ vicṛto hi santi bhrūṇaghni pūsan duritāni mṛṣṭām ||

    19.33.11

    trite devā amṛjataina etat trita enan manuṣyeṣv amṛṣṭa | tato yadi tvā madhye na ārat tad ahaṃ tvad brahmaṇāpā karomi ||

    19.33.12

    marīcīr dhūmaṃ pra viśānu vātam udārān gacchota vā nīhāram | nadīnāṃ phenam anu tad vi naśyatu bhrūṇaghni pūṣan duritāni mṛṣṭām ||

    19.33.13

    agne rakṣaḥ prati daha yat kumbhyābhir ābhṛtam | anādhṛṣyaḥ sa yāsyaty abhūj jīvātave ayam ||

    19.33.14

    yan nakhavad yac chaphavat prasūmat kiṃ ca puṣpavat | urvā matsyo madhūlakaṃ tasya pāsyaty ayam anāsrāvam arogaṇam ||

    19.33.15

    yāḥ samudrāt prasravanti devīr himavatas pari | āpo yā viśvaśambhuvas tā ihā yantu bheṣajīḥ ||

    19.34.1

    tvacāpidhāne subhage datparistaraṇe kave | ekām iva vraje gāṃ pari tvā varcasāsicam ||

    19.34.2

    agreṇīr iva haṃsānāṃ prapaśyantī puras patham | jihve mā vivyatho mā yathāpūrvaṃ tvaṃ vada ||

    19.34.3

    varcasvad aham udyāsaṃ brahmarājanyābhyāṃ śudrāya cāryāya ca | yasmai ca kāmayāmahe sarvasmai ca vipaśyate ||

    19.34.4

    arvāñcau pādau pra hara- -arvācīnaṃ manas tava | arvācīnasya te ataḥ parāṅ manyuṃ ni vartatām ||

    19.34.5

    chāgalāde bhagavo 'rvāg jyote parastamaḥ | ā tvā khalajñakād asmāt punar ā vartayāmasi ||

    19.34.6

    yathā vrīhīn vrīhikhale samākurvanti tūlibhiḥ | evā te viṣṭhitaṃ manaḥ sam ā karomi mām abhi ||

    19.34.7

    tvam uttamaṃ surabhiṣāṃ mādhyamaṃ vahator asi | tvayā vadhūr vi jaṅgahe taṃ tvā varcasa ā dade ||

    19.34.8

    mūrdhnas te mūrdhanyebhyo 'gruvaḥ pativittyāḥ | aukṣaṃ śīrṣata ā dade ||

    19.34.9

    yaś ca svādmā te aṅgeṣu yaḥ premā hṛdaye ca te | taṃ tvad ā veśayāmahe mayi bhrājāti dīdyat ||

    19.34.10

    vātaraṃhā vājin bhava yujyamāna indrasya yāhi prasave manojavāḥ | yuñjantu tvā maruto daivyāsa ā te tvaṣṭā patsu javaṃ dadhātu ||

    19.34.11

    javas te arvan nihito guhā yaḥ śyene carati yaś ca vāte | tena tvaṃ vājin balavān balena- -ājiñ jaya samane pārayiṣṇuḥ ||

    19.34.12

    āsīyāne 'dhi manasa āsīyāne 'dhi cakṣuṣaḥ | āsīyānasya vātād bhūtvā- -ājiñ jaya samane pārayiṣṇuḥ ||

    19.34.13

    tanūs te vājin tanvaṃ vahantī vāmam asmabhyaṃ dhātu śarma tubhyam | ahruto maho dharuṇāya devā divyam iva jyotiḥ svar ānamīyāḥ ||

    19.34.14

    indro mā vakṣad akṣataṃ vṛtrahā yo vṛtañjayaḥ | sa me rathaṃ sa sārathiṃ so aśvān sādhu me nayāt ||

    19.34.15

    indro mā tena nayatu panthā yo abhayaḥ sugaḥ | dakṣiṇā pārayāti mā mā riṣaṃ samare yudhām ||

    19.34.16

    hṛtsuke pari ṇo nama pārigaṃ tanve kṛdhi | yuyuta parṇinaṃ śaram utāparṇaṃ riśād iti ||

    19.35.1

    viśve devā idaṃ havir ādityāsaḥ saparyata | asmin yajñe mā vyathiṣy amṛtāya haviṣ kṛtam ||

    19.35.2

    avyasaś ca vyacasaś ca bilaṃ vi ṣyāmi māyayā | tābhyām udbhṛtya vedam atha karmāṇi kṛṇmahe ||

    19.35.3

    yasmāt kośād udabharāma vedaṃ tasminn antar ava dadhma enam | kṛtam iṣṭaṃ brahmaṇo vīryeṇa tena mā devās tapasāvateha ||

    19.35.4

    vaiśvānaro ajījanad agnir no navyāṃ sumatim | kṣmayā vṛdhāna ojasā ||

    19.35.5

    sa naḥ pāvaka dīhihy agne vaiśvānara dyumat | jamadagnibhir āhutaḥ ||

    19.35.6

    divas pṛṣṭho arocathā agnir vaiśvānaro bṛhan | jyotiṣā bādhate tamaḥ ||

    19.35.7

    hariṇasya patatriṇaḥ śīrṣṇo bheṣajam ābhṛtam | tan nīlavad vi lokavat tad u kṣetriyanāśanam ||

    19.35.8

    anvamaṃstānumatir anvaṃaṃsta vṛṣāyaveḥ | kīnāśā anvamaṃsata- -anu gāvo amaṃsata ||

    19.35.9

    namo astv āyāmibhyo nīvibhyo hṛdayāya ca | namaḥ kṣetrasya pataye namaḥ kṣetrasya patnyai ||

    19.35.10

    ut te hārdiṃ śocayāmi hastenābhimarīmṛśat | keśin vṛṣaṇyayā tava muṣkau mūrdhā na śuṣyatām ||

    19.35.11

    agniṣ ṭvā tapatu sūryas tvā tapatu vātas tvā yuṅktāṃ marutaś ca yuñjatām | mṛgān marīcīr apy etu te manaḥ ||

    19.35.12

    ut tvā hanmi nipadanād ut tvā hanmi gṛhebhyaḥ | mā spṛkṣathā niṣadanāya sādhava ut tiṣṭha prehi sabhām ||

    19.35.13

    ut tuda śimidāvaty atho ulkāvatīṃ kuru | patye ca śvaśurāya ca ||

    19.35.14

    vibarhaṃ harāṃsayo rasaṃ jñānam ati bhruvoḥ | sākam ṛṣe vi nāśaya ||

    19.35.15

    sākaṃ vātasya dhrājyā sākaṃ sūryasya raśmibhiḥ | sākaṃ sūryeṇodyatā sapatnīṃ nāśayāmasi ||

    19.36.1

    dīrghajihvā bṛhadvāco yābhir ārdrāṇi vāsāṃsi | gāvo ghṛtasya mātaro divi bheṣajam akrata ||

    19.36.2

    arjunīnām apacitāṃ kṛṣṇā māteti susrava | muner devasya mūlena sarvāś chinadmi tā aham ||

    19.36.3

    chinadmy āsāṃ prathamāṃ chinadmy uta madhyamām | atho jaghanyām āsām ā chinadmi stukām iva ||

    19.36.4

    apehi manasas pate kim aśastāni śaṃsasi | parehi na tvā kāmaye vṛkṣān vanāni saṃ cara ||

    19.36.5

    avaśasā niḥśasā yat parāśasā- -upārima yaj jāgrato yat svapantaḥ | agnir viśvāny apa duṣkṛtāny ajuṣṭāny āre asmad dadhātu ||

    19.36.6

    yad indra brahmaṇaspata uta mṛṣā carāmasi | pracetā na āṅgiraso dviṣatas pātu tebhyaḥ ||

    19.36.7

    eha mām uttaraṃ kṛdhi sahasva pṛtanāyataḥ | vy asmat kṛtyā vy asmac chapathām̐ aja ||

    19.36.8

    yo no dudhūrṣān manasā yaś ca pāpena nobhyamāt | ākūtiṃ tasya devā hṛdaś cittāni vi ṣyata ||

    19.36.9

    aśva iva dhuri duryogaḥ pratīhāya vahe daśa | kṛtvānaṃ brahmaṇaspate daṃṣṭrābhyām abhi saṃ jahi ||

    19.36.10

    yo 'nyā adhi prājāyathā mūrdhno 'dhy ud avardhatāḥ | tvaṃ sapatnacātano bhrātṛvyām̐ ava dhūnuṣva ||

    19.36.11

    bahur ayaṃ saṃgaruṣṭo nyakto bhūmyām adhi | tenāham asya kartsyāmi yathā sthāmā gamiṣyati ||

    19.36.12

    sthāmāgan bṛhad akṣatraḥ sthāmantākṣṇiṇo 'va syati | antaṣṭhānasya yo rājā sa utthāma gamiṣyati ||

    19.36.13

    agamad rājā sadanam agamat sūryo divam | udayan vṛtrahan plīhā aṅgarājo avīrahā ||

    19.36.14

    yathā panthāṃ kavāpatho apyeti mahāpatham | evā tvaṃ plīhan naḥ plīhi yato 'sy abhyāgataḥ ||

    19.36.15

    indreṇa dattaṃ balam āsurābhyāṃ śitaṅgaitac chālvatāyai ca tubhyam | tau nudethāṃ kaṇvā aśivā ajuṣṭā adhā gṛhāṇāṃ gṛhapā tvam eṣām ||

    19.36.16

    tvam agne gṛhapatir gṛhāṇāṃ tvaṃ prajānāṃ janitāsi dātā | tvaṃ nudasva kaṇvā aśivā ajuṣṭā sadānvā nirataḥ seda pāpīḥ ||

    19.36.17

    carmābhyaḥ krūram ānahya hariṇasya bhiyaṃ kṛdhi | mṛgām̐ anu pra pātaya marīcīr anu nāśaya ||

    19.36.18

    yady asy apsarāvīr yadi tvā rakṣo agrabhīt | tasmā apaplavaṃ havir manasā juhomi te ||

    19.37.1

    abhi tvā śatapāśayā- -atho sahasrapāśayā | dāśo matsyam iva tīdena mayi badhnāmi te manaḥ ||

    19.37.2

    ā hi te dakṣiṇaṃ padaṃ hṛdayyaṃ dade | upasthe padamopi ni tvām akri sve vaśe ||

    19.37.3

    pari tvā gām ivāsaraṃ mama patto nipattave | tan mārutaṃ ha vairudham āvataṃkaraṇaṃ kṛtam ||

    19.37.4

    ā nayāmi te mano aśvam ivāśvābhidhānyā | upa te muñce manaḥ pador upānahau yathā ||

    19.37.5

    yathā surā yathā madhu yathākṣā adhidevane | yathā ha gavyato mana evā mām abhi te manaḥ ||

    19.37.6

    evā kṛṇuṣva mā priyām antaḥ kṛṇuṣva mā hṛdi | yathā mannāpacetayā nānyāsāṃ kīrtayāś cana ||

    19.37.7

    yasyedaṃ vaiṣṭapaṃ havir bhagasya hastayor hitam | tenā tvābhi mṛśāmasi saubhāgyāya svastaye ||

    19.37.8

    bhaga memāṃ saṃ baṭ karo mā paścān mā paro daghaḥ | adhā bhagasya yo bhagas tenemāṃ saṃ sṛjā bhaga ||

    19.37.9

    bhagena tvā saṃ sṛjāmi māsureṇa surām iva | yathāsasi priyā patyur devṛbhyaḥ subhagāsasi ||

    19.37.10

    ud ito daivyaṃ vaca iṣum iva tunnaḥ khide | tenā sapatnān māmakān sāsahāni jahāni ca ||

    19.37.11

    agnir mā pātu vasubhiḥ purastāt savitādityair abhi pātu dakṣiṇāt | indro marudbhir abhi pātu paścād viśve devā abhi rakṣantu mottarāt ||

    19.37.12

    devarakṣasān mā pāhi manuṣyarakṣasān mā pāhi | viśvasmān mā rakṣasas pāhi ||

    19.37.13

    asau yas trikakud giriḥ śṛṅgābhyām abhitiṣṭhati | sa saṃpatatram udyugaṃ balāsam iva tiṣṭhatu ||

    19.37.14

    divyaḥ suparṇa ā patad ayodaṃṣṭro ayomukhaḥ | sa saṃpatatram udyugam ito yakṣmaṃ parā bhavat ||

    19.37.15

    sākaṃ balāsa pra pata cāṣeṇa kikidīvyā | sākaṃ vātasya dhrājyā saha naśya nihākayā ||

    19.38.1

    mābhi gāyaḥ śābaleyaṃ śauṇeyaṃ sādhuvāhinam | namas te bhadrayā kṛṇmo 'vihvṛtā cakṣuṣā tvaṃ śamakā śamayāti tvā ||

    19.38.2

    tṛndhi vi kṣiṇīhi peśaḥ kurvāṇikā tvam | jāreṇa patyā jakṣatī gṛhān gopāyamānikā śamakā śamayāti tvā ||

    19.38.3

    āṅkṣvābhyaṅkṣva- -abhyaktā śamanaṃ gamaḥ | atho pitṛbhyo gā iccha vijñānena bhagena ca śamakā śamayāti tvā ||

    19.38.4

    apehi manasas pāpa- -apa krāma parastaram | paro nirṛtyā ā cakṣur bahutrā jīvato manaḥ ||

    19.38.5

    bhadraṃ vai varaṃ vṛṇate bhadraṃ yuñjanti dakṣiṇam | bhadraṃ vaivasvataṃ cakṣur bahutrā jīvato manaḥ ||

    19.38.6

    yan me chidraṃ manaso yac ca vācaḥ sarasvatīṃ manyucittaṃ jagāma | viśvais tad devaiḥ saha saṃvidānaḥ saṃ dadhātu bṛhaspatiḥ ||

    19.38.7

    sphirā sphirataraṃ sphirā āttāraḥ | śatahasta samāhara sahasrahasta saṃ kira ||

    19.38.8

    ihaivā kira saṃ kira- -ihaiva sphātim asphiram | sphireyam astv oṣadhiḥ samudrasyeva saṃsravaḥ ||

    19.38.9

    ut tirā ā gamann upa- -ut tirāṇyāgaman | vṛṣṭe śāpaṃ nadīr iva- -iha sphātiṃ samāvahān ||

    19.38.10

    vi mayūkhā ā yacchantu gardabhā iva duryujaḥ | muhyantu sarve tantavo vṛtā nāḍī vitantrike ||

    19.38.11

    pra vām īṣve patatāṃ pra taṭā pra niveṣṭanam | muhyantu sarve tantavo andhe vitatavāyyau ||

    19.38.12

    āyavanī niveṣṭanaṃ vratā tasaram īṣve | muhyantu sarve tantavo andhe vitata vāyyau ||

    19.38.13

    mayārakārī prathamā- -ūrṇavābhir atho śakā | devānāṃ patnīḥ kṛttikā imaṃ tantum amūmuhan ||

    19.38.14

    agnir na etu prathamaḥ puraetā bṛhaspatiḥ | adhā bhaga pra ṇo yaccha tvaṃ hi dhanadā asi ||

    19.38.15

    pra ṇaḥ śūdra utāryaḥ pra ṇo rājota vṛtrahā | atho yat sarvam ātmanvat pra ṇo yacchatu dakṣiṇām ||

    19.38.16

    kavir yajñasya vi tanoṣi panthām ṛtasya pṛṣṭhe adhi dīdhyānaḥ | yena havyaṃ vahasi deva dūta itaḥ pracetā amuto vanīyān ||

    19.38.17

    madhuhasto madhujihvo madhuvarṇo madhuvrataḥ | atho madhupraśāsano bhago mā varcasāvatu ||

    19.39.1

    yā triṣaptaiḥ punar eti nānā rūpāṇi bibhratī | vācaspatir balā tasyā āre hetiṃ dadhātu mat ||

    19.39.2

    vācā nuttā kṛtyād indravatī jāgratā svapatī kṛtā | nuttā pākasya śaṃsena pratyak kartāram ṛcchatu ||

    19.39.3

    yad etad bhūri spardhase kṛtyāsmīti manyase | pratīcīnā paretya viṣād iva viṣamad dhataḥ ||

    19.39.4

    pareṇaitv aghaśaṃso mainena sam arāmahi | dyauś cāsmān pṛthivī ca- -ubhe pātām aṃhasaḥ ||

    19.39.5

    yava yāvayāsmad dveṣāṃsi yavamayena haviṣā | durhārde cakruṣe kṛtyāṃ grīvāsu prati muñcatam ||

    19.39.6

    anyā vo anyām avatv anyānyasyā upāvata | aśvā iva pravalgantīḥ kṛtyāṃ hatauṣadhayo 'rātiṃ hatauṣadhayaḥ ||

    19.39.7

    mehopa gā mopa raṃsthāḥ pathāṃ durgāṇy anv ihi | sapatni naśyatād ito dūraṃ gacchādhy okasaḥ ||

    19.39.8

    yasyās te nāma gṛhnāmi yasminn āramasecane | ā parasyāḥ parāvataḥ sapatnīṃ nāśayāmasi ||

    19.39.9

    triṃśataṃ trīṃś ca parvatāṃś caturaś ca girīn ati | sapatnīṃ brahmaṇaspate paro bhrūṇāny arpayā ||

    19.39.10

    un mādayata marutaḥ samudriyā ud dyāvāpṛthivī ubhe | ut tvā samudra ṛṣantu- -ut tvām agnir ayaṃ dahāt ||

    19.39.11

    yat sapatnī sapatnyā amuṣyā varca ādade | adhastād upavādiny asau syād aham uttarāt ||

    19.39.12

    ā te badhnāmy oṣadhiṃ sapatnībhyaḥ pracātanīm | yathā te 'sad ayaṃ patiḥ putrāṇāṃ te bhavat pitā ||

    19.39.13

    yāny ṛṇāny anuvartāny asmin yamasya yena balinā carāmi | idaṃ tad agne anṛṇo bhavāmi- -idaṃ tad agne avadānam astu ||

    19.39.14

    yās te sapta pravato yā u tisro yās te santi nivato yā abhīvataḥ | arvāvato aṣṭadhā trīṇi rocanā tās te agne saṃmanaso bhavantu jānan yamāya ni vahā kusīdam ||

    19.39.15

    yās ta ūrdhvās tanvo jātavedo yās tiraścīr uta yā anūcīḥ | tābhiṣ ṭvam agne sayujā gṛṇāno jānan yamāya ni vahā kusīdam ||

    19.40.1

    nāśaya palitaṃ śīrṣṇo yaḥ kṛṣṇas tan na ā bhara | tam oṣadhe tvaṃ vardhaya keśaṃ kṛṣṇataraṃ kṛdhi ||

    19.40.2

    yathāñjanaṃ tathāsasi yathā traikakudaṃ tathā | tat saṃbhavāt tat sabhas te vyucchantīr anūṣasaḥ ||

    19.40.3

    yatrāsti yatra tiṣṭhati yato naśyatvāsinam | divyaḥ suparṇo abravīd etat palitabheṣajam ||

    19.40.4

    divo nu mā bṛhato antarikṣād apāṃ stoko abhy apaptad rasāya | sam indriyeṇa payasā ham agne ṛṣīṇāṃ yajñaiḥ sukṛtāṃ kṛtena ||

    19.40.5

    yadi vṛkṣād abhy apaptat phalaṃ tad yady antarikṣāt tad u vāyur eva | yatrāspṛṣṭa tanvo yatra vāsaso na tat prāpnoti nirṛtiḥ parastāt ||

    19.40.6

    abhyañjanaṃ surabhyād u vāsaś candraṃ hiraṇyam adhi pūtrimaṃ yat | sarvā pavitrā vitatādhy asmiṃc chataṃ jīvāti śaradas tavāyam ||

    19.40.7

    yaḥ kīkasāḥ praśṛṇāti talīḍyam upatiṣṭhati | parāsthaṃ sarvaṃ jāyānyaṃ yaḥ kaś ca kakubhi śritaḥ ||

    19.40.8

    pakṣī jāyānyaḥ patati ya āviśati pūruṣam | tasyāhaṃ veda te nāma yato jāyānya jāyase ||

    19.40.9

    veda vai te nāma yato jāyānya jāyase | kathaṃ hi tatra tvaṃ hanyā yat kuryām ahaṃ haviḥ ||

    19.40.10

    ya āsyaṃ praviśati karoty udaraṃ mahat | yakṣmo yo atra jāyase taṃ jāyānyam anīnaśam ||

    19.40.11

    ārohān me mukhaṃ jātam ārohāj jaghanaṃ mama | ārohāt sarvā jātāsmy ṛṣabhasyopayodhanāt ||

    19.40.12

    svādīyasī surāyā lavaṇāc cārumattarā | gobhyo vanīyasīd aham ||

    19.40.13

    yāṃ tvā vāto 'vārayad ārdranābhā maharṣabhaḥ | tasyās te devi pṛthivyā ahaṃ saṃvananaṃ dada ā te śauṣkāsyaṃ dade ||

    19.40.14

    yuktau manasā saṃ suretasā devebhyo havyaṃ kṛṇavāva sādhu | yeṣāṃ bhāgas ta idaṃ juṣantām avikṣubdhāv udayāva bhadrayā ||

    19.40.15

    yena devā jyotiṣā dyām udāyan yenādityā vasavo yena rudrāḥ | yenāṅgirasaḥ svar āruruhus tenod ayāva yajamānau svasti ||

    19.40.16

    yaṃ papācāditiḥ putrakāmā yena prajāḥ kaśyapaḥ paryagṛhnāt | ya odanaḥ pacyate vaiśvadevaḥ sa no yame akṣito bhāgo astu ||

    19.41.1

    somasya prāṇaḥ pavate purastād dakṣiṇata aindra ā vātu vātaḥ | asya diśo māturo yā pratīcī sa no devāḥ śivo astv iha vātaḥ ||

    19.41.2

    mitrasya prāṇaḥ pavate ya uttarād bṛhaspater ūrdhva ud vātu vātaḥ | yo antarikṣam anu vāti vidvān sa no devaḥ śivo astv iha vātaḥ ||

    19.41.3

    ya uttarāt pavate yaḥ purastād yo dakṣiṇāt pavate yaś ca paścāt | ūrdhvām̐ uddeśām̐ anu yaḥ pravāti sa no devaḥ śivo astv iha vātaḥ ||

    19.41.4

    trīṇy antarikṣāṇy anu vāsi vāta tisro vāsi parāvataḥ | sahasrākṣau vṛtrahā pāhy arvāṅ vinudaṃ kṣetriyaṃ rapaḥ ||

    19.41.5

    na tatra dāraḥ kṛpaṇaṃ sasāra na pratighnānā rudatī na bibhratī | indro no yatrorukṛd vicakṣaṇaḥ sa no *'jyāni mahatīṃ ni yacchāt ||

    19.41.6

    indraḥ senāṃ mohayatu maruto ghnantv ojasā | agner vātasya dhrājyā tān viṣūco vi nāśaya ||

    19.41.7

    na dyaur eṣāṃ na pṛthivī nāditir na dhanaṃjayā | cakṣūṃṣy agnir ā dhattāṃ punar yantu parājitāḥ ||

    19.41.8

    amitrāṇāṃ daraya grāmam indra yo naḥ śatrur abhyeti jighāṃsan | yathaiṣām indranuttānām agninā veśo anu vartayāni me ||

    19.41.9

    jihmaṃ yugaṃ kṛṇvatām indranuttāḥ parācīnaiḥ pathibhir yantu riṣyantaḥ | tañ jayanto anv āsadema- -agninā veśo anu vartayantaḥ ||

    19.41.10

    amitrāṇāṃ grāmam upayuktam indreṇa nuttaṃ vi radāty agniḥ | satvānaḥ santv anumādyā ime yebhyaś carāmi haviṣā ghṛtena ||

    19.41.11

    aryamaṇaṃ hi devaṃ bhadraṃ kanyā yam ayakṣata | sa enā vṛtrahā deva ito muñcātu māmutaḥ ||

    19.41.12

    iyaṃ te rājan varuṇa jāmikā kṛṇute haviḥ | tasyai patiṃ ny ā vaha subhadraṃ pratikāmyam ||

    19.41.13

    ā krandaya dhanapate varam āmanasaṃ kṛṇu | sarvaṃ pradakṣiṇaṃ kṛdhi patim asyai pratikāmyam ||

    19.41.14

    ā paścād ā purastād ottarād adharād uta | pūrṇā bhagasya vartanis tenemām abhi vartayāmasi varcasā ca bhagena ca ||

    19.41.15

    nāsṛg asti pataṅgasya tardasya maśakadyāḥ | na saṃpatatram udyugo nyag glaur atra bhaviṣyati ||

    19.41.16

    apadasvad apādasat tuṇḍivyadhmāpādasat | apāpacid ito 'dasad apeto glaur naśiṣyaty apivyadhman naśiṣyati ||

    19.41.17

    yathā sūryaś candramasam udyann evāpagūhati | evā tvam ugra oṣadha imāṃ glāvam apagūhatād itaḥ ||

    19.42.1

    apadasvad apādasat tuṇḍivyadhmāpādasat | apāpacid ito 'dasad apeto glaur naśiṣyaty apivyadhman naśiṣyati ||

    19.42.2

    mā śile mā śilāvati mā te śeṣi śilaṃ cana | yāvac chilasya te śilaṃ tāvac cheṣaḥ śilaṃ tava ||

    19.42.3

    yathā yūpāgrād udakaṃ viniṣṭaṃ bhūmim aśnute | evā tvam arase śile viniṣṭā bhūmim aśnuhi ||

    19.42.4

    vajro 'si sapatnahā tvayādya vṛtraṃ sākṣīya | tvām adya vanaspate vṛkṣāṇām ud ayuṣmahi ||

    19.42.5

    sa na indra purohito viśvatas pāhi rakṣasaḥ | abhi gāvo anūṣata- -abhi dyumnaṃ bṛhaspate ||

    19.42.6

    prāṇa prāṇaṃ trāyasva- -aso asave mṛḍa | nirṛte nirṛtyā naḥ pāśebhyo muñca ||

    19.42.7

    hatsuke pari ṇo nama pārigaṃ tanve kṛdhi | yuyuta parṇinaṃ śaram utāparṇaṃ riśād iti ||

    19.42.8

    prajāpatiṣ ṭvā prajayā saṃ putreṇa sṛjatu saṃ bhagena | diṣṭaṃ deṣṭīha kāmo brāhmaṇasya pumāṃsaṃ dhatsva savituḥ savena ||

    19.42.9

    pra tvā sarpatv aṅkataḥ kumāraḥ puruṣād adhi | ṛtor yam ṛtviyād adhi yaṃ te dhātā acīkl̥pat ||

    19.42.10

    yaṃ te dhātā yaṃ te tvaṣṭā yaṃ te brahmācīkl̥pat | taṃ tvaṃ putraṃ vindasva tasmai tvaṃ jīva jīvase ||

    19.42.11

    dhvasrās tiṣṭhanti rajasā samaktā yajñasya hotrāḥ pruśitāso aśnāḥ | āsāṃ somasya yad ihāvayanti tad amūtra yajamānasya rūpam ||

    19.42.12

    ye brāhmaṇaṃ varco hitvāya malvā reṇo varṇena paridhāpayanti | āsāṃ somasya yad ihāvayanti tad amūtra yajamānasya rūpam ||

    19.42.13

    asārathiḥ sumanaso yathā ratho hitvā savyaṣṭhāṃ rakṣaso yāti yāmam | evā yajño yajamānaṃ jahāti yatra somyaṃ somapīthān nayanti ||

    19.42.14

    chandāṃsi tad yajamānasya yanti yatra somyaṃ somapīthān nayanti | abrāhmaṇo yat pibati somam asya tad vai chidraṃ dakṣiṇayāpidheyam ||

    19.42.15

    'bradhno 'si vājī paripānī prathamā devebhyas paryābhṛtā | mā te riṣaṃ khanitā yasmai ca tvā khanāmasi ||

    19.42.16

    mā devāḥ pāpam ārāma mā karta pāpayāmuyā | māhaṃ pariṣyajo hastam ā rapsi dhanakāmyā ||

    19.42.17

    mā mā devāḥ parā dāta mā mā karta vyādhyam | māhaṃ pariṣvajaḥ śira ā rapsi mo ahaṃ mṛṣi ||

    19.43.1

    pratīkaṃ me vicakṣaṇam akṣau me madhukāśinī | karṇābhyāṃ bhūrisusravaḥ ||

    19.43.2

    jihvā me madhusaṃsrāvā jihvā me madhuvādinī | tayāham adya jihvayā- -udyāsaṃ madhumad vacaḥ ||

    19.43.3

    yathā madhu madhukṛtaḥ saṃbharanti madhāv adhi | evāham adya chandobhir udyāsaṃ madhumad vacaḥ ||

    19.43.4

    vāyoḥ pūtaḥ pavitreṇa pratyak somo adhiśritaḥ | indrasya yujyaḥ sakhā ||

    19.43.5

    yat kiñ cedaṃ varuṇa daivye jane abhidrohaṃ manuṣyāś caranti | ati cet tava dharmā yuyopima mā nas tasmād enaso deva rīriṣaḥ ||

    19.43.6

    āpo asmān mātaraḥ sūdayantu ghṛtena no ghṛtapavaḥ punantu | viśvaṃ hi ripraṃ pravahanti devīr ud id ābhyaḥ śucir ā pūta emi ||

    19.43.7

    mitraś ca samrāḍ varuṇaś ca rājā tau te bhakṣaṃ kṛṇutāṃ prātar agne | tayor aham anu bhakṣaṃ kṛṇomi sūryavarcā bhaga bhakto na ā viśa ||

    19.43.8

    sūryavarcā na ā viśa viśvavin manasas patiḥ | anehā soma jāgṛvir indraḥ prīta stuto nṛbhiḥ ||

    19.43.9

    indra prītasya te vayaṃ śukrasya rocanāvataḥ | bhakṣīmahi prajām iṣaṃ sāhasrasya yaśasvinaḥ ||

    19.43.10

    agniḥ prātaḥsavane pātv asmān vaiśvānaraḥ pathikṛd viśvakṛṣṭiḥ | sa naḥ pāvako draviṇe dadhāty āyuṣmantaḥ sahabhakṣāḥ syāma ||

    19.43.11

    viśve devā maruta indro asmān asmin dvitīye savane na jahyuḥ | āyuṣmantaḥ priyam eṣāṃ vadanto vayaṃ devānāṃ sumatau syāma ||

    19.43.12

    idaṃ tṛtīyaṃ savanaṃ kavīnām ṛtena yac camasaṃ samairayan | saudhanvanā amṛtam ānaśānāḥ sviṣṭin no abhi vasyo nayātha ||

    19.43.13

    saṃ saṃ sravantu nadyaḥ saṃ vātāḥ saṃ patatriṇaḥ | yajñam imaṃ vardhayatā giraḥ saṃsrāvyeṇa haviṣā juhomi ||

    19.43.14

    imaṃ homā yajñam avata- -imaṃ saṃsrāvaṇā uta | yajñam imaṃ vardhayatā giraḥ saṃsrāvyeṇa haviṣā juhomi ||

    19.43.15

    rūpaṃrūpaṃ vayovayaḥ saṃrabhyainaṃ pari ṣvaje | yajñam imaṃ catasraḥ pradiśo vardhayantu saṃsrāvyeṇa haviṣā juhomi ||

    19.44.1

    syūtā devebhir amṛtair na āgann ukhā svasāram adhi me dimasthāt | satyaṃ pūrvā ṛṣayaś cākṛpānā yajñapateḥ su pra tirantv āyuḥ ||

    19.44.2

    ukhāṃ sravantīm agadām akarma tvaṣṭā vāyuḥ pṛthivy antarikṣam | yata ścutad dhutam agnau tad astu na tat prāpnoti nirṛtiḥ parastāt ||

    19.44.3

    antar agnāv aścutat stoka eṣa nainaṃ suvātai nirṛtiḥ parastāt | viśvāvasor haviṣo vāvṛdhāno 'yaṃ yajñaḥ sukṛtām etu lokam ||

    19.44.4

    śyeno 'si gāyatracchandā anu tvā rabhe svasti mā saṃ pāraya ||

    19.44.5

    samrāḍ asi triṣṭupchandā anu tvā rabhe svasti mā saṃ pāraya ||

    19.44.6

    svaro 'si gayo 'si jagacchandā anu tvā rabhe svasti mā saṃpāraya ||

    19.44.7

    trāyamāṇe sarvavide mā pari dehi | sarvavid dvipāc ca sarvaṃ rakṣa catuṣpād yac ca naḥ svam ||

    19.44.8

    sarvavid viśvavide mā pari dehi | viśvavid dvipāc ca sarvaṃ rakṣa catuṣpād yac ca naḥ svam ||

    19.44.9

    viśvavit kalyāṇyai mā pari dehi | kalyāṇi dvipāc ca sarvaṃ rakṣa catuṣpād yac ca naḥ svam ||

    19.44.10

    kalyāṇi trāyaṃāṇāyai mā pari dehi | trāyamāṇe dvipāc ca sarvaṃ rakṣa catuṣpād yac ca naḥ svam ||

    19.44.11

    vi khana vi ruja vi jahy atraivānākṛtaś cara | sam aham āyuṣā saṃ mayāyuḥ ||

    19.44.12

    vi khana vi ruja vi jahy atraivānākṛtaś cara | sam ahaṃ varcasā saṃ mayā varcaḥ ||

    19.44.13

    vi khana vi ruja vi jahy atraivānākṛtaś cara | sam ahaṃ tejasā saṃ mayā tejaḥ ||

    19.44.14

    vi khana vi ruja vi jahy atraivānākṛtaś cara | sam ahaṃ prajayā saṃ mayā prajā ||

    19.44.15

    vi khana vi ruja vi jahy atraivānākṛtaś cara | sam ahaṃ paśubhiḥ saṃ mayā paśavaḥ ||

    19.44.16

    divo reto 'si pṛthivyā nabhyam | nabhyam asi nabhyaṃ mā kṛṇu ||

    19.44.17

    divo reto 'si pṛthivyāḥ śaktiḥ | śaktir asi śaktaye te vidheyam ||

    19.44.18

    divo reto 'si pṛthivyā vittiḥ | vittir asi vittaye te vidheyam ||

    19.44.19

    divo reto 'si pṛthivyāḥ puṣṭiḥ | puṣṭir asi puṣṭaye te vidheyam ||

    19.44.20

    divo reto 'si pṛthivyā bhūtiḥ | bhūtir asi bhūtaye te vidheyaṃ bhūtir asi bhūtāsi bhūyāsam ||

    19.44.21

    śukro 'si bhrājo 'si | sa yathā tvaṃ bhrājato bhrājo 'sy evāhaṃ bhrājato bhrājyāsam ||

    19.44.22

    sāyaṃsāyaṃ gṛhapatir no agniḥ prātaḥprātaḥ saumanasasya dātā | vasorvasor vasudhāna edhi vayaṃ tvendhānās tanvaṃ puṣema ||

    19.44.23

    prātaḥprātar gṛhapatir no agniḥ sāyaṃsāyaṃ saumanasasya dātā | vasorvasor vasudhāna edhi- -indhānās tvā śataṃ himā ṛdhema ||

    19.44.24

    yo na āviḥ śapati yaś ca stāyad yadi cittyā manyunā yat sapatnaḥ | agniṣ ṭān pāśān pra mumoktu devo yāvayatu śapathām̐ varuṇo dhṛtavrataḥ ||

    19.45.1

    prāgnaye vācam īraya vṛṣabhāya kṣitīnām | sa naḥ parṣad ati dviṣaḥ ||

    19.45.2

    yaḥ parasyāḥ parāvatas tiro viśvābhirocate | sa naḥ parṣad ati dviṣaḥ ||

    19.45.3

    yo rakṣāṃsi nijūrvaty agniḥ śukreṇa śociṣā | sa naḥ parṣad ati dviṣaḥ ||

    19.45.4

    yo viśvābhi vipaśyati bhuvanā saṃ ca paśyati | sa naḥ parṣad ati dviṣaḥ ||

    19.45.5

    madhu vātā ṛtāyate madhu kṣaranti sindhavaḥ | mādhvīr gāvo bhavantu naḥ ||

    19.45.6

    madhu naktam utoṣaso madhumat pārthivaṃ rajaḥ | mādhvīr naḥ santv oṣadhīḥ ||

    19.45.7

    madhumān no vanaspatir madhumām̐ astu sūryaḥ | madhu dyaur astu naḥ pitā ||

    19.45.8

    āpo hi ṣṭhā mayobhuvas tā na ūrje dadhātana | mahe raṇāya cakṣase ||

    19.45.9

    yo vaḥ śivatamo rasas tasya bhājayateha naḥ | uśatīr iva mātaraḥ ||

    19.45.10

    tasmā araṅgamāma vo yasya kṣayāya jinvatha | āpo janayathā ca naḥ ||

    19.45.11

    āyaṃ gauḥ pṛśnir akramīd asadan mātaraṃ punaḥ | pitaraṃ ca prayaṃtsvaḥ ||

    19.45.12

    asya prāṇād apānaty antaś carati rocanā | vy akhyan mahiṣo divam ||

    19.45.13

    triṃśad dhāma vi rājati vāk pataṅgāya śiśriyat | prati vastor aha dyubhiḥ ||

    19.45.14

    yac chakrā vācam āruhann antarikṣaṃ siṣāsantaḥ | saṃ devā amadan vṛṣā ||

    19.45.15

    śakro vācam adhiṣṭhāya- -uruvāco asṛṣṭa hi | mahiṣā amadan divi ||

    19.45.16

    śakro vācam asṛṣṭa hi dhāmadharman vi rājati | vimadaṃ barhir ā sarat ||

    19.46.1

    dhruvo 'si dharuṇo 'stṛto viśvakarmaṇā sudhṛtaḥ | mā tvā samudra ud vadhīn mā suparṇo 'vyathamāna imaṃ dṛṃha ||

    19.46.2

    āṣāḍho 'si sahamānaḥ sahasva- -ārātiṃ sahasva pṛtanāyataḥ | sahasravīryo 'si sa imaṃ jinva ||

    19.46.3

    adbhyaḥ saṃbhūto 'si pṛthivyā rasāc ca viśvakarmaṇaḥ samavartathā adhi | tasya tvaṣṭā vidadhad eti rūpaṃ vidvān tat te devam ājānam agre ||

    19.46.4

    ṣaṣṭiś cādhvaryo navatiś ca pāśā hotāram agnim antarā vicṛttāḥ | sinanti pākam ati dhīra ety ṛtasya panthām anv eti vidvān ||

    19.46.5

    yo adhvaryuḥ sapta hotrāṇi vidvān pūrvo hotur yajata ājigharti | ūrdhvaṃ sa yajñam adhvaraṃ kṛṇoti ya īṃ ciketa haviṣo vibhāge ||

    19.46.6

    atro vibhaktari haviṣo vibhāge mā nir bhākṣīd bhāginaṃ mopahaty | mo abhāgo vidita yo mumoha ||

    19.46.7

    vāta ā vātu bheṣajaṃ śambhu mayobhu no hṛde | pra ṇa āyūṃṣi tāriṣat ||

    19.46.8

    uta vāta pitāsi na uta bhrātota naḥ sakhā | sa no jīvātave kṛdhi ||

    19.46.9

    yad ado vāta te gṛhe nihitaṃ bheṣajaṃ guhā | tasya no dehi jīvase ||

    19.46.10

    yo na jīvo 'si na mṛto devānām amṛtagarbho 'si svapna | varuṇaṇī te mātā yamaḥ pitā ||

    19.46.11

    yathā kalāṃ yathā śaphaṃ yatha rṇaṃ saṃnayanti | evāha duṣvapnyaṃ sarvam apriye saṃ nayāmasi ||

    19.46.12

    ararur nāmāsi taṃ tvā svapna tathā vidma sa naḥ svapna susvapnyatāṃ dhehi ||

    19.46.13

    naitasyāgre havir adanti devā nirbhakta eṣa sukṛtasya lokāt | pāpīṃ dhiyaṃ jujuṣa ātmanaiṣa sa hi duṣkṛn manuṣyeṣv antaḥ ||

    19.46.14

    yo mātṛhā pitṛhā svasṛhā ye ca duṣkṛtaḥ | vidhiṣau te amṛkṣata malaṃ manuṣyā iva ||

    19.46.15

    etad evaitaṃ nirarṣur devā bhrūṇaghnyā lokam apy ety eṣaḥ | na te cṛtye haviṣā nāthitasya rāṣṭram ete śakrā vi cṛtanti pāśam ||

    19.47.1

    ya ākho yo vyukho vīṇavām̐ iha sarpati | taṃ pari paribheṣajaṃ vṛścikajambhanam asi ||

    19.47.2

    mayūro atti vṛścikaṃ mayūraṃ vayam admasi | taṃ pari paribheṣajaṃ vṛścikajambhanam asi ||

    19.47.3

    āpa id vā u bheṣajīr āpo amīvacātanīḥ | āpo viśvasya bheṣajīr āpo vṛścikajambhanīḥ ||

    19.47.4

    tvam agne vratapā asi deva ā martyeṣv ā | tvaṃ yajñeṣv īḍyaḥ ||

    19.47.5

    yad vo vayaṃ pramināma vratāni viduṣāṃ devā aviduṣṭarāsaḥ | agniṣ ṭad viśvād ā pṛṇātu vidvān somasya yo brāhmaṇām̐ āviveśa ||

    19.47.6

    ā devānām api panthām aganma yac chaknavāma tad anu pravodhum | agnir vidvān sa yajāt sa id dhotā so adhvaraṃ sa ṛtūn kalpayāti ||

    19.47.7

    ut tudā i śimidvatīṃ vi duryoṇā iva dupadā i | ud asyāḥ pātayā manaḥ śaśvatībhyaḥ samābhyaḥ ||

    19.47.8

    pakvaṃ māṃsam ivāsinā śakuniprapatanāṃ kṛdhi | mṛgām̐ anu pra pātaya marīcīr anu nāśaya ||

    19.47.9

    viṣvañcau gāvāv ā kuru viṣvañcau yugyā uta | utāsau sūrya ūrdhvaṃ viṣvañcau vāṃ vy ā karat ||

    19.47.10

    viṣam ugraṃ viṣaṃ sthiraṃ viṣasya mahimā mahān | viṣaṃ parasvataḥ śiraḥ śatadhā vy apātayat ||

    19.47.11

    saṃ daha vrajaṃ yathā vasudhā vasu vartayat | yaṃ viṣa prasarpasi sam agnir iva taṃ daha ||

    19.47.12

    gṛhāṇa māṃsāny ava lomāni pātaya | pāṃśūn kṛkāṭa ā vāpāc chindhy uttānapādam ardaya ||

    19.47.13

    madhor ahaṃ madhutaro madhughān madhumattaraḥ | āsani kila me madhu mukhe nimandanaṃ kṛtam ||

    19.47.14

    mām it tvam abhi cākaśo mṛgas tṛṣyann ivodakam | adhaspadān ma ud vadān maṇḍūko gośaphād iva ||

    19.47.15

    ud vadā me adhaspadān maṇḍūko gośaphād iva | atho 'pa cakrā āsāsai śvā bandha ivāhataḥ ||

    19.48.1

    ā vada bahulaṃ goṣṭhaṃ suvīraṃ bahupūruṣam | yatheto na pramīyātā evā me goṣṭham ā vada ||

    19.48.2

    ā vada duhituṣ pate bhrātur jāmātar ā vada | paścā ta udbhūtaḥ sphigaḥ kiṣkindhānām avīr jahi ||

    19.48.3

    yad ulūko vadati mogham etad yat kapotaḥ padam agnau kṛṇoti | śrutakarṇāya kavaye stomyāya tasmai yamāya namo astv adya ||

    19.48.4

    ya aindrāḥ pāśā ye ca vāruṇā āre asmat tān devī nirṛtir dadhātu ||

    19.48.5

    ye vaiśvānarāḥ pāśā ye ca mārutā āre asmat tān devī nirṛtir dadhātu ||

    19.48.6

    ye vaiśvadevāḥ pāśā ye ca vaiśvakarmaṇā āre asmat tān devī nirṛtir dadhātu ||

    19.48.7

    nārade kitave varuṇe soma aicchan mahimānaṃ mahāntam | avindat taṃ viśvakarmā samudre akṣāṇāṃ klandam ainam asmin dadhāmi ||

    19.48.8

    yad dhastayor yac cakṣuṣor mano yat praviveśa te | skandān asya praskandena klandena klandayāmi tat ||

    19.48.9

    tisro devīr apsarasa ākaikā sākaikā pretaprayām ety ekasyā nāma | juṣāṇā apsarasa ājyasya sahaso vyantu svāhā ||

    19.48.10

    atyākṣaṃ tvā manasā- -atyākṣaṃ hṛdayena tvā | atyākṣaṃ sarvair aṅgais tvā tathā hi tyajanaṃ kṛtam ||

    19.48.11

    imā yāḥ prati nandatha striyaḥ pumāṃsam anvitam | sarvāḥ saṃgatya brūta tejane tyajanaṃ kṛtam ||

    19.48.12

    tyajanaṃ me dyāvāpṛthivī adhātāṃ tyajanaṃ devaḥ savitā bṛhaspatiḥ | agniś ca tubhyaṃ sūryaś ca tejane tyajanaṃ kṛtam ||

    19.48.13

    saṃ divaḥ saṃ pṛthivyāḥ saṃ vātāt saṃ nadībhyaḥ | saṃskandam indra ābharat sa āgāt so 'gād idam ||

    19.48.14

    saṃskandam oja ojasā devebhir nāma te hitam | hiraṇyanāma nāma te saṃskandāsy oṣadhe ||

    19.48.15

    saṃ samudro nadībhiḥ saṃ dyāvāpṛthivī ubhe | saṃ jāyā patyā yonyāṃ saṃskandāsy oṣadhe ||

    19.48.16

    saṃ te śīrṣṇaḥ kapālāni saṃ yoniṃ saṃgavīnyau | saṃ te sarvāṇy aṅgāni saṃ skandenābhi dadhmasi ||

    19.48.17

    śriyaṃ dhātur mayi dhehi śriyā mādhipatiṃ kṛṇu | viśām īśāno maghavān indro mā yaśasā nayat ||

    19.48.18

    mayi tyad indriyaṃ bṛhan mayi dakṣa uta kratuḥ | gharmas triś cid vi bhātu mā gāyatrīcchandasā virāḍjyotiṣā tasya doham aśīya ||

    19.48.19

    arkāsadhasthau kavimātariśvānau yamāṅgirasaḥ | yaśasvinaṃ mā devā yaśasaḥ kṛṇuta svāhā ||

    19.49.1

    indraṃ vayaṃ vaṇijo havāmahe sa nas trātā pura etu prajānan | ghnann arātiṃ paripanthinaṃ mṛgaṃ sa īśāno dhanadā astu mahyam ||

    19.49.2

    paṇo no astu prapaṇo vikrayaś ca pratipaṇo no dhaninaḥ kṛṇotu | saṃrarāṇā āhutiṃ juṣantāṃ śunaṃ no astu caritam utthitaṃ ca ||

    19.49.3

    yat paṇena pratipaṇaṃ carāmi svena devā dhanam icchamānaḥ | indro me tasmin rucam ā dadhātu bṛhaspatiḥ savitā somo agniḥ ||

    19.49.4

    ye vaḥ panthā bahavo devayānā anu dyāvāpṛthivī saṃcaranti | teṣām ahaṃ māṃ varcasyā dadhāmi yathā krītvā dhanam ā vahāni ||

    19.49.5

    viddhavāsase nirṛter ye ca pāśā apaśritāḥ | tebhyaḥ pra mucyate varmī viṣkandham upa sādayan ||

    19.49.6

    na vai tad vāso bhavati yasmin vidhyanti pūruṣam | asnā samajyate rūpaṃ tasmāt tad apalopyam ||

    19.49.7

    uttiṣṭhann apriyāyata- -avidvān bahubhājyam | na panthāṃ bhadram aśnute ya enena carāt saha ||

    19.49.8

    brahmaṇaitat pratigṛhyaṃ tena tat kṛṇute śivam | ārkāt pramucyate pāśāt tena dātā vi paśyati ||

    19.49.9

    yau vyāghrāv avarūḍhāv avāñcau jighatsataḥ pitaraṃ mātaraṃ ca | tau dantau brahmaṇā brahmaṇaspate śivau kṛṇu tvam iha jātavedaḥ ||

    19.49.10

    vrīhim attaṃ yavam attaṃ māṣam attam atho tilam | sa vāṃ bhāgo nihito ratnadheyaṃ mā hiṃsiṣṭaṃ pitaraṃ mātaraṃ ca ||

    19.49.11

    aghorau sayujā saṃvidānau syonau dantau sumaṅgalau | mā hiṃsiṣṭaṃ pitaraṃ mātaraṃ ca- -anyatra vāṃ tanvo ghoram astu ||

    19.49.12

    enā yutām indrāgnī rājñā somena medinā | indro marutvān ādānam amitrebhyaḥ kṛṇotu me ||

    19.49.13

    idam ādānam akaraṃ tapasendreṇa saṃśitam | amitrā yatra santi me tān ādāṃ dviṣato mama ||

    19.49.14

    ādānena saṃdānena- -amitrān saṃ dyāmasi | apānā ye caiṣāṃ prāṇā asunāsūn sam acchidam ||

    19.49.15

    pratūrtāya marutvate svāhā ||

    19.49.16

    jayadvīrāyābhiṣatvane svāhā ||

    19.49.17

    bṛhaspataye viśvadevāvate svāhā ||

    19.50.1

    pra dyauḥ pra pṛthivī prāntarikṣaṃ svam arhat | pretaḥ samudriyā āpaḥ śalyam acucyavuḥ ||

    19.50.2

    pra tvā vātaś cyāvayatu pra bhūmiḥ sahasā saha | pretaḥ samudriyā āpaḥ śalyam acucyavuḥ ||

    19.50.3

    pra tvā sūryaś cyāvayatu nakṣatraiḥ saha medibhiḥ | pretaḥ samudriyā āpaḥ śalyam acucyavuḥ ||

    19.50.4

    yo mā pautudruvo maṇir viśvabheṣaja āgamat | so asmat sarvaṃ duṣvapnyam apa hantu tamaś ca yat ||

    19.50.5

    apāsmat sarvaṃ duṣvapnyam apa pāpīṃ ca lakṣmyam | adhā hiraṇyavarcasaṃ sarvadā mā maṇe kṛdhi ||

    19.50.6

    sarvadaivāhaṃ bhagavān indriyāvān viṣāsahiḥ | yo mā pautudruvo maṇir draviṇena sahāruhad indreṇa sahāruhat ||

    19.50.7

    pumān aśvo dhanaṃ vittiṃ pumān niṣko hiraṇyayaḥ | pumāṃsaṃ putram oṣadhe 'syā ā dhehi nāryai ||

    19.50.8

    yathānandāḥ puṃsi jāte na vravastīti kaś cana | evā tvaṃ putram oṣadhe 'syā ā dhehi nāryai ||

    19.50.9

    aśvena riṣyena gavā krītāsy oṣadhe | aśvaḥ śveto dhanaṃ tava hiraṇyaṃ haritaṃ tava | dattā somena rājñeha puṃsavanaṃ bhava ||

    19.50.10

    yan me nṛmṇaṃ draviṇaṃ brāhmaṇaṃ ca yac ca śrutaṃ yac ca ratnaṃ bibharmi | etan no atra nidhipānu pātu yāvad aimi strīyaṇamajmā vyajya ||

    19.50.11

    yan me nṛmṇaṃ draviṇaṃ brāhmaṇaṃ ca ye agnayo dhṛṣṇiyāso mayīme | hariścandro rakṣatu tan no atra yāvad aimi paro grāmaṃ caritvā ||

    19.50.12

    eṣa aimi paro grāmaṃ caritvā- -accha nṛmṇaṃ draviṇaṃ brāhmaṇaṃ ca | yad atrāpi tve śuci- -idaṃ tad aham ā dade ||

    19.50.13

    ā sūryo hi prathamaṃ dasyuhatyāya śakra hārī yuñjāno maghavan sahasram | dāsaṃ varṇaṃ randhayann āryāya yuñjāno bāhū puruhūta vajram ||

    19.50.14

    āhṛḍate dasyuhatyāya tūrṇa dṛḍhāni parvā śṛṇīhīndra | tīvrāśraddho bahulāny eṣām ayujvano arpaya saṃ vadhena ||

    19.50.15

    darśan nu citrapāvānam indraṃ bahu sākaṃ śarām̐ iva patyamānān | ye no ghṛṣviṃ maghavānaṃ pṛtanyān abhīru teṣu kavayo vavṛtyuḥ ||

    19.51.1

    idāvatsarāya parivatsarāya saṃvatsarāya prati vedayāma etat | yad vrateṣu duritaṃ nijagmima durhārdaṃ tena śamalenāñjmaḥ ||

    19.51.2

    yan me vrataṃ vratapate lulobha- -ahorātre sam adhātāṃ ma etat | udyan purastād bhiṣag astu candramāḥ sūryo raśmibhir abhi gṛṇātv etat ||

    19.51.3

    yad vratam atipede cittyā manasā hṛdā | ādityā rudrās tan mayi vasavaś ca sam indhatām ||

    19.51.4

    vratāni vratapataya upā karomy agnaye | sa me dyumnaṃ bṛhad yaśo dīrgham āyuṣ kṛṇotu me ||

    19.51.5

    mayobhūr vāto abhi vātūsrā ūrjasvatīr oṣadhīr ā riśantām | medasvatīr jīvadhanyā mayobhuvaḥ padvate 'vasāya rudra mṛḍa ||

    19.51.6

    yā ekarūpā viśvarūpāḥ sarūpā yāsām agnir ūdho vo janma veda | yā aṅgirasas tapaseha cakrus tābhyaḥ parjanya mahi śarma yacchāt ||

    19.51.7

    yā deveṣu tanva airayanta yāsāṃ somo rūpadheyāni veda | tā asmabhyaṃ bahulāḥ pinvamānāḥ prajāvatīr indra goṣṭhe didiśyāḥ ||

    19.51.8

    prajāpatir mahyam etā rarāṇo bahvīḥ satīr upa me goṣṭha ākaḥ | tāsāṃ vayaṃ prajayā saṃ sadema jyog jīvantaḥ śaradaḥ purūcīḥ ||

    19.51.9

    abhiṣṭhitā carkardīti piśaṅgī bahukardinī | kardo ha jajñe hālīkṣṇād vrīher māṣād atho yavāt ||

    19.51.10

    yathā bhasad dhālīkṣṇasya na saṃbhavati kardave | evā halagna kardaya nir grāmān nir diśo jahi ||

    19.51.11

    yathā parasvāṃ chardhate gardabhaḥ kṛdhusandṛśaḥ | evā te śardhatāṃ bhasad dhālīkṣṇaparṇa śardhaya vṛtrahā śākī śardhaya ||

    19.51.12

    pavīraval lāṅgalaṃ suśevaṃ somapitsaram | tad ut kṛṣati gām aviṃ prapharvyaṃ ca pīvarīṃ prastāvaṃ rathavāhanam ||

    19.51.13

    śunaṃ varatrām ā yaccha śunam aṣṭrām ud iṅgaya | śunaṃ vāhasya yuktasya- -aṣṭrayā jahi dakṣiṇam ||

    19.51.14

    madhumantaṃ ni gṛhāṇa phālaṃ kṣetreṣu sarvadā | tat parjanyo 'bhi varṣatu bhūmne dhānyāya kartave ||

    19.51.15

    etā u tyā adṛkṣata- -āyatīr vedyām adhi | prāhāgnir havyaṃ devebhyo mantro hotā haviṣpatiḥ ||

    19.51.16

    emā agur mayobhuvo madhor ūdhāṃsi bibhratīḥ | tā upa pra śikṣata duhānā akṣitaṃ payaḥ ||

    19.51.17

    iḍā stha madhupṛco viśvarūpās tā mā viśata | saha prāṇena tejasā harasā balena ||

    19.52.1

    divo nabhaḥ śukraṃ payo duhānā- -rtasya nābhir amṛtaṃ vi caṣṭe ||

    19.52.2

    ghṛtaṃ duhānā viśvataḥ prapītām ūrjaṃ duhānā anapasphurantīm | upāsatāṃ sukṛtaḥ svadhābhiḥ ||

    19.52.3

    ghṛtam iccha pinvamānām imāṃ yonim upādhvam | svadhā yāś cakṛṣe jīvan tās te santu madhuścutaḥ ||

    19.52.4

    saṃ rasā oṣadhīnāṃ sam ākūtīr namantu me | ūrjasvantaṃ payasvantaṃ pṛthivyā hastam anv agām ||

    19.52.5

    pariṇītir asi hastasya pathaḥ pariṇītir asi | evā ha duṣvapnyaṃ sarvaṃ stambe pari ṇayāmasi ||

    19.52.6

    payasvan me kṣetram astu payasvad uta dhānyam | kṛṣiḥ payasvatī mama- -ahaṃ payasvān bhūyāsam ||

    19.52.7

    vṛṣṇe bṛhate svarvide 'gnaye śuklaṃ harāmi tviṣīmate | sa na sthirān balavataḥ kṛṇotu jyok ca no jīvātave dadhātu ||

    19.52.8

    veda vai te 'gne nāma- -adbhir nāmāsi trivarūthaḥ | trayaḥ poṣās trivṛd asmān yajñaḥ sacatām ||

    19.52.9

    prajāpateḥ payasā vāvṛdhānā āyuṣmanto varcasvinaḥ | jyog jīvanta upa tvā sadema ||

    19.52.10

    urūṇasāv asutṛpā udumbalau yamasya dūtau carato janām̐ anu | vedāhaṃ veda sūryaḥ kim etau kiṃ kariṣyataḥ ||

    19.52.11

    na mā dadambha dabhasādabhīyaṃ na pāko asmi januṣā na śiṣyaḥ | abhīṣāḍ asmi viśvāṣāṭ pṛtanāṣāṭ svarvid yad idaṃ viśvaṃ bhuvanaṃ so asmi ||

    19.52.12

    āsthād ud asthād ajaniṣṭa vipro 'mimīta varimāṇaṃ pṛthivyāḥ | āsīdat saṃrāḍ bhuvanāni viśvā sa icchā veda varuṇasya vratāni ||

    19.52.13

    prajāpatiḥ prajāvān sa mā prajāvān prajāvantaṃ kṛṇotu ||

    19.52.14

    sūryo varcasvān sa mā varcasvān varcasvantaṃ kṛṇotu ||

    19.52.15

    somaḥ payasvān sa mā payasvān payasvantaṃ kṛṇotu ||

    19.52.16

    triṃśan muṣkāḥ kābavasya daśa muṣkā ulūkyāḥ | catvāras tava kardama ||

    19.52.17

    tāṃs tvam ugrakāśini mūle api kṛntatāt | āsuro 'si janmanā taṃ tveto nāśayāmasi ||

    19.52.18

    indrajā asi somajās taṃ tveto niṣ pra hiṇmasi | urvā matsyo madhūdakaṃ tasya pāsy atyayam anāsrāvam arogaṇam ||

    19.53.1

    iṣirā cāsy ajirā cāsi | prajāpateḥ samid asi saṃsitir nāma lomaśā | prajāpatiṣ ṭvayā pratiṣṭhākāmo 'ruruta sa praty atiṣṭhat | sa yathā tvayā prajāpatiḥ pratiṣṭhākāmaḥ pratyatiṣṭhad evāhaṃ tvayā pratiṣṭhākāmaḥ prati tiṣṭheṣam | ā mā varo gamed ā mā brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||

    19.53.2

    bhūtiś cāsi pratiṣṭhā cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||

    19.53.3

    asvapnā cāsy anilayā cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||

    19.53.4

    ruciś cāsi yakṣaṃ cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||

    19.53.5

    kīrtiś cāsi yaśaś cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||

    19.53.6

    ambhaś cāsi mahaś cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||

    19.53.7

    annaṃ cāsy annādyaṃ cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||

    19.53.8

    prayacchantī cāsi pradadatī cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||

    19.53.9

    anukāmā cāsi kāmadughā cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||

    19.53.10

    āharantī cāsi samāharantī cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||

    19.53.11

    diśantī cāsi pradiśantī cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||

    19.53.12

    anumatiś cāsy anumanyamānā cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||

    19.53.13

    jitiś cāsi vijitiś cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||

    19.53.14

    sañjitiś cāsi sandhanājitaṃ cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||

    19.53.15

    agniḥ pṛthivyā adhipatiḥ somas tvāvatu vidma tvā viddhi mā | adhipatir asy adhipatiṃ mā kṛṇu gavām aśvānāṃ puruṣāṇāṃ brahmacāriṇāṃ bhūtyā annādyasya ||

    19.53.16

    vāyur antarikṣasyādhipatiḥ somas (…) annādyasya ||

    19.53.17

    sūryo divo adhipatiḥ somas tvāvatu vidma tvā viddhi mā | adhipatir asy adhipatiṃ mā kṛṇu gavām aśvānāṃ puruṣāṇāṃ brahmacāriṇāṃ bhūtyā annādyasya ||

    19.53.18

    vindad vasavo vindantu me gṛhān prajāṃ paśūn vittiṃ bhūtiṃ pratiṣṭhām ||

    19.53.19

    āyadvasava ā yantu me gṛhāḥ prajāḥ paśavo vittir bhūtiḥ pratiṣṭhā ||

    19.53.20

    saṃyad vasavaḥ saṃ yantu me gṛhāḥ | prajāḥ paśavo vittir bhūtiḥ pratiṣṭhā ||

    19.53.21

    jitir asi jīyāsaṃ pārthvīḥ pṛtanā jīyāsam ||

    19.53.22

    vijitir asi vi jeṣīya mānuṣīḥ pṛtanā jīyāsam ||

    19.53.23

    saṃjitir asi saṃ jīyāsaṃ sarvāḥ pṛtanā jīyāsam ||

    19.54.1

    bodhayainaṃ pra bodhaya svaptave mānu manyathāḥ | ūrdhvas tiṣṭhān mamādhyā nānyāsāṃ kīrtayāś cana ||

    19.54.2

    ā vartaya ni vartaya- -abhy ā vartayā kuru | idam asya sarvā cittāni smareṇa pra jayāmasi ||

    19.54.3

    smaraṃ tapanti marutaḥ samiddhe jātavedasi | ud asya patatāṃ manas tad asya ramatāṃ mayi ||

    19.54.4

    gaṇapate gaṇapatiṃ mā kṛṇu tasmān mā yavam ||

    19.54.5

    apigaṇāpigaṇaṃ mā kṛṇu tasmān mā chitsi ||

    19.54.6

    sagaṇa sagaṇaṃ mā kṛṇu tasmān mā naśam ||

    19.54.7

    gaṇavardhana gaṇaṃ me vardhaya gavām aśvānāṃ puruṣāṇāṃ brahmacāriṇāṃ bhūtyā annādyasya ||

    19.54.8

    gaṇābhivardhana gaṇaṃ me 'bhi vardhaya gavām (…) annādyasya ||

    19.54.9

    gaṇapravardhana gaṇaṃ me pra vardhaya gavām aśvānāṃ puruṣāṇāṃ brahmacāriṇām bhūtyā annādyasya ||

    19.54.10

    yac ca khātaṃ yac cākhātaṃ sarvaṃ tad arasaṃ viṣam ||

    19.54.11

    yac ca piṣṭaṃ yac cāpiṣṭaṃ sarvaṃ tad arasaṃ viṣam ||

    19.54.12

    yac ca digdhaṃ yac cādigdhaṃ sarvaṃ tad arasaṃ viṣam ||

    19.54.13

    yathā vṛkī jagdhaputrā vyāghrī vālalā bhavet | evā tvam alalā bhava- -ādhībhiḥ preṣito mama ||

    19.54.14

    yathā dīptaṃ śaratūlam agninālalā bhavet | evā tvam alalā bhava- -ādhībhiḥ preṣito mama ||

    19.54.15

    ā krandayālalā bhava dasya kāmena śuṣya ca | ādhībhiḥ preṣito mama ||

    19.55.1

    yayoḥ sarvam idam ārpitaṃ vaśe bhūtaṃ ca nimiṣac ca ceṣṭat | tau mā vadantaṃ gṛhṇītām upadraṣṭāram atra māsyoc cheṣy ayathāvat prajāpate ||

    19.55.2

    yo mā vadantaṃ hṛdayena vācā vācā śrotreṇa manasā jihṛkṣāt | tam indro devo varuṇo bṛhaspatir īśāno devo abhi yātu mṛtyur yathā na jīvād uṣasaṃ tṛtīyām ||

    19.55.3

    yo mā jihṛkṣād brahmīyān manyamāna itthaṃ vidvāṃsaṃ pramatir matīnām | tam indro devo varuṇo bṛhaspatir īśāno devo abhi yātu mṛtyur yathā na jīvād uṣasaṃ tṛtīyām ||

    19.55.4

    pratyagvadhenāsyāpi dadhāmi prāṇaṃ mo dānaṃ vidata yo mā jihṛkṣāt | so asyāyur ā chinattu kuliśeneva vṛkṣaṃ yathā na jīvād uṣasaṃ tṛtīyām ||

    19.55.5

    yasyā akṣaram ekam eva paraḥ sahasrā ayutaṃ ca śākhāḥ | tasyā vāco vidathāvadantaṃ yo mā jihṛkṣāt sa nv etv ārtim ||

    19.55.6

    uṣā vā ādityam aindha sa uṣaseddha ud ait sa udyan prajābhya ātapat so 'pa tamo 'hata so 'nnādyam avārundha | apa tamo hate 'nnādo bhavati ya evaṃ veda ||

    19.55.7

    vāto vā agnim aindha sa vāteneddho 'jvalat so 'dīpyata so 'pa tamo 'hata so 'nnādyam avārundha | apa tamo hate 'nnādo bhavati ya evaṃ veda ||

    19.55.8

    manomayī brāhmaṇam aindha sa brahmacaryam avasat sa vedam anv abrūta so 'pa tamo 'hata so 'nnādyam avārundha | apa tamo hate 'nnādo bhavati ya evaṃ veda ||

    19.55.9

    homena pratiran prajāpate dampatī pari dadhāmi puṣṭyā | rāyaspoṣaṃ savitar ni yaccha jarāmṛtyū kṛṇuhi sarvavīrau ||

    19.55.10

    ayaṃ homo vardhayann etu dampatī prajāvantau paśuvantau suvīrau | rāyaspoṣaṃ savitar ni yaccha jarāmṛtyū kṛṇuhi sarvavīrau ||

    19.55.11

    gomantaṃ paśumantam aśvamantaṃ homaṃ dampatībhyāṃ juhomi | rāyaspoṣaṃ savitar ni yaccha jarāmṛtyū kṛṇuhi sarvavīrau ||

    19.55.12

    jīvā stha jīvyāsaṃ sarvam āyur jīvyāsam ||

    19.55.13

    upajīvā sthopa jīvyāsaṃ sarvam āyur jīvyāsam ||

    19.55.14

    saṃjīvā stha saṃ jīvyāsaṃ sarvam āyur jīvyāsam ||

    19.55.15

    jīvalā stha jīvyāsaṃ sarvam āyur jīvyāsam ||

    19.55.16

    prajāpater ākūtir asi sāhasrī puṣṭiḥ | prajāpater ākūtyāhaṃ sāhasryā puṣṭyā sāhasrān paśūn puṣeyam ||

    19.55.17

    bṛhaspater ākūtiḥ (…) | bṛhaspater ākūtyā (…) ||

    19.55.18

    brahmaṇa ākūtir asi sāhasrī puṣṭiḥ | brahmaṇa ākūtyāhaṃ sāhasryā puṣṭyā sāhasrān paśūn puṣeyam ||

    19.56.1

    virāḍ asi virājaṃ mā kṛṇu tasyās te yaśo bhakṣīya ||

    19.56.2

    svarāḍ asi svarājaṃ mā kṛṇu tasyās te madhu bhakṣīya ||

    19.56.3

    samrāḍ asi samrājaṃ mā kṛṇu tasyās te annaṃ bhakṣīya ||

    19.56.4

    vīryāvatā te haviṣā juhomi jīvātave na martave | dakṣaṃ te bhadram āhārṣaṃ parā suvāmy āmayat ||

    19.56.5

    abhivīreṇa te (…) ||

    19.56.6

    suvīreṇa te (…) ||

    19.56.7

    sarvavīreṇa te haviṣā juhomi jīvātave na martave | dakṣaṃ te bhadram āhārṣaṃ parā suvāmy āmayat ||

    19.56.8

    prajāvatā te haviṣā juhomi garbham ā dhatsva yonyām | sa kāle jāyatāṃ punar daśame māsi sūtave ||

    19.56.9

    suprajasā te (…) ||

    19.56.10

    suputreṇa te haviṣā juhomi garbham ā dhatsva yonyām | sa kāle jāyatāṃ punar daśame māsi sūtave ||

    19.56.11

    bhūtaye te haviṣā juhomi- -imaṃ devāso abhi hiṅ karātha | asminn eva paśavaḥ saṃ viśantu catuṣpāda uta vā ye dvipādaḥ ||

    19.56.12

    vittaye te (…) ||

    19.56.13

    svṛddhena te (…) ||

    19.56.14

    samṛddhena te haviṣā juhomi- -imaṃ devāso abhi hiṅ karātha | asminn eva paśavaḥ saṃ viśantu catuṣpāda uta vā ye dvipādaḥ ||

    19.56.15

    kṣemyeṇa te haviṣā juhomi kṣemyo bhavāsi paśubhiś ca vīraiḥ | indrāgnī tvā sayujā sakhāyau viśvebhir devair anu saṃ dadetām ||

    19.56.16

    pratiṣṭhitena te haviṣā juhomi prati tiṣṭhāsi paśubhiḥ (…) ||

    19.56.17

    sambhūtena te haviṣā juhomi saṃ bhavāsi paśubhiḥ (…) ||

    19.56.18

    prabhūtena te haviṣā juhomi pra bhavāsi paśubhiś ca vīraiḥ | indrāgnī tvā sayujā sakhāyau viśvebhir devair anu saṃ dadetām ||