Kāṇḍa 19
Ancient Anonymous (Vedic) Sanskrit19.1.1
doṣo gāya bṛhad gāya dyumad gāyātharvaṇa | stuhi devaṃ savitāram ||
19.1.2
tam u stuhy antaḥsindhuṃ sūnuṃ satyasya yuvānam | adroghavācaṃ suśevam ||
19.1.3
sa ghā no devaḥ savitā- -āsāviṣad vasupatir vasūni | ubhe suṣṭutī sugātum ||
19.1.4
indrāya somam ṛtvijaḥ sunotanā ca dhāvata | stotur yo havaṃ śṛṇavad dhavaṃ ca naḥ ||
19.1.5
sunotā somapāvne somam indrāya vajriṇe | yuvā jeteśānaḥ sa puruṣṭutaḥ ||
19.1.6
ā tvā viśantv indavo vayo na vṛkṣam andhasaḥ | virapśin vi mṛdho jahi rakṣasvinīḥ ||
19.1.7
āre asāv asmad astu hetir devāso asat | āre martānām aśastiḥ ||
19.1.8
sakhaiva no rātir astu sakhendraḥ sakhā savitā | sakhā bhagaḥ satyadharmā no astu ||
19.1.9
abhi no devīr avasā mahāśarmaṇā nṛpatnīḥ | acchinnapatrāḥ sacantām ||
19.1.10
īḍe agniṃ bhavaṃ sarvaṃ rakṣa ubjad ahiṃ balāsam uta sedim ugrām | āre asmad adite daivyaṃ bhayaṃ suvīryaṃ marutaḥ śarma yacchata ||
19.1.11
īḍe dyāvāpṛthivī parvatām̐ apaḥ svaḥ sūryam urv antarikṣam | vanaspatīn oṣadhīr gā uta rca ṛtasya naḥ patayo mṛḍayantu ||
19.1.12
huve viṣṇuṃ pūṣaṇaṃ brahmaṇaspatiṃ bhagaṃ nu śaṃsaṃ savitāram ūtaye | iha somo varuṇo vāyur agnir bhaga ugrā avase no gamantu ||
19.1.13
pātaṃ na indrāpūṣaṇā varuṇaḥ pāntu marutaḥ | apāṃ napāt sindhavaḥ sapta pātana pātu viṣṇur uta dyauḥ ||
19.1.14
pātāṃ no dyāvāpṛthivī abhiṣṭaye pātu grāvā pātu somo no aṃhasaḥ | pātu no devī suhavā sarasvatī pātv agnir ye śivā asya pāyavaḥ ||
19.1.15
pātāṃ no devāśvinā sudaṃsasā- -uṣāsānaktota na uruṣyatām | apāṃ napād avihrutī kayasya cid devo mūrdhann adite śarma yaccha naḥ ||
19.2.1
tvaṣṭā me daivyaṃ vacaḥ parjanyo brahmaṇaspatiḥ | putrair bhrātṛbhir aditir nu pātu no duṣṭaraṃ trāmaṇe śavaḥ ||
19.2.2
aṃśo bhago varuṇo mitro aryamā- -aditiḥ pātv aṃhasaḥ | apa tasya dveṣo gamed avihruto yāvayāc chatrum ?anti tam? ||
19.2.3
deva tvaṣṭar vardhaya sarvatātaye dhiye sam u śriye prāvatān naḥ | uruṣyā ṇa urutarāprayucchan dyauṣ pitar yāvaya ducchunām itaḥ ||
19.2.4
ye no vacobhir uta daṃsanābhis tanvaṃ soma paritāpayante | nīcais tān vṛśca na yathā virukṣan mā te dṛśan sūryam uccarantam ||
19.2.5
tvayeṣvā tvayā soma dhanvanā tvayā muṣṭighnā śāśadmahe vayam | tvaṃ tān vṛśca ya idaṃ na ?ādṛśākaren? hanāma daṇḍair uta daṃsanābhiḥ ||
19.2.6
padena tān padanyo nayantu vadhair enān pitaro daṃsayantu | yathā na jīvāt katamaś canaiṣām ||
19.2.7
yena somāditiḥ pathā mitrā vā yanty adruhaḥ | tenā no 'vitā bhuvaḥ ||
19.2.8
yo naḥ soma suśaṃsino duḥśaṃso abhidāsati | vajreṇāsya mukhe jahi sa saṃpiṣṭo apāyati ||
19.2.9
yo naḥ somābhidāsati sanābhir yaś ca niṣṭiyaḥ | apa tasya balaṃ tira mahīva dyaur vadha tmanā ||
19.2.10
punar agham aghakṛtam etu devāḥ punar ena enaskṛtaṃ vijānat | punaḥ putraḥ pitaram etu vidvān hatām uta yad asya svam asti ||
19.2.11
yena cāsau śapati yena cainaṃ śapāmasi | ubhau saṃvṛhya tau tasmād antikād dhetim asyatām ||
19.2.12
ye pārthivāsaḥ śapathā ya urāv antarikṣe | ye vātasya prabharmaṇi tebhiṣ ṭaṃ vartayāmasi yo 'smān dveṣṭi yaṃ vayaṃ dviṣmaḥ ||
19.2.13
ye asmān parisīsṛpuḥ kulīpayāni bibhrataḥ | ud devas teṣāṃ vṛścata mūlam urvārvo yathā ||
19.2.14
yad devā aghadhā agham anyasminn ā sisaṃkṣati | bhāro aghasya duḥsahaḥ pratyak kartāram ṛcchatu ||
19.2.15
punar evāghadhām aghaṃ dyumnam ?ivaitur arṣatu | ādityāduryāmahiṣā? mahī sindhor ivāvaniḥ ||
19.3.1
śaśvad didyut kriyamāṇā pratīcī ni hi paptat | pratyak kartāram ṛcchatu ||
19.3.2
śaśvantam ic chāśadānam anyasmā iṣuṃ dihānam | pratīcī śarur ṛcchatu ||
19.3.3
yad etad bhūri śāśadat pratīcīnam apohase | viṣād iva viṣam addhi tat ||
19.3.4
namas te pravato napād yatas tapaḥ samūhase | mṛḍā nas tanūbhyaś śaṃ nas tokebhyas kṛdhi ||
19.3.5
pravato napān namo astu tubhyaṃ namas te hetaye tapuṣyai | vidma te dhāma paramaṃ guhā yat samudre antar nihitāsi nābhiḥ ||
19.3.6
yāṃ tvā devā ajanayanta viśva iṣuṃ kṛṇvānā asanāya tṛṣvīm | sā no mṛḍa vidathe gṛṇānā mitrasya ca varuṇasya praśiṣṭau ||
19.3.7
yūyaṃ naḥ pravato napān marutaḥ sūryatvacaḥ | śarma yacchātha saprathaḥ ||
19.3.8
mamṛḍatā suṣūdatā mṛḍā no aghnyābhyaḥ | tokāya tanve ca ||
19.3.9
namas te astu vidyute namas te stanayitnave | namas te astv aśmane yenā dūḍāśe asyasi ||
19.3.10
yo asmān brahmaṇaspate 'devo abhidāsati | sarvaṃ taṃ rīradhāsi naḥ ||
19.3.11
yebhiḥ soma sāhantya- -asurān randhayāsai | tebhir no 'vitā bhuvaḥ ||
19.3.12
yāni devā asurāṇām ojāṃsy avṛṇīdhvam | tebhir no adhi vocata ||
19.3.13
ud enam uttaraṃ naya- -agne ghṛtebhir āhutaḥ | sam enaṃ varcasā sṛja devānāṃ bhāgadhā asat ||
19.3.14
indremaṃ prataraṃ kṛdhi sajātānām asad vaśī | rāyaspoṣeṇa saṃ sṛja prajayā ca bahuṃ kṛdhi ||
19.3.15
yasya kṛṇmo gṛhe havis tam agne vardhayā tvam | tasmai somo adhi bruvad ayaṃ ca brahmaṇaspatiḥ ||
19.4.1
ṛtāvānaṃ vaiśvānaram ṛtasya jyotiṣas patim | ajasraṃ gharmam īmahe ||
19.4.2
sa idaṃ prati paprathad yajñasya svar uttiran | ṛtūn ut sṛjate vaśī ||
19.4.3
agniḥ priyeṣu dhāmasu kāmo bhūtasya bhavyasya | samrāḍ eko vi rājati ||
19.4.4
pari dyām iva sūryo ahīnāṃ janim āgamam | rātrī jagad ivānyad dhaṃsād avārīr imaṃ viṣam ||
19.4.5
yad brahmabhir yad ṛṣibhir yad devair uditaṃ purā | yad bhūtaṃ bhavyam āsanvat tena te vāraye viṣam ||
19.4.6
madhunāpṛkṣi nadyaḥ parvatā girayo madhu | madhu paruṣṇī śīpālā śam āsne astu śaṃ hṛde ||
19.4.7
yatheyam urvī pṛthivī dādhāra viṣṭhitaṃ jagat | evā te dhriyatāṃ garbho anu sūtuṃ savitave ||
19.4.8
(…) dādhāremān vanaspatīn | (…) ||
19.4.9
yatheyam urvī pṛthivī dādhāra parvatān apaḥ | evā te dhriyatāṃ garbho anu sūtuṃ suvitave ||
19.4.10
sasruṣīs tad apaso divā naktaṃ ca sasruṣīḥ | vareṇyakratur aham apo devīr upa bruve ||
19.4.11
oktā āpaḥ karmaṇyā muñcantv itaḥ praṇītaye | sadyo bhavantv etave ||
19.4.12
devasya savituḥ save karma kṛṇvanti mānuṣāḥ | śaṃ no bhavantv apa oṣadhīr imāḥ ||
19.4.13
śatasya te dhamanīnāṃ sahasrasya hirāṇām | asthur in madhyamā yāḥ sākam antā araṃsata ||
19.4.14
pari vaḥ sikatāmayīr dhanūs tiraś cid asthiran | tiṣṭhatelayatā su kam ||
19.4.15
amūr yā yanti jāmayaḥ sarvā lohitavāsasaḥ | abhrātara iva yoṣās tiṣṭhanti hatavarcasaḥ ||
19.4.16
tiṣṭhāvare tiṣṭha para uta tvaṃ tiṣṭha madhyame | kaṇiṣṭhikā ca tiṣṭhāti tiṣṭhād id dhamanir mahī ||
19.5.1
namo devavadhebhyo namo rājavadhebhyaḥ | atho ye viśyānāṃ vadhās tebhyo mṛtyo namāṃsi te ||
19.5.2
namas te adhivākāya parāvākāya te namaḥ | sumatyai mṛtyo te namo durmatyai ta idaṃ namaḥ ||
19.5.3
namas te yātudhānebhyo namas te bheṣajebhyaḥ | mūlebhyo mṛtyo te namo brāhmaṇebhya idaṃ namaḥ ||
19.5.4
nava ca yā navatiś ca saṃyanti manyā abhi | itas tāḥ sarvā naśyantu vākā apacitām iva ||
19.5.5
sapta ca yāḥ saptatiś ca saṃyanti skandhyā abhi | (itas tāḥ sarvā naśyantu vākā apacitām iva) ||
19.5.6
pañca ca yāḥ pañcāśac ca saṃyanti graivyā abhi | itas tāḥ sarvā naśyantu vākā apacitām iva ||
19.5.7
āvayo anāvayo rasas ta ugra āvayo | ā te karambham adīmahi sa hi na tvam asi yas tvam ātmānam āvayaḥ ||
19.5.8
babhruś ca babhrukarṇaś ca nīlākalaśālā | śavaḥpaśya ||
19.5.9
tauvilike 'velayā- -avāyam ailava ailayīt | iha svām āhutiṃ juṣāṇo manasā svāhā ||
19.5.10
svāhā manasā yad idaṃ kṛṇomi yasyās ta āsañ juhomi ghore | eṣāṃ baddhānām avasarjanāya kam ||
19.5.11
bhūmir iti tvābhipramanvate janā nirṛtir iti tvāhaṃ pari veda viśvataḥ | bhūte haviṣmaty asy eṣa te bhagas tena te vidheyaṃ svāhā ||
19.5.12
evo ṣv asmat tvaṃ nirṛte viśvavāre ayasmayān pra mumugdhi pāśān | yamena tvaṃ yamyā saṃvidānā yo asmān dveṣṭi yaṃ vayaṃ dviṣmas tasmin tān pāśān prati muñca sarvān ||
19.5.13
uttamo asy oṣadhīnāṃ tava vṛkṣā upastayaḥ | upastir asmākaṃ bhūyād yo 'smām̐ abhidāsati ||
19.5.14
sabandhuś cāsabandhuś ca yo 'smām̐ abhidāsati | sabandhūn sarvāṃs tīrtvā- -ahaṃ bhūyāsam uttamaḥ ||
19.5.15
yathā soma oṣadhīnām uttamaṃ havir ucyate | evā tvam iva vṛkṣāṇām ahaṃ bhūyāsam uttamaḥ ||
19.6.2
indrasya vacasā vayaṃ mitrasya varuṇasya ca | devānāṃ sarveṣāṃ vācā yakṣmaṃ te vārayāmahe ||
19.6.3
yathā vṛtra imā āpas tastambha viśvadhā yatīḥ | evā te agninā yakṣmaṃ vaiśvānareṇa vāraye ||
19.6.4
dhruvaṃ dhruveṇa haviṣā- -abhi somaṃ mṛśāmasi | atrā ta indraḥ kevalīr viśo balihṛtas karat ||
19.6.5
ā tvāhārṣam antar abhūr dhruvas tiṣṭhāvicācalat | viśas tvā sarvā ā yantu mā tvad rāṣṭram adhi bhraśat ||
19.6.6
ihaivaidhi māpa cyoṣṭhāḥ parvata ivāvicācalat | indreha dhruvas tiṣṭha- -iha rāṣṭraṃ ni dhāraya ||
19.6.7
indra etam adīdharad dhruvaṃ dhruveṇa haviṣā | tasmai somo adhi bruvad ayaṃ ca brahmaṇaspatiḥ ||
19.6.8
dhruvaṃ te devaḥ savitā dhruvaṃ devo bṛhaspatiḥ | dhruvaṃ ta indraś cāgniś ca rāṣṭraṃ dhārayatāṃ dhruvam ||
19.6.9
dhruvā dyaur dhruvā pṛthivī samudrāḥ parvatā dhruvāḥ | dhruvā ha dharmaṇā dhruvā dhruvo rājā viśām ayam ||
19.6.10
vṛṣendrasya vṛṣā divo vṛṣā pṛthivyā ayam | vṛṣā viśvasya bhūtasya tvam ekavṛṣo bhava ||
19.6.11
samudra īśe sravatām agniḥ pṛthivyā vaśī | sūryo nakṣatrāṇām īśe tvam (…) ||
19.6.12
samrāḍ asy asurāṇāṃ kakun manuṣyāṇām | devānām ardhabhāg asi tvam ekavṛṣo bhava ||
19.6.13
pari vartmāny eṣām indraḥ pūṣā ca sasratuḥ | muhyantv adyāmūḥ senā amitrāṇāṃ parastarām ||
19.6.14
mugdhā amitrāś caranta- -aśīrṣāṇa ivāhayaḥ | athaiṣām agniruddhānām indro hantu varaṃ-varam ||
19.6.15
aiṣu nahya vṛṣājinaṃ hariṇasya bhiyaṃ kṛdhi | parāṅ amitra eṣatv arvācī gaur upeṣatu ||
19.7.1
saṃsam id yuvase vṛṣann agne viśvāny arya ā | iḍas pade sam idhyase sa no vasūny ā bhara ||
19.7.2
saṃ jānīdhvaṃ saṃ pṛcyadhvaṃ saṃ vo manāṃsi jānatām | devā bhāgaṃ yathā pūrve saṃjānānā upāsate ||
19.7.3
samāno mantraḥ samitiḥ samānī samānaṃ cittaṃ saha vo manāṃsi | samānena vo haviṣā juhomi yathā saṃmanaso 'satha ||
19.7.4
ut sūryo diva eti puro viśvāni yo 'ruhat | ādityaḥ parvatāṅ ati viśvadṛṣṭo adṛṣṭahā ||
19.7.5
āyurvidaṃ vipaścitaṃ śrutāṃ kaṇvasya vīrudham | āhārṣaṃ viśvabheṣajīm asyādṛṣṭān ni śamaya ||
19.7.6
ni gāvo goṣṭhe asadan ni mṛgāso avikṣata | ni ketavo janānāṃ ny adṛṣṭā alipsata ||
19.7.7
himavataḥ pra sravatha tāḥ sindhum upa gacchatha | āpo gha mahyaṃ tad devīr dadan hṛddyotabheṣajam ||
19.7.8
yad akṣībhyām ādidyota pārṣṇibhyāṃ hṛdayena ca | āpas tat sarvaṃ niṣ karan tvaṣṭā riṣṭam ivānasaḥ ||
19.7.9
sindhurājñīḥ sindhupatnīḥ sarvā yā nadya sthana | dattā nas tasya bheṣajaṃ tena vo bhunajāmahai ||
19.7.10
punantu mā devajanāḥ punantu manavo dhiyā | punantu viśvā bhūtāni pavamānaḥ punātu mā ||
19.7.11
punātu mā pavamānaḥ kratve dakṣāya jīvase | jyok ca sūryāya dṛśe ||
19.7.12
ubhābhyāṃ deva savitaḥ pavitreṇa savena ca | asmān punīhi cakṣase ||
19.7.13
īrṣyāyā dhrājiṃ prathamām adhamām uttamām uta | manyuṃ hṛdayyaṃ śokaṃ taṃ te nir mantrayāmahe ||
19.7.14
etad yat te hṛdi śritaṃ manaskaṃ patayiṣṇukam | tatas ta īrṣyāṃ muñcāmi nir ūṣmāṇaṃ dṛter iva ||
19.7.15
yathā bhūmir mṛtamanā mṛtān mṛtamanastarā | yathota mamruṣo mana everṣyor mṛtaṃ manaḥ ||
19.8.1
dyauś ca mā pṛthivī ca pracetasau śukro bṛhan dakṣiṇā mā pipartu | anu svadhā cikitāṃ somo agnir vāyur mā yātu savitā bhagaś ca ||
19.8.2
punar manaḥ punar āyur na āgan punaś cakṣuḥ punar ākūtir āgan | vaiśvānaro no adabdhas tanūpā antas tiṣṭhāti duritād avadyāt ||
19.8.3
saṃ varcasā payasā saṃ tanūbhir aganmahi manasā saṃ śivena | tvaṣṭā sudatro varivaḥ kṛṇotv anūnas tāṣṭu tanvo viriṣṭam ||
19.8.4
idaṃ tad yuja uttaraṃ yenendraṃ śumbhāmy aṣṭaye | asya kṣatraṃ śriyaṃ mahīṃ vṛṣṭir iva vardhayā tṛṇam ||
19.8.5
asya kṣatram agnīṣomāv asya vardhayataṃ rayim | atho rāṣṭrasyābhīvarge kṛṇutaṃ yuja uttaram ||
19.8.6
sabandhuś cāsabandhuś ca yo jāto yaś ca niṣṭiyaḥ | yajamānāya sunvate sarvaṃ taṃ rīradhāsi naḥ ||
19.8.7
yaśo bṛhad vardhatām indrajūtaṃ sahasrabhṛṣṭi sukṛtaṃ sahasvat | prasarsrāṇam anu dīrghāya jīvase haviṣmantaṃ vardhaya sarvatātaye ||
19.8.8
yaśā indro yaśā agnir yaśāḥ somo ajāyata | yaśā viśvasya bhūtasya- -aham asmi yaśastamaḥ ||
19.8.9
vayaṃ te agne yaśaso yaśobhir yaśasvino haviṣainā vidhema | sa no dhehi rāṣṭram indrajūtaṃ tava trātre adhivāke syāma ||
19.8.10
ava jyām iva dhanvano manyuṃ tanomi te hṛdaḥ | adhā saṃmanasau bhūtvā sakhikeva sacāvahai ||
19.8.11
vi te manyuṃ nayāmasi sakhikeva sacāvahai | adhas te aśmanā manyuṃ guruṇābhi ni dadhmasi ||
19.8.12
abhi tiṣṭhāmi te manyuṃ pārṣṇibhyāṃ prapadābhyām | parā te daṇḍyaṃ vadhaṃ parā manyuṃ suvāmi te ||
19.8.13
hiraṇyayaḥ panthā āsīd aritrāṇi hiraṇyayā | nāvo hiraṇyayīr āsan yābhiḥ kuṣṭhaṃ nirāvaham ||
19.8.14
suparṇasuvane girau jātaṃ himavatas pari | dhanair abhi śrutaṃ yanti kuṣṭhehi takmanāśanaḥ ||
19.8.15
yo giriṣu jāyase vīrudhāṃ balavattamaḥ | kuṣṭhehi takmanāśana takmānaṃ nāśayann itaḥ ||
19.9.1
idāvatsarāya parivatsarāya saṃvatsarāya kṛṇutā bṛhan namaḥ | teṣāṃ vayaṃ sumatau yajñiyānām api bhadre saumanase syāma ||
19.9.2
ye vaḥ panthā bahavo devayānā anu dyāvāpṛthivī saṃcarantī | teṣām ajyāniṃ yatamo na āvahāt tasmai no devāḥ pari dhatta sarve ||
19.9.3
śarad dhemantaḥ śiśiro vasanto grīṣmo varṣāḥ suvite no dadhāta | ā no goṣu bhajatauṣadhīṣu nivāta id vaḥ śaraṇe syāma ||
19.9.4
vaiśvānaro na ūtaya ā pra yātu parāvataḥ | agnir ukthair no aṃhasaḥ ||
19.9.5
vaiśvānaro na ā gamad imaṃ yajñaṃ sajūr upa- | -imāṃ suṣṭutiṃ mama ||
19.9.6
vaiśvānaro no aṅgirobhi stomaṃ yajñaṃ ca cākl̥pat | aiṣu dyumnaṃ svar yamat ||
19.9.7
ajaiṣaṃ tvā saṃlikhitam ajaiṣam uta saṃrudham | aviṃ vṛko yathā mathad evā mathnāmi te kṛtam ||
19.9.8
yathā vṛkṣam aśanir viśvahā hanty aprati | evāham amuṃ kitavam akṣair vadhyāsam aprati ||
19.9.9
turāṇām aturāṇāṃ viśāṃ devayatīnām | sam aitu viśvato bhago antarhastaṃ kṛtaṃ mama ||
19.9.10
yāvad dyaur yāvat pṛthivī yāvad ābhāti sūryaḥ | tāvat sṛjāmi te viṣaṃ yāvad arṣanti sindhavaḥ ||
19.9.11
ucchvasanta ud īrate gāva āvasathād iva | ahīnāṃ paśyatā viṣam apavaktā na vidyate ||
19.9.12
ā jaghāna pṛṣaddhanuḥ saṅgathe dhamanīnām | mūrdhānaṃ viṣam āskadya- -aṅgāni vy asisrasat ||
19.9.13
mā no devā ahir vadhīt santokān sahapūruṣān | saṃyataṃ na vi ṣparad vyāttaṃ na saṃ yamat ||
19.9.14
saṃ te dadhāmi dadbhir dataḥ saṃ te hanvā hanū | saṃ te jihvayā jihvāṃ saṃ ta āsnāha āsyam ||
19.9.15
namo 'haye asitāya namas tiraścirājaye | svajāya babhrave namo namo devajanebhyaḥ ||
19.10.1
manase cetase dhiya ākūtaya uta cittaye | matyai śrutāya cakṣase vidhema haviṣā vayam ||
19.10.2
prāṇāyāpānāya vyānāya bhūriretase | sarasvatyā uruvyace vidhema haviṣā vayam ||
19.10.3
mā no hāsiṣur ṛṣayo daivyāsas tanūpāvānaḥ śucayas tapojāḥ | amartyā martyām̐ abhi naḥ sacadhvam āyur naḥ prataraṃ jīvase dhuḥ ||
19.10.4
idam id vā u bheṣajam idaṃ rudrasya bheṣajam | yeneṣum ekatejanāṃ śataśalyām apabruvan ||
19.10.5
jālāṣenābhi ṣiñcata jālāṣenopa siñcata | jālāṣaṃ bhadraṃ bheṣajaṃ tasya no dhatta jīvase ||
19.10.6
śaṃ ca no mayaś ca no mā ca naḥ kiṃ canāmamat | kṣamā rapo viśvaṃ no astu bheṣajam ||
19.10.7
yaśasaṃ mendro maghavān kṛṇotu yaśasaṃ somo varuṇo vāyur agniḥ | yaśasaṃ mā devaḥ savitā kṛṇotu priyo dātur dakṣiṇāyāḥ syām aham ||
19.10.8
yathendro dyāvāpṛthivyor yaśasvān yathāpa oṣadhīṣu | yathā viśveṣu deveṣv evā deveṣu yaśasaḥ syāma ||
19.10.9
accha vayam indraṃ yaśasaṃ yaśobhir yaśasvino haviṣainā vidhema | sa no dadhad rāṣṭram indrajūtaṃ tasya trātre adhivāke syāma ||
19.10.10
eha yātu varuṇaḥ somo agnir bṛhaspatir vasubhir eha yātu | asya śriyam abhisaṃyāta sarva ugrasya cettuḥ saṃmanasaḥ sajātāḥ ||
19.10.11
eha yāta māpa yātādhy asmat pūṣā vaḥ parastād apathaṃ kṛṇotu | vāstoṣpatir anu vo 'yam ahvan mayi sajātā ramatir vo astu ||
19.10.12
yo vaḥ śuṣmo hṛdayeṣv antar yā ākūtir manasi praviṣṭā | tāñ chrevayāmi haviṣā ghṛtena mayi sajātā ramatir vo astu ||
19.10.13
mama cittaṃ prayavasanyutetve- -indrāgnyor iva havam eta sarve | bṛhaspatir vo ni yunaktu mahyaṃ mama vācam ekacittāḥ sacadhvam ||
19.10.14
ahaṃ gṛhṇāmi manasā manāṃsi mama cittam upa cittebhir eta | mama vaśe hṛdayaṃ vaḥ kṛṇomi mama yātam anuvartmāna eta ||
19.10.15
māṃ vaś cakṣur gacchatu māṃ prāṇo dhātā padam anu vartma vaḥ kṛṇotu | ye vo mahānta uta ye kumārā mama yātam anu yātebhir eta ||
19.11.2
devebhyo adhi jāto 'si somasya sakhā hitaḥ | sa prāṇāyāpānāya cakṣuse 'sya mṛḍa ||
19.11.3
ayasmaye drupade bedhiṣa id abhihito mṛtyubhir ye sahasram | yamo mahyaṃ punar it tvāṃ dadātu tasmai devāya haviṣā vidhema ||
19.11.4
yat te devī nirṛtir ābabandha dāma grīvāsv avicṛtyam | tat te vi ṣyāmy āyuṣe balāya- -anamīvaṃ pitum addhi prasūtaḥ ||
19.11.5
namo 'stu te nirṛte viśvavāre ayasmayaṃ vi cṛtā bandham etam | yamena tvaṃ pitṛbhiḥ saṃvidāna- -uttame nāke adhi rohayemam ||
19.11.6
antardāvāya juhutā sv etad yātudhānakṣayaṇaṃ ghṛtena | ārād rakṣāṃsi prati dahāgne māsmākaṃ tanvam upa tītapanta ||
19.11.7
śarvo vo grīvā aśarīt piśācāḥ pṛṣṭīr vo 'pi śṛṇātv agniḥ | vīrud vo viśvadhāvīryā mṛtyunā sam ajīgamat ||
19.11.8
apiśācaṃ no adharād apiśācaṃ na uttarāt | indrāpiśācaṃ naḥ paścād apiśācaṃ puras kṛdhi ||
19.11.9
indraś cakāra prathamo nairhastam asurebhyaḥ | vṛścāmaḥ śatrūṇāṃ bāhū anena haviṣā vayam ||
19.11.10
nirhastaḥ śatrur abhidāsan no astu ye senābhir yudham āyanty asmān | sam arpayendra mahatā vadhena drātv eṣām aghahāro vividdhaḥ ||
19.11.11
ava manyur avāyatā- -ava bāhū manoyujā | parāśara tvaṃ teṣāṃ parāñcaṃ śuṣmam ardayārvācīṃ rayim ā kṛdhi ||
19.11.12
ātanvānā āyacchanto 'syanto ye ca dhāvatha | nirhastāḥ śatrava sthana- -indro vo 'dya parāśarīt ||
19.11.13
nirhastāḥ santu śatravo 'ṅgaiṣāṃ mlāpayāmasi | yathaiṣām indra vedāṃsi yūtheṣu vi bhajāmahai ||
19.11.14
nirhastebhyo nairhastaṃ yaṃ devāḥ śarum asyatha | jayantu satvāno mama sthireṇendreṇa medinā ||
19.12.1
śamīm aśvattha ārūḍhas tatra puṃsavanaṃ kṛtam | tad eva tasya bheṣajaṃ yat strīṣv ā haranti tat ||
19.12.2
puṃsi vai reto bhavati tat striyām anu ṣicyate | tad vai putrasya vedanaṃ tat prajāpatir abravīt ||
19.12.3
prajāpatir anv amaṃsta sinīvāly acīkl̥pat | straiṣūyam anyatra dadhat pumāṃsam u dadhad iha ||
19.12.4
yā oṣadhayaḥ somarājñīr ity ekā
19.12.5
muñcantu mā śapathyād atho varuṇyād uta | atho yamasya paḍbīśād viśvasmād devaduṣkṛtāt ||
19.12.6
yac cakṣuṣā yan manasā yac ca vācopārima yaj jāgrato yat svapantaḥ | somo mā tasmād enasaḥ svadhayā punātu vidvān ||
19.12.7
abhibhūr yajño abhibhūr agnir astv abhibhūḥ somo abhibhūr indro astu | abhy ayaṃ viśvāḥ pṛtanā yathāsad evā vidhemāgnihotrā idaṃ haviḥ ||
19.12.8
svadhāstu mitrāvaruṇā prajāvat kṣatraṃ madhveha pinvatam | bādhethāṃ dveṣo nirṛtiṃ parācair asmai kṣatraṃ varca ā dhattam ojaḥ ||
19.12.9
imaṃ vīram ity ekā ||
19.12.10
agner iva prasitir asya śuṣmiṇa uteva matto vilapann apāyati | tasmai te aruṇāya babhrave tapurmaghāya namo 'stu takmane ||
19.12.11
namo yamāya namo 'stu mṛtyave namo rājñe varuṇāya tviṣīmate | namaḥ kṣetrasya pataye namo dive namaḥ pṛthivyai nama oṣadhībhyaḥ ||
19.12.12
ayaṃ yo janān haritān kṛṇoty ucchocayann agninevābhidunvan | adhā hi takmann araso hi bhūyā athā nyaṅ adharaṅ vā parehi ||
19.12.13
indro jayāti na parā jayātā adhirājo rājasu rājayātai | carkṛtya īḍyaḥ śaṃsyaś ca- -upasadyo namasyo bhaveha ||
19.12.14
tvam indrādhirājaḥ śravasyus tvaṃ bhavābhibhūtir janānām | tvaṃ daivīr viśa imā vi rāja- -āyuṣmat kṣatram ajaraṃ te astu ||
19.12.15
prācyāṃ diśi tvam indrādhirājā- -odīcyāṃ diśi vṛtrahan dasyuhāsi | yatra yanti śrotyās taj jitaṃ te dakṣiṇato vṛṣabho 'si havyaḥ ||
19.13.1
abhi tvendro varimataḥ purā tvāṃhūraṇebhyaḥ | hvayāmy ugraṃ cettaraṃ puruṇāmānam ekajam ||
19.13.2
yo adya senyo vadho jighāṃsan na udīrate | indrasya tatra bāhū samantaṃ pari dadhmahe ||
19.13.3
pari dadhma indrasya bāhū samantaṃ trātus trāyatāṃ naḥ | deva savitaḥ soma rājan sumanasaṃ mā kṛṇutaṃ svastaye ||
19.13.4
devā aduḥ sūryo adād dyaur adāt pṛthivy adāt | sarvāḥ sarasvatīr aduḥ sacittā viṣadūṣaṇam ||
19.13.5
yad vo devā upajīkā āsiñcan dhanvany udakam | tena devaprasūtā idaṃ dūṣayatā viṣam ||
19.13.6
asurāṇām asi duhitā devānām asi svasā | divas pṛthivyā jajñiṣe sā cakarthārasaṃ viṣam ||
19.13.7
asthisraṃsaṃ parusraṃsam āsthitaṃ hṛdayāmayam | balāsaṃ sarvaṃ niṣ kṛdhy aṅgeṣṭhā yaś ca parvasu ||
19.13.8
nir balāsaṃ balāsinaḥ kṣiṇomi puṣkaraṃ yathā | chinadmy asya bandhanaṃ mūlam urvārvo yathā ||
19.13.9
nir balāsetaḥ pra pata suparṇo vasater iva | adheṭa iva hāyano 'pa drāhy avīrahā ||
19.13.10
ā vṛṣāyasva śvasihi vardhasva prathayasva ca | yathāṅgaṃ vardhatāṃ te śepas tena yoṣitam uj jahi ||
19.13.11
yenā kṛśaṃ medayanti yena hinvanty āturam | tenāsya brahmaṇaspate dhanur ivā tānayā pasaḥ ||
19.13.12
āhaṃ tanomi te paso adhi jyām iva dhanvani | kramasva riśya iva rohitam anavaglāyatā tvam ||
19.13.13
devāḥ kapota iṣito yad icchan dūto nirṛtyā idam ājagāma | tasmā arcāma kṛṇavāma niṣkṛtiṃ śaṃ no astu dvipade catuṣpade ||
19.13.14
śivaḥ kapota iṣito no astv anāgā devāḥ śakuno gṛhe naḥ | agnir hi vipro juṣatāṃ havir naḥ pari hetiḥ pakṣiṇī no vṛṇaktu ||
19.13.15
hetiḥ pakṣiṇī na dabhāty asmān āṣṭrī padaṃ kṛṇute agnidhāne | śaṃ no gobhya uta puruṣebhyo mā no devā iha hiṃsīt kapotaḥ ||
19.13.16
iṣaṃ madantaḥ pari gāṃ nayāmaḥ saṃyopayanto duritā padāni | ṛcā kapotaṃ nudata praṇodaṃ hitvā na ūrjaṃ pra patāt patiṣṭhaḥ ||
19.13.17
nude tvā pra ṇude tvā kapota rakṣasā saha | yato na punar āyasi tatra tvā gamayāmasi ||
19.14.1
yathāyaṃ vāho aśvinā samaiti saṃ ca vartate | evā mām abhi te manaḥ samaitu saṃ ca vartatām ||
19.14.2
ahaṃ khidāmi te mano rājāśvaḥ pṛṣṭyām iva | reṣmacchinnaṃ yathā tṛṇaṃ mayi te veṣṭatāṃ manaḥ ||
19.14.3
āñjanasya madhughasya kuṣṭhasya naladasya ca | turo bhagasya hastābhyām anurodhanam ā bhare ||
19.14.4
ayam ā yāty aryamā purastād viṣitastukaḥ | sa icchād agruvai patim atho jāyām ajānaye ||
19.14.5
aśramad iyam aryamann anyāsāṃ samanaṃ yatī | aṅgo nv asyā aryamann anyā samanam āyati ||
19.14.6
dhātā dādhāra pṛthivīṃ dhātā dyām uta sūryam | dhātāsyā agruvai patiṃ dadhātu pratikāmyam ||
19.14.7
mahyam āpo madhumad erayanta mahyaṃ sūryo abharaj jyotiṣā kam | mahyaṃ devā uta viśve tapojā mahyaṃ devaḥ savitā vyaco dhāt ||
19.14.8
ahaṃ dādhāra pṛthivīm uta dyām ahaṃ sindhūn ajanaṃ sapta sākam | ahaṃ satyam anṛtaṃ yad vadāmy ahaṃ vācaṃ pari sarvām iṣiṃ ca ||
19.14.9
ahaṃ vivyajmi pṛthivīm uta dyām aham ṛtūn asṛje sapta sākam | ahaṃ vācaṃ pari sarvāṃ babhūva yo agnīṣomāv ajuṣe sakhāyau ||
19.14.10
anaḍudbhyo naḥ prathamaṃ dhenubhyas tvam arundhati | adhenave vayase śarma yaccha catuṣpade ||
19.14.11
śarma yacchāty oṣadhiḥ saha devair arundhatī | karat payasvantaṃ goṣṭham ayakṣmām̐ uta pūruṣān ||
19.14.12
viśvarūpāṃ subhagām acchā vadāmi jīvalām | sā no rudrasyāstāṃ hetiṃ dūraṃ nayatu gobhyaḥ ||
19.14.13
yamo mṛtyur aghamāro nirṛtho bhavaḥ śarvo astā nīlaśikhaṇḍī | devajanāḥ senām uttasthivāṃsas te asmākaṃ pari vṛñjantu vīrān ||
19.14.14
manasā homair harasā ghṛtena śarvāyāstra uta rājñe bhavāya | namasyebhyo nama ebhyaḥ kṛṇomy anyatrāsmad aghaviṣā nayantu ||
19.14.15
trāyadhvaṃ no aghaviṣābhyo vadhād agnīṣomā marutaḥ pūtadakṣāḥ | viśve devā maruto vaiśvadevā vātāparjanyayoḥ sumatau syāma ||
19.15.1
saṃ jānatāṃ manasā saṃ cikitvā mā yutsata manyunā daivyena | mā ghoṣa utthād bahule vinirhate meṣuḥ paptad indrasyāhany āgate ||
19.15.2
saṃ vo manāṃsi saṃ vratā sam ākūtīr nayāmasi | ime ye vivratā stha tān vaḥ saṃ jñapayāmasi ||
19.15.3
saṃjñapanaṃ vo manaso atho saṃ jñapanaṃ hṛdaḥ | atho bhagasya yac chrāntaṃ tena saṃ jñapayāti vaḥ ||
19.15.4
saṃ vaḥ pṛcyantāṃ tanvaḥ saṃ manāṃsi sam u tvacaḥ | saṃ vo brahmaṇaspatiḥ somaḥ saṃ jñapayāti vaḥ ||
19.15.5
saṃjñānaṃ naḥ svebhyaḥ saṃjñānam araṇebhyaḥ | saṃjñānam aśvinā yuvam ihāsmāsu ni yacchatam ||
19.15.6
yathādityā vasavaḥ saṃbabhūvur marudbhir ugrā ahṛṇīyamānāḥ | evā triṇāmann ahṛṇīyamāna imaṃ janaṃ saṃmanasaṃ kṛṇu tvam ||
19.15.7
nir amun nuda okasaḥ sapatno yaḥ pṛtanyati | nirbādhyena haviṣā- -indra enaṃ parāśarīt ||
19.15.8
ihi tisraḥ parāvata ihi pañca janām̐ ati | ihi saptāti rocanā yāvat sūryo asad divi ||
19.15.9
paramāṃ tvā parāvatam indro devo ajīgamat | yathā na punar āyasi śaśvatībhyaḥ samābhyaḥ ||
19.15.10
pratīcīnaphalo hi tvam apāmārga babhūvitha | sarvān mac chapathām̐ adhi varīyo yāvayā tvam ||
19.15.11
yac ca bhrātṛvyaḥ śapati yac ca jāmiḥ śapāti naḥ | brahmā yan manyutaḥ śapāt sarvaṃ tan no adhaspadam ||
19.15.12
aghadviṣṭā devajūtā vīruc chapathayāvanī | udnā malam ivāvānaik sarvān mac chapathām̐ adhi ||
19.15.13
yad enaṃ pariṣīdanti samādadhati cakṣase | saṃpreddho agnir jihvābhir ud eti hṛdayād adhi ||
19.15.14
agneḥ sāntapanasyāham āyuṣe padam ā rabhe | addhātir yasya paśyati dhūmam udyantam āsyataḥ ||
19.15.15
yo asya samidhaṃ veda kṣatriyeṇa samāhitām | nābhihvāre padaṃ ni dadhāti sa mṛtyave ||
19.15.16
nainaṃ ghnanti paryāyiṇo na sannām̐ ava gacchati | agner yaḥ kṣatriyo vidvān nāma gṛhṇāty āyuṣe ||
19.16.1
asthād dyaur asthāt pṛthivy asthād viśvam idaṃ jagat | tiṣṭhanti parvatā ime sthāmann aśvā araṃsata ||
19.16.2
ya udānaḍ vyāyane ya udānaṭ parāyaṇe | āvartanaṃ nivartanaṃ yo gopā api taṃ huve ||
19.16.3
āvṛto nyāvṛto 'bhyavartanam āyanam | agneś catasra āvṛtas tābhiṣ ṭvā tarpayāmasi ||
19.16.4
jātavedo ni vartaya śataṃ te santv āvṛtaḥ sahasraṃ ta upāvṛtaḥ | tābhir enaṃ ni vartaya ||
19.16.5
adārasṛd bhavatu deva soma- -asmin yajñe maruto mṛḍatā naḥ | mā no vidad abhibhā mo aśastir mā naḥ prāpad ducchunā dveṣyā yā ||
19.16.6
yo adya daivyo vadho jighāṃsan na upāyati | yuvaṃ taṃ mitrāvaruṇav asmad yāvayataṃ pari ||
19.16.7
itaś cāmutaś cāghaṃ varuṇa yāvaya | vi mahac charma yaccha varīyo yāvayā vadham ||
19.16.8
apendra prāco maghavann amitrān apāpāco abhibhūte nudasva | apodīco apa śūrādharāca urau yathā tava śarman madema ||
19.16.9
tena bhūtasya haviṣā punar ā pyāyatām ayam | jāyāṃ yām asmā avidaṃ sā rasenābhi vardhatām ||
19.16.10
abhi vardhatāṃ prajayā- -abhi rāṣṭreṇa vardhatām | īṣā sahasravīryāv imau stām anupakṣitau ||
19.16.11
tvaṣṭā jāyām ajanayat tvaṣṭāsyai tvāṃ patiṃ dadhau | tvaṣṭā sahasram āyūṃṣi dīrgham āyuḥ kṛṇotu vām ||
19.16.12
antarikṣeṇa patati viśvā bhūtāvacākaśat | śuno divyasyaitan mahas tasmā etena haviṣā juhomi ||
19.16.13
apsu te janma divi te sadhasthaṃ samudra ātmā mahimā te pṛthivyām | śuno divyasyaitan mahas tasmā etena haviṣā juhomi ||
19.16.14
ye trayaḥ kālakāñjā divi devā iva śritāḥ | tān sarvān ahva ūtaye 'smā ariṣṭatātaye ||
19.16.15
yaḥ puruṣaṃ hūrcchayasi śvā divyo avīrahā | taṃ tvāhaṃ brahmaṇā nude puruṣaṃ mā parā vadhīḥ ||
19.16.16
yaḥ piśaṅgo ayodaṃṣṭraḥ śvā divyaḥ pariplavaḥ | tasyāhaṃ nāma jagrabha- -asmā ariṣṭatātaye ayaṃ no jīvatād iti ||
19.16.17
ayaṃ no nabhasas patiḥ saṃsphāno abhi rakṣatu | asamātiṃ gṛheṣu naḥ ||
19.16.18
tvaṃ no nabhasas patir ūrjaṃ gṛheṣu dhāraya | ā puṣṭam etv ā vasu ||
19.16.19
deva saṃsphāna sahasrāpoṣasyeśiṣe | tasya no dhehi tasya te bhakṣīmahi tasya te bhaktivāṃso bhūyāsma svāhā ||
19.17.1
yantāsi yacchase hastam apa rakṣāṃsi sedhasi | prajāṃ dhanaṃ ca gṛhṇānaḥ parihasto abhūd ayam ||
19.17.2
parihasta vi dhāraya yoniṃ garbhāya kartave | maryāde putram ā dhehi taṃ tvam ā gamayāgama ||
19.17.3
yaṃ parihastam abibhar aditiḥ putrakāmyā | tvaṣṭā tam asyā ā badhnād yathā putraṃ suvād iti ||
19.17.4
āgacchata āgatasya nāma gṛhṇāmy āyataḥ | indrasya vṛtraghno rājño vāsavasya śatakratoḥ ||
19.17.5
yena sūryāṃ sāvitrīm aśvinohatuḥ pathā | tena sam abravīd bhago jāyām ā vahatād iti ||
19.17.6
yas te aṅkuśo vasudāno bṛhann indra hiraṇyayaḥ | tenā janīyate jāyāṃ tvaṃ dhehi śatakrato ||
19.17.7
tvaṃ no medhe prathamā gobhir aśvebhir ā gahi | tvaṃ sūryasya raśmiṣu tvaṃ no asi yajñiyā ||
19.17.8
medhām ahaṃ prathamāṃ brahmaṇvatīm ṛṣiṣṭutām | prapītāṃ brahmacāribhir | devānām avasā vṛṇe ||
19.17.9
medhāṃ sāyaṃ medhāṃ prātar medhāṃ madhyandinaṃ pari | medhāṃ sūryeṇodyatā- -udīrāṇā u tuṣṭuma ||
19.17.10
pārthivasya rase devā bhagasya tanvo bale | āyur asmai somo varca ā dhād bṛhaspatiḥ ||
19.17.11
āyur asmai dhehi jātavedaḥ prajāṃ tvaṣṭar adhinidhehy ojaḥ | rāyaspoṣaṃ savitar ā suvāsmai śataṃ jīvāti śaradas tavāyam ||
19.17.12
āśīr ṇa ūrjam uta suprajāstvaṃ dakṣaṃ dadhātu draviṇaṃ suvarcasam | saṃjayan kṣetrāṇi sahasāham indra kṛṇvāno anyān adharān sapatnān ||
19.17.13
āyam agan savitā kṣureṇa- -uṣṇena vāya udakenehi | ādityā rudrā vasavaḥ sacetasaḥ somasya rājño 'vapan pracetasaḥ ||
19.17.14
yenāvapat savitā kṣureṇa somasya rājño varuṇasya vidvān | tena brahmāṇo vapatedam asya- -asrāmo dīrghāyur ayam astu vīraḥ ||
19.17.15
aditiḥ śmaśru vapatv āpa undantu varcasā | dhārayatu prajāpatiḥ punaḥpunaḥ suvaptave ||
19.18.1
yās te hirā dhamanayo 'ṅgāny anu viṣṭhitāḥ | tāsāṃ te sarvāsāṃ sākaṃ nir viṣāṇi hvayāmasi ||
19.18.2
yāṃ te rudra iṣum āsthad aṅgebhyo hṛdayāya ca | imāṃ tām adya te vayaṃ viṣūcīṃ vi vṛhāmasi ||
19.18.3
namas te rudrāsyate namaḥ pratihitābhyaḥ | namo visṛjyamānābhyo namas ta āyatābhyaḥ ||
19.18.4
avācīḥ pari mūrdhno yās te dhamanayaḥ śatam | tās te pra bhidyantāṃ pṛthag anu tyaṃ lohitāvaṭam ||
19.18.5
syandantāṃ rodanāvatīr anu tyaṃ lohitāvaṭam | yathāsyām antar na raṃsantām anukūlam ivodakam ||
19.18.6
pratīcīnaḥ sūrya etu pratīcīḥ sravataḥ kṛtāḥ | avācīs te asnaḥ kulyā iyaṃ tṛṇattv oṣadhīḥ ||
19.18.7
imaṃ yavam aṣṭāyogaiḥ ṣaḍyogebhir acarkṛṣuḥ | sa ghā te tanvo rapaḥ pratīcīnam apa vyayat ||
19.18.8
nyag vāto vāti nyak tapati sūryaḥ | nīcīnam aghnyā duhe nyag bhavatu te rapaḥ ||
19.18.9
āpa id vā u bheṣajīr āpo amīvacātanīḥ | āpaḥ samudrārthā yatīḥ parā vahantu te rapaḥ ||
19.18.10
amī ye yudham āyanti ketūn kṛtvānīkaśaḥ | indras tān pary ahār dāmnā tān agne sandyā tvam ||
19.18.11
yāvatīḥ sica āyanty anīkāni yati ṣṭan | indras tān pary ahār dāmnā tān agne sandyā tvam ||
19.18.12
saṃ paramān sam avamān atho sandyāni madhyamān | indras tān pary ahār dāmnā tān agne sandyā tvam ||
19.18.13
sandānaṃ vo bṛhaspatiḥ sandānaṃ savitā karat | sandānam indraś cāgniś ca sandānaṃ bhago aśvinā ||
19.18.14
yās te ruco deva sūrya- -udyato divy ātatāḥ | tābhir mām adya sarvābhis tā manuṣyebhyo ruce kṛṇu ||
19.18.15
ruce mā dhehi brahmasu ruce rājasu dhehi mā | ruce viśyeṣu śūdreṣu mayi dhehi ruce rucim ||
19.18.16
yā ruco hiraṇye yā agnau yāś ca sūrye | indrāgnī mayi tā ruco ruco dhehi bṛhaspate ||
19.19.1
ava mā pāpman sṛja vaśī san mṛḍayāsi naḥ | ā mā bhadreṣu dhāmasu tvaṃ dhehy avihrutam ||
19.19.2
yo mā pāpman na jahāsi tam u tvā jahimo vayam | anyatrāsman ny ucya sahasrākṣāmartya ||
19.19.3
pathor vayaṃ vyāvartane niṣpāpmānaṃ suvāmasi | yo no dveṣṭi taṃ gaccha yaṃ dviṣmas taṃ jahi ||
19.19.4
śava ivāsi saṃnaddho na bhogam avidaṃ tvayi | śiro bhinadmi te pāpman yathā na punar āyasi ||
19.19.5
indro asmān divā pātu mṛtyoḥ pāśāt svastaye | dyaur no madhyataḥ pātu bhūmī rājñī svastaye ||
19.19.6
sūryo asmān divā pātu mṛtyoḥ pāśāt svastaye | vāto no madhyataḥ pātv ahorātrī svastaye ||
19.19.7
somo asmān divā pātu mṛtyoḥ pāśāt svastaye | āpo no madhyataḥ pāntu mā no nirṛtir īśata ||
19.19.8
saṃ vāṃ cakṣuḥ saṃ hṛdayaṃ manasāvīvanaṃ manaḥ | asyāḥ sarūpavatsāyā ghṛte homena sarpiṣā ||
19.19.9
yat kakṣīvān saṃvananaṃ putro aṅgirasām avet | tena vām adya devāḥ saṃ priyā sam avīvanan ||
19.19.10
saṃvananaṃ vāṃ manaso atho saṃvananaṃ hṛdaḥ | atho bhagasya yac chrāntaṃ tena saṃ vānayāmi vām ||
19.19.11
ahaṃ te manasā manaś cakṣur gṛhṇāmi cakṣuṣā | evā pari ṣvajasva mā yathāsan mayi te manaḥ ||
19.19.12
ā rathasyeva cakre abhi mā vartatām asau | reṣmacchinnaṃ yathā tṛṇaṃ veṣṭāsau manasā mayi ||
19.19.13
pari tvā yātur asaraṃ pari mātuḥ pari svasuḥ | pari tvānyābhya strībhyo 'nayauṣadhyāsaram ||
19.19.14
ya indrasya sabhādhāno yasmin samitim āsate | hiraṇyaṃ yasya parṇāni tasmā aśvattha te namaḥ ||
19.19.15
yaḥ śākhābhir antarikṣam ā pūrayati niṣṭhayā | chandāṃsi yasya parṇāni tasmā aśvattha te namaḥ ||
19.19.16
yaṃ mṛgo na samāpnoti pakṣābhyāṃ śakuniṣ patan | divaṃ yaḥ sarvāṃ stabhnāti tasmā aśvattha te namaḥ ||
19.20.1
jyeṣṭhaghnyāṃ jāto vicṛtor yamasya māyaṃ hiṃsīḥ pitarau vardhamānaḥ | syonau vyāghrā uta te śivau stām ati neṣaṃ duritāni viśvā ||
19.20.2
vyāghre ahny ajaniṣṭa vīro nakṣatrajāḥ sarvavīraḥ suvīraḥ | sa mā hiṃsīḥ pitarau vardhamānas tasya te devāḥ prati gṛhṇantu homam ||
19.20.3
yā rohiṇīr devapatyā pra dhenur iva pinvate | tatra tisro vyaṣṭakāḥ sarvām̐ adhi bruvantu prajāyai jagate ca vām ||
19.20.4
yad ārdrābhyām araṇibhyāṃ devāḥ śakrā amanthaṃ puruṣeṇa puruṣam | atrāpuṣyataṃ mithunā sayonī jīvāṃ prajāṃ jaradaṣṭiṃ sutejasā ||
19.20.5
hataṃ pataṅgam uta tardam ākhum aśvinā bhintaṃ śiro mṛṇataṃ hanū dataḥ | yathā naḥ sasyaṃ na ghasaṃ vyadvarā evābhayaṃ kṛṇutaṃ dhānyāya naḥ ||
19.20.6
tarda hai pataṅga hai jabhya hā upakvasa | anadanta idaṃ dhānyam ahiṃsanto apodita ||
19.20.7
tardapate vaghāpate tṛṣṭadaṃśmā śṛṇota naḥ | hotrevāprāśitaṃ havir vṛkṇajihvā upādhvam ||
19.20.8
tarda jabhyāpijihvayā ya imaṃ divyaṃ pīyūṣaṃ prathamas titṛpsāt | taṃ pratyañcam arciṣā vidhya marman ||
19.20.9
ye abhrajā ye vātajā ye divas pari jajñire | marīcyāḥ putrāṇāṃ vayam api nahyāma āsyam ||
19.20.10
ye arjunā ye haritā ye kṛṣṇā ye ca rohitāḥ | kabandhasya praśāsane śalabhyāñ jambhayāmasi ||
19.20.11
antarikṣeṇa patata mā sasyam abhi paddhvam | girīṇāṃ sānuṣu sīdata tṛṇaṃ kapālam attana śalabhās tad viśām iva ||
19.20.12
yathāśvāso yathā dhuraṃ yuktā vahanti sādhuyā | evā mūtra pra bhidyasva vi vaster āsyaṃ sṛja ||
19.20.13
viṣitaṃ te vastibilaṃ samudrasyodadher iva | pra te bhinadmi mehanaṃ vartraṃ veśantyā iva ||
19.20.14
yāḥ samudrād uccaranti jaratīr upajihvikāḥ | pramehaṇasya tā vidur ubhayor mehanasya ca ||
19.20.15
śīrṣṇo valīr āsno valīr aṅgādaṅgān mukhād valīḥ | sarvās tā indrāṇī valīr apa mārṣṭv adhi tvacaḥ ||
19.20.16
yās tvaci valayo jātā yā jātās tanvas pari | sarvās tā indrāṇī valīḥ śamīśākhāsv ā sajāt ||
19.20.17
ā śamīṃ māmakī valī rurohāti jahāti mām | etām indrasya jāyā validhānīm akṛṇvata ||
19.21.1
yathā sūryo nakṣatrāṇāṃ varcāṃsi yuvate divaḥ | evā sapatnānām ahaṃ varca indriyam ā dade ||
19.21.2
yac ca varcaḥ sapatnānāṃ bhrātṛvyeṣu ca yad yaśaḥ | tad indro vṛtrahā dhātā savitā dīdharan mayi ||
19.21.3
yāś ca gāvaḥ sapatnānāṃ bhrātṛvyeṣu ca yad vasu | tan nir jyeyam iva jītvā savitā dīdharan mayi ||
19.21.4
satyam eva jayatu nānṛtaṃ satyasya panthā ṛjur astu sādhuḥ | satyaṃ vadantaḥ samidhe vidhema satyena dyāvāpṛthivī aprathetām ||
19.21.5
vāgbhāgasya ca satyena rudrasya sumanasyayā | indreṇādhibruvatā vayaṃ viśaṃ prāśi videmahi ||
19.21.6
yā te rudreṣur āyatā vāci vā te araṃkṛtā | yenedaṃ vivadāmahe tasya prāśaṃ tvaṃ jahi ||
19.21.7
jahi tvaṃ tasya prāśam uta satyām utānṛtām | yo asmān indra vṛtrahan vācā prāśaṃ jigīṣati ||
19.21.8
ut pramut prāṇa bahvīha sīdedaṃ pṛṇa | utodiva sma siñcatāt samudrasyeva madhyataḥ ||
19.21.9
samudraś ca śatadhāraḥ sahasradhāro akṣitaḥ | purastād indra ācarat pūrṇagoṣṭha idaṃ pṛṇa ||
19.21.10
ihopa pṛṇa saṃ pṛṇa vṛṣa prajananāḥ kṛdhi | iha gāvaḥ pra jāyadhvam ihāśvā iha pūruṣāḥ | iho sahasradakṣiṇo abhi prāśā ni ṣīdatu ||
19.21.11
jyeṣṭhaghnyai nakṣatrāṇām ahne rātryā idaṃ namaḥ | juhomi viśvakarmaṇe sa śivo mṛḍayāti naḥ ||
19.21.12
mā jyeṣṭhaṃ vadhīd ayam agna eṣāṃ mūlabarhaṇaṃ pari vṛṇakty enam | grāhyāḥ pāśān vi cṛta prajānan pitāputrau mātaraṃ muñca sarvān ||
19.21.13
un muñca pāśāṃs tvam agna eṣāṃ trayas tribhir utthitā yebhir āsan | māyaṃ hiṃsīḥ pitaraṃ vardhamāno mā mātaraṃ pra minīr yā janitrī ||
19.21.14
grāhyāḥ pāśān vi cṛta ye sinanti yāṃ brahmaṇā parivṛñjanti vedhasaḥ | un muñca pāśāṃs tvam agna eṣāṃ tvajjātasyānv ahar-ahar astu bhadram ||
19.21.15
ni vartadhvaṃ mānu gāta- -asmān siṣakta revatīḥ | agnīṣomā punarvasū asya vardhayataṃ rayim ||
19.21.16
punar enā ni vartaya punar enā upā kuru | indra enā ni yacchatv agnir enā upājatu ||
19.21.17
pari vo viśvato dadha ūrjā ghṛtena payasā | ye devāḥ ke ca yajñiyās te rayyā saṃ sṛjantu mā ||
19.22.1
namo astu sarpebhyo ye ke ca pṛthivīm anu | ye antarikṣe ye divi tebhyaḥ sarpebhyo namaḥ ||
19.22.2
ye cāmī rocane divo ye ca sūryasya raśmiṣu | yeṣām apsu sadas kṛtaṃ tebhyaḥ sarpebhyo namaḥ ||
19.22.3
yā iṣavo yātudhānānāṃ yā vā vanaspatīnām | ye 'vaṭeṣu śerate tebhyaḥ sarpebhyo namaḥ ||
19.22.4
yavocchiṣṭaṃ haviṣā vardhayemaṃ yathā dyumnī kṛṇavad vīryāṇī | sajūr devebhir abhi bhūḥ sapatnān āyuṣmat kṣatram ajaraṃ te astu ||
19.22.5
puṃsā yavena haviṣā payasvatā- -ucchiṣṭasyāyū rakṣantu devāḥ | devā hy asmin ni dadhur nṛmṇaṃ bṛhad asmā indro vayo dadhātu ||
19.22.6
sam ucchiṣṭasya haviṣā sam ukthaiḥ sam āyuṣā varcasā payo dadhātu | devā hy asmin ni dadhur nṛmṇaṃ bṛhad asmā indro vayo dadhātu ||
19.22.7
vāyur enāḥ samākarat tvaṣṭā poṣāya dhriyatām | indra ābhyo adhi bruvad rudro bhūmne cikitsatu ||
19.22.8
yathā cakrur devāsurā yathā manuṣyā uta | evā sahasrapoṣāya kṛṇutaṃ lakṣmāśvinā ||
19.22.9
lohitena svadhitinā mithunaṃ karṇayoḥ kṛdhi | akartām aśvinā lakṣma tad astu prajayā bahu ||
19.22.10
kṛṣṇaṃ niyānaṃ harayaḥ suparṇā apo vasānā divam ut patanti | ā ca vartante sadanād ṛtasya- -ād id ghṛtena pṛthivī vy udyate ||
19.22.11
payasvatīḥ kṛṇutāpa oṣadhīr imā yad ejathā maruto rukmavakṣasaḥ | ūrjaṃ ca tatra sumatiṃ ca pinvatha yatrā naro marutaḥ siñcathā madhu ||
19.22.12
udapluto marutas tām̐ iyarta vṛṣṭyā yad viśvā nivatas pṛṇātha | ejāti galhā kanyeva tunnairun tundānā patyeva jāyā ||
19.22.13
tvaṣṭeva pūṣeryo damūnā mahī svastir vṛṣaṇā na āgan | viśvā āśāḥ sūyavasā saṃrarāṇo 'syā rayyāḥ puraetā na edhi ||
19.22.14
eha yantu madhumad duhānā anamīvā uśatīr viśvarūpāḥ | bahvīr bhavantīr upajāyamānā ihendro vo ramayatu gāvaḥ ||
19.22.15
prajāpatir janayatu prajā imās tvaṣṭā dadhātu sumanasyamānaḥ | saṃvatsara ṛtubhiḥ saṃvidāno mayi puṣṭaṃ puṣṭapatir dadhātu ||
19.23.1
sāhasī nāma vā asi sahasas pari jajñiṣe | sahasvān indro deveṣu sahase tvā khanāmasi ||
19.23.2
sahasyena bheṣajena divyena śataparvaṇā | tena sahasrakāṇḍena kṛṇomi punarābhṛtim ||
19.23.3
sahaso 'haṃ bheṣajasya divyasya nāma jagrabha | vy āśiṣaiva tasthire yakṣmāsaḥ puruṣād adhi ||
19.23.4
apeta etu nirṛtir nehāsyāḥ api kiṃ cana | apāsyāḥ satvanaḥ pāśān mṛtyūn ekaśataṃ nude ||
19.23.5
ye te pāśā ekaśataṃ mṛtyo martyāya hantave | tāṃs te yajñasya māyayā sarvām̐ apa yajāmasi ||
19.23.6
nir ito yantu nairṛtā mṛtyava ekaśataṃ paraḥ | sedhāma eṣāṃ yat tamaḥ prāṇaṃ jyotiś ca dadhmahe ||
19.23.7
triṣaptā vāraṇā imās tābhir mām indro abravīt | viṣaṃ vārayatām iti viṣaṃ dūṣayatād iti ||
19.23.8
apa brūtedaṃ maruto mahīndrasyāpavācanī | eṣā sahasram arhaty eṣā vārayate viṣam ||
19.23.9
asthād dyaur asthāt pṛthivy asthād viśvam idaṃ jagat | asthur viṣasyābhītayaḥ pratikūla ivābalaḥ ||
19.23.10
yathā bāṇaḥ susaṃśitaḥ parāpataty āśumat | evā kāśe parā pata sākaṃ vātasya dhrājyā ||
19.23.11
yathā cakṣuś cakṣuṣmataḥ parāpatati ketumat | (…) sākaṃ sūryasya raśmibhiḥ ||
19.23.12
yathā mano manyuketuṃ parāpatati yojanā | evā kāśe parā patat samudrasyānu vikṣaram ||
19.23.13
ita evāva gacchata- -ugrā bhavata mābalāḥ | hvayantu sarve vo devāḥ sarvā vo vṛṇatāṃ viśaḥ ||
19.23.14
yad avagamena haviṣā- -ava vo gamayāmasi | atrāta indraḥ kevalīr viśo balihṛtaḥ karat ||
19.23.15
indraḥ kaśyapa ād agnir iḍā turīyā vaḥ sakhā | yad bhūtaṃ bhavyam āsanvat tenāva gamayāmi vaḥ ||
19.24.1
na taṃ yakṣmā arundhate nainaṃ śapatho aśnute | yaṃ bheṣajasya gulguloḥ surabhir gandho aśnute ||
19.24.2
yaṃ gulgulor bheṣajasya surabhir gandho aśnute | viṣvañcas tasmād yakṣmā mṛgā iṣvā iverate ||
19.24.3
yad gulgulu saindhavaṃ yad vā ghāsi samudriyam | ubhayor agrabhaṃ nāma- -asmā ariṣṭatātaye ||
19.24.4
devā etaṃ madhunā saṃyutaṃ yavaṃ sarasvatyām adhi maṇāv acarkṛṣuḥ | indra āsīt sīrapatiḥ śatakratuḥ kīnāśā āsan marutaḥ sudānavaḥ ||
19.24.5
bṛhatpalāśe subhaga ūrdhvasvapna ṛtāvari | māteva putrebhyo mṛḍa keśebhyo naḥ śami ||
19.24.6
yas te mado +'vakeśo yo vikeśo yenābhihasyaṃ puruṣaṃ kṛṇoṣi | bhrūṇaghnovirivārā(c) cara tvaṃ tasya te prajāyāḥ suvāmi keśān ||
19.24.7
ākūtiṃ devīṃ subhagāṃ puro dadhe cittasya mātā suhavā no astu | yām āśām emi kevalī sā me astu videyam enāṃ manasi praviṣṭām ||
19.24.8
ākūtyā no bṛhaspata ākūtyā na upā gahi | atho bhagasya no dhehy atho naḥ suhavo bhava ||
19.24.9
bṛhaspatir ma ākūtim āṅgirasaḥ prati jānātu vācam etām | yasya devā devatāḥ sambabhūvuḥ suṣupraṇīḥ kāmo anv etv asmān ||
19.24.10
mano nv āhvāmahi nārāśaṃsena stomena | pitṝṇāṃ ca manmabhiḥ ||
19.24.11
ā na etu manaḥ punaḥ kratve dakṣāya jīvase | jyok ca sūryāya dṛśe ||
19.24.12
punar naḥ pitaro mano dadātu daivyo janaḥ | jīvaṃ vrātaṃ sacemahi ||
19.24.13
vayaṃ soma vrate tava manas tanūṣu bibhrataḥ | prajāvantaḥ sacemahi ||
19.24.14
varco me mitrāvaruṇā varco devī sarasvatī | varco me aśvinobhā dhattaṃ puṣkarasrajā ||
19.24.15
yac ca varco yajamāne yac ca yajñe 'dhy āhitam | surāyāṃ babhru yad varcas tasya bhakṣīya varcasaḥ ||
19.24.16
yā utsebhyaḥ prasravanti divo dhārā nadībhyaḥ | tāsāṃ tvā sarvāsām apām abhi ṣiñcāmi varcasā ||
19.24.17
yad rājānaṃ śakadhūmaṃ nakṣatrāṇy akṛṇvata | bhadrāham asmai prāyacchan tato rāṣṭram ajāyata ||
19.24.18
bhadrāham astu naḥ sāyaṃ bhadrāhaṃ prātar astu naḥ | bhadrāham asmabhyaṃ tvaṃ śakadhūma sadā kṛṇu ||
19.24.19
yo no bhadrāham akaraḥ sāyaṃ prātar atho divā | tasmai te nakṣatrarāja śakadhūma sadā namaḥ ||
19.24.20
yad āhuḥ śakadhūmāhaṃ nakṣatrāṇāṃ prathamajaṃ jyotir agre | tan naḥ saniṃ madhumatīṃ kṛṇotu rayiṃ ca naḥ sarvavīraṃ ni yacchāt ||
19.25.1
yūpe garte vidveṣaṇaṃ devānāṃ varcasā kṛtam | agnir vām astv antarā yathā vāṃ na sahāsati ||
19.25.2
yathāhiṃ dveṣṭi puruṣo ahir vā dveṣṭi puruṣam | girir vām astv antarā yathā vāṃ na sahāsati ||
19.25.3
nānāni vām ākūtāni nānā cittāni santu vām | viṣvañcau pary ā vartethāṃ yathā vāṃ na sahāsati ||
19.25.4
atra dve kamale dve tuṇḍe na maśīkataṃ taṃ galāpate | bhaṅgalāpato (⟨ bhaṅgurāvato) daha ||
19.25.5
etad yat te yad vā yad vā na cāsan no ca te bhavat | svapne vittaṃ yathā dhanaṃ naśyād id etad etataḥ ||
19.25.6
āgilo gilāpāpacito gila | naśyād bradhnakam arbhakam ||
19.25.7
dīrghāyutvāya sahase mahyā ariṣṭatātaye | suparṇo mahyam abravīd etad āśliṣṭabheṣajam ||
19.25.8
saktūn iva titaünā punanto vidvāṃso vācam akrata | aṅgebhyo viśvāṅgebhyaḥ pra te chinadmy āśliṣṭam ||
19.25.9
avacchindhy āśliṣṭam ūrvā hy asi bheṣajī | divyaḥ suparṇo abravid etad āśliṣṭabheṣajam ||
19.25.10
abhibhūr aham āgamaṃ viśvakarmā svāyudhaḥ | ahaṃ mitrasya kalpayann āsv āśāsu duṣṭaraḥ ||
19.25.11
ahaṃ samityayano ahaṃ viśāṃ purohitaḥ | ahaṃ mitrāṇi kalpayan mayi vāg astu dharṇasī ||
19.25.12
ā vaś cakṣur ā vo vācam ā vaḥ samitiṃ dade | yogakṣemaṃ va ādāya- -ahaṃ bhūyāsam uttamaḥ ||
19.25.13
brahmaṇāgniḥ saṃvidāno rakṣohā nudatām itaḥ | arāyo yas te tanvaṃ durṇāmā yonim āśaye ||
19.25.14
yas te 'rāyas tanvaṃ durṇāmā yonim āśaye | agniṣ ṭaṃ brahmaṇā yujā rakṣohā nudatām itaḥ ||
19.25.15
yāny abhvāni rakṣāṃsi ye 'rāyā yātudhānyaḥ | agniṣ ṭvā śagmayā tanvā rakṣohā pātu tebhyaḥ ||
19.26.1
agniś ca deva savitar iṣam ūrjaṃ dadhānau | pātaṃ mā duścaritād ā mā sucarite bhajataṃ yuvayor avasā sumnam aśīya ||
19.26.2
idaṃ tad upa yuva idaṃ tad upa hvaye yac chuśrumā tvat pari | vācaspatir ni yacchatu mayy evāstu mama śrutam ||
19.26.3
māpatyāya steyaṃ karaṃ mā śrutena vi rādhiṣi | amogham asmākaṃ śrāntam agne draviṇavat kṛdhi ||
19.26.4
madhyameṣṭhā varcasvatyā- -āyuṣe varcase kṛtam | vanuṣva viśvadeveṣu vanuṣva tvaṃ bṛhaspatau ||
19.26.5
ghṛtena prajāṃ vanute ghṛtena rayim aśnute | ghṛtenāyuṣyaṃ varcasyaṃ devebhyo vanute pari ||
19.26.6
parjanya pippalās tubhyaṃ nadyo garbhaṃ svastaye | maryādā brahmadevīr āyuṣyaṃ varca āsican ||
19.26.7
yathā hastī hastinyāḥ padena padam anv agāt | evā tvam aghnye vatsasya padena padam anv ihi ||
19.26.8
yathā rathasya cakre vi pathaḥ pāṃsum asyathaḥ | evā mano vy asyāmi hṛdayaṃ vananāya kam ||
19.26.9
indrasya prathamaṃ vaco devānām aparaṃ vacaḥ | tṛtīyam aśvinor vacas tena gāṃ vānayāmasi ||
19.26.10
ud itaḥ śyāvau vithurau divaṃ gṛdhrāv iveyathuḥ | śocanāv atiśocanāv asyocchocanau hṛdaḥ ||
19.26.11
śocayābhi śocayā dīpayopa dīpaya | aher agne viṣaṃ tvaṃ tṛṇam iva kalvalaṃ daha ||
19.26.12
sīdataṃ niṣattārāv avetaṃ mod gatam | kṛṣṇā vāṃ gauḥ sārasvatī ||
19.26.13
yathā rātrī kṛṣṇatamā gauḥ kṛṣṇā kṛṣṇavartaniḥ | śācīḥpyavo yathā rūpam evedaṃ māmakaṃ śiraḥ ||
19.26.14
yathāṅgaro 'bhiṣikto darvidāko yathāsitaḥ | anuṣyaṅgasya kalmaṣam evedaṃ māmakaṃ śiraḥ ||
19.26.15
yathā dāvād dahyamānāt kṛṣṇo jvālo 'padhvaṃsate | naiṣād asya yathā mukham evedaṃ māmakaṃ śiraḥ ||
19.27.1
yat kiṃ cāsau manasā yac ca vācā yajñair juhoti haviṣā yajurbhiḥ | tan mṛtyunā nirṛtiḥ saṃvidānā purā dṛṣṭād ājyaṃ hantv asya ||
19.27.2
yātudhānā nirṛtir ād u rakṣas te asya ghnantv anṛtena satyam | indreṣitā ājyam asya mathnantu mā tat saṃ pādi yad asau juhoti ||
19.27.3
pari tvāgne puraṃ vayaṃ vipraṃ sahasya dhīmahi | dhṛṣadvarṇa divedive hantāraṃ bhaṅgurāvatām ||
19.27.4
svarjid adhirājau śyenau saṃpātināv iva | ājyaṃ pṛtanyato hataṃ yo asmān pṛtanāyati ||
19.27.5
pṛthivyai vanaspatibhya oṣadhībhyo 'gnaye 'dhipataye svāhā ||
19.27.6
antarikṣāya prāṇāya vayobhyo vāyave 'dhipataye svāhā ||
19.27.7
dive cakṣuṣe nakṣatrebhyaḥ sūryāyādhipataye svāhā ||
19.27.8
pippalyaḥ sam avadanta- -āyatīr jananād adhi | yaṃ jīvam aśnavāmahai na sa riṣyāti pūruṣaḥ ||
19.27.9
pippalī kṣiptabheṣajy utāvaviddhabheṣajī | tāṃ devāḥ sam akalpayann alaṃ jīvātavā iti ||
19.27.10
asurās tvā ny akhanan devās tvod avapan punaḥ | vātīkṛtasya bheṣajī pippalī kṣiptabheṣajī ||
19.27.11
yad ulūko vadati mogham etad yat kapotaḥ padam agnau kṛṇoti | yasya dūtau prahitāv idam eyathus tasmai yamāya namo 'stu mṛtyave ||
19.27.12
yas te dūto nirṛta ājagāma- -aprahitaḥ prahito vā gṛhaṃ naḥ | kapotolūkāv apadaṃ tad astv avairahatyam idam ā jagantha suvīratāyā idam ā sasattha ||
19.27.13
yaḥ prathamaḥ pravata āsasāda bahubhyaḥ panthām anupaspaśānaḥ | ya īśe asya dvipado yaś catuṣpadas tasmai yamāya namo 'stu mṛtyave ||
19.27.14
yathāsitaḥ prathayate vaśām̐ anu vapūṃṣi kṛṇvann asurasya māyayā | evā me śepaḥ sahasāyam arka enāṅgena saṃsamakaṃ kṛṇotu ||
19.27.15
yāvad aṅgīnaṃ pārasvataṃ hāstinaṃ gārdabhaṃ ca yat | yāvad aśvasya vājinas tāvan me vardhatāṃ pasaḥ ||
19.27.16
yathā pasas tāyādaraṃ vātena sthūlabhaṃ kṛtam | yāvat parasvataḥ pasas tāvan me vardhatāṃ pasaḥ ||
19.28.1
yasyedam ā rajo yujas tuje janaṃ vanaṃ svaḥ | indrasya nādhṛṣe śavaḥ ||
19.28.2
dhṛṣāṇaṃ dhṛṣataḥ śavaḥ purā yathāyatiṣṭhan | indrasya rantyaṃ mahat ||
19.28.3
sa no dadhātu taṃ rayiṃ puruṃ piśaṅgapeśasam | indraḥ patis tuviṣṭamo janeṣv ā ||
19.28.4
āyur agna ihā vaha jātavedas tanūvaśin | yathāhaṃ jyog ihāsāni prajānām adhipā vaśī ||
19.28.5
āyur indro dadhātu ma āyur devo bṛhaspatiḥ | āyur me viśve devā ahorātre ca cakratuḥ ||
19.28.6
āyur āyuṣyā pavatāṃ prāṇaṃ prāṇo dadhātu me | devā yac cakrur devebhyaḥ svar yanto yathāyatham ||
19.28.7
utpatantu nabhasvatīḥ samudrād adhi ghoṣiṇīḥ | utsyāḥ samudriyā apas tābhiṣ ṭvā tarpayāmasi ||
19.28.8
yā āpo divyā yā vātāt parijajñire | indro marutvāṃs tṛptātmā tābhiṣ ṭvā tarpayāmasi ||
19.28.9
yāḥ śuṣkā yā hariṇīr yā bhūmim anuvāvṛdhuḥ | sarvāḥ samagrā oṣadhīs tābhiṣ ṭvā tarpayāmasi ||
19.28.10
ā no medhā sumatir viśvarūpā giro bṛhatīr āveśayantī | ṛco me bahvīr ny anaktu gā iva yathāsāma bhuvaneṣu karṇinaḥ ||
19.28.11
dīkṣā tapo manaso mātariśvā bṛhaspatir vāco asyāḥ sa yoniḥ | vedāṃsi vidyā mayi santu bahvīr agnīṣomā yaśo asmāsu dhattam ||
19.28.12
yad agne tapasā tapa upaprekṣāmahe vayam | priyāḥ śrutasya bhūyāsma- -āyuṣmantaḥ sumedhasaḥ ||
19.28.13
yas tvā mātur uta vā pituḥ parijāyamānam abhisaṃbabhūva | taṃ tvad yakṣmam adhi nāśayāmaḥ so 'nyasmiṃ chrayātai praviṣṭaḥ ||
19.28.14
yas te yakṣmo hṛdayeṣṭho nābhiṣṭhā udaraṃgamaḥ | atho yaḥ śiśriye parau taṃ tvad yakṣmam adhi nāśayāmaḥ so 'nyasmiṃ chrayātai praviṣṭaḥ ||
19.28.15
śīrṣarogam aṅgarogaṃ snāvabṛham abhiśāciṃ visalpakam | yas te yakṣmo majjasu paruḥsu yo gudāsu taṃ tvad yakṣmam adhi nāśayāmaḥ so 'nyasmiṃ chrayātai praviṣṭaḥ ||
19.29.1
agnī rakṣohā tigmas tigmaśṛṅgo hantu rakṣo nudatām arātim | apāghaśaṃsam asyatu ||
19.29.2
ā ta etu parāvato balam ojo divas pari | ā giribhyaḥ parvatebhya āyuṣ ṭe viśvato dadhat ||
19.29.3
punas te 'suṃ pṛthivī dadātu punar dyaur devo punar antarikṣam | punas te somas tanvaṃ dadhātu punaḥ pūṣā pathyāṃ yā svastiḥ ||
19.29.4
kaṣkiṣā kaṣpiṣā yevāṣā eṣā | iṣṭargava iṣayantaḥ saikatāḥ pāṃsavāḥ ||
19.29.5
adṛṣṭān na dṛṣṭān | dṛṣṭām̐ adṛṣṭān dhanapate jahīndrasya vadhena ||
19.29.6
etāś ca viśvarūpāś ca gṛdhrāḥ kokāś ca te hatāḥ ||
19.29.7
kāme kāmayasva mā pratīcī prati mā bhava | mām anu pra te mano vatsā pākeva dhāvatu ||
19.29.8
abhīle abhimādany asau mām abhi mādyatu | vidma patatriṇyā vayam iṣuke nāmakaṃ tava ||
19.29.9
ahaṃ te mana ā dade mano manomuṣir yathā | mayi te mana āhitaṃ ratha iva rathavāhane ||
19.29.10
ud asau sūryo agān mahyam avatunā saha | ahaṃ viśāṃ purohito madhuhasto madhujihvo mayi vāg astu dharṇasī ||
19.29.11
ahaṃ viśyena ketunā samakṣye mānuṣeṣv ā | asmākam astu kevalaṃ bṛhad diśo adhi viśveṣu rājasu ||
19.29.12
svādoś cin mā svādīyāṃsaṃ madhoś cin madhumattaram | priyāś cit sakhyur antaram ādityāsaḥ kṛṇota mā ||
19.29.13
agne brahma tvaṃ brahmāsi viddhi tvaṃ prāsmabhyaṃ brūhi | yadīdaṃ tathā bhaviṣyasi yadi vā nāthaitasya haviṣo vīha svāhā ||
19.29.14
vi pṛcche dyāvāpṛthivī vīndraṃ vi bṛhaspatim | vi devān yajñiyān pṛcche vy asaṃ jīvanāya kam ||
19.29.15
vijñānāyodyatā prastutā srug iyaṃ yama rājan havir idaṃ juṣasva | agatāsor haviṣo mādayasva nirṛtiṃ gacchatu yad gatāsoḥ ||
19.30.1
yat tvā māṃse apavavau yan manthe yad odane | agniṣ ṭvā viśvabheṣajas tasmāt pātv aṃhasaḥ ||
19.30.2
yas tvā vāta āvāty adharād uttarād uta | āpo yā viśvaśaṃbhuvas tās tvā pātv aṃhasaḥ ||
19.30.3
apa tvan mṛtyuṃ nirṛtim apa yakṣmaṃ ni dadhmasi | yathā tvam arapā asa udojā uttaro bhuvaḥ ||
19.30.4
vaiśvānaro raśmibhir naḥ punātu vātaḥ prāṇeneṣiro nabhobhiḥ | dyāvāpṛthivī payasā payasvatī ṛtāvarī yajñiye mā punītām ||
19.30.5
prajāpatir ṛtubhiḥ pañcabhiḥ saṃvatsaro dhāmabhiḥ pātu viśvaiḥ | ihaiva prāṇaḥ sakhye no astu tam ātmani punar ā veśayāmi ||
19.30.6
vaiśvadevīṃ sūnṛtām ā rabhadhvaṃ śuddhā bhavantaḥ śucayaḥ pāvakāḥ | tayā gṛṇantaḥ sadhamādeṣu vayaṃ syāma patayo rayīṇām ||
19.30.7
vaiśvānarīṃ varcasa ā rabhadhvaṃ yasyā āśās tanvo vītapṛṣṭhāḥ | īḍayeha sadhamādaṃ madanto jyok paśyema sūryam uccarantam ||
19.30.8
avatkaṃ mama bheṣajam avatkaṃ parivācanam | narācy asi mā tudo vanvānā rogabheṣajam ||
19.30.9
śambhuleham ihā hara tam u kṣīrā ud asyati | tad āsrāvasya bheṣajaṃ tad u rogam anīnaśat ||
19.30.10
nadīṣu naḍvalāsu kumbheṣu kalaśeṣu ca pratīṣecanabheṣajam | tat te kṛṇomi bheṣajam addhi māṃsaṃ pibodakaṃ paṭpaṭiṅgaṃ vipaścalaṃ vi paśya ||
19.30.11
avidāma yad aicchāma piśācakṣayaṇaṃ haviḥ | tena kravyādo hanmaḥ sarvāś ca yātudhānyāḥ ||
19.30.12
icchanti tvā padātaya icchanti rathinas tvā | krīṇanti gobhir aśvair amṛtasyeva vā asi ||
19.30.13
amamri nāma bheṣajaṃ pṛthivyā adhy udbhṛtam | vaktā tan mahyam abravīd idaṃ ha pārayād iti ||
19.30.14
cakṣur asi puruṣasya cakṣur goś cakṣur arvataḥ | cakṣur bhūtasya bhavyasya cakṣur apsarasām asi ||
19.30.15
cakṣur asi suparṇasya cakṣur aher atho śunaḥ | cakṣuḥ sarvasya paśyato 'tho yad viśvam ejati ||
19.30.16
ādadānaṃ sahasrākṣaṃ pratispāśanam abruvam | darśaya mā yātudhānān darśaya yātudhānyāḥ ||
19.31.1
atīmām akhyaṃ pṛthivīm ati dyām ati sūryam | ati viśvam idaṃ bhūtam aty akhyaṃ yātudhānyaḥ ||
19.31.2
darśaya mā yātudhānān darśaya yātudhānyaḥ | aghāyūn sarvān darśaya- -iti tvauṣadha ā rabhe ||
19.31.3
evā sahasracakṣo tvaṃ prati paśyāsy āyataḥ | saho 'si yātudhānajambhanam ||
19.31.4
imāḥ pāre pṛdākvas triṣaptā nirjarāyavaḥ | tāsāṃ jarāyuṇā vayam akṣyāv api vyayāmasy aghāyoḥ paripanthinaḥ ||
19.31.5
viṣūcy etu kṛntatī pinākam iva bibhratī | viṣvak punarbhuvā mano 'samṛddhā aghāyavaḥ ||
19.31.6
apetaḥ paripanthino +'po aghāyur arṣatu | na bahavaḥ saṃ śaknavan nārbhakā abhi dhṛṣṇavan ||
19.31.7
pretaṃ pādau pra sphurataṃ vahataṃ pṛṇato gṛham | indrāṇy etu prathamā- -ajītāmuṣitā pathā ||
19.31.8
āyam agan phālgumaṇir balena baladāḥ saha | yenendro dasyūnāṃ vīrām̐ asurāṇām avātirat ||
19.31.9
varcasā māṃ payasokṣantu devā varcasā dyāvāpṛthivī ubhe | varco me devaḥ savitā dadhātu varco vipraḥ kaśyapo me dadhātu ||
19.31.10
varco ma āpo dadhatu varco me vīrudho dadhan | bhūtāni sarvāḥ saṅgatya varca ā dhur mukhe mama ||
19.31.11
yāḥ purastād vitiṣṭhante gāvaḥ pravrājinīr iva | vātīkṛtasya bheṣajīḥ pippalīḥ pārayiṣṇavaḥ ||
19.31.12
rudrasya mūtram asy amṛtasya nābhiḥ | pṛthivyāṃ mūlaṃ niṣṭhitam asi viṣāṇā nāma vātīkṛtabheṣajī ||
19.31.13
śaṃ te astu matasnābhyāṃ śaṃ yakne śaṃ talīdyai | śaṃ te pṛṣṭibhyo majjabhyaḥ śam astu tanve tava ||
19.31.14
na hi te agne tanvaḥ krūram ānaṃśa martyam | kapir babhastu tejanaṃ svaṃ jarāyu gaur iva ||
19.31.15
tveṣa iva saṃ ca vi ca roruvaṇyate yad uttaradrā uparasya khādati | śīrṣṇā śiro apsasāpso ardayann aṃśūn babhastu haritebhir āśubhiḥ ||
19.31.16
suparṇā vācam akratopa dyavy ākhare kṛṣṇā iṣirā anartiṣuḥ | ni yan niyanty uparasya niṣkṛtiṃ purū reto dadhire sūryasyutaḥ ||
19.32.1
bhagena mā śāṃśapena sākam indreṇa medinā | kṛṇomi bhaginaṃ mā- -apa drāntv arātayaḥ ||
19.32.2
yo andho yaḥ punaḥsaro bhago vṛkṣeṣv ārpitaḥ | bhago me astu śāṃśapo 'pa drāntv arātayaḥ ||
19.32.3
yathā vṛkṣām̐ abhyabhavaḥ sākam indreṇa medinā | evā mā bhaginaṃ kṛṇv apa drāntv arātayaḥ ||
19.32.4
apeto nīlalohitaṃ jātaṃ himavatas pari | kīśmīlam urvarābhyo divo jātam anīnaśam ||
19.32.5
abhrāj jātaṃ varṣāj jātam atho jātaṃ divas pari | atho samudrād jātaṃ kīśmīlaṃ nāśayāmasi ||
19.32.6
yo nīhārād yaḥ pruṣvā yo adbhyas pari jāyase | garbho yo vidyutām asi sa naḥ kīśmīla mṛḍaya ||
19.32.7
nodeyīḥ sikatā imāḥ sindhutas paryābhṛtāḥ | tābhir yamasya kīśmīlaṃ saṃbhṛtābhir anīnaśam ||
19.32.8
tvayā pūrvaṃ vibhīdaka saṃjitā asurā hatāḥ | tvaṃ sapatnacātano bhrātṛvyām̐ ava dhūnuṣva ||
19.32.9
vi bhinattu vibhīdakas tīkṣṇaśṛṅga iva ṛṣabhaḥ | atho sapatnān ā dattām atho hantu durasyataḥ ||
19.32.10
vyavadhīt sahamānaḥ sapatnān dviṣato me 'dharām̐ akaḥ | abhy abhūd bhūtyobhayām ||
19.32.11
ya āskandaḥ parāskanda ākhuḥ kakubha āt krimiḥ | upajīkām̐ upakvasān tān sarvān jambhayāmasi ||
19.32.12
api nahyāmy ākhor muñjena mukham āsyam | anadaṃ yathā carād apaitum urvarābhyaḥ ||
19.32.13
apinahyamukha ākhuḥ paroktaḥ prāṭparāṇutaḥ | śṛṇāmy asya dantān nir akṣau pādayāmasi ||
19.32.14
aśvinā sāraghena mā madhunāṅkta śubhaspatī | yathā varcasvatīṃ vācam āvadāni janām̐ anu ||
19.32.15
yaśā ahaṃ nimiṣate pratikhyātre yaśā aham | atraimi tad yaśā aham uta tatra yaśā aham ||
19.32.16
asmai ca sarvasmai bhūtāya sarvasmai ca vipaśyate | sarvasmā id ahaṃ yaśāḥ ||
19.32.17
apottudāporṇuhi yadīdam asti vā na vā | vyandhyaṃ vyalguṇaṃ cakṣur akṣībhyāṃ kṛdhi ||
19.32.18
aṅgaṃ hiraṇyayaṃ kṛtvā laṅgalāṣam armaṃ ca | tad devā apa lumpata ||
19.32.19
cakṣuṣman me mano astu cakṣuṣmad dhṛdayaṃ mama | cakṣuṣmac cittam astu me cakṣuś cakṣuṣmad astu me cakṣur ā dhehi me 'kṣyoḥ ||
19.33.1
somo rājā savitā ca rājā bhavo rājā bhuvanaṃ ca rājā | śarvo rājā śarma ca rājā ta u naḥ śarma yacchantu devāḥ ||
19.33.2
ādityair no bṛhaspatir bhagaḥ somena naḥ saha | viśve devā urv antarikṣaṃ ta u naḥ śarma yacchantu devāḥ ||
19.33.3
utāviddhāṃ niṣkhidata- -atho śrathnīthāyatām | mā no viśve devā maruto hetim asthata ||
19.33.4
apām idaṃ nyayanaṃ samudrasya niveśanam | madhye hradasya no gṛhāḥ parācīnā mukhā kṛdhi ||
19.33.5
āyane te parāyaṇe dūrvā rohatu puṣpiṇī | utso vātra jāyatāṃ hrado vā puṇḍarīkavān ||
19.33.6
himasya tvā jarāyuṇā śāle pari vyayāmasi | śītahradāya no bhuvo 'gnir dadātu bheṣajam ||
19.33.7
ayaṃ darbho vimanyukaḥ svāya cāraṇāya ca | manyor vimanyuko manyuśamano astu te ||
19.33.8
ayaṃ yo bhūrimūlaḥ samudram avagacchati | darbhaḥ pṛthivyāṃ niṣṭhitaḥ sa te astu vimanyukaḥ ||
19.33.9
vi te hanavyāṃ śaraṇiṃ vi te mukhyāṃ nayāmasi | yathāvaśo na vādiṣo mama cittam upāsāsai ||
19.33.10
yebhiḥ pāśaiḥ parivitto vibaddhaḥ parauparāv ārpito aṅgeaṅge | vi te cṛtyantāṃ vicṛto hi santi bhrūṇaghni pūsan duritāni mṛṣṭām ||
19.33.11
trite devā amṛjataina etat trita enan manuṣyeṣv amṛṣṭa | tato yadi tvā madhye na ārat tad ahaṃ tvad brahmaṇāpā karomi ||
19.33.12
marīcīr dhūmaṃ pra viśānu vātam udārān gacchota vā nīhāram | nadīnāṃ phenam anu tad vi naśyatu bhrūṇaghni pūṣan duritāni mṛṣṭām ||
19.33.13
agne rakṣaḥ prati daha yat kumbhyābhir ābhṛtam | anādhṛṣyaḥ sa yāsyaty abhūj jīvātave ayam ||
19.33.14
yan nakhavad yac chaphavat prasūmat kiṃ ca puṣpavat | urvā matsyo madhūlakaṃ tasya pāsyaty ayam anāsrāvam arogaṇam ||
19.33.15
yāḥ samudrāt prasravanti devīr himavatas pari | āpo yā viśvaśambhuvas tā ihā yantu bheṣajīḥ ||
19.34.1
tvacāpidhāne subhage datparistaraṇe kave | ekām iva vraje gāṃ pari tvā varcasāsicam ||
19.34.2
agreṇīr iva haṃsānāṃ prapaśyantī puras patham | jihve mā vivyatho mā yathāpūrvaṃ tvaṃ vada ||
19.34.3
varcasvad aham udyāsaṃ brahmarājanyābhyāṃ śudrāya cāryāya ca | yasmai ca kāmayāmahe sarvasmai ca vipaśyate ||
19.34.4
arvāñcau pādau pra hara- -arvācīnaṃ manas tava | arvācīnasya te ataḥ parāṅ manyuṃ ni vartatām ||
19.34.5
chāgalāde bhagavo 'rvāg jyote parastamaḥ | ā tvā khalajñakād asmāt punar ā vartayāmasi ||
19.34.6
yathā vrīhīn vrīhikhale samākurvanti tūlibhiḥ | evā te viṣṭhitaṃ manaḥ sam ā karomi mām abhi ||
19.34.7
tvam uttamaṃ surabhiṣāṃ mādhyamaṃ vahator asi | tvayā vadhūr vi jaṅgahe taṃ tvā varcasa ā dade ||
19.34.8
mūrdhnas te mūrdhanyebhyo 'gruvaḥ pativittyāḥ | aukṣaṃ śīrṣata ā dade ||
19.34.9
yaś ca svādmā te aṅgeṣu yaḥ premā hṛdaye ca te | taṃ tvad ā veśayāmahe mayi bhrājāti dīdyat ||
19.34.10
vātaraṃhā vājin bhava yujyamāna indrasya yāhi prasave manojavāḥ | yuñjantu tvā maruto daivyāsa ā te tvaṣṭā patsu javaṃ dadhātu ||
19.34.11
javas te arvan nihito guhā yaḥ śyene carati yaś ca vāte | tena tvaṃ vājin balavān balena- -ājiñ jaya samane pārayiṣṇuḥ ||
19.34.12
āsīyāne 'dhi manasa āsīyāne 'dhi cakṣuṣaḥ | āsīyānasya vātād bhūtvā- -ājiñ jaya samane pārayiṣṇuḥ ||
19.34.13
tanūs te vājin tanvaṃ vahantī vāmam asmabhyaṃ dhātu śarma tubhyam | ahruto maho dharuṇāya devā divyam iva jyotiḥ svar ānamīyāḥ ||
19.34.14
indro mā vakṣad akṣataṃ vṛtrahā yo vṛtañjayaḥ | sa me rathaṃ sa sārathiṃ so aśvān sādhu me nayāt ||
19.34.15
indro mā tena nayatu panthā yo abhayaḥ sugaḥ | dakṣiṇā pārayāti mā mā riṣaṃ samare yudhām ||
19.34.16
hṛtsuke pari ṇo nama pārigaṃ tanve kṛdhi | yuyuta parṇinaṃ śaram utāparṇaṃ riśād iti ||
19.35.1
viśve devā idaṃ havir ādityāsaḥ saparyata | asmin yajñe mā vyathiṣy amṛtāya haviṣ kṛtam ||
19.35.2
avyasaś ca vyacasaś ca bilaṃ vi ṣyāmi māyayā | tābhyām udbhṛtya vedam atha karmāṇi kṛṇmahe ||
19.35.3
yasmāt kośād udabharāma vedaṃ tasminn antar ava dadhma enam | kṛtam iṣṭaṃ brahmaṇo vīryeṇa tena mā devās tapasāvateha ||
19.35.4
vaiśvānaro ajījanad agnir no navyāṃ sumatim | kṣmayā vṛdhāna ojasā ||
19.35.5
sa naḥ pāvaka dīhihy agne vaiśvānara dyumat | jamadagnibhir āhutaḥ ||
19.35.6
divas pṛṣṭho arocathā agnir vaiśvānaro bṛhan | jyotiṣā bādhate tamaḥ ||
19.35.7
hariṇasya patatriṇaḥ śīrṣṇo bheṣajam ābhṛtam | tan nīlavad vi lokavat tad u kṣetriyanāśanam ||
19.35.8
anvamaṃstānumatir anvaṃaṃsta vṛṣāyaveḥ | kīnāśā anvamaṃsata- -anu gāvo amaṃsata ||
19.35.9
namo astv āyāmibhyo nīvibhyo hṛdayāya ca | namaḥ kṣetrasya pataye namaḥ kṣetrasya patnyai ||
19.35.10
ut te hārdiṃ śocayāmi hastenābhimarīmṛśat | keśin vṛṣaṇyayā tava muṣkau mūrdhā na śuṣyatām ||
19.35.11
agniṣ ṭvā tapatu sūryas tvā tapatu vātas tvā yuṅktāṃ marutaś ca yuñjatām | mṛgān marīcīr apy etu te manaḥ ||
19.35.12
ut tvā hanmi nipadanād ut tvā hanmi gṛhebhyaḥ | mā spṛkṣathā niṣadanāya sādhava ut tiṣṭha prehi sabhām ||
19.35.13
ut tuda śimidāvaty atho ulkāvatīṃ kuru | patye ca śvaśurāya ca ||
19.35.14
vibarhaṃ harāṃsayo rasaṃ jñānam ati bhruvoḥ | sākam ṛṣe vi nāśaya ||
19.35.15
sākaṃ vātasya dhrājyā sākaṃ sūryasya raśmibhiḥ | sākaṃ sūryeṇodyatā sapatnīṃ nāśayāmasi ||
19.36.1
dīrghajihvā bṛhadvāco yābhir ārdrāṇi vāsāṃsi | gāvo ghṛtasya mātaro divi bheṣajam akrata ||
19.36.2
arjunīnām apacitāṃ kṛṣṇā māteti susrava | muner devasya mūlena sarvāś chinadmi tā aham ||
19.36.3
chinadmy āsāṃ prathamāṃ chinadmy uta madhyamām | atho jaghanyām āsām ā chinadmi stukām iva ||
19.36.4
apehi manasas pate kim aśastāni śaṃsasi | parehi na tvā kāmaye vṛkṣān vanāni saṃ cara ||
19.36.5
avaśasā niḥśasā yat parāśasā- -upārima yaj jāgrato yat svapantaḥ | agnir viśvāny apa duṣkṛtāny ajuṣṭāny āre asmad dadhātu ||
19.36.6
yad indra brahmaṇaspata uta mṛṣā carāmasi | pracetā na āṅgiraso dviṣatas pātu tebhyaḥ ||
19.36.7
eha mām uttaraṃ kṛdhi sahasva pṛtanāyataḥ | vy asmat kṛtyā vy asmac chapathām̐ aja ||
19.36.8
yo no dudhūrṣān manasā yaś ca pāpena nobhyamāt | ākūtiṃ tasya devā hṛdaś cittāni vi ṣyata ||
19.36.9
aśva iva dhuri duryogaḥ pratīhāya vahe daśa | kṛtvānaṃ brahmaṇaspate daṃṣṭrābhyām abhi saṃ jahi ||
19.36.10
yo 'nyā adhi prājāyathā mūrdhno 'dhy ud avardhatāḥ | tvaṃ sapatnacātano bhrātṛvyām̐ ava dhūnuṣva ||
19.36.11
bahur ayaṃ saṃgaruṣṭo nyakto bhūmyām adhi | tenāham asya kartsyāmi yathā sthāmā gamiṣyati ||
19.36.12
sthāmāgan bṛhad akṣatraḥ sthāmantākṣṇiṇo 'va syati | antaṣṭhānasya yo rājā sa utthāma gamiṣyati ||
19.36.13
agamad rājā sadanam agamat sūryo divam | udayan vṛtrahan plīhā aṅgarājo avīrahā ||
19.36.14
yathā panthāṃ kavāpatho apyeti mahāpatham | evā tvaṃ plīhan naḥ plīhi yato 'sy abhyāgataḥ ||
19.36.15
indreṇa dattaṃ balam āsurābhyāṃ śitaṅgaitac chālvatāyai ca tubhyam | tau nudethāṃ kaṇvā aśivā ajuṣṭā adhā gṛhāṇāṃ gṛhapā tvam eṣām ||
19.36.16
tvam agne gṛhapatir gṛhāṇāṃ tvaṃ prajānāṃ janitāsi dātā | tvaṃ nudasva kaṇvā aśivā ajuṣṭā sadānvā nirataḥ seda pāpīḥ ||
19.36.17
carmābhyaḥ krūram ānahya hariṇasya bhiyaṃ kṛdhi | mṛgām̐ anu pra pātaya marīcīr anu nāśaya ||
19.36.18
yady asy apsarāvīr yadi tvā rakṣo agrabhīt | tasmā apaplavaṃ havir manasā juhomi te ||
19.37.1
abhi tvā śatapāśayā- -atho sahasrapāśayā | dāśo matsyam iva tīdena mayi badhnāmi te manaḥ ||
19.37.2
ā hi te dakṣiṇaṃ padaṃ hṛdayyaṃ dade | upasthe padamopi ni tvām akri sve vaśe ||
19.37.3
pari tvā gām ivāsaraṃ mama patto nipattave | tan mārutaṃ ha vairudham āvataṃkaraṇaṃ kṛtam ||
19.37.4
ā nayāmi te mano aśvam ivāśvābhidhānyā | upa te muñce manaḥ pador upānahau yathā ||
19.37.5
yathā surā yathā madhu yathākṣā adhidevane | yathā ha gavyato mana evā mām abhi te manaḥ ||
19.37.6
evā kṛṇuṣva mā priyām antaḥ kṛṇuṣva mā hṛdi | yathā mannāpacetayā nānyāsāṃ kīrtayāś cana ||
19.37.7
yasyedaṃ vaiṣṭapaṃ havir bhagasya hastayor hitam | tenā tvābhi mṛśāmasi saubhāgyāya svastaye ||
19.37.8
bhaga memāṃ saṃ baṭ karo mā paścān mā paro daghaḥ | adhā bhagasya yo bhagas tenemāṃ saṃ sṛjā bhaga ||
19.37.9
bhagena tvā saṃ sṛjāmi māsureṇa surām iva | yathāsasi priyā patyur devṛbhyaḥ subhagāsasi ||
19.37.10
ud ito daivyaṃ vaca iṣum iva tunnaḥ khide | tenā sapatnān māmakān sāsahāni jahāni ca ||
19.37.11
agnir mā pātu vasubhiḥ purastāt savitādityair abhi pātu dakṣiṇāt | indro marudbhir abhi pātu paścād viśve devā abhi rakṣantu mottarāt ||
19.37.12
devarakṣasān mā pāhi manuṣyarakṣasān mā pāhi | viśvasmān mā rakṣasas pāhi ||
19.37.13
asau yas trikakud giriḥ śṛṅgābhyām abhitiṣṭhati | sa saṃpatatram udyugaṃ balāsam iva tiṣṭhatu ||
19.37.14
divyaḥ suparṇa ā patad ayodaṃṣṭro ayomukhaḥ | sa saṃpatatram udyugam ito yakṣmaṃ parā bhavat ||
19.37.15
sākaṃ balāsa pra pata cāṣeṇa kikidīvyā | sākaṃ vātasya dhrājyā saha naśya nihākayā ||
19.38.1
mābhi gāyaḥ śābaleyaṃ śauṇeyaṃ sādhuvāhinam | namas te bhadrayā kṛṇmo 'vihvṛtā cakṣuṣā tvaṃ śamakā śamayāti tvā ||
19.38.2
tṛndhi vi kṣiṇīhi peśaḥ kurvāṇikā tvam | jāreṇa patyā jakṣatī gṛhān gopāyamānikā śamakā śamayāti tvā ||
19.38.3
āṅkṣvābhyaṅkṣva- -abhyaktā śamanaṃ gamaḥ | atho pitṛbhyo gā iccha vijñānena bhagena ca śamakā śamayāti tvā ||
19.38.4
apehi manasas pāpa- -apa krāma parastaram | paro nirṛtyā ā cakṣur bahutrā jīvato manaḥ ||
19.38.5
bhadraṃ vai varaṃ vṛṇate bhadraṃ yuñjanti dakṣiṇam | bhadraṃ vaivasvataṃ cakṣur bahutrā jīvato manaḥ ||
19.38.6
yan me chidraṃ manaso yac ca vācaḥ sarasvatīṃ manyucittaṃ jagāma | viśvais tad devaiḥ saha saṃvidānaḥ saṃ dadhātu bṛhaspatiḥ ||
19.38.7
sphirā sphirataraṃ sphirā āttāraḥ | śatahasta samāhara sahasrahasta saṃ kira ||
19.38.8
ihaivā kira saṃ kira- -ihaiva sphātim asphiram | sphireyam astv oṣadhiḥ samudrasyeva saṃsravaḥ ||
19.38.9
ut tirā ā gamann upa- -ut tirāṇyāgaman | vṛṣṭe śāpaṃ nadīr iva- -iha sphātiṃ samāvahān ||
19.38.10
vi mayūkhā ā yacchantu gardabhā iva duryujaḥ | muhyantu sarve tantavo vṛtā nāḍī vitantrike ||
19.38.11
pra vām īṣve patatāṃ pra taṭā pra niveṣṭanam | muhyantu sarve tantavo andhe vitatavāyyau ||
19.38.12
āyavanī niveṣṭanaṃ vratā tasaram īṣve | muhyantu sarve tantavo andhe vitata vāyyau ||
19.38.13
mayārakārī prathamā- -ūrṇavābhir atho śakā | devānāṃ patnīḥ kṛttikā imaṃ tantum amūmuhan ||
19.38.14
agnir na etu prathamaḥ puraetā bṛhaspatiḥ | adhā bhaga pra ṇo yaccha tvaṃ hi dhanadā asi ||
19.38.15
pra ṇaḥ śūdra utāryaḥ pra ṇo rājota vṛtrahā | atho yat sarvam ātmanvat pra ṇo yacchatu dakṣiṇām ||
19.38.16
kavir yajñasya vi tanoṣi panthām ṛtasya pṛṣṭhe adhi dīdhyānaḥ | yena havyaṃ vahasi deva dūta itaḥ pracetā amuto vanīyān ||
19.38.17
madhuhasto madhujihvo madhuvarṇo madhuvrataḥ | atho madhupraśāsano bhago mā varcasāvatu ||
19.39.1
yā triṣaptaiḥ punar eti nānā rūpāṇi bibhratī | vācaspatir balā tasyā āre hetiṃ dadhātu mat ||
19.39.2
vācā nuttā kṛtyād indravatī jāgratā svapatī kṛtā | nuttā pākasya śaṃsena pratyak kartāram ṛcchatu ||
19.39.3
yad etad bhūri spardhase kṛtyāsmīti manyase | pratīcīnā paretya viṣād iva viṣamad dhataḥ ||
19.39.4
pareṇaitv aghaśaṃso mainena sam arāmahi | dyauś cāsmān pṛthivī ca- -ubhe pātām aṃhasaḥ ||
19.39.5
yava yāvayāsmad dveṣāṃsi yavamayena haviṣā | durhārde cakruṣe kṛtyāṃ grīvāsu prati muñcatam ||
19.39.6
anyā vo anyām avatv anyānyasyā upāvata | aśvā iva pravalgantīḥ kṛtyāṃ hatauṣadhayo 'rātiṃ hatauṣadhayaḥ ||
19.39.7
mehopa gā mopa raṃsthāḥ pathāṃ durgāṇy anv ihi | sapatni naśyatād ito dūraṃ gacchādhy okasaḥ ||
19.39.8
yasyās te nāma gṛhnāmi yasminn āramasecane | ā parasyāḥ parāvataḥ sapatnīṃ nāśayāmasi ||
19.39.9
triṃśataṃ trīṃś ca parvatāṃś caturaś ca girīn ati | sapatnīṃ brahmaṇaspate paro bhrūṇāny arpayā ||
19.39.10
un mādayata marutaḥ samudriyā ud dyāvāpṛthivī ubhe | ut tvā samudra ṛṣantu- -ut tvām agnir ayaṃ dahāt ||
19.39.11
yat sapatnī sapatnyā amuṣyā varca ādade | adhastād upavādiny asau syād aham uttarāt ||
19.39.12
ā te badhnāmy oṣadhiṃ sapatnībhyaḥ pracātanīm | yathā te 'sad ayaṃ patiḥ putrāṇāṃ te bhavat pitā ||
19.39.13
yāny ṛṇāny anuvartāny asmin yamasya yena balinā carāmi | idaṃ tad agne anṛṇo bhavāmi- -idaṃ tad agne avadānam astu ||
19.39.14
yās te sapta pravato yā u tisro yās te santi nivato yā abhīvataḥ | arvāvato aṣṭadhā trīṇi rocanā tās te agne saṃmanaso bhavantu jānan yamāya ni vahā kusīdam ||
19.39.15
yās ta ūrdhvās tanvo jātavedo yās tiraścīr uta yā anūcīḥ | tābhiṣ ṭvam agne sayujā gṛṇāno jānan yamāya ni vahā kusīdam ||
19.40.1
nāśaya palitaṃ śīrṣṇo yaḥ kṛṣṇas tan na ā bhara | tam oṣadhe tvaṃ vardhaya keśaṃ kṛṣṇataraṃ kṛdhi ||
19.40.2
yathāñjanaṃ tathāsasi yathā traikakudaṃ tathā | tat saṃbhavāt tat sabhas te vyucchantīr anūṣasaḥ ||
19.40.3
yatrāsti yatra tiṣṭhati yato naśyatvāsinam | divyaḥ suparṇo abravīd etat palitabheṣajam ||
19.40.4
divo nu mā bṛhato antarikṣād apāṃ stoko abhy apaptad rasāya | sam indriyeṇa payasā ham agne ṛṣīṇāṃ yajñaiḥ sukṛtāṃ kṛtena ||
19.40.5
yadi vṛkṣād abhy apaptat phalaṃ tad yady antarikṣāt tad u vāyur eva | yatrāspṛṣṭa tanvo yatra vāsaso na tat prāpnoti nirṛtiḥ parastāt ||
19.40.6
abhyañjanaṃ surabhyād u vāsaś candraṃ hiraṇyam adhi pūtrimaṃ yat | sarvā pavitrā vitatādhy asmiṃc chataṃ jīvāti śaradas tavāyam ||
19.40.7
yaḥ kīkasāḥ praśṛṇāti talīḍyam upatiṣṭhati | parāsthaṃ sarvaṃ jāyānyaṃ yaḥ kaś ca kakubhi śritaḥ ||
19.40.8
pakṣī jāyānyaḥ patati ya āviśati pūruṣam | tasyāhaṃ veda te nāma yato jāyānya jāyase ||
19.40.9
veda vai te nāma yato jāyānya jāyase | kathaṃ hi tatra tvaṃ hanyā yat kuryām ahaṃ haviḥ ||
19.40.10
ya āsyaṃ praviśati karoty udaraṃ mahat | yakṣmo yo atra jāyase taṃ jāyānyam anīnaśam ||
19.40.11
ārohān me mukhaṃ jātam ārohāj jaghanaṃ mama | ārohāt sarvā jātāsmy ṛṣabhasyopayodhanāt ||
19.40.12
svādīyasī surāyā lavaṇāc cārumattarā | gobhyo vanīyasīd aham ||
19.40.13
yāṃ tvā vāto 'vārayad ārdranābhā maharṣabhaḥ | tasyās te devi pṛthivyā ahaṃ saṃvananaṃ dada ā te śauṣkāsyaṃ dade ||
19.40.14
yuktau manasā saṃ suretasā devebhyo havyaṃ kṛṇavāva sādhu | yeṣāṃ bhāgas ta idaṃ juṣantām avikṣubdhāv udayāva bhadrayā ||
19.40.15
yena devā jyotiṣā dyām udāyan yenādityā vasavo yena rudrāḥ | yenāṅgirasaḥ svar āruruhus tenod ayāva yajamānau svasti ||
19.40.16
yaṃ papācāditiḥ putrakāmā yena prajāḥ kaśyapaḥ paryagṛhnāt | ya odanaḥ pacyate vaiśvadevaḥ sa no yame akṣito bhāgo astu ||
19.41.1
somasya prāṇaḥ pavate purastād dakṣiṇata aindra ā vātu vātaḥ | asya diśo māturo yā pratīcī sa no devāḥ śivo astv iha vātaḥ ||
19.41.2
mitrasya prāṇaḥ pavate ya uttarād bṛhaspater ūrdhva ud vātu vātaḥ | yo antarikṣam anu vāti vidvān sa no devaḥ śivo astv iha vātaḥ ||
19.41.3
ya uttarāt pavate yaḥ purastād yo dakṣiṇāt pavate yaś ca paścāt | ūrdhvām̐ uddeśām̐ anu yaḥ pravāti sa no devaḥ śivo astv iha vātaḥ ||
19.41.4
trīṇy antarikṣāṇy anu vāsi vāta tisro vāsi parāvataḥ | sahasrākṣau vṛtrahā pāhy arvāṅ vinudaṃ kṣetriyaṃ rapaḥ ||
19.41.5
na tatra dāraḥ kṛpaṇaṃ sasāra na pratighnānā rudatī na bibhratī | indro no yatrorukṛd vicakṣaṇaḥ sa no *'jyāni mahatīṃ ni yacchāt ||
19.41.6
indraḥ senāṃ mohayatu maruto ghnantv ojasā | agner vātasya dhrājyā tān viṣūco vi nāśaya ||
19.41.7
na dyaur eṣāṃ na pṛthivī nāditir na dhanaṃjayā | cakṣūṃṣy agnir ā dhattāṃ punar yantu parājitāḥ ||
19.41.8
amitrāṇāṃ daraya grāmam indra yo naḥ śatrur abhyeti jighāṃsan | yathaiṣām indranuttānām agninā veśo anu vartayāni me ||
19.41.9
jihmaṃ yugaṃ kṛṇvatām indranuttāḥ parācīnaiḥ pathibhir yantu riṣyantaḥ | tañ jayanto anv āsadema- -agninā veśo anu vartayantaḥ ||
19.41.10
amitrāṇāṃ grāmam upayuktam indreṇa nuttaṃ vi radāty agniḥ | satvānaḥ santv anumādyā ime yebhyaś carāmi haviṣā ghṛtena ||
19.41.11
aryamaṇaṃ hi devaṃ bhadraṃ kanyā yam ayakṣata | sa enā vṛtrahā deva ito muñcātu māmutaḥ ||
19.41.12
iyaṃ te rājan varuṇa jāmikā kṛṇute haviḥ | tasyai patiṃ ny ā vaha subhadraṃ pratikāmyam ||
19.41.13
ā krandaya dhanapate varam āmanasaṃ kṛṇu | sarvaṃ pradakṣiṇaṃ kṛdhi patim asyai pratikāmyam ||
19.41.14
ā paścād ā purastād ottarād adharād uta | pūrṇā bhagasya vartanis tenemām abhi vartayāmasi varcasā ca bhagena ca ||
19.41.15
nāsṛg asti pataṅgasya tardasya maśakadyāḥ | na saṃpatatram udyugo nyag glaur atra bhaviṣyati ||
19.41.16
apadasvad apādasat tuṇḍivyadhmāpādasat | apāpacid ito 'dasad apeto glaur naśiṣyaty apivyadhman naśiṣyati ||
19.41.17
yathā sūryaś candramasam udyann evāpagūhati | evā tvam ugra oṣadha imāṃ glāvam apagūhatād itaḥ ||
19.42.1
apadasvad apādasat tuṇḍivyadhmāpādasat | apāpacid ito 'dasad apeto glaur naśiṣyaty apivyadhman naśiṣyati ||
19.42.2
mā śile mā śilāvati mā te śeṣi śilaṃ cana | yāvac chilasya te śilaṃ tāvac cheṣaḥ śilaṃ tava ||
19.42.3
yathā yūpāgrād udakaṃ viniṣṭaṃ bhūmim aśnute | evā tvam arase śile viniṣṭā bhūmim aśnuhi ||
19.42.4
vajro 'si sapatnahā tvayādya vṛtraṃ sākṣīya | tvām adya vanaspate vṛkṣāṇām ud ayuṣmahi ||
19.42.5
sa na indra purohito viśvatas pāhi rakṣasaḥ | abhi gāvo anūṣata- -abhi dyumnaṃ bṛhaspate ||
19.42.6
prāṇa prāṇaṃ trāyasva- -aso asave mṛḍa | nirṛte nirṛtyā naḥ pāśebhyo muñca ||
19.42.7
hatsuke pari ṇo nama pārigaṃ tanve kṛdhi | yuyuta parṇinaṃ śaram utāparṇaṃ riśād iti ||
19.42.8
prajāpatiṣ ṭvā prajayā saṃ putreṇa sṛjatu saṃ bhagena | diṣṭaṃ deṣṭīha kāmo brāhmaṇasya pumāṃsaṃ dhatsva savituḥ savena ||
19.42.9
pra tvā sarpatv aṅkataḥ kumāraḥ puruṣād adhi | ṛtor yam ṛtviyād adhi yaṃ te dhātā acīkl̥pat ||
19.42.10
yaṃ te dhātā yaṃ te tvaṣṭā yaṃ te brahmācīkl̥pat | taṃ tvaṃ putraṃ vindasva tasmai tvaṃ jīva jīvase ||
19.42.11
dhvasrās tiṣṭhanti rajasā samaktā yajñasya hotrāḥ pruśitāso aśnāḥ | āsāṃ somasya yad ihāvayanti tad amūtra yajamānasya rūpam ||
19.42.12
ye brāhmaṇaṃ varco hitvāya malvā reṇo varṇena paridhāpayanti | āsāṃ somasya yad ihāvayanti tad amūtra yajamānasya rūpam ||
19.42.13
asārathiḥ sumanaso yathā ratho hitvā savyaṣṭhāṃ rakṣaso yāti yāmam | evā yajño yajamānaṃ jahāti yatra somyaṃ somapīthān nayanti ||
19.42.14
chandāṃsi tad yajamānasya yanti yatra somyaṃ somapīthān nayanti | abrāhmaṇo yat pibati somam asya tad vai chidraṃ dakṣiṇayāpidheyam ||
19.42.15
'bradhno 'si vājī paripānī prathamā devebhyas paryābhṛtā | mā te riṣaṃ khanitā yasmai ca tvā khanāmasi ||
19.42.16
mā devāḥ pāpam ārāma mā karta pāpayāmuyā | māhaṃ pariṣyajo hastam ā rapsi dhanakāmyā ||
19.42.17
mā mā devāḥ parā dāta mā mā karta vyādhyam | māhaṃ pariṣvajaḥ śira ā rapsi mo ahaṃ mṛṣi ||
19.43.1
pratīkaṃ me vicakṣaṇam akṣau me madhukāśinī | karṇābhyāṃ bhūrisusravaḥ ||
19.43.2
jihvā me madhusaṃsrāvā jihvā me madhuvādinī | tayāham adya jihvayā- -udyāsaṃ madhumad vacaḥ ||
19.43.3
yathā madhu madhukṛtaḥ saṃbharanti madhāv adhi | evāham adya chandobhir udyāsaṃ madhumad vacaḥ ||
19.43.4
vāyoḥ pūtaḥ pavitreṇa pratyak somo adhiśritaḥ | indrasya yujyaḥ sakhā ||
19.43.5
yat kiñ cedaṃ varuṇa daivye jane abhidrohaṃ manuṣyāś caranti | ati cet tava dharmā yuyopima mā nas tasmād enaso deva rīriṣaḥ ||
19.43.6
āpo asmān mātaraḥ sūdayantu ghṛtena no ghṛtapavaḥ punantu | viśvaṃ hi ripraṃ pravahanti devīr ud id ābhyaḥ śucir ā pūta emi ||
19.43.7
mitraś ca samrāḍ varuṇaś ca rājā tau te bhakṣaṃ kṛṇutāṃ prātar agne | tayor aham anu bhakṣaṃ kṛṇomi sūryavarcā bhaga bhakto na ā viśa ||
19.43.8
sūryavarcā na ā viśa viśvavin manasas patiḥ | anehā soma jāgṛvir indraḥ prīta stuto nṛbhiḥ ||
19.43.9
indra prītasya te vayaṃ śukrasya rocanāvataḥ | bhakṣīmahi prajām iṣaṃ sāhasrasya yaśasvinaḥ ||
19.43.10
agniḥ prātaḥsavane pātv asmān vaiśvānaraḥ pathikṛd viśvakṛṣṭiḥ | sa naḥ pāvako draviṇe dadhāty āyuṣmantaḥ sahabhakṣāḥ syāma ||
19.43.11
viśve devā maruta indro asmān asmin dvitīye savane na jahyuḥ | āyuṣmantaḥ priyam eṣāṃ vadanto vayaṃ devānāṃ sumatau syāma ||
19.43.12
idaṃ tṛtīyaṃ savanaṃ kavīnām ṛtena yac camasaṃ samairayan | saudhanvanā amṛtam ānaśānāḥ sviṣṭin no abhi vasyo nayātha ||
19.43.13
saṃ saṃ sravantu nadyaḥ saṃ vātāḥ saṃ patatriṇaḥ | yajñam imaṃ vardhayatā giraḥ saṃsrāvyeṇa haviṣā juhomi ||
19.43.14
imaṃ homā yajñam avata- -imaṃ saṃsrāvaṇā uta | yajñam imaṃ vardhayatā giraḥ saṃsrāvyeṇa haviṣā juhomi ||
19.43.15
rūpaṃrūpaṃ vayovayaḥ saṃrabhyainaṃ pari ṣvaje | yajñam imaṃ catasraḥ pradiśo vardhayantu saṃsrāvyeṇa haviṣā juhomi ||
19.44.1
syūtā devebhir amṛtair na āgann ukhā svasāram adhi me dimasthāt | satyaṃ pūrvā ṛṣayaś cākṛpānā yajñapateḥ su pra tirantv āyuḥ ||
19.44.2
ukhāṃ sravantīm agadām akarma tvaṣṭā vāyuḥ pṛthivy antarikṣam | yata ścutad dhutam agnau tad astu na tat prāpnoti nirṛtiḥ parastāt ||
19.44.3
antar agnāv aścutat stoka eṣa nainaṃ suvātai nirṛtiḥ parastāt | viśvāvasor haviṣo vāvṛdhāno 'yaṃ yajñaḥ sukṛtām etu lokam ||
19.44.4
śyeno 'si gāyatracchandā anu tvā rabhe svasti mā saṃ pāraya ||
19.44.5
samrāḍ asi triṣṭupchandā anu tvā rabhe svasti mā saṃ pāraya ||
19.44.6
svaro 'si gayo 'si jagacchandā anu tvā rabhe svasti mā saṃpāraya ||
19.44.7
trāyamāṇe sarvavide mā pari dehi | sarvavid dvipāc ca sarvaṃ rakṣa catuṣpād yac ca naḥ svam ||
19.44.8
sarvavid viśvavide mā pari dehi | viśvavid dvipāc ca sarvaṃ rakṣa catuṣpād yac ca naḥ svam ||
19.44.9
viśvavit kalyāṇyai mā pari dehi | kalyāṇi dvipāc ca sarvaṃ rakṣa catuṣpād yac ca naḥ svam ||
19.44.10
kalyāṇi trāyaṃāṇāyai mā pari dehi | trāyamāṇe dvipāc ca sarvaṃ rakṣa catuṣpād yac ca naḥ svam ||
19.44.11
vi khana vi ruja vi jahy atraivānākṛtaś cara | sam aham āyuṣā saṃ mayāyuḥ ||
19.44.12
vi khana vi ruja vi jahy atraivānākṛtaś cara | sam ahaṃ varcasā saṃ mayā varcaḥ ||
19.44.13
vi khana vi ruja vi jahy atraivānākṛtaś cara | sam ahaṃ tejasā saṃ mayā tejaḥ ||
19.44.14
vi khana vi ruja vi jahy atraivānākṛtaś cara | sam ahaṃ prajayā saṃ mayā prajā ||
19.44.15
vi khana vi ruja vi jahy atraivānākṛtaś cara | sam ahaṃ paśubhiḥ saṃ mayā paśavaḥ ||
19.44.16
divo reto 'si pṛthivyā nabhyam | nabhyam asi nabhyaṃ mā kṛṇu ||
19.44.17
divo reto 'si pṛthivyāḥ śaktiḥ | śaktir asi śaktaye te vidheyam ||
19.44.18
divo reto 'si pṛthivyā vittiḥ | vittir asi vittaye te vidheyam ||
19.44.19
divo reto 'si pṛthivyāḥ puṣṭiḥ | puṣṭir asi puṣṭaye te vidheyam ||
19.44.20
divo reto 'si pṛthivyā bhūtiḥ | bhūtir asi bhūtaye te vidheyaṃ bhūtir asi bhūtāsi bhūyāsam ||
19.44.21
śukro 'si bhrājo 'si | sa yathā tvaṃ bhrājato bhrājo 'sy evāhaṃ bhrājato bhrājyāsam ||
19.44.22
sāyaṃsāyaṃ gṛhapatir no agniḥ prātaḥprātaḥ saumanasasya dātā | vasorvasor vasudhāna edhi vayaṃ tvendhānās tanvaṃ puṣema ||
19.44.23
prātaḥprātar gṛhapatir no agniḥ sāyaṃsāyaṃ saumanasasya dātā | vasorvasor vasudhāna edhi- -indhānās tvā śataṃ himā ṛdhema ||
19.44.24
yo na āviḥ śapati yaś ca stāyad yadi cittyā manyunā yat sapatnaḥ | agniṣ ṭān pāśān pra mumoktu devo yāvayatu śapathām̐ varuṇo dhṛtavrataḥ ||
19.45.1
prāgnaye vācam īraya vṛṣabhāya kṣitīnām | sa naḥ parṣad ati dviṣaḥ ||
19.45.2
yaḥ parasyāḥ parāvatas tiro viśvābhirocate | sa naḥ parṣad ati dviṣaḥ ||
19.45.3
yo rakṣāṃsi nijūrvaty agniḥ śukreṇa śociṣā | sa naḥ parṣad ati dviṣaḥ ||
19.45.4
yo viśvābhi vipaśyati bhuvanā saṃ ca paśyati | sa naḥ parṣad ati dviṣaḥ ||
19.45.5
madhu vātā ṛtāyate madhu kṣaranti sindhavaḥ | mādhvīr gāvo bhavantu naḥ ||
19.45.6
madhu naktam utoṣaso madhumat pārthivaṃ rajaḥ | mādhvīr naḥ santv oṣadhīḥ ||
19.45.7
madhumān no vanaspatir madhumām̐ astu sūryaḥ | madhu dyaur astu naḥ pitā ||
19.45.8
āpo hi ṣṭhā mayobhuvas tā na ūrje dadhātana | mahe raṇāya cakṣase ||
19.45.9
yo vaḥ śivatamo rasas tasya bhājayateha naḥ | uśatīr iva mātaraḥ ||
19.45.10
tasmā araṅgamāma vo yasya kṣayāya jinvatha | āpo janayathā ca naḥ ||
19.45.11
āyaṃ gauḥ pṛśnir akramīd asadan mātaraṃ punaḥ | pitaraṃ ca prayaṃtsvaḥ ||
19.45.12
asya prāṇād apānaty antaś carati rocanā | vy akhyan mahiṣo divam ||
19.45.13
triṃśad dhāma vi rājati vāk pataṅgāya śiśriyat | prati vastor aha dyubhiḥ ||
19.45.14
yac chakrā vācam āruhann antarikṣaṃ siṣāsantaḥ | saṃ devā amadan vṛṣā ||
19.45.15
śakro vācam adhiṣṭhāya- -uruvāco asṛṣṭa hi | mahiṣā amadan divi ||
19.45.16
śakro vācam asṛṣṭa hi dhāmadharman vi rājati | vimadaṃ barhir ā sarat ||
19.46.1
dhruvo 'si dharuṇo 'stṛto viśvakarmaṇā sudhṛtaḥ | mā tvā samudra ud vadhīn mā suparṇo 'vyathamāna imaṃ dṛṃha ||
19.46.2
āṣāḍho 'si sahamānaḥ sahasva- -ārātiṃ sahasva pṛtanāyataḥ | sahasravīryo 'si sa imaṃ jinva ||
19.46.3
adbhyaḥ saṃbhūto 'si pṛthivyā rasāc ca viśvakarmaṇaḥ samavartathā adhi | tasya tvaṣṭā vidadhad eti rūpaṃ vidvān tat te devam ājānam agre ||
19.46.4
ṣaṣṭiś cādhvaryo navatiś ca pāśā hotāram agnim antarā vicṛttāḥ | sinanti pākam ati dhīra ety ṛtasya panthām anv eti vidvān ||
19.46.5
yo adhvaryuḥ sapta hotrāṇi vidvān pūrvo hotur yajata ājigharti | ūrdhvaṃ sa yajñam adhvaraṃ kṛṇoti ya īṃ ciketa haviṣo vibhāge ||
19.46.6
atro vibhaktari haviṣo vibhāge mā nir bhākṣīd bhāginaṃ mopahaty | mo abhāgo vidita yo mumoha ||
19.46.7
vāta ā vātu bheṣajaṃ śambhu mayobhu no hṛde | pra ṇa āyūṃṣi tāriṣat ||
19.46.8
uta vāta pitāsi na uta bhrātota naḥ sakhā | sa no jīvātave kṛdhi ||
19.46.9
yad ado vāta te gṛhe nihitaṃ bheṣajaṃ guhā | tasya no dehi jīvase ||
19.46.10
yo na jīvo 'si na mṛto devānām amṛtagarbho 'si svapna | varuṇaṇī te mātā yamaḥ pitā ||
19.46.11
yathā kalāṃ yathā śaphaṃ yatha rṇaṃ saṃnayanti | evāha duṣvapnyaṃ sarvam apriye saṃ nayāmasi ||
19.46.12
ararur nāmāsi taṃ tvā svapna tathā vidma sa naḥ svapna susvapnyatāṃ dhehi ||
19.46.13
naitasyāgre havir adanti devā nirbhakta eṣa sukṛtasya lokāt | pāpīṃ dhiyaṃ jujuṣa ātmanaiṣa sa hi duṣkṛn manuṣyeṣv antaḥ ||
19.46.14
yo mātṛhā pitṛhā svasṛhā ye ca duṣkṛtaḥ | vidhiṣau te amṛkṣata malaṃ manuṣyā iva ||
19.46.15
etad evaitaṃ nirarṣur devā bhrūṇaghnyā lokam apy ety eṣaḥ | na te cṛtye haviṣā nāthitasya rāṣṭram ete śakrā vi cṛtanti pāśam ||
19.47.1
ya ākho yo vyukho vīṇavām̐ iha sarpati | taṃ pari paribheṣajaṃ vṛścikajambhanam asi ||
19.47.2
mayūro atti vṛścikaṃ mayūraṃ vayam admasi | taṃ pari paribheṣajaṃ vṛścikajambhanam asi ||
19.47.3
āpa id vā u bheṣajīr āpo amīvacātanīḥ | āpo viśvasya bheṣajīr āpo vṛścikajambhanīḥ ||
19.47.4
tvam agne vratapā asi deva ā martyeṣv ā | tvaṃ yajñeṣv īḍyaḥ ||
19.47.5
yad vo vayaṃ pramināma vratāni viduṣāṃ devā aviduṣṭarāsaḥ | agniṣ ṭad viśvād ā pṛṇātu vidvān somasya yo brāhmaṇām̐ āviveśa ||
19.47.6
ā devānām api panthām aganma yac chaknavāma tad anu pravodhum | agnir vidvān sa yajāt sa id dhotā so adhvaraṃ sa ṛtūn kalpayāti ||
19.47.7
ut tudā i śimidvatīṃ vi duryoṇā iva dupadā i | ud asyāḥ pātayā manaḥ śaśvatībhyaḥ samābhyaḥ ||
19.47.8
pakvaṃ māṃsam ivāsinā śakuniprapatanāṃ kṛdhi | mṛgām̐ anu pra pātaya marīcīr anu nāśaya ||
19.47.9
viṣvañcau gāvāv ā kuru viṣvañcau yugyā uta | utāsau sūrya ūrdhvaṃ viṣvañcau vāṃ vy ā karat ||
19.47.10
viṣam ugraṃ viṣaṃ sthiraṃ viṣasya mahimā mahān | viṣaṃ parasvataḥ śiraḥ śatadhā vy apātayat ||
19.47.11
saṃ daha vrajaṃ yathā vasudhā vasu vartayat | yaṃ viṣa prasarpasi sam agnir iva taṃ daha ||
19.47.12
gṛhāṇa māṃsāny ava lomāni pātaya | pāṃśūn kṛkāṭa ā vāpāc chindhy uttānapādam ardaya ||
19.47.13
madhor ahaṃ madhutaro madhughān madhumattaraḥ | āsani kila me madhu mukhe nimandanaṃ kṛtam ||
19.47.14
mām it tvam abhi cākaśo mṛgas tṛṣyann ivodakam | adhaspadān ma ud vadān maṇḍūko gośaphād iva ||
19.47.15
ud vadā me adhaspadān maṇḍūko gośaphād iva | atho 'pa cakrā āsāsai śvā bandha ivāhataḥ ||
19.48.1
ā vada bahulaṃ goṣṭhaṃ suvīraṃ bahupūruṣam | yatheto na pramīyātā evā me goṣṭham ā vada ||
19.48.2
ā vada duhituṣ pate bhrātur jāmātar ā vada | paścā ta udbhūtaḥ sphigaḥ kiṣkindhānām avīr jahi ||
19.48.3
yad ulūko vadati mogham etad yat kapotaḥ padam agnau kṛṇoti | śrutakarṇāya kavaye stomyāya tasmai yamāya namo astv adya ||
19.48.4
ya aindrāḥ pāśā ye ca vāruṇā āre asmat tān devī nirṛtir dadhātu ||
19.48.5
ye vaiśvānarāḥ pāśā ye ca mārutā āre asmat tān devī nirṛtir dadhātu ||
19.48.6
ye vaiśvadevāḥ pāśā ye ca vaiśvakarmaṇā āre asmat tān devī nirṛtir dadhātu ||
19.48.7
nārade kitave varuṇe soma aicchan mahimānaṃ mahāntam | avindat taṃ viśvakarmā samudre akṣāṇāṃ klandam ainam asmin dadhāmi ||
19.48.8
yad dhastayor yac cakṣuṣor mano yat praviveśa te | skandān asya praskandena klandena klandayāmi tat ||
19.48.9
tisro devīr apsarasa ākaikā sākaikā pretaprayām ety ekasyā nāma | juṣāṇā apsarasa ājyasya sahaso vyantu svāhā ||
19.48.10
atyākṣaṃ tvā manasā- -atyākṣaṃ hṛdayena tvā | atyākṣaṃ sarvair aṅgais tvā tathā hi tyajanaṃ kṛtam ||
19.48.11
imā yāḥ prati nandatha striyaḥ pumāṃsam anvitam | sarvāḥ saṃgatya brūta tejane tyajanaṃ kṛtam ||
19.48.12
tyajanaṃ me dyāvāpṛthivī adhātāṃ tyajanaṃ devaḥ savitā bṛhaspatiḥ | agniś ca tubhyaṃ sūryaś ca tejane tyajanaṃ kṛtam ||
19.48.13
saṃ divaḥ saṃ pṛthivyāḥ saṃ vātāt saṃ nadībhyaḥ | saṃskandam indra ābharat sa āgāt so 'gād idam ||
19.48.14
saṃskandam oja ojasā devebhir nāma te hitam | hiraṇyanāma nāma te saṃskandāsy oṣadhe ||
19.48.15
saṃ samudro nadībhiḥ saṃ dyāvāpṛthivī ubhe | saṃ jāyā patyā yonyāṃ saṃskandāsy oṣadhe ||
19.48.16
saṃ te śīrṣṇaḥ kapālāni saṃ yoniṃ saṃgavīnyau | saṃ te sarvāṇy aṅgāni saṃ skandenābhi dadhmasi ||
19.48.17
śriyaṃ dhātur mayi dhehi śriyā mādhipatiṃ kṛṇu | viśām īśāno maghavān indro mā yaśasā nayat ||
19.48.18
mayi tyad indriyaṃ bṛhan mayi dakṣa uta kratuḥ | gharmas triś cid vi bhātu mā gāyatrīcchandasā virāḍjyotiṣā tasya doham aśīya ||
19.48.19
arkāsadhasthau kavimātariśvānau yamāṅgirasaḥ | yaśasvinaṃ mā devā yaśasaḥ kṛṇuta svāhā ||
19.49.1
indraṃ vayaṃ vaṇijo havāmahe sa nas trātā pura etu prajānan | ghnann arātiṃ paripanthinaṃ mṛgaṃ sa īśāno dhanadā astu mahyam ||
19.49.2
paṇo no astu prapaṇo vikrayaś ca pratipaṇo no dhaninaḥ kṛṇotu | saṃrarāṇā āhutiṃ juṣantāṃ śunaṃ no astu caritam utthitaṃ ca ||
19.49.3
yat paṇena pratipaṇaṃ carāmi svena devā dhanam icchamānaḥ | indro me tasmin rucam ā dadhātu bṛhaspatiḥ savitā somo agniḥ ||
19.49.4
ye vaḥ panthā bahavo devayānā anu dyāvāpṛthivī saṃcaranti | teṣām ahaṃ māṃ varcasyā dadhāmi yathā krītvā dhanam ā vahāni ||
19.49.5
viddhavāsase nirṛter ye ca pāśā apaśritāḥ | tebhyaḥ pra mucyate varmī viṣkandham upa sādayan ||
19.49.6
na vai tad vāso bhavati yasmin vidhyanti pūruṣam | asnā samajyate rūpaṃ tasmāt tad apalopyam ||
19.49.7
uttiṣṭhann apriyāyata- -avidvān bahubhājyam | na panthāṃ bhadram aśnute ya enena carāt saha ||
19.49.8
brahmaṇaitat pratigṛhyaṃ tena tat kṛṇute śivam | ārkāt pramucyate pāśāt tena dātā vi paśyati ||
19.49.9
yau vyāghrāv avarūḍhāv avāñcau jighatsataḥ pitaraṃ mātaraṃ ca | tau dantau brahmaṇā brahmaṇaspate śivau kṛṇu tvam iha jātavedaḥ ||
19.49.10
vrīhim attaṃ yavam attaṃ māṣam attam atho tilam | sa vāṃ bhāgo nihito ratnadheyaṃ mā hiṃsiṣṭaṃ pitaraṃ mātaraṃ ca ||
19.49.11
aghorau sayujā saṃvidānau syonau dantau sumaṅgalau | mā hiṃsiṣṭaṃ pitaraṃ mātaraṃ ca- -anyatra vāṃ tanvo ghoram astu ||
19.49.12
enā yutām indrāgnī rājñā somena medinā | indro marutvān ādānam amitrebhyaḥ kṛṇotu me ||
19.49.13
idam ādānam akaraṃ tapasendreṇa saṃśitam | amitrā yatra santi me tān ādāṃ dviṣato mama ||
19.49.14
ādānena saṃdānena- -amitrān saṃ dyāmasi | apānā ye caiṣāṃ prāṇā asunāsūn sam acchidam ||
19.49.15
pratūrtāya marutvate svāhā ||
19.49.16
jayadvīrāyābhiṣatvane svāhā ||
19.49.17
bṛhaspataye viśvadevāvate svāhā ||
19.50.1
pra dyauḥ pra pṛthivī prāntarikṣaṃ svam arhat | pretaḥ samudriyā āpaḥ śalyam acucyavuḥ ||
19.50.2
pra tvā vātaś cyāvayatu pra bhūmiḥ sahasā saha | pretaḥ samudriyā āpaḥ śalyam acucyavuḥ ||
19.50.3
pra tvā sūryaś cyāvayatu nakṣatraiḥ saha medibhiḥ | pretaḥ samudriyā āpaḥ śalyam acucyavuḥ ||
19.50.4
yo mā pautudruvo maṇir viśvabheṣaja āgamat | so asmat sarvaṃ duṣvapnyam apa hantu tamaś ca yat ||
19.50.5
apāsmat sarvaṃ duṣvapnyam apa pāpīṃ ca lakṣmyam | adhā hiraṇyavarcasaṃ sarvadā mā maṇe kṛdhi ||
19.50.6
sarvadaivāhaṃ bhagavān indriyāvān viṣāsahiḥ | yo mā pautudruvo maṇir draviṇena sahāruhad indreṇa sahāruhat ||
19.50.7
pumān aśvo dhanaṃ vittiṃ pumān niṣko hiraṇyayaḥ | pumāṃsaṃ putram oṣadhe 'syā ā dhehi nāryai ||
19.50.8
yathānandāḥ puṃsi jāte na vravastīti kaś cana | evā tvaṃ putram oṣadhe 'syā ā dhehi nāryai ||
19.50.9
aśvena riṣyena gavā krītāsy oṣadhe | aśvaḥ śveto dhanaṃ tava hiraṇyaṃ haritaṃ tava | dattā somena rājñeha puṃsavanaṃ bhava ||
19.50.10
yan me nṛmṇaṃ draviṇaṃ brāhmaṇaṃ ca yac ca śrutaṃ yac ca ratnaṃ bibharmi | etan no atra nidhipānu pātu yāvad aimi strīyaṇamajmā vyajya ||
19.50.11
yan me nṛmṇaṃ draviṇaṃ brāhmaṇaṃ ca ye agnayo dhṛṣṇiyāso mayīme | hariścandro rakṣatu tan no atra yāvad aimi paro grāmaṃ caritvā ||
19.50.12
eṣa aimi paro grāmaṃ caritvā- -accha nṛmṇaṃ draviṇaṃ brāhmaṇaṃ ca | yad atrāpi tve śuci- -idaṃ tad aham ā dade ||
19.50.13
ā sūryo hi prathamaṃ dasyuhatyāya śakra hārī yuñjāno maghavan sahasram | dāsaṃ varṇaṃ randhayann āryāya yuñjāno bāhū puruhūta vajram ||
19.50.14
āhṛḍate dasyuhatyāya tūrṇa dṛḍhāni parvā śṛṇīhīndra | tīvrāśraddho bahulāny eṣām ayujvano arpaya saṃ vadhena ||
19.50.15
darśan nu citrapāvānam indraṃ bahu sākaṃ śarām̐ iva patyamānān | ye no ghṛṣviṃ maghavānaṃ pṛtanyān abhīru teṣu kavayo vavṛtyuḥ ||
19.51.1
idāvatsarāya parivatsarāya saṃvatsarāya prati vedayāma etat | yad vrateṣu duritaṃ nijagmima durhārdaṃ tena śamalenāñjmaḥ ||
19.51.2
yan me vrataṃ vratapate lulobha- -ahorātre sam adhātāṃ ma etat | udyan purastād bhiṣag astu candramāḥ sūryo raśmibhir abhi gṛṇātv etat ||
19.51.3
yad vratam atipede cittyā manasā hṛdā | ādityā rudrās tan mayi vasavaś ca sam indhatām ||
19.51.4
vratāni vratapataya upā karomy agnaye | sa me dyumnaṃ bṛhad yaśo dīrgham āyuṣ kṛṇotu me ||
19.51.5
mayobhūr vāto abhi vātūsrā ūrjasvatīr oṣadhīr ā riśantām | medasvatīr jīvadhanyā mayobhuvaḥ padvate 'vasāya rudra mṛḍa ||
19.51.6
yā ekarūpā viśvarūpāḥ sarūpā yāsām agnir ūdho vo janma veda | yā aṅgirasas tapaseha cakrus tābhyaḥ parjanya mahi śarma yacchāt ||
19.51.7
yā deveṣu tanva airayanta yāsāṃ somo rūpadheyāni veda | tā asmabhyaṃ bahulāḥ pinvamānāḥ prajāvatīr indra goṣṭhe didiśyāḥ ||
19.51.8
prajāpatir mahyam etā rarāṇo bahvīḥ satīr upa me goṣṭha ākaḥ | tāsāṃ vayaṃ prajayā saṃ sadema jyog jīvantaḥ śaradaḥ purūcīḥ ||
19.51.9
abhiṣṭhitā carkardīti piśaṅgī bahukardinī | kardo ha jajñe hālīkṣṇād vrīher māṣād atho yavāt ||
19.51.10
yathā bhasad dhālīkṣṇasya na saṃbhavati kardave | evā halagna kardaya nir grāmān nir diśo jahi ||
19.51.11
yathā parasvāṃ chardhate gardabhaḥ kṛdhusandṛśaḥ | evā te śardhatāṃ bhasad dhālīkṣṇaparṇa śardhaya vṛtrahā śākī śardhaya ||
19.51.12
pavīraval lāṅgalaṃ suśevaṃ somapitsaram | tad ut kṛṣati gām aviṃ prapharvyaṃ ca pīvarīṃ prastāvaṃ rathavāhanam ||
19.51.13
śunaṃ varatrām ā yaccha śunam aṣṭrām ud iṅgaya | śunaṃ vāhasya yuktasya- -aṣṭrayā jahi dakṣiṇam ||
19.51.14
madhumantaṃ ni gṛhāṇa phālaṃ kṣetreṣu sarvadā | tat parjanyo 'bhi varṣatu bhūmne dhānyāya kartave ||
19.51.15
etā u tyā adṛkṣata- -āyatīr vedyām adhi | prāhāgnir havyaṃ devebhyo mantro hotā haviṣpatiḥ ||
19.51.16
emā agur mayobhuvo madhor ūdhāṃsi bibhratīḥ | tā upa pra śikṣata duhānā akṣitaṃ payaḥ ||
19.51.17
iḍā stha madhupṛco viśvarūpās tā mā viśata | saha prāṇena tejasā harasā balena ||
19.52.1
divo nabhaḥ śukraṃ payo duhānā- -rtasya nābhir amṛtaṃ vi caṣṭe ||
19.52.2
ghṛtaṃ duhānā viśvataḥ prapītām ūrjaṃ duhānā anapasphurantīm | upāsatāṃ sukṛtaḥ svadhābhiḥ ||
19.52.3
ghṛtam iccha pinvamānām imāṃ yonim upādhvam | svadhā yāś cakṛṣe jīvan tās te santu madhuścutaḥ ||
19.52.4
saṃ rasā oṣadhīnāṃ sam ākūtīr namantu me | ūrjasvantaṃ payasvantaṃ pṛthivyā hastam anv agām ||
19.52.5
pariṇītir asi hastasya pathaḥ pariṇītir asi | evā ha duṣvapnyaṃ sarvaṃ stambe pari ṇayāmasi ||
19.52.6
payasvan me kṣetram astu payasvad uta dhānyam | kṛṣiḥ payasvatī mama- -ahaṃ payasvān bhūyāsam ||
19.52.7
vṛṣṇe bṛhate svarvide 'gnaye śuklaṃ harāmi tviṣīmate | sa na sthirān balavataḥ kṛṇotu jyok ca no jīvātave dadhātu ||
19.52.8
veda vai te 'gne nāma- -adbhir nāmāsi trivarūthaḥ | trayaḥ poṣās trivṛd asmān yajñaḥ sacatām ||
19.52.9
prajāpateḥ payasā vāvṛdhānā āyuṣmanto varcasvinaḥ | jyog jīvanta upa tvā sadema ||
19.52.10
urūṇasāv asutṛpā udumbalau yamasya dūtau carato janām̐ anu | vedāhaṃ veda sūryaḥ kim etau kiṃ kariṣyataḥ ||
19.52.11
na mā dadambha dabhasādabhīyaṃ na pāko asmi januṣā na śiṣyaḥ | abhīṣāḍ asmi viśvāṣāṭ pṛtanāṣāṭ svarvid yad idaṃ viśvaṃ bhuvanaṃ so asmi ||
19.52.12
āsthād ud asthād ajaniṣṭa vipro 'mimīta varimāṇaṃ pṛthivyāḥ | āsīdat saṃrāḍ bhuvanāni viśvā sa icchā veda varuṇasya vratāni ||
19.52.13
prajāpatiḥ prajāvān sa mā prajāvān prajāvantaṃ kṛṇotu ||
19.52.14
sūryo varcasvān sa mā varcasvān varcasvantaṃ kṛṇotu ||
19.52.15
somaḥ payasvān sa mā payasvān payasvantaṃ kṛṇotu ||
19.52.16
triṃśan muṣkāḥ kābavasya daśa muṣkā ulūkyāḥ | catvāras tava kardama ||
19.52.17
tāṃs tvam ugrakāśini mūle api kṛntatāt | āsuro 'si janmanā taṃ tveto nāśayāmasi ||
19.52.18
indrajā asi somajās taṃ tveto niṣ pra hiṇmasi | urvā matsyo madhūdakaṃ tasya pāsy atyayam anāsrāvam arogaṇam ||
19.53.1
iṣirā cāsy ajirā cāsi | prajāpateḥ samid asi saṃsitir nāma lomaśā | prajāpatiṣ ṭvayā pratiṣṭhākāmo 'ruruta sa praty atiṣṭhat | sa yathā tvayā prajāpatiḥ pratiṣṭhākāmaḥ pratyatiṣṭhad evāhaṃ tvayā pratiṣṭhākāmaḥ prati tiṣṭheṣam | ā mā varo gamed ā mā brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||
19.53.2
bhūtiś cāsi pratiṣṭhā cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||
19.53.3
asvapnā cāsy anilayā cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||
19.53.4
ruciś cāsi yakṣaṃ cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||
19.53.5
kīrtiś cāsi yaśaś cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||
19.53.6
ambhaś cāsi mahaś cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||
19.53.7
annaṃ cāsy annādyaṃ cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||
19.53.8
prayacchantī cāsi pradadatī cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||
19.53.9
anukāmā cāsi kāmadughā cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||
19.53.10
āharantī cāsi samāharantī cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||
19.53.11
diśantī cāsi pradiśantī cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||
19.53.12
anumatiś cāsy anumanyamānā cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||
19.53.13
jitiś cāsi vijitiś cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||
19.53.14
sañjitiś cāsi sandhanājitaṃ cāsi | prajāpateḥ (…) brahmacāriṇo gameyuḥ svāhā ||
19.53.15
agniḥ pṛthivyā adhipatiḥ somas tvāvatu vidma tvā viddhi mā | adhipatir asy adhipatiṃ mā kṛṇu gavām aśvānāṃ puruṣāṇāṃ brahmacāriṇāṃ bhūtyā annādyasya ||
19.53.16
vāyur antarikṣasyādhipatiḥ somas (…) annādyasya ||
19.53.17
sūryo divo adhipatiḥ somas tvāvatu vidma tvā viddhi mā | adhipatir asy adhipatiṃ mā kṛṇu gavām aśvānāṃ puruṣāṇāṃ brahmacāriṇāṃ bhūtyā annādyasya ||
19.53.18
vindad vasavo vindantu me gṛhān prajāṃ paśūn vittiṃ bhūtiṃ pratiṣṭhām ||
19.53.19
āyadvasava ā yantu me gṛhāḥ prajāḥ paśavo vittir bhūtiḥ pratiṣṭhā ||
19.53.20
saṃyad vasavaḥ saṃ yantu me gṛhāḥ | prajāḥ paśavo vittir bhūtiḥ pratiṣṭhā ||
19.53.21
jitir asi jīyāsaṃ pārthvīḥ pṛtanā jīyāsam ||
19.53.22
vijitir asi vi jeṣīya mānuṣīḥ pṛtanā jīyāsam ||
19.53.23
saṃjitir asi saṃ jīyāsaṃ sarvāḥ pṛtanā jīyāsam ||
19.54.1
bodhayainaṃ pra bodhaya svaptave mānu manyathāḥ | ūrdhvas tiṣṭhān mamādhyā nānyāsāṃ kīrtayāś cana ||
19.54.2
ā vartaya ni vartaya- -abhy ā vartayā kuru | idam asya sarvā cittāni smareṇa pra jayāmasi ||
19.54.3
smaraṃ tapanti marutaḥ samiddhe jātavedasi | ud asya patatāṃ manas tad asya ramatāṃ mayi ||
19.54.4
gaṇapate gaṇapatiṃ mā kṛṇu tasmān mā yavam ||
19.54.5
apigaṇāpigaṇaṃ mā kṛṇu tasmān mā chitsi ||
19.54.6
sagaṇa sagaṇaṃ mā kṛṇu tasmān mā naśam ||
19.54.7
gaṇavardhana gaṇaṃ me vardhaya gavām aśvānāṃ puruṣāṇāṃ brahmacāriṇāṃ bhūtyā annādyasya ||
19.54.8
gaṇābhivardhana gaṇaṃ me 'bhi vardhaya gavām (…) annādyasya ||
19.54.9
gaṇapravardhana gaṇaṃ me pra vardhaya gavām aśvānāṃ puruṣāṇāṃ brahmacāriṇām bhūtyā annādyasya ||
19.54.10
yac ca khātaṃ yac cākhātaṃ sarvaṃ tad arasaṃ viṣam ||
19.54.11
yac ca piṣṭaṃ yac cāpiṣṭaṃ sarvaṃ tad arasaṃ viṣam ||
19.54.12
yac ca digdhaṃ yac cādigdhaṃ sarvaṃ tad arasaṃ viṣam ||
19.54.13
yathā vṛkī jagdhaputrā vyāghrī vālalā bhavet | evā tvam alalā bhava- -ādhībhiḥ preṣito mama ||
19.54.14
yathā dīptaṃ śaratūlam agninālalā bhavet | evā tvam alalā bhava- -ādhībhiḥ preṣito mama ||
19.54.15
ā krandayālalā bhava dasya kāmena śuṣya ca | ādhībhiḥ preṣito mama ||
19.55.1
yayoḥ sarvam idam ārpitaṃ vaśe bhūtaṃ ca nimiṣac ca ceṣṭat | tau mā vadantaṃ gṛhṇītām upadraṣṭāram atra māsyoc cheṣy ayathāvat prajāpate ||
19.55.2
yo mā vadantaṃ hṛdayena vācā vācā śrotreṇa manasā jihṛkṣāt | tam indro devo varuṇo bṛhaspatir īśāno devo abhi yātu mṛtyur yathā na jīvād uṣasaṃ tṛtīyām ||
19.55.3
yo mā jihṛkṣād brahmīyān manyamāna itthaṃ vidvāṃsaṃ pramatir matīnām | tam indro devo varuṇo bṛhaspatir īśāno devo abhi yātu mṛtyur yathā na jīvād uṣasaṃ tṛtīyām ||
19.55.4
pratyagvadhenāsyāpi dadhāmi prāṇaṃ mo dānaṃ vidata yo mā jihṛkṣāt | so asyāyur ā chinattu kuliśeneva vṛkṣaṃ yathā na jīvād uṣasaṃ tṛtīyām ||
19.55.5
yasyā akṣaram ekam eva paraḥ sahasrā ayutaṃ ca śākhāḥ | tasyā vāco vidathāvadantaṃ yo mā jihṛkṣāt sa nv etv ārtim ||
19.55.6
uṣā vā ādityam aindha sa uṣaseddha ud ait sa udyan prajābhya ātapat so 'pa tamo 'hata so 'nnādyam avārundha | apa tamo hate 'nnādo bhavati ya evaṃ veda ||
19.55.7
vāto vā agnim aindha sa vāteneddho 'jvalat so 'dīpyata so 'pa tamo 'hata so 'nnādyam avārundha | apa tamo hate 'nnādo bhavati ya evaṃ veda ||
19.55.8
manomayī brāhmaṇam aindha sa brahmacaryam avasat sa vedam anv abrūta so 'pa tamo 'hata so 'nnādyam avārundha | apa tamo hate 'nnādo bhavati ya evaṃ veda ||
19.55.9
homena pratiran prajāpate dampatī pari dadhāmi puṣṭyā | rāyaspoṣaṃ savitar ni yaccha jarāmṛtyū kṛṇuhi sarvavīrau ||
19.55.10
ayaṃ homo vardhayann etu dampatī prajāvantau paśuvantau suvīrau | rāyaspoṣaṃ savitar ni yaccha jarāmṛtyū kṛṇuhi sarvavīrau ||
19.55.11
gomantaṃ paśumantam aśvamantaṃ homaṃ dampatībhyāṃ juhomi | rāyaspoṣaṃ savitar ni yaccha jarāmṛtyū kṛṇuhi sarvavīrau ||
19.55.12
jīvā stha jīvyāsaṃ sarvam āyur jīvyāsam ||
19.55.13
upajīvā sthopa jīvyāsaṃ sarvam āyur jīvyāsam ||
19.55.14
saṃjīvā stha saṃ jīvyāsaṃ sarvam āyur jīvyāsam ||
19.55.15
jīvalā stha jīvyāsaṃ sarvam āyur jīvyāsam ||
19.55.16
prajāpater ākūtir asi sāhasrī puṣṭiḥ | prajāpater ākūtyāhaṃ sāhasryā puṣṭyā sāhasrān paśūn puṣeyam ||
19.55.17
bṛhaspater ākūtiḥ (…) | bṛhaspater ākūtyā (…) ||
19.55.18
brahmaṇa ākūtir asi sāhasrī puṣṭiḥ | brahmaṇa ākūtyāhaṃ sāhasryā puṣṭyā sāhasrān paśūn puṣeyam ||
19.56.1
virāḍ asi virājaṃ mā kṛṇu tasyās te yaśo bhakṣīya ||
19.56.2
svarāḍ asi svarājaṃ mā kṛṇu tasyās te madhu bhakṣīya ||
19.56.3
samrāḍ asi samrājaṃ mā kṛṇu tasyās te annaṃ bhakṣīya ||
19.56.4
vīryāvatā te haviṣā juhomi jīvātave na martave | dakṣaṃ te bhadram āhārṣaṃ parā suvāmy āmayat ||
19.56.5
abhivīreṇa te (…) ||
19.56.6
suvīreṇa te (…) ||
19.56.7
sarvavīreṇa te haviṣā juhomi jīvātave na martave | dakṣaṃ te bhadram āhārṣaṃ parā suvāmy āmayat ||
19.56.8
prajāvatā te haviṣā juhomi garbham ā dhatsva yonyām | sa kāle jāyatāṃ punar daśame māsi sūtave ||
19.56.9
suprajasā te (…) ||
19.56.10
suputreṇa te haviṣā juhomi garbham ā dhatsva yonyām | sa kāle jāyatāṃ punar daśame māsi sūtave ||
19.56.11
bhūtaye te haviṣā juhomi- -imaṃ devāso abhi hiṅ karātha | asminn eva paśavaḥ saṃ viśantu catuṣpāda uta vā ye dvipādaḥ ||
19.56.12
vittaye te (…) ||
19.56.13
svṛddhena te (…) ||
19.56.14
samṛddhena te haviṣā juhomi- -imaṃ devāso abhi hiṅ karātha | asminn eva paśavaḥ saṃ viśantu catuṣpāda uta vā ye dvipādaḥ ||
19.56.15
kṣemyeṇa te haviṣā juhomi kṣemyo bhavāsi paśubhiś ca vīraiḥ | indrāgnī tvā sayujā sakhāyau viśvebhir devair anu saṃ dadetām ||
19.56.16
pratiṣṭhitena te haviṣā juhomi prati tiṣṭhāsi paśubhiḥ (…) ||
19.56.17
sambhūtena te haviṣā juhomi saṃ bhavāsi paśubhiḥ (…) ||
19.56.18
prabhūtena te haviṣā juhomi pra bhavāsi paśubhiś ca vīraiḥ | indrāgnī tvā sayujā sakhāyau viśvebhir devair anu saṃ dadetām ||