Comma for either/or — dharma, courage. Spelling forgiving — corage finds courage.

    Atharvaveda (Paippalāda)

    Kāṇḍa 4

    Anonymous (Vedic)

    In the atlas

    2 min

    4.1.1

    hiraṇyagarbhaḥ sam avartatāgre bhūtasya jātaḥ patir eka āsīt | sa dādhāra pṛthivīṃ dyām utāmuṃ tasmai devāya haviṣā vidhema ||

    4.1.2

    ya ojodā baladā yaś ca viśva upāsate praśiṣaṃ yasya devāḥ | yasya chāyāmṛtaṃ yasya mṛtyus tasmai devāya haviṣā vidhema ||

    4.1.3

    yaḥ prāṇato nimiṣato vidhartā patir viśvasya jagato babhūva | ya īśe 'sya dvipado yaś catuṣpadas tasmai devāya haviṣā vidhema ||

    4.1.4

    yena dyaur ugrā pṛthivī ca dṛḍhā yena sva stabhitaṃ yena nākaḥ | yo antarikṣaṃ vimame varīyas tasmai devāya haviṣā vidhema ||

    4.1.5

    ya ime dyāvāpṛthivī tastabhāna- -adhārayad avasā rejamāne | yasminn adhi vitata eti sūryas tasmai devāya haviṣā vidhema ||

    4.1.6

    yasya viśve himavanto mahitvā samudraṃ yasya rasayā sahāhuḥ | diśo yasya pradiśaḥ pañca devīs tasmai devāya haviṣā vidhema ||

    4.1.7

    āpo ha yasya viśvam āyur dadhānā garbhaṃ janayanta mātaraḥ | tatra devānām adhi deva āsta ekasthūṇe vimite dṛḍha ugre ||

    4.1.8

    āpo garbhaṃ janayantīr vatsam agre sam airayan | tasyota jāyamānasya- -ulba āsīd dhiraṇyayaḥ ||

    4.1.9

    hiraṇya ulba āsīd yo 'gre vatso ajāyata | taṃ yonyor vidravantyoḥ pary apaśyad ditir mahī ||

    4.2.1

    bhūto bhūteṣu paya ā dadhāti sa bhūtānām adhipatir babhūva | sa te mṛtyuś carati rājasūyaṃ sa rājā rājyam anu manyatām idam ||

    4.2.2

    abhi prehi vīrayasva- -ugraś cettā sapatnahā | ā tiṣṭha mitravardhana tubhyaṃ devā adhi bruvan ||

    4.2.3

    ātiṣṭhantaṃ pari viśve abhūṣañ chriyaṃ vasānaś carati svarociḥ | mahat tad vṛṣṇo asurasya nāma- -ā viśvarūpo amṛtāni tasthau ||

    4.2.4

    enā vyāghraṃ pariṣasvajānāḥ siṃhaṃ hinvanti mahate saubhagāya | mahiṣaṃ na subhuvas tasthivāṃsaṃ marmṛjyante dvīpinam apsv antaḥ ||

    4.2.5

    vyāghro adhi vaiyāghre vi kramasva diśo mahīḥ | viśas tvā sarvā ā yantv āpo divyāḥ payasvatīḥ ||

    4.2.6

    yā āpo divyāḥ payasā madanti yā antarikṣa uta pārthivā yāḥ | tāsāṃ tvā sarvāsām apām abhi ṣiñcāmi varcasā ||

    4.2.7

    abhi tvā varcasāsicaṃ divyena payasā saha | yathāso mitravardhanas tathā tvā savitā karat ||

    4.3.1

    yat te candraṃ kaśyapa rocanāvad yat saṃhitaṃ puṣkalaṃ citrabhānu | yasmin sūryā ārpitāḥ sapta sākaṃ tasmin rājānam adhi vi śrayemam ||

    4.3.2

    yebhiḥ śilpaiḥ paprathānām adṛṃho yebhir divam abhyapiṃśaḥ pravidvān | yebhir vācaṃ puṣkalair avyayas tena māgne varcasā saṃ sṛjeha ||

    4.3.3

    yebhiḥ sūrya ātapati pra ketubhir yebhir agnir dadṛśe citrabhānuḥ | yebhir āpaś candravarṇā ajinvan tena māgne varcasā saṃ sṛjeha ||

    4.3.4

    āyaṃ bhātu pradiśaḥ pañca devīr indra iva jyeṣṭho bhavatu prajānām | asmin dhehi puṣkalaṃ citrabhānv ayaṃ pṛṇātu rajasor upastham ||

    4.3.5

    anu tvendro 'vatv anu bṛhaspatir anu tvā somo anv agnir āvīt | anu tvā viśve avantu devāḥ sapta rājāno ya udābhiṣiktāḥ ||

    4.3.6

    anu tvā mitrāvaruṇehāvatām anu dyāvāpṛthivī oṣadhībhiḥ | sūryo 'hobhir anu tvāvatu candramā nakṣatrair anu tvedam āvīt ||

    4.3.7

    dyauś ca tvā pṛthivī ca pracetasau śukro bṛhan dakṣiṇā tvā pipartu | anu svadhā cikitāṃ somo agniḥ pūṣā tvāvatu savitā savena ||

    4.4.1

    stuvānam agna ā naya yātudhānaṃ kimīdinam | tvaṃ hi devāntito hantā dasyor babhūvitha ||

    4.4.2

    ājyasya parameṣṭhiñ jātavedas tanūvaśin | agne taulasya prāśāna yātudhānān vi lāpaya ||

    4.4.3

    vi lapantu yātudhānā atriṇo ye kimīdinaḥ | athedam agne no havir indraś ca prati haryatam ||

    4.4.4

    agniḥ purastād ā yacchatu prendro nudatu bāhumān | bravītu sarvo yātumān ayam asmīty etya ||

    4.4.5

    paśyāmi te vīryā jātavedaḥ pra ṇo brūhi yātudhānān nṛcakṣaḥ | tvayā sarve paritaptāḥ purastād ā yantu prabruvāṇā upedam ||

    4.4.6

    ā rabhasva jātavedo hṛdaḥ kāmāya randhaya | dūto no agna ut tiṣṭha yātudhānān ihā naya ||

    4.4.7

    tvam agne yātudhānān upabaddhān ihā naya | athaiṣām indro vajreṇa- -api śīrṣāṇi vṛścatu ||

    4.4.8

    idaṃ havir yātudhānān nadī phenam ivā vahāt | yadīdaṃ strī pumān akar iha sa stuvatāṃ janaḥ ||

    4.4.9

    yātudhānasya somapa jahi prajāṃ nayasva ca | ni ṣṭuvānasya pātaya param akṣy utāvaram ||

    4.4.10

    ayaṃ stuvāna āgamat taṃ smota prati haryata | bṛhaspate vaśe kṛthā agnīṣomā vi vidhyatam ||

    4.5.1

    yāṃ tvā gandharvo akhanad varuṇāya mṛtabhraje | tāṃ tvā vayaṃ khanāmasy oṣadhiṃ śepaharṣaṇīm ||

    4.5.2

    vṛṣaṇas te khanitāro vṛṣā tvam asy oṣadhe | vṛṣāsi vṛṣṇyāvatī vṛṣaṇe tvā khanāmasi ||

    4.5.3

    ud uṣā ud u sūrya uc chuṣmā oṣadhīnām | ud ejati prajāpatir vṛṣā śuṣmeṇa vājinā ||

    4.5.4

    ūrdhvaśrāṇam idaṃ kṛdhi yathā sma te virohato abhitaptam ivānati | tatas te śuṣmavattaram iyaṃ kṛṇotv oṣadhiḥ ||

    4.5.5

    apāṃ rasa oṣadhīnām atho vanaspatīnām | atho somasya bhrātāsy ārśyam asi vṛṣṇyam ||

    4.5.6

    aśvasya ṛśyasya bastasya puruṣasya ca | ya ṛṣabhasya vājas tam asmai dhehy oṣadhe ||

    4.5.7

    saṃ vājā ṛṣabhāṇāṃ saṃ śuṣmā oṣadhīnām | saṃ puṃsām indra vṛṣṇyam asmai dhehi tanūbalam ||

    4.5.8

    adyāgne adya savitar adya devi sarasvati | adyā me brahmaṇaspate dhanur ivā tānayā pasaḥ ||

    4.5.9

    ūrdhvās tiṣṭhanti giraya ūrdhvā vātā ud īrate | ūrdhvo 'yaṃ māmako mayūkha ivādhi bhūmyām ||

    4.5.10

    ut tiṣṭhogra vi dhūnuṣva vi te śvayantu nāḍyaḥ | atandro aśvapā iva nāva glāyo 'dhi muṣkayoḥ ||

    4.6.1

    hiraṇyaśṛṅgo vṛṣabho yaḥ samudrād udācarat | tenā sahasyenā vayaṃ ni janānt svāpayāmasi ||

    4.6.2

    na bhūmiṃ vāto 'ti vāti nāti tapati sūryaḥ | janāṃś ca sarvān svāpaya śunaś cendrasakhā caran ||

    4.6.3

    vahyeśayāḥ proṣṭheśayā nārīr yās talpaśīvarīḥ | striyo yāḥ puṇyagandhās tāḥ sarvāḥ svāpayāmasi ||

    4.6.4

    ejadejad ajagrabhaṃ cakṣuḥ prāṇam ajagrabham | aṅgāny agrabhaṃ sarvā rātrīṇām atiśarvare ||

    4.6.5

    ya āste yaś ca carati yaś ca tiṣṭhan vipaśyati | teṣāṃ saṃ dadhmo akṣāṇi yathedaṃ harmyaṃ tathā ||

    4.6.6

    svaptu mātā svaptu pitā svaptu śvā svaptu viśpatiḥ | svapantu sarve jñātayaḥ sarvaṃ ni ṣvāpayā janam ||

    4.6.7

    svapna svapnābhikaraṇena sarvaṃ ni ṣvāpayā janam | otsūryam anyān svāpaya- -āvyuṣaṃ caratād aham indra ivāriṣṭo akṣitaḥ ||

    4.7.1

    akṣībhyāṃ te nāsikābhyāṃ karṇābhyām āsyād uta | yakṣmaṃ śīrṣaṇyaṃ mastiṣkāl lalāṭād vi vṛhāmasi ||

    4.7.2

    grīvābhyas ta uṣṇihābhyaḥ kīkasābhyo anūkyāt | yakṣmaṃ doṣaṇyam aṃsābhyām urasto vi vṛhāmasi ||

    4.7.3

    klomnas te hṛdayyābhyo halīkṣṇāt pārśvābhyām | yakṣmaṃ matasnābhyāṃ plīhno yaknas te vi vṛhāmasi ||

    4.7.4

    āntrebhyas te gudābhyo vaniṣṭhor udarād uta | yakṣmaṃ pāṇyor aṅgulibhyo nakhebhyo vi vṛhāmasi ||

    4.7.5

    asthibhyas te māṃsebhyaḥ snāvabhyo dhamanibhyaḥ | yakṣmaṃ pṛṣṭibhyo majjabhyo nābhyā vi vṛhāmasi ||

    4.7.6

    ūrubhyāṃ te aṣṭhīvadbhyāṃ pārṣṇibhyāṃ prapadābhyām | yakṣmaṃ bhasadyaṃ śroṇibhyāṃ bhaṃsaso vi vṛhāmasi ||

    4.7.7

    aṅgādaṅgāl lomnolomno baddhaṃ parvaṇiparvaṇi | yakṣmaṃ tvacasyaṃ te vayaṃ viṣvañcaṃ vi vṛhāmasi ||

    4.7.8

    aṅgādāṅgād ahaṃ tava paruṣaḥparuṣas pari | kaśyapasya vivṛheṇa yakṣmaṃ te vi vṛhāmasi ||

    4.8.1

    agnī rakṣohā tigmas tigmaśṛṅga ṛṣir ārṣeyaḥ kaviḥ kavitamaḥ | apāghāśaṃsaṃ nudatāṃ sahatām arātiṃ pratyak pratiharaṇena- -aghāyate 'ghaṃ prati harāmaḥ ||

    4.8.2

    indro rakṣohā (…) ||

    4.8.3

    somo rakṣohā (…) ||

    4.8.4

    varuṇo rakṣohā (…) ||

    4.8.5

    vāyū rakṣohā (…) ||

    4.8.6

    tvaṣṭā rakṣohā (…) ||

    4.8.7

    dhātā rakṣohā (…) ||

    4.8.8

    savitā rakṣohā (…) ||

    4.8.9

    sūryo rakṣohā (…) ||

    4.8.10

    candramā rakṣohā (…) ||

    4.8.11

    bṛhaspatī rakṣohā (…) ||

    4.8.12

    prajāpatī rakṣohā (…) ||

    4.8.13

    parameṣṭhī rakṣohā tigmas tigmaśṛṅga ṛṣir ārṣeyaḥ kaviḥ kavitamaḥ | apāghāśaṃsaṃ nudatāṃ sahatām arātiṃ pratyak pratiharaṇena- -aghāyate 'ghaṃ prati harāmaḥ ||

    4.9.1

    saṃvasava iti vo nāmadheyam ugraṃpaśyā rāṣṭrabhṛto hy akṣāḥ | tasmai ta indo haviṣā vidhema vayaṃ syāma patayo rayīṇām ||

    4.9.2

    idam ugrāya babhrave yo 'kṣeṣu tanūvaśī | ghṛtena kaliṃ śikṣāṇi sa no mṛḍātīdṛśe ||

    4.9.3

    ghṛtam agne apsarābhyo vaha tvaṃ pāṃsūn akṣebhyaḥ sikatā apaś ca | yathābhagaṃ havyadātiṃ juṣāṇā madantu devā ubhayāni havyā ||

    4.9.4

    yo no devo dhanam idaṃ dideśa yo akṣāṇāṃ grahaṇaṃ śeṣaṇaṃ ca | sa no 'vatu havir idaṃ juṣāṇo gandharvaiḥ sadhamādaṃ madema ||

    4.9.5

    yā apsarasaḥ sadhamādaṃ madanty antarā havirdhānaṃ sūryaṃ ca | tā no hastau kṛtena saṃ sṛjantu sapatnaṃ naḥ kitavaṃ randhayantu ||

    4.9.6

    yad devān nāthito huve brahmacaryaṃ yad ūṣima | akṣān yad babhrūn ālabhe te no mṛḍantv īdṛśe ||

    4.9.7

    ādinavam ity ekā ||

    4.10.1

    bhagas tveto nayatu hastagṛhya bṛhaspatiḥ puraetā te astu | devas tvā savitā satyadharmā- -upasadyāṃ namasyāṃ kṛṇotu ||

    4.10.2

    yām aśvinā madhukaśāṃ devā agre ajanayan | tayā tvā patyāṃ otāṃ kṛṇmo madhumatīṃ vayam ||

    4.10.3

    uttarā śvaśruvā bhava nanāndur upaśikṣayā | yaśas tvā patyāṃ kṛṇmo bhavā devṛṣu priyā ||

    4.10.4

    adbhir ātmānaṃ tanvaṃ śumbhamānā gṛhān prehi mahiṣī bhavāsi | tatra tvādur gārhapatyāya devāḥ prajāvatī jaradaṣṭir yathāsaḥ ||

    4.10.5

    ud uttaram ārohantī vyasyantī pṛtanyataḥ | abhy aṣṭhāḥ śatror mūrdhānaṃ sahaputrā virāḍ bhava ||

    4.10.6

    śvaśrūṇāṃ śvaśurāṇāṃ gṛhāṇāṃ ca bhagasya ca | vi rāja patyāṃ devṛṣu sajātānāṃ virāḍ bhava ||

    4.10.7

    yad giriṣu parvateṣu goṣv aśveṣu yan madhu | yenākṣā abhyaṣicyanta tenāham asyā mūrdhānam abhi ṣiñcāmi nāryāḥ ||

    4.10.8

    yad varco gavi kalyāṇe yad vā sūyavase tṛṇe | abhyañjanasya yad varcas tena mānajmi varcasā ||

    4.11.1

    yenācarad uśanā kāvyo 'gre vidvān kratūnām uta devatānām | sahṛdayena haviṣā juhomi sadhrīcīnaṃ vo mano 'stūgram ||

    4.11.2

    mahat satyaṃ mahad dhavir uśanā kāvyo mahān | devānām ugrāṇāṃ satāṃ hṛdayāni sahākaram ||

    4.11.3

    ahaṃ satyena sayujā carāmy ahaṃ devīm anumatiṃ pra veda | indro devānāṃ hṛdayaṃ vo astu sadhrīcīnaṃ vo mano 'stūgram ||

    4.11.4

    tvaṣṭā vāyuḥ kaśyapa indram agnir manasānv āyan haviṣas padena | avindañ chakraṃ rajasi praviṣṭaṃ sadhrīcīnaṃ vo mano 'stūgram ||

    4.11.5

    yeneme dyāvāpṛthivī vicaṣkabhur yenābhavad antarikṣaṃ svar yat | manasā vidvān haviṣā juhomi sadhrīcīnaṃ vo mano 'stūgram ||

    4.11.6

    dyāvāpṛthivī hṛdayaṃ sasūvatur yenedaṃ tvaṣṭā vikṛṇoti dhīraḥ | tasyośanā kratubhiḥ saṃvidānaś cittaṃ viveda manasi praviṣṭam ||

    4.11.7

    cittaṃ caitad ākūtiś ca yena devā viṣehire | etat satyasya śraddhayā- -arṣayaḥ sapta juhvati ||

    4.12.1

    tvayā manyo saratham ārujanto harṣamāṇāso hṛṣitā marutvan | tīkṣṇeṣava āyudhā saṃśiśānā upa pra yantu naro agnirūpāḥ ||

    4.12.2

    agnir iva manyo tarasā sahasva senānīr naḥ sahure hūta edhi | jitvāya śatrūn vi bhajāsi veda ojo mimāno vi mṛdho nudasva ||

    4.12.3

    sahasva manyo abhimātim asme rujan mṛṇan pramṛṇann ehi śatrūn | ugraṃ te śardho nanv ā rurudhre vaśī vaśaṃ nayāsā ekaja tvam ||

    4.12.4

    eko bahūnām asi manyav īḍitā paśūnpaśūn yuddhāya saṃ śiśādhi | akṛttaruk tvayā yujā vayaṃ dyumantaṃ ghoṣaṃ vijayāya kṛṇmahe ||

    4.12.5

    vijeṣakṛd indra ivānavabravo 'smākaṃ manyo adhipā bhaveha | priyaṃ te nāma sahure gṛṇīmasi vidmā tam utsaṃ yata ābabhūvitha ||

    4.12.6

    ābhūtyā sahasā vajra sāyaka saho bibharṣy abhibhūta uttaram | kratvā no manyo saha medy edhi mahādhanasya puruhūta saṃsṛji ||

    4.12.7

    saṃsṛṣṭaṃ dhanam ubhayaṃ samākṛtam asmabhyaṃ dattaṃ varuṇaś ca manyo | bhiyo dadhānā hṛdayeṣu śatravaḥ parājitā yantu paramāṃ parāvatam ||

    4.13.1

    śaṃ no devī pṛśniparṇy aśaṃ nirṛtaye karat | ugrā hi kaṇvajambhanī tāṃ tvāhārṣaṃ sahasvatīm ||

    4.13.2

    sadānvāghnī prathamā pṛśniparṇy ajāyata | tayā kaṇvasyāhaṃ śiraś chinadmi śakuner iva ||

    4.13.3

    ūrjabhṛtaṃ prāṇabhṛtaṃ prajānām uta tarpaṇīm | sarvās tāḥ pṛśniparṇī- -itaḥ kaṇvā mā nīnaśat ||

    4.13.4

    samākṛtyainā nir aja tīkṣṇaśṛṅga iva ṛṣabhaḥ | arāyaṃ kaṇvaṃ pāpmānaṃ pṛśniparṇi sahasvati ||

    4.13.5

    tvam ugre pṛśniparṇy agnir iva pradahann ihi kaṇvā jīvitayopanīḥ | girim enā ā veśaya tamāṃsi yatra gacchāṃs tat pāpīr api pādaya ||

    4.13.6

    arāyam asṛkpāvānaṃ yaś ca sphātiṃ jihīrṣati | garbhādaṃ kaṇvaṃ nāśaya pṛśniparṇi sahasvati ||

    4.13.7

    yā no gā yā no gṛhān yā na sphātim upāharān | tā ugre pṛśniparṇi tvaṃ kaṇvā mā nīnaśa itaḥ ||

    4.14.1

    yasminn āśīḥ pratihita idaṃ tac chalyo veṇur veṣṭanaṃ tejanaṃ ca | sūnur janitrīṃ janayehi śṛṇvann ayaṃ ta ātmeta it prahitaḥ ||

    4.14.2

    asthi bhittvā yadi majjñaḥ papātha yadi vāsi rataḥ puruṣantikāme | urvīṃ gavyūtim abhy ehy arvāṅ paścā raśmīn udyataḥ sūryasya ||

    4.14.3

    mātariśvā pavamānas tvāyan sūrya ābhrājan tanvā dṛśe kaḥ | asno gandhāt puvasaḥ pra cyavasva vi mucyasva yonyā yā te atra ||

    4.14.4

    pra cyavasvāto abhy ehy arvāṅ arthāṃs te vidma bahudhā bahir ye | imāḥ svasāro ayam it pitā ta iyaṃ te mātemam ehi bandhum ||

    4.14.5

    amitrair astā yadi vāsi mitrair devair vā devi prahitāvasṛṣṭā- -āviddhā śṛṅgaṃ puruṣe jahātha | bāṇaḥ śṛṅgaṃ śikharaḥ saṃ satām itaḥ ||

    4.14.6

    śikhāsu sakto yadi vāsy agre yadi vāsi saktaḥ puruṣasya māṃse | dadhṛṅ na pāśām̐ apavṛjya muktvā- -akṣiśalyaḥ kṛṇutām āyanāya ||

    4.14.7

    hastād dhastaṃ sam ayo bhriyamāṇo bahiṣ ṭvā paśyān vīrudhāṃ balena | adbhiḥ praṇiktaḥ śayāsā abhyaktaḥ kośe jāmīnāṃ nihito ahiṃsaḥ ||

    4.14.8

    ṣaṣṭirātre ṣaṣṭikasya śalyasya paridhiṣ kṛtaḥ | itas tam adya te vayam āsthānāc cyāvayāmasi ||

    4.15.1

    saṃ majjā majjñā bhavatu sam u te paruṣā paruḥ | saṃ te rāṣṭrasya visrastaṃ saṃ snāva sam u parva te ||

    4.15.2

    majjā majjñā saṃ dhīyatām asthnāsthy api rohatu | snāva te saṃ dadhmaḥ snāvnā carmaṇā carma rohatu ||

    4.15.3

    loma lomnā saṃ dhīyatāṃ tvacā saṃ kalpayāt tvacam | asṛk te asnā rohatu māṃsaṃ māṃsena rohatu ||

    4.15.4

    rohiṇī saṃrohiṇy asthnaḥ śīrṇasya rohiṇī | rohiṇyām ahni jātāsi rohiṇy asy oṣadhe ||

    4.15.5

    yadi śīrṇaṃ yadi dyuttam asthi peṣṭraṃ ta ātmanaḥ | dhātā tat sarvaṃ kalpayāt saṃ dadhat paruṣā paruḥ ||

    4.15.6

    yadi vajro visṛṣṭas tvāra kāṭaṃ patitvā yadi vā viriṣṭam | vṛkṣād vā yad avasad daśaśīrṣa ṛbhū rathasyeva saṃ dadhāmi te paruḥ ||

    4.15.7

    ut tiṣṭha prehi sam adhāyi te paruḥ saṃ te dhātā dadhātu tanvo viriṣṭam | rathaḥ sucakraḥ supavir yathaiti sukhaḥ sunābhiḥ prati tiṣṭha evam ||

    4.16.1

    udyann ādityo ghuṇān hantu sūryo nimrocan raśmibhir hantu | tāvan no abhisaṃhitam ||

    4.16.2

    apsarā mūlam akhanad gandharvaḥ pary abravīt | tena vo vṛtrahā sūryo ni jambhyām̐ amṛtad ghuṇāḥ ||

    4.16.3

    ghuṇān hantv āyatī ghuṇān hantu parāyatī | ghuṇān avaghnatī hantu ghuṇān pinaṣṭu piṃṣatī ||

    4.16.4

    ghuṇā na kiṃ caneha vaḥ pratibuddhā abhūtana | pradoṣaṃ taskarā iva ||

    4.16.5

    ghuṇānāṃ madhyato jyeṣṭhaḥ kaniṣṭha uta madhyamaḥ | hatā vaḥ sarve jñātayo hatā mātā hataḥ pitā ||

    4.16.6

    yathā phena udakena dadṛśāno nijasyati | evā vayaṃ ghuṇān sarvān sākaṃ vācā ni jāsayāmasi ||

    4.16.7

    ni gāvo goṣṭhe asadan ni mṛgāso avikṣata | ni tvam āditya raśmibhir ghuṇān sarvām̐ ajījasaḥ ||

    4.16.8

    udyan raśmīn ā tanuṣva bāṇavadbhiḥ sam arpaya | ghuṇāṃs tvaṃ sarvān āditya ghorayā tanvā tapa ||

    4.17.1

    ya ānataḥ parāṇato dāror ivāpatakṣaṇam | śarkoṭo nāma vā asi kutas tvaṃ viṣavān asaḥ ||

    4.17.2

    ya ubhayena praharasi pucchena cāsyena ca | āsye cana te viṣaṃ kutas te pucchadhāv asat ||

    4.17.3

    vidutsurasya dānavasya tasya tvaṃ napād asi | tasyāgre 'rasaṃ viṣaṃ tatas tavārasaṃ viṣam ||

    4.17.4

    arasārasaṃ tvākaraṃ vadhre vadhriṃ tvākaram | vadhriṃ tvā cakrur devā amṛtāsa āsuram ||

    4.17.5

    iyattakaḥ kuṣumbhakas takaṃ bhinadmi śamyayā | tato viṣaṃ parāsicam apācīm anu saṃvatam ||

    4.17.6

    imāḥ paścā mayūryaḥ sapta svasāro agruvaḥ | tās te viṣaṃ vi jahrira udakaṃ kumbhinīr iva kūpāt kulijinīr iva ||

    4.17.7

    navānāṃ navatīnām ity eka ||

    4.18.1

    vrātam aham apakṣṇānāṃ vrātaṃ muṇḍīyasām uta | vrātaṃ muṇḍivlānām ahaṃ pra dhvāṅkṣām̐ iva cātaye ||

    4.18.2

    pravaktā pramādayitā nidrā tandrīs tṛtīyakaḥ | tāñ jaṅgiḍasyāgninā sarvān prati dahāmasi||

    4.18.3

    aśuddhān naḥ pari pāhi rakṣobhya uta jaṅgiḍa | yātudhānāt kimīdinas tasmān naḥ pāhi jaṅgiḍa ||

    4.18.4

    apsarābhyo gandharvebhyo devebhyo asurebhyaḥ | atho sarvasmāt pāpmanas tasmān naḥ pāhi jaṅgiḍa ||

    4.18.5

    ni te śatrūn dahati devo agnir nir arātim amatiṃ yātudhānān | ā yāhi śatrūn duritāpaghnañ chatān no yakṣmebhyaḥ pari pāhi jaṅgiḍa ||

    4.18.6

    akarmāgnim adhipām asya devam anvārapsva sahasā daivyena | sahasvān naḥ sahasā pātu jaṅgiḍo yathā jayema pṛtanājyeṣu ||

    4.18.7

    satyo agniḥ satyā āpaḥ satye me dyāvāpṛthivī viśvaśaṃbhuvau | satyam idaṃ brahmāsmākaṃ kṛtam astu yam abadhnād uśanendrāya taṃ te badhnāmi jaṅgiḍam ||

    4.19.1

    iyattikā śakuntikā sakā jaghāsa te viṣam | māhaṃ mṛṣi mo asau puruṣo mṛta | sa ca na marati mā vayaṃ marāma | āre asya yojanaṃ hariṣṭhā madhu tvā madhulā karat ||

    4.19.2

    sūrye viṣam ā sṛjāmi dṛtiṃ surāvato gṛhe | (…) ||

    4.19.3

    triṣaptā visphuliṅgakā viṣasya puṣpakam akṣan | (…) ||

    4.19.4

    ālvantaruṭaṃ viṣaṃ vidārī karambho arasaṃ viṣam | (…) ||

    4.19.5

    vār ugram arasaṃ viṣam agniś ca viśvacarṣaṇiḥ | (…) ||

    4.19.6

    śakuntikā me abravīd viṣapuṣpaṃ dhayantikā | (…) ||

    4.19.7

    na ropayati na mādayati na viṣaṃ hanti pūruṣam | māhaṃ mṛṣi mo asau puruṣo mṛta | sa ca na marati mā vayaṃ marāma | āre asya yojanaṃ hariṣṭhā madhu tvā madhulā karat ||

    4.19.8

    navānāṃ navatīnām ity ekā ||

    4.20.1

    madhumatī patye asmi jārāya madhumattarā | atho madhavyaṃ me bhaṃso madhu nipadane aham ||

    4.20.2

    madhunā mā saṃ sṛjāmi māsareṇa surām iva | vāṅ ma iyaṃ madhunā saṃsṛṣṭā- -akṣyau me madhusaṃdṛśī ||

    4.20.3

    madhu dyaur madhu pṛthivī madhv indro madhu sūryaḥ | striyo yā jajñire madhu tābhyo 'haṃ madhumattarā ||

    4.20.4

    madhumatīr oṣadhaya āpo madhumatīr uta | gāvo yā jajñire madhu tābhyo 'haṃ madhumattarā ||

    4.20.5

    madhor jāto madhugho vīrudhāṃ balavattamaḥ | tenāhaṃ sarvasmai puṃse kṛṇve nikaraṇaṃ hṛdi ||

    4.20.6

    yathāśvo bandhaneṣṭho vaḍavām abhidhāvati | evā tvam ugra oṣadhe 'muṃ kanikradatam ā naya ||

    4.20.7

    aṅgo nu mod iva śvaso aṅgo nu mod iva stanaḥ | anyā vivitsamāno anyāḥ parājighāṃsan | mām anu pra te manaś chāyā yantam ivānv ayat ||

    4.21.1

    khananti tvā taimātāṃ dāsā arasabāhavaḥ | dāsy asi prakrīr asy utkhātam arasaṃ viṣam ||

    4.21.2

    adanti tvā kakkaṭāsaḥ kuruṅgā adhi sānuṣu | pāpī jagdhaprasūr asy abhrikhāte na rūrupaḥ ||

    4.21.3

    ava jyām iva dhanvanaḥ śuṣmaṃ tirāmi te viṣa | pra ropīr asya pātaya sūryaḥ pūrvā ivoṣasaḥ ||

    4.21.4

    sindhuḥ paścāt parihitaḥ sūryasyodayanaṃ puraḥ | tato yad antarā vanaṃ tat sarvaṃ viṣadūṣaṇam ||

    4.21.5

    madhu tvā madhukṛt kṛṇotu pituṃ tvā pitukṛt kṛṇotu | uto niṣadya pātave atho ūrdhvāya tiṣṭhate ||

    4.21.6

    jaghāsa tvā lomakarṇas tan ny āsa paruṣṇiyām | tad bhaimīś cakrire srajaḥ sarvaṃ mahiṣado viṣam ||

    4.21.7

    urvyā urukṣitas turāyā āturasya ca | bhūmyā hi jagrabha nāma viṣaṃ vārayatām iti | viṣaṃ dūṣayatād iti ||

    4.22.1

    ahaṃ vā indramātaram indraojām indrabhrātaram | indrādhivaktrāṃ vīrudham āhārṣaṃ viṣadūṣaṇīm ||

    4.22.2

    yat kiṃ ca padvac chaphavad yat kāṇḍi yac ca puṣpavat | yad ejati prajāpatiḥ sarvaṃ tad viṣadūṣaṇam ||

    4.22.3

    sindhuḥ paścād dharuṇaḥ sūryasyodayanaṃ puraḥ | tato yad antarā viṣaṃ tad vācā dūṣayāmasi ||

    4.22.4

    yāvat sūryo vitapati yāvac cābhi vipaśyati | tāvad viṣasya dūṣaṇaṃ vaco nir mantrayāmahe ||

    4.22.5

    jihvā me madhusaṃsrāvā jihvā me madhuvādinī | jihve varcasvatī bhava māyaṃ me puruṣo riṣat ||

    4.22.6

    hā hai kalyāṇi subhage pṛśniparṇy anāture | imaṃ me adya pūruṣaṃ dīrghāyutvāyon naya ||

    4.22.7

    yābhyo varṣanti vṛṣṭayo yābhir jīvanty aghnyāḥ | tā me viṣasya dūṣaṇīḥ savitā vy akāśayat ||

    4.23.1

    prajāpatiṣ ṭvā badhnāt prathamam astṛtaṃ vīryāya kam | taṃ te badhnāmy āyuṣe varcasa ojase ca balāya ca- -astṛtas tvābhi rakṣatu ||

    4.23.2

    ūrdhvas tiṣṭha rakṣann apramādam astṛtemaṃ mā tvā dabhan paṇayo yātudhānāḥ | indra iva dasyūn ava dhūnuṣva pṛtanyataḥ sarvāñ chatrūn vi ṣahasva- -astṛtas tvābhi rakṣatu ||

    4.23.3

    śataṃ cana praharanto 'bhighnanto na tastrire | tasminn indraḥ pary adatta cakṣuḥ prāṇam atho balam astṛtas tvābhi rakṣatu ||

    4.23.4

    indrasya tvā varmaṇā pari dhāpayāmo yo devānām adhirājo babhūva | puras tvā devāḥ pra ṇayantu sarve 'stṛtas tvābhi rakṣatu ||

    4.23.5

    asmin maṇāv ekaśataṃ vīryāṇi sahasraṃ prāṇā asminn astṛte | vyāghraḥ śatrūn adhi tiṣṭha sarvān yas tvā pṛtanyād adharaḥ so 'stv astṛtas tvābhi rakṣatu ||

    4.23.6

    ghṛtād ullupto madhumān payasvān sahasraprāṇaḥ śatayonir vayodhāḥ | śambhūś ca mayobhūś ca- -ūrjasvāṃś ca payasvāṃś ca- -astṛtas tvābhi rakṣatu ||

    4.23.7

    yathā tvam uttaro aso asapatnaḥ sapatnahā | sajātānām aso vaśī tathā tvā savitā karad astṛtas tvābhi rakṣatu ||

    4.24.1

    apaś ca rapaś ca- -ūṣmā ca bāṣpaś ca | śokaś cābhiśokaś ca tṛtīyekaś ca pareparaś ca takmāna ito naśyata ||

    4.24.2

    veda vai te takman nāma- -agniṣ ṭvaṃ nāmāsi | taṃ tveto vi nayāmaḥ śani takmā ||

    4.24.3

    vṛtrasya haro 'si nabhaso napāt | dyauś cāsmat pṛthivī ca takmānaṃ nāśayatām itaḥ ||

    4.24.4

    pañcapsinir nāma te mātā sa u ekapsinir ucyase | tasyāhaṃ veda te nāma sa takman nir ato drava ||

    4.24.5

    audumbaraś ca nāmāsi priyātithiś ca | taṃ tveto nāśayāmasi brahmaṇā vīryāvatā ||

    4.24.6

    yo 'si jalpaṃś ca lapaṃś ca- -āvāṃ ca tapaṃś ca | tṛtīyekaś ca mauñjigalaś ca te takmāna ito naśyata ||

    4.24.7

    vikilīda vilohita vikāśakraṃdarajjana | giriṃ gaccha dhūmaketo hṛṣe namāṃsi santu te ||

    4.24.8

    bṛhat tvam agne rakṣo adhamaṃ jahi madhyamaṃ ny uttamaṃ śṛṇīhi | śaṃ no agnir jyotiranīko astu śaṃ dyāvāpṛthivī anehasā ||

    4.24.9

    māteva pitevābhi rakṣatainaṃ muñcatainaṃ pary aṃhasaḥ ||

    4.25.1

    vātāj jāto antarikṣād vidyuto jyotiṣas pari | sa no hiraṇyajāḥ śaṅkhaḥ kṛśanaḥ pātv aṃhasaḥ ||

    4.25.2

    hiraṇyānām eko 'si somād adhi jajñiṣe | rathe 'si dārśata iṣudhau rocanas tvam ||

    4.25.3

    yo agrato rocanāvān samudrād adhi jajñiṣe | śaṅkhena hatvā rakṣāṃsy atriṇo vi ṣahāmahe ||

    4.25.4

    ye atriṇo yātudhānā rakṣaso ye kimīdinaḥ | sarvāñ chaṅkha tvayā vayaṃ viṣūco vi ṣahāmahe ||

    4.25.5

    śaṅkhenāmīvām amatiṃ śaṅkhenota sadānvāḥ | śaṅkho no viśvabheṣajaḥ kṛśanaḥ pātv aṃhasaḥ ||

    4.25.6

    divi jātaḥ samudrataḥ sindhutas pary ābhṛtaḥ | sa no hiraṇyajāḥ śaṅkha āyuṣprataraṇo maṇiḥ ||

    4.25.7

    devānām asthi kṛśanaṃ babhūva tad ātmanvac caraty apsv antaḥ | taṃ te badhnāmy āyuṣe varcasa ojase ca balāya ca kārśanas tvābhi rakṣatu ||

    4.26.1

    kanyā vār avāyatī somam api srutāvidat | astaṃ bharanty abravīd indrāya sunomi tvā śakrāya sunomi tvā ||

    4.26.2

    asau ya eṣi vīrako gṛhaṃgṛhaṃ vicākaśat | imaṃ jambhasutaṃ piba dhānāvantaṃ karambhiṇam apūpavantam ukthinam ||

    4.26.3

    kuvic chakat kuvit karat kuvin no vasyasas karat | kuvit patidviṣo yatīr indreṇa saṃ gamāmahai ||

    4.26.4

    ā cana tvā cikitsāmo 'dhi cana tvā nemasi | śanair iva śanakair iva- -indrāyendo pari srava ||

    4.26.5

    imāni trīṇi viṣṭapā tānīndra vi rohaya | śiras tatasyorvarām ād idaṃ ma upodare ||

    4.26.6

    asau ca yā na urvarā- -ād imāṃ tanvaṃ mama | atho tatasya yac chiraḥ sarvā tā romaśā kṛdhi ||

    4.26.7

    khe rathasya khe 'nasaḥ khe yugasya śatakrato | apālām indra triṣ pūtvy akṛṇoḥ sūryatvacam ||

    4.27.1

    divas pṛṣṭhe madhupṛcaḥ suparṇāḥ pañcāśat te bhuvanasya gopāḥ | ānujāvaram anu rakṣanta ugrā yeṣām indraṃ vīryāyairayanta ||

    4.27.2

    purohitaḥ parameṣṭhī svarājyāya- -abhīvardham asmā akṛṇod bṛhaspatiḥ | tena sapatnān adharān kṛṇuṣva kṣeme paśūn bahulān vardhayitvā jaitrāyod yātu rathavāhanaṃ te ||

    4.27.3

    gobhājam aṃśaṃ tava ye samānāḥ sarve samagrā dadhṛg ābharanta | abhi vardhasva bhrātṛvyān abhi ye tvā pṛtanyataḥ ||

    4.27.4

    ni piṇḍhi sarvān dhūrvato 'bhīvardho yathāsasi | abhīvardham abhībhavam abhīṣeṇaṃ mahāgaṇam | viśas tvā sarvā ā yantv āpo divyāḥ payasvatīḥ ||

    4.27.5

    abhi vardhasva prajayā vāvṛdhāno abhy anīkaiḥ paśubhir bhavāsi | brahmarājanyair viśyair vāvṛdhānaḥ śūdrair atīhi sabhayā pṛtanyataḥ ||

    4.27.6

    vardhasva kṣetraiḥ prathasva prajayā vardhasva vīraiḥ paśubhir bahur bhava | śriyā śulkair yatamas tvā pṛtanyād āptas tubhyaṃ sa balihṛtyāya tiṣṭhatu ||

    4.28.1

    indraṃ mitraṃ varuṇam agnim ūtaye mārutaṃ śardho aditiṃ havāmahe | rathaṃ na durgād vasavaḥ sudānavo viśvasmān no aṃhaso niṣ pipartana ||

    4.28.2

    ta ādityā ā gatā sarvatātaye bhūta devā vṛtratūryeṣu śaṃbhuvaḥ | (…) ||

    4.28.3

    avantu naḥ pitaraḥ supravācanā uta devī devaputre ṛtāvṛdhā | (…) ||

    4.28.4

    narāśaṃsaṃ vājinaṃ vājayantaṃ kṣayadvīraṃ pūṣaṇaṃ sumnair īmahe | (…) ||

    4.28.5

    bṛhaspate sadam in naḥ sugaṃ kṛdhi śaṃ yor yat te manurhitaṃ tad īmahe | (…) ||

    4.28.6

    indraṃ kutso vṛtrahaṇaṃ śacīpatiṃ kāṭe nibāḍha ṛṣir ahvad ūtaye | rathaṃ na durgād vasavaḥ sudānavo viśvasmān no aṃhaso niṣ pipartana ||

    4.28.7

    devair no devy aditir ni pātu devas trātā trāyatām aprayucchan | tan no mitro varuṇo māmahantām aditiḥ sindhuḥ pṛthivī uta dyauḥ ||

    4.29.1

    apa naḥ śośucad agham | agne śuśugdhy ā rayim ||

    4.29.2

    apa naḥ śośucad agham | sukṣetriyā sugātuyā vasūyā ca yajāmahe ||

    4.29.3

    apa naḥ śośucad agham | pra yad bhandiṣṭha eṣāṃ prāsmākāsaś ca sūrayaḥ ||

    4.29.4

    apa naḥ śośucad agham | pra yat te agne sūrayo jāyemahi pra te vayam ||

    4.29.5

    apa naḥ śośucad agham | pra yad agneḥ sahasvato viśvato yanti bhānavaḥ ||

    4.29.6

    apa naḥ śośucad agham | tvaṃ hi viśvatomukha viśvataḥ paribhūr asi ||

    4.29.7

    apa naḥ śośucad agham | dviṣo no viśvatomukha- -ati nāveva pāraya ||

    4.30.1

    devāḥ śaraṇakṛtaḥ śaraṇā me bhavata prācyā diśo 'gninā rājñādhyakṣeṇa | yaśā bhūyāsaṃ yaśasaṃ mā kṛṇuta cārum annādaṃ parā dviṣantaṃ śṛṇīta ||

    4.30.2

    (…) bhavata dakṣiṇāyā diśa indreṇa rājñā- (…) ||

    4.30.3

    (…) bhavata pratīcyā diśo varuṇena rājñā- (…) ||

    4.30.4

    (…) bhavata- -udīcyā diśaḥ somena rājñā- (…) ||

    4.30.5

    (…) bhavata dhruvāyā diśo viṣṇuṇā rājñā- (…) ||

    4.30.6

    (…) bhavata- -ūrdhvāyā diśo bṛhaspatinā rājñā- (…) ||

    4.30.7

    (…) bhavata- -uttamāyā diśaḥ prajāpatinā rājñā- (…) ||

    4.30.8

    (…) bhavata paramāyā diśaḥ parameṣṭhinā rājñā- (…) ||

    4.30.9

    devāḥ śaraṇakṛtaḥ śaraṇā me bhavata sarvābhyo digbhya īśānena rājñādhyakṣeṇa | yaśā bhūyāsaṃ yaśasaṃ mā kṛṇuta cārum annādaṃ parā dviṣantaṃ śṛṇīta ||

    4.31.1

    prātar agniṃ prātar indraṃ havāmahe prātar mitrāvaruṇā prātar aśvinā | prātar bhagaṃ pūṣaṇaṃ brahmaṇaspatiṃ prātaḥ somam uta rudraṃ huvema ||

    4.31.2

    prātarjitaṃ bhagam ugraṃ huvema vayaṃ putram aditer yo vidhartā | ādhraś cid yaṃ manyamānas turaś cid rājā cid yaṃ bhagaṃ bhakṣīty āha ||

    4.31.3

    bhaga praṇetar bhaga satyarādho bhagemāṃ dhiyam ud avā dadan naḥ | bhaga pra ṇo janaya gobhir aśvair bhaga pra nṛbhir nṛvantaḥ syāma ||

    4.31.4

    utedānīṃ bhagavantaḥ syāma- -uta prapitva uta madhye ahnām | utodite maghavan sūrye vayaṃ devānāṃ sumatau syāma ||

    4.31.5

    bhaga eva bhagavām̐ astu devās tena vayaṃ bhagavantaḥ syāma | taṃ tvā bhaga sarva ij johavīti sa no bhaga puraetā bhaveha ||

    4.31.6

    sam adhvarāyoṣaso namanta dadhikrāveva śucaye padāya | arvācīnaṃ vasuvidaṃ bhagaṃ no ratham ivāśvā vājina ā vahantu ||

    4.31.7

    aśvāvatīr gomatīr na uṣāso vīravatīḥ sadam ucchantu bhadrāḥ | ghṛtaṃ duhānā viśvataḥ prapītā yūyaṃ pāta svastibhiḥ sadā naḥ ||

    4.32.1

    yas te manyo 'vidhad vajra sāyaka saha ojaḥ puṣyati viśvam ānuṣak | sāhyāma dāsam āryaṃ tvayā yujā vayaṃ sahaskṛtena sahasā sahīyasā ||

    4.32.2

    manyur indro manyur evāsa devo manyur hotā varuṇo jātavedāḥ | manyur viśa īḍate mānuṣīr yāḥ pāhi no manyo tapasā sajoṣāḥ ||

    4.32.3

    abhīhi manyo tavasas tavīyān tapasā yujā vi jahi śatrūn | amitrahā vṛtrahā dasyuhā ca viśvā vasūny ā bharā tvaṃ naḥ ||

    4.32.4

    tvaṃ hi manyo abhibhūtyojāḥ svayambhūr bhāmo abhimātiṣāhaḥ | viśvacarṣaṇiḥ sahuriḥ sahīyām̐ asmāsv ojaḥ pṛtanāsu dhehi ||

    4.32.5

    abhāgaḥ sann apa pareto asmi tava kratvā taviṣasya pracetaḥ | taṃ tvā manyo akratur jihīḍāhaṃ svā tanūr baladāvā na ehi ||

    4.32.6

    ayaṃ te asmy upa na ehy arvāṅ pratīcīnaḥ sahure viśvadāvan | manyo vajrinn upa na ā vavṛtsva hanāva dasyūṃr uta bodhy āpe ||

    4.32.7

    abhi prehi dakṣiṇato bhavā no adhā vṛtrāṇi jaṅghanāva bhūri | juhomi te dharuṇo madhvo agram ubhā upāṃśu prathamā pibeva ||

    4.33.1

    agner manve prathamasya pracetasaḥ pāñcajanyasya bahudhā yam indhate | viśoviśaḥ praviśivāṃsam īmahe sa no muñcatv aṃhasaḥ ||

    4.33.2

    sujātaṃ jātavedasam agniṃ vaiśvānaraṃ vibhum | havyavāhaṃ havāmahe sa no muñcatv aṃhasaḥ ||

    4.33.3

    yathā havyaṃ vahasi jātavedo yathā yajñaṃ kalpayasi prajānan | evā devebhyaḥ sumatim ihā vaha sa no muñcatv aṃhasaḥ ||

    4.33.4

    yāmanyāmann upayuktaṃ vahiṣṭhaṃ karmankarmann ābhagam | agnim īḍe rakṣohaṇaṃ yajñavṛdhaṃ ghṛtāhutaṃ sa no muñcatv aṃhasaḥ ||

    4.33.5

    yena rṣayo valam adyotayan yujā yenāsurāṇām ayuvanta māyāḥ | yenāgninā paṇīn indro jigāya sa no muñcatv aṃhasaḥ ||

    4.33.6

    yena devā amṛtam anvavindan yenauṣadhīr madhumatīr akṛṇvan | yenedaṃ svar ābharan sa no muñcatv aṃhasaḥ ||

    4.33.7

    yasyedaṃ pradiśi yad virocate yaj jātaṃ janitavyaṃ ca kevalam | staumy agniṃ nāthito johavīmi sa no muñcatv aṃhasaḥ ||

    4.34.1

    vāyoḥ savitur vidathāni manmahe yāv ātmanvad vidatho yau ca rakṣathaḥ | yau viśvasya paribhū babhūvathus tau no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.34.2

    yayoḥ saṃkhyātā varimāṇi pārthivā yābhyāṃ rajo gupitam antarikṣam | yayoḥ prayāṃ nānu kaś canānaśe tau no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.34.3

    tava vrate ni viśante janāsas tvayy udite prerate citrabhāno | yuvaṃ vāyo savitā ca bhuvanāni rakṣathas tau no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.34.4

    pra sumatiṃ savitar vāya ūtaye mahasvantaṃ matsaraṃ mādayethām | arvāg vāmasya pravatā ni yacchathas tau no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.34.5

    rayiṃ me poṣaṃ savitota vāyus tanū dakṣam ā suvatāṃ suśevam | ayakṣmatāṃ maho asmāsu dhattaṃ tau no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.34.6

    apeto vāyo savitā ca duṣkṛtaṃ apa yakṣmaṃ śimidāṃ sedhataṃ paraḥ | saṃ hy ūrjā sṛjathaḥ saṃ balena tau no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.34.7

    upa śreṣṭhā na āśiṣo devayor dhāmann asthiran | staumi devaṃ savitāraṃ ca vāyuṃ tau no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.35.1

    marutāṃ manve adhi me bruvantu premaṃ vājaṃ vājasātā avantu | āśūn iva suyamān ahva ūtaye te no muñcantv aṃhasaḥ ||

    4.35.2

    utsam akṣitaṃ vyacanti ye sadā ye vā siñcanti rasam oṣadhīṣu | puro dadhe marutaḥ pṛśnimātṝṃs te no muñcantv aṃhasaḥ ||

    4.35.3

    payo dhenūnāṃ rasam oṣadhīnāṃ javam arvatāṃ kavayo ya invatha | śagmā bhavantu marutaḥ syonās te no muñcantv aṃhasaḥ ||

    4.35.4

    apaḥ samudrād divam ud vahanti divas pṛthivīm abhi ye sṛjanti | ye +'dbhir īśānā marutaś caranti te no muñcantv aṃhasaḥ ||

    4.35.5

    ye kīlālais tarpayanti ye ghṛtena ye vā vayo medasā saṃsṛjanti | ya īśānā maruto varṣayanti te no muñcantv aṃhasaḥ ||

    4.35.6

    yadīd idaṃ maruto mārutena yadi devā daivyenedṛg āra | yūyam īśidhve vasavas tasya niṣkṛtes te no muñcantv aṃhasaḥ ||

    4.35.7

    tigmam anīkaṃ viditaṃ sahasvan mārutaṃ śardhaṃ pṛtanāsūgram | staumi maruto nāthito johavīmi te no muñcantv aṃhasaḥ ||

    4.36.1

    manve vāṃ dyāvāpṛthivī subhojasau ye aprathethām amitā yojanāni | pratiṣṭhe hy abhavataṃ vasūnāṃ te no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.36.2

    pratiṣṭhe hi babhūvathur vasūnāṃ pravṛddhe devī subhage urūcī | dyāvāpṛthivī bhavataṃ me syone te no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.36.3

    ye srotyā bibhṛtho ye manuṣyān ye amṛtaṃ bibhṛtho ye havīṃṣi | dyāvāpṛthivī bhavataṃ me syone te no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.36.4

    ye usriyā bibhṛtho ye vanaspatīn yayor vāṃ viśvā bhuvanāny antaḥ | dyāvāpṛthivī bhavataṃ me syone te no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.36.5

    ye kīlālais tarpayatho ye ghṛtena yābhyāṃ na rte kiṃ cana śaknuvanti | dyāvāpṛthivī bhavataṃ me syone te no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.36.6

    asantāpe sutapasā huve vām urvī gabhīre kavibhir namasye | dyāvāpṛthivī bhavataṃ me syone te no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.36.7

    yan medam abhiśocati yena vā yena vā kṛtaṃ pauruṣeyaṃ na daivyam | staumi dyāvāpṛthivī nāthito johavīmi te no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.37.1

    bhavāśarvau manve vāṃ tasya vittaṃ yayor vāṃ viśvaṃ yad idaṃ vitiṣṭhate | yāv īśāte asya dvipado yau catuṣpadas tau no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.37.2

    yayor abhyadhva uta yad dūre cid yau viditāv iṣubhṛtām asiṣṭhau | bhavāśarvau bhavataṃ me syonau tau no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.37.3

    yayor vadhān nāpapadyate kiṃ cana- -antar deveṣūta mānuṣeṣu | bhavāśarvau bhavataṃ me syonau tau no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.37.4

    yāv ārebhāte bahu sākam ugrau pra ced asrāṣṭram abhibhāṃ janeṣu | bhavāśarvau bhavataṃ me syonau tau no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.37.5

    sahasrākṣau vṛtrahaṇā huve vāṃ dūrehetī svannemī ugrau | bhavāśarvau bhavataṃ me syonau tau no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.37.6

    yaḥ kṛtyākṛd yātudhāno mahālo ni tasmin hatam adhi vajram ugrau | bhavāśarvau bhavataṃ me syonau tau no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.37.7

    adhi me brūtaṃ pṛtanāsūgrau saṃ vajreṇa sṛjataṃ yaḥ kimīdī | staumi bhavāśarvau nāthito johavīmi tau no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.38.1

    manve vāṃ mitrāvaruṇāv ṛtāvṛdhau satyaujasau druhvāṇaṃ yau nudethe | yau satyāvānam avatho haveṣu tau no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.38.2

    satyaujasau druhvāṇaṃ yau nudethe pra satyāvānam avatho haveṣu | yau gacchatho nṛcakṣasā babhruṇā sutaṃ tau no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.38.3

    yāv aṅgiraso 'vatho yāv agastiṃ mitrāvaruṇā jamadagnim atrim | yau kaśyapam avatho yau vasiṣṭhaṃ tau no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.38.4

    yau bharadvājam avatho vadhryaśvaṃ viśvāmitraṃ varuṇa mitra kutsam | yau kakṣīvantam avathaḥ prota kaṇvaṃ tau no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.38.5

    yau śyāvāśyam avatho yau gaviṣṭhiraṃ mitrāvaruṇā purumīḍham atrim | yau vimadam avathaḥ saptavadhriṃ tau no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.38.6

    yau medhātithim avatho yau triśokaṃ mitrāvaruṇā uśanāṃ kāvyaṃ yau | yau mudgalam avatho gotamaṃ ca tau no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.38.7

    yayo rathaḥ satyavartma rjuraśmir mithuyā carantam abhiyāti dūṣayan | staumi mitrāvaruṇā nāthito johavīmi tau no muñcatam aṃhasaḥ ||

    4.39.1

    indrasya manve śaśvad yasya manvire vṛtraghna stomā upa mema āguḥ | yo dāśuṣaḥ sukṛto havam etā sa no muñcatv aṃhasaḥ ||

    4.39.2

    yaś carṣaṇipro vṛṣabhaḥ svarvid yasya grāvāṇaḥ pravadanti nṛmṇe | yasyādhvaraḥ saptahotā madacyut sa no muñcatv aṃhasaḥ ||

    4.39.3

    ya ugrāṇām ugrabāhur yajur yo dānavānāṃ balam āsasāda | yena jitāḥ sindhavo yena gāvaḥ sa no muñcatv aṃhasaḥ ||

    4.39.4

    yasya vaśāsa ṛṣabhāsa ukṣaṇo yasmai mīyante svaravaḥ svarvide | yasmai śukraḥ pavate brahmaśumbhitaḥ sa no muñcatv aṃhasaḥ ||

    4.39.5

    yasya juṣṭiṃ sominaḥ kāmayante yaṃ havanta iṣuvantaṃ gaviṣṭau | yasminn arkaḥ śiśriye yasminn ojaḥ sa no muñcatv aṃhasaḥ ||

    4.39.6

    ya uttamaḥ karmakṛtyāya jajñe yasya vīryaṃ prathamasyānubuddham | yenodyato vajro 'bhyāyatāhiṃ sa no muñcatv aṃhasaḥ ||

    4.39.7

    yaḥ saṃgrāmān nayati saṃ yudhe vaśī yaḥ puṣṭāni saṃsṛjati dvayāni | staumīndraṃ nāthito johavīmi sa no muñcatv aṃhasaḥ ||

    4.40.1

    śunaṃ vatsān apā karomi śunaṃ badhnāmi tantyām | āgrayaṇaṃ brahmaṇāṃ havis tasmiñ jāgāra kaśyapaḥ ||

    4.40.2

    bāhuṃ vatsam upanayan pātre gāṃ duhann abravīt | ariṣṭaṃ brahmabhyo haviḥ śivaṃ kṛṇotu kaśyapaḥ ||

    4.40.3

    trayas tiṣṭhanti sukṛtasya loke trayo 'tīkāśās trīṇi śīrṣāṇy eṣām | trayas tiṣṭhanti parigṛhya kumbhīṃ yathā haviḥ kaśyapa na vyathātai ||

    4.40.4

    satyāt sambhūto vadati taṇḍulān kṣīra āvapan | ṛṣir brahmabhya āgrayaṇaṃ ni vedayatu kaśyapaḥ ||

    4.40.5

    ṛtumukhe candrabhāgaḥ pātra odanam ud dharāt | prāśnantu brahmāṇo havir yathā vedena kaśyapaḥ ||

    4.40.6

    ye bhūtāny asṛjanta ye bhūtāny akalpayan | sarvasya vidvān adhvaryuḥ ṣaṇṇāṃ bhavatu kaśyapaḥ ||

    4.40.7

    śivā āpo vatsebhyaḥ śivā bhavantv oṣadhīḥ | vāto vatsebhyaḥ kaśyapaḥ śivaḥ śivaṃ tapatu sūryaḥ ||