Kāṇḍa 1

1.1.1

tapaḥsvādhyāyanirataṃ tapasvī vāgvidāṃ varam nāradaṃ paripapraccha vālmīkir munipuṃgavam

1.1.2

ko nv asmin sāmprataṃ loke guṇavān kaś ca vīryavān dharmajñaś ca kṛtajñaś ca satyavākyo dṛḍhavrataḥ

1.1.3

cāritreṇa ca ko yuktaḥ sarvabhūteṣu ko hitaḥ vidvān kaḥ kaḥ samarthaś ca kaś caikapriyadarśanaḥ

1.1.4

ātmavān ko jitakrodho dyutimān ko 'nasūyakaḥ kasya bibhyati devāś ca jātaroṣasya saṃyuge

1.1.5

etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ paraṃ kautūhalaṃ hi me maharṣe tvaṃ samartho 'si jñātum evaṃvidhaṃ naram

1.1.6

śrutvā caitat trilokajño vālmīker nārado vacaḥ śrūyatām iti cāmantrya prahṛṣṭo vākyam abravīt

1.1.7

bahavo durlabhāś caiva ye tvayā kīrtitā guṇāḥ mune vakṣyāmy ahaṃ buddhvā tair yuktaḥ śrūyatāṃ naraḥ

1.1.8

ikṣvākuvaṃśaprabhavo rāmo nāma janaiḥ śrutaḥ niyatātmā mahāvīryo dyutimān dhṛtimān vaśī

1.1.9

buddhimān nītimān vāgmī śrīmāñ śatrunibarhaṇaḥ vipulāṃso mahābāhuḥ kambugrīvo mahāhanuḥ

1.1.10

mahorasko maheṣvāso gūḍhajatrur ariṃdamaḥ ājānubāhuḥ suśirāḥ sulalāṭaḥ suvikramaḥ

1.1.11

samaḥ samavibhaktāṅgaḥ snigdhavarṇaḥ pratāpavān pīnavakṣā viśālākṣo lakṣmīvāñ śubhalakṣaṇaḥ

1.1.12

dharmajñaḥ satyasaṃdhaś ca prajānāṃ ca hite rataḥ yaśasvī jñānasaṃpannaḥ śucir vaśyaḥ samādhimān

1.1.13

rakṣitā jīvalokasya dharmasya parirakṣitā vedavedāṅgatattvajño dhanurvede ca niṣṭhitaḥ

1.1.14

sarvaśāstrārthatattvajña smṛtimān pratibhānavān sarvalokapriyaḥ sādhur adīnātmā vicakṣaṇaḥ

1.1.15

sarvadābhigataḥ sadbhiḥ samudra iva sindhubhiḥ āryaḥ sarvasamaś caiva sadaikapriyadarśanaḥ

1.1.16

sa ca sarvaguṇopetaḥ kausalyānandavardhanaḥ samudra iva gāmbhīrye dhairyeṇa himavān iva

1.1.17

viṣṇunā sadṛśo vīrye somavat priyadarśanaḥ kālāgnisadṛśaḥ krodhe kṣamayā pṛthivīsamaḥ

1.1.18

dhanadena samas tyāge satye dharma ivāparaḥ tam evaṃguṇasaṃpannaṃ rāmaṃ satyaparākramam

1.1.19

jyeṣṭhaṃ śreṣṭhaguṇair yuktaṃ priyaṃ daśarathaḥ sutam yauvarājyena saṃyoktum aicchat prītyā mahīpatiḥ

1.1.20

tasyābhiṣekasaṃbhārān dṛṣṭvā bhāryātha kaikayī pūrvaṃ dattavarā devī varam enam ayācata vivāsanaṃ ca rāmasya bharatasyābhiṣecanam

1.1.21

sa satyavacanād rājā dharmapāśena saṃyataḥ vivāsayām āsa sutaṃ rāmaṃ daśarathaḥ priyam

1.1.22

sa jagāma vanaṃ vīraḥ pratijñām anupālayan pitur vacananirdeśāt kaikeyyāḥ priyakāraṇāt

1.1.23

taṃ vrajantaṃ priyo bhrātā lakṣmaṇo 'nujagāma ha snehād vinayasaṃpannaḥ sumitrānandavardhanaḥ

1.1.24

sarvalakṣaṇasaṃpannā nārīṇām uttamā vadhūḥ sītāpy anugatā rāmaṃ śaśinaṃ rohiṇī yathā

1.1.25

paurair anugato dūraṃ pitrā daśarathena ca śṛṅgaverapure sūtaṃ gaṅgākūle vyasarjayat

1.1.26

te vanena vanaṃ gatvā nadīs tīrtvā bahūdakāḥ citrakūṭam anuprāpya bharadvājasya śāsanāt

1.1.27

ramyam āvasathaṃ kṛtvā ramamāṇā vane trayaḥ devagandharvasaṃkāśās tatra te nyavasan sukham

1.1.28

citrakūṭaṃ gate rāme putraśokāturas tadā rājā daśarathaḥ svargaṃ jagāma vilapan sutam

1.1.29

mṛte tu tasmin bharato vasiṣṭhapramukhair dvijaiḥ niyujyamāno rājyāya naicchad rājyaṃ mahābalaḥ sa jagāma vanaṃ vīro rāmapādaprasādakaḥ

1.1.30

pāduke cāsya rājyāya nyāsaṃ dattvā punaḥ punaḥ nivartayām āsa tato bharataṃ bharatāgrajaḥ

1.1.31

sa kāmam anavāpyaiva rāmapādāv upaspṛśan nandigrāme 'karod rājyaṃ rāmāgamanakāṅkṣayā

1.1.32

rāmas tu punar ālakṣya nāgarasya janasya ca tatrāgamanam ekāgre daṇḍakān praviveśa ha

1.1.33

virādhaṃ rākṣasaṃ hatvā śarabhaṅgaṃ dadarśa ha sutīkṣṇaṃ cāpy agastyaṃ ca agastya bhrātaraṃ tathā

1.1.34

agastyavacanāc caiva jagrāhaindraṃ śarāsanam khaḍgaṃ ca paramaprītas tūṇī cākṣayasāyakau

1.1.35

vasatas tasya rāmasya vane vanacaraiḥ saha ṛṣayo 'bhyāgaman sarve vadhāyāsurarakṣasām

1.1.36

tena tatraiva vasatā janasthānanivāsinī virūpitā śūrpaṇakhā rākṣasī kāmarūpiṇī

1.1.37

tataḥ śūrpaṇakhāvākyād udyuktān sarvarākṣasān kharaṃ triśirasaṃ caiva dūṣaṇaṃ caiva rākṣasaṃ

1.1.38

nijaghāna raṇe rāmas teṣāṃ caiva padānugān rakṣasāṃ nihatāny āsan sahasrāṇi caturdaśa

1.1.39

tato jñātivadhaṃ śrutvā rāvaṇaḥ krodhamūrchitaḥ sahāyaṃ varayām āsa mārīcaṃ nāma rākṣasaṃ

1.1.40

vāryamāṇaḥ subahuśo mārīcena sa rāvaṇaḥ na virodho balavatā kṣamo rāvaṇa tena te

1.1.41

anādṛtya tu tad vākyaṃ rāvaṇaḥ kālacoditaḥ jagāma sahamārīcas tasyāśramapadaṃ tadā

1.1.42

tena māyāvinā dūram apavāhya nṛpātmajau jahāra bhāryāṃ rāmasya gṛdhraṃ hatvā jaṭāyuṣam

1.1.43

gṛdhraṃ ca nihataṃ dṛṣṭvā hṛtāṃ śrutvā ca maithilīm rāghavaḥ śokasaṃtapto vilalāpākulendriyaḥ

1.1.44

tatas tenaiva śokena gṛdhraṃ dagdhvā jaṭāyuṣam mārgamāṇo vane sītāṃ rākṣasaṃ saṃdadarśa ha

1.1.45

kabandhaṃ nāma rūpeṇa vikṛtaṃ ghoradarśanam taṃ nihatya mahābāhur dadāha svargataś ca saḥ

1.1.46

sa cāsya kathayām āsa śabarīṃ dharmacāriṇīm śramaṇīṃ dharmanipuṇām abhigaccheti rāghava so 'bhyagacchan mahātejāḥ śabarīṃ śatrusūdanaḥ

1.1.47

śabaryā pūjitaḥ samyag rāmo daśarathātmajaḥ pampātīre hanumatā saṃgato vānareṇa ha

1.1.48

hanumadvacanāc caiva sugrīveṇa samāgataḥ sugrīvāya ca tat sarvaṃ śaṃsad rāmo mahābalaḥ

1.1.49

tato vānararājena vairānukathanaṃ prati rāmāyāveditaṃ sarvaṃ praṇayād duḥkhitena ca vālinaś ca balaṃ tatra kathayām āsa vānaraḥ

1.1.50

pratijñātaṃ ca rāmeṇa tadā vālivadhaṃ prati sugrīvaḥ śaṅkitaś cāsīn nityaṃ vīryeṇa rāghave

1.1.51

rāghavaḥ pratyayārthaṃ tu dundubheḥ kāyam uttamam pādāṅguṣṭhena cikṣepa saṃpūrṇaṃ daśayojanam

1.1.52

bibheda ca punaḥ sālān saptaikena maheṣuṇā giriṃ rasātalaṃ caiva janayan pratyayaṃ tadā

1.1.53

tataḥ prītamanās tena viśvastaḥ sa mahākapiḥ kiṣkindhāṃ rāmasahito jagāma ca guhāṃ tadā

1.1.54

tato 'garjad dharivaraḥ sugrīvo hemapiṅgalaḥ tena nādena mahatā nirjagāma harīśvaraḥ

1.1.55

tataḥ sugrīvavacanād dhatvā vālinam āhave sugrīvam eva tad rājye rāghavaḥ pratyapādayat

1.1.56

sa ca sarvān samānīya vānarān vānararṣabhaḥ diśaḥ prasthāpayām āsa didṛkṣur janakātmajām

1.1.57

tato gṛdhrasya vacanāt saṃpāter hanumān balī śatayojanavistīrṇaṃ pupluve lavaṇārṇavam

1.1.58

tatra laṅkāṃ samāsādya purīṃ rāvaṇapālitām dadarśa sītāṃ dhyāyantīm aśokavanikāṃ gatām

1.1.59

nivedayitvābhijñānaṃ pravṛttiṃ ca nivedya ca samāśvāsya ca vaidehīṃ mardayām āsa toraṇam

1.1.60

pañca senāgragān hatvā sapta mantrisutān api śūram akṣaṃ ca niṣpiṣya grahaṇaṃ samupāgamat

1.1.61

astreṇonmuham ātmānaṃ jñātvā paitāmahād varāt marṣayan rākṣasān vīro yantriṇas tān yadṛcchayā

1.1.62

tato dagdhvā purīṃ laṅkām ṛte sītāṃ ca maithilīm rāmāya priyam ākhyātuṃ punar āyān mahākapiḥ

1.1.63

so 'bhigamya mahātmānaṃ kṛtvā rāmaṃ pradakṣiṇam nyavedayad ameyātmā dṛṣṭā sīteti tattvataḥ

1.1.64

tataḥ sugrīvasahito gatvā tīraṃ mahodadheḥ samudraṃ kṣobhayām āsa śarair ādityasaṃnibhaiḥ

1.1.65

darśayām āsa cātmānaṃ samudraḥ saritāṃ patiḥ samudravacanāc caiva nalaṃ setum akārayat

1.1.66

tena gatvā purīṃ laṅkāṃ hatvā rāvaṇam āhave abhyaṣiñcat sa laṅkāyāṃ rākṣasendraṃ vibhīṣaṇam

1.1.67

karmaṇā tena mahatā trailokyaṃ sacarācaram sadevarṣigaṇaṃ tuṣṭaṃ rāghavasya mahātmanaḥ

1.1.68

tathā paramasaṃtuṣṭaiḥ pūjitaḥ sarvadaivataiḥ kṛtakṛtyas tadā rāmo vijvaraḥ pramumoda ha

1.1.69

devatābhyo varān prāpya samutthāpya ca vānarān puṣpakaṃ tat samāruhya nandigrāmaṃ yayau tadā

1.1.70

nandigrāme jaṭāṃ hitvā bhrātṛbhiḥ sahito 'naghaḥ rāmaḥ sītām anuprāpya rājyaṃ punar avāptavān

1.1.71

prahṛṣṭamudito lokas tuṣṭaḥ puṣṭaḥ sudhārmikaḥ nirāyamo arogaś ca durbhikṣabhayavarjitaḥ

1.1.72

na putramaraṇaṃ ke cid drakṣyanti puruṣāḥ kva cit nāryaś cāvidhavā nityaṃ bhaviṣyanti pativratāḥ

1.1.73

na vātajaṃ bhayaṃ kiṃ cin nāpsu majjanti jantavaḥ na cāgrijaṃ bhayaṃ kiṃ cid yathā kṛtayuge tathā

1.1.74

aśvamedhaśatair iṣṭvā tathā bahusuvarṇakaiḥ gavāṃ koṭyayutaṃ dattvā vidvadbhyo vidhipūrvakam

1.1.75

rājavaṃśāñ śataguṇān sthāpayiṣyati rāghavaḥ cāturvarṇyaṃ ca loke 'smin sve sve dharme niyokṣyati

1.1.76

daśavarṣasahasrāṇi daśavarṣaśatāni ca rāmo rājyam upāsitvā brahmalokaṃ gamiṣyati

1.1.77

idaṃ pavitraṃ pāpaghnaṃ puṇyaṃ vedaiś ca saṃmitam yaḥ paṭhed rāmacaritaṃ sarvapāpaiḥ pramucyate

1.1.78

etad ākhyānam āyuṣyaṃ paṭhan rāmāyaṇaṃ naraḥ saputrapautraḥ sagaṇaḥ pretya svarge mahīyate

1.1.79

paṭhan dvijo vāgṛṣabhatvam īyāt syāt kṣatriyo bhūmipatitvam īyāt vaṇigjanaḥ paṇyaphalatvam īyāj janaś ca śūdro 'pi mahattvam īyāt

1.2.1

nāradasya tu tad vākyaṃ śrutvā vākyaviśāradaḥ pūjayām āsa dharmātmā sahaśiṣyo mahāmuniḥ

1.2.2

yathāvat pūjitas tena devarṣir nāradas tadā āpṛṣṭvaivābhyanujñātaḥ sa jagāma vihāyasaṃ

1.2.3

sa muhūrtaṃ gate tasmin devalokaṃ munis tadā jagāma tamasātīraṃ jāhnavyās tv avidūrataḥ

1.2.4

sa tu tīraṃ samāsādya tamasāyā mahāmuniḥ śiṣyam āha sthitaṃ pārśve dṛṣṭvā tīrtham akardamam

1.2.5

akardamam idaṃ tīrthaṃ bharadvāja niśāmaya ramaṇīyaṃ prasannāmbu sanmanuṣyamano yathā

1.2.6

nyasyatāṃ kalaśas tāta dīyatāṃ valkalaṃ mama idam evāvagāhiṣye tamasātīrtham uttamam

1.2.7

evam ukto bharadvājo vālmīkena mahātmanā prāyacchata munes tasya valkalaṃ niyato guroḥ

1.2.8

sa śiṣyahastād ādāya valkalaṃ niyatendriyaḥ vicacāra ha paśyaṃs tat sarvato vipulaṃ vanam

1.2.9

tasyābhyāśe tu mithunaṃ carantam anapāyinam dadarśa bhagavāṃs tatra krauñcayoś cārunisvanam

1.2.10

tasmāt tu mithunād ekaṃ pumāṃsaṃ pāpaniścayaḥ jaghāna vairanilayo niṣādas tasya paśyataḥ

1.2.11

taṃ śoṇitaparītāṅgaṃ veṣṭamānaṃ mahītale bhāryā tu nihataṃ dṛṣṭvā rurāva karuṇāṃ giram

1.2.12

tathā tu taṃ dvijaṃ dṛṣṭvā niṣādena nipātitam ṛṣer dharmātmanas tasya kāruṇyaṃ samapadyata

1.2.13

tataḥ karuṇaveditvād adharmo 'yam iti dvijaḥ niśāmya rudatīṃ krauñcīm idaṃ vacanam abravīt

1.2.14

mā niṣāda pratiṣṭhāṃ tvam agamaḥ śāśvatīḥ samāḥ yat krauñcamithunād ekam avadhīḥ kāmamohitam

1.2.15

tasyaivaṃ bruvataś cintā babhūva hṛdi vīkṣataḥ śokārtenāsya śakuneḥ kim idaṃ vyāhṛtaṃ mayā

1.2.16

cintayan sa mahāprājñaś cakāra matimān matim śiṣyaṃ caivābravīd vākyam idaṃ sa munipuṃgavaḥ

1.2.17

pādabaddho 'kṣarasamas tantrīlayasamanvitaḥ śokārtasya pravṛtto me śloko bhavatu nānyathā

1.2.18

śiṣyas tu tasya bruvato muner vākyam anuttamam pratijagrāha saṃhṛṣṭas tasya tuṣṭo 'bhavad guruḥ

1.2.19

so 'bhiṣekaṃ tataḥ kṛtvā tīrthe tasmin yathāvidhi tam eva cintayann artham upāvartata vai muniḥ

1.2.20

bharadvājas tataḥ śiṣyo vinītaḥ śrutavān guroḥ kalaśaṃ pūrṇam ādāya pṛṣṭhato 'nujagāma ha

1.2.21

sa praviśyāśramapadaṃ śiṣyeṇa saha dharmavit upaviṣṭaḥ kathāś cānyāś cakāra dhyānam āsthitaḥ

1.2.22

ājagāma tato brahmā lokakartā svayaṃ prabhuḥ caturmukho mahātejā draṣṭuṃ taṃ munipuṃgavam

1.2.23

vālmīkir atha taṃ dṛṣṭvā sahasotthāya vāg yataḥ prāñjaliḥ prayato bhūtvā tasthau paramavismitaḥ

1.2.24

pūjayām āsa taṃ devaṃ pādyārghyāsanavandanaiḥ praṇamya vidhivac cainaṃ pṛṣṭvānāmayam avyayam

1.2.25

athopaviśya bhagavān āsane paramārcite vālmīkaye maharṣaye saṃdideśāsanaṃ tataḥ

1.2.26

upaviṣṭe tadā tasmin sākṣāl lokapitāmahe tad gatenaiva manasā vālmīkir dhyānam āsthitaḥ

1.2.27

pāpātmanā kṛtaṃ kaṣṭaṃ vairagrahaṇabuddhinā yas tādṛśaṃ cāruravaṃ krauñcaṃ hanyād akāraṇāt

1.2.28

śocann eva muhuḥ krauñcīm upaślokam imaṃ punaḥ jagāv antargatamanā bhūtvā śokaparāyaṇaḥ

1.2.29

tam uvāca tato brahmā prahasan munipuṃgavam śloka eva tvayā baddho nātra kāryā vicāraṇā

1.2.30

macchandād eva te brahman pravṛtteyaṃ sarasvatī rāmasya caritaṃ sarvaṃ kuru tvam ṛṣisattama

1.2.31

dharmātmano guṇavato loke rāmasya dhīmataḥ vṛttaṃ kathaya dhīrasya yathā te nāradāc chrutam

1.2.32

rahasyaṃ ca prakāśaṃ ca yad vṛttaṃ tasya dhīmataḥ rāmasya saha saumitre rākṣasānāṃ ca sarvaśaḥ

1.2.33

vaidehyāś caiva yad vṛttaṃ prakāśaṃ yadi vā rahaḥ tac cāpy aviditaṃ sarvaṃ viditaṃ te bhaviṣyati

1.2.34

na te vāg anṛtā kāvye kā cid atra bhaviṣyati kuru rāmakathāṃ puṇyāṃ ślokabaddhāṃ manoramām

1.2.35

yāvat sthāsyanti girayaḥ saritaś ca mahītale tāvad rāmāyaṇakathā lokeṣu pracariṣyati

1.2.36

yāvad rāmasya ca kathā tvatkṛtā pracariṣyati tāvad ūrdhvam adhaś ca tvaṃ mallokeṣu nivatsyasi

1.2.37

ity uktvā bhagavān brahmā tatraivāntaradhīyata tataḥ saśiṣyo vālmīkir munir vismayam āyayau

1.2.38

tasya śiṣyās tataḥ sarve jaguḥ ślokam imaṃ punaḥ muhur muhuḥ prīyamāṇāḥ prāhuś ca bhṛśavismitāḥ

1.2.39

samākṣaraiś caturbhir yaḥ pādair gīto maharṣiṇā so 'nuvyāharaṇād bhūyaḥ śokaḥ ślokatvam āgataḥ

1.2.40

tasya buddhir iyaṃ jātā vālmīker bhāvitātmanaḥ kṛtsnaṃ rāmāyaṇaṃ kāvyam īdṛśaiḥ karavāṇy aham

1.2.41

udāravṛttārthapadair manoramais tadāsya rāmasya cakāra kīrtimān samākṣaraiḥ ślokaśatair yaśasvino yaśaskaraṃ kāvyam udāradhīr muniḥ

1.3.1

śrutvā vas tu samagraṃ tad dharmātmā dharmasaṃhitam vyaktam anveṣate bhūyo yad vṛttaṃ tasya dhīmataḥ

1.3.2

upaspṛśyodakaṃ saṃyan muniḥ sthitvā kṛtāñjaliḥ prācīnāgreṣu darbheṣu dharmeṇānveṣate gatim

1.3.3

janma rāmasya sumahad vīryaṃ sarvānukūlatām lokasya priyatāṃ kṣāntiṃ saumyatāṃ satyaśīlatām

1.3.4

nānācitrāḥ kathāś cānyā viśvāmitrasahāyane jānakyāś ca vivāhaṃ ca dhanuṣaś ca vibhedanam

1.3.5

rāmarāmavivādaṃ ca guṇān dāśarathes tathā tathābhiṣekaṃ rāmasya kaikeyyā duṣṭabhāvatām

1.3.6

vyāghātaṃ cābhiṣekasya rāmasya ca vivāsanam rājñaḥ śokavilāpaṃ ca paralokasya cāśrayam

1.3.7

prakṛtīnāṃ viṣādaṃ ca prakṛtīnāṃ visarjanam niṣādādhipasaṃvādaṃ sūtopāvartanaṃ tathā

1.3.8

gaṅgāyāś cāpi saṃtāraṃ bharadvājasya darśanam bharadvājābhyanujñānāc citrakūṭasya darśanam

1.3.9

vāstukarmaniveśaṃ ca bharatāgamanaṃ tathā prasādanaṃ ca rāmasya pituś ca salilakriyām

1.3.10

pādukāgryābhiṣekaṃ ca nandigrāma nivāsanam daṇḍakāraṇyagamanaṃ sutīkṣṇena samāgamam

1.3.11

anasūyāsamasyāṃ ca aṅgarāgasya cārpaṇam śūrpaṇakhyāś ca saṃvādaṃ virūpakaraṇaṃ tathā

1.3.12

vadhaṃ kharatriśirasor utthānaṃ rāvaṇasya ca mārīcasya vadhaṃ caiva vaidehyā haraṇaṃ tathā

1.3.13

rāghavasya vilāpaṃ ca gṛdhrarājanibarhaṇam kabandhadarśanaṃ caiva pampāyāś cāpi darśanam

1.3.14

śarbaryā darśanaṃ caiva hanūmaddarśanaṃ tathā vilāpaṃ caiva pampāyāṃ rāghavasya mahātmanaḥ

1.3.15

ṛṣyamūkasya gamanaṃ sugrīveṇa samāgamam pratyayotpādanaṃ sakhyaṃ vālisugrīvavigraham

1.3.16

vālipramathanaṃ caiva sugrīvapratipādanam tārāvilāpasamayaṃ varṣarātrinivāsanam

1.3.17

kopaṃ rāghavasiṃhasya balānām upasaṃgraham diśaḥ prasthāpanaṃ caiva pṛthivyāś ca nivedanam

1.3.18

aṅgulīyakadānaṃ ca ṛkṣasya biladarśanam prāyopaveśanaṃ caiva saṃpāteś cāpi darśanam

1.3.19

parvatārohaṇaṃ caiva sāgarasya ca laṅghanam rātrau laṅkāpraveśaṃ ca ekasyāpi vicintanam

1.3.20

āpānabhūmigamanam avarodhasya darśanam aśokavanikāyānaṃ sītāyāś cāpi darśanam

1.3.21

abhijñānapradānaṃ ca sītāyāś cāpi bhāṣaṇam rākṣasītarjanaṃ caiva trijaṭāsvapnadarśanam

1.3.22

maṇipradānaṃ sītāyā vṛkṣabhaṅgaṃ tathaiva ca rākṣasīvidravaṃ caiva kiṃkarāṇāṃ nibarhaṇam

1.3.23

grahaṇaṃ vāyusūnoś ca laṅkādāhābhigarjanam pratiplavanam evātha madhūnāṃ haraṇaṃ tathā

1.3.24

rāghavāśvāsanaṃ caiva maṇiniryātanaṃ tathā saṃgamaṃ ca samudrasya nalasetoś ca bandhanam

1.3.25

pratāraṃ ca samudrasya rātrau laṅkāvarodhanam vibhīṣaṇena saṃsargaṃ vadhopāyanivedanam

1.3.26

kumbhakarṇasya nidhanaṃ meghanādanibarhaṇam rāvaṇasya vināśaṃ ca sītāvāptim areḥ pure

1.3.27

bibhīṣaṇābhiṣekaṃ ca puṣpakasya ca darśanam ayodhyāyāś ca gamanaṃ bharatena samāgamam

1.3.28

rāmābhiṣekābhyudayaṃ sarvasainyavisarjanam svarāṣṭrarañjanaṃ caiva vaidehyāś ca visarjanam

1.3.29

anāgataṃ ca yat kiṃ cid rāmasya vasudhātale tac cakārottare kāvye vālmīkir bhagavān ṛṣiḥ

1.4.1

prāptarājyasya rāmasya vālmīkir bhagavān ṛṣiḥ cakāra caritaṃ kṛtsnaṃ vicitrapadam ātmavān

1.4.2

kṛtvā tu tan mahāprājñaḥ sabhaviṣyaṃ sahottaram cintayām āsa ko nv etat prayuñjīyād iti prabhuḥ

1.4.3

tasya cintayamānasya maharṣer bhāvitātmanaḥ agṛhṇītāṃ tataḥ pādau muniveṣau kuśīlavau

1.4.4

kuśīlavau tu dharmajñau rājaputrau yaśasvinau bhrātarau svarasaṃpannau dadarśāśramavāsinau

1.4.5

sa tu medhāvinau dṛṣṭvā vedeṣu pariniṣṭhitau vedopabṛhmaṇārthāya tāv agrāhayata prabhuḥ

1.4.6

kāvyaṃ rāmāyaṇaṃ kṛtsnaṃ sītāyāś caritaṃ mahat paulastya vadham ity eva cakāra caritavrataḥ

1.4.7

pāṭhye geye ca madhuraṃ pramāṇais tribhir anvitam jātibhiḥ saptabhir baddhaṃ tantrīlayasamanvitam

1.4.8

hāsyaśṛṅgārakāruṇyaraudravīrabhayānakaiḥ bībhatsādirasair yuktaṃ kāvyam etad agāyatām

1.4.9

tau tu gāndharvatattvajñau mūrcchanāsthānakovidau bhrātarau svarasaṃpannau gandharvāv iva rūpiṇau

1.4.10

rūpalakṣaṇasaṃpannau madhurasvarabhāṣiṇau bimbād ivoddhṛtau bimbau rāmadehāt tathāparau

1.4.11

tau rājaputrau kārtsnyena dharmyam ākhyānam uttamam vāco vidheyaṃ tat sarvaṃ kṛtvā kāvyam aninditau

1.4.12

ṛṣīṇāṃ ca dvijātīnāṃ sādhūnāṃ ca samāgame yathopadeśaṃ tattvajñau jagatus tau samāhitau mahātmānau mahābhāgau sarvalakṣaṇalakṣitau

1.4.13

tau kadā cit sametānām ṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām āsīnānāṃ samīpasthāv idaṃ kāvyam agāyatām

1.4.14

tac chrutvā munayaḥ sarve bāṣpaparyākulekṣaṇāḥ sādhu sādhv ity tāv ūcatuḥ paraṃ vismayam āgatāḥ

1.4.15

te prītamanasaḥ sarve munayo dharmavatsalāḥ praśaśaṃsuḥ praśastavyau gāyamānau kuśīlavau

1.4.16

aho gītasya mādhuryaṃ ślokānāṃ ca viśeṣataḥ ciranirvṛttam apy etat pratyakṣam iva darśitam

1.4.17

praviśya tāv ubhau suṣṭhu tadā bhāvam agāyatām sahitau madhuraṃ raktaṃ saṃpannaṃ svarasaṃpadā

1.4.18

evaṃ praśasyamānau tau tapaḥślāghyair maharṣibhiḥ saṃraktataram atyarthaṃ madhuraṃ tāv agāyatām

1.4.19

prītaḥ kaś cin munis tābhyāṃ saṃsthitaḥ kalaśaṃ dadau prasanno valkalaṃ kaś cid dadau tābhyāṃ mahāyaśāḥ

1.4.20

āścaryam idam ākhyānaṃ muninā saṃprakīrtitam paraṃ kavīnām ādhāraṃ samāptaṃ ca yathākramam

1.4.21

praśasyamānau sarvatra kadā cit tatra gāyakau rathyāsu rājamārgeṣu dadarśa bharatāgrajaḥ

1.4.22

svaveśma cānīya tato bhrātarau sakuśīlavau pūjayām āsa pūjārhau rāmaḥ śatrunibarhaṇaḥ

1.4.23

āsīnaḥ kāñcane divye sa ca siṃhāsane prabhuḥ upopaviṣṭaiḥ sacivair bhrātṛbhiś ca paraṃtapaḥ

1.4.24

dṛṣṭvā tu rūpasaṃpannau tāv ubhau vīṇinau tataḥ uvāca lakṣmaṇaṃ rāmaḥ śatrughnaṃ bharataṃ tathā

1.4.25

śrūyatām idam ākhyānaṃ anayor devavarcasoḥ vicitrārthapadaṃ samyag gāyator madhurasvaram

1.4.26

imau munī pārthivalakṣmaṇānvitau kuśīlavau caiva mahātapasvinau mamāpi tad bhūtikaraṃ pracakṣate mahānubhāvaṃ caritaṃ nibodhata

1.4.27

tatas tu tau rāmavacaḥ pracoditāv agāyatāṃ mārgavidhānasaṃpadā sa cāpi rāmaḥ pariṣadgataḥ śanair bubhūṣayāsaktamanā babhūva ha

1.5.1

sarvāpūrvam iyaṃ yeṣām āsīt kṛtsnā vasuṃdharā prajāpatim upādāya nṛpāṇāṃ jayaśālinām

1.5.2

yeṣāṃ sa sagaro nāma sāgaro yena khānitaḥ ṣaṣṭiḥ putrasahasrāṇi yaṃ yāntaṃ paryavārayan

1.5.3

ikṣvākūṇām idaṃ teṣāṃ rājñāṃ vaṃśe mahātmanām mahad utpannam ākhyānaṃ rāmāyaṇam iti śrutam

1.5.4

tad idaṃ vartayiṣyāmi sarvaṃ nikhilam āditaḥ dharmakāmārthasahitaṃ śrotavyam anasūyayā

1.5.5

kosalo nāma muditaḥ sphīto janapado mahān niviṣṭaḥ sarayūtīre prabhūtadhanadhānyavān

1.5.6

ayodhyā nāma nagarī tatrāsīl lokaviśrutā manunā mānavendreṇa yā purī nirmitā svayam

1.5.7

āyatā daśa ca dve ca yojanāni mahāpurī śrīmatī trīṇi vistīrṇā suvibhaktamahāpathā

1.5.8

rājamārgeṇa mahatā suvibhaktena śobhitā muktapuṣpāvakīrṇena jalasiktena nityaśaḥ

1.5.9

tāṃ tu rājā daśaratho mahārāṣṭravivardhanaḥ purīm āvāsayām āsa divi devapatir yathā

1.5.10

kapāṭatoraṇavatīṃ suvibhaktāntarāpaṇām sarvayantrāyudhavatīm upetāṃ sarvaśilpibhiḥ

1.5.11

sūtamāgadhasaṃbādhāṃ śrīmatīm atulaprabhām uccāṭṭāladhvajavatīṃ śataghnīśatasaṃkulām

1.5.12

vadhūnāṭakasaṅghaiś ca saṃyuktāṃ sarvataḥ purīm udyānāmravaṇopetāṃ mahatīṃ sālamekhalām

1.5.13

durgagambhīraparikhāṃ durgām anyair durāsadām vājivāraṇasaṃpūrṇāṃ gobhir uṣṭraiḥ kharais tathā

1.5.14

sāmantarājasaṅghaiś ca balikarmabhir āvṛtām nānādeśanivāsaiś ca vaṇigbhir upaśobhitām

1.5.15

prasādai ratnavikṛtaiḥ parvatair upaśobhitām kūṭāgāraiś ca saṃpūrṇām indrasyevāmarāvatīm

1.5.16

citrām aṣṭāpadākārāṃ varanārīgaṇair yutām sarvaratnasamākīrṇāṃ vimānagṛhaśobhitām

1.5.17

gṛhagāḍhām avicchidrāṃ samabhūmau niveśitām śālitaṇḍulasaṃpūrṇām ikṣukāṇḍarasodakām

1.5.18

dundubhībhir mṛdaṅgaiś ca vīṇābhiḥ paṇavais tathā nāditāṃ bhṛśam atyarthaṃ pṛthivyāṃ tām anuttamām

1.5.19

vimānam iva siddhānāṃ tapasādhigataṃ divi suniveśitaveśmāntāṃ narottamasamāvṛtām

1.5.20

ye ca bāṇair na vidhyanti viviktam aparāparam śabdavedhyaṃ ca vitataṃ laghuhastā viśāradāḥ

1.5.21

siṃhavyāghravarāhāṇāṃ mattānāṃ nadatāṃ vane hantāro niśitaiḥ śastrair balād bāhubalair api

1.5.22

tādṛśānāṃ sahasrais tām abhipūrṇāṃ mahārathaiḥ purīm āvāsayām āsa rājā daśarathas tadā

1.5.23

tām agnimadbhir guṇavadbhir āvṛtāṃ dvijottamair vedaṣaḍaṅgapāragaiḥ sahasradaiḥ satyaratair mahātmabhir maharṣikalpair ṛṣibhiś ca kevalaiḥ

1.6.1

puryāṃ tasyām ayodhyāyāṃ vedavit sarvasaṃgrahaḥ dīrghadarśī mahātejāḥ paurajānapadapriyaḥ

1.6.2

ikṣvākūṇām atiratho yajvā dharmarato vaśī maharṣikalpo rājarṣis triṣu lokṛṣu viśrutaḥ

1.6.3

balavān nihatāmitro mitravān vijitendriyaḥ dhanaiś ca saṃcayaiś cānyaiḥ śakravaiśravaṇopamaḥ

1.6.4

yathā manur mahātejā lokasya parirakṣitā tathā daśaratho rājā vasañ jagad apālayat

1.6.5

tena satyābhisaṃdhena trivargam anutiṣṭhatā pālitā sā purī śreṣṭhendreṇa ivāmarāvatī

1.6.6

tasmin puravare hṛṣṭā dharmātmanā bahuśrutāḥ narās tuṣṭādhanaiḥ svaiḥ svair alubdhāḥ satyavādinaḥ

1.6.7

nālpasaṃnicayaḥ kaś cid āsīt tasmin purottame kuṭumbī yo hy asiddhārtho 'gavāśvadhanadhānyavān

1.6.8

kāmī vā na kadaryo vā nṛśaṃsaḥ puruṣaḥ kva cit draṣṭuṃ śakyam ayodhyāyāṃ nāvidvān na ca nāstikaḥ

1.6.9

sarve narāś ca nāryaś ca dharmaśīlāḥ susaṃyatāḥ muditāḥ śīlavṛttābhyāṃ maharṣaya ivāmalāḥ

1.6.10

nākuṇḍalī nāmukuṭī nāsragvī nālpabhogavān nāmṛṣṭo nānuliptāṅgo nāsugandhaś ca vidyate

1.6.11

nāmṛṣṭabhojī nādātā nāpy anaṅgadaniṣkadhṛk nāhastābharaṇo vāpi dṛśyate nāpy anātmavān

1.6.12

nānāhitāgnir nāyajvā vipro nāpy asahasradaḥ kaś cid āsīd ayodhyāyāṃ na ca nirvṛttasaṃkaraḥ

1.6.13

svakarmaniratā nityaṃ brāhmaṇā vijitendriyāḥ dānādhyayanaśīlāś ca saṃyatāś ca pratigrahe

1.6.14

na nāstiko nānṛtako na kaś cid abahuśrutaḥ nāsūyako na cāśakto nāvidvān vidyate tadā

1.6.15

na dīnaḥ kṣiptacitto vā vyathito vāpi kaś cana kaś cin naro vā nārī vā nāśrīmān nāpy arūpavān draṣṭuṃ śakyam ayodhyāyāṃ nāpi rājanyabhaktimān

1.6.16

varṇeṣv agryacaturtheṣu devatātithipūjakāḥ dīrghāyuṣo narāḥ sarve dharmaṃ satyaṃ ca saṃśritāḥ

1.6.17

kṣatraṃ brahmamukhaṃ cāsīd vaiśyāḥ kṣatram anuvratāḥ śūdrāḥ svadharmaniratās trīn varṇān upacāriṇaḥ

1.6.18

sā tenekṣvākunāthena purī suparirakṣitā yathā purastān manunā mānavendreṇa dhīmatā

1.6.19

yodhānām agnikalpānāṃ peśalānām amarṣiṇām saṃpūrṇākṛtavidyānāṃ guhākesariṇām iva

1.6.20

kāmbojaviṣaye jātair bāhlīkaiś ca hayottamaiḥ vanāyujair nadījaiś ca pūrṇāharihayopamaiḥ

1.6.21

vindhyaparvatajair mattaiḥ pūrṇā haimavatair api madānvitair atibalair mātaṅgaiḥ parvatopamaiḥ

1.6.22

añjanād api niṣkrāntair vāmanād api ca dvipaiḥ bhadramandrair bhadramṛgair mṛgamandraiś ca sā purī

1.6.23

nityamattaiḥ sadā pūrṇā nāgair acalasaṃnibhaiḥ sā yojane ca dve bhūyaḥ satyanāmā prakāśate

1.6.24

tāṃ satyanāmāṃ dṛḍhatoraṇārgalām gṛhair vicitrair upaśobhitāṃ śivām purīm ayodhyāṃ nṛsahasrasaṃkulāṃ śaśāsa vai śakrasamo mahīpatiḥ

1.7.1

aṣṭau babhūvur vīrasya tasyāmātyā yaśasvinaḥ śucayaś cānuraktāś ca rājakṛtyeṣu nityaśaḥ

1.7.2

dhṛṣṭir jayanto vijayaḥ siddhārtho arthasādhakaḥ aśoko mantrapālaś ca sumantraś cāṣṭamo 'bhavat

1.7.3

ṛtvijau dvāv abhimatau tasyāstām ṛṣisattamau vasiṣṭho vāmadevaś ca mantriṇaś ca tathāpare

1.7.4

śrīmantaś ca mahātmānaḥ śāstrajñā dṛḍhavikramāḥ kīrtimantaḥ praṇihitā yathāvacanakāriṇaḥ

1.7.5

tejaḥkṣamāyaśaḥprāptāḥ smitapūrvābhibhāṣiṇaḥ krodhāt kāmārthahetor vā na brūyur anṛtaṃ vacaḥ

1.7.6

teṣām aviditaṃ kiṃ cit sveṣu nāsti pareṣu vā kriyamāṇaṃ kṛtaṃ vāpi cāreṇāpi cikīrṣitam

1.7.7

kuśalā vyavahāreṣu sauhṛdeṣu parīkṣitāḥ prāptakālaṃ yathā daṇḍaṃ dhārayeyuḥ suteṣv api

1.7.8

kośasaṃgrahaṇe yuktā balasya ca parigrahe ahitaṃ cāpi puruṣaṃ na vihiṃsyur adūṣakam

1.7.9

vīrāś ca niyatotsāhā rājaśāstram anuṣṭhitāḥ śucīnāṃ rakṣitāraś ca nityaṃ viṣayavāsinām

1.7.10

brahmakṣatram ahiṃsantas te kośaṃ samapūrayan sutīkṣṇadaṇḍāḥ saṃprekṣya puruṣasya balābalam

1.7.11

śucīnām ekabuddhīnāṃ sarveṣāṃ saṃprajānatām nāsīt pure vā rāṣṭre vā mṛṣāvādī naraḥ kva cit

1.7.12

kaś cin na duṣṭas tatrāsīt paradāraratir naraḥ praśāntaṃ sarvam evāsīd rāṣṭraṃ puravaraṃ ca tat

1.7.13

suvāsasaḥ suveśāś ca te ca sarve suśīlinaḥ hitārthaṃ ca narendrasya jāgrato nayacakṣuṣā

1.7.14

gurau guṇagṛhītāś ca prakhyātāś ca parākramaiḥ videśeṣv api vijñātāḥ sarvato buddhiniścayāt

1.7.15

īdṛśais tair amātyais tu rājā daśaratho 'naghaḥ upapanno guṇopetair anvaśāsad vasuṃdharām

1.7.16

avekṣamāṇaś cāreṇa prajā dharmeṇa rañjayan nādhyagacchad viśiṣṭaṃ vā tulyaṃ vā śatrum ātmanaḥ

1.7.17

tair mantribhir mantrahitair niviṣṭair vṛto 'nuraktaiḥ kuśalaiḥ samarthaiḥ sa pārthivo dīptim avāpa yuktas tejomayair gobhir ivodito 'rkaḥ

1.8.1

tasya tv evaṃ prabhāvasya dharmajñasya mahātmanaḥ sutārthaṃ tapyamānasya nāsīd vaṃśakaraḥ sutaḥ

1.8.2

cintayānasya tasyaivaṃ buddhir āsīn mahātmanaḥ sutārthaṃ vājimedhena kimarthaṃ na yajāmy aham

1.8.3

sa niścitāṃ matiṃ kṛtvā yaṣṭavyam iti buddhimān mantribhiḥ saha dharmātmā sarvair eva kṛtātmabhiḥ

1.8.4

tato 'bravīd idaṃ rājā sumantraṃ mantrisattamam śīghram ānaya me sarvān gurūṃs tān sapurohitān

1.8.5

etac chrutvā rahaḥ sūto rājānam idam abravīt ṛtvigbhir upadiṣṭo 'yaṃ purāvṛtto mayā śrutaḥ

1.8.6

sanatkumāro bhagavān pūrvaṃ kathitavān kathām ṛṣīṇāṃ saṃnidhau rājaṃs tava putrāgamaṃ prati

1.8.7

kāśyapasya tu putro 'sti vibhāṇḍaka iti śrutaḥ ṛśyaśṛṅga iti khyātas tasya putro bhaviṣyati

1.8.8

sa vane nityasaṃvṛddho munir vanacaraḥ sadā nānyaṃ jānāti viprendro nityaṃ pitranuvartanāt

1.8.9

dvaividhyaṃ brahmacaryasya bhaviṣyati mahātmanaḥ lokeṣu prathitaṃ rājan vipraiś ca kathitaṃ sadā

1.8.10

tasyaivaṃ vartamānasya kālaḥ samabhivartata agniṃ śuśrūṣamāṇasya pitaraṃ ca yaśasvinam

1.8.11

etasminn eva kāle tu lomapādaḥ pratāpavān aṅgeṣu prathito rājā bhaviṣyati mahābalaḥ

1.8.12

tasya vyatikramād rājño bhaviṣyati sudāruṇā anāvṛṣṭiḥ sughorā vai sarvabhūtabhayāvahā

1.8.13

anāvṛṣṭyāṃ tu vṛttāyāṃ rājā duḥkhasamanvitaḥ brāhmaṇāñ śrutavṛddhāṃś ca samānīya pravakṣyati

1.8.14

bhavantaḥ śrutadharmāṇo lokacāritravedinaḥ samādiśantu niyamaṃ prāyaścittaṃ yathā bhavet

1.8.15

vakṣyanti te mahīpālaṃ brāhmaṇā vedapāragāḥ vibhāṇḍakasutaṃ rājan sarvopāyair ihānaya

1.8.16

ānāyya ca mahīpāla ṛśyaśṛṅgaṃ susatkṛtam prayaccha kanyāṃ śāntāṃ vai vidhinā susamāhitaḥ

1.8.17

teṣāṃ tu vacanaṃ śrutvā rājā cintāṃ prapatsyate kenopāyena vai śakyam ihānetuṃ sa vīryavān

1.8.18

tato rājā viniścitya saha mantribhir ātmavān purohitam amātyāṃś ca preṣayiṣyati satkṛtān

1.8.19

te tu rājño vacaḥ śrutvā vyathitā vanatānanāḥ na gacchema ṛṣer bhītā anuneṣyanti taṃ nṛpam

1.8.20

vakṣyanti cintayitvā te tasyopāyāṃś ca tān kṣamān āneṣyāmo vayaṃ vipraṃ na ca doṣo bhaviṣyati

1.8.21

evam aṅgādhipenaiva gaṇikābhir ṛṣeḥ sutaḥ ānīto 'varṣayad devaḥ śāntā cāsmai pradīyate

1.8.22

ṛśyaśṛṅgas tu jāmātā putrāṃs tava vidhāsyati sanatkumārakathitam etāvad vyāhṛtaṃ mayā

1.8.23

atha hṛṣṭo daśarathaḥ sumantraṃ pratyabhāṣata yatharṣyaśṛṅgas tv ānīto vistareṇa tvayocyatām

1.9.1

sumantraś codito rājñā provācedaṃ vacas tadā yatharṣyaśṛṅgas tv ānītaḥ śṛṇu me mantribhiḥ saha

1.9.2

lomapādam uvācedaṃ sahāmātyaḥ purohitaḥ upāyo nirapāyo 'yam asmābhir abhicintitaḥ

1.9.3

ṛśyaśṛṅgo vanacaras tapaḥsvādhyāyane rataḥ anabhijñaḥ sa nārīṇāṃ viṣayāṇāṃ sukhasya ca

1.9.4

indriyārthair abhimatair naracittapramāthibhiḥ puram ānāyayiṣyāmaḥ kṣipraṃ cādhyavasīyatām

1.9.5

gaṇikās tatra gacchantu rūpavatyaḥ svalaṃkṛtāḥ pralobhya vividhopāyair āneṣyantīha satkṛtāḥ

1.9.6

śrutvā tatheti rājā ca pratyuvāca purohitam purohito mantriṇaś ca tathā cakruś ca te tadā

1.9.7

vāramukhyās tu tac chrutvā vanaṃ praviviśur mahat āśramasyāvidūre 'smin yatnaṃ kurvanti darśane ṛṣiputrasya ghorasya nityam āśramavāsinaḥ

1.9.8

pituḥ sa nityasaṃtuṣṭo nāticakrāma cāśramāt

1.9.9

na tena janmaprabhṛti dṛṣṭapūrvaṃ tapasvinā strī vā pumān vā yac cānyat sattvaṃ nagararāṣṭrajam

1.9.10

tataḥ kadā cit taṃ deśam ājagāma yadṛcchayā vibhāṇḍakasutas tatra tāś cāpaśyad varāṅganāḥ

1.9.11

tāś citraveṣāḥ pramadā gāyantyo madhurasvaraiḥ ṛṣiputram upāgamya sarvā vacanam abruvan

1.9.12

kas tvaṃ kiṃ vartase brahmañ jñātum icchāmahe vayam ekas tvaṃ vijane ghore vane carasi śaṃsa naḥ

1.9.13

adṛṣṭarūpās tās tena kāmyarūpā vane striyaḥ hārdāt tasya matir jātā ākhyātuṃ pitaraṃ svakam

1.9.14

pitā vibhāṇḍako 'smākaṃ tasyāhaṃ suta aurasaḥ ṛśyaśṛṅga iti khyātaṃ nāma karma ca me bhuvi

1.9.15

ihāśramapado 'smākaṃ samīpe śubhadarśanāḥ kariṣye vo 'tra pūjāṃ vai sarveṣāṃ vidhipūrvakam

1.9.16

ṛṣiputravacaḥ śrutvā sarvāsāṃ matir āsa vai tad āśramapadaṃ draṣṭuṃ jagmuḥ sarvāś ca tena ha

1.9.17

gatānāṃ tu tataḥ pūjām ṛṣiputraś cakāra ha idam arghyam idaṃ pādyam idaṃ mūlaṃ phalaṃ ca naḥ

1.9.18

pratigṛhya tu tāṃ pūjāṃ sarvā eva samutsukāḥ ṛṣer bhītāś ca śīghraṃ tu gamanāya matiṃ dadhuḥ

1.9.19

asmākam api mukhyāni phalānīmāni vai dvija gṛhāṇa prati bhadraṃ te bhakṣayasva ca mā ciram

1.9.20

tatas tās taṃ samāliṅgya sarvā harṣasamanvitāḥ modakān pradadus tasmai bhakṣyāṃś ca vividhāñ śubhān

1.9.21

tāni cāsvādya tejasvī phalānīti sma manyate anāsvāditapūrvāṇi vane nityanivāsinā

1.9.22

āpṛcchya ca tadā vipraṃ vratacaryāṃ nivedya ca gacchanti smāpadeśāt tā bhītās tasya pituḥ striyaḥ

1.9.23

gatāsu tāsu sarvāsu kāśyapasyātmajo dvijaḥ asvasthahṛdayaś cāsīd duḥkhaṃ sma parivartate

1.9.24

tato 'paredyus taṃ deśam ājagāma sa vīryavān manojñā yatra tā dṛṣṭā vāramukhyāḥ svalaṃkṛtāḥ

1.9.25

dṛṣṭvaiva ca tadā vipram āyāntaṃ hṛṣṭamānasāḥ upasṛtya tataḥ sarvās tās tam ūcur idaṃ vacaḥ

1.9.26

ehy āśramapadaṃ saumya asmākam iti cābruvan tatrāpy eṣa vidhiḥ śrīmān viśeṣeṣa bhaviṣyati

1.9.27

śrutvā tu vacanaṃ tāsāṃ sarvāsāṃ hṛdayaṃgamam gamanāya matiṃ cakre taṃ ca ninyus tadā striyaḥ

1.9.28

tatra cānīyamāne tu vipre tasmin mahātmani vavarṣa sahasā devo jagat prahlādayaṃs tadā

1.9.29

varṣeṇaivāgataṃ vipraṃ viṣayaṃ svaṃ narādhipaḥ pratyudgamya muniṃ prahvaḥ śirasā ca mahīṃ gataḥ

1.9.30

arghyaṃ ca pradadau tasmai nyāyataḥ susamāhitaḥ vavre prasādaṃ viprendrān mā vipraṃ manyur āviśet

1.9.31

antaḥpuraṃ praviśyāsmai kanyāṃ dattvā yathāvidhi śāntāṃ śāntena manasā rājā harṣam avāpa saḥ

1.9.32

evaṃ sa nyavasat tatra sarvakāmaiḥ supūjitaḥ ṛśyaśṛṅgo mahātejāḥ śāntayā saha bhāryayā

1.10.1

bhūya eva ca rājendra śṛṇu me vacanaṃ hitam yathā sa devapravaraḥ kathāyām evam abravīt

1.10.2

ikṣvākūṇāṃ kule jāto bhaviṣyati sudhārmikaḥ rājā daśaratho nāmnā śrīmān satyapratiśravaḥ

1.10.3

aṅgarājena sakhyaṃ ca tasya rājño bhaviṣyati kanyā cāsya mahābhāgā śāntā nāma bhaviṣyati

1.10.4

putras tv aṅgasya rājñas tu lomapāda iti śrutaḥ taṃ sa rājā daśaratho gamiṣyati mahāyaśāḥ

1.10.5

anapatyo 'smi dharmātmañ śāntābhartā mama kratum āhareta tvayājñaptaḥ saṃtānārthaṃ kulasya ca

1.10.6

śrutvā rājño 'tha tad vākyaṃ manasā sa vicintya ca pradāsyate putravantaṃ śāntā bhartāram ātmavān

1.10.7

pratigṛhya ca taṃ vipraṃ sa rājā vigatajvaraḥ āhariṣyati taṃ yajñaṃ prahṛṣṭenāntarātmanā

1.10.8

taṃ ca rājā daśaratho yaṣṭukāmaḥ kṛtāñjaliḥ ṛśyaśṛṅgaṃ dvijaśreṣṭhaṃ varayiṣyati dharmavit

1.10.9

yajñārthaṃ prasavārthaṃ ca svargārthaṃ ca nareśvaraḥ labhate ca sa taṃ kāmaṃ dvijamukhyād viśāṃ patiḥ

1.10.10

putrāś cāsya bhaviṣyanti catvāro 'mitavikramāḥ vaṃśapratiṣṭhānakarāḥ sarvalokeṣu viśrutāḥ

1.10.11

evaṃ sa devapravaraḥ pūrvaṃ kathitavān kathām sanatkumāro bhagavān purā devayuge prabhuḥ

1.10.12

sa tvaṃ puruṣaśārdūla tam ānaya susatkṛtam svayam eva mahārāja gatvā sabalavāhanaḥ

1.10.13

anumānya vasiṣṭhaṃ ca sūtavākyaṃ niśamya ca sāntaḥpuraḥ sahāmātyaḥ prayayau yatra sa dvijaḥ

1.10.14

vanāni saritaś caiva vyatikramya śanaiḥ śanaiḥ abhicakrāma taṃ deśaṃ yatra vai munipuṃgavaḥ

1.10.15

āsādya taṃ dvijaśreṣṭhaṃ lomapādasamīpagam ṛṣiputraṃ dadarśādau dīpyamānam ivānalam

1.10.16

tato rājā yathānyāyaṃ pūjāṃ cakre viśeṣataḥ sakhitvāt tasya vai rājñaḥ prahṛṣṭenāntarātmanā

1.10.17

lomapādena cākhyātam ṛṣiputrāya dhīmate sakhyaṃ saṃbandhakaṃ caiva tadā taṃ pratyapūjayat

1.10.18

evaṃ susatkṛtas tena sahoṣitvā nararṣabhaḥ saptāṣṭadivasān rājā rājānam idam abravīt

1.10.19

śāntā tava sutā rājan saha bhartrā viśāmpate madīyaṃ nagaraṃ yātu kāryaṃ hi mahad udyatam

1.10.20

tatheti rājā saṃśrutya gamanaṃ tasya dhīmataḥ uvāca vacanaṃ vipraṃ gaccha tvaṃ saha bhāryayā

1.10.21

ṛṣiputraḥ pratiśrutya tathety āha nṛpaṃ tadā sa nṛpeṇābhyanujñātaḥ prayayau saha bhāryayā

1.10.22

tāv anyonyāñjaliṃ kṛtvā snehāt saṃśliṣya corasā nanandatur daśaratho lomapādaś ca vīryavān

1.10.23

tataḥ suhṛdam āpṛcchya prasthito raghunandanaḥ paurebhyaḥ preṣayām āsa dūtān vai śīghragāminaḥ kriyatāṃ nagaraṃ sarvaṃ kṣipram eva svalaṃkṛtam

1.10.24

tataḥ prahṛṣṭāḥ paurās te śrutvā rājānam āgatam tathā pracakrus tat sarvaṃ rājñā yat preṣitaṃ tadā

1.10.25

tataḥ svalaṃkṛtaṃ rājā nagaraṃ praviveśa ha śaṅkhadundubhinirghoṣaiḥ puraskṛtya dvijarṣabham

1.10.26

tataḥ pramuditāḥ sarve dṛṣṭvā taṃ nāgarā dvijam praveśyamānaṃ satkṛtya narendreṇendrakarmaṇā

1.10.27

antaḥpuraṃ praveśyainaṃ pūjāṃ kṛtvā tu śāstrataḥ kṛtakṛtyaṃ tadātmānaṃ mene tasyopavāhanāt

1.10.28

antaḥpurāṇi sarvāṇi śāntāṃ dṛṣṭvā tathāgatām saha bhartrā viśālākṣīṃ prītyānandam upāgaman

1.10.29

pūjyamānā ca tābhiḥ sā rājñā caiva viśeṣataḥ uvāsa tatra sukhitā kaṃ cit kālaṃ saha dvijā

1.11.1

tataḥ kāle bahutithe kasmiṃś cit sumanohare vasante samanuprāpte rājño yaṣṭuṃ mano 'bhavat

1.11.2

tataḥ prasādya śirasā taṃ vipraṃ devavarṇinam yajñāya varayām āsa saṃtānārthaṃ kulasya vai

1.11.3

tatheti ca sa rājānam uvāca ca susatkṛtaḥ saṃbhārāḥ saṃbhriyantāṃ te turagaś ca vimucyatām

1.11.4

tato rājābravīd vākyaṃ sumantraṃ mantrisattamam sumantrāvāhaya kṣipram ṛtvijo brahmavādinaḥ

1.11.5

tataḥ sumantras tvaritaṃ gatvā tvaritavikramaḥ samānayat sa tān viprān samastān vedapāragān

1.11.6

suyajñaṃ vāmadevaṃ ca jābālim atha kāśyapam purohitaṃ vasiṣṭhaṃ ca ye cānye dvijasattamāḥ

1.11.7

tān pūjayitvā dharmātmā rājā daśarathas tadā idaṃ dharmārthasahitaṃ ślakṣṇaṃ vacanam abravīt

1.11.8

mama lālapyamānasya putrārthaṃ nāsti vai sukham tadarthaṃ hayamedhena yakṣyāmīti matir mama

1.11.9

tad ahaṃ yaṣṭum icchāmi śāstradṛṣṭena karmaṇā ṛṣiputraprabhāvena kāmān prāpsyāmi cāpy aham

1.11.10

tataḥ sādhv iti tad vākyaṃ brāhmaṇāḥ pratyapūjayan vasiṣṭhapramukhāḥ sarve pārthivasya mukhāc cyutam

1.11.11

ṛśyaśṛṅgapurogāś ca pratyūcur nṛpatiṃ tadā saṃbhārāḥ saṃbhriyantāṃ te turagaś ca vimucyatām

1.11.12

sarvathā prāpyase putrāṃś caturo 'mitavikramān yasya te dhārmikī buddhir iyaṃ putrārtham āgatā

1.11.13

tataḥ prīto 'bhavad rājā śrutvā tad dvijabhāṣitam amātyāṃś cābravīd rājā harṣeṇedaṃ śubhākṣaram

1.11.14

gurūṇāṃ vacanāc chīghraṃ saṃbhārāḥ saṃbhriyantu me samarthādhiṣṭhitaś cāśvaḥ sopādhyāyo vimucyatām

1.11.15

sarayvāś cottare tīre yajñabhūmir vidhīyatām śāntayaś cābhivardhantāṃ yathākalpaṃ yathāvidhi

1.11.16

śakyaḥ kartum ayaṃ yajñaḥ sarveṇāpi mahīkṣitā nāparādho bhavet kaṣṭo yady asmin kratusattame

1.11.17

chidraṃ hi mṛgayante 'tra vidvāṃso brahmarākṣasāḥ vidhihīnasya yajñasya sadyaḥ kartā vinaśyati

1.11.18

tad yathā vidhipūrvaṃ me kratur eṣa samāpyate tathāvidhānaṃ kriyatāṃ samarthāḥ karaṇeṣv iha

1.11.19

tatheti ca tataḥ sarve mantriṇaḥ pratyapūjayan pārthivendrasya tad vākyaṃ yathājñaptam akurvata

1.11.20

tato dvijās te dharmajñam astuvan pārthivarṣabham anujñātās tataḥ sarve punar jagmur yathāgatam

1.11.21

gatānāṃ tu dvijātīnāṃ mantriṇas tān narādhipaḥ visarjayitvā svaṃ veśma praviveśa mahādyutiḥ

1.12.1

punaḥ prāpte vasante tu pūrṇaḥ saṃvatsaro 'bhavat abhivādya vasiṣṭhaṃ ca nyāyataḥ pratipūjya ca

1.12.2

abravīt praśritaṃ vākyaṃ prasavārthaṃ dvijottamam yajño me kriyatāṃ vipra yathoktaṃ munipuṃgava

1.12.3

yathā na vighnaḥ kriyate yajñāṅgeṣu vidhīyatām bhavān snigdhaḥ suhṛn mahyaṃ guruś ca paramo mahān

1.12.4

voḍhavyo bhavatā caiva bhāro yajñasya codyataḥ tatheti ca sa rājānam abravīd dvijasattamaḥ

1.12.5

kariṣye sarvam evaitad bhavatā yat samarthitam tato 'bravīd dvijān vṛddhān yajñakarmasu niṣṭhitān

1.12.6

sthāpatye niṣṭhitāṃś caiva vṛddhān paramadhārmikān karmāntikāñ śilpakārān vardhakīn khanakān api

1.12.7

gaṇakāñ śilpinaś caiva tathaiva naṭanartakān tathā śucīñ śāstravidaḥ puruṣān subahuśrutān

1.12.8

yajñakarma samīhantāṃ bhavanto rājaśāsanāt iṣṭakā bahusāhasrī śīghram ānīyatām iti

1.12.9

aupakāryāḥ kriyantāṃ ca rājñāṃ bahuguṇānvitāḥ brāhmaṇāvasathāś caiva kartavyāḥ śataśaḥ śubhāḥ

1.12.10

bhakṣyānnapānair bahubhiḥ samupetāḥ suniṣṭhitāḥ tathā paurajanasyāpi kartavyā bahuvistarāḥ

1.12.11

āvāsā bahubhakṣyā vai sarvakāmair upasthitāḥ tathā jānapadasyāpi janasya bahuśobhanam

1.12.12

dātavyam annaṃ vidhivat satkṛtya na tu līlayā sarve varṇā yathā pūjāṃ prāpnuvanti susatkṛtāḥ

1.12.13

na cāvajñā prayoktavyā kāmakrodhavaśād api yajñakarmasu ye 'vyagrāḥ puruṣāḥ śilpinas tathā

1.12.14

teṣām api viśeṣeṇa pūjā kāryā yathākramam yathā sarvaṃ suvihitaṃ na kiṃ cit parihīyate

1.12.15

tathā bhavantaḥ kurvantu prītisnigdhena cetasā tataḥ sarve samāgamya vasiṣṭham idam abruvan

1.12.16

yathoktaṃ tat kariṣyāmo na kiṃ cit parihāsyate tataḥ sumantram āhūya vasiṣṭho vākyam abravīt

1.12.17

nimantrayasya nṛpatīn pṛthivyāṃ ye ca dhārmikāḥ brāhmaṇān kṣatriyān vaiśyāñ śūdrāṃś caiva sahasraśaḥ

1.12.18

samānayasva satkṛtya sarvadeśeṣu mānavān mithilādhipatiṃ śūraṃ janakaṃ satyavikramam

1.12.19

niṣṭhitaṃ sarvaśāstreṣu tathā vedeṣu niṣṭhitam tam ānaya mahābhāgaṃ svayam eva susatkṛtam pūrvasaṃbandhinaṃ jñātvā tataḥ pūrvaṃ bravīmi te

1.12.20

tathā kāśipatiṃ snigdhaṃ satataṃ priyavādinam sadvṛttaṃ devasaṃkāśaṃ svayam evānayasva ha

1.12.21

tathā kekayarājānaṃ vṛddhaṃ paramadhārmikam śvaśuraṃ rājasiṃhasya saputraṃ tam ihānaya

1.12.22

aṅgeśvaraṃ mahābhāgaṃ lomapādaṃ susatkṛtam vayasyaṃ rājasiṃhasya tam ānaya yaśasvinam

1.12.23

prācīnān sindhusauvīrān saurāṣṭhreyāṃś ca pārthivān dākṣiṇātyān narendrāṃś ca samastān ānayasva ha

1.12.24

santi snigdhāś ca ye cānye rājānaḥ pṛthivītale tān ānaya yathākṣipraṃ sānugān sahabāndhavān

1.12.25

vasiṣṭhavākyaṃ tac chrutvā sumantras tvaritas tadā vyādiśat puruṣāṃs tatra rājñām ānayane śubhān

1.12.26

svayam eva hi dharmātmā prayayau muniśāsanāt sumantras tvarito bhūtvā samānetuṃ mahīkṣitaḥ

1.12.27

te ca karmāntikāḥ sarve vasiṣṭhāya ca dhīmate sarvaṃ nivedayanti sma yajñe yad upakalpitam

1.12.28

tataḥ prīto dvijaśreṣṭhas tān sarvān punar abravīt avajñayā na dātavyaṃ kasya cil līlayāpi vā avajñayā kṛtaṃ hanyād dātāraṃ nātra saṃśayaḥ

1.12.29

tataḥ kaiś cid ahorātrair upayātā mahīkṣitaḥ bahūni ratnāny ādāya rājño daśarathasya ha

1.12.30

tato vasiṣṭhaḥ suprīto rājānam idam abravīt upayātā naravyāghra rājānas tava śāsanāt

1.12.31

mayāpi satkṛtāḥ sarve yathārhaṃ rājasattamāḥ yajñiyaṃ ca kṛtaṃ rājan puruṣaiḥ susamāhitaiḥ

1.12.32

niryātu ca bhavān yaṣṭuṃ yajñāyatanam antikāt sarvakāmair upahṛtair upetaṃ vai samantataḥ

1.12.33

tathā vasiṣṭhavacanād ṛśyaśṛṅgasya cobhayoḥ śubhe divasa nakṣatre niryāto jagatīpatiḥ

1.12.34

tato vasiṣṭhapramukhāḥ sarva eva dvijottamāḥ ṛśyaśṛṅgaṃ puraskṛtya yajñakarmārabhaṃs tadā

1.13.1

atha saṃvatsare pūrṇe tasmin prāpte turaṅgame sarayvāś cottare tīre rājño yajño 'bhyavartata

1.13.2

ṛśyaśṛṅgaṃ puraskṛtya karma cakrur dvijarṣabhāḥ aśvamedhe mahāyajñe rājño 'sya sumahātmanaḥ

1.13.3

karma kurvanti vidhivad yājakā vedapāragāḥ yathāvidhi yathānyāyaṃ parikrāmanti śāstrataḥ

1.13.4

pravargyaṃ śāstrataḥ kṛtvā tathaivopasadaṃ dvijāḥ cakruś ca vidhivat sarvam adhikaṃ karma śāstrataḥ

1.13.5

abhipūjya tato hṛṣṭāḥ sarve cakrur yathāvidhi prātaḥsavanapūrvāṇi karmāṇi munipuṃgavāḥ

1.13.6

na cāhutam abhūt tatra skhalitaṃ vāpi kiṃ cana dṛśyate brahmavat sarvaṃ kṣemayuktaṃ hi cakrire

1.13.7

na teṣv ahaḥsu śrānto vā kṣudhito vāpi dṛśyate nāvidvān brāhmaṇas tatra nāśatānucaras tathā

1.13.8

brāhmaṇā bhuñjate nityaṃ nāthavantaś ca bhuñjate tāpasā bhuñjate cāpi śramaṇā bhuñjate tathā

1.13.9

vṛddhāś ca vyādhitāś caiva striyo bālās tathaiva ca aniśaṃ bhuñjamānānāṃ na tṛptir upalabhyate

1.13.10

dīyatāṃ dīyatām annaṃ vāsāṃsi vividhāni ca iti saṃcoditās tatra tathā cakrur anekaśaḥ

1.13.11

annakūṭāś ca bahavo dṛśyante parvatopamāḥ divase divase tatra siddhasya vidhivat tadā

1.13.12

annaṃ hi vidhivat svādu praśaṃsanti dvijarṣabhāḥ aho tṛptāḥ sma bhadraṃ te iti śuśrāva rāghavaḥ

1.13.13

svalaṃkṛtāś ca puruṣā brāhmaṇān paryaveṣayan upāsate ca tān anye sumṛṣṭamaṇikuṇḍalāḥ

1.13.14

karmāntare tadā viprā hetuvādān bahūn api prāhuḥ suvāgmino dhīrāḥ parasparajigīṣayā

1.13.15

divase divase tatra saṃstare kuśalā dvijāḥ sarvakarmāṇi cakrus te yathāśāstraṃ pracoditāḥ

1.13.16

nāṣaḍaṅgavid atrāsīn nāvrato nābahuśrutaḥ sadasyas tasya vai rājño nāvādakuśalo dvijaḥ

1.13.17

prāpte yūpocchraye tasmin ṣaḍ bailvāḥ khādirās tathā tāvanto bilvasahitāḥ parṇinaś ca tathāpare

1.13.18

śleṣmātakamayo diṣṭo devadārumayas tathā dvāv eva tatra vihitau bāhuvyastaparigrahau

1.13.19

kāritāḥ sarva evaite śāstrajñair yajñakovidaiḥ śobhārthaṃ tasya yajñasya kāñcanālaṃkṛtā bhavan

1.13.20

vinyastā vidhivat sarve śilpibhiḥ sukṛtā dṛḍhāḥ aṣṭāśrayaḥ sarva eva ślakṣṇarūpasamanvitāḥ

1.13.21

ācchāditās te vāsobhiḥ puṣpair gandhaiś ca bhūṣitāḥ saptarṣayo dīptimanto virājante yathā divi

1.13.22

iṣṭakāś ca yathānyāyaṃ kāritāś ca pramāṇataḥ cito 'gnir brāhmaṇais tatra kuśalaiḥ śulbakarmaṇi

1.13.23

sa cityo rājasiṃhasya saṃcitaḥ kuśalair dvijaiḥ garuḍo rukmapakṣo vai triguṇo 'ṣṭādaśātmakaḥ

1.13.24

niyuktās tatra paśavas tat tad uddiśya daivatam uragāḥ pakṣiṇaś caiva yathāśāstraṃ pracoditāḥ śāmitre tu hayas tatra tathā jala carāś ca ye

1.13.25

ṛtvigbhiḥ sarvam evaitan niyuktaṃ śāstratas tadā paśūnāṃ triśataṃ tatra yūpeṣu niyataṃ tadā aśvaratnottamaṃ tasya rājño daśarathasya ha

1.13.26

kausalyā taṃ hayaṃ tatra paricarya samantataḥ kṛpāṇair viśaśāsainaṃ tribhiḥ paramayā mudā

1.13.27

patatriṇā tadā sārdhaṃ susthitena ca cetasā avasad rajanīm ekāṃ kausalyā dharmakāmyayā

1.13.28

hotādhvaryus tathodgātā hayena samayojayan mahiṣyā parivṛktyātha vāvātām aparāṃ tathā

1.13.29

patatriṇas tasya vapām uddhṛtya niyatendriyaḥ ṛtvik parama saṃpannaḥ śrapayām āsa śāstrataḥ

1.13.30

dhūmagandhaṃ vapāyās tu jighrati sma narādhipaḥ yathākālaṃ yathānyāyaṃ nirṇudan pāpam ātmanaḥ

1.13.31

hayasya yāni cāṅgāni tāni sarvāṇi brāhmaṇāḥ agnau prāsyanti vidhivat samastāḥ ṣoḍaśartvijaḥ

1.13.32

plakṣaśākhāsu yajñānām anyeṣāṃ kriyate haviḥ aśvamedhasya caikasya vaitaso bhāga iṣyate

1.13.33

tryaho 'śvamedhaḥ saṃkhyātaḥ kalpasūtreṇa brāhmaṇaiḥ catuṣṭomam ahas tasya prathamaṃ parikalpitam

1.13.34

ukthyaṃ dvitīyaṃ saṃkhyātam atirātraṃ tathottaram kāritās tatra bahavo vihitāḥ śāstradarśanāt

1.13.35

jyotiṣṭomāyuṣī caiva atirātrau ca nirmitau abhijid viśvajic caiva aptoryāmo mahākratuḥ

1.13.36

prācīṃ hotre dadau rājā diśaṃ svakulavardhanaḥ adhvaryave pratīcīṃ tu brahmaṇe dakṣiṇāṃ diśam

1.13.37

udgātre tu tathodīcīṃ dakṣiṇaiṣā vinirmitā aśvamedhe mahāyajñe svayambhuvihite purā

1.13.38

kratuṃ samāpya tu tadā nyāyataḥ puruṣarṣabhaḥ ṛtvigbhyo hi dadau rājā dharāṃ tāṃ kratuvardhanaḥ

1.13.39

ṛtvijas tv abruvan sarve rājānaṃ gatakalmaṣam bhavān eva mahīṃ kṛtsnām eko rakṣitum arhati

1.13.40

na bhūmyā kāryam asmākaṃ na hi śaktāḥ sma pālane ratāḥ svādhyāyakaraṇe vayaṃ nityaṃ hi bhūmipa niṣkrayaṃ kiṃ cid eveha prayacchatu bhavān iti

1.13.41

gavāṃ śatasahasrāṇi daśa tebhyo dadau nṛpaḥ daśakoṭiṃ suvarṇasya rajatasya caturguṇam

1.13.42

ṛtvijas tu tataḥ sarve pradaduḥ sahitā vasu ṛśyaśṛṅgāya munaye vasiṣṭhāya ca dhīmate

1.13.43

tatas te nyāyataḥ kṛtvā pravibhāgaṃ dvijottamāḥ suprītamanasaḥ sarve pratyūcur muditā bhṛśam

1.13.44

tataḥ prītamanā rājā prāpya yajñam anuttamam pāpāpahaṃ svarnayanaṃ dustaraṃ pārthivarṣabhaiḥ

1.13.45

tato 'bravīd ṛśyaśṛṅgaṃ rājā daśarathas tadā kulasya vardhanaṃ tat tu kartum arhasi suvrata

1.13.46

tatheti ca sa rājānam uvāca dvijasattamaḥ bhaviṣyanti sutā rājaṃś catvāras te kulodvahāḥ

1.14.1

medhāvī tu tato dhyātvā sa kiṃ cid idam uttamam labdhasaṃjñas tatas taṃ tu vedajño nṛpam abravīt

1.14.2

iṣṭiṃ te 'haṃ kariṣyāmi putrīyāṃ putrakāraṇāt atharvaśirasi proktair mantraiḥ siddhāṃ vidhānataḥ

1.14.3

tataḥ prākramad iṣṭiṃ tāṃ putrīyāṃ putra kāraṇāt juhāva cāgnau tejasvī mantradṛṣṭena karmaṇā

1.14.4

tato devāḥ sagandharvāḥ siddhāś ca paramarṣayaḥ bhāgapratigrahārthaṃ vai samavetā yathāvidhi

1.14.5

tāḥ sametya yathānyāyaṃ tasmin sadasi devatāḥ abruvaṃl lokakartāraṃ brahmāṇaṃ vacanaṃ mahat

1.14.6

bhagavaṃs tvatprasādena rāvaṇo nāma rākṣasaḥ sarvānno bādhate vīryāc chāsituṃ taṃ na śaknumaḥ

1.14.7

tvayā tasmai varo dattaḥ prītena bhagavan purā mānayantaś ca taṃ nityaṃ sarvaṃ tasya kṣamāmahe

1.14.8

udvejayati lokāṃs trīn ucchritān dveṣṭi durmatiḥ śakraṃ tridaśarājānaṃ pradharṣayitum icchati

1.14.9

ṛṣīn yakṣān sagandharvān asurān brāhmaṇāṃs tathā atikrāmati durdharṣo varadānena mohitaḥ

1.14.10

nainaṃ sūryaḥ pratapati pārśve vāti na mārutaḥ calormimālī taṃ dṛṣṭvā samudro 'pi na kampate

1.14.11

tan manan no bhayaṃ tasmād rākṣasād ghoradarśanāt vadhārthaṃ tasya bhagavann upāyaṃ kartum arhasi

1.14.12

evam uktaḥ suraiḥ sarvaiś cintayitvā tato 'bravīt hantāyaṃ vihitas tasya vadhopāyo durātmanaḥ

1.14.13

tena gandharvayakṣāṇāṃ devadānavarakṣasām avadhyo 'smīti vāg uktā tathety uktaṃ ca tan mayā

1.14.14

nākīrtayad avajñānāt tad rakṣo mānuṣāṃs tadā tasmāt sa mānuṣād vadhyo mṛtur nānyo 'sya vidyate

1.14.15

etac chrutvā priyaṃ vākyaṃ brahmaṇā samudāhṛtam devā maharṣayaḥ sarve prahṛṣṭās te 'bhavaṃs tadā

1.14.16

etasminn antare viṣṇur upayāto mahādyutiḥ brahmaṇā ca samāgamya tatra tasthau samāhitaḥ

1.14.17

tam abruvan surāḥ sarve samabhiṣṭūya saṃnatāḥ tvāṃ niyokṣyāmahe viṣṇo lokānāṃ hitakāmyayā

1.14.18

rājño daśarathasya tvam ayodhyādhipater vibho dharmajñasya vadānyasya maharṣisamatejasaḥ tasya bhāryāsu tisṛṣu hrīśrīkīrtyupamāsu ca viṣṇo putratvam āgaccha kṛtvātmānaṃ caturvidham

1.14.19

tatra tvaṃ mānuṣo bhūtvā pravṛddhaṃ lokakaṇṭakam avadhyaṃ daivatair viṣṇo samare jahi rāvaṇam

1.14.20

sa hi devān sagandharvān siddhāṃś ca ṛṣisattamān rākṣaso rāvaṇo mūrkho vīryotsekena bādhate

1.14.21

tad uddhataṃ rāvaṇam ṛddhatejasaṃ pravṛddhadarpaṃ tridaśeśvaradviṣam virāvaṇaṃ sādhu tapasvikaṇṭakaṃ tapasvinām uddhara taṃ bhayāvaham

1.15.1

tato nārāyaṇo viṣṇur niyuktaḥ surasattamaiḥ jānann api surān evaṃ ślakṣṇaṃ vacanam abravīt

1.15.2

upāyaḥ ko vadhe tasya rākṣasādhipateḥ surāḥ yam ahaṃ taṃ samāsthāya nihanyām ṛṣikaṇṭakam

1.15.3

evam uktāḥ surāḥ sarve pratyūcur viṣṇum avyayam mānuṣīṃ tanum āsthāya rāvaṇaṃ jahi saṃyuge

1.15.4

sa hi tepe tapas tīvraṃ dīrghakālam ariṃdama yena tuṣṭo 'bhavad brahmā lokakṛl lokapūjitaḥ

1.15.5

saṃtuṣṭaḥ pradadau tasmai rākṣasāya varaṃ prabhuḥ nānāvidhebhyo bhūtebhyo bhayaṃ nānyatra mānuṣāt

1.15.6

avajñātāḥ purā tena varadānena mānavāḥ tasmāt tasya vadho dṛṣṭo mānuṣebhyaḥ paraṃtapa

1.15.7

ity etad vacanaṃ śrutvā surāṇāṃ viṣṇur ātmavān pitaraṃ rocayām āsa tadā daśarathaṃ nṛpam

1.15.8

sa cāpy aputro nṛpatis tasmin kāle mahādyutiḥ ayajat putriyām iṣṭiṃ putrepsur arisūdanaḥ

1.15.9

tato vai yajamānasya pāvakād atulaprabham prādurbhūtaṃ mahad bhūtaṃ mahāvīryaṃ mahābalam

1.15.10

kṛṣṇaṃ raktāmbaradharaṃ raktāsyaṃ dundubhisvanam snigdhaharyakṣatanujaśmaśrupravaramūrdhajam

1.15.11

śubhalakṣaṇasaṃpannaṃ divyābharaṇabhūṣitam śailaśṛṅgasamutsedhaṃ dṛptaśārdūlavikramam

1.15.12

divākarasamākāraṃ dīptānalaśikhopamam taptajāmbūnadamayīṃ rājatāntaparicchadām

1.15.13

divyapāyasasaṃpūrṇāṃ pātrīṃ patnīm iva priyām pragṛhya vipulāṃ dorbhyāṃ svayaṃ māyāmayīm iva

1.15.14

samavekṣyābravīd vākyam idaṃ daśarathaṃ nṛpam prājāpatyaṃ naraṃ viddhi mām ihābhyāgataṃ nṛpa

1.15.15

tataḥ paraṃ tadā rājā pratyuvāca kṛtāñjaliḥ bhagavan svāgataṃ te 'stu kim ahaṃ karavāṇi te

1.15.16

atho punar idaṃ vākyaṃ prājāpatyo naro 'bravīt rājann arcayatā devān adya prāptam idaṃ tvayā

1.15.17

idaṃ tu naraśārdūla pāyasaṃ devanirmitam prajākaraṃ gṛhāṇa tvaṃ dhanyam ārogyavardhanam

1.15.18

bhāryāṇām anurūpāṇām aśnīteti prayaccha vai tāsu tvaṃ lapsyase putrān yadarthaṃ yajase nṛpa

1.15.19

tatheti nṛpatiḥ prītaḥ śirasā pratigṛhya tām pātrīṃ devānnasaṃpūrṇāṃ devadattāṃ hiraṇmayīm

1.15.20

abhivādya ca tad bhūtam adbhutaṃ priyadarśanam mudā paramayā yuktaś cakārābhipradakṣiṇam

1.15.21

tato daśarathaḥ prāpya pāyasaṃ devanirmitam babhūva paramaprītaḥ prāpya vittam ivādhanaḥ

1.15.22

tatas tad adbhutaprakhyaṃ bhūtaṃ paramabhāsvaram saṃvartayitvā tat karma tatraivāntaradhīyata

1.15.23

harṣaraśmibhir udyotaṃ tasyāntaḥpuram ābabhau śāradasyābhirāmasya candrasyeva nabho'ṃśubhiḥ

1.15.24

so 'ntaḥpuraṃ praviśyaiva kausalyām idam abravīt pāyasaṃ pratigṛhṇīṣva putrīyaṃ tv idam ātmanaḥ

1.15.25

kausalyāyai narapatiḥ pāyasārdhaṃ dadau tadā ardhād ardhaṃ dadau cāpi sumitrāyai narādhipaḥ kaikeyyai cāvaśiṣṭārdhaṃ dadau putrārthakāraṇāt

1.15.26

pradadau cāvaśiṣṭārdhaṃ pāyasasyāmṛtopamam anucintya sumitrāyai punar eva mahīpatiḥ

1.15.27

evaṃ tāsāṃ dadau rājā bhāryāṇāṃ pāyasaṃ pṛthak

1.15.28

tās tv etat pāyasaṃ prāpya narendrasyottamāḥ striyaḥ saṃmānaṃ menire sarvāḥ praharṣoditacetasaḥ

1.16.1

putratvaṃ tu gate viṣṇau rājñas tasya mahātmanaḥ uvāca devatāḥ sarvāḥ svayambhūr bhagavān idam

1.16.2

satyasaṃdhasya vīrasya sarveṣāṃ no hitaiṣiṇaḥ viṣṇoḥ sahāyān balinaḥ sṛjadhvaṃ kāmarūpiṇaḥ

1.16.3

māyāvidaś ca śūrāṃś ca vāyuvegasamāñjave nayajñān buddhisaṃpannān viṣṇutulyaparākramān

1.16.4

asaṃhāryān upāyajñān divyasaṃhananānvitān sarvāstraguṇasaṃpannān amṛtaprāśanān iva

1.16.5

apsaraḥsu ca mukhyāsu gandharvīṇāṃ tanūṣu ca yakṣapannagakanyāsu ṛṣkavidyādharīṣu ca

1.16.6

kiṃnarīṇāṃ ca gātreṣu vānarīṇāṃ tanūṣu ca sṛjadhvaṃ harirūpeṇa putrāṃs tulyaparākramān

1.16.7

te tathoktā bhagavatā tat pratiśrutya śāsanam janayām āsur evaṃ te putrān vānararūpiṇaḥ

1.16.8

ṛṣayaś ca mahātmānaḥ siddhavidyādharoragāḥ cāraṇāś ca sutān vīrān sasṛjur vanacāriṇaḥ

1.16.9

te sṛṣṭā bahusāhasrā daśagrīvavadhodyatāḥ aprameyabalā vīrā vikrāntāḥ kāmarūpiṇaḥ

1.16.10

te gajācalasaṃkāśā vapuṣmanto mahābalāḥ ṛkṣavānaragopucchāḥ kṣipram evābhijajñire

1.16.11

yasya devasya yad rūpaṃ veṣo yaś ca parākramaḥ ajāyata samastena tasya tasya sutaḥ pṛthak

1.16.12

golāṅgūlīṣu cotpannāḥ ke cit saṃmatavikramāḥ ṛkṣīṣu ca tathā jātā vānarāḥ kiṃnarīṣu ca

1.16.13

śilāpraharaṇāḥ sarve sarve pādapayodhinaḥ nakhadaṃṣṭrāyudhāḥ sarve sarve sarvāstrakovidāḥ

1.16.14

vicālayeyuḥ śailendrān bhedayeyuḥ sthirān drumān kṣobhayeyuś ca vegena samudraṃ saritāṃ patim

1.16.15

dārayeyuḥ kṣitiṃ padbhyām āplaveyur mahārṇavam nabhastalaṃ viśeyuś ca gṛhṇīyur api toyadān

1.16.16

gṛhṇīyur api mātaṅgān mattān pravrajato vane nardamānāṃś ca nādena pātayeyur vihaṃgamān

1.16.17

īdṛśānāṃ prasūtāni harīṇāṃ kāmarūpiṇām śataṃ śatasahasrāṇi yūthapānāṃ mahātmanām babhūvur yūthapaśreṣṭhā vīrāṃś cājanayan harīn

1.16.18

anye ṛkṣavataḥ prasthān upatasthuḥ sahasraśaḥ anye nānāvidhāñ śailān kānanāni ca bhejire

1.16.19

sūryaputraṃ ca sugrīvaṃ śakraputraṃ ca vālinam bhrātarāv upatasthus te sarva eva harīśvarāḥ

1.16.20

tair meghavṛndācalakūṭakalpair mahābalair vānarayūthapālaiḥ babhūva bhūr bhīmaśarīrarūpaiḥ samāvṛtā rāmasahāyahetoḥ

1.17.1

nirvṛtte tu kratau tasmin hayamedhe mahātmanaḥ pratigṛhya surā bhāgān pratijagmur yathāgatam

1.17.2

samāptadīkṣāniyamaḥ patnīgaṇasamanvitaḥ praviveśa purīṃ rājā sabhṛtyabalavāhanaḥ

1.17.3

yathārhaṃ pūjitās tena rājñā vai pṛthivīśvarāḥ muditāḥ prayayur deśān praṇamya munipuṃgavam

1.17.4

gateṣu pṛthivīśeṣu rājā daśarathaḥ punaḥ praviveśa purīṃ śrīmān puraskṛtya dvijottamān

1.17.5

śāntayā prayayau sārdham ṛśyaśṛṅgaḥ supūjitaḥ anvīyamāno rājñātha sānuyātreṇa dhīmatā

1.17.6

kausalyājanayad rāmaṃ divyalakṣaṇasaṃyutam viṣṇor ardhaṃ mahābhāgaṃ putram ikṣvākunandanam

1.17.7

kausalyā śuśubhe tena putreṇāmitatejasā yathā vareṇa devānām aditir vajrapāṇinā

1.17.8

bharato nāma kaikeyyāṃ jajñe satyaparākramaḥ sākṣād viṣṇoś caturbhāgaḥ sarvaiḥ samudito guṇaiḥ

1.17.9

atha lakṣmaṇaśatrughnau sumitrājanayat sutau vīrau sarvāstrakuśalau viṣṇor ardhasamanvitau

1.17.10

rājñaḥ putrā mahātmānaś catvāro jajñire pṛthak guṇavanto 'nurūpāś ca rucyā proṣṭhapadopamāḥ

1.17.11

atītyaikādaśāhaṃ tu nāma karma tathākarot jyeṣṭhaṃ rāmaṃ mahātmānaṃ bharataṃ kaikayīsutam

1.17.12

saumitriṃ lakṣmaṇam iti śatrughnam aparaṃ tathā vasiṣṭhaḥ paramaprīto nāmāni kṛtavāṃs tadā teṣāṃ janmakriyādīni sarvakarmāṇy akārayat

1.17.13

teṣāṃ ketur iva jyeṣṭho rāmo ratikaraḥ pituḥ babhūva bhūyo bhūtānāṃ svayambhūr iva saṃmataḥ

1.17.14

sarve vedavidaḥ śūrāḥ sarve lokahite ratāḥ sarve jñānopasaṃpannāḥ sarve samuditā guṇaiḥ

1.17.15

teṣām api mahātejā rāmaḥ satyaparākramaḥ bālyāt prabhṛti susnigdho lakṣmaṇo lakṣmivardhanaḥ

1.17.16

rāmasya lokarāmasya bhrātur jyeṣṭhasya nityaśaḥ sarvapriyakaras tasya rāmasyāpi śarīrataḥ

1.17.17

lakṣmaṇo lakṣmisaṃpanno bahiḥprāṇa ivāparaḥ na ca tena vinā nidrāṃ labhate puruṣottamaḥ mṛṣṭam annam upānītam aśnāti na hi taṃ vinā

1.17.18

yadā hi hayam ārūḍho mṛgayāṃ yāti rāghavaḥ tadainaṃ pṛṣṭhato 'bhyeti sadhanuḥ paripālayan

1.17.19

bharatasyāpi śatrughno lakṣmaṇāvarajo hi saḥ prāṇaiḥ priyataro nityaṃ tasya cāsīt tathā priyaḥ

1.17.20

sa caturbhir mahābhāgaiḥ putrair daśarathaḥ priyaiḥ babhūva paramaprīto devair iva pitāmahaḥ

1.17.21

te yadā jñānasaṃpannāḥ sarve samuditā guṇaiḥ hrīmantaḥ kīrtimantaś ca sarvajñā dīrghadarśinaḥ

1.17.22

atha rājā daśarathas teṣāṃ dārakriyāṃ prati cintayām āsa dharmātmā sopādhyāyaḥ sabāndhavaḥ

1.17.23

tasya cintayamānasya mantrimadhye mahātmanaḥ abhyāgacchan mahātejo viśvāmitro mahāmuniḥ

1.17.24

sa rājño darśanākāṅkṣī dvārādhyakṣān uvāca ha śīghram ākhyāta māṃ prāptaṃ kauśikaṃ gādhinaḥ sutam

1.17.25

tac chrutvā vacanaṃ tasya rājaveśma pradudruvuḥ saṃbhrāntamanasaḥ sarve tena vākyena coditāḥ

1.17.26

te gatvā rājabhavanaṃ viśvāmitram ṛṣiṃ tadā prāptam āvedayām āsur nṛpāyekṣvākave tadā

1.17.27

teṣāṃ tad vacanaṃ śrutvā sapurodhāḥ samāhitaḥ pratyujjagāma saṃhṛṣṭo brahmāṇam iva vāsavaḥ

1.17.28

sa dṛṣṭvā jvalitaṃ dīptyā tāpasaṃ saṃśitavratam prahṛṣṭavadano rājā tato 'rghyam upahārayat

1.17.29

sa rājñaḥ pratigṛhyārghyaṃ śāstradṛṣṭtena karmaṇā kuśalaṃ cāvyayaṃ caiva paryapṛcchan narādhipam

1.17.30

vasiṣṭhaṃ ca samāgamya kuśalaṃ munipuṃgavaḥ ṛṣīṃś ca tān yathā nyāyaṃ mahābhāgān uvāca ha

1.17.31

te sarve hṛṣṭamanasas tasya rājño niveśanam viviśuḥ pūjitās tatra niṣeduś ca yathārthataḥ

1.17.32

atha hṛṣṭamanā rājā viśvāmitraṃ mahāmunim uvāca paramodāro hṛṣṭas tam abhipūjayan

1.17.33

yathāmṛtasya saṃprāptir yathā varṣam anūdake yathā sadṛśadāreṣu putrajanmāprajasya ca pranaṣṭasya yathā lābho yathā harṣo mahodaye tathaivāgamanaṃ manye svāgataṃ te mahāmune

1.17.34

kaṃ ca te paramaṃ kāmaṃ karomi kim u harṣitaḥ pātrabhūto 'si me vipra diṣṭyā prāpto 'si dhārmika adya me saphalaṃ janma jīvitaṃ ca sujīvitam

1.17.35

pūrvaṃ rājarṣiśabdena tapasā dyotitaprabhaḥ brahmarṣitvam anuprāptaḥ pūjyo 'si bahudhā mayā

1.17.36

tad adbhutam idaṃ vipra pavitraṃ paramaṃ mama śubhakṣetragataś cāhaṃ tava saṃdarśanāt prabho

1.17.37

brūhi yat prārthitaṃ tubhyaṃ kāryam āgamanaṃ prati icchāmy anugṛhīto 'haṃ tvadarthaparivṛddhaye

1.17.38

kāryasya na vimarśaṃ ca gantum arhasi kauśika kartā cāham aśeṣeṇa daivataṃ hi bhavān mama

1.17.39

iti hṛdayasukhaṃ niśamya vākyaṃ śrutisukham ātmavatā vinītam uktam prathitaguṇayaśā guṇair viśiṣṭaḥ parama ṛṣiḥ paramaṃ jagāma harṣam

1.18.1

tac chrutvā rājasiṃhasya vākyam adbhutavistaram hṛṣṭaromā mahātejā viśvāmitro 'bhyabhāṣata

1.18.2

sadṛśaṃ rājaśārdūla tavaitad bhuvi nānyataḥ mahāvaṃśaprasūtasya vasiṣṭhavyapadeśinaḥ

1.18.3

yat tu me hṛdgataṃ vākyaṃ tasya kāryasya niścayam kuruṣva rājaśārdūla bhava satyapratiśravaḥ

1.18.4

ahaṃ niyamam ātiṣṭha siddhyarthaṃ puruṣarṣabha tasya vighnakarau dvau tu rākṣasau kāmarūpiṇau

1.18.5

vrate me bahuśaś cīrṇe samāptyāṃ rākṣasāv imau mārīcaś ca subāhuś ca vīryavantau suśikṣitau tau māṃsarudhiraugheṇa vediṃ tām abhyavarṣatām

1.18.6

avadhūte tathā bhūte tasmin niyamaniścaye kṛtaśramo nirutsāhas tasmād deśād apākrame

1.18.7

na ca me krodham utsraṣṭuṃ buddhir bhavati pārthiva tathābhūtā hi sā caryā na śāpas tatra mucyate

1.18.8

svaputraṃ rājaśārdūla rāmaṃ satyaparākramam kākapakṣadharaṃ śūraṃ jyeṣṭhaṃ me dātum arhasi

1.18.9

śakto hy eṣa mayā gupto divyena svena tejasā rākṣasā ye vikartāras teṣām api vināśane

1.18.10

śreyaś cāsmai pradāsyāmi bahurūpaṃ na saṃśayaḥ trayāṇām api lokānāṃ yena khyātiṃ gamiṣyati

1.18.11

na ca tau rāmam āsādya śaktau sthātuṃ kathaṃ cana na ca tau rāghavād anyo hantum utsahate pumān

1.18.12

vīryotsiktau hi tau pāpau kālapāśavaśaṃ gatau rāmasya rājaśārdūla na paryāptau mahātmanaḥ

1.18.13

na ca putrakṛtaṃ snehaṃ kartum arhasi pārthiva ahaṃ te pratijānāmi hatau tau viddhi rākṣasau

1.18.14

ahaṃ vedmi mahātmānaṃ rāmaṃ satyaparākramam vasiṣṭho 'pi mahātejā ye ceme tapasi sthitāḥ

1.18.15

yadi te dharmalābhaṃ ca yaśaś ca paramaṃ bhuvi sthiram icchasi rājendra rāmaṃ me dātum arhasi

1.18.16

yady abhyanujñāṃ kākutstha dadate tava mantriṇaḥ vasiṣṭha pramukhāḥ sarve tato rāmaṃ visarjaya

1.18.17

abhipretam asaṃsaktam ātmajaṃ dātum arhasi daśarātraṃ hi yajñasya rāmaṃ rājīvalocanam

1.18.18

nātyeti kālo yajñasya yathāyaṃ mama rāghava tathā kuruṣva bhadraṃ te mā ca śoke manaḥ kṛthāḥ

1.18.19

ity evam uktvā dharmātmā dharmārthasahitaṃ vacaḥ virarāma mahātejā viśvāmitro mahāmuniḥ

1.18.20

iti hṛdayamanovidāraṇaṃ munivacanaṃ tad atīva śuśruvān narapatir agamad bhayaṃ mahad vyathitamanāḥ pracacāla cāsanāt

1.19.1

tac chrutvā rājaśārdūla viśvāmitrasya bhāṣitam muhūrtam iva niḥsaṃjñaḥ saṃjñāvān idam abravīt

1.19.2

ūnaṣoḍaśavarṣo me rāmo rājīvalocanaḥ na yuddhayogyatām asya paśyāmi saha rākṣasaiḥ

1.19.3

iyam akṣauhiṇī pūrṇā yasyāhaṃ patir īśvaraḥ anayā saṃvṛto gatvā yodhāhaṃ tair niśācaraiḥ

1.19.4

ime śūrāś ca vikrāntā bhṛtyā me 'straviśāradāḥ yogyā rakṣogaṇair yoddhuṃ na rāmaṃ netum arhasi

1.19.5

aham eva dhanuṣpāṇir goptā samaramūrdhani yāvat prāṇān dhariṣyāmi tāvad yotsye niśācaraiḥ

1.19.6

nirvighnā vratacaryā sā bhaviṣyati surakṣitā ahaṃ tatra gamiṣyāmi na rāma netum arhasi

1.19.7

bālo hy akṛtavidyaś ca na ca vetti balābalam na cāstrabalasaṃyukto na ca yuddhaviśāradaḥ na cāsau rakṣasāṃ yogyaḥ kūṭayuddhā hi te dhruvam

1.19.8

viprayukto hi rāmeṇa muhūrtam api notsahe jīvituṃ muniśārdūla na rāmaṃ netum arhasi

1.19.9

yadi vā rāghavaṃ brahman netum icchasi suvrata caturaṅgasamāyuktaṃ mayā saha ca taṃ naya

1.19.10

ṣaṣṭir varṣasahasrāṇi jātasya mama kauśika duḥkhenotpāditaś cāyaṃ na rāmaṃ netum arhasi

1.19.11

caturṇām ātmajānāṃ hi prītiḥ paramikā mama jyeṣṭhaṃ dharmapradhānaṃ ca na rāmaṃ netum arhasi

1.19.12

kiṃ vīryā rākṣasās te ca kasya putrāś ca ke ca te kathaṃ pramāṇāḥ ke caitān rakṣanti munipuṃgava

1.19.13

kathaṃ ca pratikartavyaṃ teṣāṃ rāmeṇa rakṣasām māmakair vā balair brahman mayā vā kūṭayodhinām

1.19.14

sarvaṃ me śaṃsa bhagavan kathaṃ teṣāṃ mayā raṇe sthātavyaṃ duṣṭabhāvānāṃ vīryotsiktā hi rākṣasāḥ

1.19.15

tasya tad vacanaṃ śrutvā viśvāmitro 'bhyabhāṣata paulastyavaṃśaprabhavo rāvaṇo nāma rākṣasaḥ

1.19.16

sa brahmaṇā dattavaras trailokyaṃ bādhate bhṛśam mahābalo mahāvīryo rākṣasair bahubhir vṛtaḥ

1.19.17

śrūyate hi mahāvīryo rāvaṇo rākṣasādhipaḥ sākṣād vaiśravaṇabhrātā putro viśravaso muneḥ

1.19.18

yadā svayaṃ na yajñasya vighnakartā mahābalaḥ tena saṃcoditau tau tu rākṣasau sumahā balau mārīcaś ca subāhuś ca yajñavighnaṃ kariṣyataḥ

1.19.19

ity ukto muninā tena rājovāca muniṃ tadā na hi śakto 'smi saṃgrāme sthātuṃ tasya durātmanaḥ

1.19.20

sa tvaṃ prasādaṃ dharmajña kuruṣva mama putrake devadānavagandharvā yakṣāḥ pataga pannagāḥ

1.19.21

na śaktā rāvaṇaṃ soḍhuṃ kiṃ punar mānavā yudhi sa hi vīryavatāṃ vīryam ādatte yudhi rākṣasaḥ

1.19.22

tena cāhaṃ na śakto 'smi saṃyoddhuṃ tasya vā balaiḥ sabalo vā muniśreṣṭha sahito vā mamātmajaiḥ

1.19.23

katham apy amaraprakhyaṃ saṃgrāmāṇām akovidam bālaṃ me tanayaṃ brahman naiva dāsyāmi putrakam

1.19.24

atha kālopamau yuddhe sutau sundopasundayoḥ yajñavighnakarau tau te naiva dāsyāmi putrakam

1.19.25

mārīcaś ca subāhuś ca vīryavantau suśikṣitau tayor anyatareṇāhaṃ yoddhā syāṃ sasuhṛdgaṇaḥ

1.20.1

tac chrutvā vacanaṃ tasya snehaparyākulākṣaram samanyuḥ kauśiko vākyaṃ pratyuvaca mahīpatim

1.20.2

pūrvam arthaṃ pratiśrutya pratijñāṃ hātum icchasi rāgavāṇām ayukto 'yaṃ kulasyāsya viparyayaḥ

1.20.3

yad idaṃ te kṣamaṃ rājan gamiṣyāmi yathāgatam mithyāpratijñaḥ kākutstha sukhī bhava sabāndhavaḥ

1.20.4

tasya roṣaparītasya viśvāmitrasya dhīmataḥ cacāla vasudhā kṛtsnā viveśa ca bhayaṃ surān

1.20.5

trastarūpaṃ tu vijñāya jagat sarvaṃ mahān ṛṣiḥ nṛpatiṃ suvrato dhīro vasiṣṭho vākyam abravīt

1.20.6

ikṣvākūṇāṃ kule jātaḥ sākṣād dharma ivāparaḥ dhṛtimānsuvrataḥ śrīmān na dharmaṃ hātum arhasi

1.20.7

triṣu lokeṣu vikhyāto dharmātmā iti rāghavaḥ svadharmaṃ pratipadyasva nādharmaṃ voḍhum arhasi

1.20.8

saṃśrutyaivaṃ kariṣyāmīty akurvāṇasya rāghava iṣṭāpūrtavadho bhūyāt tasmād rāmaṃ visarjaya

1.20.9

kṛtāstram akṛtāstraṃ vā nainaṃ śakṣyanti rākṣasāḥ guptaṃ kuśikaputreṇa jvalanenāmṛtaṃ yathā

1.20.10

eṣa vigrahavān dharma eṣa vīryavatāṃ varaḥ eṣa buddhyādhiko loke tapasaś ca parāyaṇam

1.20.11

eṣo 'strān vividhān vetti trailokye sacarācare nainam anyaḥ pumān vetti na ca vetsyanti ke cana

1.20.12

na devā narṣayaḥ ke cin nāsurā na ca rākṣasāḥ gandharvayakṣapravarāḥ sakiṃnaramahoragāḥ

1.20.13

sarvāstrāṇi kṛśāśvasya putrāḥ paramadhārmikāḥ kauśikāya purā dattā yadā rājyaṃ praśāsati

1.20.14

te 'pi putrāḥ kṛśāśvasya prajāpatisutāsutāḥ naikarūpā mahāvīryā dīptimanto jayāvahāḥ

1.20.15

jayā ca suprabhā caiva dakṣakanye sumadhyame te suvāte 'straśastrāṇi śataṃ parama bhāsvaram

1.20.16

pañcāśataṃ sutāṃl lebhe jayā nāma varān purā vadhāyāsurasainyānām ameyān kāmarūpiṇaḥ

1.20.17

suprabhājanayac cāpi putrān pañcāśataṃ punaḥ saṃhārān nāma durdharṣān durākrāmān balīyasaḥ

1.20.18

tāni cāstrāṇi vetty eṣa yathāvat kuśikātmajaḥ apūrvāṇāṃ ca janane śakto bhūyaś ca dharmavit

1.20.19

evaṃ vīryo mahātejā viśvāmitro mahātapāḥ na rāmagamane rājan saṃśayaṃ gantum arhasi

1.21.1

tathā vasiṣṭhe bruvati rājā daśarathaḥ sutam prahṛṣṭavadano rāmam ājuhāva salakṣmaṇam

1.21.2

kṛtasvastyayanaṃ mātrā pitrā daśarathena ca purodhasā vasiṣṭhena maṅgalair abhimantritam

1.21.3

sa putraṃ mūrdhny upāghrāya rājā daśarathaḥ priyam dadau kuśikaputrāya suprītenāntarātmanā

1.21.4

tato vāyuḥ sukhasparśo virajasko vavau tadā viśvāmitragataṃ rāmaṃ dṛṣṭvā rājīvalocanam

1.21.5

puṣpavṛṣṭir mahaty āsīd devadundubhinisvanaḥ śaṅkhadundubhinirghoṣaḥ prayāte tu mahātmani

1.21.6

viśvāmitro yayāv agre tato rāmo mahāyaśāḥ kākapakṣadharo dhanvī taṃ ca saumitrir anvagāt

1.21.7

kalāpinau dhanuṣpāṇī śobhayānau diśo daśa viśvāmitraṃ mahātmānaṃ triśīrṣāv iva pannagau anujagmatur akṣudrau pitāmaham ivāśvinau

1.21.8

baddhagodhāṅgulitrāṇau khaḍgavantau mahādyutī sthāṇuṃ devam ivācintyaṃ kumārāv iva pāvakī

1.21.9

adhyardhayojanaṃ gatvā sarayvā dakṣiṇe taṭe rāmeti madhurā vāṇīṃ viśvāmitro 'bhyabhāṣata

1.21.10

gṛhāṇa vatsa salilaṃ mā bhūt kālasya paryayaḥ mantragrāmaṃ gṛhāṇa tvaṃ balām atibalāṃ tathā

1.21.11

na śramo na jvaro vā te na rūpasya viparyayaḥ na ca suptaṃ pramattaṃ vā dharṣayiṣyanti nairṛtāḥ

1.21.12

na bāhvoḥ sadṛśo vīrye pṛthivyām asti kaś cana triṣu lokeṣu vā rāma na bhavet sadṛśas tava

1.21.13

na saubhāgye na dākṣiṇye na jñāne buddhiniścaye nottare pratipattavyo samo loke tavānagha

1.21.14

etadvidyādvaye labdhe bhavitā nāsti te samaḥ balā cātibalā caiva sarvajñānasya mātarau

1.21.15

kṣutpipāse na te rāma bhaviṣyete narottama balām atibalāṃ caiva paṭhataḥ pathi rāghava vidyādvayam adhīyāne yaśaś cāpy atulaṃ bhuvi

1.21.16

pitāmahasute hy ete vidye tejaḥsamanvite pradātuṃ tava kākutstha sadṛśas tvaṃ hi dhārmika

1.21.17

kāmaṃ bahuguṇāḥ sarve tvayy ete nātra saṃśayaḥ tapasā saṃbhṛte caite bahurūpe bhaviṣyataḥ

1.21.18

tato rāmo jalaṃ spṛṣṭvā prahṛṣṭavadanaḥ śuciḥ pratijagrāha te vidye maharṣer bhāvitātmanaḥ vidyāsamudito rāmaḥ śuśubhe bhūrivikramaḥ

1.21.19

gurukāryāṇi sarvāṇi niyujya kuśikātmaje ūṣus tāṃ rajanīṃ tatra sarayvāṃ susukhaṃ trayaḥ

1.22.1

prabhātāyāṃ tu śarvaryāṃ viśvāmitro mahāmuniḥ abhyabhāṣata kākutsthaṃ śayānaṃ parṇasaṃstare

1.22.2

kausalyā suprajā rāma pūrvā saṃdhyā pravartate uttiṣṭha naraśārdūla kartavyaṃ daivam āhnikam

1.22.3

tasyarṣeḥ paramodāraṃ vacaḥ śrutvā nṛpātmajau snātvā kṛtodakau vīrau jepatuḥ paramaṃ japam

1.22.4

kṛtāhnikau mahāvīryau viśvāmitraṃ tapodhanam abhivādyābhisaṃhṛṣṭau gamanāyopatasthatuḥ

1.22.5

tau prayāte mahāvīryau divyaṃ tripathagāṃ nadīm dadṛśāte tatas tatra sarayvāḥ saṃgame śubhe

1.22.6

tatrāśramapadaṃ puṇyam ṛṣīṇām ugratejasām bahuvarṣasahasrāṇi tapyatāṃ paramaṃ tapaḥ

1.22.7

taṃ dṛṣṭvā paramaprītau rāghavau puṇyam āśramam ūcatus taṃ mahātmānaṃ viśvāmitram idaṃ vacaḥ

1.22.8

kasyāyam āśramaḥ puṇyaḥ ko nv asmin vasate pumān bhagavañ śrotum icchāvaḥ paraṃ kautūhalaṃ hi nau

1.22.9

tayos tad vacanaṃ śrutvā prahasya munipuṃgavaḥ abravīc chrūyatāṃ rāma yasyāyaṃ pūrva āśramaḥ

1.22.10

kandarpo mūrtimān āsīt kāma ity ucyate budhaiḥ

1.22.11

tapasyantam iha sthāṇuṃ niyamena samāhitam kṛtodvāhaṃ tu deveśaṃ gacchantaṃ samarudgaṇam dharṣayām āsa durmedhā huṃkṛtaś ca mahātmanā

1.22.12

dagdhasya tasya raudreṇa cakṣuṣā raghunandana vyaśīryanta śarīrāt svāt sarvagātrāṇi durmateḥ

1.22.13

tasya gātraṃ hataṃ tatra nirdagdhasya mahātmanā aśarīraḥ kṛtaḥ kāmaḥ krodhād deveśvareṇa ha

1.22.14

anaṅga iti vikhyātas tadā prabhṛti rāghava sa cāṅgaviṣayaḥ śrīmān yatrāṅgaṃ sa mumoca ha

1.22.15

tasyāyam āśramaḥ puṇyas tasyeme munayaḥ purā śiṣyā dharmaparā vīra teṣāṃ pāpaṃ na vidyate

1.22.16

ihādya rajanīṃ rāma vasema śubhadarśana puṇyayoḥ saritor madhye śvas tariṣyāmahe vayam

1.22.17

teṣāṃ saṃvadatāṃ tatra tapo dīrgheṇa cakṣuṣā vijñāya paramaprītā munayo harṣam āgaman

1.22.18

arghyaṃ pādyaṃ tathātithyaṃ nivedyakuśikātmaje rāmalakṣmaṇayoḥ paścād akurvann atithikriyām

1.22.19

satkāraṃ samanuprāpya kathābhir abhirañjayan nyavasan susukhaṃ tatra kāmāśramapade tadā

1.23.1

tataḥ prabhāte vimale kṛtāhnikam ariṃdamau viśvāmitraṃ puraskṛtya nadyās tīram upāgatau

1.23.2

te ca sarve mahātmāno munayaḥ saṃśitavratāḥ upasthāpya śubhāṃ nāvaṃ viśvāmitram athābruvan

1.23.3

ārohatu bhavān nāvaṃ rājaputrapuraskṛtaḥ ariṣṭaṃ gaccha panthānaṃ mā bhūt kālasya paryayaḥ

1.23.4

viśvāmitras tathety uktvā tān ṛṣīn abhipūjya ca tatāra sahitas tābhyāṃ saritaṃ sāgaraṃ gamām

1.23.5

atha rāmaḥ sarinmadhye papraccha munipuṅgavam vāriṇo bhidyamānasya kim ayaṃ tumulo dhvaniḥ

1.23.6

rāghavasya vacaḥ śrutvā kautūhala samanvitam kathayām āsa dharmātmā tasya śabdasya niścayam

1.23.7

kailāsaparvate rāma manasā nirmitaṃ saraḥ brahmaṇā naraśārdūla tenedaṃ mānasaṃ saraḥ

1.23.8

tasmāt susrāva sarasaḥ sāyodhyām upagūhate saraḥpravṛttā sarayūḥ puṇyā brahmasaraścyutā

1.23.9

tasyāyam atulaḥ śabdo jāhnavīm abhivartate vārisaṃkṣobhajo rāma praṇāmaṃ niyataḥ kuru

1.23.10

tābhyāṃ tu tāv ubhau kṛtvā praṇāmam atidhārmikau tīraṃ dakṣiṇam āsādya jagmatur laghuvikramau

1.23.11

sa vanaṃ ghorasaṃkāśaṃ dṛṣṭvā nṛpavarātmajaḥ aviprahatam aikṣvākaḥ papraccha munipuṃgavam

1.23.12

aho vanam idaṃ durgaṃ jhillikāgaṇanāditam bhairavaiḥ śvāpadaiḥ kīrṇaṃ śakuntair dāruṇārutaiḥ

1.23.13

nānāprakāraiḥ śakunair vāśyadbhir bhairavasvanaiḥ siṃhavyāghravarāhaiś ca vāraṇaiś cāpi śobhitam

1.23.14

dhavāśvakarṇakakubhair bilvatindukapāṭalaiḥ saṃkīrṇaṃ badarībhiś ca kiṃ nv idaṃ dāruṇaṃ vanam

1.23.15

tam uvāca mahātejā viśvāmitro mahāmuniḥ śrūyatāṃ vatsa kākutstha yasyaitad dāruṇaṃ vanam

1.23.16

etau janapadau sphītau pūrvam āstāṃ narottama maladāś ca karūṣāś ca devanirmāṇa nirmitau

1.23.17

purā vṛtravadhe rāma malena samabhiplutam kṣudhā caiva sahasrākṣaṃ brahmahatyā yadāviśat

1.23.18

tam indraṃ snāpayan devā ṛṣayaś ca tapodhanāḥ kalaśaiḥ snāpayām āsur malaṃ cāsya pramocayan

1.23.19

iha bhūmyāṃ malaṃ dattvā dattvā kāruṣam eva ca śarīrajaṃ mahendrasya tato harṣaṃ prapedire

1.23.20

nirmalo niṣkarūṣaś ca śucir indro yadābhavat dadau deśasya suprīto varaṃ prabhur anuttamam

1.23.21

imau janapadau sthītau khyātiṃ loke gamiṣyataḥ maladāś ca karūṣāś ca mamāṅgamaladhāriṇau

1.23.22

sādhu sādhv iti taṃ devāḥ pākaśāsanam abruvan deśasya pūjāṃ tāṃ dṛṣṭvā kṛtāṃ śakreṇa dhīmatā

1.23.23

etau janapadau sthītau dīrghakālam ariṃdama maladāś ca karūṣāś ca muditau dhanadhānyataḥ

1.23.24

kasya cit tv atha kālasya yakṣī vai kāmarūpiṇī balaṃ nāgasahasrasya dhārayantī tadā hy abhūt

1.23.25

tāṭakā nāma bhadraṃ te bhāryā sundasya dhīmataḥ mārīco rākṣasaḥ putro yasyāḥ śakraparākramaḥ

1.23.26

imau janapadau nityaṃ vināśayati rāghava maladāṃś ca karūṣāṃś ca tāṭakā duṣṭacāriṇī

1.23.27

seyaṃ panthānam āvārya vasaty atyardhayojane ata eva ca gantavyaṃ tāṭakāyā vanaṃ yataḥ

1.23.28

svabāhubalam āśritya jahīmāṃ duṣṭacāriṇīm manniyogād imaṃ deśaṃ kuru niṣkaṇṭakaṃ punaḥ

1.23.29

na hi kaś cid imaṃ deśaṃ śakroty āgantum īdṛśam yakṣiṇyā ghorayā rāma utsāditam asahyayā

1.23.30

etat te sarvam ākhyātaṃ yathaitad daruṇaṃ vanam yakṣyā cotsāditaṃ sarvam adyāpi na nivartate

1.24.1

atha tasyāprameyasya muner vacanam uttamam śrutvā puruṣaśārdūlaḥ pratyuvāca śubhāṃ giram

1.24.2

alpavīryā yadā yakṣāḥ śrūyante munipuṃgava kathaṃ nāgasahasrasya dhārayaty abalā balam

1.24.3

viśvāmitro 'bravīd vākyaṃ śṛṇu yena balottarā varadānakṛtaṃ vīryaṃ dhārayaty abalā balam

1.24.4

pūrvam āsīn mahāyakṣaḥ suketur nāma vīryavān anapatyaḥ śubhācāraḥ sa ca tepe mahat tapaḥ

1.24.5

pitāmahas tu suprītas tasya yakṣapates tadā kanyāratnaṃ dadau rāma tāṭakāṃ nāma nāmataḥ

1.24.6

dadau nāgasahasrasya balaṃ cāsyāḥ pitāmahaḥ na tv eva putraṃ yakṣāya dadau brahmā mahāyaśāḥ

1.24.7

tāṃ tu jātāṃ vivardhantīṃ rūpayauvanaśālinīm jambhaputrāya sundāya dadau bhāryāṃ yaśasvinīm

1.24.8

kasya cit tv atha kālalsya yakṣī putraṃ vyajāyata mārīcaṃ nāma durdharṣaṃ yaḥ śāpād rākṣaso 'bhavat

1.24.9

sunde tu nihate rāma agastyam ṛṣisattamam tāṭakā saha putreṇa pradharṣayitum icchati

1.24.10

rākṣasatvaṃ bhajasveti mārīcaṃ vyājahāra saḥ agastyaḥ paramakruddhas tāṭakām api śaptavān

1.24.11

puruṣādī mahāyakṣī virūpā vikṛtānanā idaṃ rūpam apahāya dāruṇaṃ rūpam astu te

1.24.12

saiṣā śāpakṛtāmarṣā tāṭakā krodhamūrchitā deśam utsādayaty enam agastyacaritaṃ śubham

1.24.13

enāṃ rāghava durvṛttāṃ yakṣīṃ paramadāruṇām gobrāhmaṇahitārthāya jahi duṣṭaparākramām

1.24.14

na hy enāṃ śāpasaṃsṛṣṭāṃ kaś cid utsahate pumān nihantuṃ triṣu lokeṣu tvām ṛte raghunandana

1.24.15

na hi te strīvadhakṛte ghṛṇā kāryā narottama cāturvarṇyahitārthāya kartavyaṃ rājasūnunā

1.24.16

rājyabhāraniyuktānām eṣa dharmaḥ sanātanaḥ adharmyāṃ jahi kākutstha dharmo hy asyā na vidyate

1.24.17

śrūyate hi purā śakro virocanasutāṃ nṛpa pṛthivīṃ hantum icchantīṃ mantharām abhyasūdayat

1.24.18

viṣṇunā ca purā rāma bhṛgupatnī dṛḍhavratā anindraṃ lokam icchantī kāvyamātā niṣūditā

1.24.19

etaiś cānyaiś ca bahubhī rājaputramahātmabhiḥ adharmaniratā nāryo hatāḥ puruṣasattamaiḥ

1.25.1

muner vacanam aklībaṃ śrutvā naravarātmajaḥ rāghavaḥ prāñjalir bhūtvā pratyuvāca dṛḍhavrataḥ

1.25.2

pitur vacananirdeśāt pitur vacanagauravāt vacanaṃ kauśikasyeti kartavyam aviśaṅkayā

1.25.3

anuśiṣṭo 'smy ayodhyāyāṃ gurumadhye mahātmanā pitrā daśarathenāhaṃ nāvajñeyaṃ ca tad vacaḥ

1.25.4

so 'haṃ pitur vacaḥ śrutvā śāsanād brahma vādinaḥ kariṣyāmi na saṃdehas tāṭakāvadham uttamam

1.25.5

gobrāhmaṇahitārthāya deśasyāsya sukhāya ca tava caivāprameyasya vacanaṃ kartum udyataḥ

1.25.6

evam uktvā dhanurmadhye baddhvā muṣṭim ariṃdamaḥ jyāśabdam akarot tīvraṃ diśaḥ śabdena pūrayan

1.25.7

tena śabdena vitrastās tāṭakā vanavāsinaḥ tāṭakā ca susaṃkruddhā tena śabdena mohitā

1.25.8

taṃ śabdam abhinidhyāya rākṣasī krodhamūrchitā śrutvā cābhyadravad vegād yataḥ śabdo viniḥsṛtaḥ

1.25.9

tāṃ dṛṣṭvā rāghavaḥ kruddhāṃ vikṛtāṃ vikṛtānanām pramāṇenātivṛddhāṃ ca lakṣmaṇaṃ so 'bhyabhāṣata

1.25.10

paśya lakṣmaṇa yakṣiṇyā bhairavaṃ dāruṇaṃ vapuḥ bhidyeran darśanād asyā bhīrūṇāṃ hṛdayāni ca

1.25.11

enāṃ paśya durādharṣāṃ māyā balasamanvitām vinivṛttāṃ karomy adya hṛtakarṇāgranāsikām

1.25.12

na hy enām utsahe hantuṃ strīsvabhāvena rakṣitām vīryaṃ cāsyā gatiṃ cāpi haniṣyāmīti me matiḥ

1.25.13

evaṃ bruvāṇe rāme tu tāṭakā krodhamūrchitā udyamya bāhū garjantī rāmam evābhyadhāvata

1.25.14

tām āpatantīṃ vegena vikrāntām aśanīm iva śareṇorasi vivyādha sā papāta mamāra ca

1.25.15

tāṃ hatāṃ bhīmasaṃkāśāṃ dṛṣṭvā surapatis tadā sādhu sādhv iti kākutsthaṃ surāś ca samapūjayan

1.25.16

uvāca paramaprītaḥ sahasrākṣaḥ puraṃdaraḥ surāś ca sarve saṃhṛṣṭā viśvāmitram athābruvan

1.25.17

mune kauśike bhadraṃ te sendrāḥ sarve marudgaṇāḥ toṣitāḥ karmaṇānena snehaṃ darśaya rāghave

1.25.18

prajāpater kṛśāśvasya putrān satyaparākramān tapobalabhṛtān brahman rāghavāya nivedaya

1.25.19

pātrabhūtaś ca te brahmaṃs tavānugamane dhṛtaḥ kartavyaṃ ca mahat karma surāṇāṃ rājasūnunā

1.25.20

evam uktvā surāḥ sarve hṛṣṭā jagmur yathāgatam viśvāmitraṃ pūjayitvā tataḥ saṃdhyā pravartate

1.25.21

tato munivaraḥ prītis tāṭakā vadhatoṣitaḥ mūrdhni rāmam upāghrāya idaṃ vacanam abravīt

1.25.22

ihādya rajanīṃ rāma vasema śubhadarśana śvaḥ prabhāte gamiṣyāmas tad āśramapadaṃ mama

1.26.1

atha tāṃ rajanīm uṣya viśvāmiro mahāyaśāḥ prahasya rāghavaṃ vākyam uvāca madhurākṣaram

1.26.2

patituṣṭo 'smi bhadraṃ te rājaputra mahāyaśaḥ prītyā paramayā yukto dadāmy astrāṇi sarvaśaḥ

1.26.3

devāsuragaṇān vāpi sagandharvoragān api yair amitrān prasahyājau vaśīkṛtya jayiṣyasi

1.26.4

tāni divyāni bhadraṃ te dadāmy astrāṇi sarvaśaḥ daṇḍacakraṃ mahad divyaṃ tava dāsyāmi rāghava

1.26.5

dharmacakraṃ tato vīra kālacakraṃ tathaiva ca viṣṇucakraṃ tathātyugram aindraṃ cakraṃ tathaiva ca

1.26.6

vajram astraṃ naraśreṣṭha śaivaṃ śūlavaraṃ tathā astraṃ brahmaśiraś caiva aiṣīkam api rāghava dadāmi te mahābāho brāhmam astram anuttamam

1.26.7

gade dve caiva kākutstha modakī śikharī ubhe pradīpte naraśārdūla prayacchāmi nṛpātmaja

1.26.8

dharmapāśam ahaṃ rāma kālapāśaṃ tathaiva ca vāruṇaṃ pāśam astraṃ ca dadāny aham anuttamam

1.26.9

aśanī dve prayacchāmi śuṣkārdre raghunandana

1.26.10

dadāmi cāstraṃ painākam astraṃ nārāyaṇaṃ tathā āgneyam astra dayitaṃ śikharaṃ nāma nāmataḥ

1.26.11

vāyavyaṃ prathamaṃ nāma dadāmi tava rāghava astraṃ hayaśiro nāma krauñcam astraṃ tathaiva ca

1.26.12

śakti dvayaṃ ca kākutstha dadāmi tava cānagha kaṅkālaṃ musalaṃ ghoraṃ kāpālam atha kaṅkaṇam

1.26.13

dhārayanty asurā yāni dadāmy etāni sarvaśaḥ vaidyādharaṃ mahāstraṃ ca nandanaṃ nāma nāmataḥ

1.26.14

asiratnaṃ mahābāho dadāmi nṛvarātmaja gāndharvam astraṃ dayitaṃ mānavaṃ nāma nāmataḥ

1.26.15

prasvāpanapraśamane dadmi sauraṃ ca rāghava darpaṇaṃ śoṣaṇaṃ caiva saṃtāpanavilāpane

1.26.16

madanaṃ caiva durdharṣaṃ kandarpadayitaṃ tathā paiśācam astraṃ dayitaṃ mohanaṃ nāma nāmataḥ pratīccha naraśārdūla rājaputra mahāyaśaḥ

1.26.17

tāmasaṃ naraśārdūla saumanaṃ ca mahābalam saṃvartaṃ caiva durdharṣaṃ mausalaṃ ca nṛpātmaja

1.26.18

satyam astraṃ mahābāho tathā māyādharaṃ param ghoraṃ tejaḥprabhaṃ nāma paratejo'pakarṣaṇam

1.26.19

somāstraṃ śiśiraṃ nāma tvāṣṭram astraṃ sudāmanam dāruṇaṃ ca bhagasyāpi śīteṣum atha mānavam

1.26.20

etān nāma mahābāho kāmarūpān mahābalān gṛhāṇa paramodārān kṣipram eva nṛpātmaja

1.26.21

sthitas tu prāṅmukho bhūtvā śucir nivaratas tadā dadau rāmāya suprīto mantragrāmam anuttamam

1.26.22

japatas tu munes tasya viśvāmitrasya dhīmataḥ upatasthur mahārhāṇi sarvāṇy astrāṇi rāghavam

1.26.23

ūcuś ca muditā rāmaṃ sarve prāñjalayas tadā ime sma paramodāra kiṃkarās tava rāghava

1.26.24

pratigṛhya ca kākutsthaḥ samālabhya ca pāṇinā manasā me bhaviṣyadhvam iti tāny abhyacodayat

1.26.25

tataḥ prītamanā rāmo viśvāmitraṃ mahāmunim abhivādya mahātejā gamanāyopacakrame

1.27.1

pratigṛhya tato 'strāṇi prahṛṣṭavadanaḥ śuciḥ gacchann eva ca kākutstho viśvāmitram athābravīt

1.27.2

gṛhītāstro 'smi bhagavan durādharṣaḥ surair api astrāṇāṃ tv aham icchāmi saṃhāraṃ munipuṃgava

1.27.3

evaṃ bruvati kākutsthe viśvāmitro mahāmuniḥ saṃhāraṃ vyājahārātha dhṛtimān suvrataḥ śuciḥ

1.27.4

satyavantaṃ satyakīrtiṃ dhṛṣṭaṃ rabhasam eva ca pratihārataraṃ nāma parāṅmukham avāṅmukham

1.27.5

lakṣākṣaviṣamau caiva dṛḍhanābhasunābhakau daśākṣaśatavaktrau ca daśaśīrṣaśatodarau

1.27.6

padmanābhamahānābhau dundunābhasunābhakau jyotiṣaṃ kṛśanaṃ caiva nairāśya vimalāv ubhau

1.27.7

yaugandharaharidrau ca daityapramathanau tathā pitryaṃ saumanasaṃ caiva vidhūtamakarāv ubhau

1.27.8

karavīrakaraṃ caiva dhanadhānyau ca rāghava kāmarūpaṃ kāmaruciṃ moham āvaraṇaṃ tathā

1.27.9

jṛmbhakaṃ sarvanābhaṃ ca santānavaraṇau tathā kṛśāśvatanayān rāma bhāsvarān kāmarūpiṇaḥ

1.27.10

pratīccha mama bhadraṃ te pātrabhūto 'si rāghava divyabhāsvaradehāś ca mūrtimantaḥ sukhapradāḥ

1.27.11

rāmaṃ prāñjalayo bhūtvābruvan madhurabhāṣiṇaḥ ime sma naraśārdūla śādhi kiṃ karavāma te

1.27.12

gamyatām iti tān āha yatheṣṭaṃ raghunandanaḥ mānasāḥ kāryakāleṣu sāhāyyaṃ me kariṣyatha

1.27.13

atha te rāmam āmantrya kṛtvā cāpi pradakṣiṇam evam astv iti kākutstham uktvā jagmur yathāgatam

1.27.14

sa ca tān rāghavo jñātvā viśvāmitraṃ mahāmunim gacchann evātha madhuraṃ ślakṣṇaṃ vacanam abravīt

1.27.15

kiṃ nv etan meghasaṃkāśaṃ parvatasyāvidūrataḥ vṛkṣaṣaṇḍam ito bhāti paraṃ kautūhalaṃ hi me

1.27.16

darśanīyaṃ mṛgākīrṇaṃ manoharam atīva ca nānāprakāraiḥ śakunair valgubhāṣair alaṃkṛtam

1.27.17

niḥsṛtāḥ sma muniśreṣṭha kāntārād romaharṣaṇāt anayā tv avagacchāmi deśasya sukhavattayā

1.27.18

sarvaṃ me śaṃsa bhagavan kasyāśramapadaṃ tv idam saṃprāptā yatra te pāpā brahmaghnā duṣṭacāriṇaḥ

1.28.1

atha tasyāprameyasya tad vanaṃ paripṛcchataḥ viśvāmitro mahātejā vyākhyātum upacakrame

1.28.2

eṣa pūrvāśramo rāma vāmanasya mahātmanaḥ siddhāśrama iti khyātaḥ siddho hy atra mahātapāḥ

1.28.3

etasminn eva kāle tu rājā vairocanir baliḥ nirjitya daivatagaṇān sendrāṃś ca samarudgaṇān kārayām āsa tad rājyaṃ triṣu lokeṣu viśrutaḥ

1.28.4

bales tu yajamānasya devāḥ sāgnipurogamāḥ samāgamya svayaṃ caiva viṣṇum ūcur ihāśrame

1.28.5

balir vairocanir viṣṇo yajate yajñam uttamam asamāpte kratau tasmin svakāryam abhipadyatām

1.28.6

ye cainam abhivartante yācitāra itas tataḥ yac ca yatra yathāvac ca sarvaṃ tebhyaḥ prayacchati

1.28.7

sa tvaṃ surahitārthāya māyāyogam upāśritaḥ vāmanatvaṃ gato viṣṇo kuru kalyāṇam uttamam

1.28.8

ayaṃ siddhāśramo nāma prasādāt te bhaviṣyati siddhe karmaṇi deveśa uttiṣṭha bhagavann itaḥ

1.28.9

atha viṣṇur mahātejā adityāṃ samajāyata vāmanaṃ rūpam āsthāya vairocanim upāgamat

1.28.10

trīn kramān atha bhikṣitvā pratigṛhya ca mānataḥ ākramya lokāṃl lokātmā sarvabhūtahite rataḥ

1.28.11

mahendrāya punaḥ prādān niyamya balim ojasā trailokyaṃ sa mahātejāś cakre śakravaśaṃ punaḥ

1.28.12

tenaiṣa pūrvam ākrānta āśramaḥ śramanāśanaḥ mayāpi bhaktyā tasyaiṣa vāmanasyopabhujyate

1.28.13

etam āśramam āyānti rākṣasā vighnakāriṇaḥ atra te puruṣavyāghra hantavyā duṣṭacāriṇaḥ

1.28.14

adya gacchāmahe rāma siddhāśramam anuttamam tad āśramapadaṃ tāta tavāpy etad yathā mama

1.28.15

taṃ dṛṣṭvā munayaḥ sarve siddhāśramanivāsinaḥ utpatyotpatya sahasā viśvāmitram apūjayan

1.28.16

yathārhaṃ cakrire pūjāṃ viśvāmitrāya dhīmate tathaiva rājaputrābhyām akurvann atithikriyām

1.28.17

muhūrtam atha viśrāntau rājaputrāv ariṃdamau prāñjalī muniśārdūlam ūcatū raghunandanau

1.28.18

adyaiva dīkṣāṃ praviśa bhadraṃ te munipuṃgava siddhāśramo 'yaṃ siddhaḥ syāt satyam astu vacas tava

1.28.19

evam ukto mahātejā viśvāmitro mahāmuniḥ praviveśa tadā dīkṣāṃ niyato niyatendriyaḥ

1.28.20

kumārāv api tāṃ rātrim uṣitvā susamāhitau prabhātakāle cotthāya viśvāmitram avandatām

1.29.1

atha tau deśakālajñau rājaputrāv ariṃdamau deśe kāle ca vākyajñāv abrūtāṃ kauśikaṃ vacaḥ

1.29.2

bhagavañ śrotum icchāvo yasmin kāle niśācarau saṃrakṣaṇīyau tau brahman nātivarteta tatkṣaṇam

1.29.3

evaṃ bruvāṇau kākutsthau tvaramāṇau yuyutsayā sarve te munayaḥ prītāḥ praśaśaṃsur nṛpātmajau

1.29.4

adya prabhṛti ṣaḍrātraṃ rakṣataṃ rāghavau yuvām dīkṣāṃ gato hy eṣa munir maunitvaṃ ca gamiṣyati

1.29.5

tau tu tad vacanaṃ śrutvā rājaputrau yaśasvinau anidrau ṣaḍahorātraṃ tapovanam arakṣatām

1.29.6

upāsāṃ cakratur vīrau yattau paramadhanvinau rarakṣatur munivaraṃ viśvāmitram ariṃdamau

1.29.7

atha kāle gate tasmin ṣaṣṭhe 'hani samāgate saumitrim abravīd rāmo yatto bhava samāhitaḥ

1.29.8

rāmasyaivaṃ bruvāṇasya tvaritasya yuyutsayā prajajvāla tato vediḥ sopādhyāyapurohitā

1.29.9

mantravac ca yathānyāyaṃ yajño 'sau saṃpravartate ākāśe ca mahāñ śabdaḥ prādur āsīd bhayānakaḥ

1.29.10

āvārya gaganaṃ megho yathā prāvṛṣi nirgataḥ tathā māyāṃ vikurvāṇau rākṣasāv abhyadhāvatām

1.29.11

mārīcaś ca subāhuś ca tayor anucarās tathā āgamya bhīmasaṃkāśā rudhiraughān avāsṛjan

1.29.12

tāv āpatantau sahasā dṛṣṭvā rājīvalocanaḥ lakṣmaṇaṃ tv abhisaṃprekṣya rāmo vacanam abravīt

1.29.13

paśya lakṣmaṇa durvṛttān rākṣasān piśitāśanān mānavāstrasamādhūtān anilena yathāghanān

1.29.14

mānavaṃ paramodāram astraṃ paramabhāsvaram cikṣepa paramakruddho mārīcor asi rāghavaḥ

1.29.15

sa tena paramāstreṇa mānavena samāhitaḥ saṃpūrṇaṃ yojanaśataṃ kṣiptaḥ sāgarasaṃplave

1.29.16

vicetanaṃ vighūrṇantaṃ śīteṣubalapīḍitam nirastaṃ dṛśya mārīcaṃ rāmo lakṣmaṇam abravīt

1.29.17

paśya lakṣmaṇa śīteṣuṃ mānavaṃ dharmasaṃhitam mohayitvā nayaty enaṃ na ca prāṇair viyujyate

1.29.18

imān api vadhiṣyāmi nirghṛṇān duṣṭacāriṇaḥ rākṣasān pāpakarmasthān yajñaghnān rudhirāśanān

1.29.19

vigṛhya sumahac cāstram āgneyaṃ raghunandanaḥ subāhur asi cikṣepa sa viddhaḥ prāpatad bhuvi

1.29.20

śeṣān vāyavyam ādāya nijaghāna mahāyaśāḥ rāghavaḥ paramodāro munīnāṃ mudam āvahan

1.29.21

sa hatvā rākṣasān sarvān yajñaghnān raghunandanaḥ ṛṣibhiḥ pūjitas tatra yathendro vijaye purā

1.29.22

atha yajñe samāpte tu viśvāmitro mahāmuniḥ nirītikā diśo dṛṣṭvā kākutstham idam abravīt

1.29.23

kṛtārtho 'smi mahābāho kṛtaṃ guruvacas tvayā siddhāśramam idaṃ satyaṃ kṛtaṃ rāma mahāyaśaḥ

1.30.1

atha tāṃ rajanīṃ tatra kṛtārthau rāmalakṣaṇau ūṣatur muditau vīrau prahṛṣṭenāntarātmanā

1.30.2

prabhātāyāṃ tu śarvaryāṃ kṛtapaurvāhṇikakriyau viśvāmitram ṛṣīṃś cānyān sahitāv abhijagmatuḥ

1.30.3

abhivādya muniśreṣṭhaṃ jvalantam iva pāvakam ūcatur madhurodāraṃ vākyaṃ madhurabhāṣiṇau

1.30.4

imau svo muniśārdūla kiṃkarau samupasthitau ājñāpaya yatheṣṭaṃ vai śāsanaṃ karavāva kim

1.30.5

evam ukte tatas tābhyāṃ sarva eva maharṣayaḥ viśvāmitraṃ puraskṛtya rāmaṃ vacanam abruvan

1.30.6

maithilasya naraśreṣṭha janakasya bhaviṣyati yajñaḥ paramadharmiṣṭhas tatra yāsyāmahe vayam

1.30.7

tvaṃ caiva naraśārdūla sahāsmābhir gamiṣyasi adbhutaṃ ca dhanūratnaṃ tatra tvaṃ draṣṭum arhasi

1.30.8

tad dhi pūrvaṃ naraśreṣṭha dattaṃ sadasi daivataiḥ aprameyabalaṃ ghoraṃ makhe paramabhāsvaram

1.30.9

nāsya devā na gandharvā nāsurā na ca rākṣasāḥ kartum āropaṇaṃ śaktā na kathaṃ cana mānuṣāḥ

1.30.10

dhanuṣas tasya vīryaṃ hi jijñāsanto mahīkṣitaḥ na śekur āropayituṃ rājaputrā mahābalāḥ

1.30.11

tad dhanur naraśārdūla maithilasya mahātmanaḥ tatra drakṣyasi kākutstha yajñaṃ cādbhutadarśanam

1.30.12

tad dhi yajñaphalaṃ tena maithilenottamaṃ dhanuḥ yācitaṃ naraśārdūla sunābhaṃ sarvadaivataiḥ

1.30.13

evam uktvā munivaraḥ prasthānam akarot tadā sarṣisaṃghaḥ sakākutstha āmantrya vanadevatāḥ

1.30.14

svasti vo 'stu gamiṣyāmi siddhaḥ siddhāśramād aham uttare jāhnavītīre himavantaṃ śiloccayam

1.30.15

pradakṣiṇaṃ tataḥ kṛtvā siddhāśramam anuttamam uttarāṃ diśam uddiśya prasthātum upacakrame

1.30.16

taṃ vrajantaṃ munivaram anvagād anusāriṇām śakaṭī śatamātraṃ tu prayāṇe brahmavādinām

1.30.17

mṛgapakṣigaṇāś caiva siddhāśramanivāsinaḥ anujagmur mahātmānaṃ viśvāmitraṃ mahāmunim

1.30.18

te gatvā dūram adhvānaṃ lambamāne divākare vāsaṃ cakrur munigaṇāḥ śoṇākūle samāhitāḥ

1.30.19

te 'staṃ gate dinakare snātvā hutahutāśanāḥ viśvāmitraṃ puraskṛtya niṣedur amitaujasaḥ

1.30.20

rāmo 'pi sahasaumitrir munīṃs tān abhipūjya ca agrato niṣasādātha viśvāmitrasya dhīmataḥ

1.30.21

atha rāmo mahātejā viśvāmitraṃ mahāmunim papraccha muniśārdūlaṃ kautūhalasamanvitaḥ

1.30.22

bhagavan ko nv ayaṃ deśaḥ samṛddhavanaśobhitaḥ śrotum icchāmi bhadraṃ te vaktum arhasi tattvataḥ

1.30.23

codito rāmavākyena kathayām āsa suvrataḥ tasya deśasya nikhilam ṛṣimadhye mahātapāḥ

1.31.1

brahmayonir mahān āsīt kuśo nāma mahātapāḥ vaidarbhyāṃ janayām āsa caturaḥ sadṛśān sutān kuśāmbaṃ kuśanābhaṃ ca ādhūrtarajasaṃ vasum

1.31.2

dīptiyuktān mahotsāhān kṣatradharmacikīrṣayā tān uvāca kuśaḥ putrān dharmiṣṭhān satyavādinaḥ kriyatāṃ pālanaṃ putrā dharmaṃ prāpsyatha puṣkalam

1.31.3

kuśasya vacanaṃ śrutvā catvāro lokasaṃmatāḥ niveśaṃ cakrire sarve purāṇāṃ nṛvarās tadā

1.31.4

kuśāmbas tu mahātejāḥ kauśāmbīm akarot purīm kuśanābhas tu dharmātmā paraṃ cakre mahodayam

1.31.5

ādhūrtarajaso rāma dharmāraṇyaṃ mahīpatiḥ cakre puravaraṃ rājā vasuś cakre girivrajam

1.31.6

eṣā vasumatī rāma vasos tasya mahātmanaḥ ete śailavarāḥ pañca prakāśante samantataḥ

1.31.7

sumāgadhī nadī ramyā māgadhān viśrutāyayau pañcānāṃ śailamukhyānāṃ madhye māleva śobhate

1.31.8

saiṣā hi māgadhī rāma vasos tasya mahātmanaḥ pūrvābhicaritā rāma sukṣetrā sasyamālinī

1.31.9

kuśanābhas tu rājarṣiḥ kanyāśatam anuttamam janayām āsa dharmātmā ghṛtācyāṃ raghunandana

1.31.10

tās tu yauvanaśālinyo rūpavatyaḥ svalaṃkṛtāḥ udyānabhūmim āgamya prāvṛṣīva śatahradāḥ

1.31.11

gāyantyo nṛtyamānāś ca vādayantyaś ca rāghava āmodaṃ paramaṃ jagmur varābharaṇabhūṣitāḥ

1.31.12

atha tāś cārusarvāṅgyo rūpeṇāpratimā bhuvi udyānabhūmim āgamya tārā iva ghanāntare

1.31.13

tāḥ sarvaguṇasaṃpannā rūpayauvanasaṃyutāḥ dṛṣṭvā sarvātmako vāyur idaṃ vacanam abravīt

1.31.14

ahaṃ vaḥ kāmaye sarvā bhāryā mama bhaviṣyatha mānuṣas tyajyatāṃ bhāvo dīrgham āyur avāpsyatha

1.31.15

tasya tad vacanaṃ śrutvā vāyor akliṣṭakarmaṇaḥ apahāsya tato vākyaṃ kanyāśatam athābravīt

1.31.16

antaś carasi bhūtānāṃ sarveṣāṃ tvaṃ surottama prabhāvajñāś ca te sarvāḥ kim asmān avamanyase

1.31.17

kuśanābhasutāḥ sarvāḥ samarthās tvāṃ surottama sthānāc cyāvayituṃ devaṃ rakṣāmas tu tapo vayam

1.31.18

mā bhūt sa kālo durmedhaḥ pitaraṃ satyavādinam nāvamanyasva dharmeṇa svayaṃ varam upāsmahe

1.31.19

pitā hi prabhur asmākaṃ daivataṃ paramaṃ hi saḥ yasya no dāsyati pitā sa no bhartā bhaviṣyati

1.31.20

tāsāṃ tad vacanaṃ śrutvā vāyuḥ paramakopanaḥ praviśya sarvagātrāṇi babhañja bhagavān prabhuḥ

1.31.21

tāḥ kanyā vāyunā bhagnā viviśur nṛpater gṛham dṛṣṭvā bhagnās tadā rājā saṃbhrānta idam abravīt

1.31.22

kim idaṃ kathyatāṃ putryaḥ ko dharmam avamanyase kubjāḥ kena kṛtāḥ sarvā veṣṭantyo nābhibhāṣatha

1.32.1

tasya tad vacanaṃ śrutvā kuśanābhasya dhīmataḥ śirobhiś caraṇau spṛṣṭvā kanyāśatam abhāṣata

1.32.2

vāyuḥ sarvātmako rājan pradharṣayitum icchati aśubhaṃ mārgam āsthāya na dharmaṃ pratyavekṣate

1.32.3

pitṛmatyaḥ sma bhadraṃ te svacchande na vayaṃ sthitāḥ pitaraṃ no vṛṇīṣva tvaṃ yadi no dāsyate tava

1.32.4

tena pāpānubandhena vacanaṃ na pratīcchatā evaṃ bruvantyaḥ sarvāḥ sma vāyunā nihatā bhṛṣam

1.32.5

tāsāṃ tad vacanaṃ śrutvā rājā paramadhārmikaḥ pratyuvāca mahātejāḥ kanyāśatam anuttamam

1.32.6

kṣāntaṃ kṣamāvatāṃ putryaḥ kartavyaṃ sumahat kṛtam aikamatyam upāgamya kulaṃ cāvekṣitaṃ mama

1.32.7

alaṃkāro hi nārīṇāṃ kṣamā tu puruṣasya vā duṣkaraṃ tac ca vaḥ kṣāntaṃ tridaśeṣu viśeṣataḥ

1.32.8

yādṛśīr vaḥ kṣamā putryaḥ sarvāsām aviśeṣataḥ kṣamā dānaṃ kṣamā yajñaḥ kṣamā satyaṃ ca putrikāḥ

1.32.9

kṣamā yaśaḥ kṣamā dharmaḥ kṣamāyāṃ viṣṭhitaṃ jagat visṛjya kanyāḥ kākutstha rājā tridaśavikramaḥ

1.32.10

mantrajño mantrayām āsa pradānaṃ saha mantribhiḥ deśe kāle pradānasya sadṛśe pratipādanam

1.32.11

etasminn eva kāle tu cūlī nāma mahāmuniḥ ūrdhvaretāḥ śubhācāro brāhmaṃ tapa upāgamat

1.32.12

tapyantaṃ tam ṛṣiṃ tatra gandharvī paryupāsate somadā nāma bhadraṃ te ūrmilā tanayā tadā

1.32.13

sā ca taṃ praṇatā bhūtvā śuśrūṣaṇaparāyaṇā uvāsa kāle dharmiṣṭhā tasyās tuṣṭo 'bhavad guruḥ

1.32.14

sa ca tāṃ kālayogena provāca raghunandana parituṣṭo 'smi bhadraṃ te kiṃ karomi tava priyam

1.32.15

parituṣṭaṃ muniṃ jñātvā gandharvī madhurasvaram uvāca paramaprītā vākyajñā vākyakovidam

1.32.16

lakṣmyā samudito brāhmyā brahmabhūto mahātapāḥ brāhmeṇa tapasā yuktaṃ putram icchāmi dhārmikam

1.32.17

apatiś cāsmi bhadraṃ te bhāryā cāsmi na kasya cit brāhmeṇopagatāyāś ca dātum arhasi me sutam

1.32.18

tasyāḥ prasanno brahmarṣir dadau putram anuttamam brahmadatta iti khyātaṃ mānasaṃ cūlinaḥ sutam

1.32.19

sa rājā brahmadattas tu purīm adhyavasat tadā kāmpilyāṃ parayā lakṣmyā devarājo yathā divam

1.32.20

sa buddhiṃ kṛtavān rājā kuśanābhaḥ sudhārmikaḥ brahmadattāya kākutstha dātuṃ kanyāśataṃ tadā

1.32.21

tam āhūya mahātejā brahmadattaṃ mahīpatiḥ dadau kanyāśataṃ rājā suprītenāntarātmanā

1.32.22

yathākramaṃ tataḥ pāṇiṃ jagrāha raghunandana brahmadatto mahī pālas tāsāṃ devapatir yathā

1.32.23

spṛṣṭamātre tataḥ pāṇau vikubjā vigatajvarāḥ yuktāḥ paramayā lakṣmyā babhuḥ kanyāśataṃ tadā

1.32.24

sa dṛṣṭvā vāyunā muktāḥ kuśanābho mahīpatiḥ babhūva paramaprīto harṣaṃ lebhe punaḥ punaḥ

1.32.25

kṛtodvāhaṃ tu rājānaṃ brahmadattaṃ mahīpatiḥ sadāraṃ preṣayām āsa sopādhyāya gaṇaṃ tadā

1.32.26

somadāpi susaṃhṛṣṭā putrasya sadṛśīṃ kriyām yathānyāyaṃ ca gandharvī snuṣās tāḥ pratyanandata

1.33.1

kṛtodvāhe gate tasmin brahmadatte ca rāghava aputraḥ putralābhāya pautrīm iṣṭim akalpayat

1.33.2

iṣṭyāṃ tu vartamānāyāṃ kuśanābhaṃ mahīpatim uvāca paramaprītaḥ kuśo brahmasutas tadā

1.33.3

putras te sadṛśaḥ putra bhaviṣyati sudhārmikaḥ gādhiṃ prāpsyasi tena tvaṃ kīrtiṃ loke ca śāśvatīm

1.33.4

evam uktvā kuśo rāma kuśanābhaṃ mahīpatim jagāmākāśam āviśya brahmalokaṃ sanātanam

1.33.5

kasya cit tv atha kālasya kuśanābhasya dhīmataḥ jajñe paramadharmiṣṭho gādhir ity eva nāmataḥ

1.33.6

sa pitā mama kākutstha gādhiḥ paramadhārmikaḥ kuśavaṃśaprasūto 'smi kauśiko raghunandana

1.33.7

pūrvajā bhaginī cāpi mama rāghava suvratā nāmnā satyavatī nāma ṛcīke pratipāditā

1.33.8

saśarīrā gatā svargaṃ bhartāram anuvartinī kauśikī paramodārā sā pravṛttā mahānadī

1.33.9

divyā puṇyodakā ramyā himavantam upāśritā lokasya hitakāmārthaṃ pravṛttā bhaginī mama

1.33.10

tato 'haṃ himavatpārśve vasāmi niyataḥ sukham bhaginyāḥ snehasaṃyuktaḥ kauśikyā raghunandana

1.33.11

sā tu satyavatī puṇyā satye dharme pratiṣṭhitā pativratā mahābhāgā kauśikī saritāṃ varā

1.33.12

ahaṃ hi niyamād rāma hitvā tāṃ samupāgataḥ siddhāśramam anuprāpya siddho 'smi tava tejasā

1.33.13

eṣā rāma mamotpattiḥ svasya vaṃśasya kīrtitā deśasya ca mahābāho yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi

1.33.14

gato 'rdharātraḥ kākutstha kathāḥ kathayato mama nidrām abhyehi bhadraṃ te mā bhūd vighno 'dhvanīha naḥ

1.33.15

niṣpandās taravaḥ sarve nilīnā mṛgapakṣiṇaḥ naiśena tamasā vyāptā diśaś ca raghunandana

1.33.16

śanair viyujyate saṃdhyā nabho netrair ivāvṛtam nakṣatratārāgahanaṃ jyotirbhir avabhāsate

1.33.17

uttiṣṭhati ca śītāṃśuḥ śaśī lokatamonudaḥ hlādayan prāṇināṃ loke manāṃsi prabhayā vibho

1.33.18

naiśāni sarvabhūtāni pracaranti tatas tataḥ yakṣarākṣasasaṃghāś ca raudrāś ca piśitāśanāḥ

1.33.19

evam uktvā mahātejā virarāma mahāmuniḥ sādhu sādhv iti taṃ sarve munayo hy abhyapūjayan

1.33.20

rāmo 'pi saha saumitriḥ kiṃ cid āgatavismayaḥ praśasya muniśārdūlaṃ nidrāṃ samupasevate

1.34.1

upāsya rātriśeṣaṃ tu śoṇākūle maharṣibhiḥ niśāyāṃ suprabhātāyāṃ viśvāmitro 'bhyabhāṣata

1.34.2

suprabhātā niśā rāma pūrvā saṃdhyā pravartate uttiṣṭhottiṣṭha bhadraṃ te gamanāyābhirocaya

1.34.3

tac chrutvā vacanaṃ tasya kṛtvā paurvāhṇikīṃ kriyām gamanaṃ rocayām āsa vākyaṃ cedam uvāca ha

1.34.4

ayaṃ śoṇaḥ śubhajalo gādhaḥ pulinamaṇḍitaḥ katareṇa pathā brahman saṃtariṣyāmahe vayam

1.34.5

evam uktas tu rāmeṇa viśvāmitro 'bravīd idam eṣa panthā mayoddiṣṭo yena yānti maharṣayaḥ

1.34.6

te gatvā dūram adhvānaṃ gate 'rdhadivase tadā jāhnavīṃ saritāṃ śreṣṭhāṃ dadṛśur munisevitām

1.34.7

tāṃ dṛṣṭvā puṇyasalilāṃ haṃsasārasasevitām babhūvur muditāḥ sarve munayaḥ saharāghavāḥ tasyās tīre tataś cakrus te āvāsaparigraham

1.34.8

tataḥ snātvā yathānyāyaṃ saṃtarpya pitṛdevatāḥ hutvā caivāgnihotrāṇi prāśya cāmṛtavad dhaviḥ

1.34.9

viviśur jāhnavītīre śucau muditamānasāḥ viśvāmitraṃ mahātmānaṃ parivārya samantataḥ

1.34.10

saṃprahṛṣṭamanā rāmo viśvāmitram athābravīt bhagavañ śrotum icchāmi gaṅgāṃ tripathagāṃ nadīm trailokyaṃ katham ākramya gatā nadanadīpatim

1.34.11

codito rāma vākyena viśvāmitro mahāmuniḥ vṛddhiṃ janma ca gaṅgāyā vaktum evopacakrame

1.34.12

śailendro himavān nāma dhātūnām ākaro mahān tasya kanyā dvayaṃ rāma rūpeṇāpratimaṃ bhuvi

1.34.13

yā meruduhitā rāma tayor mātā sumadhyamā nāmnā menā manojñā vai patnī himavataḥ priyā

1.34.14

tasyāṃ gaṅgeyam abhavaj jyeṣṭhā himavataḥ sutā umā nāma dvitīyābhūt kanyā tasyaiva rāghava

1.34.15

atha jyeṣṭhāṃ surāḥ sarve devatārthacikīrṣayā śailendraṃ varayām āsur gaṅgāṃ tripathagāṃ nadīm

1.34.16

dadau dharmeṇa himavāṃs tanayāṃ lokapāvanīm svacchandapathagāṃ gaṅgāṃ trailokyahitakāmyayā

1.34.17

pratigṛhya trilokārthaṃ trilokahitakāriṇaḥ gaṅgām ādāya te 'gacchan kṛtārthenāntarātmanā

1.34.18

yā cānyā śailaduhitā kanyāsīd raghunandana ugraṃ sā vratam āsthāya tapas tepe tapodhanā

1.34.19

ugreṇa tapasā yuktāṃ dadau śailavaraḥ sutām rudrāyāpratirūpāya umāṃ lokanamaskṛtām

1.34.20

ete te śaila rājasya sute lokanamaskṛte gaṅgā ca saritāṃ śreṣṭhā umā devī ca rāghava

1.34.21

etat te dharmam ākhyātaṃ yathā tripathagā nadī khaṃ gatā prathamaṃ tāta gatiṃ gatimatāṃ vara

1.35.1

ukta vākye munau tasminn ubhau rāghavalakṣmaṇau pratinandya kathāṃ vīrāv ūcatur munipuṃgavam

1.35.2

dharmayuktam idaṃ brahman kathitaṃ paramaṃ tvayā duhituḥ śailarājasya jyeṣṭhāya vaktum arhasi

1.35.3

vistaraṃ vistarajño 'si divyamānuṣasaṃbhavam trīn patho hetunā kena pāvayel lokapāvanī

1.35.4

kathaṃ gaṅgāṃ tripathagā viśrutā sariduttamā triṣu lokeṣu dharmajña karmabhiḥ kaiḥ samanvitā

1.35.5

tathā bruvati kākutsthe viśvāmitras tapodhanaḥ nikhilena kathāṃ sarvām ṛṣimadhye nyavedayat

1.35.6

purā rāma kṛtodvāhaḥ śitikaṇṭho mahātapāḥ dṛṣṭvā ca spṛhayā devīṃ maithunāyopacakrame

1.35.7

śitikaṇṭhasya devasya divyaṃ varṣaśataṃ gatam na cāpi tanayo rāma tasyām āsīt paraṃtapa

1.35.8

tato devāḥ samudvignāḥ pitāmahapurogamāḥ yad ihotpadyate bhūtaṃ kas tat pratisahiṣyate

1.35.9

abhigamya surāḥ sarve praṇipatyedam abruvan devadeva mahādeva lokasyāsya hite rata surāṇāṃ praṇipātena prasādaṃ kartum arhasi

1.35.10

na lokā dhārayiṣyanti tava tejaḥ surottama brāhmeṇa tapasā yukto devyā saha tapaś cara

1.35.11

trailokyahitakāmārthaṃ tejas tejasi dhāraya rakṣa sarvān imāṃl lokān nālokaṃ kartum arhasi

1.35.12

devatānāṃ vacaḥ śrutvā sarvalokamaheśvaraḥ bāḍham ity abravīt sarvān punaś cedam uvāca ha

1.35.13

dhārayiṣyāmy ahaṃ tejas tejasy eva sahomayā tridaśāḥ pṛthivī caiva nirvāṇam adhigacchatu

1.35.14

yad idaṃ kṣubhitaṃ sthānān mama tejo hy anuttamam dhārayiṣyati kas tan me bruvantu surasattamāḥ

1.35.15

evam uktās tato devāḥ pratyūcur vṛṣabhadhvajam yat tejaḥ kṣubhitaṃ hy etat tad dharā dhārayiṣyati

1.35.16

evam uktaḥ surapatiḥ pramumoca mahītale tejasā pṛthivī yena vyāptā sagirikānanā

1.35.17

tato devāḥ punar idam ūcuś cātha hutāśanam praviśa tvaṃ mahātejo raudraṃ vāyusamanvitaḥ

1.35.18

tad agninā punar vyāptaṃ saṃjātaḥ śvetaparvataḥ divyaṃ śaravaṇaṃ caiva pāvakādityasaṃnibham yatra jāto mahātejāḥ kārtikeyo 'gnisaṃbhavaḥ

1.35.19

athomāṃ ca śivaṃ caiva devāḥ sarṣi gaṇās tadā pūjayām āsur atyarthaṃ suprītamanasas tataḥ

1.35.20

atha śaila sutā rāma tridaśān idam abravīt samanyur aśapat sarvān krodhasaṃraktalocanā

1.35.21

yasmān nivāritā caiva saṃgatā putrakāmyayā apatyaṃ sveṣu dāreṣu notpādayitum arhatha adya prabhṛti yuṣmākam aprajāḥ santu patnayaḥ

1.35.22

evam uktvā surān sarvāñ śaśāpa pṛthivīm api avane naikarūpā tvaṃ bahubhāryā bhaviṣyasi

1.35.23

na ca putrakṛtāṃ prītiṃ matkrodhakaluṣī kṛtā prāpsyasi tvaṃ sudurmedhe mama putram anicchatī

1.35.24

tān sarvān vrīḍitān dṛṣṭvā surān surapatis tadā gamanāyopacakrāma diśaṃ varuṇapālitām

1.35.25

sa gatvā tapa ātiṣṭhat pārśve tasyottare gireḥ himavatprabhave śṛṅge saha devyā maheśvaraḥ

1.35.26

eṣa te vistaro rāma śailaputryā niveditaḥ gaṅgāyāḥ prabhavaṃ caiva śṛṇu me sahalakṣmaṇaḥ

1.36.1

tapyamāne tapo deve devāḥ sarṣigaṇāḥ purā senāpatim abhīpsantaḥ pitāmaham upāgaman

1.36.2

tato 'bruvan surāḥ sarve bhagavantaṃ pitāmaham praṇipatya śubhaṃ vākyaṃ sendrāḥ sāgnipurogamāḥ

1.36.3

yo naḥ senāpatir deva datto bhagavatā purā sa tapaḥ param āsthāya tapyate sma sahomayā

1.36.4

yad atrānantaraṃ kāryaṃ lokānāṃ hitakāmyayā saṃvidhatsva vidhānajña tvaṃ hi naḥ paramā gatiḥ

1.36.5

devatānāṃ vacaḥ śrutvā sarvalokapitāmahaḥ sāntvayan madhurair vākyais tridaśān idam abravīt

1.36.6

śailaputryā yad uktaṃ tan na prajāsyatha patniṣu tasyā vacanam akliṣṭaṃ satyam eva na saṃśayaḥ

1.36.7

iyam ākāśagā gaṅgā yasyāṃ putraṃ hutāśanaḥ janayiṣyati devānāṃ senāpatim ariṃdamam

1.36.8

jyeṣṭhā śailendraduhitā mānayiṣyati taṃ sutam umāyās tad bahumataṃ bhaviṣyati na saṃśayaḥ

1.36.9

tac chrutvā vacanaṃ tasya kṛtārthā raghunandana praṇipatya surāḥ sarve pitāmaham apūjayan

1.36.10

te gatvā parvataṃ rāma kailāsaṃ dhātumaṇḍitam agniṃ niyojayām āsuḥ putrārthaṃ sarvadevatāḥ

1.36.11

devakāryam idaṃ deva samādhatsva hutāśana śailaputryāṃ mahātejo gaṅgāyāṃ teja utsṛja

1.36.12

devatānāṃ pratijñāya gaṅgām abhyetya pāvakaḥ garbhaṃ dhāraya vai devi devatānām idaṃ priyam

1.36.13

ity etad vacanaṃ śrutvā divyaṃ rūpam adhārayat sa tasyā mahimāṃ dṛṣṭvā samantād avakīryata

1.36.14

samantatas tadā devīm abhyaṣiñcata pāvakaḥ sarvasrotāṃsi pūrṇāni gaṅgāyā raghunandana

1.36.15

tam uvāca tato gaṅgā sarvadevapurohitam aśaktā dhāraṇe deva tava tejaḥ samuddhatam dahyamānāgninā tena saṃpravyathitacetanā

1.36.16

athābravīd idaṃ gaṅgāṃ sarvadevahutāśanaḥ iha haimavate pāde garbho 'yaṃ saṃniveśyatām

1.36.17

śrutvā tv agnivaco gaṅgā taṃ garbham atibhāsvaram utsasarja mahātejāḥ srotobhyo hi tadānagha

1.36.18

yad asyā nirgataṃ tasmāt taptajāmbūnadaprabham kāñcanaṃ dharaṇīṃ prāptaṃ hiraṇyam amalaṃ śubham

1.36.19

tāmraṃ kārṣṇāyasaṃ caiva taikṣṇyād evābhijāyata malaṃ tasyābhavat tatra trapusīsakam eva ca

1.36.20

tad etad dharaṇīṃ prāpya nānādhātur avardhata

1.36.21

nikṣiptamātre garbhe tu tejobhir abhirañjitam sarvaṃ parvatasaṃnaddhaṃ sauvarṇam abhavad vanam

1.36.22

jātarūpam iti khyātaṃ tadā prabhṛti rāghava suvarṇaṃ puruṣavyāghra hutāśanasamaprabham

1.36.23

taṃ kumāraṃ tato jātaṃ sendrāḥ sahamarudgaṇāḥ kṣīrasaṃbhāvanārthāya kṛttikāḥ samayojayan

1.36.24

tāḥ kṣīraṃ jātamātrasya kṛtvā samayam uttamam daduḥ putro 'yam asmākaṃ sarvāsām iti niścitāḥ

1.36.25

tatas tu devatāḥ sarvāḥ kārtikeya iti bruvan putras trailokya vikhyāto bhaviṣyati na saṃśayaḥ

1.36.26

teṣāṃ tad vacanaṃ śrutvā skannaṃ garbhaparisrave snāpayan parayā lakṣmyā dīpyamānam ivānalam

1.36.27

skanda ity abruvan devāḥ skannaṃ garbhaparisravāt kārtikeyaṃ mahābhāgaṃ kākutsthajvalanopamam

1.36.28

prādurbhūtaṃ tataḥ kṣīraṃ kṛttikānām anuttamam ṣaṇṇāṃ ṣaḍānano bhūtvā jagrāha stanajaṃ payaḥ

1.36.29

gṛhītvā kṣīram ekāhnā sukumāra vapus tadā ajayat svena vīryeṇa daityasainyagaṇān vibhuḥ

1.36.30

surasenāgaṇapatiṃ tatas tam amaladyutim abhyaṣiñcan suragaṇāḥ sametyāgnipurogamāḥ

1.36.31

eṣa te rāma gaṅgāyā vistaro 'bhihito mayā kumārasaṃbhavaś caiva dhanyaḥ puṇyas tathaiva ca

1.37.1

tāṃ kathāṃ kauśiko rāme nivedya madhurākṣaram punar evāparaṃ vākyaṃ kākutstham idam abravīt

1.37.2

ayodhyādhipatiḥ śūraḥ pūrvam āsīn narādhipaḥ sagaro nāma dharmātmā prajākāmaḥ sa cāprajaḥ

1.37.3

vaidarbhaduhitā rāma keśinī nāma nāmataḥ jyeṣṭhā sagarapatnī sā dharmiṣṭhā satyavādinī

1.37.4

ariṣṭanemiduhitā rūpeṇāpratimā bhuvi dvitīyā sagarasyāsīt patnī sumatisaṃjñitā

1.37.5

tābhyāṃ saha tadā rājā patnībhyāṃ taptavāṃs tapaḥ himavantaṃ samāsādya bhṛguprasravaṇe girau

1.37.6

atha varṣa śate pūrṇe tapasārādhito muniḥ sagarāya varaṃ prādād bhṛguḥ satyavatāṃ varaḥ

1.37.7

apatyalābhaḥ sumahān bhaviṣyati tavānagha kīrtiṃ cāpratimāṃ loke prāpsyase puruṣarṣabha

1.37.8

ekā janayitā tāta putraṃ vaṃśakaraṃ tava ṣaṣṭiṃ putrasahasrāṇi aparā janayiṣyati

1.37.9

bhāṣamāṇaṃ naravyāghraṃ rājapatnyau prasādya tam ūcatuḥ paramaprīte kṛtāñjalipuṭe tadā

1.37.10

ekaḥ kasyāḥ suto brahman kā bahūñ janayiṣyati śrotum icchāvahe brahman satyam astu vacas tava

1.37.11

tayos tad vacanaṃ śrutvā bhṛguḥ parama dhārmikaḥ uvāca paramāṃ vāṇīṃ svacchando 'tra vidhīyatām

1.37.12

eko vaṃśakaro vāstu bahavo vā mahābalāḥ kīrtimanto mahotsāhāḥ kā vā kaṃ varam icchati

1.37.13

munes tu vacanaṃ śrutvā keśinī raghunandana putraṃ vaṃśakaraṃ rāma jagrāha nṛpasaṃnidhau

1.37.14

ṣaṣṭiṃ putrasahasrāṇi suparṇabhaginī tadā mahotsāhān kīrtimato jagrāha sumatiḥ sutān

1.37.15

pradakṣiṇam ṛṣiṃ kṛtvā śirasābhipraṇamya ca jagāma svapuraṃ rājā sabhāryā raghunandana

1.37.16

atha kāle gate tasmiñ jyeṣṭhā putraṃ vyajāyata asamañja iti khyātaṃ keśinī sagarātmajam

1.37.17

sumatis tu naravyāghra garbhatumbaṃ vyajāyata ṣaṣṭiḥ putrasahasrāṇi tumbabhedād viniḥsṛtāḥ

1.37.18

ghṛtapūrṇeṣu kumbheṣu dhātryas tān samavardhayan kālena mahatā sarve yauvanaṃ pratipedire

1.37.19

atha dīrgheṇa kālena rūpayauvanaśālinaḥ ṣaṣṭiḥ putrasahasrāṇi sagarasyābhavaṃs tadā

1.37.20

sa ca jyeṣṭho naraśreṣṭha sagarasyātmasaṃbhavaḥ bālān gṛhītvā tu jale sarayvā raghunandana prakṣipya prahasan nityaṃ majjatas tān nirīkṣya vai

1.37.21

paurāṇām ahite yuktaḥ pitrā nirvāsitaḥ purāt

1.37.22

tasya putro 'ṃśumān nāma asamañjasya vīryavān saṃmataḥ sarvalokasya sarvasyāpi priyaṃvadaḥ

1.37.23

tataḥ kālena mahatā matiḥ samabhijāyata sagarasya naraśreṣṭha yajeyam iti niścitā

1.37.24

sa kṛtvā niścayaṃ rājā sopādhyāyagaṇas tadā yajñakarmaṇi vedajño yaṣṭuṃ samupacakrame

1.38.1

viśvāmitravacaḥ śrutvā kathānte raghunandana uvāca paramaprīto muniṃ dīptam ivānalam

1.38.2

śrotum ichāmi bhadraṃ te vistareṇa kathām imām pūrvako me kathaṃ brahman yajñaṃ vai samupāharat

1.38.3

viśvāmitras tu kākutstham uvāca prahasann iva śrūyatāṃ vistaro rāma sagarasya mahātmanaḥ

1.38.4

śaṃkaraśvaśuro nāma himavān acalottamaḥ vindhyaparvatam āsādya nirīkṣete parasparam

1.38.5

tayor madhye pravṛtto 'bhūd yajñaḥ sa puruṣottama sa hi deśo naravyāghra praśasto yajñakarmaṇi

1.38.6

tasyāśvacaryāṃ kākutstha dṛḍhadhanvā mahārathaḥ aṃśumān akarot tāta sagarasya mate sthitaḥ

1.38.7

tasya parvaṇi taṃ yajñaṃ yajamānasya vāsavaḥ rākṣasīṃ tanum āsthāya yajñiyāśvam apāharat

1.38.8

hriyamāṇe tu kākutstha tasminn aśve mahātmanaḥ upādhyāya gaṇāḥ sarve yajamānam athābruvan

1.38.9

ayaṃ parvaṇi vegena yajñiyāśvo 'panīyate hartāraṃ jahi kākutstha hayaś caivopanīyatām

1.38.10

yajñac chidraṃ bhavaty etat sarveṣām aśivāya naḥ tat tathā kriyatāṃ rājan yathāchidraḥ kratur bhavet

1.38.11

upādhyāya vacaḥ śrutvā tasmin sadasi pārthivaḥ ṣaṣṭiṃ putrasahasrāṇi vākyam etad uvāca ha

1.38.12

gatiṃ putrā na paśyāmi rakṣasāṃ puruṣarṣabhāḥ mantrapūtair mahābhāgair āsthito hi mahākratuḥ

1.38.13

tad gacchata vicinvadhvaṃ putrakā bhadram astu vaḥ samudramālinīṃ sarvāṃ pṛthivīm anugacchata

1.38.14

ekaikaṃ yojanaṃ putrā vistāram abhigacchata

1.38.15

yāvat turagasaṃdarśas tāvat khanata medinīm tam eva hayahartāraṃ mārgamāṇā mamājñayā

1.38.16

dīkṣitaḥ pautrasahitaḥ sopādhyāyagaṇo hy aham iha sthāsyāmi bhadraṃ vo yāvat turagadarśanam

1.38.17

ity uktvā hṛṣṭamanaso rājaputrā mahābalāḥ jagmur mahītalaṃ rāma pitur vacanayantritāḥ

1.38.18

yojanāyām avistāram ekaiko dharaṇītalam bibhiduḥ puruṣavyāghra vajrasparśasamair bhujaiḥ

1.38.19

śūlair aśanikalpaiś ca halaiś cāpi sudāruṇaiḥ bhidyamānā vasumatī nanāda raghunandana

1.38.20

nāgānāṃ vadhyamānānām asurāṇāṃ ca rāghava rākṣasānāṃ ca durdharṣaḥ sattvānāṃ ninado 'bhavat

1.38.21

yojanānāṃ sahasrāṇi ṣaṣṭiṃ tu raghunandana bibhidur dharaṇīṃ vīrā rasātalam anuttamam

1.38.22

evaṃ parvatasaṃbādhaṃ jambūdvīpaṃ nṛpātmajāḥ khananto nṛpaśārdūla sarvataḥ paricakramuḥ

1.38.23

tato devāḥ sagandharvāḥ sāsurāḥ sahapannagāḥ saṃbhrāntamanasaḥ sarve pitāmaham upāgaman

1.38.24

te prasādya mahātmānaṃ viṣaṇṇavadanās tadā ūcuḥ paramasaṃtrastāḥ pitāmaham idaṃ vacaḥ

1.38.25

bhagavan pṛthivī sarvā khanyate sagarātmajaiḥ bahavaś ca mahātmāno vadhyante jalacāriṇaḥ

1.38.26

ayaṃ yajñahano 'smākam anenāśvo 'panīyate iti te sarvabhūtāni nighnanti sagarātmajaḥ

1.39.1

devatānāṃ vacaḥ śrutvā bhagavān vai pitāmahaḥ pratyuvāca susaṃtrastān kṛtāntabalamohitān

1.39.2

yasyeyaṃ vasudhā kṛtsnā vāsudevasya dhīmataḥ kāpilaṃ rūpam āsthāya dhārayaty aniśaṃ dharām

1.39.3

pṛthivyāś cāpi nirbhedo dṛṣṭa eva sanātanaḥ sagarasya ca putrāṇāṃ vināśo 'dīrghajīvinām

1.39.4

pitāmahavacaḥ śrutvā trayas triṃśad ariṃdamaḥ devāḥ paramasaṃhṛṣṭāḥ punar jagmur yathāgatam

1.39.5

sagarasya ca putrāṇāṃ prādur āsīn mahātmanām pṛthivyāṃ bhidyamānāyāṃ nirghātasamanisvanaḥ

1.39.6

tato bhittvā mahīṃ sarvāṃ kṛtvā cāpi pradakṣiṇam sahitāḥ sagarāḥ sarve pitaraṃ vākyam abruvan

1.39.7

parikrāntā mahī sarvā sattvavantaś ca sūditāḥ devadānavarakṣāṃsi piśācoragakiṃnarāḥ

1.39.8

na ca paśyāmahe 'śvaṃ tam aśvahartāram eva ca kiṃ kariṣyāma bhadraṃ te buddhir atra vicāryatām

1.39.9

teṣāṃ tad vacanaṃ śrutvā putrāṇāṃ rājasattamaḥ samanyur abravīd vākyaṃ sagaro raghunandana

1.39.10

bhūyaḥ khanata bhadraṃ vo nirbhidya vasudhātalam aśvahartāram āsādya kṛtārthāś ca nivartatha

1.39.11

pitur vacanam āsthāya sagarasya mahātmanaḥ ṣaṣṭiḥ putrasahasrāṇi rasātalam abhidravan

1.39.12

khanyamāne tatas tasmin dadṛśuḥ parvatopamam diśāgajaṃ virūpākṣaṃ dhārayantaṃ mahītalam

1.39.13

saparvatavanāṃ kṛtsnāṃ pṛthivīṃ raghunandana śirasā dhārayām āsa virūpākṣo mahāgajaḥ

1.39.14

yadā parvaṇi kākutstha viśramārthaṃ mahāgajaḥ khedāc cālayate śīrṣaṃ bhūmikampas tadhā bhavet

1.39.15

taṃ te pradakṣiṇaṃ kṛtvā diśāpālaṃ mahāgajam mānayanto hi te rāma jagmur bhittvā rasātalam

1.39.16

tataḥ pūrvāṃ diśaṃ bhittvā dakṣiṇāṃ bibhiduḥ punaḥ dakṣiṇasyām api diśi dadṛśus te mahāgajam

1.39.17

mahāpadmaṃ mahātmānaṃ sumahāparvatopamam śirasā dhārayantaṃ te vismayaṃ jagmur uttamam

1.39.18

tataḥ pradakṣiṇaṃ kṛtvā sagarasya mahātmanaḥ ṣaṣṭiḥ putrasahasrāṇi paścimāṃ bibhidur diśam

1.39.19

paścimāyām api diśi mahāntam acalopamam diśāgajaṃ saumanasaṃ dadṛśus te mahābalāḥ

1.39.20

taṃ te pradakṣiṇaṃ kṛtvā pṛṣṭvā cāpi nirāmayam khanantaḥ samupakrāntā diśaṃ somavatīṃ tadā

1.39.21

uttarasyāṃ raghuśreṣṭha dadṛśur himapāṇḍuram bhadraṃ bhadreṇa vapuṣā dhārayantaṃ mahīm imām

1.39.22

samālabhya tataḥ sarve kṛtvā cainaṃ pradakṣiṇam ṣaṣṭiḥ putrasahasrāṇi bibhidur vasudhātalam

1.39.23

tataḥ prāguttarāṃ gatvā sāgarāḥ prathitāṃ diśam roṣād abhyakhanan sarve pṛthivīṃ sagarātmajāḥ

1.39.24

dadṛśuḥ kapilaṃ tatra vāsudevaṃ sanātanam hayaṃ ca tasya devasya carantam avidūrataḥ

1.39.25

te taṃ yajñahanaṃ jñātvā krodhaparyākulekṣaṇāḥ abhyadhāvanta saṃkruddhās tiṣṭha tiṣṭheti cābruvan

1.39.26

asmākaṃ tvaṃ hi turagaṃ yajñiyaṃ hṛtavān asi durmedhas tvaṃ hi saṃprāptān viddhi naḥ sagarātmajān

1.39.27

śrutvā tad vacanaṃ teṣāṃ kapilo raghunandana roṣeṇa mahatāviṣṭo huṃkāram akarot tadā

1.39.28

tatas tenāprameyena kapilena mahātmanā bhasmarāśīkṛtāḥ sarve kākutstha sagarātmajāḥ

1.40.1

putrāṃś ciragatāñ jñātvā sagaro raghunandana naptāram abravīd rājā dīpyamānaṃ svatejasā

1.40.2

śūraś ca kṛtavidyaś ca pūrvais tulyo 'si tejasā pitṝṇāṃ gatim anviccha yena cāśvo 'pahāritaḥ

1.40.3

antarbhaumāni sattvāni vīryavanti mahānti ca teṣāṃ tvaṃ pratighātārthaṃ sāsiṃ gṛhṇīṣva kārmukam

1.40.4

abhivādyābhivādyāṃs tvaṃ hatvā vighnakarān api siddhārthaḥ saṃnivartasva mama yajñasya pāragaḥ

1.40.5

evam ukto 'ṃśumān samyak sagareṇa mahātmanā dhanur ādāya khaḍgaṃ ca jagāma laghuvikramaḥ

1.40.6

sa khātaṃ pitṛbhir mārgam antarbhaumaṃ mahātmabhiḥ prāpadyata naraśreṣṭha tena rājñābhicoditaḥ

1.40.7

daityadānavarakṣobhiḥ piśācapatagoragaiḥ pūjyamānaṃ mahātejā diśāgajam apaśyata

1.40.8

sa taṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā pṛṣṭvā caiva nirāmayam pitṝn sa paripapraccha vājihartāram eva ca

1.40.9

diśāgajas tu tac chrutvā prītyāhāṃśumato vacaḥ āsamañjakṛtārthas tvaṃ sahāśvaḥ śīghram eṣyasi

1.40.10

tasya tad vacanaṃ śrutvā sarvān eva diśāgajān yathākramaṃ yathānyāyaṃ praṣṭuṃ samupacakrame

1.40.11

taiś ca sarvair diśāpālair vākyajñair vākyakovidaiḥ pūjitaḥ sahayaś caiva gantāsīty abhicoditaḥ

1.40.12

teṣāṃ tad vacanaṃ śrutvā jagāma laghuvikramaḥ bhasmarāśīkṛtā yatra pitaras tasya sāgarāḥ

1.40.13

sa duḥkhavaśam āpannas tv asamañjasutas tadā cukrośa paramārtas tu vadhāt teṣāṃ suduḥkhitaḥ

1.40.14

yajñiyaṃ ca hayaṃ tatra carantam avidūrataḥ dadarśa puruṣavyāghro duḥkhaśokasamanvitaḥ

1.40.15

dadarśa puruṣavyāghro kartukāmo jalakriyām salilārthī mahātejā na cāpaśyaj jalāśayam

1.40.16

visārya nipuṇāṃ dṛṣṭiṃ tato 'paśyat khagādhipam pitṝṇāṃ mātulaṃ rāma suparṇam anilopamam

1.40.17

sa cainam abravīd vākyaṃ vainateyo mahābalaḥ mā śucaḥ puruṣavyāghra vadho 'yaṃ lokasaṃmataḥ

1.40.18

kapilenāprameyena dagdhā hīme mahābalāḥ salilaṃ nārhasi prājña dātum eṣāṃ hi laukikam

1.40.19

gaṅgā himavato jyeṣṭhā duhitā puruṣarṣabha bhasmarāśīkṛtān etān pāvayel lokapāvanī

1.40.20

tayā klinnam idaṃ bhasma gaṅgayā lokakāntayā ṣaṣṭiṃ putrasahasrāṇi svargalokaṃ nayiṣyati

1.40.21

gaccha cāśvaṃ mahābhāga saṃgṛhya puruṣarṣabha yajñaṃ paitāmahaṃ vīra nirvartayitum arhasi

1.40.22

suparṇavacanaṃ śrutvā so 'ṃśumān ativīryavān tvaritaṃ hayam ādāya punar āyān mahāyaśāḥ

1.40.23

tato rājānam āsādya dīkṣitaṃ raghunandana nyavedayad yathāvṛttaṃ suparṇavacanaṃ tathā

1.40.24

tac chrutvā ghorasaṃkāśaṃ vākyam aṃśumato nṛpaḥ yajñaṃ nirvartayām āsa yathākalpaṃ yathāvidhi

1.40.25

svapuraṃ cāgamac chrīmān iṣṭayajño mahīpatiḥ gaṅgāyāś cāgame rājā niścayaṃ nādhyagacchata

1.40.26

agatvā niścayaṃ rājā kālena mahatā mahān triṃśadvarṣasahasrāṇi rājyaṃ kṛtvā divaṃ gataḥ

1.41.1

kāladharmaṃ gate rāma sagare prakṛtījanāḥ rājānaṃ rocayām āsur aṃśumantaṃ sudhārmikam

1.41.2

sa rājā sumahān āsīd aṃśumān raghunandana tasya putro mahān āsīd dilīpa iti viśrutaḥ

1.41.3

tasmin rājyaṃ samāveśya dilīpe raghunandana himavacchikhare ramye tapas tepe sudāruṇam

1.41.4

dvātriṃśac ca sahasrāṇi varṣāṇi sumahāyaśāḥ tapovanagato rājā svargaṃ lebhe tapodhanaḥ

1.41.5

dilīpas tu mahātejāḥ śrutvā paitāmahaṃ vadham duḥkhopahatayā buddhyā niścayaṃ nādhyagacchata

1.41.6

kathaṃ gaṅgāvataraṇaṃ kathaṃ teṣāṃ jalakriyā tārayeyaṃ kathaṃ caitān iti cintā paro 'bhavat

1.41.7

tasya cintayato nityaṃ dharmeṇa viditātmanaḥ putro bhagīratho nāma jajñe paramadhārmikaḥ

1.41.8

dilīpas tu mahātejā yajñair bahubhir iṣṭavān triṃśadvarṣasahasrāṇi rājā rājyam akārayat

1.41.9

agatvā niścayaṃ rājā teṣām uddharaṇaṃ prati vyādhinā naraśārdūla kāladharmam upeyivān

1.41.10

indralokaṃ gato rājā svārjitenaiva karmaṇā rājye bhagīrathaṃ putram abhiṣicya nararṣabhaḥ

1.41.11

bhagīrathas tu rājarṣir dhārmiko raghunandana anapatyo mahātejāḥ prajākāmaḥ sa cāprajaḥ

1.41.12

sa tapo dīrgham ātiṣṭhad gokarṇe raghunandana ūrdhvabāhuḥ pañcatapā māsāhāro jitendriyaḥ

1.41.13

tasya varṣasahasrāṇi ghore tapasi tiṣṭhataḥ suprīto bhagavān brahmā prajānāṃ patir īśvaraḥ

1.41.14

tataḥ suragaṇaiḥ sārdham upāgamya pitāmahaḥ bhagīrathaṃ mahātmānaṃ tapyamānam athābravīt

1.41.15

bhagīratha mahābhāga prītas te 'haṃ janeśvara tapasā ca sutaptena varaṃ varaya suvrata

1.41.16

tam uvāca mahātejāḥ sarvalokapitāmaham bhagīratho mahābhāgaḥ kṛtāñjalir avasthitaḥ

1.41.17

yadi me bhagavān prīto yady asti tapasaḥ phalam sagarasyātmajāḥ sarve mattaḥ salilam āpnuyuḥ

1.41.18

gaṅgāyāḥ salilaklinne bhasmany eṣāṃ mahātmanām svargaṃ gaccheyur atyantaṃ sarve me prapitāmahāḥ

1.41.19

deyā ca saṃtatir deva nāvasīdet kulaṃ ca naḥ ikṣvākūṇāṃ kule deva eṣa me 'stu varaḥ paraḥ

1.41.20

uktavākyaṃ tu rājānaṃ sarvalokapitāmahaḥ pratyuvāca śubhāṃ vāṇīṃ madhurāṃ madhurākṣarām

1.41.21

manoratho mahān eṣa bhagīratha mahāratha evaṃ bhavatu bhadraṃ te ikṣvākukulavardhana

1.41.22

iyaṃ haimavatī gaṅgā jyeṣṭhā himavataḥ sutā tāṃ vai dhārayituṃ rājan haras tatra niyujyatām

1.41.23

gaṅgāyāḥ patanaṃ rājan pṛthivī na sahiṣyate tāṃ vai dhārayituṃ vīra nānyaṃ paśyāmi śūlinaḥ

1.41.24

tam evam uktvā rājānaṃ gaṅgāṃ cābhāṣya lokakṛt jagāma tridivaṃ devaḥ saha sarvair marudgaṇaiḥ

1.42.1

devadeve gate tasmin so 'ṅguṣṭhāgranipīḍitām kṛtvā vasumatīṃ rāma saṃvatsaram upāsata

1.42.2

atha saṃvatsare pūrṇe sarvalokanamaskṛtaḥ umāpatiḥ paśupatī rājānam idam abravīt

1.42.3

prītas te 'haṃ naraśreṣṭha kariṣyāmi tava priyam śirasā dhārayiṣyāmi śailarājasutām aham

1.42.4

tato haimavatī jyeṣṭhā sarvalokanamaskṛtā tadā sātimahad rūpaṃ kṛtvā vegaṃ ca duḥsaham ākāśād apatad rāma śive śivaśirasy uta

1.42.5

naiva sā nirgamaṃ lebhe jaṭāmaṇḍalamohitā tatraivābabhramad devī saṃvatsaragaṇān bahūn

1.42.6

anena toṣitaś cāsīd atyarthaṃ raghunandana visasarja tato gaṅgāṃ haro bindusaraḥ prati

1.42.7

gaganāc chaṃkaraśiras tato dharaṇim āgatā vyasarpata jalaṃ tatra tīvraśabdapuraskṛtam

1.42.8

tato devarṣigandharvā yakṣāḥ siddhagaṇās tathā vyalokayanta te tatra gaganād gāṃ gatāṃ tadā

1.42.9

vimānair nagarākārair hayair gajavarais tathā pāriplavagatāś cāpi devatās tatra viṣṭhitāḥ

1.42.10

tad adbhutatamaṃ loke gaṅgāpatanam uttamam didṛkṣavo devagaṇāḥ sameyur amitaujasaḥ

1.42.11

saṃpatadbhiḥ suragaṇais teṣāṃ cābharaṇaujasā śatādityam ivābhāti gaganaṃ gatatoyadam

1.42.12

śiṃśumāroragagaṇair mīnair api ca cañcalaiḥ vidyudbhir iva vikṣiptair ākāśam abhavat tadā

1.42.13

pāṇḍuraiḥ salilotpīḍaiḥ kīryamāṇaiḥ sahasradhā śāradābhrair ivākīrṇaṃ gaganaṃ haṃsasaṃplavaiḥ

1.42.14

kva cid drutataraṃ yāti kuṭilaṃ kva cid āyatam vinataṃ kva cid uddhūtaṃ kva cid yāti śanaiḥ śanaiḥ

1.42.15

salilenaiva salilaṃ kva cid abhyāhataṃ punaḥ muhur ūrdhvapathaṃ gatvā papāta vasudhāṃ punaḥ

1.42.16

tac chaṃkaraśirobhraṣṭaṃ bhraṣṭaṃ bhūmitale punaḥ vyarocata tadā toyaṃ nirmalaṃ gatakalmaṣam

1.42.17

tatrarṣigaṇagandharvā vasudhātalavāsinaḥ bhavāṅgapatitaṃ toyaṃ pavitram iti paspṛśuḥ

1.42.18

śāpāt prapatitā ye ca gaganād vasudhātalam kṛtvā tatrābhiṣekaṃ te babhūvur gatakalmaṣāḥ

1.42.19

dhūpapāpāḥ punas tena toyenātha subhāsvatā punar ākāśam āviśya svāṃl lokān pratipedire

1.42.20

mumude mudito lokas tena toyena bhāsvatā kṛtābhiṣeko gaṅgāyāṃ babhūva vigataklamaḥ

1.42.21

bhagīratho 'pi rājarṣir divyaṃ syandanam āsthitaḥ prāyād agre mahātejās taṃ gaṅgā pṛṣṭhato 'nvagāt

1.42.22

devāḥ sarṣigaṇāḥ sarve daityadānavarākṣasāḥ gandharvayakṣapravarāḥ sakiṃnaramahoragāḥ

1.42.23

sarvāś cāpsaraso rāma bhagīratharathānugāḥ gaṅgām anvagaman prītāḥ sarve jalacarāś ca ye

1.42.24

yato bhagīratho rājā tato gaṅgā yaśasvinī jagāma saritāṃ śreṣṭhā sarvapāpavināśinī

1.43.1

sa gatvā sāgaraṃ rājā gaṅgayānugatas tadā praviveśa talaṃ bhūmer yatra te bhasmasātkṛtāḥ

1.43.2

bhasmany athāplute rāma gaṅgāyāḥ salilena vai sarva lokaprabhur brahmā rājānam idam abravīt

1.43.3

tāritā naraśārdūla divaṃ yātāś ca devavat ṣaṣṭiḥ putrasahasrāṇi sagarasya mahātmanaḥ

1.43.4

sāgarasya jalaṃ loke yāvat sthāsyati pārthiva sagarasyātmajās tāvat svarge sthāsyanti devavat

1.43.5

iyaṃ ca duhitā jyeṣṭhā tava gaṅgā bhaviṣyati tvatkṛtena ca nāmnā vai loke sthāsyati viśrutā

1.43.6

gaṅgā tripathagā nāma divyā bhāgīrathīti ca tripatho bhāvayantīti tatas tripathagā smṛtā

1.43.7

pitāmahānāṃ sarveṣāṃ tvam atra manujādhipa kuruṣva salilaṃ rājan pratijñām apavarjaya

1.43.8

pūrvakeṇa hi te rājaṃs tenātiyaśasā tadā dharmiṇāṃ pravareṇātha naiṣa prāpto manorathaḥ

1.43.9

tathaivāṃśumatā tāta loke 'pratimatejasā gaṅgāṃ prārthayatā netuṃ pratijñā nāpavarjitā

1.43.10

rājarṣiṇā guṇavatā maharṣisamatejasā mattulyatapasā caiva kṣatradharmasthitena ca

1.43.11

dilīpena mahābhāga tava pitrātitejasā punar na śaṅkitā netuṃ gaṅgāṃ prārthayatānagha

1.43.12

sā tvayā samatikrāntā pratijñā puruṣarṣabha prāpto 'si paramaṃ loke yaśaḥ paramasaṃmatam

1.43.13

yac ca gaṅgāvataraṇaṃ tvayā kṛtam ariṃdama anena ca bhavān prāpto dharmasyāyatanaṃ mahat

1.43.14

plāvayasva tvam ātmānaṃ narottama sadocite salile puruṣavyāghra śuciḥ puṇyaphalo bhava

1.43.15

pitāmahānāṃ sarveṣāṃ kuruṣva salilakriyām svasti te 'stu gamiṣyāmi svaṃ lokaṃ gamyatāṃ nṛpa

1.43.16

ity evam uktvā deveśaḥ sarvalokapitāmahaḥ yathāgataṃ tathāgacchad devalokaṃ mahāyaśāḥ

1.43.17

bhagīratho 'pi rājarṣiḥ kṛtvā salilam uttamam yathākramaṃ yathānyāyaṃ sāgarāṇāṃ mahāyaśāḥ kṛtodakaḥ śucī rājā svapuraṃ praviveśa ha

1.43.18

samṛddhārtho naraśreṣṭha svarājyaṃ praśaśāsa ha pramumoda ca lokas taṃ nṛpam āsādya rāghava naṣṭaśokaḥ samṛddhārtho babhūva vigatajvaraḥ

1.43.19

eṣa te rāma gaṅgāyā vistaro 'bhihito mayā svasti prāpnuhi bhadraṃ te saṃdhyākālo 'tivartate

1.43.20

dhanyaṃ yaśasyam āyuṣyaṃ svargyaṃ putryam athāpi ca idam ākhyānam ākhyātaṃ gaṅgāvataraṇaṃ mayā

1.44.1

viśvāmitravacaḥ śrutvā rāghavaḥ sahalakṣmaṇaḥ vismayaṃ paramaṃ gatvā viśvāmitram athābravīt

1.44.2

atyadbhutam idaṃ brahman kathitaṃ paramaṃ tvayā gaṅgāvataraṇaṃ puṇyaṃ sāgarasya ca pūraṇam

1.44.3

tasya sā śarvarī sarvā saha saumitriṇā tadā jagāma cintayānasya viśvāmitrakathāṃ śubhām

1.44.4

tataḥ prabhāte vimale viśvāmitraṃ mahāmunim uvāca rāghavo vākyaṃ kṛtāhnikam ariṃdamaḥ

1.44.5

gatā bhagavatī rātriḥ śrotavyaṃ paramaṃ śrutam kṣaṇabhūteva sā rātriḥ saṃvṛtteyaṃ mahātapaḥ imāṃ cintayataḥ sarvāṃ nikhilena kathāṃ tava

1.44.6

tarāma saritāṃ śreṣṭhāṃ puṇyāṃ tripathagāṃ nadīm naur eṣā hi sukhāstīrṇā ṛṣīṇāṃ puṇyakarmaṇām bhagavantam iha prāptaṃ jñātvā tvaritam āgatā

1.44.7

tasya tad vacanaṃ śrutvā rāghavasya mahātmanaḥ saṃtāraṃ kārayām āsa sarṣisaṃghaḥ sarāghavaḥ

1.44.8

uttaraṃ tīram āsādya saṃpūjyarṣigaṇaṃ tatha gaṅgākūle niviṣṭās te viśālāṃ dadṛśuḥ purīm

1.44.9

tato munivaras tūrṇaṃ jagāma saharāghavaḥ viśālāṃ nagarīṃ ramyāṃ divyāṃ svargopamāṃ tadā

1.44.10

atha rāmo mahāprājño viśvāmitraṃ mahāmunim papraccha prāñjalir bhūtvā viśālām uttamāṃ purīm

1.44.11

kataro rājavaṃśo 'yaṃ viśālāyāṃ mahāmune śrotum icchāmi bhadraṃ te paraṃ kautūhalaṃ hi me

1.44.12

tasya tad vacanaṃ śrutvā rāmasya munipuṃgavaḥ ākhyātuṃ tat samārebhe viśālasya purātanam

1.44.13

śrūyatāṃ rāma śakrasya kathāṃ kathayataḥ śubhām asmin deśe hi yad vṛttaṃ śṛṇu tattvena rāghava

1.44.14

pūrvaṃ kṛtayuge rāma diteḥ putrā mahābalāḥ aditeś ca mahābhāgā vīryavantaḥ sudhārmikāḥ

1.44.15

tatas teṣāṃ naraśreṣṭha buddhir āsīn mahātmanām amarā nirjarāś caiva kathaṃ syāma nirāmayāḥ

1.44.16

teṣāṃ cintayatāṃ rāma buddhir āsīd vipaścitām kṣīrodamathanaṃ kṛtvā rasaṃ prāpsyāma tatra vai

1.44.17

tato niścitya mathanaṃ yoktraṃ kṛtvā ca vāsukim manthānaṃ mandaraṃ kṛtvā mamanthur amitaujasaḥ

1.44.18

atha dhanvantarir nāma apsarāś ca suvarcasaḥ apsu nirmathanād eva rasāt tasmād varastriyaḥ utpetur manujaśreṣṭha tasmād apsaraso 'bhavan

1.44.19

ṣaṣṭiḥ koṭyo 'bhavaṃs tāsām apsarāṇāṃ suvarcasām asaṃkhyeyās tu kākutstha yās tāsāṃ paricārikāḥ

1.44.20

na tāḥ sma pratigṛhṇanti sarve te devadānavāḥ apratigrahaṇāc caiva tena sādhāraṇāḥ smṛtāḥ

1.44.21

varuṇasya tataḥ kanyā vāruṇī raghunandana utpapāta mahābhāgā mārgamāṇā parigraham

1.44.22

diteḥ putrā na tāṃ rāma jagṛhur varuṇātmajām adites tu sutā vīra jagṛhus tām aninditām

1.44.23

asurās tena daiteyāḥ surās tenāditeḥ sutāḥ hṛṣṭāḥ pramuditāś cāsan vāruṇī grahaṇāt surāḥ

1.44.24

uccaiḥśravā hayaśreṣṭho maṇiratnaṃ ca kaustubham udatiṣṭhan naraśreṣṭha tathaivāmṛtam uttamam

1.44.25

atha tasya kṛte rāma mahān āsīt kulakṣayaḥ adites tu tataḥ putrā diteḥ putrāṇa sūdayan

1.44.26

aditer ātmajā vīrā diteḥ putrān nijaghnire tasmin ghore mahāyuddhe daiteyādityayor bhṛśam

1.44.27

nihatya ditiputrāṃs tu rājyaṃ prāpya puraṃdaraḥ śaśāsa mudito lokān sarṣisaṃghān sacāraṇān

1.45.1

hateṣu teṣu putreṣu ditiḥ paramaduḥkhitā mārīcaṃ kāśyapaṃ rāma bhartāram idam abravīt

1.45.2

hataputrāsmi bhagavaṃs tava putrair mahābalaiḥ śakrahantāram icchāmi putraṃ dīrghatapo'rjitam

1.45.3

sāhaṃ tapaś cariṣyāmi garbhaṃ me dātum arhasi īdṛśaṃ śakrahantāraṃ tvam anujñātum arhasi

1.45.4

tasyās tad vacanaṃ śrutvā mārīcaḥ kāśyapas tadā pratyuvāca mahātejā ditiṃ paramaduḥkhitām

1.45.5

evaṃ bhavatu bhadraṃ te śucir bhava tapodhane janayiṣyasi putraṃ tvaṃ śakra hantāram āhave

1.45.6

pūrṇe varṣasahasre tu śucir yadi bhaviṣyasi putraṃ trailokya hantāraṃ mattas tvaṃ janayiṣyasi

1.45.7

evam uktvā mahātejāḥ pāṇinā sa mamārja tām samālabhya tataḥ svastīty uktvā sa tapase yayau

1.45.8

gate tasmin naraśreṣṭha ditiḥ paramaharṣitā kuśaplavanam āsādya tapas tepe sudāruṇam

1.45.9

tapas tasyāṃ hi kurvatyāṃ paricaryāṃ cakāra ha sahasrākṣo naraśreṣṭha parayā guṇasaṃpadā

1.45.10

agniṃ kuśān kāṣṭham apaḥ phalaṃ mūlaṃ tathaiva ca nyavedayat sahasrākṣo yac cānyad api kāṅkṣitam

1.45.11

gātrasaṃvāhanaiś caiva śramāpanayanais tathā śakraḥ sarveṣu kāleṣu ditiṃ paricacāra ha

1.45.12

atha varṣasahasretu daśone raghu nandana ditiḥ paramasaṃprītā sahasrākṣam athābravīt

1.45.13

tapaś carantyā varṣāṇi daśa vīryavatāṃ vara avaśiṣṭāni bhadraṃ te bhrātaraṃ drakṣyase tataḥ

1.45.14

tam ahaṃ tvatkṛte putra samādhāsye jayotsukam trailokyavijayaṃ putra saha bhokṣyasi vijvaraḥ

1.45.15

evam uktvā ditiḥ śakraṃ prāpte madhyaṃ divākare nidrayāpahṛtā devī pādau kṛtvātha śīrṣataḥ

1.45.16

dṛṣṭvā tām aśuciṃ śakraḥ pādataḥ kṛtamūrdhajām śiraḥsthāne kṛtau pādau jahāsa ca mumoda ca

1.45.17

tasyāḥ śarīravivaraṃ viveśa ca puraṃdaraḥ garbhaṃ ca saptadhā rāma bibheda paramātmavān

1.45.18

bidhyamānas tato garbho vajreṇa śataparvaṇā ruroda susvaraṃ rāma tato ditir abudhyata

1.45.19

mā rudo mā rudaś ceti garbhaṃ śakro 'bhyabhāṣata bibheda ca mahātejā rudantam api vāsavaḥ

1.45.20

na hantavyo na hantavya ity evaṃ ditir abravīt niṣpapāta tataḥ śakro mātur vacanagauravāt

1.45.21

prāñjalir vajrasahito ditiṃ śakro 'bhyabhāṣata aśucir devi suptāsi pādayoḥ kṛtamūrdhajā

1.45.22

tadantaram ahaṃ labdhvā śakrahantāram āhave abhindaṃ saptadhā devi tan me tvaṃ kṣantum arhasi

1.46.1

saptadhā tu kṛte garbhe ditiḥ paramaduḥkhitā sahasrākṣaṃ durādharṣaṃ vākyaṃ sānunayābravīt

1.46.2

mamāparādhād garbho 'yaṃ saptadhā viphalīkṛtaḥ nāparādho 'sti deveśa tavātra balasūdana

1.46.3

priyaṃ tu kṛtam icchāmi mama garbhaviparyaye marutāṃ saptaṃ saptānāṃ sthānapālā bhavantv ime

1.46.4

vātaskandhā ime sapta carantu divi putrakāḥ mārutā iti vikhyātā divyarūpā mamātmajāḥ

1.46.5

brahmalokaṃ caratv eka indralokaṃ tathāparaḥ divi vāyur iti khyātas tṛtīyo 'pi mahāyaśāḥ

1.46.6

catvāras tu suraśreṣṭha diśo vai tava śāsanāt saṃcariṣyanti bhadraṃ te devabhūtā mamātmajāḥ tvatkṛtenaiva nāmnā ca mārutā iti viśrutāḥ

1.46.7

tasyās tad vacanaṃ śrutvā sahasrākṣaḥ puraṃdaraḥ uvāca prāñjalir vākyaṃ ditiṃ balaniṣūdanaḥ

1.46.8

sarvam etad yathoktaṃ te bhaviṣyati na saṃśayaḥ vicariṣyanti bhadraṃ te devabhūtās tavātmajāḥ

1.46.9

evaṃ tau niścayaṃ kṛtvā mātāputrau tapovane jagmatus tridivaṃ rāma kṛtārthāv iti naḥ śrutam

1.46.10

eṣa deśaḥ sa kākutstha mahendrādhyuṣitaḥ purā ditiṃ yatra tapaḥ siddhām evaṃ paricacāra saḥ

1.46.11

ikṣvākos tu naravyāghra putraḥ paramadhārmikaḥ alambuṣāyām utpanno viśāla iti viśrutaḥ

1.46.12

tena cāsīd iha sthāne viśāleti purī kṛtā

1.46.13

viśālasya suto rāma hemacandro mahābalaḥ sucandra iti vikhyāto hemacandrād anantaraḥ

1.46.14

sucandratanayo rāma dhūmrāśva iti viśrutaḥ dhūmrāśvatanayaś cāpi sṛñjayaḥ samapadyata

1.46.15

sṛñjayasya sutaḥ śrīmān sahadevaḥ pratāpavān kuśāśvaḥ sahadevasya putraḥ paramadhārmikaḥ

1.46.16

kuśāśvasya mahātejāḥ somadattaḥ pratāpavān somadattasya putras tu kākutstha iti viśrutaḥ

1.46.17

tasya putro mahātejāḥ saṃpraty eṣa purīm imām āvasaty amaraprakhyaḥ sumatir nāma durjayaḥ

1.46.18

ikṣvākos tu prasādena sarve vaiśālikā nṛpāḥ dīrghāyuṣo mahātmāno vīryavantaḥ sudhārmikāḥ

1.46.19

ihādya rajanīṃ rāma sukhaṃ vatsyāmahe vayam śvaḥ prabhāte naraśreṣṭha janakaṃ draṣṭum arhasi

1.46.20

sumatis tu mahātejā viśvāmitram upāgatam śrutvā naravaraśreṣṭhaḥ pratyudgacchan mahāyaśāḥ

1.46.21

pūjāṃ ca paramāṃ kṛtvā sopādhyāyaḥ sabāndhavaḥ prāñjaliḥ kuśalaṃ pṛṣṭvā viśvāmitram athābravīt

1.46.22

dhanyo 'smy anugṛhīto 'smi yasya me viṣayaṃ mune saṃprāpto darśanaṃ caiva nāsti dhanyataro mama

1.47.1

pṛṣṭvā tu kuśalaṃ tatra parasparasamāgame kathānte sumatir vākyaṃ vyājahāra mahāmunim

1.47.2

imau kumārau bhadraṃ te devatulyaparākramau gajasiṃhagatī vīrau śārdūlavṛṣabhopamau

1.47.3

padmapatraviśālākṣau khaḍgatūṇīdhanurdharau aśvināv iva rūpeṇa samupasthitayauvanau

1.47.4

yadṛcchayaiva gāṃ prāptau devalokād ivāmarau kathaṃ padbhyām iha prāptau kimarthaṃ kasya vā mune

1.47.5

bhūṣayantāv imaṃ deśaṃ candrasūryāv ivāmbaram parasparasya sadṛśau pramāṇeṅgitaceṣṭitaiḥ

1.47.6

kimarthaṃ ca naraśreṣṭhau saṃprāptau durgame pathi varāyudhadharau vīrau śrotum icchāmi tattvataḥ

1.47.7

tasya tad vacanaṃ śrutvā yathāvṛttaṃ nyavedayat siddhāśramanivāsaṃ ca rākṣasānāṃ vadhaṃ tathā

1.47.8

viśvāmitravacaḥ śrutvā rājā paramaharṣitaḥ atithī paramau prāptau putrau daśarathasya tau pūjayām āsa vidhivat satkārārhau mahābalau

1.47.9

tataḥ paramasatkāraṃ sumateḥ prāpya rāghavau uṣya tatra niśām ekāṃ jagmatur mithilāṃ tataḥ

1.47.10

tāṃ dṛṣṭvā munayaḥ sarve janakasya purīṃ śubhām sādhu sādhv iti śaṃsanto mithilāṃ samapūjayan

1.47.11

mithilopavane tatra āśramaṃ dṛśya rāghavaḥ purāṇaṃ nirjanaṃ ramyaṃ papraccha munipuṃgavam

1.47.12

śrīmadāśramasaṃkāśaṃ kiṃ nv idaṃ munivarjitam śrotum icchāmi bhagavan kasyāyaṃ pūrva āśramaḥ

1.47.13

tac chrutā rāghaveṇoktaṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ pratyuvāca mahātejā viśvamitro mahāmuniḥ

1.47.14

hanta te kathayiṣyāmi śṛṇu tattvena rāghava yasyaitad āśramapadaṃ śaptaṃ kopān mahātmanā

1.47.15

gautamasya naraśreṣṭha pūrvam āsīn mahātmanaḥ āśramo divyasaṃkāśaḥ surair api supūjitaḥ

1.47.16

sa ceha tapa ātiṣṭhad ahalyāsahitaḥ purā varṣapūgāny anekāni rājaputra mahāyaśāḥ

1.47.17

tasyāntaraṃ viditvā tu sahasrākṣaḥ śacīpatiḥ muniveṣadharo 'halyām idaṃ vacanam abravīt

1.47.18

ṛtukālaṃ pratīkṣante nārthinaḥ susamāhite saṃgamaṃ tv aham icchāmi tvayā saha sumadhyame

1.47.19

muniveṣaṃ sahasrākṣaṃ vijñāya raghunandana matiṃ cakāra durmedhā devarājakutūhalāt

1.47.20

athābravīt suraśreṣṭhaṃ kṛtārthenāntarātmanā kṛtārtho 'si suraśreṣṭha gaccha śīghram itaḥ prabho ātmānaṃ māṃ ca deveśa sarvadā rakṣa mānadaḥ

1.47.21

indras tu prahasan vākyam ahalyām idam abravīt suśroṇi parituṣṭo 'smi gamiṣyāmi yathāgatam

1.47.22

evaṃ saṃgamya tu tayā niścakrāmoṭajāt tataḥ sa saṃbhramāt tvaran rāma śaṅkito gautamaṃ prati

1.47.23

gautamaṃ sa dadarśātha praviśantaṃ mahāmunim devadānavadurdharṣaṃ tapobalasamanvitam tīrthodakapariklinnaṃ dīpyamānam ivānalam gṛhītasamidhaṃ tatra sakuśaṃ munipuṅgavam

1.47.24

dṛṣṭvā surapatis trasto viṣaṇṇavadano 'bhavat

1.47.25

atha dṛṣṭvā sahasrākṣaṃ muniveṣadharaṃ muniḥ durvṛttaṃ vṛttasaṃpanno roṣād vacanam abravīt

1.47.26

mama rūpaṃ samāsthāya kṛtavān asi durmate akartavyam idaṃ yasmād viphalas tvaṃ bhaviṣyati

1.47.27

gautamenaivam uktasya saroṣeṇa mahātmanā petatur vṛṣaṇau bhūmau sahasrākṣasya tatkṣaṇāt

1.47.28

tathā śaptvā sa vai śakraṃ bhāryām api ca śaptavān iha varṣasahasrāṇi bahūni tvaṃ nivatsyasi

1.47.29

vāyubhakṣā nirāhārā tapyantī bhasmaśāyinī adṛśyā sarvabhūtānām āśrame 'smin nivatsyasi

1.47.30

yadā caitad vanaṃ ghoraṃ rāmo daśarathātmajaḥ āgamiṣyati durdharṣas tadā pūtā bhaviṣyasi

1.47.31

tasyātithyaṃ ca durvṛtte lobhamohavivarjitā matsakāśe mudā yuktā svaṃ vapur dhārayiṣyasi

1.47.32

evam uktvā mahātejā gautamo duṣṭacāriṇīm imam āśramam utsṛjya siddhacāraṇasevite himavacchikhare ramye tapas tepe mahātapāḥ

1.48.1

aphalas tu tataḥ śakro devān agnipurogamān abravīt trastavadanaḥ sarṣisaṃghān sacāraṇān

1.48.2

kurvatā tapaso vighnaṃ gautamasya mahātmanaḥ krodham utpādya hi mayā surakāryam idaṃ kṛtam

1.48.3

aphalo 'smi kṛtas tena krodhāt sā ca nirākṛtā śāpamokṣeṇa mahatā tapo 'syāpahṛtaṃ mayā

1.48.4

tan māṃ suravarāḥ sarve sarṣisaṃghāḥ sacāraṇāḥ surasāhyakaraṃ sarve saphalaṃ kartum arhatha

1.48.5

śatakrator vacaḥ śrutvā devāḥ sāgnipurogamāḥ pitṛdevān upetyāhuḥ saha sarvair marudgaṇaiḥ

1.48.6

ayaṃ meṣaḥ savṛṣaṇaḥ śakro hy avṛṣaṇaḥ kṛtaḥ meṣasya vṛṣaṇau gṛhya śakrāyāśu prayacchata

1.48.7

aphalas tu kṛto meṣaḥ parāṃ tuṣṭiṃ pradāsyati bhavatāṃ harṣaṇārthāya ye ca dāsyanti mānavāḥ

1.48.8

agnes tu vacanaṃ śrutvā pitṛdevāḥ samāgatāḥ utpāṭya meṣavṛṣaṇau sahasrākṣe nyavedayan

1.48.9

tadā prabhṛti kākutstha pitṛdevāḥ samāgatāḥ aphalān bhuñjate meṣān phalais teṣām ayojayan

1.48.10

indras tu meṣavṛṣaṇas tadā prabhṛti rāghava gautamasya prabhāvena tapasaś ca mahātmanaḥ

1.48.11

tadāgaccha mahāteja āśramaṃ puṇyakarmaṇaḥ tārayaināṃ mahābhāgām ahalyāṃ devarūpiṇīm

1.48.12

viśvāmitravacaḥ śrutvā rāghavaḥ sahalakṣmaṇaḥ viśvāmitraṃ puraskṛtya āśramaṃ praviveśa ha

1.48.13

dadarśa ca mahābhāgāṃ tapasā dyotitaprabhām lokair api samāgamya durnirīkṣyāṃ surāsuraiḥ

1.48.14

prayatnān nirmitāṃ dhātrā divyāṃ māyāmayīm iva dhūmenābhiparītāṅgīṃ pūrṇacandraprabhām iva

1.48.15

satuṣārāvṛtāṃ sābhrāṃ pūrṇacandraprabhām iva madhye 'mbhaso durādharṣāṃ dīptāṃ sūryaprabhām iva

1.48.16

sa hi gautamavākyena durnirīkṣyā babhūva ha trayāṇām api lokānāṃ yāvad rāmasya darśanam

1.48.17

rāghavau tu tatas tasyāḥ pādau jagṛhatus tadā smarantī gautamavacaḥ pratijagrāha sā ca tau

1.48.18

pādyam arghyaṃ tathātithyaṃ cakāra susamāhitā pratijagrāha kākutstho vidhidṛṣṭena karmaṇā

1.48.19

puṣpavṛṣṭir mahaty āsīd devadundubhinisvanaiḥ gandharvāpsarasāṃ cāpi mahān āsīt samāgamaḥ

1.48.20

sādhu sādhv iti devās tām ahalyāṃ samapūjayan tapobalaviśuddhāṅgīṃ gautamasya vaśānugām

1.48.21

gautamo 'pi mahātejā ahalyāsahitaḥ sukhī rāmaṃ saṃpūjya vidhivat tapas tepe mahātapāḥ

1.48.22

rāmo 'pi paramāṃ pūjāṃ gautamasya mahāmuneḥ sakāśād vidhivat prāpya jagāma mithilāṃ tataḥ

1.49.1

tataḥ prāguttarāṃ gatvā rāmaḥ saumitriṇā saha viśvāmitraṃ puraskṛtya yajñavāṭam upāgamat

1.49.2

rāmas tu muniśārdūlam uvāca sahalakṣmaṇaḥ sādhvī yajñasamṛddhir hi janakasya mahātmanaḥ

1.49.3

bahūnīha sahasrāṇi nānādeśanivāsinām brāhmaṇānāṃ mahābhāga vedādhyayanaśālinām

1.49.4

ṛṣivāṭāś ca dṛśyante śakaṭīśatasaṃkulāḥ deśo vidhīyatāṃ brahman yatra vatsyāmahe vayam

1.49.5

rāmasya vacanaṃ śrutvā viśvāmitro mahāmuniḥ niveśam akarod deśe vivikte salilāyute

1.49.6

viśvāmitraṃ muniśreṣṭhaṃ śrutvā sa nṛpatis tadā śatānandaṃ puraskṛtya purohitam aninditam

1.49.7

ṛtvijo 'pi mahātmānas tv arghyam ādāya satvaram viśvāmitrāya dharmeṇa dadur mantrapuraskṛtam

1.49.8

pratigṛhya tu tāṃ pūjāṃ janakasya mahātmanaḥ papraccha kuśalaṃ rājño yajñasya ca nirāmayam

1.49.9

sa tāṃś cāpi munīn pṛṣṭvā sopādhyāya purodhasaḥ yathānyāyaṃ tataḥ sarvaiḥ samāgacchat prahṛṣṭavān

1.49.10

atha rājā muniśreṣṭhaṃ kṛtāñjalir abhāṣata āsane bhagavān āstāṃ sahaibhir munisattamaiḥ

1.49.11

janakasya vacaḥ śrutvā niṣasāda mahāmuniḥ purodhā ṛtvijaś caiva rājā ca saha mantribhiḥ

1.49.12

āsaneṣu yathānyāyam upaviṣṭān samantataḥ dṛṣṭvā sa nṛpatis tatra viśvāmitram athābravīt

1.49.13

adya yajñasamṛddhir me saphalā daivataiḥ kṛtā adya yajñaphalaṃ prāptaṃ bhagavaddarśanān mayā

1.49.14

dhanyo 'smy anugṛhīto 'smi yasya me munipuṃgava yajñopasadanaṃ brahman prāpto 'si munibhiḥ saha

1.49.15

dvādaśāhaṃ tu brahmarṣe śeṣam āhur manīṣiṇaḥ tato bhāgārthino devān draṣṭum arhasi kauśika

1.49.16

ity uktvā muniśārdūlaṃ prahṛṣṭavadanas tadā punas taṃ paripapraccha prāñjaliḥ prayato nṛpaḥ

1.49.17

imau kumārau bhadraṃ te devatulyaparākramau gajasiṃhagatī vīrau śārdūlavṛṣabhopamau

1.49.18

padmapatraviśālākṣau khaḍgatūṇīdhanurdharau aśvināv iva rūpeṇa samupasthitayauvanau

1.49.19

yadṛcchayaiva gāṃ prāptau devalokād ivāmarau kathaṃ padbhyām iha prāptau kimarthaṃ kasya vā mune

1.49.20

varāyudhadharau vīrau kasya putrau mahāmune bhūṣayantāv imaṃ deśaṃ candrasūryāv ivāmbaram

1.49.21

parasparasya sadṛśau pramāṇeṅgitaceṣṭitaiḥ kākapakṣadharau vīrau śrotum icchāmi tattvataḥ

1.49.22

tasya tad vacanaṃ śrutvā janakasya mahātmanaḥ nyavedayan mahātmānau putrau daśarathasya tau

1.49.23

siddhāśramanivāsaṃ ca rākṣasānāṃ vadhaṃ tathā tac cāgamanam avyagraṃ viśālāyāś ca darśanam

1.49.24

ahalyādarśanaṃ caiva gautamena samāgamam mahādhanuṣi jijñāsāṃ kartum āgamanaṃ tathā

1.49.25

etat sarvaṃ mahātejā janakāya mahātmane nivedya virarāmātha viśvāmitro mahāmuniḥ

1.50.1

tasya tad vacanaṃ śrutvā viśvāmitrasya dhīmataḥ hṛṣṭaromā mahātejāḥ śatānando mahātapāḥ

1.50.2

gautamasya suto jyeṣṭhas tapasā dyotitaprabhaḥ rāmasaṃdarśanād eva paraṃ vismayam āgataḥ

1.50.3

sa tau niṣaṇṇau saṃprekṣya sukhāsīnau nṛpātmajau śatānando muniśreṣṭhaṃ viśvāmitram athābravīt

1.50.4

api te muniśārdūla mama mātā yaśasvinī darśitā rājaputrāya tapo dīrgham upāgatā

1.50.5

api rāme mahātejo mama mātā yaśasvinī vanyair upāharat pūjāṃ pūjārhe sarvadehinām

1.50.6

api rāmāya kathitaṃ yathāvṛttaṃ purātanam mama mātur mahātejo devena duranuṣṭhitam

1.50.7

api kauśika bhadraṃ te guruṇā mama saṃgatā mātā mama muniśreṣṭha rāmasaṃdarśanād itaḥ

1.50.8

api me guruṇā rāmaḥ pūjitaḥ kuśikātmaja ihāgato mahātejāḥ pūjāṃ prāpya mahātmanaḥ

1.50.9

api śāntena manasā gurur me kuśikātmaja ihāgatena rāmeṇa prayatenābhivāditaḥ

1.50.10

tac chrutvā vacanaṃ tasya viśvāmitro mahāmuniḥ pratyuvāca śatānandaṃ vākyajño vākyakovidam

1.50.11

nātikrāntaṃ muniśreṣṭha yat kartavyaṃ kṛtaṃ mayā saṃgatā muninā patnī bhārgaveṇeva reṇukā

1.50.12

tac chrutvā vacanaṃ tasya viśvāmitrasya dhīmataḥ śatānando mahātejā rāmaṃ vacanam abravīt

1.50.13

svāgataṃ te naraśreṣṭha diṣṭyā prāpto 'si rāghava viśvāmitraṃ puraskṛtya maharṣim aparājitam

1.50.14

acintyakarmā tapasā brahmarṣir amitaprabhaḥ viśvāmitro mahātejā vetsy enaṃ paramāṃ gatim

1.50.15

nāsti dhanyataro rāma tvatto 'nyo bhuvi kaś cana goptā kuśikaputras te yena taptaṃ mahat tapaḥ

1.50.16

śrūyatāṃ cābhidāsyāmi kauśikasya mahātmanaḥ yathābalaṃ yathāvṛttaṃ tan me nigadataḥ śṛṇu

1.50.17

rājābhūd eṣa dharmātmā dīrgha kālam ariṃdamaḥ dharmajñaḥ kṛtavidyaś ca prajānāṃ ca hite rataḥ

1.50.18

prajāpatisutas tv āsīt kuśo nāma mahīpatiḥ kuśasya putro balavān kuśanābhaḥ sudhārmikaḥ

1.50.19

kuśanābhasutas tv āsīd gādhir ity eva viśrutaḥ gādheḥ putro mahātejā viśvāmitro mahāmuniḥ

1.50.20

viśvamitro mahātejāḥ pālayām āsa medinīm bahuvarṣasahasrāṇi rājā rājyam akārayat

1.50.21

kadā cit tu mahātejā yojayitvā varūthinīm akṣauhiṇīparivṛtaḥ paricakrāma medinīm

1.50.22

nagarāṇi ca rāṣṭrāṇi saritaś ca tathā girīn āśramān kramaśo rājā vicarann ājagāmaha

1.50.23

vasiṣṭhasyāśramapadaṃ nānāpuṣpaphaladrumam nānāmṛgagaṇākīrṇaṃ siddhacāraṇasevitam

1.50.24

devadānavagandharvaiḥ kiṃnarair upaśobhitam praśāntahariṇākīrṇaṃ dvijasaṃghaniṣevitam

1.50.25

brahmarṣigaṇasaṃkīrṇaṃ devarṣigaṇasevitam tapaścaraṇasaṃsiddhair agnikalpair mahātmabhiḥ

1.50.26

satataṃ saṃkulaṃ śrīmad brahmakalpair mahātmabhiḥ abbhakṣair vāyubhakṣaiś ca śīrṇaparṇāśanais tathā

1.50.27

phalamūlāśanair dāntair jitaroṣair jitendriyaiḥ ṛṣibhir vālakhilyaiś ca japahomaparāyaṇaiḥ

1.50.28

vasiṣṭhasyāśramapadaṃ brahmalokam ivāparam dadarśa jayatāṃ śreṣṭha viśvāmitro mahābalaḥ

1.51.1

sa dṛṣṭvā paramaprīto viśvāmitro mahābalaḥ praṇato vinayād vīro vasiṣṭhaṃ japatāṃ varam

1.51.2

svāgataṃ tava cety ukto vasiṣṭhena mahātmanā āsanaṃ cāsya bhagavān vasiṣṭho vyādideśa ha

1.51.3

upaviṣṭāya ca tadā viśvāmitrāya dhīmate yathānyāyaṃ munivaraḥ phalamūlam upāharat

1.51.4

pratigṛhya ca tāṃ pūjāṃ vasiṣṭhād rājasattamaḥ tapo'gnihotraśiṣyeṣu kuśalaṃ paryapṛcchata

1.51.5

viśvāmitro mahātejā vanaspatigaṇe tathā sarvatra kuśalaṃ cāha vasiṣṭho rājasattamam

1.51.6

sukhopaviṣṭaṃ rājānaṃ viśvāmitraṃ mahātapāḥ papraccha japatāṃ śreṣṭho vasiṣṭho brahmaṇaḥ sutaḥ

1.51.7

kaccit te kuśalaṃ rājan kaccid dharmeṇa rañjayan prajāḥ pālayase rājan rājavṛttena dhārmika

1.51.8

kaccit te subhṛtā bhṛtyāḥ kaccit tiṣṭhanti śāsane kaccit te vijitāḥ sarve ripavo ripusūdana

1.51.9

kaccid bale ca kośe ca mitreṣu ca paraṃtapa kuśalaṃ te naravyāghra putrapautre tathānagha

1.51.10

sarvatra kuśalaṃ rājā vasiṣṭhaṃ pratyudāharat viśvāmitro mahātejā vasiṣṭhaṃ vinayānvitaḥ

1.51.11

kṛtvobhau suciraṃ kālaṃ dharmiṣṭhau tāḥ kathāḥ śubhāḥ mudā paramayā yuktau prīyetāṃ tau parasparam

1.51.12

tato vasiṣṭho bhagavān kathānte raghunandana viśvāmitram idaṃ vākyam uvāca prahasann iva

1.51.13

ātithyaṃ kartum icchāmi balasyāsya mahābala tava caivāprameyasya yathārhaṃ saṃpratīccha me

1.51.14

satkriyāṃ tu bhavān etāṃ pratīcchatu mayodyatām rājaṃs tvam atithiśreṣṭhaḥ pūjanīyaḥ prayatnataḥ

1.51.15

evam ukto vasiṣṭhena viśvāmitro mahāmatiḥ kṛtam ity abravīd rājā pūjāvākyena me tvayā

1.51.16

phalamūlena bhagavan vidyate yat tavāśrame pādyenācamanīyena bhagavaddarśanena ca

1.51.17

sarvathā ca mahāprājña pūjārheṇa supūjitaḥ gamiṣyāmi namas te 'stu maitreṇekṣasva cakṣuṣā

1.51.18

evaṃ bruvantaṃ rājānaṃ vasiṣṭhaḥ punar eva hi nyamantrayata dharmātmā punaḥ punar udāradhīḥ

1.51.19

bāḍham ity eva gādheyo vasiṣṭhaṃ pratyuvāca ha yathā priyaṃ bhagavatas tathāstu munisattama

1.51.20

evam ukto mahātejā vasiṣṭho japatāṃ varaḥ ājuhāva tataḥ prītaḥ kalmāṣīṃ dhūtakalmaṣaḥ

1.51.21

ehy ehi śabale kṣipraṃ śṛṇu cāpi vaco mama sabalasyāsya rājarṣeḥ kartuṃ vyavasito 'smy aham bhojanena mahārheṇa satkāraṃ saṃvidhatsva me

1.51.22

yasya yasya yathākāmaṃ ṣaḍraseṣv abhipūjitam tat sarvaṃ kāmadhug divye abhivarṣakṛte mama

1.51.23

rasenānnena pānena lehyacoṣyeṇa saṃyutam annānāṃ nicayaṃ sarvaṃ sṛjasva śabale tvara

1.52.1

evam uktā vasiṣṭhena śabalā śatrusūdana vidadhe kāmadhuk kāmān yasya yasya yathepsitam

1.52.2

ikṣūn madhūṃs tathā lājān maireyāṃś ca varāsavān pānāni ca mahārhāṇi bhakṣyāṃś coccāvacāṃs tathā

1.52.3

uṣṇāḍhyasyaudanasyāpi rāśayaḥ parvatopamāḥ mṛṣṭānnāni ca sūpāś ca dadhikulyās tathaiva ca

1.52.4

nānāsvādurasānāṃ ca ṣāḍavānāṃ tathaiva ca bhājanāni supūrṇāni gauḍāni ca sahasraśaḥ

1.52.5

sarvam āsīt susaṃtuṣṭaṃ hṛṣṭapuṣṭajanākulam viśvāmitrabalaṃ rāma vasiṣṭhenābhitarpitam

1.52.6

viśvāmitro 'pi rājarṣir hṛṣṭapuṣṭas tadābhavat sāntaḥ puravaro rājā sabrāhmaṇapurohitaḥ

1.52.7

sāmātyo mantrisahitaḥ sabhṛtyaḥ pūjitas tadā yuktaḥ pareṇa harṣeṇa vasiṣṭham idam abravīt

1.52.8

pūjito 'haṃ tvayā brahman pūjārheṇa susatkṛtaḥ śrūyatām abhidhāsyāmi vākyaṃ vākyaviśārada

1.52.9

gavāṃ śatasahasreṇa dīyatāṃ śabalā mama ratnaṃ hi bhagavann etad ratnahārī ca pārthivaḥ tasmān me śabalāṃ dehi mamaiṣā dharmato dvija

1.52.10

evam uktas tu bhagavān vasiṣṭho munisattamaḥ viśvāmitreṇa dharmātmā pratyuvāca mahīpatim

1.52.11

nāhaṃ śatasahasreṇa nāpi koṭiśatair gavām rājan dāsyāmi śabalāṃ rāśibhī rajatasya vā

1.52.12

na parityāgam arheyaṃ matsakāśād ariṃdama śāśvatī śabalā mahyaṃ kīrtir ātmavato yathā

1.52.13

asyāṃ havyaṃ ca kavyaṃ ca prāṇayātrā tathaiva ca āyattam agnihotraṃ ca balir homas tathaiva ca

1.52.14

svāhākāravaṣaṭkārau vidyāś ca vividhās tathā āyattam atra rājarṣe sarvam etan na saṃśayaḥ

1.52.15

sarva svam etat satyena mama tuṣṭikarī sadā kāraṇair bahubhī rājan na dāsye śabalāṃ tava

1.52.16

vasiṣṭhenaivam uktas tu viśvāmitro 'bravīt tataḥ saṃrabdhataram atyarthaṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ

1.52.17

hairaṇyakakṣyāgraiveyān suvarṇāṅkuśabhūṣitān dadāmi kuñjarāṇāṃ te sahasrāṇi caturdaśa

1.52.18

hairaṇyānāṃ rathānāṃ ca śvetāśvānāṃ caturyujām dadāmi te śatāny aṣṭau kiṅkiṇīkavibhūṣitān

1.52.19

hayānāṃ deśajātānāṃ kulajānāṃ mahaujasām sahasram ekaṃ daśa ca dadāmi tava suvrata

1.52.20

nānāvarṇavibhaktānāṃ vayaḥsthānāṃ tathaiva ca dadāmy ekāṃ gavāṃ koṭiṃ śabalā dīyatāṃ mama

1.52.21

evam uktas tu bhagavān viśvāmitreṇa dhīmatā na dāsyāmīti śabalāṃ prāha rājan kathaṃ cana

1.52.22

etad eva hi me ratnam etad eva hi me dhanam etad eva hi sarvasvam etad eva hi jīvitam

1.52.23

darśaś ca pūrṇamāsaś ca yajñāś caivāptadakṣiṇāḥ etad eva hi me rājan vividhāś ca kriyās tathā

1.52.24

adomūlāḥ kriyāḥ sarvā mama rājan na saṃśayaḥ bahūnāṃ kiṃ pralāpena na dāsye kāmadohinīm

1.53.1

kāmadhenuṃ vasiṣṭho 'pi yadā na tyajate muniḥ tadāsya śabalāṃ rāma viśvāmitro 'nvakarṣata

1.53.2

nīyamānā tu śabalā rāma rājñā mahātmanā duḥkhitā cintayām āsa rudantī śokakarśitā

1.53.3

parityaktā vasiṣṭhena kim ahaṃ sumahātmanā yāhaṃ rājabhṛtair dīnā hriyeyaṃ bhṛśaduḥkhitā

1.53.4

kiṃ mayāpakṛtaṃ tasya maharṣer bhāvitātmanaḥ yan mām anāgasaṃ bhaktām iṣṭāṃ tyajati dhārmikaḥ

1.53.5

iti sā cintayitvā tu niḥśvasya ca punaḥ punaḥ jagāma vegena tadā vasiṣṭhaṃ paramaujasaṃ

1.53.6

nirdhūya tāṃs tadā bhṛtyāñ śataśaḥ śatrusūdana jagāmānilavegena pādamūlaṃ mahātmanaḥ

1.53.7

śabalā sā rudantī ca krośantī cedam abravīt vasiṣṭhasyāgrataḥ sthitvā meghadundubhirāviṇī

1.53.8

bhagavan kiṃ parityaktā tvayāhaṃ brahmaṇaḥ suta yasmād rājabhṛtā māṃ hi nayante tvatsakāśataḥ

1.53.9

evam uktas tu brahmarṣir idaṃ vacanam abravīt śokasaṃtaptahṛdayāṃ svasāram iva duḥkhitām

1.53.10

na tvāṃ tyajāmi śabale nāpi me 'pakṛtaṃ tvayā eṣa tvāṃ nayate rājā balān matto mahābalaḥ

1.53.11

na hi tulyaṃ balaṃ mahyaṃ rājā tv adya viśeṣataḥ balī rājā kṣatriyaś ca pṛthivyāḥ patir eva ca

1.53.12

iyam akṣauhiṇīpūrṇā savājirathasaṃkulā hastidhvajasamākīrṇā tenāsau balavattaraḥ

1.53.13

evam uktā vasiṣṭhena pratyuvāca vinītavat vacanaṃ vacanajñā sā brahmarṣim amitaprabham

1.53.14

na balaṃ kṣatriyasyāhur brāhmaṇo balavattaraḥ brahman brahmabalaṃ divyaṃ kṣatrāt tu balavattaram

1.53.15

aprameyabalaṃ tubhyaṃ na tvayā balavattaraḥ viśvāmitro mahāvīryas tejas tava durāsadam

1.53.16

niyuṅkṣva māṃ mahātejas tvadbrahmabalasaṃbhṛtām tasya darpaṃ balaṃ yat tan nāśayāmi durātmanaḥ

1.53.17

ity uktas tu tayā rāma vasiṣṭhaḥ sumahāyaśāḥ sṛjasveti tadovāca balaṃ parabalārujam

1.53.18

tasyā humbhāravotsṛṣṭāḥ pahlavāḥ śataśo nṛpa nāśayanti balaṃ sarvaṃ viśvāmitrasya paśyataḥ

1.53.19

sa rājā paramakruddhaḥ krodhavisphāritekṣaṇaḥ pahlavān nāśayām āsa śastrair uccāvacair api

1.53.20

viśvāmitrārditān dṛṣṭvā pahlavāñ śataśas tadā bhūya evāsṛjad ghorāñ śakān yavanamiśritān

1.53.21

tair āsīt saṃvṛtā bhūmiḥ śakair yavanamiśritaiḥ prabhāvadbhir mahāvīryair hemakiñjalkasaṃnibhaiḥ

1.53.22

dīrghāsipaṭṭiśadharair hemavarṇāmbarāvṛtaiḥ nirdagdhaṃ tad balaṃ sarvaṃ pradīptair iva pāvakaiḥ

1.53.23

tato 'strāṇi mahātejā viśvāmitro mumoca ha

1.54.1

tatas tān ākulān dṛṣṭvā viśvāmitrāstramohitān vasiṣṭhaś codayām āsa kāmadhuk sṛja yogataḥ

1.54.2

tasyā humbhāravāj jātāḥ kāmbojā ravisaṃnibhāḥ ūdhasas tv atha saṃjātāḥ pahlavāḥ śastrapāṇayaḥ

1.54.3

yonideśāc ca yavanaḥ śakṛddeśāc chakās tathā romakūpeṣu mecchāś ca harītāḥ sakirātakāḥ

1.54.4

tais tan niṣūditaṃ sainyaṃ viśvamitrasya tatkṣaṇāt sapadātigajaṃ sāśvaṃ sarathaṃ raghunandana

1.54.5

dṛṣṭvā niṣūditaṃ sainyaṃ vasiṣṭhena mahātmanā viśvāmitrasutānāṃ tu śataṃ nānāvidhāyudham

1.54.6

abhyadhāvat susaṃkruddhaṃ vasiṣṭhaṃ japatāṃ varam huṃkāreṇaiva tān sarvān nirdadāha mahān ṛṣiḥ

1.54.7

te sāśvarathapādātā vasiṣṭhena mahātmanā bhasmīkṛtā muhūrtena viśvāmitrasutās tadā

1.54.8

dṛṣṭvā vināśitān putrān balaṃ ca sumahāyaśāḥ savrīḍaś cintayāviṣṭo viśvāmitro 'bhavat tadā

1.54.9

saṃdura iva nirvego bhagnadaṃṣṭra ivoragaḥ uparakta ivādityaḥ sadyo niṣprabhatāṃ gataḥ

1.54.10

hataputrabalo dīno lūnapakṣa iva dvijaḥ hatadarpo hatotsāho nirvedaṃ samapadyata

1.54.11

sa putram ekaṃ rājyāya pālayeti niyujya ca pṛthivīṃ kṣatradharmeṇa vanam evānvapadyata

1.54.12

sa gatvā himavatpārśvaṃ kiṃnaroragasevitam mahādevaprasādārthaṃ tapas tepe mahātapāḥ

1.54.13

kena cit tv atha kālena deveśo vṛṣabhadhvajaḥ darśayām āsa varado viśvāmitraṃ mahāmunim

1.54.14

kimarthaṃ tapyase rājan brūhi yat te vivakṣitam varado 'smi varo yas te kāṅkṣitaḥ so 'bhidhīyatām

1.54.15

evam uktas tu devena viśvāmitro mahātapāḥ praṇipatya mahādevam idaṃ vacanam abravīt

1.54.16

yadi tuṣṭo mahādeva dhanurvedo mamānagha sāṅgopāṅgopaniṣadaḥ sarahasyaḥ pradīyatām

1.54.17

yāni deveṣu cāstrāṇi dānaveṣu maharṣiṣu gandharvayakṣarakṣaḥsu pratibhāntu mamānagha

1.54.18

tava prasādād bhavatu devadeva mamepsitam evam astv iti deveśo vākyam uktvā divaṃ gataḥ

1.54.19

prāpya cāstrāṇi rājarṣir viśvāmitro mahābalaḥ darpeṇa mahatā yukto darpapūrṇo 'bhavat tadā

1.54.20

vivardhamāno vīryeṇa samudra iva parvaṇi hatam eva tadā mene vasiṣṭham ṛṣisattamam

1.54.21

tato gatvāśramapadaṃ mumocāstrāṇi pārthivaḥ yais tat tapovanaṃ sarvaṃ nirdagdhaṃ cāstratejasā

1.54.22

udīryamāṇam astraṃ tad viśvāmitrasya dhīmataḥ dṛṣṭvā vipradrutā bhītā munayaḥ śataśaḥ diśaḥ

1.54.23

vasiṣṭhasya ca ye śiṣyās tathaiva mṛgapakṣiṇaḥ vidravanti bhayād bhītā nānādigbhyaḥ sahasraśaḥ

1.54.24

vasiṣṭhasyāśramapadaṃ śūnyam āsīn mahātmanaḥ muhūrtam iva niḥśabdam āsīd īriṇasaṃnibham

1.54.25

vadato vai vasiṣṭhasya mā bhaiṣṭeti muhur muhuḥ nāśayāmy adya gādheyaṃ nīhāram iva bhāskaraḥ

1.54.26

evam uktvā mahātejā vasiṣṭho japatāṃ varaḥ viśvāmitraṃ tadā vākyaṃ saroṣam idam abravīt

1.54.27

āśramaṃ cirasaṃvṛddhaṃ yad vināśitavān asi durācāro 'si yan mūḍha tasmāt tvaṃ na bhaviṣyasi

1.54.28

ity uktvā paramakruddho daṇḍam udyamya satvaraḥ vidhūma iva kālāgnir yamadaṇḍam ivāparam

1.55.1

evam ukto vasiṣṭhena viśvāmitro mahābalaḥ āgneyam astram utkṣipya tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt

1.55.2

vasiṣṭho bhagavān krodhād idaṃ vacanam abravīt

1.55.3

kṣatrabandho sthito 'smy eṣa yad balaṃ tad vidarśaya nāśayāmy eṣa te darpaṃ śastrasya tava gādhija

1.55.4

kva ca te kṣatriyabalaṃ kva ca brahmabalaṃ mahat paśya brahmabalaṃ divyaṃ mama kṣatriyapāṃsana

1.55.5

tasyāstraṃ gādhiputrasya ghoram āgneyam uttamam brahmadaṇḍena tac chāntam agner vega ivāmbhasā

1.55.6

vāruṇaṃ caiva raudraṃ ca aindraṃ pāśupataṃ tathā aiṣīkaṃ cāpi cikṣepa ruṣito gādhinandanaḥ

1.55.7

mānavaṃ mohanaṃ caiva gāndharvaṃ svāpanaṃ tathā jṛmbhaṇaṃ mohanaṃ caiva saṃtāpanavilāpane

1.55.8

śoṣaṇaṃ dāraṇaṃ caiva vajram astraṃ sudurjayam brahmapāśaṃ kālapāśaṃ vāruṇaṃ pāśam eva ca

1.55.9

pinākāstraṃ ca dayitaṃ śuṣkārdre aśanī tathā daṇḍāstram atha paiśācaṃ krauñcam astraṃ tathaiva ca

1.55.10

dharmacakraṃ kālacakraṃ viṣṇucakraṃ tathaiva ca vāyavyaṃ mathanaṃ caiva astraṃ hayaśiras tathā

1.55.11

śaktidvayaṃ ca cikṣepa kaṅkālaṃ musalaṃ tathā vaidyādharaṃ mahāstraṃ ca kālāstram atha dāruṇam

1.55.12

triśūlam astraṃ ghoraṃ ca kāpālam atha kaṅkaṇam etāny astrāṇi cikṣepa sarvāṇi raghunandana

1.55.13

vasiṣṭhe japatāṃ śreṣṭhe tad adbhutam ivābhavat tāni sarvāṇi daṇḍena grasate brahmaṇaḥ sutaḥ

1.55.14

teṣu śānteṣu brahmāstraṃ kṣiptavān gādhinandanaḥ tad astram udyataṃ dṛṣṭvā devāḥ sāgnipurogamāḥ

1.55.15

devarṣayaś ca saṃbhrāntā gandharvāḥ samahoragāḥ trailokyam āsīt saṃtrastaṃ brahmāstre samudīrite

1.55.16

tad apy astraṃ mahāghoraṃ brāhmaṃ brāhmeṇa tejasā vasiṣṭho grasate sarvaṃ brahmadaṇḍena rāghava

1.55.17

brahmāstraṃ grasamānasya vasiṣṭhasya mahātmanaḥ trailokyamohanaṃ raudraṃ rūpam āsīt sudāruṇam

1.55.18

romakūpeṣu sarveṣu vasiṣṭhasya mahātmanaḥ marīcya iva niṣpetur agner dhūmākulārciṣaḥ

1.55.19

prājvalad brahmadaṇḍaś ca vasiṣṭhasya karodyataḥ vidhūma iva kālāgnir yamadaṇḍa ivāparaḥ

1.55.20

tato 'stuvan munigaṇā vasiṣṭhaṃ japatāṃ varam amoghaṃ te balaṃ brahmaṃs tejo dhāraya tejasā

1.55.21

nigṛhītas tvayā brahman viśvāmitro mahātapāḥ prasīda japatāṃ śreṣṭha lokāḥ santu gatavyathāḥ

1.55.22

evam ukto mahātejāḥ śamaṃ cakre mahātapāḥ viśvāmitro 'pi nikṛto viniḥśvasyedam abravīt

1.55.23

dhig balaṃ kṣatriyabalaṃ brahmatejobalaṃ balam ekena brahmadaṇḍena sarvāstrāṇi hatāni me

1.55.24

tad etat samavekṣyāhaṃ prasannendriyamānasaḥ tapo mahat samāsthāsye yad vai brahmatvakārakam

1.56.1

tataḥ saṃtaptahṛdayaḥ smaran nigraham ātmanaḥ viniḥśvasya viniḥśvasya kṛtavairo mahātmanā

1.56.2

sa dakṣiṇāṃ diśaṃ gatvā mahiṣyā saha rāghava tatāpa paramaṃ ghoraṃ viśvāmitro mahātapāḥ phalamūlāśano dāntaś cacāra paramaṃ tapaḥ

1.56.3

athāsya jajñire putrāḥ satyadharmaparāyaṇāḥ haviṣpando madhuṣpando dṛḍhanetro mahārathaḥ

1.56.4

pūrṇe varṣasahasre tu brahmā lokapitāmahaḥ abravīn madhuraṃ vākyaṃ viśvāmitraṃ tapodhanam

1.56.5

jitā rājarṣilokās te tapasā kuśikātmaja anena tapasā tvāṃ hi rājarṣir iti vidmahe

1.56.6

evam uktvā mahātejā jagāma saha daivataiḥ triviṣṭapaṃ brahmalokaṃ lokānāṃ parameśvaraḥ

1.56.7

viśvāmitro 'pi tac chrutvā hriyā kiṃ cid avāṅmukhaḥ duḥkhena mahatāviṣṭaḥ samanyur idam abravīt

1.56.8

tapaś ca sumahat taptaṃ rājarṣir iti māṃ viduḥ devāḥ sarṣigaṇāḥ sarve nāsti manye tapaḥphalam

1.56.9

evaṃ niścitya manasā bhūya eva mahātapāḥ tapaś cacāra kākutstha paramaṃ paramātmavān

1.56.10

etasminn eva kāle tu satyavādī jitendriyaḥ triśaṅkur iti vikhyāta ikṣvāku kulanandanaḥ

1.56.11

tasya buddhiḥ samutpannā yajeyam iti rāghava gaccheyaṃ svaśarīreṇa devānāṃ paramāṃ gatim

1.56.12

sa vasiṣṭhaṃ samāhūya kathayām āsa cintitam aśakyam iti cāpy ukto vasiṣṭhena mahātmanā

1.56.13

pratyākhyāto vasiṣṭhena sa yayau dakṣiṇāṃ diśam vasiṣṭhā dīrgha tapasas tapo yatra hi tepire

1.56.14

triśaṅkuḥ sumahātejāḥ śataṃ paramabhāsvaram vasiṣṭhaputrān dadṛśe tapyamānān yaśasvinaḥ

1.56.15

so 'bhigamya mahātmānaḥ sarvān eva guroḥ sutān abhivādyānupūrvyeṇa hriyā kiṃ cid avāṅmukhaḥ abravīt sumahātejāḥ sarvān eva kṛtāñjaliḥ

1.56.16

śaraṇaṃ vaḥ prapadye 'haṃ śaraṇyāñ śaraṇāgataḥ pratyākhyāto 'smi bhadraṃ vo vasiṣṭhena mahātmanā

1.56.17

yaṣṭukāmo mahāyajñaṃ tad anujñātum arthatha guruputrān ahaṃ sarvān namaskṛtya prasādaye

1.56.18

śirasā praṇato yāce brāhmaṇāṃs tapasi sthitān te māṃ bhavantaḥ siddhyarthaṃ yājayantu samāhitāḥ saśarīro yathāhaṃ hi devalokam avāpnuyām

1.56.19

pratyākhyāto vasiṣṭhena gatim anyāṃ tapodhanāḥ guruputrān ṛte sarvān nāhaṃ paśyāmi kāṃ cana

1.56.20

ikṣvākūṇāṃ hi sarveṣāṃ purodhāḥ paramā gatiḥ tasmād anantaraṃ sarve bhavanto daivataṃ mama

1.57.1

tatas triśaṅkor vacanaṃ śrutvā krodhasamanvitam ṛṣiputraśataṃ rāma rājānam idam abravīt

1.57.2

pratyākhyāto 'si durbuddhe guruṇā satyavādinā taṃ kathaṃ samatikramya śākhāntaram upeyivān

1.57.3

ikṣvākūṇāṃ hi sarveṣāṃ purodhāḥ paramā gatiḥ na cātikramituṃ śakyaṃ vacanaṃ satyavādinaḥ

1.57.4

aśakyam iti covāca vasiṣṭho bhagavān ṛṣiḥ taṃ vayaṃ vai samāhartuṃ kratuṃ śaktāḥ kathaṃ tava

1.57.5

bāliśas tvaṃ naraśreṣṭha gamyatāṃ svapuraṃ punaḥ yājane bhagavāñ śaktas trailokyasyāpi pārthiva

1.57.6

teṣāṃ tad vacanaṃ śrutvā krodhaparyākulākṣaram sa rājā punar evaitān idaṃ vacanam abravīt

1.57.7

pratyākhyāto 'smi guruṇā guruputrais tathaiva ca anyāṃ gatiṃ gamiṣyāmi svasti vo 'stu tapodhanāḥ

1.57.8

ṛṣiputrās tu tac chrutvā vākyaṃ ghorābhisaṃhitam śepuḥ paramasaṃkruddhāś caṇḍālatvaṃ gamiṣyasi evam uktvā mahātmāno viviśus te svam āśramam

1.57.9

atha rātryāṃ vyatītāyāṃ rājā caṇḍālatāṃ gataḥ nīlavastradharo nīlaḥ paruṣo dhvastamūrdhajaḥ cityamālyānulepaś ca āyasābharaṇo 'bhavat

1.57.10

taṃ dṛṣṭvā mantriṇaḥ sarve tyaktvā caṇḍālarūpiṇam prādravan sahitā rāma paurā ye 'syānugāminaḥ

1.57.11

eko hi rājā kākutstha jagāma paramātmavān dahyamāno divārātraṃ viśvāmitraṃ tapodhanam

1.57.12

viśvāmitras tu taṃ dṛṣṭvā rājānaṃ viphalīkṛtam caṇḍālarūpiṇaṃ rāma muniḥ kāruṇyam āgataḥ

1.57.13

kāruṇyāt sa mahātejā vākyaṃ parama dhārmikaḥ idaṃ jagāda bhadraṃ te rājānaṃ ghoradarśanam

1.57.14

kim āgamanakāryaṃ te rājaputra mahābala ayodhyādhipate vīra śāpāc caṇḍālatāṃ gataḥ

1.57.15

atha tad vākyam ākarṇya rājā caṇḍālatāṃ gataḥ abravīt prāñjalir vākyaṃ vākyajño vākyakovidam

1.57.16

pratyākhyāto 'smi guruṇā guruputrais tathaiva ca anavāpyaiva taṃ kāmaṃ mayā prāpto viparyayaḥ

1.57.17

saśarīro divaṃ yāyām iti me saumyadarśanam mayā ceṣṭaṃ kratuśataṃ tac ca nāvāpyate phalam

1.57.18

anṛtaṃ nokta pūrvaṃ me na ca vakṣye kadā cana kṛcchreṣv api gataḥ saumya kṣatradharmeṇa te śape

1.57.19

yajñair bahuvidhair iṣṭaṃ prajā dharmeṇa pālitāḥ guravaś ca mahātmānaḥ śīlavṛttena toṣitāḥ

1.57.20

dharme prayatamānasya yajñaṃ cāhartum icchataḥ paritoṣaṃ na gacchanti guravo munipuṃgava

1.57.21

daivam eva paraṃ manye pauruṣaṃ tu nirarthakam daivenākramyate sarvaṃ daivaṃ hi paramā gatiḥ

1.57.22

tasya me paramārtasya prasādam abhikāṅkṣataḥ kartum arhasi bhadraṃ te daivopahatakarmaṇaḥ

1.57.23

nānyāṃ gatiṃ gamiṣyāmi nānyaḥ śaraṇam asti me daivaṃ puruṣakāreṇa nivartayitum arhasi

1.58.1

uktavākyaṃ tu rājānaṃ kṛpayā kuśikātmajaḥ abravīn madhuraṃ vākyaṃ sākṣāc caṇḍālarūpiṇam

1.58.2

ikṣvāko svāgataṃ vatsa jānāmi tvāṃ sudhārmikam śaraṇaṃ te bhaviṣyāmi mā bhaiṣīr nṛpapuṃgava

1.58.3

aham āmantraye sarvān maharṣīn puṇyakarmaṇaḥ yajñasāhyakarān rājaṃs tato yakṣyasi nirvṛtaḥ

1.58.4

guruśāpakṛtaṃ rūpaṃ yad idaṃ tvayi vartate anena saha rūpeṇa saśarīro gamiṣyasi

1.58.5

hastaprāptam ahaṃ manye svargaṃ tava nareśvara yas tvaṃ kauśikam āgamya śaraṇyaṃ śaraṇaṃ gataḥ

1.58.6

evam uktvā mahātejāḥ putrān paramadhārmikān vyādideśa mahāprājñān yajñasaṃbhārakāraṇāt

1.58.7

sarvāñ śiṣyān samāhūya vākyam etad uvāca ha

1.58.8

sarvān ṛṣivarān vatsā ānayadhvaṃ mamājñayā saśiṣyān suhṛdaś caiva sartvijaḥ subahuśrutān

1.58.9

yad anyo vacanaṃ brūyān madvākyabalacoditaḥ tat sarvam akhilenoktaṃ mamākhyeyam anādṛtam

1.58.10

tasya tad vacanaṃ śrutvā diśo jagmus tadājñayā ājagmur atha deśebhyaḥ sarvebhyo brahmavādinaḥ

1.58.11

te ca śiṣyāḥ samāgamya muniṃ jvalitatejasaṃ ūcuś ca vacanaṃ sarve sarveṣāṃ brahmavādinām

1.58.12

śrutvā te vacanaṃ sarve samāyānti dvijātayaḥ sarvadeśeṣu cāgacchan varjayitvā mahodayam

1.58.13

vāsiṣṭhaṃ tac chataṃ sarvaṃ krodhaparyākulākṣaram yad āha vacanaṃ sarvaṃ śṛṇu tvaṃ munipuṃgava

1.58.14

kṣatriyo yājako yasya caṇḍālasya viśeṣataḥ kathaṃ sadasi bhoktāro havis tasya surarṣayaḥ

1.58.15

brāhmaṇā vā mahātmāno bhuktvā caṇḍālabhojanam kathaṃ svargaṃ gamiṣyanti viśvāmitreṇa pālitāḥ

1.58.16

etad vacanaṃ naiṣṭhuryam ūcuḥ saṃraktalocanāḥ vāsiṣṭhā muniśārdūla sarve te samahodayāḥ

1.58.17

teṣāṃ tad vacanaṃ śrutvā sarveṣāṃ munipuṃgavaḥ krodhasaṃraktanayanaḥ saroṣam idam abravīt

1.58.18

yad dūṣayanty aduṣṭaṃ māṃ tapa ugraṃ samāsthitam bhasmībhūtā durātmāno bhaviṣyanti na saṃśayaḥ

1.58.19

adya te kālapāśena nītā vaivasvatakṣayam saptajātiśatāny eva mṛtapāḥ santu sarvaśaḥ

1.58.20

śvamāṃsaniyatāhārā muṣṭikā nāma nirghṛṇāḥ vikṛtāś ca virūpāś ca lokān anucarantv imān

1.58.21

mahodayaś ca durbuddhir mām adūṣyaṃ hy adūṣayat dūṣiṭaḥ sarvalokeṣu niṣādatvaṃ gamiṣyati

1.58.22

prāṇātipātanirato niranukrośatāṃ gataḥ dīrghakālaṃ mama krodhād durgatiṃ vartayiṣyati

1.58.23

etāvad uktvā vacanaṃ viśvāmitro mahātapāḥ virarāma mahātejā ṛṣimadhye mahāmuniḥ

1.59.1

tapobalahatān kṛtvā vāsiṣṭhān samahodayān ṛṣimadhye mahātejā viśvāmitro 'bhyabhāṣata

1.59.2

ayam ikṣvākudāyādas triśaṅkur iti viśrutaḥ dharmiṣṭhaś ca vadānyaś ca māṃ caiva śaraṇaṃ gataḥ svenānena śarīreṇa devalokajigīṣayā

1.59.3

yathāyaṃ svaśarīreṇa devalokaṃ gamiṣyati tathā pravartyatāṃ yajño bhavadbhiś ca mayā saha

1.59.4

viśvāmitravacaḥ śrutvā sarva eva maharṣayaḥ ūcuḥ sametya sahitā dharmajñā dharmasaṃhitam

1.59.5

ayaṃ kuśikadāyādo muniḥ paramakopanaḥ yad āha vacanaṃ samyag etat kāryaṃ na saṃśayaḥ

1.59.6

agnikalpo hi bhagavāñ śāpaṃ dāsyati roṣitaḥ tasmāt pravartyatāṃ yajñaḥ saśarīro yathā divam gacched ikṣvākudāyādo viśvāmitrasya tejasā

1.59.7

tataḥ pravartyatāṃ yajñaḥ sarve samadhitiṣṭhate

1.59.8

evam uktvā maharṣayaḥ saṃjahrus tāḥ kriyās tadā yājakāś ca mahātejā viśvāmitro 'bhavat kratau

1.59.9

ṛtvijaś cānupūrvyeṇa mantravan mantrakovidāḥ cakruḥ sarvāṇi karmāṇi yathākalpaṃ yathāvidhi

1.59.10

tataḥ kālena mahatā viśvāmitro mahātapāḥ cakārāvāhanaṃ tatra bhāgārthaṃ sarvadevatāḥ

1.59.11

nāhyāgamaṃs tadāhūtā bhāgārthaṃ sarvadevatāḥ tataḥ krodhasamāviṣṭo viśvamitro mahāmuniḥ

1.59.12

sruvam udyamya sakrodhas triśaṅkum idam abravīt paśya me tapaso vīryaṃ svārjitasya nareśvara

1.59.13

eṣa tvāṃ svaśarīreṇa nayāmi svargam ojasā duṣprāpaṃ svaśarīreṇa divaṃ gaccha narādhipa

1.59.14

svārjitaṃ kiṃ cid apy asti mayā hi tapasaḥ phalam rājaṃs tvaṃ tejasā tasya saśarīro divaṃ vraja

1.59.15

uktavākye munau tasmin saśarīro nareśvaraḥ divaṃ jagāma kākutstha munīnāṃ paśyatāṃ tadā

1.59.16

devalokagataṃ dṛṣṭvā triśaṅkuṃ pākaśāsanaḥ saha sarvaiḥ suragaṇair idaṃ vacanam abravīt

1.59.17

triśaṅko gaccha bhūyas tvaṃ nāsi svargakṛtālayaḥ guruśāpahato mūḍha pata bhūmim avākśirāḥ

1.59.18

evam ukto mahendreṇa triśaṅkur apatat punaḥ vikrośamānas trāhīti viśvāmitraṃ tapodhanam

1.59.19

tac chrutvā vacanaṃ tasya krośamānasya kauśikaḥ roṣam āhārayat tīvraṃ tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt

1.59.20

ṛṣimadhye sa tejasvī prajāpatir ivāparaḥ sṛjan dakṣiṇamārgasthān saptarṣīn aparān punaḥ

1.59.21

nakṣatramālām aparām asṛjat krodhamūrchitaḥ dakṣiṇāṃ diśam āsthāya munimadhye mahāyaśāḥ

1.59.22

sṛṣṭvā nakṣatravaṃśaṃ ca krodhena kaluṣīkṛtaḥ anyam indraṃ kariṣyāmi loko vā syād anindrakaḥ daivatāny api sa krodhāt sraṣṭuṃ samupacakrame

1.59.23

tataḥ paramasaṃbhrāntāḥ sarṣisaṃghāḥ surarṣabhāḥ viśvāmitraṃ mahātmānam ūcuḥ sānunayaṃ vacaḥ

1.59.24

ayaṃ rājā mahābhāga guruśāpaparikṣataḥ saśarīro divaṃ yātuṃ nārhaty eva tapodhana

1.59.25

teṣāṃ tad vacanaṃ śrutvā devānāṃ munipuṃgavaḥ abravīt sumahad vākyaṃ kauśikaḥ sarvadevatāḥ

1.59.26

saśarīrasya bhadraṃ vas triśaṅkor asya bhūpateḥ ārohaṇaṃ pratijñāya nānṛtaṃ kartum utsahe

1.59.27

sargo 'stu saśarīrasya triśaṅkor asya śāśvataḥ nakṣatrāṇi ca sarvāṇi māmakāni dhruvāṇy atha

1.59.28

yāval lokā dhariṣyanti tiṣṭhantv etāni sarvaśaḥ matkṛtāni surāḥ sarve tad anujñātum arhatha

1.59.29

evam uktāḥ surāḥ sarve pratyūcur munipuṃgavam

1.59.30

evaṃ bhavatu bhadraṃ te tiṣṭhantv etāni sarvaśaḥ gagane tāny anekāni vaiśvānarapathād bahiḥ

1.59.31

nakṣatrāṇi muniśreṣṭha teṣu jyotiḥṣu jājvalan avākśirās triśaṅkuś ca tiṣṭhatv amarasaṃnibhaḥ

1.59.32

viśvāmitras tu dharmātmā sarvadevair abhiṣṭutaḥ ṛṣibhiś ca mahātejā bāḍham ity āha devatāḥ

1.59.33

tato devā mahātmāno munayaś ca tapodhanāḥ jagmur yathāgataṃ sarve yajñasyānte narottama

1.60.1

viśvāmitro mahātmātha prasthitān prekṣya tān ṛṣīn abravīn naraśārdūla sarvāṃs tān vanavāsinaḥ

1.60.2

mahāvighnaḥ pravṛtto 'yaṃ dakṣiṇām āsthito diśam diśam anyāṃ prapatsyāmas tatra tapsyāmahe tapaḥ

1.60.3

paścimāyāṃ viśālāyāṃ puṣkareṣu mahātmanaḥ sukhaṃ tapaś cariṣyāmaḥ paraṃ tad dhi tapovanam

1.60.4

evam uktvā mahātejāḥ puṣkareṣu mahāmuniḥ tapa ugraṃ durādharṣaṃ tepe mūlaphalāśanaḥ

1.60.5

etasminn eva kāle tu ayodhyādhipatir nṛpaḥ ambarīṣa iti khyāto yaṣṭuṃ samupacakrame

1.60.6

tasya vai yajamānasya paśum indro jahāra ha pranaṣṭe tu paśau vipro rājānam idam abravīt

1.60.7

paśur adya hṛto rājan pranaṣṭas tava durnayāt arakṣitāraṃ rājānaṃ ghnanti doṣā nareśvara

1.60.8

prāyaścittaṃ mahad dhy etan naraṃ vā puruṣarṣabha ānayasva paśuṃ śīghraṃ yāvat karma pravartate

1.60.9

upādhyāya vacaḥ śrutvā sa rājā puruṣarṣabha anviyeṣa mahābuddhiḥ paśuṃ gobhiḥ sahasraśaḥ

1.60.10

deśāñ janapadāṃs tāṃs tān nagarāṇi vanāni ca āśramāṇi ca puṇyāni mārgamāṇo mahīpatiḥ

1.60.11

sa putrasahitaṃ tāta sabhāryaṃ raghunandana bhṛgutuṅge samāsīnam ṛcīkaṃ saṃdadarśa ha

1.60.12

tam uvāca mahātejāḥ praṇamyābhiprasādya ca brahmarṣiṃ tapasā dīptaṃ rājarṣir amitaprabhaḥ pṛṣṭvā sarvatra kuśalam ṛcīkaṃ tam idaṃ vacaḥ

1.60.13

gavāṃ śatasahasreṇa vikriṇīṣe sutaṃ yadi paśor arthe mahābhāga kṛtakṛtyo 'smi bhārgava

1.60.14

sarve parisṛtā deśā yajñiyaṃ na labhe paśum dātum arhasi mūlyena sutam ekam ito mama

1.60.15

evam ukto mahātejā ṛcīkas tv abravīd vacaḥ nāhaṃ jyeṣṭhaṃ naraśreṣṭhaṃ vikrīṇīyāṃ kathaṃ cana

1.60.16

ṛcīkasya vacaḥ śrutvā teṣāṃ mātā mahātmanām uvāca naraśārdūlam ambarīṣaṃ tapasvinī

1.60.17

mamāpi dayitaṃ viddhi kaniṣṭhaṃ śunakaṃ nṛpa

1.60.18

prāyeṇa hi naraśreṣṭha jyeṣṭhāḥ pitṛṣu vallabhāḥ mātṝṇāṃ ca kanīyāṃsas tasmād rakṣe kanīyasaṃ

1.60.19

uktavākye munau tasmin munipatnyāṃ tathaiva ca śunaḥśepaḥ svayaṃ rāma madhyamo vākyam abravīt

1.60.20

pitā jyeṣṭham avikreyaṃ mātā cāha kanīyasaṃ vikrītaṃ madhyamaṃ manye rājan putraṃ nayasva mām

1.60.21

gavāṃ śatasahasreṇa śunaḥśepaṃ nareśvaraḥ gṛhītvā paramaprīto jagāma raghunandana

1.60.22

ambarīṣas tu rājarṣī ratham āropya satvaraḥ śunaḥśepaṃ mahātejā jagāmāśu mahāyaśāḥ

1.61.1

śunaḥśepaṃ naraśreṣṭha gṛhītvā tu mahāyaśāḥ vyaśrāmyat puṣkare rājā madhyāhne raghunandana

1.61.2

tasya viśramamāṇasya śunaḥśepo mahāyaśāḥ puṣkaraṃ śreṣṭham āgamya viśvāmitraṃ dadarśa ha

1.61.3

viṣaṇṇavadano dīnas tṛṣṇayā ca śrameṇa ca papātāṅke mune rāma vākyaṃ cedam uvāca ha

1.61.4

na me 'sti mātā na pitā jñātayo bāndhavāḥ kutaḥ trātum arhasi māṃ saumya dharmeṇa munipuṃgava

1.61.5

trātā tvaṃ hi muniśreṣṭha sarveṣāṃ tvaṃ hi bhāvanaḥ rājā ca kṛtakāryaḥ syād ahaṃ dīrghāyur avyayaḥ

1.61.6

svargalokam upāśnīyāṃ tapas taptvā hy anuttamam sa me nātho hy anāthasya bhava bhavyena cetasā piteva putraṃ dharmātmaṃs trātum arhasi kilbiṣāt

1.61.7

tasya tad vacanaṃ śrutvā viśvāmitro mahātapāḥ sāntvayitvā bahuvidhaṃ putrān idam uvāca ha

1.61.8

yatkṛte pitaraḥ putrāñ janayanti śubhārthinaḥ paralokahitārthāya tasya kālo 'yam āgataḥ

1.61.9

ayaṃ munisuto bālo mattaḥ śaraṇam icchati asya jīvitamātreṇa priyaṃ kuruta putrakāḥ

1.61.10

sarve sukṛtakarmāṇaḥ sarve dharmaparāyaṇāḥ paśubhūtā narendrasya tṛptim agneḥ prayacchata

1.61.11

nāthavāṃś ca śunaḥśepo yajñaś cāvighnato bhavet devatās tarpitāś ca syur mama cāpi kṛtaṃ vacaḥ

1.61.12

munes tu vacanaṃ śrutvā madhuṣyandādayaḥ sutāḥ sābhimānaṃ naraśreṣṭha salīlam idam abruvan

1.61.13

katham ātmasutān hitvā trāyase 'nyasutaṃ vibho akāryam iva paśyāmaḥ śvamāṃsam iva bhojane

1.61.14

teṣāṃ tad vacanaṃ śrutvā putrāṇāṃ munipuṃgavaḥ krodhasaṃraktanayano vyāhartum upacakrame

1.61.15

niḥsādhvasam idaṃ proktaṃ dharmād api vigarhitam atikramya tu madvākyaṃ dāruṇaṃ romaharṣaṇam

1.61.16

śvamāṃsabhojinaḥ sarve vāsiṣṭhā iva jātiṣu pūrṇaṃ varṣasahasraṃ tu pṛthivyām anuvatsyatha

1.61.17

kṛtvā śāpasamāyuktān putrān munivaras tadā śunaḥśepam uvācārtaṃ kṛtvā rakṣāṃ nirāmayām

1.61.18

pavitrapāśair āsakto raktamālyānulepanaḥ vaiṣṇavaṃ yūpam āsādya vāgbhir agnim udāhara

1.61.19

ime tu gāthe dve divye gāyethā muniputraka ambarīṣasya yajñe 'smiṃs tataḥ siddhim avāpsyasi

1.61.20

śunaḥśepo gṛhītvā te dve gāthe susamāhitaḥ tvarayā rājasiṃhaṃ tam ambarīṣam uvāca ha

1.61.21

rājasiṃha mahāsattva śīghraṃ gacchāvahe sadaḥ nivartayasva rājendra dīkṣāṃ ca samupāhara

1.61.22

tad vākyam ṛṣiputrasya śrutvā harṣaṃ samutsukaḥ jagāma nṛpatiḥ śīghraṃ yajñavāṭam atandritaḥ

1.61.23

sadasyānumate rājā pavitrakṛtalakṣaṇam paśuṃ raktāmbaraṃ kṛtvā yūpe taṃ samabandhayat

1.61.24

sa baddho vāgbhir agryābhir abhituṣṭāva vai surau indram indrānujaṃ caiva yathāvan muniputrakaḥ

1.61.25

tataḥ prītaḥ sahasrākṣo rahasyastutitarpitaḥ dīrgham āyus tadā prādāc chunaḥśepāya rāghava

1.61.26

sa ca rājā naraśreṣṭha yajñasya ca samāptavān phalaṃ bahuguṇaṃ rāma sahasrākṣaprasādajam

1.61.27

viśvāmitro 'pi dharmātmā bhūyas tepe mahātapāḥ puṣkareṣu naraśreṣṭha daśavarṣaśatāni ca

1.62.1

pūrṇe varṣasahasre tu vratasnātaṃ mahāmunim abhyāgacchan surāḥ sarve tapaḥphalacikīrṣavaḥ

1.62.2

abravīt sumahātejā brahmā suruciraṃ vacaḥ ṛṣis tvam asi bhadraṃ te svārjitaiḥ karmabhiḥ śubhaiḥ

1.62.3

tam evam uktvā deveśas tridivaṃ punar abhyagāt viśvāmitro mahātejā bhūyas tepe mahat tapaḥ

1.62.4

tataḥ kālena mahatā menakā paramāpsarāḥ puṣkareṣu naraśreṣṭha snātuṃ samupacakrame

1.62.5

tāṃ dadarśa mahātejā menakāṃ kuśikātmajaḥ rūpeṇāpratimāṃ tatra vidyutaṃ jalade yathā

1.62.6

dṛṣṭvā kandarpavaśago munis tām idam abravīt apsaraḥ svāgataṃ te 'stu vasa ceha mamāśrame anugṛhṇīṣva bhadraṃ te madanena sumohitam

1.62.7

ity uktā sā varārohā tatrāvāsam athākarot tapaso hi mahāvighno viśvāmitram upāgataḥ

1.62.8

tasyāṃ vasantyāṃ varṣāṇi pañca pañca ca rāghava viśvāmitrāśrame saumya sukhena vyaticakramuḥ

1.62.9

atha kāle gate tasmin viśvāmitro mahāmuniḥ savrīḍa iva saṃvṛttaś cintāśokaparāyaṇaḥ

1.62.10

buddhir muneḥ samutpannā sāmarṣā raghunandana sarvaṃ surāṇāṃ karmaitat tapo'paharaṇaṃ mahat

1.62.11

ahorātrāpadeśena gatāḥ saṃvatsarā daśa kāmamohābhibhūtasya vighno 'yaṃ pratyupasthitaḥ

1.62.12

viniḥśvasan munivaraḥ paścāttāpena duḥkhitaḥ

1.62.13

bhītām apsarasaṃ dṛṣṭvā vepantīṃ prāñjaliṃ sthitām menakāṃ madhurair vākyair visṛjya kuśikātmajaḥ uttaraṃ parvataṃ rāma viśvāmitro jagāma ha

1.62.14

sa kṛtvā naiṣṭhikīṃ buddhiṃ jetukāmo mahāyaśāḥ kauśikītīram āsādya tapas tepe sudāruṇam

1.62.15

tasya varṣasahasraṃ tu ghoraṃ tapa upāsataḥ uttare parvate rāma devatānām abhūd bhayam

1.62.16

amantrayan samāgamya sarve sarṣigaṇāḥ surāḥ maharṣiśabdaṃ labhatāṃ sādhv ayaṃ kuśikātmajaḥ

1.62.17

devatānāṃ vacaḥ śrutvā sarvalokapitāmahaḥ abravīn madhuraṃ vākyaṃ viśvāmitraṃ tapodhanam

1.62.18

maharṣe svāgataṃ vatsa tapasogreṇa toṣitaḥ mahattvam ṛṣimukhyatvaṃ dadāmi tava kauśika

1.62.19

brahmaṇaḥ sa vacaḥ śrutvā viśvāmitras tapodhanaḥ prāñjaliḥ praṇato bhūtvā pratyuvāca pitāmaham

1.62.20

brahmarṣi śabdam atulaṃ svārjitaiḥ karmabhiḥ śubhaiḥ yadi me bhagavān āha tato 'haṃ vijitendriyaḥ

1.62.21

tam uvāca tato brahmā na tāvat tvaṃ jitendriyaḥ yatasva muniśārdūla ity uktvā tridivaṃ gataḥ

1.62.22

viprasthiteṣu deveṣu viśvāmitro mahāmuniḥ ūrdhvabāhur nirālambo vāyubhakṣas tapaś caran

1.62.23

dharme pañcatapā bhūtvā varṣāsv ākāśasaṃśrayaḥ śiśire salilasthāyī rātryahāni tapodhanaḥ

1.62.24

evaṃ varṣasahasraṃ hi tapo ghoram upāgamat

1.62.25

tasmin saṃtapyamāne tu viśvāmitre mahāmunau saṃbhramaḥ sumahān āsīt surāṇāṃ vāsavasya ca

1.62.26

rambhām apsarasaṃ śakraḥ saha sarvair marudgaṇaiḥ uvācātmahitaṃ vākyam ahitaṃ kauśikasya ca

1.63.1

surakāryam idaṃ rambhe kartavyaṃ sumahat tvayā lobhanaṃ kauśikasyeha kāmamohasamanvitam

1.63.2

tathoktā sāpsarā rāma sahasrākṣeṇa dhīmatā vrīḍitā prāñjalir bhūtvā pratyuvāca sureśvaram

1.63.3

ayaṃ surapate ghoro viśvāmitro mahāmuniḥ krodham utsrakṣyate ghoraṃ mayi deva na saṃśayaḥ tato hi me bhayaṃ deva prasādaṃ kartum arhasi

1.63.4

tām uvāca sahasrākṣo vepamānāṃ kṛtāñjalim mā bhaiṣi rambhe bhadraṃ te kuruṣva mama śāsanam

1.63.5

kokilo hṛdayagrāhī mādhave ruciradrume ahaṃ kandarpasahitaḥ sthāsyāmi tava pārśvataḥ

1.63.6

tvaṃ hi rūpaṃ bahuguṇaṃ kṛtvā paramabhāsvaram tam ṛṣiṃ kauśikaṃ rambhe bhedayasva tapasvinam

1.63.7

sā śrutvā vacanaṃ tasya kṛtvā rūpam anuttamam lobhayām āsa lalitā viśvāmitraṃ śucismitā

1.63.8

kokilasya tu śuśrāva valgu vyāharataḥ svanam saṃprahṛṣṭena manasā tata enām udaikṣata

1.63.9

atha tasya ca śabdena gītenāpratimena ca darśanena ca rambhāyā muniḥ saṃdeham āgataḥ

1.63.10

sahasrākṣasya tat karma vijñāya munipuṃgavaḥ rambhāṃ krodhasamāviṣṭaḥ śaśāpa kuśikātmajaḥ

1.63.11

yan māṃ lobhayase rambhe kāmakrodhajayaiṣiṇam daśavarṣasahasrāṇi śailī sthāsyasi durbhage

1.63.12

brāhmaṇaḥ sumahātejās tapobalasamanvitaḥ uddhariṣyati rambhe tvāṃ matkrodhakaluṣīkṛtām

1.63.13

evam uktvā mahātejā viśvāmitro mahāmuniḥ aśaknuvan dhārayituṃ kopaṃ saṃtāpam āgataḥ

1.63.14

tasya śāpena mahatā rambhā śailī tadābhavat vacaḥ śrutvā ca kandarpo maharṣeḥ sa ca nirgataḥ

1.63.15

kopena sa mahātejās tapo 'paharaṇe kṛte indriyair ajitai rāma na lebhe śāntim ātmanaḥ

1.64.1

atha haimavatīṃ rāma diśaṃ tyaktvā mahāmuniḥ pūrvāṃ diśam anuprāpya tapas tepe sudāruṇam

1.64.2

maunaṃ varṣasahasrasya kṛtvā vratam anuttamam cakārāpratimaṃ rāma tapaḥ paramaduṣkaram

1.64.3

pūrṇe varṣasahasre tu kāṣṭhabhūtaṃ mahāmunim vighnair bahubhir ādhūtaṃ krodho nāntaram āviśat

1.64.4

tato devāḥ sagandharvāḥ pannagāsurarākṣasāḥ mohitās tejasā tasya tapasā mandaraśmayaḥ kaśmalopahatāḥ sarve pitāmaham athābruvan

1.64.5

bahubhiḥ kāraṇair deva viśvāmitro mahāmuniḥ lobhitaḥ krodhitaś caiva tapasā cābhivardhate

1.64.6

na hy asya vṛjinaṃ kiṃ cid dṛśyate sūkṣmam apy atha na dīyate yadi tv asya manasā yad abhīpsitam vināśayati trailokyaṃ tapasā sacarācaram vyākulāś ca diśaḥ sarvā na ca kiṃ cit prakāśate

1.64.7

sāgarāḥ kṣubhitāḥ sarve viśīryante ca parvatāḥ prakampate ca pṛthivī vāyur vāti bhṛśākulaḥ

1.64.8

buddhiṃ na kurute yāvan nāśe deva mahāmuniḥ tāvat prasādyo bhagavān agnirūpo mahādyutiḥ

1.64.9

kālāgninā yathā pūrvaṃ trailokyaṃ dahyate 'khilam devarājye cikīrṣeta dīyatām asya yan matam

1.64.10

tataḥ suragaṇāḥ sarve pitāmahapurogamāḥ viśvāmitraṃ mahātmānaṃ vākyaṃ madhuram abruvan

1.64.11

brahmarṣe svāgataṃ te 'stu tapasā sma sutoṣitāḥ brāhmaṇyaṃ tapasogreṇa prāptavān asi kauśika

1.64.12

dīrgham āyuś ca te brahman dadāmi samarudgaṇaḥ svasti prāpnuhi bhadraṃ te gaccha saumya yathāsukham

1.64.13

pitāmahavacaḥ śrutvā sarveṣāṃ ca divaukasām kṛtvā praṇāmaṃ mudito vyājahāra mahāmuniḥ

1.64.14

brāhmaṇyaṃ yadi me prāptaṃ dīrgham āyus tathaiva ca oṃkāro 'tha vaṣaṭkāro vedāś ca varayantu mām

1.64.15

kṣatravedavidāṃ śreṣṭho brahmavedavidām api brahmaputro vasiṣṭho mām evaṃ vadatu devatāḥ yady ayaṃ paramaḥ kāmaḥ kṛto yāntu surarṣabhāḥ

1.64.16

tataḥ prasādito devair vasiṣṭho japatāṃ varaḥ sakhyaṃ cakāra brahmarṣir evam astv iti cābravīt

1.64.17

brahmarṣitvaṃ na saṃdehaḥ sarvaṃ saṃpatsyate tava ity uktvā devatāś cāpi sarvā jagmur yathāgatam

1.64.18

viśvāmitro 'pi dharmātmā labdhvā brāhmaṇyam uttamam pūjayām āsa brahmarṣiṃ vasiṣṭhaṃ japatāṃ varam

1.64.19

kṛtakāmo mahīṃ sarvāṃ cacāra tapasi sthitaḥ evaṃ tv anena brāhmaṇyaṃ prāptaṃ rāma mahātmanā

1.64.20

eṣa rāma muniśreṣṭha eṣa vigrahavāṃs tapaḥ eṣa dharmaḥ paro nityaṃ vīryasyaiṣa parāyaṇam

1.64.21

śatānandavacaḥ śrutvā rāmalakṣmaṇasaṃnidhau janakaḥ prāñjalir vākyam uvāca kuśikātmajam

1.64.22

dhanyo 'smy anugṛhīto 'smi yasya me munipuṃgava yajñaṃ kākutstha sahitaḥ prāptavān asi dhārmika

1.64.23

pāvito 'haṃ tvayā brahman darśanena mahāmune guṇā bahuvidhāḥ prāptās tava saṃdarśanān mayā

1.64.24

vistareṇa ca te brahman kīrtyamānaṃ mahat tapaḥ śrutaṃ mayā mahātejo rāmeṇa ca mahātmanā

1.64.25

sadasyaiḥ prāpya ca sadaḥ śrutās te bahavo guṇāḥ

1.64.26

aprameyaṃ tapas tubhyam aprameyaṃ ca te balam aprameyā guṇāś caiva nityaṃ te kuśikātmaja

1.64.27

tṛptir āścaryabhūtānāṃ kathānāṃ nāsti me vibho karmakālo muniśreṣṭha lambate ravimaṇḍalam

1.64.28

śvaḥ prabhāte mahātejo draṣṭum arhasi māṃ punaḥ svāgataṃ tapasāṃ śreṣṭha mām anujñātum arhasi

1.64.29

evam uktvā muniśreṣṭhaṃ vaideho mithilādhipaḥ pradakṣiṇaṃ cakārāśu sopādhyāyaḥ sabāndhavaḥ

1.64.30

viśvāmitro 'pi dharmātmā saharāmaḥ salakṣmaṇaḥ svaṃ vāṭam abhicakrāma pūjyamāno maharṣibhiḥ

1.65.1

tataḥ prabhāte vimale kṛtakarmā narādhipaḥ viśvāmitraṃ mahātmānam ājuhāva sarāghavam

1.65.2

tam arcayitvā dharmātmā śāstradṛṣṭtena karmaṇā rāghavau ca mahātmānau tadā vākyam uvāca ha

1.65.3

bhagavan svāgataṃ te 'stu kiṃ karomi tavānagha bhavān ājñāpayatu mām ājñāpyo bhavatā hy aham

1.65.4

evam uktaḥ sa dharmātmā janakena mahātmanā pratyuvāca munir vīraṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ

1.65.5

putrau daśarathasyemau kṣatriyau lokaviśrutau draṣṭukāmau dhanuḥ śreṣṭhaṃ yad etat tvayi tiṣṭhati

1.65.6

etad darśaya bhadraṃ te kṛtakāmau nṛpātmajau darśanād asya dhanuṣo yatheṣṭaṃ pratiyāsyataḥ

1.65.7

evam uktas tu janakaḥ pratyuvāca mahāmunim śrūyatām asya dhanuṣo yad artham iha tiṣṭhati

1.65.8

devarāta iti khyāto nimeḥ ṣaṣṭho mahīpatiḥ nyāso 'yaṃ tasya bhagavan haste datto mahātmanā

1.65.9

dakṣayajñavadhe pūrvaṃ dhanur āyamya vīryavān rudras tu tridaśān roṣāt salīlam idam abravīt

1.65.10

yasmād bhāgārthino bhāgān nākalpayata me surāḥ varāṅgāni mahārhāṇi dhanuṣā śātayāmi vaḥ

1.65.11

tato vimanasaḥ sarve devā vai munipuṃgava prasādayanti deveśaṃ teṣāṃ prīto 'bhavad bhavaḥ

1.65.12

prītiyuktaḥ sa sarveṣāṃ dadau teṣāṃ mahātmanām

1.65.13

tad etad devadevasya dhanūratnaṃ mahātmanaḥ nyāsabhūtaṃ tadā nyastam asmākaṃ pūrvake vibho

1.65.14

atha me kṛṣataḥ kṣetraṃ lāṅgalād utthitā mama kṣetraṃ śodhayatā labdhvā nāmnā sīteti viśrutā

1.65.15

bhūtalād utthitā sā tu vyavardhata mamātmajā vīryaśulketi me kanyā sthāpiteyam ayonijā

1.65.16

bhūtalād utthitāṃ tāṃ tu vardhamānāṃ mamātmajām varayām āsur āgamya rājāno munipuṃgava

1.65.17

teṣāṃ varayatāṃ kanyāṃ sarveṣāṃ pṛthivīkṣitām vīryaśulketi bhagavan na dadāmi sutām aham

1.65.18

tataḥ sarve nṛpatayaḥ sametya munipuṃgava mithilām abhyupāgamya vīryaṃ jijñāsavas tadā

1.65.19

teṣāṃ jijñāsamānānāṃ vīryaṃ dhanur upāhṛtam na śekur grahaṇe tasya dhanuṣas tolane 'pi vā

1.65.20

teṣāṃ vīryavatāṃ vīryam alpaṃ jñātvā mahāmune pratyākhyātā nṛpatayo tan nibodha tapodhana

1.65.21

tataḥ paramakopena rājāno munipuṃgava arundhan mithilāṃ sarve vīryasaṃdeham āgatāḥ

1.65.22

ātmānam avadhūtaṃ te vijñāya munipuṃgava roṣeṇa mahatāviṣṭāḥ pīḍayan mithilāṃ purīm

1.65.23

tataḥ saṃvatsare pūrṇe kṣayaṃ yātāni sarvaśaḥ sādhanāni munireṣṭha tato 'haṃ bhṛśaduḥkhitaḥ

1.65.24

tato devagaṇān sarvāṃs tapasāhaṃ prasādayam daduś ca paramaprītāś caturaṅgabalaṃ surāḥ

1.65.25

tato bhagnā nṛpatayo hanyamānā diśo yayuḥ avīryā vīryasaṃdigdhā sāmātyāḥ pāpakāriṇaḥ

1.65.26

tad etan muniśārdūla dhanuḥ paramabhāsvaram rāmalakṣmaṇayoś cāpi darśayiṣyāmi suvrata

1.65.27

yady asya dhanuṣo rāmaḥ kuryād āropaṇaṃ mune sutām ayonijāṃ sītāṃ dadyāṃ dāśarather aham

1.66.1

janakasya vacaḥ śrutvā viśvāmitro mahāmuniḥ dhanur darśaya rāmāya iti hovāca pārthivam

1.66.2

tataḥ sa rājā janakaḥ sacivān vyādideśa ha dhanur ānīyatāṃ divyaṃ gandhamālyavibhūṣitam

1.66.3

janakena samādiṣṭhāḥ sacivāḥ prāviśan purīm tad dhanuḥ purataḥ kṛtvā nirjagmuḥ pārthivājñayā

1.66.4

nṛpāṃ śatāni pañcāśad vyāyatānāṃ mahātmanām mañjūṣām aṣṭacakrāṃ tāṃ samūhus te kathaṃ cana

1.66.5

tām ādāya tu mañjūṣām āyatīṃ yatra tad dhanuḥ suropamaṃ te janakam ūcur nṛpatimantriṇaḥ

1.66.6

idaṃ dhanurvaraṃ rājan pūjitaṃ sarvarājabhiḥ mithilādhipa rājendra darśanīyaṃ yadīcchasi

1.66.7

teṣāṃ nṛpo vacaḥ śrutvā kṛtāñjalir abhāṣata viśvāmitraṃ mahātmānaṃ tau cobhau rāmalakṣmaṇau

1.66.8

idaṃ dhanurvaraṃ brahmañ janakair abhipūjitam rājabhiś ca mahāvīryair aśakyaṃ pūrituṃ tadā

1.66.9

naitat suragaṇāḥ sarve nāsurā na ca rākṣasāḥ gandharvayakṣapravarāḥ sakiṃnaramahoragāḥ

1.66.10

kva gatir mānuṣāṇāṃ ca dhanuṣo 'sya prapūraṇe āropaṇe samāyoge vepane tolane 'pi vā

1.66.11

tad etad dhanuṣāṃ śreṣṭham ānītaṃ munipuṃgava darśayaitan mahābhāga anayo rājaputrayoḥ

1.66.12

viśvāmitras tu dharmātmā śrutvā janakabhāṣitam vatsa rāma dhanuḥ paśya iti rāghavam abravīt

1.66.13

maharṣer vacanād rāmo yatra tiṣṭhati tad dhanuḥ mañjūṣāṃ tām apāvṛtya dṛṣṭvā dhanur athābravīt

1.66.14

idaṃ dhanurvaraṃ brahman saṃspṛśāmīha pāṇinā yatnavāṃś ca bhaviṣyāmi tolane pūraṇe 'pi vā

1.66.15

bāḍham ity eva taṃ rājā muniś ca samabhāṣata līlayā sa dhanur madhye jagrāha vacanān muneḥ

1.66.16

paśyatāṃ nṛṣahasrāṇāṃ bahūnāṃ raghunandanaḥ āropayat sa dharmātmā salīlam iva tad dhanuḥ

1.66.17

āropayitvā maurvīṃ ca pūrayām āsa vīryavān tad babhañja dhanur madhye naraśreṣṭho mahāyaśāḥ

1.66.18

tasya śabdo mahān āsīn nirghātasamanisvanaḥ bhūmikampaś ca sumahān parvatasyeva dīryataḥ

1.66.19

nipetuś ca narāḥ sarve tena śabdena mohitāḥ varjayitvā munivaraṃ rājānaṃ tau ca rāghavau

1.66.20

pratyāśvaste jane tasmin rājā vigatasādhvasaḥ uvāca prāñjalir vākyaṃ vākyajño munipuṃgavam

1.66.21

bhagavan dṛṣṭavīryo me rāmo daśarathātmajaḥ atyadbhutam acintyaṃ ca atarkitam idaṃ mayā

1.66.22

janakānāṃ kule kīrtim āhariṣyati me sutā sītā bhartāram āsādya rāmaṃ daśarathātmajam

1.66.23

mama satyā pratijñā ca vīryaśulketi kauśika sītā prāṇair bahumatā deyā rāmāya me sutā

1.66.24

bhavato 'numate brahmañ śīghraṃ gacchantu mantriṇaḥ mama kauśika bhadraṃ te ayodhyāṃ tvaritā rathaiḥ

1.66.25

rājānaṃ praśritair vākyair ānayantu puraṃ mama pradānaṃ vīryaśulkāyāḥ kathayantu ca sarvaśaḥ

1.66.26

muniguptau ca kākutsthau kathayantu nṛpāya vai prīyamāṇaṃ tu rājānam ānayantu suśīghragāḥ

1.66.27

kauśikaś ca tathety āha rājā cābhāṣya mantriṇaḥ ayodhyāṃ preṣayām āsa dharmātmā kṛtaśāsanāt

1.67.1

janakena samādiṣṭā dūtās te klāntavāhanāḥ trirātram uṣitvā mārge te 'yodhyāṃ prāviśan purīm

1.67.2

te rājavacanād dūtā rājaveśmapraveśitāḥ dadṛśur devasaṃkāśaṃ vṛddhaṃ daśarathaṃ nṛpam

1.67.3

baddhāñjalipuṭāḥ sarve dūtā vigatasādhvasāḥ rājānaṃ prayatā vākyam abruvan madhurākṣaram

1.67.4

maithilo janako rājā sāgnihotrapuraskṛtaḥ kuśalaṃ cāvyayaṃ caiva sopādhyāyapurohitam

1.67.5

muhur muhur madhurayā snehasaṃyuktayā girā janakas tvāṃ mahārāja pṛcchate sapuraḥsaram

1.67.6

pṛṣṭvā kuśalam avyagraṃ vaideho mithilādhipaḥ kauśikānumate vākyaṃ bhavantam idam abravīt

1.67.7

pūrvaṃ pratijñā viditā vīryaśulkā mamātmajā rājānaś ca kṛtāmarṣā nirvīryā vimukhīkṛtāḥ

1.67.8

seyaṃ mama sutā rājan viśvāmitra puraḥsaraiḥ yadṛcchayāgatair vīrair nirjitā tava putrakaiḥ

1.67.9

tac ca rājan dhanur divyaṃ madhye bhagnaṃ mahātmanā rāmeṇa hi mahārāja mahatyāṃ janasaṃsadi

1.67.10

asmai deyā mayā sītā vīryaśulkā mahātmane pratijñāṃ tartum icchāmi tad anujñātum arhasi

1.67.11

sopādhyāyo mahārāja purohitapuraskṛtaḥ śīghram āgaccha bhadraṃ te draṣṭum arhasi rāghavau

1.67.12

prītiṃ ca mama rājendra nirvartayitum arhasi putrayor ubhayyor eva prītiṃ tvam api lapsyase

1.67.13

evaṃ videhādhipatir madhuraṃ vākyam abravīt viśvāmitrābhyanujñātaḥ śatānandamate sthitaḥ

1.67.14

dūtavākyaṃ tu tac chrutvā rājā paramaharṣitaḥ vasiṣṭhaṃ vāmadevaṃ ca mantriṇo 'nyāṃś ca so 'bravīt

1.67.15

guptaḥ kuśikaputreṇa kausalyānandavardhanaḥ lakṣmaṇena saha bhrātrā videheṣu vasaty asau

1.67.16

dṛṣṭavīryas tu kākutstho janakena mahātmanā saṃpradānaṃ sutāyās tu rāghave kartum icchati

1.67.17

yadi vo rocate vṛttaṃ janakasya mahātmanaḥ purīṃ gacchāmahe śīghraṃ mā bhūt kālasya paryayaḥ

1.67.18

mantriṇo bāḍham ity āhuḥ saha sarvair maharṣibhiḥ suprītaś cābravīd rājā śvo yātreti sa mantriṇaḥ

1.67.19

mantriṇas tu narendrasya rātriṃ paramasatkṛtāḥ ūṣuḥ pramuditāḥ sarve guṇaiḥ sarvaiḥ samanvitāḥ

1.68.1

tato rātryāṃ vyatītāyāṃ sopādhyāyaḥ sabāndhavaḥ rājā daśaratho hṛṣṭaḥ sumantram idam abravīt

1.68.2

adya sarve dhanādhyakṣā dhanam ādāya puṣkalam vrajantv agre suvihitā nānāratnasamanvitāḥ

1.68.3

caturaṅgabalaṃ cāpi śīghraṃ niryātu sarvaśaḥ mamājñāsamakālaṃ ca yānayugyam anuttamam

1.68.4

vasiṣṭho vāmadevaś ca jābālir atha kāśyapaḥ mārkaṇḍeyaś ca dīrghāyur ṛṣiḥ kātyāyanas tathā

1.68.5

ete dvijāḥ prayāntv agre syandanaṃ yojayasva me yathā kālātyayo na syād dūtā hi tvarayanti mām

1.68.6

vacanāc ca narendrasya sā senā caturaṅgiṇī rājānam ṛṣibhiḥ sārdhaṃ vrajantaṃ pṛṣṭhato 'nvagāt

1.68.7

gatvā caturahaṃ mārgaṃ videhān abhyupeyivān rājā tu janakaḥ śrīmāñ śrutvā pūjām akalpayat

1.68.8

tato rājānam āsādya vṛddhaṃ daśarathaṃ nṛpam janako mudito rājā harṣaṃ ca paramaṃ yayau uvāca ca naraśreṣṭho naraśreṣṭhaṃ mudānvitam

1.68.9

svāgataṃ te mahārāja diṣṭyā prāpto 'si rāghava putrayor ubhayoḥ prītiṃ lapsyase vīryanirjitām

1.68.10

diṣṭyā prāpto mahātejā vasiṣṭho bhagavān ṛṣiḥ saha sarvair dvijaśreṣṭhair devair iva śatakratuḥ

1.68.11

diṣṭyā me nirjitā vighnā diṣṭyā me pūjitaṃ kulam rāghavaiḥ saha saṃbandhād vīryaśreṣṭhair mahātmabhiḥ

1.68.12

śvaḥ prabhāte narendrendra nirvartayitum arhasi yajñasyānte naraśreṣṭha vivāham ṛṣisaṃmatam

1.68.13

tasya tad vacanaṃ śrutvā ṛṣimadhye narādhipaḥ vākyaṃ vākyavidāṃ śreṣṭhaḥ pratyuvāca mahīpatim

1.68.14

pratigraho dātṛvaśaḥ śrutam etan mayā purā yathā vakṣyasi dharmajña tat kariṣyāmahe vayam

1.68.15

tad dharmiṣṭhaṃ yaśasyaṃ ca vacanaṃ satyavādinaḥ śrutvā videhādhipatiḥ paraṃ vismayam āgataḥ

1.68.16

tataḥ sarve munigaṇāḥ parasparasamāgame harṣeṇa mahatā yuktās tāṃ niśām avasan sukham

1.68.17

rājā ca rāghavau putrau niśāmya pariharṣitaḥ uvāsa paramaprīto janakena supūjitaḥ

1.68.18

janako 'pi mahātejāḥ kriyā dharmeṇa tattvavit yajñasya ca sutābhyāṃ ca kṛtvā rātrim uvāsa ha

1.69.1

tataḥ prabhāte janakaḥ kṛtakarmā maharṣibhiḥ uvāca vākyaṃ vākyajñaḥ śatānandaṃ purohitam

1.69.2

bhrātā mama mahātejā yavīyān atidhārmikaḥ kuśadhvaja iti khyātaḥ purīm adhyavasac chubhām

1.69.3

vāryāphalakaparyantāṃ pibann ikṣumatīṃ nadīm sāṃkāśyāṃ puṇyasaṃkāśāṃ vimānam iva puṣpakam

1.69.4

tam ahaṃ draṣṭum icchāmi yajñagoptā sa me mataḥ prītiṃ so 'pi mahātejā imāṃ bhoktā mayā saha

1.69.5

śāsanāt tu narendrasya prayayuḥ śīghravājibhiḥ samānetuṃ naravyāghraṃ viṣṇum indrājñayā yathā

1.69.6

ājñayā tu narendrasya ājagāma kuśadhvajaḥ

1.69.7

sa dadarśa mahātmānaṃ janakaṃ dharmavatsalam so 'bhivādya śatānandaṃ rājānaṃ cāpi dhārmikam

1.69.8

rājārhaṃ paramaṃ divyam āsanaṃ cādhyarohata upaviṣṭāv ubhau tau tu bhrātarāv amitaujasau

1.69.9

preṣayām āsatur vīrau mantriśreṣṭhaṃ sudāmanam gaccha mantripate śīghram aikṣvākam amitaprabham ātmajaiḥ saha durdharṣam ānayasva samantriṇam

1.69.10

aupakāryāṃ sa gatvā tu raghūṇāṃ kulavardhanam dadarśa śirasā cainam abhivādyedam abravīt

1.69.11

ayodhyādhipate vīra vaideho mithilādhipaḥ sa tvāṃ draṣṭuṃ vyavasitaḥ sopādhyāyapurohitam

1.69.12

mantriśreṣṭhavacaḥ śrutvā rājā sarṣigaṇas tadā sabandhur agamat tatra janako yatra vartate

1.69.13

sa rājā mantrisahitaḥ sopādhyāyaḥ sabāndhavaḥ vākyaṃ vākyavidāṃ śreṣṭho vaideham idam abravīt

1.69.14

viditaṃ te mahārāja ikṣvākukuladaivatam vaktā sarveṣu kṛtyeṣu vasiṣṭho bhagavān ṛṣiḥ

1.69.15

viśvāmitrābhyanujñātaḥ saha sarvair maharṣibhiḥ eṣa vakṣyati dharmātmā vasiṣṭho me yathākramam

1.69.16

tūṣṇīṃbhūte daśarathe vasiṣṭho bhagavān ṛṣiḥ uvāca vākyaṃ vākyajño vaidehaṃ sapurohitam

1.69.17

avyaktaprabhavo brahmā śāśvato nitya avyayaḥ tasmān marīciḥ saṃjajñe marīceḥ kaśyapaḥ sutaḥ

1.69.18

vivasvān kaśyapāj jajñe manur vaivaisvataḥ smṛtaḥ manuḥ prajāpatiḥ pūrvam ikṣvākus tu manoḥ sutaḥ

1.69.19

tam ikṣvākum ayodhyāyāṃ rājānaṃ viddhi pūrvakam ikṣvākos tu sutaḥ śrīmān vikukṣir udapadyata

1.69.20

vikukṣes tu mahātejā bāṇaḥ putraḥ pratāpavān bāṇasya tu mahātejā anaraṇyaḥ pratāpavān

1.69.21

anaraṇyāt pṛthur jajñe triśaṅkus tu pṛthoḥ sutaḥ triśaṅkor abhavat putro dhundhumāro mahāyaśāḥ

1.69.22

dhundhumārān mahātejā yuvanāśvo mahārathaḥ yuvanāśvasutaḥ śrīmān māndhātā pṛthivīpatiḥ

1.69.23

māndhātus tu sutaḥ śrīmān susaṃdhir udapadyata susaṃdher api putrau dvau dhruvasaṃdhiḥ prasenajit

1.69.24

yaśasvī dhruvasaṃdhes tu bharato nāma nāmataḥ bharatāt tu mahātejā asito nāma jāyata

1.69.25

saha tena gareṇaiva jātaḥ sa sagaro 'bhavat sagarasyāsamañjas tu asamañjād athāṃśumān

1.69.26

dilīpo 'ṃśumataḥ putro dilīpasya bhagīrathaḥ bhagīrathāt kakutsthaś ca kakutsthasya raghus tathā

1.69.27

raghos tu putras tejasvī pravṛddhaḥ puruṣādakaḥ kalmāṣapādo hy abhavat tasmāj jātas tu śaṅkhaṇaḥ

1.69.28

sudarśanaḥ śaṅkhaṇasya agnivarṇaḥ sudarśanāt śīghragas tv agnivarṇasya śīghragasya maruḥ sutaḥ

1.69.29

maroḥ praśuśrukas tv āsīd ambarīṣaḥ praśuśrukāt ambarīṣasya putro 'bhūn nahuṣaḥ pṛthivīpatiḥ

1.69.30

nahuṣasya yayātis tu nābhāgas tu yayātijaḥ nābhāgasya babhūvāja ajād daśaratho 'bhavat tasmād daśarathāj jātau bhrātarau rāmalakṣmaṇau

1.69.31

ādivaṃśaviśuddhānāṃ rājñāṃ paramadharmiṇām ikṣvākukulajātānāṃ vīrāṇāṃ satyavādinām

1.69.32

rāmalakṣmaṇayor arthe tvatsute varaye nṛpa sadṛśābhyāṃ naraśreṣṭha sadṛśe dātum arhasi

1.70.1

evaṃ bruvāṇaṃ janakaḥ pratyuvāca kṛtāñjaliḥ śrotum arhasi bhadraṃ te kulaṃ naḥ kīrtitaṃ param

1.70.2

pradāne hi muniśreṣṭha kulaṃ niravaśeṣataḥ vaktavyaṃ kulajātena tan nibodha mahāmune

1.70.3

rājābhūt triṣu lokeṣu viśrutaḥ svena karmaṇā nimiḥ paramadharmātmā sarvasattvavatāṃ varaḥ

1.70.4

tasya putro mithir nāma janako mithi putrakaḥ prathamo janako nāma janakād apy udāvasuḥ

1.70.5

udāvasos tu dharmātmā jāto vai nandivardhanaḥ nandivardhana putras tu suketur nāma nāmataḥ

1.70.6

suketor api dharmātmā devarāto mahābalaḥ devarātasya rājarṣer bṛhadratha iti śrutaḥ

1.70.7

bṛhadrathasya śūro 'bhūn mahāvīraḥ pratāpavān mahāvīrasya dhṛtimān sudhṛtiḥ satyavikramaḥ

1.70.8

sudhṛter api dharmātmā dhṛṣṭaketuḥ sudhārmikaḥ dhṛṣṭaketos tu rājarṣer haryaśva iti viśrutaḥ

1.70.9

haryaśvasya maruḥ putro maroḥ putraḥ pratīndhakaḥ pratīndhakasya dharmātmā rājā kīrtirathaḥ sutaḥ

1.70.10

putraḥ kīrtirathasyāpi devamīḍha iti smṛtaḥ devamīḍhasya vibudho vibudhasya mahīdhrakaḥ

1.70.11

mahīdhrakasuto rājā kīrtirāto mahābalaḥ kīrtirātasya rājarṣer mahāromā vyajāyata

1.70.12

mahāroṃṇas tu dharmātmā svarṇaromā vyajāyata svarṇaroṃṇas tu rājarṣer hrasvaromā vyajāyata

1.70.13

tasya putradvayaṃ jajñe dharmajñasya mahātmanaḥ jyeṣṭho 'ham anujo bhrātā mama vīraḥ kuśadhvajaḥ

1.70.14

māṃ tu jyeṣṭhaṃ pitā rājye so 'bhiṣicya narādhipaḥ kuśadhvajaṃ samāveśya bhāraṃ mayi vanaṃ gataḥ

1.70.15

vṛddhe pitari svaryāte dharmeṇa dhuram āvaham bhrātaraṃ devasaṃkāśaṃ snehāt paśyan kuśadhvajam

1.70.16

kasya cit tv atha kālasya sāṃkāśyād agamat purāt sudhanvā vīryavān rājā mithilām avarodhakaḥ

1.70.17

sa ca me preṣayām āsa śaivaṃ dhanur anuttamam sītā kanyā ca padmākṣī mahyaṃ vai dīyatām iti

1.70.18

tasyāpradānād brahmarṣe yuddham āsīn mayā saha sa hato 'bhimukho rājā sudhanvā tu mayā raṇe

1.70.19

nihatya taṃ muniśreṣṭha sudhanvānaṃ narādhipam sāṃkāśye bhrātaraṃ śūram abhyaṣiñcaṃ kuśadhvajam

1.70.20

kanīyān eṣa me bhrātā ahaṃ jyeṣṭho mahāmune dadāmi paramaprīto vadhvau te munipuṃgava

1.70.21

sītāṃ rāmāya bhadraṃ te ūrmilāṃ lakṣmaṇāya ca vīryaśulkāṃ mama sutāṃ sītāṃ surasutopamām

1.70.22

dvitīyām ūrmilāṃ caiva trir vadāmi na saṃśayaḥ dadāmi paramaprīto vadhvau te raghunandana

1.70.23

rāmalakṣmaṇayor rājan godānaṃ kārayasva ha pitṛkāryaṃ ca bhadraṃ te tato vaivāhikaṃ kuru

1.70.24

maghā hy adya mahābāho tṛtīye divase prabho phalgunyām uttare rājaṃs tasmin vaivāhikaṃ kuru rāmalakṣmaṇayor arthe dānaṃ kāryaṃ sukhodayam

1.71.1

tam uktavantaṃ vaidehaṃ viśvāmitro mahāmuniḥ uvāca vacanaṃ vīraṃ vasiṣṭhasahito nṛpam

1.71.2

acintyāny aprameyāni kulāni narapuṃgava ikṣvākūṇāṃ videhānāṃ naiṣāṃ tulyo 'sti kaś cana

1.71.3

sadṛśo dharmasaṃbandhaḥ sadṛśo rūpasaṃpadā rāmalakṣmaṇayor rājan sītā cormilayā saha

1.71.4

vaktavyaṃ ca naraśreṣṭha śrūyatāṃ vacanaṃ mama

1.71.5

bhrātā yavīyān dharmajña eṣa rājā kuśadhvajaḥ asya dharmātmano rājan rūpeṇāpratimaṃ bhuvi sutādvayaṃ naraśreṣṭha patnyarthaṃ varayāmahe

1.71.6

bharatasya kumārasya śatrughnasya ca dhīmataḥ varayema sute rājaṃs tayor arthe mahātmanoḥ

1.71.7

putrā daśarathasyeme rūpayauvanaśālinaḥ lokapālopamāḥ sarve devatulyaparākramāḥ

1.71.8

ubhayor api rājendra saṃbandhenānubadhyatām ikṣvākukulam avyagraṃ bhavataḥ puṇyakarmaṇaḥ

1.71.9

viśvāmitravacaḥ śrutvā vasiṣṭhasya mate tadā janakaḥ prāñjalir vākyam uvāca munipuṃgavau

1.71.10

sadṛśaṃ kulasaṃbandhaṃ yad ājñāpayathaḥ svayam evaṃ bhavatu bhadraṃ vaḥ kuśadhvajasute ime patnyau bhajetāṃ sahitau śatrughnabharatāv ubhau

1.71.11

ekāhnā rājaputrīṇāṃ catasṛṇāṃ mahāmune pāṇīn gṛhṇantu catvāro rājaputrā mahābalāḥ

1.71.12

uttare divase brahman phalgunībhyāṃ manīṣiṇaḥ vaivāhikaṃ praśaṃsanti bhago yatra prajāpatiḥ

1.71.13

evam uktvā vacaḥ saumyaṃ pratyutthāya kṛtāñjaliḥ ubhau munivarau rājā janako vākyam abravīt

1.71.14

paro dharmaḥ kṛto mahyaṃ śiṣyo 'smi bhavatoḥ sadā imāny āsanamukhyāni āsetāṃ munipuṃgavau

1.71.15

yathā daśarathasyeyaṃ tathāyodhyā purī mama prabhutve nāsit saṃdeho yathārhaṃ kartum arhathaḥ

1.71.16

tathā bruvati vaidehe janake raghunandanaḥ rājā daśaratho hṛṣṭaḥ pratyuvāca mahīpatim

1.71.17

yuvām asaṃkhyeya guṇau bhrātarau mithileśvarau ṛṣayo rājasaṃghāś ca bhavadbhyām abhipūjitāḥ

1.71.18

svasti prāpnuhi bhadraṃ te gamiṣyāmi svam ālayam śrāddhakarmāṇi sarvāṇi vidhāsya iti cābravīt

1.71.19

tam āpṛṣṭvā narapatiṃ rājā daśarathas tadā munīndrau tau puraskṛtya jagāmāśu mahāyaśāḥ

1.71.20

sa gatvā nilayaṃ rājā śrāddhaṃ kṛtvā vidhānataḥ prabhāte kālyam utthāya cakre godānam uttamam

1.71.21

gavāṃ śatasahasrāṇi brāhmaṇebhyo narādhipaḥ ekaikaśo dadau rājā putrān uddhiśya dharmataḥ

1.71.22

suvarṇaśṛṅgāḥ saṃpannāḥ savatsāḥ kāṃsyadohanāḥ gavāṃ śatasahasrāṇi catvāri puruṣarṣabhaḥ

1.71.23

vittam anyac ca subahu dvijebhyo raghunandanaḥ dadau godānam uddiśya putrāṇāṃ putravatsalaḥ

1.71.24

sa sutaiḥ kṛtagodānair vṛtaś ca nṛpatis tadā lokapālair ivābhāti vṛtaḥ saumyaḥ prajāpatiḥ

1.72.1

yasmiṃs tu divase rājā cakre godānam uttamam tasmiṃs tu divase śūro yudhājit samupeyivān

1.72.2

putraḥ kekayarājasya sākṣād bharatamātulaḥ dṛṣṭvā pṛṣṭvā ca kuśalaṃ rājānam idam abravīt

1.72.3

kekayādhipatī rājā snehāt kuśalam abravīt yeṣāṃ kuśalakāmo 'si teṣāṃ saṃpraty anāmayam

1.72.4

svasrīyaṃ mama rājendra draṣṭukāmo mahīpate tadartham upayāto 'ham ayodhyāṃ raghunandana

1.72.5

śrutvā tv aham ayodhyāyāṃ vivāhārthaṃ tavātmajān mithilām upayātās tu tvayā saha mahīpate tvarayābhyupayāto 'haṃ draṣṭukāmaḥ svasuḥ sutam

1.72.6

atha rājā daśarathaḥ priyātithim upasthima dṛṣṭvā paramasatkāraiḥ pūjārhaṃ samapūjayat

1.72.7

tatas tām uṣito rātriṃ saha putrair mahātmabhiḥ ṛṣīṃs tadā puraskṛtya yajñavāṭam upāgamat

1.72.8

yukte muhūrte vijaye sarvābharaṇabhūṣitaiḥ bhrātṛbhiḥ sahito rāmaḥ kṛtakautukamaṅgalaḥ vasiṣṭhaṃ purataḥ kṛtvā maharṣīn aparān api

1.72.9

vasiṣṭho bhagavān etya vaideham idam abravīt

1.72.10

rājā daśaratho rājan kṛtakautukamaṅgalaiḥ putrair naravaraśreṣṭha dātāram abhikāṅkṣate

1.72.11

dātṛpratigrahītṛbhyāṃ sarvārthāḥ prabhavanti hi svadharmaṃ pratipadyasva kṛtvā vaivāhyam uttamam

1.72.12

ity uktaḥ paramodāro vasiṣṭhena mahātmanā pratyuvāca mahātejā vākyaṃ paramadharmavit

1.72.13

kaḥ sthitaḥ pratihāro me kasyājñā saṃpratīkṣyate svagṛhe ko vicāro 'sti yathā rājyam idaṃ tava

1.72.14

kṛtakautukasarvasvā vedimūlam upāgatāḥ mama kanyā muniśreṣṭha dīptā vahner ivārciṣaḥ

1.72.15

sajjo 'haṃ tvatpratīkṣo 'smi vedyām asyāṃ pratiṣṭhitaḥ avighnaṃ kurutāṃ rājā kimarthaṃ hi vilambyate

1.72.16

tadvākyaṃ janakenoktaṃ śrutvā daśarathas tadā praveśayām āsa sutān sarvān ṛṣigaṇān api

1.72.17

abravīj janako rājā kausalyānandavardhanam iyaṃ sītā mama sutā sahadharmacarī tava pratīccha caināṃ bhadraṃ te pāṇiṃ gṛhṇīṣva pāṇinā

1.72.18

lakṣmaṇāgaccha bhadraṃ te ūrmilām udyatāṃ mayā pratīccha pāṇiṃ gṛhṇīṣva mā bhūt kālasya paryayaḥ

1.72.19

tam evam uktvā janako bharataṃ cābhyabhāṣata gṛhāṇa pāṇiṃ māṇḍavyāḥ pāṇinā raghunandana

1.72.20

śatrughnaṃ cāpi dharmātmā abravīj janakeśvaraḥ śrutakīrtyā mahābāho pāṇiṃ gṛhṇīṣva pāṇinā

1.72.21

sarve bhavantaḥ saṃyāś ca sarve sucaritavratāḥ patnībhiḥ santu kākutsthā mā bhūt kālasya paryayaḥ

1.72.22

janakasya vacaḥ śrutvā pāṇīn pāṇibhir aspṛśan catvāras te catasṛṇāṃ vasiṣṭhasya mate sthitāḥ

1.72.23

agniṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā vediṃ rājānam eva ca ṛṣīṃś caiva mahātmānaḥ saha bhāryā raghūttamāḥ yathoktena tathā cakrur vivāhaṃ vidhipūrvakam

1.72.24

puṣpavṛṣṭir mahaty āsīd antarikṣāt subhāsvarā divyadundubhinirghoṣair gītavāditranisvanaiḥ

1.72.25

nanṛtuś cāpsaraḥsaṃghā gandharvāś ca jaguḥ kalam vivāhe raghumukhyānāṃ tad adbhutam ivābhavat

1.72.26

īdṛśe vartamāne tu tūryodghuṣṭaninādite trir agniṃ te parikramya ūhur bhāryā mahaujasaḥ

1.72.27

athopakāryāṃ jagmus te sadārā raghunandanaḥ rājāpy anuyayau paśyan sarṣisaṃghaḥ sabāndhavaḥ

1.73.1

atha rātryāṃ vyatītāyāṃ viśvāmitro mahāmuniḥ āpṛcchya tau ca rājānau jagāmottaraparvatam

1.73.2

viśvāmitro gate rājā vaidehaṃ mithilādhipam āpṛcchyātha jagāmāśu rājā daśarathaḥ purīm

1.73.3

atha rājā videhānāṃ dadau kanyādhanaṃ bahu gavāṃ śatasahasrāṇi bahūni mithileśvaraḥ

1.73.4

kambalānāṃ ca mukhyānāṃ kṣaumakoṭyambarāṇi ca hastyaśvarathapādātaṃ divyarūpaṃ svalaṃkṛtam

1.73.5

dadau kanyā pitā tāsāṃ dāsīdāsam anuttamam hiraṇyasya suvarṇasya muktānāṃ vidrumasya ca

1.73.6

dadau paramasaṃhṛṣṭaḥ kanyādhanam anuttamam dattvā bahudhanaṃ rājā samanujñāpya pārthivam

1.73.7

praviveśa svanilayaṃ mithilāṃ mithileśvaraḥ rājāpy ayodhyādhipatiḥ saha putrair mahātmabhiḥ

1.73.8

ṛṣīn sarvān puraskṛtya jagāma sabalānugaḥ gacchantaṃ tu naravyāghraṃ sarṣisaṃghaṃ sarāghavam

1.73.9

ghorāḥ sma pakṣiṇo vāco vyāharanti tatas tataḥ bhaumāś caiva mṛgāḥ sarve gacchanti sma pradakṣiṇam

1.73.10

tān dṛṣṭvā rājaśārdūlo vasiṣṭhaṃ paryapṛcchata asaumyāḥ pakṣiṇo ghorā mṛgāś cāpi pradakṣiṇāḥ kim idaṃ hṛdayotkampi mano mama viṣīdati

1.73.11

rājño daśarathasyaitac chrutvā vākyaṃ mahān ṛṣiḥ uvāca madhurāṃ vāṇīṃ śrūyatām asya yat phalam

1.73.12

upasthitaṃ bhayaṃ ghoraṃ divyaṃ pakṣimukhāc cyutam mṛgāḥ praśamayanty ete saṃtāpas tyajyatām ayam

1.73.13

teṣāṃ saṃvadatāṃ tatra vāyuḥ prādur babhūva ha kampayan medinīṃ sarvāṃ pātayaṃś ca drumāñ śubhān

1.73.14

tamasā saṃvṛtaḥ sūryaḥ sarvā na prababhur diśaḥ bhasmanā cāvṛtaṃ sarvaṃ saṃmūḍham iva tad balam

1.73.15

vasiṣṭha ṛṣayaś cānye rājā ca sasutas tadā sasaṃjñā iva tatrāsan sarvam anyad vicetanam

1.73.16

tasmiṃs tamasi ghore tu bhasmacchanneva sā camūḥ dadarśa bhīmasaṃkāśaṃ jaṭāmaṇḍaladhāriṇam

1.73.17

kailāsam iva durdharṣaṃ kālāgnim iva duḥsaham jvalantam iva tejobhir durnirīkṣyaṃ pṛthagjanaiḥ

1.73.18

skandhe cāsajya paraśuṃ dhanur vidyudgaṇopamam pragṛhya śaramukhyaṃ ca tripuraghnaṃ yathā haram

1.73.19

taṃ dṛṣṭvā bhīmasaṃkāśaṃ jvalantam iva pāvakam vasiṣṭhapramukhā viprā japahomaparāyaṇāḥ saṃgatā munayaḥ sarve saṃjajalpur atho mithaḥ

1.73.20

kaccit pitṛvadhāmarṣī kṣatraṃ notsādayiṣyati pūrvaṃ kṣatravadhaṃ kṛtvā gatamanyur gatajvaraḥ kṣatrasyotsādanaṃ bhūyo na khalv asya cikīrṣitam

1.73.21

evam uktvārghyam ādāya bhārgavaṃ bhīmadarśanam ṛṣayo rāma rāmeti madhurāṃ vācam abruvan

1.73.22

pratigṛhya tu tāṃ pūjām ṛṣidattāṃ pratāpavān rāmaṃ dāśarathiṃ rāmo jāmadagnyo 'bhyabhāṣata

1.74.1

rāma dāśarathe vīra vīryaṃ te śrūyate 'dhutam dhanuṣo bhedanaṃ caiva nikhilena mayā śrutam

1.74.2

tad adbhutam acintyaṃ ca bhedanaṃ dhanuṣas tvayā tac chrutvāham anuprāpto dhanur gṛhyāparaṃ śubham

1.74.3

tad idaṃ ghorasaṃkāśaṃ jāmadagnyaṃ mahad dhanuḥ pūrayasva śareṇaiva svabalaṃ darśayasva ca

1.74.4

tad ahaṃ te balaṃ dṛṣṭvā dhanuṣo 'sya prapūraṇe dvandvayuddhaṃ pradāsyāmi vīryaślāghyam idaṃ tava

1.74.5

tasya tad vacanaṃ śrutvā rājā daśarathas tadā viṣaṇṇavadano dīnaḥ prāñjalir vākyam abravīt

1.74.6

kṣatraroṣāt praśāntas tvaṃ brāhmaṇasya mahāyaśāḥ bālānāṃ mama putrāṇām abhayaṃ dātum arhasi

1.74.7

bhārgavāṇāṃ kule jātaḥ svādhyāyavrataśālinām sahasrākṣe pratijñāya śastraṃ nikṣiptavān asi

1.74.8

sa tvaṃ dharmaparo bhūtvā kāśyapāya vasuṃdharām dattvā vanam upāgamya mahendrakṛtaketanaḥ

1.74.9

mama sarvavināśāya saṃprāptas tvaṃ mahāmune na caikasmin hate rāme sarve jīvāmahe vayam

1.74.10

bruvaty evaṃ daśarathe jāmadagnyaḥ pratāpavān anādṛtyaiva tad vākyaṃ rāmam evābhyabhāṣata

1.74.11

ime dve dhanuṣī śreṣṭhe divye lokābhiviśrute dṛḍhe balavatī mukhye sukṛte viśvakarmaṇā

1.74.12

atisṛṣṭaṃ surair ekaṃ tryambakāya yuyutsave tripuraghnaṃ naraśreṣṭha bhagnaṃ kākutstha yat tvayā

1.74.13

idaṃ dvitīyaṃ durdharṣaṃ viṣṇor dattaṃ surottamaiḥ samānasāraṃ kākutstha raudreṇa dhanuṣā tv idam

1.74.14

tadā tu devatāḥ sarvāḥ pṛcchanti sma pitāmaham śitikaṇṭhasya viṣṇoś ca balābalanirīkṣayā

1.74.15

abhiprāyaṃ tu vijñāya devatānāṃ pitāmahaḥ virodhaṃ janayām āsa tayoḥ satyavatāṃ varaḥ

1.74.16

virodhe ca mahad yuddham abhavad romaharṣaṇam śitikaṇṭhasya viṣṇoś ca parasparajayaiṣiṇoḥ

1.74.17

tadā taj jṛmbhitaṃ śaivaṃ dhanur bhīmaparākramam huṃkāreṇa mahādevaḥ stambhito 'tha trilocanaḥ

1.74.18

devais tadā samāgamya sarṣisaṃghaiḥ sacāraṇaiḥ yācitau praśamaṃ tatra jagmatus tau surottamau

1.74.19

jṛmbhitaṃ tad dhanur dṛṣṭvā śaivaṃ viṣṇuparākramaiḥ adhikaṃ menire viṣṇuṃ devāḥ sarṣigaṇās tadā

1.74.20

dhanū rudras tu saṃkruddho videheṣu mahāyaśāḥ devarātasya rājarṣer dadau haste sasāyakam

1.74.21

idaṃ ca viṣṇavaṃ rāma dhanuḥ parapuraṃjayam ṛcīke bhārgave prādād viṣṇuḥ sa nyāsam uttamam

1.74.22

ṛcīkas tu mahātejāḥ putrasyāpratikarmaṇaḥ pitur mama dadau divyaṃ jamadagner mahātmanaḥ

1.74.23

nyastaśastre pitari me tapobalasamanvite arjuno vidadhe mṛtyuṃ prākṛtāṃ buddhim āsthitaḥ

1.74.24

vadham apratirūpaṃ tu pituḥ śrutvā sudāruṇam kṣatram utsādayaṃ roṣāj jātaṃ jātam anekaśaḥ

1.74.25

pṛthivīṃ cākhilāṃ prāpya kāśyapāya mahātmane yajñasyānte tadā rāma dakṣiṇāṃ puṇyakarmaṇe

1.74.26

dattvā mahendranilayas tapobalasamanvitaḥ śrutavān dhanuṣo bhedaṃ tato 'haṃ drutam āgataḥ

1.74.27

tad idaṃ vaiṣṇavaṃ rāma pitṛpaitāmahaṃ mahat kṣatradharmaṃ puraskṛtya gṛhṇīṣva dhanuruttamam

1.74.28

yojayasva dhanuḥ śreṣṭhe śaraṃ parapuraṃjayam yadi śaknoṣi kākutstha dvandvaṃ dāsyāmi te tataḥ

1.75.1

śrutvā taj jāmadagnyasya vākyaṃ dāśarathis tadā gauravād yantritakathaḥ pitū rāmam athābravīt

1.75.2

śrutavān asmi yat karma kṛtavān asi bhārgava anurundhyāmahe brahman pitur ānṛṇyam āsthitaḥ

1.75.3

vīryahīnam ivāśaktaṃ kṣatradharmeṇa bhārgava avajānāmi me tejaḥ paśya me 'dya parākramam

1.75.4

ity uktvā rāghavaḥ kruddho bhārgavasya varāyudham śaraṃ ca pratisaṃgṛhya hastāl laghuparākramaḥ

1.75.5

āropya sa dhanū rāmaḥ śaraṃ sajyaṃ cakāra ha jāmadagnyaṃ tato rāmaṃ rāmaḥ kruddho 'bravīd vacaḥ

1.75.6

brāhmaṇo 'sīti pūjyo me viśvāmitrakṛtena ca tasmāc chakto na te rāma moktuṃ prāṇaharaṃ śaram

1.75.7

imāṃ vā tvadgatiṃ rāma tapobalasamārjitān lokān apratimān vāpi haniṣyāmi yad icchasi

1.75.8

na hy ayaṃ vaiṣṇavo divyaḥ śaraḥ parapuraṃjayaḥ moghaḥ patati vīryeṇa baladarpavināśanaḥ

1.75.9

varāyudhadharaṃ rāma draṣṭuṃ sarṣigaṇāḥ surāḥ pitāmahaṃ puraskṛtya sametās tatra saṃghaśaḥ

1.75.10

gandharvāpsarasaś caiva siddhacāraṇakiṃnarāḥ yakṣarākṣasanāgāś ca tad draṣṭuṃ mahad adbhutam

1.75.11

jaḍīkṛte tadā loke rāme varadhanurdhare nirvīryo jāmadagnyo 'sau ramo rāmam udaikṣata

1.75.12

tejobhir hatavīryatvāj jāmadagnyo jaḍīkṛtaḥ rāmaṃ kamala patrākṣaṃ mandaṃ mandam uvāca ha

1.75.13

kāśyapāya mayā dattā yadā pūrvaṃ vasuṃdharā viṣaye me na vastavyam iti māṃ kāśyapo 'bravīt

1.75.14

so 'haṃ guruvacaḥ kurvan pṛthivyāṃ na vase niśām iti pratijñā kākutstha kṛtā vai kāśyapasya ha

1.75.15

tad imāṃ tvaṃ gatiṃ vīra hantuṃ nārhasi rāghava manojavaṃ gamiṣyāmi mahendraṃ parvatottamam

1.75.16

lokās tv apratimā rāma nirjitās tapasā mayā jahi tāñ śaramukhyena mā bhūt kālasya paryayaḥ

1.75.17

akṣayyaṃ madhuhantāraṃ jānāmi tvāṃ sureśvaram dhanuṣo 'sya parāmarśāt svasti te 'stu paraṃtapa

1.75.18

ete suragaṇāḥ sarve nirīkṣante samāgatāḥ tvām apratimakarmāṇam apratidvandvam āhave

1.75.19

na ceyaṃ mama kākutstha vrīḍā bhavitum arhati tvayā trailokyanāthena yad ahaṃ vimukhīkṛtaḥ

1.75.20

śaram apratimaṃ rāma moktum arhasi suvrata śaramokṣe gamiṣyāmi mahendraṃ parvatottamam

1.75.21

tathā bruvati rāme tu jāmadagnye pratāpavān rāmo dāśarathiḥ śrīmāṃś cikṣepa śaram uttamam

1.75.22

tato vitimirāḥ sarvā diśā copadiśas tathā surāḥ sarṣigaṇā rāmaṃ praśaśaṃsur udāyudham

1.75.23

rāmaṃ dāśarathiṃ rāmo jāmadagnyaḥ praśasya ca tataḥ pradakṣiṇīkṛtya jagāmātmagatiṃ prabhuḥ

1.76.1

gate rāme praśāntātmā rāmo dāśarathir dhanuḥ varuṇāyāprameyāya dadau haste sasāyakam

1.76.2

abhivādya tato rāmo vasiṣṭha pramukhān ṛṣīn pitaraṃ vihvalaṃ dṛṣṭvā provāca raghunandanaḥ

1.76.3

jāmadagnyo gato rāmaḥ prayātu caturaṅgiṇī ayodhyābhimukhī senā tvayā nāthena pālitā

1.76.4

rāmasya vacanaṃ śrutvā rājā daśarathaḥ sutam bāhubhyāṃ saṃpariṣvajya mūrdhni cāghrāya rāghavam

1.76.5

gato rāma iti śrutvā hṛṣṭaḥ pramudito nṛpaḥ codayām āsa tāṃ senāṃ jagāmāśu tataḥ purīm

1.76.6

patākādhvajinīṃ ramyāṃ tūryodghuṣṭanināditām siktarājapathāṃ ramyāṃ prakīrṇakusumotkarām

1.76.7

rājapraveśasumukhaiḥ paurair maṅgalavādibhiḥ saṃpūrṇāṃ prāviśad rājā janaughaiḥ samalaṃkṛtām

1.76.8

kausalyā ca sumitrā ca kaikeyī ca sumadhyamā vadhūpratigrahe yuktā yāś cānyā rājayoṣitaḥ

1.76.9

tataḥ sītāṃ mahābhāgām ūrmilāṃ ca yaśasvinīm kuśadhvajasute cobhe jagṛhur nṛpapatnayaḥ

1.76.10

maṅgalālāpanaiś caiva śobhitāḥ kṣaumavāsasaḥ devatāyatanāny āśu sarvās tāḥ pratyapūjayan

1.76.11

abhivādyābhivādyāṃś ca sarvā rājasutās tadā remire muditāḥ sarvā bhartṛbhiḥ sahitā rahaḥ

1.76.12

kṛtadārāḥ kṛtāstrāś ca sadhanāḥ sasuhṛjjanāḥ śuśrūṣamāṇāḥ pitaraṃ vartayanti nararṣabhāḥ

1.76.13

teṣām atiyaśā loke rāmaḥ satyaparākramaḥ svayambhūr iva bhūtānāṃ babhūva guṇavattaraḥ

1.76.14

rāmas tu sītayā sārdhaṃ vijahāra bahūn ṛtūn manasvī tadgatas tasyā nityaṃ hṛdi samarpitaḥ

1.76.15

priyā tu sītā rāmasya dārāḥ pitṛkṛtā iti guṇād rūpaguṇāc cāpi prītir bhūyo vyavardhata

1.76.16

tasyāś ca bhartā dviguṇaṃ hṛdaye parivartate antarjātam api vyaktam ākhyāti hṛdayaṃ hṛdā

1.76.17

tasya bhūyo viśeṣeṇa maithilī janakātmajā devatābhiḥ samā rūpe sītā śrīr iva rūpiṇī

1.76.18

tayā sa rājarṣisuto 'bhirāmayā sameyivān uttamarājakanyayā atīva rāmaḥ śuśubhe 'tikāmayā vibhuḥ śriyā viṣṇur ivāmareśvaraḥ